B040912Padasādhanaṃ(詞成就)c3.5s

Padasādhanaṃ

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Buddhambujaṃ namassitvā saddhammamadhu bhājanaṃ,

Guṇamopadapadaṃ saṅghamadhubbatanisevitaṃ;

Moggallāyanācariya carañca yena dhīmatā,

Kataṃ laghumayandiddhamanunaṃ saddalakkhaṇaṃ;

Ārabhissaṃ samāsena bālatthaṃ padasādhanaṃ,

Moggallāyanasaddattharatanākarapaddhatiṃ;

Saññāpariggaheneva lakkhaṇesu sarādayo,

Ñāyantiti tamevādo dassayissaṃ vibhāgato;

Aādayo titāḷīsa vaṇaṇā.

Jinavacanānurūpā akāradeyo niggahitantā tecattāḷī sakkharā paccekaṃ vaṇṇā nāma honti yathā - a ā i ī u ū e o ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña ṭa ṭha ṇa ta tha da dha na pa pha ba bha ma ya ra la va sa ha ḷa aṃ iti-kakārādisvakāro uccāraṇattho = vaṇaṇīyati attho etehīti vaṇnā-aādi mariyādā bhūto yesanto aādayo.

Aādayoti vattate yāva 『『binduniggahīta』』nti-tañcakhoattha vasā vibhatticīparināmoti sattamyantamabhisambandhīyate.

Dasādo sarā

Aādisvādimhi niddiṭṭhā odantā dasavaṇṇā sarā nāma honti-yathā-a ā i ī u ū e o = saranti pavattantīti sarā-dasā doti vattate tīsu cakkamānesu.

Dve dve savaṇṇā.

Aāsvādimesu dassu dve dve savaṇṇā nāma honti. Yathākkamaṃ-yathā-aā iti, uū iti, e iti, o iti = samānā sādisā vaṇṇā savaṇṇā-samānattañca ṭhānato.

Cha vaṇṇānaṃhi uppattiṭṭhānāni kaṇṭhātālumuddhadantaoṭṭhānā sikāvasena-tesu avaṇṇakavaggahānaṃ kaṇṭhoṭhānaṃ-ivaṇṇa cavaggayānaṃ tālu-ṭavaggaraḷānaṃ muddhā-tavaggalasānaṃ dantā-u vaṇṇapavaggānaṃ oṭṭhā-evaṇṇassa kaṇṭhatālu-ovaṇṇassa kaṇṭhoṭṭhaṃ-vakārassa dantoṭṭhaṃ-niggahitassa nāsikā-ṅañaṇanamānaṃ sakaṭṭhānaṃ nāsikā ca-dvedveti vattate.

Pubbo rasso

Tesceva dasasu ye dve dve savaṇṇā tesu yo yo pubbo so so rassasañño hoti-yathā-a i u e o-tesu saṃyoga pubbāca dissanti dve panantimā dīpetuṃ tattha sādhuttaṃ tesampi idha saṅgaho = rassakālayogā tabbantatāya vā rassā-tathā dīghā-idhāpidvedveti vattate.

Paro dīgho.

Aādisvādibhutesu dasasu ye dve dve savaṇṇā tesu yo yo paro so so dīghasañño hoti-yathā-ā ī ū.

Kādayo byañjanā.

Aādisu kādayo niggahītapariyantā tettiṃsa byañjanānāma honti-yathā-ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña ṭa ṭha ḍa ṇa ta tha da dha na pa pha ba bha ma ya ra lava sa ha ḷa aṃ = byañjīyati attho etehīti byañjanā-kādayoti vattate.

Pañca pañcakā vaggā.

Aādasu kakārādayo makārantā pañca pañcakā vaggā nāma honti-yathā-kakhagaghaṅa, cachajajhaña, ṭaṭhaḍaḍhaṇa, tathadadhana, paphababhama. = Vajjenti yakārādayoti vaggā.

Bindu niggahitaṃ

Akārādīsuyavāyaṃ vaṇṇo bindumatto so niggahitasaññohoti = rassasaraṃ nissāya gahitamuccāritaṃ niggahītaṃ.

Saññā vidhānaṃ.

Sandhi vuccate-purisa uttamo, paññā indriyaṃ. Satiārakkho,bhogi indo, cakkhu āyatanaṃ, abhibhu āyatanaṃ, dhanamme atthi, kuto etthā』 tidha-saro lopo sare.

Saro saro lopanīyo hoti-saretopasilesikādhārasattamī tato vaṇṇakālavyavadhāne kāriyaṃ na hoti-tvamasi, katamā cānanda aniccasaññā』ti-aññatthāpi saṃhatāyamopasilesakādhā reyeva sattamī-vidhīti vattamāne.

Sattamiyaṃ pubbassa.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 巴利語法斷句法 禮敬彼世尊、阿羅漢、正等正覺者 禮敬佛陀蓮花,正法之蜜器, 具德眾僧蜜蜂所親近; 智者摩嘎喇耶那尊者, 所造簡明無缺語法論; 我今為初學者簡要, 述說摩嘎喇耶那語法寶藏之法; 依據命名規則,元音等, 將依次詳細說明; 從"啊"開始的四十三個字母。 依照佛陀教言,從"啊"字開始至鼻音結尾的四十三個字母,各自稱為字母,即:a、ā、i、ī、u、ū、e、o、ka、kha、ga、gha、ṅa、ca、cha、ja、jha、ña、ṭa、ṭha、ṇa、ta、tha、da、dha、na、pa、pha、ba、bha、ma、ya、ra、la、va、sa、ha、ḷa、aṃ。其中ka等字母中的a是爲了發音。這些字母能表達意義,故稱為字母。以a為始為界限。 從"啊"開始直至"鼻音點",依據語境變化,用第七格關係連線。 十個元音 在以a開頭的字母中,首先列出以o結尾的十個字母稱為元音,即:a、ā、i、ī、u、ū、e、o。因為它們能發聲,所以稱為元音。 同音配對 在以a開始的十個元音中,每兩個為一組稱為同音。按順序為:a-ā、i-ī、u-ū、e、o。同音即相似的音,其相似性來自發音部位。 六種發音部位是:喉、腭、頂、齒、唇、鼻。其中: a音系和ka系的發音部位是喉唇 i音系和ca系及ya的發音部位是腭 ṭa系和ra、ḷa的發音部位是頂 ta系和la、sa的發音部位是齒 u音系和pa系的發音部位是唇 e的發音部位是喉腭 o的發音部位是喉唇 va的發音部位是齒唇 鼻音的發音部位是鼻 ṅa、ña、ṇa、na、ma的發音部位是各自本位加鼻腔 前者為短音 在這十個元音中每兩個同音組中,前面的音稱為短音,即:a、i、u、e、o。在複合詞中也可見到最後兩個,故為顯示其正確性,此處也將它們包括在內。因為具有短音的時長,所以稱為短音。長音亦同理。 後者為長音 在以a開始的十個元音中每兩個同音組中,後面的音稱為長音,即:ā、ī、ū。 從ka開始的輔音 在以a開始的字母中,從ka開始到鼻音結尾的三十三個稱為輔音,即:ka、kha、ga、gha、ṅa、ca、cha、ja、jha、ña、ṭa、ṭha、ḍa、ṇa、ta、tha、da、dha、na、pa、pha、ba、bha、ma、ya、ra、la、va、sa、ha、ḷa、aṃ。因為它們能表示意義,所以稱為輔音。 五組輔音 在以a開始的字母中,從ka到ma的字母分為五組,每組五個,即: ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa ta tha da dha na pa pha ba bha ma 除ya等字母外,這些稱為輔音組。 點號為鼻音 在a等字母中,僅以點號表示的音稱為鼻音。即依靠短元音發出的音稱為鼻音。 命名規則。 現在說明連音法則: purisa uttamo(人中最勝) paññā indriyaṃ(慧根) sati ārakkho(念護) bhogi indo(富豪帝) cakkhu āyatanaṃ(眼處) abhibhu āyatanaṃ(勝處) dhanamme atthi(我有財) kuto ettha(從何處)等處。 當元音遇到元音時要省略。在元音之前的元音要省略。由於音的長短和間隔,在某些情況下不適用此規則,如:tvamasi(你是)、katamā cānanda aniccasaññā(阿難陀,何為無常想)等。在其他地方,第七格關係連線仍然適用。 在第七格時前者(的規則適用)。

Sattamīniddese pubbasseva vidhiti pubbasaralopo-purisuttamo,paññindriyaṃ, satārakkho, bhogindo, cakkhāyatanaṃ. Abhibhāyatanaṃ, dhanammatthi, kutettha. Pubbassa kāriyavidhānā sattamīniddiṭṭhassa paratāva gamyateti paretuparivacanampi ghaṭate-so ahaṃ, cattāro ime, yato udakaṃ, pāto evaṃ』tīdha-『『saro lopo sare』』ti vattate.

Paro kvaci.

Saramhā paro saro kvaci lopanīyo hoti-sohaṃ, cattārome, yatodakaṃ. Pātoca-kvacitikiṃ?-Paññindriyaṃ-assādhikāro sabbasandhisu-tassa idaṃ, tassa idaṃ, vāta īritaṃ, vāta īritaṃ, sīta udakaṃ, sīta udakaṃ, vāma ūru,vāma ūru, itidha-pubbasara lope-sare veti ca vattate.

Yuvaṇaṇānamño luttā.

Luttā sarāparesaṃ ivaṇṇavaṇṇānaṃ ño honti vāyathākkamaṃ.

Vaṇṇaparena savaṇṇepi.

Vaṇṇasaddo paro yasmā tena savaṇṇopi gayhati sayaṃ ceti ī ū nampi e o-tassedaṃ, tassidaṃ-vāteritaṃ. Vātiritaṃ-sītodakaṃ, 『『byañjane dīgarassā』』ti dīghe-sītudakaṃ-vāmoru,vāmūru-luttetikiṃ-dasa ime.

Atippasaṅgabādhakassa kvacisaddassānuvattanato na vikappavidhī niyatā-tena upeto』ti evamādīsu vikakeppā nārakitādisu vidhi ca na hoti-ci akāsi, ci akāsi. Su āgataṃ, su āgataṃ』tidhayuvaṇṇānaṃ ve』ti ca vattate.

Yavā sare.

Sare pare iva ṇṇuvaṇṇānaṃ yakāravakārā honti vā yathākkamaṃ-akārassa dīghe-vyākāsi, 『『vanataragāvā gāmā』』ti yāgame-viyākāsi-svāgataṃ. Sāgataṃ-kvacitveva-yānīdha.

Te ajja, te ajja, so ayaṃ, so ayaṃ, itīdha-『『yavāsare』』 『ve』ti ca vattate.

Ñonaṃ

Ñonaṃ yakāravakārā honti vā sare pare yathākkamaṃ.

Tyajja, tejja-『『byañjane dīgharassā』』tidīghe-svāyaṃ, soyaṃ.

Kvacītveva-dhanammatthī-go eḷakamitidha-sare』ti vattate.

Gossāvaṅa.

Sare pare gossa avaṅa ādeso hoti-saca『『ṭanubandhāneka vaṇṇāsabbassā』』ti sabbassappasaṅge-antasse』ti vattamāne.

Ṅanu bandho.

Ṅakāronubandho yassa so nekavaṇṇopi antassa hotiti औkārasseva hoti,-『『saṅketonavayavonu bandho』』tivacanā ṅakārassāppayogo-payojanaṃ『『ṅanubandho』』ti saṅketo-gaveḷakaṃ.

Iti eva, iti evā 『『tīdha-

Vitisseve vā

Evasadde pare itissa vo hoti vā-saca.

Chaṭṭhiyantassa.

Chaṭṭhinaddiṭṭhassa yaṃ kāriyaṃ tadantassa viññeyyanti ikārassādeso hoti = ṭhānīnamāmaddiyadissati uccāriyati』ti ādeso-itveva, aññatra yādese-『『tavaggavaraṇanaṃ ye cavaggabayañā』』ti takārassa vo-『『vaggalayehi te』』ti yassa ca cakāro, icceva-du aṅgikaṃ, ci itvā, ajja agge, pātu ahesuṃ, pā eva, idha ijjhati, pari antaṃ, atta atthamitidha-『『mayadāsare』』ti vattate.

Vatataragā cāgamā.

Ete mayadā vāgamā honti vā sare kvaci,-āgamino aniyamepi saroyevāgamī hoti vanādinantu ñāpakā-aññathāhi padādīnaṃ yukvīdhāna manatthakaṃ-duvaṅgikaṃ, cinitvā, ajjatagge, pāturahesuṃ, -『『byañjanedīgharassā』』ti rasse-pageva, idhamijjhati, pariyantaṃ, attadatthaṃ-vātveva-attatthaṃ.

Cha abhiññā, cha abhiññā,』tīdha-vā sare āgamo』ti ca vattate.

Chā ḷo.

Cha saddā parassa sarassa ḷakāro āgamo hoti vā-chaḷabhiññā, chaabhiññā.

Sarasandhi.

Kaññā iva-kaññā ivā tīdha-pubbaparasarānaṃ lope sampatte-saro paroti ca vattate.

Nadvevā.

Pubbaparasarā dvepi vā kvaci na lupyante-kaññāiva, kaññeva, kaññāva.

Sarasandhi nisedho.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 在第七格說明中,前者的規則即前元音脫落,如: purisuttamo(人中最勝) paññindriyaṃ(慧根) satārakkho(念護) bhogindo(富豪帝) cakkhāyatanaṃ(眼處) abhibhāyatanaṃ(勝處) dhanammatthi(有財) kutettha(於何處) 由前者的規則運作,第七格所表示的后位性得以理解,因此後面的詞也連線,如:so ahaṃ(彼我)、cattāro ime(此四)、yato udakaṃ(從水)、pāto evaṃ(如是清晨)等處。 後者有時(脫落)。 在元音之後的元音有時要脫落,如:sohaṃ、cattārome、yatodakaṃ、pātova。為什麼說"有時"?如:paññindriyaṃ。此規則適用於所有連音。如:tassa idaṃ(彼之此)、vāta īritaṃ(風吹)、sīta udakaṃ(冷水)、vāma ūru(左腿)等處。目前元音脫落時。 y和v代替i和u的脫落。 當脫落的i和u音後有元音時,分別變成y和v。 後接元音時也適用於同音。 當後有元音字時,也包括同音,即ī、ū也變成e、o,如: tassedaṃ.tassidaṃ(彼之此) vāteritaṃ.vātiritaṃ(風吹) sītodakaṃ.sītudakaṃ(經"輔音中的長短音"規則變長) vāmoru.vāmūru(左腿) 為什麼說"脫落"?如:dasa ime(此十)。 由於"有時"一詞的延續而防止過度擴充套件,因此選擇規則不是確定的。因此在upeto(具足)等詞中有選擇,而在arakita等詞中則無規則適用,如:ci akāsi(曾作)、su āgataṃ(善來)等處。 在元音前變成y和v。 當後有元音時,i和u可以分別變成y和v。當a變長時:vyākāsi,根據"vanataragāvā gāmā"規則加y而成:viyākāsi。svāgataṃ、sāgataṃ。為什麼說"有時"?如:yānīdha。 在te ajja(彼等今日)、so ayaṃ(彼此)等處。 ñ變n。 ñ可以在元音前變成y和v。 tyajja.tejja,根據"輔音中的長短音"規則變長:svāyaṃ.soyaṃ。 為什麼說"有時"?如:dhanamatthi、go eḷakam等處。 go變ava。 當後有元音時,go變成ava。由於"帶輔音的多音節詞全部"規則適用於全部。 ṅ為詞尾。 以ṅ為詞尾的多音節詞只變化詞尾,根據"約定不使用ṅ"的說法,ṅ不使用。"ṅ為詞尾"是一種約定。如:gaveḷakaṃ。 在iti eva等處。 iti可變成v。 當後有eva時,iti可以變成v。 第六格詞尾。 應知第六格所示的變化適用於詞尾。即i的替代音。因為發音位置相近而替代。除y替代外,根據"ta組和ra、ṇa、na變成ca組和ba、ya"規則,ta變v,根據"與輔音和la結合"規則,y變c。如: du aṅgikaṃ(二支) ci itvā(已作) ajja agge(今日始) pātu ahesuṃ(顯現) pā eva(如是) idha ijjhati(此成就) pari antaṃ(邊際) atta attham(自利)等處。 插入輔音v等。 這些ma、ya、da、va在元音前有時作為插入音。即使插入音不確定,也只在元音前插入,而va等則由指示而知。否則,詞首等的規則就無意義了。如: duvaṅgikaṃ cinitvā ajjatagge pāturahesuṃ 根據"輔音中的長短音"規則變短:pageva idhamijjhati pariyantaṃ attadatthaṃ 為什麼說"有時"?如:attatthaṃ。 在cha abhiññā(六神通)等處。 在元音前插入輔音。 cha后的元音前可插入ḷ音:chaḷabhiññā.cha abhiññā。 元音連音。 在kaññā iva(如少女)等處,目前後元音應脫落時。 兩者都不(脫落)。 前後元音有時都不脫落:kaññāiva.kaññeva.kaññāva。 元音連音規則終。

Tatra abhirati, khanti paramaṃ, sammā akkhāto』tīdha-

Byañchane dīgharassā.

Rassadīghānaṃ kvaci dīgharassā honti byañjane-tatrābhirati, khantīparamaṃ,』 sammadakkhāto』 tidāgame rasso-kvacītveca-tyajja-kathaṃ yāniva antalikkhe』ti -dīgharassāti yogavibhāgā.

Ci gaho, tatiya jhānaṃ. Vi khopo, itidha-byañjane』ti vattate.

Saramhā dve.

Saramhā parassa byañjanassa kvaci dverūpāni honti-viggaho.

Catuttha dutiyesvesaṃ tatiya paṭhamā.

Catutthadutiyesu paresvesaṃ catutthadutiyānaṃ tabbagge tatiya paṭhamā honti paccāsatyāti pubbajhakārakhakārānaṃ jakārakakarā-tatiyajjhānaṃ, vikkhepo-saramhā』tikiṃ?-Taṃ vanaṃ. Akarambhasete, akarambhasete, eso attho, eso attho, itidha-ce』tivattate.

E o na ma vaṇṇe.

E o naṃ vaṇṇe kvaci a hoti vā-akarambhasane, akaramha sete-esaattho, esoattho-vaṇṇetikiṃ?-So.

Sarabyañjanasandhi.

Ata yantaṃ. Tatha yaṃ. Mada yaṃ, budhi yati, dhana yaṃ. Seva yo, payesanā, pokkharaṇa yo, itidha-

Tavaggavaraṇanaṃye cavaggakhayañā.

Tavaggavaraṇanaṃ cavaggabayañā honti yathākkamaṃ yakāre, 『『vaggalasehi te』』ti vaggā parassa yassa pubbarūpaṃ-accantaṃ. Tacchaṃ, majjaṃ, bujjhati, dhaññaṃ, sebbo, payyesanā, pokkharañño-kvacītveca, matyā-yeti vattate vakkhamānesu tīsu. Saka yate, ruca yate, paṭyate, lupyate, salyate, disyate』tīdha.

Vaggalasehi te

Vaggalasehi parassa yakārassa kvaci te vaggalasā honti.

Sakkate, ruccate,paṭṭate, luppate, sallate, dissate. Kvacitveva-kyāhaṃ-muha = yatī』tīdha-

Hassa vipallāso

Hassa vipallāso hoti yakāro-muyhati,

Bahuābādho, bahu ābādho』tīdha-ussavakāre 『『hassa vipallāso』』ti vattate.

Vevā.

Hassa vipallāso hotivā vakāre-bavhābādho, bahvābādho.

Byañjana sandhi.

Akkhirujati. Akkhirujatī』tīdha-veti vattate yāva『『mayadāsare』』ti.

Niggahitaṃ.

Niggahītamāgamo hotivā kvaci = ṭhānīnamāliṅgiya gacchati pavattatī』ti āgamo-akkhiṃ rujati,akkhi rujati-『『yāvadvidhā』』ti ādo niccaṃ vavatthita vibhāsattā vādhikārassa-vāsaddo hi atthavaye vattate katthaci vikappe katthaci yathāvavatthitarūpa pariggaheti-yadā pacchime tadā naccamaniccamasantañca vidhiṃ dīpeti-ettha pana kva cisaddassānu vattanato tenevāsantavidhi siddho』ti vāsadde nitaradvayaṃ-saṃ ramho, saṃramho, puṃ liṅgaṃ,puṃ liṅgamitīdha-niggahītādhikāro ā 『『mayadā sareti』』.

Lopo.

Niggahītassa lopo hoti vā kvaci-dīghadittāni, sāramho, sāramho-pulliṅgaṃ, puṃliṅgaṃ-paṭisallāṇe pātukāmo』tiādisu niccaṃ-pupphaṃ assā, pupphaṃ assā, kiṃ iti, kiṃ itī』tīdha-

Parasarassa.

Niggahītamhā parassa sarassa lopo hoti vā kvaci.

Saṃyogādi lopo.

Anantarā byañjanā saṃyogo-atra yo ādabhutāvayavo tassa vā kvaci lopo hotī』ti sassādissa lopo-pupphaṃsā, 『『mayadā sare』』ti niggahītassa makāro-pupphamassā, 『『vagge vagga』nto』』ti no naggahītassa-kinti, kimiti.

Taṃ kha ṇaṃ, taṃ khaṇaṃ, dhammaṃ care, dhammaṃ care, taṃ ḍahati, taṃ ḍahati, taṃ dānaṃ, taṃ dānaṃ, taṃ phalaṃ, taṃ elamitīdha-

Vagge vagganto.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 在tatra abhirati(樂住于彼)、khanti paramaṃ(忍辱第一)、sammā akkhāto(正說)等處。 在輔音前長短音變化。 在輔音前,短音和長音有時互相轉換,如:tatrābhirati、khantīparamaṃ、sammadakkhāto。在增音時變短。為什麼說"有時"?如:tyajja。如"kathaṃ yāniva antalikkhe"(如何如空中)等,"長短音"是複合語。 在ci gaho(執取)、tatiya jhānaṃ(第三禪)、vi khopo(擾動)等處。在輔音前。 元音后雙輔音。 在元音后的輔音有時重複,如:viggaho。 第四和第二變成第三和第一。 當後有第四和第二音時,這些第四和第二音在其音組中變成第三和第一音,即前面的jh和kh變成j和k,如:tatiyajjhānaṃ、vikkhepo。為什麼說"在元音后"?如:taṃ vanaṃ。 在akarambhasete(我們坐)、eso attho(此義)等處。 e和o在輔音前變a。 e和o在輔音前有時變成a,如:akarambhasane.akaramha sete、esaattho.esoattho。為什麼說"在輔音前"?如:so。 元音輔音連音。 在ata yantaṃ、tatha yaṃ、mada yaṃ、budhi yati、dhana yaṃ、seva yo、payesanā、pokkharaṇa yo等處。 ta組和va、ra、ṇa、na變成ca組和ba、ya。 ta組和va、ra、ṇa、na在y前分別變成ca組和ba、ya。根據"與輔音組和la結合"規則,輔音組在y前取前形,如: accantaṃ、tacchaṃ、majjaṃ、bujjhati、dhaññaṃ、sebbo、payyesanā、pokkharañño 為什麼說"有時"?如:matyā。在接下來三處說到的y。在saka yate、ruca yate、paṭyate、lupyate、salyate、disyate等處。 與輔音組和la結合。 y在輔音組和la後有時變成這些輔音組和la。如:sakkate、ruccate、paṭṭate、luppate、sallate、dissate。為什麼說"有時"?如:kyāhaṃ。 在muha yati等處。 h音位置改變。 h音位置改變成y,如:muyhati。 在bahuābādho(多病)等處。在u后,"h音位置改變"繼續有效。 或者變v。 h音在v前可以位置改變,如:bavhābādho.bahvābādho。 輔音連音。 在akkhirujati(眼痛)等處。"或"繼續有效直到"在元音前加ma、ya、da"。 鼻音。 有時加鼻音。即依附發音位置而出現的增音。如:akkhiṃ rujati.akkhi rujati。由於"就像兩種"等處的規定,"或"的範圍是確定的。"或"字用於表示意義變化,有時表示選擇,有時表示既定形式的接受。當在後者時,表示必然、非必然和非存在的規則。此處由於"有時"的延續,以此而成就非存在的規則,因此"或"字表示其餘兩種。如:saṃ ramho.saṃramho、puṃ liṅgaṃ.puṃ liṅgam等處。鼻音的管轄範圍延續到"在元音前加ma、ya、da"。 脫落。 鼻音有時脫落,如:dīghadittāni、sāramho.sāramho、pulliṅgaṃ.puṃliṅgaṃ。在paṭisallāṇe pātukāmo(欲獨處顯現)等處則必然脫落。在pupphaṃ assā(她的花)、kiṃ iti(是什麼)等處。 後元音的。 鼻音后的元音有時脫落。 複合詞首音脫落。 相鄰的輔音稱為複合音。其中作為詞首成分的音有時脫落,即s等音的脫落,如:pupphaṃsā。根據"在元音前加ma、ya、da"規則,鼻音變m:pupphamassā。根據"在音組中取音組末音"規則,n變鼻音:kinti.kimiti。 在taṃ khaṇaṃ(彼時)、dhammaṃ care(行法)、taṃ ḍahati(彼燃)、taṃ dānaṃ(彼施)、taṃ phalaṃ(彼果)、taṃ elam(彼譽)等處。 在音組中取音組末音。

Naggahītassa kho vagge vagganto vā hoti paccāsatyā-taṅkaṇaṃ,taṃkhaṇaṃ-dhammañcare, dhammaṃcare-taṇḍahati, taṃḍahati-tandānaṃ, taṃdānaṃ-tamphalaṃ, taṃphalaṃ-gantvā sammatoti』ādisu niccaṃ-ānantarikaṃ yamāhu, ānantarikaṃ yamāhu, paccattaṃ eva, paccattaṃ eva, tañhi. Tañhi, itidha-

Yevahisuñño.

Yaevahisaddesu niggahītassaño vā hoti-『『vaggalasehi te』ti yassa ñakāre-ānantarikañña māhu. Ānantarikaṃ yamāhu, ñassa dvitte-paccattaññeva, paccattaṃeva-tañhi, taṃhī-eva saddasahacariyāyeti yasaddasseva gahaṇaṃ-saṃyato, saṃyato』tīdha

Ye saṃssa

Saṃsaddassa yaṃ niggahītaṃ tassa vā ño hoti yakāre-

Saññato, saṃyato-idhayakāramattova gayhate punabbacanā.

Taṃ eva, taṃ eva, taṃ idaṃ, taṃ idaṃ, taṃ iminā, taṃ iminātīdha-

Mayadāsare.

Niggahītassa mayadā honti vā sare kvaci-tameva, taṃeva-tayidaṃ』 taṃidaṃ-tadaminā, taṃ iminā ettha-『『tadaminādīnī』』tinipātanā ikārassa akāro-lakkhaṇantarenāvihitādesalopāgamavipallāsā sabbattha imināva daṭṭhabbā-tena nijako. Niyako,』tiādi siddhaṃ-buddhama saraṇamiccādisu yogavibhāgā.

Niggahita sandhi.

Atha nāmāni vuccante.

Tāni vividhāni saligāligavasena-tattha saligeyu tāva akārantato pulliṅgā buddhasaddā sattavibhattiyo parā yojīyanto-buddha iti ṭhite.

Dve dve kānekesu nāmasmā siyo aṃyo nāhi yanaṃ smāsanaṃ smiṃsu

Etesaṃ dvedve honti ekānekatthesu vattamānato nāma smāti yathākkamaṃ ekamhi cattabbo ekavacanānaṃ bahumhi vattabbe bahuvacanānaṃ cātiyamenappayaṅge-nāmasmā』tiadhikāro.

Paṭhamātthamatte

Sakatthadabbaliṅgāni saṅkhyākammādipañcakaṃ

Nāmattho tassa sāmaññamattamattaṃ pavuccate.

Nāmassābhidheyya matte paṭhamāvibhatti hoti』ti vatticchāvasā paṭhamāyekavacanabahuvacanāni.

Siyoiti paṭhamā, sissikārassānubandhattappeyogo-payojanaṃ『『ki maṃ sīsū』』ti saṅketo-tathā aṃ vacanassakārassa-si-ato』ti vattate-tassa nāmavisesanattā 『『vidhibbisesanantassā』』ti tadantato vidhi.

Sisso.

Akārantato nāmasmā parassa sissa ohoti-pubbasaralopo buddho tiṭṭhati-yo.

Ato yonaṃ ṭāṭe.

Akārantato nāmasmā paresaṃ paṭhamādutiyāyonaṃ ṭāṭe honti yathākkamaṃ-ṭakārānubandhattā『『ṭanubandhānekavaṇṇā sabbassā』』ti sabbādeso-buddhā tiṭṭhanti. 『Paṭhamātthamatte』』tivattate.

Āmantaṇe.

Saddenābhimukhī kāro vijjamānassa vatthuno

Āmantaṇaṃ vidhātabbe natthi rājā bhaveti taṃ;

Āmantaṇadhike atthamatte paṭhamā vibhatti hotī』ti ekasmiṃ ekavacanaṃ si.

Gosyālapaṇe.

Ālapaṇe si gasañño hoti-lopo』ti vattate

Gasīnaṃ.

Nāmasmāgasīnaṃlopohoti-bhobuddhamaṃpālaya-ge』tivattate.

Ayunaṃ vā dīgho.

ऐu iccesaṃ vā dīgho hoti gepare tiliṅge』tidīgho-buddhā, keci dīghaṃ dūrālapaṇe yevicchanti samīpālapaṇepi dassato taṃ na gahetabbaṃ-yomhi,-buddhā maṃ pāletha.

Kamme dutiyā

Kattukriyābhisambandhaṃ kārakaṃ kammamuccate;

Nibbatti vikatippatti bhedā taṃ tividhaṃ bhave.

Asmiṃ dutiyā vibhattihoti-aṃyo iti dutiyā-aṃ-buddhaṃpaṇamāmi, yossaṭe-buddhe.

Kattukaraṇesu tatiyā.

Kriyaṃ yo kurute mukhyo sa kattā yojito na vā karaṇaṃ taṃ visesena yaṃ kriyāsiddhihetukaṃ.

Tesu kārakesu tatiyā vibhatti hoti-nābhi iti tatiyā-nā-nāssā』ti vattate.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 鼻音在音組中有時變為該音組的末音,如: taṅkaṇaṃ.taṃkhaṇaṃ(彼時) dhammañcare.dhammaṃcare(行法) taṇḍahati.taṃḍahati(彼燃) tandānaṃ.taṃdānaṃ(彼施) tamphalaṃ.taṃphalaṃ(彼果) 在gantvā sammato(已去認可)等處則必然變化。在ānantarikaṃ yamāhu(所說無間)、paccattaṃ eva(各自)、tañhi(彼實)等處。 在ye、va、hi、su后變成ñ。 在ye、va、hi、su音節前鼻音有時變成ñ。根據"與輔音組和la結合"規則,y變成ñ:ānantarikañña māhu.ānantarikaṃ yamāhu,當ñ重複時:paccattaññeva.paccattaṃeva,tañhi.taṃhi。由於與eva詞的關聯,只取ye詞。在saṃyato(自製)等處。 saṃ的(鼻音)在y前。 saṃ的鼻音在y前有時變成ñ。 saññato.saṃyato。這裡只取y音,因為再次說明。 在taṃ eva(彼即)、taṃ idaṃ(彼此)、taṃ iminā(以彼)等處。 在元音前變ma、ya、da。 鼻音在元音前有時變成ma、ya、da,如:tameva.taṃeva、tayidaṃ.taṃidaṃ、tadaminā.taṃ iminā。在此,根據"tadaminā等"規定,i變a。未經其他規則而產生的替代、脫落、增加、位置改變等,都應以此理解。因此nijako.niyako等得成。在buddhama saraṇam等處是複合規則。 鼻音連音。 現在說明名詞。 這些依性質分為有詞形變化和無詞形變化兩種。首先在有詞形變化中,以buddha(佛)這個陽性a結尾詞為例,加七種詞尾。當buddha處於詞幹位置時: 在單數和複數時名詞(詞幹)後加兩兩(詞尾)。 這些詞尾兩兩用於表示單數和複數,即當表示一個時用單數詞尾,當表示多個時用複數詞尾,這是不變的規律。"從名詞"繼續有效。 在主格表示純粹(意義)時。 實體、物質、性別、數量、動作等五種 這是名詞的意義,其一般性質稱為純粹意義。 當名詞表示純粹意義時用主格詞尾,根據語言使用的意願,主格有單數和複數。 si是主格,si中的s是指示符,其用途是"ki maṃ sīsū"的約定。同樣,aṃ中的s也是。"從a"繼續有效。由於它修飾名詞,根據"修飾詞末的規則"適用於詞末。 si變o。 a結尾的名詞后的si變成o。前元音脫落:buddho tiṭṭhati(佛住)。yo。 在a后yo變ṭā和ṭe。 a結尾的名詞后的第一格和第二格複數yo變成ṭā和ṭe。由於帶有ṭ指示符,根據"帶輔音的多音節詞全部"規則全部替換:buddhā tiṭṭhanti(諸佛住)。"在主格表示純粹意義"繼續有效。 在呼格時。 以聲音面對現存事物 稱為呼格,在"無王"等處使用。 在表示呼格意義時用主格詞尾,單數用si。 呼格中si變ga。 脫落繼續有效。 ga和si脫落。 名詞后的ga和si脫落:bho buddha maṃ pālaya(佛陀請護我)。ga繼續有效。 e和u有時變長。 在ga后e和u有時在三性中變長:buddhā。有些人認為長音只用于遠呼,但從用例看來近呼也用,所以不應取此說。在yo后:buddhā maṃ pāletha(諸佛請護我)。 在受事用第二格。 與作者動作相關聯的要素稱為受事 它分為產生、變化、獲得三種。 在此用第二格詞尾。aṃyo是第二格。aṃ:buddhaṃ paṇamāmi(我禮敬佛)。yo變ṭe:buddhe。 在作者和工具用第三格。 誰主動做動作,他是作者,不論是否表達出來; 工具是特別幫助完成動作的要素。 在這些格位中用第三格詞尾。nā是第三格。nā繼續有效。

Atena

Akārantato nāmasmā parassa nāvacanassa enādeso hoti-buddhena desito dhammo-hi-

Suhisvasesa.

Akārantassa suhīsvehoti-buddhehi-ve』ti vattate.

Smāhisminnaṃ mhābhīmhi.

Nāmasmā paresaṃ smāhisminnaṃ mhābhīmhi vā honti yathākkamaṃ-hissa bhiyādeso-buddhebhī, karaṇe-buddhena loko sucarati, buddhehi, buddhehi, vā.

Catutthī sampadāne.

Anumantvanirākattujjhesakānaṃ vasā tadhā;

Dadāti kammanā yuttaṃ sampadānamudiritaṃ.

Tasmiṃ sampadānakārake catutthi siyā-sanaṃ iti catutthī-sa.

Suñsassa.

Nāmasmā parassa sassa suñhoti-saca-chaṭṭhiyā』tivattamāne

Ñakānubandhādyantā.

Chaṭṭhīniddiṭāṭhassa ñānubandhakānubandhādyantā hontī』tiādibhuto hoti-ukāro uccāraṇattho-ñākāro ettheva saṅketattho-buddhassa pupphaṃ dehi.-Ato vā bahulamitica vattate.

Sassāya catutthiyā

Akārantato parassa sassa catutthiyā āyo hoti vā bahulaṃ-buddhāya, yebhuyyena tādatthe yevāyamāyo dissatī』ti itoparaṃ nodāharīyate-naṃ-dīgho』tivattate.

Sunaṃhisu

Esu nāmassa dīgho hoti-buddhānaṃ.

Pañcamyavadhismā.

Sīmābhuto padatthānaṃ yo calo niccalo』tha vā;

Accuto pubbakā rūpā namāhuravadhimbudhā.

Etasmā kārakā pañcamīvibhatti hoti-smā hī iti pañcamī-smā-ato yonaṃ ṭāṭe veti dva vatta te.

Smāsmintaṃ.

Akārantato nāmasmā paresaṃ smāsminnaṃ ṭāṭe vā honti yathākkamaṃ.

Buddhā pahā niccharati. Buddhamhā, buddhasmāvā-hi-buddhehi, buddhebhi.

Chaṭṭhi sambandhe

Kriyākārakasañjāto assedamhāvahetuko;

Sambandho』ti pavutto so sambandhidvayanissito.

Sambandhittāvisesepi chaṭṭhī hedakato siyā;

Tato hi jātā sambandhaṃ vadeyya na panaññato.

Sambandhe chaṭṭhi vibhatti hoti-sa naṃ iti chaṭṭhi-sa-buddhassa vihāro-naṃ-buddhānaṃ.

Sattamyādhāre.

Kiriyā kattukammaṭṭhā ādhārīyati yena so;

Ādhāro catudhā vutto vyāpakādippabhedato.

Ādhārakārake sattamī vibhatti hoti-

Smiṃ su iti sattamī-smiṃ-buddhe pasanno-buddhamhi, buddhasmiṃ, vā-su buddhesu.

Buddho sabbatthadāyī bhavati hi bhajataṃ buddha buddhaṃ na taṃ kiṃ dinnaṃ buddhena loke sivapadamapi te yanti buddhena yasmā asmā buddhassa pītiṃ parahitavidhayaṃdeti buddhānapeto mañño buddhassa niccaṃ ghaṭayati matimā konu bhattiṃ na buddhe.

Evamaññeyampi ghaṭapaṭādīnamakārantānaṃ pulliṅgānaṃ rūpanayo kriyābhisambandho ca-visesanampana vakkhāma-ito paraṃ chaṭṭhiyā catutthīsamattā pañcamībahuvacanassa ca tatiyāsamattā na tā dassīyante-gumbasi-ato sissāti ca vattate.

Kvace vā.

Akārantato nāmasmā parassa sissa e hoti vā kvacī-gumbe, gumbo-sesaṃ buddhasamaṃ-evaṃ vattabbe, vattabbo iccādi.

Yossa ṭe』ti ca vattate.

Ekaccādīhato.

Akārantehi ekaccādīhi yonaṃ ṭe hoti-ekacce,(bho)ekacce, ekacce-evaṃ paṭhamasaddassa-nāssa sā ve』ti ca vattate.

Kodhādīhi.

Ehi nāssa sā hoti vā-kodhasā, kodhena, atthasā, attheneccādi-veti vattate.

Manādīhi smiṃsannāsmānaṃ sisoosāsā.

Manādīhi smamādinaṃ sisomasāsā honti vā yathākkamaṃ-mano, manaṃ-manasā, manena-manaso, manassa-manasā, manā, manamhā, manasmā-manasi, mane, manamhi, manasmiṃ.

Tama tapa teja ura sirappabhutayo manādayo.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 在a后變e。 a結尾的名詞后的nā變成e:buddhena desito dhammo(由佛所說之法)。hi。 在su和hi中變e。 a結尾詞在su和hi前變e:buddhehi。"或"繼續有效。 smā、hi、smiṃ變成mhā、bhi、mhi。 名詞后的smā、hi、smiṃ分別變成mhā、bhi、mhi。hi變成bhi:buddhebhī。在工具格:buddhena loko sucarati(世間由佛而善行)、buddhehi或buddhehi。 與格用於所為。 因允許、不允許、命令等作用, 以及與"給予"相關的受事稱為所為。 在所為格位用第四格詞尾。sanaṃ是第四格。sa。 su變成ñ且s(變化)。 名詞后的s變成suñ。且。"第六格"繼續有效。 帶ñ和k為首尾。 第六格所示的以ñ和k為指示符的為首尾。u是為發音,ñ在此是約定符號:buddhassa pupphaṃ dehi(奉花于佛)。"從a"和"多樣"繼續有效。 第四格的s變āya。 a結尾詞后第四格的s多數變成āya:buddhāya。因為多在此義中見到āya,所以此後不再舉例。naṃ。"長音"繼續有效。 在su、naṃ、hi、su中。 名詞在這些詞尾前變長:buddhānaṃ。 離格用於起點。 無論動靜,都是事物的界限; 智者說,從此開始稱為起點。 在此格位用第五格詞尾。smā和hi是第五格。smā。"a后yo變ṭā和ṭe"和"或"繼續有效。 smā和smiṃ變ṭā。 a結尾名詞后的smā和smiṃ分別變成ṭā:buddhā pahā niccharati(光從佛處射出)、buddhamhā或buddhasmā。hi:buddhehi或buddhebhi。 屬格用於關係。 由動作和作者產生, 以及由此和彼為條件; 稱為關係,依賴兩者。 即使關係意義特殊, 屬格也由這裡產生; 因此說明關係, 不從其他方面。 表示關係用第六格詞尾。sa和naṃ是第六格。sa:buddhassa vihāro(佛之住處)。naṃ:buddhānaṃ。 處格用於處所。 動作和作者所依處, 稱為處所,分四種: 遍及等的差別。 在處所格位用第七格詞尾。 smiṃ和su是第七格。smiṃ:buddhe pasanno(于佛生信)、buddhamhi或buddhasmiṃ。su:buddhesu。 佛為一切施與者,實為親近佛者,佛所未施何物?由佛故彼等得涅槃聖位,是故我以為遠離佛者無喜,智者常于佛起信仰,誰不敬信于佛? 如是其他如ghaṭa(甕)、paṭa(布)等a結尾陽性詞的變化法則和動作關係也是這樣。但形容詞我們將另說。此後第六格等同第四格,第五格複數等同第三格,這些將不再示例。gumba(叢)si。"從a"和"si變"繼續有效。 有時變e。 a結尾名詞后的si有時變成e:gumbe或gumbo。余同buddha。如vattabbe或vattabbo(應說)等。 "yo變ṭe"繼續有效。 從ekacca等a(結尾詞)。 a結尾的ekacca(某些)等詞的yo變ṭe:ekacce、(呼格)ekacce、ekacce。如paṭhama(第一)詞。"nā變sā"和"或"繼續有效。 從kodha等。 這些詞的nā有時變sā:kodhasā或kodhena(以忿)、atthasā或atthena(以義)等。"或"繼續有效。 從mana等詞,smiṃ、sa、nā、smā變成si、so、sā、sā。 從mana(意)等詞,smiṃ等分別變成si等: mano或manaṃ(意) manasā或manena(以意) manaso或manassa(意的) manasā或manā或manamhā或manasmā(從意) manasi或mane或manamhi或manasmiṃ(于意) tama(暗)、tapa(熱)、teja(火)、ura(胸)、sira(頭)等屬mana等詞類。

Gacchantasi-sissa ve』ti ca vattate-parato bhiyyo nānu vattayissāma vuttiyāyevānuvuttassagamyamānattā.

Ntassaṃ.

Simhi ntappaccayassa aṃ hoti vā-『『gasīna』』nti silope-gacchaṃ-aññatra-gacchanto.

Ntantunaṃ nto yomhi paṭhame.

Paṭhame yomhi ntantunaṃ savibhattīnaṃ nto iccādeso vā hoti-bahulādhikārā pumeyeva-gacchanto, gacchantā.

Ṭaṭāaṃ ge.

Ge pare ntantunaṃ savibhattīnaṃ ṭaṭāaṃ iccādesā honti bahulaṃ-(bho)gaccha, gacchā, gacchaṃ, gacchanto, gacchantā.

Ntassa ca ṭa vaṃse.

Aṃsesu ntappaccayassa ṭa hoti vā ntussa ca-vavatthitavibhāsāyāyaṃ-gacchaṃ, gacchantaṃ.

Totātitā sasmāsmiṃnāsu.

Sādisu ntantunaṃ savibhattīnaṃ totātitā honti vā yathākkamaṃ-gacchatā, gaccantena-gacchato, gacchassa, gacchantassa.

Naṃ namhi.

Namhi ntantunaṃ savibhattīnaṃ taṃ vā hoti-gaccataṃ. Gacchantānaṃ-gacchatā, gacchantā, gacchantamhā,gacchantasmā-gacchati,gacchante, gacchantamhi, gaccantasmiṃ-evaṃ tapanta japantādayo-bhavantasi.

Bhuto.

Bhudhātuto ntassa aṃ hoti simhi niccampunabbidhānā-bhavaṃ.

Bhavato vā bhonto gayonāse.

Bhavantasaddassa bhontādeso vā hoti gayonāse-bhonto, bhontā, bhavanto, bhavantā-evamālapanepi-ge pana-(bho) bhonta, bhontā, bhava, bhavā, bhavaṃ-bhavaṃ, bhavantaṃ, bhonte, bhavante-bhotā, bhontena, bhavatā, bhavantena-bhoto, bhontassa, bhavato, bhavassa, bhavantassa.

Satosabbhe.

Santasaddassa sabbhavati bhakāre-sabbhi.

Mahantārahantānaṃ vā ṭā

Simhi mahantārahantānaṃ natassa ṭā vā hoti-mahā, mahaṃ, mahanto-arahā, arahaṃ, arahanto-bhavantādīnaṃ sesaṃ gacchantasamaṃ-asmasi.

Rājādiyuvāditvā.

Rājādihi yuvādīhi ca parassa sissa ā hoti-asmā.

Yonamāno.

Rājādīhi yuvādīhi ca yonamāno vā hoti-asmāno, asmā-(bho)asma, asmā, asmāno, asmā.

Vāmhā naṅa.

Rājādinaṃ yuvādanaṃ cānaṅhoti vāmhi-asmānaṃ, asmiṃ, asmāno, asme.

Nāsseno

Kammādito nāvacanassa eno vā hoti-asmena, asmanā.

Kammādito.

Kammādito smino ni hoti vā-asmani, asme, asmamhi, asmasmiṃ-sesaṃ buddhasaddasamaṃ-muddha gāṇḍīvadhatva anima laghimādayo asmāsamā-evaṃ rājā kāladdhānavācī addhāca paṭhamādutiyāsu attātu māno tatiyāsattamyekavacanesuca.

Rājassi nāmhi.

Rājassi vā hoti nāmhi-rājinā-aññatra-

Nāsmāsuraññā.

Nāsmāsu rājassa savibhattissa raññā hoti-raññā.

Sunaṃ hisū.

Rājassa ū hoti vā sunaṃhisu-rājūbhi, rājehi, rājūbhi, rājebhi.

Rañño raññassa rājino se.

Se rājassa savibhattissa ete ādesā honti-rañño raññassa, rājino, rājūnaṃ.

Rājassa raññaṃ.

Namhi rājasaddassa savibhattissa raññaṃ hoti vā-raññaṃ, rājānaṃ-raññā.

Smimhi raññerājini.

Smimhi rājassa savibhattissa raññerājinī honti-raññe, rājini, rājusu, rājesu 『『samāse vā』』ti rājassa nāsasmāsmiṃsu yaṃ vuttaṃ taṃ vā hoti-yathā-kāsiraññā, kāsirājena = kāsirañño, kāsiraññassa, kāsirājino, kāsirājassa-kāsiraññā, kāsirājā, kāsirājamhā, kāsirājasmā-kāsiraññe, kāsirājini, kāsirāje, kāsirājamhi, kāsirājasmiṃ-addhato nāmhi.

Pumakammathāmaddhānaṃ vā sasmāsuca pumādinamuhoti vā sasamāsunāmhi ceti utte-addhunā-aññatra kammādittā vā ene-addhena-addhanā-se ukāre ca.

Iyuvaṇṇājjhalā nāmassaneka.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 在gacchanta(去)後加si。"si變"和"或"繼續有效。此後我們不再重複說明延續規則,因為從註釋中可以理解。 nt變aṃ。 在si前,nt詞尾有時變成aṃ。根據"ga和si脫落"規則,si脫落:gacchaṃ。在其他情況:gacchanto。 nt和ntu在第一格yo前變nto。 在第一格yo前,帶詞尾變化的nt和ntu詞有時變成nto。由於"多樣"規則,只用于陽性:gacchanto或gacchantā。 在ga前變ṭa、ṭā、aṃ。 在ga前,帶詞尾變化的nt和ntu多數變成ṭa、ṭā、aṃ:(呼格)gaccha、gacchā、gacchaṃ、gacchanto、gacchantā。 nt和(ntu)在aṃ前也變ṭa。 在aṃ前,nt詞尾和ntu有時變成ṭa。這是有條件的選擇:gacchaṃ或gacchantaṃ。 在sa、smā、smiṃ、nā前變to、tā、ti、tā。 在sa等詞尾前,帶詞尾變化的nt和ntu有時分別變成to、tā、ti、tā: gacchatā或gacchantena gacchato或gacchassa或gacchantassa。 在naṃ前變taṃ。 在naṃ前,帶詞尾變化的nt和ntu有時變成taṃ:gaccataṃ或gacchantānaṃ。 gacchatā或gacchantā或gacchantamhā或gacchantasmā gacchati或gacchante或gacchantamhi或gacchantasmiṃ 同樣tapanta(熱)、japanta(誦)等。在bhavanta後加si。 變bhu。 從bhu詞根來的nt在si前必定變aṃ,因為重複規定:bhavaṃ。 在ga、yo、nā、se前bhavanta有時變bhonta。 bhavanta詞在ga、yo、nā、se前有時變成bhonta: bhonto或bhontā或bhavanto或bhavantā 在呼格也一樣。但在ga前: (呼格)bhonta或bhontā或bhava或bhavā或bhavaṃ bhavaṃ或bhavantaṃ或bhonte或bhavante bhotā或bhontena或bhavatā或bhavantena bhoto或bhontassa或bhavato或bhavassa或bhavantassa santa在bh前變sabbha。 santa詞在bh音前變成sabbha:sabbhi。 mahanta和arahanta有時變ṭā。 在si前,mahanta和arahanta的nta有時變成ṭā: mahā或mahaṃ或mahanto arahā或arahaṃ或arahanto 其餘同gacchanta。在asma後加si。 從rāja等和yuva等后變ā。 rāja等和yuva等詞后的si變成ā:asmā。 yo變āno。 rāja等和yuva等詞后的yo有時變成āno:asmāno或asmā。(呼格)asma或asmā或asmāno或asmā。 在mhi前有時變naṅ。 rāja等和yuva等詞在mhi前有時變成naṅ:asmānaṃ或asmiṃ或asmāno或asme。 從kamma等后nā變eno。 從kamma等詞后nā有時變成eno:asmena或asmanā。 從kamma等后。 從kamma等詞后smi有時變成ni:asmani或asme或asmamhi或asmasmiṃ。余同buddha詞。muddha(頭)、gāṇḍīva(甘狄跋弓)、dhatva(木塊)、anima(微小)、laghima(輕)等同asma。同樣rāja(王)。表示時間長度的addhā(期間)在第一和第二格,attā只在āno詞尾,在第三和第七格單數也是。 在nā前rāja有時變si。 rāja在nā前有時變成si:rājinā。在其他情況: 在nā和smā前變raññā。 在nā和smā前,帶詞尾變化的rāja變成raññā:raññā。 在su、naṃ、hi、su前變ū。 rāja在su等詞尾前有時變成ū:rājūbhi或rājehi或rājūbhi或rājebhi。 在se前變rañño、raññassa、rājino。 在se前,帶詞尾變化的rāja變成這些形式:rañño或raññassa或rājino或rājūnaṃ。 rāja變raññaṃ。 在naṃ前,帶詞尾變化的rāja有時變成raññaṃ:raññaṃ或rājānaṃ。raññā。 在smiṃ前變raññe和rājini。 在smiṃ前,帶詞尾變化的rāja變成raññe和rājini:raññe或rājini或rājusu或rājesu。根據"在複合詞中有時",rāja在nā、sa、smā、smiṃ前所說的變化是可選的。如: kāsiraññā或kāsirājena kāsirañño或kāsiraññassa或kāsirājino或kāsirājassa kāsiraññā或kāsirājā或kāsirājamhā或kāsirājasmā kāsiraññe或kāsirājini或kāsirāje或kāsirājamhi或kāsirājasmiṃ 從addhā后在nā前。 說"puma、kamma、thāma、addhā在sa、smā、su前有時變u,puma等在n複合詞中":addhunā。在其他情況下,從kamma等有時變eno:addhena或addhanā。在se前u和。 iya、uvaṇṇa、jjha、la是名詞的多個。

Nāmassante vattamānā ivaṇṇuvaṇṇājhalasaññā honti yathākkamaṃ.

Jhalā sassa no.

Jhalato sassa no vā hoti-addhuno, addhussa, addhassa.

Nā smāssa

Jhalato smāssa nā hoti vā-addhunā, addhumhā, addusmā, addhā, addhamhā, addhasmā-addhani, addhe, addhamhi, addhasmiṃ-attasaddanohamhi

Suhīsu naka.

Attaātumānaṃ suhīsu vā naka hoti-kakāro antāvayavattho. Attanehi, attanebhi, attehi, attehi.

Notatātumā.

Attaātumehi sassa no hoti vā-attano, attassa.

Smāssa nā bra mā ca.

Brahmā attaātumehi ca parassa smāssa nā hoti-attanā-attanesu, attesu-ātumā attāva-brahma ge.

Ghabrahmādite

Ghasaññato brahma kattu isi sakhādīhi ca gasse vā hoti-brahme, brahma, brahmā.

Nāmhī.

Brahmassu hoti nāmhi-brahmunā.

Brahmasasu vā.

Brahmassu vā hoti sanaṃsu-brahmuno, brahamussa, brahmassa, brahmūnaṃ,brahmānaṃ-brahamunā-『『ambādihī』』ti smino nihoti vā-brahmani. Brahme, brahmamhi, brahmasmiṃ-sesaṃ asmasamaṃ.

Sakhā-rājādittā sissa ā.

Āyono ca sakhā.

Sakhato yonamāyo no honti vā āno ca-sakhāyo, sakhāno.

Nonāsesmi.

Sakhassa i hoti nonāsesu-sakhino-aññatra-

Yosvaṃhisu cāraṅa.

Sakhassa vā āraṅa hoti yosvaṃhisu smānaṃsu ca.

Āraṅsmā

Āraṅādesato paresaṃ yonaṃ ṭo hoti-sakhāro-āraddhādo.

Sabhāve-sakhā-evamālapane-getu-sakho, sakha, sakhā-amhi-sakhānaṃ, sakhāraṃ, sakhaṃ, sakhāyo, sakhā no, sakhino.

Ṭoṭe vā.

Āraṅādesamhā yonaṃ ṭoṭe vā honti yathākkamanti ṭe-pakkhe-『『āraṅismā』』 tiṭo-sakhāre, sakhāro, sakhe-sakhīnā, sakhārehi, sakhehi, sakhārehi, sakhehi-sakhino, sakhissa, sakhārānaṃ.

Samānaṃsu vā.

Sakhassa vā i hoti smānaṃsu-sakhīnaṃ, sakhānaṃ.

Ṭā nāsmānaṃ.

Āraṅādesamhā nāsmānaṃ ṭā hoti-sakhārā-bahulādhikārā sakhārasmā-sakhīnā, sakhīmhā,sakhismā, sakhā, sakhamhā, sakhasmā.

Ṭe smino.

Sakhato smino ṭe hoti niccaṃ-sakhe, sakhāresu, sakhesu-『『dhammovāññatthe』ti rājādīyu pāṭhā daḷhadhammādayo vā asmasamā.

Yonaṃ none vā.

Yuvādihi yonaṃ none vā honti yathākkamaṃ.

Nonānesmā.

Esu yuvādinamā hoti-yuvāno, yuvā-yuvānaṃ, yuvaṃ, yuvāne, yuve-yuvānā.

Yuvādinaṃ suhisvānaṅi.

Suhisu yuvādinamānaṅihoti-yuvānehi, yuvānebhi.

Yuvā sassino.

Yuvā sassa vā ino hoti-yuvano, yuvassa.

Samāsaminnaṃ nāne.

Yuvādihi smāsminnaṃ nāne honti yathākkamaṃ-yuvānaṃ-yuvāne,yuvānesu-rūpasiddhiyaṃ panassa aññathā rūpanayo dassito neso gahetabbo-amūlattā-nahi tatthāgamādimūlamatthi-evamidī samaññampi-maghavapumavattahasaddā yuvasaddasamā-ayantu viseso.

Gassaṃ.

Pumasaddato gassa aṃ vā hoti-pumaṃ, puma, pumā.

Nāmhi.

Nāmhi pumassa vā ā hoti-pumānā-aññatra-vā utte = pumunā, pumena-pumuno, pumussa, pumassa-pumunā, pumānā-『『pumā』』ti smino ne vā hoti-pumāne, pume, pumamhi, pumasmiṃ.

Sumhā ca.

Pumassa sumhi yaṃ vuttaṃ taṃ ā ca vā hotīti ānaṅi ā ca hoti-pumānesu pumāsu pumesu.

Vattahā sanannaṃ nonānaṃ.

Vattahā sanannaṃ nonānaṃ honti yathākkamaṃ-vattahāno vattahānānaṃ.

Akārantaṃ.

Sāsi

Ekavacanayosvaghonaṃ.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 在名詞詞尾,依次用i、uvaṇṇa、jha、la表示。 jha后的s變n。 jha后的s有時變成n:addhuno或addhussa或addhassa。 jha后的smā變nā。 jha后的smā有時變成nā:addhunā或addhumhā或addusmā或addhā或addhamhā或addhasmā。addhani或addhe或addhamhi或addhasmiṃ。atta詞在n和mhi前。 在su和hi前變naka。 atta和ātumā在su和hi前有時變成naka。k是詞尾成分:attanehi或attanebhi或attehi或attehi。 atta和ātumā后變no。 atta和ātuma后的s有時變成no:attano或attassa。 smā變nā,以及bra和mā。 從brahmā、atta和ātumā后的smā變成nā:attanā。attanesu或attesu。ātumā如atta。brahmā在ga前。 從gha、brahma等后變e。 從gha和brahma、kattu、isi、sakha等后的ga有時變成e:brahme或brahma或brahmā。 在nā前。 brahma在nā前變u:brahmunā。 brahma在sa前有時(變u)。 brahma在sa和naṃ前有時變u:brahmuno或brahmussa或brahmassa或brahmūnaṃ或brahmānaṃ。brahmunā。根據"從amba等后",smi有時變成ni:brahmani。brahme或brahmamhi或brahmasmiṃ。余同asma。 sakhā - 從rāja等后si變ā。 從sakhā后yo變āyo和no。 從sakha后的yo有時變成āyo和no,也變āno:sakhāyo或sakhāno。 在no、nā、se前變i。 sakha在no、nā、se前變i:sakhino。在其他情況: 在yo、su、aṃ、hi前有時變āraṅ。 sakha在yo、su、aṃ、hi和smā、naṃ前有時變成āraṅ。 從āraṅ后。 從āraṅ替代形后的yo變ṭo:sakhāro。從āra開始。 在原形:sakhā。在呼格也一樣。但在ga前:sakho或sakha或sakhā。在aṃ前:sakhānaṃ或sakhāraṃ或sakhaṃ或sakhāyo或sakhāno或sakhino。 有時變ṭo和ṭe。 從āraṅ替代形后的yo有時分別變成ṭo和ṭe。在ṭe的情況。根據"從āraṅ后"變ṭo:sakhāre或sakhāro或sakhe。sakhīnā或sakhārehi或sakhehi或sakhārehi或sakhehi。sakhino或sakhissa或sakhārānaṃ。 在smā和naṃ前有時。 sakha在smā和naṃ前有時變i:sakhīnaṃ或sakhānaṃ。 nā和smā變ṭā。 從āraṅ替代形后的nā和smā變成ṭā:sakhārā。由於"多樣"規則:sakhārasmā。sakhīnā或sakhīmhā或sakhismā或sakhā或sakhamhā或sakhasmā。 smi變ṭe。 從sakha后的smi必定變成ṭe:sakhe或sakhāresu或sakhesu。根據"dhamma在另一意義",由於在rāja等中列出,daḷhadhamma等有時同asma。 yo有時變no和ne。 從yuva等詞后的yo有時分別變成no和ne。 在no、nā、ne和smā前。 在這些詞尾前yuva等變ā:yuvāno或yuvā。yuvānaṃ或yuvaṃ或yuvāne或yuve。yuvānā。 yuva等在su和hi前變ānaṅi。 在su和hi前yuva等變ānaṅi:yuvānehi或yuvānebhi。 yuva后的s有時變ino。 yuva后的s有時變成ino:yuvano或yuvassa。 smā和smiṃ變nā和ne。 從yuva等后的smā和smiṃ分別變成nā和ne:yuvānaṃ。yuvāne或yuvānesu。但在語形成立中顯示了另一種變化法則,那不應採用,因為無根據。因為那裡沒有增音等的根據。其他的也一樣。maghava、puma、vattaha詞同yuva詞。但有此不同: ga變aṃ。 從puma后的ga有時變成aṃ:pumaṃ或puma或pumā。 在nā前。 在nā前puma有時變ā:pumānā。在其他情況,當說"或"時:pumunā或pumena。pumuno或pumussa或pumassa。pumunā或pumānā。根據"puma",smi有時變ne:pumāne或pume或pumamhi或pumasmiṃ。 也在su前。 puma在su前所說的變化也有時變ā,即ānaṅi和ā:pumānesu或pumāsu或pumesu。 vattaha后sa和naṃ變no和nā。 vattaha后的sa和naṃ分別變成no和nā:vattahāno或vattahānānaṃ。 a結尾。 sa和si。 在單數yo前,不送氣音變。

Ekavacane yosu ca ghaokārantavajjitānaṃ nāmānaṃ rasso hoti tiliṅge』ti rasse sampatte-『『sisminnānapuṃsakassā『『ti anapuṃsakassa simhi tuna hoti-sā-yuvādittā sissa ā-sāno, nottābhāvapakkhe-『『yonamāno『『ti vādhikārassa vavatthita vibhā sattāniccamāno-sāno-tathā nottābhāva pakkhe.

Sāssaṃse cānaṅi.

Sāsaddassa ānaṅi hoti aṃse ge ca-(bho)sāna, sānā, sāno, sānaṃ, sāne, sāno-sesaṃ yuvasaddasamaṃ-setu-sānassa-suvāyuvāva-『『ekavacanayosvaghonaṃ』』tira- ssattaṃva viseso-getu.

Ge vā.

Aghonaṃ ge vā rasso hoti tiliṅge-(ho)suva, suvā.

Ākārantaṃ.

Muni.

Yosujjhissa pume.

Jhasaññassa issa yosu vā ṭa hoti pulliṅge-munayo-ato』ti sāmaññaniddesā ato yonaṃ ṭāṭe sampattāpi avidhāna sāmatthiyā na honti-aññatra-

Lopo.

Jhalato yonaṃ lopo hotī』ti yo lope.

Yolopanisu dīgho.

Yonaṃ lopo nisu ca dīgho hoti-munī-(bho)munī, munayo, munī-muniṃ munayo munī = muninā munīhi munībhi-yolopa nīsu vī mantuvantunamiccādi ñāpakā ikārā kārānaṃ 『『sunaṃhisūti』』dīgha ssāniccattā munihaccādīpi hoti-munino, munissa munīnaṃ, muninā munimhāmunismā, munimhi munismiṃ munīsu-evaṃ kavikapigiri ādayo-aggiisīnaṃ ayaṃ vaseso.

Sassāggi to ni.

Aggismā sissa ni hoti vā-aggini. Aggi, aggayo, aggī.

Ṭe sissisismā.

Isismā sissa ṭe vā hoti-ise, isi-brahmādittā gasse vā-(bho)ise isi isī.

Dutiyassa yossa.

Isasmā parassa dutiyā yossa ṭe vā hoti-ise, isayo, isi, sesaṃmunisaddasamaṃ-ādisaddano smimhi-ratyādihi ṭo smino.

Ratyādīhi smino ṭo hoti vā-ādo, ādimhi, ādismiṃ. Samāse ikārantato yosmiṃsu viseso.

Itoññatthe pume.

Aññapadatthe vattamānā ikārantato nāmasmā yonaṃ no ne vā honti yathākkamaṃ pulliṅge-ariyavuttino, ariyavuttayo, ariyavutti-evamālapane-ariyavuttine, ariyavuttayo ariyavuttī.

Ne smino kvaci.

Aññapadatthe vattamānā ikārantato nāmasmā smino ne hoti vā kvaci-ariyavuttine, ariyavuttimhi, ariyavuttismiṃ, 『『kvacī『『ti vuttattā yathādassanaṃ na sabbatta ne ādeso.

Ikārantaṃ.

Daddhī, silopo, anapuṃsakattā na rasso.

Yonaṃ none pume.

Jhasaññito yonaṃ nonevāhonti yathākkamaṃ pulliṅge. Daddhino.

Jantuhetvīghapehi vā.

Jantuhetuhi īkārantehi ghapasaññehi ca paresaṃ yonaṃ vā lopo hoti-daddhī, daddhiyo-evamālapane-getu-daddhi, daddhī.

Na jhīko.

Jhasaññito aṃvacanassa naṃ vā hoti-daṇḍinaṃ, daṇḍiṃ, daṇḍine.

No.

Jhito yonaṃ no vā hoti pulliṅgehi dutiyā yossa no daṇḍino, daṇḍi, daṇḍinā, daṇḍīhi, daṇḍībhi-daṇḍino, daṇḍissa, daṇḍinaṃ-daṇḍinā, daṇḍimhā, daṇḍismā.

Smino ni.

Jhito smiṃvacanassa ni hoti vā-daṇḍini. Daṇḍimhi, daṇḍismiṃ, daṇḍīsuevaṃ saṅghi gaṇi gāmaṇippabhutayo.

Īkārantaṃ.

Bhikkhu.

Lā yonaṃ vo pume.

Lato yonaṃ vo hoti vā pulliṅge.

Vevosu lussa

Lasaññassa ussa vevosu ṭa hoti-bhikkhavo-aññatra-yo lope dīgho-bhikkhu (bho)bhikkhu.

Pumālapane vevo.

Lasaññato uto yossālapane vevo honti vā pulliṅge-bhikkhave, bhikkhavo, bhikkhu-bhikkhuṃ, bhikkhavo, bhikkhu-bhikkhunā, bhikkhuhi,bhikkhūbhi-bhikkhuno, bhikkhussa, bhikkhūnaṃ-bhikkhunā, bhikkhumhā. Bhikkhusmā-bhikkhumhi. Bhikkhusmiṃ, bhikkhūsu-evaṃ setu ketu bhānu ādayo-jantuhetūnaṃ yosvayamhedo-jantvādinā vā yossa lope-jantu.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 在單數和yo前,除gh和o結尾外的名詞在三性中變短。當變短時,根據"在si前非中性變tuna",非中性在si前變tuna:sā。從yuva等后si變ā:sāno。在不變tta的情況下,根據"yo變āno",由於"或"的範圍是確定的,必定變āno:sāno。同樣在不變tta的情況下。 sā在aṃ和ge前變ānaṅi。 sā詞在aṃ和ge前變成ānaṅi:(呼格)sāna或sānā或sāno或sānaṃ或sāne或sāno。余同yuva詞。如setu:sānassa。suva和yuva一樣。根據"在單數和yo前不送氣音"變短是不同之處。在ge前。 在ge前有時。 不送氣音在ge前在三性中有時變短:(呼)suva或suvā。 ā結尾。 muni(聖者)。 在yo前jha在陽性中。 jha音在yo前在陽性中有時變ṭa:munayo。由於"從a"是一般說明,從a后yo變ṭā和ṭe雖然發生,但由於沒有規定的力量而不生效。在其他情況: 脫落。 從jha后的yo脫落:由於yo脫落。 yo脫落和在ni前變長。 yo脫落且在ni前變長:munī。(呼格)munī或munayo或munī。muniṃ或munayo或munī。muninā或munīhi或munībhi。由於yo脫落和在ni前以及mantu和vantu等的指示,i和ā在"在su、naṃ、hi和su前"中必定變長,所以也有muniha等:munino或munissa或munīnaṃ。muninā或munimhā或munismā。munimhi或munismiṃ或munīsu。同樣kavi(詩人)、kapi(猴)、giri(山)等。aggi(火)和isi(仙人)有此不同: 從aggi后s變ni。 從aggi后s有時變成ni:aggini。aggi或aggayo或aggī。 從isi后s變ṭe。 從isi后s有時變成ṭe:ise或isi。根據"從brahma等后"ga有時變:(呼格)ise或isi或isī。 第二格yo。 從isa后的第二格yo有時變成ṭe:ise或isayo或isi。余同muni詞。ādi(等)詞在smiṃ前。從rati(樂)等后smi變ṭo。 從rati等后smi有時變成ṭo:ādo或ādimhi或ādismiṃ。在複合詞中i結尾在yo和smiṃ前有不同。 i后在另一意義中在陽性。 在表示另一詞義時,從i結尾名詞后的yo在陽性中分別變成no和ne:ariyavuttino或ariyavuttayo或ariyavutti。在呼格也一樣:ariyavuttine或ariyavuttayo或ariyavuttī。 smi有時變ne。 在表示另一詞義時,從i結尾名詞后的smi有時變成ne:ariyavuttine或ariyavuttimhi或ariyavuttismiṃ。由於說"有時",ne替代不是在所有地方都如所示。 i結尾。 dadhi(酪),s脫落,由於非中性不變短。 yo在陽性中變no和ne。 從jha音后的yo在陽性中變成no和ne:daddhino。 從jantu、hetu和īgh以及pa後有時。 從jantu、hetu和ī結尾的gh音以及pa音后yo有時脫落:daddhī或daddhiyo。在呼格也一樣。在ge前:daddhi或daddhī。 jh后不(變)īko。 從jha音后aṃ有時變成naṃ:daṇḍinaṃ或daṇḍiṃ或daṇḍine。 no。 從jh后yo在陽性中有時變成no。從第二格yo變no:daṇḍino或daṇḍi。daṇḍinā或daṇḍīhi或daṇḍībhi。daṇḍino或daṇḍissa或daṇḍinaṃ。daṇḍinā或daṇḍimhā或daṇḍismā。 smi變ni。 從jh后smiṃ有時變成ni:daṇḍini。daṇḍimhi或daṇḍismiṃ或daṇḍīsu。同樣saṅghi(僧團成員)、gaṇi(團體成員)、gāmaṇi(村長)等。 ī結尾。 bhikkhu(比丘)。 從l后yo在陽性中變vo。 從l后yo在陽性中有時變成vo。 在ve和vo前l變。 l音的u在ve和vo前變ṭa:bhikkhavo。在其他情況下,yo脫落後變長:bhikkhu。(呼格)bhikkhu。 在陽性呼格中變ve和vo。 從l音的u后yo在呼格陽性中有時變成ve和vo:bhikkhave或bhikkhavo或bhikkhu。bhikkhuṃ或bhikkhavo或bhikkhu。bhikkhunā或bhikkhuhi或bhikkhūbhi。bhikkhuno或bhikkhussa或bhikkhūnaṃ。bhikkhunā或bhikkhumhā或bhikkhusmā。bhikkhumhi或bhikkhusmiṃ或bhikkhūsu。同樣setu(橋)、ketu(旗)、bhānu(光)等。jantu(生物)和hetu(因)在yo前有此變化。根據"jantu等"規則,yo脫落:jantu。

Cantvādito no ca.

Jantvādito yonaṃ no hoti vo ca vā pulliṅge-jantuno, jantavo, jantuyo-evaṃ dutiyāyomhi-(bho) jantu, jantu, jantuno jantavo-『『pumālapane vevo』』tivā ve vo ca jantave, jantavo, jantuyo-hetu, hetavo, hetu. Hetuyo-『『yomhivā kvacī『『tī yosulasaññassa ussa vā ṭā deso hetayo, hetuyo-(bho)hetu, hetu, hetave, hetavo, hetayo, hetuyo-hetuṃ, hetu, hetavo, hetayo, hetuyo bahusaddā namhi.

Bahukatinnaṃ

Namhī bahuno katissa ca nuka hoti tiliṅge-bahunnaṃsesaṃ bhikkhusamaṃ-bahu. Bahavo, bahū-(bho) bahu, bahu, bahave, bahavo, bahu bahuṃ, bahavo, bahu-bahunā. Bahuhi,bahūbhi-bahuno, bahussa, bahunnaṃ-bahunā, bahumhā. Bahusmā-bahumhi, bahusmiṃ, bahusu-vattusi.

Latupitādinamā simhi.

Latuppaccayantānaṃ pitu mātu bhātu dhītu duhitu jāmātu nattu hotu potunañcā hoti simhi-vattā.

Latupitādinamase.

Latuppaccayantānaṃ pitādinaṃ cāraṅi hoti satoññatra-『『āraṅismā』』ti ṭo-vattāro.

Ge ā ca.

Latupitādīnaṃ a hoti ge ā ca-(bho) vatta, vattā. Vattāro, vattāraṃ. Vattāre, vattāro-nāvacanassa 『『ṭānāsmāna』』nti ṭā-vattārā.

Suhisvāraṅi

Subhisu tupitādīnamāraṅi vā hoti-vattārehi, vattārebhi, vattūhi, vattūbhi.

Salopo.

Latupitādīhisassa lopo vā hoti-vattu, navattuno, vattussa.

Namhi vā.

Namhi latupatādinamāraṅi vā hoti-vattārānaṃaññatra.

Ā

Namhi latupitādīnamāvā hoti-vattānaṃ. Vattunaṃ-smāssa vā-vattārā.

Ṭismino.

Āraṅādesamhāsmano ṭi hoti.

Rassāra ṅi.

Smimhi āro rasso hoti-vattari, vattāresu, vattusu-evaṃ bhattu hottu ādayo-satthusaddassa pana namhi bahulādhikārā vā āraṅādese-satthārā, satthunā-pitā.

Pitādinamanatvādinaṃ

Natvādivajjitānaṃ pitādinamāro rasso hoti sabbāsu vibhattisu-pitaro iccādi cattusamaṃ-rassova viseso-natvādi nantu rassābhāvā nattāro iccādi guṇavantusi.

Ntussa.

Simhi ntussa ṭā hoti-guṇavā-ntuva vantvādi sambandhiyeva gayhate ntuvantumantvāvantutavantusambandhi』ti vacanato na jantutanatvādinaṃ-yo-ntantunamādināvānto-guṇavanto aññatra.

Yvādo ntussa.

Yavādisu ntussa a hoti-akārantattā ṭā-guṇavantā-na ce ha avidhānasāmatthiyā aptti avidhānassa caritatthatāya guṇavantassāti-(bho) guṇava,guṇavā, guṇavaṃ, guṇavanto, guṇavantā-guṇavaṃ, guṇavantaṃ, guṇavante-guṇavatā, guṇavantena, guṇavantehi, guṇavantebhi-guṇavato, guṇavassa, guṇavantassa, guṇavataṃ. Guṇavantānaṃ-guṇavatā, guṇavantā, guṇavantamhā, guṇavantasmā-guṇavati, guṇavante, guṇavantamhi. Guṇavantasmiṃ, guṇavantesu-evaṃ maghavantu bhagavantuppabhutayo.

Himavato vā o.

Himavato simhi ntussa o vā hoti-himavanto, himavā-sesaṃ guṇavāva.

Ukārantaṃ.

Vessabhu. Vessabhuvo, vessabhu-(bho) vessabhu, vessabhuve, vessabhuvo, vessabhu-sesaṃ bhikkhusaddasamaṃ-evaṃ sayambhu parābhibhu abhibhuādayo-gotrabhu sahabhu saddehipanayonaṃ『『jantvādito no ve』』ti no vo vā-gotrabhuno, gotrabhuvo, gotrabhu-sabhabhuno, sahabhuvo. Sahabhu-sabbaññusaddassayosveva viseso.

Kuto.

Kuppaccayantato yonaṃ no vā hoti pulliṅge-sabbaññuno-aññatra lopo ca-『『lā yonaṃ vo pume』』ti na vo 『『kuto』』ti jantvādīhi puthakkaraṇa-sabbaññu-evaṃ viññuvidu vedagu pāragu ādayo kuppaccayantā.

Ūkārantaṃ.

Go.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 從jantu等后也變no。 從jantu等后yo在陽性中有時變成no或vo:jantuno或jantavo或jantuyo。在第二格yo也一樣。(呼格)jantu或jantu或jantuno或jantavo。根據"在陽性呼格變ve和vo",也有時變ve或vo:jantave或jantavo或jantuyo。hetu或hetavo或hetu或hetuyo。根據"在yo前有時",在yo前l的u有時變ṭa:hetayo或hetuyo。(呼格)hetu或hetu或hetave或hetavo或hetayo或hetuyo。hetuṃ或hetu或hetavo或hetayo或hetuyo。bahu詞在naṃ前。 bahu和kati。 在naṃ前bahu和kati在三性中變nuka:bahunnaṃ。余同bhikkhu。bahu或bahavo或bahū。(呼格)bahu或bahu或bahave或bahavo或bahu。bahuṃ或bahavo或bahu。bahunā或bahuhi或bahūbhi。bahuno或bahussa或bahunnaṃ。bahunā或bahumhā或bahusmā。bahumhi或bahusmiṃ或bahusu。vattu在si前。 latu和pitu等在si前變ā。 latu詞尾和pitu、mātu(母)、bhātu(兄弟)、dhītu(女兒)、duhitu(女兒)、jāmātu(女婿)、nattu(孫)、hotu、potu在si前變ā:vattā。 latu和pitu等在sa前。 latu詞尾和pitu等除了sa外變āraṅi。根據"從āraṅ后"變ṭo:vattāro。 在ge前也變ā。 latu和pitu等在ge前變a和ā:(呼格)vatta或vattā。vattāro或vattāraṃ或vattāre或vattāro。nā根據"ṭā從nā和smā"變ṭā:vattārā。 在su和hi前變āraṅi。 在su和hi前tu和pitu等有時變āraṅi:vattārehi或vattārebhi或vattūhi或vattūbhi。 s脫落。 從latu和pitu等后s有時脫落:vattu或navattuno或vattussa。 在naṃ前有時。 在naṃ前latu和pitu等有時變āraṅi:vattārānaṃ。在其他情況: ā。 在naṃ前latu和pitu等有時變ā:vattānaṃ或vattunaṃ。smā有時:vattārā。 smi變ṭi。 從āraṅ替代形后smi變ṭi。 āraṅi變短。 在smi前āro變短:vattari或vattāresu或vattusu。同樣bhattu(主人)、hottu等。但satthu(老師)詞在naṃ前根據"多樣"規則有時變āraṅ:satthārā或satthunā。pitā。 pitu等除了natu等。 除了natu等外的pitu等在所有格位中āro變短:pitaro等同cattu。不同之處只是變短。natu等因不變短故:nattāro等。在guṇavant中。 ntu。 在si前ntu變ṭā:guṇavā。根據"ntu、vantu、mantu、āvantu、tavantu相關"的說法只取ntu和vantu等相關,不取jantu和natu等。yo。從nta和ntu等后變ā結尾:guṇavanto。在其他情況: 在ya等前ntu變a。 在ya等前ntu變a。因為是a結尾變ṭā:guṇavantā。不是ce和ha因為無規定的力量而不適用,因為不規定已完成:guṇavantassa。(呼格)guṇava或guṇavā或guṇavaṃ或guṇavanto或guṇavantā。guṇavaṃ或guṇavantaṃ或guṇavante。guṇavatā或guṇavantena或guṇavantehi或guṇavantebhi。guṇavato或guṇavassa或guṇavantassa或guṇavataṃ或guṇavantānaṃ。guṇavatā或guṇavantā或guṇavantamhā或guṇavantasmā。guṇavati或guṇavante或guṇavantamhi或guṇavantasmiṃ或guṇavantesu。同樣maghavant(帝釋)、bhagavant(世尊)等。 himavant有時變o。 himavant在si前ntu有時變o:himavanto或himavā。余同guṇavā。 u結尾。 vessabhu。vessabhuvo或vessabhu。(呼格)vessabhu或vessabhuve或vessabhuvo或vessabhu。余同bhikkhu詞。同樣sayambhu(自存)、parābhibhu(勝他)、abhibhu(征服)等。但gotrabhu(種姓超越)、sahabhu(俱存)詞根據"從jantu等后變no和ve"變no或vo:gotrabhuno或gotrabhuvo或gotrabhu。sabhabhuno或sahabhuvo或sahabhu。sabbaññu(一切智)詞只在yo前不同。 從ku后。 從ku詞尾后yo在陽性中有時變no:sabbaññuno。在其他情況下也脫落。根據"從l后yo在陽性中變vo"不變vo,因為"從ku后"與jantu等分開:sabbaññu。同樣viññu(智者)、vidu(知者)、vedagu(知識通達者)、pāragu(到達彼岸者)等ku詞尾。 ū結尾。 go(牛)。

Gossāgayihinaṃsu gāvagavā.

Gasihinaṃvajjitāsu vibhattisu gosaddassa gāvagavā honti.

Abhagohi ṭo

Ubhagohi yonaṃ ṭo hoti-gāvo, gavo-(bho) go, gāvo, gavo.

Gāvumhi.

Aṃvacanegossa gāvuvāhoti-gāvuṃ, gāvaṃ, gavaṃ, gāvo, gavo.

Nāssā.

Goto nāssa ā hoti vā-gāvā, gāvena, gavā, gavena gohi, gobhi.

Gavaṃ sena

Gossa se vā gavaṃ hoti saha sena-gavaṃ, gāvassa, gavassa.

Gunnañca nantā.

Naṃvacanena saha gossa gunnaṃ hoti gavañca vā-gunnaṃ gamaṃ, gonaṃ-gāvā, gāvamhā, gāvasmā, gavā, gavamhā, gavasmā-gāve, gāvamhi, gāvasmiṃ, gave, gavamhi, gavasmiṃ.

Sumhi vā.

Gossa sumhi gāvagavā honti vā-gāvesu, gavesu, gosu.

Okārantaṃ-pulliṅgaṃ.

Kaññā.

Sā.

Itthiyaṃ vattamānassa nāmassante vattamāno ākāro ghasañño hoti-jantvādinā vāyolopo-kaññā, kaññāyo-『『ghabrahmādite』』ti gassevā-kaññe, kaññā-yomhi-kaññā, kaññāyo.

Gho ssaṃsasāsasāyaṃtiṃsu

Ssamādisu gho rasso hoti-kaññaṃ, kaññā, kaññāyo-

Ghapatekasmiṃ nadīnaṃ yayā.

Ghapato nadīnamekasmiṃ yayā honti yathākkamaṃ-kaññāya, kaññāhi, kaññābhi-kaññāya, kaññānaṃ, -smimhi-

Yaṃ.

Ghapato smino yaṃ vā hoti-kaññāyaṃ. Kaññāya, kaññāsu. Evaṃ saddhā sudhā sukhāādayo-『『nāmmādīhī』』ti ammā annā ambāhi gassa ekārābhāve.

Rasso vā.

Ammādinaṃ ge rasso vā hoti-amma, ammā iccādi-sesaṃkaññāva-sahāparisāhi smino』』ti sabhāparisāyā』』ti tiṃ vā hoti 『『ghossa』』 miccādinā rasse-sahatiṃ-aññatra-sahāyaṃ, sahāya-parisatiṃ, parisāyaṃ, parisāya.

Ākārantaṃ.

Mati-yomhi-

Pitthiyaṃ.

Itthiyaṃ vattamānassa nāmassante vattamānā ivaṇṇuvaṇṇā pasaññā honti.

Yepassavaṇṇassa.

Pasaññassa ivaṇṇassa lopo vā hoti yakāre-vacatthitavi bhāsāyaṃ-matyo-aññatra-jantvādinā vā yolope-matī, matiyo-(bho)mati, matyo, mati, matiyo-matiṃ, matyo, matī, matiyo 『『ghapa』』iccādinā yādese-matyā, matiyā, matīhi, matihi-matyā, matiyā, matīnaṃ-smimhi-matyaṃ, matiyaṃ, matyā, matiyā, matīsu-evaṃ kitti kanti tantippabhutayo-rattiyā smino 『『ratyādīhivo smino』』ratyādīhivo smino』』ti ṭo vā-ratte-aññatra-ratyaṃ, rattiyaṃ, ratyā, rattiyā-sesaṃ matiyā samaṃ.

Ikārantaṃ.

Dāsī, dāsyo, dāsī, dāsiyo-(bho)dāsi, dāsī, dāsyo, dāsī, dāsiyo.

Yaṃ pīto.

Pasaññito aṃvacanassa yaṃ vā hoti-dāsyaṃ, dāsiyaṃ, dāsiṃ, dāsyo, dāsī, dāsiyo-dāsyā, dāsiyā, dāsīhi, dāsībhi-dāsyā, dāsiyā, dāsīnaṃ-dāsyaṃ, dāsiyaṃ, dāsyā, dāsiyā, dāsīsu-evamosadhī pokkharaṇī ādayo-nadisaddā yosu-

Najjā yosvāma.

Yosu nadisaddassa āma vā hoti-saca.

Manubandho sarānamantā paro.

Makāronubandho yassa so sarānamantā sarā paro hotī』ti īkārā paro-『『yavā sare』』ti yakāre dassa cavaggo yassa pubba rūpaṃ-najjāyo-aññatra-vā palopayolopesu-najjo, nadī, nadiyo iccādi.

Īkārantaṃ.

Yāgu, yāgu, yāguyo-(bho)yāgu, yāgu, yāguyo-yāguṃ, yāgu, yāguyo-yāguyā, yāguhi, yāgubhi-yāguyā, yāgunaṃ-yāguyaṃ, yāguyā, yāgusu-evaṃ dhenu sassu piyaṅguppabhutayo-mātu dhītu duhitu saddā pitusaddasamā-salopābhāvapakkhe yādese mātusaddassa pana 『『ye passā』』ti yogavibhāgā vā palopo-matyā, mātuyā.

Ukārantaṃ.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 在ga、si、hi、naṃ和su外變gāva和gava。 在除ga、si、hi、naṃ和su外的格位中,go詞變成gāva和gava。 從ubha和go后變ṭo。 從ubha和go后yo變ṭo:gāvo或gavo。(呼格)go或gāvo或gavo。 在gāvu前。 在aṃ詞尾前go有時變gāvu:gāvuṃ或gāvaṃ或gavaṃ或gāvo或gavo。 nā變ā。 從go后nā有時變ā:gāvā或gāvena或gavā或gavena或gohi或gobhi。 se變gavaṃ。 go在se前有時和se一起變gavaṃ:gavaṃ或gāvassa或gavassa。 也變gunnaṃ和從n后。 go與naṃ詞尾一起有時變gunnaṃ和gavaṃ:gunnaṃ或gavaṃ或gonaṃ。gāvā或gāvamhā或gāvasmā或gavā或gavamhā或gavasmā。gāve或gāvamhi或gāvasmiṃ或gave或gavamhi或gavasmiṃ。 在su前有時。 go在su前有時變gāva和gava:gāvesu或gavesu或gosu。 o結尾-陽性。 kaññā(少女)。 sā。 在陰性中,名詞詞尾的ā變gh:根據jantu等規則yo有時脫落:kaññā或kaññāyo。根據"從gh和brahma等后在ge前"ga有時變e:kaññe或kaññā。在yo前:kaññā或kaññāyo。 gh在ss、aṃ、sa、sā、sa、sā、yaṃ和tiṃ前。 在ss等前gh變短:kaññaṃ或kaññā或kaññāyo。 從gh和pa后在單數中nadī變ya和yā。 從gh和pa后nadī在單數中分別變ya和yā:kaññāya或kaññāhi或kaññābhi。kaññāya或kaññānaṃ。在smi前: yaṃ。 從gh和pa后smi有時變yaṃ:kaññāyaṃ或kaññāya或kaññāsu。同樣saddhā(信)、sudhā(甘露)、sukhā(樂)等。根據"從nāṃ等后",ammā、annā、ambā后在ga前不變e。 有時變短。 ammā等在ge前有時變短:amma或ammā等。余同kaññā。根據"從sahā和parisā后smi",由於"gh的"等規則變短,有時變tiṃ:sahatiṃ。在其他情況:sahāyaṃ或sahāya。parisatiṃ或parisāyaṃ或parisāya。 ā結尾。 mati(慧)。在yo前: 在陰性中。 在陰性中,名詞詞尾的i和u變p。 在y前p有時脫落。 p的i在y前有時脫落,這是確定的選擇:matyo。在其他情況:根據jantu等規則yo有時脫落:matī或matiyo。(呼格)mati或matyo或mati或matiyo。matiṃ或matyo或matī或matiyo。根據"gh和pa"等規則變yā:matyā或matiyā或matīhi或matihi。matyā或matiyā或matīnaṃ。在smi前:matyaṃ或matiyaṃ或matyā或matiyā或matīsu。同樣kitti(名聲)、kanti(欲)、tanti(弦)等。根據"從rati等后smi",從rati等后smi有時變ṭo:ratte。在其他情況:ratyaṃ或rattiyaṃ或ratyā或rattiyā。余同matiyā。 i結尾。 dāsī(女僕),dāsyo或dāsī或dāsiyo。(呼格)dāsi或dāsī或dāsyo或dāsī或dāsiyo。 從p后變yaṃ。 從p后aṃ有時變yaṃ:dāsyaṃ或dāsiyaṃ或dāsiṃ或dāsyo或dāsī或dāsiyo。dāsyā或dāsiyā或dāsīhi或dāsībhi。dāsyā或dāsiyā或dāsīnaṃ。dāsyaṃ或dāsiyaṃ或dāsyā或dāsiyā或dāsīsu。同樣osadhī(藥)、pokkharaṇī(蓮池)等。nadī詞在yo前: najjā在yo前變āma。 在yo前nadī有時變āma:且。 m指示符在元音末後。 帶m指示符的在元音末後的元音是後元音,即在ī后。根據"在元音前y"變y,d變同組音,保持前形式:najjāyo。在其他情況:在p脫落和yo脫落時:najjo或nadī或nadiyo等。 ī結尾。 yāgu,yāgu或yāguyo。(呼格)yāgu或yāgu或yāguyo。yāguṃ或yāgu或yāguyo。yāguyā或yāguhi或yāgubhi。yāguyā或yāgunaṃ。yāguyaṃ或yāguyā或yāgusu。同樣dhenu(牝牛)、sassu(婆婆)、piyaṅgu(竹園)等。mātu、dhītu、duhitu詞同pitu詞s不脫落時變yā,mātu詞根據"在y前p"規則有時p脫落:matyā或mātuyā。 u結尾。

Vadhū, vadhū, vadhuyo-(bho)vadhu, vadhu, vadhuyo-vadhuṃ, vadhū, vadhuyo-vadhuyā, vadhūhi, vadhūbhi-vadhuyā, vadhūnaṃ-vadhuyaṃ, vadhuyā, vadhūsu-evaṃ jambu vāmorū sarabhu ādayo.

Ūkārantaṃ.

Go iccādi pumena samaṃ.

Itthiliṅgaṃ.

Cittasi.

Aṃ napuṃsake.

Akārantato nāmasmā sissa aṃ hoti napuṃsakaliṅge-mittaṃ-yomhi.

Yonanti.

Akārantato nāmasmā yonaṃ nī hoti napuṃsake』ti ni ādeso.

Nīnaṃ vā.

Akārantato nāmasmā nīnaṃ ṭāṭe vā honti yathākkamaṃ-cittā, aññatra-『『yolopanīsu dīgho』』tidīghe-cittāni-(bho) citta, cittā, cittā, cittāni-cittaṃ, citte, cittāni-citteneccādi buddhasaddasamaṃ-evaṃ pānadānappabhutayo-ekaccādinaṃ tu paṭhamānimhi viseso.

Na nissa ṭā.

Ekaccādīhi parassa nissa ṭā na hoti-ekaccāni, paṭhamāni-padādīhi nāsmiṃsu.

Nāssa sā.

Padādihi nāssa sā hoti vā-padasā, padesa-bilasā, bilena.

Padādihi si.

Ehi smino si hoti vā-padasi, pade, padamhi, padasmiṃ-kamma saddato nāssa『『nāsseno』』ti eno vā-kammena-aññatra pumādinā vā utte-kammunā, kammanā-imināva sasmāsu uttaṃ-tassa lasaññāyaṃ-sasmānaṃ yathāyogaṃ nonā niccaṃ-vavatthitavibhāsāyaṃ-kammuno, kammassa-kammunā, kammā, kammamhā, kammasmā-『『kammādito』』ti smino vā nimhi-kammani, kamme, kammamhi, kammasmiṃ-sesaṃ cittasamaṃ-camma vesma bhasmādayo kammasmā uttatoññatra-gacchantasi-『『ntassaṃ』』ti vā amhisilopo-gacchaṃ-aññatra sissa aṃ-gacchantaṃ, gacchantā gacchantāni-(bho)gaccha, gacchā, gacchaṃ, gacchantā, gacchantāni-gacchaṃ, gacchantaṃ, gacchante, gacchantāni-nādisu pulliṅgasmaṃ-evaṃ yajanta vajantādayo.

Akārantaṃ.

Aṭṭhi

Jhalā vā.

Jhalato yonaṃ ni hoti vā napuṃsakaliṅge-aṭṭhini-yo lopadighesu-aṭṭhi-(bho)aṭṭhi, aṭṭhīni, aṭṭhī-aṭṭhiṃ, aṭṭhini, aṭṭhi = tatiyādisu munisaddasamaṃ-evamacchi akkhi dadhi satthi ādayo.

Ikārantaṃ.

Daṇḍī-『『ekavacane』』ccādinā rasso-silopo-daṇḍīni, daddhī-(bho)daṇḍi, daṇḍī, daṇḍīni, daddhī-daṇḍinaṃ,daṇḍiṃ, daṇḍīni, daṇḍī-sesaṃ pulliṅgasmaṃ-evaṃ sukhakārī sīghayāyī ādayo.

Īkārantaṃ.

Cakkhu, cakkhuni, cakkhu-aṭṭhisaddasama-evamāyu madhu matthu dhanu cittaguppabhutayo-āyusāti kodhādittā nāssa sā vā-ambusaddā smino『『ambavādīhī』』ti vā ni ādesā-ambuni, ambumhi, ambusmiṃ.

Guṇavantusi.

Addhaṃnapuṃsake.

Ntussa addhaṃ hoti simhi napuṃsake-guṇavaṃ, guṇavantaṃ-yomhi-『『yavādontussā』』ti akāre『『yonaṃ nī』』ti ni tassa vā ṭādese-guṇavanatāniccādi-gacchantasamaṃ-evaṃ yasavantu dhanavantu gomantvādayo.

Ukārantaṃ.

Gotrabhu, gotrabhuti, gotrabhu-(bho)gotrabhu, gotrabhuni, gotrabhu-gotrabhuṃ, gotrabhuti, gotrabhu-gotrabhunā iccādi pulliṅge vessabhusaddasamaṃ-evaṃ abhibhu sayamabhu dhammañña ādayo.

Ūkārantaṃ-napuṃsakaliṅgaṃ.

Atha sabbādīnaṃ rūpanayo niddisīyate-sabba katara katama ubhaya itara añña aññatara aññatama pubba parāpara dakkhiṇuttarādha rānivavatthāyamasaññāyaṃ-ya tya ta eta ima amu kiṃ eka tumhaamha iccete sabbādayo-sabbo.

Yonameṭa.

Akārantehi sabbādihi yonameṭa hoti-sabbe-evamālapana dutiyāyosu.

Sabbādīnaṃ namhi ca.

Akārantānaṃ sabbādīnaṃ e hoti namhi suhisu ca.

Saṃsānaṃ.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: vadhū(新娘),vadhū或vadhuyo。(呼格)vadhu或vadhu或vadhuyo。vadhuṃ或vadhū或vadhuyo。vadhuyā或vadhūhi或vadhūbhi。vadhuyā或vadhūnaṃ。vadhuyaṃ或vadhuyā或vadhūsu。同樣jambu(蒲桃)、vāmorū(美腿)、sarabhu(曠野)等。 ū結尾。 go等同陽性。 陰性。 citta(心)後加si。 在中性中變aṃ。 a結尾名詞后的si在中性中變aṃ:mittaṃ。在yo前。 yo變ni。 a結尾名詞后的yo在中性中變ni。 nī有時變。 a結尾名詞后的nī有時分別變ṭā和ṭe:cittā。在其他情況:根據"yo脫落和ni前變長"變長:cittāni。(呼格)citta或cittā或cittā或cittāni。cittaṃ或citte或cittāni。citten等同buddha詞。同樣pāna(飲料)、dāna(佈施)等。但ekacca等在第一格ni前有不同。 ni不變ṭā。 ekacca等后的ni不變ṭā:ekaccāni或paṭhamāni。從pada等后在nā和smiṃ前。 nā變sā。 從pada等后nā有時變sā:padasā或padesa。bilasā或bilena。 從pada等后變si。 從這些詞后smi有時變si:padasi或pade或padamhi或padasmiṃ。從kamma詞后nā根據"nā變eno"有時變eno:kammena。在其他情況根據"從puma等后'或'"說:kammunā或kammanā。用此也說sa和smā。當它是l音時:在sa和smā前根據適用必定變no和nā,這是有條件的選擇:kammuno或kammassa。kammunā或kammā或kammamhā或kammasmā。根據"從kamma等后"smi在ni前有時變:kammani或kamme或kammamhi或kammasmiṃ。余同citta。camma(皮)、vesma(屋)、bhasma(灰)等同kamma,除了從utta后。在gacchanta後加si。根據"nt變aṃ"在si前有時脫落:gacchaṃ。在其他情況si變aṃ:gacchantaṃ或gacchantā或gacchantāni。(呼格)gaccha或gacchā或gacchaṃ或gacchantā或gacchantāni。gacchaṃ或gacchantaṃ或gacchante或gacchantāni。在nā等前同陽性。同樣yajanta(祭祀)、vajanta(行走)等。 a結尾。 aṭṭhi(骨)。 從jha後有時。 從jha后yo在中性中有時變ni:aṭṭhini。yo脫落和變長時:aṭṭhi。(呼格)aṭṭhi或aṭṭhīni或aṭṭhī。aṭṭhiṃ或aṭṭhini或aṭṭhi。在第三格等同muni詞。同樣acchi(眼)、akkhi(眼)、dadhi(酪)、satthi(大腿)等。 i結尾。 daṇḍī。根據"在單數"等變短。s脫落。daṇḍīni或daddhī。(呼格)daṇḍi或daṇḍī或daṇḍīni或daddhī。daṇḍinaṃ或daṇḍiṃ或daṇḍīni或daṇḍī。余同陽性。同樣sukhakārī(造樂者)、sīghayāyī(速行者)等。 ī結尾。 cakkhu(眼),cakkhuni或cakkhu。同aṭṭhi詞。同樣āyu(壽)、madhu(蜜)、matthu(酪漿)、dhanu(弓)、cittagu(熟知心者)等。āyu后,根據"從kodha等后"nā有時變sā。從ambu詞后smi根據"從amba等后"有時變ni:ambuni或ambumhi或ambusmiṃ。 在guṇavant中。 在中性中變addhaṃ。 ntu在si前在中性中變addhaṃ:guṇavaṃ或guṇavantaṃ。在yo前:根據"在ya等前ntu變a",根據"yo變ni",其有時變ṭā:guṇavanatāni等同gacchanta。同樣yasavant(有名)、dhanavant(有財)、gomant(有牛)等。 u結尾。 gotrabhu,gotrabhuti或gotrabhu。(呼格)gotrabhu或gotrabhuni或gotrabhu。gotrabhuṃ或gotrabhuti或gotrabhu。gotrabhunā等在陽性中同vessabhu詞。同樣abhibhu、sayambhu、dhammaññu等。 ū結尾-中性。 現在說明sabba等的變化法則。sabba、katara(哪個)、katama(哪個)、ubhaya(兩)、itara(其他)、añña(另)、aññatara(其中一個)、aññatama(其中一個)、pubba(前)、parāpara(前後)、dakkhiṇuttara(南北)等詞在非限定中。ya(那個)、tya(那個)、ta(那個)、eta(這(這個)、amu(那個)、kiṃ(什麼)、eka(一)、tumha(你)、amha(我),這些是sabba等。sabbo。 yo變e和ṭa。 從a結尾的sabba等后yo變e和ṭa:sabbe。在呼格和第二格yo也一樣。 sabba等在naṃ前也。 a結尾的sabba等在naṃ和su和hi前變e。 saṃ和sā。

Sabbādito naṃvacanassa saṃsānaṃ honti-sabbesaṃ, sabbesānaṃ-sesaṃ buddhasamaṃ-itthiyaṃ 『『itthiyamatvā』』ti āppaccaye saralope ca kate ākārassa ghasaññāyaṃ kaññāsaddasseva rūpanayo, ayantu viseso.

Ghapā sassa ssā vā.

Sabbādīnaṃ ghapato sassa ssā vā hoti-『『ghossa』』miccādanā rasse-sabbassā. Sabbāya-namhi-sabbāsaṃ. Sabbāsānaṃ.

Smino ssaṃ.

Sabbādinaṃ ghapato smino ssaṃ vā hoti-sabbassaṃ, sabbāyaṃ, sabbāya-napuṃsake-sabbaṃ-yossa nimhi-

Sabbādīhi.

Sabbādihi parassa nissa ṭā na hoti-sabbāni-(bho)sabba, sabbā, sabbāni-sabbaṃ, sabbe, sabbāni-nādisu pumeva-katarādayo tayo tīsu liṅgesu sabbasamā-evaṃ itara aññasaddā-ssāssaṃsu viseso.

Ssaṃssāsyāyesvitarekaññetimānami.

Ssamādisu itaraekaaññaeta imैññesaṃ i hoti-itarissā, itarissaṃ-aññissā, aññissaṃ-aññataraaññatamasaddā liṅgattaye sabbasamā-pubbo-yo.

Pubbādīhi chahi.

Etehi chahi savisaye eṭa vā hoti』ti yosseṭa-pubbe, pubbā-(bho)pubba, pubbā, pubbe, pubbā-pubbaṃ, pubbe, pubbā-sesaṃ sabbaliṅge sabbasamaṃ-evaṃ parādayo pañca-yo, yā, yamiccādi sabbasamaṃ-yādinamālapane rūpaṃ na sambhavati-tyasi.

Tyatetānaṃ tassa so.

Tyatetānamanapuṃsakānaṃ tassa so hoti simhi-syo, syātyamiccādi-so.

Ta tassa no sabbāsu.

Tasaddassa tassa no vā hoti sabbāsu vibhattisu-ne, te-naṃ taṃ, ne, te-nena, tena, nehi, tehi, nebhi, tebhi-

Ṭa sasmāsmiṃssāyassaṃssāsaṃmhāmhismimimassa ca.

Sādasvimassa tasaddatakārassa ca ṭo vā hoti-pubbasara lope-assa, nassa, tassa-nesaṃ, nesānaṃ, tesaṃ, tesānaṃ-amhā, asmā, namhā, nasmā, tamhā, tasmā-amhi, asmiṃ, namhi, nasmiṃ, tambhi, tasmiṃ, nesu. Tesu-itthiyaṃ-sā, nā, nāyo, tā, tāyo-naṃ, taṃ, nā, nāyo, tā, tāyo-nāmhi kate-

Ssā vā tetimāmūhi.

Ghapasaññehi tā etā imā amūhi nādanamekasmiṃ ssā vā hoti-vā ṭā dese-assā, nassā, nāya.

Tāya vā.

Ssaṃssāssāyesu tassa vā i hoti-tissā, tassā, tāya-nāhi, nābhi, tāhi, tābhi-sassa vā ssāmhi-assā, nassā, tissā, tassā, ssādesābhāvapakkhe.

Tetimāto sassa ssāya.

Tā etā imāto sassa ssāyo hoti vā-assāya, nassāya,

Tissāya, tassāya-dvihi muttapakkhe-tāya tāya-naṃvacanassa samādese takārassa ca vā ṭādese 『『sunaṃhisu『『ti dīghe ca kate-āsaṃ, nāsaṃ, nāsānaṃ, tāsaṃ, tāsānaṃ-sattamiyaṃ-assaṃ, assā, nassaṃ, nassā, nāyaṃ, nāya, tissaṃ, tissā, tassaṃ, tassā, tāyaṃ, tāya, nāsu, tāsu-napuṃsake-naṃ, taṃ, nāti, tāti, naṃ, taṃ,ne, nā, ni, te, tāni-nādisu pumeva-evametasaddassa tīsu liṅgesu-ṭanādesābhāvo』va viseso-imasi.

Simhi napuṃsakassāyaṃ.

Imasaddassānapuṃsakassāyaṃ hotisimhi-ayaṃ, ime, imaṃ, imenā.

Nāmhinimi.

Imasaddassānitthiyaṃ nāmhi anैmiccādesā honti-anena, iminā-hi-

Imassā nitthiyaṃ ṭe.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 從sabba等后naṃ變saṃ和sānaṃ:sabbesaṃ或sabbesānaṃ。余同buddha。在陰性中,根據"在陰性中變ā"加ā詞尾,元音脫落後,由於ā變gh,變化法則同kaññā詞,但有此不同: 從gh和pa后s有時變ssā。 sabba等從gh和pa后s有時變ssā。根據"gh的"等規則變短:sabbassā或sabbāya。在naṃ前:sabbāsaṃ或sabbāsānaṃ。 smi變ssaṃ。 sabba等從gh和pa后smi有時變ssaṃ:sabbassaṃ或sabbāyaṃ或sabbāya。在中性:sabbaṃ。yo在ni前: 從sabba等后。 從sabba等后ni不變ṭā:sabbāni。(呼格)sabba或sabbā或sabbāni。sabbaṃ或sabbe或sabbāni。在nā等前同陽性。katara等三詞在三性中同sabba。同樣itara和añña詞。在ssā和ssaṃ前有不同: 在ssaṃ、ssā、syā和ye前itara、eka、añña、eta、ima和añña變i。 在ssaṃ等前itara、eka、añña、eta、ima和añña變i:itarissā或itarissaṃ。aññissā或aññissaṃ。aññatara和aññatama詞在三性中同sabba。pubba。yo。 從pubba等六詞后。 從這六詞后在其領域yo有時變e:pubbe或pubbā。(呼格)pubba或pubbā或pubbe或pubbā。pubbaṃ或pubbe或pubbā。余在所有性中同sabba。同樣para等五詞。yo、yā、yaṃ等同sabba。y等詞在呼格中形式不存在。tya後加si。 tya、ta和eta的t變s。 tya、ta和eta在非中性中t在si前變s:syo或syā、tyaṃ等。so。 ta的t在所有格位中變n。 ta詞的t在所有格位中有時變n:ne或te。naṃ或taṃ或ne或te。nena或tena或nehi或tehi或nebhi或tebhi。 在sā等前i和t變ṭ。 在sā等前i和ta詞的t有時變ṭ,前元音脫落:assa或nassa或tassa。nesaṃ或nesānaṃ或tesaṃ或tesānaṃ。amhā或asmā或namhā或nasmā或tamhā或tasmā。amhi或asmiṃ或namhi或nasmiṃ或tambhi或tasmiṃ或nesu或tesu。在陰性中:sā或nā或nāyo或tā或tāyo。naṃ或taṃ或nā或nāyo或tā或tāyo。在nā前: 從tā、etā、imā、amū後有時變ssā。 從gh和pa的tā、etā、imā、amū后nā等在單數中有時變ssā,有時變ṭā:assā或nassā或nāya。 有時變tāya。 在ssaṃ、ssā、ssā和ye前t有時變i:tissā或tassā或tāya。nāhi或nābhi或tāhi或tābhi。s有時在ssā前:assā或nassā或tissā或tassā,在不變ssā時。 從tā、etā、imā后s變ssāya。 從tā、etā、imā后s有時變ssāya:assāya或nassāya或tissāya或tassāya。在兩個以上脫落時:tāya或tāya。naṃ詞尾變saṃ,t有時變ṭ,根據"在su、naṃ和hi前"變長:āsaṃ或nāsaṃ或nāsānaṃ或tāsaṃ或tāsānaṃ。在第七格:assaṃ或assā或nassaṃ或nassā或nāyaṃ或nāya或tissaṃ或tissā或tassaṃ或tassā或tāyaṃ或tāya或nāsu或tāsu。在中性:naṃ或taṃ或nāti或tāti或naṃ或taṃ或ne或nā或ni或te或tāni。在nā等前同陽性。同樣eta詞在三性中。不同之處只是不變ṭ和nā。ima後加si。 在si前中性變ayaṃ。 ima詞在中性si前變ayaṃ:ayaṃ或ime或imaṃ或imenā。 在nā前非陰性變an和imi。 ima詞在非陰性nā前變an和imi:anena或iminā。在hi前: 在非陰性ima后變ṭe。

Imasaddassānitthiyaṃ ṭe hotivā sunaṃhisu-ehi, ehi, imehi, imehi-sa-ṭasasmāsmi miccādinā sabbassimassa vā ṭādese-assa, imassa, esaṃ, esānaṃ. Imesaṃ, imesānaṃ-amhā, asmā, imamhā, imasmā-amhi, asmiṃ, imamhi, imasmiṃ, esu, imesu-itthiyaṃ-ayaṃ, imā, imāyo-imaṃ, imā, imāyo-nā-『『ssā vā tetimāmūhī』』ti ssā vā, ṭādese ssamiccādinā i ā dese ca-assā, imissā-aññatra = imāya, imāhi, imāhi-sa-assā, imissā, assāya, imissāya, imāya, naṃvacanassa samādese imassa ca ṭādese 『『sunaṃhasū』』ti dīghe ca kane-āsaṃ, imāyaṃ-sānamādese-imāsānaṃ-sattamiyaṃ-assaṃ, imissaṃ. Assāya, imissāya, imāyaṃ, imāya, imāsu-napuṃsake.

Imassidaṃ vā.

Aṃsisu saha tehi imassidaṃ vā hoti napuṃsake-idaṃ, imaṃ, imā, imāni-idaṃ, imaṃ, ime, imāni-tatiyādisu pulliṅgasmaṃ-amusi.

Massāmussa.

Anapuṃsakassāmussa makārassa so bhoti simhi-asu-yo-

Lopo musmā.

Amusaddato yonaṃ lopo vā hoti pulliṅge』ti niccaṃyo lope digho-amu-amuṃ, amū-amunā, amūhi, amūbhi-

Na no sassa.

Amusmā sassa no na hoti-amussa, amusaṃ, amusānaṃ-amunā, amumhā, amusmā-amumhi,amusmiṃ, amusu-itthiyaṃ-asu, amu, amuyo-

Amuṃ, amū, amuyo-nā-『『ssāvā, tetimāmūhī』』ti ssā vā-amussā, amuyā, amūhi, amūbhi-amussā, amuyā, amusaṃ, amūsānaṃ-sattamiyaṃamussā. Amussaṃ. Amuyaṃ, amuyā, amusu-napuṃsake-

Amussāduṃ.

Aṃsisu saha tehi amussa aduṃ hoti vā napuṃsake-aduṃ-añña

Tra silope-amu, amuna, amū, aduṃ, amuṃ, amuni, amū-sesaṃ pumeva-kiṃsi.

Kissa ko sabbāsu.

Sabbāsu vibhattīsu kissa ko hoti-sisso-ko, ke, kaṃ, ke, kena, kahi, kehi.

Ki sasmiṃsu vā nitthiyaṃ.

Anitthiyaṃ kissa ki vā hoti sasmiṃsu-kissa, kassa, kesaṃ, kesānaṃ, kamhā, kasmā, kimhi, kismiṃ, kamhi, kasmiṃ, kesu-itthiyaṃ-kaādese akārantattā āppaccayo-kā, kā, kāyo iccādi sabbāva-napuṃsake.

Kimaṃsisu saha napuṃsake.

Aṃsisu saha tehi kiṃsaddassa kiṃ hoti napuṃsake-kiṃ, kāni, kiṃ, ke, kāni-keneccādi pumeva-ekasaddo saṅkhyātulyaññā sahāyavacano-atra saṅkhyāsaddo saṃkheyyavāci-yadā saṅkheyya vācī tadekavacananto aññatra bahuvacanantopi-eko ekā ekamiccādi-sabbasamaṃ tiliṅgesu-ssāssaṃsu pana-ssamādinā imhi ekissā ekissaṃ-tumha ambhasaddā aliṅgā-tathā ubha katiñci saddā pañcādayo aṭṭhārasantā ca-tumhasi amhasi.

Tumhassa tuvaṃ tvamamhi ca.

Amhisimhi ca tumhassa savihattissa tuvaṃ tvaṃ honti-tuvaṃ tvaṃ.

Simhi haṃ.

Simhi amhassa savibhattissa ahaṃ hoti-ahaṃ-yo-tumhe.

Mayamasamāmhassa.

Yosvamhassa savibhattissa mayamasmā vā honti yathākkamaṃ-mayaṃ, asmā, amhe-aṃ-tuvaṃ. Tvaṃ.

Amhi taṃ maṃ tavaṃ mamaṃ.

Amhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ taṃ maṃ tavaṃ mamaṃ honti yathākkamaṃ-taṃ, tavaṃ, maṃ, mamaṃ.

Dutiye yomhi vā.

Tumhaamhasaddānaṃ savihattīnaṃ paccekaṃ ṅaṃ ṅākaṃ vā honti dutiye yomhi-tumhākaṃ tumhe, amhaṃ, amhākaṃ, asmā, amhe.

Nāsmāsu tayā mayā.

Nāsmāsu tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayā mayā honti yathākkamaṃ.

Tayātayinaṃ tva vā tassa.

Tumhassa tayātayīnaṃ takārassa tva hoti vā-tvayā, tayā, mayā, tumhehi, tumhebhi. Amhehi, amhebhi.

Tava mama tuyhaṃ mayhaṃ se.

Se tumhaamhasaddānaṃ svibhattīnaṃ tava mama tuyhaṃ mayhaṃ honti yathākkamaṃ-tava tuyhaṃ mama mayhaṃ.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: ima詞在非陰性中su和naṃ和hi前有時變ṭe:ehi或ehi或imehi或imehi。sa。根據"在ṭa和sa和smā和smi前"等規則,所有ima有時變ṭ:assa或imassa或esaṃ或esānaṃ或imesaṃ或imesānaṃ。amhā或asmā或imamhā或imasmā。amhi或asmiṃ或imamhi或imasmiṃ或esu或imesu。在陰性中:ayaṃ或imā或imāyo。imaṃ或imā或imāyo。nā。根據"從tā、etā、imā、amū後有時變ssā"規則變ssā,變ṭ后根據"ssaṃ"等規則變i和ā:assā或imissā。在其他情況:imāya或imāhi或imāhi。sa。assā或imissā或assāya或imissāya或imāya。naṃ詞尾變saṃ,ima變ṭ,根據"在su、naṃ和hi前"變長時:āsaṃ或imāyaṃ。在sānaṃ替代時:imāsānaṃ。在第七格:assaṃ或imissaṃ或assāya或imissāya或imāyaṃ或imāya或imāsu。在中性中: ima變idaṃ有時。 在aṃ和si與其連用時ima在中性中有時變idaṃ:idaṃ或imaṃ或imā或imāni。idaṃ或imaṃ或ime或imāni。第三格等同陽性。amu後加si。 m變s。 非中性amu的m在si前變s:asu。yo。 從amu后脫落。 從amu后yo在陽性中有時脫落,由於yo脫落必定變長:amu。amuṃ或amū。amunā或amūhi或amūbhi。 s不變no。 從amu后s不變no:amussa或amusaṃ或amusānaṃ。amunā或amumhā或amusmā。amumhi或amusmiṃ或amusu。在陰性中:asu或amu或amuyo。amuṃ或amū或amuyo。nā。根據"從tā等後有時變ssā"有時變ssā:amussā或amuyā或amūhi或amūbhi。amussā或amuyā或amusaṃ或amūsānaṃ。在第七格:amussā或amussaṃ或amuyaṃ或amuyā或amusu。在中性中: amu變aduṃ。 在aṃ和si與其連用時amu在中性中有時變aduṃ:aduṃ。其他在si脫落時:amu或amuna或amū或aduṃ或amuṃ或amuni或amū。余同陽性。kiṃ後加si。 ki在所有格位中變ko。 在所有格位中ki變ko。si脫落:ko或ke或kaṃ或ke或kena或kahi或kehi。 非陰性ki在sa和smiṃ前有時變ki。 非陰性ki在sa和smiṃ前有時變ki:kissa或kassa或kesaṃ或kesānaṃ或kamhā或kasmā或kimhi或kismiṃ或kamhi或kasmiṃ或kesu。在陰性中:變ka后因為a結尾加ā詞尾:kā或kā或kāyo等同sabba。在中性中。 kiṃ在中性aṃ和si連用時。 在aṃ和si連用時kiṃ在中性中變kiṃ:kiṃ或kāni或kiṃ或ke或kāni。kena等同陽性。eka詞表示數量、相同、其他、伴隨。這裡數量詞表示可數。當表示可數時只有單數結尾,在其他情況下也有複數結尾:eko或ekā或ekaṃ等。在三性中同sabba。但在ssā和ssaṃ前:根據"ssaṃ"等規則變i:ekissā或ekissaṃ。tumha和amha詞無性。同樣ubha和katiñci詞及從pañca到aṭṭhārasa(從5到18)的詞。在tumha和amha後加si。 tumha在si和amhi前變tuvaṃ和tvaṃ。 在si和amhi前整個tumha變tuvaṃ和tvaṃ:tuvaṃ或tvaṃ。 在si前變haṃ。 在si前整個amha變ahaṃ:ahaṃ。yo:tumhe。 amha變mayaṃ和asmā。 在yo前整個amha分別變mayaṃ和asmā:mayaṃ或asmā或amhe。aṃ:tuvaṃ或tvaṃ。 在aṃ前變taṃ、maṃ、tavaṃ、mamaṃ。 在aṃ前整個tumha和amha分別變taṃ、maṃ、tavaṃ、mamaṃ:taṃ或tavaṃ或maṃ或mamaṃ。 在第二和yo前有時。 整個tumha和amha在第二和yo前各自有時變ṅaṃ和ṅākaṃ:tumhākaṃ或tumhe或amhaṃ或amhākaṃ或asmā或amhe。 在nā和smā前變tayā和mayā。 在nā和smā前整個tumha和amha分別變tayā和mayā。 tayā和tayī的t有時變tva。 tumha的tayā和tayī中的t有時變tva:tvayā或tayā或mayā或tumhehi或tumhebhi或amhehi或amhebhi。 在se前變tava、mama、tuyhaṃ、mayhaṃ。 在se前整個tumha和amha分別變tava、mama、tuyhaṃ、mayhaṃ:tava或tuyhaṃ或mama或mayhaṃ。

Naṃsesva samākaṃ mamaṃ.

Naṃsesvamhassa savibhattissa asmākaṃ mamaṃ honti yathākkamaṃ-mamaṃ.

Ṅaṃ ṅākaṃ namhi.

Namhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ ṅaṃ ṅākaṃ honti paccekaṃ-tumhaṃ tumhākaṃ amhaṃ amhākaṃ asmākaṃ.

Smāmhi tvamhā.

Smāmhi tumhassa savibhattissa tvamhā hoti vā-tvamhā tvayātayā mayā.

Smimhi tumhāmhānaṃ tayi mayi.

Smimhi tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayi mayi honti yathākkamaṃ-tvayi tayi mayi, tumhesu.

Sumhāmhasayāsmā.

Amhassa asmā hoti vā sumhi-asmāsu amhesu.

『『Apādādo padatekavākye』』ti adhikāro.

Yonaṃ hisvapañcamyā vo no.

Apañcamiyā yonaṃ hisvapādādo vattamānānaṃ padasmā paresa mekavākye ṭhitānaṃ tumhaambhasaddānaṃ savibhattīnaṃ vo no honti vā yathākkamaṃ-tiṭṭhatha vo, tiṭṭhatha tumhe, tiṭṭhāma no, tiṭṭhāma mayaṃ-passati vo, passati tumhe, passati no, passati amhe-diyate vo, diyate tumhaṃ, diyate no, diyate amhaṃ-dhanaṃ vo, dhanaṃ tumhaṃ,dhanaṃ no, dhanaṃ amhaṃ-kataṃ vo, kataṃ tumhehi, kataṃ no, kataṃ amhehi.

Te me nā se.

Nāmhi se ca apādādo vattamānānaṃ padasmā paresaṃ ekavākye ṭhitānaṃ tumhaamhasaddānaṃ savihattīnaṃ te me vā honti yathākkamaṃ-kataṃ te, kataṃ tayā, kataṃ me, kataṃ mayā-diyate te, dīyate tava, dīyate me, diyate mama-dhanaṃ te, dhanaṃ tava, dhanaṃ me, dhanaṃ mama.

Nacavāhāhevayoge.

Cavāhaahaevehiyoge tumhaamhasaddānamādesāna honti. Gacchāma tumhe ca, mayañca-passati tumhe ca, amhe ca-kataṃ tumhehi ca, amhehi ca-diyate tumhañca, amhañca-dhanaṃ tumhañca, amhañca-kataṃ tayā ca, mayā ca-dīyate tava ca, mama ca-dhanaṃ tava ca mama ca-vādiyogepyevaṃ ñeyyaṃ-ubha kati saddā bahuvacanattā-『『ubhagohi ṭo『『ti yonaṃ ṭo-ubho, ubho-suhisubhasso.

Ubhassa suhisvo hoti-ubhohi ubhohi-

Ubhinnaṃ.

Ubhā naṃvacanassa innaṃ hoti-ubhinnaṃ, ubhosu.

Ṭi katimhā

Katimhāyonaṃṭi hoti-kati,kati,katīhi,katībhi, katinnaṃ katīsu.

Atha saṅkhyāsaddā vuccante.

Ekādayo aṭṭhārasantā saṅkheyyavacanā-vīsatiādayo pana saṅkhyānavacanāca-ekasaddo sabbādisu vuttova-dvādinamaṭṭhārasantānaṃ bahuvacanantattā ekavacanābhāvo-dvisaddā yomhi.

Yomhi dvinnaṃ duve dve.

Yomhi dvissa savibhattissa duve dve honti paccekaṃ-duve dve, dvīhi dvībhi.

Duvinnaṃ namhi vā.

Namhi dvissa savibhattissa duvinnaṃ hoti vā-duvinnaṃ-aññatra.

Namhi nuka dvādīnaṃ sattarasantaṃ.

Dvādīnaṃ sattarasannaṃ saṅkhyānaṃ nukhoti namhi vibhattimhi. Ukārouccāraṇattho-kakāro antāvayavattho-tena nambhīna dīgho-dvinnaṃ,dvīsu-tisaddā yomhi.

Pume tayo cattāro.

Yomhi savibhattīnaṃ tivatunnaṃ tayo cattāro honti yathākkamaṃ pulliṅge-tayo, tayo, tīhi, tībhi.

Ṇṇaṃ ṇṇannaṃ titojjhā.

Jhasaññato tito naṃvacanassa ṇṇaṃ ṇṇannaṃ honti-tiṇṇaṃ tinṇannaṃ,tīsu-itthīyaṃ.

Tisso catasso yomhi savibhattīnaṃ.

Vibhattisahitānaṃ tivatunnaṃ yomhi tisso catasso hontitthiyaṃ yathākkamaṃ-tisso, tisso, tīhi tībhi.

Namhi ticatunnamitthiyaṃ tissacatassā.

Namhi ticatunnaṃ tissa catassā hontitthiyaṃ yathākkamaṃ-tissannaṃ, tīsu-napuṃsake.

Tīṇi cattāri napuṃsake.

Yomhi savibhattīnaṃ ticatunnaṃ yathākkamaṃ tīṇi cattāri honti napuṃsake-tīṇi tīṇi-sesaṃ pulliṅgasamaṃ-catu yo.

Caturo vā catussa.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 在naṃ和se前變asmākaṃ和mamaṃ。 在naṃ和se前整個amha分別變asmākaṃ和mamaṃ:mamaṃ。 在naṃ前變ṅaṃ和ṅākaṃ。 在naṃ前整個tumha和amha各自變ṅaṃ和ṅākaṃ:tumhaṃ或tumhākaṃ或amhaṃ或amhākaṃ或asmākaṃ。 在smā前變tvamhā。 在smā前整個tumha有時變tvamhā:tvamhā或tvayā或tayā或mayā。 在smi前tumha和amha變tayi和mayi。 在smi前整個tumha和amha分別變tayi和mayi:tvayi或tayi或mayi或tumhesu。 在su前amha變asmā。 amha在su前有時變asmā:asmāsu或amhesu。 "從語首到句中詞"為標題。 在非第五格yo和hi前變vo和no。 在非第五格中,從語首開始,在同一句中位於詞后的整個tumha和amha的yo和hi分別有時變vo和no:tiṭṭhatha vo或tiṭṭhatha tumhe或tiṭṭhāma no或tiṭṭhāma mayaṃ。passati vo或passati tumhe或passati no或passati amhe。diyate vo或diyate tumhaṃ或diyate no或diyate amhaṃ。dhanaṃ vo或dhanaṃ tumhaṃ或dhanaṃ no或dhanaṃ amhaṃ。kataṃ vo或kataṃ tumhehi或kataṃ no或kataṃ amhehi。 在nā和se前變te和me。 在nā和se前,從語首開始,在同一句中位於詞后的整個tumha和amha有時分別變te和me:kataṃ te或kataṃ tayā或kataṃ me或kataṃ mayā。diyate te或dīyate tava或dīyate me或diyate mama。dhanaṃ te或dhanaṃ tava或dhanaṃ me或dhanaṃ mama。 在ca、vā、ha、ahe、va連詞前不變。 在ca、vā、ha、ahe、va連詞前tumha和amha不變:gacchāma tumhe ca或mayañca。passati tumhe ca或amhe ca。kataṃ tumhehi ca或amhehi ca。diyate tumhañca或amhañca。dhanaṃ tumhañca或amhañca。kataṃ tayā ca或mayā ca。dīyate tava ca或mama ca。dhanaṃ tava ca或mama ca。在vā連詞前也如此理解。ubha和kati詞因為是複數。根據"從ubha和go后yo變ṭo"yo變ṭo:ubho或ubho。在su和hi前ubha變。 ubha在su和hi前變o:ubhohi或ubhohi。 變ubhinnaṃ。 ubha的naṃ詞尾變innaṃ:ubhinnaṃ或ubhosu。 從kati后變ṭi。 從kati后yo變ṭi:kati或kati或katīhi或katībhi或katinnaṃ或katīsu。 現在說明數詞。 從eka到aṭṭhārasa(從1到18)是基數詞。而vīsati(20)等也是數詞。eka詞已在sabba等中說明。從dvi等到aṭṭhārasa因為是複數結尾所以沒有單數。dvi詞在yo前。 在yo前dvi變duve和dve。 在yo前整個dvi各自變duve和dve:duve或dve或dvīhi或dvībhi。 在naṃ前有時變duvinnaṃ。 在naṃ前整個dvi有時變duvinnaṃ:duvinnaṃ。在其他情況: 在naṃ前從dvi到十七的詞變nuka。 從dvi到十七的數詞在naṃ詞尾前變nuka。u是發音用。k是末尾音。因此在naṃ前不變長:dvinnaṃ或dvīsu。ti詞在yo前。 在陽性變tayo和cattāro。 在yo前整個ti和catu在陽性中分別變tayo和cattāro:tayo或tayo或tīhi或tībhi。 從ti和jha后變ṇṇaṃ和ṇṇannaṃ。 從jha音的ti后naṃ變ṇṇaṃ和ṇṇannaṃ:tiṇṇaṃ或tinṇannaṃ或tīsu。在陰性中。 在陰性yo前變tisso和catasso。 整個ti和catu在陰性yo前分別變tisso和catasso:tisso或tisso或tīhi或tībhi。 在陰性naṃ前ti和catu變tissa和catassā。 在naṃ前ti和catu在陰性中分別變tissa和catassā:tissannaṃ或tīsu。在中性中。 在中性變tīṇi和cattāri。 在yo前整個ti和catu在中性中分別變tīṇi和cattāri:tīṇi或tīṇi。余同陽性。catu后yo。 catu有時變caturo。

Catusaddassa savibhattissa yomhi caturo vā hoti pulliṅge-caturo, caturo-aññatra-cattāro, cattāro-catūhi catūbhi.

Ṭa pañcādīhi cuddasahi.

Pañcādīhi cuddasahi saṅkhyāhi yonaṃ ṭo hoti-pañca, pañca.

Pañcādīnaṃ cuddasannama.

Pañcādīnaṃ cuddasannaṃ sunaṃhisva hoti-ettāpavādoyaṃ-pañcahi pañcabhi, pañcantaṃ pañcasu-evaṃ chādayo aṭṭhārasantā-eko ca da sa cāti catthasamāse ekena adhikā dasāti tatiyāsamāse vā kate 『『ekatthatāya』』nti vibhattilopo-evamupari ca.

Ekaṭṭhānamā.

Ekaaṭṭhānaṃ ā hoti dase pare.

Ra saṅdhyāto vā.

Saṅkhyāto parassa dasassa ra hoti vibhāsā-saca『『pañcamiyaṃ parasse』』ti anuvattamāne 『『ādissā『『ti dakārasseva hoti-ekā rasa, ekādasa.

Ā saṅkhyāyāsatādo』naññatthe.

Saṅkhyāyamuttarapade dvissa ā hotasatādo』naññatthe-dvādasa.

Khā cattāḷīsādo.

Dvissa khā vā hotacattāḷīsādo』naññatthe-bārasa.

Tisse.

Saṅkhyāyamuttarapade tissa e hotasatādo』naññatthe.

Chatīhi ḷo ca.

Chatihi parassa dasassa ḷo hoti ro ca-teḷasa-terasa.

Catussa cuco honti vā dasasadde pare-dvitte-cuddasa coddasa catuddasa.

Vīsatidasesu pañcassa paṇṇupaṇṇā.

Vīsatidasesu paresu pañcassa paṇṇupaṇṇā honti vā yathākkamaṃ-paṇṇarasa pañcadasa.

Chasasa so.

Chassa so iccayamādeso hoti dasasadde pare-soḷasa sorasa, sattarasa sattadasa, aṭṭhārasa aṭṭhādasa-ekena ūnā vīsatīti visesanasamāsagabbhe tatiyāsamāse.

Itthiyamhāsitapumitthi pumevekatthe.

Itthiyaṃ vattamāne ekatthe samānādhikaraṇe uttarapade pare bhāsitapumitthi pumeva hotīti pumbhāvā āppaccayo nivattate-ekūnavīsati-itthiliṅgekavacananto-vīsatiādayo hi ānavutiyā ekavacanantā itthiliṅgā-(bho) ekūnavīsati ekūnavīsatimiccādi-evaṃ vīsati ekavīsati dvāvīsati bāvīsati tevīsatippabhutayo.

Vīsatayaṃ pañcassa vā paṇṇaādese-paṇṇuvīsati, pañcavīsati-ekena ūnā tiṃsati tiṃsā vā ekunatiṃsati ekunatiṃsā-matikaññā samā-evaṃ tiṃsati tiṃsāppabhutayo-tiṃsāsaddassa pana silope-dīgharassāti yogavibhāgā rasse-tiṃsa-niggahītāgame ca tiṃsantipi hoti-evamupari ca yathāsambhavaṃ-dvattiṃsatiādinaṃ rassañcattāni-cattāḷīsāya samhi-cattāḷīsā cattāḷīsa cattāḷīsaṃ vā,evaṃ cattārīsā cattārisa cattārīsaṃ.

Dvissā ca.

Asatādo』naññatthe cattāḷīsādo dvissa e hoti vā ā ca-dve cattāḷīsa dvācattāḷīsa dvīcattāḷīsa-evaṃ dvevattārisa dvācattārīsa dvicattārīsa, dvecattāḷīsati dvācattāḷīsati dvicattāḷīsati.

Cattāḷīsādo vā.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 在陽性yo前整個catu有時變caturo:caturo或caturo。在其他情況:cattāro或cattāro。catūhi或catūbhi。 從pañca等到十四后變ṭo。 從pañca等到十四的數詞后yo變ṭo:pañca或pañca。 從pañca等到十四的詞在su、naṃ和hi前變a。 從pañca等到十四的詞在su、naṃ和hi前變a,這是一個例外:pañcahi或pañcabhi或pañcantaṃ或pañcasu。同樣從cha到aṭṭhārasa。在"eko ca dasa ca"(一和十)這樣的並列複合詞中,或在"ekena adhikā dasā"(以一增十)這樣的第三格複合詞中,根據"因為意義相同"詞尾脫落。上面也一樣。 eka和aṭṭha變ā。 eka和aṭṭha在dasa前變ā。 從數詞後有時變ra。 從數詞后dasa有時變ra。且根據"在第五格后的"的繼續,根據"從語首"只有d變:ekārasa或ekādasa。 在數詞中從sata后在非其他意義時變ā。 在數詞複合詞中dvi在非其他意義的sata前變ā:dvādasa。 從cattāḷīsa后變khā。 dvi在非其他意義的cattāḷīsa前有時變khā:bārasa。 ti變e。 在數詞複合詞中ti在非其他意義的sata前變e。 從cha和ti后變ḷo和。 從cha和ti后dasa變ḷo和r:teḷasa或terasa。 catu在dasa詞前有時變cu和co,d重複:cuddasa或coddasa或catuddasa。 在vīsati和dasa前pañca變paṇṇu和paṇṇā。 在vīsati和dasa前pañca分別有時變paṇṇu和paṇṇā:paṇṇarasa或pañcadasa。 cha變sa和s。 cha在dasa詞前變成sa和s:soḷasa或sorasa。sattarasa或sattadasa。aṭṭhārasa或aṭṭhādasa。在"以一少於二十"這樣的修飾性第三格複合詞中。 在同義陰性中,說明陽性和陰性同陽性。 當在陰性中,在同義同格的後分詞前,說明的陽性和陰性保持陽性,因此由於變成陽性而不加ā詞尾:ekūnavīsati。陰性單數結尾。因為vīsati等到ānavuti是陰性單數結尾。(呼格)ekūnavīsati或ekūnavīsati等。同樣vīsati、ekavīsati、dvāvīsati、bāvīsati、tevīsati等。 在vīsati中pañca有時變paṇṇa:paṇṇuvīsati或pañcavīsati。在"以一少於三十或tiṃsā"中:ekunatiṃsati或ekunatiṃsā。同mati和kaññā。同樣tiṃsati、tiṃsā等。但tiṃsā詞在si脫落時,根據"長短"的分別規則變短:tiṃsa。加niggahīta也變tiṃsaṃ。上面也根據適用一樣。dvattiṃsati等變短。在cattāḷīsa的saṃ前:cattāḷīsā或cattāḷīsa或cattāḷīsaṃ。同樣cattārīsā或cattārisa或cattārīsaṃ。 dvi也。 在非sata的意義時,從cattāḷīsa后dvi有時變e和ā:dve cattāḷīsa或dvācattāḷīsa或dvīcattāḷīsa。同樣dvevattārisa或dvācattārīsa或dvicattārīsa。dvecattāḷīsati或dvācattāḷīsati或dvicattāḷīsati。 從cattāḷīsa後有時。

Asatādo』naññatthe cattāḷīsādo tisse vā hoti-tecattāḷīsa tivattāḷīsa tecattāḷīsati ticattāḷīsati-tecattārīsa ticattārīsa-dvepaññāsa dvāpaññāsa dvipaññāsa dvepaṇṇāsati paṇṇāsa, dvesaṭṭhi dvāsaṭṭhi dvisaṭṭhi, tesaṭṭhi tisaṭṭhi, dvesattati dvā sattati dvīsattati dvesattari dvāsattari dvisattari, tesattati tisattati tesattari tisattari, dvñasīti dvāasīti dvīyāsīti-yāgamo-tñasīti tiyāsīti, dvenavuti dvānavuti dvinavuti, tenavuti tinavuti-sataṃ, napuṃsaka mekavacanantaṃ-evaṃ sahassadayo-koṭi pakoṭi koṭippakoṭi akkhohiṇiyo itthiliṅgekavacanantā-vaggabhede tu sabbāsampi saṅkhyānaṃ bahuvacanañca hoteva-yathā-dve visatiyo, tisso vīsatiyo iccādi-dasa asakaṃ sataṃ nāma,dasasataṃ sahassaṃ, dasasahassaṃ nahutaṃ, dasanahutaṃ lakkhaṃ, satasahassantipi vuccati-lakkhasataṃ koṭi, koṭilakkhasataṃ pakoṭi, pakoṭilakkhasataṃ koṭippakoṭi-evaṃ nahutaṃ ninnahutaṃ akkhohiṇī bindu abbudaṃ nirabbudaṃ ahakahaṃ ababaṃ aṭaṭaṃ sogandhikaṃ uppalaṃ kumudaṃ puṇḍarikaṃ padumaṃ kathānaṃ mahākathānaṃ asaṅkheyyanti yathākkamaṃ satalakkhaguṇaṃ veditabbaṃ.

Athāsaṅkhyamuccate.

Taṃ duvidhaṃ pādicādibhedena-tattha-pa parā apa saṃ anu ava o ni du vi adhi api ati su u abhi pati pari upa ā-ime vīsati pādayo-cādayo pana-ca vā ha aha eva evamiccādayo-ime dvepi liṅgasaṅkhyārahitā-etehi pana yathāsambhavaṃ vihitānaṃ vibhattinaṃ.

Asaṅkhyehi sabbāsaṃ.

Avijjamānasaṅkhyohi parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hotīti lopo ca.

Vibhattiyā tato bhedo saliṅgānaṃ bhave tathā tumhādinaṃ tvaliṅgesu nevatthi pādivādinaṃ.

Vutatāni syādyantāni.

Athekatthamuccate-upasaddā paṭhamekavacanaṃ si-tassa 『『asaṅkhyehi sabbāsaṃ』』ti lopo-kumbhasaddā chaṭṭhayekavacanaṃ sa-upa kuma asa iti ṭhite 『『aviggabho niccasamāso padantaraviggaho ve』』ti samīpaṃ kumbhasseti padantaraciggahe-『『syādi syādinekattha』』nti sabbatthekatthe vattate.

Asaṅkhyaṃ vibhatti sampatti samipa sākalyāhāva yathāpacchā yugapadatthe.

Asaṅkhyaṃ syādyantaṃ vibhattyādinamatthevattamānaṃ syādyantena sahekatthambhavati.

Ekatthatāyaṃ.

Īyādiṇadisamāsehi ekatthibhāvo ekatthatā-tasmiṃ syādi lopo hoti-『『taṃ napuṃsaka』』mitinapuṃsakaliṅgaṃ-tato syādi-『『pubbasmāmādito』』ti lope sampatte.

Nāto mapañcamiyā.

Amādekatthā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ tato parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo na hoti aṃtu bhavatyapañcamiyā-upakumbhaṃ tiṭṭhati-kumbhassa samīpaṃ tiṭṭhatīti attho-upakumbhaṃ pakassa.

Vā tatiyāsattamīnaṃ.

Amādekatthā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ tato parāsaṃ tatiyā sattamīnaṃ aṃ hoti vā-upakumbhaṃ kataṃ, upakumbhena vā, upa kumbhaṃ dehi-pañcamiyaṃ amabhāvā-upakumbhā apehi-upakumbhamāyattaṃ-upakumbhaṃ nīdhehi, upakumbhe vā-evamupanagaramiccādi-samīpaṃ agginoupaggi-etthapana-『『pubbasmāmādito』』ti sabbasyādi lopova-evamupaguru-veti sabbattha vattate.

Amādi.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 在非sata的意義時,從cattāḷīsa后ti有時變e:tecattāḷīsa或tivattāḷīsa或tecattāḷīsati或ticattāḷīsati。tecattārīsa或ticattārīsa。dvepaññāsa或dvāpaññāsa或dvipaññāsa或dvepaṇṇāsati或paṇṇāsa。dvesaṭṭhi或dvāsaṭṭhi或dvisaṭṭhi。tesaṭṭhi或tisaṭṭhi。dvesattati或dvāsattati或dvīsattati或dvesattari或dvāsattari或dvisattari。tesattati或tisattati或tesattari或tisattari。dvñasīti或dvāasīti或dvīyāsīti。加y。tñasīti或tiyāsīti。dvenavuti或dvānavuti或dvinavuti。tenavuti或tinavuti。sataṃ,中性單數結尾。同樣sahassa等。koṭi、pakoṭi、koṭippakoṭi、akkhohiṇi是陰性單數結尾。但在分類中所有數詞也有複數,如:dve visatiyo或tisso vīsatiyo等。十個是百,十百是千,十千是萬,十萬是十萬,十萬也叫百千。百個十萬是億,百億是大億,百大億是億億。同樣,應知nahuta、ninnahuta、akkhohiṇī、bindu、abbuda、nirabbuda、ahakaha、ababa、aṭaṭa、sogandhika、uppala、kumuda、puṇḍarika、paduma、kathāna、mahākathāna、asaṅkheyya依次是百倍關係。 現在說明非數詞。 它分為pa等和ca等兩類。其中:pa、parā、apa、saṃ、anu、ava、o、ni、du、vi、adhi、api、ati、su、u、abhi、pati、pari、upa、ā,這二十個是pa等。而ca等是:ca、vā、ha、aha、eva、evaṃ等。這兩類都沒有性和數。從這些詞后根據適用的格尾。 從非數詞后所有格尾。 從沒有數的詞后所有格尾都脫落。 因此格尾有性的變化,但你等詞在無性中,pa等和vā等沒有。 si等結尾已說。 現在說明共同意義。upa詞第一格單數si。根據"從非數詞后所有格尾"脫落。kumbha詞第六格單數sa。當upa、kuma、asa排列時,根據"無分離的永恒複合詞,或用其他詞分析",在"kumbha的附近"這樣用其他詞分析時。根據"si等與si等共義"在所有共義時繼續。 非數詞、格尾、獲得、附近、完全、缺乏、如、后、同時的意義。 表示格尾等意義的非數詞si等結尾與si等結尾共義。 在共義中。 在īyādi和ṇa等複合詞中共義是共義性。在其中si等脫落。根據"它是中性"是中性。從其後si等。當根據"從前者后āma等"應當脫落時。 從ā結尾后除第五格變m。 與āma同義在前的那個共義的a結尾詞,從其後所有格尾不脫落,在非第五格中變aṃ:upakumbhaṃ tiṭṭhati,意思是"站在壺的附近"。upakumbhaṃ pakassa。 在第三和第七格有時。 與āma同義在前的那個共義的a結尾詞,從其後第三和第七格有時變aṃ:upakumbhaṃ kataṃ或upakumbhena。upa kumbhaṃ dehi。在第五格因為沒有變aṃ:upakumbhā apehi。upakumbhamāyattaṃ。upakumbhaṃ nīdhehi或upakumbhe。同樣upanagara等。附近火是upaggi。這裡根據"從前者后āma等"只有所有si等脫落。同樣upaguru。ve在所有處繼續。 āma等。

Amādi syādyantaṃ syādyantena saha bahulamekatthaṃ hoti-gāmaṃ gato gāmagato, muhuttaṃ sukhaṃ muhuttasukhaṃ-vuttiyevopapadasa māse-kumbhakāro, ettha bahulādhikārā asyādyantenāpi samāso. Ntamānaktavantūhi vākya-dhammaṃ suṇanto, dhammaṃ suṇamāno, odanaṃ bhuttavā, rañgñā bhato rājahato, asinā jinno asicchinno, pitarāsadisopitusadiso, dadhinā upasittaṃ bhojanaṃ dadhibhojanaṃ, guḷena misso odano guḷodano-iha pana vutti padenevopasittādi kriyāyākhyāpanato na tatthāyuttatthatā-kvacivuttiyeva-urago-kvaci vākyameva-erasunā chinnavā, dassanena pahātabbā, brāhmaṇassa deyyaṃbrāhmaṇadeyyaṃyupāya dāru yupadāru, idha nahoti saṅghassa dātabbaṃ-gāmā niggato gāma niggato, kvacivutti yeva-kammajaṃ-idha na hoti rukkhā patito-rañño puriso rājapuriso-bahulādhikārā ntamānaniddhāriyapuraṇa bhāvati bhāvati ttatthehi nahoti-mamānukubbaṃ, mamānukurukamāno, gunnaṃkaṇhā sampannakhīratamā, sissānaṃ pañcamo, paṭassa sukkatā-kvaci hoteva-vattamānasāmīpyaṃ, phalānaṃ titto, phalānaṃ suhito, brāhmaṇassa kaṇhā dantā iccatra dantāpekkhā chaṭṭhiti kaṇhenasambandhābhāvā na samāso-aññamaññasambandhānaṃhi samāsoyadā tu kaṇhā ca te dantā ceti visesanasmāso tadā chaṭṭhi kaṇhadantāpekkāti brāhmaṇakaṇhadantāti hoteva-rañño māgadhassa dhanamiccatra raññoti chaṭṭhi dhanamapekkhate na māgadhaṃ rājā eva māgadhasadadena vuccateti bhedābhāvā sambandhābhāvoti tulyādhikaraṇena māgadhena saha rājā na samasyate-rañño asso ca puriso cāti ettha rañño asso purisoti ca paccekaṃ sambandhato sāpekkatāya na samāso-asso ca puriso cāti catthasamāse kate tu rājassapurisāti hotevaññānapekkhattā-rañño garuputtoti ettha pana rājāpekkhinopi garuno puttena saha samāso gamakattā-gamakattampihi samāsassa nibandhanaṃ-dāne soṇḍo dānasoṇḍo-kvaci vuttiyeva-pabbataṭṭho-kvacī samāsepi vibhatyalopo-jane suto.

Visesanamekatthena.

Visesanaṃ syādyantaṃ vasessena syādyantena samānādhikāraṇena sahekatthaṃ hoti-nīlañca taṃ uppalaṃ ceti niluppalaṃ-vākye tulyādhikaraṇabhāvappakāsanatthaṃ catasaddappayogo-vuttiyantu samāseneva tappakāsanato na tappayogo-eva maññatrāpi vuttaṭṭhānamappayogo-bahulādhikārā kvaci upamānabhutaṃ visesanamparaṃ bhavati-sīho』ca sīho-muni ca so sīho cāti munisīho-munisaddoyeva vā visesanaṃ-tathāhi-sīhoti vutte upacaritānupacaritasīhānaṃ sāmaññappatītiyaṃ munisaddo viseseti-sīlameva dhanaṃ sīladhanaṃ-dhammoti sammato dhammasammato-mahanti ca sā saddhā cāti samāse kate-『『itthiyambhāsitapumitthi pumevekattha』』ta pumbhāvā ṅīppaccayābhāvo-『『ṭantantunanti』』ntassa ṭe-『『byañjane dīgharassā』』ti dighe-mahāsaddhā.

Naña.

Nañiccetaṃ syādyantaṃ syādyantena sahekatthaṃ hoti-ñakāro『『ṭanaññassā』』ti visesanattho-pāmanaputtādīsu mā hotūti.

Ṭanaññassa.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: āma等si等結尾與si等結尾一起大量共義:gāmaṃ gato變gāmagato,muhuttaṃ sukhaṃ變muhuttasukhaṃ。在釋義中構詞:kumbhakāro,這裡因為說大量,也與非si等結尾複合。與nt、māna、kta、vantu等用句子:dhammaṃ suṇanto或dhammaṃ suṇamāno,odanaṃ bhuttavā,rañgñā bhato變rājahato,asinā jinno變asicchinno,pitarāsadiso變pitusadiso,dadhinā upasittaṃ bhojanaṃ變dadhibhojanaṃ,guḷena misso odano變guḷodano。這裡只在釋義中,因為upasittā等動作由詞表示,所以不是不適當的意義。有時只在釋義中:urago。有時只用句子:erasunā chinnavā,dassanena pahātabbā,brāhmaṇassa deyyaṃ變brāhmaṇadeyyaṃ,yupāya dāru變yupadāru,這裡saṅghassa dātabbaṃ不變。gāmā niggato變gāma niggato,有時只在釋義中:kammajaṃ,這裡rukkhā patito不變。rañño puriso變rājapuriso。因為說大量,與nt、māna、niddhāriya、puraṇa、bhāvati、bhāvati、tta等不變:mamānukubbaṃ,mamānukurukamāno,gunnaṃkaṇhā sampannakhīratamā,sissānaṃ pañcamo,paṭassa sukkatā。有時也變:vattamānasāmīpyaṃ,phalānaṃ titto,phalānaṃ suhito,在brāhmaṇassa kaṇhā dantā中,因為dantā觀待第六格,因為與kaṇha無關係所以不復合。因為只有相互關聯才複合,當是"kaṇhā ca te dantā ca"這樣的限定複合詞時,那時第六格觀待kaṇhadantā,所以變成brāhmaṇakaṇhadantā。在rañño māgadhassa dhanaṃ中,rañño作為第六格觀待dhanaṃ而不觀待māgadhaṃ,因為māgadha詞只表示王,因為無差別所以無關係,因此王與同格的māgadha不復合。在rañño asso ca puriso ca中,因為rañño asso和puriso各自有關係所以不復合。但在asso ca puriso ca這樣的並列複合詞中,因為不觀待其他,所以變成rājassapurisā。而在rañño garuputto中,雖然觀待王,guru與putta複合是因為可理解。因為可理解性也是複合的規則。dāne soṇḍo變dānasoṇḍo。有時只在釋義中:pabbataṭṭho。有時在複合中也不脫落格尾:jane suto。 限定詞與共義。 限定詞si等結尾與其所限定的同格si等結尾共義:nīlañca taṃ uppalaṃ ca變niluppalaṃ。在句子中爲了顯示同格性而使用ca詞。但在釋義中因為通過複合顯示它,所以不使用它。同樣在其他說明處也不使用。因為說大量,有時作為譬喻的限定詞在後:sīho'ca sīho。muni ca so sīho ca變munisīho。或者只有muni詞是限定詞。因此當說sīho時,在通用和非通用獅子的一般認識中,muni詞限定。sīlameva dhanaṃ變sīladhanaṃ。dhammoti sammato變dhammasammato。mahanti ca sā saddhā ca複合后,根據"在陰性中說明陽性和陰性同陽性"變成陽性而不加ṅī詞尾,根據"ṭa和nta和ntu和na"的nta變ṭa,根據"在子音前長短"變長:mahāsaddhā。 nañ。 這個nañ的si等結尾與si等結尾共義。ñ根據"ṭa和nañ等"是限定意。在pāmanaputta等中不這樣。 ṭa和nañ等。

Uttarapade nañsaddassa ṭa hoti-na brāhmaṇo abrāhmaṇo, nañayaṃ pariyudāsavutti pasajjappaṭisedhavutti ca-paṭhamapakkhe-brāhmaṇa añño brāhmaṇantānajjhāsino khattiyādi brāhmaṇa sadisoyeva abrāhmaṇeti vutte patiyate-itarasmiṃ pana pakkhe kenaci saṃsayanimittena khattiyādo brāhmaṇeti pavantassa micchāñāṇanivutti karīyati-brāhmaṇe yaṃ』na bhavati brāhmaṇeti brāhmaṇantajjhāsito na bhavatīti attho-tattha vinā sadisattaṃ micchāñāṇasambhavā payogasāmatthiyā ca sadisapaṭippatti taggatāca liṅgasaṅkhyā bhavanti-atoyevoccate nañivayutta maññasadisādhikaraṇe tathā hi atthasampaccayoti-tadevaṃ pakkhañcayeva pubbapadatthappadhānattaṃ-evamanasso-ihatu.

Ana sare.

Sarādo uttarapade nañsaddassa ana hotīti nassa ana.

Kupādayo niccamasyādividhimhi.

Kusaddo pādayo ca syādyantena sahekatthā honti niccaṃ syādividhivisayato』ññattha-kucchito brāhmaṇo kubrāhmaṇo-evaṃkupuriso-『『purise vā』』ti pakkhe kādese-kāpuriso-īsakaṃ uṇhaṃ kaduṇhaṃ-『『sare kada kussuttaratthe』』ti kussa kadādeso-appakaṃ lavaṇaṃ kālavaṇaṃ-『『kāppatthe』』ti kādeso.

Pādayo gatādyatthe paṭhamāya.

Pagato ācariyo pācariyo-evaṃ pantevāsī-suṭṭhukataṃ sukataṃ-kicchena kataṃ dukkataṃ.

Accādayo kantādyatthe dutiyāya.

Atikkanto mālamatimālo.

Ghapassāntasyāppakānassa.

Antabhutassāppadhānassa ghapassa syādisu rasso hotīti rasso.

Avavādayo kuṭṭhādyatthe tatiyāya.

Avakuṭṭhaṃ kokilāya vanamavakokilaṃ-avakuṭṭhanti pariccattaṃ.

Pariyādayo gilānādyatthe catutthiyā.

Parigilāno』jjhenāya pariyajjheno.

Nyādayo kantādyatthe pañcamiyā.

Nikkanto kosambiyā nikkosambi-ghapādinā rasso.

Vā nekaññatthe.

Anekaṃ syādyanta maññassa padassatthe ekatthaṃ vā hoti-o tiṇṇo haṃso yaṃ so otiṇṇahaṃso-(jalāsayo).

Jito māro yena so jitamāro-(bhagavā)-jinnotaru yena so chinnataru(pharasu)dinno suṅko yassaso dinnasuṅko(rājā)-apagataṃ kālakaṃ yasmā so apagatakālako (paṭo)pahutaṃ dhanaṃ yassa so pahutadhano-(puriso)-natthi samo yassa so asamo-nassa ṭādeso-cittā gāvo yassāti samāse kate.

Gossu

Antabhutassāppadhānassa gossa syādīsu u hoti-cittagu-(gomā)-mattāneke gajā yasmiṃ taṃ mattānekagajaṃ-(vanaṃ) saha puttena vattamāno saputto saha putto vā-『『sahassa so』ññatthe『『ti pakkhe sahassa so-dhavā ca badirā ca palāsā ceti viggahe.

Catthe.

Anekaṃ syādyantaṃ catthe ekatthaṃ vā bhavati-samuccayo』nvāvayo itarītarayogo samāhāro ceti catatāro catthā-tattha itarītarayoge samāhāre ca ekatthībhāvo sambhavati padānaṃ aññamaññasambandhato-na samuccaye nāpyanvācaye tadabhāvato, casaddanivutti.

Samāhāre napuṃsakaṃ.

Catthe samāhāre yadekatthaṃ taṃ napuṃsakaliṅgaṃ bhavati-samāhārassekattā ekavacanameva-dhavakhadirapalāsaṃ-kattha ci na hoti』sabhāparisāyā』ti ñāpakā-ādhipaccaparivāro-itarītarayoge avayavappadhānattā bahuvacanaṃ-dhavakhadirapalāsā-samāse yaṃ pubbaṃ vūttaṃ tadeva pubbaṃ nipatati-kamātikkame payojanābhāvā-kvaci vipallāsopi hoti bahulādhikārato-dantānaṃ rājā rājadanto-pāpā bhumi yasmiṃ pāpā ca sābhumi ceti vā viggayha samāse samāsantveccādhikāro.

Pāpādīhi bhumiyā.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 在後分詞中nañ詞變ṭa:na brāhmaṇo變abrāhmaṇo。這個nañ有排除性解釋和否定性解釋。在第一種情況中,當說"與婆羅門不同的、不以婆羅門為志向的剎帝利等,如同婆羅門一樣是abrāhmaṇa"時被理解。而在另一種情況中,因某種懷疑原因對稱剎帝利等為婆羅門的錯誤認知被消除。"在婆羅門中不存在,不是婆羅門"意思是不以婆羅門為志向。在那裡因為沒有相似性而可能有錯誤認知,由於用法能力而有相似的理解,性和數也隨之。因此才說"nañ連線其他同格相似",因此意義成立。這樣只是這種情況,前分詞的意義為主。同樣anassa。但這裡。 在元音前變ana。 在元音開始的後分詞前nañ詞變ana,即na變ana。 ku等在si等規則中永遠。 ku詞等與si等結尾永遠共義,在si等規則範圍以外:kucchito brāhmaṇo變kubrāhmaṇo。同樣kupuriso。根據"在purisa前有時"規則變k:kāpuriso。īsakaṃ uṇhaṃ變kaduṇhaṃ。根據"在元音前ku在比較義中變kad"規則ku變kad。appakaṃ lavaṇaṃ變kālavaṇaṃ。根據"在比較義中變kā"規則。 pa等在gata等意義中從第一格。 pagato ācariyo變pācariyo。同樣pantevāsī。suṭṭhukataṃ變sukataṃ。kicchena kataṃ變dukkataṃ。 ati等在kanta等意義中從第二格。 atikkanto māla變atimālo。 gh和pa的最後在不主要的短。 作為最後的不主要的gh和pa在si等前變短。 ava等在kuṭṭha等意義中從第三格。 avakuṭṭhaṃ kokilāya vanaṃ變avakokilaṃ。avakuṭṭha意思是被拋棄。 pari等在gilāna等意義中從第四格。 parigilāno'jjhenāya變pariyajjheno。 ni等在kanta等意義中從第五格。 nikkanto kosambiyā變nikkosambi。根據gh和pa等規則變短。 在非一義中有時。 非一個si等結尾在其他詞的意義中有時共義:o tiṇṇo haṃso yaṃ so變otiṇṇahaṃso(水池)。 jito māro yena so變jitamāro(世尊)。jinnotaru yena so變chinnataru(斧)。dinno suṅko yassaso變dinnasuṅko(王)。apagataṃ kālakaṃ yasmā so變apagatakālako(布)。pahutaṃ dhanaṃ yassa so變pahutadhano(人)。natthi samo yassa so變asamo,na變ṭa。cittā gāvo yassā複合后。 在go中。 作為最後的不主要的go在si等前變u:cittagu(有牛者)。mattāneke gajā yasmiṃ taṃ變mattānekagajaṃ(森林)。saha puttena vattamāno變saputto或saha putto。根據"saha在其他意義中變sa"規則saha變sa。在dhavā ca badirā ca palāsā ca分析中。 在ca意義中。 非一個si等結尾在ca意義中有時共義:有samuccaya(集合)、anvācaya(連線)、itarītarayoga(互相關聯)和samāhāra(綜合)四種ca意義。其中在itarītarayoga和samāhāra中因為詞的相互關聯而有共義。在samuccaya和anvācaya中因為沒有這種關係所以沒有,ca詞消失。 在samāhāra中變中性。 在ca意義的samāhāra中共義變成中性。因為samāhāra是單一的所以只有單數:dhavakhadirapalāsaṃ。有時不變,如'sabhāparisāyā'的示例:ādhipaccaparivāro。在itarītarayoga中因為部分為主所以用複數:dhavakhadirapalāsā。在複合詞中先說的那個放在前面,因為在改變順序中沒有目的。有時因為說大量也有顛倒:dantānaṃ rājā變rājadanto。或者分析為pāpā bhumi yasmiṃ pāpā ca sābhumi ca后複合,複合后是標題。 從pāpa等后bhumi。

Pāpādīhi parā yā bhumi tassā samāsanto a hoti-pāpabhumaṃ, (ṭhānaṃ)-itthiyamiccādināāppaccayo nivattane-jātiyā upa lakkhitā bhumi jātibhumaṃ.

Saṅkhyāhi

Saṅkhyāhi parā yā bhumi tassā samāsanto ahoti-dve bhumiyo assāti dvībhumaṃ-evaṃ tibhumaṃ, catubhumaṃ-bahulādhikārā kvaci na hekāti-catubhumi.

Dīghāhovassekadesehi ca ratyā.

Dīghādīhi asaṅkhyehi saṅkhyāhi ca parasmā rattisaddā anaññāsaṅkhyatthesu samasitā samāsanto a hoti-dīghā ca sā ratti cāti dīgharattaṃ-aho ca ratti ca ahorattaṃ-ahassa apādittā 『『manādyapādīnamo maye cā』』ti o-vassāsu ratti vassārattaṃ-pubbā ca sā ratti cātī pubbarattaṃ-evaṃ apararattaṃ, aḍḍharattaṃ-atikkanto rattiṃ atiratto-dvinnaṃ rattīnaṃ samāhāro dvirattaṃ-anaññāsaṅkhyatthesutveva-digharatti-(hemanto)-upa ratti-kvaci hoteva bahulaṃ vidhānā-yathārattaṃ.

Gotva catthe cālope.

Gosaddā alopacisayā samāsanto a hoti na ce catthe

Samāso aññapadatthe asaṅkhyatte ca-rañño go rājagavo-avaṅa-pañca gāvo dhanamassa pañcagavadhano-visesanasamāsagabbho aññapadatthasamāso-dasannaṃ gunnaṃ samāhārodasagavaṃ-alopeti kiṃ?-Pañcahigobhi kīto pañcagu-visesanasamāse-『『tena kataṃ kīta』』miccādinā ṇike 『『lopo』』ti tassa lope ca kane 『『gossuti ukāro-avattheti kiṃ?-Ajassagāvo-anaññāsaṅkhyattheyutveva-cittagu, upagu-visālāni akkhīni assāti aññapadatthasamāse『『akkhismāññatthe』』ti akāre-visālakkho-padhānatthatāvasena catubbidhamekattaṃ tividhanti keci-vuttahi.

Pubbuttarobhayaññatthamiccekatthaṃ catubbidhaṃ visessaññobhayatthatā tidhā vakkhanti taṃ pare.

Ekatthaṃ.

Atha itthippaccayantā niddisīyante.

Itthiyamatvā.

Itthiyaṃ vattamānato akārantato nāmasmā āppaccayo hoti-devadattā, ajā, kokilā, iccādi.

Nadādito ṅī.

Ākatigaṇe』yaṃ-nadādīhi itthiyaṃ ṅīppaccayo hoti ṅakāro 『『ntantunaṃ ṅimhi to ve』』ti saṅketattho-nadī, mahī, kumārī, taruṇi, vāruṇi, gotamī, gacchanti-『『ntantunaṃ ṅimhi to ve』』ti vā takāre-gacchatī-gacchatī-evaṃ guṇavanti, guṇavatī-『『gotovā『『ti nadādisu pāṭhā vā ṅīmhi 『『gossāvaṅa』』ti gosaddassa āvaṅa-gāvī, go.

Yakkhāditvinī ca.

Yakkhādito itthīyaminī hoti ṅī ca-yakkhinī,yakkhī-nāginī,nāgī.

Yuvaṇṇehi nī.

Itthiyamivaṇṇuvaṇṇantehi nī hoti bahulaṃ-payatapāṇinī, daṇḍinī, bhikkhunī, paracittavidunī.

Yuvā tī.

Yuvasaddato tī hotitthiyaṃ-yuvatī.

Itthippaccayantā.

Atha ṇadayo vuccante-raghussāpaccamīti viggahe.

Ṇe vāpacce.

Chaṭṭhiyantā nāmasmā vā ṇappaccayo hotapacce』bhidheyye-ṇakāro ṇanubandhakāriyattho-ṇeneva apaccatthassa vuttattā apaccasaddāppayogo-『『ekatthatāya』』miti syādi lopo.

Sarānamādissāyuvaṇṇassā e o ṇanubandhe.

Sarānamādibhuta ye akārivaṇṇavaṇṇā tesaṃ ā e o honti yathākkamaṃ ṇanubandheti akārassa akāro.

Uvaṇṇassāvaṅa sare

Sarādo ṇanubandhe uvaṇṇassa avaṅhoti-tato syādi-rāghavoccādi-itthiyaṃ-rāghavaccādi-vā vidhānā raghussāpaccaṃ ragvapaccantipi hoti.

Ṇadayo』bhidheyyaliṅgā apacce tvanapuṃsakā

Napuṃsake sakatthe ṇyo bhiyyo bhāvasamūhajā;

Tā tutthiyamasaṅakkhyāne tvādi cippaccayantakā

Napuṃsakena liṅgena saddā』dāhu pumene vā

Niddissatīti ñatabbamavisese panicchite.

Vā apacceti vādhikāro.

Vacchādito ṇana ṇayanā.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 從pāpa等后的bhumi的複合詞結尾變a:pāpabhumaṃ(地方)。因為itthiyaṃ等規則而ā詞尾不成立。由種姓標記的地方是jātibhumaṃ。 從數詞。 從數詞后的bhumi的複合詞結尾變a:有兩個地方的是dvībhumaṃ。同樣tibhumaṃ、catubhumaṃ。因為說大量有時不變,如ekāti:catubhumi。 從dīgha等和ekadesa等后以及ratti。 從dīgha等非數詞和數詞后的ratti詞在非其他數詞意義中複合時複合詞結尾變a:dīghā ca sā ratti ca變dīgharattaṃ。aho ca ratti ca變ahorattaṃ。因為aho不在語首,根據"mana等非語首時變o"規則變o。vassāsu ratti變vassārattaṃ。pubbā ca sā ratti ca變pubbarattaṃ。同樣apararattaṃ、aḍḍharattaṃ。atikkanto rattiṃ變atiratto。dvinnaṃ rattīnaṃ samāhāro變dvirattaṃ。只在非其他數詞意義中:digharatti(冬季)。upa ratti。有時因為說多樣而變:yathārattaṃ。 go在ca意義中且不脫落。 從go詞在不脫落且非ca意義時複合詞結尾變a:rañño go變rājagavo。變avaṅ。pañca gāvo dhanamassa變pañcagavadhano,這是限定複合詞中的其他詞意義複合詞。dasannaṃ gunnaṃ samāhāro變dasagavaṃ。為什麼說不脫落?Pañcahigobhi kīto變pañcagu,在限定複合詞中。根據"由其製成、購買"等規則加ṇika,根據"脫落"規則其脫落,在kane中"go變u"。為什麼說意義?Ajassagāvo。只在非其他數詞意義中:cittagu、upagu。visālāni akkhīni assā在其他詞意義複合中根據"akkhi在其他意義中變a"規則變a:visālakkho。有些人說根據主要意義共義有四種三種: 前、后、兩者、其他意義,這樣共義有四種;特別、其他、兩者意義,這樣有三種,他們這樣說。 共義。 現在說明陰性詞尾。 在陰性中變ā。 在陰性中從a結尾名詞後加ā詞尾:devadattā、ajā、kokilā等。 從nada等后變ṅī。 這是在ākatigaṇa中。從nada等后在陰性中加ṅī詞尾,ṅ根據"nta和ntu和na在ṅī前變to"規則作為標記:nadī、mahī、kumārī、taruṇi、vāruṇi、gotamī、gacchanti。根據"nta和ntu和na在ṅī前有時變to"規則變t:gacchatī、gacchatī。同樣guṇavanti、guṇavatī。根據"從go有時"規則在nada等中讀有時在ṅī前根據"go變āvaṅ"規則go詞變āvaṅ:gāvī、go。 從yakkha等后也變inī。 從yakkha等后在陰性中變inī和ṅī:yakkhinī、yakkhī、nāginī、nāgī。 從i和u結尾后變nī。 在陰性中從i和u結尾后大量變nī:payatapāṇinī、daṇḍinī、bhikkhunī、paracittavidunī。 yuva變tī。 從yuva詞在陰性中變tī:yuvatī。 陰性詞尾。 現在說明ṇa等,在raghu的後代這樣分析。 在後代意義中變ṇe。 從第六格名詞后在表示後代意義時有時加ṇa詞尾。ṇ表示ṇa附加的作用。因為只用ṇa表示後代意義所以不用apacca詞。根據"在共義中"si等脫落。 元音的語首i和u在ṇa附加前分別變ā、e、o。 元音中語首的i和u分別在ṇa附加前變ā、e、o。因此a變a。 u在元音前變avaṅ。 在元音開始的ṇa附加前u變avaṅ。然後si等:rāghava等。在陰性中:rāghavī等。因為說有時,raghu的後代也可以說ragvapacca。 ṇa等隨所表示的性,但在後代意義中非中性。 在中性自義中變ṇya,在狀態和聚集意義中更多。 在陰性非數詞中變tā等,以及ci詞尾。 以中性還是陽性形式 說明這些詞在不特別指定時,應知道這一點。 有時在後代意義中是標題。 從vaccha等后變ṇana和ṇayana。

Vacchādito gottādibhutā gaṇato ca ṇana ṇayanappaccayā honti paputtādo』pacce-paputtappabhuti gottaṃ-vacchassā paccaṃ vacchāno, vacchāyano-『saṃyoge kvacī』ti vuttattā na vuddhi-katissāpaccaṃ kaccāno, kaccāyano-yakāracavaggapubba rūpāni-yāgame-kātiyāno.

Kattikāya apaccamiccevamādi viggahe.

Kattikāvidhavādīhi ṇeyyaṇerā.

Kattikādīhi vidhavādīhi ca ṇeyyaṇerā vā yathākkamaṃ, honta pacce-kattikeyyo, veṇateyyo-vedhavero, sāmaṇero.

Ṇya diccādīhi

Ditippabhutīhi ṇyo vā gotapacce.

Saṃyoge kvaci.

Sarānamādibhutā ye ayuvaṇṇā tesaṃ ā e o honti kvaci deva saṃyogavisaye ṇanubandheti visayasattamiyā niddiṭṭhattā saṃyogato pubbeva ekāro.

Lopo』vaṇṇivaṇṇānaṃ.

Yakārādo paccaye avaṇṇivaṇṇānaṃ lopo hoti-ditiyā apaccaṃ decco, kuṇḍaniyā apaccaṃ koṇḍañño-nassa ñe pubbarūpaṃ-bhātuno apaccaṃ bhātabbo-ettha-

Yamhi gossa ca.

Yakārādo paccaye gossuvaṇṇassa ca avaṅa hotīti ukārassa avaṅa.

Ā ṇi.

Akārantato ṇi vā hotapacce bahulaṃ-dakkassāpaccaṃ dakkhi-evaṃ vāruṇi-bahulaṃ vidhānā na sabbehi akārantehi-te neva vasiṭṭhassāpaccaṃ vāsiṭṭho tveva hoti.

Rājato ñño jātiyaṃ

Rājasaddato ñño vā hotapacce jātiyaṃ gammamānāyaṃ-rañño apaccaṃ rājañño-jātiyanti kiṃ?-Rājāpaccaṃ.

Khattā yīyā.

Khattasaddā yeyā hontapacce jātiyaṃ-khattassāpaccaṃ khattyo, khattiyo-jātiyantveva-khatti.

Manuto ssa saṇa.

Manusaddato jātiyaṃ ssa saṇa hotapacce-makanuno apaccaṃ manusso, mānuso-jātiyantveva-mānavo.

Janapadanāmasmā khattiyā raññe ca ṇo.

Janapadassa yaṃ nāma, tannāmasmā khattiyāpacce raññe ca ṇe hoti-pañcālānaṃ apaccaṃ rājā vā pañcālo, māgadho-janapadanāmasmāti kiṃ?-Dāsarathi-khantiyāti kiṃ? Pañcālassabrāhmaṇassāpaccaṃ pañcāli.

Ṇya kurusivīhi.

Kurusivīhapacce raññe ca ṇyo hoti-kurunaṃ apaccaṃ rājāvā korabbo, sebbo.

Ṇa rāgātena rattaṃ.

Rajjate yena so rāgo-tato rāgavācitatiyantato rattamiccetasmiṃ attheṇe hoti-kasāvena rattaṃ kāsāvaṃ, kosumhaṃ-idha kasmā na hoti』 nīlaṃ pītanti? Guṇavacanattā vināpi ṇena ṇatthassābhidhānato.

Nakkhato ninduyuttena kāle.

Tatiyattato nakkhattā tena lakkhite kāle ṇe hoti tañce nakkhattaminduyuttaṃ hoti-phussena induyuttena lakkhitā puṇṇamāsī phussī, pusso (aho)-maghāya induyuttāyalakkhitā puṇṇamāsī māghī, māgho (aho)

Yā ssa devatā puṇṇamāsi.

Seti paṭhamantā asseti chaṭṭhatthe ṇe hoti yaṃ paṭhamantaṃ sā dve devatā puṇṇamāsī vā-sugato devatā asseti sogato-māhindo, yāmo, cāruṇo-phussī pusṇamāsī assa sambandhinīti phusso, (māso) evammāgho.

Vyākaraṇamadhite jānāti vātvevamādivaggahe.

Tamadhīte tañjānāti kaṇikā ca.

Dutiyantato tamadhīte tañjānātīti etesvattesu ṇehoti koṇiko ca-veyyākaraṇe-katayādesassikārassa『『tadā desā tadiva bhavanti『『ti ñāyā sarānamaccādinā ekāre yāgamadvittāni-ke-kamako, padako-ṇike-suttantiko, venayiko-『『tena nibbatte』』ti tatiyantā nibbattattheṇe-kusambena nibbattā kosambī, (nagarī.)

Tatra bhave.

Sattamyantā bhavatthe ṇe hoti-udake bhavo odako-『『ajjādīhi tano』』ti bhavatthe tano-ajjabhavo ajjatano-evaṃ hīyattano-『『ñonamavaṇṇe』』ti akāro-『『sarambhā dve』』ti tassa dvibhāvo.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 從vaccha等和作為種姓等的群體后,在表示後代,從後代開始的種姓意義中加ṇana和ṇayana詞尾:vaccha的後代是vacchāno或vacchāyano。因為說"在連音時有時"所以不增長。kati的後代是kaccāno或kaccāyano。ya和ca組之前的形式。加y:kātiyāno。 在kattikā的後代這樣分析。 從kattikā和vidhavā等后變ṇeyya和ṇera。 從kattikā等和vidhavā等後分別有時加ṇeyya和ṇera詞尾,在後代意義中:kattikeyyo或veṇateyyo。vedhavero或sāmaṇero。 從diti等后變ṇya。 從diti等后在種姓和後代意義中有時加ṇya。 在連音時有時。 在有連音的範圍內,元音中語首的非i和u有時分別變ā、e、o,在ṇa附加前。因為以第七格說明範圍,所以在連音前就變e。 i和u脫落。 在以y開始的詞尾前i和u脫落:diti的後代變decco,kuṇḍanī的後代變koṇḍañño。n在ña前變前音。bhātu的後代變bhātabbo。這裡: 在y前go也。 在以y開始的詞尾前go的u也變avaṅ,即u變avaṅ。 在ṇi前變ā。 從a結尾后在後代意義中大量有時加ṇi:dakka的後代是dakkhi。同樣vāruṇi。因為說大量,不是所有a結尾都這樣。因此vasiṭṭha的後代就只是vāsiṭṭho。 從rāja在種姓中變ñña。 在表示種姓時從rāja詞後有時加ñña:rāja的後代是rājañño。為什麼說種姓?如果不是種姓就是rājāpaccaṃ。 khatta變yī和yā。 在種姓中khatta詞在後代意義中變yī和yā:khatta的後代是khattyo或khattiyo。只在種姓中:khatti。 從manu變ssa和saṇa。 在種姓中從manu詞在後代意義中變ssa和saṇa:manu的後代是manusso或mānuso。只在種姓中:mānavo。 從地名后剎帝利和王變ṇo。 從表示地區的名稱后,在剎帝利後代和王的意義中加ṇo:pañcāla的後代或王是pañcālo,māgadho。為什麼說地名?如dāsarathi。為什麼說剎帝利?pañcāla婆羅門的後代是pañcāli。 從kuru和sivi變ṇya。 在kuru和sivi的後代和王的意義中加ṇya:kuru的後代或王是korabbo,sebbo。 從表示染料的第三格后在染色意義中變ṇa。 被染的是rāga。從表示染料的第三格后在染色意義中加ṇa:被kasāva染是kāsāvaṃ,kosumhaṃ。為什麼這裡不用nīlaṃ pītaṃ?因為是形容詞,不用ṇa也能表示ṇa的意義。 從與月亮相合的星宿后在時間中。 從第三格星宿后,在其所標示的時間中加ṇa,如果那個星宿與月亮相合:以與月亮相合的phuss標示的月圓日是phussī,pusso(日)。以與月亮相合的maghā標示的月圓日是māghī,māgho(日)。 其神是它的滿月。 se是第一格結尾,assa是第六格意義,加ṇa,第一格結尾是其神和滿月:以善逝為神的是sogato。māhindo、yāmo、cāruṇo。phussī滿月與其相關的是phusso(月),同樣māgho。 在學習和了解文法等這樣分析中。 學習和了解它以及kaṇika。 從第二格后在表示學習和了解它的意義中加ṇa和koṇika:veyyākaraṇe。變kata的i根據"彼時那樣變"的原則,根據"元音的第一"變e,加y和重複:ke。kamako、padako。ṇike:suttantiko、venayiko。根據"由其製成"從第三格后在製造意義中加ṇa:由kusamba製成的是kosambī(城市)。 在那裡存在。 從第七格后在存在意義中加ṇa:在水中存在的是odako。根據"從ajja等後加tana"在存在意義中加tana:今天存在的是ajjatano。同樣hīyattano。根據"ña在非元音前變a"變a。根據"從元音後重復"其重複。

Purātoṇo ca

Purā iccetasmā bhavatthe ṇe hoti tano va-purā bhavo purāṇe, purātano.

Amātvacco.

Amā saddato acco hoti bhavatthe-amā bhavo amacco.

Majjhāditvimo.

Majjhādīhi sattamyantehi bhavatthe imo hoti-majjhe bhavo majjhimo, antimo-kusiṇarāyaṃ bhavo ccevamādiviggahe.

Kaṇṇeyya ṇeyyakayyā.

Sattamyantā ete paccayā honti bahulaṃ bhavatthe-kaṇa-kosiṇarako-ṇeyya-gaṅgeyyo, vāneyyo-ṇeyyaka-koleyyako-ya-gammo-rassākāralopapu- bbarūpāni-iya-gamiyo, udariyaṃ-『『ṇiko』』ti sattamyantā bhavatthe ṇiko hoti sarade bhāvo sāradiko, hemantiko.

Tamassa sippaṃ sīlampaṇyampaharaṇampayojanaṃ.

Paṭhamantā sippādivācakā asseti chaṭṭhatthe ṇiko hoti-vīṇāvādanaṃ sippamassa veṇiko. Paṃjasukūladhāraṇaṃ sīlamassa pakaṃsukuliko, gandho paṇyamassa gandhiko, vāpo paharaṇamassa vāpiko, sataṃ payojanamassa sātikaṃ『『taṃhantārahati gacchatuñchaticarati』』ti dutiyantā bhanticcevamādisavatthesu ṇiko hoti-pakkhīnobhantiti pakkhiko-sākuṇīko-satamarahatīti sātikaṃ-paradāraṃ gacchatītipāradāriko-badare uñchatīti bādariko-dhammaṃ caratīti dhammiko-adhammiko-『『tena kataṃ kītaṃ baddhamabhiyaṅkhataṃ kasaṃsaṭṭhaṃ hataṃ hanti jitaṃ jayati dibbati khanati tarati carati vahati jīvati』』ti tatiyantā katādisvatthesu ṇiko hoti-kāyena kataṃvakāyikaṃ-satena kītaṃ sātikaṃ-varattāya baddhovā rattiko-ghatena abhisaṅkhataṃ kasaṃsaṭṭhaṃ vā ghātikaṃ-(abhisaṅkhataṃ katābhisaṅkhāraṃ, kasaṃsaṭṭhaṃ missitaṃ)-jālena hato bhantītivā cāliko-akkhehi jitamakkhikaṃ-akkhehi jayati dibbatīti vā akkhiko-khanittiyā khanatīti khānittiko-iha nabhavati 『『aṅguliyā khantī』』ti anabhidhānā abhidhānalakkhaṇa hi tabbādi ṇadisamāsā-uḷumpena taratīti oḷumpiko-sakaṭena caratīti sākaṭiko-khandhena vahatīti khandhiko-vetanena jīvatīti vetaniko-『『tassa saṃvattatī』』ti catutthyantā saṃvattatīti ponobhaviko-『『manādyapādinamo maye ce』』ti dutiyokāro.

Tatosambhutamāgataṃ.

Pañcamyantā sambhu tamāgatanti etesvatthesuṇiko hoti-mātito sambhutamāgataṃ vā mattikaṃ, pettikaṃ.

Surabhito samabhutanti naviggahe.

Dissantaññepi paccayā.

Vuttato』ññepi paccayā dissanti vuttāvuttatthesutiṇyo-sorabbhaṃ-『『tattha vasati kaviditobhatto niyutto』』ti ṇiko-rukkhamūle vasatīti rukkhamūliko, loke vidito lokiko, catumahārājesu bhattā catummahārājikā-dvāre niyutto dovāriko-dassoka tadaminādipāṭhā.

Tassidaṃ.

Chaṭṭhiyantā idamiccasmiṃ atthe ṇiko hoti-saṅghassa idaṃ saṅghikaṃ, puggalikaṃ-『『ṇe』』ti chaṭṭhiyantā idamiccatasmiṃ attheṇe-moggallāyanassa idaṃ moggallāyanaṃ, (vyākaraṇaṃ)-sogataṃ, (sāsanaṃ).

Pitito bhātari reyyaṇa.

Pitusaddā tassa bhātari reyyaṇa hoti-ronu』bandho.

Rānubandhe』ntasarādissa.

Anto saro ādi yassāvayavassa tassa lopo hoti rānubandheti ulopo-pitu bhātā petteyyo.

Mātito ca haginiyaṃ cho.

Mātuto ce pituto ca tesaṃ bhaginiyaṃ cho hoti-mātubhagini mātucchā-『『itthiyamatvā』』ti ā-evampitucchā.

Mātāpitusvāmaho.

Mātāpituhi tesaṃ mātāpitusvāmaho hoti-mātu mātā mātāmahī-mātu pitā mātāmaho-pitu mātā pitāmahī-pitu pitāpi nāmaho.

Hite reyyaṇa.

Mātāpitūhi hite reyyaṇa hoti-mātu hito matteyyo, pitu hito petteyyo.

Tamasya parimāṇaṃ ṇiko ca.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 從purā后也變ṇo。 從purā詞在存在意義中加ṇa,也加tana:過去存在的是purāṇo或purātano。 從amā變acco。 從amā詞在存在意義中變acco:amā存在的是amacco。 從majjha等變imo。 從majjha等第七格后在存在意義中變imo:在中間存在的是majjhimo,antimo。在kusiṇarā中存在這樣分析。 kaṇṇa變eyya、ṇeyya和kyya。 從第七格后在存在意義中大量加這些詞尾:kaṇa:kosiṇarako。ṇeyya:gaṅgeyyo、vāneyyo。ṇeyyaka:koleyyako。ya:gammo,短a脫落並變前音。iya:gamiyo、udariyaṃ。根據"ṇika"從第七格后在存在意義中加ṇika:在秋天存在的是sāradiko,hemantiko。 它的工藝、品性、商品、武器、目的。 從表示工藝等的第一格詞后在第六格意義"它的"中加ṇika:以演奏琵琶為工藝的是veṇiko。以穿糞掃衣為品性的是pakaṃsukuliko,以香為商品的是gandhiko,以矛為武器的是vāpiko,以百為目的的是sātikaṃ。根據"打擊、值得、去、尋找、行"規則從第二格后在打擊等意義中加ṇika:打擊鳥的是pakkhiko、sākuṇīko。值得百的是sātikaṃ。去他人妻的是pāradāriko。尋找野果的是bādariko。行法的是dhammiko、adhammiko。根據"由其製成、購買、綁縛、準備、混合、打擊、打、勝、賭博、挖、渡、行、運、生活"規則從第三格后在製成等意義中加ṇika:由身體制成的是kāyikaṃ。以百購買的是sātikaṃ。以皮帶綁縛的是varattiko。以酥油準備或混合的是ghātikaṃ(準備是做準備,混合是調和)。以網打擊或打的是jāliko。以骰子勝的是akkhikaṃ。以骰子勝或賭博的是akkhiko。以鏟子挖的是khānittiko。這裡"以手指挖"不這樣說,因為以abhidhāna為特徵的tabba等和ṇa等複合詞。以筏渡的是oḷumpiko。以車行的是sākaṭiko。以肩運的是khandhiko。以工資生活的是vetaniko。根據"對其有益"規則從第四格后在有益意義中:ponobhaviko。根據"mana等非語首時在maya前變o"規則o變第二。 從其產生和來。 從第五格后在產生和來的意義中加ṇika:從母親產生或來的是mattikaṃ,pettikaṃ。 從surabhī產生這樣分析。 也見其他詞尾。 除了所說的也見其他詞尾在已說和未說的意義中:tiṇya:sorabbhaṃ。根據"在那裡居住、知道、供養、任命"規則加ṇika:在樹下居住的是rukkhamūliko,在世間知道的是lokiko,供養四大天王的是catummahārājikā,任命在門的是dovāriko。可見讀有dassoka和tadamina等。 這是它的。 從第六格后在"這"的意義中加ṇika:這是僧團的是saṅghikaṃ,puggalikaṃ。根據"ṇa"從第六格后在"這"的意義中加ṇa:這是目犍連的是moggallāyanaṃ(文法),sogataṃ(教法)。 從pitu在兄弟意義中變reyya和ṇa。 從pitu詞在表示其兄弟時變reyya和ṇa:ro為標記。 在以r為標記時語首元音脫落。 以元音為語首的部分在以r為標記時脫落,即u脫落:父親的兄弟是petteyyo。 從mātu也在姊妹意義中變cha。 從mātu和pitu在表示其姊妹時變cha:母親的姊妹是mātucchā。根據"在陰性中變ā"變ā。同樣pitucchā。 在mātāpitu意義中變āmaha。 從mātāpitu在表示其mātāpitu時變āmaha:母親的母親是mātāmahī。母親的父親是mātāmaho。父親的母親是pitāmahī。父親的父親是pitāmaho。 在有益意義中變reyya和ṇa。 從mātāpitu在有益意義中變reyya和ṇa:對母親有益的是matteyyo,對父親有益的是petteyyo。 它的度量和ṇika。

Paṭhamantā asseti asmiṃ atthe ṇiko hoti kova tañce paṭhamantaṃ parimāṇambhavati.

Doṇe parimāṇamassa doṇiko, (vīhi)-ekamparimāṇamassa ekakaṃ-dvikaṃ, tikaṃ, catukkaṃ, pañcakamiccādi.

Sañjātā tārakāditvito

Tārakādihi paṭhamantehi asseti chaṭṭhatthe ito hoti te

Ce sañjātā honti-tārakā sañjātā assa tārakitaṃ-(gaganaṃ)-pupchito-(rukkho).

Māne matto.

Paṭhamantā mānavuttito asseti asmiṃ atthe matto hoti-phakhalaṃ ummānamassa khaphalamattaṃ. Hattho parimāṇamassa hatthamattaṃ, sataṃ mānamassa satamattaṃ.

Ṇe ca purisā

Purisā paṭhamantā uddhamānavuttito asseti asmiṃ atthe ṇe hoti matta tagghā ca-puriso ummānamassa porisaṃ, purisamattaṃ. Purisatagghaṃ.

Tassa bhāvakammesu tta tā ttanaṇyaṇeyya ṇigha ṇiyā.

Bhavanti etasmā saddabuddhīti bhāvo saddappavatti nimittaṃ-kammaṃ kriyā-chaṭāṭhiyantā bhāve kamme ca tta tādayo honti bahulaṃ-sāmaññavidhayo payogamanusārayantiti kuto ci dvīsukuto ci bhāve yeva-na ca sabbe sabbato honti aññatra ttatāhi-nīlassa paṭāssa bhāvo nīlattaṃ nīlatāti guṇe bhāvo-iha guṇavasā nilasaddonīlaguṇayutte dabbe vattate nimittassarupānugatāñcabuddhi-evamaññatrāpi yathānurūpaṃñātabbaṃ nīlassaguṇassa bhāvo nīlattaṃnīlatāti nīlaguṇajāti-gottaṃ gotāti gojāti-pācakattatti pacanakriyāsambandho-rājapurisattanti rājasambandho-devadattaṃ candattaṃ sūriyattanti tadavatthāvisesa sāmaññaṃ-ākāsattaṃ abhāvattanti upacaritabhedasāmaññaṃ-alasassa bhāvo kammaṃ vā alasattaṃ alasatā-ttana, puthujjanattanaṃ-ṇya, cāpakalyaṃ『『sakatthetī『『sakatthepi-akiñcanameva ākiñcaññaṃ-ṇeyya, soceyyaṃ-ṇa, pāṭavaṃ-avaṅa-iya, naggiyaṃ-ṇi ya, porohitiyaṃ.

Tara tamissikiyiṭṭhātisaye.

Atisaye vattamānanato hontete paccayā-atisayena pāpo pāpataro, pāpatamo, pāpissiko. Pāpiyo. Pāpiṭṭho-atisayantāpi atisayappaccayo-atisayena pāpiṭṭho pāpiṭṭhataro-udumbarassa vikāro』vayavotvevamādiviggahe.

Tassa vikārāvayavesu ṇa ṇika ṇeyya mayā.

Pakatiyā uttaramavatthantaraṃ vikāro-chaṭṭhiyantā nāmasmā vikāre』vayave ca ṇadayo honti bahulaṃ-ṇa, odumbaraṃ-(bhasmaṃ paṇṇaṃ vā)-ṇika, kappāsikaṃ-neyya, eṇeyyaṃ-maya. Tiṇamayaṃ-『『aññasminti』』 atthantarepi-gunnaṃ karisaṃ gomayaṃ.

Manussānaṃ samuhotvevamādiviggahe.

Samuhe kaṇṇaṇikā.

Chaṭṭhiyantā samūhe kaṇṇaṇikā honti-mānussakaṃ. Kākaṃ, āpupikaṃ-『『janādīhi tā』』ti samūhe tā-janānaṃ samūho janatā. Gajatā, bandhutā.

Ekā kākyasahāye.

Ekasmā asahāyatthe ka ākī honti-eko』va ekako, ekākī.

Ayubhadvitīhaṃse.

Upadvitīhi avayavavuttīhi paṭhamantehi asseti chaṭṭhatthe ayo hoti-ubho aṃsā assa ubhayaṃ. Dvayaṃ. Tayaṃ-cintaṃ puraṇeccā diviggahe-『『catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā』』ti nipātanā pūraṇatthe dvito tiyo dvissa du ca ticatuhi atiyattāca-dutiyo. Tatiyo. Catuttho.

Ma pañcādihi katīhi.

Chaṭṭhiyantāya pañcādikāya saṅkhyāya katismā ca mo hoti pūraṇatthe-pañcannaṃ puraṇe pañcamo-evaṃ sattamo, aṭṭhamo, iccādi.

Chāṭṭha ṭṭhamā.

Chasaddā ṭṭha ṭṭhamā honti puraṇatthe-channaṃ pūraṇe chaṭṭho, chaṭṭhamo vā.

Tassa puraṇekādasādito vā.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 從第一格在"它的"意義中加ṇika,如果第一格是度量意義時也加ka。 以doṇa為度量的是doṇiko(稻),以一為度量的是ekakaṃ。dvikaṃ、tikaṃ、catukkaṃ、pañcakaṃ等。 從tārakā等在生起意義中變ita。 從tārakā等第一格在第六格"它的"意義中變ita,當它們是生起時:生起星星的是tārakitaṃ(天空)。pupphito(樹)。 在度量意義中變matta。 從表示度量的第一格在"它的"意義中變matta:以phakhala為度量的是khaphalamattaṃ。以手為度量的是hatthamattaṃ,以百為度量的是satamattaṃ。 在purisa后也變ṇa。 從表示以上度量的purisa第一格在"它的"意義中變ṇa,也變matta和taggha:以人為度量的是porisaṃ、purisamattaṃ、purisatagghaṃ。 在其狀態和行為中變tta、tā、ttana、ṇya、ṇeyya、ṇa和iya。 從中產生詞和理解是狀態,即詞的生起原因。行為是動作。從第六格后在狀態和行為意義中大量加tta等。一般規則隨用法而定,所以從某些詞后在兩種意義中,從某些詞后只在狀態意義中。不是所有詞尾從所有詞後加,除了tta和tā:藍布的狀態是nīlattaṃ或nīlatā,這是性質的狀態。這裡因性質nīla詞用於具有藍色性質的物體,理解也隨原因的形式。同樣其他也應按適當瞭解。藍的性質的狀態是nīlattaṃ或nīlatā,這是藍的性質種類。gottaṃ或gotā是牛的種類。pācakatta是與烹飪動作的關係。rājapurisatta是與王的關係。devadattaṃ、candattaṃ、sūriyatta是其特殊狀態的共性。ākāsattaṃ、abhāvatta是譬喻差別的共性。懶惰者的狀態或行為是alasattaṃ或alasatā。ttana:puthujjanattanaṃ。ṇya:cāpakalya,根據"在自義中"也在自義中:akiñcana就是ākiñcañña。ṇeyya:soceyya。ṇa:pāṭava。變avaṅ。iya:naggiya。ṇiya:porohitiya。 在程度中變tara、tama、issika、iya和iṭṭha。 在表示程度時加這些詞尾:更壞的是pāpataro,最壞的是pāpatamo、pāpissiko、pāpiyo、pāpiṭṭho。程度詞也加程度詞尾:比最壞更壞的是pāpiṭṭhataro。是烏漸婆樹的變化或部分這樣分析。 在其變化和部分意義中變ṇa、ṇika、ṇeyya和maya。 變化是從原形到另一狀態。從第六格名詞后在變化和部分意義中大量加ṇa等:ṇa:odumbaraṃ(灰或葉)。ṇika:kappāsikaṃ。ṇeyya:eṇeyyaṃ。maya:tiṇamayaṃ。根據"在其他中"也在其他意義中:牛的糞便是gomayaṃ。 人的集合這樣分析。 在集合意義中變kaṇ和ṇika。 從第六格后在集合意義中變kaṇ和ṇika:mānussakaṃ、kākaṃ、āpupikaṃ。根據"從jana等后變tā"在集合意義中變tā:人的集合是janatā。gajatā、bandhutā。 從eka在無伴意義中變ka和ākī。 從eka在無伴意義中變ka和ākī:只是一個是ekako、ekākī。 在uba和dvi中表示部分時變aya。 從表示部分的uba和dvi第一格在第六格"它的"意義中變aya:有兩個部分的是ubhayaṃ。dvayaṃ、tayaṃ。在序數等意義中這樣分析:根據"在第四和第二中這些的第三和第一"規則,在序數意義中從dvi變tiya,dvi變du,從ti和catu變atiya:dutiyo、tatiyo、catuttho。 從pañca等和kati后變ma。 從第六格的pañca等數詞和kati后在序數意義中變ma:五的序數是pañcamo。同樣sattamo、aṭṭhamo等。 cha變ṭṭha和ṭṭhama。 cha詞在序數意義中變ṭṭha和ṭṭhama:六的序數是chaṭṭho或chaṭṭhamo。 從ekādasa等後有時。

Chaṭṭhiyantāyekādasādikāya saṅkhyāya ḍo hoti pūraṇatthe vibhāsā-ḍakāro』nubandho-ekādasantaṃ pūraṇe ekādaso-aññatra-ekādasamoccādi-evaṃ dvādaso iccādi-ekūnavīsatyādihituḍe.

Se satissa tissa.

Se pare satyantassa tikārassa lopo hotīti tilopo. Ekunavīso.

Satādīnami ca.

Satādikāya saṅkhyāya chaṭṭhiyantāya puranatthe mo hoti satā dinami cāntādeso-satassa pūraṇe satimo, sahassimo. Vīsati adhikā asmiṃ sate sahasse vāti evamādiviggahe.

Saṅkhyāya saccutīsāsadasantāyādhikāsmiṃ satasahasse ḍo.

Satyantāya mutyantāya īsantāya āsantāya dasantāya ca saṅkhyāya paṭhamantāya asminti sattamyatthe ḍo hoti sā ce saṅkhyā adhikā hoti yadasminti tañce sataṃ sahassaṃ satasahassaṃ vā hoti-tilope-vīsaṃ-sataṃ, sahassaṃ, satasahassaṃ vā-utyantāya-nahutaṃ-sataṃ. Sahassaṃ, satasahassaṃ vā-īsantāya-cattārīsaṃ-sataṃ. Sahassaṃ, satasahassaṃ vā-āsantāya-paññāsaṃ-sataṃ, sahassaṃ. Satasahassaṃ vā-dasantāya-ekādasaṃ-sataṃ, sahassaṃ, satasahassaṃ vā-saccutīsāsadasantāyāti kiṃ? Cha adhikā asmiṃ sate-adhiketi kiṃ? Pañcadasa hīnā asmiṃ sate-asminti kiṃ?Vīsati adhikā etasmā satā-satasahasseti kiṃ? Ekādasādhikā assaṃ vīsatiyaṃ.

Tametthassatthīti mantu.

Paṭhamantā ettha assa atthīti etesvatthesu mantu hoti-itisaddassa vivakkhāniyamanatthattā pahutādiyutteyeva atthyatthe hoti-vuttaṃhi.

Pahute ca pasaṃsāyaṃ nindāyadvātisāyane;

Niccayoge ca saṃsagge hontime mantuādayo.

Pahutā gāvo ettha dese assa vā purisassa santīti sagomāpasaṃsāyaṃ. Pasatthā jāti assa atthīti jātimā-nindāyaṃ, valimāatisāyane, buddhimā-niccayoge, jutimā-saṃsagge, haliddimā. Tametthassatthīti adhikāro.

Vantvavaṇṇā.

Paṭhamantato avaṇṇantā mantvatthe vantu hoti-sīlavā, dayāvā-avaṇṇāti kiṃ? Buddhimā.

Daṇḍāditvikaī.

Daṇḍādīhi ika ī honti vā mantvatthe-daṇḍiko, daṇḍī-gandhiko gandhi-itisaddassa visasaniyamantthattā kuto ci dve kutoce kamekaṃva-nāviko, sukhī.

Tapādihi ssī.

Tapādito vā ssī hoti mantvatthe-tapassī, yasassī-vātveca-yasavā.

Saddhāditva.

Saddhādīhimantvatthaahotivā-saddho, pañño-vātveva-paññavā.

Ṇe tapā.

Tapasaddā ṇe hoti mantvatthe-tāpaso-manādittā 『『manādīnaṃ saka』』iti ṇanubandhe saka-『『māyāmedhāhi vī』』ti mantvatthe vī-māyāvi, medhāvī.

To pañcamyā.

Pañcamyantā bahulaṃ to hoti-gāmasmā gāmato-imena kiṃ saddehi tomhi-『『ito tetto kuto』』ti imassa ṭi nipaccate etassa ṭaeta kassa kuttañca-imasmā ito, etasmā ato etto, kasmā kuto.

Abhyādihi.

Abhiādīhi to hoti-apañcamyantehipi vidhānatto』yaṃ-abhito, parito, pacchato, heṭṭhato.

Ādyādīhi.

Ādippabhutīhi to hoti-ādo ādito, majjhe majjhato, yaṃ yato.

Sabbādito sattamyā tratthā.

Sabbādīhi sattamyantehi tratthā honti-sabbasmiṃ sabbatra, sabbattha-yasmiṃ yatra, yattha-bahulādhikārā na tumhāmhehi.

Katthettha kutrātra kvehidha.

Ete saddā nipaccante-kasmiṃ kattha, kutra, kva-etasmiṃ ettha, atra-asmiṃ iha, idha.

Dhī sabbā vā.

Sattamyantato sabbasmā dhivā hoti-sabbadhi-vātikiṃ, sabbatra.

Yā hiṃ.

Sattamyantā yasaddā hiṃ vā hoti-yahiṃ-vātveva-yatra.

Tā haca.

Sattamyantā tato vāhaṃ hoti hiñca-tahaṃ, tahiṃ-vātveva-tatra.

Kuhiṃkataṃ.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 從第六格的ekādasa等數詞后在序數意義中有時變ḍa。ḍ為標記。十一的序數是ekādaso。在其他地方:ekādasamo等。同樣dvādaso等。在ekūnavīsati等后變uḍa。 在se后sati的ti。 在se后satyanta的ti脫落,即ti脫落:ekunavīso。 sata等也變i。 從第六格的sata等數詞后在序數意義中變ma,sata等詞尾變i:百的序數是satimo,sahassimo。在此百、千等增加二十這樣分析。 從以sat、uti、īsa、āsa和dasa結尾的數詞后在增加百、千意義中變ḍa。 從以sat、uti、īsa、āsa和dasa結尾的第一格數詞后在第七格意義中變ḍa,如果該數詞是增加,並且所增加的是百、千或十萬:ti脫落。vīsaṃ百、千或十萬。從以uti結尾:nahutaṃ百、千或十萬。從以īsa結尾:cattārīsaṃ百、千或十萬。從以āsa結尾:paññāsaṃ百、千或十萬。從以dasa結尾:ekādasaṃ百、千或十萬。為什麼說以sat、uti、īsa、āsa和dasa結尾?六增加在此百中。為什麼說增加?十五減少在此百中。為什麼說在此?二十增加從此百。為什麼說百千?十一增加在此二十中。 這有那的變mantu。 從第一格在"這裡它有"這些意義中變mantu。因為iti詞有限定所表達意義的功能,所以只在與pahuta等結合的有義中。如說: 在眾多、讚歎、貶斥、強調; 恒常結合和混合中,這些mantu等生效。 這地方或這人有眾多牛是sagomā,在讚歎中。有美好種姓的是jātimā。在貶斥中,valimā。在強調中,buddhimā。在恒常結合中,jutimā。在混合中,haliddimā。"這有那"繼續作為標題。 非a結尾變vantu。 從非a結尾的第一格在mantu意義中變vantu:sīlavā、dayāvā。為什麼說非a結尾?buddhimā。 從daṇḍa等變ika和ī。 從daṇḍa等後有時在mantu意義中變ika和ī:daṇḍiko或daṇḍī、gandhiko或gandhi。因為iti詞有限定特徵的意義,所以從某些詞后兩個,從某些詞后只一個:nāviko、sukhī。 從tapa等變ssī。 從tapa等後有時在mantu意義中變ssī:tapassī、yasassī。有時:yasavā。 從saddhā等變a。 從saddhā等后在mantu意義中有時變a:saddho、pañño。有時:paññavā。 從tapa變ṇa。 從tapa詞在mantu意義中變ṇa:tāpaso。因為mana等,根據"mana等的saka"在ṇa附加時變saka。根據"從māyā和medhā變vī"在mantu意義中變vī:māyāvi、medhāvī。 從第五格變to。 從第五格后大量變to:從村莊是gāmato。為什麼在kiṃ詞后變to?根據"ito、tetto、kuto"這個規定變ṭi,這個變ṭa,eta變ka並變ku:從這是ito,從那是etto,從什麼是kuto。 從abhi等后。 從abhi等后變to。也從非第五格后因為有規定:abhito、parito、pacchato、heṭṭhato。 從ādi等后。 從ādi等后變to:ādo或ādito、majjhe或majjhato、yaṃ或yato。 從sabba等第七格后變tra和ttha。 從sabba等第七格后變tra和ttha:在一切中是sabbatra或sabbattha,在哪裡是yatra或yattha。因為說大量,不從tumha和amha后變。 kattha、ettha、kutra、atra、kva、iha和idha。 這些詞規定如下:在什麼中是kattha、kutra或kva,在那中是ettha或atra,在這中是iha或idha。 從一切後有時變dhi。 從第七格的sabba後有時變dhi:sabbadhi。有時如何?sabbatra。 從ya變hiṃ。 從第七格的ya詞後有時變hiṃ:yahiṃ。有時:yatra。 從ta有時也變ha。 從第七格的ta後有時變haṃ也變hiṃ:tahaṃ或tahiṃ。有時:tatra。 kuhiṃ和kataṃ。

Kiṃsaddā sattamyantā hiṃ haṃ nipaccante kissa kukā ca-kuhiṃ kahaṃ-sabbasmiṃ kāleccevamādi viggahe.

Sabbekaññayatehi kāle dā.

Etehi sattamyantehi kāle dā hoti-sabbadā ekadā, aññadā, yadā, tadā.

Kadā kudā sadā dhunedāni.

Ete saddā nipaccante-kasmiṃ kāle kadā, kudā-sabbasmiṃ kāle sadā-imasmiṃ kāle adhunā, idāni.

Ajja sajjavaparajjevatarahi karahā.

Ete saddā nipaccante-

Pakati paccayo ādeso kālavisesoti sabbametaṃ nipātanā labbhati-imassa ṭo jjo vāhani nipaccate-asmiṃ ahani ajja-samānassa sabhāvojju vāhati-samāne ahati sajju-aparasmā jju vāhati-aparasmiṃ ahati aparajju-imasseto kālerahi ca-imasmiṃ kālñetarahi-kiṃsaddassa ko raha vānajjatane-kasmiṃ kāle karaha.

Sabbādīhi pakāre thā.

Sāmaññassa bhedako viseso pakāro, tattha vattamānehi sabbādīhi thā hoti-sabbena pakārena sabbathā-yathā, tathā.

Kathamitthaṃ.

Ete saddā nipaccante pakāreti kimimehi thaṃpaccayoketa tesaṃ yathākkamaṃ-kena pakārena kathaṃ, iminā pakārena itthaṃ.

Ekena pakārena ekaṃ vā pakāraṃ karoticcevamādiviggahe.

Dhā saṅkhyāhi.

Saṅkhyāvācīhi pakāre dhā paro hoti-ekadhā karoti-dvidhā,tidhā, catudhā, pañcadhā karoticcevamādiviggaho-bahusaddā vepullavācī saṅkhyāvācī ca-yadā saṅkhyāvācī tadā bahudhā karoti.

Vekā jjhaṃ.

Ekasmā pakāre jjhaṃ vā hoti-ekajjhaṃ-vāti kiṃ, ekadhā.

Dvitīhedhā.

Dvitīhi pakāre edhā vā hoti-medhā, tedhā-vātveva-dvidhā, tidhā-ekaṃ vāraṃ bhuñjaticcevamādiviggahe.

Vāra saṅkhyāya kkhattuṃ.

Vārasambandhitiyā katisaṅkhyāya kkhattuṃ hoti-kativāre bhujati katikkhattuṃ bhuñjati.

Bahumhā dhā ca paccāsattiyaṃ.

Vārasambandhiniyā bahusaṅkhyāya dhā hoti kkhattuñca vārānañce paccāsatti hoti-bahuvāre buñjati bahudhā vā divasassa buñjati, khahukkhattuṃ vā, paccāsattiyanti kiṃ, bahukkhattuṃ makāsassa bhuñjati.

Sakiṃ vā.

Ekaṃ vāramiccasmiṃ atthe sakinti vā nipaccate ekasmā kiṃ ekassa ca sādeso-ekaṃ vāraṃ bhuñjati sakiṃ bhuñjati-vāti kiṃ, ekakkhattuṃ bhuñjati.

So vīcchāppakāresu.

Kriyāya guṇena dabbena vā bhinne atthe vyāpitumicchā vīcchāvīcchāyampakāre ca so hoti bahulaṃ-sāmaññaniddesā yathāsambhavaṃ vibhattyantā yato kuto visaddā hoti-vicchāyaṃ-khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ karoti khaṇḍaso karoti-sabbena pakārena sabbaso.

Abhuta tabbhāve karāyabhuyoge vikārā cī.

Avatthāvato』vatthantarenābhutassa tāyāvatthāya bhāve karāsabhūhi sambandhe sati vakāravācakācī hoti-cakāro『『cī kriyatthehī』』ti visesanattho-adhavalaṃ dhavalaṃ karotīti dhavalīkaroti-adhavalo dhavalo siyā bhavati vā dhavalīsiyā. Dhavalībhavati-abhutatabbhā veti kiṃ, ghaṭaṃ karoti-karāsabhuyogeti kiṃ. Adhavalo dhavalo jātate-vikārāti kiṃ, suvaṇṇaṃ kuṇḍalīkaroti.

Ṇada yo.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 從第七格的kiṃ詞后規定變hiṃ和haṃ,ki變ku:kuhiṃ或kahaṃ。在一切時間中這樣分析。 從sabba、eka、añña和ya、ta后在時間意義中變dā。 從這些第七格后在時間意義中變dā:sabbadā、ekadā、aññadā、yadā、tadā。 kadā、kudā、sadā、adhunā和idāni。 這些詞規定如下:在什麼時間是kadā或kudā,在一切時間是sadā,在這時間是adhunā或idāni。 ajja、sajju、aparajju、etarahi和karaha。 這些詞規定如下: 原形、詞尾、替換和時間特徵,這一切由規定而得。ima的ṭ在ahani前任意變jj:在這日是ajja。samāna變sa,在ahati前變jju:在同一日是sajju。apara在ahati前變jju:在另一日是aparajju。ima變e,在kāla前加rahi:在這時是etarahi。kiṃ變ka,在非今日意義中加raha:在什麼時是karaha。 從sabba等后在方式意義中變thā。 普遍的區別特徵是方式,在其中從sabba等后變thā:以一切方式是sabbathā。yathā、tathā。 kathaṃ和itthaṃ。 這些詞在方式意義中規定如下:從kiṃ和ima後加thaṃ,ke和ta分別變成:以什麼方式是kathaṃ,以這方式是itthaṃ。 以一種方式或做一種方式這樣分析。 從數詞后變dhā。 從表示數的詞后在方式意義中加dhā:做一種是ekadhā。做兩種、三種、四種、五種這樣分析。bahu詞表示多和數:當表示數時,做多種是bahudhā。 從eka有時變jjhaṃ。 從eka后在方式意義中有時變jjhaṃ:ekajjhaṃ。為什麼說有時?ekadhā。 從dvi和ti變edhā。 從dvi和ti后在方式意義中有時變edhā:dvedhā、tedhā。有時:dvidhā、tidhā。吃一次這樣分析。 從與次數相關的數詞變kkhattuṃ。 從與次數相關的kati數詞后變kkhattuṃ:幾次吃是katikkhattuṃ吃。 從bahu后在緊接時也變dhā。 從與次數相關的bahu數詞后變dhā,在次數緊接時也變kkhattuṃ:多次吃是bahudhā或一天中常吃,或bahukkhattuṃ。為什麼說緊接?bahukkhattuṃ月中吃。 有時變sakiṃ。 在"一次"意義中有時規定變sakiṃ,從eka后變kiṃ,eka變sa:一次吃是sakiṃ吃。為什麼說有時?ekakkhattuṃ吃。 在分配和方式中變so。 在動作、性質或實體分開意義中,想要遍及的分配,以及在方式中,大量變so。因為是一般說明,所以根據適合從各種格後生效:在分配中:一塊一塊地做是khaṇḍaso做。以一切方式是sabbaso。 在非存在變為存在、kar和as組合中,從變化詞變cī。 在有狀態者以另一狀態變為非存在的狀態,並與kar或as組合時,從表示變化的詞后變cī。c為限定"cī從表示動作"的標記:非白使成白是dhavalīkaroti。非白成為或變成白是dhavalīsiyā或dhavalībhavati。為什麼說非存在變為存在?做瓶。為什麼說kar和as組合?非白白生。為什麼說變化?使金成環。 ṇa等。

Atha tabbādayo vuccante kriyatthehi 『『kriyatthā』』ti adhikārato, kriyā attho etassāti kriyāttho(dhātu)-so ca dvividho sakammakā kamakmakavasena-tatta yasmiṃ kriyatthe kattuvācini kammaṃ gavesīyate, so sakammako itaro akammako-tesu yathārahaṃ sakamma kato kammādo kārake kammāvacanicchāyambhāve ca tabbādayo veditabbā-akammakato pana bhāvo kammavajjite ca kārake-kriyāti ca gamanapacanādiko asattasammato kattarī kammevā patiṭṭhito kārakasamūhasādhiyo padattho vuccati, vuttaṃhi.

『『Addabbabhutaṃ kattādi-kārakaggāmasādhiyaṃ;

Padatthaṃ kattukammaṭāṭhaṃ-kriyamicchanti tabbidu』』.

Kara karaṇe-akāro uccāraṇattho-evamuttaratrāpi-kariti ṭhite-bahulamiti sabbattha vattate.

Bhāvakammesu tabbānīyā.

Tabbaaniyā kriyatthā pare bhāvakammesu bahulaṃ bhavanti-paccayeti paccayavidhānatoññasmiṃ sabbatthādhikāro.

Tuṃtunatabbesu vā.

Tumādisu paccayesu vā karassa ā hoti-aññatra.

Pararūpamayakāre byañjane.

Kriyatthānamantabyañjanassa pararūpaṃ hoti yakārato』ññasmiṃ byañjanādo paccayeti pararūpaṃ-karaṇaṃ kātabbaṃ. Kattabbaṃ vā-napuṃsakaliṅgaṃ-bhāvassekattāpi tabbādyabhihito bhāvo dabbamiva pakāsatīti bahuvacanañca hoti-kamme-karīyatīti kātabboka kattabbo-abhidheyyasseva liṅgavacanāni.

Visessaliṅgā tabbādi tatthādo pañca bhāvajā,

Napuṃsake siyuṃ bhāve kto cāno akantarī;

Bhāvasmiṃ ghyaṇa pume evaṃ iyuvaṇṇagahādijo,

Appaccayo』pi cāsaṅakkhyā tumādi katvāntakā siyuṃ.

Anīye-

Rā nassa ṇe.

Rāntato kriyatthā parassa paccayanakārassa ṇo hoti-karaṇīyaṃ-bahulādhikārā karaṇādisupi bhavantī-sinā soceyye-divā diseso-sināyante』nenāti sinānīyaṃ(cuṇṇaṃ)-dā dāne-diyate assāti dānīyo-(brāhmaṇe)-ṭhā gatinivuttiyaṃ-upa pubbo-upatiṭṭhatīti upaṭṭhānīyo-(sisso)-dhātunamanekatthattāyeva ṭhā iccasmiṃ dhātumhi santamevopaṭṭhānatthaṃ upasaddo joteti-vuttaṃhi.

『『Santameva hi nīlādi-vaṇṇaṃ dīpādayo viya;

Dhātusmiṃ santamevatthaṃ upasaggā pakāsako』』.

Vaca byattavacane-

Ghyaṇa.

Bhāvakammesu kriyatthā paro ghyaṇa hoti bahulaṃ-ghakāraṇakārānubandhā.

Kagā cajānaṃ ghānubandhe.

Ghānubandhe cakārajakārantānaṃ kriyatthānaṃ kagā honti yathākkamanti vassa ko.

Assā ṇanubandhe.

Ṇakārānubandhe paccaye pare upantassa akārassa ā hoti-vuccatīti vākyaṃ-ci vaye-ghyaṇa.

Yuvaṇṇānamño paccaye.

Ivaṇṇuvaṇṇantānaṃ kriyattānaṃ e o honti yathākkamaṃ paccayeti issekāre『『saramhā dve』』ti yassa dvibhāve ca-cayanaṃ ciyatīti vā ceyyaṃ-dā dāne.

Āsse ca.

Ākārantato ghyaṇa hoti bhāvakammesu āssa e ca-dānaṃ dīyatīti vā deyyaṃ-vada pacane『『vadādīhi yo』』ti bhāvakammesu yocavaggapubbarūpesu-vadanaṃ vaditabbaṃ vā vajjaṃ-ama gama gamane vadādittā ye-gamanaṃ gamyateti vā gamyaṃ-guha saṃvaraṇe-『『guhādīhiyaka』』iti bhāvakammesu yaka-kakāro kānubandhakāriyattho.

Lahussupantassa

Lahubhutassa upantassa yuvaṇṇassa e o honti yathākkamaṃ paccayeti sampattasso kārassa 『『nate kānubandhanāgamesu』』ti paṭisedho-guhaṇaṃ guhitabbaṃ kavā guyhaṃ-vipallāso-sāsa anusaṭṭhiyaṃ-yaka.

Sāsasya sisa vā.

Sāsassa vā sisa hoti kānubandhe-pubbarūpe-sāsīyatīti sisso-sisādesābhāvapakkhe-

Ei byañjanassa.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 現在說明tabba等,從表示動作的詞后,因為有"在動作意義中"的標記。動作是其意義的是表示動作的(語根),它有兩種,根據有對象和無對象:其中在表示動作意義中尋求施事說明的對象的是有對象的,另一個是無對象的。在這些中,應根據適合從有對象后在表示對象的格位和表示對像意願的狀態中瞭解tabba等。而從無對象后在狀態和除對像外的格位中。動作是指如行走、烹飪等,被認為是非實體的,建立在施事或對像中,由格位群組成就的詞義,如說: "非實體的,由施事等 格位群組所成就; 詞義建立施對處, 動作智者如是說"。 kar表示作用。a用於發音。後面也同樣。kar如是存在。"大量"遍處執行。 在狀態和對像意義中變tabba和anīya。 在表示動作后在狀態和對像意義中大量變tabba和anīya。詞尾即是由詞尾規定以外的一切遍處標記。 在tuṃ、tuna和tabba前有時。 在tuṃ等詞尾前kar有時變ā。在其他地方。 在輔音前從y變后音。 表示動作詞語末輔音在除y外的輔音開頭詞尾前變后音,即變后音。作用是kātabbaṃ或kattabbaṃ。是中性。雖然狀態是單數,但用tabba等表示的狀態如實體一樣顯現,所以也用複數。在對像意義中:被作的是kātabbo或kattabbo。性數隨所表示的。 tabba等特殊性,從那裡五個生狀態, 在中性狀態中應有,kta和āna不加anta; 在狀態中ghya和ṇa陽性,同樣ī、u、ṇ、gaha等開始, 也有a詞尾,且非數,tuṃ等到ktvā結尾應有。 在anīya中: 從以r結尾后n在ṇ前。 從以r結尾的表示動作詞后詞尾的n在ṇ前變:karaṇīyaṃ。因為說大量,也在karaṇa等中:在潔凈中sinā。在指示中divā。用它洗是sinānīyaṃ(粉)。dā表示給予:由它給予是dānīyo(婆羅門)。ṭhā表示去和止住:有upa字首:親近是upaṭṭhānīyo(弟子)。因為語根有多義,所以在ṭhā這個語根中upa字首只顯示已有的親近義。如說: "如燈等只照明 已有的藍等色; 字首只顯示在 語根中已有義"。 vaca表示明顯言語。 變ghyaṇa。 在狀態和對像意義中表示動作后大量變ghyaṇa。gh和ṇ為標記。 以gh為標記時c和j結尾變k和g。 在以gh為標記時以c和j結尾的表示動作詞分別變k和g,因此v變k。 在ṇ為標記時變ā。 在以ṇ為標記的詞尾前倒數第二個a變ā:被說是vākyaṃ。ci表示積聚。變ghyaṇa。 i和u在詞尾前變e和o。 以i和u結尾的表示動作詞在詞尾前分別變e和o,因此i變e時根據"從元音後重復"y重複:積聚或被積聚是ceyyaṃ。dā表示給予。 在ā后也變e。 從以ā結尾后在狀態和對像意義中變ghyaṇa,ā變e:給予或被給予是deyyaṃ。vada表示言說,根據"從vada等后變ya"在狀態和對像意義中變ya,並ca組變前音:言說或應說是vajjaṃ。ama和gama表示行走,因為是vada等所以變ya:行走或被行走是gamyaṃ。guha表示隱藏,根據"從guha等后變yaka"在狀態和對像意義中變yaka,k為標記k附加的作用。 在短音倒數第二。 短音的倒數第二i和u在詞尾前分別變e和o,因此s到達時根據"在非以k為標記和āgama前不"規則禁止:隱藏或應隱藏是guyhaṃ。音位顛倒。sāsa表示教導。變yaka。 sāsa有時變sisa。 sāsa在以k為標記時有時變sisa。變前音:應教導是sisso。在不變sisa的情況下: 輔音前變e和i。

Kriyatthā parassa byañjanādippaccayassa ñi vā hoti-ñakāro 『『ñi lasse』』ti visesanattho,sāsiyo-vavatthitavibhāsattā vādhikārassa kvaci ñissābhāvo-kattabbaṃ.

Kattari latuṇakā.

Kattari kārake kriyatthā latuṇakā honti-lakāro 『『latupitādanamā simhī』』ti visesanattho-dadātīti dātā-ṇake-

Assāṇapimhi yuka.

Akārantassa kriyatthassa yuka hoti ṇapito』ññasmiṃ ṇanubandhe, dāyako-vadhahiṃsāyaṃ-『『ñibyañjanassā』』ti ñi-vadhetītivadhitā,ṇake-『『assānanubandhe』』ti upantassa assa āttesampatte-

Aññatrāpi.

Kānubandhanāgamato』ññasmimpi te e o ā kvaci na hontīki paṭāsedho-vadhako-lucchedane.

Kvavaṇa.

Kammato parā kriyatthā kvaci aṇa hoti kattari-okāre-

Āyāvā ṇanubandhe.

Ñonamāyāvā honti yathākkamaṃ sarādo ṇanubandheti tassā vādeso-saraṃ luṇatīti saralāvo, kumbhaṃ karotīti kumbhakāro-kvacīti kiṃ, kammakāro-ettha『『bhāvakārakesva ghaṇaghakā』』ti appaccayo-disa pekkhaṇe.

Samānaññabhavantayāditupamānā disā kamme rīrikkhakā samānādihi yādīhi copamānehi parā disā kammakārake rīrikkhakā honti-『『rānubande』ntasarādissā』』ti disassa isabhāgassa lope『『rīrikkhakesū』』-ti samānassa sādese ca-samāno viya dassatīti sadī, sadikkho-ke-

Na te kānubandhanāgamesu.

Te e o ā kānubandhe nāgame ca na hontīti ettābhāve, sadiso.

Samānā ro rīrikkhake.

Samānasaddato parassa disassa ra hoti vā rīrikkakesūti pakkhe dassa rādese-sarī, sarikkho, sariso.

Sabbādīnamā.

Rīrikkhakesu sabbādīnamā hoti-aññādī, aññādikko, aññādiso.

Ntakimimānaṃ ṭā kī ṭī.

Rīrikkakesu nta kiṃ ima saddānaṃ ṭā kī ṭī honti yathākkamaṃ ṭakārā sabbādesatthā-bhavādī, bhavādikkho, bhavādiso-yādi, yādikkho, yādiso-tyādi, tyādikkho, tyādisoccādi-tumhāmhā nantu ayaṃ viseso.

Tumhāmhānaṃ tā mekasmiṃ.

Rīrikkhakesutumhaamhānaṃ tā mā honte kasmiṃ yathākkamaṃ-tādi, mādi, tādikkho, mādikkho, tādiso, mādiso-ekैsminti kiṃ, tumhādiso, amhādiso-ci caye.

Bhāvakāra kesvaghaṇaghakā.

Bhave kārake ca kriyatthā a ghaṇa gha kā honti bahulaṃ-a-issekāre.

Ñonamayavā sare.

Sare pare ñonamayavā honti yathākkamanti tassa ayādeso ca-vayanaṃ ciyatīti vācayo-nīpāpuṇane-vi pubbovinayanaṃ vinetīti vā vinayo-ru sadde-ravanaṃ ravo-bhu sattāyaṃ. Bhavanaṃ bhavo-gaha upādāne-pa pubbo-paggaṇhaṇaṃ paggaho-gaha mada dapa raṇa sara vara carādayo gahādayo-kara karaṇe, kicchatthe dumhi akicchatthesu īsaṃ susu cuppadesu-dukkhena karīyatīti karaṇaṃ vā dukkaraṃ-sukhena karīyatīti karaṇaṃ vā īsakkaraṃ, sukaraṃ-caja hāniyaṃ-ghaṇa-cajanaṃ cāgo-paca pāke-ni pubbogha,nipacatīti nipako-khipa peraṇe-ka-khipatīti khipako-pītappaṇe.

Yuvaṇaṇānamiyaddhuvaṅa sare.

Ivaṇṇuvaṇṇantānaṃ kriyatthānamiyabuddhavaṅa honti sare kvacīti iyaṅa-ṇetīti piyo-bhu sattāyaṃ-abhi pubbo.

Kvi

Kriyatthā kvi hoti bahulaṃ bhāvakārakesu.

Kvīssa.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 從表示動作后在輔音開頭詞尾前有時變ñi。ñ為限定"ñi在分詞"的標記:sāsiyo。因為有特定選擇,有時詞尾不變ñi:kattabbaṃ。 在施事中變latu和ṇaka。 在施事格中表示動作后變latu和ṇaka。l為限定"latu和pita等在nom前"的標記:給予者是dātā。在ṇaka中: 從a在非ṇapi的ṇ前變yuka。 a結尾的表示動作詞在除ṇapi外的以ṇ為標記前變yuka:dāyako。vadha表示傷害。根據"在輔音前變ñi"變ñi:傷害者是vadhitā。在ṇaka中根據"在非附加時變ā"倒數第二個a當變ā時: 在其他處也。 在除以k為標記和āgama外的地方,也有時不變e、o、ā的禁止:vadhako。lu表示切斷。 有時變aṇa。 從對像后表示動作在施事中有時變aṇa。在o前: 在ṇ為標記時變āya或ā。 非元音分別變āya或ā,因為在從元音后ṇ為標記時變ā:割蘆葦的是saralāvo,造瓶的是kumbhakāro。為什麼說有時?kammakāro。這裡根據"在狀態和格位中變aghaṇa和ghaka"變a詞尾。disa表示看。 從samāna、añña、bhavanta和yādi等比喻詞后disa在對像格中變rī、rikkha和ka。從samāna等和yādi等比喻詞后disa在對像格中變rī、rikkha和ka。根據"在r為標記時語首元音脫落"disa的is部分脫落,根據"在rī和rikkha前"samāna變sa:如相同那樣看是sadī、sadikkho。在ka前: 在k為標記和āgama前不。 在k為標記和āgama前不變e、o、ā,因此不變ā:sadiso。 samāna在rī和rikkha前變ra。 從samāna詞后disa在rī和rikkha前有時變ra,在變disa為ra的情況下:sarī、sarikkho、sariso。 sabba等變ā。 在rī和rikkha前sabba等變ā:aññādī、aññādikkho、aññādiso。 nta、kiṃ、ima變ṭā、kī、ṭī。 在rī和rikkha前nta、kiṃ、ima詞分別變ṭā、kī、ṭī。ṭ為全替換標記:bhavādī、bhavādikkho、bhavādiso。yādi、yādikkho、yādiso。tyādi、tyādikkho、tyādiso等。tumha和amha後有這個特殊。 tumha和amha在單數中變tā和ma。 在rī和rikkha前tumha和amha在單數中分別變tā和ma:tādi、mādi、tādikkho、mādikkho、tādiso、mādiso。為什麼說單數?tumhādiso、amhādiso。ci表示積聚。 在狀態和格位中變aghaṇa和ghaka。 表示動作后在狀態和格位中大量變a、ghaṇa、gha、ka。變a。在i前。 在元音前變aya或ā。 在元音前非元音分別變aya或ā,因此變aya:被積聚是cayo。nī表示引導。有vi字首:引導是vinayo。ru表示聲音:叫聲是ravo。bhū表示存在:存在是bhavo。gaha表示取。有pa字首:執持是paggaho。gaha、mada、dapa、raṇa、sara、vara、cara等是gaha等。kara表示作用,在困難意義中變du,在非困難意義中在īsaṃ和su、su和cu詞前:難做或作用是dukkaraṃ。容易做或作用是īsakkaraṃ、sukaraṃ。caja表示捨棄。變ghaṇa:捨棄是cāgo。paca表示煮。有ni字首。變gha:煮熟是nipako。khipa表示拋。變ka:拋的是khipako。表示痛苦。 在元音前i和u有時變iya和uddhuva。 以i和u結尾的表示動作詞在元音前有時變iya和uddhuva,因此變iyaṅa:引導的是piyo。bhū表示存在。有abhi字首。 變kvi。 表示動作后在狀態和格位中大量變kvi。 kvi的。

Kriyatthā parassa kvissa lopo hotīti kvilope-abhibhavatīti abhibhu-evaṃ sayambhu-ama gama gamane-kvimhi-『『kvimhi lopo』ntabyañjanassā』』ti malopo-urasā gacchatīti urago-dā dā ne-『『ano』』ti kriyatthā bhāvakārakesvāno-datti diyatīti vādānaṃ-saṃpa pubbe-sammā padīyate yassa taṃ sampadānaṃ-apa ā pubbe-apādadāti etasmāti apādānaṃ-kara karaṇe-adhi pubbo-『『rā nassa ṇe』』-ti ṇe-adhikarīyati etasminti adhikaraṇaṃ-gaha upādāne.

Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇaḷā.

Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇaḷā honti vā yathākkamanti nassa ṇadese-gaṇhitabbaṃ gahaṇaṃ-pada gamane-nipubbo.

Padādīnaṃ kvaci.

Padādīnaṃ yuka hoti kvaci paccaye-nīpatti nipajjanaṃ-pī tappaṇe-anamhi vanādinā nāgame ca』na te』 iccādinā e na hoti-pīti pīṇanaṃ-viji bhaya calanesu-saṃ pubbo-saṃvinti saṃvejanaṃ-『『aññatrāpī』』ti ettābhāve-saṃvijanaṃ-kudha kope-kujjhati sīlenāti kodhano-bhikkha yācane.

Itthiyama ṇa kti ka yaka yā ca.

Itthilaṅge bhāve kārake ca kriyatthā aādayo hontyano ca bahulaṃ-a-bhikkanaṃ bhikkhīyatīti vā bhikkhā-āpaccayo-ṇo-kāraṇaṃ kārā-cārakaṃ-yathākathañci saddanipphanti rūḷhito atthaniccayo-bhida vidāraṇe-kti-bhedanaṃ bhijjateti vā bhitti-rūja bhaṅge-ko-rujatīti rujā-vida ñāṇe-yaka-vedanaṃ vidanti etāyāti vā vijjā-aja vaja gamane-pa puddho-yo-pabbaja naṃ pabbajjā-『『cavaggabayañā』』ti yogavibhāgā vassa bakāre ñcittaṃ-vanda abhivādanatthutisu-ano-vandanaṃ vandanā.

I kiti sarūpe.

Kriyatthassa sarūpe』bhidheyye kriyatthā pare i ki tī honti-i-vaca iccayaṃ dhātu eva vaci-kimhi-yudhi-ti-sarupe timhi karo tissa khoti vikaraṇassa ñātattā 『『kattari lo』』ti lo-pacati-kathamakāro iccādi? Ghaṇantena kārasaddena chaṭṭhisamāso-assa kāro akāro-bhuja pālanajjhohāresu.

Sīlābhikkhaññāvassakesu ṇī.

Kriyatthāṇi hoti sīlādīsu patīyamānesu-uṇhaṃ bhuñjati sīlenāti uṇhabhojī-pā pāne-『『assāṇapimhi yuka』』iti-yuka-khīrambhikkhaññampibatīti khīrapāyī-avassaṃ karotīti avassakārī, satamavassaṃ dadātīti satandāyī.

Kattari bhūte ktavantu ktāvi.

Bhute parisamatte atte vattamānato kriyatthāktantuktāvī honti kattara-abhuñjīti bhuttavā, bhuttāvī-susavakaṇe-asuṇi tisutavā, sutāvī.

Kto bhāvakammesu

Bhāve kammeca bhute kto hoti-āsa upavesane-āsanamāsitaṃ-ñi-ruda rodane.

Vā kvaci.

Te e o ā kvaci vā na honti kānubandhanāgamesu-rodanaṃ ruditaṃ, roditaṃ-karīyitthāti kato,

Gamādirānaṃ lopo』ntassa.

Gamādinaṃ rakārantānañcāntassa lopo hoti takārādo

Kānubandhe paccaye katvānakatvāvajjiteti ralopo-yā pā puṇane.

Gamanatthākammakādhāre ca.

Gamanatthato akammakato ca kriyatthā ādhāre kto hoti kattari bhāvakammesu ca-yātavanto』sminti yātaṃ-(ṭhānaṃ)-yā tavanto yānā-yānaṃ yātaṃ-yāyitthāti yāto-(patho)-āsitavanto』sminti āsitaṃ-(ṭhānaṃ)-āsitavanto āsitā-āsana māsitaṃ-ñi.

Netā kattari vattamāne.

Āraddhāparisamatte atthe vattamānato kriyatthā nto hoti kattari.

Kattari lo.

Kuyatthato aparokkhesu kattuvihitamānantadisu lo hoti-lakāro『『ñi lasse『『-ti visesanattho-pavatīti pavanto-『『māno『『ti kattari māno-pacamāno.

Bhāvakammesu

Vattamānatthe vattamānato kriyatthā bhāve kamme ca māno hoti.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 從表示動作后kvi脫落,因此在kvi脫落時:超越是abhibhu。同樣sayambhu。ama和gama表示行走。在kvi中根據"在kvi中語末輔音脫落"m脫落:以胸行走是urago。dā表示給予。根據"變ano"在狀態和格位中表示動作后變ano:給予是dānaṃ。有saṃpa字首:正確給予于其的是sampadānaṃ。有apa和ā字首:從此給予是apādānaṃ。kara表示作用。有adhi字首。根據"在ṇ前n變ṇ"變ṇ:在此作用是adhikaraṇaṃ。gaha表示取。 ta、tha、na、ra分別變ṭa、ṭha、ṇa、ḷa。 ta、tha、na、ra分別有時變ṭa、ṭha、ṇa、ḷa,因此n變ṇ:應取或取是gahaṇaṃ。pada表示行走。有ni字首。 從pada等有時。 從pada等后在詞尾前有時變yuka:躺臥是nipajjanaṃ。pī表示滿足。在非an中根據van等不變āgama,根據"在...前不"等不變e:滿足是pīṇanaṃ。viji表示恐懼和動搖。有saṃ字首。根據"在其他處也"不變ā:震動是saṃvejanaṃ或saṃvijanaṃ。kudha表示憤怒:習慣憤怒的是kodhano。bhikkha表示乞求。 在陰性中變a、ṇa、kti、ka、yaka、ya和āno。 在陰性中表示動作后在狀態和格位中大量變a等和ano。變a:乞求或被乞求是bhikkhā。變ā詞尾。變ṇo:作用是kārā。變cāraka。某種聲音產生后從習慣確定意義。bhida表示破壞。變kti:破壞或被破壞是bhitti。ruja表示壞。變ka:壞的是rujā。vida表示知。變yaka:由此感受或知道是vijjā。aja和vaja表示行走。有pa字首。變yo:出家是pabbajjā。根據"在ca組和ba后變ña"由分別結合v在b前變ñc。vanda表示頂禮、稱讚。變ano:頂禮是vandanā。 在自身意義中變i、ki、ti。 在表示自身意義中從表示動作后變i、ki、ti。變i:這個vaca語根就是vaci。在ki中yudhi。變ti:在表示自身的ti中kar的ti變kha,因為已知詞形變化,根據"在施事中變la"變la:pacati。為什麼說a等?與以ghaṇa結尾的kāra詞成第六格複合詞:其kāra是akāra。bhuja表示保護和吃。 在習慣、希求和必要意義中變ṇī。 從表示動作后在表示習慣等意義中變ṇī:習慣吃熱的是uṇhabhojī。pā表示喝。根據"在非ṇapi的ṇ前變yuka"變yuka:希望喝奶的是khīrapāyī。必須作的是avassakārī,必須給百的是satandāyī。 在過去施事中變kta、vantu、ktāvi。 在表示過去完成施事中從表示動作后變kta、vantu、ktāvi:曾吃的是bhuttavā或bhuttāvī。su表示聽聞:曾聽的是sutavā或sutāvī。 在狀態和對像中變kta。 在狀態和對像中表示過去時變kta:āsa表示坐:坐是āsitaṃ。變ñi。ruda表示哭。 有時。 在以k為標記和āgama前e、o、ā有時不變:哭是ruditaṃ或roditaṃ。被作是kato。 gama等和以r結尾的詞末脫落。 gama等和以r結尾詞的詞末在t開頭以k為標記的詞尾前脫落,除了katvā和akatvā,因此r脫落。yā和pā表示到達。 從表示行走的無對象詞后在處所中。 從表示行走的無對象動作詞后在處所中變kta,也在施事、狀態和對像中:我已去的是yātaṃ(處所)。已去的人們是yātā。車是yātaṃ。已行的是yāto(路)。我已坐的是āsitaṃ(處所)。已坐的人們是āsitā。坐是āsitaṃ。變ñi。 在現在施事中netā。 在表示已開始未完成意義中從表示動作后在施事中變nta。 在施事中變la。 從ku后在非親見的施事規定的māno和nta等中變la。l為限定"在分詞中變ñi"的標記:流動的是pavanto。根據"māna"在施事中變māna:正在煮的是pacamāno。 在狀態和對像中。 在表示現在意義中從表示動作后在狀態和對像中變māna。

Kyo bhāvakammesvaparokkhesu mānantatyādisu

Bhāvakammavihitesu parokkhāvajjitesu mānantādisu paresu kyo hoti kriyatthā-kakāro avuddhattho-bhāve-bhuyateti bhuyamānaṃ-kamme-paccateti paccamāno.

Te ssapubbānāgate

Anāraddhe atthe vattamānato kriyatthā te ntamānā ssapubbā honti savisaye-ñi-kattari-pacissatīti pacissanto,pacissamāno-hāve-bhuyissatīti bhuyissamānaṃ-kamme-paccissa teti paccissamāno-kara karaṇe.

Tuṃ tāye tave bhāve bhavissatikriyāyaṃ tadatthāyaṃ.

Bhavissatiatthe vattamānato kriyatthā bhāve tuṃ tāye tave honti kriyāyaṃ tadatthāyaṃ patīyamānāyaṃ-『『tuṃtunatabbesu vā』』ti vā akāro-aññatra pararūpaṃ-karaṇaya gacchati kātuṃ gacchati kattuṃ, kattāye vā-tave-『『karassā tave』』-ti ā-kātave-bhāveti kiṃ, karissāmīti gacchati-kriyāyanti kiṃ, bhikkhissaṃ iccassa jaṭā-tadatthāyanti kiṃ, gacchissato te bhavissati bhattaṃ bhojanāya-gaha upādāne.

Pubbekakattukānaṃ.

Eko kattā yesaṃ byāpārānaṃ tesu yo pubbo tadatthato kriyatthā tunakatvāna katvā honti bhāve-ñi.

Ei lassa ca.

Eilāname hoti kvaci-gaṇhaṇaṃ katvā yāti gahetūna yāti, gahetvāna, gahetvā vā-assa rudhādittā.

Maṃ vā rudhādīnaṃ.

Rudhādīnaṃ kvaci maṃ vā hoti paccayeti pakkhe maṃ bhavaṃ api manubandhattā akārā paro.

Ṇe niggahītassa.

Gahassa niggahītassa ṇe hoti-gaṇhi tuna, gaṇhitvāna, gaṇhitvā-ekakattukānanti kiṃ, bhuttasmiṃ devadatte yañña datto vajati-pubbāti kiṃ, bhuñjati ca pacati ca-appatvā nadiṃ pabbato bhavati atikkamma pakabbataṃ nadīti bhudhātussa sabbattha sambhavā ekakattukatā pubbakālatā ca gamyate.

Yebhuyyavuttiyā liṅgaṃ dassitaṃ tattha sabbaso;

Viseso pana viññahi ñeyyo pāṭhānusārato.

Tabbādayo.

Idāni tyādayo vuccante-paca pāke-paca iti ṭhite-kriyatthā bahulamiti ca sabbattha vattate.

Vattamāneti anti sithamimate ante se vega emhe.

Vattamāne āraddhā parisamatte atthe vattamānato kriyatthātyādayo honti-tesampaniyame.

Pubbaparacchakkānamekānekesu tumhāmhasesesu dvedve majjhimuttamapaṭhamā.

Ekānekesutumhāmhasaddavacanīyesutadaññasaddavacanīyesu ca kārakesu pubbacchakkānaṃ paracchakkanañca majjhimuttamapaṭhamā dvedve honti yathākkamaṃ kriyatthāti ekamhi vattabbe ekavacanaṃ ti-ti anti iti paṭhamo ādo niddiṭṭhattā-si tha iti majjhimo majjhi niddiṭṭhettā-mi ma iti uttamo-uttamasaddoyaṃ sabhāvato tippabhutīnamantadvayamāha-evaṃ paracchakkepaki yathākkamaṃ yojanīyaṃ-tyādisu parabhutesu kattukammabhāva vihitesu kyalādayobhavantīti 『『kyo bhāvakammesvakakaparokkhesu mānanta tyādisu kattarī lo』』iccādinā tesaṃ vidhānā tyādayo kattu kammabhāvesceva viññāyantīti kattari timhi lo-pacati-bahumhi cattabbe antiṃ

Kvaci vikaraṇanaṃ.

Vikaraṇanaṃ kvaci lopo hotīti lassākārassa lopo-pavanti-pacasi pacatha.

Himimesvassa.

Akārassa dīgho hoti himimesu-pacāmi pacāma-paracchakke-pacate pacante, pacase pacavhe,pace pacāmhe-kamme-kyo bhāvakammesvaccādinā kyo.

Kyassa.

Kriyatthā parassa kyassa īña vā hoti-ñakāro ādyavayavattho, pacīyati paccati.

Gurupubbā rassāre』nte』ntīnaṃ.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 在非親見的狀態和對像中māna、nta等后變kya。 在除親見外的規定狀態和對象的māna、nta等后從表示動作后變kya。k為標記不增長。在狀態中:正在生起是bhuyamānaṃ。在對像中:正在煮的是paccamāno。 在帶ssa的未來之前。 在表示未開始意義中從表示動作后te、nta、māna在帶ssa前在其範圍中生效。變ñi。在施事中:將煮的是pacissanto或pacissamāno。在狀態中:將生起是bhuyissamānaṃ。在對像中:將被煮是paccissamāno。kara表示作用。 在表示將來動作目的的狀態中變tuṃ、tāye、tave。 在表示將來意義中從表示動作后在狀態中變tuṃ、tāye、tave,當表示爲了那個動作時。根據"在tuṃ、tuna、tabba前有時"a有時變,在其他地方變后音:爲了作而去是kātuṃ或kattuṃ或kattāye。變tave。根據"kar在tave前變ā"變ā:kātave。為什麼說狀態?去說"我將做"。為什麼說動作?他說"我將乞求"。為什麼說爲了那個?走的人將有飯爲了吃。gaha表示取。 前面的單一施事的。 對那些有一個施事的活動,從其中較前者的目的后表示動作后在狀態中變tuna、katvāna、katvā。變ñi。 也有時變e和la。 e和la有時變e:取了就去是gahetūna、gahetvāna或gahetvā。因為它是rudha等。 rudha等有時變maṃ。 rudha等詞有時在詞尾前變maṃ,因此在有maṃ的情況下,因為m有附加標記所以a在後。 在ṇ前變鼻音。 gaha的鼻音在ṇ前變:gaṇhituna、gaṇhitvāna、gaṇhitvā。為什麼說單一施事?當提婆達多吃了時耶若達多去。為什麼說前面?他既吃又煮。未到河時是山,超過最初的山是河,因此從budh語根在一切處瞭解單一施事和前時性。 由大部分用法已說明 那裡一切性別差別; 但特殊處智者應當 依照文字方法了知。 tabba等。 現在說明ti等。paca表示煮。paca如是存在。"從表示動作后大量"遍處執行。 在現在時變anti、si、tha、mi、ma、te、ante、se、vhe、e、mhe。 在表示已開始未完成的現在意義中從表示動作后變ti等。在確定它們時: 前六和后六在表示你、我和其他的單數複數中各有兩個中間、最高和第一人稱。 在表示你、我和其他的施事的單數複數中,前六和后六分別各有兩個中間、最高和第一人稱。當表示一個時用單數。因為ti、ti、anti首先提到所以是第一組。因為si、tha中間提到所以是中間組。因為mi、ma最後提到所以是最高組。這最高詞從本性說明從ti開始的最後兩個。同樣在后六中也應相應組合。因為在ti等后根據"在非親見的狀態和對像中māna、nta等后變kya"等規定kya等在規定的施事、對像、狀態中生效,所以瞭解ti等只在施事、對像、狀態中。在施事的ti中變la:pacati。在複數中變anti。 有時詞形變化脫落。 有時詞形變化脫落,因此la的a脫落:pavanti。pacasi、pacatha。 在hi和mi前變ā。 a在hi和mi前變長音:pacāmi、pacāma。在後六中:pacate、pacante、pacase、pacavhe、pace、pacāmhe。在對像中:根據"在狀態和對像中等"變kya。 kya的。 從表示動作后kya有時變īña。ñ為標記作為初成分:pacīyati或paccati。 guru前的短音在e前ante和antī。

Gurupubbasmā rassā paresaṃ ante』ntinaṃ re vā hoti-pacīyare pacīyanti paccare paccanti, pacīyasi paccasi pacīyatha paccatha, pacīyāmi paccāmi pacīyāma paccāma-pacīyate, paccate pacīyare pacīyante paccare paccante, pacīyase paccase pacīyavhe paccavhe, pacīye pacce pacīyāmhe paccāmhe-bhāve-bhu sattāyaṃ-bhāvassekattā ekavacanameva-tañca paṭhamapuriseyeva sambhavati-bhuyati devadattena, buyate vā-devadattassa sampati bhavananti attho-nehiña bahulaṃ vidhānā.

Kriyatthā kattari tyādi kammasmiñca sakammakā,

Bhāve cā』kammakākakammā』vacanicchāyamaññato;

Bhavissati ssati ssanti ssasi ssatha ssāmi ssāma ssate ssante ssase ssavhe ssaṃ ssāmhe.

Bhavissati anāraddhe atthe vattamānato kriyatthā ssatyādayo honti.

A īssādinaṃ byañjanassiña.

Kriyatthā paresaṃ aādīnaṃ īādīnaṃssādīnañca byañjanassiñhekāti vā-vavatthītavibhāsāyaṃ sseti ssādīnaṃssaccādīnadvāvayo adhippeto-『『ñi byañjanassā』』ti siddhepi tyādisu parabhutesu ete samevāti niyamattoyamāramho-lassākārassa lope-pacissati pacissare pacissanti, pacissasi pacissatha, pacissāmi pacissāma-pacissate pacissare pacissante, pacissasepacissavhe, pacissaṃ pacissāmhe-kamme-paciyissati.

Kyassa sse.

Kyassa vā lopo hoti sse-pacissati paccissati, pacīyissare pacayissanti pacissare pacassanti paccissare paccissanticcādi-kattusamaṃ-kyova viseso-bhāve-bhuyissati bhavissati, bhuyissate bhavissate.

Nāme garahāvamhayesu.

Nāmasadde nipāte sati garahāyaṃ vimbhaye ca gamyamāne ssa tyādayo honti-garahāyaṃ-sāpi nāma pacissatīccādi-vimbaye-acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho andho nāma pacissaticcādi.

Bhute ī uṃ dha ttha iṃ mhā ā ū sevhaṃ a mhe.

Bhute parisamatte atthe vattamānato kriyatthā ī ādayo honti-bhutānajjatane vakkhamānattā ime bhutanajjatane bhutasāmaññe ca bhavanti.

Ahassubhayato aḍḍharattaṃ vāva tadupaḍḍhakaṃ,

Anto katvāna viññeyyo aho ajjano iti;

Tadañño pana yo kālo so』najjatanasaññito.

Āīssādisvaña vā.

Āādo īādo ssāādo ca kriyatthassa aña vā hoti,

Eyyātha sse a ā ī thānaṃ o a aṃ ttha ttho vehāka.

Āsahacaritova akāro gayhate-na parokkhe vihito-tho pana』nte niddesā tvādisambandhiyeva tasseva vā nissitattā-nissayakaraṇampi hi suttakārāciṇṇaṃ-eyyāthādīnaṃ oādayo vā honti yathākkamanti īssavāttho-apacittho pacittho apavattho pacattho.

Āīūmhāssāssamhānaṃ vā.

Etesaṃ vā rasso hotīti pakkhe rasse ca-apaci paci apacī pacī.

Uṃssiṃsvaṃsu.

Umiccassa iṃsu aṃsu vā honti-apaviṃsu paviṃsu apacaṃsu pacaṃsu apavuṃ pacuṃ.

Ossa a i ttha ttho.

Ossa aādayo vā honti-apaca paca apaci paci apacittha pacittha apavattha pacattha apacitthe pacittho apacattho pacattho.

Si.

Ossa si vā hoti-apacisi pacisi apacasi pacasi apaco paco.

Mhātthāna muña.

Mhātthānamuña vā hoti-īādisambandhinameva gahaṇaṃ-apavuttha pacuttha.

Iṃssa ca siña.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 在guru前的短音在ante和anti前有時在e前變:pacīyare或pacīyanti或paccare或paccanti,pacīyasi或paccasi、pacīyatha或paccatha,pacīyāmi或paccāmi、pacīyāma或paccāma;pacīyate或paccate、pacīyare或pacīyante或paccare或paccante,pacīyase或paccase、pacīyavhe或paccavhe,pacīye或pacce、pacīyāmhe或paccāmhe。在狀態中:bhū表示存在。因為狀態是單一的所以只用單數。而且它只在第一人稱中可能:由提婆達多存在是bhuyati或bhuyate。意思是提婆達多現在正在存在。因為規定大量變ehiña。 表示動作后在施事中變ti等,在對像中從有對象詞后, 在狀態中從無對象和非對像說明意願中從其他后; 在將來時變ssati、ssanti、ssasi、ssatha、ssāmi、ssāma、ssate、ssante、ssase、ssavhe、ssaṃ、ssāmhe。 在表示未開始的將來意義中從表示動作后變ssati等。 a、ī等的輔音變iña。 從表示動作后a等、ī等和ssa等的輔音有時變iña。在特定選擇中ssa即是表示ssa等中ssa等的兩成分。雖然根據"在輔音前變ñi"已成立,但在ti等后這些正是如此,因此這個開始是爲了限定。當la的a脫落時:pacissati、pacissare、pacissanti,pacissasi、pacissatha,pacissāmi、pacissāma;pacissate、pacissare、pacissante,pacissase、pacissavhe,pacissaṃ、pacissāmhe。在對像中:paciyissati。 在ssa前kya的。 kya在ssa前有時脫落:pacissati或paccissati,pacīyissare或pacayissanti或pacissare或pacassanti或paccissare或paccissanti等。與施事相同。kya是不同。在狀態中:bhuyissati或bhavissati,bhuyissate或bhavissate。 在名詞表示責備和驚異時。 當有名詞語氣詞時,在表示責備和驚異時變ssa、ti等:在責備中:她竟然將煮等。在驚異中:啊,真稀奇!啊,真不可思議!盲人竟然將煮等。 在過去時變ī、uṃ、dha、ttha、iṃ、mhā、ā、ū、se、vhaṃ、a、mhe。 在表示完成的過去意義中從表示動作后變ī等。因為將說明在非今日過去,所以這些在非今日過去和一般過去中生效。 從兩邊以午夜或其半 作為內部應當了知 今日與非今日之別; 那之外時稱非今日。 在ā、ī等前有時變aña。 在ā等、ī等、ssa等前表示動作後有時變aña。 在eyyātha、ssa、a、ā、ī后thāna分別變o、a、aṃ、ttha、ttho、veha和ka。 因為與a同現所以只取a。不在親見中規定。而tho因為在末尾說明所以只與tvā等相關,或只依賴於它。因為製造依賴也是造論者的習慣。eyyātha等分別有時變o等,因此ī后ssa有意義:apacittho或pacittho、apavattho或pacattho。 ā、ī、ū、mhā、ssā、ssamhā有時。 這些有時變短音,因此在短音時:apaci或paci、apacī或pacī。 uṃ在ss前變iṃsu和aṃsu。 uṃ有時變iṃsu和aṃsu:apaviṃsu或paviṃsu、apacaṃsu或pacaṃsu、apavuṃ或pacuṃ。 o有時變a、i、ttha、ttho。 o有時變a等:apaca或paca、apaci或paci、apacittha或pacittha、apavattha或pacattha、apacitthe或pacittho、apacattho或pacattho。 變si。 o有時變si:apacisi或pacisi、apacasi或pacasi、apaco或paco。 mhā后變muña。 mhā後有時變muña。只取與ī等相關的:apavuttha或pacuttha。 iṃ后也變siña。

Imiccassa siña vā hoti mhātthānañca bahulaṃ-ñakāro ādyavaya vattho-apacasittha pacasittha apacittha pacittha apacattha pacattha, apacisiṃ pacisiṃ apacasiṃ pacasiṃ apaciṃ paciṃ, apacumha pacumha apacumhā pacumhā apacamha pacamha apacamhā pacamhā apacasimha pacasimha apacasimhā pacasimhā apacimha pacimha apacimhā pacimhā apacamha pacamha apacamhā pacamhā-paracchakke-apavittha pacittha apavattha pavattha apaca paca apacā pacā, apacu pacu apacu pacu, apacise pacise apacase pacase, apacivhaṃ pacivhaṃ apacavhaṃ pacavhaṃ-assa vā amādese-apacaṃ pacaṃ apaca paca apacimhe pacimhe apacamhe pacamhe-kamme-apacīyittho paciyittho apacīyattho pacīyattho apaccittho paccittho apaccattho paccattho apacīyi pacīyi apacīyī paciyī apacci pacci apacci pacci, apacīyiṃsu paciyiṃsu apacciṃsu pacciṃsu apaciyaṃsu pacīyaṃsu apaccaṃsu paccaṃsu apacīyuṃ pacīyuṃ apaccuṃ paccumiccādi-bhāve-abhuyittho bhuyittho abhuyattho bhuyattho abhuyi bhuyi abhuyī bhūyī, abhuyittha bhuyittha abhuyattha bhuyattha abhuya bhuya abhayā bhuyā-『『sambhāvanevā』』ti ito veti vattamāne.

Māyoge īāādi.

Māyoge sati īādayo āādayo ca vā honti-asakkāla tthoyamāramho-mā bhavaṃ punapi evarūpamapacittho iccādi-vāvi dhānato ssatyādi eyyādi tvādayopi honti-mābhavaṃ pacissati, mā bhavaṃ paceyya, mā bhavaṃ pacatu iccādi.

Anajjatane ā ū o ttha a mhā ttha tthuṃ sevhaṃ iṃ mhase.

Avijjamānajjatane bhutatthevattamānato kriyatthāāādayo honti-vātthe rasse ca-apacattha pavattha apaca paca apacā pacā, apacu pacu apacu pacū-o-apaca paca apaci paci apacattha pacattha apacattho pacattho apacasi pacasi apaco paco, apavattha pacattha apacaṃ pacaṃ apacapaca, apacamha pacamha apacamhā pacamhā-apacattha pacattha, apacatthuṃ pacatthuṃ, apacase pacase, apacavhaṃ pacavhaṃ. Apasiṃ pacasiṃ apaciṃ paciṃ, apacamhase pacamhase-kamme-apacīyattha pacīyattha apaccattha paccattha apacīya pacīya apacīyā pacīyā apacca pacca apaccā paccā, apacīyu pacīyu, apacīyu pacīyu, apaccu paccu apaccū paccūccādi-bhāve-abhuyattha bhuyattha abhuya bhuya abhuyā bhuyā-abhuyattha bhuyattha-『『māyoge īāādi』』ti iminā māyogepi āādayo honti-mā bhavaṃ apacittha iccādi.

Parokkhe a u e ttha amha tthare ttho vho imhe.

Apaccakkhe bhutānajjatanatthe vattamānato kriyatthā aādayo honti-aparokkhesūti vacanā na vikaraṇuppatti.

Parokkhāyañca.

Parokkhāyaṃ paṭhamamekassaraṃ saddarūpaṃ dve bhavati.

Lopo』nādibyañjanassa.

Dvitte pubbassādito』ññassa byañjanassa lopo hoti-papaca ppacu』papace papacittha-iñabhāvapakkhe saṃyogādi lopopapacattha, papaca papacimha, papacittha papacattha papacire, papacittho papacattho papacivho, pakapaci papacimhe-evaṃ kammepi-bhāve-bhusya vuka.

Aādiyu bhussa vuka hoti.

Pubbassa a.

Aādisu dvatte pubbassa bhussa a hoti.

Catutthadutiyānaṃ tatiyapaṭhamā.

Dvitte pubbesaṃ catutthadutiyānaṃ tatiyapaṭhamā honti yathākkamanti bakāre-babhuva babhuvittha.

Eyyādo vā』tipattiyaṃ ssā sasaṃsusse sasathassaṃ ssamhā ssathassiṃsu sasase ssavhe ssiṃ ssāmhase.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: iṃ有時變siña,mhā后也大量變。ñ為標記作為初成分:apacasittha或pacasittha、apacittha或pacittha、apacattha或pacattha,apacisiṃ或pacisiṃ、apacasiṃ或pacasiṃ、apaciṃ或paciṃ,apacumha或pacumha、apacumhā或pacumhā、apacamha或pacamha、apacamhā或pacamhā、apacasimha或pacasimha、apacasimhā或pacasimhā、apacimha或pacimha、apacimhā或pacimhā、apacamha或pacamha、apacamhā或pacamhā。在後六中:apavittha或pacittha、apavattha或pavattha、apaca或paca、apacā或pacā,apacu或pacu、apacu或pacu,apacise或pacise、apacase或pacase,apacivhaṃ或pacivhaṃ、apacavhaṃ或pacavhaṃ。在變a等時:apacaṃ或pacaṃ、apaca或paca、apacimhe或pacimhe、apacamhe或pacamhe。在對像中:apacīyittho或paciyittho、apacīyattho或pacīyattho、apaccittho或paccittho、apaccattho或paccattho、apacīyi或pacīyi、apacīyī或paciyī、apacci或pacci、apacci或pacci,apacīyiṃsu或paciyiṃsu、apacciṃsu或pacciṃsu、apaciyaṃsu或pacīyaṃsu、apaccaṃsu或paccaṃsu、apacīyuṃ或pacīyuṃ、apaccuṃ或paccuṃ等。在狀態中:abhuyittho或bhuyittho、abhuyattho或bhuyattho、abhuyi或bhuyi、abhuyī或bhūyī,abhuyittha或bhuyittha、abhuyattha或bhuyattha、abhuya或bhuya、abhayā或bhuyā。從"在期望中有時"取有時。 在mā組合中變ī和ā等。 在mā組合時有時變ī等和ā等。此處開始是爲了時間不能。愿尊者不再如此apacittho等。因為規定有時,也變ssati等、eyya等、tu等:愿尊者不將煮,愿尊者不應煮,愿尊者不要煮等。 在非今日變ā、ū、o、ttha、a、mhā、ttha、tthuṃ、se、vhaṃ、iṃ、mhase。 在表示非今日過去意義中從表示動作后變ā等。在有時時也變短音:apacattha或pavattha、apaca或paca、apacā或pacā,apacu或pacu、apacu或pacū。變o:apaca或paca、apaci或paci、apacattha或pacattha、apacattho或pacattho、apacasi或pacasi、apaco或paco,apavattha或pacattha、apacaṃ或pacaṃ、apaca或paca,apacamha或pacamha、apacamhā或pacamhā。apacattha或pacattha,apacatthuṃ或pacatthuṃ,apacase或pacase,apacavhaṃ或pacavhaṃ。apasiṃ或pacasiṃ、apaciṃ或paciṃ,apacamhase或pacamhase。在對像中:apacīyattha或pacīyattha、apaccattha或paccattha、apacīya或pacīya、apacīyā或pacīyā、apacca或pacca、apaccā或paccā,apacīyu或pacīyu,apacīyu或pacīyu,apaccu或paccu、apaccū或paccū等。在狀態中:abhuyattha或bhuyattha、abhuya或bhuya、abhuyā或bhuyā。abhuyattha或bhuyattha。根據"在mā組合中變ī和ā等"在mā組合中也變ā等:愿尊者不apacittha等。 在親見變a、u、e、ttha、amha、tthare、ttho、vho、imhe。 在表示非親見非今日過去意義中從表示動作后變a等。因為說在非親見中所以沒有詞形變化生起。 在親見中也。 在親見中第一個單音節詞形重複。 除初外輔音脫落。 重複時除初外的輔音脫落:papaca、ppacu、papace、papacittha。在沒有iña的情況下複合詞初脫落papacattha,papaca、papacimha,papacittha、papacattha、papacire,papacittho、papacattho、papacivho,pakapaci、papacimhe。在對像中也同樣。在狀態中:bhū變vuka。 在a等中bhū變vuka。 在a等中重複時前面的bhū變a。 第四和第二變第三和第一。 重複時前面的第四和第二分別變第三和第一,因此在b前:babhuva、babhuvittha。 在願望時eyya等有時變ssā、sasaṃsu、sse、satha、ssaṃ、ssamhā、ssatha、ssiṃsu、sasase、ssavhe、ssiṃ、ssāmhase。

Eyyādo visaye kriyātipattiyaṃ ssādayo honti vibhāsā-vidhurappaccayopanipātato kāraṇavekallato vā kriyāyātipatti anipphatti kriyātipatti-etecassādayo sāmatthiyā tītānāgate svevahonti-na vattamānena tatra kriyātipattyasambhavā-āīi ccādināvā rasse-apacissa pacissa apacissā pacissā, apacissaṃsu pacissaṃsu-ssessa eyyāthādīnā vā akāre-apacissa pacissa apacisse pacisse,apacissatha pacissatha,apacissaṃ pacissaṃ. Apacissamha, pacissamha, apacissamhā pacissamhā, apacissatha pacissatha, apacissiṃsu pacissiṃsu, apacissase pacissase, apacissavhe pacissavhe, apacissiṃpacissiṃ, apacissāmhaye pacissāmhase-kamme-apacīyissa paciyissaapacīyissā paciyissā-kyassa vā lope-apacissa pacissa apacissā pacissā apaccissa paccissa apaccissāna paccissā, apaciyissaṃsu pacīyissaṃsuapacissaṃsu pacissaṃsu. Apaccissaṃsu paccissaṃsu, iccādibhāve-abhuyissa bhuyissa abhuyissā bhuyissā, abhuyissatha bhuyissatha-vāti vakiṃ, dakkhiṇenana ce gamissati nāyakaṭampariyā bhavissati.

Hetuphalesveyya eyyuṃ eyyāsi eyyātha eyyāmi eyyāma etha eraṃ etho eyyavho eyyaṃ eyyāmhe.

Hetubhutāyaṃ phalabhūtāyañca kriyāyaṃ vattamānato kriyattha eyyādayo vā honti.

Eyyeyyāsentaṃ ṭe.

Eyya eyyāsi eyyamiccesaṃ ṭe vā hoti-pace paceyya.

Eyyuṃssuṃ.

Eyyumiccassa uṃ vā hoti-pacuṃ paceyyuṃ,pace paceyyāsi,-vā okāre-paceyyātho paceyyātha, paceyyāmi.

Eyyāmassemu ca

Eyyāmassa emu vā hoti u ca-pacemu paceyyāmu paceyyāmaka, pacetha paceraṃ pacetho paceyyavho, pace paceyyaṃ paceyyāmhe-kamme-pacīye pacīyye pacce pacceyya, paciyuṃ pacīyeyyuṃ paccuṃ pacceyyumiccādi-bhāve-bhuye bhuyeyya, bhuyetha.

Pāto paceyya ce bhuñje iccettha pacanakriyā

Hetubhutāti viññeyyā phalanatvanubhavakriyā.

Sattya rahesveyyādi.

Sattiyaṃ arahattheva kriyatthā eyyādayo honti-bhavaṃ khalu bhattaṃ paceyya, bhavaṃ samattho, bhavaṃ arabho.

Sambhāvane vā.

Sambhāvane gamyamāne dhātunā vuccamāne ca eyyādayo honti navibhāsā-api bhavaṃ gilitaṃ pāsāṇaṃ paceyya udaragginā-samhāvemi saddahāmi bhavaṃ paceyya,bhavaṃ pacissati. Bhavaṃ apaci.

Pañhapatthanāvidhisu.

Pañhādisu kriyattato eyyādayo honti.

Pañho sampucchanaṃ iṭṭhā siṃsanaṃ yācanaṃ duve

Patthanā bhattiyā vātha na navā vyāpāraṇa vidhi;

Pañhe, kiṃ so bhattaṃ paceyya udāhu byañjanaṃ vā-patthanāyaṃ, aho vata so paceyya me-vidhimhi, bhavaṃ bhattaṃ paceyya.

Tu antu hi tha mi ma taṃ antaṃ ssu vho e āmase.

Pañhapattanāvidhisvete honti kriyatthato-pacatu pacantu.

Hissa』to lopo.

Ato parassa hissa vā lopo hoti-paca pacāhi-thassa vā vehāka-pacavho pacatha,pacāmi pacāma, pacataṃ pacantaṃ, pacassu pacavho, pace pacāmase-kamme-pacīyatu paccatu pacīyantu paccantu iccādi-bhāve, bhuyatu bhuyataṃ-pacituṃ payuttīti pacanicchāyaṃ.

Payojakavyāpāre ṇapi ca.

Kattāraṃ yo payojeti tassa vyāpāre kriyatthā ṇi ṇpi honti bahulaṃ-『『assāṇanubandhe』』ti ā-payojakavyāpāre ṇiṇapinaṃ vidhānā tadantassa kriyatthatāti pācisaddato tyādayo.

Ṇiṇapyāpihi vā.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 在範圍內從eyya等后在願望時有時變ssā等。由於違反條件或原因不足而產生的動作不成就是動作願望。這些ssā等由於能力只在過去和未來中生效,因為與現在時沒有動作願望可能。根據"ā、ī等"有時變短音:apacissa或pacissa、apacissā或pacissā,apacissaṃsu或pacissaṃsu。根據"eyyātha等"在ssa後有時變a:apacissa或pacissa、apacisse或pacisse,apacissatha或pacissatha,apacissaṃ或pacissaṃ。apacissamha或pacissamha、apacissamhā或pacissamhā,apacissatha或pacissatha,apacissiṃsu或pacissiṃsu,apacissase或pacissase,apacissavhe或pacissavhe,apacissiṃ或pacissiṃ,apacissāmhaye或pacissāmhase。在對像中:apacīyissa或paciyissa、apacīyissā或paciyissā。當kya有時脫落時:apacissa或pacissa、apacissā或pacissā、apaccissa或paccissa、apaccissāna或paccissā,apaciyissaṃsu或pacīyissaṃsu、apacissaṃsu或pacissaṃsu。apaccissaṃsu或paccissaṃsu等。在狀態中:abhuyissa或bhuyissa、abhuyissā或bhuyissā,abhuyissatha或bhuyissatha。為什麼說有時?如果不從南方去,就不會到達(坦巴)。 在因和果中變eyya、eyyuṃ、eyyāsi、eyyātha、eyyāmi、eyyāma、etha、eraṃ、etho、eyyavho、eyyaṃ、eyyāmhe。 在表示因和果的動作中從表示現在的動作後有時變eyya等。 eyya、eyyāsi、eyya變ṭe。 eyya、eyyāsi、eyya有時變ṭe:pace或paceyya。 eyyuṃ變uṃ。 eyyuṃ有時變uṃ:pacuṃ或paceyyuṃ,pace或paceyyāsi。在有時變o時:paceyyātho或paceyyātha,paceyyāmi。 eyyāma也變emu和u。 eyyāma有時變emu和u:pacemu或paceyyāmu或paceyyāmaka,pacetha或paceraṃ、pacetho或paceyyavho,pace或paceyyaṃ或paceyyāmhe。在對像中:pacīye或pacīyye、pacce或pacceyya,paciyuṃ或pacīyeyyuṃ、paccuṃ或pacceyyuṃ等。在狀態中:bhuye或bhuyeyya,bhuyetha。 此中"如果早上煮就吃", 煮的動作應知是因, 而經歷的動作是果。 在能力和值得中變eyya等。 在能力和值得意義中從表示動作后變eyya等:尊者確實可以煮飯,尊者有能力,尊者值得。 在期望中有時。 當表示動作詞表達期望意義時變eyya等,不是有時:尊者甚至可以用胃火煮熟吞下的石頭。我期望相信尊者會煮,尊者會煮。尊者煮了。 在問、願望和命令中。 在問等中從表示動作后變eyya等。 問即詢問,願望有二: 一為希求二為請求, 願望由愛或非由愛, 命令即是使人行動; 在問中:他會煮飯還是菜?在願望中:啊愿他為我煮。在命令中:尊者應煮飯。 變tu、antu、hi、tha、mi、ma、taṃ、antaṃ、ssu、vho、e、āmase。 在問、願望、命令中從表示動作后變這些:pacatu、pacantu。 hi后a脫落。 從a后hi有時脫落:paca或pacāhi。tha有時變veha和ka:pacavho或pacatha,pacāmi、pacāma,pacataṃ、pacantaṃ,pacassu、pacavho,pace、pacāmase。在對像中:pacīyatu或paccatu、pacīyantu或paccantu等。在狀態中:bhuyatu、bhuyataṃ。爲了煮而使用時在表示煮的意願中。 在使役行為中也變ṇa和pi。 使施事行動者的行為中從表示動作后大量變ṇi和ṇapi。根據"在有ṇ標記時"變ā。因為在使役行為中規定ṇi和ṇapi,所以以它結尾的是表示動作的,因此從pāci后變ti等。 由ṇi、ṇapi、āpi有時。

Ṇyādyantehi kriyatthehi aparokkesukattuvihita kamānantatyādisu lo hoti vibhāsā-『『yuvaṇṇāname oppaccaye』』ti ekāre 『『ñonamayavā sare』』ti ayādese ca-pācayati-aññatra-pāceti-pācayare pācayanti pācenticcādi-kamme-

Dīgho sarassa.

Sarantassa kriyatthassa dīgho hāti kye-pācīyati pācīyare pācīyanticcādi-vuttanayena ñeyyaṃ-payojakavyāpāre ṇiṇapyantānaṃ sakammakattā na nabhāve rūpanayo.

Akammakāpi honteva ṇiṇapyantā sakammakā,

Sakammakā dvīkammāssu dvikammā ca tikammakā;

Bhavissati-pācayissati pācessati pācayissare pācayissanti pācessare pācessanticcādi-kamme-pācīyissati-kyalopo-pācissatīccādi-bhute-apācayittho pācayatto apācayattho pācayattho apācettho pācettho apācayi pācayi. Apācayī pācayī apācayiṃsu pācayiṃsu apācayaṃsu pācayaṃsu.

Ñottā suṃ.

Ñādesato oādesato ca parassa umiccassa suṃ vā hoti-apācayasuṃ pācayasuṃ apācesuṃ pācesuṃ apācayuṃ pācayumiccādi-ussa sumeva viseso-kamme-apācīyittho pācīyittho apācīyattho pācīyattho apāciyi pācīyi apāciyī pācīyi iccādi-anajjatane-apācayattha pācayattha apācettha kapācettha apācaya pācaya apācayā pācayā apācayu pācayu apācayū pācayū iccādi-kamme-apācīyattha pācīyattha apācīya pācīya apācīyā pācīyā iccādi-parokkhe-

Rasso pubbassa.

Dvitte pubbassa saro rasso hoti-papācaya papācayu papācaye papācayittha papācettha iccādi-kamme-sabbaṃ kattusamaṃ-atapattiyaṃapācayissa pācayissa apācayissā pācayissā apācayissaṃsu pācayissaṃsu iccādi-kamme-apāciyissa pāciyissa apācīyissā pāciyissa apācissa pācissa apācissā pācissā iccādi-hetuphalesu-pācaye pācayeyya pācayuṃ pācayeyayumiccādi-kamme-pācīye pācīyeyayumiccādi-tvādisu-pācayatu pācetu pācayantu pācentu iccādi-kamme-pācīyatu pācīyantu iccādi-ṇapimhi-pācāpayati pācāpeticcādi nyantasamaṃ-pācayitumpayuttiti ṇyantatopi ṇi.

Ṇiṇapinaṃ tesu.

Ṇī ṇapinaṃ lopo nahoti tesu ṇī ṇapisu』tika pubbaṇilope-pācayati pāceticcādi sabbatthañeyyaṃ-ṇapicevaṃ.

Bhuvādi nayo.

Adhunā vikaraṇappabhedappakāsanatthaṃ rudhādīnaṃ aṭāṭhagaṇanamādibhutassekekassa kriyatthassa kāni ci rūpāni udāhariyante-rudha āvaraṇe-tyādi.

Mañca rudhādīnaṃ.

Rudhādito aparokkhesukattuvihitamānantatyādisu lohoti mañcāntasarā paro-rundhati rundhare rundhanticcādi-kamme-『『maṃ vā rudhādīna』』nti vā maṃ-rundhiyati rujjhatīcacādi-paciviya sabbattha ñeyyaṃ.

Rudhādi nayo.

Diva kīḷā vijigiṃsā vohārajjuti thuti gatīsu.

Divādīhi yaka.

Divādīhi lavisaye yaka hoti-kakāro kānubandhakāriyattho-evamuparica-dibbati dibbare dibbanticcādi-kamme-kivīyati dibbati divīyare diviyanti dibbare dibbanticcādi.

Divādi nayo.

Tuda vyathane.

Tudādīhi ko.

Tudādīhi lavisaye ko hoti-tudati tudanticcādi-kamme-tudīyati tujjati tudīyaretudiyanti tujjare tudyanticcādi.

Tudādi nayo.

Ji jaye.

Jyādīhi ktā.

Jiādīhi kalavisaye knā hoti-jināti jinanticcādi-kamme-jiyati jiyare jiyanticcādi.

Jyādi nayo.

Kī dabbavinīmaye.

Kyādīhi kṇā.

Kīādīhī lavisaye kaṇā hoti.

Nāṇasu rasso.

Nāṇasu kriyatthassa rasso hoti-kiṇati kiṇanticcādi-kamme-kīyati kīyare kīyanticcādī.

Kyādi nayo.

Su savaṇe.

Svādīhi keṇā.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 從以ṇi等結尾的表示動作后在非親見的施事規定的māna和nta等後有時變la。根據"在u和vaṇṇa后在o詞尾前"變e,根據"在元音前ña和na變aya或ā"變aya:pācayati。在其他處:pāceti。pācayare或pācayanti或pācenti等。在對像中: 元音變長。 表示動作的元音在kya前變長:pācīyati、pācīyare、pācīyanti等,應按所說方法了知。在使役行為中因為以ṇi和ṇapi結尾的是有對象的,所以在狀態中沒有詞形變化規則。 以ṇi和ṇapi結尾的無對象也變有對象, 有對象變兩對象,兩對像變三對像; 在將來:pācayissati或pācessati、pācayissare或pācayissanti或pācessare或pācessanti等。在對像中:pācīyissati。kya脫落:pācissati等。在過去:apācayittho或pācayatto、apācayattho或pācayattho、apācettho或pācettho、apācayi或pācayi。apācayī或pācayī、apācayiṃsu或pācayiṃsu、apācayaṃsu或pācayaṃsu。 從ña和o后變suṃ。 從變ña和變o后uṃ有時變suṃ:apācayasuṃ或pācayasuṃ、apācesuṃ或pācesuṃ、apācayuṃ或pācayuṃ等。u只在suṃ中不同。在對像中:apācīyittho或pācīyittho、apācīyattho或pācīyattho、apāciyi或pācīyi、apāciyī或pācīyi等。在非今日:apācayattha或pācayattha、apācettha或kapācettha、apācaya或pācaya、apācayā或pācayā、apācayu或pācayu、apācayū或pācayū等。在對像中:apācīyattha或pācīyattha、apācīya或pācīya、apācīyā或pācīyā等。在親見中: 前變短。 重複時前面的元音變短:papācaya、papācayu、papācaye、papācayittha、papācettha等。在對像中:一切與施事相同。在願望中:apācayissa或pācayissa、apācayissā或pācayissā、apācayissaṃsu或pācayissaṃsu等。在對像中:apāciyissa或pāciyissa、apācīyissā或pāciyissa、apācissa或pācissa、apācissā或pācissā等。在因和果中:pācaye或pācayeyya、pācayuṃ或pācayeyyuṃ等。在對像中:pācīye或pācīyeyyuṃ等。在tu等中:pācayatu或pācetu、pācayantu或pācentu等。在對像中:pācīyatu或pācīyantu等。在ṇapi中:pācāpayati或pācāpeti等與以ṇi結尾相同。爲了pācayituṃ使用時從以ṇi結尾后也變ṇi。 在它們中ṇi和ṇapi的。 ṇi和ṇapi在ṇi和ṇapi中不脫落,因此在前面ṇi脫落時:pācayati或pāceti等應在一切處了知。ṇapi也如此。 bhū等規則。 現在爲了說明詞形變化的區別說明rudha等八組中的第一個表示動作詞的一些詞形。rudha表示遮蔽。ti等。 rudha等后變maṃ。 從rudha等后在非親見的施事規定的māna和nta等后變la,元音在後:rundhati、rundhare、rundhanti等。在對像中:根據"rudha等有時變maṃ"有時變maṃ:rundhiyati或rujjhati等。應如paci在一切處了知。 rudha等規則。 diva表示遊戲、求取、言說、光明、讚美、行走。 從diva等后變yaka。 從diva等后在la範圍中變yaka。k為標記以k為標記的功能。以上和以下也如此:dibbati、dibbare、dibbanti等。在對像中:kivīyati或dibbati、divīyare或diviyanti或dibbare或dibbanti等。 diva等規則。 tuda表示痛苦。 從tuda等后變ka。 從tuda等后在la範圍中變ka:tudati、tudanti等。在對像中:tudīyati或tujjati、tudīyare或tudiyanti或tujjare或tujyanti等。 tuda等規則。 ji表示勝利。 從ji等后變ktā。 從ji等后在ka和la範圍中變knā:jināti、jinanti等。在對像中:jiyati、jiyare、jiyanti等。 ji等規則。 kī表示物品交換。 從kī等后變kṇā。 從kī等后在la範圍中變kaṇā。 在nā和ṇa前變短。 表示動作在nā和ṇa前變短:kiṇati、kiṇanti等。在對像中:kīyati、kīyare、kīyanti等。 kī等規則。 su表示聽聞。 從su等后變keṇā。

Svādīhi lavisaye keṇā hoti-suṇeti suṇanticcādi. Kamme-sūyati sūyare sūyanticcādi.

Svādi nayo.

Tana vitthāre.

Tanāditvo.

Tanādīhi lavisaye o hoti-tanoti tanonticcādi. Paracchakke.

Ovikaraṇassu paracchakke.

Ovikaraṇassa u hoti paracchakkavisaye-tanute tatvante iccādi-kamme-

Tanassā vā.

Tanassa ā hoti vā kye-tāyati taññāti tāyare tāyanti taññare taññanticcāndi.

Tanādi nayo.

Vūra theyye.

Curādito ṇi.

Curādīhi kriyattehi sakatthe ṇi paro hoti bahulaṃ-corayati corati corayare corayanticorenticcādi-kamme-coriyati corīyare corīyanticcādi.

Curādi nayo-tyādayo.

以下是巴利文的完整中文直譯: 聲音等類詞根。 產生聲音之義:聽見、他們聽見等等。被動語態中:被聽見、他們被聽見等等。 聲音等類詞根的變化規則。 伸展之義的詞根"tana"。 "tana"等詞根的變化。 "tana"等詞根在未來時態中變為"o":他伸展、他們伸展等等。在被動語態中。 "o"變位在被動語態中。 "o"變位在被動語態中變為"u":他被伸展、他們被伸展等等。在被動語態中。 "tana"詞根的變化或。 "tana"詞根在某些情況下可變為"ā":他保護、他知道、他們被保護、他們保護、他們知道、他們被知道等等。 "tana"等詞根的變化規則。 偷竊之義的詞根"vūra"。 從"cur"等詞根後加"ṇi"。 "cur"等表示動作的詞根后,在同義時經常加"ṇi"詞尾:他偷竊、他盜取、他們被盜、他們偷竊、他們盜取等等。在被動語態中:被偷竊、他們被偷竊等等。 "cur"等詞根的變化規則等等。

Paratthāya mayā laddhaṃ katvāna padasādhanaṃ

Puññena tena loko』yaṃ sādhetu padamaccunaṃ;

Suddhāsayena parisuddhaguṇeditena

Sārena sārayatisaṅghanisevitena

Ramme』nurādhanagare vasatambujena

Vidvālitaṃ nijavisuddha kuladdhajena;

Mānentena tathāgataṃ paṭipadāyogena saddhālunā

Niccākhaṇḍatapo』nalehi nikhilappāpārisantāpitā

Saddhammavhayasīhatelaṭhatiyā cāmīkaratthālinā

Nānāvādikudiṭṭhibhedapaṭunā navāṇi kanavadhū sāminā;

Satthānaṃ karuṇavatā gatavatā kapāramparaṃ dhīmatā

Therenātumapādapañjaragato yo saddasattādisu

Moggallāyanavissutetiha suvacchāpo vinīto kayathā

So』kāsī piyadassi nāma yatidaṃ byattaṃ sukhappattiyā;

Vuttova vuttamupabhoginiyā sakāya

Pinappayodharavanāpagasevikāya

Ramhāvihāravadhuyā tilakātulena

Santena kappiṇasamavhayamātulena;

Padasādhanaṃ niṭṭhitaṃ.

以下是完整的中文直譯: 為利益他人,我已獲得並完成此詞形變化論, 以此功德愿世人證得不死之道。 以清凈心意所宣說, 以精要之法所指引, 由僧團所共修, 在美麗的阿努拉達城(今斯里蘭卡阿努拉德普勒)中如蓮花般安住, 由純凈家族所生的智者所闡明。 以修行之道恭敬如來的虔誠者, 以永恒不斷的苦行之火燒盡一切罪惡, 以正法獅子座上的金蓮, 精通破除種種邪說邪見的九分教法之主。 具大悲心的導師,已達彼岸的智者, 長老住于阿圖瑪寺院, 精通聲明等學問,世稱目犍連, 此賢明者為求安樂造此論。 如同被自己心愛的妃子所侍奉, 她的豐滿胸懷如森林溪流般柔美, 如同蘭卡寺院的明珠般莊嚴, 被稱為迦賓那的安詳舅父所說。 詞形變化論終。