B01030501puggalakathā(人物論辯)

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Kathāvatthupāḷi

  1. Puggalakathā

  2. Suddhasaccikaṭṭho

  3. Anulomapaccanīkaṃ

1.[iminā lakkhaṇena sakavādīpucchā dassitā] Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti [saccikaṭṭhaparamaṭṭhenāti (syā. pī. ka. sī.)]? Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re [no vata re (syā. pī.)] vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

Anulomapañcakaṃ.

2.[iminā lakkhaṇena paravādīpucchā dassitā] Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

Paṭikammacatukkaṃ.

禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 阿毗達磨藏 論事書 1. 人論 1. 純真實義品 1. 順反論 1. [以此特相顯示正論者之問] "補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬。 若不應說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬。 順五法。 2. [以此特相顯示他論者之問]"補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"是。""若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"不應如是說。" 知道反駁。若補特伽羅以真實義、勝義而不可得,則應當說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬。 若不應說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬。 反駁四法。

  1. Tvaṃ ce pana maññasi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』ti, tena tava [tvaṃ (syā.) ṭīkā oloketabbā] tattha hetāya paṭiññāya hevaṃ paṭijānantaṃ [ṭīkā oloketabbā] hevaṃ niggahetabbe. Atha taṃ niggaṇhāma. Suniggahito ca [suniggahitova (syā.)] hosi.

Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena , tena vata re vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti idaṃ te micchā.

Niggahacatukkaṃ.

  1. Ese ce dunniggahite hevamevaṃ [hevameva (syā.)] tattha dakkha. Vattabbe kho – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』』 no ca vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. No ca mayaṃ tayā tattha hetāya paṭiññāya hevaṃ paṭijānantā hevaṃ niggahetabbā. Atha maṃ niggaṇhāsi. Dunniggahitā ca [dunniggahitāva (syā.)] homa.

Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho , tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti . Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti idaṃ te micchā.

Upanayanacatukkaṃ.

  1. 若汝作是念:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得'",則汝於此以如是承認而如是主張者,應當如是詰責。今我詰責汝。汝實為善詰責。 若補特伽羅以真實義、勝義而不可得,則應當說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬。 若不應說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,此汝之謬。 詰責四法。
  2. 若此為惡詰責,則汝於此應如是見。應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得",但不應說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得。"我等於此以如是承認而如是主張者,不應為汝如是詰責。今汝詰責我等。我等實為惡詰責。 若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬。 若不應說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,此汝之謬。 引導四法。

  3. Na hevaṃ niggahetabbe. Tena hi yaṃ niggaṇhāsi – 『『hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, no ca vattabbe – yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti idaṃ te micchā. Tena hi ye kate niggahe se niggahe dukkaṭe. Sukate paṭikamme. Sukatā paṭipādanāti.

Niggamanacatukkaṃ.

Paṭhamo niggaho.

  1. Suddhasaccikaṭṭho

  2. Paccanīkānulomaṃ

  3. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

Paccanīkapañcakaṃ.

  1. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti ? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

Paṭikammacatukkaṃ.

  1. 不應如是詰責。若然,汝所詰責:"若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得。'汝於此說:'應說"補特伽羅以真實義、勝義而可得",但不應說"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得"'者,是謬。 若不應說:'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得',則不應說:'補特伽羅以真實義、勝義而可得。'汝於此說:'應說"補特伽羅以真實義、勝義而可得",但不應說"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得"'者,此汝之謬。"若然,汝所作詰責為惡作詰責。善作反駁。善作論證。 結論四法。 第一詰責。
  2. 純真實義品
  3. 反順論
  4. "補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"是。""若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而不可得,則應當說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬。 若不應說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬。 反五法。
  5. "補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"不應如是說。" 知道反駁。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬。 若不應說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬。 反駁四法。

  6. Tvaṃ ce pana maññasi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena』 , no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti, tena tava tattha hetāya paṭiññāya hevaṃ paṭijānantaṃ hevaṃ niggahetabbe. Atha taṃ niggaṇhāma. Suniggahito ca hosi.

Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti idaṃ te micchā.

  1. Ese ce dunniggahite hevamevaṃ tattha dakkha. Vattabbe kho – 『『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』』 no ca vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. No ca mayaṃ tayā tattha hetāya paṭiññāya hevaṃ paṭijānantā hevaṃ niggahetabbā. Atha maṃ niggaṇhāsi. Dunniggahitā ca homa.

Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti idaṃ te micchā.

Upanayanacatukkaṃ.

  1. 若汝作是念:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得'",則汝於此以如是承認而如是主張者,應當如是詰責。今我詰責汝。汝實為善詰責。 若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬。 若不應說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,此汝之謬。
  2. 若此為惡詰責,則汝於此應如是見。應說:"補特伽羅以真實義、勝義而不可得",但不應說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得。"我等於此以如是承認而如是主張者,不應為汝如是詰責。今汝詰責我等。我等實為惡詰責。 若補特伽羅以真實義、勝義而不可得,則應當說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬。 若不應說:"若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬。 引導四法。

  3. Na hevaṃ niggahetabbe. Tena hi yaṃ niggaṇhāsi – 『『hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『vattabbe kho – puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, no ca vattabbe – yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti idaṃ te micchā. Tena hi ye kate niggahe se niggahe dukkaṭe. Sukate paṭikamme. Sukatā paṭipādanāti.

Niggamanacatukkaṃ.

Dutiyo niggaho.

  1. (Ka) okāsasaccikaṭṭho

  2. Anulomapaccanīkaṃ

  3. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『sabbattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『sabbattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『sabbattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『sabbattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā…pe….

Tatiyo niggaho.

  1. (Ka) kālasaccikaṭṭho

  2. Anulomapaccanīkaṃ

  3. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbadā puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『sabbadā puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『sabbadā puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『sabbadā puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『sabbadā puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā…pe….

Catuttho niggaho.

  1. (Ka) avayavasaccikaṭṭho

  2. Anulomapaccanīkaṃ

  3. 不應如是詰責。若然,汝所詰責:"若補特伽羅以真實義、勝義而不可得,則應當說:'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得。'汝於此說:'應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬。 若不應說:'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得',則不應說:'補特伽羅以真實義、勝義而不可得。'汝於此說:'應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'若是真實義、勝義者,由此補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,此汝之謬。故而對於所作的詰責者,應當如是詰責于惡作。善作反駁。善作論證。 結論四法。 第二詰責。

  4. (Ka)空間真實義品
  5. 反順論
  6. "補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:"在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬。 若不應說:"在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬……等。 第三詰責。
  7. (Ka)時間真實義品
  8. 反順論
  9. "補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""在任何時候補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:"在任何時候補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'在任何時候補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬。 若不應說:"在任何時候補特伽羅以真實義、勝義而可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'在任何時候補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬……等。 第四詰責。
  10. (Ka)部分真實義品
  11. 反順論

  12. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbesu puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『sabbesu puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『sabbesu puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『sabbesu puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『sabbesu puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā…pe….

Pañcamo niggaho.

  1. (Kha) okāsasaccikaṭṭho

  2. Paccanīkānulomaṃ

  3. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbattha puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena , tena vata re vattabbe – 『『sabbattha puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『sabbattha puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『sabbattha puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『sabbattha puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā…pe….

Chaṭṭho niggaho.

  1. (Kha) kālasaccikaṭṭho

  2. Paccanīkānulomaṃ

  3. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbadā puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『sabbadā puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『sabbadā puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『sabbadā puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『sabbadā puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā…pe….

Sattamo niggaho.

  1. (Kha) avayavasaccikaṭṭho

  2. Paccanīkānulomaṃ

  3. "補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:"在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬。 若不應說:"在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得',但不應說'在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而可得'"者,是謬……等。 第五詰責。

  4. (Kha)空間真實義品
  5. 反順論
  6. "補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"是。""在任何地方補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而不可得,則應當說:"在任何地方補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'在任何地方補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬。 若不應說:"在任何地方補特伽羅以真實義、勝義而不可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'在任何地方補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬……等。 第六詰責。
  7. (Kha)時間真實義品
  8. 反順論
  9. "補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"是。""在任何時候補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而不可得,則應當說:"在任何時候補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'在任何時候補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬。 若不應說:"在任何時候補特伽羅以真實義、勝義而不可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'在任何時候補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬……等。 第七詰責。
  10. (Kha)部分真實義品

  11. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena』 , no ca vattabbe – 『sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』』ti micchā…pe….

Aṭṭhakaniggaho.

  1. Suddhikasaṃsandanaṃ

  2. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena』 , no ca vattabbe – 『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

  1. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… saññā ca upalabbhati…pe… saṅkhārā ca upalabbhanti…pe… viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ viññāṇaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

  1. "補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"是。""在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而不可得,則應當說:"在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬。 若不應說:"在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而不可得",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而不可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而不可得',但不應說'在所有地方補特伽羅以真實義、勝義而不可得'"者,是謬……等。 第八詰責。
  2. 純粹對照
  3. "補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""色是一物,補特伽羅是另一物否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得,則應當說:"色是一物,補特伽羅是另一物。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得',但不應說'色是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬。 若不應說:"色是一物,補特伽羅是另一物",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得',但不應說'色是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬……等。
  4. "補特伽羅以真實義、勝義而可得,受也以真實義、勝義而可得……想也以真實義、勝義而可得……行也以真實義、勝義而可得……識也以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""識是一物,補特伽羅是另一物否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得,則應當說:"識是一物,補特伽羅是另一物。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得',但不應說'識是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬。 若不應說:"識是一物,補特伽羅是另一物",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得',但不應說'識是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬……等。

  5. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, cakkhāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotāyatanañca upalabbhati… ghānāyatanañca upalabbhati… jivhāyatanañca upalabbhati… kāyāyatanañca upalabbhati… rūpāyatanañca upalabbhati… saddāyatanañca upalabbhati… gandhāyatanañca upalabbhati… rasāyatanañca upalabbhati… phoṭṭhabbāyatanañca upalabbhati… manāyatanañca upalabbhati… dhammāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  6. Cakkhudhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotadhātu ca upalabbhati… ghānadhātu ca upalabbhati… jivhādhātu ca upalabbhati… kāyadhātu ca upalabbhati… rūpadhātu ca upalabbhati… saddadhātu ca upalabbhati… gandhadhātu ca upalabbhati… rasadhātu ca upalabbhati… phoṭṭhabbadhātu ca upalabbhati… cakkhuviññāṇadhātu ca upalabbhati… sotaviññāṇadhātu ca upalabbhati… ghānaviññāṇadhātu ca upalabbhati… jivhāviññāṇadhātu ca upalabbhati… kāyaviññāṇadhātu ca upalabbhati… manodhātu ca upalabbhati… manoviññāṇadhātu ca upalabbhati… dhammadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  7. Cakkhundriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotindriyañca upalabbhati… ghānindriyañca upalabbhati… jivhindriyañca upalabbhati… kāyindriyañca upalabbhati … manindriyañca upalabbhati… jīvitindriyañca upalabbhati… itthindriyañca upalabbhati… purisindriyañca upalabbhati… sukhindriyañca upalabbhati… dukkhindriyañca upalabbhati… somanassindriyañca upalabbhati… domanassindriyañca upalabbhati… upekkhindriyañca upalabbhati… saddhindriyañca upalabbhati… vīriyindriyañca upalabbhati… satindriyañca upalabbhati… samādhindriyañca upalabbhati… paññindriyañca upalabbhati… anaññātaññassāmītindriyañca upalabbhati… aññindriyañca upalabbhati… aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

22.[pu. pa. mātikā 4.24; a. ni.

  1. 補特伽羅以真實義、勝義而可得,眼處也以真實義、勝義而可得……耳處也以真實義、勝義而可得……鼻處也以真實義、勝義而可得……舌處也以真實義、勝義而可得……身處也以真實義、勝義而可得……色處也以真實義、勝義而可得……聲處也以真實義、勝義而可得……香處也以真實義、勝義而可得……味處也以真實義、勝義而可得……觸處也以真實義、勝義而可得……意處也以真實義、勝義而可得……法處也以真實義、勝義而可得……
  2. 眼界也以真實義、勝義而可得……耳界也以真實義、勝義而可得……鼻界也以真實義、勝義而可得……舌界也以真實義、勝義而可得……身界也以真實義、勝義而可得……色界也以真實義、勝義而可得……聲界也以真實義、勝義而可得……香界也以真實義、勝義而可得……味界也以真實義、勝義而可得……觸界也以真實義、勝義而可得……眼識界也以真實義、勝義而可得……耳識界也以真實義、勝義而可得……鼻識界也以真實義、勝義而可得……舌識界也以真實義、勝義而可得……身識界也以真實義、勝義而可得……意界也以真實義、勝義而可得……意識界也以真實義、勝義而可得……法界也以真實義、勝義而可得……
  3. 眼根也以真實義、勝義而可得……耳根也以真實義、勝義而可得……鼻根也以真實義、勝義而可得……舌根也以真實義、勝義而可得……身根也以真實義、勝義而可得……意根也以真實義、勝義而可得……命根也以真實義、勝義而可得……女根也以真實義、勝義而可得……男根也以真實義、勝義而可得……樂根也以真實義、勝義而可得……苦根也以真實義、勝義而可得……喜根也以真實義、勝義而可得……憂根也以真實義、勝義而可得……舍根也以真實義、勝義而可得……信根也以真實義、勝義而可得……精進根也以真實義、勝義而可得……念根也以真實義、勝義而可得……定根也以真實義、勝義而可得……慧根也以真實義、勝義而可得……未知當知根也以真實義、勝義而可得……已知根也以真實義、勝義而可得……具知根也以真實義、勝義而可得否?答:"是。""具知根是一物,補特伽羅是另一物否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,具知根也以真實義、勝義而可得,則應當說:"具知根是一物,補特伽羅是另一物。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,具知根也以真實義、勝義而可得',但不應說'具知根是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬。 若不應說:"具知根是一物,補特伽羅是另一物",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得,具知根也以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,具知根也以真實義、勝義而可得',但不應說'具知根是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬……等。 22.

4.95-96] Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『vuttaṃ bhagavatā – 『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

  1. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 vedanā ca upalabbhati…pe… saññā ca upalabbhati…pe… saṅkhārā ca upalabbhanti…pe… viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ viññāṇaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『vuttaṃ bhagavatā – 『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, no ca vattabbe – 『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

  1. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 cakkhāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotāyatanañca upalabbhati…pe… dhammāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  2. Cakkhudhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… kāyadhātu ca upalabbhati…pe… rūpadhātu ca upalabbhati…pe… phoṭṭhabbadhātu ca upalabbhati…pe… cakkhuviññāṇadhātu ca upalabbhati…pe… manoviññāṇadhātu ca upalabbhati…pe… dhammadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  3. Cakkhundriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… aññindriyañca [aññātāvindriyañca (bahūsu)] upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  4. "補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"是。""佛陀所說 – '有補特伽羅為自利而修行,' 色也以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""色是一物,補特伽羅是另一物否?"答:"不應如是說。" 知道反應。若佛陀所說 – '有補特伽羅為自利而修行,' 色也以真實義、勝義而可得,則應當說 – '色是一物,補特伽羅是另一物。'汝於此說 – '應說佛陀所說 – 有補特伽羅為自利而修行, 色也以真實義、勝義而可得,' 但不應說 – '色是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬。 若不應說 – '色是一物,補特伽羅是另一物', 則不應說 – '佛陀所說 – 有補特伽羅為自利而修行, 色也以真實義、勝義而可得。'汝於此說 – '應說佛陀所說 – 有補特伽羅為自利而修行, 色也以真實義、勝義而可得,' 但不應說 – '色是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬……等。

  5. "補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"是。""佛陀所說 – '有補特伽羅為自利而修行,' 受也以真實義、勝義而可得……想也以真實義、勝義而可得……行也以真實義、勝義而可得……識也以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""識是一物,補特伽羅是另一物否?"答:"不應如是說。" 知道反應。若佛陀所說 – '有補特伽羅為自利而修行,' 識也以真實義、勝義而可得, 則應當說 – '識是一物,補特伽羅是另一物。'汝於此說 – '應說佛陀所說 – 有補特伽羅為自利而修行, 識也以真實義、勝義而可得,' 但不應說 – '識是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬。 若不應說 – '識是一物,補特伽羅是另一物', 則不應說 – '佛陀所說 – 有補特伽羅為自利而修行, 識也以真實義、勝義而可得。'汝於此說 – '應說佛陀所說 – 有補特伽羅為自利而修行, 識也以真實義、勝義而可得,' 但不應說 – '識是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬……等。
  6. "補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"是。""佛陀所說 – '有補特伽羅為自利而修行,' 眼處也以真實義、勝義而可得……耳處也以真實義、勝義而可得……法處也以真實義、勝義而可得……"
  7. 眼界也以真實義、勝義而可得……身界也以真實義、勝義而可得……色界也以真實義、勝義而可得……觸界也以真實義、勝義而可得……眼識界也以真實義、勝義而可得……意識界也以真實義、勝義而可得……法界也以真實義、勝義而可得……
  8. 眼根也以真實義、勝義而可得……耳根也以真實義、勝義而可得……其他根也以真實義、勝義而可得……

  9. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『vuttaṃ bhagavatā – 『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

Suddhikasaṃsandanā.

  1. Opammasaṃsandanaṃ

  2. Rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanāti? Āmantā. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

  1. "補特伽羅以真實義、勝義而不可得否?"答:"是。""佛陀所說 - '有補特伽羅為自利而修行,' 具知根也以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""具知根是一物,補特伽羅是另一物否?"答:"不應如是說。" 知道反應。若佛陀所說 - '有補特伽羅為自利而修行,' 具知根也以真實義、勝義而可得,則應當說:"具知根是一物,補特伽羅是另一物。"汝於此說:"應說'佛陀所說 - 有補特伽羅為自利而修行,具知根也以真實義、勝義而可得,'但不應說'具知根是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬。 若不應說:"具知根是一物,補特伽羅是另一物",則不應說:"佛陀所說 - '有補特伽羅為自利而修行,'具知根也以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'佛陀所說 - 有補特伽羅為自利而修行,具知根也以真實義、勝義而可得,'但不應說'具知根是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬……等。 純粹對照。
  2. 譬喻對照
  3. "色以真實義、勝義而可得,受也以真實義、勝義而可得,色是一物,受是另一物否?"答:"是。""補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""色是一物,補特伽羅是另一物否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若色以真實義、勝義而可得,受也以真實義、勝義而可得,色是一物,受是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得;則應當說:"色是一物,補特伽羅是另一物。"汝於此說:"應說'色以真實義、勝義而可得,受也以真實義、勝義而可得,色是一物,受是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得,'但不應說'色是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬。 若不應說:"色是一物,補特伽羅是另一物",則不應說:"色以真實義、勝義而可得,受也以真實義、勝義而可得,色是一物,受是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'色以真實義、勝義而可得,受也以真實義、勝義而可得,色是一物,受是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得,'但不應說'色是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬……等。

  4. Rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saññā ca upalabbhati…pe… saṅkhārā ca upalabbhanti…pe… viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññaṃ viññāṇanti? Āmantā. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññaṃ viññāṇaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena , aññaṃ rūpaṃ aññaṃ viññāṇaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññaṃ viññāṇaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññaṃ viññāṇaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

  1. Vedanā upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saññā ca upalabbhati…pe… saṅkhārā ca upalabbhanti…pe… viññāṇañca upalabbhati…pe… rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  2. Saññā upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti…pe… viññāṇañca upalabbhati…pe… rūpañca upalabbhati…pe… vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  3. Saṅkhārā upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati…pe… rūpañca upalabbhati…pe… vedanā ca upalabbhati…pe… saññā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  4. "色以真實義、勝義而可得,想也以真實義、勝義而可得……行也以真實義、勝義而可得……識也以真實義、勝義而可得,色是一物,識是另一物否?"答:"是。""補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""色是一物,補特伽羅是另一物否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若色以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得,色是一物,識是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得;則應當說:"色是一物,補特伽羅是另一物。"汝於此說:"應說'色以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得,色是一物,識是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得,'但不應說'色是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬。 若不應說:"色是一物,補特伽羅是另一物",則不應說:"色以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得,色是一物,識是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'色以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得,色是一物,識是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得,'但不應說'色是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬……等。

  5. 受以真實義、勝義而可得,想也以真實義、勝義而可得……行也以真實義、勝義而可得……識也以真實義、勝義而可得……色也以真實義、勝義而可得……
  6. 想以真實義、勝義而可得,行也以真實義、勝義而可得……識也以真實義、勝義而可得……色也以真實義、勝義而可得……受也以真實義、勝義而可得……
  7. 行以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得……色也以真實義、勝義而可得……受也以真實義、勝義而可得……想也以真實義、勝義而可得……

  8. Viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati…pe… vedanā ca upalabbhati…pe… saññā ca upalabbhati…pe… saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ viññāṇaṃ aññe saṅkhārāti? Āmantā. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ viññāṇaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ viññāṇaṃ aññe saṅkhārā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ viññāṇaṃ aññe saṅkhārā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ viññāṇaṃ aññe saṅkhārā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ viññāṇaṃ aññe saṅkhārā, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ viññāṇaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

  1. Cakkhāyatanaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotāyatanañca upalabbhati…pe… dhammāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotāyatanaṃ upalabbhati…pe… dhammāyatanaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, cakkhāyatanañca upalabbhati…pe… manāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  2. Cakkhudhātu upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotadhātu ca upalabbhati…pe… dhammadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotadhātu upalabbhati…pe… dhammadhātu upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, cakkhudhātu ca upalabbhati…pe… manoviññāṇadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  3. "識以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得……受也以真實義、勝義而可得……想也以真實義、勝義而可得……行也以真實義、勝義而可得,另一識與另一行否?"答:"是。""補特伽羅以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""另一識是另一補特伽羅否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若識以真實義、勝義而可得,行也以真實義、勝義而可得,另一識與另一行,補特伽羅以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得;則應當說:"另一識是另一補特伽羅。"汝於此說:"應說'識以真實義、勝義而可得,行也以真實義、勝義而可得,另一識與另一行,補特伽羅以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得,'但不應說'另一識是另一補特伽羅'"者,是謬。 若不應說:"另一識是另一補特伽羅",則不應說:"識以真實義、勝義而可得,行也以真實義、勝義而可得,另一識與另一行,補特伽羅以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'識以真實義、勝義而可得,行也以真實義、勝義而可得,另一識與另一行,補特伽羅以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得,'但不應說'另一識是另一補特伽羅'"者,是謬……等。

  4. 眼處以真實義、勝義而可得,耳處也以真實義、勝義而可得……法處也以真實義、勝義而可得……耳處以真實義、勝義而可得……法處以真實義、勝義而可得,眼處也以真實義、勝義而可得……心處也以真實義、勝義而可得……
  5. 眼界以真實義、勝義而可得,耳界也以真實義、勝義而可得……法界也以真實義、勝義而可得……耳界以真實義、勝義而可得……法界以真實義、勝義而可得,眼界也以真實義、勝義而可得……意識界也以真實義、勝義而可得……

  6. Cakkhundriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotindriyañca upalabbhati…pe… aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotindriyaṃ upalabbhati…pe… aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… cakkhundriyañca upalabbhati…pe… aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyanti? Āmantā. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

  1. "眼根以真實義、勝義而可得,耳根也以真實義、勝義而可得……具知根也以真實義、勝義而可得……耳根以真實義、勝義而可得……具知根以真實義、勝義而可得……眼根也以真實義、勝義而可得……已知根也以真實義、勝義而可得,具知根是一物,已知根是另一物否?"答:"是。""補特伽羅以真實義、勝義而可得,具知根也以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""具知根是一物,補特伽羅是另一物否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若具知根以真實義、勝義而可得,已知根也以真實義、勝義而可得,具知根是一物,已知根是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,具知根也以真實義、勝義而可得;則應當說:"具知根是一物,補特伽羅是另一物。"汝於此說:"應說'具知根以真實義、勝義而可得,已知根也以真實義、勝義而可得,具知根是一物,已知根是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,具知根也以真實義、勝義而可得,'但不應說'具知根是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬。 若不應說:"具知根是一物,補特伽羅是另一物",則不應說:"具知根以真實義、勝義而可得,已知根也以真實義、勝義而可得,具知根是一物,已知根是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,具知根也以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'具知根以真實義、勝義而可得,已知根也以真實義、勝義而可得,具知根是一物,已知根是另一物,補特伽羅以真實義、勝義而可得,具知根也以真實義、勝義而可得,'但不應說'具知根是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬……等。

  2. Rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, vuttaṃ bhagavatā – 『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ rūpaṃ aññā vedanā, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ rūpaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

  1. Rūpaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saññā ca upalabbhati… saṅkhārā ca upalabbhanti… viññāṇañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  2. Vedanā upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saññā ca upalabbhati… saṅkhārā ca upalabbhanti… viññāṇañca upalabbhati… rūpañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  3. Saññā upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, saṅkhārā ca upalabbhanti… viññāṇañca upalabbhati… rūpañca upalabbhati… vedanā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  4. Saṅkhārā upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena, viññāṇañca upalabbhati… rūpañca upalabbhati… vedanā ca upalabbhati… saññā ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  5. Viññāṇaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhati… vedanā ca upalabbhati… saññā ca upalabbhati… saṅkhārā ca upalabbhanti saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  6. Cakkhāyatanaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotāyatanañca upalabbhati…pe… dhammāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotāyatanaṃ upalabbhati…pe… dhammāyatanaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena cakkhāyatanañca upalabbhati…pe… manāyatanañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  7. Cakkhudhātu upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotadhātu ca upalabbhati…pe… dhammadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotadhātu upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… dhammadhātu upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, cakkhudhātu ca upalabbhati…pe… manoviññāṇadhātu ca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe….

  8. "色以真實義、勝義而可得,受也以真實義、勝義而可得,色是一物,受是另一物否?"答:"是。""佛陀所說:'有補特伽羅為自利而修行,'色也以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""色是一物,補特伽羅是另一物否?"答:"不應如是說。" 知道反應。若色以真實義、勝義而可得,受也以真實義、勝義而可得,色是一物,受是另一物,佛陀所說:'有補特伽羅為自利而修行,'色也以真實義、勝義而可得;則應當說:色是一物,補特伽羅是另一物。汝於此說:"應說'色以真實義、勝義而可得,受也以真實義、勝義而可得,色是一物,受是另一物,佛陀所說:有補特伽羅為自利而修行,色也以真實義、勝義而可得,'但不應說'色是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬。 若不應說:"色是一物,補特伽羅是另一物",則不應說:"色以真實義、勝義而可得,受也以真實義、勝義而可得,色是一物,受是另一物,佛陀所說:'有補特伽羅為自利而修行,'色也以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'色以真實義、勝義而可得,受也以真實義、勝義而可得,色是一物,受是另一物,佛陀所說:有補特伽羅為自利而修行,色也以真實義、勝義而可得,'但不應說'色是一物,補特伽羅是另一物'"者,是謬……等。

  9. 色以真實義、勝義而可得,想也以真實義、勝義而可得……行也以真實義、勝義而可得……識也以真實義、勝義而可得……
  10. 受以真實義、勝義而可得,想也以真實義、勝義而可得……行也以真實義、勝義而可得……識也以真實義、勝義而可得……色也以真實義、勝義而可得……
  11. 想以真實義、勝義而可得,行也以真實義、勝義而可得……識也以真實義、勝義而可得……色也以真實義、勝義而可得……受也以真實義、勝義而可得……
  12. 行以真實義、勝義而可得,識也以真實義、勝義而可得……色也以真實義、勝義而可得……受也以真實義、勝義而可得……想也以真實義、勝義而可得……
  13. 識以真實義、勝義而可得,色也以真實義、勝義而可得……受也以真實義、勝義而可得……想也以真實義、勝義而可得……行也以真實義、勝義而可得……
  14. 眼處以真實義、勝義而可得,耳處也以真實義、勝義而可得……法處也以真實義、勝義而可得……耳處以真實義、勝義而可得……法處以真實義、勝義而可得,眼處也以真實義、勝義而可得……意處也以真實義、勝義而可得……
  15. 眼界以真實義、勝義而可得,耳界也以真實義、勝義而可得……法界也以真實義、勝義而可得……耳界以真實義、勝義而可得……法界以真實義、勝義而可得,眼界也以真實義、勝義而可得……意識界也以真實義、勝義而可得……

  16. Cakkhundriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, sotindriyañca upalabbhati…pe… aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena…pe… sotindriyaṃ upalabbhati…pe… aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, cakkhundriyañca upalabbhati…pe… aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyanti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena; tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, vuttaṃ bhagavatā – 『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『aññātāvindriyaṃ upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, aññaṃ aññātāvindriyaṃ aññaṃ aññindriyaṃ, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno, aññātāvindriyañca upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ aññātāvindriyaṃ añño puggalo』』』ti micchā…pe….

Opammasaṃsandanaṃ.

  1. Catukkanayasaṃsandanaṃ

  2. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Rūpaṃ puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『rūpaṃ puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『rūpaṃ puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『rūpaṃ puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『rūpaṃ puggalo』』』ti micchā…pe….

  1. "眼根以真實義、勝義而可得,耳根也以真實義、勝義而可得……具知根也以真實義、勝義而可得……耳根以真實義、勝義而可得……具知根以真實義、勝義而可得,眼根也以真實義、勝義而可得……已知根也以真實義、勝義而可得;另一具知根與另一已知根否?"答:"是。""佛陀所說:'有補特伽羅為自利而修行,'另一具知根也以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""另一具知根是另一補特伽羅否?"答:"不應如是說。" 知道反應。若另一具知根以真實義、勝義而可得,另一已知根也以真實義、勝義而可得,另一具知根與另一已知根,佛陀所說:'有補特伽羅為自利而修行,'另一具知根也以真實義、勝義而可得;則應當說:"另一具知根是另一補特伽羅。"汝於此說:"應說'另一具知根以真實義、勝義而可得,另一已知根也以真實義、勝義而可得,另一具知根與另一已知根,佛陀所說:有補特伽羅為自利而修行,另一具知根也以真實義、勝義而可得,'但不應說'另一具知根是另一補特伽羅'"者,是謬。 若不應說:"另一具知根是另一補特伽羅",則不應說:"另一具知根以真實義、勝義而可得,另一已知根也以真實義、勝義而可得,另一具知根與另一已知根,佛陀所說:'有補特伽羅為自利而修行,'另一具知根也以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'另一具知根以真實義、勝義而可得,另一已知根也以真實義、勝義而可得,另一具知根與另一已知根,佛陀所說:有補特伽羅為自利而修行,另一具知根也以真實義、勝義而可得,'但不應說'另一具知根是另一補特伽羅'"者,是謬……等。 比喻的結合。 四項論的結合
  2. "補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""色是補特伽羅否?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:"色是補特伽羅。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,'但不應說'色是補特伽羅'"者,是謬。 若不應說:"色是補特伽羅",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,'但不應說'色是補特伽羅'"者,是謬……等。

  3. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Rūpasmiṃ puggalo…pe… aññatra rūpā puggalo…pe… puggalasmiṃ rūpanti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『puggalasmiṃ rūpa』』nti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena ,』 no ca vattabbe – 『puggalasmiṃ rūpa』』』nti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『puggalasmiṃ rūpa』』nti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『puggalasmiṃ rūpa』』』nti micchā…pe….

  1. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vedanā puggalo…pe… vedanāya puggalo…pe… aññatra vedanāya puggalo…pe… puggalasmiṃ vedanā…pe….

Saññā puggalo…pe… saññāya puggalo…pe… aññatra saññāya puggalo…pe… puggalasmiṃ saññā…pe….

Saṅkhārā puggalo…pe… saṅkhāresu puggalo…pe… aññatra saṅkhārehi puggalo…pe… puggalasmiṃ saṅkhārā…pe….

Viññāṇaṃ puggalo…pe… viññāṇasmiṃ puggalo…pe… aññatra viññāṇā puggalo…pe… puggalasmiṃ viññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『puggalasmiṃ viññāṇa』』nti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『puggalasmiṃ viññāṇa』』』nti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『puggalasmiṃ viññāṇa』』nti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『puggalasmiṃ viññāṇa』』』nti micchā…pe….

  1. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ puggalo…pe… cakkhāyatanasmiṃ puggalo…pe… aññatra cakkhāyatanā puggalo…pe… puggalasmiṃ cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ puggalo…pe… dhammāyatanasmiṃ puggalo…pe… aññatra dhammāyatanā puggalo…pe… puggalasmiṃ dhammāyatanaṃ…pe….

Cakkhudhātu puggalo…pe… cakkhudhātuyā puggalo…pe… aññatra cakkhudhātuyā puggalo…pe… puggalasmiṃ cakkhudhātu…pe… dhammadhātu puggalo…pe… dhammadhātuyā puggalo…pe… aññatra dhammadhātuyā puggalo…pe… puggalasmiṃ dhammadhātu…pe….

Cakkhundriyaṃ puggalo…pe… cakkhundriyasmiṃ puggalo…pe… aññatra cakkhundriyā puggalo …pe… puggalasmiṃ cakkhundriyaṃ…pe… aññātāvindriyaṃ puggalo…pe… aññātāvindriyasmiṃ puggalo…pe… aññatra aññātāvindriyā puggalo…pe… puggalasmiṃ aññātāvindriyanti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata re vattabbe – 『『puggalasmiṃ aññātāvindriya』』nti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『puggalasmiṃ aññātāvindriya』』』nti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『puggalasmiṃ aññātāvindriya』』nti, no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti . Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena,』 no ca vattabbe – 『puggalasmiṃ aññātāvindriya』』』nti micchā…pe….

  1. "補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""色中補特伽羅……已知色中補特伽羅……補特伽羅中是色嗎?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:"補特伽羅中是色。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,'但不應說'補特伽羅中是色'"者,是謬。 若不應說:"補特伽羅中是色",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,'但不應說'補特伽羅中是色'"者,是謬……等。
  2. "補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"受中補特伽羅……受中補特伽羅……已知受中補特伽羅……補特伽羅中是受……" "想中補特伽羅……想中補特伽羅……已知想中補特伽羅……補特伽羅中是想……" "行中補特伽羅……行中補特伽羅……已知行中補特伽羅……補特伽羅中是行……" "識中補特伽羅……識中補特伽羅……已知識中補特伽羅……補特伽羅中是識嗎?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:"補特伽羅中是識。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,'但不應說'補特伽羅中是識'"者,是謬。 若不應說:"補特伽羅中是識",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,'但不應說'補特伽羅中是識'"者,是謬……等。
  3. "補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"眼處補特伽羅……眼處補特伽羅……已知眼處補特伽羅……補特伽羅中是眼處……法處補特伽羅……法處補特伽羅……已知法處補特伽羅……補特伽羅中是法處……" "眼界補特伽羅……眼界補特伽羅……已知眼界補特伽羅……補特伽羅中是眼界……法界補特伽羅……法界補特伽羅……已知法界補特伽羅……補特伽羅中是法界……" "眼根補特伽羅……眼根補特伽羅……已知眼根補特伽羅……補特伽羅中是眼根……另一具知根補特伽羅……另一具知根補特伽羅……已知另一具知根補特伽羅……補特伽羅中是另一具知根嗎?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若補特伽羅以真實義、勝義而可得,則應當說:"補特伽羅中是另一具知根。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,'但不應說'補特伽羅中是另一具知根'"者,是謬。 若不應說:"補特伽羅中是另一具知根",則不應說:"補特伽羅以真實義、勝義而可得。"汝於此說:"應說'補特伽羅以真實義、勝義而可得,'但不應說'補特伽羅中是另一具知根'"者,是謬……等。

  4. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti? Āmantā. Rūpaṃ puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 tena vata re vattabbe – 『『rūpaṃ puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 no ca vattabbe – 『rūpaṃ puggaloti』』』 micchā.

No ce pana vattabbe – 『『rūpaṃ puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『vuttaṃ bhagavatā – 『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 no ca vattabbe – 『rūpaṃ puggalo』』』ti micchā…pe….

  1. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti? Āmantā. Rūpasmiṃ puggalo…pe… aññatra rūpā puggalo…pe… puggalasmiṃ rūpaṃ…pe….

Vedanā puggalo…pe… vedanāya puggalo…pe… aññatra vedanāya puggalo…pe… puggalasmiṃ vedanā…pe….

Saññā puggalo…pe… saññāya puggalo…pe… aññatra saññāya puggalo…pe… puggalasmiṃ saññā…pe….

Saṅkhārā puggalo…pe… saṅkhāresu puggalo…pe… aññatra saṅkhārehi puggalo…pe… puggalasmiṃ saṅkhārā…pe….

Viññāṇaṃ puggalo…pe… viññāṇasmiṃ puggalo…pe… aññatra viññāṇā puggalo…pe… puggalasmiṃ viññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 tena vata re vattabbe – 『『puggalasmiṃ viññāṇa』』nti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 no ca vattabbe – 『puggalasmiṃ viññāṇa』』』nti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『puggalasmiṃ viññāṇa』』nti, no ca vata re vattabbe – 『『vuttaṃ bhagavatā – 『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 no ca vattabbe – 『puggalasmiṃ viññāṇa』』』nti micchā…pe….

  1. "補特伽羅不以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""佛陀說:'有補特伽羅為自利而修行'否?"答:"是。""色是補特伽羅嗎?"答:"不應如是說。" 知道反應。若佛陀說:"有補特伽羅為自利而修行",則應當說:"色是補特伽羅。"汝於此說:"應說'佛陀說:有補特伽羅為自利而修行,'但不應說'色是補特伽羅'"者,是謬。 若不應說:"色是補特伽羅",則不應說:"佛陀說:'有補特伽羅為自利而修行'。"汝於此說:"應說'佛陀說:有補特伽羅為自利而修行,'但不應說'色是補特伽羅'"者,是謬……等。
  2. "補特伽羅不以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""佛陀說:'有補特伽羅為自利而修行'否?"答:"是。""色中補特伽羅……已知色中補特伽羅……補特伽羅中是色……" "受是補特伽羅……受中補特伽羅……已知受中補特伽羅……補特伽羅中是受……" "想是補特伽羅……想中補特伽羅……已知想中補特伽羅……補特伽羅中是想……" "行是補特伽羅……行中補特伽羅……已知行中補特伽羅……補特伽羅中是行……" "識是補特伽羅……識中補特伽羅……已知識中補特伽羅……補特伽羅中是識嗎?"答:"不應如是說。" 知道反應。若佛陀說:"有補特伽羅為自利而修行",則應當說:"補特伽羅中是識。"汝於此說:"應說'佛陀說:有補特伽羅為自利而修行,'但不應說'補特伽羅中是識'"者,是謬。 若不應說:"補特伽羅中是識",則不應說:"佛陀說:'有補特伽羅為自利而修行'。"汝於此說:"應說'佛陀說:有補特伽羅為自利而修行,'但不應說'補特伽羅中是識'"者,是謬……等。

  3. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ puggalo…pe… cakkhāyatanasmiṃ puggalo…pe… aññatra cakkhāyatanā puggalo…pe… puggalasmiṃ cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ puggalo…pe… dhammāyatanasmiṃ puggalo…pe… aññatra dhammāyatanā puggalo…pe… puggalasmiṃ dhammāyatanaṃ…pe….

Cakkhudhātu puggalo…pe… cakkhudhātuyā puggalo…pe… aññatra cakkhudhātuyā puggalo…pe… puggalasmiṃ cakkhudhātu…pe… dhammadhātu puggalo…pe… dhammadhātuyā puggalo…pe… aññatra dhammadhātuyā puggalo…pe… puggalasmiṃ dhammadhātu…pe….

Cakkhundriyaṃ puggalo…pe… cakkhundriyasmiṃ puggalo…pe… aññatra cakkhundriyā puggalo…pe… puggalasmiṃ cakkhundriyaṃ…pe… aññātāvindriyaṃ puggalo…pe… aññātāvindriyasmiṃ puggalo…pe… aññatra aññātāvindriyā puggalo…pe… puggalasmiṃ aññātāvindriyanti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 tena vata re vattabbe – 『『puggalasmiṃ aññātāvindriya』』nti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 no ca vattabbe – 『puggalasmiṃ aññātāvindriya』』』nti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『puggalasmiṃ aññātāvindriya』』nti, no ca vata re vattabbe – 『『vuttaṃ bhagavatā – 『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 no ca vattabbe – 『puggalasmiṃ aññātāvindriya』』』nti micchā…pe….

Catukkanayasaṃsandanaṃ.

  1. Lakkhaṇayuttikathā

  2. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Puggalo sappaccayo…pe… puggalo appaccayo… puggalo saṅkhato … puggalo asaṅkhato… puggalo sassato … puggalo asassato… puggalo sanimitto… puggalo animittoti? Na hevaṃ vattabbe. (Saṃkhittaṃ)

  3. Puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti? Āmantā. Puggalo sappaccayo…pe… puggalo appaccayo… puggalo saṅkhato… puggalo asaṅkhato… puggalo sassato… puggalo asassato… puggalo sanimitto… puggalo animittoti? Na hevaṃ vattabbe. (Saṃkhittaṃ)

Lakkhaṇayuttikathā.

  1. Vacanasodhanaṃ

  2. Puggalo upalabbhati, upalabbhati puggaloti? Puggalo upalabbhati, upalabbhati kehici puggalo kehici na puggaloti. Puggalo kehici upalabbhati kehici na upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  3. Puggalo saccikaṭṭho, saccikaṭṭho puggaloti? Puggalo saccikaṭṭho, saccikaṭṭho kehici puggalo kehici na puggaloti. Puggalo kehici saccikaṭṭho kehici na saccikaṭṭhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  4. Puggalo vijjamāno, vijjamāno puggaloti? Puggalo vijjamāno, vijjamāno kehici puggalo kehici na puggaloti. Puggalo kehici vijjamāno kehici na vijjamānoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  5. Puggalo saṃvijjamāno, saṃvijjamāno puggaloti? Puggalo saṃvijjamāno, saṃvijjamāno kehici puggalo kehici na puggaloti. Puggalo kehici saṃvijjamāno kehici na saṃvijjamānoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  6. "補特伽羅不以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""佛陀說:'有補特伽羅為自利而修行'否?"答:"是。""眼處是補特伽羅……眼處中補特伽羅……已知眼處中補特伽羅……補特伽羅中是眼處……法處是補特伽羅……法處中補特伽羅……已知法處中補特伽羅……補特伽羅中是法處……" "眼界是補特伽羅……眼界中補特伽羅……已知眼界中補特伽羅……補特伽羅中是眼界……法界是補特伽羅……法界中補特伽羅……已知法界中補特伽羅……補特伽羅中是法界……" "眼根是補特伽羅……眼根中補特伽羅……已知眼根中補特伽羅……補特伽羅中是眼根……具知根是補特伽羅……具知根中補特伽羅……已知具知根中補特伽羅……補特伽羅中是具知根嗎?"答:"不應如是說。" 知道反應。若佛陀說:"有補特伽羅為自利而修行",則應當說:"補特伽羅中是具知根。"汝於此說:"應說'佛陀說:有補特伽羅為自利而修行,'但不應說'補特伽羅中是具知根'"者,是謬。 若不應說:"補特伽羅中是具知根",則不應說:"佛陀說:'有補特伽羅為自利而修行'。"汝於此說:"應說'佛陀說:有補特伽羅為自利而修行,'但不應說'補特伽羅中是具知根'"者,是謬……等。 四項論的結合。 相應理論之論

  7. "補特伽羅以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""補特伽羅是有緣……補特伽羅是無緣……補特伽羅是有為……補特伽羅是無為……補特伽羅是常……補特伽羅是無常……補特伽羅是有相……補特伽羅是無相嗎?"答:"不應如是說。"(略)
  8. "補特伽羅不以真實義、勝義而可得否?"答:"是。""佛陀說:'有補特伽羅為自利而修行'否?"答:"是。""補特伽羅是有緣……補特伽羅是無緣……補特伽羅是有為……補特伽羅是無為……補特伽羅是常……補特伽羅是無常……補特伽羅是有相……補特伽羅是無相嗎?"答:"不應如是說。"(略) 相應理論之論。 語言凈化
  9. "補特伽羅可得,可得是補特伽羅嗎?""補特伽羅可得,對某些人可得是補特伽羅,對某些人不是補特伽羅。""補特伽羅對某些人可得,對某些人不可得嗎?"答:"不應如是說"……
  10. "補特伽羅是真實,真實是補特伽羅嗎?""補特伽羅是真實,真實對某些人是補特伽羅,對某些人不是補特伽羅。""補特伽羅對某些人是真實,對某些人不是真實嗎?"答:"不應如是說"……
  11. "補特伽羅是存在,存在是補特伽羅嗎?""補特伽羅是存在,存在對某些人是補特伽羅,對某些人不是補特伽羅。""補特伽羅對某些人是存在,對某些人不是存在嗎?"答:"不應如是說"……
  12. "補特伽羅是現存,現存是補特伽羅嗎?""補特伽羅是現存,現存對某些人是補特伽羅,對某些人不是補特伽羅。""補特伽羅對某些人是現存,對某些人不是現存嗎?"答:"不應如是說"……

  13. Puggalo atthi, atthi puggaloti? Puggalo atthi, atthi kehici puggalo kehici na puggaloti. Puggalo kehici atthi kehici natthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  14. Puggalo atthi, atthi na sabbo puggaloti? Āmantā…pe… puggalo natthi, natthi na sabbo puggaloti? Na hevaṃ vattabbe. (Saṃkhittaṃ)

Vacanasodhanaṃ.

  1. Paññattānuyogo

  2. Rūpadhātuyā rūpī puggaloti? Āmantā. Kāmadhātuyā kāmī puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  3. Rūpadhātuyā rūpino sattāti? Āmantā. Kāmadhātuyā kāmino sattāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  4. Arūpadhātuyā arūpī puggaloti? Āmantā. Kāmadhātuyā kāmī puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  5. Arūpadhātuyā arūpino sattāti? Āmantā. Kāmadhātuyā kāmino sattāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  6. Rūpadhātuyā rūpī puggalo arūpadhātuyā arūpī puggalo, atthi ca koci rūpadhātuyā cuto arūpadhātuṃ upapajjatīti? Āmantā. Rūpī puggalo upacchinno, arūpī puggalo jātoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  7. Rūpadhātuyā rūpino sattā arūpadhātuyā arūpino sattā, atthi ca koci rūpadhātuyā cuto arūpadhātuṃ upapajjatīti? Āmantā. Rūpī satto upacchinno, arūpī satto jātoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  8. Kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāteti? Āmantā. Puggaloti vā jīvoti vā, jīvoti vā puggaloti vā, puggalaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāteti? Āmantā. Añño kāyo, añño puggaloti? Āmantā. Aññaṃ jīvaṃ, aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, puggaloti vā jīvoti vā, jīvoti vā puggaloti vā, puggalaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, añño kāyo añño puggalo; tena vata re vattabbe – 『『aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra』』nti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, puggaloti vā jīvoti vā, jīvoti vā puggaloti vā, puggalaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, añño kāyo añño puggalo,』 no ca vattabbe – 『aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra』』』nti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra』』nti, no ca vata re vattabbe – 『『kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, puggaloti vā jīvoti vā, jīvoti vā puggaloti vā, puggalaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, añño kāyo añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, puggaloti vā jīvoti vā, jīvoti vā puggaloti vā, puggalaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, añño kāyo añño puggalo』, no ca vattabbe – 『aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra』』』nti micchā…pe….

  1. "補特伽羅存在,存在是補特伽羅嗎?""補特伽羅存在,存在對某些人是補特伽羅,對某些人不是補特伽羅。""補特伽羅對某些人存在,對某些人不存在嗎?"答:"不應如是說"……
  2. "補特伽羅存在,存在不是所有補特伽羅嗎?"答:"是"……"補特伽羅不存在,不存在不是所有補特伽羅嗎?"答:"不應如是說。"(略) 語言凈化。 概念的追問
  3. "色界中是有色的補特伽羅嗎?"答:"是。""欲界中是有欲的補特伽羅嗎?"答:"不應如是說"……
  4. "色界中是有色的眾生嗎?"答:"是。""欲界中是有欲的眾生嗎?"答:"不應如是說"……
  5. "無色界中是無色的補特伽羅嗎?"答:"是。""欲界中是有欲的補特伽羅嗎?"答:"不應如是說"……
  6. "無色界中是無色的眾生嗎?"答:"是。""欲界中是有欲的眾生嗎?"答:"不應如是說"……
  7. "色界中是有色的補特伽羅,無色界中是無色的補特伽羅,有從色界死後投生到無色界的嗎?"答:"是。""有色的補特伽羅斷滅,無色的補特伽羅生起嗎?"答:"不應如是說"……
  8. "色界中是有色的眾生,無色界中是無色的眾生,有從色界死後投生到無色界的嗎?"答:"是。""有色的眾生斷滅,無色的眾生生起嗎?"答:"不應如是說"……
  9. "身體或者身軀,身軀或者身體,把身體變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類嗎?"答:"是。""補特伽羅或者生命,生命或者補特伽羅,把補特伽羅變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類嗎?"答:"是。""身體是一物,補特伽羅是另一物嗎?"答:"是。""生命是一物,身軀是另一物嗎?"答:"不應如是說。" 知道詰責。若身體或者身軀,身軀或者身體,把身體變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,補特伽羅或者生命,生命或者補特伽羅,把補特伽羅變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,身體是一物,補特伽羅是另一物;則應當說:"生命是一物,身軀是另一物。"汝於此說:"應說'身體或者身軀,身軀或者身體,把身體變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,補特伽羅或者生命,生命或者補特伽羅,把補特伽羅變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,身體是一物,補特伽羅是另一物,'但不應說'生命是一物,身軀是另一物'"者,是謬。 若不應說:"生命是一物,身軀是另一物",則不應說:"身體或者身軀,身軀或者身體,把身體變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,補特伽羅或者生命,生命或者補特伽羅,把補特伽羅變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,身體是一物,補特伽羅是另一物。"汝於此說:"應說'身體或者身軀,身軀或者身體,把身體變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,補特伽羅或者生命,生命或者補特伽羅,把補特伽羅變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,身體是一物,補特伽羅是另一物,'但不應說'生命是一物,身軀是另一物'"者,是謬……

  10. Kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāteti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti? Āmantā. Añño kāyo añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe.

Ājānāhi paṭikammaṃ. Hañci kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』』 tena vata re vattabbe – 『『añño kāyo añño puggalo』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 no ca vattabbe – 『añño kāyo añño puggalo』』』ti micchā.

No ce pana vattabbe – 『『añño kāyo añño puggalo』』ti, no ca vata re vattabbe – 『『kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, vuttaṃ bhagavatā – 『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『kāyoti vā sarīranti vā, sarīranti vā kāyoti vā, kāyaṃ appiyaṃ karitvā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte, vuttaṃ bhagavatā – atthi puggalo attahitāya paṭipanno,』 no ca vattabbe – 『añño kāyo añño puggalo』』』ti micchā. (Saṃkhittaṃ)

Paññattānuyogo.

  1. Gatianuyogo

  2. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. So puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe …pe….

  3. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Añño puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  4. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. So ca añño ca sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  5. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Neva so sandhāvati, na añño sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  6. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. So puggalo sandhāvati, añño puggalo sandhāvati, so ca añño ca sandhāvati, neva so sandhāvati na añño sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  7. Na vattabbaṃ – 『『puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ loka』』nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

『『Sa sattakkhattuparamaṃ, sandhāvitvāna puggalo;

Dukkhassantakaro hoti, sabbasaṃyojanakkhayā』』ti [saṃ. ni. 2.133; itivu. 24 itivuttakepi].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti.

  1. Na vattabbaṃ – 『『puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ loka』』nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『anamataggoyaṃ [anamataggāyaṃ (ka.)], bhikkhave, saṃsāro. Pubbakoṭi na paññāyati, avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarata』』nti [saṃ. ni.

"身體或者身軀,身軀或者身體,把身體變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類嗎?"答:"是。""佛陀說:'有補特伽羅為自利而修行'否?"答:"是。""有一種補特伽羅是另一種補特伽羅嗎?"答:"不應如是說。" 知道反應。若身體或者身軀,身軀或者身體,把身體變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,佛陀說:"有補特伽羅為自利而修行",則應當說:"有一種補特伽羅是另一種補特伽羅。"汝於此說:"應說'身體或者身軀,身軀或者身體,把身體變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,佛陀說:'有補特伽羅為自利而修行,'但不應說'有一種補特伽羅是另一種補特伽羅'"者,是謬。 若不應說:"有一種補特伽羅是另一種補特伽羅",則不應說:"身體或者身軀,身軀或者身體,把身體變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,佛陀說:'有補特伽羅為自利而修行'。"汝於此說:"應說'身體或者身軀,身軀或者身體,把身體變得不可愛,這些是同義詞、同等、同分、同類,佛陀說:'有補特伽羅為自利而修行,'但不應說'有一種補特伽羅是另一種補特伽羅'"者,是謬…… 概念的追問。 移動的概念 "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。""補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"不應如是說"…… "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。""有一種補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"不應如是說"…… "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。""有一種補特伽羅和另一種補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"不應如是說"…… "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。"" ni. 2.133; itivu. 24 itivuttakepi]. 沒有人在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"不應如是說"…… "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。""有一種補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界,有一種補特伽羅和另一種補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界,沒有人在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"不應如是說"…… "沒有人在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"不應如是說。""因為佛陀說:'一個人在七生之中行走,他可以結束苦惱,消除一切縛 attachments, and thus transcend suffering and attain liberation. "沒有人在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"不應如是說。""因為佛陀說:'這無始的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無明的纏繞著慾念的縛 attachment的輪迴是不停的,眾生在無

2.124]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti.

  1. Puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  2. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Atthi koci manusso hutvā devo hotīti? Āmantā. Sveva manusso so devoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  3. Sveva manusso so devoti? Āmantā. Manusso hutvā devo hoti, devo hutvā manusso hoti, manussabhūto añño, devo añño, manussabhūto svevāyaṃ sandhāvatīti micchā…pe….

Sace hi sandhāvati sveva puggalo ito cuto paraṃ lokaṃ anañño, hevaṃ maraṇaṃ na hehiti, pāṇātipātopi nupalabbhati. Kammaṃ atthi, kammavipāko atthi, katānaṃ kammānaṃ vipāko atthi, kusalākusale vipaccamāne svevāyaṃ sandhāvatīti micchā.

  1. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Atthi koci manusso hutvā yakkho hoti, peto hoti, nerayiko hoti , tiracchānagato hoti, oṭṭho hoti, goṇo hoti, gadrabho hoti, sūkaro hoti, mahiṃso [mahiso (sī. syā. kaṃ. pī.)] hotīti? Āmantā. Sveva manusso so mahiṃsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  2. Sveva manusso so mahiṃsoti? Āmantā. Manusso hutvā mahiṃso hoti, mahiṃso hutvā manusso hoti, manussabhūto añño, mahiṃso añño, manussabhūto svevāyaṃ sandhāvatīti micchā…pe….

Sace hi sandhāvati sveva puggalo ito cuto paraṃ lokaṃ anañño, hevaṃ maraṇaṃ na hehiti, pāṇātipātopi nupalabbhati. Kammaṃ atthi, kammavipāko atthi, katānaṃ kammānaṃ vipāko atthi, kusalākusale vipaccamāne svevāyaṃ sandhāvatīti micchā.

  1. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā . Atthi koci khattiyo hutvā brāhmaṇo hotīti? Āmantā. Sveva khattiyo so brāhmaṇoti ? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  2. Atthi koci khattiyo hutvā vesso hoti, suddo hotīti? Āmantā. Sveva khattiyo so suddoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  3. Atthi koci brāhmaṇo hutvā vesso hoti, suddo hoti, khattiyo hotīti? Āmantā. Sveva brāhmaṇo so khattiyoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  4. Atthi koci vesso hutvā suddo hoti, khattiyo hoti, brāhmaṇo hotīti? Āmantā. Sveva vesso so brāhmaṇoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  5. Atthi koci suddo hutvā khattiyo hoti, brāhmaṇo hoti, vesso hotīti? Āmantā. Sveva suddo so vessoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  6. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti ? Āmantā. Hatthacchinno hatthacchinnova hoti, pādacchinno pādacchinnova hoti, hatthapādacchinno hatthapādacchinnova hoti, kaṇṇacchinno… nāsacchinno… kaṇṇanāsacchinno… aṅgulicchinno… aḷacchinno… kaṇḍaracchinno… kuṇihatthako… phaṇahatthako… kuṭṭhiyo… gaṇḍiyo… kilāsiyo… sosiyo… apamāriyo… oṭṭho… goṇo… gadrabho… sūkaro… mahiṃso mahiṃsova hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  7. "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。" "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"不應如是說"……

  8. "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。" "是否有某個眾產生為天人?"答:"是。" "是否這個眾生是天人?"答:"不應如是說"……
  9. "是否這個眾生是天人?"答:"是。" "眾產生為天人,天人變為眾生,眾生與天人是不同的,眾生與天人是不同的,這確實是移動的說法嗎?"答:"是"…… 如果確實移動的補特伽羅從此處死去到他者世界,那麼死亡就不會存在,連殺生也無法被發現。業存在,業的果報存在,已做的業的果報存在,善惡業的果報發生,這確實是移動的說法嗎?"答:"是"……
  10. "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。" "是否有某個眾產生為夜叉、餓鬼、地獄眾生、畜生、鳥、牛、驢、豬、馬?"答:"是。" "這個眾生是否是馬?"答:"不應如是說"……
  11. "這個眾生是否是馬?"答:"是。" "眾產生為馬,馬變為眾生,眾生與馬是不同的,眾生與馬是不同的,這確實是移動的說法嗎?"答:"是"…… 如果確實移動的補特伽羅從此處死去到他者世界,那麼死亡就不會存在,連殺生也無法被發現。業存在,業的果報存在,已做的業的果報存在,善惡業的果報發生,這確實是移動的說法嗎?"答:"是"……
  12. "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。" "是否有某個士族成為婆羅門?"答:"是。" "這個士族是否是婆羅門?"答:"不應如是說"……
  13. "是否有某個士族成為商人或是奴隸?"答:"是。" "這個士族是否是奴隸?"答:"不應如是說"……
  14. "是否有某個婆羅門成為商人、奴隸、士族?"答:"是。" "這個婆羅門是否是士族?"答:"不應如是說"……
  15. "是否有某個商人成為奴隸、士族、婆羅門?"答:"是。" "這個商人是否是婆羅門?"答:"不應如是說"……

  16. Na vattabbaṃ – 『『sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ loka』』nti? Āmantā. Nanu sotāpanno puggalo manussalokā cuto devalokaṃ upapanno tatthapi sotāpannova hotīti? Āmantā.

Hañci sotāpanno puggalo manussalokā cuto devalokaṃ upapanno tatthapi sotāpannova hoti, tena vata re vattabbe – 『『sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ loka』』nti.

  1. Sotāpanno puggalo manussalokā cuto devalokaṃ upapanno tatthapi sotāpannova hotīti katvā tena ca kāraṇena sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Sotāpanno puggalo manussalokā cuto devalokaṃ upapanno tatthapi manusso hotīti katvā? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  2. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Anañño avigato sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  3. Anañño avigato sandhāvatīti? Āmantā. Hatthacchinno hatthacchinnova hoti, pādacchinno pādacchinnova hoti, hatthapādacchinno hatthapādacchinnova hoti, kaṇṇacchinno… nāsacchinno… kaṇṇanāsacchinno… aṅgulicchinno… aḷacchinno… kaṇḍaracchinno… kuṇihatthako… phaṇahatthako… kuṭṭhiyo… gaṇḍiyo… kilāsiyo… sosiyo… apamāriyo… oṭṭho… goṇo… gadrabho… sūkaro… mahiṃso mahiṃsova hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  4. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Sarūpo sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sarūpo sandhāvatīti? Āmantā. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Savedano…pe… sasañño…pe… sasaṅkhāro…pe… saviññāṇo sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… saviññāṇo sandhāvatīti? Āmantā . Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  1. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Arūpo sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arūpo sandhāvatīti? Āmantā. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Avedano…pe… asañño…pe… asaṅkhāro…pe… aviññāṇo sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aviññāṇo sandhāvatīti? Āmantā. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  1. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Rūpaṃ sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… rūpaṃ sandhāvatīti? Āmantā. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Vedanā …pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… viññāṇaṃ sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… viññāṇaṃ sandhāvatīti? Āmantā. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  1. Sveva puggalo sandhāvati asmā lokā paraṃ lokaṃ, parasmā lokā imaṃ lokanti? Āmantā. Rūpaṃ na sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… rūpaṃ na sandhāvatīti? Āmantā. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Vedanā …pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… viññāṇaṃ na sandhāvatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… viññāṇaṃ na sandhāvatīti? Āmantā. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe. (Saṃkhittaṃ).

Khandhesu bhijjamānesu, so ce bhijjati puggalo;

Ucchedā bhavati diṭṭhi, yā buddhena vivajjitā.

Khandhesu bhijjamānesu, no ce bhijjati puggalo;

Puggalo sassato hoti, nibbānena samasamoti.

Gatianuyogo.

  1. Upādāpaññattānuyogo

  2. "不應說:『補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界。』"答:"是。" "難道說,已經到達流入道的補特伽羅,從人間界死去而投生到天界,那裡仍然是流入道的補特伽羅嗎?"答:"是。" 如果確實流入道的補特伽羅從人間界死去而投生到天界,那裡仍然是流入道的補特伽羅,因此可以說:『補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界。』

  3. "流入道的補特伽羅從人間界死去而投生到天界,那裡仍然是流入道的補特伽羅,這樣是否可以說補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界?"答:"是。" "流入道的補特伽羅從人間界死去而投生到天界,那裡仍然是人嗎?"答:"不應如是說"……
  4. "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。" "沒有其他的,未曾離去的移動嗎?"答:"不應如是說"……
  5. "沒有其他的,未曾離去的移動嗎?"答:"是。" "手被割掉的,仍然是手被割掉的,腳被割掉的,仍然是腳被割掉的,手腳被割掉的,仍然是手腳被割掉的,耳被割掉的……鼻被割掉的……耳鼻被割掉的……手指被割掉的……手腕被割掉的……肩被割掉的……有手的……有頭的……有病的……有腫的……有瘦的……有消瘦的……有不完整的……有眼的……牛……驢……豬……馬……牛犢是否?"答:"不應如是說"……
  6. "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。" "有形的移動嗎?"答:"不應如是說"…… "有形的移動嗎?"答:"是。" "那生命,那身體嗎?"答:"不應如是說"……
  7. "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。" "無形的移動嗎?"答:"不應如是說"…… "無形的移動嗎?"答:"是。" "另一種生命,另一種身體嗎?"答:"不應如是說"……
  8. "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。" "形狀的移動嗎?"答:"不應如是說"…… "形狀的移動嗎?"答:"是。" "那生命,那身體嗎?"答:"不應如是說"……
  9. "補特伽羅在這世界中移動到他者世界,或者在他者世界中移動到這世界嗎?"答:"是。" "形狀不移動嗎?"答:"不應如是說"…… "形狀不移動嗎?"答:"是。" "另一種生命,另一種身體嗎?"答:"不應如是說"…… 在五蘊破壞時,如果補特伽羅破壞了; 那麼斷滅的見解,正是佛陀所排斥的。 在五蘊破壞時,如果補特伽羅不破壞; 補特伽羅是永恒的,因涅槃而相等。 移動的概念。 依附與概念的追問。

  10. Rūpaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Rūpaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammanti? Āmantā? Puggalopi anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  11. Vedanaṃ upādāya… saññaṃ upādāya… saṅkhāre upādāya… viññāṇaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Viññāṇaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammanti? Āmantā. Puggalopi anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  12. Rūpaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Nīlaṃ rūpaṃ upādāya nīlakassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… pītaṃ rūpaṃ upādāya… lohitaṃ rūpaṃ upādāya… odātaṃ rūpaṃ upādāya… sanidassanaṃ rūpaṃ upādāya… anidassanaṃ rūpaṃ upādāya… sappaṭighaṃ rūpaṃ upādāya… appaṭighaṃ rūpaṃ upādāya appaṭighassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  13. Vedanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Kusalaṃ vedanaṃ upādāya kusalassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kusalaṃ vedanaṃ upādāya kusalassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Kusalā vedanā saphalā savipākā iṭṭhaphalā kantaphalā manuññaphalā asecanakaphalā sukhudrayā sukhavipākāti? Āmantā. Kusalopi puggalo saphalo savipāko iṭṭhaphalo kantaphalo manuññaphalo asecanakaphalo sukhudrayo sukhavipākoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  14. Vedanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Akusalaṃ vedanaṃ upādāya akusalassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… akusalaṃ vedanaṃ upādāya akusalassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Akusalā vedanā saphalā savipākā aniṭṭhaphalā akantaphalā amanuññaphalā secanakaphalā dukkhudrayā dukkhavipākāti? Āmantā. Akusalopi puggalo saphalo savipāko aniṭṭhaphalo akantaphalo amanuññaphalo secanakaphalo dukkhudrayo dukkhavipākoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  15. Vedanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Abyākataṃ vedanaṃ upādāya abyākatassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… abyākataṃ vedanaṃ upādāya abyākatassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Abyākatā vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā vipariṇāmadhammāti? Āmantā. Abyākatopi puggalo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  16. Saññaṃ upādāya… saṅkhāre upādāya… viññāṇaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Kusalaṃ viññāṇaṃ upādāya kusalassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kusalaṃ viññāṇaṃ upādāya kusalassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Kusalaṃ viññāṇaṃ saphalaṃ savipākaṃ iṭṭhaphalaṃ kantaphalaṃ manuññaphalaṃ asecanakaphalaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākanti ? Āmantā. Kusalopi puggalo saphalo savipāko iṭṭhaphalo kantaphalo manuññaphalo asecanakaphalo sukhudrayo sukhavipākoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  17. "以色為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"色是不常的、因緣所生的、滅壞的、衰退的、厭離的、止息的、變化的?"答:"補特伽羅也是不常的、因緣所生的、滅壞的、衰退的、厭離的、止息的、變化的?"不應如是說……

  18. "以感覺為依附……以識為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"識是不常的、因緣所生的、滅壞的、衰退的、厭離的、止息的、變化的?"答:"補特伽羅也是不常的、因緣所生的、滅壞的、衰退的、厭離的、止息的、變化的?"不應如是說……
  19. "以色為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"以藍色為依附的藍色補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以黃色為依附……以紅色為依附……以白色為依附……以可見的色為依附……以不可見的色為依附……以強烈的色為依附……以微弱的色為依附的補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說……
  20. "以感覺為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"以善的感覺為依附的善的補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以善的感覺為依附的善的補特伽羅的定義是什麼?"答:"是。" "善的感覺是有結果的、具因果的、所欲的、悅耳的、可親的、滋潤的、幸福的、幸福的結果嗎?"答:"是。" "善的補特伽羅是有結果的、具因果的、所欲的、悅耳的、可親的、滋潤的、幸福的、幸福的結果嗎?"不應如是說……
  21. "以感覺為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"以不善的感覺為依附的不善的補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以不善的感覺為依附的不善的補特伽羅的定義是什麼?"答:"是。" "不善的感覺是有結果的、具因果的、非所欲的、非悅耳的、非可親的、滋潤的、痛苦的、痛苦的結果嗎?"答:"是。" "不善的補特伽羅是有結果的、具因果的、非所欲的、非悅耳的、非可親的、滋潤的、痛苦的、痛苦的結果嗎?"不應如是說……
  22. "以感覺為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"以未決定的感覺為依附的未決定的補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以未決定的感覺為依附的未決定的補特伽羅的定義是什麼?"答:"是。" "未決定的感覺是不常的、因緣所生的、滅壞的、衰退的、厭離的、止息的、變化的?"答:"是。" "未決定的補特伽羅是不常的、因緣所生的、滅壞的、衰退的、厭離的、止息的、變化的?"不應如是說……
  23. "以識為依附……以法為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"以善的識為依附的善的補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以善的識為依附的善的補特伽羅的定義是什麼?"答:"是。" "善的識是有結果的、具因果的、所欲的、悅耳的、可親的、滋潤的、幸福的、幸福的結果嗎?"答:"是。" "善的補特伽羅是有結果的、具因果的、所欲的、悅耳的、可親的、滋潤的、幸福的、幸福的結果嗎?"不應如是說……

  24. Viññāṇaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Akusalaṃ viññāṇaṃ upādāya akusalassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… akusalaṃ viññāṇaṃ upādāya akusalassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Akusalaṃ viññāṇaṃ saphalaṃ savipākaṃ aniṭṭhaphalaṃ akantaphalaṃ amanuññaphalaṃ secanakaphalaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti? Āmantā. Akusalopi puggalo saphalo savipāko aniṭṭhaphalo akantaphalo amanuññaphalo secanakaphalo dukkhudrayo dukkhavipākoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  25. Viññāṇaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Abyākataṃ viññāṇaṃ upādāya abyākatassa puggalassa paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… abyākataṃ viññāṇaṃ upādāya abyākatassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Abyākataṃ viññāṇaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammanti? Āmantā. Abyākatopi puggalo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  26. Cakkhuṃ upādāya 『『cakkhumā puggalo』』ti vattabboti? Āmantā . Cakkhumhi niruddhe 『『cakkhumā puggalo niruddho』』ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotaṃ upādāya… ghānaṃ upādāya… jivhaṃ upādāya… kāyaṃ upādāya… manaṃ upādāya 『『manavā puggalo』』ti vattabboti? Āmantā. Manamhi niruddhe 『『manavā puggalo niruddho』』ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe.

  27. Micchādiṭṭhiṃ upādāya 『『micchādiṭṭhiyo puggalo』』ti vattabboti? Āmantā. Micchādiṭṭhiyā niruddhāya 『『micchādiṭṭhiyo puggalo niruddho』』ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe. Micchāsaṅkappaṃ upādāya… micchāvācaṃ upādāya… micchākammantaṃ upādāya… micchāājīvaṃ upādāya … micchāvāyāmaṃ upādāya… micchāsatiṃ upādāya… micchāsamādhiṃ upādāya 『『micchāsamādhiyo puggalo』』ti vattabboti? Āmantā. Micchāsamādhimhi niruddhe 『『micchāsamādhiyo puggalo niruddho』』ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe.

  28. Sammādiṭṭhiṃ upādāya 『『sammādiṭṭhiyo puggalo』』ti vattabboti? Āmantā. Sammādiṭṭhiyā niruddhāya 『『sammādiṭṭhiyo puggalo niruddho』』ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsaṅkappaṃ upādāya… sammāvācaṃ upādāya… sammākammantaṃ upādāya… sammāājīvaṃ upādāya… sammāvāyāmaṃ upādāya… sammāsatiṃ upādāya… sammāsamādhiṃ upādāya 『『sammāsamādhiyo puggalo』』ti vattabboti? Āmantā. Sammāsamādhimhi niruddhe 『『sammāsamādhiyo puggalo niruddho』』ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  29. Rūpaṃ upādāya, vedanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Dvinnaṃ khandhānaṃ upādāya dvinnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… rūpaṃ upādāya, vedanaṃ upādāya, saññaṃ upādāya, saṅkhāre upādāya, viññāṇaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Pañcannaṃ khandhānaṃ upādāya pañcannaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  30. Cakkhāyatanaṃ upādāya, sotāyatanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Dvinnaṃ āyatanānaṃ upādāya dvinnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhāyatanaṃ upādāya, sotāyatanaṃ upādāya…pe… dhammāyatanaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Dvādasannaṃ āyatanānaṃ upādāya dvādasannaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  31. "以識為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"以不善的識為依附的不善的補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以不善的識為依附的不善的補特伽羅的定義是什麼?"答:"是。" "不善的識是有結果的、具因果的、非所欲的、非悅耳的、非可親的、滋潤的、痛苦的、痛苦的結果嗎?"答:"是。" "不善的補特伽羅是有結果的、具因果的、非所欲的、非悅耳的、非可親的、滋潤的、痛苦的、痛苦的結果嗎?"不應如是說……

  32. "以識為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"以未決定的識為依附的未決定的補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以未決定的識為依附的未決定的補特伽羅的定義是什麼?"答:"是。" "未決定的識是不常的、因緣所生的、滅壞的、衰退的、厭離的、止息的、變化的?"答:"是。" "未決定的補特伽羅是不常的、因緣所生的、滅壞的、衰退的、厭離的、止息的、變化的?"不應如是說……
  33. "以眼為依附的『有眼的補特伽羅』是否可以說?"答:"在眼被遮閉時,『有眼的補特伽羅被遮閉』是否可以說?"不應如是說…… "以耳為依附……以鼻為依附……以舌為依附……以身體為依附……以心為依附的『有心的補特伽羅』是否可以說?"答:"是。" "在心被遮閉時,『有心的補特伽羅被遮閉』是否可以說?"不應如是說。
  34. "以邪見為依附的『邪見的補特伽羅』是否可以說?"答:"在邪見被遮閉時,『邪見的補特伽羅被遮閉』是否可以說?"不應如是說。 "以邪思維為依附……以邪語為依附……以邪業為依附……以邪生計為依附……以邪精進為依附……以邪念為依附……以邪定為依附的『邪定的補特伽羅』是否可以說?"答:"是。" "在邪定被遮閉時,『邪定的補特伽羅被遮閉』是否可以說?"不應如是說。
  35. "以正見為依附的『正見的補特伽羅』是否可以說?"答:"在正見被遮閉時,『正見的補特伽羅被遮閉』是否可以說?"不應如是說…… "以正思維為依附……以正語為依附……以正業為依附……以正生計為依附……以正精進為依附……以正念為依附……以正定為依附的『正定的補特伽羅』是否可以說?"答:"是。" "在正定被遮閉時,『正定的補特伽羅被遮閉』是否可以說?"不應如是說……
  36. "以色為依附,以感覺為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"以兩種蘊為依附的兩種補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以色為依附、以感覺為依附、以念為依附、以行蘊為依附、以識為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"是。" "以五種蘊為依附的五種補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說……
  37. "以眼根為依附,以耳根為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"以兩種根為依附的兩種補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以眼根為依附、以耳根為依附……以法根為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"是。" "以十二種根為依附的十二種補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說……

  38. Cakkhudhātuṃ upādāya, sotadhātuṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Dvinnaṃ dhātūnaṃ upādāya dvinnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhudhātuṃ upādāya, sotadhātuṃ upādāya…pe… dhammadhātuṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā . Aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ upādāya aṭṭhārasannaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  39. Cakkhundriyaṃ upādāya, sotindriyaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Dvinnaṃ indriyānaṃ upādāya dvinnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhundriyaṃ upādāya, sotindriyaṃ upādāya…pe… aññātāvindriyaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Āmantā. Bāvīsatīnaṃ [bāvīsatiyā (?)] indriyānaṃ upādāya bāvīsatīnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  40. Ekavokārabhavaṃ upādāya ekassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Catuvokārabhavaṃ upādāya catunnaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… ekavokārabhavaṃ upādāya ekassa puggalassa paññattīti? Āmantā. Pañcavokārabhavaṃ upādāya pañcannaṃ puggalānaṃ paññattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… ekavokārabhave ekova puggaloti? Āmantā. Catuvokārabhave cattārova [cattāro (?)] puggalāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… ekavokārabhave ekova puggaloti? Āmantā. Pañcavokārabhave pañceva puggalāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  41. Yathā rukkhaṃ upādāya chāyāya paññatti, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññattīti? ( ) [(āmantā) (?) evaṃ anantaravārattayepi] Yathā rukkhaṃ upādāya chāyāya paññatti, rukkhopi anicco chāyāpi aniccā, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññatti, rūpampi aniccaṃ puggalopi aniccoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… yathā rukkhaṃ upādāya chāyāya paññatti, añño rukkho aññā chāyā, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññatti, aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  42. Yathā gāmaṃ upādāya gāmikassa paññatti, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññattīti? Yathā gāmaṃ upādāya gāmikassa paññatti, añño gāmo añño gāmiko, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññatti, aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  43. Yathā raṭṭhaṃ upādāya rañño paññatti, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññattīti ? Yathā raṭṭhaṃ upādāya rañño paññatti, aññaṃ raṭṭhaṃ añño rājā, evamevaṃ rūpaṃ upādāya puggalassa paññatti, aññaṃ rūpaṃ añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  44. Yathā na nigaḷo negaḷiko, yassa nigaḷo so negaḷiko, evamevaṃ na rūpaṃ rūpavā, yassa rūpaṃ so rūpavāti? Yathā na nigaḷo negaḷiko, yassa nigaḷo so negaḷiko, añño nigaḷo añño negaḷiko, evamevaṃ na rūpaṃ rūpavā, yassa rūpaṃ so rūpavā, aññaṃ rūpaṃ añño rūpavāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  45. "以眼根為依附,耳根為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"以兩種元素為依附的兩種補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以眼根為依附,耳根為依附……以法元素為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"是。" "以十八種元素為依附的十八種補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說……

  46. "以眼識為依附,耳識為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"以兩種識為依附的兩種補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以眼識為依附,耳識為依附……以其他識為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"是。" "以二十二種識為依附的二十二種補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說……
  47. "以單一存在為依附的單一補特伽羅的定義是什麼?"答:"以四重存在為依附的四種補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以單一存在為依附的單一補特伽羅的定義是什麼?"答:"是。" "以五重存在為依附的五種補特伽羅的定義是什麼?"不應如是說…… "以單一存在為依附的單一補特伽羅是否?"答:"是。" "以四重存在為依附的四種補特伽羅是否?"不應如是說……
  48. "如同以樹為依附的影子的定義,是否可以說以色為依附的補特伽羅的定義?"答:"如同以樹為依附的影子的定義,樹也是不常的,影子也是不常的,如同以色為依附的補特伽羅的定義,色也是不常的,補特伽羅也是不常的?"不應如是說…… "如同以樹為依附的影子的定義,另一棵樹和另一影子,是否可以說以色為依附的補特伽羅的定義,另一種色和另一補特伽羅?"不應如是說……
  49. "如同以村莊為依附的村民的定義,是否可以說以色為依附的補特伽羅的定義?"答:"如同以村莊為依附的村民的定義,另一村莊和另一村民,是否可以說以色為依附的補特伽羅的定義,另一種色和另一補特伽羅?"不應如是說……
  50. "如同以國土為依附的國王的定義,是否可以說以色為依附的補特伽羅的定義?"答:"如同以國土為依附的國王的定義,另一國土和另一國王,是否可以說以色為依附的補特伽羅的定義,另一種色和另一補特伽羅?"不應如是說……
  51. "如同不被束縛的和被束縛的,那個不被束縛的就是被束縛的;如同以色為依附,那個色就是色的?"答:"如同不被束縛的和被束縛的,另一不被束縛的和另一被束縛的;如同以色為依附,那個色就是色的,另一種色和另一種色的?"不應如是說……

  52. Citte citte puggalassa paññattīti? Āmantā. Citte citte puggalo jāyati jīyati mīyati cavati upapajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dutiye citte uppanne na vattabbaṃ soti vā aññoti vāti? Āmantā . Dutiye citte uppanne na vattabbaṃ kumārakoti vā kumārikāti vāti? Vattabbaṃ.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – 『『soti vā aññoti vā,』』 tena vata re vattabbe – 『『dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – 『kumārakoti vā kumārikāti vā』』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – soti vā aññoti vā, dutiye citte uppanne vattabbaṃ – kumārakoti vā kumārikāti vā』』』ti micchā.

Hañci vā pana dutiye citte uppanne vattabbaṃ – 『『kumārakoti vā kumārikā』』ti vā, tena vata re vattabbe – 『『dutiye citte uppanne vattabbaṃ – 『soti vā aññoti vā』』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – soti vā aññoti vā, dutiye citte uppanne vattabbaṃ – kumārakoti vā kumārikāti vā』』』ti micchā.

  1. Dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – 『『soti vā aññoti vā』』ti? Āmantā. Dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – 『『itthīti vā purisoti vā gahaṭṭhoti vā pabbajitoti vā devoti vā manussoti vā』』ti? Vattabbaṃ.

Ājānāhi niggahaṃ. Hañci dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – 『『soti vā aññoti vā,』』 tena vata re vattabbe – 『『dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – 『devoti vā manussoti vā』』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – soti vā aññoti vā, dutiye citte uppanne vattabbaṃ – devoti vā manussoti vā』』』ti micchā.

Hañci vā pana dutiye citte uppanne vattabbaṃ – 『『devoti vā manussoti vā,』』 tena vata re vattabbe – 『『dutiye citte uppanne vattabbaṃ – 『soti vā aññoti vā』』』ti. Yaṃ tattha vadesi – 『『vattabbe kho – 『dutiye citte uppanne na vattabbaṃ – soti vā aññoti vā, dutiye citte uppanne vattabbaṃ – devoti vā manussoti vā』』』ti micchā…pe….

  1. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu yo passati yaṃ passati yena passati, so passati taṃ passati tena passatīti? Āmantā. Hañci yo passati yaṃ passati yena passati, so passati taṃ passati tena passati; tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  2. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu yo suṇāti…pe… yo ghāyati… yo sāyati… yo phusati… yo vijānāti yaṃ vijānāti yena vijānāti, so vijānāti taṃ vijānāti tena vijānātīti? Āmantā. Hañci yo vijānāti yaṃ vijānāti yena vijānāti, so vijānāti taṃ vijānāti tena vijānāti; tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  3. "以心為依附的補特伽羅的定義是什麼?"答:"在心中,補特伽羅生起、存在、消逝、離去、再生嗎?"不應如是說…… "在第二個心中生起時,是否不應說『是』或『不是』?"答:"是。" "在第二個心中生起時,是否不應說『小男孩』或『小女孩』?"可以說。 請注意禁止。若在第二個心中生起時不應說——『是』或『不是』,那麼確實應當說——『在第二個心中生起時不應說——小男孩或小女孩』。你所說的——「確實應當說——『在第二個心中生起時不應說——是或不是,第二個心中生起時應當說——小男孩或小女孩』」是錯誤的。 然而在第二個心中生起時應當說——『小男孩或小女孩』。那麼確實應當說——『在第二個心中生起時應當說——是或不是』。你所說的——「確實應當說——『在第二個心中生起時不應說——是或不是,第二個心中生起時應當說——小男孩或小女孩』」是錯誤的。

  4. "在第二個心中生起時是否不應說——『是』或『不是』?"答:"在第二個心中生起時是否不應說——『女性或男性、家庭主或出家人、神或人』?"可以說。 請注意禁止。若在第二個心中生起時不應說——『是』或『不是』,那麼確實應當說——『在第二個心中生起時不應說——神或人』。你所說的——「確實應當說——『在第二個心中生起時不應說——是或不是,第二個心中生起時應當說——神或人』」是錯誤的。 然而在第二個心中生起時應當說——『神或人』。那麼確實應當說——『在第二個心中生起時應當說——是或不是』。你所說的——「確實應當說——『在第二個心中生起時不應說——是或不是,第二個心中生起時應當說——神或人』」是錯誤的……
  5. "是否不應說——『補特伽羅通過真實的究竟而被獲得』?"答:"難道看到的、所見的、以何種方式看到的,都是看到的、所見的,那個看到的?"答:"是。" 然而看到的、所見的、以何種方式看到的,都是看到的、所見的,那個看到的;那麼確實應當說——『補特伽羅通過真實的究竟而被獲得』。
  6. "是否不應說——『補特伽羅通過真實的究竟而被獲得』?"答:"難道聽到的……嗅到的……嚐到的……觸到的……知道的、所知道的、以何種方式知道的,都是知道的、所知道的,那個知道的?"答:"是。" 然而知道的、所知道的、以何種方式知道的,都是知道的、所知道的,那個知道的;那麼確實應當說——『補特伽羅通過真實的究竟而被獲得』。

  7. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu yo na passati yaṃ na passati yena na passati, so na passati taṃ na passati tena na passatīti? Āmantā. Hañci yo na passati yaṃ na passati yena na passati, so na passati taṃ na passati tena na passati; no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu yo na suṇāti…pe… yo na ghāyati… yo na sāyati… yo na phusati… yo na vijānāti yaṃ na vijānāti yena na vijānāti, so na vijānāti taṃ na vijānāti tena na vijānātīti? Āmantā. Hañci yo na vijānāti yaṃ na vijānāti yena na vijānāti, so na vijānāti taṃ na vijānāti tena na vijānāti; no ca vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  1. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『passāmahaṃ, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmī』』ti [ma. ni. 1.213 thokaṃ visadisaṃ]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti.

  2. Vuttaṃ bhagavatā – 『『passāmahaṃ, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmī』』ti katvā teneva kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena rūpaṃ passati puggalaṃ passatīti? Rūpaṃ passati. Rūpaṃ puggalo, rūpaṃ cavati, rūpaṃ upapajjati, rūpaṃ yathākammūpaganti? Na hevaṃ vattabbe.

Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena rūpaṃ passati puggalaṃ passatīti? Puggalaṃ passati. Puggalo rūpaṃ rūpāyatanaṃ rūpadhātu nīlaṃ pītakaṃ lohitakaṃ odātaṃ cakkhuviññeyyaṃ cakkhusmiṃ paṭihaññati, cakkhussa āpāthaṃ āgacchatīti? Na hevaṃ vattabbe.

Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena rūpaṃ passati puggalaṃ passatīti? Ubho passati. Ubho rūpaṃ rūpāyatanaṃ rūpadhātu, ubho nīlā, ubho pītakā, ubho lohitakā, ubho odātā, ubho cakkhuviññeyyā, ubho cakkhusmiṃ paṭihaññanti, ubho cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, ubho cavanti, ubho upapajjanti, ubho yathākammūpagāti? Na hevaṃ vattabbe.

Upādāpaññattānuyogo.

  1. Purisakārānuyogo

  2. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti? Āmantā. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  3. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Tassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  4. Tassa kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  5. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  6. "補特伽羅通過真實的究竟而被獲得嗎?"答:"是。" "難道不看到的、不所見的、不以何種方式看到的,都是不看到的、不所見的,那個不看到的?"答:"是。" 然而不看到的、不所見的、不以何種方式看到的,都是不看到的、不所見的,那個不看到的;那麼確實不應說——"補特伽羅通過真實的究竟而被獲得"。 "補特伽羅通過真實的究竟而被獲得嗎?"答:"是。" "難道不聽到的……不嗅到的……不嚐到的……不觸到的……不知道的、不所知道的、不以何種方式知道的,都是不知道的、不所知道的,那個不知道的?"答:"是。" 然而不知道的、不所知道的、不以何種方式知道的,都是不知道的、不所知道的,那個不知道的;那麼確實不應說——"補特伽羅通過真實的究竟而被獲得"。

  7. "是否不應說——'補特伽羅通過真實的究竟而被獲得'?"答:"是。" "難道世尊不是說過——'比丘們,我以清凈超越人的天眼,見眾生死時、生時,貴賤、美醜、善趣、惡趣,隨業而去,我知道這些眾生'!這是經典嗎?"答:"是。" 那麼補特伽羅通過真實的究竟而被獲得。
  8. "世尊說——'比丘們,我以清凈超越人的天眼,見眾生死時、生時,貴賤、美醜、善趣、惡趣,隨業而去,我知道這些眾生',因此補特伽羅通過真實的究竟而被獲得嗎?"答:"是。" "世尊以清凈超越人的天眼見色還是見補特伽羅?"答:"見色。" "色是補特伽羅,色死去,色再生,色隨業而去嗎?"不應如是說。 "世尊以清凈超越人的天眼見色還是見補特伽羅?"答:"見補特伽羅。" "補特伽羅是色、色處、色界、藍色、黃色、紅色、白色、眼識所識、撞擊眼睛、進入眼睛的視野嗎?"不應如是說。 "世尊以清凈超越人的天眼見色還是見補特伽羅?"答:"兩者都見。" "兩者都是色、色處、色界,兩者都是藍色,兩者都是黃色,兩者都是紅色,兩者都是白色,兩者都是眼識所識,兩者都撞擊眼睛,兩者都進入眼睛的視野,兩者都死去,兩者都再生,兩者都隨業而去嗎?"不應如是說。 依附與概念的追問。 人的行為的追問
  9. "善惡業存在嗎?"答:"是。" "善惡業的作者和使作者存在嗎?"不應如是說……
  10. "善惡業存在,善惡業的作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "那個作者和使作者存在嗎?"不應如是說……
  11. "那個作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "那個苦的終結不存在,輪迴的斷絕不存在,無取般涅槃不存在嗎?"不應如是說……
  12. "善惡業存在,善惡業的作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "補特伽羅存在,補特伽羅的作者和使作者存在嗎?"不應如是說……

  13. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  14. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Mahāpathavī upalabbhatīti, mahāpathaviyā kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  15. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Mahāsamuddo upalabbhatīti, mahāsamuddassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  16. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Sinerupabbatarājā upalabbhatīti, sinerussa pabbatarājassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  17. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Āpo upalabbhatīti, āpassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  18. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Tejo upalabbhatīti, tejassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  19. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Vāyo upalabbhatīti, vāyassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  20. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti , tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  21. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā upalabbhatīti? Āmantā. Aññāni kalyāṇapāpakāni kammāni añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  22. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti? Āmantā. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  23. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  24. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  25. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  26. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  27. "善惡業存在,善惡業的作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "涅槃存在,涅槃的作者和使作者存在嗎?"不應如是說……

  28. "善惡業存在,善惡業的作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "大地存在,大地的作者和使作者存在嗎?"不應如是說……
  29. "善惡業存在,善惡業的作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "大海存在,大海的作者和使作者存在嗎?"不應如是說……
  30. "善惡業存在,善惡業的作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "須彌山王存在,須彌山王的作者和使作者存在嗎?"不應如是說……
  31. "善惡業存在,善惡業的作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "水存在,水的作者和使作者存在嗎?"不應如是說……
  32. "善惡業存在,善惡業的作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "火存在,火的作者和使作者存在嗎?"不應如是說……
  33. "善惡業存在,善惡業的作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "風存在,風的作者和使作者存在嗎?"不應如是說……
  34. "善惡業存在,善惡業的作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "草木樹林存在,草木樹林的作者和使作者存在嗎?"不應如是說……
  35. "善惡業存在,善惡業的作者和使作者存在嗎?"答:"是。" "其他的善惡業和其他的善惡業的作者和使作者是不同的嗎?"不應如是說……
  36. "善惡業的果報存在嗎?"答:"是。" "善惡業的果報的感受者存在嗎?"不應如是說……
  37. "善惡業的果報存在,善惡業的果報的感受者存在嗎?"答:"是。" "那個感受者存在嗎?"不應如是說……
  38. "那個感受者存在嗎?"答:"是。" "那個苦的終結不存在,輪迴的斷絕不存在,無取般涅槃不存在嗎?"不應如是說……
  39. "善惡業的果報存在,善惡業的果報的感受者存在嗎?"答:"是。" "補特伽羅存在,補特伽羅的感受者存在嗎?"不應如是說……
  40. "善惡業的果報存在,善惡業的果報的感受者存在嗎?"答:"是。" "涅槃存在,涅槃的感受者存在嗎?"不應如是說……

  41. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Mahāpathavī upalabbhatīti…pe… mahāsamuddo upalabbhatīti… sinerupabbatarājā upalabbhatīti… āpo upalabbhatīti… tejo upalabbhatīti… vāyo upalabbhatīti…pe… tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  42. Kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko upalabbhatīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipāko, añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  43. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti? Āmantā. Dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  44. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  45. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  46. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti ? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  47. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  48. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā . Mahāpathavī upalabbhatīti… mahāsamuddo upalabbhatīti… sinerupabbatarājā upalabbhatīti… āpo upalabbhatīti… tejo upalabbhatīti… vāyo upalabbhatīti…pe… tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  49. Dibbaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, dibbassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā . Aññaṃ dibbaṃ sukhaṃ, añño dibbassa sukhassa paṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  50. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti? Āmantā. Mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  51. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  52. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  53. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  54. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  55. "善惡業的果報存在,善惡業的果報的感受者存在嗎?"答:"是。" "大地存在……大海存在……須彌山王存在……水存在……火存在……風存在……草木樹林存在,草木樹林的感受者存在嗎?"不應如是說……

  56. "善惡業的果報存在,善惡業的果報的感受者存在嗎?"答:"是。" "善惡業的果報和善惡業的果報的感受者是不同的嗎?"不應如是說……
  57. "天界的快樂存在嗎?"答:"是。" "天界快樂的感受者存在嗎?"不應如是說……
  58. "天界的快樂存在,天界快樂的感受者存在嗎?"答:"是。" "那個感受者存在嗎?"不應如是說……
  59. "那個感受者存在嗎?"答:"是。" "那個苦的終結不存在,輪迴的斷絕不存在,無取般涅槃不存在嗎?"不應如是說……
  60. "天界的快樂存在,天界快樂的感受者存在嗎?"答:"是。" "補特伽羅存在,補特伽羅的感受者存在嗎?"不應如是說……
  61. "天界的快樂存在,天界快樂的感受者存在嗎?"答:"是。" "涅槃存在,涅槃的感受者存在嗎?"不應如是說……
  62. "天界的快樂存在,天界快樂的感受者存在嗎?"答:"是。" "大地存在……大海存在……須彌山王存在……水存在……火存在……風存在……草木樹林存在,草木樹林的感受者存在嗎?"不應如是說……
  63. "天界的快樂存在,天界快樂的感受者存在嗎?"答:"是。" "天界的快樂和天界快樂的感受者是不同的嗎?"不應如是說……
  64. "人間的快樂存在嗎?"答:"是。" "人間快樂的感受者存在嗎?"不應如是說……
  65. "人間的快樂存在,人間快樂的感受者存在嗎?"答:"是。" "那個感受者存在嗎?"不應如是說……
  66. "那個感受者存在嗎?"答:"是。" "那個苦的終結不存在,輪迴的斷絕不存在,無取般涅槃不存在嗎?"不應如是說……
  67. "人間的快樂存在,人間快樂的感受者存在嗎?"答:"是。" "補特伽羅存在,補特伽羅的感受者存在嗎?"不應如是說……
  68. "人間的快樂存在,人間快樂的感受者存在嗎?"答:"是。" "涅槃存在,涅槃的感受者存在嗎?"不應如是說……

  69. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Mahāpathavī upalabbhatīti…pe… mahāsamuddo upalabbhatīti… sinerupabbatarājā upalabbhatīti… āpo upalabbhatīti… tejo upalabbhatīti… vāyo upalabbhatīti… tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  70. Mānusakaṃ sukhaṃ upalabbhatīti, mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti ? Āmantā. Aññaṃ mānusakaṃ sukhaṃ añño mānusakassa sukhassa paṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  71. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti? Āmantā. Āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  72. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  73. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  74. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  75. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  76. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Mahāpathavī upalabbhatīti…pe… mahāsamuddo upalabbhatīti… sinerupabbatarājā upalabbhatīti… āpo upalabbhatīti… tejo upalabbhatīti… vāyo upalabbhatīti… tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  77. Āpāyikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti ? Āmantā. Aññaṃ āpāyikaṃ dukkhaṃ, añño āpāyikassa dukkhassa paṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  78. Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti? Āmantā. Nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe.

Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  1. Tassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  2. Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Puggalo upalabbhatīti, puggalassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  3. Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Nibbānaṃ upalabbhatīti, nibbānassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  4. "人間的快樂存在,人間快樂的感受者存在嗎?"答:"是。" "大地存在……大海存在……須彌山王存在……水存在……火存在……風存在……草木樹林存在,草木樹林的感受者存在嗎?"不應如是說……

  5. "人間的快樂存在,人間快樂的感受者存在嗎?"答:"是。" "人間的快樂和人間快樂的感受者是不同的嗎?"不應如是說……
  6. "惡道的苦存在嗎?"答:"是。" "惡道苦的感受者存在嗎?"不應如是說……
  7. "惡道的苦存在,惡道苦的感受者存在嗎?"答:"是。" "那個感受者存在嗎?"不應如是說……
  8. "那個感受者存在嗎?"答:"是。" "那個苦的終結不存在,輪迴的斷絕不存在,無取般涅槃不存在嗎?"不應如是說……
  9. "惡道的苦存在,惡道苦的感受者存在嗎?"答:"是。" "補特伽羅存在,補特伽羅的感受者存在嗎?"不應如是說……
  10. "惡道的苦存在,惡道苦的感受者存在嗎?"答:"是。" "涅槃存在,涅槃的感受者存在嗎?"不應如是說……
  11. "惡道的苦存在,惡道苦的感受者存在嗎?"答:"是。" "大地存在……大海存在……須彌山王存在……水存在……火存在……風存在……草木樹林存在,草木樹林的感受者存在嗎?"不應如是說……
  12. "惡道的苦存在,惡道苦的感受者存在嗎?"答:"是。" "惡道的苦和惡道苦的感受者是不同的嗎?"不應如是說……
  13. "地獄的苦存在嗎?"答:"是。" "地獄苦的感受者存在嗎?"不應如是說。 "地獄的苦存在,地獄苦的感受者存在嗎?"答:"是。" "那個感受者存在嗎?"不應如是說……
  14. "那個感受者存在嗎?"答:"是。" "那個苦的終結不存在,輪迴的斷絕不存在,無取般涅槃不存在嗎?"不應如是說……
  15. "地獄的苦存在,地獄苦的感受者存在嗎?"答:"是。" "補特伽羅存在,補特伽羅的感受者存在嗎?"不應如是說……
  16. "地獄的苦存在,地獄苦的感受者存在嗎?"答:"是。" "涅槃存在,涅槃的感受者存在嗎?"不應如是說……

  17. Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Mahāpathavī upalabbhatīti…pe… mahāsamuddo upalabbhatīti… sinerupabbatarājā upalabbhatīti… āpo upalabbhatīti… tejo upalabbhatīti… vāyo upalabbhatīti… tiṇakaṭṭhavanappatayo upalabbhantīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  18. Nerayikaṃ dukkhaṃ upalabbhatīti, nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedī upalabbhatīti ? Āmantā. Aññaṃ nerayikaṃ dukkhaṃ, añño nerayikassa dukkhassa paṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  19. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. So karoti so paṭisaṃvedetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  20. So karoti so paṭisaṃvedetīti? Āmantā. Sayaṅkataṃ sukhadukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  21. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Añño karoti añño paṭisaṃvedetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  22. Añño karoti añño paṭisaṃvedetīti? Āmantā. Paraṅkataṃ sukhadukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  23. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā . So ca añño ca karonti so ca añño ca paṭisaṃvedentīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  24. So ca añño ca karonti, so ca añño ca paṭisaṃvedentīti? Āmantā. Sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  25. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. Neva so karoti na so paṭisaṃvedeti, na añño karoti na añño paṭisaṃvedetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  26. Neva so karoti na so paṭisaṃvedeti, na añño karoti na añño paṭisaṃvedetīti? Āmantā. Asayaṅkāraṃ aparaṅkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  27. Kalyāṇapāpakāni kammāni upalabbhantīti, kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedī upalabbhatīti? Āmantā. So karoti so paṭisaṃvedeti, añño karoti añño paṭisaṃvedeti, so ca añño ca karonti so ca añño ca paṭisaṃvedenti, neva so karoti na so paṭisaṃvedeti, na añño karoti na añño paṭisaṃvedetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  28. So karoti so paṭisaṃvedeti, añño karoti añño paṭisaṃvedeti, so ca añño ca karonti so ca añño ca paṭisaṃvedenti, neva so karoti na so paṭisaṃvedeti, na añño karoti na añño paṭisaṃvedetīti? Āmantā. Sayaṅkataṃ sukhadukkhaṃ, paraṅkataṃ sukhadukkhaṃ, sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkhaṃ, asayaṅkāraṃ aparaṅkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  29. Kammaṃ atthīti? Āmantā . Kammakārako atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  30. Kammaṃ atthīti, kammakārako atthīti? Āmantā. Tassa kārako atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  31. Tassa kārako atthīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  32. Kammaṃ atthīti, kammakārako atthīti? Āmantā. Puggalo atthīti, puggalassa kārako atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  33. "地獄的苦存在嗎?地獄苦的感受者存在嗎?"答:"是。" "大地存在……大海存在……須彌山王存在……水存在……火存在……風存在……草木樹林存在,草木樹林的感受者存在嗎?"不應如是說……

  34. "地獄的苦存在嗎?地獄苦的感受者存在嗎?"答:"是。" "其他的地獄苦和其他的地獄苦的感受者是不同的嗎?"不應如是說……
  35. "善惡業存在嗎?善惡業的作者和使作者的果報感受者存在嗎?"答:"是。" "他做,他感受嗎?"不應如是說……
  36. "他做,他感受嗎?"答:"是。" "自作的快樂和痛苦嗎?"不應如是說……
  37. "善惡業存在嗎?善惡業的作者和使作者的果報感受者存在嗎?"答:"是。" "其他的做,其他的感受嗎?"不應如是說……
  38. "其他的做,其他的感受嗎?"答:"是。" "他人的快樂和痛苦嗎?"不應如是說……
  39. "善惡業存在嗎?善惡業的作者和使作者的果報感受者存在嗎?"答:"是。" "他和其他人做,他和其他人感受嗎?"不應如是說……
  40. "他和其他人做,他和其他人感受嗎?"答:"是。" "自作和他作的快樂和痛苦嗎?"不應如是說……
  41. "善惡業存在嗎?善惡業的作者和使作者的果報感受者存在嗎?"答:"是。" "既不他做也不他感受,也不其他做也不其他感受嗎?"不應如是說……
  42. "既不他做也不他感受,也不其他做也不其他感受嗎?"答:"是。" "無自作、他作、因緣生起的快樂和痛苦嗎?"不應如是說……
  43. "善惡業存在嗎?善惡業的作者和使作者的果報感受者存在嗎?"答:"是。" "他做,他感受,其他做,其他感受,他和其他人做,他和其他人感受,既不他做也不他感受,也不其他做也不其他感受嗎?"不應如是說……
  44. "他做,他感受,其他做,其他感受,他和其他人做,他和其他人感受,既不他做也不他感受,也不其他做也不其他感受嗎?"答:"是。" "自作的快樂和痛苦,他作的快樂和痛苦,自作和他作的快樂和痛苦,無自作、他作、因緣生起的快樂和痛苦嗎?"不應如是說……
  45. "業是什麼?"答:"業的作者是什麼?"不應如是說……
  46. "業是什麼,業的作者是什麼?"答:"是。" "他的作者是什麼?"不應如是說……
  47. "他的作者是什麼?"答:"是。" "那個苦的終結不存在,輪迴的斷絕不存在,無取般涅槃不存在嗎?"不應如是說……
  48. "業是什麼,業的作者是什麼?"答:"是。" "補特伽羅是什麼,補特伽羅的作者是什麼?"不應如是說……

  49. Kammaṃ atthīti, kammakārako atthīti? Āmantā. Nibbānaṃ atthīti, nibbānassa kārako atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  50. Kammaṃ atthīti, kammakārako atthīti? Āmantā. Mahāpathavī atthīti…pe… mahāsamuddo atthīti… sinerupabbatarājā atthīti… āpo atthīti… tejo atthīti… vāyo atthīti… tiṇakaṭṭhavanappatayo atthīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ kārako atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  51. Kammaṃ atthīti, kammakārako atthīti? Āmantā. Aññaṃ kammaṃ, añño kammakārakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  52. Vipāko atthīti? Āmantā. Vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  53. Vipāko atthīti, vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Tassa paṭisaṃvedī atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  54. Tassa paṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Tassa tasseva natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭupacchedo, natthi anupādāparinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vipāko atthīti, vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Puggalo atthīti, puggalassa paṭisaṃvedī atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  55. Vipāko atthīti, vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Nibbānaṃ atthīti, nibbānassa paṭisaṃvedī atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  56. Vipāko atthīti, vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Mahāpathavī atthīti…pe… mahāsamuddo atthīti… sinerupabbatarājā atthīti… āpo atthīti… tejo atthīti… vāyo atthīti… tiṇakaṭṭhavanappatayo atthīti, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṃ paṭisaṃvedī atthīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  57. Vipāko atthīti, vipākapaṭisaṃvedī atthīti? Āmantā. Añño vipāko, añño vipākapaṭisaṃvedīti? Na hevaṃ vattabbe. (Saṃkhittaṃ)

Purisakārānuyogo.

Kalyāṇavaggo paṭhamo.

  1. Abhiññānuyogo

  2. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu atthi koci iddhiṃ vikubbatīti? Āmantā. Hañci atthi koci iddhiṃ vikubbati, tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  3. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu atthi koci dibbāya sotadhātuyā saddaṃ suṇāti…pe… paracittaṃ vijānāti… pubbenivāsaṃ anussarati… dibbena cakkhunā rūpaṃ passati… āsavānaṃ khayaṃ sacchikarotīti? Āmantā. Hañci atthi koci āsavānaṃ khayaṃ sacchikaroti, tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  4. Atthi koci iddhiṃ vikubbatīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo iddhiṃ vikubbati, sveva puggalo? Yo iddhiṃ na vikubbati, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  5. Yo dibbāya sotadhātuyā saddaṃ suṇāti…pe… yo paracittaṃ vijānāti… yo pubbenivāsaṃ anussarati… yo dibbena cakkhunā rūpaṃ passati… yo āsavānaṃ khayaṃ sacchikaroti, sveva puggalo? Yo āsavānaṃ khayaṃ na sacchikaroti, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Abhiññānuyogo.

15-18. Ñātakānuyogādi

  1. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu mātā atthīti? Āmantā. Hañci mātā atthi, tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  2. "業是什麼,業的作者是什麼?"答:"是。" "涅槃是什麼,涅槃的作者是什麼?"不應如是說……

  3. "業是什麼,業的作者是什麼?"答:"是。" "大地是什麼……大海是什麼……須彌山王是什麼……水是什麼……火是什麼……風是什麼……草木樹林是什麼,草木樹林的作者是什麼?"不應如是說……
  4. "業是什麼,業的作者是什麼?"答:"是。" "其他的業,其他的業的作者是不同的嗎?"不應如是說……
  5. "果報是什麼?"答:"是。" "果報的感受者是什麼?"不應如是說……
  6. "果報是什麼,果報的感受者是什麼?"答:"是。" "那個感受者是什麼?"不應如是說……
  7. "那個感受者是什麼?"答:"是。" "那個苦的終結不存在,輪迴的斷絕不存在,無取般涅槃不存在嗎?"不應如是說…… "果報是什麼,果報的感受者是什麼?"答:"是。" "補特伽羅是什麼,補特伽羅的感受者是什麼?"不應如是說……
  8. "果報是什麼,果報的感受者是什麼?"答:"是。" "涅槃是什麼,涅槃的感受者是什麼?"不應如是說……
  9. "果報是什麼,果報的感受者是什麼?"答:"是。" "大地是什麼……大海是什麼……須彌山王是什麼……水是什麼……火是什麼……風是什麼……草木樹林是什麼,草木樹林的感受者是什麼?"不應如是說……
  10. "果報是什麼,果報的感受者是什麼?"答:"是。" "其他的果報,其他的果報的感受者是不同的嗎?"不應如是說。 (總結) 人類行為的因果關係。 善惡章節第一。 超凡能力的因果關係
  11. "不應說——『補特伽羅以真實的極致存在』嗎?"答:"是。" "難道沒有人能展示超凡能力嗎?"答:"是。" "如果確實有人能展示超凡能力,那麼就應說——『補特伽羅以真實的極致存在』。"
  12. "不應說——『補特伽羅以真實的極致存在』嗎?"答:"是。" "難道沒有人能聽到天耳的聲音……知道他人的心……回憶過去的生……以天眼見到形相……證得煩惱的滅盡嗎?"答:"是。" "如果確實有人證得煩惱的滅盡,那麼就應說——『補特伽羅以真實的極致存在』。"
  13. "是否有人能展示超凡能力?"答:"是。" "憑此原因,補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "誰展示超凡能力,誰就是補特伽羅?誰不展示超凡能力,誰就不是補特伽羅?"不應如是說……
  14. "誰能聽到天耳的聲音……誰知道他人的心……誰回憶過去的生……誰以天眼見到形相……誰證得煩惱的滅盡,誰就是補特伽羅?誰證得煩惱的滅盡不是真正的補特伽羅?"不應如是說…… 超凡能力的因果關係。 15-18. 親屬關係等的因果關係
  15. "不應說——『補特伽羅以真實的極致存在』嗎?"答:"是。" "難道母親不算嗎?"答:"是。" "如果母親確實存在,那麼就應說——『補特伽羅以真實的極致存在』。"

  16. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu pitā atthi…pe… bhātā atthi… bhaginī atthi… khattiyo atthi … brāhmaṇo atthi… vesso atthi… suddo atthi… gahaṭṭho atthi… pabbajito atthi… devo atthi… manusso atthīti? Āmantā. Hañci manusso atthi, tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  17. Mātā atthīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Atthi koci na mātā hutvā mātā hotīti? Āmantā. Atthi koci na puggalo hutvā puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atthi koci na pitā hutvā…pe… na bhātā hutvā… na bhaginī hutvā… na khattiyo hutvā… na brāhmaṇo hutvā… na vesso hutvā… na suddo hutvā… na gahaṭṭho hutvā… na pabbajito hutvā… na devo hutvā… na manusso hutvā manusso hotīti? Āmantā. Atthi koci na puggalo hutvā puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  18. Mātā atthīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti ? Āmantā. Atthi koci mātā hutvā na mātā hotīti? Āmantā. Atthi koci puggalo hutvā na puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi koci pitā hutvā… bhātā hutvā… bhaginī hutvā… khattiyo hutvā… brāhmaṇo hutvā… vesso hutvā… suddo hutvā… gahaṭṭho hutvā… pabbajito hutvā… devo hutvā… manusso hutvā na manusso hotīti? Āmantā. Atthi koci puggalo hutvā na puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  1. Paṭivedhānuyogo

  2. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu sotāpanno atthīti? Āmantā. Hañci sotāpanno atthi, tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  3. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu sakadāgāmī atthi…pe… anāgāmī atthi… arahā atthi… ubhatobhāgavimutto atthi… paññāvimutto atthi… kāyasakkhi [kāyasakkhī (syā.)] atthi… diṭṭhippatto atthi… saddhāvimutto atthi… dhammānusārī atthi… saddhānusārī atthīti? Āmantā.

Hañci saddhānusārī atthi, tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  1. Sotāpanno atthīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Atthi koci na sotāpanno hutvā sotāpanno hotīti? Āmantā. Atthi koci na puggalo hutvā puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  2. Atthi koci na sakadāgāmī hutvā… na anāgāmī hutvā… na arahā hutvā… na ubhatobhāgavimutto hutvā… na paññāvimutto hutvā… na kāyasakkhi hutvā… na diṭṭhippatto hutvā… na saddhāvimutto hutvā… na dhammānusārī hutvā… na saddhānusārī hutvā saddhānusārī hotīti? Āmantā. Atthi koci na puggalo hutvā puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  3. Sotāpanno atthīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Atthi koci sotāpanno hutvā na sotāpanno hotīti? Āmantā. Atthi koci puggalo hutvā na puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi koci sakadāgāmī hutvā… anāgāmī hutvā na anāgāmī hotīti? Āmantā. Atthi koci puggalo hutvā na puggalo hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paṭivedhānuyogo.

  1. Saṅghānuyogo

  2. "不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'嗎?"答:"是。" "難道父親不存在……兄弟不存在……姐妹不存在……剎帝利不存在……婆羅門不存在……吠舍不存在……首陀羅不存在……在家人不存在……出家人不存在……天人不存在……人類不存在嗎?"答:"是。" "如果人類確實存在,那麼就應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"

  3. "母親存在,因此補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "有人不是母親而成為母親嗎?"答:"是。" "有人不是補特伽羅而成為補特伽羅嗎?"不應如是說…… "有人不是父親而……不是兄弟而……不是姐妹而……不是剎帝利而……不是婆羅門而……不是吠舍而……不是首陀羅而……不是在家人而……不是出家人而……不是天人而……不是人類而成為人類嗎?"答:"是。" "有人不是補特伽羅而成為補特伽羅嗎?"不應如是說……
  4. "母親存在,因此補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "有人是母親而不再是母親嗎?"答:"是。" "有人是補特伽羅而不再是補特伽羅嗎?"不應如是說…… "有人是父親而……是兄弟而……是姐妹而……是剎帝利而……是婆羅門而……是吠舍而……是首陀羅而……是在家人而……是出家人而……是天人而……是人類而不再是人類嗎?"答:"是。" "有人是補特伽羅而不再是補特伽羅嗎?"不應如是說…… 證悟的因果關係
  5. "不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'嗎?"答:"是。" "難道須陀洹不存在嗎?"答:"是。" "如果須陀洹確實存在,那麼就應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"
  6. "不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'嗎?"答:"是。" "難道斯陀含不存在……阿那含不存在……阿羅漢不存在……俱解脫不存在……慧解脫不存在……身證不存在……見至不存在……信解脫不存在……隨法行不存在……隨信行不存在嗎?"答:"是。" "如果隨信行確實存在,那麼就應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"
  7. "須陀洹存在,因此補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "有人不是須陀洹而成為須陀洹嗎?"答:"是。" "有人不是補特伽羅而成為補特伽羅嗎?"不應如是說……
  8. "有人不是斯陀含而……不是阿那含而……不是阿羅漢而……不是俱解脫而……不是慧解脫而……不是身證而……不是見至而……不是信解脫而……不是隨法行而……不是隨信行而成為隨信行嗎?"答:"是。" "有人不是補特伽羅而成為補特伽羅嗎?"不應如是說……
  9. "須陀洹存在,因此補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "有人是須陀洹而不再是須陀洹嗎?"答:"是。" "有人是補特伽羅而不再是補特伽羅嗎?"不應如是說…… "有人是斯陀含而……是阿那含而不再是阿那含嗎?"答:"是。" "有人是補特伽羅而不再是補特伽羅嗎?"不應如是說…… 證悟的因果關係。 僧團的因果關係

  10. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā atthīti? Āmantā . Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā atthi, tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  11. Cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā atthīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā buddhapātubhāvā pātubhavantīti? Āmantā. Puggalo buddhapātubhāvā pātubhavatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Puggalo buddhapātubhāvā pātubhavatīti? Āmantā. Buddhassa bhagavato parinibbute ucchinno puggalo, natthi puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saṅghānuyogo.

  1. Saccikaṭṭhasabhāgānuyogo

  2. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Puggalo saṅkhatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… puggalo asaṅkhatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Na hevaṃ vattabbe.

  3. Puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Āmantā . Saṅkhatañca asaṅkhatañca ṭhapetvā atthaññā tatiyā koṭīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  4. Saṅkhatañca asaṅkhatañca ṭhapetvā atthaññā tatiyā koṭīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – 『『dvemā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā dve? Saṅkhatā ca dhātu asaṅkhatā ca dhātu. Imā kho, bhikkhave, dve dhātuyo』』ti [ma. ni. 1.125, ālapanamattameva nānaṃ]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – 『『saṅkhatañca asaṅkhatañca ṭhapetvā atthaññā tatiyā koṭī』』ti.

  5. Puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Āmantā. Aññaṃ saṅkhataṃ, aññaṃ asaṅkhataṃ, añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  6. Khandhā saṅkhatā, nibbānaṃ asaṅkhataṃ, puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Āmantā. Aññe khandhā, aññaṃ nibbānaṃ, añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  7. Rūpaṃ saṅkhataṃ, nibbānaṃ asaṅkhataṃ, puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Āmantā. Aññaṃ rūpaṃ, aññaṃ nibbānaṃ, añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ saṅkhataṃ, nibbānaṃ asaṅkhataṃ, puggalo neva saṅkhato nāsaṅkhatoti? Āmantā. Aññaṃ viññāṇaṃ, aññaṃ nibbānaṃ, añño puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  8. Puggalassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti? Āmantā. Puggalo saṅkhatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vuttaṃ bhagavatā – 『『tīṇimāni, bhikkhave, saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. Saṅkhatānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ [katamāni tīṇi (a. ni. 3.47)] uppādo paññāyati , vayo paññāyati, ṭhitānaṃ aññathattaṃ paññāyatī』』ti [a. ni. 3.47]. Puggalassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati; tena hi puggalo saṅkhatoti.

  9. Puggalassa na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti? Āmantā. Puggalo asaṅkhatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vuttaṃ bhagavatā – 『『tīṇimāni, bhikkhave, asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇāni. Asaṅkhatānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitānaṃ aññathattaṃ paññāyatī』』ti [a. ni. 3.48]. Puggalassa na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati; tena hi puggalo asaṅkhatoti.

  10. "不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'嗎?"答:"是。" "難道四雙八輩聖者不存在嗎?"答:"是。" "如果四雙八輩聖者確實存在,那麼就應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"

  11. "四雙八輩聖者存在,因此補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "四雙八輩聖者是因佛陀出現而出現的嗎?"答:"是。" "補特伽羅是因佛陀出現而出現的嗎?"不應如是說…… "補特伽羅是因佛陀出現而出現的嗎?"答:"是。" "佛陀世尊般涅槃后,補特伽羅就斷滅了,補特伽羅不存在了嗎?"不應如是說…… 僧團的因果關係。 真實本性的相似性的因果關係
  12. "補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "補特伽羅是有為法嗎?"不應如是說…… "補特伽羅是無為法嗎?"不應如是說…… "補特伽羅既非有為法也非無為法嗎?"不應如是說。
  13. "補特伽羅既非有為法也非無為法嗎?"答:"是。" "除了有為法和無為法之外,還有第三種情況嗎?"不應如是說……
  14. "除了有為法和無為法之外,還有第三種情況嗎?"答:"是。" "世尊不是說過——'比丘們,有這兩種法界。哪兩種?有為法界和無為法界。比丘們,這就是兩種法界'嗎?"這是經典嗎?答:"是。" "那麼就不應說——'除了有為法和無為法之外,還有第三種情況'。"
  15. "補特伽羅既非有為法也非無為法嗎?"答:"是。" "有為法是一回事,無為法是另一回事,補特伽羅又是另一回事嗎?"不應如是說……
  16. "五蘊是有為法,涅槃是無為法,補特伽羅既非有為法也非無為法嗎?"答:"是。" "五蘊是一回事,涅槃是另一回事,補特伽羅又是另一回事嗎?"不應如是說……
  17. "色是有為法,涅槃是無為法,補特伽羅既非有為法也非無為法嗎?"答:"是。" "色是一回事,涅槃是另一回事,補特伽羅又是另一回事嗎?"不應如是說。"受……想……行……識是有為法,涅槃是無為法,補特伽羅既非有為法也非無為法嗎?"答:"是。" "識是一回事,涅槃是另一回事,補特伽羅又是另一回事嗎?"不應如是說……
  18. "補特伽羅的生起可知,消失可知,住時的變異可知嗎?"答:"是。" "補特伽羅是有為法嗎?"不應如是說…… 世尊說:"比丘們,有為法有這三種特徵。比丘們,有為法的生起可知,消失可知,住時的變異可知。"補特伽羅的生起可知,消失可知,住時的變異可知;因此補特伽羅是有為法。
  19. "補特伽羅的生起不可知,消失不可知,住時的變異不可知嗎?"答:"是。" "補特伽羅是無為法嗎?"不應如是說…… 世尊說:"比丘們,無為法有這三種特徵。比丘們,無為法的生起不可知,消失不可知,住時的變異不可知。"補特伽羅的生起不可知,消失不可知,住時的變異不可知;因此補特伽羅是無為法。

  20. Parinibbuto puggalo atthatthamhi, natthatthamhīti? Atthatthamhīti. Parinibbuto puggalo sassatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthatthamhīti. Parinibbuto puggalo ucchinnoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  21. Puggalo kiṃ nissāya tiṭṭhatīti? Bhavaṃ nissāya tiṭṭhatīti. Bhavo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Āmantā. Puggalopi anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo vipariṇāmadhammoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  22. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu atthi koci sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti pajānātīti? Āmantā . Hañci atthi koci sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti pajānāti, tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  23. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu atthi koci dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno…pe… adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti pajānātīti? Āmantā. Hañci atthi koci adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti pajānāti, tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  24. Atthi koci sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti pajānātīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti pajānāti, sveva puggalo; yo sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti na pajānāti, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yo dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno…pe… yo adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti pajānāti, sveva puggalo; yo adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti na pajānāti, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  1. Atthi koci sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti pajānātīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Aññā sukhā vedanā, añño sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti pajānātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aññā dukkhā vedanā…pe… aññā adukkhamasukhā vedanā, añño adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 『『adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī』』ti pajānātīti? Na hevaṃ vattabbe …pe….

  2. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu atthi koci kāye kāyānupassī viharatīti? Āmantā. Hañci atthi koci kāye kāyānupassī viharati, tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  3. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu atthi koci vedanāsu…pe… citte… dhammesu dhammānupassī viharatīti ? Āmantā. Hañci atthi koci dhammesu dhammānupassī viharati, tena vata re vattabbe – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  4. "般涅槃的補特伽羅是存在還是不存在?"答:"存在。" "般涅槃的補特伽羅是永恒的嗎?"不應如是說…… "不存在。" "般涅槃的補特伽羅是斷滅的嗎?"不應如是說……

  5. "補特伽羅依靠什麼而存在?"答:"依靠有而存在。" "有是無常的、有為的、緣起的、有盡法、有滅法、離欲法、滅法、變異法嗎?"答:"是。" "補特伽羅也是無常的、有為的、緣起的、有盡法、有滅法、離欲法、滅法、變異法嗎?"不應如是說……
  6. "不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'嗎?"答:"是。" "難道沒有人在感受樂受時知道'我正在感受樂受'嗎?"答:"是。" "如果確實有人在感受樂受時知道'我正在感受樂受',那麼就應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"
  7. "不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'嗎?"答:"是。" "難道沒有人在感受苦受時……在感受不苦不樂受時知道'我正在感受不苦不樂受'嗎?"答:"是。" "如果確實有人在感受不苦不樂受時知道'我正在感受不苦不樂受',那麼就應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"
  8. "有人在感受樂受時知道'我正在感受樂受',因此補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "誰在感受樂受時知道'我正在感受樂受',誰就是補特伽羅;誰在感受樂受時不知道'我正在感受樂受',誰就不是補特伽羅嗎?"不應如是說…… "誰在感受苦受時……誰在感受不苦不樂受時知道'我正在感受不苦不樂受',誰就是補特伽羅;誰在感受不苦不樂受時不知道'我正在感受不苦不樂受',誰就不是補特伽羅嗎?"不應如是說……
  9. "有人在感受樂受時知道'我正在感受樂受',因此補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "樂受是一回事,在感受樂受時知道'我正在感受樂受'的是另一回事嗎?"不應如是說…… "苦受是一回事……不苦不樂受是一回事,在感受不苦不樂受時知道'我正在感受不苦不樂受'的是另一回事嗎?"不應如是說……
  10. "不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'嗎?"答:"是。" "難道沒有人住于身隨觀身嗎?"答:"是。" "如果確實有人住于身隨觀身,那麼就應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"
  11. "不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'嗎?"答:"是。" "難道沒有人住于受……心……法隨觀法嗎?"答:"是。" "如果確實有人住於法隨觀法,那麼就應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"

  12. Atthi koci kāye kāyānupassī viharatīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Yo kāye kāyānupassī viharati, sveva puggalo; yo na kāye kāyānupassī viharati, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Yo vedanāsu…pe… citte… dhammesu dhammānupassī viharati, sveva puggalo; yo na dhammesu dhammānupassī viharati, na so puggaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  1. Atthi koci kāye kāyānupassī viharatīti katvā tena ca kāraṇena puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Añño kāyo, añño kāye kāyānupassī viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… aññā vedanā… aññaṃ cittaṃ… aññe dhammā, añño dhammesu dhammānupassī viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  2. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

『『Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharāja sadā sato;

Attānudiṭṭhiṃ ūhacca [ohacca (syā.), uhacca (ka.)], evaṃ maccutaro siyā;

Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī』』ti [su. ni. 1125; cūḷani. 88 mogharājamāṇavapucchāniddesa].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  1. Puggalo avekkhatīti? Āmantā. Saha rūpena avekkhati, vinā rūpena avekkhatīti? Saha rūpena avekkhatīti. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vinā rūpena avekkhatīti, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  2. Puggalo avekkhatīti? Āmantā. Abbhantaragato avekkhati, bahiddhā nikkhamitvā avekkhatīti? Abbhantaragato avekkhatīti. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe… bahiddhā nikkhamitvā avekkhatīti, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

  3. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti.

  4. Na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna』』nti [a. ni. 1.162-169]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti.

  5. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『sabbe dhammā anattā』』ti [ma. ni. 1.356; dha. pa. 279 dhammapade]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  6. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『dukkhameva uppajjamānaṃ uppajjati, dukkhameva [dukkhaṃ (saṃ. ni.

  7. "有人住于身隨觀身,因此補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "誰住于身隨觀身,誰就是補特伽羅;誰不住于身隨觀身,誰就不是補特伽羅嗎?"不應如是說…… "誰住于受……心……法隨觀法,誰就是補特伽羅;誰不住於法隨觀法,誰就不是補特伽羅嗎?"不應如是說……

  8. "有人住于身隨觀身,因此補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "身是一回事,住于身隨觀身的是另一回事嗎?"不應如是說…… "受是一回事……心是一回事……法是一回事,住於法隨觀法的是另一回事嗎?"不應如是說……
  9. "補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "世尊不是說過—— '摩伽羅阇,常念觀世空, 除去我見即可度死王, 如是觀世者,死王不得見'嗎?" 這是經典嗎?答:"是。" "那麼就不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"
  10. "補特伽羅觀察嗎?"答:"是。" "與色一起觀察,還是離開色觀察?"答:"與色一起觀察。" "生命與身體是同一的嗎?"不應如是說…… "離開色觀察。" "生命與身體是不同的嗎?"不應如是說……
  11. "補特伽羅觀察嗎?"答:"是。" "在內部觀察,還是出到外部觀察?"答:"在內部觀察。" "生命與身體是同一的嗎?"不應如是說…… "出到外部觀察。" "生命與身體是不同的嗎?"不應如是說……
  12. "不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'嗎?"答:"是。" "世尊不是說真實語、適時語、如實語、如理語、不虛妄語、不相違語嗎?"答:"是。" "世尊說——'有人為自己的利益而修行'。"這是經典嗎?答:"是。" "那麼補特伽羅以真實的極致存在。"
  13. "不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'嗎?"答:"是。" "世尊不是說真實語、適時語、如實語、如理語、不虛妄語、不相違語嗎?"答:"是。" "世尊說——'比丘們,一個人出現於世間時,是爲了多數人的利益,爲了多數人的安樂,出於對世間的悲憫,爲了天人的福利、利益和安樂'。"這是經典嗎?答:"是。" "那麼補特伽羅以真實的極致存在。"
  14. "補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "世尊不是說真實語、適時語、如實語、如理語、不虛妄語、不相違語嗎?"答:"是。" "世尊說——'一切法無我'。"這是經典嗎?答:"是。" "那麼就不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"
  15. "補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "世尊不是說真實語、適時語、如實語、如理語、不虛妄語、不相違語嗎?"答:"是。" "世尊說——'只有苦生起,只有苦

2.15)] nirujjhamānaṃ nirujjhatīti na kaṅkhati na vicikicchati, aparappaccayaññāṇamevassa ettha hoti. Ettāvatā kho, kaccāna, sammādiṭṭhi hotī』』ti [saṃ. ni. 2.15]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  1. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu vajirā bhikkhunī māraṃ pāpimantaṃ etadavoca –

『『Kinnu sattoti paccesi, māra diṭṭhigataṃ nu te;

Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhati.

『『Yathā hi [yathāpi (bahūsu)] aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti;

Evaṃ khandhesu santesu, hoti sattoti sammuti [sammati (syā. kaṃ.)].

『『Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca;

Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhatī』』ti [saṃ. ni. 1.171].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  1. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『『suñño loko suñño loko』ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, 『suñño loko』ti vuccatī』』ti? 『『Yasmā kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā 『suñño loko』ti vuccati. Kiñcānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā? Cakkhuṃ kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, rūpā suññā…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññaṃ… cakkhusamphasso suñño… yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā, sotaṃ suññaṃ…pe… saddā suññā… ghānaṃ suññaṃ… gandhā suññā… jivhā suññā… rasā suññā… kāyo suñño… phoṭṭhabbā suññā… mano suñño… dhammā suññā… manoviññāṇaṃ suññaṃ… manosamphasso suñño… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā. Yasmā kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā 『suñño loko』ti vuccatī』』ti [saṃ. ni. 4.85]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  2. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『attani vā, bhikkhave, sati 『attaniyaṃ me』ti assā』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』. 『『Attaniye vā, bhikkhave, sati 『attā me』ti assā』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』. 『『Attani ca, bhikkhave, attaniye ca saccato thetato anupalabbhiyamāne [anupalabbhamāne (ma. ni. 1.244)] yampidaṃ [yamidaṃ (syā.) yampitaṃ (ma. ni. 1.244)] diṭṭhiṭṭhānaṃ so loko so attā so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmīti – 『nanvāyaṃ, bhikkhave, kevalo paripūro bāladhammo』』』ti? 『『Kiñhi no siyā, bhante, kevalo hi, bhante, paripūro bāladhammo』』ti [ma. ni. 1.244]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

2.15)] "不再存在的,不再存在的,確實沒有懷疑,沒有疑慮,只有依靠其他的智慧。"至此,卡查那,正見存在。"這是經典嗎?答:"是。" "因此就不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。" 233. "補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "難道比丘尼瓦吉拉沒有對邪魔惡者說—— '你究竟是什麼生物,魔啊,你的見解是什麼? 這是微細法的聚集,哪裡有生物存在呢? 就像聲音與車輪的組合, 在五蘊的存在中,生物的概念是共識。 苦是唯一的生起,苦是存在、消逝; 除了苦,沒有其他生起,除了苦,也沒有其他消滅'嗎?" 這是經典嗎?答:"是。" "因此就不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。" 234. "補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "難道尊者阿難沒有對世尊說——'空的世界,空的世界',尊者,這句話的意義是什麼?" "因為,阿難,空是由我或非我而存在,因此稱之為空的世界。阿難,空是由我或非我而存在嗎?眼睛,阿難,空是由我或非我而存在,色是空的……眼識是空的……眼觸是空的……因眼觸而生的感受,無論是樂、苦或不苦不樂,都是空的,由我或非我而存在,耳是空的……聲音是空的……鼻子是空的……氣味是空的……舌頭是空的……味道是空的……身體是空的……觸覺是空的……心是空的……法是空的……意識是空的……心觸是空的……因心觸而生的感受,無論是樂、苦或不苦不樂,都是空的,由我或非我而存在。因為,阿難,空是由我或非我而存在,因此稱之為空的世界。"這是經典嗎?答:"是。" "因此就不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。" 235. "補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "難道世尊不是說真實語、適時語、如實語、如理語、不虛妄語、不相違語嗎?"答:"是。" "世尊說——'如果存在於我之中,便稱為'我'嗎?" "是的,尊者。" "如果存在於我之中,便稱為'我'嗎?" "是的,尊者。" "在我與我之間,真實的存在被認為是存在的,若此世界、此我、此後我,將是永恒、固定、無常、無變的,是否可以說這是愚者的見解?" "尊者,這有什麼不妥?因為,尊者,這確實是愚者的見解。"這是經典嗎?答:"是。" "因此就不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"

  1. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『tayo me, seniya, satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Idha, seniya, ekacco satthā diṭṭheva dhamme attānaṃ saccato thetato paññāpeti, abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato paññāpeti.

『『Idha pana, seniya, ekacco satthā diṭṭheva hi kho dhamme attānaṃ saccato thetato paññāpeti, no ca kho abhisamparāyaṃ attānaṃ saccato thetato paññāpeti.

『『Idha pana, seniya, ekacco satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato na paññāpeti, abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato na paññāpeti.

『『Tatra, seniya, yvāyaṃ satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato paññāpeti, abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato paññāpeti – ayaṃ vuccati, seniya, satthā sassatavādo.

『『Tatra , seniya, yvāyaṃ satthā diṭṭheva hi kho dhamme attānaṃ saccato thetato paññāpeti, no ca kho abhisamparāyaṃ attānaṃ saccato thetato paññāpeti – ayaṃ vuccati, seniya, satthā ucchedavādo.

『『Tatra, seniya, yvāyaṃ satthā diṭṭhe ceva dhamme attānaṃ saccato thetato na paññāpeti, abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato na paññāpeti – ayaṃ vuccati, seniya, satthā sammāsambuddho. Ime kho, seniya, tayo satthāro santo saṃvijjamānā lokasmi』』nti [pu. pa. 131 puggalapaññattiyaṃ, atthato ekaṃ]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  1. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『sappikumbho』』ti? Āmantā . Atthi koci sappissa kumbhaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

  2. "補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "難道世尊不是說真實語、適時語、如實語、如理語、不虛妄語、不相違語嗎?"答:"是。" "世尊說——'塞尼耶,有三種師存在於世間。哪三種? 在此,塞尼耶,有一種師在現世中宣稱自我是真實的、確定的,在來世中也宣稱自我是真實的、確定的。 在此,塞尼耶,有一種師在現世中宣稱自我是真實的、確定的,但在來世中不宣稱自我是真實的、確定的。 在此,塞尼耶,有一種師在現世中不宣稱自我是真實的、確定的,在來世中也不宣稱自我是真實的、確定的。 其中,塞尼耶,那位在現世中宣稱自我是真實的、確定的,在來世中也宣稱自我是真實的、確定的師,被稱為常見論者。 其中,塞尼耶,那位在現世中宣稱自我是真實的、確定的,但在來世中不宣稱自我是真實的、確定的師,被稱為斷見論者。 其中,塞尼耶,那位在現世中不宣稱自我是真實的、確定的,在來世中也不宣稱自我是真實的、確定的師,被稱為正等正覺者。 塞尼耶,這就是存在於世間的三種師。'" 這是經典嗎?答:"是。" "因此就不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"

  3. "補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "難道世尊不是說真實語、適時語、如實語、如理語、不虛妄語、不相違語嗎?"答:"是。" "世尊說——'酥油瓶'嗎?"答:"是。" "有人為酥油製造瓶子嗎?"不應如是說…… "因此就不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"

  4. Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti? Āmantā. Nanu bhagavā saccavādī kālavādī bhūtavādī tathavādī avitathavādī anaññathavādīti? Āmantā. Vuttaṃ bhagavatā – 『『telakumbho… madhukumbho… phāṇitakumbho… khīrakumbho… udakakumbho… pānīyathālakaṃ… pānīyakosakaṃ… pānīyasarāvakaṃ… niccabhattaṃ… dhuvayāgū』』ti? Āmantā. Atthi kāci yāgu niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammāti? Na hevaṃ vattabbe.…Pe…. Tena hi na vattabbaṃ – 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. (Saṃkhittaṃ)

Aṭṭhakaniggahapeyyālā, sandhāvaniyā upādāya;

Cittena pañcamaṃ kalyāṇaṃ, iddhisuttāharaṇena aṭṭhamaṃ.

Saccikaṭṭhasabhāgānuyogo.

Puggalakathā niṭṭhitā.

  1. "補特伽羅以真實的極致存在嗎?"答:"是。" "難道世尊不是說真實語、適時語、如實語、如理語、不虛妄語、不相違語嗎?"答:"是。" "世尊說——'油瓶……蜜瓶……香瓶……奶瓶……水瓶……飲用水的容器……飲用水的箱子……飲用水的罐子……常食物……固定的粥'嗎?"答:"是。" "是否存在某種粥是常的、固定的、永恒的、不變的法呢?"不應如是說…… "因此就不應說——'補特伽羅以真實的極致存在'。"(簡要總結) 八法的約束,依照順序而行; 心中第五的善法,依照神通的引導而成第八。 真實的極致存在的歸屬。 補特伽羅的論述已完成。