B01010305cammakkhandhako(衣物經)c3.5s
-
Cammakkhandhako
-
Soṇakoḷivisavatthu
以下是您要求的簡體中文直譯: 五、犢章 一四七、索納科利維薩故事
- Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro asītiyā gāmasahassesu issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti. Tena kho pana samayena campāyaṃ soṇo nāma koḷiviso [koḷivīso (sī.)] seṭṭhiputto sukhumālo hoti. Tassa pādatalesu lomāni jātāni honti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tāni asīti gāmikasahassāni sannipātāpetvā kenacideva karaṇīyena soṇassa koḷivisassa santike dūtaṃ pāhesi – āgacchatu soṇo, icchāmi soṇassa āgatanti. Atha kho soṇassa koḷivisassa mātāpitaro soṇaṃ koḷivisaṃ etadavocuṃ – 『『rājā te, tāta soṇa, pāde dakkhitukāmo. Mā kho tvaṃ, tāta soṇa, yena rājā tena pāde abhippasāreyyāsi. Rañño purato pallaṅkena nisīda. Nisinnassa te rājā pāde dakkhissatī』』ti. Atha kho soṇaṃ koḷivisaṃ sivikāya ānesuṃ. Atha kho soṇo koḷiviso yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ abhivādetvā rañño purato pallaṅkena nisīdi. Addasā kho rājā māgadho seniyo bimbisāro soṇassa koḷivisassa pādatalesu lomāni jātāni. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tāni asīti gāmikasahassāni diṭṭhadhammike atthe anusāsitvā uyyojesi – 『『tumhe khvattha, bhaṇe, mayā diṭṭhadhammike atthe anusāsitā; gacchatha, taṃ bhagavantaṃ payirupāsatha; so no bhagavā samparāyike atthe anusāsissatī』』ti.
Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yena gijjhakūṭo pabbato tenupasaṅkamiṃsu. Tena kho pana samayena āyasmā sāgato bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yenāyasmā sāgato tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāgataṃ etadavocuṃ – 『『imāni, bhante, asīti gāmikasahassāni idhūpasaṅkantāni bhagavantaṃ dassanāya; sādhu mayaṃ, bhante, labheyyāma bhagavantaṃ dassanāyā』』ti. 『『Tena hi tumhe āyasmanto muhuttaṃ idheva tāva hotha, yāvāhaṃ bhagavantaṃ paṭivedemī』』ti. Atha kho āyasmā sāgato tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ purato pekkhamānānaṃ pāṭikāya nimujjitvā bhagavato purato ummujjitvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『imāni, bhante, asīti gāmikasahassāni idhūpasaṅkantāni bhagavantaṃ dassanāya; yassa dāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī』』ti. 『『Tena hi tvaṃ, sāgata, vihārapacchāyāyaṃ āsanaṃ paññapehī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā sāgato bhagavato paṭissuṇitvā pīṭhaṃ gahetvā bhagavato purato nimujjitvā tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ purato pekkhamānānaṃ pāṭikāya ummujjitvā vihārapacchāyāyaṃ āsanaṃ paññapeti. Atha kho bhagavā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni āyasmantaṃyeva sāgataṃ samannāharanti, no tathā bhagavantaṃ. Atha kho bhagavā tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ cetasā cetoparivitakkamaññāya āyasmantaṃ sāgataṃ āmantesi – 『『tena hi tvaṃ, sāgata, bhiyyosomattāya uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassehī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā sāgato bhagavato paṭissuṇitvā vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe caṅkamatipi, tiṭṭhatipi, nisīdatipi, seyyampi kappeti, dhūmāyatipi [dhūpāyatipi (sī.), padhūpāyatipi (syā.)] pajjalatipi, antaradhāyatipi. Atha kho āyasmā sāgato ākāse antalikkhe anekavihitaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『satthā me, bhante, bhagavā; sāvakohamasmi. Satthā me, bhante, bhagavā; sāvakohamasmī』』ti. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni 『『acchariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Sāvakopi nāma evaṃ mahiddhiko bhavissati, evaṃ mahānubhāvo, aho nūna satthā』』ti bhagavantaṃyeva samannāharanti, no tathā āyasmantaṃ sāgataṃ.
以下是您要求的簡體中文直譯: 二四二、那時,佛陀世尊住在王舍城(現在的拉杰吉爾)耆阇崛山。當時,摩揭陀國王頻毗娑羅統治著八萬個村莊。那時,在瞻波(現在的巴加爾布爾),有一位名叫索納·科利維薩的富家子弟,他非常嬌貴。他的腳掌上長有毛髮。這時,摩揭陀國王頻毗娑羅召集了那八萬個村長,因某事派使者到索納·科利維薩那裡說:"索納請來,我想見索納。"於是,索納·科利維薩的父母對索納·科利維薩說:"兒子索納,國王想看你的腳。兒子索納,你不要在國王面前伸出腳。你要在國王面前盤腿而坐。當你坐下時,國王就會看到你的腳。"然後他們用轎子把索納·科利維薩抬來。索納·科利維薩來到摩揭陀國王頻毗娑羅面前,向國王問候后,在國王面前盤腿而坐。摩揭陀國王頻毗娑羅看到索納·科利維薩腳掌上長有毛髮。然後摩揭陀國王頻毗娑羅對那八萬個村長就現世利益作了教導后讓他們離開:"諸位,你們已經被我教導了現世利益;去吧,去親近那位世尊;那位世尊將教導我們來世的利益。" 然後那八萬個村長來到耆阇崛山。當時,尊者沙伽多是世尊的侍者。那八萬個村長來到尊者沙伽多面前,對尊者沙伽多說:"尊者,這八萬個村長來此想見世尊;尊者,我們希望能見到世尊。""那麼你們尊者們在這裡稍等片刻,我去通報世尊。"然後尊者沙伽多在那八萬個村長面前,沉入石板,在世尊面前浮現,對世尊說:"世尊,這八萬個村長來此想見世尊;世尊,現在請世尊定奪時間。""那麼沙伽多,你在精舍後面準備座位。""是的,世尊。"尊者沙伽多應答世尊后,拿著椅子,在世尊面前沉入,在那八萬個村長面前從石板浮現,在精舍後面準備座位。然後世尊從精舍出來,在精舍後面準備好的座位上坐下。然後那八萬個村長來到世尊面前,向世尊問候後坐在一旁。那時,那八萬個村長只注意尊者沙伽多,而不那麼注意世尊。然後世尊知道那八萬個村長的心念,就對尊者沙伽多說:"那麼沙伽多,你再多顯示一些超人法神變。""是的,世尊。"尊者沙伽多應答世尊后,升到空中,在空中行走、站立、坐下、躺臥,冒煙、燃燒、消失。然後尊者沙伽多在空中顯示了各種超人法神變后,以頭頂禮世尊雙足,對世尊說:"世尊,佛陀是我的老師;我是弟子。世尊,佛陀是我的老師;我是弟子。"然後那八萬個村長說:"太奇妙了!太不可思議了!
Atha kho bhagavā tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ cetasā cetoparivitakkamaññāya anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ , kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte, muducitte, vinīvaraṇacitte, udaggacitte, pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi – dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evamevaṃ tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – 『『yaṃkiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma』』nti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – 『『abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – 『『cakkhumanto rūpāni dakkhantī』』ti, evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma. Dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate』』ti.
Soṇassa pabbajjā
- Atha kho soṇassa koḷivisassa etadahosi 『『yathā yathā kho ahaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ; yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya』』nti. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamisuṃ. Atha kho soṇo koḷiviso acirapakkantesu tesu asītiyā gāmikasahassesu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo koḷiviso bhagavantaṃ etadavoca – 『『yathā yathāhaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ, bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Pabbājetu maṃ, bhante, bhagavā』』ti. Alattha kho soṇo koḷiviso bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirupasampanno ca panāyasmā soṇo sītavane viharati. Tassa accāraddhavīriyassa caṅkamato pādā bhijjiṃsu. Caṅkamo lohitena phuṭo hoti, seyyathāpi gavāghātanaṃ. [ito paraṃ yāva imassa vatthussa avasānaṃ tāva pāṭho a. ni.
這是一段巴利文經文的中文翻譯: 於是世尊了知那八萬村民的心中所想,便為他們循序漸進地講說,即:佈施之說、持戒之說、生天之說,闡明慾望的過患、卑劣、污穢,宣說出離的功德。當世尊知道他們的心意已經準備好、柔軟、無障礙、歡喜、明凈時,便開示諸佛所特有的法義教導:苦、集、滅、道。正如潔凈、無污的布料能很好地接受染色,同樣地,那八萬村民就在原座上生起遠塵離垢的法眼:"凡是生起之法,都是滅盡之法。"他們見法、得法、知法、深入法,度疑惑、離猶豫,于師教中得無畏,不依他緣,對世尊說道:"殊勝啊,世尊!殊勝啊,世尊!世尊,就像有人扶正倒翻之物,揭示被遮蔽之物,為迷路者指明道路,在黑暗中舉起油燈,讓有眼之人得見諸色。同樣地,世尊以種種方便開示法義。世尊,我們皈依世尊、皈依法、皈依比丘僧。愿世尊接受我們為優婆塞,從今日起終生皈依。" 須那的出家 於是,須那·拘利子心想:"就我所理解的世尊所說之法,在家生活很難修習完全圓滿、完全清凈的梵行。我何不剃除鬚髮,披上袈裟,從在家生活出家,進入無家生活?"於是,那八萬村民歡喜讚歎世尊的開示,從座位起身,禮敬世尊,右繞而去。須那·拘利子在那八萬村民離去不久后,來到世尊處,禮敬世尊后,坐在一旁。坐在一旁的須那·拘利子對世尊說:"世尊,就我所理解的世尊所說之法,在家生活很難修習完全圓滿、完全清凈的梵行。世尊,我想剃除鬚髮,披上袈裟,從在家生活出家,進入無家生活。請世尊允許我出家。"須那·拘利子得到世尊允許出家,得到具足戒。具足戒不久,尊者須那住在寒林。他精進過度,經行時腳破了。經行處被血染紅,就像屠牛場一樣。[從這裡到這個故事結束的部分,內容與增支部相同。
6.55 ādayo] Atha kho āyasmato soṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『『ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṃ tesaṃ aññataro. Atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṃ vimuccati. Saṃvijjanti kho pana me kule bhogā; sakkā bhoge ca bhuñjituṃ, puññāni ca kātuṃ. Yaṃnūnāhaṃ hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṃ, puññāni ca kareyya』』nti. Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – gijjhakūṭe pabbate antarahito sītavane pāturahosi. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto yenāyasmato soṇassa caṅkamo tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmato soṇassa caṅkamaṃ lohitena phuṭaṃ, disvāna bhikkhū āmantesi – 『『kassa nvāyaṃ, bhikkhave, caṅkamo lohitena phuṭo, seyyathāpi gavāghātana』』nti? 『『Āyasmato, bhante, soṇassa accāraddhavīriyassa caṅkamato pādā bhijjiṃsu. Tassāyaṃ caṅkamo lohitena phuṭo, seyyathāpi gavāghātana』』nti.
Atha kho bhagavā yenāyasmato soṇassa vihāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho soṇo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ soṇaṃ bhagavā etadavoca – 『『nanu te, soṇa, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṃ tesaṃ aññataro. Atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṃ vimuccati. Saṃvijjanti kho pana me kule bhogā; sakkā bhoge ca bhuñjituṃ, puññāni ca kātuṃ. Yaṃnūnāhaṃ hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṃ, puññāni ca kareyya』』』nti? 『『Evaṃ, bhante』』ti . 『『Taṃ kiṃ maññasi, soṇa, kusalo tvaṃ pubbe agārikabhūto vīṇāya tantissare』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』ti. 『『Taṃ kiṃ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiṃ samaye saravatī vā hoti, kammaññā vā』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』ti. 『『Taṃ kiṃ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo atisithilā honti, api nu te vīṇā tasmiṃ samaye saravatī vā hoti, kammaññā vā』』ti? 『『No hetaṃ, bhante』』ti. 『『Taṃ kiṃ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo neva accāyatā honti nātisithilā, same guṇe patiṭṭhitā, api nu te vīṇā tasmiṃ samaye saravatī vā hoti, kammaññā vā』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』ti. 『『Evameva kho, soṇa, accāraddhavīriyaṃ uddhaccāya saṃvattati , atilīnavīriyaṃ kosajjāya saṃvattati. Tasmātiha tvaṃ, soṇa, vīriyasamataṃ adhiṭṭhaha, indriyānañca samataṃ paṭivijjha, tattha ca nimittaṃ gaṇhāhī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā soṇo bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ soṇaṃ iminā ovādena ovaditvā – seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – sītavane āyasmato soṇassa sammukhe antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi. Atha kho āyasmā soṇo aparena samayena vīriyasamataṃ adhiṭṭhāsi, indriyānañca samataṃ paṭivijjhi, tattha ca nimittaṃ aggahesi. Atha kho āyasmā soṇo, eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto, na cirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti – tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 『Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā』ti abhiññāsi. Aññataro ca panāyasmā soṇo arahataṃ ahosi.
於是尊者須那獨處靜思時,心中生起這樣的想法:"凡是世尊的弟子中精進修行的,我是其中之一。然而我的心卻未能從諸漏中解脫。我家中還有財富;我可以享用財富,也可以行善。我何不還俗,享用財富並行善呢?" 這時,世尊知道了尊者須那心中的想法,就像壯士伸展彎曲的手臂或彎曲伸展的手臂那樣,在靈鷲山消失,出現在寒林中。於是世尊與眾多比丘一起巡視住處,來到尊者須那的經行處。世尊看到尊者須那的經行處被血染紅,便問比丘們:"比丘們,這是誰的經行處被血染紅,就像屠牛場一樣?"比丘們回答說:"世尊,這是尊者須那因過度精進經行,腳破了。他的經行處被血染紅,就像屠牛場一樣。" 於是世尊來到尊者須那的住處,坐在準備好的座位上。尊者須那禮敬世尊后,坐在一旁。世尊對坐在一旁的尊者須那說:"須那,你獨處靜思時,是不是心中生起這樣的想法:'凡是世尊的弟子中精進修行的,我是其中之一。然而我的心卻未能從諸漏中解脫。我家中還有財富;我可以享用財富,也可以行善。我何不還俗,享用財富並行善呢?'"須那回答說:"是的,世尊。" "須那,你認為如何,你以前在家時善於彈琵琶嗎?""是的,世尊。""須那,你認為如何,當琵琶的弦繃得太緊時,琵琶能發出悅耳的聲音,容易彈奏嗎?""不能,世尊。""須那,你認為如何,當琵琶的弦太鬆弛時,琵琶能發出悅耳的聲音,容易彈奏嗎?""不能,世尊。""須那,你認為如何,當琵琶的弦既不太緊也不太鬆,調得恰到好處時,琵琶能發出悅耳的聲音,容易彈奏嗎?""是的,世尊。" "同樣的,須那,過度精進會導致掉舉,精進不足會導致懈怠。因此,須那,你要保持精進的平衡,保持諸根的平衡,並在此基礎上把握修行的要領。""是的,世尊。"尊者須那回答世尊。 於是世尊給予尊者須那這樣的教導后,就像壯士伸展彎曲的手臂或彎曲伸展的手臂那樣,在寒林中尊者須那面前消失,出現在靈鷲山上。此後,尊者須那保持精進的平衡,保持諸根的平衡,並把握了修行的要領。不久,尊者須那獨處、遠離、不放逸、精進、專注地修行,很快就實現了良家子弟出家的最終目標——無上梵行的圓滿。他在現法中親自證知、實現、安住於此,了知:"生已盡,梵行已立,所作已辦,不受後有。"尊者須那成為阿羅漢之一。
- Atha kho āyasmato soṇassa arahattappattassa etadahosi – 『『yaṃnūnāhaṃ bhagavato santike aññaṃ byākareyya』』nti. Atha kho āyasmā soṇo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā soṇo bhagavantaṃ etadavoca – yo so, bhante, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto, so chaṭṭhānāni adhimutto hoti – nekkhammādhimutto hoti, pavivekādhimutto hoti, abyāpajjādhimutto hoti, upādānakkhayādhimutto hoti, taṇhakkhayādhimutto hoti , asammohādhimutto hoti.
『『Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa – 『kevalaṃ saddhāmattakaṃ nūna ayamāyasmā nissāya nekkhammādhimutto』ti, na kho panetaṃ, bhante, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu, vusitavā, katakaraṇīyo, karaṇīyamattānaṃ asamanupassanto katassa vā paṭicayaṃ khayā rāgassa vītarāgattā nekkhammādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā nekkhammādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā nekkhammādhimutto hoti.
『『Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa – 『lābhasakkārasilokaṃ nūna ayamāyasmā nikāmayamāno pavivekādhimutto』ti. Na kho panetaṃ, bhante, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu, vusitavā, katakaraṇīyo, karaṇīyamattānaṃ [karaṇīyaṃ attano (aṅguttarapāḷiyaṃ)] asamanupassanto katassa vā paṭicayaṃ, khayā rāgassa vītarāgattā pavivekādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā pavivekādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā pavivekādhimutto hoti.
『『Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa – 『sīlabbataparāmāsaṃ nūna ayamāyasmā sārato paccāgacchanto abyāpajjādhimutto』ti. Na kho panetaṃ, bhante, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu, vusitavā, katakaraṇīyo, karaṇīyamattānaṃ asamanupassanto katassa vā paṭicayaṃ, khayā rāgassa vītarāgattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā abyāpajjādhimutto hoti.
『『Khayā rāgassa vītarāgattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā upādānakkhayādhimutto hoti.
『『Khayā rāgassa vītarāgattā taṇhakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā taṇhakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā taṇhakkhayādhimutto hoti.
『『Khayā rāgassa vītarāgattā asammohādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā asammohādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā asammohādhimutto hoti.
『『Evaṃ sammā vimuttacittassa, bhante, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṃ hoti, ṭhitaṃ, āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā… manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṃ hoti, ṭhitaṃ, āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Seyyathāpi, bhante, selo pabbato acchiddo asusiro ekagghano, puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṃ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya; pacchimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṃ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, evameva kho, bhante, evaṃ sammā vimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṃ hoti, ṭhitaṃ, āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā… manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṃ hoti, ṭhitaṃ, āneñjappattaṃ, vayañcassānupassatī』』ti.
Nekkhammaṃ adhimuttassa, pavivekañca cetaso;
Abyāpajjādhimuttassa, upādānakkhayassa ca.
於是尊者須那證得阿羅漢果后,心想:"我應該去世尊面前宣說證悟。"於是尊者須那來到世尊處,禮敬世尊后,坐在一旁。坐在一旁的尊者須那對世尊說:"世尊,那位比丘是阿羅漢,諸漏已盡,梵行已立,所作已辦,放下重擔,達到自己的目標,斷盡有結,正確了知而解脫,他傾向於六種境界:傾向於出離,傾向於遠離,傾向於無惱害,傾向於滅除執取,傾向於滅除渴愛,傾向於無癡。 世尊,或許有某位尊者會這樣想:'這位尊者恐怕只是依靠純粹的信仰而傾向於出離。'世尊,但不應該這樣看。世尊,漏盡的比丘,梵行已立,所作已辦,不再見到應做之事或已做之事的積累,因貪慾滅盡而無貪故傾向於出離,因嗔恚滅盡而無嗔故傾向於出離,因愚癡滅盡而無癡故傾向於出離。 世尊,或許有某位尊者會這樣想:'這位尊者恐怕是渴望利養、恭敬、名聲而傾向於遠離。'世尊,但不應該這樣看。世尊,漏盡的比丘,梵行已立,所作已辦,不再見到應做之事或已做之事的積累,因貪慾滅盡而無貪故傾向於遠離,因嗔恚滅盡而無嗔故傾向於遠離,因愚癡滅盡而無癡故傾向於遠離。 世尊,或許有某位尊者會這樣想:'這位尊者恐怕是執著于戒禁取而傾向於無惱害。'世尊,但不應該這樣看。世尊,漏盡的比丘,梵行已立,所作已辦,不再見到應做之事或已做之事的積累,因貪慾滅盡而無貪故傾向於無惱害,因嗔恚滅盡而無嗔故傾向於無惱害,因愚癡滅盡而無癡故傾向於無惱害。 因貪慾滅盡而無貪故傾向於滅除執取,因嗔恚滅盡而無嗔故傾向於滅除執取,因愚癡滅盡而無癡故傾向於滅除執取。 因貪慾滅盡而無貪故傾向於滅除渴愛,因嗔恚滅盡而無嗔故傾向於滅除渴愛,因愚癡滅盡而無癡故傾向於滅除渴愛。 因貪慾滅盡而無貪故傾向於無癡,因嗔恚滅盡而無嗔故傾向於無癡,因愚癡滅盡而無癡故傾向於無癡。 世尊,如是正確解脫心的比丘,即使強烈的眼所識色進入眼根的範圍,也不會佔據他的心。他的心保持不混雜,安住,達到不動,並且觀察其衰滅。即使強烈的耳所識聲...鼻所識香...舌所識味...身所識觸...意所識法進入意根的範圍,也不會佔據他的心。他的心保持不混雜,安住,達到不動,並且觀察其衰滅。世尊,就像一座堅實的巖石山,沒有裂縫,沒有孔洞,整體一塊,即使從東方來猛烈的風雨,也不會震動、不會搖晃、不會顫抖;即使從西方...從北方...從南方來猛烈的風雨,也不會震動、不會搖晃、不會顫択。同樣地,世尊,如是正確解脫心的比丘,即使強烈的眼所識色進入眼根的範圍,也不會佔據他的心。他的心保持不混雜,安住,達到不動,並且觀察其衰滅。即使強烈的耳所識聲...鼻所識香...舌所識味...身所識觸...意所識法進入意根的範圍,也不會佔據他的心。他的心保持不混雜,安住,達到不動,並且觀察其衰滅。" 傾心於出離,心意趨遠離, 傾向無惱害,滅除諸執取。
Taṇhakkhayādhimuttassa , asammohañca cetaso;
Disvā āyatanuppādaṃ, sammā cittaṃ vimuccati.
Tassa sammāvimuttassa, santacittassa bhikkhuno;
Katassa paṭicayo natthi, karaṇīyaṃ na vijjati.
Selo yathā ekagghano, vātena na samīrati;
Evaṃ rūpā rasā saddā, gandhā phassā ca kevalā.
Iṭṭhā dhammā aniṭṭhā ca, na pavedhenti tādino;
Ṭhitaṃ cittaṃ vippamuttaṃ, vayañcassānupassatīti.
Soṇakoḷivisavatthu niṭṭhitaṃ.
-
Diguṇādiupāhanapaṭikkhepo
-
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『evaṃ kho, bhikkhave, kulaputtā aññaṃ byākaronti, attho ca vutto, attā ca anupanīto. Atha ca, panidhekacce moghapurisā hasamānakaṃ, maññe, aññaṃ byākaronti, te pacchā vighātaṃ āpajjantī』』ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ soṇaṃ āmantesi – 『『tvaṃ khosi, soṇa, sukhumālo. Anujānāmi te, soṇa, ekapalāsikaṃ upāhana』』nti. 『『Ahaṃ kho, bhante, asītisakaṭavāhe hiraññaṃ ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, sattahatthikañca anīkaṃ. Athāhaṃ bhante ekapalāsikaṃ ce upāhanaṃ pariharissāmi, tassa me bhavissanti vattāro 『soṇo koḷiviso asītisakaṭavāhe hiraññaṃ ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, sattahatthikañca anīkaṃ. So dānāyaṃ ekapalāsikāsu upāhanāsu satto』ti. Sace bhagavā bhikkhusaṅghassa anujānissati ahampi paribhuñjissāmi; no ce bhagavā bhikkhusaṅghassa anujānissati, ahampi na paribhuñjissāmī』』ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『anujānāmi, bhikkhave, ekapalāsikaṃ upāhanaṃ. Na, bhikkhave, diguṇā upāhanā dhāretabbā. Na tiguṇā upāhanā dhāretabbā. Na guṇaṅguṇūpāhanā [gaṇaṅgaṇūpāhanā (bahūsu)] dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Diguṇādiupāhanapaṭikkhepo niṭṭhito.
- Sabbanīlikādipaṭikkhepo
傾向滅除渴愛,心意趨無癡, 見諸入處生起,心正解脫。 彼正解脫者,比丘心寂靜, 無所作積累,無事需再做。 如一整塊巖,不為風所動, 如是色聲香,味觸及一切, 可意不可意,法不能震動, 心住解脫中,觀其衰滅性。 須那·拘利子的故事結束。 禁止雙層等鞋 於是世尊對比丘們說:"比丘們,這就是良家子弟宣說證悟的方式,意義已說明,自我未被抬高。然而,有些愚人似乎是在嬉笑中宣說證悟,他們後來會陷入懊悔。"然後世尊對尊者須那說:"須那,你是嬌生慣養的。須那,我允許你穿單層皮鞋。" "世尊,我放棄了八十車載的黃金和七頭大象的軍隊從在家生活出家。世尊,如果我現在穿單層皮鞋,人們會說:'須那·拘利子放棄了八十車載的黃金和七頭大象的軍隊從在家生活出家。現在他卻執著于單層皮鞋。'如果世尊允許比丘僧團穿,我也會穿;如果世尊不允許比丘僧團穿,我也不會穿。" 於是世尊以此因緣、以此場合說法后,對比丘們說:"比丘們,我允許穿單層皮鞋。比丘們,不應穿雙層皮鞋。不應穿三層皮鞋。不應穿多層皮鞋。誰穿了,犯突吉羅罪。" 禁止雙層等鞋結束。 禁止全藍色等
- Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabbanīlikā upāhanāyo dhārenti…pe… sabbapītikā upāhanāyo dhārenti… sabbalohitikā upāhanāyo dhārenti… sabbamañjiṭṭhikā [sabbamañjeṭṭhikā (ka.)] upāhanāyo dhārenti … sabbakaṇhā upāhanāyo dhārenti… sabbamahāraṅgarattā upāhanāyo dhārenti… sabbamahānāmarattā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, 『『seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sabbanīlikā upāhanā dhāretabbā…pe… na sabbapītikā upāhanā dhāretabbā, na sabbalohitikā upāhanā dhāretabbā, na sabbamañjiṭṭhikā upāhanā dhāretabbā, na sabbakaṇhā upāhanā dhāretabbā, na sabbamahāraṅgarattā upāhanā dhāretabbā, na sabbamahānāmarattā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nīlakavaddhikā [vaṭṭikā (sī.)] upāhanāyo dhārenti, pītakavaddhikā upāhanāyo dhārenti, lohitakavaddhikā upāhanāyo dhārenti, mañjiṭṭhikavaddhikā upāhanāyo dhārenti, kaṇhavaddhikā upāhanāyo dhārenti, mahāraṅgarattavaddhikā upāhanāyo dhārenti, mahānāmarattavaddhikā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, 『『seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, nīlakavaddhikā upāhanā dhāretabbā…pe… na pītakavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na lohitakavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na mañjiṭṭhikavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na kaṇhavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na mahāraṅgarattavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na mahānāmarattavaddhikā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū khallakabaddhā […bandhā (ka.)] upāhanāyo dhārenti…pe… puṭabaddhā upāhanāyo dhārenti, pāliguṇṭhimā upāhanāyo dhārenti, tūlapuṇṇikā upāhanāyo dhārenti , tittirapattikā upāhanāyo dhārenti, meṇḍavisāṇavaddhikā upāhanāyo dhārenti, ajavisāṇavaddhikā upāhanāyo dhārenti, vicchikāḷikā upāhanāyo dhārenti, morapiñcha [morapiñja (sī. syā.)] parisibbitā upāhanāyo dhārenti, citrā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, 『『seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave , khallakabaddhā upāhanā dhāretabbā…pe… na puṭabaddhā upāhanā dhāretabbā, na pāliguṇṭhimā upāhanā dhāretabbā, na tūlapuṇṇikā upāhanā dhāretabbā, na tittirapattikā upāhanā dhāretabbā, na meṇḍavisāṇavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na ajavisāṇavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na vicchikāḷikā upāhanā dhāretabbā, na morapiñchaparisibbitā upāhanā dhāretabbā, na citrā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīhacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti…pe… byagghacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, dīpicammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, ajinacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, uddacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, majjāracammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, kāḷakacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, luvakacammaparikkhaṭā [ulūkacammaparikkhaṭā (yojanā)] upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, 『『seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sīhacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā…pe… na byagghacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na dīpicammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na ajinacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na uddacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na majjāracammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na kāḷakacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na luvakacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.
Sabbanīlikādipaṭikkhepo niṭṭhito.
- Omukkaguṇaṅguṇūpāhanānujānanā
當時,六群比丘穿全藍色的鞋...穿全黃色的鞋...穿全紅色的鞋...穿全深紅色的鞋...穿全黑色的鞋...穿全橙色的鞋...穿全粉紅色的鞋。人們責難、誹謗、批評說:"就像在家享受欲樂的人一樣。"他們把這件事告訴世尊。"比丘們,不應穿全藍色的鞋...不應穿全黃色的鞋,不應穿全紅色的鞋,不應穿全深紅色的鞋,不應穿全黑色的鞋,不應穿全橙色的鞋,不應穿全粉紅色的鞋。誰穿了,犯突吉羅罪。" 當時,六群比丘穿藍色邊的鞋,穿黃色邊的鞋,穿紅色邊的鞋,穿深紅色邊的鞋,穿黑色邊的鞋,穿橙色邊的鞋,穿粉紅色邊的鞋。人們責難、誹謗、批評說:"就像在家享受欲樂的人一樣。"他們把這件事告訴世尊。"比丘們,不應穿藍色邊的鞋...不應穿黃色邊的鞋,不應穿紅色邊的鞋,不應穿深紅色邊的鞋,不應穿黑色邊的鞋,不應穿橙色邊的鞋,不應穿粉紅色邊的鞋。誰穿了,犯突吉羅罪。" 當時,六群比丘穿皮帶鞋...穿袋狀鞋,穿包裹腳踝的鞋,穿棉花填充的鞋,穿鷓鴣羽毛裝飾的鞋,穿羊角裝飾的鞋,穿山羊角裝飾的鞋,穿蝎子尾狀的鞋,穿孔雀羽毛縫製的鞋,穿彩色的鞋。人們責難、誹謗、批評說:"就像在家享受欲樂的人一樣。"他們把這件事告訴世尊。"比丘們,不應穿皮帶鞋...不應穿袋狀鞋,不應穿包裹腳踝的鞋,不應穿棉花填充的鞋,不應穿鷓鴣羽毛裝飾的鞋,不應穿羊角裝飾的鞋,不應穿山羊角裝飾的鞋,不應穿蝎子尾狀的鞋,不應穿孔雀羽毛縫製的鞋,不應穿彩色的鞋。誰穿了,犯突吉羅罪。" 當時,六群比丘穿獅皮裝飾的鞋...穿虎皮裝飾的鞋,穿豹皮裝飾的鞋,穿羚羊皮裝飾的鞋,穿水獺皮裝飾的鞋,穿貓皮裝飾的鞋,穿黑鹿皮裝飾的鞋,穿貓頭鷹皮裝飾的鞋。人們責難、誹謗、批評說:"就像在家享受欲樂的人一樣。"他們把這件事告訴世尊。"比丘們,不應穿獅皮裝飾的鞋...不應穿虎皮裝飾的鞋,不應穿豹皮裝飾的鞋,不應穿羚羊皮裝飾的鞋,不應穿水獺皮裝飾的鞋,不應穿貓皮裝飾的鞋,不應穿黑鹿皮裝飾的鞋,不應穿貓頭鷹皮裝飾的鞋。誰穿了,犯突吉羅罪。" 禁止全藍色等結束。 允許脫鞋和多層鞋
- Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi, aññatarena bhikkhunā pacchāsamaṇena. Atha kho so bhikkhu khañjamāno bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Addasā kho aññataro upāsako guṇaṅguṇūpāhanā ārohitvā bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ; disvā upāhanā ārohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etadavoca – 『『kissa, bhante, ayyo khañjatī』』ti ? 『『Pādā me, āvuso, phalitā』』ti [phālitāti (ka.)]. 『『Handa, bhante, upāhanāyo』』ti. 『『Alaṃ , āvuso, paṭikkhittā bhagavatā guṇaṅguṇūpāhanā』』ti. 『『Gaṇhāhetā, bhikkhu, upāhanāyo』』ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『anujānāmi, bhikkhave, omukkaṃ guṇaṅguṇūpāhanaṃ. Na, bhikkhave, navā guṇaṅguṇūpāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Omukkaguṇaṅguṇūpāhanānujānanā niṭṭhitā.
-
Ajjhārāme upāhanapaṭikkhepo
-
Tena kho pana samayena bhagavā ajjhokāse anupāhano caṅkamati. Satthā anupāhano caṅkamatīti, therāpi bhikkhū anupāhanā caṅkamanti. Chabbaggiyā bhikkhū, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamanti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamissantī』』ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamantī』』ti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… 『『kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamissanti. Ime hi nāma, bhikkhave , gihī odātavatthavasanakā abhijīvanikassa sippassa kāraṇā ācariyesu sagāravā sappatissā sabhāgavuttikā viharissanti. Idha kho taṃ, bhikkhave, sobhetha, yaṃ tumhe evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā ācariyesu ācariyamattesu upajjhāyesu upajjhāyamattesu agāravā appatissā asabhāgavuttikā [sagāravā saggatissā sabhāgavuttikā (ka.)] vihareyyātha. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『na, bhikkhave, ācariyesu ācariyamattesu upajjhāyesu upajjhāyamattesu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanena caṅkamitabbaṃ. Yo caṅkameyya, āpatti dukkaṭassa . Na ca, bhikkhave, ajjhārāme upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
-
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno pādakhilābādho hoti. Taṃ bhikkhū pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmenti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmente, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – 『『kiṃ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho』』ti? 『『Imassa, bhante, āyasmato pādakhilābādho; imaṃ mayaṃ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmemā』』ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『anujānāmi, bhikkhave, yassa pādā vā dukkhā, pādā vā phalitā, pādakhilo vā ābādho [pādakhilābādho vā (syā.)] upāhanaṃ dhāretu』』nti.
Tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi mañcampi pīṭhampi abhiruhanti; cīvarampi senāsanampi dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, 『idāni mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhiruhissāmī』』ti upāhanaṃ dhāretunti.
Tena kho pana samayena bhikkhū rattiyā uposathaggampi sannisajjampi gacchantā andhakāre khāṇumpi kaṇṭakampi akkamanti; pādā dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, ajjhārāme upāhanaṃ dhāretuṃ, ukkaṃ, padīpaṃ, kattaradaṇḍanti.
Ajjhārāme upāhanapaṭikkhepo niṭṭhito.
一天早晨,世尊穿好衣服,拿著缽和袈裟,進入王舍城(現在的拉杰吉爾)乞食,有一位比丘跟在後面作為隨從。這位比丘跛著腳跟在世尊後面。一位優婆塞穿著多層鞋,遠遠地看到世尊走來,便脫下鞋子走向世尊。他禮敬世尊后,走向那位比丘,禮敬那位比丘后問道:"尊者,您為什麼跛腳?"比丘回答說:"居士,我的腳裂開了。""那麼,尊者,請穿這雙鞋。""夠了,居士,世尊禁止穿多層鞋。""比丘,請收下這雙鞋。"於是世尊以此因緣、以此場合說法后,對比丘們說:"比丘們,我允許穿別人脫下的多層鞋。比丘們,不應穿新的多層鞋。誰穿了,犯突吉羅罪。" 允許脫鞋和多層鞋結束。 禁止在寺院內穿鞋 當時,世尊在露天赤腳經行。導師赤腳經行,長老比丘們也赤腳經行。六群比丘在導師赤腳經行、長老比丘們赤腳經行時,卻穿著鞋子經行。那些少欲的比丘...責難、誹謗、批評說:"六群比丘怎麼可以在導師赤腳經行、長老比丘們赤腳經行時,卻穿著鞋子經行呢?"那些比丘把這件事告訴世尊..."比丘們,六群比丘真的在導師赤腳經行、長老比丘們赤腳經行時,卻穿著鞋子經行嗎?""是的,世尊。"佛陀世尊呵責道..."比丘們,這些愚人怎麼可以在導師赤腳經行、長老比丘們赤腳經行時,卻穿著鞋子經行呢?比丘們,即使是穿白衣的在家人,爲了謀生的技藝,也會對老師恭敬、順從、和睦相處。比丘們,你們在如此善說的法律中出家,卻對老師、類似老師的人、和尚、類似和尚的人不恭敬、不順從、不和睦相處,這是不適當的。比丘們,這不能令不信者生信..."呵責后...說法后,對比丘們說:"比丘們,當老師、類似老師的人、和尚、類似和尚的人赤腳經行時,不應穿鞋經行。誰經行,犯突吉羅罪。比丘們,不應在寺院內穿鞋。誰穿了,犯突吉羅罪。" 當時,一位比丘患有腳瘡。比丘們扶著他去大小便。世尊巡視住處時看到比丘們扶著那位比丘去大小便,便走過去問那些比丘:"比丘們,這位比丘患什麼病?"他們回答說:"世尊,這位尊者患有腳瘡;我們扶著他去大小便。"於是世尊以此因緣、以此場合說法后,對比丘們說:"比丘們,我允許腳痛、腳裂或患有腳瘡的人穿鞋。" 當時,比丘們腳沒洗就上床和椅子;弄髒了衣服和住處。他們把這件事告訴世尊。"比丘們,我允許想'現在要上床或椅子'時穿鞋。" 當時,比丘們晚上去布薩堂或集會時,在黑暗中踩到樹樁和荊棘;腳受傷了。他們把這件事告訴世尊。"比丘們,我允許在寺院內穿鞋,允許使用火把、燈和手杖。" 禁止在寺院內穿鞋結束。
-
Kaṭṭhapādukādipaṭikkhepo
-
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse caṅkamanti, uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā, anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā, seyyathidaṃ [imā tiracchānakathāyo pāci. 508; dī. ni. 1.7; ma. ni. 2.223; saṃ. ni. 5.1080; a. ni. 10.69 ādayo] – rājakathaṃ, corakathaṃ, mahāmattakathaṃ, senākathaṃ, bhayakathaṃ, yuddhakathaṃ, annakathaṃ, pānakathaṃ, vatthakathaṃ, sayanakathaṃ, mālākathaṃ, gandhakathaṃ, ñātikathaṃ, yānakathaṃ, gāmakathaṃ, nigamakathaṃ, nagarakathaṃ, janapadakathaṃ, itthikathaṃ [itthikathaṃ purisakathaṃ (ka.)], sūrakathaṃ, visikhākathaṃ, kumbhaṭṭhānakathaṃ , pubbapetakathaṃ, nānattakathaṃ, lokakkhāyikaṃ, samuddakkhāyikaṃ, itibhavābhavakathaṃ iti vā; kīṭakampi akkamitvā mārenti, bhikkhūpi samādhimhā cāventi. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse caṅkamissanti, uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā, seyyathidaṃ – rājakathaṃ, corakathaṃ…pe… itibhavābhavakathaṃ iti vā, kīṭakampi akkamitvā māressanti, bhikkhūpi samādhimhā cāvessantī』』ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse caṅkamanti, uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā, anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā, seyyathidaṃ, – rājakathaṃ, corakathaṃ…pe… itibhavābhavakathaṃ iti vā, kīṭakampi akkamitvā mārenti, bhikkhūpi samādhimhā cāventī』』ti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『na, bhikkhave, kaṭṭhapādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – bhagavatā kaṭṭhapādukā paṭikkhittāti – tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhārenti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhāressanti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti; ekindriyaṃ samaṇā sakyaputtiyā jīvaṃ viheṭhentī』』ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhārenti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyantī』』ti? Saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhāressanti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti. Jīvasaññino hi, bhikkhave, manussā rukkhasmiṃ. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『na, bhikkhave, tālapattapādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū 『bhagavatā tālapattapādukā paṭikkhittā』ti veḷutaruṇe chedāpetvā veḷupattapādukāyo dhārenti. Tāni veḷutaruṇāni chinnāni milāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā veḷutaruṇe chedāpetvā veḷupattapādukāyo dhāressanti. Tāni veḷutaruṇāni chinnāni milāyanti. Ekindriyaṃ samaṇā sakyaputtiyā jīvaṃ viheṭhentī』』ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… jīvasaññino hi, bhikkhave, manussā rukkhasmiṃ…pe… na, bhikkhave, veḷupattapādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.
禁止木屐等 當時,六群比丘在凌晨時分起床,穿上木屐在露天經行,發出很大的聲音,談論各種無益的話題,如:談論國王、盜賊、大臣、軍隊、恐怖、戰爭、食物、飲料、衣服、床具、花環、香料、親戚、車乘、村莊、市鎮、城市、國家、女人、英雄、街道、井邊、祖先、雜談、世界起源、海洋起源、有無等等;他們還踩死小蟲,打擾其他比丘的禪定。那些少欲的比丘...責難、誹謗、批評說:"六群比丘怎麼可以在凌晨時分起床,穿上木屐在露天經行,發出很大的聲音,談論各種無益的話題...還踩死小蟲,打擾其他比丘的禪定呢?"那些比丘把這件事告訴世尊..."比丘們,六群比丘真的在凌晨時分起床,穿上木屐在露天經行,發出很大的聲音,談論各種無益的話題...還踩死小蟲,打擾其他比丘的禪定嗎?""是的,世尊。"...世尊呵責后,說法后,對比丘們說:"比丘們,不應穿木屐。誰穿了,犯突吉羅罪。" 之後,世尊在王舍城(現在的拉杰吉爾)住了一段時間,便向波羅奈(現在的瓦拉納西)遊行。他漸次遊行,到達波羅奈。世尊住在波羅奈城仙人落處的鹿野苑。當時,六群比丘因為世尊禁止木屐,就砍伐幼小的棕櫚樹,做棕櫚葉鞋穿。那些被砍伐的幼小棕櫚樹枯萎了。人們責難、誹謗、批評說:"釋迦子沙門怎麼可以砍伐幼小的棕櫚樹做棕櫚葉鞋穿呢?那些被砍伐的幼小棕櫚樹枯萎了。釋迦子沙門傷害有生命的東西。"比丘們聽到人們的責難、誹謗、批評,就把這件事告訴世尊..."比丘們,六群比丘真的砍伐幼小的棕櫚樹做棕櫚葉鞋穿,那些被砍伐的幼小棕櫚樹枯萎了嗎?""是的,世尊。"佛陀世尊呵責道..."比丘們,這些愚人怎麼可以砍伐幼小的棕櫚樹做棕櫚葉鞋穿呢?那些被砍伐的幼小棕櫚樹枯萎了。比丘們,人們認為樹木是有生命的。比丘們,這不能令不信者生信..."呵責后,說法后,對比丘們說:"比丘們,不應穿棕櫚葉鞋。誰穿了,犯突吉羅罪。" 當時,六群比丘因為世尊禁止棕櫚葉鞋,就砍伐幼小的竹子,做竹葉鞋穿。那些被砍伐的幼小竹子枯萎了。人們責難、誹謗、批評說:"釋迦子沙門怎麼可以砍伐幼小的竹子做竹葉鞋穿呢?那些被砍伐的幼小竹子枯萎了。釋迦子沙門傷害有生命的東西。"比丘們聽到人們的責難、誹謗、批評,就把這件事告訴世尊...比丘們,人們認為樹木是有生命的...比丘們,不應穿竹葉鞋。誰穿了,犯突吉羅罪。
-
Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bhaddiyaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bhaddiyaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. Tena kho pana samayena bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharanti, tiṇapādukaṃ karontipi kārāpentipi, muñjapādukaṃ karontipi kārāpentipi, pabbajapādukaṃ karontipi kārāpentipi, hintālapādukaṃ karontipi kārāpentipi, kamalapādukaṃ karontipi kārāpentipi, kambalapādukaṃ karontipi kārāpentipi, riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharissanti, tiṇapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, muñjapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, pabbajapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, hintālapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, kamalapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, kambalapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi, riñcissanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipañña』』nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『saccaṃ kira, bhikkhave, bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharanti, tiṇapādukaṃ karontipi kārāpentipi…pe… riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipañña』』nti? 『『Saccaṃ, bhagavā』』ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… 『『kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharissanti, tiṇapādukaṃ karissantipi kārāpessantipi…pe… riñcissanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññaṃ. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『na, bhikkhave, tiṇapādukā dhāretabbā, na muñjapādukā dhāretabbā, na pabbajapādukā dhāretabbā, na hintālapādukā dhāretabbā, na kamalapādukā dhāretabbā , na kambalapādukā dhāretabbā, na sovaṇṇamayā pādukā dhāretabbā, na rūpiyamayā pādukā dhāretabbā, na maṇimayā pādukā dhāretabbā, na veḷuriyamayā pādukā dhāretabbā, na phalikamayā pādukā dhāretabbā, na kaṃsamayā pādukā dhāretabbā, na kācamayā pādukā dhāretabbā, na tipumayā pādukā dhāretabbā, na sīsamayā pādukā dhāretabbā, na tambalohamayā pādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, kāci saṅkamaniyā pādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tisso pādukā dhuvaṭṭhāniyā asaṅkamaniyāyo – vaccapādukaṃ, passāvapādukaṃ, ācamanapāduka』』nti.
-
Atha kho bhagavā bhaddiye yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū aciravatiyā nadiyā gāvīnaṃ tarantīnaṃ visāṇesupi gaṇhanti, kaṇṇesupi gaṇhanti, gīvāyapi gaṇhanti, cheppāpi gaṇhanti, piṭṭhimpi abhiruhanti, rattacittāpi aṅgajātaṃ chupanti, vacchatarimpi ogāhetvā mārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā gāvīnaṃ tarantīnaṃ visāṇesupi gahessanti…pe… seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… saccaṃ kira, bhikkhave,…pe… saccaṃ bhagavāti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『na, bhikkhave, gāvīnaṃ visāṇesu gahetabbaṃ, na kaṇṇesu gahetabbaṃ, na gīvāya gahetabbaṃ, na cheppāya gahetabbaṃ, na piṭṭhi abhiruhitabbā . Yo abhiruheyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, rattacittena aṅgajātaṃ chupitabbaṃ. Yo chupeyya, āpatti thullaccayassa. Na vacchatarī māretabbā. Yo māreyya, yathādhammo kāretabbo』』ti.
Kaṭṭhapādukādipaṭikkhepo niṭṭhito.
- Yānādipaṭikkhepo
之後,世尊在波羅奈城住了一段時間,便向跋提城。他漸次,到達跋提城。世尊住在跋提城的佳提耶林。當時,跋提城的比丘們熱衷於製作各種裝飾性的鞋子,他們自己製作或讓人制作草鞋、文奢草鞋、蘆葦鞋、棕櫚葉鞋、蓮花鞋、毛氈鞋,而忽視了誦經、問法、增上戒學、增上心學、增上慧學。那些少欲的比丘...責難、誹謗、批評說:"跋提城的比丘們怎麼可以熱衷於製作各種裝飾性的鞋子,自己製作或讓人制作草鞋、文奢草鞋、蘆葦鞋、棕櫚葉鞋、蓮花鞋、毛氈鞋,而忽視誦經、問法、增上戒學、增上心學、增上慧學呢?"那些比丘把這件事告訴世尊..."比丘們,跋提城的比丘們真的熱衷於製作各種裝飾性的鞋子,自己製作或讓人制作草鞋...而忽視誦經、問法、增上戒學、增上心學、增上慧學嗎?""是的,世尊。"佛陀世尊呵責道..."比丘們,這些愚人怎麼可以熱衷於製作各種裝飾性的鞋子,自己製作或讓人制作草鞋...而忽視誦經、問法、增上戒學、增上心學、增上慧學呢?比丘們,這不能令不信者生信..."呵責后...說法后,對比丘們說:"比丘們,不應穿草鞋,不應穿文奢草鞋,不應穿蘆葦鞋,不應穿棕櫚葉鞋,不應穿蓮花鞋,不應穿毛氈鞋,不應穿金鞋,不應穿銀鞋,不應穿寶石鞋,不應穿琉璃鞋,不應穿水晶鞋,不應穿銅鞋,不應穿玻璃鞋,不應穿錫鞋,不應穿鉛鞋,不應穿紅銅鞋。誰穿了,犯突吉羅罪。比丘們,也不應穿任何可移動的鞋子。誰穿了,犯突吉羅罪。比丘們,我允許三種固定的、不可移動的鞋子:廁所鞋、小便處鞋、洗凈處鞋。" 之後,世尊在跋提城住了一段時間,便向舍衛城。他漸次,到達舍衛城。世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。當時,六群比丘在阿致羅筏底河裡,當牛在渡河時,抓牛角,抓牛耳,抓牛頸,抓牛尾,騎在牛背上,帶著淫慾心觸控牛的生殖器,甚至殺死小牛。人們責難、誹謗、批評說:"釋迦子沙門怎麼可以在牛渡河時抓牛角...就像在家享受欲樂的人一樣。"比丘們聽到人們的責難、誹謗、批評,就把這件事告訴世尊...世尊呵責后...說法后,對比丘們說:"比丘們,不應抓牛角,不應抓牛耳,不應抓牛頸,不應抓牛尾,不應騎在牛背上。誰騎了,犯突吉羅罪。比丘們,也不應帶著淫慾心觸控牛的生殖器。誰觸控了,犯偷蘭遮罪。不應殺小牛。誰殺了,應按法處置。" 禁止木屐等結束。 禁止車乘等
- Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū yānena yāyanti, itthiyuttenapi purisantarena, purisayuttenapi itthantarena. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『seyyathāpi gaṅgāmahiyāyā』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, yānena yāyitabbaṃ . Yo yāyeyya, āpatti dukkaṭassāti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosalesu janapade sāvatthiṃ gacchanto bhagavantaṃ dassanāya antarāmagge gilāno hoti. Atha kho so bhikkhu maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Manussā taṃ bhikkhuṃ disvā etadavocuṃ – 『『kahaṃ, bhante, ayyo gamissatī』』ti? 『『Sāvatthiṃ kho ahaṃ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā』』ti. 『『Ehi, bhante, gamissāmā』』ti. 『『Nāhaṃ, āvuso, sakkomi, gilānomhī』』ti. 『『Ehi, bhante, yānaṃ abhiruhā』』ti. 『『Alaṃ, āvuso, paṭikkhittaṃ bhagavatā yāna』』nti kukkuccāyanto yānaṃ nābhiruhi. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa yānanti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『itthiyuttaṃ nu kho purisayuttaṃ nu kho』』ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi , bhikkhave, purisayuttaṃ hatthavaṭṭakanti.
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno yānugghātena bāḷhataraṃ aphāsu ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sivikaṃ pāṭaṅkinti.
Yānādipaṭikkhepo niṭṭhito.
-
Uccāsayanamahāsayanapaṭikkhepo
-
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāsayanamahāsayanāni dhārenti, seyyathidaṃ – āsandiṃ, pallaṅkaṃ, gonakaṃ, cittakaṃ, paṭikaṃ, paṭalikaṃ, tūlikaṃ, vikatikaṃ, uddhalomiṃ [undalomiṃ (ka.), uddalomiṃ (ka.)], ekantalomiṃ, kaṭṭissaṃ, koseyyaṃ , kuttakaṃ, hatthattharaṃ, assattharaṃ, rathattharaṃ, ajinapaveṇiṃ, kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ, sauttaracchadaṃ, ubhatolohitakūpadhānanti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, uccāsayanamahāsayanāni dhāretabbāni, seyyathidaṃ – āsandi, pallaṅko, gonako, cittako, paṭikā, paṭalikā, tūlikā, vikatikā, uddhalomi, ekantalomi, kaṭṭissaṃ, koseyyaṃ, kuttakaṃ, hatthattharaṃ, assattharaṃ, rathattharaṃ, ajinapaveṇi, kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ, sauttaracchadaṃ, ubhatolohitakūpadhānaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.
Uccāsayanamahāsayanapaṭikkhepo niṭṭhito.
- Sabbacammapaṭikkhepo
當時,六群比丘乘坐車輛,有時女人駕車男人坐在中間,有時男人駕車女人坐在中間。人們責難、誹謗、批評說:"就像在恒河和摩醯河上一樣。"他們把這件事告訴世尊。"比丘們,不應乘坐車輛。誰乘坐了,犯突吉羅罪。"當時,有一位比丘在拘薩羅國前往舍衛城拜見世尊,途中生病了。於是這位比丘離開道路,坐在一棵樹下。人們看到這位比丘,就問道:"尊者,您要去哪裡?""居士們,我要去舍衛城拜見世尊。""來吧,尊者,我們一起去。""居士們,我不能去,我生病了。""來吧,尊者,請上車。""算了,居士們,世尊禁止乘車。"他因為顧慮而沒有上車。之後,這位比丘到達舍衛城,把這件事告訴比丘們。比丘們把這件事告訴世尊。"比丘們,我允許生病的人乘車。"於是比丘們想:"是應該乘坐女人駕駛的車還是男人駕駛的車呢?"他們把這件事告訴世尊。"比丘們,我允許乘坐男人駕駛的手推車。" 當時,有一位比丘因為車輛顛簸而更加不舒服。他們把這件事告訴世尊。"比丘們,我允許轎子和擔架。" 禁止車乘等結束。 禁止高大床座 當時,六群比丘使用高大床座,即:長椅、臥榻、長毛毯、彩色毯、白毛毯、花毯、棉被、繡花毯、兩面毛毯、單面毛毯、絲毯、繡毯、象毯、馬毯、車毯、羚羊皮毯、迦達利鹿最上等臥具、有頂蓋的、兩端有紅色靠枕的床。人們在參觀寺院時看到后,責難、誹謗、批評說:"就像在家享受欲樂的人一樣。"他們把這件事告訴世尊。"比丘們,不應使用高大床座,即:長椅、臥榻、長毛毯、彩色毯、白毛毯、花毯、棉被、繡花毯、兩面毛毯、單面毛毯、絲毯、繡毯、象毯、馬毯、車毯、羚羊皮毯、迦達利鹿最上等臥具、有頂蓋的、兩端有紅色靠枕的床。誰使用了,犯突吉羅罪。" 禁止高大床座結束。 禁止一切皮革
- Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – bhagavatā uccāsayanamahāsayanāni paṭikkhittānīti – mahācammāni dhārenti, sīhacammaṃ byagghacammaṃ dīpicammaṃ. Tāni mañcappamāṇenapi chinnāni honti, pīṭhappamāṇenapi chinnāni honti, antopi mañce paññattāni honti, bahipi mañce paññattāni honti, antopi pīṭhe paññattāni honti, bahipi pīṭhe paññattāni honti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, mahācammāni dhāretabbāni, sīhacammaṃ byagghacammaṃ dīpicammaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – bhagavatā mahācammāni paṭikkhittānīti – gocammāni dhārenti. Tāni mañcappamāṇenapi chinnāni honti, pīṭhappamāṇenapi chinnāni honti, antopi mañce paññattāni honti, bahipi mañce paññattāni honti, antopi pīṭhe paññattāni honti, bahipi pīṭhe paññattāni honti. Aññataropi pāpabhikkhu aññatarassa pāpupāsakassa kulūpako hoti. Atha kho so pāpabhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa pāpupāsakassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so pāpupāsako yena so pāpabhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ pāpabhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Tena kho pana samayena tassa pāpupāsakassa vacchako hoti taruṇako abhirūpo dassanīyo pāsādiko citro, seyyathāpi dīpicchāpo. Atha kho so pāpabhikkhu taṃ vacchakaṃ sakkaccaṃ upanijjhāyati. Atha kho so pāpupāsako taṃ pāpabhikkhuṃ etadavoca – 『『kissa, bhante, ayyo imaṃ vacchakaṃ sakkaccaṃ upanijjhāyatī』』ti? 『『Attho me, āvuso, imassa vacchakassa cammenā』』ti. Atha kho so pāpupāsako taṃ vacchakaṃ vadhitvā cammaṃ vidhunitvā tassa pāpabhikkhuno pādāsi. Atha kho so pāpabhikkhu taṃ cammaṃ saṅghāṭiyā paṭicchādetvā agamāsi. Atha kho sā gāvī vacchagiddhinī taṃ pāpabhikkhuṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Bhikkhū evamāhaṃsu – 『『kissa tyāyaṃ, āvuso, gāvī piṭṭhito piṭṭhito anubandhī』』ti? 『『Ahampi kho, āvuso, na jānāmi kena [kenaci (ka.)] myāyaṃ gāvī piṭṭhito piṭṭhito anubandhī』』ti. Tena kho pana samayena tassa pāpabhikkhuno saṅghāṭi lohitena makkhitā hoti. Bhikkhū evamāhaṃsu – 『『ayaṃ pana te, āvuso, saṅghāṭi kiṃ katā』』ti? Atha kho so pāpabhikkhu bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. 『『Kiṃ pana tvaṃ, āvuso, pāṇātipāte samādapesī』』ti? 『『Evamāvuso』』ti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma bhikkhu pāṇātipāte samādapessati, nanu bhagavatā anekapariyāyena pāṇātipāto garahito, pāṇātipātā veramaṇī pasatthā』』ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā taṃ pāpabhikkhuṃ paṭipucchi – 『『saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, pāṇātipāte samādapesī』』ti? Saccaṃ bhagavāti…pe… kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, pāṇātipāte samādapessasi, nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena pāṇātipāto garahito, pāṇātipātā veramaṇī pasatthā. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『na, bhikkhave, pāṇātipāte samādapetabbaṃ. Yo samādapeyya, yathādhammo kāretabbo. Na, bhikkhave, gocammaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, kiñci cammaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā』』ti.
Sabbacammapaṭikkhepo niṭṭhito.
- Gihivikatānuññātādi
這是一段關於佛教戒律的內容。以下是完整的中文直譯: 那時,六群比丘——因為世尊禁止高床大床——使用大皮革,獅皮、虎皮、豹皮。這些皮革被裁剪成床的大小,也被裁剪成椅子的大小,鋪在床內,也鋪在床外,鋪在椅子內,也鋪在椅子外。人們在參觀寺院時看到后抱怨、批評、指責說:"就像在家享受欲樂的人一樣。"他們把這件事告訴了世尊。"比丘們,不應使用大皮革,獅皮、虎皮、豹皮。使用者犯突吉羅罪。" 那時,六群比丘——因為世尊禁止大皮革——使用牛皮。這些皮革被裁剪成床的大小,也被裁剪成椅子的大小,鋪在床內,也鋪在床外,鋪在椅子內,也鋪在椅子外。有一個惡比丘是一個惡在家信徒的常客。那個惡比丘在上午穿好衣服,拿著缽和袈裟,去那個惡在家信徒的住處,到達後坐在準備好的座位上。那個惡在家信徒走向那個惡比丘,向他問候後坐在一旁。那時,那個惡在家信徒有一頭小牛犢,年輕漂亮,令人愉悅,美麗多彩,就像小豹子一樣。那個惡比丘仔細地盯著那頭小牛犢看。那個惡在家信徒對那個惡比丘說:"尊者為什麼這麼仔細地盯著這頭小牛犢看?""朋友,我需要這頭小牛犢的皮。"於是那個惡在家信徒殺死那頭小牛犢,剝下皮,給了那個惡比丘。那個惡比丘用大衣包裹著那張皮離開了。那時,那頭母牛因思念小牛而跟在那個惡比丘後面。比丘們說:"朋友,這頭母牛為什麼跟在你後面?""朋友們,我也不知道為什麼這頭母牛跟在我後面。"那時,那個惡比丘的大衣上沾滿了血。比丘們說:"朋友,你的這件大衣怎麼了?"於是那個惡比丘把事情的經過告訴了比丘們。"朋友,你怎麼會教唆殺生呢?""是的,朋友。"那些少欲的比丘抱怨、批評、指責說:"比丘怎麼能教唆殺生呢?世尊不是以多種方式譴責殺生,讚揚戒殺嗎?"於是那些比丘把這件事告訴了世尊。 於是世尊因這緣由、因這事端召集比丘僧團,詢問那個惡比丘:"比丘,據說你教唆殺生,是真的嗎?""是真的,世尊。"......"愚人,你怎麼能教唆殺生呢?愚人,我不是以多種方式譴責殺生,讚揚戒殺嗎?愚人,這不能令不信者生信......"呵斥后,作了如法開示,對比丘們說:"比丘們,不應教唆殺生。教唆者應按法處置。比丘們,不應使用牛皮。使用者犯突吉羅罪。比丘們,不應使用任何皮革。使用者犯突吉羅罪。" 禁止一切皮革結束。 允許在家人所用物品等
- Tena kho pana samayena manussānaṃ mañcampi pīṭhampi cammonaddhāni honti, cammavinaddhāni. Bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gihivikataṃ abhinisīdituṃ, na tveva abhinipajjitunti.
Tena kho pana samayena vihārā cammavaddhehi ogumphiyanti [ogumbhiyanti (ka.)]. Bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, bandhanamattaṃ abhinisīditunti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saupāhanā gāmaṃ pavisanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『seyyathāpi gihī kāmabhogino』』ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . Na, bhikkhave, saupāhanena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya, āpatti dukkaṭassāti.
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā upāhanena gāmaṃ pavisituṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā saupāhanena gāmaṃ pavisitunti.
Gihivikatānuññātādi niṭṭhitā.
- Soṇakuṭikaṇṇavatthu
257.[udā. 46 sokasuttena saṃsanditvā passitabbaṃ] Tena kho pana samayena āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare [kururaghare (ka.)] papatake [papāte (sī. syā.) pavatthe (udā. 46)] pabbate. Tena kho pana samayena soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmato mahākaccānassa upaṭṭhāko hoti. Atha kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca – 『『yathā yathāhaṃ, bhante, ayyena mahākaccānena dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ, bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ . Pabbājetu maṃ, bhante, ayyo mahākaccāno』』ti. ( ) [(evaṃ vutte āyasmā mahākaccāyano soṇaṃ upāsakaṃ kuṭikaṇṇaṃ etadavoca) (syā. udā. 46)] 『『Dukkaraṃ kho, soṇa, yāvajīvaṃ ekaseyyaṃ ekabhattaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Iṅgha, tvaṃ, soṇa , tattheva agārikabhūto buddhānaṃ sāsanaṃ anuyuñja, kālayuttaṃ ekaseyyaṃ ekabhattaṃ brahmacariya』』nti. Atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro so paṭippassambhi. Dutiyampi kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo …pe… tatiyampi kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca – 『『yathā yathāhaṃ, bhante, ayyena mahākaccānena dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ, bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Pabbājetu maṃ, bhante, ayyo mahākaccāno』』ti. Atha kho āyasmā mahākaccāno soṇaṃ upāsakaṃ kuṭikaṇṇaṃ pabbājesi. Tena kho pana samayena avantidakkhiṇāpatho appabhikkhuko hoti. Atha kho āyasmā mahākaccāno tiṇṇaṃ vassānaṃ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ soṇaṃ upasampādesi.
Soṇakuṭikaṇṇavatthu niṭṭhitaṃ.
那時,人們的床和椅子都覆蓋著皮革,用皮革包裹。比丘們因顧慮而不坐上去。他們把這件事告訴了世尊。"比丘們,我允許坐在在家人所用的物品上,但不允許躺在上面。" 那時,寺院用皮帶捆綁。比丘們因顧慮而不坐上去。他們把這件事告訴了世尊。"比丘們,我允許坐在僅用於捆綁的皮革上。" 那時,六群比丘穿著涼鞋進入村莊。人們抱怨、批評、指責說:"就像在家享受欲樂的人一樣。"他們把這件事告訴了世尊。"比丘們,不應穿涼鞋進入村莊。進入者犯突吉羅罪。" 那時,有一個比丘生病了,不能不穿涼鞋進入村莊。他們把這件事告訴了世尊。"比丘們,我允許生病的比丘穿涼鞋進入村莊。" 允許在家人所用物品等結束。 索納·庫提坎納的故事 那時,尊者大迦旃延住在阿槃提國的庫拉格哈拉巴巴塔卡山上。那時,優婆塞索納·庫提坎納是尊者大迦旃延的侍者。於是優婆塞索納·庫提坎納走向尊者大迦旃延,到達後向尊者大迦旃延問候,然後坐在一旁。坐在一旁的優婆塞索納·庫提坎納對尊者大迦旃延說:"尊者,按照我對尊者大迦旃延所教導的法的理解,對於住在家裡的人來說,要完全圓滿、完全清凈地實踐梵行是不容易的。尊者,我想剃除頭髮和鬍鬚,穿上袈裟,從在家生活出家成為無家者。請尊者大迦旃延讓我出家。""索納,終生獨居、一食、梵行是很難的。索納,你不如就在家裡實踐佛陀的教導,適時地獨居、一食、梵行。"於是優婆塞索納·庫提坎納的出家意願平息了。第二次,優婆塞索納·庫提坎納...第三次,優婆塞索納·庫提坎納走向尊者大迦旃延,到達後向尊者大迦旃延問候,然後坐在一旁。坐在一旁的優婆塞索納·庫提坎納對尊者大迦旃延說:"尊者,按照我對尊者大迦旃延所教導的法的理解,對於住在家裡的人來說,要完全圓滿、完全清凈地實踐梵行是不容易的。尊者,我想剃除頭髮和鬍鬚,穿上袈裟,從在家生活出家成為無家者。請尊者大迦旃延讓我出家。"於是尊者大迦旃延讓優婆塞索納·庫提坎納出家。那時,阿槃提南方比丘很少。於是尊者大迦旃延經過三年,費盡周折地從各處召集了十人的比丘僧團,為尊者索納授具足戒。 索納·庫提坎納的故事結束。
- Mahākaccānassa pañcavaraparidassanā
Atha kho āyasmato soṇassa vassaṃvuṭṭhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『『sutoyeva kho me so bhagavā ediso ca ediso cāti, na ca mayā sammukhā diṭṭho, gaccheyyāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, sace maṃ upajjhāyo anujāneyyā』』ti. Atha kho āyasmā soṇo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā soṇo āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca – 『『idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『suto yeva kho me so bhagavā ediso ca ediso cāti, na ca mayā sammukhā diṭṭho, gaccheyyāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, sace maṃ upajjhāyo anujāneyyā』ti; gaccheyyāhaṃ, bhante, taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, sace maṃ upajjhāyo anujānātī』』ti. 『『Sādhu sādhu, soṇa. Gaccha tvaṃ, soṇa, taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Dakkhissasi tvaṃ, soṇa, taṃ bhagavantaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttamadamathasamathaṃ amanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ. Tena hi tvaṃ, soṇa, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda – 『upajjhāyo me, bhante, āyasmā mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandatī』』』ti. Evañca vadehi – 『『avantidakkhiṇāpatho, bhante, appabhikkhuko, tiṇṇaṃ me vassānaṃ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā upasampadaṃ alatthaṃ; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe appatarena gaṇena upasampadaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe guṇaṅguṇūpāhanaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, nahānagarukā manussā udakasuddhikā; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe dhuvanahānaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Seyyathāpi, bhante, majjhimesu janapadesu eragū moragū majjārū [majjhārū (ka.)] jantū, evameva kho, bhante, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni anujāneyya, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Etarahi, bhante, manussā nissīmagatānaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ denti – 『imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa demā』』』ti. Te āgantvā ārocenti – 『itthannāmehi te, āvuso, manussehi cīvaraṃ dinna』nti te kukkuccāyantā na sādiyanti – 『mā no nissaggiyaṃ ahosī』ti; appeva nāma bhagavā cīvare pariyāyaṃ ācikkheyyā』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā soṇo āyasmato mahākaccānassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – 『『imassa, ānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṃ paññāpehī』』ti. Atha kho āyasmā ānando – 『『yassa kho maṃ bhagavā āṇāpeti, 『imassa, ānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṃ paññāpehī』ti, icchati bhagavā tena bhikkhunā saddhiṃ ekavihāre vatthuṃ, icchati bhagavā āyasmatā soṇena saddhiṃ ekavihāre vatthu』』nti – yasmiṃ vihāre bhagavā viharati tasmiṃ vihāre āyasmato soṇassa senāsanaṃ paññāpesi.
大迦旃延的五項請求 於是尊者索納在雨安居結束后,獨處靜坐時生起這樣的想法:"我只是聽說世尊如何如何,但還沒有親眼見過。如果我的戒師允許的話,我應該去拜見那位世尊、阿羅漢、正等正覺者。"於是尊者索納在傍晚結束靜坐后,走向尊者大迦旃延,到達後向尊者大迦旃延問候,然後坐在一旁。坐在一旁的尊者索納對尊者大迦旃延說:"尊者,我獨處靜坐時生起這樣的想法:'我只是聽說世尊如何如何,但還沒有親眼見過。如果我的戒師允許的話,我應該去拜見那位世尊、阿羅漢、正等正覺者。'尊者,如果戒師允許的話,我想去拜見那位世尊、阿羅漢、正等正覺者。""很好,很好,索納。去吧,索納,去拜見那位世尊、阿羅漢、正等正覺者。索納,你將看到那位世尊,他令人愉悅、令人歡喜、諸根寂靜、內心平和、達到最高的調御與寂靜、已得無上、已調伏、已守護、諸根自製、如大象。那麼索納,你要以我的名義向世尊頂禮說:'尊者,我的戒師尊者大迦旃延向世尊頂禮。'"並且這樣說:"尊者,阿槃提南方比丘很少,我經過三年,費盡周折地從各處召集了十人的比丘僧團才得到具足戒;也許世尊可以允許在阿槃提南方用更少的人數授具足戒。尊者,阿槃提南方的土地黑色堅硬,遍佈牛蹄印;也許世尊可以允許在阿槃提南方穿多層涼鞋。尊者,阿槃提南方的人們重視沐浴,以水為凈化;也許世尊可以允許在阿槃提南方經常沐浴。尊者,在阿槃提南方,皮革被用作坐具,如羊皮、山羊皮、鹿皮。就像在中部地區有埃拉古、莫拉古、馬加魯、占圖等草墊一樣,尊者,在阿槃提南方,皮革被用作坐具,如羊皮、山羊皮、鹿皮;也許世尊可以允許在阿槃提南方使用皮革坐具,如羊皮、山羊皮、鹿皮。現在,尊者,人們給離開界域的比丘們佈施衣服,說:'我們把這件衣服給某某比丘。'他們回來后告訴說:'朋友,某某居士給你佈施了衣服。'他們因顧慮而不接受,說:'不要讓我們犯舍懺罪。'也許世尊可以對衣服作出指示。""好的,尊者。"尊者索納回答尊者大迦旃延後,從座位上起身,向尊者大迦旃延問候,右繞后,收拾住處,拿著缽和袈裟向舍衛城出發。漸次到達舍衛城祇樹給孤獨園,走向世尊,到達後向世尊問候,然後坐在一旁。於是世尊對尊者阿難說:"阿難,為這位來訪的比丘準備住處。"於是尊者阿難想:"世尊命令我'阿難,為這位來訪的比丘準備住處',這意味著世尊想與這位比丘住在同一個住處,世尊想與尊者索納住在同一個住處。"於是他在世尊所住的精舍里為尊者索納準備了住處。
- Atha kho bhagavā bahudeva rattiṃ ajjhokāse vītināmetvā vihāraṃ pāvisi. Āyasmāpi kho soṇo bahudeva rattiṃ ajjhokāse vītināmetvā vihāraṃ pāvisi. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya āyasmantaṃ soṇaṃ ajjhesi – 『『paṭibhātu taṃ, bhikkhu, dhammo bhāsitu』』nti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā soṇo bhagavato paṭissuṇitvā sabbāneva aṭṭhakavaggikāni sarena abhāsi. Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa sarabhaññapariyosāne abbhānumodi – 『『sādhu, sādhu, bhikkhu. Suggahitāni kho te, bhikkhu, aṭṭhakavaggikāni , sumanasikatāni sūpadhāritāni. Kalyāṇiyāpi vācāya samannāgato, vissaṭṭhāya, anelagalāya [aneḷagalāya (ka.)], atthassa viññāpaniyā. Kativassosi tvaṃ, bhikkhū』』ti? 『『Ekavassohaṃ, bhagavā』』ti. 『『Kissa pana tvaṃ, bhikkhu, evaṃ ciraṃ akāsī』』ti? 『『Ciraṃ diṭṭho me, bhante, kāmesu ādīnavo, api ca sambādhā gharāvāsā bahukiccā bahukaraṇīyā』』ti. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
[udā. 46 udānepi] 『『Disvā ādīnavaṃ loke, ñatvā dhammaṃ nirūpadhiṃ;
Ariyo na ramatī pāpe, pāpe na ramatī sucī』』ti.
Atha kho āyasmā soṇo – paṭisammodati kho maṃ bhagavā, ayaṃ khvassa kālo yaṃ me upajjhāyo paridassīti – uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『upajjhāyo me, bhante, āyasmā mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti avantidakkhiṇāpatho, bhante, appabhikkhuko. Tiṇṇaṃ me vassānaṃ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā upasampadaṃ alatthaṃ, appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe appatarena gaṇena upasampadaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe guṇaṅguṇūpāhanaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, nahānagarukā manussā udakasuddhikā, appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe dhuvanahānaṃ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Seyyathāpi, bhante, majjhimesu janapadesu eragū moragū majjārū jantū , evameva kho, bhante, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni anujāneyya, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Etarahi, bhante, manussā nissīmagatānaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ denti – 『imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa demā』ti. Te āgantvā ārocenti – 『itthannāmehi te, āvuso, manussehi cīvaraṃ dinna』nti. Te kukkuccāyantā na sādiyanti – 『mā no nissaggiyaṃ ahosī』ti; appeva nāma bhagavā cīvare pariyāyaṃ ācikkheyyā』』ti.
於是世尊在戶外度過了大部分夜晚後進入精舍。尊者索納也在戶外度過了大部分夜晚後進入精舍。然後世尊在後夜時分起身,邀請尊者索納:"比丘,請你說法。""好的,尊者。"尊者索納回答世尊后,用吟誦的方式誦讀了所有的八品經。世尊在尊者索納吟誦結束后讚歎道:"很好,很好,比丘。你很好地掌握了八品經,很好地記住了,很好地理解了。你具有美好的聲音,清晰、無瑕疵、能表達意義。比丘,你出家幾年了?""世尊,我出家一年了。""比丘,你為什麼這麼久才來?""尊者,我很早就看到了慾望的過患,但是在家生活狹隘,有許多事務和責任。"於是世尊瞭解這個情況后,在那時說出這個偈頌: "看到世間的過患,了知無執著的法, 聖者不樂於惡,清凈者不樂於惡。" 於是尊者索納想:"世尊與我親切交談,現在是向他轉達我的戒師的請求的時候了。"他從座位上起身,整理上衣偏袒右肩,以頭面禮拜世尊的雙足,對世尊說:"尊者,我的戒師尊者大迦旃延向世尊頂禮,並且這樣說:'尊者,阿槃提南方比丘很少。我經過三年,費盡周折地從各處召集了十人的比丘僧團才得到具足戒;也許世尊可以允許在阿槃提南方用更少的人數授具足戒。尊者,阿槃提南方的土地黑色堅硬,遍佈牛蹄印;也許世尊可以允許在阿槃提南方穿多層涼鞋。尊者,阿槃提南方的人們重視沐浴,以水為凈化;也許世尊可以允許在阿槃提南方經常沐浴。尊者,在阿槃提南方,皮革被用作坐具,如羊皮、山羊皮、鹿皮。就像在中部地區有埃拉古、莫拉古、馬加魯、占圖等草墊一樣,尊者,在阿槃提南方,皮革被用作坐具,如羊皮、山羊皮、鹿皮;也許世尊可以允許在阿槃提南方使用皮革坐具,如羊皮、山羊皮、鹿皮。現在,尊者,人們給離開界域的比丘們佈施衣服,說:'我們把這件衣服給某某比丘。'他們回來后告訴說:'朋友,某某居士給你佈施了衣服。'他們因顧慮而不接受,說:'不要讓我們犯舍懺罪。'也許世尊可以對衣服作出指示。'"
- Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『avantidakkhiṇāpatho, bhikkhave, appabhikkhuko. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṃ. Tatrime paccantimā janapadā – puratthimāya disāya gajaṅgalaṃ [kajaṅgalaṃ (sī. syā.)] nāma nigamo, tassa parena mahāsālā, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; puratthimadakkhiṇāya disāya sallavatī [salalavatī (sī.)] nāma nadī, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; dakkhiṇāya disāya setakaṇṇikaṃ nāma nigamo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; pacchimāya disāya thūṇaṃ nāma brāhmaṇagāmo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; uttarāya disāya usīraddhajo nāma pabbato, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe . Anujānāmi, bhikkhave, evarūpesu paccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṃ. Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu guṇaṅguṇūpāhanaṃ. Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, nahānagarukā manussā udakasuddhikā. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu dhuvanahānaṃ. Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, majjhimesu janapadesu eragū moragū majjārū jantū, evameva kho, bhikkhave, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Idha pana, bhikkhave, manussā nissīmagatānaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ denti – 『imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa demā』ti. Anujānāmi, bhikkhave, sādituṃ, na tāva taṃ gaṇanūpagaṃ yāva na hatthaṃ gacchatī』』ti.
Mahākaccānassa pañcavaraparidassanā niṭṭhitā.
Cammakkhandhako pañcamo.
於是世尊因這緣由、因這事端作了如法開示后,對比丘們說:"比丘們,阿槃提南方比丘很少。比丘們,我允許在所有邊遠地區由五人僧團,其中一人精通戒律,授具足戒。這裡的邊遠地區是:東方有一個名叫伽阇阿伽拉的城鎮,在它之外是大沙羅,再往外是邊遠地區,這裡面是中部;東南方有一條名叫沙拉瓦提的河,在它之外是邊遠地區,這裡面是中部;南方有一個名叫塞塔坎尼卡的城鎮,在它之外是邊遠地區,這裡面是中部;西方有一個名叫圖納的婆羅門村,在它之外是邊遠地區,這裡面是中部;北方有一座名叫烏西拉達加的山,在它之外是邊遠地區,這裡面是中部。比丘們,我允許在這樣的邊遠地區由五人僧團,其中一人精通戒律,授具足戒。比丘們,阿槃提南方的土地黑色堅硬,遍佈牛蹄印。比丘們,我允許在所有邊遠地區穿多層涼鞋。比丘們,阿槃提南方的人們重視沐浴,以水為凈化。比丘們,我允許在所有邊遠地區經常沐浴。比丘們,在阿槃提南方,皮革被用作坐具,如羊皮、山羊皮、鹿皮。就像在中部地區有埃拉古、莫拉古、馬加魯、占圖等草墊一樣,比丘們,在阿槃提南方,皮革被用作坐具,如羊皮、山羊皮、鹿皮。比丘們,我允許在所有邊遠地區使用皮革坐具,如羊皮、山羊皮、鹿皮。此外,比丘們,人們給離開界域的比丘們佈施衣服,說:'我們把這件衣服給某某比丘。'比丘們,我允許接受,但在未到手之前不計入衣數。" 大迦旃延的五項請求結束。 皮革品第五結束。
- Tassuddānaṃ
Rājā ca māgadho soṇo, asītisahassissaro;
Sāgato gijjhakūṭasmiṃ, bahuṃ dasseti uttariṃ.
Pabbajjāraddhabhijjiṃsu , vīṇaṃ ekapalāsikaṃ;
Nīlā pītā lohitikā, mañjiṭṭhā kaṇhameva ca.
Mahāraṅgamahānāmā, vaddhikā ca paṭikkhipi;
Khallakā puṭapāli ca, tūlatittirameṇḍajā.
Vicchikā moracitrā ca, sīhabyagghā ca dīpikā;
Ajinuddā majjārī ca, kāḷaluvakaparikkhaṭā.
Phalitupāhanā khilā, dhotakhāṇukhaṭakhaṭā;
Tālaveḷutiṇaṃ ceva, muñjapabbajahintālā.
Kamalakambalasovaṇṇā , rūpikā maṇiveḷuriyā;
Phalikā kaṃsakācā ca, tipusīsañca tambakā.
Gāvī yānaṃ gilāno ca, purisāyuttasivikā;
Sayanāni mahācammā, gocammehi ca pāpako.
Gihīnaṃ cammavaddhehi, pavisanti gilāyano;
Mahākaccāyano soṇo, sarena aṭṭhakavaggikaṃ.
Upasampadaṃ pañcahi, guṇaṅguṇā dhuvasinā;
Cammattharaṇānuññāsi, na tāva gaṇanūpagaṃ;
Adāsi me vare pañca, soṇattherassa nāyakoti.
Imamhi khandhake vatthūni tesaṭṭhi.
Cammakkhandhako niṭṭhito.
其摘要如下: 摩揭陀王和索納,八萬財富的統治者; 娑伽多在鷲峰山,顯示了許多超常能力。 出家和半途而廢,琵琶和單絃樂器; 藍色、黃色和紅色,深紅色和黑色。 大染色和大名色,他禁止了增加的; 皮靴和皮袋,棉花、鷓鴣和羊毛。 蝎子和孔雀花紋,獅子、老虎和豹子; 山羊皮和貓皮,黑色和紅色裝飾。 果皮涼鞋和木屐,洗凈的木頭咔嗒作響; 棕櫚、竹子和草,文竹、蘆葦和棕櫚葉。 毛毯和金色,銀和寶石、琉璃; 水晶和銅,錫、鉛和銅。 牛車和病人,人力車和轎子; 床鋪和大皮革,牛皮和惡人。 在家人和皮帶,進入和病人; 大迦旃延和索納,用聲音誦讀八品經。 五人授具足戒,多層涼鞋和經常沐浴; 允許皮革坐具,未到手不計入衣數; 給了我五個恩準,是索納長老的導師。 在這一品中有六十三個故事。 皮革品結束。