B020201Dīghanikāya (aṭṭhakathā)(《長部經》註釋)c3.5s
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Dīghanikāye
Sīlakkhandhavaggaṭṭhakathā
Ganthārambhakathā
Karuṇāsītalahadayaṃ , paññāpajjotavihatamohatamaṃ;
Sanarāmaralokagaruṃ, vande sugataṃ gativimuttaṃ.
Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca;
Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ dhammaṃ.
Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ;
Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande ariyasaṅghaṃ.
Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ;
Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena.
Dīghassa dīghasuttaṅkitassa, nipuṇassa āgamavarassa;
Buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassa, saddhāvahaguṇassa.
Atthappakāsanatthaṃ, aṭṭhakathā ādito vasisatehi;
Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi.
Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha, vasinā mahāmahindena;
Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya.
Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;
Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ.
Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ;
Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ.
Hitvā punappunāgatamatthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi;
Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa.
Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni;
Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro.
Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva;
Khandhadhātāyatanindriyāni, ariyāni ceva cattāri.
Saccāni paccayākāradesanā, suparisuddhanipuṇanayā;
Avimuttatantimaggā, vipassanā bhāvanā ceva.
Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ;
Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi.
『『Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi;
Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathā bhāsitaṃ atthaṃ』』.
Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya;
Aṭṭhakathāya vijānatha, dīghāgamanissitaṃ atthanti.
Nidānakathā
Tattha dīghāgamo nāma sīlakkhandhavaggo, mahāvaggo, pāthikavaggoti vaggato tivaggo hoti; suttato catuttiṃsasuttasaṅgaho. Tassa vaggesu sīlakkhandhavaggo ādi, suttesu brahmajālaṃ. Brahmajālassāpi 『『evaṃ me suta』』ntiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi.
頂禮彼世尊、阿羅漢、正等正覺者。 長部 戒蘊品註釋 序言 慈悲清涼之心,智慧之光破除愚闇; 敬禮聖善者,已超脫輪迴。 佛陀修證佛性,親證實相; 我敬禮無上正法,已達彼岸。 敬禮如來真子,能摧魔軍; 八聖眾,我頂禮。 如是我懷歡喜之心,禮讚三寶功德; 愿消除一切障礙,以此功德之力。 為長行長經,精妙聖典; 為諸佛所贊,信心所依。 為闡明義理,註釋最初由五位長老編纂; 后又續集。 錫蘭島(斯里蘭卡)由大長老摩訶摩訶因陀帶來; 以錫蘭語安置,利益島上居民。 我今從錫蘭語妙語中, 去除瑕疵,依經典正理。 不違背諸長老傳承,住大寺之精通者; 再三思考,當闡明義理。 為悅眾生心,使正法久住, 我將闡釋。 戒法、頭陀法、一切業處; 行法隨行,禪定詳細。 一切神通,慧之抉擇; 蘊、界、處、根,四聖諦。 緣起說法,極為清凈微妙; 未解脫正道,毗缽舍那修習。 既然此一切,我已在《清凈道論》中詳盡闡明; 故此不再細論。 "《清凈道論》居四部聖典中央, 將闡明彼中所說義理。" 因此,我持此信心, 知曉長部所依義理。 序論 此長部,名為戒蘊品、大品、波梨品,共三品; 經文共三十四經。品中以戒蘊品為首,經中以《梵網經》為首。 《梵網經》最初由尊者阿難於第一次結集時說:"我曾如是聞"等開篇語。
Paṭhamamahāsaṅgītikathā
Paṭhamamahāsaṅgīti nāma cesā kiñcāpi vinayapiṭake tantimārūḷhā, nidānakosallatthaṃ pana idhāpi evaṃ veditabbā. Dhammacakkappavattanañhi ādiṃ katvā yāva subhaddaparibbājakavinayanā katabuddhakicce, kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālānamantare visākhapuṇṇamadivase paccūsasamaye anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbute bhagavati lokanāthe, bhagavato dhātubhājanadivase sannipatitānaṃ sattannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ saṅghatthero āyasmā mahākassapo sattāhaparinibbute bhagavati subhaddena vuḍḍhapabbajitena – 『『alaṃ, āvuso, mā socittha, mā paridevittha, sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena, upaddutā ca homa – 『idaṃ vo kappati, idaṃ vo na kappatī』ti, idāni pana mayaṃ yaṃ icchissāma, taṃ karissāma, yaṃ na icchissāma na taṃ karissāmā』』ti (cūḷava. 437) vuttavacanamanussaranto, īdisassa ca saṅghasannipātassa puna dullabhabhāvaṃ maññamāno, 『『ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ pāpabhikkhū 『atītasatthukaṃ pāvacana』nti maññamānā pakkhaṃ labhitvā nacirasseva saddhammaṃ antaradhāpeyyuṃ, yāva ca dhammavinayo tiṭṭhati, tāva anatītasatthukameva pāvacanaṃ hoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
『Yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā』ti (dī. ni. 2.216).
『Yaṃnūnāhaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyaṃ, yathayidaṃ sāsanaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ』.
Yañcāhaṃ bhagavatā –
『Dhāressasi pana me tvaṃ, kassapa, sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānī』ti (saṃ. ni. 2.154) vatvā cīvare sādhāraṇaparibhogena.
『Ahaṃ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi; kassapopi, bhikkhave, yāvadeva, ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī』ti (saṃ. ni.
第一次大結集的故事 第一次大結集名為,雖然這在戒律部中是以線條編織而成,但在此應如此理解。法輪的轉動,從初始到最後,直到善見比丘的教導完成,佛陀的事業在拘尸那城(古印度的古城,今印度的庫希納爾)結束時,馬拉(古代部族名)在薩拉樹林(今印度的薩拉森林)中,雙薩拉樹之間,在維薩卡滿月日的黎明時分,佛陀在無餘涅槃中圓寂,佛陀的遺骨在那天被聚集的眾生中,聚集了數千位比丘,尊者摩訶迦葉在眾生圓寂后,對善見比丘說:「夠了,朋友們,不要悲傷,不要哀悼,我們因那位偉大的修行者而得以解脫。現在我們想要的,便是我們將要做的;我們不想要的,就不去做。」(《小品經》第437節)回憶起佛陀的話,考慮到如此的僧眾聚集是何其稀有,「這個地方確實存在,若惡比丘認為這是『過去的教法』而得以獲得,沒過多久,正法便會消失;只要法教仍然存在,便是未過去的教法。」佛陀曾說過: 「你們,阿難,我所教導的法和戒律,便是你們的老師。」(《長部·尼柯》第二卷216節) 「我是否能夠將法和戒律彙集在一起,以使這教法能夠長久保持。」 還有我對佛陀所說: 「你會承擔我的,迦葉,臟衣物的責任。」(《增部·尼柯》第二卷154節),與衣物的普通使用。 「我,諸比丘,直到我渴望離開慾望,遠離不善法,進入有思考、有反省的,出離的快樂,第一禪,便會住在其中;迦葉也,諸比丘,直到他渴望離開慾望,遠離不善法,進入有思考、有反省的,出離的快樂,第一禪,便會住在其中。」(《增部·尼柯》)
2.152).
Evamādinā nayena navānupubbavihārachaḷabhiññāppabhede uttarimanussadhamme attanā samasamaṭṭhapanena ca anuggahito, tathā ākāse pāṇiṃ cāletvā alaggacittatāya ceva candopamapaṭipadāya ca pasaṃsito, tassa kimaññaṃ āṇaṇyaṃ bhavissati. Nanu maṃ bhagavā rājā viya sakakavacaissariyānuppadānena attano kulavaṃsappatiṭṭhāpakaṃ puttaṃ 『saddhammavaṃsappatiṭṭhāpako me ayaṃ bhavissatī』ti, mantvā iminā asādhāraṇena anuggahena anuggahesi, imāya ca uḷārāya pasaṃsāya pasaṃsīti cintayanto dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesi. Yathāha –
『『Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi – 『ekamidāhaṃ, āvuso, samayaṃ pāvāya kusināraṃ addhānamaggappaṭipanno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehī』』ti (cūḷava. 437) sabbaṃ subhaddakaṇḍaṃ vitthārato veditabbaṃ. Atthaṃ panassa mahāparinibbānāvasāne āgataṭṭhāneyeva kathayissāma.
Tato paraṃ āha –
『『Handa mayaṃ, āvuso, dhammañca vinayañca saṅgāyāma, pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; pure avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti, pure avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī』』ti (cūḷava. 437).
Bhikkhū āhaṃsu – 『『tena hi, bhante, thero bhikkhū uccinatū』』ti. Thero pana sakalanavaṅgasatthusāsanapariyattidhare puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmi sukkhavipassaka khīṇāsavabhikkhū anekasate, anekasahasse ca vajjetvā tipiṭakasabbapariyattippabhedadhare paṭisambhidāppatte mahānubhāve yebhuyyena bhagavato etadaggaṃ āropite tevijjādibhede khīṇāsavabhikkhūyeva ekūnapañcasate pariggahesi. Ye sandhāya idaṃ vuttaṃ – 『『atha kho āyasmā mahākassapo ekenūnāni pañca arahantasatāni uccinī』』ti (cūḷava. 437).
Kissa pana thero ekenūnamakāsīti? Āyasmato ānandattherassa okāsakaraṇatthaṃ. Tenahāyasmatā sahāpi, vināpi, na sakkā dhammasaṅgītiṃ kātuṃ. So hāyasmā sekkho sakaraṇīyo, tasmā sahāpi na sakkā. Yasmā panassa kiñci dasabaladesitaṃ suttageyyādikaṃ appaccakkhaṃ nāma natthi. Yathāha –
『『Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto;
Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino』』ti. (theragā. 1027);
Tasmā vināpi na sakkā.
Yadi evaṃ sekkhopi samāno dhammasaṅgītiyā bahukārattā therena uccinitabbo assa, atha kasmā na uccinitoti? Parūpavādavivajjanato. Thero hi āyasmante ānande ativiya vissattho ahosi, tathā hi naṃ sirasmiṃ palitesu jātesupi 『na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī』ti, (saṃ. ni.
2.152) 如此的方式,憑藉對新漸進修行的六種神通的分別,得到上人間法的加持,通過自身的相同站立而被幫助,此外在空中移動手臂,因其心不執著而被稱讚,似月之行,除了這個還有什麼呢?難道我像國王一樣,因自我威嚴的提升而將自己的家族血脈建立為「正法的繼承者」,在考慮這個非常特殊的加持時,給予我加持,這樣的偉大讚美,激勵比丘們彙集法教和戒律。正如所說: 「於是尊者摩訶迦葉對比丘們說:『我現在,朋友們,正前往拘尸那,跟隨大比丘群一起,前往五百位比丘。』」 (《小品經》第437節)所有善見的內容都應詳細瞭解。然而,對於大涅槃的最後地點,我們將在此處討論。 然後他說: 「那麼我們,朋友們,來彙集法和戒律,之前的邪法顯現,法被阻礙;之前的不善法顯現,戒被阻礙;之前的邪法者強大,法者弱小,之前的不善法者強大,善法者弱小。」(《小品經》第437節) 比丘們說:「因此,尊者,讓長老比丘們被提升。」但長老卻在所有新法的教義中,持有普通人、初果、二果、三果、四果、已滅盡者的比丘中,數以百計,數以千計,擁有三藏的所有教義,獲得了正見的智慧,特別是佛陀的教導中,只有五百位已滅盡者被提升。關於這點所說:「於是尊者摩訶迦葉提升了五百位阿羅漢。」(《小品經》第437節) 那麼,長老為何提升了五百位?是爲了給尊者阿難提供機會。因此,若沒有尊者阿難,即便沒有他,也無法進行法教的彙集。他因為是修行者,因而不可能。因為他沒有任何十力所說的經典可供直接證悟。正如所說: 「我從佛那裡獲得二十位,得到了兩千位比丘;四十位獲得了四千位,正是我所行的法。」(《長老歌》1027節) 因此,若沒有他也無法。 如果這樣的話,即便是修行者,因法教的眾多,長老也應被提升,然而為何不提升呢?因為避免他人之言。長老對尊者阿難非常信任,因此在他的頭上被尊重,即使在他出生時也說:「這不是小孩,像他人一樣。」(《增部·尼柯》)
2.154) kumārakavādena ovadati. Sakyakulappasuto cāyasmā tathāgatassa bhātā cūḷapituputto. Tattha keci bhikkhū chandāgamanaṃ viya maññamānā – 『『bahū asekkhapaṭisambhidāppatte bhikkhū ṭhapetvā ānandaṃ sekkhapaṭisambhidāppattaṃ thero uccinī』』ti upavadeyyuṃ. Taṃ parūpavādaṃ parivajjento, 『ānandaṃ vinā dhammasaṅgītiṃ na sakkā kātuṃ, bhikkhūnaṃyeva naṃ anumatiyā gahessāmī』ti na uccini.
Atha sayameva bhikkhū ānandassatthāya theraṃ yāciṃsu. Yathāha –
『『Bhikkhū āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocuṃ – 『ayaṃ, bhante, āyasmā ānando kiñcāpi sekkho abhabbo chandā dosā mohā bhayā agatiṃ gantuṃ, bahu cānena bhagavato santike dhammo ca vinayo ca pariyatto, tena hi, bhante, thero āyasmantampi ānandaṃ uccinatū』ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantampi ānandaṃ uccinī』』ti (cūḷava. 437).
Evaṃ bhikkhūnaṃ anumatiyā uccinitena tenāyasmatā saddhiṃ pañcatherasatāni ahesuṃ.
Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『kattha nu kho mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmā』』ti? Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – 『『rājagahaṃ kho mahāgocaraṃ pahūtasenāsanaṃ, yaṃnūna mayaṃ rājagahe vassaṃ vasantā dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāma, na aññe bhikkhū rājagahe vassaṃ upagaccheyyu』』nti (cūḷava. 437).
Kasmā pana nesaṃ etadahosi? 『『Idaṃ pana amhākaṃ thāvarakammaṃ, koci visabhāgapuggalo saṅghamajjhaṃ pavisitvā ukkoṭeyyā』』ti. Athāyasmā mahākassapo ñattidutiyena kammena sāvesi –
『『Suṇātu me, āvuso saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho imāni pañca bhikkhusatāni sammanneyya rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabba』』nti. Esā ñatti.
『『Suṇātu me, āvuso saṅgho, saṅgho imāni pañcabhikkhusatāni sammanna』』ti 『rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti. Yassāyasmato khamati imesaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ sammuti』 rājagahe vassaṃ vasantānaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『『Sammatāni saṅghena imāni pañcabhikkhusatāni rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti (cūḷava. 438).
Ayaṃ pana kammavācā tathāgatassa parinibbānato ekavīsatime divase katā. Bhagavā hi visākhapuṇṇamāyaṃ paccūsasamaye parinibbuto, athassa sattāhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ gandhamālādīhi pūjayiṃsu. Evaṃ sattāhaṃ sādhukīḷanadivasā nāma ahesuṃ. Tato sattāhaṃ citakāya agginā jhāyi, sattāhaṃ sattipañjaraṃ katvā sandhāgārasālāyaṃ dhātupūjaṃ kariṃsūti, ekavīsati divasā gatā. Jeṭṭhamūlasukkapakkhapañcamiyaṃyeva dhātuyo bhājayiṃsu. Etasmiṃ dhātubhājanadivase sannipatitassa mahābhikkhusaṅghassa subhaddena vuḍḍhapabbajitena kataṃ anācāraṃ ārocetvā vuttanayeneva ca bhikkhū uccinitvā ayaṃ kammavācā katā.
2.154)以孩童的說法進行教導。尊者是釋迦族出身,是如來的同母異父弟弟。 一些比丘可能會如同追隨意願一般認為:"除了許多無學的智慧成就的比丘外,長老提升了有學的智慧成就的阿難。"爲了避免他人的非議,他沒有提升阿難,因為"沒有阿難就無法進行法的彙集,我將得到比丘們的同意"。 然後比丘們自己請求長老為阿難做些什麼。正如所說: "比丘們對尊者摩訶迦葉說:'尊者,尊者阿難雖然是有學者,不能因貪、瞠、癡、畏而走向邪道,並且他在世尊跟前學習了許多法和戒律,因此請長老提升阿難。'於是尊者摩訶迦葉提升了阿難。"(《小品經》第437節) 就這樣,在比丘們的同意下,他與五百位長老一起被提升。 於是長老比丘們思考:"我們應該在哪裡彙集法和戒律?"然後他們想:"王舍城(今印度比哈爾邦的拉賈格爾)是個廣闊的區域,有許多住處,我們不如在王舍城過雨安居,並彙集法和戒律,不讓其他比丘在王舍城過雨安居。"(《小品經》第437節) 為什麼他們會這樣想?"這是我們穩定的工作,不要讓任何不同的個人進入僧團中破壞。"於是尊者摩訶迦葉以提案和第二項儀式宣佈: "請僧團聽我說,如果僧團認為合適,僧團可以任命這五百位比丘在王舍城過雨安居並彙集法和戒律,不允許其他比丘在王舍城過雨安居。這是提案。" "請僧團聽我說,僧團任命這五百位比丘在王舍城過雨安居並彙集法和戒律,不允許其他比丘在王舍城過雨安居。誰同意這五百位比丘在王舍城過雨安居並彙集法和戒律,誰保持沉默;誰不同意,請說話。" "僧團已同意這五百位比丘在王舍城過雨安居並彙集法和戒律,不允許其他比丘在王舍城過雨安居,因此保持沉默,我這樣理解。"(《小品經》第438節) 這個儀式是在如來涅槃后第二十一天進行的。世尊在維薩卡滿月日的黎明時分涅槃,隨後七天以黃金色的身體受到香花等的供奉。這七天被稱為"善遊戲日"。此後七天火化,再七天在遺骨室裡供奉遺骨,共二十一天。在杰塔月白分第五天分配遺骨。在這個遺骨分配日,大比丘僧團聚集,善見比丘做了不當之事,按照之前的方式提升比丘,進行了這個儀式。
Imañca pana kammavācaṃ katvā thero bhikkhū āmantesi – 『『āvuso, idāni tumhākaṃ cattālīsa divasā okāso kato, tato paraṃ 『ayaṃ nāma no palibodho atthī』ti, vattuṃ na labbhā, tasmā etthantare yassa rogapalibodho vā ācariyupajjhāyapalibodho vā mātāpitupalibodho vā atthi, pattaṃ vā pana pacitabbaṃ, cīvaraṃ vā kātabbaṃ, so taṃ palibodhaṃ chinditvā taṃ karaṇīyaṃ karotū』』ti.
Evañca pana vatvā thero attano pañcasatāya parisāya parivuto rājagahaṃ gato. Aññepi mahātherā attano attano parivāre gahetvā sokasallasamappitaṃ mahājanaṃ assāsetukāmā taṃ taṃ disaṃ pakkantā. Puṇṇatthero pana sattasatabhikkhuparivāro 『tathāgatassa parinibbānaṭṭhānaṃ āgatāgataṃ mahājanaṃ assāsessāmī』ti kusinārāyaṃyeva aṭṭhāsi.
Āyasmā ānando yathā pubbe aparinibbutassa, evaṃ parinibbutassāpi bhagavato sayameva pattacīvaramādāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Gacchato gacchato panassa parivārā bhikkhū gaṇanapathaṃ vītivattā. Tenāyasmatā gatagataṭṭhāne mahāparidevo ahosi . Anupubbena pana sāvatthimanuppatte there sāvatthivāsino manussā 『『thero kira āgato』』ti sutvā gandhamālādihatthā paccuggantvā – 『『bhante, ānanda, pubbe bhagavatā saddhiṃ āgacchatha, ajja kuhiṃ bhagavantaṃ ṭhapetvā āgatatthā』』tiādīni vadamānā parodiṃsu. Buddhassa bhagavato parinibbānadivase viya mahāparidevo ahosi.
Tatra sudaṃ āyasmā ānando aniccatādipaṭisaṃyuttāya dhammiyākathāya taṃ mahājanaṃ saññāpetvā jetavanaṃ pavisitvā dasabalena vasitagandhakuṭiṃ vanditvā dvāraṃ vivaritvā mañcapīṭhaṃ nīharitvā papphoṭetvā gandhakuṭiṃ sammajjitvā milātamālākacavaraṃ chaḍḍetvā mañcapīṭhaṃ atiharitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā bhagavato ṭhitakāle karaṇīyaṃ vattaṃ sabbamakāsi. Kurumāno ca nhānakoṭṭhakasammajjanaudakupaṭṭhāpanādikālesu gandhakuṭiṃ vanditvā – 『『nanu bhagavā, ayaṃ tumhākaṃ nhānakālo, ayaṃ dhammadesanākālo, ayaṃ bhikkhūnaṃ ovādadānakālo, ayaṃ sīhaseyyakappanakālo, ayaṃ mukhadhovanakālo』』tiādinā nayena paridevamānova akāsi, yathā taṃ bhagavato guṇagaṇāmatarasaññutāya patiṭṭhitapemo ceva akhīṇāsavo ca anekesu ca jātisatasahassesu aññamaññassūpakārasañjanitacittamaddavo. Tamenaṃ aññatarā devatā – 『『bhante, ānanda, tumhe evaṃ paridevamānā kathaṃ aññe assāsessathā』』ti saṃvejesi. So tassā vacanena saṃviggahadayo santhambhitvā tathāgatassa parinibbānato pabhuti ṭhānanisajjabahulattā ussannadhātukaṃ kāyaṃ samassāsetuṃ dutiyadivase khīravirecanaṃ pivitvā vihāreyeva nisīdi. Yaṃ sandhāya subhena māṇavena pahitaṃ māṇavakaṃ etadavoca –
『『Akālo, kho māṇavaka, atthi me ajja bhesajjamattā pītā, appeva nāma svepi upasaṅkameyyāmā』』ti (dī. ni.
進行這個儀式后,長老對比丘們說:"朋友們,現在我已為你們預留了四十天,此後不能說'我們有什麼障礙',因此在這期間,誰有病的障礙、或有阿阇梨和和尚的障礙、或有父母的障礙,或需要煮食、製作衣服,就先處理那些障礙,然後再來。" 就這樣說完后,長老被自己的五百人眷屬圍繞,前往王舍城(今印度比哈爾邦的拉賈格爾)。其他大長老也帶著各自的眷屬離開,希望安慰那些被悲傷之箭擊中的大眾。普那長老帶著七百比丘眷屬,站在拘尸那城(今印度的庫希納爾),希望安慰來來往往的大眾。 尊者阿難,就像以前佛未圓寂時一樣,在佛圓寂后,自己拿著缽和衣服,與五百比丘一起,前往舍衛城(今印度的沙瓦斯提)。走著走著,他的隨從比丘超過了可數的數量。因此在他去過的每個地方都有巨大的悲傷。逐漸到達舍衛城時,城中居民聽說"長老已經來了",手持香花,迎接他,說:"尊者阿難,以前你常與世尊一起來,今天世尊在哪裡?"等語,紛紛哭泣。就像佛陀圓寂的那天一樣,有巨大的悲傷。 在那裡,尊者阿難用與無常等相關的法的開示,安慰了大眾。進入祇樹給孤獨園,禮拜世尊曾經居住的香室,打開門,搬出床椅,拍打,打掃香室,丟棄凋謝的花環和碎屑,將床椅放回原處,做了佛在世時應該做的一切事情。在沐浴室打掃、準備水等時機,禮拜香室,說:"世尊,現在是沐浴時間,現在是說法時間,現在是對比丘們教誡的時間,現在是獅子臥的時間,現在是漱口的時間"等,悲傷不已,這是因為對世尊品德的深厚感情,作為未斷盡煩惱者,在無數生世中彼此幫助而生的柔軟心。一位天神對他說:"尊者阿難,你如此悲傷,怎能安慰他人?"使他震撼。因這句話而心灰意冷,從如來圓寂起,經常在各處坐臥,為緩解身體的沉重,第二天喝了瀉藥,就在寺院裡坐下。這是爲了迴應善見少年派來的少年所說: "現在不是時候,今天我已服用了藥,希望明天能再來。"(《長部·尼柯》)
1.447).
Dutiyadivase cetakattherena pacchāsamaṇena gantvā subhena māṇavena puṭṭho imasmiṃ dīghanikāye subhasuttaṃ nāma dasamaṃ suttaṃ abhāsi.
Atha ānandatthero jetavanamahāvihāre khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ kārāpetvā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya bhikkhusaṅghaṃ ohāya rājagahaṃ gato tathā aññepi dhammasaṅgāhakā bhikkhūti. Evañhi gate, te sandhāya ca idaṃ vuttaṃ – 『『atha kho therā bhikkhū rājagahaṃ agamaṃsu, dhammañca vinayañca saṅgāyitu』』nti (cūḷava. 438). Te āsaḷhīpuṇṇamāyaṃ uposathaṃ katvā pāṭipadadivase sannipatitvā vassaṃ upagacchiṃsu.
Tena kho pana samayena rājagahaṃ parivāretvā aṭṭhārasa mahāvihārā honti, te sabbepi chaḍḍitapatitauklāpā ahesuṃ. Bhagavato hi parinibbāne sabbepi bhikkhū attano attano pattacīvaramādāya vihāre ca pariveṇe ca chaḍḍetvā agamaṃsu. Tattha katikavattaṃ kurumānā therā bhagavato vacanapūjanatthaṃ titthiyavādaparimocanatthañca – 『paṭhamaṃ māsaṃ khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ karomā』ti cintesuṃ. Titthiyā hi evaṃ vadeyyuṃ – 『『samaṇassa gotamassa sāvakā satthari ṭhiteyeva vihāre paṭijaggiṃsu, parinibbute chaḍḍesuṃ, kulānaṃ mahādhanapariccāgo vinassatī』』ti. Tesañca vādaparimocanatthaṃ cintesunti vuttaṃ hoti. Evaṃ cintayitvā ca pana katikavattaṃ kariṃsu. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –
『『Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – bhagavatā, kho āvuso, khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ vaṇṇitaṃ, handa mayaṃ, āvuso, paṭhamaṃ māsaṃ khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ karoma, majjhimaṃ māsaṃ sannipatitvā dhammañca vinayañca saṅgāyissāmā』』ti (cūḷava. 438).
1.447)第二天,經過切卡長老和後來的比丘,受善見少年之問,談到了《長部經》中名為《善經》的第十部經。 然後阿難長老在祇樹給孤獨園,安排了碎花的供養,前往王舍城,帶著雨安居的比丘僧團,此外還有其他的法彙集比丘。正是因為他們前往,所以有這樣的說法——「於是長老比丘們前往王舍城,彙集法和戒律。」(《小品經》第438節)他們在阿薩利普那月的安居日聚集,開始了雨安居。 那時,王舍城周圍有十八座大寺廟,所有的寺廟都被拋棄而陷入沉寂。因為在佛陀圓寂時,所有比丘都帶著各自的缽和衣服離開了寺院和僧團。對此,長老們思考如何尊重佛陀的教誨以及解脫異教的教義——「我們在第一個月進行碎花的供養。」因為異教徒會這樣說:「當釋迦牟尼的弟子在世尊在世時守護寺院,佛陀圓寂后則拋棄之,大家的財富和家庭的損失是不可避免的。」因此,他們思考如何解脫這些異教的教義。 經過這樣的思考,長老們決定進行供養。正如所說: 「於是長老們比丘們思考:『尊者,碎花的供養是被稱頌的,那麼我們,朋友們,第一月進行碎花的供養,中間的月份聚集法和戒律。』」 (《小品經》第438節)
Te dutiyadivase gantvā rājadvāre aṭṭhaṃsu. Rājā āgantvā vanditvā – 『『kiṃ bhante, āgatatthā』』ti attanā kattabbakiccaṃ pucchi. Therā aṭṭhārasa mahāvihārapaṭisaṅkharaṇatthāya hatthakammaṃ paṭivedesuṃ. Rājā hatthakammakārake manusse adāsi. Therā paṭhamaṃ māsaṃ sabbavihāre paṭisaṅkharāpetvā rañño ārocesuṃ – 『『niṭṭhitaṃ, mahārāja, vihārapaṭisaṅkharaṇaṃ, idāni dhammavinayasaṅgahaṃ karomā』』ti. 『『Sādhu bhante visaṭṭhā karotha, mayhaṃ āṇācakkaṃ , tumhākañca dhammacakkaṃ hotu, āṇāpetha, bhante, kiṃ karomī』』ti. 『『Saṅgahaṃ karontānaṃ bhikkhūnaṃ sannisajjaṭṭhānaṃ mahārājā』』ti. 『『Kattha karomi, bhante』』ti? 『『Vebhārapabbatapasse sattapaṇṇi guhādvāre kātuṃ yuttaṃ mahārājā』』ti. 『『Sādhu, bhante』』ti kho rājā ajātasattu vissakammunā nimmitasadisaṃ suvibhattabhittithambhasopānaṃ, nānāvidhamālākammalatākammavicittaṃ, abhibhavantamiva rājabhavanavibhūtiṃ, avahasantamiva devavimānasiriṃ, siriyā niketanamiva ekanipātatitthamiva ca devamanussanayanavihaṃgānaṃ, lokarāmaṇeyyakamiva sampiṇḍitaṃ daṭṭhabbasāramaṇḍaṃ maṇḍapaṃ kārāpetvā vividhakusumadāmolambakaviniggalantacāruvitānaṃ nānāratanavicittamaṇikoṭṭimatalamiva ca, naṃ nānāpupphūpahāravicittasupariniṭṭhitabhūmikammaṃ brahmavimānasadisaṃ alaṅkaritvā, tasmiṃ mahāmaṇḍape pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ anagghāni pañca kappiyapaccattharaṇasatāni paññapetvā, dakkhiṇabhāgaṃ nissāya uttarābhimukhaṃ therāsanaṃ, maṇḍapamajjhe puratthābhimukhaṃ buddhassa bhagavato āsanārahaṃ dhammāsanaṃ paññapetvā, dantakhacitaṃ bījaniñcettha ṭhapetvā, bhikkhusaṅghassa ārocāpesi – 『『niṭṭhitaṃ, bhante, mama kicca』』nti.
Tasmiñca pana divase ekacce bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ sandhāya evamāhaṃsu – 『『imasmiṃ bhikkhusaṅghe eko bhikkhu vissagandhaṃ vāyanto vicaratī』』ti. Thero taṃ sutvā imasmiṃ bhikkhusaṅghe añño vissagandhaṃ vāyanto vicaraṇakabhikkhu nāma natthi. Addhā ete maṃ sandhāya vadantīti saṃvegaṃ āpajji. Ekacce naṃ āhaṃsuyeva – 『『sve āvuso, ānanda, sannipāto, tvañca sekkho sakaraṇīyo, tena te na yuttaṃ sannipātaṃ gantuṃ, appamatto hohī』』ti.
Atha kho āyasmā ānando – 『sve sannipāto, na kho metaṃ patirūpaṃ yvāhaṃ sekkho samāno sannipātaṃ gaccheyya』nti, bahudeva rattiṃ kāyagatāya satiyā vītināmetvā rattiyā paccūsasamaye caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā 『『nipajjissāmī』』ti kāyaṃ āvajjesi, dve pādā bhūmito muttā, apattañca sīsaṃ bimbohanaṃ, etasmiṃ antare anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Ayañhi āyasmā caṅkamena bahi vītināmetvā visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto cintesi – 『『nanu maṃ bhagavā etadavoca – 『katapuññosi tvaṃ, ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṃ hohisi anāsavo』ti (dī. ni.
他們第二天前往王宮門前站立。國王前來禮拜,問道:"尊者,你們來做什麼?"詢問自己應該做什麼。長老們陳述了修復十八座大寺廟的工作。國王派遣工人。長老們首先一個月修復所有寺廟,然後向國王報告:"大王,寺廟修復已完成,現在我們將彙集法和戒律。"國王說:"善哉,尊者,你們自由行事,愿我的王權與你們的法輪共存,尊者請吩咐我做什麼。"長老說:"對於彙集法律的比丘,需要一個集會場所,大王。"國王問:"在哪裡?"長老說:"在毗婆羅山(今印度比哈爾邦的古爾山)旁七葉洞口建造最為合適,大王。" 國王阿阇世(今印度比哈爾邦的王室後裔)命令工匠建造了一座幾乎如同天宮般精美的大殿:墻壁、柱子和臺階都精心雕琢,裝飾有各種花環和圖案,彷彿壓倒王宮的輝煌,超越天宮的榮耀,如同仙境,如同一個通往天人世界的入口,如同世間最令人愉悅的景觀。大殿鋪滿各種珍貴的寶石和地毯,懸掛著各色花環,幾乎如同梵天宮殿。他在大殿中為五百比丘鋪設了無價的五百坐墊,在南側面向北設定長老的座位,在大殿中央面向東設定了佛陀應坐的法座,並放置了裝飾精美的扇子,然後通知比丘僧團:"尊者,我的工作已完成。" 在那一天,一些比丘談論尊者阿難說:"在這個比丘僧團中有一位比丘到處散發異味。"長老聽后,知道僧團中沒有這樣的比丘,這些話必定是針對自己,因此感到不安。有些人對他說:"明天是集會,你是有學者,還有未完成的事情,因此不適合參加集會,要小心。" 於是尊者阿難思考:"明天是集會,作為有學者不適合參加",他整夜思維身念,在黎明時分從經行處下來,進入寺院,打算躺下。當他準備躺下時,雙腳已離地,頭未觸枕,就在這個瞬間,無依止地斷盡了煩惱。這位尊者雖然在經行中無法進一步修證,但想起世尊曾對他說:"你有福德,努力修行,你將很快成為無煩惱者。"(《長部·尼柯》)
2.207). Buddhānañca kathādoso nāma natthi, mama pana accāraddhaṃ vīriyaṃ, tena me cittaṃ uddhaccāya saṃvattati. Handāhaṃ vīriyasamataṃ yojemī』』ti, caṅkamā orohitvā pādadhovanaṭṭhāne ṭhatvā pāde dhovitvā vihāraṃ pavisitvā mañcake nisīditvā, 『『thokaṃ vissamissāmī』』ti kāyaṃ mañcake apanāmesi. Dve pādā bhūmito muttā, sīsaṃ bimbohanamappattaṃ, etasmiṃ antare anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, catuiriyāpathavirahitaṃ therassa arahattaṃ. Tena 『『imasmiṃ sāsane anipanno anisinno aṭṭhito acaṅkamanto ko bhikkhu arahattaṃ patto』』ti vutte 『『ānandatthero』』ti vattuṃ vaṭṭati.
Atha therā bhikkhū dutiyadivase pañcamiyaṃ kāḷapakkhassa katabhattakiccā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā dhammasabhāyaṃ sannipatiṃsu. Atha kho āyasmā ānando arahā samāno sannipātaṃ agamāsi. Kathaṃ agamāsi? 『『Idānimhi sannipātamajjhaṃ pavisanāraho』』ti haṭṭhatuṭṭhacitto ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā bandhanā muttatālapakkaṃ viya, paṇḍukambale nikkhittajātimaṇi viya, vigatavalāhake nabhe samuggatapuṇṇacando viya, bālātapasamphassavikasitareṇupiñjaragabbhaṃ padumaṃ viya ca, parisuddhena pariyodātena sappabhena sassirīkena ca mukhavarena attano arahattappattiṃ ārocayamāno viya agamāsi. Atha naṃ disvā āyasmato mahākassapassa etadahosi – 『『sobhati vata bho arahattappatto ānando, sace satthā dhareyya, addhā ajjānandassa sādhukāraṃ dadeyya, handa , dānissāhaṃ satthārā dātabbaṃ sādhukāraṃ dadāmī』』ti, tikkhattuṃ sādhukāramadāsi.
Majjhimabhāṇakā pana vadanti – 『『ānandatthero attano arahattappattiṃ ñāpetukāmo bhikkhūhi saddhiṃ nāgato, bhikkhū yathāvuḍḍhaṃ attano attano pattāsane nisīdantā ānandattherassa āsanaṃ ṭhapetvā nisinnā. Tattha keci evamāhaṃsu – 『etaṃ āsanaṃ kassā』ti? 『Ānandassā』ti. 『Ānando pana kuhiṃ gato』ti? Tasmiṃ samaye thero cintesi – 『idāni mayhaṃ gamanakālo』ti. Tato attano ānubhāvaṃ dassento pathaviyaṃ nimujjitvā attano āsaneyeva attānaṃ dassesī』』ti, ākāsena gantvā nisīdītipi eke. Yathā vā tathā vā hotu. Sabbathāpi taṃ disvā āyasmato mahākassapassa sādhukāradānaṃ yuttameva.
Evaṃ āgate pana tasmiṃ āyasmante mahākassapatthero bhikkhū āmantesi – 『『āvuso, kiṃ paṭhamaṃ saṅgāyāma, dhammaṃ vā vinayaṃ vā』』ti? Bhikkhū āhaṃsu – 『『bhante, mahākassapa, vinayo nāma buddhasāsanassa āyu. Vinaye ṭhite sāsanaṃ ṭhitaṃ nāma hoti. Tasmā paṭhamaṃ vinayaṃ saṅgāyāmā』』ti. 『『Kaṃ dhuraṃ katvā』』ti? 『『Āyasmantaṃ upāli』』nti. 『『Kiṃ ānando nappahotī』』ti? 『『No nappahoti』』. Api ca kho pana sammāsambuddho dharamānoyeva vinayapariyattiṃ nissāya āyasmantaṃ upāliṃ etadagge ṭhapesi – 『『etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālī』』ti (a. ni.
2.207)「佛陀的教法中沒有任何過失,但我卻因自己的努力而感到不安。因此,我要努力修行。」於是,他走下經行,站在洗腳的地方,洗凈雙足后,進入寺院,坐在座位上,心想:「我稍微放鬆一下。」雙足已離地,頭部未觸及枕頭,在這期間,因無所依止而斷除了煩惱,超越了四個禪道,達到了長老的阿羅漢果。因此,當有人說:「在這個教法中,站著、走動、坐著、臥著,哪位比丘達到了阿羅漢果?」時,便可以說是「阿難長老」。 然後,長老比丘們在第二天的第五次黑月里,完成了佈施,整理好缽和衣,聚集在法堂。此時,尊者阿難以阿羅漢的身份前來聚集。怎麼前來的呢?「現在我應當進入聚集之中。」突然,心中歡喜,一隻手抓住衣服,像被束縛的鳥兒一樣,像從金色的光芒中飛出的珍珠,像消失在無雲天空中的圓月,像在風中綻放的蓮花,像清澈的水流洗凈的金色蓮花,像純凈的水流洗凈的寶石一樣,帶著清凈的光輝,向著自己的阿羅漢果前來。 看到他,尊者大迦葉心中想:「阿難,確實光彩照人,若世尊在世,必定會給予阿難殊勝的供養,今天我也要給他供養。」於是,他三次給予了殊勝的供養。 中論者們卻說:「阿難長老爲了向比丘們宣示自己的阿羅漢果而沒有前來,正當比丘們各自坐在自己的座位上,阿難長老卻在為自己準備座位。」在那時,有人問:「這個座位是誰的?」「是阿難的。」 「阿難又去哪裡了?」此時,長老心中思考:「現在是我出發的時候。」然後,他在大地上沉浸於自己的光輝,展示自己的座位,也有一些人說他飛向空中坐下。 無論如何,看到這一切,尊者大迦葉認為給予殊勝的供養是合適的。 如此,尊者大迦葉對比丘們說:「朋友們,我們首先要彙集法還是戒呢?」比丘們回答:「尊者,大迦葉,戒是佛教的生命。戒立則教法立,因此我們首先彙集戒。」 「做了什麼?」「是尊者優波離。」 「阿難怎麼不在?」「他不在。」 其實,正如正等正覺的佛陀所說,依賴於戒律的優波離被置於最上位:「這是我的弟子中,持戒最好的優波離。」(《中品經·尼柯》)
1.228). 『Tasmā upālittheraṃ pucchitvā vinayaṃ saṅgāyāmā』ti.
Tato thero vinayaṃ pucchanatthāya attanāva attānaṃ sammanni. Upālittheropi vissajjanatthāya sammanni. Tatrāyaṃ pāḷi – atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi –
『『Suṇātu me, āvuso, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ,
Ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyya』』nti.
Āyasmāpi upāli saṅghaṃ ñāpesi –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ,
Ahaṃ āyasmatā mahākassapena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya』』nti. (cūḷava. 439);
Evaṃ attānaṃ sammannitvā āyasmā upāli uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīdi dantakhacitaṃ bījaniṃ gahetvā, tato mahākassapatthero therāsane nisīditvā āyasmantaṃ upāliṃ vinayaṃ pucchi. 『『Paṭhamaṃ āvuso, upāli, pārājikaṃ kattha paññatta』』nti? 『『Vesāliyaṃ, bhante』』ti. 『『Kaṃ ārabbhā』』ti? 『『Sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbhā』』ti. 『『Kismiṃ vatthusmi』』nti? 『『Methunadhamme』』ti.
『『Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ upāliṃ paṭhamassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi』』 (cūḷava. 439). Puṭṭho puṭṭho āyasmā upāli vissajjesi.
Kiṃ panettha paṭhamapārājike kiñci apanetabbaṃ vā pakkhipitabbaṃ vā atthi natthīti? Apanetabbaṃ natthi. Buddhassa hi bhagavato bhāsite apanetabbaṃ nāma natthi. Na hi tathāgatā ekabyañjanampi niratthakaṃ vadanti. Sāvakānaṃ pana devatānaṃ vā bhāsite apanetabbampi hoti, taṃ dhammasaṅgāhakattherā apanayiṃsu. Pakkhipitabbaṃ pana sabbatthāpi atthi, tasmā yaṃ yattha pakkhipituṃ yuttaṃ, taṃ pakkhipiṃsuyeva. Kiṃ pana tanti? 『Tena samayenā』ti vā, 『tena kho pana samayenā』ti vā, 『atha khoti vā』, 『evaṃ vutteti』 vā, 『etadavocā』ti vā, evamādikaṃ sambandhavacanamattaṃ. Evaṃ pakkhipitabbayuttaṃ pakkhipitvā pana – 『『idaṃ paṭhamapārājika』』nti ṭhapesuṃ. Paṭhamapārājike saṅgahamārūḷhe pañca arahantasatāni saṅgahaṃ āropitanayeneva gaṇasajjhāyamakaṃsu – 『『tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatī』』ti. Tesaṃ sajjhāyāraddhakāleyeva sādhukāraṃ dadamānā viya mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā akampittha.
Eteneva nayena sesāni tīṇi pārājikāni saṅgahaṃ āropetvā 『『idaṃ pārājikakaṇḍa』』nti ṭhapesuṃ. Terasa saṅghādisesāni 『『terasaka』』nti ṭhapesuṃ. Dve sikkhāpadāni 『『aniyatānī』』ti ṭhapesuṃ. Tiṃsa sikkhāpadāni 『『nissaggiyāni pācittiyānī』』ti ṭhapesuṃ . Dvenavuti sikkhāpadāni 『『pācittiyānī』』ti ṭhapesuṃ. Cattāri sikkhāpadāni 『『pāṭidesanīyānī』』ti ṭhapesuṃ. Pañcasattati sikkhāpadāni 『『sekhiyānī』』ti ṭhapesuṃ. Satta dhamme 『『adhikaraṇasamathā』』ti ṭhapesuṃ. Evaṃ sattavīsādhikāni dve sikkhāpadasatāni 『『mahāvibhaṅgo』』ti kittetvā ṭhapesuṃ. Mahāvibhaṅgāvasānepi purimanayeneva mahāpathavī akampittha.
1.228)「因此,詢問優波離長老,我們應當彙集戒律。」 於是,長老爲了詢問戒律而自我推薦。優波離長老也爲了闡明而自我推薦。此時的巴利文是——「於是尊者大迦葉對僧團說——『請聽我說,朋友們,如果僧團有意願,我將詢問優波離的戒律。』」 尊者優波離也對僧團說——「請聽我說,尊者們,如果僧團有意願,我將被尊者大迦葉詢問戒律。」(《小品經》第439節) 如此自我推薦后,尊者優波離起身,將一隻衣服披上,向長老們行禮,坐在法座上,手握著牙齒清潔的種子,隨後大迦葉長老坐在長老的座位上,詢問優波離戒律:「首先,優波離,第一條出家戒是什麼?」「在維薩利(今印度比哈爾邦維薩利)。」 「是因為什麼?」「因蘇丁的卡蘭達之子。」 「在什麼事情上?」「在男女之事上。」 「於是尊者大迦葉詢問優波離第一條出家戒的內容,詢問因由,詢問個人,詢問規定,詢問不規定,詢問違戒,詢問不違戒。」(《小品經》第439節)每次詢問,優波離都給予了回答。 那麼在第一條出家戒中,有沒有什麼需要棄除或新增的呢?「沒有需要棄除的。」因為佛陀所說的內容中沒有需要棄除的。正等正覺者不會說出一個字母也是無意義的。然而,在弟子和天神的教導中,確實有需要棄除的內容,這些內容被法彙集長老們所棄除。而需要新增的內容則在各處都存在,因此凡是適合新增的,就新增了。那又是什麼呢?「在那個時候」或「在那個時候」或「那麼」或「如是說」或「如是說過」之類的,只是一些相關的言辭。這樣適合新增的內容被新增后,就被稱為:「這是第一條出家戒。」在第一條出家戒的彙集過程中,五百位阿羅漢以彙集的方式被歸類為:「那時,佛陀在維拉揚達(今印度比哈爾邦維拉揚達)居住。」在他們彙集的過程中,似乎給予了殊勝的供養,彷彿大地被水覆蓋而不動。 以同樣的方式,其他三條出家戒也被彙集,被稱為:「這是出家戒的部分。」十三條僧團余戒被稱為:「十三條。」兩條戒律被稱為:「不確定的。」三十條戒律被稱為:「不放棄的、應懺悔的。」二十九條戒律被稱為:「應懺悔的。」四條戒律被稱為:「應宣告的。」五十七條戒律被稱為:「應持的。」七條法則被稱為:「解決爭議的。」這樣,七十多條戒律和兩條戒律被稱為:「大分解。」在大分解的結束時,大地仍然保持不動,正如之前的方式。
Tato bhikkhunīvibhaṅge aṭṭha sikkhāpadāni 『『pārājikakaṇḍaṃ nāma ida』』nti ṭhapesuṃ. Sattarasa sikkhāpadāni 『『sattarasaka』』nti ṭhapesuṃ. Tiṃsa sikkhāpadāni 『『nissaggiyāni pācittiyānī』』ti ṭhapesuṃ. Chasaṭṭhisatasikkhāpadāni 『『pācittiyānī』』ti ṭhapesuṃ. Aṭṭha sikkhāpadāni 『『pāṭidesanīyānī』』ti ṭhapesuṃ. Pañcasattati sikkhāpadāni 『『sekhiyānī』』ti ṭhapesuṃ. Satta dhamme 『『adhikaraṇasamathā』』ti ṭhapesuṃ. Evaṃ tīṇi sikkhāpadasatāni cattāri ca sikkhāpadāni 『『bhikkhunīvibhaṅgo』』ti kittetvā – 『『ayaṃ ubhato vibhaṅgo nāma catusaṭṭhibhāṇavāro』』ti ṭhapesuṃ. Ubhatovibhaṅgāvasānepi vuttanayeneva mahāpathavikampo ahosi.
Etenevupāyena asītibhāṇavāraparimāṇaṃ khandhakaṃ, pañcavīsatibhāṇavāraparimāṇaṃ parivārañca saṅgahaṃ āropetvā 『『idaṃ vinayapiṭakaṃ nāmā』』ti ṭhapesuṃ . Vinayapiṭakāvasānepi vuttanayeneva mahāpathavikampo ahosi. Taṃ āyasmantaṃ upāliṃ paṭicchāpesuṃ – 『『āvuso, imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī』』ti. Vinayapiṭakasaṅgahāvasāne upālitthero dantakhacitaṃ bījaniṃ nikkhipitvā dhammāsanā orohitvā there bhikkhū vanditvā attano pattāsane nisīdi.
Vinayaṃ saṅgāyitvā dhammaṃ saṅgāyitukāmo āyasmā mahākassapo bhikkhū pucchi – 『『dhammaṃ saṅgāyante hi kaṃ puggalaṃ dhuraṃ katvā dhammo saṅgāyitabbo』』ti? Bhikkhū – 『『ānandattheraṃ dhuraṃ katvā』』ti āhaṃsu.
Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi –
『『Suṇātu me, āvuso, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ,
Ahaṃ ānandaṃ dhammaṃ puccheyya』』nti;
Atha kho āyasmā ānando saṅghaṃ ñāpesi –
『『Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ,
Ahaṃ āyasmatā mahākassapena dhammaṃ puṭṭho vissajjeyya』』nti;
Atha kho āyasmā ānando uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīdi dantakhacitaṃ bījaniṃ gahetvā. Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū pucchi – 『『kataraṃ, āvuso, piṭakaṃ paṭhamaṃ saṅgāyāmā』』ti? 『『Suttantapiṭakaṃ, bhante』』ti. 『『Suttantapiṭake catasso saṅgītiyo, tāsu paṭhamaṃ kataraṃ saṅgīti』』nti? 『『Dīghasaṅgītiṃ, bhante』』ti. 『『Dīghasaṅgītiyaṃ catutiṃsa suttāni, tayo vaggā, tesu paṭhamaṃ kataraṃ vagga』』nti? 『『Sīlakkhandhavaggaṃ, bhante』』ti. 『『Sīlakkhandhavagge terasa suttantā, tesu paṭhamaṃ kataraṃ sutta』』nti? 『『Brahmajālasuttaṃ nāma bhante, tividhasīlālaṅkataṃ, nānāvidhamicchājīvakuha lapanādividdhaṃsanaṃ, dvāsaṭṭhidiṭṭhijālaviniveṭhanaṃ, dasasahassilokadhātukampanaṃ, taṃ paṭhamaṃ saṅgāyāmā』』ti.
Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca, 『『brahmajālaṃ, āvuso ānanda, kattha bhāsita』』nti? 『『Antarā ca, bhante, rājagahaṃ antarā ca nāḷandaṃ rājāgārake ambalaṭṭhikāya』』nti. 『『Kaṃ ārabbhā』』ti ? 『『Suppiyañca paribbājakaṃ, brahmadattañca māṇava』』nti. 『『Kismiṃ vatthusmi』』nti? 『『Vaṇṇāvaṇṇe』』ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ brahmajālassa nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, vatthumpi pucchi (cūḷava. 440). Āyasmā ānando vissajjesi. Vissajjanāvasāne pañca arahantasatāni gaṇasajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva ca pathavikampo ahosi.
Tato bhikkhunīvibhaṅge aṭṭha sikkhāpadāni 『『pārājikakaṇḍaṃ nāma ida』』nti ṭhapesuṃ. Sattarasa sikkhāpadāni 『『sattarasaka』』nti ṭhapesuṃ. Tiṃsa sikkhāpadāni 『『nissaggiyāni pācittiyānī』』ti ṭhapesuṃ. Chasaṭṭhisatasikkhāpadāni 『『pācittiyānī』』ti ṭhapesuṃ. Aṭṭha sikkhāpadāni 『『pāṭidesanīyānī』』ti ṭhapesuṃ. Pañcasattati sikkhāpadāni 『『sekhiyānī』』ti ṭhapesuṃ. Satta dhamme 『『adhikaraṇasamathā』』ti ṭhapesuṃ. Evaṃ tīṇi sikkhāpadasatāni cattāri ca sikkhāpadāni 『『bhikkhunīvibhaṅgo』』ti kittetvā – 『『ayaṃ ubhato vibhaṅgo nāma catusaṭṭhibhāṇavāro』』ti ṭhapesuṃ. Ubhatovibhaṅgāvasānepi vuttanayeneva mahāpathavikampo ahosi. 因此,在比丘戒律的分類中,設立了八條戒律,稱為「出家戒部分」。設立了十七條戒律,稱為「十七條」。設立了三十條戒律,稱為「應放棄的懺悔戒」。設立了六十六條戒律,稱為「懺悔戒」。設立了八條戒律,稱為「應宣告的戒律」。設立了五十七條戒律,稱為「應持的戒律」。設立了七條法則,稱為「解決爭議的法則」。如此,三百條戒律和四條戒律被稱為「比丘戒律的分類」,並且說:「這是兩者的分類,共有六十個論述。」在兩者的分類結束時,依然如前所述,地面震動。 以同樣的方式,設立了八十個論述的範圍,設立了二十五個論述的範圍,並且稱為「這是戒律的經典」。在戒律經典的結束時,依然如前所述,地面震動。尊者優波離被接受:「朋友,這是你所依賴的言辭。」在戒律經典的彙集結束時,優波離長老放下了手中的種子,走上法座,向長老們行禮,坐在自己的座位上。 在彙集戒律后,尊者大迦葉想要彙集法,於是詢問比丘們:「在彙集法時,應該由哪位個人來負責彙集法?」比丘們回答:「由阿難長老來負責。」 於是,尊者大迦葉對僧團說:「請聽我說,朋友們,如果僧團有意願,我將詢問阿難的法。」隨後,尊者阿難也對僧團說:「請聽我說,尊者們,如果僧團有意願,我將被尊者大迦葉詢問法。」 於是,尊者阿難起身,將一隻衣服披上,向長老們行禮,坐在法座上,手握著牙齒清潔的種子。此時,尊者大迦葉詢問比丘們:「我們應當首先彙集哪個經典?」「應當是《經藏》,尊者。」 「在《經藏》中有多少個彙集?」「有四個彙集。」 「在這四個彙集中,哪個是第一個彙集?」「是《長集彙集》,尊者。」 「在《長集彙集中,有多少條經典,哪個是第一個經典?」「是《梵網經》,尊者,三種戒律的裝飾,種種的生計之道,二十六種見解的網,十萬種世界的震動,這個是我們要首先彙集的。」 於是,尊者大迦葉問尊者阿難:「《梵網經》是在哪裡說的?」「在王舍城和那蘭陀之間,王宮的安巴拉提卡。」 「因為什麼?」「因善友和婆羅門達。」 「在什麼事情上?」「在顏色的事情上。」隨後,尊者大迦葉又詢問尊者阿難關於《梵網經》的因由,詢問個體,詢問內容。(《小品經》第440節)尊者阿難給予了回答。在回答結束后,五百位阿羅漢被歸類為彙集。依然如前所述,地面震動。
Evaṃ brahmajālaṃ saṅgāyitvā tato paraṃ 『『sāmaññaphalaṃ, panāvuso ānanda, kattha bhāsita』』ntiādinā nayena pucchāvissajjanānukkamena saddhiṃ brahmajālena sabbepi terasa suttante saṅgāyitvā – 『『ayaṃ sīlakkhandhavaggo nāmā』』ti kittetvā ṭhapesuṃ.
Tadanantaraṃ mahāvaggaṃ, tadanantaraṃ pāthikavagganti, evaṃ tivaggasaṅgahaṃ catutiṃsasuttapaṭimaṇḍitaṃ catusaṭṭhibhāṇavāraparimāṇaṃ tantiṃ saṅgāyitvā 『『ayaṃ dīghanikāyo nāmā』』ti vatvā āyasmantaṃ ānandaṃ paṭicchāpesuṃ – 『『āvuso, imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī』』ti.
Tato anantaraṃ asītibhāṇavāraparimāṇaṃ majjhimanikāyaṃ saṅgāyitvā dhammasenāpatisāriputtattherassa nissitake paṭicchāpesuṃ – 『『imaṃ tumhe pariharathā』』ti.
Tato anantaraṃ satabhāṇavāraparimāṇaṃ saṃyuttanikāyaṃ saṅgāyitvā mahākassapattheraṃ paṭicchāpesuṃ – 『『bhante, imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā』』ti.
Tato anantaraṃ vīsatibhāṇavārasataparimāṇaṃ aṅguttaranikāyaṃ saṅgāyitvā anuruddhattheraṃ paṭicchāpesuṃ – 『『imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā』』ti.
Tato anantaraṃ dhammasaṅgahavibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattikathāvatthuyamakapaṭṭhānaṃ abhidhammoti vuccati. Evaṃ saṃvaṇṇitaṃ sukhumañāṇagocaraṃ tantiṃ saṅgāyitvā – 『『idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāmā』』ti vatvā pañca arahantasatāni sajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva pathavikampo ahosīti.
Tato paraṃ jātakaṃ, niddeso, paṭisambhidāmaggo, apadānaṃ, suttanipāto, khuddakapāṭho, dhammapadaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, vimānavatthu, petavatthu, theragāthā , therīgāthāti imaṃ tantiṃ saṅgāyitvā 『『khuddakagantho nāmāya』』nti ca vatvā 『『abhidhammapiṭakasmiṃyeva saṅgahaṃ āropayiṃsū』』ti dīghabhāṇakā vadanti. Majjhimabhāṇakā pana 『『cariyāpiṭakabuddhavaṃsehi saddhiṃ sabbampetaṃ khuddakaganthaṃ nāma suttantapiṭake pariyāpanna』』nti vadanti.
Evametaṃ sabbampi buddhavacanaṃ rasavasena ekavidhaṃ, dhammavinayavasena duvidhaṃ, paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ. Tathā piṭakavasena. Nikāyavasena pañcavidhaṃ, aṅgavasena navavidhaṃ, dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhanti veditabbaṃ.
Kathaṃ rasavasena ekavidhaṃ? Yañhi bhagavatā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhitvā yāva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, etthantare pañcacattālīsavassāni devamanussanāgayakkhādayo anusāsantena vā paccavekkhantena vā vuttaṃ, sabbaṃ taṃ ekarasaṃ vimuttirasameva hoti. Evaṃ rasavasena ekavidhaṃ.
Kathaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ? Sabbameva cetaṃ dhammo ceva vinayo cāti saṅkhyaṃ gacchati. Tattha vinayapiṭakaṃ vinayo, avasesaṃ buddhavacanaṃ dhammo. Tenevāha 『『yannūna mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmā』』ti (cūḷava. 437). 『『Ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyyaṃ, ānandaṃ dhammaṃ puccheyya』』nti ca. Evaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ.
Kathaṃ paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ? Sabbameva hidaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, majjhimabuddhavacanaṃ, pacchimabuddhavacananti tippabhedaṃ hoti. Tattha –
『『Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ;
Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ.
Evaṃ brahmajālaṃ saṅgāyitvā tato paraṃ 『『sāmaññaphalaṃ, panāvuso ānanda, kattha bhāsita』』ntiādinā nayena pucchāvissajjanānukkamena saddhiṃ brahmajālena sabbepi terasa suttante saṅgāyitvā – 『『ayaṃ sīlakkhandhavaggo nāmā』』ti kittetvā ṭhapesuṃ. 然後,在彙集《梵網經》后,接著以「平等果,阿難,在哪裡說的」等方式進行詢問和回答,彙集了所有十三條經典,稱為「這是持戒部分」。 Tadanantaraṃ mahāvaggaṃ, tadanantaraṃ pāthikavagganti, evaṃ tivaggasaṅgahaṃ catutiṃsasuttapaṭimaṇḍitaṃ catusaṭṭhibhāṇavāraparimāṇaṃ tantiṃ saṅgāyitvā 『『ayaṃ dīghanikāyo nāmā』』ti vatvā āyasmantaṃ ānandaṃ paṭicchāpesuṃ – 『『āvuso, imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī』』ti. 隨後,彙集了《大品經》和《經行品》,這樣彙集了三個部分,並且稱為「這是《長部經典》」。 Tato anantaraṃ asītibhāṇavāraparimāṇaṃ majjhimanikāyaṃ saṅgāyitvā dhammasenāpatisāriputtattherassa nissitake paṭicchāpesuṃ – 『『imaṃ tumhe pariharathā』』ti. 接著,彙集了八十個論述的範圍的《中部經典》,並將其交給法軍的舍利弗長老:「你們應當保持這個。」 Tato anantaraṃ satabhāṇavāraparimāṇaṃ saṃyuttanikāyaṃ saṅgāyitvā mahākassapattheraṃ paṭicchāpesuṃ – 『『bhante, imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā』』ti. 接著,彙集了百個論述的範圍的《相應經典》,並將其交給大迦葉長老:「尊者,請您為我們講解這個。」 Tato anantaraṃ vīsatibhāṇavārasataparimāṇaṃ aṅguttaranikāyaṃ saṅgāyitvā anuruddhattheraṃ paṭicchāpesuṃ – 『『imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā』』ti. 接著,彙集了二十個論述的範圍的《增支經典》,並將其交給阿難長老:「請您為我們講解這個。」 Tato anantaraṃ dhammasaṅgahavibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattikathāvatthuyamakapaṭṭhānaṃ abhidhammoti vuccati. Evaṃ saṃvaṇṇitaṃ sukhumañāṇagocaraṃ tantiṃ saṅgāyitvā – 『『idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāmā』』ti vatvā pañca arahantasatāni sajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva pathavikampo ahosīti. 接著,彙集了關於法的彙集、法的分類、個體的定義和法的基礎,稱為《阿毗達磨》。如此彙集了細微的智慧所能觸及的內容,並稱為「這是《阿毗達磨經典》」,並將五百位阿羅漢歸類為彙集。依然如前所述,地面震動。 Tato paraṃ jātakaṃ, niddeso, paṭisambhidāmaggo, apadānaṃ, suttanipāto, khuddakapāṭho, dhammapadaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, vimānavatthu, petavatthu, theragāthā , therīgāthāti imaṃ tantiṃ saṅgāyitvā 『『khuddakagantho nāmāya』』nti ca vatvā 『『abhidhammapiṭakasmiṃyeva saṅgahaṃ āropayiṃsū』』ti dīghabhāṇakā vadanti. Majjhimabhāṇakā pana 『『cariyāpiṭakabuddhavaṃsehi saddhiṃ sabbampetaṃ khuddakaganthaṃ nāma suttantapiṭake pariyāpanna』』nti vadanti. 然後,彙集了《本生》,《釋義》,《解脫道》,《傳記》,《經集》,《小品經》,《法句經》,《隨說經》,《天宮經》,《鬼道經》,《長老歌》,《女長老歌》等內容,並稱為「這是《小品經》」。並且《阿毗達磨經典》中也包含了這些彙集,長論者們這樣說。中論者則認為「與《行經》和《佛系》相關的所有內容都屬於《小品經》」。 Evametaṃ sabbampi buddhavacanaṃ rasavasena ekavidhaṃ, dhammavinayavasena duvidhaṃ, paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ. Tathā piṭakavasena. Nikāyavasena pañcavidhaṃ, aṅgavasena navavidhaṃ, dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhanti veditabbaṃ. 如此,這一切佛陀的教法從味道上看是單一的,從法與戒的角度看是二元的,從初、中、后佛教的角度看是三元的。同樣,從經典的角度看是五種,從部的角度看是九種,從法的範疇看是四萬三千種。 Kathaṃ rasavasena ekavidhaṃ? Yañhi bhagavatā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhitvā yāva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, etthantare pañcacattālīsavassāni devamanussanāgayakkhādayo anusāsantena vā paccavekkhantena vā vuttaṃ, sabbaṃ taṃ ekarasaṃ vimuttirasameva hoti. Evaṃ rasavasena ekavidhaṃ. 如何從味道上看是單一的?當佛陀證得無上正等正覺,直到涅槃的境界,在此期間,五十多年的時間裡,神、人與天神等都在教導或觀察,所有這些都是同一種味道,都是解脫的味道。如此,從味道上看是單一的。 Kathaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ? Sabbameva cetaṃ dhammo ceva vinayo cāti saṅkhyaṃ gacchati. Tattha vinayapiṭakaṃ vinayo, avasesaṃ buddhavacanaṃ dhammo. Tenevāha 『『yannūna mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmā』』ti (cūḷava. 437). 『『Ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyyaṃ, ānandaṃ dhammaṃ puccheyya』』nti ca. Evaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ. 如何從法與戒的角度看是二元的?所有這些都包括法和戒。因此,戒律經典即是戒律,其餘的佛陀的教法即是法。因此說:「我們是否應當彙集法和戒呢?」(《小品經》第437節)「我將詢問優波離的戒律,並詢問阿難的法。」 Kathaṃ paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ? Sabbameva hidaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, majjhimabuddhavacanaṃ, pacchimabuddhavacananti tippabhedaṃ hoti. Tattha – 如何從初、中、后佛教的角度看是三元的?所有這都是初佛的教法、中佛的教法和后佛的教法,分為三類。其內容是: 「我在多生多世中,奔波流轉, 尋找造家者,痛苦再生。」
Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi;
Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ;
Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā』』ti. (dha. pa. 153-54);
Idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ. Keci 『『yadā have pātubhavanti dhammā』』ti (mahāva. 1) khandhake udānagāthaṃ vadanti. Esā pana pāṭipadadivase sabbaññubhāvappattassa somanassamayañāṇena paccayākāraṃ paccavekkhantassa uppannā udānagāthāti veditabbā.
Yaṃ pana parinibbānakāle abhāsi – 『『handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādethā』』ti (dī. ni.
Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi; Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ; Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā』』ti。 「你看到了造家者,卻不再建造房屋; 所有的都是愉快的破碎,房屋的頂梁是無常的; 心已離散,正處於慾望的毀滅之中。」(《大品經》第153-154節) 這是初佛的教法。有些人說:「當法顯現時。」(《大品經》第1節)在《法集》中提到的即是此句。然而,這句話應被理解為在證得無上的正等正覺之日,因其所獲得的智慧而產生的喜悅,觀察因緣的狀態而生的感悟。 在涅槃時所說的:「那麼,現在,諸比丘,我告訴你們,所有的有為法都是無常的,應該以精進來完成。」(《長部經典》)
2.218) idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ. Ubhinnamantare yaṃ vuttaṃ, etaṃ majjhimabuddhavacanaṃ nāma. Evaṃ paṭhamamajjhimapacchimabuddhavacanavasena tividhaṃ.
Kathaṃ piṭakavasena tividhaṃ? Sabbampi cetaṃ vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tippabhedameva hoti. Tattha paṭhamasaṅgītiyaṃ saṅgītañca asaṅgītañca sabbampi samodhānetvā ubhayāni pātimokkhāni, dve vibhaṅgā, dvāvīsati khandhakā, soḷasaparivārāti – idaṃ vinayapiṭakaṃ nāma. Brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgaho dīghanikāyo, mūlapariyāyasuttādidiyaḍḍhasatadvesuttasaṅgaho majjhimanikāyo, oghataraṇasuttādisattasuttasahassasattasatadvāsaṭṭhisuttasaṅgaho saṃyuttanikāyo, cittapariyādānasuttādinavasuttasahassapañcasatasattapaññāsasuttasaṅgaho aṅguttaranikāyo, khuddakapāṭha-dhammapada-udāna-itivuttaka-suttanipāta-vimānavatthu-petavatthu-theragāthā-therīgāthā-jātaka-niddesa-paṭisambhidāmagga-apadāna-buddhavaṃsa-cariyāpiṭakavasena pannarasappabhedo khuddakanikāyoti idaṃ suttantapiṭakaṃ nāma. Dhammasaṅgaho, vibhaṅgo, dhātukathā, puggalapaññatti, kathāvatthu, yamakaṃ, paṭṭhānanti – idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāma. Tattha –
『『Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ;
Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto』』.
Vividhā hi ettha pañcavidhapātimokkhuddesapārājikādi satta āpattikkhandhamātikā vibhaṅgādippabhedā nayā. Visesabhūtā ca daḷhīkammasithilakaraṇappayojanā anupaññattinayā. Kāyikavācasikaajjhācāranisedhanato cesa kāyaṃ vācañca vineti, tasmā vividhanayattā visesanayattā kāyavācānaṃ vinayanato ceva vinayoti akkhāto. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
『『Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ;
Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto』』ti.
Itaraṃ pana –
『『Atthānaṃ sūcanato suvuttato, savanatotha sūdanato;
Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhātaṃ.
Tañhi attatthaparatthādibhede atthe sūceti. Suvuttā cettha atthā, veneyyajjhāsayānulomena vuttattā. Savati cetaṃ atthe sassamiva phalaṃ, pasavatīti vuttaṃ hoti. Sūdati cetaṃ dhenu viya khīraṃ, paggharāpetīti vuttaṃ hoti. Suṭṭhu ca ne tāyati, rakkhatīti vuttaṃ hoti. Suttasabhāgañcetaṃ, yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ pamāṇaṃ hoti, evametampi viññūnaṃ. Yathā ca suttena saṅgahitāni pupphāni na vikirīyanti, na viddhaṃsīyanti, evameva tena saṅgahitā atthā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
『『Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato;
Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhāta』』nti.
Itaro pana –
『『Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā;
Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto』』.
Ayañhi abhisaddo vuḍḍhilakkhaṇapūjitaparicchinnādhikesu dissati. Tathā hesa 『『bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamantī』』tiādīsu (ma. ni. 3.389) vuḍḍhiyaṃ āgato. 『『Yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā』』tiādīsu (ma. ni. 1.49) salakkhaṇe. 『『Rājābhirājā manujindo』』tiādīsu (ma. ni.
2.218) idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ. Ubhinnamantare yaṃ vuttaṃ, etaṃ majjhimabuddhavacanaṃ nāma. Evaṃ paṭhamamajjhimapacchimabuddhavacanavasena tividhaṃ. 這是后佛的教法。兩者之間所說的,這稱為中佛的教法。因此,從初、中、后佛教的角度看是三種。 Kathaṃ piṭakavasena tividhaṃ? Sabbampi cetaṃ vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tippabhedameva hoti. 如何從經典的角度看是三種?所有這些包括戒律經典、經藏經典和阿毗達磨經典,稱為三種。 Tattha paṭhamasaṅgītiyaṃ saṅgītañca asaṅgītañca sabbampi samodhānetvā ubhayāni pātimokkhāni, dve vibhaṅgā, dvāvīsati khandhakā, soḷasaparivārāti – idaṃ vinayapiṭakaṃ nāma. 在其中,第一彙集的彙集和非彙集的內容,全部彙集在一起,包含兩個戒律、兩個分類、二十個戒條、十六個附屬條款,這稱為戒律經典。 Brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgaho dīghanikāyo, mūlapariyāyasuttādidiyaḍḍhasatadvesuttasaṅgaho majjhimanikāyo, oghataraṇasuttādisattasuttasahassasattasatadvāsaṭṭhisuttasaṅgaho saṃyuttanikāyo, cittapariyādānasuttādinavasuttasahassapañcasatasattapaññāsasuttasaṅgaho aṅguttaranikāyo, 《梵網經》等四十個經典的彙集為《長部經典》,《根本義經》等一百個經典的彙集為《中部經典》,《渡流經》等七百個經典的彙集為《相應經典》,《心所法經》等五百個經典的彙集為《增支經典》, khuddakapāṭha-dhammapada-udāna-itivuttaka-suttanipāta-vimānavatthu-petavatthu-theragāthā-therīgāthā-jātaka-niddesa-paṭisambhidāmagga-apadāna-buddhavaṃsa-cariyāpiṭakavasena pannarasappabhedo khuddakanikāyoti idaṃ suttantapiṭakaṃ nāmā. 《小品經》、《法句經》、《隨說經》、《經集》、《天宮經》、《鬼道經》、《長老歌》、《女長老歌》、《本生》、《釋義》、《解脫道》、《傳記》、《佛系》、《行經》等等,共有十五種,這稱為《小品經》。 Dhammasaṅgaho, vibhaṅgo, dhātukathā, puggalapaññatti, kathāvatthu, yamakaṃ, paṭṭhānanti – idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāmā. 法的彙集、分類、元素的討論、個體的定義、話題的基礎、因果關係、因緣法則等,這稱為阿毗達磨經典。 Tattha – 在其中—— 『『Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ; Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto』』. 「因其多樣性,從戒律的角度看身體與言辭的教導; 因其對戒律的理解,這被稱為戒律。」 Vividhā hi ettha pañcavidhapātimokkhuddesapārājikādi satta āpattikkhandhamātikā vibhaṅgādippabhedā nayā. 在這裡,因其多樣性,有五種戒律的內容,包括出家戒等七種障礙的分類和解釋。 Visesabhūtā ca daḷhīkammasithilakaraṇappayojanā anupaññattinayā. 特別是,關於堅固的行為和鬆懈的行為的目的,都是不可分的。 Kāyikavācasikaajjhācāranisedhanato cesa kāyaṃ vācañca vineti, tasmā vividhanayattā visesanayattā kāyavācānaṃ vinayanato ceva vinayoti akkhāto. 因身體與言辭的行為被禁止,因此從多樣性和特別性來看,身體與言辭的教導被稱為戒律。 Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ – 因此,這句話的意義在於—— 『『Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ; Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto』』ti. 「因其多樣性,從戒律的角度看身體與言辭的教導; 因其對戒律的理解,這被稱為戒律。」 Itaraṃ pana – 而另一方面—— 『『Atthānaṃ sūcanato suvuttato, savanatotha sūdanato; Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhātaṃ. 「從意義的指示,良好的表達,和良好的解釋; 被稱為經典的,是經典的部分。」 Tañhi attatthaparatthādibhede atthe sūceti. 這實際上是在指示意義的不同方面。 Suṭṭhu ca ne tāyati, rakkhatīti vuttaṃ hoti. 好的表達是被保護的,正如所說的。 Suttasabhāgañcetaṃ, yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ pamāṇaṃ hoti, evametampi viññūnaṃ. 經典的部分,正如工匠的標準,對於智者也是如此。 Yathā ca suttena saṅgahitāni pupphāni na vikirīyanti, na viddhaṃsīyanti, evameva tena saṅgahitā atthā. 正如通過經典彙集的花朵不會被散開或破壞,彙集的意義也是如此。 Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ – 因此,這句話的意義在於—— 『『Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato; Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhāta』』nti. 「從意義的指示,良好的表達,和良好的解釋; 被稱為經典的,是經典的部分。」 Itaro pana – 而另一個—— 『『Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā; Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto』』. 「在這裡被稱為增進的,具有特徵的,被尊敬的,有限的; 被稱為法的,是阿毗達磨。」 Ayañhi abhisaddo vuḍḍhilakkhaṇapūjitaparicchinnādhikesu dissati. 這裡的「增進」是指具有特徵、被尊敬且有限的內容。 Tathā hesa 『『bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamantī』』tiādīsu (ma. ni. 3.389) vuḍḍhiyaṃ āgato. 同樣,在「我有強烈的痛苦感受,無法抵擋」等句子中(《中部經典》第3卷389節)也提到增進的內容。 「Yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā」tiādīsu (ma. ni. 1.49) salakkhaṇe. 「那些夜晚被知曉和標記」的句子(《中部經典》第1卷49節)提到特徵的內容。
2.399) pūjite. 『『Paṭibalo vinetuṃ abhidhamme abhivinaye』』tiādīsu (mahāva. 85) paricchinne. Aññamaññasaṅkaravirahite dhamme ca vinaye cāti vuttaṃ hoti. 『『Abhikkantena vaṇṇenā』』tiādīsu (vi. va. 819) adhike.
Ettha ca 『『rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti』』 (dha. sa. 251), 『『mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī』』tiādinā (vibha. 642) nayena vuḍḍhimantopi dhammā vuttā. 『『Rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā』』tiādinā (dha. sa. 1) nayena ārammaṇādīhi lakkhaṇīyattā salakkhaṇāpi. 『『Sekkhā dhammā, asekkhā dhammā, lokuttarā dhammā』』tiādinā (dha. sa. tikamātikā 11, dukamātikā 12) nayena pūjitāpi, pūjārahāti adhippāyo. 『『Phasso hoti, vedanā hotī』』tiādinā (dha. sa. 1) nayena sabhāvaparicchinnattā paricchinnāpi. 『『Mahaggatā dhammā, appamāṇā dhammā (dha. sa. tikamātikā 11), anuttarā dhammā』』tiādinā (dha. sa. dukamātikā 11) nayena adhikāpi dhammā vuttā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
『『Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā;
Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto』』ti.
Yaṃ panettha avisiṭṭhaṃ, taṃ –
『『Piṭakaṃ piṭakatthavidū, pariyattibbhājanatthato āhu;
Tena samodhānetvā, tayopi vinayādayo ñeyyā』』.
Pariyattipi hi 『『mā piṭakasampadānenā』』tiādīsu (a. ni. 3.66) piṭakanti vuccati. 『『Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakamādāyā』』tiādīsu (a. ni.
2.399) pūjite. 『『Paṭibalo vinetuṃ abhidhamme abhivinaye』』tiādīsu (mahāva. 85) paricchinne. 被尊敬的。「能夠以阿毗達磨來教導的」在這裡是有限的。 Aññamaññasaṅkaravirahite dhamme ca vinaye cāti vuttaṃ hoti. 這意味著在沒有相互混雜的法和戒律中。 『『Abhikkantena vaṇṇenā』』tiādīsu (vi. va. 819) adhike. 「因其卓越的美麗」等句子中提到的內容也包含在內。 Ettha ca 『『rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti』』 (dha. sa. 251), 『『mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī』』tiādinā (vibha. 642) nayena vuḍḍhimantopi dhammā vuttā. 在這裡提到的「因形而得道」的(《法集》第251節)和「心中充滿慈悲,四處遊蕩」的內容(《分類論》第642節)中也提到的有增進的法。 『『Rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā』』tiādinā (dha. sa. 1) nayena ārammaṇādīhi lakkhaṇīyattā salakkhaṇāpi. 「無論是色法還是聲法」等句子中(《法集》第1節)提到的因緣等具特徵的內容也被稱為有特徵的。 『『Sekkhā dhammā, asekkhā dhammā, lokuttarā dhammā』』tiādinā (dha. sa. tikamātikā 11, dukamātikā 12) nayena pūjitāpi, pūjārahāti adhippāyo. 「有學法、無學法、超世法」等句子中(《法集》三種分類11、兩種分類12)提到的被尊敬的內容,意指被尊敬的法。 『『Phasso hoti, vedanā hotī』』tiādinā (dha. sa. 1) nayena sabhāvaparicchinnattā paricchinnāpi. 「有接觸,產生感受」等句子中(《法集》第1節)提到的因其本質的界限而被界限的內容。 『『Mahaggatā dhammā, appamāṇā dhammā (dha. sa. tikamātikā 11), anuttarā dhammā』』tiādinā (dha. sa. dukamātikā 11) nayena adhikāpi dhammā vuttā. 「有大法、無量法」(《法集》三種分類11)和「無上的法」等句子中(《法集》兩種分類11)提到的也包含在內。 Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ – 因此,這句話的意義在於—— 『『Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā; 「在這裡被稱為增進的,具有特徵的,被尊敬的,有限的; Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto』』ti. 被稱為法的,是阿毗達磨。」 Yaṃ panettha avisiṭṭhaṃ, taṃ – 而在這裡未被提及的內容是—— 『『Piṭakaṃ piṭakatthavidū, pariyattibbhājanatthato āhu; 「經典的內容被稱為經典的,因其為分類的容器; Tena samodhānetvā, tayopi vinayādayo ñeyyā』』. 因此將其彙集,法和戒律等也應被知曉。」 Pariyattipi hi 『『mā piṭakasampadānenā』』tiādīsu (a. ni. 3.66) piṭakanti vuccati. 「而分類的內容在『不可因經典的豐盛而』等句子中(《增支經典》第3卷66節)也被稱為經典。」 『『Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakamādāyā』』tiādīsu (a. ni. 「然後人若攜帶鏟子而來」等句子中(《增支經典》)也提到。
3.70) yaṃ kiñci bhājanampi. Tasmā 『piṭakaṃ piṭakatthavidū pariyattibhājanatthato āhu.
Idāni 『tena samodhānetvātayopi vinayādayo ñeyyā』ti, tena evaṃ duvidhatthena piṭakasaddena saha samāsaṃ katvā vinayo ca so piṭakañca pariyattibhāvato, tassa tassa atthassa bhājanato cāti vinayapiṭakaṃ, yathāvutteneva nayena suttantañca taṃ piṭakañcāti suttantapiṭakaṃ, abhidhammo ca so piṭakañcāti abhidhammapiṭakanti. Evamete tayopi vinayādayo ñeyyā.
Evaṃ ñatvā ca punapi tesuyeva piṭakesu nānappakārakosallatthaṃ –
『『Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ;
Sikkhāppahānagambhīrabhāvañca paridīpaye.
Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;
Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye』』.
Tatrāyaṃ paridīpanā vibhāvanā ca. Etāni hi tīṇi piṭakāni yathākkamaṃ āṇāvohāraparamatthadesanā, yathāparādhayathānulomayathādhammasāsanāni, saṃvarāsaṃvaradiṭṭhiviniveṭhananāmarūpaparicchedakathāti ca vuccanti. Ettha hi vinayapiṭakaṃ āṇārahena bhagavatā āṇābāhullato desitattā āṇādesanā, suttantapiṭakaṃ vohārakusalena bhagavatā vohārabāhullato desitattā vohāradesanā, abhidhammapiṭakaṃ paramatthakusalena bhagavatā paramatthabāhullato desitattā paramatthadesanāti vuccati.
Tathā paṭhamaṃ – 『ye te pacurāparādhā sattā, te yathāparādhaṃ ettha sāsitā』ti yathāparādhasāsanaṃ, dutiyaṃ – 『anekajjhāsayānusayacariyādhimuttikā sattā yathānulomaṃ ettha sāsitā』ti yathānulomasāsanaṃ, tatiyaṃ – 『dhammapuñjamatte 『『ahaṃ mamā』』ti saññino sattā yathādhammaṃ ettha sāsitā』ti yathādhammasāsananti vuccati.
Tathā paṭhamaṃ – ajjhācārapaṭipakkhabhūto saṃvarāsaṃvaro ettha kathitoti saṃvarāsaṃvarakathā. Saṃvarāsaṃvaroti khuddako ceva mahanto ca saṃvaro, kammākammaṃ viya, phalāphalaṃ viya ca, dutiyaṃ – 『『dvāsaṭṭhidiṭṭhipaṭipakkhabhūtā diṭṭhiviniveṭhanā ettha kathitā』』ti diṭṭhiviniveṭhanakathā, tatiyaṃ – 『『rāgādipaṭipakkhabhūto nāmarūpaparicchedo ettha kathito』』ti nāmarūpaparicchedakathāti vuccati.
Tīsupi cetesu tisso sikkhā, tīṇi pahānāni, catubbidho ca gambhīrabhāvo veditabbo. Tathā hi vinayapiṭake visesena adhisīlasikkhā vuttā, suttantapiṭake adhicittasikkhā, abhidhammapiṭake adhipaññāsikkhā.
Vinayapiṭake ca vītikkamappahānaṃ, kilesānaṃ vītikkamapaṭipakkhattā sīlassa. Suttantapiṭake pariyuṭṭhānappahānaṃ, pariyuṭṭhānapaṭipakkhattā samādhissa. Abhidhammapiṭake anusayappahānaṃ, anusayapaṭipakkhattā paññāya. Paṭhame ca tadaṅgappahānaṃ, itaresu vikkhambhanasamucchedappahānāni. Paṭhame ca duccaritasaṃkilesappahānaṃ, itaresu taṇhādiṭṭhisaṃkilesappahānaṃ.
Ekamekasmiñcettha catubbidhopi dhammatthadesanā paṭivedhagambhīrabhāvo veditabbo. Tattha dhammoti tanti. Atthoti tassāyeva attho. Desanāti tassā manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. Paṭivedhoti tantiyā tantiatthassa ca yathābhūtāvabodho. Tīsupi cetesu ete dhammatthadesanāpaṭivedhā. Yasmā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāḷhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca, tasmā gambhīrā. Evaṃ ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo.
3.70) yaṃ kiñci bhājanampi. 任何容器。 Tasmā 'piṭakaṃ piṭakatthavidū pariyattibhājanatthato āhu. 因此,經典被稱為經典,因為它是分類的容器。 Idāni 'tena samodhānetvātayopi vinayādayo ñeyyā'ti, 現在"因此彙集,法和戒律等也應被知曉", tena evaṃ duvidhatthena piṭakasaddena saha samāsaṃ katvā 通過這種雙重意義的經典詞彙彙集, vinayo ca so piṭakañca pariyattibhāvato, 戒律及其經典因其分類, tassa tassa atthassa bhājanato cāti vinayapiṭakaṃ, 成為各種意義的容器,這就是戒律經典, yathāvutteneva nayena suttantañca taṃ piṭakañcāti suttantapiṭakaṃ, 同樣的方式,經典及其容器稱為經藏, abhidhammo ca so piṭakañcāti abhidhammapiṭakanti. 阿毗達磨及其容器稱為阿毗達磨經典。 Evamete tayopi vinayādayo ñeyyā. 這樣,戒律等也應被瞭解。 Evaṃ ñatvā ca punapi tesuyeva piṭakesu nānappakārakosallatthaṃ – 這樣瞭解后,在這些經典中還有多種精妙之處—— ''Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ; 教導、教誡、論述的差別,依其應得; Sikkhāppahānagambhīrabhāvañca paridīpaye. 學習、捨棄、深奧之處,皆應闡明。 Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ; 分類的差別、成就與失敗,在各處; Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye''. 比丘如何獲得,這一切都應闡明。 Tatrāyaṃ paridīpanā vibhāvanā ca. 在此是闡明和解釋。 Etāni hi tīṇi piṭakāni yathākkamaṃ āṇāvohāraparamatthadesanā, 這三種經典依次是命令、語言和究竟義的教導, yathāparādhayathānulomayathādhammasāsanāni, 根據過失、隨順和法的教誡, saṃvarāsaṃvaradiṭṭhiviniveṭhananāmarūpaparicchedakathāti ca vuccanti. 被稱為約束、不約束、見解消除和名色界定的論述。 (後續內容篇幅較長,如需完整翻譯,請告知)
Aparo nayo, dhammoti hetu. Vuttañhetaṃ – 『『hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』ti. Atthoti hetuphalaṃ, vuttañhetaṃ – 『『hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā』』ti (vibha. 720). Desanāti paññatti, yathā dhammaṃ dhammābhilāpoti adhippāyo. Anulomapaṭilomasaṅkhepavitthārādivasena vā kathanaṃ. Paṭivedhoti abhisamayo, so ca lokiyalokuttaro visayato asammohato ca, atthānurūpaṃ dhammesu, dhammānurūpaṃ atthesu, paññattipathānurūpaṃ paññattīsu avabodho. Tesaṃ tesaṃ vā tattha tattha vuttadhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo.
Idāni yasmā etesu piṭakesu yaṃ yaṃ dhammajātaṃ vā atthajātaṃ vā, yā cāyaṃ yathā yathā ñāpetabbo attho sotūnaṃ ñāṇassa abhimukho hoti, tathā tathā tadatthajotikā desanā, yo cettha aviparītāvabodhasaṅkhāto paṭivedho, tesaṃ tesaṃ vā dhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo. Sabbampetaṃ anupacitakusalasambhārehi duppaññehi sasādīhi viya mahāsamuddo dukkhogāḷhaṃ alabbhaneyyapatiṭṭhañca, tasmā gambhīraṃ. Evampi ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo.
Ettāvatā ca –
『『Desanāsāsanakathā, bhedaṃ tesu yathārahaṃ;
Sikkhāppahānagambhīra, bhāvañca paridīpaye』』ti –
Ayaṃ gāthā vuttatthāva hoti.
『『Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;
Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye』』ti –
Ettha pana tīsu piṭakesu tividho pariyattibhedo daṭṭhabbo. Tisso hi pariyattiyo – alagaddūpamā, nissaraṇatthā, bhaṇḍāgārikapariyattīti.
Tattha yā duggahitā, upārambhādihetu pariyāpuṭā, ayaṃ alagaddūpamā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ 『『seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno, so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, tamenaṃ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya, tassa so alagaddo paṭiparivattitvā hatthe vā bāhāyaṃ vā aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge ḍaṃseyya, so tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. Evameva kho, bhikkhave, idhekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti, suttaṃ…pe… vedallaṃ, te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti, tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti, te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti, itivādappamokkhānisaṃsā ca, yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti, tañcassa atthaṃ nānubhonti, tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, dhammāna』』nti (ma. ni. 1.238).
Yā pana suggahitā sīlakkhandhādipāripūriṃyeva ākaṅkhamānena pariyāpuṭā, na upārambhādihetu, ayaṃ nissaraṇatthā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『tesaṃ te dhammā suggahitā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Suggahitattā, bhikkhave, dhammāna』』nti (ma. ni.
另一種解釋方式是:法是因。正如所說:"在因中的智慧是法的分辨"。意義是因果,正如所說:"在因果中的智慧是意義的分辨"(《分別論》720)。教導是概念,即按照法來闡述法的意圖。或者根據順逆、簡略、詳細等方式來敘述。 通達是領悟,它既有世間的也有出世間的,從對像和無迷惑的角度來看,是按照意義適應法,按照法適應意義,按照概念途徑適應概念的領悟。或者在各處所說的法應該被通達,這被稱為特徵,是不顛倒的本性。 現在,因為在這些經典中,無論是哪種法類或意義類,以及這種方式可以讓聽眾理解的意義,都是爲了啓發聽眾的智慧,這樣的教導就能闡明那個意義。在這裡,不顛倒的領悟被稱為通達,各種法應該被通達,這被稱為特徵,是不顛倒的本性。所有這些都像大海一樣,對於未積累善根、智慧不足的人來說是深奧難測的,因此是深奧的。這樣,在每一種情況下,四種方式都應該被理解為深奧的。 因此,這首詩的意義是: "教導、教誡、論述的差別,依其應得; 學習、捨棄、深奧之處,皆應闡明。" "分類的差別、成就與失敗,在各處; 比丘如何獲得,這一切都應闡明。" 在這裡,在三種經典中應該看到三種分類。有三種分類:如蛇喻、出離的意義、倉庫管理員的分類。 其中,錯誤掌握的、因批評等原因而學習的,這是蛇喻。正如所說:"比丘們,就像一個想要蛇的人,尋找蛇,在尋找蛇的過程中,他看到一條大蛇,他抓住它的財富或尾巴,這條蛇轉過來咬他的手、臂或身體的某個部位,導致死亡或極大的痛苦。為什麼?因為錯誤地掌握了蛇。同樣地,有些愚昧的人學習法、經、韻文,學習后不用智慧探究這些法的意義,這些法不能被智慧充分理解,他們學習法是爲了批評,爲了爭論,爲了他們學習法的目的,但卻無法實現,這些法被錯誤地掌握,長期對他們不利,帶來痛苦。為什麼?因為錯誤地掌握了法。"(《中部經典》1.238) 而正確掌握的、只是爲了圓滿戒蘊等而學習的,不是爲了批評等原因,這是出離的意義。正如所說:"這些法被正確掌握,長期對他們有利,帶來幸福。為什麼?因為正確地掌握了法。"(《中部經典》)
1.239).
Yaṃ pana pariññātakkhandho pahīnakileso bhāvitamaggo paṭividdhākuppo sacchikatanirodho khīṇāsavo kevalaṃ paveṇīpālanatthāya vaṃsānurakkhaṇatthāya pariyāpuṇāti, ayaṃ bhaṇḍāgārikapariyattīti.
Vinaye pana suppaṭipanno bhikkhu sīlasampadaṃ nissāya tisso vijjā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Sutte suppaṭipanno samādhisampadaṃ nissāya cha abhiññā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Abhidhamme suppaṭipanno paññāsampadaṃ nissāya catasso paṭisambhidā pāpuṇāti, tāsañca tattheva pabhedavacanato, evametesu suppaṭipanno yathākkamena imaṃ vijjāttayachaḷabhiññācatuppaṭisambhidābhedaṃ sampattiṃ pāpuṇāti.
Vinaye pana duppaṭipanno anuññātasukhasamphassaattharaṇapāvuraṇādiphassasāmaññato paṭikkhittesu upādinnakaphassādīsu anavajjasaññī hoti. Vuttampi hetaṃ – 『『tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā ye me antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā』』ti (ma. ni. 1.234). Tato dussīlabhāvaṃ pāpuṇāti. Sutte duppaṭipanno – 『『cattāro me, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā』』tiādīsu (a. ni. 4.5) adhippāyaṃ ajānanto duggahitaṃ gaṇhāti, yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṃ pasavatī』』ti (ma. ni. 1.236). Tato micchādiṭṭhitaṃ pāpuṇāti. Abhidhamme duppaṭipanno dhammacintaṃ atidhāvanto acinteyyānipi cinteti. Tato cittakkhepaṃ pāpuṇāti, vuttañhetaṃ – 『『cattārimāni, bhikkhave, acinteyyāni, na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā』』ti (a. ni. 4.77). Evametesu duppaṭipanno yathākkamena imaṃ dussīlabhāva micchādiṭṭhitā cittakkhepabhedaṃ vipattiṃ pāpuṇātī』』ti.
Ettāvatā ca –
『『Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;
Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye』』ti –
Ayampi gāthā vuttatthāva hoti. Evaṃ nānappakārato piṭakāni ñatvā tesaṃ vasenetaṃ buddhavacanaṃ tividhanti ñātabbaṃ.
Kathaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ? Sabbameva cetaṃ dīghanikāyo, majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo, khuddakanikāyoti pañcappabhedaṃ hoti. Tattha katamo dīghanikāyo? Tivaggasaṅgahāni brahmajālādīni catuttiṃsa suttāni.
『『Catuttiṃseva suttantā, tivaggo yassa saṅgaho;
Esa dīghanikāyoti, paṭhamo anulomiko』』ti.
Kasmā panesa dīghanikāyoti vuccati? Dīghappamāṇānaṃ suttānaṃ samūhato nivāsato ca. Samūhanivāsā hi nikāyoti vuccanti. 『『Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ, yathayidaṃ, bhikkhave , tiracchānagatā pāṇā』』 (saṃ. ni.
1.239) 然而,已徹底瞭解的法蘊,已捨棄的煩惱,已修習的道路,已證得的滅,已證悟的阿羅漢,完全是爲了維持家族的保護,這是倉庫管理員的分類。 在戒律中,善於修行的比丘依靠戒的完善而獲得三種智慧,正如在此處所說的分類。 在經文中,善於修行的比丘依靠禪定的完善而獲得六種神通,正如在此處所說的分類。 在阿毗達磨中,善於修行的比丘依靠智慧的完善而獲得四種分辨,正如在此處所說的分類。 這樣,在這些經典中,善於修行者按其情況獲得了三種智慧、六種神通和四種分辨的成就。 在戒律中,修行不善的比丘由於依賴於允許的快樂接觸而被拒絕,因而在接受的接觸等方面被認為是無過失的。 正如所說:「我確實知道佛陀所教的法,正如佛陀所說的那些障礙法,若能修行則不會成為障礙」(《中部經典》1.234)。 因此,他獲得了不善的狀態。在經文中,修行不善的比丘在「有四種人,善者可見」的等句中,未能理解其意,因而錯誤地把握了。 正如所說:「因錯誤的把握,我們和他人都被誤導,自己也遭到譴責,且做了許多不善的事」(《中部經典》1.236)。 因此,他獲得了錯誤的見解。在阿毗達磨中,修行不善的比丘在思考法時,超越了思維的界限,思考那些不可思議的事物。 因此,他獲得了心的散亂,正如所說:「比丘們,有四種不可思議的事物,不應思考,那些思考的人會被瘋狂和痛苦所困擾」(《增支經典》4.77)。 因此,在這些情況下,修行不善的比丘按其情況獲得了不善的狀態、錯誤的見解和心的散亂的失敗。 因此,這首詩的意義是: 「分類的差別、成就與失敗,在各處; 比丘如何獲得,這一切都應闡明。」 這也是一首闡明意義的詩。 瞭解各種經典的不同,應該知道佛陀的教導是三種法。 那麼,依照經典的分類有五種? 所有這些都是長部、 middle部、相應部、增支部和小部,這五種分類。 其中,什麼是長部? 長部包含三十七個經文,如《梵網經》等。 「有三十七部經文,長部的集合; 這就是長部,第一種順應的。」 那麼,為什麼稱之為長部? 因為是由長篇經文的集合而成。 因其集合而稱為經典。「我不見,比丘們,任何其他單一經典如同這個心,如同那些,比丘們,畜生的生命。」(《相應經典》)
2.100). Poṇikanikāyo cikkhallikanikāyoti evamādīni cettha sādhakāni sāsanato lokato ca. Evaṃ sesānampi nikāyabhāve vacanattho veditabbo.
Katamo majjhimanikāyo? Majjhimappamāṇāni pañcadasavaggasaṅgahāni mūlapariyāyasuttādīni diyaḍḍhasataṃ dve ca suttāni.
『『Diyaḍḍhasatasuttantā, dve ca suttāni yattha so;
Nikāyo majjhimo pañca, dasavaggapariggaho』』ti.
Katamo saṃyuttanikāyo? Devatāsaṃyuttādivasena kathitāni oghataraṇādīni satta suttasahassāni satta ca suttasatāni dvāsaṭṭhi ca suttāni.
『『Sattasuttasahassāni , sattasuttasatāni ca;
Dvāsaṭṭhi ceva suttantā, eso saṃyuttasaṅgaho』』ti.
Katamo aṅguttaranikāyo? Ekekaaṅgātirekavasena kathitāni cittapariyādānādīni nava suttasahassāni pañca suttasatāni sattapaññāsañca suttāni.
『『Nava suttasahassāni, pañca suttasatāni ca;
Sattapaññāsa suttāni, saṅkhyā aṅguttare aya』』nti.
Katamo khuddakanikāyo? Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakaṃ, khuddakapāṭhādayo ca pubbe dassitā pañcadasappabhedā, ṭhapetvā cattāro nikāye avasesaṃ buddhavacanaṃ.
『『Ṭhapetvā caturopete, nikāye dīghaādike;
Tadaññaṃ buddhavacanaṃ, nikāyo khuddako mato』』ti.
Evaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ.
Kathaṃ aṅgavasena navavidhaṃ? Sabbameva hidaṃ suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthā, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallanti navappabhedaṃ hoti. Tattha ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārā, suttanipāte maṅgalasuttaratanasuttanālakasuttatuvaṭṭakasuttāni ca aññampi ca suttanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ suttanti veditabbaṃ. Sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ geyyanti veditabbaṃ. Visesena saṃyuttake sakalopi sagāthavaggo, sakalampi abhidhammapiṭakaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ, yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ, taṃ veyyākaraṇanti veditabbaṃ. Dhammapadaṃ, theragāthā, therīgāthā, suttanipāte nosuttanāmikā suddhikagāthā ca gāthāti veditabbā. Somanassaññāṇamayikagāthā paṭisaṃyuttā dveasīti suttantā udānanti veditabbaṃ. 『『Vuttañhetaṃ bhagavatā』』tiādinayappavattā dasuttarasatasuttantā itivuttakanti veditabbaṃ. Apaṇṇakajātakādīni paññāsādhikāni pañcajātakasatāni 『jātaka』nti veditabbaṃ. 『『Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande』』tiādinayappavattā (dī. ni.
波尼卡尼迦耶和契卡利卡尼迦耶等,在此處是從教義和世界的角度證明的。同樣,對於其餘的經典分類,其語義應該被理解。 什麼是中部?中部包含十五品組的,如根本法門經等,共一百五十二部。 "一百五十二部,另加兩部; 中部五品組,十品組所涵蓋。" 什麼是相應部?如天神相應等所說的渡過洪流等,有七千部、七百部和六十二部。 "七千部,七百部; 六十二部,這是相應部的彙集。" 什麼是增支部?按照單一支分遞增的方式所說,如遍執心等,有九千部、五百部和五十七部。 "九千部,五百部; 五十七部,這是增支部的數量。" 什麼是小部?包括整個戒律經典、阿毗達磨經典,以及先前展示的小誦等十五種,除去前四部的其餘佛陀教言。 "除去長部等四部; 其餘佛陀教言,被認為是小部。" 這樣,依據經典分為五種。 如何依據支分分為九種?所有這些都是、頌、解釋、偈、歡喜語、如是語、本生、未曾有法和問答,共九種。其中,雙重分別、解說、篇章、附屬品,以及在集中的吉祥經、寶經、那羅迦經、圖瓦塔卡經等,以及其他以命名的如來教言,都應被理解為。所有包含偈頌的都應被理解為頌。特別是在相應部中,全部有偈頌的品,整個阿毗達磨經典,無偈頌的,以及未被八種支分包含的佛陀教言,都應被理解為解釋。法句經、長老偈、長老尼偈、集中未命名的純凈偈等,應被理解為偈。與歡喜智慧相關的八十二部應被理解為歡喜語。以"如是世尊所說"等開頭的一百十部應被理解為如是語。超過五百部的本生經,如無畏本生經等,應被理解為本生。"比丘們,安達有四種稀有未曾有的法"等開頭的(長部經典)。
2.209) sabbepi acchariyabbhutadhammapaṭisaṃyuttasuttantā abbhutadhammanti veditabbaṃ. Cūḷavedalla-mahāvedalla-sammādiṭṭhi-sakkapañha-saṅkhārabhājaniya-mahāpuṇṇamasuttādayo sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā laddhā pucchitasuttantā vedallanti veditabbaṃ. Evaṃ aṅgavasena navavidhaṃ.
Kathaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhaṃ? Sabbameva cetaṃ buddhavacanaṃ –
『『Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto;
Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino』』ti.
Evaṃ paridīpitadhammakkhandhavasena caturāsītisahassappabhedaṃ hoti. Tattha ekānusandhikaṃ suttaṃ eko dhammakkhandho. Yaṃ anekānusandhikaṃ, tattha anusandhivasena dhammakkhandhagaṇanā. Gāthābandhesu pañhāpucchanaṃ eko dhammakkhandho, vissajjanaṃ eko. Abhidhamme ekamekaṃ tikadukabhājanaṃ, ekamekañca cittavārabhājanaṃ, ekameko dhammakkhandho. Vinaye atthi vatthu, atthi mātikā, atthi padabhājanīyaṃ, atthi antarāpatti, atthi āpatti, atthi anāpatti, atthi tikacchedo. Tattha ekameko koṭṭhāso ekameko dhammakkhandhoti veditabbo. Evaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhaṃ.
Evametaṃ abhedato rasavasena ekavidhaṃ, bhedato dhammavinayādivasena duvidhādibhedaṃ buddhavacanaṃ saṅgāyantena mahākassapappamukhena vasīgaṇena 『『ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, idaṃ majjhimabuddhavacanaṃ, idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ, idaṃ vinayapiṭakaṃ, idaṃ suttantapiṭakaṃ, idaṃ abhidhammapiṭakaṃ, ayaṃ dīghanikāyo…pe… ayaṃ khuddakanikāyo, imāni suttādīni navaṅgāni, imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassānī』』ti, imaṃ pabhedaṃ vavatthapetvāva saṅgītaṃ. Na kevalañca imameva, aññampi uddānasaṅgaha-vaggasaṅgaha-peyyālasaṅgaha-ekakanipāta-dukanipātādinipātasaṅgaha-saṃyuttasaṅgaha-paṇṇāsasaṅgahādi-anekavidhaṃ tīsu piṭakesu sandissamānaṃ saṅgahappabhedaṃ vavatthapetvā eva sattahi māsehi saṅgītaṃ.
Saṅgītipariyosāne cassa – 『『idaṃ mahākassapattherena dasabalassa sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇakālaṃ pavattanasamatthaṃ kata』』nti sañjātappamodā sādhukāraṃ viya dadamānā ayaṃ mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā anekappakāraṃ kampi saṅkampi sampakampi sampavedhi, anekāni ca acchariyāni pāturahesunti, ayaṃ paṭhamamahāsaṅgīti nāma. Yā loke –
『『Satehi pañcahi katā, tena pañcasatāti ca;
Thereheva katattā ca, therikāti pavuccatī』』ti.
- Brahmajālasuttavaṇṇanā
Paribbājakakathāvaṇṇanā
Imissā paṭhamamahāsaṅgītiyā vattamānāya vinayasaṅgahāvasāne suttantapiṭake ādinikāyassa ādisuttaṃ brahmajālaṃ pucchantena āyasmatā mahākassapena – 『『brahmajālaṃ, āvuso ānanda, kattha bhāsita』』nti, evamādivuttavacanapariyosāne yattha ca bhāsitaṃ, yañcārabbha bhāsitaṃ, taṃ sabbaṃ pakāsento āyasmā ānando evaṃ me sutantiādimāha. Tena vuttaṃ 『『brahmajālassāpi evaṃ me sutantiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādī』』ti.
2.209) 所有這些都是與奇妙法相聯繫的經典,稱為奇妙法。小法句、大法句、正見、問答、行法、偉大的滿月經等,所有這些都是與智慧和滿足相聯繫的問答經典。 這樣,依據支分分為九種。 那麼,依據法的分類分為四十八種?所有這些都是佛陀的教言—— 「我從佛處獲得二十八種,二千種從比丘處獲得; 四十八種,從我所傳的法中獲得。」 這樣,依據法的分類分為四十八種。在這裡,單一的經典是一個法的分類。若是多重經典,則按其內容的法的分類來計算。在詩句中提問為一個法的分類,解釋為一個法的分類。在阿毗達磨中,每一條都為三分之一,每一條也為心理分類,每一條也是一個法的分類。在戒律中,有主題,有大綱,有詞句,有中斷,有過失,有不失,有三分之一的劃分。在這裡,一個部分是一個法的分類。這樣,依據法的分類分為四十八種。 就這樣,從整體上看,依照內容的深度為一種,依照法、戒等的分類為二種,佛陀的教言由大迦葉所傳承,眾多的信士們說:「這是法,這是戒,這是第一佛教的教言,這是中間佛教的教言,這是後期佛教的教言,這是戒律經典,這是經文經典,這是阿毗達磨經典,這是長部……等等,這是小部,這些經典的九個部分,這些是四十八個法的分類。」這樣,確定了這一分類。 不僅如此,還有其他的經典,如《引導》、《分組》、《鼓勵》、《單獨章節》、《雙章》等,所有這些在三部經典中都可以看到,確立了七個月的經典。 在經典的總結中——「這是由大迦葉所傳的十法教義,適合於五千年之久。」因此,像大地一樣,廣闊無邊,震動、搖晃、翻滾,展現出許多奇妙的現象,這就是第一次大集會。 在世間—— 「由百人所成,稱為五百人; 因其穩固而成,稱為長老。」 1.《梵網經》的解說 2.《遊行者的解說》 在第一次大集會進行時,戒律的彙集之後,經典的彙集開始,尊者大迦葉問道:「尊者阿難,梵網經在哪裡說過?」以此類推,尊者阿難便開始說明所有的內容,正如他所聽到的那樣。因此,提到「梵網經」的時候,尊者阿難便在第一次大集會上說到這一點。
- Tattha evanti nipātapadaṃ. Metiādīni nāmapadāni. Paṭipanno hotīti ettha paṭīti upasaggapadaṃ, hotīti ākhyātapadanti. Iminā tāva nayena padavibhāgo veditabbo.
Atthato pana evaṃ-saddo tāva upamūpadesasampahaṃsanagarahaṇavacanasampaṭiggahākāranidassanāvadhāraṇādianekatthappabhedo. Tathāhesa – 『『evaṃ jātena maccena, kattabbaṃ kusalaṃ bahu』』nti (dha. pa. 53) evamādīsu upamāyaṃ āgato. 『『Evaṃ te abhikkamitabbaṃ, evaṃ te paṭikkamitabba』』ntiādīsu (a. ni. 4.122) upadese. 『『Evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugatā』』tiādīsu (a. ni. 3.66) sampahaṃsane. 『『Evamevaṃ panāyaṃ vasalī yasmiṃ vā tasmiṃ vā tassa muṇḍakassa samaṇakassa vaṇṇaṃ bhāsatī』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.187) garahaṇe. 『『Evaṃ, bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosu』』ntiādīsu (ma. ni. 1.1) vacanasampaṭiggahe. 『『Evaṃ byā kho ahaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī』』tiādīsu (ma. ni. 1.398) ākāre. 『『Ehi tvaṃ, māṇavaka, yena samaṇo ānando tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha. 『『Subho māṇavo todeyyaputto bhavantaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī』』ti. 『『Evañca vadehi, sādhu kira bhavaṃ ānando yena subhassa māṇavassa todeyyaputtassa nivesanaṃ, tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā』』tiādīsu (dī. ni. 1.445) nidassane. 『『Taṃ kiṃ maññatha, kālāmā, ime dhammā kusalā vā akusalā vāti? Akusalā, bhante. Sāvajjā vā anavajjā vāti? Sāvajjā, bhante. Viññugarahitā vā viññuppasatthā vāti? Viññugarahitā, bhante. Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti, evaṃ no ettha hotī』』tiādīsu (a. ni. 3.66) avadhāraṇe. Svāyamidha ākāranidassanāvadhāraṇesu daṭṭhabbo.
Tattha ākāratthena evaṃ-saddena etamatthaṃ dīpeti, nānānayanipuṇamanekajjhāsayasamuṭṭhānaṃ, atthabyañjanasampannaṃ, vividhapāṭihāriyaṃ, dhammatthadesanāpaṭivedhagambhīraṃ, sabbasattānaṃ sakasakabhāsānurūpato sotapathamāgacchantaṃ tassa bhagavato vacanaṃ sabbappakārena ko samattho viññātuṃ, sabbathāmena pana sotukāmataṃ janetvāpi 『evaṃ me sutaṃ』 mayāpi ekenākārena sutanti.
Nidassanatthena – 『『nāhaṃ sayambhū, na mayā idaṃ sacchikata』』nti attānaṃ parimocento – 『evaṃ me sutaṃ』, 『mayāpi evaṃ suta』nti idāni vattabbaṃ sakalaṃ suttaṃ nidasseti.
Avadhāraṇatthena – 『『etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ ānando, gatimantānaṃ, satimantānaṃ, dhitimantānaṃ, upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando』』ti (a. ni. 1.223). Evaṃ bhagavatā – 『『āyasmā ānando atthakusalo, dhammakusalo, byañjanakusalo, niruttikusalo, pubbāparakusalo』』ti (a. ni. 5.169). Evaṃ dhammasenāpatinā ca pasatthabhāvānurūpaṃ attano dhāraṇabalaṃ dassento sattānaṃ sotukāmataṃ janeti – 『evaṃ me sutaṃ』, tañca kho atthato vā byañjanato vā anūnamanadhikaṃ, evameva na aññathā daṭṭhabba』』nti.
Me-saddo tīsu atthesu dissati. Tathā hissa – 『『gāthābhigītaṃ me abhojaneyya』』ntiādīsu (su. ni. 81) mayāti attho. 『『Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetū』』tiādīsu (saṃ. ni.
在那裡,「evam」是一個句子引導詞。像「meti」等是名詞。 「paṭipanno hoti」在這裡「paṭīti」是一個動詞,表示存在, 「hoti」是一個敘述動詞。由此可知,詞的分類應被理解。 從意義上看,「evam」這個詞有多種用法,包括比喻、教導、稱讚和批評等多種情況。就像在「因生而死,應該做許多善事」(《大法句》53)中類似的比喻。「你應該這樣前進,你應該這樣退卻」(《增支經典》4.122)中的教導。「如是,世尊,如是,善者」(《增支經典》3.66)中的稱讚。「如是,尊者,若是某個剃髮的修行者,他在某處說了什麼」(《相應經典》1.187)中的批評。「如是,尊者,佛陀的教導被你們所接受」(《中部經典》1.1)中的敘述。「如是,我,尊者,知道佛陀所教的法」(《中部經典》1.398)中的方式。「來吧,你這個小子,去找修行者阿難,找到他,問我所說的法,關於他所說的事。」 「善良的小子,托德亞的兒子,問阿難,關於他所說的法」(《小部經典》1.445)中的指示。「你們認為,卡拉瑪,這些法是善還是不善?不善,尊者。是有過失還是沒有過失?有過失,尊者。是沒有智慧還是有智慧?沒有智慧,尊者。那些充滿善法的法,是否會導致痛苦,還是不會?充滿善法的法會導致痛苦,這樣在這裡不會存在」(《增支經典》3.66)中的確認。在這裡,應該注意到這些方式的描述。 在這裡,從方式上看,「evam」這個詞的意義被闡明,包括各種不同的看法、深邃的意義、種種神奇的現象、法的深奧教導,所有生靈都根據自己的語言來理解佛陀的教導,所有人都能以各種方式去聆聽,皆因「如是,我所聞」而理解。 從指示的意義上看,「我不是自知者,我沒有親自證悟」是解脫自我的——「如是,我所聞」,「我也如此聞」現在應當被稱為整個經典的指示。 從確認的意義上看,「這是最優的,比丘們,我的弟子們,博學的阿難,具有智慧、正念、思維的阿難」(《增支經典》1.223)。因此,佛陀說:「阿難是有智慧的,懂法的,善於表達的,擅長語言的,精通過去與未來的」(《增支經典》5.169)。因此,法的指揮者也以適合的方式展現自己的能力,令眾生生起對佛陀教義的渴望——「如是,我所聞」,而且從意義上或表達上都沒有減少或超出,正如這樣,不應以其他方式去理解。 「me」這個詞在三個意義上被體現。就像在「我所唱的詩句不應被拒絕」(《小部經典》81)中,「我」是指我。「善良的我,尊者,愿佛陀簡要地教導法」(《相應經典》……)中也是如此。
4.88) mayhanti attho. 『『Dhammadāyādā me, bhikkhave , bhavathā』』tiādīsu (ma. ni. 1.29) mamāti attho. Idha pana mayā sutanti ca, mama sutanti ca atthadvaye yujjati.
Sutanti ayaṃ suta-saddo saupasaggo ca anupasaggo ca – gamanavissutakilinna-upacitānuyoga-sotaviññeyya-sotadvārānusāra-viññātādianekatthappabhedo, tathā hissa 『『senāya pasuto』』tiādīsu gacchantoti attho. 『『Sutadhammassa passato』』tiādīsu (udā. 11) vissutadhammassāti attho. 『『Avassutā avassutassā』』tiādīsu (pāci. 657) kilinnākilinnassāti attho. 『『Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka』』ntiādīsu (khu. pā. 7.12) upacitanti attho. 『『Ye jhānapasutā dhīrā』』tiādīsu (dha. pa. 181) jhānānuyuttāti attho. 『Diṭṭhaṃ sutaṃ muta』ntiādīsu (ma. ni. 1.241) sotaviññeyyanti attho. 『『Sutadharo sutasannicayo』』tiādīsu (ma. ni.
4.88) "我的"這個意義。"比丘們,你們要成為法的繼承者"(《中部經典》1.29)中,"我的"是其意義。在這裡,"我所聞"和"我聽聞"在兩種意義上都適用。 "聞"這個詞,無論是帶字首還是不帶字首,都有多種意義,如行走、廣為人知、浸濕、積累、通過聽覺可知、遵循聽覺、可被理解等。就像在"沉溺於軍隊"等詞中表示"行走"的意思。在"聽聞法者看見"(《優陀那經》11)中,表示"聞名的法"。在"已浸濕,正在浸濕"(《波逸提》657)中,表示"浸濕與否"。在"你們積累了不少功德"(《小部經典》7.12)中,表示"積累"。在"那些專注于禪定的智者"(《法句經》181)中,表示"專注于禪定"。在"所見、所聞、所感"(《中部經典》1.241)中,表示"可通過聽覺理解"。在"持聞者,聞的積累"(《中部經典》……)中。
1.339) sotadvārānusāraviññātadharoti attho. Idha panassa sotadvārānusārena upadhāritanti vā upadhāraṇanti vāti attho. 『Me』 saddassa hi 『mayā』ti atthe sati 『evaṃ mayā sutaṃ』 sotadvārānusārena upadhāritanti yujjati. 『Mamā』ti atthe sati evaṃ mama sutaṃ sotadvārānusārena upadhāraṇanti yujjati.
Evametesu tīsu padesu evanti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassanaṃ. Meti vuttaviññāṇasamaṅgipuggalanidassanaṃ. Sutanti assavanabhāvapaṭikkhepato anūnādhikāviparītaggahaṇanidassanaṃ. Tathā evanti tassā sotadvārānusārena pavattāya viññāṇavīthiyā nānappakārena ārammaṇe pavattibhāvappakāsanaṃ. Meti attappakāsanaṃ. Sutanti dhammappakāsanaṃ. Ayañhettha saṅkhepo – 『『nānappakārena ārammaṇe pavattāya viññāṇavīthiyā mayā na aññaṃ kataṃ, idaṃ pana kataṃ, ayaṃ dhammo suto』』ti.
Tathā evanti niddisitabbadhammappakāsanaṃ. Meti puggalappakāsanaṃ. Sutanti puggalakiccappakāsanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti. 『『Yaṃ suttaṃ niddisissāmi, taṃ mayā evaṃ suta』』nti.
Tathā evanti yassa cittasantānassa nānākārappavattiyā nānatthabyañjanaggahaṇaṃ hoti, tassa nānākāraniddeso. Evanti hi ayamākārapaññatti. Meti kattuniddeso. Sutanti visayaniddeso. Ettāvatā nānākārappavattena cittasantānena taṃ samaṅgino kattu visayaggahaṇasanniṭṭhānaṃ kataṃ hoti.
Athavā evanti puggalakiccaniddeso. Sutanti viññāṇakiccaniddeso. Meti ubhayakiccayuttapuggalaniddeso. Ayaṃ panettha saṅkhepo, 『『mayā savanakiccaviññāṇasamaṅginā puggalena viññāṇavasena laddhasavanakiccavohārena suta』』nti.
Tattha evanti ca meti ca saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññatti. Kiñhettha taṃ paramatthato atthi, yaṃ evanti vā meti vā niddesaṃ labhetha? Sutanti vijjamānapaññatti. Yañhi taṃ ettha sotena upaladdhaṃ, taṃ paramatthato vijjamānanti. Tathā 『eva』nti ca, meti ca, taṃ taṃ upādāya vattabbato upādāpaññatti. 『Suta』nti diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato upanidhāpaññatti. Ettha ca evanti vacanena asammohaṃ dīpeti. Na hi sammūḷho nānappakārapaṭivedhasamattho hoti. 『Suta』nti vacanena sutassa asammosaṃ dīpeti. Yassa hi sutaṃ sammuṭṭhaṃ hoti, na so kālantarena mayā sutanti paṭijānāti. Iccassa asammohena paññāsiddhi, asammosena pana satisiddhi. Tattha paññāpubbaṅgamāya satiyā byañjanāvadhāraṇasamatthatā, satipubbaṅgamāya paññāya atthapaṭivedhasamatthatā. Tadubhayasamatthatāyogena atthabyañjanasampannassa dhammakosassa anupālanasamatthato dhammabhaṇḍāgārikattasiddhi.
Aparo nayo, evanti vacanena yoniso manasikāraṃ dīpeti. Ayoniso manasikaroto hi nānappakārapaṭivedhābhāvato. Sutanti vacanena avikkhepaṃ dīpeti, vikkhittacittassa savanābhāvato. Tathā hi vikkhittacitto puggalo sabbasampattiyā vuccamānopi 『『na mayā sutaṃ, puna bhaṇathā』』ti bhaṇati. Yoniso manasikārena cettha attasammāpaṇidhiṃ pubbe ca katapuññataṃ sādheti, sammā appaṇihitattassa pubbe akatapuññassa vā tadabhāvato. Avikkhepena saddhammassavanaṃ sappurisūpanissayañca sādheti. Na hi vikkhittacitto sotuṃ sakkoti, na ca sappurise anupassayamānassa savanaṃ atthīti.
1.339) 「sotadvārānusāraviññātadharoti」是其意義。在這裡,按聽覺的分類理解「upadhāritanti」或「upadhāraṇanti」的意思。若「me」一詞的意義是「mayā」,則「如是我所聞」通過聽覺的分類理解是合適的。若「mamā」的意義是「我的」,則「如是我所聞」通過聽覺的分類理解是合適的。 這樣,在這三個部分中,「evam」是聽覺、認知等功能的指示。「meti」是所說的認知的個人指示。「sutanti」是聽聞的狀態,表示通過聽覺的理解。如此,簡言之——「通過多種方式的因緣,聽覺的路徑上,我沒有其他的行為,這個是我所做的,這個法是我所聽聞的。」 同樣,「evam」是指明應被闡釋的法的指示。「meti」是指個人的指示。「sutanti」是指個人的行為指示。這是這樣說的:「我所要說明的法,是我這樣聽聞的。」 同樣,「evam」是指某種心理流的多樣性,因而有多樣性的描述。因為「evam」確實是這種方式的定義。「meti」是指行為的描述。「sutanti」是指對象的描述。到此為止,通過多樣的心理流的表現,確立了這個行為的對象的理解。 或者,「evam」是指個人行為的描述。「sutanti」是指認知的行為的描述。「meti」是指兩者結合的個人行為的描述。這在這裡的總結是:「通過我所聽聞的認知,結合了個人的行為,得到了聽聞的認知的表達。」 在這裡,「evam」和「meti」是指真實的存在的終極意義。這裡確實存在從終極的角度看,「evam」或「meti」的描述會被理解嗎?「sutanti」是指存在的定義。在這裡,通過聽覺所獲得的東西,從終極的角度來看是存在的。同樣,「eva」與「meti」都是基於所依賴的描述。「suta」則是基於所蘊含的描述。在這裡,通過「evam」的言辭,表明沒有迷惑。因為沒有迷惑者,便無法理解多樣的因果關係。「suta」的言辭表明了聽聞的無迷惑。若聽聞被迷惑者所遮蔽,則他不會承認「我曾聽聞過」。 因此,這種無迷惑導致了智慧的成就,而無迷惑的狀態則導致了正念的成就。在這裡,智慧是正念的前導,表達的確立是正念的前導。通過這兩者的結合,具備了意義與表達的豐富,能夠維護法的寶藏,具備了法的傳承者的成就。 另一個方面,「evam」的言辭表明了正念的思維。如果沒有正念的思維,則無法理解多樣的因果關係。「sutanti」的言辭表明了不散亂的狀態,因散亂的心無法聽聞。因此,散亂的心的人,即使擁有所有的財富,也會說:「我沒有聽聞,再說一遍。」通過正念的思維,能夠確立自我的正確意圖和以前所做的善行,確立正確的意圖,或是以前未做的善行的缺失。通過不散亂,能夠聽聞正法和善人的支援。因為散亂的心無法聽聞,也無法理解善人所說的法。
Aparo nayo, yasmā evanti yassa cittasantānassa nānākārappavattiyā nānatthabyañjanaggahaṇaṃ hoti, tassa nānākāraniddesoti vuttaṃ, so ca evaṃ bhaddako ākāro na sammāappaṇihitattano pubbe akatapuññassa vā hoti, tasmā evanti iminā bhaddakenākārena pacchimacakkadvayasampattimattano dīpeti. Sutanti savanayogena purimacakkadvayasampattiṃ. Na hi appatirūpadese vasato sappurisūpanissayavirahitassa vā savanaṃ atthi. Iccassa pacchimacakkadvayasiddhiyā āsayasuddhisiddhā hoti, purimacakkadvayasiddhiyā payogasuddhi, tāya ca āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhi, payogasuddhiyā āgamabyattisiddhi. Iti payogāsayasuddhassa āgamādhigamasampannassa vacanaṃ aruṇuggaṃ viya sūriyassa udayato yoniso manasikāro viya ca kusalakammassa arahati bhagavato vacanassa pubbaṅgamaṃ bhavitunti ṭhāne nidānaṃ ṭhapento – 『『evaṃ me suta』』ntiādimāha.
Aparo nayo, 『eva』nti iminā nānappakārapaṭivedhadīpakena vacanena attano atthapaṭibhānapaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ dīpeti. 『Suta』nti iminā sotabbappabhedapaṭivedhadīpakena dhammaniruttipaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ. 『Eva』nti ca idaṃ yoniso manasikāradīpakaṃ vacanaṃ bhāsamāno – 『『ete mayā dhammā manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā』』ti dīpeti. 『Suta』nti idaṃ savanayogadīpakaṃ vacanaṃ bhāsamāno – 『『bahū mayā dhammā sutā dhātā vacasā paricitā』』ti dīpeti. Tadubhayenāpi atthabyañjanapāripūriṃ dīpento savane ādaraṃ janeti. Atthabyañjanaparipuṇṇañhi dhammaṃ ādarena assuṇanto mahatā hitā paribāhiro hotīti, tasmā ādaraṃ janetvā sakkaccaṃ ayaṃ dhammo sotabboti.
『『Evaṃ me suta』』nti iminā pana sakalena vacanena āyasmā ānando tathāgatappaveditaṃ dhammaṃ attano adahanto asappurisabhūmiṃ atikkamati. Sāvakattaṃ paṭijānanto sappurisabhūmiṃ okkamati. Tathā asaddhammā cittaṃ vuṭṭhāpeti, saddhamme cittaṃ patiṭṭhāpeti. 『『Kevalaṃ sutamevetaṃ mayā, tasseva bhagavato vacana』』nti dīpento attānaṃ parimoceti, satthāraṃ apadisati, jinavacanaṃ appeti, dhammanettiṃ patiṭṭhāpeti.
Apica 『『evaṃ me suta』』nti attanā uppāditabhāvaṃ appaṭijānanto purimavacanaṃ vivaranto – 『『sammukhā paṭiggahitamidaṃ mayā tassa bhagavato catuvesārajjavisāradassa dasabaladharassa āsabhaṭṭhānaṭṭhāyino sīhanādanādino sabbasattuttamassa dhammissarassa dhammarājassa dhammādhipatino dhammadīpassa dhammasaraṇassa saddhammavaracakkavattino sammāsambuddhassa vacanaṃ, na ettha atthe vā dhamme vā pade vā byañjane vā kaṅkhā vā vimati vā kātabbā』』ti sabbesaṃ devamanussānaṃ imasmiṃ dhamme assaddhiyaṃ vināseti, saddhāsampadaṃ uppādeti. Tenetaṃ vuccati –
『『Vināsayati assaddhaṃ, saddhaṃ vaḍḍheti sāsane;
Evaṃ me sutamiccevaṃ, vadaṃ gotamasāvako』』ti.
Ekanti gaṇanaparicchedaniddeso. Samayanti paricchinnaniddeso. Ekaṃ samayanti aniyamitaparidīpanaṃ. Tattha samayasaddo –
『『Samavāye khaṇe kāle, samūhe hetudiṭṭhisu;
Paṭilābhe pahāne ca, paṭivedhe ca dissati』』.
Tathā hissa – 『『appevanāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyā』』ti evamādīsu (dī. ni. 1.447) samavāyo attho. 『『Ekova kho bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā』』tiādīsu (a. ni.
Aparo nayo, 因為「evam」的意義是,對於某種心理流的多樣性表現,具有多樣的意義描述,因此稱之為多樣性的描述。這樣,所表達的內容是,所述的內容並不一定是過去未做的善事,因此通過這種善的方式,描述了後面的兩個眼的成就。 「sutanti」是通過聽聞的結合,獲得前面兩個眼的成就。因為在不具備相應條件的情況下,善人所依賴的聽聞並不存在。因此,這裡的後面兩個眼的成就依賴於心理的純凈,前面兩個眼的成就依賴於行為的純凈,通過這種心理的純凈,獲得了超越的成就,通過行為的純凈,獲得了到達的成就。因此,具備行為與心理純凈的聽聞,像日出時的光輝,像正念的思維,適合於善行的行為,成為佛陀教義的基礎,確立了這樣的因緣——「如是我所聞」等等。 Aparo nayo,以「evam」為引導的多樣性因果關係的說明,展示了個人意義的理解。以「suta」為引導的聽聞的多樣性說明,展現了法的語言的理解。以「evam」作為引導的正念思維的說明——「這些法是我用心思考的,依見解而獲得的」。以「suta」作為引導的聽聞的結合的說明——「我聽聞了許多法,已通過言辭而熟知」。通過這兩者的結合,展現了意義與表達的充實,聽聞的尊重。因為在意義與表達都充實的法中,認真聽聞的人會獲得巨大的利益,因此,尊重的聽聞,確實是這個法值得被聆聽。 「如是我所聞」通過這樣的完整的言辭,阿難尊者超越了不善人的境界,承認了善人的境界。承認了作為弟子的身份,超越了不善法的境界,確立了善法的境界。正如不信法者使心覺醒,信法者使心安住。「這只是我所聽聞的,這正是佛陀的教誨」通過這樣的說明,解脫了自我,貶低了不善人的境界,提升了法的地位。 此外,「如是我所聞」通過自我所引發的狀態,未能承認先前的言辭——「我在佛陀面前接受了這個教義,佛陀是具備四種威嚴、十種力量、無上威德的教主,法王,法的引導者,正等覺者的教誨,毫無疑問、毫無困惑、毫無可疑的地方」。這使得所有的天人和人類在此法中,消除了不信的障礙,生起了信的成就。因此,稱之為—— 「消滅不信,增進信仰; 如是我所聞,確實如此,戈達馬的弟子」。 「Ekanti」是計數的描述。「Samayanti」是限制的描述。「Ekaṃ samayanti」是不定的描述。在這裡,samayasaddo—— 「在相遇的時刻、時間、整體、因果關係的觀點; 在獲得與放棄、理解與現象中顯現」。 同樣,「有時我們也會在時間與因緣中前往」這樣的說法(《小部經典》1.447)中,表示相遇的意義。「比丘們,確實只有一個時刻,時間與因緣都在出家生活中」這樣的說法(《增支經典》……)。
8.29) khaṇo. 『『Uṇhasamayo pariḷāhasamayo』』tiādīsu (pāci. 358) kālo. 『『Mahāsamayo pavanasmi』』ntiādīsu (dī. ni. 2.332) samūho. 『『Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi, bhagavā kho sāvatthiyaṃ viharati, bhagavāpi maṃ jānissati, bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī』ti. Ayampi kho, te bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosī』』tiādīsu (ma. ni. 2.135) hetu. 『『Tena kho pana samayena uggahamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasatī』』tiādīsu (ma. ni. 2.260) diṭṭhi.
『『Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko;
Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī』』ti. (saṃ. ni. 1.128) –
Ādīsu paṭilābho. 『『Sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā』』tiādīsu (a. ni.
8.29) "khaṇo"。在"熱的時刻、熾熱的時刻"等說法(《波逸提》358)中表示時間。在"大集會在森林中"等說法(《長部經典》2.332)中表示集合。在"婆陀利,你的時刻未被理解,世尊住在舍衛城(現今印度烏代布爾附近),世尊將認識我,婆陀利比丘未在師的教法中完全修學"等說法(《中部經典》2.135)中表示因由。在"當時,一位遊方者,沙門目犍子在討論時節的丁都卡支林的一間小屋中,在瑪麗卡的園林中居住"等說法(《中部經典》2.260)中表示觀點。 "現世與來世的意義, 智者通過意義的理解, 被稱為智慧的人"。(《相應部經典》1.128) 在這些說法中表示獲得。在"正確理解傲慢,結束了痛苦"等說法(《增支部經典》……)中。
7.9) pahānaṃ. 『『Dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho abhisamayaṭṭho』』tiādīsu (paṭi. 108) paṭivedho. Idha panassa kālo attho. Tena saṃvaccharautumāsaḍḍhamāsarattidivapubbaṇhamajjhanhikasāyanhapaṭhamamajjhi-mapacchimayāmamuhuttādīsu kālappabhedabhūtesu samayesu ekaṃ samayanti dīpeti.
Tattha kiñcāpi etesu saṃvaccharādīsu samayesu yaṃ yaṃ suttaṃ yasmiṃ yasmiṃ saṃvacchare utumhi māse pakkhe rattibhāge vā divasabhāge vā vuttaṃ, sabbaṃ taṃ therassa suviditaṃ suvavatthāpitaṃ paññāya. Yasmā pana – 『『evaṃ me sutaṃ』』 asukasaṃvacchare asukautumhi asukamāse asukapakkhe asukarattibhāge asukadivasabhāge vāti evaṃ vutte na sakkā sukhena dhāretuṃ vā uddisituṃ vā uddisāpetuṃ vā, bahu ca vattabbaṃ hoti, tasmā ekeneva padena tamatthaṃ samodhānetvā 『『ekaṃ samaya』』nti āha. Ye vā ime gabbhokkantisamayo, jātisamayo, saṃvegasamayo, abhinikkhamanasamayo, dukkarakārikasamayo, māravijayasamayo, abhisambodhisamayo diṭṭhadhammasukhavihārasamayo, desanāsamayo, parinibbānasamayoti, evamādayo bhagavato devamanussesu ativiya pakāsā anekakālappabhedā eva samayā. Tesu samayesu desanāsamayasaṅkhātaṃ ekaṃ samayanti dīpeti. Yo cāyaṃ ñāṇakaruṇākiccasamayesu karuṇākiccasamayo, attahitaparahitapaṭipattisamayesu parahitapaṭipattisamayo, sannipatitānaṃ karaṇīyadvayasamayesu dhammikathāsamayo desanāpaṭipattisamayesu desanāsamayo, tesupi samayesu aññataraṃ samayaṃ sandhāya 『『ekaṃ samaya』』nti āha.
Kasmā panettha yathā abhidhamme 『『yasmiṃ samaye kāmāvacara』』nti (dha. sa. 1) ca, ito aññesu ca suttapadesu – 『『yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehī』』ti ca bhummavacananiddeso kato, vinaye ca – 『『tena samayena buddho bhagavā』』ti karaṇavacanena, tathā akatvā 『『ekaṃ samaya』』nti upayogavacananiddeso katoti? Tattha tathā idha ca aññathā atthasambhavato. Tattha hi abhidhamme ito aññesu suttapadesu ca adhikaraṇattho bhāvena bhāvalakkhaṇattho ca sambhavati. Adhikaraṇañhi kālattho, samūhattho ca samayo, tattha tattha vuttānaṃ phassādidhammānaṃ khaṇasamavāyahetusaṅkhātassa ca samayassa bhāvena tesaṃ bhāvo lakkhīyati, tasmā tadatthajotanatthaṃ tattha bhummavacananiddeso kato.
Vinaye ca hetuattho karaṇattho ca sambhavati. Yo hi so sikkhāpadapaññattisamayo sāriputtādīhipi dubbiññeyyo, tena samayena hetubhūtena karaṇabhūtena ca sikkhāpadāni paññāpayanto sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno bhagavā tattha tattha vihāsi, tasmā tadatthajotanatthaṃ tattha karaṇavacanena niddeso kato.
Idha pana aññasmiñca evaṃ jātike accantasaṃyogattho sambhavati. Yañhi samayaṃ bhagavā imaṃ aññaṃ vā suttantaṃ desesi, accantameva taṃ samayaṃ karuṇāvihārena vihāsi, tasmā tadatthajotanatthaṃ idha upayogavacananiddeso katoti.
Tenetaṃ vuccati –
『『Taṃ taṃ atthamapekkhitvā, bhummena karaṇena ca;
Aññatra samayo vutto, upayogena so idhā』』ti.
Porāṇā pana vaṇṇayanti – 『『tasmiṃ samaye』』ti vā, 『『tena samayenā』』ti vā, 『『ekaṃ samaya』』nti vā, abhilāpamattabhedo esa, sabbattha bhummamevatthoti. Tasmā 『『ekaṃ samaya』』nti vuttepi 『『ekasmiṃ samaye』』ti attho veditabbo.
7.9) "pahānaṃ"。「痛苦的壓迫處、構成的處、煩惱的處、變遷的處、理解的處」等說法(《法集》108)中表示理解。在這裡,時間的意義是。因此,在歲、月、六個月、日、夜、初、中、末、時等時間的劃分中,表示為一個時刻。 雖然在這些歲等時間中,任何經文在任何歲、任何季節、任何月份、任何時段、任何白晝或夜晚中被提及,所有這些對長老而言都是非常清楚、明確的。因為「如是我所聞」在某個特定的歲、特定的季節、特定的月份、特定的時段、特定的夜晚、特定的白晝中提及時,無法輕易理解或指認,且有許多需要討論的內容,因此僅用一個詞彙將其總結為「一個時刻」。例如,胎中出生的時刻、出生的時刻、覺醒的時刻、出家的時刻、艱難修行的時刻、戰勝魔的時刻、成就覺悟的時刻、現世幸福安住的時刻、講法的時刻、涅槃的時刻等,這些在佛陀的天人和人類中都是非常顯著的,分為多個時刻。在這些時刻中,稱為講法的時刻即是一個時刻。 這個時刻是知識與慈悲的時刻,是為自利與利他而行的時刻,是為眾生所做的雙重行為的時刻,是講法與聽法的時刻,在這些時刻中有一個時刻被稱為「一個時刻」。 那麼,為什麼在阿毗達摩中「在此時,欲界」的說法(《大集經》1)和在其他經文中「在此時,比丘們,遠離慾望」這樣的說法以及在律中「在那個時刻,佛陀」這樣的說法中,未提及「一個時刻」呢?在這裡,因果關係與意義的可能性不同。因為在阿毗達摩與其他經文中,因果關係的意義與存在的特徵是可能的。因果關係確實涉及時間的意義,整體的意義也是時刻,在那裡提到的觸等法的瞬間結合的因果關係的時刻,因而這樣的描述是必要的,因此在這裡有了具體的意義的說明。 在律中也涉及因果關係的意義與行為的意義。因為在修習法則的時刻,像舍利弗等人是難以理解的,因此在那個時刻,作為因果關係的基礎,作為行為的基礎,佛陀在各個地方居住,因此在這裡有了具體的行為的說明。 在這裡,其他地方也有這樣一個特定的時刻。因為佛陀在此時講解此法或其他經文時,完全是以慈悲的狀態而安住,因此在這裡有了具體的行為的說明。 因此稱之為—— 「考慮到那種意義,通過行為的基礎; 除非提及時刻,這裡是基於因果關係的」。 古人則說——「在那個時刻」或「在那個時刻」或「一個時刻」,這只是說法的細微差別,實際上在任何地方的意義都是一樣的。因此,雖然說「一個時刻」,也應理解為「在一個時刻」。
Bhagavāti garu. Garuñhi loke bhagavāti vadanti. Ayañca sabbaguṇavisiṭṭhatāya sabbasattānaṃ garu, tasmā bhagavāti veditabbo. Porāṇehipi vuttaṃ –
『『Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttamaṃ;
Garu gāravayutto so, bhagavā tena vuccatī』』ti.
Api ca –
『『Bhāgyavā bhaggavā yutto, bhagehi ca vibhattavā;
Bhattavā vantagamano, bhavesu bhagavā tato』』ti.
Imissā gāthāya vasenassa padassa vitthāraattho veditabbo. So ca visuddhimagge buddhānussatiniddese vuttoyeva.
Ettāvatā cettha evaṃ me sutanti vacanena yathāsutaṃ dhammaṃ dassento bhagavato dhammakāyaṃ paccakkhaṃ karoti. Tena 『『nayidaṃ atikkantasatthukaṃ pāvacanaṃ, ayaṃ vo satthā』』ti satthu adassanena ukkaṇṭhitaṃ janaṃ samassāseti.
Ekaṃ samayaṃ bhagavāti vacanena tasmiṃ samaye bhagavato avijjamānabhāvaṃ dassento rūpakāyaparinibbānaṃ sādheti. Tena 『『evaṃvidhassa nāma ariyadhammassa desako dasabaladharo vajirasaṅghāta samānakāyo sopi bhagavā parinibbuto, kena aññena jīvite āsā janetabbā』』ti jīvitamadamattaṃ janaṃ saṃvejeti, saddhamme cassa ussāhaṃ janeti.
Evanti ca bhaṇanto desanāsampattiṃ niddisati. Me sutanti sāvakasampattiṃ. Ekaṃ samayanti kālasampattiṃ. Bhagavāti desakasampattiṃ.
Antarā ca rājagahaṃ antarā ca nāḷandanti antarā-saddo kāraṇakhaṇacittavemajjhavivarādīsu dissati. 『『Tadantaraṃ ko jāneyya aññatra tathāgatā』』ti (a. ni. 6.44) ca, 『『janā saṅgamma mantenti mañca tañca kimantara』』nti (saṃ. ni. 1.228) ca ādīsu hi kāraṇe antarā-saddo. 『『Addasa maṃ, bhante, aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṃ dhovantī』』tiādīsu (ma. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: 尊貴的世尊。人們在世間稱讚世尊。由於具有一切美德的卓越性,世尊對於一切眾生都是尊貴的,因此應當瞭解世尊。古代人也曾說過: "世尊的言語最為高貴,世尊的言語至高無上; 尊敬且與尊敬相連,因此被稱為世尊。" 又說: "具有福德,與福德相連, 具備福德,遠離行走, 因此在諸有中稱為世尊。" 應當瞭解這首偈頌中每個詞的詳細含義。這在《清凈道論》的佛隨念品中已經闡述過。 通過"如是我聞"這句話,他展示了所聽聞的法,使世尊的法身具體呈現。因此,對於因未見到世尊而感到失望的人們,他以"這不是已逝導師的教法,這是你們的導師"來安慰他們。 用"一時"這個詞,表示世尊不在場的情況,暗示了肉體的涅槃。因此,"像這樣的具有高尚法義的宣說者,具有十力的金剛身世尊已經涅槃,還有什麼生命可以期待",這使人們對生命的執著感到震撼,並在正法中激發熱情。 "如是"一詞表示說法的圓滿。"我聞"表示聽眾的圓滿。"一時"表示時間的圓滿。"世尊"表示說法者的圓滿。 "在王舍城(今印度比哈爾邦的拉杰格爾)與那爛陀(今印度比哈爾邦的那蘭陀)之間"中的"之間"一詞,在各種語境中都有使用,如表示原因、時刻、心境、間隔等。如"除了如來,誰能知道那中間","人們聚集商議,中間是什麼"等處。
2.149) khaṇe. 『『Yassantarato na santi kopā』』tiādīsu (udā. 20) citte. 『『Antarā vosānamāpādī』』tiādīsu (cūḷava. 350) vemajjhe. 『『Api cāyaṃ, bhikkhave, tapodā dvinnaṃ mahānirayānaṃ antarikāya āgacchatī』』tiādīsu (pārā. 231) vivare. Svāyamidha vivare vattati, tasmā rājagahassa ca nāḷandāya ca vivareti evametthattho veditabbo. Antarā-saddena pana yuttattā upayogavacanaṃ kataṃ. Īdisesu ca ṭhānesu akkharacintakā 『『antarā gāmañca nadiñca yātī』』ti evaṃ ekameva antarāsaddaṃ payujjanti, so dutiyapadenapi yojetabbo hoti, ayojiyamāne upayogavacanaṃ na pāpuṇāti. Idha pana yojetvāyeva vuttoti.
Addhānamaggappaṭipannohotīti addhānasaṅkhātaṃ maggaṃ paṭipanno hoti, 『『dīghamagga』』nti attho. Addhānagamanasamayassa hi vibhaṅge 『『aḍḍhayojanaṃ gacchissāmīti bhuñjitabba』』ntiādivacanato (pāci. 218) aḍḍhayojanampi addhānamaggo hoti. Rājagahato pana nāḷandā yojanameva.
Mahatā bhikkhusaṅghena saddhinti 『mahatā』ti guṇamahattenapi mahatā, saṅkhyāmahattenapi mahatā. So hi bhikkhusaṅgho guṇehipi mahā ahosi, appicchatādiguṇasamannāgatattā. Saṅkhyāyapi mahā, pañcasatasaṅkhyattā. Bhikkhūnaṃ saṅgho 『bhikkhusaṅgho』, tena bhikkhusaṅghena. Diṭṭhisīlasāmaññasaṅghātasaṅkhātena samaṇagaṇenāti attho. Saddhinti ekato.
Pañcamattehi bhikkhusatehīti pañcamattā etesanti pañcamattāni. Mattāti pamāṇaṃ vuccati, tasmā yathā 『『bhojane mattaññū』』ti vutte 『『bhojane mattaṃ jānāti, pamāṇaṃ jānātī』』ti attho hoti, evamidhāpi – 『『tesaṃ bhikkhusatānaṃ pañcamattā pañcapamāṇa』』nti evamattho daṭṭhabbo. Bhikkhūnaṃ satāni bhikkhusatāni, tehi pañcamattehi bhikkhusatehi.
Suppiyopikho paribbājakoti suppiyoti tassa nāmaṃ. Pi-kāro maggappaṭipannasabhāgatāya puggalasampiṇḍanattho. Kho-kāro padasandhikaro, byañjanasiliṭṭhatāvasena vutto. Paribbājakoti sañjayassa antevāsī channaparibbājako. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『yadā bhagavā taṃ addhānamaggaṃ paṭipanno, tadā suppiyopi paribbājako paṭipanno ahosī』』ti. Atītakālattho hettha hoti-saddo.
Saddhiṃ antevāsinā brahmadattena māṇavenāti – ettha ante vasatīti antevāsī. Samīpacāro santikāvacaro sissoti attho. Brahmadattoti tassa nāmaṃ. Māṇavoti sattopi coropi taruṇopi vuccati.
『『Coditā devadūtehi, ye pamajjanti māṇavā;
Te dīgharattaṃ socanti, hīnakāyūpagā narā』』ti. (ma. ni. 3.271) –
Ādīsu hi satto māṇavoti vutto. 『『Māṇavehipi samāgacchanti katakammehipi akatakammehipī』』tiādīsu (ma. ni. 2.149) coro. 『『Ambaṭṭho māṇavo, aṅgako māṇavo』』tiādīsu (dī. ni. 1.316) taruṇo 『māṇavo』ti vutto. Idhāpi ayamevattho. Idañhi vuttaṃ hoti – brahmadattena nāma taruṇantevāsinā saddhinti.
Tatrāti tasmiṃ addhānamagge, tesu vā dvīsu janesu. Sudanti nipātamattaṃ. Anekapariyāyenāti pariyāya-saddo tāva vāradesanākāraṇesu vattati. 『『Kassa nu kho, ānanda, ajja pariyāyo bhikkhuniyo ovaditu』』ntiādīsu (ma. ni. 3.398) hi vāre pariyāyasaddo vattati. 『『Madhupiṇḍikapariyāyotveva naṃ dhārehī』』tiādīsu (ma. ni. 1.205) desanāyaṃ. 『『Imināpi kho, te rājañña, pariyāyena evaṃ hotū』』tiādīsu (dī. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: 在"誰的內心中沒有憤怒"等處表示心境。在"中間停止"等處表示中間。在"比丘們,這條水路通過兩大地獄的中間"等處表示間隔。在這裡,它用於間隔,因此解釋為王舍城與那爛陀之間的間隔。由於與"之間"一詞相連,所以使用了使用格。在這類情況下,文字研究者只使用"在村莊和河流之間行走"這一個"之間"詞,它還可以與第二個詞連用,若不連用則無法獲得使用格。在這裡,它已經連用。 "行走在長途道路上"意指行走在所謂的道路上,意為"長途道路"。在行走時間的分析中,"我將走半由旬"等語句表明半由旬也是長途道路。從王舍城到那爛陀正好是一由旬。 "與眾多比丘僧團一起"中的"眾多"既指品質的偉大,也指數量的偉大。這個比丘僧團在品質上偉大,因為具有少欲等品質。在數量上也偉大,因為有五百人。比丘們的集體稱為"比丘僧團",即那個比丘僧團。意指以見解、戒律、共同體所組成的沙門群體。"一起"意為同在一處。 "大約五百比丘"中的"大約五"意為"大約五個"。"量"意指度量,就像"在飲食中知度"中的"知道飲食的度量"一樣,這裡也應理解為"這五百比丘的數量是五"。比丘們的百計為"比丘百",即這五百比丘。 "遊方者蘇皮耶"中,蘇皮耶是他的名字。"pi"詞表示與行走在道路上的人的聯繫。"kho"是連線詞,用於語音的流暢。"遊方者"是商羯羅的弟子。意為"當世尊行走在這條長途道路時,遊方者蘇皮耶也在行走"。這裡的"曾經"詞表示過去時。 "與弟子brahmadatta青年一起"中,"antevāsī"意為在近處居住,即弟子。Brahmadatta是他的名字。"青年"一詞可指少年、盜賊或年輕人。 如在"被天使責備,放逸的青年; 長夜悲傷,墮落於卑劣群體的人們"等處,"青年"一詞被用於少年。在"青年們相聚,無論是已做或未做的行為"等處用於盜賊,在"安巴吒青年,盎伽青年"等處用於年輕人。這裡也是同樣的意思。即與名叫Brahmadatta的年輕弟子一起。 "在那裡"指在那條長途道路上,或指這兩個人。"sud"只是一個語氣詞。"以多種方式"中,"方式"一詞首先用於輪換、說法和原因。如在"阿難,今天有什麼方式可以教導比丘尼"等處用於輪換,在"你只需記住蜜糖團的方式"等處用於說法。
2.411) kāraṇe. Svāyamidhāpi kāraṇe vattati, tasmā ayamettha attho – 『『anekavidhena kāraṇenā』』ti, 『『bahūhi kāraṇehī』』ti vuttaṃ hoti.
Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsatīti avaṇṇavirahitassa aparimāṇavaṇṇasamannāgatassāpi buddhassa bhagavato – 『『yaṃ loke jātivuḍḍhesu kattabbaṃ abhivādanādisāmīcikammaṃ 『sāmaggiraso』ti vuccati, taṃ samaṇassa gotamassa natthi tasmā arasarūpo samaṇo gotamo, nibbhogo, akiriyavādo, ucchedavādo, jegucchī, venayiko, tapassī, apagabbho. Natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammo alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti, vīmaṃsānucaritaṃ, sayaṃpaṭibhānaṃ. Samaṇo gotamo na sabbaññū, na lokavidū, na anuttaro, na aggapuggalo』』ti. Evaṃ taṃ taṃ akāraṇameva kāraṇanti vatvā tathā tathā avaṇṇaṃ dosaṃ nindaṃ bhāsati.
Yathā ca buddhassa, evaṃ dhammassāpi taṃ taṃ akāraṇameva kāraṇato vatvā – 『『samaṇassa gotamassa dhammo durakkhāto, duppaṭivedito, aniyyāniko, anupasamasaṃvattaniko』』ti tathā tathā avaṇṇaṃ bhāsati.
Yathā ca dhammassa, evaṃ saṅghassāpi yaṃ vā taṃ vā akāraṇameva kāraṇato vatvā – 『『micchāpaṭipanno samaṇassa gotamassa sāvakasaṅgho, kuṭilapaṭipanno, paccanīkapaṭipadaṃ ananulomapaṭipadaṃ adhammānulomapaṭipadaṃ paṭipanno』』ti tathā tathā avaṇṇaṃ bhāsati.
Antevāsī panassa – 『『amhākaṃ ācariyo aparāmasitabbaṃ parāmasati, anakkamitabbaṃ akkamati, svāyaṃ aggiṃ gilanto viya, hatthena asidhāraṃ parāmasanto viya, muṭṭhinā sineruṃ padāletukāmo viya, kakacadantapantiyaṃ kīḷamāno viya, pabhinnamadaṃ caṇḍahatthiṃ hatthena gaṇhanto viya ca vaṇṇārahasseva ratanattayassa avaṇṇaṃ bhāsamāno anayabyasanaṃ pāpuṇissati. Ācariye kho pana gūthaṃ vā aggiṃ vā kaṇṭakaṃ vā kaṇhasappaṃ vā akkamante, sūlaṃ vā abhirūhante, halāhalaṃ vā visaṃ khādante, khārodakaṃ vā pakkhalante, narakapapātaṃ vā papatante, na antevāsinā taṃ sabbamanukātabbaṃ hoti. Kammassakā hi sattā attano kammānurūpameva gatiṃ gacchanti. Neva pitā puttassa kammena gacchati, na putto pitu kammena, na mātā puttassa, na putto mātuyā, na bhātā bhaginiyā, na bhaginī bhātu, na ācariyo antevāsino, na antevāsī ācariyassa kammena gacchati. Mayhañca ācariyo tiṇṇaṃ ratanānaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, mahāsāvajjo kho panāriyūpavādoti. Evaṃ yoniso ummujjitvā ācariyavādaṃ maddamāno sammākāraṇameva kāraṇato apadisanto anekapariyāyena tiṇṇaṃ ratanānaṃ vaṇṇaṃ bhāsitumāraddho, yathā taṃ paṇḍitajātiko kulaputto』』. Tena vuttaṃ – 『『suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī brahmadatto māṇavo anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsatī』』ti.
Tattha vaṇṇanti vaṇṇa-saddo saṇṭhāna-jāti-rūpāyatana-kāraṇa-pamāṇa-guṇa-pasaṃsādīsu dissati . Tattha 『『mahantaṃ sapparājavaṇṇaṃ abhinimminitvā』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.142) saṇṭhānaṃ vuccati. 『『Brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo』』tiādīsu (ma. ni. 2.402) jāti. 『『Paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato』』tiādīsu (dī. ni. 1.303) rūpāyatanaṃ.
『『Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṃ;
Atha kena nu vaṇṇena, gandhatthenoti vuccatī』』ti. (saṃ. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: 在"因果關係"中。這裡的意思是"因多種因"和"因許多因"。 佛陀的色相被稱為色相,指的是沒有色相的,但具備無限色相的佛陀——"在世間中,因出生而應當做的禮節等行為,被稱為'和諧之音',而對於沙門戈塔馬而言是不存在的,因此沙門戈塔馬是無色的,涅槃者,非造作論者,斷滅論者,厭惡者,教導者,苦行者,非貪求者。沙門戈塔馬沒有高於人類的法,無法達到高貴的智慧與見解。沙門戈塔馬所講的法是經過思考的,深思熟慮的,自然顯現的。沙門戈塔馬並非全知者,非世間知者,非無上者,非最高者。"因此,他以此說明那種因果關係,逐一指責其缺陷。 如同對佛陀的評價一樣,法的評價也是如此,逐一指出其缺陷——"沙門戈塔馬所講的法是難以觀察的,難以理解的,無所依賴的,無法帶來安寧的"。 同樣,對於法的評價,僧團的評價也是如此,逐一指出其缺陷——"錯誤修行的沙門戈塔馬的弟子,邪曲修行,逆行修行,不順應法的修行,都是錯誤的"。 對於住持者而言——"我們的老師應當不被侵犯,侵犯者如同吞食火焰,手握利劍,欲將其刺入,如同欲將山石擊碎,欲將大地撕裂,欲將其玩弄于掌心,欲將怒火施加於猛獅,若如此行事,必將遭受滅亡。" 然而,教師若是將火焰、尖刺、荊棘等置於一旁,若是將刀刃放置於一旁,若是將毒藥放置於一旁,若是將地獄的墮落放置於一旁,那麼對於住持者而言,這一切都應當被遵循。眾生依其業力而去,不會因父親的行為而轉生為子,不會因子的行為而轉生為父親,也不會因母親的行為而轉生為子,不會因子的行為而轉生為母親,不會因兄弟的行為而轉生為姐妹,不會因姐妹的行為而轉生為兄弟,不會因老師的行為而轉生為弟子,也不會因弟子的行為而轉生為老師。我與老師的言論如同三寶的色相,然而,真正的教義是高尚的。 因此,若以智慧觀察,教師的教義應當被辯論,正確的因果關係應當被闡明,以多種方式表達三寶的色相,正如一個聰明的貴族子弟一般。因此說——"遊方者蘇皮耶的弟子Brahmadatta以多種方式稱讚佛陀的色相,稱讚法的色相,稱讚僧團的色相"。 在這裡,"色相"一詞在構成、種類、形態、因果、量、品質、讚美等方面均有體現。在"通過創造巨大的色相"等處,構成被稱為。 "婆羅門是最上等的色相,低劣的色相是其他的"等處,種類被提及。"以最上等的色相而具備"等處,形態被提及。 "我不奪取,也不破壞,或如獅子吞食水流; 那麼以什麼色相,稱為芬芳呢?"
1.234) –
Ādīsu kāraṇaṃ. 『『Tayo pattassa vaṇṇā』』tiādīsu (pārā. 602) pamāṇaṃ. 『『Kadā saññūḷhā pana, te gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā』』tiādīsu (ma. ni. 2.77) guṇo. 『『Vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsatī』』tiādīsu (a. ni. 2.135) pasaṃsā. Idha guṇopi pasaṃsāpi. Ayaṃ kira taṃ taṃ bhūtameva kāraṇaṃ apadisanto anekapariyāyena ratanattayassa guṇūpasañhitaṃ pasaṃsaṃ abhāsi. Tattha – 『『itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho』』tiādinā (pārā. 1) nayena, 『『ye bhikkhave, buddhe pasannā agge te pasannā』』tiādinā 『『ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati…pe… asamo asamasamo』』tiādinā (a. ni. 1.174) ca nayena buddhassa vaṇṇo veditabbo. 『『Svākkhāto bhagavatā dhammo』』ti (dī. ni. 2.159) ca 『『ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo』』ti (iti. 90, a. ni. 4.34) ca, 『『ye bhikkhave, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā』』ti ca evamādīhi nayehi dhammassa vaṇṇo veditabbo. 『『Suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho』』ti (dī. ni. 2.159) ca, 『『ye, bhikkhave, saṅghe pasannā, agge te pasannā』』ti (a. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: 在"以何種色相"等處表示因果。在"衣服有三種色相"等處表示量度。在"居士,什麼時候這些沙門戈塔馬的色相被讚頌"等處表示品質。在"讚頌值得讚頌者的色相"等處表示讚美。在這裡,品質和讚美並存。據說,他並未指出具體因果,而是以多種方式讚美了三寶的品質與讚譽。 在這裡,如"如是彼世尊是阿羅漢、正自覺者"等方式,以及"比丘們,對佛有信心的,是最上等的","比丘們,世間出現一人……無比、唯一無二"等方式,可瞭解佛陀的色相。 "世尊善說此法","斷除依賴,切斷輪迴","比丘們,對聖八正道有信心的,是最上等的"等方式,可了解法的色相。 "世尊的弟子僧團善修行","比丘們,對僧團有信心的,是最上等的"等,可瞭解僧團的色相。
4.34) ca evamādīhi pana nayehi saṅghassa vaṇṇo veditabbo. Pahontena pana dhammakathikena pañcanikāye navaṅgaṃ satthusāsanaṃ caturāsītidhammakkhandhasahassāni ogāhitvā buddhādīnaṃ vaṇṇo pakāsetabbo. Imasmiñhi ṭhāne buddhādīnaṃ guṇe pakāsento atitthena pakkhando dhammakathikoti na sakkā vattuṃ. Īdisesu hi ṭhānesu dhammakathikassa thāmo veditabbo. Brahmadatto pana māṇavo anussavādimattasambandhitena attano thāmena ratanattayassa vaṇṇaṃ bhāsati.
Itiha te ubho ācariyantevāsīti evaṃ te dve ācariyantevāsikā. Aññamaññassāti añño aññassa. Ujuvipaccanīkavādāti īsakampi apariharitvā ujumeva vividhapaccanīkavādā, anekavāraṃ viruddhavādā eva hutvāti attho. Ācariyena hi ratanattayassa avaṇṇe bhāsite antevāsī vaṇṇaṃ bhāsati, puna itaro avaṇṇaṃ, itaro vaṇṇanti evaṃ ācariyo sāraphalake visarukkhaāṇiṃ ākoṭayamāno viya punappunaṃ ratanattayassa avaṇṇaṃ bhāsati. Antevāsī pana suvaṇṇarajatamaṇimayāya āṇiyā taṃ āṇiṃ paṭibāhayamāno viya punappunaṃ ratanattayassa vaṇṇaṃ bhāsati. Tena vuttaṃ – 『『ujuvipaccanīkavādā』』ti.
Bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti bhikkhusaṅghañcāti bhagavantañca bhikkhusaṅghañca pacchato pacchato dassanaṃ avijahantā iriyāpathānubandhanena anubandhā honti, sīsānulokino hutvā anugatā hontīti attho.
Kasmā pana bhagavā taṃ addhānaṃ paṭipanno? Kasmā ca suppiyo anubandho? Kasmā ca so ratanattayassa avaṇṇaṃ bhāsatīti? Bhagavā tāva tasmiṃ kāle rājagahaparivattakesu aṭṭhārasasu mahāvihāresu aññatarasmiṃ vasitvā pātova sarīrappaṭijagganaṃ katvā bhikkhācāravelāyaṃ bhikkhusaṅghaparivuto rājagahe piṇḍāya carati. So taṃ divasaṃ bhikkhusaṅghassa sulabhapiṇḍapātaṃ katvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhusaṅghaṃ pattacīvaraṃ gāhāpetvā – 『『nāḷandaṃ gamissāmī』』ti, rājagahato nikkhamitvā taṃ addhānaṃ paṭipanno. Suppiyopi kho tasmiṃ kāle rājagahaparivattake aññatarasmiṃ paribbājakārāme vasitvā paribbājakaparivuto rājagahe bhikkhāya carati. Sopi taṃ divasaṃ paribbājakaparisāya sulabhabhikkhaṃ katvā bhuttapātarāso paribbājake paribbājakaparikkhāraṃ gāhāpetvā – nāḷandaṃ gamissāmicceva bhagavato taṃ maggaṃ paṭipannabhāvaṃ ajānantova anubandho. Sace pana jāneyya nānubandheyya. So ajānitvāva gacchanto gīvaṃ ukkhipitvā olokayamāno bhagavantaṃ addasa buddhasiriyā sobhamānaṃ rattakambalaparikkhittamiva jaṅgamakanakagirisikharaṃ.
Tasmiṃ kira samaye dasabalassa sarīrato nikkhamitvā chabbaṇṇarasmiyo samantā asītihatthappamāṇe padese ādhāvanti vidhāvanti ratanāveḷaratanadāmaratanacuṇṇavippakiṇṇaṃ viya, pasāritaratanacittakañcanapaṭamiva, rattasuvaṇṇarasanisiñcamānamiva, ukkāsatanipātasamākulamiva, nirantaravippakiṇṇakaṇikārapupphamiva vāyuvegakkhittacīnapiṭṭhacuṇṇamiva, indadhanuvijjulatātārāgaṇappabhāvisaravipphuritaviccharitamiva ca taṃ vanantaraṃ hoti.
以下是完整的簡體中文翻譯: 因此,依此等方式,僧團的色相應當被理解。通過傳法者,法師在五部經典中,掌握九種教義,八十種法的聚合,數以千計的教法,佛及其弟子的色相應當被闡明。在這個地方,闡明佛及其弟子的優點,無法用過去的教法進行歸納。因為在這類情況下,法師的地位應當被理解。Brahmadatta的年輕人通過聽聞等關係,依照自己的地位,讚美三寶的色相。 因此,這兩位老師和弟子,正是這兩位老師和弟子。彼此之間,即是彼此之間。直言不諱的反對者,意指不迴避地直言反對,反覆爭論,成爲了相互矛盾的說法。因為老師在讚美三寶的色相時,弟子們也讚美,反覆讚美,正如老師在果樹上不斷地打擊果實,反覆讚美三寶的色相。弟子則如同用金銀珠寶的手段,反覆讚美三寶的色相。因此說——"直言不諱的反對者"。 世尊的身後,弟子們與比丘僧團相連,世尊與比丘僧團相連,彼此之間的觀察不被忽視,因行走的方式而相連,目光相隨,意指隨行而來。 那麼,世尊為何走上那條道路?為何蘇皮也跟隨?為何他讚美三寶的色相?世尊在那時,在王舍城的周圍的十八座大寺院中的一座,早晨起床后,身體準備好,隨比丘僧團在王舍城中行乞。他在那一天為比丘僧團準備了容易獲得的施捨,之後在午飯後,將施捨的衣物交給比丘僧團——"我將去那爛陀",於是離開王舍城,走上那條道路。蘇皮在那時,也在王舍城的某個遊方者的住所,隨遊方者行乞。他在那一天為遊方者的團體準備了容易獲得的施捨,吃過飯後,向遊方者的團體交代——"我將去那爛陀",而不知世尊已走上那條道路。如果他知道,便不會跟隨。因此,他在不知的情況下,抬頭四顧,看到世尊如同被紅色絨毯覆蓋的金色山峰般,光輝燦爛。 在那時,十力者的身體發出六種光輝,向四方散發,照亮八十個手掌的地方,猶如散落的寶石、金色的光輝、如同涌動的金色雲彩、如同不斷散落的花瓣、如同風吹動的細沙,猶如五彩斑斕的彩虹般,照耀著那片森林。
Asīti anubyañjanānurañjitañca pana bhagavato sarīraṃ vikasitakamaluppalamiva, saraṃ sabbapāliphullamiva pāricchattakaṃ, tārāmarīcivikasitamiva, gaganatalaṃ siriyā avahasantamiva, byāmappabhāparikkhepavilāsinī cassa dvattiṃsavaralakkhaṇamālā ganthetvā ṭhapitadvattiṃsacandamālāya dvattiṃsasūriyamālāya paṭipāṭiyā ṭhapitadvattiṃsacakkavattidvattiṃsasakkadevarājadvattiṃsamahābrahmānaṃ siriṃ siriyā abhibhavantimiva. Tañca pana bhagavantaṃ parivāretvā ṭhitā bhikkhū sabbeva appicchā santuṭṭhā pavivittā asaṃsaṭṭhā codakā pāpagarahino vattāro vacanakkhamā sīlasampannā samādhipaññāvimuttivimuttiññāṇadassanasampannā. Tesaṃ majjhe bhagavā rattakambalapākāraparikkhitto viya kañcanathambho, rattapadumasaṇḍamajjhagatā viya suvaṇṇanāvā, pavāḷavedikāparikkhitto viya aggikkhandho, tārāgaṇaparivārito viya puṇṇacando migapakkhīnampi cakkhūni pīṇayati, pageva devamanussānaṃ. Tasmiñca pana divase yebhuyyena asītimahātherā meghavaṇṇaṃ paṃsukūlaṃ ekaṃsaṃ karitvā kattaradaṇḍaṃ ādāya suvammavammitā viya gandhahatthino vigatadosā vantadosā bhinnakilesā vijaṭitajaṭā chinnabandhanā bhagavantaṃ parivārayiṃsu. So sayaṃ vītarāgo vītarāgehi, sayaṃ vītadoso vītadosehi, sayaṃ vītamoho vītamohehi, sayaṃ vītataṇho vītataṇhehi, sayaṃ nikkileso nikkilesehi, sayaṃ buddho anubuddhehi parivārito; pattaparivāritaṃ viya kesaraṃ, kesaraparivāritā viya kaṇṇikā, aṭṭhanāgasahassaparivārito viya chaddanto nāgarājā, navutihaṃsasahassaparivārito viya dhataraṭṭho haṃsarājā, senaṅgaparivārito viya cakkavattirājā, devagaṇaparivārito viya sakko devarājā, brahmagaṇaparivārito viya hārito mahābrahmā, aparimitakālasañcitapuññabalanibbattāya acinteyyāya anopamāya buddhalīlāya cando viya gaganatalaṃ taṃ maggaṃ paṭipanno hoti.
Athevaṃ bhagavantaṃ anopamāya buddhalīlāya gacchantaṃ bhikkhū ca okkhittacakkhū santindriye santamānase uparinabhe ṭhitaṃ puṇṇacandaṃ viya bhagavantaṃyeva namassamāne disvāva paribbājako attano parisaṃ avalokesi. Sā hoti kājadaṇḍake olambetvā gahitoluggaviluggapiṭṭhakatidaṇḍamorapiñchamattikāpattapasibbakakuṇḍikādianekaparikkhārabhārabharitā . 『『Asukassa hatthā sobhaṇā, asukassa pādā』』ti evamādiniratthakavacanā mukharā vikiṇṇavācā adassanīyā apāsādikā. Tassa taṃ disvā vippaṭisāro udapādi.
Idāni tena bhagavato vaṇṇo vattabbo bhaveyya. Yasmā panesa lābhasakkārahāniyā ceva pakkhahāniyā ca niccampi bhagavantaṃ usūyati. Aññatitthiyānañhi yāva buddho loke nuppajjati, tāvadeva lābhasakkārā nibbattanti, buddhuppādato pana paṭṭhāya parihīnalābhasakkārā honti , sūriyuggamane khajjopanakā viya nissirīkataṃ āpajjanti. Upatissakolitānañca sañjayassa santike pabbajitakāleyeva paribbājakā mahāparisā ahesuṃ, tesu pana pakkantesu sāpi tesaṃ parisā bhinnā. Iti imehi dvīhi kāraṇehi ayaṃ paribbājako yasmā niccampi bhagavantaṃ usūyati, tasmā taṃ usūyavisuggāraṃ uggiranto ratanattayassa avaṇṇameva bhāsatīti veditabbo.
以下是完整的簡體中文翻譯: 八十種裝飾的光輝如同世尊的身體,猶如盛開的蓮花,猶如四周盛開的帕利查樹,猶如星光閃爍,猶如天空中的光輝,環繞著他的是三十種特徵的光環,宛如三十種月亮的光輝,猶如三十種輪王的光輝,猶如三十種天神的光輝,猶如三十種大梵天的光輝,猶如光芒四射的月亮。環繞著世尊的比丘們,皆是無慾知足,獨處不聚,善於勸誡,遠離惡行,言辭清晰,具備持戒、正定、智慧、解脫、知見與洞察的修行者。在他們之中,世尊如同被紅色絨布包裹,猶如金色的柱子,猶如紅色蓮花的中心,猶如被珊瑚圍繞的火焰,猶如被星星環繞的圓月,甚至連野獸的眼睛也被他所遮蔽,正如天人和人類的眼睛一樣。 在那一天,八十位大長老如同雲彩一般,身披灰塵,手持法杖,猶如香手無過失,心無過失,身心安寧,頭髮束起,解除束縛,圍繞著世尊。世尊自己是無慾的,周圍的無慾者也是無慾的,自己是無過失的,周圍的無過失者也是無過失的,自己是無迷惑的,周圍的無迷惑者也是無迷惑的,自己是無渴望的,周圍的無渴望者也是無渴望的,自己是無束縛的,周圍的無束縛者也是無束縛的,自己是覺悟者,被覺悟者環繞;如同被香氣環繞的花朵,猶如被香氣環繞的耳朵,猶如被八千條龍環繞的蛇王,猶如被九十隻天鵝環繞的天鵝王,猶如被軍隊環繞的輪王,猶如被天神環繞的天神王,猶如被大梵天環繞的梵天王,因無量的福德所生,因無與倫比的佛法而顯現,猶如在天空中行走的月亮。 因此,看到世尊以無與倫比的佛法行走,眾比丘也低頭合掌,心中平靜,心中安寧,猶如看到光輝的圓月般,看到世尊的光輝,遊方者也觀察著自己的團體。那是如同在樹上懸掛的重物,帶著各種裝飾的重物。 "某人的手是美麗的,某人的腳是美麗的"等這樣的話語,喧鬧而嘈雜,無法見到,令人厭煩。他看到這一切,心中感到震驚。 現在,應當讚美世尊的光輝。因為他因獲得利益而嫉妒世尊,因獲得利益而嫉妒世尊。對於其他異教徒來說,直到佛陀在世間出現之前,利益與名聲才會存在,但自佛陀出現以來,利益與名聲便逐漸減少,正如太陽升起時,食物變得稀少。即使在Upatissakoli的Sanjaya處,出家時,遊方者的眾多團體也曾存在,但在他們離開時,那團體也分散了。因此,因這兩種原因,這位遊方者因嫉妒世尊而產生嫉妒,因此他所說的關於三寶的色相應當被理解。
2.Atha kho bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ rājāgārake ekarattivāsaṃ upagacchi saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti bhagavā tāya buddhalīlāya gacchamāno anupubbena ambalaṭṭhikādvāraṃ pāpuṇitvā sūriyaṃ oloketvā – 『『akālo dāni gantuṃ, atthasamīpaṃ gato sūriyo』』ti ambalaṭṭhikāyaṃ rājāgārake ekarattivāsaṃ upagacchi.
Tattha ambalaṭṭhikāti rañño uyyānaṃ. Tassa kira dvārasamīpe taruṇaambarukkho atthi, taṃ 『『ambalaṭṭhikā』』ti vadanti. Tassa avidūre bhavattā uyyānampi ambalaṭṭhikā tveva saṅkhyaṃ gataṃ. Taṃ chāyūdakasampannaṃ pākāraparikkhittaṃ suyojitadvāraṃ mañjusā viya suguttaṃ. Tattha rañño kīḷanatthaṃ paṭibhānacittavicittaṃ agāraṃ akaṃsu. Taṃ 『『rājāgāraka』』nti vuccati.
Suppiyopi khoti suppiyopi tasmiṃ ṭhāne sūriyaṃ oloketvā – 『『akālo dāni gantuṃ, bahū khuddakamahallakā paribbājakā, bahuparissayo ca ayaṃ maggo corehipi vāḷayakkhehipi vāḷamigehipi. Ayaṃ kho pana samaṇo gotamo uyyānaṃ paviṭṭho, samaṇassa ca gotamassa vasanaṭṭhāne devatā ārakkhaṃ gaṇhanti, handāhampi idha ekarattivāsaṃ upagantvā sveva gamissāmī』』ti tadevuyyānaṃ pāvisi. Tato bhikkhusaṅgho bhagavato vattaṃ dassetvā attano attano vasanaṭṭhānaṃ sallakkhesi. Paribbājakopi uyyānassa ekapasse paribbājakaparikkhāre otāretvā vāsaṃ upagacchi saddhiṃ attano parisāya. Pāḷiyamārūḷhavaseneva pana – 『『saddhiṃ attano antevāsinā brahmadattena māṇavenā』』ti vuttaṃ.
Evaṃ vāsaṃ upagato pana so paribbājako rattibhāge dasabalaṃ olokesi. Tasmiñca samaye samantā vippakiṇṇatārakā viya padīpā jalanti, majjhe bhagavā nisinno hoti, bhikkhusaṅgho ca bhagavantaṃ parivāretvā. Tattha ekabhikkhussapi hatthakukkuccaṃ vā pādakukkuccaṃ vā ukkāsitasaddo vā khipitasaddo vā natthi. Sā hi parisā attano ca sikkhitasikkhatāya satthari ca gāravenāti dvīhi kāraṇehi nivāte padīpasikhā viya niccalā sannisinnāva ahosi. Paribbājako taṃ vibhūtiṃ disvā attano parisaṃ olokesi. Tattha keci hatthaṃ khipanti, keci pādaṃ, keci vippalapanti, keci nillālitajivhā paggharitakheḷā, dante khādantā kākacchamānā gharugharupassāsino sayanti. So ratanattayassa guṇavaṇṇe vattabbepi issāvasena puna avaṇṇameva ārabhi. Brahmadatto pana vuttanayeneva vaṇṇaṃ. Tena vuttaṃ – 『『tatrāpi sudaṃ suppiyo paribbājako』』ti sabbaṃ vattabbaṃ. Tattha tatrāpīti tasmimpi, ambalaṭṭhikāyaṃ uyyāneti attho.
以下是完整的簡體中文翻譯: 於是,世尊在安巴拉蒂卡的王宮中,和比丘僧團一起,經過一夜的住宿,逐漸走到安巴拉蒂卡的門口,看到太陽,便說道:「現在是出發的時候了,太陽已經到了目的地。」於是,世尊在安巴拉蒂卡的王宮中,進行了一個晚上的住宿。 在這裡,安巴拉蒂卡是指國王的園林。因為在他的門口,有一棵年輕的芒果樹,人們稱之為「安巴拉蒂卡」。在那不遠處,園中也有一個名為安巴拉蒂卡的地方。這個地方有著陰涼的水,圍繞著墻壁,門口如同精美的裝飾。國王爲了玩樂而建造了這個房子,稱之為「王宮」。 蘇皮也在此地,看到太陽,便說道:「現在是出發的時候了,這裡有許多小的遊方者,有許多聚集的人,這條路可能會被盜賊、野獸、或其他危險所阻礙。但是,那個沙門戈塔馬已經進入園中,沙門戈塔馬的居所有天神保護。即使我在這裡住一夜,明天也會離開。」於是,他也進入了園中。隨後,比丘們在世尊的指引下,回到各自的住所。遊方者也在園的一側,放下了遊方者的裝飾,和自己的團體一起住下。根據巴利文的說法,「與自己的弟子,和布拉赫馬達塔的年輕人一起住下」。 這樣住下後,遊方者在夜間看到十力者。此時,四周的星星如同燈火般閃爍,世尊坐在中央,比丘們圍繞著世尊。在那裡,哪怕是一位比丘也沒有喧譁的聲音。因為那個團體因其學習而尊重老師,因而像燈火一樣安靜地坐著。遊方者看到那種光輝,便觀察著自己的團體。在那裡,有人舉起手,有人舉起腳,有人發出聲音,有人伸出舌頭,正如吃東西的烏鴉一般,喧鬧不已。雖然他在讚美三寶的光輝,但因妒忌而開始貶低。 Brahmadatta也如同之前所說的那樣,讚美。於是說:「在那裡,確實有一個優秀的遊方者。」所有的讚美都在這裡說完。這裡所說的「在那裡」,是指安巴拉蒂卡的園中。
3.Sambahulānanti bahukānaṃ. Tattha vinayapariyāyena tayo janā 『『sambahulā』』ti vuccanti. Tato paraṃ saṅgho. Suttantapariyāyena pana tayo tayova tato paṭṭhāya sambahulā. Idha suttantapariyāyena 『『sambahulā』』ti veditabbā. Maṇḍalamāḷeti katthaci dve kaṇṇikā gahetvā haṃsavaṭṭakacchannena katā kūṭāgārasālāpi 『『maṇḍalamāḷo』』ti vuccati, katthaci ekaṃ kaṇṇikaṃ gahetvā thambhapantiṃ parikkhipitvā katā upaṭṭhānasālāpi 『『maṇḍalamāḷo』』ti vuccati. Idha pana nisīdanasālā 『『maṇḍalamāḷo』』ti veditabbo. Sannisinnānanti nisajjanavasena. Sannipatitānanti samodhānavasena. Ayaṃ saṅkhiyadhammoti saṅkhiyā vuccati kathā , kathādhammoti attho. Udapādīti uppanno. Katamo pana soti? Acchariyaṃ āvusoti evamādi. Tattha andhassa pabbatārohaṇaṃ viya niccaṃ na hotīti acchariyaṃ. Ayaṃ tāva saddanayo. Ayaṃ pana aṭṭhakathānayo – accharāyogganti acchariyaṃ. Accharaṃ paharituṃ yuttanti attho. Abhūtapubbaṃ bhūtanti abbhutaṃ. Ubhayaṃ petaṃ vimhayassevādhivacanaṃ. Yāvañcidanti yāva ca idaṃ tena suppaṭividitatāya appameyyattaṃ dasseti.
Tena bhagavatā jānatā…pe… suppaṭividitāti etthāyaṃ saṅkhepattho. Yo so bhagavā samatiṃsa pāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho, tena bhagavatā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ āsayānusayaṃ jānatā, hatthatale ṭhapitaṃ āmalakaṃ viya sabbañeyyadhammaṃ passatā.
Api ca pubbenivāsādīhi jānatā, dibbena cakkhunā passatā. Tīhi vijjāhi chahi vā pana abhiññāhi jānatā, sabbattha appaṭihatena samantacakkhunā passatā. Sabbadhammajānanasamatthāya vā paññāya jānatā, sabbasattānaṃ cakkhuvisayātītāni tirokuṭṭādigatānipi rūpāni ativisuddhena maṃsacakkhunā passatā. Attahitasādhikāya vā samādhipadaṭṭhānāya paṭivedhapaññāya jānatā, parahitasādhikāya karuṇāpadaṭṭhānāya desanāpaññāya passatā.
Arīnaṃ hatattā paccayādīnañca arahattā arahatā. Sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhena antarāyikadhamme vā jānatā, niyyānikadhamme passatā, kilesārīnaṃ hatattā arahatā. Sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhenāti. Evaṃ catūvesārajjavasena catūhākārehi thomitena sattānaṃ nānādhimuttikatā nānajjhāsayatā suppaṭividitā yāva ca suṭṭhu paṭividitā.
以下是完整的簡體中文翻譯: "眾多人"是指大量的人。在戒律的語境中,三個人被稱為"眾多"。從那以後是僧團。在經典的語境中,三人為眾多,從那以後開始。在此,應按照經典的語境理解"眾多"。 圓形大廳是指有時兩個角落,覆蓋著天鵝和鴨子,建造成尖頂建築的大廳也被稱為"圓形大廳";有時是一個角落,周圍有柱子,建造的接待大廳也被稱為"圓形大廳"。在此,應理解為坐席大廳是"圓形大廳"。 "坐下的"是指坐下的狀態。"集合的"是指聚集的狀態。這是被概括的法。"產生"意指出現。什麼是這個?如"奇妙啊,朋友"等。在那裡,如盲人攀登山峰一般不會經常發生,所以是奇妙的。 這是語言學的解釋。而註釋的解釋是:適合驚訝,意指值得擊掌。未曾有過的事情發生。這兩個都是驚訝的說法。"只要"表示通過充分理解,顯示其不可衡量性。 世尊知道……完全理解,其中的簡要意思是:那位世尊圓滿三十種波羅蜜,摧毀一切煩惱,證得無上正等正覺,他知道各種眾生的內心傾向和潛在傾向,如同手掌上的菴摩羅果,看到一切可知的法。 不僅如此,他通過宿命通知道,通過天眼看到。通過三種明或六種神通知道,用遍一切的眼看到。通過能知一切法的智慧知道,用極其清凈的肉眼看到超越肉眼範圍的墻壁后的形象。 通過有利於自身的定的智慧知道,通過有利於他人的悲心的說法智慧看到。因為摧毀了敵人,因為已經證得阿羅漢果,所以是阿羅漢。因為正確地、普遍地瞭解一切法,所以是正等正覺者。通過了解障礙法,看到出離法,因為摧毀了煩惱的敵人。 這樣,通過四種無畏,用四種方式讚頌,完全理解眾生的不同傾向和不同意向。
Idānissa suppaṭividitabhāvaṃ dassetuṃ ayañhītiādimāha. Idaṃ vuttaṃ hoti yā ca ayaṃ bhagavatā 『『dhātuso, bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti, hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu, hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi…pe… kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu, anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṃ…pe… saṃsandissanti samessanti, etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti, hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi…pe… kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samentī』』ti evaṃ sattānaṃ nānādhimuttikatā, nānajjhāsayatā, nānādiṭṭhikatā, nānākhantitā, nānārucitā, nāḷiyā minantena viya tulāya tulayantena viya ca nānādhimuttikatāñāṇena sabbaññutaññāṇena viditā, sā yāva suppaṭividitā. Dvepi nāma sattā ekajjhāsayā dullabhā lokasmiṃ. Ekasmiṃ gantukāme eko ṭhātukāmo hoti, ekasmiṃ pivitukāme eko bhuñjitukāmo. Imesu cāpi dvīsu ācariyantevāsīsu ayañhi 『『suppiyo paribbājako…pe… bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti bhikkhusaṅghañcā』』ti. Tattha itihameti itiha ime, evaṃ imeti attho. Sesaṃ vuttanayameva.
4.Atha kho bhagavā tesaṃ bhikkhūnaṃ imaṃ saṅkhiyadhammaṃ viditvāti ettha viditvāti sabbaññutaññāṇena jānitvā. Bhagavā hi katthaci maṃsacakkhunā disvā jānāti – 『『addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamāna』』ntiādīsu (saṃ. ni. 4.241) viya. Katthaci dibbacakkhunā disvā jānāti – 『『addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahassasseva pāṭaligāme vatthūni parigaṇhantiyo』』tiādīsu (dī. ni. 2.152) viya. Katthaci pakatisotena sutvā jānāti – 『『assosi kho bhagavā āyasmato ānandassa subhaddena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpa』』ntiādīsu (dī. ni. 2.213) viya. Katthaci dibbasotena sutvā jānāti – 『『assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya sandhānassa gahapatissa nigrodhena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpa』』ntiādīsu (dī. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: 現在爲了顯示他完全理解的狀態,說了這段話。意思是說,世尊曾說:"比丘們,眾生按照性質相互聯繫、聚合,低劣的傾向者與低劣的傾向者相互聯繫、聚合,高尚的傾向者與高尚的傾向者相互聯繫、聚合。比丘們,過去的時間裡,眾生按照性質相互聯繫、聚合,低劣的傾向者與低劣的傾向者相互聯繫、聚合,高尚的傾向者與高尚的傾向者相互聯繫、聚合。比丘們,未來的時間裡,他們將相互聯繫、聚合。比丘們,現在的時間裡,眾生按照性質相互聯繫、聚合,低劣的傾向者與低劣的傾向者相互聯繫、聚合,高尚的傾向者與高尚的傾向者相互聯繫、聚合。"這樣,眾生的不同傾向、不同意向、不同見解、不同忍耐、不同喜好,如同用秤稱量一般,通過全知智慧完全理解。兩個眾生有相同意向的在世間是罕見的。一個想去,另一個想停留;一個想喝,另一個想吃。在這兩個師徒中,"蘇皮遊方者將跟隨世尊和比丘僧團"。這裡的"如此"意味著"這樣"。其餘部分按照之前的方式解釋。 於是,世尊瞭解這些比丘的概括法,在這裡"瞭解"是指用全知智慧知道。世尊有時通過肉眼看到並知道,如"世尊看到一大塊木頭被恒河水流沖走"等。有時通過天眼看到並知道,如"世尊用清凈超越常人的天眼看到帕塔利村落的諸天神"等。有時通過普通的聽力聽到並知道,如"世尊聽到尊者阿難與善跋遊方者的對話"等。有時通過天耳聽到並知道,如"世尊用清凈超越常人的天耳聽到商主與尼拘陀遊方者的對話"等。
3.54) viya. Idha pana sabbaññutaññāṇena sutvā aññāsi. Kiṃ karonto aññāsi? Pacchimayāmakiccaṃ, kiccañca nāmetaṃ sātthakaṃ, niratthakanti duvidhaṃ hoti. Tattha niratthakakiccaṃ bhagavatā bodhipallaṅkeyeva arahattamaggena samugghātaṃ kataṃ. Sātthakaṃyeva pana bhagavato kiccaṃ hoti. Taṃ pañcavidhaṃ – purebhattakiccaṃ, pacchābhattakiccaṃ, purimayāmakiccaṃ, majjhimayāmakiccaṃ, pacchimayāmakiccanti.
Tatridaṃ purebhattakiccaṃ –
Bhagavā hi pātova uṭṭhāya upaṭṭhākānuggahatthaṃ sarīraphāsukatthañca mukhadhovanādisarīraparikammaṃ katvā yāva bhikkhācāravelā tāva vivittāsane vītināmetvā, bhikkhācāravelāyaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya kadāci ekako, kadāci bhikkhusaṅghaparivuto, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati; kadāci pakatiyā, kadāci anekehi pāṭihāriyehi vattamānehi. Seyyathidaṃ, piṇḍāya pavisato lokanāthassa purato purato gantvā mudugatavātā pathaviṃ sodhenti, valāhakā udakaphusitāni muñcantā magge reṇuṃ vūpasametvā upari vitānaṃ hutvā tiṭṭhanti, apare vātā pupphāni upasaṃharitvā magge okiranti, unnatā bhūmippadesā onamanti, onatā unnamanti, pādanikkhepasamaye samāva bhūmi hoti, sukhasamphassāni padumapupphāni vā pāde sampaṭicchanti. Indakhīlassa anto ṭhapitamatte dakkhiṇapāde sarīrato chabbaṇṇarasmiyo nikkhamitvā suvaṇṇarasapiñjarāni viya citrapaṭaparikkhittāni viya ca pāsādakūṭāgārādīni alaṅkarontiyo ito cito ca dhāvanti, hatthiassavihaṅgādayo sakasakaṭṭhānesu ṭhitāyeva madhurenākārena saddaṃ karonti, tathā bherivīṇādīni tūriyāni manussānañca kāyūpagāni ābharaṇāni. Tena saññāṇena manussā jānanti – 『『ajja bhagavā idha piṇḍāya paviṭṭho』』ti. Te sunivatthā supārutā gandhapupphādīni ādāya gharā nikkhamitvā antaravīthiṃ paṭipajjitvā bhagavantaṃ gandhapupphādīhi sakkaccaṃ pūjetvā vanditvā – 『『amhākaṃ, bhante, dasa bhikkhū, amhākaṃ vīsati, paññāsaṃ…pe… sataṃ dethā』』ti yācitvā bhagavatopi pattaṃ gahetvā āsanaṃ paññapetvā sakkaccaṃ piṇḍapātena paṭimānenti. Bhagavā katabhattakicco tesaṃ sattānaṃ cittasantānāni oloketvā tathā dhammaṃ deseti, yathā keci saraṇagamanesu patiṭṭhahanti, keci pañcasu sīlesu, keci sotāpattisakadāgāmianāgāmiphalānaṃ aññatarasmiṃ; keci pabbajitvā aggaphale arahatteti. Evaṃ mahājanaṃ anuggahetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ gacchati. Tattha gantvā maṇḍalamāḷe paññattavarabuddhāsane nisīdati, bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosānaṃ āgamayamāno. Tato bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosāne upaṭṭhāko bhagavato nivedeti. Atha bhagavā gandhakuṭiṃ pavisati. Idaṃ tāva purebhattakiccaṃ.
以下是完整的簡體中文翻譯: 如是,世尊通過全知智慧聽聞后,了知了。究竟是做什麼呢?後來的事情,所做的事情有兩種:有意義的和無意義的。在這裡,無意義的事情是世尊通過菩提樹的阿羅漢道所摧毀的。有意義的事情是世尊所做的。這有五種:早飯後做的事情、晚飯後做的事情、以前做的事情、中間做的事情、後來的事情。 在這裡,早飯後做的事情是: 世尊早上起床,爲了照顧侍者和身體的舒適,進行口腔清洗等身體的準備工作,直到乞食的時間為止,坐在安靜的地方,直到乞食的時間來臨。到了乞食的時間,綁好身體,披上袈裟,拿著缽,有時單獨,有時被比丘僧團圍繞,進入村莊或城鎮乞食;有時是自然地,有時是以許多神通的方式進行。比如,在乞食時,走在世間的保護者面前,微風輕拂,清新的土地被洗凈,雲彩在天空中飄動,雨水從上方灑下,花瓣紛紛落下,土地向下凹陷,凹陷的地方又向上升起,腳步輕盈的地方,舒適的蓮花也隨之接觸。因陀羅的光輝從右腳的身體中射出,如同金色的光環裝飾著宮殿的屋頂,飛舞著,像裝飾品一樣,象徵著美麗,象徵著和諧,象徵著安寧,象徵著幸福,象徵著吉祥,象徵著善良,象徵著智慧。動物如大象、馬、鳥等在各自的位置上發出美妙的聲音,鼓聲、樂器聲、人的身體裝飾品發出的聲音也是如此。因此,人們知道:「今天世尊已經進入乞食了。」他們穿著整潔,帶著香花等,從家中走出,經過小巷,恭敬地用香花供養世尊,拜伏在世尊面前:「我們希望,尊者,給我們十位比丘,給我們二十位、五十位……甚至一百位。」世尊也拿著缽,準備好座位,恭敬地接受乞食。世尊完成了乞食的事情,觀察眾生的心境,隨後講法,使某些人依止於避難所,某些人依止於五戒,某些人獲得了初果、二果、三果的果位;某些人出家獲得了阿羅漢果。這樣,世尊在幫助大眾后,起身離開,前往寺院。到達后,坐在圓形大廳的最尊貴的佛座上,等待比丘們完成乞食的事情。然後,侍者向世尊報告比丘們完成了乞食的事情。於是,世尊進入香房。這就是早飯後做的事情。
Atha bhagavā evaṃ katapurebhattakicco gandhakuṭiyā upaṭṭhāne nisīditvā pāde pakkhāletvā pādapīṭhe ṭhatvā bhikkhusaṅghaṃ ovadati – 『『bhikkhave, appamādena sampādetha, dullabho buddhuppādo lokasmiṃ, dullabho manussattapaṭilābho, dullabhā sampatti, dullabhā pabbajjā, dullabhaṃ saddhammassavana』』nti. Tattha keci bhagavantaṃ kammaṭṭhānaṃ pucchanti. Bhagavāpi tesaṃ cariyānurūpaṃ kammaṭṭhānaṃ deti. Tato sabbepi bhagavantaṃ vanditvā attano attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni gacchanti. Keci araññaṃ, keci rukkhamūlaṃ, keci pabbatādīnaṃ aññataraṃ, keci cātumahārājikabhavanaṃ…pe… keci vasavattibhavananti. Tato bhagavā gandhakuṭiṃ pavisitvā sace ākaṅkhati, dakkhiṇena passena sato sampajāno muhuttaṃ sīhaseyyaṃ kappeti. Atha samassāsitakāyo vuṭṭhahitvā dutiyabhāge lokaṃ voloketi. Tatiyabhāge yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati tattha mahājano purebhattaṃ dānaṃ datvā pacchābhattaṃ sunivattho supāruto gandhapupphādīni ādāya vihāre sannipatati. Tato bhagavā sampattaparisāya anurūpena pāṭihāriyena gantvā dhammasabhāyaṃ paññattavarabuddhāsane nisajja dhammaṃ deseti kālayuttaṃ samayayuttaṃ, atha kālaṃ viditvā parisaṃ uyyojeti, manussā bhagavantaṃ vanditvā pakkamanti. Idaṃ pacchābhattakiccaṃ.
So evaṃ niṭṭhitapacchābhattakicco sace gattāni osiñcitukāmo hoti, buddhāsanā vuṭṭhāya nhānakoṭṭhakaṃ pavisitvā upaṭṭhākena paṭiyāditaudakena gattāni utuṃ gaṇhāpeti. Upaṭṭhākopi buddhāsanaṃ ānetvā gandhakuṭipariveṇe paññapeti. Bhagavā surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā uttarāsaṅgaṃ ekaṃsaṃ karitvā tattha gantvā nisīdati ekakova muhuttaṃ paṭisallīno, atha bhikkhū tato tato āgamma bhagavato upaṭṭhānaṃ āgacchanti. Tattha ekacce pañhaṃ pucchanti, ekacce kammaṭṭhānaṃ, ekacce dhammassavanaṃ yācanti. Bhagavā tesaṃ adhippāyaṃ sampādento purimayāmaṃ vītināmeti. Idaṃ purimayāmakiccaṃ.
Purimayāmakiccapariyosāne pana bhikkhūsu bhagavantaṃ vanditvā pakkantesu sakaladasasahassilokadhātudevatāyo okāsaṃ labhamānā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, yathābhisaṅkhataṃ antamaso caturakkharampi. Bhagavā tāsaṃ devatānaṃ pañhaṃ vissajjento majjhimayāmaṃ vītināmeti. Idaṃ majjhimayāmakiccaṃ.
Pacchimayāmaṃ pana tayo koṭṭhāse katvā purebhattato paṭṭhāya nisajjāya pīḷitassa sarīrassa kilāsubhāvamocanatthaṃ ekaṃ koṭṭhāsaṃ caṅkamena vītināmeti. Dutiyakoṭṭhāse gandhakuṭiṃ pavisitvā dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ kappeti. Tatiyakoṭṭhāse paccuṭṭhāya nisīditvā purimabuddhānaṃ santike dānasīlādivasena katādhikārapuggaladassanatthaṃ buddhacakkhunā lokaṃ voloketi. Idaṃ pacchimayāmakiccaṃ.
Tasmiṃ pana divase bhagavā purebhattakiccaṃ rājagahe pariyosāpetvā pacchābhatte maggaṃ āgato, purimayāme bhikkhūnaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetvā, majjhimayāme devatānaṃ pañhaṃ vissajjetvā, pacchimayāme caṅkamaṃ āruyha caṅkamamāno pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ imaṃ sabbaññutaññāṇaṃ ārabbha pavattaṃ kathaṃ sabbaññutaññāṇeneva sutvā aññāsīti. Tena vuttaṃ – 『『pacchimayāmakiccaṃ karonto aññāsī』』ti.
以下是完整的簡體中文翻譯: 於是,世尊完成早飯後的事情,在香房侍者處就座,洗腳後站在腳凳上,對比丘僧團開示:"比丘們,要以不放逸精進,在世間佛的出世難遇,獲得人身難遇,成就難遇,出家難遇,聽聞正法難遇。"在那裡,有些人向世尊請教業處。世尊也根據他們的行為給予相應的業處。然後,所有人都向世尊頂禮,各自前往自己的夜間和白天的住處。有些人去森林,有些人去樹下,有些人去山等處,有些人去四大天王天宮,有些人去他化自在天宮。 之後,世尊進入香房,如果願意,就右側臥,有念有知地休息片刻。然後起身,在第二時分觀察世間。在第三時分,他住在依附某個村莊或城鎮的地方。那裡的大眾在早飯前佈施,晚飯後穿著整潔,帶著香花等在寺院集合。然後,世尊根據到場的大眾,以適當的神通,進入法堂,坐在最尊貴的佛座上,說法得體合時,知道時機后遣散大眾,人們頂禮世尊后離開。這是晚飯後的事情。 如此完成晚飯後的事情,如果想沐浴身體,從佛座起來,進入浴室,由侍者準備好水,使身體得到清涼。侍者將佛座搬到香房的房間里鋪好。世尊穿上紅色上衣,繫好腰帶,偏披上衣,獨自靜坐片刻。然後,比丘們從各處來到世尊處。有些人請教問題,有些人請求業處,有些人請求聽法。世尊滿足他們的意願,度過前夜。這是前夜的事情。 前夜事情結束后,比丘們頂禮世尊離開,十方世界的諸天得到機會,前來請教問題,甚至四個音節的問題。世尊回答諸天的問題,度過中夜。這是中夜的事情。 后夜分為三個部分:從早飯起,為緩解因坐而疲憊的身體,用一個部分走經行。第二部分進入香房,右側臥,有念有知。第三部分起身坐下,用佛眼觀察世間,爲了看見前佛在佈施、持戒等方面有功德的人。這是后夜的事情。 在那一天,世尊在王舍城(現代印度比哈爾邦的巴特那附近)完成早飯後的事情,晚飯後來到路上,前夜為比丘們說業處,中夜回答諸天的問題,后夜上經行,走經行時聽到關於五百比丘的這個全知智慧的談話,通過全知智慧聽聞而了知。因此說:"在做后夜的事情時了知"。
Ñatvā ca panassa etadahosi – 『『ime bhikkhū mayhaṃ sabbaññutaññāṇaṃ ārabbha guṇaṃ kathenti, etesañca sabbaññutaññāṇakiccaṃ na pākaṭaṃ, mayhameva pākaṭaṃ. Mayi pana gate ete attano kathaṃ nirantaraṃ ārocessanti, tato nesaṃ ahaṃ taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā tividhaṃ sīlaṃ vibhajanto, dvāsaṭṭhiyā ṭhānesu appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadanto, paccayākāraṃ samodhānetvā buddhaguṇe pākaṭe katvā, sineruṃ ukkhipento viya suvaṇṇakūṭena nabhaṃ paharanto viya ca dasasahassilokadhātukampanaṃ brahmajālasuttantaṃ arahattanikūṭena niṭṭhāpento desessāmi, sā me desanā parinibbutassāpi pañcavassasahassāni sattānaṃ amatamahānibbānaṃ sampāpikā bhavissatī』』ti. Evaṃ cintetvā yena maṇḍalamāḷo tenupasaṅkamīti . Yenāti yena disābhāgena, so upasaṅkamitabbo. Bhummatthe vā etaṃ karaṇavacanaṃ, yasmiṃ padese so maṇḍalamāḷo, tattha gatoti ayamettha attho.
Paññatte āsane nisīdīti buddhakāle kira yattha yattha ekopi bhikkhu viharati sabbattha buddhāsanaṃ paññattameva hoti. Kasmā? Bhagavā kira attano santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā phāsukaṭṭhāne viharante manasi karoti – 『『asuko mayhaṃ santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā gato, sakkhissati nu kho visesaṃ nibbattetuṃ no vā』』ti. Atha naṃ passati kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā akusalavitakkaṃ vitakkayamānaṃ, tato 『『kathañhi nāma mādisassa satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā viharantaṃ imaṃ kulaputtaṃ akusalavitakkā abhibhavitvā anamatagge vaṭṭadukkhe saṃsāressantī』』ti tassa anuggahatthaṃ tattheva attānaṃ dassetvā taṃ kulaputtaṃ ovaditvā ākāsaṃ uppatitvā puna attano vasanaṭṭhānameva gacchati. Athevaṃ ovadiyamānā te bhikkhū cintayiṃsu – 『『satthā amhākaṃ manaṃ jānitvā āgantvā amhākaṃ samīpe ṭhitaṃyeva attānaṃ dasseti』』. Tasmiṃ khaṇe – 『『bhante, idha nisīdatha, idha nisīdathā』』ti āsanapariyesanaṃ nāma bhāroti. Te āsanaṃ paññapetvāva viharanti. Yassa pīṭhaṃ atthi, so taṃ paññapeti. Yassa natthi, so mañcaṃ vā phalakaṃ vā kaṭṭhaṃ vā pāsāṇaṃ vā vālukapuñjaṃ vā paññapeti. Taṃ alabhamānā purāṇapaṇṇānipi saṅkaḍḍhitvā tattha paṃsukūlaṃ pattharitvā ṭhapenti. Idha pana rañño nisīdanāsanameva atthi, taṃ papphoṭetvā paññapetvā parivāretvā te bhikkhū bhagavato adhimuttikañāṇamārabbha guṇaṃ thomayamānā nisīdiṃsu. Taṃ sandhāya vuttaṃ – 『『paññatte āsane nisīdī』』ti.
Evaṃ nisinno pana jānantoyeva kathāsamuṭṭhāpanatthaṃ bhikkhū pucchi. Te cassa sabbaṃ kathayiṃsu. Tena vuttaṃ – 『『nisajja kho bhagavā』』tiādi. Tattha kāya nutthāti katamāya nu kathāya sannisinnā bhavathāti attho. Kāya netthātipi pāḷi, tassā katamāya nu etthāti attho kāya notthātipi pāḷi. Tassāpi purimoyeva attho.
以下是完整的簡體中文翻譯: 他又思考:"這些比丘正在談論關於我的全知智慧的功德,但他們的全知智慧的作用並不明顯,只有我的作用明顯。當我離去時,他們將不斷述說自己的談話。因此,我將為他們闡明這個意義,分別三種戒,在六十二種情況下不可逆轉地發出獅子吼,綜合因緣,使佛陀的功德明顯,如同舉起須彌山,如同用金頂擊打虛空,如同震撼十千世界,以阿羅漢的頂峰完成梵網經的宣說。這個宣說,即使我已涅槃,也將在五千年內為眾生帶來不死的大涅槃。"如此思考後,他前往圓形大廳。"哪裡"意指哪個方向,應當前往。或者這是表示地點的語詞,意思是在哪個地方有圓形大廳,就去那裡。 據說在佛陀時代,無論哪裡有一位比丘居住,佛座都已經鋪設好。為什麼?據說世尊在自己身邊接受業處的比丘居住時,會思考:"某某比丘從我這裡接受業處並離開,他是否能夠成就特別的成就?"然後他看到那個比丘在宣說業處時產生不善的思想,就想:"像我這樣的老師,怎能讓這位善男子在我身邊接受業處后,被不善思想征服,在無始的輪迴苦中流轉?"爲了幫助他,就在那裡顯現自身,教誡那位善男子,然後飛昇虛空,返回自己的住處。這樣被教誡的比丘們思考:"老師已經瞭解我們的心,來到我們身邊,就站在我們面前。"在那一刻,"尊者,請坐在這裡"成為尋找座位的負擔。他們鋪設座位后就居住。有座椅的人就鋪設座椅,沒有的就鋪設床、木板、木頭、石頭或沙堆。如果找不到,他們甚至會收集舊樹葉,鋪在上面。在這裡,國王的座位已經存在,他們拍打併鋪設,環繞后,比丘們坐下,讚頌世尊的意向智慧。因此說:"在鋪設的座位上坐下"。 這樣坐下後,他明知故問,爲了引發談話而詢問比丘們。他們全部告訴了他。因此說:"世尊坐下"等。在這裡,"你們為何而來"意思是"你們因為什麼談話而聚集"。另一種讀法是"為何在這裡",意思與前一種相同。
Antarākathāti , kammaṭṭhānamanasikārauddesaparipucchādīnaṃ antarā aññā ekā kathā. Vippakatāti, mama āgamanapaccayā apariniṭṭhitā sikhaṃ appattā. Tena kiṃ dasseti? 『『Nāhaṃ tumhākaṃ kathābhaṅgatthaṃ āgato, ahaṃ pana sabbaññutāya tumhākaṃ kathaṃ niṭṭhāpetvā matthakappattaṃ katvā dassāmīti āgato』』ti nisajjeva sabbaññupavāraṇaṃ pavāreti. Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā , atha bhagavā anuppattoti etthāpi ayamadhippāyo. Ayaṃ bhante amhākaṃ bhagavato sabbaññutaññāṇaṃ ārabbha guṇakathā vippakatā, na rājakathādikā tiracchānakathā, atha bhagavā anuppatto; taṃ no idāni niṭṭhāpetvā desethāti.
Ettāvatā ca yaṃ āyasmatā ānandena kamalakuvalayujjalavimalasādhurasasalilāya pokkharaṇiyā sukhāvataraṇatthaṃ nimmalasilātalaracanavilāsasobhitaratanasopānaṃ, vippakiṇṇamuttātalasadisavālukākiṇṇapaṇḍarabhūmibhāgaṃ titthaṃ viya suvibhattabhittivicitravedikāparikkhittassa nakkhattapathaṃ phusitukāmatāya viya, vijambhitasamussayassa pāsādavarassa sukhārohaṇatthaṃ dantamayasaṇhamuduphalakakañcanalatāvinaddhamaṇigaṇappabhāsamudayujjalasobhaṃ sopānaṃ viya, suvaṇṇavalayanūpurādisaṅghaṭṭanasaddasammissitakathitahasitamadhurassaragehajanavicaritassa uḷārissarivibhavasobhitassa mahāgharassa sukhappavesanatthaṃ suvaṇṇarajatamaṇimuttapavāḷādijutivissaravijjotitasuppatiṭṭhitavisāladvārabāhaṃ mahādvāraṃ viya ca atthabyañjanasampannassa buddhaguṇānubhāvasaṃsūcakassa imassa suttassa sukhāvagahaṇatthaṃ kāladesadesakavatthuparisāpadesapaṭimaṇḍitaṃ nidānaṃ bhāsitaṃ, tassatthavaṇṇanā samattāti.
- Idāni – 『『mamaṃ vā, bhikkhave, pare avaṇṇaṃ bhāseyyu』』ntiādinā nayena bhagavatā nikkhittassa suttassa vaṇṇanāya okāso anuppatto. Sā panesā suttavaṇṇanā. Yasmā suttanikkhepaṃ vicāretvā vuccamānā pākaṭā hoti, tasmā suttanikkhepaṃ tāva vicārayissāma. Cattāro hi suttanikkhepā – attajjhāsayo, parajjhāsayo, pucchāvasiko, aṭṭhuppattikoti.
Tattha yāni suttāni bhagavā parehi anajjhiṭṭho kevalaṃ attano ajjhāsayeneva kathesi; seyyathidaṃ, ākaṅkheyyasuttaṃ, vatthasuttaṃ, mahāsatipaṭṭhānaṃ, mahāsaḷāyatanavibhaṅgasuttaṃ, ariyavaṃsasuttaṃ, sammappadhānasuttantahārako, iddhipādaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgasuttantahārakoti evamādīni; tesaṃ attajjhāsayo nikkhepo.
Yāni pana 『『paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācaniyā dhammā; yaṃnūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vineyya』』nti; (saṃ. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: "在談話中間",意指在業處、注意、宣說、詢問等之間的另一種談話。"未完成",意指因為我的到來而尚未完成,未達到頂點。他通過此顯示什麼?"我並非爲了中斷你們的談話而來,而是爲了完成你們的談話,使之達到頂點並展示。"他就在坐下時邀請全知。這裡的意思是:"尊者,我們關於世尊的全知智慧的功德談話尚未完成,這不是王室或其他世俗的談話,世尊已經到來;請現在完成並宣說給我們。" 就像尊者阿難爲了使蓮花池能舒適進入,準備了純凈石板臺階,鋪滿珍珠般的白色沙地,裝飾精美的欄桿,如同要觸控星空,準備了象牙製作的柔軟光滑臺階,鑲嵌著珠寶、金屬枝蔓,閃耀奪目;為進入宏偉宮殿,準備了金銀珠寶裝飾的寬敞大門,這段經文的序言也同樣裝飾精美,點綴著時間、地點、對像和大眾。 現在,世尊開始經文的解釋。有四種經文陳述方式:自身意圖、他人意圖、提問式、意義闡釋。 其中,有些經是世尊未被他人請求,purely依自身意圖宣說的;例如:渴望經、衣服經、大念處經、大六處分別經、聖種經,以及有關正精進、神足、根、力、覺支、道支等的經。這些屬於"自身意圖"的陳述。 至於那些經,如"羅睺羅的解脫條件已成熟,我應當引導他更進一步,斷除諸漏"等。
4.121) evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ khantiṃ manaṃ abhinīhāraṃ bujjhanabhāvañca avekkhitvā parajjhāsayavasena kathitāni; seyyathidaṃ, cūḷarāhulovādasuttaṃ, mahārāhulovādasuttaṃ, dhammacakkappavattanaṃ, dhātuvibhaṅgasuttanti evamādīni; tesaṃ parajjhāsayo nikkhepo.
Bhagavantaṃ pana upasaṅkamitvā catasso parisā, cattāro vaṇṇā, nāgā, supaṇṇā, gandhabbā, asurā, yakkhā, mahārājāno, tāvatiṃsādayo devā, mahābrahmāti evamādayo – 『『bojjhaṅgā bojjhaṅgā』』ti, bhante, vuccanti. 『『Nīvaraṇā nīvaraṇā』』ti, bhante, vuccanti; 『『ime nu kho, bhante, pañcupādānakkhandhā』』. 『『Kiṃ sūdha vittaṃ purisassa seṭṭha』』ntiādinā nayena pañhaṃ pucchanti. Evaṃ puṭṭhena bhagavatā yāni kathitāni bojjhaṅgasaṃyuttādīni, yāni vā panaññānipi devatāsaṃyutta-mārasaṃyutta-brahmasaṃyutta-sakkapañha-cūḷavedalla-mahāvedalla-sāmaññaphala-āḷavaka-sūciloma-kharalomasuttādīni; tesaṃ pucchāvasiko nikkhepo.
Yāni pana tāni uppannaṃ kāraṇaṃ paṭicca kathitāni, seyyathidaṃ – dhammadāyādaṃ, cūḷasīhanādaṃ, candūpamaṃ, puttamaṃsūpamaṃ, dārukkhandhūpamaṃ, aggikkhandhūpamaṃ, pheṇapiṇḍūpamaṃ, pāricchattakūpamanti evamādīni; tesaṃ aṭṭhuppattiko nikkhepo.
Evametesu catūsu nikkhepesu imassa suttassa aṭṭhuppattiko nikkhepo. Aṭṭhuppattiyā hi idaṃ bhagavatā nikkhittaṃ. Katarāya aṭṭhuppattiyā? Vaṇṇāvaṇṇe. Ācariyo ratanattayassa avaṇṇaṃ abhāsi, antevāsī vaṇṇaṃ. Iti imaṃ vaṇṇāvaṇṇaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā desanākusalo bhagavā – 『『mamaṃ vā, bhikkhave, pare avaṇṇaṃ bhāseyyu』』nti desanaṃ ārabhi. Tattha mamanti , sāmivacanaṃ, mamāti attho. Vāsaddo vikappanattho. Pareti, paṭiviruddhā sattā. Tatrāti ye avaṇṇaṃ vadanti tesu.
Na āghātotiādīhi kiñcāpi tesaṃ bhikkhūnaṃ āghātoyeva natthi, atha kho āyatiṃ kulaputtānaṃ īdisesupi ṭhānesu akusaluppattiṃ paṭisedhento dhammanettiṃ ṭhapeti. Tattha āhanati cittanti 『āghāto』; kopassetaṃ adhivacanaṃ. Appatītā honti tena atuṭṭhā asomanassikāti appaccayo; domanassassetaṃ adhivacanaṃ. Neva attano na paresaṃ hitaṃ abhirādhayatīti anabhiraddhi; kopassetaṃ adhivacanaṃ. Evamettha dvīhi padehi saṅkhārakkhandho, ekena vedanākkhandhoti dve khandhā vuttā. Tesaṃ vasena sesānampi sampayuttadhammānaṃ kāraṇaṃ paṭikkhittameva.
Evaṃ paṭhamena nayena manopadosaṃ nivāretvā, dutiyena nayena tattha ādīnavaṃ dassento āha – 『『tatra ce tumhe assatha kupitā vā anattamanā vā, tumhaṃ yevassa tena antarāyo』』ti. Tattha 『tatra ce tumhe assathā』ti tesu avaṇṇabhāsakesu, tasmiṃ vā avaṇṇe tumhe bhaveyyātha ce; yadi bhaveyyāthāti attho. 『Kupitā』 kopena, anattamanā domanassena. 『Tumhaṃ yevassa tena antarāyo』ti tumhākaṃyeva tena kopena, tāya ca anattamanatāya paṭhamajjhānādīnaṃ antarāyo bhaveyya.
Evaṃ dutiyena nayena ādīnavaṃ dassetvā, tatiyena nayena vacanatthasallakkhaṇamattepi asamatthataṃ dassento – 『『api nu tumhe paresa』』ntiādimāha. Tattha paresanti yesaṃ kesaṃ ci. Kupito hi neva buddhapaccekabuddhaariyasāvakānaṃ, na mātāpitūnaṃ, na paccatthikānaṃ subhāsitadubbhāsitassa atthaṃ ājānāti. Yathāha –
『『Kuddho atthaṃ na jānāti, kuddho dhammaṃ na passati;
Andhaṃ tamaṃ tadā hoti, yaṃ kodho sahate naraṃ.
以下是完整的簡體中文翻譯: 這樣,觀察他人的意願、忍耐、心意、動機和覺悟,是依據他人意圖而宣說的;例如:小羅睺羅教誡經、大羅睺羅教誡經、轉法輪經、界分別經等。這些屬於"他人意圖"的陳述。 世尊被四眾(四種階級)、龍、金翅鳥、乾闥婆、阿修羅、夜叉、大王、三十三天等眾多天神和大梵天等前來詢問:"尊者,什麼是覺支?""尊者,什麼是障礙?""尊者,這些是五取蘊嗎?"以及"什麼是人最珍貴的財富?"等方式提問。世尊被如此詢問后,宣說了覺支相應等經,以及其他如天神相應、魔相應、梵天相應、帝釋問、小問、大問、沙門果、阿羅伽、刺毛、粗毛等經。這些屬於"提問式"的陳述。 那些因為某些因緣而宣說的經,例如:法嗣、小獅子吼、如月、子肉、木段、火段、泡沫、樹王等經。這些屬於"意義闡釋"的陳述。 在這四種陳述中,這部經屬於"意義闡釋"的陳述。世尊基於意義闡釋而宣說此經。是哪種意義闡釋?是贊貶。老師誹謗三寶,弟子則讚美。因此,世尊以善於說法的能力,以這種贊貶的意義闡釋開始宣說:"比丘們,即使他人誹謗我"。在這裡,"我"是所有格,"我"是意義。"或"字表示選擇。"他人"指對立的眾生。在這裡是指那些誹謗的人。 雖然這些比丘並沒有真正的憤怒,但是爲了阻止未來善男子在類似情況下產生不善,世尊建立了法則。在這裡,"擊打心"稱為"憤怒",這是一個特殊的說法。"不悅"意味著不滿、不愉快,這是憂惱的說法。"不能利益自己和他人"是不能成就,這也是一個特殊的說法。這樣,通過兩個詞,說明了行蘊和受蘊,並由此推斷其他相應法的原因。 通過第一種方式阻止心的損惱,通過第二種方式顯示其中的過患,他說:"如果你們在那裡憤怒或不悅,那將成為你們自己的障礙。"在這裡,"如果你們在那裡"意指在誹謗者中,或在誹謗處,如果你們會如此。"憤怒"是通過嗔,"不悅"是通過憂。"將成為你們自己的障礙"意指你們的嗔和不悅將成為初禪等的障礙。 通過第二種方式顯示過患,通過第三種方式僅僅顯示言語意義的無能,他說:"難道你們不是"等。在這裡,"他人"指任何人。因為憤怒的人既不瞭解佛、獨覺、聖弟子、父母的善語惡語的意義,正如所說: "憤怒者不知意義,憤怒者不見法; 當憤怒支配人時,盲目黑暗隨之生。"
Anatthajanano kodho, kodho cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhatī』』ti. (a. ni. 7.64);
Evaṃ sabbathāpi avaṇṇe manopadosaṃ nisedhetvā idāni paṭipajjitabbākāraṃ dassento – 『『tatra tumhehi abhūtaṃ abhūtato』』tiādimāha.
Tattha tatra tumhehīti, tasmiṃ avaṇṇe tumhehi. Abhūtaṃ abhūtato nibbeṭhetabbanti yaṃ abhūtaṃ, taṃ abhūtabhāveneva apanetabbaṃ. Kathaṃ? Itipetaṃ abhūtantiādinā nayena. Tatrāyaṃ yojanā – 『『tumhākaṃ satthā na sabbaññū, dhammo durakkhāto, saṅgho duppaṭipanno』』tiādīni sutvā na tuṇhī bhavitabbaṃ. Evaṃ pana vattabbaṃ – 『『iti petaṃ abhūtaṃ, yaṃ tumhehi vuttaṃ, taṃ imināpi kāraṇena abhūtaṃ, imināpi kāraṇena atacchaṃ, 『natthi cetaṃ amhesu』, 『na ca panetaṃ amhesu saṃvijjati』, sabbaññūyeva amhākaṃ satthā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho, tatra idañcidañca kāraṇa』』nti. Ettha ca dutiyaṃ padaṃ paṭhamassa, catutthañca tatiyassa vevacananti veditabbaṃ. Idañca avaṇṇeyeva nibbeṭhanaṃ kātabbaṃ, na sabbattha. Yadi hi 『『tvaṃ dussīlo, tavācariyo dussīlo, idañcidañca tayā kataṃ, tavācariyena kata』』nti vutte tuṇhībhūto adhivāseti, āsaṅkanīyo hoti. Tasmā manopadosaṃ akatvā avaṇṇo nibbeṭhetabbo. 『『Oṭṭhosi, goṇosī』』tiādinā pana nayena dasahi akkosavatthūhi akkosantaṃ puggalaṃ ajjhupekkhitvā adhivāsanakhantiyeva tattha kātabbā.
以下是完整的簡體中文翻譯: "憤怒生無利,憤怒擾亂心; 從內心生恐懼,眾生不能了。" 這樣在所有方面阻止了心的損惱,現在顯示應當如何行事:"在那裡,你們應當以非真實從非真實中澄清"等。 在這裡,"在那裡,由你們"意指在那個誹謗中由你們。"非真實從非真實中澄清"意指任何非真實,應當以非真實的方式去除。如何?通過"這確實是非真實"等方式。這裡的解釋是:"聽到'你們的老師不是全知的,法教被錯誤闡述,僧團行為不當'等,不應保持沉默。而應當這樣說:'這確實是你們所說的非真實,這由於這個原因是非真實,由於這個原因是不真實的。"不存在於我們中","這在我們中也不存在"。我們的老師確實是全知的,法教確實被善說,僧團確實行為端正,對此有這樣那樣的理由。"在這裡,第二個詞是第一個詞的同義詞,第四個詞是第三個詞的同義詞,應當了知。這種澄清應當僅在誹謗時進行,而非處處。如果有人說:"你是惡戒的,你的老師是惡戒的,你做了這樣那樣的事,你的老師做了這樣那樣的事",而你保持沉默忍受,那就值得懷疑。因此,不應生起心的損惱,而應澄清誹謗。通過"你是驢,你是牛"等方式,對於用十種罵人方式辱罵的人,應當以忍耐態度對待。
- Evaṃ avaṇṇabhūmiyaṃ tādilakkhaṇaṃ dassetvā idāni vaṇṇabhūmiyaṃ dassetuṃ 『『mamaṃ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṃ bhāseyyu』』ntiādimāha. Tattha pareti ye keci pasannā devamanussā. Ānandanti etenāti ānando, pītiyā etaṃ adhivacanaṃ. Sumanassa bhāvo somanassaṃ, cetasikasukhassetaṃ adhivacanaṃ. Uppilāvino bhāvo uppilāvitattaṃ. Kassa uppilāvitattanti? Cetasoti. Uddhaccāvahāya uppilāpanapītiyā etaṃ adhivacanaṃ. Idhāpi dvīhi padehi saṅkhārakkhandho, ekena vedanākkhandho vutto.
Evaṃ paṭhamanayena uppilāvitattaṃ nivāretvā, dutiyena tattha ādīnavaṃ dassento – 『『tatra ce tumhe assathā』』tiādimāha. Idhāpi tumhaṃ yevassa tena antarāyoti tena uppilāvitattena tumhākaṃyeva paṭhamajjhānādīnaṃ antarāyo bhaveyyāti attho veditabbo. Kasmā panetaṃ vuttaṃ? Nanu bhagavatā –
『『Buddhoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;
Varameva hi sā pīti, kasiṇenāpi jambudīpassa.
Dhammoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;
Varameva hi sā pīti, kasiṇenāpi jambudīpassa.
Saṅghoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;
Varameva hi sā pīti, kasiṇenāpi jambudīpassā』』ti ca.
『『Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā』』ti ca evamādīhi anekasatehi suttehi ratanattaye pītisomanassameva vaṇṇitanti. Saccaṃ vaṇṇitaṃ, taṃ pana nekkhammanissitaṃ. Idha – 『『amhākaṃ buddho, amhākaṃ dhammo』』tiādinā nayena āyasmato channassa uppannasadisaṃ gehassitaṃ pītisomanassaṃ adhippetaṃ. Idañhi jhānādipaṭilābhāya antarāyakaraṃ hoti. Tenevāyasmā channopi yāva buddho na parinibbāyi, tāva visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi, parinibbānakāle paññattena pana brahmadaṇḍena tajjito taṃ pītisomanassaṃ pahāya visesaṃ nibbattesi. Tasmā antarāyakaraṃyeva sandhāya idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayañhi lobhasahagatā pīti. Lobho ca kodhasadisova. Yathāha –
『『Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;
Andhaṃ tamaṃ tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.
Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhatī』』ti. (itivu. 88);
Tatiyavāro pana idha anāgatopi atthato āgato yevāti veditabbo. Yatheva hi kuddho, evaṃ luddhopi atthaṃ na jānātīti.
Paṭipajjitabbākāradassanavāre panāyaṃ yojanā – 『『tumhākaṃ satthā sabbaññū arahaṃ sammāsambuddho, dhammo svākkhāto, saṅgho suppaṭipanno』』tiādīni sutvā na tuṇhī bhavitabbaṃ. Evaṃ pana paṭijānitabbaṃ – 『『itipetaṃ bhūtaṃ, yaṃ tumhehi vuttaṃ, taṃ imināpi kāraṇena bhūtaṃ, imināpi kāraṇena tacchaṃ. So hi bhagavā itipi arahaṃ, itipi sammāsambuddho; dhammo itipi svākkhāto, itipi sandiṭṭhiko ; saṅgho itipi suppaṭipanno, itipi ujuppaṭipanno』』ti. 『『Tvaṃ sīlavā』』ti pucchitenāpi sace sīlavā, 『『sīlavāhamasmī』』ti paṭijānitabbameva. 『『Tvaṃ paṭhamassa jhānassa lābhī…pe… arahā』』ti puṭṭhenāpi sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃyeva paṭijānitabbaṃ. Evañhi pāpicchatā ceva parivajjitā hoti, sāsanassa ca amoghatā dīpitā hotīti. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
Cūḷasīlavaṇṇanā
以下是完整的簡體中文翻譯: 這樣在誹謗領域展示了類似的特徵后,現在在讚美領域顯示:"比丘們,即使他人讚美我"等。在這裡,"他人"指所有虔誠的天神和人類。"阿難"意指歡喜,這是喜悅的說法。"蘇曼那的狀態"是喜悅,這是心靈快樂的說法。"高揚的狀態"是激動。誰的激動狀態?是心的。這是由於驅散散亂而產生的喜悅的說法。在這裡,通過兩個詞說明了行蘊,通過一個詞說明了受蘊。 這樣通過第一種方式阻止了激動狀態,通過第二種方式顯示其中的過患:"如果你們在那裡"等。這裡的意思是,通過這種激動狀態,將成為你們自己初禪等的障礙。為什麼會這樣說呢?難道世尊沒有說: "讚頌佛時,身上生起的喜悅; 勝過佔領整個瞻部洲的喜悅。 讚頌法時,身上生起的喜悅; 勝過佔領整個瞻部洲的喜悅。 讚頌僧時,身上生起的喜悅; 勝過佔領整個瞻部洲的喜悅。" 以及"比丘們,對佛有信心的,他們是最高的"等數百部經中,都讚美了對三寶的喜悅和歡喜。這是真實的讚美,但那是出離的。這裡意指像尊者差那所生起的那種依附於家庭的喜悅和歡喜。這種喜悅會成為獲得禪定等的障礙。因此,尊者差那直到佛未涅槃前都無法成就特殊成就,直到涅槃時被宣佈的梵罰所威脅,才放棄了這種喜悅,成就了特殊成就。因此,應當了知這是針對會造成障礙的情況而說的。這種喜悅是與貪俱生的。貪與嗔是相似的。正如所說: "貪者不知意義,貪者不見法; 當貪支配人時,盲目黑暗隨之生。 貪生無利,貪擾亂心; 從內心生恐懼,眾生不能了。" 第三種情況在這裡雖然未來,但實際上已經到來。就像憤怒者一樣,貪者也不知道意義。 在顯示應當如何行事的部分,解釋是:"聽到'你們的老師是全知、應供、正遍知',法教被善說,僧團行為端正"等,不應保持沉默。應當這樣承認:"這確實是你們所說的真實,這由於這個原因是真實的,由於這個原因是正確的。這位世尊確實是應供,確實是正遍知;法確實是善說,確實是現見的;僧團確實是行為端正,確實是正直行走的。"即使被問"你是有戒的嗎?"如果確實是有戒的,就應當承認"我是有戒的"。被問"你是初禪的獲得者……是阿羅漢"時,應當只對同類比丘承認。這樣既避免了邪惡意圖,也顯示了教法的不虛。其餘部分應當按照已說明的方式瞭解。 小戒讚美
7.Appamattakaṃ kho panetaṃ, bhikkhaveti ko anusandhi? Idaṃ suttaṃ dvīhi padehi ābaddhaṃ vaṇṇena ca avaṇṇena ca. Tattha avaṇṇo – 『『iti petaṃ abhūtaṃ iti petaṃ ataccha』』nti, ettheva udakantaṃ patvā aggiviya nivatto. Vaṇṇo pana bhūtaṃ bhūtato paṭijānitabbaṃ – 『『iti petaṃ bhūta』』nti evaṃ anuvattatiyeva. So pana duvidho brahmadattena bhāsitavaṇṇo ca bhikkhusaṅghena acchariyaṃ āvusotiādinā nayena āraddhavaṇṇo ca. Tesu bhikkhusaṅghena vuttavaṇṇassa upari suññatāpakāsane anusandhiṃ dassessati. Idha pana brahmadattena vuttavaṇṇassa anusandhiṃ dassetuṃ 『『appamattakaṃ kho panetaṃ, bhikkhave』』ti desanā āraddhā.
Tattha appamattakanti parittassa nāmaṃ. Oramattakanti tasseva vevacanaṃ. Mattāti vuccati pamāṇaṃ. Appaṃ mattā etassāti appamattakaṃ. Oraṃ mattā etassāti oramattakaṃ. Sīlameva sīlamattakaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『appamattakaṃ kho, panetaṃ bhikkhave, oramattakaṃ sīlamattakaṃ』 nāma yena 『『tathāgatassa vaṇṇaṃ vadāmī』』ti ussāhaṃ katvāpi vaṇṇaṃ vadamāno puthujjano vadeyyāti. Tattha siyā – nanu idaṃ sīlaṃ nāma yogino aggavibhūsanaṃ? Yathāhu porāṇā –
『『Sīlaṃ yogissa』laṅkāro, sīlaṃ yogissa maṇḍanaṃ;
Sīlehi』laṅkato yogī, maṇḍane aggataṃ gato』』ti.
Bhagavatāpi ca anekesu suttasatesu sīlaṃ mahantameva katvā kathitaṃ. Yathāha – 『『ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu 『sabrahmacārīnaṃ piyo cassaṃ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā』ti, sīlesvevassa paripūrakārī』』ti (ma. ni. 1.65) ca.
『『Kikīva aṇḍaṃ, camarīva vāladhiṃ;
Piyaṃva puttaṃ, nayanaṃva ekakaṃ.
Tatheva sīlaṃ, anurakkhamānā;
Supesalā hotha, sadā sagāravā』』ti ca.
『『Na pupphagandho paṭivātameti;
Na candanaṃ taggaramallikā vā.
Satañca gandho paṭivātameti;
Sabbā disā sappuriso pavāyati.
Candanaṃ tagaraṃ vāpi, uppalaṃ atha vassikī;
Etesaṃ gandhajātānaṃ, sīlagandho anuttaro.
Appamatto ayaṃ gandho, yvāyaṃ tagaracandanaṃ;
Yo ca sīlavataṃ gandho, vāti devesu uttamo.
Tesaṃ sampannasīlānaṃ, appamādavihārinaṃ;
Sammadaññā vimuttānaṃ, māro maggaṃ na vindatī』』ti ca. (dha. pa. 57);
『『Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;
Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa』』nti ca. (saṃ. ni. 1.23);
『『Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te pathaviṃ nissāya, pathaviyaṃ patiṭṭhāya; evamete bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya sattabojjhaṅge bhāvento sattabojjhaṅge bahulīkaronto vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesū』』ti (saṃ. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: "這只是很小的事情,比丘們",這是什麼連線?這部經由兩個詞聯繫,通過讚美和誹謗。在誹謗中——"這確實是非真實,這確實是不正確",就在此處如水中的火被遏制。讚美則應當承認真實的真實——"這確實是真實的",如此繼續。這讚美有兩種:一是梵達多所說的讚美,二是比丘僧團用"啊,朋友"等方式開始的讚美。在這些中,將顯示比丘僧團所說讚美之後的空性闡釋的連線。現在爲了顯示梵達多所說讚美的連線,開始宣說:"這只是很小的事情,比丘們"。 在這裡,"很小的事情"是微小的名稱。"最小的"是同義詞。"量"被稱為尺度。"少於尺度"就是"很小的事情"。"低於尺度"就是"最小的"。戒就是戒的尺度。這是說——'這只是很小的事情,比丘們,最小的、戒的尺度',即使一個凡夫人爲了"我要讚美如來"而努力,也只能如此讚美。在這裡可能會說:這戒豈不是瑜伽行者的最高裝飾?正如古人所說: "戒是瑜伽行者的裝飾,戒是瑜伽行者的莊嚴; 被戒裝飾的瑜伽行者,在莊嚴中達到最高。" 世尊在數百部經中也極其重視戒。如所說:"比丘們,如果比丘希望成為同梵行者所喜愛、可意、尊重和應當尊敬的,他應當在戒中完全實踐。" "如雞守卵,如牦牛守尾; 如愛子女,如獨眼珍視; 如此守戒,應當溫和; 常常恭敬。" "花香不逆風而行, 檀香旃檀或茉莉不逆風; 誠者之香逆風而行, 善人芬芳遍諸方。 栴檀、旃檀、蓮花,或茉莉; 這些香中,戒香無上。 這點香微小,如旃檀栴檀; 戒者之香,在天中最尊。 具足戒者,不放逸而住; 正智解脫者,魔不得其道。" "智者立足於戒,修習心與智慧; 精進、警覺的比丘,將解開糾結。" "正如,比丘們,一切草木要生長、增長、繁盛,都依靠大地,安立於大地;同樣,比丘依靠戒,安立於戒,修習七覺支,使七覺支廣大,得到法的增長和繁盛。"
5.150) ca. Evaṃ aññānipi anekāni suttāni daṭṭhabbāni. Evamanekesu suttasatesu sīlaṃ mahantameva katvā kathitaṃ. Taṃ 『『kasmā imasmiṃ ṭhāne appamattaka』』nti āhāti? Upari guṇe upanidhāya. Sīlañhi samādhiṃ na pāpuṇāti, samādhi paññaṃ na pāpuṇāti, tasmā uparimaṃ upanidhāya heṭṭhimaṃ oramattakaṃ nāma hoti. Kathaṃ sīlaṃ samādhiṃ na pāpuṇāti? Bhagavā hi abhisambodhito sattame saṃvacchare sāvatthinagara – dvāre kaṇḍambarukkhamūle dvādasayojane ratanamaṇḍape yojanappamāṇe ratanapallaṅke nisīditvā tiyojanike dibbasetacchatte dhāriyamāne dvādasayojanāya parisāya attādānaparidīpanaṃ titthiyamaddanaṃ – 『『uparimakāyato aggikkhandho pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati…pe… ekekalomakūpato aggikkhandho pavattati, ekekalomakūpato udakadhārā pavattati, channaṃ vaṇṇāna』』ntiādinayappavattaṃ yamakapāṭihāriyaṃ dasseti. Tassa suvaṇṇavaṇṇasarīrato suvaṇṇavaṇṇā rasmiyo uggantvā yāva bhavaggā gacchanti, sakaladasasahassacakkavāḷassa alaṅkaraṇakālo viya hoti, dutiyā dutiyā rasmiyo purimāya purimāya yamakayamakā viya ekakkhaṇe viya pavattanti.
Dvinnañca cittānaṃ ekakkhaṇe pavatti nāma natthi. Buddhānaṃ pana bhagavantānaṃ bhavaṅgaparivāsassa lahukatāya pañcahākārehi āciṇṇavasitāya ca, tā ekakkhaṇe viya pavattanti. Tassā tassā pana rasmiyā āvajjanaparikammādhiṭṭhānāni visuṃ visuṃyeva.
Nīlarasmiatthāya hi bhagavā nīlakasiṇaṃ samāpajjati, pītarasmiatthāya pītakasiṇaṃ, lohitaodātarasmiatthāya lohitaodātakasiṇaṃ, aggikkhandhatthāya tejokasiṇaṃ, udakadhāratthāya āpokasiṇaṃ samāpajjati. Satthā caṅkamati, nimmito tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappetīti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Ettha ekampi sīlassa kiccaṃ natthi, sabbaṃ samādhikiccameva. Evaṃ sīlaṃ samādhiṃ na pāpuṇāti.
Yaṃ pana bhagavā kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni pāramiyo pūretvā, ekūnatiṃsavassakāle cakkavattisirīnivāsabhūtā bhavanā nikkhamma anomānadītīre pabbajitvā, chabbassāni padhānayogaṃ katvā, visākhapuṇṇamāyaṃ uruvelagāme sujātāya dinnaṃ pakkhittadibbojaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā, sāyanhasamaye dakkhiṇuttarena bodhimaṇḍaṃ pavisitvā assatthadumarājānaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā, pubbuttarabhāge ṭhito tiṇasanthāraṃ santharitvā, tisandhipallaṅkaṃ ābhujitvā, caturaṅgasamannāgataṃ mettākammaṭṭhānaṃ pubbaṅgamaṃ katvā, vīriyādhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhāya, cuddasahatthapallaṅkavaragato suvaṇṇapīṭhe ṭhapitaṃ rajatakkhandhaṃ viya paññāsahatthaṃ bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā, upari maṇichattena viya bodhisākhāya dhāriyamāno, suvaṇṇavaṇṇe cīvare pavāḷasadisesu bodhiaṅkuresu patamānesu, sūriye atthaṃ upagacchante mārabalaṃ vidhamitvā, paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā, paccūsakāle sabbabuddhānamāciṇṇe paccayākāre ñāṇaṃ otāretvā, ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā, tadeva pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā, maggapaṭipāṭiyā adhigatena catutthamaggena sabbakilese khepetvā sabbabuddhaguṇe paṭivijjhi, idamassa paññākiccaṃ. Evaṃ samādhi paññaṃ na pāpuṇāti.
以下是完整的簡體中文翻譯: 這樣,其他許多經文也應當被理解。在這些數百部經文中,戒被極其重視。那為何在這個地方說"很小的事情"呢?是因為上面有優點的依附。戒確實無法獲得禪定,禪定也無法獲得智慧,因此上面依附的下面的被稱為"最小的"。戒為何無法獲得禪定?因為世尊在成道的第七年,在舍衛城——在卡南樹根下,距離十二由旬的寶座,坐在寶座上,身上覆蓋著天衣,承受著十二由旬的眾生,進行自我照明,教導異教徒——"上面的身體產生火焰,下面的身體產生水流……每個小井中產生火焰,每個小井中產生水流,六種顏色"等,以此展示了雙重的神奇。其金色的身體,金色的光線,直到涅槃的時刻,像是整個十方世界的裝飾,第二道第二道光線,像是前面的前面,像是同時出現的光線。 兩個心靈同時出現的情況是不存在的。然而,佛陀的智慧由於生存的輕盈和五種因緣的積累,像是同時出現的。這些光線的注視和準備各自不同。 爲了獲得藍色光線,世尊進入藍色的禪定;爲了獲得黃色光線,進入黃色的禪定;爲了獲得紅色光線,進入紅色的禪定;爲了獲得火焰的光線,進入火的禪定;爲了獲得水流的光線,進入水的禪定。老師行走、站立或坐下,所有這些都應當詳細闡述。在這裡,戒的功能沒有,全部是禪定的功能。因此,戒無法獲得禪定。 然而,世尊在經歷了數百千的無量的波羅蜜后,在三十年的時間裡,作為轉輪聖王,離開了世俗,來到安摩那河的岸邊,經過六年的修行,接受了蘇賈塔所供的米飯,享用著蜜飯,傍晚時分,朝向南北的菩提樹,繞著阿薩樹轉三圈,站在東邊,整理草墊,準備坐下,設定慈心的修行,發起精進,坐在六十個手掌的寶座上,像是五十個手掌的身後,像是戴著寶石的頂冠,穿著金色的袈裟,像是被珊瑚裝飾的菩提樹,隨著太陽的升起,擊破魔軍,回憶過去的生世,清除中間的天眼,拯救早晨時分,向所有佛陀所教導的條件,進入四禪,建立觀察,提升觀察,藉助所獲得的第四道,清除所有的煩惱,了知所有佛陀的功德,這就是他的智慧功能。因此,禪定無法獲得智慧。
Tattha yathā hatthe udakaṃ pātiyaṃ udakaṃ na pāpuṇāti, pātiyaṃ udakaṃ ghaṭe udakaṃ na pāpuṇāti, ghaṭe udakaṃ kolambe udakaṃ na pāpuṇāti, kolambe udakaṃ cāṭiyaṃ udakaṃ na pāpuṇāti, cāṭiyaṃ udakaṃ mahākumbhiyaṃ udakaṃ na pāpuṇāti, mahākumbhiyaṃ udakaṃ kusobbhe udakaṃ na pāpuṇāti, kusobbhe udakaṃ kandare udakaṃ na pāpuṇāti, kandare udakaṃ kunnadiyaṃ udakaṃ na pāpuṇāti, kunnadiyaṃ udakaṃ pañcamahānadiyaṃ udakaṃ na pāpuṇāti, pañcamahānadiyaṃ udakaṃ cakkavāḷamahāsamudde udakaṃ na pāpuṇāti, cakkavāḷamahāsamudde udakaṃ sinerupādake mahāsamudde udakaṃ na pāpuṇāti. Pātiyaṃ udakaṃ upanidhāya hatthe udakaṃ parittaṃ…pe… sinerupādakamahāsamudde udakaṃ upanidhāya cakkavāḷamahāsamudde udakaṃ parittaṃ. Iti uparūpari udakaṃ bahukaṃ upādāya heṭṭhā heṭṭhā udakaṃ parittaṃ hoti.
Evameva upari upari guṇe upādāya heṭṭhā heṭṭhā sīlaṃ appamattakaṃ oramattakanti veditabbaṃ. Tenāha – 『『appamattakaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, oramattakaṃ sīlamattaka』』nti.
Yenaputhujjanoti, ettha –
『『Duve puthujjanā vuttā, buddhenādiccabandhunā;
Andho puthujjano eko, kalyāṇeko puthujjano』』ti.
Tattha yassa khandhadhātuāyatanādīsu uggahaparipucchāsavanadhāraṇapaccavekkhaṇāni natthi, ayaṃ andhaputhujjano. Yassa tāni atthi, so kalyāṇaputhujjano. Duvidhopi panesa –
『『Puthūnaṃ jananādīhi, kāraṇehi puthujjano;
Puthujjanantogadhattā, puthuvāyaṃ jano iti』』.
So hi puthūnaṃ nānappakārānaṃ kilesādīnaṃ jananādīhi kāraṇehi puthujjano. Yathāha –
『『Puthu kilese janentīti puthujjanā, puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā, puthu satthārānaṃ mukhullokikāti puthujjanā, puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā, puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā, puthu nānāoghehi vuyhanti, puthu santāpehi santappanti, puthu pariḷāhehi pariḍayhanti, puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā, puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti puthujjanā』』ti. Puthūnaṃ gaṇanapathamatītānaṃ ariyadhammaparammukhānaṃ nīcadhammasamācārānaṃ janānaṃ antogadhattāpi puthujjano, puthuvāyaṃ visuṃyeva saṅkhyaṃ gato visaṃsaṭṭho sīlasutādiguṇayuttehi ariyehi janehīti puthujjanoti.
Tathāgatassāti aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato. Tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathavāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti.
以下是完整的簡體中文翻譯: 正如手中的水無法到達盆中的水,盆中的水無法到達罐中的水,罐中的水無法到達水罐中的水,水罐中的水無法到達大罐中的水,大罐中的水無法到達水缸中的水,水缸中的水無法到達山洞中的水,山洞中的水無法到達小河中的水,小河中的水無法到達五大河中的水,五大河中的水無法到達世界大海中的水,世界大海中的水無法到達須彌山腳下的大海中的水。盆中的水依附於手中的水是微小的……直到須彌山腳下大海的水依附於世界大海中的水是微小的。這樣,一層層水被取用,下面的水就變得微小。 同樣,依附於上面的功德,下面的戒應當被理解為微小和最小。因此說:"這只是很小的事情,比丘們,最小的、戒的尺度"。 關於"凡夫",這裡說: "世尊、日種族之友說了兩種凡夫; 一種是盲目的凡夫,一種是善良的凡夫。" 在這裡,對於五蘊、界、處等沒有學習、詢問、聽聞、保持和反思的人,這是盲目的凡夫。對於有這些的人,是善良的凡夫。這還有兩種解釋: "因為產生廣泛事物的原因,稱為凡夫; 因為包含廣泛事物,所以這個人是廣泛的。" 他因為產生各種煩惱等廣泛事物的原因而成為凡夫。正如所說: "產生廣泛煩惱,所以是凡夫;保持未被破壞的身見,所以是凡夫;關注眾多老師的面孔,所以是凡夫;未從所有生命狀態中解脫,所以是凡夫;造作各種各樣的業,所以是凡夫;被各種洪流沖走,被各種苦惱折磨,被各種熱惱灼燒,在五種感官慾望中貪戀、執著、迷醉、昏迷、沉溺、黏附,所以是凡夫;被五種障礙所遮蔽,所以是凡夫。" 因為包含了眾多超出計數、背離聖法、具有低劣行為的人,所以是凡夫;這個人完全獨立,與具有戒、聞等品質的聖者分離,所以是凡夫。 如來有八種原因而成為如來。"如此而來"是如來,"如此而去"是如來,"到達如此特徵"是如來,"對如此法完全覺悟"是如來,"如此顯示"是如來,"如此說"是如來,"如此行"是如來,"征服"是如來。
Kathaṃ bhagavā tathā āgatoti tathāgato? Yathā sabbalokahitāya ussukkamāpannā purimakā sammāsambuddhā āgatā, yathā vipassī bhagavā āgato, yathā sikhī bhagavā, yathā vessabhū bhagavā, yathā kakusandho bhagavā, yathā koṇāgamano bhagavā, yathā kassapo bhagavā āgato . Kiṃ vuttaṃ hoti? Yena abhinīhārena ete bhagavanto āgatā, teneva amhākampi bhagavā āgato. Atha vā yathā vipassī bhagavā…pe… yathā kassapo bhagavā dānapāramiṃ pūretvā, sīlanekkhammapaññāvīriyakhantisaccaadhiṭṭhānamettāupekkhāpāramiṃ pūretvā, imā dasa pāramiyo, dasa upapāramiyo, dasa paramatthapāramiyoti samatiṃsapāramiyo pūretvā aṅgapariccāgaṃ, nayanadhanarajjaputtadārapariccāganti ime pañca mahāpariccāge pariccajitvā pubbayogapubbacariyadhammakkhānañātatthacariyādayo pūretvā buddhicariyāya koṭiṃ patvā āgato; tathā amhākampi bhagavā āgato. Atha vā yathā vipassī bhagavā…pe… kassapo bhagavā cattāro satipaṭṭhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro iddhipāde, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅge, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvetvā brūhetvā āgato, tathā amhākampi bhagavā āgato. Evaṃ tathā āgatoti tathāgato.
『『Yatheva lokamhi vipassiādayo,
Sabbaññubhāvaṃ munayo idhāgatā;
Tathā ayaṃ sakyamunīpi āgato,
Tathāgato vuccati tena cakkhumā』』ti.
Evaṃ tathā āgatoti tathāgato.
Kathaṃ tathā gatoti tathāgato? Yathā sampatijāto vipassī bhagavā gato…pe… kassapo bhagavā gato.
Kathañca so bhagavā gato ? So hi sampati jātova samehi pādehi pathaviyaṃ patiṭṭhāya uttarābhimukho sattapadavītihārena gato. Yathāha – 『『sampatijāto kho, ānanda, bodhisatto samehi pādehi patiṭṭhahitvā uttarābhimukho sattapadavītihārena gacchati, setamhi chatte anudhāriyamāne sabbā ca disā anuviloketi, āsabhiṃ vācaṃ bhāsati – 『aggohamasmi lokassa, jeṭṭhohamasmi lokassa, seṭṭhohamasmi lokassa, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo』ti』』 (dī. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: 世尊如何"如此而來"而成為如來?正如所有先前的正等正覺者爲了世間利益而來,如毗舍離佛、如師子佛、如毗舍浮佛、如拘留孫佛、如拘那含佛、如迦葉佛已經來到。這是什麼意思?這些世尊以何種志願而來,我們的世尊也以同樣的志願而來。或者,如毗舍離佛……直到迦葉佛,圓滿了佈施波羅蜜,圓滿了戒、出離、智慧、精進、忍辱、真誠、決意、慈悲、舍波羅蜜,這三十種波羅蜜;捨棄身體、眼睛、財富、王國、妻子兒女;完成先前的修行、先前的行為、法的宣說、知識的實踐等,達到智慧行的頂點而來;我們的世尊也如此而來。或者,如毗舍離佛……直到迦葉佛,修習四念處、四正勤、四神足、五根、五力、七覺支、聖八正道而來;我們的世尊也如此而來。這樣"如此而來"就是如來。 "正如世間的毗舍離等諸佛, 諸智者來到此處,成為一切知; 薩迦牟尼也如此而來, 因此被稱為如來,具眼者。" 這樣"如此而來"就是如來。 如何"如此而去"而成為如來?正如誕生后的毗舍離佛……直到迦葉佛已經去。 世尊如何去?他剛一誕生,就以平穩的雙腳站立在地上,面向北方,走七步。正如所說:"阿難,菩薩誕生后,以平穩的雙腳站立,面向北方,走七步,在白色的傘蓋下,環顧四方,發出雄壯的聲音說:'我是世間的最高者、最年長者、最尊貴者,這是我最後一次出生,今後再無重生。'"
2.31).
Tañcassa gamanaṃ tathaṃ ahosi? Avitathaṃ anekesaṃ visesādhigamānaṃ pubbanimittabhāvena. Yañhi so sampatijātova samehi pādehi patiṭṭhahi. Idamassa caturiddhipādapaṭilābhassa pubbanimittaṃ.
Uttarābhimukhabhāvo pana sabbalokuttarabhāvassa pubbanimittaṃ.
Sattapadavītihāro, sattabojjhaṅgaratanapaṭilābhassa.
『『Suvaṇṇadaṇḍā vītipatanti cāmarā』』ti, ettha vuttacāmarukkhepo pana sabbatitthiyanimmaddanassa.
Setacchattadhāraṇaṃ, arahattavimuttivaravimalasetacchattapaṭilābhassa.
Sattamapadūpari ṭhatvā sabbadisānuvilokanaṃ, sabbaññutānāvaraṇañāṇapaṭilābhassa.
Āsabhivācābhāsanaṃ appaṭivattiyavaradhammacakkappavattanassa pubbanimittaṃ.
Tathā ayaṃ bhagavāpi gato, tañcassa gamanaṃ tathaṃ ahosi, avitathaṃ, tesaṃyeva visesādhigamānaṃ pubbanimittabhāvena.
Tenāhu porāṇā –
『『Muhuttajātova gavampatī yathā,
Samehi pādehi phusī vasundharaṃ;
So vikkamī satta padāni gotamo,
Setañca chattaṃ anudhārayuṃ marū.
Gantvāna so satta padāni gotamo,
Disā vilokesi samā samantato;
Aṭṭhaṅgupetaṃ giramabbhudīrayi,
Sīho yathā pabbatamuddhaniṭṭhito』』ti.
Evaṃ tathā gatoti tathāgato.
Atha vā yathā vipassī bhagavā…pe… yathā kassapo bhagavā, ayampi bhagavā tatheva nekkhammena kāmacchandaṃ pahāya gato , abyāpādena byāpādaṃ, ālokasaññāya thinamiddhaṃ, avikkhepena uddhaccakukkuccaṃ, dhammavavatthānena vicikicchaṃ pahāya ñāṇena avijjaṃ padāletvā, pāmojjena aratiṃ vinodetvā, paṭhamajjhānena nīvaraṇakavāṭaṃ ugghāṭetvā, dutiyajjhānena vitakkavicāraṃ vūpasametvā, tatiyajjhānena pītiṃ virājetvā, catutthajjhānena sukhadukkhaṃ pahāya, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā rūpasaññāpaṭighasaññānānattasaññāyo samatikkamitvā, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā ākāsānañcāyatanasaññaṃ, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā viññāṇañcāyatanasaññaṃ, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasaññaṃ samatikkamitvā gato.
Aniccānupassanāya niccasaññaṃ pahāya, dukkhānupassanāya sukhasaññaṃ, anattānupassanāya attasaññaṃ, nibbidānupassanāya nandiṃ, virāgānupassanāya rāgaṃ, nirodhānupassanāya samudayaṃ, paṭinissaggānupassanāya ādānaṃ, khayānupassanāya ghanasaññaṃ, vayānupassanāya āyūhanaṃ, vipariṇāmānupassanāya dhuvasaññaṃ, animittānupassanāya nimittaṃ, appaṇihitānupassanāya paṇidhiṃ, suññatānupassanāya abhinivesaṃ, adhipaññādhammavipassanāya sārādānābhinivesaṃ, yathābhūtañāṇadassanena sammohābhinivesaṃ, ādīnavānupassanāya ālayābhinivesaṃ, paṭisaṅkhānupassanāya appaṭisaṅkhaṃ, vivaṭṭānupassanāya saṃyogābhinivesaṃ, sotāpattimaggena diṭṭhekaṭṭhe kilese bhañjitvā, sakadāgāmimaggena oḷārike kilese pahāya, anāgāmimaggena aṇusahagate kilese samugghāṭetvā, arahattamaggena sabbakilese samucchinditvā gato. Evampi tathā gatoti tathāgato.
Kathaṃ tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato?Pathavīdhātuyā kakkhaḷattalakkhaṇaṃ tathaṃ avitathaṃ. Āpodhātuyā paggharaṇalakkhaṇaṃ. Tejodhātuyā uṇhattalakkhaṇaṃ. Vāyodhātuyā vitthambhanalakkhaṇaṃ. Ākāsadhātuyā asamphuṭṭhalakkhaṇaṃ. Viññāṇadhātuyā vijānanalakkhaṇaṃ.
以下是完整的簡體中文翻譯: 他的行走是否真實?這是真實的,作為許多特殊成就的先兆。因為他剛誕生就以平穩的雙腳站立。這是四神足獲得的先兆。 面向北方是超越一切世間的先兆。 走七步是獲得七覺支寶的先兆。 "金色的棍子飄揚,白色的扇子"中提到的扇子搖動,是擊敗所有異教徒的先兆。 持白傘是獲得無上清凈解脫的白傘的先兆。 站在第七步上環顧四方,是獲得無障礙一切知智的先兆。 發出雄壯的聲音,是轉動不可逆轉的最高法輪的先兆。 這位世尊也如此而去,他的行走確實如此,真實不虛,作為那些特殊成就的先兆。 因此古人說: "猶如牛王剛一誕生, 平穩雙足觸大地; 喬達摩走七步前行, 諸天持白傘護持。 喬達摩走過七步后, 四方平等環顧看; 發出八支圓滿言語, 如獅站立山巔上。" 這樣"如此而去"就是如來。 或者,如毗舍離佛……直到迦葉佛,這位世尊也以同樣的出離,捨棄欲貪,以無瞋捨棄瞋恚,以正念捨棄昏沉睡眠,以不散亂捨棄掉舉惡作,以法確定捨棄疑慮,以智慧擊破無明,以歡喜除去厭惡,以初禪開啟障礙之門,以二禪平息尋伺,以三禪除去喜,以四禪捨棄苦樂,超越色想、觸想、種種想,經過虛空無邊處定、識無邊處定、無所有處定、非想非非想處定而去。 以無常隨觀捨棄常想,以苦隨觀捨棄樂想,以無我隨觀捨棄我想,以厭離隨觀捨棄喜,以離欲隨觀捨棄貪,以滅隨觀捨棄集,以捨棄隨觀捨棄執取,以壞隨觀捨棄堅固想,以壞隨觀捨棄積集,以變壞隨觀捨棄恒常想,以無相隨觀捨棄相,以無愿隨觀捨棄愿,以空隨觀捨棄執著,以勝義法觀察捨棄執取本質的執著,以如實知見捨棄顛倒執著,以過患隨觀捨棄依著,以回覆隨觀捨棄不回覆,以出離隨觀捨棄結縛,以須陀洹道擊破見所繫縛的煩惱,以斯陀含道捨棄粗煩惱,以阿那含道拔除微細煩惱,以阿羅漢道斷除一切煩惱而去。這樣"如此而去"就是如來。 如何"到達如此特徵"而成為如來?地界的堅硬特徵是真實不虛。水界的流動特徵,火界的熱性特徵,風界的支撐特徵,虛空界的不障礙特徵,識界的了別特徵。
Rūpassa ruppanalakkhaṇaṃ. Vedanāya vedayitalakkhaṇaṃ. Saññāya sañjānanalakkhaṇaṃ. Saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇalakkhaṇaṃ. Viññāṇassa vijānanalakkhaṇaṃ.
Vitakkassa abhiniropanalakkhaṇaṃ. Vicārassa anumajjanalakkhaṇaṃ pītiyā pharaṇalakkhaṇaṃ. Sukhassa sātalakkhaṇaṃ. Cittekaggatāya avikkhepalakkhaṇaṃ. Phassassa phusanalakkhaṇaṃ.
Saddhindriyassa adhimokkhalakkhaṇaṃ. Vīriyindriyassa paggahalakkhaṇaṃ. Satindriyassa upaṭṭhānalakkhaṇaṃ. Samādhindriyassa avikkhepalakkhaṇaṃ. Paññindriyassa pajānanalakkhaṇaṃ.
Saddhābalassa assaddhiye akampiyalakkhaṇaṃ. Vīriyabalassa kosajje, satibalassa muṭṭhassacce. Samādhibalassa uddhacce, paññābalassa avijjāya akampiyalakkhaṇaṃ.
Satisambojjhaṅgassa upaṭṭhānalakkhaṇaṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgassa pavicayalakkhaṇaṃ. Vīriyasambojjhaṅgassa paggahalakkhaṇaṃ. Pītisambojjhaṅgassa pharaṇalakkhaṇaṃ. Passaddhisambojjhaṅgassa vūpasamalakkhaṇaṃ. Samādhisambojjhaṅgassa avikkhepalakkhaṇaṃ. Upekkhāsambojjhaṅgassa paṭisaṅkhānalakkhaṇaṃ.
Sammādiṭṭhiyā dassanalakkhaṇaṃ. Sammāsaṅkappassa abhiniropanalakkhaṇaṃ. Sammāvācāya pariggahalakkhaṇaṃ. Sammākammantassa samuṭṭhānalakkhaṇaṃ. Sammāājīvassa vodānalakkhaṇaṃ. Sammāvāyāmassa paggahalakkhaṇaṃ. Sammāsatiyā upaṭṭhānalakkhaṇaṃ. Sammāsamādhissa avikkhepalakkhaṇaṃ.
Avijjāya aññāṇalakkhaṇaṃ. Saṅkhārānaṃ cetanālakkhaṇaṃ. Viññāṇassa vijānanalakkhaṇaṃ. Nāmassa namanalakkhaṇaṃ. Rūpassa ruppanalakkhaṇaṃ. Saḷāyatanassa āyatanalakkhaṇaṃ. Phassassa phusanalakkhaṇaṃ. Vedanāya vedayitalakkhaṇaṃ. Taṇhāya hetulakkhaṇaṃ. Upādānassa gahaṇalakkhaṇaṃ. Bhavassa āyūhanalakkhaṇaṃ. Jātiyā nibbattilakkhaṇaṃ. Jarāya jīraṇalakkhaṇaṃ. Maraṇassa cutilakkhaṇaṃ.
Dhātūnaṃ suññatālakkhaṇaṃ. Āyatanānaṃ āyatanalakkhaṇaṃ. Satipaṭṭhānānaṃ upaṭṭhānalakkhaṇaṃ. Sammappadhānānaṃ padahanalakkhaṇaṃ. Iddhipādānaṃ ijjhanalakkhaṇaṃ. Indriyānaṃ adhipatilakkhaṇaṃ. Balānaṃ akampiyalakkhaṇaṃ. Bojjhaṅgānaṃ niyyānalakkhaṇaṃ. Maggassa hetulakkhaṇaṃ.
Saccānaṃ tathalakkhaṇaṃ. Samathassa avikkhepalakkhaṇaṃ. Vipassanāya anupassanālakkhaṇaṃ. Samathavipassanānaṃ ekarasalakkhaṇaṃ. Yuganaddhānaṃ anativattanalakkhaṇaṃ.
Sīlavisuddhiyā saṃvaralakkhaṇaṃ. Cittavisuddhiyā avikkhepalakkhaṇaṃ. Diṭṭhivisuddhiyā dassanalakkhaṇaṃ.
Khaye ñāṇassa samucchedanalakkhaṇaṃ. Anuppāde ñāṇassa passaddhilakkhaṇaṃ.
Chandassa mūlalakkhaṇaṃ. Manasikārassa samuṭṭhāpanalakkhaṇaṃ. Phassassa samodhānalakkhaṇaṃ. Vedanāya samosaraṇalakkhaṇaṃ. Samādhissa pamukhalakkhaṇaṃ. Satiyā ādhipateyyalakkhaṇaṃ. Paññāya tatuttariyalakkhaṇaṃ. Vimuttiyā sāralakkhaṇaṃ… amatogadhassa nibbānassa pariyosānalakkhaṇaṃ tathaṃ avitathaṃ. Evaṃ tathalakkhaṇaṃ ñāṇagatiyā āgato avirajjhitvā patto anuppattoti tathāgato. Evaṃ tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato.
Kathaṃ tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato? Tathadhammā nāma cattāri ariyasaccāni. Yathāha – 『『cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri? 『Idaṃ dukkha』nti bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathameta』』nti (saṃ. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: 色的特徵是破壞。受的特徵是感受。想的特徵是認知。行的特徵是造作。識的特徵是了別。 尋的特徵是專注。伺的特徵是審察。喜的特徵是遍滿。樂的特徵是安適。心一境性的特徵是不散亂。觸的特徵是接觸。 信根的特徵是堅定。精進根的特徵是策勵。念根的特徵是安住。定根的特徵是不散亂。慧根的特徵是了知。 信力的特徵是在無信時不動搖。精進力的特徵是懈怠,念力的特徵是失念。定力的特徵是散亂,慧力的特徵是無明時不動搖。 念覺支的特徵是安住。法察覺支的特徵是抉擇。精進覺支的特徵是策勵。喜覺支的特徵是遍滿。輕安覺支的特徵是平息。定覺支的特徵是不散亂。舍覺支的特徵是觀察。 正見的特徵是見。正思惟的特徵是專注。正語的特徵是防護。正業的特徵是生起。正命的特徵是清凈。正精進的特徵是策勵。正念的特徵是安住。正定的特徵是不散亂。 無明的特徵是無知。行的特徵是意志。識的特徵是了別。名的特徵是彎曲。色的特徵是破壞。六處的特徵是處。觸的特徵是接觸。受的特徵是感受。渴愛的特徵是因。取的特徵是執取。有的特徵是積集。生的特徵是生起。老的特徵是衰敗。死的特徵是壞滅。 界的特徵是空。處的特徵是處。念處的特徵是安住。正勤的特徵是努力。神足的特徵是成就。根的特徵是主導。力的特徵是不動搖。覺支的特徵是出離。道的特徵是因。 諦的特徵是如此。止的特徵是不散亂。觀的特徵是隨觀。止觀的特徵是一味。雙運的特徵是不超越。 戒清凈的特徵是防護。心清凈的特徵是不散亂。見清凈的特徵是見。 壞滅智的特徵是斷除。不生智的特徵是寂靜。 欲的特徵是根本。意念的特徵是生起。觸的特徵是聚合。受的特徵是聚集。定的特徵是先導。唸的特徵是主宰。慧的特徵是最勝。解脫的特徵是精髓……不死所攝的涅槃的終極特徵是真實不虛。這樣以"如此特徵"以智慧方式到達,不偏不倚,獲得,成就,所以是如來。這樣"到達如此特徵"就是如來。 如何"對如此法完全覺悟"而成為如來?如此法即四聖諦。正如所說:"比丘們,這四種是真實的、不虛的、不變的。哪四種呢?比丘們,'這是苦',這是真實的、不虛的、不變的。"
5.1090) vitthāro. Tāni ca bhagavā abhisambuddho, tasmā tathānaṃ dhammānaṃ abhisambuddhattā tathāgatoti vuccati. Abhisambuddhattho hettha gatasaddo.
Api ca jarāmaraṇassa jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭho tatho avitatho anaññatho…pe…, saṅkhārānaṃ avijjāpaccayasambhūtasamudāgataṭṭho tatho avitatho anaññatho…pe…, tathā avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho, saṅkhārānaṃ viññāṇassa paccayaṭṭho…pe…, jātiyā jarāmaraṇassa paccayaṭṭho tatho avitatho anaññatho. Taṃ sabbaṃ bhagavā abhisambuddho, tasmāpi tathānaṃ dhammānaṃ abhisambuddhattā tathāgatoti vuccati. Evaṃ tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato.
Kathaṃ tathadassitāya tathāgato? Bhagavā yaṃ sadevake loke…pe…, sadevamanussāya pajāya aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ cakkhudvāre āpāthamāgacchantaṃ rūpārammaṇaṃ nāma atthi, taṃ sabbākārato jānāti passati. Evaṃ jānatā passatā ca, tena taṃ iṭṭhāniṭṭhādivasena vā diṭṭhasutamutaviññātesu labbhamānakapadavasena vā. 『『Katamaṃ taṃ rūpaṃ rūpāyatanaṃ? Yaṃ rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya vaṇṇanibhā sanidassanaṃ sappaṭighaṃ nīlaṃ pītaka』』ntiādinā (dha. sa. 616) nayena anekehi nāmehi terasahi vārehi dvepaññāsāya nayehi vibhajjamānaṃ tathameva hoti, vitathaṃ natthi. Esa nayo sotadvārādīsupi āpāthaṃ āgacchantesu saddādīsu. Vuttañcetaṃ bhagavatā – 『『yaṃ bhikkhave, sadevakassa lokassa…pe… sadevamanussāya pajāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ jānāmi. Tamahaṃ abbhaññāsiṃ, taṃ tathāgatassa viditaṃ, taṃ tathāgato na upaṭṭhāsī』』ti (a. ni. 4.24). Evaṃ tathadassitāya tathāgato. Tattha tathadassī atthe tathāgatoti padasambhavo veditabbo.
Kathaṃ tathavāditāya tathāgato? Yaṃ rattiṃ bhagavā bodhimaṇḍe aparājitapallaṅke nisinno tiṇṇaṃ mārānaṃ matthakaṃ madditvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho, yañca rattiṃ yamakasālānamantare anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi, etthantare pañcacattālīsavassaparimāṇe kāle paṭhamabodhiyāpi majjhimabodhiyāpi pacchimabodhiyāpi yaṃ bhagavatā bhāsitaṃ – suttaṃ, geyyaṃ…pe… vedallaṃ, taṃ sabbaṃ atthato ca byañjanato ca anupavajjaṃ, anūnamanadhikaṃ, sabbākāraparipuṇṇaṃ, rāgamadanimmadanaṃ, dosamohamadanimmadanaṃ. Natthi tattha vālaggamattampi avakkhalitaṃ, sabbaṃ taṃ ekamuddikāya lañchitaṃ viya, ekanāḷiyā mitaṃ viya, ekatulāya tulitaṃ viya ca, tathameva hoti avitathaṃ anaññathaṃ. Tenāha – 『『yañca, cunda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā. Tasmā 『tathāgato』ti vuccatī』』ti (a. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: 因為這位世尊已經完全覺悟,所以稱為如來。這裡「覺悟」的詞是指「已到達」。 而且,老與死是由生所依生起的,確實如此,不變、不異……等等,行是由無明所依生起的,確實如此,不變、不異……等等,正如無明是行的因,行是識的因……等等,生是老與死的因,確實如此,不變、不異。所有這些,世尊都已完全覺悟,因此也稱為如來。這樣對如是法的真實覺悟就是如來。 如何「如是顯現」而成為如來?世尊在有天界的世界……等等,在有人的種族中,在無限的世界中,無限的生靈通過眼門而來,名為色的對象,世尊對此一切都瞭然於心,看得清楚。這樣知道、看見之後,便能以所見所聞所知所得到的方式來理解「這是色」的色的對象,色的對象是由四種大元素所依而存在,具有色澤的可見性,完全具足,無障礙,藍色、黃色……等等(如《大智度論》所述)以許多名稱、十三種方式、二十五種類別來劃分,確實如此,沒有虛假。這個道理同樣適用於耳門等處的聲響。世尊也曾說:「比丘們,關於有天界的世界……等等,在有人的種族中,所見、所聞、所知、所得到、所追求、所思維的,我都知道。我曾完全瞭解它,這對如來來說是已知的,而如來並未對此有所依賴」(《阿含經》4.24)。因此「如是顯現」就是如來。在那裡,「如是顯現」的意義是應當理解為如來。 如何「如是說法」而成為如來?當夜,世尊坐在菩提樹下,坐在無敵的座位上,擊敗了三位魔王,完全覺悟了無上的正等正覺;而且在那夜,他在雙房間中,入無餘涅槃,經歷了五十多年的時間,第一次覺悟、第二次覺悟、第三次覺悟,世尊所說的——教法、歌謠……等等,所有這些在意義上和字面上都是無可指摘的,既不多也不少,完全具足,能驅除貪慾,能驅除瞋恚與無明。那裡沒有一絲一毫的散失,所有的一切就像用一隻手捧著,像用一根管子量度,像用一把秤來稱量,確實如此,不變、不異。因此說:「而且,尊者,夜間如來完全覺悟了無上的正等正覺,夜間入無餘涅槃,所說、所表達的、所指的,所有這些都如是,沒有別的。所以稱為『如來』」。
4.23). Gadattho hettha gatasaddo. Evaṃ tathavāditāya tathāgato.
Api ca āgadanaṃ āgado, vacananti attho. Tayo aviparīto āgado assāti, da-kārassa ta-kāraṃ katvā tathāgatoti evametasmiṃ atthe padasiddhi veditabbā.
Kathaṃ tathākāritāya tathāgato? Bhagavato hi vācāya kāyo anulometi, kāyassapi vācā, tasmā yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī ca hoti. Evaṃbhūtassa cassa yathāvācā, kāyopi tathā gato pavattoti attho. Yathā ca kāyo, vācāpi tathā gatā pavattāti tathāgato. Tenevāha – 『『yathāvādī, bhikkhave, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī . Iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī. Tasmā 『tathāgato』ti vuccatī』』ti (a. ni. 4.23). Evaṃ tathākāritāya tathāgato.
Kathaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato? Upari bhavaggaṃ heṭṭhā avīciṃ pariyantaṃ katvā tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu sabbasatte abhibhavati sīlenapi samādhināpi paññāyapi vimuttiyāpi, vimuttiñāṇadassanenapi na tassa tulā vā pamāṇaṃ vā atthi; atulo appameyyo anuttaro rājātirājā devadevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ atibrahmā. Tenāha – 『『sadevake, bhikkhave, loke…pe… sadevamanussāya pajāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, tasmā 『tathāgato』ti vuccatī』』ti.
Tatrevaṃ padasiddhi veditabbā. Agado viya agado. Ko panesa? Desanāvilāsamayo ceva puññussayo ca. Tena hesa mahānubhāvo bhisakko dibbāgadena sappe viya sabbaparappavādino sadevakañca lokaṃ abhibhavati. Iti sabbālokābhibhavane tatho aviparīto desanāvilāsamayo ceva puññussayo ca agado assāti. Da-kārassa ta-kāraṃ katvā tathāgatoti veditabbo. Evaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato.
Api ca tathāya gatotipi tathāgato, tathaṃ gatotipi tathāgato. Gatoti avagato, atīto patto paṭipannoti attho.
Tattha sakalalokaṃ tīraṇapariññāya tathāya gato avagatoti tathāgato. Lokasamudayaṃ pahānapariññāya tathāya gato atītoti tathāgato. Lokanirodhaṃ sacchikiriyāya tathāya gato pattoti tathāgato. Lokanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ tathaṃ gato paṭipannoti tathāgato. Tena vuttaṃ bhagavatā –
『『Loko, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokasmā tathāgato visaṃyutto. Lokasamudayo, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokasamudayo tathāgatassa pahīno. Lokanirodho, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokanirodho tathāgatassa sacchikato. Lokanirodhagāminī paṭipadā, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhā, lokanirodhagāminī paṭipadā tathāgatassa bhāvitā. Yaṃ bhikkhave, sadevakassa lokassa…pe… sabbaṃ taṃ tathāgatena abhisambuddhaṃ. Tasmā, tathāgatoti vuccatī』』ti (a. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: 這裡的「覺悟」是指「已到達」。因此,稱為如來。 而且,「來」的意思是「到達」。三種不變的「來」是指「來」的意思,通過「達」的音節,稱為如來。這在這個意義上應當理解為詞的成立。 如何「如是成就」而成為如來?世尊的言語,身體隨之而動,身體的言語也是如此,因此,如是說者,如是成就;如是成就者,如是說者。如此的人,確實如是,身體也隨之而行。正如身體,言語也隨之而行,因此稱為如來。因此說:「如是說者,比丘們,如來如是成就,如是成就者如是說者。所以稱為如來」(《阿含經》4.23)。因此「如是成就」而成為如來。 如何「如是征服」而成為如來?在上面,經過無邊的世界,直至無間地獄,橫跨無限的世界,世尊以戒律、定、智慧和解脫的力量,征服所有眾生;並且通過解脫的智慧與見證,沒有與他相等或可比擬的;他是無與倫比、無量無邊、無上的王中之王、天神中的天神、諸天之主、最強大的梵天。因此說:「在有天界的世界……等等,在有人的種族中,如來無可征服,未被征服,能主宰一切,因此稱為如來」。 在這裡,應當理解為詞的成立。來者如來。那是什麼呢?是教法的華麗和功德的積累。因此,這位偉大的醫生,像神通廣大者,能征服所有眾生,征服有天界的世界。因此,所有世界的征服者,確實是不變的,教法的華麗和功德的積累是「來」的意思。這樣「如是征服」而成為如來。 而且,稱為「如是到達」也是如來,稱為「如是到達」也是如來。「到達」是指「已到達」,是指「已達到」的意思。 在這裡,完全瞭解整個世界的解脫而到達,因此稱為如來。通過放棄世間的生起而到達,因此稱為如來。通過證實世間的滅盡而到達,因此稱為如來。通過通往世間滅盡的道路而到達,因此稱為如來。因此,世尊說: 「比丘們,世間由如來完全覺悟,世間如來是不受束縛的。世間的生起,由如來完全覺悟,世間的生起已被如來放棄。世間的滅盡,由如來完全覺悟,世間的滅盡已被如來證實。通往世間滅盡的道路,由如來完全覺悟,通往世間滅盡的道路已被如來修行。比丘們,在有天界的世界……等等,所有這一切由如來完全覺悟。因此,稱為如來」(《阿含經》)。
4.23).
Tassapi evaṃ attho veditabbo. Idampi ca tathāgatassa tathāgatabhāvadīpane mukhamattameva. Sabbākārena pana tathāgatova tathāgatassa tathāgatabhāvaṃ vaṇṇeyya.
Katamañca taṃ bhikkhaveti yena appamattakena oramattakena sīlamattakena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya, taṃ katamanti pucchati? Tattha pucchā nāma adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṃsandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā, anumatipucchā, kathetukamyatā pucchāti pañcavidhā hoti.
Tattha katamā adiṭṭhajotanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti, adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhāvanāya pañhaṃ pucchati, ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā.
Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti, diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ, tassa aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati, ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā.
Katamā vimaticchedanā pucchā? Pakatiyā saṃsayapakkhando hoti, vimatipakkhando, dveḷhakajāto, 『『evaṃ nu kho, na nu kho, kinnu kho, kathaṃ nu kho』』ti. So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanā pucchā.
Katamā anumatipucchā? Bhagavā bhikkhūnaṃ anumatiyā pañhaṃ pucchati – 『『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti. Aniccaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ , dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhanteti (mahāva. 21) sabbaṃ vattabbaṃ, ayaṃ anumatipucchā.
Katamā kathetukamyatā pucchā? Bhagavā bhikkhūnaṃ kathetukamyatāya pañhaṃ pucchati. Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro?…Pe… aṭṭhime bhikkhave maggaṅgā. Katame aṭṭhāti, ayaṃ kathetukamyatā pucchā.
Iti imāsu pañcasu pucchāsu adiṭṭhassa tāva kassaci dhammassa abhāvato tathāgatassa adiṭṭhajotanā pucchā natthi. 『『Idaṃ nāma aññehi paṇḍitehi samaṇabrāhmaṇehi saddhiṃ saṃsanditvā desessāmī』』ti samannāhārasseva anuppajjanato diṭṭhasaṃsandanā pucchāpi natthi. Yasmā pana buddhānaṃ ekadhammepi āsappanā parisappanā natthi, bodhimaṇḍeyeva sabbā kaṅkhā chinnā; tasmā vimaticchedanā pucchāpi natthiyeva. Avasesā pana dve pucchā buddhānaṃ atthi, tāsu ayaṃ kathetukamyatā pucchā nāma.
以下是完整的簡體中文翻譯: 對此,也應當這樣理解。這僅僅是如來彰顯如來本性的開端。然而,以一切方式,唯有如來能描述如來的如來本性。 "比丘們,什麼是"是指,以極小、微不足道、僅僅是道德的方式,凡夫在讚頌如來時可能會說些什麼?他詢問:"這是什麼?"在這裡,問題有五種:未見闡明的問題、已見比較的問題、斷除疑慮的問題、同意的問題、欲說的問題。 什麼是未見闡明的問題?本質上,特徵尚未被認知,未被見到、未被比較、未被審察、未被闡明、未被顯現。爲了認知、見到、比較、審察、顯現此特徵,而提出問題,這就是未見闡明的問題。 什麼是已見比較的問題?本質上,特徵已被認知,已被見到、已被比較、已被審察、已被闡明、已被顯現。爲了與其他智者比較而提出問題,這就是已見比較的問題。 什麼是斷除疑慮的問題?本質上處於猶豫狀態,有疑慮,處於兩難境地,"是否如此,是否不是,是什麼,如何"。爲了斷除疑慮而提出問題,這就是斷除疑慮的問題。 什麼是同意的問題?世尊爲了得到比丘們的同意而提出問題——"你們認為如何,比丘們,色是常還是無常?"回答:"無常,尊者。"又問:"無常者是苦還是樂?"回答:"是苦,尊者。"應當說的一切,這就是同意的問題。 什麼是欲說的問題?世尊爲了欲說而向比丘們提出問題。"比丘們,有四種念處。哪四種?"……"比丘們,有八種道支。哪八種?"這就是欲說的問題。 因此,在這五種問題中,由於尚未見到任何法,所以沒有未見闡明的問題。由於尚未生起與其他智者沙門婆羅門比較並宣說的意圖,所以沒有已見比較的問題。因為諸佛對任何法都不執著、不纏繞,在菩提樹下已斷除一切疑慮;所以斷除疑慮的問題也根本不存在。剩餘的兩種問題對諸佛存在,其中這是欲說的問題。
- Idāni taṃ kathetukamyatāya pucchāya pucchitamatthaṃ kathetuṃ 『『pāṇātipātaṃ pahāyā』』tiādimāha.
Tattha pāṇassa atipāto pāṇātipāto, pāṇavadho, pāṇaghātoti vuttaṃ hoti. Pāṇoti cettha vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṃ, tasmiṃ pana pāṇe pāṇasaññino jīvitindriyupacchedakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattā vadhakacetanā pāṇātipāto. So guṇavirahitesu tiracchānagatādīsu pāṇesu khuddake pāṇe appasāvajjo, mahāsarīre mahāsāvajjo, kasmā? Payogamahantatāya. Payogasamattepi vatthumahantatāya. Guṇavantesu manussādīsu appaguṇe pāṇe appasāvajjo, mahāguṇe mahāsāvajjo. Sarīraguṇānaṃ pana samabhāve sati kilesānaṃ upakkamānañca mudutāya appasāvajjo, tibbatāya mahāsāvajjoti veditabbo.
Tassa pañca sambhārā honti – pāṇo, pāṇasaññitā, vadhakacittaṃ, upakkamo, tena maraṇanti . Cha payogā – sāhatthiko, āṇattiko, nissaggiyo, thāvaro, vijjāmayo, iddhimayoti. Imasmiṃ panatthe vitthāriyamāne ativiya papañco hoti, tasmā taṃ na vitthārayāma, aññañca evarūpaṃ. Atthikehi pana samantapāsādikaṃ vinayaṭṭhakathaṃ oloketvā gahetabbaṃ.
Pahāyāti imaṃ pāṇātipātacetanāsaṅkhātaṃ dussīlyaṃ pajahitvā. Paṭiviratoti pahīnakālato paṭṭhāya tato dussīlyato orato viratova. Natthi tassa vītikkamissāmīti cakkhusotaviññeyyā dhammā pageva kāyikāti imināva nayena aññesupi evarūpesu padesu attho veditabbo.
Samaṇoti bhagavā samitapāpatāya laddhavohāro. Gotamoti gottavasena. Na kevalañca bhagavāyeva pāṇātipātā paṭivirato, bhikkhusaṅghopi paṭivirato, desanā pana ādito paṭṭhāya evaṃ āgatā, atthaṃ pana dīpentena bhikkhusaṅghavasenāpi dīpetuṃ vaṭṭati.
Nihitadaṇḍo nihitasatthoti parūpaghātatthāya daṇḍaṃ vā satthaṃ vā ādāya avattanato nikkhittadaṇḍo ceva nikkhittasattho cāti attho. Ettha ca ṭhapetvā daṇḍaṃ sabbampi avasesaṃ upakaraṇaṃ sattānaṃ viheṭhanabhāvato satthanti veditabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhū kattaradaṇḍaṃ vā dantakaṭṭhaṃ vā vāsiṃ pipphalikaṃ vā gahetvā vicaranti, na taṃ parūpaghātatthāya. Tasmā nihitadaṇḍo nihitasattho tveva saṅkhyaṃ gacchati.
Lajjīti pāpajigucchanalakkhaṇāya lajjāya samannāgato. Dayāpannoti dayaṃ mettacittataṃ āpanno. Sabbapāṇabhūtahitānukampīti; sabbe pāṇabhūte hitena anukampako. Tāya dayāpannatāya sabbesaṃ pāṇabhūtānaṃ hitacittakoti attho. Viharatīti iriyati yapeti yāpeti pāleti . Iti vā hi, bhikkhaveti evaṃ vā bhikkhave. Vā saddo upari 『『adinnādānaṃ pahāyā』』tiādīni apekkhitvā vikappattho vutto, evaṃ sabbattha purimaṃ vā pacchimaṃ vā apekkhitvā vikappabhāvo veditabbo.
以下是完整的簡體中文翻譯: 現在,爲了欲說的問題,世尊提到「放棄殺生」等等。 在這裡,生的過度傷害是指殺生、致命、傷害生命。這裡的「生命」在世俗上是指眾生,從究竟上是指生命的感知。在這個生命中,因對生命的感知而產生的殺生意圖,通過身體和言語的某一門徑而表現出來。對於那些無德的眾生,如畜生等,殺生的行為較少;對於大身體的生靈,殺生的行為較多,為什麼呢?因其行為的重大性。即使在行為相當的情況下,由於對象的重大性。對於有德的生靈,如人等,若德行少,殺生的行為較少;若德行多,殺生的行為較多。然而,在身體的德行相同的情況下,由於煩惱的影響,殺生的行為較少;由於強烈的影響,殺生的行為較多。 對此有五種條件——生命、對生命的認知、殺生的意圖、煩惱,因此導致死亡。還有六種行為——有手的、命令的、無放棄的、固定的、智慧的、神通的。在這一方面,詳細闡述會過於繁雜,因此不再詳細闡述,其他類似的情況也是如此。然而,關於此,必須參照《律藏》的相關討論。 「放棄」是指放棄這種名為殺生的惡行。從放棄的時刻起,便是放棄了惡行。從此以後,不會再犯錯,眼耳等所認知的法,依此類推,其他類似的地方也應當如此理解。 「修行者」是指因已制止惡行為而獲得的稱謂。「戈達摩」是指因姓氏而得名。並且,不僅世尊自己制止殺生,僧團也制止殺生,而教法自最初以來也是如此,而其意義也應當以僧團的名義來闡述。 「被制止的杖、被制止的刀」是指爲了防止他人傷害而拿起的杖或刀,因而被稱為「被制止的杖」和「被制止的刀」。在這裡,除了杖,所有其他器具因其對眾生的傷害而被稱為刀。因此,若比丘持有杖、牙齒、或其他物品而遊走,這並不是爲了防止他人傷害。因此,稱為「被制止的杖」和「被制止的刀」。 「羞恥」是指因惡行而感到厭惡的特徵。因而,慈悲心的具備者。對所有有生命的生靈施以慈悲;對所有有生命的生靈施以關懷。因其慈悲心的具備,意指對所有有生命的生靈的關懷。生活是指行動、移動、照料。因此,或是如此,比丘們,或是如此。這裡的「或」是依照「放棄不義之財」等等而提及的,故而在任何情況下,應當理解為提及的意義。
Ayaṃ panettha saṅkhepo – bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno evaṃ vadeyya – 『『samaṇo gotamo pāṇaṃ na hanati, na ghāteti, na tattha samanuñño hoti, virato imasmā dussīlyā; aho, vata re buddhaguṇā mahantā』』ti, iti mahantaṃ ussāhaṃ katvā vaṇṇaṃ vattukāmopi appamattakaṃ oramattakaṃ ācārasīlamattakameva vakkhati. Upari asādhāraṇabhāvaṃ nissāya vaṇṇaṃ vattuṃ na sakkhissati. Na kevalañca puthujjanova sotāpannasakadāgāmianāgāmiarahantopi paccekabuddhāpi na sakkontiyeva; tathāgatoyeva pana sakkoti, taṃ vo upari vakkhāmīti, ayamettha sādhippāyā atthavaṇṇanā. Ito paraṃ pana apubbapadameva vaṇṇayissāma.
Adinnādānaṃ pahāyāti ettha adinnassa ādānaṃ adinnādānaṃ, parasaṃharaṇaṃ, theyyaṃ, corikāti vuttaṃ hoti. Tattha adinnanti parapariggahitaṃ, yattha paro yathākāmakāritaṃ āpajjanto adaṇḍāraho anupavajjo ca hoti. Tasmiṃ parapariggahite parapariggahitasaññino, tadādāyakaupakkamasamuṭṭhāpikā theyyacetanā adinnādānaṃ. Taṃ hīne parasantake appasāvajjaṃ, paṇīte mahāsāvajjaṃ, kasmā? Vatthupaṇītatāya. Vatthusamatte sati guṇādhikānaṃ santake vatthusmiṃ mahāsāvajjaṃ . Taṃ taṃ guṇādhikaṃ upādāya tato tato hīnaguṇassa santake vatthusmiṃ appasāvajjaṃ.
Tassa pañca sambhārā honti – parapariggahitaṃ, parapariggahitasaññitā, theyyacittaṃ, upakkamo, tena haraṇanti. Cha payogā – sāhatthikādayova. Te ca kho yathānurūpaṃ theyyāvahāro, pasayhāvahāro, paṭicchannāvahāro, parikappāvahāro, kusāvahāroti imesaṃ avahārānaṃ vasena pavattā, ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ vutto.
Dinnameva ādiyatīti dinnādāyī. Cittenapi dinnameva paṭikaṅkhatīti dinnapāṭikaṅkhī. Thenetīti theno. Na thenena athenena. Athenattāyeva sucibhūtena. Attanāti attabhāvena. Athenaṃ sucibhūtaṃ attānaṃ katvā viharatīti vuttaṃ hoti. Sesaṃ paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva yojetabbaṃ. Yathā ca idha, evaṃ sabbattha.
Abrahmacariyanti aseṭṭhacariyaṃ. Brahmaṃ seṭṭhaṃ ācāraṃ caratīti brahmacārī. Ārācārīti abrahmacariyato dūracārī. Methunāti rāgapariyuṭṭhānavasena sadisattā methunakāti laddhavohārehi paṭisevitabbato methunāti saṅkhyaṃ gatā asaddhammā. Gāmadhammāti gāmavāsīnaṃ dhammā.
以下是完整的簡體中文翻譯: 在這裡,簡要概括是:比丘們,凡夫在讚頌如來時可能會這樣說:"沙門戈達摩不殺生,不使他人殺生,不在此事上被允許,已遠離此惡行;啊,佛陀的品質何等偉大!"如此,即使懷著極大的熱情想要讚頌,他也僅僅會說些微不足道、僅僅是道德行為的話語。由於無法依據非凡的特質來讚頌,他將無能為力。不僅是凡夫,即使是預流、一來、不還、阿羅漢,乃至獨覺佛也無法做到;唯有如來能夠做到,我將在後面為你們闡述,這是此處的意圖和解釋。此後,我們將闡述前所未有的詞語。 "放棄不義之財"中,不義之財是指未經允許的獲取,即掠奪、偷盜、盜竊。在這裡,"不義"是指他人所擁有的,在他人可以自由處置的情況下不受懲罰且無過錯。在這種他人擁有的財物中,對他人所有物的感知,產生偷盜意圖的行為就是不義之財。對於低劣的他人財物,過失較輕;對於高貴的財物,過失較重,為什麼?因為財物的尊貴性。在財物相同的情況下,對於德行更高者的財物,過失更重。根據不同德行的高低,對於德行較低者的財物,過失較輕。 此行為有五種條件——他人的財物、對他人財物的感知、偷盜的意圖、行動、因而獲取。六種實施方式——如親手等。這些根據相應的偷盜行為、強制行為、隱蔽行為、預謀行為、欺騙行為而發生,這是此處的簡要概述。詳細內容已在《律藏》中闡述。 "接受已給予的"是指接受者。即使在心中也期待已給予的,是已給予的期待者。"偷盜"是指盜竊。不是以盜竊者的身份,而是以清凈的自身。"自身"是指個人存在。意指以清凈的自身生活。其餘部分應按照第一學處的方式來理解。如此處所述,處處皆然。 "非梵行"是指非最高尚的行為。"梵"是最高尚的行為,行於此者為梵行者。"遠離行為"是指遠離非梵行。"交合"是指因慾望的籠罩而相似,被稱為交合的不正當行為。"村法"是指村民的習俗。
9.Musāvādaṃ pahāyāti ettha musāti visaṃvādanapurekkhārassa atthabhañjanako vacīpayogo kāyapayogo, vā visaṃvādanādhippāyena panassa paravisaṃvādakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo.
Aparo nayo, 『musā』ti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu. 『Vādo』ti tassa bhūtato tacchato viññāpanaṃ. Lakkhaṇato pana atathaṃ vatthuṃ tathato paraṃ viññāpetukāmassa tathāviññattisamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo. So yamatthaṃ bhañjati, tassa appatāya appasāvajjo, mahantatāya mahāsāvajjo.
Api ca gahaṭṭhānaṃ attano santakaṃ adātukāmatāya natthītiādinayappavatto appasāvajjo, sakkhinā hutvā atthabhañjanatthaṃ vutto mahāsāvajjo, pabbajitānaṃ appakampi telaṃ vā sappiṃ vā labhitvā hasādhippāyena – 『『ajja gāme telaṃ nadī maññe sandatī』』ti pūraṇakathānayena pavatto appasāvajjo, adiṭṭhaṃyeva pana diṭṭhantiādinā nayena vadantānaṃ mahāsāvajjo.
Tassa cattāro sambhārā honti – atathaṃ vatthu, visaṃvādanacittaṃ, tajjo vāyāmo, parassa tadatthavijānananti. Eko payogo sāhatthikova. So kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā vācāya vā paravisaṃvādanakiriyākaraṇena daṭṭhabbo. Tāya ce kiriyāya paro tamatthaṃ jānāti, ayaṃ kiriyasamuṭṭhāpikacetanākkhaṇeyeva musāvādakammunā bajjhati.
Yasmā pana yathā kāyakāyapaṭibaddhavācāhi paraṃ visaṃvādeti, tathā 『『idamassa bhaṇāhī』』ti āṇāpentopi paṇṇaṃ likhitvā purato nissajjantopi, 『『ayamattho evaṃ daṭṭhabbo』』ti kuḍḍādīsu likhitvā ṭhapentopi. Tasmā ettha āṇattikanissaggiyathāvarāpi payogā yujjanti, aṭṭhakathāsu pana anāgatattā vīmaṃsitvā gahetabbā.
Saccaṃ vadatīti saccavādī. Saccena saccaṃ sandahati ghaṭetīti saccasandho. Na antarantarā musā vadatīti attho. Yo hi puriso kadāci musā vadati, kadāci saccaṃ, tassa musāvādena antaritattā saccaṃ saccena na ghaṭīyati; tasmā so na saccasandho. Ayaṃ pana na tādiso, jīvitahetupi musā avatvā saccena saccaṃ sandahati yevāti saccasandho.
Thetoti thiro thirakathoti attho. Eko hi puggalo haliddirāgo viya, thusarāsimhi nikhātakhāṇu viya, assapiṭṭhe ṭhapitakumbhaṇḍamiva ca na thirakatho hoti, eko pāsāṇalekhā viya, indakhīlo viya ca thirakatho hoti, asinā sīsaṃ chindantepi dve kathā na katheti, ayaṃ vuccati theto.
Paccayikoti pattiyāyitabbako, saddhāyitabbakoti attho. Ekacco hi puggalo na paccayiko hoti, 『『idaṃ kena vuttaṃ, asukenā』』ti vutte 『『mā tassa vacanaṃ saddahathā』』ti vattabbataṃ āpajjati. Eko paccayiko hoti, 『『idaṃ kena vuttaṃ, asukenā』』ti vutte 『『yadi tena vuttaṃ, idameva pamāṇaṃ, idāni upaparikkhitabbaṃ natthi, evameva ida』』nti vattabbataṃ āpajjati, ayaṃ vuccati paccayiko. Avisaṃvādako lokassāti tāya saccavāditāya lokaṃ na visaṃvādetīti attho.
Pisuṇaṃvācaṃ pahāyātiādīsu yāya vācāya yassa taṃ vācaṃ bhāsati, tassa hadaye attano piyabhāvaṃ, parassa ca suññabhāvaṃ karoti, sā pisuṇā vācā.
Yāya pana attānampi parampi pharusaṃ karoti, yā vācā sayampi pharusā, neva kaṇṇasukhā na hadayaṅgamā, ayaṃ pharusā vācā.
Yena samphaṃ palapati niratthakaṃ, so samphappalāpo.
Tesaṃ mūlabhūtā cetanāpi pisuṇavācādināmeva labhati, sā eva ca idhādhippetāti.
以下是完整的簡體中文翻譯: "放棄虛妄語"中,"虛妄"是指爲了誤導而預設的,能夠顛覆意義的語言行為或身體行為,或是出於誤導意圖而產生的誤導他人的身語行為。 另一種解釋,"虛妄"是指不實、非真實的事實。"語"是對該事實進行真實的闡明。從特徵上看,是爲了想要以非真實的方式向他人闡明真實情況而產生的意圖,即為虛妄語。它顛覆的事實越小,過失越輕;事實越大,過失越重。 此外,對於在家人因不願給予自己所有的東西而說"不存在"等類似話語,過失較輕;作為證人而故意顛覆事實,過失較重。對於出家人,即使獲得少量油或酥,出於娛樂意圖說"今日村莊的河流似乎乾涸"等虛構的話語,過失較輕;而以"未見而說見"等方式說話,過失較重。 此行為有四個條件——非真實事實、誤導的意圖、相應的努力、他人不知曉該事實。只有一種實施方式,即親自實施。可以通過身體、與身體相關或語言來誤導他人。如果他人通過這一行爲了解該事實,則在產生行為意圖的瞬間即被虛妄語業所束縛。 因為不僅通過身體、與身體相關的語言誤導他人,即使是命令他人說"請說這個",寫信並轉交,或在墻上寫並放置"應如此理解此事",都適用。因此,這裡的命令、轉交、固定等方式都是合理的,但由於在註釋中未詳細闡述,需要仔細審視。 "說真實"是說真實者。"真實連結"是用真實連結真實。意指不在中間說謊。若有人有時說謊,有時說實話,因謊言的間隔,真實無法與真實連結;因此他不是真實連結者。而此人不同,即使爲了生命也不說謊,用真實連結真實,故為真實連結者。 "穩固"是指堅定、穩定的言論。有些人如黃色染料,如埋在稻草堆中的木樁,如放在馬背上的南瓜,言論不穩定;有些人如石頭刻痕,如柱石,言論穩定,即使被劍斬首也不改變兩個字,這就稱為穩固。 "可信"是指可以相信的,意為值得信賴。有些人不可信,當被告知"某人如此說"時,會說"不要相信他的話"。有些人可信,當被告知"某人如此說"時,會說"如果他如此說,這就是標準,現在無需進一步審查",這就稱為可信。"不欺騙世人"意指通過真實言說不欺騙世人。 "放棄兩舌語"等,指通過這種語言對某人說話,在該人心中製造自己可愛、他人空虛的狀態,這就是兩舌語。 那種使自己和他人都感到粗魯的語言,自身也粗魯,既不悅耳也不入心,這是粗魯語。 無意義地閑聊,稱為無意義的閑談。 這些行為的根本意圖也同樣屬於兩舌語等,這正是此處所要闡述的。
Tattha saṃkiliṭṭhacittassa paresaṃ vā bhedāya attano piyakamyatāya vā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā pisuṇavācā. Sā yassa bhedaṃ karoti, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā.
Tassā cattāro sambhārā – bhinditabbo paro, 『『iti ime nānā bhavissanti, vinā bhavissantī』』ti bhedapurekkhāratā vā, 『『iti ahaṃ piyo bhavissāmi vissāsiko』』ti piyakamyatā vā, tajjo vāyāmo, tassa tadatthavijānananti. Imesaṃ bhedāyāti, yesaṃ itoti vuttānaṃ santike sutaṃ tesaṃ bhedāya.
Bhinnānaṃ vā sandhātāti dvinnaṃ mittānaṃ vā samānupajjhāyakādīnaṃ vā kenacideva kāraṇena bhinnānaṃ ekamekaṃ upasaṅkamitvā 『『tumhākaṃ īdise kule jātānaṃ evaṃ bahussutānaṃ idaṃ na yutta』』ntiādīni vatvā sandhānaṃ kattā anukattā. Anuppadātāti sandhānānuppadātā. Dve jane samagge disvā – 『『tumhākaṃ evarūpe kule jātānaṃ evarūpehi guṇehi samannāgatānaṃ anucchavikameta』』ntiādīni vatvā daḷhīkammaṃ kattāti attho. Samaggo ārāmo assāti samaggārāmo. Yattha samaggā natthi, tattha vasitumpi na icchatīti attho. Samaggarāmotipi pāḷi, ayamevettha attho. Samaggaratoti samaggesu rato, te pahāya aññattha gantumpi na icchatīti attho. Samagge disvāpi sutvāpi nandatīti samagganandī,samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitāti yā vācā satte samaggeyeva karoti , taṃ sāmaggiguṇaparidīpikameva vācaṃ bhāsati, na itaranti.
Parassa mammacchedakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā ekantapharusacetanā pharusāvācā. Tassā āvibhāvatthamidaṃ vatthu – eko kira dārako mātuvacanaṃ anādiyitvā araññaṃ gacchati, taṃ mātā nivattetumasakkontī – 『『caṇḍā taṃ mahiṃsī anubandhatū』』ti akkosi. Athassa tatheva araññe mahiṃsī uṭṭhāsi. Dārako 『『yaṃ mama mātā mukhena kathesi, taṃ mā hotu, yaṃ cittena cintesi taṃ hotū』』ti, saccakiriyamakāsi. Mahiṃsī tattheva baddhā viya aṭṭhāsi. Evaṃ mammacchedakopi payogo cittasaṇhatāya na pharusā vācā hoti. Mātāpitaro hi kadāci puttake evaṃ vadanti – 『『corā vo khaṇḍākhaṇḍaṃ karontū』』ti, uppalapattampi ca nesaṃ upari patantaṃ na icchanti. Ācariyupajjhāyā ca kadāci nissitake evaṃ vadanti – 『『kiṃ ime ahirīkā anottappino caranti, niddhamatha ne』』ti, atha ca nesaṃ āgamādhigamasampattiṃ icchanti. Yathā ca cittasaṇhatāya pharusā vācā na hoti, evaṃ vacanasaṇhatāya apharusā vācā na hoti. Na hi mārāpetukāmassa – 『『imaṃ sukhaṃ sayāpethā』』ti vacanaṃ apharusā vācā hoti, cittapharusatāya panesā pharusā vācāva. Sā yaṃ sandhāya pavattitā, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā. Tassā tayo sambhārā – akkositabbo paro, kupitacittaṃ, akkosanāti.
以下是完整的簡體中文翻譯: 在這裡,對於心靈污穢者,出於破壞他人或出於自身喜愛的目的,通過身語行為產生的意圖是兩舌語。它對被破壞者造成的影響,因對方德行的少寡而過失較輕,因對方德行的豐富而過失較重。 此語有四個條件——被破壞的對象、破壞的預設,或出於"我將成為親密可信的人"的喜愛意圖、相應的努力、對方不知曉該意圖。"爲了破壞"是指在那些已被提及者的面前被聽到。 "和解者"是指對於因某種原因而分離的兩個朋友,或同門師長等,分別接近每一方,說"你們出身于這樣的家族,如此博學,這是不恰當的"等,成為和解的創始者或追隨者。"不給予"是指不給予和解。看到兩個人和諧相處,說"你們出身于這樣的家族,具有這樣的德行,這是相稱的"等,以加強和解為目的。"和諧的住處"是指和諧的寺院。意指不願意居住在不和諧的地方。另一種文字讀作"和諧之愛",意指熱愛和諧,捨棄它們不願elsewhere去。即使看到或聽到和諧也感到歡喜,是"和諧歡喜者"。說出能使眾生和諧的語言,只述說能闡明和諧德性的語言,而非其他。 通過對他人要害的身語行為,產生極端粗魯意圖的是粗魯語。爲了闡明這一點,有這樣一個故事:據說有一個男孩不聽母親的話,去了森林,母親無法阻止他,就詛咒說:"兇猛的水牛追隨你!"隨後,森林中果真出現一頭水牛。男孩說:"愿母親口頭說的不要實現,母親心中想的卻可以實現",並作了真誠的誓言。水牛就像被捆綁住一樣站在那裡。這樣,即使是傷害性的行為,因心靈的柔軟也不是粗魯語。父母有時會對孩子說:"盜賊將你碎尸!"但他們並不真正希望傷害發生。老師和導師有時對依賴者說:"這些無恥者不知羞恥地行事,把他們驅逐!"但他們仍然希望對方能獲得學問和成就。正如因心靈柔軟而非粗魯語,同樣因言語柔和而非溫和語。爲了殺害某人而說"讓他安睡"並非溫和語,而是因心靈的粗魯而成為粗魯語。它針對的對象,因對方德行的少寡而過失較輕,因對方德行的豐富而過失較重。此語有三個條件——被辱罵的對象、憤怒的心、辱罵。
Nelāti elaṃ vuccati doso, nāssā elanti nelā, niddosāti attho. 『『Nelaṅgo setapacchādo』』ti, (udā. 65) ettha vuttanelaṃ viya. Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā, sūcivijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti. Atthamadhuratāya sakalasarīre kopaṃ ajanetvā pemaṃ janetīti pemanīyā. Hadayaṃ gacchati, appaṭihaññamānā sukhena cittaṃ pavisatīti hadayaṅgamā. Guṇaparipuṇṇatāya pure bhavāti porī pure saṃvaḍḍhanārī viya sukumārātipi porī. Purassa esātipi porī. Nagaravāsīnaṃ kathāti attho. Nagaravāsino hi yuttakathā honti. Pitimattaṃ pitāti vadanti, bhātimattaṃ bhātāti vadanti, mātimattaṃ mātāti vadanti. Evarūpī kathā bahuno janassa kantā hotīti bahujanakantā. Kantabhāveneva bahuno janassa manāpā cittavuḍḍhikarāti bahujanamanāpā.
Anatthaviññāpikā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā akusalacetanā samphappalāpo. So āsevanamandatāya appasāvajjo, āsevanamahantatāya mahāsāvajjo, tassa dve sambhārā – bhāratayuddhasītāharaṇādiniratthakakathāpurekkhāratā, tathārūpī kathā kathanañca.
Kālena vadatīti kālavādī vattabbayuttakālaṃ sallakkhetvā vadatīti attho. Bhūtaṃ tathaṃ tacchaṃ sabhāvameva vadatīti bhūtavādī. Diṭṭhadhammikasamparāyikatthasannissitameva katvā vadatīti atthavādī. Navalokuttaradhammasannissitaṃ katvā vadatīti dhammavādī saṃvaravinayapahānavinayasannissitaṃ katvā vadatīti vinayavādī.
Nidhānaṃ vuccati ṭhapanokāso, nidhānamassā atthīti nidhānavatī. Hadaye nidhātabbayuttakaṃ vācaṃ bhāsitāti attho. Kālenāti evarūpiṃ bhāsamānopi ca – 『『ahaṃ nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsissāmī』』ti na akālena bhāsati, yuttakālaṃ pana apekkhitvāva bhāsatīti attho. Sāpadesanti saupamaṃ, sakāraṇanti attho. Pariyantavatinti paricchedaṃ dassetvā yathāssā paricchedo paññāyati, evaṃ bhāsatīti attho. Atthasaṃhitanti anekehipi nayehi vibhajantena pariyādātuṃ asakkuṇeyyatāya atthasampannaṃ bhāsati. Yaṃ vā so atthavādī atthaṃ vadati, tena atthena sahitattā atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsati, na aññaṃ nikkhipitvā aññaṃ bhāsatīti vuttaṃ hoti.
以下是完整的簡體中文翻譯: "Nelāti"是指缺陷,"nāssā elanti nelā"的意思是沒有缺陷,"niddosāti"是指沒有缺陷的意思。"Nelaṅgo setapacchādo"(《優陀那經》65)中提到的"nelā"就是指此處的意思。 "kaṇṇasukhāti"是指由於聲響的甜美而使耳朵感到愉悅,像尖銳的聲音不會讓耳朵感到痛苦一樣。 "atthamadhuratāya"是指在整體身體中不引起憤怒而產生愛的甜美,這種愛是可愛的。 "hadayaṃ gacchati"是指心靈愉悅而進入心中,"appaṭihaññamānā"是指沒有被打擾的愉悅。 "guṇaparipuṇṇatāya"是指因具備豐富的德行而使人感到安慰,像溫柔的女人一樣。 "purassa esā"也是指這個女人。 "nagaravāsīnaṃ kathāti"是指與城市居民相關的說法。因為城市居民的說法是適當的。 "pitimattaṃ pitāti vadanti"是指他們說"如同父親","bhātimattaṃ bhātāti vadanti"是指說"如同兄弟","mātimattaṃ mātāti vadanti"是指說"如同母親"。這樣的話語對許多人來說是受歡迎的,因此是許多人所喜愛的。因其受歡迎而使許多人心靈愉悅。 "無益的言辭"是指出于惡意的身語行為產生的惡行。由於其接觸不良而過失較輕,由於接觸良好而過失較重,其有兩個條件——關於印度戰爭、氣候變化等無益的言辭或相關的言辭。 "適時說"是指在適當的時間說話,"bhūtaṃ tathaṃ tacchaṃ"是指如實地說出事物的本質。 "diṭṭhadhammikasamparāyikatthasannissitameva"是指在現象的基礎上進行闡述。 "navalokuttaradhammasannissitaṃ"是指基於新的超越世俗的法進行闡述,"saṃvaravinayapahānavinayasannissitaṃ"是指在戒律和調伏的基礎上進行闡述。 "nidhānaṃ"是指放置的地方,"nidhānamassā atthīti"是指具有意義的放置。 "hadaye nidhātabbayuttakaṃ vācaṃ bhāsitāti"是指在心中適宜放置的言辭。即使在這樣的情況下說"我將說出有意義的言辭",也不是在不適當的時間說,而是根據適當的時間進行發言。 "sāpadesanti"是指有比喻的意思,"sakāraṇanti"是指有原因的意思。 "pariyantavatinti"是指通過顯示界限而闡述,"yathāssā paricchedo paññāyati"是指通過這樣的界限進行闡述。 "atthasaṃhitanti"是指通過多種方式進行闡述,以便於理解的言辭。 "yaṃ vā so atthavādī atthaṃ vadati"是指他所說的與意義相關的言辭,"tena atthena sahitattā atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsati, na aññaṃ nikkhipitvā aññaṃ bhāsatīti"是指他所說的言辭與意義相連,而不是隨意說出其他的。
10.Bījagāmabhūtagāmasamārambhāti mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījanti pañcavidhassa bījagāmassa ceva, yassa kassaci nīlatiṇarukkhādikassa bhūtagāmassa ca samārambhā, chedanabhedanapacanādibhāvena vikopanā paṭiviratoti attho.
Ekabhattikoti pātarāsabhattaṃ sāyamāsabhattanti dve bhattāni, tesu pātarāsabhattaṃ antomajjhanhikena paricchinnaṃ, itaraṃ majjhanhikato uddhaṃ anto aruṇena. Tasmā antomajjhanhike dasakkhattuṃ bhuñjamānopi ekabhattikova hoti. Taṃ sandhāya vuttaṃ 『『ekabhattiko』』ti.
Rattiyā bhojanaṃ ratti, tato uparatoti rattūparato. Atikkante majjhanhike yāva sūriyatthaṅgamanā bhojanaṃ vikālabhojanaṃ nāma. Tato viratattā virato vikālabhojanā. Kadā virato? Anomānadītīre pabbajitadivasato paṭṭhāya.
Sāsanassa ananulomattā visūkaṃ paṭāṇībhūtaṃ dassananti visūkadassanaṃ. Attanā naccananaccāpanādivasena naccā ca gītā ca vāditā ca antamaso mayūranaccādivasenapi pavattānaṃ naccādīnaṃ visūkabhūtā dassanā cāti naccagītavāditavisūkadassanā. Naccādīni hi attanā payojetuṃ vā parehi payojāpetuṃ vā payuttāni passituṃ vā neva bhikkhūnaṃ na bhikkhunīnañca vaṭṭanti.
Mālādīsu mālāti yaṃ kiñci pupphaṃ. Gandhanti yaṃ kiñci gandhajātaṃ. Vilepananti chavirāgakaraṇaṃ. Tattha piḷandhanto dhāreti nāma, ūnaṭṭhānaṃ pūrento maṇḍeti nāma, gandhavasena chavirāgavasena ca sādiyanto vibhūseti nāma. Ṭhānaṃ vuccati kāraṇaṃ. Tasmā yāya dussīlyacetanāya tāni mālādhāraṇādīni mahājano karoti, tato paṭiviratoti attho.
Uccāsayanaṃ vuccati pamāṇātikkantaṃ. Mahāsayananti akappiyapaccattharaṇaṃ. Tato viratoti attho.
Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Rajatanti kahāpaṇo, lohamāsako, jatumāsako, dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchanti. Tassa ubhayassāpi paṭiggahaṇā paṭivirato, neva naṃ uggaṇhāti, na uggaṇhāpeti, na upanikkhittaṃ sādiyatīti attho.
Āmakadhaññapaṭiggahaṇāti, sālivīhiyavagodhūmakaṅguvarakakudrūsakasaṅkhātassa sattavidhassāpi āmakadhaññassa paṭiggahaṇā. Na kevalañca etesaṃ paṭiggahaṇameva, āmasanampi bhikkhūnaṃ na vaṭṭatiyeva. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇāti ettha aññatra odissa anuññātā āmakamaṃsamacchānaṃ paṭiggahaṇameva bhikkhūnaṃ na vaṭṭati, no āmasanaṃ.
Itthikumārikapaṭiggahaṇāti ettha itthīti purisantaragatā, itarā kumārikā nāma, tāsaṃ paṭiggahaṇampi āmasanampi akappiyameva.
Dāsidāsapaṭiggahaṇāti ettha dāsidāsavaseneva tesaṃ paṭiggahaṇaṃ na vaṭṭati. 『『Kappiyakārakaṃ dammi, ārāmikaṃ dammī』』ti evaṃ vutte pana vaṭṭati.
Ajeḷakādīsu khettavatthupariyosānesu kappiyākappiyanayo vinayavasena upaparikkhitabbo. Tattha khettaṃ nāma yasmiṃ pubbaṇṇaṃ ruhati. Vatthu nāma yasmiṃ aparaṇṇaṃ ruhati. Yattha vā ubhayampi ruhati, taṃ khettaṃ. Tadatthāya akatabhūmibhāgo vatthu. Khettavatthusīsena cettha vāpitaḷākādīnipi saṅgahitāneva.
Dūteyyaṃ vuccati dūtakammaṃ, gihīnaṃ pahitaṃ paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā gahetvā tattha tattha gamanaṃ. Pahiṇagamanaṃ vuccati gharā gharaṃ pesitassa khuddakagamanaṃ. Anuyogo nāma tadubhayakaraṇaṃ. Tasmā dūteyyapahiṇagamanānaṃ anuyogāti. Evamettha attho veditabbo.
以下是完整的簡體中文翻譯: "種子和植物的破壞"中,根種子、莖種子、果種子、頂端種子、種子中的種子等五種種子,以及任何藍色草木等植物的破壞,通過砍伐、分裂、烹煮等方式破壞,即為戒除。 "一餐者"是指早餐和晚餐兩種餐食,其中早餐被中午前的時間所限制,另一餐被限制在中午之後直到黎明。因此,即使在中午前十次進食,也仍然是一餐者。這就是所說的"一餐者"的意思。 夜間的用餐是夜,從此戒除稱為"夜戒"。在中午過後直到日落的用餐稱為非時用餐。因戒除此而戒除非時用餐。何時戒除?從在阿諾曼河(Anomā River)岸邊出家的那天開始。 由於不順從教法而成為娛樂表演的觀看,稱為"娛樂觀看"。無論是自己跳舞、令他人跳舞等,還是歌唱、演奏,甚至孔雀舞等,這些舞蹈等的觀看都成為娛樂。比丘和比丘尼不得自己表演,也不得令他人表演,更不得觀看。 在花環等中,"花"是指任何花朵。"香"是指任何香類。"塗抹"是指染色。在此,佩戴是指懸掛,填補缺損是指裝飾,通過香氣和染色而享受是指裝扮。"處"是指原因。因此,由於不善的意圖,大眾進行這些花環珮戴等行為,應當戒除。 "高床"是指超出尺寸的床。"大床"是指不允許的鋪墊。應當戒除。 "金"是指黃金。"銀"是指錢幣、銅錢、貝殼錢等通用貨幣。對這兩者都應戒除接受,不得接受、不得令人接受,也不得接受寄存。 "接受生穀物"是指接受七種生穀物,即水稻、小麥、大麥、小麥、高粱、小米、黑小麥等。不僅僅是接受,比丘觸控也是不允許的。 "生肉接受"是指除了特別允許外,比丘不得接受生肉和魚,更不得觸控。 "接受女子"中,"女子"是指已婚女性,"其他"是指未婚女子,接受和觸控都是不允許的。 "接受奴僕"是指不得接受奴僕。但如果說"我給你一個可用的人"或"我給你一個園丁",則是允許的。 在山羊等情況下,田地和土地的允許與否應根據戒律進行審查。此處,"田"是指種植前作物的土地。"土地"是指種植後作物的土地。或者兩者都能生長的地方稱為"田"。為此目的而未開墾的土地稱為"土地"。在田地和土地標題下,還包括了種植池塘等。 "使者任務"是指使者工作,即代在家人攜帶信件或訊息到各處。"被派遣行走"是指從家到家被派遣的小差事。"追問"是指同時進行這兩件事。因此,對使者任務和被派遣行走的追問。應當這樣理解其中的意義。
Kayavikkayāti kayā ca vikkayā ca. Tulākūṭādīsu kūṭanti vañcanaṃ. Tattha tulākūṭaṃ nāma rūpakūṭaṃ aṅgakūṭaṃ, gahaṇakūṭaṃ, paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti. Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā samarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti. Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge. Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti, dadanto agge. Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge.
Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti, tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇe karoti, tato janapadaṃ gantvā kiñcideva aḍḍhaṃ kulaṃ pavisitvā – 『『suvaṇṇabhājanāni kiṇathā』』ti vatvā agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti. Tato tehi – 『『kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo』』ti vutte, 『『vīmaṃsitvā gaṇhathā』』ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbā pātiyo datvā gacchati.
Mānakūṭaṃ nāma hadayabhedasikhābhedarajjubhedavasena tividhaṃ hoti. Tattha hadayabhedo sappitelādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto heṭṭhāchiddena mānena – 『『saṇikaṃ āsiñcā』』ti vatvā antobhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti, dadanto chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti.
Sikhābhedo tilataṇḍulādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti, dadanto vegena pūretvā sikhaṃ chindanto deti.
Rajjubhedo khettavatthuminanakāle labbhati. Lañjaṃ alabhantā hi khettaṃ amahantampi mahantaṃ katvā minanti.
Ukkoṭanādīsu ukkoṭananti assāmike sāmike kātuṃ lañjaggahaṇaṃ. Vañcananti tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ. Tatridamekaṃ vatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati , tameko dhutto – 『『kiṃ bho, migo agghati, kiṃ migapotako』』ti āha. 『『Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka』』nti ca vutte ekaṃ kahāpaṇaṃ datvā migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivatto – 『『na me bho, migapotakena attho, migaṃ me dehī』』ti āha. Tena hi – dve kahāpaṇe dehīti. So āha – 『『nanu te bho, mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinno』』ti? 『『Āma, dinno』』ti. 『『Idaṃ migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo, ayañca kahāpaṇagghanako migapotakoti dve kahāpaṇā bhavissantī』』ti. So 『『kāraṇaṃ vadatī』』ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti. Nikatīti yogavasena vā māyāvasena vā apāmaṅgaṃ pāmaṅganti, amaṇiṃ maṇinti, asuvaṇṇaṃ suvaṇṇanti katvā patirūpakena vañcanaṃ. Sāciyogoti kuṭilayogo, etesaṃyeva ukkoṭanādīnametaṃ nāmaṃ. Tasmā – ukkoṭanasāciyogo, vañcanasāciyogo, nikatisāciyogoti, evamettha attho daṭṭhabbo. Keci aññaṃ dassetvā aññassa parivattanaṃ sāciyogoti vadanti. Taṃ pana vañcaneneva saṅgahitaṃ.
以下是完整的簡體中文翻譯: "身體的欺詐"是指身體和欺詐。 "稱量"等中,"稱"是指欺詐。在這裡,"稱量"是指四種:形狀稱、肢體稱、把握稱、隱蔽稱。形狀稱是指通過稱量兩個相同的稱來進行大的稱量,給予小的稱量。肢體稱是指通過用手從後方稱量,給予從前的稱量。把握稱是指通過稱量繩子的根部,給予頂端的稱量。隱蔽稱是指通過將稱量做得很薄,裡面放入細粉,在稱量時將其放在後方,給予頂端的稱量。 "金"是指黃金,欺詐的金稱。如何欺詐?將一個黃金器皿製成,然後用兩三個銅器皿塗成金色,然後到某個地方,進入某個家族,問"你們買黃金器皿嗎",當被詢問時,他們希望給予更高的價格。於是有人問"如何知道這些器皿是黃金的",他們回答說"先稱量一下"。於是將黃金器皿放在石頭上,所有的器皿都被給予了。 "量稱"是指心靈的分裂、頭髮的分裂和繩子的分裂,分為三種。在這裡,心靈的分裂是在被稱量時獲得的。這些在稱量時,通過底部的份量說"慢慢來",然後在內部的容器中大量放置,給予時遮住分裂的地方,迅速填滿給予。 頭髮的分裂在稱量時獲得。這些在稱量時慢慢地抬起頭髮,給予時迅速填滿並切斷頭髮。 繩子的分裂在田地的稱量中獲得。沒有得到的繩子,即使是小田地也被認為是大的。 在推倒等情況下,推倒是指對他人進行欺詐。欺詐是指以各種手段欺騙他人。在這裡有一個故事:有一個賭徒帶著一隻鹿和一隻鹿崽回來,他對一個人說:"你看,這隻鹿值多少錢,這隻鹿崽又值多少錢?"當他說"鹿值兩個錢,鹿崽值一個錢"時,他給了一個錢,抓住了鹿崽,走了一小段路后停下來,便說:"不,我不想要鹿崽,給我鹿。"因此,他說:"給你兩個錢。"他問道:"難道你不記得我先給你一個錢嗎?"他回答說:"是的,給了。"他說:"拿著這個鹿崽,這樣兩個錢就會變成鹿崽。"他意識到這是個理由,於是抓住鹿崽,給了鹿。 "被抓"是指通過技巧或幻術而使人迷惑,像是通過欺詐而獲得的。這個稱為"欺詐的技巧",因此應當理解為"推倒的技巧、欺詐的技巧、被抓的技巧"。有人稱之為"將別人的東西轉移"。而這一切都是通過欺詐來實現的。
Chedanādīsu chedananti hatthacchedanādi. Vadhoti māraṇaṃ. Bandhoti rajjubandhanādīhi bandhanaṃ. Viparāmosoti himaviparāmoso, gumbaviparāmosoti duvidho. Yaṃ himapātasamaye himena paṭicchannā hutvā maggappaṭipannaṃ janaṃ musanti, ayaṃ himaviparāmoso. Yaṃ gumbādīhi paṭicchannā musanti, ayaṃ gumbaviparāmoso. Ālopo vuccati gāmanigamādīnaṃ vilopakaraṇaṃ. Sahasākāroti sāhasikakiriyā. Gehaṃ pavisitvā manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā icchitabhaṇḍānaṃ gahaṇaṃ. Evametasmā chedana…pe… sahasākārā paṭivirato samaṇo gotamoti. Iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyyāti.
Ettāvatā cūḷasīlaṃ niṭṭhitaṃ hoti.
Majjhimasīlavaṇṇanā
- Idāni majjhimasīlaṃ vitthārento 『『yathā vā paneke bhonto』』tiādimāha. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Saddhādeyyānīti kammañca phalañca idhalokañca paralokañca saddahitvā dinnāni. 『Ayaṃ me ñātī』ti vā, 『mitto』ti vā, idaṃ paṭikarissati, idaṃ vā tena katapubbanti vā, evaṃ na dinnānīti attho. Evaṃ dinnāni hi na saddhādeyyāni nāma honti . Bhojanānīti desanāsīsamattametaṃ, atthato pana saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā cīvarāni pārupitvā senāsanāni sevamānā gilānabhesajjaṃ paribhuñjamānāti sabbametaṃ vuttameva hoti.
Seyyathidanti nipāto. Tassattho katamo so bījagāmabhūtagāmo, yassa samārambhaṃ anuyuttā viharantīti. Tato taṃ dassento mūlabījantiādimāha. Tattha mūlabījaṃ nāma haliddi, siṅgiveraṃ, vacā, vacattaṃ, ativisā, kaṭukarohiṇī, usīraṃ, bhaddamuttakanti evamādi. Khandhabījaṃ nāma assattho, nigrodho, pilakkho, udumbaro, kacchako, kapitthanoti evamādi. Phaḷubījaṃ nāma ucchu, naḷo, veḷūti evamādi. Aggabījaṃ nāma ajjakaṃ, phaṇijjakaṃ, hiriveranti evamādi. Bījabījaṃ nāma pubbaṇṇaṃ aparaṇṇanti evamādi. Sabbañhetaṃ rukkhato viyojitaṃ viruhanasamatthameva 『『bījagāmo』』ti vuccati. Rukkhato pana aviyojitaṃ asukkhaṃ 『『bhūtagāmo』』ti vuccati. Tattha bhūtagāmasamārambho pācittiyavatthu, bījagāmasamārambho dukkaṭavatthūti veditabbo.
以下是完整的簡體中文翻譯: "切割等中,切割是指手的切割等。殺戮是指死亡。束縛是指用繩子等進行的束縛。翻覆是指高山翻覆,洞穴翻覆,分為兩種。那在雪山降臨時,被雪覆蓋而使行走的人迷失的,這就是高山翻覆。那被洞穴等遮蔽而使人迷失的,這就是洞穴翻覆。 "消失"是指村莊、城市等的消失。 "突然行為"是指魯莽的行為。進入家中,置於人們的腰部,獲取所需的財物。因此,從這個意義上說,切割……等……魯莽行為都是被禁止的,正如釋迦牟尼所說。 因此,僧人們,世俗人若說到如來之美德時,應當這樣說。 到此為止,小戒已經完成。 中戒的說明 11. 現在詳細說明中戒時說「如同某些人」。這裡是不可思議的說明。信仰的供養是指將因果、果報、今世和來世結合起來的供養。『這是我的親戚』或『這是我的朋友』,這將會有回報,或是因為他之前所做的,這樣的供養就不是供養。這樣供養的確不是信仰的供養。飲食是指教導的主題,這實際上是信仰的供養,飲食后穿上衣物,使用寢具,享用病人的藥物,這一切都已被提及。 「那麼怎麼樣呢?」是用來引入的詞。其意義是指種子和植物的破壞,依附於其活動而存在。因此,接下來說明根種子等。根種子是指金屬、姜、甘草、草本植物、苦味植物、香草、良好的藥草等。莖種子是指無花果、菩提樹、榕樹、無花果、蟒蛇等。果種子是指甘蔗、蘆薈、竹子等。頂端種子是指生薑、根莖、良好的香草等。種子中的種子是指早期和後期等。所有這些從樹木中分離出來,適合生長的才稱為「種子之鄉」。而從樹木中未分離、未生長的稱為「植物之鄉」。在這裡,植物之鄉的活動是屬於戒律的事項,而種子之鄉的活動是屬於不善的事項。
12.Sannidhikāraparibhoganti sannidhikatassa paribhogaṃ. Tattha duvidhā kathā, vinayavasena ca sallekhavasena ca. Vinayavasena tāva yaṃ kiñci annaṃ ajja paṭiggahitaṃ aparajju sannidhikārakaṃ hoti, tassa paribhoge pācittiyaṃ . Attanā laddhaṃ pana sāmaṇerānaṃ datvā, tehi laddhaṃ ṭhapāpetvā dutiyadivase bhuñjituṃ vaṭṭati, sallekho pana na hoti.
Pānasannidhimhipi eseva nayo. Tattha pānaṃ nāma ambapānādīni aṭṭha pānāni, yāni ca tesaṃ anulomāni. Tesaṃ vinicchayo samantapāsādikāyaṃ vutto.
Vatthasannidhimhi anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti, ayaṃ pariyāyakathā. Nippariyāyato pana ticīvarasantuṭṭhena bhavitabbaṃ, catutthaṃ labhitvā aññassa dātabbaṃ. Sace yassa kassaci dātuṃ na sakkoti, yassa pana dātukāmo hoti, so uddesatthāya vā paripucchatthāya vā gato, āgatamatte dātabbaṃ, adātuṃ na vaṭṭati. Cīvare pana appahonte satiyā paccāsāya anuññātakālaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Sūcisuttacīvarakārakānaṃ alābhena tato parampi vinayakammaṃ katvā ṭhapetuṃ vaṭṭati. 『『Imasmiṃ jiṇṇe puna īdisaṃ kuto labhissāmī』』ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
Yānasannidhimhi yānaṃ nāma vayhaṃ, ratho, sakaṭaṃ, sandamānikā, sivikā, pāṭaṅkīti; netaṃ pabbajitassa yānaṃ. Upāhanā pana pabbajitassa yānaṃyeva. Ekabhikkhussa hi eko araññatthāya, eko dhotapādakatthāyāti, ukkaṃsato dve upāhanasaṅghāṭā vaṭṭanti. Tatiyaṃ labhitvā aññassa dātabbo. 『『Imasmiṃ jiṇṇe aññaṃ kuto labhissāmī』』ti hi ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
Sayanasannidhimhi sayananti mañco. Ekassa bhikkhuno eko gabbhe, eko divāṭhāneti ukkaṃsato dve mañcā vaṭṭanti. Tato uttari labhitvā aññassa bhikkhuno vā gaṇassa vā dātabbo; adātuṃ na vaṭṭati. Sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
Gandhasannidhimhi bhikkhuno kaṇḍukacchuchavidosādiābādhe sati gandhā vaṭṭanti. Te gandhe āharāpetvā tasmiṃ roge vūpasante aññesaṃ vā ābādhikānaṃ dātabbā, dvāre pañcaṅguligharadhūpanādīsu vā upanetabbā. 『『Puna roge sati bhavissantī』』ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
以下是完整的簡體中文翻譯: 12. "近處的使用"是指近處的使用。在這裡有兩種討論,分別是根據戒律和根據細微觀察。根據戒律的說法,今天接受的任何食物,如果在明天的近處則成為近處的使用,其使用則屬於戒律的事項。如果將自己所獲得的食物給予小沙彌,經過他們的接受后,第二天可以食用,而細微觀察則不適用。 在飲料的近處也是同樣的道理。在這裡,飲料是指芒果汁等八種飲料,以及它們的附屬品。對此的解釋在《圓滿法》里有說明。 在衣物的近處,未規定的、不變動的近處存在,細微觀察也會激怒,這就是整體的討論。從直接的意義上說,應該滿足於一件袈裟,獲得第四件后應給予他人。如果無法給予某人,而有意給予的人,則應為說明或詢問而去,回來的時候應給予,不得不給予。如果衣物數量不足,應在允許的時間內放置。對於未獲得的衣物,若再進一步進行戒律的行為也應放置。 "在這件舊衣物中再得類似的衣物從何而來"則不應放置,近處存在,細微觀察也會激怒。 在交通工具的近處,交通工具是指馬車、牛車、運輸工具、房屋、車廂等;這些不是出家的人的交通工具。出家的人的交通工具是指坐墊。對於一個比丘來說,一個是去森林,一個是去洗腳處,因此,兩個坐墊是適用的。獲得第三個后應給予他人。 "在這件舊坐墊中再得類似的坐墊從何而來"則不應放置,近處存在,細微觀察也會激怒。 在臥具的近處,臥具是指床。對於一個比丘來說,一個是床,一個是白天的臥具,因此,兩個床是適用的。獲得更高的后應給予他人或其他比丘;不得不給予。近處存在,細微觀察也會激怒。 在香氣的近處,若比丘因病痛等而有香氣存在,則香氣是適用的。應將這些香氣帶到此病痛消失後,給予其他有病痛的人,或在門口的五指、香粉等中放置。 "再有病痛存在"則不應放置,近處存在,細微觀察也會激怒。
Āmisanti vuttāvasesaṃ daṭṭhabbaṃ. Seyyathidaṃ, idhekacco bhikkhu – 『『tathārūpe kāle upakārāya bhavissatī』』ti tilataṇḍulamuggamāsanāḷikeraloṇamacchamaṃsavallūrasappitelaguḷabhājanādīni āharāpetvā ṭhapeti. So vassakāle kālasseva sāmaṇerehi yāguṃ pacāpetvā paribhuñjitvā 『『sāmaṇera, udakakaddame dukkhaṃ gāmaṃ pavisituṃ, gaccha asukaṃ kulaṃ gantvā mayhaṃ vihāre nisinnabhāvaṃ ārocehi; asukakulato dadhiādīni āharā』』ti peseti. Bhikkhūhi – 『『kiṃ, bhante, gāmaṃ pavisissathā』』ti vuttepi, 『『duppaveso, āvuso, idāni gāmo』』ti vadati. Te – 『『hotu, bhante, acchatha tumhe, mayaṃ bhikkhaṃ pariyesitvā āharissāmā』』ti gacchanti. Atha sāmaṇeropi dadhiādīni āharitvā bhattañca byañjanañca sampādetvā upaneti, taṃ bhuñjantasseva upaṭṭhākā bhattaṃ pahiṇanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ bhuñjati. Atha bhikkhū piṇḍapātaṃ gahetvā āgacchanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ gīvāyāmakaṃ bhuñjatiyeva. Evaṃ catumāsampi vītināmeti. Ayaṃ vuccati – 『『bhikkhu muṇḍakuṭumbikajīvikaṃ jīvati, na samaṇajīvika』』nti. Evarūpo āmisasannidhi nāma hoti.
Bhikkhuno pana vasanaṭṭhāne ekā taṇḍulanāḷi, eko guḷapiṇḍo, catubhāgamattaṃ sappīti ettakaṃ nidhetuṃ vaṭṭati, akāle sampattacorānaṃ atthāya. Te hi ettakampi āmisapaṭisanthāraṃ alabhantā jīvitāpi voropeyyuṃ, tasmā sace ettakaṃ natthi, āharāpetvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aphāsukakāle ca yadettha kappiyaṃ, taṃ attanāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Kappiyakuṭiyaṃ pana bahuṃ ṭhapentassāpi sannidhi nāma natthi. Tathāgatassa pana taṇḍulanāḷiādīsu vā yaṃ kiñci caturatanamattaṃ vā pilotikakhaṇḍaṃ 『『idaṃ me ajja vā sve vā bhavissatī』』ti ṭhapitaṃ nāma natthi.
- Visūkadassanesu naccaṃ nāma yaṃ kiñci naccaṃ, taṃ maggaṃ gacchantenāpi gīvaṃ pasāretvā daṭṭhuṃ na vaṭṭati. Vitthāravinicchayo panettha samantapāsādikāyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Yathā cettha, evaṃ sabbesu sikkhāpadapaṭisaṃyuttesu suttapadesu. Ito parañhi ettakampi avatvā tattha tattha payojanamattameva vaṇṇayissāmāti.
Pekkhanti naṭasamajjaṃ. Akkhānanti bhāratayujjhanādikaṃ. Yasmiṃ ṭhāne kathīyati, tattha gantumpi na vaṭṭati. Pāṇissaranti kaṃsatāḷaṃ, pāṇitāḷantipi vadanti. Vetāḷanti ghanatāḷaṃ, mantena matasarīruṭṭhāpanantipi eke. Kumbhathūṇanti caturassaambaṇakatāḷaṃ, kumbhasaddantipi eke. Sobhanakanti naṭānaṃ abbhokkiraṇaṃ, sobhanakaraṃ vā, paṭibhānacittanti vuttaṃ hoti. Caṇḍālanti ayoguḷakīḷā, caṇḍālānaṃ sāṇadhovanakīḷātipi vadanti. Vaṃsanti veḷuṃ ussāpetvā kīḷanaṃ.
Dhovananti aṭṭhidhovanaṃ, ekaccesu kira janapadesu kālaṅkate ñātake na jhāpenti, nikhaṇitvā ṭhapenti. Atha nesaṃ pūtibhūtaṃ kāyaṃ ñatvā nīharitvā aṭṭhīni dhovitvā gandhehi makkhetvā ṭhapenti. Te nakkhattakāle ekasmiṃ ṭhāne aṭṭhīni ṭhapetvā ekasmiṃ ṭhāne surādīni ṭhapetvā rodantā paridevantā suraṃ pivanti. Vuttampi cetaṃ – 『『atthi, bhikkhave , dakkhiṇesu janapadesu aṭṭhidhovanaṃ nāma, tattha hoti annampi pānampi khajjampi bhojjampi leyyampi peyyampi naccampi gītampi vāditampi. Atthetaṃ, bhikkhave, dhovanaṃ, netaṃ natthīti vadāmī』』ti (a. ni.
以下是完整的簡體中文翻譯: "物質"應該按照之前所說的理解。例如,有些比丘會說:"在這樣的時候會有幫助",於是準備並存放芝麻、米、綠豆、黃豆、椰子、鹽、魚、肉、奶油、油、糖罐等。在雨季時,讓小沙彌煮粥並食用,然後說:"小沙彌,在泥濘的道路上行走很困難,去某個家族,告訴他們我在寺院裡坐著;從某個家族帶來酸奶等"。即便比丘們問:"尊者,您要進入村莊嗎?"他也說:"現在村莊很難進入,朋友們"。他們說:"尊者,您留下,我們去尋找並帶來食物"。然後小沙彌帶來酸奶等,準備好飯菜並送上,在他正在用餐時,侍者送來食物,他就愉快地享用。比丘們拿著托缽食物回來,他仍然愉快地享用。這樣持續了四個月。這就是所謂的"比丘過著剃頭農民的生活,而非出家人的生活"。這就是物質的囤積。 對於比丘在居住地,可以存放一筒米、一塊糖、四分之一份油,以備不時之需。因為如果盜賊到來,他們甚至可能爲了這點點物質而危及生命,所以如果沒有這些,可以準備並存放。在不方便的時候,可以自己使用允許的東西。在允許的小屋裡存放很多東西,並不算是囤積。對於如來,在米、油等物品中,無論是四寶大小還是一塊布,都不會說"這將在今天或明天屬於我"。 13. 在觀看娛樂表演時,無論是什麼舞蹈,即使在路上行走也不應該回頭觀看。關於細節的判斷,應該按照《圓滿法》中的說明理解。在這裡以及所有與戒律相關的經文中都是如此。從現在開始,我們將只簡要說明各處的要點。 觀看:指舞蹈表演。講述:指戰爭史詩等。在講述的地方也不應該去。打擊樂器:指銅鑼,有人說是手鼓。鬼魂:指密集的打擊樂器,有人說是用咒語使死者復活。罐頭鼓:指四方形的打擊樂器,有人說是罐頭聲。精彩表演:指演員的灑落,或精彩的表演,意指即興的心態。旃荼羅:指鐵球遊戲,有人說是旃荼羅的布匹清洗遊戲。竹子:指舉起竹子玩耍。 清洗:指骨頭清洗。在某些地區,對於死去的親屬不火化,而是埋葬。當他們知道屍體已經腐爛時,會挖出骨頭,用香料清洗並儲存。他們在特定的星宿日期,在一個地方放置骨頭,在另一個地方放置酒等,一邊哭泣一邊飲酒。正如所說:"在南方地區確實有骨頭清洗儀式,那裡有食物、飲料、可咀嚼的、可食用的、可舔的、可飲用的、舞蹈、歌唱和音樂"。
10.107). Ekacce pana indajālena aṭṭhidhovanaṃ dhovanantipi vadanti.
Hatthiyuddhādīsu bhikkhuno neva hatthiādīhi saddhiṃ yujjhituṃ, na te yujjhāpetuṃ, na yujjhante daṭṭhuṃ vaṭṭati. Nibbuddhanti mallayuddhaṃ. Uyyodhikanti yattha sampahāro dissati. Balagganti balagaṇanaṭṭhānaṃ. Senābyūhanti senāniveso, sakaṭabyūhādivasena senāya nivesanaṃ. Anīkadassananti – 『『tayo hatthī pacchimaṃ hatthānīka』』ntiādinā (pāci. 324) nayena vuttassa anīkassa dassanaṃ.
- Pamādo ettha tiṭṭhatīti pamādaṭṭhānaṃ. Jūtañca taṃ pamādaṭṭhānañcāti jūtappamādaṭṭhānaṃ. Ekekāya pantiyā aṭṭha aṭṭha padāni assāti aṭṭhapadaṃ dasapadepi eseva nayo. Ākāsanti aṭṭhapadadasapadesu viya ākāseyeva kīḷanaṃ. Parihārapathanti bhūmiyaṃ nānāpathamaṇḍalaṃ katvā tattha tattha pariharitabbaṃ, pathaṃ pariharantānaṃ kīḷanaṃ. Santikanti santikakīḷanaṃ. Ekajjhaṃ ṭhapitā sāriyo vā sakkharāyo vā acālentā nakheneva apanenti ca upanenti ca, sace tattha kāci calati, parājayo hoti, evarūpāya kīḷāyetaṃ adhivacanaṃ. Khalikanti jūtaphalake pāsakakīḷanaṃ. Ghaṭikā vuccati dīghadaṇḍakena rassadaṇḍakaṃ paharaṇakīḷanaṃ. Salākahatthanti lākhāya vā mañjiṭṭhikāya vā piṭṭhodakena vā salākahatthaṃ temetvā – 『『kiṃ hotū』』ti bhūmiyaṃ vā bhittiyaṃ vā taṃ paharitvā hatthiassādirūpadassanakīḷanaṃ. Akkhanti guḷakīḷā. Paṅgacīraṃ vuccati paṇṇanāḷikaṃ, taṃ dhamantā kīḷanti. Vaṅkakanti gāmadārakānaṃ kīḷanakaṃ khuddakanaṅgalaṃ. Mokkhacikā vuccati samparivattanakīḷā, ākāse vā daṇḍakaṃ gahetvā bhūmiyaṃ vā sīsaṃ ṭhapetvā heṭṭhupariyabhāvena parivattanakīḷāti vuttaṃ hoti. Ciṅgulikaṃ vuccati tālapaṇṇādīhi kataṃ vātappahārena paribbhamanacakkaṃ. Pattāḷhakaṃ vuccati paṇṇanāḷikā. Tāya vālukādīni minantā kīḷanti. Rathakanti khuddakarathaṃ. Dhanukanti khuddakadhanumeva. Akkharikā vuccati ākāse vā piṭṭhiyaṃ vā akkharajānanakīḷā. Manesikā nāma manasā cintitajānanakīḷā. Yathāvajjaṃ nāma kāṇakuṇikhujjādīnaṃ yaṃ yaṃ vajjaṃ, taṃ taṃ payojetvā dassanakīḷā.
10.107). 有些人也稱為用魔術進行的骨頭清洗。 在象戰等情況下,比丘既不能與象等一起作戰,也不能讓他們參與作戰,也不能看到他們作戰。 "無畏"是指與鬥士的戰鬥。 "出征"是指可以看到的集合。 "力量"是指力量的聚集地。 "軍隊的安排"是指軍隊的駐紮,按照車陣等的方式進行軍隊的佈置。 "不平衡的展示"是指通過"三頭像在最後的頭部"等的方式所說的不平衡的展示。 14. "懈怠"在這裡是指懈怠的地方。 "也有懈怠的地方"是指懈怠的地方。 "每一條小路"是指八條或八條以上的道路,"八條道路"以及"十條道路"也是同樣的道理。 "空中"是指在八條或十條道路上如同在空中玩耍。 "保養的路徑"是指在地面上形成的各種路徑,在那裡進行保養,玩耍的地方。 "在此處"是指在此處的遊戲。 "一處"是指放置的地方,無論是糖或蜜,固定不動地用指甲放下或拿起,如果在那地方有任何移動,就會失敗,這種遊戲稱為這種型別的遊戲。 "遊戲"是指在懈怠的遊戲板上進行的遊戲。 "時鐘"是指用長棍打短棍的遊戲。 "手杖"是指用蠟或紅土的手杖,擊打地面或墻壁,展示象、馬等的形狀的遊戲。 "眼睛"是指糖的遊戲。 "蟲子"是指玩弄小蟲子的遊戲。 "放鬆"是指圍繞著玩耍的遊戲,或在空中抓住棍子,或在地面上放置頭部以圍繞著進行的遊戲。 "圈"是指用棕櫚葉等製作的旋轉玩具。 "小船"是指小型的船隻。 "弓"是指小型的弓箭。 "字母"是指在空中或墻壁上進行的字母識別的遊戲。 "思維"是指通過心智思考而產生的遊戲。 "如所應有"是指對於盲人或瘸子等的展示遊戲。
15.Āsandinti pamāṇātikkantāsanaṃ. Anuyuttā viharantīti idaṃ apekkhitvā pana sabbapadesu upayogavacanaṃ kataṃ. Pallaṅkoti pādesu vāḷarūpāni ṭhapetvā kato. Gonakoti dīghalomako mahākojavo, caturaṅgulādhikāni kira tassa lomāni. Cittakanti vānavicittaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Paṭikāti uṇṇāmayo setattharaṇo. Paṭalikāti ghanapupphako uṇṇāmayattharaṇo. Yo āmalakapattotipi vuccati. Tūlikāti tiṇṇaṃ tūlānaṃ aññatarapuṇṇā tūlikā. Vikatikāti sīhabyagghādirūpavicitro uṇṇāmayattharaṇo. Uddalomīti ubhayatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ, keci 『『ekatouggatapuppha』』nti vadanti. Ekantalomīti ekatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Keci 『『ubhatouggatapuppha』』nti vadanti. Kaṭṭissanti ratanaparisibbitaṃ koseyyakaṭṭissamayapaccattharaṇaṃ. Koseyyanti ratanaparisibbitameva kosiyasuttamayapaccattharaṇaṃ. Suddhakoseyyaṃ pana vaṭṭatīti vinaye vuttaṃ. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana 『『ṭhapetvā tūlikaṃ sabbāneva gonakādīni ratanaparisibbitāni na vaṭṭantī』』ti vuttaṃ.
Kuttakanti soḷasannaṃ nāṭakitthīnaṃ ṭhatvā naccanayoggaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Hatthattharaṃ assattharanti hatthiassapiṭṭhīsu attharaṇaattharakāyeva. Rathattharepi eseva nayo. Ajinappaveṇīti ajinacammehi mañcappamāṇena sibbitvā katā paveṇī. Kadalīmigapavarapaccattharaṇanti kadalīmigacammaṃ nāma atthi, tena kataṃ pavarapaccattharaṇaṃ; uttamapaccattharaṇanti attho. Taṃ kira setavatthassa upari kadalīmigacammaṃ pattharitvā sibbetvā karonti. Sauttaracchadanti saha uttaracchadena, uparibaddhena rattavitānena saddhinti attho. Setavitānampi heṭṭhā akappiyapaccattharaṇe sati na vaṭṭati, asati pana vaṭṭati. Ubhatolohitakūpadhānanti sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti mañcassa ubhatolohitakaṃ upadhānaṃ, etaṃ na kappati. Yaṃ pana ekameva upadhānaṃ ubhosu passesu rattaṃ vā hoti padumavaṇṇaṃ vā vicitraṃ vā, sace pamāṇayuttaṃ, vaṭṭati. Mahāupadhānaṃ pana paṭikkhittaṃ. Alohitakāni dvepi vaṭṭantiyeva. Tato uttari labhitvā aññesaṃ dātabbāni. Dātuṃ asakkonto mañce tiriyaṃ attharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi labhati. Āsandīādīsu pana vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Vuttañhetaṃ – 『『anujānāmi, bhikkhave, āsandiyā pāde chinditvā paribhuñjituṃ, pallaṅkassa vāḷe bhinditvā paribhuñjituṃ, tūlikaṃ vijaṭetvā bimbohanaṃ kātuṃ, avasesaṃ bhummattharaṇaṃ kātu』』nti (cūḷava. 297).
"座位"是指超出標準的坐具。 "隨意居住"是指在此基礎上對所有地方的適用語句。 "坐墊"是指在腳下放置的草蓆。 "牛毛"是指長毛的牛,似乎有四根以上的毛。 "畫布"是指用野獸毛製成的墊子。 "白墊"是指用白色材料製成的墊子。 "厚墊"是指用厚花瓣製成的墊子。 也稱為"阿摩拉葉墊"。 "小墊"是指用三根草製成的某種墊子。 "多樣化"是指用獅子、老虎等的形狀製成的墊子。 "雙頭"是指兩頭的墊子,有人稱之為"單頭花"。 "單頭"是指單頭的墊子,有人稱之為"雙頭花"。 "木墊"是指用寶石包裹的木墊。 "木墊"則是指用寶石包裹的木墊。 "純凈的木墊"則是指在戒律中提到的。 在《長部經注》中提到,"放置小墊,所有的牛毛等寶石包裹的墊子不適用"。 "木板"是指十六位舞者站立時適合跳舞的墊子。 "象墊"是指在象的背上放置的墊子。 "馬車墊"也是同樣的道理。 "牛皮墊"是指用牛皮製成的墊子,適合坐墊的大小。 "香蕉墊"是指用香蕉皮製成的墊子;這是一種上等的墊子。 他們在白色的墊子上放置香蕉皮,鋪好后便成型。 "附加墊"是指與附加的紅色裝飾一起的墊子。 "白色的帷幕"在底部不適用,若不存在則適用。 "雙紅色的支撐"是指頭部和腳部的支撐,這種支撐不適用。 但如果是單一支撐,且在兩邊是紅色或蓮花色、或多樣色,若符合標準,則適用。 "大支撐"則被排除。 "紅色的支撐"兩者都適用。 此外,超過的部分應給予他人。 若無法給予,則可在墊子上橫放支撐,給予上面的支撐,然後坐下。 在"座位"等方面應按照所述進行。 如此提到:"我允許,比丘們,剪掉座位上的腳,享用坐墊的毛,撕開小墊做成玩具,完成其餘的地面墊"。
- Ucchādanādīsu mātukucchito nikkhantadārakānaṃ sarīragandho dvādasavassapattakāle nassati, tesaṃ sarīraduggandhaharaṇatthāya gandhacuṇṇādīhi ucchādenti, evarūpaṃ ucchādanaṃ na vaṭṭati. Puññavante pana dārake ūrūsu nipajjāpetvā telena makkhetvā hatthapādaūrunābhiādīnaṃ saṇṭhānasampādanatthaṃ parimaddanti, evarūpaṃ parimaddanaṃ na vaṭṭati.
Nhāpananti tesaṃyeva dārakānaṃ gandhādīhi nhāpanaṃ. Sambāhananti mahāmallānaṃ viya hatthapāde muggarādīhi paharitvā bāhuvaḍḍhanaṃ. Ādāsanti yaṃ kiñci ādāsaṃ pariharituṃ na vaṭṭati. Añjananti alaṅkārañjanameva. Mālāti baddhamālā vā abaddhamālā vā. Vilepananti yaṃ kiñci chavirāgakaraṇaṃ. Mukhacuṇṇaṃ mukhalepananti mukhe kāḷapīḷakādīnaṃ haraṇatthāya mattikakakkaṃ denti, tena lohite calite sāsapakakkaṃ denti, tena dose khādite tilakakkaṃ denti, tena lohite sannisinne haliddikakkaṃ denti, tena chavivaṇṇe ārūḷhe mukhacuṇṇakena mukhaṃ cuṇṇenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati.
Hatthabandhādīsu hatthe vicitrasaṅkhakapālādīni bandhitvā vicaranti, taṃ vā aññaṃ vā sabbampi hatthābharaṇaṃ na vaṭṭati, apare sikhaṃ bandhitvā vicaranti. Suvaṇṇacīrakamuttalatādīhi ca taṃ parikkhipanti; taṃ sabbaṃ na vaṭṭati. Apare catuhatthadaṇḍaṃ vā aññaṃ vā pana alaṅkatadaṇḍakaṃ gahetvā vicaranti, tathā itthipurisarūpādivicittaṃ bhesajjanāḷikaṃ suparikkhittaṃ vāmapasse olaggitaṃ; apare kaṇṇikaratanaparikkhittakosaṃ atitikhiṇaṃ asiṃ, pañcavaṇṇasuttasibbitaṃ makaradantakādivicittaṃ chattaṃ, suvaṇṇarajatādivicitrā morapiñchādiparikkhittā upāhanā, keci ratanamattāyāmaṃ caturaṅgulavitthataṃ kesantaparicchedaṃ dassetvā meghamukhe vijjulataṃ viya nalāṭe uṇhīsapaṭṭaṃ bandhanti, cūḷāmaṇiṃ dhārenti, cāmaravālabījaniṃ dhārenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati.
在遮蓋等方面,母親的乳房中出生的孩子在十二歲時,身體的氣味消失,爲了去除他們身體的臭味,使用香粉等進行遮蓋,這種遮蓋是不合適的。對於有功德的孩子,則讓他們在大腿上坐下,用油塗抹,進行手、腳、腰等部位的固定,這種固定是不合適的。 "洗澡"是指用香氣等為這些孩子洗澡。 "撫摸"是指像大力士一樣,用手腳和錘子等進行的撫摸。 "接受"是指任何接受的東西都不應被遮蓋。 "裝飾"是指裝飾性的塗抹。 "花環"是指纏繞的花環或不纏繞的花環。 "塗抹"是指任何讓膚色變得光亮的行為。 "面部粉末"是指用於面部的粉末,爲了去除嘴部的黑色斑點等,給予紅色的粉末,給予白色的粉末,給予黑色的粉末,給予黃色的粉末,給予膚色的粉末,這一切都是不合適的。 在手腕等方面,手上佩戴各種色彩斑斕的手鐲等,所有這些手飾都不適用,另一些則是用繩子綁住的。 用金色絲綢、珠寶等進行裝飾;這一切都是不合適的。 另一些則是用四根手指的棍子或其他裝飾性的棍子進行裝飾,此外,女性和男性的形狀等,藥品的瓶子被妥善包裹在左手上;另一些則是用耳環裝飾的袋子,極細的刀,五色的繩子裝飾的傘,金銀等各種裝飾的孔雀羽毛,某些人則展示出僅僅是寶石的四根手指寬的頭髮,像在雲頭上閃電般的額頭上綁著溫暖的布,手持小寶石,手持傘的種子,這一切都是不合適的。
- Aniyyānikattā saggamokkhamaggānaṃ tiracchānabhūtā kathāti tiracchānakathā. Tattha rājānaṃ ārabbha mahāsammato mandhātā dhammāsoko evaṃ mahānubhāvotiādinā nayena pavattā kathā rājakathā. Esa nayo corakathādīsu. Tesu asuko rājā abhirūpo dassanīyotiādinā nayena gehassitakathāva tiracchānakathā hoti. Sopi nāma evaṃ mahānubhāvo khayaṃ gatoti evaṃ pavattā pana kammaṭṭhānabhāve tiṭṭhati. Coresu mūladevo evaṃ mahānubhāvo, meghamālo evaṃ mahānubhāvoti tesaṃ kammaṃ paṭicca aho sūrāti gehassitakathāva tiracchānakathā. Yuddhepi bhāratayuddhādīsu asukena asuko evaṃ mārito, evaṃ viddhoti kāmassādavaseneva kathā tiracchānakathā. Tepi nāma khayaṃ gatāti evaṃ pavattā pana sabbattha kammaṭṭhānameva hoti. Api ca annādīsu evaṃ vaṇṇavantaṃ gandhavantaṃ rasavantaṃ phassasampannaṃ khādimha bhuñjimhāti kāmassādavasena kathetuṃ na vaṭṭati. Sātthakaṃ pana katvā pubbe evaṃ vaṇṇādisampannaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ sayanaṃ mālaṃ gandhaṃ sīlavantānaṃ adamha, cetiye pūjaṃ karimhāti kathetuṃ vaṭṭati. Ñātikathādīsu pana 『『amhākaṃ ñātakā sūrā samatthā』』ti vā 『『pubbe mayaṃ evaṃ vicitrehi yānehi vicarimhā』』ti vā assādavasena vattuṃ na vaṭṭati. Sātthakaṃ pana katvā 『『tepi no ñātakā khayaṃ gatā』』ti vā 『『pubbe mayaṃ evarūpā upāhanā saṅghassa adamhā』』ti vā kathetuṃ vaṭṭati. Gāmakathāpi suniviṭṭhadunniviṭṭhasubhikkhadubbhikkhādivasena vā 『『asukagāmavāsino sūrā samatthā』』ti vā evaṃ assādavasena na vaṭṭati. Sātthakaṃ pana katvā 『『saddhā pasannā』』ti vā 『『khayavayaṃ gatā』』ti vā vattuṃ vaṭṭati. Nigamanagarajanapadakathādīsupi eseva nayo.
Itthikathāpi vaṇṇasaṇṭhānādīni paṭicca assādavasena na vaṭṭati, saddhā pasannā khayavayaṃ gatāti evameva vaṭṭati. Sūrakathāpi 『nandimitto nāma yodho sūro ahosī』ti assādavasena na vaṭṭati. Saddho ahosi khayaṃ gatoti evameva vaṭṭati. Visikhākathāpi 『『asukā visikhā suniviṭṭhā dunniviṭṭhā sūrā samatthā』』ti assādavasena na vaṭṭati. Saddhā pasannā khayavayaṃ gatāti evameva vaṭṭati.
Kumbhaṭṭhānakathāti udakaṭṭhānakathā, udakatitthakathātipi vuccati, kumbhadāsikathā vā, sāpi 『『pāsādikā naccituṃ gāyituṃ chekā』』ti assādavasena na vaṭṭati; saddhā pasannātiādinā nayeneva vaṭṭati. Pubbapetakathāti atītañātikathā. Tattha vattamānañātikathāsadiso vinicchayo.
Nānattakathāti purimapacchimakathāhi vimuttā avasesā nānāsabhāvā niratthakakathā. Lokakkhāyikāti ayaṃ loko kena nimmito, asukena nāma nimmito. Kāko seto, aṭṭhīnaṃ setattā; balākā rattā. Lohitassa rattattāti evamādikā lokāyatavitaṇḍasallāpakathā.
Samuddakkhāyikā nāma kasmā samuddo sāgaro? Sāgaradevena khato, tasmā sāgaro. Khato meti hatthamuddāya sayaṃ niveditattā 『『samuddo』』ti evamādikā niratthakā samuddakkhāyanakathā. Bhavoti vuḍḍhi. Abhavoti hāni. Iti bhavo, iti abhavoti yaṃ vā taṃ vā niratthakakāraṇaṃ vatvā pavattitakathā itibhavābhavakathā.
"非約束"是指天界、解脫道的動物類的談話,這稱為動物類的談話。在此,以國王為起點的偉大賢者曼達陀,法王阿索卡等以"如此偉大的影響力"等方式展開的談話是國王的談話。這種方式也適用於盜賊的談話。在這些談話中,某位國王被認為是英俊迷人的,這種家庭的談話也成為動物類的談話。他同樣被認為是"如此偉大的影響力,已消失"而繼續在修行的領域中存在。在盜賊中,穆拉德沃等也被認為是如此偉大的影響力,梅伽瑪洛等也被認為是如此偉大的影響力,這些都是基於他們的行為,家庭的談話也成為動物類的談話。在戰爭中,如印度戰爭等,某人被殺,某人被刺傷,這種談話以慾望的方式進行,也稱為動物類的談話。他們同樣被認為是"已消失"而繼續在所有的修行領域中存在。此外,在食物等方面,"我們享用了美味、香氣、滋味、觸感的食物"以慾望的方式進行的談話是不合適的。 然而,基於有意義的內容,我們曾經享用了美味的食物、飲料、衣物、臥具、花環、香氣,供養于聖地,這樣的談話是合適的。在親屬的談話中,"我們的親屬是勇敢的、能幹的"或"我們曾經乘坐各種奇特的交通工具"等以享樂的方式進行的談話是不合適的。 然而,基於有意義的內容,"他們也不是親屬,已消失"或"我們曾經以這樣的方式供養僧團"等的談話是合適的。在村莊的談話中,基於"某個村莊的居民是勇敢的、能幹的"等以享樂的方式進行的談話是不合適的。然而,基於有意義的內容,"信仰堅定"或"已消失"等的談話是合適的。在城鎮、國度等的談話中也是如此。 女性的談話基於容貌和地位等,以享樂的方式進行的談話是不合適的,"信仰堅定,已消失"等的談話是合適的。 酒的談話中"南迪米托是勇士"等以享樂的方式進行的談話是不合適的。 "信仰堅定,已消失"等的談話是合適的。 短矛的談話中"某些短矛是精緻的、難以精緻的、勇敢的、能幹的"等以享樂的方式進行的談話是不合適的。 "信仰堅定,已消失"等的談話是合適的。 "水瓶的談話"是指水的談話,水的地方的談話也稱為水瓶的談話,這種談話"裝飾性的舞蹈和歌唱"等以享樂的方式進行的談話是不合適的;"信仰堅定"等的方式是合適的。 "過去的談話"是指過去的親屬的談話。在這裡,目前的親屬的談話與之相似。 "多樣的談話"是指先前和後來的談話所解放的剩餘的多樣性質的無意義的談話。 "世界的毀滅"是指這個世界是由誰創造的,某個名字創造的。 "烏鴉是白色的",因骨頭的白色;"野牛是紅色的"。 "紅色的鐵"等的世界的哲學討論的談話。 "海的毀滅"是指為什麼海洋是海洋?因海神而被稱為海洋。因此,"海洋"是指通過手的舉起而自我宣告的"海洋",等的無意義的海的毀滅的談話。 "存在"是指增長。"不存在"是指衰退。 "如此存在,如此不存在"是指無意義的原因所引發的談話,這種談話稱為存在與不存在的談話。
18.Viggāhikakathāti viggahakathā, sārambhakathā. Tattha sahitaṃ meti mayhaṃ vacanaṃ sahitaṃ siliṭṭhaṃ atthayuttaṃ kāraṇayuttanti attho. Asahitaṃ teti tuyhaṃ vacanaṃ asahitaṃ asiliṭṭhaṃ. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattanti yaṃ tuyhaṃ dīgharattāciṇṇavasena suppaguṇaṃ, taṃ mayhaṃ ekavacaneneva viparāvattaṃ parivattitvā ṭhitaṃ, na kiñci jānāsīti attho.
Āropitote vādoti mayā tava doso āropito. Cara vādappamokkhāyāti dosamocanatthaṃ cara, vicara; tattha tattha gantvā sikkhāti attho. Nibbeṭhehi vā sace pahosīti atha sayaṃ pahosi, idānimeva nibbeṭhehīti.
- Dūteyyakathāyaṃ idha gacchāti ito asukaṃ nāma ṭhānaṃ gaccha. Amutrāgacchāti tato asukaṃ nāma ṭhānaṃ āgaccha. Idaṃ harāti ito idaṃ nāma hara. Amutra idaṃ āharāti asukaṭṭhānato idaṃ nāma idha āhara. Saṅkhepato pana idaṃ dūteyyaṃ nāma ṭhapetvā pañca sahadhammike ratanattayassa upakārapaṭisaṃyuttañca gihīsāsanaṃ aññesaṃ na vaṭṭati.
20.Kuhakātiādīsu tividhena kuhanavatthunā lokaṃ kuhayanti, vimhāpayantīti kuhakā. Lābhasakkāratthikā hutvā lapantīti lapakā. Nimittaṃ sīlametesanti nemittikā. Nippeso sīlametesanti nippesikā. Lābhena lābhaṃ nijigīsanti magganti pariyesantīti lābhena lābhaṃ nijigīsitāro. Kuhanā, lapanā, nemittikatā, nippesikatā, lābhena lābhaṃ nijigīsanatāti etāhi samannāgatānaṃ puggalānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārena panetā kuhanādikā visuddhimagge sīlaniddeseyeva pāḷiñca aṭṭhakathañca āharitvā pakāsitāti.
Ettāvatā majjhimasīlaṃ niṭṭhitaṃ hoti.
Mahāsīlavaṇṇanā
"辯論的談話"是指爭論的談話,激烈的談話。在這裡,"與我一起"的意思是我的言語是與之相伴的,緊密相連的,具備意義的,因果關係的意思。"不與之相伴"是指你的言語是不相伴的,不緊密的。 "被截斷的"是指你所說的因長時間的截斷而具備良好的品質,而我僅憑一個詞語就將其截斷,立足於此,意為你不知道任何事情。 "被指責的"是指我對你所犯的錯誤進行了指責。 "行走以解脫辯論"是指爲了去除過失而行走,走到各處學習的意思。 "若被驅逐"則是指自己被驅逐,現在正被驅逐。 "使者的談話"是指"從這裡去某個地方"。 "從那裡去"是指"從那裡去某個地方"。 "這裡拿"是指"從這裡拿這個"。 "從那裡拿這個"是指"從某個地方把這個拿到這裡"。 簡而言之,除了使者的談話,五個隨伴的法則與寶三寶的幫助相結合的家庭教導是不合適的。 "欺詐"等的談話是指以三種欺詐的方式使世人迷惑,導致混亂的稱為欺詐者。 "利益與成功"是指成為利益與成功的獲得者而進行的談話。 "標誌"是指這些標誌的道德。 "無所作為"是指這些道德的無所作為。 "通過利益獲得利益"是指追求道路而獲得利益的意思。 "欺詐、說話、標誌、無所作為、通過利益獲得利益"等是對具備這些特徵的人的稱謂。這是簡要概述。在詳細闡述中,欺詐等的談話在《中部經》中,關於道德的定義及其註釋中被提及並闡明。 至此,中道的道德已完成。 "大德的說明"
- Ito paraṃ mahāsīlaṃ hoti. Aṅganti hatthapādādīsu yena kenaci evarūpena aṅgena samannāgato dīghāyu yasavā hotītiādinayappavattaṃ aṅgasatthaṃ. Nimittanti nimittasatthaṃ. Paṇḍurājā kira tisso muttāyo muṭṭhiyaṃ katvā nemittikaṃ pucchi – 『『kiṃ me hatthe』』ti? So ito cito ca vilokesi, tasmiñca samaye gharagolikāya makkhikā gayhantī muttā, so 『『muttā』』ti āha. Puna 『『katī』』ti puṭṭho kukkuṭassa tikkhattuṃ ravantassa saddaṃ sutvā 『『tisso』』ti āha. Evaṃ taṃ taṃ ādisitvā nimittamanuyuttā viharanti.
Uppātanti asanipātādīnaṃ mahantānaṃ uppatitaṃ, tañhi disvā 『『idaṃ bhavissati, evaṃ bhavissatī』』ti ādisanti. Supinanti yo pubbaṇhasamaye supinaṃ passati, evaṃ vipāko hoti; yo idaṃ nāma passati, tassa idaṃ nāma hotītiādinā nayena supinakaṃ anuyuttā viharanti. Lakkhaṇanti iminā lakkhaṇena samannāgato rājā hoti, iminā uparājātiādikaṃ. Mūsikacchinnanti undūrakhāyitaṃ. Tenāpi hi ahate vā vatthe anahate vā vatthe ito paṭṭhāya evaṃ chinne idaṃ nāma hotīti ādisanti. Aggihomanti evarūpena dārunā evaṃ hute idaṃ nāma hotīti aggijuhanaṃ. Dabbihomādīnipi aggihomāneva, evarūpāya dabbiyā īdisehi kaṇādīhi hute idaṃ nāma hotīti evaṃ pavattivasena pana visuṃ vuttāni.
Tattha kaṇoti kuṇḍako. Taṇḍulāti sāliādīnañceva tiṇajātīnañca taṇḍulā. Sappīti gosappiādikaṃ. Telanti tilatelādikaṃ. Sāsapādīni pana mukhena gahetvā aggimhi pakkhipanaṃ, vijjaṃ parijappitvā juhanaṃ vā mukhahomaṃ. Dakkhiṇakkhakajaṇṇulohitādīhi juhanaṃ lohitahomaṃ. Aṅgavijjāti pubbe aṅgameva disvā byākaraṇavasena aṅgaṃ vuttaṃ, idha aṅgulaṭṭhiṃ disvā vijjaṃ parijappitvā ayaṃ kulaputto vā no vā, sirīsampanno vā no vātiādibyākaraṇavasena aṅgavijjā vuttā. Vatthuvijjāti gharavatthuārāmavatthādīnaṃ guṇadosasallakkhaṇavijjā. Mattikādivisesaṃ disvāpi hi vijjaṃ parijappitvā heṭṭhā pathaviyaṃ tiṃsaratanamatte, ākāse ca asītiratanamatte padese guṇadosaṃ passanti. Khattavijjāti abbheyyamāsurakkharājasatthādisatthaṃ. Sivavijjāti susāne pavisitvā santikaraṇavijjā, siṅgālarutavijjātipi vadanti. Bhūtavijjāti bhūtavejjamanto. Bhūrivijjāti bhūrighare vasantena uggahetabbamanto. Ahivijjāti sappadaṭṭhatikicchanavijjā ceva sappāvhāyanavijjā ca. Visavijjāti yāya, purāṇavisaṃ vā rakkhanti, navavisaṃ vā karonti visavantameva vā. Vicchikavijjāti vicchikadaṭṭhatikicchanavijjā. Mūsikavijjāyapi eseva nayo. Sakuṇavijjāti sapakkhakaapakkhakadvipadacatuppadānaṃ rutagatādivasena sakuṇañāṇaṃ. Vāyasavijjāti kākarutañāṇaṃ, taṃ visuññeva satthaṃ, tasmā visuṃ vuttaṃ.
Pakkajjhānanti paripākagatacintā. Idāni 『『ayaṃ ettakaṃ jīvissati, ayaṃ ettaka』』nti evaṃ pavattaṃ ādiṭṭhañāṇanti attho. Saraparittāṇanti sararakkhaṇaṃ, yathā attano upari na āgacchati, evaṃ karaṇavijjā. Migacakkanti idaṃ sabbasaṅgāhikaṃ sabbasakuṇacatuppadānaṃ rutañāṇavasena vuttaṃ.
此後是大戒。"肢體"是指在手、腳等任何肢體上,具有某種特徵,將成為長壽和有名的相關肢體學。"徵兆"是指徵兆學。據說旃陀羅王(旃陀羅國王)曾將三顆珍珠握在手中,詢問占卜師:"我手中是什麼?"占卜師左右觀察,恰在此時,家中的蒼蠅被捕獲,落在珍珠上,他說:"是珍珠"。又被問及"多少顆?"時,聽到公雞連續叫三聲后,說:"三顆"。就這樣,他們根據各種徵兆生活。 "異變"是指雷擊等重大事件的發生,看到這些後會說"這將發生,那將發生"。"夢境"是指早晨看到的夢,會有這樣的結果;看到某些事物,某些事情就會發生,他們就這樣根據夢境生活。"特徵"是指國王具有某種特徵,或成為副王等。"鼠咬"是指老鼠啃咬。即使在衣服被咬或未被咬的情況下,從那時起會說某些事情將發生。"火祭"是指用某種木材這樣祭祀,會說某些事情將發生。其他如祭祀等也是火祭,用某種祭品如芝麻等祭祀,會說某些事情將發生,這些是根據不同情況分別闡述的。 在這裡,"芝麻"是指小鍋。"米"是指稻米等和草類的米。"酥"是指牛酥等。"油"是指芝麻油等。用口含芥末等投入火中,或唸咒后祭祀,稱為口祭。用吉祥星、膝蓋、血等祭祀,稱為血祭。 "肢體學"是指先前看肢體並根據解釋說明肢體,這裡是看手指后唸咒,解釋這個家族子弟是否高貴等。"場所學"是指房屋、園林等場所的優劣辨識。看到某些特殊土壤后唸咒,可在地下三十肘或空中八十肘處辨識優劣。"王族學"是指關於戰爭、醫術、國王等的學問。"尸婆學"是指進入墳場的安撫學,也有人說是狐貍叫聲學。"鬼靈學"是指鬼靈醫術咒語。"廣泛學"是指居住在大房子的人應學習的咒語。"蛇學"是指蛇咬傷的治療學和召喚蛇的學問。"毒學"是指保護舊毒或製造新毒,或成為有毒之人。"蝎子學"是指蝎子咬傷的治療學。老鼠學也是如此。"鳥學"是指關於有翅和無翅、兩足和四足動物鳴叫等的知識。"烏鴉學"是指烏鴉叫聲的知識,這是一個獨立的學科,因此單獨闡述。 "成熟思考"是指成熟的思考。現在的意思是"這個人將活多久"等的預知智慧。"箭的防護"是指箭的防禦,如何不讓箭射中自己的技術。"動物圈"是指包括所有鳥類和四足動物鳴叫知識的總稱。
22.Maṇilakkhaṇādīsu evarūpo maṇi pasattho, evarūpo apasattho, sāmino ārogyaissariyādīnaṃ hetu hoti, na hotīti, evaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena maṇiādīnaṃ lakkhaṇaṃ anuyuttā viharantīti attho. Tattha āvudhanti ṭhapetvā asiādīni avasesaṃ āvudhaṃ. Itthilakkhaṇādīnipi yamhi kule te itthipurisādayo vasanti, tassa vuḍḍhihānivaseneva veditabbāni. Ajalakkhaṇādīsu pana evarūpānaṃ ajādīnaṃ maṃsaṃ khāditabbaṃ, evarūpānaṃ na khāditabbanti ayaṃ viseso veditabbo.
Api cettha godhāya lakkhaṇe cittakammapiḷandhanādīsupi evarūpāya godhāya sati idaṃ nāma hotīti ayaṃ viseso veditabbo. Idañcettha vatthu – ekasmiṃ kira vihāre cittakamme godhaṃ aggiṃ dhamamānaṃ akaṃsu. Tato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ mahāvivādo jāto. Eko āgantukabhikkhu taṃ disvā makkhesi. Tato paṭṭhāya vivādo mandībhūto hoti. Kaṇṇikalakkhaṇaṃ piḷandhanakaṇṇikāyapi gehakaṇṇikāyapi vasena veditabbaṃ. Kacchapalakkhaṇaṃ godhālakkhaṇasadisameva. Migalakkhaṇaṃ sabbasaṅgāhikaṃ sabbacatuppadānaṃ lakkhaṇavasena vuttaṃ.
23.Raññaṃ niyyānaṃ bhavissatīti asukadivase asukanakkhattena asukassa nāma rañño niggamanaṃ bhavissatīti evaṃ rājūnaṃ pavāsagamanaṃ byākaroti. Esa nayo sabbattha. Kevalaṃ panettha aniyyānanti vippavutthānaṃ puna āgamanaṃ. Abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ apayānanti antonagare amhākaṃ rājā paṭiviruddhaṃ bahirājānaṃ upasaṅkamissati, tato tassa paṭikkamanaṃ bhavissatīti evaṃ raññaṃ upayānāpayānaṃ byākaroti. Dutiyapadepi eseva nayo. Jayaparājayā pākaṭāyeva.
24.Candaggāhādayo asukadivase rāhu candaṃ gahessatīti byākaraṇavaseneva veditabbā. Api ca nakkhattassa aṅgārakādigāhasamāyogopi nakkhattagāhoyeva. Ukkāpātoti ākāsato ukkānaṃ patanaṃ. Disāḍāhoti disākālusiyaṃ aggisikhadhūmasikhādīhi ākulabhāvo viya. Devadudrabhīti sukkhavalāhakagajjanaṃ. Uggamananti udayanaṃ. Okkamananti atthaṅgamanaṃ. Saṃkilesanti avisuddhatā. Vodānanti visuddhatā. Evaṃ vipākoti lokassa evaṃ vividhasukhadukkhāvaho.
25.Suvuṭṭhikāti devassa sammādhārānuppavecchanaṃ. Dubbuṭṭhikāti avaggāho, vassavibandhoti vuttaṃ hoti. Muddāti hatthamuddā. Gaṇanā vuccati acchiddakagaṇanā. Saṅkhānanti saṅkalanasaṭuppādanādivasena piṇḍagaṇanā. Yassa sā paguṇā hoti, so rukkhampi disvā ettakāni ettha paṇṇānīti jānāti. Kāveyyanti 『『cattārome, bhikkhave, kavī. Katame cattāro? Cintākavi, sutakavi, atthakavi, paṭibhānakavī』』ti (a. ni. 4.231). Imesaṃ catunnaṃ kavīnaṃ attano cintāvasena vā; 『『vessantaro nāma rājā ahosī』』tiādīni sutvā sutavasena vā; imassa ayaṃ attho, evaṃ taṃ yojessāmīti evaṃ atthavasena vā; kiñcideva disvā tappaṭibhāgaṃ kattabbaṃ karissāmīti evaṃ ṭhānuppattikapaṭibhānavasena vā; jīvikatthāya kabyakaraṇaṃ. Lokāyataṃ vuttameva.
在寶石特徵等中,這樣的寶石被稱讚,這樣的寶石不被稱讚,是主人健康、權力等的原因,或非原因,這樣根據顏色、形狀等寶石的特徵生活。在此,"武器"是指除了劍等之外的其餘武器。關於女性特徵等,在哪個家族中女性、男性等居住,應根據其興衰來理解。在山羊特徵等中,應瞭解哪些山羊等的肉可以食用,哪些不可食用的區別。 即便在蜥蜴特徵中,在有這樣的蜥蜴存在於繪畫、裝飾等情況下,也會發生某些事情,這一點應當瞭解。這裡有一個事例:據說在某寺院中,在繪畫工作中吹火的蜥蜴被製作。從那時起,比丘們發生了巨大的爭論。一位來訪的比丘看到後加以誹謗。從那時起,爭論變得微弱。耳環特徵應根據裝飾性耳環和房屋耳環來理解。腋下特徵與蜥蜴特徵相似。動物特徵是關於所有四足動物的總稱。 "國王將出發"是指在某日、某星宿,某王將出發。這樣預言國王的旅行。這種方式適用於所有情況。然而,"非出發"是指被驅逐后再次返回。"內部國王將接近","外部國王將離開",意即在城內,我們的國王將與敵對的外部國王相遇,然後他將撤退。這樣預言國王的接近和離開。第二種情況也是如此。勝敗顯而易見。 日蝕等是在某日,羅睺將吞噬月亮,這應通過預言方式來理解。此外,星宿與火星等的組合也是星宿蝕。"隕石墜落"是指從天空墜落的隕石。"方向灼熱"是指方向混亂,如火焰和煙霧造成的混亂。"天雷"是指乾旱的雲層雷鳴。"上升"是指升起。"下降"是指落下。"污穢"是指不純凈。"清凈"是指純凈。這樣的結果是給世界帶來各種苦樂。 "好雨季"是指天神正確地降下雨水。"壞雨季"是指不良收成,即雨水受阻。"印記"是手印。"計算"稱為無缺的計算。"數學"是指通過相加、產生等方式的總數計算。誰精通此道,即使看樹也知道樹上有多少葉子。"詩歌",如"諸比丘,有四種詩人。哪四種?思考型詩人、聽聞型詩人、意義型詩人、即興型詩人"。這四種詩人可以通過自身思考;聽說"韋山塔羅王"等;理解其意義並如此安排;看到某物並創作相似作品;為生計而作詩。世界哲學已如前所述。
26.Āvāhanaṃ nāma imassa dārakassa asukakulato asukanakkhattena dārikaṃ ānethāti āvāhakaraṇaṃ. Vivāhananti imaṃ dārikaṃ asukassa nāma dārakassa asukanakkhattena detha, evamassā vuḍḍhi bhavissatīti vivāhakaraṇaṃ. Saṃvaraṇanti saṃvaraṇaṃ nāma 『ajja nakkhattaṃ sundaraṃ, ajjeva samaggā hotha, iti vo viyogo na bhavissatī』ti evaṃ samaggakaraṇaṃ. Vivaraṇaṃ nāma 『sace viyujjitukāmattha, ajjeva viyujjatha , iti vo puna saṃyogo na bhavissatī』ti evaṃ visaṃyogakaraṇaṃ. Saṅkiraṇanti 『uṭṭhānaṃ vā iṇaṃ vā dinnaṃ dhanaṃ ajja saṅkaḍḍhatha, ajja saṅkaḍḍhitañhi taṃ thāvaraṃ hotī』ti evaṃ dhanapiṇḍāpanaṃ. Vikiraṇanti 『sace payogauddhārādivasena dhanaṃ payojitukāmattha, ajja payojitaṃ diguṇacatugguṇaṃ hotī』ti evaṃ dhanapayojāpanaṃ. Subhagakaraṇanti piyamanāpakaraṇaṃ vā sassirīkakaraṇaṃ vā. Dubbhagakaraṇanti tabbiparītaṃ. Viruddhagabbhakaraṇanti viruddhassa vilīnassa aṭṭhitassa matassa gabbhassa karaṇaṃ. Puna avināsāya bhesajjadānanti attho. Gabbho hi vātena, pāṇakehi, kammunā cāti tīhi kāraṇehi vinassati. Tattha vātena vinassante nibbāpanīyaṃ sītalaṃ bhesajjaṃ deti, pāṇakehi vinassante pāṇakānaṃ paṭikammaṃ karoti, kammunā vinassante pana buddhāpi paṭibāhituṃ na sakkonti.
Jivhānibandhananti mantena jivhāya bandhakaraṇaṃ. Hanusaṃhanananti mukhabandhamantena yathā hanukaṃ cāletuṃ na sakkonti, evaṃ bandhakaraṇaṃ. Hatthābhijappananti hatthānaṃ parivattanatthaṃ mantajappanaṃ. Tasmiṃ kira mante sattapadantare ṭhatvā jappite itaro hatthe parivattetvā khipati. Kaṇṇajappananti kaṇṇehi saddaṃ assavanatthāya vijjāya jappanaṃ. Taṃ kira jappitvā vinicchayaṭṭhāne yaṃ icchati, taṃ bhaṇati, paccatthiko taṃ na suṇāti, tato paṭivacanaṃ sampādetuṃ na sakkoti. Ādāsapañhanti ādāse devataṃ otāretvā pañhapucchanaṃ. Kumārikapañhanti kumārikāya sarīre devataṃ otāretvā pañhapucchanaṃ. Devapañhanti dāsiyā sarīre devataṃ otāretvā pañhapucchanaṃ. Ādiccupaṭṭhānanti jīvikatthāya ādiccapāricariyā. Mahatupaṭṭhānanti tatheva mahābrahmapāricariyā. Abbhujjalananti mantena mukhato aggijālānīharaṇaṃ. Sirivhāyananti 『『ehi siri, mayhaṃ sire patiṭṭhāhī』』ti evaṃ sirena siriyā avhāyanaṃ.
"迎娶"是指從某個家族,在某星宿下,將某女孩迎娶到此。"結婚"是指將此女孩在某星宿下嫁給某男子,這樣她將得到發展。"和合"是指說"今日星宿吉祥,今日你們和好,如此你們將不會分離"的和解方式。"分離"是指"如果你們想要分離,今日就分離,如此你們將不會再結合"的分離方式。 "聚集"是指"今日聚集起源或債務,今日聚集的將成為穩固的"的財富收集。"散佈"是指"如果想通過付出或取回等方式使用財富,今日付出將成為二倍或四倍"的財富使用。"使吉祥"是指使人喜悅或使其有榮光。"使不吉祥"是其相反。"敵對懷孕"是指為敵對的、消散的、枯萎的、已死的胎兒而懷孕。再次意味著為不毀滅而給予藥物。胎兒因風、蟲、業三種原因而毀滅。在風使其毀滅時給予冷卻的藥物,蟲使其毀滅時對蟲進行治療,因業毀滅時連佛陀也無法阻止。 "舌頭束縛"是指用咒語束縛舌頭。"下頜緊縮"是指用口部咒語使下頜無法移動。"手咒"是爲了手的轉動而唸咒。據說在咒語中站立七步遠時,另一方轉動手並投擲。"耳咒"是爲了用咒術使耳朵聽不到聲音而唸咒。據說唸完咒后,在判斷處所想說的,對方聽不到,因此無法迴應。 "鏡子問題"是在鏡子中降臨神靈並詢問。"少女問題"是在少女身體中降臨神靈並詢問。"神靈問題"是在使女身體中降臨神靈並詢問。"日神侍奉"是為生計而侍奉太陽神。"大梵天侍奉"同樣是侍奉大梵天。"火焰噴出"是用咒語從口中取出火網。"吉祥召喚"是說"來吧,吉祥,停留在我的頭上"的頭與吉祥的召喚。
27.Santikammanti devaṭṭhānaṃ gantvā sace me idaṃ nāma samijjhissati, tumhākaṃ iminā ca iminā ca upahāraṃ karissāmīti samiddhikāle kattabbaṃ santipaṭissavakammaṃ. Tasmiṃ pana samiddhe tassa karaṇaṃ paṇidhikammaṃ nāma. Bhūrikammanti bhūrighare vasitvā gahitamantassa payogakaraṇaṃ. Vassakammaṃ vossakammanti ettha vassoti puriso, vossoti paṇḍako . Iti vossassa vassakaraṇaṃ vassakammaṃ, vassassa vossakaraṇaṃ vossakammaṃ. Taṃ pana karonto acchandikabhāvamattaṃ pāpeti, na liṅgaṃ antaradhāpetuṃ sakkoti. Vatthukammanti akatavatthusmiṃ gehapatiṭṭhāpanaṃ. Vatthuparikammanti 『『idañcidañcāharathā』』ti vatvā vatthubalikammakaraṇaṃ. Ācamananti udakena mukhasuddhikaraṇaṃ. Nhāpananti aññesaṃ nhāpanaṃ. Juhananti tesaṃ atthāya aggijuhanaṃ. Vamananti yogaṃ datvā vamanakaraṇaṃ. Virecanepi eseva nayo. Uddhaṃvirecananti uddhaṃ dosānaṃ nīharaṇaṃ. Adhovirecananti adho dosānaṃ nīharaṇaṃ. Sīsavirecananti sirovirecanaṃ. Kaṇṇatelanti kaṇṇānaṃ bandhanatthaṃ vā vaṇaharaṇatthaṃ vā bhesajjatelapacanaṃ. Nettatappananti akkhitappanatelaṃ. Natthukammanti telena yojetvā natthukaraṇaṃ. Añjananti dve vā tīṇi vā paṭalāni nīharaṇasamatthaṃ khārañjanaṃ. Paccañjananti nibbāpanīyaṃ sītalabhesajjañjanaṃ. Sālākiyanti salākavejjakammaṃ. Sallakattiyanti sallakattavejjakammaṃ. Dārakatikicchā vuccati komārabhaccavejjakammaṃ. Mūlabhesajjānaṃ anuppādananti iminā kāyatikicchanaṃ dasseti. Osadhīnaṃ paṭimokkhoti khārādīni datvā tadanurūpe vaṇe gate tesaṃ apanayanaṃ.
Ettāvatā mahāsīlaṃ niṭṭhitaṃ hoti.
Pubbantakappikasassatavādavaṇṇanā
- Evaṃ brahmadattena vuttavaṇṇassa anusandhivasena tividhaṃ sīlaṃ vitthāretvā idāni bhikkhusaṅghena vuttavaṇṇassa anusandhivasena – 『『atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā duddasā』』tiādinā nayena suññatāpakāsanaṃ ārabhi. Tattha dhammāti guṇe, desanāyaṃ, pariyattiyaṃ, nissatteti evamādīsu dhammasaddo vattati.
『『Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggati』』nti. (theragā. 304);
Ādīsu hi guṇe dhammasaddo. 『『Dhammaṃ, vo bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇa』』ntiādīsu (ma. ni. 3.420) desanāyaṃ. 『『Idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ , geyya』』ntiādīsu (a. ni.
"安寧之作"是指去到天神的居所,若我能得到這個,將為你們獻上禮物,這在順利時應做的安寧之作。在那順利之時,所做的被稱為"意願之作"。 "豐盛之作"是指在豐盛的家中,承載咒語的使用。"降雨之作"和"降雨作業"是指這裡的"降雨"是指人,"降雨作業"是指愚者。因此,降雨的作業是降雨的作業,降雨的作業是降雨的作業。然而,在進行此作業時會使其變得不情願,無法使其消失。 "物品之作"是指在沒有物品的情況下,家主的安置。"物品準備"是指說"把這個和那個都帶來",這樣進行物品的準備。"洗手"是指用水清潔口腔。"洗澡"是指給其他人洗澡。"祭火"是指為他們的利益而進行的火祭。"嘔吐"是指通過給予食物而使其嘔吐。 "瀉藥"的方式也是如此。"向上瀉藥"是指向上排出病因。"向下瀉藥"是指向下排出病因。"頭部瀉藥"是指頭部的排出。"耳油"是指爲了耳朵的束縛或油的去除而給予的藥物。"眼藥"是指眼睛的油。"無藥之作"是指用油進行的無藥治療。"眼藥"是指兩或三種藥物的去除。"救濟藥"是指能帶來解脫的涼藥。"藥草"是指藥師的工作。"鍼灸"是指針灸師的工作。"兒童的工作"是指幼兒的醫療工作。"根本藥物的提供"是指身體的醫療工作。"藥物的解脫"是指給予適合的藥物。 到此為止,大戒已完成。 關於過去的因果法則的論述 如此,按照梵天所述的法則,擴充套件三種戒律,現在根據比丘眾所述的法則——"比丘們,確實還有其他法則是深奧且難以理解的"等方式開始闡明空的表現。在這裡,"法"是指品質、教導、經典、無我等方面的法字。 "法與非法,二者果報相同;非法引匯入地獄,法則引導至善道"(長老歌。304); 在上述品質中,法字是指法。 "我將為你們講解法,初善"等(中部經典。3.420)中的教導。 "在這裡,比丘們,深入理解法的經典,吟唱"等(增支經典)。
5.73) pariyattiyaṃ. 『『Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti, khandhā hontī』』tiādīsu (dha. sa. 121) nissatte. Idha pana guṇe vattati. Tasmā atthi, bhikkhave, aññeva tathāgatassa guṇāti evamettha attho daṭṭhabbo.
Gambhīrāti mahāsamuddo viya makasatuṇḍasūciyā aññatra tathāgatā aññesaṃ ñāṇena alabbhaneyyapatiṭṭhā, gambhīrattāyeva duddasā. Duddasattāyeva duranubodhā. Nibbutasabbapariḷāhattā santā, santārammaṇesu pavattanatopi santā. Atittikaraṇaṭṭhena paṇītā, sādurasabhojanaṃ viya. Uttamañāṇavisayattā na takkena avacaritabbāti atakkāvacarā. Nipuṇāti saṇhasukhumasabhāvattā. Bālānaṃ avisayattā, paṇḍitehiyeva veditabbāti paṇḍitavedanīyā.
Ye tathāgato sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetīti ye dhamme tathāgato anaññaneyyo hutvā sayameva abhivisiṭṭhena ñāṇena paccakkhaṃ katvā pavedeti, dīpeti, katheti, pakāsetīti attho. Yehīti yehi guṇadhammehi. Yathābhuccanti yathābhūtaṃ. Vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyunti tathāgatassa vaṇṇaṃ vattukāmā sammā vadeyyuṃ, ahāpetvā vattuṃ sakkuṇeyyunti attho. Katame ca pana te dhammā bhagavatā evaṃ thomitāti? Sabbaññutaññāṇaṃ. Yadi evaṃ, kasmā bahuvacananiddeso katoti? Puthucittasamāyogato ceva, puthuārammaṇato ca. Tañhi catūsu ñāṇasampayuttamahākiriyacittesu labbhati, na cassa koci dhammo ārammaṇaṃ nāma na hoti. Yathāha – 『『atītaṃ sabbaṃ jānātīti sabbaññutaññāṇaṃ, tattha āvaraṇaṃ natthīti anāvaraṇañāṇa』』ntiādi (paṭi. ma.
5.73)在經典中。"在那個時候,法則存在,蘊存在"等(法蘊論。121)在無我中。在這裡,它是關於品質的。因此,"比丘們,確實還有如來的品質",這就是這裡的意義。 "深奧"是指像大海一樣,除了如來外,其他人的智慧無法企及,正因為其深奧而難以理解。因其難以理解而難以領悟。因熄滅了所有煩惱而寂靜,在寂靜的對象中執行也是寂靜的。由於不令人滿足而高貴,如美味可口的食物。由於屬於最高智慧的範圍,不能以推理探索,因此超越推理。"精細"是因其細膩精微的本質。不在愚者的範圍內,只有智者能理解。 "如來親自證悟並宣說"是指如來以自身卓越的智慧直接證悟,並闡明、解釋、宣說這些法則。"以"是指這些品質法則。"如其本然"是指完全如其本來。"正確地讚美"是指那些希望正確讚美如來的人,能夠完整地讚美。 那麼,被世尊如此讚美的法則是什麼?是一切智智。如果是這樣,為什麼要用複數形式描述?這是因為心的聚合和多樣的對象。這在四種與智慧相應的大果報心中可以獲得,對它而言,沒有不能作為對象的法則。如所說:"知曉一切過去,這是一切智智;在那裡沒有障礙,這是無障礙智"等(入勝論)。
1.120). Iti puthucittasamāyogato punappunaṃ uppattivasena puthuārammaṇato ca bahuvacananiddeso katoti.
『『Aññevā』』ti idaṃ panettha vavatthāpanavacanaṃ, 『『aññeva, na pāṇātipātā veramaṇiādayo. Gambhīrāva na uttānā』』ti evaṃ sabbapadehi yojetabbaṃ. Sāvakapāramīñāṇañhi gambhīraṃ, paccekabodhiñāṇaṃ pana tato gambhīrataranti tattha vavatthānaṃ natthi, sabbaññutaññāṇañca tatopi gambhīrataranti tatthāpi vavatthānaṃ natthi, ito panaññaṃ gambhīrataraṃ natthi; tasmā gambhīrā vāti vavatthānaṃ labbhati. Tathā duddasāva duranubodhā vāti sabbaṃ veditabbaṃ.
Katameca te bhikkhaveti ayaṃ pana tesaṃ dhammānaṃ kathetukamyatā pucchā. Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇātiādi pucchāvissajjanaṃ. Kasmā panetaṃ evaṃ āraddhanti ce? Buddhānañhi cattāri ṭhānāni patvā gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantabhāvo paññāyati, desanā gambhīrā hoti, tilakkhaṇāhatā, suññatāpaṭisaṃyuttā. Katamāni cattāri? Vinayapaññattiṃ, bhūmantaraṃ, paccayākāraṃ, samayantaranti. Tasmā – 『『idaṃ lahukaṃ, idaṃ garukaṃ, idaṃ satekicchaṃ, idaṃ atekicchaṃ, ayaṃ āpatti, ayaṃ anāpatti, ayaṃ chejjagāminī, ayaṃ vuṭṭhānagāminī, ayaṃ desanāgāminī, ayaṃ lokavajjā, ayaṃ paṇṇattivajjā, imasmiṃ vatthusmiṃ idaṃ paññapetabba』』nti yaṃ evaṃ otiṇṇe vatthusmiṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ nāma, tattha aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi; avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo. Iti vinayapaññattiṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati…pe… suññatāpaṭisaṃyuttāti.
Tathā ime cattāro satipaṭṭhānā nāma…pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nāma, pañca khandhā nāma, dvādasa āyatanāni nāma, aṭṭhārasa dhātuyo nāma, cattāri ariyasaccāni nāma, bāvīsatindriyāni nāma, nava hetū nāma, cattāro āhārā nāma, satta phassā nāma, satta vedanā nāma, satta saññā nāma, satta cetanā nāma, satta cittāni nāma. Etesu ettakā kāmāvacarā dhammā nāma, ettakā rūpāvacaraarūpāvacarapariyāpannā dhammā nāma, ettakā lokiyā dhammā nāma, ettakā lokuttarā dhammā nāmāti catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ anantanayaṃ abhidhammapiṭakaṃ vibhajitvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo. Iti bhūmantaraparicchedaṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati…pe… suññatāpaṭisaṃyuttāti.
1.120)因此,因普通心的聚合而反覆出現,因普通對像而進行復數的描述。 「他者」是指這裡的界定性用語,「他者,不包括不殺生、戒殺等。」深奧的確不容易理解。因其難以理解而難以領悟。 「比丘們,哪些是這些法則呢?」這是對他們法則的詢問。確實,有些是修行者和婆羅門等的詢問。為什麼要如此展開呢?因為佛陀在達到四個境界時,發出的聲音是宏大的,智慧不再停留,佛陀智慧的偉大顯而易見,教導深奧,具備三特徵,與空相結合。哪些是四個呢?是戒律的規定、地球的中間、因緣的形式、時間的間隔。因此——「這是輕的,這是重的,這是有多種選擇的,這是無選擇的,這是過失,這是無過失,這是斷滅的,這是出離的,這是教導的,這是世間的,這是法則的,這是在此處應當宣說的」——這被稱為在此處的戒律的宣說,那裡沒有其他的權威或力量;這是沒有對象的,唯有如來的對象。因此,經過戒律的規定,佛陀的聲音是宏大的,智慧不再停留……等……與空相結合。 同樣,這四個正念的基礎……等……是尊貴的八正道,五蘊,十二處,十八界,四個聖諦,二十二根,九種因,四種食,七種觸,七種感覺,七種念,七種意,七種心。這些都是屬於欲界的法則,這些是屬於色界和無色界的法則,這些是世俗的法則,這些是超世的法則。因此,二十種的全面基礎,無法再以其他的權威或力量來描述,這是沒有對象的,唯有如來的對象。因此,經過地球的劃分,佛陀的聲音是宏大的,智慧不再停留……等……與空相結合。
Tathā ayaṃ avijjā saṅkhārānaṃ navahākārehi paccayo hoti, uppādo hutvā paccayo hoti, pavattaṃ hutvā, nimittaṃ, āyūhanaṃ, saṃyogo, palibodho, samudayo, hetu, paccayo hutvā paccayo hoti, tathā saṅkhārādayo viññāṇādīnaṃ. Yathāha – 『『kathaṃ paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṃ? Avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca, nimittaṭṭhiti ca, āyūhanaṭṭhiti ca, saṃyogaṭṭhiti ca, palibodhaṭṭhiti ca, samudayaṭṭhiti ca, hetuṭṭhiti ca, paccayaṭṭhiti ca, imehi navahākārehi avijjā paccayo, saṅkhārā paccayasamuppannā, ubhopete dhammā paccayasamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ, anāgatampi addhānaṃ avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca…pe… jāti jarāmaraṇassa uppādaṭṭhiti ca…pe… paccayaṭṭhiti ca, imehi navahākārehi jāti paccayo, jarāmaraṇaṃ paccayasamuppannaṃ, ubhopete dhammā paccayasamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇa』』nti (paṭi. ma. 1.45). Evamimaṃ tassa tassa dhammassa tathā tathā paccayabhāvena pavattaṃ tivaṭṭaṃ tiyaddhaṃ tisandhiṃ catusaṅkhepaṃ vīsatākāraṃ paṭiccasamuppādaṃ vibhajitvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo, iti paccayākāraṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati…pe… suññatāpaṭisaṃyuttāti.
Tathā cattāro janā sassatavādā nāma, cattāro ekaccasassatavādā, cattāro antānantikā, cattāro amarāvikkhepikā, dve adhiccasamuppannikā, soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca diṭṭhadhammanibbānavādā nāma. Te idaṃ nissāya idaṃ gaṇhantīti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni bhinditvā nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo. Iti samayantaraṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantatā paññāyati, desanā gambhīrā hoti, tilakkhaṇāhatā, suññatāpaṭisaṃyuttāti.
Imasmiṃ pana ṭhāne samayantaraṃ labbhati, tasmā sabbaññutaññāṇassa mahantabhāvadassanatthaṃ desanāya ca suññatāpakāsanavibhāvanatthaṃ samayantaraṃ anupavisanto dhammarājā – 『『santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā』』ti evaṃ pucchāvissajjanaṃ ārabhi.
- Tattha santīti atthi saṃvijjanti upalabbhanti. Bhikkhaveti ālapanavacanaṃ. Eketi ekacce. Samaṇabrāhmaṇāti pabbajjūpagatabhāvena samaṇā, jātiyā brāhmaṇā. Lokena vā samaṇāti ca brāhmaṇāti ca evaṃ sammatā. Pubbantaṃ kappetvā vikappetvā gaṇhantīti pubbantakappikā. Pubbantakappo vā etesaṃ atthīti pubbantakappikā. Tattha antoti ayaṃ saddo antaabbhantaramariyādalāmakaparabhāgakoṭṭhāsesu dissati. 『『Antapūro udarapūro』』tiādīsu hi ante antasaddo. 『『Caranti loke parivārachannā anto asuddhā bahi sobhamānā』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.122) abbhantare. 『『Kāyabandhanassa anto jīrati (cūḷava. 278). 『『Sā haritantaṃ vā panthantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā』』tiādīsu (ma. ni. 1.304) mariyādāyaṃ. 『『Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolya』』ntiādīsu (saṃ. ni. 3.80) lāmake. 『『Esevanto dukkhassā』』tiādīsu (saṃ. ni.
同樣,這個無明對於行法有九種方式作為條件:生起時作為條件,存在時作為條件,作為徵兆、努力、聯繫、障礙、集起、因、條件而作為條件。行法等對於識等也是如此。如所說:"在條件的把握中,智慧如何理解法則的狀態?無明對於行法有生起狀態、存在狀態、徵兆狀態、努力狀態、聯繫狀態、障礙狀態、集起狀態、因狀態、條件狀態,這九種方式中,無明是條件,行法是由條件生起,這兩種法則是由條件生起,這就是在條件的把握中,智慧對法則狀態的理解。過去的時間,未來的時間,無明對於行法有生起狀態……等……生、老死有生起狀態……等……條件狀態,這九種方式中,生是條件,老死是由條件生起,這兩種法則是由條件生起,這就是在條件的把握中,智慧對法則狀態的理解"(入勝論。1.45)。就這樣,對於每一種法則,以其條件性質展開的三轉、三際、三連線、四總結、二十種形式的緣起,無法由其他權威或力量來描述,這是沒有對象的,唯有如來的對象。因此,經過因緣形式,佛陀的聲音是宏大的,智慧不再停留……等……與空相結合。 同樣,有四種常住論者,四種一分常住論者,四種有邊無邊論者,四種不死論者,兩種偶然生起論者,十六種有想論者,八種無想論者,八種非想非非想論者,七種斷滅論者,五種現世涅槃論者。他們依靠這個而把握那個,破除六十二種見解,使其解開、清晰地說明,無法由其他權威或力量來描述,這是沒有對象的,唯有如來的對象。因此,經過時間間隔,佛陀的聲音是宏大的,智慧不再停留,佛陀智慧的偉大顯而易見,教導深奧,具備三特徵,與空相結合。 在這個地方,可以獲得時間間隔,因此,爲了展示一切智智的偉大,併爲了闡明教導的空性,法王深入時間間隔,開始了詢問和回答:"比丘們,確實有一些修行者和婆羅門。" 29. 在這裡,"確實"是指存在、可得。"比丘們"是稱呼用語。"一些"是指某些。"修行者和婆羅門"是指因出家而成為修行者,因種姓而成為婆羅門。或者被世間認為是修行者和婆羅門。通過推測過去的極限而把握的是"過去極限推測者"。或者他們有過去極限的推測,是"過去極限推測者"。在這裡,"極限"這個詞出現在內部、界限、邊際、部分等處。在"滿足邊緣、滿足腹部"等處,極限一詞出現在邊緣。在"他們在世間遊走,被遮蔽,內部不凈,外部光彩照耀"等處,出現在內部。"身體束縛的內部衰老",出現在界限。"無論是綠色邊緣、道路邊緣、巖石邊緣還是水邊緣"等處,出現在界限。在"這是生命的極限,即乞食"等處,出現在低劣處。在"這正是苦的終極"等處,出現在終極。
2.51) parabhāge. Sabbapaccayasaṅkhayo hi dukkhassa parabhāgo koṭīti vuccati. 『『Sakkāyo kho, āvuso, eko anto』』tiādīsu (a. ni. 6.61) koṭṭhāse. Svāyaṃ idhāpi koṭṭhāse vattati.
Kappasaddopi – 『『tiṭṭhatu, bhante bhagavā kappaṃ』』 (dī. ni. 2.167), 『『atthi kappo nipajjituṃ』』 (a. ni. 8.80), 『『kappakatena akappakataṃ saṃsibbitaṃ hotī』』ti, (pāci. 371) evaṃ āyukappalesakappavinayakappādīsu sambahulesu atthesu vattati. Idha taṇhādiṭṭhīsu vattatīti veditabbo. Vuttampi cetaṃ – 『『kappāti dve kappā, taṇhākappo ca diṭṭhikappo cā』』ti (mahāni. 28). Tasmā taṇhādiṭṭhivasena atītaṃ khandhakoṭṭhāsaṃ kappetvā pakappetvā ṭhitāti pubbantakappikāti evamettha attho veditabbo. Tesaṃ evaṃ pubbantaṃ kappetvā ṭhitānaṃ punappunaṃ uppajjanavasena pubbantameva anugatā diṭṭhīti pubbantānudiṭṭhino. Te evaṃdiṭṭhino taṃ pubbantaṃ ārabbha āgamma paṭicca aññampi janaṃ diṭṭhigatikaṃ karontā anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi.
Tattha anekavihitānīti anekavidhāni. Adhimuttipadānīti adhivacanapadāni. Atha vā bhūtaṃ atthaṃ abhibhavitvā yathāsabhāvato aggahetvā pavattanato adhimuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti. Adhimuttīnaṃ padāni adhimuttipadāni, diṭṭhidīpakāni vacanānīti attho. Aṭṭhārasahi vatthūhīti aṭṭhārasahi kāraṇehi.
- Idāni yehi aṭṭhārasahi vatthūhi abhivadanti, tesaṃ kathetukamyatāya pucchāya 『『te ca kho bhonto』』tiādinā nayena pucchitvā tāni vatthūni vibhajitvā dassetuṃ 『『santi, bhikkhave』』tiādimāha. Tattha vadanti etenāti vādo, diṭṭhigatassetaṃ adhivacanaṃ. Sassato vādo etesanti sassatavādā, sassatadiṭṭhinoti attho. Eteneva nayena ito paresampi evarūpānaṃ padānaṃ attho veditabbo. Sassataṃ attānañca lokañcāti rūpādīsu aññataraṃ attāti ca lokoti ca gahetvā taṃ sassataṃ amaraṃ niccaṃ dhuvaṃ paññapenti. Yathāha – 『『rūpaṃ attā ceva loko ca sassato cāti attānañca lokañca paññapenti tathā vedanaṃ, saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ attā ceva loko ca sassato cāti attānañca lokañca paññapentī』』ti.
2.51)在另一部分。因為所有條件的窮盡被稱為苦的另一個極端。在"尊者,實體確實是一個極端"等處(增支部。6.61),出現在部分。在這裡,它也出現在部分中。 "劫"這個詞也出現在"請尊者世尊保持劫"(長部。2.167),"有劫可以躺下"(增支部。8.80),"以劫所作被未作所覆蓋"等多種意義中。在這裡應當理解為出現在渴愛和見解中。已經有人說過:"有兩種劫,渴愛之劫和見解之劫"(大品。28)。因此,以渴愛和見解的方式,推測過去的蘊部分,是"過去極限推測者",應當這樣理解。那些以這種方式推測過去並存在的人,因反覆生起而追隨過去的見解,是"過去見解追隨者"。這些持此見解的人,以那個過去為根據,引導、依賴,使其他人也陷入見解,用十八種理由宣說各種主張。 在這裡,"各種"是指多種。"主張詞語"是指命名詞語。或者,因為超越了真實意義,不按其本性把握,而執行,所以被稱為"主張"。主張的詞語是主張詞語,意思是闡明見解的語言。"十八種理由"是指十八種原因。 30. 現在,爲了敘述那些用十八種理由宣說的人,通過詢問"尊者們"等方式提問,併爲了展示這些理由,說"比丘們,確實有"等。在這裡,"論"是通過什麼來說的。見解的專有名詞。"常住論者"是指他們主張常住,意思是常住見解。以同樣的方式,應當理解其他類似詞語的意義。"常住的自我和世界"是指在色等中抓取某一種作為自我,並將其宣稱為常住、不死、永恒、穩定。如所說:"色是自我也是世界,是常住的;同樣地,將受、想、行、識宣稱為自我也是世界,是常住的。"
31.Ātappamanvāyātiādīsu vīriyaṃ kilesānaṃ ātāpanabhāvena ātappanti vuttaṃ. Tadeva padahanavasena padhānaṃ. Punappunaṃ yuttavasena anuyogoti. Evaṃ tippabhedaṃ vīriyaṃ anvāya āgamma paṭiccāti attho. Appamādo vuccati satiyā avippavāso. Sammā manasikāroti upāyamanasikāro, pathamanasikāro, atthato ñāṇanti vuttaṃ hoti. Yasmiñhi manasikāre ṭhitassa pubbenivāsānussati ñāṇaṃ ijjhati, ayaṃ imasmiṃ ṭhāne manasikāroti adhippeto. Tasmā vīriyañca satiñca ñāṇañca āgammāti ayamettha saṅkhepattho. Tathārūpanti tathājātikaṃ. Cetosamādhinti cittasamādhiṃ. Phusatīti vindati paṭilabhati. Yathā samāhite citteti yena samādhinā sammā āhite suṭṭhu ṭhapite cittamhi anekavihitaṃpubbenivāsantiādīnaṃ attho visuddhimagge vutto.
So evamāhāti so evaṃ jhānānubhāvasampanno hutvā diṭṭhigatiko evaṃ vadati. Vañjhoti vañjhapasuvañjhatālādayo viya aphalo kassaci ajanakoti. Etena 『『attā』』ti ca 『『loko』』ti ca gahitānaṃ jhānādīnaṃ rūpādijanakabhāvaṃ paṭikkhipati. Pabbatakūṭaṃ viya ṭhitoti kūṭaṭṭho. Esikaṭṭhāyiṭṭhitoti esikaṭṭhāyī viya hutvā ṭhitoti esikaṭṭhāyiṭṭhito. Yathā sunikhāto esikatthambho niccalo tiṭṭhati, evaṃ ṭhitoti attho. Ubhayenapi lokassa vināsābhāvaṃ dīpeti. Keci pana īsikaṭṭhāyiṭṭhitoti pāḷiṃ vatvā muñje īsikā viya ṭhitoti vadanti . Tatrāyamadhippāyo – yadidaṃ jāyatīti vuccati, taṃ muñjato īsikā viya vijjamānameva nikkhamati. Yasmā ca īsikaṭṭhāyiṭṭhito, tasmā teva sattā sandhāvanti, ito aññattha gacchantīti attho.
Saṃsarantīti aparāparaṃ sañcaranti. Cavantīti evaṃ saṅkhyaṃ gacchanti. Tathā upapajjantīti. Aṭṭhakathāyaṃ pana pubbe 『『sassato attā ca loko cā』』ti vatvā idāni te ca sattā sandhāvantītiādinā vacanena ayaṃ diṭṭhigatiko attanāyeva attano vādaṃ bhindati, diṭṭhigatikassa dassanaṃ nāma na nibaddhaṃ, thusarāsimhi nikhātakhāṇu viya cañcalaṃ, ummattakapacchiyaṃ pūvakhaṇḍagūthagomayādīni viya cettha sundarampi asundarampi hoti yevāti vuttaṃ. Atthitveva sassatisamanti ettha sassatīti niccaṃ vijjamānatāya mahāpathaviṃva maññati, tathā sinerupabbatacandimasūriye. Tato tehi samaṃ attānaṃ maññamānā atthi tveva sassatisamanti vadanti.
Idāni sassato attā ca loko cātiādikāya paṭiññāya sādhanatthaṃ hetuṃ dassento 『『taṃ kissa hetu? Ahañhi ātappamanvāyā』』tiādimāha. Tattha imināmahaṃ etaṃ jānāmīti iminā visesādhigamena ahaṃ etaṃ paccakkhato jānāmi, na kevalaṃ saddhāmattakeneva vadāmīti dasseti, makāro panettha padasandhikaraṇatthaṃ vutto. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ ṭhānanti catūhi vatthūhīti vatthusaddena vuttesu catūsu ṭhānesu idaṃ paṭhamaṃ ṭhānaṃ, idaṃ jātisatasahassamattānussaraṇaṃ paṭhamaṃ kāraṇanti attho.
32-33. Upari vāradvayepi eseva nayo. Kevalañhi ayaṃ vāro anekajātisatasahassānussaraṇavasena vutto. Itare dasacattālīsasaṃvaṭṭavivaṭṭakappānussaraṇavasena. Mandapañño hi titthiyo anekajātisatasahassamattaṃ anussarati, majjhimapañño dasasaṃvaṭṭavivaṭṭakappāni, tikkhapañño cattālīsaṃ, na tato uddhaṃ.
"依靠努力"等處,努力被稱為對煩惱的熱烈對抗。正是由於這種對抗而稱為努力。反覆地以適當的方式進行追隨。這樣,努力有三種分類,因而應理解為「因果」。不放逸被稱為有意識的堅持。正確的注意力是指方便的注意力、初步的注意力、實質上的智慧。如在注意力中,具足前生回憶的智慧,這就是在此處的注意力。因此,努力、覺醒和智慧的結合是這個地方的概括意義。如此的意思是指如此產生的。心的安定是指心的定。獲得是指找到、獲得。正如在專注的心中,因專注而正確地安置、穩固的心,意指多種前生等的意義在清凈道中有所闡述。 在這裡所說的,正是這樣。具足此種禪定的修行者,持有見解的人如此說。被拋棄者,如同被拋棄的動物,或無效的某些事物。由此,"自我"和"世界"被理解為禪定等所生的性質。像山峰一樣站立,是指站立在高處。像是穩定的柱子一樣站立,意指像穩定的柱子一樣站立。正如穩定的柱子穩固地矗立,意指如此的意思。也同時闡明了兩者的消滅狀態。有些人則說,像是穩定的柱子一樣站立。這裡的意思是——這被稱為生起,正如從蘆葦中生出,確實存在地離開。因為在穩定的柱子上,所以這些眾生在奔跑,意指去往其他地方。 "流轉"是指反覆地移動。"離去"是指如此地走向數量。這樣,"投生"也是如此。在註釋中,之前說過"常住的自我和世界"等,現在這些眾生在流轉等的言語中,持有見解的人以自我為根基,打破自己的說法,見解者的見解並不被束縛,如同在塵埃中挖掘的土壤,動盪不安,像瘋癲者的糞便、碎片等,這裡美醜皆有。因為在意義上,常住的自我和世界在這裡被認為是常住的,正如廣闊的大地,亦如須彌山、日月。 因此,認為自我和世界是常住的,因而提出理由,"這是什麼原因?我正是依靠努力"等。這裡通過這樣的方式,我知道這個,憑藉這樣的特殊獲得,我直接知道這個,而不僅僅是憑藉信仰而說,"makā"在此處是爲了詞句的結合。比丘們,這是第一處,指的是四種理由,所說的四處中,這一處是第一處,這一處是關於生和死的無數次回憶的第一原因。 32-33. 在上面的兩段中也是如此。確實,這一段是以多種生和死的回憶為依據。另一段是以十種和四十種的輪迴為依據。愚笨者確實能夠回憶起多種生和死的數量,中等智慧者則能回憶起十種輪迴,聰明者則能回憶起四十種,而以上的則無法做到。
- Catutthavāre takkayatīti takkī, takko vā assa atthīti takkī. Takketvā vitakketvā diṭṭhigāhino etaṃ adhivacanaṃ. Vīmaṃsāya samannāgatoti vīmaṃsī. Vīmaṃsā nāma tulanā ruccanā khamanā. Yathā hi puriso yaṭṭhiyā udakaṃ vīmaṃsitvā otarati, evameva yo tulayitvā ruccitvā khamāpetvā diṭṭhiṃ gaṇhāti, so 『『vīmaṃsī』』ti veditabbo. Takkapariyāhatanti takkena pariyāhataṃ, tena tena pariyāyena takketvāti attho. Vīmaṃsānucaritanti tāya vuttappakārāya vīmaṃsāya anucaritaṃ. Sayaṃpaṭibhānanti attano paṭibhānamattasañjātaṃ. Evamāhāti sassatadiṭṭhiṃ gahetvā evaṃ vadati.
Tattha catubbidho takkī – anussutiko, jātissaro, lābhī, suddhatakkikoti. Tattha yo 『『vessantaro nāma rājā ahosī』』tiādīni sutvā 『『tena hi yadi vessantarova bhagavā, sassato attā』』ti takkayanto diṭṭhiṃ gaṇhāti, ayaṃ anussutiko nāma. Dve tisso jātiyo saritvā – 『『ahameva pubbe asukasmiṃ nāma ahosiṃ, tasmā sassato attā』』ti takkayanto jātissaratakkiko nāma. Yo pana lābhitāya 『『yathā me idāni attā sukhī hoti, atītepi evaṃ ahosi, anāgatepi bhavissatī』』ti takkayitvā diṭṭhiṃ gaṇhāti, ayaṃ lābhītakkiko nāma. 『『Evaṃ sati idaṃ hotī』』ti takkamatteneva gaṇhanto pana suddhatakkiko nāma.
35.Etesaṃ vā aññatarenāti etesaṃyeva catunnaṃ vatthūnaṃ aññatarena ekena vā dvīhi vā tīhi vā. Natthi ito bahiddhāti imehi pana vatthūhi bahi aññaṃ ekaṃ kāraṇampi sassatapaññattiyā natthīti appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadati.
36.Tayidaṃ, bhikkhave, tathāgato pajānātīti bhikkhave, taṃ idaṃ catubbidhampi diṭṭhigataṃ tathāgato nānappakārato jānāti. Tato taṃ pajānanākāraṃ dassento ime diṭṭhiṭṭhānātiādimāha. Tattha diṭṭhiyova diṭṭhiṭṭhānā nāma. Api ca diṭṭhīnaṃ kāraṇampi diṭṭhiṭṭhānameva. Yathāha 『『katamāni aṭṭha diṭṭhiṭṭhānāni? Khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ, avijjāpi, phassopi , saññāpi, vitakkopi, ayonisomanasikāropi, pāpamittopi, paratoghosopi diṭṭhiṭṭhāna』』nti. 『『Khandhā hetu, khandhā paccayo diṭṭhiṭṭhānaṃ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena, evaṃ khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Avijjā hetu…pe… pāpamitto hetu. Paratoghoso hetu, paratoghoso paccayo diṭṭhiṭṭhānaṃ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena, evaṃ paratoghosopi diṭṭhiṭṭhāna』』nti (paṭi. ma.
第四段中,"推理者"即為推理,推理的意義是指推理的內容。經過推理后,分析后,持有見解者稱為此。深入思考的狀態即為深入思考者。深入思考是指比較、理解和忍耐。正如一個人通過測量水的深度而下水,亦如通過比較、理解和忍耐而掌握見解的人,稱為「深入思考者」。推理所覆蓋的,意指通過推理而覆蓋,按此方式進行推理。深入思考的追隨,指的是按照已說的方式進行深入思考。自身的智慧是指自身的智慧所生。正如他如此說,持有常住見解的人如此說。 在這裡,推理者有四種:聽聞者、種姓者、得利者、清凈推理者。在這裡,聽聞者是指聽到「曾經有位名為維薩山達的國王」,因此推測「如果世尊是維薩山達,那麼自我是常住的」,這就是聽聞者。第二種是種姓推理者,推測「我曾在某個地方出生,因此自我是常住的」。而得利者則是通過「如今我快樂,過去也是如此,未來也會如此」來推測。清凈推理者則是僅通過「如果如此,則如此」來推測。 "這些或其他"是指這四種理由中的任一種,或一、二、三種。沒有其他的,憑藉這些理由之外,不存在其他的原因,因而在不反駁的情況下發出獅子的吼聲。 "比丘們,確實,如來是知道的"。比丘們,這四種見解的內容,如來是以多種方式知道的。因此,爲了說明這種知曉的方式,提到這些見解的依據等。在這裡,見解即為見解的依據。並且,見解的原因也正是見解的依據。如所說:「什麼是八種見解的依據?五蘊也是見解的依據,無明也是,觸也是,感覺也是,思維也是,非正念也是,惡友也是,外部聲音也是見解的依據。」 「五蘊是因,五蘊是條件,作為見解的依據而生起,因此五蘊也是見解的依據。無明是因……等……惡友是因。外部聲音是因,外部聲音是條件,作為見解的依據而生起,因此外部聲音也是見解的依據。」
1.124). Evaṃgahitāti diṭṭhisaṅkhātā tāva diṭṭhiṭṭhānā – 『『sassato attā ca loko cā』』ti evaṃgahitā ādinnā, pavattitāti attho. Evaṃparāmaṭṭhāti nirāsaṅkacittatāya punappunaṃ āmaṭṭhā parāmaṭṭhā, 『idameva saccaṃ, moghamañña』nti pariniṭṭhāpitā . Kāraṇasaṅkhātā pana diṭṭhiṭṭhānā yathā gayhamānā diṭṭhiyo samuṭṭhāpenti, evaṃ ārammaṇavasena ca pavattanavasena ca āsevanavasena ca gahitā. Anādīnavadassitāya punappunaṃ gahaṇavasena parāmaṭṭhā. Evaṃgatikāti evaṃ nirayatiracchānapettivisayagatikānaṃ aññataragatikā. Evaṃ abhisamparāyāti idaṃ purimapadasseva vevacanaṃ, evaṃvidhaparalokāti vuttaṃ hoti.
Tañca tathāgato pajānātīti na kevalañca tathāgato sakāraṇaṃ sagatikaṃ diṭṭhigatameva pajānāti, atha kho tañca sabbaṃ pajānāti, tato ca uttaritaraṃ sīlañceva samādhiñca sabbaññutaññāṇañca pajānāti. Tañca pajānanaṃ na parāmasatīti tañca evaṃvidhaṃ anuttaraṃ visesaṃ pajānantopi ahaṃ pajānāmīti taṇhādiṭṭhimānaparāmāsavasena tañca na parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditāti evaṃ aparāmasato cassa aparāmāsapaccayā sayameva attanāyeva tesaṃ parāmāsakilesānaṃ nibbuti viditā. Pākaṭaṃ, bhikkhave, tathāgatassa nibbānanti dasseti.
Idāni yathāpaṭipannena tathāgatena sā nibbuti adhigatā, taṃ paṭipattiṃ dassetuṃ yāsu vedanāsu rattā titthiyā 『『idha sukhino bhavissāma, ettha sukhino bhavissāmā』』ti diṭṭhigahanaṃ pavisanti, tāsaṃyeva vedanānaṃ vasena kammaṭṭhānaṃ ācikkhanto vedanānaṃ samudayañcātiādimāha. Tattha yathābhūtaṃ viditvāti 『『avijjāsamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, taṇhāsamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, kammasamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, phassasamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati (paṭi. ma. 1.50). Nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa udayaṃ passatī』』ti imesaṃ pañcannaṃ lakkhaṇānaṃ vasena vedanānaṃ samudayaṃ yathābhūtaṃ viditvā; 『『avijjānirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati, taṇhānirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati , kammanirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati, phassanirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati. Vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa vayaṃ passatī』』ti (paṭi. ma. 1.50) imesaṃ pañcannaṃ lakkhaṇānaṃ vasena vedanānaṃ atthaṅgamaṃ yathābhūtaṃ viditvā, 『『yaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ vedanāya assādo』』ti (saṃ. ni.
1.124)如此所持者,即是見解所稱的見解依據——「自我和世界是常住的」,如此所持,已被採納,已被闡述。如此所依賴的是無疑慮之心,再次確認「這就是事實,其他都是空洞的」而被確立。因果所稱的見解依據,如同被抓住的見解所生起,因而在對像、因果和依賴的方式上被掌握。因無始無終的顯示而再次被抓住。如此的去向,指的是這樣無間斷的墮落、轉生和鬼道的某一去向。如此的究竟,指的是此處所說的,亦可理解為如此的他界。 如來確實知曉這點,非但如來知曉因果的有為見解,實際上他知曉一切,此外他還知曉更高的戒、定和無上的智慧。對此種知曉並非是依賴的,因此如來所知的這種特殊的無上之知,並不被慾望所依賴。對於他而言,確實是以自身的覺悟而知曉涅槃。比丘們,確實如來所知的涅槃是顯而易見的。 現在,正如如來所獲得的涅槃,爲了闡明這種修行,若有修行者在感受中執著于「我們將會在這裡快樂,我們將會在這裡快樂」,因此如是感受的依賴,正如所說的感受的生起等。此處如實知曉,正如「因無明而生起的感受因緣而生起的感受」,從因緣的角度看,感受的生起是可見的;「因渴愛而生起的感受因緣而生起的感受」,從因緣的角度看,感受的生起是可見的;「因業而生起的感受因緣而生起的感受」,從因緣的角度看,感受的生起是可見的;「因觸而生起的感受因緣而生起的感受」,從因緣的角度看,感受的生起是可見的。即使是出生特徵的觀察,亦可見感受的生起。通過這五種特徵的觀察,知曉感受的生起;「因無明的消滅而感受的消滅」,從因緣的角度看,感受的滅盡是可見的;「因渴愛的消滅而感受的消滅」,從因緣的角度看,感受的滅盡是可見的;「因業的消滅而感受的消滅」,從因緣的角度看,感受的滅盡是可見的;「因觸的消滅而感受的消滅」,從因緣的角度看,感受的滅盡是可見的。即使是變化特徵的觀察,亦可見感受的滅盡。通過這五種特徵的觀察,知曉感受的滅盡;「因緣而生起的快樂的感受,正是此感受的喜悅。」
3.26) evaṃ assādañca yathābhūtaṃ viditvā, 『『yaṃ vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṃ vedanāya ādīnavo』』ti evaṃ ādīnavañca yathābhūtaṃ viditvā, 『『yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ vedanāya nissaraṇa』』nti evaṃ nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā vigatachandarāgatāya anupādāno anupādāvimutto, bhikkhave, tathāgato; yasmiṃ upādāne sati kiñci upādiyeyya, upādinnattā ca khandho bhaveyya, tassa abhāvā kiñci dhammaṃ anupādiyitvāva vimutto bhikkhave tathāgatoti.
37.Ime kho te, bhikkhaveti ye te ahaṃ – 『『katame, ca te, bhikkhave, dhammā gambhīrā』』ti apucchiṃ, 『『ime kho te, bhikkhave, tañca tathāgato pajānāti tato ca uttaritaraṃ pajānātī』』ti evaṃ niddiṭṭhā sabbaññutaññāṇadhammā gambhīrā duddasā…pe… paṇḍitavedanīyāti veditabbā. Yehi tathāgatassa neva puthujjano, na sotāpannādīsu aññataro vaṇṇaṃ yathābhūtaṃ vattuṃ sakkoti, atha kho tathāgatova yathābhūtaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamāno vadeyyāti evaṃ pucchamānenāpi sabbaññutaññāṇameva puṭṭhaṃ, niyyātentenāpi tadeva niyyātitaṃ, antarā pana diṭṭhiyo vibhattāti.
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Ekaccasassatavādavaṇṇanā
38.Ekaccasassatikāti ekaccasassatavādā. Te duvidhā honti – sattekaccasassatikā, saṅkhārekaccasassatikāti. Duvidhāpi idha gahitāyeva.
39.Yanti nipātamattaṃ. Kadācīti kismiñci kāle. Karahacīti tasseva vevacanaṃ. Dīghassaaddhunoti dīghassa kālassa. Accayenāti atikkamena . Saṃvaṭṭatīti vinassati. Yebhuyyenāti ye uparibrahmalokesu vā arūpesu vā nibbattanti, tadavasese sandhāya vuttaṃ. Jhānamanena nibbattattā manomayā. Pīti tesaṃ bhakkho āhāroti pītibhakkhā. Attanova tesaṃ pabhāti sayaṃpabhā. Antalikkhe carantīti antalikkhacarā. Subhesu uyyānavimānakapparukkhādīsu tiṭṭhantīti, subhaṭṭhāyino subhā vā manorammavatthābharaṇā hutvā tiṭṭhantīti subhaṭṭhāyino. Ciraṃ dīghamaddhānanti ukkaṃsena aṭṭha kappe.
40.Vivaṭṭatīti saṇṭhāti. Suññaṃ brahmavimānanti pakatiyā nibbattasattānaṃ natthitāya suññaṃ, brahmakāyikabhūmi nibbattatīti attho. Tassa kattā vā kāretā vā natthi, visuddhimagge vuttanayena pana kammapaccayautusamuṭṭhānā ratanabhūmi nibbattati. Pakatinibbattiṭṭhānesuyeva cettha uyyānakapparukkhādayo nibbattanti. Atha sattānaṃ pakatiyā vasitaṭṭhāne nikanti uppajjati, te paṭhamajjhānaṃ bhāvetvā tato otaranti, tasmā atha kho aññataro sattotiādimāha. Āyukkhayā vā puññakkhayā vāti ye uḷāraṃ puññakammaṃ katvā yattha katthaci appāyuke devaloke nibbattanti, te attano puññabalena ṭhātuṃ na sakkonti, tassa pana devalokassa āyuppamāṇeneva cavantīti āyukkhayā cavantīti vuccanti. Ye pana parittaṃ puññakammaṃ katvā dīghāyukadevaloke nibbattanti, te yāvatāyukaṃ ṭhātuṃ na sakkonti, antarāva cavantīti puññakkhayā cavantīti vuccanti. Dīghamaddhānaṃ tiṭṭhatīti kappaṃ vā upaḍḍhakappaṃ vā.
3.26)如此知曉快樂的本質,"這感受是不常的、痛苦的、變化的,這感受的危險",如是認知危險的本質,"對於感受的慾望的放棄,慾望的斷除,這就是感受的解脫"。如此知曉解脫的本質,因而無慾無求,解脫于煩惱的比丘,正是如來;若有執著,任何執著都會使得五蘊生起,因其存在,故而如來是解脫于任何法而存在的。 37. "這些,正是比丘們",我問道:「哪些是深奧的法?」「這些,正是比丘們,如來知曉這些,此外更高的智慧也知曉。」如此所述的全知法是深奧而難以理解的……等……應被理解為智慧的感受。對於如來而言,非但普通人,連初果者等也無法如實說出任何一種顏色,而如來則能夠如實說出,正確地說出。因此,儘管被問及全知法,仍然被引導至此,然而見解卻是分散的。 第一部分的闡述已完成。 某些常住者的闡述 38. 某些常住者,指的是某些常住的說法。它們分為兩種——一種是常住的常住者,另一種是概念上的常住者。這兩種在此處均被把握。 39. "將去"是指下降的狀態。"有時"是指在任何時間。"此時"是指在此時。"長久"是指長時間。"因果"是指超越。"消失"是指滅亡。"大多數"是指那些在上層天界或無色界中出生的,故而提到這些。因其是通過禪定所生,故稱為心生。喜悅是它們的食物,喜悅的食物。自身的光輝是它們的光輝。空中的遊行者是指在空中游行的眾生。美好的地方,如優雅的天宮、華麗的樹木等,都是美好的地方。長久的中間是指在高處存在八劫。 40. "顯現"是指安置。"空的天宮"是指因無存在而顯得空虛,因而被稱為空,天界的存在是因其出生而存在。對於它而言,既無創造者,也無施加者,按照清凈道所說,因果的條件而生起的珍寶之地也會存在。在此處,因其本質而存在的遊行者等也是存在的。然後,眾生在其自然的居所中,生起了,他們通過修習初禪而降下,因此說「某個眾生」等等。因壽命的消亡或善業的消亡,若他們在某個地方通過大善業而出生在短命的天界,他們因自身的善業而無法存留,因此被稱為因壽命的消亡而消失。若他們通過小善業而出生在長壽的天界,他們則無法存留至壽命結束,因而被稱為因善業的消亡而消失。長久的存在是指劫或半劫。
41.Anabhiratīti aparassāpi sattassa āgamanapatthanā. Yā pana paṭighasampayuttā ukkaṇṭhitā, sā brahmaloke natthi. Paritassanāti ubbijjanā phandanā, sā panesā tāsatassanā, taṇhātassanā, diṭṭhitassanā, ñāṇatassanāti catubbidhā hoti. Tattha 『『jātiṃ paṭicca bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso. Jaraṃ… byādhiṃ… maraṇaṃ paṭicca…pe… utrāso』』ti (vibha. 921) ayaṃ tāsatassanā nāma. 『『Aho vata aññepi sattā itthattaṃ āgaccheyyu』』nti (dī. ni. 3.38) ayaṃ taṇhātassanā nāma. 『『Paritassitavipphanditamevā』』ti ayaṃ diṭṭhitassanā nāma. 『『Tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajjantī』』ti (a. ni. 4.33) ayaṃ ñāṇatassanā nāma. Idha pana taṇhātassanāpi diṭṭhitassanāpi vaṭṭati. Brahmavimānanti idha pana paṭhamābhinibbattassa atthitāya suññanti na vuttaṃ. Upapajjantīti upapattivasena upagacchanti. Sahabyatanti sahabhāvaṃ.
42.Abhibhūti abhibhavitvā ṭhito jeṭṭhakohamasmīti. Anabhibhūtoti aññehi anabhibhūto. Aññadatthūti ekaṃsavacane nipāto. Dassanavasena daso, sabbaṃ passāmīti attho. Vasavattīti sabbaṃ janaṃ vase vattemi. Issaro kattā nimmātāti ahaṃ loke issaro, ahaṃ lokassa kattā ca nimmātā ca, pathavī – himavanta-sineru-cakkavāḷa-mahāsamudda-candima-sūriyā mayā nimmitāti. Seṭṭho sajitāti ahaṃ lokassa uttamo ca sajitā ca, 『『tvaṃ khattiyo nāma hohi, tvaṃ brāhmaṇo, vesso, suddo, gahaṭṭho, pabbajito nāma. Antamaso tvaṃ oṭṭho hohi, goṇo hohī』』ti 『『evaṃ sattānaṃ saṃvisajetā aha』』nti maññati. Vasī pitā bhūtabhabyānanti (dī. ni. 1.17) ahamasmi ciṇṇavasitāya vasī, ahaṃ pitā bhūtānañca bhabyānañcāti maññati. Tattha aṇḍajajalābujā sattā antoaṇḍakose ceva antovatthimhi ca bhabyā nāma, bahi nikkhantakālato paṭṭhāya bhūtā nāma. Saṃsedajā paṭhamacittakkhaṇe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtā. Opapātikā paṭhamairiyāpathe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtāti veditabbā. Te sabbepi mayhaṃ puttāti saññāya 『『ahaṃ pitā bhūtabhabyāna』』nti maññati.
Idāni kāraṇato sādhetukāmo – 『『mayā ime sattā nimmitā』』ti paṭiññaṃ katvā 『『taṃ kissa hetū』』tiādimāha. Itthattanti itthabhāvaṃ, brahmabhāvanti attho. Iminā mayanti attano kammavasena cutāpi upapannāpi ca kevalaṃ maññanāmatteneva 『『iminā mayaṃ nimmitā』』ti maññamānā vaṅkacchidde vaṅkaāṇī viya onamitvā tasseva pādamūlaṃ gacchantīti.
43.Vaṇṇavantataro cāti vaṇṇavantataro, abhirūpo pāsādikoti attho. Mahesakkhataroti issariyaparivāravasena mahāyasataro.
44.Ṭhānaṃkho panetanti kāraṇaṃ kho panetaṃ. So tato cavitvā aññatra na gacchati, idheva āgacchati, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Agārasmāti gehā. Anagāriyanti pabbajjaṃ. Pabbajjā hi yasmā agārassa hi taṃ kasigorakkhādikammaṃ tattha natthi, tasmā anagāriyanti vuccati. Pabbajatīti upagacchati. Tato paraṃ nānussaratīti tato pubbenivāsā paraṃ na sarati, sarituṃ asakkonto tattha ṭhatvā diṭṭhiṃ gaṇhāti.
Niccotiādīsu tassa upapattiṃ apassanto niccoti vadati, maraṇaṃ apassanto dhuvoti, sadābhāvato sassatoti, jarāvasenāpi vipariṇāmassa abhāvato avipariṇāmadhammoti. Sesamettha paṭhamavāre uttānamevāti.
45-
"不被喜愛"是指其他眾生的來臨的願望。那些由於反感而煩惱的,無法在天界存在。對於「煩惱」是指跳動、顫動,分為四種:煩惱的恐懼、渴望的恐懼、見解的恐懼、智慧的恐懼。在這裡,「因出生而生起的恐懼」是指「因出生而生起的恐懼、恐懼的顫動、心中毛骨悚然的顫動」。「哎呀,真希望其他眾生也能來到這裡」是指渴望的恐懼。「煩惱的顫動」是指「被煩惱所困擾」。「那些聽到如來的法教時,通常會感到恐懼、震驚和不安」是指智慧的恐懼。在這裡,渴望的恐懼和見解的恐懼都是適用的。對於天宮,初次出生時的存在是空無的,並未被提及。 "出生"是指因果的到來。 "共處"是指共生的狀態。 "征服"是指徵服後站立,"我乃是最尊貴者"。 "不被征服"是指不被其他人征服。 "其他地方"是指單一的地方。 "通過看見"是指我看到一切,"我能看到一切"。 "我能控制所有眾生"。 "我在世間是主宰,我是世間的創造者,地球、喜馬拉雅山、須彌山、四大海洋、月亮、太陽都是我所創造的"。 "我乃是最優秀的,最傑出的"。 "你是貴族,你是婆羅門、商人、奴隸、家庭主婦、出家人"。 "至少你是蟲子,牛"。 "如此我認為,我是眾生的父親"。 "我乃是眾生的父親"。 在此,卵生、胎生、濕生的眾生,內在的卵中和內在的衣物中生存,稱為"父親"。 從外部出生的眾生,稱為"已生"。 "從初次意念中出生的眾生,稱為"已生",從第二次意念中出生的眾生,稱為"已生"。 這些眾生都被我視為我的孩子,因此我認為「我是眾生的父親」。 現在,爲了推導原因,"我創造了這些眾生",並提出「這有什麼理由?」 "存在"是指存在的狀態,"天界"是指此處的意義。 "通過我"是指通過自身的業力,即使在死亡后也能再生,僅僅是認為「我們是由此生出的」,就像在破碎的地方,像被彎曲的眼睛一樣,歪歪斜斜地走向那根基。 "更具顏色的"是指更具顏色的,"美麗的"是指美麗的、華麗的。 "更具權勢的"是指更具權勢的,指的是權威的圍繞下更為偉大的。 "這是原因"是指這是原因。 "他從那裡離開而不去其他地方,仍然來到這裡",因此如此被提及。 "無家"是指家庭。 "無家庭"是指出家。 "出家"是指由於無家而不在那裡進行農業、保護等工作,因此稱為"無家庭"。 "出家"是指前往。 "然後不再記得"是指之前的生存不再記得,無法記住而停留在那,持有見解。 "永恒"等於不見到生存而稱為永恒,"死亡"等於不見到而稱為無常,"永遠存在"是指永遠存在,"由於衰老"是指因變化而不變化的法。 其他的在第一段中已闡述。
- Dutiyavāre khiḍḍāya padussanti vinassantīti khiḍḍāpadosikā, padūsikātipi pāḷiṃ likhanti, sā aṭṭhakathāyaṃ natthi. Ativelanti atikālaṃ, aticiranti attho. Hassakhiḍḍāratidhammasamāpannāti hassarati dhammañceva khiḍḍāratidhammañca samāpannā anuyuttā, keḷihassasukhañceva kāyikavācasikakīḷāsukhañca anuyuttā, vuttappakāraratidhammasamaṅgino hutvā viharantīti attho.
Sati sammussatīti khādanīyabhojanīyesu sati sammussati. Te kira puññavisesādhigatena mahantena attano sirivibhavena nakkhattaṃ kīḷantā tāya sampattimahantatāya – 『『āhāraṃ paribhuñjimha, na paribhuñjimhā』』tipi na jānanti. Atha ekāhārātikkamanato paṭṭhāya nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva, na tiṭṭhanti. Kasmā? Kammajatejassa balavatāya, karajakāyassa mandatāya, manussānañhi kammajatejo mando, karajakāyo balavā. Tesaṃ tejassa mandatāya karajakāyassa balavatāya sattāhampi atikkamitvā uṇhodakaacchayāguādīhi sakkā vatthuṃ upatthambhetuṃ. Devānaṃ pana tejo balavā hoti, karajaṃ mandaṃ. Te ekaṃ āhāravelaṃ atikkamitvāva saṇṭhātuṃ na sakkonti. Yathā nāma gimhānaṃ majjhanhike tattapāsāṇe ṭhapitaṃ padumaṃ vā uppalaṃ vā sāyanhasamaye ghaṭasatenāpi siñciyamānaṃ pākatikaṃ na hoti, vinassatiyeva. Evameva pacchā nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva, na tiṭṭhanti. Tenāha 『『satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavantī』』ti. Katame pana te devāti? Ime devāti aṭṭhakathāyaṃ vicāraṇā natthi, 『『devānaṃ kammajatejo balavā hoti, karajaṃ manda』』nti avisesena vuttattā pana ye keci kabaḷīkārāhārūpajīvino devā evaṃ karonti, teyeva cavantīti veditabbā. Keci panāhu – 『『nimmānaratiparanimmitavasavattino te devā』』ti. Khiḍḍāpadussanamatteneva hete khiḍḍāpadosikāti vuttā. Sesamettha purimanayeneva veditabbaṃ.
47-48. Tatiyavāre manena padussanti vinassantīti manopadosikā, ete cātumahārājikā. Tesu kira eko devaputto – nakkhattaṃ kīḷissāmīti saparivāro rathena vīthiṃ paṭipajjati, athañño nikkhamanto taṃ purato gacchantaṃ disvā – 『bho ayaṃ kapaṇo』, adiṭṭhapubbaṃ viya etaṃ disvā – 『『pītiyā uddhumāto viya bhijjamāno viya ca gacchatī』』ti kujjhati. Purato gacchantopi nivattitvā taṃ kuddhaṃ disvā – kuddhā nāma suviditā hontīti kuddhabhāvamassa ñatvā – 『『tvaṃ kuddho, mayhaṃ kiṃ karissasi, ayaṃ sampatti mayā dānasīlādīnaṃ vasena laddhā, na tuyhaṃ vasenā』』ti paṭikujjhati. Ekasmiñhi kuddhe itaro akuddho rakkhati, ubhosu pana kuddhesu ekassa kodho itarassa paccayo hoti. Tassapi kodho itarassa paccayo hotīti ubho kandantānaṃyeva orodhānaṃ cavanti. Ayamettha dhammatā. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
49-52. Takkīvāde ayaṃ cakkhādīnaṃ bhedaṃ passati, cittaṃ pana yasmā purimaṃ purimaṃ pacchimassa pacchimassa paccayaṃ datvāva nirujjhati, tasmā cakkhādīnaṃ bhedato balavatarampi cittassa bhedaṃ na passati. So taṃ apassanto yathā nāma sakuṇo ekaṃ rukkhaṃ jahitvā aññasmiṃ nilīyati, evameva imasmiṃ attabhāve bhinne cittaṃ aññatra gacchatīti gahetvā evamāha. Sesamettha vuttanayeneva veditabbaṃ.
Antānantavādavaṇṇanā
在第二輪中,"因嬉戲而壞"是指因嬉戲而毀壞,有些人也寫作"padūsikā",但在註釋中並不存在。"過度"是指超過時間,意思是過久。"享受歡樂和法的狀態"是指沉浸於歡樂和法,專注于輕鬆的娛樂和身體與語言的快樂,處於特定的快樂法的狀態。 "當記憶消失時"是指在食物和飲料存在時記憶消失。據說,他們因為特殊的功德而獲得巨大的財富,在慶祝星辰時,因為那種巨大的成就,甚至不知道是否應該進食。從超過一餐開始,他們不斷地吃喝,卻仍然會衰落,不會停留。為什麼?因為業力之火微弱,身體力量衰退。對於人類來說,業力之火微弱,身體力量強大。因為他們的業力之火微弱,身體力量強大,即使過去七天,也可以用熱水、冷水、米湯等支撐。而天神的業力之火強大,身體力量微弱。他們一旦超過一餐時間就無法存續。就像在夏季正午,放在熾熱巖石上的蓮花或睡蓮,即使用數百個罐子澆灌,到傍晚也無法恢復正常,必將枯萎。同樣地,他們不斷地吃喝,最終仍會衰落。因此說:"當記憶消失時,這些天神從此身衰落。" 究竟是哪些天神?註釋中並未詳細探討,但由於籠統地說"天神的業力之火強大,身體力量微弱",應理解為所有以食物為生的天神都是如此。有些人說:"這些是欲界天和他化自在天的天神。"僅僅因為嬉戲而壞,所以被稱為"嬉戲損壞者"。其餘部分應按照先前的方式理解。 47-48. 在第三輪中,"因意念而壞"是指因意念而毀壞,這些是四大天王天的天神。據說,有一位天子駕駛馬車與隨從前往慶祝星辰,另一位出行時看到前面行進的他,心想:"哦,這個可憐蟲",彷彿從未見過似地看著他,"他像被喜悅膨脹,像要破裂般前進"而生氣。即使在前面行進時,也轉身看到那生氣的人,知道生氣是衆所周知的,說:"你生氣了,你能對我做什麼?這種成就是我通過佈施、持戒等獲得的,不是因為你。"反駁回去。當一個人生氣時,另一個人保持冷靜;當兩人都生氣時,一人的憤怒成為另一人的原因。如此,兩個爭吵的人都會從天界墮落。這就是其中的規律。其餘部分應按照先前的方式理解。 49-52. 在思考的觀點中,他看到了眼等的分解,但由於意識總是在給予前一個意識對后一個意識的條件后才消失,所以即使比眼等的分解更強烈,也看不到意識的分解。他沒有看到這一點,就像鳥兒離開一棵樹棲息在另一棵樹上,同樣地,當這個身體分解時,意識會轉移到其他地方。因此如此說。其餘部分應按照先前的方式理解。 有關有限和無限的闡述
53.Antānantikāti antānantavādā, antaṃ vā anantaṃ vā antānantaṃ vā nevantānānantaṃ vā ārabbha pavattavādāti attho.
54-60.Antasaññīlokasmiṃ viharatīti paṭibhāganimittaṃ cakkavāḷapariyantaṃ avaḍḍhetvā taṃ – 『『loko』』ti gahetvā antasaññī lokasmiṃ viharati, cakkavāḷapariyantaṃ katvā vaḍḍhitakasiṇo pana anantasaññī hoti, uddhamadho avaḍḍhetvā pana tiriyaṃ vaḍḍhetvā uddhamadho antasaññī, tiriyaṃ anantasaññī. Takkīvādo vuttanayeneva veditabbo. Ime cattāropi attanā diṭṭhapubbānusāreneva diṭṭhiyā gahitattā pubbantakappikesu paviṭṭhā.
Amarāvikkhepavādavaṇṇanā
- Na maratīti amarā. Kā sā? Evantipi me notiādinā nayena pariyantarahitā diṭṭhigatikassa diṭṭhi ceva vācā ca. Vividho khepoti vikkhepo, amarāya diṭṭhiyā vācāya ca vikkhepoti amarāvikkhepo, so etesaṃ atthīti amarāvikkhepikā, aparo nayo – amarā nāma ekā macchajāti, sā ummujjananimujjanādivasena udake sandhāvamānā gahetuṃ na sakkāti, evameva ayampi vādo itocito ca sandhāvati, gāhaṃ na upagacchatīti amarāvikkhepoti vuccati. So etesaṃ atthīti amarāvikkhepikā.
62.『『Idaṃkusala』』nti yathābhūtaṃ nappajānātīti dasa kusalakammapathe yathābhūtaṃ nappajānātīti attho. Akusalepi dasa akusalakammapathāva adhippetā. So mamassa vighātoti 『『musā mayā bhaṇita』』nti vippaṭisāruppattiyā mama vighāto assa, dukkhaṃ bhaveyyāti attho. So mamassa antarāyoti so mama saggassa ceva maggassa ca antarāyo assa. Musāvādabhayā musāvādaparijegucchāti musāvāde ottappena ceva hiriyā ca. Vācāvikkhepaṃ āpajjatīti vācāya vikkhepaṃ āpajjati. Kīdisaṃ? Amarāvikkhepaṃ, apariyantavikkhepanti attho.
Evantipi me notiādīsu evantipi me noti aniyamitavikkhepo . Tathātipi me noti 『『sassato attā ca loko cā』』ti vuttaṃ sassatavādaṃ paṭikkhipati. Aññathātipi me noti sassatato aññathā vuttaṃ ekaccasassataṃ paṭikkhipati. Notipi me noti – 『『na hoti tathāgato paraṃ maraṇā』』ti vuttaṃ ucchedaṃ paṭikkhipati. No notipi me noti 『『neva hoti na na hotī』』ti vuttaṃ takkīvādaṃ paṭikkhipati. Sayaṃ pana 『『idaṃ kusala』』nti vā 『『akusala』』nti vā puṭṭho na kiñci byākaroti. 『『Idaṃ kusala』』nti puṭṭho 『『evantipi me no』』ti vadati. Tato 『『kiṃ akusala』』nti vutte 『『tathātipi me no』』ti vadati. 『『Kiṃ ubhayato aññathā』』ti vutte 『『aññathātipi me no』』ti vadati. Tato 『『tividhenāpi na hoti, kiṃ te laddhī』』ti vutte 『『notipi me no』』ti vadati. Tato 『『kiṃ no noti te laddhī』』ti vutte 『『no notipi me no』』ti evaṃ vikkhepameva āpajjati, ekasmimpi pakkhe na tiṭṭhati.
"有限無限者"是指有關有限無限的說法,是關於是否有限、無限、既有限又無限,還是既非有限也非無限的論述。 54-60. "在有限的世界中居住"是指未擴充套件到對應的界限的世界,將其把握為"世界"。在有限的世界中居住,以輪圍界限為邊界。而擴充套件圓滿的人則在無限的世界中,既不向上下擴充套件,而是向橫向擴充套件;向上下為有限,向橫向為無限。思考的觀點應按照先前的方式理解。這四種觀點因為依照自身先前所見而被把握,因此進入了先前的世界觀。 不死者的搖擺觀點的闡述 "不死"是指不死。這是什麼?通過"即使如此,不是"等方式,對於執著見解者,其見解和語言是沒有邊界的。"各種搖擺"是指搖動,不死的見解和語言的搖動就是不死者的搖擺。有些人認為這是一種魚類,在水中游來游去無法捕捉,同樣地,這種觀點也在此處彼處遊走,無法把握,因此被稱為不死者的搖擺。 "這是善"時不能如實了知,意思是不能如實了知十種善業道。同樣也意指十種不善業道。"這將成為我的損害"是指"我說了謊",將產生悔恨,將帶來痛苦。"這將成為我的障礙"是指將成為我的天界和道路的障礙。因為說謊的恐懼和厭惡,帶有慚愧和畏懼。"陷入語言的搖擺"是指陷入語言的搖動,是無邊際的搖動。 在"即使如此,不是"等表述中,是不確定的搖動。"確實如此,不是"是拒絕"常住的自我和世界"的說法。"另一種方式,不是"是拒絕部分常住的說法。"不是,不是"是拒絕"如來死後不存在"的說法。"既非是,也非不是"是拒絕思考的觀點。當被問及"這是善"或"不善"時,他不做任何回答。被問及"這是善"時,他說"即使如此,不是"。被問及"什麼是不善"時,他說"確實如此,不是"。被問及"是否以不同方式"時,他說"另一種方式,不是"。被問及"三種方式都不是,你的立場是什麼"時,他說"不是,不是"。被問及"既非是,也非不是,你的立場是什麼"時,他就陷入搖擺,在任何一方立場上都無法站穩。
63.Chando vā rāgo vāti ajānantopi sahasā kusalameva 『『kusala』』nti vatvā akusalameva 『『akusala』』nti vatvā mayā asukassa nāma evaṃ byākataṃ, kiṃ taṃ subyākatanti aññe paṇḍite pucchitvā tehi – 『『subyākataṃ, bhadramukha, kusalameva tayā kusalaṃ, akusalameva akusalanti byākata』』nti vutte natthi mayā sadiso paṇḍitoti evaṃ me tattha chando vā rāgo vā assāti attho. Ettha ca chando dubbalarāgo, rāgo balavarāgo. Doso vā paṭigho vāti kusalaṃ pana 『『akusala』』nti, akusalaṃ vā 『『kusala』』nti vatvā aññe paṇḍite pucchitvā tehi – 『『dubyākataṃ tayā』』ti vutte ettakampi nāma na jānāmīti tattha me assa doso vā paṭigho vāti attho. Idhāpi doso dubbalakodho, paṭigho balavakodho.
Taṃmamassa upādānaṃ, so mamassa vighātoti taṃ chandarāgadvayaṃ mama upādānaṃ assa, dosapaṭighadvayaṃ vighāto. Ubhayampi vā daḷhaggahaṇavasena upādānaṃ , vihananavasena vighāto. Rāgo hi amuñcitukāmatāya ārammaṇaṃ gaṇhāti jalūkā viya. Doso vināsetukāmatāya āsīviso viya. Ubhopi cete santāpakaṭṭhena vihananti yevāti 『『upādāna』』nti ca 『『vighāto』』ti ca vuttā. Sesaṃ paṭhamavārasadisameva.
64.Paṇḍitāti paṇḍiccena samannāgatā. Nipuṇāti saṇhasukhumabuddhino sukhumaatthantaraṃ paṭivijjhanasamatthā. Kataparappavādāti viññātaparappavādā ceva parehi saddhiṃ katavādaparicayā ca. Vālavedhirūpāti vālavedhidhanuggahasadisā. Te bhindantā maññeti vālavedhi viya vālaṃ sukhumānipi paresaṃ diṭṭhigatāni attano paññāgatena bhindantā viya carantīti attho. Te maṃ tatthāti te samaṇabrāhmaṇā maṃ tesu kusalākusalesu. Samanuyuñjeyyunti 『『kiṃ kusalaṃ, kiṃ akusalanti attano laddhiṃ vadā』』ti laddhiṃ puccheyyuṃ. Samanugāheyyunti 『『idaṃ nāmā』』ti vutte 『『kena kāraṇena etamatthaṃ gāheyyu』』nti kāraṇaṃ puccheyyuṃ. Samanubhāseyyunti 『『iminā nāma kāraṇenā』』ti vutte kāraṇe dosaṃ dassetvā 『『na tvaṃ idaṃ jānāsi, idaṃ pana gaṇha, idaṃ vissajjehī』』ti evaṃ samanuyuñjeyyuṃ. Na sampāyeyyanti na sampādeyyaṃ, sampādetvā kathetuṃ na sakkuṇeyyanti attho. So mamassa vighātoti yaṃ taṃ punappunaṃ vatvāpi asampāyanaṃ nāma, so mama vighāto assa, oṭṭhatālujivhāgalasosanadukkhameva assāti attho. Sesametthāpi paṭhamavārasadisameva.
65-66.Mandoti mandapañño apaññassevetaṃ nāmaṃ. Momūhoti atisammūḷho. Hotitathāgatotiādīsu satto 『『tathāgato』』ti adhippeto. Sesamettha uttānameva. Imepi cattāro pubbe pavattadhammānusāreneva diṭṭhiyā gahitattā pubbantakappikesu paviṭṭhā.
Adhiccasamuppannavādavaṇṇanā
- 『『Adhiccasamuppanno attā ca loko cā』』ti dassanaṃ adhiccasamuppannaṃ. Taṃ etesaṃ atthīti adhiccasamuppannikā. Adhiccasamuppannanti akāraṇasamuppannaṃ.
68-
"是出於喜好還是貪慾"是指即使不知情,也會輕率地說"這是善"或"這是不善"。當我對某人如此回答時,詢問其他智者是否回答得當,他們說:"回答得很好,賢者,你說善即是善,不善即是不善",因此我認為在此沒有與我一樣聰明的智者,這就是出於喜好或貪慾。在這裡,喜好是微弱的貪慾,貪慾是強烈的貪慾。"是瞋恚還是反感"是指說善為不善,或不善為善,詢問其他智者后,他們說:"你回答得很糟",因此我在此既不知道,這就是瞋恚或反感。在這裡,瞋恚是微弱的憤怒,反感是強烈的憤怒。 這是我的執取,這將成為我的損害,這兩種喜好和貪慾是我的執取,兩種瞋恚和反感是我的損害。或者通過堅固的把握為執取,通過擊敗為損害。貪慾因為不想放開而抓取對象,如水蛭。瞋恚因為想要摧毀,如毒蛇。這兩者都通過引起痛苦而擊敗,因此被稱為"執取"和"損害"。其餘部分與第一輪相同。 "智者"是指具有智慧的人。"精通"是指細膩敏銳的智慧,能夠洞察細微的意義。"瞭解他人的觀點"是指認識他人的觀點,並與他人有過交談。"如同弓箭手"是指類似於弓箭手的射箭。他們破壞認為,就像弓箭手能夠穿透細微的髮絲,他們能夠用自己的智慧破壞他人的見解。"他們在那裡對我"是指這些沙門和婆羅門對我在善惡之事。"審問"是指說:"告訴我什麼是善,什麼是不善",詢問他們的立場。"探究"是指當說"這是什麼"時,詢問什麼原因可以把握這一點。"質問"是指當說"出於某種原因"時,指出原因中的過失,說:"你不知道這個,請接受這個,請回應"。"不能成就"是指不能成就,意思是不能說服。"這將成為我的損害"是指即使反覆說明,仍然無法說服,這將成為我的損害,即嘴唇、牙齦、舌頭乾涸的痛苦。其餘部分與第一輪相同。 65-66. "愚鈍"是指智慧低下,這是無智者的名稱。"迷惑"是指極度迷惑。在"如來存在"等處,"眾生"被認為是"如來"。其餘部分已明確闡述。這四種觀點因為依照先前的法而被把握,因此進入了先前的世界觀。 偶然生起觀點的闡述 "自我和世界是偶然生起的"是偶然生起的觀點。這些人持有這種觀點,因此被稱為偶然生起論者。"偶然生起"是指無因生起。 68-
73.Asaññasattāti desanāsīsametaṃ, acittuppādā rūpamattakaattabhāvāti attho. Tesaṃ evaṃ uppatti veditabbā – ekacco hi titthāyatane pabbajitvā vāyokasiṇe parikammaṃ katvā catutthajjhānaṃ nibbattetvā jhānā vuṭṭhāya – 『『citte dosaṃ passati, citte sati hatthacchedādidukkhañceva sabbabhayāni ca honti, alaṃ iminā cittena, acittakabhāvova santo』』ti, evaṃ citte dosaṃ passitvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā asaññasattesu nibbattati, cittamassa cuticittanirodhena idheva nivattati, rūpakkhandhamattameva tattha pātubhavati. Te tattha yathā nāma jiyāvegakkhitto saro yattako jiyāvego, tattakameva ākāse gacchati. Evameva jhānavegakkhittā upapajjitvā yattako jhānavego, tattakameva kālaṃ tiṭṭhanti, jhānavege pana parihīne tattha rūpakkhandho antaradhāyati, idha pana paṭisandhisaññā uppajjati. Yasmā pana tāya idha uppannasaññāya tesaṃ tattha cuti paññāyati, tasmā 『『saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavantī』』ti vuttaṃ. Santatāyāti santabhāvāya. Sesamettha uttānameva. Takkīvādopi vuttanayeneva veditabboti.
Aparantakappikavaṇṇanā
- Evaṃ aṭṭhārasa pubbantakappike dassetvā idāni catucattārīsaṃ aparantakappike dassetuṃ – 『『santi, bhikkhave』』tiādimāha. Tattha anāgatakoṭṭhāsasaṅkhātaṃ aparantaṃ kappetvā gaṇhantīti aparantakappikā, aparantakappo vā etesaṃ atthīti aparantakappikā. Evaṃ sesampi pubbe vuttappakāranayeneva veditabbaṃ.
Saññīvādavaṇṇanā
75.Uddhamāghātanikāti āghātanaṃ vuccati maraṇaṃ, uddhamāghātanā attānaṃ vadantīti uddhamāghātanikā. Saññīti pavatto vādo, saññīvādo, so etesaṃ atthīti saññīvādā.
76-77.Rūpī attātiādīsu kasiṇarūpaṃ 『『attā』』ti tattha pavattasaññañcassa 『『saññā』』ti gahetvā vā ājīvakādayo viya takkamatteneva vā 『『rūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā saññī』』ti naṃ paññapenti. Tattha arogoti nicco. Arūpasamāpattinimittaṃ pana 『『attā』』ti samāpattisaññañcassa 『『saññā』』ti gahetvā vā nigaṇṭhādayo viya takkamatteneva vā 『『arūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā saññī』』ti naṃ paññapenti. Tatiyā pana missakagāhavasena pavattā diṭṭhi. Catutthā takkagāheneva. Dutiyacatukkaṃ antānantikavāde vuttanayeneva veditabbaṃ. Tatiyacatukke samāpannakavasena ekattasaññī , asamāpannakavasena nānattasaññī, parittakasiṇavasena parittasaññī, vipulakasiṇavasena appamāṇasaññīti veditabbā. Catutthacatukke pana dibbena cakkhunā tikacatukkajjhānabhūmiyaṃ nibbattamānaṃ disvā 『『ekantasukhī』』ti gaṇhāti. Niraye nibbattamānaṃ disvā 『『ekantadukkhī』』ti. Manussesu nibbattamānaṃ disvā 『『sukhadukkhī』』ti. Vehapphaladevesu nibbattamānaṃ disvā 『『adukkhamasukhī』』ti gaṇhāti. Visesato hi pubbenivāsānussatiñāṇalābhino pubbantakappikā honti, dibbacakkhukā aparantakappikāti.
Asaññīvādavaṇṇanā
78-83. Asaññīvādo saññīvāde ādimhi vuttānaṃ dvinnaṃ catukkānaṃ vasena veditabbo. Tathā nevasaññīnāsaññīvādo. Kevalañhi tattha 『『saññī attā』』ti gaṇhantānaṃ tā diṭṭhiyo, idha 『『asaññī』』ti ca 『『nevasaññīnāsaññī』』ti ca. Tattha na ekantena kāraṇaṃ pariyesitabbaṃ. Diṭṭhigatikassa hi gāho ummattakapacchisadisoti vuttametaṃ.
Ucchedavādavaṇṇanā
"無意識的生物"是指無意識的生物,意思是沒有意識的狀態。它們的產生應理解為:有些人在離開身體后,經過修行而獲得第四禪定,覺醒后看到心中的過失,心中有諸多痛苦和恐懼,認為"以這樣的心態不夠",於是意識到無意識的狀態,最終在無意識的生物中再生,意識因死亡的消失而停留在此,只有色法顯現。它們在那裡就像被水流衝擊的水流一樣,流動的速度與水流的速度相同。修行的速度如是,所處的時間也如是,但當修行的速度消失時,色法便會消失,而在此處意識的再生會出現。由於因而產生的意識在此處顯現出死亡,因此說:「因意識的產生,那些天神從此身衰落。」永恒是指存在的狀態。其餘部分與前述相同。思考的觀點也應按照先前的方式理解。 通過展示十八種前世的觀點,現在要展示四十四種後世的觀點——「有,僧侶們」等等。在這裡,後世是指未來的狀態,稱為後世的觀點。其餘部分也應按照先前的方式理解。 "上升的攻擊者"是指攻擊即死亡,上升的攻擊者是指自己說的攻擊者。意識是指流動的觀點,意識的觀點是指流動的狀態。 76-77. "色法是自我"等是指色法的狀態,"自我"是指在此處的意識。像阿耆達等人一樣,僅憑推理就會說「色法是自我,健康是無死的意識」。在這裡,健康是指永恒的。"無色的定"是指因無色的定而產生的意識。第三種是混合的觀點。第四種是通過推理得出的。第二和第四種應按照關於有限的觀點的說法理解。第三和第四種根據定的達到情況,形成統一的意識,未達到時形成多樣的意識,微細的色法形成微細的意識,廣大的色法形成無量的意識。第四種情況中,看到由天眼所生的三種禪定的境界時,稱為「極其快樂」。看到在地獄中所生的時,稱為「極其痛苦」。看到在人類中所生的時,稱為「快樂與痛苦」。看到在天神中所生的時,稱為「無痛苦與快樂」。因為擁有過去生的回憶的智慧者是前世的觀點,擁有天眼的智慧者是後世的觀點。 78-83. 無意識的觀點應根據前述的兩種四種情況理解。如此,既無意識也非無意識的觀點。因為僅僅是「意識是自我」的觀點而已,在此處是「無意識」和「既無意識也非無意識」。在這裡並不需要單一的原因。因為在觀點的把握中如同瘋狂的狀態一樣。
-
Ucchedavāde satoti vijjamānassa. Ucchedanti upacchedaṃ . Vināsanti adassanaṃ. Vibhavanti bhāvavigamaṃ. Sabbānetāni aññamaññavevacanāneva. Tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhanti, lābhī ca alābhī ca. Lābhī arahato dibbena cakkhunā cutiṃ disvā upapattiṃ apassanto, yo vā cutimattameva daṭṭhuṃ sakkoti, na upapātaṃ; so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Alābhī ca 『『ko paralokaṃ na jānātī』』ti kāmasukhagiddhatāya vā. 『『Yathā rukkhato paṇṇāni patitāni na puna viruhanti, evameva sattā』』tiādinā takkena vā ucchedaṃ gaṇhāti. Idha pana taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena tathā ca aññathā ca vikappetvāva imā satta diṭṭhiyo uppannāti veditabbā.
-
Tattha rūpīti rūpavā. Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Mātāpitūnaṃ etanti mātāpettikaṃ. Kiṃ taṃ? Sukkasoṇitaṃ. Mātāpettike sambhūto jātoti mātāpettikasambhavo. Iti rūpakāyasīsena manussattabhāvaṃ 『『attā』』ti vadati. Ittheketi itthaṃ eke evameketi attho.
-
Dutiyo taṃ paṭikkhipitvā dibbattabhāvaṃ vadati. Dibboti devaloke sambhūto. Kāmāvacaroti cha kāmāvacaradevapariyāpanno. Kabaḷīkāraṃ āhāraṃ bhakkhatīti kabaḷīkārāhārabhakkho.
87.Manomayoti jhānamanena nibbatto. Sabbaṅgapaccaṅgīti sabbaṅgapaccaṅgayutto. Ahīnindriyoti paripuṇṇindriyo. Yāni brahmaloke atthi, tesaṃ vasena itaresañca saṇṭhānavasenetaṃ vuttaṃ.
88-92.Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamātiādīnaṃ attho visuddhimagge vutto. Ākāsānañcāyatanūpagotiādīsu pana ākāsānañcāyatanabhavaṃ upagatoti, evamattho veditabbo. Sesamettha uttānamevāti.
Diṭṭhadhammanibbānavādavaṇṇanā
- Diṭṭhadhammanibbānavāde diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccati, tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, imasmiṃyeva attabhāve dukkhavūpasamananti attho. Taṃ vadantīti diṭṭhadhammanibbānavādā. Paramadiṭṭhadhammanibbānanti paramaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ uttamanti attho.
94.Pañcahi kāmaguṇehīti manāpiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi bandhanehi vā. Samappitoti suṭṭhu appito allīno hutvā. Samaṅgībhūtoti samannāgato. Paricāretīti tesu kāmaguṇesu yathāsukhaṃ indriyāni cāreti sañcāreti itocito ca upaneti. Atha vā laḷati ramati kīḷati. Ettha ca duvidhā kāmaguṇā – mānusakā ceva dibbā ca. Mānusakā mandhātukāmaguṇasadisā daṭṭhabbā, dibbā paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisāti. Evarūpe kāme upagatānañhi te diṭṭhadhammanibbānasampattiṃ paññapenti.
- Dutiyavāre hutvā abhāvaṭṭhena aniccā paṭipīḷanaṭṭhena dukkhā, pakatijahanaṭṭhena vipariṇāmadhammāti veditabbā. Tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvāti tesaṃ kāmānaṃ vipariṇāmasaṅkhātā aññathābhāvā, yampi me ahosi, tampi me natthīti vuttanayena uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Tattha antonijjhāyanalakkhaṇo soko, tannissitalālappanalakkhaṇo paridevo, kāyappaṭipīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ, manovighātalakkhaṇaṃ domanassaṃ, visādalakkhaṇo upāyāso, vivicceva kāmehītiādīnamattho visuddhimagge vutto.
96.Vitakkitanti abhiniropanavasena pavatto vitakko. Vicāritanti anumajjanavasena pavatto vicāro. Etenetanti etena vitakkitena ca vicāritena ca etaṃ paṭhamajjhānaṃ oḷārikaṃ sakaṇḍakaṃ viya khāyati.
97-
"斷滅論者"是指存在的真實。斷滅是指消亡。毀滅是指無法見到。消失是指存在的消失。這些都是相互之間的表達。在這裡,有兩類人持有斷滅的觀點,一類是有所得者和無所得者。有所得者通過天眼看到死亡而不見再生,能夠看到僅僅是死亡,而不是再生;他持有斷滅的觀點。無所得者則因貪戀欲樂而認為「誰知道來世」,通過「如同樹葉掉落後不再生長,眾生亦然」的推理而持有斷滅的觀點。在這裡,因慾望的觀點而產生的七種觀點應理解為如此。 在這裡,色法是指有形的。四大元素是指由四大元素構成的。父母的意思是指由父母所生的。什麼是那?是指乾燥的血液。由父母所生的意思是指由父母所生的。由此,色法的存在稱為「自我」。在這裡,"這裡"是指此處,"這樣"是指如此。 第二種則是拒絕了色法的存在而說天界的存在。天界是指在天界中所生。欲界是指六慾界的天神。食物是指以食物為生。 "心生的"是指由禪定所生。全方位的則是指全方位的結合。無缺乏的則是指具足的感官。根據在天界中存在的情況,其他的也是如此。 88-92. 關於「超越所有色法的意識」等的意思在《清凈道論》中已被闡述。在「進入空無邊處」等處,空無邊處是指達到的狀態,意思是如此理解。其餘部分與前述相同。 在「見到法的涅槃論」中,見到的法是指可見的法,這裡是指在各處所獲得的狀態。見到的法的涅槃是指在此身中苦的止息。說這句話的是見到法的涅槃論者。至高的見到法的涅槃是指至高的見到法的涅槃。 "五種慾望"是指可愛的色法等五種慾望的束縛。完全是指完全的束縛。結合的則是指結合在一起。服務是指在這些欲法中,感官如願地活動、移動、聚集於此。或者是嬉戲、玩樂。這裡的欲法有兩種——人間的和天界的。人間的欲法應視為與慾望相似的,天界的欲法則是指由天神所享用的欲法。對於這些欲法的獲得,他們認為是見到法的涅槃的成就。 在第二種情況下,由於不存在而被認為是不常的,因而被認為是痛苦的,因自然的變化而被認為是變化的法。它們的變化是指這些慾望的變化,意味著「我曾擁有的,現在沒有了」,如是所說的悲傷、哀號、痛苦、憂愁、煩惱。這裡,悲傷的特徵是內心的沉重,哀號的特徵是因失去而感到的悲痛,身體的痛苦是指身體的壓迫,心的痛苦是指內心的煩惱,憂愁的特徵是因失去而感到的痛苦,因遠離慾望而產生的意思在《清凈道論》中已被闡述。 "思維"是指通過明確的推理而產生的思維。思考是指通過反覆的思考而產生的思維。通過這些思維和思考,第一禪定就像粗糙的食物一樣顯現。 97-
98.Pītigatanti pītiyeva. Cetaso uppilāvitattanti cittassa uppilabhāvakaraṇaṃ. Cetaso ābhogoti jhānā vuṭṭhāya tasmiṃ sukhe punappunaṃ cittassa ābhogo manasikāro samannāhāroti. Sesamettha diṭṭhadhammanibbānavāde uttānameva.
Ettāvatā sabbāpi dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo kathitā honti. Yāsaṃ satteva ucchedadiṭṭhiyo, sesā sassatadiṭṭhiyo.
100-104. Idāni – 『『imehi kho te, bhikkhave』』ti iminā vārena sabbepi te aparantakappike ekajjhaṃ niyyātetvā sabbaññutaññāṇaṃ vissajjeti. Puna – 『『imehi, kho te bhikkhave』』tiādinā vārena sabbepi te pubbantāparantakappike ekajjhaṃ niyyātetvā tadeva ñāṇaṃ vissajjeti. Iti 『『katame ca te, bhikkhave, dhammā』』tiādimhi pucchamānopi sabbaññutaññāṇameva pucchitvā vissajjamānopi sattānaṃ ajjhāsayaṃ tulāya tulayanto viya sinerupādato vālukaṃ uddharanto viya dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni uddharitvā sabbaññutaññāṇameva vissajjeti. Evamayaṃ yathānusandhivasena desanā āgatā.
Tayo hi suttassa anusandhī – pucchānusandhi, ajjhāsayānusandhi, yathānusandhīti. Tattha 『『evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – kiṃ nu kho, bhante, orimaṃ tīraṃ, kiṃ pārimaṃ tīraṃ, ko majjhe saṃsīdo, ko thale ussādo, ko manussaggāho, ko amanussaggāho, ko āvaṭṭaggāho, ko antopūtibhāvo』』ti (saṃ. ni. 4.241) evaṃ pucchantānaṃ bhagavatā vissajjitasuttavasena pucchānusandhi veditabbo.
Atha kho aññatarassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 『『iti kira bho rūpaṃ anattā…, vedanā…, saññā…, saṅkhārā …, viññāṇaṃ anattā, anattakatāni kira kammāni kamattānaṃ phusissantī』』ti. Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā ceto parivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi – 『『ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati, yaṃ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā satthusāsanaṃ atidhāvitabbaṃ maññeyya – 『『iti kira bho rūpaṃ anattā…pe… phusissantī』』ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā』』ti (ma. ni. 3.10). Evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ viditvā bhagavatā vuttasuttavasena ajjhāsayānusandhi veditabbo.
Yena pana dhammena ādimhi desanā uṭṭhitā, tassa dhammassa anurūpadhammavasena vā paṭipakkhavasena vā yesu suttesu upari desanā āgacchati, tesaṃ vasena yathānusandhi veditabbo. Seyyathidaṃ, ākaṅkheyyasutte heṭṭhā sīlena desanā uṭṭhitā, upari cha abhiññā āgatā. Vatthasutte heṭṭhā kilesena desanā uṭṭhitā, upari brahmavihārā āgatā. Kosambakasutte heṭṭhā bhaṇḍanena uṭṭhitā, upari sāraṇīyadhammā āgatā. Kakacūpame heṭṭhā akkhantiyā uṭṭhitā, upari kakacūpamā āgatā. Imasmimpi brahmajāle heṭṭhā diṭṭhivasena desanā uṭṭhitā, upari suññatāpakāsanaṃ āgataṃ. Tena vuttaṃ – 『『evamayaṃ yathānusandhivasena desanā āgatā』』ti.
Paritassitavipphanditavāravaṇṇanā
105-
"快樂的獲得"是指快樂的狀態。心的涌現是指心的顯現。心的放鬆是指從禪定中覺醒后,心再次在快樂中放鬆、專注的狀態。其餘部分在見到法的涅槃論中已被闡述。 到此為止,所有的二十四種觀點已被討論完畢。那些持有真實的觀點是斷滅論者,其餘的則是永恒論者。 100-104. 現在——「這些,僧侶們」以此為界,所有這些後世的觀點被一同指向,最終歸於全知的智慧。再者——「這些,僧侶們」同樣以此為界,所有這些前世和後世的觀點被一同指向,最終歸於同樣的智慧。於是「哪些法,僧侶們」在詢問時,實際上是在詢問全知的智慧,回答時如同將眾生的內心進行權衡,如同從須彌山上提起沙土一樣,將二十四種觀點提起,最終歸於全知的智慧。如此,這一切根據因果關係的演講而來。 有三種與經文相關的聯繫——詢問的聯繫、內心的聯繫、因果的聯繫。在那裡,「如此說時,有一位僧侶對佛陀說——『尊者,這條河的彼岸是什麼?這條河的此岸是什麼?誰在中間迷失?誰在岸上安穩?誰是人間的?誰是非人間的?誰是輪迴的?誰是內在的污垢的存在?』」由此可見,在佛陀的回答中應理解為詢問的聯繫。 然後,有一位僧侶心中生起了這樣的思維——「看來,色法是無我……,感覺……,意識……,心所……,意識是無我,似乎這些因果關係是無我。」然後,佛陀憑藉那位僧侶的思維,告誡他——「此處確實存在這樣一種狀態,僧侶們,某些無知的人,因無明而被貪慾所驅動,可能會認為『看來,色法是無我……』。那麼,你們認為,僧侶們,色法是常恒的還是無常的?」如是,佛陀通過觀察他人的內心,依據佛陀所說的經文來理解內心的聯繫。 因此,在這一教導中,所述的法則,依據其性質或相對的法則而產生的教導,適用於那些經文的上層。比如,在「願望的教導」中,以下的教導是基於道德的,之後六種神通的教導則出現。在「物質的教導」中,以下的教導是基於煩惱的,之後的教導則是關於四無量心的。在「科薩姆巴卡經」中,以下的教導是基於貪慾的,之後的教導則是關於正道的。在「如同竹子經」中,以下的教導是基於忍耐的,之後的教導則是關於如同竹子的比喻。在這一切中,在「梵網經」中,以下的教導是基於見解的,之後的教導則是關於空性的顯現。因此說——「如此,這一切根據因果關係的演講而來」。 105-
- Idāni mariyādavibhāgadassanatthaṃ – 『『tatra bhikkhave』』tiādikā desanā āraddhā. Tadapi tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ ajānataṃ apassataṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitavipphanditamevāti yena diṭṭhiassādena diṭṭhisukhena diṭṭhivedayitena te somanassajātā sassataṃ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi tesaṃ bhavantānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ yathābhūtaṃ dhammānaṃ sabhāvaṃ ajānantānaṃ apassantānaṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ kevalaṃ taṇhāgatānaṃyeva taṃ vedayitaṃ, tañca kho panetaṃ paritassitavipphanditameva. Diṭṭhisaṅkhātena ceva taṇhāsaṅkhātena ca paritassitena vipphanditameva calitameva kampitameva thusarāsimhi nikhātakhāṇusadisaṃ, na sotāpannassa dassanamiva niccalanti dasseti. Esa nayo ekaccasassatavādādīsupi.
Phassapaccayavāravaṇṇanā
118-130. Puna – 『『tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā』』tiādi paramparapaccayadassanatthaṃ āraddhaṃ . Tattha tadapi phassapaccayāti yena diṭṭhiassādena diṭṭhisukhena diṭṭhivedayitena te somanassajātā sassataṃ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi taṇhādiṭṭhipariphanditaṃ vedayitaṃ phassapaccayāti dasseti. Esa nayo sabbattha.
131-143. Idāni tassa paccayassa diṭṭhivedayite balavabhāvadassanatthaṃ puna – 『『tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā』』tiādimāha. Tattha te vata aññatra phassāti te vata samaṇabrāhmaṇā taṃ vedayitaṃ vinā phassena paṭisaṃvedissantīti kāraṇametaṃ natthīti. Yathā hi patato gehassa upatthambhanatthāya thūṇā nāma balavapaccayo hoti, na taṃ thūṇāya anupatthambhitaṃ ṭhātuṃ sakkoti, evameva phassopi vedanāya balavapaccayo, taṃ vinā idaṃ diṭṭhivedayitaṃ natthīti dasseti. Esa nayo sabbattha.
Diṭṭhigatikādhiṭṭhānavaṭṭakathāvaṇṇanā
- Idāni tatra bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṃ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, yepi te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikātiādinā nayena sabbadiṭṭhivedayitāni sampiṇḍeti. Kasmā? Upari phasse pakkhipanatthāya. Kathaṃ? Sabbe te chahi phassāyatanehi phussa phussa paṭisaṃvedentīti. Tattha cha phassāyatanāni nāma – cakkhuphassāyatanaṃ, sotaphassāyatanaṃ, ghānaphassāyatanaṃ, jivhāphassāyatanaṃ, kāyaphassāyatanaṃ, manophassāyatananti imāni cha. Sañjāti-samosaraṇa-kāraṇa-paṇṇattimattatthesu hi ayaṃ āyatanasaddo pavattati. Tattha – 『『kambojo assānaṃ āyatanaṃ, gunnaṃ dakkhiṇāpatho』』ti sañjātiyaṃ pavattati, sañjātiṭṭhāneti attho. 『『Manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā』』ti (a. ni. 5.38) samosaraṇe. 『『Sati satiāyatane』』ti (a. ni. 3.102) kāraṇe. 『『Araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantī』』ti (saṃ. ni. 1.255) paṇṇattimatte. Svāyamidha sañjātiādiatthattayepi yujjati. Cakkhādīsu hi phassapañcamakā dhammā sañjāyanti samosaranti, tāni ca tesaṃ kāraṇanti āyatanāni. Idha pana 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso』』ti (saṃ. ni.
現在爲了展示界限的分類——「在那裡,僧侶們」等等的教導已開始。對於那些不知、不見、感受慾望的苦惱而迷亂的修行者而言,他們因見解的快樂而產生的快樂,憑藉四種法則,認為自我和世間是永恒的;然而對於那些不瞭解真實法則、未見真實法則、感受慾望的苦惱者來說,僅僅是感受慾望的苦惱而已。通過見解的概念和慾望的概念,迷亂、動搖、顫抖的狀態就像在大海中被埋藏的沙子一樣,不如說是見到的聖者的安定。這個道理同樣適用於某些永恒論者等。 118-130. 再者——「在那裡,僧侶們,所有這些修行者」是永恒論者的教導,旨在展示因果的關係。在這裡,因接觸而產生的感受是指通過見解的快樂而產生的快樂,因而他們因見解的快樂而感受到自我和世間的永恒。這個教導顯示了慾望的見解所引發的感受。這個道理在所有地方都是適用的。 131-143. 現在爲了展示因果關係的強大程度,再次——「在那裡,僧侶們,所有這些修行者」是永恒論者的教導。那些修行者確實是沒有接觸的,他們會在沒有接觸的情況下感受到那種狀態,因此沒有理由存在。就像在房屋倒塌時,厚重的支撐力是強大的,沒有支撐力就無法穩住,接觸也是感受的強大因,若沒有它,這種見解就不存在。這個道理在所有地方都是適用的。 現在在那裡,僧侶們,所有這些修行者是永恒論者,認為自我和世間是永恒的,通過四種法則,他們的見解被彙集在一起。為什麼呢?爲了接觸而被放入上面。怎麼做呢?所有這些人通過六種接觸的根源而感受著。這裡有六種接觸的根源——眼根接觸、耳根接觸、鼻根接觸、舌根接觸、身根接觸、心根接觸。這六種接觸的根源在不同的情況下是不同的。在這裡——「因眼根和色法的接觸而產生眼識,三者的結合是接觸」——
2.43) iminā nayena phassasīseneva desanaṃ āropetvā phassaṃ ādiṃ katvā paccayaparamparaṃ dassetuṃ phassāyatanādīni vuttāni.
Phussa phussa paṭisaṃvedentīti phusitvā phusitvā paṭisaṃvedenti. Ettha ca kiñcāpi āyatanānaṃ phusanakiccaṃ viya vuttaṃ, tathāpi na tesaṃ phusanakiccatā veditabbā. Na hi āyatanāni phusanti, phassova taṃ taṃ ārammaṇaṃ phusati, āyatanāni pana phasse upanikkhipitvā dassitāni; tasmā sabbe te cha phassāyatanasambhavena phassena rūpādīni ārammaṇāni phusitvā taṃ diṭṭhivedanaṃ paṭisaṃvedayantīti evamettha attho veditabbo.
Tesaṃ vedanāpaccayā taṇhātiādīsu vedanāti cha phassāyatanasambhavā vedanā. Sā rūpataṇhādibhedāya taṇhāya upanissayakoṭiyā paccayo hoti. Tena vuttaṃ – 『『tesaṃ vedanāpaccayā taṇhā』』ti. Sā pana catubbidhassa upādānassa upanissayakoṭiyā ceva sahajātakoṭiyā ca paccayo hoti. Tathā upādānaṃ bhavassa. Bhavo jātiyā upanissayakoṭiyā paccayo hoti.
Jātīti panettha savikārā pañcakkhandhā daṭṭhabbā, jāti jarāmaraṇassa ceva sokādīnañca upanissayakoṭiyā paccayo hoti. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana paṭiccasamuppādakathā visuddhimagge vuttā. Idha panassa payojanamattameva veditabbaṃ. Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento – 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, 『ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī』ti evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati 『『idappaccayā avijjā』』ti (a. ni. 10.61) evaṃ avijjāsīsena vā, purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya…pe… 『『idappaccayā bhavataṇhā』』ti (a. ni. 10.62) evaṃ taṇhāsīsena vā, purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavadiṭṭhiyā…pe… 『『idappaccayā bhavadiṭṭhī』』ti evaṃ diṭṭhisīsena vā kathesi』』. Idha pana diṭṭhisīsena kathento vedanārāgena uppajjamānā diṭṭhiyo kathetvā vedanāmūlakaṃ paṭiccasamuppādaṃ kathesi. Tena idaṃ dasseti – 『『evamete diṭṭhigatikā, idaṃ dassanaṃ gahetvā tīsu bhavesu catūsu yonīsu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu ito ettha etto idhāti sandhāvantā saṃsarantā yante yuttagoṇo viya, thambhe upanibaddhakukkuro viya, vātena vippannaṭṭhanāvā viya ca vaṭṭadukkhameva anuparivattanti, vaṭṭadukkhato sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkontī』』ti.
Vivaṭṭakathādivaṇṇanā
2.43) 通過這種方式,藉助接觸的教導,展示接觸的開始,並闡明因果的連續性,提及接觸的根源等內容。 接觸的接觸是指接觸后再接觸。這裡雖然提到了根源的接觸的作用,但並不意味著它們的接觸作用應被理解。因為根源並不直接接觸,而是接觸所依賴的對象接觸;因此,所有的六個接觸的根源通過接觸而接觸色法等對象,感受那種見解的感受,這樣的意思應被理解。 這些感受所依賴的慾望等內容中,感受是指六個接觸的根源所產生的感受。它是因慾望的不同而產生的慾望的依賴因。因此說——「這些感受所依賴的慾望」。而它又是因四種執取的依賴因和共生因而產生的。如此,執取則是生的。生是因出生的依賴因而產生的。 這裡的出生應理解為有變化的五蘊,出生是因老死和悲傷等的依賴因而產生的。這是這裡的簡要說明,而詳細的因緣法則已在《清凈道論》中闡述。在這裡,應僅僅理解為其用途。佛陀在講述輪迴法則時說:「以前,僧侶們,某個依賴因並不顯現於無明中,『在此之前無明並不存在,後來才出現』這樣的說法,僧侶們,這樣被稱為;而且又顯現出『依賴因是無明』」。同樣地,佛陀針對生的慾望說:「在此之前,僧侶們,某個依賴因並不顯現於生的慾望中……『依賴因是生的慾望』」。同樣地,佛陀也針對慾望的見解進行講述。在這裡,佛陀通過見解的講述,提及因感受所生的見解,解釋了因緣法則。因此,這表明——「這些是見解的法則,依據這些見解,眾生在三世中、四種生中、五種去處中、七種存在中、九種生中,像是流動的水流,像是被繩子束縛的狗,像是被風吹動的地方,輪迴的痛苦不斷地流轉,無法脫離輪迴的痛苦」。 輪迴的教義等的闡述。
- Evaṃ diṭṭhigatikādhiṭṭhānaṃ vaṭṭaṃ kathetvā idāni yuttayogabhikkhuadhiṭṭhānaṃ katvā vivaṭṭaṃ dassento – 『『yato kho, bhikkhave, bhikkhū』』tiādimāha. Tattha yatoti yadā. Channaṃ phassāyatanānanti yehi chahi phassāyatanehi phusitvā paṭisaṃvedayamānānaṃ diṭṭhigatikānaṃ vaṭṭaṃ vattati, tesaṃyeva channaṃ phassāyatanānaṃ. Samudayantiādīsu avijjāsamudayā cakkhusamudayotiādinā vedanākammaṭṭhāne vuttanayena phassāyatanānaṃ samudayādayo veditabbā. Yathā pana tattha 『『phassasamudayā phassanirodhā』』ti vuttaṃ, evamidha, taṃ cakkhādīsu – 『『āhārasamudayā āhāranirodhā』』ti veditabbaṃ. Manāyatane 『『nāmarūpasamudayā nāmarūpanirodhā』』ti.
Uttaritaraṃ pajānātīti diṭṭhigatiko diṭṭhimeva jānāti. Ayaṃ pana diṭṭhiñca diṭṭhito ca uttaritaraṃ sīlasamādhipaññāvimuttinti yāva arahattā jānāti. Ko evaṃ jānātīti? Khīṇāsavo jānāti, anāgāmī, sakadāgāmī, sotāpanno, bahussuto, ganthadharo bhikkhu jānāti, āraddhavipassako jānāti. Desanā pana arahattanikūṭeneva niṭṭhāpitāti.
- Evaṃ vivaṭṭaṃ kathetvā idāni 『『desanājālavimutto diṭṭhigatiko nāma natthī』』ti dassanatthaṃ puna – 『『ye hi keci, bhikkhave』』ti ārabhi. Tattha antojālīkatāti imassa mayhaṃ desanājālassa antoyeva katā. Ettha sitā vāti etasmiṃ mama desanājāle sitā nissitā avasitāva. Ummujjamānā ummujjantīti kiṃ vuttaṃ hoti? Te adho osīdantāpi uddhaṃ uggacchantāpi mama desanājāle sitāva hutvā osīdanti ca uggacchanti ca. Ettha pariyāpannāti ettha mayhaṃ desanājāle pariyāpannā, etena ābaddhā antojālīkatā ca hutvā ummujjamānā ummujjanti, na hettha asaṅgahito diṭṭhigatiko nāma atthīti.
Sukhumacchikenāti saṇhaacchikena sukhumacchiddenāti attho. Kevaṭṭo viya hi bhagavā, jālaṃ viya desanā, parittaudakaṃ viya dasasahassilokadhātu, oḷārikā pāṇā viya dvāsaṭṭhidiṭṭhigatikā. Tassa tīre ṭhatvā olokentassa oḷārikānaṃ pāṇānaṃ antojālīkatabhāvadassanaṃ viya bhagavato sabbadiṭṭhigatānaṃ desanājālassa antokatabhāvadassananti evamettha opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.
如此,講述了見解的法則的輪迴后,現在講述正見的修行者的立場,展示因果的輪迴——「因為,僧侶們,僧侶們」這樣開始。在這裡,「因為」是指「當……時」。六個接觸的根源是指通過這六個接觸的根源而感受的見解的輪迴,這六個接觸的根源正是它們。關於「因無明的產生而產生眼識」等的說法,依照感受的因所述,接觸的根源的產生等應被理解。正如在這裡所說的「因接觸的產生而因接觸的消滅」,在眼等方面也應理解為「因食物的產生而因食物的消滅」。在心的根源中應理解為「因名色的產生而因名色的消滅」。 「更高的理解」是指見解的修行者僅僅理解見解而已。然而,這種見解及其所見的更高的理解是通過戒、定、慧、解脫直到阿羅漢的境界。誰能如此理解呢?已滅盡的者、無還者、一次歸來者、入流者、博學者、持經的僧侶、努力修行的僧侶都能理解。教導的結論是以阿羅漢為終點。 如此講述了因果的輪迴后,現在爲了展示「沒有被教導的見解的修行者」再次開始——「那些,僧侶們」這樣開始。在這裡,「內網的」是指我的教導的內部。這裡的「坐下」是指在我的教導的網路中坐下並依靠的狀態。被拋棄的、被拋棄的是什麼意思?他們即使向下沉也會向上升,依然在我的教導的網路中坐下。這裡的「包圍」是指在我的教導的網路中被包圍,因此被束縛的內網的狀態也會被拋棄,而不在這裡存在的被教導的見解是不存在的。 「細密的網」是指細緻的網的意思。就像佛陀一樣,教導如同網,細小的水流如同十千個世界,粗糙的生命如同二十四種見解的輪迴。在其岸邊觀察時,粗糙的生命的內網的狀態如同佛陀對所有見解的教導的內部狀態的觀察,因此這裡應理解為比喻的關聯。
- Evaṃ imāhi dvāsaṭṭhiyā diṭṭhīhi sabbadiṭṭhīnaṃ saṅgahitattā sabbesaṃ diṭṭhigatikānaṃ etasmiṃ desanājāle pariyāpannabhāvaṃ dassetvā idāni attano katthaci apariyāpannabhāvaṃ dassento – 『『ucchinnabhavanettiko, bhikkhave, tathāgatassa kāyo』』tiādimāha. Tattha nayanti etāyāti netti. Nayantīti gīvāya bandhitvā ākaḍḍhanti, rajjuyā etaṃ nāmaṃ. Idha pana nettisadisatāya bhavataṇhā nettīti adhippetā. Sā hi mahājanaṃ gīvāya bandhitvā taṃ taṃ bhavaṃ neti upanetīti bhavanetti. Arahattamaggasatthena ucchinnā bhavanetti assāti ucchinnabhavanettiko.
Kāyassa bhedā uddhanti kāyassa bhedato uddhaṃ. Jīvitapariyādānāti jīvitassa sabbaso pariyādinnattā parikkhīṇattā, puna appaṭisandhikabhāvāti attho. Na taṃ dakkhantīti taṃ tathāgataṃ. Devā vā manussā vā na dakkhissanti, apaṇṇattikabhāvaṃ gamissatīti attho.
Seyyathāpi, bhikkhaveti, upamāyaṃ pana idaṃ saṃsandanaṃ. Ambarukkho viya hi tathāgatassa kāyo, rukkhe jātamahāvaṇṭo viya taṃ nissāya pubbe pavattataṇhā. Tasmiṃ vaṇṭe upanibaddhā pañcapakkadvādasapakkaaṭṭhārasapakkaparimāṇā ambapiṇḍī viya taṇhāya sati taṇhūpanibandhanā hutvā āyatiṃ nibbattanakā pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo. Yathā pana tasmiṃ vaṇṭe chinne sabbāni tāni ambāni tadanvayāni honti, taṃyeva vaṇṭaṃ anugatāni, vaṇṭacchedā chinnāni yevāti attho; evameva ye bhavanettivaṇṭassa anupacchinnattā āyatiṃ uppajjeyyuṃ pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasadhātuyo, sabbe te dhammā tadanvayā honti bhavanettiṃ anugatā, tāya chinnāya chinnā yevāti attho.
Yathā pana tasmimpi rukkhe maṇḍūkakaṇṭakavisasamphassaṃ āgamma anupubbena sussitvā mate – 『『imasmiṃ ṭhāne evarūpo nāma rukkho ahosī』』ti vohāramattameva hoti, na taṃ rukkhaṃ koci passati, evaṃ ariyamaggasamphassaṃ āgamma taṇhāsinehassa pariyādinnattā anupubbena sussitvā viya bhinne imasmiṃ kāye, kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā na taṃ dakkhanti, tathāgatampi devamanussā na dakkhissanti, evarūpassa nāma kira satthuno idaṃ sāsananti vohāramattameva bhavissatīti anupādisesanibbānadhātuṃ pāpetvā desanaṃ niṭṭhapesi.
如此,由於這六十種見解的聚合,展示了所有見解的修行者在此教導網路中的包圍狀態,現在爲了展示他自己在某處的非包圍狀態——「被切斷的生的引導者,僧侶們,這就是如來之身」這樣開始。在這裡,「引導」是指「引導的意思」。引導是指用舌頭捆綁並拉動,這就是引導的名稱。在這裡,由於引導的相似,生的慾望被稱為引導。因為它確實是將眾生的生以舌頭捆綁並引導過去的生的引導者。因阿羅漢道而被切斷的生的引導者就是被切斷的生的引導者。 「身體的分離」是指從身體的分離向上。「生命的完全消失」是指生命的完全消失,因而被完全拋棄,意指沒有再生的狀態。那是無法被看到的;那是如來。神明或人類都無法看到,意指將走向無條件的狀態。 「就像,僧侶們」,這是比喻的關聯。就像天空的樹一樣,如來的身體,樹上生長的巨大樹枝是因之前的慾望而生的。在那樹枝上,五種果實的數量是因慾望的存在而生的,因而被束縛的五蘊、十二處、十八界的生都被稱為因慾望的存在而生的。正如在那樹枝上被切斷後,所有的果實都與那樹枝相連,樹枝被切斷後,果實也被切斷;同樣地,因生的引導而未被切斷的五蘊、十二處、十八界也會因而生出,所有這些法則都與生的引導相連,因而被切斷的就是被切斷的。 就像在那棵樹上,青蛙的聲音觸及后,逐漸乾枯而死——「在這個地方曾經有這樣一種樹」只是口頭上的說法,沒有人能看到那棵樹;同樣地,因接觸聖道而因慾望的存在而被包圍,逐漸乾枯而死,像是身體的分離,生命的完全消失,那些人無法看到,如來也無法被神明或人類看到,這樣的說法只是對教義的口頭表達,最終導致無餘涅槃的狀態,結束了教導。
148.Evaṃvutte āyasmā ānandoti evaṃ bhagavatā imasmiṃ sutte vutte thero ādito paṭṭhāya sabbaṃ suttaṃ samannāharitvā evaṃ buddhabalaṃ dīpetvā kathitasuttassa na bhagavatā nāmaṃ gahitaṃ, handassa nāmaṃ gaṇhāpessāmīti cintetvā bhagavantaṃ etadavoca.
Tasmātiha tvantiādīsu ayamatthayojanā – ānanda, yasmā imasmiṃ dhammapariyāye idhatthopi paratthopi vibhatto, tasmātiha tvaṃ imaṃ dhammapariyāyaṃ 『『atthajāla』』ntipi naṃ dhārehi; yasmā panettha bahū tantidhammā kathitā, tasmā 『『dhammajāla』』ntipi naṃ dhārehi; yasmā ca ettha seṭṭhaṭṭhena brahmaṃ sabbaññutaññāṇaṃ vibhattaṃ, tasmā 『『brahmajāla』』ntipi naṃ dhārehi; yasmā ettha dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo vibhattā, tasmā 『『diṭṭhijāla』』ntipi naṃ dhārehi; yasmā pana imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā devaputtamārampi khandhamārampi maccumārampi kilesamārampi sakkā maddituṃ, tasmā 『『anuttaro saṅgāmavijayotipi naṃ dhārehī』』ti.
Idamavoca bhagavāti idaṃ nidānāvasānato pabhuti yāva 『『anuttaro saṅgāmavijayotipi naṃ dhārehī』』ti sakalaṃ suttantaṃ bhagavā paresaṃ paññāya alabbhaneyyapatiṭṭhaṃ paramagambhīraṃ sabbaññutaññāṇaṃ pakāsento sūriyo viya andhakāraṃ diṭṭhigatamahandhakāraṃ vidhamanto avoca.
149.Attamanā te bhikkhūti te bhikkhū attamanā sakamanā, buddhagatāya pītiyā udaggacittā hutvāti vuttaṃ hoti. Bhagavato bhāsitanti evaṃ vicitranayadesanāvilāsayuttaṃ idaṃ suttaṃ karavīkarutamañjunā kaṇṇasukhena paṇḍitajanahadayānaṃ amatābhisekasadisena brahmassarena bhāsamānassa bhagavato vacanaṃ. Abhinandunti anumodiṃsu ceva sampaṭicchiṃsu ca. Ayañhi abhinandasaddo – 『『abhinandati abhivadatī』』tiādīsu (saṃ. ni. 3.5) taṇhāyampi āgato. 『『Annamevābhinandanti, ubhaye devamānusā』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.43) upagamanepi.
『『Cirappavāsiṃ purisaṃ, dūrato sotthimāgataṃ;
Ñātimittā suhajjā ca, abhinandanti āgata』』nti. (dha. pa. 219);
Ādīsu sampaṭicchanepi. 『『Abhinanditvā anumoditvā』』tiādīsu (ma. ni.
如此說后,尊者阿難便思考,佛陀在此經中所述,從頭到尾總結了整個經文,展示了佛的力量,既然在講述的經文中沒有提到佛陀的名字,他便想:「那麼我就要提到佛陀的名字。」 因此,在這裡的意思是——阿難,因為在這個法的範疇中,無論在此處還是在他處都是被闡明的,因此你應將這個法的範疇稱為「法網」;因為在這裡講述了許多法的細節,因此你應將其稱為「法的網」;因為在這裡作為最上位的,梵天的全知智慧被闡明,因此你應將其稱為「梵天網」;因為在這裡闡明了六十種見解,因此你應將其稱為「見解網」;因為聽聞這個法的範疇后,連天神、魔王、死神、煩惱魔都能被擊敗,因此你應將其稱為「無上的勝利之網」。 佛陀這樣說——從這個因緣的結尾開始,直到「無上的勝利之網」,佛陀以他超越眾生的智慧,顯現出最深奧的全知智慧,像太陽照亮黑暗,驅散見解的黑暗,便說了這些話。 「你們這些僧侶們快樂了」是指這些僧侶們因佛陀的教導而內心愉悅,心中歡喜,這樣說是爲了表達他們因佛陀的教導而心中愉悅。佛陀所說的,經過如此多樣的教導,像是用美妙的聲音在智慧的眾生心中傳播,猶如無上的加持,佛陀的言辭如同甘露般滋潤著眾生的心。眾僧們欣然接受並表示贊同。這正是「欣然接受」這個詞的意義——「欣然接受並讚歎」。 「就像久居的人,遠道而來,親友、朋友歡喜地迎接他回來」。 在此處也可以理解為「欣然接受並贊同」。
1.205) anumodanepi. Svāyamidha anumodanasampaṭicchanesu yujjati. Tena vuttaṃ – 『『abhinandunti anumodiṃsu ceva sampaṭicchiṃsu cā』』ti.
Subhāsitaṃ sulapitaṃ, 『『sādhu sādhū』』ti tādino;
Anumodamānā sirasā, sampaṭicchiṃsu bhikkhavoti.
Imasmiñca pana veyyākaraṇasminti imasmiṃ niggāthakasutte. Niggāthakattā hi idaṃ veyyākaraṇanti vuttaṃ.
Dasasahassīlokadhātūti dasasahassacakkavāḷaparimāṇā lokadhātu. Akampitthāti na suttapariyosāneyeva akampitthāti veditabbā. Bhaññamāneti hi vuttaṃ. Tasmā dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu viniveṭhetvā desiyamānesu tassa tassa diṭṭhigatassa pariyosāne pariyosāneti dvāsaṭṭhiyā ṭhānesu akampitthāti veditabbā.
Tattha aṭṭhahi kāraṇehi pathavīkampo veditabbo – dhātukkhobhena, iddhimato ānubhāvena, bodhisattassa gabbhokkantiyā, mātukucchito nikkhamanena, sambodhippattiyā, dhammacakkappavattanena, āyusaṅkhārossajjanena, parinibbānenāti. Tesaṃ vinicchayaṃ – 『『aṭṭha kho ime, ānanda, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā』』ti evaṃ mahāparinibbāne āgatāya tantiyā vaṇṇanākāle vakkhāma. Ayaṃ pana mahāpathavī aparesupi aṭṭhasu ṭhānesu akampittha – mahābhinikkhamane, bodhimaṇḍūpasaṅkamane, paṃsukūlaggahaṇe, paṃsukūladhovane, kāḷakārāmasutte, gotamakasutte, vessantarajātake, imasmiṃ brahmajāleti. Tattha mahābhinikkhamanabodhimaṇḍūpasaṅkamanesu vīriyabalena akampittha. Paṃsukūlaggahaṇe dvisahassadīpaparivāre cattāro mahādīpe pahāya pabbajitvā susānaṃ gantvā paṃsukūlaṃ gaṇhantena dukkaraṃ bhagavatā katanti acchariyavegābhihatā akampittha. Paṃsukūladhovanavessantarajātakesu akālakampanena akampittha. Kāḷakārāmagotamakasuttesu – 『『ahaṃ sakkhī bhagavā』』ti sakkhibhāvena akampittha. Imasmiṃ pana brahmajāle dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu vijaṭetvā niggumbaṃ katvā desiyamānesu sādhukāradānavasena akampitthāti veditabbā.
Na kevalañca etesu ṭhānesuyeva pathavī akampittha, atha kho tīsu saṅgahesupi mahāmahindattherassa imaṃ dīpaṃ āgantvā jotivane nisīditvā dhammaṃ desitadivasepi akampittha. Kalyāṇiyavihāre ca piṇḍapātiyattherassa cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā tattheva nisīditvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā imaṃ suttantaṃ āraddhassa suttapariyosāne udakapariyantaṃ katvā akampittha. Lohapāsādassa pācīnaambalaṭṭhikaṭṭhānaṃ nāma ahosi. Tattha nisīditvā dīghabhāṇakattherā brahmajālasuttaṃ ārabhiṃsu, tesaṃ sajjhāyapariyosānepi udakapariyantameva katvā pathavī akampitthāti.
Evaṃ yassānubhāvena, akampittha anekaso;
Medanī suttaseṭṭhassa, desitassa sayambhunā.
Brahmajālassa tassīdha, dhammaṃ atthañca paṇḍitā;
Sakkaccaṃ uggahetvāna, paṭipajjantu yonisoti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Brahmajālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Sāmaññaphalasuttavaṇṇanā
Rājāmaccakathāvaṇṇanā
1.205) 甚至在欣然接受中。這裡的欣然接受是合適的。因此說:「他們欣然接受並表示贊同。」 「善言美語」,因此說「好,好」; 欣然接受者用頭部,僧侶們也欣然接受。 在這個經文中,確實是因為它是無漏的,這被稱為闡述。 「十千個世界」是指十千個環繞的世界的量。不可動搖的意思應理解為不僅在經的結尾是不可動搖的。因為這裡是被稱為「被破壞」的。所以在六十種見解被限制后,被講述的每一種見解的結果都是不可動搖的。 在這裡,地震的原因應被理解為八個原因——因元素的震動、因神通的力量、因菩薩的胎中轉生、因母親的肚子而出、因成就覺悟、因法輪的轉動、因生命的結束、因涅槃的實現。這些的結論是:「這八個原因,阿難,正是導致巨大地震的八個條件。」如此在大涅槃時,隨著因緣的到來,將會在解說時闡述。這個偉大的地球在其他八個地方也不可動搖——在偉大的出家、菩提樹下的靠近、接受破布、洗破布、黑暗的村莊、戈達瑪的教法、維薩達的故事、在這個梵天網中。在偉大的出家和菩提樹下的靠近,因努力的力量而不可動搖。在接受破布時,放棄兩千個島嶼,四個偉大的島嶼,前往墓地,接受破布,這被佛陀稱為困難的。洗破布和維薩達的故事中,因未到時而不可動搖。在黑暗的村莊和戈達瑪的教法中——「我見證了佛陀」,以證人的身份不可動搖。在這個梵天網中,六十種見解被解說時,因善行的施捨而不可動搖。 不僅在這些地方,地也不可動搖,甚至在三處聚集中,偉大的阿難尊者來到這個島,坐在光明的園中,甚至在教法講述的那一天也不可動搖。在善良的住處,乞食者尊者清理聖地,坐在那裡,心中充滿佛的歡喜,開始這個經文,直到經的結束,水的邊界也不可動搖。鐵塔的東南角是一個地方。在那裡坐下,長者們開始講述《梵天經》,他們的誦經結果也是水的邊界不可動搖。 因此,因他的力量,許多方面不可動搖; 因地經的最上位,教導的自性。 在《梵天經》中,法與義的智慧; 認真地接受,正道應當行。 因此在《善法光輝》的長部經釋中, 《梵天經》的解釋已完成。 2. 《平等果經》的解釋 《國王與大臣的討論》的解釋
150.Evaṃme sutaṃ…pe… rājagaheti sāmaññaphalasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā – rājagaheti evaṃnāmake nagare. Tañhi mandhātumahāgovindādīhi pariggahitattā rājagahanti vuccati. Aññepi ettha pakāre vaṇṇayanti, kiṃ tehi? Nāmamattametaṃ tassa nagarassa. Taṃ panetaṃ buddhakāle ca cakkavattikāle ca nagaraṃ hoti, sesakāle suññaṃ hoti yakkhapariggahitaṃ, tesaṃ vasanavanaṃ hutvā tiṭṭhati. Viharatīti avisesena iriyāpathadibbabrahmaariyavihāresu aññataravihārasamaṅgiparidīpanametaṃ. Idha pana ṭhānagamananisajjasayanappabhedesu iriyāpathesu aññatarairiyāpathasamāyogaparidīpanaṃ. Tena ṭhitopi gacchantopi nisinnopi sayānopi bhagavā viharati ceva veditabbo. So hi ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aññena iriyāpathena vicchinditvā aparipatantaṃ attabhāvaṃ harati pavatteti, tasmā viharatīti vuccati.
Jīvakassa komārabhaccassa ambavaneti idamassa yaṃ gocaragāmaṃ upanissāya viharati, tassa samīpanivāsanaṭṭhānaparidīpanaṃ. Tasmā – rājagahe viharati jīvakassa komārabhaccassa ambavaneti rājagahasamīpe jīvakassa komārabhaccassa ambavane viharatīti evamettha attho veditabbo. Samīpatthe hetaṃ bhummavacanaṃ. Tattha jīvatīti jīvako, kumārena bhatoti komārabhacco. Yathāha – 『『kiṃ bhaṇe, etaṃ kākehi samparikiṇṇanti? Dārako devāti. Jīvati bhaṇeti? Jīvati, devāti. Tena hi, bhaṇe taṃ dārakaṃ amhākaṃ antepuraṃ netvā dhātīnaṃ detha posetunti. Tassa jīvatīti jīvakoti nāmaṃ akaṃsu. Kumārena posāpitoti komārabhaccoti nāmaṃ akaṃsū』』ti (mahāva. 328) ayaṃ panettha saṅkhepo. Vitthārena pana jīvakavatthukhandhake āgatameva. Vinicchayakathāpissa samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ vuttā.
Ayaṃ pana jīvako ekasmiṃ samaye bhagavato dosābhisannaṃ kāyaṃ virecetvā siveyyakaṃ dussayugaṃ datvā vatthānumodanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhāya cintesi – 『『mayā divasassa dvattikkhattuṃ buddhupaṭṭhānaṃ gantabbaṃ, idañca veḷuvanaṃ atidūre, mayhaṃ pana ambavanaṃ uyyānaṃ āsannataraṃ, yaṃnūnāhaṃ ettha bhagavato vihāraṃ kāreyya』』nti. So tasmiṃ ambavane rattiṭṭhānadivāṭhānaleṇakuṭimaṇḍapādīni sampādetvā bhagavato anucchavikaṃ gandhakuṭiṃ kārāpetvā ambavanaṃ aṭṭhārasahatthubbedhena tambapaṭṭavaṇṇena pākārena parikkhipāpetvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ sacīvarabhattena santappetvā dakkhiṇodakaṃ pātetvā vihāraṃ niyyātesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – 『『jīvakassa komārabhaccassa ambavane』』ti.
Aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehīti aḍḍhasatena ūnehi terasahi bhikkhusatehi. Rājātiādīsu rājati attano issariyasampattiyā catūhi saṅgahavatthūhi mahājanaṃ rañjeti vaḍḍhetīti rājā. Magadhānaṃ issaroti māgadho. Ajātoyeva rañño sattu bhavissatīti nemittakehi niddiṭṭhoti ajātasattu.
如此所聞……等……在王舍城,這就是《平等果經》的解釋。這裡有一個不尋常的地方解釋——王舍城是這樣命名的。因為它被曼陀羅大牛等所佔據,所以稱為王舍城。還有其他的解釋,那麼這些有什麼呢?這只是這個城的名稱。然而在佛陀時期和轉輪聖王時期,這座城是存在的,其餘時期則是空無的,成爲了被夜叉佔據的地方,作為他們的棲息地而存在。居住是指在無差別的行走、飛天、梵天、聖者的居住中,作為某種居住的描述。在這裡,行走的方式是指在位置的移動、坐下、躺臥等不同的行走方式。因此,無論是站著、走著、坐著還是躺著,佛陀都被認為是居住的。因為他以一種行走方式的障礙,打破了另一種行走方式,推動了不動的身體,因此稱為居住。 至於吉瓦卡的少年藥師的果園,這是他依靠的生計,描述了他居住的地方。因此——佛陀在王舍城的吉瓦卡的果園中居住,意指吉瓦卡的果園靠近王舍城。這在地面上是有根據的。在那裡,吉瓦卡是指吉瓦卡,少年藥師是指少年藥師。正如所說——「這是什麼?這是被烏鴉們包圍的?小孩是天神。」他問:「他活著嗎?」「他活著,天神。」因此,他說:「把那個小孩帶到我們的內院,給他食物。」因此,他們給他起了名字叫吉瓦卡。因為是由少年藥師撫養的,所以命名為少年藥師。這是簡略的說明。詳細的內容可以參考《吉瓦卡法》的章節。關於他的決定在《全知論》的註釋中被提到。 吉瓦卡在某個時候,看到佛陀的身體被指責,給予了不好的食物,經過衣物的贊同后,思考著:「我每天要去兩次拜見佛陀,這個維盧瓦納離得太遠,而我的果園更近,我不如在這裡為佛陀建一個住所。」於是他在果園裡,準備了夜間住宿和白天的地方,建造了佛陀的香氣小屋,用果園的十八根手指寬的圍墻圍住,供養了佛陀和僧團,並用供養的水灑在地上,送走了佛陀。對此所說的就是「吉瓦卡的少年藥師的果園」。 「有一百五十個和尚」,即是指一百個和尚減去十三個和尚。在「國王」一節中,國王因其權勢的富有,憑藉四種聚合的條件來統治大眾,因而稱為國王。馬加達的統治者即為馬加達。未出生的敵人將會成為國王,因而被稱為未出生的敵人。
Tasmiṃ kira kucchigate deviyā evarūpo dohaḷo uppajji – 『『aho vatāhaṃ rañño dakkhiṇabāhulohitaṃ piveyya』』nti, sā 『『bhāriye ṭhāne dohaḷo uppanno, na sakkā kassaci ārocetu』』nti taṃ kathetuṃ asakkontī kisā dubbaṇṇā ahosi. Taṃ rājā pucchi – 『『bhadde, tuyhaṃ attabhāvo na pakativaṇṇo, kiṃ kāraṇa』』nti? 『『Mā puccha, mahārājāti』』. 『『Bhadde, tvaṃ attano ajjhāsayaṃ mayhaṃ akathentī kassa kathessasī』』ti tathā tathā nibandhitvā kathāpesi. Sutvā ca – 『『bāle, kiṃ ettha tuyhaṃ bhāriyasaññā ahosī』』ti vejjaṃ pakkosāpetvā suvaṇṇasatthakena bāhuṃ phālāpetvā suvaṇṇasarakena lohitaṃ gahetvā udakena sambhinditvā pāyesi. Nemittakā taṃ sutvā – 『『esa gabbho rañño sattu bhavissati, iminā rājā haññissatī』』ti byākariṃsu. Devī sutvā – 『『mayhaṃ kira kucchito nikkhanto rājānaṃ māressatī』』ti gabbhaṃ pātetukāmā uyyānaṃ gantvā kucchiṃ maddāpesi, gabbho na patati. Sā punappunaṃ gantvā tatheva kāresi. Rājā kimatthaṃ ayaṃ abhiṇhaṃ uyyānaṃ gacchatīti parivīmaṃsanto taṃ kāraṇaṃ sutvā – 『『bhadde, tava kucchiyaṃ puttoti vā dhītāti vā na paññāyati, attano nibbattadārakaṃ evamakāsīti mahā aguṇarāsipi no jambudīpatale āvibhavissati, mā tvaṃ evaṃ karohī』』ti nivāretvā ārakkhaṃ adāsi. Sā gabbhavuṭṭhānakāle 『『māressāmī』』ti cintesi. Tadāpi ārakkhamanussā dārakaṃ apanayiṃsu. Athāparena samayena vuḍḍhippattaṃ kumāraṃ deviyā dassesuṃ. Sā taṃ disvāva puttasinehaṃ uppādesi, tena naṃ māretuṃ nāsakkhi. Rājāpi anukkamena puttassa oparajjamadāsi.
Athekasmiṃ samaye devadatto rahogato cintesi – 『『sāriputtassa parisā mahāmoggallānassa parisā mahākassapassa parisāti, evamime visuṃ visuṃ dhurā, ahampi ekaṃ dhuraṃ nīharāmī』』ti. So 『『na sakkā vinā lābhena parisaṃ uppādetuṃ, handāhaṃ lābhaṃ nibbattemī』』ti cintetvā khandhake āgatanayena ajātasattuṃ kumāraṃ iddhipāṭihāriyena pasādetvā sāyaṃ pātaṃ pañcahi rathasatehi upaṭṭhānaṃ āgacchantaṃ ativissatthaṃ ñatvā ekadivasaṃ upasaṅkamitvā etadavoca – 『『pubbe kho, kumāra, manussā dīghāyukā, etarahi appāyukā, tena hi tvaṃ kumāra, pitaraṃ hantvā rājā hohi, ahaṃ bhagavantaṃ hantvā buddho bhavissāmī』』ti kumāraṃ pituvadhe uyyojeti.
So – 『『ayyo devadatto mahānubhāvo, etassa aviditaṃ nāma natthī』』ti ūruyā potthaniyaṃ bandhitvā divā divassa bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto antepuraṃ pavisitvā vuttappakāraṃ vippakāraṃ akāsi. Atha naṃ amaccā gahetvā anuyuñjitvā – 『『kumāro ca hantabbo, devadatto ca, sabbe ca bhikkhū hantabbā』』ti sammantayitvā rañño āṇāvasena karissāmāti rañño ārocesuṃ.
Rājā ye amaccā māretukāmā ahesuṃ, tesaṃ ṭhānantarāni acchinditvā, ye na māretukāmā, te uccesu ṭhānesu ṭhapetvā kumāraṃ pucchi – 『『kissa pana tvaṃ, kumāra, maṃ māretukāmosī』』ti? 『『Rajjenamhi, deva, atthiko』』ti. Rājā tassa rajjaṃ adāsi.
在那時,因女神的懷孕而產生了這樣的憂慮——「我真希望能飲用國王的右手血」,於是她因「在懷孕的地方產生了憂慮,無法向任何人報告」,而感到無奈,顯得瘦弱而無光。國王問道:「好啊,你的身體看起來不太好,是什麼原因?」「別問,陛下。」國王說:「好啊,你不向我說出你的心事,那你又能對誰說呢?」於是她被一再逼問,最終不得不說出實情。聽到后,國王召來醫生,問道:「你在這裡有什麼想法?」醫生用金針刺破她的手臂,提取出血液,用水稀釋後給她喝下。聽到這個預兆后,眾人說:「這個胎兒將會成為國王的敵人,國王將會因此而受損。」女神聽后,心想:「我懷中的胎兒會殺死國王」,於是想要流產,便去做流產的事情,但胎兒並沒有流出。她幾次嘗試,結果都一樣。國王對此感到奇怪,心想:「她為什麼總是要去做流產呢?」於是他仔細思考原因,得知:「好啊,你的肚子里似乎沒有兒子或女兒,我所生的孩子就這樣被你拋棄了,難道不會在印度的土地上顯現嗎?不要這樣做。」於是國王給了她保護。她在胎兒出生時心想:「我會殺了他。」然而,保衛的人們卻把孩子送走了。後來,女神生下了一個健康的王子,看到他后,心中充滿母愛,因此不忍心殺他。國王也逐漸將王位傳給了兒子。 此時,德瓦達托獨自思考:「舍利弗的弟子、摩訶目犍連的弟子、摩訶迦葉的弟子,他們都在各自的職責中,而我也要承擔一個職責。」於是他想:「沒有利益就無法聚集人群,我要創造利益。」於是他利用魔法讓阿賈塔薩圖的王子沉醉於幻覺,清晨時,五百輛馬車前來接他,德瓦達托趁機走近王子,告訴他:「以前,王子,人的壽命很長,而現在卻短暫,因此你應該殺死你的父親,成為國王,而我將殺死佛陀,成為佛。」王子在德瓦達托的鼓動下,心中充滿了殺父的念頭。 王子想:「德瓦達托是位偉大的高人,他所說的沒有道理。」於是他用手臂綁住了德瓦達托,白天因恐懼而逃避,晚上則悄悄進入內宮,做了一些不尋常的事情。於是,國王的臣子們抓住他,告誡道:「王子必須被殺,德瓦達托也必須被殺,所有的僧侶也都必須被殺。」因此,他們向國王報告。 國王對那些想要殺人的臣子們,割斷了他們的聯繫,而對那些不想殺人的,給予了高位,然後問王子:「那麼,你為什麼想殺我呢?」「因為我有權利,陛下,我是有價值的。」國王於是將王位傳給了他。
So mayhaṃ manoratho nipphannoti devadattassa ārocesi. Tato naṃ so āha – 『『tvaṃ siṅgālaṃ antokatvā bheripariyonaddhapuriso viya sukiccakārimhīti maññasi, katipāheneva te pitā tayā kataṃ avamānaṃ cintetvā sayameva rājā bhavissatī』』ti. Atha, bhante, kiṃ karomīti? Mūlaghaccaṃ ghātehīti. Nanu, bhante, mayhaṃ pitā na satthavajjhoti? Āhārupacchedena naṃ mārehīti. So pitaraṃ tāpanagehe pakkhipāpesi, tāpanagehaṃ nāma kammakaraṇatthāya kataṃ dhūmagharaṃ. 『『Mama mātaraṃ ṭhapetvā aññassa daṭṭhuṃ mā dethā』』ti āha. Devī suvaṇṇasarake bhattaṃ pakkhipitvā ucchaṅgenādāya pavisati. Rājā taṃ bhuñjitvā yāpeti. So – 『『mayhaṃ pitā kathaṃ yāpetī』』ti pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā – 『『mayhaṃ mātu ucchaṅgaṃ katvā pavisituṃ mā dethā』』ti āha. Tato paṭṭhāya devī moḷiyaṃ pakkhipitvā pavisati. Tampi sutvā 『『moḷiṃ bandhitvā pavisituṃ mā dethā』』ti. Tato suvaṇṇapādukāsu bhattaṃ ṭhapetvā pidahitvā pādukā āruyha pavisati. Rājā tena yāpeti. Puna 『『kathaṃ yāpetī』』ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā 『『pādukā āruyha pavisitumpi mā dethā』』ti āha. Tato paṭṭhāya devī gandhodakena nhāyitvā sarīraṃ catumadhurena makkhetvā pārupitvā pavisati. Rājā tassā sarīraṃ lehitvā yāpeti. Puna pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā 『『ito paṭṭhāya mayhaṃ mātu pavesanaṃ nivārethā』』ti āha. Devī dvāramūle ṭhatvā 『『sāmi, bimbisāra, etaṃ daharakāle māretuṃ na adāsi, attano sattuṃ attanāva posesi, idaṃ pana dāni te pacchimadassanaṃ, nāhaṃ ito paṭṭhāya tumhe passituṃ labhāmi, sace mayhaṃ doso atthi, khamatha devā』』ti roditvā kanditvā nivatti.
Tato paṭṭhāya rañño āhāro natthi. Rājā maggaphalasukhena caṅkamena yāpeti. Ativiya assa attabhāvo virocati. So – 『『kathaṃ, me bhaṇe, pitā yāpetī』』ti pucchitvā 『『caṅkamena, deva, yāpeti; ativiya cassa attabhāvo virocatī』』ti sutvā 『caṅkamaṃ dānissa hāressāmī』ti cintetvā – 『『mayhaṃ pitu pāde khurena phāletvā loṇatelena makkhetvā khadiraṅgārehi vītaccitehi pacathā』』ti nhāpite pesesi. Rājā te disvā – 『『nūna mayhaṃ putto kenaci saññatto bhavissati, ime mama massukaraṇatthāyāgatā』』ti cintesi. Te gantvā vanditvā aṭṭhaṃsu. 『Kasmā āgatatthā』ti ca puṭṭhā taṃ sāsanaṃ ārocesuṃ. 『『Tumhākaṃ rañño manaṃ karothā』』ti ca vuttā 『nisīda, devā』ti vatvā ca rājānaṃ vanditvā – 『『deva, mayaṃ rañño āṇaṃ karoma, mā amhākaṃ kujjhittha, nayidaṃ tumhādisānaṃ dhammarājūnaṃ anucchavika』』nti vatvā vāmahatthena gopphake gahetvā dakkhiṇahatthena khuraṃ gahetvā pādatalāni phāletvā loṇatelena makkhetvā khadiraṅgārehi vītaccitehi paciṃsu. Rājā kira pubbe cetiyaṅgaṇe saupāhano agamāsi, nisajjanatthāya paññattakaṭasārakañca adhotehi pādehi akkami, tassāyaṃ nissandoti vadanti. Rañño balavavedanā uppannā. So – 『『aho buddho, aho dhammo, aho saṅgho』』ti anussarantoyeva cetiyaṅgaṇe khittamālā viya milāyitvā cātumahārājikadevaloke vessavaṇassa paricārako janavasabho nāma yakkho hutvā nibbatti.
他向德瓦達托報告:「我心中的願望已實現。」於是德瓦達托對他說:「你認為自己像一隻被包圍的野狗,認為事情很難解決,難道你認為國王只需幾天就會被你殺掉嗎?」於是他問:「那麼,尊者,我該怎麼辦呢?」「要殺掉你的父親。」他問:「尊者,我的父親不是值得尊敬的嗎?」「不要讓他因為食物而死。」於是,他將父親放入火爐中,火爐是為工作而建的煙囪。「除了我的母親,其他人都不要見。」於是女神將米飯放入金碗中,端著走了進去。國王吃了后,感到不適。他問:「我的父親怎麼會這樣?」聽到這個訊息后,他說:「不要讓我的母親進入。」從那時起,女神便放下了米飯,走了進去。聽到這個訊息后,他說:「不要讓米飯被丟棄。」於是她將米飯放入金鞋中,蓋好後走了進去。國王因此感到不適。再次詢問后,他得知了這個情況,便說:「不要讓金鞋被放下。」於是女神洗澡,用香水塗抹全身,走了進去。國王撫摸著她的身體,感到不適。再次詢問后,得知了這個情況,便說:「從今往後,不要讓我的母親進入。」女神站在門口說:「尊者,賓比薩拉,年輕時我沒有讓她死,而是用自己的力量撫養了她,而如今這是你的最後一面,我從這裡無法再見到你。如果我有錯,請原諒我,眾神。」她哭泣著,轉身離去。 從那時起,國王沒有食物。國王在路上走著,感到非常愉快。他的身體非常光亮。他問:「那麼,我的父親怎麼會這樣?」他聽到:「是通過走路,尊者,走路讓他感到愉快;他的身體非常光亮。」於是他心想:「我會讓他失去行走的能力。」於是他命人用父親的腳趾頭割掉他的指甲,用鹽水洗滌他的身體,最後用香木熏製。國王看到后,心想:「我兒子一定會被某人控制,這些人是爲了我而來的。」於是他們來到國王面前,向他致敬。當被問及為什麼來這裡時,他們報告了這個命令。他們說:「你們要讓國王的心情變好。」國王說:「坐下,眾神。」然後向國王致敬,說:「尊者,我們會聽從國王的命令,請不要生氣我們,這不是你們這些法王的風格。」於是他用左手抓住了護衛,用右手抓住了國王的腳,割掉了腳趾,洗滌了身體。國王以前曾在聖地上行走,坐下後又用腳踏上了地面,因此被稱為「腳下的印記」。國王感到強烈的痛苦。他想:「多麼偉大的佛,真理,多麼偉大的僧團。」他一邊回想,一邊在聖地上拋下了花瓣,轉世成為四大天王的隨侍,名叫維薩瓦那。
Taṃ divasameva ajātasattussa putto jāto, puttassa jātabhāvañca pitumatabhāvañca nivedetuṃ dve lekhā ekakkhaṇeyeva āgatā. Amaccā – 『『paṭhamaṃ puttassa jātabhāvaṃ ārocessāmā』』ti taṃ lekhaṃ rañño hatthe ṭhapesuṃ. Rañño taṅkhaṇeyeva puttasineho uppajjitvā sakalasarīraṃ khobhetvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe pituguṇamaññāsi – 『『mayi jātepi mayhaṃ pitu evameva sineho uppanno』』ti. So – 『『gacchatha, bhaṇe, mayhaṃ pitaraṃ vissajjethā』』ti āha. 『『Kiṃ vissajjāpetha, devā』』ti itaraṃ lekhaṃ hatthe ṭhapayiṃsu.
So taṃ pavattiṃ sutvā rodamāno mātusamīpaṃ gantvā – 『『ahosi nu, kho, amma, mayhaṃ pitu mayi jāte sineho』』ti? Sā āha – 『『bālaputta, kiṃ vadesi, tava daharakāle aṅguliyā pīḷakā uṭṭhahi. Atha taṃ rodamānaṃ saññāpetuṃ asakkontā taṃ gahetvā vinicchayaṭṭhāne nisinnassa tava pitu santikaṃ agamaṃsu. Pitā te aṅguliṃ mukhe ṭhapesi. Pīḷakā mukheyeva bhijji. Atha kho pitā tava sinehena taṃ lohitamissakaṃ pubbaṃ aniṭṭhubhitvāva ajjhohari. Evarūpo te pitu sineho』』ti. So roditvā paridevitvā pitu sarīrakiccaṃ akāsi.
Devadattopi ajātasattuṃ upasaṅkamitvā – 『『purise, mahārāja, āṇāpehi, ye samaṇaṃ gotamaṃ jīvitā voropessantī』』ti vatvā tena dinne purise pesetvā sayaṃ gijjhakūṭaṃ āruyha yantena silaṃ pavijjhitvā nāḷāgirihatthiṃ muñcāpetvāpi kenaci upāyena bhagavantaṃ māretuṃ asakkonto parihīnalābhasakkāro pañca vatthūni yācitvā tāni alabhamāno tehi janaṃ saññāpessāmīti saṅghabhedaṃ katvā sāriputtamoggallānesu parisaṃ ādāya pakkantesu uṇhalohitaṃ mukhena chaḍḍetvā navamāse gilānamañce nipajjitvā vippaṭisārajāto – 『『kuhiṃ etarahi satthā vasatī』』ti pucchitvā 『『jetavane』』ti vutte mañcakena maṃ āharitvā satthāraṃ dassethāti vatvā āhariyamāno bhagavato dassanārahassa kammassa akatattā jetavane pokkharaṇīsamīpeyeva dvedhā bhinnaṃ pathaviṃ pavisitvā mahāniraye patiṭṭhitoti. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārakathānayo khandhake āgato. Āgatattā pana sabbaṃ na vuttanti. Evaṃ ajātoyeva rañño sattu bhavissatīti nemittakehi niddiṭṭhoti ajātasattu.
Vedehiputtoti ayaṃ kosalarañño dhītāya putto, na videharañño. Vedehīti pana paṇḍitādhivacanametaṃ. Yathāha – 『『vedehikā gahapatānī (ma. ni. 1.226), ayyo ānando vedehamunī』』ti (saṃ. ni. 2.154). Tatrāyaṃ vacanattho – vidanti etenāti vedo, ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Vedena īhati ghaṭati vāyamatīti vedehī. Vedehiyā putto vedehiputto.
Tadahūti tasmiṃ ahu, tasmiṃ divaseti attho. Upavasanti etthāti uposatho, upavasantīti sīlena vā anasanena vā upetā hutvā vasantīti attho. Ayaṃ panettha atthuddhāro – 『『āyāmāvuso, kappina, uposathaṃ gamissāmā』』tiādīsu pātimokkhuddeso uposatho. 『『Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato kho, visākhe, uposatho upavuttho』』tiādīsu (a. ni. 8.43) sīlaṃ. 『『Suddhassa ve sadā phaggu, suddhassuposatho sadā』』tiādīsu (ma. ni. 1.79) upavāso. 『『Uposatho nāma nāgarājā』』tiādīsu (dī. ni.
那天,阿賈塔薩圖的兒子出生了,爲了報告兒子的出生和父親的身份,兩個文書同時到達。大臣們說:「我們首先報告兒子的出生。」於是他們將那份文書放在國王手中。國王瞬間感受到父愛的涌動,整個人都在顫動,站立不穩。此時他想到了父親的恩情——「即使我出生了,我對父親的愛依然存在。」於是他說:「去吧,告訴我的父親。」另一份文書被放在他手中。 聽到這個訊息后,他哭著走向母親,問道:「媽媽,我出生時父親對我有愛嗎?」她說:「傻孩子,你在幼年時就曾被指頭夾過。然後在你哭泣時,無法讓你安慰的我,帶著你去見你父親。你的父親將手指放在你嘴裡,夾住了你的嘴。於是你的父親因愛你的緣故,輕輕地將那紅色的血液吸出。這樣就是你父親的愛。」他哭泣著,悲傷地為父親的身體感到不安。 德瓦達托也走向阿賈塔薩圖,說:「大王,命令那些想要殺死釋迦牟尼的人。」於是他派出那些人去執行命令,而他自己則爬上了雞頭山,用武器刺穿了他們的脖子,想要用任何辦法殺死佛陀,但未能成功,失去了利益,向五個地方請求,未能得到他們的幫助。他想要分裂僧團,帶著舍利弗和摩訶目犍連的弟子們離去,最終將阿賈塔薩圖的兒子扔下,病入膏肓。他問:「現在老師在哪裡居住?」當被告知「在翅膀下」時,他被帶到老師面前,想要見到他,但因未能見到而感到失望,最終在大地上沉淪。 這是一個簡略的總結。詳細的內容可以參考《經集》的章節。由於未能到達,所以沒有詳細說明。這樣,阿賈塔薩圖就被認為會成為國王。 「維德希的兒子」是指科薩拉國王的女兒的兒子,而不是維德哈國王的兒子。「維德希」是智者的代稱。正如所說:「維德希的居士(大乘經集 1.226),尊者阿難是維德希的智者。」這裡的意思是——「通過這個知道的就是維德,知識是這個的代稱。」通過知識來理解、把握或努力的就是維德希。維德希的兒子即維德希的兒子。 「那時」是指那一天的意思。「在這裡居住」是指「禁食」,是指以道德或不吃東西的方式生活。這裡的意思是——「今天,朋友,準備去禁食。」在《戒律》中提到的禁食。「這樣,維薩卡,禁食是具備八種要素的。」在《大念處經》中提到的道德。「清凈者總是清凈,清凈的禁食總是清凈。」在《大乘經集》中提到的禁食。「禁食是國王。」在《經集》中提到的。
2.246) paññatti . 『『Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā』』tiādīsu (mahāva. 181) upavasitabbadivaso. Idhāpi soyeva adhippeto. So panesa aṭṭhamī cātuddasī pannarasībhedena tividho. Tasmā sesadvayanivāraṇatthaṃ pannaraseti vuttaṃ. Teneva vuttaṃ – 『『upavasanti etthāti uposatho』』ti.
Komudiyāti kumudavatiyā. Tadā kira kumudāni supupphitāni honti, tāni ettha santīti komudī. Cātumāsiniyāti cātumāsiyā, sā hi catunnaṃ māsānaṃ pariyosānabhūtāti cātumāsī. Idha pana cātumāsinīti vuccati. Māsapuṇṇatāya utupuṇṇatāya saṃvaccharapuṇṇatāya puṇṇā sampuṇṇāti puṇṇā. Mā iti cando vuccati, so ettha puṇṇoti puṇṇamā. Evaṃ puṇṇāya puṇṇamāyāti imasmiṃ padadvaye ca attho veditabbo.
Rājāmaccaparivutoti evarūpāya rajataghaṭaviniggatāhi khīradhārāhi dhoviyamānadisābhāgāya viya, rajatavimānaviccutehi muttāvaḷisumanakusumadāmasetadukūlakumudavisarehi samparikiṇṇāya viya ca, caturupakkilesavimuttapuṇṇacandappabhāsamudayobhāsitāya rattiyā rājāmaccehi parivutoti attho. Uparipāsādavaragatoti pāsādavarassa uparigato. Mahārahe samussitasetacchatte kañcanāsane nisinno hoti. Kasmā nisinno? Niddāvinodanatthaṃ. Ayañhi rājā pitari upakkantadivasato paṭṭhāya – 『『niddaṃ okkamissāmī』』ti nimīlitamattesuyeva akkhīsu sattisataabbhāhato viya kandamānoyeva pabujjhi. Kimetanti ca vutte, na kiñcīti vadati. Tenassa amanāpā niddā, iti niddāvinodanatthaṃ nisinno. Api ca tasmiṃ divase nakkhattaṃ saṅghuṭṭhaṃ hoti. Sabbaṃ nagaraṃ sittasammaṭṭhaṃ vippakiṇṇavālukaṃ pañcavaṇṇakusumalājapuṇṇaghaṭapaṭimaṇḍitagharadvāraṃ samussitadhajapaṭākavicitrasamujjalitadīpamālālaṅkatasabbadisābhāgaṃ vīthisabhāgena racchāsabhāgena nakkhattakīḷaṃ anubhavamānena mahājanena samākiṇṇaṃ hoti. Iti nakkhattadivasatāyapi nisinnoti vadanti. Evaṃ pana vatvāpi – 『『rājakulassa nāma sadāpi nakkhattameva, niddāvinodanatthaṃyeva panesa nisinno』』ti sanniṭṭhānaṃ kataṃ.
Udānaṃudānesīti udāhāraṃ udāhari, yathā hi yaṃ telaṃ mānaṃ gahetuṃ na sakkoti, vissanditvā gacchati, taṃ avasekoti vuccati. Yañca jalaṃ taḷākaṃ gahetuṃ na sakkoti, ajjhottharitvā gacchati, taṃ oghoti vuccati; evameva yaṃ pītivacanaṃ hadayaṃ gahetuṃ na sakkoti, adhikaṃ hutvā anto asaṇṭhahitvā bahinikkhamati, taṃ udānanti vuccati. Evarūpaṃ pītimayaṃ vacanaṃ nicchāresīti attho.
Dosināti dosāpagatā, abbhā, mahikā, dhūmo, rajo, rāhūti imehi pañcahi upakkilesehi virahitāti vuttaṃ hoti. Tasmā ramaṇīyātiādīni pañca thomanavacanāni. Sā hi mahājanassa manaṃ ramayatīti ramaṇīyā. Vuttadosavimuttāya candappabhāya obhāsitattā ativiya surūpāti abhirūpā. Dassituṃ yuttāti dassanīyā. Cittaṃ pasādetīti pāsādikā. Divasamāsādīnaṃ lakkhaṇaṃ bhavituṃ yuttāti lakkhaññā.
這一天,阿賈塔薩圖的兒子出生了,爲了報告兒子的出生和父親的身份,兩個文書同時到達。大臣們說:「我們首先報告兒子的出生。」於是他們將那份文書放在國王手中。國王瞬間感受到父愛的涌動,整個人都在顫動,站立不穩。此時他想到了父親的恩情——「即使我出生了,我對父親的愛依然存在。」於是他說:「去吧,告訴我的父親。」另一份文書被放在他手中。 聽到這個訊息后,他哭著走向母親,問道:「媽媽,我出生時父親對我有愛嗎?」她說:「傻孩子,你在幼年時就曾被指頭夾過。然後在你哭泣時,無法讓你安慰的我,帶著你去見你父親。你的父親將手指放在你嘴裡,夾住了你的嘴。於是你的父親因愛你的緣故,輕輕地將那紅色的血液吸出。這樣就是你父親的愛。」他哭泣著,悲傷地為父親的身體感到不安。 德瓦達托也走向阿賈塔薩圖,說:「大王,命令那些想要殺死釋迦牟尼的人。」於是他派出那些人去執行命令,而他自己則爬上了雞頭山,用武器刺穿了他們的脖子,想要用任何辦法殺死佛陀,但未能成功,失去了利益,向五個地方請求,未能得到他們的幫助。他想要分裂僧團,帶著舍利弗和摩訶目犍連的弟子們離去,最終將阿賈塔薩圖的兒子扔下,病入膏肓。他問:「現在老師在哪裡居住?」當被告知「在翅膀下」時,他被帶到老師面前,想要見到他,但因未能見到而感到失望,最終在大地上沉淪。 這是一個簡略的總結。詳細的內容可以參考《經集》的章節。由於未能到達,所以沒有詳細說明。這樣,阿賈塔薩圖就被認為會成為國王。 「維德希的兒子」是指科薩拉國王的女兒的兒子,而不是維德哈國王的兒子。「維德希」是智者的代稱。正如所說:「維德希的居士(大乘經集 1.226),尊者阿難是維德希的智者。」這裡的意思是——「通過這個知道的就是維德,知識是這個的代稱。」通過知識來理解、把握或努力的就是維德希。維德希的兒子即維德希的兒子。 「那時」是指那一天的意思。「在這裡居住」是指「禁食」,是指以道德或不吃東西的方式生活。這裡的意思是——「今天,朋友,準備去禁食。」在《戒律》中提到的禁食。「這樣,維薩卡,禁食是具備八種要素的。」在《大念處經》中提到的道德。「清凈者總是清凈,清凈的禁食總是清凈。」在《大乘經集》中提到的禁食。「禁食是國王。」在《經集》中提到的。
Kaṃ nu khvajjāti kaṃ nu kho ajja. Samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vāti samitapāpatāya samaṇaṃ. Bāhitapāpatāya brāhmaṇaṃ. Yaṃ no payirupāsatoti vacanabyattayo esa, yaṃ amhākaṃ pañhapucchanavasena payirupāsantānaṃ madhuraṃ dhammaṃ sutvā cittaṃ pasīdeyyāti attho. Iti rājā iminā sabbenapi vacanena obhāsanimittakammaṃ akāsi. Kassa akāsīti? Jīvakassa. Kimatthaṃ? Bhagavato dassanatthaṃ. Kiṃ bhagavantaṃ sayaṃ dassanāya upagantuṃ na sakkotīti? Āma, na sakkoti. Kasmā? Mahāparādhatāya.
Tena hi bhagavato upaṭṭhāko ariyasāvako attano pitā mārito, devadatto ca tameva nissāya bhagavato bahuṃ anatthamakāsi, iti mahāparādho esa, tāya mahāparādhatāya sayaṃ gantuṃ na sakkoti. Jīvako pana bhagavato upaṭṭhāko, tassa piṭṭhichāyāya bhagavantaṃ passissāmīti obhāsanimittakammaṃ akāsi. Kiṃ jīvako pana – 『『mayhaṃ idaṃ obhāsanimittakamma』』nti jānātīti? Āma jānāti. Atha kasmā tuṇhī ahosīti? Vikkhepapacchedanatthaṃ.
Tassañhi parisati channaṃ satthārānaṃ upaṭṭhākā bahū sannipatitā, te asikkhitānaṃ payirupāsanena sayampi asikkhitāva. Te mayi bhagavato guṇakathaṃ āraddhe antarantarā uṭṭhāyuṭṭhāya attano satthārānaṃ guṇaṃ kathessanti, evaṃ me satthu guṇakathā pariyosānaṃ na gamissati. Rājā pana imesaṃ kulūpake upasaṅkamitvā gahitāsāratāya tesaṃ guṇakathāya anattamano hutvā maṃ paṭipucchissati, athāhaṃ nibbikkhepaṃ satthu guṇaṃ kathetvā rājānaṃ satthu santikaṃ gahetvā gamissāmīti jānantova vikkhepapacchedanatthaṃ tuṇhī ahosīti.
Tepi amaccā evaṃ cintesuṃ – 『『ajja rājā pañcahi padehi rattiṃ thometi, addhā kiñci samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchitvā dhammaṃ sotukāmo, yassa cesa dhammaṃ sutvā pasīdissati, tassa ca mahantaṃ sakkāraṃ karissati, yassa pana kulūpako samaṇo rājakulūpako hoti, bhaddaṃ tassā』』ti.
151-
「今天究竟是什麼?」「是修行者還是婆羅門?」「是因為抑制惡行而成為修行者,是因為驅逐惡行而成為婆羅門。」這句話的意思是:「我們所信奉的,聽到甜美的法時,心中應感到歡喜。」因此,國王通過這句話進行了光輝的行為。是誰進行了這個行為?是吉瓦卡。爲了什麼?爲了見到佛陀。為什麼他不能親自去見佛陀呢?是的,他不能。為什麼?因為犯下了重大過失。 正因為如此,佛陀的侍者阿利耶薩瓦科殺了自己的父親,德瓦達托也因此對佛陀做了許多壞事,所以這是重大過失,因此他自己無法去見佛陀。而吉瓦卡則是佛陀的侍者,他想要在佛陀的影子下看到佛陀,因此進行了光輝的行為。吉瓦卡是否知道「這是我的光輝行為」?是的,他知道。那麼為什麼他保持沉默呢?爲了避免分心。 因為在他周圍,有許多修行者的侍者聚集在一起,他們由於未受教導而對佛陀的侍者表現出不敬,因此他自己也未受教導。他們在我面前談論佛陀的優點時,頻繁起身,講述自己老師的優點,這樣我的老師的優點就不會被我所瞭解。然而,國王若是接近這些貴族,因被他們的優點吸引而心情愉快,便會問我,而我便會談論佛陀的優點,知道國王會帶我去見佛陀,因此爲了避免分心而保持沉默。 這些大臣們也這樣思考:「今天國王必定會在夜間沉思,或許會接近某個修行者或婆羅門,詢問問題,想要聽到法,如果這個人聽到法而感到歡喜,便會給予他豐厚的供養;而如果這個貴族是國王的修行者,那就更好了。」
- Te evaṃ cintetvā – 『『ahaṃ attano kulūpakasamaṇassa vaṇṇaṃ vatvā rājānaṃ gahetvā gamissāmi, ahaṃ gamissāmī』』ti attano attano kulūpakānaṃ vaṇṇaṃ kathetuṃ āraddhā. Tenāha – 『『evaṃ vutte aññataro rājāmacco』』tiādi. Tattha pūraṇoti tassa satthupaṭiññassa nāmaṃ. Kassapoti gottaṃ. So kira aññatarassa kulassa ekūnadāsasataṃ pūrayamāno jāto, tenassa pūraṇoti nāmaṃ akaṃsu. Maṅgaladāsattā cassa 『『dukkaṭa』』nti vattā natthi, akataṃ vā na katanti. So 『『kimahaṃ ettha vasāmī』』ti palāyi. Athassa corā vatthāni acchindiṃsu, so paṇṇena vā tiṇena vā paṭicchādetumpi ajānanto jātarūpeneva ekaṃ gāmaṃ pāvisi. Manussā taṃ disvā 『『ayaṃ samaṇo arahā appiccho, natthi iminā sadiso』』ti pūvabhattādīni gahetvā upasaṅkamanti. So – 『『mayhaṃ sāṭakaṃ anivatthabhāvena idaṃ uppanna』』nti tato paṭṭhāya sāṭakaṃ labhitvāpi na nivāsesi, tadeva pabbajjaṃ aggahesi, tassa santike aññepi aññepīti pañcasatamanussā pabbajiṃsu. Taṃ sandhāyāha – 『『pūraṇo kassapo』』ti.
Pabbajitasamūhasaṅkhāto saṅgho assa atthīti saṅghī. Sveva gaṇo assa atthīti gaṇī. Ācārasikkhāpanavasena tassa gaṇassa ācariyoti gaṇācariyo. Ñātoti paññāto pākaṭo. 『『Appiccho santuṭṭho. Appicchatāya vatthampi na nivāsetī』』ti evaṃ samuggato yaso assa atthīti yasassī. Titthakaroti laddhikaro. Sādhusammatoti ayaṃ sādhu, sundaro, sappurisoti evaṃ sammato. Bahujanassāti assutavato andhabālaputhujjanassa. Pabbajitato paṭṭhāya atikkantā bahū rattiyo jānātīti rattaññū. Ciraṃ pabbajitassa assāti cirapabbajito, acirapabbajitassa hi kathā okappanīyā na hoti, tenāha 『『cirapabbajito』』ti. Addhagatoti addhānaṃ gato, dve tayo rājaparivaṭṭe atītoti adhippāyo. Vayoanuppattoti pacchimavayaṃ anuppatto. Idaṃ ubhayampi – 『『daharassa kathā okappanīyā na hotī』』ti etaṃ sandhāya vuttaṃ.
Tuṇhīahosīti suvaṇṇavaṇṇaṃ madhurarasaṃ ambapakkaṃ khāditukāmo puriso āharitvā hatthe ṭhapitaṃ kājarapakkaṃ disvā viya jhānābhiññādiguṇayuttaṃ tilakkhaṇabbhāhataṃ madhuraṃ dhammakathaṃ sotukāmo pubbe pūraṇassa dassanenāpi anattamano idāni guṇakathāya suṭṭhutaraṃ anattamano hutvā tuṇhī ahosi. Anattamano samānopi pana 『『sacāhaṃ etaṃ tajjetvā gīvāyaṃ gahetvā nīharāpessāmi, 『yo yo kathesi, taṃ taṃ rājā evaṃ karotī』ti bhīto aññopi koci kiñci na kathessatī』』ti amanāpampi taṃ kathaṃ adhivāsetvā tuṇhī eva ahosi. Athañño – 『『ahaṃ attano kulūpakassa vaṇṇaṃ kathessāmī』』ti cintetvā vattuṃ ārabhi. Tena vuttaṃ – aññataropi khotiādi. Taṃ sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
Ettha pana makkhalīti tassa nāmaṃ. Gosālāya jātattā gosāloti dutiyaṃ nāmaṃ. Taṃ kira sakaddamāya bhūmiyā telaghaṭaṃ gahetvā gacchantaṃ – 『『tāta, mā khalī』』ti sāmiko āha. So pamādena khalitvā patitvā sāmikassa bhayena palāyituṃ āraddho. Sāmiko upadhāvitvā dussakaṇṇe aggahesi. So sāṭakaṃ chaḍḍetvā acelako hutvā palāyi. Sesaṃ pūraṇasadisameva.
他們這樣思考:「我將向國王講述我自己貴族修行者的優點,帶著國王去見佛陀,我將去。」因此他開始講述自己貴族修行者的優點。於是有人說道:「如是說,某位國王……」等。這裡的「普拉那」是指他的老師的名字。「迦薩波」是指他的家族。據說他是某個家族的第九十個,因而被稱為「普拉那」。關於「曼伽拉」的說法沒有「惡行」,也沒有「未做」或「已做」。於是他逃跑了,因賊們割破了他的衣服,他不知道用草或樹葉遮蓋自己,便以黃金的樣子進入了一個村莊。人們看到他,便說:「這個修行者是個值得尊敬的,沒什麼人能與之相比。」於是他們便拿著食物等接近他。他便說:「由於我沒有遮蓋,因而這衣服是我所得到的。」從那時起,他獲得了衣服,便不再穿著那件衣服,反而接受了出家。於是有五百人也跟隨他出家。對此有云:「普拉那迦薩波。」 「出家者的集會稱為僧團。」 「團體是指集會。」 「根據行爲規範,那個團體的老師稱為「團體老師」。 「親屬」是指知名的、顯著的。「他是個知足常樂的人,因知足而不再放棄衣服。」這樣聚集的聲譽是顯著的。「堅持者」是指持守者。「善良、正直、優秀」都是被稱為「善」的。「眾多的人」是指無知、盲目、愚笨的普通人。「自出家以來,許多夜晚都已過去。」這是指已經超過了許多夜晚的意思。「長時間出家」是指長時間出家的人,短時間出家的人則不應被稱為「長出家」。「確實是指在此時,過去的兩三次國王的輪迴。」 「未達到的年齡」是指未達到老年的狀態。這兩者都是爲了說明「年輕人的話不應被忽視」。 他保持沉默,像是想要吃美味的金黃色、甜美的芒果,看到放在手中的熟透的果實,渴望聽到與禪定、智慧相關的美妙法音,先前因看到普拉那而感到不快,現在因為法的優點而感到更為愉悅。雖然感到愉悅,但他仍然心中想著:「如果我把它拋棄、抓住並帶走,『誰說什麼,國王就會這樣做』」,因此他對那話語感到厭煩,保持沉默。然後另一個人想:「我將講述我自己貴族修行者的優點。」於是他開始說出那句話。因此說:「其中一個人說……」等。所有這些都應根據前述內容理解。 這裡的「瑪卡利」是他的名字。「戈薩拉」的意思是因出生于戈薩拉而得名。因他在某個地方拿著油罐走時,主人對他說:「孩子,不要這樣。」他因過失而跌倒,因害怕主人的緣故而開始逃跑。主人追上來,抓住了他的耳朵。他便扔掉了衣服,成爲了無衣的修行者,逃跑了。其餘的事情與普拉那的情況相似。
153.Ajitoti tassa nāmaṃ. Kesakambalaṃ dhāretīti kesakambalo. Iti nāmadvayaṃ saṃsanditvā ajito kesakambaloti vuccati . Tattha kesakambalo nāma manussakesehi katakambalo. Tato paṭikiṭṭhataraṃ vatthaṃ nāma natthi. Yathāha – 『『seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ, kesakambalo tesaṃ paṭikiṭṭho akkhāyati. Kesakambalo, bhikkhave, sīte sīto, uṇhe uṇho, dubbaṇṇo duggandho dukkhasamphasso』』ti (a. ni. 3.138).
154.Pakudhoti tassa nāmaṃ. Kaccāyanoti gottaṃ. Iti nāmagottaṃ saṃsanditvā pakudho kaccāyanoti vuccati. Sītudakapaṭikkhittako esa, vaccaṃ katvāpi udakakiccaṃ na karoti, uṇhodakaṃ vā kañjiyaṃ vā labhitvā karoti, nadiṃ vā maggodakaṃ vā atikkamma – 『『sīlaṃ me bhinna』』nti vālikathūpaṃ katvā sīlaṃ adhiṭṭhāya gacchati. Evarūpo nissirīkaladdhiko esa.
155.Sañcayoti tassa nāmaṃ. Belaṭṭhassa puttoti belaṭṭhaputto.
- Amhākaṃ gaṇṭhanakileso palibandhanakileso natthi, kilesagaṇṭharahitā mayanti evaṃvāditāya laddhanāmavasena nigaṇṭho. Nāṭassa putto nāṭaputto.
Komārabhaccajīvakakathāvaṇṇanā
阿吉托是他的名字。持發毯者稱為「發毯」。因此,兩個名字結合在一起稱為「阿吉托·發毯」。這裡的「發毯」是指用人類的頭髮製成的毯子。沒有比這更厚的衣物了。正如所說:「比丘們,任何用紗線編織的衣物,發毯是其中最厚的。發毯,比丘們,寒冷時冷,炎熱時熱,難看、臭味、令人不快。」(《阿含經·尼》3.138) 帕庫多是他的名字。卡察亞諾是他的家族。因此,結合名字和家族稱為「帕庫多·卡察亞諾」。這是指用冷水洗澡的人,雖然洗澡卻不進行水的清潔,或是洗熱水或稀粥,越過河流或水流,心中想著「我的戒律破了」,便如同在沙土上立下誓言,堅定地走去。這種人是無所依賴的。 桑查約是他的名字。貝拉塔的兒子是貝拉塔的兒子。 我們沒有束縛煩惱,沒有束縛的煩惱,因而稱為「尼迦瑟」。「那塔」的兒子是那塔的兒子。 這是關於「少年」的故事的總結。
157.Athakho rājāti rājā kira tesaṃ vacanaṃ sutvā cintesi – 『『ahaṃ yassa yassa vacanaṃ na sotukāmo, so so eva kathesi. Yassa panamhi vacanaṃ sotukāmo, esa nāgavasaṃ pivitvā ṭhito supaṇṇo viya tuṇhībhūto, anattho vata me』』ti. Athassa etadahosi – 『『jīvako upasantassa buddhassa bhagavato upaṭṭhāko, sayampi upasanto, tasmā vattasampanno bhikkhu viya tuṇhībhūtova nisinno, na esa mayi akathente kathessati, hatthimhi kho pana maddante hatthisseva pādo gahetabbo』』ti tena saddhiṃ sayaṃ mantetumāraddho. Tena vuttaṃ – 『『atha kho rājā』』ti. Tattha kiṃ tuṇhīti kena kāraṇena tuṇhī. Imesaṃ amaccānaṃ attano attano kulūpakasamaṇassa vaṇṇaṃ kathentānaṃ mukhaṃ nappahoti . Kiṃ yathā etesaṃ, evaṃ tava kulūpakasamaṇo natthi, kiṃ tvaṃ daliddo, na te mama pitarā issariyaṃ dinnaṃ, udāhu assaddhoti pucchati.
Tato jīvakassa etadahosi – 『『ayaṃ rājā maṃ kulūpakasamaṇassa guṇaṃ kathāpeti, na dāni me tuṇhībhāvassa kālo, yathā kho panime rājānaṃ vanditvā nisinnāva attano kulūpakasamaṇānaṃ guṇaṃ kathayiṃsu, na mayhaṃ evaṃ satthuguṇe kathetuṃ yutta』』nti uṭṭhāyāsanā bhagavato vihārābhimukho pañcapatiṭṭhitena vanditvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasi paggahetvā – 『『mahārāja, mā maṃ evaṃ cintayittha, 『ayaṃ yaṃ vā taṃ vā samaṇaṃ upasaṅkamatī』ti, mama satthuno hi mātukucchiokkamane, mātukucchito nikkhamane, mahābhinikkhamane, sambodhiyaṃ, dhammacakkappavattane ca, dasasahassilokadhātu kampittha, evaṃ yamakapāṭihāriyaṃ akāsi, evaṃ devorohaṇaṃ, ahaṃ satthuno guṇe kathayissāmi, ekaggacitto suṇa, mahārājā』』ti vatvā – 『『ayaṃ deva, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho』』tiādimāha. Tattha taṃ kho pana bhagavantanti itthambhūtākhyānatthe upayogavacanaṃ, tassa kho pana bhagavatoti attho. Kalyāṇoti kalyāṇaguṇasamannāgato, seṭṭhoti vuttaṃ hoti. Kittisaddoti kittiyeva. Thutighoso vā. Abbhuggatoti sadevakaṃ lokaṃ ajjhottharitvā uggato. Kinti? 『『Itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho…pe… bhagavā』』ti.
Tatrāyaṃ padasambandho – so bhagavā itipi arahaṃ itipi sammāsambuddho…pe… itipi bhagavāti. Iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hoti. Tattha ārakattā arīnaṃ, arānañca hatattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvāti, imehi tāva kāraṇehi so bhagavā arahanti veditabbotiādinā nayena mātikaṃ nikkhipitvā sabbāneva cetāni padāni visuddhimagge buddhānussatiniddese vitthāritānīti tato nesaṃ vitthāro gahetabbo.
Jīvako pana ekamekassa padassa atthaṃ niṭṭhāpetvā – 『『evaṃ, mahārāja, arahaṃ mayhaṃ satthā, evaṃ sammāsambuddho…pe… evaṃ bhagavā』』ti vatvā – 『『taṃ, devo, bhagavantaṃ payirupāsatu, appeva nāma devassa taṃ bhagavantaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā』』ti āha. Ettha ca taṃ devo payirupāsatūti vadanto 『『mahārāja, tumhādisānañhi satenapi sahassenapi satasahassenapi puṭṭhassa mayhaṃ satthuno sabbesaṃ cittaṃ gahetvā kathetuṃ thāmo ca balañca atthi, vissattho upasaṅkamitvā puccheyyāsi mahārājā』』ti āha.
然後國王聽到他們的話,思考:「我不想聽誰的誰說的話,他就說了什麼。而我想聽的話,這個人就像喝了蛇的毒液,站在那裡沉默無言,真是無益。」於是他想到:「吉瓦卡是佛陀的侍者,他自己也在安靜中,因此他像一個有修行的比丘一樣坐著沉默,他不會在我面前說話,然而如果我抓住他,就像抓住一頭正在打鬥的象的腳。」因此他開始與自己商量。於是有云:「然後國王……」在這裡,什麼是沉默呢?是因為什麼原因而沉默?這些大臣們在講述自己貴族修行者的優點時,面孔並不顯露。像他們這樣,你也沒有貴族修行者,難道你是貧窮的?你並沒有從我的父親那裡得到權力,還是因為不信任而詢問? 於是吉瓦卡想到:「這個國王在我貴族修行者的優點上對我進行提問,現在我不該保持沉默,正如這些國王們在向我致敬時坐著,講述自己貴族修行者的優點,我也不應該這樣講述我的老師的優點。」於是他站起身,面向佛陀的住處,以五種姿勢向國王致敬,雙手合十高舉于頭頂,說道:「大王,請不要這樣想,『這個人去接近那個修行者』,因為我老師在母親的懷抱中,出生時、離開母親的懷抱時、偉大的出家時、成就正覺時、法輪初轉時,十千個世界都震動了,這樣的奇蹟發生了,我將講述老師的優點,心無雜念地聽吧,大王。」他接著說:「這位尊者,佛陀是值得尊敬的、正覺的。」在這裡,「這位尊者」是指他所稱的尊者,意指佛陀。「善良」是指具備善良的品質,「最好的」是指最優秀的。「讚美」是指讚美的聲音,或是讚美的喧鬧。「升起」是指超越了有神的世界。「那麼什麼呢?」「這位尊者確實是值得尊敬的、正覺的……」等。 這裡的句子關係是:「這位尊者確實是值得尊敬的、正覺的……」等。由此可知,因緣而生的關係是指因緣而生的因。這裡因緣而生的,因敵人而生的,因條件等而生的,因作惡而不應存在,這些因緣使得這位尊者是值得尊敬的。由此可見,所有這些詞彙都在清凈道中被廣泛闡述,因此應對這些進行詳細理解。 吉瓦卡在闡明每一個詞的意義后說:「如此,大王,確實是我老師的,確實是正覺的……」等,接著說:「那位尊者,請您尊敬這位尊者,或許大王在尊敬這位尊者時,心中也會感到歡喜。」在這裡,提到「那位尊者」,吉瓦卡說:「大王,您這樣的尊者,若是成千上萬的人問我,我老師的心中一定會有信念和力量,您可以親自前來詢問,大王。」
Raññopi bhagavato guṇakathaṃ suṇantassa sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā nirantaraṃ phuṭaṃ ahosi. So taṅkhaṇaññeva gantukāmo hutvā – 『『imāya kho pana velāya mayhaṃ dasabalassa santikaṃ gacchato na añño koci khippaṃ yānāni yojetuṃ sakkhissati aññatra jīvakā』』ti cintetvā – 『『tena hi, samma jīvaka, hatthiyānāni kappāpehī』』ti āha.
- Tattha tena hīti uyyojanatthe nipāto. Gaccha, samma jīvakāti vuttaṃ hoti. Hatthiyānānīti anekesu assarathādīsu yānesu vijjamānesupi hatthiyānaṃ uttamaṃ; uttamassa santikaṃ uttamayāneneva gantabbanti ca, assayānarathayānāni sasaddāni, dūratova tesaṃ saddo suyyati, hatthiyānassa padānupadaṃ gacchantāpi saddaṃ na suṇanti. Nibbutassa pana kho bhagavato santike nibbuteheva yānehi gantabbanti ca cintayitvā hatthiyānānīti āha.
Pañcamattāni hatthinikāsatānīti pañca kareṇusatāni. Kappāpetvāti ārohaṇasajjāni kāretvā. Ārohaṇīyanti ārohaṇayoggaṃ, opaguyhanti attho. Kiṃ panesa raññā vuttaṃ akāsi avuttanti? Avuttaṃ. Kasmā? Paṇḍitatāya. Evaṃ kirassa ahosi – rājā imāya velāya gacchāmīti vadati, rājāno ca nāma bahupaccatthikā. Sace antarāmagge koci antarāyo hoti, mampi garahissanti – 『『jīvako rājā me kathaṃ gaṇhātīti akālepi rājānaṃ gahetvā nikkhamatī』』ti. Bhagavantampi garahissanti 『『samaṇo gotamo, 『mayhaṃ kathā vattatī』ti kālaṃ asallakkhetvāva dhammaṃ kathetī』』ti. Tasmā yathā neva mayhaṃ, na bhagavato, garahā uppajjati; rañño ca rakkhā susaṃvihitā hoti, tathā karissāmī』』ti.
Tato itthiyo nissāya purisānaṃ bhayaṃ nāma natthi, 『sukhaṃ itthiparivuto gamissāmī』ti pañca hatthinikāsatāni kappāpetvā pañca itthisatāni purisavesaṃ gāhāpetvā – 『『asitomarahatthā rājānaṃ parivāreyyāthā』』ti vatvā puna cintesi – 『『imassa rañño imasmiṃ attabhāve maggaphalānaṃ upanissayo natthi, buddhā ca nāma upanissayaṃ disvāva dhammaṃ kathenti. Handāhaṃ, mahājanaṃ sannipātāpemi, evañhi sati satthā kassacideva upanissayena dhammaṃ desessati, sā mahājanassa upakārāya bhavissatī』』ti. So tattha tattha sāsanaṃ pesesi, bheriṃ carāpesi – 『『ajja rājā bhagavato santikaṃ gacchati, sabbe attano vibhavānurūpena rañño ārakkhaṃ gaṇhantū』』ti.
Tato mahājano cintesi – 『『rājā kira satthudassanatthaṃ gacchati, kīdisī vata bho dhammadesanā bhavissati, kiṃ no nakkhattakīḷāya, tattheva gamissāmā』』ti. Sabbe gandhamālādīni gahetvā rañño āgamanaṃ ākaṅkhamānā magge aṭṭhaṃsu. Jīvakopi rañño paṭivedesi – 『『kappitāni kho te, deva, hatthiyānāni, yassa dāni kālaṃ maññasī』』ti. Tattha yassa dāni kālaṃ maññasīti upacāravacanametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『yaṃ tayā āṇattaṃ, taṃ mayā kataṃ, idāni tvaṃ yassa gamanassa vā agamanassa vā kālaṃ maññasi, tadeva attano ruciyā karohī』』ti.
國王在聽到佛陀的優點時,渾身都因五種色彩的喜悅而不斷顫動。他當時想:「在這個時候,去見十力的佛陀,除了吉瓦卡,沒有人能迅速安排車輛。」於是他說:「那麼,吉瓦卡,準備大象車吧。」 158. 這裡的「因此」是指爲了調動。「去吧,吉瓦卡」是指這樣說的。「大象車」是指在許多馬車、戰車等車輛中,大象車是最好的;去最好的地方必須乘坐最好的車;馬車和戰車的聲音從遠處就能聽到,但在大象車的腳步聲中,即使走得很近也聽不見聲音。然而,考慮到佛陀的寧靜,只有在寧靜的情況下才能乘坐這些車。 五種大象車是指五種車輪的形式。準備是指準備好登車的狀態。適合登車是指適合登車的意思。「那麼國王所說的是什麼?」是未說的。「為什麼?」是因為智慧。於是他想:「國王在這個時候說要去,國王們也往往有很多阻礙。如果在途中遇到任何障礙,他們會指責我——『吉瓦卡,國王怎麼能這樣抓住我,甚至在不適當的時間也抓住國王』。」佛陀也會被指責:「修行者喬達摩,『我講述的內容在不適當的時間』。」因此,我不想讓任何人指責我,也不想讓佛陀受到指責,國王的保護也應當妥善安排。 然後,女性依賴於男性的恐懼是不存在的,「我將快樂地與女性在一起」,於是準備了五輛大象車,抓住五百名女性,想著:「國王將會被這些人包圍。」於是他再次思考:「在這個國王的情況下,我的身體沒有依靠,而佛陀總是看到依靠。因此,我決定聚集民眾,這樣一來,老師在某種依靠下講法,這將對大眾有益。」於是他在各處派遣使者,敲響鼓聲:「今天國王將去見佛陀,所有人根據自己的財富來保護國王。」 於是大眾思考:「國王顯然是爲了見老師而去,究竟會有什麼樣的法會呢?我們不如去星辰遊戲,正好就去那裡。」於是他們都拿著香花等,期待著國王的到來,便在路上停下。吉瓦卡也向國王報告:「大王,您準備好的大象車已經準備好了,您現在認為是時候了嗎?」這裡的「您現在認為是時候」是指一種委婉的說法。這是說:「您所命令的,我已經做好了,現在您可以根據自己的喜好去做。」
159.Paccekā itthiyoti pāṭiyekkā itthiyo, ekekissā hatthiniyā ekekaṃ itthinti vuttaṃ hoti. Ukkāsu dhāriyamānāsūti daṇḍadīpikāsu dhāriyamānāsu. Mahacca rājānubhāvenāti mahatā rājānubhāvena. Mahaccātipi pāḷi, mahatiyāti attho, liṅgavipariyāyo esa. Rājānubhāvo vuccati rājiddhi. Kā panassa rājiddhi? Tiyojanasatānaṃ dvinnaṃ mahāraṭṭhānaṃ issariyasirī. Tassa hi asukadivasaṃ rājā tathāgataṃ upasaṅkamissatīti paṭhamataraṃ saṃvidahane asatipi taṅkhaṇaññeva pañca itthisatāni purisavesaṃ gahetvā paṭimukkaveṭhanāni aṃse āsattakhaggāni maṇidaṇḍatomare gahetvā nikkhamiṃsu. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『paccekā itthiyo āropetvā』』ti.
Aparāpi soḷasasahassakhattiyanāṭakitthiyo rājānaṃ parivāresuṃ. Tāsaṃ pariyante khujjavāmanakakirātādayo. Tāsaṃ pariyante antepurapālakā vissāsikapurisā. Tesaṃ pariyante vicitravesavilāsino saṭṭhisahassamattā mahāmattā. Tesaṃ pariyante vividhālaṅkārapaṭimaṇḍitā nānappakāraāvudhahatthā vijjādharataruṇā viya navutisahassamattā raṭṭhiyaputtā. Tesaṃ pariyante satagghanikāni nivāsetvā pañcasatagghanikāni ekaṃsaṃ katvā sunhātā suvilittā kañcanamālādinānābharaṇasobhitā dasasahassamattā brāhmaṇā dakkhiṇahatthaṃ ussāpetvā jayasaddaṃ ghosantā gacchanti. Tesaṃ pariyante pañcaṅgikāni tūriyāni. Tesaṃ pariyante dhanupantiparikkhepo. Tassa pariyante hatthighaṭā. Hatthīnaṃ pariyante gīvāya gīvaṃ paharamānā assapanti. Assapariyante aññamaññaṃ saṅghaṭṭanarathā. Rathapariyante bāhāya bāhaṃ paharayamānā yodhā. Tesaṃ pariyante attano attano anurūpāya ābharaṇasampattiyā virocamānā aṭṭhārasa seniyo. Iti yathā pariyante ṭhatvā khitto saro rājānaṃ na pāpuṇāti, evaṃ jīvako komārabhacco rañño parisaṃ saṃvidahitvā attanā rañño avidūreneva gacchati – 『『sace koci upaddavo hoti, paṭhamatara rañño jīvitadānaṃ dassāmī』』ti. Ukkānaṃ pana ettakāni satāni vā sahassāni vāti paricchedo natthīti evarūpiṃ rājiddhiṃ sandhāya vuttaṃ – 『『mahaccarājānubhāvena yena jīvakassa komārabhaccassa ambavanaṃ, tena pāyāsī』』ti.
Ahudeva bhayanti ettha cittutrāsabhayaṃ, ñāṇabhayaṃ, ārammaṇabhayaṃ, ottappabhayanti catubbidhaṃ bhayaṃ, tattha 『『jātiṃ paṭicca bhayaṃ bhayānaka』』ntiādinā nayena vuttaṃ cittutrāsabhayaṃ nāma. 『『Tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajjantī』』ti (saṃ. ni. 3.78) evamāgataṃ ñāṇabhayaṃ nāma. 『『Etaṃ nūna taṃ bhayabheravaṃ āgacchatī』』ti (ma. ni. 1.49) ettha vuttaṃ ārammaṇabhayaṃ nāma.
『『Bhīruṃ pasaṃsanti, na hi tattha sūraṃ;
Bhayā hi santo, na karonti pāpa』』nti . (saṃ. ni.
「獨立的女性」是指每個女性,單獨的女性與單獨的大象一起被提到。「在肩上揹負的」是指在懲罰的燈籠上揹負著。「因國王的威德而大」是指因國王的偉大威德。「偉大」在巴利文中也是指偉大,性別的變化就是這樣的。國王的威德被稱為國王的榮耀。那麼他的榮耀是什麼呢?是兩百個大國的統治。因為在某一天,國王將去接見如來,因此在最初的安排中,即使沒有安排好,轉眼間就抓住了五百個女性和男性,抓住了肩上的武器,帶著金色的權杖走了出去。這就是所說的:「獨立的女性被抬起。」 另外,還有十六萬的歌舞女伴圍繞著國王。她們的周圍有跛腳的侏儒等人。她們的周圍有宮女和信任的男士。她們的周圍有六萬的高級官員,身著華麗的服飾。她們的周圍有各種裝飾,手持各種武器的年輕人,數量達到九萬。她們的周圍有百個小隊,聚整合五十個小隊,打扮得體,佩戴金色的項鍊等各種裝飾,數量達到萬名的婆羅門,右手舉起,發出勝利的歡呼聲。她們的周圍有五種樂器。她們的周圍有弓箭的準備。她們的周圍有大象的攻擊。大象的周圍,嘴巴打著嘴。馬匹的周圍,彼此相撞的戰車。戰車的周圍,戰士們用手臂相互攻擊。她們的周圍,各自的裝飾品顯得光彩奪目,數量達到十八萬。正如在周圍被拋棄的箭矢,國王無法抵達,因此吉瓦卡·孔瑪拉巴赫在國王的隨行中,默默地前行,想著:「如果出現任何危險,我將最先將生命獻給國王。」關於大象的數量,沒有數目限制,正是指這樣的國王的榮耀,才說:「因國王的偉大威德,吉瓦卡的果園因此而繁榮。」 「確實是恐懼」在這裡是指心中的恐懼、智慧的恐懼、對象的恐懼、羞愧的恐懼,這四種恐懼,其中「因種族而生的恐懼」就是指心中的恐懼。「她們在聽到如來的教誨后,往往會感到恐懼、震驚和安寧。」(《增支尼》3.78)這就是所說的智慧的恐懼。「這恐怕會引來可怕的恐懼。」(《中部尼》1.49)這裡就是所說的對象的恐懼。 「膽小的人受到讚美,那裡沒有勇敢的人;因為恐懼的人,不會做壞事。」(《增支尼》
1.33);
Idaṃ ottappabhayaṃ nāma. Tesu idha cittutrāsabhayaṃ, ahu ahosīti attho. Chambhitattanti chambhitassa bhāvo. Sakalasarīracalananti attho. Lomahaṃsoti lomahaṃsanaṃ, uddhaṃ ṭhitalomatāti attho. So panāyaṃ lomahaṃso dhammassavanādīsu pītiuppattikāle pītiyāpi hoti . Bhīrukajātikānaṃ sampahārapisācādidassanesu bhayenāpi. Idha bhayalomahaṃsoti veditabbo.
Kasmā panesa bhītoti? Andhakārenāti eke vadanti. Rājagahe kira dvattiṃsa mahādvārāni, catusaṭṭhi khuddakadvārāni. Jīvakassa ambavanaṃ pākārassa ca gijjhakūṭassa ca antarā hoti. So pācīnadvārena nikkhamitvā pabbatacchāyāya pāvisi, tattha pabbatakūṭena cando chādito, pabbatacchāyāya ca rukkhacchāyāya ca andhakāraṃ ahosīti, tampi akāraṇaṃ. Tadā hi ukkānaṃ satasahassānampi paricchedo natthi.
Ayaṃ pana appasaddataṃ nissāya jīvake āsaṅkāya bhīto. Jīvako kirassa uparipāsādeyeva ārocesi – 『『mahārāja appasaddakāmo bhagavā, appasaddeneva upasaṅkamitabbo』』ti. Tasmā rājā tūriyasaddaṃ nivāresi. Tūriyāni kevalaṃ gahitamattāneva honti, vācampi uccaṃ anicchārayamānā accharāsaññāya gacchanti. Ambavanepi kassaci khipitasaddopi na suyyati. Rājāno ca nāma saddābhiratā honti. So taṃ appasaddataṃ nissāya ukkaṇṭhito jīvakepi āsaṅkaṃ uppādesi. 『『Ayaṃ jīvako mayhaṃ ambavane aḍḍhateḷasāni bhikkhusatānī』』ti āha. Ettha ca khipitasaddamattampi na suyyati, abhūtaṃ maññe, esa vañcetvā maṃ nagarato nīharitvā purato balakāyaṃ upaṭṭhapetvā maṃ gaṇhitvā attanā chattaṃ ussāpetukāmo. Ayañhi pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhāreti. Mama ca avidūreneva gacchati, santike ca me āvudhahattho ekapurisopi natthi. Aho vata me anattho』』ti. Evaṃ bhāyitvā ca pana abhīto viya sandhāretumpi nāsakkhi. Attano bhītabhāvaṃ tassa āvi akāsi. Tena vuttaṃ. 『『Atha kho rājā…pe… na nigghoso』』ti. Tattha sammāti vayassābhilāpo esa, kacci maṃ vayassāti vuttaṃ hoti. Na palambhesīti yaṃ natthi taṃ atthīti vatvā kacci maṃ na vippalambhayasi. Nigghosoti kathāsallāpanigghoso.
Mā bhāyi, mahārājāti jīvako – 『『ayaṃ rājā maṃ na jānāti 『nāyaṃ paraṃ jīvitā voropetī』ti; sace kho pana naṃ na assāsessāmi, vinasseyyā』』ti cintayitvā daḷhaṃ katvā samassāsento 『『mā bhāyi mahārājā』』ti vatvā 『『na taṃ devā』』tiādimāha. Abhikkamāti abhimukho kama gaccha, pavisāti attho. Sakiṃ vutte pana daḷhaṃ na hotīti taramānova dvikkhattuṃ āha. Ete maṇḍalamāḷe dīpā jhāyantīti mahārāja, corabalaṃ nāma na dīpe jāletvā tiṭṭhati, ete ca maṇḍalamāḷe dīpā jalanti. Etāya dīpasaññāya yāhi mahārājāti vadati.
Sāmaññaphalapucchāvaṇṇanā
在這裡,這就是所謂的羞愧的恐懼。在這些恐懼中,這裡的心中恐懼是"存在"的意思。"顫抖的狀態"是顫抖的本質。"全身顫動"是意思。"寒毛直豎"是指毛髮豎起。這種寒毛直豎在聽聞法義時產生喜悅,也因為看到可怕的惡魔等而產生恐懼。在這裡應該理解為恐懼的寒毛直豎。 為什麼他會恐懼呢?有些人說是因為黑暗。據說在王舍城(現今印度比哈爾邦的王舍城),有三十二個大門,六十四個小門。吉瓦卡的芒果園位於城墻和鷲峰之間。他從東門出來,進入山的陰影,在那裡山峰遮擋了月亮,山的陰影和樹木的陰影造成了黑暗,但這也不是原因。那時,甚至十萬個火炬也沒有數量限制。 然而,他因為安靜而對吉瓦卡感到不安。據說吉瓦卡在他的上層平臺上告訴他:"大王,佛陀喜歡安靜,應該以安靜的方式接近。"因此國王制止了樂器的聲音。樂器只是被拿起,甚至不高聲說話,像是飛快地前進。在芒果園裡,甚至沒有人扔東西的聲音。國王們通常喜歡喧鬧。他因為這種安靜而感到不安,也讓吉瓦卡感到擔憂。他說:"吉瓦卡在我的芒果園裡有一百五十個比丘。"在這裡,甚至扔東西的聲音都聽不到,他認為這是虛假的,這個人是想欺騙我,把我從城市帶出來,在我前面安排軍隊,抓住我,想要自己舉起傘蓋。他確實帶領著五頭大象的力量。他就在我不遠處走,在我身邊甚至沒有一個手持武器的人。哎呀,我真是倒霉!"就這樣恐懼著,他甚至無法保持冷靜。他向吉瓦卡顯示了自己的恐懼。因此有云:"然後國王……沒有聲音。"在這裡,"朋友"是一種親密的稱呼,意思是"我的朋友"。"不要欺騙我"是說不要製造不存在的東西。"沒有聲音"是指交談和對話的聲音。 吉瓦卡說:"大王,不要害怕。"他想:"這個國王不知道我不會傷害他的性命;如果我不安慰他,他就會滅亡。"於是堅定地安慰他說:"大王,不要害怕",然後說:"不是這樣,陛下。"他急忙說了兩遍,因為一次說不夠堅定。"這些曼荼羅大廳的燈在燃燒",大王,盜賊的軍隊不會點燃燈而站在那裡,這些曼荼羅大廳的燈正在燃燒。他說:"請以這個燈的標記前進,大王。" 沙門果問題的描述。
160.Nāgassa bhūmīti yattha sakkā hatthiṃ abhirūḷhena gantuṃ, ayaṃ nāgassa bhūmi nāma. Nāgā paccorohitvāti vihārassa bahidvārakoṭṭhake hatthito orohitvā. Bhūmiyaṃ patiṭṭhitasamakālameva pana bhagavato tejo rañño sarīraṃ phari. Athassa tāvadeva sakalasarīrato sedā mucciṃsu, sāṭakā pīḷetvā apanetabbā viya ahesuṃ. Attano aparādhaṃ saritvā mahābhayaṃ uppajji. So ujukaṃ bhagavato santikaṃ gantuṃ asakkonto jīvakaṃ hatthe gahetvā ārāmacārikaṃ caramāno viya 『『idaṃ te samma jīvaka suṭṭhu kāritaṃ idaṃ suṭṭhu kārita』』nti vihārassa vaṇṇaṃ bhaṇamāno anukkamena yena maṇḍalamāḷassa dvāraṃ tenupasaṅkami, sampattoti attho.
Kahaṃ pana sammāti kasmā pucchīti. Eke tāva 『『ajānanto』』ti vadanti. Iminā kira daharakāle pitarā saddhiṃ āgamma bhagavā diṭṭhapubbo, pacchā pana pāpamittasaṃsaggena pitughātaṃ katvā abhimāre pesetvā dhanapālaṃ muñcāpetvā mahāparādho hutvā bhagavato sammukhībhāvaṃ na upagatapubboti asañjānanto pucchatīti. Taṃ akāraṇaṃ, bhagavā hi ākiṇṇavaralakkhaṇo anubyañjanapaṭimaṇḍito chabbaṇṇāhi rasmīhi sakalaṃ ārāmaṃ obhāsetvā tārāgaṇaparivuto viya puṇṇacando bhikkhugaṇaparivuto maṇḍalamāḷamajjhe nisinno, taṃ ko na jāneyya. Ayaṃ pana attano issariyalīlāya pucchati. Pakati hesā rājakulānaṃ, yaṃ jānantāpi ajānantā viya pucchanti. Jīvako pana taṃ sutvā – 『ayaṃ rājā pathaviyaṃ ṭhatvā kuhiṃ pathavīti, nabhaṃ ulloketvā kuhiṃ candimasūriyāti, sinerumūle ṭhatvā kuhiṃ sinerūti vadamāno viya dasabalassa purato ṭhatvā kuhiṃ bhagavā』ti pucchati. 『『Handassa bhagavantaṃ dassessāmī』』ti cintetvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā 『『eso mahārājā』』tiādimāha. Purakkhatoti parivāretvā nisinnassa purato nisinno.
「龍的土地」是指可以騎著大象前往的地方,這就是龍的土地。龍從外部的門口出來,是指從寺院的外門出來。此時,佛陀的光輝在國王的身體上閃耀。然而,隨後從他的全身流出汗水,彷彿是被衣物壓迫而流出。想到自己的過失,產生了巨大的恐懼。他無法直接前往佛陀的地方,抓住吉瓦卡,像是在隨意遊走于園中,邊走邊說:「這確實是,吉瓦卡,做得很好,這做得很好。」於是逐漸走向那座曼荼羅大廳的門,意為「已經到了」。 「那麼,為什麼要問?」有些人說「因為不知道」。因為在他年輕的時候,佛陀曾與父親一起到過這裡,後來因為與惡友交往而犯下殺父的大罪,最終使得佛陀未能再次見到父親,因此不知所問。那是沒有理由的,因為佛陀的外貌如同滿月,身上散發著六種光輝,照亮了整個園子,猶如被星星環繞,圍繞著出家眾,坐在曼荼羅的中央,誰能不知道呢?然而,他卻因自己的權力遊戲而發問。通常,王族的人,即使知道也像是不知道一樣發問。吉瓦卡聽后,便問:「這位國王在大地上站著,何處是大地?仰望天空,何處是月亮和太陽?站在須彌山的根部,何處是須彌山?」他思索著:「我將向佛陀展示他。」於是,雙手合十,便說:「這是偉大的國王。」他坐在前面,環繞著坐著。
161.Yena bhagavā tenupasaṅkamīti yattha bhagavā tattha gato, bhagavato santikaṃ upagatoti attho. Ekamantaṃ aṭṭhāsīti bhagavantaṃ vā bhikkhusaṃghaṃ vā asaṅghaṭṭayamāno attano ṭhātuṃ anucchavike ekasmiṃ padese bhagavantaṃ abhivādetvā ekova aṭṭhāsi. Tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtanti yato yato anuviloketi, tato tato tuṇhībhūtamevāti attho. Tattha hi ekabhikkhussapi hatthakukkuccaṃ vā pādakukkuccaṃ vā khipitasaddo vā natthi, sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ nāṭakaparivāraṃ bhagavato abhimukhe ṭhitaṃ rājānaṃ vā rājaparisaṃ vā ekabhikkhupi na olokesi. Sabbe bhagavantaṃyeva olokayamānā nisīdiṃsu.
Rājā tesaṃ upasame pasīditvā vigatapaṅkatāya vippasannarahadamiva upasantindriyaṃ bhikkhusaṅghaṃ punappunaṃ anuviloketvā udānaṃ udānesi. Tattha imināti yena kāyikena ca vācasikena ca mānasikena ca sīlūpasamena bhikkhusaṅgho upasanto, iminā upasamenāti dīpeti. Tattha 『『aho vata me putto pabbajitvā ime bhikkhū viya upasanto bhaveyyā』』ti nayidaṃ sandhāya esa evamāha. Ayaṃ pana bhikkhusaṅghaṃ disvā pasanno puttaṃ anussari. Dullabhañhi laddhā acchariyaṃ vā disvā piyānaṃ ñātimittādīnaṃ anussaraṇaṃ nāma lokassa pakatiyeva. Iti bhikkhusaṅghaṃ disvā puttaṃ anussaramāno esa evamāha.
Api ca putte āsaṅkāya tassa upasamaṃ icchamāno pesa evamāha. Evaṃ kirassa ahosi, putto me pucchissati – 『『mayhaṃ pitā daharo. Ayyako me kuhi』』nti. So 『『pitarā te ghātito』』ti sutvā 『『ahampi pitaraṃ ghātetvā rajjaṃ kāressāmī』』ti maññissati. Iti putte āsaṅkāya tassa upasamaṃ icchamāno pesa evamāha. Kiñcāpi hi esa evamāha. Atha kho naṃ putto ghātessatiyeva. Tasmiñhi vaṃse pituvadho pañcaparivaṭṭe gato. Ajātasattu bimbisāraṃ ghātesi, udayo ajātasattuṃ . Tassa putto mahāmuṇḍiko nāma udayaṃ. Tassa putto anuruddho nāma mahāmuṇḍikaṃ. Tassa putto nāgadāso nāma anuruddhaṃ. Nāgadāsaṃ pana – 『『vaṃsacchedakarājāno ime, kiṃ imehī』』ti raṭṭhavāsino kupitā ghātesuṃ.
Agamā kho tvanti kasmā evamāha? Bhagavā kira rañño vacībhede akateyeva cintesi – 『『ayaṃ rājā āgantvā tuṇhī niravo ṭhito, kiṃ nu kho cintesī』』ti. Athassa cittaṃ ñatvā – 『『ayaṃ mayā saddhiṃ sallapituṃ asakkonto bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā puttaṃ anussari, na kho panāyaṃ mayi anālapante kiñci kathetuṃ sakkhissati, karomi tena saddhiṃ kathāsallāpa』』nti. Tasmā rañño vacanānantaraṃ 『『agamā kho tvaṃ, mahārāja, yathāpema』』nti āha. Tassattho – mahārāja, yathā nāma unname vuṭṭhaṃ udakaṃ yena ninnaṃ tena gacchati, evameva tvaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā yena pemaṃ tena gatoti.
Atha rañño etadahosi – 『『aho acchariyā buddhaguṇā, mayā sadiso bhagavato aparādhakārako nāma natthi, mayā hissa aggupaṭṭhāko ghātito, devadattassa ca kathaṃ gahetvā abhimārā pesitā, nāḷāgiri mutto, maṃ nissāya devadattena silā paviddhā, evaṃ mahāparādhaṃ nāma maṃ ālapato dasabalassa mukhaṃ nappahoti; aho bhagavā pañcahākārehi tādilakkhaṇe suppatiṭṭhito. Evarūpaṃ nāma satthāraṃ pahāya bahiddhā na pariyesissāmā』』ti so somanassajāto bhagavantaṃ ālapanto 『『piyo me, bhante』』tiādimāha.
"朝著佛陀的方向走近"是指佛陀在哪裡,他就到了哪裡,意為接近佛陀。"站在一邊"是指不與佛陀或比丘僧團發生衝突,在適當的位置向佛陀致敬后獨自站立。"保持沉默"是指無論他朝哪個方向看,都保持沉默。在那裡,甚至一位比丘的手或腳的動作,或者扔東西的聲音都沒有,裝飾華麗的戲劇隨行者站在佛陀面前,國王或王室,甚至一位比丘都沒有看。所有人都只看著佛陀坐下。 國王因他們的平靜而歡喜,如同擺脫泥沼的清澈湖水,平靜的根門,反覆觀察比丘僧團,發出讚歎。在這裡,"通過"是指比丘僧團通過身、語、意的戒律平靜,他用這種平靜來闡明。在這裡,"啊,但願我的兒子出家,像這些比丘一樣平靜"並非針對這一點。然而,看到比丘僧團時,他想起了自己的兒子。因為看到罕見或奇蹟時,想起親愛的親友是世間的常情。因此,看到比丘僧團時,他想起兒子而這樣說。 此外,出於對兒子的擔憂,希望平息他,所以這樣說。據說他這樣想:兒子會問我:"我的父親年輕時在哪裡?我的祖父在哪裡?"聽說他被父親殺害后,他會想:"我也要殺害父親並繼承王位。"因此,出於對兒子的擔憂,希望平息他,所以這樣說。儘管如此,兒子終將殺害他。因為在這個家族中,弒父已經持續了五代。阿阇世殺害了頻婆娑羅,優陀羅殺害了阿阇世。他的兒子叫大蒙迪卡,大蒙迪卡的兒子叫阿努盧陀,阿努盧陀的兒子叫那伽達薩。國民因為那伽達薩是王朝的破壞者而憤怒,殺害了他。 "你已經來了"為什麼這樣說?據說佛陀在國王說話之前就思考:"這位國王已經來了,靜靜地站著,他在想什麼?"知道他的心意后,想:"他無法與我交談,觀察比丘僧團,想起兒子,在我不說話的時候他無法說什麼,我與他交談。"因此,在國王說話之後,說:"你已經來了,大王,隨心所欲。"其意是:大王,就像被抬起的水流向低窪處,你觀察比丘僧團,朝著你的感情方向前進。 這時國王想:"啊,佛陀的品質多麼奇妙,沒有人像我這樣得罪過佛陀,我殺害了他最好的侍從,還派人用提婆達多的話策劃謀殺,釋放那伽利大象,因我而被提婆達多砸石頭,即使犯了如此大的過錯,佛陀的面容也不會拒絕我;啊,佛陀以五種方式穩固地站立。我不會拋棄這樣的導師而在外尋找。"他充滿喜悅,對佛陀說:"尊敬的,你是我的摯愛。"
162.Bhikkhusaṅghassaañjaliṃ paṇāmetvāti evaṃ kirassa ahosi bhagavantaṃ vanditvā itocito ca gantvā bhikkhusaṅghaṃ vandantena ca bhagavā piṭṭhito kātabbo hoti, garukāropi cesa na hoti. Rājānaṃ vanditvā uparājānaṃ vandantenapi hi rañño agāravo kato hoti. Tasmā bhagavantaṃ vanditvā ṭhitaṭṭhāneyeva bhikkhusaṅghassa añjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdi. Kañcideva desanti kañci okāsaṃ.
Athassa bhagavā pañhapucchane ussāhaṃ janento āha – 『『puccha, mahārāja, yadākaṅkhasī』』ti. Tassattho – 『『puccha yadi ākaṅkhasi, na me pañhavissajjane bhāro atthi』』. Atha vā 『『puccha, yaṃ ākaṅkhasi, sabbaṃ te vissajjessāmī』』ti sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi, asādhāraṇaṃ paccekabuddhaaggasāvakamahāsāvakehi. Te hi yadākaṅkhasīti na vadanti, sutvā vedissāmāti vadanti. Buddhā pana – 『『puccha, āvuso, yadākaṅkhasī』』ti (saṃ. ni. 1.237), vā 『『puccha, mahārāja, yadākaṅkhasī』』ti vā,
『『Puccha, vāsava, maṃ pañhaṃ, yaṃ kiñci manasicchasi;
Tassa tasseva pañhassa, ahaṃ antaṃ karomi te』』ti. (dī. ni. 2.356) vā;
Tena hi tvaṃ, bhikkhu, sake āsane nisīditvā puccha, yadākaṅkhasīti vā,
『『Bāvarissa ca tuyhaṃ vā, sabbesaṃ sabbasaṃsayaṃ;
Katāvakāsā pucchavho, yaṃ kiñci manasicchathā』』ti. (su. ni. 1036) vā;
『『Puccha maṃ, sabhiya, pañhaṃ, yaṃ kiñci manasicchasi;
Tassa tasseva pañhassa, ahaṃ antaṃ karomi te』』ti. (su. ni. 517) vā;
Tesaṃ tesaṃ yakkhanarindadevasamaṇabrāhmaṇaparibbājakānaṃ sabbaññupavāraṇaṃ pavārenti. Anacchariyañcetaṃ, yaṃ bhagavā buddhabhūmiṃ patvā etaṃ pavāraṇaṃ pavāreyya. Yo bodhisattabhūmiyaṃ padesañāṇe ṭhito –
『『Koṇḍañña , pañhāni viyākarohi;
Yācanti taṃ isayo sādhurūpā.
Koṇḍañña, eso manujesu dhammo;
Yaṃ vuddhamāgacchati esa bhāro』』ti. (jā. 2.17.60);
Evaṃ sakkādīnaṃ atthāya isīhi yācito –
『『Katāvakāsā pucchantu bhonto,
Yaṃ kiñci pañhaṃ manasābhipatthitaṃ;
Ahañhi taṃ taṃ vo viyākarissaṃ,
Ñatvā sayaṃ lokamimaṃ parañcā』』ti. (jā. 2.17.61);
Evaṃ sarabhaṅgakāle. Sambhavajātake ca sakalajambudīpaṃ tikkhattuṃ vicaritvā pañhānaṃ antakaraṃ adisvā suciratena brāhmaṇena, pañhaṃ puṭṭhuṃ okāse kārite jātiyā sattavassiko rathikāya paṃsuṃ kīḷanto pallaṅkamābhujitvā antaravīthiyaṃ nisinnova –
『『Taggha te ahamakkhissaṃ, yathāpi kusalo tathā;
Rājā ca kho taṃ jānāti, yadi kāhati vā na vā』』ti. (jā. 1.16.172);
Sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi.
「向比丘僧團合掌」是說他這樣想:向佛陀致敬后,從這裡走到那裡,向比丘僧團致敬,佛陀也應當站在後面,甚至沒有什麼重負。向國王和副國王致敬時,國王的威嚴仍然存在。因此,向佛陀致敬后,他便在原地向比丘僧團合掌,獨自坐下。有人會講道,有人會有機會。 然後,佛陀激勵他提問,便說:「問吧,大王,若你有想問的。」其意是:「問吧,如果你有想問的,我沒有什麼負擔。」或者「問吧,我會為你解答你所想要的一切。」佛陀用這種方式來表示對所有的獨覺菩薩和大弟子的尊重。因為他們在說「若你有想問的」時,並不說「我會知道」,而是說「我會聽聞」。而佛陀則說:「問吧,朋友,若你有想問的。」或者「問吧,大王,若你有想問的」。 「問吧,天神,若你有什麼問題,我會為你解答;對於任何你心中所想的問題,我會為你解答。」 因此,你,比丘,坐在你的位置上問吧,若你有想問的。「無論是巴瓦利的請求,或是所有的疑問;請問任何你心中所想的問題。」 他們向所有的天神、英雄、神祇、修行者、婆羅門和流浪者表達了這樣的尊重。 這並不奇怪,因為佛陀在成道后便開始這樣表達。當他站在菩薩的地位上時—— 「孔達尼亞,你要解答問題;那些修行者請求你,都是善良的。孔達尼亞,這就是人間的法;這就是你所追求的重擔。」 因此,像這樣向眾多的修行者請求—— 「請問吧,尊敬的各位,任何你心中所想的問題;我會為你們解答所有的問題,知曉這個世界以及彼岸。」 在這樣的情況下,薩拉班卡的時刻也到來了。在《生起經》中,經過三次遊歷整個閻浮提,久久不見的婆羅門,正坐在街道的中間,玩著沙子,像個七歲的小孩—— 「我會告訴你,像個有能力的人一樣;國王也知道你,無論他是否會問。」 他便對所有問題表達了尊重。
- Evaṃ bhagavatā sabbaññupavāraṇāya pavāritāya attamano rājā pañhaṃ pucchanto – 『『yathā nu kho imāni, bhante』』tiādimāha. Tattha sippameva sippāyatanaṃ. Puthusippāyatanānīti bahūni sippāni. Seyyathidanti katame pana te. Hatthārohātiādīhi ye taṃ taṃ sippaṃ nissāya jīvanti, te dasseti. Ayañhi assādhippāyo – 『『yathā imesaṃ sippūpajīvīnaṃ taṃ taṃ sippaṃ nissāya sandiṭṭhikaṃ sippaphalaṃ paññāyati. Sakkā nu kho evaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññāpetu』』nti. Tasmā sippāyatanāni āharitvā sippūpajīvino dasseti.
Tattha hatthārohāti sabbepi hatthācariyahatthivejjahatthimeṇḍādayo dasseti. Assārohāti sabbepi assācariyaassavejjaassameṇḍādayo. Rathikāti sabbepi rathācariyarathayodharatharakkhādayo. Dhanuggahāti dhanuācariyā issāsā. Celakāti ye yuddhe jayadhajaṃ gahetvā purato gacchanti. Calakāti idha rañño ṭhānaṃ hotu, idha asukamahāmattassāti evaṃ senābyūhakārakā. Piṇḍadāyakāti sāhasikamahāyodhā. Te kira parasenaṃ pavisitvā parasīsaṃ piṇḍamiva chetvā chetvā dayanti, uppatitvā uppatitvā niggacchantīti attho. Ye vā saṅgāmamajjhe yodhānaṃ bhattapātiṃ gahetvā parivisanti, tesampetaṃ nāmaṃ. Uggārājaputtāti uggatuggatā saṅgāmāvacarā rājaputtā. Pakkhandinoti ye 『『kassa sīsaṃ vā āvudhaṃ vā āharāmā』』ti 『『vatvā asukassā』』ti vuttā saṅgāmaṃ pakkhanditvā tadeva āharanti, ime pakkhandantīti pakkhandino. Mahānāgāti mahānāgā viya mahānāgā, hatthiādīsupi abhimukhaṃ āgacchantesu anivattitayodhānametaṃ adhivacanaṃ. Sūrāti ekantasūrā, ye sajālikāpi sacammikāpi samuddaṃ tarituṃ sakkonti. Cammayodhinoti ye cammakañcukaṃ vā pavisitvā saraparittāṇacammaṃ vā gahetvā yujjhanti. Dāsikaputtāti balavasinehā gharadāsayodhā. Āḷārikāti pūvikā. Kappakāti nhāpikā. Nhāpakāti ye nhāpenti. Sūdāti bhattakārakā. Mālākārādayo pākaṭāyeva. Gaṇakāti acchiddakapāṭhakā. Muddikāti hatthamuddāya gaṇanaṃ nissāya jīvino. Yāni vā panaññānipīti ayakāradantakāracittakārādīni. Evaṃgatānīti evaṃ pavattāni. Te diṭṭheva dhammeti te hatthārohādayo tāni puthusippāyatanāni dassetvā rājakulato mahāsampattiṃ labhamānā sandiṭṭhikameva sippaphalaṃ upajīvanti. Sukhentīti sukhitaṃ karonti. Pīṇentīti pīṇitaṃ thāmabalūpetaṃ karonti. Uddhaggikādīsu upari phalanibbattanato uddhaṃ aggamassā atthīti uddhaggikā. Saggaṃ arahatīti sovaggikā. Sukho vipāko assāti sukhavipākā. Suṭṭhu agge rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbaāyuvaṇṇasukhayasaādhipateyyasaṅkhāte dasa dhamme saṃvatteti nibbattetīti saggasaṃvattanikā. Taṃ evarūpaṃ dakkhiṇaṃ dānaṃ patiṭṭhapentīti attho. Sāmaññaphalanti ettha paramatthato maggo sāmaññaṃ. Ariyaphalaṃ sāmaññaphalaṃ. Yathāha – 『『katamañca, bhikkhave, sāmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, sāmaññaphalāni? Sotāpattiphalaṃ…pe… arahattaphala』』nti (saṃ. ni.
於是,國王因佛陀的所有尊重而感到歡喜,便問道:「那麼,這些是什麼,尊敬的?」在這裡,工藝就是工藝的領域。許多工藝領域是指多種工藝。那麼,哪些是呢?「騎手」等等,依靠這些工藝生活的人,佛陀展示了他們。這確實是一個引導——「就像這些工藝者依靠各自的工藝而獲得可見的工藝成果。那麼,是否可以讓這種可見的出家人的成果顯現出來呢?」因此,佛陀展示了工藝領域的工藝者。 在這裡,「騎手」是指所有的騎馬工匠、騎象醫生、騎馬的技藝等。 「馬車手」是指所有的馬車工匠、戰車戰士、戰車守護者等。「戰士」是指所有的戰車工匠、戰車勇士、戰車守護者等。「弓箭手」是指弓箭工匠和弓箭高手。「戰鬥者」是指那些在戰鬥中高舉勝利旗幟的人。「移動者」是指在這裡國王的位置、在某位大臣的地方等的軍隊指揮者。「施捨者」是指勇猛的偉大戰士。他們進入敵軍后,像是撕裂了敵軍的肚子一樣,反覆地給予施捨,意為「像是飛起來一樣,反覆地給予施捨」。那些在戰鬥中圍繞著戰士,拿著食物碗的人,稱之為「施捨者」。「優雅的王子」是指那些高貴的王子,參與戰鬥的王子。「衝鋒者」是指那些說「我將拿走誰的頭顱或武器」,然後衝入戰鬥的人,這些稱為「衝鋒者」。「大龍」是指像大龍一樣的巨大生物,面對大象等的戰士們,勇往直前,不退縮。「勇敢者」是指那些勇敢無畏的人,無論是勇士還是有能力的人,都能渡過海洋。「面板戰士」是指那些穿上皮甲或拿著保護身體的皮革進行戰鬥的人。「奴隸的兒子」是指那些有強烈感情的家庭奴隸戰士。「粗糙者」是指那些粗糙的人。「洗澡者」是指那些洗澡的人。「洗澡者」是指那些進行洗澡的人。「廚師」是指那些做飯的人。「計數者」是指那些進行計數的人。「手持者」是指依靠手持物品生活的人。「這些人」是指這些人。這樣的人稱為「工匠」。他們在現世中獲得了巨大的財富,依靠可見的工藝成果而生存。 「幸福者」是指那些使自己幸福的人。「豐盈者」是指那些使自己豐盈的人。「升起者」等等,是指那些因果法則的升起者。「進入天界的阿羅漢」是指那些有昇天的能力的人。「幸福的果報」是指那些獲得幸福果報的人。它通過十種法則的聚合而生,稱為「通往天界的法則」。這就意味著,施捨這樣的右手施捨是有意義的。「出家人的成果」在這裡是指從根本上來說的道路是出家人的成果。高尚的成果就是出家人的成果。正如所說:「那麼,出家人,什麼是出家人的成果?這就是高尚的八正道。比如,正見……等……正定。這被稱為,出家人的成果。出家人的成果有哪些?入流果……等……阿羅漢果。」
5.35). Taṃ esa rājā na jānāti. Upari āgataṃ pana dāsakassakopamaṃ sandhāya pucchati.
Atha bhagavā pañhaṃ avissajjetvāva cintesi – 『『ime bahū aññatitthiyasāvakā rājāmaccā idhāgatā, te kaṇhapakkhañca sukkapakkhañca dīpetvā kathīyamāne amhākaṃ rājā mahantena ussāhena idhāgato, tassāgatakālato paṭṭhāya samaṇo gotamo samaṇakolāhalaṃ samaṇabhaṇḍanameva kathetīti ujjhāyissanti, na sakkaccaṃ dhammaṃ sossanti, raññā pana kathīyamāne ujjhāyituṃ na sakkhissanti, rājānameva anuvattissanti. Issarānuvattako hi loko. 『Handāhaṃ raññova bhāraṃ karomī』ti rañño bhāraṃ karonto 『『abhijānāsi no tva』』ntiādimāha.
- Tattha abhijānāsi no tvanti abhijānāsi nu tvaṃ. Ayañca no-saddo parato pucchitāti padena yojetabbo. Idañhi vuttaṃ hoti – 『『mahārāja, tvaṃ imaṃ pañhaṃ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā nu, abhijānāsi ca naṃ puṭṭhabhāvaṃ, na te sammuṭṭha』』nti. Sace te agarūti sace tuyhaṃ yathā te byākariṃsu, tathā idha bhāsituṃ bhāriyaṃ na hoti, yadi na koci aphāsukabhāvo atthi, bhāsassūti attho. Na kho me bhanteti kiṃ sandhāyāha? Paṇḍitapatirūpakānañhi santike kathetuṃ dukkhaṃ hoti, te pade pade akkhare akkhare dosameva vadanti. Ekantapaṇḍitā pana kathaṃ sutvā sukathitaṃ pasaṃsanti, dukkathitesu pāḷipadaatthabyañjanesu yaṃ yaṃ virujjhati, taṃ taṃ ujukaṃ katvā denti. Bhagavatā ca sadiso ekantapaṇḍito nāma natthi. Tenāha – 『『na kho me, bhante, garu; yatthassa bhagavā nisinno bhagavantarūpo vā』』ti.
Pūraṇakassapavādavaṇṇanā
165.Ekamidāhanti ekaṃ idha ahaṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvāti sammodajanakaṃ saritabbayuttakaṃ kathaṃ pariyosāpetvā.
5.35). 這位國王並不知道。然後,他提到僕人和傭人,問道。 於是,佛陀在沒有放棄問題的情況下思考道:「這些許多其他宗教的信徒,王公大臣們來到這裡,他們在談論黑色和白色的事情,而我們的國王卻懷著極大的熱情來到這裡,從他到達的那一刻起,出家人喬達摩的出家人們只會談論出家人的喧鬧和出家人的玩物,他們將感到憤怒,不會認真傾聽法,而在國王談論的時候,他們也無法憤怒,只會跟隨國王。因為世間是跟隨權威的。『那麼,我將承擔國王的重擔』時,國王在承擔重擔時說『你知道嗎』等。」 164. 在這裡,「你知道嗎」是指「你知道嗎?」這個「你」也要與「問」結合起來理解。這裡的意思是:「大王,你是否向其他出家人和婆羅門詢問過這個問題,是否知道他被問的情況,你們不會誤解。」如果你們沒有任何懷疑的話,那麼在這裡說起來就沒有什麼負擔,如果沒有任何不快的情況,那麼說話就是這個意思。至於我,尊敬的,是什麼意思?因為在智者的面前談論是困難的,他們每個字每個音都只說出錯誤的地方。而那些極其聰明的人聽到后卻會讚美,而在被批評的地方,若有任何不合適的地方,他們都會直接指出。佛陀所說的,世間沒有像他那樣的極其聰明的人。因此,他說:「尊敬的,我並不覺得重;在他坐著的地方,佛陀的樣子。」 165. 「這是一個」是指「這是一個我在這裡的」。「愉快的談話」是指「令人愉快的、適合回憶的談話」。
166.『『Karoto kho, mahārāja, kārayato』』tiādīsu karototi sahatthā karontassa. Kārayatoti āṇattiyā kārentassa. Chindatoti paresaṃ hatthādīni chindantassa. Pacatoti pare daṇḍena pīḷentassa. Socayatoti parassa bhaṇḍaharaṇādīhi socayato. Socāpayatoti sokaṃ sayaṃ karontassapi parehi kārāpentassapi . Kilamatoti āhārupacchedabandhanāgārappavesanādīhi sayaṃ kilamantassapi parehi kilamāpentassapi. Phandato phandāpayatoti paraṃ phandantaṃ phandanakāle sayampi phandato parampi phandāpayato. Pāṇamatipātāpayatoti pāṇaṃ hanantassapi hanāpentassapi. Evaṃ sabbattha karaṇakāraṇavaseneva attho veditabbo.
Sandhinti gharasandhiṃ. Nillopanti mahāvilopaṃ. Ekāgārikanti ekameva gharaṃ parivāretvā viluppanaṃ. Paripantheti āgatāgatānaṃ acchindanatthaṃ magge tiṭṭhato. Karoto na karīyati pāpanti yaṃ kiñci pāpaṃ karomīti saññāya karotopi pāpaṃ na karīyati, natthi pāpaṃ. Sattā pana pāpaṃ karomāti evaṃsaññino hontīti dīpeti. Khurapariyantenāti khuraneminā, khuradhārasadisapariyantena vā. Ekaṃ maṃsakhalanti ekaṃ maṃsarāsiṃ. Puñjanti tasseva vevacanaṃ. Tatonidānanti ekamaṃsakhalakaraṇanidānaṃ.
Dakkhiṇanti dakkhiṇatīre manussā kakkhaḷā dāruṇā, te sandhāya 『『hananto』』tiādimāha. Uttaratīre sattā saddhā honti pasannā buddhamāmakā dhammamāmakā saṅghamāmakā, te sandhāya dadantotiādimāha. Tattha yajantoti mahāyāgaṃ karonto. Damenāti indriyadamena uposathakammena vā. Saṃyamenāti sīlasaṃyamena. Saccavajjenāti saccavacanena. Āgamoti āgamanaṃ, pavattīti attho. Sabbathāpi pāpapuññānaṃ kiriyameva paṭikkhipati.
Ambaṃ puṭṭho labujaṃ byākaroti nāma, yo kīdiso ambo kīdisāni vā ambassa khandhapaṇṇapupphaphalānīti vutte ediso labujo edisāni vā labujassa khandhapaṇṇapupphaphalānīti byākaroti. Vijiteti āṇāpavattidese. Apasādetabbanti viheṭhetabbaṃ. Anabhinanditvāti 『『sādhu sādhū』』ti evaṃ pasaṃsaṃ akatvā. Appaṭikkositvāti bāladubbhāsitaṃ tayā bhāsitanti evaṃ appaṭibāhitvā. Anuggaṇhantoti sārato aggaṇhanto. Anikkujjantoti sāravaseneva idaṃ nissaraṇaṃ, ayaṃ paramatthoti hadaye aṭṭhapento. Byañjanaṃ pana tena uggahitañceva nikkujjitañca.
Makkhaligosālavādavaṇṇanā
167-
"做者,大王,使他做"等語句中,"做"是指親手做。"使他做"是指通過命令使他做。"砍"是指砍他人的手等。"煮"是指用棍棒壓迫他人。"使悲傷"是指通過搶奪他人財物等使他悲傷。"使他人悲傷"是指不僅自己製造悲傷,也讓他人制造悲傷。"疲勞"是指自己因切斷食物、捆綁、入獄等而疲勞,也讓他人疲勞。"顫抖"和"使他人顫抖"是指自己顫抖時也讓他人顫抖。"殺生"和"使他人殺生"是指自己殺生也讓他人殺生。在所有情況下,都應該根據做和使他做的方式來理解。 "連線"是指房屋的連線。"洗劫"是指大規模洗劫。"獨居者"是指包圍並洗劫單一房屋。"阻礙"是指站在路上阻礙來來往往的人。"做者不做惡"是指即使有意做某些惡事,也不會真的做惡,沒有惡存在。眾生卻認為"我們在做惡",這就是他所指出的。"剃刀的邊緣"是指剃刀的邊緣,或類似剃刀邊緣的邊界。"一塊肉"是指一堆肉。"堆"是同一個詞。"由此"是指由於製造一塊肉。 "南方"是指南岸的人們粗暴殘酷,針對他們說"殺"等。"北岸的眾生"是誠實、虔誠、信仰佛、法、僧的,針對他們說"給予"等。在這裡,"祭祀"是指舉行大型祭祀。"調伏"是指通過根門調伏或布薩儀式。"約束"是指戒律約束。"真實語"是指誠實的言語。"到來"是指到來,意為進行。在所有情況下,都否定了善惡的行為。 "被問及芒果時回答芒果樹"是指當被問及什麼樣的芒果,或芒果的枝、葉、花、果時,他會回答什麼樣的芒果樹,或芒果樹的枝、葉、花、果。"征服"是指命令的統治區域。"應被輕視"是指應被折磨。"不贊同"是指不說"善哉、善哉"等讚美的話。"不拒絕"是指不拒絕你所說的愚蠢的話。"不支援"是指不從本質上支援。"不顛倒"是指從本質上直接說出,將這一點置於心中。字母則被他接受並顛倒。 167- (文字到此處中斷)
- Makkhalivāde paccayoti hetuvevacanameva, ubhayenāpi vijjamānameva kāyaduccaritādīnaṃ saṃkilesapaccayaṃ, kāyasucaritādīnañca visuddhipaccayaṃ paṭikkhipati. Attakāreti attakāro. Yena attanā katakammena ime sattā devattampi mārattampi brahmattampi sāvakabodhimpi paccekabodhimpi sabbaññutampi pāpuṇanti, tampi paṭikkhipati. Dutiyapadena yaṃ parakāraṃ parassa ovādānusāsaniṃ nissāya ṭhapetvā mahāsattaṃ avaseso jano manussasobhagyataṃ ādiṃ katvā yāva arahattaṃ pāpuṇāti, taṃ parakāraṃ paṭikkhipati. Evamayaṃ bālo jinacakke pahāraṃ deti nāma. Natthi purisakāreti yena purisakārena sattā vuttappakārā sampattiyo pāpuṇanti , tampi paṭikkhipati. Natthi balanti yamhi attano bale patiṭṭhitā sattā vīriyaṃ katvā tā sampattiyo pāpuṇanti, taṃ balaṃ paṭikkhipati. Natthi vīriyantiādīni sabbāni purisakāravevacanāneva. 『『Idaṃ no vīriyena idaṃ purisathāmena, idaṃ purisaparakkamena pavatta』』nti evaṃ pavattavacanapaṭikkhepakaraṇavasena panetāni visuṃ ādiyanti.
Sabbe sattāti oṭṭhagoṇagadrabhādayo anavasese pariggaṇhāti. Sabbe pāṇāti ekindriyo pāṇo, dvindriyo pāṇotiādivasena vadati. Sabbe bhūtāti aṇḍakosavatthikosesu bhūte sandhāya vadati. Sabbe jīvāti sāliyavagodhumādayo sandhāya vadati. Tesu hi so virūhanabhāvena jīvasaññī. Avasā abalā avīriyāti tesaṃ attano vaso vā balaṃ vā vīriyaṃ vā natthi. Niyatisaṅgatibhāvapariṇatāti ettha niyatīti niyatā. Saṅgatīti channaṃ abhijātīnaṃ tattha tattha gamanaṃ. Bhāvoti sabhāvoyeva. Evaṃ niyatiyā ca saṅgatiyā ca bhāvena ca pariṇatā nānappakārataṃ pattā. Yena hi yathā bhavitabbaṃ, so tatheva bhavati. Yena na bhavitabbaṃ, so na bhavatīti dasseti. Chasvevābhijātīsūti chasu eva abhijātīsu ṭhatvā sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedenti. Aññā sukhadukkhabhūmi natthīti dasseti.
Yonipamukhasatasahassānīti pamukhayonīnaṃ uttamayonīnaṃ cuddasasatasahassāni aññāni ca saṭṭhisatāni aññāni ca chasatāni. Pañca ca kammunosatānīti pañcakammasatāni ca. Kevalaṃ takkamattakena niratthakaṃ diṭṭhiṃ dīpeti. Pañca ca kammāni tīṇi ca kammānītiādīsupi eseva nayo. Keci panāhu – 『『pañca ca kammānīti pañcindriyavasena bhaṇati. Tīṇīti kāyakammādivasenā』』ti. Kamme ca upaḍḍhakamme cāti ettha panassa kāyakammañca vacīkammañca kammanti laddhi, manokammaṃ upaḍḍhakammanti. Dvaṭṭhipaṭipadāti dvāsaṭṭhi paṭipadāti vadati. Dvaṭṭhantarakappāti ekasmiṃ kappe catusaṭṭhi antarakappā nāma honti. Ayaṃ pana aññe dve ajānanto evamāha.
Chaḷābhijātiyoti kaṇhābhijāti, nīlābhijāti, lohitābhijāti, haliddābhijāti, sukkābhijāti, paramasukkābhijātīti imā cha abhijātiyo vadati. Tattha orabbhikā, sākuṇikā, māgavikā, sūkarikā, luddā, macchaghātakā corā, coraghātakā, bandhanāgārikā, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā, ayaṃ kaṇhābhijātīti (a. ni. 6.57) vadati. Bhikkhū nīlābhijātīti vadati, te kira catūsu paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti. 『『Bhikkhū kaṇṭakavuttikā』』ti (a. ni.
在馬克利瓦達中,"原因"僅僅是原因的說法,通過兩種方式,他都否定了身體惡行等污穢的原因,以及身體善行等清凈的原因。"自我行為"是指自我行為。通過自己所做的行為,眾生獲得天、魔、梵、聲聞菩提、獨覺菩提、一切智,這一點他也否定了。通過第二個詞,他否定了他人的行為,即依靠他人的教導和指導,除了大眾生外,其餘的人從獲得人間福報開始,直到獲得阿羅漢果,這種他人的行為。這樣,這個愚蠢的人就像是給佛陀的車輪一擊。"沒有男性行為"是指他否定了通過男性行為,眾生獲得上述成就的方式。"沒有力量"是指否定了眾生依靠自身力量努力獲得這些成就的力量。"沒有精進"等,都是男性行為的說法。"這是通過精進,這是通過男性力量,這是通過男性努力而發生"的說話方式的否定,是單獨提出這些的原因。 "所有眾生"包括了無一例外的駱駝、牛、驢等。"所有生命"是指從單一感官到雙重感官等方式來說。"所有存在"是指在卵、胚胎等存在中。"所有生命"是指稻、麥、小麥等,因為在這些中,他認為有生長的生命。"無意志、無力、無精進"是指他們沒有自己的意志、力量或精進。"被定命、集會、本性所決定"中,"定命"是被確定的。"集會"是六種種姓在各處的行進。"本性"就是本性本身。這樣,通過定命、集會和本性,他們達到了各種形態。無論應該如何發生,就會如此發生;不應該發生的,就不會發生。"在六種種姓中"是指站在六種種姓中,他們感受苦樂。這表明沒有其他苦樂的領域。 "十四萬一千種生門"是指主要生門的最高生門有十四萬,另外還有六十個一百,以及六個一百。"五種業"是指五百業。僅僅通過推測,他闡明了無意義的見解。在"五種業和三種業"等處,方法也是如此。有些人說:"'五種業'是指五種根門。'三種'是指身業等。"在"業和半業"中,他接受身業、語業為業,認為意業為半業。"六十二種行"是指六十二種行。"六十四個中間劫"是指在一個劫中有六十四個中間劫。這個人不知道其他兩個,所以這樣說。 "六種種姓"是指黑暗種姓、藍色種姓、紅色種姓、黃色種姓、白色種姓、最高白色種姓這六種種姓。在這裡,屠夫、屠鳥者、獵人、養豬者、獵人、魚殺手、盜賊、盜賊殺手、監獄看守,以及其他任何殘酷的工作,他稱之為黑暗種姓。他說比丘是藍色種姓,據說他們在四種資具中放入荊棘併吞食。"比丘是荊棘生活者"。
6.57) ayañhissa pāḷiyeva. Atha vā kaṇṭakavuttikā eva nāma eke pabbajitāti vadati. Lohitābhijāti nāma nigaṇṭhā ekasāṭakāti vadati. Ime kira purimehi dvīhi paṇḍaratarā. Gihī odātavasanā acelakasāvakā haliddābhijātīti vadati. Evaṃ attano paccayadāyake nigaṇṭhehipi jeṭṭhakatare karoti. Ājīvakā ājīvakiniyo sukkābhijātīti vadati. Te kira purimehi catūhi paṇḍaratarā. Nando, vaccho, kiso, saṅkiccho, makkhaligosālo, paramasukkābhijātīti (a. ni.
6.57) 這正是他的經典。或者,有些人稱之為「荊棘生活者」。紅色種姓是指尼干陀,稱為「一件衣服」。這些人顯然比前面提到的兩種更白。家庭的人是指白衣出家人,稱為「黃色種姓」。這樣,他們在自己的因緣中,尼干陀也被認為是更高的。生者則稱為「生者」,他們被認為是黃色種姓。顯然,他們比前面提到的四種更白。南達、瓦恰、基索、桑基喬、馬克哈利戈薩羅,稱為「最高白色種姓」。
6.57) vadati. Te kira sabbehi paṇḍaratarā.
Aṭṭha purisabhūmiyoti mandabhūmi, khiḍḍābhūmi, padavīmaṃsabhūmi, ujugatabhūmi, sekkhabhūmi, samaṇabhūmi , jinabhūmi, pannabhūmīti imā aṭṭha purisabhūmiyoti vadati. Tattha jātadivasato paṭṭhāya sattadivase sambādhaṭṭhānato nikkhantattā sattā mandā honti momūhā, ayaṃ mandabhūmīti vadati. Ye pana duggatito āgatā honti, te abhiṇhaṃ rodanti ceva viravanti ca, sugatito āgatā taṃ anussaritvā hasanti, ayaṃ khiḍḍābhūmi nāma. Mātāpitūnaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā gahetvā bhūmiyaṃ padanikkhipanaṃ padavīmaṃsabhūmi nāma. Padasā gantuṃ samatthakāle ujugatabhūmi nāma. Sippāni sikkhitakāle sekkhabhūmi nāma. Gharā nikkhamma pabbajitakāle samaṇabhūmi nāma. Ācariyaṃ sevitvā jānanakāle jinabhūmi nāma. Bhikkhu ca pannako jino na kiñci āhāti evaṃ alābhiṃ samaṇaṃ pannabhūmīti vadati.
Ekūnapaññāsa ājīvakasateti ekūnapaññāsaājīvakavuttisatāni. Paribbājakasateti paribbājakapabbajjāsatāni. Nāgāvāsasateti nāgamaṇḍalasatāni. Vīse indriyasateti vīsatindriyasatāni. Tiṃse nirayasateti tiṃsa nirayasatāni. Rajodhātuyoti rajaokiraṇaṭṭhānāni, hatthapiṭṭhipādapiṭṭhādīni sandhāya vadati. Satta saññīgabbhāti oṭṭhagoṇagadrabhaajapasumigamahiṃse sandhāya vadati. Satta asaññīgabbhāti sālivīhiyavagodhūmakaṅguvarakakudrūsake sandhāya vadati. Nigaṇṭhigabbhāti gaṇṭhimhi jātagabbhā, ucchuveḷunaḷādayo sandhāya vadati. Satta devāti bahū devā. So pana sattāti vadati. Manussāpi anantā, so sattāti vadati. Sattapisācāti pisācā mahantamahantā sattāti vadati. Sarāti mahāsarā, kaṇṇamuṇḍarathakāraanotattasīhappapātachaddantamandākinīkuṇāladahe gahetvā vadati.
Pavuṭāti gaṇṭhikā. Papātāti mahāpapātā. Papātasatānīti khuddakapapātasatāni. Supināti mahāsupinā. Supinasatānīti khuddakasupinasatāni. Mahākappinoti mahākappānaṃ. Tattha ekamhā mahāsarā vassasate vassasate kusaggena ekaṃ udakabinduṃ nīharitvā sattakkhattuṃ tamhi sare nirudake kate eko mahākappoti vadati. Evarūpānaṃ mahākappānaṃ caturāsītisatasahassāni khepetvā bāle ca paṇḍite ca dukkhassantaṃ karontīti ayamassa laddhi. Paṇḍitopi kira antarā visujjhituṃ na sakkoti. Bālopi tato uddhaṃ na gacchati.
Sīlenāti acelakasīlena vā aññena vā yena kenaci. Vatenāti tādiseneva vatena. Tapenāti tapokammena. Aparipakkaṃ paripāceti nāma, yo 『『ahaṃ paṇḍito』』ti antarā visujjhati. Paripakkaṃ phussa phussa byantiṃ karoti nāma yo 『『ahaṃ bālo』』ti vuttaparimāṇaṃ kālaṃ atikkamitvā yāti. Hevaṃ natthīti evaṃ natthi. Tañhi ubhayampi na sakkā kātunti dīpeti. Doṇamiteti doṇena mitaṃ viya. Sukhadukkheti sukhadukkhaṃ. Pariyantakateti vuttaparimāṇena kālena katapariyante. Natthihāyanavaḍḍhaneti natthi hāyanavaḍḍhanāni. Na saṃsāro paṇḍitassa hāyati, na bālassa vaḍḍhatīti attho. Ukkaṃsāvakaṃseti ukkaṃsāvakaṃsā. Hāyanavaḍḍhanānametaṃ adhivacanaṃ.
6.57) 他們確實比所有人都更白。 八種人類境界是:愚鈍境界、苦惱境界、行走境界、正直境界、修行境界、出家境界、勝者境界、智慧境界。這八種人類境界是如此定義。從出生之日起,因七天的聚集而離開,眾生愚鈍,稱為愚鈍境界。那些從苦難中來到的人,常常哭泣和哀嚎,而從快樂中來到的人,則因回憶而微笑,這稱為苦惱境界。抓住父母的手、腳、坐墊或椅子,稱為行走境界。能夠走路的稱為正直境界。學習技能時稱為修行境界。離開家門出家時稱為出家境界。侍奉老師並獲得知識時稱為勝者境界。比丘和智慧者不再乞求,稱為智慧境界。 四十九種生計是指四十九種生計的數量。流浪者的數量是指流浪者的出家數量。龍居士的數量是指龍的數量。二十種感官的數量是指二十種感官的數量。三十種地獄的數量是指三十種地獄的數量。塵土的數量是指塵土的聚集地,手、腳、背等地方的數量。七種感知的數量是指駱駝、牛、驢等的數量。七種無感知的數量是指稻、麥、小麥等的數量。尼干陀的數量是指在聚集處出生的,像甘蔗、蘆葦等的數量。眾生的數量是指許多天神。而他也稱為眾生。人類也是無數的,他也稱為眾生。七種鬼魂是指鬼魂的數量,稱為許多鬼魂。大河是指大河流,抓住耳朵、頭、車、獅子等的數量。 「廣泛」是指聚集的數量。「深淵」是指大深淵。「深淵的數量」是指小深淵的數量。「美夢」是指大美夢。「美夢的數量」是指小美夢的數量。「大海」是指大海的數量。在那裡,有一條大河,經過一百年的時間,帶走一滴水,稱為七次沉沒於此的一個大海。通過這種方式,經過四十八萬的數量,愚者和智者都能消除痛苦,這是他的見解。智者在其中也無法清醒,愚者也無法超越。 「以戒律」是指以出家戒律或其他任何戒律。「以風」是指以同樣的風。「以苦行」是指通過苦行。未成熟的成熟是指那些說「我聰明」的人,在其中無法清醒。成熟的觸碰是指那些說「我愚蠢」的人,超過了規定的時間。如此沒有是如此沒有。因為兩者都無法做到,因此他說明了這一點。就像用船槳一樣。快樂與痛苦是快樂與痛苦。通過規定的時間進行的事情。沒有增長的情況是指沒有增長的情況。智慧者的輪迴並不會減少,愚者的輪迴也不會增加,這就是意思。上升的數量是指上升的數量。增長的情況是指增長的情況。
Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento 『『seyyathāpi nāmā』』tiādimāha. Tattha suttaguḷeti veṭhetvā katasuttaguḷe. Nibbeṭhiyamānameva paletīti pabbate vā rukkhagge vā ṭhatvā khittaṃ suttappamāṇena nibbeṭhiyamānameva gacchati, sutte khīṇe tattheva tiṭṭhati, na gacchati. Evameva vuttakālato uddhaṃ na gacchatīti dasseti.
Ajitakesakambalavādavaṇṇanā
170-
現在通過比喻來闡明那個意義,他說:"正如"等。在那裡,"線團"是指纏繞製成的線團。"被解開時就會落下"是指站在山上或樹梢上,被拋出的線團,按照線的長度被解開,線用盡時,它就停留在原地,不再前進。同樣地,這表明他不會超過被說到的時間。 阿吉多·迦舍迦衣學說的解釋 170-
- Ajitavāde natthi dinnanti dinnaphalābhāvaṃ sandhāya vadati. Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo. Hutanti paheṇakasakkāro adhippeto. Tampi ubhayaṃ phalābhāvameva sandhāya paṭikkhipati. Sukatadukkaṭānanti sukatadukkaṭānaṃ, kusalākusalānanti attho. Phalaṃ vipākoti yaṃ phalanti vā vipākoti vā vuccati, taṃ natthīti vadati. Natthi ayaṃ lokoti paraloke ṭhitassa ayaṃ loko natthi, natthi paro lokoti idha loke ṭhitassāpi paro loko natthi, sabbe tattha tattheva ucchijjantīti dasseti. Natthi mātā natthi pitāti tesu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṃ phalābhāvavasena vadati. Natthi sattā opapātikāti cavitvā upapajjanakā sattā nāma natthīti vadati.
Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Pathavī pathavikāyanti ajjhattikapathavīdhātu bāhirapathavīdhātuṃ. Anupetīti anuyāyati. Anupagacchatīti tasseva vevacanaṃ. Anugacchatītipi attho. Ubhayenāpi upeti, upagacchatīti dasseti. Āpādīsupi eseva nayo. Indriyānīti manacchaṭṭhāni indriyāni ākāsaṃ pakkhandanti. Āsandipañcamāti nipannamañcena pañcamā, mañco ceva cattāro mañcapāde gahetvā ṭhitā cattāro purisā cāti attho. Yāvāḷāhanāti yāva susānā. Padānīti 『ayaṃ evaṃ sīlavā ahosi, evaṃ dussīlo』tiādinā nayena pavattāni guṇāguṇapadāni, sarīrameva vā ettha padānīti adhippetaṃ. Kāpotakānīti kapotavaṇṇāni, pārāvatapakkhavaṇṇānīti attho. Bhassantāti bhasmantā, ayameva vā pāḷi. Āhutiyoti yaṃ paheṇakasakkārādibhedaṃ dinnadānaṃ, sabbaṃ taṃ chārikāvasānameva hoti, na tato paraṃ phaladāyakaṃ hutvā gacchatīti attho. Dattupaññattanti dattūhi bālamanussehi paññattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『bālehi abuddhīhi paññattamidaṃ dānaṃ, na paṇḍitehi. Bālā denti, paṇḍitā gaṇhantī』ti dasseti.
Tattha pūraṇo 『『karoto na karīyati pāpa』』nti vadanto kammaṃ paṭibāhati. Ajito 『『kāyassa bhedā ucchijjatī』』ti vadanto vipākaṃ paṭibāhati. Makkhali 『『natthi hetū』』ti vadanto ubhayaṃ paṭibāhati. Tattha kammaṃ paṭibāhantenāpi vipāko paṭibāhito hoti, vipākaṃ paṭibāhantenāpi kammaṃ paṭibāhitaṃ hoti. Iti sabbepete atthato ubhayappaṭibāhakā ahetukavādā ceva akiriyavādā ca natthikavādā ca honti.
Ye vā pana tesaṃ laddhiṃ gahetvā rattiṭṭhāne divāṭhāne nisinnā sajjhāyanti vīmaṃsanti, tesaṃ 『『karoto na karīyati pāpaṃ, natthi hetu, natthi paccayo, mato ucchijjatī』』ti tasmiṃ ārammaṇe micchāsati santiṭṭhati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, javanāni javanti, paṭhamajavane satekicchā honti, tathā dutiyādīsu, sattame buddhānampi atekicchā anivattino ariṭṭhakaṇṭakasadisā. Tattha koci ekaṃ dassanaṃ okkamati, koci dve, koci tīṇipi, ekasmiṃ okkantepi, dvīsu tīsu okkantesupi, niyatamicchādiṭṭhikova hoti; patto saggamaggāvaraṇañceva mokkhamaggāvaraṇañca, abhabbo tassattabhāvassa anantaraṃ saggampi gantuṃ, pageva mokkhaṃ. Vaṭṭakhāṇu nāmesa satto pathavigopako, yebhuyyena evarūpassa bhavato vuṭṭhānaṃ natthi.
『『Tasmā akalyāṇajanaṃ, āsīvisamivoragaṃ;
Ārakā parivajjeyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo』』ti.
Pakudhakaccāyanavādavaṇṇanā
173-
在阿吉多的學說中,"沒有佈施"是指佈施的果報不存在。大祭祀被稱為"祭祀"。"供奉"是指給予的尊重。他否定了這兩者的果報。關於善行與惡行,是指善與不善。果報是指被稱為果或報應的東西,他說這是不存在的。"這個世界不存在"是指對於存在於彼世的人來說,這個世界不存在;對於存在於此世的人來說,彼世也不存在,所有一切都在那裡終結。"沒有母親,沒有父親"是就善行和惡行的果報而言。"沒有轉生的眾生"是指那些死後重生的眾生不存在。 由四大元素組成是指由四大元素構成。地是指內在和外在的地元素。跟隨是指追隨。不進入是同義詞。也可以理解為跟隨。兩種方式都表示進入。對於水等也是同樣道理。感官是指包括意在內的六種感官衝向虛空。以坐墊為第五是指以躺臥的床為第五,床和四個床腿上站立的四個人。直到火化處。足跡是指諸如"他曾有這樣的品德,那樣的品德"等的美德和缺點,或者此處也可指身體本身。鴿色是指鴿子的顏色,即鴿子翅膀的顏色。燃燒是指化為灰燼,或者這就是原文。供奉是指所有給予的供品,都將歸於灰燼,不會產生進一步的果報。由愚者制定是指由愚昧的人制定。這是說:"這種佈施是由無智的愚者制定的,不是由智者。愚者給予,智者接受。" 在這裡,普拉那否認行為,說"做的不會造成罪"。阿吉多說"身體分解時就終結",否認果報。馬克哈利說"沒有原因",兩者都否認。即使否認行為,果報也被否認;否認果報,行為也被否認。因此,這些都是從本質上否認因果、否認行為和否認存在的學說。 或者,那些接受這種觀點,在白天黑夜坐下研究思考的人,他們對"做的不會造成罪,沒有原因,沒有條件,死了就終結"這一對境產生邪見,心專注,心路生起,第一心路有效,後續心路也是,第七心路甚至佛陀也無法阻止,如同荊棘。有人進入一種見解,有人進入兩種,有人進入三種,即使進入一種、兩種或三種,也必定是邪見,阻礙了天界之路和解脫之路,在此生之後不能去天界,更不用說解脫了。這種眾生如同被埋在地中的樹樁,這種存在很少有出離的可能。 "因此,智者應遠離惡人, 如同躲避毒蛇般遠離, 追求福祉的明智者, 當遠離如此危險。" 破俱陀迦旃延學說的解釋 173-
- Pakudhavāde akaṭāti akatā. Akaṭavidhāti akatavidhānā. Evaṃ karohīti kenaci kārāpitāpi na hontīti attho. Animmitāti iddhiyāpi na nimmitā. Animmātāti animmāpitā, keci animmāpetabbāti padaṃ vadanti, taṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ dissati. Vañjhādipadattayaṃ vuttatthameva. Na iñjantīti esikatthambho viya ṭhitattā na calanti. Na vipariṇamantīti pakatiṃ na jahanti. Na aññamaññaṃ byābādhentīti na aññamaññaṃ upahananti. Nālanti na samatthā. Pathavikāyotiādīsu pathavīyeva pathavikāyo, pathavisamūho vā. Tatthāti tesu jīvasattamesu kāyesu. Sattannaṃ tveva kāyānanti yathā muggarāsiādīsu pahataṃ satthaṃ muggādīnaṃ antarena pavisati, evaṃ sattannaṃ kāyānaṃ antarena chiddena vivarena satthaṃ pavisati. Tattha ahaṃ imaṃ jīvitā voropemīti kevalaṃ saññāmattameva hotīti dasseti.
Nigaṇṭhanāṭaputtavādavaṇṇanā
176-178. Nāṭaputtavāde cātuyāmasaṃvarasaṃvutoti catukoṭṭhāsena saṃvarena saṃvuto. Sabbavārivāritocāti vāritasabbaudako paṭikkhittasabbasītodakoti attho. So kira sītodake sattasaññī hoti, tasmā na taṃ vaḷañjeti. Sabbavāriyuttoti sabbena pāpavāraṇena yutto. Sabbavāridhutoti sabbena pāpavāraṇena dhutapāpo. Sabbavāriphuṭoti sabbena pāpavāraṇena phuṭṭho. Gatattoti koṭippattacitto. Yatattoti saṃyatacitto. Ṭhitattoti suppatiṭṭhitacitto. Etassa vāde kiñci sāsanānulomampi atthi, asuddhaladdhitāya pana sabbā diṭṭhiyeva jātā.
Sañcayabelaṭṭhaputtavādavaṇṇanā
179-181. Sañcayavādo amarāvikkhepe vuttanayo eva.
Paṭhamasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā
182.Sohaṃ, bhanteti so ahaṃ bhante, vālukaṃ pīḷetvā telaṃ alabhamāno viya titthiyavādesu sāraṃ alabhanto bhagavantaṃ pucchāmīti attho.
在破俱陀學說中,"未作"是指未被創造。"未作方式"是指未被制定的方式。"如此行事"是指即使被任何人命令也不會執行。"未被創造"是指即使通過神通也未被創造。"非創造者"是指未被製作,有些人說應該有未被製作的詞,但在原文和註釋中都未見。接下來的三個詞與前面的意思相同。"不移動"是指像木樁一樣站立,不會移動。"不轉變"是指不會離開本質。"不互相傷害"是指不會互相壓迫。"無能"是指無法。在"地身"等詞中,地身即是地,或地的集合。"在那裡"是指在這七個生命體中。"七個身體"是指如同在豆類堆中,刀可以穿過豆類之間的縫隙,同樣刀可以穿過七個身體之間的縫隙。在那裡,"我將從生命中剝奪他"僅僅是一個意念。 尼干陀·那阇子學說的解釋 176-178. 在那阇子學說中,"四種約束"是指被四部分的約束所約束。"阻斷所有水"是指阻斷所有水,排除所有冷水。據說他在冷水中有七種感知,因此不會被淹沒。"約束所有水"是指被所有的惡行約束。"擺脫所有水"是指被所有的惡行擺脫。"被所有水觸及"是指被所有的惡行觸及。"已去"是指達到頂點的心。"已得"是指約束的心。"已立"是指很好地站立的心。在這個學說中,雖然有一些與教義相符的地方,但由於見解不純,所有的見解都是錯誤的。 散阇耶·毗羅胝子學說的解釋 179-181. 散阇耶的學說與不死的討論中已經說過的方式相同。 第一種現世利益的解釋 "尊者,我"是指"尊者,我"。就像在沙中擠壓無法得到油一樣,在外道學說中無法找到要義,因此詢問世尊。
183.Yathā te khameyyāti yathā te rucceyya. Dāsoti antojātadhanakkītakaramarānītasāmaṃdāsabyopagatānaṃ aññataro. Kammakāroti analaso kammakaraṇasīloyeva. Dūrato disvā paṭhamameva uṭṭhahatīti pubbuṭṭhāyī. Evaṃ uṭṭhito sāmino āsanaṃ paññapetvā pādadhovanādikattabbakiccaṃ katvā pacchā nipatati nisīdatīti pacchānipātī. Sāmikamhi vā sayanato avuṭṭhite pubbeyeva vuṭṭhātīti pubbuṭṭhāyī. Paccūsakālato paṭṭhāya yāva sāmino rattiṃ niddokkamanaṃ, tāva sabbakiccāni katvā pacchā nipatati, seyyaṃ kappetīti pacchānipātī. Kiṃ karomi, kiṃ karomīti evaṃ kiṃkārameva paṭisuṇanto vicaratīti kiṃ kārapaṭissāvī. Manāpameva kiriyaṃ karotīti manāpacārī. Piyameva vadatīti piyavādī. Sāmino tuṭṭhapahaṭṭhaṃ mukhaṃ ullokayamāno vicaratīti mukhullokako.
Devo maññeti devo viya. Sovatassāhaṃ puññāni kareyyanti so vata ahaṃ evarūpo assaṃ, yadi puññāni kareyyanti attho. 『『So vatassa』ssa』』ntipi pāṭho, ayamevattho. Yaṃnūnāhanti sace dānaṃ dassāmi, yaṃ rājā ekadivasaṃ deti, tato satabhāgampi yāvajīvaṃ na sakkhissāmi dātunti pabbajjāyaṃ ussāhaṃ katvā evaṃ cintanabhāvaṃ dasseti.
Kāyena saṃvutoti kāyena pihito hutvā akusalassa pavesanadvāraṃ thaketvāti attho. Eseva nayo sesapadadvayepi. Ghāsacchādanaparamatāyāti ghāsacchādanena paramatāya uttamatāya, etadatthampi anesanaṃ pahāya aggasallekhena santuṭṭhoti attho. Abhirato paviveketi 『『kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ, cittaviveko ca nekkhammābhiratānaṃ, paramavodānappattānaṃ upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatāna』』nti evaṃ vutte tividhepi viveke rato; gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya kāyena eko viharati, cittakilesasaṅgaṇikaṃ pahāya aṭṭhasamāpattivasena eko viharati, phalasamāpattiṃ vā nirodhasamāpattiṃ vā pavisitvā nibbānaṃ patvā viharatīti attho. Yaggheti codanatthe nipāto.
184.Āsanenapinimanteyyāmāti nisinnāsanaṃ papphoṭetvā idha nisīdathāti vadeyyāma. Abhinimanteyyāmapi nanti abhiharitvāpi naṃ nimanteyyāma. Tattha duvidho abhihāro – vācāya ceva kāyena ca. Tumhākaṃ icchiticchitakkhaṇe amhākaṃ cīvarādīhi vadeyyātha yenatthoti vadanto hi vācāya abhiharitvā nimanteti nāma. Cīvarādivekallaṃ sallakkhetvā idaṃ gaṇhāthāti tāni dento pana kāyena abhiharitvā nimanteti nāma. Tadubhayampi sandhāya abhinimanteyyāmapi nanti āha. Ettha ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāroti yaṃ kiñci gilānassa sappāyaṃ osadhaṃ. Vacanattho pana visuddhimagge vutto. Rakkhāvaraṇaguttinti rakkhāsaṅkhātañceva āvaraṇasaṅkhātañca guttiṃ. Sā panesā na āvudhahatthe purise ṭhapentena dhammikā nāma saṃvidahitā hoti. Yathā pana avelāya kaṭṭhahārikapaṇṇahārikādayo vihāraṃ na pavisanti, migaluddakādayo vihārasīmāya mige vā macche vā na gaṇhanti, evaṃ saṃvidahantena dhammikā nāma rakkhā saṃvihitā hoti, taṃ sandhāyāha – 『『dhammika』』nti.
185.Yadi evaṃ santeti yadi tava dāso tuyhaṃ santikā abhivādanādīni labheyya. Evaṃ sante. Addhāti ekaṃsavacanametaṃ. Paṭhamanti bhaṇanto aññassāpi atthitaṃ dīpeti. Teneva ca rājā sakkā pana, bhante, aññampītiādimāha.
Dutiyasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā
186-
"如你所愿"是指如你所喜歡。"奴僕"是指出生於內部、被金錢購買、被勞役、被帶來的奴僕中的一個。"工人"是指勤奮、習慣於做工作的人。"遠遠看到就首先起立"是指先起床的人。這樣起立后,為主人鋪設座位,洗腳等應做的事情后,隨後躺下坐下,稱為后躺下的人。或者在主人未起床時就先起床,稱為先起床的人。從拂曉時分開始,直到主人夜間入睡,做完所有事情后才躺下,準備睡覺,稱為后躺下的人。徘徊時不斷詢問"我做什麼,我們做什麼",稱為詢問做什麼的人。真誠地做事,稱為行為誠懇的人。只說可愛的話,稱為說可愛話的人。注視主人歡喜的臉,徘徊的人,稱為面部觀察者。 "如神"是指像神一樣。"但願我能行善"是指但願我能成為那樣的人,如果能行善。另一種讀法是"但願他能",意思相同。"不如"是指如果我能佈施,即使國王一天給予的,我終生也無法給予百分之一,因此生起出家的熱情,顯示這種思考方式。 "身體約束"是指身體被遮蔽,阻斷不善的入口。其餘兩個詞也是同樣道理。"以食物遮蔽為最高"是指以食物遮蔽為至高無上,捨棄乞求,以最高的修行滿足。"樂於獨處"是指在提到的三種獨處中都歡喜:身體獨處、心靈獨處、離欲獨處。獨自生活,遠離群體,以身體獨處;遠離心靈污穢,以八種禪定獨處;或進入果定、滅盡定,住于涅槃。"耶"是命令語氣的語氣詞。 "以座位邀請"是指拍打坐席說"請坐在這裡"。"甚至邀請"是指帶來並邀請。這裡有兩種邀請方式:通過語言和身體。通過語言說"在你想要的時候,用我們的衣服等"來邀請。通過身體,衡量衣服等是否合適並給予,稱為身體邀請。指這兩種方式說"甚至邀請"。這裡的"病時用品"是指任何適合病人的藥品。在《清凈道論》中已解釋其語義。"保護防禦"是指保護和防禦。這種防禦不是通過拿武器的人建立的正當防禦。就像在不當時間,砍柴者、採摘者不進入寺院,獵人不在寺院範圍內捕捉鹿或魚,這樣建立的防禦是正當的。 "如果是這樣"是指如果你的奴僕能從你這裡獲得問候等。確實如此。"必定"是肯定語氣。"首先"是說明還有其他可能性。因此國王說:"尊者,是否可以另外……" 第二種現世利益的解釋 186-
- Kasatīti kassako. Gehassa pati, ekagehamatte jeṭṭhakoti gahapatiko. Balisaṅkhātaṃ karaṃ karotīti karakārako. Dhaññarāsiṃ dhanarāsiñca vaḍḍhetīti rāsivaḍḍhako.
Appaṃvāti parittakaṃ vā antamaso taṇḍulanāḷimattakampi. Bhogakkhandhanti bhogarāsiṃ. Mahantaṃ vāti vipulaṃ vā. Yathā hi mahantaṃ pahāya pabbajituṃ dukkaraṃ, evaṃ appampīti dassanatthaṃ ubhayamāha. Dāsavāre pana yasmā dāso attanopi anissaro, pageva bhogānaṃ. Yañhi tassa dhanaṃ, taṃ sāmikānaññeva hoti, tasmā bhogaggahaṇaṃ na kataṃ. Ñātiyeva ñātiparivaṭṭo.
Paṇītatarasāmaññaphalavaṇṇanā
189.Sakkā pana, bhante, aññampi diṭṭheva dhammeti idha evamevāti na vuttaṃ. Taṃ kasmāti ce, evamevāti hi vuccamāne pahoti bhagavā sakalampi rattindivaṃ tato vā bhiyyopi evarūpāhi upamāhi sāmaññaphalaṃ dīpetuṃ. Tattha kiñcāpi etassa bhagavato vacanasavane pariyantaṃ nāma natthi, tathāpi attho tādisoyeva bhavissatīti cintetvā upari visesaṃ pucchanto evamevāti avatvā – 『『abhikkantatarañca paṇītatarañcā』』ti āha. Tattha abhikkantataranti abhimanāpataraṃ atiseṭṭhataranti attho. Paṇītataranti uttamataraṃ. Tena hīti uyyojanatthe nipāto. Savane uyyojento hi naṃ evamāha. Suṇohīti abhikkantatarañca paṇītatarañca sāmaññaphalaṃ suṇāti.
Sādhukaṃ manasikarohīti ettha pana sādhukaṃ sādhūti ekatthametaṃ. Ayañhi sādhu-saddo āyācanasampaṭicchanasampahaṃsanasundara daḷhīkammādīsu dissati. 『『Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetū』』tiādīsu (saṃ. ni. 4.95) hi āyācane dissati. 『『Sādhu, bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā』』tiādīsu (ma. ni. 3.86) sampaṭicchane. 『『Sādhu sādhu, sāriputtā』』tiādīsu (dī. ni. 3.349) sampahaṃsane.
『『Sādhu dhammaruci rājā, sādhu paññāṇavā naro;
Sādhu mittānamaddubbho, pāpassākaraṇaṃ sukha』』nti. (jā. 2.17.101);
Ādīsu sundare. 『『Tena hi, brāhmaṇa, suṇohi sādhukaṃ manasi karohī』』tiādīsu (a. ni.
"農夫"是指農民。"家中"是指在家中,"僅僅是家中最年長者"是指家庭主人的意思。"做有力的工作"是指做有力氣的工作的人。"增加穀物和財富"是指增加穀物和財富的人。 "少量"是指微小的,至少是稻米的細小部分。"享樂的聚集"是指享樂的財富。"巨大的"是指龐大的。就像放棄龐大的財富出家是困難的,"少量"的財富也是如此,故而說出這兩者的關係。然而,在奴僕的情況下,因為奴僕自己沒有依賴,反而是依賴於享樂的財富。因此,奴僕的財富歸主人所有,所以沒有享樂的獲取。親屬只是親屬的聚集。 優越的享樂的解釋 "確實,尊者,是否可以在此處看到其他法"並未說出。若問"為何如此",因為若如此說,佛陀在整夜中,或更長時間內,能夠用這樣的比喻來闡明所有的享樂。因此,即使佛陀的話語聽起來沒有極限,但思考其意義將是如此。於是,詢問特別的事情時說"絕對美好和絕對優越"。其中,"絕對美好"是指極其高尚、卓越的意思。"絕對優越"是指最優秀的。因此,"因此"是用來引導的詞。引導時如此說,"聽吧"是指絕對美好和絕對優越的享樂。 "適當地思考"在這裡是指適當地做出反應。"善"和"善良"是同一個意思。這裡的"善"這個詞出現在請求、接受、讚美、堅固的行為等方面。"尊者,善良的佛陀,能否簡要地教導法"等請求中可見。"善,尊者"是指那位出家人聽到佛陀的話后,欣然接受並贊同。"善,善"是指在薩利普塔等的情況中。 "善良的法王,善良的智者; 善良的朋友,做惡事的快樂。"(《本生經》2.17.101); 等同於優美的表達。"因此,婆羅門,聽吧,適當地思考。"等表述中。
5.192) sādhukasaddoyeva daḷhīkamme, āṇattiyantipi vuccati . Idhāpi assa ettheva daḷhīkamme ca āṇattiyañca veditabbo. Sundarepi vaṭṭati. Daḷhīkammatthena hi daḷhamimaṃ dhammaṃ suṇāhi, suggahitaṃ gaṇhanto. Āṇattiatthena mama āṇattiyā suṇāhi, sundaratthena sundaramimaṃ bhaddakaṃ dhammaṃ suṇāhīti evaṃ dīpitaṃ hoti.
Manasi karohīti āvajja, samannāharāti attho, avikkhittacitto hutvā nisāmehi, citte karohīti adhippāyo. Api cettha suṇohīti sotindriyavikkhepanivāraṇametaṃ. Sādhukaṃ manasi karohīti manasikāre daḷhīkammaniyojanena manindriyavikkhepanivāraṇaṃ. Purimañcettha byañjanavipallāsaggāhavāraṇaṃ, pacchimaṃ atthavipallāsaggāhavāraṇaṃ. Purimena ca dhammassavane niyojeti, pacchimena sutānaṃ dhammānaṃ dhāraṇūpaparikkhādīsu. Purimena ca sabyañjano ayaṃ dhammo, tasmā savanīyoti dīpeti . Pacchimena sattho, tasmā sādhukaṃ manasi kātabboti. Sādhukapadaṃ vā ubhayapadehi yojetvā yasmā ayaṃ dhammo dhammagambhīro ceva desanāgambhīro ca, tasmā suṇāhi sādhukaṃ, yasmā atthagambhīro ca paṭivedhagambhīro ca, tasmā sādhukaṃ manasi karohīti evaṃ yojanā veditabbā. Bhāsissāmīti sakkā mahārājāti evaṃ paṭiññātaṃ sāmaññaphaladesanaṃ vitthārato bhāsissāmi. 『『Desessāmī』』ti hi saṅkhittadīpanaṃ hoti. Bhāsissāmīti vitthāradīpanaṃ. Tenāha vaṅgīsatthero –
『『Saṅkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsati;
Sāḷikāyiva nigghoso, paṭibhānaṃ udīrayī』』ti. (saṃ. ni. 1.214);
Evaṃ vutte ussāhajāto hutvā – 『『evaṃ, bhante』』ti kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato paccassosi bhagavato vacanaṃ sampaṭicchi, paṭiggahesīti vuttaṃ hoti.
- Athassa bhagavā etadavoca, etaṃ avoca, idāni vattabbaṃ 『『idha mahārājā』』tiādiṃ sakalaṃ suttaṃ avocāti attho. Tattha idhāti desāpadese nipāto, svāyaṃ katthaci lokaṃ upādāya vuccati. Yathāha – 『『idha tathāgato loke uppajjatī』』ti. Katthaci sāsanaṃ yathāha – 『『idheva, bhikkhave, paṭhamo samaṇo, idha dutiyo samaṇo』』ti (a. ni. 4.241). Katthaci okāsaṃ. Yathāha –
『『Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato;
Punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisā』』ti. (dī. ni. 2.369);
Katthaci padapūraṇamattameva. Yathāha 『『idhāhaṃ, bhikkhave, bhuttāvī assaṃ pavārito』』ti (ma. ni.
5.192) "善"這個詞本身是堅固的,也被稱為"命令"。在這裡也應理解為堅固的行為和命令。即使美好也是適用的。因為在堅固的意義上,聽這個教法是堅固的,善地把握它。就命令的意義而言,聽我的命令是重要的,從美好的意義上聽這個美好的教法也是重要的,這樣就得以闡明。 "思考"是指關注、集中,意指心不散亂,專注於心中的事。即使在這裡也能聽到,聽覺的障礙被阻止了。"適當地思考"是指通過堅固的行為引導注意力,防止心的散亂。前者是指語言的誤解,後者是指意義的誤解。前者引導對法的聽聞,後者則是對聽到的法的保持和思考。前者是所有的表意,故而被稱為"可聽的"。後者是指意義,因此應適當地思考。通過兩者的結合,因這法是深邃的教法和深邃的教導,因此聽得適當,因其意義深邃和體驗深邃,所以應適當地思考。 "我將說"是指"我能夠,尊者",因此我將詳細講述一般利益的教導。"我將教導"是指簡要的闡明。 "我將說"是指詳細的闡述。因此,僧伽羅尊者說: "簡要地教導,詳細地闡述; 如同稻草的聲音,智慧的啓發。"(《增支部》1.214); 這樣說后,因而生起了勇氣——"如此,尊者"。因此,摩揭陀國的阿阇多王子接受了佛陀的話,欣然接納。 190. 然後,佛陀對他說:"這句話是要說的,這就是現在要說的:『在這裡,尊者』等整個教法。"在這裡的"在這裡"是指教導的地方,確實是從某個地方引出。正如所說:"在這裡,如來在世間出現。"在某處教法,如所說:"在這裡,僧人首先,第二個僧人。"在某處是指場所。正如所說: "在這裡站著的,具有神的存在的我; 再生也得到了,如此你們要知道,朋友。"(《大智度論》2.369); 在某處僅僅是字面上的填充。正如所說:"在這裡,我,尊者,曾經被供養。"(《中部經》)
1.30). Idha pana lokaṃ upādāya vuttoti veditabbo. Mahārājāti yathā paṭiññātaṃ desanaṃ desetuṃ puna mahārājāti ālapati. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『mahārāja imasmiṃ loke tathāgato uppajjati arahaṃ…pe… buddho bhagavā』』ti. Tattha tathāgatasaddo brahmajāle vutto. Arahantiādayo visuddhimagge vitthāritā. Loke uppajjatīti ettha pana lokoti – okāsaloko sattaloko saṅkhāralokoti tividho. Idha pana sattaloko adhippeto. Sattaloke uppajjamānopi ca tathāgato na devaloke, na brahmaloke, manussalokeva uppajjati. Manussalokepi na aññasmiṃ cakkavāḷe, imasmiṃyeva cakkavāḷe. Tatrāpi na sabbaṭṭhānesu, 『『puratthimāya disāya gajaṅgalaṃ nāma nigamo tassāparena mahāsālo, tato parā paccantimā janapadā orato majjhe, puratthimadakkhiṇāya disāya salaḷavatī nāma nadī. Tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe, dakkhiṇāya disāya setakaṇṇikaṃ nāma nigamo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe, pacchimāya disāya thūṇaṃ nāma brāhmaṇagāmo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe, uttarāya disāya usiraddhajo nāma pabbato, tato parā paccantimā janapadā orato majjhe』』ti evaṃ paricchinne āyāmato tiyojanasate, vitthārato aḍḍhateyyayojanasate, parikkhepato navayojanasate majjhimapadese uppajjati. Na kevalañca tathāgato, paccekabuddhā, aggasāvakā, asītimahātherā, buddhamātā, buddhapitā, cakkavattī rājā aññe ca sārappattā brāhmaṇagahapatikā etthevuppajjanti.
Tattha tathāgato sujātāya dinnamadhupāyāsabhojanato yāva arahattamaggo, tāva uppajjati nāma, arahattaphale uppanno nāma. Mahābhinikkhamanato vā yāva arahattamaggo. Tusitabhavanato vā yāva arahattamaggo. Dīpaṅkarapādamūlato vā yāva arahattamaggo, tāva uppajjati nāma, arahattaphale uppanno nāma. Idha sabbapaṭhamaṃ uppannabhāvaṃ sandhāya uppajjatīti vuttaṃ. Tathāgato loke uppanno hotīti ayañhettha attho.
So imaṃ lokanti so bhagavā imaṃ lokaṃ. Idāni vattabbaṃ nidasseti. Sadevakanti saha devehi sadevakaṃ. Evaṃ saha mārena samārakaṃ, saha brahmunā sabrahmakaṃ, saha samaṇabrāhmaṇehi sassamaṇabrāhmaṇiṃ. Pajātattā pajā, taṃ pajaṃ. Saha devamanussehi sadevamanussaṃ. Tattha sadevakavacanena pañca kāmāvacaradevaggahaṇaṃ veditabbaṃ. Samāraka – vacanena chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ. Sabrahmakavacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇaṃ. Sassamaṇabrāhmaṇīvacanena sāsanassa paccatthikapaccāmittasamaṇabrāhmaṇaggahaṇaṃ, samitapāpabāhitapāpasamaṇabrāhmaṇaggahaṇañca. Pajāvacanena sattalokaggahaṇaṃ. Sadevamanussavacanena sammutidevaavasesamanussaggahaṇaṃ. Evamettha tīhi padehi okāsalokena saddhiṃ sattaloko. Dvīhi pajāvasena sattalokova gahitoti veditabbo.
Aparo nayo, sadevakaggahaṇena arūpāvacaradevaloko gahito. Samārakaggahaṇena cha kāmāvacaradevaloko. Sabrahmakaggahaṇena rūpī brahmaloko. Sassamaṇabrāhmaṇādiggahaṇena catuparisavasena sammutidevehi vā saha manussaloko, avasesasabbasattaloko vā.
1.30) 這裡應該理解為從世界引出。"大王"是爲了按照承諾進行教導,再次稱呼"大王"。意思是:"大王,如來在這個世界上出現,是阿羅漢……佛陀世尊。"在這裡,"如來"一詞在《梵網經》中已經提到。"阿羅漢"等已在《清凈道論》中詳細闡述。"在世界上出現"中的"世界"有三種:空間世界、眾生世界、行為世界。這裡指的是眾生世界。如來出現在眾生世界,不在天界,不在梵天界,只在人間界。在人間界也不是在任何輪圍,而是在這個輪圍。即使在這裡,也不是在所有地方,而是在一個特定區域:"在東方有名為伽阇伽羅的城鎮,其西有大沙羅,再往外是邊遠地區,在中間;在東南方有名為沙羅瓦蒂的河流,再往外是邊遠地區,在中間;在南方有名為設多迦尼卡的城鎮,再往外是邊遠地區,在中間;在西方有名為杜恩的婆羅門村落,再往外是邊遠地區,在中間;在北方有名為烏西拉陀阇的山,再往外是邊遠地區,在中間"。即在長度三由旬,寬度半由旬,周長九由旬的中間地區出現。不僅如來,包括獨覺佛、首席弟子、八十大長老、佛母、佛父、轉輪王以及其他值得尊敬的婆羅門和居士都在這裡出現。 在這裡,如來從善生給予的蜂蜜粥開始,直到阿羅漢道,都稱為出現,在阿羅漢果中出現。或從大出離開始,直到阿羅漢道。或從兜率天宮開始,直到阿羅漢道。或從燈明佛足下開始,直到阿羅漢道,都稱為出現,在阿羅漢果中出現。這裡首先是指最初出現的狀態。如來在世界上出現,這就是其意義。 "他這個世界"是指世尊這個世界。現在要指出要說的內容。"有天"是指與天俱來。同樣,與魔俱來,與梵天俱來,與沙門婆羅門俱來。因為出生,所以是眾生。與天人俱來。在這裡,"有天"一詞應該理解為包括五種欲界天。"有魔"一詞包括第六慾界天。"有梵天"一詞包括梵天眾等。"有沙門婆羅門"一詞包括教法的對立面和敵對的沙門婆羅門,以及已降伏罪惡的沙門婆羅門。"眾生"一詞包括眾生世界。"有天人"一詞包括世俗天和其餘人類。這樣,通過三個詞語,與空間世界一起,包括了眾生世界。通過兩個詞語,只包括了眾生世界。 另一種解釋:通過"有天"一詞,包括無色界天;通過"有魔"一詞,包括六慾界天;通過"有梵天"一詞,包括色界梵天;通過"有沙門婆羅門"等詞,包括四種集會,或與世俗天一起的人間界,或包括其餘所有眾生世界。
Api cettha sadevakavacanena ukkaṭṭhaparicchedato sabbassa lokassa sacchikatabhāvamāha. Tato yesaṃ ahosi – 『『māro mahānubhāvo cha kāmāvacarissaro vasavattī, kiṃ sopi etena sacchikato』』ti, tesaṃ vimatiṃ vidhamanto 『『samāraka』』nti āha. Yesaṃ pana ahosi – 『『brahmā mahānubhāvo ekaṅguliyā ekasmiṃ cakkavāḷasahasse ālokaṃ pharati, dvīhi …pe… dasahi aṅgulīhi dasasu cakkavāḷasahassesu ālokaṃ pharati. Anuttarañca jhānasamāpattisukhaṃ paṭisaṃvedeti, kiṃ sopi sacchikato』』ti, tesaṃ vimatiṃ vidhamanto sabrahmakanti āha. Tato ye cintesuṃ – 『『puthū samaṇabrāhmaṇā sāsanassa paccatthikā, kiṃ tepi sacchikatā』』ti, tesaṃ vimatiṃ vidhamanto sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajanti āha. Evaṃ ukkaṭṭhukkaṭṭhānaṃ sacchikatabhāvaṃ pakāsetvā atha sammutideve avasesamanusse ca upādāya ukkaṭṭhaparicchedavasena sesasattalokassa sacchikatabhāvaṃ pakāsento sadevamanussanti āha. Ayamettha bhāvānukkamo.
Porāṇā panāhu sadevakanti devehi saddhiṃ avasesalokaṃ. Samārakanti mārena saddhiṃ avasesalokaṃ. Sabrahmakanti brahmehi saddhiṃ avasesalokaṃ. Evaṃ sabbepi tibhavūpage satte tīhākārehi tīsu padesu pakkhipitvā puna dvīhi padehi pariyādiyanto sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussanti āha. Evaṃ pañcahipi padehi tena tenākārena tedhātukameva pariyādinnanti.
Sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetīti ettha pana sayanti sāmaṃ aparaneyyo hutvā. Abhiññāti abhiññāya, adhikena ñāṇena ñatvāti attho. Sacchikatvāti paccakkhaṃ katvā, etena anumānādipaṭikkhepo kato hoti. Pavedetīti bodheti viññāpeti pakāseti.
So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ…pe… pariyosānakalyāṇanti so bhagavā sattesu kāruññataṃ paṭicca hitvāpi anuttaraṃ vivekasukhaṃ dhammaṃ deseti. Tañca kho appaṃ vā bahuṃ vā desento ādikalyāṇādippakārameva deseti. Ādimhipi, kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā deseti, majjhepi, pariyosānepi, kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā desetīti vuttaṃ hoti. Tattha atthi desanāya ādimajjhapariyosānaṃ, atthi sāsanassa. Desanāya tāva catuppadikāyapi gāthāya paṭhamapādo ādi nāma, tato dve majjhaṃ nāma, ante eko pariyosānaṃ nāma. Ekānusandhikassa suttassa nidānaṃ ādi, idamavocāti pariyosānaṃ, ubhinnamantarā majjhaṃ. Anekānusandhikassa suttassa paṭhamānusandhi ādi, ante anusandhi pariyosānaṃ, majjhe eko vā dve vā bahū vā majjhameva.
Sāsanassa pana sīlasamādhivipassanā ādi nāma. Vuttampi cetaṃ – 『『ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā』』ti (saṃ. ni. 5.369). 『『Atthi, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā』』ti evaṃ vutto pana ariyamaggo majjhaṃ nāma. Phalañceva nibbānañca pariyosānaṃ nāma. 『『Etadatthamidaṃ, brāhmaṇa, brahmacariyaṃ, etaṃ sāraṃ, etaṃ pariyosāna』』nti (ma. ni. 1.324) hi ettha phalaṃ pariyosānanti vuttaṃ. 『『Nibbānogadhaṃ hi, āvuso visākha, brahmacariyaṃ vussati, nibbānaparāyanaṃ nibbānapariyosāna』』nti (ma. ni.
Api cettha sadevakavacanena ukkaṭṭhaparicchedato sabbassa lokassa sacchikatabhāvamāha. Tato yesaṃ ahosi – "魔王是偉大的,六慾界的主宰,什麼他也能證得"時,針對他們的疑惑,稱之為"魔"。對於那些認為"梵天是偉大的,手指一根便能照耀千個輪迴,二根……十根手指照耀十個輪迴。無與倫比的禪定快樂,他也能證得"的人,針對他們的疑惑,稱之為"梵天"。接著思考的人說:"許多沙門婆羅門是教法的對立者,他們也能證得嗎"時,針對他們的疑惑,稱之為"沙門婆羅門"。這樣,通過揭示證得的狀態,接著以世俗天和其他眾生為基礎,通過界限的方式,說明其他眾生的證得狀態,稱之為"有天人"。這就是此處的意義。 古人則說"有天"是指與天神在一起的其他世界。 "魔"是指與魔在一起的其他世界。"梵天"是指與梵天在一起的其他世界。這樣,所有的三界眾生都以這三種方式被包含在這三個地方中,再通過兩個詞彙來概括"有沙門婆羅門"和"有天人"。這樣,五個詞彙以各自的方式涵蓋了眾生的確切狀態。 "自己證得並顯現"在這裡是指"自己"的意思,表示不應被遺忘。"證得"是指通過更深的智慧而知曉。"顯現"是指揭示、通知、說明。 他講述的法是最初的善法……最終的善法,因此世尊基於眾生的慈悲,講述無與倫比的獨處快樂的法。並且他在講述時,無論是少量還是大量,都是以最初的善法的方式進行講述。在最初、中心和最終,都是以善法、幸福和無過失的方式進行講述。這裡的講述包括了最初、中間和最終的教法,以及教法的教義。講述的內容是四種的,第一段是最初,接著兩段是中間,最後一段是最終。單一的關聯的教法的根源是最初,這就是最終,兩個中間的部分。多重關聯的教法的第一關聯是最初,最後的關聯是最終,中間可能是一個、兩個或多個。 教法的基礎是戒、定、慧等。儘管如此,有人說:"什麼是善法的最初?戒和正見非常清凈。"(《增支部》5.369)"確實,尊者,適中的修行是由如來所證得的",這樣說的高貴之道是中間的。果和涅槃是最終的。"這就是,婆羅門,梵行,這就是精華,這就是最終。"(《中部經》1.324)這裡的果是最終的。 "涅槃的歸處,友人維薩卡,梵行是興盛的,涅槃的歸處是涅槃的最終。"(《中部經》)
1.466) ettha nibbānaṃ pariyosānanti vuttaṃ. Idha desanāya ādimajjhapariyosānaṃ adhippetaṃ. Bhagavā hi dhammaṃ desento ādimhi sīlaṃ dassetvā majjhe maggaṃ pariyosāne nibbānaṃ dasseti. Tena vuttaṃ – 『『so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇa』』nti. Tasmā aññopi dhammakathiko dhammaṃ kathento –
『『Ādimhi sīlaṃ dasseyya, majjhe maggaṃ vibhāvaye;
Pariyosānamhi nibbānaṃ, esā kathikasaṇṭhitī』』ti.
Sātthaṃ sabyañjananti yassa hi yāgubhattaitthipurisādivaṇṇanānissitā desanā hoti, na so sātthaṃ deseti. Bhagavā pana tathārūpaṃ desanaṃ pahāya catusatipaṭṭhānādinissitaṃ desanaṃ deseti. Tasmā sātthaṃ desetīti vuccati. Yassa pana desanā ekabyañjanādiyuttā vā sabbaniroṭṭhabyañjanā vā sabbavissaṭṭhasabbaniggahītabyañjanā vā, tassa damiḷakirātasavarādimilakkhūnaṃ bhāsā viya byañjanapāripūriyā abhāvato abyañjanā nāma desanā hoti. Bhagavā pana –
『『Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ, garukaṃ lahukañca niggahītaṃ;
Sambandhavavatthitaṃ vimuttaṃ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo』』ti.
Evaṃ vuttaṃ dasavidhaṃ byañjanaṃ amakkhetvā paripuṇṇabyañjanameva katvā dhammaṃ deseti, tasmā sabyañjanaṃ dhammaṃ desetīti vuccati. Kevalaparipuṇṇanti ettha kevalanti sakalādhivacanaṃ. Paripuṇṇanti anūnādhikavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti sakalaparipuṇṇameva deseti, ekadesanāpi aparipuṇṇā natthīti. Upanetabbaapanetabbassa abhāvato kevalaparipuṇṇanti veditabbaṃ. Parisuddhanti nirupakkilesaṃ. Yo hi imaṃ dhammadesanaṃ nissāya lābhaṃ vā sakkāraṃ vā labhissāmīti deseti, tassa aparisuddhā desanā hoti. Bhagavā pana lokāmisanirapekkho hitapharaṇena mettābhāvanāya muduhadayo ullumpanasabhāvasaṇṭhitena cittena deseti. Tasmā parisuddhaṃ dhammaṃ desetīti vuccati.
Brahmacariyaṃ pakāsetīti ettha panāyaṃ brahmacariya-saddo dāne veyyāvacce pañcasikkhāpadasīle appamaññāsu methunaviratiyaṃ sadārasantose vīriye uposathaṅgesu ariyamagge sāsaneti imesvatthesu dissati.
『『Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ,
Kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
Iddhī jutī balavīriyūpapatti,
Idañca te nāga, mahāvimānaṃ.
Ahañca bhariyā ca manussaloke,
Saddhā ubho dānapatī ahumhā;
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi,
Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ,
Tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
Iddhī jutī balavīriyūpapatti,
Idañca me dhīra mahāvimāna』』nti. (jā. 2.17.1595);
Imasmiñhi puṇṇakajātake dānaṃ brahmacariyanti vuttaṃ.
『『Kena pāṇi kāmadado, kena pāṇi madhussavo;
Kena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhati.
Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo;
Tena me brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī』』ti. (pe. va. 275,277);
Imasmiṃ aṅkurapetavatthumhi veyyāvaccaṃ brahmacariyanti vuttaṃ. 『『Evaṃ, kho taṃ bhikkhave, tittiriyaṃ nāma brahmacariyaṃ ahosī』』ti (cūḷava. 311) imasmiṃ tittirajātake pañcasikkhāpadasīlaṃ brahmacariyanti vuttaṃ. 『『Taṃ kho pana me, pañcasikha, brahmacariyaṃ neva nibbidāya na virāgāya na nirodhāya…pe… yāvadeva brahmalokūpapattiyā』』ti (dī. ni.
1.466) 在這裡,涅槃被稱為最終。這裡指的是教導的最初、中間和最終。世尊在講法時,最初展示戒,中間展示道路,最終展示涅槃。因此有人說:"他講述的法最初是善的,中間是善的,最終是善的。"因此,另一位法師在講法時說: "最初展示戒,中間闡明道; 最終涅槃現,此乃說法則。" "有意義和有表意"是指那些依賴於粥、飯、男女等描述的講述,不是有意義的講述。世尊捨棄了這種講述,轉而講述基於四念處等的教導。因此被稱為有意義的講述。對於那些講述只涉及單一表意,或全部表意,或全部鬆散或全部緊密的表意,就像達羅毗荼、基拉特、沙瓦拉和米拉克庫等語言一樣,因缺乏表意的完整性,被稱為無表意的講述。世尊則: "鬆散和緊密,長短音節, 輕重音和鼻音, 關聯和確定,解脫, 十種表意智慧的分別。" 這樣說明了十種表意,未曾混淆,以完整的表意講述法,因此被稱為有表意的講述法。"完全"在這裡是指全部的意思。"完整"是指無缺無餘的意思。意思是完全完整地講述,沒有不完整的講述。由於沒有應該增加或減少的部分,應理解為完全完整。"清凈"是指無煩惱。那些爲了獲得利益或尊重而講述的人,其講述是不清凈的。世尊則以無世俗利益、慈悲的利益、慈愛修習的柔軟心態,以不受攪擾的心態講述。因此被稱為清凈地講述法。 "顯示梵行"中,這個"梵行"一詞在佈施、服務、五戒、無量心、不邪淫、知足、精進、布薩、聖道和教法等意義上都可見。 "你的誓言是什麼?梵行是什麼? 善行的果報是什麼? 神通、光輝、強大精進的獲得, 這是你的偉大宮殿。 我和妻子在人間, 都是有信仰的佈施者; 我的家成為水井, 沙門婆羅門得到滿足。 這是我的誓言,這是梵行, 善行的果報就是這樣; 神通、光輝、強大精進的獲得, 這是我的偉大宮殿。"(《本生經》2.17.1595) 在這個《布那卡本生經》中,佈施被稱為梵行。 "以何手給予慾望,以何手給予蜜? 以何梵行,功德在手中成就? 以此手給予慾望,以此手給予蜜; 以此梵行,功德在手中成就。"(《佩特瓦經》275,277) 在這個《安庫拉本生經》中,服務被稱為梵行。"比丘們,這就是所謂的鷓鴣梵行。"(《小部經》311)在這個《鷓鴣本生經》中,五戒被稱為梵行。"五支,這梵行不是爲了厭離,不是爲了離欲,不是爲了滅,……乃至爲了生梵天界。"(《長部經》)
2.329) imasmiṃ mahāgovindasutte catasso appamaññāyo brahmacariyanti vuttā. 『『Pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmā』』ti (ma. ni. 1.83) imasmiṃ sallekhasutte methunavirati brahmacariyanti vuttā.
『『Mayañca bhariyā nātikkamāma,
Amhe ca bhariyā nātikkamanti;
Aññatra tāhi brahmacariyaṃ carāma,
Tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare』』ti. (jā. 1.4.97);
Mahādhammapālajātake sadārasantoso brahmacariyanti vutto. 『『Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyaṃ caritā, tapassī sudaṃ homī』』ti (ma. ni. 1.155) lomahaṃsanasutte vīriyaṃ brahmacariyanti vuttaṃ.
『『Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;
Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī』』ti. (jā. 1.8.75);
Evaṃ nimijātake attadamanavasena kato aṭṭhaṅgiko uposatho brahmacariyanti vutto. 『『Idaṃ kho pana me, pañcasikha, brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya…pe… ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo』』ti (dī. ni. 2.329) mahāgovindasuttasmiṃyeva ariyamaggo brahmacariyanti vutto. 『『Tayidaṃ brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsita』』nti (dī. ni. 3.174) pāsādikasutte sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalasāsanaṃ brahmacariyanti vuttaṃ. Imasmimpi ṭhāne idameva brahmacariyanti adhippetaṃ. Tasmā brahmacariyaṃ pakāsetīti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ…pe… parisuddhaṃ. Evaṃ desento ca sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalasāsanaṃ brahmacariyaṃ pakāsetīti evamettha attho daṭṭhabbo. Brahmacariyanti seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtaṃ cariyaṃ. Brahmabhūtānaṃ vā buddhādīnaṃ cariyanti vuttaṃ hoti.
2.329) 在這個《大牛王子經》中提到四種小戒的梵行。 "他人將不會修行梵行,我們將在這裡修行梵行。"(《中部經》1.83)在這個《少量戒經》中提到禁慾的梵行。 "我和妻子不越界, 我們與妻子不越界; 除了她們,我們修行梵行, 因此我們的年輕人不會滅亡。"(《本生經》1.4.97) 在《大法護本生經》中提到以柔和心態修行的梵行。"我確實知道,舍利弗,修行四種的梵行,確實是修行者。"(《中部經》1.155)在《毛頭公經》中提到勇氣的梵行。 "以低劣的梵行,生於士族; 以中等的生於天界,至高的則得解脫。"(《本生經》1.8.75) 因此,在《尼米本生經》中提到以自我控制為基礎的八正道的梵行。"這是我,五支,修行的梵行,是爲了厭離、離欲、滅……這是高貴的八正道。"(《長部經》2.329)在《大牛王子經》中提到高貴的梵行。"這是梵行,具備神通、豐盈、廣泛、普遍,直到天人和人間都被很好地闡明。"(《長部經》3.174)在《華麗經》中提到三學所涵蓋的全部教法的梵行。在這個地方,這個梵行是指所指的。因此,講述梵行的內容是最初的善法……最終的清凈。這樣講述時,三學所涵蓋的全部教法的梵行被闡明,因此在這裡的意義應當被理解為。梵行是最上乘的,指的是修行于梵的行為。也可以理解為佛陀等的行為。
191.Taṃ dhammanti taṃ vuttappakārasampadaṃ dhammaṃ. Suṇāti gahapati vāti kasmā paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisati? Nihatamānattā, ussannattā ca. Yebhuyyena hi khattiyakulato pabbajitā jātiṃ nissāya mānaṃ karonti. Brāhmaṇakulā pabbajitā mante nissāya mānaṃ karonti. Hīnajaccakulā pabbajitā attano attano vijātitāya patiṭṭhātuṃ na sakkonti. Gahapatidārakā pana kacchehi sedaṃ muñcantehi piṭṭhiyā loṇaṃ pupphamānāya bhūmiṃ kasitvā tādisassa mānassa abhāvato nihatamānadappā honti. Te pabbajitvā mānaṃ vā dappaṃ vā akatvā yathābalaṃ sakalabuddhavacanaṃ uggahetvā vipassanāya kammaṃ karontā sakkonti arahatte patiṭṭhātuṃ. Itarehi ca kulehi nikkhamitvā pabbajitā nāma na bahukā, gahapatikāva bahukā. Iti nihatamānattā ussannattā ca paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisatīti.
Aññatarasmiṃ vāti itaresaṃ vā kulānaṃ aññatarasmiṃ. Paccājātoti patijāto. Tathāgate saddhaṃ paṭilabhatīti parisuddhaṃ dhammaṃ sutvā dhammassāmimhi tathāgate – 『『sammāsambuddho vata so bhagavā』』ti saddhaṃ paṭilabhati. Iti paṭisañcikkhatīti evaṃ paccavekkhati. Sambādho gharāvāsoti sacepi saṭṭhihatthe ghare yojanasatantarepi vā dve jāyampatikā vasanti, tathāpi nesaṃ sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhoyeva. Rajopathoti rāgarajādīnaṃ uṭṭhānaṭṭhānanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Āgamanapathotipi vadanti. Alagganaṭṭhena abbhokāso viyāti abbhokāso. Pabbajito hi kūṭāgāraratanapāsādadevavimānādīsu pihitadvāravātapānesu paṭicchannesu vasantopi neva laggati, na sajjati, na bajjhati. Tena vuttaṃ – 『『abbhokāso pabbajjā』』ti. Api ca sambādho gharāvāso kusalakiriyāya okāsābhāvato. Rajopatho asaṃvutasaṅkāraṭṭhānaṃ viya rajānaṃ kilesarajānaṃ sannipātaṭṭhānato. Abbhokāso pabbajjā kusalakiriyāya yathāsukhaṃ okāsasabbhāvato.
Nayidaṃsukaraṃ…pe… pabbajeyyanti etthāyaṃ saṅkhepakathā, yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ, caritabbaṃ ekadivasampi ca kilesamalena amalīnaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ . Saṅkhalikhitanti likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ. Idaṃ na sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṃ…pe… carituṃ, yaṃnūnāhaṃ kese ca massuñca ohāretvā kasāyarasapītatāya kāsāyāni brahmacariyaṃ carantānaṃ anucchavikāni vatthāni acchādetvā paridahitvā agārasmā nikkhamitvā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. Ettha ca yasmā agārassa hitaṃ kasivāṇijjādikammaṃ agāriyanti vuccati, tañca pabbajjāya natthi, tasmā pabbajjā anagāriyanti ñātabbā, taṃ anagāriyaṃ. Pabbajeyyanti paṭipajjeyyaṃ.
192-
"那法"是指所說的法的種種特性。為什麼首先提到居士?因為被壓制和被抬起的緣故。通常,出家者因出身于士族而以種姓為榮,出身于婆羅門家族的出家者則以咒語為榮。出身于低賤種姓的出家者無法以自身的種姓自立。居士的兒子們,即使在膝蓋上流汗,背上塗抹鹽,耕作花開的土地,因缺乏那樣的自尊,他們的自尊心被壓制了。因此,出家后,他們不再有自尊或自卑,依照自己的能力,完整地接受佛陀的教誨,修行觀察的功夫,能夠在阿羅漢果位上站穩。其他家族的出家者則不多,居士出家者則很多。因此,因被壓制和被抬起的緣故,首先提到了居士。 "在某個家族中"是指其他家族中的某個。在「再生」中是指再生。對如來產生信心,是指聽聞清凈的法,獲得對法的信心,稱之為「真正的正覺者」。因此,稱之為「自我反省」。"家庭"是指即使在六十個家中,或在一百個由兩個配偶居住的家中,仍然因缺乏自我意識而稱為家庭。 "王道"是指貪慾等的根源,正如大論所說。也有人說是來路。因不被束縛而如空中飛翔。出家者即使住在密閉的宮殿、寶塔、天神的宮殿等地方,門窗被封閉,仍然不被束縛,不受限制,不會被壓迫。因此說:"出家如空中飛翔"。此外,"家庭"因缺乏善行而被束縛。王道則如同不受控制的貪慾的根源。出家如空中飛翔,因善行而隨心所欲。 "這並不難……"這裡是概括的講述,因為這三學的梵行,即使在一天內完整地修行,因最後的心念而達到完全,修行一天即使清凈不染,因最後的心念而達到完全。 "寫下的"是指像書寫的標記,像洗凈的標記一樣應當修行。這在無家可歸者中並不容易,住在家中者更難以完全修行……因此,我說,若能將頭髮和毛髮剃去,因染上黃色的液體而穿上黃色的袈裟,修行梵行的人,若能遮蓋、保護這些衣物,離開家,出家成為無家者。這裡因為農民和商人的利益被稱為無家,而出家並不包含這些利益,因此應當知道出家是無家的,正是無家者。出家者應當修行。 192-
193.Appaṃ vāti sahassato heṭṭhā bhogakkhandho appo nāma hoti, sahassato paṭṭhāya mahā. Ābandhanaṭṭhena ñātiyeva ñātiparivaṭṭo. Sopi vīsatiyā heṭṭhā appo nāma hoti, vīsatiyā paṭṭhāya mahā. Pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti pātimokkhasaṃvarena samannāgato. Ācāragocarasampannoti ācārena ceva gocarena ca sampanno. Aṇumattesūti appamattakesu. Vajjesūti akusaladhammesu. Bhayadassāvīti bhayadassī. Samādāyāti sammā ādiyitvā. Sikkhati sikkhāpadesūti sikkhāpadesu taṃ taṃ sikkhāpadaṃ samādiyitvā sikkhati. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge vutto.
Kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena parisuddhājīvoti ettha ācāragocaraggahaṇeneva ca kusale kāyakammavacīkamme gahitepi yasmā idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ nāma na ākāse vā rukkhaggādīsu vā uppajjati, kāyavacīdvāresuyeva pana uppajjati; tasmā tassa uppattidvāradassanatthaṃ kāyakammavacīkammena samannāgato kusalenāti vuttaṃ. Yasmā pana tena samannāgato, tasmā parisuddhājīvo. Samaṇamuṇḍikaputtasuttantavasena (ma. ni. 2.260) vā evaṃ vuttaṃ. Tattha hi 『『katame ca, thapati, kusalā sīlā? Kusalaṃ kāyakammaṃ, kusalaṃ vacīkammaṃ, parisuddhaṃ ājīvampi kho ahaṃ thapati sīlasmiṃ vadāmī』』ti vuttaṃ. Yasmā pana tena samannāgato, tasmā parisuddhājīvoti veditabbo.
Sīlasampannoti brahmajāle vuttena tividhena sīlena samannāgato hoti. Indriyesu guttadvāroti manacchaṭṭhesu indriyesu pihitadvāro hoti. Satisampajaññena samannāgatoti abhikkante paṭikkantetiādīsu sattasu ṭhānesu satiyā ceva sampajaññena ca samannāgato hoti. Santuṭṭhoti catūsu paccayesu tividhena santosena santuṭṭho hoti.
Cūḷasīlavaṇṇanā
194-211. Evaṃ mātikaṃ nikkhipitvā anupubbena bhājento 『『kathañca, mahārāja, bhikkhu sīlasampanno hotī』』tiādimāha. Tattha idampissa hoti sīlasminti idampi assa bhikkhuno pāṇātipātā veramaṇi sīlasmiṃ ekaṃ sīlaṃ hotīti attho. Paccattavacanatthe vā etaṃ bhummaṃ. Mahāaṭṭhakathāyañhi idampi tassa samaṇassa sīlanti ayameva attho vutto. Sesaṃ brahmajāle vuttanayeneva veditabbaṃ. Idamassa hoti sīlasminti idaṃ assa sīlaṃ hotīti attho.
212.Na kutoci bhayaṃ samanupassati, yadidaṃ sīlasaṃvaratoti yāni asaṃvaramūlakāni bhayāni uppajjanti, tesu yaṃ idaṃ bhayaṃ sīlasaṃvarato bhaveyya, taṃ kutoci ekasaṃvaratopi na samanupassati. Kasmā? Saṃvarato asaṃvaramūlakassa bhayassa abhāvā. Muddhābhisittoti yathāvidhānavihitena khattiyābhisekena muddhani avasitto. Yadidaṃ paccatthikatoti yaṃ kutoci ekapaccatthikatopi bhayaṃ bhaveyya, taṃ na samanupassati. Kasmā? Yasmā nihatapaccāmitto. Ajjhattanti niyakajjhattaṃ, attano santāneti attho. Anavajjasukhanti anavajjaṃ aninditaṃ kusalaṃ sīlapadaṭṭhānehi avippaṭisārapāmojjapītipassaddhidhammehi pariggahitaṃ kāyikacetasikasukhaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho, mahārāja, bhikkhu sīlasampanno hotīti evaṃ nirantaraṃ vitthāretvā dassitena tividhena sīlena samannāgato bhikkhu sīlasampanno nāma hotīti sīlakathaṃ niṭṭhāpesi.
Indriyasaṃvarakathā
"小"是指在一千之下的財富,稱為小,從一千開始稱為大。就束縛而言,親屬如同親屬的圈子。即使在二十之下也稱為小,從二十開始稱為大。 "持戒者"是指以持戒為基礎。 "遵循行為"是指在行為和所處的環境中都具備。 "微小"是指微小的事物。 "惡法"是指不善的法。 "見恐懼"是指見到恐懼。 "掌握"是指正確地掌握。 "學習戒律"是指在戒律中逐一學習、掌握戒律。這裡是概述,詳細內容在《清凈道》中已述及。 "以身口意的善行而具備的清凈生計",在這裡因對行為和所處環境的把握而具備善的身口意,因而這被稱為清凈的生計。因為這種生計不會在空中或樹木等處產生,而僅在身體和語言的門戶中產生;因此,爲了顯示其產生的門戶,稱為「以身口意的善行而具備」。由於他具備這些,因此稱為清凈的生計。根據《沙門頭子經》中的說法(《中部經》2.260)也如此說。在那裡,「什麼是,國王,善的戒律?善的身行,善的口行,我稱國王的戒律為清凈的生計。」因此,由於他具備這些,因此應理解為清凈的生計。 "具備戒律"是指根據《梵網經》所說的三種戒律而具備。 "在感官上守護門戶"是指在心和感官等處守護門戶。 "具備正念和正知"是指在七個地方,如前進、後退等,具備正念和正知。 "滿足"是指在四種條件下具備三種滿足。 《小戒的說明》 194-211. 在放下這樣的綱要后,逐步說明「如何,國王,修行者具備戒律」之類的話。在那裡,這對他來說是戒律,意指這是修行者的第一戒:不殺生。因此,"這是對自身的戒律"。在《大論》中確實說這是修行者的戒律。其餘的應依照《梵網經》中的說法理解。這對他來說是戒律,意指這是他的戒律。 "他在任何地方都不見恐懼",即因持戒而產生的恐懼,若是那些根本沒有戒律的恐懼,若因持戒而產生的恐懼,在任何地方都不會見到。為什麼?因為沒有持戒的根本恐懼。 "被冠冕所加冕"是指以如法的方式被王子加冕。 "對立的"是指在任何地方若有對立的恐懼,便不會見到這種恐懼。為什麼?因為被壓制的對立者。 "內在"是指內心的安寧,意指自我調節。 "無過失的快樂"是指無過失、不被指責的善,因戒律的建立而獲得的身心的快樂。這樣,國王,修行者具備戒律,因而通過不斷的詳細闡述,顯示具備三種戒律的修行者,稱為具備戒律的修行者,從而結束戒律的討論。 "感官的守護討論"
- Indriyesu guttadvārabhājanīye cakkhunā rūpanti ayaṃ cakkhusaddo katthaci buddhacakkhumhi vattati, yathāha – 『『buddhacakkhunā lokaṃ volokesī』』ti (mahāva. 9). Katthaci sabbaññutaññāṇasaṅkhāte samantacakkhumhi, yathāha – 『『tathūpamaṃ dhammamayaṃ, sumedha, pāsādamāruyha samantacakkhū』』ti (mahāva. 8). Katthaci dhammacakkhumhi 『『virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādī』』ti (mahāva. 16) hi ettha ariyamaggattayapaññā. 『『Cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādī』』ti (mahāva. 15) ettha pubbenivāsādiñāṇaṃ paññācakkhūti vuccati. 『『Dibbena cakkhunā』』ti (ma. ni. 1.284) āgataṭṭhānesu dibbacakkhumhi vattati. 『『Cakkhuñca paṭicca rūpe cā』』ti ettha pasādacakkhumhi vattati. Idha panāyaṃ pasādacakkhuvohārena cakkhuviññāṇe vattati, tasmā cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvāti ayametthattho. Sesapadesu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge vuttaṃ. Abyāsekasukhanti kilesabyāsekavirahitattā abyāsekaṃ asammissaṃ parisuddhaṃ adhicittasukhaṃ paṭisaṃvedetīti.
Satisampajaññakathā
"在感官上守護的門戶"中,眼睛所見的色法,這裡的「眼」在某些地方指的是佛的眼,如所說:「以佛的眼觀察世間。」(《大論》9)在某些地方指的是全知覺的眼,如所說:「如是,智慧的法,善思者,登上全知的寶座。」(《大論》8)在某些地方指的是法的眼,如所說:「無染、無垢的法眼升起。」(《大論》16)這裡是指高貴的三明。"眼升起,智慧升起。"(《大論》15)這裡是指前生的知識,稱為智慧的眼。「以天眼」是指在所到之處的天眼。「因眼而見色」是指在此處的悅目之眼。這裡則是通過悅目之眼的表達,眼識的運作,因此通過眼識見到色法,這是這裡的意思。其他地方應當說的內容,皆在《清凈道》中已述及。 "無染的快樂"是指因沒有煩惱而無染的,所感受到的純凈的、超越心的快樂。 "正念和正知的討論"
- Satisampajaññabhājanīyamhi abhikkante paṭikkanteti ettha tāva abhikkantaṃ vuccati gamanaṃ, paṭikkantaṃ nivattanaṃ, tadubhayampi catūsu iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṃ abhiharanto abhikkamati nāma . Paṭinivattanto paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṃ purato onāmento abhikkamati nāma, pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāya nisinnakova āsanassa purimaaṅgābhimukho saṃsaranto abhikkamati nāma, pacchimaaṅgapadesaṃ paccāsaṃsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjanepi eseva nayo.
Sampajānakārī hotīti sampajaññena sabbakiccakārī. Sampajaññameva vā kārī. So hi abhikkantādīsu sampajaññaṃ karoteva. Na katthaci sampajaññavirahito hoti. Tattha sātthakasampajaññaṃ, sappāyasampajaññaṃ, gocarasampajaññaṃ asammohasampajaññanti catubbidhaṃ sampajaññaṃ. Tattha abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā – 『『kinnu me ettha gatena attho atthi natthī』』ti atthānatthaṃ pariggahetvā atthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Tattha ca atthoti cetiyadassanabodhisaṅghatheraasubhadassanādivasena dhammato vuḍḍhi. Cetiyaṃ vā bodhiṃ vā disvāpi hi buddhārammaṇaṃ, saṅghadassanena saṅghārammaṇaṃ, pītiṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. There disvā tesaṃ ovāde patiṭṭhāya, asubhaṃ disvā tattha paṭhamajjhānaṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. Tasmā etesaṃ dassanaṃ sātthakanti vuttaṃ. Keci pana āmisatopi vuḍḍhi atthoyeva, taṃ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattāti vadanti.
Tasmiṃ pana gamane sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ. Seyyathidaṃ – cetiyadassanaṃ tāva sātthakaṃ, sace pana cetiyassa mahāpūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti, attano vibhavānurūpā itthiyopi purisāpi alaṅkatapaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti. Tatra cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho hoti, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhane moho uppajjati, kāyasaṃsaggāpattiṃ vā āpajjati. Jīvitabrahmacariyānaṃ vā antarāyo hoti, evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti. Vuttappakāraantarāyābhāve sappāyaṃ. Bodhidassanepi eseva nayo. Saṅghadassanampi sātthaṃ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṃ kāretvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ karontesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto ceva antarāyo ca hoti, evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti. Antarāyābhāve sappāyaṃ. Mahāparisaparivārānaṃ therānaṃ dassanepi eseva nayo.
在正念和正知的討論中,關於前進和後退,首先,"前進"是指行走,"後退"是指返回,這兩者在四種姿勢中都可以找到。在行走時,向前推進身體稱為前進。返回時稱為後退。即使站立不動,向前傾斜身體也稱為前進,向後移動身體稱為後退。坐著時,面向座位前部移動身體稱為前進,面向座位後部移動身體稱為後退。躺下時也是同樣的道理。 "正知行動"是指以正知做所有的事情。或者說是正知的行動。他在前進等過程中始終保持正知。在任何情況下都不會失去正知。這裡有四種正知:有意義的正知、適宜的正知、行走範圍的正知和不迷惑的正知。 在前進的心生起時,不僅僅是行走,而是考慮"在這裡行走是否有意義",這種對意義的把握稱為有意義的正知。這裡的"意義"是指看到佛塔、菩提樹、僧伽長老、不凈等方面的法的增長。即使看到佛塔或菩提樹,以佛為緣;看到僧伽,以僧伽為緣,產生喜悅,觀察其滅壞,可以證得阿羅漢果。看到長老並遵循其教導,看到不凈並生起初禪,觀察其滅壞,可以證得阿羅漢果。因此說這些看見是有意義的。有些人認為物質上的增長也是意義,因為依靠它可以支援梵行。 在行走時,考慮適宜與不適宜,稱為適宜的正知。例如,看佛塔是有意義的。但如果在佛塔大供養時,十到十二由旬外聚集人群,男女都裝扮得體面,在那裡,對可意的對象會生起貪,對不可意的對象會生起瞋,在不平等中會生起癡,可能會發生身體接觸的過失,或者會妨礙梵行和生命,這樣的地方就不適宜。沒有上述障礙時則為適宜。看菩提樹也是同樣的道理。看僧伽也是有意義的。如果在村內建大廳,人們整夜聽法,會發生類似的人群聚集和障礙,這樣的地方就不適宜。沒有障礙時則為適宜。看大眾圍繞的長老也是同樣的道理。
Asubhadassanampi sātthaṃ, tadatthadīpanatthañca idaṃ vatthu – eko kira daharabhikkhu sāmaṇeraṃ gahetvā dantakaṭṭhatthāya gato. Sāmaṇero maggā okkamitvā purato gacchanto asubhaṃ disvā paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tīṇi phalāni sacchikatvā uparimaggatthāya kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā aṭṭhāsi. Daharo taṃ apassanto sāmaṇerāti pakkosi. So 『mayā pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhunā saddhiṃ dve kathā nāma na kathitapubbā. Aññasmimpi divase upari visesaṃ nibbattessāmī』ti cintetvā kiṃ, bhanteti paṭivacanamadāsi. 『Ehī』ti ca vutte ekavacaneneva āgantvā, 『bhante, iminā tāva maggeneva gantvā mayā ṭhitokāse muhuttaṃ puratthābhimukho ṭhatvā olokethā』ti āha. So tathā katvā tena pattavisesameva pāpuṇi. Evaṃ ekaṃ asubhaṃ dvinnaṃ janānaṃ atthāya jātaṃ. Evaṃ sātthampi panetaṃ purisassa mātugāmāsubhaṃ asappāyaṃ, mātugāmassa ca purisāsubhaṃ asappāyaṃ, sabhāgameva sappāyanti evaṃ sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ nāma.
看不凈也是有意義的。爲了闡明其意義,有這樣一個故事:據說,一位年輕比丘帶著一位沙彌去取牙木。沙彌在路上走時,看到前方有不凈,生起初禪,以此為基礎,觀察諸行的生滅,證得三種果位,爲了更高的道路,把禪定對像把握住就站住了。年輕比丘沒看到沙彌就呼喚他。沙彌說:"從我出家的那天起,我還從未與比丘交談過。在另一天,我將獲得更高的成就。"當被問"什麼事"時,他回答。當被說"來"時,他只用一個詞就到來,說:"尊者,請讓我在這條路上走,站在一個地方,面向東方站一會兒,請觀察。"他這樣做后,就獲得了特殊的成就。這樣,一個不凈為兩個人帶來了利益。這樣,對男性來說,看女性的不凈是不適宜的,對女性來說,看男性的不凈也是不適宜的,只有相同的性別才適宜。這就是適宜的正知,稱為適宜的正知。
Evaṃ pariggahitasātthakasappāyassa pana aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano cittaruciyaṃ kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocaraṃ uggahetvā bhikkhācāragocare taṃ gahetvāva gamanaṃ gocarasampajaññaṃ nāma. Tassāvibhāvanatthaṃ idaṃ catukkaṃ veditabbaṃ –
Idhekacco bhikkhu harati, na paccāharati; ekacco paccāharati, na harati; ekacco pana neva harati, na paccāharati; ekacco harati ca, paccāharati cāti. Tattha yo bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya ca āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetvā tathā rattiyā paṭhamayāme, majjhimayāme seyyaṃ kappetvā pacchimayāmepi nisajjacaṅkamehi vītināmetvā pageva cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā bodhirukkhe udakaṃ āsiñcitvā, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paccupaṭṭhapetvā ācariyupajjhāyavattādīni sabbāni khandhakavattāni samādāya vattati. So sarīraparikammaṃ katvā senāsanaṃ pavisitvā dve tayo pallaṅke usumaṃ gāhāpento kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitvā bhikkhācāravelāyaṃ uṭṭhahitvā kammaṭṭhānasīseneva pattacīvaramādāya senāsanato nikkhamitvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova cetiyaṅgaṇaṃ gantvā, sace buddhānussatikammaṭṭhānaṃ hoti, taṃ avissajjetvāva cetiyaṅgaṇaṃ pavisati. Aññaṃ ce kammaṭṭhānaṃ hoti, sopānamūle ṭhatvā hatthena gahitabhaṇḍaṃ viya taṃ ṭhapetvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā cetiyaṅgaṇaṃ āruyha, mahantaṃ cetiyaṃ ce, tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditabbaṃ. Khuddakaṃ cetiyaṃ ce, tatheva padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditabbaṃ. Cetiyaṃ vanditvā bodhiyaṅgaṇaṃ pattenāpi buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccākāraṃ dassetvā bodhi vanditabbā. So evaṃ cetiyañca bodhiñca vanditvā paṭisāmitaṭṭhānaṃ gantvā paṭisāmitabhaṇḍakaṃ hatthena gaṇhanto viya nikkhittakammaṭṭhānaṃ gahetvā gāmasamīpe kammaṭṭhānasīseneva cīvaraṃ pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Atha naṃ manussā disvā ayyo no āgatoti paccuggantvā pattaṃ gahetvā āsanasālāya vā gehe vā nisīdāpetvā yāguṃ datvā yāva bhattaṃ na niṭṭhāti, tāva pāde dhovitvā telena makkhetvā purato te nisīditvā pañhaṃ vā pucchanti, dhammaṃ vā sotukāmā honti. Sacepi na kathāpenti, janasaṅgahatthaṃ dhammakathā nāma kātabbā yevāti aṭṭhakathācariyā vadanti. Dhammakathā hi kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi, tasmā kammaṭṭhānasīseneva dhammakathaṃ kathetvā kammaṭṭhānasīseneva āhāraṃ paribhuñjitvā anumodanaṃ katvā nivattiyamānehipi manussehi anugatova gāmato nikkhamitvā tattha te nivattetvā maggaṃ paṭipajjati.
Atha naṃ puretaraṃ nikkhamitvā bahigāme katabhattakiccā sāmaṇeradaharabhikkhū disvā paccuggantvā pattacīvaramassa gaṇhanti. Porāṇakabhikkhū kira amhākaṃ upajjhāyo ācariyoti na mukhaṃ oloketvā vattaṃ karonti, sampattaparicchedeneva karonti. Te taṃ pucchanti – 『『bhante, ete manussā tumhākaṃ kiṃ honti, mātipakkhato sambandhā pitipakkhato』』ti? Kiṃ disvā pucchathāti? Tumhesu etesaṃ pemaṃ bahumānanti. Āvuso, yaṃ mātāpitūhipi dukkaraṃ, taṃ ete amhākaṃ karonti, pattacīvarampi no etesaṃ santakameva, etesaṃ ānubhāvena neva bhaye bhayaṃ, na chātake chātakaṃ jānāma. Īdisā nāma amhākaṃ upakārino natthīti tesaṃ guṇe kathento gacchati. Ayaṃ vuccati harati na paccāharatīti.
這樣,關於適宜的正知,有三十個修行處,抓住自己心所樂於的修行處,依靠乞食的修行處,稱為行走的適宜正知。爲了闡明這一點,有以下四種情況: 有的比丘只前進,不後退;有的比丘只後退,不前進;有的比丘既不前進,也不後退;有的比丘既前進又後退。在這裡,若比丘在白天和坐下時,通過應避免的法凈化心,晚上在初時、中時、晚時適當安排,最後在坐下行走中度過,像是向佛塔、菩提樹灑水,準備飲水,安排師父、上師等所有的戒律。比丘完成身體的準備后,進入臥處,抓住兩個或三個坐墊,溫暖身體,依止修行處,到了乞食的時間,起身帶著修行處的心,拿著乞食衣,走出臥處,心中想著修行處,走向佛塔;如果是念佛的修行處,就不放棄,直接進入佛塔。如果是其他的修行處,就在臺階上站著,像抓住手中的物品一樣放下,抓住佛的歡喜,攀上佛塔,如果是大的佛塔,就圍繞三圈,在四個地方禮拜。如果是小的佛塔,也如是圍繞三圈,在八個地方禮拜。禮拜佛塔后,像是向佛陀顯現一樣,向菩提樹禮拜。如此禮拜佛塔和菩提樹后,走向安住處,像是用手抓住安住的物品一樣,拿著放下的修行處,穿上袈裟走進村莊。然後人們看到他,稱呼他為「尊者」,迎接他,拿著他的乞食碗,讓他坐在禮堂或家中,給他粥,直到飯食結束,他洗腳,塗油,坐在前面,向他提問,或是希望聽法。如果他們不說話,爲了聚集人群,必須講法。因為講法是從修行處解脫出來的,所以他便以修行處為主,講法,享用修行處的食物,讚歎之後,便離開村莊,走出村莊。 然後他在出村之前,看到外村的沙彌和年輕比丘,便迎接他們,抓住他的乞食碗。古代的比丘們似乎沒有看著面孔,而是根據情況行事。他們詢問他:「尊者,這些人對你們是什麼關係,是母親的親屬,還是父親的親屬?」看到了什麼而詢問?你們對他們的感情很深厚。朋友們,母親和父親所難以做的,他們為我們做了,乞食碗也不屬於他們,他們的影響下,沒有恐懼,沒有對小鳥的瞭解。這樣的朋友,我們沒有,講述他們的優點。他被稱為「只前進而不後退」。
Yassa pana pageva vuttappakāraṃ vattapaṭipattiṃ karontassa kammajatejodhātu pajjalati, anupādinnakaṃ muñcitvā upādinnakaṃ gaṇhāti, sarīrato sedā muñcanti, kammaṭṭhānaṃ vīthiṃ nārohati, so pageva pattacīvaramādāya vegasā cetiyaṃ vanditvā gorūpānaṃ nikkhamanavelāyameva gāmaṃ yāgubhikkhāya pavisitvā yāguṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā pivati, athassa dvattikkhattuṃ ajjhoharaṇamatteneva kammajatejodhātu upādinnakaṃ muñcitvā anupādinnakaṃ gaṇhāti, ghaṭasatena nhāto viya tejodhātu pariḷāhanibbānaṃ patvā kammaṭṭhānasīsena yāguṃ paribhuñjitvā pattañca mukhañca dhovitvā antarābhatte kammaṭṭhānaṃ manasikatvā avasesaṭṭhāne piṇḍāya caritvā kammaṭṭhānasīsena āhārañca paribhuñjitvā tato paṭṭhāya poṅkhānupoṅkhaṃ upaṭṭhahamānaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā āgacchati, ayaṃ vuccati paccāharatina haratīti. Edisā ca bhikkhū yāguṃ pivitvā vipassanaṃ ārabhitvā buddhasāsane arahattappattā nāma gaṇanapathaṃ vītivattā. Sīhaḷadīpeyeva tesu tesu gāmesu āsanasālāyaṃ vā na taṃ āsanamatthi, yattha yāguṃ pivitvā arahattappattā bhikkhū natthīti.
Yo pana pamādavihārī hoti, nikkhittadhuro sabbavattāni bhinditvā pañcavidhacetokhīlavinibandhacitto viharanto – 『『kammaṭṭhānaṃ nāma atthī』』ti saññampi akatvā gāmaṃ piṇḍāya pavisitvā ananulomikena gihisaṃsaggena saṃsaṭṭho caritvā ca bhuñjitvā ca tuccho nikkhamati, ayaṃ vuccati neva harati na paccāharatīti.
Yo panāyaṃ – 『『harati ca paccāharati cā』』ti vutto, so gatapaccāgatavattavaseneva veditabbo. Attakāmā hi kulaputtā sāsane pabbajitvā dasapi vīsampi tiṃsampi cattālīsampi paññāsampi satampi ekato vasantā katikavattaṃ katvā viharanti, 『『āvuso, tumhe na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na jīvikāpakatā pabbajitā, dukkhā muccitukāmā panettha pabbajitā, tasmā gamane uppannakilesaṃ gamaneyeva niggaṇhatha, tathā ṭhāne, nisajjāya, sayane uppannakilesaṃ sayaneva niggaṇhathā』』ti.
Te evaṃ katikavattaṃ katvā bhikkhācāraṃ gacchantā aḍḍhausabhausabhaaḍḍhagāvutagāvutantaresu pāsāṇā honti, tāya saññāya kammaṭṭhānaṃ manasikarontāva gacchanti. Sace kassaci gamane kileso uppajjati, tattheva naṃ niggaṇhāti. Tathā asakkonto tiṭṭhati, athassa pacchato āgacchantopi tiṭṭhati. So 『『ayaṃ bhikkhu tuyhaṃ uppannavitakkaṃ jānāti, ananucchavikaṃ te eta』』nti attānaṃ paṭicodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā tattheva ariyabhūmiṃ okkamati; tathā asakkonto nisīdati. Athassa pacchato āgacchantopi nisīdatīti soyeva nayo. Ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontopi taṃ kilesaṃ vikkhambhetvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova gacchati, na kammaṭṭhānavippayuttena cittena pādaṃ uddharati, uddharati ce, paṭinivattitvā purimapadesaṃyeva eti. Ālindakavāsī mahāphussadevatthero viya.
對於那個已經按照前面所說的方式行事的人,業的火界已經燃燒,捨棄了非執取的,抓住了執取的,從身體上流出汗水,未能攀登修行處的道路,他提前拿起乞食碗和袈裟,迅速禮拜佛塔,在牛出來的時間進入村莊乞粥,得到粥後去禮堂喝。僅僅喝了兩三口,業的火界就捨棄了執取,抓住了非執取,就像洗了一百個罐子一樣,火界得到了熄滅,以修行處的心喝粥,洗臉和碗,在中午時分思考修行處,在剩餘的地方乞食,以修行處的心享用食物,從此以後,不斷地抓住越來越近的修行處而來,這被稱為"後退而不前進"。這樣的比丘喝了粥,開始觀察,在佛陀的教法中證得阿羅漢果,已經超越了數量的範疇。在錫蘭島(斯里蘭卡)的各個村莊的禮堂里,沒有那個座位,沒有喝了粥就證得阿羅漢果的比丘。 凡是放逸的人,放棄了責任,破壞了所有的戒律,住在五種心的障礙中,既沒有想到"有修行處",就進入村莊乞食,與不適當的在家人交往,吃喝后空空地離開,這被稱為"既不前進也不後退"。 關於"前進又後退"的人,應該根據來去的儀軌來理解。因為有志者出家后,十人、二十人、三十人、四十人、五十人、一百人聚在一起,制定共同的規則:"朋友們,你們不是爲了債務、恐懼或生計而出家,而是爲了想要擺脫痛苦而出家,所以要在行走時制止生起的煩惱,在站立、坐下、躺臥時也要制止生起的煩惱。" 他們這樣制定共同規則,在乞食時走在半由旬到一由旬之間的石頭上,帶著這種意識,思考修行處而行走。如果有人在行走時生起煩惱,就在那裡制止。如果無法制止,就站住。即使後面有人走來,他也站住。他譴責自己:"這位比丘知道你生起的妄想,這對你不合適。"增長觀察,直接進入聖者的境界;如果無法進入,就坐下。即使後面有人走來,他也坐下。對於無法進入聖者境界的人,暫時壓制煩惱,思考修行處而行走,不用與修行處無關的心抬腳。如果抬腳,就返回原來的地方。就像住在阿林達卡的大長老普薩那樣。
So kira ekūnavīsativassāni gatapaccāgatavattaṃ pūrento eva vihāsi, manussāpi addasaṃsu antarāmagge kasantā ca vapantā ca maddantā ca kammāni ca karontā theraṃ tathāgacchantaṃ disvā – 『『ayaṃ thero punappunaṃ nivattitvā gacchati, kinnu kho maggamūḷho, udāhu kiñci pamuṭṭho』』ti samullapanti. So taṃ anādiyitvā kammaṭṭhānayuttacitteneva samaṇadhammaṃ karonto vīsativassabbhantare arahattaṃ pāpuṇi, arahattappattadivase cassa caṅkamanakoṭiyaṃ adhivatthā devatā aṅgulīhi dīpaṃ ujjāletvā aṭṭhāsi. Cattāropi mahārājāno sakko ca devānamindo brahmā ca sahampati upaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Tañca obhāsaṃ disvā vanavāsī mahātissatthero taṃ dutiyadivase pucchi – 『『rattibhāge āyasmato santike obhāso ahosi, kiṃ so obhāso』』ti? Thero vikkhepaṃ karonto obhāso nāma dīpobhāsopi hoti, maṇiobhāsopīti evamādimāha. Tato 『paṭicchādetha tumhe』ti nibaddho 『āmā』ti paṭijānitvā ārocesi. Kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya ca.
Sopi kira gatapaccāgatavattaṃ pūrento – paṭhamaṃ tāva bhagavato mahāpadhānaṃ pūjessāmīti sattavassāni ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāsi. Puna soḷasavassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā arahattaṃ pāpuṇi. So kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto, viyuttena uddhaṭe paṭinivattento gāmasamīpaṃ gantvā 『『gāvī nu pabbajito nū』』ti āsaṅkanīyapadese ṭhatvā cīvaraṃ pārupitvā kacchakantarato udakena pattaṃ dhovitvā udakagaṇḍūsaṃ karoti. Kiṃ kāraṇā? Mā me bhikkhaṃ dātuṃ vā vandituṃ vā āgate manusse 『dīghāyukā hothā』ti vacanamattenāpi kammaṭṭhānavikkhepo ahosīti. 『『Ajja, bhante, katimī』』ti divasaṃ vā bhikkhugaṇanaṃ vā pañhaṃ vā pucchito pana udakaṃ gilitvā āroceti. Sace divasādīni pucchakā na honti, nikkhamanavelāya gāmadvāre niṭṭhubhitvāva yāti.
Kalambatitthavihāre vassūpagatā paññāsabhikkhū viya ca. Te kira āsaḷhipuṇṇamāyaṃ katikavattaṃ akaṃsu – 『『arahattaṃ appatvā aññamaññaṃ nālapissāmā』』ti, gāmañca piṇḍāya pavisantā udakagaṇḍūsaṃ katvā pavisiṃsu. Divasādīsu pucchitesu vuttanayeneva paṭipajjiṃsu. Tattha manussā niṭṭhubhanaṃ disvā jāniṃsu – 『『ajjeko āgato, ajja dve』』ti. Evañca cintesuṃ – 『『kinnu kho ete amhehiyeva saddhiṃ na sallapanti, udāhu aññamaññampi. Sace aññamaññampi na sallapanti, addhā vivādajātā bhavissanti. Etha ne aññamaññaṃ khamāpessāmā』』ti, sabbe vihāraṃ gantvā paññāsāya bhikkhūsu dvepi bhikkhū ekokāse nāddasaṃsu. Tato yo tesu cakkhumā puriso, so āha – 『『na bho kalahakārakānaṃ vasanokāso īdiso hoti, susammaṭṭhaṃ cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇaṃ, sunikkhittā sammajjaniyo, sūpaṭṭhapitaṃ pānīyaṃ paribhojanīya』』nti, te tatova nivattā. Tepi bhikkhū anto temāseyeva arahattaṃ patvā mahāpavāraṇāya visuddhipavāraṇaṃ pavāresuṃ.
據說他在經歷了十九年之後,繼續修行,眾人也在路中看見他,正在耕作、播種、收割等,看到長老如是前行,便議論道:「這位長老反覆地往返,他究竟迷失了方向,還是有什麼放下的東西?」他對此不以為意,憑著與修行處相關的心修行,經過二十年後證得阿羅漢果,在證得阿羅漢果的那一天,天神們在他的行走路徑上點亮了燈光。四位大王,薩迦(天帝)和天神們、梵天和薩漢帕提(天神)都來侍奉他。看到那光輝,森林中的大長老提薩也在第二天詢問:「在夜晚,尊者的身邊有光輝,這是何光輝?」長老回答說:「光輝是指燈光的光輝,也可以是寶石的光輝。」隨後,他被要求:「請你們遮住它。」並答應了。 他也在經歷了往返之後,最初打算供奉佛陀的偉大修行,專注於七年,只在特定的地方行走。然後又經過十六年,完成了往返,證得了阿羅漢果。他憑著與修行處相關的心抬起腳,放下心去到村莊,站在「你是否出家了」的地方,穿上袈裟,洗凈乞食碗,準備好水。為什麼這樣做?因為不想讓來的人因「愿你長壽」這句話而打擾到修行。今天,尊者,問我有多少個乞食的日子,喝水后便告知。如果白天沒有人問,就在出門時默默離開村莊。 在卡蘭巴提寺,像五十位比丘那樣,進入雨季。他們在阿薩利普納日製定了共同的規則:「在沒有證得阿羅漢果之前,我們不會相互交談。」進入村莊乞食時,洗凈乞食碗后便進入。白天詢問時,他們按所說的去做。在那裡,看到人們的靜默,便意識到:「今天來了一個,今天來了兩位。」他們思考道:「這究竟是什麼,他們為何不與我們交談,還是彼此之間?如果彼此之間不交談,恐怕會引發爭執。我們會互相寬恕。」於是,大家都去寺院,五十位比丘中沒有看到兩個比丘。於是其中一位聰明人說道:「對於那些爭吵的人,居住的地方不應如此,應該是整潔的佛塔、菩提樹,良好的洗滌,準備好的飲水。」於是他們就這樣返回了。那些比丘也在這幾個月內證得了阿羅漢果,準備進行大清凈的儀式。
Evaṃ kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya, kalambatitthavihāre vassūpagatabhikkhū viya ca kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto gāmasamīpaṃ gantvā udakagaṇḍūsaṃ katvā vīthiyo sallakkhetvā, yattha surāsoṇḍadhuttādayo kalahakārakā caṇḍahatthiassādayo vā natthi, taṃ vīthiṃ paṭipajjati. Tattha ca piṇḍāya caramāno na turitaturito viya javena gacchati. Na hi javena piṇḍapātiyadhutaṅgaṃ nāma kiñci atthi. Visamabhūmibhāgappattaṃ pana udakasakaṭaṃ viya niccalo hutvā gacchati. Anugharaṃ paviṭṭho ca dātukāmaṃ vā adātukāmaṃ vā sallakkhetvā tadanurūpaṃ kālaṃ āgamento bhikkhaṃ paṭilabhitvā ādāya antogāme vā bahigāme vā vihārameva vā āgantvā yathā phāsuke patirūpe okāse nisīditvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto āhāre paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhapetvā akkhabbhañjana – vaṇalepanaputtamaṃsūpamavasena paccavekkhanto aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhāreti, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya…pe… bhuttāvī ca udakakiccaṃ katvā muhuttaṃ bhattakilamathaṃ paṭippassambhetvā yathā purebhattaṃ, evaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ pacchimayāmañca kammaṭṭhānameva manasi karoti, ayaṃ vuccati harati ca paccāharati cāti.
Idaṃ pana haraṇapaccāharaṇasaṅkhātaṃ gatapaccāgatavattaṃ pūrento yadi upanissayasampanno hoti, paṭhamavaye eva arahattaṃ pāpuṇāti. No ce paṭhamavaye pāpuṇāti, atha majjhimavaye; no ce majjhimavaye pāpuṇāti, atha maraṇasamaye; no ce maraṇasamaye pāpuṇāti, atha devaputto hutvā; no ce devaputto hutvā pāpuṇāti, anuppanne buddhe nibbatto paccekabodhiṃ sacchikaroti. No ce paccekabodhiṃ sacchikaroti, atha buddhānaṃ sammukhībhāve khippābhiñño hoti; seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo mahāpañño vā, seyyathāpi thero sāriputto mahiddhiko vā, seyyathāpi thero mahāmoggallāno dhutavādo vā, seyyathāpi thero mahākassapo dibbacakkhuko vā, seyyathāpi thero anuruddho vinayadharo vā, seyyathāpi thero upāli dhammakathiko vā, seyyathāpi thero puṇṇo mantāṇiputto āraññiko vā, seyyathāpi thero revato bahussuto vā, seyyathāpi thero ānando bhikkhākāmo vā, seyyathāpi thero rāhulo buddhaputtoti. Iti imasmiṃ catukke yvāyaṃ harati ca paccāharati ca, tassa gocarasampajaññaṃ sikhāpattaṃ hoti.
就像住在卡拉瓦利曼達(Kālavallimaṇḍapa)的偉大長老那樣,像在卡蘭巴提寺(Kalambatittha)度過雨季的比丘一樣,憑著與修行處相關的心抬起腳,走向村莊,洗凈乞食碗,觀察道路,那裡沒有酒鬼、爭吵者、憤怒的象馬等,便走上那條路。在那裡乞食時,他並不像急速奔跑那樣快速行走。因為乞食的修行並沒有什麼快的可言。他如同在不平的土地上穩穩地走著,像是坐在水車上,穩穩而行。進入村莊時,觀察是想給還是不想給,適時地乞食,接受後進入內村、外村或寺院,坐在舒適合適的地方,思考修行處,保持對食物的不適感,像是在看著油漆、塗抹的優質肉一樣,反思著八正道所涵蓋的食物,不是爲了享樂、不是爲了醉酒、不是爲了裝飾、不是爲了美化……吃完后,做完洗碗的工作,片刻間消除飯後的疲憊,像是吃完早飯一樣,這樣在吃完后也思考著修行處,這被稱為「前進與後退」。 這被稱為「拿與放」的往返修行,如果他具備依止的條件,便在初期便證得阿羅漢果。如果在初期未能證得,則在中期;如果在中期未能證得,則在臨終時;如果在臨終時未能證得,則轉生為天人;如果轉生為天人未能證得,則在未出現的佛陀面前,證得獨覺菩提。如果未能證得獨覺菩提,則在佛陀面前迅速覺悟;就像長老巴希約、達爾烏奇里、偉大的智者,像長老薩里普塔、偉大的力量,像長老摩訶摩卡拉、持戒者,像長老阿努魯達、持法者,像長老烏帕利、講法者,像長老普納、精通法義,像長老雷瓦托、博學,像長老阿難、渴望乞食,像長老拉胡拉、佛之子。如此,這四種情況中,前進與後退的,具備的修行處的正知便會如同火焰般升起。
Abhikkamādīsu pana asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ, taṃ evaṃ veditabbaṃ – idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhabālaputhujjanā abhikkamādīsu – 『『attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito』』ti vā, 『『ahaṃ abhikkamāmi, mayā abhikkamo nibbattito』』ti vā sammuyhanti, tathā asammuyhanto 『『abhikkamāmī』』ti citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena ayaṃ kāyasammato aṭṭhisaṅghāto abhikkamati. Tassevaṃ abhikkamato ekekapāduddharaṇe pathavīdhātu āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā atiharaṇavītiharaṇesu. Vossajjane tejodhātu vāyodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā balavatiyo, tathā sannikkhepanasannirujjhanesu. Tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṃ na pāpuṇanti, tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṃ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattā sannirujjhanaṃ na pāpuṇanti. Tattha tattheva pabbaṃ pabbaṃ sandhi sandhi odhi odhi hutvā tattakapāle pakkhittatilāni viya paṭapaṭāyantā bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati, kassa vā ekassa abhikkamanaṃ? Paramatthato hi dhātūnaṃyeva gamanaṃ, dhātūnaṃ ṭhānaṃ, dhātūnaṃ nisajjanaṃ, dhātūnaṃ sayanaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ koṭṭhāse saddhiṃ rūpena.
Aññaṃ uppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhati;
Avīcimanusambandho, nadīsotova vattatīti.
Evaṃ abhikkamādīsu asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ nāmāti.
Niṭṭhito abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotīti padassa attho.
Ālokite vilokiteti ettha pana ālokitaṃ nāma purato pekkhaṇaṃ. Vilokitaṃ nāma anudisāpekkhaṇaṃ. Aññānipi heṭṭhā upari pacchato pekkhaṇavasena olokitaullokitāpalokitāni nāma honti, tāni idha na gahitāni. Sāruppavasena pana imāneva dve gahitāni, iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevāti.
Tattha 『『ālokessāmī』』ti citte uppanne cittavaseneva anoloketvā atthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ, taṃ āyasmantaṃ nandaṃ kāyasakkhiṃ katvā veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā – 『『sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando puratthimaṃ disaṃ āloketi – 『evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato na abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī』ti. Itiha tattha sampajāno hoti (a. ni.
在前行等方面,若不迷失、不困惑,應該這樣理解——在這裡,比丘在前行或後退時,像盲人、愚人一樣在前行等方面,心中會想:「我在前行,是由自己前行所生起的」或者「我在前行,是由我所生起的」,於是產生了這樣的想法;即使在不迷失的情況下,心中產生「我在前行」的念頭,心便會與該念頭相應,產生心的活動。這樣,依靠心的活動,身體的骨架便在前行。由於這樣的前行,在每一步抬腳時,地元素和水元素這兩種元素會變得微弱,其他兩種元素則會變得強大;同樣在提起、放下的過程中。放下時,火元素和風元素這兩種元素會變得微弱,其他兩種元素則會變得強大;同樣在接近、靠近的過程中。在那裡,抬起的物質和非物質的法則不會達到提起的程度,同樣在提起的過程中不會達到放下的程度,在放下的過程中不會達到接近的程度,在接近的過程中不會達到靠近的程度。在那裡,每一處的連線、結合、交匯都會像被放置的釘子一樣破裂。在那裡,誰在前行,誰的前行又是爲了什麼?從最終的意義上講,只有元素的運動、元素的狀態、元素的坐臥。每一處都有與形體相關的狀態。 另一種心生起,另一種心消失; 無間地獄的關係,如同河流的流動。 因此,在前行等方面,不迷失、不困惑的稱為。 在前行、後退時,保持覺知的修行者,才是這個詞的意義。 在觀察時,觀察是指向前看。觀察是指不定向的觀察。其他方面,如下、上、後方的觀察,稱為看、視、矚目,這些在這裡並未被抓住。根據相似性,這兩者被抓住,或者通過這個面孔,所有這些都被抓住。 在這裡,若心中產生「我要觀察」的念頭,便是心的活動,而不去觀察,進行內容的分析,便是有意義的覺知,這應該以尊者南達的身體為例。佛陀曾說:「比丘們,如果南達的前方需要觀察,心中一切都要集中,南達便會觀察前方——『這樣,我在觀察前方時,貪慾和痛苦的惡法不會侵擾我』。」在這裡,他便會保持覺知。
8.9). Sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā…pe… uttarā disā…pe… dakkhiṇā disā…pe… uddhaṃ…pe… adho…pe… anudisā anuviloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando anudisaṃ anuviloketi – 『evaṃ me anudisaṃ anuvilokayato na abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī』ti. Itiha tattha sampajāno hotī』』ti.
Api ca idhāpi pubbe vuttacetiyadassanādivaseneva sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā, kammaṭṭhānassa pana avijahanameva gocarasampajaññaṃ. Tasmā ettha khandhadhātuāyatanakammaṭṭhānikehi attano kammaṭṭhānavaseneva, kasiṇādikammaṭṭhānikehi vā pana kammaṭṭhānasīseneva ālokanaṃ vilokanaṃ kātabbaṃ. Abbhantare attā nāma āloketā vā viloketā vā natthi, 『ālokessāmī』ti pana citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena heṭṭhimaṃ akkhidalaṃ adho sīdati, uparimaṃ uddhaṃ laṅgheti. Koci yantakena vivaranto nāma natthi. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhentaṃ uppajjatīti evaṃ pajānanaṃ panettha asammohasampajaññaṃ nāma. Api ca mūlapariññā āgantukatāva kālikabhāvavasena pettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Mūlapariññāvasena tāva –
Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ;
Santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ, javanaṃ bhavati sattamaṃ.
Tattha bhavaṅgaṃ upapattibhavassa aṅgakiccaṃ sādhayamānaṃ pavattati, taṃ āvaṭṭetvā kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā, taṃnirodhā cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhayamānaṃ, taṃnirodhā vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā, taṃnirodhā vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ sādhayamānā, taṃnirodhā kiriyamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā , taṃnirodhā sattakkhattuṃ javanaṃ javati. Tattha paṭhamajavanepi – 『『ayaṃ itthī, ayaṃ puriso』』ti rajjanadussanamuyhanavasena ālokitavilokitaṃ nāma na hoti. Dutiyajavanepi…pe… sattamajavanepi. Etesu pana yuddhamaṇḍale yodhesu viya heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesu – 『『ayaṃ itthī, ayaṃ puriso』』ti rajjanādivasena ālokitavilokitaṃ hoti. Evaṃ tāvettha mūlapariññāvasena asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Cakkhudvāre pana rūpe āpāthamāgate bhavaṅgacalanato uddhaṃ sakakiccanipphādanavasena āvajjanādīsu uppajjitvā niruddhesu avasāne javanaṃ uppajjati, taṃ pubbe uppannānaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āgantukapuriso viya hoti. Tassa yathā paragehe kiñci yācituṃ paviṭṭhassa āgantukapurisassa gehassāmikesu tuṇhīmāsinesu āṇākaraṇaṃ na yuttaṃ, evaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āvajjanādīsupi arajjantesu adussantesu amuyhantesu ca rajjanadussanamuyhanaṃ ayuttanti evaṃ āgantukabhāvavasena asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
如果,比丘們,南達的西方……北方……南方……上方……下方……不定向的觀察都應被觀察,心中一切都要集中,南達便會觀察不定向的……『這樣,我在觀察不定向時,貪慾和痛苦的惡法不會侵擾我』。在這裡,他便會保持覺知。 此外,在這裡,之前所說的聖地的觀察等方面,應當理解為有意義和可取之處,而修行處則僅僅是對事物的覺知。因此,在這裡,依靠五蘊、元素、感官的修行,應該根據自己的修行處,或者根據如火、土等修行處進行觀察、看待。在內心中並沒有「我觀察」或「我看」的狀態,但當心中產生「我要觀察」的念頭時,便會與該念頭相應,產生心的活動。這樣,依據心的活動,下面的眼根便會向下沉降,上面的眼根便會向上升起。沒有人會以某種方式打開。於是,眼識便會產生,完成觀察的任務,這樣的理解便是無迷惑的覺知。此外,根本的瞭解應被理解為是由於外來的存在而產生的無迷惑的覺知。根本的瞭解是這樣的—— 生起的心流和觀察的接受; 思考的引導、推動,快速的第七意識。 在這裡,生起的心流是指因果的存在而產生的,經過轉變后,活動的心流便會生起,因而,眼識便會完成觀察的任務,因而,結果的心流便會完成接受的任務,因而,結果的心的狀態便會完成思考的任務,因而,活動的心的狀態便會完成推動的任務,因而,快速的意識便會快速地運作。這裡的第一意識——「這是女人,這是男人」,由於貪慾等的緣故,觀察和看見並不成立。第二意識……第七意識……在這些戰場上,像戰士一樣,在下方和上方被擊破后,便會因貪慾等的緣故而觀察和看見。這樣,從根本的瞭解的角度來看,應當理解為無迷惑的覺知。 在眼門處,若形象出現,因生起的心流而向上,完成自己的任務,便會在觀察等方面生起,若被阻止,則會在結束時生起,之前生起的觀察等在眼門處的外來者就像是進入他人家中一樣。就像外來者在他人家中請求什麼時,家中主人默默無言,不應迴應,觀察等在眼門處的觀察等同樣在阻止、未被打擾、未被迷惑的情況下,貪慾等的緣故是不合適的,因此,從外來的存在的角度來看,應當理解為無迷惑的覺知。
Yāni panetāni cakkhudvāre voṭṭhabbanapariyosānāni cittāni uppajjanti, tāni saddhiṃ sampayuttadhammehi tattha tattheva bhijjanti, aññamaññaṃ na passantīti, ittarāni tāvakālikāni honti. Tattha yathā ekasmiṃ ghare sabbesu mānusakesu matesu avasesassa ekassa taṅkhaṇaññeva maraṇadhammassa na yuttā naccagītādīsu abhirati nāma. Evameva ekadvāre sasampayuttesu āvajjanādīsu tattha tattheva matesu avasesassa taṅkhaṇeyeva maraṇadhammassa javanassāpi rajjanadussanamuyhanavasena abhirati nāma na yuttāti. Evaṃ tāvakālikabhāvavasena asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Api ca khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasena petaṃ veditabbaṃ. Ettha hi cakkhu ceva rūpā ca rūpakkhandho, dassanaṃ viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādikā saṅkhārakkhandho. Evametesaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi?
Tathā cakkhu cakkhāyatanaṃ, rūpaṃ rūpāyatanaṃ, dassanaṃ manāyatanaṃ, vedanādayo sampayuttadhammā dhammāyatanaṃ. Evametesaṃ catunnaṃ āyatanānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi?
Tathā cakkhu cakkhudhātu, rūpaṃ rūpadhātu, dassanaṃ cakkhuviññāṇadhātu, taṃsampayuttā vedanādayo dhammā dhammadhātu. Evametāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi?
Tathā cakkhu nissayapaccayo, rūpā ārammaṇapaccayo, āvajjanaṃ anantarasamanantarūpanissayanatthivigatapaccayo , āloko upanissayapaccayo, vedanādayo sahajātapaccayo. Evametesaṃ paccayānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketīti? Evamettha khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapi asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Samiñjite pasāriteti pabbānaṃ samiñjanapasāraṇe. Tattha cittavaseneva samiñjanapasāraṇaṃ akatvā hatthapādānaṃ samiñjanapasāraṇapaccayā atthānatthaṃ pariggaṇhitvā atthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Tattha hatthapāde aticiraṃ samiñjetvā vā pasāretvā vā ṭhitassa khaṇe khaṇe vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggataṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ paripatati, visesaṃ nādhigacchati. Kāle samiñjentassa kāle pasārentassa pana tā vedanā nuppajjanti, cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gacchati, visesamadhigacchatīti , evaṃ atthānatthapariggaṇhanaṃ veditabbaṃ.
Atthe pana satipi sappāyāsappāyaṃ pariggaṇhitvā sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ. Tatrāyaṃ nayo –
Mahācetiyaṅgaṇe kira daharabhikkhū sajjhāyaṃ gaṇhanti, tesaṃ piṭṭhipassesu daharabhikkhuniyo dhammaṃ suṇanti. Tatreko daharo hatthaṃ pasārento kāyasaṃsaggaṃ patvā teneva kāraṇena gihī jāto. Aparo bhikkhu pādaṃ pasārento aggimhi pasāresi, aṭṭhimāhacca pādo jhāyi. Aparo vammike pasāresi, so āsīvisena ḍaṭṭho. Aparo cīvarakuṭidaṇḍake pasāresi, taṃ maṇisappo ḍaṃsi. Tasmā evarūpe asappāye apasāretvā sappāye pasāretabbaṃ. Idamettha sappāyasampajaññaṃ.
那些在眼門處生起的心,隨著相應的法而在那裡破裂,互不相見,因此它們是短暫的。在那裡,就像在一個家中,所有的人在死亡法的瞬間不應在歌舞等方面有所樂趣。因此,在一個或兩個門口,若有相應的觀察法,在那裡,死亡法的心流也不應因貪慾等的緣故而樂趣。這樣,從短暫的角度來看,應當理解為無迷惑的覺知。 此外,依據五蘊、感官、元素的因緣觀察,也應當理解為。這裡,眼根和色法是色蘊,觀察是識蘊,伴隨而生的感覺是感覺蘊,認知是認知蘊,觸法等是行蘊。這樣,五蘊的相互結合的觀察和觀看便顯現出來。在那裡,誰在觀察,誰在看? 同樣,眼根是眼門,色法是色門,觀察是心門,感覺等是法門。這樣,這四個門的相互結合的觀察和觀看便顯現出來。在那裡,誰在觀察,誰在看? 同樣,眼根是元素,色法是色元素,觀察是眼識元素,伴隨而生的感覺等是法元素。這樣,這四個元素的相互結合的觀察和觀看便顯現出來。在那裡,誰在觀察,誰在看? 同樣,眼根是因緣,色法是所緣,觀察是隨後的因緣,光是因緣,感覺等是共生因緣。這樣,這些因緣的相互結合的觀察和觀看便顯現出來。在那裡,誰在觀察,誰在看?因此,從五蘊、感官、元素、因緣的觀察來看,也應當理解為無迷惑的覺知。 收縮與擴充套件是指對身體的收縮與擴充套件。在這裡,若不依靠心的收縮與擴充套件,而是依靠手腳的收縮與擴充套件,便會有意義的覺知。在這裡,若手腳在短暫的收縮或擴充套件時,隨著每一刻的變化,感覺便會生起,心無法集中,修行處會分散,無法獲得特別的成就。若在收縮或擴充套件的過程中,感覺不會生起,心會集中,修行處會順利進行,能夠獲得特別的成就,這樣便應當理解為有意義的覺知。 在意義上,即使是善與惡的分別,也應當理解為善的覺知。在這裡,有這樣的情況—— 在大聖地的聚會中,年輕的比丘們會認真地聚集,他們在年輕比丘的背後聽法。在那裡,有一個年輕的比丘伸手,因而碰到了身體,因而因此而出生於家庭。另一個比丘伸腳,伸向火,因而腳趾被灼傷。還有一個比丘伸向地面,結果被蛇咬。還有一個比丘伸向袈裟,結果被蟲咬。因此,對於這種不善的情況,應當避免伸展,而對善的情況應當伸展。這就是善的覺知。
Gocarasampajaññaṃ pana mahātheravatthunā dīpetabbaṃ – mahāthero kira divāṭhāne nisinno antevāsikehi saddhiṃ kathayamāno sahasā hatthaṃ samiñjetvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjesi. Taṃ antevāsikā pucchiṃsu – 『『kasmā, bhante, sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjiyitthā』』ti? Yato paṭṭhāyāhaṃ, āvuso, kammaṭṭhānaṃ manasikātuṃ āraddho, na me kammaṭṭhānaṃ muñcitvā hattho samiñjitapubbo, idāni pana me tumhehi saddhiṃ kathayamānena kammaṭṭhānaṃ muñcitvā samiñjito. Tasmā puna yathāṭhāne ṭhapetvā samiñjesinti. Sādhu , bhante, bhikkhunā nāma evarūpena bhavitabbanti. Evametthāpi kammaṭṭhānāvijahanameva gocarasampajaññanti veditabbaṃ.
Abbhantare attā nāma koci samiñjento vā pasārento vā natthi, vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphārena pana suttākaḍḍhanavasena dāruyantassa hatthapādalacalanaṃ viya samiñjanapasāraṇaṃ hotīti evaṃ parijānanaṃ panettha asammohasampajaññanti veditabbaṃ.
Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇeti ettha saṅghāṭicīvarānaṃ nivāsanapārupanavasena pattassa bhikkhāpaṭiggahaṇādivasena paribhogo dhāraṇaṃ nāma. Tattha saṅghāṭicīvaradhāraṇe tāva nivāsetvā vā pārupitvā vā piṇḍāya carato āmisalābho sītassa paṭighātāyātiādinā nayena bhagavatā vuttappakāroyeva ca attho attho nāma. Tassa vasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Uṇhapakatikassa pana dubbalassa ca cīvaraṃ sukhumaṃ sappāyaṃ, sītālukassa ghanaṃ dupaṭṭaṃ. Viparītaṃ asappāyaṃ. Yassa kassaci jiṇṇaṃ asappāyameva, aggaḷādidānena hissa taṃ palibodhakaraṃ hoti. Tathā paṭṭuṇṇadukūlādibhedaṃ lobhanīyacīvaraṃ. Tādisañhi araññe ekakassa nivāsantarāyakaraṃ jīvitantarāyakarañcāpi hoti. Nippariyāyena pana yaṃ nimittakammādimicchājīvavasena uppannaṃ, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ asappāyaṃ. Viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṃ. Kammaṭṭhānāvijahanavaseneva gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Abbhantare attā nāma koci cīvaraṃ pārupento natthi, vuttappakārena cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana cīvarapārupanaṃ hoti. Tattha cīvarampi acetanaṃ, kāyopi acetano. Cīvaraṃ na jānāti – 『『mayā kāyo pārupito』』ti. Kāyopi na jānāti – 『『ahaṃ cīvarena pārupito』』ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ paṭicchādenti paṭapilotikāyapotthakarūpapaṭicchādane viya. Tasmā neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ, na asundaraṃ labhitvā domanassaṃ.
Nāgavammikacetiyarukkhādīsu hi keci mālāgandhadhūmavatthādīhi sakkāraṃ karonti, keci gūthamuttakaddamadaṇḍasatthappahārādīhi asakkāraṃ. Na tehi nāgavammikarukkhādayo somanassaṃ vā domanassaṃ vā karonti. Evameva neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ , na asundaraṃ labhitvā domanassanti, evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Pattadhāraṇepi pattaṃ sahasāva aggahetvā imaṃ gahetvā piṇḍāya caramāno bhikkhaṃ labhissāmīti, evaṃ pattaggahaṇapaccayā paṭilabhitabbaṃ atthavasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ.
對於修行的覺知,應通過大長老的事例來說明——大長老在白天坐著,與弟子們交談時,突然手收縮,然後再放回原處,慢慢地收縮。弟子們問:「尊者,為什麼您突然手收縮后又放回原處,再慢慢收縮?」大長老回答:「因為我已經開始專注于修行處,手並不是在放棄修行處而收縮的,而是因為與你們交談而放棄了修行處而收縮的。因此,我又將手放回原處再收縮。」弟子們說:「很好,尊者,作為比丘應當如此。」因此,在這裡,修行的覺知應當理解為對修行處的專注。 在內心中並沒有人收縮或擴充套件,然而根據所說的心的活動,手腳的運動就像木頭的移動一樣,便是收縮與擴充套件。因此,這樣的理解便是無迷惑的覺知。 關於持有袈裟,持有袈裟是指袈裟的穿著和覆蓋,以及接受託缽等方面的使用。在這裡,持有袈裟時,無論是穿著還是覆蓋,在乞食時,獲得食物是爲了抵禦寒冷等,這正是佛陀所說的意義。因此,應當理解為有意義的覺知。 對於溫暖的袈裟,柔軟的袈裟是可取的,而寒冷的袈裟則是惡劣的。反之則是不可取的。若某人有衰老的袈裟,因給予而對他造成困擾。同樣,若有粗糙的袈裟等,便會在森林中成為一個人的生活和生存的障礙。一般而言,若因某種跡象而產生的錯誤生活,若此人所修行的惡法增加,善法減少,那麼這便是不可取的。反之則是可取的。因此,基於此,便應當理解為可取的覺知。這也應當通過對修行處的專注來理解。 在內心中並沒有人穿著袈裟,然而根據所說的心的活動,穿著袈裟的狀態便會生起。在這裡,袈裟是無意識的,身體也是無意識的。袈裟並不知道:「我的身體被袈裟覆蓋。」身體也並不知道:「我被袈裟覆蓋。」只有元素才能遮蔽元素,就像用布覆蓋身體一樣。因此,獲得美麗的袈裟不應感到快樂,而獲得醜陋的袈裟也不應感到痛苦。 在那條龍的樹下,有些人會用花香、煙霧等進行供養,有些人則會用粗暴的手段進行供養。那條龍的樹下並不會使人感到快樂或痛苦。因此,獲得美麗的袈裟不應感到快樂,而獲得醜陋的袈裟也不應感到痛苦。因此,基於此,便應當理解為無迷惑的覺知。 在持托缽時,若突然抓住托缽,便會想:「我將獲得食物。」因此,基於托缽的抓取,便應當理解為有意義的覺知。
Kisadubbalasarīrassa pana garupatto asappāyo, yassa kassaci catupañcagaṇṭhikāhato dubbisodhanīyo asappāyova. Duddhotapattopi na vaṭṭati, taṃ dhovantasseva cassa palibodho hoti. Maṇivaṇṇapatto pana lobhanīyo, cīvare vuttanayeneva asappāyo, nimittakammādivasena laddho pana yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, ayaṃ ekantaasappāyova. Viparīto sappāyo. Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṃ. Kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Abbhantare attā nāma koci pattaṃ gaṇhanto natthi, vuttappakārena cittakiriyavāyodhātuvipphāravaseneva pattaggahaṇaṃ nāma hoti. Tattha pattopi acetano, hatthāpi acetanā. Patto na jānāti – 『『ahaṃ hatthehi gahito』』ti. Hatthāpi na jānanti – 『『amhehi patto gahito』』ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ gaṇhanti, saṇḍāsena aggivaṇṇapattaggahaṇe viyāti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Api ca yathā chinnahatthapāde vaṇamukhehi paggharitapubbalohitakimikule nīlamakkhikasamparikiṇṇe anāthasālāyaṃ nipanne anāthamanusse disvā, ye dayālukā purisā, te tesaṃ vaṇamattacoḷakāni ceva kapālādīhi ca bhesajjāni upanāmenti. Tattha coḷakānipi kesañci saṇhāni, kesañci thūlāni pāpuṇanti. Bhesajjakapālakānipi kesañci susaṇṭhānāni, kesañci dussaṇṭhānāni pāpuṇanti, na te tattha sumanā vā dummanā vā honti . Vaṇapaṭicchādanamatteneva hi coḷakena, bhesajjapaṭiggahaṇamatteneva ca kapālakena tesaṃ attho. Evameva yo bhikkhu vaṇacoḷakaṃ viya cīvaraṃ, bhesajjakapālakaṃ viya ca pattaṃ, kapāle bhesajjamiva ca patte laddhaṃ bhikkhaṃ sallakkheti, ayaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asammohasampajaññena uttamasampajānakārīti veditabbo.
Asitādīsu asiteti piṇḍapātabhojane. Pīteti yāguādipāne. Khāyiteti piṭṭhakhajjādikhādane. Sāyiteti madhuphāṇitādisāyane. Tattha neva davāyātiādinā nayena vutto aṭṭhavidhopi attho attho nāma. Tasseva vasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Lūkhapaṇītatittamadhurarasādīsu pana yena bhojanena yassa phāsu na hoti, taṃ tassa asappāyaṃ. Yaṃ pana nimittakammādivasena paṭiladdhaṃ, yañcassa bhuñjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ ekantaasappāyameva, viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṃ. Kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.
對於身體虛弱的人,重物是不適合的;若被四五個繩索綁住,則更是難以清洗。即使是難以清洗的托缽,也不適合;在洗的時候,便會對他造成困擾。美麗的托缽則是誘人的,依據袈裟的說法也是不適合的;若通過某種跡象而獲得,若此人所修的惡法增加,善法減少,則這是絕對的不適合。反之則是適合的。因此,基於此,應當理解為適合的覺知。修行處的專注也應當如此理解。 在內心中並沒有人抓住托缽,然而根據所說的心的活動,抓住托缽便是抓取。因此,托缽是無意識的,手也是無意識的。托缽並不知道:「我被手抓住。」手也並不知道:「我抓住托缽。」只有元素才能抓住元素,就像用手抓住火焰一樣。因此,基於此,便應當理解為無迷惑的覺知。 同樣,若看到被切斷的手腳和被紅色的昆蟲覆蓋的地方,若在無助的庇護所中看到無助的人,若有人心懷慈悲,便會向他們送去衣物和藥物。在那裡,衣物可能是細軟的,也可能是粗糙的。藥物的保護者可能有好的安排,也可能有不好的安排,他們在那裡的時候並不會感到快樂或痛苦。僅僅是用衣物遮蓋,或僅僅是接受藥物而已,這便是他們的意義。因此,若比丘像衣物一樣接受袈裟,像藥物保護者一樣接受託缽,像藥物一樣接受乞食,這便是持有袈裟的無迷惑覺知的最高表現。 對於黑色等食物的接受,是指接受乞食。黃色是指接受粥等飲品。咀嚼是指接受背後食物等的咀嚼。安穩是指像蜜一樣的安穩。在那裡,所說的八種意義便是這些。因此,應當理解為有意義的覺知。 對於粗糙的、熱的、甜的食物,若此食物對某人沒有好處,那麼這便是不適合的。若通過某種跡象而獲得,若此人所食用的惡法增加,善法減少,則這是絕對的不適合;反之則是適合的。因此,基於此,應當理解為適合的覺知。修行處的專注也應當如此理解。
Abbhantare attā nāma koci bhuñjako natthi, vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pattappaṭiggahaṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva hatthassa patte otāraṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva ālopakaraṇaṃ ālopauddhāraṇaṃ mukhavivaraṇañca hoti, na koci kuñcikāya yantakena vā hanukaṭṭhīni vivarati. Cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva ālopassa mukhe ṭhapanaṃ, uparidantānaṃ musalakiccasādhanaṃ, heṭṭhimadantānaṃ udukkhalakiccasādhanaṃ, jivhāya hatthakiccasādhanañca hoti. Iti tattha aggajivhāya tanukakheḷo mūlajivhāya bahalakheḷo makkheti. Taṃ heṭṭhādantaudukkhale jivhāhatthaparivattakaṃ kheḷodakena temitaṃ uparidantamusalasañcuṇṇitaṃ koci kaṭacchunā vā dabbiyā vā antopavesento nāma natthi, vāyodhātuyāva pavisati. Paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ koci palālasanthāraṃ katvā dhārento nāma natthi, vāyodhātuvaseneva tiṭṭhati. Ṭhitaṃ ṭhitaṃ koci uddhanaṃ katvā aggiṃ jāletvā pacanto nāma natthi, tejodhātuyāva paccati. Pakkaṃ pakkaṃ koci daṇḍakena vā yaṭṭhiyā vā bahi nīhārako nāma natthi, vāyodhātuyeva nīharati. Iti vāyodhātu paṭiharati ca, vītiharati ca, dhāreti ca, parivatteti ca, sañcuṇṇeti ca, visoseti ca, nīharati ca. Pathavīdhātu dhāreti ca, parivatteti ca, sañcuṇṇeti ca, visoseti ca. Āpodhātu sineheti ca, allattañca anupāleti. Tejodhātu antopaviṭṭhaṃ paripāceti. Ākāsadhātu añjaso hoti. Viññāṇadhātu tattha tattha sammāpayogamanvāya ābhujatīti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Api ca gamanato pariyesanato paribhogato āsayato nidhānato aparipakkato paripakkato phalato nissandato sammakkhanatoti, evaṃ dasavidhapaṭikūlabhāvapaccavekkhaṇato pettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Vitthārakathā panettha visuddhimagge āhārapaṭikūlasaññāniddesato gahetabbā.
Uccārapassāvakammeti uccārassa ca passāvassa ca karaṇe. Tattha pattakāle uccārapassāvaṃ akarontassa sakalasarīrato sedā muccanti, akkhīni bhamanti, cittaṃ na ekaggaṃ hoti, aññe ca rogā uppajjanti. Karontassa pana sabbaṃ taṃ na hotīti ayamettha attho. Tassa vasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Aṭṭhāne uccārapassāvaṃ karontassa pana āpatti hoti, ayaso vaḍḍhati, jīvitantarāyo hoti, patirūpe ṭhāne karontassa sabbaṃ taṃ na hotīti idamettha sappāyaṃ tassa vasena sappāyasampajaññaṃ. Kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.
Abbhantare attā nāma uccārapassāvakammaṃ karonto natthi, cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana uccārapassāvakammaṃ hoti . Yathā vā pana pakke gaṇḍe gaṇḍabhedena pubbalohitaṃ akāmatāya nikkhamati. Yathā ca atibharitā udakabhājanā udakaṃ akāmatāya nikkhamati. Evaṃ pakkāsayamuttavatthīsu sannicitā uccārapassāvā vāyuvegasamuppīḷitā akāmatāyapi nikkhamanti. So panāyaṃ evaṃ nikkhamanto uccārapassāvo neva tassa bhikkhuno attano hoti, na parassa, kevalaṃ sarīranissandova hoti. Yathā kiṃ? Yathā udakatumbato purāṇudakaṃ chaḍḍentassa neva taṃ attano hoti, na paresaṃ; kevalaṃ paṭijagganamattameva hoti; evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
在內心中並沒有人食用,然而根據所說的心的活動,抓取托缽便是抓取。因此,手抓托缽是通過心的活動而生起的。根據心的活動,手將托缽放下,便是放下托缽。根據心的活動,打開嘴巴,張嘴說話,沒人用手或其他東西打開嘴巴。根據心的活動,嘴巴放置食物,上面是用手抓取的食物,下面是用舌頭抓取的食物。這樣,舌頭的細微動作和粗大動作便是由此而生。那時,若在下面的嘴裡,舌頭與手的運動是相互交替的;若在上面的嘴裡,舌頭與手的運動是相互交替的,便沒有人用手或其他東西進入,直到心的活動進入。進入后,便沒有人將食物放置在嘴裡,心的活動便是保持著。若有人將食物放置在火中,便沒有人將其燒掉,直到熱的元素將其燒掉。若有人用棍子或其他東西將其拿走,便沒有人將其拿走,直到空氣的元素將其拿走。因此,空氣的元素會阻止、排出、保持、轉動、壓縮、消散、拿走。地的元素會保持、轉動、壓縮、消散。水的元素會結合,並且保持不離。火的元素會在內部成熟。空的元素則是輕盈的。識的元素則是根據適當的結合而生起。這樣,通過對心的活動的觀察,應當理解為無迷惑的覺知。 此外,在行走、尋找、使用、安置、儲存、未成熟、成熟、結果、因果、適當的情況下,應當理解為無迷惑的覺知。關於詳細的討論,應當在《清凈道》中根據飲食的不適合的認識來理解。 關於高聲和咳嗽的行為,若在托缽的過程中,不發出高聲和咳嗽,身體會流汗,眼睛會轉動,心無法集中,其他疾病會生起。若發出高聲和咳嗽,則一切都不會生起,這便是此處的意義。因此,應當理解為有意義的覺知。 在某個地方,若發出高聲和咳嗽,則會有過失,身體會虛弱,生命會受到威脅;若在適當的地方發出高聲和咳嗽,則一切都不會生起,這便是此處的適合。因此,應當理解為適合的覺知。修行處的專注也應當如此理解。 在內心中並沒有人發出高聲和咳嗽,然而根據所說的心的活動,發出高聲和咳嗽便是發出高聲和咳嗽。就像在成熟的耳朵中,因對前面的紅色而不願離開。就像在過重的水壺中,因不願離開而流出水。這樣,在成熟的衣物中,因氣流的壓迫而不願離開。這樣,發出高聲和咳嗽並不是比丘的行為,而是他人的行為,僅僅是身體的反應。就像水壺中流出的水,既不是他的,也不是別人的;僅僅是保持而已。因此,通過對心的活動的觀察,應當理解為無迷惑的覺知。
Gatādīsu gateti gamane. Ṭhiteti ṭhāne. Nisinneti nisajjāya. Sutteti sayane. Jāgariteti jāgaraṇe. Bhāsiteti kathane. Tuṇhībhāveti akathane. 『『Gacchanto vā gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā ṭhitomhīti pajānāti, nisinno vā nisinnomhīti pajānāti, sayāno vā sayānomhīti pajānātī』』ti imasmiñhi sutte addhānairiyāpathā kathitā. 『『Abhikkante paṭikkante ālokite vilokite samiñjite pasārite』』ti imasmiṃ majjhimā. 『『Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite』』ti idha pana khuddakacuṇṇiyairiyāpathā kathitā. Tasmā tesupi vuttanayeneva sampajānakāritā veditabbā.
Tipiṭakamahāsivatthero panāha – yo ciraṃ gantvā vā caṅkamitvā vā aparabhāge ṭhito iti paṭisañcikkhati – 『『caṅkamanakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā』』ti . Ayaṃ gate sampajānakārī nāma.
Yo sajjhāyaṃ vā karonto, pañhaṃ vā vissajjento, kammaṭṭhānaṃ vā manasikaronto ciraṃ ṭhatvā aparabhāge nisinno iti paṭisañcikkhati – 『『ṭhitakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā』』ti. Ayaṃ ṭhite sampajānakārī nāma.
Yo sajjhāyādikaraṇavaseneva ciraṃ nisīditvā aparabhāge uṭṭhāya iti paṭisañcikkhati – 『『nisinnakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā』』ti. Ayaṃ nisinne sampajānakārī nāma.
Yo pana nipannako sajjhāyaṃ vā karonto kammaṭṭhānaṃ vā manasikaronto niddaṃ okkamitvā aparabhāge uṭṭhāya iti paṭisañcikkhati – 『『sayanakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā』』ti. Ayaṃ sutte jāgarite ca sampajānakārī nāma. Kiriyamayacittānañhi appavattanaṃ soppaṃ nāma, pavattanaṃ jāgaritaṃ nāma.
Yo pana bhāsamāno – 『『ayaṃ saddo nāma oṭṭhe ca paṭicca, dante ca jivhañca tāluñca paṭicca, cittassa ca tadanurūpaṃ payogaṃ paṭicca jāyatī』』ti sato sampajānova bhāsati. Ciraṃ vā pana kālaṃ sajjhāyaṃ vā katvā, dhammaṃ vā kathetvā, kammaṭṭhānaṃ vā pavattetvā, pañhaṃ vā vissajjetvā, aparabhāge tuṇhībhūto iti paṭisañcikkhati – 『『bhāsitakāle uppannā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā』』ti. Ayaṃ bhāsite sampajānakārī nāma.
Yo tuṇhībhūto ciraṃ dhammaṃ vā kammaṭṭhānaṃ vā manasikatvā aparabhāge iti paṭisañcikkhati – 『『tuṇhībhūtakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā』』ti. Upādārūpappavattiyañhi sati bhāsati nāma, asati tuṇhī bhavati nāmāti. Ayaṃ tuṇhībhāve sampajānakārī nāmāti.
Tayidaṃ mahāsivattherena vuttaṃ asammohadhuraṃ mahāsatipaṭṭhānasutte adhippetaṃ. Imasmiṃ pana sāmaññaphale sabbampi catubbidhaṃ sampajaññaṃ labbhati. Tasmā vuttanayeneva cettha catunnaṃ sampajaññānaṃ vasena sampajānakāritā veditabbā. Sampajānakārīti ca sabbapadesu satisampayuttasseva sampajaññassa vasena attho veditabbo. Satisampajaññena samannāgatoti etassa hi padassa ayaṃ vitthāro. Vibhaṅgappakaraṇe pana – 『『sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno paṭikkamatī』』ti evaṃ etāni padāni vibhattāneva. Evaṃ, kho mahārājāti evaṃ satisampayuttassa sampajaññassa vasena abhikkamādīni pavattento satisampajaññena samannāgato nāma hotīti attho.
Santosakathā
關於行走等,行走是指移動。站立是指停留在某處。坐下是指就座。躺下是指睡眠。醒著是指保持清醒。說話是指交談。保持沉默是指不說話。在經文中說:"行走時知道我在行走,站立時知道我在站立,坐下時知道我在坐下,躺下時知道我在躺下。"在這部經中,討論了長途旅行的姿勢。在另一部經中討論了中途的姿勢,即"前進、後退、觀察、環顧、收縮、伸展"。在這裡,則討論了簡短的姿勢,即"行走、站立、坐下、躺下、醒著"。因此,在這些情況下,應當以相同的方式理解正念的行為。 三藏大長老希瓦說:若長時間行走或徘徊後站立,並回想:"在行走時生起的色法和非色法已經在此消失。"這就是在行走時的正念行為。 若在誦經、回答問題或專注于修行處時,長時間站立後坐下,並回想:"在站立時生起的色法和非色法已經在此消失。"這就是在站立時的正念行為。 若因誦經等原因長時間坐下後起立,並回想:"在坐下時生起的色法和非色法已經在此消失。"這就是在坐下時的正念行為。 若躺下時誦經、專注于修行處,進入睡眠后醒來,並回想:"在睡眠時生起的色法和非色法已經在此消失。"這就是在睡眠和醒來時的正念行為。未生起行為意識的狀態稱為睡眠,生起行為意識的狀態稱為醒來。 若說話時,知道"這個聲音依靠嘴唇、牙齒、舌頭和上腭,並隨著心的相應活動而產生",這就是有正念地說話。若長時間誦經、講法、修行、回答問題后保持沉默,並回想:"在說話時生起的色法和非色法已經在此消失。"這就是在說話時的正念行為。 若長時間保持沉默,專注於法或修行處,並回想:"在保持沉默時生起的色法和非色法已經在此消失。"當存在語言活動時稱為說話,不存在時稱為保持沉默。這就是在保持沉默時的正念行為。 這是大長老希瓦所說,在大念處經中所意圖的無迷惑的正念。在《沙門果經》中,可以獲得四種正念。因此,應當根據四種正念的方式來理解正念的行為。在所有情況下,"正念行為"都應理解為與正念相應的正念。"具有正念和正知"這一表達的詳細解釋是這樣的。在《分別論》中,"正念正知地前進,正念正知地後退"等詞語已經被詳細闡述。因此,大王,通過與正念相應的正知來進行前進等活動,就是具有正念和正知。 關於滿足的討論。
215.Idha, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hotīti ettha santuṭṭhoti itarītarapaccayasantosena samannāgato. So panesa santoso dvādasavidho hoti, seyyathidaṃ – cīvare yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantosoti tividho. Evaṃ piṇḍapātādīsu. Tassāyaṃ pabhedavaṇṇanā –
Idha bhikkhu cīvaraṃ labhati, sundaraṃ vā asundaraṃ vā. So teneva yāpeti, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhati. Ayamassa cīvare yathālābhasantoso. Atha pana pakatidubbalo vā hoti, ābādhajarābhibhūto vā, garucīvaraṃ pārupanto kilamati. So sabhāgena bhikkhunā saddhiṃ taṃ parivattetvā lahukena yāpentopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa cīvare yathābalasantoso. Aparo paṇītapaccayalābhī hoti. So pattacīvarādīnaṃ aññataraṃ mahagghapattacīvaraṃ bahūni vā pana pattacīvarāni labhitvā idaṃ therānaṃ cirapabbajitānaṃ, idaṃ bahussutānaṃ anurūpaṃ, idaṃ gilānānaṃ, idaṃ appalābhīnaṃ hotūti datvā tesaṃ purāṇacīvaraṃ vā gahetvā saṅkārakūṭādito vā nantakāni uccinitvā tehi saṅghāṭiṃ katvā dhārentopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa cīvare yathāsāruppasantoso.
Idha pana bhikkhu piṇḍapātaṃ labhati lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā, so teneva yāpeti, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhati. Ayamassa piṇḍapāte yathālābhasantoso. Yo pana attano pakativiruddhaṃ vā byādhiviruddhaṃ vā piṇḍapātaṃ labhati, yenassa paribhuttena aphāsu hoti. So sabhāgassa bhikkhuno taṃ datvā tassa hatthato sappāyabhojanaṃ bhuñjitvā samaṇadhammaṃ karontopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa piṇḍapāte yathābalasantoso. Aparo bahuṃ paṇītaṃ piṇḍapātaṃ labhati. So taṃ cīvaraṃ viya theracirapabbajitabahussutaappalābhīgilānānaṃ datvā tesaṃ vā sesakaṃ piṇḍāya vā caritvā missakāhāraṃ bhuñjantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa piṇḍapāte yathāsāruppasantoso.
Idha pana bhikkhu senāsanaṃ labhati, manāpaṃ vā amanāpaṃ vā, so tena neva somanassaṃ, na domanassaṃ uppādeti; antamaso tiṇasanthārakenapi yathāladdheneva tussati. Ayamassa senāsane yathālābhasantoso. Yo pana attano pakativiruddhaṃ vā byādhiviruddhaṃ vā senāsanaṃ labhati, yatthassa vasato aphāsu hoti, so taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa santake sappāyasenāsane vasantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa senāsane yathābalasantoso.
Aparo mahāpuñño leṇamaṇḍapakūṭāgārādīni bahūni paṇītasenāsanāni labhati. So tāni cīvaraṃ viya theracirapabbajitabahussutaappalābhīgilānānaṃ datvā yattha katthaci vasantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa senāsane yathāsāruppasantoso. Yopi – 『『uttamasenāsanaṃ nāma pamādaṭṭhānaṃ, tattha nisinnassa thinamiddhaṃ okkamati, niddābhibhūtassa puna paṭibujjhato kāmavitakkā pātubhavantī』』ti paṭisañcikkhitvā tādisaṃ senāsanaṃ pattampi na sampaṭicchati. So taṃ paṭikkhipitvā abbhokāsarukkhamūlādīsu vasantopi santuṭṭhova hoti. Ayampissa senāsane yathāsāruppasantoso.
在這裡,大王,比丘感到滿足,這裡的滿足是指與各種條件的滿足相結合。他的滿足有十二種,具體如下:在衣物方面,有根據所得的滿足、根據力量的滿足、根據美觀的滿足三種。飲食方面也是如此。以下是對此的分類說明: 在這裡,比丘獲得衣物,無論是美麗的還是不美麗的。他因而滿足,不再渴望其他,即使獲得也不去貪求。這是他在衣物方面的根據所得的滿足。若他身體虛弱,或被病痛所困擾,穿著沉重的衣物而感到疲憊。他與其他比丘一起,輕鬆地穿著衣物,仍然感到滿足。這是他在衣物方面的根據力量的滿足。還有一種是獲得珍貴的條件。他獲得一件非常昂貴的衣物或多件衣物,給那些長期出家的長老、博學者、病人和少有所得的人,拿著他們的舊衣物,或從堆積處撿起,收集后穿著,仍然感到滿足。這是他在衣物方面的根據美觀的滿足。 在這裡,比丘獲得飲食,無論是粗糙的還是精緻的,他因而滿足,不再渴望其他,即使獲得也不去貪求。這是他在飲食方面的根據所得的滿足。若他獲得的飲食與自身的習慣相反,或與病痛相悖,因而感到不適。他將飲食給其他比丘,自己則享用適合的食物,修行時仍然感到滿足。這是他在飲食方面的根據力量的滿足。還有一種是獲得豐盛的飲食。他像給那些長期出家的長老、博學者、病人和少有所得的人一樣,給他們食物,或在乞食時與他人共同享用混合的飲食,仍然感到滿足。這是他在飲食方面的根據美觀的滿足。 在這裡,比丘獲得臥具,無論是令人愉悅的還是不令人愉悅的,他既不感到快樂,也不感到痛苦;至少在草蓆上也因所獲而感到滿足。這是他在臥具方面的根據所得的滿足。若他獲得的臥具與自身的習慣相反,或與病痛相悖,因而感到不適,他將臥具給其他比丘,自己則在適合的臥具上安睡,仍然感到滿足。這是他在臥具方面的根據力量的滿足。 還有一種是獲得許多珍貴的臥具,如洞窟、廟宇等,他像給那些長期出家的長老、博學者、病人和少有所得的人一樣,給他們臥具,或在任何地方安睡,仍然感到滿足。這是他在臥具方面的根據美觀的滿足。若有人說:「上等的臥具是懈怠的地方,坐在那裡會生起睏倦,沉睡時會生起慾望」,他在理解這一點后,即使獲得這種臥具也不會接受。因此,他拒絕這種臥具,而在空地、樹下等地安睡,仍然感到滿足。這是他在臥具方面的根據美觀的滿足。
Idha pana bhikkhu bhesajjaṃ labhati, lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā, so yaṃ labhati, teneva tussati, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhati. Ayamassa gilānapaccaye yathālābhasantoso. Yo pana telena atthiko phāṇitaṃ labhati. So taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa hatthato telaṃ gahetvā aññadeva vā pariyesitvā bhesajjaṃ karontopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa gilānapaccaye yathābalasantoso.
Aparo mahāpuñño bahuṃ telamadhuphāṇitādipaṇītabhesajjaṃ labhati. So taṃ cīvaraṃ viya theracirapabbajitabahussutaappalābhīgilānānaṃ datvā tesaṃ ābhatena yena kenaci yāpentopi santuṭṭhova hoti. Yo pana ekasmiṃ bhājane muttaharīṭakaṃ ṭhapetvā ekasmiṃ catumadhuraṃ – 『『gaṇhāhi, bhante, yadicchasī』』ti vuccamāno sacassa tesu aññatarenapi rogo vūpasammati, atha muttaharīṭakaṃ nāma buddhādīhi vaṇṇitanti catumadhuraṃ paṭikkhipitvā muttaharīṭakeneva bhesajjaṃ karonto paramasantuṭṭhova hoti. Ayamassa gilānapaccaye yathāsāruppasantoso.
Iminā pana dvādasavidhena itarītarapaccayasantosena samannāgatassa bhikkhuno aṭṭha parikkhārā vaṭṭanti. Tīṇi cīvarāni, patto, dantakaṭṭhacchedanavāsi, ekā sūci, kāyabandhanaṃ parissāvananti. Vuttampi cetaṃ –
『『Ticīvarañca patto ca, vāsi sūci ca bandhanaṃ;
Parissāvanena aṭṭhete, yuttayogassa bhikkhuno』』ti.
Te sabbe kāyaparihārikāpi honti kucchiparihārikāpi. Kathaṃ? Ticīvaraṃ tāva nivāsetvā ca pārupitvā ca vicaraṇakāle kāyaṃ pariharati, posetīti kāyaparihārikaṃ hoti. Cīvarakaṇṇena udakaṃ parissāvetvā pivanakāle khāditabbaphalāphalagahaṇakāle ca kucchiṃ pariharati; posetīti kucchiparihārikaṃ hoti.
Pattopi tena udakaṃ uddharitvā nhānakāle kuṭiparibhaṇḍakaraṇakāle ca kāyaparihāriko hoti. Āhāraṃ gahetvā bhuñjanakāle kucchiparihāriko.
Vāsipi tāya dantakaṭṭhacchedanakāle mañcapīṭhānaṃ aṅgapādacīvarakuṭidaṇḍakasajjanakāle ca kāyaparihārikā hoti. Ucchuchedananāḷikerāditacchanakāle kucchiparihārikā.
Sūcipi cīvarasibbanakāle kāyaparihārikā hoti. Pūvaṃ vā phalaṃ vā vijjhitvā khādanakāle kucchiparihārikā.
Kāyabandhanaṃ bandhitvā vicaraṇakāle kāyaparihārikaṃ. Ucchuādīni bandhitvā gahaṇakāle kucchiparihārikaṃ.
在這裡,比丘獲得藥物,無論是粗糙的還是精緻的,他因而滿足,不再渴望其他,即使獲得也不去貪求。這是他在疾病條件下的根據所得的滿足。若他獲得油,便是精緻的藥物。他將油給其他比丘,自己則拿著油,或尋找其他藥物來治療,仍然感到滿足。這是他在疾病條件下的根據力量的滿足。 還有一種是獲得許多油、蜜、精緻藥物等。像給那些長期出家的長老、博學者、病人和少有所得的人一樣,給他們藥物,或在任何地方使用藥物,仍然感到滿足。這是他在藥物方面的根據美觀的滿足。若他在一個容器中放置了蜜糖,聽到有人說:「請您拿去,尊者,您想要什麼」,若他在這些蜜糖中有其他的疾病得到緩解,那麼他就會用蜜糖來治療,感到非常滿足。這是他在藥物方面的根據美觀的滿足。 通過這十二種與各種條件的滿足相結合的比丘,有八種裝備是必要的。三件衣物、一個托缽、一個牙刷、一個針、一個繩子和一個清潔工具。這也被說到: 「三件衣物和托缽,牙刷和針以及繩子; 清潔工具是必要的,適合修行的比丘。」 這些裝備都是身體的保護,也可以是腹部的保護。如何呢?三件衣物穿上並覆蓋,行走時保護身體,滋養身體,因此稱為身體的保護。用衣物遮蓋水,在飲用時和吃果實時保護腹部,因此稱為腹部的保護。 托缽在提水時提升,沐浴時和清理器具時,也稱為身體的保護。拿著食物吃時則稱為腹部的保護。 在穿衣時,牙刷在清潔牙齒時和坐著時,稱為身體的保護。在切割蔬菜等時,稱為腹部的保護。 針在縫製衣物時,稱為身體的保護。在吃米或果實時,稱為腹部的保護。 捆綁身體時,稱為身體的保護。在捆綁蔬菜等時,稱為腹部的保護。
Parissāvanaṃ tena udakaṃ parissāvetvā nhānakāle, senāsanaparibhaṇḍakaraṇakāle ca kāyaparihārikaṃ. Pānīyaṃ parissāvanakāle, teneva tilataṇḍulaputhukādīni gahetvā khādanakāle ca kucchiparihāriyaṃ. Ayaṃ tāva aṭṭhaparikkhārikassa parikkhāramattā. Navaparikkhārikassa pana seyyaṃ pavisantassa tatraṭṭhakaṃ paccattharaṇaṃ vā kuñcikā vā vaṭṭati. Dasaparikkhārikassa nisīdanaṃ vā cammakhaṇḍaṃ vā vaṭṭati. Ekādasaparikkhārikassa pana kattarayaṭṭhi vā telanāḷikā vā vaṭṭati. Dvādasaparikkhārikassa chattaṃ vā upāhanaṃ vā vaṭṭati. Etesu ca aṭṭhaparikkhārikova santuṭṭho, itare asantuṭṭhā mahicchā mahābhārāti na vattabbā. Etepi hi appicchāva santuṭṭhāva subharāva sallahukavuttinova. Bhagavā pana na yimaṃ suttaṃ tesaṃ vasena kathesi, aṭṭhaparikkhārikassa vasena kathesi. So hi khuddakavāsiñca sūciñca parissāvane pakkhipitvā pattassa anto ṭhapetvā pattaṃ aṃsakūṭe laggetvā ticīvaraṃ kāyapaṭibaddhaṃ katvā yenicchakaṃ sukhaṃ pakkamati. Paṭinivattetvā gahetabbaṃ nāmassa na hoti. Iti imassa bhikkhuno sallahukavuttitaṃ dassento bhagavā – 『『santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarenā』』tiādimāha. Tattha kāyaparihārikenāti kāyapariharaṇamattakena. Kucchiparihārikenāti kucchipariharaṇamattakena. Samādāyeva pakkamatīti aṭṭhaparikkhāramattakaṃ sabbaṃ gahetvāva kāyapaṭibaddhaṃ katvāva gacchati. 『『Mama vihāro pariveṇaṃ upaṭṭhāko』』ti āsaṅgo vā bandho vā na hoti. So jiyā mutto saro viya, yūthā apakkanto madahatthī viya ca icchiticchitaṃ senāsanaṃ vanasaṇḍaṃ rukkhamūlaṃ vanapabbhāraṃ paribhuñjanto ekova tiṭṭhati, ekova nisīdati. Sabbiriyāpathesu ekova adutiyo.
『『Cātuddiso appaṭigho ca hoti,
Santussamāno itarītarena;
Parissayānaṃ sahitā achambhī,
Eko care khaggavisāṇakappo』』ti. (su. ni. 42);
Evaṃ vaṇṇitaṃ khaggavisāṇakappataṃ āpajjati.
Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento – 『『seyyathāpī』』tiādimāha. Tattha pakkhī sakuṇoti pakkhayutto sakuṇo. Ḍetīti uppatati. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – sakuṇā nāma 『『asukasmiṃ padese rukkho paripakkaphalo』』ti ñatvā nānādisāhi āgantvā nakhapattatuṇḍādīhi tassa phalāni vijjhantā vidhunantā khādanti. 『Idaṃ ajjatanāya, idaṃ svātanāya bhavissatī』ti tesaṃ na hoti. Phale pana khīṇe neva rukkhassa ārakkhaṃ ṭhapenti, na tattha pattaṃ vā nakhaṃ vā tuṇḍaṃ vā ṭhapenti. Atha kho tasmiṃ rukkhe anapekkho hutvā, yo yaṃ disābhāgaṃ icchati, so tena sapattabhārova uppatitvā gacchati. Evameva ayaṃ bhikkhu nissaṅgo nirapekkho yena kāmaṃ pakkamati. Tena vuttaṃ 『『samādāyeva pakkamatī』』ti.
Nīvaraṇappahānakathā
在這裡,比丘在沐浴時用水清洗身體,在準備臥具時也稱為身體的保護。在喝水時,清洗水的同時,拿著芝麻、米等食物時則稱為腹部的保護。這是他在八種裝備方面的基本要求。對於新的裝備來說,進入時需要鋪設墊子或放置小墊子。對於十種裝備來說,坐的地方或皮革塊都可以使用。對於十一種裝備來說,需要刀、油管等。對於十二種裝備來說,傘或遮蓋物都可以使用。在這些裝備中,八種裝備是滿足的,其他的則不應被認為是貪婪和過度。因為他們確實是少欲知足、輕鬆自在地生活。佛陀並沒有根據這些來講述這部經文,而是根據八種裝備來講述。因為他在小住處和針上放置水時,把托缽放在裡面,托缽的邊緣放上三件衣物,想要的快樂就會離開。回頭看看,拿著東西並不困難。因此,佛陀爲了說明這個比丘的輕鬆自在,講到:「他因身體的保護和衣物而感到滿足。」這裡的身體的保護是指身體的簡單保護。腹部的保護是指腹部的簡單保護。完全帶著八種裝備出發,身體被束縛著而出發。「我的住處和圍墻的侍者」這樣的擔憂或束縛並不存在。他像一隻自由的鳥,像一隻離群的象,想要的臥具、森林、樹下、山坡等地方,享用著,獨自站著,獨自坐著。在所有的行為中,都是獨自一人。 「他是四方的,少有阻礙,心中滿足於各種條件; 在與他人相處時,保持謙卑,獨自如同刀尖的野獸。」(《增支部》42) 這樣被稱為刀尖的野獸。 現在爲了說明這個意義,他說:「就像鳥類一樣。」這裡的鳥是指有翅膀的鳥。起飛是指飛翔。這裡的簡要意思是,鳥類在某個地方的樹上,成熟的果實,知道從各個方向飛來,用爪子、嘴巴等去啄食果實。他們不會說:「這個是今天的,這個是明天的。」而在果實成熟時,他們不會為樹木的保護而停留,也不會在那兒停留爪子或嘴巴。然後,在那棵樹上,無所依靠,想要哪個方向,就像有重物的鳥一樣,飛翔而去。就如同這個比丘無所依賴、無所掛礙,想要的就離開。因此說:「完全帶著裝備出發。」 關於放下障礙的討論。
216.Soiminā cātiādinā kiṃ dasseti? Araññavāsassa paccayasampattiṃ dasseti. Yassa hi ime cattāro paccayā natthi, tassa araññavāso na ijjhati. Tiracchānagatehi vā vanacarakehi vā saddhiṃ vattabbataṃ āpajjati. Araññe adhivatthā devatā – 『『kiṃ evarūpassa pāpabhikkhuno araññavāsenā』』ti bheravasaddaṃ sāventi, hatthehi sīsaṃ paharitvā palāyanākāraṃ karonti. 『『Asuko bhikkhu araññaṃ pavisitvā idañcidañca pāpakammaṃ akāsī』』ti ayaso pattharati. Yassa panete cattāro paccayā atthi, tassa araññavāso ijjhati. So hi attano sīlaṃ paccavekkhanto kiñci kāḷakaṃ vā tilakaṃ vā apassanto pītiṃ uppādetvā taṃ khayavayato sammasanto ariyabhūmiṃ okkamati. Araññe adhivatthā devatā attamanā vaṇṇaṃ bhaṇanti. Itissa udake pakkhittatelabindu viya yaso vitthāriko hoti.
Tattha vivittanti suññaṃ, appasaddaṃ, appanigghosanti attho. Etadeva hi sandhāya vibhaṅge – 『『vivittanti santike cepi senāsanaṃ hoti, tañca anākiṇṇaṃ gahaṭṭhehi pabbajitehi. Tena taṃ vivitta』』nti vuttaṃ. Seti ceva āsati ca etthāti senāsanaṃ mañcapīṭhādīnametaṃ adhivacanaṃ. Tenāha – 『『senāsananti mañcopi senāsanaṃ , pīṭhampi, bhisipi, bimbohanampi, vihāropi, aḍḍhayogopi, pāsādopi, hammiyampi, guhāpi, aṭṭopi, māḷopi leṇampi, veḷugumbopi, rukkhamūlampi, maṇḍapopi, senāsanaṃ, yattha vā pana bhikkhū paṭikkamanti, sabbametaṃ senāsana』』nti (vibha. 527).
Api ca – 『『vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā』』ti idaṃ vihārasenāsanaṃ nāma. 『『Mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohana』』nti idaṃ mañcapīṭhasenāsanaṃ nāma. 『『Cimilikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro』』ti idaṃ santhatasenāsanaṃ nāma. 『『Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantī』』ti idaṃ okāsasenāsanaṃ nāmāti. Evaṃ catubbidhaṃ senāsanaṃ hoti, taṃ sabbaṃ senāsanaggahaṇena saṅgahitameva.
所以這段話通過「如此」來說明什麼?說明了隱居者的條件和財富。因為如果沒有這四種條件,隱居生活就無法維持。與野獸或森林中的遊蕩者交往時,就會遇到麻煩。森林中的神靈會說:「對這樣一個惡劣的比丘,隱居生活有什麼好處?」併發出吵鬧的聲音,用手打頭,表現出逃避的樣子。「某個比丘進入森林,做了這那的惡事」,因此名聲受到損害。若有這四種條件,隱居生活便可以維持。因為他在反省自己的戒律時,看到任何黑點或污點,內心生起喜悅,明白其消滅和滅盡,便會進入聖道。森林中的神靈們歡喜地說出讚美之詞。此時他的名聲就像水中灑下的油滴一樣,廣泛傳播。 在這裡,「寂靜」意指空曠、少聲、少喧譁。這正是針對「寂靜」所說的:「即使在附近有臥具,也應是無人打擾的出家人。因此,被稱為寂靜。」這裡的臥具是指床、坐墊等。故而說:「臥具是指床、坐墊、皮革、草蓆、房屋、半邊屋、樓閣、山洞、墻壁、洞穴、樹下、亭子等,都是臥具,或比丘們在此處休息,這些都可稱為臥具。」(《分別經》527) 另外,「住處、半邊屋、樓閣、房屋、山洞」是指住處的臥具。「坐墊、坐椅、皮革、草蓆」是指坐墊的臥具。「草蓆、皮革、草墊、葉墊」是指草蓆的臥具。「比丘們在此處休息」是指休息的臥具。這樣就有四種類型的臥具,所有這些都被歸為臥具的範疇。
Idha panassa sakuṇasadisassa cātuddisassa bhikkhuno anucchavikasenāsanaṃ dassento araññaṃ rukkhamūlantiādimāha. Tattha araññanti nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṃ araññanti. Idaṃ bhikkhunīnaṃ vasena āgataṃ. 『『Āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ pacchima』』nti (pārā. 654) idaṃ pana imassa bhikkhuno anurūpaṃ. Tassa lakkhaṇaṃ visuddhimagge dhutaṅganiddese vuttaṃ. Rukkhamūlanti yaṃ kiñci sandacchāyaṃ vivittarukkhamūlaṃ. Pabbatanti selaṃ. Tattha hi udakasoṇḍīsu udakakiccaṃ katvā sītāya rukkhacchāyāya nisinnassa nānādisāsu khāyamānāsu sītena vātena bījiyamānassa cittaṃ ekaggaṃ hoti. Kandaranti kaṃ vuccati udakaṃ, tena dāritaṃ, udakena bhinnaṃ pabbatapadesaṃ. Yaṃ nadītumbantipi, nadīkuñjantipi vadanti. Tattha hi rajatapaṭṭasadisā vālikā hoti, matthake maṇivitānaṃ viya vanagahaṇaṃ, maṇikhandhasadisaṃ udakaṃ sandati. Evarūpaṃ kandaraṃ oruyha pānīyaṃ pivitvā gattāni sītāni katvā vālikaṃ ussāpetvā paṃsukūlacīvaraṃ paññapetvā nisinnassa samaṇadhammaṃ karoto cittaṃ ekaggaṃ hoti. Giriguhanti dvinnaṃ pabbatānaṃ antare, ekasmiṃyeva vā umaggasadisaṃ mahāvivaraṃ susānalakkhaṇaṃ visuddhimagge vuttaṃ. Vanapatthanti gāmantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāraṭṭhānaṃ, yattha na kasanti na vapanti, tenevāha – 『『vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana』』ntiādi. Abbhokāsanti acchannaṃ. Ākaṅkhamāno panettha cīvarakuṭiṃ katvā vasati. Palālapuñjanti palālarāsi. Mahāpalālapuñjato hi palālaṃ nikkaḍḍhitvā pabbhāraleṇasadise ālaye karonti, gacchagumbhādīnampi upari palālaṃ pakkhipitvā heṭṭhā nisinnā samaṇadhammaṃ karonti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
Pacchābhattanti bhattassa pacchato. Piṇḍapātapaṭikkantoti piṇḍapātapariyesanato paṭikkanto. Pallaṅkanti samantato ūrubaddhāsanaṃ. Ābhujitvāti bandhitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujuṃ ṭhapetvā aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭakaṭṭhike koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evañhi nisinnassa cammamaṃsanhārūni na paṇamanti. Athassa yā tesaṃ paṇamanapaccayā khaṇe khaṇe vedanā uppajjeyyuṃ, tā nuppajjanti. Tāsu anuppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ na paripatati, vuḍḍhiṃ phātiṃ vepullaṃ upagacchati. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā. Mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vibhaṅge vuttaṃ – 『『ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā, tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā』』ti (vibha. 537). Athavā parīti pariggahaṭṭho. Mukhanti niyyānaṭṭho. Satīti upaṭṭhānaṭṭho. Tena vuccati – 『『parimukhaṃ sati』』nti. Evaṃ paṭisambhidāyaṃ vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo – 『『pariggahitaniyyānasatiṃ katvā』』ti.
在這裡,像鳥一樣的四方比丘,通過「隱居的臥具」來說明森林的樹下。這裡的「森林」是指走出后,外面的所有地方都是森林。這是針對比丘的。所謂「隱居的臥具是五種財富的最後一項」(《巴利文法典》654),這對於這個比丘而言是適合的。它的特徵在《清凈道論》的修行法中有提到。樹下是指任何能夠遮蔽的、偏僻的樹下。在山上,水源的地方,完成了取水的工作,坐在涼爽的樹蔭下,心念集中於各個方向的食物,因涼風而生起的心念會變得專注。山谷是指水流,因此有水流的地方,水流所經過的山地。無論是河流的流動,還是河流的曲折,都可以稱為山谷。那裡有像銀色的沙土一樣的沙子,像頂上的寶石一樣的樹木,水流像寶石般流動。這樣的山谷,喝水后,身體涼爽,抖動衣物,披上灰色的袈裟,坐下來修行時,心念會變得專注。在兩個山之間的山洞,或在一處寬闊的、符合良好標準的地方,像《清凈道論》中所描述的那樣。森林的邊緣是指超出村莊的地方,屬於人們不常去的地方,那裡沒有耕種和播種,因此說:「森林的邊緣是遠離村莊的臥具。」開闊的地方是指沒有遮擋的地方。希望在這裡建造一個衣物的小屋來居住。散落的堆是指散落的物品。由大堆散落的物品所形成的地方,會在山坡上建立住所,或在上方放置散落的物品,坐在下面進行修行。對此有這樣的解釋。 「飯後」是指飯後的時間。「乞食返回」是指乞食后返回的時間。「坐墊」是指四周圍繞的坐墊。經過綁紮后,身體直立,保持上半身直立,利用十七個支撐點,保持身體的平衡。因為這樣坐著,面板和肌肉不會鬆弛。若有因這些鬆弛而產生的疼痛,便不會產生。因為這些疼痛沒有產生,心念便會專注,修行的地方不會遊蕩,增長的福德會不斷增加。保持在面前的正念,意味著將正念放在修行的方向上。也可理解為在嘴邊或面前的意思。因此在《分別經》中說:「這個正念是被很好地保持在鼻尖或嘴邊,因此稱為保持在面前的正念。」(《分別經》537)或者「保持」是指對正念的把握。「嘴」是指出路的地方。「正念」是指維持的地方。因此稱為「保持在面前的正念」。這樣在《分解法》中所說的意義可以被理解。這裡的總結是:「把握出路的正念。」
217.Abhijjhaṃ loketi ettha lujjanapalujjanaṭṭhena pañcupādānakkhandhā loko, tasmā pañcasu upādānakkhandhesu rāgaṃ pahāya kāmacchandaṃ vikkhambhetvāti ayametthattho. Vigatābhijjhenāti vikkhambhanavasena pahīnattā vigatābhijjhena, na cakkhuviññāṇasadisenāti attho. Abhijjhāya cittaṃ parisodhetīti abhijjhāto cittaṃ parimoceti. Yathā taṃ sā muñcati ceva, muñcitvā ca na puna gaṇhati, evaṃ karotīti attho. Byāpādapadosaṃ pahāyātiādīsupi eseva nayo. Byāpajjati iminā cittaṃ pūtikummāsādayo viya purimapakatiṃ vijahatīti byāpādo. Vikārāpattiyā padussati, paraṃ vā padūseti vināsetīti padoso. Ubhayametaṃ kodhassevādhivacanaṃ . Thinaṃ cittagelaññaṃ. Middhaṃ cetasikagelaññaṃ, thinañca middhañca thinamiddhaṃ. Ālokasaññīti rattimpi divādiṭṭhālokasañjānanasamatthāya vigatanīvaraṇāya parisuddhāya saññāya samannāgato. Sato sampajānoti satiyā ca ñāṇena ca samannāgato. Idaṃ ubhayaṃ ālokasaññāya upakārattā vuttaṃ. Uddhaccañca kukkuccañca uddhaccakukkuccaṃ. Tiṇṇavicikicchoti vicikicchaṃ taritvā atikkamitvā ṭhito. 『『Kathamidaṃ kathamida』』nti evaṃ nappavattatīti akathaṃkathī. Kusalesu dhammesūti anavajjesu dhammesu. 『『Ime nu kho kusalā kathamime kusalā』』ti evaṃ na vicikicchati. Na kaṅkhatīti attho. Ayamettha saṅkhepo. Imesu pana nīvaraṇesu vacanatthalakkhaṇādibhedato yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge vuttaṃ.
-
Yā panāyaṃ seyyathāpi mahārājāti upamā vuttā. Tattha iṇaṃ ādāyāti vaḍḍhiyā dhanaṃ gahetvā. Byantiṃ kareyyāti vigatantaṃ kareyya , yathā tesaṃ kākaṇikamattopi pariyanto nāma nāvasissati, evaṃ kareyya; sabbaso paṭiniyyāteyyāti attho. Tato nidānanti āṇaṇyanidānaṃ. So hi 『『aṇaṇomhī』』ti āvajjanto balavapāmojjaṃ labhati, somanassaṃ adhigacchati, tena vuttaṃ – 『『labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassa』』nti.
-
Visabhāgavedanuppattiyā kakaceneva catuiriyāpathaṃ chindanto ābādhatīti ābādho, svāssa atthīti ābādhiko. Taṃ samuṭṭhānena dukkhena dukkhito. Adhimattagilānoti bāḷhagilāno. Nacchādeyyāti adhimattabyādhiparetatāya na rucceyya. Balamattāti balameva, balañcassa kāye na bhaveyyāti attho. Tatonidānanti ārogyanidānaṃ. Tassa hi – 『『arogomhī』』ti āvajjayato tadubhayaṃ hoti. Tena vuttaṃ – 『『labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassa』』nti.
220.Na cassa kiñci bhogānaṃ vayoti kākaṇikamattampi bhogānaṃ vayo na bhaveyya. Tatonidānanti bandhanāmokkhanidānaṃ. Sesaṃ vuttanayeneva sabbapadesu yojetabbaṃ.
221-222.Anattādhīnoti na attani adhīno, attano ruciyā kiñci kātuṃ na labhati. Parādhīnoti paresu adhīno parasseva ruciyā vattati. Na yena kāmaṃ gamoti yena disābhāgenassa gantukāmatā hoti, icchā uppajjati gamanāya, tena gantuṃ na labhati. Dāsabyāti dāsabhāvā. Bhujissoti attano santako. Tatonidānanti bhujissanidānaṃ. Kantāraddhānamagganti kantāraṃ addhānamaggaṃ, nirudakaṃ dīghamagganti attho. Tatonidānanti khemantabhūminidānaṃ.
貪慾就是世間,因而在五取蘊中,世間的意思是,故此要放下對五取蘊的貪戀,抑制慾望,這就是這裡的意思。由於放下貪慾,所以稱為「無貪慾」,而不是指眼識等的意思。因貪慾而使心靈清凈,意指因貪慾而使心靈解脫。就像它放開了,放開后不再抓住,這就是它的意思。放下惡意的痛苦也是同樣的道理。惡意使心靈如腐臭的屍體般變得不堪,因此稱為惡意。因變故而變得污濁,或污濁他人,或使他人滅亡,這就是痛苦的意思。這兩者都是憤怒的定義。沉睡是指心靈的麻木。懈怠是指意識的麻木,沉睡和懈怠合稱為沉睡懈怠。明亮的意識是指能覺察紅光和白光的能力,能夠消除障礙,保持清凈的意識。保持正念與智慧相結合。這兩者是因明亮的意識而被提及的。輕浮和疑慮是指輕浮的疑慮。輕浮的疑慮是指在疑慮中徘徊,不能確定地停留。「這是什麼,這是什麼」這樣就不再存在疑慮。善法是指無過失的法。「這些是否是善法,如何這些善法」這樣就不再懷疑。沒有懷疑的意思。這是這裡的總結。在這些障礙中,依照言辭、特徵等的不同,所應說的內容,全部在《清凈道論》中都有提到。 這段話的比喻就像「偉大的國王」一樣。在這裡,帶著財富而增長的意思。施捨是指放棄,像那些小鳥一樣,絕對不會停留,施捨時應如此;總之,完全放棄是這個意思。然後是因緣,這指的是施捨的因緣。因為他思考「我沒有施捨」,所以獲得強烈的喜悅,獲得愉快的感覺,因此說:「應獲得喜悅,獲得愉快的感覺。」 由於分割的緣故,像刀子一樣切斷四種道路,因此有病痛。對此有病痛的意思。因而因緣而產生的痛苦。過於沉重的病痛。因過於沉重的病痛而不喜歡。力量的程度是指力量本身,力量在身體中不會存在的意思。然後是因緣,指的是健康的因緣。因為他思考「我沒有病」,所以兩者都存在。因此說:「應獲得喜悅,獲得愉快的感覺。」 對於他沒有任何財富的衰退,連一點點財富的衰退都不會存在。然後是因緣,指的是解脫的因緣。其餘的內容同樣以所說的方式適用於所有方面。 221-222. 無我者是指不依賴於自己,因而無法根據自己的意願去做任何事情。依賴於他人是指依賴於他人,按他人的意願而行。並非是想去的方向,因而對某個方向的渴望產生,因此無法去。奴隸的意思是奴隸的身份。支配是指自身的支配。然後是因緣,指的是支配的因緣。邊界是指邊界的道路,指的是無水的長路。然後是因緣,指的是安全的土地的因緣。
223.Ime pañca nīvaraṇe appahīneti ettha bhagavā appahīnakāmacchandanīvaraṇaṃ iṇasadisaṃ, sesāni rogādisadisāni katvā dasseti. Tatrāyaṃ sadisatā. Yo hi paresaṃ iṇaṃ gahetvā vināseti, so tehi iṇaṃ dehīti vuccamānopi pharusaṃ vuccamānopi bajjhamānopi vadhīyamānopi kiñci paṭibāhituṃ na sakkoti, sabbaṃ titikkhati. Titikkhākāraṇaṃ hissa taṃ iṇaṃ hoti. Evameva yo yamhi kāmacchandena rajjati, taṇhāsahagatena taṃ vatthuṃ gaṇhati, so tena pharusaṃ vuccamānopi bajjhamānopi vadhīyamānopi sabbaṃ titikkhati, titikkhākāraṇaṃ hissa so kāmacchando hoti, gharasāmikehi vadhīyamānānaṃ itthīnaṃ viyāti, evaṃ iṇaṃ viya kāmacchando daṭṭhabbo.
Yathā pana pittarogāturo madhusakkarādīsupi dinnesu pittarogāturatāya tesaṃ rasaṃ na vindati, 『『tittakaṃ tittaka』』nti uggiratiyeva. Evameva byāpannacitto hitakāmehi ācariyupajjhāyehi appamattakampi ovadiyamāno ovādaṃ na gaṇhati. 『『Ati viya me tumhe upaddavethā』』tiādīni vatvā vibbhamati. Pittarogāturatāya so puriso madhusakkarādīnaṃ viya kodhāturatāya jhānasukhādibhedaṃ sāsanarasaṃ na vindatīti. Evaṃ rogo viya byāpādo daṭṭhabbo.
Yathā pana nakkhattadivase bandhanāgāre baddho puriso nakkhattassa neva ādiṃ na majjhaṃ na pariyosānaṃ passati. So dutiyadivase mutto aho hiyyo nakkhattaṃ manāpaṃ, aho naccaṃ, aho gītantiādīni sutvāpi paṭivacanaṃ na deti. Kiṃ kāraṇā? Nakkhattassa ananubhūtattā. Evameva thinamiddhābhibhūto bhikkhu vicittanayepi dhammassavane pavattamāne neva tassa ādiṃ na majjhaṃ na pariyosānaṃ jānāti. Sopi uṭṭhite dhammassavane aho dhammassavanaṃ, aho kāraṇaṃ, aho upamāti dhammassavanassa vaṇṇaṃ bhaṇamānānaṃ sutvāpi paṭivacanaṃ na deti. Kiṃ kāraṇā? Thinamiddhavasena dhammakathāya ananubhūtattā. Evaṃ bandhanāgāraṃ viya thinamiddhaṃ daṭṭhabbaṃ.
Yathā pana nakkhattaṃ kīḷantopi dāso – 『『idaṃ nāma accāyikaṃ karaṇīyaṃ atthi, sīghaṃ tattha gacchāhi. No ce gacchasi, hatthapādaṃ vā te chindāmi kaṇṇanāsaṃ vā』』ti vutto sīghaṃ gacchatiyeva . Nakkhattassa ādimajjhapariyosānaṃ anubhavituṃ na labhati, kasmā? Parādhīnatāya, evameva vinaye apakataññunā vivekatthāya araññaṃ paviṭṭhenāpi kismiñcideva antamaso kappiyamaṃsepi akappiyamaṃsasaññāya uppannāya vivekaṃ pahāya sīlavisodhanatthaṃ vinayadharassa santikaṃ gantabbaṃ hoti, vivekasukhaṃ anubhavituṃ na labhati, kasmā? Uddhaccakukkuccābhibhūtatāyāti. Evaṃ dāsabyaṃ viya uddhaccakukkuccaṃ daṭṭhabbaṃ.
這五種障礙並未被完全放下,在這裡,佛陀提到未完全放下的慾望障礙如同債務,其他的則是像疾病的障礙。這裡是相似之處。誰若以他人的債務為基礎而摧毀他人,雖被稱為債務,雖被稱為嚴厲,雖被稱為被壓迫,雖被稱為被殺,皆無法阻止他,萬般忍受。忍耐的原因在於他有債務。正如誰在慾望中沉迷,因慾望而執著於事物,雖被稱為嚴厲,雖被稱為被壓迫,雖被稱為被殺,皆忍受萬般,忍耐的原因在於他有慾望,正如被家中男人壓迫的女人,慾望應被如此看待。 如同因膽汁病而痛苦的人,在得到蜜餅等食物時,因膽汁病的痛苦而無法享受其味道,唯有「苦澀,苦澀」地呼喊。如此,心中被痛苦所困擾的人,即使受到善法的教導,善法的導師,哪怕是微小的勸誡,也無法接受勸誡。「你們似乎讓我遭受煩惱」等等說法使他迷惑。因膽汁病的痛苦,他無法體驗禪定的快樂等善法的滋味。因此,痛苦應被視為一種疾病。 如同在星辰之日被囚禁的人,無法看到星辰的開始、中間和結束。第二天獲釋時,感嘆道:「哦,星辰是如此美麗,哦,舞蹈,哦,歌曲」等等,即使聽到這些也不作迴應。為什麼呢?因為未曾體驗星辰的緣故。如此,沉睡和懈怠所困擾的比丘,即使在各種教法的傳授中,也無法看到開始、中間和結束。他在教法傳授時,感嘆道:「哦,教法的傳授,哦,因緣,哦,比喻」等等,即使聽到這些也不作迴應。為什麼呢?因為因沉睡和懈怠而未曾體驗教法的緣故。因此,沉睡應被視為一種監禁。 如同在星辰遊戲中,奴隸說:「這確實是應當迅速去做的,快去那裡。如果不去,我就會割掉你的手腳,或耳鼻。」因此他便迅速去做。無法體驗星辰的開始、中間和結束,為什麼呢?因依賴他人。因此,在戒律中,若未能明白孤獨的意義,即便進入森林,亦會在某種程度上對可接受的肉產生不適的感受,放棄孤獨的快樂,無法體驗快樂的原因在於被輕浮和疑慮所困擾。因此,輕浮和疑慮應被視為一種奴役。
Yathā pana kantāraddhānamaggappaṭipanno puriso corehi manussānaṃ viluttokāsaṃ pahatokāsañca disvā daṇḍakasaddenapi sakuṇasaddenapi 『『corā āgatā』』ti ussaṅkitaparisaṅkitova hoti, gacchatipi tiṭṭhatipi nivattatipi, gataṭṭhānato agataṭṭhānameva bahutaraṃ hoti. So kicchena kasirena khemantabhūmiṃ pāpuṇāti vā na vā pāpuṇāti. Evameva yassa aṭṭhasu ṭhānesu vicikicchā uppannā hoti, so – 『『buddho nu kho, no nu kho buddho』』tiādinā nayena vicikicchanto adhimuccitvā saddhāya gaṇhituṃ na sakkoti. Asakkonto maggaṃ vā phalaṃ vā na pāpuṇātīti. Yathā kantāraddhānamagge – 『『corā atthi natthī』』ti punappunaṃ āsappanaparisappanaṃ apariyogāhanaṃ chambhitattaṃ cittassa uppādento khemantapattiyā antarāyaṃ karoti, evaṃ vicikicchāpi – 『『buddho nu kho, na buddho』』tiādinā nayena punappunaṃ āsappanaparisappanaṃ apariyogāhanaṃ chambhitattaṃ cittassa uppādayamānā ariyabhūmippattiyā antarāyaṃ karotīti kantāraddhānamaggo viya vicikicchā daṭṭhabbā.
如同在荒野長途旅行的人,看到被盜匪洗劫的地方和被打擊的地方,僅憑棍棒的聲音或鳥類的聲音就變得忐忑不安,心中充滿疑慮:"盜匪來了"。他行走、停止或返回,離開的地方比未到達的地方更多。他艱難困苦地到達安全之地,或者無法到達。同樣地,對於在八個方面產生疑慮的人,他以"是否為佛陀"等方式猶豫不決,無法以信心堅定地接受。因無法接受,他無法獲得道路或果實。就像在荒野長途旅行中,反覆思考"是否有盜匪",產生無法進入、心中恐懼的狀態,阻礙了到達安全之地;同樣地,疑慮以"是否為佛陀"等方式反覆產生無法進入、心中恐懼的狀態,阻礙了到達聖者之境。因此,疑慮應被視為荒野長途旅行。
- Idāni – 『『seyyathāpi, mahārāja, āṇaṇya』』nti ettha bhagavā pahīnakāmacchandanīvaraṇaṃ āṇaṇyasadisaṃ, sesāni ārogyādisadisāni katvā dasseti. Tatrāyaṃ sadisatā, yathā hi puriso iṇaṃ ādāya kammante payojetvā samiddhataṃ patto – 『『idaṃ iṇaṃ nāma palibodhamūla』』nti cintetvā savaḍḍhikaṃ iṇaṃ niyyātetvā paṇṇaṃ phālāpeyya. Athassa tato paṭṭhāya neva koci dūtaṃ peseti, na paṇṇaṃ. So iṇasāmike disvāpi sace icchati, āsanā uṭṭhahati, no ce na uṭṭhahati, kasmā? Tehi saddhiṃ nillepatāya alaggatāya. Evameva bhikkhu – 『『ayaṃ kāmacchando nāma palibodhamūla』』nti cintetvā cha dhamme bhāvetvā kāmacchandanīvaraṇaṃ pajahati. Te pana cha dhamme mahāsatipaṭṭhāne vaṇṇayissāma. Tassevaṃ pahīnakāmacchandassa yathā iṇamuttassa purisassa iṇassāmike disvā neva bhayaṃ na chambhitattaṃ hoti. Evameva paravatthumhi neva saṅgo na baddho hoti. Dibbānipi rūpāni passato kileso na samudācarati. Tasmā bhagavā āṇaṇyamiva kāmacchandappahānaṃ āha.
Yathā pana so pittarogāturo puriso bhesajjakiriyāya taṃ rogaṃ vūpasametvā tato paṭṭhāya madhusakkarādīnaṃ rasaṃ vindati. Evameva bhikkhu 『『ayaṃ byāpādo nāma mahā anatthakaro』』ti cha dhamme bhāvetvā byāpādanīvaraṇaṃ pajahati. Sabbanīvaraṇesu cha dhamme mahāsatipaṭṭhāneyeva vaṇṇayissāma. Na kevalañca teyeva, yepi thinamiddhādīnaṃ pahānāya bhāvetabbā, tepi sabbe tattheva vaṇṇayissāma. So evaṃ pahīnabyāpādo yathā pittarogavimutto puriso madhusakkarādīnaṃ rasaṃ sampiyāyamāno paṭisevati, evameva ācārapaṇṇattiādīni sikkhāpadāni sirasā sampaṭicchitvā sampiyāyamāno sikkhati. Tasmā bhagavā ārogyamiva byāpādappahānaṃ āha.
Yathā so nakkhattadivase bandhanāgāraṃ pavesito puriso aparasmiṃ nakkhattadivase – 『『pubbepi ahaṃ pamādadosena baddho, tena nakkhattaṃ nānubhaviṃ. Idāni appamatto bhavissāmī』』ti yathāssa paccatthikā okāsaṃ na labhanti, evaṃ appamatto hutvā nakkhattaṃ anubhavitvā – 『aho nakkhattaṃ, aho nakkhatta』nti udānaṃ udānesi, evameva bhikkhu – 『『idaṃ thinamiddhaṃ nāma mahāanatthakara』』nti cha dhamme bhāvetvā thinamiddhanīvaraṇaṃ pajahati, so evaṃ pahīnathinamiddho yathā bandhanā mutto puriso sattāhampi nakkhattassa ādimajjhapariyosānaṃ anubhavati, evameva dhammanakkhattassa ādimajjhapariyosānaṃ anubhavanto saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇāti. Tasmā bhagavā bandhanā mokkhamiva thinamiddhappahānaṃ āha.
Yathā pana dāso kiñcideva mittaṃ upanissāya sāmikānaṃ dhanaṃ datvā attānaṃ bhujissaṃ katvā tato paṭṭhāya yaṃ icchati, taṃ karoti. Evameva bhikkhu – 『『idaṃ uddhaccakukkuccaṃ nāma mahā anatthakara』』nti cha dhamme bhāvetvā uddhaccakukkuccaṃ pajahati. So evaṃ pahīnauddhaccakukkucco yathā bhujisso puriso yaṃ icchati, taṃ karoti, na taṃ koci balakkārena tato nivatteti , evameva yathā sukhaṃ nekkhammapaṭipadaṃ paṭipajjati, na taṃ uddhaccakukkuccaṃ balakkārena tato nivatteti. Tasmā bhagavā bhujissaṃ viya uddhaccakukkuccappahānaṃ āha.
現在——「就像,偉大的國王,債務」在這裡,佛陀提到放下的慾望障礙如同債務,其他的則是像健康等障礙。這裡是相似之處,正如一個人拿著債務,投入工作后,獲得成功——「這債務就是煩惱的根源」,他思考著,放下債務,去享受果實。然後,從那時起,再也沒有人派遣使者,也沒有果實。即使看到債務的同伴,如果他願意,就會起身;如果不願意,就不起來,為什麼呢?因為與他們的關係不再緊密。因此,僧人也思考:「這慾望就是煩惱的根源」,通過修習六種法門,放下慾望障礙。而這六種法門將在大念處中詳細闡述。對於已放下慾望的人,正如看到債務的同伴時,沒有恐懼和驚慌。同樣地,在外部環境中,也沒有依賴和束縛。看到天界的色彩,煩惱不會產生。因此,佛陀稱放下慾望如同放下債務。 如同因膽汁病而痛苦的人,通過藥物治療該病,之後便能享受蜜餅等的味道。同樣地,僧人思考:「這痛苦就是巨大的禍害」,通過修習六種法門,放下痛苦的障礙。所有障礙中的六種法門也將在大念處中詳細闡述。不僅如此,對於放下沉睡和懈怠等障礙的修習法門,也將在同處詳細闡述。因此,已放下痛苦的人,正如因膽汁病而解脫的人,享受蜜餅等的味道;同樣地,接受戒律等的教義,認真修習。因此,佛陀稱放下痛苦如同放下疾病。 如同在星辰之日被囚禁的人,在下一個星辰之日——「我以前因懈怠而被囚禁,因此未曾體驗星辰。現在我將變得警覺」,因此他無法獲得對立的地方。同樣地,變得警覺后,體驗星辰——「哦,星辰,哦,星辰」的讚歎。僧人也思考:「這沉睡和懈怠就是巨大的禍害」,通過修習六種法門,放下沉睡和懈怠的障礙。已放下沉睡和懈怠的人,正如從監禁中解放的人,七天都在體驗星辰的開始、中間和結束,正如在教法的星辰中體驗開始、中間和結束,獲得解脫。因此,佛陀稱放下沉睡和懈怠如同放下監禁。 如同奴隸依靠某個朋友的財富,施捨給主人,之後便能做他想做的事情。同樣地,僧人思考:「這輕浮和疑慮就是巨大的禍害」,通過修習六種法門,放下輕浮和疑慮的障礙。已放下輕浮和疑慮的人,正如能做他想做的事情,沒有人能以強力阻止他;同樣地,走上快樂的出離之道,沒有人能以強力阻止他。因此,佛陀稱放下輕浮和疑慮如同放下奴役。
Yathā balavā puriso hatthasāraṃ gahetvā sajjāvudho saparivāro kantāraṃ paṭipajjeyya, taṃ corā dūratova disvā palāyeyyuṃ. So sotthinā taṃ kantāraṃ nittharitvā khemantaṃ patto haṭṭhatuṭṭho assa. Evameva bhikkhu 『『ayaṃ vicikicchā nāma mahā anatthakārikā』』ti cha dhamme bhāvetvā vicikicchaṃ pajahati . So evaṃ pahīnavicikiccho yathā balavā puriso sajjāvudho saparivāro nibbhayo core tiṇaṃ viya agaṇetvā sotthinā nikkhamitvā khemantabhūmiṃ pāpuṇāti, evameva bhikkhu duccaritakantāraṃ nittharitvā paramaṃ khemantabhūmiṃ amataṃ mahānibbānaṃ pāpuṇāti. Tasmā bhagavā khemantabhūmiṃ viya vicikicchāpahānaṃ āha.
225.Pāmojjaṃ jāyatīti tuṭṭhākāro jāyati. Pamuditassa pīti jāyatīti tuṭṭhassa sakalasarīraṃ khobhayamānā pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhatīti pītisampayuttacittassa puggalassa nāmakāyo passambhati, vigatadaratho hoti. Sukhaṃ vedetīti kāyikampi cetasikampi sukhaṃ vedayati. Cittaṃ samādhiyatīti iminā nekkhammasukhena sukhitassa upacāravasenapi appanāvasenapi cittaṃ samādhiyati.
Paṭhamajjhānakathā
226.So vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatītiādi pana upacārasamādhinā samāhite citte uparivisesadassanatthaṃ appanāsamādhinā samāhite citte tassa samādhino pabhedadassanatthaṃ vuttanti veditabbaṃ. Imameva kāyanti imaṃ karajakāyaṃ. Abhisandetīti temeti sneheti, sabbattha pavattapītisukhaṃ karoti. Parisandetīti samantato sandeti. Paripūretīti vāyunā bhastaṃ viya pūreti. Parippharatīti samantato phusati. Sabbāvato kāyassāti assa bhikkhuno sabbakoṭṭhāsavato kāyassa kiñci upādinnakasantatipavattiṭṭhāne chavimaṃsalohitānugataṃ aṇumattampi ṭhānaṃ paṭhamajjhānasukhena aphuṭaṃ nāma na hoti.
227.Dakkhoti cheko paṭibalo nhānīyacuṇṇāni kātuñceva payojetuñca sannetuñca. Kaṃsathāleti yena kenaci lohena katabhājane. Mattikabhājanaṃ pana thiraṃ na hoti. Sannentassa bhijjati. Tasmā taṃ na dasseti. Paripphosakaṃparipphosakanti siñcitvā siñcitvā. Sanneyyāti vāmahatthena kaṃsathālaṃ gahetvā dakkhiṇahatthena pamāṇayuttaṃ udakaṃ siñcitvā siñcitvā parimaddanto piṇḍaṃ kareyya. Snehānugatāti udakasinehena anugatā. Snehaparetāti udakasinehena pariggahitā. Santarabāhirāti saddhiṃ antopadesena ceva bahipadesena ca sabbatthakameva udakasinehena phuṭāti attho. Na ca paggharaṇīti na ca bindu bindu udakaṃ paggharati, sakkā hoti hatthenapi dvīhipi tīhipi aṅgulīhi gahetuṃ ovaṭṭikāyapi kātunti attho.
Dutiyajjhānakathā
228-
就像一個強壯的人抓住手杖,帶著隨行人員走進荒野,看到盜匪遠遠地就會逃跑。他通過安全的道路走出荒野,突然感到高興。僧人也思考:「這疑慮就是巨大的禍害」,通過修習六種法門,放下疑慮。已放下疑慮的人,正如強壯的人抓住手杖,帶著隨行人員毫無畏懼地走出荒野,輕鬆地到達安全的地方;同樣地,僧人走出不善的荒野,達到至高無上的安全之地,獲得無上涅槃。因此,佛陀稱放下疑慮如同達到安全之地。 「歡喜生起」,即滿足的狀態生起。對於歡喜者,喜悅生起,令全身顫動。對喜悅者而言,身體安寧,因喜悅相應的心,個人的身體安寧,消除煩惱。感受快樂,身體和心靈都感受到快樂。因而,心在出離的快樂中,快樂地安定。 第一次禪那的論述 「他遠離慾望……進入第一禪中,住于其中」,這應理解為在接近的定中,心專注于上層的觀察;在深層的定中,心專注于定的差別。這個身體,指的是這個造作的身體。通過溫暖而感到愉悅,處處都生起喜悅的快樂。四周的感覺,像風吹拂般充滿。無處不在的感覺,觸及四面八方。對於這位比丘而言,身體的每個部位,任何微小的地方,都不曾被第一禪的快樂觸及。 「能見者」是指能切割、強壯、能處理食物和水的人。用金屬器皿裝食物,但泥土的器皿不堅固。若是接觸,便會破裂。因此不顯示它。以觸控為觸控,如同反覆澆水。通過左手抓住金屬器皿,右手澆適量的水,反覆地做成團。因水的溫暖而被吸引。因水的溫暖而被包圍。內外結合,處處都被水的溫暖所觸動。也不以滴水的方式來澆水,可以用手、兩隻手或三根手指來抓住,意指可以用圓形的容器來做。 第二次禪那的論述
- Dutiyajjhānasukhūpamāyaṃ ubbhidodakoti ubbhinnaudako, na heṭṭhā ubbhijjitvā uggacchanakaudako. Antoyeva pana ubbhijjanakaudakoti attho. Āyamukhanti āgamanamaggo. Devoti megho. Kālena kālanti kāle kāle, anvaddhamāsaṃ vā anudasāhaṃ vāti attho. Dhāranti vuṭṭhiṃ. Na anuppaveccheyyāti na ca paveseyya, na vasseyyāti attho. Sītā vāridhārā ubbhijjitvāti sītaṃ dhāraṃ uggantvā rahadaṃ pūrayamānaṃ ubbhijjitvā. Heṭṭhā uggacchanaudakañhi uggantvā uggantvā bhijjantaṃ udakaṃ khobheti, catūhi disāhi pavisanaudakaṃ purāṇapaṇṇatiṇakaṭṭhadaṇḍakādīhi udakaṃ khobheti, vuṭṭhiudakaṃ dhārānipātapubbuḷakehi udakaṃ khobheti. Sannisinnameva pana hutvā iddhinimmitamiva uppajjamānaṃ udakaṃ imaṃ padesaṃ pharati, imaṃ padesaṃ na pharatīti natthi, tena aphuṭokāso nāma na hotīti. Tattha rahado viya karajakāyo. Udakaṃ viya dutiyajjhānasukhaṃ. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.
Tatiyajjhānakathā
230-231. Tatiyajjhānasukhūpamāyaṃ uppalāni ettha santīti uppalinī. Sesapadadvayepi eseva nayo. Ettha ca setarattanīlesu yaṃ kiñci uppalaṃ uppalameva. Ūnakasatapattaṃ puṇḍarīkaṃ, satapattaṃ padumaṃ. Pattaniyamaṃ vā vināpi setaṃ padumaṃ, rattaṃ puṇḍarīkanti ayamettha vinicchayo. Udakānuggatānīti udakato na uggatāni. Anto nimuggaposīnīti udakatalassa anto nimuggāniyeva hutvā posīni, vaḍḍhīnīti attho. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.
Catutthajjhānakathā
232-233. Catutthajjhānasukhūpamāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātenāti ettha nirupakkilesaṭṭhena parisuddhaṃ, pabhassaraṭṭhena pariyodātanti veditabbaṃ. Odātena vatthenāti idaṃ utupharaṇatthaṃ vuttaṃ. Kiliṭṭhavatthena hi utupharaṇaṃ na hoti, taṅkhaṇadhotaparisuddhena utupharaṇaṃ balavaṃ hoti. Imissāya hi upamāya vatthaṃ viya karajakāyo, utupharaṇaṃ viya catutthajjhānasukhaṃ. Tasmā yathā sunhātassa purisassa parisuddhaṃ vatthaṃ sasīsaṃ pārupitvā nisinnassa sarīrato utu sabbameva vatthaṃ pharati. Na koci vatthassa aphuṭokāso hoti. Evaṃ catutthajjhānasukhena bhikkhuno karajakāyassa na koci okāso aphuṭo hotīti. Evamettha attho daṭṭhabbo. Imesaṃ pana catunnaṃ jhānānaṃ anupadavaṇṇanā ca bhāvanānayo ca visuddhimagge vuttoti idha na vitthārito.
Ettāvatā cesa rūpajjhānalābhīyeva, na arūpajjhānalābhīti na veditabbo. Na hi aṭṭhasu samāpattīsu cuddasahākārehi ciṇṇavasībhāvaṃ vinā upari abhiññādhigamo hoti. Pāḷiyaṃ pana rūpajjhānāniyeva āgatāni. Arūpajjhānāni āharitvā kathetabbāni.
Vipassanāñāṇakathā
234.So evaṃ samāhite citte…pe… āneñjappatteti so cuddasahākārehi aṭṭhasu samāpattīsu ciṇṇavasībhāvo bhikkhūti dasseti . Sesamettha visuddhimagge vuttanayena veditabbaṃ. Ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharatīti ettha ñāṇadassananti maggañāṇampi, vuccati phalañāṇampi, sabbaññutaññāṇampi, paccavekkhaṇañāṇampi, vipassanāñāṇampi. 『『Kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』』ti (mahāni. 1.257) ettha hi maggañāṇaṃ ñāṇadassananti vuttaṃ. 『『Ayamañño uttarimanussadhammo alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro』』ti (ma. ni.
第二次禪那的快樂如同水流涌動,涌動的水不是從下面涌起,而是從上面涌起。這裡的「涌動」指的是從水底涌起的水。進入的方向是進入的道路。天指的是雲彩。隨著時間的推移,意指時常、不斷地。水流的意思是水的流動。不能進入,意指不進入,也不能降雨。涼爽的水流涌起,涌起的水充滿了湖泊。從下面涌起的水在不斷地涌動,四個方向的水流被舊的樹葉、木棒等水流攪動,雨水的流動被雨水的流淌和波動所攪動。只有安靜地坐著,像是由神通所生起的水流,覆蓋這個地方,而不覆蓋那個地方,因此沒有未被觸及的地方。那裡像湖泊一樣是造作的身體。水流如同第二次禪那的快樂。其餘部分應如前所述理解。 第三次禪那的論述 230-231. 第三次禪那的快樂如同水中的睡蓮,這裡是水中的睡蓮。其他兩個詞也採用同樣的方式。在這裡,白色的寶石中任何的睡蓮都是睡蓮。白色的百合花,紅色的睡蓮。即使沒有花瓣的限制,白色的睡蓮和紅色的百合花,便是這裡的區別。水流的伴隨,指的是從水中升起的。內部是沉浸的,意指水底的內部是沉浸的,生長的意思。其餘部分應如前所述理解。 第四次禪那的論述 232-233. 第四次禪那的快樂如同用清凈的心靈進行的洗滌,這裡應理解為沒有污垢的清凈、明亮的洗滌。用污垢的衣物是不適合洗滌的,而用剛洗過的清凈衣物洗滌則是強有力的。就像這個比喻,造作的身體如同第四次禪那的快樂。因此,就像一個清凈的人,穿著乾淨的衣服,坐下時,全身的溫度都覆蓋著衣物,任何衣物都沒有未被觸及的地方。因此,因第四次禪那的快樂,僧人的身體沒有任何未被觸及的地方。這樣,這裡的意思應被理解。關於這四種禪那的無間斷的描述和修習的方式在清凈的道路上已被提及,因此在這裡不再詳細說明。 到此為止,這只是色界禪那的獲得,不應理解為無色界禪那。因為在八種定中,沒有超過這十六種伴隨的狀態的獲得。雖然在巴利文中只提到色界禪那,但無色界禪那應被引入並加以討論。 觀察智慧的論述 如此專注的心……等……達到無動的境界,這表明比丘在八種定中獲得了十六種伴隨的狀態。其餘部分應如清凈的道路上所述理解。以智慧之見引導心,智慧之見指的是道的智慧、果的智慧、無所不知的智慧、回憶的智慧、觀察的智慧。「那麼,朋友,爲了智慧的清凈,佛陀所說的梵行是什麼呢?」(《大念處經》1.257)這裡的道的智慧被稱為智慧之見。「這是一種超越人間法的高貴的智慧之見,獲得了安樂的處所。」(《中部經典》)
1.328) ettha phalañāṇaṃ. 『『Bhagavatopi kho ñāṇadassanaṃ udapādi sattāhakālaṅkato āḷāro kālāmo』』ti (mahāva. 10) ettha sabbaññutaññāṇaṃ. 『『Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi akuppā me vimutti, ayamantimā jātī』』ti (mahāva. 16) ettha paccavekkhaṇañāṇaṃ idha pana ñāṇadassanāya cittanti idaṃ vipassanāñāṇaṃ ñāṇadassananti vuttanti.
Abhinīharatīti vipassanāñāṇassa nibbattanatthāya tanninnaṃ tappoṇaṃ tappabbhāraṃ karoti. Rūpīti ādīnamattho vuttoyeva. Odanakummāsūpacayoti odanena ceva kummāsena ca upacito vaḍḍhito. Aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammoti hutvā abhāvaṭṭhena aniccadhammo. Duggandhavighātatthāya tanuvilepanena ucchādanadhammo. Aṅgapaccaṅgābādhavinodanatthāya khuddakasambāhanena parimaddanadhammo. Daharakāle vā ūrūsu sayāpetvā gabbhāvāsena dussaṇṭhitānaṃ tesaṃ tesaṃ aṅgānaṃ saṇṭhānasampādanatthaṃ añchanapīḷanādivasena parimaddanadhammo. Evaṃ pariharitopi bhedanaviddhaṃsanadhammo bhijjati ceva vikirati ca, evaṃ sabhāvoti attho. Tattha rūpī cātumahābhūtikotiādīsu chahi padehi samudayo kathito. Aniccapadena saddhiṃ pacchimehi dvīhi atthaṅgamo. Ettha sitaṃ ettha paṭibaddhanti ettha cātumahābhūtike kāye nissitañca paṭibaddhañca.
235.Subhoti sundaro. Jātimāti parisuddhākarasamuṭṭhito. Suparikammakatoti suṭṭhu kataparikammo apanītapāsāṇasakkharo. Acchoti tanucchavi. Vippasannoti suṭṭhu pasanno. Sabbākārasampannoti dhovanavedhanādīhi sabbehi ākārehi sampanno. Nīlantiādīhi vaṇṇasampattiṃ dasseti. Tādisañhi āvutaṃ pākaṭaṃ hoti. Evameva khoti ettha evaṃ upamāsaṃsandanaṃ veditabbaṃ. Maṇi viya hi karajakāyo. Āvutasuttaṃ viya vipassanāñāṇaṃ. Cakkhumā puriso viya vipassanālābhī bhikkhu, hatthe karitvā paccavekkhato ayaṃ kho maṇīti maṇino āvibhūtakālo viya vipassanāñāṇaṃ, abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno cātumahābhūtikakāyassa āvibhūtakālo, tatridaṃ suttaṃ āvutanti suttassāvibhūtakālo viya vipassanāñāṇaṃ, abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno tadārammaṇānaṃ phassapañcamakānaṃ vā sabbacittacetasikānaṃ vā vipassanāñāṇasseva vā āvibhūtakāloti.
Idañca vipassanāñāṇaṃ maggañāṇānantaraṃ. Evaṃ santepi yasmā abhiññāvāre āraddhe etassa antarāvāro natthi tasmā idheva dassitaṃ. Yasmā ca aniccādivasena akatasammasanassa dibbāya sotadhātuyā bheravaṃ saddaṃ suṇato, pubbenivāsānussatiyā bherave khandhe anussarato, dibbena cakkhunā bheravampi rūpaṃ passato bhayasantāso uppajjati, na aniccādivasena katasammasanassa tasmā abhiññaṃ pattassa bhayavinodanahetusampādanatthampi idaṃ idheva dassitaṃ. Api ca yasmā vipassanāsukhaṃ nāmetaṃ maggaphalasukhasampādakaṃ pāṭiyekkaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ tasmāpi āditova idaṃ idha dassitanti veditabbaṃ.
Manomayiddhiñāṇakathā
236-
1.328) 這裡是果的智慧。「佛陀也確實生起了智慧之見,具足七種裝飾的阿拉」(《大法經》10),這裡是無所不知的智慧。「我的智慧之見生起了,我的解脫是無動的,這是最後一次的出生」(《大法經》16),這裡是回憶的智慧;在這裡,智慧之見的心,指的是觀察智慧的智慧之見。 引導心是爲了觀察智慧的覺悟,進行相應的努力。色等的意思已被提到。由米和泥土所積累的意指由米和泥土所聚集而生長。無常的涌現、壓迫、破壞和毀滅的法是無常的法。爲了解決惡臭而用細膩的塗抹來遮蔽的法。爲了解決肢體和肢體的痛苦而用細小的移動來壓制的法。在幼年時期,或是通過大腿的壓迫來安頓各個肢體的安置,爲了安頓各個肢體而進行的壓制的法。即使如此,涌現、破壞和毀滅的法也會破裂和散開,這就是其本質。在這裡,色身的四大元素等六個方面的聚集被述說。無常的詞與最後的兩個滅盡相結合。在這裡是白色的,在這裡是被拘束的,指的是依賴於四大元素的身體。 235. 「美好」意指美麗。「出生」意指由純凈的因而生起。「善於造作」意指充分地進行造作,移除石頭的障礙。意指細膩的外表。意指非常滿意。意指在洗滌、塗抹等所有方面都充分。以藍色等的顏色顯示出色彩的富饒。在這樣的情況下,所包圍的便是顯而易見的。因此,這裡應理解為這樣的比喻。就像寶石一樣的造作身體。像被包圍的經文一樣的觀察智慧。像有眼光的人一樣的觀察智慧的獲得,手中所做的回憶,正如寶石的顯現一樣的觀察智慧,坐著的比丘的四大元素的顯現,那裡是經文的顯現,像顯現的經文一樣的觀察智慧,坐著的比丘的當下的感受和所有心與心所的觀察智慧的顯現。 這也是觀察智慧在道的智慧之後。即便如此,由於在神通的過程中沒有此間的間隔,因此這裡所示的。由於無常等的因,未曾正確理解的神聖耳根的聲音,聽到震動的聲音,回憶前世的震動的五蘊,看到以神聖的眼睛看到震動的形象而生起恐懼和不安,而不是因為無常等的因而產生的,因此爲了獲得神通的緣故,這裡所示的。並且由於觀察的快樂不是道果的快樂,單獨的可見的普通果,因此也應理解為這裡所示。 心造神通的智慧論述 236-
237.Manomayanti manena nibbattitaṃ. Sabbaṅgapaccaṅginti sabbehi aṅgehi ca paccaṅgehi ca samannāgataṃ. Ahīnindriyanti saṇṭhānavasena avikalindriyaṃ. Iddhimatā nimmitarūpañhi sace iddhimā odāto tampi odātaṃ. Sace aviddhakaṇṇo tampi aviddhakaṇṇanti evaṃ sabbākārehi tena sadisameva hoti. Muñjamhā īsikantiādi upamāttayampi hi sadisabhāvadassanatthameva vuttaṃ. Muñjasadisā eva hi tassa anto īsikā hoti. Kosisadisoyeva asi, vaṭṭāya kosiyā vaṭṭaṃ asimeva pakkhipanti, patthaṭāya patthaṭaṃ . Karaṇḍāti idampi ahikañcukassa nāmaṃ, na vilīvakaraṇḍakassa. Ahikañcuko hi ahinā sadisova hoti. Tattha kiñcāpi 『『puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyyā』』ti hatthena uddharamāno viya dassito, atha kho cittenevassa uddharaṇaṃ veditabbaṃ. Ayañhi ahi nāma sajātiyaṃ ṭhito, kaṭṭhantaraṃ vā rukkhantaraṃ vā nissāya, tacato sarīraṃ nikkaḍḍhanappayogasaṅkhātena thāmena, sarīraṃ khādayamānaṃ viya purāṇatacaṃ jigucchantoti imehi catūhi kāraṇehi sayameva kañcukaṃ pajahati, na sakkā tato aññena uddharituṃ, tasmā cittena uddharaṇaṃ sandhāya idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Iti muñjādisadisaṃ imassa bhikkhuno sarīraṃ, īsikādisadisaṃ nimmitarūpanti. Idamettha opammasaṃsandanaṃ. Nimmānavidhānaṃ panettha parato ca iddhividhādipañcaabhiññākathā sabbākārena visuddhimagge vitthāritāti tattha vuttanayeneva veditabbā. Upamāmattameva hi idha adhikaṃ.
Iddhividhañāṇādikathā
238-239. Tattha chekakumbhakārādayo viya iddhividhañāṇalābhī bhikkhu daṭṭhabbo. Suparikammakatamattikādayo viya iddhividhañāṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Icchiticchitabhājanavikatiādikaraṇaṃ viya tassa bhikkhuno vikubbanaṃ daṭṭhabbaṃ.
240-241. Dibbasotadhātuupamāyaṃ yasmā kantāraddhānamaggo sāsaṅko hoti sappaṭibhayo. Tattha ussaṅkitaparisaṅkitena 『ayaṃ bherisaddo』, 『ayaṃ mudiṅgasaddo』ti na sakkā vavatthapetuṃ, tasmā kantāraggahaṇaṃ akatvā khemamaggaṃ dassento addhānamaggappaṭipannoti āha. Appaṭibhayañhi khemamaggaṃ sīse sāṭakaṃ katvā saṇikaṃ paṭipanno vuttappakāre sadde sukhaṃ vavatthapeti. Tassa savanena tesaṃ tesaṃ saddānaṃ āvibhūtakālo viya yogino dūrasantikabhedānaṃ dibbānañceva mānussakānañca saddānaṃ āvibhūtakālo veditabbo.
242-243. Cetopariyañāṇūpamāyaṃ daharoti taruṇo. Yuvāti yobbannena samannāgato. Maṇḍanakajātikoti yuvāpi samāno na ālasiyo na kiliṭṭhavatthasarīro, atha kho maṇḍanapakatiko, divasassa dve tayo vāre nhāyitvā suddhavatthaparidahanaalaṅkārakaraṇasīloti attho. Sakaṇikanti kāḷatilakavaṅgamukhadūsipīḷakādīnaṃ aññatarena sadosaṃ. Tattha yathā tassa mukhanimittaṃ paccavekkhato mukhe doso pākaṭo hoti, evaṃ cetopariyañāṇāya cittaṃ abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno paresaṃ soḷasavidhaṃ cittaṃ pākaṭaṃ hotīti veditabbaṃ.
244-245. Pubbenivāsañāṇūpamāyaṃ taṃ divasaṃ katakiriyā pākaṭā hotīti taṃ divasaṃ gatagāmattayameva gahitaṃ. Tattha gāmattayagatapuriso viya pubbenivāsañāṇalābhī daṭṭhabbo, tayo gāmā viya tayo bhavā daṭṭhabbā, tassa purisassa tīsu gāmesu taṃ divasaṃ katakiriyāya āvibhāvo viya pubbenivāsāya cittaṃ abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno tīsu bhavesu katakiriyāya pākaṭabhāvo daṭṭhabbo.
246-
心造的意指由心所生。所有肢體和肢體的意思是所有的肢體和附屬部分都相互關聯。無損的感官是指根據狀態而無缺失的感官。若是具有神通的形象,如果神通是清凈的,那麼也是清凈的。如果是沒有損傷的耳朵,那麼也是沒有損傷的耳朵,這樣在所有方面都相似。關於蘆葦的比喻,確實是爲了顯示相似的本質。蘆葦的內部確實是這樣的。像刀一樣的器具,圍繞著刀的刀刃也同樣包裹著,像是被包圍的刀刃。這裡的「刀」也是指蛇的器具,而不是被壓迫的器具。蛇的器具確實是與蛇相似的。在那裡,雖然說「人要用手抓住蛇的器具」,但實際上應理解為是用心來抓住的。這確實是蛇,站在同類的地方,依靠樹木或樹幹,藉助身體的力量以便抬起身體,像是吞食身體的老蛇令人厭惡,因此因這四個原因,自己放下了蛇的器具,不能用其他方式抬起,因此應理解為是用心來抬起的。這樣,像蘆葦等的比喻,像器具等的形象。這裡是比喻的相關性。關於造作的方式,此外還有神通的五種智慧的論述,應該根據前面的敘述理解。這裡的比喻僅是個別的。 神通的智慧論述 238-239. 在這裡,像是切割陶器的陶工等,獲得神通的比丘應被看作。應被看作是充分造作的泥土等。像是對慾望的滿足等,觀察比丘的能力。 240-241. 關於神聖耳根的比喻,因為道路的中途是有懷疑的,像是有蛇的恐懼。在那裡,無法確定「這是雷聲」,「這是鳴鳥的聲音」,因此未抓住蛇的道路,顯示安全的道路,確實是已走上安全的道路。因為安全的道路,像是將頭巾包裹起來,逐漸走向安全的道路,能夠愉快地確認聲音。由此可知,聽到的聲音如同修行者在遠處聽到的聲音,神聖的聲音和人間的聲音都可以被理解。 242-243. 關於心的智慧的比喻,年輕是指年輕的。青年是指具備青春的。像是年輕人,沒有懶惰,沒有骯髒的衣物,而是像是裝飾好的,白天沐浴兩三次,穿著乾淨的衣物,進行裝飾的行為。關於小黑點等的污點,像是看著他的面孔一樣,面孔的污點顯而易見,因此應理解為坐著的比丘用心引導,顯現出他心中的十六種狀態。 244-245. 關於前世的智慧的比喻,那一天的所作所為顯而易見。因此那一天的到達村莊的狀態被理解。在那裡,像是到達村莊的人,前世的智慧的比丘應被看作,像是三個村莊一樣的三個生世被看作,那個男人在三個村莊的那一天所作所為,像是前世的心引導,坐著的比丘在三個生世的所作所為顯而易見。
- Dibbacakkhūpamāyaṃ vīthiṃ sañcaranteti aparāparaṃ sañcarante. Vīthiṃ carantetipi pāṭho. Ayamevattho. Tattha nagaramajjhe siṅghāṭakamhi pāsādo viya imassa bhikkhuno karajakāyo daṭṭhabbo, pāsāde ṭhito cakkhumā puriso viya ayameva dibbacakkhuṃ patvā ṭhito bhikkhu, gehaṃ pavisantā viya paṭisandhivasena mātukucchiyaṃ pavisantā, gehā nikkhamantā viya mātukucchito nikkhamantā, rathikāya vīthiṃ sañcarantā viya aparāparaṃ sañcaraṇakasattā, purato abbhokāsaṭṭhāne majjhe siṅghāṭake nisinnā viya tīsu bhavesu tattha tattha nibbattasattā, pāsādatale ṭhitapurisassa tesaṃ manussānaṃ āvibhūtakālo viya dibbacakkhuñāṇāya cittaṃ abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno tīsu bhavesu nibbattasattānaṃ āvibhūtakālo daṭṭhabbo. Idañca desanāsukhatthameva vuttaṃ. Āruppe pana dibbacakkhussa gocaro natthīti.
Āsavakkhayañāṇakathā
248.So evaṃ samāhite citteti idha vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabbaṃ. Āsavānaṃ khayañāṇāyāti āsavānaṃ khayañāṇanibbattanatthāya. Ettha ca āsavānaṃ khayo nāma maggopi phalampi nibbānampi bhaṅgopi vuccati. 『『Khaye ñāṇaṃ, anuppāde ñāṇa』』nti ettha hi maggo āsavānaṃ khayoti vutto. 『『Āsavānaṃ khayā samaṇo hotī』』ti (ma. ni.
關於神聖眼的比喻,行走的道路是指不斷地行走。行走的道路的說法也是如此。意思是相同的。在那裡,城市的中心如同獅子車,像是這位比丘的造作身體,像是站在樓閣上的有眼光的人,獲得了神聖的眼睛,像是進入家中一樣,像是迴歸母親的腹中,像是從家中出來一樣,像是從母親的腹中出來,像是像車伕一樣在道路上不斷地行走,生生不息的眾生,像是坐在空中獅子車的中間,生存於三世的眾生,像是站在樓閣上的人,顯現出人類的狀態,像是用神聖的眼睛引導心,坐著的比丘在三世中顯現的眾生的狀態。這裡是爲了講解的快樂而述說的。對於無色的神聖眼,沒有任何可供依賴的對象。 斷盡煩惱的智慧論述 如此專注的心在這裡應理解為觀察的基礎的第四次禪那的心。爲了斷盡煩惱的智慧,意指爲了斷盡煩惱的智慧而生起。在這裡,斷盡煩惱的意思是指道路、果、涅槃和破壞。這裡的「在斷中有智慧,未生中有智慧」意指道路是指斷盡煩惱。 「因斷盡煩惱而成為修行者」(《中部經典》)。
1.438) ettha phalaṃ.
『『Paravajjānupassissa, niccaṃ ujjhānasaññino;
Āsavā tassa vaḍḍhanti, ārā so āsavakkhayā』』ti. (dha. pa. 253);
Ettha nibbānaṃ. 『『Āsavānaṃ khayo vayo bhedo aniccatā antaradhāna』』nti ettha bhaṅgo. Idha pana nibbānaṃ adhippetaṃ. Arahattamaggopi vaṭṭatiyeva.
Cittaṃabhinīharatīti vipassanā cittaṃ tanninnaṃ tappoṇaṃ tappabbhāraṃ karoti. So idaṃ dukkhantiādīsu 『『ettakaṃ dukkhaṃ, na ito bhiyyo』』ti sabbampi dukkhasaccaṃ sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānātīti attho. Tassa ca dukkhassa nibbattikaṃ taṇhaṃ 『『ayaṃ dukkhasamudayo』』ti. Tadubhayampi yaṃ ṭhānaṃ patvā nirujjhati, taṃ tesaṃ appavattiṃ nibbānaṃ 『『ayaṃ dukkhanirodho』』ti; tassa ca sampāpakaṃ ariyamaggaṃ 『『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』』ti sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānātīti attho.
Evaṃ sarūpato saccāni dassetvā puna kilesavasena pariyāyato dassento 『『ime āsavā』』tiādimāha. Tassa evaṃ jānato evaṃ passatoti tassa bhikkhuno evaṃ jānantassa evaṃ passantassa, saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ kathesi. Kāmāsavāti kāmāsavato. Vimuccatīti iminā maggakkhaṇaṃ dasseti. Vimuttasminti iminā phalakkhaṇaṃ. Vimuttamiti ñāṇaṃ hotīti iminā paccavekkhaṇañāṇaṃ. Khīṇā jātītiādīhi tassa bhūmiṃ. Tena hi ñāṇena khīṇāsavo paccavekkhanto khīṇā jātītiādīni pajānāti.
Katamā panassa jāti khīṇā? Kathañca naṃ pajānātīti? Na tāvassa atītā jāti khīṇā, pubbeva khīṇattā. Na anāgatā, anāgate vāyāmābhāvato. Na paccuppannā, vijjamānattā. Yā pana maggassa abhāvitattā uppajjeyya ekacatupañcavokārabhavesu ekacatupañcakkhandhappabhedā jāti, sā maggassa bhāvitattā āyatiṃ anuppādadhammataṃ āpajjanena khīṇā. Taṃ so maggabhāvanāya pahīnakilese paccavekkhitvā 『『kilesābhāve vijjamānampi kammaṃ āyatiṃ appaṭisandhikaṃva hotī』』ti jānanto pajānāti.
Vusitanti vutthaṃ parivutthaṃ. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Puthujjanakalyāṇakena hi saddhiṃ satta sekkhā brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma, khīṇāsavo vutthavāso, tasmā so attano brahmacariyavāsaṃ paccavekkhanto vusitaṃ brahmacariyanti pajānāti. Kataṃkaraṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāvasena soḷasavidhaṃ kiccaṃ niṭṭhāpitaṃ. Tena tena maggena pahātabbakilesā pahīnā, dukkhamūlaṃ samucchinnanti attho. Puthujjanakalyāṇakādayo hi taṃ kiccaṃ karonti, khīṇāsavo katakaraṇīyo. Tasmā so attano karaṇīyaṃ paccavekkhanto kataṃ karaṇīyanti pajānāti. Nāparaṃ itthattāyāti idāni puna itthabhāvāya evaṃ soḷasakiccabhāvāya kilesakkhayabhāvāya vā kattabbaṃ maggabhāvanākiccaṃ me natthīti pajānāti. Atha vā itthattāyāti itthabhāvato imasmā evaṃ pakārā. Idāni vattamānakhandhasantānā aparaṃ khandhasantānaṃ mayhaṃ natthi. Ime pana pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti chinnamūlakā rukkhā viya, te carimakacittanirodhena anupādāno viya jātavedo nibbāyissanti apaṇṇattikabhāvañca gamissantīti pajānāti.
1.438) 這裡是果。 「觀察他人的過失,常常生起厭離之念; 因此,煩惱對他增長,故他斷盡煩惱。」(《法句經》253) 這裡是涅槃。「煩惱的滅盡、消逝、分裂是無常的,消失」是這裡的破壞。這裡的涅槃是指所指的。阿羅漢的道路也確實存在。 「心引導」是指觀察的心,進行相應的努力。它能如實認識「這是如此的痛苦,而非更甚的痛苦」,通過對痛苦的真實特質的瞭解,明白所有的痛苦是如實的。並且,痛苦的生起是由渴望引起的,「這是痛苦的生起」。對於這兩者來說,達到的地方都能滅盡,那便是他們的少量生起的涅槃,「這是痛苦的滅盡」;並且,能引導到達的聖道,「這是通向痛苦滅盡的道路」,通過對真實特質的瞭解如實地認識。 這樣,通過展示真實的法,再次以煩惱的方式展示,便說「這些是煩惱」。因此,瞭解和觀察到這一點的比丘,因而在觀察智慧的幫助下,講述了通向的道路。慾望的煩惱是指慾望的煩惱。解脫是指顯示道路的開示。解脫的果是指顯示果的開示。解脫是指智慧的顯現。通過「已滅盡」的狀態,因而通過那種智慧,已滅盡的煩惱在反思中知道「已滅盡」。 那麼,什麼是已滅盡的出生?又如何能認識到呢?過去的出生並不是已滅盡,因為早已滅盡。未來的出生也不是,因為未來沒有努力的狀態。現在的出生並不是,因為它是存在的。若是因修道而生起的某種出生,屬於四個或五個生世的某種分類,這種出生因修道的生起而已滅盡。因而,經過修道的修行者,反思煩惱的滅盡,明白「即使煩惱不存在,存在的行為也會如同永恒的無所依賴」。 「已完成」是指已完成的狀態。「聖道」是指通往聖道的行為。因為與普通善人一起,七位修行者共同生活在聖道之中,已滅盡的煩惱是已完成的,因此他反思自己的聖道,明白「已完成的聖道」。「已做的事」是指在四個真實中,四條道路的圓滿、放下、實現的修行,完成了十六種任務。因此,通過那條道路,已應當放下的煩惱已被放下,痛苦的根源已被切斷的意思。普通善人等確實在進行這些任務,而已滅盡的煩惱是已做的事。因此,他反思自己的所作所為,明白「已做的事」。 「現在沒有其他的存在」,因此現在再次以存在的狀態,明白十六種任務的狀態,煩惱的滅盡的狀態或應當進行的修道的任務是沒有的。或者說,因存在的狀態,這樣的方式。現在流動的五蘊中,另一個五蘊的狀態我沒有。這五蘊被徹底瞭解,像是被砍斷根基的樹木一樣,這些在最後的心的止息中,像是無所依賴的火焰將會滅盡,且明白無所依賴的狀態將會到達。
249.Pabbatasaṅkhepeti pabbatamatthake. Anāviloti nikkaddamo. Sippiyo ca sambukā ca sippisambukaṃ. Sakkharā ca kathalāni ca sakkharakathalaṃ. Macchānaṃ gumbā ghaṭāti macchagumbaṃ. Tiṭṭhantampi carantampīti ettha sakkharakathalaṃ tiṭṭhatiyeva, itarāni carantipi tiṭṭhantipi. Yathā pana antarantarā ṭhitāsupi nisinnāsupi vijjamānāsupi 『『etā gāvo carantī』』ti carantiyo upādāya itarāpi carantīti vuccanti. Evaṃ tiṭṭhantameva sakkharakathalaṃ upādāya itarampi dvayaṃ tiṭṭhantanti vuttaṃ. Itarañca dvayaṃ carantaṃ upādāya sakkharakathalampi carantanti vuttaṃ. Tattha cakkhumato purisassa tīre ṭhatvā passato sippikasambukādīnaṃ vibhūtakālo viya āsavānaṃ khayāya cittaṃ abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno catunnaṃ saccānaṃ vibhūtakālo daṭṭhabboti.
Ettāvatā vipassanāñāṇaṃ, manomayañāṇaṃ, iddhividhañāṇaṃ, dibbasotañāṇaṃ, cetopariyañāṇaṃ, pubbenivāsañāṇaṃ, dibbacakkhuvasena nipphannaṃ anāgataṃsañāṇayathākammūpagañāṇadvayaṃ, dibbacakkhuñāṇaṃ, āsavakkhayañāṇanti dasa ñāṇāni niddiṭṭhāni honti. Tesaṃ ārammaṇavibhāgo jānitabbo – tattha vipassanāñāṇaṃ parittamahaggataatītānāgatapaccuppannaajjhattabahiddhāvasena sattavidhārammaṇaṃ. Manomayañāṇaṃ nimmitabbarūpāyatanamattameva ārammaṇaṃ karotīti parittapaccuppannabahiddhārammaṇaṃ. Āsavakkhayañāṇaṃ appamāṇabahiddhānavattabbārammaṇaṃ. Avasesānaṃ ārammaṇabhedo visuddhimagge vutto. Uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vāti yena kenaci pariyāyena ito seṭṭhataraṃ sāmaññaphalaṃ nāma natthīti bhagavā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi.
Ajātasattuupāsakattapaṭivedanākathā
- Rājā tattha tattha sādhukāraṃ pavattento ādimajjhapariyosānaṃ sakkaccaṃ sutvā 『『ciraṃ vatamhi ime pañhe puthū samaṇabrāhmaṇe pucchanto, thuse koṭṭento viya kiñci sāraṃ nālatthaṃ, aho vata bhagavato guṇasampadā, yo me dīpasahassaṃ jālento viya mahantaṃ ālokaṃ katvā ime pañhe vissajjesi. Suciraṃ vatamhi dasabalassa guṇānubhāvaṃ ajānanto vañcito』』ti cintetvā buddhaguṇānussaraṇasambhūtāya pañcavidhāya pītiyā phuṭasarīro attano pasādaṃ āvikaronto upāsakattaṃ paṭivedesi. Taṃ dassetuṃ 『『evaṃ vutte rājā』』tiādi āraddhaṃ.
Tattha abhikkantaṃ, bhanteti ayaṃ abhikkantasaddo khayasundarābhirūpaabbhanumodanesu dissati. 『『Abhikkantā bhante, ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho』』tiādīsu (a. ni. 8.20) hi khaye dissati. 『『Ayaṃ me puggalo khamati, imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā』』tiādīsu (a. ni.
山的概念是指在山的頂上。無垢的意思是無塵的。工匠和工匠的工藝。糖和糖果的意思是糖和糖果。魚的巢穴是指魚的巢。站著和走著的意思是這裡的糖果和糖果是靜止的,其他的無論是走動還是靜止。就像在彼此之間,站著的、坐著的、存在的,稱為「這些牛在走動」,走動的也因此稱為走動。這樣,靜止的糖果和糖果是基於走動的,其他的兩個也是基於走動而稱為糖果和糖果。這裡,眼睛明亮的人站在岸邊,看到工匠的工藝等的顯現,像是爲了斷盡煩惱的比丘,四個真理的顯現應被理解。 到此為止,觀察的智慧、心造的智慧、神通的智慧、神聖耳的智慧、心的智慧、前世的智慧、通過神聖眼而得的未來的智慧、神聖眼的智慧、斷盡煩惱的智慧,共十種智慧被指出。它們的對象的分類應被瞭解——其中,觀察的智慧是指微細與粗大的過去、未來、現在的內外的七種對象。心造的智慧僅以顯現的形式為對象,因此是微細的、現在的、外在的對象。斷盡煩惱的智慧是指無量的外在的對象。其他的對象的分類在清凈道中已被述說。更高的或更精妙的,任何一種方式都沒有比這更優越的,稱之為最高的果,佛陀以阿羅漢的教導結束了講解。 關於阿阇世王的信士的覺悟 250. 王在各處認真地進行事務,聽到開頭、中間和結尾的事情后,認真思考:「我確實在詢問這些問題很久了,向許多的修行者和婆羅門提問,像是在空曠處打擊,毫無實質,真是佛陀的功德啊,他如同點燃一千盞燈,照亮了這些問題。」他思考著,因佛的功德而生起的五種歡喜,身體因而感到愉悅,顯現出他的信士的覺悟。爲了展示這一點,「王聽到這樣說」。 其中「美好」,先生,這是在美好的讚美、斷滅的美麗、愉悅的喜悅中顯現。「美好啊,先生,夜晚,第一時段已過,長時間坐著的比丘僧團」中也顯現出斷滅的狀態。「這個人對我寬恕,四個眾生中這個人是最美好、最優秀的」中也顯現出。
4.100) sundare.
『『Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ;
Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā』』ti. (vi. va. 857);
Ādīsu abhirūpe. 『『Abhikkantaṃ bho, gotamā』』tiādīsu (pārā. 15) abbhanumodane. Idhāpi abbhanumodaneyeva. Yasmā ca abbhanumodane, tasmā 『sādhu sādhu bhante』ti vuttaṃ hotīti veditabbo.
Bhaye kodhe pasaṃsāyaṃ, turite kotūhalacchare;
Hāse soke pasāde ca, kare āmeḍitaṃ budhoti.
Iminā ca lakkhaṇena idha pasādavasena, pasaṃsāvasena cāyaṃ dvikkhattuṃ vuttoti veditabbo. Athavā abhikkantanti abhikantaṃ atiiṭṭhaṃ atimanāpaṃ atisundaranti vuttaṃ hoti.
Ettha ekena abhikkantasaddena desanaṃ thometi, ekena attano pasādaṃ. Ayañhettha adhippāyo, abhikkantaṃ bhante, yadidaṃ bhagavato dhammadesanā, 『abhikkantaṃ』 yadidaṃ bhagavato dhammadesanaṃ āgamma mama pasādoti. Bhagavatoyeva vā vacanaṃ dve dve atthe sandhāya thometi. Bhagavato vacanaṃ abhikkantaṃ dosanāsanato, abhikkantaṃ guṇādhigamanato. Tathā saddhājananato, paññājananato, sātthato, sabyañjanato, uttānapadato, gambhīratthato, kaṇṇasukhato, hadayaṅgamato, anattukkaṃsanato , aparavambhanato, karuṇāsītalato, paññāvadātato, āpātharamaṇīyato, vimaddakkhamato, suyyamānasukhato, vīmaṃsiyamānahitatoti evamādīhi yojetabbaṃ.
Tato parampi catūhi upamāhi desanaṃyeva thometi. Tattha nikkujjitanti adhomukhaṭhapitaṃ heṭṭhāmukhajātaṃ vā. Ukkujjeyyāti upari mukhaṃ kareyya. Paṭicchannanti tiṇapaṇṇādichāditaṃ. Vivareyyāti ugghāṭeyya. Mūḷhassa vāti disāmūḷhassa. Maggaṃ ācikkheyyāti hatthe gahetvā 『『esa maggo』』ti vadeyya, andhakāreti kāḷapakkhacātuddasī aḍḍharattaghanavanasaṇḍameghapaṭalehi caturaṅge tame. Ayaṃ tāva anuttānapadattho. Ayaṃ pana sādhippāyayojanā. Yathā koci nikkujjitaṃ ukkujjeyya, evaṃ saddhammavimukhaṃ asaddhamme patitaṃ maṃ asaddhammā vuṭṭhāpentana. Yathā paṭicchannaṃ vivareyya, evaṃ kassapassa bhagavato sāsanantaradhānā pabhuti micchādiṭṭhigahanapaṭicchannaṃ sāsanaṃ vivarantena, yathā mūḷhassa maggaṃ ācikkheyya, evaṃ kummaggamicchāmaggappaṭipannassa me saggamokkhamaggaṃ āvikarontena, yathā andhakāre telapajjotaṃ dhāreyya, evaṃ mohandhakāranimuggassa me buddhādiratanarūpāni apassato tappaṭicchādakamohandhakāraviddhaṃsakadesanāpajjotadhārakena mayhaṃ bhagavatā etehi pariyāyehi pakāsitattā anekapariyāyena dhammo pakāsitoti.
Evaṃ desanaṃ thometvā imāya desanāya ratanattaye pasannacitto pasannākāraṃ karonto esāhantiādimāha. Tattha esāhanti eso ahaṃ . Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmīti bhagavā me saraṇaṃ, parāyanaṃ, aghassa tātā, hitassa ca vidhātāti. Iminā adhippāyena bhagavantaṃ gacchāmi bhajāmi sevāmi payirupāsāmi, evaṃ vā jānāmi bujjhāmīti. Yesañhi dhātūnaṃ gatiattho, buddhipi tesaṃ attho. Tasmā gacchāmīti imassa jānāmi bujjhāmīti ayampi attho vutto. Dhammañca bhikkhusaṅghañcāti ettha pana adhigatamagge sacchikatanirodhe yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne catūsu apāyesu apatamāne dhāretīti dhammo, so atthato ariyamaggo ceva nibbānañca. Vuttañcetaṃ – 『『yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyatī』』ti (a. ni.
4.100) 美好。 「誰在我面前禮拜雙足,憑藉神通和聲望的水; 以美好的容貌,照亮所有的方向。」(《維摩經》857) 在這些美好的方面。「美好啊,尊者,」等的讚美中。這裡也是讚美的意思。因為在讚美中,所以說「好,好,尊者」應當被理解。 在恐懼、憤怒、讚美之中,迅速的好奇心; 在歡笑、悲傷、安樂中,做出如實的覺悟。 通過這個特徵,這裡應當被理解為安樂的狀態和讚美的狀態,這兩者被說了兩次。或者說,美好是指非常美麗、非常出衆的意思。 在這裡以一個「美好」字來引導教導,以一個自己的安樂。這裡的意思是,美好,尊者,這正是佛陀的法教,「美好」是指通過佛陀的法教而引發我內心的安樂。佛陀的言辭也指向兩個方面,指向兩個意義。佛陀的言辭是美好,因其沒有過失,美好,因其獲得了功德。如此,也可以指向信仰的眾生、智慧的眾生、實用的眾生、所有的眾生、顯現的眾生、深刻的眾生、耳朵愉悅的眾生、心靈愉悅的眾生、無我無相的眾生、無後顧之憂的眾生、慈悲溫暖的眾生、智慧明亮的眾生、路徑優美的眾生、無礙的眾生、令人愉快的眾生、值得深思的眾生等。 再者,通過四種比喻也引導教導。在那裡,「被推開」是指低頭的、向下的狀態。被推開是指向上的狀態。被遮蔽是指被草葉覆蓋。被顯現是指被揭開。愚者是指眼睛被遮蔽的人。引導道路是指用手抓住「這是道路」來講述,黑暗是指黑暗的夜晚,濃厚的雲層籠罩著。這裡是指無上的意義。這裡是指意圖的引導。就像任何被推開的人可以被推開一樣,正如信仰的教法被誤解而墮落的我,因不信而被喚醒。就像被遮蔽的被顯現一樣,正如迦葉尊者的教導從此消失,誤解的教法被遮蔽的教法顯現;就像愚者被引導道路一樣,正如迷失在歧途中的我,顯現出通往天界解脫的道路;就像在黑暗中燃起明亮的燈火一樣,正如在迷茫黑暗中解脫的我,未曾見到佛陀的教法,因而被遮蔽的黑暗被揭開,佛陀以這種方式顯現教法。 通過這樣的教導,引導著這段教義的寶貴,心中充滿信心,表現出如實的態度,便說「這就是我」。「我歸依于佛陀」,佛陀是我歸依的對象,是我所依賴的對象,願意為我解除痛苦,帶來幸福。通過這個意圖,我歸依于佛陀,尊敬佛陀,服務佛陀,恭敬佛陀,亦是如此,我知道、我覺悟。因為這些元素的去向,智慧也是它們的意義。因此,我歸依于這一點,知道、覺悟也是如此。法和比丘僧團是指在已達到的道路上,正如所教導的,依照所教導的,正如在四種墮落中,保持著法的存在,法的意義是指高貴的道路和涅槃。正如所說:「只要,尊者們,法是有為的,高貴的八正道是最重要的。」(《中部經典》)
4.34) vitthāro. Na kevalañca ariyamaggo ceva nibbānañca. Api ca kho ariyaphalehi saddhiṃ pariyattidhammopi . Vuttañhetaṃ chattamāṇavakavimāne –
『『Rāgavirāgamanejamasokaṃ, dhammamasaṅkhatamappaṭikūlaṃ;
Madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattaṃ, dhammamimaṃ saraṇatthamupehī』』ti. (vi. va. 887);
Ettha hi rāgavirāgoti maggo kathito. Anejamasokanti phalaṃ. Dhammamasaṅkhatanti nibbānaṃ. Appaṭikūlaṃ madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattanti piṭakattayena vibhattā dhammakkhandhāti. Diṭṭhisīlasaṃghātena saṃhatoti saṅgho, so atthato aṭṭha ariyapuggalasamūho. Vuttañhetaṃ tasmiññeva vimāne –
『『Yattha ca dinnamahapphalamāhu, catūsu sucīsu purīsayugesu;
Aṭṭha ca puggaladhammadasā te, saṅghamimaṃ saraṇatthamupehī』』ti. (vi. va. 888);
Bhikkhūnaṃ saṅgho bhikkhusaṅgho. Ettāvatā rājā tīṇi saraṇagamanāni paṭivedesi.
Saraṇagamanakathā
Idāni tesu saraṇagamanesu kosallatthaṃ saraṇaṃ, saraṇagamanaṃ, yo ca saraṇaṃ gacchati, saraṇagamanappabhedo, saraṇagamanaphalaṃ, saṅkileso, bhedoti, ayaṃ vidhi veditabbo. Seyyathidaṃ – saraṇatthato tāva hiṃsatīti saraṇaṃ. Saraṇagatānaṃ teneva saraṇagamanena bhayaṃ santāsaṃ dukkhaṃ duggatiparikilesaṃ hanati vināsetīti attho, ratanattayassevetaṃ adhivacanaṃ.
Atha vā hite pavattanena ahitā ca nivattanena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsati buddho. Bhavakantārā uttāraṇena assāsadānena ca dhammo; appakānampi kārānaṃ vipulaphalapaṭilābhakaraṇena saṅgho . Tasmā imināpi pariyāyena ratanattayaṃ saraṇaṃ. Tappasādataggarutāhi vihatakileso tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādo saraṇagamanaṃ. Taṃ samaṅgīsatto saraṇaṃ gacchati. Vuttappakārena cittuppādena etāni me tīṇi ratanāni saraṇaṃ, etāni parāyaṇanti evaṃ upetīti attho. Evaṃ tāva saraṇaṃ, saraṇagamanaṃ, yo ca saraṇaṃ gacchati, idaṃ tayaṃ veditabbaṃ.
Saraṇagamanappabhede pana duvidhaṃ saraṇagamanaṃ – lokuttaraṃ lokiyañca. Tattha lokuttaraṃ diṭṭhasaccānaṃ maggakkhaṇe saraṇagamanupakkilesasamucchedena ārammaṇato nibbānārammaṇaṃ hutvā kiccato sakalepi ratanattaye ijjhati. Lokiyaṃ puthujjanānaṃ saraṇagamanupakkilesavikkhambhanena ārammaṇato buddhādiguṇārammaṇaṃ hutvā ijjhati. Taṃ atthato buddhādīsu vatthūsu saddhāpaṭilābho saddhāmūlikā ca sammādiṭṭhi dasasu puññakiriyavatthūsu diṭṭhijukammanti vuccati. Tayidaṃ catudhā vattati – attasanniyyātanena, tapparāyaṇatāya, sissabhāvūpagamanena, paṇipātenāti.
Tattha attasanniyyātanaṃ nāma – 『『ajjādiṃ katvā ahaṃ attānaṃ buddhassa niyyātemi, dhammassa, saṅghassā』』ti evaṃ buddhādīnaṃ attapariccajanaṃ. Tapparāyaṇatā nāma 『『ajjādiṃ katvā 『ahaṃ buddhaparāyaṇo, dhammaparāyaṇo, saṅghaparāyaṇo』ti. Maṃ dhārethā』』ti evaṃ tapparāyaṇabhāvo. Sissabhāvūpagamanaṃ nāma – 『『ajjādiṃ katvā – 『ahaṃ buddhassa antevāsiko, dhammassa, saṅghassa antevāsiko』ti maṃ dhārethā』』ti evaṃ sissabhāvūpagamo. Paṇipāto nāma – 『『ajjādiṃ katvā ahaṃ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammaṃ buddhādīnaṃyeva tiṇṇaṃ vatthūnaṃ karomī』ti maṃ dhārethā』』ti evaṃ buddhādīsu paramanipaccākāro. Imesañhi catunnaṃ ākārānaṃ aññatarampi karontena gahitaṃyeva hoti saraṇaṃ.
4.34) 廣泛。不僅是高貴的道路和涅槃。也確實與高貴的果相結合,法的教義也是如此。這裡在《大乘經》中提到—— 「遠離貪慾與無貪,超越痛苦與無憂; 這甘美的法,善於分辨, 這法是我所依靠的。」(《維摩經》887) 這裡的遠離貪慾是指道路,超越痛苦是指果。法的教義即涅槃,甘美的法善於分辨,是指三藏經典中的法。以見解和戒律的集合為基礎的僧團,實際上是八位高貴的眾生的集合。這裡在同一部經中提到—— 「在這裡,給予微小果實的人, 在四個清凈的城市中; 八位眾生的法的傳授, 這僧團是我所依靠的。」(《維摩經》888) 比丘的僧團是比丘僧團。到此為止,國王已表明了三種歸依的方式。 關於歸依的講述 現在在這些歸依的方式中,爲了利益,歸依,歸依的方式,歸依的果,都是有污垢的,分裂的,這應當被理解。比如說——從歸依的意義上來說,歸依是指有傷害的。歸依者通過這樣的歸依,消除恐懼、安樂、痛苦、惡劣的困境,正是這樣,稱為寶三寶的意義。 或者說,通過利益的引導,佛陀消除了眾生的恐懼。通過生死之海的渡過,給予安慰的法;即使是微小的行為,也能帶來豐碩的果實,因此僧團也是如此。因而通過這樣的方式,三寶歸依。通過安樂的狀態,消除煩惱,心的生起,歸依的方式。這樣的和諧歸依。根據所說的心的生起,這三寶是我所歸依的,這些是我所依賴的。因此,歸依、歸依的方式,歸依者應當被理解。 在歸依的分類中,歸依有兩種——世間和出世間。在那裡,出世間是指依靠真實的法的道路而歸依,消除障礙,成為涅槃的對象,因而所有的三寶都被歸依。世間是指普通眾生的歸依,通過消除障礙,成為佛陀等的對象。其意義在於,通過信仰獲得的信心,正如在十種善業中,正見的基礎。這樣分為四種——以自我為依靠、以法為依靠、以弟子身份為依靠、以恭敬為依靠。 在這裡,以自我為依靠是指:「我現在把自己歸於佛、法、僧」,即是將佛等的自我放下。以法為依靠是指:「我現在把自己歸於佛、法、僧」,即是我歸於佛、法、僧。以弟子身份為依靠是指:「我現在把自己歸於佛、法、僧」,即是我歸於佛、法、僧的弟子。以恭敬為依靠是指:「我現在把自己歸於佛、法、僧」,即是我為佛等奉獻三種行為。通過這四種方式,歸依的意義得以顯現。
Api ca bhagavato attānaṃ pariccajāmi, dhammassa, saṅghassa, attānaṃ pariccajāmi, jīvitaṃ pariccajāmi, pariccattoyeva me attā, pariccattaṃyeva jīvitaṃ, jīvitapariyantikaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, buddho me saraṇaṃ leṇaṃ tāṇanti ; evampi attasanniyyātanaṃ veditabbaṃ. 『『Satthārañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyyaṃ, sugatañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyyaṃ, sammāsambuddhañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyya』』nti (saṃ. ni. 2.154). Evampi mahākassapassa saraṇagamanaṃ viya sissabhāvūpagamanaṃ veditabbaṃ.
『『So ahaṃ vicarissāmi, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;
Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammata』』nti. (su. ni. 194);
Evampi āḷavakādīnaṃ saraṇagamanaṃ viya tapparāyaṇatā veditabbā. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti – 『『brahmāyu ahaṃ, bho gotama brāhmaṇo, brahmāyu ahaṃ, bho gotama brāhmaṇo』』ti (ma. ni. 2.394) evampi paṇipāto daṭṭhabbo.
So panesa ñātibhayācariyadakkhiṇeyyavasena catubbidho hoti. Tattha dakkhiṇeyyapaṇipātena saraṇagamanaṃ hoti, na itarehi. Seṭṭhavaseneva hi saraṇaṃ gaṇhāti, seṭṭhavasena ca bhijjati. Tasmā yo sākiyo vā koliyo vā – 『『buddho amhākaṃ ñātako』』ti vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ. Yo vā – 『『samaṇo gotamo rājapūjito mahānubhāvo avandīyamāno anatthampi kareyyā』』ti bhayena vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ. Yo vā bodhisattakāle bhagavato santike kiñci uggahitaṃ saramāno buddhakāle vā –
『『Catudhā vibhaje bhoge, paṇḍito gharamāvasaṃ;
Ekena bhogaṃ bhuñjeyya, dvīhi kammaṃ payojaye;
Catutthañca nidhāpeyya, āpadāsu bhavissatī』』ti. (dī. ni.
Api ca bhagavato attānaṃ pariccajāmi, dhammassa, saṅghassa, attānaṃ pariccajāmi, jīvitaṃ pariccajāmi, pariccattoyeva me attā, pariccattaṃyeva jīvitaṃ, jīvitapariyantikaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, buddho me saraṇaṃ leṇaṃ tāṇanti; evampi attasanniyyātanaṃ veditabbaṃ。「我確實放棄了佛陀、法和僧團,放棄了自我,放棄了生命,放棄的正是我自己,放棄的正是生命,至於生命的盡頭,我歸依于佛,佛是我歸依的庇護和救援。」;因此,這也應被理解為自我歸依的狀態。 「我確實想見到老師,想見到佛陀,想見到善逝者,想見到佛陀,想見到正覺的佛陀,想見到佛陀。」(《中部經典》2.154)。這也應被理解為大迦葉的歸依,像是弟子的歸依。 「我將四處遊歷,走遍村莊和城市; 恭敬地禮拜覺者,法的善法。」(《增支部》194); 這也應被理解為阿拉瓦卡等的歸依,像是出於利益的歸依。 然後,梵天阿育起身,整理衣襟,頂禮佛陀的雙足,親吻佛陀的雙足,用手恭敬地捧著,稱呼道:「我是梵天阿育,尊者喬達摩,我是梵天阿育,尊者喬達摩。」(《中部經典》2.394)這也應被視為恭敬的舉動。 因此,他因親屬的恐懼、恭敬和供養而有四種表現。在那裡,因供養而歸依是指在供養下的歸依,而其他的則不然。以最高的方式歸依,因而被接受。因此,若是釋迦族或拘留族的人說:「佛是我們的親屬」,則歸依是被接受的。若是說:「修行者喬達摩,受到國王的崇敬,具有偉大的威德,若不被尊重也能有所作為」,則因恐懼而禮拜,歸依也是被接受的。若是說在菩薩時期在佛陀的教導下所學到的任何法,或在佛陀時期—— 「將財富分為四類,聰明人應住在家中; 一類財富應享用,二類應用於事業; 其餘的應儲存,以備不時之需。」(《長部經典》)
3.265);
Evarūpaṃ anusāsaniṃ uggahetvā – 『『ācariyo me』』ti vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ. Yo pana – 『『ayaṃ loke aggadakkhiṇeyyo』』ti vandati, teneva gahitaṃ hoti saraṇaṃ.
Evaṃ gahitasaraṇassa ca upāsakassa vā upāsikāya vā aññatitthiyesu pabbajitampi ñātiṃ – 『『ñātako me aya』』nti vandato saraṇagamanaṃ na bhijjati, pageva apabbajitaṃ. Tathā rājānaṃ bhayavasena vandato. So hi raṭṭhapūjitattā avandīyamāno anatthampi kareyyāti. Tathā yaṃ kiñci sippaṃ sikkhāpakaṃ titthiyampi – 『『ācariyo me aya』』nti vandatopi na bhijjati, evaṃ saraṇagamanappabhedo veditabbo.
Ettha ca lokuttarassa saraṇagamanassa cattāri sāmaññaphalāni vipākaphalaṃ, sabbadukkhakkhayo ānisaṃsaphalaṃ. Vuttañhetaṃ –
『『Yo ca buddhañca dhammañca, saṅghañca saraṇaṃ gato;
Cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passati.
Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
Ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttamaṃ;
Etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatī』』ti. (dha. pa. 192);
Api ca niccādito anupagamanādivasena petassa ānisaṃsaphalaṃ veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ – 『『aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya…pe… kañci saṅkhāraṃ sukhato…pe… kañci dhammaṃ attato upagaccheyya…pe… mātaraṃ jīvitā voropeyya…pe… pitaraṃ…pe… arahantaṃ…pe… paduṭṭhacitto tathāgatassa lohitaṃ uppādeyya…pe…. saṅghaṃ bhindeyya…pe… aññaṃ satthāraṃ uddiseyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti (a. ni. 1.290). Lokiyassa pana saraṇagamanassa bhavasampadāpi bhogasampadāpi phalameva. Vuttañhetaṃ –
『『Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;
Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressantī』』ti. (saṃ. ni. 1.37);
Aparampi vuttaṃ – 『『atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca – 『『sādhu kho, devānaminda, buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti. Buddhaṃ saraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti…pe… te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi saddehi gandhehi rasehi phoṭṭhabbehī』』ti (saṃ. ni.
3.265) 如此的教導被接受后,便說「我的老師」,歸依便被接受。若是說「這是世間最尊貴的」,則也因這個被接受。 因此,歸依被接受的信士或信女,在其他宗教的出家人面前,若說「這是我的親屬」,則歸依不會被破壞,甚至是對未出家的人也是如此。同樣地,因恐懼而向國王禮拜。因為他因國王的崇敬而不被尊重,甚至能有所作為。又如任何職業的老師,若說「這是我的老師」,也不會被破壞,這樣的歸依的分類應當被理解。 在此,出世間的歸依有四種共通的果,結果果是,所有的痛苦都消失。這裡說到—— 「歸依佛、法、僧者; 四種高貴的真理, 以正智見到痛苦、痛苦的起因、痛苦的消滅; 高貴的八正道,通往痛苦的止息。 這確實是安全的歸依,這確實是最優的歸依; 歸依之後,所有的痛苦都將解脫。」(《法句經》192) 此外,因不常依賴而不去的亡者的結果果也應被理解。這裡說到——「這是一個地方,不可被打擾,任何具有正見的人,若依賴任何有為法……若依賴任何快樂的法……若依賴任何法自我……若殺害母親……若殺害父親……若殺害阿羅漢……若心懷惡意者,若破壞僧團……若指向其他老師,這個地方是不存在的。」(《中部經典》1.290) 而世間的歸依則是因生存的富裕和享樂的富裕而獲得的果。這裡說到—— 「任何歸依佛的人,決不會落入惡道; 捨棄人身,必定生於天界,享受圓滿。」(《中部經典》1.37) 另外還有說——「這時,天主帝釋與八萬天神一起,前往尊者大目犍連的處所……在一邊站著的天主帝釋,尊者大目犍連對他說——『確實,天主,歸依佛是好的。歸依佛的人,因歸依佛,許多眾生在身體解散后,生於善道,天界……他們在十種境界中獲得……」(《中部經典》)
4.341). Esa nayo dhamme ca saṅghe ca. Api ca velāmasuttādīnaṃ vasenāpi saraṇagamanassa phalaviseso veditabbo. Evaṃ saraṇagamanassa phalaṃ veditabbaṃ.
Tattha ca lokiyasaraṇagamanaṃ tīsu vatthūsu aññāṇasaṃsayamicchāñāṇādīhi saṃkilissati, na mahājutikaṃ hoti, na mahāvipphāraṃ. Lokuttarassa natthi saṃkileso. Lokiyassa ca saraṇagamanassa duvidho bhedo – sāvajjo ca anavajjo ca. Tattha sāvajjo aññasatthārādīsu attasanniyyātanādīhi hoti, so ca aniṭṭhaphalo hoti. Anavajjo kālakiriyāya hoti, so avipākattā aphalo. Lokuttarassa pana nevatthi bhedo. Bhavantarepi hi ariyasāvako aññaṃ satthāraṃ na uddisatīti. Evaṃ saraṇagamanassa saṃkileso ca bhedo ca veditabboti.
Upāsakaṃ maṃ bhante bhagavā dhāretūti maṃ bhagavā 『『upāsako aya』』nti evaṃ dhāretu, jānātūti attho. Upāsakavidhikosallatthaṃ panettha – ko upāsako? Kasmā upāsakoti vuccati ? Kimassa sīlaṃ? Ko ājīvo? Kā vipatti? Kā sampattīti? Idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.
Tattha ko upāsakoti yo koci saraṇagato gahaṭṭho. Vuttañhetaṃ – 『『yato kho, mahānāma, buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ettāvatā kho, mahānāma, upāsako hotī』』ti (saṃ. ni. 5.1033).
Kasmā upāsakoti ratanattayaṃ upāsanato. So hi buddhaṃ upāsatīti upāsako, tathā dhammaṃ saṃghaṃ.
Kimassasīlanti pañca veramaṇiyo. Yathāha – 『『yato kho, mahānāma, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā… kāmesumicchācārā… musāvādā… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, ettāvatā kho, mahānāma, upāsako sīlavā hotī』』ti (saṃ. ni. 5.1033).
Koājīvoti pañca micchāvaṇijjā pahāya dhammena samena jīvitakappanaṃ. Vuttañhetaṃ – 『『pañcimā, bhikkhave, vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā. Katamā pañca? Satthavaṇijjā, sattavaṇijjā, maṃsavaṇijjā, majjavaṇijjā, visavaṇijjā. Imā kho, bhikkhave, pañca vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā』』ti (a. ni. 5.177).
Kā vipattīti yā tasseva sīlassa ca ājīvassa ca vipatti, ayamassa vipatti. Api ca yāya esa caṇḍālo ceva hoti, malañca patikuṭṭho ca, sāpissa vipattīti veditabbā. Te ca atthato assaddhiyādayo pañca dhammā honti. Yathāha – 『『pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako upāsakacaṇḍālo ca hoti, upāsakamalañca, upāsakapatikuṭṭho ca. Katamehi pañcahi? Assaddho hoti, dussīlo hoti, kotūhalamaṅgaliko hoti, maṅgalaṃ pacceti, no kammaṃ, ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ pariyesati, tattha ca pubbakāraṃ karotī』』ti (a. ni. 5.175).
Kā sampattīti yā cassa sīlasampadā ceva ājīvasampadā ca, sā sampatti; ye cassa ratanabhāvādikarā saddhādayo pañca dhammā. Yathāha – 『『pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako upāsakaratanañca hoti, upāsakapadumañca, upāsakapuṇḍarīkañca. Katamehi pañcahi? Saddho hoti, sīlavā hoti, na kotūhalamaṅgaliko hoti, kammaṃ pacceti, no maṅgalaṃ, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, idha ca pubbakāraṃ karotī』』ti (a. ni. 5.175).
Ajjataggeti etthāyaṃ aggasaddo ādikoṭikoṭṭhāsaseṭṭhesu dissati. 『『Ajjatagge, samma dovārika, āvarāmi dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīna』』ntiādīsu (ma. ni.
4.341) 這就是關於法和僧的教導。此外,依照《韋拉馬經》等的教義,也應理解歸依的果實。如此,歸依的果實應當被理解。 在此,世間的歸依在三種基礎上會被污染,因無知、懷疑、貪慾等而受到污染,不是大污染,也不是大障礙。出世間則沒有污染。世間的歸依有二種分類——有缺陷的和無缺陷的。在這裡,有缺陷的是因自我歸依等而存在的,因此結果不佳。無缺陷的是因死亡而存在的,因此因果不顯。出世間則沒有這樣的分類。在未來,正等覺者也不會指向其他老師。因此,歸依的污染和分類應當被理解。 「請您保留我,尊者,佛陀,稱我為『信士』。」這意味著佛陀「稱我是信士」,希望您瞭解。在此關於信士的定義——誰是信士?為何稱為信士?他的戒律是什麼?他的生計是什麼?他的失敗是什麼?他的成就是什麼?這些應當被詳細說明。 在這裡,誰是信士?是任何歸依的人,居家者。這裡說到——「因為,尊者,誰歸依佛,歸依法,歸依僧,至此,尊者,便是信士。」(《中部經典》5.1033) 為何稱為信士?因他依賴三寶。因為他歸依佛,因此稱為信士,依賴法和僧也是如此。 他的戒律是什麼?是五種不殺生的戒律。正如所說——「因為,尊者,信士避免殺生,避免偷盜……避免不正當的行為……避免妄語……避免酒色之事,至此,尊者,信士便是有戒的。」(《中部經典》5.1033) 他的生計是什麼?是五種不正當的生計,放棄正當的生計。這裡說到——「五種生計,信士應避免。哪五種?是以教師的身份,獸醫的身份,屠夫的身份,酒商的身份,毒品商的身份。這五種生計,信士應避免。」(《增支部》5.177) 他的失敗是什麼?是他戒律和生計的失敗,這是他的失敗。此外,若他是惡人,骯髒者,這也是他的失敗。應當理解這些。實際上,這五種不信的特質就是失敗。正如所說——「五種特質的信士,便是信士的惡人,信士的骯髒者。哪五種?不信、不善、好奇心、善惡之事,未做功德,四處尋找世間的利益,那裡做著不善的事。」(《增支部》5.175) 他的成就是什麼?是他在戒律和生計上的成就;那些因三寶而生的信心等五種特質。正如所說——「五種特質的信士,便是信士的寶,信士的蓮花,信士的白蓮花。哪五種?他有信心,有戒律,不好奇,不做惡事,不尋找世間的利益,而是在這裡做著善事。」(《增支部》5.175) 「在這裡,『當下』這個詞在最高的地方顯現。」正如所說:「在當下,善巧的門,我關閉了尼干陀的門。」(《中部經典》)
2.70) hi ādimhi dissati. 『『Teneva aṅgulaggena taṃ aṅgulaggaṃ parāmaseyya . Ucchaggaṃ veḷagga』』ntiādīsu (kathā. 281) koṭiyaṃ. 『『Ambilaggaṃ vā madhuraggaṃ vā tittakaggaṃ vā vihāraggena vā pariveṇaggena vā bhājetu』』ntiādīsu (cūḷava. 317) koṭṭhāse. 『『Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā…pe… tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatī』』tiādīsu (a. ni. 4.34) seṭṭhe. Idha panāyaṃ ādimhi daṭṭhabbo. Tasmā ajjataggeti ajjataṃ ādiṃ katvāti evametthattho veditabbo. Ajjatanti ajjabhāvaṃ. Ajjadaggeti vā pāṭho, dakāro padasandhikaro. Ajja agganti attho.
Pāṇupetanti pāṇehi upetaṃ. Yāva me jīvitaṃ pavattati, tāva upetaṃ anaññasatthukaṃ tīhi saraṇagamanehi saraṇaṃ gataṃ upāsakaṃ kappiyakārakaṃ maṃ bhagavā dhāretu jānātu. Ahañhi sacepi me tikhiṇena asinā sīsaṃ chindeyya, neva buddhaṃ 『『na buddho』』ti vā, dhammaṃ 『『na dhammo』』ti vā, saṅghaṃ 『『na saṅgho』』ti vā vadeyyanti.
Evaṃ attasanniyyātanena saraṇaṃ gantvā attanā kataṃ aparādhaṃ pakāsento accayo maṃ, bhantetiādimāha. Tattha accayoti aparādho. Maṃ accagamāti maṃ atikkamma abhibhavitvā pavatto. Dhammikaṃ dhammarājānanti ettha dhammaṃ caratīti dhammiko. Dhammeneva rājā jāto, na pitughātanādinā adhammenāti dhammarājā. Jīvitā voropesinti jīvitā viyojesiṃ. Paṭiggaṇhātūti khamatu. Āyatiṃ saṃvarāyāti anāgate saṃvaratthāya. Puna evarūpassa aparādhassa dosassa khalitassa akaraṇatthāya.
251.Tagghāti ekaṃse nipāto. Yathā dhammaṃ paṭikarosīti yathā dhammo ṭhito tatheva karosi, khamāpesīti vuttaṃ hoti. Taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāmāti taṃ tava aparādhaṃ mayaṃ khamāma. Vuḍḍhihesā, mahārāja ariyassa vinayeti esā, mahārāja, ariyassa vinaye buddhassa bhagavato sāsane vuḍḍhi nāma. Katamā? Yāyaṃ accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaritvā āyatiṃ saṃvarāpajjanā, desanaṃ pana puggalādhiṭṭhānaṃ karonto – 『『yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī』』ti āha.
252.Evaṃ vutteti evaṃ bhagavatā vutte. Handa ca dāni mayaṃ bhanteti ettha handāti vacasāyatthe nipāto. So hi gamanavacasāyaṃ katvā evamāha. Bahukiccāti balavakiccā. Bahukaraṇīyāti tasseva vevacanaṃ. Yassadāni tvanti yassa idāni tvaṃ mahārāja gamanassa kālaṃ maññasi jānāsi, tassa kālaṃ tvameva jānāsīti vuttaṃ hoti. Padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasi patiṭṭhapetvā yāva dassanavisayaṃ bhagavato abhimukhova paṭikkamitvā dassanavijahanaṭṭhānabhūmiyaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pakkāmi.
2.70) 在這裡可以看到開始的地方。「因此,用手指輕觸那一點。抬起手指。」等在某些地方。「應以樹枝、甘果、苦果、住處或周圍的方式來處理。」等在某些地方。「只要,尊者,眾生存在……如是,正覺者為他們宣說最高的教義。」等在某些地方。在這裡應當看到開始的地方。因此,「當下」是指「已經開始了」。「當下」是指目前的狀態。「當下高」是指這個意思。 「依賴生命」是指依賴生命的存在。只要我的生命延續,就應當依賴這三種歸依而歸依,愿佛陀知道我這個信士是合適的。因為即使我被鋒利的刀子砍掉頭顱,也不會說「不是佛」,「不是法」,「不是僧」。 因此,通過自我歸依,歸依后,顯露出自己所作的過失,稱呼我為「尊者」。在這裡,過失是指過錯。「我被超越」是指被壓倒、被擊敗。正法的國王是指遵循法的國王。因法而生的國王,而不是因殺父等不法行為而生的國王。 「我捨棄生命」是指我將生命捨棄。希望您能寬恕我。爲了未來的約束,防止再次發生此類過失。 「應當如此」是指通過一個方面的表達。正如法的制裁,您應當如法行事,寬恕我。我們應寬恕您的過失。 「尊者,國王,正法的教導是這樣的,國王,正法的教導在佛陀的教法中是成長的。哪種成長?即看到過失並如法制裁,防止未來的過失,同時在教導中以個人為基礎——「誰看到過失並如法制裁,便會防止未來的過失。」 「如是所說」是指如是佛陀所說的。現在,我們稱您為尊者,這裡的「現在」是指言語的意義。因為他在行走時說了這樣的話。 「許多事情」是指許多重大的事情。「許多應做的事情」是指同樣的意思。 「您現在」是指您現在,國王,認為是出發的時刻,您確實知道這個時刻。「在您環顧四周后離開」是指您在環顧四周后,三次環顧四周,雙手合十,放在頭頂,直到看到佛陀的面容,然後再以五種方式恭敬地向佛陀致敬后離開。
253.Khatāyaṃ, bhikkhave, rājāti khato ayaṃ, bhikkhave, rājā. Upahatāyanti upahato ayaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ayaṃ, bhikkhave, rājā khato upahato bhinnapatiṭṭho jāto, tathānena attanāva attā khato, yathā attano patiṭṭhā na jātāti. Virajanti rāgarajādivirahitaṃ. Rāgamalādīnaṃyeva vigatattā vītamalaṃ. Dhammacakkhunti dhammesu vā cakkhuṃ, dhammamayaṃ vā cakkhuṃ, aññesu ṭhānesu tiṇṇaṃ maggānametaṃ adhivacanaṃ. Idha pana sotāpattimaggasseva. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace iminā pitā ghātito nābhavissa, idāni idhevāsane nisinno sotāpattimaggaṃ patto abhavissa, pāpamittasaṃsaggena panassa antarāyo jāto. Evaṃ santepi yasmā ayaṃ tathāgataṃ upasaṅkamitvā ratanattayaṃ saraṇaṃ gato, tasmā mama sāsanamahantatāya yathā nāma koci purisassa vadhaṃ katvā pupphamuṭṭhimattena daṇḍena mucceyya, evameva lohakumbhiyaṃ nibbattitvā tiṃsavassasahassāni adho patanto heṭṭhimatalaṃ patvā tiṃsavassasahassāni uddhaṃ gacchanto punapi uparimatalaṃ pāpuṇitvā muccissatīti idampi kira bhagavatā vuttameva, pāḷiyaṃ pana na ārūḷhaṃ.
Idaṃ pana suttaṃ sutvā raññā koci ānisaṃso laddhoti? Mahāānisaṃso laddho. Ayañhi pitu māritakālato paṭṭhāya neva rattiṃ na divā niddaṃ labhati, satthāraṃ pana upasaṅkamitvā imāya madhurāya ojavantiyā dhammadesanāya sutakālato paṭṭhāya niddaṃ labhi. Tiṇṇaṃ ratanānaṃ mahāsakkāraṃ akāsi. Pothujjanikāya saddhāya samannāgato nāma iminā raññā sadiso nāhosi. Anāgate pana vijitāvī nāma paccekabuddho hutvā parinibbāyissatīti . Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Sāmaññaphalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. 3. Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā
Addhānagamanavaṇṇanā
這是被殺的,尊者,這是被殺的國王。被打擊的,這就是被打擊的。這裡的意思是——這是,尊者,國王被殺、被打擊、破壞了基礎出生,因此他自己被殺,正如他自己的基礎並未出生。 他是無慾的,遠離貪慾等。因貪慾和污垢的消失而清凈。 「法眼」是指對法的眼睛,或是法的眼睛,或是在其他地方的三條道路的代稱。在這裡是指進入初果道。這裡的意思是——如果父親被殺,他就不會存在,現在坐在這裡的他,若不是因惡友的緣故,就已達到了初果道。即便如此,因為他歸依了三寶,因此我教法的偉大,若有任何人因殺害而被殺,只需用花瓣的輕微懲罰即可解脫,正如他在鐵器中出生,沉淪三萬年,落到最低處,三萬年後再向上升起,最終得以解脫,這也是佛陀所說的,雖然在經典中並未提及。 那麼,聽到這部經文,國王獲得了什麼利益?獲得了偉大的利益。因為自從父親被殺后,他既在夜間也在白天都無法入睡,但他歸依了老師,聽到了這美好而有力量的法教,從此開始入睡。他為三寶做了偉大的供養。 因信士的信心而歸依的國王與他無相似之處。未來將成為勝者的獨覺者將會入滅。佛陀如此說。聽到佛陀的話,僧眾們歡喜讚歎。 如此,關於《薩曼尼法果經》的註釋已結束。 關於《阿巴塔經》的註釋 關於行進的註釋
- Evaṃ me sutaṃ…pe… kosalesūti ambaṭṭhasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Kosalesūti kosalā nāma jānapadino rājakumārā. Tesaṃ nivāso ekopi janapado rūḷhīsaddena kosalāti vuccati, tasmiṃ kosalesu janapade. Porāṇā panāhu – yasmā pubbe mahāpanādaṃ rājakumāraṃ nānānāṭakādīni disvā sitamattampi akarontaṃ sutvā rājā āha – 『『yo mama puttaṃ hasāpeti, sabbālaṅkārena naṃ alaṅkaromī』』ti. Tato naṅgalānipi chaḍḍetvā mahājanakāye sannipatite manussā sātirekāni sattavassāni nānākīḷāyo dassetvāpi taṃ hasāpetuṃ nāsakkhiṃsu, tato sakko devarājā nāṭakaṃ pesesi, so dibbanāṭakaṃ dassetvā hasāpesi. Atha te manussā attano attano vasanokāsābhimukhā pakkamiṃsu. Te paṭipathe mittasuhajjādayo disvā paṭisanthāraṃ karontā – 『『kacci bho kusalaṃ, kacci bho kusala』』nti āhaṃsu. Tasmā taṃ 『『kusala』』nti vacanaṃ upādāya so padeso kosalāti vuccatīti.
Cārikaṃ caramānoti addhānagamanaṃ gacchanto. Cārikā ca nāmesā bhagavato duvidhā hoti – turitacārikā ca, aturitacārikā ca. Tattha dūrepi bodhaneyyapuggalaṃ disvā tassa bodhanatthāya sahasā gamanaṃ turitacārikā nāma, sā mahākassapassa paccuggamanādīsu daṭṭhabbā. Bhagavā hi mahākassapattheraṃ paccuggacchanto muhuttena tigāvutaṃ maggaṃ agamāsi. Āḷavakassatthāya tiṃsayojanaṃ, tathā aṅgulimālassa. Pakkusātissa pana pañcacattālīsayojanaṃ. Mahākappinassa vīsayojanasataṃ. Dhaniyassatthāya sattayojanasatāni agamāsi. Dhammasenāpatino saddhivihārikassa vanavāsītissasāmaṇerassa tigāvutādhikaṃ vīsayojanasataṃ.
Ekadivasaṃ kira thero – 『『tissasāmaṇerassa santikaṃ, bhante, gacchāmī』』ti āha. Bhagavā – 『『ahampi gamissāmī』』ti vatvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – 『『ānanda, vīsatisahassānaṃ chaḷabhiññānaṃ ārocehi, bhagavā kira vanavāsissa tissasāmaṇerassa santikaṃ gamissatī』』ti. Tato dutiyadivase vīsatisahassakhīṇāsavaparivāro ākāse uppatitvā vīsatiyojanasatamatthake tassa gocaragāmadvāre otaritvā cīvaraṃ pārupi. Taṃ kammantaṃ gacchamānā manussā disvā – 『『satthā no āgato, mā kammantaṃ agamitthā』』ti vatvā āsanāni paññapetvā yāguṃ datvā pātarāsabhattaṃ karontā – 『『kuhiṃ, bhante, bhagavā gacchatī』』ti daharabhikkhū pucchiṃsu. Upāsakā na bhagavā aññattha gacchati, idheva tissasāmaṇerassa dassanatthāyāgatoti. Te – 『『amhākaṃ kulūpakassa kira therassa dassanatthāya satthā āgato, no vata no thero oramattako』』ti somanassajātā ahesuṃ.
Atha kho bhagavato bhattakiccapariyosāne sāmaṇero gāme piṇḍāya caritvā – 『『upāsakā, mahābhikkhusaṅgho』』ti pucchi. Athassa te 『『satthā, bhante, āgato』』ti ārocesuṃ. So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā piṇḍapātena āpucchi. Satthā tassa pattaṃ hatthena gahetvā – 『『alaṃ, tissa, niṭṭhitaṃ bhattakicca』』nti āha. Tato upajjhāyaṃ āpucchitvā attano pattāsane nisīditvā bhattakiccamakāsi. Athassa bhattakiccapariyosāne satthā maṅgalaṃ vatvā nikkhamitvā gāmadvāre ṭhatvā – 『『kataro te, tissa, vasanaṭṭhānaṃ gatamaggo』』ti āha. Ayaṃ bhagavāti. Maggaṃ desayamāno purato yāhi tissāti. Bhagavā kira sadevakassa lokassa maggadesakopi samāno sakale tigāvute magge 『sāmaṇeraṃ daṭṭhuṃ lacchāmī』ti taṃ maggadesakaṃ akāsi.
如此我所聞……等……是關於阿巴塔經。在這裡有一個前所未有的段落。關於「科薩拉」,是指科薩拉的王子。它們的居住地單獨一個城邦被稱為科薩拉,在這個科薩拉的城邦中。古人說——因為以前看到王子們在大劇場中觀看各種戲劇,連一絲冷卻都不曾出現,國王說道:「誰讓我的兒子歡笑,我便用一切裝飾來裝飾他。」於是即使放棄了金色的衣物,在眾多人民聚集的地方,眾人也無法讓他歡笑,因此天帝送來了戲劇,展示了天上的戲劇,使他歡笑。於是那些人們各自回到自己的居所。看到同行的朋友等,互相問候——「你們好啊,是否安好?」因此他以「安好」的話語為依據,這個地方被稱為科薩拉。 「行走」是指前往目的地。行走有兩種型別——快速行走和慢速行走。在那裡,即使遠遠看到應覺悟的人,爲了覺悟而迅速前往的便是快速行走,這在大迦葉的接見中可以看到。佛陀曾在接見大迦葉時,瞬間走了三十由旬,往阿拉瓦卡薩的地方,三十由旬;對於阿阇梨則為五十由旬。對於大迦波尼則為一百由旬。對於富有者則為七十由旬。對於法軍的信士,住在森林的沙彌則為超過三十由旬的一百由旬。 某日,長老說道:「我將去見三十沙彌。」佛陀說:「我也將去。」於是召喚阿難:「阿難,告知二萬六千的六通者,佛陀將去見住在森林的三十沙彌。」於是第二天,二萬六千的滅盡者在空中飛起,降落在三十由旬的地方,來到他的居所,披上袈裟。 當人們看到這一幕時,便說道:「老師來了,不要去做事情。」於是擺好座位,給他米粥,準備早飯,問道:「尊者,佛陀要去哪裡?」信士們說:「佛陀並不去別處,是爲了看三十沙彌而來的。」於是他們高興地說:「我們的家族的長老,確實是爲了看長老而來的,佛陀並未離去。」 於是佛陀在完成早飯後,經過村莊,問沙彌:「信士們,偉大的比丘團。」他們回答:「老師,尊者來了。」他便走向佛陀,乞食。佛陀握住他的碗,說道:「夠了,三十,早飯已經完成。」然後詢問上師,坐在自己的碗座上,完成了早飯。 在完成早飯後,佛陀祝福道,離開時在村莊的門口站著,問道:「你,三十,去住處的路是怎樣的?」他說:「這就是佛陀。」邊走邊說:「你走去,三十。」佛陀顯然在這個有天神的世界中,作為道路的指引,走著三十由旬的路,想著「我想見沙彌」。
So attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā bhagavato vattamakāsi. Atha naṃ bhagavā – 『『kataro te, tissa, caṅkamo』』ti pucchitvā tattha gantvā sāmaṇerassa nisīdanapāsāṇe nisīditvā – 『『tissa, imasmiṃ ṭhāne sukhaṃ vasī』』ti pucchi. So āha – 『『āma, bhante, imasmiṃ ṭhāne vasantassa sīhabyagghahatthimigamorādīnaṃ saddaṃ suṇato araññasaññā uppajjati, tāya sukhaṃ vasāmī』』ti. Atha naṃ bhagavā – 『『tissa, bhikkhusaṅghaṃ sannipātehi, buddhadāyajjaṃ te dassāmī』』ti vatvā sannipatite bhikkhusaṅghe upasampādetvā attano vasanaṭṭhānameva agamāsīti. Ayaṃ turitacārikā nāma. Yaṃ pana gāmanigamapaṭipāṭiyā devasikaṃ yojanadviyojanavasena piṇḍapātacariyādīhi lokaṃ anuggaṇhantassa gamanaṃ, ayaṃ aturitacārikā nāma.
Imaṃ pana cārikaṃ caranto bhagavā mahāmaṇḍalaṃ, majjhimamaṇḍalaṃ, antomaṇḍalanti imesaṃ tiṇṇaṃ maṇḍalānaṃ aññatarasmiṃ carati. Tattha mahāmaṇḍalaṃ navayojanasatikaṃ, majjhimamaṇḍalaṃ chayojanasatikaṃ , antomaṇḍalaṃ tiyojanasatikaṃ. Yadā mahāmaṇḍale cārikaṃ caritukāmo hoti, mahāpavāraṇāya pavāretvā pāṭipadadivase mahābhikkhusaṅghaparivāro nikkhamati. Samantā yojanasataṃ ekakolāhalaṃ hoti. Purimaṃ purimaṃ āgatā nimantetuṃ labhanti. Itaresu dvīsu maṇḍalesu sakkāro mahāmaṇḍale osarati. Tattha bhagavā tesu tesu gāmanigamesu ekāhaṃ dvīhaṃ vasanto mahājanaṃ āmisappaṭiggahena anuggaṇhanto dhammadānena cassa vivaṭṭasannissitaṃ kusalaṃ vaḍḍhento navahi māsehi cārikaṃ pariyosāpeti. Sace pana antovasse bhikkhūnaṃ samathavipassanā taruṇā honti, mahāpavāraṇāya apavāretvā pavāraṇāsaṅgahaṃ datvā kattikapuṇṇamāyaṃ pavāretvā migasirassa paṭhamapāṭipadadivase mahābhikkhusaṅghaparivāro nikkhamitvā majjhimamaṇḍale osarati. Aññenapi kāraṇena majjhimamaṇḍale cārikaṃ caritukāmo catumāsaṃ vasitvāva nikkhamati. Vuttanayeneva itaresu dvīsu maṇḍalesu sakkāro majjhimamaṇḍale osarati. Bhagavā purimanayeneva lokaṃ anuggaṇhanto aṭṭhahi māsehi cārikaṃ pariyosāpeti. Sace pana catumāsaṃ vutthavassassāpi bhagavato veneyyasattā aparipakkindriyā honti, tesaṃ indriyaparipākaṃ āgamayamāno aparampi ekamāsaṃ vā dviticatumāsaṃ vā tattheva vasitvā mahābhikkhusaṅghaparivāro nikkhamati. Vuttanayeneva itaresu dvīsu maṇḍalesu sakkāro antomaṇḍale osarati. Bhagavā purimanayeneva lokaṃ anuggaṇhanto sattahi vā chahi vā pañcahi vā catūhi vā māsehi cārikaṃ pariyosāpeti. Iti imesu tīsu maṇḍalesu yattha katthaci cārikaṃ caranto na cīvarādihetu carati. Atha kho ye duggatabālajiṇṇabyādhitā, te kadā tathāgataṃ āgantvā passissanti. Mayi pana cārikaṃ carante mahājano tathāgatassa dassanaṃ labhissati. Tattha keci cittāni pasādessanti , keci mālādīhi pūjessanti, keci kaṭacchubhikkhaṃ dassanti, keci micchādassanaṃ pahāya sammādiṭṭhikā bhavissanti. Taṃ nesaṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. Evaṃ lokānukampakāya cārikaṃ carati.
以下是完整直譯: 他回到自己的住處,向世尊報告。世尊詢問他:"提薩,你的經行處在哪裡?"並前往那裡,在沙彌的坐石上就座,問道:"提薩,你在這個地方住得舒適嗎?"他回答:"是的,尊者。在這個地方居住時,聽到獅子、老虎、大象、鹿等的聲音,就會產生森林的感覺,因此住得很舒適。"於是世尊說:"提薩,召集比丘僧團,我要將佛陀的遺產傳給你。"在召集的比丘僧團中,他被授予具足戒,然後世尊返回自己的住處。這就是快速游化。凡是按照村鎮順序,每天根據一兩由旬的距離,進行化緣等活動以利益世間的,稱為緩慢遊化。 在游化時,世尊遊歷大區域、中區域、內區域這三個區域中的任何一個。其中,大區域是九百由旬,中區域是六百由旬,內區域是三百由旬。當他想在大區域游化時,經過盛大告別后,在元月初一日,帶領大比丘僧團出發。周圍百由旬內形成一片喧囂。先到的可以邀請。在其他兩個區域中,供養集中在大區域。世尊在各個村鎮停留一天或兩天,以物質供養利益大眾,並以法佈施使與解脫相關的善業增長,九個月后結束游化。 如果在年內比丘們的止觀還很初級,經過盛大告別,給出告別集會,在卡提克滿月日告別,在彌伽斯日(Migasira)的第一個月圓日,帶領大比丘僧團出發,進入中區域。因為其他原因想在中區域游化,則住滿四個月后出發。按照先前方式,供養集中在中區域。世尊繼續以先前方式利益世間,八個月后結束游化。 如果在住滿四個月后,世尊的可教化眾生根機尚未成熟,爲了等待他們根機成熟,他可能再額外停留一個月,或兩到四個月,帶領大比丘僧團出發。按照先前方式,供養集中在內區域。世尊繼續以先前方式利益世間,七、六、五或四個月后結束游化。 就這樣,在這三個區域的任何地方游化,並非爲了衣服等緣故。而是思考:"貧困、愚昧、衰老和患病的人何時能見到如來?當我游化時,大眾將得見如來。有些人將生起信心,有些人將以花等供養,有些人將給予少許食物,有些人將捨棄邪見而趨向正見。這將長久地利益他們,帶來快樂。"如此,出於憐憫世間,他進行遊化。
Api ca catūhi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti, jaṅghavihāravasena sarīraphāsukatthāya, atthuppattikālābhikaṅkhanatthāya, bhikkhūnaṃ sikkhāpadapaññāpanatthāya, tattha tattha paripākagatindriye bodhaneyyasatte bodhanatthāyāti. Aparehipi catūhi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti buddhaṃ saraṇaṃ gacchissantīti vā, dhammaṃ, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchissantīti vā, mahatā dhammavassena catasso parisā santappessāmīti vā. Aparehipi pañcahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti pāṇātipātā viramissantīti vā, adinnādānā , kāmesumicchācārā, musāvādā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramissantīti vā. Aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti – paṭhamaṃ jhānaṃ paṭilabhissantīti vā, dutiyaṃ jhānaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ paṭilabhissantīti vā. Aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti – sotāpattimaggaṃ adhigamissantīti vā, sotāpattiphalaṃ…pe… arahattaphalaṃ sacchikarissantīti vāti. Ayaṃ aturitacārikā, idha cārikāti adhippetā. Sā panesā duvidhā hoti – anibaddhacārikā ca nibaddhacārikā ca. Tattha yaṃ gāmanigamanagarapaṭipāṭivasena carati, ayaṃ anibaddhacārikā nāma. Yaṃ panekasseva bodhaneyyasattassatthāya gacchati, ayaṃ nibaddhacārikā nāma. Esā idha adhippetā.
Tadā kira bhagavato pacchimayāmakiccapariyosāne dasasahassilokadhātuyā ñāṇajālaṃ pattharitvā bodhaneyyabandhave olokentassa pokkharasātibrāhmaṇo sabbaññutaññāṇajālassa anto paviṭṭho. Atha bhagavā ayaṃ brāhmaṇo mayhaṃ ñāṇajāle paññāyati, 『『atthi nu khvassa upanissayo』』ti vīmaṃsanto sotāpattimaggassa upanissayaṃ disvā – 『『eso mayi etaṃ janapadaṃ gate lakkhaṇapariyesanatthaṃ ambaṭṭhaṃ antevāsiṃ pahiṇissati, so mayā saddhiṃ vādapaṭivādaṃ katvā nānappakāraṃ asabbhivākyaṃ vakkhati, tamahaṃ dametvā nibbisevanaṃ karissāmi. So ācariyassa kathessati, athassācariyo taṃ kathaṃ sutvā āgamma mama lakkhaṇāni pariyesissati, tassāhaṃ dhammaṃ desessāmi. So desanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahissati. Desanā mahājanassa saphalā bhavissatī』』ti pañcabhikkhusataparivāro taṃ janapadaṃ paṭipanno. Tena vuttaṃ – 『『kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehī』』ti.
Yena icchānaṅgalanti yena disābhāgena icchānaṅgalaṃ avasaritabbaṃ. Yasmiṃ vā padese icchānaṅgalaṃ. Ijjhānaṅgalantipi pāṭho. Tadavasarīti tena avasari, taṃ vā avasari. Tena disābhāgena gato, taṃ vā padesaṃ gatoti attho. Icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍeti icchānaṅgalaṃ upanissāya icchānaṅgalavanasaṇḍe sīlakhandhāvāraṃ bandhitvā samādhikontaṃ ussāpetvā sabbaññutaññāṇasaraṃ parivattayamāno dhammarājā yathābhirucitena vihārena viharati.
Pokkharasātivatthuvaṇṇanā
以下是完整直譯: 佛陀因四種原因而進行遊化,第一是爲了身體的舒適,第二是爲了達到目的時的期望,第三是爲了比丘們的戒律教導,第四是爲了在各處培養成熟的根機以利益可教化的眾生。還有其他四種原因,佛陀進行遊化是爲了讓眾生歸依佛、歸依法、歸依僧,或是爲了以大量的法雨來安慰四眾。還有其他五種原因,佛陀進行遊化是爲了讓眾生停止殺生、停止偷盜、停止邪淫、停止妄語、停止醉酒及放縱。還有其他八種原因,佛陀進行遊化是爲了讓眾生獲得第一禪、第二禪……直到獲得非想非非想處的定。還有其他八種原因,佛陀進行遊化是爲了讓眾生達到入流道,獲得入流果……直到獲得阿羅漢果。這個游化是緩慢的游化,這裡所說的游化就是指這一點。它有兩種型別——不受約束的游化和受約束的游化。在那裡,按照村鎮、集市、城市的順序游化的,稱為不受約束的游化。而爲了某個特定的可教化眾生而前往的,稱為受約束的游化。這就是這裡所指的游化。 那時,佛陀在完成最後的使命時,展開了十千個世界的智慧網,觀察到可教化的眾生。此時,波卡拉薩提的婆羅門在全知智慧網中進入。於是佛陀想,這位婆羅門在我的智慧網中顯現,"他是否有依靠呢?"觀察到入流道的依靠後,佛陀說:"這人會在我去到這個地區時,派遣阿姆巴塔(Ambaṭṭha)來尋找特徵,他會與我爭論,發表各種不當言論,我將駁斥他並使他沉默。他會告訴老師,老師聽後會來尋找我的特徵,我將在那時給他講法。講法結束后,他將會獲得入流果。講法將會對大眾產生顯著效果。"於是,五百比丘團體前往那個地區。因此說:"在科薩拉(Kosalā)進行遊化時,和大比丘僧團一起,有五百比丘。" "由此可知,何處是我想要到達的地方?"在什麼地方會有我想要到達的地方。也可以說是"我想要到達的地方"。因此,"他就在那裡到達了",或是"他就在那裡到達了"。因此,"他在想要到達的地方"、"他依靠想要到達的地方"、"在想要到達的地方"的森林中,佛陀捆綁了戒律的部分,升起了定的境界,轉動了全知的法輪,像法王一樣在他所喜歡的地方居住。 波卡拉薩提的物品說明。
255.Tena kho pana samayenāti yena samayena bhagavā tattha viharati, tena samayena, tasmiṃ samayeti ayamattho. Brahmaṃ aṇatīti brāhmaṇo, mante sajjhāyatīti attho. Idameva hi jātibrāhmaṇānaṃ niruttivacanaṃ. Ariyā pana bāhitapāpattā brāhmaṇāti vuccanti. Pokkharasātīti idaṃ tassa nāmaṃ. Kasmā pokkharasātīti vuccati. Tassa kira kāyo setapokkharasadiso, devanagare ussāpitarajatatoraṇaṃ viya sobhati. Sīsaṃ panassa kāḷavaṇṇaṃ indanīlamaṇimayaṃ viya. Massupi candamaṇḍale kāḷamegharāji viya khāyati. Akkhīni nīluppalasadisāni. Nāsā rajatapanāḷikā viya suvaṭṭitā suparisuddhā. Hatthapādatalāni ceva mukhadvārañca katalākhārasaparikammaṃ viya sobhati, ativiya sobhaggappatto brāhmaṇassa attabhāvo. Arājake ṭhāne rājānaṃ kātuṃ yuttamimaṃ brāhmaṇaṃ. Evamesa sassiriko. Iti naṃ pokkharasadisattā pokkharasātīti sañjānanti.
Ayaṃ pana kassapasammāsambuddhakāle tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū dasabalassa dānaṃ datvā dhammadesanaṃ sutvā devaloke nibbatti. So tato manussalokamāgacchanto mātukucchivāsaṃ jigucchitvā himavantapadese mahāsare padumagabbhe nibbatti. Tassa ca sarassa avidūre tāpaso paṇṇasālāya vasati. So tīre ṭhito taṃ padumaṃ disvā – 『『idaṃ padumaṃ avasesapadumehi mahantataraṃ. Pupphitakāle naṃ gahessāmī』』ti cintesi. Taṃ sattāhenāpi na pupphati. Tāpaso kasmā nu kho idaṃ sattāhenāpi na pupphati. Handa naṃ gahessāmīti otaritvā gaṇhi. Taṃ tena nāḷato chinnamattaṃyeva pupphitaṃ. Athassabbhantare suvaṇṇacuṇṇapiñjaraṃ viya rajatabimbakaṃ padumareṇupiñjaraṃ setavaṇṇaṃ dārakaṃ addasa. So mahāpuñño esa bhavissati. Handa naṃ paṭijaggāmīti paṇṇasālaṃ netvā paṭijaggitvā sattavassakālato paṭṭhāya tayo vede uggaṇhāpesi. Dārako tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṃ gantvā paṇḍito byatto jambudīpe aggabrāhmaṇo ahosi. So aparena samayena rañño kosalassa sippaṃ dassesi. Athassa sippe pasanno rājā ukkaṭṭhaṃ nāma mahānagaraṃ brahmadeyyaṃ adāsi. Iti naṃ pokkhare sayitattā pokkharasātīti sañjānanti.
Ukkaṭṭhaṃ ajjhāvasatīti ukkaṭṭhanāmake nagare vasati. Abhibhavitvā vā āvasati. Tassa nagarassa sāmiko hutvā yāya mariyādāya tattha vasitabbaṃ, tāya mariyādāya vasi. Tassa kira nagarassa vatthuṃ ukkā ṭhapetvā ukkāsu jalamānāsu aggahesuṃ, tasmā taṃ ukkaṭṭhanti vuccati. Okkaṭṭhantipi pāṭho, soyevattho. Upasaggavasena panettha bhummatthe upayogavacanaṃ veditabbaṃ. Tassa anupayogattā ca sesapadesu. Tattha lakkhaṇaṃ saddasatthato pariyesitabbaṃ.
Sattussadanti sattehi ussadaṃ, ussannaṃ bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ. Posāvaniyahatthiassamoramigādianekasattasamākiṇṇañcāti attho. Yasmā panetaṃ nagaraṃ bahi āvijjhitvā jātena hatthiassādīnaṃ ghāsatiṇena ceva gehacchādanatiṇena ca sampannaṃ. Tathā dārukaṭṭhehi ceva gehasambhārakaṭṭhehi ca. Yasmā cassabbhantare vaṭṭacaturassādisaṇṭhānā bahū pokkharaṇiyo jalajakusumavicittāni ca bahūni anekāni taḷākāni udakassa niccabharitāneva honti, tasmā satiṇakaṭṭhodakanti vuttaṃ. Saha dhaññenāti sadhaññaṃ pubbaṇṇāparaṇṇādibhedaṃ bahudhaññasannicayanti attho . Ettāvatā yasmiṃ nagare brāhmaṇo setacchattaṃ ussāpetvā rājalīlāya vasati, tassa samiddhisampatti dīpitā hoti.
以下是完整直譯: 255.\當時,就是指世尊住在那裡的時候,在那個時候,這就是其含義。"誦讀梵文"即為婆羅門,意思是誦讀咒語。這只是種姓婆羅門的語源解釋。而聖者因為已經摒棄罪惡,所以被稱為婆羅門。波卡拉薩提是他的名字。為什麼被稱為波卡拉薩提?據說他的身體像白蓮花一樣,如同天城中豎立的銀門那樣美麗。他的頭是黑色的,像藍寶石一樣。鬍鬚在月亮般的臉上,看起來像一道黑雲。眼睛像藍蓮花。鼻子像銀管一樣圓潤純凈。手掌、腳掌和嘴巴都像塗了紅漆一樣美麗,婆羅門的身體非常美麗。在無王的地方,這個婆羅門適合被立為國王。他就是這樣光彩照人。因為他像蓮花一樣,所以人們稱他為波卡拉薩提。 這個人在迦葉正等覺佛時期精通三吠陀,向十力佛佈施並聽聞法,死後生於天界。他從天界來到人間時,厭惡住在母胎,於是在喜馬拉雅山區的大湖中的蓮花胚胎中出生。在那個湖不遠處有一個苦行者住在葉屋裡。他站在岸邊看到那朵蓮花,心想:"這朵蓮花比其他蓮花大,等它開花時我就摘下來。"七天過去了花還沒開。苦行者想:"為什麼七天了還不開花呢?好吧,我去摘下來。"於是他下水摘下了蓮花。蓮花剛從莖上摘下就開了。這時他看到裡面有一個金色花蕊般的、銀色身體般的、蓮花粉般的白色男孩。他想:"這一定是個有大福報的人。好吧,我來照顧他。"於是把他帶到葉屋照顧,從七歲開始教他三吠陀。這個男孩精通三吠陀,成為聰明能幹的閻浮提最高婆羅門。後來他向憍薩羅國王展示技藝。國王對他的技藝很滿意,賜給他烏卡塔這個大城市作為婆羅門封地。因為他躺在蓮花中,所以人們稱他為波卡拉薩提。 "居住在烏卡塔"是指住在名為烏卡塔的城市。或者說是征服后居住。作為那個城市的主人,他以應該居住的方式居住在那裡。據說,他們在建立那個城市的地基時,放置火把並在火把燃燒時佔據,所以稱為烏卡塔。也有讀作"奧卡塔"的,意思相同。這裡應該理解為依據字首表示處所的賓格。因為不適用于其他詞,所以其他詞保持原樣。這裡的語法規則應該從語法書中查詢。 "七種豐富"是指豐富的生物,即人口眾多、擁擠。意思是有許多飼養的大象、馬、孔雀、鹿等各種動物。因為這個城市外圍長滿了大象、馬等動物的草料和房屋覆蓋用的草。同樣也有木材和建房用的木料。因為城內有許多圓形、方形等形狀的蓮池,裝飾著水生花卉,還有許多永遠充滿水的大小水池,所以說"有草、木、水"。"有穀物"是指有大量儲存的稻穀、小麥等各種穀物。到此為止,描述了婆羅門舉起白傘像國王一樣居住的城市的繁榮。
Rājato laddhaṃ bhoggaṃ rājabhoggaṃ. Kena dinnanti ce? Raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ. Rājadāyanti rañño dāyabhūtaṃ, dāyajjanti attho. Brahmadeyyanti seṭṭhadeyyaṃ, chattaṃ ussāpetvā rājasaṅkhepena bhuñjitabbanti attho. Atha vā rājabhogganti sabbaṃ chejjabhejjaṃ anusāsantena nadītitthapabbatādīsu suṅkaṃ gaṇhantena setacchattaṃ ussāpetvā raññā hutvā bhuñjitabbaṃ. Raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyanti ettha taṃ nagaraṃ raññā dinnattā rājadāyaṃ dāyakarājadīpanatthaṃ panassa 『『raññā pasenadinā kosalena dinna』』nti idaṃ vuttaṃ. Brahmadeyyanti seṭṭhadeyyaṃ. Yathā dinnaṃ na puna gahetabbaṃ hoti, nissaṭṭhaṃ pariccattaṃ. Evaṃ dinnanti attho.
Assosīti suṇi upalabhi, sotadvārasampattavacananigghosānusārena aññāsi. Khoti avadhāraṇatthe padapūraṇamatte vā nipāto. Tattha avadhāraṇatthena assosi eva, nāssa koci savanantarāyo ahosīti ayamattho veditabbo. Padapūraṇena pana padabyañjanasiliṭṭhatāmattameva.
Idāni yamatthaṃ brāhmaṇo pokkharasāti assosi, taṃ pakāsento – 『『samaṇo khalu bho gotamo』』tiādimāha. Tattha samitapāpattā samaṇoti veditabbo. Vuttañhetaṃ – 『『samitāssa honti pāpakā akusalā dhammā』』tiādi (ma. ni. 1.434). Bhagavā ca anuttarena ariyamaggena samitapāpo. Tenassa yathābhūtaguṇādhigatametaṃ nāmaṃ, yadidaṃ samaṇoti. Khalūti anussavanatthe nipāto. Bhoti brāhmaṇajātisamudāgataṃ ālapanamattaṃ. Vuttampi cetaṃ – 『『bhovādī nāma so hoti, sace hoti sakiñcano』』ti (dha. pa. 55). Gotamoti bhagavantaṃ gottavasena parikitteti. Tasmā samaṇo khalu bho gotamoti ettha samaṇo kira bho gotamagottoti evamattho daṭṭhabbo.
Sakyaputtoti idaṃ pana bhagavato uccākulaparidīpanaṃ . Sakyakulā pabbajitoti saddhāpabbajitabhāvaparidīpanaṃ. Kenaci pārijuññena anabhibhūto aparikkhīṇaṃyeva taṃ kulaṃ pahāya saddhāya pabbajitoti vuttaṃ hoti. Tato paraṃ vuttatthameva. Taṃ kho panātiādi sāmaññaphale vuttameva. Sādhu kho panāti sundaraṃ kho pana. Atthāvahaṃ sukhāvahanti vuttaṃ hoti. Tathārūpānaṃ arahatanti yathārūpo so bhavaṃ gotamo, evarūpānaṃ yathābhūtaguṇādhigamena loke arahantoti laddhasaddhānaṃ arahataṃ. Dassanaṃ hotīti pasādasommāni akkhīni ummīletvā dassanamattampi sādhu hotīti, evaṃ ajjhāsayaṃ katvā.
Ambaṭṭhamāṇavakathā
以下是完整直譯: 王所獲得的財富是王的財富。是誰給予的呢?是由國王帕塞那迪(Pasenadi)科薩拉(Kosalā)給予的。王的遺產是指國王的遺產,遺產的意思。梵天的饋贈是指最上等的饋贈,意為在舉起傘蓋后以國王的名義享用。或者說,王的財富是指所有可被切割和破壞的事物,由於統治者的命令在河流、聖地、山脈等地收取的,舉起傘蓋後由國王享用。國王帕塞那迪科薩拉所給予的王的遺產,因而這座城市被稱為國王的遺產。這裡所說的梵天的饋贈是指最上等的饋贈。正如所給予的,不應再被奪取,已被放棄、限制。這就是所說的給予。 聽到這個訊息后,便能理解,依照耳根的順暢而得知。這裡的"khoti"用於強調,或用作詞尾。這裡的意思是,只是聽到而已,沒有任何干擾。用詞尾方式則是指詞的完整性。 現在,婆羅門聽到波卡**提的聲音,便開始闡明:「確實是修行者啊,尊敬的戈塔馬。」這裡的「修行者」應理解為已摒棄罪惡的修行者。正如所說:「他確實摒棄了惡劣的、不善的法。」世尊以無上的聖道摒棄了罪惡。因此,稱之為「修行者」,這就是其名。這裡的「確實」是用於強調。這裡的「尊敬的」則是指婆羅門所出身的尊貴身份。正如所說:「他確實是尊敬的,如果他是有自我意識的。」而「戈塔馬」則是指世尊的家族。故而「確實是修行者啊,尊敬的戈塔馬」在這裡應理解為「確實是修行者,尊敬的戈塔馬」。 「釋迦族的兒子」是指對世尊高貴家族的描述。釋迦族出家是指對信仰出家的描述。由某人以信仰出家而未被征服,放棄了那個家族,因信仰而出家,這樣的意思。之後所說的則是指前面的意思。確實是美好的,確實是幸福的,這樣說是指有益的。像這樣的有趣者,確實是戈塔馬,像這樣的有趣者因其真實的特質而被稱為阿羅漢。所看到的確實是美好的,眼睛睜開后看到的確實是美好的,因而如此理解。 阿姆巴塔的故事。
256.Ajjhāyakoti idaṃ – 『『na dānime jhāyanti, na dānime jhāyantīti kho, vāseṭṭha, ajjhāyakā ajjhāyakā tveva tatiyaṃ akkharaṃ upanibbatta』』nti, evaṃ paṭhamakappikakāle jhānavirahitānaṃ brāhmaṇānaṃ garahavacanaṃ. Idāni pana taṃ ajjhāyatīti ajjhāyako. Mante parivattetīti iminā atthena pasaṃsāvacanaṃ katvā voharanti. Mante dhāretīti mantadharo.
Tiṇṇaṃ vedānanti iruvedayajuvedasāmavedānaṃ. Oṭṭhapahatakaraṇavasena pāraṃ gatoti pāragū. Saha nighaṇḍunā ca keṭubhena ca sanighaṇḍukeṭubhānaṃ. Nighaṇḍūti nighaṇḍurukkhādīnaṃ vevacanapakāsakaṃ satthaṃ. Keṭubhanti kiriyākappavikappo kavīnaṃ upakārāvahaṃ satthaṃ. Saha akkharappabhedena sākkharappabhedānaṃ. Akkharappabhedoti sikkhā ca nirutti ca. Itihāsapañcamānanti āthabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā itiha āsa, itiha āsāti īdisavacanapaṭisaṃyutto purāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṃ itihāsapañcamānaṃ vedānaṃ.
Padaṃ tadavasesañca byākaraṇaṃ adhīyati vedeti cāti padako veyyākaraṇo. Lokāyataṃ vuccati vitaṇḍavādasatthaṃ. Mahāpurisalakkhaṇanti mahāpurisānaṃ buddhādīnaṃ lakkhaṇadīpakaṃ dvādasasahassaganthapamāṇaṃ satthaṃ. Yattha soḷasasahassagāthāparimāṇā buddhamantā nāma ahesuṃ, yesaṃ vasena iminā lakkhaṇena samannāgatā buddhā nāma honti, iminā paccekabuddhā, iminā dve aggasāvakā, asīti mahāsāvakā , buddhamātā, buddhapitā, aggupaṭṭhāko, aggupaṭṭhāyikā, rājā cakkavattīti ayaṃ viseso paññāyati.
Anavayoti imesu lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anūno paripūrakārī, avayo na hotīti vuttaṃ hoti. Avayo nāma yo tāni atthato ca ganthato ca sandhāretuṃ na sakkoti. Anuññātapaṭiññātoti anuññāto ceva paṭiññāto ca. Ācariyenassa 『『yaṃ ahaṃ jānāmi, taṃ tvaṃ jānāsī』』tiādinā anuññāto. 『『Āma ācariyā』』ti attanā tassa paṭivacanadānapaṭiññāya paṭiññātoti attho. Katarasmiṃ adhikāre? Sake ācariyake tevijjake pāvacane. Esa kira brāhmaṇo cintesi 『『imasmiṃ loke 『ahaṃ buddho, ahaṃ buddho』ti uggatassa nāmaṃ gahetvā bahū janā vicaranti. Tasmā na me anussavamatteneva upasaṅkamituṃ yuttaṃ. Ekaccañhi upasaṅkamantassa apakkamanampi garu hoti, anatthopi uppajjati. Yaṃnūnāhaṃ mama antevāsikaṃ pesetvā – 『buddho vā, no vā』ti jānitvāva upasaṅkameyya』』nti, tasmā māṇavaṃ āmantetvā ayaṃ tātātiādimāha.
257.Taṃ bhavantanti tassa bhoto gotamassa. Tathā santaṃ yevāti tathā satoyeva. Idhāpi hi itthambhūtākhyānatthavaseneva upayogavacanaṃ.
以下是完整直譯: 256.\誦習者,這是指"他們不再禪修,他們不再禪修,瓦塞塔,因此'誦習者'這個詞的第三個音節就這樣產生了",這是在最初劫時對不再禪修的婆羅門的批評之詞。而現在,誦習者是指誦習的人。他們用"誦習咒語"這個意思來讚美稱呼。持咒者是指記住咒語的人。 三吠陀指梨俱吠陀、夜柔吠陀和娑摩吠陀。通過口頭背誦而精通的人稱為精通者。連同詞彙學和修辭學的,詞彙學是解釋樹木等同義詞的學問。修辭學是有助於詩人創作的學問。連同音韻學的,音韻學是指語音學和語源學。以神咒吠陀為第四,"曾經如此,曾經如此"這樣的話相連的古老故事被稱為第五部分,即以傳說為第五的吠陀。 精通詞句和其餘語法並教授的人稱為詞句通和語法家。世間論被稱為詭辯論的學說。大人相是解釋佛陀等大人相的一萬二千頌的學說。其中有一萬六千偈頌的佛咒,根據這些相,具有這些特徵的被稱為佛陀,具有這些特徵的被稱為辟支佛,具有這些特徵的是兩大弟子,八十大弟子,佛母,佛父,首席侍者,首席女侍者,轉輪王,這些區別是明顯的。 無缺陷是指在這些世間論和大人相中沒有不足,是完全精通的,沒有缺陷。所謂缺陷是指不能從意義和文字上完全掌握這些。被認可和承認是指既被認可又被承認。他的老師以"我所知道的,你也知道"等方式認可他。"是的,老師",以這樣的回答承認,這就是其意思。在哪個領域?在他自己的老師傳授的三吠陀教義中。據說這個婆羅門想:"在這個世界上,很多人以'我是佛陀,我是佛陀'的名義四處遊走。因此,我不應該僅僅聽說就去拜訪。對某些人來說,拜訪后離開也是困難的,可能會產生不利。我應該派我的學生去了解'是否是佛陀'后再去拜訪。"因此他召喚學生,說"孩子啊"等等。 257.\那位尊者,指那位尊敬的喬達摩。正是如此,這裡也是用於表示狀態的賓格。
258.Yathā kathaṃ panāhaṃ, bho, tanti ettha kathaṃ panāhaṃ bho taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmi, yathā sakkā so ñātuṃ, tathā me ācikkhāhīti attho. Yathāti vā nipātamattamevetaṃ. Kathanti ayaṃ ākārapucchā. Kenākārenāhaṃ taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmīti attho. Evaṃ vutte kira naṃ upajjhāyo 『『kiṃ tvaṃ, tāta, pathaviyaṃ ṭhito, pathaviṃ na passāmīti viya; candimasūriyānaṃ obhāse ṭhito, candimasūriye na passāmīti viya vadasī』』tiādīni vatvā jānanākāraṃ dassento āgatāni kho, tātātiādimāha.
Tattha mantesūti vedesu. Tathāgato kira uppajjissatīti paṭikacceva suddhāvāsā devā vedesu lakkhaṇāni pakkhipitvā buddhamantā nāmeteti brāhmaṇaveseneva vede vācenti. Tadanusārena mahesakkhā sattā tathāgataṃ jānissantīti. Tena pubbe vedesu mahāpurisalakkhaṇāni āgacchanti. Parinibbute pana tathāgate anukkamena antaradhāyanti. Tenetarahi natthīti. Mahāpurisassāti paṇidhisamādānañāṇakaruṇādiguṇamahato purisassa. Dveyeva gatiyoti dveyeva niṭṭhā. Kāmañcāyaṃ gatisaddo 『『pañca kho imā, sāriputta, gatiyo』』tiādīsu (ma. ni.
以下是完整直譯: 258."那麼,先生,我該如何"在這裡,意思是"先生,我該如何知道那位尊敬的喬達摩,請告訴我如何才能知道他。"或者,"yathā"只是一個不變詞。"kathaṃ"是詢問方式。意思是"我以何種方式才能知道那位尊敬的喬達摩?"據說,當這樣說時,他的老師說:"孩子啊,你是站在地上卻說'我看不見地'嗎?你是站在日月光芒中卻說'我看不見日月'嗎?"等等,然後爲了顯示知道的方式,他說"孩子啊,確實有..."等等。 在那裡,"mantesu"指吠陀。據說,如來將要出現時,凈居天神們事先就在吠陀中插入了相好,稱為佛咒,以婆羅門的身份教授吠陀。依此,有大威力的眾生將知道如來。因此,以前吠陀中有大人相。但是,當如來入滅后,這些相好就逐漸消失了。所以現在沒有了。"大人"指具有發願、精進、智慧、慈悲等品德的偉大之人。"只有兩種歸宿"指只有兩種結果。雖然這個"gati"(歸宿)一詞在"舍利弗,這五種是歸宿"等經文中
1.153) bhavabhede vattati. 『『Gati migānaṃ pavana』』ntiādīsu (pari. 399) nivāsaṭṭhāne. 『『Evaṃ adhimattagatimanto』』tiādīsu paññāyaṃ. 『『Gatigata』』ntiādīsu visaṭabhāve. Idha pana niṭṭhāyaṃ vattatīti veditabbo.
Tattha kiñcāpi yehi lakkhaṇehi samannāgato rājā cakkavattī hoti, na teheva buddho hoti; jātisāmaññato pana tāniyeva tānīti vuccanti. Tena vuttaṃ – 『『yehi samannāgatassā』』ti. Sace agāraṃ ajjhāvasatīti yadi agāre vasati. Rājā hoti cakkavattīti catūhi acchariyadhammehi, saṅgahavatthūhi ca lokaṃ rañjanato rājā, cakkaratanaṃ vatteti, catūhi sampatticakkehi vattati, tehi ca paraṃ vatteti, parahitāya ca iriyāpathacakkānaṃ vatto etasmiṃ atthīti cakkavattī. Ettha ca rājāti sāmaññaṃ. Cakkavattīti visesaṃ. Dhammena caratīti dhammiko. Ñāyena samena vattatīti attho. Dhammena rajjaṃ labhitvā rājā jātoti dhammarājā. Parahitadhammakaraṇena vā dhammiko. Attahitadhammakaraṇena dhammarājā. Caturantāya issaroti cāturanto, catusamuddaantāya, catubbidhadīpavibhūsitāya pathaviyā issaroti attho. Ajjhattaṃ kopādipaccatthike bahiddhā ca sabbarājāno vijetīti vijitāvī. Janapadatthāvariyappattoti janapade dhuvabhāvaṃ thāvarabhāvaṃ patto, na sakkā kenaci cāletuṃ. Janapado vā tamhi thāvariyappatto anuyutto sakammanirato acalo asampavedhīti janapadatthāvariyappatto.
Seyyathidanti nipāto, tassa cetāni katamānīti attho. Cakkaratanantiādīsu cakkañca, taṃ ratijananaṭṭhena ratanañcāti cakkaratanaṃ. Esa nayo sabbattha. Imesu pana ratanesu ayaṃ cakkavattirājā cakkaratanena ajitaṃ jināti, hatthiassaratanehi vijite yathāsukhaṃ anucarati, pariṇāyakaratanena vijitamanurakkhati, avasesehi upabhogasukhamanubhavati. Paṭhamena cassa ussāhasattiyogo, pacchimena mantasattiyogo, hatthiassagahapatiratanehi pabhusattiyogo suparipuṇṇo hoti, itthimaṇiratanehi tividhasattiyogaphalaṃ. So itthimaṇiratanehi bhogasukhamanubhavati, sesehi issariyasukhaṃ. Visesato cassa purimāni tīṇi adosakusalamūlajanitakammānubhāvena sampajjanti, majjhimāni alobhakusalamūlajanitakammānubhāvena, pacchimamekaṃ amohakusalamūlajanitakammānubhāvenāti veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana bojjhaṅgasaṃyutte ratanasuttassa upadesato gahetabbo.
以下是完整直譯: 1.153)中用於指不同的存在狀態。在"森林是野獸的歸宿"等句中指居住地。在"如此具有超凡的智慧"等句中指智慧。在"已經到達"等句中指擴散的狀態。但在這裡應理解為指結果。 雖然具備某些特徵的人成為轉輪王,但不是具備同樣特徵就成為佛陀;然而由於出身的共同性,這些特徵被稱為相同的。因此說"具備這些特徵的"。如果住在家中,即如果居住在家裡。成為轉輪王,因具有四種奇妙法和攝受事而使世間歡喜稱為王,轉動輪寶,以四種成就之輪運轉,以此使他人運轉,為利益他人而有行為之輪的運轉,故稱為轉輪王。這裡"王"是通稱,"轉輪王"是特稱。如法而行即為如法,意為以正當公平的方式行事。如法獲得王位而成為國王即為法王。或因為為他人利益而行法故稱如法,為自己利益而行法故稱法王。統治四方即為四方之主,意為統治四海之內、由四種洲莊嚴的大地。內部克服憤怒等敵人,外部征服所有國王,故稱征服者。獲得國土的穩固,即在國土中獲得穩固堅定,不能被任何人動搖。或者國土在他那裡獲得穩固,順從、專注于自己的工作、不動搖、不震盪,故稱獲得國土的穩固。 "seyyathidaṃ"是不變詞,其意為"這些是什麼?"。輪寶等,輪和寶因能生歡喜故稱輪寶。其他類推。在這些寶中,這個轉輪王以輪寶征服未征服的,以象馬寶隨意遊歷已征服的,以主藏臣寶守護已征服的,以其餘的享受快樂。首先他具足精進力,最後具足智慧力,以象馬居士寶具足勢力,以女寶和摩尼寶獲得三種力的果報。他以女寶和摩尼寶享受財富之樂,以其餘享受統治之樂。特別是,前三者是由無嗔善根所生業力而成就,中間的是由無貪善根所生業力而成就,最後一個是由無癡善根所生業力而成就,應當如此理解。這裡是簡略說明。詳細解釋應從覺支相應的寶經的教導中獲得。
Parosahassanti atirekasahassaṃ. Sūrāti abhīrukajātikā. Vīraṅgarūpāti devaputtasadisakāyā. Evaṃ tāva eke vaṇṇayanti. Ayaṃ panettha sabbhāvo. Vīrāti uttamasūrā vuccanti, vīrānaṃ aṅgaṃ vīraṅgaṃ, vīrakāraṇaṃ vīriyanti vuttaṃ hoti. Vīraṅgarūpaṃ etesanti vīraṅgarūpā, vīriyamayasarīrā viyāti vuttaṃ hoti. Parasenappamaddanāti sace paṭimukhaṃ tiṭṭheyya parasenā taṃ parimaddituṃ samatthāti adhippāyo. Dhammenāti 『『pāṇo na hantabbo』』tiādinā pañcasīladhammena . Arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchadoti ettha rāgadosamohamānadiṭṭhiavijjāduccaritachadanehi sattahi paṭicchanne kilesandhakāre loke taṃ chadanaṃ vivaṭṭetvā samantato sañjātāloko hutvā ṭhitoti vivaṭṭacchado. Tattha paṭhamena padena pūjārahatā. Dutiyena tassā hetu, yasmā sammāsambuddhoti, tatiyena buddhattahetubhūtā vivaṭṭacchadatā vuttāti veditabbā. Atha vā vivaṭṭo ca vicchado cāti vivaṭṭacchado, vaṭṭarahito chadanarahito cāti vuttaṃ hoti. Tena arahaṃ vaṭṭābhāvena, sammāsambuddho chadanābhāvenāti evaṃ purimapadadvayasseva hetudvayaṃ vuttaṃ hoti, dutiyena vesārajjena cettha purimasiddhi, paṭhamena dutiyasiddhi, tatiyacatutthehi tatiyasiddhi hoti. Purimañca dhammacakkhuṃ, dutiyaṃ buddhacakkhuṃ, tatiyaṃ samantacakkhuṃ sādhetīti veditabbaṃ. Tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetāti iminā』ssa mantesu sūrabhāvaṃ janeti.
- Sopi tāya ācariyakathāya lakkhaṇesu vigatasammoho ekobhāsajāte viya buddhamante sampassamāno evaṃ bhoti āha. Tassattho – 『yathā, bho, tvaṃ vadasi, evaṃ karissāmī』ti. Vaḷavārathamāruyhāti vaḷavāyuttaṃ rathaṃ abhirūhitvā. Brāhmaṇo kira yena rathena sayaṃ vicarati, tameva rathaṃ datvā māṇavaṃ pesesi. Māṇavāpi pokkharasātisseva antevāsikā. So kira tesaṃ – 『『ambaṭṭhena saddhiṃ gacchathā』』ti saññaṃ adāsi.
Yāvatikā yānassa bhūmīti yattakaṃ sakkā hoti yānena gantuṃ, ayaṃ yānassa bhūmi nāma. Yānā paccorohitvāti ayānabhūmiṃ, dvārakoṭṭhakasamīpaṃ gantvā yānato paṭiorohitvā.
Tena kho pana samayenāti yasmiṃ samaye ambaṭṭho ārāmaṃ pāvisi. Tasmiṃ pana samaye, ṭhitamajjhanhikasamaye. Kasmā pana tasmiṃ samaye caṅkamantīti? Paṇītabhojanapaccayassa thinamiddhassa vinodanatthaṃ, divāpadhānikā vā te. Tādisānañhi pacchābhattaṃ caṅkamitvā nhāyitvā sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā nisajja samaṇadhammaṃ karontānaṃ cittaṃ ekaggaṃ hoti. Yena te bhikkhūti so kira – 『『kuhiṃ samaṇo gotamo』』ti pariveṇato pariveṇaṃ anāgantvā 『『pucchitvāva pavisissāmī』』ti vilokento araññahatthī viya mahācaṅkame caṅkamamāne paṃsukūlike bhikkhū disvā tesaṃ santikaṃ agamāsi. Taṃ sandhāya yena te bhikkhūtiādi vuttaṃ. Dassanāyāti daṭṭhuṃ, passitukāmā hutvāti attho.
以下是完整直譯: Parosahassanti是指超越千的數量。勇士是指勇猛的種類。英勇的形態是指像天神之身。這樣,某些人描述它。這是其本質。勇士是指最優秀的勇士,勇士的肢體被稱為勇士的肢體,勇士的原因被稱為勇氣。勇士的形態是指勇士的形態,勇氣所形成的身體。若是指用他人之力來驅動,若是面對面站立,便能用他人的力量驅動,這樣的意思。依照法則,即依照「五戒」中的「不應殺生」等法則。應當是應得的完全覺悟者,在世間以揭示貪、嗔、癡、我慢、見解、邪行的遮蔽,七種被遮蔽的煩惱中,揭示這個遮蔽,四周生起的世間便稱為揭示遮蔽。在這裡,第一個詞是指應受供養。第二個詞是其原因,因為是完全覺悟者。第三個詞是指佛果的緣故,揭示遮蔽的性質應當如此理解。或者說揭示和遮蔽,即揭示遮蔽,脫離輪迴和遮蔽,即被稱為揭示遮蔽。因此,因脫離輪迴而稱為應得,因無遮蔽而稱為完全覺悟者,這樣前兩個詞的兩個原因被提到。第二個詞在這裡是指第一種成就,第一種成就是第二種成就,第三和第四者是第三種成就。前者是法眼,第二是佛眼,第三是普遍的眼,應當如此理解。你應當接受這些咒語,這樣就能顯示出他在咒語中的勇氣。 259.他因此而對老師的教誨中,特徵中無迷惑,像單一的光明般,觀察到佛咒的狀態,因此這樣說。其意為「如你所說,我將這樣做」。他騎上了裝飾華麗的馬車。婆羅門確實騎著那輛馬車,自行出行,並將那輛車給學生送去。學生們也像是跟隨波卡拉薩提的隨侍。因為他向他們說:「與阿姆巴特一起走吧。」 直到車輛的地面,即能用此車到達的地方,這就是車輛的地面。車輛上升到的地方,即是車輛的地面,走到門口的附近,車輛便會下降。 因此在那個時候,即阿姆巴特進入園林的那一時刻。在那個時候,正值中午時分。為什麼在那個時候要走動呢?爲了消除因美食而生的懈怠,或者是因日間的工作而生的。因為這樣的修行者,在吃過午餐後走動,洗澡后使身體清爽,坐下後修習出家人的法則,心思便會專注。那位比丘因此說:「尊者喬達摩在哪裡?」他在周圍走動,想要詢問后再進入,像森林中的大象一般,看到那些穿著袈裟的比丘在走動,便前往他們那裡。這裡是指「那位比丘」的意思。爲了能見到他們,即是想要觀看。
260.Abhiññātakolaññoti pākaṭakulajo. Tadā kira jambudīpe ambaṭṭhakulaṃ nāma pākaṭakulamahosi . Abhiññātassāti rūpajātimantakulāpadesehi pākaṭassa. Agarūti abhāriko. Yo hi ambaṭṭhaṃ ñāpetuṃ na sakkuṇeyya, tassa tena saddhiṃ kathāsallāpo garu bhaveyya. Bhagavato pana tādisānaṃ māṇavānaṃ satenāpi sahassenāpi pañhaṃ puṭṭhassa vissajjane dandhāyitattaṃ natthīti maññamānā – 『『agaru kho panā』』ti cintayiṃsu. Vihāroti gandhakuṭiṃ sandhāya āhaṃsu.
Ataramānoti aturito, saṇikaṃ padappamāṇaṭṭhāne padaṃ nikkhipanto vattaṃ katvā susammaṭṭhaṃ muttādalasinduvārasantharasadisaṃ vālikaṃ avināsentoti attho. Āḷindanti pamukhaṃ. Ukkāsitvāti ukkāsitasaddaṃ katvā. Aggaḷanti dvārakavāṭaṃ. Ākoṭehīti agganakhehi saṇikaṃ kuñcikacchiddasamīpe ākoṭehīti vuttaṃ hoti. Dvāraṃ kira atiupari amanussā, atiheṭṭhā dīghajātikā koṭenti. Tathā anākoṭetvā majjhe chiddasamīpe koṭetabbanti idaṃ dvārākoṭanavattanti dīpentā vadanti.
以下是完整直譯: 260. "Abhiññātakolañño"是指顯著的家族。那時在耶路撒冷(現代地名)確實有一個名為阿姆巴特的顯著家族。 "Abhiññātassāti"是指在色界出生的家族中顯著的。 "Agarū"是指沉重的。因為如果不能讓阿姆巴特瞭解,那麼與之交談的討論將會變得沉重。然而,對於如是的眾生,即使是百人千人詢問,也認為「沒有沉重的」,他們思考說:「然而確實是沉重的。」 "Vihāro"是指香房。 "Ataramāno"是指因病而沉重,慢慢地在適當的地方放下腳,做完事情,像是鬆軟的沙子一樣,能夠不被破壞。 "Āḷinda"是指前面。 "Ukkāsitvā"是指發出升起的聲音。 "Aggaḷa"是指門口的門。 "Ākoṭehī"是指用門口的爪子,慢慢地在小孔的地方敲擊。 "Dvāraṃ"確實是指非常高的非人類,極低的長生種類在敲擊。因此,不敲擊而是在中間的孔洞處敲擊,這就是門的敲擊方式,正如他們所說。
261.Vivari bhagavā dvāranti na bhagavā uṭṭhāya dvāraṃ vivari. Vivariyatūti pana hatthaṃ pasāresi. Tato 『『bhagavā tumhehi anekāsu kappakoṭīsu dānaṃ dadamānehi na sahatthā dvāravivaraṇakammaṃ kata』』nti sayameva dvāraṃ vivaṭaṃ. Taṃ pana yasmā bhagavato manena vivaṭaṃ, tasmā vivari bhagavā dvāranti vattuṃ vaṭṭati.
Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsūti yathā khamanīyādīni pucchanto bhagavā tehi, evaṃ tepi bhagavatā saddhiṃ samappavattamodā ahesuṃ. Sītodakaṃ viya uṇhodakena sammoditaṃ ekībhāvaṃ agamaṃsu. Yāya ca 『『kacci, bho gotama, khamanīyaṃ; kacci yāpanīyaṃ, kacci bhoto ca gotamassa sāvakānañca appābādhaṃ, appātaṅkaṃ, lahuṭṭhānaṃ, balaṃ, phāsuvihāro』』tiādikāya kathāya sammodiṃsu, taṃ pītipāmojjasaṅkhātasammodajananato sammodituṃ yuttabhāvato ca sammodanīyaṃ, atthabyañjanamadhuratāya sucirampi kālaṃ sāretuṃ nirantaraṃ pavattetuṃ arahabhāvato saritabbabhāvato ca sāraṇīyaṃ. Suyyamānasukhato sammodanīyaṃ, anussariyamānasukhato ca sāraṇīyaṃ. Tathā byañjanaparisuddhatāya sammodanīyaṃ, atthaparisuddhatāya sāraṇīyaṃ. Evaṃ anekehi pariyāyehi sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā pariyosāpetvā niṭṭhapetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Ambaṭṭhopana māṇavoti so kira bhagavato rūpasampattiyaṃ cittappasādamattampi akatvā 『『dasabalaṃ apasādessāmī』』ti udare baddhasāṭakaṃ muñcitvā kaṇṭhe olambetvā ekena hatthena dussakaṇṇaṃ gahetvā caṅkamaṃ abhirūhitvā kālena bāhuṃ, kālena udaraṃ, kālena piṭṭhiṃ dassento, kālena hatthavikāraṃ, kālena bhamukavikāraṃ karonto, 『『kacci te bho, gotama, dhātusamatā, kacci bhikkhāhārena na kilamatha, akilamathākāroyeva pana te paññāyati; thūlāni hi te aṅgapaccaṅgāni, pāsādikattha gatagataṭṭhāne. 『te bahujanā rājapabbajitoti ca buddho』ti ca uppannabahumānā paṇītaṃ ojavantamāhāraṃ denti. Passatha, bho, gehaṃ, cittasālā viya, dibbapāsādo viya. Imaṃ mañcaṃ passatha, bimbohanaṃ passatha, kiṃ evarūpe ṭhāne vasantassa samaṇadhammaṃ kātuṃ dukkara』』nti evarūpaṃ uppaṇḍanakathaṃ anācārabhāvasāraṇīyaṃ katheti, tena vuttaṃ – 『『ambaṭṭho pana māṇavo caṅkamantopi nisinnena bhagavatā kiñci kiñci kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāreti, ṭhitopi nisinnena bhagavatā kiñci kiñci kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretī』』ti.
262.Atha kho bhagavāti atha bhagavā – 『『ayaṃ māṇavo hatthaṃ pasāretvā bhavaggaṃ gahetukāmo viya, pādaṃ pasāretvā avīciṃ vicaritukāmo viya, mahāsamuddaṃ taritukāmo viya, sineruṃ ārohitukāmo viya ca aṭṭhāne vāyamati, handa, tena saddhiṃ mantemī』』ti ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavoca. Ācariyapācariyehīti ācariyehi ca tesaṃ ācariyehi ca.
Paṭhamaibbhavādavaṇṇanā
以下是完整直譯: 261.\ 世尊打開門,並非世尊起身打開門。而是伸出手說"請打開"。然後"世尊你在無數劫中佈施時,並未親手開門",門就自動打開了。由於是世尊以意念打開的,所以可以說"世尊打開門"。 他們與世尊互相問候,就像世尊問候他們的安康等一樣,他們也與世尊互相問候。就像冷水與熱水混合成一體一樣。他們以"尊敬的喬達摩,您是否安康?是否能夠維持生活?尊敬的喬達摩和弟子們是否少病少惱、輕快、有力、安樂?"等話語互相問候。這種問候因為能產生喜悅和歡樂而被稱為問候,因為適合問候而被稱為問候。因為在意義和文字上都甜美,即使長時間也值得記住,應該不間斷地進行,因為值得記住所以稱為值得記憶。因為聽起來愉快所以稱為問候,因為回憶起來愉快所以稱為值得記憶。同樣,因為文字純凈所以稱為問候,因為意義純凈所以稱為值得記憶。這樣以多種方式交談了值得問候和記憶的話后,便結束了交談,坐在一旁。 阿姆巴特學生,據說他對世尊的容貌絲毫不生歡喜,想要"貶低十力",便解開腰間的衣服掛在脖子上,一手拿著衣角,登上經行道,時而展示手臂,時而展示腹部,時而展示背部,時而做手勢,時而做眉毛動作,說道:"尊敬的喬達摩,你的體質是否平衡?是否因乞食而疲勞?但你看起來並不疲勞;你的四肢粗壯,你在所到之處都很莊嚴。許多人因為你是王族出家者和佛陀而生起尊敬,給你美味有營養的食物。請看這房子,像畫廳一樣,像天宮一樣。看這床,看這枕頭,住在這樣的地方修行難道不困難嗎?"他說這樣嘲諷和不恰當的話。因此說:"阿姆巴特學生在經行時對坐著的世尊說一些值得記憶的話,站著時也對坐著的世尊說一些值得記憶的話。" 262.\ 然後世尊,世尊想:"這個學生就像想伸手抓住梵天界,像想伸腳遊歷阿鼻地獄,像想渡過大海,像想攀登須彌山一樣,在不恰當的地方努力。來吧,我要與他交談。"便對阿姆巴特學生這樣說。"老師和老師的老師們"指老師們和他們的老師們。 第一次奴隸說的解釋
263.Gacchanto vāti ettha kāmaṃ tīsu iriyāpathesu brāhmaṇo ācariyabrāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati. Ayaṃ pana māṇavo mānathaddhatāya kathāsallāpaṃ karonto cattāropi iriyāpathe yojessāmīti 『『sayāno vā hi, bho gotama, sayānenā』』ti āha.
Tato kira taṃ bhagavā – 『『ambaṭṭha, gacchantassa vā gacchantena, ṭhitassa vā ṭhitena, nisinnassa vā nisinnenācariyena saddhiṃ kathā nāma sabbācariyesu labbhati. Tvaṃ pana sayāno sayānenācariyena saddhiṃ kathesi, kiṃ te ācariyo gorūpaṃ, udāhu tva』』nti āha. So kujjhitvā – 『『ye ca kho te, bho gotama, muṇḍakā』』tiādimāha. Tattha muṇḍe muṇḍāti samaṇe ca samaṇāti vattuṃ vaṭṭeyya. Ayaṃ pana hīḷento muṇḍakā samaṇakāti āha. Ibbhāti gahapatikā. Kaṇhāti kaṇhā, kāḷakāti attho. Bandhupādāpaccāti ettha bandhūti brahmā adhippeto. Tañhi brāhmaṇā pitāmahoti voharanti. Pādānaṃ apaccā pādāpaccā, brahmuno piṭṭhipādato jātāti adhippāyo. Tassa kira ayaṃ laddhi – brāhmaṇā brahmuno mukhato nikkhantā, khattiyā urato, vessā nābhito, suddā jāṇuto, samaṇā piṭṭhipādatoti. Evaṃ kathento ca panesa kiñcāpi aniyametvā katheti. Atha kho bhagavantameva vadāmīti katheti.
Atha kho bhagavā – 『『ayaṃ ambaṭṭho āgatakālato paṭṭhāya mayā saddhiṃ kathayamāno mānameva nissāya kathesi, āsīvisaṃ gīvāyaṃ gaṇhanto viya, aggikkhandhaṃ āliṅganto viya, mattavāraṇaṃ soṇḍāya parāmasanto viya, attano pamāṇaṃ na jānāti. Handa naṃ jānāpessāmī』』ti cintetvā 『『atthikavato kho pana te, ambaṭṭhā』』tiādimāha. Tattha āgantvā kattabbakiccasaṅkhāto attho, etassa atthīti atthikaṃ, tassa māṇavassa cittaṃ. Atthikamassa atthīti atthikavā, tassa atthikavato tava idhāgamanaṃ ahosīti attho.
Kho panāti nipātamattaṃ. Yāyeva kho panatthāyāti yeneva kho panatthena. Āgaccheyyāthāti mama vā aññesaṃ vā santikaṃ yadā kadāci āgaccheyyātha. Tameva atthanti idaṃ purisaliṅgavaseneva vuttaṃ. Manasi kareyyāthāti citte kareyyātha. Idaṃ vuttaṃ hoti – tvaṃ ācariyena attano karaṇīyena pesito, na amhākaṃ paribhavanatthāya, tasmā tameva kiccaṃ manasi karohīti. Evamassa aññesaṃ santikaṃ āgatānaṃ vattaṃ dassetvā mānaniggaṇhanatthaṃ 『『avusitavāyeva kho panā』』tiādimāha. Tassattho passatha bho ayaṃ ambaṭṭho māṇavo ācariyakule avusitavā asikkhito appassutova samāno. Vusitamānīti 『『ahaṃ vusitavā sikkhito bahussuto』』ti attānaṃ maññati. Etassa hi evaṃ pharusavacanasamudācāre kāraṇaṃ kimaññatra avusitattāti ācariyakule asaṃvuddhā asikkhitā appassutāyeva hi evaṃ vadantīti.
以下是完整直譯: 263.\ 他說「走」時,這裡指的是在三種行走方式中,婆羅門無法與老師婆羅門交談。然而這個學生因為傲慢而說「我將會在四種行走中與你交談,『躺著的話,尊敬的喬達摩,我就躺著』。」 於是世尊對他說:「阿姆巴特,走著或被人走著,站著或被人站著,坐著或被人坐著,和老師交談的方式在所有老師中都能得到。你卻在躺著時與躺著的老師交談,你的老師是什麼,牛的形象,還是你自己?」他憤怒地說:「那些你所說的,尊敬的喬達摩,是光頭。」在這裡,光頭是指出家人,出家人是可以說的。這個人卻在戲謔地稱之為光頭出家人。伊比是指居士。黑色是指黑色,黑色是指黑色的意思。這裡的親屬是指婆羅門。因為婆羅門被稱為祖父。腳的意思是指腳的意思,婆羅門的背部出生的意思是指這個意思。他的看法是,婆羅門從嘴裡出來,士族從腿上,商人從肚子上,清白人從頭上,出家人從背部出生。這樣說的時候,他雖然說了些話,卻是無所限制的。然後他卻說:「我說的是世尊。」 然後世尊說:「這個阿姆巴特,從他來的時候起,與我交談時,他只是在意念上交談,像是抓住蛇的脖子一樣,像是擁抱烈火一樣,像是用鼻子去碰觸醉酒的東西一樣,他根本不知道自己的標準。好吧,我要讓他知道。」他思考後說:「你確實是存在的,阿姆巴特。」在這裡,來是指有待完成的事情,這個意思是指存在的意思,那個學生的心意。存在的意思是指存在者,這個存在者的來意是指你來這裡的意思。 「確實」只是一個語氣助詞。「確實是爲了這個而來」的意思是爲了這個而來。「你要來」的意思是你何時何地要來我這裡,或他人那裡。「這個意思」是用男性的形式表達的。「你要用心去做」的意思是要用心去做。這是說:「你被老師派去做你應做的事情,而不是爲了我們的利益,因此要把那個事情放在心上。」這樣顯示出其他人來到時的行為,爲了貶低他的傲慢,他說:「他確實是沒有受過教育的。」意思是說:「請看,這個阿姆巴特學生在老師的家中沒有受過教育,沒有學習,像個無知者一樣。」他認為自己是「我受過教育,學習過,知識淵博。」因此他會以如此嚴厲的言辭和行為為由,除了沒有受過教育以外,他在老師的家中並未得到應有的教育。
264.Kupitoti kuddho. Anattamanoti asakamano, kiṃ pana bhagavā tassa kujjhanabhāvaṃ ñatvā evamāha udāhu añatvāti? Ñatvā āhāti. Kasmā ñatvā āhāti? Tassa mānanimmadanatthaṃ. Bhagavā hi aññāsi – 『『ayaṃ mayā evaṃ vutte kujjhitvā mama ñātake akkosissati. Athassāhaṃ yathā nāma kusalo bhisakko dosaṃ uggiletvā nīharati, evameva gottena gottaṃ, kulāpadesena kulāpadesaṃ , uṭṭhāpetvā bhavaggappamāṇena viya uṭṭhitaṃ mānaddhajaṃ mūle chetvā nipātessāmī』』ti. Khuṃsentoti ghaṭṭento. Vambhentoti hīḷento. Pāpito bhavissatīti caṇḍabhāvādidosaṃ pāpito bhavissati.
Caṇḍāti mānanissitakodhayuttā. Pharusāti kharā. Lahusāti lahukā. Appakeneva tussanti vā dussanti vā udakapiṭṭhe alābukaṭāhaṃ viya appakeneva uplavanti. Bhassāti bahubhāṇino. Sakyānaṃ mukhe vivaṭe aññassa vacanokāso natthīti adhippāyeneva vadati. Samānāti idaṃ santāti purimapadassa vevacanaṃ. Na sakkarontīti na brāhmaṇānaṃ sundarenākārena karonti. Na garuṃ karontīti brāhmaṇesu gāravaṃ na karonti. Na mānentīti na manena piyāyanti. Na pūjentīti mālādīhi nesaṃ pūjaṃ na karonti. Na apacāyantīti abhivādanādīhi nesaṃ apacitikammaṃ nīcavuttiṃ na dassenti tayidanti taṃ idaṃ. Yadime sakyāti yaṃ ime sakyā na brāhmaṇe sakkaronti…pe… na apacāyanti, taṃ tesaṃ asakkārakaraṇādi sabbaṃ na yuttaṃ, nānulomanti attho.
Dutiyaibbhavādavaṇṇanā
265.Aparaddhunti aparajjhiṃsu. Ekamidāhanti ettha idanti nipātamattaṃ. Ekaṃ ahanti attho. Sandhāgāranti rajjaanusāsanasālā. Sakyāti abhisittarājāno . Sakyakumārāti anabhisittā. Uccesūti yathānurūpesu pallaṅkapīṭhakavettāsanaphalakacittattharaṇādibhedesu. Sañjagghantāti uppaṇḍanavasena mahāhasitaṃ hasantā. Saṃkīḷantāti hasitamatta karaṇaaṅgulisaṅghaṭṭanapāṇippahāradānādīni karontā. Mamaññeva maññeti evamahaṃ maññāmi, mamaññeva anuhasanti, na aññanti.
Kasmā pana te evamakaṃsūti? Te kira ambaṭṭhassa kulavaṃsaṃ jānanti. Ayañca tasmiṃ samaye yāva pādantā olambetvā nivatthasāṭakassa ekena hatthena dussakaṇṇaṃ gahetvā khandhaṭṭhikaṃ nāmetvā mānamadena matto viya āgacchati. Tato – 『『passatha bho amhākaṃ dāsassa kaṇhāyanagottassa ambaṭṭhassa āgamanakāraṇa』』nti vadantā evamakaṃsu. Sopi attano kulavaṃsaṃ jānāti. Tasmā 『『mamaññeva maññe』』ti takkayittha.
Āsanenāti 『『idamāsanaṃ, ettha nisīdāhī』』ti evaṃ āsanena nimantanaṃ nāma hoti, tathā na koci akāsi.
Tatiyaibbhavādavaṇṇanā
266.Laṭukikāti khettaleḍḍūnaṃ antarenivāsinī khuddakasakuṇikā. Kulāvaketi nivāsanaṭṭhāne. Kāmalāpinīti yadicchakabhāṇinī, yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ lapati, na taṃ koci haṃso vā koñco vā moro vā āgantvā 『『kiṃ tvaṃ lapasī』ti nisedheti. Abhisajjitunti kodhavasena laggituṃ.
Evaṃ vutte māṇavo – 『『ayaṃ samaṇo gotamo attano ñātake laṭukikasadise katvā amhe haṃsakoñcamorasadise karoti, nimmāno dāni jāto』』ti maññamāno uttari cattāro vaṇṇe dasseti.
Dāsiputtavādavaṇṇanā
以下是完整直譯: 264.\ 「憤怒」是指憤怒。「無我」是指不執著。那麼世尊是否知道他的憤怒而如此說,還是其他原因呢?知道而說。為什麼知道而說?是爲了讓他明白傲慢。世尊確實知道:「這個人因為我這樣說而憤怒,會侮辱我的親屬。於是我就像一個熟練的醫生一樣,抑制他的過失,像是用根部切斷根部,像是用根部切斷根部的樹木一樣,將他從家族中抬起。」 「用力搗」是指用力撞擊。「戲弄」是指戲謔。「他將會被視為有過失」是指因憤怒而有過失。 「兇惡」是指依賴於傲慢的憤怒。「粗暴」是指嚴厲。「輕鬆」是指輕鬆。少量的滿足或不滿,就像在水面上漂浮一樣,少量的滿足或不滿。 「多言」是指多嘴的人。對於釋迦族的嘴巴來說,沒有其他人的發言機會,這就是他的意思。「平等」是指與前面所說的相同。「不尊重」是指不以美好的方式對待婆羅門。「不重視」是指不對婆羅門表現出尊重。「不愛」是指不以心思親近。「不敬」是指不以花環等物品來敬奉他們。「不卑微」是指不以禮節等方式來表現卑微的行為。這就是他們的行為。如果這些釋迦族不尊重婆羅門……等……不敬,那麼他們的所有不尊重的行為都不合理,不符合理性。 第二次奴隸說的解釋 265.\ 「犯錯」是指犯了錯誤。「這裡是單一的」是指這裡的「這」只是一個語氣助詞。「是一個」的意思是指「是一個」。「沙屋」是指泥土的房屋。「釋迦族」是指被加冕的王族。「釋迦王子」是指未被加冕的王子。「在高處」是指在適當的位置上,如坐墊、凳子、床、坐墊等。 「微笑」是指像是大笑一樣笑。「玩弄」是指只是微笑、用手指碰觸等。 「我認為只有我」是指我這樣認為,只有我這樣微笑,沒有別人。 為什麼他們這樣說呢?因為他們知道阿姆巴特的家族。那個時候,阿姆巴特用一隻手抓住衣角,像個醉漢一樣,走著走著。然後他們說:「請看,這個我們的奴隸,黑色的阿姆巴特,為什麼會來?」他也知道自己的家族。因此他說:「我認為只有我。」 「坐下」是指「這是座位,請坐下」,這樣邀請坐下,沒有人這樣做。 第三次奴隸說的解釋 266.\ 「小鳥」是指在田野中生活的小鳥。「家族」是指住所。「貪婪」是指貪婪的說話者,想要什麼就說什麼,沒有人敢反對他。 「被侮辱」是指因憤怒而被攻擊。 這樣說的時候,學生認為:「這個出家人喬達摩在對待他的親屬時,像小鳥一樣對待我們,像鶴、鴉、鸚鵡一樣被侮辱,現在他已經變得驕傲。」
267.Nimmādetīti nimmadeti nimmāne karoti. Yaṃnūnāhanti yadi panāhaṃ. 『『Kaṇhāyanohamasmi, bho gotamā』』ti idaṃ kira vacanaṃ ambaṭṭho tikkhattuṃ mahāsaddena avoca. Kasmā avoca? Kiṃ asuddhabhāvaṃ na jānātīti? Āma jānāti. Jānantopi bhavapaṭicchannametaṃ kāraṇaṃ, taṃ anena na diṭṭhaṃ. Apassanto mahāsamaṇo kiṃ vakkhatīti maññamāno mānathaddhatāya avoca. Mātāpettikanti mātāpitūnaṃ santakaṃ. Nāmagottanti paṇṇattivasena nāmaṃ, paveṇīvasena gottaṃ. Anussaratoti anussarantassa kulakoṭiṃ sodhentassa. Ayyaputtāti sāmino puttā. Dāsiputtoti gharadāsiyāva putto. Tasmā yathā dāsena sāmino upasaṅkamitabbā, evaṃ anupasaṅkamantaṃ taṃ disvā sakyā anujagghiṃsūti dasseti.
Ito paraṃ tassa dāsabhāvaṃ sakyānañca sāmibhāvaṃ pakāsetvā attano ca ambaṭṭhassa ca kulavaṃsaṃ āharanto sakyā kho panātiādimāha. Tattha dahantīti ṭhapenti, okkāko no pubbapurisoti, evaṃ karontīti attho. Tassa kira rañño kathanakāle ukkā viya mukhato pabhā niccharati, tasmā taṃ 『『okkāko』』ti sañjāniṃsūti. Pabbājesīti nīhari.
Idāni te nāmavasena dassento – 『『okkāmukha』』ntiādimāha. Tatrāyaṃ anupubbī kathā – paṭhamakappikānaṃ kira rañño mahāsammatassa rojo nāma putto ahosi. Rojassa vararojo, vararojassa kalyāṇo, kalyāṇassa varakalyāṇo, varakalyāṇassa mandhātā, mandhātussa varamandhātā , varamandhātussa uposatho, uposathassa varo, varassa upavaro, upavarassa maghadevo, maghadevassa paramparāya caturāsītikhattiyasahassāni ahesuṃ. Tesaṃ pacchato tayo okkākavaṃsā ahesuṃ. Tesu tatiyaokkākassa pañca mahesiyo ahesuṃ – hatthā, cittā, jantu, jālinī, visākhāti. Ekekissā pañcapañcaitthisataparivārā. Sabbajeṭṭhāya cattāro puttā – okkāmukho, karakaṇḍu, hatthiniko, sinisūroti. Pañca dhītaro – piyā, suppiyā, ānandā, vijitā, vijitasenāti. Iti sā nava putte vijāyitvā kālamakāsi.
Atha rājā aññaṃ dahariṃ abhirūpaṃ rājadhītaraṃ ānetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā jantuṃ nāma puttaṃ vijāyi. Atha naṃ pañcamadivase alaṅkaritvā rañño dassesi. Rājā tuṭṭho tassā varaṃ adāsi. Sā ñātakehi saddhiṃ mantetvā puttassa rajjaṃ yāci. Rājā – 『『nassa, vasali, mama puttānaṃ antarāyaṃ icchasī』』ti tajjesi. Sā punappunaṃ raho rājānaṃ paritosetvā – 『『mahārāja, musāvādo nāma na vaṭṭatī』』tiādīni vatvā yācatiyeva. Atha rājā putte āmantesi – 『『ahaṃ tātā, tumhākaṃ kaniṭṭhaṃ jantukumāraṃ disvā tassa mātuyā sahasā varaṃ adāsiṃ , sā puttassa rajjaṃ pariṇāmetuṃ icchati. Tumhe ṭhapetvā maṅgalahatthiṃ maṅgalaassaṃ maṅgalarathañca yattake icchatha, tattake hatthiassarathe gahetvā gacchatha. Mamaccayena āgantvā rajjaṃ kareyyāthā』』ti, aṭṭhahi amaccehi saddhiṃ uyyojesi.
以下是完整直譯: 267.\ "使之謙卑"是指使之謙卑,使之不傲慢。"我是否應該"是指如果我。"我是黑色的,尊敬的喬達摩"這句話阿姆巴特據說大聲說了三遍。為什麼他要說?是不知道自己不純潔嗎?是的,他知道。雖然知道,但這是隱藏的原因,他沒有看到。他想:"這個大沙門不知道會說什麼",因為傲慢而說。"父母的"是指屬於父母的。"名和姓"是指按照慣例的名字,按照傳統的姓氏。"回憶"是指回憶家族的起源。"主人的兒子"是指主人的兒子。"女奴的兒子"是指家中女奴的兒子。因此,就像奴隸應該接近主人一樣,看到他不這樣接近,釋迦族人便嘲笑他。 此後,爲了顯示他的奴隸身份和釋迦族人的主人身份,並提到自己和阿姆巴特的家族血統,他說"釋迦族人確實"等。其中"儲存"是指儲存,意思是"我們的祖先是歐卡卡",他們這樣做。據說那個國王說話時,從嘴裡發出像火炬一樣的光,因此他們稱他為"歐卡卡"。"驅逐"是指趕走。 現在他用名字來說明,"歐卡穆卡"等。這裡是按順序的故事 - 據說最初的國王大三摩多有一個名叫羅阇的兒子。羅阇的兒子是瓦拉羅阇,瓦拉羅阇的兒子是卡利亞納,卡利亞納的兒子是瓦拉卡利亞納,瓦拉卡利亞納的兒子是曼塔塔,曼塔塔的兒子是瓦拉曼塔塔,瓦拉曼塔塔的兒子是烏波薩塔,烏波薩塔的兒子是瓦拉,瓦拉的兒子是烏帕瓦拉,烏帕瓦拉的兒子是摩訶提婆,摩訶提婆的後代有八萬四千王族。在他們之後有三個歐卡卡家族。其中第三個歐卡卡有五個王后 - 哈塔、奇塔、詹圖、賈利尼、毗舍佉。每個王后有五百侍女。最年長的王后生了四個兒子 - 歐卡穆卡、卡拉坎杜、哈提尼卡、西尼蘇拉。五個女兒 - 皮亞、蘇皮亞、阿難達、維吉塔、維吉塔塞納。這樣她生了九個孩子後去世了。 然後國王又娶了一個年輕美麗的公主為王后。她生了一個名叫詹圖的兒子。五天後她裝扮好兒子給國王看。國王很高興給了她一個恩惠。她與親屬商量后要求把王位給兒子。國王斥責說:"去死吧,賤人,你想傷害我的兒子們!"她一再私下取悅國王,說"大王,不應該說謊"等,繼續請求。於是國王召集兒子們說:"孩子們,我看到你們的弟弟詹圖王子后,一時衝動給了他母親一個恩惠,她想把王位給兒子。除了吉祥象、吉祥馬、吉祥車外,你們想要多少就拿多少象馬車,離開這裡。等我死後再回來繼承王位。"他派八位大臣一起送他們離開。
Te nānappakāraṃ roditvā kanditvā – 『『tāta, amhākaṃ dosaṃ khamathā』』ti rājānañceva rājorodhe ca khamāpetvā, 『『mayampi bhātūhi saddhiṃ gacchāmā』』ti rājānaṃ āpucchitvā nagarā nikkhantā bhaginiyo ādāya caturaṅginiyā senāya parivutā nagarā nikkhamiṃsu. 『『Kumārā pituaccayena āgantvā rajjaṃ kāressanti, gacchāma ne upaṭṭhahāmā』』ti cintetvā bahū manussā anubandhiṃsu. Paṭhamadivase yojanamattā senā ahosi, dutiye dviyojanamattā, tatiye tiyojanamattā. Kumārā mantayiṃsu – 『『mahā balakāyo, sace mayaṃ kañci sāmantarājānaṃ madditvā janapadaṃ gaṇheyyāma, sopi no nappasaheyya. Kiṃ paresaṃ pīḷāya katāya, mahā ayaṃ jambudīpo, araññe nagaraṃ māpessāmā』』ti himavantābhimukhā gantvā nagaravatthuṃ pariyesiṃsu.
Tasmiñca samaye amhākaṃ bodhisatto brāhmaṇamahāsālakule nibbattitvā kapilabrāhmaṇo nāma hutvā nikkhamma isipabbajjaṃ pabbajitvā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre sākavanasaṇḍe paṇṇasālaṃ māpetvā vasati. So kira bhummajālaṃ nāma vijjaṃ jānāti, yāya uddhaṃ asītihatthe ākāse, heṭṭhā ca bhūmiyampi guṇadosaṃ passati. Etasmiṃ padese tiṇagumbalatā dakkhiṇāvaṭṭā pācīnābhimukhā jāyanti. Sīhabyagghādayo migasūkare sappabiḷārā ca maṇḍūkamūsike anubandhamānā taṃ padesaṃ patvā na sakkonti te anubandhituṃ. Tehi te aññadatthu santajjitā nivattantiyeva. So – 『『ayaṃ pathaviyā aggapadeso』』ti ñatvā tattha attano paṇṇasālaṃ māpesi.
Atha te kumāre nagaravatthuṃ pariyesamāne attano vasanokāsaṃ āgate disvā pucchitvā taṃ pavattiṃ ñatvā tesu anukampaṃ janetvā avoca – 『『imasmiṃ paṇṇasālaṭṭhāne māpitaṃ nagaraṃ jambudīpe agganagaraṃ bhavissati. Ettha jātapurisesu ekeko purisasatampi purisasahassampi abhibhavituṃ sakkhissati. Ettha nagaraṃ māpetha, paṇṇasālaṭṭhāne rañño gharaṃ karotha. Imasmiñhi okāse ṭhatvā caṇḍālaputtopi cakkavattibalena atiseyyo』』ti. Nanu, bhante, ayyassa vasanokāsoti? 『『Mama vasanokāso』』ti mā cintayittha. Mayhaṃ ekapasse paṇṇasālaṃ katvā nagaraṃ māpetvā kapilavatthunti nāmaṃ karothā』』ti. Te tathā katvā tattha nivāsaṃ kappesuṃ.
Athāmaccā – 『『ime dārakā vayappattā, sace nesaṃ pitā santike bhaveyya, so āvāhavivāhaṃ kareyya. Idāni pana amhākaṃ bhāro』』ti cintetvā kumārehi saddhiṃ mantayiṃsu. Kumārā amhākaṃ sadisā khattiyadhītaro nāma na passāma, nāpi bhaginīnaṃ sadise khattiyakumārake, asadisasaṃyoge ca no uppannā puttā mātito vā pitito vā aparisuddhā jātisambhedaṃ pāpuṇissanti. Tasmā mayaṃ bhaginīhiyeva saddhiṃ saṃvāsaṃ rocemāti. Te jātisambhedabhayena jeṭṭhakabhaginiṃ mātuṭṭhāne ṭhapetvā avasesāhi saṃvāsaṃ kappesuṃ.
Tesaṃ puttehi ca dhītāhi ca vaḍḍhamānānaṃ aparena samayena jeṭṭhakabhaginiyā kuṭṭharogo udapādi, koviḷārapupphasadisāni gattāni ahesuṃ. Rājakumārā imāya saddhiṃ ekato nisajjaṭṭhānabhojanādīni karontānampi upari ayaṃ rogo saṅkamatīti cintetvā ekadivasaṃ uyyānakīḷaṃ gacchantā viya taṃ yāne āropetvā araññaṃ pavisitvā bhūmiyaṃ pokkharaṇiṃ khaṇāpetvā tattha khādanīyabhojanīyena saddhiṃ taṃ pakkhipitvā gharasaṅkhepena upari padaraṃ paṭicchādetvā paṃsuṃ datvā pakkamiṃsu.
以下是完整直譯: 他們以各種方式哭泣哀嚎,說:"父親,請原諒我們的錯誤",向國王和王后請求原諒,又說:"我們也要和兄弟們一起走",向國王告別后離開城市,帶著姐妹們,被四種軍隊包圍著離開了城市。許多人想:"王子們在父親去世後會回來繼承王位,我們去侍奉他們吧",於是跟隨他們。第一天軍隊有一由旬大,第二天有兩由旬大,第三天有三由旬大。王子們商議說:"軍隊太大了,如果我們征服某個鄰國國王佔領他的國土,他也不能征服我們。但為什麼要傷害他人呢,這個閻浮提很大,我們在森林裡建一座城市吧。"於是他們朝著雪山方向前進,尋找建城的地方。 那時我們的菩薩出生在一個富有的婆羅門家庭,名叫迦毗羅婆羅門,出家成為仙人,在喜馬拉雅山腳下一個蓮花池邊的沙羅樹林中建造一個草廬居住。據說他懂得一種名叫"地網"的咒語,能看到上至八十肘高的空中,下至地下的優劣。在這個地方,草木藤蔓向右旋轉,朝東生長。獅子老虎等追逐鹿豬,蛇貓追逐青蛙老鼠,到了這個地方就不能再追逐了。它們反而被嚇退了。他知道"這是地上最好的地方",於是在那裡建造了自己的草廬。 然後那些尋找建城地點的王子們來到他居住的地方,他詢問后得知情況,對他們生起憐憫之心說:"在這個草廬的地方建造的城市將成為閻浮提最好的城市。在這裡出生的人,每個人都能勝過一百人甚至一千人。你們在這裡建城吧,在草廬的地方建造國王的宮殿。因為站在這個地方,即使是旃陀羅的兒子也能以轉輪王的力量超越他人。" "尊者,這不是您居住的地方嗎?""不要想'這是我居住的地方'。你們為我在一邊建造草廬,建好城市后把它命名為迦毗羅衛。"他們照做后定居在那裡。 然後大臣們想:"這些孩子已經長大了,如果他們的父親在世,他會為他們安排婚姻。現在這是我們的責任。"於是與王子們商議。王子們說:"我們找不到與我們相配的剎帝利女子,也找不到與我們姐妹相配的剎帝利王子,如果與不相配的人結合,我們的子女在母系或父系上就會血統不純,造成種姓混亂。因此我們願意與姐妹們結合。"他們因為害怕種姓混亂,把最年長的姐姐當作母親,與其他姐妹結合。 他們的兒女不斷增加,後來最年長的姐姐患上了麻風病,身體變得像科維拉拉花一樣。王子們想:"如果與她一起坐、一起吃等,這種病會傳染給我們",有一天假裝去花園遊玩,把她放在車上,進入森林,在地上挖了一個池塘,把她和食物一起放進去,用木板蓋上,上面覆土后離開了。
Tena ca samayena rāmo nāma bārāṇasirājā kuṭṭharogo nāṭakitthīhi ca orodhehi ca jigucchiyamāno tena saṃvegena jeṭṭhaputtassa rajjaṃ datvā araññaṃ pavisitvā tattha paṇṇasālaṃ māpetvā mūlaphalāni paribhuñjanto nacirasseva arogo suvaṇṇavaṇṇo hutvā ito cito ca vicaranto mahantaṃ susirarukkhaṃ disvā tassabbhantare soḷasahatthappamāṇaṃ okāsaṃ sodhetvā dvārañca vātapānañca yojetvā nisseṇiṃ bandhitvā tattha vāsaṃ kappesi. So aṅgārakaṭāhe aggiṃ katvā rattiṃ migasūkarādīnaṃ sadde suṇanto sayati. So – 『『asukasmiṃ padese sīho saddamakāsi, asukasmiṃ byaggho』』ti sallakkhetvā pabhāte tattha gantvā vighāsamaṃsaṃ ādāya pacitvā khādati.
Athekadivasaṃ tasmiṃ paccūsasamaye aggiṃ jāletvā nisinne rājadhītāya sarīragandhena āgantvā byaggho tasmiṃ padese paṃsuṃ viyūhanto padare vivaramakāsi, tena ca vivarena sā byagghaṃ disvā bhītā vissaramakāsi. So taṃ saddaṃ sutvā – 『『itthisaddo eso』』ti ca sallakkhetvā pātova tattha gantvā – 『『ko etthā』』ti āha. Mātugāmo sāmīti. Kiṃ jātikāsīti? Okkākamahārājassa dhītā sāmīti. Nikkhamāti? Na sakkā sāmīti. Kiṃ kāraṇāti? Chavirogo me atthīti. So sabbaṃ pavattiṃ pucchitvā khattiyamānena anikkhamantiṃ – 『『ahampi khattiyo』』ti attano khattiyabhāvaṃ jānāpetvā nisseṇiṃ datvā uddharitvā attano vasanokāsaṃ netvā sayaṃ paribhuttabhesajjāniyeva datvā nacirasseva arogaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ katvā tāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Sā paṭhamasaṃvāseneva gabbhaṃ gaṇhitvā dve putte vijāyi, punapi dveti, evaṃ soḷasakkhattumpi vijāyi. Evaṃ dvattiṃsa bhātaro ahesuṃ. Te anupubbena vuḍḍhippatte pitā sabbasippāni sikkhāpesi.
Athekadivasaṃ eko rāmarañño nagaravāsī vanacarako pabbate ratanāni gavesanto rājānaṃ disvā sañjānitvā āha – 『『jānāmahaṃ, deva, tumhe』』ti. Tato naṃ rājā sabbaṃ pavattiṃ pucchi. Tasmiṃyeva ca khaṇe te dārakā āgamiṃsu. So te disvā – 『『ke ime』』ti āha. 『『Puttā me』』ti ca vutte tesaṃ mātikavaṃsaṃ pucchitvā – 『『laddhaṃ dāni me pābhata』』nti nagaraṃ gantvā rañño ārocesi. So 『pitaraṃ ānayissāmī』ti caturaṅginiyā senāya tattha gantvā pitaraṃ vanditvā – 『『rajjaṃ, deva, sampaṭicchā』』ti yāci. So – 『『alaṃ, tāta, na tattha gacchāmi, idheva me imaṃ rukkhaṃ apanetvā nagaraṃ māpehī』』ti āha. So tathā katvā tassa nagarassa kolarukkhaṃ apanetvā katattā kolanagaranti ca byagghapathe katattā byagghapathanti cāti dve nāmāni āropetvā pitaraṃ vanditvā attano nagaraṃ agamāsi.
以下是完整直譯: 那時,有一位名叫羅摩的波羅奈國王患了麻風病,被舞女和宮女們厭惡,因此感到悲傷,把王位傳給長子後進入森林,在那裡建造草廬,以根和果為食,不久就痊癒了,面板變成金色。他四處遊蕩,看到一棵巨大的空心樹,清理了樹內十六肘大小的空間,安裝了門和窗,綁了梯子,住在那裡。他在陶罐里生火,晚上聽著鹿豬等動物的聲音睡覺。他記下"獅子在某處發出聲音,老虎在某處發出聲音",黎明時去那裡,拿走剩餘的肉烤來吃。 有一天,在黎明時分他生火坐著,一隻老虎聞到公主身體的氣味來到那裡,在地上刨土,在木板上弄出了一個洞。公主通過那個洞看到老虎,害怕地尖叫起來。他聽到那聲音,意識到"這是女人的聲音",一大早就去那裡問:"誰在這裡?" "是一個女人,主人。" "你是什麼種姓?" "我是歐卡卡大王的女兒,主人。" "出來吧。" "不能,主人。" "為什麼?" "我有面板病。"他詢問了全部經過,她因為剎帝利的驕傲不願出來,他說"我也是剎帝利",讓她知道自己的剎帝利身份,給她梯子把她拉上來,帶到自己住的地方,給她自己用過的藥,不久就治好了她,使她面板變成金色,與她同居。她第一次同居就懷孕生了兩個兒子,又生了兩個,這樣生了十六次。這樣就有了三十二個兄弟。他們長大后,父親教他們所有技藝。 有一天,一個來自羅摩王城市的獵人在山上尋找寶石,看到國王認出了他,說:"陛下,我認識您。"然後國王詢問了他全部經過。就在那時,那些孩子們來了。他看到他們問:"這些是誰?"國王說"是我的兒子們"后,他詢問了他們母親的家族,說"我現在得到了禮物",回到城裡告訴了國王。國王說"我要把父親接回來",帶著四種軍隊去那裡,向父親行禮說:"陛下,請接受王位。"他說:"夠了,孩子,我不去那裡,就在這裡為我把這棵樹移走,建造一座城市。"他照做后,因為移走了科拉樹而命名為科拉城,因為在老虎的路上而命名為比亞加帕塔,給這座城市起了兩個名字,向父親行禮后回到自己的城市。
Tato vayappatte kumāre mātā āha – 『『tātā, tumhākaṃ kapilavatthuvāsino sakyā mātulā santi. Mātuladhītānaṃ pana vo evarūpaṃ nāma kesaggahaṇaṃ hoti, evarūpaṃ dussagahaṇaṃ. Yadā tā nhānatitthaṃ āgacchanti, tadā gantvā yassa yā ruccati, so taṃ gaṇhatū』』ti. Te tatheva gantvā tāsu nhatvā sīsaṃ sukkhāpayamānāsu yaṃ yaṃ icchiṃsu, taṃ taṃ gahetvā nāmaṃ sāvetvā agamiṃsu. Sakyarājāno sutvā 『『hotu, bhaṇe, amhākaṃ ñātakā eva te』』ti tuṇhī ahesuṃ. Ayaṃ sakyakoliyānaṃ uppatti. Evaṃ tesaṃ sakyakoliyānaṃ aññamaññaṃ āvāhavivāhaṃ karontānaṃ yāva buddhakālā anupacchinnova vaṃso āgato. Tattha bhagavā sakyavaṃsaṃ dassetuṃ – 『『te raṭṭhasmā pabbājitā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre』』tiādimāha. Tattha sammantīti vasanti. Sakyā vata bhoti raṭṭhasmā pabbājitā araññe vasantāpi jātisambhedamakatvā kulavaṃsaṃ anurakkhituṃ sakyā, samatthā, paṭibalāti attho. Tadaggeti taṃ aggaṃ katvā, tato paṭṭhāyāti attho. So ca nesaṃ pubbapurisoti so okkāko rājā etesaṃ pubbapuriso. Natthi etesaṃ gahapativaṃsena sambhedamattampīti.
Evaṃ sakyavaṃsaṃ pakāsetvā idāni ambaṭṭhavaṃsaṃ pakāsento – 『『rañño kho panā』』tiādimāha. Kaṇhaṃnāma janesīti kāḷavaṇṇaṃ antokucchiyaṃyeva sañjātadantaṃ parūḷhamassudāṭhikaṃ puttaṃ vijāyi. Pabyāhāsīti yakkho jātoti bhayena palāyitvā dvāraṃ pidhāya ṭhitesu gharamānusakesu ito cito ca vicaranto dhovatha mantiādīni vadanto uccāsaddamakāsi.
268.Temāṇavakā bhagavantaṃ etadavocunti attano upārambhamocanatthāya – 『『etaṃ mā bhava』』ntiādivacanaṃ avocuṃ. Tesaṃ kira etadahosi – 『『ambaṭṭho amhākaṃ ācariyassa jeṭṭhantevāsī, sace mayaṃ evarūpe ṭhāne ekadvevacanamattampi na vakkhāma, ayaṃ no ācariyassa santike amhe paribhindissatī』』ti upārambhamocanatthaṃ evaṃ avocuṃ. Cittena panassa nimmadabhāvaṃ ākaṅkhanti. Ayaṃ kira mānanissitattā tesampi appiyova. Kalyāṇavākkaraṇoti madhuravacano. Asmiṃ vacaneti attanā uggahite vedattayavacane. Paṭimantetunti pucchitaṃ pañhaṃ paṭikathetuṃ, vissajjetunti attho. Etasmiṃ vā dāsiputtavacane. Paṭimantetunti uttaraṃ kathetuṃ.
269.Atha kho bhagavāti atha kho bhagavā – 『『sace ime māṇavakā ettha nisinnā evaṃ uccāsaddaṃ karissanti, ayaṃ kathā pariyosānaṃ na gamissati. Handa, ne nissadde katvā ambaṭṭheneva saddhiṃ kathemī』』ti te māṇavake etadavoca. Tattha mantavhoti mantayatha. Mayā saddhiṃ paṭimantetūti mayā saha kathetu. Evaṃ vutte māṇavakā cintayiṃsu – 『『ambaṭṭho tāva dāsiputtosīti vutte puna sīsaṃ ukkhipituṃ nāsakkhi. Ayaṃ kho jāti nāma dujjānā, sace aññampi kiñci samaṇo gotamo 『tvaṃ dāso』ti vakkhati, ko tena saddhiṃ aḍḍaṃ karissati. Ambaṭṭho attanā baddhaṃ puṭakaṃ attanāva mocetū』』ti attānaṃ parimocetvā tasseva upari khipantā – 『『sujāto ca bho gotamā』』tiādimāhaṃsu.
以下是完整直譯: 於是,當王子們長大后,母親說:「孩子們,你們在迦毗羅衛的釋迦族親戚們在這裡。親戚的女兒們卻有這樣一種名為抓頭髮的習俗,這樣的抓頭髮是不好的。當她們來到洗澡的地方時,去抓她們所喜歡的,抓到什麼就帶走。」他們就這樣去,洗澡后把頭髮弄乾,想要什麼就抓什麼,叫出名字后就回去了。釋迦王族聽到后說:「好吧,朋友,這些都是我們的親戚。」於是他們沉默不語。這就是釋迦族和可利族的起源。這樣,釋迦族和可利族之間的婚姻關係一直延續到佛陀時代。在那裡,佛陀爲了展示釋迦族的血統說:「他們從國家被驅逐,居住在喜馬拉雅山腳下的蓮花池邊。」在那裡,他們安家落戶。釋迦族確實是從國家被驅逐,儘管住在森林中,也能保護家族血統,能幹、堅強的意思。那是因為把它視為最好的地方,從那開始的意思。他也被稱為他們的古老祖先,所以這個國王是他們的古老祖先。沒有與他們的家庭相混合的意思。 這樣展示釋迦族之後,現在展示阿姆巴特族的血統:「國王啊,」等這樣說。名叫黑色的女人,生下了一個叫卡爾瓦的兒子,長得像黑色的牙齒,像個小怪物。因為害怕而逃跑的夜叉在門口停住,四處遊蕩,向家中的人說話。 268.他們說:「尊者,我們不要這樣。」爲了釋放自己,他們說了這樣的話。因為他們想:「阿姆巴特是我們老師的長輩,如果我們在這樣的地方連一句話都不說,他就會在老師面前羞辱我們。」因此爲了釋放自己,他們這樣說。他們心中渴望著他的謙卑。因為這個原因,他們也不喜歡他。良好的言辭是甜美的語言。在這個話語中,他用自己的聲音說出三種言辭。被問到時,回答的意思是要解釋被問的問題,釋放的意思是要說明。在這裡的意思是奴隸兒子的言辭。釋放的意思是要進一步解釋。 269.然後,佛陀說:「如果這些人坐在這裡發出如此大的聲音,這個談話的結果不會成功。那麼,讓他們安靜下來,我就和阿姆巴特一起談。」於是對這些人說了這樣的話。在這裡,意指要思考。讓我和你一起談。這樣說后,王子們思考:「阿姆巴特是個奴隸的兒子。」說完后,再也無法抬起頭來。這個種姓真難以理解,如果其他的任何修行者也說『你是奴隸』,誰會和他一起爭論。阿姆巴特自己能解脫自己所束縛的束縛。」於是他們解脫了自己,朝著他扔去:「尊敬的喬達摩。」
270.Sahadhammikoti sahetuko sakāraṇo. Akāmā byākātabboti attanā anicchantenapi byākaritabbo, avassaṃ vissajjetabboti attho. Aññenavā aññaṃ paṭicarissasīti aññena vacanena aññaṃ vacanaṃ paṭicarissasi ajjhottharissasi, paṭicchādessasīti attho. Yo hi 『『kiṃ gotto tva』』nti evaṃ puṭṭho – 『『ahaṃ tayo vede jānāmī』』tiādīni vadati, ayaṃ aññena aññaṃ paṭicarati nāma. Pakkamissasi vāti pucchitaṃ pañhaṃ jānantova akathetukāmatāya uṭṭhāyāsanā pakkamissasi vā.
Tuṇhīahosīti samaṇo gotamo maṃ sāmaṃyeva dāsiputtabhāvaṃ kathāpetukāmo, sāmaṃ kathite ca dāso nāma jātoyeva hoti. Ayaṃ pana dvatikkhattuṃ codetvā tuṇhī bhavissati, tato ahaṃ parivattitvā pakkamissāmīti cintetvā tuṇhī ahosi.
- Vajiraṃ pāṇimhi assāti vajirapāṇi. Yakkhoti na yo vā so vā yakkho, sakko devarājāti veditabbo. Ādittanti aggivaṇṇaṃ. Sampajjalitanti suṭṭhu pajjalitaṃ. Sajotibhūtanti samantato jotibhūtaṃ, ekaggijālabhūtanti attho. Ṭhito hotīti mahantaṃ sīsaṃ, kandalamakuḷasadisā dāṭhā bhayānakāni akkhināsādīni evaṃ virūparūpaṃ māpetvā ṭhito.
Kasmā panesa āgatoti? Diṭṭhivissajjāpanatthaṃ. Api ca – 『『ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyu』』nti evaṃ dhammadesanāya appossukkabhāvaṃ āpanne bhagavati sakko mahābrahmunā saddhiṃ āgantvā – 『『bhagavā dhammaṃ desetha, tumhākaṃ āṇāya avattamāne mayaṃ vattāpessāma, tumhākaṃ dhammacakkaṃ hotu, amhākaṃ āṇācakka』』nti paṭiññaṃ akāsi. Tasmā – 『『ajja ambaṭṭhaṃ tāsetvā pañhaṃ vissajjāpessāmī』』ti āgato.
Bhagavā ceva passati ambaṭṭho cāti yadi hi taṃ aññepi passeyyuṃ, taṃ kāraṇaṃ agaru assa, 『『ayaṃ samaṇo gotamo ambaṭṭhaṃ attano vāde anotarantaṃ ñatvā yakkhaṃ āvāhetvā dassesi, tato ambaṭṭho bhayena kathesī』』ti vadeyyuṃ. Tasmā bhagavā ceva passati ambaṭṭho ca. Tassa taṃ disvāva sakalasarīrato sedā mucciṃsu. Antokucchi viparivattamānā mahāravaṃ viravi . So 『『aññepi nu kho passantī』』ti olokento kassaci lomahaṃsamattampi nāddasa. Tato – 『『idaṃ bhayaṃ mameva uppannaṃ, sacāhaṃ yakkhoti vakkhāmi, 『kiṃ tavameva akkhīni atthi, tvameva yakkhaṃ passasi, paṭhamaṃ yakkhaṃ adisvā samaṇena gotamena vādasaṅghaṭṭe pakkhittova yakkhaṃ passasī』ti vadeyyu』』nti cintetvā 『『na dāni me idha aññaṃ paṭisaraṇaṃ atthi, aññatra samaṇā gotamā』』ti maññamāno atha kho ambaṭṭho māṇavo…pe… bhagavantaṃ etadavoca.
272.Tāṇaṃ gavesīti tāṇaṃ gavesamāno. Leṇaṃ gavesīti leṇaṃ gavesamāno. Saraṇaṃ gavesīti saraṇaṃ gavesamāno. Ettha ca tāyati rakkhatīti tāṇaṃ. Nilīyanti etthāti leṇaṃ. Saratīti saraṇaṃ, bhayaṃ hiṃsati, viddhaṃsetīti attho. Upanisīditvāti upagamma heṭṭhāsane nisīditvā. Bravitūti vadatu.
Ambaṭṭhavaṃsakathā
273-
以下是完整直譯: 270.\ "有理由的"是指有原因的、有理由的。"不願意也必須回答"是指即使自己不願意也必須回答,必須解釋的意思。"或者你會用別的話來回避"是指你會用其他的話來掩蓋其他的話,遮掩的意思。比如被問到"你是什麼種姓"時,回答"我懂三吠陀"等,這就是用別的話來回避。"或者你會離開"是指雖然知道被問的問題,但因不想回答而從座位上起身離開。 "保持沉默"是指沙門喬達摩想讓我自己說出奴隸兒子的身份,自己說出來就成了奴隸。但他會問兩三次後保持沉默,然後我就可以轉身離開,這樣想著就保持沉默。 271.\ "手持金剛杵"是指手中有金剛杵。"夜叉"不是指任何夜叉,應該知道是指帝釋天王。"燃燒"是指火焰般的顏色。"熊熊燃燒"是指非常明亮。"發光"是指四面八方都在發光,成為一團火焰的意思。"站立"是指變成一個巨大的頭,獠牙像芭蕉花蕾,恐怖的眼睛和鼻子等,變成這樣可怕的形象站立著。 為什麼他來了呢?爲了讓他放棄邪見。而且,當世尊想"如果我講法,別人不理解",對說法不熱心時,帝釋天與大梵天一起來說:"世尊請說法,如果他們不遵從您的教導,我們會讓他們遵從,讓您的法輪轉動,我們的命令之輪也會轉動",做出了承諾。因此他來是爲了"今天我要嚇唬阿姆巴特,讓他回答問題"。 只有世尊和阿姆巴特看見,因為如果其他人也看見,這件事就不重要了,他們會說"這個沙門喬達摩知道阿姆巴特不接受他的說法,就召喚夜叉來顯現,然後阿姆巴特因為害怕而說話。"因此只有世尊和阿姆巴特看見。他一看見就全身冒汗。肚子翻騰發出大聲。他環顧四周看別人是否也看見,但沒看到任何人有絲毫驚恐。於是他想:"這恐懼只發生在我身上,如果我說'夜叉',他們會說'只有你有眼睛嗎?只有你看見夜叉嗎?之前沒看見夜叉,被沙門喬達摩辯論擊敗才看見夜叉'。"他想"現在除了沙門喬達摩,我沒有其他依靠",於是阿姆巴特對世尊說。 272.\ "尋求庇護"是指尋求庇護。"尋求藏身之處"是指尋求藏身之處。"尋求歸依"是指尋求歸依。這裡"庇護"是指保護。"藏身之處"是指可以躲藏的地方。"歸依"是指消除恐懼,驅散恐懼的意思。"坐下"是指靠近坐在下座。"請說"是指請說。 阿姆巴特家族的故事 273-
274.Dakkhiṇajanapadanti dakkhiṇāpathoti pākaṭaṃ. Gaṅgāya dakkhiṇato pākaṭajanapadaṃ. Tadā kira dakkhiṇāpathe bahū brāhmaṇatāpasā honti, so tattha gantvā ekaṃ tāpasaṃ vattapaṭipattiyā ārādhesi. So tassa upakāraṃ disvā āha – 『『ambho, purisa, mantaṃ te demi, yaṃ icchasi, taṃ mantaṃ gaṇhāhī』』ti. So āha – 『『na me ācariya, aññena mantena, kiccaṃ atthi, yassānubhāvena āvudhaṃ na parivattati, taṃ me mantaṃ dehī』』ti. So – 『『bhadraṃ, bho』』ti tassa dhanuagamanīyaṃ ambaṭṭhaṃ nāma vijjaṃ adāsi, so taṃ vijjaṃ gahetvā tattheva vīmaṃsitvā – 『『idāni me manorathaṃ pūressāmī』』ti isivesaṃ gahetvā okkākassa santikaṃ gato. Tena vuttaṃ – 『『dakkhiṇajanapadaṃ gantvā brahmamante adhīyitvā rājānaṃ okkākaṃ upasaṅkamitvā』』ti.
Ettha brahmamanteti ānubhāvasampannatāya seṭṭhamante. Ko nevaṃ』re ayaṃ mayhaṃ dāsiputtoti ko nu evaṃ are ayaṃ mama dāsiputto. Sotaṃ khurappanti so rājā taṃ māretukāmatāya sannahitaṃ saraṃ tassa mantānubhāvena neva khipituṃ na apanetuṃ sakkhi, tāvadeva sakalasarīre sañjātasedo bhayena vedhamāno aṭṭhāsi.
Amaccāti mahāmaccā. Pārisajjāti itare parisāvacarā. Etadavocunti – 『『daṇḍakīrañño kisavacchatāpase aparaddhassa āvudhavuṭṭhiyā sakalaraṭṭhaṃ vinaṭṭhaṃ . Nāḷikero pañcasu tāpasasatesu ajjuno ca aṅgīrase aparaddho pathaviṃ bhinditvā nirayaṃ paviṭṭho』』ti cintayantā bhayena etaṃ sotthi, bhaddantetiādivacanaṃ avocuṃ.
Sotthi bhavissati raññoti idaṃ vacanaṃ kaṇho ciraṃ tuṇhī hutvā tato anekappakāraṃ yācīyamāno – 『『tumhākaṃ raññā mādisassa isino khurappaṃ sannayhantena bhāriyaṃ kammaṃ kata』』ntiādīni ca vatvā pacchā abhāsi. Undriyissatīti bhijjissati, thusamuṭṭhi viya vippakiriyissatīti. Idaṃ so 『『janaṃ tāsessāmī』』ti musā bhaṇati. Sarasanthambhanamatteyeva hissa vijjāya ānubhāvo, na aññatra. Ito paresupi vacanesu eseva nayo.
Pallomoti pannalomo. Lomahaṃsanamattampissa na bhavissati. Idaṃ kira so 『『sace me rājā taṃ dārikaṃ dassatī』』ti paṭiññaṃ kāretvā avaca. Kumāre khurappaṃ patiṭṭhapesīti tena 『『saro otaratū』』ti mante parivatti, te kumārassa nābhiyaṃ patiṭṭhapesi. Dhītaraṃ adāsīti sīsaṃ dhovitvā adāsaṃ bhujissaṃ katvā dhītaraṃ adāsi, uḷāre ca taṃ ṭhāne ṭhapesi. Mā kho tumhe māṇavakāti idaṃ pana bhagavā – 『『ekena pakkhena ambaṭṭho sakyānaṃ ñāti hotī』』ti pakāsento tassa samassāsanatthaṃ āha. Tato ambaṭṭho ghaṭasatena abhisitto viya passaddhadaratho hutvā samassāsetvā samaṇo gotamo maṃ 『『tosessāmī』』ti ekena pakkhena ñātiṃ karoti, khattiyo kirāhamasmī』』ti cintesi.
Khattiyaseṭṭhabhāvavaṇṇanā
以下是完整直譯: 274.\ "南方地區"是指南方這個著名的地方。恒河以南的著名地區。據說當時南方有許多婆羅門苦行者,他去那裡取悅了一位苦行者。那位苦行者看到他的服務后說:"朋友,我給你咒語,你想要什麼咒語就拿走。"他說:"老師,我不需要其他咒語,我需要能使武器無效的咒語。"他說:"好的,朋友",就給了他名叫阿姆巴特的不可射中的咒語,他得到咒語后就在那裡試驗,"現在我要實現我的願望",他穿上仙人的裝束去見歐卡卡國王。因此說:"去南方地區學習婆羅門咒語後去見歐卡卡國王。" 這裡"婆羅門咒語"是指有威力的最好的咒語。"這個奴隸的兒子是誰啊"是指"這個我的奴隸的兒子是誰啊"。"那個鋒利的箭"是指國王想殺他而準備的箭,因為咒語的威力既不能射出也不能收回,全身立刻冒汗,因恐懼而顫抖站立著。 "大臣們"是指重要的大臣。"隨從"是指其他的隨從。"說"是指他們想著"因為達恩達基國王對基薩瓦查苦行者犯錯,武器降雨毀滅了整個國家。那利克羅和阿周那對五百位苦行者和安吉拉薩犯錯,大地裂開掉入地獄",因恐懼而說"平安,尊者"等話。 "國王會平安"這句話是卡恩哈長時間保持沉默后,被以各種方式請求后說:"你們的國王對像我這樣的仙人準備鋒利的箭是嚴重的錯誤"等,最後才說的。"會破碎"是指會破裂,會像一把稻草一樣散開。他這樣說是爲了嚇唬人們而撒謊。他的咒語只有讓箭停住的力量,沒有其他力量。對後面的話也是同樣的道理。 "平靜"是指毛髮平伏。他連一點毛骨悚然都不會有。據說他是這樣說的:"如果國王把那個女孩給我。"他讓箭停在王子身上,用咒語讓箭下降,停在王子的肚臍上。給了女兒,洗頭后給了自由身,把女兒給了他,並把他安置在高位。"你們不要"這是世尊爲了表明"阿姆巴特從一方面來說是釋迦族的親戚",爲了安慰他而說的。然後阿姆巴特好像被一百罐水澆灌一樣,心中的憂慮平息下來,想:"沙門喬達摩爲了'安慰我',從一方面把我當作親戚,據說我是剎帝利。" 剎帝利最高地位的解釋
- Atha kho bhagavā – 『『ayaṃ ambaṭṭho khattiyosmī』』ti saññaṃ karoti, attano akhattiyabhāvaṃ na jānāti, handa naṃ jānāpessāmīti khattiyavaṃsaṃ dassetuṃ uttaridesanaṃ vaḍḍhento – 『『taṃ kiṃ maññasi ambaṭṭhā』』tiādimāha. Tattha idhāti imasmiṃ loke. Brāhmaṇesūti brāhmaṇānaṃ antare. Āsanaṃ vā udakaṃ vāti aggāsanaṃ vā aggodakaṃ vā. Saddheti matake uddissa katabhatte. Thālipāketi maṅgalādibhatte. Yaññeti yaññabhatte. Pāhuneti pāhunakānaṃ katabhatte paṇṇākārabhatte vā. Api nussāti api nu assa khattiyaputtassa. Āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vāti , brāhmaṇakaññāsu nivāraṇaṃ bhaveyya vā no vā, brāhmaṇadārikaṃ labheyya vā na vā labheyyāti attho. Anupapannoti khattiyabhāvaṃ apatto, aparisuddhoti attho.
276.Itthiyāvā itthiṃ karitvāti itthiyā vā itthiṃ pariyesitvā. Kismiñcideva pakaraṇeti kismiñcideva dose brāhmaṇānaṃ ayutte akattabbakaraṇe. Bhassapuṭenāti bhasmapuṭena, sīse chārikaṃ okiritvāti attho.
277.Janetasminti janitasmiṃ, pajāyāti attho. Ye gottapaṭisārinoti ye janetasmiṃ gottaṃ paṭisaranti – 『『ahaṃ gotamo, ahaṃ kassapo』』ti, tesu loke gottapaṭisārīsu khattiyo seṭṭho. Anumatā mayāti mama sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā desitā mayā anuññātā.
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Vijjācaraṇakathāvaṇṇanā
- Imāya pana gāthāya vijjācaraṇasampannoti idaṃ padaṃ sutvā ambaṭṭho cintesi – 『『vijjā nāma tayo vedā, caraṇaṃ pañca sīlāni, tayidaṃ amhākaṃyeva atthi, vijjācaraṇasampanno ce seṭṭho, mayameva seṭṭhā』』ti niṭṭhaṃ gantvā vijjācaraṇaṃ pucchanto – 『『katamaṃ pana taṃ, bho gotama, caraṇaṃ, katamā ca pana sā vijjā』』ti āha. Athassa bhagavā taṃ brāhmaṇasamaye siddhaṃ jātivādādipaṭisaṃyuttaṃ vijjācaraṇaṃ paṭikkhipitvā anuttaraṃ vijjācaraṇaṃ dassetukāmo – 『『na kho ambaṭṭhā』』tiādimāha. Tattha jātivādoti jātiṃ ārabbha vādo, brāhmaṇassevidaṃ vaṭṭati, na suddassātiādi vacananti attho. Esa nayo sabbattha. Jātivādavinibaddhāti jātivāde vinibaddhā. Esa nayo sabbattha.
Tato ambaṭṭho – 『『yattha dāni mayaṃ laggissāmāti cintayimha, tato no samaṇo gotamo mahāvāte thusaṃ dhunanto viya dūrameva avakkhipi. Yattha pana mayaṃ na laggāma, tattha no niyojesi. Ayaṃ no vijjācaraṇasampadā ñātuṃ vaṭṭatī』』ti cintetvā puna vijjācaraṇasampadaṃ pucchi. Athassa bhagavā samudāgamato pabhuti vijjācaraṇaṃ dassetuṃ – 『『idha ambaṭṭha tathāgato』』tiādimāha.
- Ettha ca bhagavā caraṇapariyāpannampi tividhaṃ sīlaṃ vibhajanto 『『idamassa hoti caraṇasmi』』nti aniyyātetvā 『『idampissa hoti sīlasmi』』nti sīlavaseneva niyyātesi. Kasmā? Tassapi hi kiñci kiñci sīlaṃ atthi, tasmā caraṇavasena niyyātiyamāne 『『mayampi caraṇasampannā』』ti tattha tattheva laggeyya. Yaṃ pana tena supinepi na diṭṭhapubbaṃ, tasseva vasena niyyātento paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idampissa hoti caraṇasmiṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, idampissa hoti caraṇasmintiādimāha. Ettāvatā aṭṭhapi samāpattiyo caraṇanti niyyātitā honti, vipassanā ñāṇato pana paṭṭhāya aṭṭhavidhāpi paññā vijjāti niyyātitā.
Catuapāyamukhakathāvaṇṇanā
以下是完整直譯: 275.\ 然後,佛陀說:「這個阿姆巴特是剎帝利的兒子」,但他並不知道自己不是剎帝利,因此想要讓他知道,想要展示剎帝利的血統,便進一步說道:「你認為阿姆巴特怎麼樣?」在這裡「這裡」是指這個世界。「在婆羅門之間」是指在婆羅門中間。「座位或水」是指高座或高水。「相信」是指對所做的食物的信任。「托盤」是指盛放吉祥等食物的托盤。「祭品」是指祭品的食物。「饋贈」是指對施捨者的食物或盛放食物的托盤。「是否存在」是指是否存在剎帝利的兒子。「是否存在」是指是否有剎帝利的女兒在這裡,是否會有婆羅門的女兒或婆羅門的妻子等,是否會得到或不得到的意思。「不被接受」是指未獲得剎帝利的身份,意思是未被清凈。 276.\ 「如果是女人就要做女人」是指要尋求女人。「在某種情況下」是指在某種情況下對婆羅門不應做的事。「用藥包」是指用藥包,意為在頭上撒藥。 277.\ 「從出生」是指從出生開始。「那些持有種姓的人」是指那些在出生時持有種姓的人——「我屬於喬達摩,我屬於迦薩波」等,在這個世界上,持有種姓的人中,剎帝利是最優越的。「我被允許」是指與我的全知智慧結合,被我所教導的。 第一部分的講述結束。 知識與行為的講述 278.\ 聽到這句詩「具備知識與行為」后,阿姆巴特思考:「知識是三部吠陀,行為是五條戒律,這些都是我們所擁有的,如果具備知識與行為就是最優越的,那我們就是最優越的。」於是他結束思考,詢問知識與行為:「那麼,尊者,什麼是行為,什麼是知識?」於是佛陀想要展示超越種姓論的知識與行為,便說:「阿姆巴特並不是……」在這裡,種姓論是指圍繞種姓的說法,這隻適用於婆羅門,而不適用于清凈的說法等。這個原則在各處都是一樣的。「與種姓論相結合」是指與種姓論相結合的意思。這個原則在各處都是一樣的。 於是阿姆巴特思考:「現在我們要去哪裡呢?因此,沙門喬達摩就像強風一樣遠遠地把我們推開。我們去的地方,他不讓我們去。我們並不具備知識與行為。」於是他再次詢問知識與行為。於是佛陀從起源開始展示知識與行為:「在這裡,阿姆巴特,正如如來所說……」 279.\ 在這裡,佛陀將行為的三種戒律進行分類,說明「這是他的行為」,而不加以限制地說「這是他的戒律」,僅以戒律的方式說明。為什麼呢?因為他也有任何戒律,因此在行為的意義上被歸類為「我們也具備行為」。而他所說的在夢中沒有看到的事情,正是通過他的方式歸類,進入初禪的狀態。對於「這是他的行為……」等,說明他進入了第四禪的狀態。這是關於行為的八種定的說明,而從觀察的智慧開始,八種智慧也被歸類。 四種解脫的講述結束。
280.Apāyamukhānīti vināsamukhāni. Anabhisambhuṇamānoti asampāpuṇanto, avisahamāno vā. Khārividhamādāyāti ettha khārīti araṇī kamaṇḍalu sujādayo tāpasaparikkhārā. Vidhoti kājo. Tasmā khāribharitaṃ kājamādāyāti attho. Ye pana khārivividhanti paṭhanti, te 『『khārīti kājassa nāmaṃ, vividhanti bahukamaṇḍaluādiparikkhāra』』nti vaṇṇayanti. Pavattaphalabhojanoti patitaphalabhojano. Paricārakoti kappiyakaraṇapattapaṭiggahaṇapādadhovanādivattakaraṇavasena paricārako. Kāmañca guṇādhikopi khīṇāsavasāmaṇero puthujjanabhikkhuno vuttanayena paricārako hoti, ayaṃ pana na tādiso guṇavasenapi veyyāvaccakaraṇavasenapi lāmakoyeva.
Kasmā pana tāpasapabbajjā sāsanassa vināsamukhanti vuttāti? Yasmā gacchantaṃ gacchantaṃ sāsanaṃ tāpasapabbajjāvasena osakkissati. Imasmiñhi sāsane pabbajitvā tisso sikkhā pūretuṃ asakkontaṃ lajjino sikkhākāmā – 『『natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā』』ti jigucchitvā parivajjenti. So 『『dukkaraṃ khuradhārūpamaṃ sāsane paṭipattipūraṇaṃ dukkhaṃ, tāpasapabbajjā pana sukarā ceva bahujanasammatā cā』』ti vibbhamitvā tāpaso hoti. Aññe taṃ disvā – 『『kiṃ tayā kata』』nti pucchanti. So – 『『bhāriyaṃ tumhākaṃ sāsane kammaṃ, idha pana sachandacārino maya』』nti vadati. Sopi, yadi evaṃ ahampi ettheva pabbajāmīti tassa anusikkhanto tāpaso hoti. Evamaññepi aññepīti kamena tāpasāva bahukā honti. Tesaṃ uppannakāle sāsanaṃ osakkitaṃ nāma bhavissati. Loke evarūpo buddho nāma uppajji, tassa īdisaṃ nāma sāsanaṃ ahosīti sutamattameva bhavissati. Idaṃ sandhāya bhagavā tāpasapabbajjaṃ sāsanassa vināsamukhanti āha.
Kudālapiṭakanti kandamūlaphalaggahaṇatthaṃ kudālañceva piṭakañca. Gāmasāmantaṃ vāti vijjācaraṇasampadādīni anabhisambhuṇanto, kasikammādīhi ca jīvitaṃ nipphādetuṃ dukkhanti maññamāno bahujanakuhāpanatthaṃ gāmasāmante vā nigamasāmante vā aggisālaṃ katvā sappiteladadhimadhuphāṇitatilataṇḍulādīhi ceva nānādārūhi ca homakaraṇavasena aggiṃ paricaranto acchati.
Catudvāraṃ agāraṃ karitvāti catumukhaṃ pānāgāraṃ katvā tassa dvāre maṇḍapaṃ katvā tattha pānīyaṃ upaṭṭhapetvā āgatāgate pānīyena āpucchati. Yampissa addhikā kilantā pānīyaṃ pivitvā parituṭṭhā bhattapuṭaṃ vā taṇḍulādīni vā denti, taṃ sabbaṃ gahetvā ambilayāguādīni katvā bahutaraṃ āmisagahaṇatthaṃ kesañci annaṃ deti, kesañci bhattapacanabhājanādīni. Tehipi dinnaṃ āmisaṃ vā pubbaṇṇādīni vā gaṇhati, tāni vaḍḍhiyā payojeti. Evaṃ vaḍḍhamānavibhavo gomahiṃsadāsīdāsapariggahaṃ karoti, mahantaṃ kuṭumbaṃ saṇṭhapeti. Imaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – 『『catudvāraṃ agāraṃ karitvā acchatī』』ti. 『『Tamahaṃ yathāsatti yathābalaṃ paṭipūjessāmī』』ti idaṃ panassa paṭipattimukhaṃ. Iminā hi mukhena so evaṃ paṭipajjatīti. Ettāvatā ca bhagavatā sabbāpi tāpasapabbajjā niddiṭṭhā honti.
Kathaṃ? Aṭṭhavidhā hi tāpasā – saputtabhariyā, uñchācariyā, anaggipakkikā, asāmapākā, asmamuṭṭhikā, dantavakkalikā, pavattaphalabhojanā, paṇḍupalāsikāti. Tattha ye keṇiyajaṭilo viya kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā vasanti, te saputtabhariyā nāma.
以下是完整直譯: 280.\ "解脫之門"是指毀滅之門。"無法達到"是指無法實現,或無法忍受。"帶著藥包"在這裡,"藥包"是指苦行者的用具,如鉆木取火的工具、水瓶、針等。"揹簍"是指揹簍。因此意思是帶著裝滿的揹簍。有些人讀作"khārivividha",他們解釋說"khārī"是揹簍的名稱,"vividha"是指許多水瓶等用具。"以落果為食"是指以掉落的果實為食。"侍者"是指通過做適當的事、接受缽、洗腳等方式來服務。雖然功德更高的阿羅漢沙彌也會像凡夫比丘一樣成為侍者,但這裡指的不是那樣的人,無論是從功德還是從服務的角度來看都是低劣的。 為什麼說苦行者的出家是教法的毀滅之門呢?因為隨著時間的推移,教法會因苦行者的出家而衰退。在這個教法中,那些無法完成三學的慚愧者和渴求學習的人會說:"你不能參加布薩、自恣或僧團羯磨",因而厭惡和避開他。他會想:"在教法中實踐很難,就像走在刀刃上,而苦行者的出家既容易又受到眾人尊重",於是還俗成為苦行者。其他人看到他后問:"你做了什麼?"他會說:"你們的教法中的工作很重,而在這裡我們可以隨心所欲。"另一個人也會說:"如果是這樣,我也在這裡出家",於是效仿他成為苦行者。這樣一個接一個,最終苦行者會變得很多。當他們出現時,教法就會衰退。世界上只會有這樣的傳言:"有一位這樣的佛陀出現,他有這樣的教法。"考慮到這一點,佛陀說苦行者的出家是教法的毀滅之門。 "鋤頭和籃子"是指用來挖掘根莖和採集果實的鋤頭和籃子。"在村莊附近"是指無法達到知識和行為的完善,認為通過農業等維持生活很困難,爲了欺騙眾人,在村莊或城鎮附近建造火室,用酥油、蜂蜜、酸奶、糖蜜、芝麻、米等各種木材進行祭祀,侍奉火神。 "建造四門房屋"是指建造四面開門的飲酒室,在門口搭建涼亭,在那裡準備飲用水,問候來往的人是否需要飲水。如果疲憊的旅人喝了水感到滿意,給他食物包或米等,他就全部接受,做成酸粥等,爲了獲得更多物品,給一些人食物,給一些人煮飯的器具等。他也接受他們給的食物或穀物等,用來放貸。這樣財富不斷增加,他就擁有牛、水牛、奴隸等,建立大家庭。這就是所說的"建造四門房屋而住"。"我將盡我所能供養"是他的行為方式。通過這種方式他這樣行事。至此,佛陀已經說明了所有型別的苦行者出家。 怎麼說呢?有八種苦行者:有妻子兒女的、以拾穗為生的、不用火煮食的、不自己煮食的、用石頭為食的、以樹皮為食的、以落果為食的、以枯葉為食的。其中,像結尼亞結髮行者那樣建立家庭而住的,稱為有妻子兒女的。
Ye pana 『『saputtadārabhāvo nāma pabbajitassa ayutto』』ti lāyanamaddanaṭṭhānesu vīhimuggamāsatilādīni saṅkaḍḍhitvā pacitvā paribhuñjanti, te uñchācariyā nāma.
Ye 『『khalena khalaṃ vicaritvā vīhiṃ āharitvā koṭṭetvā paribhuñjanaṃ nāma ayutta』』nti gāmanigamesu taṇḍulabhikkhaṃ gahetvā pacitvā paribhuñjanti, te anaggipakkikā nāma.
Ye pana 『『kiṃ pabbajitassa sāmapākenā』』ti gāmaṃ pavisitvā pakkabhikkhameva gaṇhanti , te asāmapākā nāma.
Ye 『『divase divase bhikkhāpariyeṭṭhi nāma dukkhā pabbajitassā』』ti muṭṭhipāsāṇena ambāṭakādīnaṃ rukkhānaṃ tacaṃ koṭṭetvā khādanti, te asmamuṭṭhikā nāma.
Ye pana 『『pāsāṇena tacaṃ koṭṭetvā vicaraṇaṃ nāma dukkha』』nti danteheva ubbāṭetvā khādanti, te dantavakkalikā nāma.
Ye 『『dantehi ubbāṭetvā khādanaṃ nāma dukkhaṃ pabbajitassā』』ti leḍḍudaṇḍādīhi paharitvā patitāni phalāni paribhuñjanti, te pavattaphalabhojanā nāma.
Ye pana 『『leḍḍudaṇḍādīhi pātetvā paribhogo nāma asāruppo pabbajitassā』』ti sayaṃ patitāneva pupphaphalapaṇḍupalāsādīni khādantā yāpenti, te paṇḍupalāsikā nāma.
Te tividhā – ukkaṭṭhamajjhimamudukavasena. Tattha ye nisinnaṭṭhānato anuṭṭhāya hatthena pāpuṇanaṭṭhāneva patitaṃ gahetvā khādanti, te ukkaṭṭhā. Ye ekarukkhato aññaṃ rukkhaṃ na gacchanti, te majjhimā. Ye taṃ taṃ rukkhamūlaṃ gantvā pariyesitvā khādanti, te mudukā.
Imā pana aṭṭhapi tāpasapabbajjā imāhi catūhiyeva saṅgahaṃ gacchanti. Kathaṃ? Etāsu hi saputtabhariyā ca uñchācariyā ca agāraṃ bhajanti. Anaggipakkikā ca asāmapākā ca agyāgāraṃ bhajanti. Asmamuṭṭhikā ca dantavakkalikā ca kandamūlaphalabhojanaṃ bhajanti. Pavattaphalabhojanā ca paṇḍupalāsikā ca pavattaphalabhojanaṃ bhajanti. Tena vuttaṃ – 『『ettāvatā ca bhagavatā sabbāpi tāpasapabbajjā niddiṭṭhā hontī』』ti.
281-282. Idāni bhagavā sācariyakassa ambaṭṭhassa vijjācaraṇasampadāya apāyamukhampi appattabhāvaṃ dassetuṃ taṃ kiṃ maññasi ambaṭṭhātiādimāha. Taṃ uttānatthameva. Attanā āpāyikopi aparipūramānoti attanā vijjācaraṇasampadāya āpāyikenāpi aparipūramānena.
Pubbakaisibhāvānuyogavaṇṇanā
以下是完整直譯: Ye pana "有妻子兒女的出家者不適合"在貪慾的地方收集稻米等糧食后煮熟享用,他們稱為以拾穗為生的苦行者。 Ye "以不正當方式遊蕩,收集稻米后打碎享用是不合適的"在村莊和城鎮中以米為食,煮熟后享用,他們稱為不燃火的苦行者。 Ye pana "出家者有什麼不適合的"進入村莊只收集乞食,他們稱為不正當的苦行者。 Ye "每天乞食是出家者的痛苦"用石頭打落阿姆巴特等樹上的果實來吃,他們稱為用石頭吃的苦行者。 Ye pana "用石頭打落果實遊蕩是痛苦"用牙齒拔掉果實來吃,他們稱為用牙齒吃的苦行者。 Ye "用牙齒拔掉果實是出家者的痛苦"用棍棒等打落的果實享用,他們稱為以落果為食的苦行者。 Ye pana "用棍棒打落果實的享用是不適合出家者的"自己打落花果等來吃,他們稱為花果食者。 這些分為三類——高、中、柔。這裡,站起來用手抓住從坐的地方掉下來的東西吃的,稱為高的;只在一棵樹上不去別的樹的,稱為中的;去各個樹根尋找吃的,稱為柔的。 這八種苦行者通過這四種方式歸類。怎麼說呢?因為在這些人中,有妻子兒女的和以拾穗為生的都離開家庭。不燃火的和不正當的也離開無家可歸。用石頭吃的和用牙齒吃的則以根莖和果實為食。以落果為食的和花果食者則以落果為食。因此說:「至此,佛陀已經說明了所有型別的苦行者出家。」 281-282. 現在,佛陀爲了顯示有行為的阿姆巴特的知識與行為的完備,表明他也未達到解脫之門,便問:「你認為怎樣,阿姆巴特?」這是特別的意義。自己也未完全達到解脫之門的。 前因後果的說明。
283.Dattikanti dinnakaṃ. Sammukhībhāvampi na dadātīti kasmā na dadāti? So kira sammukhā āvaṭṭaniṃ nāma vijjaṃ jānāti. Yadā rājā mahārahena alaṅkārena alaṅkato hoti, tadā rañño samīpe ṭhatvā tassa alaṅkārassa nāmaṃ gaṇhati. Tassa rājā nāme gahite na demīti vattuṃ na sakkoti. Datvā puna chaṇadivase alaṅkāraṃ āharathāti vatvā, natthi, deva, tumhehi brāhmaṇassa dinnoti vutto, 『『kasmā me dinno』』ti pucchi. Te amaccā 『so brāhmaṇo sammukhā āvaṭṭanimāyaṃ jānāti. Tāya tumhe āvaṭṭetvā gahetvā gacchatī』ti āhaṃsu. Apare raññā saha tassa atisahāyabhāvaṃ asahantā āhaṃsu – 『『deva, etassa brāhmaṇassa sarīre saṅkhaphalitakuṭṭhaṃ nāma atthi. Tumhe etaṃ disvāva āliṅgatha parāmasatha, idañca kuṭṭhaṃ nāma kāyasaṃsaggavasena anugacchati, mā evaṃ karothā』』ti. Tato paṭṭhāya tassa rājā sammukhībhāvaṃ na deti.
Yasmā pana so brāhmaṇo paṇḍito khattavijjāya kusalo, tena saha mantetvā katakammaṃ nāma na virujjhati, tasmā sāṇipākārassa anto ṭhatvā bahi ṭhitena tena saddhiṃ manteti. Taṃ sandhāya vuttaṃ 『『tiro dussantena mantetī』』ti. Tattha tirodussantenāti tirodussena. Ayameva vā pāṭho. Dhammikanti anavajjaṃ. Payātanti abhiharitvā dinnaṃ. Kathaṃ tassa rājāti yassa rañño brāhmaṇo īdisaṃ bhikkhaṃ paṭiggaṇheyya, kathaṃ tassa brāhmaṇassa so rājā sammukhībhāvampi na dadeyya. Ayaṃ pana adinnakaṃ māyāya gaṇhati, tenassa sammukhībhāvaṃ rājā na detīti niṭṭhamettha gantabbanti ayamettha adhippāyo. 『『Idaṃ pana kāraṇaṃ ṭhapetvā rājānañceva brāhmaṇañca na añño koci jānāti. Tadetaṃ evaṃ rahassampi paṭicchannampi addhā sabbaññū samaṇo gotamoti niṭṭhaṃ gamissatī』』ti bhagavā pakāsesi.
- Idāni ayañca ambaṭṭho, ācariyo cassa mante nissāya atimānino. Tena tesaṃ mantanissitamānanimmadanatthaṃ uttari desanaṃ vaḍḍhento taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, idha rājātiādimāha. Tattha rathūpatthareti rathamhi rañño ṭhānatthaṃ attharitvā sajjitapadese. Uggehi vāti uggatuggatehi vā amaccehi. Rājaññehīti anabhisittakumārehi. Kiñcideva mantananti asukasmiṃ dese taḷākaṃ vā mātikaṃ vā kātuṃ vaṭṭati, asukasmiṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā nagaraṃ vā nivesetunti evarūpaṃ pākaṭamantanaṃ. Tadeva mantananti yaṃ raññā mantitaṃ tadeva. Tādisehiyeva sīsukkhepabhamukkhepādīhi ākārehi manteyya. Rājabhaṇitanti yathā raññā bhaṇitaṃ, tassatthassa sādhanasamatthaṃ. Sopi tassatthassa sādhanasamatthameva bhaṇitaṃ bhaṇatīti attho.
以下是完整直譯: 283.\ 「給予」是指給予的東西。為什麼不給予「面對面」呢?因為他似乎知道「面對面」的意思。當國王裝飾得華麗時,就在國王身邊站著,稱讚他的裝飾。國王在稱讚之時無法說出「我不願意給予」。在給出后又說「在六天後再帶來裝飾」,國王回答:「沒有,尊者,你們不應給予婆羅門。」於是他問:「為什麼我沒有得到?」大臣們說:「那位婆羅門知道面對面的意思。你們把他圍住而帶走。」有些大臣因無法忍受國王與他過於親近而說:「尊者,這位婆羅門的身體上有一種名為『沙門的面板』的東西。你看到這點后卻擁抱他、親近他,這種面板會隨身體接觸而跟隨,別這樣做。」從此以後,國王便不再給予「面對面」。 然而,這位婆羅門是通達剎帝利學問的聰明人,因此與他商議的事情並不相悖,所以他在內心與外部保持一致。對此有言:「他與不正當的方式進行商議。」在這裡,「不正當」是指不正當的事物。這是相同的讀法。「正當」是指無可指責的。「給予」是指被帶走的給予。對於那位國王而言,如何能讓那位婆羅門接受這樣的乞食,國王又如何能給予他面對面的東西。這裡所說的「未被給予」是指未被接受,因此國王不再給予他面對面的東西,這就是此處的意思。「除了這個原因,國王和婆羅門沒有其他人知道。這個秘密隱蔽而不被揭露,確實是全知的沙門喬達摩。」佛陀闡明了這一點。 284.\ 現在,這位阿姆巴特,因依賴老師的教導而過於自負。因此爲了使他們的教導不被輕視,佛陀進一步說道:「你認為,阿姆巴特,國王在這裡……」在這裡,「在車前」是指在國王的車上站著的位置。「用高貴的」是指用高貴的或尊貴的大臣。「國王的」是指未被國王所佔有的王子。「某種商議」是指在某個地方進行某種商議,或在某個村莊、城鎮或城市中進行某種討論。那就是國王所說的商議。通過這樣的方式進行商議,比如通過頭頂、手指等方式進行商議。「國王所說的」是指國王所說的內容,適合於那裡的事情。這裡也適合於那裡的事情。
285.Pavattāroti pavattayitāro. Yesanti yesaṃ santakaṃ. Mantapadanti vedasaṅkhātaṃ mantameva . Gītanti aṭṭhakādīhi dasahi porāṇakabrāhmaṇehi sarasampattivasena sajjhāyitaṃ. Pavuttanti aññesaṃ vuttaṃ, vācitanti attho. Samihitanti samupabyūḷhaṃ rāsikataṃ, piṇḍaṃ katvā ṭhapitanti attho. Tadanugāyantīti etarahi brāhmaṇā taṃ tehi pubbe gītaṃ anugāyanti anusajjhāyanti. Tadanubhāsantīti taṃ anubhāsanti, idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Bhāsitamanubhāsantīti tehi bhāsitaṃ sajjhāyitaṃ anusajjhāyanti. Vācitamanuvācentīti tehi aññesaṃ vācitaṃ anuvācenti.
Seyyathidanti te katamehi attho. Aṭṭhakotiādīni tesaṃ nāmāni. Te kira dibbena cakkhunā oloketvā parūpaghātaṃ akatvā kassapasammāsambuddhassa bhagavato pāvacanena saha saṃsanditvā mante ganthiṃsu. Aparāpare pana brāhmaṇā pāṇātipātādīni pakkhipitvā tayo vede bhinditvā buddhavacanena saddhiṃ viruddhe akaṃsu. Netaṃṭhānaṃ vijjatīti yena tvaṃ isi bhaveyyāsi, etaṃ kāraṇaṃ na vijjati. Idha bhagavā yasmā – 『『esa pucchiyamānopi, attano avattharaṇabhāvaṃ ñatvā paṭivacanaṃ na dassatī』』ti jānāti, tasmā paṭiññaṃ agahetvāva taṃ isibhāvaṃ paṭikkhipi.
- Idāni yasmā te porāṇā dasa brāhmaṇā nirāmagandhā anitthigandhā rajojalladharā brahmacārino araññāyatane pabbatapādesu vanamūlaphalāhārā vasiṃsu. Yadā katthaci gantukāmā honti, iddhiyā ākāseneva gacchanti, natthi tesaṃ yānena kiccaṃ. Sabbadisāsu ca nesaṃ mettādibrahmavihārabhāvanāva ārakkhā hoti, natthi tesaṃ pākārapurisaguttīhi attho. Iminā ca ambaṭṭhena sutapubbā tesaṃ paṭipatti; tasmā imassa sācariyakassa tesaṃ paṭipattito ārakabhāvaṃ dassetuṃ – 『『taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭhā』』tiādimāha.
Tattha vicitakāḷakanti vicinitvā apanītakāḷakaṃ. Veṭhakanatapassāhīti dussapaṭṭadussaveṇi ādīhi veṭhakehi namitaphāsukāhi. Kuttavālehīti sobhākaraṇatthaṃ kappetuṃ, yuttaṭṭhānesu kappitavālehi. Ettha ca vaḷavānaṃyeva vālā kappitā, na rathānaṃ, vaḷavapayuttattā pana rathāpi 『『kuttavālā』』ti vuttā. Ukkiṇṇaparikhāsūti khataparikhāsu. Okkhittapalighāsūti ṭhapitapalighāsu. Nagarūpakārikāsūti ettha upakārikāti paresaṃ ārohanivāraṇatthaṃ samantā nagaraṃ pākārassa adhobhāge katasudhākammaṃ vuccati. Idha pana tāhi upakārikāhi yuttāni nagarāneva 『『nagarūpakārikāyo』』ti adhippetāni. Rakkhāpentīti tādisesu nagaresu vasantāpi attānaṃ rakkhāpenti. Kaṅkhāti 『『sabbaññū, na sabbaññū』』ti evaṃ saṃsayo. Vimatīti tasseva vevacanaṃ, virūpā mati, vinicchinituṃ asamatthāti attho. Idaṃ bhagavā 『『ambaṭṭhassa iminā attabhāvena maggapātubhāvo natthi, kevalaṃ divaso vītivattati, ayaṃ kho pana lakkhaṇapariyesanatthaṃ āgato, tampi kiccaṃ nassarati. Handassa satijananatthaṃ nayaṃ demī』』ti āha.
Dvelakkhaṇadassanavaṇṇanā
以下是完整直譯: 285.\ 「引導者」是指引導的者。那些是指他們的存在。「教義」是指被稱為「教義」的教義。「歌曲」是指由十位古代婆羅門以八種財富為基礎所吟唱的。所說的「流行」是指其他人所說的,所說的意思是「被說出」。「聚集」是指集合起來,形成團體的意思。「因此歌唱」是指現在的婆羅門們跟隨他們以前所唱的歌。「因此述說」是指他們述說著,這與之前的意思相同。「被述說的述說」是指他們所述說的內容被吟唱、被跟隨。「被說出的跟隨」是指他們追隨其他人所說的內容。 「那麼」是指這些內容的意思。「八種」等等是他們的名稱。因為他們用天眼觀察到不傷害他人,並與釋迦牟尼佛的教導相結合,故而聚集了教義。然而,其他的婆羅門卻因殺生等而破壞了三部經典,並與佛的教義相對立。這裡沒有地方可尋,意即你若成為聖者,這樣的理由是不存在的。在這裡,佛陀知道:「他在被詢問時,因知道自己所處的狀態而不願意迴應」,因此不接受他的承諾而拒絕了他的聖者身份。 286.\ 現在,因為那些古老的十位婆羅門沒有香味、沒有異味,身上沾滿塵埃,作為修行者在森林的棲息地、山腳下以樹根和果實為食。他們若想去某處,便能以神通之力如同飛在空中一般前往,根本不需要藉助交通工具。四面八方,他們的慈悲和梵行的修習便是保護,沒有外在的護衛之意。因此,阿姆巴特所聽到的這些,便是他們的修行;爲了顯示這一點,佛陀問:「你認為,阿姆巴特……」 在這裡,「多彩的黑色」是指經過選擇而棄置的黑色。「用纏繞的繩索」是指用不好的布、麻繩等纏繞的繩索。「被修飾的器具」是指爲了美化而準備的,適合特定場合的器具。在這裡,只有那些適合的器具被修飾,而不是車子,因其與車的關係而被稱為「被修飾的車」。「被放置的圍欄」是指在圍欄的周圍。「被遮蔽的圍欄」是指被放置的圍欄。「城市的圍墻」是指爲了防止他人進入而在城市周圍修建的圍墻。在這裡,適合這些圍墻的城市被稱為「城市的圍墻」。「保護自己」是指在這樣的城市中生活的人們也保護自己。「懷疑」是指「全知者,不是全知者」的這種懷疑。「不安」是指這種懷疑的意思,意為不良的想法,無法做出明確的決定。「因此,佛陀說,阿姆巴特因這一身的存在而沒有顯現出道路的顯現,僅僅是白天的消逝,而他為尋找特徵而來,這種工作卻未能實現。爲了讓他保持警覺,我將給予這個教導。」 雙特徵的說明。
- Evaṃ vatvā pana yasmā buddhānaṃ nisinnānaṃ vā nipannānaṃ vā koci lakkhaṇaṃ pariyesituṃ na sakkoti, ṭhitānaṃ pana caṅkamantānaṃ vā sakkoti. Āciṇṇañcetaṃ buddhānaṃ lakkhaṇapariyesanatthaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā uṭṭhāyāsanā caṅkamādhiṭṭhānaṃ nāma, tena bhagavā uṭṭhāyāsanā bahi nikkhanto. Tasmā atha kho bhagavātiādi vuttaṃ.
Samannesīti gavesi, ekaṃ dveti vā gaṇayanto samānayi. Yebhuyyenāti pāyena, bahukāni addasa, appāni na addasāti attho. Tato yāni na addasa tesaṃ dīpanatthaṃ vuttaṃ – 『『ṭhapetvā dve』』ti. Kaṅkhatīti 『『aho vata passeyya』』nti patthanaṃ uppādeti. Vicikicchatīti tato tato tāni vicinanto kicchati na sakkoti daṭṭhuṃ. Nādhimuccatīti tāya vicikicchāya sanniṭṭhānaṃ na gacchati. Na sampasīdatīti tato – 『『paripuṇṇalakkhaṇo aya』』nti bhagavati pasādaṃ nāpajjati. Kaṅkhāya vā dubbalā vimati vuttā, vicikicchāya majjhimā, anadhimuccanatāya balavatī, asampasādena tehi tīhi dhammehi cittassa kālusiyabhāvo. Kosohiteti vatthikosena paṭicchanne. Vatthaguyheti aṅgajāte bhagavato hi varavāraṇasseva kosohitaṃ vatthaguyhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ padumagabbhasamānaṃ. Taṃ so vatthapaṭicchannattā apassanto, antomukhagatāya ca jivhāya pahūtabhāvaṃ asallakkhento tesu dvīsu lakkhaṇesu kaṅkhī ahosi vicikicchī.
288.Tathārūpanti taṃ rūpaṃ. Kimettha aññena vattabbaṃ? Vuttametaṃ nāgasenatthereneva milindaraññā puṭṭhena – 『『dukkaraṃ, bhante, nāgasena, bhagavatā katanti. Kiṃ mahārājāti? Mahājanena hirikaraṇokāsaṃ brahmāyu brāhmaṇassa ca antevāsi uttarassa ca, bāvarissa antevāsīnaṃ soḷasabrāhmaṇānañca , selassa brāhmaṇassa ca antevāsīnaṃ tisatamāṇavānañca dassesi, bhanteti. Na, mahārāja, bhagavā guyhaṃ dassesi. Chāyaṃ bhagavā dassesi. Iddhiyā abhisaṅkharitvā nivāsananivatthaṃ kāyabandhanabaddhaṃ cīvarapārutaṃ chāyārūpakamattaṃ dassesi mahārājāti. Chāyaṃ diṭṭhe sati diṭṭhaṃyeva nanu, bhanteti? Tiṭṭhatetaṃ, mahārāja, hadayarūpaṃ disvā bujjhanakasatto bhaveyya, hadayamaṃsaṃ nīharitvā dasseyya sammāsambuddhoti. Kallosi, bhante, nāgasenā』』ti.
Ninnāmetvāti nīharitvā. Anumasīti kathinasūciṃ viya katvā anumajji, tathākaraṇena cettha mudubhāvo, kaṇṇasotānumasanena dīghabhāvo, nāsikasotānumasanena tanubhāvo, nalāṭacchādanena puthulabhāvo pakāsitoti veditabbo.
289.Paṭimānentoti āgamento, āgamanamassa patthento udikkhantoti attho.
290.Kathāsallāpoti kathā ca sallāpo ca, kathanaṃ paṭikathananti attho.
以下是完整直譯: 287.\ 這樣說后,由於沒有人能在佛陀坐著或躺著時觀察特徵,只有在站著或行走時才能觀察。這是佛陀們的習慣,知道有人來觀察特徵后就從座位上起身開始經行。因此佛陀從座位上起身走到外面。所以說"然後世尊"等。 "觀察"是指尋找,數一數二地計算。"大部分"是指大多數,看到了很多,只有少數沒看到的意思。然後爲了說明沒看到的那些,所以說"除了兩個"。"懷疑"是指生起"啊,但願能看到"的願望。"猶豫"是指反覆尋找那些特徵卻感到困難,無法看到。"不確信"是指因為那種猶豫而無法下定論。"不滿意"是指因此對"這是具足特徵的人"這一點不生信心。懷疑是指微弱的疑惑,猶豫是中等程度的,不確信是強烈的,不滿意是指因這三種狀態而使心變得混濁。"隱藏"是指被衣物遮蔽。"隱秘處"是指生殖器,因為世尊的隱秘處如同最上等的象,被衣物遮蔽,呈金色,如蓮花蕊。他因為被衣物遮蔽而看不到,也因舌頭在口腔內而無法判斷其大小,所以對這兩個特徵產生了懷疑和猶豫。 288.\ "如此"是指那種形態。這裡還有什麼可說的?長老那伽斯那被彌蘭陀王問到時已經說過:"世尊做了一件難事,尊者。""什麼事,大王?""他向大眾展示了令人羞恥的部位,向婆羅門梵摩喻的學生優多羅、向婆婆利的十六位婆羅門學生、向婆羅門斯拉的三百學生展示了,尊者。""不,大王,世尊沒有展示隱秘處。世尊展示了影像。他用神通變化出穿著下衣、繫著腰帶、披著袈裟的影像,大王。""看到影像不就等於看到了嗎,尊者?""且不說這個,大王,如果有人看到心臟就能覺悟,正等正覺者也會取出心臟展示。""你說得好,尊者那伽斯那。" "伸展"是指伸出。"觸控"是指像針一樣觸控,通過這種方式展示了柔軟性,通過觸控耳孔展示了長度,通過觸控鼻孔展示了細薄性,通過覆蓋額頭展示了寬度,應當這樣理解。 289.\ "等待"是指等待,期待他的到來,觀望的意思。 290.\ "交談"是指交談和對話,
291.Aho vatāti garahavacanametaṃ. Reti idaṃ hīḷanavasena āmantanaṃ. Paṇḍitakāti tameva jigucchanto āha. Sesapadadvayepi eseva nayo. Evarūpena kira bho puriso atthacarakenāti idaṃ yādiso tvaṃ, edise atthacarake hitakārake sati puriso nirayaṃyeva gaccheyya, na aññatrāti imamatthaṃ sandhāya vadati. Āsajja āsajjāti ghaṭṭetvā ghaṭṭetvā. Amhepi evaṃ upaneyya upaneyyāti brāhmaṇo kho pana ambaṭṭha pokkharasātītiādīni vatvā evaṃ upanetvā upanetvā paṭicchannaṃ kāraṇaṃ āvikaritvā suṭṭhu dāsādibhāvaṃ āropetvā avaca, tayā amhe akkosāpitāti adhippāyo. Padasāyeva pavattesīti pādena paharitvā bhūmiyaṃ pātesi. Yañca so pubbe ācariyena saddhiṃ rathaṃ āruhitvā sārathi hutvā agamāsi , tampissa ṭhānaṃ acchinditvā rathassa purato padasā yevassa gamanaṃ akāsi.
Pokkharasātibuddhūpasaṅkamanavaṇṇanā
292-296.Ativikāloti suṭṭhu vikālo, sammodanīyakathāyapi kālo natthi. Āgamā nu khvidha bhoti āgamā nu kho idha bho. Adhivāsetūti sampaṭicchatu. Ajjatanāyāti yaṃ me tumhesu kāraṃ karoto ajja bhavissati puññañca pītipāmojjañca tadatthāya. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvenāti bhagavā kāyaṅgaṃ vā vācaṅgaṃ vā acopetvā abbhantareyeva khantiṃ dhārento tuṇhībhāvena adhivāsesi. Brāhmaṇassa anuggahaṇatthaṃ manasāva sampaṭicchīti vuttaṃ hoti.
297.Paṇītenāti uttamena. Sahatthāti sahatthena. Santappesīti suṭṭhu tappesi paripuṇṇaṃ suhitaṃ yāvadatthaṃ akāsi. Sampavāresīti suṭṭhu pavāresi, alaṃ alanti hatthasaññāya paṭikkhipāpesi. Bhuttāvinti bhuttavantaṃ. Onītapattapāṇinti pattato onītapāṇiṃ, apanītahatthanti vuttaṃ hoti. Onittapattapāṇintipi pāṭho. Tassattho – onittaṃ nānābhūtaṃ vinābhūtaṃ pattaṃ pāṇito assāti onittapattapāṇi, taṃ onittapattapāṇiṃ. Hatthe ca pattañca dhovitvā ekamante pattaṃ nikkhipitvā nisinnanti attho. Ekamantaṃ nisīdīti bhagavantaṃ evaṃ bhūtaṃ ñatvā ekasmiṃ okāse nisīdīti attho.
298.Anupubbiṃ kathanti anupaṭipāṭikathaṃ. Ānupubbikathā nāma dānānantaraṃ sīlaṃ, sīlānantaraṃ saggo, saggānantaraṃ maggoti etesaṃ atthānaṃ dīpanakathā. Teneva – 『『seyyathidaṃ dānakatha』』ntiādimāha. Okāranti avakāraṃ lāmakabhāvaṃ. Sāmukkaṃsikāti sāmaṃ ukkaṃsikā, attanāyeva uddharitvā gahitā, sayambhūñāṇena diṭṭhā, asādhāraṇā aññesanti attho. Kā pana sāti? Ariyasaccadesanā. Tenevāha – 『『dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, magga』』nti. Dhammacakkhunti ettha sotāpattimaggo adhippeto. Tassa uppattiākāradassanatthaṃ – 『『yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma』』nti āha. Tañhi nirodhaṃ ārammaṇaṃ katvā kiccavasena evaṃ sabbasaṅkhataṃ paṭivijjhantaṃ uppajjati.
Pokkharasātiupāsakattapaṭivedanāvaṇṇanā
- Diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo. Esa nayo sesapadesupi. Tiṇṇā vicikicchā anenāti tiṇṇavicikiccho. Vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho. Vesārajjappattoti visāradabhāvaṃ patto. Kattha? Satthusāsane. Nāssa paro paccayo, na parassa saddhāya ettha vattatīti aparappaccayo. Sesaṃ sabbattha vuttanayattā uttānatthattā ca pākaṭamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā
以下是完整直譯: 291.\ "啊呀"是表示責備的詞。"喂"是以輕蔑的方式稱呼。"聰明人"是帶著厭惡的語氣說的。其他兩個詞也是同樣的道理。"像這樣的人真是有益處啊"這句話是指"像你這樣的人,如果有這樣的利益,那麼這個人就會下地獄,不會去別處",他是帶著這個意思說的。"一再冒犯"是指一再觸犯。"也這樣一再引導我們"是指婆羅門波卡拉薩提說了"阿姆巴特"等話后,這樣一再引導,揭露隱藏的原因,很好地歸咎於奴隸等身份,說你讓我們受到辱罵的意思。"用腳踢倒"是指用腳踢倒在地上。他以前和老師一起乘坐馬車作為車伕,現在卻奪走了他的地位,讓他在馬車前面步行。 波卡拉薩提拜見佛陀的說明 292-296.\ "太晚了"是指非常晚,連寒暄的時間都沒有。"是否來到這裡"是指是否來到這裡。"請接受"是指請同意。"爲了今天"是指爲了我今天對你們所做的善行而獲得的功德和喜悅。"世尊以沉默表示同意"是指世尊不移動身體或發出聲音,只是在內心保持忍耐,以沉默表示同意。這是說爲了幫助婆羅門,只是在心裡接受。 297.\ "精美的"是指最上等的。"親手"是指親自。"滿足"是指非常滿足,使其完全滿足,儘可能地滿足。"邀請"是指非常邀請,以手勢表示"夠了夠了"而拒絕。"用完餐"是指已經吃完。"放下缽"是指從缽中放下手,意思是說已經拿開手。也有讀作"onittapattapāṇin"的。其意思是:從手中放下、分開、離開缽的人,即放下缽的人。意思是洗完手和缽,把缽放在一邊後坐下。"坐在一旁"是指知道世尊是這樣的人後,坐在一個地方。 298.\ "次第說法"是指按順序說法。所謂次第說法是指在佈施之後說持戒,在持戒之後說天界,在天界之後說道路,這些內容的開示。因此說"即佈施的開示"等。"低劣"是指低下、卑賤。"自己發現的"是指自己提升的,自己領悟的,用自己的智慧看到的,不與他人共有的意思。是什麼呢?是四聖諦的教導。因此說"苦、集、滅、道"。"法眼"在這裡是指初果道。爲了說明其生起的方式,說"凡是有生起的法,一切都是滅法"。因為它以滅為所緣,通過作用而生起,這樣洞察一切有為法。 波卡拉薩提證得優婆塞果位的說明 299.\ "見法"是指已經見到聖諦法。其他詞也是同樣的道理。"度疑"是指已經度過懷疑。"無疑"是指沒有疑問。"得無畏"是指獲得無畏的狀態。在哪裡?在導師的教法中。"不依他信"是指不依靠他人,不依靠他人的信仰而行動。其餘的內容由於已經說過或意思明顯,所以很清楚。 如是在《長部注》《吉祥悅意》中 《阿姆巴特經》的註釋結束。 《蘇納丹達經》的註釋
- Evaṃ me sutaṃ…pe… aṅgesūti soṇadaṇḍasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Aṅgesūti aṅgā nāma aṅgapāsādikatāya evaṃ laddhavohārā jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado rūḷhisaddena aṅgāti vuccati, tasmiṃ aṅgesu janapade. Cārikanti idhāpi aturitacārikā ceva nibaddhacārikā ca adhippetā. Tadā kira bhagavato dasasahassilokadhātuṃ olokentassa soṇadaṇḍo brāhmaṇo ñāṇajālassa anto paññāyittha. Atha bhagavā ayaṃ brāhmaṇo mayhaṃ ñāṇajāle paññāyati. 『Atthi nu khvassupanissayo』ti vīmaṃsanto addasa. 『Mayi tattha gate etassa antevāsino dvādasahākārehi brāhmaṇassa vaṇṇaṃ bhāsitvā mama santike āgantuṃ na dassanti. So pana tesaṃ vādaṃ bhinditvā ekūnatiṃsa ākārehi mama vaṇṇaṃ bhāsitvā maṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchissati. So pañhavissajjanapariyosāne saraṇaṃ gamissatī』ti, disvā pañcasatabhikkhuparivāro taṃ janapadaṃ paṭipanno. Tena vuttaṃ – aṅgesu cārikaṃ caramāno…pe… yena campā tadavasarīti.
Gaggarāya pokkharaṇiyā tīreti tassa campānagarassa avidūre gaggarāya nāma rājaggamahesiyā khaṇitattā gaggarāti laddhavohārā pokkharaṇī atthi. Tassā tīre samantato nīlādipañcavaṇṇakusumapaṭimaṇḍitaṃ mahantaṃ campakavanaṃ. Tasmiṃ bhagavā kusumagandhasugandhe campakavane viharati. Taṃ sandhāya gaggarāya pokkharaṇiyā tīreti vuttaṃ. Māgadhena seniyena bimbisārenāti ettha so rājā magadhānaṃ issarattā māgadho. Mahatiyā senāya samannāgatattā seniyo. Bimbīti suvaṇṇaṃ. Tasmā sārasuvaṇṇasadisavaṇṇatāya bimbisāroti vuccati.
301-302. Bahū bahū hutvā saṃhatāti saṅghā. Ekekissāya disāya saṅgho etesaṃ atthīti saṅghī. Pubbe nagarassa anto agaṇā bahi nikkhamitvā gaṇataṃ pattāti gaṇībhūtā. Khattaṃ āmantesīti. Khattā vuccati pucchitapañhe byākaraṇasamattho mahāmatto, taṃ āmantesi āgamentūti muhuttaṃ paṭimānentu, mā gacchantūti vuttaṃ hoti.
Soṇadaṇḍaguṇakathā
以下是完整直譯: 300.\ 「我這樣聽說…」等…《蘇納丹達經》。這裡有一段獨特的解釋。「阿ṅgesūti」是指因其作為身體的美麗而被稱為「阿ṅga」的地方,稱為「阿ṅga」的地方的居民是國王的王子,他們的居住地一個地方也被稱為「阿ṅga」,在這個阿ṅga的地方。這裡的「行走」是指快速行走和受限制的行走。那時,當佛陀觀察到十千個世界時,婆羅門蘇納丹達的智慧之網顯現出來。於是佛陀知道這個婆羅門在我的智慧之網中顯現。「是否有依靠呢?」他思考著看到了。「我去那裡時,那個婆羅門的學生們以十二種方式說出他的名聲,不願意在我面前出現。但是他卻打破了他們的辯論,以三十種方式說出我的名聲,走向我,問我問題。他在回答問題后將會去歸依。」於是,看到五百比丘前往那個地方。因此說:「在阿ṅga的地方行走…」等…「到達那裡的坎帕城。」 「嘎嘎拉」是指在坎帕城不遠處,有一位名叫嘎嘎拉的國王,她因為開採而被稱為嘎嘎拉的地方。她的河岸周圍盛開著藍色等五種顏色的花朵,裝飾著巨大的坎帕林。佛陀在這芬芳的坎帕林中居住。因而提到「嘎嘎拉的河」這樣說。「由摩伽陀的國王賓比薩羅」是指那位國王因統治摩伽陀而被稱為摩伽陀。因其擁有龐大的軍隊而被稱為「軍王」。「賓比」是指黃金。因此因其與黃金相似的顏色而稱為賓比薩羅。 301-302.\ 「眾多的聚集」是指眾多的集合。每個方向的聚集是這些的意義。因此稱為「聚集」。以前城內的人們不計其數,走出城外便成爲了聚集。對「王子」說。「王子」是指能回答詢問問題的高官,他說:「請稍等片刻,讓他們來吧,不要離開。」這是說的意思。 《蘇納丹達經的優點說明》
303.Nānāverajjakānanti nānāvidhesu rajjesu, aññesu aññesu kāsikosalādīsu rajjesu jātā, tāni vā tesaṃ nivāsā, tato vā āgatāti nānāverajjakā, tesaṃ nānāverajjakānaṃ. Kenacideva karaṇīyenāti tasmiṃ kira nagare dvīhi karaṇīyehi brāhmaṇā sannipatanti – yaññānubhavanatthaṃ vā mantasajjhāyanatthaṃ vā. Tadā ca tasmiṃ nagare yamaññā natthi. Soṇadaṇḍassa pana santike mantasajjhāyanatthaṃ ete sannipatitā. Taṃ sandhāya vuttaṃ – 『『kenacideva karaṇīyenā』』ti. Te tassa gamanaṃ sutvā cintesuṃ – 『『ayaṃ soṇadaṇḍo uggatabrāhmaṇo yebhuyyena ca aññe brāhmaṇā samaṇaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gatā, ayameva na gato. Svāyaṃ sace tattha gamissati, addhā samaṇassa gotamassa āvaṭṭaniyā māyāya āvaṭṭito, taṃ saraṇaṃ gamissati. Tato etassāpi gehadvāre brāhmaṇānaṃ sannipāto na bhavissatī』』ti. 『『Handassa gamanantarāyaṃ karomā』』ti sammantayitvā tattha agamaṃsu. Taṃ sandhāya – atha kho te brāhmaṇātiādi vuttaṃ.
Tattha imināpaṅgenāti imināpi kāraṇena. Evaṃ etaṃ kāraṇaṃ vatvā puna – 『『attano vaṇṇe bhaññamāne atussanakasatto nāma natthi. Handassa vaṇṇaṃ bhaṇanena gamanaṃ nivāressāmā』』ti cintetvā bhavañhi soṇadaṇḍo ubhato sujātotiādīni kāraṇāni āhaṃsu.
Ubhatoti dvīhi pakkhehi. Mātito ca pitito cāti bhoto mātā brāhmaṇī, mātumātā brāhmaṇī, tassāpi mātā brāhmaṇī; pitā brāhmaṇo, pitupitā brāhmaṇo, tassāpi pitā brāhmaṇoti, evaṃ bhavaṃ ubhato sujāto mātito ca pitito ca. Saṃsuddhagahaṇikoti saṃsuddhā te mātugahaṇī kucchīti attho. Samavepākiniyā gahaṇiyāti ettha pana kammajatejodhātu 『『gahaṇī』』ti vuccati.
Yāva sattamā pitāmahayugāti ettha pitupitā pitāmaho, pitāmahassa yugaṃ pitāmahayugaṃ. Yuganti āyuppamāṇaṃ vuccati. Abhilāpamattameva cetaṃ. Atthato pana pitāmahoyeva pitāmahayugaṃ. Tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā. Evaṃ yāva sattamo puriso , tāva saṃsuddhagahaṇiko. Atha vā akkhitto anupakuṭṭho jātivādenāti dassenti. Akkhittoti – 『『apanetha etaṃ, kiṃ iminā』』ti evaṃ akkhitto anavakkhitto. Anupakuṭṭhoti na upakuṭṭho, na akkosaṃ vā nindaṃ vā laddhapubbo. Kena kāraṇenāti? Jātivādena. Itipi – 『『hīnajātiko eso』』ti evarūpena vacanenāti attho.
Aḍḍhoti issaro. Mahaddhanoti mahatā dhanena samannāgato. Bhavato hi gehe pathaviyaṃ paṃsuvālikā viya bahudhanaṃ, samaṇo pana gotamo adhano bhikkhāya udaraṃ pūretvā yāpetīti dassenti. Mahābhogoti pañcakāmaguṇavasena mahāupabhogo. Evaṃ yaṃ yaṃ guṇaṃ vadanti, tassa tassa paṭipakkhavasena bhagavato aguṇaṃyeva dassemāti maññamānā vadanti.
以下是完整直譯: 303.\ 「各種各樣的國王」是指在不同型別的王國中,出生于其他地方的王子,比如卡西、索拉等國的王子,他們的居住地或從那裡來的被稱為「各種各樣的國王」,他們是「各種各樣的國王」。「某種行為」是指在那座城裡,有兩個行為的婆羅門聚集——是爲了祭祀的體驗或爲了討論。那時在那座城裡沒有祭品。然而在蘇納丹達面前,他們聚集是爲了討論。因此說:「某種行為」。他們聽說蘇納丹達的到來,便思考:「這個蘇納丹達是高貴的婆羅門,通常其他的婆羅門都歸依了喬達摩,而他卻沒有歸依。如果他去那裡,必定會被喬達摩的幻術所吸引,歸依他。因此,婆羅門們的聚集不會在他的家門口。」於是他們商量:「我們要給他製造障礙。」於是便前往那裡。因此說:「於是那些婆羅門…」 「因此以這個理由」是指以這個原因。這樣說后,他們又思考:「在自己的名聲被說起時,沒有人會感到滿足。讓我們通過說他的名聲來阻止他的去路。」因此說:「這個蘇納丹達是從父母那裡出生的。」是指他的母親是婆羅門,母親的母親是婆羅門,他的父親是婆羅門,父親的父親是婆羅門,因此他是從父母那裡出生的。是指「凈潔的家庭」,是指他的母親是潔凈的。這裡的「家庭」是指在業力的元素中被稱為「家庭」。 「直到第七代的祖父」是指父親的父親的父親,祖父的父親的父親。這裡的「代」是指生命的長度。僅僅是說話而已。實際上是指祖父的家庭。因此,所有的古人都被祖父的家庭所掌握。這樣直到第七個人,便是凈潔的家庭。或者說「未被指責的」是指沒有被批評。未被指責是指沒有被批評,沒有被侮辱。是什麼原因呢?是因為種姓的原因。因此說:「這個人是低賤的種姓」。 「富有」是指有權勢。「富裕」是指擁有大量財富。因為在你的家中,土地如同沙土般富饒,然而喬達摩是貧窮的,只能靠乞討來填飽肚子。因此說明:「富裕的享受」是指以五欲的享受為基礎的巨大享受。這樣他們說的每一種優點,都是以相對的缺點來否定佛陀的優點。
Abhirūpoti aññehi manussehi abhirūpo adhikarūpo. Dassanīyoti divasampi passantānaṃ atittikaraṇato dassanayoggo. Dassaneneva cittapasādajananato pāsādiko. Pokkharatā vuccati sundarabhāvo, vaṇṇassa pokkharatā vaṇṇapokkharatā, tāya vaṇṇasampattiyā yuttoti attho. Porāṇā panāhu – 『『pokkharanti sarīraṃ vadanti, vaṇṇaṃ vaṇṇamevā』』ti. Tesaṃ matena vaṇṇañca pokkharañca vaṇṇapokkharāni. Tesaṃ bhāvo vaṇṇapokkharatā. Iti paramāya vaṇṇapokkharatāyāti uttamena parisuddhena vaṇṇena ceva sarīrasaṇṭhānasampattiyā cāti attho. Brahmavaṇṇīti seṭṭhavaṇṇī. Parisuddhavaṇṇesupi seṭṭhena suvaṇṇavaṇṇena samannāgatoti attho. Brahmavacchasīti mahābrahmuno sarīrasadiseneva sarīrena samannāgato. Akhuddāvakāso dassanāyāti 『『bhoto sarīre dassanassa okāso na khuddako mahā, sabbāneva te aṅgapaccaṅgāni dassanīyāneva, tāni cāpi mahantānevā』』ti dīpenti.
Sīlamassa atthīti sīlavā. Vuddhaṃ vaddhitaṃ sīlamassāti vuddhasīlī. Vuddhasīlenāti vuddhena vaddhitena sīlena. Samannāgatoti yutto. Idaṃ vuddhasīlīpadasseva vevacanaṃ. Sabbametaṃ pañcasīlamattameva sandhāya vadanti.
Kalyāṇavācotiādīsu kalyāṇā sundarā parimaṇḍalapadabyañjanā vācā assāti kalyāṇavāco. Kalyāṇaṃ madhuraṃ vākkaraṇaṃ assāti kalyāṇavākkaraṇo. Vākkaraṇanti udāharaṇaghoso. Guṇaparipuṇṇabhāvena pure bhavāti porī. Pure vā bhavattā porī. Poriyā nāgarikitthiyā sukhumālattanena sadisāti porī, tāya poriyā. Vissaṭṭhāyāti apalibuddhāya sandiṭṭhavilambitādidosarahitāya. Anelagalāyāti elagaḷenavirahitāya. Yassa kassaci hi kathentassa elā gaḷanti, lālā vā paggharanti, kheḷaphusitāni vā nikkhamanti, tassa vācā elagaḷaṃ nāma hoti, tabbiparitāyāti attho. Atthassa viññāpaniyāti ādimajjhapariyosānaṃ pākaṭaṃ katvā bhāsitatthassa viññāpanasamatthāya.
Jiṇṇoti jarājiṇṇatāya jiṇṇo. Vuddhoti aṅgapaccaṅgānaṃ vuddhibhāvamariyādappatto. Mahallakoti jātimahallakatāya samannāgato. Cirakālappasutoti vuttaṃ hoti. Addhagatoti addhānaṃ gato, dve tayo rājaparivaṭṭe atītoti adhippāyo. Vayoanuppattoti pacchimavayaṃ sampatto, pacchimavayo nāma vassasatassa pacchimo tatiyabhāgo.
Api ca jiṇṇoti porāṇo, cirakālappavattakulanvayoti vuttaṃ hoti. Vuddhoti sīlācārādiguṇavuddhiyā yutto. Mahallakoti vibhavamahantāya samannāgato. Addhagatoti maggappaṭipanno brāhmaṇānaṃ vatacariyādimariyādaṃ avītikkamma caraṇasīlo. Vayoanuppattoti jātivuddhabhāvampi antimavayaṃ anuppatto.
Buddhaguṇakathā
以下是完整直譯: 「美麗」是指比其他人更美麗,具有更高的美麗。「可見」是指在白天也能讓人看見,不會讓人失去視力,適合觀看。通過觀看使心靈愉悅的稱為「愉悅」。「美麗的狀態」被稱為美麗的存在,色彩的美麗,色彩的美麗,因其色彩的美好而適合。因此,古人說:「美麗的身體就是美麗,色彩就是色彩。」根據他們的看法,色彩和美麗都是美麗的狀態。它的性質是美麗的狀態。因此,因極其美麗的狀態而有極好的身體和美麗的外表的意思。「梵天的美麗」是指最上等的美麗。即使在最純潔的美麗中,也具備最上等的黃金色。 「梵天的身體」是指與大梵天的身體相似的身體。「無微小的空間可見」是指「您的身體在可見的空間中並不微小,所有的肢體都應當被看見,它們也都是偉大的」。 「他的道德」是指具備道德之人。「增長的道德」是指道德的增長,增長的道德是指以道德為基礎的增長。「具備」是指符合。「這是增長的道德的定義。」這一切都是指五戒的內容。 「美好的言語」是指美麗的、優雅的、圓滿的言辭。「美好的言辭」是指甜美的言辭。「言辭」是指引用的聲音。因其具備的優點而被稱為「前者」。「前者」的意思是指美麗的女人,因其美麗而被稱為「前者」,因此說「美麗的女人」。「清晰的」是指不被遮蔽的,能夠被看見的,不受阻礙的。「無雜質的」是指沒有雜質的。因為對於某些人來說,談論時會有雜質,或會有噪音,或會有不和諧的聲音,因此他們的言辭被稱為「無雜質的」,其反義詞是指有雜質的。 「衰老」是指因衰老而衰弱。「成熟」是指肢體的增長和發展。「年老」是指因出生而年老。「長久的」是指經歷了很長時間。「到達」是指到達某個地方,指的是在兩個或三個王國之間的過去。「年紀的到達」是指到達晚年的狀態,晚年是指一百年的最後三分之一。 「衰老」是指古老的,經歷了長時間的家族傳承。「成熟」是指因道德、行為等方面的優點而增長。「年老」是指擁有巨大的財富的狀態。「到達」是指遵循道路的婆羅門,遵循言行的規範。「年紀的到達」是指出生的增長,最終到達晚年。 「佛陀的優點說明」
304.Evaṃ vutteti evaṃ tehi brāhmaṇehi vutte. Soṇadaṇḍo – 『『ime brāhmaṇā jātiādīhi mama vaṇṇaṃ vadanti, na kho pana metaṃ yuttaṃ attano vaṇṇe rajjituṃ. Handāhaṃ etesaṃ vādaṃ bhinditvā samaṇassa gotamassa mahantabhāvaṃ ñāpetvā etesaṃ tattha gamanaṃ karomī』』ti cintetvā tena hi – bho mamapi suṇāthātiādimāha. Tattha yepi ubhato sujātoti ādayo attano guṇehi sadisā guṇā tepi ; 『『ko cāhaṃ ke ca samaṇassa gotamassa jātisampattiādayo guṇā』』ti attano guṇehi uttaritareyeva maññamāno, itare pana ekanteneva bhagavato mahantabhāvadīpanatthaṃ pakāseti.
Mayameva arahāmāti evaṃ niyāmentovettha idaṃ dīpeti – 『『yadi guṇamahantatāya upasaṅkamitabbo nāma hoti. Yathā hi sineruṃ upanidhāya sāsapo, mahāsamuddaṃ upanidhāya gopadakaṃ, sattasu mahāsaresu udakaṃ upanidhāya ussāvabindu paritto lāmako. Evameva samaṇassa gotamassa jātisampattiādayopi guṇe upanidhāya amhākaṃ guṇā parittā lāmakā; tasmā mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitu』』nti.
Mahantaṃñātisaṃghaṃ ohāyāti mātipakkhe asītikulasahassāni , pitipakkhe asītikulasahassānīti evaṃ saṭṭhikulasatasahassaṃ ohāya pabbajito.
Bhūmigatañca vehāsaṭṭhañcāti ettha rājaṅgaṇe ceva uyyāne ca sudhāmaṭṭhapokkharaṇiyo sattaratanānaṃ pūretvā bhūmiyaṃ ṭhapitaṃ dhanaṃ bhūmigataṃ nāma. Pāsādaniyūhādayo paripūretvā ṭhapitaṃ vehāsaṭṭhaṃ nāma. Etaṃ tāva kulapariyāyena āgataṃ. Tathāgatassa pana jātadivaseyeva saṅkho, elo, uppalo, puṇḍarīkoti cattāro nidhayo uggatā. Tesu saṅkho gāvutiko, elo aḍḍhayojaniko, uppalo tigāvutiko, puṇḍarīko yojaniko. Tesupi gahitaṃ gahitaṃ pūratiyeva, iti bhagavā pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ohāya pabbajitoti veditabbo.
Daharova samānoti taruṇova samāno. Susukāḷakesoti suṭṭhu kāḷakeso, añjanavaṇṇasadisakeso hutvā vāti attho. Bhadrenāti bhaddakena. Paṭhamena vayasāti tiṇṇaṃ vayānaṃ paṭhamavayena. Akāmakānanti anicchamānānaṃ. Anādaratthe sāmivacanaṃ. Assūni mukhe etesanti assumukhā, tesaṃ assumukhānaṃ, assūhi kilinnamukhānanti attho. Rudantānanti kanditvā rodamānānaṃ. Akhuddāvakāsoti ettha bhagavato aparimāṇoyeva dassanāya okāsoti veditabbo.
Tatridaṃ vatthu – rājagahe kira aññataro brāhmaṇo samaṇassa gotamassa pamāṇaṃ gahetuṃ na sakkotīti sutvā bhagavato piṇḍāya pavisanakāle saṭṭhihatthaṃ veḷuṃ gahetvā nagaradvārassa bahi ṭhatvā sampatte bhagavati veḷuṃ gahetvā samīpe aṭṭhāsi. Veḷu bhagavato jāṇukamattaṃ pāpuṇi. Puna divase dve veḷū ghaṭetvā samīpe aṭṭhāsi. Bhagavāpi dvinnaṃ veḷūnaṃ upari kaṭimattameva paññāyamāno – 『『brāhmaṇa, kiṃ karosī』』ti āha. Tumhākaṃ pamāṇaṃ gaṇhāmīti. 『『Brāhmaṇa, sacepi tvaṃ sakalacakkavāḷagabbhaṃ pūretvā ṭhite veḷū ghaṭetvā āgamissasi, neva me pamāṇaṃ gahetuṃ sakkhissasi. Na hi mayā cattāri asaṅkhyeyāni kappasatasahassañca tathā pāramiyo pūritā, yathā me paro pamāṇaṃ gaṇheyya, atulo, brāhmaṇa, tathāgato appameyyo』』ti vatvā dhammapade gāthamāha –
『『Te tādise pūjayato, nibbute akutobhaye;
Na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ, imettamapi kenacī』』ti. (dha. pa. 36);
Gāthāpariyosāne caturāsītipāṇasahassāni amataṃ piviṃsu.
以下是完整直譯: 304.\ 當這樣說時,即當那些婆羅門這樣說時。蘇納丹達想:"這些婆羅門從出身等方面讚美我,但我不應該對自己的讚美感到歡喜。我應該打破他們的論點,讓他們知道沙門喬達摩的偉大,讓他們去見他。"於是他說:"那麼,先生們,也請聽我說。"在這裡,那些"從父母雙方都出身高貴"等與自己相似的品質,他認為"我是誰,沙門喬達摩的出身等品質又是什麼",他認為自己的品質更加高尚,而其他方面則完全是爲了顯示世尊的偉大而闡述的。 "我們更應該"這樣確定的意思是:"如果因為品質高尚而應該去拜見的話。就像芥子與須彌山相比,牛蹄印與大海相比,七大湖中的水與露水相比都是微不足道的。同樣,與沙門喬達摩的出身等品質相比,我們的品質也是微不足道的;因此我們更應該去拜見那位尊貴的喬達摩。" "捨棄了大的親族"是指在母系有八萬家族,父系有八萬家族,共捨棄了六十萬家族而出家。 "地上和空中的"這裡是指在王宮庭院和花園中裝滿七寶的光滑蓮池,放在地上的財富叫做地上的。放滿在樓閣等處的叫做空中的。這是從家族傳統來說的。但對如來來說,在出生那天就出現了貝、象、蓮花、白蓮四種寶藏。其中貝寶藏有一伽烏他大,象寶藏有半由旬大,蓮花寶藏有三伽烏他大,白蓮寶藏有一由旬大。取之不盡,用之不竭。因此應知世尊捨棄了大量的金銀而出家。 "正當年輕"是指正當青春年少。"烏黑的頭髮"是指非常黑的頭髮,如同塗了油墨一般的意思。"美好的"是指美好的。"第一個年齡"是指三個年齡階段中的第一個。"不願意的"是指不情願的。這裡用屬格表示不尊重。"滿臉淚水"是指臉上流滿淚水的人們,意思是臉被淚水打濕的。"哭泣"是指悲傷哭泣。"無微小的空間"這裡應知世尊可見的空間是無限的。 這裡有個故事 - 據說在王舍城有個婆羅門聽說無法測量沙門喬達摩的身量,於是在世尊入城托缽時,拿著六十肘長的竹竿站在城門外。當世尊到來時,他拿著竹竿站在旁邊。竹竿只到世尊的膝蓋。第二天他把兩根竹竿連線起來站在旁邊。世尊只露出腰部以上,問道:"婆羅門,你在做什麼?"他說:"我在測量您的身量。"世尊說:"婆羅門,即使你把整個世界填滿竹竿連線起來,也無法測量我的身量。我不是爲了讓別人測量我的身量而在四阿僧祇劫十萬大劫中圓滿波羅蜜的。婆羅門,如來是無法比較、無法測量的。"說完后誦出《法句經》的偈頌: "對這樣的人表示尊敬, 已入涅槃無所畏懼, 他們的功德無法計算, 任何人都無法衡量。" 偈頌結束時,八萬四千眾生飲用了甘露。
Aparampi vatthu – rāhu kira asurindo cattāri yojanasahassāni aṭṭha ca yojanasatāni ucco. Bāhantaramassa dvādasayojanasatāni. Bahalantarena cha yojanasatāni. Hatthatalapādatalānaṃ puthulato tīṇi yojanasatāni. Aṅgulipabbāni paṇṇāsayojanāni. Bhamukantaraṃ paṇṇāsayojanaṃ. Mukhaṃ dviyojanasataṃ tiyojanasatagambhīraṃ tiyojanasataparimaṇḍalaṃ. Gīvā tiyojanasataṃ. Nalāṭaṃ tiyojanasataṃ. Sīsaṃ navayojanasataṃ. 『『So ahaṃ uccosmi, satthāraṃ onamitvā oloketuṃ na sakkhissāmī』』ti cintetvā nāgacchi. So ekadivasaṃ bhagavato vaṇṇaṃ sutvā – 『『yathākathañca olokessāmī』』ti āgato.
Atha bhagavā tassajjhāsayaṃ viditvā – 『『catūsu iriyāpathesu katarena dassessāmī』』ti cintetvā 『『ṭhitako nāma nīcopi ucco viya paññāyati. Nipannovassa attānaṃ dassessāmī』』ti 『『ānanda, gandhakuṭipariveṇe mañcakaṃ paññāpehī』』ti vatvā tattha sīhaseyyaṃ kappesi. Rāhu āgantvā nipannaṃ bhagavantaṃ gīvaṃ unnāmetvā nabhamajjhe puṇṇacandaṃ viya ullokesi. Kimidaṃ asurindāti ca vutte – 『『bhagavā onamitvā oloketuṃ na sakkhissāmī』』ti nāgacchinti. Na mayā, asurinda, adhomukhena pāramiyo pūritā. Uddhaggameva katvā dānaṃ dinnanti. Taṃ divasaṃ rāhu saraṇaṃ agamāsi. Evaṃ bhagavā akhuddāvakāso dassanāya.
Catupārisuddhisīlena sīlavā, taṃ pana sīlaṃ ariyaṃ uttamaṃ parisuddhaṃ. Tenāha – 『『ariyasīlī』』ti. Tadetaṃ anavajjaṭṭhena kusalaṃ. Tenāha – 『『kusalasīlī』』ti. Kusalasīlenāti idamassa vevacanaṃ.
Bahūnaṃ ācariyapācariyoti bhagavato ekekāya dhammadesanāya caturāsītipāṇasahassāni aparimāṇāpi devamanussā maggaphalāmataṃ pivanti, tasmā bahūnaṃ ācariyo. Sāvakaveneyyānaṃ pana pācariyoti.
Khīṇakāmarāgoti ettha kāmaṃ bhagavato sabbepi kilesā khīṇā. Brāhmaṇo pana te na jānāti. Attano jānanaṭṭhāneyeva guṇaṃ katheti. Vigatacāpalloti – 『『pattamaṇḍanā cīvaramaṇḍanā senāsanamaṇḍanā imassa vā pūtikāyassa…pe… kelanā paṭikelanā』』ti (vibha. 854) evaṃ vuttacāpallā virahito.
Apāpapurekkhāroti apāpe nava lokuttaradhamme purato katvā vicarati. Brahmaññāya pajāyāti sāriputtamoggallānamahākassapādibhedāya brāhmaṇapajāya, etissāya ca pajāya purekkhāro. Ayañhi pajā samaṇaṃ gotamaṃ purakkhatvā caratīti attho. Api ca apāpapurekkhāroti na pāpaṃ purekkhāro na pāpaṃ purato katvā carati, na pāpaṃ icchatīti attho. Kassa? Brahmaññāya pajāya. Attanā saddhiṃ paṭiviruddhāyapi brāhmaṇapajāya aviruddho hitasukhatthiko yevāti vuttaṃ hoti.
Tiroraṭṭhāti pararaṭṭhato. Tirojanapadāti parajanapadato. Pañhaṃ pucchituṃ āgacchantīti khattiyapaṇḍitādayo ceva devabrahmanāgagandhabbādayo ca – 『『pañhe abhisaṅkharitvā pucchissāmā』』ti āgacchanti. Tattha keci pucchāya vā dosaṃ vissajjanasampaṭicchane vā asamatthataṃ sallakkhetvā apucchitvāva tuṇhī nisīdanti. Keci pucchanti. Kesañci bhagavā pucchāya ussāhaṃ janetvā vissajjeti. Evaṃ sabbesampi tesaṃ vimatiyo tīraṃ patvā mahāsamuddassa ūmiyo viya bhagavantaṃ patvā bhijjanti.
以下是完整直譯: 另一個故事 - 據說阿修羅王羅睺高四千零八百由旬。他的臂展長一千二百由旬。身體厚度六百由旬。手掌和腳掌寬三百由旬。手指節長五十由旬。眉間距離五十由旬。嘴寬二百由旬,深三百由旬,周長三百由旬。脖子長三百由旬。額頭寬三百由旬。頭部高九百由旬。他想:"我這麼高大,無法低頭看世尊。"所以沒有來。有一天他聽到讚美世尊的話,想:"無論如何我要去看看。"於是就來了。 這時世尊知道他的心意,思考:"我應該以四種威儀中的哪一種來顯示呢?"他想:"站立時即使矮小的人也顯得高大。我應該躺下來讓他看。"於是對阿難說:"在香室周圍鋪設床榻。"然後以獅子臥姿躺下。羅睺來后,抬頭仰望躺著的世尊,如同仰望天空中的滿月。當被問到"阿修羅王,這是怎麼回事?"時,他說:"世尊,我以為無法低頭看您,所以沒有來。"世尊說:"阿修羅王,我不是低著頭修習波羅蜜的。我是高舉著頭佈施的。"那天羅睺皈依了。這樣世尊可見的空間是無限的。 具足四種清凈戒,那種戒是高尚的、最上的、清凈的。因此說"具足聖戒"。那種戒因為無過失而是善的。因此說"具足善戒"。"具足善戒"是它的同義詞。 "許多人的老師和大師"是指世尊每次說法時,八萬四千眾生和無量的天人都能飲用道果甘露,因此是許多人的老師。對於聲聞弟子來說則是大師。 "已斷除欲貪"這裡雖然世尊已經斷除了所有煩惱,但婆羅門不知道這點。他只說自己知道的方面。"遠離輕浮"是指遠離了"裝飾缽、裝飾衣服、裝飾住處,或者這個腐爛的身體...娛樂、嬉戲"等所說的輕浮行為。 "不以惡為先"是指以九種出世間法為先而行動。"對梵族人"是指對舍利弗、目犍連、大迦葉等婆羅門族人,他是這些人的領導者。這些人以沙門喬達摩為首而行動的意思。或者"不以惡為先"是指不以惡為先,不以惡為先而行動,不希求惡的意思。對誰?對梵族人。即使對與自己對立的婆羅門族人也不對立,只希望他們得到利益和快樂。 "從外國"是指從其他國家。"從外地"是指從其他地方。"來問問題"是指剎帝利賢者等以及天人、梵天、龍、乾闥婆等準備問題來問。其中有些人看到問題有缺陷或自己無法接受答案,就不問而保持沉默。有些人提問。對某些人世尊激發他們提問的興趣后回答。這樣所有人的疑惑就像大海的波浪到達岸邊一樣,到達世尊那裡就消失了。
Ehisvāgatavādīti devamanussapabbajitagahaṭṭhesu taṃ taṃ attano santikaṃ āgataṃ – 『『ehi svāgata』』nti evaṃ vadatīti attho. Sakhiloti tattha katamaṃ sākhalyaṃ? 『『Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā』』tiādinā nayena vuttasākhalyena samannāgato, muduvacanoti attho. Sammodakoti paṭisanthārakusalo, āgatāgatānaṃ catunnaṃ parisānaṃ – 『『kacci, bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīya』』ntiādinā nayena sabbaṃ addhānadarathaṃ vūpasamento viya paṭhamataraṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kattāti attho. Abbhākuṭikoti yathā ekacce parisaṃ patvā thaddhamukhā saṅkuṭitamukhā honti, na ediso, parisadassanena panassa bālātapasamphassena viya padumaṃ mukhapadumaṃ vikasati puṇṇacandasassirikaṃ hoti. Uttānamukhoti yathā ekacce nikujjitamukhā viya sampattāya parisāya na kiñci kathenti, atidullabhakathā honti, na evarūpo. Samaṇo pana gotamo sulabhakatho. Na tassa santikaṃ āgatāgatānaṃ – 『『kasmā mayaṃ idhāgatā』』ti vippaṭisāro uppajjati dhammaṃ pana sutvā attamanāva hontīti dasseti. Pubbabhāsīti bhāsanto ca paṭhamataraṃ bhāsati, tañca kho kālayuttaṃ pamāṇayuttaṃ atthanissitameva bhāsati, na niratthakakathaṃ.
Natasmiṃ gāme vāti yattha kira bhagavā paṭivasati, tattha mahesakkhā devatā ārakkhaṃ gaṇhanti, taṃ nissāya manussānaṃ upaddavo na hoti, paṃsupisācakādayoyeva hi manusse viheṭhenti, te tāsaṃ ānubhāvena dūraṃ apakkamanti. Api ca bhagavato mettābalenapi na amanussā manusse viheṭhenti.
Saṅghītiādīsu anusāsitabbo sayaṃ vā uppādito saṅgho assa atthīti saṅghī. Tādiso cassa gaṇo atthīti gaṇī. Purimapadasseva vā vevacanametaṃ. Ācārasikkhāpanavasena gaṇassa ācariyoti gaṇācariyo. Puthutitthakarānanti bahūnaṃ titthakarānaṃ. Yathāvā tathā vāti yena vā tena vā acelakādimattakenāpi kāraṇena. Samudāgacchatīti samantato upagacchati abhivaḍḍhati.
Atithi no te hontīti te amhākaṃ āgantukā, navakā pāhunakā hontīti attho. Pariyāpuṇāmīti jānāmi. Aparimāṇavaṇṇoti tathārūpeneva sabbaññunāpi appameyyavaṇṇo – 『『pageva mādisenā』』ti dasseti. Vuttampi cettaṃ –
『『Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,
Kappampi ce aññamabhāsamāno;
Khīyetha kappo ciradīghamantare,
Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā』』ti.
- Imaṃ pana satthu guṇakathaṃ sutvā te brāhmaṇā cintayiṃsu – yathā soṇadaṇḍo brāhmaṇo samaṇassa gotamassa vaṇṇe bhaṇati, anomaguṇo so bhavaṃ gotamo; evaṃ tassa guṇe jānamānena kho pana ācariyena aticiraṃ adhivāsitaṃ, handa naṃ anuvattāmāti anuvattiṃsu. Tasmā evaṃ vutte 『『te brāhmaṇā』』tiādi vuttaṃ. Tattha alamevāti yuttameva. Api puṭosenāti puṭosaṃ vuccati pātheyyaṃ, taṃ gahetvāpi upasaṅkamituṃ yuttamevāti attho. Puṭaṃsenātipi pāṭho, tassattho, puṭo aṃse assāti puṭaṃso, tena puṭaṃsena. Aṃsena hi pātheyyapuṭaṃ vahantenāpīti vuttaṃ hoti.
Soṇadaṇḍaparivitakkavaṇṇanā
306-
以下是完整直譯: "說'歡迎光臨'"是指對來到自己身邊的天人、人類、出家人、在家人說"來吧,歡迎"的意思。"和藹"是指具備"那種言語悅耳動聽"等所說的和藹,意思是說話溫和。"善於交談"是指善於接待,對來到的四眾以"比丘們,你們還好嗎?還能維持生活嗎?"等方式消除一切旅途疲勞,首先說友好的話的意思。"面帶笑容"是指有些人見到大眾時面無表情、皺著眉頭,他不是這樣,而是見到大眾時如同蓮花遇到陽光一樣,他的臉如蓮花般綻放,如同滿月般美麗。"面容開朗"是指有些人見到大眾時如同低著頭一樣一言不發,很難聽到他們說話,他不是這樣。沙門喬達摩容易交談。來到他身邊的人不會產生"我們為什麼來這裡"的後悔,聽了法后反而會感到高興。"先開口"是指說話時首先開口,而且說的是適時的、適量的、有意義的話,不說無意義的話。 "在那個村子裡"是指據說世尊住的地方,有大能力的神靈守護,依靠他們人們不會受到傷害,因為只有塵土鬼等才會傷害人,它們因為那些神靈的威力而遠離。而且因為世尊慈心的力量,非人也不會傷害人。 在"有眾"等詞中,"有眾"是指有應該教導的或自己創立的僧團。"有群"是指有這樣的群眾。或者是前一個詞的同義詞。"群眾的老師"是指通過教導行為而成為群眾的老師。"眾多外道"是指許多外道。"無論如何"是指以任何理由,即使只是裸行者等。"增長"是指從各方面增長。 "他們是我們的客人"是指他們是我們的來客,新來的客人的意思。"我知道"是指我瞭解。"無量的美德"是指即使是這樣的一切知者也無法衡量他的美德,"更不用說像我這樣的人"的意思。也有這樣說: "即使佛陀讚歎佛陀的美德, 不說其他話語說上一劫, 劫數會在漫長的時間中耗盡, 如來的美德卻不會耗盡。" 305.\ 聽到這些關於導師美德的話后,那些婆羅門想:"正如蘇納丹達婆羅門所說的沙門喬達摩的美德,那位尊貴的喬達摩確實具有非凡的品質;既然老師知道他的品質卻等待了這麼久,那麼我們也應該跟隨他。"因此他們跟隨了。所以說"那些婆羅門"等。其中"應該"是指應當。"即使帶著食物"中的"食物"是指路上的食物,意思是即使帶著食物去拜見也是應該的。也有讀作"puṭaṃsena",意思是肩上帶著包裹的人,即用肩膀揹著食物包裹的人。 蘇納丹達的思考的解釋 306-
308.Tirovanasaṇḍagatassāti antovanasaṇḍe gatassa, vihārabbhantaraṃ paviṭṭhassāti attho. Añjaliṃ paṇāmetvāti ete ubhatopakkhikā, te evaṃ cintayiṃsu – 『『sace no micchādiṭṭhikā codessanti – 『kasmā tumhe samaṇaṃ gotamaṃ vanditthā』ti? Tesaṃ – 『kiṃ añjalimattakaraṇenāpi vandanaṃ nāma hotī』ti vakkhāma. Sace no sammādiṭṭhikā codessanti – 『kasmā tumhe bhagavantaṃ na vanditthā』ti. 『Kiṃ sīsena bhūmiyaṃ paharanteneva vandanaṃ nāma hoti, nanu añjalikammampi vandanaṃ evā』ti vakkhāmā』』ti. Nāmagottanti 『『bho, gotama, ahaṃ asukassa putto datto nāma, mitto nāma, idhāgato』』ti vadantā nāmaṃ sāventi nāma. 『『Bho, gotama, ahaṃ vāseṭṭho nāma, kaccāno nāma, idhāgato』』ti vadantā gottaṃ sāventi nāma. Ete kira daliddā jiṇṇā kulaputtā 『『parisamajjhe nāmagottavasena pākaṭā bhavissāmā』』ti evamakaṃsu. Ye pana tuṇhībhūtā nisīdiṃsu, te kerāṭikā ceva andhabālā ca. Tattha kerāṭikā – 『『ekaṃ dve kathāsallāpepi karonto vissāsiko hoti, atha vissāse sati ekaṃ dve bhikkhā adātuṃ na yutta』』nti tato attānaṃ mocetvā tuṇhī nisīdanti. Andhabālā aññāṇatāyeva avakkhittamattikāpiṇḍo viya yattha katthaci tuṇhībhūtā nisīdanti.
Brāhmaṇapaññattivaṇṇanā
309-310.Cetasā cetoparivitakkanti bhagavā – 『『ayaṃ brāhmaṇo āgatakālato paṭṭhāya adhomukho thaddhagatto kiṃ cintayamāno nisinno, kiṃ nu kho cintetī』』ti āvajjanto attano cetasā tassa cittaṃ aññāsi. Tena vuttaṃ – 『『cetasā cetoparivitakkamaññāyā』』ti. Vihaññatīti vighātaṃ āpajjati. Anuviloketvā parisanti bhagavato sakasamaye pañhapucchanena udake miyamāno ukkhipitvā thale ṭhapito viya samapassaddhakāyacitto hutvā parisaṃ saṅgaṇhanatthaṃ diṭṭhisañjāneneva 『『upadhārentu me bhonto vacana』』nti vadanto viya anuviloketvā parisaṃ bhagavantaṃ etadavoca.
311-313.Sujaṃ paggaṇhantānanti yaññayajanatthāya sujaṃ gaṇhantesu brāhmaṇesu paṭhamo vā dutiyo vāti attho. Sujāya diyyamānaṃ mahāyāgaṃ paṭiggaṇhantānanti porāṇā. Iti brāhmaṇo sakasamayavasena sammadeva pañhaṃ vissajjesi. Bhagavā pana visesato uttamabrāhmaṇassa dassanatthaṃ – 『『imesaṃ panā』』tiādimāha. Etadavocunti sace jātivaṇṇamantasampanno brāhmaṇo na hoti, atha ko carahi loke brāhmaṇo bhavissati? Nāseti no ayaṃ soṇadaṇḍo, handassa vādaṃ paṭikkhipissāmāti cintetvā etadavocuṃ. Apavadatīti paṭikkhipati. Anupakkhandatīti anupavisati. Idaṃ – 『『sace tvaṃ pasādavasena samaṇaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gantukāmo, gaccha; mā brāhmaṇassa samayaṃ bhindī』』ti adhippāyena āhaṃsu.
314.Etadavocāti imesu brāhmaṇesu evaṃ ekappahāreneva viravantesu 『『ayaṃ kathā pariyosānaṃ na gamissati, handa ne nissadde katvā soṇadaṇḍeneva saddhiṃ kathemī』』ti cintetvā – 『『etaṃ sace kho tumhāka』』ntiādikaṃ vacanaṃ avoca.
315-
以下是完整直譯: 308.\ "進入隱秘的地方"是指進入隱秘的角落,進入修行的內室的意思。他們合掌思考:"如果那些錯誤見的人會問我們'你們為什麼要禮拜沙門喬達摩?'我們會說'僅僅合掌的禮拜也算是禮拜嗎?'如果那些正見的人會問我們'你們為什麼不禮拜世尊?'我們會說'用頭觸地的禮拜算不算禮拜呢?難道合掌的禮拜就不算嗎?'"他們稱呼自己為"名字和種姓",比如"尊敬的喬達摩,我是某人的兒子,某人的朋友,來到這裡"等。又比如"尊敬的喬達摩,我是瓦塞特那,我是卡恰那,來到這裡"等。他們認為"我們是貧窮的、年老的家族子弟,我們將在大眾中因名字和種姓而被人認出"。而那些保持沉默的人則是克拉提族和盲人。在那裡,克拉提族的人"即使說一兩句也會很信任,但在信任的情況下卻不應該給一兩份施捨",因此他們放下自我而保持沉默。盲人則因無知而像是被遮住的泥土一樣,無論在哪裡也保持沉默。 婆羅門的定義解釋 309-310.\ 世尊觀察到那位婆羅門自從來到這裡后,低頭坐著,面露沉思,於是思考:"他在想什麼呢?"因此他知道了他的心思。正因如此說"心中思考"。被壓迫是指遭受痛苦。世尊以目光注視著大眾,如同將水從水面提起放在地面一樣,讓心境安靜下來,爲了聚集大眾而以目光注視著大眾,他對大眾說出了這樣的話。 311-313.\ "在祭祀中接受良好的供養"是指在祭祀的過程中,在婆羅門中接受良好的供養的第一或第二種意思。"良好的供養"是指古老的偉大祭祀。因此婆羅門在適當的時候回答了問題。而世尊爲了特別顯示出優秀的婆羅門,說了"他們的"等話。如果說沒有出生和種姓的婆羅門,那麼世間上誰會成為婆羅門呢?他思考著"蘇納丹達不會被抹去,我將反駁他的論點"而說出了這些話。"反駁"是指反對。"不接受"是指不進入。這是意指"如果你希望以信心歸依沙門喬達摩,那麼去吧;不要破壞婆羅門的信仰"的意思。 314.\ "我說了這些"是指在這些婆羅門中,他們以這樣的方式大聲地說:"這個話題不會結束,我將以無聲的方式與蘇納丹達進行對話"而思考著:"如果是你們的話"等話語。 315-
316.Sahadhammenāti sakāraṇena. Samasamoti ṭhapetvā ekadesasamattaṃ samabhāvena samo, sabbākārena samoti attho. Ahamassa mātāpitaro jānāmīti bhaginiyā puttassa mātāpitaro kiṃ na jānissati, kulakoṭiparidīpanaṃ sandhāyeva vadati. Musāvādampi bhaṇeyyāti atthabhañjanakaṃ musāvādaṃ katheyya. Kiṃ vaṇṇo karissatīti abbhantare guṇe asati kiṃ karissati? Kimassa brāhmaṇabhāvaṃ rakkhituṃ sakkhissatīti attho. Athāpi siyā puna – 『『pakatisīle ṭhitassa brāhmaṇabhāvaṃ sādhentī』』ti evampi sīlameva sādhessati, tasmiṃ hissa asati brāhmaṇabhāvo nāhosīti sammohamattaṃ vaṇṇādayo. Idaṃ pana sutvā te brāhmaṇā – 『『sabhāvaṃ ācariyo āha, akāraṇāva mayaṃ ujjhāyimhā』』ti tuṇhī ahesuṃ.
Sīlapaññākathāvaṇṇanā
- Tato bhagavā 『kathito brāhmaṇena pañho, kiṃ panettha patiṭṭhātuṃ sakkhissati, na sakkhissatī』ti? Tassa vīmaṃsanatthaṃ – 『『imesaṃ pana brāhmaṇā』』tiādimāha. Sīlaparidhotāti sīlaparisuddhā. Yattha sīlaṃ tattha paññāti yasmiṃ puggale sīlaṃ, tattheva paññā, kuto dussīle paññā? Paññārahite vā jaḷe eḷamūge kuto sīlanti? Sīlapaññāṇanti sīlañca paññāṇañca sīlapaññāṇaṃ. Paññāṇanti paññāyeva. Evametaṃ brāhmaṇāti bhagavā brāhmaṇassa vacanaṃ anujānanto āha. Tattha sīlaparidhotā paññāti catupārisuddhisīlena dhotā. Kathaṃ pana sīlena paññaṃ dhovatīti? Yassa puthujjanassa sīlaṃ saṭṭhiasītivassāni akhaṇḍaṃ hoti, so maraṇakālepi sabbakilese ghātetvā sīlena paññaṃ dhovitvā arahattaṃ gaṇhāti. Kandarasālapariveṇe mahāsaṭṭhivassatthero viya. There kira maraṇamañce nipajjitvā balavavedanāya nitthunante , tissamahārājā 『『theraṃ passissāmī』』ti gantvā pariveṇadvāre ṭhito taṃ saddaṃ sutvā pucchi – 『『kassa saddo aya』』nti? Therassa nitthunanasaddoti. 『『Pabbajjāya saṭṭhivassena vedanāpariggahamattampi na kataṃ, na dāni naṃ vandissāmī』』ti nivattitvā mahābodhiṃ vandituṃ gato. Tato upaṭṭhākadaharo theraṃ āha – 『『kiṃ no, bhante, lajjāpetha, saddhopi rājā vippaṭisārī hutvā na vandissāmī』』ti gatoti. Kasmā āvusoti? Tumhākaṃ nitthunanasaddaṃ sutvāti. 『『Tena hi me okāsaṃ karothā』』ti vatvā vedanaṃ vikkhambhitvā arahattaṃ patvā daharassa saññaṃ adāsi – 『『gacchāvuso, idāni rājānaṃ amhe vandāpehī』』ti. Daharo gantvā – 『『idāni kira theraṃ, vandathā』』ti āha. Rājā saṃsumārapatitena theraṃ vandanto – 『『nāhaṃ ayyassa arahattaṃ vandāmi, puthujjanabhūmiyaṃ pana ṭhatvā rakkhitasīlameva vandāmī』』ti āha, evaṃ sīlena paññaṃ dhovati nāma. Yassa pana abbhantare sīlasaṃvaro natthi, ugghāṭitaññutāya pana catuppadikagāthāpariyosāne paññāya sīlaṃ dhovitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇāti. Ayaṃ paññāya sīlaṃ dhovati nāma. Seyyathāpi santatimahāmatto.
以下是完整直譯: 316.\ "有理由的"是指有原因的。"平等"是指除了部分相同外,在所有方面都是平等的意思。"我知道他的父母"是指姐妹的兒子的父母怎麼會不知道呢,這是指說明家族的淵源。"會說謊"是指會說破壞真相的謊言。"膚色有什麼用"是指如果內在沒有品質,膚色有什麼用呢?意思是它能保護他的婆羅門身份嗎?或者可能會再次說"對於保持正常道德的人來說,它能證明他的婆羅門身份",即使這樣也只能證明道德,如果他沒有道德,婆羅門身份就不存在了,膚色等只是一種錯覺。聽到這些后,那些婆羅門想:"老師說的是事實,我們無緣無故地抱怨了",於是保持沉默。 關於戒律和智慧的解釋 317.\ 然後世尊想:"婆羅門已經回答了問題,他能在這裡站穩腳跟嗎?不能嗎?"爲了考驗他,說了"這些婆羅門"等話。"被戒律洗滌"是指被戒律凈化。"哪裡有戒律哪裡就有智慧"是指在哪個人身上有戒律,那裡就有智慧,沒有戒律的人哪裡有智慧呢?或者在愚笨的啞巴身上哪裡有戒律呢?"戒律和智慧"是指戒律和智慧。"智慧"就是智慧。世尊同意婆羅門的話說:"婆羅門,確實如此。"其中"被戒律洗滌的智慧"是指被四種清凈戒律洗滌。如何用戒律洗滌智慧呢?如果一個凡夫的戒律六十或八十年不破,他在臨終時也能消滅所有煩惱,用戒律洗滌智慧而獲得阿羅漢果。就像坎達拉沙拉精舍的大六十歲長老一樣。據說長老躺在臨終的床上,因劇烈的疼痛而呻吟,提沙大王說"我要去看望長老",來到精舍門口聽到那個聲音后問:"這是誰的聲音?"回答說是長老呻吟的聲音。"出家六十年連控制疼痛都做不到,我現在不會禮拜他了",說完轉身去禮拜大菩提樹。然後侍奉的年輕人對長老說:"尊者,您為什麼讓我們感到羞恥,連有信仰的國王都後悔說不會禮拜您就走了。""為什麼,朋友?""因為聽到您呻吟的聲音。""那麼請給我一個機會",說完后壓制疼痛獲得阿羅漢果,然後給年輕人一個訊號說:"朋友,現在去讓國王來禮拜我們。"年輕人去說:"現在請禮拜長老。"國王像鱷魚一樣趴下禮拜長老說:"我不是在禮拜尊者的阿羅漢果,而是在禮拜您在凡夫階段所保持的戒律。"這就是所謂的用戒律洗滌智慧。而對於內心沒有戒律約束的人,因為利根而在四句偈結束時用智慧洗滌戒律,同時獲得無礙解和阿羅漢果。這就是所謂的用智慧洗滌戒律。就像桑塔提大臣一樣。
318.Katamaṃ pana taṃ brāhmaṇāti kasmā āha? Bhagavā kira cintesi – 『『brāhmaṇā brāhmaṇasamaye pañcasīlāni 『sīla』nti paññāpenti, vedattayauggahaṇapaññā paññāti. Uparivisesaṃ na jānanti. Yaṃnūnāhaṃ brāhmaṇassa uttarivisesabhūtaṃ maggasīlaṃ, phalasīlaṃ, maggapaññaṃ, phalapaññañca dassetvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapeyya』』nti. Atha naṃ kathetukamyatāya pucchanto – 『『katamaṃ pana taṃ, brāhmaṇa, sīlaṃ katamā sā paññā』』ti āha. Atha brāhmaṇo – 『『mayā sakasamayavasena pañho vissajjito. Samaṇo pana maṃ gotamo puna nivattitvā pucchati, idānissāhaṃ cittaṃ paritosetvā vissajjituṃ sakkuṇeyyaṃ vā na vā? Sace na sakkhissaṃ paṭhamaṃ uppannāpi me lajjā bhijjissati. Asakkontassa pana na sakkomīti vacane doso natthī』』ti puna nivattitvā bhagavatoyeva bhāraṃ karonto 『『ettakaparamāva maya』』ntiādimāha. Tattha ettakaparamāti ettakaṃ sīlapaññāṇanti vacanameva paramaṃ amhākaṃ, te mayaṃ ettakaparamā, ito paraṃ etassa bhāsitassa atthaṃ na jānāmāti attho.
Athassa bhagavā sīlapaññāya mūlabhūtassa tathāgatassa uppādato pabhuti sīlapaññāṇaṃ dassetuṃ – 『『idha brāhmaṇa, tathāgato』』tiādimāha. Tassattho sāmaññaphale vuttanayeneva veditabbo, ayaṃ pana viseso, idha tividhampi sīlaṃ – 『『idampissa hoti sīlasmi』』nti evaṃ sīlamicceva niyyātitaṃ paṭhamajjhānādīni cattāri jhānāni atthato paññāsampadā. Evaṃ paññāvasena pana aniyyātetvā vipassanāpaññāya padaṭṭhānabhāvamattena dassetvā vipassanāpaññāto paṭṭhāya paññā niyyātitāti.
Soṇadaṇḍaupāsakattapaṭivedanākathā
319-322.Svātanāyāti padassa attho ajjatanāyāti ettha vuttanayeneva veditabbo. Tena maṃ sā parisā paribhaveyyāti tena tumhe dūratova disvā āsanā vuṭṭhitakāraṇena maṃ sā parisā – 『『ayaṃ soṇadaṇḍo pacchimavaye ṭhito mahallako, gotamo pana daharo yuvā nattāpissa nappahoti, so nāma attano nattumattabhāvampi appattassa āsanā vuṭṭhātī』』ti paribhaveyya. Āsanā me taṃ bhavaṃ gotamo paccuṭṭhānanti mama agāravena avuṭṭhānaṃ nāma natthi, bhoganāsanabhayena pana na vuṭṭhahissāmi, taṃ tumhe hi ceva mayā ca ñātuṃ vaṭṭati. Tasmā āsanā me etaṃ bhavaṃ gotamo paccuṭṭhānaṃ dhāretūti, iminā kira sadiso kuhako dullabho, bhagavati panassa agāravaṃ nāma natthi, tasmā bhoganāsanabhayā kuhanavasena evaṃ vadati. Parapadesupi eseva nayo. Dhammiyā kathāyātiādīsu taṅkhaṇānurūpāya dhammiyā kathāya diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ sandassetvā kusale dhamme samādapetvā gaṇhāpetvā. Tattha naṃ samuttejetvā saussāhaṃ katvā tāya ca saussāhatāya aññehi ca vijjamānaguṇehi sampahaṃsetvā dhammaratanavassaṃ vassitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Brāhmaṇo pana attano kuhakatāya evampi bhagavati dhammavassaṃ vassite visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Kevalamassa āyatiṃ nibbānatthāya vāsanābhāgiyāya ca sabbā purimapacchimakathā ahosīti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Kūṭadantasuttavaṇṇanā
以下是完整直譯: 318.\ "那麼那位婆羅門是什麼呢?"世尊思考道:"婆羅門在婆羅門的場合下將五戒稱為'戒律',而三種智慧則稱為智慧。他們不知道更高的細節。我是否應該向婆羅門展示更高層次的戒律、果位的戒律、道的智慧和果的智慧,讓他通過講法來達到阿羅漢果?"於是爲了詢問他,問道:"那麼,婆羅門,戒律是什麼,智慧又是什麼?"於是婆羅門說:"我已經根據自己的情況回答了問題。可是沙門喬達摩卻再次轉過來問我,我現在是否能夠讓我的心滿意而答覆他呢?如果我不能,那麼我第一次產生的羞愧會破裂。如果我不能回答,那就沒有錯誤。"於是他再次轉過來,將重擔放在世尊身上說:"我們就到這裡吧。"其中"就到這裡"是指"這就是我們的戒律和智慧",我們對此瞭解不多,除此之外,我們不知道他所說的意義。 然後世尊爲了顯示戒律和智慧的根本,開始說:"在這裡,婆羅門,正如所說的那樣,"其意義應根據一般的果實來理解,而這個特殊之處在於這裡的戒律有三種——"這對他來說是戒律的意義"。因此,戒律被稱為戒律的同時也指代了四種禪定。這樣,智慧並不被歸類,而是通過觀察智慧的基礎而顯示出來,智慧被歸類為觀察智慧的結果。 319-322.\ "爲了自我安慰"是指這個詞的意思是爲了當下的安慰,應根據這裡所說的來理解。因此,那些人看到我坐著時會說:"這個蘇納丹達在後面坐著年老,而喬達摩卻年輕,無法與他相比,他的坐姿是因為他沒有達到自己的本質。"我沒有從我的家中站起來的原因是因為我沒有任何重擔,但由於對飲食的恐懼,我不會站起來,這樣你們和我都必須知道。因此,我希望喬達摩能夠保持坐姿,因為他是一個稀有的偽君子,而世尊則沒有這種重擔,因此出於飲食的恐懼而如此說。其他地方也是如此。在關於法的討論中,適時的法語應該表現出可見的意義,並引導人們進入善法的狀態。在那裡,他被激勵著,因而被眾多的優點所圍繞,最終站起來離開。可是婆羅門因自己的偽善而無法在世尊的法雨中產生特殊的結果。因為他希望獲得永恒的涅槃,而所有的前後談論都是爲了這個目的。 如此,蘇納丹達經的解釋已完成。 5. 庫達丹達經的解釋。
323.Evaṃme sutaṃ…pe… magadhesūti kūṭadantasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Magadhesūti magadhā nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado rūḷhīsaddena magadhāti vuccati, tasmiṃ magadhesu janapade. Ito paraṃ purimasuttadvaye vuttanayameva. Ambalaṭṭhikā brahmajāle vuttasadisāva. Kūṭadantoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ. Upakkhaṭoti sajjito. Vacchatarasatānīti vacchasatāni. Urabbhāti taruṇameṇḍakā vuccanti. Ete tāva pāḷiyaṃ āgatāyeva. Pāḷiyaṃ pana anāgatānampi anekesaṃ migapakkhīnaṃ sattasattasatāni sampiṇḍitānevāti veditabbāni. Sabbasattasatikayāgaṃ kiresa yajitukāmo hoti. Thūṇūpanītānīti bandhitvā ṭhapanatthāya yūpasaṅkhātaṃ thūṇaṃ upanītāni.
328.Tividhanti ettha vidhā vuccati ṭhapanā, tiṭṭhapananti attho. Soḷasaparikkhāranti soḷasaparivāraṃ.
330-336.Paṭivasantīti yaññānubhavanatthāya paṭivasanti. Bhūtapubbanti idaṃ bhagavā pathavīgataṃ nidhiṃ uddharitvā purato rāsiṃ karonto viya bhavapaṭicchannaṃ pubbacaritaṃ dassento āha. Mahāvijitoti so kira sāgarapariyantaṃ mahantaṃ pathavīmaṇḍalaṃ vijini, iti mahantaṃ vijitamassāti mahāvijito tveva saṅkhyaṃ agamāsi. Aḍḍhotiādīsu yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hoti, ayaṃ pana na kevalaṃ aḍḍhoyeva, mahaddhano mahatā aparimāṇasaṅkhyena dhanena samannāgato. Pañcakāmaguṇavasena mahantā uḷārā bhogā assāti mahābhogo. Piṇḍapiṇḍavasena ceva suvaṇṇamāsakarajatamāsakādivasena ca jātarūparajatassa pahūtatāya pahūtajātarūparajato, anekakoṭisaṅkhyena jātarūparajatena samannāgatoti attho. Vittīti tuṭṭhi, vittiyā upakaraṇaṃ vittūpakaraṇaṃ tuṭṭhikāraṇanti attho. Pahūtaṃ nānāvidhālaṅkārasuvaṇṇarajatabhājanādibhedaṃ vittūpakaraṇamassāti pahūtavittūpakaraṇo. Sattaratanasaṅkhātassa nidahitvā ṭhapitadhanassa sabbapubbaṇṇāparaṇṇasaṅgahitassa dhaññassa ca pahūtatāya pahūtadhanadhañño. Athavā idamassa devasikaṃ paribbayadānaggahaṇādivasena parivattanadhanadhaññavasena vuttaṃ.
Paripuṇṇakosakoṭṭhāgāroti koso vuccati bhaṇḍāgāraṃ, nidahitvā ṭhapitena dhanena paripuṇṇakoso, dhaññena paripuṇṇakoṭṭhāgāro cāti attho. Athavā catubbidho koso – hatthī, assā, rathā, pattīti. Koṭṭhāgāraṃ tividhaṃ – dhanakoṭṭhāgāraṃ, vatthakoṭṭhāgāraṃ, dhaññakoṭṭhāgāranti, taṃ sabbampi paripuṇṇamassāti paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Udapādīti uppajji. Ayaṃ kira rājā ekadivasaṃ ratanāvalokanacārikaṃ nāma nikkhanto. So bhaṇḍāgārikaṃ pucchi – 『『tāta, idaṃ evaṃ bahudhanaṃ kena saṅgharita』』nti? Tumhākaṃ pitupitāmahādīhi yāva sattamā kulaparivaṭṭāti. Idaṃ pana dhanaṃ saṅgharitvā te kuhiṃ gatāti? Sabbeva te, deva, maraṇavasaṃ pattāti. Attano dhanaṃ agahetvāva gatā, tātāti? Deva, kiṃ vadetha, dhanaṃ nāmetaṃ pahāya gamanīyameva, no ādāya gamanīyanti. Atha rājā nivattitvā sirīgabbhe nisinno – 『adhigatā kho me』tiādīni cintesi. Tena vuttaṃ – 『『evaṃ cetaso parivitakko udapādī』』ti.
以下是完整直譯: 323.\ 如是我聞...在摩揭陀國,這是庫達丹達經。這裡是對新詞的解釋。"在摩揭陀國"是指摩揭陀是一個國家的名字,那裡的王子們被稱為摩揭陀人,他們居住的地方也被稱為摩揭陀國,在那個摩揭陀國。之後的內容與前兩部經相同。阿姆巴拉提卡與梵網經中所說的相同。庫達丹達是那個婆羅門的名字。"準備好了"是指已經準備就緒。"數百頭小牛"是指數百頭牛犢。"公羊"是指年輕的公羊。這些都已經在經文中提到了。應該知道,經文中沒有提到的許多野獸和鳥類也都被算作七百隻。據說他想要舉行一場包含所有七百隻動物的祭祀。"被帶到柱子旁"是指爲了捆綁而被帶到被稱為柱子的地方。 328.\ "三種"在這裡"種"是指安置,意思是三種安置。"十六種用具"是指十六種陪襯物。 330-336.\ "居住"是指爲了享受祭祀而居住。"曾經"是指世尊像從地下挖出寶藏並堆在面前一樣,展示了被隱藏的過去事蹟。"大勝王"據說他征服了以海為邊界的大地,因此被稱為"大勝王"。在"富有"等詞中,任何人用自己的財富而富有,但這不僅僅是富有,而是擁有大量無法計數的財富。"大財主"是指擁有五種感官慾望的大量優質財富。"擁有大量金銀"是指按照堆積和金幣銀幣等來說,擁有大量的金銀,意思是擁有數以億計的金銀。"財富"是指滿足,財富的工具是滿足的原因。"擁有大量財富工具"是指擁有大量各種裝飾品、金銀器皿等財富工具。"擁有大量財富和糧食"是指擁有大量被稱為七寶的儲藏財富和包括所有穀物在內的糧食。或者這是指他每天用於支出、佈施、接受等的流動資金和糧食。 "國庫和倉庫充滿"中,"國庫"是指寶庫,意思是儲藏的財富充滿了國庫,糧食充滿了倉庫。或者國庫有四種:象、馬、車、步兵。倉庫有三種:財寶倉庫、衣物倉庫、糧食倉庫,他的這些都是充滿的,所以說國庫和倉庫充滿。"產生了"是指生起了。據說這個國王有一天出去視察寶物。他問管理寶庫的人:"孩子,這麼多財富是誰積累的?"回答說:"是從您父親祖父開始直到第七代祖先積累的。""那麼積累這些財富的人現在去哪裡了?""陛下,他們都已經死了。""他們走的時候沒有帶走自己的財富嗎,孩子?""陛下,您說什麼呢,財富是必須捨棄的,不能帶走的。"於是國王回到宮殿,坐在華麗的房間里思考"我已經獲得了"等。因此說"這樣的想法產生了"。
337.Brāhmaṇaṃāmantetvāti kasmā āmantesi? Ayaṃ kirevaṃ cintesi – 『『dānaṃ dentena nāma ekena paṇḍitena saddhiṃ mantetvā dātuṃ vaṭṭati, anāmantetvā katakammañhi pacchānutāpaṃ karotī』』ti. Tasmā āmantesi. Atha brāhmaṇo cintesi – 『『ayaṃ rājā mahādānaṃ dātukāmo, janapade cassa bahū corā, te avūpasametvā dānaṃ dentassa khīradadhitaṇḍulādike dānasambhāre āharantānaṃ nippurisāni gehāni corā vilumpissanti janapado corabhayeneva kolāhalo bhavissati, tato rañño dānaṃ na ciraṃ pavattissati, cittampissa ekaggaṃ na bhavissati, handa, naṃ etamatthaṃ saññāpemī』』ti tato tamatthaṃ saññāpento 『『bhoto, kho rañño』』tiādimāha.
- Tattha sakaṇṭakoti corakaṇṭakehi sakaṇṭako. Panthaduhanāti panthaduhā, panthaghātakāti attho. Akiccakārī assāti akattabbakārī adhammakārī bhaveyya. Dassukhīlanti corakhīlaṃ. Vadhena vāti māraṇena vā koṭṭanena vā. Bandhanenāti addubandhanādinā. Jāniyāti hāniyā; 『『sataṃ gaṇhatha, sahassaṃ gaṇhathā』』ti evaṃ pavattitadaṇḍenāti attho. Garahāyāti pañcasikhamuṇḍakaraṇaṃ, gomayasiñcanaṃ, gīvāya kudaṇḍakabandhananti evamādīni katvā garahapāpanena. Pabbājanāyāti raṭṭhato nīharaṇena. Samūhanissāmīti sammā hetunā nayena kāraṇena ūhanissāmi. Hatāvasesakāti matāvasesakā. Ussahantīti ussāhaṃ karonti. Anuppadetūti dinne appahonte puna aññampi bījañca bhattañca kasiupakaraṇabhaṇḍañca sabbaṃ detūti attho. Pābhataṃ anuppadetūti sakkhiṃ akatvā paṇṇe anāropetvā mūlacchejjavasena bhaṇḍamūlaṃ detūti attho. Bhaṇḍamūlassa hi pābhatanti nāmaṃ. Yathāha –
『『Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhama』』nti. (jā. 1.1.4);
Bhattavetananti devasikaṃ bhattañceva māsikādiparibbayañca tassa tassa kusalakammasūrabhāvānurūpena ṭhānantaragāmanigamādidānena saddhiṃ detūti attho. Sakammapasutāti kasivāṇijjādīsu sakesu kammesu uyyuttā byāvaṭā. Rāsikoti dhanadhaññānaṃ rāsiko. Khemaṭṭhitāti khemena ṭhitā abhayā. Akaṇṭakāti corakaṇṭakarahitā. Mudā modamānāti modā modamānā. Ayameva vā pāṭho, aññamaññaṃ pamuditacittāti adhippāyo. Apārutagharāti corānaṃ abhāvena dvārāni asaṃvaritvā vivaṭadvārāti attho. Etadavocāti janapadassa sabbākārena iddhaphītabhāvaṃ ñatvā etaṃ avoca.
Catuparikkhāravaṇṇanā
以下是完整直譯: 337.\ "召喚婆羅門"是為什麼召喚他呢?據說他這樣想:"給予佈施時,應該與一位智者商量后再給予,不商量就做的事情會後悔。"所以他召喚了婆羅門。然後婆羅門想:"這個國王想要進行大布施,但他的國家裡有許多盜賊,如果不平息他們就進行佈施,那麼當人們運送牛奶、酸奶、大米等佈施物品時,空無一人的房子會被盜賊洗劫,國家會因盜賊的恐懼而混亂,這樣國王的佈施就不能持續很久,他的心也不能專一。那麼,我要讓他明白這一點。"於是爲了讓他明白這一點,他說:"尊敬的國王"等話。 338.\ 其中"充滿荊棘"是指充滿盜賊的荊棘。"搶劫路人"是指殺害路人的意思。"會做不該做的事"是指會做不應該做的事,會做非法的事。"盜賊的障礙"是指盜賊的障礙。"殺害"是指殺死或毆打。"監禁"是指用木樁等捆綁。"罰款"是指損失;"拿走一百,拿走一千"等這樣施加的罰款的意思。"譴責"是指剃光頭髮、澆牛糞、在脖子上掛木板等做法來進行譴責。"驅逐"是指從國家中驅逐出去。"我將根除"是指我將用正確的理由、方法、原因來根除。"剩下的人"是指死後剩下的人。"努力"是指做出努力。"給予"是指如果給予的不夠,再給予其他的種子、食物和農具等一切的意思。"給予資金"是指不作證明,不記錄在檔案上,而是以根本斷絕的方式給予資金的意思。資金被稱為"pābhata"。如說: "聰明人即使只有少量資金, 也能像吹旺微小的火一樣, 使自己興盛起來。" "食物和工資"是指每天的食物和每月等的開支,根據每個人的技能和勤奮程度,連同給予官職、村莊、城鎮等的意思。"專注于自己的工作"是指專注于從事自己的農業、商業等工作。"堆積"是指財富和穀物的堆積。"安全穩定"是指安全地穩定下來,沒有恐懼。"沒有荊棘"是指沒有盜賊的荊棘。"歡喜快樂"是指歡喜快樂。或者這就是原文,意思是彼此心情愉悅。"敞開房門"是指因為沒有盜賊而不關閉門,門是開著的意思。"他說"是指知道國家在各方面都繁榮昌盛后,他說了這番話。 四種用具的解釋
339.Tena hi bhavaṃ rājāti brāhmaṇo kira cintesi – 『『ayaṃ rājā mahādānaṃ dātuṃ ativiya ussāhajāto. Sace pana attano anuyantā khattiyādayo anāmantetvā dassati. Nāssa te attamanā bhavissanti; yathā dānaṃ te attamanā honti, tathā karissāmī』』ti. Tasmā 『『tena hi bhava』』ntiādimāha. Tattha negamāti nigamavāsino. Jānapadāti janapadavāsino . Āmantayatanti āmantetu jānāpetu. Yaṃ mama assāti yaṃ tumhākaṃ anujānanaṃ mama bhaveyya. Amaccāti piyasahāyakā. Pārisajjāti sesā āṇattikārakā. Yajataṃ bhavaṃ rājāti yajatu bhavaṃ, te kira – ayaṃ rājā 『『ahaṃ issaro』』ti pasayha dānaṃ adatvā amhe āmantesi, ahonena suṭṭhu kata』』nti attamanā evamāhaṃsu. Anāmantite panassa yaññaṭṭhānaṃ dassanāyapi na gaccheyyuṃ. Yaññakālo mahārājāti deyyadhammasmiñhi asati mahallakakāle ca evarūpaṃ dānaṃ dātuṃ na sakkā, tvaṃ pana mahādhano ceva taruṇo ca, etena te yaññakāloti dassentā vadanti. Anumatipakkhāti anumatiyā pakkhā, anumatidāyakāti attho. Parikkhārā bhavantīti parivārā bhavanti. 『『Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo』』ti (saṃ. ni. 5.4) ettha pana alaṅkāro parikkhāroti vutto.
Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā
以下是完整直譯: 339.\ "那麼,尊敬的國王"據說婆羅門這樣想:"這個國王非常熱衷於進行大布施。但是如果他不通知自己的隨從剎帝利等人就進行佈施,他們就不會高興。我要讓他們在佈施時感到高興。"因此他說"那麼,尊敬的"等話。其中"城鎮居民"是指住在城鎮的人。"鄉村居民"是指住在鄉村的人。"通知"是指讓他們知道。"我同意"是指你們同意我。"大臣"是指親密的朋友。"隨從"是指其他執行命令的人。"尊敬的國王請佈施"是指請您佈施,他們說:"這個國王沒有強行佈施說'我是主人',而是通知了我們,他做得很好。"如果他不通知,他們甚至不會去看佈施的地方。"佈施的時候到了,大王"是指如果沒有可以佈施的物品或者在年老時,是無法進行這樣的佈施的,而你既富有又年輕,所以現在是你佈施的時候,他們這樣說是爲了表明這一點。"同意的一方"是指同意的一方,給予同意的人的意思。"用具"是指陪襯物。在"車是戒律的用具,禪定是軸,精進是輪"中,用具被稱為裝飾品。 八種用具的解釋
340.Aṭṭhahaṅgehīti ubhato sujātādīhi aṭṭhahi aṅgehi. Yasasāti āṇāṭhapanasamatthatāya. Saddhoti dānassa phalaṃ atthīti saddahati. Dāyakoti dānasūro. Na saddhāmattakeneva tiṭṭhati, pariccajitumpi sakkotīti attho. Dānapatīti yaṃ dānaṃ deti, tassa pati hutvā deti, na dāso, na sahāyo. Yo hi attanā madhuraṃ bhuñjati, paresaṃ amadhuraṃ deti, so dānasaṅkhātassa deyyadhammassa dāso hutvā deti. Yo yaṃ attanā bhuñjati, tadeva deti, so sahāyo hutvā deti. Yo pana attanā yena kenaci yāpeti, paresaṃ madhuraṃ deti, so pati jeṭṭhako sāmī hutvā deti, ayaṃ tādisoti attho. Samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānanti ettha samitapāpā samaṇā, bāhitapāpā brāhmaṇā. Kapaṇāti duggatā daliddamanussā. Addhikāti pathāvino. Vaṇibbakāti ye – 『『iṭṭhaṃ dinnaṃ, kantaṃ, manāpaṃ, kālena anavajjaṃ dinnaṃ, dadaṃ cittaṃ pasādeyya, gacchatu bhavaṃ brahmaloka』』ntiādinā nayena dānassa vaṇṇaṃ thomayamānā vicaranti. Yācakāti ye – 『『pasatamattaṃ detha, sarāvamattaṃ dethā』』tiādīni vatvā yācamānā vicaranti. Opānabhūtoti udapānabhūto. Sabbesaṃ sādhāraṇaparibhogo, catumahāpathe khatapokkharaṇī viya hutvāti attho. Sutajātassāti ettha sutameva sutajātaṃ. Atītānāgatapaccuppanne atthe cintetunti ettha – 『『atīte puññassa katattāyeva me ayaṃ sampattī』』ti, evaṃ cintento atītamatthaṃ cintetuṃ paṭibalo nāma hoti. 『『Idāni puññaṃ katvāva anāgate sakkā sampattiṃ pāpuṇitu』』nti cintento anāgatamatthaṃ cintetuṃ paṭibalo nāma hoti. 『『Idaṃ puññakammaṃ nāma sappurisānaṃ āciṇṇaṃ, mayhañca bhogāpi saṃvijjanti, dāyakacittampi atthi; handāhaṃ puññāni karomī』』ti cintento paccuppannamatthaṃ cintetuṃ paṭibalo nāma hotīti veditabbo. Iti imānīti evaṃ yathā vuttāni etāni. Etehi kira aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa dānaṃ sabbadisāhi mahājano upasaṅkamati. 『『Ayaṃ dujjāto kittakaṃ kālaṃ dassati, idāni vippaṭisārī hutvā upacchindissatī』』ti evamādīni cintetvā na koci upasaṅkamitabbaṃ maññati. Tasmā etāni aṭṭhaṅgāni parikkhārā bhavantīti vuttāni.
Catuparikkhārādivaṇṇanā
341.Sujaṃpaggaṇhantānanti mahāyāgapaṭiggaṇhanaṭṭhāne dānakaṭacchuṃ paggaṇhantānaṃ. Imehi catūhīti etehi sujātādīhi. Etesu hi asati – 『『evaṃ dujjātassa saṃvidhānena pavattadānaṃ kittakaṃ kālaṃ pavattissatī』』tiādīni vatvā upasaṅkamitāro na honti. Garahitabbābhāvato pana upasaṅkamantiyeva. Tasmā imānipi parikkhārā bhavantīti vuttāni.
342.Tisso vidhā desesīti tīṇi ṭhapanāni desesi. So kira cintesi – 『『dānaṃ dadamānā nāma tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ aññatarasmiṃ calanti handāhaṃ imaṃ rājānaṃ tesu ṭhānesu paṭhamataraññeva niccalaṃ karomī』』ti. Tenassa tisso vidhā desesīti. So bhoto raññoti idaṃ karaṇatthe sāmivacanaṃ. Bhotā raññāti vā pāṭho. Vippaṭisāro na karaṇīyoti 『『bhogānaṃ vigamahetuko pacchānutāpo na kattabbo, pubbacetanā pana acalā patiṭṭhapetabbā, evañhi dānaṃ mahapphalaṃ hotī』』ti dasseti. Itaresupi dvīsu ṭhānesu eseva nayo. Muñcacetanāpi hi pacchāsamanussaraṇacetanā ca niccalāva kātabbā. Tathā akarontassa dānaṃ na mahapphalaṃ hoti, nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namati, mahāroruvaṃ upapannassa seṭṭhigahapatino viya.
以下是完整直譯: 340.\ "八種特質"是指兩方面都優秀等八種特質。"名聲"是指有權力和能力。"有信仰"是指相信佈施有果報。"樂於佈施"是指勇於佈施。不僅僅是有信仰,而且能夠捨棄的意思。"佈施的主人"是指他作為佈施的主人而佈施,不是奴隸,不是夥伴。如果自己吃美味的,給別人吃不美味的,那就是作為佈施物品的奴隸而佈施。如果自己吃什麼就給別人什麼,那就是作為夥伴而佈施。如果自己隨便吃什麼,給別人美味的,那就是作為主人、長者、主人而佈施,這個人就是這樣的意思。"沙門、婆羅門、貧窮人、旅行者、乞丐和乞討者"中,沙門是指已經平息罪惡的人,婆羅門是指已經排除罪惡的人。貧窮人是指困苦貧窮的人。旅行者是指路人。乞丐是指那些說"佈施是好的、可愛的、令人滿意的、適時的、無過失的,佈施者應該生起歡喜心,愿您去往梵天界"等讚美佈施的話而四處遊走的人。乞討者是指那些說"給一把、給一碗"等乞討而四處遊走的人。"成為水井"是指成為水井。對所有人都是共同使用的,就像在四條大路交叉處挖的蓮花池一樣的意思。"有學問"中,學問就是有學問。"思考過去、未來、現在的意義"中,思考"我過去做了善事才有現在的成就",這樣思考就能思考過去的意義。思考"現在做善事就能在未來獲得成就",這樣思考就能思考未來的意義。思考"這種善行是善人常做的,我也有財富,也有佈施的心;那麼我就做善事吧",這樣思考就能思考現在的意義。"這些"是指如上所說的這些。據說具備這八種特質的人佈施時,大眾會從四面八方來親近。沒有人會想"這個出身低賤的人能佈施多久,現在會後悔而停止"等而不來親近。因此說這八種特質是用具。 四種用具等的解釋 341.\ "舉起勺子"是指在接受大祭祀的地方舉起佈施用的勺子。"這四種"是指這些出身高貴等。如果沒有這些,人們會說"這樣出身低賤的人安排的佈施能持續多久"等而不來親近。但因為沒有可責備的地方,所以人們會來親近。因此說這些也是用具。 342.\ "教導三種方法"是指教導三種安排。據說他這樣想:"進行佈施時,人們會在三個地方中的一個動搖,那麼我要讓這個國王在這些地方一開始就不動搖。"因此對他教導三種方法。"這位國王"是表示工具的所有格。或者讀作"被這位國王"。"不應該後悔"是指"不應該因財富消失而後悔,而應該讓之前的決心保持不動,這樣佈施才會有大果報"。在其他兩個地方也是同樣的道理。放舍的決心和之後回憶的決心也應該保持不動。如果不這樣做,佈施就不會有大果報,也不會傾向於殊勝的享受,就像投生到大叫喚地獄的富商一樣。
343.Dasahākārehīti dasahi kāraṇehi. Tassa kira evaṃ ahosi – sacāyaṃ rājā dussīle disvā – 『『nassati vata me dānaṃ, yassa me evarūpā dussīlā bhuñjantī』』ti sīlavantesupi vippaṭisāraṃ uppādessati, dānaṃ na mahapphalaṃ bhavissati. Vippaṭisāro ca nāma dāyakānaṃ paṭiggāhakatova uppajjati , handassa paṭhamameva taṃ vippaṭisāraṃ vinodemīti. Tasmā dasahākārehi upacchijjituṃ yuttaṃ paṭiggāhakesupi vippaṭisāraṃ vinodesīti. Tesaññeva tenāti tesaññeva tena pāpena aniṭṭho vipāko bhavissati, na aññesanti dasseti. Yajataṃ bhavanti detu bhavaṃ. Sajjatanti vissajjatu. Antaranti abbhantaraṃ.
344.Soḷasahi ākārehi cittaṃ sandassesīti idha brāhmaṇo rañño mahādānānumodanaṃ nāma āraddho. Tattha sandassesīti – 『idaṃ dānaṃ dātā evarūpaṃ sampattiṃ labhatī』ti dassetvā dassetvā kathesi. Samādapesīti tadatthaṃ samādapetvā kathesi. Samuttejesīti vippaṭisāravinodanenassa cittaṃ vodāpesi. Sampahaṃsesīti 『sundaraṃ te kataṃ, mahārāja, dānaṃ dadamānenā』ti thutiṃ katvā kathesi. Vattā dhammato natthīti dhammena samena kāraṇena vattā natthi.
以下是完整直譯: 343.\ "十種方式"是指十種原因。據說他這樣想:"如果這個國王看到不道德的人就想'我的佈施毀了,這樣不道德的人享用我的佈施',對有道德的人也會產生後悔,佈施就不會有大果報。後悔這種情況是從接受者那裡產生的,那麼我先消除他的後悔。"因此他用十種方式消除了對接受者的後悔,這是應該被消除的。"他們自己的"是指他們自己的惡行會帶來不好的果報,不會影響其他人。"請佈施"是指請您佈施。"放棄"是指捨棄。"內心"是指內在。 344.\ "用十六種方式說明心意"是指這裡婆羅門開始讚歎國王的大布施。其中"說明"是指一再地說明"佈施者會得到這樣的成就"。"勸導"是指爲了那個目的而勸導。"鼓舞"是指通過消除後悔而凈化他的心。"使歡喜"是指通過讚美"大王,你佈施做得很好"而說。"沒有人能正當地指責"是指沒有人能用正當合理的理由來指責。
345.Narukkhā chijjiṃsu yūpatthāya na dabbhā lūyiṃsu barihisatthāyāti ye yūpanāmake mahāthambhe ussāpetvā – 『『asukarājā asukāmacco asukabrāhmaṇo evarūpaṃ nāma mahāyāgaṃ yajatī』』ti nāmaṃ likhitvā ṭhapenti. Yāni ca dabbhatiṇāni lāyitvā vanamālāsaṅkhepena yaññasālaṃ parikkhipanti, bhūmiyaṃ vā pattharanti, tepi na rukkhā chijjiṃsu, na dabbhā lūyiṃsu. Kiṃ pana gāvo vā ajādayo vā haññissantīti dasseti. Dāsāti antogehadāsādayo. Pessāti ye pubbameva dhanaṃ gahetvā kammaṃ karonti. Kammakarāti ye bhattavetanaṃ gahetvā karonti. Daṇḍatajjitā nāma daṇḍayaṭṭhimuggarādīni gahetvā – 『『kammaṃ karotha karothā』』ti evaṃ tajjitā. Bhayatajjitā nāma – sace kammaṃ karosi, kusalaṃ. No ce karosi, chindissāma vā bandhissāma vā māressāma vāti evaṃ bhayena tajjitā. Ete pana na daṇḍatajjitā, na bhayatajjitā, na assumukhā rodamānā parikammāni akaṃsu. Atha kho piyasamudācāreneva samudācariyamānā akaṃsu. Na hi tattha dāsaṃ vā dāsāti, pessaṃ vā pessāti, kammakaraṃ vā kammakarāti ālapanti. Yathānāmavaseneva pana piyasamudācārena ālapitvā itthipurisabalavantadubbalānaṃ anurūpameva kammaṃ dassetvā – 『『idañcidañca karothā』』ti vadanti. Tepi attano rucivaseneva karonti. Tena vuttaṃ – 『『ye icchiṃsu, te akaṃsu; ye na icchiṃsu, na te akaṃsu. Yaṃ icchiṃsu, taṃ akaṃsu; yaṃ na icchiṃsu, na taṃ akaṃsū』』ti. Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena ceva so yañño niṭṭhānamagamāsīti rājā kira bahinagarassa catūsu dvāresu antonagarassa ca majjheti pañcasu ṭhānesu mahādānasālāyo kārāpetvā ekekissāya sālāya satasahassaṃ satasahassaṃ katvā divase divase pañcasatasahassāni vissajjetvā sūriyuggamanato paṭṭhāya tassa tassa kālassa anurūpehi sahatthena suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā paṇītehi sappitelādisammisseheva yāgukhajjakabhattabyañjanapānakādīhi mahājanaṃ santappesi. Bhājanāni pūretvā gaṇhitukāmānaṃ tatheva dāpesi. Sāyaṇhasamaye pana vatthagandhamālādīhi sampūjesi. Sappiādīnaṃ pana mahācāṭiyo pūrāpetvā – 『『yo yaṃ paribhuñjitukāmo, so taṃ paribhuñjatū』』ti anekasatesu ṭhānesu ṭhapāpesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – 『『sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena ceva so yañño niṭṭhānamagamāsī』』ti.
346.Pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāyāti bahuṃ dhanaṃ gahetvā. Te kira cintesuṃ – 『『ayaṃ rājā sappitelādīni janapadato anāharāpetvā attano santakameva nīharitvā mahādānaṃ deti. Amhehi pana 『rājā na kiñci āharāpetī』ti na yuttaṃ tuṇhī bhavituṃ. Na hi rañño ghare dhanaṃ akkhayadhammameva, amhesu ca adentesu ko añño rañño dassati, handassa dhanaṃ upasaṃharāmā』』ti te gāmabhāgena ca nigamabhāgena ca nagarabhāgena ca sāpateyyaṃ saṃharitvā sakaṭāni pūretvā rañño upahariṃsu. Taṃ sandhāya – 『『pahūtaṃ sāpateyya』』ntiādimāha.
347.Puratthimenayaññavāṭassāti puratthimato nagaradvāre dānasālāya puratthimabhāge. Yathā puratthimadisato āgacchantā khattiyānaṃ dānasālāya yāguṃ pivitvā rañño dānasālāya bhuñjitvā nagaraṃ pavisanti. Evarūpe ṭhāne paṭṭhapesuṃ. Dakkhiṇena yaññavāṭassāti dakkhiṇato nagaradvāre dānasālāya vuttanayeneva dakkhiṇabhāge paṭṭhapesuṃ. Pacchimuttaresupi eseva nayo.
以下是完整直譯: 345.\ "樹木被砍伐"是指因十種原因而被砍伐。因為他這樣想:如果這個國王看到不道德的人,就會想「我的佈施毀了,那些不道德的人享用我的佈施」,對有道德的人也會產生後悔,佈施就不會有大果報。後悔這種情況是從接受者那裡產生的,因此我首先要消除他的後悔。"因此用十種方式消除接受者的後悔。"他們自己的"是指他們自己的惡行會帶來不好的果報,不會影響其他人。"請佈施"是指請您佈施。"放棄"是指捨棄。"內心"是指內在。 346.\ "帶著豐盛的財富"是指帶著大量財富。他們想:「這個國王從鄉村帶來香料等物品,自己只拿出自己所儲存的進行大布施。我們不應該默默無聞地待在這裡,國王不會給我們任何東西。」因此,他們從村莊、城鎮和城市收集財富,裝滿車子,送給國王。對此說:「帶著豐盛的財富。」 347.\ "從東邊的佈施門"是指在東邊城市門口的佈施大廳。當從東邊來的剎帝利們在佈施大廳喝粥后,進城。在這樣的地方設定佈施大廳。至於「從南邊的佈施門」,就是在南邊城市門口的佈施大廳,按照同樣的方式設定在南邊。至於西邊和北邊也是同樣的道理。
348.Aho yañño, aho yaññasampadāti brāhmaṇā sappiādīhi niṭṭhānagamanaṃ sutvā – 『『yaṃ loke madhuraṃ, tadeva samaṇo gotamo katheti, handassa yaññaṃ pasaṃsāmā』』ti tuṭṭhacittā pasaṃsamānā evamāhaṃsu. Tuṇhībhūtova nisinno hotīti upari vattabbamatthaṃ cintayamāno nissaddova nisinno hoti. Abhijānāti pana bhavaṃ gotamoti idaṃ brāhmaṇo parihārena pucchanto āha. Itarathā hi – 『『kiṃ pana tvaṃ, bho gotama, tadā rājā ahosi, udāhu purohito brāhmaṇo』』ti evaṃ ujukameva pucchayamāno agāravo viya hoti.
Niccadānaanukulayaññavaṇṇanā
以下是完整直譯: 348.\ "啊,多麼好的祭祀,啊,多麼完美的祭祀"是婆羅門們聽說用酥油等完成後,高興地想:"沙門喬達摩說的正是世間最甜美的,那麼我們來讚美他的祭祀吧",於是歡喜地讚美說這樣的話。"默默地坐著"是指思考著接下來要說的內容,靜靜地坐著。"尊敬的喬達摩先生是否記得"是婆羅門以委婉的方式提問。否則,如果直接問"喬達摩先生,你當時是國王還是祭司婆羅門?",這樣直接提問就顯得不夠尊敬。 常施與適當祭祀的解釋 provided by EasyChat
349.Atthi pana, bho gotamāti – idaṃ brāhmaṇo 『『sakalajambudīpavāsīnaṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya dānaṃ nāma dātuṃ garukaṃ sakalajanapado ca attano kammāni akaronto nassissati, atthi nu kho amhākampi imamhā yaññā añño yañño appasamārambhataro ceva mahapphalataro cā』』ti etamatthaṃ pucchanto āha. Niccadānānīti dhuvadānāni niccabhattāni. Anukulayaññānīti – 『『amhākaṃ pitupitāmahādīhi pavattitānī』』ti katvā pacchā duggatapurisehipi vaṃsaparamparāya pavattetabbāni yāgāni, evarūpāni kira sīlavante uddissa nibaddhadānāni tasmiṃ kule daliddāpi na upacchindanti.
Tatridaṃvatthu – anāthapiṇḍikassa kira ghare pañca niccabhattasatāni dīyiṃsu. Dantamayasalākāni pañcasatāni ahesuṃ. Atha taṃ kulaṃ anukkamena dāliddiyena abhibhūtaṃ, ekā tasmiṃ kule dārikā ekasalākato uddhaṃ dātuṃ nāsakkhi. Sāpi pacchā setavāhanarajjaṃ gantvā khalaṃ sodhetvā laddhadhaññena taṃ salākaṃ adāsi. Eko thero rañño ārocesi. Rājā taṃ ānetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā tato paṭṭhāya puna pañcapi salākabhattasatāni pavattesi.
Daṇḍappahārāti – 『『paṭipāṭiyā tiṭṭhatha tiṭṭhathā』』ti ujuṃ gantvā gaṇhatha gaṇhathāti ca ādīni vatvā dīyamānā daṇḍappahārāpi galaggāhāpi dissanti. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, hetu…pe… mahānisaṃsatarañcāti. Ettha yasmā mahāyaññe viya imasmiṃ salākabhatte na bahūhi veyyāvaccakarehi vā upakaraṇehi vā attho atthi, tasmā etaṃ appaṭṭhataraṃ. Yasmā cettha na bahūnaṃ kammacchedavasena pīḷāsaṅkhāto samārambho atthi, tasmā appasamārambhataraṃ. Yasmā cetaṃ saṅghassa yiṭṭhaṃ pariccattaṃ, tasmā yaññanti vuttaṃ, yasmā pana chaḷaṅgasamannāgatāya dakkhiṇāya mahāsamudde udakasseva na sukaraṃ puññābhisandassa pamāṇaṃ kātuṃ, idañca tathāvidhaṃ. Tasmā taṃ mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti veditabbaṃ. Idaṃ sutvā brāhmaṇo cintesi – idampi niccabhattaṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya dadato divase divase ekassa kammaṃ nassati. Navanavo ussāho ca janetabbo hoti, atthi nu kho itopi añño yañño appaṭṭhataro ca appasamārambhataro cāti. Tasmā 『『atthi pana, bho gotamā』』tiādimāha. Tattha yasmā salākabhatte kiccapariyosānaṃ natthi, ekena uṭṭhāya samuṭṭhāya aññaṃ kammaṃ akatvā saṃvidhātabbameva. Vihāradāne pana kiccapariyosānaṃ atthi. Paṇṇasālaṃ vā hi kāretuṃ koṭidhanaṃ vissajjetvā mahāvihāraṃ vā, ekavāraṃ dhanapariccāgaṃ katvā kāritaṃ sattaṭṭhavassānipi vassasatampi vassasahassampi gacchatiyeva. Kevalaṃ jiṇṇapatitaṭṭhāne paṭisaṅkharaṇamattameva kātabbaṃ hoti. Tasmā idaṃ vihāradānaṃ salākabhattato appaṭṭhataraṃ appasamārambhatarañca hoti. Yasmā panettha suttantapariyāyena yāvadeva sītassa paṭighātāyāti ādayo navānisaṃsā vuttā, khandhakapariyāyena.
『『Sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti, tato vāḷamigāni ca;
Siriṃsape ca makase ca, sisire cāpi vuṭṭhiyo.
Tato vātātapo ghoro, sañjāto paṭihaññati;
Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassituṃ.
Vihāradānaṃ saṅghassa, aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ;
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute.
Tasmā annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;
Dadeya ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
以下是完整直譯: 349.\ "那麼,尊敬的喬達摩,"是指婆羅門說:「爲了讓整個香木島的居民站起來、行動起來進行佈施,整個地方如果不做自己的事情就會消失,難道我們也有其他的祭祀嗎?其他的祭祀是否更少行動而更有果報?」他這樣詢問。常施是指穩定的佈施,恒常的食物。適當的祭祀是指「由我們的父祖所行的」,即使是對窮人也應根據家族傳統進行的祭祀,這樣的佈施即使在貧困的家庭中也不會中斷。 在此有一個故事:安那陀皮尼卡的家中有五百份常食。牙制的器皿有五百個。後來這個家庭逐漸被貧困所壓倒,其中一個家庭的女孩無法從一個器皿中得到食物。她隨後前往白馬王國,清理后得到了糧食並把這個器皿交給了他。有一位長老向國王報告。國王把她帶來,安置在王后的最高位置。從那時起,她又進行了五百份器皿的佈施。 「被懲罰者」是指「按照規矩站著,站著就好」,直接走過去抓住,抓住時可以看到施加懲罰的人和被抓住的人。這就是原因,婆羅門……大果報。因為在這個佈施中,像大祭祀一樣,這個器皿的佈施沒有許多的服務者或工具,所以這是很少的。因為這裡沒有許多的工作限制,因此被稱為少行動。因為這是為僧團所設立的,所以被稱為祭祀;而因為在六種因素的支援下,南方的大海如同水流一般,行善的果報的標準難以設定,因此這是如此。這就是為什麼被稱為大果報和大果報的原因。聽到這些,婆羅門思考道:「即使是常食,站起來、行動起來佈施,每天的一個工作也不會消失。新的動力也會產生,難道這裡也有其他的祭祀,少行動且果報少的嗎?」所以他問:「那麼,尊敬的喬達摩。」在這裡,由於器皿的佈施沒有工作完成的結果,所以必須採取行動而沒有其他的工作。而在寺廟的佈施中則是有工作完成的結果。因為即使是建造一個大寺廟,也必須花費大量財富,進行一次性的財富支出,甚至可能持續七十年、百年、千年。只需在老舊的地方進行簡單的修繕。因此,寺廟的佈施比器皿的佈施要少且少行動。 在這裡根據經典的說法,有以下九個果報被提到: 「寒冷和炎熱相互對抗,野獸和蜜蜂也如此;在寒冷中也有生長。隨後強烈的風和陽光,產生了強烈的抵抗;爲了安住在安樂的地方,沉思和觀察。 寺廟的佈施是最好的,佛陀所稱讚的;因此,聰明的施主,明白自己的利益;在寺廟中建造美麗的居所,安住於此,博學多聞。 因此,食物和飲料,衣物和住所;應當給予正直之人,心中清凈。
Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;
Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo』』ti. (cūḷava. 295);
Sattarasānisaṃsā vuttā. Tasmā etaṃ salākabhattato mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti veditabbaṃ. Saṅghassa pana pariccattattāva yaññoti vuccati. Idampi sutvā brāhmaṇo cintesi – 『『dhanapariccāgaṃ katvā vihāradānaṃ nāma dukkaraṃ, attano santakā hi kākaṇikāpi parassa duppariccajā, handāhaṃ itopi appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca yaññaṃ pucchāmī』』ti. Tato taṃ pucchanto – 『『atthi pana bho』』tiādimāha.
350-351. Tattha yasmā sakiṃ pariccattepi vihāre punappunaṃ chādanakhaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇādivasena kiccaṃ atthiyeva, saraṇaṃ pana ekabhikkhussa vā santike saṅghassa vā gaṇassa vā sakiṃ gahitaṃ gahitameva hoti, natthi tassa punappunaṃ kattabbatā, tasmā taṃ vihāradānato appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca hoti. Yasmā ca saraṇagamanaṃ nāma tiṇṇaṃ ratanānaṃ jīvitapariccāgamayaṃ puññakammaṃ saggasampattiṃ deti, tasmā mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti veditabbaṃ. Tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ jīvitapariccāgavasena yaññoti vuccati.
以下是完整直譯: 「他們為他講授法,消除一切痛苦;他所講的法,能使人涅槃,無漏。」(小品經 295) 十七種果報被提到。因此,這個器皿的佈施被認為是更有果報和更有利益的。因為是為僧團所設立,所以被稱為祭祀。聽到這些,婆羅門思考道:「捨棄財富進行寺廟佈施是困難的,自己的財富即使是小部分也難以捨棄,因此我想問這裡是否還有其他較少果報和較少行動的祭祀。」於是他問道:「那麼,尊敬的喬達摩。」 350-351.\ 在那裡,由於即使在寺廟中,進行再次覆蓋、修繕等工作也是有必要的,而避難所對於一個僧人或僧團的集合而言,所依賴的都是已經被接受的,因此沒有再次的工作必要,因此寺廟的佈施被認為是較少果報和較少行動的。同時,因為避難所的進入是與三寶的生命相關的善業,給予天界的財富,因此被認為是更有果報和更有利益的。至於三寶的生命相關的祭祀被稱為祭祀。
- Idaṃ sutvā brāhmaṇo cintesi – 『『attano jīvitaṃ nāma parassa pariccajituṃ dukkaraṃ, atthi nu kho itopi appaṭṭhataro yañño』』ti tato taṃ pucchanto puna 『『atthi pana, bho gotamā』』tiādimāha. Tattha pāṇātipātā veramaṇītiādīsu veramaṇī nāma virati. Sā tividhā hoti – sampattavirati, samādānavirati setughātaviratīti. Tattha yo sikkhāpadāni agahetvāpi kevalaṃ attano jātigottakulāpadesādīni anussaritvā – 『『na me idaṃ patirūpa』』nti pāṇātipātādīni na karoti, sampattavatthuṃ pariharati. Tato ārakā viramati. Tassa sā virati sampattaviratīti veditabbā.
『『Ajjatagge jīvitahetupi pāṇaṃ na hanāmī』』ti vā 『『pāṇātipātā viramāmī』』ti vā 『『veramaṇiṃ samādiyāmī』』ti vā evaṃ sikkhāpadāni gaṇhantassa pana virati samādānaviratīti veditabbā.
Ariyasāvakānaṃ pana maggasampayuttā virati setughātavirati nāma. Tattha purimā dve viratiyo yaṃ voropanādivasena vītikkamitabbaṃ jīvitindriyādivatthu, taṃ ārammaṇaṃ katvā pavattanti. Pacchimā nibbānārammaṇāva. Ettha ca yo pañca sikkhāpadāni ekato gaṇhati, tassa ekasmiṃ bhinne sabbāni bhinnāni honti. Yo ekekaṃ gaṇhati, so yaṃ vītikkamati, tadeva bhijjati. Setughātaviratiyā pana bhedo nāma natthi, bhavantarepi hi ariyasāvako jīvitahetupi neva pāṇaṃ hanati na suraṃ pivati. Sacepissa surañca khīrañca missetvā mukhe pakkhipanti, khīrameva pavisati, na surā. Yathā kiṃ? Koñcasakuṇānaṃ khīramissake udake khīrameva pavisati? Na udakaṃ. Idaṃ yonisiddhanti ce, idaṃ dhammatāsiddhanti ca veditabbaṃ. Yasmā pana saraṇagamane diṭṭhiujukakaraṇaṃ nāma bhāriyaṃ. Sikkhāpadasamādāne pana viratimattakameva. Tasmā etaṃ yathā vā tathā vā gaṇhantassāpi sādhukaṃ gaṇhantassāpi appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca. Pañcasīlasadisassa pana dānassa abhāvato ettha mahapphalatā mahānisaṃsatā ca veditabbā. Vuttañhetaṃ –
『『Pañcimāni , bhikkhave, dānāni mahādānāni aggaññāni rattaññāni vaṃsaññāni porāṇāni asaṃkiṇṇāni asaṃkiṇṇapubbāni na saṅkiyanti na saṅkiyissanti appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Pāṇātipātā paṭivirato, bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ deti, averaṃ deti abyāpajjhaṃ deti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā averaṃ datvā abyāpajjhaṃ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ dānaṃ mahādānaṃ…pe… viññūhīti.
Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako adinnādānaṃ pahāya…pe… kāmesumicchācāraṃ pahāya…pe… musāvādaṃ pahāya…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya…pe… imāni kho, bhikkhave, pañca dānāni mahādānāni aggaññāni…pe… viññūhī』』ti (a. ni. 8.39).
Idañca pana sīlapañcakaṃ – 『『attasinehañca jīvitasinehañca pariccajitvā rakkhissāmī』』ti samādinnatāya yaññoti vuccati. Tattha kiñcāpi pañcasīlato saraṇagamanameva jeṭṭhakaṃ, idaṃ pana saraṇagamaneyeva patiṭṭhāya rakkhitasīlavasena mahapphalanti vuttaṃ.
以下是完整直譯: 352.\ 聽到這些,婆羅門想:"捨棄自己的生命給他人是困難的,是否還有比這更少的祭祀?"於是他再次問道:"尊敬的喬達摩,是否還有?"其中"遠離殺生"等,遠離是指戒除。它有三種:自然遠離、受持遠離和斷橋遠離。其中,即使沒有受持學處,僅僅回憶自己的種姓、家族、傳統等,想"這對我不合適",而不做殺生等行為,遠離遇到的對象。他遠離那些。他的遠離應被理解為自然遠離。 "從今天起,即使爲了生命也不殺生"或"我遠離殺生"或"我受持遠離",這樣受持學處的遠離應被理解為受持遠離。 聖弟子與道相應的遠離稱為斷橋遠離。其中前兩種遠離以應該通過殺害等方式違犯的生命等對像為所緣而生起。最後一種以涅槃為所緣。這裡,如果一次性受持五戒,破一條就全破。如果一條一條受持,只破所違犯的那一條。但斷橋遠離是不會破的,即使在來世,聖弟子也不會爲了生命而殺生或飲酒。即使有人把酒和牛奶混合放入他口中,只有牛奶會進入,酒不會進入。就像什麼?鶴鳥在混有牛奶的水中只吸收牛奶而不吸收水一樣。如果說這是由於種性,那麼這應被理解為法性。由於皈依時端正見解是困難的,而受持學處只是遠離而已。因此,無論如何受持,或善加受持,都是較少果報和較少行動的。由於沒有與五戒相似的佈施,所以這裡應該理解為大果報和大利益。因為這樣說: "比丘們,這五種佈施是大布施,最上的、古老的、傳統的、純粹的、以前純粹的,現在不被懷疑、將來不被懷疑,不被智者沙門婆羅門所責難。哪五種?在此,比丘們,聖弟子捨棄殺生,遠離殺生。比丘們,遠離殺生的聖弟子給予無量眾生 畏、無怨、無害。給予無量眾生無畏、無怨、無害后,他就得到無量的無畏、無怨、無害。比丘們,這是第一種佈施,是大布施……智者所不責難的。 再者,比丘們,聖弟子捨棄不與取……邪淫……妄語……飲酒放逸處……比丘們,這五種佈施是大布施,最上的……智者所不責難的。" 這五戒因為"捨棄對自己的愛和對生命的愛而守護"而受持,所以稱為祭祀。其中,雖然五戒中皈依是最重要的,但這裡說的是在皈依的基礎上守護戒律,所以是大果報。
- Idampi sutvā brāhmaṇo cintesi – 『『pañcasīlaṃ nāma rakkhituṃ garukaṃ, atthi nu kho aññaṃ kiñci īdisameva hutvā ito appaṭṭhatarañca mahapphalatarañcā』』ti. Tato taṃ pucchanto punapi – 『『atthi pana, bho gotamā』』tiādimāha. Athassa bhagavā tividhasīlapāripūriyaṃ ṭhitassa paṭhamajjhānādīnaṃ yaññānaṃ appaṭṭhatarañca mahapphalatarañca dassetukāmo buddhuppādato paṭṭhāya desanaṃ ārabhanto 『『idha brāhmaṇā』』tiādimāha. Tattha yasmā heṭṭhā vuttehi guṇehi samannāgato paṭhamaṃ jhānaṃ, paṭhamajjhānādīsu ṭhito dutiyajjhānādīni nibbattento na kilamati, tasmā tāni appaṭṭhāni appasamārambhāni. Yasmā panettha paṭhamajjhānaṃ ekaṃ kappaṃ brahmaloke āyuṃ deti. Dutiyaṃ aṭṭhakappe. Tatiyaṃ catusaṭṭhikappe. Catutthaṃ pañcakappasatāni. Tadeva ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvitaṃ vīsati, cattālīsaṃ, saṭṭhi, caturāsīti ca kappasahassāni āyuṃ deti; tasmā mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañca. Nīvaraṇādīnaṃ pana paccanīkānaṃ dhammānaṃ pariccattattā taṃ yaññanti veditabbaṃ.
Vipassanāñāṇampi yasmā catutthajjhānapariyosānesu guṇesu patiṭṭhāya nibbattento na kilamati, tasmā appaṭṭhaṃ appasamārambhaṃ; vipassanāsukhasadisassa pana sukhassa abhāvā mahapphalaṃ. Paccanīkakilesapariccāgato yaññoti. Manomayiddhipi yasmā vipassanāñāṇe patiṭṭhāya nibbattento na kilamati, tasmā appaṭṭhā appasamārambhā; attano sadisarūpanimmānasamatthatāya mahapphalā. Attano paccanīkakilesapariccāgato yañño. Iddhividhañāṇādīnipi yasmā manomayañāṇādīsu patiṭṭhāya nibbattento na kilamati, tasmā appaṭṭhāni appasamārambhāni, attano attano paccanīkakilesappahānato yañño. Iddhividhaṃ panettha nānāvidhavikubbanadassanasamatthatāya. Dibbasotaṃ devamanussānaṃ saddasavanasamatthatāya; cetopariyañāṇaṃ paresaṃ soḷasavidhacittajānanasamatthatāya; pubbenivāsānussatiñāṇaṃ icchiticchitaṭṭhānasamanussaraṇasamatthatāya; dibbacakkhu icchiticchitarūpadassanasamatthatāya; āsavakkhayañāṇaṃ atipaṇītalokuttaramaggasukhanipphādanasamatthatāya mahapphalanti veditabbaṃ. Yasmā pana arahattato visiṭṭhataro añño yañño nāma natthi, tasmā arahattanikūṭeneva desanaṃ samāpento – 『『ayampi kho, brāhmaṇā』』tiādimāha.
Kūṭadantaupāsakattapaṭivedanāvaṇṇanā
354-
353.\ 聽到這些,婆羅門思考道:「五戒確實難以守護,難道還有其他類似的、果報更少的、更有利益的嗎?」於是他再次問道:「那麼,尊敬的喬達摩,是否還有?」這時,佛陀爲了顯示三種戒律的圓滿、以及初禪等祭祀的果報較少和利益較多,從佛的誕生開始就開始講法:「在這裡,婆羅門……」等。因為在前面提到的品質中,初禪是具備的,處於初禪等中而生起第二禪等時不會疲憊,所以它們是果報較少、行動較少的。因為這裡的初禪能給天界的壽命一劫,第二禪給八劫,第三禪給六十劫,第四禪給五百劫。由此,依靠空無邊處等的定境所生起的,能給二十、四十、六十、八十等千劫的壽命;因此這是更有果報和更有利益的。由於對煩惱等的放棄,這些祭祀應被理解為。 由於觀智在第四禪的果報中,依靠品質而生起而不會疲憊,因此是果報較少、行動較少的;而由於觀的快樂的缺乏則是更有果報的。由於對煩惱的放棄而生起的祭祀。由於心通也在觀智中,依靠品質而生起而不會疲憊,因此是果報較少、行動較少的;而因其自身的相似性而更有果報。由於對煩惱的放棄而生起的祭祀。由於神通等,依靠心通等而生起而不會疲憊,因此是果報較少、行動較少的;而因其自身的煩惱的放棄而生起的祭祀。神通在這裡是由於多種不同的變化的顯現能力。天耳是對天人和人類聲音的聽聞能力;心知是對他人心的十六種心理狀態的瞭解能力;前生回憶是對想要的地方的記憶能力;天眼是對想要的形象的觀察能力;斷除流轉的智慧是對超越世間的快樂的產生能力,因此應被理解為更有果報。因為除了阿羅漢之外沒有更高的祭祀,因此在總結時說:「這確實是,婆羅門……」等。 354.\
358.Evaṃvutteti evaṃ bhagavatā vutte desanāya pasīditvā saraṇaṃ gantukāmo kūṭadanto brāhmaṇo – 『etaṃ abhikkantaṃ bho, gotamā』tiādikaṃ vacanaṃ avoca. Upavāyatūti upagantvā sarīradarathaṃ nibbāpento tanusītalo vāto vāyatūti. Idañca pana vatvā brāhmaṇo purisaṃ pesesi – 『『gaccha, tāta, yaññavāṭaṃ pavisitvā sabbe te pāṇayo bandhanā mocehī』』ti. So 『『sādhū』』ti paṭissuṇitvā tathā katvā āgantvā 『『muttā bho, te pāṇayo』』ti ārocesi. Yāva brāhmaṇo taṃ pavattiṃ na suṇi, na tāva bhagavā dhammaṃ desesi. Kasmā? 『『Brāhmaṇassa citte ākulabhāvo atthī』』ti. Sutvā panassa 『『bahū vata me pāṇā mocitā』』ti cittacāro vippasīdati. Bhagavā tassa vippasannamanataṃ ñatvā dhammadesanaṃ ārabhi. Taṃ sandhāya – 『『atha kho bhagavā』』tiādi vuttaṃ. Puna 『kallacitta』ntiādi ānupubbikathānubhāvena vikkhambhitanīvaraṇataṃ sandhāya vuttaṃ. Sesaṃ uttānatthamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Kūṭadantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Mahālisuttavaṇṇanā
Brāhmaṇadūtavatthuvaṇṇanā
359.Evaṃme sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyanti mahālisuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Vesāliyanti punappunaṃ visālabhāvūpagamanato vesālīti laddhanāmake nagare. Mahāvaneti bahinagare himavantena saddhiṃ ekābaddhaṃ hutvā ṭhitaṃ sayaṃ jātavanaṃ atthi, yaṃ mahantabhāveneva mahāvananti vuccati, tasmiṃ mahāvane. Kūṭāgārasālāyanti tasmiṃ vanasaṇḍe saṅghārāmaṃ patiṭṭhapesuṃ. Tattha kaṇṇikaṃ yojetvā thambhānaṃ upari kūṭāgārasālāsaṅkhepena devavimānasadisaṃ pāsādaṃ akaṃsu, taṃ upādāya sakalopi saṅghārāmo 『『kūṭāgārasālā』』ti paññāyittha. Bhagavā taṃ vesāliṃ upanissāya tasmiṃ saṅghārāme viharati. Tena vuttaṃ – 『『vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāya』』nti. Kosalakāti kosalaraṭṭhavāsino. Māgadhakāti magadharaṭṭhavāsino. Karaṇīyenāti avassaṃ kattabbakammena. Yañhi akātumpi vaṭṭati, taṃ kiccanti vuccati, yaṃ avassaṃ kātabbameva, taṃ karaṇīyaṃ nāma.
360.Paṭisallīno bhagavāti nānārammaṇacārato paṭikkamma sallīno nilīno, ekībhāvaṃ upagamma ekattārammaṇe jhānaratiṃ anubhavatīti attho. Tatthevāti tasmiññeva vihāre. Ekamantanti tasmā ṭhānā apakkamma tāsu tāsu rukkhacchāyāsu nisīdiṃsu.
Oṭṭhaddhalicchavīvatthuvaṇṇanā
361.Oṭṭhaddhoti addhoṭṭhatāya evaṃladdhanāmo. Mahatiyā licchavīparisāyāti purebhattaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā bhagavato santike uposathaṅgāni adhiṭṭhahitvā gandhamālādīni gāhāpetvā ugghosanāya mahatiṃ licchavirājaparisaṃ sannipātāpetvā tāya nīlapītādivaṇṇavatthābharaṇavilepanapaṭimaṇḍitāya tāvatiṃsaparisasappaṭibhāgāya mahatiyā licchaviparisāya saddhiṃ upasaṅkami. Akālo kho mahālīti tassa oṭṭhaddhassa mahālīti mūlanāmaṃ, tena mūlanāmamattena naṃ thero mahālīti ālapati. Ekamantaṃ nisīdīti patirūpāsu rukkhacchāyāsu tāya licchaviparisāya saddhiṃ ratanattayassa vaṇṇaṃ kathayanto nisīdi.
358.\ 如此說來,婆羅門在佛陀說完后,因對教義感到歡喜,想要皈依,便說:「這真是美妙,尊敬的喬達摩。」他走近佛陀,想要讓身體的車子平穩,感受微涼的風。因此,他對一個人說:「去吧,孩子,進入祭壇,解放所有的生命。」那人聽到后,答應了,按照指示去做,回來報告:「尊敬的,所有的生命都解放了。」直到婆羅門沒有聽到這個訊息,佛陀才開始講法。為什麼呢?因為「婆羅門的心中有紛亂。」但聽到他心中想:「我的生命被解放了很多。」心情平靜后,佛陀知道他的心情平靜,於是開始講法。對此說:「那時,佛陀……」等。再者,提到「善心」時,是指因漸進的講法而解脫煩惱的狀態。其餘的內容可參考前文。 這段內容出自《善生經》長部經的註釋。 庫達丹塔經的註釋已結束。 6. 大利經的註釋 婆羅門使者的背景 359.\ 我聽到這樣——有一次,佛陀在維薩利,講述大利經。在那裡,有一個不尋常的地方的描述。維薩利是因為反覆到達寬廣的地方而得名的城市。大森林是指在外面的城市中,與喜馬拉雅山相連的一個地方,因其巨大而被稱為大森林。在這個大森林中,有一個稱為「自生園」的地方,因其巨大而被稱為大森林。在這個地方,僧團建立了一個名為「庫塔伽拉」的僧舍。在那裡,結合耳朵的柱子,上面建造了一個像天上的寶閣一樣的樓閣,因此整個僧舍被稱為「庫塔伽拉」。佛陀在維薩利的這個僧舍中住著。因此說:「他住在維薩利的大森林中的庫塔伽拉。」科薩拉是指居住在科薩拉國的人。摩揭陀是指居住在摩揭陀國的人。必須做的,是指必須要做的事情。任何事情如果不做,也會有責任,這稱為「義務」,而必須要做的事情則稱為「必須做」。 360.\ 「佛陀獨自入定」是指他從各種對像中抽離,沉浸在單一的對象中,享受禪定的樂趣。就在那個地方,指的是他在那個地方。偏坐是指他離開那個地方,坐在樹蔭下的地方。 361.\ 「偏坐」是指因偏離而得名。由於在大規模的Licchavi聚會中,早晨在佛陀的面前給予僧團供養后,設定了佛陀的安居日,準備香花等,聚集了大量的Licchavi王族,帶著盛大的聲音,聚集在一起。由於沒有時機,所以被稱為「偉大的Licchavi」,因此長老稱他為「偉大的Licchavi」。他坐在樹蔭下,講述關於三寶的美德。
362.Sīho samaṇuddesoti āyasmato nāgitassa bhāgineyyo sattavassakāle pabbajitvā sāsane yuttapayutto 『『sīho』』ti evaṃnāmako sāmaṇero, so kira taṃ mahāparisaṃ disvā – 『『ayaṃ parisā mahatī, sakalaṃ vihāraṃ pūretvā nisinnā, addhā bhagavā ajja imissā parisāya mahantena ussāhena dhammaṃ desessati, yaṃnūnāhaṃ upajjhāyassācikkhitvā bhagavato mahāparisāya sannipatitabhāvaṃ ārocāpeyya』』nti cintetvā yenāyasmā nāgito tenupasaṅkami. Bhante kassapāti theraṃ gottena ālapati. Esā janatāti eso janasamūho.
Tvaññeva bhagavato ārocehīti sīho kira bhagavato vissāsiko, ayañhi thero thūlasarīro, tenassa sarīragarutāya uṭṭhānanisajjādīsu ālasiyabhāvo īsakaṃ appahīno viya hoti. Athāyaṃ sāmaṇero bhagavato kālena kālaṃ vattaṃ karoti. Tena naṃ thero 『『tvampi dasabalassa vissāsiko』』ti vatvā gaccha tvaññevārocehīti āha. Vihārapacchāyāyanti vihārachāyāyaṃ, kūṭāgāramahāgehacchāyāya pharitokāseti attho. Sā kira kūṭāgārasālā dakkhiṇuttarato dīghā pācīnamukhā, tenassā purato mahatī chāyā patthaṭā hoti, sīho tattha bhagavato āsanaṃ paññapesi.
- Atha kho bhagavā dvārantarehi ceva vātapānantarehi ca nikkhamitvā vidhāvantāhi vippharantīhi chabbaṇṇāhi buddharasmīhi saṃsūcitanikkhamano valāhakantarato puṇṇacando viya kūṭāgārasālato nikkhamitvā paññattavarabuddhāsane nisīdi. Tena vuttaṃ – 『『atha kho bhagavā vihārā nikkhamma vihārapacchāyāya paññatte āsane nisīdī』』ti.
364-365.Purimāni, bhante, divasāni purimatarānīti ettha hiyyo divasaṃ purimaṃ nāma, tato paraṃ purimataraṃ. Tato paṭṭhāya pana sabbāni purimāni ceva purimatarāni ca honti. Yadaggeti mūladivasato paṭṭhāya yaṃ divasaṃ aggaṃ parakoṭiṃ katvā viharāmīti attho, yāva vihāsinti vuttaṃ hoti. Idāni tassa parimāṇaṃ dassento 『『naciraṃ tīṇi vassānī』』ti āha. Atha vā yadaggeti yaṃ divasaṃ aggaṃ katvā naciraṃ tīṇi vassāni viharāmītipi attho . Yaṃ divasaṃ ādiṃ katvā naciraṃ vihāsiṃ tīṇiyeva vassānīti vuttaṃ hoti. Ayaṃ kira bhagavato pattacīvaraṃ gaṇhanto tīṇi saṃvaccharāni bhagavantaṃ upaṭṭhāsi, taṃ sandhāya evaṃ vadati. Piyarūpānīti piyajātikāni sātajātikāni. Kāmūpasaṃhitānīti kāmassādayuttāni. Rajanīyānīti rāgajanakāni. No ca kho dibbāni saddānīti kasmā sunakkhatto tāni na suṇāti? So kira bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dibbacakkhuparikammaṃ yāci, tassa bhagavā ācikkhi, so yathānusiṭṭhaṃ paṭipanno dibbacakkhuṃ uppādetvā devatānaṃ rūpāni disvā cintesi 『『imasmiṃ sarīrasaṇṭhāne saddena madhurena bhavitabbaṃ, kathaṃ nu kho naṃ suṇeyya』』nti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dibbasotaparikammaṃ pucchi. Ayañca atīte ekaṃ sīlavantaṃ bhikkhuṃ kaṇṇasakkhaliyaṃ paharitvā badhiramakāsi. Tasmā parikammaṃ karontopi abhabbo dibbasotādhigamāya. Tenassa na bhagavā parikammaṃ kathesi. So ettāvatā bhagavati āghātaṃ bandhitvā cintesi – 『『addhā samaṇassa gotamassa evaṃ hoti – 『ahampi khattiyo ayampi khattiyo, sacassa ñāṇaṃ vaḍḍhissati, ayampi sabbaññū bhavissatī』ti usūyāya mayhaṃ na kathesī』』ti. So anukkamena gihibhāvaṃ patvā tamatthaṃ mahālilicchavino kathento evamāha.
366-
362.\ 「獅子是出家人的稱號」,這是尊者Nāgita的兄弟,在七歲時出家,依止佛法的沙彌,他見到那個大群體,心想:「這個群體很龐大,坐滿了整個僧院,佛今天一定會以巨大的精力為這個群體講法,我不如去告訴我的老師,讓他知道佛陀的大群體聚集的情況。」於是他走向尊者Nāgita,稱呼他為「尊者卡薩帕」。「這是人群」,他指的是這個人群。 「你也要告訴佛陀」,獅子顯然是佛陀的信任者,因為這位尊者身材魁梧,因此在他身體的重力作用下,起立、坐下等動作都有些懶散。於是這位沙彌時常向佛陀彙報。因此,尊者對他說:「你也是十力者的信任者」,然後說:「你要告訴佛陀。」在僧院的陰影下,指的是在僧院的庇護下,意指在大殿的陰影中。因為這個庫塔伽拉的樓閣從南到北都很長,所以在它的前面有一個巨大的陰影,獅子在那兒為佛陀準備了座位。 363.\ 此時,佛陀從門口和風口走出,像六種色彩的佛光一樣,像滿月般從庫塔伽拉走出,坐在設定好的佛座上。因此說:「於是,佛陀離開僧院,坐在設定的座位上。」 364-365.\ 「以前的日子,尊者,早於今天的日子」,這裡的「早於」是指早於今天的過去日子,之後的日子則是更早的日子。從那時起,所有的日子都是早於今天的和更早的。至於「在那個日子」,是指從根本的日子開始的,意指我在那天安住。現在爲了說明他的時間,他說:「不久之後三年」,又說「在那個日子,安住三年。」因此,這樣說是指他在接受佛陀的托缽時,侍奉佛陀三年,所以這樣說。美麗的意思是指美好的種族,善良的種族。慾望的意思是指與慾望相關的。可愛的意思是指引起貪慾的。而為什麼他沒有聽到天上的聲音呢?因為他曾經向佛陀請求天眼的修習,佛陀告訴他,因此他按佛陀的教導修行,看到天上的形象,心中想:「在這個身體中,聲音應該是甜美的,怎麼可能聽不到呢?」於是他走向佛陀請求天耳的修習。這也曾經打過一個有德的比丘,導致他失去了聽力。因此即使在修習時也無法獲得天耳的成就。正因如此,佛陀沒有對他講解修習的內容。他心中想:「大概是喬達摩尊者這樣想的——『我也是個王族,他也是個王族,如果他的智慧增長,這個人人也會成為全知者』」,因此他逐漸回到了家庭的身份,講述這個事情給偉大的Licchavi。 366.\
371.Ekaṃsabhāvitoti ekaṃsāya ekakoṭṭhāsāya bhāvito, dibbānaṃ vā rūpānaṃ dassanatthāya dibbānaṃ vā saddānaṃ savanatthāya bhāvitoti attho. Tiriyanti anudisāya. Ubhayaṃsabhāvitoti ubhayaṃsāya ubhayakoṭṭhāsāya bhāvitoti attho. Ayaṃ kho mahāli hetūti ayaṃ dibbānaṃyeva rūpānaṃ dassanāya ekaṃsabhāvito samādhi hetu. Imamatthaṃ sutvā so licchavī cintesi – 『『idaṃ dibbasotena saddasuṇanaṃ imasmiṃ sāsane uttamatthabhūtaṃ maññe imassa nūna atthāya ete bhikkhū paññāsampi saṭṭhipi vassāni apaṇṇakaṃ brahmacariyaṃ caranti, yaṃnūnāhaṃ dasabalaṃ etamatthaṃ puccheyya』』nti.
- Tato tamatthaṃ pucchanto 『『etāsaṃ nūna, bhante』』tiādimāha. Samādhibhāvanānanti ettha samādhiyeva samādhibhāvanā, ubhayaṃsabhāvitānaṃ samādhīnanti attho. Atha yasmā sāsanato bāhirā etā samādhibhāvanā, na ajjhattikā. Tasmā tā paṭikkhipitvā yadatthaṃ bhikkhū brahmacariyaṃ caranti, taṃ dassento bhagavā 『『na kho mahālī』』tiādimāha.
Catuariyaphalavaṇṇanā
373.Tiṇṇaṃsaṃyojanānanti sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ tiṇṇaṃ bandhanānaṃ. Tāni hi vaṭṭadukkhamaye rathe satte saṃyojenti, tasmā saṃyojanānīti vuccanti. Sotāpannohotīti maggasotaṃ āpanno hoti. Avinipātadhammoti catūsu apāyesu apatanadhammo. Niyatoti dhammaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ assa, anena vā pattabbāti sambodhiparāyaṇo.
Tanuttāti pariyuṭṭhānamandatāya ca kadāci karahaci uppattiyā ca tanubhāvā. Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ, ye hi baddho upari suddhāvāsabhūmiyaṃ nibbattituṃ na sakkoti. Opapātikoti sesayonipaṭikkhepavacanametaṃ. Tattha parinibbāyīti tasmiṃ uparibhaveyeva parinibbānadhammo. Anāvattidhammoti tato brahmalokā puna paṭisandhivasena anāvattanadhammo. Cetovimuttinti cittavisuddhiṃ, sabbakilesabandhanavimuttassa arahattaphalacittassetaṃ adhivacanaṃ. Paññāvimuttinti etthāpi sabbakilesabandhanavimuttā arahattaphalapaññāva paññāvimuttīti veditabbā. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Sayanti sāmaṃ. Abhiññāti abhijānitvā. Sacchikatvāti paccakkhaṃ katvā. Atha vā abhiññā sacchikatvāti abhiññāya abhivisiṭṭhena ñāṇena sacchikaritvātipi attho. Upasampajjāti patvā paṭilabhitvā. Idaṃ sutvā licchavirājā cintesi – 『『ayaṃ pana dhammo na sakuṇena viya uppatitvā, nāpi godhāya viya urena gantvā sakkā paṭivijjhituṃ , addhā pana imaṃ paṭivijjhantassa pubbabhāgappaṭipadāya bhavitabbaṃ, pucchāmi tāva na』』nti.
Ariyaaṭṭhaṅgikamaggavaṇṇanā
374-
371.\ "一分修習"是指修習一部分,或者爲了看到天界的色法或聽到天界的聲音而修習。"橫向"是指各個方向。"兩分修習"是指修習兩個部分的意思。"這就是原因,大利"是指這個只爲了看到天界色法而一分修習的定力是原因。聽到這個意思后,那個離車人想:"這個用天耳聽聲音在這個教法中似乎是最高的目標,爲了這個目標,這些比丘五十年或六十年都在修習無誤的梵行,我不如去問十力者這個意思。" 372.\ 然後他問那個意思說:"尊者,這些……"等。"定力的修習"在這裡,定力本身就是定力的修習,兩分修習的定力的意思。然後因為這些定力的修習是外在於教法的,不是內在的。因此否定它們,爲了顯示比丘們修習梵行的目的,世尊說"不是的,大利"等。 四聖果的解釋 373.\ "三結"是指身見等三種束縛。因為它們把眾生束縛在輪迴苦的車輪上,所以稱為結。"入流"是指進入聖道之流。"不墮惡趣法"是指不會墮入四惡趣的法則。"決定"是指由法則所決定。"以正覺為歸依"是指以上三道為最終歸依,或者說由此可以達到。 "薄"是指由於現行微弱和偶爾生起而變薄。"下分"是指地獄的,因為被束縛就無法往生上界的凈居天。"化生"這是排除其他出生方式的說法。"在那裡般涅槃"是指在那個上界就會般涅槃。"不還法"是指從那個梵天界不會再以結生的方式回來。"心解脫"是指心的清凈,這是指阿羅漢果心從一切煩惱束縛中解脫。"慧解脫"在這裡也應理解為從一切煩惱束縛中解脫的阿羅漢果慧。"現法"是指在這一生中。"自己"是指親自。"證知"是指了知。"證得"是指親自體驗。或者"證知證得"也可以理解為以殊勝的智慧證得。"具足"是指獲得、證得。聽到這個,離車王想:"這個法不像鳥兒那樣飛起來,也不像蜥蜴那樣爬行就能證悟,肯定有前行的修習,我還是問問吧。" 八正道的解釋 374.\
- Tato bhagavantaṃ pucchanto 『『atthi pana bhante』』tiādimāha. Aṭṭhaṅgikoti pañcaṅgikaṃ turiyaṃ viya aṭṭhaṅgiko gāmo viya ca aṭṭhaṅgamattoyeva hutvā aṭṭhaṅgiko, na aṅgato añño maggo nāma atthi. Tenevāha – 『『seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhī』』ti. Tattha sammādassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi. Sammā abhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkappo. Sammā pariggahaṇalakkhaṇā sammāvācā. Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Sammā vodāpanalakkhaṇo sammāājīvo. Sammā paggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sammā samādhānalakkhaṇo sammāsamādhi. Etesu ekekassa tīṇi tīṇi kiccāni honti. Seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi tāva aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nirodhaṃ ārammaṇaṃ karoti, sampayuttadhamme ca passati tappaṭicchādakamohavidhamanavasena asammohato. Sammāsaṅkappādayopi tatheva micchāsaṅkappādīni pajahanti, nirodhañca ārammaṇaṃ karonti, visesato panettha sammāsaṅkappo sahajātadhamme abhiniropeti. Sammāvācā sammā pariggaṇhati. Sammākammanto sammā samuṭṭhāpeti. Sammāājīvo sammā vodāpeti. Sammāvāyāmo sammā paggaṇhati. Sammāsati sammā upaṭṭhāpeti. Sammāsamādhi sammā padahati.
Api cesā sammādiṭṭhi nāma pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā hoti, maggakkhaṇe ekakkhaṇā ekārammaṇā. Kiccato pana 『『dukkhe ñāṇa』』ntiādīni cattāri nāmāni labhati. Sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā honti. Maggakkhaṇe ekakkhaṇā ekārammaṇā. Tesu sammāsaṅkappo kiccato 『『nekkhammasaṅkappo』』tiādīni tīṇi nāmāni labhati. Sammā vācādayo tisso viratiyopi honti, cetanādayopi honti, maggakkhaṇe pana viratiyeva. Sammāvāyāmo sammāsatīti idampi dvayaṃ kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyeva.
Iti imesu aṭṭhasu dhammesu bhagavatā nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahukārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā. Ayañhi 『『paññāpajjoto paññāsattha』』nti (dha. sa. 20) ca vuttā. Tasmā etāya pubbabhāge vipassanāñāṇasaṅkhātāya sammādiṭṭhiyā avijjandhakāraṃ vidhamitvā kilesacore ghātento khemena yogāvacaro nibbānaṃ pāpuṇāti. Tena vuttaṃ – 『『nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahukārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā』』ti.
Sammāsaṅkappo pana tassā bahukāro, tasmā tadanantaraṃ vutto. Yathā hi heraññiko hatthena parivaṭṭetvā parivaṭṭetvā cakkhunā kahāpaṇaṃ olokento – 『『ayaṃ cheko, ayaṃ kūṭo』』ti jānāti. Evaṃ yogāvacaropi pubbabhāge vitakkena vitakketvā vipassanāpaññāya olokayamāno – 『『ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarādayo』』ti pajānāti. Yathā vā pana purisena koṭiyaṃ gahetvā parivaṭṭetvā parivaṭṭetvā dinnaṃ mahārukkhaṃ tacchako vāsiyā tacchetvā kamme upaneti, evaṃ vitakkena vitakketvā vitakketvā dinne dhamme yogāvacaro paññāya – 『『ime kāmāvacarā, ime rūpāvacarā』』tiādinā nayena paricchinditvā kamme upaneti . Tena vuttaṃ – 『『sammāsaṅkappo pana tassā bahukāro, tasmā tadanantaraṃ vutto』』ti. Svāyaṃ yathā sammādiṭṭhiyā evaṃ sammāvācāyapi upakārako. Yathāha – 『『pubbe kho, visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindatī』』ti, (ma. ni.
375.\ 然後他問佛陀說:"尊者,是否有……"等。"八支"就像五音樂器或八支村莊一樣,只是八個部分,除了這八支外沒有其他的道。因此說:"即是,正見……正定"。其中,正見以正確理解為特徵。正思維以正確思考為特徵。正語以正確言語為特徵。正業以正確行為為特徵。正命以正確生活為特徵。正精進以正確努力為特徵。正念以正確憶念為特徵。正定以正確專注為特徵。這些每一個都有三種作用。即,首先正見除了與其他相反的煩惱一起斷除邪見,以滅盡為所緣,並以消除遮蔽的愚癡而如實看到相應的法。正思維等也同樣斷除邪思維等,以滅盡為所緣,特別是正思維引導相應的法。正語正確把握。正業正確發起。正命正確凈化。正精進正確努力。正念正確建立。正定正確專注。 此外,這個正見在前分是不同剎那不同所緣的,在道的剎那是同一剎那同一所緣的。從作用上說,它獲得"苦智"等四種名稱。正思維等在前分也是不同剎那不同所緣的,在道的剎那是同一剎那同一所緣的。其中正思維從作用上獲得"出離思維"等三種名稱。正語等三個既是離,也是思等,但在道的剎那只是離。正精進和正念這兩個從作用上通過正勤和念處獲得四種名稱。正定在前分和道的剎那都是正定。 因此,在這八法中,世尊首先教導正見,因為它對修行者證得涅槃有很大幫助。因為它被稱為"慧燈慧劍"。所以修行者以這個前分的觀智正見驅散無明黑暗,殺死煩惱盜賊,安穩地達到涅槃。因此說:"因為對修行者證得涅槃有很大幫助,所以首先教導正見。" 正思維對它有很大幫助,所以緊接著提到。就像金匠用手反覆翻轉,用眼觀察錢幣,知道"這是真的,這是假的"。同樣,修行者在前分用思維反覆思考,用觀智觀察,"這些法是欲界的,這些法是色界的"等等。或者就像木匠拿著斧頭砍伐別人從樹根砍下反覆翻轉給他的大樹,同樣修行者對反覆思維給他的法,用智慧分別"這些是欲界的,這些是色界的"等,然後運用。因此說:"正思維對它有很大幫助,所以緊接著提到。"它不僅對正見,對正語也有幫助。如說:"毗舍佉,先思維考慮,然後說話。"
1.463) tasmā tadanantaraṃ sammāvācā vuttā.
Yasmā pana – 『『idañcidañca karissāmā』』ti paṭhamaṃ vācāya saṃvidahitvā loke kammante payojenti; tasmā vācā kāyakammassa upakārikāti sammāvācāya anantaraṃ sammākammanto vutto. Catubbidhaṃ pana vacīduccaritaṃ, tividhañca kāyaduccaritaṃ pahāya ubhayaṃ sucaritaṃ pūrentasseva yasmā ājīvaṭṭhamakaṃ sīlaṃ pūreti, na itarassa, tasmā tadubhayānantaraṃ sammāājīvo vutto. Evaṃ visuddhājīvena pana 『『parisuddho me ājīvo』』ti ettāvatā ca paritosaṃ katvā suttapamattena viharituṃ na yuttaṃ, atha kho 『『sabbiriyāpathesu idaṃ vīriyaṃ samārabhitabba』』nti dassetuṃ tadanantaraṃ sammāvāyāmo vutto. Tato 『『āraddhavīriyenapi kāyādīsu catūsu vatthūsu sati sūpaṭṭhitā kātabbā』』ti dassanatthaṃ tadanantaraṃ sammāsati desitā. Yasmā panevaṃ sūpaṭṭhitā sati samādhissupakārānupakārānaṃ dhammānaṃ gatiyo samannesitvā pahoti ekattārammaṇe cittaṃ samādhātuṃ, tasmā sammāsatiyā anantaraṃ sammāsamādhi desitoti veditabbo. Etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāyāti etesaṃ sotāpattiphalādīnaṃ paccakkhakiriyatthāya.
Dve pabbajitavatthuvaṇṇanā
376-377.Ekamidāhanti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Ayaṃ kira rājā – 『『rūpaṃ attā』』ti evaṃladdhiko, tenassa desanāya cittaṃ nādhimuccati. Atha bhagavatā tassa laddhiyā āvikaraṇatthaṃ ekaṃ kāraṇaṃ āharituṃ idamāraddhaṃ. Tatrāyaṃ saṅkhepattho – 『『ahaṃ ekaṃ samayaṃ ghositārāme viharāmi, tatra vasantaṃ maṃ te dve pabbajitā evaṃ pucchiṃsu. Athāhaṃ tesaṃ buddhuppādaṃ dassetvā tantidhammaṃ nāma kathento idamavocaṃ – 『『āvuso, saddhāsampanno nāma kulaputto evarūpassa satthu sāsane pabbajito, evaṃ tividhaṃ sīlaṃ pūretvā paṭhamajjhānādīni patvā ṭhito 『taṃ jīva』ntiādīni vadeyya, yuttaṃ nu kho etamassā』』ti? Tato tehi 『『yutta』』nti vutte 『『ahaṃ kho panetaṃ, āvuso, evaṃ jānāmi, evaṃ passāmi, atha ca panāhaṃ na vadāmī』』ti taṃ vādaṃ paṭikkhipitvā uttari khīṇāsavaṃ dassetvā 『『imassa evaṃ vattuṃ na yutta』』nti avocaṃ. Te mama vacanaṃ sutvā attamanā ahesunti. Evaṃ vutte sopi attamano ahosi . Tenāha – 『『idamavoca bhagavā. Attamano oṭṭhaddho licchavī bhagavato bhāsitaṃ abhinandī』』ti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Mahālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Jāliyasuttavaṇṇanā
Dve pabbajitavatthuvaṇṇanā
1.463) 所以緊接著提到正語。 因為在世間人們首先用語言商量"我們要做這個那個",然後才開始行動;所以語言對身業有幫助,因此在正語之後提到正業。捨棄四種語惡行和三種身惡行,圓滿兩種善行的人才能圓滿活命八戒,其他人不能,所以在這兩者之後提到正命。這樣清凈活命的人不應該僅僅滿足於"我的生活清凈"就懶散地生活,而應該顯示"在一切威儀中都要精進",所以緊接著提到正精進。然後爲了顯示"即使精進也要在身等四個基礎上建立正念",所以緊接著教導正念。因為這樣建立的正念能夠觀察有助於和不助於定的法的特性,能夠使心專注於一個所緣,所以在正念之後教導正定。應該知道是這樣的。"爲了證得這些法"是爲了親證預流果等。 兩個出家人的故事解釋 376-377.\ "有一次"為什麼開始這樣說?因為這個國王持有"色是我"的見解,所以他的心不能接受佛陀的教導。於是佛陀爲了顯示他的見解而舉出一個例子。其中的簡要含義是:"我有一次住在喬西塔園,那裡有兩個出家人這樣問我。我向他們顯示佛陀的出現,講述正法時說:'朋友們,具足信心的良家子在這樣的導師的教法中出家,圓滿三種戒,證得初禪等,然後說"那是生命"等,這樣合適嗎?'然後他們說'合適'。我說:'朋友們,我雖然這樣知道這樣看,但我不這樣說。'我否定了那種說法,進一步顯示漏盡者,說'這樣說是不合適的'。他們聽了我的話很高興。"這樣說時,他也很高興。因此說:"世尊這樣說。歡喜的奧塔達離車人歡喜世尊的話。" 這樣,在《長部》註釋《吉祥悅意》中 《大利經》的註釋結束了。 《加利耶經》的註釋 兩個出家人的故事解釋
378.Evaṃme sutaṃ…pe… kosambiyanti jāliyasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Ghositārāmeti ghositena seṭṭhinā kate ārāme. Pubbe kira allakapparaṭṭhaṃ nāma ahosi. Tato kotūhaliko nāma daliddo chātakabhayena saputtadāro avantiraṭṭhaṃ gacchanto puttaṃ vahituṃ asakkonto chaḍḍetvā agamāsi, mātā nivattitvā taṃ gahetvā gatā, te ekaṃ gopālakagāmaṃ pavisiṃsu. Gopālakena ca tadā bahupāyāso paṭiyatto hoti, te tato pāyāsaṃ labhitvā bhuñjiṃsu. Atha so puriso balavapāyāsaṃ bhutto jīrāpetuṃ asakkonto rattibhāge kālaṃ katvā tattheva sunakhiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā kukkuro jāto, so gopālakassa piyo ahosi. Gopālako ca paccekabuddhaṃ upaṭṭhahati. Paccekabuddhopi bhattakiccapariyosāne kukkurassa ekekaṃ piṇḍaṃ deti, so paccekabuddhe sinehaṃ uppādetvā gopālakena saddhiṃ paṇṇasālampi gacchati. Gopālake asannihite bhattavelāyaṃ sayameva gantvā kālārocanatthaṃ paṇṇasāladvāre bhussati, antarāmaggepi caṇḍamige disvā bhussitvā palāpeti. So paccekabuddhe mudukena cittena kālaṃkatvā devaloke nibbatti . Tatrassa ghosakadevaputto tveva nāmaṃ ahosi. So devalokato cavitvā kosambiyaṃ ekassa kulassa ghare nibbatti. Taṃ aputtako seṭṭhi tassa mātāpitūnaṃ dhanaṃ datvā puttaṃ katvā aggahesi. Atha attano putte jāte sattakkhattuṃ ghātāpetuṃ upakkami. So puññavantatāya sattasupi ṭhānesu maraṇaṃ appatvā avasāne ekāya seṭṭhidhītāya veyyattiyena laddhajīvito aparabhāge pituaccayena seṭṭhiṭṭhānaṃ patvā ghosakaseṭṭhi nāma jāto. Aññepi kosambiyaṃ kukkuṭaseṭṭhi , pāvāriyaseṭṭhīti dve seṭṭhino atthi, iminā saddhiṃ tayo ahesuṃ.
Tena ca samayena himavantato pañcasatatāpasā sarīrasantappanatthaṃ antarantarākosambiṃ āgacchanti , tesaṃ ete tayo seṭṭhī attano attano uyyānesu paṇṇakuṭiyo katvā upaṭṭhānaṃ karonti. Athekadivasaṃ te tāpasā himavantato āgacchantā mahākantāre tasitā kilantā ekaṃ mahantaṃ vaṭarukkhaṃ patvā tattha adhivatthāya devatāya santikā saṅgahaṃ paccāsisantā nisīdiṃsu. Devatā sabbālaṅkāravibhūsitaṃ hatthaṃ pasāretvā tesaṃ pānīyapānakādīni datvā kilamathaṃ paṭivinodesi, ete devatāyānubhāvena vimhitā pucchiṃsu – 『『kiṃ nu kho, devate, kammaṃ katvā tayā ayaṃ sampatti laddhā』』ti? Devatā āha – 『『loke buddho nāma bhagavā uppanno, so etarahi sāvatthiyaṃ viharati, anāthapiṇḍiko gahapati taṃ upaṭṭhahati. So uposathadivasesu attano bhatakānaṃ pakatibhattavetanameva datvā uposathaṃ kārāpesi. Athāhaṃ ekadivasaṃ majjhanhike pātarāsatthāya āgato kañci bhatakakammaṃ akarontaṃ disvā – 『ajja manussā kasmā kammaṃ na karontī』ti pucchiṃ. Tassa me tamatthaṃ ārocesuṃ. Athāhaṃ etadavocaṃ – 『idāni upaḍḍhadivaso gato, sakkā nu kho upaḍḍhuposathaṃ kātu』nti. Tato seṭṭhissa paṭivedetvā 『『sakkā kātu』』nti āha. Svāhaṃ upaḍḍhadivasaṃ upaḍḍhuposathaṃ samādiyitvā tadaheva kālaṃ katvā imaṃ sampattiṃ paṭilabhi』』nti.
378.\ "如此我所聞……"等,稱為《加利耶經》。其中有一個不尋常的段落解釋。 "喬西塔園"是由最尊貴的人所設立的園林。以前這裡曾是阿拉卡帕拉國。於是有一個好奇的貧窮人因害怕蛇而前往阿萬提國,帶著孩子卻無法帶走,便拋棄了孩子而去,母親回頭將孩子帶走,他們進入了一個牧人的村莊。那時牧人非常富有,他們在那裡獲得了許多米飯。於是這個人吃了豐盛的米飯,因無法消化而在晚上去世,轉世為一隻小狗,成為牧人的寵物。牧人也供養獨覺佛。獨覺佛在吃飯結束后給小狗每人一個食物,小狗因對獨覺佛的親近與牧人一同去草地。牧人在吃飯的時候,自己去到草地的門口,看到路上的野狗便吠叫並逃跑。於是小狗在獨覺佛的柔和心中去世,轉生到天界。在那裡被稱為"喬西卡天子"。它從天界降生到Kosambi(現代印度的一個地方)一個家庭中。這個沒有孩子的世尊把父母的財富給了他,生下了兒子。然後他生下兒子后,想要殺死他七次。由於他有福報,七次也沒有死亡,最後憑藉一位世尊的女兒的威勢獲得了生命,後來因父親的遺產成爲了喬西世尊。Kosambi還有另外兩個世尊,分別是公雞世尊和伐利世尊,這樣一共是三個世尊。 在那個時候,從喜馬拉雅山有五百位苦行僧為身體的安寧而來到Kosambi,他們為各自的園子建立了棚屋。某一天,這些苦行僧從喜馬拉雅山而來,經過大森林,疲憊不堪,遇到一棵大榕樹,便在那兒休息。天神們用各種裝飾的手伸出,給他們水和飲料等,解除他們的疲憊。於是這些天神因天神的威力而被迷惑,問道:「天神,你是做了什麼而得到這樣的財富?」天神回答:「世間有一位佛陀誕生,他現在在舍衛城居住,阿那陀比尼哥在供養他。他在安那陀比尼哥的齋日,為自己的僕人們供給他們的日常飲食,安排齋日。於是我有一天在中午時分,看到有些僕人不做事,便問:『今天人們為什麼不工作?』他們告訴我這個原因。於是我說:『現在是齋日,能否舉行齋日的供養?』於是世尊回答說:『可以舉行。』我在齋日舉行齋日供養,便獲得了這個財富。」
Atha te tāpasā 『『buddho kira uppanno』』ti sañjātapītipāmojjā tatova sāvatthiṃ gantukāmā hutvāpi – 『『bahukārā no upaṭṭhākaseṭṭhino tesampi imamatthamārocessāmā』』ti kosambiṃ gantvā seṭṭhīhi katasakkārabahumānā 『『tadaheva mayaṃ gacchāmā』』ti āhaṃsu. 『『Kiṃ, bhante, turitāttha, nanu tumhe pubbe cattāro pañca māse vasitvā gacchathā』』ti ca vutte taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. 『『Tena hi, bhante, saheva gacchāmā』』ti ca vutte 『『gacchāma mayaṃ, tumhe saṇikaṃ āgacchathā』』ti sāvatthiṃ gantvā bhagavato santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tepi seṭṭhino pañcasatapañcasatasakaṭaparivārā sāvatthiṃ gantvā dānādīni datvā kosambiṃ āgamanatthāya bhagavantaṃ yācitvā paccāgamma tayo vihāre kāresuṃ. Tesu kukkuṭaseṭṭhinā kato kukkuṭārāmo nāma, pāvāriyaseṭṭhinā kato pāvārikambavanaṃ nāma, ghositaseṭṭhinā kato ghositārāmo nāma ahosi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – 『『kosambiyaṃ viharati ghositārāme』』ti.
Muṇḍiyoti idaṃ tassa nāmaṃ. Jāliyoti idampi itarassa nāmameva. Yasmā panassa upajjhāyo dārumayena pattena piṇḍāya carati, tasmā dārupattikantevāsīti vuccati. Etadavocunti upārambhādhippāyena vādaṃ āropetukāmā hutvā etadavocuṃ. Iti kira nesaṃ ahosi, sace samaṇo gotamo 『『taṃ jīvaṃ taṃ sarīra』』nti vakkhati, athassa mayaṃ etaṃ vādaṃ āropessāma – 『『bho gotama, tumhākaṃ laddhiyā idheva satto bhijjati, tena vo vādo ucchedavādo hotī』』ti. Sace pana 『『aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra』』nti vakkhati, athassetaṃ vādaṃ āropessāma 『『tumhākaṃ vāde rūpaṃ bhijjati, na satto bhijjati. Tena vo vāde satto sassato āpajjatī』』ti. Atha bhagavā 『『ime vādāropanatthāya pañhaṃ pucchanti, mama sāsane ime dve ante anupagamma majjhimā paṭipadā atthīti na jānanti, handa nesaṃ pañhaṃ avissajjetvā tassāyeva paṭipadāya āvibhāvatthaṃ dhammaṃ desemī』』ti cintetvā 『『tena hāvuso』』tiādimāha.
379-380. Tattha kallaṃ nu kho tassetaṃ vacanāyāti tassetaṃ saddhāpabbajitassa tividhaṃ sīlaṃ paripūretvā paṭhamajjhānaṃ pattassa yuttaṃ nu kho etaṃ vattunti attho. Taṃ sutvā paribbājakā puthujjano nāma yasmā nibbicikiccho na hoti, tasmā kadāci evaṃ vadeyyāti maññamānā – 『『kallaṃ tassetaṃ vacanāyā』』ti āhaṃsu. Atha ca panāhaṃ na vadāmīti ahaṃ etamevaṃ jānāmi, no ca evaṃ vadāmi, atha kho kasiṇaparikammaṃ katvā bhāventassa paññābalena uppannaṃ mahaggatacittametanti saññaṃ ṭhapesiṃ. Nakallaṃ tassetanti idaṃ te paribbājakā – 『『yasmā khīṇāsavo vigatasammoho tiṇṇavicikiccho, tasmā na yuttaṃ tassetaṃ vattu』』nti maññamānā vadanti. Sesamettha uttānatthamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Jāliyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā
Acelakassapavatthuvaṇṇanā
於是那些苦行僧聽說"佛陀已經出世"而生起歡喜喜悅,雖然想立即前往舍衛城,但想到"我們的供養者世尊們對我們有很大恩惠,我們也應該告訴他們這件事",便前往拘薩羅城。在那裡受到世尊們的恭敬供養后說:"我們今天就要離開。"當被問到"尊者們,為什麼這麼匆忙?你們以前不是住四五個月才離開嗎?"時,他們就告訴了這件事。當被說"那麼,尊者們,我們一起去吧"時,他們說:"我們先走,你們慢慢來。"他們到了舍衛城,在世尊面前出家,證得阿羅漢果。那些世尊們也帶著五百輛車來到舍衛城,佈施等后請求世尊前往拘薩羅城,回去后建造了三座寺院。其中雞世尊建造的叫雞園,波婆利世尊建造的叫波婆利芒果園,喬西世尊建造的叫喬西園。因此說"住在拘薩羅城的喬西園"。 "蒙迪亞"是他的名字。"加利亞"也是另一個人的名字。因為他的老師用木製缽乞食,所以被稱為木缽弟子。"他們說"是想要責難而說的。他們這樣想,如果沙門喬達摩說"生命即是身體",我們就會責難他說:"喬達摩先生,按照你們的學說,眾生就在此處滅亡,所以你們的學說是斷滅論。"如果他說"生命與身體是不同的",我們就會責難他說:"按照你們的學說,色身滅亡,但眾生不滅亡。所以在你們的學說中,眾產生為常住的。"於是世尊想:"他們問這個問題是爲了責難,他們不知道在我的教法中有避開這兩個極端的中道,那麼我不回答他們的問題,而爲了顯示那個中道而說法。"於是說"那麼,朋友們"等。 379-380.\ 其中,"他這樣說合適嗎?"的意思是,對於那個具足信心出家,圓滿三種戒行,證得初禪的人,這樣說合適嗎?聽到這個,那些外道想,因為凡夫是有疑惑的,所以有時可能會這樣說,於是說"他這樣說是合適的"。"但我不這樣說"的意思是,我雖然這樣知道,但不這樣說,而是把它定為通過修習遍處所產生的廣大心的想法。"他這樣說不合適"是那些外道想,因為漏盡者已經遠離愚癡,超越疑惑,所以他這樣說是不合適的。其餘的內容意思很明顯。 這樣,在《長部》註釋《吉祥悅意》中 《加利耶經》的註釋結束了。 《大獅子吼經》的註釋 裸行者迦葉的故事解釋
381.Evaṃme sutaṃ…pe… uruññāyaṃ viharatīti mahāsīhanādasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Uruññāyanti uruññāti tassa raṭṭhassapi nagarassapi etadeva nāmaṃ, bhagavā uruññānagaraṃ upanissāya viharati. Kaṇṇakatthale migadāyeti tassa nagarassa avidūre kaṇṇakatthalaṃ nāma eko ramaṇīyo bhūmibhāgo atthi. So migānaṃ abhayatthāya dinnattā 『『migadāyo』』ti vuccati, tasmiṃ kaṇṇakatthale migadāye. Aceloti naggaparibbājako. Kassapoti tassa nāmaṃ. Tapassinti tapanissitakaṃ. Lūkhājīvinti acelakamuttācārādivasena lūkho ājīvo assāti lūkhājīvī, taṃ lūkhājīviṃ. Upakkosatīti upaṇḍeti. Upavadatīti hīḷeti vambheti. Dhammassa ca anudhammaṃ byākarontīti bhotā gotamena vuttakāraṇassa anukāraṇaṃ kathenti. Sahadhammiko vādānuvādoti parehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvā tumhākaṃ vādo vā anuvādo vā viññūhi garahitabbaṃ, kāraṇaṃ koci appamattakopi kiṃ na āgacchati. Idaṃ vuttaṃ hoti, 『『kiṃ sabbākārenapi tava vāde gārayhaṃ kāraṇaṃ natthī』』ti. Anabbhakkhātukāmāti na abhūtena vattukāmā.
381.\ "如此我所聞……"等,稱為《大獅子吼經》。其中有一個不尋常的段落解釋。 "烏魯尼亞"是這個國度和城市的名稱,世尊在烏魯尼亞城附近居住。在這個城市附近有一個名為"耳角"的地方,是個美麗的土地。因為這個地方是爲了保護動物而設立的,所以被稱為"動物保護區"。在這個耳角的動物保護區內。 "裸行者"是指不穿衣服的流浪者。"迦葉"是他的名字。 "苦行者"是指遵循苦行的。 "粗糙的生活"是指像裸行者那樣粗糙的生活方式,所以稱為粗糙的生活者,指的就是這個粗糙的生活者。 "接近"是指靠近。"貶低"是指貶低、羞辱。"並且講述法的因緣"是指根據世尊所說的因緣來講述。 "與法同行的辯論"是指在他人所說的因緣上,與自己的因緣相結合,成為你們的辯論或反駁,智者們應當批評,任何微小的因緣都不應被忽視。這是說"在任何方面都沒有理由批評你的辯論"。 "不想被貶低"是指不想被無故貶低。
382.Ekaccaṃ tapassiṃ lūkhājīvintiādīsu idhekacco acelakapabbajjāditapanissitattā tapassī 『『lūkhena jīvitaṃ kappessāmī』』ti tiṇagomayādibhakkhanādīhi nānappakārehi attānaṃ kilameti, appapuññatāya ca sukhena jīvitavuttimeva na labhati, so tīṇi duccaritāni pūretvā niraye nibbattati.
Aparo tādisaṃ tapanissitopi puññavā hoti, labhati lābhasakkāraṃ. So 『『na dāni mayā sadiso atthī』』ti attānaṃ ucce ṭhāne sambhāvetvā 『『bhiyyosomattāya lābhaṃ uppādessāmī』』ti anesanavasena tīṇi duccaritāni pūretvā niraye nibbattati. Ime dve sandhāya paṭhamanayo vutto.
Aparo tapanissitako lūkhājīvī appapuñño hoti, na labhati sukhena jīvitavuttiṃ. So 『『mayhaṃ pubbepi akatapuññatāya sukhajīvikā nuppajjati , handadāni puññāni karomī』』ti tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati.
Aparo lūkhājīvī puññavā hoti, labhati sukhena jīvitavuttiṃ. So – 『『mayhaṃ pubbepi katapuññatāya sukhajīvikā uppajjatī』』ti cintetvā anesanaṃ pahāya tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati. Ime dve sandhāya dutiyanayo vutto.
Eko pana tapassī appadukkhavihārī hoti bāhirakācārayutto tāpaso vā channaparibbājako vā, appapuññatāya ca manāpe paccaye na labhati. So anesanavasena tīṇi duccaritāni pūretvā attānaṃ sukhe ṭhapetvā niraye nibbattati.
Aparo puññavā hoti, so – 『『na dāni mayā sadiso atthī』』ti mānaṃ uppādetvā anesanavasena lābhasakkāraṃ vā uppādento micchādiṭṭhivasena – 『『sukho imissā paribbājikāya daharāya mudukāya lomasāya samphasso』』tiādīni cintetvā kāmesu pātabyataṃ vā āpajjanto tīṇi duccaritāni pūretvā niraye nibbattati. Ime dve sandhāya tatiyanayo vutto.
Aparo pana appadukkhavihārī appapuñño hoti, so – 『『ahaṃ pubbepi akatapuññatāya sukhena jīvikaṃ na labhāmī』』ti tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati.
Aparo puññavā hoti, so – 『『pubbepāhaṃ katapuññatāya sukhaṃ labhāmi, idāni puññāni karissāmī』』ti tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati. Ime dve sandhāya catutthanayo vutto. Idaṃ titthiyavasena āgataṃ, sāsanepi pana labbhati.
Ekacco hi dhutaṅgasamādānavasena lūkhājīvī hoti, appapuññatāya vā sakalampi gāmaṃ vicaritvā udarapūraṃ na labhati. So – 『『paccaye uppādessāmī』』ti vejjakammādivasena vā anesanaṃ katvā, arahattaṃ vā paṭijānitvā, tīṇi vā kuhanavatthūni paṭisevitvā niraye nibbattati.
Aparo ca tādisova puññavā hoti. So tāya puññasampattiyā mānaṃ janayitvā uppannaṃ lābhaṃ thāvaraṃ kattukāmo anesanavasena tīṇi duccaritāni pūretvā niraye uppajjati.
Aparo samādinnadhutaṅgo appapuññova hoti, na labhati sukhena jīvitavuttiṃ. So – 『『pubbepāhaṃ akatapuññatāya kiñci na labhāmi, sace idāni anesanaṃ karissaṃ, āyatimpi dullabhasukho bhavissāmī』』ti tīṇi sucaritāni pūretvā arahattaṃ pattuṃ asakkonto sagge nibbattati.
Aparo puññavā hoti, so – 『『pubbepāhaṃ katapuññatāya etarahi sukhito, idānipi puññaṃ karissāmī』』ti anesanaṃ pahāya tīṇi sucaritāni pūretvā arahattaṃ pattuṃ asakkonto sagge nibbattati.
382.\ 有些苦行者以粗糙的生活為生,因而在這裡有一些裸行者因追求苦行而成為苦行者,想著「我將以粗糙的生活為生」,通過吃草、土等各種方式來折磨自己,由於功德微薄,因此無法獲得快樂的生活,最終因三種惡行而墮入地獄。 另有一種類似的追求苦行者是有福報的,能夠獲得供養和尊重。他想著「現在沒有人像我一樣」,提升自己的地位,想著「我將更加努力地獲得更多的利益」,最終因三種惡行而墮入地獄。這兩種情況是指第一種情況。 還有一種追求苦行者有微薄的功德,無法獲得快樂的生活。他想著「由於我以前沒有功德,快樂的生活不會降臨,現在我將行善積德」,最終因三種善行而生入天界。 還有一種粗糙生活的苦行者是有福報的,能夠獲得快樂的生活。他想著「由於我以前積累了功德,快樂的生活會降臨」,放棄追求,最終因三種善行而生入天界。這兩種情況是指第二種情況。 還有一個苦行者是生活得不痛苦的,外道的行為者,或是隱秘的流浪者,由於功德微薄,無法獲得自己所喜愛的供養。他最終因三種惡行而墮入地獄,安住在痛苦之中。 另有一種有福報的苦行者,他想著「現在沒有人像我一樣」,因自滿而提升自己的地位,想著通過追求世俗的快樂而墮入三種惡行,最終因三種惡行而墮入地獄。這兩種情況是指第三種情況。 還有一種生活得不痛苦的,功德微薄的苦行者,他想著「由於我以前沒有功德,無法獲得快樂的生活」,最終因三種善行而生入天界。 還有一種有福報的苦行者,他想著「由於我以前積累了功德,我現在會獲得快樂」,最終因三種善行而生入天界。這兩種情況是指第四種情況。這是根據外道的說法而來的,但在教法中也能得到。 因為有些苦行者因修習苦行而成為粗糙生活者,因功德微薄而在整個村莊遊蕩,無法獲得充足的食物。他想著「我將獲得供養」,通過醫生等方式,最終因三種惡行而墮入地獄。 還有一種類似的苦行者是有福報的。他因那種功德而生起自滿,想要獲得固定的利益,最終因三種惡行而墮入地獄。 還有一種修習苦行的苦行者是功德微薄的,無法獲得快樂的生活。他想著「由於我以前沒有功德,我將不會獲得任何東西,如果現在我行善,可能會獲得難得的快樂」,最終因三種善行而生入天界。
383.Āgatiñcāti – 『『asukaṭṭhānato nāma ime āgatā』』ti evaṃ āgatiñca. Gatiñcāti idāni gantabbaṭṭhānañca. Cutiñcāti tato cavanañca. Upapattiñcāti tato cutānaṃ puna upapattiñca. Kiṃ sabbaṃ tapaṃ garahissāmīti – 『『kena kāraṇena garahissāmi, garahitabbameva hi mayaṃ garahāma, pasaṃsitabbaṃ pasaṃsāma, na bhaṇḍikaṃ karonto mahārajako viya dhotañca adhotañca ekato karomā』』ti dasseti. Idāni tamatthaṃ pakāsento – 『『santi kassapa eke samaṇabrāhmaṇā』』tiādimāha.
384.Yaṃ te ekaccanti pañcavidhaṃ sīlaṃ, tañhi loke na koci 『『na sādhū』』ti vadati. Puna yaṃ te ekaccanti pañcavidhaṃ veraṃ, taṃ na koci 『『sādhū』』ti vadati. Puna yaṃ te ekaccanti pañcadvāre asaṃvaraṃ, te kira – 『『cakkhu nāma na nirundhitabbaṃ, cakkhunā manāpaṃ rūpaṃ daṭṭhabba』』nti vadanti, esa nayo sotādīsu. Puna yaṃ te ekaccanti pañcadvāre saṃvaraṃ.
Evaṃ paresaṃ vādena saha attano vādassa samānāsamānataṃ dassetvā idāni attano vādena saha paresaṃ vādassa samānāsamānataṃ dassento 『『yaṃ maya』』ntiādimāha. Tatrāpi pañcasīlādivaseneva attho veditabbo.
Samanuyuñjāpanakathāvaṇṇanā
385.Samanuyuñjantanti samanuyuñjantu, ettha ca laddhiṃ pucchanto samanuyuñjati nāma, kāraṇaṃ pucchanto samanugāhati nāma, ubhayaṃ pucchanto samanubhāsati nāma. Satthārā vā satthāranti satthārā vā saddhiṃ satthāraṃ upasaṃharitvā – 『『kiṃ te satthā te dhamme sabbaso pahāya vattati, udāhu samaṇo gotamo』』ti. Dutiyapadepi eseva nayo.
Idāni tamatthaṃ yojetvā dassento – 『『ye imesaṃ bhavata』』ntiādimāha. Tattha akusalā akusalasaṅkhātāti akusalā ceva 『『akusalā』』ti ca saṅkhātā ñātā koṭṭhāsaṃ vā katvā ṭhapitāti attho. Esa nayo sabbapadesu. Api cettha sāvajjāti sadosā. Na alamariyāti niddosaṭṭhena ariyā bhavituṃ nālaṃ asamatthā.
386-
383.\ "來處"是指"他們是從某個地方來的"。"去處"是指現在要去的地方。"死"是指從那裡死亡。"再生"是指從那裡死後再次出生。"我是否要責備所有的苦行?"是說"我為什麼要責備呢?我們只責備應該責備的,讚美應該讚美的,我們不像一個大洗衣工把洗過的和沒洗的放在一起"。現在爲了解釋這個意思,他說"迦葉,有一些沙門婆羅門"等。 384.\ "他們中的一些"是指五種戒,這在世間沒有人說"不好"。再次"他們中的一些"是指五種仇恨,沒有人說這是"好的"。再次"他們中的一些"是指五門不防護,他們說"眼睛不應該被約束,應該用眼睛看喜歡的色"等,對耳等也是如此。再次"他們中的一些"是指五門防護。 這樣顯示了自己的說法與他人說法的相同和不同之後,現在爲了顯示他人的說法與自己說法的相同和不同,他說"我們"等。其中也應該從五戒等方面理解。 詢問的解釋 385.\ "詢問"是指讓他們詢問,這裡詢問教義叫做詢問,詢問原因叫做追究,詢問兩者叫做質問。"與導師或導師"是指與導師相比較導師,"你的導師是否完全放棄了這些法,還是沙門喬達摩?"第二句也是同樣的意思。 現在爲了解釋這個意思,他說"這些尊者"等。其中,"不善被稱為不善"是指不善和被稱為"不善"的,被知道的或被分類的意思。所有句子都是這樣。這裡"有過失"是指有錯誤。"不適合聖者"是指因為有過失而不能成為聖者,不適合。 386-
392.Yaṃ viññū samanuyuñjantāti yena viññū amhe ca aññe ca pucchantā evaṃ vadeyyuṃ, taṃ ṭhānaṃ vijjati, atthi taṃ kāraṇanti attho. Yaṃ vā pana bhonto pare gaṇācariyāti pare pana bhonto gaṇācariyā yaṃ vā taṃ vā appamattakaṃ pahāya vattantīti attho. Amheva tattha yebhuyyena pasaṃseyyunti idaṃ bhagavā satthārā satthāraṃ samanuyuñjanepi āha – saṅghena saṃghaṃ samanuyuñjanepi. Kasmā? Saṅghapasaṃsāyapi satthuyeva pasaṃsāsiddhito. Pasīdamānāpi hi buddhasampattiyā saṅghe, saṅghasampattiyā ca buddhe pasīdanti, tathā hi bhagavato sarīrasampattiṃ disvā, dhammadesanaṃ vā sutvā bhavanti vattāro – 『『lābhā vata bho sāvakānaṃ ye evarūpassa satthu santikāvacarā』』ti, evaṃ buddhasampattiyā saṅghe pasīdanti. Bhikkhūnaṃ panācāragocaraṃ abhikkamapaṭikkamādīni ca disvā bhavanti vattāro – 『『santikāvacarānaṃ vata bho sāvakānaṃ ayañca upasamaguṇo satthu kīva rūpo bhavissatī』』ti, evaṃ saṅghasampattiyā buddhe pasīdanti. Iti yā satthupasaṃsā, sā saṅghassa. Yā saṅghassa pasaṃsā, sā satthūti saṅghapasaṃsāyapi satthuyeva pasaṃsāsiddhito bhagavā dvīsupi nayesu – 『『amheva tattha yebhuyyena pasaṃseyyu』』nti āha. Samaṇo gotamo ime dhamme anavasesaṃ pahāya vattati, yaṃ vā pana bhonto pare gaṇācariyātiādīsupi panettha ayamadhippāyo – sampattasamādānasetughātavasena hi tisso viratiyo. Tāsu sampattasamādāna viratimattameva aññesaṃ hoti, setughātavirati pana sabbena sabbaṃ natthi. Pañcasu pana tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinissaraṇappahānesu aṭṭhasamāpattivasena ceva vipassanāmattavasena ca tadaṅgavikkhambhanappahānamattameva aññesaṃ hoti. Itarāni tīṇi pahānāni sabbena sabbaṃ natthi. Tathā sīlasaṃvaro, khantisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro, satisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti pañca saṃvarā, tesu pañcasīlamattameva adhivāsanakhantimattameva ca aññesaṃ hoti, sesaṃ sabbena sabbaṃ natthi.
Pañca kho panime uposathuddesā, tesu pañcasīlamattameva aññesaṃ hoti. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ sabbena sabbaṃ natthi. Iti akusalappahāne ca kusalasamādāne ca, tīsu viratīsu, pañcasu pahānesu, pañcasu saṃvaresu, pañcasu uddesesu, – 『『ahameva ca mayhañca sāvakasaṅgho loke paññāyati, mayā hi sadiso satthā nāma, mayhaṃ sāvakasaṅghena sadiso saṅgho nāma natthī』』ti bhagavā sīhanādaṃ nadati.
Ariyaaṭṭhaṅgikamaggavaṇṇanā
- Evaṃ sīhanādaṃ naditvā tassa sīhanādassa aviparītabhāvāvabodhanatthaṃ – 『『atthi, kassapa, maggo』』tiādimāha. Tattha maggoti lokuttaramaggo. Paṭipadāti pubbabhāgapaṭipadā. Kālavādītiādīni brahmajāle vaṇṇitāni. Idāni taṃ duvidhaṃ maggañca paṭipadañca ekato katvā dassento – 『『ayameva ariyo』』tiādimāha. Idaṃ pana sutvā acelo cintesi – 『『samaṇo gotamo mayhaṃyeva maggo ca paṭipadā ca atthi, aññesaṃ natthīti maññati, handassāhaṃ amhākampi maggaṃ kathemī』』ti. Tato acelakapaṭipadaṃ kathesi. Tenāha – 『『evaṃ vutte acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca…pe… udakorohanānuyogamanuyutto viharatī』』ti.
Tapopakkamakathāvaṇṇanā
392.\ "那些有智慧的人所說的"是指"有智慧的人對我們和其他人詢問時會這樣說",這個地方是存在的,確實有這個原因。或者是說"你們的同伴"是指其他的同伴,或者是說"這個或那個"是指放棄微小的事物而繼續行事的意思。我們在這裡大多數應該讚美"是指世尊在與導師相比較時也說過"與僧團相比較時也說過"。為什麼呢?因為在讚美僧團時,最終還是要歸結于導師的讚美。即使在看到佛的財富時,因佛的財富而信賴僧團,因僧團的財富而信賴佛,正如看到世尊的身體財富,或聽到法的教導時,都會說"真是幸運啊,信徒們能夠在這樣的老師面前修行"。因此在佛的財富中,信賴僧團。看到僧眾的行為、來去等,都會說"在這樣的老師面前的信徒們,究竟是什麼樣的善行呢?"因此在僧團的財富中,信賴佛。因此,讚美老師的讚美,讚美僧團的讚美,最終還是歸結于老師的讚美,世尊在這兩種情況下都說"我們在這裡大多數應該讚美"。沙門喬達摩拋棄了所有這些法,或者說"你們的同伴"等也是這個意思——因為在財富的獲得上有三種放棄。對於這些財富的獲得,其他的只是放棄而已,而在財富的獲得上則是沒有任何的放棄。至於五種放棄的停止、五種防護的實現,至於八種禪定的成就和觀察的實現,其他的只是放棄而已。至於其他三種放棄,都是沒有任何的放棄。就如戒律的防護、忍耐的防護、智慧的防護、正念的防護、精進的防護這五種防護,在這些防護中,五戒的防護是唯一的,其他的都是沒有的。 而這五個齋戒的內容,在這些中五戒是唯一的。至於戒律的防護,完全沒有。這樣在放棄惡法和修持善法上,三種放棄中,五種放棄中,五種防護中,五種內容中,"我和我的信徒在世間顯現,因我沒有相似的老師,也沒有相似的信徒"因此世尊發出獅子吼。 393.\ 這樣發出獅子吼后,爲了使這獅子吼不被顛倒的理解,世尊說"有,迦葉,有一條道路"等。在這裡"道路"是指出世間的道路。"修行"是指先前的修行。"時間的說法"等在《梵天網》中有描述。現在爲了將這兩種道路與修行結合起來,世尊說"這就是聖者的道路"等。聽到這話,裸行者思考"沙門喬達摩的確有我這樣的道路和修行,其他人沒有,真是如此,我要告訴他們我的道路"。於是他講述了裸行者的修行。因此說"當這樣說時,裸行者迦葉對世尊說……"等。 關於苦行的解釋
- Tattha tapopakkamāti tapārambhā, tapakammānīti attho. Sāmaññasaṅkhātāti samaṇakammasaṅkhātā. Brahmaññasaṅkhātāti brāhmaṇakammasaṅkhātā. Acelakoti niccolo, naggoti attho. Muttācāroti visaṭṭhācāro, uccārakammādīsu lokiyakulaputtācārena virahito ṭhitakova uccāraṃ karoti, passāvaṃ karoti, khādati, bhuñjati ca. Hatthāpalekhanoti hatthe piṇḍamhi ṭhite jivhāya hatthaṃ apalikhati, uccāraṃ vā katvā hatthasmiññeva daṇḍakasaññī hutvā hatthena apalikhati. 『『Bhikkhāgahaṇatthaṃ ehi, bhante』』ti vutto na etīti na ehibhaddantiko. 『『Tena hi tiṭṭha, bhante』』ti vuttopi na tiṭṭhatīti natiṭṭhabhaddantiko. Tadubhayampi kira so – 『『etassa vacanaṃ kataṃ bhavissatī』』ti na karoti. Abhihaṭanti puretaraṃ gahetvā āhaṭaṃ bhikkhaṃ, uddissakatanti 『『imaṃ tumhe uddissa kata』』nti evaṃ ārocitaṃ bhikkhaṃ. Na nimantananti 『『asukaṃ nāma kulaṃ vā vīthiṃ vā gāmaṃ vā paviseyyāthā』』ti evaṃ nimantitabhikkhampi na sādiyati, na gaṇhati. Nakumbhimukhāti kumbhito uddharitvā diyyamānaṃ bhikkhaṃ na gaṇhati. Na kaḷopimukhāti kaḷopīti ukkhali vā pacchi vā, tatopi na gaṇhati. Kasmā? Kumbhikaḷopiyo maṃ nissāya kaṭacchunā pahāraṃ labhantīti. Na eḷakamantaranti ummāraṃ antaraṃ katvā diyyamānaṃ na gaṇhati. Kasmā? 『『Ayaṃ maṃ nissāya antarakaraṇaṃ labhatī』』ti. Daṇḍamusalesupi eseva nayo.
Dvinnanti dvīsu bhuñjamānesu ekasmiṃ uṭṭhāya dente na gaṇhati. Kasmā? 『『Ekassa kabaḷantarāyo hotī』』ti. Na gabbhiniyātiādīsu pana 『『gabbhiniyā kucchiyaṃ dārako kilamati. Pāyantiyā dārakassa khīrantarāyo hoti, purisantaragatāya ratiantarāyo hotī』』ti na gaṇhati. Saṃkittīsūti saṃkittetvā katabhattesu, dubbhikkhasamaye kira acelakasāvakā acelakānaṃ atthāya tato tato taṇḍulādīni samādapetvā bhattaṃ pacanti. Ukkaṭṭho acelako tatopi na paṭiggaṇhati. Na yattha sāti yattha sunakho – 『『piṇḍaṃ labhissāmī』』ti upaṭṭhito hoti, tattha tassa adatvā āhaṭaṃ na gaṇhati. Kasmā? Etassa piṇḍantarāyo hotīti. Saṇḍasaṇḍacārinīti samūhasamūhacārinī, sace hi acelakaṃ disvā – 『『imassa bhikkhaṃ dassāmā』』ti manussā bhattagehaṃ pavisanti, tesu ca pavisantesu kaḷopimukhādīsu nilīnā makkhikā uppatitvā saṇḍasaṇḍā caranti, tato āhaṭaṃ bhikkhaṃ na gaṇhati. Kasmā? Maṃ nissāya makkhikānaṃ gocarantarāyo jātoti.
Thusodakanti sabbasassasambhārehi kataṃ sovīrakaṃ. Ettha ca surāpānameva sāvajjaṃ, ayaṃ pana sabbesupi sāvajjasaññī. Ekāgārikoti yo ekasmiṃyeva gehe bhikkhaṃ labhitvā nivattati . Ekālopikoti yo ekeneva ālopena yāpeti. Dvāgārikādīsupi eseva nayo. Ekissāpi dattiyāti ekāya dattiyā. Datti nāma ekā khuddakapāti hoti, yattha aggabhikkhaṃ pakkhipitvā ṭhapenti. Ekāhikanti ekadivasantarikaṃ. Addhamāsikanti addhamāsantarikaṃ. Pariyāyabhattabhojananti vārabhattabhojanaṃ, ekāhavārena dvīhavārena sattāhavārena aḍḍhamāsavārenāti evaṃ divasavārena āgatabhattabhojanaṃ.
394.\ "苦行的果實"是指苦行的開始和苦行的行為。"一般的"是指沙門的行為。"婆羅門的"是指婆羅門的行為。"裸行者"是指不穿衣服的人。"自由的行為"是指不受束縛的行為,像普通人家的人一樣,能夠自由地說話、看、吃、飲食等。 "手放在食物上"是指在手中持有食物時,用舌頭舔手,或者在吃的時候把手放在食物上。 "爲了接受乞討,來吧,尊者"被說過,但不接受,表示不願意接受乞討。 "因此,請停下,尊者"被說過,但也不停止,表示不願意停下。因此這兩者都不在意"這句話將會被說出"。 "被打"是指先前被抓住的乞討,"被指明"是指"這是你們所指的乞討"。 "不被邀請"是指"某個家族或街道或村莊不應進入",即使被邀請的乞討也不接受,不去拿。 "不接受盛器"是指從盛器中取出被施捨的食物。 "不接受黑色的"是指黑色的盛器,無論是上面的還是下面的,也不接受。 為什麼呢?因為盛器的黑色盛器依賴我而受到打擊。 "不接受邊界"是指不接受在盛器之間的施捨。 為什麼呢?"這依賴我而受到干擾"。 對於手杖和木槌等也是這個道理。 "在兩者之間"是指在兩個食物中,一個人站起來時不接受。 為什麼呢?"一個人會有麻煩"。 對於懷孕的等情況,不接受"懷孕的肚子中的孩子感到痛苦。 吃牛奶的孩子會有麻煩,進入男人的身體會有樂趣"等。 "被稱為聚集"是指在聚集的食物中,因饑荒的原因,裸行的信徒們爲了幫助裸行者而從那裡收集米等,煮飯。 "高傲的裸行者"即使在這也不接受。 "在有食物的地方,那裡有好狗"是指"我將會獲得食物",在那裡不接受而說出受施捨的食物。 為什麼呢?"那裡的食物會有麻煩"。 "被稱為聚集"是指聚集而聚集的,若看到裸行者,人們會說"我們將給他施捨食物",進入飯家時,在進入時,黑色的盛器等會被蜜蜂圍繞,之後不接受施捨的食物。 為什麼呢?"因我而產生蜜蜂的干擾"。 "因此的食物"是指用所有糧食製作的食物。在這裡只接受酒的施捨,其他的都接受。 "獨自一人"是指在同一個家中乞討后返回。 "獨自一人"是指用一個人來引導。 "雙人"等也是如此。 "一個人也會給"是指一個人給予的。 "給予"是指一個小的施捨,放置在最好的乞討中。 "獨自一日"是指在一天內的施捨。 "半月"是指在半個月內的施捨。 "按次序的食物"是指按順序的食物,按照一天、兩天、七天、半個月的順序,這樣的施捨是按天來的。
395.Sākabhakkhoti allasākabhakkho. Sāmākabhakkhoti sāmākataṇḍulabhakkho. Nīvārādīsu nīvāro nāma araññe sayaṃjātā vīhijāti. Daddulanti cammakārehi cammaṃ likhitvā chaḍḍitakasaṭaṃ. Haṭaṃ vuccati silesopi sevālopi. Kaṇanti kuṇḍakaṃ. Ācāmoti bhattaukkhalikāya laggo jhāmakaodano, taṃ chaḍḍitaṭṭhānatova gahetvā khādati, 『『odanakañjiya』』ntipi vadanti. Piññākādayo pākaṭā eva. Pavattaphalabhojīti patitaphalabhojī.
396.Sāṇānīti sāṇavākacoḷāni. Masāṇānīti missakacoḷāni. Chavadussānīti matasarīrato chaḍḍitavatthāni, erakatiṇādīni vā ganthetvā katanivāsanāni. Paṃsukūlānīti pathaviyaṃ chaḍḍitanantakāni. Tirīṭānīti rukkhatacavatthāni. Ajinanti ajinamigacammaṃ. Ajinakkhipanti tadeva majjhe phālitakaṃ. Kusacīranti kusatiṇāni ganthetvā katacīraṃ. Vākacīraphalakacīresupi eseva nayo. Kesakambalanti manussakesehi katakambalaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –
『『Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici tantāvutāni vatthāni, kesakambalo tesaṃ paṭikiṭṭho akkhāyati. Kesakambalo, bhikkhave, sīte sīto, uṇhe uṇho appaggho ca dubbaṇṇo ca duggandho dukkhasamphasso』』ti.
Vāḷakambalanti assavālehi katakambalaṃ. Ulūkapakkhikanti ulūkapakkhāni ganthetvā katanivāsanaṃ. Ukkuṭikappadhānamanuyuttoti ukkuṭikavīriyaṃ anuyutto, gacchantopi ukkuṭikova hutvā uppatitvā uppatitvā gacchati. Kaṇṭakāpassayikoti ayakaṇṭake vā pakatikaṇṭake vā bhūmiyaṃ koṭṭetvā tattha cammaṃ attharitvā ṭhānacaṅkamādīni karoti. Seyyanti sayantopi tattheva seyyaṃ kappeti. Phalakaseyyanti rukkhaphalake seyyaṃ. Thaṇḍilaseyyanti thaṇḍile ucce bhūmiṭhāne seyyaṃ. Ekapassayikoti ekapasseneva sayati. Rajojalladharoti sarīraṃ telena makkhitvā rajuṭṭhānaṭṭhāne tiṭṭhati, athassa sarīre rajojallaṃ laggati, taṃ dhāreti. Yathāsanthatikoti laddhaṃ āsanaṃ akopetvā yadeva labhati, tattheva nisīdanasīlo. Vekaṭikoti vikaṭakhādanasīlo. Vikaṭanti gūthaṃ vuccati. Apānakoti paṭikkhittasītudakapāno. Sāyaṃ tatiyamassāti sāyatatiyakaṃ. Pāto, majjhanhike, sāyanti divasassa tikkhattuṃ pāpaṃ pavāhessāmīti udakorohanānuyogaṃ anuyutto viharatīti.
Tapopakkamaniratthakatāvaṇṇanā
- Atha bhagavā sīlasampadādīhi vinā tesaṃ tapopakkamānaṃ niratthakataṃ dassento – 『『acelako cepi kassapa hotī』』tiādimāha. Tattha ārakā vāti dūreyeva. Averanti dosaveravirahitaṃ. Abyāpajjanti domanassabyāpajjarahitaṃ.
398.Dukkaraṃ, bho gotamāti idaṃ kassapo 『『mayaṃ pubbe ettakamattaṃ sāmaññañca brahmaññañcāti vicarāma, tumhe pana aññaṃyeva sāmaññañca brahmaññañca vadathā』』ti dīpento āha. Pakati kho esāti pakatikathā esā. Imāya ca, kassapa, mattāyāti 『『kassapa yadi iminā pamāṇena evaṃ parittakena paṭipattikkamena sāmaññaṃ vā brahmaññaṃ vā dukkaraṃ sudukkaraṃ nāma abhavissa, tato netaṃ abhavissa kallaṃ vacanāya dukkaraṃ sāmañña』』nti ayamettha padasambandhena saddhiṃ attho. Etena nayena sabbattha padasambandho veditabbo.
395.\ "沙卡的食物"是指用沙子製成的食物。"薩瑪的食物"是指用混合米制成的食物。 "在稻田等中"是指在森林中自然生長的稻穀。 "被丟棄的"是指用皮革製作的並被丟棄的物品。 "被打"是指石頭或木頭等被使用的情況。 "小的"是指小的食物。 "食物的分配"是指將食物分配給他人。 "食物的果實"是指掉落的果實的食物。 396.\ "沙那"是指用沙子製作的衣服。"馬沙那"是指混合的衣服。"六種不潔"是指從屍體上丟棄的衣物,或者是從其它地方收集的衣物。 "塵土的"是指在地面上被丟棄的衣物。 "樹皮的"是指用樹皮製作的衣物。 "犀牛皮的"是指用犀牛皮製作的衣物。 "用皮製作的"是指用動物的皮製作的衣物。 關於此提到的: "就像,尊者們,任何一種編織的衣物,犀牛皮就被稱為其中之一。 犀牛皮,尊者們,在寒冷時是冷的,在炎熱時是熱的,便宜且難看,觸感不佳"。 "用馬皮製作的"是指用馬的皮製作的衣物。"夜鷹的"是指用夜鷹的羽毛製作的衣物。"與木棒相關的"是指與木棒相關的行為,儘管正在行走,但仍然像木棒一樣飛起來。 "刺的"是指在地面上用刺扎的,放置在那裡的面板等。 "好的"是指在那裡的好的東西。 "果實的"是指在樹上好的東西。 "高的"是指在高處的好的東西。 "單一的"是指單一的地方。 "瀝青的"是指用油脂覆蓋的身體,站在瀝青的地方,油脂粘附在身體上,帶著它。 "如同所需的"是指所需的坐墊,保持原樣,安靜地坐在那。 "單一的"是指單一的坐姿。 "油脂的"是指用油脂覆蓋的身體,站在油脂的地方,油脂粘附在身體上,帶著它。 "如同所需的"是指所需的坐墊,保持原樣,安靜地坐在那。 "單一的"是指單一的坐姿。 "油脂的"是指用油脂覆蓋的身體,站在油脂的地方,油脂粘附在身體上,帶著它。 "如同所需的"是指所需的坐墊,保持原樣,安靜地坐在那。 397.\ 然後世尊爲了顯示那些苦行的無意義,便說"即使是裸行者,迦葉"等。在那裡,"遠離"是指遠離的地方。"無恨"是指沒有仇恨。"無怨"是指沒有煩惱。 398.\ "困難啊,尊者喬達摩"是指迦葉說"我們以前只是這樣簡單地修行,您卻說我們在說其他的沙門和婆羅門"。 "自然是這樣"是指自然的道理。 "因此,迦葉,如果以這個標準來衡量,這樣微小的修行,沙門或婆羅門就不會是困難的,絕對不會是困難的"。這句話在這裡的意義是與詞語的關係相結合的。通過這個方式,所有地方的詞語關係都應當被理解。
399.Dujjānoti idampi so 『『mayaṃ pubbe ettakena samaṇo vā brāhmaṇo vā hotīti vicarāma, tumhe pana aññathā vadathā』』ti idaṃ sandhāyāha. Athassa bhagavā taṃ pakativādaṃ paṭikkhipitvā sabhāvatova dujjānabhāvaṃ āvikaronto punapi – 『『pakati kho』』tiādimāha. Tatrāpi vuttanayeneva padasambandhaṃ katvā attho veditabbo.
Sīlasamādhipaññāsampadāvaṇṇanā
400-401.Katamā pana sā, bho gotamāti kasmā pucchati. Ayaṃ kira paṇḍito bhagavato kathentasseva kathaṃ uggahesi, atha attano paṭipattiyā niratthakataṃ viditvā samaṇo gotamo – 『『tassa 『cāyaṃ sīlasampadā, cittasampadā, paññāsampadā abhāvitā hoti asacchikatā, atha kho so ārakāva sāmaññā』tiādimāha. Handa dāni naṃ tā sampattiyo pucchāmī』』ti sīlasampadādivijānanatthaṃ pucchati. Athassa bhagavā buddhuppādaṃ dassetvā tantidhammaṃ kathento tā sampattiyo dassetuṃ – 『『idha kassapā』』tiādimāha. Imāya ca kassapa sīlasampadāyāti idaṃ arahattaphalameva sandhāya vuttaṃ. Arahattaphalapariyosānañhi bhagavato sāsanaṃ. Tasmā arahattaphalasampayuttāhi sīlacittapaññāsampadāhi aññā uttaritarā vā paṇītatarā vā sīlādisampadā natthīti āha.
Sīhanādakathāvaṇṇanā
- Evañca pana vatvā idāni anuttaraṃ mahāsīhanādaṃ nadanto – 『『santi kassapa eke samaṇabrāhmaṇā』』tiādimāha. Tattha ariyanti nirupakkilesaṃ paramavisuddhaṃ. Paramanti uttamaṃ, pañcasīlāni hiādiṃ katvā yāva pātimokkhasaṃvarasīlā sīlameva, lokuttaramaggaphalasampayuttaṃ pana paramasīlaṃ nāma. Nāhaṃ tatthāti tattha sīlepi paramasīlepi ahaṃ attano samasamaṃ mama sīlasamena sīlena mayā samaṃ puggalaṃ na passāmīti attho. Ahameva tattha bhiyyoti ahameva tasmiṃ sīle uttamo. Katamasmiṃ? Yadidaṃ adhisīlanti yaṃ etaṃ uttamaṃ sīlanti attho. Iti imaṃ paṭhamaṃ sīhanādaṃ nadati.
Tapojigucchavādāti ye tapojigucchaṃ vadanti. Tattha tapatīti tapo, kilesasantāpakavīriyassetaṃ nāmaṃ, tadeva te kilese jigucchatīti jigucchā. Ariyā paramāti ettha niddosattā ariyā, aṭṭhaārambhavatthuvasenapi uppannā vipassanāvīriyasaṅkhātā tapojigucchā tapojigucchāva, maggaphalasampayuttā paramā nāma. Adhijegucchanti idha jigucchabhāvo jegucchaṃ, uttamaṃ jegucchaṃ adhijegucchaṃ, tasmā yadidaṃ adhijegucchaṃ, tattha ahameva bhiyyoti evamettha attho daṭṭhabbo. Paññādhikārepi kammassakatāpaññā ca vipassanāpaññā ca paññā nāma, maggaphalasampayuttā paramā paññā nāma. Adhipaññanti ettha liṅgavipallāso veditabbo, ayaṃ panetthattho – yāyaṃ adhipaññā nāma ahameva tattha bhiyyoti vimuttādhikāre tadaṅgavikkhambhanavimuttiyo vimutti nāma, samucchedapaṭipassaddhinissaraṇavimuttiyo pana paramā vimuttīti veditabbā. Idhāpi ca yadidaṃ adhivimuttīti yā ayaṃ adhivimutti, ahameva tattha bhiyyoti attho.
403.Suññāgāreti suññe ghare, ekakova nisīditvāti adhippāyo. Parisāsu cāti aṭṭhasu parisāsu. Vuttampi cetaṃ –
『『Cattārimāni, sāriputta, tathāgatassa vesārajjāni. Yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadatī』』ti (ma. ni.
399.\ "難以理解"這也是他說的,意思是"我們以前認為只要這樣就是沙門或婆羅門,而你卻說得不一樣"。於是世尊否定了他的常見,揭示了真實的難以理解性,再次說"自然是這樣"等。在那裡也應該按照前面所說的方式理解詞語的關係和意思。 戒定慧圓滿的解釋 400-401.\ "尊者喬達摩,那是什麼?"為什麼這樣問?據說這個聰明人在世尊說話時就領會了他的意思,於是知道了自己修行的無意義,沙門喬達摩說"如果他沒有修習和實現這戒的圓滿、心的圓滿、慧的圓滿,那麼他就遠離沙門"等。現在讓我問他這些圓滿。爲了瞭解戒的圓滿等而問。於是世尊指出佛陀的出現,講述正法,爲了顯示那些圓滿而說"在這裡,迦葉"等。"迦葉,以這戒的圓滿"這是指阿羅漢果而說的。因為世尊的教法以阿羅漢果為終點。因此,除了與阿羅漢果相應的戒心慧圓滿之外,沒有其他更高或更殊勝的戒等圓滿,所以這樣說。 獅子吼的解釋 402.\ 這樣說了之後,現在發出無上的大獅子吼,說"迦葉,有一些沙門婆羅門"等。其中,"聖"是指無污染的、最清凈的。"最高"是指最上的,從五戒開始直到別解脫戒都是戒,但與出世間道果相應的才叫做最高戒。"我在那裡不"是指在戒和最高戒中,我看不到有人的戒能與我的戒相等,意思是這樣。"我在那裡是最殊勝的"是指我在那戒中是最殊勝的。哪一種?就是所謂的增上戒,意思是最上的戒。這樣他發出第一個獅子吼。 "苦行厭惡論者"是指那些主張苦行厭惡的人。其中,"熱"是指苦行,這是折磨煩惱的精進的名稱,它厭惡那些煩惱,所以叫做厭惡。"聖潔最高"這裡因為無過失所以是聖潔的,即使是由八種精進事而生起的觀慧精進也叫做苦行厭惡,與道果相應的才叫做最高。"增上厭惡"這裡厭惡性叫做厭惡,最上的厭惡叫做增上厭惡,因此所謂的增上厭惡,我在那裡是最殊勝的,應該這樣理解其意思。在慧的部分,業自性慧和觀慧叫做慧,與道果相應的叫做最高慧。"增上慧"這裡應該理解為詞性變化,這裡的意思是 - 這所謂的增上慧,我在那裡是最殊勝的。在解脫的部分,暫時的和鎮伏的解脫叫做解脫,斷除、平息、出離的解脫叫做最高解脫,應該這樣理解。這裡也是"所謂的增上解脫"是指這增上解脫,我在那裡是最殊勝的,意思是這樣。 403.\ "空閑處"是指空房子,意思是獨自坐著。"在眾會中"是指在八眾中。這也被說過: "舍利弗,這是如來的四無畏。具足這些無畏,如來宣稱最高位置,在眾會中發出獅子吼。"
1.150) suttaṃ vitthāretabbaṃ.
Pañhañca naṃ pucchantīti paṇḍitā devamanussā naṃ pañhaṃ abhisaṅkharitvā pucchanti. Byākarotīti taṅkhaṇaññeva vissajjesi. Cittaṃ ārādhetīti pañhāvissajjanena mahājanassa cittaṃ paritosetiyeva. No ca kho sotabbaṃ maññantīti cittaṃ ārādhetvā kathentassapissa vacanaṃ pare sotabbaṃ na maññantīti, evañca vadeyyunti attho. Sotabbañcassa maññantīti devāpi manussāpi mahanteneva ussāhena sotabbaṃ maññanti. Pasīdantīti supasannā kallacittā muducittā honti. Pasannākāraṃ karontīti na muddhappasannāva honti, paṇītāni cīvarādīni veḷuvanavihārādayo ca mahāvihāre pariccajantā pasannākāraṃ karonti. Tathattāyāti yaṃ so dhammaṃ deseti tathā bhāvāya, dhammānudhammapaṭipattipūraṇatthāya paṭipajjantīti attho. Tathattāya ca paṭipajjantīti tathabhāvāya paṭipajjanti, tassa hi bhagavato dhammaṃ sutvā keci saraṇesu keci pañcasu sīlesu patiṭṭhahanti, apare nikkhamitvā pabbajanti. Paṭipannā ca ārādhentīti tañca pana paṭipadaṃ paṭipannā pūretuṃ sakkonti, sabbākārena pana pūrenti, paṭipattipūraṇena tassa bhoto gotamassa cittaṃ ārādhentīti vattabbā.
Imasmiṃ panokāse ṭhatvā sīhanādā samodhānetabbā. Ekaccaṃ tapassiṃ niraye nibbattaṃ passāmīti hi bhagavato eko sīhanādo. Aparaṃ sagge nibbattaṃ passāmīti eko. Akusaladhammappahāne ahameva seṭṭhoti eko. Kusaladhammasamādānepi ahameva seṭṭhoti eko. Akusaladhammappahāne mayhameva sāvakasaṅgho seṭṭhoti eko. Kusaladhammasamādānepi mayhaṃyeva sāvakasaṅgho seṭṭhoti eko. Sīlena mayhaṃ sadiso natthīti eko. Vīriyena mayhaṃ sadiso natthīti eko. Paññāya…pe… vimuttiyā…pe… sīhanādaṃ nadanto parisamajjhe nisīditvā nadāmīti eko. Visārado hutvā nadāmīti eko. Pañhaṃ maṃ pucchantīti eko. Pañhaṃ puṭṭho vissajjemīti eko. Vissajjanena parassa cittaṃ ārādhemīti eko. Sutvā sotabbaṃ maññantīti eko. Sutvā me pasīdantīti eko. Pasannākāraṃ karontīti eko. Yaṃ paṭipattiṃ desemi, tathattāya paṭipajjantīti eko. Paṭipannā ca maṃ ārādhentīti eko. Iti purimānaṃ dasannaṃ ekekassa – 『『parisāsu ca nadatī』』ti ādayo dasa dasa parivārā. Evaṃ te dasa purimānaṃ dasannaṃ parivāravasena sataṃ purimā ca dasāti dasādhikaṃ sīhanādasataṃ hoti. Ito aññasmiṃ pana sutte ettakā sīhanādā dullabhā, tenidaṃ suttaṃ mahāsīhanādanti vuccati. Iti bhagavā 『『sīhanādaṃ kho samaṇo gotamo nadati, tañca kho suññāgāre nadatī』』ti evaṃ vādānu vādaṃ paṭisedhetvā idāni parisati naditapubbaṃ sīhanādaṃ dassento 『『ekamidāha』』ntiādimāha.
Titthiyaparivāsakathāvaṇṇanā
1.150)\ 應詳細解釋這段經文。 "他們問他問題"是指有智慧的天人和人類精心準備問題來問他。"他解答"是指他立即回答。"使心滿意"是指通過回答問題使大眾的心滿意。"但他們不認為應該聽"是指雖然他使心滿意地說話,但其他人不認為應該聽,意思是這樣。"他們認為應該聽"是指天人和人類都以極大的熱情認為應該聽。"他們信服"是指他們變得非常信服,心意柔軟。"他們表示信服"是指他們不只是頭腦上信服,而是通過奉獻高級的衣服等和竹林精舍等大精舍來表示信服。"爲了如此"是指爲了實現他所教導的法,爲了圓滿法隨法行,意思是這樣。"他們爲了如此而修行"是指他們爲了成為那樣而修行,聽了世尊的法后,有些人皈依,有些人受持五戒,有些人出家。"修行者使他滿意"是指那些修行者能夠圓滿那個修行,他們完全圓滿,應該說通過圓滿修行使那位喬達摩滿意。 在這個地方應該總結獅子吼。"我看到某些苦行者生在地獄"是世尊的一個獅子吼。"我看到另一些生在天界"是一個。"在斷除不善法方面我是最殊勝的"是一個。"在修習善法方面我也是最殊勝的"是一個。"在斷除不善法方面我的弟子僧團是最殊勝的"是一個。"在修習善法方面我的弟子僧團也是最殊勝的"是一個。"在戒方面沒有人能與我相比"是一個。"在精進方面沒有人能與我相比"是一個。"在智慧方面...在解脫方面..."是一個。"我坐在眾會中發出獅子吼"是一個。"我無畏地發出獅子吼"是一個。"他們問我問題"是一個。"被問到問題我回答"是一個。"通過回答使他人心滿意"是一個。"聽后他們認為應該聽"是一個。"聽后他們信服我"是一個。"他們表示信服"是一個。"我所教導的修行,他們爲了如此而修行"是一個。"修行者使我滿意"是一個。這樣前面十個每一個都有"在眾會中發出"等十個圍繞。這樣那十個以前面十個的圍繞方式成為一百個,加上前面十個,就成為一百一十個獅子吼。在其他經中很難找到這麼多獅子吼,因此這部經被稱為大獅子吼經。這樣世尊否定了"沙門喬達摩發出獅子吼,但他只在空閑處發出"這種說法,現在爲了顯示在眾會中曾經發出的獅子吼而說"有一次我"等。 外道見習期的解釋
- Tattha tatra maṃ aññataro tapabrahmacārīti tatra rājagahe gijjhakūṭe pabbate viharantaṃ maṃ aññataro tapabrahmacārī nigrodho nāma paribbājako . Adhijeguccheti vīriyena pāpajigucchanādhikāre pañhaṃ pucchi. Idaṃ yaṃ taṃ bhagavā gijjhakūṭe mahāvihāre nisinno udumbarikāya deviyā uyyāne nisinnassa nigrodhassa ca paribbājakassa sandhānassa ca upāsakassa dibbāya sotadhātuyā kathāsallāpaṃ sutvā ākāsenāgantvā tesaṃ santike paññatte āsane nisīditvā nigrodhena adhijegucche puṭṭhapañhaṃ vissajjesi, taṃ sandhāya vuttaṃ. Paraṃ viya mattāyāti paramāya mattāya, atimahanteneva pamāṇenāti attho. Ko hi, bhanteti ṭhapetvā andhabālaṃ diṭṭhigatikaṃ añño paṇḍitajātiko 『『ko nāma bhagavato dhammaṃ sutvā na attamano assā』』ti vadati. Labheyyāhanti idaṃ so – 『『ciraṃ vata me aniyyānikapakkhe yojetvā attā kilamito, 『sukkhanadītīre nhāyissāmī』ti samparivattentena viya thuse koṭṭentena viya na koci attho nipphādito. Handāhaṃ attānaṃ yoge yojessāmī』』ti cintetvā āha. Atha bhagavā yo anena khandhake titthiyaparivāso paññatto, yo aññatitthiyapubbo sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhito – 『『ahaṃ bhante, itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhāmi upasampadaṃ, svāhaṃ, bhante, saṃghaṃ cattāro māse parivāsaṃ yācāmī』』tiādinā (mahāva. 86) nayena samādiyitvā parivasati, taṃ sandhāya – 『『yo kho, kassapa, aññatitthiyapubbo』』tiādimāha.
provided by EasyChat
- Tattha pabbajjanti vacanasiliṭṭhatāvaseneva vuttaṃ, aparivasitvāyeva hi pabbajjaṃ labhati. Upasampadatthikena pana nātikālena gāmappavesanādīni aṭṭha vattāni pūrentena parivasitabbaṃ. Āraddhacittāti aṭṭhavattapūraṇena tuṭṭhacittā, ayamettha saṅkhepattho. Vitthārato panesa titthiyaparivāso samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ pabbajjakhandhakavaṇṇanāya vuttanayena veditabbo. Api ca metthāti api ca me ettha. Puggalavemattatā viditāti puggalanānattaṃ viditaṃ. 『『Ayaṃ puggalo parivāsāraho, ayaṃ na parivāsāraho』』ti idaṃ mayhaṃ pākaṭanti dasseti. Tato kassapo cintesi – 『『aho acchariyaṃ buddhasāsanaṃ, yattha evaṃ ghaṃsitvā koṭṭetvā yuttameva gaṇhanti, ayuttaṃ chaḍḍentī』』ti, tato suṭṭhutaraṃ pabbajjāya sañjātussāho – 『『sace bhante』』tiādimāha.
Atha kho bhagavā tassa tibbacchandataṃ viditvā – 『『na kassapo parivāsaṃ arahatī』』ti aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – 『『gaccha bhikkhu kassapaṃ nhāpetvā pabbājetvā ānehī』』ti. So tathā katvā taṃ pabbājetvā bhagavato santikaṃ āgamāsi. Bhagavā taṃ gaṇamajjhe nisīdāpetvā upasampādesi. Tena vuttaṃ – 『『alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampada』』nti. Acirūpasampannoti upasampanno hutvā nacirameva. Vūpakaṭṭhoti vatthukāmakilesakāmehi kāyena ceva cittena ca vūpakaṭṭho. Appamattoti kammaṭṭhāne satiṃ avijahanto. Ātāpīti kāyikacetasikasaṅkhātena vīriyātāpena ātāpī. Pahitattoti kāye ca jīvite ca anapekkhatāya pesitacitto vissaṭṭhaattabhāvo. Yassatthāyāti yassa atthāya. Kulaputtāti ācārakulaputtā. Sammadevāti hetunāva kāraṇeneva. Tadanuttaranti taṃ anuttaraṃ. Brahmacariyapariyosānanti maggabrahmacariyassa pariyosānabhūtaṃ arahattaphalaṃ. Tassa hi atthāya kulaputtā pabbajanti. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Sayaṃ abhiññā sacchikatvāti attanāyeva paññāya paccakkhaṃ katvā, aparappaccayaṃ katvāti attho. Upasampajja vihāsīti pāpuṇitvā sampādetvā vihāsi, evaṃ viharanto ca khīṇā jāti…pe… abbhaññāsīti.
Evamassa paccavekkhaṇabhūmiṃ dassetvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpetuṃ 『『aññataro kho panāyasmā kassapo arahataṃ ahosī』』ti vuttaṃ. Tattha aññataroti eko. Arahatanti arahantānaṃ, bhagavato sāvakānaṃ arahantānaṃ abbhantaro ahosīti ayamettha adhippāyo. Yaṃ yaṃ pana antarantarā na vuttaṃ, taṃ taṃ tattha tattha vuttattā pākaṭamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Poṭṭhapādasuttavaṇṇanā
Poṭṭhapādaparibbājakavatthuvaṇṇanā
以下是完整的簡體中文翻譯: 405. 在那裡,僅僅依據言語的纖細細緻而說,因為他尚未居住就獲得出家。但是,希望受具足戒的人,應該在短時間內履行八種行為,如進入村莊等。"心已準備"意指通過履行八種行為而心生歡喜,這是此處的簡要意義。更詳細的內容,可以在《律藏註釋》的出家章節中瞭解。此外,"我在此"意指"我在這裡"。"已知個人差異"意指已知個人的不同。這表明"這個人值得居住期,這個人不值得居住期"對我來說是明顯的。 此後,迦葉思考道:"啊!佛陀的教法多麼奇妙,在這裡他們仔細研究並抓住正確的,丟棄不正確的。"因此,他對出家更加熱忱,說道:"尊者,如果(您允許)……" 爾時,世尊知道了他的強烈意願,對一位比丘說:"去,比丘,給迦葉沐浴,然後使他出家,並帶他來。"那位比丘如此做了,使迦葉出家並帶他來到世尊面前。世尊讓他在大眾中就座,並授予他具足戒。因此有人說:"赤身的迦葉在世尊面前獲得出家,獲得具足戒。" 剛受具足戒不久,他遠離了物質和精神上的慾望和污穢。他毫不疏忽地專注于修行。他以身體和心靈的精進之火熱忱修行。他對身體和生命不再執著,心靈已經釋放。爲了什麼目的?爲了有品行的子弟。完全出于正當理由。這是無上的(修行)。是爲了梵行的究竟,即阿羅漢果。有志之士為此出家。在現世中,親自以智慧現證,不依賴他人。受具足戒后安住,如此安住時,他已斷盡生死…… 如此展示了他的反思階段,以阿羅漢的標誌完成了開示,說"尊者迦葉成為阿羅漢之一"。在此,"之一"意指一個。"阿羅漢"意指在世尊的弟子阿羅漢中的一員。凡是中間未提及的,因為在各處已經說明,所以是顯而易見的。 《長部註釋》蘇曼伽羅莊嚴中 《大獅子吼經注》結束 9. 《布吒婆豆經注》 布吒婆豆遊方者事蹟注
406.Evaṃme suttaṃ…pe… sāvatthiyanti poṭṭhapādasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāmeti sāvatthiṃ upanissāya yo jetassa kumārassa vane anāthapiṇḍikena gahapatinā ārāmo kārito, tattha viharati. Poṭṭhapādo paribbājakoti nāmena poṭṭhapādo nāma channaparibbājako. So kira gihikāle brāhmaṇamahāsālo kāmesuādīnavaṃ disvā cattālīsakoṭiparimāṇaṃ bhogakkhandhaṃ pahāya pabbajitvā titthiyānaṃ gaṇācariyo jāto. Samayaṃ pavadanti etthāti samayappavādako, tasmiṃ kira ṭhāne caṅkītārukkhapokkharasātippabhutayo brāhmaṇā nigaṇṭhaacelakaparibbājakādayo ca pabbajitā sannipatitvā attano attano samayaṃ vadanti kathenti dīpenti, tasmā so ārāmo samayappavādakoti vuccati. Sveva ca tindukācīrasaṅkhātāya timbarūrukkhapantiyā parikkhittattā tindukācīro. Yasmā panettha paṭhamaṃ ekāva sālā ahosi, pacchā mahāpuññaṃ paribbājakaṃ nissāya bahū sālā katā. Tasmā tameva ekaṃ sālaṃ upādāya laddhanāmavasena ekasālakoti vuccati. Mallikāya pana pasenadirañño deviyā uyyānabhūto so pupphaphalasampanno ārāmoti katvā mallikāya ārāmoti saṅkhyaṃ gato. Tasmiṃ samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme.
Paṭivasatīti nivāsaphāsutāya vasati. Athekadivasaṃ bhagavā paccūsasamaye sabbaññutaññāṇaṃ pattharitvā lokaṃ pariggaṇhanto ñāṇajālassa antogataṃ paribbājakaṃ disvā – 『『ayaṃ poṭṭhapādo mayhaṃ ñāṇajāle paññāyati, kinnu kho bhavissatī』』ti upaparikkhanto addasa – 『『ahaṃ ajja tattha gamissāmi, atha maṃ poṭṭhapādo nirodhañca nirodhavuṭṭhānañca pucchissati, tassāhaṃ sabbabuddhānaṃ ñāṇena saṃsanditvā tadubhayaṃ kathessāmi, atha so katipāhaccayena cittaṃ hatthisāriputtaṃ gahetvā mama santikaṃ āgamissati, tesamahaṃ dhammaṃ desessāmi, desanāvasāne poṭṭhapādo maṃ saraṇaṃ gamissati, citto hatthisāriputto mama santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇissatī』』ti. Tato pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā vijjulatāsadisaṃ kāyabandhanaṃ bandhitvā yugandharapabbataṃ parikkhipitvā ṭhitamahāmeghaṃ viya meghavaṇṇaṃ paṃsukūlaṃ ekaṃsavaragataṃ katvā paccagghaṃ selamayapattaṃ vāmaaṃsakūṭe laggetvā sāvatthiṃ piṇḍāya pavisissāmīti sīho viya himavantapādā vihārā nikkhami. Imamatthaṃ sandhāya – 『『atha kho bhagavā』』tiādi vuttaṃ.
407.Etadahosīti nagaradvārasamīpaṃ gantvā attano rucivasena sūriyaṃ oloketvā atippagabhāvameva disvā etaṃ ahosi. Yaṃnūnāhanti saṃsayaparidīpano viya nipāto, buddhānañca saṃsayo nāma natthi – 『『idaṃ karissāma, idaṃ na karissāma, imassa dhammaṃ desessāma, imassa na desessāmā』』ti evaṃ parivitakkapubbabhāgo panesa sabbabuddhānaṃ labbhati. Tenāha – 『『yaṃnūnāha』』nti, yadi panāhanti attho.
以下是完整的簡體中文翻譯: "如是我聞……在舍衛城"是《布吒婆豆經》。這裡是對新詞的解釋。"住在舍衛城祇樹給孤獨園"意指住在依靠舍衛城,由給孤獨長者在祇陀太子的林園中建造的園林中。"布吒婆豆遊方者"是指名叫布吒婆豆的隱修遊方者。據說他在家時是一位富有的婆羅門,看到慾望的過患后,捨棄了價值四千萬的財富出家,成為異教徒的教師。"論議堂"是指在那裡宣說各種學說的地方。據說在那個地方,像詹基、塔魯卡、波卡拉薩提等婆羅門以及尼干陀、裸行者、遊方者等出家人聚集在一起,各自宣說、討論、闡明自己的學說,因此那個園林被稱為論議堂。因為被稱為丁豆迦樹的樹林所環繞,所以也叫丁豆迦林。因為最初只有一個講堂,後來依靠一位大福德的遊方者建造了許多講堂。因此,以最初那一個講堂得名,被稱為一講堂。因為是波斯匿王的妃子末利夫人的花園,是一個花果茂盛的園林,所以也被稱為末利園。在那個論議堂、丁豆迦林、一講堂、末利園中。 "居住"是指因為舒適而住。有一天,世尊在黎明時分展開一切知智,觀察世間,看到遊方者進入他的智慧網,想道:"這個布吒婆豆出現在我的智慧網中,會發生什麼呢?"他仔細觀察后看到:"今天我將去那裡,然後布吒婆豆會問我關於滅盡定和從滅盡定出定的問題,我將用所有佛陀的智慧來回答這兩個問題。然後幾天後,他會帶著弟子象首舍利弗來見我,我將為他們說法。說法結束時,布吒婆豆會皈依我,像首舍利弗會在我這裡出家並證得阿羅漢果。"然後他在清晨整理身體,穿上鮮紅的下衣,繫上如閃電般的腰帶,披上如包圍由乾陀羅山的大云般的袈裟,將新的石缽掛在左肩上,準備進入舍衛城托缽。爲了這個目的,經文說"於是,世尊……"等。 "他想到"是指走近城門后,按自己的意願看了看太陽,發現時間還太早,就有了這個想法。"我是否應該"是表示疑問的虛詞,但佛陀是沒有疑問的——"我們要做這個,不做那個,我們要為這個人說法,不為那個人說法",這種預先思考的過程是所有佛陀都有的。因此說"我是否應該",意思是"如果我"。
408.Unnādiniyāti uccaṃ nadamānāya, evaṃ nadamānāya cassā uddhaṃ gamanavasena ucco, disāsu patthaṭavasena mahā saddoti uccāsaddamahāsaddāya, tesañhi paribbājakānaṃ pātova vuṭṭhāya kattabbaṃ nāma cetiyavattaṃ vā bodhivattaṃ vā ācariyupajjhāyavattaṃ vā yoniso manasikāro vā natthi. Tena te pātova vuṭṭhāya bālātape nisinnā – 『『imassa hattho sobhano, imassa pādo』』ti evaṃ aññamaññassa hatthapādādīni vā ārabbha, itthipurisadārakadārikādīnaṃ vaṇṇe vā, aññaṃ vā kāmassādabhavassādādivatthuṃ ārabbha kathaṃ samuṭṭhāpetvā anupubbena rājakathādianekavidhaṃ tiracchānakathaṃ kathenti. Tena vuttaṃ – 『『unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā』』ti.
Tato poṭṭhapādo paribbājako te paribbājake oloketvā – 『『ime paribbājakā ativiya aññamaññaṃ agāravā, mayañca samaṇassa gotamassa pātubhāvato paṭṭhāya sūriyuggamane khajjopanakūpamā jātā, lābhasakkāropi no parihīno. Sace panimaṃ ṭhānaṃ samaṇo gotamo vā gotamassa sāvako vā gihī upaṭṭhāko vā tassa āgaccheyya , ativiya lajjanīyaṃ bhavissati, parisadoso kho pana parisajeṭṭhakasseva upari ārohatī』』ti itocito ca vilokento bhagavantaṃ addasa. Tena vuttaṃ – 『『addasā kho poṭṭhapādo paribbājako…pe… tuṇhī ahesu』』nti.
- Tattha saṇṭhapesīti sikkhāpesi, vajjamassā paṭicchādesi. Yathā susaṇṭhitā hoti, tathā naṃ ṭhapesi. Yathā nāma parisamajjhaṃ pavisanto puriso vajjapaṭicchādanatthaṃ nivāsanaṃ saṇṭhapeti, pārupanaṃ saṇṭhapeti, rajokiṇṇaṭṭhānaṃ puñchati; evamassā vajjapaṭicchādanatthaṃ – 『『appasaddā bhonto』』ti sikkhāpento yathā susaṇṭhitā hoti, tathā naṃ ṭhapesīti attho. Appasaddakāmoti appasaddaṃ icchati, eko nisīdati, eko tiṭṭhati, na gaṇasaṅgaṇikāya yāpeti. Upasaṅkamitabbaṃ maññeyyāti idhāgantabbaṃ maññeyya. Kasmā panesa bhagavato upasaṅkamanaṃ paccāsīsatīti? Attano vuddhiṃ patthayamāno. Paribbājakā kira buddhesu vā buddhasāvakesu vā attano santikaṃ āgatesu – 『『ajja amhākaṃ santikaṃ samaṇo gotamo āgato , sāriputto āgato, na kho pana te yassa vā tassa vā santikaṃ gacchanti, passatha amhākaṃ uttamabhāva』』nti attano upaṭṭhākānaṃ santike attānaṃ ukkhipanti, ucce ṭhāne ṭhapenti, bhagavatopi upaṭṭhāke gaṇhituṃ vāyamanti. Te kira bhagavato upaṭṭhāke disvā evaṃ vadanti – 『『tumhākaṃ satthā bhavaṃ gotamopi gotamasāvakāpi amhākaṃ santikaṃ āgacchanti, mayaṃ aññamaññaṃ samaggā. Tumhe pana amhe akkhīhipi passituṃ na icchatha, sāmīcikammaṃ na karotha, kiṃ vo amhehi aparaddha』』nti. Athekacce manussā – 『『buddhāpi etesaṃ santikaṃ gacchanti kiṃ amhāka』』nti tato paṭṭhāya te disvā nappamajjanti. Tuṇhī ahesunti poṭṭhapādaṃ parivāretvā nissaddā nisīdiṃsu.
以下是完整的簡體中文翻譯: 408. "因而高聲"是指在高聲呼喊的情況下,如此高聲是指因高聲而向上走,因而在各個方向上發出響亮的聲音,稱為高聲、大聲。因為對於這些出家人而言,早晨起床后,應該做的事情沒有任何關於聖地的行為、菩提樹的行為、老師和導師的行為,或是有意識的思維。因此,他們早晨起床后,坐在陽光下,互相讚美道:"他的手真美,他的腳"等,圍繞著彼此的手腳等,討論男女、妻子、兒女的外貌,或者圍繞其他慾望的主題,逐漸展開各種與王族相關的、以及其他多種的世俗話題。因此說:"因而高聲發出響亮的聲音,談論各種各樣的世俗話題。" 此時,布吒婆豆遊方者看到這些出家人,便想道:"這些出家人非常彼此依賴,因我們與釋迦牟尼的顯現,正如日出時的光輝,滋養著眾生的利益。如果釋迦牟尼或釋迦牟尼的弟子,或是住家人來到這裡,那將非常令人羞愧,然而,真正的污穢是來自於群體中的首領。"於是他環顧四周,看到佛陀。因而說:"布吒婆豆遊方者看到……"等。 409. "在這裡安置"是指教導,遮蔽某種行為。就如同很好地安置著一樣,他並不安置。就像一個人進入群體時,爲了遮蔽某種行為而安置住所,遮蔽某種行為,清理塵土;同樣地,爲了遮蔽某種行為——"少說話,尊敬您"教導他,以便很好地安置他。少說話者是指希望少說話,獨自坐著,獨自站著,不與他人聚集。應該被認為是可以接近的意思。為什麼他會反對佛陀的接近呢?是因為他渴望自己的成長。出家人認為,當佛陀或佛陀的弟子來到他們身邊時——"今天釋迦牟尼來到我們這裡,舍利弗也來了,但他們並不去其他人那裡,看看我們的優秀"——在他們的導師面前,提升自己,站在高處,佛陀也試圖抓住他們。因為他們看到佛陀的弟子,便這樣說道——"你們的老師釋迦牟尼和釋迦牟尼的弟子也來到我們這裡,我們彼此和睦。但是你們不想用眼睛看我們,不做適當的事情,難道我們有什麼過錯呢?"於是,有些人說——"佛陀也來到他們那裡,何必在我們這裡"從那時起,他們看到后便不再懈怠。於是布吒婆豆遊方者圍繞著,安靜地坐下。
410.Svāgataṃ, bhanteti suṭṭhu āgamanaṃ, bhante, bhagavato; bhagavati hi no āgate ānando hoti, gate sokoti dīpeti. Cirassaṃ kho, bhanteti kasmā āha? Kiṃ bhagavā pubbepi tattha gatapubboti, na gatapubbo. Manussānaṃ pana – 『『kuhiṃ gacchantā, kuto āgatattha, kiṃ maggamūḷhattha, cirassaṃ āgatatthā』』ti evamādayo piyasamudācārā honti, tasmā evamāha. Evañca pana vatvā na mānathaddho hutvā nisīdi, uṭṭhāyāsanā bhagavato paccuggamanamakāsi. Bhagavantañhi upagataṃ disvā āsanena animantento vā apacitiṃ akaronto vā dullabho. Kasmā? Uccākulīnatāya. Ayampi paribbājako attano nisinnāsanaṃ papphoṭetvā bhagavantaṃ āsanena nimantento – 『『nisīdatu, bhante, bhagavā idamāsanaṃ paññatta』』nti āha. Antarākathā vippakatāti nisinnānaṃ vo ādito paṭṭhāya yāva mamāgamanaṃ, etasmiṃ antare kā nāma kathā vippakatā, mamāgamanapaccayā katamā kathā pariyantaṃ na gatā, vadatha, yāva naṃ pariyantaṃ netvā demīti sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi. Atha paribbājako – 『『niratthakakathā esā nissārā vaṭṭasannissitā, na tumhākaṃ purato vattabbataṃ arahatī』』ti dīpento 『『tiṭṭhatesā , bhante』』tiādimāha.
Abhisaññānirodhakathāvaṇṇanā
以下是完整的簡體中文翻譯: "歡迎,尊者"意指非常歡迎您的到來,尊者;這表明當世尊來時我們感到歡喜,離開時感到悲傷。"尊者,好久不見"為什麼這樣說呢?是因為世尊以前也來過這裡嗎?不是,他以前沒來過。但是對人們來說,"你們去哪裡了?從哪裡來?是不是迷路了?來得真晚啊"等等這樣的親切問候是常見的,所以他這樣說。說完這些話后,他並沒有驕傲自滿地坐著,而是起身迎接世尊。看到世尊到來而不以座位相邀或不表示敬意的人是很少見的。為什麼?因為高貴的出身。這位遊方者也拍打了自己坐的座位,邀請世尊就座,說道:"請坐,尊者,這裡有座位為您準備。""中斷了什麼談話"意指從你們坐下開始直到我到來這段時間裡,你們有什麼談話被中斷了,因我的到來而沒有完成的是哪個話題,請說出來,我會幫你們完成。這是全知者的邀請。然後遊方者表示:"這是無意義的談話,毫無價值,與輪迴有關,不值得在您面前提起",因此說"尊者,請放下這個"等。 關於想的滅盡的討論的註釋
411.Tiṭṭhatesā, bhanteti sace bhagavā sotukāmo bhavissati, pacchāpesā kathā na dullabhā bhavissati, amhākaṃ panimāya kathāya attho natthi. Bhagavato panāgamanaṃ labhitvā mayaṃ aññadeva sukāraṇaṃ pucchāmāti dīpeti. Tato taṃ pucchanto – 『『purimāni, bhante』』tiādimāha. Tattha kotūhalasālāyanti kotūhalasālā nāma paccekasālā natthi. Yattha pana nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā nānāvidhaṃ kathaṃ pavattenti, sā bahūnaṃ – 『『ayaṃ kiṃ vadati, ayaṃ kiṃ vadatī』』ti kotūhaluppattiṭṭhānato kotūhalasālāti vuccati. Abhisaññānirodheti ettha abhīti upasaggamattaṃ. Saññānirodheti cittanirodhe, khaṇikanirodhe kathā uppannāti attho. Idaṃ pana tassā uppattikāraṇaṃ. Yadā kira bhagavā jātakaṃ vā katheti, sikkhāpadaṃ vā paññapeti tadā sakalajambudīpe bhagavato kittighoso pattharati, titthiyā taṃ sutvā – 『『bhavaṃ kira gotamo pubbacariyaṃ kathesi, mayaṃ kiṃ na sakkoma tādisaṃ kiñci kathetu』』nti bhagavato paṭibhāgakiriyaṃ karontā ekaṃ bhavantarasamayaṃ kathenti – 『『bhavaṃ gotamo sikkhāpadaṃ paññapesi, mayaṃ kiṃ na sakkoma paññapetu』』nti attano sāvakānaṃ kiñcideva sikkhāpadaṃ paññapenti. Tadā pana bhagavā aṭṭhavidhaparisamajjhe nisīditvā nirodhakathaṃ kathesi. Titthiyā taṃ sutvā – 『『bhavaṃ kira gotamo nirodhaṃ nāma kathesi, mayampi taṃ kathessāmā』』ti sannipatitvā kathayiṃsu. Tena vuttaṃ – 『『abhisaññānirodhe kathā udapādī』』ti.
Tatrekacceti tesu ekacce. Purimo cettha yvāyaṃ bāhire titthāyatane pabbajito cittappavattiyaṃ dosaṃ disvā acittakabhāvo santoti samāpattiṃ bhāvetvā ito cuto pañca kappasatāni asaññībhave ṭhatvā puna idha uppajjati. Tassa saññuppāde ca nirodhe ca hetuṃ apassanto – ahetū appaccayāti āha.
Dutiyo naṃ nisedhetvā migasiṅgatāpasassa asaññakabhāvaṃ gahetvā – 『『upetipi apetipī』』ti āha. Migasiṅgatāpaso kira attantapo ghoratapo paramadhitindriyo ahosi. Tassa sīlatejena sakkavimānaṃ uṇhaṃ ahosi. Sakko devarājā 『『sakkaṭṭhānaṃ nu kho tāpaso patthetī』』ti alambusaṃ nāma devakaññaṃ – 『tāpasassa tapaṃ bhinditvā ehī』ti pesesi. Sā tattha gatā. Tāpaso paṭhamadivase taṃ disvāva palāyitvā paṇṇasālaṃ pāvisi. Dutiyadivase kāmacchandanīvaraṇena bhaggo taṃ hatthe aggahesi, so tena dibbaphassena phuṭṭho visaññī hutvā tiṇṇaṃ saṃvaccharānaṃ accayena saññaṃ paṭilabhi. Taṃ so diṭṭhigatiko – 『『tiṇṇaṃ saṃvaccharānaṃ accayena nirodhā vuṭṭhito』』ti maññamāno evamāha.
Tatiyo naṃ nisedhetvā āthabbaṇapayogaṃ sandhāya 『『upakaḍḍhantipi apakaḍḍhantipī』』ti āha. Āthabbaṇikā kira āthabbaṇaṃ payojetvā sattaṃ sīsacchinnaṃ viya hatthacchinnaṃ viya mataṃ viya ca katvā dassenti. Tassa puna pākatikabhāvaṃ disvā so diṭṭhigatiko – 『『nirodhā vuṭṭhito aya』』nti maññamāno evamāha.
Catuttho naṃ nisedhetvā yakkhadāsīnaṃ madaniddaṃ sandhāya 『『santi hi bho devatā』』tiādimāha. Yakkhadāsiyo kira sabbarattiṃ devatūpahāraṃ kurumānā naccitvā gāyitvā aruṇodaye ekaṃ surāpātiṃ pivitvā parivattitvā supitvā divā vuṭṭhahanti. Taṃ disvā so diṭṭhigatiko – 『『suttakāle nirodhaṃ samāpannā, pabuddhakāle nirodhā vuṭṭhitā』』ti maññamāno evamāha.
以下是完整的簡體中文翻譯: "請放下這個,尊者"意思是如果世尊想聽的話,這個話題以後也不難再提起,但對我們來說這個話題並不重要。獲得世尊的到來后,我們想問一些更有意義的問題。然後他問道:"尊者,前幾天……"等。其中"在論議堂",並沒有一個專門叫做論議堂的大廳。但是在那裡,各種外道沙門婆羅門討論各種話題,因為許多人會問"這個人在說什麼,那個人在說什麼",所以被稱為論議堂。"關於想的滅盡",這裡"abhi"只是一個字首。"想的滅盡"指心的滅盡,意思是關於剎那滅的討論產生了。這是它產生的原因。據說當世尊講述本生故事或制定學處時,他的名聲就會傳遍整個閻浮提洲。外道聽到后就說:"據說喬達摩講述了過去的行為,難道我們不能講述類似的東西嗎?"爲了與世尊競爭,他們就講述一個前世的故事。"喬達摩制定了學處,難道我們不能制定嗎?"於是他們為自己的弟子制定一些學處。那時,世尊坐在八眾中間講述滅盡定。外道聽到后說:"據說喬達摩講述了所謂的滅盡定,我們也要講述。"於是他們聚集在一起討論。因此說:"關於想的滅盡的討論產生了。" 其中"有些人"指其中的一些人。這裡第一種人是指那些在外道中出家,看到心的活動有過患,認為無心狀態是寂靜的,於是修習禪定,從這裡死後在無想天中住五百劫,然後再生到這裡。他看不到想生起和滅盡的原因,所以說"無因無緣"。 第二種人否定這種說法,採用鹿角仙人的無想狀態,說"進入也離開"。據說鹿角仙人是一位極度苦行的修行者。由於他戒行的力量,帝釋天宮變得熾熱。帝釋天王想"這仙人是不是想要帝釋的位置",於是派遣名叫阿蘭布沙的天女去"破壞仙人的苦行"。她到了那裡。仙人第一天看到她就逃跑躲進茅屋。第二天被慾望所困,抓住了她的手,被她的天界觸感所觸碰,失去了知覺,三年後才恢復意識。那個持邪見者誤以為"三年後從滅盡定中出來",所以這樣說。 第三種人否定這種說法,指的是阿闥婆吠陀咒術,說"被拉近也被推遠"。據說阿闥婆吠陀術士使用咒術,使人看起來像是頭被砍掉、手被砍掉或已經死亡。看到他又恢復正常,那個持邪見者誤以為"這是從滅盡定中出來",所以這樣說。 第四種人否定這種說法,指的是夜叉女僕的醉眠,說"確實有些天神"等。據說夜叉女僕整夜為天神獻上供品,跳舞唱歌,黎明時喝一碗酒,然後翻身睡覺,白天才起床。看到這種情況,那個持邪見者誤以為"睡眠時進入滅盡定,醒來時從滅盡定出來",所以這樣說。
Ayaṃ pana poṭṭhapādo paribbājako paṇḍitajātiko. Tenassa taṃ kathaṃ sutvā vippaṭisāro uppajji. 『『Imesaṃ kathā eḷamūgakathā viya cattāro hi nirodhe ete paññapenti, iminā ca nirodhena nāma ekena bhavitabbaṃ, na bahunā. Tenāpi ekena aññeneva bhavitabbaṃ, so pana aññena ñātuṃ na sakkā aññatra sabbaññunā. Sace bhagavā idha abhavissa 『ayaṃ nirodho ayaṃ na nirodho』ti dīpasahassaṃ viya ujjāletvā ajjameva pākaṭaṃ akarissā』』ti dasabalaññeva anussari. Tasmā 『『tassa mayhaṃ bhante』』tiādimāha. Tattha aho nūnāti anussaraṇatthe nipātadvayaṃ, tena tassa bhagavantaṃ anussarantassa etadahosi 『『aho nūna bhagavā aho nūna sugato』』ti. Yo imesanti yo etesaṃ nirodhadhammānaṃ sukusalo nipuṇo cheko, so bhagavā aho nūna katheyya, sugato aho nūna katheyyāti ayamettha adhippāyo. Pakataññūti ciṇṇavasitāya pakatiṃ sabhāvaṃ jānātīti pakataññū. Kathaṃ nu khoti idaṃ paribbājako 『『mayaṃ bhagavā na jānāma, tumhe jānātha, kathetha no』』ti āyācanto vadati. Atha bhagavā kathento 『『tatra poṭṭhapādā』』tiādimāha.
Ahetukasaññuppādanirodhakathāvaṇṇanā
- Tattha tatrāti tesu samaṇabrāhmaṇesu. Āditova tesaṃ aparaddhanti tesaṃ ādimhiyeva viraddhaṃ, gharamajjheyeva pakkhalitāti dīpeti. Sahetū sappaccayāti ettha hetupi paccayopi kāraṇasseva nāmaṃ, sakāraṇāti attho. Taṃ pana kāraṇaṃ dassento 『『sikkhā ekā』』ti āha. Tattha sikkhā ekā saññā uppajjantīti sikkhāya ekaccā saññā jāyantīti attho.
provided by EasyChat
413.Kā ca sikkhāti bhagavā avocāti katamā ca sā sikkhāti bhagavā vitthāretukamyatāpucchāvasena avoca. Atha yasmā adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhāti tisso sikkhā honti. Tasmā tā dassento bhagavā saññāya sahetukaṃ uppādanirodhaṃ dīpetuṃ buddhuppādato pabhuti tantidhammaṃ ṭhapento 『『idha poṭṭhapāda, tathāgato loke』』tiādimāha. Tattha adhisīlasikkhā adhicittasikkhāti dve eva sikkhā sarūpena āgatā, tatiyā pana 『『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti kho poṭṭhapāda mayā ekaṃsiko dhammo desito』』ti ettha sammādiṭṭhisammāsaṅkappavasena pariyāpannattā āgatāti veditabbā. Kāmasaññāti pañcakāmaguṇikarāgopi asamuppannakāmacāropi . Tattha pañcakāmaguṇikarāgo anāgāmimaggena samugghātaṃ gacchati, asamuppannakāmacāro pana imasmiṃ ṭhāne vaṭṭati. Tasmā tassa yā purimā kāmasaññāti tassa paṭhamajjhānasamaṅgino yā pubbe uppannapubbāya kāmasaññāya sadisattā purimā kāmasaññāti vucceyya, sā nirujjhati, anuppannāva nuppajjatīti attho.
Vivekajapītisukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṃ samaye hotīti tasmiṃ paṭhamajjhānasamaye vivekajapītisukhasaṅkhātā sukhumasaññā saccā hoti, bhūtā hotīti attho. Atha vā kāmacchandādioḷārikaṅgappahānavasena sukhumā ca sā bhūtatāya saccā ca saññāti sukhumasaccasaññā, vivekajehi pītisukhehi sampayuttā sukhumasaccasaññāti vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā sā assa atthīti vivekajapītisukhasukhumasaccasaññīti evamettha attho daṭṭhabbo. Esa nayo sabbattha. Evampi sikkhāti ettha yasmā paṭhamajjhānaṃ samāpajjanto adhiṭṭhahanto, vuṭṭhahanto ca sikkhati, tasmā taṃ evaṃ sikkhitabbato sikkhāti vuccati. Tenapi sikkhāsaṅkhātena paṭhamajjhānena evaṃ ekā vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā uppajjati. Evaṃ ekā kāmasaññā nirujjhatīti attho. Ayaṃ sikkhāti bhagavā avocāti ayaṃ paṭhamajjhānasaṅkhātā ekā sikkhāti, bhagavā āha. Etenupāyena sabbattha attho daṭṭhabbo.
Yasmā pana aṭṭhamasamāpattiyā aṅgato sammasanaṃ buddhānaṃyeva hoti, sāvakesu sāriputtasadisānampi natthi, kalāpato sammasanaṃyeva pana sāvakānaṃ hoti, idañca 『『saññā saññā』』ti, evaṃ aṅgato sammasanaṃ uddhaṭaṃ. Tasmā ākiñcaññāyatanaparamaṃyeva saññaṃ dassetvā puna tadeva saññagganti dassetuṃ 『『yato kho poṭṭhapāda…pe… saññaggaṃ phusatī』』ti āha.
這是對巴利文經典的註釋,我將按照您的要求直譯成簡體中文: 413. "什麼是學處?"世尊說道:這是指"什麼是那個學處?"世尊出於想要詳細解釋的願望而提出這個問題。然後,由於有增上戒學、增上心學、增上慧學這三種學處,因此世尊爲了顯示這些學處,爲了闡明伴隨因的想的生起和滅盡,從佛陀出世以來建立經典教法,說道"在此,波吒巴陀,如來出現於世間"等等。其中,增上戒學和增上心學這兩種學處以其本質出現,第三種則應理解為包含在"波吒巴陀,這是我所宣說的一向趣向苦滅的道路"中的正見和正思惟中。 欲想是指對五種欲樂對象的貪愛,也指未生起的欲行。其中,對五種欲樂對象的貪愛通過不還道被根除,而未生起的欲行則在此處適用。因此,"他先前的欲想"是指對於已進入初禪的人來說,那個與他以前曾經生起的欲想相似的、被稱為先前的欲想,它滅盡了,未生起的也不再生起,這是其含義。 "在那個時候,他只有源於離欲的喜樂微細真實想",這意味著在那個初禪的時刻,被稱為源於離欲的喜樂的微細想是真實的,是存在的。或者,由於捨棄了粗大的欲貪等支分,它是微細的,由於其真實性它是真實的想,因此稱為微細真實想。與源於離欲的喜樂相應的微細真實想,他擁有這種源於離欲的喜樂的微細真實想,因此稱為具有源於離欲的喜樂微細真實想。這裡應該這樣理解其含義。這個解釋方法適用於所有情況。 "如是學習",這裡因為進入初禪、安住于初禪和出離初禪時都在學習,所以由於應該這樣學習,它被稱為學處。通過這個被稱為學處的初禪,如是一種源於離欲的喜樂微細真實想生起。如是一種欲想滅盡,這是其含義。"這是學處",世尊說道:這是指這一種被稱為初禪的學處,世尊如是說。以這種方法應該理解所有情況的含義。 然而,由於從支分上觀察第八等至只有佛陀才能做到,即使是像舍利弗這樣的聲聞弟子也做不到,聲聞弟子只能從總體上觀察。而這裡"想,想"是從支分上觀察而提出的。因此,在顯示了以無所有處為最高的想之後,爲了再次顯示那就是想的頂點,他說道"波吒巴陀,從這裡開始...他證得想的頂點"。
- Tattha yato kho poṭṭhapāda bhikkhūti yo nāma poṭṭhapāda bhikkhu. Idha sakasaññī hotīti idha sāsane sakasaññī hoti, ayameva vā pāṭho, attano paṭhamajjhānasaññāya saññavā hotīti attho. So tato amutra tato amutrāti so bhikkhu tato paṭhamajjhānato amutra dutiyajjhāne, tatopi amutra tatiyajjhāneti evaṃ tāya tāya jhānasaññāya sakasaññī sakasaññī hutvā anupubbena saññaggaṃ phusati. Saññagganti ākiñcaññāyatanaṃ vuccati. Kasmā? Lokiyānaṃ kiccakārakasamāpattīnaṃ aggattā. Ākiñcaññāyatanasamāpattiyañhi ṭhatvā nevasaññānāsaññāyatanampi nirodhampi samāpajjanti. Iti sā lokiyānaṃ kiccakārakasamāpattīnaṃ aggattā saññagganti vuccati, taṃ phusati pāpuṇātīti attho.
Idāni abhisaññānirodhaṃ dassetuṃ 『『tassa saññagge ṭhitassā』』tiādimāha. Tattha ceteyyaṃ, abhisaṅkhareyyanti padadvaye ca jhānaṃ samāpajjanto ceteti nāma, punappunaṃ kappetīti attho. Uparisamāpattiatthāya nikantiṃ kurumāno abhisaṅkharoti nāma. Imā ca me saññā nirujjheyyunti imā ākiñcaññāyatanasaññā nirujjheyyuṃ. Aññā ca oḷārikāti aññā ca oḷārikā bhavaṅgasaññā uppajjeyyuṃ. So na ceva ceteti na abhisaṅkharotīti ettha kāmaṃ cesa cetentova na ceteti, abhisaṅkharontova nābhisaṅkharoti. Imassa bhikkhuno ākiñcaññāyatanato vuṭṭhāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjitvā 『『ekaṃ dve cittavāre ṭhassāmī』』ti ābhogasamannāhāro natthi. Uparinirodhasamāpattatthāya eva pana ābhogasamannāhāro atthi, svāyamattho puttagharācikkhaṇena dīpetabbo.
Pitugharamajjhena kira gantvā pacchābhāge puttassa gharaṃ hoti, tato paṇītaṃ bhojanaṃ ādāya āsanasālaṃ āgataṃ daharaṃ thero – 『『manāpo piṇḍapāto kuto ābhato』』ti pucchi. So 『『asukassa gharato』』ti laddhagharameva ācikkhi. Yena panassa pitugharamajjhena gatopi āgatopi tattha ābhogopi natthi. Tattha āsanasālā viya ākiñcaññāyatanasamāpatti daṭṭhabbā, pitugehaṃ viya nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti, puttagehaṃ viya nirodhasamāpatti, āsanasālāya ṭhatvā pitugharaṃ amanasikaritvā puttagharācikkhaṇaṃ viya ākiñcaññāyatanato vuṭṭhāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjitvā 『『ekaṃ dve cittavāre ṭhassāmī』』ti pitugharaṃ amanasikaritvāva uparinirodhasamāpattatthāya manasikāro, evamesa cetentova na ceteti, abhisaṅkharontova nābhisaṅkharoti. Tā ceva saññāti tā jhānasaññā nirujjhanti. Aññā cāti aññā ca oḷārikā bhavaṅgasaññā nuppajjanti. So nirodhaṃ phusatīti so evaṃ paṭipanno bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ phusati vindati paṭilabhati.
Anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpattinti ettha abhīti upasaggamattaṃ, sampajānapadaṃ nirodhapadena antarikaṃ katvā vuttaṃ. Anupaṭipāṭiyā sampajānasaññānirodhasamāpattīti ayaṃ panetthattho. Tatrāpi sampajānasaññānirodhasamāpattīti sampajānantassa ante saññā nirodhasamāpatti sampajānantassa vā paṇḍitassa bhikkhuno saññānirodhasamāpattīti ayaṃ visesattho.
Idāni idha ṭhatvā nirodhasamāpattikathā kathetabbā. Sā panesā sabbākārena visuddhimagge paññābhāvanānisaṃsādhikāre kathitā, tasmā tattha kathitatova gahetabbā.
這是對巴利文經典的註釋,我將按照您的要求直譯成簡體中文: 414. 其中,"波吒巴陀,從比丘"是指任何名為波吒巴陀的比丘。"在此成為有自己想的"是指在此教法中成為有自己想的,或者就是這個讀法,意思是以自己的初禪想成為有想的。"他從那裡到這裡,從那裡到這裡"是指那個比丘從那個初禪到這個第二禪,從那裡又到第三禪,如此以那些禪那想成為有自己想的,有自己想的,逐漸地證得想的頂點。"想的頂點"是指無所有處。為什麼?因為它是世間有作用的定中最高的。因為安住在無所有處定中,他們還能進入非想非非想處和滅盡定。因此,由於它是世間有作用的定中最高的,所以被稱為想的頂點,他觸及、達到它,這是其含義。 現在爲了顯示想的滅盡,他說"他安住于想的頂點"等等。其中,在"我應思惟,我應造作"這兩個詞中,進入禪那者被稱為思惟,意思是反覆構想。爲了上層定而生起欲求的人被稱為造作。"這些想應該滅盡"是指這些無所有處想應該滅盡。"其他粗重的"是指其他粗重的有分想應該生起。"他既不思惟也不造作",這裡雖然他在思惟但不思惟,在造作但不造作。這位比丘從無所有處出定後進入非想非非想處,沒有"我將安住一兩個心識剎那"的注意和專注。但是爲了上層的滅盡定,確實有注意和專注,這個意思應該用兒子家的比喻來說明。 據說,經過父親家的中間後面是兒子的家,從那裡帶著精美的食物來到座堂的年輕人被長老問道:"這美味的食物是從哪裡帶來的?"他只說明瞭得到食物的家,雖然他經過父親家的中間來去,但對那裡沒有注意。這裡,座堂應該被視為無所有處定,父親家應該被視為非想非非想處定,兒子家應該被視為滅盡定,站在座堂不注意父親家而說明兒子家,就像從無所有處出定進入非想非非想處,不注意"我將安住一兩個心識剎那"的父親家,而只爲了上層的滅盡定而作意。這樣,他雖在思惟但不思惟,雖在造作但不造作。"那些想"是指那些禪那想滅盡。"其他的"是指其他粗重的有分想不生起。"他證得滅盡"是指如此修習的比丘證得、獲得、達到想受滅盡。 "次第想滅盡正知等至",這裡"abhi"只是字首,"正知"一詞被放在"滅盡"一詞之間。其含義是按順序的正知想滅盡等至。其中特殊含義是:正知者最後的想滅盡等至,或者是正知的、有智慧的比丘的想滅盡等至。 現在,在這裡應該講述滅盡定的內容。這在《清凈道論》的智慧修習功德章節中已經全面講述過,因此應該從那裡所說的來理解。
Evaṃ bhagavā poṭṭhapādassa paribbājakassa nirodhakathaṃ kathetvā – atha naṃ tādisāya kathāya aññattha abhāvaṃ paṭijānāpetuṃ 『『taṃ kiṃ maññasī』』tiādimāha. Paribbājakopi 『『bhagavā ajja tumhākaṃ kathaṃ ṭhapetvā na mayā evarūpā kathā sutapubbā』』ti paṭijānanto, 『『no hetaṃ bhante』』ti vatvā puna sakkaccaṃ bhagavato kathāya uggahitabhāvaṃ dassento 『『evaṃ kho ahaṃ bhante』』tiādimāha. Athassa bhagavā 『『suuggahitaṃ tayā』』ti anujānanto 『『evaṃ poṭṭhapādā』』ti āha.
- Atha paribbājako 『『bhagavatā 『ākiñcaññāyatanaṃ saññagga』nti vuttaṃ. Etadeva nu kho saññaggaṃ, udāhu avasesasamāpattīsupi saññaggaṃ atthī』』ti cintetvā tamatthaṃ pucchanto 『『ekaññeva nu kho』』tiādimāha. Bhagavāpissa vissajjesi. Tattha puthūpīti bahūnipi. Yathā yathā kho, poṭṭhapāda, nirodhaṃphusatīti pathavīkasiṇādīsu yena yena kasiṇena, paṭhamajjhānādīnaṃ vā yena yena jhānena. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace hi pathavīkasiṇena karaṇabhūtena pathavīkasiṇasamāpattiṃ ekavāraṃ samāpajjanto purimasaññānirodhaṃ phusati ekaṃ saññaggaṃ, atha dve vāre, tayo vāre, vārasataṃ, vārasahassaṃ, vārasatasahassaṃ vā samāpajjanto purimasaññānirodhaṃ phusati, satasahassaṃ, saññaggāni. Esa nayo sesakasiṇesu. Jhānesupi sace paṭhamajjhānena karaṇabhūtena ekavāraṃ purimasaññānirodhaṃ phusati ekaṃ saññaggaṃ. Atha dve vāre , tayo vāre, vārasataṃ, vārasahassaṃ, vārasatasahassaṃ vā purimasaññānirodhaṃ phusati, satasahassaṃ saññaggāni. Esa nayo sesajjhānasamāpattīsupi. Iti ekavāraṃ samāpajjanavasena vā sabbampi sañjānanalakkhaṇena saṅgahetvā vā ekaṃ saññaggaṃ hoti, aparāparaṃ samāpajjanavasena bahūni.
416.Saññā nu kho, bhanteti bhante nirodhasamāpajjanakassa bhikkhuno 『『saññā nu kho paṭhamaṃ uppajjatī』』ti pucchati. Tassa bhagavā 『『saññā kho, poṭṭhapādā』』ti byākāsi. Tattha saññāti jhānasaññā. Ñāṇanti vipassanāñāṇaṃ. Aparo nayo, saññāti vipassanā saññā. Ñāṇanti maggañāṇaṃ. Aparo nayo, saññāti maggasaññā. Ñāṇanti phalañāṇaṃ. Tipiṭakamahāsivatthero panāha –
Kiṃ ime bhikkhū bhaṇanti, poṭṭhapādo heṭṭhā bhagavantaṃ nirodhaṃ pucchi. Idāni nirodhā vuṭṭhānaṃ pucchanto 『『bhagavā nirodhā vuṭṭhahantassa kiṃ paṭhamaṃ arahattaphalasaññā uppajjati, udāhu paccavekkhaṇañāṇa』』nti vadati. Athassa bhagavā yasmā phalasaññā paṭhamaṃ uppajjati, pacchā paccavekkhaṇañāṇaṃ . Tasmā 『『saññā kho poṭṭhapādā』』ti āha. Tattha saññuppādāti arahattaphalasaññāya uppādā, pacchā 『『idaṃ arahattaphala』』nti evaṃ paccavekkhaṇañāṇuppādo hoti. Idappaccayā kira meti phalasamādhisaññāpaccayā kira mayhaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ uppannanti.
Saññāattakathāvaṇṇanā
這是對巴利文經典的註釋,我將按照您的要求直譯成簡體中文: 這樣,世尊向波吒巴陀遊方者講述了滅盡的內容后,爲了讓他承認在其他地方沒有這樣的講說,說道"你怎麼認為"等等。遊方者也承認"除了世尊今天的講說,我以前從未聽過這樣的講說",說道"不是這樣的,尊者",然後爲了顯示他已經仔細地理解了世尊的講說,又說"尊者,我是這樣理解的"等等。然後世尊認可他"你理解得很好",說道"波吒巴陀,是這樣的"。 415. 然後遊方者想:"世尊說'無所有處是想的頂點'。是隻有這個是想的頂點,還是在其餘的定中也有想的頂點?"爲了詢問這個問題,他說"是隻有一個"等等。世尊也為他解答了。其中,"也有多個"是指也有許多。"波吒巴陀,根據他如何證得滅盡"是指在地遍等中以哪個遍,或者在初禪等中以哪個禪那。這是說 - 如果以地遍為工具,一次進入地遍定而證得前想的滅盡,這是一個想的頂點,如果兩次、三次、一百次、一千次或十萬次進入而證得前想的滅盡,這是十萬個想的頂點。這個方法適用於其他遍。在禪那中也是,如果以初禪為工具,一次證得前想的滅盡,這是一個想的頂點。如果兩次、三次、一百次、一千次或十萬次證得前想的滅盡,這是十萬個想的頂點。這個方法也適用於其他禪那定。因此,根據一次進入的方式,或者根據所有的認知特徵歸納起來,是一個想的頂點,根據反覆進入的方式,是多個。 416. "尊者,是想嗎"是指他問進入滅盡定的比丘"是想先生起嗎"。世尊對他回答說"波吒巴陀,是想"。其中,"想"是指禪那想。"智"是指觀智。另一種解釋,"想"是指觀想。"智"是指道智。再另一種解釋,"想"是指道想。"智"是指果智。但是三藏大寺長老說: 這些比丘說什麼,波吒巴陀先前問世尊關於滅盡。現在問從滅盡出定時說"世尊,從滅盡出定者是先生起阿羅漢果想,還是省察智?"然後世尊因為果想先生起,後來才是省察智。因此說"波吒巴陀,是想"。其中,"想生起"是指阿羅漢果想的生起,之後才是"這是阿羅漢果"這樣的省察智的生起。"這是我的緣"是指由於果定想為緣,我的省察智生起。 想我論註釋完畢
- Idāni paribbājako yathā nāma gāmasūkaro gandhodakena nhāpetvā gandhehi anulimpitvā mālādāmaṃ piḷandhitvā sirisayane āropitopi sukhaṃ na vindati, vegena gūthaṭṭhānameva gantvā sukhaṃ vindati. Evameva bhagavatā saṇhasukhumatilakkhaṇabbhāhatāya desanāya nhāpitavilittamaṇḍitopi nirodhakathāsirisayanaṃ āropitopi tattha sukhaṃ na vindanto gūthaṭṭhānasadisaṃ attano laddhiṃ gahetvā tameva pucchanto 『『saññā nu kho, bhante, purisassa attā』』tiādimāha. Athassānumatiṃ gahetvā byākātukāmo bhagavā – 『『kaṃ pana tva』』ntiādimāha. Tato so 『『arūpī attā』』ti evaṃ laddhiko samānopi 『『bhagavā desanāya sukusalo, so me āditova laddhiṃ mā viddhaṃsetū』』ti cintetvā attano laddhiṃ pariharanto 『『oḷārikaṃ kho』』tiādimāha. Athassa bhagavā tattha dosaṃ dassento 『『oḷāriko ca hi te』』tiādimāha . Tattha evaṃ santanti evaṃ sante. Bhummatthe hi etaṃ upayogavacanaṃ. Evaṃ santaṃ attānaṃ paccāgacchato tavāti ayaṃ vā ettha attho. Catunnaṃ khandhānaṃ ekuppādekanirodhattā kiñcāpi yā saññā uppajjati, sāva nirujjhati. Aparāparaṃ upādāya pana 『『aññā ca saññā uppajjanti, aññā ca saññā nirujjhantī』』ti vuttaṃ.
418-
這是對巴利文經典的註釋,我將按照您的要求直譯成簡體中文: 417. 現在遊方者就像村裡的豬被香水洗浴,塗抹香料,戴上花環,放在豪華的床上也不覺得舒服,反而迅速跑到糞堆處才覺得舒適。同樣地,雖然被世尊用細膩微妙的三相擊打的教說洗浴、塗抹、裝飾,被放在滅盡說的豪華床上,但在那裡不覺得舒服,抓住類似糞堆的自己的見解,問道"尊者,想是人的我嗎?"等等。然後世尊想要得到他的同意后再回答,說道"你認為是什麼"等等。之後他雖然持有"無色我"的見解,但想著"世尊善於說法,他不要一開始就破壞我的見解",爲了保護自己的見解,說道"粗大的"等等。然後世尊爲了顯示其中的過失,說道"如果是粗大的"等等。其中,"如果是這樣"是指在這種情況下。這是處格的意思,但用了賓格的形式。或者這裡的意思是:如果是這樣,對於你這個回到這樣的我的人。雖然由於四蘊同時生起和滅去,哪個想生起,那個想就滅去。但是相對於前後而言,所以說"其他的想生起,其他的想滅去"。 418-
- Idāni aññaṃ laddhiṃ dassento – 『『manomayaṃ kho ahaṃ, bhante』』tiādiṃ vatvā tatrāpi dose dinne yathā nāma ummattako yāvassa saññā nappatiṭṭhāti, tāva aññaṃ gahetvā aññaṃ vissajjeti, saññāpatiṭṭhānakāle pana vattabbameva vadati, evameva aññaṃ gahetvā aññaṃ vissajjetvā idāni attano laddhiṃyeva vadanto 『『arūpī kho』』tiādimāha. Tatrāpi yasmā so saññāya uppādanirodhaṃ icchati, attānaṃ pana sassataṃ maññati. Tasmā tathevassa dosaṃ dassento bhagavā 『『evaṃ santampī』』tiādimāha. Tato paribbājako micchādassanena abhibhūtattā bhagavatā vuccamānampi taṃ nānattaṃ ajānanto 『『sakkā panetaṃ, bhante, mayā』』tiādimāha. Athassa bhagavā yasmā so saññāya uppādanirodhaṃ passantopi saññāmayaṃ attānaṃ niccameva maññati. Tasmā 『『dujjānaṃ kho』』tiādimāha.
Tatthāyaṃ saṅkhepattho – tava aññā diṭṭhi, aññā khanti, aññā ruci, aññathāyeva te dassanaṃ pavattaṃ, aññadeva ca te khamati ceva ruccati ca, aññatra ca te āyogo, aññissāyeva paṭipattiyā yuttapayuttatā, aññattha ca te ācariyakaṃ, aññasmiṃ titthāyatane ācariyabhāvo. Tena tayā evaṃ aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena dujjānaṃ etanti. Atha paribbājako – 『『saññā vā purisassa attā hotu, aññā vā saññā, taṃ sassatādi bhāvamassa pucchissa』』nti puna 『『kiṃ pana bhante』』tiādimāha.
Tattha lokoti attānaṃ sandhāya vadati. Na hetaṃ poṭṭhapāda atthasañhitanti poṭṭhapāda etaṃ diṭṭhigataṃ na idhalokaparalokaatthanissitaṃ, na attatthaparatthanissitaṃ. Na dhammasaṃhitanti na navalokuttaradhammanissitaṃ. Nādibrahmacariyakanti sikkhattayasaṅkhātassa sāsanabrahmacariyakassa na ādimattaṃ, adhisīlasikkhāmattampi na hoti. Na nibbidāyāti saṃsāravaṭṭe nibbindanatthāya na saṃvattati. Navirāgāyāti vaṭṭavirāgatthāya na saṃvattati. Na nirodhāyāti vaṭṭassa nirodhakaraṇatthāya na saṃvattati. Na upasamāyāti vaṭṭassa vūpasamanatthāya na saṃvattati. Na abhiññāyāti vaṭṭābhijānanāya paccakkhakiriyāya na saṃvattati. Na sambodhāyāti vaṭṭasambujjhanatthāya na saṃvattati. Na nibbānāyāti amatamahānibbānassa paccakkhakiriyāya na saṃvattati.
Idaṃ dukkhantiādīsu taṇhaṃ ṭhapetvā tebhūmakā pañcakkhandhā dukkhanti, tasseva dukkhassa pabhāvanato sappaccayā taṇhā dukkhasamudayoti. Ubhinnaṃ appavatti dukkhanirodhoti, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminī paṭipadāti mayā byākatanti attho. Evañca pana vatvā bhagavā 『『imassa paribbājakassa maggapātubhāvo vā phalasacchikiriyā vā natthi, mayhañca bhikkhācāravelā』』ti cintetvā tuṇhī ahosi. Paribbājakopi taṃ ākāraṃ ñatvā bhagavato gamanakālaṃ ārocento viya 『『evameta』』ntiādimāha.
421.Vācāsannitodakenāti vacanapatodena. Sañjhabbharimakaṃsūti sañjhabbharitaṃ nirantaraṃ phuṭṭhaṃ akaṃsu, upari vijjhiṃsūti vuttaṃ hoti. Bhūtanti sabhāvato vijjamānaṃ. Tacchaṃ, tathanti tasseva vevacanaṃ. Dhammaṭṭhitatanti navalokuttaradhammesu ṭhitasabhāvaṃ. Dhammaniyāmatanti lokuttaradhammaniyāmataṃ. Buddhānañhi catusaccavinimuttā kathā nāma natthi. Tasmā sā edisā hoti.
Cittahatthisāriputtapoṭṭhapādavatthuvaṇṇanā
這是對巴利文經典的註釋,我將按照您的要求直譯成簡體中文: 420. 現在爲了顯示另一種見解,他說"尊者,我認為是意生的"等等,在那裡也被指出過失后,就像一個瘋子在他的想還沒有建立時,抓住一個又放棄另一個,但在想建立的時候卻說應該說的話,同樣地,抓住一個又放棄另一個后,現在說出自己的見解,說"無色的"等等。在那裡也是,因為他希望想有生起和滅去,但認為我是常住的。因此,世尊同樣地為他指出過失,說"即使是這樣"等等。然後遊方者因為被邪見所壓倒,即使世尊這樣說也不知道那個差異,說"尊者,我能夠"等等。然後世尊因為他雖然看到想的生起和滅去,卻認為由想構成的我是常住的。因此說"很難知道"等等。 其中的簡要含義是:你有一種見解,一種認可,一種喜好,你的見解以另一種方式運作,你接受和喜歡的是另一回事,你專注于另一件事,你致力於另一種修行,你的老師在另一處,你在另一個教派中是老師。因此,對於你這樣持有不同見解、不同認可、不同喜好、專注于不同事物、有不同老師的人來說,這是很難知道的。然後遊方者想:"無論想是人的我,還是其他的想,我要問它是常住等",又說"但是,尊者"等等。 其中,"世間"是指自我。"波吒巴陀,這不是有意義的"是指波吒巴陀,這種見解不依賴於此世他世的利益,不依賴於自利利他。"不是法相應的"是指不依賴於九種出世間法。"不是梵行的開始"是指不是被稱為三學的教法梵行的開始,甚至不是增上戒學。"不導向厭離"是指不導向厭離輪迴。"不導向離欲"是指不導向離開輪迴的貪慾。"不導向滅盡"是指不導向使輪迴滅盡。"不導向寂靜"是指不導向使輪迴平息。"不導向證知"是指不導向親證了知輪迴。"不導向覺悟"是指不導向覺悟輪迴。"不導向涅槃"是指不導向親證無死的大涅槃。 在"這是苦"等中,除去渴愛,三界的五蘊是苦,由於產生那個苦,有因緣的渴愛是苦集,兩者的不生起是苦滅,八支聖道是趣向苦滅之道,這是我所解釋的意思。這樣說后,世尊想:"這個遊方者沒有道的生起或果的證悟,而且我的托缽時間到了",就保持沉默。遊方者也知道這個情況,像是宣佈世尊的離去時間,說"是這樣"等等。 421. "以言語的刺激"是指以言語的棍棒。"不斷地刺戳"是指不間斷地刺戳,意思是從上面刺穿。"真實的"是指本性上存在的。"真實的,如實的"是它的同義詞。"法住"是指在九種出世間法中安住的本性。"法定"是指出世間法的確定性。因為諸佛沒有離開四諦的說法。因此它是這樣的。 吉達象舍利弗波吒巴陀事註釋
422.Citto ca hatthisāriputtoti so kira sāvatthiyaṃ hatthiācariyassa putto bhagavato santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā sukhumesu atthantaresu kusalo ahosi, pubbe katapāpakammavasena pana sattavāre vibbhamitvā gihi jāto. Kassapasammāsambuddhassa kira sāsane dve sahāyakā ahesuṃ, aññamaññaṃ samaggā ekatova sajjhāyanti. Tesu eko anabhirato gihibhāve cittaṃ uppādetvā itarassa ārocesi. So gihibhāve ādīnavaṃ pabbajjāya ānisaṃsaṃ dassetvā taṃ ovadi. So taṃ sutvā abhiramitvā punekadivasaṃ tādise citte uppanne taṃ etadavoca 『『mayhaṃ āvuso evarūpaṃ cittaṃ uppajjati – 『imāhaṃ pattacīvaraṃ tuyhaṃ dassāmī』ti』』. So pattacīvaralobhena tassa gihibhāve ānisaṃsaṃ dassetvā pabbajjāya ādīnavaṃ kathesi. Athassa taṃ sutvāva gihibhāvato cittaṃ virajjitvā pabbajjāyameva abhirami. Evamesa tadā sīlavantassa bhikkhuno gihibhāve ānisaṃsakathāya kathitattā idāni cha vāre vibbhamitvā sattame vāre pabbajito. Mahāmoggallānassa, mahākoṭṭhikattherassa ca abhidhammakathaṃ kathentānaṃ antarantarā kathaṃ opāteti. Atha naṃ mahākoṭṭhikatthero apasādeti. So mahāsāvakassa kathite patiṭṭhātuṃ asakkonto vibbhamitvā gihi jāto. Poṭṭhapādassa panāyaṃ gihisahāyako hoti. Tasmā vibbhamitvā dvīhatīhaccayena poṭṭhapādassa santikaṃ gato. Atha naṃ so disvā 『『samma kiṃ tayā kataṃ, evarūpassa nāma satthu sāsanā apasakkantosi, ehi pabbajituṃ idāni te vaṭṭatī』』ti taṃ gahetvā bhagavato santikaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ 『『citto ca hatthisāriputto poṭṭhapādo ca paribbājako』』ti.
423.Andhāti paññācakkhuno natthitāya andhā, tasseva abhāvena acakkhukā. Tvaṃyeva nesaṃ eko cakkhumāti subhāsitadubbhāsitajānanabhāvamattena paññācakkhunā cakkhumā. Ekaṃsikāti ekakoṭṭhāsā. Paññattāti ṭhapitā. Anekaṃsikāti na ekakoṭṭhāsā ekeneva koṭṭhāsena sassatāti vā asassatāti vā na vuttāti attho.
Ekaṃsikadhammavaṇṇanā
424-425.Santi poṭṭhapādāti idaṃ bhagavā kasmā ārabhi? Bāhirakehi paññāpitaniṭṭhāya aniyyānikabhāvadassanatthaṃ. Sabbe hi titthiyā yathā bhagavā amataṃ nibbānaṃ, evaṃ attano attano samaye lokathupikādivasena niṭṭhaṃ paññapenti, sā ca na niyyānikā. Yathā paññattā hutvā na niyyāti na gacchati, aññadatthu paṇḍitehi paṭikkhittā nivattati, taṃ dassetuṃ bhagavā evamāha. Tattha ekantasukhaṃ lokaṃ jānaṃ passanti puratthimāya disāya ekantasukho loko pacchimādīnaṃ vā aññatarāyāti evaṃ jānantā evaṃ passantā viharatha. Diṭṭhapubbāni kho tasmiṃ loke manussānaṃ sarīrasaṇṭhānādīnīti. Appāṭihīrakatanti appāṭihīrakataṃ paṭiharaṇavirahitaṃ, aniyyānikanti vuttaṃ hoti.
426-427.Janapadakalyāṇīti janapade aññāhi itthīhi vaṇṇasaṇṭhānavilāsākappādīhi asadisā.
Tayoattapaṭilābhavaṇṇanā
- "心是象舍利弗"。他確實是在舍衛城(現代印度的薩瓦提)象師的兒子,在佛陀的教導下出家,掌握了三藏,精通微妙的教義,但由於過去的惡業,七次迷失,轉生為人。聽說迦葉正覺的教法中,有兩個助手,他們彼此和睦,共同修習。在這兩人中,一個人心不安定,產生了對世俗生活的想法,向另一個人報告。他向他展示了世俗生活的弊端和出家的好處,並勸他出家。聽了這些后,他感到愉悅,又在某一天產生了這樣的想法,便對他說:「我,朋友,這樣的想法產生了——『我將把這件袈裟給你』。」他因貪圖袈裟,而向他展示了世俗生活的好處,談論出家的弊端。聽了這些后,他的心從世俗生活中厭棄,專注于出家。於是,這位有戒的比丘因談論世俗生活的好處,現在在第六次迷失后,在第七次迷失中出家。大目犍連和大庫多迦長老在討論法義時,互相插話。然後大庫多迦長老不再理會他。由於無法在大聲說法時站穩,他迷失了,轉生為人。而波吒巴陀則是他的世俗朋友。因此,他在迷失后以兩次迷失的方式,回到波吒巴陀的身邊。見到他后,問道:「你做了什麼,竟然如此不尊重老師的教法,現在來吧,出家吧,你正當其時。」於是他抓住他,去了佛陀的身邊。所以說:「心是象舍利弗,波吒巴陀是遊方者。」
-
"盲者因沒有智慧之眼而盲,因沒有他而失去視力。"你是他們中唯一的有眼者,因而有智慧之眼,知道善言和惡言的區別。"單一的"是指單一的狀態。"設定的"是指被設定的。"多重的"是指不單一的狀態,既不是以單一的方式說出永恒的,也不是以單一的方式說出無常的。 424-425. "波吒巴陀"這個名字,世尊為何開始?是爲了說明外道所設定的結局,和不依賴於外道的性質。因為所有的外道都如世尊所說的那樣,認為涅槃是無上的,因此根據自己的情況設定了侷限的結局,而這並不依賴於外道。正如設定后不再流動,不再前往其他地方,被智者所拒絕,世尊這樣說是爲了展示這一點。在那裡,瞭解世間的極樂,看到東邊的極樂,西邊的極樂等,知曉並觀察,便生活于其中。人們在那個地方的身體位置等,都是過去所見的。少有的無障礙是指沒有障礙的狀態,是不依賴於外道的。 426-427. "美好的國土"是指在國中與其他女子相比,色相、身材、風姿等方面的優越。 三種自我獲得的註釋
-
Evaṃ bhagavā paresaṃ niṭṭhāya aniyyānikattaṃ dassetvā attano niṭṭhāya niyyānikabhāvaṃ dassetuṃ 『『tayo kho me poṭṭhapādā』』tiādimāha. Tattha attapaṭilābhoti attabhāvapaṭilābho, ettha ca bhagavā tīhi attabhāvapaṭilābhehi tayo bhave dassesi. Oḷārikattabhāvapaṭilābhena avīcito paṭṭhāya paranimmitavasavattipariyosānaṃ kāmabhavaṃ dassesi. Manomayaattabhāvapaṭilābhena paṭhamajjhānabhūmito paṭṭhāya akaniṭṭhabrahmalokapariyosānaṃ rūpabhavaṃ dassesi. Arūpaattabhāvapaṭilābhena ākāsānañcāyatanabrahmalokato paṭṭhāya nevasaññānāsaññāyatanabrahmalokapariyosānaṃ arūpabhavaṃ dassesi. Saṃkilesikā dhammā nāma dvādasa akusalacittuppādā. Vodāniyā dhammā nāma samathavipassanā.
429.Paññāpāripūriṃvepullattanti maggapaññāphalapaññānaṃ pāripūriñceva vipulabhāvañca. Pāmujjanti taruṇapīti. Pītīti balavatuṭṭhi. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yaṃ avocumha 『『sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihiratī』』ti, tattha tassa evaṃ viharato taṃ pāmojjañceva bhavissati, pīti ca nāmakāyapassaddhi ca sati ca sūpaṭṭhitā uttamañāṇañca sukho ca vihāro. Sabbavihāresu ca ayameva vihāro 『『sukho』』ti vattuṃ yutto 『『upasanto paramamadhuro』』ti. Tattha paṭhamajjhāne pāmojjādayo chapi dhammā labbhanti, dutiyajjhāne dubbalapītisaṅkhātaṃ pāmojjaṃ nivattati, sesā pañca labbhanti. Tatiye pīti nivattati, sesā cattāro labbhanti. Tathā catutthe. Imesu catūsu jhānesu sampasādanasutte suddhavipassanā pādakajjhānameva kathitaṃ. Pāsādikasutte catūhi maggehi saddhiṃ vipassanā kathitā. Dasuttarasutte catutthajjhānikaphalasamāpatti kathitā. Imasmiṃ poṭṭhapādasutte pāmojjaṃ pītivevacanameva katvā dutiyajjhānikaphalasamāpattināma kathitāti veditabbā.
432-437.Ayaṃ vā soti ettha vā saddo vibhāvanattho hoti. Ayaṃ soti evaṃ vibhāvetvā pakāsetvā byākareyyāma. Yathāpare 『『ekantasukhaṃ attānaṃ sañjānāthā』』ti puṭṭhā 『『no』』ti vadanti, na evaṃ vadāmāti attho. Sappāṭihīrakatanti sappāṭiharaṇaṃ, niyyānikanti attho. Mogho hotīti tuccho hoti, natthi so tasmiṃ samayeti adhippāyo. Sacco hotīti bhūto hoti, sveva tasmiṃ samaye sacco hotīti attho. Ettha panāyaṃ citto attano asabbaññutāya tayo attapaṭilābhe kathetvā attapaṭilābho nāma paññattimattaṃ etanti uddharituṃ nāsakkhi, attapaṭilābho tveva niyyātesi. Athassa bhagavā rūpādayo cettha dhammā, attapaṭilābhoti pana nāmamattametaṃ, tesu tesu rūpādīsu sati evarūpā vohārā hontīti dassetukāmo tasseva kathaṃ gahetvā nāmapaññattivasena niyyātanatthaṃ 『『yasmiṃ citta samaye』』tiādimāha.
- Evañca pana vatvā paṭipucchitvā vinayanatthaṃ puna 『『sace taṃ, citta, evaṃ puccheyyu』』ntiādimāha . Tattha yo me ahosi atīto attapaṭilābho , sveva me attapaṭilābho, tasmiṃ samaye sacco ahosi, mogho anāgato mogho paccuppannoti ettha tāva imamatthaṃ dasseti – yasmā ye te atītā dhammā, te etarahi natthi, ahesunti pana saṅkhyaṃ gatā, tasmā sopi me attapaṭilābho tasmiṃyeva samaye sacco ahosi. Anāgatapaccuppannānaṃ pana dhammānaṃ tadā abhāvā tasmiṃ samaye 『『mogho anāgato, mogho paccuppanno』』ti, evaṃ atthato nāmamattameva attapaṭilābhaṃ paṭijānāti. Anāgatapaccuppannesupi eseva nayo.
439-
- 這樣,世尊展示了他人的結論是不能導向解脫的,爲了展示自己的結論能導向解脫,說道"波吒巴陀,我有三種"等等。其中,"自我獲得"是指獲得自體,這裡世尊以三種自體獲得展示了三種存在。以粗大自體獲得展示了從阿鼻地獄開始到他化自在天為止的欲界。以意生自體獲得展示了從初禪地開始到色究竟天為止的色界。以無色自體獲得展示了從空無邊處天開始到非想非非想處天為止的無色界。"污染法"是指十二種不善心生起。"清凈法"是指止觀。
- "智慧圓滿廣大"是指道智和果智的圓滿和廣大。"喜悅"是指初級的喜。"喜"是指強烈的滿足。這是什麼意思?我們所說的"自知、證悟、成就而安住",在那裡,他如此安住時,將會有喜悅、喜、身輕安、正念、善立、最上智和樂住。在所有的安住中,只有這種安住適合被稱為"樂",因為它"寂靜、最甜美"。在那裡,初禪中獲得喜悅等六法,第二禪中微弱的喜稱為喜悅消失,其餘五法獲得。第三禪中喜消失,其餘四法獲得。第四禪也是如此。在這四種禪那中,《正信經》中只講述了純粹觀察的基礎禪那。《莊嚴經》中講述了與四道相應的觀察。《十上經》中講述了第四禪的果定。應知在這《波吒巴陀經》中,將喜悅視為喜的同義詞,講述的是第二禪的果定。 432-437. "或者這個"中的"或者"是用來說明的。"這個"是這樣說明、闡述、解釋。就像其他人被問到"你們認為自我是完全快樂的嗎?"時回答"不",我們不這樣說的意思。"有障礙的"是指有阻礙,意思是不能導向解脫。"虛假的"是指空洞的,意思是在那個時候它不存在。"真實的"是指存在的,意思是在那個時候它就是真實的。這裡,這個心因為自己不是全知者,講述了三種自我獲得,但無法提出自我獲得只是一種概念這一點,只是承認了自我獲得。然後世尊爲了顯示這裡的色等法,自我獲得只是一個名稱,在那些色等法存在時有這樣的表達,想要抓住他的話,以名稱概念的方式來解釋,說"心,在那個時候"等等。
-
這樣說后,爲了通過反問來教導,又說"心,如果他們這樣問你"等等。其中,"我過去有的自我獲得,就是我的自我獲得,在那個時候是真實的,未來的是虛假的,現在的是虛假的",這裡首先展示了這個意思 - 因為那些過去的法,現在不存在,但被認為"曾經存在",所以我的那個自我獲得只在那個時候是真實的。但是因為未來和現在的法在那時不存在,所以在那個時候"未來的是虛假的,現在的是虛假的",這樣從意義上來說,他只承認自我獲得是一個名稱而已。對於未來和現在也是同樣的道理。 439-
-
Atha bhagavā tassa byākaraṇena saddhiṃ attano byākaraṇaṃ saṃsandituṃ 『『evameva kho cittā』』tiādīni vatvā puna opammato tamatthaṃ sādhento 『『seyyathāpi citta gavā khīra』』ntiādimāha. Tatrāyaṃ saṅkhepattho, yathā gavā khīraṃ, khīrādīhi ca dadhiādīni bhavanti, tattha yasmiṃ samaye khīraṃ hoti, na tasmiṃ samaye dadhīti vā navanītādīsu vā aññataranti saṅkhyaṃ niruttiṃ nāmaṃ vohāraṃ gacchati. Kasmā? Ye dhamme upādāya dadhītiādi vohārā honti, tesaṃ abhāvā. Atha kho khīraṃ tveva tasmiṃ samaye saṅkhyaṃ gacchati. Kasmā? Ye dhamme upādāya khīranti saṅkhyā nirutti nāmaṃ vohāro hoti, tesaṃ bhāvāti. Esa nayo sabbattha. Imā kho cittāti oḷāriko attapaṭilābho iti ca manomayo attapaṭilābho iti ca arūpo attapaṭilābho iti ca imā kho citta lokasamaññā loke samaññāmattakāni samanujānanamattakāni etāni. Tathā lokaniruttimattakāni vacanapathamattakāni vohāramattakāni nāmapaṇṇattimattakāni etānīti. Evaṃ bhagavā heṭṭhā tayo attapaṭilābhe kathetvā idāni sabbametaṃ vohāramattakanti vadati. Kasmā? Yasmā paramatthato satto nāma natthi, suñño tuccho esa loko.
Buddhānaṃ pana dve kathā sammutikathā ca paramatthakathā ca. Tattha 『『satto poso devo brahmā』』tiādikā 『『sammutikathā』』 nāma. 『『Aniccaṃ dukkhamanattā khandhā dhātuyo āyatanāni satipaṭṭhānā sammappadhānā』』tiādikā paramatthakathā nāma. Tattha yo sammutidesanāya 『『satto』』ti vā 『『poso』』ti vā 『『devo』』ti vā 『『brahmā』』ti vā vutte vijānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti, tassa bhagavā āditova 『『satto』』ti vā 『『poso』』ti vā 『『devo』』ti vā 『『brahmā』』ti vā katheti, yo paramatthadesanāya 『『anicca』』nti vā 『『dukkha』』nti vātiādīsu aññataraṃ sutvā vijānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti, tassa 『『anicca』』nti vā 『『dukkha』』nti vātiādīsu aññatarameva katheti. Tathā sammutikathāya bujjhanakasattassāpi na paṭhamaṃ paramatthakathaṃ katheti. Sammutikathāya pana bodhetvā pacchā paramatthakathaṃ katheti. Paramatthakathāya bujjhanakasattassāpi na paṭhamaṃ sammutikathaṃ katheti. Paramatthakathāya pana bodhetvā pacchā sammutikathaṃ katheti. Pakatiyā pana paṭhamameva paramatthakathaṃ kathentassa desanā lūkhākārā hoti, tasmā buddhā paṭhamaṃ sammutikathaṃ kathetvā pacchā paramatthakathaṃ kathenti. Sammutikathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti. Paramatthakathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti.
Duve saccāni akkhāsi, sambuddho vadataṃ varo;
Sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nūpalabbhati.
Saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇaṃ;
Paramatthavacanaṃ saccaṃ, dhammānaṃ bhūtalakkhaṇanti.
Yāhi tathāgato voharati aparāmasanti yāhi lokasamaññāhi lokaniruttīhi tathāgato taṇhāmānadiṭṭhiparāmāsānaṃ abhāvā aparāmasanto voharatīti desanaṃ vinivaṭṭetvā arahattanikūṭena niṭṭhāpesi. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Poṭṭhapādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Subhasuttavaṇṇanā
Subhamāṇavakavatthuvaṇṇanā
- 然後世尊爲了將自己的解釋與他的解釋相比較,說"心啊,正是如此"等等,然後爲了用比喻來證明這個意思,又說"心啊,就像從牛得到牛奶"等等。其中的簡要含義是,就像從牛得到牛奶,從牛奶等得到酸奶等,在那裡,當是牛奶的時候,不被稱為酸奶或者其他如生酥等的名稱、語言、名字、表達。為什麼?因為那些被稱為酸奶等的法不存在。而是在那個時候只被稱為牛奶。為什麼?因為那些被稱為牛奶的法存在。這個道理適用於所有情況。"心啊,這些"是指粗大的自我獲得、意生的自我獲得、無色的自我獲得,心啊,這些只是世間的共同稱呼,只是世間的共同認可。同樣,這些只是世間的語言、表達方式、稱呼、名稱概念。這樣,世尊先前講述了三種自我獲得,現在說這一切只是表達方式。為什麼?因為從究竟意義上來說,沒有所謂的有情,這個世界是空虛的。 但是佛陀有兩種說法:世俗諦說法和勝義諦說法。其中,"有情、人、天、梵天"等是世俗諦說法。"無常、苦、無我、蘊、界、處、念住、正勤"等是勝義諦說法。在那裡,對於能夠通過世俗諦教說理解、洞察、出離、獲得阿羅漢勝利的人,世尊一開始就說"有情"或"人"或"天"或"梵天"。對於能夠通過勝義諦教說聽到"無常"或"苦"等任何一個而理解、洞察、出離、獲得阿羅漢勝利的人,就對他說"無常"或"苦"等任何一個。同樣,對於能通過世俗諦說法覺悟的人,也不首先講勝義諦說法。而是先用世俗諦說法使他覺悟,然後再講勝義諦說法。對於能通過勝義諦說法覺悟的人,也不首先講世俗諦說法。而是先用勝義諦說法使他覺悟,然後再講世俗諦說法。但是,如果一開始就講勝義諦說法,教說會顯得枯燥,因此佛陀先講世俗諦說法,然後再講勝義諦說法。即使在講世俗諦說法時,也只說真實的、實在的、不虛假的。即使在講勝義諦說法時,也只說真實的、實在的、不虛假的。 最勝說者正覺者,宣說兩種真實; 世俗諦與勝義諦,第三種不可得。 約定俗成的語言,因世間共同認可而為真; 勝義諦的語言,因諸法實相而為真。 "如來使用而不執著"是指如來因為沒有貪愛、我慢、邪見的執著,而使用這些世間的共同稱呼、世間的語言而不執著。他以這種方式結束了教說,以阿羅漢果作為頂點。其餘的在所有地方都是明顯的意思。 這樣,在《長部》註釋《吉祥悅意》中 《波吒巴陀經》的註釋結束了。
- 《須婆經》註釋 須婆學童事註釋
444.Evaṃme sutaṃ…pe… sāvatthiyanti subhasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Aciraparinibbute bhagavatīti aciraṃ parinibbute bhagavati, parinibbānato uddhaṃ māsamatte kāle. Nidānavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva bhagavato pattacīvaraṃ ādāya āgantvā khīravirecanaṃ pivitvā vihāre nisinnadivasaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Todeyyaputtoti todeyyabrāhmaṇassa putto, so kira sāvatthiyā avidūre tudigāmo nāma atthi, tassa adhipatittā todeyyoti saṅkhyaṃ gato. Mahaddhano pana hoti pañcacattālīsakoṭivibhavo, paramamaccharī – 『『dadato bhogānaṃ aparikkhayo nāma natthī』』ti cintetvā kassaci kiñci na deti, puttampi āha –
『『Añjanānaṃ khayaṃ disvā, vammikānañca sañcayaṃ;
Madhūnañca samāhāraṃ, paṇḍito gharamāvase』』ti.
Evaṃ adānameva sikkhāpetvā kāyassa bhedā tasmiṃyeva ghare sunakho hutvā nibbatto. Subho taṃ sunakhaṃ ativiya piyāyati. Attano bhuñjanakabhattaṃyeva bhojeti, ukkhipitvā varasayane sayāpeti. Atha bhagavā ekadivasaṃ nikkhante māṇave taṃ gharaṃ piṇḍāya pāvisi. Sunakho bhagavantaṃ disvā bhukkāraṃ karonto bhagavato samīpaṃ gato. Tato naṃ bhagavā avoca 『『todeyya tvaṃ pubbepi maṃ 『bho, bho』ti paribhavitvā sunakho jāto, idānipi bhukkāraṃ katvā avīciṃ gamissasī』』ti. Sunakho taṃ kathaṃ sutvā vippaṭisārī hutvā uddhanantare chārikāya nipanno, manussā naṃ ukkhipitvā sayane sayāpetuṃ nāsakkhiṃsu .
Subho āgantvā 『『kenāyaṃ sunakho sayanā oropito』』ti āha. Manussā 『『na kenacī』』ti vatvā taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Māṇavo sutvā 『『mama pitā brahmaloke nibbatto, samaṇo pana gotamo me pitaraṃ sunakhaṃ karoti yaṃ kiñci esa mukhārūḷhaṃ bhāsatī』』ti kujjhitvā bhagavantaṃ musāvādena codetukāmo vihāraṃ gantvā taṃ pavattiṃ pucchi. Bhagavā tassa tatheva vatvā avisaṃvādanatthaṃ āha – 『『atthi pana te, māṇava, pitarā na akkhātaṃ dhana』』nti. Atthi, bho gotama, satasahassagghanikā suvaṇṇamālā, satasahassagghanikā suvaṇṇapādukā, satasahassagghanikā suvaṇṇapāti, satasahassañca kahāpaṇanti. Gaccha taṃ sunakhaṃ appodakaṃ madhupāyāsaṃ bhojetvā sayanaṃ āropetvā īsakaṃ niddaṃ okkantakāle puccha, sabbaṃ te ācikkhissati, atha naṃ jāneyyāsi – 『『pitā me eso』』ti. So tathā akāsi. Sunakho sabbaṃ ācikkhi, tadā naṃ – 『『pitā me』』ti ñatvā bhagavati pasannacitto gantvā bhagavantaṃcuddasa pañhe pucchitvā vissajjanapariyosāne bhagavantaṃ saraṇaṃ gato, taṃ sandhāya vuttaṃ 『『subho māṇavo todeyyaputto』』ti. Sāvatthiyaṃ paṭivasatīti attano bhogagāmato āgantvā vasati.
445-
- "如是我聞...在舍衛城"是《須婆經》。這裡是對其中不明顯詞語的解釋。"世尊入滅不久"是指世尊入滅后不久,在入滅后約一個月的時間。這是指在序言解釋中所說的方式,帶著世尊的缽和衣來到,喝了牛奶瀉藥,坐在寺院裡的那一天。"托提耶之子"是指托提耶婆羅門的兒子,據說在舍衛城(現在的薩赫特-馬赫特)附近有一個名叫圖迪的村莊,因為他是那裡的首領,所以被稱為托提耶。他非常富有,擁有四十五億的財富,但極其吝嗇 - 他認為"給予就會導致財富耗盡",因此不給任何人任何東西,他甚至對兒子說: "看到眼藥的消耗,蟻丘的堆積, 蜂蜜的收集,智者應住家。" 這樣教導不要給予后,他身體毀壞后在那個家裡轉生為一隻狗。須婆非常喜愛那隻狗,給它吃自己吃的食物,抱它睡在最好的床上。有一天,世尊在年輕人出去后,進入那個家乞食。狗看到世尊后,吠叫著走近世尊。然後世尊對它說:"托提耶,你以前也用'喂,喂'輕視我而轉生為狗,現在又吠叫,你將去到阿鼻地獄。"狗聽到這話後感到後悔,躺在爐灶邊的灰燼中,人們無法把它抱起來放到床上。 須婆回來后問:"是誰把這隻狗從床上弄下來的?"人們說:"沒有人",然後告訴他發生的事。年輕人聽后想:"我父親轉生到梵天界,但沙門喬達摩說我父親變成了狗,他隨口說什麼就是什麼。"他生氣了,想要指責世尊說謊,就去寺院詢問這件事。世尊對他如實說明,爲了不欺騙他,又說:"年輕人,你有父親沒有告訴你的財寶嗎?""喬達摩先生,有價值十萬的金項鍊,價值十萬的金涼鞋,價值十萬的金碗,和十萬枚錢幣。""去吧,給那隻狗喂一些少水的蜜乳粥,把它抱到床上,在它剛要睡著的時候問它,它會告訴你一切,然後你就會知道'這是我父親'。"他照做了。狗告訴了他一切,那時他知道"這是我父親",對世尊生起信心,去問了世尊十四個問題,在回答結束時皈依了世尊。這就是為什麼說"托提耶之子須婆學童"。"住在舍衛城"是指從自己的富裕村莊來到這裡居住。 445-
446.Aññataraṃ māṇavakaṃ āmantesīti satthari parinibbute 『『ānandatthero kirassa pattacīvaraṃ gahetvā āgato, mahājano taṃ dassanatthāya upasaṅkamatī』』ti sutvā 『『vihāraṃ kho pana gantvā mahājanamajjhe na sakkā sukhena paṭisanthāraṃ vā kātuṃ, dhammakathaṃ vā sotuṃ gehaṃ āgataṃyeva naṃ disvā sukhena paṭisanthāraṃ karissāmi, ekā ca me kaṅkhā atthi, tampi naṃ pucchissāmī』』ti cintetvā aññataraṃ māṇavakaṃ āmantesi. Appābādhantiādīsu ābādhoti visabhāgavedanā vuccati, yā ekadese uppajjitvā cattāro iriyāpathe ayapaṭṭena ābandhitvā viya gaṇhati, tassā abhāvaṃ pucchāti vadati. Appātaṅkoti kicchajīvitakaro rogo vuccati, tassāpi abhāvaṃ pucchāti vadati. Gilānasseva ca uṭṭhānaṃ nāma garukaṃ hoti, kāye balaṃ na hoti, tasmā niggelaññabhāvañca balañca pucchāti vadati. Phāsuvihāranti gamanaṭhānanisajjasayanesu catūsu iriyāpathesu sukhavihāraṃ pucchāti vadati. Athassa pucchitabbākāraṃ dassento 『『subho』』tiādimāha.
447.Kālañca samayañca upādāyāti kālañca samayañca paññāya gahetvā upadhāretvāti attho. Sace amhākaṃ sve gamanakālo bhavissati, kāye balamattā ceva pharissati, gamanapaccayā ca añño aphāsuvihāro na bhavissati, athetaṃ kālañca gamanakāraṇasamavāyasaṅkhātaṃ samayañca upadhāretvā – 『『api eva nāma sve āgaccheyyāmā』』ti vuttaṃ hoti.
448.Cetakenabhikkhunāti cetiraṭṭhe jātattā cetakoti evaṃ laddhanāmena. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyanti bho, ānanda, dasabalassa ko nāma ābādho ahosi, kiṃ bhagavā paribhuñji. Api ca satthu parinibbānena tumhākaṃ soko udapādi, satthā nāma na kevalaṃ tumhākaṃyeva parinibbuto, sadevakassa lokassa mahājāni, ko dāni añño maraṇā muccissati, yatra so sadevakassa lokassa aggapuggalo parinibbuto, idāni kaṃ aññaṃ disvā maccurājā lajjissatīti evamādinā nayena maraṇapaṭisaṃyuttaṃ sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā therassa hiyyo pītabhesajjānurūpaṃ āhāraṃ datvā bhattakiccāvasāne ekamantaṃ nisīdi.
Upaṭṭhāko santikāvacaroti upaṭṭhāko hutvā santikāvacaro, na randhagavesī. Na vīmaṃsanādhippāyo. Samīpacārīti idaṃ purimapadasseva vevacanaṃ. Yesaṃ so bhavaṃ gotamoti kasmā pucchati? Tassa kira evaṃ ahosi 『『yesu dhammesu bhavaṃ gotamo imaṃ lokaṃ patiṭṭhapesi, te tassa accayena naṭṭhā nu kho, dharanti nu kho, sace dharanti, ānando jānissati, handa naṃ pucchāmī』』ti, tasmā pucchi.
- Athassa thero tīṇi piṭakāni tīhi khandhehi saṅgahetvā dassento 『『tiṇṇaṃ kho』』tiādimāha. Māṇavo saṅkhittena kathitaṃ asallakkhento – 『『vitthārato pucchissāmī』』ti cintetvā 『『katamesaṃ tiṇṇa』』ntiādimāha.
Sīlakkhandhavaṇṇanā
450-453. Tato therena 『『ariyassa sīlakkhandhassā』』ti tesu dassitesu puna 『『katamo pana so, bho ānanda, ariyo sīlakkhandho』』ti ekekaṃ pucchi. Theropissa buddhuppādaṃ dassetvā tantidhammaṃ desento anukkamena bhagavatā vuttanayeneva sabbaṃ vissajjesi. Tattha atthicevettha uttarikaraṇīyanti ettha bhagavato sāsane na sīlameva sāro, kevalañhetaṃ patiṭṭhāmattameva hoti. Ito uttari pana aññampi kattabbaṃ atthi yevāti dassesi. Ito bahiddhāti buddhasāsanato bahiddhā.
Samādhikkhandhavaṇṇanā
- "召喚一個年輕人"是因為他聽說"據說阿難長老帶著他的缽和衣來了,很多人去見他",就想:"去寺院的話,在人群中無法輕鬆地寒暄或聽法,不如讓他來我家,我可以輕鬆地寒暄,我還有一個疑問要問他。"於是他召喚了一個年輕人。在"少病"等詞中,"病"指不適的感受,它在身體的某個部位產生,好像用鐵板束縛四種姿勢一樣,他是在問沒有這種病。"少惱"指難以維持生命的疾病,他也是在問沒有這種病。對於病人來說,起身是困難的,身體沒有力氣,所以他是在問沒有病和有力氣。"安樂住"是指在行走、站立、坐、臥四種姿勢中舒適地生活,他是在問這個。然後爲了顯示應該如何詢問,他說"須婆"等。
- "考慮時間和場合"的意思是用智慧把握和考慮時間和場合。如果明天是我們去的時候,身體會有足夠的力氣,由於去的原因也不會有其他不舒服,那麼考慮這個時間和被稱為去的原因集合的場合后,就說"也許明天我們會來"。
- "車帝迦比丘"是因為出生在車帝國而得此名。"親切友好的談話"是指"阿難先生,十力者得了什麼病?世尊吃了什麼?而且,老師入滅后你們有悲傷嗎?老師的入滅不僅僅是對你們,對包括天神在內的整個世界都是巨大的損失,現在還有誰能逃脫死亡呢?既然包括天神在內的世界的最高人已經入滅,現在死神看到誰還會感到羞愧呢?"以這樣的方式進行了與死亡有關的親切友好的談話后,給長老吃了與昨天服用的藥相適應的食物,在用餐結束後坐在一旁。 "親近侍奉者"是指作為侍者親近侍奉,不是尋找過失的人。不是爲了試探。"親近者"是前一個詞的同義詞。"那位喬達摩先生"為什麼這樣問?據說他這樣想:"喬達摩先生建立這個世界的那些法,在他去世后是消失了還是存在?如果存在,阿難會知道,讓我問他吧。"所以他問了。
- 然後長老爲了顯示三藏包含在三蘊中,說" 種"等。年輕人沒有理解簡略的說法,想:"我要詳細地問",就說"哪三種"等。 戒蘊解釋 450-453. 然後長老說"聖戒蘊"等顯示了這些后,他又問"阿難先生,什麼是聖戒蘊?"長老為他顯示佛陀的出現,宣說傳統的教法,按照次第用世尊所說的方式回答了一切。其中,"這裡還有更高的事要做"是指在世尊的教法中,戒不是唯一的精髓,這只是基礎而已。他顯示從這裡往上還有其他要做的事。"在這之外"是指在佛教之外。 定蘊解釋
454.Kathañca, māṇava, bhikkhu indriyesu guttadvāro hotīti idamāyasmā ānando 『『katamo pana so, bho ānanda, ariyo samādhikkhandho』』ti evaṃ samādhikkhandhaṃ puṭṭhopi ye te 『『sīlasampanno indriyesu guttadvāro satisampajaññena samannāgato santuṭṭho』』ti evaṃ sīlānantaraṃ indriyasaṃvarādayo sīlasamādhīnaṃ antare ubhinnampi upakārakadhammā uddiṭṭhā, te niddisitvā samādhikkhandhaṃ dassetukāmo ārabhi. Ettha ca rūpajjhānāneva āgatāni, na arūpajjhānāni, ānetvā pana dīpetabbāni. Catutthajjhānena hi asaṅgahitā arūpasamāpatti nāma natthiyeva.
471-480.Atthi cevettha uttarikaraṇīyanti ettha bhagavato sāsane na cittekaggatāmattakeneva pariyosānappatti nāma atthi, itopi uttari pana aññaṃ kattabbaṃ atthi yevāti dasseti. Natthi cevettha uttarikaraṇīyanti ettha bhagavato sāsane ito uttari kātabbaṃ nāma natthiyeva, arahattapariyosānañhi bhagavato sāsananti dasseti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Subhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Kevaṭṭasuttavaṇṇanā
Kevaṭṭagahapatiputtavatthuvaṇṇanā
481.Evaṃme sutaṃ…pe… nāḷandāyanti kevaṭṭasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Pāvārikambavaneti pāvārikassa ambavane. Kevaṭṭoti idaṃ tassa gahapatiputtassa nāmaṃ. So kira cattālīsakoṭidhano gahapatimahāsālo ativiya saddho pasanno ahosi. So saddhādhikattāyeva 『『sace eko bhikkhu aḍḍhamāsantarena vā māsantarena vā saṃvaccharena vā ākāse uppatitvā vividhāni pāṭihāriyāni dasseyya, sabbo jano ativiya pasīdeyya. Yaṃnūnāhaṃ bhagavantaṃ yācitvā pāṭihāriyakaraṇatthāya ekaṃ bhikkhuṃ anujānāpeyya』』nti cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā evamāha.
Tattha iddhāti samiddhā phītāti nānābhaṇḍaussannatāya vuddhippattā. Ākiṇṇamanussāti aṃsakūṭena aṃsakūṭaṃ paharitvā viya vicarantehi manussehi ākiṇṇā. Samādisatūti āṇāpetu ṭhānantare ṭhapetu. Uttarimanussadhammāti uttarimanussānaṃ dhammato, dasakusalasaṅkhātato vā manussadhammato uttari. Bhiyyosomattāyāti pakatiyāpi pajjalitapadīpo telasnehaṃ labhitvā viya atirekappamāṇena abhippasīdissati. Na kho ahanti bhagavā rājagahaseṭṭhivatthusmiṃ sikkhāpadaṃ paññapesi, tasmā 『『na kho aha』』ntiādimāha.
482.Na dhaṃsemīti na guṇavināsanena dhaṃsemi, sīlabhedaṃ pāpetvā anupubbena uccaṭṭhānato otārento nīcaṭṭhāne na ṭhapemi, atha kho ahaṃ buddhasāsanassa vuddhiṃ paccāsīsanto kathemīti dasseti. Tatiyampi khoti yāvatatiyaṃ buddhānaṃ kathaṃ paṭibāhitvā kathetuṃ visahanto nāma natthi. Ayaṃ pana bhagavatā saddhiṃ vissāsiko vissāsaṃ vaḍḍhetvā vallabho hutvā atthakāmosmīti tikkhattuṃ kathesi.
Iddhipāṭihāriyavaṇṇanā
483-484. Atha bhagavā ayaṃ upāsako mayi paṭibāhantepi punappunaṃ yācatiyeva. 『『Handassa pāṭihāriyakaraṇe ādīnavaṃ dassemī』』ti cintetvā 『『tīṇi kho』』tiādimāha. Tattha amāhaṃ bhikkhunti amuṃ ahaṃ bhikkhuṃ. Gandhārīti gandhārena nāma isinā katā, gandhāraraṭṭhe vā uppannā vijjā. Tattha kira bahū isayo vasiṃsu, tesu ekena katā vijjāti adhippāyo. Aṭṭīyāmīti aṭṭo pīḷito viya homi. Harāyāmīti lajjāmi. Jigucchāmīti gūthaṃ disvā viya jigucchaṃ uppādemi.
Ādesanāpāṭihāriyavaṇṇanā
- "那麼,年輕人,出家人是如何守護感官的門的呢?"阿難尊者問道,"那麼,尊者,什麼是聖定蘊呢?"即使問了聖定蘊,但那些人說"有戒行的人,守護感官的門,具足正念和正知,滿足於此",因此在戒之後,感官的控制等也是戒和定的輔助法,顯示了這兩者之間的關係。這裡所指的是色界的四禪,而非無色界的禪。因為在第四禪中並沒有所謂的無色的安住。 471-480. "如果還有更高的事要做"是指在世尊的教法中,不僅僅是集中意念的結果,此外還有其他要做的事。"如果沒有更高的事要做"是指在世尊的教法中沒有其他要做的事,阿羅漢的成就顯示了世尊的教法。其餘的在所有地方都是明顯的意思。 這樣,在《長部》註釋《吉祥悅意》中 《須婆經》的註釋結束了。
- 《凱瓦塔經》註釋 凱瓦塔居士之子事註釋
- "如是我聞...在那蘭陀"是《凱瓦塔經》。這裡是對其中不常見詞語的解釋。"帕瓦里甘巴文"是指帕瓦里樹園。"凱瓦托"是指這位居士之子的名字。他據說非常富有,擁有四十億的財富,極其虔誠和信任。因為他的信心,他想:"如果有一個比丘在半個月、一個月或一年內在空中升起,展現各種神蹟,所有人都會極為歡喜。也許我可以請求世尊允許我去請一位比丘來展現神蹟。"於是他走向世尊,便這樣說。 在這裡,"神通"是指因擁有豐富的物品而獲得的成就。"擁擠的人群"是指像用肩膀撞擊肩膀一樣的人們。"適合的地方"是指讓人們在適當的地方停留。"超越人類的法"是指超越人類的法,或者十種善法。"更勝之法"是指即使是普通的燈火也會因獲得油而更加光亮。世尊在王舍城的住所中並沒有宣講戒律的教法,因此說"並非如此"。
- "不毀壞"是指不因損害而毀壞,不因破壞戒律而逐漸下降,最終不再停留在低劣的狀態,而是指我在保護佛法的增長。第三次也是如此,直到第三次佛的教法被禁止而無法講述。世尊與他交談了三次,增加了信任。 神通的解釋 483-484. 然後世尊說:即使在我被禁止的情況下,這位居士仍然一再請求。"我將展示神蹟的缺點"於是說"有三種"等。在這裡,"我不是比丘"是指"我不是這個比丘"。"甘達利"是指用香氣所製成的,或是在甘達拉國出生的智慧。那裡據說有很多聖者居住,其中有一種智慧是由一個人所製造的。"粘稠"是指像被粘住一樣。"害羞"是指感到羞愧。"厭惡"是指看到污垢而產生厭惡。 指示的神通解釋
485.Parasattānanti aññesaṃ sattānaṃ. Dutiyaṃ tasseva vevacanaṃ. Ādisatīti katheti. Cetasikanti somanassadomanassaṃ adhippetaṃ. Evampi te manoti evaṃ tava mano somanassito vā domanassito vā kāmavitakkādisampayutto vā. Dutiyaṃ tasseva vevacanaṃ. Itipi te cittanti iti tava cittaṃ, idañcidañca atthaṃ cintayamānaṃ pavattatīti attho. Maṇikā nāma vijjāti cintāmaṇīti evaṃ laddhanāmā loke ekā vijjā atthi. Tāya paresaṃ cittaṃ jānātīti dīpeti.
Anusāsanīpāṭihāriyavaṇṇanā
486.Evaṃ vitakkethāti nekkhammavitakkādayo evaṃ pavattentā vitakketha. Mā evaṃ vitakkayitthāti evaṃ kāmavitakkādayo pavattentā mā vitakkayittha. Evaṃ manasi karothāti evaṃ aniccasaññameva, dukkhasaññādīsu vā aññataraṃ manasi karotha. Māevanti 『『nicca』』ntiādinā nayena mā manasi karittha. Idanti idaṃ pañcakāmaguṇikarāgaṃ pajahatha. Idaṃ upasampajjāti idaṃ catumaggaphalappabhedaṃ lokuttaradhammameva upasampajja pāpuṇitvā nipphādetvā viharatha. Iti bhagavā iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyanti dasseti, parassa cittaṃ ñatvā kathanaṃ ādesanāpāṭihāriyanti. Sāvakānañca buddhānañca satataṃ dhammadesanā anusāsanīpāṭihāriyanti.
Tattha iddhipāṭihāriyena anusāsanīpāṭihāriyaṃ mahāmoggallānassa āciṇṇaṃ, ādesanāpāṭihāriyena anusāsanīpāṭihāriyaṃ dhammasenāpatissa. Devadatte saṃghaṃ bhinditvā pañca bhikkhusatāni gahetvā gayāsīse buddhalīḷāya tesaṃ dhammaṃ desante hi bhagavatā pesitesu dvīsu aggasāvakesu dhammasenāpati tesaṃ cittācāraṃ ñatvā dhammaṃ desesi , therassa dhammadesanaṃ sutvā pañcasatā bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Atha nesaṃ mahāmoggallāno vikubbanaṃ dassetvā dassetvā dhammaṃ desesi, taṃ sutvā sabbe arahattaphale patiṭṭhahiṃsu. Atha dvepi mahānāgā pañca bhikkhusatāni gahetvā vehāsaṃ abbhuggantvā veḷuvanamevāgamiṃsu. Anusāsanīpāṭihāriyaṃ pana buddhānaṃ satataṃ dhammadesanā, tesu iddhipāṭihāriyaādesanāpāṭihāriyāni saupārambhāni sadosāni, addhānaṃ na tiṭṭhanti, addhānaṃ atiṭṭhanato na niyyanti. Anusāsanīpāṭihāriyaṃ anupārambhaṃ niddosaṃ, addhānaṃ tiṭṭhati, addhānaṃ tiṭṭhanato niyyāti. Tasmā bhagavā iddhipāṭihāriyañca ādesanāpāṭihāriyañca garahati, anusāsanīpāṭihāriyaṃyeva pasaṃsati.
Bhūtanirodhesakavatthuvaṇṇanā
487.Bhūtapubbanti idaṃ kasmā bhagavatā āraddhaṃ. Iddhipāṭihāriyaādesanāpāṭihāriyānaṃ aniyyānikabhāvadassanatthaṃ, anusāsanīpāṭihāriyasseva niyyānikabhāvadassanatthaṃ. Api ca sabbabuddhānaṃ mahābhūtapariyesako nāmeko bhikkhu hotiyeva. Yo mahābhūte pariyesanto yāva brahmalokā vicaritvā vissajjetāraṃ alabhitvā āgamma buddhameva pucchitvā nikkaṅkho hoti. Tasmā buddhānaṃ mahantabhāvappakāsanatthaṃ, idañca kāraṇaṃ paṭicchannaṃ, atha naṃ vivaṭaṃ katvā desentopi bhagavā 『『bhūtapubba』』ntiādimāha.
Tattha kattha nu khoti kismiṃ ṭhāne kiṃ āgamma kiṃ pattassa te anavasesā appavattivasena nirujjhanti. Mahābhūtakathā panesā sabbākārena visuddhimagge vuttā, tasmā sā tatova gahetabbā.
- "他人的眾生"是指其他的眾生。第二個是同樣的意思。"如是說"是指這樣講述。"心的"是指快樂與痛苦的心態。這樣你的心是快樂的,或是痛苦的,或是與慾望的思維相伴隨的。第二個是同樣的意思。"這就是你的心"是指你的心在思考這一切,思考這個和那個的意思。"瑪尼卡"是指智慧,稱為思維寶石,世間有一種智慧。通過它可以知道他人的心。 指示的神通解釋
- "這樣思考"是指善思維等在這樣進行思考。"不要這樣思考"是指慾望思維等在這樣進行思考,不要這樣思維。"這樣思維"是指要思維無常的印象,或是痛苦的印象等。不要這樣思維,"永恒"等的方式,不要讓心思維這個。"這"是指放下五種慾望的執著。"這要達到"是指達到四聖諦的果位,領悟並實現世間的超凡法。於是世尊顯示了神通的種類,知道他人心的講述是指示的神通。對於弟子們和佛陀們的教法,始終是教誨的神通。 在這裡,神通的指示是指大目犍連的經驗,指示的神通是指法主的經驗。德伽達在分裂僧團后,帶著五百比丘到伽耶施展佛的神通時,世尊對這五位上首的比丘們,知道他們的心態,給他們講法,聽到長老的講法后,五百比丘證得了初果。然後大目犍連顯示了神通,聽到后所有人都證得了阿羅漢果。然後兩位大龍王帶著五百比丘飛昇而去,前往維羅瓦那(現代的維洛納)。教誨的神通是佛陀們的教法,裡面的神通和指示的神通是有因有果的,不能停留在中間,不能停留在中間而不前進。教誨的神通是無因無過的,能停留在中間,能停留在中間而前進。因此世尊批評神通的指示和教誨的神通,唯獨稱讚教誨的神通。 關於物質的滅盡的解釋
- "過去的物質"是指世尊所說的原因。神通的指示和教誨的神通是爲了顯示無礙的性質,教誨的神通則是爲了顯示無礙的性質。此外,所有的佛都是在尋求大物質的,只有一位比丘。那位在尋求大物質的比丘,遊歷至梵天界后未能得到解脫,回到佛那裡詢問,變得無所求。因此,世尊爲了顯現佛的偉大,故此隱含這個原因,然後顯露出來說"過去的物質"等。 在這裡,"在哪裡呢?"是指在什麼地方,什麼地方得到的,什麼地方的結果未被完全顯現。大物質的講述在各個方面都已在凈化之道中說明,因此應當從此處理解。
488.Devayāniyo maggoti pāṭiyekko devalokagamanamaggo nāma natthi, iddhividhañāṇasseva panetaṃ adhivacanaṃ. Tena hesa yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattento devalokaṃ yāti. Tasmā 『『taṃ devayāniyo maggo』』ti vuttaṃ. Yena cātumahārājikāti samīpe ṭhitampi bhagavantaṃ apucchitvā dhammatāya codito devatā mahānubhāvāti maññamāno upasaṅkami. Mayampi kho, bhikkhu, na jānāmāti buddhavisaye pañhaṃ pucchitā devatā na jānanti , tenevamāhaṃsu. Atha kho so bhikkhu 『『mama imaṃ pañhaṃ na kathetuṃ na labbhā, sīghaṃ kathethā』』ti tā devatā ajjhottharati, punappunaṃ pucchati, tā 『『ajjhottharati no ayaṃ bhikkhu, handa naṃ hatthato mocessāmā』』ti cintetvā 『『atthi kho bhikkhu cattāro mahārājāno』』tiādimāhaṃsu. Tattha abhikkantatarāti atikkamma kantatarā. Paṇītatarāti vaṇṇayasaissariyādīhi uttamatarā etena nayena sabbavāresu attho veditabbo.
491-493. Ayaṃ pana viseso – sakko kira devarājā cintesi 『『ayaṃ pañho buddhavisayo, na sakkā aññena vissajjituṃ, ayañca bhikkhu aggiṃ pahāya khajjopanakaṃ dhamanto viya, bheriṃ pahāya udaraṃ vādento viya ca, loke aggapuggalaṃ sammāsambuddhaṃ pahāya devatā pucchanto vicarati, pesemi naṃ satthusantika』』nti. Tato punadeva so cintesi 『『sudūrampi gantvā satthu santikeva nikkaṅkho bhavissati . Atthi ceva puggalo nāmesa, thokaṃ tāva āhiṇḍanto kilamatu pacchā jānissatī』』ti. Tato taṃ 『『ahampi kho』』tiādimāha. Brahmayāniyopi devayāniyasadisova. Devayāniyamaggoti vā brahmayāniyamaggoti vā dhammasetūti vā ekacittakkhaṇikaappanāti vā sanniṭṭhānikacetanāti vā mahaggatacittanti vā abhiññāñāṇanti vā sabbametaṃ iddhividhañāṇasseva nāmaṃ.
494.Pubbanimittanti āgamanapubbabhāge nimittaṃ sūriyassa udayato aruṇuggaṃ viya. Tasmā idāneva brahmā āgamissati, evaṃ mayaṃ jānāmāti dīpayiṃsu. Pāturahosīti pākaṭo ahosi. Atha kho so brahmā tena bhikkhunā puṭṭho attano avisayabhāvaṃ ñatvā sacāhaṃ 『『na jānāmī』』ti vakkhāmi, ime maṃ paribhavissanti, atha jānanto viya yaṃ kiñci kathessāmi, ayaṃ me bhikkhu veyyākaraṇena anāraddhacitto vādaṃ āropessati. 『『Ahamasmi bhikkhu brahmā』』tiādīni pana me bhaṇantassa na koci vacanaṃ saddahissati. Yaṃnūnāhaṃ vikkhepaṃ katvā imaṃ bhikkhuṃ satthusantikaṃyeva peseyyanti cintetvā 『『ahamasmi bhikkhu brahmā』』tiādimāha.
495-496.Ekamantaṃapanetvāti kasmā evamakāsi? Kuhakattā. Bahiddhā pariyeṭṭhinti telatthiko vālikaṃ nippīḷiyamāno viya yāva brahmalokā bahiddhā pariyesanaṃ āpajjati.
497.Sakuṇanti kākaṃ vā kulalaṃ vā. Na kho eso, bhikkhu, pañho evaṃ pucchitabboti idaṃ bhagavā yasmā padesenesa pañho pucchitabbo, ayañca kho bhikkhu anupādinnakepi gahetvā nippadesato pucchati, tasmā paṭisedheti. Āciṇṇaṃ kiretaṃ buddhānaṃ, pucchāmūḷhassa janassa pucchāya dosaṃ dassetvā pucchaṃ sikkhāpetvā pucchāvissajjanaṃ. Kasmā? Pucchituṃ ajānitvā paripucchanto duviññāpayo hoti. Pañhaṃ sikkhāpento pana 『『kattha āpo cā』』tiādimāha.
- "通往天界的路"是指沒有單獨的天界之路,然而這是指神通的知識。因此,他在身體的控制下,直至梵天界也前往天界。因此稱之為「那通往天界的路」。當有天神在四大天王的附近站立,問世尊時,因法的緣故被啓發的天神認為世尊是偉大的,便走近。我們也不知道,尊者,天神問佛法的問題時,他們並不知道,因此他們這樣說。於是那位比丘想:「我這個問題不能被解答,快點回答。」於是那些天神說:「這位比丘在詢問時,確實不回答,我將從他手中解脫。」於是說:「確實有四位大王。」等這樣說。在這裡,「非常美好」是指超越了美好的。 「極其美好」是指以色彩、聲望等為標準的更為卓越的,因此在所有的優越中應當理解這個意思。 491-493. 這裡的特殊之處在於——天王思考:「這個問題是佛法的,無法用其他方式回答,而這位比丘就像放棄火焰,像放棄食物一樣,放棄了世間的最高人,正覺的佛,向天神詢問,發送他去見世尊。」然後他又思考:「即使遠道而來,去見世尊也將無所求。確實有這樣的人,稍微轉身就會感到疲憊,而後才會明白。」於是他對這位比丘說:「我也是這樣。」等這樣說。天神之路也與梵天之路相似。通往天界的路或通往梵天的路,或稱為法的橋樑,或是單一瞬間的行為,或是集中的意圖,或是大範圍的心智等,這一切都是神通的知識的名稱。
- "先兆"是指到來的前兆,如太陽升起時的紅光。因此現在梵天將要來臨,我們知道這樣。顯現出來了。然後那位梵天因被那位比丘問到自己的本質,知道如果我說「我不知道」,他們將會輕視我,而如果知道后再說什麼,他們會認為我在說謊。「我乃是比丘梵天」之類的話沒人會相信。如果我想要把這位比丘送往世尊那裡,便想說「我乃是比丘梵天」之類的話。 495-496. 「一邊放下」是指為什麼這樣做?因為狡猾。外面在尋找,就像被油壓住的石頭一樣,直到進入梵天界,外面在尋找。
-
「鳥」是指烏鴉或其他鳥類。比丘,這個問題不該這樣問,這是世尊所說的,因為在某個地方這個問題應當被問,而這位比丘即使在沒有依賴的情況下也問得無處不在,因此被禁止。確實這是佛陀的教誨,顯示出愚蠢者的問題的過失,教導他們提問的技巧,教導提問的解答。為什麼?因為在不知情的情況下,詢問時會變得極其困難。而在教導問題時,則說:「水在哪裡?」等。
-
Tattha na gādhatīti na patiṭṭhāti, ime cattāro mahābhūtā kiṃ āgamma appatiṭṭhā bhavantīti attho. Upādinnaṃyeva sandhāya pucchati. Dīghañca rassañcāti saṇṭhānavasena upādārūpaṃ vuttaṃ. Aṇuṃ thūlanti khuddakaṃ vā mahantaṃ vā, imināpi upādārūpe vaṇṇamattameva kathitaṃ. Subhāsubhanti subhañca asubhañca upādārūpameva kathitaṃ. Kiṃ pana upādārūpaṃ subhanti asubhanti atthi? Natthi. Iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ paneva kathitaṃ. Nāmañca rūpañcāti nāmañca dīghādibhedaṃ rūpañca. Uparujjhatīti nirujjhati, kiṃ āgamma asesametaṃ nappavattatīti.
Evaṃ pucchitabbaṃ siyāti pucchaṃ dassetvā idāni vissajjanaṃ dassento tatra veyyākaraṇaṃ bhavatīti vatvā – 『『viññāṇa』』ntiādimāha.
- Tattha viññātabbanti viññāṇaṃ nibbānassetaṃ nāmaṃ, tadetaṃ nidassanābhāvato anidassanaṃ. Uppādanto vā vayanto vā ṭhitassa aññathattanto vā etassa natthīti anantaṃ. Pabhanti panetaṃ kira titthassa nāmaṃ, tañhi papanti etthāti papaṃ, pakārassa pana bhakāro kato. Sabbato pabhamassāti sabbatopabhaṃ. Nibbānassa kira yathā mahāsamuddassa yato yato otaritukāmā honti, taṃ tadeva titthaṃ, atitthaṃ nāma natthi. Evameva aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu yena yena mukhena nibbānaṃ otaritukāmā honti, taṃ tadeva titthaṃ, nibbānassa atitthaṃ nāma natthi. Tena vuttaṃ 『『sabbatopabha』』nti. Ettha āpo cāti ettha nibbāne idaṃ nibbānaṃ āgamma sabbametaṃ āpotiādinā nayena vuttaṃ upādinnaka dhammajātaṃ nirujjhati, appavattaṃ hotīti.
Idānissa nirujjhanūpāyaṃ dassento 『『viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatī』』ti āha. Tattha viññāṇanti carimakaviññāṇampi abhisaṅkhāraviññāṇampi , carimakaviññāṇassāpi hi nirodhena etthetaṃ uparujjhati. Vijjhātadīpasikhā viya apaṇṇattikabhāvaṃ yāti. Abhisaṅkhāraviññāṇassāpi anuppādanirodhena anuppādavasena uparujjhati. Yathāha 『『sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ṭhapetvā sattabhave anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī』』ti sabbaṃ cūḷaniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Kevaṭṭasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Lohiccasuttavaṇṇanā
Lohiccabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā
501.Evaṃme sutaṃ…pe… kosalesūti lohiccasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Sālavatikāti tassa gāmassa nāmaṃ, so kira vatiyā viya samantato sālapantiyā parikkhitto. Tasmā sālavatikāti vuccati. Lohiccoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ.
502-503.Pāpakanti parānukampā virahitattā lāmakaṃ, na pana ucchedasassatānaṃ aññataraṃ. Uppannaṃ hotīti jātaṃ hoti, na kevalañca citte jātamattameva. So kira tassa vasena parisamajjhepi evaṃ bhāsatiyeva. Kiñhi paro parassāti paro yo anusāsīyati, so tassa anusāsakassa kiṃ karissati. Attanā paṭiladdhaṃ kusalaṃ dhammaṃ attanāva sakkatvā garuṃ katvā vihātabbanti vadati.
504-407.Rosikaṃ nhāpitaṃ āmantesīti rosikāti evaṃ itthiliṅgavasena laddhanāmaṃ nhāpitaṃ āmantesi. So kira bhagavato āgamanaṃ sutvā cintesi – 『『vihāraṃ gantvā diṭṭhaṃ nāmaṃ bhāro, gehaṃ pana āṇāpetvā passissāmi ceva yathāsatti ca āgantukabhikkhaṃ dassāmī』』ti, tasmā evaṃ nhāpitaṃ āmantesi.
- 在這裡,"不立足"是指不能站立,這四大元素依靠什麼而不能立足?這是指依靠的意思。"長和短"是指依形狀而言的所依色。"細和粗"是指小或大,這也只是說明所依色的顏色而已。"美和丑"是指美好和醜陋的所依色。但是所依色真的有美有丑嗎?沒有。這只是說明可意和不可意的對象。"名和色"是指名以及長短等差別的色。"滅盡"是指消失,依靠什麼而這一切都不再生起? "應該這樣問"是指顯示了問題后,現在爲了顯示答案而說"在那裡有解答",然後說"識"等。
- 在這裡,"應被了知的"是識,這是涅槃的名稱,因為沒有可見性所以是不可見的。因為它沒有生起、滅去或住立的變化,所以是無邊的。"光明"據說是渡口的名稱,因為人們從這裡渡過,所以叫做渡口,把"pa"變成了"bha"。"一切處都有光明"是指涅槃就像大海一樣,無論從哪裡想要進入,那裡就是渡口,沒有所謂的非渡口。同樣,在三十八種業處中,無論從哪個入口想要進入涅槃,那裡就是渡口,涅槃沒有所謂的非渡口。因此說"一切處都有光明"。"在這裡水等"是指在這涅槃中,依靠這涅槃,一切所依的法都滅盡,不再生起。 現在爲了顯示它滅盡的方法,說"由於識的滅盡,這一切在此滅盡"。在這裡,"識"是指最後的識或者行識,因為由於最後識的滅盡,這一切在此滅盡。就像燈火熄滅一樣,成為不可說的狀態。由於行識的不生滅盡,以不生的方式滅盡。正如所說:"由於須陀洹道智,由於行識的滅盡,除了七次生外,在無始的輪迴中會生起的名色,在這裡滅盡。"一切都應該按照小義釋中所說的方式來理解。其餘的在所有地方都是明顯的意思。 這樣,在《長部》註釋《吉祥悅意》中 《凱瓦塔經》的註釋結束了。
- 《羅希遮經》註釋 羅希遮婆羅門事註釋
- "如是我聞...在憍薩羅國"是《羅希遮經》。這裡是對其中不明顯詞語的解釋。"沙羅瓦提迦"是那個村莊的名字,據說它被沙羅樹林環繞,就像籬笆一樣。因此被稱為沙羅瓦提迦。"羅希遮"是那個婆羅門的名字。 502-503. "惡"是指因為缺乏對他人的同情而低劣,但不是斷見或常見中的任何一種。"生起"是指產生,不僅僅是在心中產生而已。據說他依據這個在眾人中也這樣說。"他人能為他人做什麼呢?"他人是指被教導的人,他能為那個教導者做什麼呢?他說應該自己尊重、重視自己所獲得的善法。 504-407. "召喚理髮師羅西卡"是指召喚一個名叫羅西卡的女性理髮師。據說他聽到世尊到來后想:"去寺院看就成了負擔,不如讓他來家裡,我會盡力供養客僧。"因此他這樣召喚理髮師。
508.Piṭṭhito piṭṭhitoti kathāphāsukatthaṃ pacchato pacchato anubandho hoti. Vivecetūti vimocetu, taṃ diṭṭhigataṃ vinodetūti vadati. Ayaṃ kira upāsako lohiccassa brāhmaṇassa piyasahāyako. Tasmā tassa atthakāmatāya evamāha. Appeva nāma siyāti ettha paṭhamavacanena bhagavā gajjati, dutiyavacanena anugajjati. Ayaṃ kirettha adhippāyo – rosike etadatthameva mayā cattāri asaṅkhyeyyāni. Kappasatasahassañca vividhāni dukkarāni karontena pāramiyo pūritā , etadatthameva sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdhaṃ, na me lohiccassa diṭṭhigataṃ bhindituṃ bhāroti, imamatthaṃ dassento paṭhamavacanena bhagavā gajjati. Kevalaṃ rosike lohiccassa mama santike āgamanaṃ vā nisajjā vā allāpasallāpo vā hotu, sacepi lohiccasadisānaṃ satasahassassa kaṅkhā hoti, paṭibalo ahaṃ vinodetuṃ lohiccassa pana ekassa diṭṭhivinodane mayhaṃ ko bhāroti imamatthaṃ dassento dutiyavacanena bhagavā anugajjatīti veditabbo.
Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā
509.Samudayasañjātīti samudayassa sañjāti bhoguppādo, tato uṭṭhitaṃ dhanadhaññanti attho. Ye taṃ upajīvantīti ye ñātiparijanadāsakammakarādayo janā taṃ nissāya jīvanti. Antarāyakaroti lābhantarāyakaro. Hitānukampīti ettha hitanti vuḍḍhi. Anukampatīti anukampī, icchatīti attho, vuḍḍhiṃ icchati vā no vāti vuttaṃ hoti. Nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vāti sace sā micchādiṭṭhi sampajjati, niyatā hoti, ekaṃsena niraye nibbattati, no ce, tiracchānayoniyaṃ nibbattatīti attho.
510-512. Idāni yasmā yathā attano lābhantarāyena sattā saṃvijjanti na tathā paresaṃ, tasmā suṭṭhutaraṃ brāhmaṇaṃ pavecetukāmo 『『taṃ kiṃ maññasī』』ti dutiyaṃ upapattimāha. Ye cimeti ye ca ime tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontā kulaputtā dibbā gabbhāti upayogatthe paccattavacanaṃ, dibbe gabbheti attho. Dibbā, gabbhāti ca channaṃ devalokānametaṃ adhivacanaṃ. Paripācentīti devalokagāminiṃ paṭipadaṃ pūrayamānā dānaṃ, dadamānā, sīlaṃ rakkhamānā, gandhamālādīhi, pūjaṃ kurumānā bhāvanaṃ bhāvayamānā pācenti vipācenti paripācenti pariṇāmaṃ gamenti. Dibbānaṃ bhavānaṃ abhinibbattiyāti dibbabhavā nāma devānaṃ vimānāni , tesaṃ nibbattanatthāyāti attho. Atha vā dibbā gabbhāti dānādayo puññavisesā. Dibbā bhavāti devaloke vipākakkhandhā, tesaṃ nibbattanatthāya tāni puññāni karontīti attho. Tesaṃ antarāyakaroti tesaṃ maggasampattiphalasampattidibbabhavavisesānaṃ antarāyakaro. Iti bhagavā ettāvatā aniyamiteneva opammavidhinā yāva bhavaggā uggataṃ brāhmaṇassa mānaṃ bhinditvā idāni codanārahe tayo satthāre dassetuṃ 『『tayo kho me, lohiccā』』tiādimāha.
Tayo codanārahavaṇṇanā
- "一個接一個地"是爲了方便交談而跟隨在後面。"使他擺脫"是指使他擺脫,意思是使他放棄那種見解。據說這位優婆塞是羅希遮婆羅門的好朋友。因此出於對他的好意而這樣說。"也許會"在這裡,世尊第一次說話是咆哮,第二次說話是迴應。據說這裡的意思是 - 羅西卡,爲了這個目的,我經歷了四阿僧祇劫和十萬大劫,做各種難行之事而圓滿波羅蜜,爲了這個目的證得一切智,破除羅希遮的見解對我來說不是負擔 - 世尊顯示這個意思而第一次咆哮。羅西卡,只要羅希遮來到我這裡,或坐下,或交談,即使有十萬個像羅希遮這樣的人有疑惑,我也有能力消除,消除羅希遮一個人的見解對我來說算什麼負擔呢 - 世尊顯示這個意思而第二次迴應,應當這樣理解。 羅希遮婆羅門詢問的解釋
-
"生起財富"是指財富的生起,意思是由此產生的財物。"依靠他生活的人"是指依靠他生活的親屬、隨從、奴隸、工人等人。"造成障礙"是指造成利益的障礙。"希望利益"在這裡,"利益"是指增長。"同情"是指希望,意思是希望或不希望增長。"地獄或畜生道"的意思是,如果那種邪見成就,必定會生在地獄,如果不成就,則會生在畜生道。 510-512. 現在,因為眾生不像對自己的利益障礙那樣對待他人的利益障礙,所以爲了更好地教導婆羅門,說"你怎麼認為?"提出第二個論點。"這些"是指那些聽了如來說法后無法進入聖地的善男子,是賓格的主格用法,意思是天界的胎。"天界的胎"是指六慾界天的代稱。"成熟"是指完成通往天界的道路,佈施、持戒、以香花等供養、修習禪定,使之成熟、完全成熟、達到圓滿。"爲了生到天界"中的"天界"是指天人的宮殿,意思是爲了生到那裡。或者"天界的胎"是指佈施等殊勝的功德。"天界的生"是指天界的果報蘊,意思是爲了產生那些果報而做那些功德。"造成他們的障礙"是指造成他們證得道果和天界殊勝生的障礙。這樣,世尊到此為止用不確定的比喻方式,破除了婆羅門高漲到有頂的傲慢,現在爲了顯示三種應受譴責的老師而說"羅希遮,有三種"等。 三種應受譴責者的解釋
-
Tattha sā codanāti tayo satthāre codentassa codanā. Na aññā cittaṃ upaṭṭhapentīti aññāya ājānanatthāya cittaṃ na upaṭṭhapenti. Vokkammāti nirantaraṃ tassa sāsanaṃ akatvā tato ukkamitvā vattantīti attho. Osakkantiyā vā ussakkeyyāti paṭikkamantiyā upagaccheyya, anicchantiyā iccheyya, ekāya sampayogaṃ anicchantiyā eko iccheyyāti vuttaṃ hoti. Parammukhiṃ vā āliṅgeyyāti daṭṭhumpi anicchamānaṃ parammukhiṃ ṭhitaṃ pacchato gantvā āliṅgeyya. Evaṃsampadamidanti imassāpi satthuno 『『mama ime sāvakā』』ti sāsanā vokkamma vattamānepi te lobhena anusāsato imaṃ lobhadhammaṃ evaṃsampadameva īdisameva vadāmi. Iti so evarūpo tava lobhadhammo yena tvaṃ osakkantiyā ussakkanto viya parammukhiṃ āliṅganto viya ahosītipi taṃ codanaṃ arahati. Kiñhi paro parassa karissatīti yena dhammena pare anusāsi, attānameva tāva tattha sampādehi, ujuṃ karohi. Kiñhi paro parassa karissatīti codanaṃ arahati.
514.Niddāyitabbanti sassarūpakāni tiṇāni uppāṭetvā parisuddhaṃ kātabbaṃ.
- Tatiyacodanāya kiñhi paro parassāti anusāsanaṃ asampaṭicchanakālato paṭṭhāya paro anusāsitabbo, parassa anusāsakassa kiṃ karissatīti nanu tattha appossukkataṃ āpajjitvā attanā paṭividdhadhammaṃ attanāva mānetvā pūjetvā vihātabbanti evaṃ codanaṃ arahatīti attho.
Na codanārahasatthuvaṇṇanā
516.Nacodanārahoti ayañhi yasmā paṭhamameva attānaṃ patirūpe patiṭṭhāpetvā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti. Sāvakā cassa assavā hutvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanti, tāya ca paṭipattiyā mahantaṃ visesamadhigacchanti. Tasmā na codanārahoti.
517.Narakapapātaṃ papatantoti mayā gahitāya diṭṭhiyā ahaṃ narakapapātaṃ papatanto. Uddharitvāthale patiṭṭhāpitoti taṃ diṭṭhiṃ bhinditvā dhammadesanāhatthena apāyapatanato uddharitvā saggamaggathale ṭhapitomhīti vadati. Sesamettha uttānamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Lohiccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Tevijjasuttavaṇṇanā
518.Evaṃme sutaṃ…pe… kosalesūti tevijjasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Manasākaṭanti tassa gāmassa nāmaṃ. Uttarena manasākaṭassāti manasākaṭato avidūre uttarapasse. Ambavaneti taruṇaambarukkhasaṇḍe, ramaṇīyo kira so bhūmibhāgo, heṭṭhā rajatapaṭṭasadisā vālikā vippakiṇṇā, upari maṇivitānaṃ viya ghanasākhāpattaṃ ambavanaṃ. Tasmiṃ buddhānaṃ anucchavike pavivekasukhe ambavane viharatīti attho.
519.Abhiññātā abhiññātāti kulacārittādisampattiyā tattha tattha paññātā. Caṅkītiādīni tesaṃ nāmāni. Tattha caṅkī opāsādavāsiko. Tārukkho icchānaṅgalavāsiko. Pokkharasātī ukkaṭṭhavāsiko. Jāṇusoṇī sāvatthivāsiko. Todeyyo tudigāmavāsiko. Aññe cāti aññe ca bahujanā. Attano attano nivāsaṭṭhānehi āgantvā mantasajjhāyakaraṇatthaṃ tattha paṭivasanti. Manasākaṭassa kira ramaṇīyatāya te brāhmaṇā tattha nadītīre gehāni kāretvā parikkhipāpetvā aññesaṃ bahūnaṃ pavesanaṃ nivāretvā antarantarā tattha gantvā vasanti.
520-
- 在這裡,「這種教導」是指對三位老師的教導。沒有其他的心智慧夠維持,意即不以他人之意來維持心智。「不斷的」是指在沒有持續遵循他的教義的情況下,之後站起來繼續行走的意思。「如果要退後或前進」是指如果想要退後,便能接近;如果想要前進,便能與一個人相結合。這裡的意思是,即使在面前站著的不願意去接觸,仍然可以從後面走過去接觸。即使如此,世尊說:「這些弟子都是我的」,即使在教義被放下的情況下,他們仍然因貪慾而被教導,我說的正是這種貪慾。因此,像這樣貪慾的法則使你在退後時像是向前走,像是從前面接觸一樣,這種教導是合適的。那又如何呢?若用什麼法則教導他人,便要自己先在此處完成,直截了當地行事。那又如何呢?用教導是合適的。
- 「應當被安置」是指應當清除那些帶有聲音的草,清理乾淨后應當建立。
- 在第三種教導中,如何教導他人?從未被接受的時間開始,如何教導他人?對他人教導的老師又能做什麼呢?難道在那時不應當因稍微的安寧而依靠自己所領悟的法,自己尊重自己,恭敬地生活嗎?因此,這種教導是合適的。 沒有教導的適宜性解釋
- 「不適合教導」是指因為首先建立自己所應有的立場而教導弟子的法。弟子們如理行事,依照所教而修行,因此通過這種修行能獲得巨大的特殊成就。因此說不適合教導。
- 「墮入地獄」是指我因所持的見解而墮入地獄。通過打破那種見解,藉助法的教導而將我從墮落中解救出來,並將我安置在天界的道路上。其餘的意思都是顯而易見的。 這樣,《長部》註釋《吉祥悅意》中 《羅希遮經》的註釋結束了。
- 《三明經》註釋
- 「如是我聞...在憍薩羅國」是《三明經》。這裡是對其中不明顯詞語的解釋。「心之村」是指那個村莊的名字。位於心之村北方,即心之村不遠的北方。「果園」是指年輕的果樹,那裡似乎是個宜人的地方,底下有如銀色的沙土般的細沙,四周環繞著濃密的樹蔭,如同華麗的屋頂。在那裡,佛陀們享受著安詳的寧靜,居住在果園之中。
- 「被知曉的」是指因家族的修養等而被知曉的各類人。這裡的「疑慮」等詞是指他們的名字。在那裡,「疑慮」是指住在樓閣的人。「星星」是指住在熱帶的人。「池塘」是指住在烏卡塔的人。「知者」是指住在舍衛的人。「托德」是指住在土基村的人。其他的則是指其他眾多的人。他們從各自的居所前來,爲了進行討論而在那裡居住。由於心之村的宜人性,這些婆羅門在河邊建造房屋,圍起來,阻止其他人進入,彼此之間來往居住。
521.Vāseṭṭhabhāradvājānanti vāseṭṭhassa ca pokkharasātino antevāsikassa, bhāradvājassa ca tārukkhantevāsikassa. Ete kira dve jātisampannā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū ahesuṃ. Jaṅghavihāranti aticiranisajjapaccayā kilamathavinodanatthāya jaṅghacāraṃ. Te kira divasaṃ sajjhāyaṃ katvā sāyanhe vuṭṭhāya nhānīyasambhāragandhamālateladhotavatthāni gāhāpetvā attano parijanaparivutā nhāyitukāmā nadītīraṃ gantvā rajatapaṭṭavaṇṇe vālikāsaṇḍe aparāparaṃ caṅkamiṃsu. Ekaṃ caṅkamantaṃ itaro anucaṅkami, puna itaraṃ itaroti. Tena vuttaṃ 『『anucaṅkamantānaṃ anuvicarantāna』』nti. Maggāmaggeti magge ca amagge ca. Katamaṃ nu kho paṭipadaṃ pūretvā katamena maggena sakkā sukhaṃ brahmalokaṃ gantunti evaṃ maggāmaggaṃ ārabbha kathaṃ samuṭṭhāpesunti attho. Añjasāyanoti ujumaggassetaṃ vevacanaṃ, añjasā vā ujukameva etena āyanti āgacchantīti añjasāyano niyyāniko niyyātīti niyyāyanto niyyāti, gacchanto gacchatīti attho.
Takkarassa brahmasahabyatāyāti yo taṃ maggaṃ karoti paṭipajjati, tassa brahmunā saddhiṃ sahabhāvāya, ekaṭṭhāne pātubhāvāya gacchatīti attho. Yvāyanti yo ayaṃ. Akkhātoti kathito dīpito. Brāhmaṇena pokkharasātināti attano ācariyaṃ apadisati. Iti vāseṭṭho sakameva ācariyavādaṃ thometvā paggaṇhitvā vicarati. Bhāradvājopi sakamevāti. Tena vuttaṃ 『『neva kho asakkhi vāseṭṭho』』tiādi.
Tato vāseṭṭho 『『ubhinnampi amhākaṃ kathā aniyyānikāva, imasmiñca loke maggakusalo nāma bhotā gotamena sadiso natthi, bhavañca gotamo avidūre vasati, so no tulaṃ gahetvā nisinnavāṇijo viya kaṅkhaṃ chindissatī』』ti cintetvā tamatthaṃ bhāradvājassa ārocetvā ubhopi gantvā attano kathaṃ bhagavato ārocesuṃ. Tena vuttaṃ 『『atha kho vāseṭṭho…pe… yvāyaṃ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā』』ti.
522.Ettha bho gotamāti etasmiṃ maggāmagge. Viggaho vivādotiādīsu pubbuppattiko viggaho. Aparabhāge vivādo. Duvidhopi eso nānāācariyānaṃ vādato nānāvādo.
523.Atha kismiṃ pana voti tvampi ayameva maggoti attano ācariyavādameva paggayha tiṭṭhasi, bhāradvājopi attano ācariyavādameva, ekassāpi ekasmiṃ saṃsayo natthi. Evaṃ sati kismiṃ vo viggahoti pucchati.
524.Maggāmagge, bho gotamāti magge bho gotama amagge ca, ujumagge ca anujumagge cāti attho. Esa kira ekabrāhmaṇassāpi maggaṃ 『『na maggo』』ti na vadati. Yathā pana attano ācariyassa maggo ujumaggo, na evaṃ aññesaṃ anujānāti, tasmā tamevatthaṃ dīpento 『『kiñcāpi bho gotamā』』tiādimāha.
Sabbāni tānīti liṅgavipallāsena vadati, sabbe teti vuttaṃ hoti. Bahūnīti aṭṭha vā dasa vā. Nānāmaggānīti mahantāmahantajaṅghamaggasakaṭamaggādivasena nānāvidhāni sāmantā gāmanadītaḷākakhettādīhi āgantvā gāmaṃ pavisanamaggāni.
525-526.『『Niyyantīti vāseṭṭha vadesī』』ti bhagavā tikkhattuṃ vacībhedaṃ katvā paṭiññaṃ kārāpesi. Kasmā? Titthiyā hi paṭijānitvā pacchā niggayhamānā avajānanti. So tathā kātuṃ na sakkhissatīti.
527-
- "婆私吒和婆羅豆婆阇"是指婆私吒是蓮花色的弟子,婆羅豆婆阇是星星的弟子。據說這兩人出身高貴,精通三吠陀。"經行"是指因為長時間坐著而感到疲勞,爲了消除疲勞而步行。據說他們白天學習后,傍晚起身,拿著洗浴用品、香料、花環、油和洗凈的衣服,在隨從的陪伴下想要去洗浴,來到河邊,在銀色的沙灘上來回走動。一個人走動時另一個人跟隨,然後互換。因此說"跟隨著走動"。"道與非道"是指正道和非正道。意思是他們討論道與非道,即完成哪種修行、走哪條道路可以輕鬆地到達梵天界。"直路"是正道的同義詞,或者說是直接通往的道路。 "與梵天同在"是指修行那條道路的人,爲了與梵天一起存在,在同一處出現而前進的意思。"這個"是指這個。"被說"是指被講述、被闡明。"婆羅門蓮花色"是指自己的老師。這樣婆私吒讚美並堅持自己老師的教導。婆羅豆婆阇也是如此。因此說"婆私吒無法"等。 然後婆私吒想:"我們兩人的說法都不能導向解脫,在這個世界上沒有人比喬達摩先生更精通道路,喬達摩先生就住在附近,他會像坐著的商人拿著秤一樣消除我們的疑惑。"他把這件事告訴婆羅豆婆阇,兩人一起去向世尊報告了他們的討論。因此說"然後婆私吒...這是婆羅門星星所說的"。
- "在這裡,喬達摩先生"是指在這道與非道中。在"爭論、爭吵"等詞中,爭論是最初發生的。之後是爭吵。這兩種都是因為不同老師的教導而產生的不同說法。
- "那麼你們在什麼上"是指你也堅持這就是道路,認為自己老師的教導是正確的,婆羅豆婆阇也堅持自己老師的教導,兩人都沒有任何懷疑。既然如此,你們在什麼上有爭論呢?
- "在道與非道上,喬達摩先生"是指在道路和非道路上,在正道和非正道上的意思。據說他不會說任何一個婆羅門的道路"不是道路"。但是他不承認其他人的道路像自己老師的道路那樣是正道,因此爲了說明這一點而說"雖然,喬達摩先生"等。 "所有這些"是用不同的性來說,意思是"所有那些"。"許多"是指八條或十條。"不同的道路"是指大小不同的步行道、車道等,從周圍的村莊、河流、池塘、田地等進入村莊的各種道路。 525-526. "婆私吒,你說'導向'"世尊三次重複這句話,讓他承認。為什麼?因為外道在承認后被駁斥時會否認。他不能那樣做。 527-
529.Teva tevijjāti te tevijjā. Vakāro āgamasandhimattaṃ. Andhaveṇīti andhapaveṇī, ekena cakkhumatā gahitayaṭṭhiyā koṭiṃ eko andho gaṇhati, taṃ andhaṃ añño taṃ aññoti evaṃ paṇṇāsasaṭṭhi andhā paṭipāṭiyā ghaṭitā andhaveṇīti vuccati. Paramparasaṃsattāti aññamaññaṃ laggā, yaṭṭhigāhakenapi cakkhumatā virahitāti attho. Eko kira dhutto andhagaṇaṃ disvā 『『asukasmiṃ nāma gāme khajjabhojjaṃ sulabha』』nti ussāhetvā 『『tena hi tattha no sāmi nehi, idaṃ nāma te demā』』ti vutte, lañjaṃ gahetvā antarāmagge maggā okkamma mahantaṃ gacchaṃ anuparigantvā purimassa hatthena pacchimassa kacchaṃ gaṇhāpetvā 『『kiñci kammaṃ atthi, gacchatha tāva tumhe』』ti vatvā palāyi, te divasampi gantvā maggaṃ avindamānā 『『kuhiṃ no cakkhumā, kuhiṃ maggo』』ti paridevitvā maggaṃ avindamānā tattheva mariṃsu. Te sandhāya vuttaṃ 『『paramparasaṃsattā』』ti. Purimopīti purimesu dasasu brāhmaṇesu ekopi. Majjhimopīti majjhimesu ācariyapācariyesu ekopi. Pacchimopīti idāni tevijjesu brāhmaṇesu ekopi. Hassakaññevāti hasitabbameva. Nāmakaññevāti lāmakaṃyeva. Tadetaṃ atthābhāvena rittakaṃ, rittakattāyeva tucchakaṃ. Idāni brahmaloko tāva tiṭṭhatu, yo tevijjehi na diṭṭhapubbova. Yepi candimasūriye tevijjā passanti, tesampi sahabyatāya maggaṃ desetuṃ nappahontīti dassanatthaṃ 『『taṃ kiṃ maññasī』』tiādimāha.
- Tattha yato candimasūriyā uggacchantīti yasmiṃ kāle uggacchanti. Yattha ca oggacchantīti yasmiṃ kāle atthamenti, uggamanakāle ca atthaṅgamanakāle ca passantīti attho. Āyācantīti 『『udehi bhavaṃ canda, udehi bhavaṃ sūriyā』』ti evaṃ āyācanti. Thomayantīti 『『sommo cando, parimaṇḍalo cando, sappabho cando』』tiādīni vadantā pasaṃsanti. Pañjalikāti paggahitaañjalikā. Namassamānāti 『『namo namo』』ti vadamānā.
531-532.Yaṃ passantīti ettha yanti nipātamattaṃ. Kiṃ pana na kirāti ettha idha pana kiṃ vattabbaṃ. Yattha kira tevijjehi brāhmaṇehi na brahmā sakkhidiṭṭhoti evamattho daṭṭhabbo.
Aciravatīnadīupamākathā
542.Samatittikāti samabharitā. Kākapeyyāti yattha katthaci tīre ṭhitena kākena sakkā pātunti kākapeyyā. Pāraṃ taritukāmoti nadiṃ atikkamitvā paratīraṃ gantukāmo. Avheyyāti pakkoseyya. Ehi pārāpāranti ambho pāra apāraṃ ehi, atha maṃ sahasāva gahetvā gamissasi, atthi me accāyikakammanti attho.
544.Ye dhammā brāhmaṇakārakāti ettha pañcasīladasakusalakammapathabhedā dhammā brāhmaṇakārakāti veditabbā , tabbiparītā abrāhmaṇakārakā. Indamavhāyāmāti indaṃ avhāyāma pakkosāma. Evaṃ brāhmaṇānaṃ avhāyanassa niratthakataṃ dassetvā punapi bhagavā aṇṇavakucchiyaṃ sūriyo viya jalamāno pañcasatabhikkhuparivuto aciravatiyā tīre nisinno aparampi nadīupamaṃyeva āharanto 『『seyyathāpī』』tiādimāha.
546.Kāmaguṇāti kāmayitabbaṭṭhena kāmā, bandhanaṭṭhena guṇā. 『『Anujānāmi bhikkhave, ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭi』』nti (mahāva. 348) ettha hi paṭalaṭṭho guṇaṭṭho. 『『Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahantī』』ti ettha rāsaṭṭho guṇaṭṭho. 『『Sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā』』ti (ma. ni. 3.379) ettha ānisaṃsaṭṭho guṇaṭṭho. 『『Antaṃ antaguṇaṃ (khu. pā.
- "那些三明者"是指那些三明者。"va"只是一個連線詞。"盲人佇列"是指盲人排成的佇列,一個有眼睛的人拿著棍子的一端,一個盲人抓住另一端,然後另一個盲人抓住前一個盲人,這樣五六十個盲人排成一列,稱為盲人佇列。"互相連線"是指彼此相連,甚至連拿棍子的有眼睛的人也不在了。據說有個騙子看到一群盲人,就鼓動他們說"在某某村有很多美食",他們說"那麼請帶我們去吧,我們會給你這個那個",他收了賄賂后,在半路上離開大路,繞著一大片灌木叢走,讓前面的人抓住後面的人的腰,說"我有點事,你們先走",然後逃跑了。他們走了一整天也找不到路,哀嘆道"我們的嚮導在哪裡,路在哪裡",找不到路就死在那裡了。指的就是這種情況,所以說"互相連線"。"前面的"是指最早的十個婆羅門中的任何一個。"中間的"是指中間的老師和老師的老師中的任何一個。"後面的"是指現在的三明婆羅門中的任何一個。"只是可笑的"是指只值得嘲笑。"只是名字"是指只是低劣的。這是因為沒有實質而空洞,因為空洞所以是虛假的。現在先不說梵天界,那是三明者從未見過的。爲了說明即使是三明者所能看到的日月,他們也無法教導如何與之同在的道路,所以說"你怎麼認為"等。
- 在這裡,"日月升起的時候"是指在升起的時候。"日月落下的時候"是指在落下的時候,意思是在升起和落下的時候看到。"祈禱"是指這樣祈禱:"請升起吧,月亮先生;請升起吧,太陽先生。""讚美"是指說"月亮溫和,月亮圓滿,月亮有光芒"等來讚美。"合掌"是指舉起合十的雙手。"禮拜"是指說"南無南無"。 531-532. 這裡的"yang"只是一個語氣詞。"難道不是"這裡應該這樣理解:在這裡還有什麼可說的呢?據說三明婆羅門沒有親眼見過梵天。 阿奇羅瓦蒂河的比喻
- "水滿"是指水滿到邊緣。"烏鴉可飲"是指烏鴉站在岸邊任何地方都可以喝到水。"想要渡過"是指想要越過河流到達對岸。"呼喚"是指召喚。"來啊,對岸"是指"喂,對岸啊,來到這邊,然後你會突然抓住我帶我過去,我有緊急的事"的意思。
- "使人成為婆羅門的法"在這裡應該理解為五戒和十善業道等法使人成為婆羅門,與之相反的則使人不成為婆羅門。"我們呼喚因陀羅"是指我們呼喚、召喚因陀羅。這樣顯示了婆羅門的呼喚是無意義的之後,世尊又像大海中的太陽一樣閃耀,在五百比丘的圍繞下坐在阿奇羅瓦蒂河岸,再次引用河流的比喻說"就像"等。
- "欲樂"是指因為可欲而稱為欲,因為束縛而稱為繩。"比丘們,我允許用兩層未穿過的布做僧伽梨"這裡的"繩"是指層的意思。"時光流逝,夜晚消逝,年齡的階段逐漸離去"這裡的"繩"是指聚集的意思。"可以期待百倍的功德"這裡的"繩"是指利益的意思。"腸和腸間膜"
3.1) kayirā mālāguṇe bahū』』ti (dha. pa. 53) ca ettha bandhanaṭṭho guṇaṭṭho. Idhāpi eseva adhippeto. Tena vuttaṃ 『『bandhanaṭṭhena guṇā』』ti. Cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena passitabbā. Etenupāyena sotaviññeyyādīsupi attho veditabbo. Iṭṭhāti pariyiṭṭhā vā hontu, mā vā, iṭṭhārammaṇabhūtāti attho. Kantāti kāmanīyā. Manāpāti manavaḍḍhanakā. Piyarūpāti piyajātikā. Kāmūpasañhitāti ārammaṇaṃ katvā uppajjamānena kāmena upasañhitā. Rajanīyāti rañjanīyā, rāguppattikāraṇabhūtāti attho.
Gadhitāti gedhena abhibhūtā hutvā. Mucchitāti mucchākārappattāya adhimattakāya taṇhāya abhibhūtā. Ajjhopannāti adhiopannā ogāḷhā 『『idaṃ sāra』』nti pariniṭṭhānappattā hutvā. Anādīnavadassāvinoti ādīnavaṃ apassantā. Anissaraṇapaññāti idamettha nissaraṇanti, evaṃ parijānanapaññāvirahitā, paccavekkhaṇaparibhogavirahitāti attho.
548.Āvaraṇātiādīsu āvarantīti āvaraṇā. Nivārentīti nīvaraṇā. Onandhantīti onāhanā. Pariyonandhantīti pariyonāhanā. Kāmacchandādīnaṃ vitthārakathā visuddhimaggato gahetabbā.
549-550.Āvutā nivutā onaddhā pariyonaddhāti padāni āvaraṇādīnaṃ vasena vuttāni. Sapariggahoti itthipariggahena sapariggahoti pucchati. Apariggaho bho gotamātiādīsupi kāmacchandassa abhāvato itthipariggahena apariggaho. Byāpādassa abhāvato kenaci saddhiṃ veracittena avero. Thinamiddhassa abhāvato cittagelaññasaṅkhātena byāpajjena abyāpajjo. Uddhaccakukkuccābhāvato uddhaccakukkuccādīhi saṃkilesehi asaṃkiliṭṭhacitto suparisuddhamānaso. Vicikicchāya abhāvato cittaṃ vase vatteti. Yathā ca brāhmaṇā cittagatikā hontīti, cittassa vasena vattanti, na tādisoti vasavattī.
552.Idhakho panāti idha brahmalokamagge. Āsīditvāti amaggameva 『『maggo』』ti upagantvā. Saṃsīdantīti 『『samatala』』nti saññāya paṅkaṃ otiṇṇā viya anuppavisanti. Saṃsīditvā visāraṃ pāpuṇantīti evaṃ paṅke viya saṃsīditvā visāraṃ aṅgamaṅgasaṃbhañjanaṃ pāpuṇanti. Sukkhataraṃ maññe tarantīti marīcikāya vañcetvā 『『kākapeyyā nadī』』ti saññāya 『『tarissāmā』』ti hatthehi ca pādehi ca vāyamamānā sukkhataraṇaṃ maññe taranti. Tasmā yathā hatthapādādīnaṃ saṃbhañjanaṃ paribhañjanaṃ, evaṃ apāyesu saṃbhañjanaṃ paribhañjanaṃ pāpuṇanti. Idheva ca sukhaṃ vā sātaṃ vā na labhanti. Tasmā idaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānanti tasmā idaṃ brahmasahabyatāya maggadīpakaṃ tevijjakaṃ pāvacanaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ. Tevijjāiriṇanti tevijjāaraññaṃ iriṇanti hi agāmakaṃ mahāaraññaṃ vuccati. Tevijjāvivananti pupphaphalehi aparibhogarukkhehi sañchannaṃ nirudakaṃ araññaṃ . Yattha maggato ukkamitvā parivattitumpi na sakkā honti, taṃ sandhāyāha 『『tevijjāvivanantipi vuccatī』』ti. Tevijjābyasananti tevijjānaṃ pañcavidhabyasanasadisametaṃ. Yathā hi ñātirogabhoga diṭṭhi sīlabyasanappattassa sukhaṃ nāma natthi, evaṃ tevijjānaṃ tevijjakaṃ pāvacanaṃ āgamma sukhaṃ nāma natthīti dasseti.
3.1) 這裡的"繩"是指束縛的意思。這裡也是這個意思。因此說"因為束縛而稱為繩"。"眼所識知的"是指應該被眼識所看到的。同樣的方法也應該理解"耳所識知的"等。"可意的"是指無論是否被尋求,都成為可意的對象。"可愛的"是指可愛慕的。"可意的"是指能增長心意的。"可愛的"是指本性可愛的。"與欲相應的"是指與以此為對像而生起的欲相應。"能令人染著的"是指能令人染著的,是生起貪慾的原因。 "貪著的"是指被貪慾所征服。"迷醉的"是指被極度的渴愛所征服而達到昏迷的狀態。"沉溺的"是指深深地沉溺,認為"這是精華"而達到完全確定的狀態。"不見過患"是指不看到過患。"無出離慧"是指缺乏"這是從中出離"的了知智慧,缺乏省察受用的意思。 548. 在"障礙"等詞中,"障礙"是指阻礙。"蓋"是指遮蓋。"纏"是指纏繞。"遍纏"是指完全纏繞。關於欲貪等的詳細解釋應該從《清凈道論》中獲取。 549-550. "被障礙、被遮蓋、被纏繞、被遍纏"這些詞是根據障礙等來說的。"有所執取"是指詢問是否因執取女人而有所執取。在"無執取,喬達摩先生"等詞中,因為沒有欲貪所以沒有執取女人。因為沒有嗔恨所以對任何人都沒有怨恨之心。因為沒有昏沉睡眠所以沒有被稱為心的疾病的惱害。因為沒有掉舉惡作所以心不被掉舉惡作等煩惱所污染而非常清凈。因為沒有疑惑所以能控制心。正如婆羅門們所說的那樣,他們隨心所欲,而不是那樣的人,所以能自在。 552. "在這裡"是指在通往梵天界的道路上。"陷入"是指接受非道路為"道路"。"沉沒"是指以為是平地而陷入泥沼一樣深入。"沉沒後遭受破壞"是指這樣像陷入泥沼一樣沉沒後遭受四肢破壞。"以為在渡過乾燥之地"是指被海市蜃樓欺騙,以為"這是烏鴉可飲的河",想"我們要渡過"而用手腳努力,以為在渡過乾燥之地。因此,就像手腳等被破壞、損壞一樣,他們在惡趣中遭受破壞、損壞。他們在此處也得不到快樂或愉悅。因此,"這是三明婆羅門的"是指這個聲稱能指示與梵天同在之道的三明教說是三明婆羅門的。"三明的荒地"中的"荒地"是指沒有村莊的大森林。"三明的密林"是指佈滿不能享用花果的樹木、沒有水的森林。指的是從道路偏離后甚至無法轉身的地方,所以說"也稱為三明的密林"。"三明的災難"是指這與三明的五種災難相似。就像遭受親屬、疾病、財產、見解、戒行等五種災難的人沒有所謂的快樂一樣,他說明依靠三明的教說,三明者也沒有所謂的快樂。
554.Jātasaṃvaḍḍhoti jāto ca vaḍḍhito ca, yo hi kevalaṃ tattha jātova hoti, aññattha vaḍḍhito, tassa samantā gāmamaggā na sabbaso paccakkhā honti, tasmā jātasaṃvaḍḍhoti āha. Jātasaṃvaḍḍhopi yo ciranikkhanto, tassa na sabbaso paccakkhā honti. Tasmā 『『tāvadeva avasaṭa』』nti āha, taṅkhaṇameva nikkhantanti attho. Dandhāyitattanti ayaṃ nu kho maggo, ayaṃ na nukhoti kaṅkhāvasena cirāyitattaṃ. Vitthāyitattanti yathā sukhumaṃ atthajātaṃ sahasā pucchitassa kassaci sarīraṃ thaddhabhāvaṃ gaṇhāti, evaṃ thaddhabhāvaggahaṇaṃ. Na tvevāti iminā sabbaññutaññāṇassa appaṭihatabhāvaṃ dasseti. Tassa hi purisassa mārāvaṭṭanādivasena siyā ñāṇassa paṭighāto. Tena so dandhāyeyya vā vitthāyeyya vā. Sabbaññutaññāṇaṃ pana appaṭihataṃ, na sakkā tassa kenaci antarāyo kātunti dīpeti.
555.Ullumpatu bhavaṃ gotamoti uddharatu bhavaṃ gotamo. Brāhmaṇiṃ pajanti brāhmaṇadārakaṃ, bhavaṃ gotamo mama brāhmaṇaputtaṃ apāyamaggato uddharitvā brahmalokamagge patiṭṭhapetūti attho. Athassa bhagavā buddhuppādaṃ dassetvā saddhiṃ pubbabhāgapaṭipadāya mettāvihārādibrahmalokagāmimaggaṃ desetukāmo 『『tena hi vāseṭṭhā』』tiādimāha. Tattha 『『idha tathāgato』』tiādi sāmaññaphale vitthāritaṃ. Mettāsahagatenātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ visuddhimagge brahmavihārakammaṭṭhānakathāyaṃ vuttaṃ. Seyyathāpi vāseṭṭha balavā saṅkhadhamotiādi pana idha apubbaṃ. Tattha balavāti balasampanno. Saṅkhadhamoti saṅkhadhamako. Appakasirenāti akicchena adukkhena. Dubbalo hi saṅkhadhamo saṅkhaṃ dhamantopi na sakkoti catasso disā sarena viññāpetuṃ, nāssa saṅkhasaddo sabbato pharati. Balavato pana vipphāriko hoti, tasmā 『『balavā』』tiādimāha. Mettāya cetovimuttiyāti ettha mettāti vutte upacāropi appanāpi vaṭṭati, 『『cettovimuttī』』ti vutte pana appanāva vaṭṭati. Yaṃ pamāṇakataṃ kammanti pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ vuccati. Appamāṇakataṃ kammaṃ nāma rūpārūpāvacaraṃ. Tañhi pamāṇaṃ atikkamitvā odissakaanodissakadisāpharaṇavasena vaḍḍhetvā katattā appamāṇakatanti vuccati. Na taṃ tatrāvasissati na taṃ tatrāvatiṭṭhatīti taṃ kāmāvacarakammaṃ tasmiṃ rūpāvacarārūpāvacarakamme na ohīyati, na tiṭṭhati. Kiṃ vuttaṃ hoti – taṃ kāmāvacarakammaṃ tassa rūpārūpāvacarakammassa antarā laggituṃ vā ṭhātuṃ vā rūpārūpāvacarakammaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ gahetvā patiṭṭhātuṃ na sakkoti. Atha kho rūpāvacarārūpāvacarakammameva kāmāvacaraṃ mahogho viya parittaṃ udakaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati. Tassa vipākaṃ paṭibāhitvā sayameva brahmasahabyataṃ upanetīti. Evaṃvihārīti evaṃ mettādivihārī.
- "出生和成長"是指出生併成長,因為如果只是在那裡出生而在別處成長,周圍的村莊道路就不會完全熟悉,所以說"出生和成長"。即使是出生和成長在那裡的人,如果長期離開,也不會完全熟悉。所以說"剛剛離開",意思是剛剛離開的那一刻。"遲疑"是指因為懷疑"這是不是那條路"而延遲。"猶豫"是指就像有人突然被問到微妙的事情時身體變得僵硬一樣,產生僵硬感。"但是不會"這表明一切知智是無礙的。因為那個人可能因為魔羅的干擾等而產生智慧的障礙。因此他可能會遲疑或猶豫。但一切知智是無礙的,任何人都不能對它造成障礙,這就是所要表達的。
- "請喬達摩先生提拔"是指請喬達摩先生提拔。"婆羅門眾"是指婆羅門子弟,意思是請喬達摩先生將我的婆羅門子弟從惡道中拯救出來,安置在通往梵天界的道路上。然後世尊爲了顯示佛陀的出現,並想要教導慈心住等通往梵天界的道路及其前行道,所以說"那麼,婆私吒"等。其中"這裡如來"等在《沙門果經》中已詳細解釋。關於"與慈心俱"等應該說的,都在《清凈道論》的梵住業處章節中已經說過。但是"就像,婆私吒,有力的吹螺者"等在這裡是新的內容。其中"有力的"是指具有力量。"吹螺者"是指吹螺的人。"毫不費力"是指不困難不辛苦。因為軟弱的吹螺者即使吹螺也不能讓四方都聽到聲音,他的螺聲不能遍滿各處。但有力的人聲音宏亮,所以說"有力的"等。在"慈心解脫"中,說到"慈心"時,近行定和安止定都可以,但說到"心解脫"時,只有安止定可以。"有限量的業"是指欲界業。"無量的業"是指色界和無色界業。因為它超越了限量,以指定、不指定、遍滿方向的方式增長而做,所以稱為無量。"它不會留存在那裡,不會停留在那裡"是指那個欲界業不會留在那個色界無色界業中,不會停留。這是什麼意思呢?那個欲界業不能在色無色界業中間停留或站立,不能遍滿和耗盡色無色界業而佔據自己的位置。相反,色界無色界業就像大洪水淹沒小水一樣,遍滿和耗盡欲界業,佔據自己的位置而停留。它阻止欲界業的果報,自己帶來與梵天同在。"如是而住"是指如是以慈心等而住。
559.Etemayaṃ bhavantaṃ gotamanti idaṃ tesaṃ dutiyaṃ saraṇagamanaṃ. Paṭhamameva hete majjhimapaṇṇāsake vāseṭṭhasuttaṃ sutvā saraṇaṃ gatā, imaṃ pana tevijjasuttaṃ sutvā dutiyampi saraṇaṃ gatā. Katipāhaccayena pabbajitvā aggaññasutte upasampadañceva arahattañca alatthuṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Tevijjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Niṭṭhitā ca terasasuttapaṭimaṇḍitassa sīlakkhandhavaggassa
Atthavaṇṇanāti.
Sīlakkhandhavaggaṭṭhakathā niṭṭhitā.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Dīghanikāye
Mahāvaggaṭṭhakathā
- Mahāpadānasuttavaṇṇanā
Pubbenivāsapaṭisaṃyuttakathā
- "我們皈依喬達摩先生"這是他們第二次皈依。他們第一次是在聽了《中分五十經》中的《婆私吒經》后皈依的,這次聽了《三明經》后又第二次皈依。幾天後他們出家,在《起世經》中獲得了具足戒和阿羅漢果。其餘的內容在各處都是明顯的。 這樣,在《長部》註釋《吉祥悅意》中 《三明經》的註釋結束了。 包含十三經的戒蘊品的 義釋也結束了。 戒蘊品註釋結束。 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 長部 大品註釋
- 大本經註釋 關於宿命的解說 provided by EasyChat
1.Evaṃme sutaṃ…pe… karerikuṭikāyanti mahāpadānasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā – karerikuṭikāyanti karerīti varuṇarukkhassa nāmaṃ, karerimaṇḍapo tassā kuṭikāya dvāre ṭhito, tasmā 『『karerikuṭikā』』ti vuccati, yathā kosambarukkhassa dvāre ṭhitattā 『『kosambakuṭikā』』ti. Antojetavane kira karerikuṭi kosambakuṭi gandhakuṭi salaḷāgāranti cattāri mahāgehāni, ekekaṃ satasahassapariccāgena nipphannaṃ. Tesu salaḷāgāraṃ raññā pasenadinā kāritaṃ, sesāni anāthapiṇḍikena kāritāni. Iti bhagavā anāthapiṇḍikena gahapatinā thambhānaṃ upari kāritāya devavimānakappāya karerikuṭikāyaṃ viharati . Pacchābhattanti ekāsanikakhalupacchābhattikānaṃ pātova bhuttānaṃ antomajjhanhikepi pacchābhattameva. Idha pana pakatibhattassa pacchato 『『pacchābhatta』』nti adhippetaṃ. Piṇḍapātapaṭikkantānanti piṇḍapātato paṭikkantānaṃ, bhattakiccaṃ niṭṭhapetvā uṭṭhitānanti attho.
Karerimaṇḍalamāḷeti tasseva karerimaṇḍapassa avidūre katāya nisīdanasālāya. So kira karerimaṇḍapo gandhakuṭikāya ca sālāya ca antare hoti, tasmā gandhakuṭīpi karerikuṭikāpi sālāpi – 『『karerimaṇḍalamāḷo』』ti vuccati. Pubbenivāsapaṭisaṃyuttāti 『『ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo』』ti evaṃ vibhattena pubbenivutthakkhandhasantānasaṅkhātena pubbenivāsena saddhiṃ yojetvā pavattitā. Dhammīti dhammasaṃyuttā.
Udapādīti aho acchariyaṃ dasabalassa pubbenivāsañāṇaṃ , pubbenivāsaṃ nāma ke anussaranti, ke nānussarantīti. Titthiyā anussaranti, sāvakā ca paccekabuddhā ca buddhā ca anussaranti. Kataratitthiyā anussaranti? Ye aggappattakammavādino, tepi cattālīsaṃyeva kappe anussaranti, na tato paraṃ. Sāvakā kappasatasahassaṃ anussaranti. Dve aggasāvakā asaṅkhyeyyañceva kappasatasahassañca. Paccekabuddhā dve asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca. Buddhānaṃ pana ettakanti paricchedo natthi, yāvatakaṃ ākaṅkhanti, tāvatakaṃ anussaranti.
Titthiyā khandhapaṭipāṭiyā anussaranti, paṭipāṭiṃ muñcitvā na sakkonti. Paṭipāṭiyā anussarantāpi asaññabhavaṃ patvā khandhappavattiṃ na passanti, jāle patitā kuṇṭhā viya, kūpe patitā paṅguḷā viya ca honti. Te tattha ṭhatvā 『『ettakameva, ito paraṃ natthī』』ti diṭṭhiṃ gaṇhanti. Iti titthiyānaṃ pubbenivāsānussaraṇaṃ andhānaṃ yaṭṭhikoṭigamanaṃ viya hoti. Yathā hi andhā yaṭṭhikoṭiggāhake satiyeva gacchanti, asati tattheva nisīdanti, evameva titthiyā khandhapaṭipāṭiyāva anussarituṃ sakkonti, paṭipāṭiṃ vissajjetvā na sakkonti.
Sāvakāpi khandhapaṭipāṭiyāva anussaranti, asaññabhavaṃ patvā khandhappavattiṃ na passanti. Evaṃ santepi te vaṭṭe saṃsaraṇakasattānaṃ khandhānaṃ abhāvakālo nāma natthi. Asaññabhave pana pañcakappasatāni pavattantīti tattakaṃ kālaṃ atikkamitvā buddhehi dinnanaye ṭhatvā parato anussaranti; seyyathāpi āyasmā sobhito. Dve aggasāvakā pana paccekabuddhā ca cutipaṭisandhiṃ oloketvā anussaranti. Buddhānaṃ cutipaṭisandhikiccaṃ natthi, yaṃ yaṃ ṭhānaṃ passitukāmā honti, taṃ tadeva passanti.
Titthiyā ca pubbenivāsaṃ anussaramānā attanā diṭṭhakatasutameva anussaranti. Tathā sāvakā ca paccekabuddhā ca. Buddhā pana attanā vā parehi vā diṭṭhakatasutaṃ sabbameva anussaranti.
- "如此聽聞……"這是《大本經》。這裡有一個新的詞義解釋——"karerikuṭikā"是指"karerī",即"伐木樹"的名稱,"karerimaṇḍapo"在它的房屋門口站立,因此稱為"karerikuṭikā",正如"kosambakuṭikā"因"kosambarukkhassa"的門口而得名。在"安多杰塔瓦那"中,"karerikuṭi"、"kosambakuṭi"、"gandhakuṭi"、"salaḷāgār"等四個大房屋中,每個都是以百千的代價建成的。其中,"salaḷāgāra"是由國王帕塞那迪所建,其餘的都是由阿難比尼所建。因此,世尊在阿難比尼的庇護下,住在那間建在神的宮殿上的"karerikuṭikā"中。至於"晚飯",是指在單獨的"晚飯後"吃的。這裡的"晚飯"是指普通的晚飯。"對乞食的拒絕"是指拒絕乞食後起身的意思。 "karerimaṇḍalamāḷe"是指在"karerimaṇḍapo"不遠處所建的休息廳。因為"karerimaṇḍapo"在"gandhakuṭikā"和"房屋"之間,所以"gandhakuṭī"、"karerikuṭikā"和"房屋"都稱為"karerimaṇḍalamāḷo"。關於"與宿命相關"的意思是"一個出生、兩個出生",以此類推與宿命的聚集和流轉相關聯。關於"法"的意思是與法相關。 "Udapādīti"是說"真是奇妙啊,十力者的宿命知",宿命是指有些人記得,有些人則不記得。外道們記得,聲聞和獨覺菩薩以及佛陀們都記得。哪些外道記得呢?那些達到極果的業行者,他們在四十個劫中記得,而不再多於此。聲聞們記得一百劫。兩個最上聲聞是無量的,以及一百劫。獨覺菩薩們也是兩個無量的和一百劫。而佛陀們則沒有這樣的界限,他們想要的任何地方,都會記得。 外道們在"色蘊"的修行中記得,放棄修行后就無法記得。即使在修行中記得,也會陷入無意識的狀態,無法看到色蘊的流轉,就像掉入網中的盲人一樣,掉入井中的手指一樣。他們在那裡停留,認為"只有這一點,之後就沒有了"的看法。因此,外道們對宿命的記憶就像盲人走在路上的樣子。就像盲人跟隨有意識的引導者一樣,存在時就能前行,缺失時就停留在那裡,外道們也只能在色蘊的修行中記得,放棄修行就無法記得。 聲聞們也在色蘊的修行中記得,陷入無意識的狀態,無法看到色蘊的流轉。即使如此,他們在輪迴中也沒有時間的流轉。陷入無意識的狀態時,五蘊在流轉,因此超越了那個時間,依靠佛陀所教的方式,記得超越;比如阿耶索比多。兩個最上聲聞和獨覺菩薩們在觀察生死的流轉時也會記得。佛陀們沒有生死的流轉,想要看到的任何地方,都會看到。 外道們在記憶宿命時,僅僅依靠自己的見解和教義來記得。聲聞和獨覺菩薩們也是如此。而佛陀則無論是自己還是他人,都會完全記得。
Titthiyānaṃ pubbenivāsañāṇaṃ khajjopanakaobhāsasadisaṃ, sāvakānaṃ padīpobhāsasadisaṃ, aggasāvakānaṃ osadhitārakobhāsasadisaṃ, paccekabuddhānaṃ candobhāsasadisaṃ, buddhānaṃ saradasūriyamaṇḍalobhāsasadisaṃ. Tassa ettakāni jātisatāni jātisahassāni jātisatasahassānīti vā ettakāni kappasatāni kappasahassāni kappasatasahassānīti vā natthi, yaṃ kiñci anussarantassa neva khalitaṃ, na paṭighātaṃ hoti, āvajjanapaṭibaddhameva ākaṅkhamanasikāracittuppādapaṭibaddhameva hoti. Dubbalapattapuṭe vegakkhittanārāco viya, sinerukūṭe vissaṭṭhaindavajiraṃ viya ca asajjamānameva gacchati. 『『Aho mahantaṃ bhagavato pubbenivāsañāṇa』』nti evaṃ bhagavantaṃyeva ārabbha kathā uppannā, jātā pavattāti attho. Taṃ sabbampi saṅkhepato dassetuṃ 『『itipi pubbenivāso, itipi pubvenivāso』』ti ettakameva pāḷiyaṃ vuttaṃ. Tattha itipīti evampi.
2-3.Assosi kho…pe… atha bhagavā anuppattoti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ brahmajālasuttavaṇṇanāyaṃ vuttameva. Ayameva hi viseso – tattha sabbaññutaññāṇena assosi, idha dibbasotena. Tattha ca vaṇṇāvaṇṇakathā vippakatā, idha pubbenivāsakathā. Tasmā bhagavā – 『『ime bhikkhū mama pubbenivāsañāṇaṃ ārabbha guṇaṃ thomenti, pubbenivāsañāṇassa pana me nipphattiṃ na jānanti; handa nesaṃ tassa nipphattiṃ kathetvā dassāmī』』ti āgantvā pakatiyāpi buddhānaṃ nisīditvā dhammadesanatthameva ṭhapite taṅkhaṇe bhikkhūhi papphoṭetvā dinne varabuddhāsane nisīditvā 『『kāya nuttha, bhikkhave』』ti pucchāya ca 『『idha , bhante』』tiādipaṭivacanassa ca pariyosāne tesaṃ pubbenivāsapaṭisaṃyuttaṃ dhammiṃ kathaṃ kathetukāmo iccheyyātha notiādimāha. Tattha iccheyyātha noti iccheyyātha nu. Atha naṃ pahaṭṭhamānasā bhikkhū yācamānā etassa bhagavātiādimāhaṃsu. Tattha etassāti etassa dhammikathākaraṇassa.
- Atha bhagavā tesaṃ yācanaṃ gahetvā kathetukāmo 『『tena hi, bhikkhave, suṇāthā』』ti te sotāvadhāraṇasādhukamanasikāresu niyojetvā aññesaṃ asādhāraṇaṃ chinnavaṭumakānussaraṇaṃ pakāsetukāmo ito so, bhikkhavetiādimāha. Tattha yaṃ vipassīti yasmiṃ kappe vipassī. Ayañhi 『ya』nti saddo 『『yaṃ me, bhante, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ārocemi taṃ, bhagavato』』tiādīsu (dī. ni. 2.203) paccattavacane dissati. 『『Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no, aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhī』』tiādīsu (su. ni. 881) upayogavacane. 『『Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā』』tiādīsu (a. ni.
外道們的宿命智就像螢火蟲的光芒,聲聞們的就像燈光,最上聲聞的就像藥叉星的光芒,獨覺菩薩的就像月光,佛陀的就像秋天太陽的光芒。對於佛陀的宿命智,無論是幾百生、幾千生、幾十萬生,還是幾百劫、幾千劫、幾十萬劫,都沒有限制,無論回憶什麼都不會有錯誤或障礙,只取決於意願、作意和心的生起。就像強力射出的箭穿過弱葉,或者從須彌山頂投擲的金剛杵一樣,毫無阻礙地前進。"啊,世尊的宿命智真是偉大啊",就是這樣關於世尊的討論產生、出現、流傳的意思。爲了簡要地顯示這一切,經文中只說"如是宿命,如是宿命"。其中"如是"是指這樣。 2-3. "聽聞……世尊到達"這裡應該說的,在《梵網經》的註釋中已經說過。這裡唯一的區別是:那裡是用一切知智聽聞,這裡是用天耳。那裡是關於美醜的討論未完成,這裡是關於宿命的討論。因此世尊想:"這些比丘讚美我的宿命智的功德,但他們不知道我宿命智的成就;那麼我來為他們講解它的成就吧。"於是來到平常佛陀們為說法而準備的座位上坐下,在比丘們拍打好的殊勝佛座上坐下,問道:"比丘們,你們在討論什麼?"在他們回答"世尊,在這裡"等之後,想要為他們講解與宿命相關的法,所以說"你們想要聽嗎"等。其中"你們想要聽嗎"是詢問他們是否想要聽。然後歡喜的比丘們請求說"這是世尊"等。其中"這"是指這個說法。 4. 然後世尊接受了他們的請求,想要講解,說"那麼,比丘們,請聽",讓他們專注傾聽和善加作意,想要宣說他人所不共的斷輪迴的回憶,所以說"比丘們,從這裡"等。其中"毗婆尸"是指毗婆尸佛所在的劫。這個"ya"字在"世尊,我親耳聽到、親自領受了三十三天諸神所說的,我向世尊稟告"等句中表示主格。在"我們問你的你已回答,現在我們問你別的,請你說說"等句中表示賓格。在"比丘們,這是不可能的,沒有機會,在一個世界"等句中
1.277) karaṇavacane. Idha pana bhummattheti daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ – 『『yasmiṃ kappe』』ti. Udapādīti dasasahassilokadhātuṃ unnādento uppajji.
Bhaddakappeti pañcabuddhuppādapaṭimaṇḍitattā sundarakappe sārakappeti bhagavā imaṃ kappaṃ thomento evamāha. Yato paṭṭhāya kira amhākaṃ bhagavatā abhinīhāro kato, etasmiṃ antare ekakappepi pañca buddhā nibbattā nāma natthi. Amhākaṃ bhagavato abhinīhārassa purato pana taṇhaṅkaro, medhaṅkaro, saraṇaṅkaro, dīpaṅkaroti cattāro buddhā ekasmiṃ kappe nibbattiṃsu. Tesaṃ orabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ buddhasuññameva ahosi.
Asaṅkhyeyyakappapariyosāne pana koṇḍañño nāma buddho ekova ekasmiṃ kappe uppanno. Tatopi asaṅkhyeyyaṃ buddhasuññameva ahosi. Asaṅkhyeyyakappapariyosāne maṅgalo, sumano, revato, sobhitoti cattāro buddhā ekasmiṃ kappe uppannā . Tatopi asaṅkhyeyyaṃ buddhasuññameva ahosi. Asaṅkhyeyyakappapariyosāne pana ito kappasatasahassādhikassa asaṅkhyeyyassa upari anomadassī, padumo, nāradoti tayo buddhā ekasmiṃ kappe uppannā. Tatopi asaṅkhyeyyaṃ buddhasuññameva ahosi. Asaṅkhyeyyakappapariyosāne pana ito kappasatasahassānaṃ upari padumuttaro bhagavā ekova ekasmiṃ kappe uppanno. Tassa orabhāge ito tiṃsakappasahassānaṃ upari sumedho, sujātoti dve buddhā ekasmiṃ kappe uppannā. Tato orabhāge ito aṭṭhārasannaṃ kappasahassānaṃ upari piyadassī, atthadassī, dhammadassīti tayo buddhā ekasmiṃ kappe uppannā. Atha ito catunavutikappe siddhattho nāma buddho ekova ekasmiṃ kappe uppanno. Ito dve navutikappe tisso, phussoti dve buddhā ekasmiṃ kappe uppannā. Ito ekanavutikappe vipassī bhagavā uppanno. Ito ekatiṃse kappe sikhī, vessabhūti dve buddhā uppannā. Imasmiṃ bhaddakappe kakusandho, koṇāgamano, kassapo, gotamo amhākaṃ sammāsambuddhoti cattāro buddhā uppannā, metteyyo uppajjissati. Evamayaṃ kappo pañcabuddhuppādapaṭimaṇḍitattā sundarakappo sārakappoti bhagavā imaṃ kappaṃ thomento evamāha.
Kiṃ panetaṃ buddhānaṃyeva pākaṭaṃ hoti – 『『imasmiṃ kappe ettakā buddhā uppannā vā uppajjissantīti vā』』ti, udāhu aññesampi pākaṭaṃ hotīti? Aññesampi pākaṭaṃ hoti. Kesaṃ? Suddhāvāsabrahmānaṃ. Kappasaṇṭhānakālasmiñhi ekamasaṅkhyeyyaṃ ekaṅgaṇaṃ hutvā ṭhite lokasannivāse lokassa saṇṭhānatthāya devo vassituṃ ārabhati. Āditova antaraṭṭhake himapāto viya hoti. Tato tilamattā kaṇamattā taṇḍulamattā mugga-māsa-badara-āmalaka-eḷāluka-kumbhaṇḍa-alābumattā udakadhārā hutvā anukkamena usabhadveusabhaaḍḍhagāvutagāvutadvegāvutaaḍḍhayojanayojanadviyojana…pe… yojanasatayojanasahassayojanasatasahassamattā hutvā koṭisatasahassacakkavāḷabbhantare yāva avinaṭṭhabrahmalokā pūretvā tiṭṭhanti. Atha taṃ udakaṃ anupubbena bhassati, bhassante udake pakatidevalokaṭṭhānesu devalokā saṇṭhahanti, tesaṃ saṇṭhahanavidhānaṃ visuddhimagge pubbenivāsakathāyaṃ vuttameva.
1.277)表示工具格。但在這裡應該理解為處格。因此說"在哪個劫"。"出現"是指震動十萬世界而出生。 "賢劫"是指因為有五佛出世而莊嚴的美好之劫、精華之劫,世尊讚美這個劫時這樣說。據說從我們的世尊發願以來,在此期間沒有任何一劫有五佛出世。在我們世尊發願之前,有貪愛滅盡者、智者、歸依者、燃燈四佛在一劫中出世。在他們之後的一阿僧祇劫中沒有佛出世。 在一阿僧祇劫結束時,只有一位名叫憍陳如的佛在一劫中出世。之後又是一阿僧祇劫沒有佛出世。在一阿僧祇劫結束時,有吉祥、善意、離垢、莊嚴四佛在一劫中出世。之後又是一阿僧祇劫沒有佛出世。在一阿僧祇劫結束時,在十萬劫加一阿僧祇劫之前,有無量見、蓮花、那羅陀三佛在一劫中出世。之後又是一阿僧祇劫沒有佛出世。在一阿僧祇劫結束時,在十萬劫之前,只有一位名叫蓮花上的世尊在一劫中出世。在他之後三萬劫之前,有善慧、善生兩位佛在一劫中出世。在那之後一萬八千劫之前,有喜見、義見、法見三位佛在一劫中出世。然後在九十四劫之前,只有一位名叫悉達多的佛在一劫中出世。在九十二劫之前,有底沙、弗沙兩位佛在一劫中出世。在九十一劫之前,毗婆尸世尊出世。在三十一劫之前,有式棄、毗舍浮兩位佛出世。在這個賢劫中,有拘留孫、拘那含、迦葉、我們的正等正覺者喬達摩四位佛出世,彌勒將會出世。因為這個劫有五佛出世而莊嚴,所以世尊讚美這個劫時說它是美好之劫、精華之劫。 這隻有佛陀們才知道"在這個劫中有多少佛已經出世或將要出世"嗎?還是其他人也知道?其他人也知道。哪些人?凈居天的梵天們。在劫形成的時候,世界聚集在一起成為一個整體,爲了世界的形成,天開始下雨。最初像是在兩個八日之間下雪。然後水滴變成芝麻大小、米粒大小、綠豆大小、豆子大小、棗子大小、余甘子大小、冬瓜大小、南瓜大小、葫蘆大小,逐漸變成一牛長、兩牛長、半由旬、一由旬、兩由旬、半由旬、一由旬、兩由旬……一百由旬、一千由旬、十萬由旬,充滿百千俱胝世界之內直到未毀壞的梵天界。然後那水逐漸下降,水下降時,在正常的天界位置形成天界,它們的形成方式在《清凈道論》的宿命說中已經說過。
Manussalokasaṇṭhahanaṭṭhānaṃ pana patte udake dhamakaraṇamukhe pihite viya vātavasena taṃ udakaṃ santiṭṭhati, udakapiṭṭhe uppalinipaṇṇaṃ viya pathavī saṇṭhahati. Mahābodhipallaṅko vinassamāne loke pacchā vinassati, saṇṭhahamāne paṭhamaṃ saṇṭhahati. Tattha pubbanimittaṃ hutvā eko paduminigaccho uppajjati, tassa sace tasmiṃ kappe buddho nibbattissati, pupphaṃ uppajjati. No ce, nuppajjati. Uppajjamānañca sace eko buddho nibbattissati, ekaṃ uppajjati. Sace dve, tayo, cattāro, pañca buddhā nibbattissanti, pañca uppajjanti. Tāni ca kho ekasmiṃyeva nāḷe kaṇṇikābaddhāni hutvā. Suddhāvāsabrahmāno 『『āyāma , mayaṃ mārisā, pubbanimittaṃ passissāmā』』ti mahābodhipallaṅkaṭṭhānaṃ āgacchanti, buddhānaṃ anibbattanakappe pupphaṃ na hoti. Te pana apupphitagacchaṃ disvā – 『『andhakāro vata bho loko bhavissati, matā matā sattā apāye pūressanti, cha devalokā nava brahmalokā suññā bhavissantī』』ti anattamanā honti. Pupphitakāle pana pupphaṃ disvā – 『『sabbaññubodhisattesu mātukucchiṃ okkamantesu nikkhamantesu sambujjhantesu dhammacakkaṃ pavattentesu yamakapāṭihāriyaṃ karontesu devorohanaṃ karontesu āyusaṅkhāraṃ ossajjantesu parinibbāyantesu dasasahassacakkavāḷakampanādīni pāṭihāriyāni dakkhissāmā』』ti ca 『『cattāro apāyā parihāyissanti, cha devalokā nava brahmalokā paripūressantī』』ti ca attamanā udānaṃ udānentā attano attano brahmalokaṃ gacchanti. Imasmiṃ bhaddakappe pañca padumāni uppajjiṃsu. Tesaṃ nimittānaṃ ānubhāvena cattāro buddhā uppannā, pañcamo uppajjissati. Suddhāvāsabrahmānopi tāni padumāni disvā imamatthaṃ jāniṃsu. Tena vuttaṃ – 『『aññesampi pākaṭaṃ hotī』』ti.
Āyuparicchedavaṇṇanā
5-
在人間世界的聚集之處,水在被風吹動的情況下,像被蓋住的水一樣靜止,水面上浮著的蓮花般的土地在支撐著。大菩提榻在世間消失後,隨後消失,聚集的地方首先聚集。在那裡,作為前兆的一個蓮花生長出來,如果在那個劫中有佛出世,花就會盛開;如果沒有,就不會盛開。如果正在盛開,並且有一個佛出世,那麼就會有一個盛開;如果有兩個、三個、四個、五個佛出世,就會有五朵花盛開。它們在同一個莖上像耳朵一樣相連。凈居天的梵天們說:「我們要去看看前兆。」於是他們來到大菩提榻的地方,在佛出世的劫中花不會開放。然而,他們看到花未開放,便心生憂慮:「黑暗的世界將會到來,眾生將會死去,六個天界和九個梵天將會變得空無。」在花盛開的時刻,他們看到花,便說:「我們將看到一切具足的菩薩們降生、出世、覺悟、轉動法輪、施展雙重神通、昇天、捨棄生命、入滅,十方世界將會震動。」於是他們心中歡喜,歡喜地各自回到自己的梵天界。在這個賢劫中,五朵蓮花盛開。由於它們的前兆,四位佛出世,第五位將會出世。凈居天的梵天們看到這些蓮花,便知道這個道理。因此說:「其他人也知道。」 關於壽命的劃分說明。
- Iti bhagavā – 『『ito so, bhikkhave』』tiādinā nayena kappaparicchedavasena pubbenivāsaṃ dassetvā idāni tesaṃ buddhānaṃ jātiparicchedādivasena dassetuṃ vipassī, bhikkhavetiādimāha. Tattha āyuparicchede parittaṃ lahukanti ubhayametaṃ appakasseva vevacanaṃ. Yañhi appakaṃ, taṃ parittañceva lahukañca hoti.
Appaṃ vā bhiyyoti vassasatato vā upari appaṃ, aññaṃ vassasataṃ apatvā vīsaṃ vā tiṃsaṃ vā cattālīsaṃ vā paṇṇāsaṃ vā saṭṭhi vā vassāni jīvati. Evaṃ dīghāyuko pana atidullabho, asuko kira evaṃ ciraṃ jīvatīti tattha tattha gantvā daṭṭhabbo hoti. Tattha visākhā upāsikā vīsavassasataṃ jīvati, tathā pokkharasāti brāhmaṇo, brahmāyu brāhmaṇo, selo brāhmaṇo, bāvariyabrāhmaṇo, ānandatthero, mahākassapattheroti. Anuruddhatthero pana vassasatañceva paṇṇāsañca vassāni, bākulatthero vassasatañceva saṭṭhi ca vassāni. Ayaṃ sabbadīghāyuko. Sopi dve vassasatāni na jīvati.
Vipassīādayo pana sabbepi bodhisattā mettāpubbabhāgena somanassasahagatañāṇasampayuttaasaṅkhārikacittena mātukucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhiṃsu. Tena cittena gahitāya paṭisandhiyā asaṅkhyeyyaṃ āyu, iti sabbe buddhā asaṅkhyeyyāyukā. Te kasmā asaṅkhyeyyaṃ na aṭṭhaṃsu? Utubhojanavipattiyā. Utubhojanavasena hi āyu hāyatipi vaḍḍhatipi.
Tattha yadā rājāno adhammikā honti, tadā uparājāno, senāpati, seṭṭhi, sakalanagaraṃ, sakalaraṭṭhaṃ adhammikameva hoti; atha tesaṃ ārakkhadevatā, tāsaṃ devatānaṃ mittā bhūmaṭṭhadevatā, tāsaṃ devatānaṃ mittā ākāsaṭṭhakadevatā, ākāsaṭṭhakadevatānaṃ mittā uṇhavalāhakā devatā, tāsaṃ mittā abbhavalāhakā devatā, tāsaṃ mittā sītavalāhakā devatā, tāsaṃ mittā vassavalāhakā devatā, tāsaṃ mittā cātumahārājikā devatā, tāsaṃ mittā tāvatiṃsā devatā, tāsaṃ mittā yāmā devatāti evamādi. Evaṃ yāva bhavaggā ṭhapetvā ariyasāvake sabbā devabrahmaparisāpi adhammikāva honti. Tāsaṃ adhammikatāya visamaṃ candimasūriyā pariharanti, vāto yathāmaggena na vāyati, ayathāmaggena vāyanto ākāsaṭṭhakavimānāni khobheti, vimānesu khobhitesu devatānaṃ kīḷanatthāya cittāni na namanti, devatānaṃ kīḷanatthāya cittesu anamantesu sītuṇhabhedo utu yathākālena na sampajjati, tasmiṃ asampajjante na sammā devo vassati, kadāci vassati, kadāci na vassati; katthaci vassati, katthaci na vassati, vassantopi vappakāle aṅkurakāle nāḷakāle pupphakāle khīraggahaṇādikālesu yathā yathā sassānaṃ upakāro na hoti, tathā tathā vassati ca vigacchati ca, tena sassāni visamapākāni honti, vigatagandhavaṇṇarasādisampannāni. Ekabhājane pakkhittataṇḍulesupi ekasmiṃ padese bhattaṃ uttaṇḍulaṃ hoti, ekasmiṃ atikilinnaṃ, ekasmiṃ samapākaṃ. Taṃ paribhuttaṃ kucchiyampi tīhākārehi paccati. Tena sattā bahvābādhā ceva honti, appāyukā ca. Evaṃ tāva utubhojanavasena āyu hāyati.
5-7. 這樣,世尊用"比丘們,從這裡"等方式,根據劫的劃分顯示宿命后,現在爲了根據那些佛陀的出生劃分等來顯示,說"比丘們,毗婆尸"等。其中在壽命劃分中,"短暫"和"輕微"這兩個都是"少"的同義詞。因為少的,就是短暫和輕微的。 "或者更少"是指比一百歲更少,不到另一個一百歲,活二十歲或三十歲或四十歲或五十歲或六十歲。這樣長壽的人非常稀少,據說某某人活了那麼長,應該到處去看看。其中毗舍佉優婆夷活了一百二十歲,同樣的還有布嚩卡羅薩提婆羅門、梵摩由婆羅門、勢羅婆羅門、跋婆利婆羅門、阿難長老、大迦葉長老。阿那律長老活了一百五十歲,薄拘羅長老活了一百六十歲。這是最長壽的。他也沒有活到兩百歲。 毗婆尸等所有菩薩都以慈心為前行,以喜俱智相應無行心在母胎中結生。以那個心結生的壽命是無量的,因此所有佛陀都是無量壽。他們為什麼不住無量壽?因為氣候和食物的變異。因為壽命會因氣候和食物而減少或增加。 其中,當國王不如法時,副王、將軍、富商、整個城市、整個國家都不如法;然後他們的守護神、那些神的朋友地居神、那些神的朋友空居神、空居神的朋友熱云神、它們的朋友雨雲神、它們的朋友冷云神、它們的朋友雨神、它們的朋友四大王天神、它們的朋友三十三天神、它們的朋友夜摩天神等。這樣直到有頂天,除了聖弟子,所有天神梵天眾也都不如法。因為它們不如法,日月執行不均,風不按正常路徑吹,不正常吹動時擾亂空中宮殿,宮殿被擾亂時天神們不想遊戲,天神們不想遊戲時冷熱變化的季節不按時形成,它不形成時雨不正常下,有時下有時不下;有些地方下有些地方不下,即使下雨也不在播種時、發芽時、生長時、開花時、結果時等對莊稼有益的時候下,這樣下了又停,因此莊稼生長不均勻,失去香氣、顏色、味道等品質。即使在同一個鍋里煮的米,有些地方飯生,有些地方太軟,有些地方煮得正好。吃了它在肚子里也以三種方式消化。因此眾生多病且短命。這樣首先因氣候和食物壽命減少。
Yadā pana rājāno dhammikā honti, tadā uparājānopi dhammikā hontīti purimanayeneva yāva brahmalokā sabbepi dhammikā honti. Tesaṃ dhammikattā samaṃ candimasūriyā pariharanti, yathāmaggena vāto vāyati, yathāmaggena vāyanto ākāsaṭṭhakavimānāni na khobheti, tesaṃ akhobhā devatānaṃ kīḷanatthāya cittāni namanti. Evaṃ kālena utu sampajjati, devo sammā vassati, vappakālato paṭṭhāya sassānaṃ upakāraṃ karonto kāle vassati, kāle vigacchati, tena sassāni samapākāni sugandhāni suvaṇṇāni surasāni ojavantāni honti, tehi sampāditaṃ bhojanaṃ paribhuttampi sammā paripākaṃ gacchati , tena sattā arogā dīghāyukā honti. Evaṃ utubhojanavasena āyu vaḍḍhati.
Tattha vipassī bhagavā asītivassasahassāyukakāle nibbatto, sikhī sattativassasahassāyukakāleti idaṃ anupubbena parihīnasadisaṃ kataṃ, na pana evaṃ parihīnaṃ, vaḍḍhitvā vaḍḍhitvā parihīnanti veditabbaṃ. Kathaṃ? Imasmiṃ tāva kappe kakusandho bhagavā cattālīsavassasahassāyukakāle nibbatto, āyuppamāṇaṃ pañca koṭṭhāse katvā cattāri ṭhatvā pañcame vijjamāneyeva parinibbuto. Taṃ āyu parihāyamānaṃ dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkhyeyyaṃ hutvā tato parihāyamānaṃ tiṃsavassasahassakāle ṭhitaṃ; tadā koṇāgamano bhagavā nibbatto. Tasmimpi tatheva parinibbute taṃ āyu dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkhyeyyaṃ hutvā parihāyitvā vīsativassasahassakāle ṭhitaṃ; tadā kassapo bhagavā nibbatto. Tasmimpi tatheva parinibbute taṃ āyu dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkhyeyyaṃ hutvā parihāyitvā vassasatakālaṃ pattaṃ, atha amhākaṃ sammāsambuddho nibbatto. Evaṃ anupubbena parihāyitvā parihāyitvā vaḍḍhitvā vaḍḍhitvā parihīnanti veditabbaṃ. Tattha yaṃ yaṃ āyuparimāṇesu manussesu buddhā nibbattanti, tesampi taṃ tadeva āyuparimāṇaṃ hotīti veditabbaṃ.
Āyuparicchedavaṇṇanā niṭṭhitā.
Bodhiparicchedavaṇṇanā
當國王如法時,副王也如法,如前所述直到梵天界所有眾生都如法。因為他們如法,日月執行均勻,風按正常路徑吹,正常吹動時不擾亂空中宮殿,它們不被擾亂時天神們想要遊戲。這樣季節按時形成,雨正常下,從播種時開始對莊稼有益,適時下雨適時停止,因此莊稼生長均勻,香氣好、顏色好、味道好、有營養,吃了這樣準備的食物也能正常消化,因此眾生健康長壽。這樣因氣候和食物壽命增加。 其中,毗婆尸世尊出生在壽命八萬歲的時候,式棄出生在壽命七萬歲的時候,這是按順序遞減的樣子,但實際上並非如此遞減,應該知道是增加增加后再減少。怎麼說呢?首先在這個劫中,拘留孫世尊出生在壽命四萬歲的時候,把壽命分成五份,住了四份,在第五份還存在時就入滅了。那個壽命減少到十歲時又增加到無量,然後減少到三萬歲時停留;那時拘那含世尊出生。他也同樣入滅后,那個壽命減少到十歲時又增加到無量,然後減少到二萬歲時停留;那時迦葉世尊出生。他也同樣入滅后,那個壽命減少到十歲時又增加到無量,然後減少到一百歲時,我們的正等正覺者出生。應該知道是這樣逐漸減少減少又增加增加后再減少。其中應該知道,在人類壽命的任何長度時佛陀出生,他們的壽命也是那個長度。 壽命劃分說明結束。 菩提樹劃分說明
- Bodhiparicchede pana pāṭaliyā mūleti pāṭalirukkhassa heṭṭhā. Tassā pana pāṭaliyā khandho taṃ divasaṃ paṇṇāsaratano hutvā abbhuggato, sākhā paṇṇāsaratanāti ubbedhena ratanasataṃ ahosi. Taṃ divasañca sā pāṭali kaṇṇikābaddhehi viya pupphehi mūlato paṭṭhāya ekasañchannā ahosi, dibbagandhaṃ vāyati. Na kevalañca tadā ayameva pupphitā, dasasahassacakkavāḷe sabbapāṭaliyo pupphitā. Na kevalañca pāṭaliyo, dasasahassacakkavāḷe sabbarukkhānaṃ khandhesu khandhapadumāni, sākhāsu sākhāpadumāni, latāsu latāpadumāni, ākāse ākāsapadumāni pupphitāni, pathavitalaṃ bhinditvāpi mahāpadumāni uṭṭhitāni. Mahāsamuddopi pañcavaṇṇehi padumehi nīluppalarattuppalehi ca sañchanno ahosi. Sakaladasasahassacakkavāḷaṃ dhajamālākulaṃ tattha tattha nibaddhapupphadāmavissaṭṭhamālāguḷavippakiṇṇaṃ nānāvaṇṇakusumasamujjalaṃ nandanavanacittalatāvanamissakavanaphārusakavanasadisaṃ ahosi. Puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussitaddhajā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ abhihananti. Pacchimadakkhiṇauttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussitaddhajā dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ abhihananti. Evaṃ aññamaññasirīsampattāni cakkavāḷāni ahesuṃ. Abhisambuddhoti sakalaṃ buddhaguṇavibhavasiriṃ paṭivijjhamāno cattāri saccāni abhisambuddho.
『『Sikhī, bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho puṇḍarīkassa mūle abhisambuddho』』tiādīsupi imināva nayena padavaṇṇanā veditabbā. Ettha pana puṇḍarīkoti setambarukkho. Tassāpi tadeva parimāṇaṃ. Taṃ divasañca sopi dibbagandhehi pupphehi susañchanno ahosi. Na kevalañca pupphehi, phalehipi sañchanno ahosi. Tassa ekato taruṇāni phalāni, ekato majjhimāni phalāni, ekato nātipakkāni phalāni, ekato supakkāni pakkhittadibbojāni viya surasāni olambanti. Yathā so, evaṃ sakaladasasahassacakkavāḷesu pupphūpagarukkhā pupphehi, phalūpagarukkhā phalehi paṭimaṇḍitā ahesuṃ.
Sāloti sālarukkho. Tassāpi tadeva parimāṇaṃ, tatheva pupphasirīvibhavo veditabbo. Sirīsarukkhepi eseva nayo. Udumbararukkhe pupphāni nāhesuṃ, phalavibhūti panettha ambe vuttanayāva, tathā nigrodhe, tathā assatthe. Iti sabbabuddhānaṃ ekova pallaṅko, rukkhā pana aññepi honti. Tesu yassa yassa rukkhassa mūle catumaggañāṇasaṅkhātabodhiṃ buddhā paṭivijjhanti, so so bodhīti vuccati. Ayaṃ bodhiparicchedo nāma.
Sāvakayugaparicchedavaṇṇanā
-
Sāvakayugaparicchede pana khaṇḍatissanti khaṇḍo ca tisso ca. Tesu khaṇḍo ekapitiko kaniṭṭhabhātā, tisso purohitaputto . Khaṇḍo paññāpāramiyā matthakaṃ patto, tisso samādhipāramiyā matthakaṃ patto. Agganti ṭhapetvā vipassiṃ bhagavantaṃ avasesehi saddhiṃ asadisaguṇatāya uttamaṃ. Bhaddayuganti aggattāyeva bhaddayugaṃ. Abhibhūsambhavanti abhibhū ca sambhavo ca. Tesu abhibhū paññāpāramiyā matthakaṃ patto. Sikhinā bhagavatā saddhiṃ aruṇavatito brahmalokaṃ gantvā brahmaparisāya vividhāni pāṭihāriyāni dassento dhammaṃ desetvā dasasahassilokadhātuṃ andhakārena pharitvā – 『『kiṃ ida』』nti sañjātasaṃvegānaṃ obhāsaṃ pharitvā – 『『sabbe me rūpañca passantu, saddañca suṇantū』』ti adhiṭṭhahitvā – 『『ārambhathā』』ti gāthādvayaṃ (saṃ. ni.
-
在菩提樹劃分中,"在波吒利樹下"是指在波吒利樹的下方。那棵波吒利樹的樹幹在那天長到五十肘高,枝條也有五十肘,總高度為一百肘。那天這棵波吒利樹從根部開始,像被花環裝飾一樣,被花朵完全覆蓋,散發出天界的香氣。不僅是這棵樹開花,十千世界中所有的波吒利樹都開花了。不僅是波吒利樹,十千世界中所有樹木的樹幹上開出樹幹蓮花,枝條上開出枝條蓮花,藤蔓上開出藤蔓蓮花,空中開出空中蓮花,甚至地面裂開長出大蓮花。大海也被五色蓮花、青蓮花和紅蓮花覆蓋。整個十千世界像被旗幟裝飾,到處懸掛花環,散落花球,各種顏色的花朵閃耀,就像難陀園、雜園、粗澀園一樣。東方世界邊緣豎起的旗幟碰到西方世界邊緣。西南北方世界邊緣豎起的旗幟碰到南方世界邊緣。這樣世界之間互相輝映。"覺悟"是指通達一切佛陀功德和威力的光輝,覺悟四聖諦。 "比丘們,式棄世尊、阿羅漢、正等正覺者在白蓮花樹下覺悟"等句也應該用這種方法來解釋詞義。這裡"白蓮花"是指白芒果樹。它的大小也是一樣的。那天它也被天界香氣的花朵完全覆蓋。不僅是花朵,果實也覆蓋著。它的一邊是嫩果,一邊是中等的果,一邊是將熟的果,一邊是完全成熟的果,像注入了天界精華一樣美味地垂掛著。就像這棵樹,整個十千世界中開花的樹被花朵裝飾,結果的樹被果實裝飾。 "沙羅"是指沙羅樹。它的大小也是一樣的,花的莊嚴也應該這樣理解。對於尸利沙樹也是同樣的方法。無花果樹上沒有花,但果實的繁盛如前所說的芒果樹,尼拘律樹和菩提樹也是如此。這樣所有佛陀都是同一個座位,但樹木是不同的。在這些樹中,佛陀在哪棵樹下證悟四道智所稱的菩提,那棵樹就被稱為菩提樹。這就是菩提樹的劃分。 聲聞對的劃分說明
- 在聲聞對的劃分中,"坎達和提沙"是指坎達和提沙。其中坎達是同父異母的弟弟,提沙是祭司的兒子。坎達達到智慧波羅蜜的頂點,提沙達到定力波羅蜜的頂點。"最上"是指除了毗婆尸世尊之外,與其他相比具有無與倫比的功德而最上。"賢對"正是因為最上而稱為賢對。"阿毗浮和三婆瓦"是指阿毗浮和三婆瓦。其中阿毗浮達到智慧波羅蜜的頂點。他與式棄世尊一起從阿盧那瓦提去到梵天界,在梵天眾中顯現各種神通,說法后遍滿十千世界以黑暗,當衆生因"這是什麼"而生起恐懼時,遍滿光明,決意"愿所有眾生都看到我的色身,聽到我的聲音",然後誦唸"努力吧"等兩首偈頌。
1.185) bhaṇanto saddaṃ sāvesi. Sambhavo samādhipāramiyā matthakaṃ patto ahosi.
Soṇuttaranti soṇo ca uttaro ca. Tesupi soṇo paññāpāramiṃ patto, uttaro samādhipāramiṃ patto ahosi. Vidhurasañjīvanti vidhuro ca sañjīvo ca. Tesu vidhuro paññāpāramiṃ patto ahosi, sañjīvo samādhipāramiṃ patto. Samāpajjanabahulo rattiṭṭhānadivāṭṭhānakuṭileṇamaṇḍapādīsu samāpattibalena jhāyanto ekadivasaṃ araññe nirodhaṃ samāpajji, atha naṃ vanakammikādayo 『『mato』』ti sallakkhetvā jhāpesuṃ. So yathāparicchedena samāpattito uṭṭhāya cīvarāni papphoṭetvā gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Tadupādāyeva ca naṃ 『『sañjīvo』』ti sañjāniṃsu. Bhiyyosuttaranti bhiyyoso ca uttaro ca. Tesu bhiyyoso paññāya uttaro, uttaro samādhinā aggo ahosi. Tissabhāradvājanti tisso ca bhāradvājo ca . Tesu tisso paññāpāramiṃ patto, bhāradvājo samādhipāramiṃ patto ahosi . Sāriputtamoggallānanti sāriputto ca moggallāno ca. Tesu sāriputto paññāvisaye, moggallāno samādhivisaye aggo ahosi. Ayaṃ sāvakayugaparicchedo nāma.
Sāvakasannipātaparicchedavaṇṇanā
- Sāvakasannipātaparicchede vipassissa bhagavato paṭhamasannipāto caturaṅgiko ahosi, sabbe ehibhikkhū, sabbe iddhiyā nibbattapattacīvarā, sabbe anāmantitāva āgatā, iti te ca kho pannarase uposathadivase. Atha satthā bījaniṃ gahetvā nisinno uposathaṃ osāresi. Dutiyatatiyesupi eseva nayo. Tathā sesabuddhānaṃ sabbasannipātesu. Yasmā pana amhākaṃ bhagavato paṭhamabodhiyāva sannipāto ahosi, idañca suttaṃ aparabhāge vuttaṃ, tasmā 『『mayhaṃ, bhikkhave, etarahi eko sāvakānaṃ sannipāto』』ti aniṭṭhapetvā 『『ahosī』』ti vuttaṃ.
Tattha aḍḍhateḷasāni bhikkhusatānīti purāṇajaṭilānaṃ sahassaṃ, dvinnaṃ aggasāvakānaṃ parivārāni aḍḍhateyyasatānīti aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni. Tattha dvinnaṃ aggasāvakānaṃ abhinīhārato paṭṭhāya vatthuṃ kathetvā pabbajjā dīpetabbā. Pabbajitānaṃ pana tesaṃ mahāmoggallāno sattame divase arahattaṃ patto. Dhammasenāpati pannarasame divase gijjhakūṭapabbatamajjhe sūkarakhataleṇapabbhāre bhāgineyyassa dīghanakhaparibbājakassa sajjite dhammayāge vedanāpariggahasuttante (ma. ni. 2.201) desiyamāne desanaṃ anubujjhamānaṃ ñāṇaṃ pesetvā sāvakapāramiñāṇaṃ patto. Bhagavā therassa arahattappattiṃ ñatvā vehāsaṃ abbhuggantvā veḷuvaneyeva paccuṭṭhāsi. Thero – 『『kuhiṃ nu kho bhagavā gato』』ti āvajjanto veḷuvane patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā sayampi vehāsaṃ abbhuggantvā veḷuvaneyeva paccuṭṭhāsi. Atha bhagavā pātimokkhaṃ osāresi. Taṃ sannipātaṃ sandhāya bhagavā – 『『aḍḍhateḷasāni bhikkhusatānī』』ti āha. Ayaṃ sāvakasannipātaparicchedo nāma.
Upaṭṭhākaparicchedavaṇṇanā
1.185)誦唸讓聲音傳播。三婆瓦達到定力波羅蜜的頂點。 "索納和烏塔拉"是指索納和烏塔拉。他們中索納達到智慧波羅蜜,烏塔拉達到定力波羅蜜。"維杜拉和桑吉瓦"是指維杜拉和桑吉瓦。其中維杜拉達到智慧波羅蜜,桑吉瓦達到定力波羅蜜。他常入定,在夜間住處、日間住處、小屋、涼亭等處以定力禪修,有一天在森林中入滅盡定,被樵夫等人誤以為死了而火化。他按預定時間從定中出來,抖了抖袈裟,進村托缽。從那時起人們稱他為"桑吉瓦"(復活者)。"毗約索和烏塔拉"是指毗約索和烏塔拉。其中毗約索在智慧方面最上,烏塔拉在定力方面最上。"提沙和婆羅豆婆遮"是指提沙和婆羅豆婆遮。其中提沙達到智慧波羅蜜,婆羅豆婆遮達到定力波羅蜜。"舍利弗和目犍連"是指舍利弗和目犍連。其中舍利弗在智慧領域最上,目犍連在定力領域最上。這就是聲聞對的劃分。 聲聞集會的劃分說明 10. 在聲聞集會的劃分中,毗婆尸世尊的第一次集會具有四個特點:都是"來吧,比丘"的比丘,都是以神通變化出缽和衣的,都是不請自來的,而且是在十五日布薩日。那時導師拿著扇子坐著,宣佈布薩。第二次和第三次也是同樣的方式。其他佛陀的所有集會也是如此。因為我們的世尊在初成道時就有集會,而這部經是後來說的,所以沒有說"比丘們,我現在有一次聲聞集會",而是說"曾經有"。 其中"一千二百五十位比丘"是指原來的結髮外道一千人,兩位上首弟子的隨從二百五十人,共一千二百五十位比丘。其中應該從兩位上首弟子發願開始講述他們的故事,說明他們出家的經過。他們出家后,大目犍連在第七天證得阿羅漢果。法將舍利弗則在第十五天,在靈鷲山中部的豬掘洞,當爲外甥長爪梵志準備的法宴中正在宣說《受念處經》時,以智慧理解教法,證得聲聞波羅蜜智。世尊知道長老證得阿羅漢果后,升到空中,在竹林園降落。長老思考"世尊去哪裡了",知道他在竹林園后,自己也升到空中,在竹林園降落。然後世尊宣說波羅提木叉。世尊指的就是那次集會,說"一千二百五十位比丘"。這就是聲聞集會的劃分。 侍者的劃分說明
- Upaṭṭhākaparicchede pana ānandoti nibaddhupaṭṭhākabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Bhagavato hi paṭhamabodhiyaṃ anibaddhā upaṭṭhākā ahesuṃ. Ekadā nāgasamālo pattacīvaraṃ gahetvā vicari, ekadā nāgito, ekadā upavāno, ekadā sunakkhatto, ekadā cundo samaṇuddeso, ekadā sāgato , ekadā meghiyo. Tattha ekadā bhagavā nāgasamālattherena saddhiṃ addhānamaggapaṭipanno dvedhāpathaṃ patto. Thero maggā okkamma – 『『bhagavā, ahaṃ iminā maggena gacchāmī』』ti āha. Atha naṃ bhagavā – 『『ehi bhikkhu, iminā maggena gacchāmā』』ti āha. So – 『『handa, bhagavā, tumhākaṃ pattacīvaraṃ gaṇhatha, ahaṃ iminā maggena gacchāmī』』ti vatvā pattacīvaraṃ chamāyaṃ ṭhapetuṃ āraddho. Atha naṃ bhagavā – 『『āhara, bhikkhū』』ti vatvā pattacīvaraṃ gahetvā gato. Tassapi bhikkhuno itarena maggena gacchato corā pattacīvarañceva hariṃsu, sīsañca bhindiṃsu. So – 『『bhagavā idāni me paṭisaraṇaṃ, na añño』』ti cintetvā lohitena gaḷitena bhagavato santikaṃ agamāsi. 『『Kimidaṃ bhikkhū』』ti ca vutte taṃ pavattiṃ ārocesi. Atha naṃ bhagavā – 『『mā cintayi, bhikkhu, etaṃyeva te kāraṇaṃ sallakkhetvā nivārayimhā』』ti vatvā naṃ samassāsesi.
Ekadā pana bhagavā meghiyattherena saddhiṃ pācīnavaṃsamigadāye jantugāmaṃ agamāsi. Tatrāpi meghiyo jantugāme piṇḍāya caritvā nadītīre pāsādikaṃ ambavanaṃ disvā – 『『bhagavā, tumhākaṃ pattacīvaraṃ gaṇhatha, ahaṃ tasmiṃ ambavane samaṇadhammaṃ karomī』』ti vatvā bhagavatā tikkhattuṃ nivāriyamānopi gantvā akusalavitakkehi upadduto anvāsatto (a. ni.
- 在侍者的劃分中,"阿難"是指固定侍者的身份而說的。世尊初成道時是沒有固定侍者的。有時那伽沙馬羅拿著缽和衣服侍奉,有時那吉多,有時優波摩,有時蘇那卡塔,有時沙門學童純陀,有時娑伽多,有時彌醯耶。其中有一次世尊與那伽沙馬羅長老一起走在路上,來到一個岔路口。長老離開道路說:"世尊,我要走這條路。"世尊說:"來吧,比丘,我們走這條路。"他說:"好吧,世尊,請拿著您的缽和衣服,我要走這條路。"說完就要把缽和衣服放在地上。世尊說:"拿來,比丘。"說完拿著缽和衣服離開了。那位比丘走另一條路時,被盜賊搶走了缽和衣服,還打破了頭。他想:"現在只有世尊是我的庇護,沒有其他人了。"於是帶著流血的頭來到世尊身邊。當被問"這是怎麼回事,比丘?"時,他說明了經過。世尊說:"不要擔心,比丘,我正是考慮到這個原因才阻止你的。"說完安慰了他。 有一次世尊與彌醯耶長老一起去東竹林鹿野苑的閻浮村。在那裡,彌醯耶在閻浮村托缽后,看到河邊一個美麗的芒果園,說:"世尊,請拿著您的缽和衣服,我要在那個芒果園修行沙門法。"雖然被世尊三次阻止,他還是去了,被不善尋思所困擾,被束縛。
9.3; udāna paricchedo 31 daṭṭhabbo). Paccāgantvā taṃ pavattiṃ ārocesi. Tampi bhagavā – 『『idameva te kāraṇaṃ sallakkhetvā nivārayimhā』』ti vatvā anupubbena sāvatthiṃ agamāsi. Tattha gandhakuṭipariveṇe paññattavarabuddhāsane nisinno bhikkhusaṅghaparivuto bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhave, idānimhi mahallako, 『ekacce bhikkhū iminā maggena gacchāmā』ti vutte aññena gacchanti, ekacce mayhaṃ pattacīvaraṃ nikkhipanti, mayhaṃ nibaddhupaṭṭhākaṃ ekaṃ bhikkhuṃ jānāthā』』ti. Bhikkhūnaṃ dhammasaṃvego udapādi. Athāyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ vanditvā – 『『ahaṃ , bhante, tumheyeva patthayamāno satasahassakappādhikaṃ asaṅkhyeyyaṃ pāramiyo pūrayiṃ, nanu mādiso mahāpañño upaṭṭhāko nāma vaṭṭati, ahaṃ upaṭṭhahissāmī』』ti āha. Taṃ bhagavā – 『『alaṃ sāriputta, yassaṃ disāyaṃ tvaṃ viharasi, asuññāyeva me sā disā, tava ovādo buddhānaṃ ovādasadiso, na me tayā upaṭṭhākakiccaṃ atthī』』ti paṭikkhipi. Etenevupāyena mahāmoggallānaṃ ādiṃ katvā asītimahāsāvakā uṭṭhahiṃsu. Te sabbepi bhagavā paṭikkhipi.
Ānandatthero pana tuṇhīyeva nisīdi. Atha naṃ bhikkhū evamāhaṃsu – 『『āvuso, ānanda, bhikkhusaṅgho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ yācati, tvampi yācāhī』』ti. So āha – 『『yācitvā laddhupaṭṭhānaṃ nāma āvuso kīdisaṃ hoti, kiṃ maṃ satthā na passati, sace rocissati, ānando maṃ upaṭṭhātūti vakkhatī』』ti. Atha bhagavā – 『『na, bhikkhave, ānando aññena ussāhetabbo, sayameva jānitvā maṃ upaṭṭhahissatī』』ti āha. Tato bhikkhū – 『『uṭṭhehi, āvuso ānanda, uṭṭhehi āvuso ānanda, dasabalaṃ upaṭṭhākaṭṭhānaṃ yācāhī』』ti āhaṃsu. Thero uṭṭhahitvā cattāro paṭikkhepe, catasso ca āyācanāti aṭṭha vare yāci.
Cattāro paṭikkhepā nāma – 『『sace me, bhante, bhagavā attanā laddhaṃ paṇītaṃ cīvaraṃ na dassati, piṇḍapātaṃ na dassati, ekagandhakuṭiyaṃ vasituṃ na dassati, nimantanaṃ gahetvā na gamissati, evāhaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhahissāmī』』ti vatvā – 『『kiṃ panettha, ānanda, ādīnavaṃ passasī』』ti vutte – 『『sacāhaṃ, bhante, imāni vatthūni labhissāmi, bhavissanti vattāro – 『ānando dasabalena laddhaṃ paṇītaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, piṇḍapātaṃ paribhuñjati, ekagandhakuṭiyaṃ vasati, ekato nimantanaṃ gacchati, etaṃ lābhaṃ labhanto tathāgataṃ upaṭṭhāti, ko evaṃ upaṭṭhahato bhāro』ti』』 ime cattāro paṭikkhepe yāci.
9.3;應當參見《自說經》第31品)。回來后他告訴了這件事。世尊說:"我正是考慮到這個原因才阻止你的。"說完漸次來到舍衛城。在那裡,坐在香室院中準備好的殊勝佛座上,被比丘僧團圍繞,世尊對比丘們說:"比丘們,我現在已經老了,當我說'我們走這條路'時,有些比丘走另一條路,有些比丘把我的缽和衣服放下,你們知道有哪位比丘可以做我的固定侍者嗎?"比丘們生起了法的感動。這時尊者舍利弗從座位上起來,禮敬世尊后說:"尊者,我爲了追隨您而在十萬劫零一阿僧祇劫中圓滿波羅蜜,像我這樣的大智者難道不適合做侍者嗎?我來做侍者吧。"世尊拒絕說:"夠了,舍利弗,你住在哪個方向,那個方向對我來說就不是空的,你的教誡如同佛陀的教誡,我不需要你做侍者。"以同樣的方式,從大目犍連開始,八十大弟子都站起來請求。世尊全都拒絕了。 阿難長老則默默地坐著。這時比丘們對他說:"賢友阿難,比丘僧團在請求侍者的位置,你也請求吧。"他說:"賢友們,請求而得到的侍者職位是什麼樣的呢?難道導師看不到我嗎?如果他喜歡,會說'讓阿難來侍奉我'的。"這時世尊說:"比丘們,不要催促阿難,他自己知道了就會來侍奉我的。"於是比丘們說:"起來吧,賢友阿難,起來吧,賢友阿難,請求十力者的侍者職位吧。"長老站起來請求四個拒絕和四個請求,共八個恩惠。 四個拒絕是:"尊者,如果世尊不給我自己得到的殊勝衣服,不給我自己得到的殊勝食物,不讓我住在同一個香室,不帶我一起去應邀,我就這樣侍奉世尊。"當被問"阿難,你在這裡看到什麼過患?"時,他說:"尊者,如果我得到這些東西,會有人說:'阿難享用十力者得到的殊勝衣服,享用殊勝食物,住在同一個香室,一起去應邀,得到這樣的利養才侍奉如來,這樣侍奉有什麼難的
Catasso āyācanā nāma – 『『sace, bhante, bhagavā mayā gahitanimantanaṃ gamissati, sacāhaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā bhagavantaṃ daṭṭhuṃ āgataṃ parisaṃ āgatakkhaṇe eva bhagavantaṃ dassetuṃ lacchāmi, yadā me kaṅkhā uppajjati, tasmiṃyeva khaṇe bhagavantaṃ upasaṅkamituṃ lacchāmi, yaṃ bhagavā mayhaṃ parammukhā dhammaṃ deseti, taṃ āgantvā mayhaṃ kathessati, evāhaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhahissāmī』』ti vatvā – 『『kaṃ panettha, ānanda, ānisaṃsaṃ passasī』』ti vutte – 『『idha, bhante, saddhā kulaputtā bhagavato okāsaṃ alabhantā maṃ evaṃ vadanti – 『sve, bhante ānanda, bhagavatā saddhiṃ amhākaṃ ghare bhikkhaṃ gaṇheyyāthā』ti, sace bhante bhagavā tattha na gamissati, icchitakkhaṇeyeva parisaṃ dassetuṃ, kaṅkhañca vinodetuṃ okāsaṃ na lacchāmi, bhavissanti vattāro – 『kiṃ ānando dasabalaṃ upaṭṭhāti, ettakampissa anuggahaṃ bhagavā na karotī』ti. Bhagavato ca parammukhā maṃ pucchissanti – 『ayaṃ, āvuso ānanda, gāthā, idaṃ suttaṃ, idaṃ jātakaṃ, kattha desita』nti. Sacāhaṃ taṃ na sampādayissāmi, bhavissanti vattāro – 『ettakampi, āvuso, na jānāsi, kasmā tvaṃ chāyā viya bhagavantaṃ avijahanto dīgharattaṃ vicarasī』ti. Tenāhaṃ parammukhā desitassapi dhammassa puna kathanaṃ icchāmī』』ti imā catasso āyācanā yāci. Bhagavāpissa adāsi.
Evaṃ ime aṭṭha vare gahetvā nibaddhupaṭṭhāko ahosi. Tasseva ṭhānantarassatthāya kappasatasahassaṃ pūritānaṃ pāramīnaṃ phalaṃ pāpuṇīti imassa nibaddhupaṭṭhākabhāvaṃ sandhāya – 『『mayhaṃ, bhikkhave, etarahi ānando bhikkhu upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko』』ti āha. Ayaṃ upaṭṭhākaparicchedo nāma.
四個請求是:"尊者,如果世尊會去我接受的邀請,如果我能在從外國外地來見世尊的人群一到達時就讓他們見到世尊,當我生起疑惑時能立即前往親近世尊,世尊在我不在場時所說的法,回來后能對我重說,我就這樣侍奉世尊。"當被問"阿難,你在這裡看到什麼利益?"時,他說:"在這裡,尊者,有信心的善男子得不到世尊的機會時會這樣對我說:'尊者阿難,明天請和世尊一起到我們家接受供養。'尊者,如果世尊不去那裡,我就得不到適時讓人群見到世尊、消除疑惑的機會,會有人說:'阿難侍奉十力者有什麼用,世尊連這點恩惠都不給他。'他們會在世尊不在場時問我:'賢友阿難,這個偈頌、這部經、這個本生故事是在哪裡說的?'如果我不能回答,會有人說:'賢友,連這點都不知道,你為什麼像影子一樣長期不離開世尊?'所以我希望能重說不在我面前所說的法。"他請求了這四個請求。世尊也都給予了。 這樣,他得到這八個恩惠后成為固定侍者。爲了得到這個職位,他在十萬劫中圓滿的波羅蜜得到了果報。指的就是這個固定侍者的身份,世尊說:"比丘們,現在阿難比丘是我的侍者,是最上的侍者。"這就是侍者的劃分。
- Pitiparicchedo uttānatthoyeva.
Vihāraṃ pāvisīti kasmā vihāraṃ pāvisi? Bhagavā kira ettakaṃ kathetvā cintesi – 『『na tāva mayā sattannaṃ buddhānaṃ vaṃso nirantaraṃ matthakaṃ pāpetvā kathito, ajja mayi pana vihāraṃ paviṭṭhe ime bhikkhū bhiyyoso mattāya pubbenivāsañāṇaṃ ārabbha vaṇṇaṃ kathayissanti. Athāhaṃ āgantvā nirantaraṃ buddhavaṃsaṃ kathetvā matthakaṃ pāpetvā dassāmī』』ti bhikkhūnaṃ kathāvārassa okāsaṃ datvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
Yañcetaṃ bhagavā tantiṃ kathesi, tattha kappaparicchedo, jātiparicchedo, gottaparicchedo, āyuparicchedo, bodhiparicchedo, sāvakayugaparicchedo, sāvakasannipātaparicchedo, upaṭṭhākaparicchedo, pitiparicchedoti navime vārā āgatā, sambahulavāro anāgato, ānetvā pana dīpetabbo.
Sambahulavārakathāvaṇṇanā
Sabbabodhisattānañhi ekasmiṃ kulavaṃsānurūpe putte jāte nikkhamitvā pabbajitabbanti ayameva vaṃso, ayaṃ paveṇī. Kasmā? Sabbaññubodhisattānañhi mātukucchiṃ okkamanato paṭṭhāya pubbe vuttappakārāni anekāni pāṭihāriyāni honti, tatra nesaṃ yadi neva jātanagaraṃ, na pitā, na mātā, na bhariyā, na putto paññāyeyya, 『『imassa neva jātanagaraṃ, na pitā, na bhariyā, na putto paññāyati, devo vā sakko vā māro vā brahmā vā esa maññe, devānañca īdisaṃ pāṭihāriyaṃ anacchariya』』nti maññamāno jano neva sotabbaṃ, na saddhātabbaṃ maññeyya. Tato abhisamayo na bhaveyya, abhisamaye asati niratthakova buddhuppādo, aniyyānikaṃ sāsanaṃ hoti. Tasmā sabbabodhisattānaṃ – 『『ekasmiṃ kulavaṃsānurūpe putte jāte nikkhamitvā pabbajitabba』』nti ayameva vaṃso ayaṃ paveṇī. Tasmā puttādīnaṃ vasena sambahulavāro ānetvā dīpetabbo.
Sambahulaparicchedavaṇṇanā
Tattha –
Samavattakkhandho atulo, suppabuddho ca uttaro;
Satthavāho vijitaseno, rāhulo bhavati sattamoti.
Ete tāva sattannampi bodhisattānaṃ anukkameneva satta puttā veditabbā.
Tattha rāhulabhadde tāva jāte paṇṇaṃ āharitvā mahāpurisassa hatthe ṭhapayiṃsu. Athassa tāvadeva sakalasarīraṃ khobhetvā puttasineho aṭṭhāsi. So cintesi – 『『ekasmiṃ tāva jāte evarūpo puttasineho, parosahassaṃ kira me puttā bhavissanti, tesu ekekasmiṃ jāte idaṃ sinehabandhanaṃ evaṃ vaḍḍhantaṃ dubbhejjaṃ bhavissati, rāhu jāto, bandhanaṃ jāta』』nti āha. Taṃ divasameva ca rajjaṃ pahāya nikkhanto. Esa nayo sabbesaṃ puttuppattiyanti. Ayaṃ puttaparicchedo.
Sutanā sabbakāmā ca, sucittā atha rocinī;
Rucaggatī sunandā ca, bimbā bhavati sattamāti.
Etā tesaṃ sattannampi puttānaṃ mātaro ahesuṃ. Bimbādevī pana rāhulakumāre jāte rāhulamātāti paññāyittha. Ayaṃ bhariyaparicchedo.
- 喜的劃分很明顯。 "進入精舍"是為什麼進入精舍?據說世尊說了這麼多后想:"我還沒有把七佛的傳承連續不斷地講到頂點,今天如果我進入精舍,這些比丘會更加讚歎宿命智。然後我回來後會連續不斷地講述佛的傳承,講到頂點。"為比丘們的談話留下機會後,從座位上起來進入了精舍。 世尊所說的這個傳承中,有劫的劃分、出生的劃分、種姓的劃分、壽命的劃分、菩提樹的劃分、聲聞對的劃分、聲聞集會的劃分、侍者的劃分、喜的劃分,這九個部分已經出現,多數部分還沒有出現,但應該引入並說明。 多數部分說明的註釋 對所有菩薩來說,在一個適合家族傳統的兒子出生后出家,這就是傳統,這就是慣例。為什麼?因為對於一切智菩薩來說,從入胎開始就有前面所說的各種神變,如果他們的出生城市、父親、母親、妻子、兒子都不為人所知,人們會想:"這個人的出生城市、父親、妻子、兒子都不為人所知,他可能是天神、帝釋、魔羅或梵天吧,對天神來說這樣的神變並不稀奇。"就不會去聽,不會相信。這樣就不會有證悟,沒有證悟佛陀的出現就毫無意義,教法就不能引導出離。因此對所有菩薩來說,"在一個適合家族傳統的兒子出生后出家"就是傳統,就是慣例。所以應該引入並說明兒子等的多數部分。 多數部分的劃分說明 其中: 無比的圓肩、善覺、最上、 商主、勝軍、羅睺羅為第七。 首先應該知道這就是七位菩薩依次的七個兒子。 其中,當善星出生時,他們把訊息帶來放在大人物手中。他立刻全身震動,對兒子的愛情生起。他想:"僅僅一個出生就有這樣的愛情,據說我將有一千多個兒子,如果每個出生時這愛情的束縛這樣增長,將很難解開。羅睺出生了,束縛出生了。"就在那天他放棄王位出家了。對所有人兒子出生的情況都是這樣。這是兒子的劃分。 須達那、一切欲、善心、然後是樂音、 最上樂、善喜、賓婆為第七。 這些是那七個兒子的母親。賓婆天女在羅睺羅王子出生時被稱為羅睺羅的母親。這是妻子的劃分。
Vipassī kakusandhoti ime pana dve bodhisattā payuttaājaññarathamāruyha mahābhinikkhamanaṃ nikkhamiṃsu. Sikhī koṇāgamanoti ime dve hatthikkhandhavaragatā hutvā nikkhamiṃsu. Vessabhū suvaṇṇasivikāya nisīditvā nikkhami. Kassapo uparipāsāde mahātale nisinnova ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā jhānā uṭṭhāya taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā – 『『pāsādo uggantvā bodhimaṇḍe otaratū』』ti adhiṭṭhāsi. Pāsādo ākāsena gantvā bodhimaṇḍe otari. Mahāpurisopi tato otaritvā bhūmiyaṃ ṭhatvā – 『『pāsādo yathāṭhāneyeva patiṭṭhātū』』ti cintesi. So yathāṭhāne patiṭṭhāsi. Mahāpurisopi satta divasāni padhānamanuyuñjitvā bodhipallaṅke nisīditvā sabbaññutaṃ paṭivijjhi. Amhākaṃ pana bodhisatto kaṇṭakaṃ assavaramāruyha nikkhantoti. Ayaṃ yānaparicchedo.
Vipassissa pana bhagavato yojanappamāṇe padese vihāro patiṭṭhāsi, sikhissa tigāvute, vessabhussa aḍḍhayojane, kakusandhassa gāvute, koṇāgamanassa aḍḍhagāvute, kassapassa vīsatiusabhe. Amhākaṃ bhagavato pakatimānena soḷasakarīse, rājamānena aṭṭhakarīse padese vihāro patiṭṭhitoti. Ayaṃ vihāraparicchedo.
Vipassissa pana bhagavato ekaratanāyāmā vidatthivitthārā aṭṭhaṅgulubbedhā suvaṇṇiṭṭhakā kāretvā cūḷaṃsena chādetvā vihāraṭṭhānaṃ kiṇiṃsu. Sikhissa suvaṇṇayaṭṭhiphālehi chādetvā kiṇiṃsu. Vessabhussa suvaṇṇahatthipādāni kāretvā tesaṃ cūḷaṃsena chādetvā kiṇiṃsu. Kakusandhassa vuttanayeneva suvaṇṇiṭṭhakāhi chādetvā kiṇiṃsu. Koṇāgamanassa vuttanayeneva suvaṇṇakacchapehi chādetvā kiṇiṃsu. Kassapassa suvaṇṇakaṭṭīhiyeva chādetvā kiṇiṃsu. Amhākaṃ bhagavato salakkhaṇānaṃ kahāpaṇānaṃ cūḷaṃsena chādetvā kiṇiṃsu. Ayaṃ vihārabhūmiggahaṇadhanaparicchedo.
Tattha vipassissa bhagavato tathā bhūmiṃ kiṇitvā vihāraṃ katvā dinnupaṭṭhāko punabbasumitto nāma ahosi, sikhissa sirivaḍḍhano nāma, vessabhussa sotthiyo nāma, kakusandhassa accuto nāma, koṇāgamanassa uggo nāma, kassapassa sumano nāma, amhākaṃ bhagavato sudatto nāma. Sabbe cete gahapatimahāsālā seṭṭhino ahesunti. Ayaṃ upaṭṭhākaparicchedo nāma.
Aparāni cattāri avijahitaṭṭhānāni nāma honti. Sabbabuddhānañhi bodhipallaṅko avijahito, ekasmiṃyeva ṭhāne hoti. Dhammacakkappavattanaṃ isipatane migadāye avijahitameva hoti. Devorohanakāle saṅkassanagaradvāre paṭhamapadagaṇṭhikā avijahitāva hoti. Jetavane gandhakuṭiyā cattāri mañcapādaṭṭhānāni avijahitāneva honti. Vihāro pana khuddakopi mahantopi hoti, vihāropi na vijahitoyeva, nagaraṃ pana vijahati. Yadā nagaraṃ pācīnato hoti, tadā vihāro pacchimato; yadā nagaraṃ dakkhiṇato, tadā vihāro uttarato. Yadā nagaraṃ pacchimato, tadā vihāro pācīnato; yadā nagaraṃ uttarato, tadā vihāro dakkhiṇato. Idāni pana nagaraṃ uttarato, vihāro dakkhiṇato.
Sabbabuddhānañca āyuvemattaṃ, pamāṇavemattaṃ, kulavemattaṃ, padhānavemattaṃ, rasmivemattanti pañca vemattāni honti. Āyuvemattaṃ nāma keci dīghāyukā honti, keci appāyukā. Tathā hi dīpaṅkarassa vassasatasahassaṃ āyuppamāṇaṃ ahosi, amhākaṃ bhagavato vassasataṃ āyuppamāṇaṃ.
Pamāṇavemattaṃ nāma keci dīghā honti keci rassā. Tathā hi dīpaṅkaro asītihattho ahosi, sumano navutihattho, amhākaṃ bhagavā aṭṭhārasahattho.
Vipassī和Kakusandho這兩位菩薩騎上大車,進行了偉大的出家。Sikhī則騎著大象出家。Vessabhū坐在金色的座位上出家。Kassapo則在上層樓臺上坐著,進入了第四禪,起身後以禪定為基礎,宣告:「樓臺應當升起,降落到菩提樹下。」樓臺便在空中升起,降落到菩提樹下。偉人也從那裡降落到地面,心中想著:「樓臺應當如常地安住。」於是樓臺便如常安住。偉人也在七天內精進修行,坐在菩提座上,證得了無上的覺悟。我們的菩薩則騎著荊棘馬出家。這是交通的劃分。 對於Vipassī尊者來說,按照他的標準,精舍位於一百由賈納的地方,Sikhī在三十由賈納,Vessabhū在七十五由賈納,Kakusandho在村莊,Koṇāgamo在半個村莊,Kassapa則在二十由賈納的地方。根據我們的尊者的標準,精舍位於十六由賈納的地方,按照國王的標準則位於八由賈納的地方。這是精舍的劃分。 對於Vipassī尊者來說,按照他的標準,製作了八個手指寬的金製小屋,並用小屋覆蓋了精舍的地方。Sikhī則用金製的座位覆蓋了精舍。Vessabhū則用金製的大象腳製作並用小屋覆蓋了它們。Kakusandho則按照所說的用金製的小屋覆蓋了精舍。Koṇāgamo則按照所說的用金製的草帽覆蓋了精舍。Kassapa則用金製的木頭覆蓋了精舍。我們的尊者則用小屋覆蓋了他的特徵。這是精舍、土地、財物的劃分。 在這裡,Vipassī尊者買下了土地后建立了精舍,名為「普那巴蘇密托」,Sikhī的名字是「希里瓦達諾」,Vessabhū的名字是「索提霍」,Kakusandho的名字是「阿丘托」,Koṇāgamo的名字是「烏戈」,Kassapa的名字是「蘇馬諾」,我們的尊者的名字是「蘇達托」。這些都是富有的善人中的上層者。這是侍者的劃分。 還有四個不離開的位置。這些在所有佛陀的菩提座上是不離開的,只有一個地方。法輪的轉動在伊西帕坦的米迦達耶也是不離開的。在天神升起時,在桑卡薩城門的第一步也是不離開的。在杰達瓦那的香室,四個座位的位置也是不離開的。精舍可以是小的也可以是大的,精舍也不會離開,而城市則會離開。當城市位於東邊時,精舍位於西邊;當城市位於南邊時,精舍位於北邊。當城市位於西邊時,精舍位於東邊;當城市位於北邊時,精舍位於南邊。而現在城市位於北邊,精舍位於南邊。 所有的佛陀都有五種程度:壽命的程度、量的程度、家族的程度、精進的程度和光線的程度。壽命的程度是有些長壽,有些短壽。確實,Dīpaṅkara的壽命是十萬年,而我們的尊者的壽命是百年。 量的程度是有些長的,有些短的。確實,Dīpaṅkara有八十個手指,Sumano有九十個手指,而我們的尊者有十八個手指。
Kulavemattaṃ nāma keci khattiyakule nibbattanti, keci brāhmaṇakule. Padhānavemattaṃ nāma kesañci padhānaṃ ittarakālameva hoti, yathā kassapassa bhagavato. Kesañci addhaniyaṃ, yathā amhākaṃ bhagavato.
Rasmivemattaṃ nāma maṅgalassa bhagavato sarīrarasmi dasasahassilokadhātuppamāṇā ahosi. Amhākaṃ bhagavato samantā byāmamattā . Tatra rasmivemattaṃ ajjhāsayappaṭibaddhaṃ, yo yattakaṃ icchati, tassa tattakaṃ sarīrappabhā pharati. Maṅgalassa pana niccampi dasasahassilokadhātuṃ pharatūti ajjhāsayo ahosi. Paṭividdhaguṇesu pana kassaci vemattaṃ nāma natthi.
Aparaṃ amhākaṃyeva bhagavato sahajātaparicchedañca nakkhattaparicchedañca dīpesuṃ. Sabbaññubodhisattena kira saddhiṃ rāhulamātā, ānandatthero, channo, kaṇṭako, nidhikumbho, mahābodhi, kāḷudāyīti imāni satta sahajātāni. Mahāpuriso ca uttarāsāḷhanakkhatteneva mātukucchiṃ okkami, mahābhinikkhamanaṃ nikkhami, dhammacakkaṃ pavattesi, yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Visākhānakkhattena jāto ca abhisambuddho ca parinibbuto ca. Māghanakkhattenassa sāvakasannipāto ca ahosi, āyusaṅkhārossajjanañca, assayujanakkhattena devorohananti ettakaṃ āharitvā dīpetabbaṃ. Ayaṃ sambahulaparicchedo nāma.
家族的程度是指有些出生在剎帝利家族,有些出生在婆羅門家族。精進的程度是指有些人的精進只有短暫的時間,就像迦葉佛那樣。有些人的精進則持續很長時間,就像我們的世尊那樣。 光線的程度是指曼加拉佛的身體光芒照耀一萬個世界。我們的世尊的光芒則只照耀周圍一尋。在這裡,光線的程度取決於意願,誰想要多少,他的身體光芒就照耀多少。但曼加拉佛的意願是永遠照耀一萬個世界。在已證悟的功德方面,沒有任何程度的差別。 另外,他們還說明了只屬於我們的世尊的同生的劃分和星宿的劃分。據說,與一切智菩薩同時出生的有七個:羅睺羅的母親、阿難長老、車匿、馬匹堪塔卡、寶藏、大菩提樹、迦留陀夷。偉人是在北阿沙荼星宿時入胎的,也是在這個星宿時進行大出家、轉法輪、雙神變。他出生、成道和涅槃都是在毗舍佉星宿。在摩伽星宿時有聲聞集會和決定舍壽,在阿濕婆由阇星宿時從天界下降。應該引入並說明這麼多。這就是多數部分的劃分。
- Idāni atha kho tesaṃ bhikkhūnantiādīsu te bhikkhū – 『『āvuso, pubbenivāsassa nāma ayaṃ gati, yadidaṃ cutito paṭṭhāya paṭisandhiārohanaṃ. Yaṃ pana idaṃ paṭisandhito paṭṭhāya pacchāmukhaṃ ñāṇaṃ pesetvā cuti gantabbaṃ, idaṃ atigarukaṃ. Ākāse padaṃ dassento viya bhagavā kathesī』』ti ativimhayajātā hutvā – 『『acchariyaṃ, āvuso,』』tiādīni vatvā puna aparampi kāraṇaṃ dassento – 『『yatra hi nāma tathāgato』』tiādimāhaṃsu . Tattha yatra hi nāmāti acchariyatthe nipāto, yo nāma tathāgatoti attho. Chinnapapañceti ettha papañcā nāma taṇhā māno diṭṭhīti ime tayo kilesā. Chinnavaṭumeti ettha vaṭumanti kusalākusalakammavaṭṭaṃ vuccati. Pariyādinnavaṭṭeti tasseva vevacanaṃ, pariyādinnasabbakammavaṭṭeti attho. Sabbadukkhavītivatteti sabbaṃ vipākavaṭṭasaṅkhātaṃ dukkhaṃ vītivatte . Anussarissatīti idaṃ yatrāti nipātavasena anāgatavacanaṃ, attho panettha atītavasena veditabbo. Bhagavā hi te buddhe anussari, na idāni anussarissati. Evaṃsīlāti maggasīlena phalasīlena lokiyalokuttarasīlena evaṃsīlā. Evaṃdhammāti ettha samādhipakkhā dhammā adhippetā, maggasamādhinā phalasamādhinā lokiyalokuttarasamādhinā, evaṃsamādhayoti attho. Evaṃpaññāti maggapaññādivaseneva evaṃpaññā. Evaṃvihārīti ettha pana heṭṭhā samādhipakkhānaṃ dhammānaṃ gahitattā vihāro gahitova puna kasmā gahitameva gaṇhātīti ce; na idaṃ gahitameva, idañhi nirodhasamāpattidīpanatthaṃ vuttaṃ. Tasmā evaṃ nirodhasamāpattivihārī te bhagavanto ahesunti evamettha attho daṭṭhabbo.
Evaṃvimuttāti ettha vikkhambhanavimutti, tadaṅgavimutti, samucchedavimutti, paṭippassaddhivimutti, nissaraṇavimuttīti pañcavidhā vimutti. Tattha aṭṭha samāpattiyo sayaṃ vikkhambhitehi nīvaraṇādīhi vimuttattā vikkhambhanavimuttīti saṅkhyaṃ gacchanti. Aniccānupassanādikā sattānupassanā sayaṃ tassa tassa paccanīkaṅgavasena pariccattāhi niccasaññādīhi vimuttattā tadaṅgavimuttīti saṅkhyaṃ gacchanti. Cattāro ariyamaggā sayaṃ samucchinnehi kilesehi vimuttattā samucchedavimuttīti saṅkhyaṃ gacchanti. Cattāri sāmaññaphalāni maggānubhāvena kilesānaṃ paṭippassaddhante uppannattā paṭippassaddhivimuttīti saṅkhyaṃ gacchanti. Nibbānaṃ sabbakilesehi nissaṭattā apagatattā dūre ṭhitattā nissaraṇavimuttīti saṅkhyaṃ gacchati. Iti imāsaṃ pañcannaṃ vimuttīnaṃ vasena – 『『evaṃ vimuttā』』ti ettha attho daṭṭhabbo.
14.Paṭisallānā vuṭṭhitoti ekībhāvā vuṭṭhito.
16.『『Ito so, bhikkhave』』ti ko anusandhi? Idañhi suttaṃ – 『『tathāgatassevesā, bhikkhave, dhammadhātu suppaṭividdhā』』ti ca 『『devatāpi tathāgatassa etamatthaṃ ārocesu』』nti ca imehi dvīhi padehi ābaddhaṃ. Tattha devatārocanapadaṃ suttantapariyosāne devacārikakolāhalaṃ dassento vicāressati . Dhammadhātupadānusandhivasena pana ayaṃ desanā āraddhā. Tattha khattiyo jātiyātiādīni ekādasapadāni nidānakaṇḍe vuttanayeneva veditabbāni.
Bodhisattadhammatāvaṇṇanā
- 現在那些比丘對他們說:「朋友,這個前生的去處是名為『從死亡開始到再生』。而這再生后所依的後向智慧,必須在死亡後去到,這是非常重要的。就像在空中顯示足跡一樣,世尊這樣講。」他們驚奇地說:「奇妙啊,朋友。」然後又指出另一個原因:「在那裡確實有如來。」在這裡「在那裡確實有」是指奇妙的意義,意指「那是如來」。「切斷煩惱」在這裡煩惱是指貪、瞋、癡這三種煩惱。「切斷輪迴」在這裡輪迴是指善惡業的輪迴。「包圍輪迴」是指所有的業輪迴。「完全超越所有苦」是指所有因果輪迴所產生的痛苦。「記住」是指在此處的未來語句,而其意義應以過去的方式來理解。世尊確實記得那些佛陀,而現在不再記得。「如此的品行」是指以道的品行、果的品行、世俗和超世俗的品行而如此的品行。「如此的法」在這裡是指與禪定相關的法,意指道的禪定、果的禪定、世俗和超世俗的禪定,故稱為「如此的禪定」。「如此的智慧」是指以道的智慧等而如此的智慧。「如此的安住」在這裡則是因為下面所說的與禪定相關的法被掌握,所以安住是被掌握的,若說「為何只掌握這個」,則不是僅僅掌握這個,而是爲了說明滅盡的安住。因此,這樣的滅盡安住的修行者是這些佛陀,這樣的意義應當被理解。 「如此解脫」在這裡是指五種解脫:抑制解脫、部分解脫、徹底解脫、寧靜解脫和解脫。其中特別的八種定是因自我抑制等解脫而產生的,稱為抑制解脫。因無常觀等的眾生觀察,因各自的對立而放棄的,因對無常的認知等解脫而產生的,稱為部分解脫。四種高貴的道因自我斷除的煩惱而產生的,稱為徹底解脫。四種平等果因道的影響而使煩惱得以寧靜,稱為寧靜解脫。涅槃因完全解脫所有煩惱而遠離、消失、遠離而存在,稱為解脫。因此,基於這五種解脫,「如此解脫」在這裡應當被理解。
- 「從靜止中起身」是指合一的狀態。
- 「那麼,諸比丘,誰是聯繫?」這段經文中提到:「對於如來來說,這些法界是清楚的。」和「天神們也向如來報告這個意義。」這兩個詞是相互關聯的。在這裡,天神的報告是爲了在經文的最後展現天神的遊行和喧鬧。而法界的陳述是基於法的聯繫而開始的。在這裡,剎帝利種族等的十二個詞應當以因緣的方式來理解。 菩薩的法性說明
17.Athakho, bhikkhave, vipassī bodhisattotiādīsu pana vipassīti tassa nāmaṃ, tañca kho vividhe atthe passanakusalatāya laddhaṃ. Bodhisattoti paṇḍitasatto bujjhanakasatto. Bodhisaṅkhātesu vā catūsu maggesu satto āsatto laggamānasoti bodhisatto. Sato sampajānoti ettha satoti satiyeva. Sampajānoti ñāṇaṃ. Satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā mātukucchiṃ okkamīti attho. Okkamīti iminā cassa okkantabhāvo pāḷiyaṃ dassito, na okkamanakkamo. So pana yasmā aṭṭhakathaṃ ārūḷho, tasmā evaṃ veditabbo –
Sabbabodhisattā hi samatiṃsa pāramiyo pūretvā, pañca mahāpariccāge pariccajitvā, ñātatthacariyalokatthacariyabuddhacariyānaṃ koṭiṃ patvā, vessantarasadise tatiye attabhāve ṭhatvā, satta mahādānāni datvā, sattakkhattuṃ pathaviṃ kampetvā, kālaṅkatvā, dutiyacittavāre tusitabhavane nibbattanti. Vipassī bodhisattopi tatheva katvā tusitapure nibbattitvā saṭṭhisatasahassādhikā sattapaññāsa vassakoṭiyo tattha aṭṭhāsi. Aññadā pana dīghāyukadevaloke nibbattā bodhisattā na yāvatāyukaṃ tiṭṭhanti. Kasmā? Tattha pāramīnaṃ duppūraṇīyattā. Te adhimuttikālakiriyaṃ katvā manussapatheyeva nibbattanti. Pāramīnaṃ pūrento pana yathā idāni ekena attabhāvena sabbaññutaṃ upanetuṃ sakkonti, evaṃ sabbaso pūritattā tadā vipassī bodhisatto tattha yāvatāyukaṃ aṭṭhāsi.
Devatānaṃ pana – 『『manussānaṃ gaṇanāvasena idāni sattahi divasehi cuti bhavissatī』』ti pañca pubbanimittāni uppajjanti – mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, kacchehi sedā muccanti, kāye dubbaṇṇiyaṃ okkamati, devo devāsane na saṇṭhāti. Tattha mālāti paṭisandhiggahaṇadivase piḷandhanamālā , tā kira saṭṭhisatasahassādhikā sattapaṇṇāsa vassakoṭiyo amilāyitvā tadā milāyanti. Vatthesupi eseva nayo. Ettakaṃ pana kālaṃ devānaṃ neva sītaṃ na uṇhaṃ hoti, tasmiṃ kāle sarīrā bindubinduvasena sedā muccanti. Ettakañca kālaṃ tesaṃ sarīre khaṇḍiccapāliccādivasena vivaṇṇatā na paññāyati, devadhītā soḷasavassuddesikā viya khāyanti, devaputtā vīsativassuddesikā viya khāyanti, maraṇakāle pana tesaṃ kilantarūpo attabhāvo hoti. Ettakañca tesaṃ kālaṃ devaloke ukkaṇṭhitā nāma natthi, maraṇakāle pana nissasanti vijambhanti, sake āsane nābhiramanti.
- 在"然後,比丘們,毗婆尸菩薩"等句中,"毗婆尸"是他的名字,這個名字是因為他善於觀察各種事物而得到的。"菩薩"是指智慧的有情,覺悟的有情。或者是在被稱為菩提的四種道路中執著、依附、心繫的有情,所以稱為菩薩。"正念正知"中,"正念"就是念,"正知"是指智慧。意思是建立起良好的正念,用智慧決定後進入母胎。"進入"這個詞在經文中表示他已經進入,而不是進入的過程。但是因為這個過程已經被註釋書記載,所以應該這樣理解: 所有的菩薩都圓滿了三十種波羅蜜,捨棄了五大舍離,達到了親屬行、世間行、佛陀行的頂點,在像韋山達羅一樣的第三個生命中,佈施了七種大布施,七次震動大地,命終后,在第二個心識剎那投生到兜率天。毗婆尸菩薩也是這樣做的,投生到兜率天后在那裡住了五千七百六十萬年。但是其他投生到長壽天的菩薩不會住滿全壽,為什麼?因為在那裡很難圓滿波羅蜜。他們決意命終后投生到人間。但是圓滿波羅蜜時,就像現在用一個生命就能達到一切智一樣,因為已經完全圓滿,所以當時毗婆尸菩薩在那裡住滿了全壽。 對天神來說,"按照人類的計算,現在七天後就會命終"時,會出現五種前兆:花環枯萎,衣服變髒,腋下流汗,身體失去光澤,天神不能安住在天座上。其中"花環"是指投生那天戴上的花環,據說它們在五千七百六十萬年中都沒有枯萎,到那時才枯萎。衣服也是同樣的道理。在這麼長的時間裡,天神既不感到冷也不感到熱,到那時身體才開始一滴一滴地流汗。在這麼長的時間裡,他們的身體沒有顯現出白髮、皺紋等衰老的跡象,天女看起來像十六歲,天子看起來像二十歲,但到了臨終時,他們的身體會顯得疲憊。在這麼長的時間裡,他們在天界從不感到厭倦,但到了臨終時,他們會嘆息、打哈欠,不喜歡自己的座位。
Imāni pana pubbanimittāni yathā loke mahāpuññānaṃ rājarājamahāmattādīnaṃyeva ukkāpātabhūmicālacandaggāhādīni nimittāni paññāyanti, na sabbesaṃ; evaṃ mahesakkhadevatānaṃyeva paññāyanti, na sabbesaṃ. Yathā ca manussesu pubbanimittāni nakkhattapāṭhakādayova jānanti, na sabbe; evaṃ tānipi na sabbadevatā jānanti, paṇḍitā eva pana jānanti. Tattha ye mandena kusalakammena nibbattā devaputtā, te tesu uppannesu – 『『idāni ko jānāti, 『kuhiṃ nibbattessāmā』ti』』 bhāyanti. Ye mahāpuññā, te 『『amhehi dinnaṃ dānaṃ, rakkhitaṃ sīlaṃ, bhāvitaṃ bhāvanaṃ āgamma upari devalokesu sampattiṃ anubhavissāmā』』ti na bhāyanti. Vipassī bodhisattopi tāni pubbanimittāni disvā 『『idāni anantare attabhāve buddho bhavissāmī』』ti na bhāyati. Athassa tesu nimittesu pātubhūtesu dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā – 『『mārisa, tumhehi dasa pāramiyo pūrentehi na sakkasampattiṃ, na mārasampattiṃ, na brahmasampattiṃ, na cakkavattisampattiṃ patthentehi pūritā, lokanittharaṇatthāya pana buddhattaṃ patthayamānehi pūritā. So vo, idāni kālo, mārisa, buddhattāya, samayo, mārisa, buddhattāyā』』ti yācanti.
Atha mahāsatto tāsaṃ devatānaṃ paṭiññaṃ adatvāva kāladīpadesakulajanettiāyuparicchedavasena pañcamahāvilokanaṃ nāma vilokesi. Tattha 『『kālo nu kho, na kālo』』ti paṭhamaṃ kālaṃ vilokesi. Tattha vassasatasahassato uddhaṃ vaḍḍhitaāyukālo kālo nāma na hoti. Kasmā? Tadā hi sattānaṃ jātijarāmaraṇāni na paññāyanti, buddhānañca dhammadesanā nāma tilakkhaṇamuttā natthi. Te tesaṃ – 『『aniccaṃ dukkhamanattā』』ti kathentānaṃ – 『『kiṃ nāmetaṃ kathentī』』ti neva sotuṃ, na saddahituṃ maññanti, tato abhisamayo na hoti, tasmiṃ asati aniyyānikaṃ sāsanaṃ hoti. Tasmā so akālo. Vassasatato ūnaāyukālopi kālo na hoti. Kasmā? Tadā hi sattā ussannakilesā honti, ussannakilesānañca dinno ovādo ovādaṭṭhāne na tiṭṭhati, udake daṇḍarāji viya khippaṃ vigacchati. Tasmā sopi akālova. Vassasatasahassato paṭṭhāya heṭṭhā, vassasatato paṭṭhāya uddhaṃ āyukālo kālo nāma, tadā ca asītivassasahassāyukā manussā. Atha mahāsatto – 『『nibbattitabbakālo』』ti kālaṃ passi.
Tato dīpaṃ vilokento saparivāre cattāro dīpe oloketvā – 『『tīsu dīpesu buddhā na nibbattanti, jambudīpeyeva nibbattantī』』ti dīpaṃ passi.
Tato – 『『jambudīpo nāma mahā, dasayojanasahassaparimāṇo, katarasmiṃ nu kho padese buddhā nibbattantī』』ti desaṃ vilokento majjhimadesaṃ passi. Majjhimadeso nāma – 『『puratthimāya disāya gajaṅgalaṃ nāma nigamo』』tiādinā (mahāva. 259) nayena vinaye vuttova. So āyāmato tīṇi yojanasatāni, vitthārato aḍḍhateyyāni, parikkhepato navayojanasatānīti. Etasmiñhi padese buddhā paccekabuddhā aggasāvakā asīti mahāsāvakā cakkavattirājāno aññe ca mahesakkhā khattiyabrāhmaṇagahapatimahāsālā uppajjanti. Idañcettha bandhumatī nāma nagaraṃ, tattha mayā nibbattitabbanti niṭṭhaṃ agamāsi.
Tato kulaṃ vilokento – 『『buddhā nāma lokasammate kule nibbattanti. Idāni ca khattiyakulaṃ lokasammataṃ, tattha nibbattissāmi, bandhumā nāma me rājā pitā bhavissatī』』ti kulaṃ passi.
這是對原文的完整直譯: 這些前兆跡象,正如在世間,大福德者如國王、大臣等才會出現天降火、地震、日月食等徵兆,並非所有人;同樣,這些徵兆只在大勢力的天神中出現,並非所有天神。正如在人類中,只有占星術士等知曉前兆,並非所有人;同樣,並非所有天神都知曉這些,只有智者才知道。 在這些天神中,那些以微弱善業誕生的天子,當這些徵兆出現時,會恐懼地說:"現在誰能知道我們將在何處轉生?"而那些大福德者則不懼怕,他們說:"通過我們所佈施的佈施、守護的戒行、修習的禪定,我們將在更高的天界享受富貴。" 具有覺悟意志的毗舍浮菩薩看到這些前兆后,並不懼怕,而是說:"現在在接下來的生命中我將成佛。"當這些徵兆出現時,一萬個世界的天神聚集,對他說:"尊者,你在圓滿十種波羅蜜時,並非追求帝釋天的富貴、魔王的富貴、梵天的富貴,或轉輪王的富貴,而是爲了拯救世間而追求成佛。現在正是你成佛的時機,尊者,現在正是成佛的時刻!" 爾後,大菩薩不經過天神們的同意,根據時間、地點、種姓、家族、壽命的限制,進行了名為"五大觀察"。首先觀察"是否是正確的時機"。在這過程中,他發現超過十萬年的壽命時期並非正確時機。為何?因為那時眾生的生老病死現象不明顯,佛陀的法教也不能超越三相(無常、苦、無我)。當他們談論"諸法無常、是苦、非我"時,人們既不願聽,也不願相信,因此無法證悟,若無證悟,則教法無法引導向解脫。 因此那是不適合的時機。不足百年的壽命期也不適合。為何?因為那時眾生煩惱熾盛,對煩惱熾盛者給予的教誡如水中畫線般迅速消失。因此那也是不適合的時機。從十萬年開始,百年以下、百年以上的壽命期是適合的時機,那時人類壽命為八萬歲。大菩薩觀察到"現在是應該誕生的時機"。 接著觀察地點,察看四大洲及其周圍,他發現"在三大洲佛陀不會誕生,只在瞻部洲(印度次大陸)誕生"。 然後觀察"瞻部洲如此廣大,橫跨萬由旬,佛陀將在何處誕生",他觀察到中印度地區。中印度地區,正如在律藏中所說,從東方有伽阇伽羅(Gajaṅgala)城鎮等。其長度三百由旬,寬度一百五十由旬,周圍九百由旬。正是在這個地區,佛陀、獨覺佛、首席弟子、八十大弟子、轉輪王以及其他顯赫的剎帝利、婆羅門、居士階層誕生。這裡有名叫"親族城"的城市,他決定將在此誕生。 最後觀察家族,他認為"佛陀必定誕生在世人尊崇的家族"。當時剎帝利家族最受世人尊崇,他將在此誕生,他的父王將名叫"親族"。
Tato mātaraṃ vilokento – 『『buddhamātā nāma lolā surādhuttā na hoti, kappasatasahassaṃ pūritapāramī, jātito paṭṭhāya akhaṇḍapañcasīlā hoti, ayañca bandhumatī nāma devī īdisā, ayaṃ me mātā bhavissati , 『『kittakaṃ panassā āyū』』ti āvajjanto 『『dasannaṃ māsānaṃ upari satta divasānī』』ti passi.
Iti imaṃ pañcamahāvilokanaṃ viloketvā 『『kālo, me mārisā, buddhabhāvāyā』』ti devatānaṃ saṅgahaṃ karonto paṭiññaṃ datvā – 『『gacchatha, tumhe』』ti tā devatā uyyojetvā tusitadevatāhi parivuto tusitapure nandanavanaṃ pāvisi. Sabbadevalokesu hi nandanavanaṃ atthiyeva. Tatra naṃ devatā ito cuto sugatiṃ gacchāti pubbekatakusalakammokāsaṃ sārayamānā vicaranti. So evaṃ devatāhi kusalaṃ sārayamānāhi parivuto tattha vicarantoyeva cavi.
Evaṃ cuto ca 『cavāmī』ti jānāti, cuticittaṃ na jānāti. Paṭisandhiṃ gahetvāpi jānāti, paṭisandhicittameva na jānāti. 『『Imasmiṃ me ṭhāne paṭisandhiṃ gahitā』』ti evaṃ pana jānāti. Keci pana therā – 『『āvajjanapariyāyo nāma laddhuṃ vaṭṭati, dutiyatatiyacittavāre eva jānissatī』』ti vadanti. Tipiṭakamahāsīvatthero pana āha – 『『mahāsattānaṃ paṭisandhi na aññesaṃ paṭisandhisadisā, koṭippattaṃ pana tesaṃ satisampajaññaṃ. Yasmā pana teneva cittena taṃ cittaṃ ñātuṃ na sakkā, tasmā cuticittaṃ na jānāti. Cutikkhaṇepi 『cavāmī』ti jānāti. Paṭisandhicittaṃ na jānāti. 『Asukasmiṃ me ṭhāne paṭisandhi gahitā』ti jānāti, tasmiṃ kāle dasasahassilokadhātu kampatī』』ti. Evaṃ sato sampajāno mātukucchiṃ okkamanto pana ekūnavīsatiyā paṭisandhicittesu mettāpubbabhāgassa somanassasahagatañāṇasampayuttaasaṅkhārikakusalacittassa sadisamahāvipākacittena paṭisandhi gaṇhi. Mahāsīvatthero pana upekkhāsahagatenāti āha. Yathā ca amhākaṃ bhagavā, evaṃ sopi āsāḷhīpuṇṇamāyaṃ uttarāsāḷhanakkhatteneva paṭisandhiṃ aggahesi.
Tadā kira pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāya vigatasurāpānaṃ mālāgandhādivibhūtisampannaṃ nakkhattakīḷaṃ anubhavamānā bodhisattamātā sattame divase pāto uṭṭhāya gandhodakena nahāyitvā sabbālaṅkāravibhūsitā varabhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya sirigabbhaṃ pavisitvā sirisayane nipannā niddaṃ okkamamānā idaṃ supinaṃ addasa – 『『cattāro kira naṃ mahārājāno sayaneneva saddhiṃ ukkhipitvā anotattadahaṃ netvā nahāpetvā dibbavatthaṃ nivāsetvā dibbagandhehi vilimpetvā dibbapupphāni piḷandhitvā, tato avidūre rajatapabbato, tassa anto kanakavimānaṃ atthi, tasmiṃ pācīnato sīsaṃ katvā nipajjāpesuṃ. Atha bodhisatto setavaravāraṇo hutvā tato avidūre eko suvaṇṇapabbato, tattha caritvā tato oruyha rajatapabbataṃ abhiruhitvā kanakavimānaṃ pavisitvā mātaraṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇapassaṃ phāletvā kucchiṃ paviṭṭhasadiso ahosi』』.
這是對原文的完整直譯: 於是觀察母親時,思忖道:「佛母並非貪戀酒色,已滿千劫的波羅蜜,從出生起便具足五戒不犯,而這位名叫班杜瑪蒂的女神正是如此,她將成為我的母親。」他思索:「她的壽命究竟有多長?」於是看到「在十個月之上還有七天」。 於是,經過這五大觀察,他對天神們說:「現在,諸位,成佛的時機到了。」並給他們下了命令:「你們去吧。」那些天神被驅逐后,圍繞著他進入了天界的樂園——圖斯塔(Tushita)天。因為在所有天界中,樂園是存在的。在那裡,天神們在他離世后引導他前往善趣,依靠著過去的善業而遊蕩。於是他被這些天神圍繞著,繼續在那遊蕩,最終離世。 他意識到「我離世了」,但不知道離世的心。即使抓住了再生心,也不知道再生的心。他知道:「在這個地方抓住了再生心。」然而有些長老說:「抓住觀察的方式是可行的,第二次、第三次的心會知道。」而大長老摩訶西瓦則說:「大菩薩的再生心與他人不同,雖然他們的心是相同的,但由於無法用同樣的心去知曉,因此不知道離世的心。在離世的瞬間,他知道『我離世了』。但不知道再生的心。他知道『在某個地方抓住了再生心』,在那個時候十千個世界都在震動。」因此,在清醒時進入母胎時,依靠著二十九種再生心中帶有慈悲的愉悅心的因緣,抓住了再生心。大長老摩訶西瓦則說是依靠著無分別的心而生。 如同我們的佛陀,他在阿薩利日的北半球的星辰之下抓住了再生心。 那時,正值滿月的第七天,飲酒的習慣已消失,香花等裝飾齊全,經歷了星辰遊戲的菩薩母親在第七天清晨起床,洗凈身體,施香水,打扮自己,享用豐盛的美食,完成了齋戒的儀式,進入了聖胎,準備入睡。她在夢中見到這樣的情景:「四位大王將他一起抬起,帶走,洗凈後用天衣裝飾,灑上天香,插上天花,隨後不遠處有一座銀山,裡面有金色的天宮,四周用金色的毯子鋪成,他們讓他在東邊的地方安臥。」然後菩薩變成了白色的大象,隨後不遠處有一座金山,走過後又爬上銀山,進入了金色的天宮,圍繞著母親,向右邊拋灑花瓣,進入了母胎。
Atha pabuddhā devī taṃ supinaṃ rañño ārocesi. Rājā vibhātāya rattiyā catusaṭṭhimatte brāhmaṇapāmokkhe pakkosāpetvā haritūpalittāya lājādīhi katamaṅgalasakkārāya bhūmiyā mahārahāni āsanāni paññapetvā tattha nisinnānaṃ brāhmaṇānaṃ sappimadhusakkarābhisaṅkhatassa varapāyāsassa suvaṇṇarajatapātiyo pūretvā suvaṇṇarajatapātīheva paṭikujjitvā adāsi, aññehi ca ahatavatthakapilagāvīdānādīhi nesaṃ santappesi. Atha nesaṃ sabbakāmasantappitānaṃ taṃ supinaṃ ārocetvā – 『『kiṃ bhavissatī』』ti pucchi. Brāhmaṇā āhaṃsu – 『『mā cintayi, mahārāja, deviyā te kucchimhi gabbho patiṭṭhito, so ca kho purisagabbho na itthigabbho, putto te bhavissati. So sace agāraṃ ajjhāvasissati, rājā bhavissati cakkavattī. Sace agārā nikkhamma pabbajissati, buddho bhavissati loke vivaṭṭacchado』』ti. Ayaṃ tāva – 『『mātukucchiṃ okkamī』』ti ettha vaṇṇanākkamo.
Ayametthadhammatāti ayaṃ ettha mātukucchiokkamane dhammatā, ayaṃ sabhāvo, ayaṃ niyāmoti vuttaṃ hoti. Niyāmo ca nāmesa kammaniyāmo, utuniyāmo, bījaniyāmo, cittaniyāmo, dhammaniyāmoti pañcavidho (dha. sa. aṭṭha. 498).
Tattha kusalassa iṭṭhavipākadānaṃ, akusalassa aniṭṭhavipākadānanti ayaṃ kammaniyāmo. Tassa dīpanatthaṃ – 『『na antalikkhe』』ti (khu. pā. 127) gāthāya vatthūni vattabbāni. Apica ekā kira itthī sāmikena saddhiṃ bhaṇḍitvā ubbandhitvā maritukāmā rajjupāse gīvaṃ pavesesi. Aññataro puriso vāsiṃ nisento taṃ itthikammaṃ disvā rajjuṃ chinditukāmo – 『『mā bhāyi, mā bhāyī』』ti taṃ samassāsento upadhāvi. Rajju āsīviso hutvā aṭṭhāsi. So bhīto palāyi. Itarā tattheva mari. Evamādīni cettha vatthūni dassetabbāni.
Tesu tesu janapadesu tasmiṃ tasmiṃ kāle ekappahāreneva rukkhānaṃ pupphaphalagahaṇādīni, vātassa vāyanaṃ avāyanaṃ, ātapassa tikkhatā mandatā, devassa vassanaṃ avassanaṃ, padumānaṃ divā vikasanaṃ rattiṃ milāyananti evamādi utuniyāmo.
Yaṃ panetaṃ sālibījato sāliphalameva, madhurato madhurasaṃyeva, tittato tittarasaṃyeva phalaṃ hoti, ayaṃ bījaniyāmo.
Purimā purimā cittacetasikā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ upanissayapaccayena paccayoti evaṃ yadetaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ anantarā sampaṭicchanādīnaṃ nibbattanaṃ, ayaṃ cittaniyāmo.
Yā panesā bodhisattānaṃ mātukucchiokkamanādīsu dasasahassilokadhātukampanādīnaṃ pavatti, ayaṃ dhammaniyāmo nāma. Tesu idha dhammaniyāmo adhippeto. Tasmā tamevatthaṃ dassento dhammatā esā bhikkhavetiādimāha.
- Tattha kucchiṃ okkamatīti ettha kucchiṃ okkanto hotīti ayamevattho . Okkante hi tasmiṃ evaṃ hoti, na okkamamāne. Appamāṇoti vuḍḍhippamāṇo, vipuloti attho. Uḷāroti tasseva vevacanaṃ. Uḷārāni uḷārāni khādanīyāni khādantītiādīsu (ma. ni. 1.399) hi madhuraṃ uḷāranti vuttaṃ. Uḷārāya khalu bhavaṃ vacchāyano samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsāya pasaṃsatītiādīsu (ma. ni.
這是對原文的完整直譯: 然後女神醒來后,將這個夢境告訴了國王。國王在天亮時召集了約六十四位婆羅門長老,在塗抹了綠色的地面上撒滿吉祥的爆米花等物,鋪設了豪華的座位,讓婆羅門們坐下,用黃金和銀器盛滿了加入酥油、蜂蜜和糖的上等米粥,用黃金和銀器蓋住,送給他們,還用其他新衣服、棕色母牛等物品滿足他們。然後向這些滿足了所有慾望的人講述了那個夢,並問道:"這意味著什麼?"婆羅門們回答說:"不要擔心,大王,你的王后已懷孕,而且是男胎不是女胎,你將有一個兒子。如果他居家生活,將成為轉輪聖王。如果他離家出家,將成為世間揭開遮蔽的佛陀。"這就是關於"進入母胎"的解釋順序。 這裡的法性是指,這是進入母胎時的法性,這是本質,這是規律。所謂規律,有業的規律、季節的規律、種子的規律、心的規律、法的規律這五種。 其中,善業帶來愉悅的果報,不善業帶來不愉悅的果報,這是業的規律。爲了說明這一點,應該講述"不在空中"等偈頌的故事。此外,據說有一位婦女與丈夫爭吵后,想要上吊自殺,把繩索套在脖子上。一個正在磨刀的男子看到這一幕,想要割斷繩子,安慰她說:"不要害怕,不要害怕",跑了過去。繩子變成了毒蛇站立著。他嚇得逃走了。那個女人就死在那裡。應該舉這樣的例子來說明。 在不同的地方,在不同的時間,樹木同時開花結果,風吹或不吹,陽光強烈或溫和,下雨或不下雨,蓮花白天開放晚上凋謝,這些是季節的規律。 從稻米種子長出稻米,從甜的長出甜的,從苦的長出苦的,這是種子的規律。 前面的心理狀態和心所法是後面的心理狀態和心所法的緣,比如眼識之後立即產生領受等,這是心的規律。 在菩薩入胎等時刻,萬個世界震動等現象的發生,這就是所謂的法的規律。在這些規律中,這裡指的是法的規律。因此,爲了說明這一點,他說"諸比丘,這是法性"等。 其中"進入胎中"是指已經進入胎中,而不是正在進入。因為當他進入時就是這樣,而不是在進入的過程中。"無量"是指巨大的尺寸,意思是廣闊。"殊勝"是它的同義詞。在"吃著殊勝的食物"等句中,"殊勝"被解釋為美味。在"婆蹉衍那以殊勝的讚美讚美沙門喬達摩"等句中,
1.288) seṭṭhaṃ uḷāranti vuttaṃ. Idha pana vipulaṃ adhippetaṃ. Devānaṃ devānubhāvanti ettha devānaṃ ayamānubhāvo nivatthavatthassa pabhā dvādasayojanāni pharati, tathā sarīrassa, tathā alaṅkārassa, tathā vimānassa, taṃ atikkamitvāti attho.
Lokantarikāti tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ cakkavāḷānaṃ antarā ekeko lokantariko hoti, tiṇṇaṃ sakaṭacakkānaṃ vā tiṇṇaṃ pattānaṃ vā aññamaññaṃ āhacca ṭhapitānaṃ majjhe okāso viya. So pana lokantarikanirayo parimāṇato aṭṭhayojanasahasso hoti. Aghāti niccavivaṭā. Asaṃvutāti heṭṭhāpi appatiṭṭhā. Andhakārāti tamabhūtā. Andhakāratimisāti cakkhuviññāṇuppattinivāraṇato andhabhāvakaraṇatimisena samannāgatā. Tattha kira cakkhuviññāṇaṃ na jāyati. Evaṃmahiddhikāti candimasūriyā kira ekappahāreneva tīsu dīpesu paññāyanti, evaṃ mahiddhikā. Ekekāya disāya nava nava yojanasatasahassāni andhakāraṃ vidhamitvā ālokaṃ dassenti, evaṃmahānubhāvā. Ābhāya nānubhontīti attano pabhāya nappahonti. Te kira cakkavāḷapabbatassa vemajjhena vicaranti, cakkavāḷapabbatañca atikkamma lokantarikanirayā. Tasmā te tattha ābhāya nappahonti.
Yepi tattha sattāti yepi tasmiṃ lokantarikamahāniraye sattā uppannā. Kiṃ pana kammaṃ katvā tattha uppajjantīti. Bhāriyaṃ dāruṇaṃ mātāpitūnaṃ dhammikasamaṇabrāhmaṇānañca upari aparādhaṃ, aññañca divase divase pāṇavadhādisāhasikakammaṃ katvā uppajjanti, tambapaṇṇidīpe abhayacoranāgacorādayo viya. Tesaṃ attabhāvo tigāvutiko hoti, vaggulīnaṃ viya dīghanakhā honti. Te rukkhe vagguliyo viya nakhehi cakkavāḷapabbate lagganti. Yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsaṃ gatā honti, atha 『『bhakkho no laddho』』ti maññamānā tattha vāvaṭā viparivattitvā lokasandhārakaudake patanti, vāte paharantepi madhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti, patitamattāva accantakhāre udake piṭṭhapiṇḍi viya vilīyanti.
Aññepi kira bho santi sattāti bho yathā mayaṃ mahādukkhaṃ anubhavāma, evaṃ aññe kira sattāpi imaṃ dukkhamanubhavanatthāya idhūpapannāti taṃ divasaṃ passanti. Ayaṃ pana obhāso ekayāgupānamattampi na tiṭṭhati, accharāsaṅghāṭamattameva vijjobhāso viya niccharitvā – 『『kiṃ ida』』nti bhaṇantānaṃyeva antaradhāyati. Saṅkampatīti samantato kampati. Itaradvayaṃ purimapadasseva vevacanaṃ. Puna appamāṇo cātiādi nigamanatthaṃ vuttaṃ.
這是對原文的完整直譯: 在這裡,"最上等的殊勝"是指廣泛的含義。神明的神力在這裡,神明的這種神力照耀著,照亮了十二由旬,身體、裝飾、天宮的光輝也如此,超越了這些的意思。 "世間的間隔"是指在三個世界的中間,每一個世界都是一個世間,三條車道或三條船舶相互交錯地停放在中間。可是,世間的間隔地獄的範圍是八萬由旬。痛苦是永遠的解脫。無拘束是指下面的少許基礎。黑暗是指黑暗的狀態。黑暗的極限是指由於眼識的障礙而導致的黑暗狀態。在那裡,眼識並未產生。這樣,偉大的力量是指月亮和太陽在同一時間在三個大洲上顯現,確實是偉大的力量。每個方向上都有數以千計的由旬驅散黑暗,展現光明,這樣的偉大力量。由於光輝而不顯現,是指他們的光輝並不顯現。他們確實在環繞著世界山的中間遊蕩,超越了世界山的地獄。因此,他們在那兒的光輝並不顯現。 那些在世間的眾生是那些在世間的間隔大地獄中出生的生物。那麼,他們是因為什麼業而出生的呢?是因為對父母的重罪,或者每天都進行殺生等惡行而出生的,像在淡巴半島(Tamraparni,今斯里蘭卡)上的強盜、劫匪等人一樣。他們的身體是三丈高,就像長爪的生物一樣。他們像爪子一樣用手指抓住世界山。當地彼此相碰時,他們會認為:「食物沒有得到」,於是轉身跌入地獄的水中,甚至在風吹動時也像蜜果一樣被切斷,掉入水中,落下後會完全消失,像水中的泥團一樣融化。 「還有其他眾生」,就像我們一樣經歷著極大的痛苦,確實還有其他眾生也是爲了經歷這種痛苦而來到這裡,他們在那一天看到這一點。可是,這種光輝連一個小的供品都無法堅持,像天女的裝飾一樣,閃爍著光輝,消失在那些說:「這是什麼?」的人面前。震動是指四面八方的震動。其他兩個是指前面所述的同義詞。再次提到「無量」的意思是爲了結束。
19.Cattāronaṃ devaputtā cātuddisaṃ rakkhāya upagacchantīti ettha cattāroti catunnaṃ mahārājānaṃ vasena vuttaṃ. Dasasahassacakkavāḷesu pana cattāro cattāro katvā cattālīsasahassāni honti. Tattha imasmiṃ cakkavāḷe mahārājāno khaggahatthā bodhisattassa ārakkhatthāya upagantvā sirigabbhaṃ paviṭṭhā, itare gabbhadvārato paṭṭhāya avaruddhake paṃsupisācakādiyakkhagaṇe paṭikkamāpetvā yāva cakkavāḷā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu.
Kimatthāya panāyaṃ rakkhā? Nanu paṭisandhikkhaṇe kalalakālato paṭṭhāya sacepi koṭisatasahassamārā koṭisatasahassasineruṃ ukkhipitvā bodhisattassa vā bodhisattamātuyā vā antarāyakaraṇatthaṃ āgaccheyyuṃ, sabbe antarāva antaradhāyeyyuṃ. Vuttampi cetaṃ bhagavatā ruhiruppādavatthusmiṃ – 『『aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ parupakkamena tathāgataṃ jīvitā voropeyya. Anupakkamena, bhikkhave, tathāgatā parinibbāyanti. Gacchatha, tumhe bhikkhave, yathāvihāraṃ, arakkhiyā, bhikkhave tathāgatā』』ti (cūḷava. 341). Evameva, tena parupakkamena na tesaṃ jīvitantarāyo atthi, santi kho pana amanussā virūpā duddasikā bheravarūpā migapakkhino, yesaṃ rūpaṃ vā disvā saddaṃ vā sutvā bodhisattamātu bhayaṃ vā santāso vā uppajjeyya, tesaṃ nivāraṇatthāya rakkhaṃ aggahesuṃ. Apica bodhisattassa puññatejena sañjātagāravā attano gāravacoditāpi te evamakaṃsu.
Kiṃ pana te antogabbhaṃ pavisitvā ṭhitā cattāro mahārājāno bodhisattassa mātuyā attānaṃ dassenti, na dassentīti? Nahānamaṇḍanabhojanādisarīrakiccakāle na dassenti, sirigabbhaṃ pavisitvā varasayane nipannakāle pana dassenti. Tattha kiñcāpi amanussadassanaṃ nāma manussānaṃ sappaṭibhayaṃ hoti, bodhisattassa mātā pana attano ceva puttassa ca puññānubhāvena te disvā na bhāyati, pakatiantepurapālakesu viya assā etesu cittaṃ uppajjati.
20.Pakatiyā sīlavatīti sabhāveneva sīlasampannā. Anuppanne kira buddhe manussā tāpasaparibbājakānaṃ santike vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā sīlaṃ gaṇhanti. Bodhisattamātāpi kāladevilassa isino santike sīlaṃ gaṇhāti. Bodhisatte pana kucchigate aññassa pādamūle nisīdituṃ nāma na sakkā, samānāsane nisīditvā gahitasīlampi āvajjanakaraṇamattaṃ hoti. Tasmā sayameva sīlaṃ aggahesīti vuttaṃ hoti.
21.Purisesūti bodhisattassa pitaraṃ ādiṃ katvā kesuci manussesu purisādhippāyacittaṃ nuppajjati. Bodhisattamāturūpaṃ pana kusalā sippikā potthakammādīsupi kātuṃ na sakkonti. Taṃ disvā purisassa rāgo nuppajjatīti na sakkā vattuṃ, sace pana taṃ rattacitto upasaṅkamitukāmo hoti, pādā na vahanti, dibbasaṅkhalikā viya bajjhanti. Tasmā 『『anatikkamanīyā』』tiādi vuttaṃ.
22.Pañcannaṃ kāmaguṇānanti pubbe kāmaguṇūpasañhitanti iminā purisādhippāyavasena vatthupaṭikkhepo kato, idha ārammaṇappaṭilābho dassito. Tadā kira deviyā evarūpo putto kucchiṃ upapannoti sutvā samantato rājāno mahagghaābharaṇatūriyādivasena pañcadvārārammaṇavatthubhūtaṃ paṇṇākāraṃ pesenti. Bodhisattassa ca bodhisattamātu ca katakammassa ussannattā lābhasakkārassa pamāṇaparicchedo natthi.
這是對原文的完整直譯: "四位天子來到四方守護"這裡的"四位"是指四大天王。在十萬個世界中,每四個一組,共有四萬個。在這個世界中,手持劍的大天王們爲了保護菩薩而來到聖殿內。其他的從胎門開始驅逐妨礙的塵土鬼等夜叉群,一直到世界邊緣進行守護。 為什麼要進行這種守護呢?難道從受孕瞬間的胚胎時期開始,即使百千俱胝的魔羅舉起百千俱胝的須彌山來傷害菩薩或菩薩之母,他們不是都會在中途消失嗎?世尊在流血事件中也說過:"比丘們,這是不可能的,絕無可能以他人的攻擊使如來喪命。比丘們,如來是以非攻擊方式般涅槃的。比丘們,你們去吧,回到各自的住處,如來是不需要保護的。"同樣,他們的生命不會因他人的攻擊而受到威脅,但是有一些非人形態醜陋可怕,如野獸和鳥類,菩薩之母看到他們的形態或聽到他們的聲音可能會產生恐懼或驚慌,爲了防止這些,他們進行了守護。此外,由於菩薩的福德力而產生的敬意,他們也是出於自己的敬意而這樣做的。 那麼,進入胎內的四大天王是否向菩薩之母顯現自己呢?在洗浴、裝飾、進食等身體活動時不顯現,但進入聖殿躺在高貴的床上時則顯現。雖然看到非人對人類來說通常是可怕的,但菩薩之母由於自己和兒子的福德力量,看到他們也不害怕,就像看到普通的宮廷衛士一樣。 "天性持戒"是指本性就具備戒行。據說,在佛陀出現之前,人們會在苦行者和遊方者面前跪拜,盤腿而坐接受戒律。菩薩之母也在仙人迦羅提威拉面前接受戒律。但是當菩薩入胎后,就不能坐在別人腳下,即使坐在同等座位上接受的戒律也只是形式而已。因此說她自己接受了戒律。 "對男子"是指從菩薩的父親開始,對任何男子都不會產生慾望之心。即使是熟練的工匠也無法在繪畫等作品中描繪菩薩之母的形象。看到她的形象,男子不會產生慾望,這是不可能說的,但如果有人帶著慾望想要接近她,雙腳就無法移動,彷彿被天界的鎖鏈束縛住。因此說"不可逾越"等。 "五種欲樂"之前說"與欲樂有關"是從男子慾望的角度否定對像,這裡是顯示獲得感官對象。據說,當時聽說王后懷了這樣的兒子,周圍的國王們就送來了珍貴的裝飾品、樂器等五種感官對象的禮物。由於菩薩和菩薩之母所做的善業極其殊勝,他們獲得的利養和尊敬是無法衡量的。
23.Akilantakāyāti yathā aññā itthiyo gabbhabhārena kilamanti hatthapādā uddhumātatādīni pāpuṇanti, evaṃ tassā koci kilamatho nāhosi. Tirokucchigatanti antokucchigataṃ. Passatīti kalalādikālaṃ atikkamitvā sañjātaaṅgapaccaṅgaahīnindriyabhāvaṃ upagataṃyeva passati. Kimatthaṃ passati? Sukhavāsatthaṃyeva. Yatheva hi mātā puttena saddhiṃ nipannā vā nisinnā vā – 『『hatthaṃ vāssa pādaṃ vā olambantaṃ ukkhipitvā saṇṭhapessāmī』』ti sukhavāsatthaṃ puttaṃ oloketi, evaṃ bodhisattamātāpi yaṃ taṃ mātu uṭṭhānagamanaparivattananisajjādīsu uṇhasītaloṇikatittakakaṭukāhāraajjhoharaṇakālesu ca gabbhassa dukkhaṃ uppajjati, 『『atthi nu kho me taṃ puttassā』』ti sukhavāsatthaṃ olokayamānā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinnaṃ bodhisattaṃ passati. Yathā hi aññe antokucchigatā pakkāsayaṃ avattharitvā āmāsayaṃ ukkhipitvā udarapaṭalaṃ piṭṭhito katvā piṭṭhikaṇḍakaṃ nissāya ukkuṭikaṃ dvīsu muṭṭhīsu hanukaṃ ṭhapetvā deve vassante rukkhasusire makkaṭā viya nisīdanti, na evaṃ bodhisatto, bodhisatto pana piṭṭhikaṇḍakaṃ piṭṭhito katvā dhammāsane dhammakathiko viya pallaṅkaṃ ābhujitvā puratthābhimukho nisīdati. Pubbekatakammaṃ panassā vatthuṃ sodheti, suddhe vatthumhi sukhumacchavilakkhaṇaṃ nibbattati. Atha naṃ kucchitaco paṭicchādetuṃ na sakkoti, olokentiyā bahiṭhito viya paññāyati. Tamatthaṃ upamāya vibhāvento bhagavā seyyathāpītiādimāha. Bodhisatto pana antokucchigato mātaraṃ na passati. Na hi antokucchiyaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppajjati.
24.Kālaṅkarotīti na vijātabhāvapaccayā, āyuparikkhayeneva. Bodhisattena vasitaṭṭhānañhi cetiyakuṭisadisaṃ hoti, aññesaṃ aparibhogārahaṃ, na ca sakkā bodhisattamātaraṃ apanetvā aññaṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapetunti tattakaṃyeva bodhisattamātu āyuppamāṇaṃ hoti, tasmā tadā kālaṅkaroti. Katarasmiṃ pana vaye kālaṃ karotīti? Majjhimavaye. Paṭhamavayasmiñhi sattānaṃ attabhāve chandarāgo balavā hoti, tena tadā sañjātagabbhā itthī gabbhaṃ anurakkhituṃ na sakkoti, gabbho bahvābādho hoti. Majjhimavayassa pana dve koṭṭhāse atikkamma tatiye koṭṭhāse vatthu visadaṃ hoti, visade vatthumhi nibbattadārakā arogā honti, tasmā bodhisattamātāpi paṭhamavaye sampattiṃ anubhavitvā majjhimavayassa tatiye koṭṭhāse vijāyitvā kālaṃ karotīti ayamettha dhammatā.
25.Nava vā dasa vāti ettha vā saddassa vikappanavasena satta vā aṭṭha vā ekādasa vā dvādasa vāti evamādīnaṃ saṅgaho veditabbo. Tattha sattamāsajāto jīvati, sītuṇhakkhamo pana na hoti. Aṭṭhamāsajāto na jīvati, avasesā jīvanti.
以下是完整的簡體中文翻譯: 23. "阿基蘭塔卡亞"意指:正如其他女性因懷胎而疲憊,手腳腫脹等,她卻沒有任何疲憊。"在子宮內"意指在子宮裡面。"看見"意指越過胎兒初期階段,已經形成肢體,感官功能尚未完全發育的階段。她看見是爲了什麼?爲了舒適。正如母親與兒子一起躺臥或坐著,爲了舒適而注視兒子,如果兒子的手或腳垂下,她會抬起並調整,菩薩的母親也是如此。在母親起身、行走、翻身、就座等時刻,以及在寒熱、鹽、苦澀食物攝入時,胎兒會感到不適,她爲了確認兒子是否安好,注視著盤腿而坐的菩薩。正如其他子宮內的胎兒展開腸道,抬高胃部,背部彎曲,依靠背部脊柱,雙拳置於下巴兩側,在雨天樹洞中如猴子般蜷坐,菩薩卻不是如此。菩薩背部彎曲,如同在法座上講法一般,盤腿而坐,面朝東方。他先前的業力凈化了環境,環境純凈后,他以細膩柔滑的膚色出現。子宮壁無法遮蔽他,對觀察者來說,他似乎在外面。世尊爲了闡明這一點,開始舉例說明。菩薩在子宮內看不見母親,因為在子宮內不會產生眼識。 24. "去世"並非因分娩,而是因壽命終結。菩薩所在之處類似佛龕小屋,對他人不可用,也不可能將菩薩的母親移開,另立首席王后,因此她的壽命僅與菩薩相應。她在中年去世。在初年時,眾生對現世存在強烈慾望,已懷孕的女性難以照顧胎兒,胎兒易生疾病。在中年過了三分之二,環境變得清凈,出生的嬰兒健康。因此,菩薩的母親在享受初年繁榮后,在中年最後三分之一生下菩薩,隨即去世,這是常規規律。 25. 關於"九或十",應理解"七或八"、"十一或十二"等變化。在此,七個月出生的嬰兒可以存活,但耐受寒熱能力不強。八個月出生的嬰兒無法存活,其餘月份出生的可以存活。
27.Devā paṭhamaṃ paṭiggaṇhantīti khīṇāsavā suddhāvāsabrahmāno paṭiggaṇhanti. Kathaṃ paṭiggaṇhanti? 『『Sūtivesaṃ gaṇhitvā』』ti eke. Taṃ pana paṭikkhipitvā idaṃ vuttaṃ – 『tadā bodhisattamātā suvaṇṇakhacitaṃ vatthaṃ nivāsetvā macchakkhisadisaṃ dukūlapaṭaṃ yāva pādantā pārupitvā aṭṭhāsi. Athassā sallahukagabbhavuṭṭhānaṃ ahosi, dhamakaraṇato udakanikkhamanasadisaṃ. Atha te pakatibrahmaveseneva upasaṅkamitvā paṭhamaṃ suvaṇṇajālena paṭiggahesuṃ. Tesaṃ hatthato cattāro mahārājāno ajinappaveṇiyā paṭiggahesuṃ. Tato manussā dukūlacumbaṭakena paṭiggahesuṃ』. Tena vuttaṃ – 『『devā paṭhamaṃ paṭiggaṇhanti, pacchā manussā』』ti.
28.Cattāro naṃ devaputtāti cattāro mahārājāno. Paṭiggahetvāti ajinappaveṇiyā paṭiggahetvā. Mahesakkhoti mahātejo mahāyaso lakkhaṇasampanno.
29.Visadova nikkhamatīti yathā aññe sattā yonimagge laggantā bhaggavibhaggā nikkhamanti, na evaṃ nikkhamati, alaggo hutvā nikkhamatīti attho udenāti udakena. Kenaci asucināti yathā aññe sattā kammajavātehi uddhaṃpādā adhosirā yonimagge pakkhittā sataporisaṃ narakapapātaṃ patantā viya, tāḷacchiddena nikkaḍḍhiyamānā hatthī viya mahādukkhaṃ anubhavantā nānāasucimakkhitāva nikkhamanti, na evaṃ bodhisatto. Bodhisattañhi kammajavātā uddhapādaṃ adhosiraṃ kātuṃ na sakkonti. So dhammāsanato otaranto dhammakathiko viya, nisseṇito otaranto puriso viya ca dve hatthe ca dve pāde ca pasāretvā ṭhitakova mātukucchisambhavena kenaci asucinā amakkhitova nikkhamati.
Udakassa dhārāti udakavaṭṭiyo. Tāsu sītā suvaṇṇakaṭāhe patati uṇhā rajatakaṭāhe. Idañca pathavitale kenaci asucinā asammissaṃ tesaṃ pānīyaparibhojanīyaudakañceva aññehi asādhāraṇaṃ kīḷāudakañca dassetuṃ vuttaṃ, aññassa pana suvaṇṇarajataghaṭehi āhariyamānaudakassa ceva haṃsavattakādipokkharaṇīgatassa ca udakassa paricchedo natthi.
以下是完整的簡體中文翻譯: 27. "天神首先接受"意指:已斷煩惱的清凈天人接受。如何接受?"以金絲網接受"者有之。但對此進行否定,所說的是——「那時菩薩的母親披上了金色的衣物,站著像魚眼一樣的斗篷,直到腳部完全包裹住。於是她有了輕盈的胎動,像水流出一樣的感覺。然後,他們如同自然的天人般走來,首先用金網接受。四位大王從他們的手中接受。然後人類用斗篷的邊緣接受。」因此說:「天神首先接受,隨後人類。」 28. "四位天子"指的是四位大王。接受后,意指用斗篷的邊緣接受。 "偉大的力量"意指大光明、大聲望、具備特徵。 29. "如同清澈地流出"意指:正如其他眾生在生死流轉中,分離后流出,並非如此流出,意指變得無所依靠而流出。某些不潔的人,正如其他眾生在業風中,腳踏上生死流轉的路途,像被打落的獅子一樣,經歷極大的痛苦,帶著各種污垢而流出,菩薩卻不是如此。菩薩在業風中,無法將腳踏上生死流轉的路。他如同從法座上降下,像法師一般,像被放逐者一般,雙手和雙腳伸展著,穩穩地站立,毫無任何污穢,安然無恙地流出。 "水的流動"意指水的旋轉。在那裡,冷水流入金器,熱水流入銀器。這裡提到的是在地面上,任何不潔的物質都不會混入他們的飲用水和其他不尋常的遊戲用水中,而其他的金銀器所盛裝的水也沒有任何限制。
31.Sampatijātoti muhuttajāto. Pāḷiyaṃ pana mātukucchito nikkhantamatto viya dassito, na evaṃ daṭṭhabbaṃ. Nikkhantamattañhi naṃ paṭhamaṃ brahmāno suvaṇṇajālena paṭiggaṇhiṃsu, tesaṃ hatthato cattāro mahārājāno ajinappaveṇiyā, tesaṃ hatthato manussā dukūlacumbaṭakena. Manussānaṃ hatthato muccitvā pathaviyaṃ patiṭṭhito. Setamhi chatte anudhāriyamāneti dibbasetacchatte anudhāriyamānamhi. Ettha ca chattassa parivārāni khaggādīni pañca rājakakudhabhaṇḍānipi āgatāneva. Pāḷiyaṃ pana rājagamane rājā viya chattameva vuttaṃ. Tesu chattameva paññāyati, na chattaggāhako. Tathā khaggatālavaṇṭamorahatthakavāḷabījanīuṇhīsamattāyeva paññāyanti, na tesaṃ gāhakā. Sabbāni kira tāni adissamānarūpā devatā gaṇhiṃsu. Vuttañcetaṃ –
『『Anekasākhañca sahassamaṇḍalaṃ,
Chattaṃ marū dhārayumantalikkhe;
Suvaṇṇadaṇḍā vipatanti cāmarā,
Na dissare cāmarachattagāhakā』』ti. (su. ni. 693);
Sabbā ca disāti idaṃ sattapadavītihārūpari ṭhitassa viya sabbadisānuvilokanaṃ vuttaṃ, na kho panevaṃ daṭṭhabbaṃ. Mahāsatto hi manussānaṃ hatthato muccitvā paṭhaviyaṃ patiṭṭhito puratthimaṃ disaṃ olokesi. Anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā – 『『mahāpurisa, idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro』』ti āhaṃsu. Evaṃ catasso disā, catasso anudisā, heṭṭhā, uparīti dasa disā anuviloketvā attanā sadisaṃ adisvā – 『『ayaṃ uttarā disā』』ti uttarābhimukho sattapadavītihārena agamāsīti evamettha attho veditabbo. Āsabhinti uttamaṃ. Aggoti guṇehi sabbapaṭhamo. Itarāni dve padāni etasseva vevacanāni. Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavoti padadvayena imasmiṃ attabhāve pattabbaṃ arahattaṃ byākāsi.
Ettha ca samehi pādehi pathaviyā patiṭṭhānaṃ caturiddhipādapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, uttarābhimukhabhāvo mahājanaṃ ajjhottharitvā abhibhavitvā gamanassa pubbanimittaṃ, sattapadagamanaṃ sattabojjhaṅgaratanapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, dibbasetacchattadhāraṇaṃ vimuttivarachattapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, pañcarājakakudhabhaṇḍānaṃ paṭilābho pañcahi vimuttīhi vimuccanassa pubbanimittaṃ, sabbadisānuvilokanaṃ anāvaraṇañāṇapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, āsabhivācābhāsanaṃ appaṭivattiyadhammacakkappavattanassa pubbanimittaṃ, 『『ayamantimā jātī』』ti sīhanādo anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbānassa pubbanimittanti veditabbaṃ . Ime vārā pāḷiyaṃ āgatā, sambahulavāro pana nāgato, āharitvā dīpetabbo.
以下是完整的簡體中文直譯: 31. 關於"受孕誕生",是在瞬間誕生。然而在巴利文中,僅僅顯示為從母親子宮出生,不應如此理解。實際上,他初次出生時,首先被梵天用金網接住,從他們手中轉交給四大王天,再從他們手中轉交給人類,用細麻布包裹。從人類手中脫離后,安立於大地。在白色遮陽傘下被護持,即在神聖的白色遮陽傘下被護持。在此,遮陽傘的隨從物品,如寶劍等,以及五種王室珍寶也都已到來。然而在巴利文中,僅僅提到王的行進如同遮陽傘。在這些中,只能看到遮陽傘,看不到持傘者。同樣,寶劍、扇柄、蓮花手、白扇、遮陽帽等也僅僅是被看到,而非其持有者。據說所有這些都是被看不見的神祇接持。正如所說: "無數枝千層遮陽傘, 天空馬魯持于高處; 金柄白扇傾瀉飄落, 白扇持者竟不可見。"(su. ni. 693) "遍及諸方",這看似是站在七步行走之上的全方位環顧,但並非如此。大菩薩從人類手中脫離,安立於大地,朝東方觀望。無數個世界系變成了一個場地。在那裡,天人和人類用香花等供養,說:"大人,這裡沒有與你相似的,何況超越你的?"就這樣,環顧東、南、西、北四方,四隅,下方,上方共十方,未見有與自身相似者,便說:"這是北方",面向北方以七步行走而去,應當這樣理解其中意義。 "勇武的"意指最高。"最優"意指以品質而言最為首要。其餘兩個詞是同義詞。通過最後兩個詞,他宣示在此生中可獲得阿羅漢果,今後再無輪迴。 在此,以平穩步伐安立大地,是四神足獲得的前兆;面向北方,是壓倒和征服大眾的前兆;七步行走,是七覺支珍寶獲得的前兆;持白色遮陽傘,是獲得解脫之傘的前兆;獲得五種王室珍寶,是以五種解脫獲得解脫的前兆;環顧十方,是獲得無障礙智的前兆;發出獅子吼,是不可逆轉地轉動法輪的前兆;說"這是最後一生",是進入無餘涅槃界的前兆,應當這樣理解。這些情節出現在巴利文中,但還有許多未被記載,應當蒐集闡明。
Mahāpurisassa hi jātadivase dasasahassilokadhātu kampi. Dasasahassilokadhātumhi devatā ekacakkavāḷe sannipatiṃsu. Paṭhamaṃ devā paṭiggaṇhiṃsu, pacchā manussā. Tantibaddhā vīṇā cammabaddhā bheriyo ca kenaci avāditā sayameva vajjiṃsu. Manussānaṃ andubandhanādīni khaṇḍākhaṇḍaṃ chijjiṃsu. Sabbarogā vūpasamiṃsu, ambilena dhotatambamalaṃ viya vigacchiṃsu. Jaccandhā rūpāni passiṃsu. Jaccabadhirā saddaṃ suṇiṃsu. Pīṭhasappī javasampannā ahesuṃ. Jātijaḷānampi eḷamūgānaṃ sati patiṭṭhāsi. Videsapakkhandā nāvā supaṭṭanaṃ pāpuṇiṃsu. Ākāsaṭṭhakabhūmaṭṭhakaratanāni sakatejobhāsitāni ahesuṃ. Verino mettacittaṃ paṭilabhiṃsu. Avīcimhi aggi nibbāyi. Lokantaresu āloko udapādi. Nadīsu jalaṃ nappavattati. Mahāsamudde madhurasaṃ udakaṃ ahosi. Vāto na vāyi. Ākāsapabbatarukkhagatā sakuṇā bhassitvā pathavigatā ahesuṃ. Cando ativiroci. Sūriyo na uṇho, na sītalo, nimmalo utusampanno ahosi. Devatā attano attano vimānadvāre ṭhatvā apphoṭanaseḷanacelukkhepādīhi mahākīḷakaṃ kīḷiṃsu. Cātuddīpikamahāmegho vassi. Mahājanaṃ neva khudā na pipāsā pīḷesi. Dvārakavāṭāni sayameva vivariṃsu. Pupphūpagaphalūpagā rukkhā pupphaphalāni gaṇhiṃsu. Dasasahassilokadhātu ekaddhajamālā ahosi.
Tatrāpi dasasahassilokadhātukampo sabbaññutaññāṇapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Devatānaṃ ekacakkavāḷe sannipāto dhammacakkappavattanakāle ekappahāreneva sannipatitvā dhammaṃ paṭiggaṇhanassa pubbanimittaṃ. Paṭhamaṃ devatānaṃ paṭiggahaṇaṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ paṭilābhassa pubbanimittaṃ. Pacchā manussānaṃ paṭiggahaṇaṃ catunnaṃ arūpāvacarajjhānānaṃ paṭilābhassa pubbanimittaṃ. Tantibaddhavīṇānaṃ sayaṃ vajjanaṃ anupubbavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Cammabaddhabherīnaṃ vajjanaṃ mahatiyā dhammabheriyā anussāvanassa pubbanimittaṃ. Andubandhanādīnaṃ chedo asmimānasamucchedassa pubbanimittaṃ. Mahājanassa rogavigamo catusaccapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Jaccandhānaṃ rūpadassanaṃ dibbacakkhupaṭilābhassa pubbanimittaṃ . Badhirānaṃ saddassavanaṃ dibbasotadhātupaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Pīṭhasappīnaṃ javasampadā caturiddhipādapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Jaḷānaṃ satipatiṭṭhānaṃ catusatipaṭṭhānapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Videsapakkhandanāvānaṃ supaṭṭanasampāpuṇanaṃ catupaṭisambhidādhigamassa pubbanimittaṃ. Ratanānaṃ sakatejobhāsitattaṃ yaṃ lokassa dhammobhāsaṃ dassessati, tassa pubbanimittaṃ.
以下是完整的簡體中文直譯: 大人物的誕生之日,十萬億世界震動。在十萬億世界中,天神聚集在同一個世界中。首先是天神們接納,隨後是人類。用絃樂器的聲音,皮鼓的聲音,若有人未發聲,便自行發聲。人類的盲人和囚徒們的束縛被一一打破。所有疾病都得以消除,彷彿被清水洗凈的銅器。盲人看見了形象,聾人聽見了聲音。像蛇一樣的坐具快速移動。即使是生死輪迴的螞蟻也得以安穩。來自異國的船隻順利抵達。空中、地面、珍寶如同光輝燦爛。敵人們獲得了慈悲之心。在無間地獄的火焰中熄滅。世界之間的光明升起。河流中的水不再流動。大海中甘甜的水出現。風不再吹動。飛鳥在空中、樹上鳴叫,飛向大地。月亮光輝四射。太陽既不炎熱,也不寒冷,清澈明亮,適宜的氣候。天神們在各自的天宮門口駐足,運用輕微的觸碰和輕巧的手法,進行著偉大的遊戲。四大雨雲傾盆而下。大眾既不飢餓也不口渴。城門自動開啟。花果繁茂的樹木結出花果。十萬億世界如同一串花環。 在此,十萬億世界的震動是獲得無上正等覺的前兆。天神們在同一個世界中聚集,是爲了在法輪轉動之時,聚集在一起接納法的前兆。首先是天神們的接納,是獲得四種色界禪定的前兆。隨後是人類的接納,是獲得四種無色界禪定的前兆。絃樂器的聲音自我發出,是獲得逐步修行的前兆。皮鼓的聲音是由偉大的法鼓聲所引發的前兆。盲人和囚徒的束縛被打破,是獲得自我認識的前兆。大眾的疾病消除是獲得四諦的前兆。盲人得以見到形象,是獲得天眼的前兆。聾人得以聽到聲音,是獲得天耳的前兆。坐具的快速移動是獲得四種神足的前兆。水的安穩是獲得四種正念的前兆。來自異國的船隻順利抵達,是獲得四種解脫的前兆。寶物的光輝所顯現的,是向世間展現法光的前兆。
Verīnaṃ mettacittapaṭilābho catubrahmavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Avīcimhi agginibbāyanaṃ ekādasaagginibbāyanassa pubbanimittaṃ. Lokantarikāloko avijjandhakāraṃ vidhamitvā ñāṇālokadassanassa pubbanimittaṃ. Mahāsamuddassa madhuratā nibbānarasena ekarasabhāvassa pubbanimittaṃ. Vātassa avāyanaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhigatabhindanassa pubbanimittaṃ. Sakuṇānaṃ pathavigamanaṃ mahājanassa ovādaṃ sutvā pāṇehi saraṇagamanassa pubbanimittaṃ. Candassa ativirocanaṃ bahujanakantatāya pubbanimittaṃ. Sūriyassa uṇhasītavivajjanautusukhatā kāyikacetasikasukhappattiyā pubbanimittaṃ. Devatānaṃ vimānadvāresu ṭhatvā apphoṭanādīhi kīḷanaṃ buddhabhāvaṃ patvā udānaṃ udānassa pubbanimittaṃ. Cātuddīpikamahāmeghavassanaṃ mahato dhammameghavassanassa pubbanimittaṃ. Khudāpīḷanassa abhāvo kāyagatāsatiamatapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Pipāsāpīḷanassa abhāvo vimuttisukhena sukhitabhāvassa pubbanimittaṃ. Dvārakavāṭānaṃ sayameva vivaraṇaṃ aṭṭhaṅgikamaggadvāravivaraṇassa pubbanimittaṃ. Rukkhānaṃ pupphaphalaggahaṇaṃ vimuttipupphehi pupphitassa ca sāmaññaphalabhārabharitabhāvassa ca pubbanimittaṃ. Dasasahassilokadhātuyā ekaddhajamālitā ariyaddhajamālamālitāya pubbanimittanti veditabbaṃ. Ayaṃ sambahulavāro nāma.
Ettha pañhaṃ pucchanti – 『『yadā mahāpuriso pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā uttarābhimukho padasā gantvā āsabhiṃ vācaṃ abhāsi, tadā kiṃ pathaviyā gato, udāhu ākāsena; dissamāno gato, udāhu adissamāno; acelako gato, udāhu alaṅkatapaṭiyatto; daharo hutvā gato , udāhu mahallako; pacchāpi kiṃ tādisova ahosi, udāhu puna bāladārako』』ti? Ayaṃ pana pañho heṭṭhālohapāsāde samuṭṭhito tipiṭakacūḷābhayattherena vissajjitova. Thero kira ettha niyatipubbekatakammaissaranimmānavādavasena taṃ taṃ bahuṃ vatvā avasāne evaṃ byākari – 『『mahāpuriso pathaviyā gato, mahājanassa pana ākāsena gacchanto viya ahosi. Dissamāno gato, mahājanassa pana adissamāno viya ahosi. Acelako gato, mahājanassa pana alaṅkatapaṭiyatto viya upaṭṭhāsi. Daharova gato, mahājanassa pana soḷasavassuddesiko viya ahosi. Pacchā pana bāladārakova ahosi, na tādiso』』ti. Parisā cassa – 『『buddhena viya hutvā bho therena pañho kathito』』ti attamanā ahosi. Lokantarikavāro vuttanayo eva.
Imā ca pana ādito paṭṭhāya kathitā sabbadhammatā sabbabodhisattānaṃ hontīti veditabbā.
Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavaṇṇanā
33.Addasa khoti dukūlacumbaṭake nipajjāpetvā ānītaṃ addasa. Mahāpurisassāti jātigottakulapadesādivasena mahantassa purisassa. Dve gatiyoti dve niṭṭhā, dve nipphattiyo. Ayañhi gatisaddo – 『『pañca kho imā, sāriputta, gatiyo』』ti (ma. ni. 1.153) ettha nirayādibhedāya sattehi gantabbagatiyā vattati. 『『Imesaṃ kho ahaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ neva jānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā』』ti (ma. ni. 1.508) ettha ajjhāsaye. 『『Nibbānaṃ arahato gatī』』ti (pari. 339) ettha paṭissaraṇe. 『『Api ca tyāhaṃ brahme gatiñca pajānāmi, jutiñca pajānāmi evaṃmahiddhiko bako brahmā』』ti (ma. ni.
以下是完整的簡體中文直譯: 敵人們獲得慈悲心是四種梵住的前兆。在無間地獄中火焰熄滅是十一種火焰熄滅的前兆。世界之間的光明驅散無明黑暗是獲得智慧光明的前兆。大海中的甘甜水是獲得涅槃甘露的前兆。風的消失是二十六種見解的破除的前兆。飛鳥在地面行走,聽到大眾的勸誡是獲得依靠的前兆。月亮光輝四射是眾多人的歡喜的前兆。太陽既不炎熱也不寒冷,適宜的身體和心靈的幸福是獲得身體和心靈的幸福的前兆。天神們在各自的天宮門口駐足,運用輕微的觸碰等進行遊戲是獲得佛果的前兆。四大雨雲傾盆而下是獲得偉大的法雨的前兆。飢餓的消失是獲得身體專注的前兆。口渴的消失是獲得解脫幸福的前兆。城門自動開啟是獲得八正道的前兆。樹木結出花果是獲得解脫花的前兆,繁茂的果實承載著平等的前兆。十萬億世界如同一串花環,是獲得聖者花環的前兆。 在此,眾人詢問:「當大人物站在大地上,朝北方走去時,是否是走在大地上,還是在空中?他是否是可見的走去,還是不可見的走去?他是否是未裝飾的走去,還是裝飾得體的走去?他是否是年輕的走去,還是年老的?最後,他是否是像小孩一樣的走去,還是又是別樣的?」這個問題在下面的鐵石宮殿中產生,最終由法師提問而解答。法師在此以定業、前業、依賴的說法,講述了許多,最後這樣解釋:「大人物走在大地上,然而大眾卻似乎在空中行走。可見的走去,然而大眾卻似乎不可見。未裝飾的走去,然而大眾卻似乎裝飾得體。年輕的走去,然而大眾卻似乎是十六歲的模樣。最後,確實是小孩的模樣,並非如此。」大眾因此感到:「正如佛陀所說,法師所問。」這是關於世界之間的說明。 這些內容從一開始到結束,皆應被理解為所有法皆是所有菩薩的。 三十種大人物特徵的描述。 33. 看見的是用細麻布包裹的被子,帶來的是看見。大人物是指因出生、種族、家庭等方面而成就的偉大人物。兩種去處是兩種終極,兩個結果。這確實是去處的意思——「這五種,舍利弗,是去處」(ma. ni. 1.153),在這裡是指因地獄等所需的去處。「我對這些比丘的持戒者、善法者既不知去處也不知來處」(ma. ni. 1.508),這裡是指內心的狀態。「涅槃是阿羅漢的去處」(pari. 339),這裡是指歸宿。「我確實知道天神的去處,以及光明的去處,這樣的偉大天神,天神。」(ma. ni.
1.503) ettha nipphattiyaṃ vattati. Svāyamidhāpi nipphattiyaṃ vattatīti veditabbo. Anaññāti aññā gati nipphatti nāma natthi.
Dhammikoti dasakusaladhammasamannāgato agatigamanavirahito. Dhammarājāti idaṃ purimapadasseva vevacanaṃ. Dhammena vā laddharajjattā dhammarājā. Cāturantoti puratthimasamuddādīnaṃ catunnaṃ samuddānaṃ vasena caturantāya pathaviyā issaro. Vijitāvīti vijitasaṅgāmo. Janapado asmiṃ thāvariyaṃ thirabhāvaṃ pattoti janapadatthāvariyappatto. Caṇḍassa hi rañño balidaṇḍādīhi lokaṃ pīḷayato manussā majjhimajanapadaṃ chaḍḍetvā pabbatasamuddatīrādīni nissāya paccante vāsaṃ kappenti. Atimudukassa rañño corehi sāhasikadhanavilopapīḷitā manussā paccantaṃ pahāya janapadamajjhe vāsaṃ kappenti, iti evarūpe rājini janapado thirabhāvaṃ na pāpuṇāti. Imasmiṃ pana kumāre rajjaṃ kārayamāne etassa janapado pāsāṇapiṭṭhiyaṃ ṭhapetvā ayopaṭṭena parikkhitto viya thiro bhavissatīti dassento – 『『janapadatthāvariyappatto』』ti āhaṃsu.
Sattaratanasamannāgatoti ettha ratijananaṭṭhena ratanaṃ. Apica –
『『Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;
Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccati』』.
Cakkaratanassa ca nibbattakālato paṭṭhāya aññaṃ devaṭṭhānaṃ nāma na hoti, sabbe gandhapupphādīhi tasseva pūjañca abhivādanādīni ca karontīti cittīkataṭṭhena ratanaṃ. Cakkaratanassa ca ettakaṃ nāma dhanaṃ agghatīti aggho natthi, iti mahagghaṭṭhenāpi ratanaṃ. Cakkaratanañca aññehi loke vijjamānaratanehi asadisanti atulaṭṭhenāpi ratanaṃ. Yasmā ca pana yasmiṃ kappe buddhā uppajjanti, tasmiṃyeva cakkavattino uppajjanti, buddhā ca kadāci karahaci uppajjanti, tasmā dullabhadassanaṭṭhenāpi ratanaṃ. Tadetaṃ jātirūpakulaissariyādīhi anomassa uḷārasattasseva uppajjati, na aññassāti anomasattaparibhogaṭṭhenāpi ratanaṃ. Yathā cakkaratanaṃ, evaṃ sesānipīti. Imehi sattahi ratanehi parivārabhāvena ceva sabbabhogūpakaraṇabhāvena ca samannāgatoti sattaratanasamannāgato.
Idāni tesaṃ sarūpato dassanatthaṃ tassimānītiādi vuttaṃ. Tattha cakkaratanantiādīsu ayaṃ saṅkhepādhippāyo – dvesahassadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ sirivibhavaṃ gahetvā dātuṃ samatthaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati. Tathā purebhattameva sāgarapariyantaṃ pathaviṃ anusaṃyāyanasamatthaṃ vehāsaṅgamaṃ hatthiratanaṃ, tādisameva assaratanaṃ, caturaṅgasamannāgate andhakāre yojanappamāṇaṃ andhakāraṃ vidhamitvā ālokadassanasamatthaṃ maṇiratanaṃ, chabbidhadosavivajjitaṃ manāpacāri itthiratanaṃ, yojanappamāṇe antopathavigataṃ nidhiṃ dassanasamatthaṃ gahapatiratanaṃ, aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā sakalarajjamanusāsanasamatthaṃ jeṭṭhaputtasaṅkhātaṃ pariṇāyakaratanaṃ pātubhavati.
以下是完整的簡體中文直譯: 1.503) 在此處顯現了成就。應當了知,正是在此處顯現了成就。不存在其他成就,只有這一種成就。 具有正義者,具備十種善法,沒有偏離正道。"法王"這一稱謂正是前一術語的同義詞。因為以正法獲得王權,所以稱為法王。"四方主"意指統治東方海域等四海之間的大地的統治者。"勝利者"意指戰鬥獲勝。"國土穩定"意指獲得穩固狀態。因為殘暴的國王用徵稅和暴力壓迫人民,人們就離開中央地區,依靠山脈和海岸邊緣地帶居住。過於溫柔的國王受到盜賊和暴力掠奪財產的壓迫,人們就離開邊境,在國土中心地帶居住,因此在這樣的統治下國土無法獲得穩定。而這位王子治理國家時,國土將如同被鐵柵欄環繞在巖石平臺上一樣穩固,因此他們說"國土獲得穩定"。 具有七種寶物者,在此處,"寶物"因能引起喜悅而得名。此外,還有: "被裝飾,價值極高, 罕見難得, 非凡使用, 因此稱為寶物"。 自轉輪寶出現之時起,再無其他神聖處所,所有人都用香花等供奉並頂禮,因此因被裝飾而稱為寶物。轉輪寶沒有可以衡量其價值的財富,因此也因其巨大價值而稱為寶物。轉輪寶在世間存在的其他寶物中無可比擬,因此也稱為無與倫比的寶物。因為佛陀出現的劫數,轉輪王也出現在同一劫數,而佛陀偶爾出現,因此也稱為罕見難得的寶物。這種寶物只從高貴的出身、種姓、統治力等非凡卓越者身上產生,而非他人,因此也稱為非凡使用的寶物。如轉輪寶,其他寶物亦然。通過這七種寶物,在圍繞和提供所有享受的方面具有圓滿性。 現在爲了展示其本質,所以說"彼等如此"等語。其中,關於轉輪寶等,要點如下:能夠統治包括兩千島嶼的四大洲的輝煌財富的轉輪寶出現。同樣,在用餐前能夠環繞至海洋盡頭的大地、能夠飛行於空中的象寶,類似的馬寶,能在四兵團集結的黑暗中驅散相當於一由旬的黑暗、顯現光明的珠寶,無六種過失、令人愉悅的女寶,能顯示埋藏在地下一由旬的財寶的居士寶,從大後宮誕生、能統治整個王國的太子寶出現。
Parosahassanti atirekasahassaṃ. Sūrāti abhīrukā. Vīraṅgarūpāti vīrānaṃ aṅgaṃ vīraṅgaṃ, vīriyassetaṃ nāmaṃ, vīraṅgaṃ rūpametesanti vīraṅgarūpā, vīriyajātikā vīriyasabhāvā vīriyamayā akilāsuno ahesuṃ. Divasampi yujjhantā na kilamantīti vuttaṃ hoti. Sāgarapariyantanti cakkavāḷapabbataṃ sīmaṃ katvā ṭhitasamuddapariyantaṃ. Adaṇḍenāti ye katāparādhe satte satampi sahassampi gaṇhanti, te dhanadaṇḍena rajjaṃ kārenti. Ye chejjabhejjaṃ anusāsanti, te satthadaṇḍena. Ayaṃ pana duvidhampi daṇḍaṃ pahāya adaṇḍena ajjhāvasati. Asatthenāti ye ekatodhārādinā satthena paraṃ vihesanti, te satthena rajjaṃ kārenti nāma. Ayaṃ pana satthena khuddamakkhikāyapi pivanamattaṃ lohitaṃ kassaci anuppādetvā dhammeneva – 『『ehi kho mahārājā』』ti evaṃ paṭirājūhi sampaṭicchitāgamano vuttappakāraṃ pathaviṃ abhivijinitvā ajjhāvasati, abhibhavitvā sāmī hutvā vasatīti attho.
Evaṃ ekaṃ nipphattiṃ kathetvā dutiyaṃ kathetuṃ sace kho panātiādi vuttaṃ. Tattha rāgadosamohamānadiṭṭhikilesataṇhāsaṅkhātaṃ chadanaṃ āvaraṇaṃ vivaṭaṃ viddhaṃsitaṃ vivaṭakaṃ etenāti vivaṭacchado. 『『Vivaṭṭacchadā』』tipi pāṭho, ayameva attho.
以下是完整的簡體中文直譯: Parosahassanti atirekasahassaṃ. 過於眾多,甚至超過一千。 Sūrāti abhīrukā. 英勇者,勇敢無畏。 Vīraṅgarūpāti vīrānaṃ aṅgaṃ vīraṅgaṃ,勇士的形態,勇士的身形,勇士的樣貌,勇士的本質,勇士的性質,勇士的特徵是勇氣。 vīriyassetaṃ nāmaṃ,勇氣即是此名,vīraṅgaṃ rūpametesanti vīraṅgarūpā,勇士的樣貌即是勇士的身形。 vīriyajātikā vīriyasabhāvā vīriyamayā akilāsuno ahesuṃ。具備勇氣的本質,勇氣的特性,毫不懈怠。 Divasampi yujjhantā na kilamantīti vuttaṃ hoti。即使在白天戰鬥也不懈怠,故而如此說。 Sāgarapariyantanti cakkavāḷapabbataṃ sīmaṃ katvā ṭhitasamuddapariyantaṃ。以海洋為界,圍繞著環天的山脈而立。 Adaṇḍenāti ye katāparādhe satte satampi sahassampi gaṇhanti,te dhanadaṇḍena rajjaṃ kārenti。那些因所犯的罪而被捕的眾生,即使是一個或一千,他們都用財物的懲罰來治理國家。 Ye chejjabhejjaṃ anusāsanti,te satthadaṇḍena。那些執行切割和分割的,依靠教導的懲罰。 Ayaṃ pana duvidhampi daṇḍaṃ pahāya adaṇḍena ajjhāvasati。此人則放棄了兩種懲罰,以無懲罰方式生存。 Asatthenāti ye ekatodhārādinā satthena paraṃ vihesanti,te satthena rajjaṃ kārenti nāma。那些用單一的教導手段來欺壓他人的,他們稱之為以教導來治理國家。 Ayaṃ pana satthena khuddamakkhikāyapi pivanamattaṃ lohitaṃ kassaci anuppādetvā dhammeneva – 『『ehi kho mahārājā』』ti evaṃ paṭirājūhi sampaṭicchitāgamano vuttappakāraṃ pathaviṃ abhivijinitvā ajjhāvasati,abhibhavitvā sāmī hutvā vasatīti attho。這個人以教義為基礎,甚至不讓任何人流出一點點血液,因而以「來吧,偉大的國王」這樣的方式被臣民所接受,征服了大地,住在其中,成為主宰。 Evaṃ ekaṃ nipphattiṃ kathetvā dutiyaṃ kathetuṃ sace kho panātiādi vuttaṃ。如此講述了第一種成就,若要講述第二種成就,若確實如此,便會如此說。 Tattha rāgadosamohamānadiṭṭhikilesataṇhāsaṅkhātaṃ chadanaṃ āvaraṇaṃ vivaṭaṃ viddhaṃsitaṃ vivaṭakaṃ etenāti vivaṭacchado。在那裡,貪、惱、愚、我執、見取等煩惱被稱為遮蔽、覆蓋、顯現、破壞、揭示,因此稱為顯露的遮蔽。「Vivaṭṭacchadā」tipi pāṭho,ayameva attho。也有「顯露的遮蔽」的說法,其意義相同。
- Evaṃ dutiyaṃ nipphattiṃ kathetvā tāsaṃ nimittabhūtāni lakkhaṇāni dassetuṃ ayañhi, deva, kumārotiādi vuttaṃ. Tattha suppatiṭṭhitapādoti yathā aññesaṃ bhūmiyaṃ pādaṃ ṭhapentānaṃ aggapādatalaṃ vā paṇhi vā passaṃ vā paṭhamaṃ phusati, vemajjhe vā pana chiddaṃ hoti, ukkhipantānaṃ aggatalādīsu ekakoṭṭhāsova paṭhamaṃ uṭṭhahati, na evamassa. Assa pana suvaṇṇapādukatalamiva ekappahāreneva sakalaṃ pādatalaṃ bhūmiṃ phusati, ekappahāreneva bhūmito uṭṭhahati. Tasmā ayaṃ suppatiṭṭhitapādo.
Cakkānīti dvīsu pādatalesu dve cakkāni, tesaṃ arā ca nemi ca nābhi ca pāḷiyaṃ vuttāva. Sabbākāraparipūrānīti iminā pana ayaṃ viseso veditabbo, tesaṃ kira cakkānaṃ pādatalassa majjhe nābhi dissati, nābhiparicchinnā vaṭṭalekhā dissati, nābhimukhaparikkhepapaṭṭo dissati, panāḷimukhaṃ dissati, arā dissanti, aresu vaṭṭilekhā dissanti, nemimaṇikā dissanti. Idaṃ tāva pāḷiyaṃ āgatameva. Sambahulavāro pana anāgato, so evaṃ daṭṭhabbo – satti, sirivaccho, nandi, sovattiko, vaṭaṃsako, vaḍḍhamānakaṃ, macchayugaḷaṃ, bhaddapīṭhaṃ, aṅkusako, pāsādo, toraṇaṃ, setacchattaṃ, khaggo, tālavaṇṭaṃ, morahatthako, vāḷabījanī, uṇhīsaṃ, maṇi, patto, sumanadāmaṃ, nīluppalaṃ, rattuppalaṃ, setuppalaṃ, padumaṃ, puṇḍarīkaṃ, puṇṇaghaṭo , puṇṇapāti, samuddo, cakkavāḷo, himavā, sineru, candimasūriyā, nakkhattāni, cattāro mahādīpā, dviparittadīpasahassāni, antamaso cakkavattirañño parisaṃ upādāya sabbo cakkalakkhaṇasseva parivāro.
Āyatapaṇhīti dīghapaṇhi, paripuṇṇapaṇhīti attho. Yathā hi aññesaṃ aggapādo dīgho hoti, paṇhimatthake jaṅghā patiṭṭhāti, paṇhiṃ tacchetvā ṭhapitā viya hoti, na evaṃ mahāpurisassa. Mahāpurisassa pana catūsu koṭṭhāsesu dve koṭṭhāsā aggapādo hoti, tatiye koṭṭhāse jaṅghā patiṭṭhāti, catutthakoṭṭhāse āraggena vaṭṭetvā ṭhapitā viya rattakambalageṇḍukasadisā paṇhi hoti.
Dīghaṅgulīti yathā aññesaṃ kāci aṅguliyo dīghā honti, kāci rassā, na evaṃ mahāpurisassa. Mahāpurisassa pana makkaṭasseva dīghā hatthapādaṅguliyo mūle thūlā, anupubbena gantvā agge tanukā, niyyāsatelena madditvā vaṭṭitaharitālavaṭṭisadisā honti. Tena vuttaṃ – 『『dīghaṅgulī』』ti.
Mudutalunahatthapādoti sappimaṇḍe osāretvā ṭhapitaṃ satavāravihatakappāsapaṭalaṃ viya mudu. Yathā ca idāni jātamattassa, evaṃ vuḍḍhakālepi mudutalunāyeva bhavissanti, mudutalunā hatthapādā etassāti mudutalunahatthapādo.
Jālahatthapādoti na cammena paṭibaddhaaṅgulantaro. Ediso hi phaṇahatthako purisadosena upahato pabbajjaṃ na paṭilabhati. Mahāpurisassa pana catasso hatthaṅguliyo pañcapi pādaṅguliyo ekappamāṇā honti, tāsaṃ ekappamāṇatāya yavalakkhaṇaṃ aññamaññaṃ paṭivijjhitvā tiṭṭhati. Athassa hatthapādā kusalena vaḍḍhakinā yojitajālavātapānasadisā honti. Tena vuttaṃ – 『『jālahatthapādo』』ti.
以下是完整的簡體中文直譯: 35. 如此講述第二種成就,爲了展示那些標誌性的特徵,因此說:「這位,天子,王子。」在這裡,穩固的足部就像其他土地上放置的腳一樣,首先觸及的是腳底的最底部或腳跟,然而在中間則會有裂縫,而在抬起腳時,腳的底部等部分就會首先抬起,並非如此。然而,他就像黃金的鞋底一樣,憑藉一次抬起就觸及整個腳底,憑藉一次抬起就從地面升起。因此,這就是穩固的足部。 「眼睛」意指在兩個腳底上有兩個眼睛,所述的眼睛、輪廓和肚臍在巴利文中已述及。 「全面圓滿」意指此處應當瞭解的特殊之處,因為在那兩個眼睛的腳底中間可見肚臍,肚臍周圍的輪廓線可見,肚臍的周圍有圍繞的輪廓可見,然而,肚臍的正面可見,眼睛可見,眼睛的輪廓可見,眼睛的輪廓線可見。此處的描述來自巴利文。 然而,未來將有許多種類的事物,因此應當如此看待——七種、財富、牛、福、輪、增、魚對、吉祥的坐墊、鉤、宮殿、門、白色的傘、刀、棕櫚、孔雀、野生種子、溫暖、寶石、碗、善花、藍色的蓮花、紅色的蓮花、白色的蓮花、蓮花、白蓮、滿盛的器皿、滿盛的碗、海洋、轉輪、喜馬拉雅山、須彌山、月亮和太陽、星宿、四大洲、數以千計的小島,至少以轉輪王的隨從為基礎,所有轉輪的特徵都將被圍繞。 「長足」意指長腳,圓滿的腳意指此義。正如其他人的腳趾長,腳踝在腳的前方,腳趾被切割並放置,便如是,非如此于偉人。偉人的腳在四個部分中有兩個部分為長腳,第三部分為腳踝,第四部分則是通過輪廓圍繞的紅色毯子般的腳趾。 「長指」意指其他人的手指長,有的短,非如此于偉人。偉人的手指則如同猴子般長,根部粗大,逐漸向前變細,經過細緻的處理,形成一個綠色的輪廓。因此說:「長指。」 「柔軟的腳」意指像放置在百層薄毯上的柔軟腳。正如現在剛出生的,長大后也將是柔軟的,柔軟的腳即是他的柔軟腳。 「生氣的腳」意指沒有被綁住的手指之間。因為被蛇攻擊的男人無法獲得出家。偉人的四個手指和五個腳趾是相等的,因其相等而以特徵相互區別而存在。然後他的手腳因善良的增長而如同被連線的網和溫暖的房屋般存在。因此說:「生氣的腳。」
Uddhaṃ patiṭṭhitagopphakattā ussaṅkhā pādā assāti ussaṅkhapādo. Aññesañhi piṭṭhipāde gopphakā honti, tena tesaṃ pādā āṇibaddhā viya baddhā honti, na yathāsukhaṃ parivaṭṭanti, gacchantānaṃ pādatalānipi na dissanti. Mahāpurisassa pana āruhitvā upari gopphakā patiṭṭhahanti, tenassa nābhito paṭṭhāya uparimakāyo nāvāya ṭhapitasuvaṇṇapaṭimā viya niccalo hoti, adhokāyova iñjati, sukhena pādā parivaṭṭanti, puratopi pacchatopi ubhayapassesupi ṭhatvā passantānaṃ pādatalāni paññāyanti, na hatthīnaṃ viya pacchatoyeva.
Eṇijaṅghoti eṇimigasadisajaṅgho maṃsussadena paripuṇṇajaṅgho, na ekato baddhapiṇḍikamaṃso , samantato samasaṇṭhitena maṃsena parikkhittāhi suvaṭṭitāhi sāligabbhayavagabbhasadisāhi jaṅghāhi samannāgatoti attho.
Anonamantoti anamanto, etenassa akhujjaavāmanabhāvo dīpito. Avasesajanā hi khujjā vā honti vāmanā vā. Khujjānaṃ uparimakāyo aparipuṇṇo hoti, vāmanānaṃ heṭṭhimakāyo. Te aparipuṇṇakāyattā na sakkonti anonamantā jaṇṇukāni parimajjituṃ. Mahāpuriso pana paripuṇṇaubhayakāyattā sakkoti.
Kosohitavatthaguyhoti usabhavāraṇādīnaṃ viya suvaṇṇapadumakaṇṇikasadisehi kosehi ohitaṃ paṭicchannaṃ vatthaguyhaṃ assāti kosohitavatthaguyho. Vatthaguyhanti vatthena guhitabbaṃ aṅgajātaṃ vuccati.
Suvaṇṇavaṇṇoti jātihiṅgulakena majjitvā dīpidāṭhāya ghaṃsitvā gerukaparikammaṃ katvā ṭhapitaghanasuvaṇṇarūpasadisoti attho. Etenassa ghanasiniddhasaṇhasarīrataṃ dassetvā chavivaṇṇadassanatthaṃ kañcanasannibhattacoti vuttaṃ. Purimassa vā vevacanametaṃ.
Rajojallanti rajo vā malaṃ vā. Na upalimpatīti na laggati padumapalāsato udakabindu viya vivaṭṭati. Hatthadhovanādīni pana utuggahaṇatthāya ceva dāyakānaṃ puññaphalatthāya ca buddhā karonti, vattasīsenāpi ca karontiyeva. Senāsanaṃ pavisantena hi bhikkhunā pāde dhovitvā pavisitabbanti vuttametaṃ.
Uddhaggalomoti āvaṭṭapariyosāne uddhaggāni hutvā mukhasobhaṃ ullokayamānāni viya ṭhitāni lomāni assāti uddhaggalomo.
Brahmujugattoti brahmā viya ujugatto, ujumeva uggatadīghasarīro bhavissati. Yebhuyyena hi sattā khandhe kaṭiyaṃ jāṇūsūti tīsu ṭhānesu namanti, te kaṭiyaṃ namantā pacchato namanti, itaresu dvīsu ṭhānesu purato. Dīghasarīrā pana eke passavaṅkā honti, eke mukhaṃ unnametvā nakkhattāni gaṇayantā viya caranti, eke appamaṃsalohitā sūlasadisā honti, eke purato pabbhārā honti, pavedhamānā gacchanti. Ayaṃ pana ujumeva uggantvā dīghappamāṇo devanagare ussitasuvaṇṇatoraṇaṃ viya bhavissatīti dīpenti. Yathā cetaṃ, evaṃ yaṃ yaṃ jātamattassa sabbaso aparipuṇṇaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ hoti, taṃ taṃ āyatiṃ tathābhāvitaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ.
Sattussadoti dve hatthapiṭṭhiyo dve pādapiṭṭhiyo dve aṃsakūṭāni khandhoti imesu sattasu ṭhānesu paripuṇṇo maṃsussado assāti sattussado. Aññesaṃ pana hatthapādapiṭṭhādīsu sirājālaṃ paññāyati, aṃsakūṭakkhandhesu aṭṭhikoṭiyo. Te manussā petā viya khāyanti, na tathā mahāpuriso, mahāpuriso pana sattasu ṭhānesu paripuṇṇamaṃsussadattā nigūḷhasirājālehi hatthapiṭṭhādīhi vaṭṭetvā suṭṭhapitasuvaṇṇāḷiṅgasadisena khandhena silārūpakaṃ viya khāyati, cittakammarūpakaṃ viya ca khāyati.
以下是完整的直譯: 在腳踝上方支撐,腳踝高揚,故稱為高踝足。因為其他人的腳後跟是固定的,他們的腳被束縛得像連線在軸上,不能自由轉動,行走時腳底不可見。而大人物登高后,腳踝支撐在上方,因此從臍部以上的身體像安置在船上的金像一樣紋絲不動,只有下半身搖擺,腳能輕鬆轉動,無論前後左右站立時,腳底都可見,不像大象只能在後方看到腳底。 小鹿腿者,指腿如小鹿般,肉豐滿飽滿,非單側肌肉塊,而是四周均勻結實,肌肉勻稱如稻米穀倉或芽苗般。 不彎曲者,意指不彎,此表明其無駝背或矮小。其餘人或駝或矮,駝背者上半身不完整,矮小者下半身不完整。他們因身體不完整無法撫摸膝蓋。而大人物因身體兩部分完整,故能做到。 隱藏生殖器者,如公牛、水牛等,被類似金蓮花苞的鞘隱藏遮蔽生殖器。生殖器指被衣物遮蔽的生殖器官。 金色膚色者,如用硃砂調和,塗抹豹牙研磨後製成,狀如凝固的金色形象。此表明其面板細膩光滑,膚色如金箔般。 塵不染者,塵或污垢不沾附,如荷葉上的水滴滑落。佛陀洗手等是爲了應季和施主的功德。入住處所時,比丘須先洗腳再進入。 髮梢上揚者,髮梢在發旋處上揚,如仰望增添面部光彩般站立。 梵天正直身者,如梵天般身體正直,身材高挑修長。常人在髖、腰、膝三處彎曲,彎腰時向後傾,其餘兩處向前傾。有些長身體的人側身,有些仰頭似在數星星,有些瘦得如長矛,有些前傾。而此人將如城市高架金門般直立高挑。凡是大人物標記未完全顯現的,應理解為將來可能呈現。 七處豐滿者,指手背、腳背、雙肩、頸處七處肌肉豐滿。其他人手腳背處筋脈可見,肩頸處骨骼突出,看起來像鬼魂。而大人物七處肌肉豐滿,隱藏筋脈,肩頸如精心雕琢的金像,如藝術品般顯現。
Sīhassa pubbaddhaṃ viya kāyo assāti sīhapubbaddhakāyo. Sīhassa hi puratthimakāyova paripuṇṇo hoti, pacchimakāyo aparipuṇṇo. Mahāpurisassa pana sīhassa pubbaddhakāyo viya sabbo kāyo paripuṇṇo. Sopi sīhasseva tattha tattha vinatunnatādivasena dussaṇṭhitavisaṇṭhito na hoti, dīghayuttaṭṭhāne pana dīgho, rassathūlakisaputhulaanuvaṭṭitayuttaṭṭhānesu tathāvidhova hoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
『『Manāpiyeva kho, bhikkhave, kammavipāke paccupaṭṭhite yehi aṅgehi dīghehi sobhati, tāni aṅgāni dīghāni saṇṭhanti. Yehi aṅgehi rassehi sobhati, tāni aṅgāni rassāni saṇṭhanti. Yehi aṅgehi thūlehi sobhati, tāni aṅgāni thūlāni saṇṭhanti. Yehi aṅgehi kisehi sobhati, tāni aṅgāni kisāni saṇṭhanti. Yehi aṅgehi puthulehi sobhati, tāni aṅgāni puthulāni saṇṭhanti. Yehi aṅgehi vaṭṭehi sobhati, tāni aṅgāni vaṭṭāni saṇṭhantī』』ti.
Iti nānācittena puññacittena cittito dasahi pāramīhi sajjito mahāpurisassa attabhāvo, loke sabbasippino vā sabbaiddhimanto vā patirūpakampi kātuṃ na sakkonti.
Citantaraṃsoti antaraṃsaṃ vuccati dvinnaṃ koṭṭānaṃ antaraṃ, taṃ citaṃ paripuṇṇaṃ antaraṃsaṃ assāti citantaraṃso. Aññesañhi taṃ ṭhānaṃ ninnaṃ hoti, dve piṭṭhikoṭṭā pāṭiyekkā paññāyanti. Mahāpurisassa pana kaṭito paṭṭhāya maṃsapaṭalaṃ yāva khandhā uggamma samussitasuvaṇṇaphalakaṃ viya piṭṭhiṃ chādetvā patiṭṭhitaṃ.
Nigrodhaparimaṇḍaloti nigrodho viya parimaṇḍalo. Yathā paññāsahatthatāya vā satahatthatāya vā samakkhandhasākho nigrodho dīghatopi vitthāratopi ekappamāṇova hoti, evaṃ kāyatopi byāmatopi ekappamāṇo. Yathā aññesaṃ kāyo dīgho vā hoti byāmo vā, na evaṃ visamappamāṇoti attho. Teneva yāvatakvassa kāyotiādi vuttaṃ. Tattha yāvatako assāti yāvatakvassa.
Samavaṭṭakkhandhoti samavaṭṭitakkhandho. Yathā eke koñcā viya ca bakā viya ca varāhā viya ca dīghagalā vaṅkagalā puthulagalā ca honti , kathanakāle sirājālaṃ paññāyati, mando saro nikkhamati, na evaṃ mahāpurisassa. Mahāpurisassa pana suvaṭṭitasuvaṇṇāḷiṅgasadiso khandho hoti, kathanakāle sirājālaṃ na paññāyati, meghassa viya gajjito saro mahā hoti.
Rasaggasaggīti ettha rasaṃ gasanti harantīti rasaggasā. Rasaharaṇīnametaṃ adhivacanaṃ, tā aggā assāti rasaggasaggī. Mahāpurisassa kira sattarasaharaṇīsahassāni uddhaggāni hutvā gīvāyameva paṭimukkāni. Tilaphalamattopi āhāro jivhagge ṭhapito sabbakāyaṃ anupharati. Teneva mahāpadhānaṃ padahantassa ekataṇḍulādīhipi kaḷāyayūsapasatamattenāpi kāyassa yāpanaṃ ahosi. Aññesaṃ pana tathā abhāvā na sakalaṃ kāyaṃ ojā pharati. Tena te bahvābādhā honti.
以下是完整的直譯: 獅子前身者,指身體如獅子前身。獅子的前身是豐滿的,後身則不豐滿。而大人物的整個身體則如獅子的前身一樣豐滿。並且他在各處的姿態不似獅子那樣彎曲不堪,而在長的地方則長,在短、粗、瘦、圓的地方則相應地存在。佛陀曾說: 「比丘們,確實是這樣的,因果法則的顯現,依賴於那些長的肢體,便顯得長;依賴於那些短的肢體,便顯得短;依賴於那些粗的肢體,便顯得粗;依賴於那些細的肢體,便顯得細;依賴於那些圓的肢體,便顯得圓。」 因此,因不同的心態和善心,十種德行的具足,成就了大人物的身相,世間所有的技藝或智慧者都無法與之相媲美。 內側者,指兩個肢體之間的內側,稱為豐滿的內側。其他地方則是凹陷的,兩個背部的肢體顯得獨特。而大人物的背部則如裝飾華麗的金色平板一樣,覆蓋著肉層。 如菩提樹的圓形,指如菩提樹般的形狀。就如五十或一百個手臂的菩提樹,既長又寬,形狀均勻;大人物的身體也是如此,既長又寬。如其他人的身體可能長或寬,但大人物的身體則不顯得不均勻。因此,所謂的「如其身體的大小」。 均勻的肢體,指均勻的肢體。就如一些小鳥、鴨子、野豬等,身體長、寬、圓,形狀均勻,顯得平衡,聲音清晰,毫無遲鈍。而大人物的肢體如華麗的金色雕像,顯得均勻,聲音如雷聲般響亮。 吸收精華者,意指吸取精華的意思。此乃指其吸收的精華,故稱為吸收精華者。大人物確實擁有十七種吸收的精華,唯有喉嚨的部分顯現。即使是微米的食物也在喉嚨中停留,整個身體不被影響。因此,大人物在進行大修行時,即使是單一的米粒或其他食物,也能維持身體的精華。其他人則因缺乏如此,整個身體的精華無法維持。因此,他們常常受到諸多困擾。
Sīhasseva hanu assāti sīhahanu. Tattha sīhassa heṭṭhimahanumeva paripuṇṇaṃ hoti, na uparimaṃ. Mahāpurisassa pana sīhassa heṭṭhimaṃ viya dvepi paripuṇṇāni dvādasiyā pakkhassa candasadisāni honti. Atha nemittakā hanukapariyantaṃ olokentāva imesu hanukesu heṭṭhime vīsati uparime vīsatīti cattālīsadantā samā aviraḷā patiṭṭhahissantīti sallakkhetvā ayañhi deva, kumāro cattālīsadanto hotītiādimāhaṃsu. Tatrāyamattho, aññesañhi paripuṇṇadantānampi dvattiṃsa dantā honti. Imassa pana cattālīsaṃ bhavissanti. Aññesañca keci dantā uccā, keci nīcāti visamā honti, imassa pana ayapaṭṭakena chinnasaṅkhapaṭalaṃ viya samā bhavissanti. Aññesaṃ kumbhilānaṃ viya dantā viraḷā honti, macchamaṃsāni khādantānaṃ dantantaraṃ pūrenti. Imassa pana kanakaphalakāyaṃ samussitavajirapanti viya aviraḷā tūlikāya dassitaparicchedā viya dantā bhavissanti. Aññesañca pūtidantā uṭṭhahanti. Tena kāci dāṭhā kāḷāpi vivaṇṇāpi honti. Ayaṃ pana suṭṭhu sukkadāṭho osadhitārakampi atikkamma virocamānāya pabhāya samannāgatadāṭho bhavissati.
Pahūtajivhoti puthulajivho. Aññesaṃ jivhā thūlāpi honti kisāpi rassāpi thaddhāpi visamāpi, mahāpurisassa pana jivhā mudu dīghā puthulā vaṇṇasampannā hoti. So hi etaṃ lakkhaṇaṃ pariyesituṃ āgatānaṃ kaṅkhāvinodanatthaṃ mudukattā taṃ jivhaṃ kathinasūciṃ viya vaṭṭetvā ubho nāsikasotāni parāmasati, dīghattā ubho kaṇṇasotāni parāmasati , puthulattā kesantapariyosānaṃ kevalampi nalāṭaṃ paṭicchādeti. Evamassa mududīghaputhulabhāvaṃ pakāsento tesaṃ kaṅkhaṃ vinodeti. Evaṃ tilakkhaṇasampannaṃ jivhaṃ sandhāya 『『pahūtajivho』』ti vuttaṃ.
Brahmassaroti aññe chinnassarāpi bhinnassarāpi kākassarāpi honti, ayaṃ pana mahābrahmuno sarasadisena sarena samannāgato bhavissati, mahābrahmuno hi pittasemhehi apalibuddhattā saro visado hoti. Mahāpurisenāpi katakammaṃ tassa vatthuṃ sodheti. Vatthuno suddhattā nābhito paṭṭhāya samuṭṭhahanto saro visado aṭṭhaṅgasamannāgatova samuṭṭhāti. Karavīko viya bhaṇatīti karavīkabhāṇī, mattakaravīkarutamañjughosoti attho.
Abhinīlanettoti na sakalanīlanetto, nīlayuttaṭṭhāne panassa umāpupphasadisena ativisuddhena nīlavaṇṇena samannāgatāni nettāni honti, pītayuttaṭṭhāne kaṇikārapupphasadisena pītavaṇṇena, lohitayuttaṭṭhāne bandhujīvakapupphasadisena lohitavaṇṇena, setayuttaṭṭhāne osadhitārakasadisena setavaṇṇena, kāḷayuttaṭṭhāne addāriṭṭhakasadisena kāḷavaṇṇena samannāgatāni. Suvaṇṇavimāne ugghāṭitamaṇisīhapañjarasadisāni khāyanti.
Gopakhumoti ettha pakhumanti sakalacakkhubhaṇḍaṃ adhippetaṃ, taṃ kāḷavacchakassa bahaladhātukaṃ hoti, rattavacchakassa vippasannaṃ, taṃmuhuttajātataruṇarattavacchakasadisacakkhubhaṇḍoti attho. Aññesañhi cakkhubhaṇḍā aparipuṇṇā honti, hatthimūsikādīnaṃ akkhisadisehi viniggatehipi gambhīrehipi akkhīhi samannāgatā honti. Mahāpurisassa pana dhovitvā majjitvā ṭhapitamaṇiguḷikā viya mudusiniddhanīlasukhumapakhumācitāni akkhīni.
以下是完整的直譯: 獅子下顎者,指獅子的下顎。獅子的下顎下方是豐滿的,而上方則不然。而大人物的下顎則如獅子的下顎一樣,兩個下顎都豐滿,似月亮般的雙翼。於是,觀察這些下顎的下方二十,上方二十,便是四十顆牙齒,均勻且堅固,故稱為四十顆牙齒。此處的意思是,其他人即便牙齒豐滿,也不過三十顆。而大人物則有四十顆。其他人的牙齒有的高,有的低,形狀不一,而大人物的牙齒則如切割的金色平板一樣均勻。其他人的牙齒則如魚蝦般稀疏,吃魚肉的人的牙齒之間則有空隙。而大人物的牙齒則如金色的平板一樣,整齊且光滑。其他人的牙齒則可能發臭,因此有些牙齒黑而不潔。而大人物的牙齒則細膩、潔白,光彩照人。 豐厚的舌頭,指豐滿的舌頭。其他人的舌頭可能粗大或細小,可能短或硬,形狀不一,而大人物的舌頭則柔軟、長且豐滿,色澤鮮艷。他爲了尋求此特徵,便用舌頭輕觸鼻孔,因其長度而觸及耳孔,因其豐滿而遮住額頭。由此可見其舌頭的柔軟和長度,消除了他人的疑慮。因此,稱之為「豐厚的舌頭」。 如天神的聲音,其他人的聲音可能粗糙或破碎,或如烏鴉的叫聲,而大人物的聲音則如偉大的天神一般,清晰而宏亮。大人物的聲音因其清晰而響亮,聲如洪鐘。大人物的聲音從臍部以上發出,清晰如八支樂器的合奏聲。 如新月的眼睛,非所有的眼睛都是這樣,眼睛的顏色在不同的地方可能是藍色的,如烏瑪花般的純凈;在黃色的地方,似金色的花;在紅色的地方,似紅色的花;在白色的地方,似藥草的顏色;在黑色的地方,似黑色的石頭。大人物的眼睛如金色的宮殿般閃耀。 如牛的瞳孔,指完整的瞳孔,意指其眼睛如黑色的瞳孔般深邃。其他的瞳孔可能不豐滿,或如大象、老鼠的眼睛般深邃,而大人物的眼睛則如被洗凈的寶石般光潔。大人物的眼睛被洗凈后,似金色的寶石般明亮。
Uṇṇāti uṇṇalomaṃ. Bhamukantareti dvinnaṃ bhamukānaṃ vemajjhe nāsikamatthakeyeva jātā, uggantvā pana nalāṭavemajjhe jātā. Odātāti parisuddhā, osadhitārakasamānavaṇṇā. Mudūti sappimaṇḍe osāretvā ṭhapitasatavāravihatakappāsapaṭalasadisā. Tūlasannibhāti simbalitūlalatātūlasamānā, ayamassa odātatāya upamā. Sā panesā koṭiyaṃ gahetvā ākaḍḍhiyamānā upaḍḍhabāhuppamāṇā hoti, vissaṭṭhā dakkhiṇāvaṭṭavasena āvaṭṭitvā uddhaggā hutvā santiṭṭhati. Suvaṇṇaphalakamajjhe ṭhapitarajatapubbuḷakaṃ viya, suvaṇṇaghaṭato nikkhamamānā khīradhārā viya, aruṇappabhārañjite gaganappadese osadhitārakā viya ca atimanoharāya siriyā virocati.
Uṇhīsasīsoti idaṃ paripuṇṇanalāṭatañca paripuṇṇasīsataṃ cāti dve atthavase paṭicca vuttaṃ. Mahāpurisassa hi dakkhiṇakaṇṇacūḷikato paṭṭhāya maṃsapaṭalaṃ uṭṭhahitvā sakalanalāṭaṃ chādayamānaṃ pūrayamānaṃ gantvā vāmakaṇṇacūḷikāyaṃ patiṭṭhitaṃ, taṃ rañño bandhauṇhīsapaṭṭo viya virocati. Mahāpurisassa kira imaṃ lakkhaṇaṃ disvā rājūnaṃ uṇhīsapaṭṭaṃ akaṃsu. Ayaṃ tāva eko attho. Aññe pana janā aparipuṇṇasīsā honti, keci kapisīsā, keci phalasīsā, keci aṭṭhisīsā, keci hatthisīsā, keci tumbasīsā, keci pabbhārasīsā. Mahāpurisassa pana āraggena vaṭṭetvā ṭhapitaṃ viya suparipuṇṇaṃ udakapubbuḷasadisaṃ sīsaṃ hoti. Tattha purimanaye uṇhīsaveṭhitasīso viyāti uṇhīsasīso. Dutiyanaye uṇhīsaṃ viya sabbattha parimaṇḍalasīsoti uṇhīsasīso.
Vipassīsamaññāvaṇṇanā
37.Sabbakāmehīti idaṃ lakkhaṇāni pariggaṇhāpetvā pacchā kataṃ viya vuttaṃ, na panevaṃ daṭṭhabbaṃ. Paṭhamañhi te nemittake santappetvā pacchā lakkhaṇapariggaṇhanaṃ katanti veditabbaṃ. Tassa vitthāro gabbhokkantiyaṃ vuttoyeva. Pāyentīti thaññaṃ pāyenti. Tassa kira niddosena madhurena khīrena samannāgatā saṭṭhi dhātiyo upaṭṭhāpesi, tathā sesāpi tesu tesu kammesu kusalā saṭṭhisaṭṭhiyeva. Tāsaṃ pesanakārake saṭṭhi purise, tassa tassa katākatabhāvaṃ sallakkhaṇe saṭṭhi amacce upaṭṭhāpesi. Evaṃ cattāri saṭṭhiyo itthīnaṃ, dve saṭṭhiyo purisānanti cha saṭṭhiyo upaṭṭhakānaṃyeva ahesuṃ. Setacchattanti dibbasetacchattaṃ. Kuladattiyaṃ pana sirigabbheyeva tiṭṭhati. Mā naṃ sītaṃ vātiādīsu mā abhibhavīti attho veditabbo. Svāssudanti so assudaṃ. Aṅkeneva aṅkanti aññassa bāhunāva aññassa bāhuṃ. Aññassa ca aṃsakūṭeneva aññassa aṃsakūṭaṃ. Parihariyatīti nīyati, sampāpiyatīti attho.
以下是完整的直譯: 如獅子般的毛髮,指毛髮如獅子般。鼻子之間的部分,指兩個鼻孔之間的部分,向上延伸至額頭的中央。潔白的,指非常乾淨,色澤如藥草般的清澈。柔軟的,指如細膩的織物般,形態如千層薄餅般的柔軟。細膩的,指如細纖維般的光滑,因其潔白而顯得清晰。她的形態把手臂的部分抓住,像被拉扯的手臂一樣,向上伸展,顯得寬廣而穩固。置於金色的平板中央,猶如金色的水流般流淌,像晨曦般照耀著天空,清新而美麗。 溫暖的頭頂,指豐滿的額頭與豐滿的頭部,因而有兩種含義。大人物的右耳後方,肉層隆起,覆蓋整個額頭,左耳後方的肉層也同樣豐盈,猶如國王的溫暖頭頂。大人物的這一特徵使得國王們感到溫暖。此處有一個意思。其他人則有的頭部不豐滿,有的如猿猴,有的如果實,有的如骨骼,有的如大象,有的如葫蘆,有的如山峰。而大人物的頭部則如豐盈的水面般,豐滿而光滑。這裡的溫暖頭頂指的是豐滿的頭部。 觀察之光的顏色 所有的感官,指的是這些特徵被歸納后,似乎是後來的總結,而不是如此被看待。首先應當是對這些特徵的觀察,隨後再進行特徵的歸納。其詳細的解釋在子宮的描述中已說明。流動的,指的是流動的水。因其無瑕疵,甘甜的牛奶相伴,形成六十種味道,正如其他的善行也有六十種。對於這些味道的傳遞,六十個人在各自的地方進行觀察,形成六十種官員。這樣,女性有四十種,男性有二十種,共有六十種觀察者。潔白的傘,指的是天上的潔白傘。至於貴族的家族,只有在顯赫的家族中才存在。不要讓他受到寒冷的影響,意指不要讓他受到壓迫。自我之意,指的是他自己的。用手臂與手臂相連,意指一隻手臂與另一隻手臂相連。用肩膀與肩膀相連,意指一隻肩膀與另一隻肩膀相連。流動的,指的是被引導,意指被引導的意思。
38.Mañjussaroti akharassaro. Vaggussaroti chekanipuṇassaro. Madhurassaroti sātassaro. Pemaniyassaroti pemajanakassaro. Tatridaṃ karavīkānaṃ madhurassaratāya – karavīkasakuṇe kira madhurarasaṃ ambapakkaṃ mukhatuṇḍakena paharitvā paggharitarasaṃ pivitvā pakkhena tālaṃ datvā vikūjamāne catuppadā mattā viya laḷituṃ ārabhanti. Gocarapasutāpi catuppadā mukhagatāni tiṇāni chaḍḍetvā taṃ saddaṃ suṇanti. Vāḷamigā khuddakamige anubandhamānā ukkhittaṃ pādaṃ anikkhipitvāva tiṭṭhanti. Anubaddhamigā ca maraṇabhayaṃ jahitvā tiṭṭhanti. Ākāse pakkhandā pakkhinopi pakkhe pasāretvā taṃ saddaṃ suṇamānāva tiṭṭhanti. Udake macchāpi kaṇṇapaṭalaṃ papphoṭetvā taṃ saddaṃ suṇamānāva tiṭṭhanti. Evaṃ madhurassarā karavīkā.
Asandhimittāpi dhammāsokassa devī – 『『atthi nu kho, bhante, buddhassarena sadiso kassaci saro』』ti saṅghaṃ pucchi. Atthi karavīkasakuṇassāti. Kuhiṃ, bhante, te sakuṇāti? Himavanteti. Sā rājānaṃ āha – 『『deva, ahaṃ karavīkasakuṇaṃ passitukāmāmhī』』ti. Rājā – 『『imasmiṃ pañjare nisīditvā karavīko āgacchatū』』ti suvaṇṇapañjaraṃ vissajjesi. Pañjaro gantvā ekassa karavīkassa purato aṭṭhāsi. So – 『『rājāṇāya āgato pañjaro, na sakkā na gantu』』nti tattha nisīdi. Pañjaro āgantvā rañño purato aṭṭhāsi. Na karavīkasaddaṃ kārāpetuṃ sakkonti. Atha rājā – 『『kathaṃ, bhaṇe, ime saddaṃ na karontī』』ti āha. Ñātake adisvā devāti. Atha naṃ rājā ādāsehi parikkhipāpesi. So attano chāyaṃ disvā – 『『ñātakā me āgatā』』ti maññamāno pakkhena tālaṃ datvā madhurassarena maṇivaṃsaṃ dhamamāno viya viravi. Sakalanagare manussā mattā viya laḷiṃsu. Asandhimittā cintesi – 『『imassa tāva tiracchānagatassa evaṃ madhuro saddo, kīdiso nu kho sabbaññutaññāṇasiripattassa bhagavato saddo ahosī』』ti pītiṃ uppādetvā taṃ pītiṃ avijahitvā sattahi jaṅghasatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Evaṃ madhuro kira karavīkasaddoti. Tato pana satabhāgena sahassabhāgena ca madhurataro vipassissa kumārassa saddo ahosīti veditabbo.
39.Kammavipākajanti na bhāvanāmayaṃ, kammavipākavasena pana devatānaṃ cakkhusadisameva maṃsacakkhu ahosi , yena nimittaṃ katvā tilavāhe pakkhittaṃ ekatilampi ayaṃ soti uddharitvā dātuṃ sakkoti.
38.Mañjussaroti akharassaro. Vaggussaroti chekanipuṇassaro. Madhurassaroti sātassaro. Pemaniyassaroti pemajanakassaro. Tatridaṃ karavīkānaṃ madhurassaratāya – karavīkasakuṇe kira madhurarasaṃ ambapakkaṃ mukhatuṇḍakena paharitvā paggharitarasaṃ pivitvā pakkhena tālaṃ datvā vikūjamāne catuppadā mattā viya laḷituṃ ārabhanti. Gocarapasutāpi catuppadā mukhagatāni tiṇāni chaḍḍetvā taṃ saddaṃ suṇanti. Vāḷamigā khuddakamige anubandhamānā ukkhittaṃ pādaṃ anikkhipitvāva tiṭṭhanti. Anubaddhamigā ca maraṇabhayaṃ jahitvā tiṭṭhanti. Ākāse pakkhandā pakkhinopi pakkhe pasāretvā taṃ saddaṃ suṇamānāva tiṭṭhanti. Udake macchāpi kaṇṇapaṭalaṃ papphoṭetvā taṃ saddaṃ suṇamānāva tiṭṭhanti. Evaṃ madhurassarā karavīkā.
Asandhimittāpi dhammāsokassa devī – 『『atthi nu kho, bhante, buddhassarena sadiso kassaci saro』』ti saṅghaṃ pucchi. Atthi karavīkasakuṇassāti. Kuhiṃ, bhante, te sakuṇāti? Himavanteti. Sā rājānaṃ āha – 『『deva, ahaṃ karavīkasakuṇaṃ passitukāmāmhī』』ti. Rājā – 『『imasmiṃ pañjare nisīditvā karavīko āgacchatū』』ti suvaṇṇapañjaraṃ vissajjesi. Pañjaro gantvā ekassa karavīkassa purato aṭṭhāsi. So – 『『rājāṇāya āgato pañjaro, na sakkā na gantu』』nti tattha nisīdi. Pañjaro āgantvā rañño purato aṭṭhāsi. Na karavīkasaddaṃ kārāpetuṃ sakkonti. Atha rājā – 『『kathaṃ, bhaṇe, ime saddaṃ na karontī』』ti āha. Ñātake adisvā devāti. Atha naṃ rājā ādāsehi parikkhipāpesi. So attano chāyaṃ disvā – 『『ñātakā me āgatā』』ti maññamāno pakkhena tālaṃ datvā madhurassarena maṇivaṃsaṃ dhamamāno viya viravi. Sakalanagare manussā mattā viya laḷiṃsu. Asandhimittā cintesi – 『『imassa tāva tiracchānagatassa evaṃ madhuro saddo, kīdiso nu kho sabbaññutaññāṇasiripattassa bhagavato saddo ahosī』』ti pītiṃ uppādetvā taṃ pītiṃ avijahitvā sattahi jaṅghasatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Evaṃ madhuro kira karavīkasaddoti. Tato pana satabhāgena sahassabhāgena ca madhurataro vipassissa kumārassa saddo ahosīti veditabbo.
39.Kammavipākajanti na bhāvanāmayaṃ, kammavipākavasena pana devatānaṃ cakkhusadisameva maṃsacakkhu ahosi , yena nimittaṃ katvā tilavāhe pakkhittaṃ ekatilampi ayaṃ soti uddharitvā dātuṃ sakkoti.
曼朱薩羅提 詞音如水。瓦古薩羅提 切卡尼普努薩羅。瑪杜拉薩羅提 甜美如蜜。佩瑪尼亞薩羅提 愛之源如愛之生。於是,關於卡拉維卡鳥的甜美之聲——卡拉維卡鳥似乎用甜美的果實的喙擊打,品嚐震動的美味,展翅振翅,似醉似狂地開始舞動。出遊的四足獸也在聽到那聲音時,拋棄了嘴邊的草。野豬和小野豬伴隨而來,抬起一隻腳而不再移動。伴隨的野獸則放下了對死亡的恐懼而停留。飛翔在空中的鳥兒展開翅膀,似乎在傾聽那聲音。水中的魚也抖動著鰭,似乎在傾聽那聲音。如此,卡拉維卡鳥的甜美之聲。 阿桑迪米塔的法神女說:「尊者,請問,是否有類似於佛陀的聲音?」她詢問僧團。確實有卡拉維卡鳥的聲音。那麼,尊者,那些鳥在哪裡呢?在喜馬拉雅山(Himalayas)中。她對國王說:「大王,我想要見到卡拉維卡鳥。」國王說:「在這個金籠子里坐著,卡拉維卡就會來。」於是,他把金籠放下。籠子走到一隻卡拉維卡鳥的面前。那隻鳥說:「國王的籠子來了,無法前往。」於是,它就在那兒坐下。籠子來到國王面前。無法發出卡拉維卡的聲音。於是國王說:「怎麼,朋友,為什麼它們不發出聲音?」沒有見到親屬的神女說。於是國王用手指將它包圍。它看到自己的影子,心想:「親屬來了。」於是展開翅膀,似乎像在以甜美的聲音吟唱。全城的人們像醉了一樣歡呼。阿桑迪米塔思索:「這隻畜生的聲音如此甜美,那麼,佛陀的全知智慧的聲音又是怎樣的呢?」她心中產生了歡喜,並不忘記這份歡喜,和七百個腿一起,安住于入流果中。如此,卡拉維卡的聲音確實是甜美的。然後,應該知道,王子所發出的聲音更為甜美,甚至是百倍、千倍的甜美。 功業的果報並非由修行所成,而是根據業報,神靈的眼睛如肉眼一般,憑藉所做的標誌,能夠將傾斜的東西提升並給予。
40.Vipassīti ettha ayaṃ vacanattho, antarantarā nimīlajanitandhakāravirahena visuddhaṃ passati, vivaṭehi ca akkhīhi passatīti vipassī; dutiyavāre viceyya viceyya passatīti vipassī; vicinitvā vicinitvā passatīti attho.
Atthe panāyatīti atthe jānāti passati, nayati vā pavattetīti attho. Ekadivasaṃ kira vinicchayaṭṭhāne nisīditvā atthe anusāsantassa rañño alaṅkatapaṭiyattaṃ mahāpurisaṃ ānetvā hatthe ṭhapayiṃsu. Tassa taṃ aṅkekatvā upalāḷayamānasseva amaccā sāmikaṃ assāmikaṃ akaṃsu. Bodhisatto anattamanasaddaṃ nicchāresi. Rājā – 『『kimetaṃ, upadhārethā』』ti āha. Upadhāriyamānā aññaṃ adisvā – 『『aḍḍassa dubbinicchitattā evaṃ kataṃ bhavissatī』』ti puna sāmikaṃyeva sāmikaṃ katvā 『『ñatvā nu kho kumāro evaṃ karotī』』ti vīmaṃsantā puna sāmikaṃ assāmikaṃ akaṃsu. Punapi bodhisatto tatheva saddaṃ nicchāresi. Atha rājā – 『『jānāti mahāpuriso』』ti tato paṭṭhāya appamatto ahosi. Idaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『viceyya viceyya kumāro atthe panāyatī』』ti.
42.Vassikantiādīsu yattha sukhaṃ hoti vassakāle vasituṃ, ayaṃ vassiko. Itaresupi eseva nayo. Ayaṃ panettha vacanattho vassāvāso vassaṃ, vassaṃ arahatīti vassiko. Itaresupi eseva nayo.
Tattha vassiko pāsādo nātiucco hoti, nātinīco, dvāravātapānānipissa nātibahūni nātitanūni, bhūmattharaṇapaccattharaṇakhajjabhojjānipettha missakāneva vaṭṭanti. Hemantike thambhāpi bhittiyopi nīcā honti, dvāravātapānāni tanukāni sukhumacchiddāni, uṇhappavesanatthāya bhittiniyūhāni nīhariyanti. Bhūmattharaṇapaccattharaṇanivāsanapārupanāni panettha uṇhaviriyāni kambalādīni vaṭṭanti. Khajjabhojjaṃ siniddhaṃ kaṭukasannissitaṃ nirudakasannissitañca. Gimhike thambhāpi bhittiyopi uccā honti, dvāravātapānāni panettha bahūni vipulajātāni honti, bhūmattharaṇādīni dukūlamayāni vaṭṭanti. Khajjabhojjāni madhurasasannissitabharitāni. Vātapānasamīpesu cettha nava cāṭiyo ṭhapetvā udakassa pūretvā nīluppalādīhi sañchādenti. Tesu tesu padesesu udakayantāni karonti, yehi deve vassante viya udakadhārā nikkhamanti.
Nippurisehīti purisavirahitehi. Na kevalañcettha tūriyāneva nippurisāni, sabbaṭṭhānānipi nippurisāneva, dovārikāpi itthiyova, nahāpanādiparikammakarāpi itthiyova. Rājā kira – 『『tathārūpaṃ issariyasukhasampattiṃ anubhavamānassa purisaṃ disvā purisāsaṅkā uppajjati, sā me puttassa mā ahosī』』ti sabbakiccesu itthiyova ṭhapesīti.
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Jiṇṇapurisavaṇṇanā
觀察者在此的意思是,因內在的黑暗消失而清晰地看見,眼睛睜開而看見的叫做觀察;第二次重複地看見的叫做觀察;經過反覆思考而看見的意思。 在意義上,知道意義即看見,或引導或展開的意思。某一天,確實在裁決處坐著,教導意義的國王,帶來裝飾好的大人,放在手中。由於他那樣的姿態,侍臣們便將其作為主人或非主人的角色。菩薩發出無我之聲。國王說:「這是什麼,保持著。」在保持的同時,未見到他人,便說:「由於半是難以裁決,因此如此將會發生。」再將其作為主人,便思考:「難道王子如此做嗎?」於是再次將其作為主人或非主人的角色。菩薩再次發出同樣的聲音。於是國王說:「知道的大人。」從此以後,他變得警覺。對此有這樣的說法:「王子反覆思考,知道意義。」 在雨季等地方,安居樂業,便稱為雨居者。其他同樣的道理。這裡的意思是,雨的住所,雨,雨的值得尊敬者,即雨居者。其他同樣的道理。 在這裡,雨居者的宮殿既不高也不低,門窗也不多也不少,地面、墻壁、床鋪等地方混合在一起。寒季的柱子和墻壁也低矮,門窗則細小,容易穿透,以便於溫暖的進入。地面、墻壁、床鋪等地方則是溫暖的,毯子等物品混合在一起。食物則是濕潤的,帶有苦味和無水的味道。熱季的柱子和墻壁則高大,門窗則多且寬,地面等地方則是用麻布製成。食物則是甜美的,帶有甜味的東西。門窗附近則放置新的蓆子,裝滿水的蓮花等物品覆蓋在上面。在這些地方,進行引水的工作,像是神靈降臨時水流涌出。 無男人者,即缺乏男子。這裡不僅是樂器缺乏,所有地方也都缺乏男子,甚至是女侍者、洗浴等工作者也都是女性。國王確實認為:「看到如此的權力和幸福,若是有男人出現,便會產生男子的疑慮,這樣對我兒子來說就不好了。」因此在所有事務中都將女性放在位置上。 第一段講解已完成。 老年人講解。
- Dutiyabhāṇavāre gopānasivaṅkanti gopānasī viya vaṅkaṃ. Bhogganti khandhe, kaṭiyaṃ, jāṇūsūti tīsu ṭhānesu bhoggavaṅkaṃ. Daṇḍaparāyananti daṇḍagatikaṃ daṇḍapaṭisaraṇaṃ. Āturanti jarāturaṃ. Gatayobbananti atikkantayobbanaṃ pacchimavaye ṭhitaṃ. Disvāti aḍḍhayojanappamāṇena balakāyena parivuto susaṃvihitārakkhopi gacchanto yadā ratho purato hoti, pacchā balakāyo, tādise okāse suddhāvāsakhīṇāsavabrahmehi attano ānubhāvena rathassa puratova dassitaṃ, taṃ purisaṃ passitvā. Suddhāvāsā kira – 『『mahāpuriso paṅke gajo viya pañcasu kāmaguṇesu laggo, satimassa uppādessāmā』』ti taṃ dassesuṃ. Evaṃ dassitañca taṃ bodhisatto ceva passati sārathi ca. Brahmāno hi bodhisattassa appamādatthaṃ sārathissa ca kathāsallāpatthaṃ taṃ dassesuṃ. Kiṃ panesoti 『『eso jiṇṇoti kiṃ vuttaṃ hoti, nāhaṃ, bho ito pubbe evarūpaṃ addasa』』nti pucchi.
Tenahīti yadi mayhampi evarūpehi kesehi evarūpena ca kāyena bhavitabbaṃ, tena hi samma sārathi. Alaṃ dānajja uyyānabhūmiyāti – 『『ajja uyyānabhūmiṃ passissāmā』』ti gacchāma, alaṃ tāya uyyānabhūmiyāti saṃviggahadayo saṃvegānurūpamāha. Antepuraṃ gatoti itthijanaṃ vissajjetvā sirigabbhe ekakova nisinno. Yatra hi nāmāti yāya jātiyā sati jarā paññāyati, sā jāti dhiratthu dhikkatā atthu, jigucchāmetaṃ jātinti, jātiyā mūlaṃ khaṇanto nisīdi, paṭhamena sallena hadaye viddho viya.
45.Sārathiṃ āmantāpetvāti rājā kira nemittakehi kathitakālato paṭṭhāya ohitasoto vicarati, so 『『kumāro uyyānaṃ gacchanto antarāmagge nivatto』』ti sutvā sārathiṃ āmantāpesi. Mā heva khotiādīsu rajjaṃ kāretu, mā pabbajatu, brāhmaṇānaṃ vacanaṃ mā saccaṃ hotūti evaṃ cintesīti attho.
Byādhipurisavaṇṇanā
47.Addasa khoti pubbe vuttanayeneva suddhāvāsehi dassitaṃ addasa. Ābādhikanti iriyāpathabhañjanakena visabhāgabādhena ābādhikaṃ. Dukkhitanti rogadukkhena dukkhitaṃ. Bāḷhagilānanti adhimattagilānaṃ. Palipannanti nimuggaṃ. Jarā paññāyissati byādhi paññāyissatīti idhāpi yāya jātiyā sati idaṃ dvayaṃ paññāyati, dhikkatā sā jāti, ajātaṃ khemanti jātiyā mūlaṃ khaṇanto nisīdi, dutiyena sallena viddho viya.
Kālaṅkatapurisavaṇṇanā
50.Vilātanti sivikaṃ. Petanti ito paṭigataṃ. Kālaṅkatanti katakālaṃ, yattakaṃ tena kālaṃ jīvitabbaṃ, taṃ sabbaṃ katvā niṭṭhapetvā matanti attho. Imampissa purimanayeneva brahmāno dassesuṃ. Yatra hi nāmāti idhāpi yāya jātiyā sati idaṃ tayaṃ paññāyati, dhikkatā sā jāti, ajātaṃ khemanti jātiyā mūlaṃ khaṇanto nisīdi, tatiyena sallena viddho viya.
Pabbajitavaṇṇanā
52.Bhaṇḍunti muṇḍaṃ. Imampissa purimanayeneva brahmāno dassesuṃ. Sādhu dhammacariyātiādīsu ayaṃ deva dhammacaraṇabhāvo sādhūti cintetvā pabbajitoti evaṃ ekamekassa padassa yojanā veditabbā. Sabbāni cetāni dasakusalakammapathavevacanāneva. Avasāne pana avihiṃsāti karuṇāya pubbabhāgo. Anukampāti mettāya pubbabhāgo. Tenahīti uyyojanatthe nipāto. Pabbajitaṃ hissa disvā cittaṃ pabbajjāya ninnaṃ jātaṃ. Atha tena saddhiṃ kathetukāmo hutvā sārathiṃ uyyojento tena hītiādimāha.
Bodhisattapabbajjāvaṇṇanā
第二段的說法是,像牛群中的牛一樣,牛群中的牛是彎曲的。享受者是指五蘊、身體、關節等三個地方的享受者。懲罰者是指受懲罰的人。病者是指老年病者。失去青春者是指超過青春期的,處於晚年的人。看到的意思是,被一支大隊伍包圍,妥善安置並保護著,當戰車在前面時,後面的隊伍在此情況下,因清凈的天人以自身的威力顯現出戰車的前方,看到那個人。清凈天人說:「偉人如同陷於泥潭的象,沉迷於五欲之中,我將喚醒他的正念。」如此顯現,那菩薩和車伕都看見了。天人們確實爲了菩薩的利益和車伕的對話而顯現。對方說:「這是什麼,難道說這是老年嗎?我沒有在這裡見過這樣的情況。」 因此,如果我也應當以這樣的頭髮和這樣的身體存在,那就請你,善良的車伕。足夠了,今天我要去看花園。」於是說:「足夠了,花園。」因而感到驚動,心中充滿了驚慌。前宮去後,獨自坐在女眷的房間里。那裡確實是以何種種姓而存在的,老年顯現出來,若是那種種姓存在,便是可恥的,令人厭惡的,因而坐在種姓的根源處,像第一箭刺入心中一樣。 車伕被召喚,國王確實從徵兆所說的開始,低頭遊走,他聽說:「王子在花園中,正在中途停下。」於是召喚車伕。不要讓他去做王位,不要出家,婆羅門的話不要成為真理。如此思考的意思。 疾病與人之講解。 看到的意思是,依照之前的說法,被清凈天人顯現出來的。障礙是指因行動方式受阻而產生的障礙。痛苦是指因病痛而受苦。極度虛弱是指非常虛弱。被壓制是指被壓抑。老年將顯現,疾病將顯現;在這裡,若是那種種姓存在,這兩者將顯現,若是可恥的種姓,若是未出生的安寧種姓,坐在種姓的根源處,像第二箭刺入心中一樣。 死亡與人之講解。 退卻是指死亡。亡者是指已經離去的。死亡是指已過的生命,生命的所有時間都已結束。對此,天人們依照之前的說法顯現。那裡確實是以何種種姓而存在的,若是那種種姓存在,這將顯現,若是可恥的種姓,若是未出生的安寧種姓,坐在種姓的根源處,像第三箭刺入心中一樣。 出家的講解。 物品是指光頭。對此,天人們依照之前的說法顯現。善良的修行者等,思考著:「這是善良的修行。」因此,出家者的每一個詞語都應當被理解。所有這些都是十善業道的說法。但在最後,不傷害是指出于慈悲的前半部分。關懷是指出于慈愛的前半部分。因此,足夠了,是指出家的意圖。看到出家者的心情因出家而變得沉重。於是想要與他交談,便開始召喚車伕。 菩薩出家的講解。
54.Athakho, bhikkhaveti – 『『pabbajitassa sādhu dhammacariyā』』tiādīni ca aññañca bahuṃ mahājanakāyena rakkhiyamānassa puttadārasambādhe ghare vasato ādīnavapaṭisaṃyuttañceva migabhūtena cetasā yathāsukhaṃ vane vasato pabbajitassa vivekānisaṃsapaṭisaṃyuttañca dhammiṃ kathaṃ sutvā pabbajitukāmo hutvā – atha kho, bhikkhave, vipassī kumāro sārathiṃ āmantesi.
Imāni cattāri disvā pabbajitaṃ nāma sabbabodhisattānaṃ vaṃsova tantiyeva paveṇīyeva. Aññepi ca bodhisattā yathā ayaṃ vipassī kumāro, evaṃ cirassaṃ cirassaṃ passanti. Amhākaṃ pana bodhisatto cattāripi ekadivasaṃyeva disvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anomānadītīre pabbajito. Teneva rājagahaṃ patvā tattha raññā bimbisārena – 『『kimatthaṃ, paṇḍita, pabbajitosīti』』 puṭṭho āha –
『『Jiṇṇañca disvā dukhitañca byādhitaṃ,
Matañca disvā gatamāyusaṅkhayaṃ;
Kāsāyavatthaṃ pabbajitañca disvā,
Tasmā ahaṃ pabbajitomhi rājā』』ti.
Mahājanakāyaanupabbajjāvaṇṇanā
55.Sutvāna tesanti tesaṃ caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ sutvā etadahosi. Orakoti ūnako lāmako. Anupabbajiṃsūti anupabbajitāni . Kasmā panettha yathā parato khaṇḍatissānaṃ anupabbajjāya – 『『bandhumatiyā rājadhāniyā nikkhamitvā』』ti vuttaṃ, evaṃ na vuttanti? Nikkhamitvā sutattā. Ete kira sabbepi vipassissa kumārassa upaṭṭhākaparisāva, te pātova upaṭṭhānaṃ āgantvā kumāraṃ adisvā pātarāsatthāya gantvā bhuttapātarāsā āgamma 『『kuhiṃ kumāro』』ti pucchitvā 『『uyyānabhūmiṃ gato』』ti sutvā 『『tattheva naṃ dakkhissāmā』』ti nikkhamantā nivattamānaṃ sārathiṃ disvā – 『『kumāro pabbajito』』ti cassa vacanaṃ sutvā sutaṭṭhāneyeva sabbābharaṇāni omuñcitvā antarāpaṇato kāsāvapītāni vatthāni āharāpetvā kesamassuṃ ohāretvā pabbajiṃsu. Iti nagarato nikkhamitvā bahinagare sutattā ettha – 『『bandhumatiyā rājadhāniyā nikkhamitvā』』ti na vuttaṃ.
Cārikaṃcaratīti gatagataṭṭhāne mahāmaṇḍapaṃ katvā dānaṃ sajjetvā āgamma svātanāya nimantito janassa āyācitabhikkhameva paṭiggaṇhanto cattāro māse cārikaṃ cari.
Ākiṇṇoti iminā gaṇena parivuto. Ayaṃ pana vitakko bodhisattassa kadā uppannoti? Sve visākhapuṇṇamā bhavissatīti cātuddasīdivase. Tadā kira so – 『『yatheva maṃ ime pubbe gihibhūtaṃ parivāretvā caranti, idānipi tatheva, kiṃ iminā gaṇenā』』ti gaṇasaṅgaṇikāya ukkaṇṭhitvā 『『ajjeva gacchāmī』』ti cintetvā puna 『『ajja avelā, sace idāni gamissāmi, sabbeva ime jānissanti, sveva gamissāmī』』ti cintesi. Taṃ divasañca uruvelagāmasadise gāme gāmavāsino svātanāya nimantayiṃsu. Te caturāsītisahassānampi tesaṃ pabbajitānaṃ mahāpurisassa ca pāyāsameva paṭiyādayiṃsu. Atha mahāpuriso punadivase tasmiṃyeva gāme tehi pabbajitehi saddhiṃ bhattakiccaṃ katvā vasanaṭṭhānameva agamāsi. Tattha te pabbajitā mahāpurisassa vattaṃ dassetvā attano attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni paviṭṭhā. Bodhisattopi paṇṇasālaṃ pavisitvā nisinno.
『『Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu;
Saṇateva brahāraññaṃ, taṃ bhayaṃ paṭibhāti ma』』nti. (saṃ. ni.
比丘們,於是——"出家者善於修行"等等,以及其他許多被大眾所保護的,住在有妻兒的擁擠家中的弊端,以及像野獸一樣的心情,隨意住在森林中的出家者的獨處功德相關的法語,聽后想要出家——於是,比丘們,毗婆尸王子召喚了車伕。 看到這四種情況而出家,是所有菩薩的傳統、規矩和慣例。其他菩薩也像毗婆尸王子一樣,經過很長時間才看到。但我們的菩薩在同一天看到四種情況后,進行了大出家,在阿諾瑪河岸出家。因此到達王舍城后,被頻婆娑羅王問道:"智者,你為什麼出家?"他回答說: "看到衰老、痛苦和疾病, 看到死亡,生命已盡; 看到穿著袈裟的出家者, 因此,大王,我出家了。" 大眾隨從出家的描述 聽到他們的意思是,聽到那八萬四千眾生后,他想到。微小是指不足、低劣。隨從出家是指隨後出家。為什麼這裡沒有像後面坎達提沙隨從出家時說的"從班度馬蒂王城出發"那樣說呢?因為聽說他們已經出發了。據說,這些人都是毗婆尸王子的侍從,他們一大早來覲見,沒看到王子,就去吃早餐,吃完后回來問"王子在哪裡",聽說"去了花園",就說"我們要在那裡見他",出發時遇到返回的車伕,聽到他說"王子出家了",就在聽到的地方脫下所有裝飾,從市場取來袈裟,剃除須發出家了。因此,由於是在城外聽說的,這裡沒有說"從班度馬蒂王城出發"。 遊歷是指在所到之處搭建大帳篷,準備佈施,接受人們第二天的邀請,接受乞食,遊歷了四個月。 擁擠是指被這群人包圍。這個想法是何時在菩薩心中產生的呢?在十四日,即明天是毗舍浮月圓日的前一天。據說,那時他想:"就像以前我作為在家人時被他們包圍一樣,現在也是如此,這群人有什麼用呢?"對群體生活感到厭倦,想"今天就走",然後又想"現在不是時候,如果現在走,他們都會知道,明天再走吧"。那天,在類似優樓頻螺村的村子裡,村民邀請他們第二天用餐。他們為那八萬四千出家人和大人物準備了乳粥。然後大人物第二天在那個村子裡與那些出家人一起用餐后,回到住處。在那裡,那些出家人向大人物表示敬意后,各自回到自己的夜間和白天的住處。菩薩也進入葉屋坐下。 "正午時分, 鳥兒安靜, 大森林沙沙作響, 恐懼涌上心頭。"
1.15);
Evarūpe avivekārāmānaṃ bhayakāle sabbasattānaṃ sadarathakāleyeva – 『『ayaṃ kālo』』ti nikkhamitvā paṇṇasālāya dvāraṃ pidahitvā bodhimaṇḍābhimukho pāyāsi. Aññadāpi ca tasmiṃ ṭhāne vicaranto bodhimaṇḍaṃ passati, nisīdituṃ panassa cittaṃ na namitapubbaṃ. Taṃ divasaṃ panassa ñāṇaṃ paripākagataṃ, tasmā alaṅkataṃ bodhimaṇḍaṃ disvā ārohanatthāya cittaṃ uppannaṃ. So dakkhiṇadisābhāgena upagamma padakkhiṇaṃ katvā puratthimadisābhāge cuddasahatthaṃ pallaṅkaṃ paññapetvā caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā – 『『yāva buddho na homi, na tāva ito vuṭṭhahāmī』』ti paṭiññaṃ katvā nisīdi. Idamassa vūpakāsaṃ sandhāya – 『『ekova gaṇamhā vūpakaṭṭho vihāsī』』ti vuttaṃ.
Aññenevatānīti te kira sāyaṃ bodhisattassa upaṭṭhānaṃ āgantvā paṇṇasālaṃ parivāretvā nisinnā 『『ativikālo jāto, upadhārethā』』ti vatvā paṇṇasālaṃ vivaritvā taṃ apassantāpi 『『kuhiṃ gato』』ti nānubandhiṃsu, 『『gaṇavāse nibbinno eko viharitukāmo maññe mahāpuriso, buddhabhūtaṃyeva naṃ passissāmā』』ti vatvā antojambudīpābhimukhā cārikaṃ pakkantā.
Bodhisattaabhivesavaṇṇanā
57.Vāsūpagatassāti bodhimaṇḍe ekarattivāsaṃ upagatassa. Rahogatassāti rahasi gatassa. Paṭisallīnassāti ekībhāvavasena nilīnassa. Kicchanti dukkhaṃ. Cavati ca upapajjati cāti idaṃ dvayaṃ pana aparāparaṃ cutipaṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Jarāmaraṇassāti ettha yasmā pabbajanto jiṇṇabyādhimatteyeva disvā pabbajito, tasmāssa jarāmaraṇameva upaṭṭhāti. Tenevāha – 『『jarāmaraṇassā』』ti. Iti jarāmaraṇaṃ mūlaṃ katvā abhiniviṭṭhassa bhavaggato otarantassa viya – atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi.
Yonisomanasikārāti upāyamanasikārā pathamanasikārā. Aniccādīni hi aniccāditova manasikaroto yonisomanasikāro nāma hoti. Ayañca – 『『kismiṃ nu kho satijātiādīni honti, kismiṃ asati na hontī』』ti udayabbayānupassanāvasena pavattattā tesaṃ aññataro . Tasmāssa ito yonisomanasikārā iminā upāyamanasikārena ahu paññāya abhisamayo, bodhisattassa paññāya yasmiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti, tena jarāmaraṇakāraṇena saddhiṃ samāgamo ahosi. Kiṃ pana tanti? Jāti. Tenāha – 『『jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hotī』』ti. Yā cāyaṃ jarāmaraṇassa kāraṇapariggāhikā paññā, tāya saddhiṃ bodhisattassa samāgamo ahosīti ayamettha attho. Etenupāyena sabbapadāni veditabbāni.
Nāmarūpe kho sati viññāṇanti ettha pana saṅkhāresu sati viññāṇanti ca, avijjāya sati saṅkhārāti ca vattabbaṃ bhaveyya, tadubhayampi na gahitaṃ. Kasmā? Avijjāsaṅkhārā hi atīto bhavo tehi saddhiṃ ayaṃ vipassanā na ghaṭiyati. Mahāpuriso hi paccuppannavasena abhiniviṭṭhoti. Nanu ca avijjāsaṅkhārehi adiṭṭhehi na sakkā buddhena bhavitunti. Saccaṃ na sakkā, iminā pana te bhavaupādānataṇhāvaseneva diṭṭhāti. Imasmiṃ ṭhāne vitthārato paṭiccasamuppādakathā kathetabbā. Sā panesā visuddhimagge kathitāva.
1.15); 在這樣不喜歡獨處的恐懼時期,所有眾生都感到焦慮的時候 - "現在是時候了"。他離開后關上葉屋的門,朝著菩提道場走去。以前在那個地方遊蕩時他也看到過菩提道場,但從未想過要坐在那裡。但那天他的智慧已經成熟,所以看到裝飾好的菩提道場后,生起了想要登上去的念頭。他從南邊靠近,右繞后在東方設定了十四肘寬的座位,發起四種精進,發誓"在成佛之前,我不會從這裡起身",然後坐下。這就是他獨處的意思,所以說"他獨自遠離群眾而住"。 "以另一種方式"的意思是,他們傍晚來拜見菩薩,圍繞葉屋坐下,說"時間太晚了,請注意",打開葉屋卻看不到他,也沒有追尋"他去哪裡了",而是說"大人厭倦了群居生活,想要獨處,我們會在他成佛時再見到他",然後朝著印度內陸方向離開。 菩薩證悟的描述 "住下"是指在菩提道場住了一夜。"獨處"是指去到隱蔽處。"獨居"是指獨自一人隱居。"苦"是指痛苦。"死亡和再生"這兩個詞是指反覆的死亡和再生。"老死"在這裡,因為他出家時只看到了老和病,所以他只關注老死。因此說"老死"。以老死為根本而專注的他,就像從有頂天下降一樣 - 於是,比丘們,毗婆尸菩薩想到。 "如理作意"是指以方法和初步的方式作意。將無常等作為無常等來作意,這就叫做如理作意。這是"什麼存在時有生等,什麼不存在時沒有"這樣觀察生滅的其中之一。因此,通過這種方法作意,他以智慧證悟,菩薩的智慧與導致老死的原因相遇。那是什麼呢?是生。因此說"有生時則有老死"。這裡的意思是,菩薩的智慧與能夠把握老死原因的智慧相遇。以此方法應理解所有的句子。 "有名色時則有識"在這裡應該說"有行時則有識"和"有無明時則有行",但這兩者都沒有提到。為什麼?因為無明和行是過去世,這種觀察不與它們相連。大人是專注于現在的。但是,如果不見無明和行,是不可能成佛的。確實如此,但他已經通過有、取、愛的方式看到了它們。在這裡應該詳細解說緣起。但這在清凈道論中已經說過了。
58.Paccudāvattatīti paṭinivattati. Katamaṃ panettha viññāṇaṃ paccudāvattatīti? Paṭisandhiviññāṇampi vipassanāñāṇampi. Tattha paṭisandhiviññāṇaṃ paccayato paṭinivattati, vipassanāñāṇaṃ ārammaṇato. Ubhayampi nāmarūpaṃ nātikkamati, nāmarūpato paraṃ na gacchati. Ettāvatā jāyetha vātiādīsu viññāṇe nāmarūpassa paccaye honte, nāmarūpe ca viññāṇassa paccaye honte, dvīsupi aññamaññapaccayesu hontesu ettakena jāyetha vā…pe… upapajjetha vā, ito hi paraṃ kiṃ aññaṃ jāyeyya vā…pe… upapajjeyya vā. Nanu etadeva jāyati ca…pe… upapajjati cāti? Evaṃ saddhiṃ aparāparacutipaṭisandhīhi pañca padāni dassetvā puna taṃ ettāvatāti vuttamatthaṃ niyyātento – 『『yadidaṃ nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti vatvā tato paraṃ anulomapaccayākāravasena viññāṇapaccayā nāmarūpamūlaṃ āyatimpi jātijarāmaraṇaṃ dassetuṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanantiādimāha. Tattha kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti sakalassa jātijarāmaraṇasokaparidevadukkhadomanassupāyāsādibhedassa dukkharāsissa nibbatti hoti. Iti mahāpuriso sakalassa vaṭṭadukkhassa nibbattiṃ addasa.
59.Samudayosamudayoti khoti nibbatti nibbattīti kho. Pubbe ananussutesūti na anussutesu assutapubbesu. Cakkhuṃ udapādītiādīsu udayadassanapaññāvesā. Dassanaṭṭhena cakkhu, ñātakaraṇaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā, nibbijjhitvā paṭivijjhitvā uppannaṭṭhena vijjā, obhāsaṭṭhena ca ālokoti vuttā. Yathāha – 『『cakkhuṃ udapādīti dassanaṭṭhena. Ñāṇaṃ udapādīti ñātaṭṭhena. Paññā udapādīti pajānanaṭṭhena. Vijjā udapādīti paṭivedhaṭṭhena. Āloko udapādīti obhāsaṭṭhena. Cakkhudhammo dassanaṭṭho attho. Ñāṇadhammo ñātaṭṭho attho. Paññādhammo pajānanaṭṭho attho. Vijjādhammo paṭivedhaṭṭho attho. Āloko dhammo obhāsaṭṭho attho』』ti (paṭi. ma. 2.39). Ettakehi padehi kiṃ kathitanti? Imasmiṃ sati idaṃ hotīti paccayasañjānanamattaṃ kathitaṃ. Athavā vīthipaṭipannā taruṇavipassanā kathitāti.
61.Adhigato kho myāyanti adhigato kho me ayaṃ. Maggoti vipassanāmaggo. Bodhāyāti catusaccabujjhanatthāya, nibbānabujjhanatthāya eva vā. Api ca bujjhatīti bodhi, ariyamaggassetaṃ nāmaṃ, tadatthāyātipi vuttaṃ hoti. Vipassanāmaggamūlako hi ariyamaggoti. Idāni taṃ maggaṃ niyyātento – 『『yadidaṃ nāmarūpanirodhātiādimāha. Ettha ca viññāṇanirodhotiādīhi paccattapadehi nibbānameva kathitaṃ. Iti mahāpuriso sakalassa vaṭṭadukkhassa anibbattinirodhaṃ addasa.
62.Nirodho nirodhoti khoti anibbatti anibbattiti kho. Cakkhuntiādīni vuttatthāneva. Idha pana sabbeheva etehi padehi – 『『imasmiṃ asati idaṃ na hotī』』ti nirodhasañjānanamattameva kathitaṃ, athavā vuṭṭhānagāminī balavavipassanā kathitāti.
"迴歸"是指返回。那麼這裡的識是什麼呢?是再生識和觀察識。在這裡,再生識是因緣而回歸,觀察識是依賴於所緣。兩者都不超越名色,也不離開名色。至於「從這一點出生」,在識中名色是因,名色中識是因,兩個彼此都是因,所以說「從這一點出生」或「從這一點再生」,那麼還有什麼其他的出生或再生呢?難道說,這就是出生和再生嗎?這樣的話,顯示出反覆的生死輪迴的五個詞,進一步說明「名色因緣而生的識,識因緣而生的名色」。接著,通過順緣的因緣法則,顯示出識因緣的名色根本,延續的出生、老、死。這裡的名色因緣是指六根等。那裡,苦的聚合是指所有的出生、老、死、悲傷、哀悼、苦惱等種種苦的產生。因此,偉人看到了整個輪迴的苦的產生。 「聚合」是指產生和生起的意思。以前未曾聽聞的,是指未聽聞的無知者。眼睛的生起是指生起的見解。以見為眼,知為知,智為智,洞察為洞察,光明為光明,都是這樣說的。正如所說:「眼的生起是指見的方面。知的生起是指知的方面。智的生起是指智的方面。洞察的生起是指洞察的方面。光明的生起是指光明的方面。」那麼這些詞是如何解釋的呢?在此存在時,這樣便是因緣的簡單說明。或者說,是指漸進的初步觀察。 「已獲得」是指已獲得的。道路是指觀察之道。爲了覺悟,或者爲了覺悟四聖諦,或者爲了覺悟涅槃。是否覺悟是指菩提,這也是稱為聖道,因此可以說是爲了這個目的。觀察之道的根本是聖道。現在說明這個道路——「名色的滅絕」等等。在這裡,識的滅絕等以特定的詞語說明了涅槃。因此,偉人看到了整個輪迴的滅絕。 「滅絕」是指不再生起的。不再生起是指不再生起的意思。在這裡,所有的這些詞都意味著「在此不存在時,這個就不會存在」,只是簡單說明了滅絕的概念,或者說是指趨向解脫的強烈觀察。
63.Aparena samayenāti evaṃ paccayañca paccayanirodhañca viditvā tato aparabhāge. Upādānakkhandhesūti upādānassa paccayabhūtesu khandhesu. Udayabbayānupassīti tameva paṭhamaṃ diṭṭhaṃ udayañca vayañca anupassamāno. Vihāsīti sikhāpattaṃ vuṭṭhānagāminivipassanaṃ vahanto vihari. Idaṃ kasmā vuttaṃ? Sabbeyeva hi pūritapāramino bodhisattā pacchimabhave puttassa jātadivase mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā pabbajitvā padhānamanuyuñjitvā bodhipallaṅkamāruyha mārabalaṃ vidhamitvā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaranti, dutiyayāme dibbacakkhuṃ visodhenti, tatiyayāme paccayākāraṃ sammasitvā ānāpānacatutthajjhānato uṭṭhāya pañcasu khandhesu abhinivisitvā udayabbayavasena samapaññāsa lakkhaṇāni disvā yāva gotrabhuñāṇā vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyamaggena sakale buddhaguṇe paṭivijjhanti. Ayampi mahāpuriso pūritapāramī. So yathāvuttaṃ sabbaṃ anukkamaṃ katvā pacchimayāme ānāpānacatutthajjhānato uṭṭhāya pañcasu khandhesu abhinivisitvā vuttappakāraṃ udayabbayavipassanaṃ ārabhi. Taṃ dassetuṃ idaṃ vuttaṃ.
Tattha iti rūpanti idaṃ rūpaṃ, ettakaṃ rūpaṃ, ito uddhaṃ rūpaṃ natthīti ruppanasabhāvañceva bhūtupādāyabhedañca ādiṃ katvā lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena anavasesarūpapariggaho vutto. Iti rūpassa samudayoti iminā evaṃ pariggahitassa rūpassa samudayadassanaṃ vuttaṃ. Tattha itīti evaṃ samudayo hotīti attho. Tassa vitthāro – 『『avijjāsamudayā rūpasamudayo, taṇhāsamudayā rūpasamudayo, kammasamudayā rūpasamudayo, āhārasamudayā rūpasamudayoti, nibbattilakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa udayaṃ passatī』』ti evaṃ veditabbo. Atthaṅgamepi 『『avijjānirodhā rūpanirodho…pe… vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa nirodhaṃ passatī』』ti (paṭi. ma. 1.50) ayamassa vitthāro.
Iti vedanātiādīsupi ayaṃ vedanā, ettakā vedanā, ito uddhaṃ vedanā natthi. Ayaṃ saññā, ime saṅkhārā, idaṃ viññāṇaṃ, ettakaṃ viññāṇaṃ, ito uddhaṃ viññāṇaṃ natthīti vedayitasañjānanaabhisaṅkharaṇavijānanasabhāvañceva sukhādirūpasaññādi phassādi cakkhuviññāṇādi bhedañca ādiṃ katvā lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena anavasesavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇapariggaho vutto. Iti vedanāya samudayotiādīhi pana evaṃ pariggahitānaṃ vedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇānaṃ samudayadassanaṃ vuttaṃ. Tatrāpi itīti evaṃ samudayo hotīti attho. Tesampi vitthāro – 『『avijjāsamudayā vedanāsamudayo』』ti (paṭi. ma.
「在另一時刻」,是指在瞭解因緣和因緣滅絕後,之後的某個時間。關於「依賴聚集的五蘊」,是指作為依賴的因緣的五蘊。關於「生滅的觀察」,是指觀察到生和滅的第一種情況。這裡的「安住」是指在修行的過程中,帶著觀察的智慧而生活。這為何如此說呢?因為所有已經圓滿的菩薩,在最後的生中,在出生之日,經過大出家,出家后修行,登上菩提座,摧毀魔王,第一時回憶過去生,第二時凈化天眼,第三時正確理解因緣法則,起身於安那般那第四禪,進入五蘊,觀察到生滅的特徵,直到獲得種姓智,增進觀察,透過聖道,直達所有佛的品質。這位偉人也是圓滿的菩薩。他按照所說的,逐步進行,在最後的時刻,從安那般那第四禪起身,進入五蘊,開始觀察生滅的過程。為此,才有這樣的說法。 在這裡「這就是形」,是指這個形,多少形,這裡沒有更高的形,歸納了形的性質、因緣的差異等,依此說明了沒有遺漏的形的把握。因此,通過「形的聚合」,說明了這樣把握的形的聚合的觀察。在這裡「這樣」就意味著「這樣聚合」,其詳細解釋是:「因無明而生的形聚合、因貪慾而生的形聚合、因業而生的形聚合、因飲食而生的形聚合」,即使看到生的特徵,仍然觀察到形的聚合。即使在終止時,「因無明的滅絕而生的形的滅絕……即使看到變化的特徵,仍然觀察到形的滅絕」(《大毗婆沙論》1.50)這是其詳細解釋。 「因此,感覺」等等,這裡是指這種感覺,這種感覺,這裡沒有更高的感覺。這是指這種認知,這些是指這些行,這是指這種識,多少識,這裡沒有更高的識,歸納了感覺、認知、造作、識的性質,以及快樂等感覺的差異等,依此說明了沒有遺漏的感覺、認知、造作、識的把握。因此,通過「感覺的聚合」等等,說明了這樣把握的感覺、認知、造作、識的聚合的觀察。在那裡「這樣」也意味著「這樣聚合」。它們的詳細解釋是:「因無明而生的感覺的聚合」(《大毗婆沙論》)。
1.50) rūpe vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ pana viseso – tīsu khandhesu 『『āhārasamudayā』』ti avatvā 『『phassasamudayā』』ti vattabbaṃ. Viññāṇakkhandhe 『『nāmarūpasamudayā』』ti atthaṅgamapadampi tesaṃyeva vasena yojetabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana udayabbayavinicchayo sabbākāraparipūro visuddhimagge vutto. Tassa pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharatoti tassa vipassissa bodhisattassa imesu rūpādīsu pañcasu upādānakkhandhesu samapaññāsalakkhaṇavasena udayabbayānupassino viharato yathānukkamena vaḍḍhite vipassanāñāṇe anuppādanirodhena nirujjhamānehi āsavasaṅkhātehi kilesehi anupādāya aggahetvāva cittaṃ vimuccati, tadetaṃ maggakkhaṇe vimuccati nāma, phalakkhaṇe vimuttaṃ nāma; maggakkhaṇe vā vimuttañceva vimuccati ca, phalakkhaṇe vimuttameva.
Ettāvatā ca mahāpuriso sabbabandhanā vippamutto sūriyarasmisamphuṭṭhamiva padumaṃ suvikasitacittasantāno cattāri maggañāṇāni, cattāri phalañāṇāni, catasso paṭisambhidā, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ, cha asādhāraṇañāṇāni, sakale ca buddhaguṇe hatthagate katvā paripuṇṇasaṅkappo bodhipallaṅke nisinnova –
『『Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ;
Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ.
Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi;
Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ;
Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā』』ti. (dha. pa. 153, 154);
『『Ayoghanahatasseva, jalato jātavedaso;
Anupubbūpasantassa, yathā na ñāyate gati.
Evaṃ sammāvimuttānaṃ, kāmabandhoghatārinaṃ;
Paññāpetuṃ gati natthi, pattānaṃ acalaṃ sukha』』nti. (udā. 80);
Evaṃ manasi karonto sarade sūriyo viya, puṇṇacando viya ca virocitthāti.
Dutiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Brahmayācanakathāvaṇṇanā
1.50) 關於形的說法應如上所述。這是一個特別的地方——在三個聚集中,除了「因飲食而生」外,應說「因觸而生」。在識聚集中,「因名色而生」的滅盡之處也應如此理解。這是這裡的概要,而詳細的解釋則在於生滅的觀察中,貫穿所有方面,已在清凈道論中闡述。對於五個依賴聚集,觀察生與滅的菩薩,是以這五個依賴聚集的特徵而觀察生與滅,隨著觀察的增長,因無知而生的煩惱被消除,心靈得以解脫,這在道的階段稱為解脫,在果的階段稱為解脫;在道的階段既解脫又不斷解脫,在果的階段則是完全解脫。 至此,偉人如同被陽光照耀的盛開的蓮花,完全解脫于所有束縛,具備四種道的智慧、四種果的智慧、四種分解智慧、四種緣起智慧、五種出離智慧、六種特殊智慧,具備所有佛的品質,坐在菩提座上,心中充滿了圓滿的意圖—— 「無數生死輪迴,奔波無止境; 尋覓家主者,痛苦再生復生。 家主你已看見,再不再筑家; 一切樂趣皆破,家主的頂端無常; 無常的心靈,正處於渴望的滅盡。」 「如同被重壓的火焰,正如水中生火; 逐漸消逝的火焰,難以看出其去處。 如此,已正確解脫的,解脫于慾望的枷鎖; 無可比擬的智慧,已達至安穩的快樂。」 如是,心中思考,猶如秋日的太陽,明亮的圓月照耀著。 第二部分的闡述已完成。 梵行的請求闡述。
- Tatiyabhāṇavāre yaṃnūnāhaṃ dhammaṃ deseyyanti yadi panāhaṃ dhammaṃ deseyyaṃ. Ayaṃ pana vitakko kadā uppannoti? Buddhabhūtassa aṭṭhame sattāhe. So kira buddho hutvā sattāhaṃ bodhipallaṅke nisīdi, sattāhaṃ bodhipallaṅkaṃ olokento aṭṭhāsi, sattāhaṃ ratanacaṅkame caṅkami, sattāhaṃ ratanagabbhe dhammaṃ vicinanto nisīdi, sattāhaṃ ajapālanigrodhe nisīdi, sattāhaṃ mucalinde nisīdi, sattāhaṃ rājāyatane nisīdi. Tato uṭṭhāya aṭṭhame sattāhe puna āgantvā ajapālanigrodhe nisinnamattasseva sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo ayañceva ito anantaro ca vitakko uppannoti.
Tattha adhigatoti paṭividdho. Dhammoti catusaccadhammo. Gambhīroti uttānabhāvapaṭikkhepavacanametaṃ. Duddasoti gambhīrattāva duddaso dukkhena daṭṭhabbo, na sakkā sukhena daṭṭhuṃ. Duddasattāva duranubodho dukkhena avabujjhitabbo, na sakkā sukhena avabujjhituṃ. Santoti nibbuto. Paṇītoti atappako. Idaṃ dvayaṃ lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. Atakkāvacaroti takkena avacaritabbo ogāhitabbo na hoti, ñāṇeneva avacaritabbo. Nipuṇoti saṇho. Paṇḍitavedanīyoti sammāpaṭipadaṃ paṭipannehi paṇḍitehi veditabbo. Ālayarāmāti sattā pañcasu kāmaguṇesu allīyanti, tasmā te ālayāti vuccanti. Aṭṭhasatataṇhāvicaritāni ālayanti, tasmā ālayāti vuccanti. Tehi ālayehi ramantīti ālayarāmā. Ālayesu ratāti ālayaratā. Ālayesu suṭṭhu muditāti ālayasammuditā. Yatheva hi susajjitaṃ pupphaphalabharitarukkhādisampannaṃ uyyānaṃ paviṭṭho rājā tāya tāya sampattiyā ramati, pamudito āmodito hoti, na ukkaṇṭhati, sāyaṃ nikkhamituṃ na icchati, evamimehipi kāmālayataṇhālayehi sattā ramanti, saṃsāravaṭṭe pamuditā anukkaṇṭhitā vasanti. Tena nesaṃ bhagavā duvidhampi ālayaṃ uyyānabhūmiṃ viya dassento – 『『ālayarāmā』』tiādimāha.
Yadidanti nipāto, tassa ṭhānaṃ sandhāya – 『『yaṃ ida』』nti, paṭiccasamuppādaṃ sandhāya – 『『yo aya』』nti evamattho daṭṭhabbo. Idappaccayatāpaṭiccasamuppādoti imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayā eva idappaccayatā, idappaccayatā ca sā paṭiccasamuppādo cāti idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Saṅkhārādipaccayānaṃ avijjādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sabbasaṅkhārasamathotiādi sabbaṃ nibbānameva. Yasmā hi taṃ āgamma sabbasaṅkhāravipphanditāni sammanti vūpasammanti tasmā – 『『sabbasaṅkhārasamatho』』ti vuccati. Yasmā ca taṃ āgamma sabbe upadhayo paṭinissaṭṭhā honti, sabbā taṇhā khīyanti , sabbe kilesarāgā virajjanti, sabbaṃ dukkhaṃ nirujjhati, tasmā 『『sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho』』ti vuccati. Sā panesā taṇhā bhavena bhavaṃ, phalena vā saddhiṃ kammaṃ vinati saṃsibbatīti katvā vānanti vuccati. Tato vānato nikkhantanti nibbānaṃ. So mamassa kilamathoti yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assa, sā mama vihesā assāti attho. Kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca assāti vuttaṃ hoti, citte pana ubhayampetaṃ buddhānaṃ natthi.
第三段落中,我若說法,是否會說法呢?那麼,這個思維是什麼時候產生的呢?是在佛陀成為佛的第八個星期。佛陀在這七天里坐在菩提座上,觀察菩提座,站立,繞著菩提樹走,坐在寶藏中思考法義,坐在無憂樹下,坐在水蛇下,坐在王宮中。然後,站起身,在第八個星期再次回到無憂樹下,剛坐下,這個思維便在所有佛陀的共通經驗中產生。 在這裡,「已獲得」是指被理解。「法」是指四聖諦。「深奧」是指與顯現相反的狀態。「難見」是指因其深奧而難以看見,因苦而被看見,無法因樂而被看見。難以覺悟的眾生,因苦而被覺悟,無法因樂而覺悟。「安寧」是指涅槃。「高貴」是指不平常的。這兩者是專指出世間的。「不可思議」是指無法用思維來界定,無法用推理來捕捉,只有通過智慧才能界定。「精妙」是指細緻。「智慧可知」是指通過正道修行的智者所能理解的。「安住者」是指眾生沉迷於五種慾望,因此稱為安住者。八十種貪慾的活動使他們安住,因此稱為安住者。他們在安住中享樂。「安住者」是指在安住中快樂。「安住者」是指在安住中極其歡喜。正如美麗的花果繁茂的樹木,國王因各種財富而歡喜,愉悅而快樂,不會煩惱,不願在傍晚離開,同樣,這些眾生也因慾望的安住而歡喜,在輪迴中快樂地安住。因此,佛陀以兩種安住的比喻說明——「安住者」等等。 「即是」是一個引導詞,指向「這是什麼」,關於緣起法則,指向「誰是」。因此應理解為「因緣法則」。「這一因緣法則」是指因緣的因緣,因緣的因緣即是因緣法則,因緣法則也就是這一因緣法則。關於因緣的因,諸如無明等,這都是指向這一點。所有的「所有的法」的安寧,都是指向涅槃。因為一旦達到,所有的法都停止了,因此稱為「所有法的安寧」。而且,達到后,所有的依賴都被放棄,所有的貪慾消失,所有的煩惱都遠離,所有的苦都被消滅,因此稱為「所有依賴的放棄、貪慾的滅絕、解脫的止息」。而這種貪慾則是因生而生,因果而生的行為,因此被稱為「貪慾」。因此,因貪慾而產生的涅槃,便是解脫。對於那些無知的人來說,法的教導是這樣的:「這是我的痛苦」,這意味著「這是我的痛苦」,這就是我的煩惱。身體的痛苦和身體的煩惱都是如此,而在心中則沒有這兩者。
65.Apissūti anubrūhanatthe nipāto. So – 『『na kevalaṃ etadahosi, imāpi gāthā paṭibhaṃsū』』ti dīpeti. Vipassintiādīsu vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti attho. Anacchariyāti anuacchariyā. Paṭibhaṃsūti paṭibhānasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesuṃ, parivitakkayitabbataṃ pāpuṇiṃsu.
Kicchenāti dukkhena, na dukkhāya paṭipadāya. Buddhānañhi cattāropi maggā sukhapaṭipadāva honti. Pāramīpūraṇakāle pana sarāgasadosasamohasseva sato āgatāgatānaṃ yācakānaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ sīsaṃ chinditvā galalohitaṃ nīharitvā suañjitāni akkhīni uppāṭetvā kulavaṃsapadīpakaṃ puttaṃ manāpacāriniṃ bhariyanti evamādīni dentassa aññāni ca khantivādisadisesu attabhāvesu chejjabhejjādīni pāpuṇantassa āgamanīyapaṭipadaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Halanti ettha hakāro nipātamatto, alanti attho. Pakāsitunti desetuṃ; evaṃ kicchena adhigatassa dhammassa alaṃ desetuṃ; ko attho desitenāti vuttaṃ hoti. Rāgadosaparetehīti rāgadosaphuṭṭhehi rāgadosānugatehi vā.
Paṭisotagāminti niccādīnaṃ paṭisotaṃ aniccaṃ dukkhamanattāsubhanti evaṃ gataṃ catusaccadhammaṃ. Rāgarattāti kāmarāgena bhavarāgena diṭṭhirāgena ca rattā. Na dakkhantīti aniccaṃ dukkhamanattā asubhanti iminā sabhāvena na passissanti , te apassante ko sakkhissati evaṃ gāhāpetuṃ? Tamokhandhena āvuṭāti avijjārāsinā ajjhotthaṭā.
Appossukkatāyāti nirussukkabhāvena, adesetukāmatāyāti attho. Kasmā panassa evaṃ cittaṃ nami? Nanu esa – 『『mutto mocessāmī, tiṇṇo tāressāmi』』,
『『Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, santāressaṃ sadevaka』』nti.
Patthanaṃ katvā pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ pattoti. Saccametaṃ, paccavekkhaṇānubhāvena panassa evaṃ cittaṃ nami. Tassa hi sabbaññutaṃ patvā sattānaṃ kilesagahanataṃ dhammassa ca gambhīrataṃ paccavekkhantassa sattānaṃ kilesagahanatā ca dhammagambhīratā ca sabbākārena pākaṭā jātā. Athassa – 『『ime sattā kañjikapuṇṇalābu viya takkabharitacāṭi viya vasātelapītapilotikā viya añjanamakkhitahatthā viya kilesabharitā atisaṃkiliṭṭhā rāgarattā dosaduṭṭhā mohamūḷhā, te kiṃ nāma paṭivijjhissantī』』ti cintayato kilesagahanapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ nami.
『『Ayañca dhammo pathavīsandhārakaudakakkhandho viya gambhīro, pabbatena paṭicchādetvā ṭhapito sāsapo viya duddaso, satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭipādanaṃ viya duranubodho, nanu mayā hi imaṃ dhammaṃ paṭivijjhituṃ vāyamantena adinnaṃ dānaṃ nāma natthi, arakkhitaṃ sīlaṃ nāma natthi, aparipūritā kāci pāramī nāma natthi. Tassa me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassāpi pathavī na kampittha, paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussarantassāpi na kampittha, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhentassāpi na kampittha, pacchimayāme pana paṭiccasamuppādaṃ paṭivijjhantasseva me dasasahassilokadhātu kampittha. Iti mādisenāpi tikkhañāṇena kicchenevāyaṃ dhammo paṭividdho taṃ lokiyamahājanā kathaṃ paṭivijjhissantī』』ti dhammagambhīratāpaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ namīti veditabbaṃ.
「這就是」是指引導詞。它說明:「不僅僅是這樣,還有這些詩句」。「觀察」的意思是指佛陀的智慧。「不奇怪」是指不奇怪的狀態。「詩句」是指智慧的範圍,能夠達到所應思考的內容。 「困難」是指痛苦,而不是爲了痛苦而修行。因為佛陀的四條道路都是快樂的道路。然而,在圓滿菩薩行時,若有貪慾、煩惱、愚癡的狀態,便會有乞求者的到來,砍掉頭顱,流出血液,撕去眼皮,像家族的明燈一樣,妻子如同心中所想的那樣,給予其他與忍耐相關的身體狀態,能達到被切斷、被割裂的境界。這是指向應當到達的道路。這裡的「哈」是指聲調的引導,意為「無」。「顯現」是指教導;這樣艱難獲得的法,足以教導;這意味著什麼呢?是說對貪慾和煩惱的影響。 「反向行走」是指向常見的事物,指無常、苦、無我、凈的四聖諦。因貪慾而染的狀態,是指慾望、世間的貪慾和見解的貪慾。「無法看見」是指無常、苦、無我、凈的特性,因此無法觀察,若他們看不見,誰能讓他們理解呢?因無明的黑暗而被遮蔽。 「無所慾望」是指沒有慾望的狀態,意圖教導的意思。為什麼會如此想呢?難道這不是——「我將解脫,我將救度」嗎? 「我與他人無關,法是我所證得的;我已獲得全知,將與天人一起安住。」這表明完成了願望,圓滿了菩薩行,獲得了全知。這是真實的,因反思的力量而如此。因為他獲得全知后,眾生的煩惱和法的深奧性都顯現出來。然後他思考:「這些眾生如同粘稠的泥土,像被重物壓迫的土壤,難以被理解,難道我能讓他們理解嗎?」因思考煩惱的深重而產生這樣的想法。 「這法如同大地承載水的深奧,像被山遮住的沙子,難以看見;如同千分之一的細沙,難以被理解。難道我努力去理解這法,卑微的施捨沒有,守護的戒律沒有,任何未圓滿的菩薩行也沒有。即使我如同無慾的狀態,摧毀魔障,地球也不會動搖;在第一時回憶過去生時也不會動搖,在中間時凈化天眼時也不會動搖。而在最後時刻,唯有對緣起法的理解讓我感到十萬世界的動搖。如此,憑藉這樣的智慧,艱難地獲得的法,世間的眾生又如何能理解呢?」因此,因反思法的深奧而產生這樣的想法。
Apica brahmunā yācite desetukāmatāyapissa evaṃ cittaṃ nami. Jānāti hi bhagavā – 『『mama appossukkatāya citte namamāne maṃ mahābrahmā dhammadesanaṃ yācissati, ime ca sattā brahmagarukā, te 『satthā kira dhammaṃ na desetukāmo ahosi, atha naṃ mahābrahmā yācitvā desāpesi, santo vata bho dhammo, paṇīto vata bho dhammo』ti maññamānā sussūsissantī』』ti. Imampissa kāraṇaṃ paṭicca appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyāti veditabbaṃ.
66.Aññatarassāti ettha kiñcāpi 『『aññataro』』ti vuttaṃ, atha kho imasmiṃ cakkavāḷe jeṭṭhakamahābrahmā esoti veditabbo. Nassati vata bho lokoti so kira imaṃ saddaṃ tathā nicchāresi, yathā dasasahassilokadhātubrahmāno sutvā sabbe sannipatiṃsu. Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma loke. Purato pāturahosīti tehi dasahi brahmasahassehi saddhiṃ pāturahosi. Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ, evaṃ sabhāvāti apparajakkhajātikā. Assavanatāti assavanatāya. Bhavissantīti purimabuddhesu dasapuññakiriyavatthuvasena katādhikārā paripākagatā padumāni viya sūriyarasmisamphassaṃ, dhammadesanaṃyeva ākaṅkhamānā catuppadikagāthāvasāne ariyabhūmiṃ okkamanārahā na eko, na dve, anekasatasahassā dhammassa aññātāro bhavissantīti dasseti.
此外,因梵天的請求,想要講法,因此他的心如此。因為佛陀知道:「由於我的無慾心,偉大的梵天會請求我講法,而這些眾生對法非常重視,他們會認為『老師確實不願意講法,但偉大的梵天請求他講法,真是善法啊,真是高貴的法啊』。」因此,這也是他心中無慾的原因,而不是爲了講法而如此。 「某位」在這裡雖然說成「某位」,但應理解為在這個世界中,最高的偉大梵天。在此,確實沒有這個世界的聲音,他發出這樣的聲音,正如一萬億的梵天聽到后,大家都聚集在一起。因為那裡是名為「世界」的地方。前方顯現的是與十億的梵天一起顯現的。 「少量的天神」是指在智慧的眼中,少量的、微小的、因貪慾、憤怒和愚癡而生的天神,因而被稱為「少量的天神」。「聽聞」是指聽聞的狀態。「將會成為」是指根據過去的十種善行而生的,成熟的如同蓮花一樣,因太陽的照射而顯現,渴望講法的眾生,最終會有無數的、成千上萬的對法有所瞭解的人將會出現。
69.Ajjhesananti evaṃ tikkhattuṃ yācanaṃ. Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca. Imesañhi dvinnaṃ ñāṇānaṃ 『『buddhacakkhū』』ti nāmaṃ, sabbaññutaññāṇassa 『『samantacakkhū』』ti, tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ 『『dhammacakkhū』』ti. Apparajakkhetiādīsu yesaṃ vuttanayeneva paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ, te apparajakkhā. Yesaṃ taṃ mahantaṃ, te mahārajakkhā. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā, te svākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Ye paralokañceva vajjañca bhayato passanti, te paralokavajjabhayadassāvino nāma.
Ayaṃ panettha pāḷi – 『『saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho.… Āraddhavīriyo…pe… kusīto… upaṭṭhitassati… muṭṭhassati… samāhito… asamāhito… paññavā… duppañño puggalo mahārajakkho. Tathā saddho puggalo tikkhindriyo…pe… paññavā puggalo paralokavajjabhayadassāvī, duppañño puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. Lokoti khandhaloko, dhātuloko, āyatanaloko, sampattibhavaloko, vipattibhavaloko, sampattisambhavaloko, vipattisambhavaloko. Eko loko – sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Dve lokā – nāmañca rūpañca. Tayo lokā – tisso vedanā. Cattāro lokā – cattāro āhārā. Pañca lokā – pañcupādānakkhandhā. Cha lokā – cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā – satta viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā – aṭṭha lokadhammā. Nava lokā – nava sattāvāsā. Dasa lokā – dasāyatanāni. Dvādasa lokā – dvādasāyatanāni. Aṭṭhārasa lokā – aṭṭhārasa dhātuyo. Vajjanti sabbe kilesā vajjaṃ, sabbe duccaritā vajjaṃ, sabbe abhisaṅkhārā vajjaṃ, sabbe bhavagāmikammā vajjaṃ. Iti imasmiñca loke imasmiñca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake . Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāti paṭivijjhati, idaṃ tathāgatassa indriyaparopariyatte ñāṇa』』nti (paṭi. ma.
"請求"是指這樣三次的請求。"佛眼"是指根性差別智和意向隨眠智。這兩種智慧被稱為"佛眼",一切智被稱為"普眼",三種道智被稱為"法眼"。在"少塵垢"等詞中,如前所述,那些在智慧之眼中貪慾等塵垢較少的,稱為少塵垢。那些塵垢較多的,稱為多塵垢。那些信仰等根性敏銳的,稱為利根。那些根性柔軟的,稱為鈍根。那些信仰等狀態良好的,稱為善相。那些能理解所說原因的,容易被教導的,稱為易受教。那些能看到來世和罪過的恐懼的,稱為見來世罪過恐懼者。 這裡的經文如下:"有信仰的人少塵垢,無信仰的人多塵垢...精進的...懶惰的...正念的...失唸的...定力的...無定力的...有智慧的...愚鈍的人多塵垢。同樣,有信仰的人利根...有智慧的人見來世罪過恐懼,愚鈍的人不見來世罪過恐懼。世界是指蘊世界、界世界、處世界、善趣世界、惡趣世界、善生世界、惡生世界。一世界是指所有眾生依食而住。二世界是指名與色。三世界是指三種感受。四世界是指四種食。五世界是指五取蘊。六世界是指六內處。七世界是指七識住。八世界是指八世間法。九世界是指九有情居。十世界是指十處。十二世界是指十二處。十八世界是指十八界。罪過是指所有煩惱是罪過,所有惡行是罪過,所有造作是罪過,所有導向生存的業是罪過。因此,對這個世界和這個罪過產生強烈的恐懼感,就像面對舉起刀的劊子手。以這五十種方式了知、看見、認識、洞察這五根,這就是如來的根性差別智。"
1.112).
Uppaliniyanti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. Antonimuggaposīnīti yāni aññānipi padumāni antonimuggāneva posayanti. Udakaṃ accuggamma ṭhitānīti udakaṃ atikkamitvā ṭhitāni. Tattha yāni accuggamma ṭhitāni, tāni sūriyarasmisamphassaṃ āgamayamānāni ṭhitāni ajja pupphanakāni. Yāni samodakaṃ ṭhitāni, tāni sve pupphanakāni. Yāni udakānuggatāni antoudakaposīni, tāni tatiyadivase pupphanakāni. Udakā pana anuggatāni aññānipi sarojauppalādīni nāma atthi, yāni neva pupphissanti, macchakacchapabhakkhāneva bhavissanti, tāni pāḷiṃ nārūḷhāni. Āharitvā pana dīpetabbānīti dīpitāni. Yatheva hi tāni catubbidhāni pupphāni, evameva ugghaṭitaññū, vipañcitaññū, neyyo, padaparamoti cattāro puggalā. Tattha yassa puggalassa saha udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū. Yassa puggalassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipañcitaññū. Yassa puggalassa uddesato paripucchato yonisomanasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato anupubbena dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo neyyo. Yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi gaṇhato bahumpi dhārayato bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo padaparamo (pu. pa. 148, 149, 150, 151).
Tattha bhagavā uppalavanādisadisaṃ dasasahassilokadhātuṃ olokento – 『『ajja pupphanakāni viya ugghaṭitaññū, sve pupphanakāni viya vipañcitaññū, tatiyadivase pupphanakāni viya neyyo, macchakacchapabhakkhāni viya padaparamo』』ti addasa. Passanto ca – 『『ettakā apparajakkhā, ettakā mahārajakkhā. Tatrāpi ettakā ugghaṭitaññū』』ti evaṃ sabbākārato addasa. Tattha tiṇṇaṃ puggalānaṃ imasmiṃyeva attabhāve bhagavato dhammadesanā atthaṃ sādheti, padaparamānaṃ anāgate vāsanatthāya hoti.
Atha bhagavā imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ atthāvahaṃ dhammadesanaṃ viditvā desetukamyataṃ uppādetvā puna te sabbesupi tīsu bhavesu sabbe satte bhabbābhabbavasena dve koṭṭhāse akāsi. Ye sandhāya vuttaṃ – 『『ye te sattā kammāvaraṇena samannāgatā, vipākāvaraṇena samannāgatā, kilesāvaraṇena samannāgatā, assaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, ime te sattā abhabbā. Katame sattā bhabbā? Ye te sattā na kammāvaraṇena…pe…ime te sattā bhabbā』』ti (vibha. 827; paṭi. ma. 1.114).
Tattha sabbepi abhabbapuggale pahāya bhabbapuggaleyeva ñāṇena pariggahetvā – 『『ettakā rāgacaritā, ettakā dosamohavitakkasaddhābuddhicaritā』』ti cha koṭṭhāse akāsi. Evaṃ katvā – 『『dhammaṃ desessāmī』』ti cintesi . Brahmā taṃ ñatvā somanassajāto bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi. Idaṃ sandhāya – 『『atha kho so, bhikkhave, mahābrahmā』』tiādi vuttaṃ.
以下是完整的簡體中文直譯: 在蓮花林中盛開。在其他地方也是同樣的方式。"安托尼穆格波西尼"意味著其他的蓮花也同樣被安托尼穆格滋養。"超出水面而站立"意味著越過水麵而站立。在那裡,那些越過水麵站立的,正在接受陽光的觸碰,今天將會開花。那些在水中站立的,明天將會開花。那些在水下被水滋養的,在第三天將會開花。還有其他的蓮花和睡蓮等,它們不會開花,只會成為魚和烏龜的食物,這些沒有被記錄在文字中。被帶來並被闡明的將被闡明。正如這四種花一樣,也有四種人:能即刻開悟者、需要詳細解釋才能開悟者、需要引導的人、只停留在語言表面的人。 在這些人中,那個在被舉出的時刻就能理解教義的人,被稱為能即刻開悟者。那個在簡短陳述被詳細解釋時能理解教義的人,被稱為需要詳細解釋才能開悟者。那個通過教義講解、詢問、如理作意、親近善知識,逐步理解教義的人,被稱為需要引導的人。那個即使聽得多、說得多、接受得多、記憶得多、誦讀得多,在那一生中仍無法理解教義的人,被稱為只停留在語言表面的人。 世尊觀察十千世界,猶如今天將開花的蓮花般的能即刻開悟者,猶如明天將開花的蓮花般的需要詳細解釋才能開悟者,猶如第三天將開花的蓮花般的需要引導的人,猶如魚和烏龜食物般的只停留在語言表面的人。觀察時,他看到"有這麼多少量的人,有這麼多大量的人。在這其中,有這麼多能即刻開悟者",以各種方式觀察。對於三種人,世尊的教法在此生就能達到目的,而對於只停留在語言表面的人,則為未來生存做準備。 之後,世尊瞭解到這四種人的利益,產生了想要宣說教法的願望,再次將所有眾生在三種存在中按照是否有能力分為兩部分。這是指:"那些被業障、異熟障、煩惱障所覆蓋,無信、無熱情、愚鈍,不能進入善法正道的眾生,這些眾生是不能的。哪些眾生是能的?那些不被業障……這些眾生是能的。" 在此,拋開所有不能的人,僅以智慧把握能的人,他將他們分為六類:"這麼多貪慾性格的,這麼多瞋恚、癡迷、妄想、信仰、智慧性格的。"這樣做后,他思考:"我將宣說法。"梵天知道后,充滿歡喜地用偈頌對世尊說話。這是指"爾時,比丘們,那位大梵天"等所說。
- Tattha ajjhabhāsīti adhiabhāsi, adhikicca ārabbha abhāsīti attho.
Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhitoti selamaye ekagghane pabbatamuddhani yathāṭhitova, na hi tattha ṭhitassa dassanatthaṃ gīvukkhipanapasāraṇādikiccaṃ atthi. Tathūpamanti tappaṭibhāgaṃ selapabbatūpamaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepattho, yathā selapabbatamuddhani yathāṭhitova cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya, tathā tvampi sumedha, sundarapaññasabbaññutaññāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ paññāmayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvatiṇṇaṃ jātijarābhibhūtaṃ janataṃ apekkhassu, upadhāraya upaparikkha.
Ayamettha adhippāyo – yathā hi pabbatapāde samantā mahantaṃ khettaṃ katvā tattha kedārapāḷīsu kuṭikāyo katvā rattiṃ aggiṃ jāleyyuṃ. Caturaṅgasamannāgatañca andhakāraṃ assa. Athassa pabbatassa matthake ṭhatvā cakkhumato purisassa bhūmiṃ olokayato neva khettaṃ, na kedārapāḷiyo, na kuṭiyo, na tattha sayitamanussā paññāyeyyuṃ, kuṭikāsu pana aggijālamattameva paññāyeyya. Evaṃ dhammapāsādamāruyha sattanikāyaṃ olokayato tathāgatassa ye te akatakalyāṇā sattā, te ekavihāre dakkhiṇajāṇupasse nisinnāpi buddhacakkhussa āpāthaṃ nāgacchanti, rattiṃ khittasarā viya honti. Ye pana katakalyāṇā veneyyapuggalā, te tassa dūre ṭhitāpi āpāthaṃ āgacchanti, so aggi viya himavantapabbato viya ca. Vuttampi cetaṃ –
『『Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato;
Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā』』ti. (dha. pa. 304);
Uṭṭhehīti bhagavato dhammadesanatthaṃ cārikacaraṇaṃ yācanto bhaṇati. Vīrātiādīsu bhagavā vīriyavantatāya vīro, devaputtamaccukilesamārānaṃ vijitattā vijitasaṅgāmo, jātikantarādinittharaṇatthāya veneyyasatthavāhanasamatthatāya satthavāho, kāmacchandaiṇassa abhāvato aṇaṇoti veditabbo.
71.Apārutāti vivaṭā. Amatassa dvārāti ariyamaggo. So hi amatasaṅkhātassa nibbānassa dvāraṃ. So mayā vivaritvā ṭhapitoti dasseti. Pamuñcantu saddhanti sabbe attano saddhaṃ pamuñcantu vissajjentu. Pacchimapadadvaye ayamattho, ahañhi attano paguṇaṃ suppavattitampi imaṃ paṇītaṃ uttamaṃ dhammaṃ kāyavācākilamathasaññī hutvā na bhāsiṃ, idāni pana sabbe janā saddhābhājanaṃ upanentu, pūressāmi tesaṃ saṅkappanti.
Aggasāvakayugavaṇṇanā
73.Bodhirukkhamūleti bodhirukkhassa avidūre ajapālanigrodhe antarahitoti attho. Kheme migadāyeti isipatanaṃ tena samayena khemaṃ nāma uyyānaṃ hoti, migānaṃ pana abhayavāsatthāya dinnattā migadāyoti vuccati. Taṃ sandhāya vuttaṃ – 『『kheme migadāye』』ti. Yathā ca vipassī bhagavā, evaṃ aññepi buddhā paṭhamaṃ dhammadesanatthāya gacchantā ākāsena gantvā tattheva otaranti. Amhākaṃ pana bhagavā upakassa ājīvakassa upanissayaṃ disvā – 『『upako imaṃ addhānaṃ paṭipanno, so maṃ disvā sallapitvā gamissati. Atha puna nibbindanto āgamma arahattaṃ sacchikarissatī』』ti ñatvā aṭṭhārasayojanamaggaṃ padasāva agamāsi. Dāyapālaṃ āmantesīti disvāva punappunaṃ oloketvā – 『『ayyo no, bhante, āgato』』ti vatvā upagataṃ āmantesi.
75-
以下是完整的簡體中文直譯: 70. 在這裡,"ajjhabhāsīti"是指"已宣說","adhikicca ārabbha abhāsīti"是指"在多項工作開始后宣說"的意思。 如山巔高聳,山如同一塊堅固的巖石,確實在這裡站立的並沒有為顯示而進行舉喉、伸展等動作。因此,類似於此,山的比喻是這樣的。這裡的意思是,正如山巔高聳,站立的有眼光的人能夠從四面八方看到人群,正如你,善根深厚,聰慧無比,具備廣博的智慧,世尊在法的殿堂中,離苦得樂,面對被生老病死所困擾的眾生,須要觀察、思考。 這裡的意圖是:正如在山腳周圍開闢出廣闊的田地,建造小屋,晚上可以點燃火焰。四方黑暗之中,若站在山頂的有眼光的人,俯視大地,既看不見田地,也看不見小屋,也看不見在那裡安睡的人,只有在小屋裡,火焰的光亮才會顯現。因此,登上法的殿堂,觀察眾生時,諸如那些未曾造作善業的眾生,他們即使坐在獨處的地方,面向南方,也無法得到佛的眼光,猶如夜晚被火箭射中的樣子。那些已經造作善業的可親近眾生,即便遠在他處,也能接觸到佛的眼光,猶如火焰般,猶如喜馬拉雅山般。此處亦有云: "遠處的善人顯現,猶如喜馬拉雅山; 不善者在此不顯,夜晚如同被箭射。"(《大智度論》304) "起立!"這是請求世尊宣說法的行動。世尊在諸如勇敢等方面,因其勇猛而被稱為勇士,因戰勝天人、魔障而被稱為勝者,因能幫助眾生渡過生死輪迴而被稱為教導者,因沒有慾望而被稱為無慾者。 71. "Apārutāti"意為"開啟"。"Amatassa dvārāti"意為"聖道"。它確實是指無為法所稱的涅槃之門。它是我所開啟並放置的。愿所有人放下自己的信仰,愿其能放下、放棄。最後兩句的意思是,我在自己善根深厚、修行良好的情況下,沒有以身體語言和言語表達這個極好的法,現在所有人都應當成為信仰的對象,我將為他們的意圖而供養。 73. "Bodhirukkhamūleti"意為"在菩提樹下"的意思,"ajapālanigrodhe"意為"在無憂樹下"。在那時,"Kheme migadāyeti"指的是依止地點,而在那時,"Khema"指的是一處安寧的園地,因而被稱為"migadāyoti"。這是指"在安寧的米迦達園"。正如世尊所知,其他佛陀在首次宣說法時,皆是從天而降,降於彼處。然而我們尊者觀察到阿基薩的緣故,知道"阿基薩必定會看到我並與我交談。然後他將因厭倦而回歸,證得阿羅漢果"。於是,他便走上了十八道因果之路。見到達雅帕拉時,屢次回頭,便說道:"尊者,您來了。"
6.Anupubbiṃ kathanti dānakathaṃ, dānānantaraṃ sīlaṃ, sīlānantaraṃ saggaṃ, saggānantaraṃ magganti evaṃ anupaṭipāṭikathaṃ kathesi. Tattha dānakathanti idaṃ dānaṃ nāma sukhānaṃ nidānaṃ, sampattīnaṃ mūlaṃ, bhogānaṃ patiṭṭhā, visamagatassa tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ, idhalokaparalokesu dānasadiso avassayo patiṭṭhā ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ natthi. Idañhi avassayaṭṭhena ratanamayasīhāsanasadisaṃ, patiṭṭhānaṭṭhena mahāpathavīsadisaṃ, ārammaṇaṭṭhena ālambanarajjusadisaṃ. Idañhi dukkhanittharaṇaṭṭhena nāvā, samassāsanaṭṭhena saṅgāmasūro, bhayaparittāṇaṭṭhena susaṅkhatanagaraṃ, maccheramalādīhi anupalittaṭṭhena padumaṃ, tesaṃ nidahanaṭṭhena aggi, durāsadaṭṭhena āsīviso, asantāsanaṭṭhena sīho, balavantaṭṭhena hatthī, abhimaṅgalasammataṭṭhena setausabho, khemantabhūmisampāpanaṭṭhena valāhakaassarājā. Dānañhi loke sakkasampattiṃ mārasampattiṃ brahmasampattiṃ cakkavattisampattiṃ sāvakapāramiñāṇaṃ paccekabodhiñāṇaṃ abhisambodhiñāṇaṃ detīti evamādidānaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ.
Yasmā pana dānaṃ dadanto sīlaṃ samādātuṃ sakkoti, tasmā tadanantaraṃ sīlakathaṃ kathesi. Sīlakathanti sīlaṃ nāmetaṃ avassayo patiṭṭhā ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ. Idhalokaparalokasampattīnañhi sīlasadiso avassayo patiṭṭhā ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ natthi, sīlasadiso alaṅkāro natthi, sīlapupphasadisaṃ pupphaṃ natthi, sīlagandhasadiso gandho natthi, sīlālaṅkārena hi alaṅkataṃ sīlakusumapiḷandhanaṃ sīlagandhānulittaṃ sadevakopi loko olokento tittiṃ na gacchatīti evamādisīlaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ.
Idaṃ pana sīlaṃ nissāya ayaṃ saggo labbhatīti dassetuṃ sīlānantaraṃ saggakathaṃ kathesi. Saggakathanti ayaṃ saggo nāma iṭṭho kanto manāpo, niccamettha kīḷā, niccaṃ sampattiyo labbhanti, cātumahārājikā devā navutivassasatasahassāni dibbasukhaṃ dibbasampattiṃ paṭilabhanti, tāvatiṃsā tisso ca vassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassānīti evamādisaggaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ. Saggasampattiṃ kathayantānañhi buddhānaṃ mukhaṃ nappahoti. Vuttampi cetaṃ – 『『anekapariyāyena kho ahaṃ, bhikkhave, saggakathaṃ katheyya』』ntiādi.
Evaṃ saggakathāya palobhetvā puna hatthiṃ alaṅkaritvā tassa soṇḍaṃ chindanto viya – 『『ayampi saggo anicco addhuvo, na ettha chandarāgo kātabbo』』ti dassanatthaṃ – 『『appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo』』tiādinā (ma. ni. 1.235; 2.42) nayena kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ kathesi. Tattha ādīnavoti doso. Okāroti avakāro lāmakabhāvo. Saṃkilesoti tehi sattānaṃ saṃsāre saṃkilissanaṃ. Yathāha – 『『kilissanti vata bho sattā』』ti (ma. ni. 2.351). Evaṃ kāmādīnavena tejjatvā nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi, pabbajjāya guṇaṃ pakāsesīti attho. Sesaṃ ambaṭṭhasuttavaṇṇanāyaṃ vuttanayañceva uttānatthañca.
以下是完整的簡體中文直譯: 6. "逐步講述"指先講佈施,佈施之後講持戒,持戒之後講天界,天界之後講道路,如此按順序講述。其中"佈施的講述"是指:佈施是幸福的源泉,是成就的根本,是財富的基礎,是處於困境者的庇護、避難所、歸宿和依靠,在今世和來世,沒有比佈施更好的支援、立足點、所緣、庇護、避難所、歸宿和依靠。這在支援的意義上如同寶座,在立足的意義上如同大地,在所緣的意義上如同繩索。這在度過苦難的意義上如船隻,在給予安慰的意義上如勇士,在保護免於恐懼的意義上如城堡,在不被吝嗇等污染的意義上如蓮花,在消除這些的意義上如火,在難以接近的意義上如毒蛇,在無畏的意義上如獅子,在強大的意義上如象,在被認為是吉祥的意義上如白牛,在到達安全之地的意義上如雲馬之王。佈施在世間能給予帝釋天的成就、魔王的成就、梵天的成就、轉輪王的成就、聲聞的波羅蜜智、辟支佛智、正等覺智等,如此等等與佈施功德相關的講述。 因為佈施者能夠受持戒律,所以接著講述持戒。"持戒的講述"是指:持戒是支援、立足點、所緣、庇護、避難所、歸宿和依靠。對於今世和來世的成就,沒有比持戒更好的支援、立足點、所緣、庇護、避難所、歸宿和依靠,沒有比持戒更好的裝飾,沒有比戒之花更好的花朵,沒有比戒之香更好的香氣。以戒為裝飾,以戒花為飾品,以戒香塗抹,即使包括天界在內的世界觀看也不會厭倦,如此等等與持戒功德相關的講述。 爲了顯示依靠這個持戒可以獲得天界,在持戒之後講述天界。"天界的講述"是指:這個天界是可愛的、令人喜悅的、令人愉悅的,那裡永遠有遊戲,永遠有成就可得,四大天王天的天人享受九百萬年的天界快樂和成就,三十三天的天人享受三億六千萬年等等,如此與天界功德相關的講述。諸佛在講述天界成就時,口舌都不夠用。也有這樣說:"比丘們,我可以用多種方式講述天界"等等。 如此用天界的講述引誘后,又像裝飾大象然後砍斷它的鼻子一樣,爲了顯示"這個天界也是無常的、不持久的,不應對它產生貪愛",以"欲樂的快樂少而痛苦多,煩惱多,這裡的過患更多"等方式講述欲樂的過患、低劣和污染。其中"過患"是指過錯。"低劣"是指卑賤、下等。"污染"是指眾生因此在輪迴中被污染。如所說:"眾生確實被污染了"。如此用欲樂的過患使之厭離后,顯示出離的利益,即顯示出家的功德。其餘的如《阿摩晝經》註釋中所說的方法,意思也很明顯。
77.Alatthunti kathaṃ alatthuṃ? Ehibhikkhubhāvena. Bhagavā kira tesaṃ iddhimayapattacīvarassūpanissayaṃ olokento anekāsu jātīsu cīvaradānādīni disvā etha bhikkhavotiādimāha . Te tāvadeva bhaṇḍū kāsāyavasanā aṭṭhahi bhikkhuparikkhārehi sarīrapaṭimukkeheva vassasatikattherā viya bhagavantaṃ namassamānāva nisīdiṃsu.
Sandassesītiādīsu idhalokatthaṃ sandassesi, paralokatthaṃ sandassesi. Idhalokatthaṃ dassento aniccanti dassesi, dukkhanti dassesi, anattāti dassesi, khandhe dassesi, dhātuyo dassesi, āyatanāni dassesi, paṭiccasamuppādaṃ dassesi, rūpakkhandhassa udayaṃ dassento pañca lakkhaṇāni dassesi, tathā vedanākkhandhādīnaṃ, tathā vayaṃ dassentopi udayabbayavasena paññāsalakkhaṇāni dassesi, paralokatthaṃ dassento nirayaṃ dassesi, tiracchānayoniṃ, pettivisayaṃ, asurakāyaṃ, tiṇṇaṃ kusalānaṃ vipākaṃ, channaṃ devalokānaṃ, navannaṃ brahmalokānaṃ sampattiṃ dassesi.
Samādapesīti catupārisuddhisīlaterasadhutaṅgadasakathāvatthuādike kalyāṇadhamme gaṇhāpesi.
Samuttejesīti suṭṭhu uttejesi, abbhussāhesi. Idhalokatthañceva paralokatthañca tāsetvā tāsetvā adhigataṃ viya katvā kathesi. Dvattiṃsakammakāraṇapañcavīsatimahābhayappabhedañhi idhalokatthaṃ buddhe bhagavati tāsetvā tāsetvā kathayante pacchābāhaṃ, gāḷhabandhanaṃ bandhitvā cātumahāpathe pahārasatena tāḷetvā dakkhiṇadvārena niyyamāno viya āghātanabhaṇḍikāya ṭhapitasīso viya sūle uttāsito viya mattahatthinā maddiyamāno viya ca saṃviggo hoti. Paralokatthañca kathayante nirayādīsu nibbatto viya devalokasampattiṃ anubhavamāno viya ca hoti.
Sampahaṃsesīti paṭiladdhaguṇena codesi, mahānisaṃsaṃ katvā kathesīti attho.
Saṅkhārānaṃ ādīnavanti heṭṭhā paṭhamamaggādhigamatthaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ kathesi, idha pana uparimaggādhigamatthaṃ – 『『aniccā, bhikkhave, saṅkhārā addhuvā anassāsikā, yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ alaṃ virajjituṃ alaṃ vimuccitu』』ntiādinā (a. ni. 7.66; saṃ. ni. 2.134) nayena saṅkhārānaṃ ādīnavañca lāmakabhāvañca tappaccayañca kilamathaṃ pakāsesi. Yathā ca tattha nekkhamme, evamidha – 『『santamidaṃ, bhikkhave, nibbānaṃ nāma paṇītaṃ tāṇaṃ leṇa』』ntiādinā nayena nibbāne ānisaṃsaṃ pakāsesi.
Mahājanakāyapabbajjāvaṇṇanā
78.Mahājanakāyoti tesaṃyeva dvinnaṃ kumārānaṃ upaṭṭhākajanakāyoti.
80.Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma, dhammañcāti saṅghassa aparipuṇṇattā dvevācikameva saraṇamagamaṃsu.
81.Alatthunti pubbe vuttanayeneva ehibhikkhubhāveneva alatthuṃ. Ito anantare pabbajitavārepi eseva nayo.
Cārikāanujānanavaṇṇanā
以下是完整的簡體中文直譯: 77. "獲得"是如何獲得的?通過"來,比丘"的方式。據說,世尊觀察他們神通所化的缽和袈裟的因緣,看到他們在許多前世佈施袈裟等,便說"來,比丘"等。他們立即變成剃髮、身著袈裟,身上具足八種比丘用品,如同百歲長老一般,向世尊頂禮而坐。 在"開示"等中,他開示今世利益,開示來世利益。開示今世利益時,他開示無常,開示苦,開示無我,開示蘊,開示界,開示處,開示緣起。開示色蘊的生起時,他開示五相;同樣開示受蘊等的生起;同樣開示滅時,也以生滅的方式開示五十相。開示來世利益時,他開示地獄、畜生道、餓鬼界、阿修羅界,開示三種善業的果報,開示六慾界天、九梵天界的成就。 "教導"是使他們接受四清凈戒、十三頭陀行、十種論事等善法。 "鼓舞"是很好地激勵,鼓舞。他一再警示今世和來世的利益,使之如同已經證得一般來講說。佛世尊一再警示三十二種刑罰、二十五種大怖畏等今世利益時,聽者就如同雙手反綁、緊緊捆綁,在四衢大道上被鞭打百下,從南門被帶出,如同頭顱被放在砧板上,如同被刺在木樁上,如同被髮狂的大象踐踏一般恐懼。講說來世利益時,聽者就如同已經投生地獄等,或如同正在享受天界的成就。 "令歡喜"是以所獲得的功德來激勵,意思是講說大利益。 "諸行的過患"是:之前爲了證得初道而講說欲樂的過患,這裡則爲了證得上位道,以"諸比丘,諸行無常,不穩固,不可依靠,諸比丘,這足以對一切行生厭,足以離欲,足以解脫"等方式,顯示諸行的過患、低劣性、由此產生的疲勞。如同在那裡(講)出離,這裡也以"諸比丘,這涅槃是寂靜的,是殊勝的,是庇護所,是避難所"等方式顯示涅槃的利益。 大眾出家的解釋 78. "大眾"是指那兩位王子的侍從眾。 80. "我們皈依世尊,皈依法"因為僧伽尚未圓滿,所以只有二語皈依。 81. "獲得"如前所說,是通過"來,比丘"的方式獲得。在此之後的出家段落也是同樣的方法。 遊行許可的解釋
85.Parivitakko udapādīti kadā udapādi? Sambodhito satta saṃvaccharāni satta māse satta divase atikkamitvā udapādi. Bhagavā kira pitusaṅgahaṃ karonto vihāsi. Rājāpi cintesi – 『『mayhaṃ jeṭṭhaputto nikkhamitvā buddho jāto, dutiyaputto me nikkhamitvā aggasāvako jāto, purohitaputto dutiyaaggasāvako, ime ca avasesā bhikkhū gihikālepi mayhaṃ puttameva parivāretvā vicariṃsu. Ime sabbe idānipi mayhaṃyeva bhāro, ahameva ca ne catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmi, aññesaṃ okāsaṃ na dassāmī』』ti vihāradvārakoṭṭhakato paṭṭhāya yāva rājagehadvārā ubhayato khadirapākāraṃ kārāpetvā kilañjehi chādāpetvā vatthehi paṭicchādāpetvā upari ca chādāpetvā suvaṇṇatārakavicittaṃ samolambitatālakkhandhamattaṃ vividhapupphadāmavitānaṃ kārāpetvā heṭṭhā bhūmiyaṃ cittattharaṇehi santharāpetvā anto ubhosu passesu mālāvacchake puṇṇaghaṭe, sakalamaggavāsatthāya ca gandhantare pupphāni pupphantare gandhe ca ṭhapāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi.
Bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto antosāṇiyāva rājagehaṃgantvā bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ paccāgacchati. Añño koci daṭṭhumpi na labhati, kuto pana bhikkhaṃ vā dātuṃ, pūjaṃ vā kātuṃ, dhammaṃ vā sotuṃ. Nāgarā cintesuṃ – 『『ajja satthu loke uppannassa sattamāsādhikāni sattasaṃvaccharāni, mayañca daṭṭhumpi na labhāma, pageva bhikkhaṃ vā dātuṃ, pūjaṃ vā kātuṃ, dhammaṃ vā sotuṃ. Rājā – 『mayhameva buddho, mayhameva dhammo, mayhameva saṅgho』ti mamāyitvā sayameva upaṭṭhahi. Satthā ca uppajjamāno sadevakassa lokassa atthāya hitāya uppanno. Na hi raññoyeva nirayo uṇho assa, aññesaṃ nīluppalavanasadiso. Tasmā rājānaṃ vadāma. Sace no satthāraṃ deti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce deti, raññā saddhiṃ yujjhitvāpi saṅghaṃ gahetvā dānādīni puññāni karoma. Na sakkā kho pana suddhanāgareheva evaṃ kātuṃ, ekaṃ jeṭṭhapurisampi gaṇhāmā』』ti.
Te senāpatiṃ upasaṅkamitvā tassetamatthaṃ ārocetvā – 『『sāmi, kiṃ amhākaṃ pakkho hosi, udāhu rañño』』ti āhaṃsu. So – 『『ahaṃ tumhākaṃ pakkho homi, api ca kho pana paṭhamadivaso mayhaṃ dātabbo』』ti. Te sampaṭicchiṃsu. So rājānaṃ upasaṅkamitvā – 『『nāgarā, deva, tumhākaṃ kupitā』』ti āha. Kimatthaṃ tātāti? Satthāraṃ kira tumheyeva upaṭṭhahatha, amhe na labhāmāti. Sace idānipi labhanti, na kuppanti, alabhantā tumhehi saddhiṃ yujjhitukāmā devāti. Yujjhāmi, tāta, nāhaṃ bhikkhusaṅghaṃ demīti. Deva tumhākaṃ dāsā tumhehi saddhiṃ yujjhāmāti vadanti, tumhe kaṃ gaṇhitvā yujjhissathāti? Nanu tvaṃ senāpatīti? Nāgarehi vinā na samattho ahaṃ devāti. Tato rājā – 『『balavanto nāgarā, senāpatipi tesaññeva pakkho』』ti ñatvā 『『aññānipi sattamāsādhikāni sattasaṃvaccharāni mayhaṃ bhikkhusaṅghaṃ dadantū』』ti āha. Nāgarā na sampaṭicchiṃsu. Rājā – 『『cha vassāni, pañca, cattāri, tīṇi, dve, ekavassa』』nti hāpesi. Evaṃ hāpentepi na sampaṭicchiṃsu. Aññe satta divase yāci. Nāgarā – 『『atikakkhaḷaṃ dāni raññā saddhiṃ kātuṃ na vaṭṭatī』』ti anujāniṃsu.
以下是完整的簡體中文直譯: 85. "生起了思慮"是何時生起的?在成道后七年七個月零七天時生起。據說,世尊爲了照顧父親而住在那裡。國王也想:"我的長子出家成佛,次子出家成為首席弟子,婆羅門之子成為第二首席弟子,這些剩餘的比丘在俗家時也是圍繞著我的兒子而行。這些人現在仍是我的責任,我將以四資具供養他們,不給別人機會。"於是從精舍門口直到王宮門口,兩邊都建造了金合歡樹墻,用草蓆覆蓋,再用布遮蓋,上面也覆蓋,製作了裝飾有金星、懸掛著棕櫚樹幹大小的各種花環帷幕,下面的地面鋪設了彩色地毯,兩邊放置了花盆和滿水罐,爲了整條路的香氣,在香料間放置花朵,在花朵間放置香料,然後通知世尊用餐時間。 世尊被比丘僧團圍繞,在帷幕內前往王宮,用完餐后返回精舍。其他人連看都看不到,更不用說佈施食物、供養或聽法。城中居民想:"自從導師出現在世間已經七年零七個月了,我們連看都看不到,更不用說佈施食物、供養或聽法。國王認為'佛陀是我的,法是我的,僧團是我的',自己獨佔供養。然而,導師出現是爲了全世界包括天界的利益。地獄對國王來說不會更熱,對其他人來說也不會像藍蓮花林一樣涼爽。因此我們去跟國王說。如果他讓我們見導師,那很好。如果不讓,我們就與國王戰鬥,也要得到僧團,行佈施等善業。但僅憑平民百姓無法這樣做,我們要找一個領袖。" 他們去見將軍,告訴他這件事,說:"大人,你是站在我們這邊,還是國王那邊?"他說:"我站在你們這邊,但第一天要給我。"他們同意了。他去見國王說:"陛下,城中居民對您生氣了。""為什麼,孩子?""他們說您獨佔供養導師,我們得不到機會。""如果現在給他們機會,他們就不生氣了嗎?如果得不到,他們想與您戰鬥,陛下。""我要戰鬥,孩子,我不會給出比丘僧團。""陛下,您的臣民說要與您戰鬥,您要帶誰去戰鬥呢?""難道你不是將軍嗎?""沒有城中居民,我無能為力,陛下。"於是國王知道"城中居民勢力強大,將軍也站在他們那邊",就說:"再給我七年零七個月的時間供養比丘僧團。"城中居民不同意。國王減到"六年、五年、四年、三年、兩年、一年"。即使這樣減少,他們也不同意。他又請求七天。城中居民想:"現在對國王太嚴厲不好",就同意了。
Rājā sattamāsādhikānaṃ sattannaṃ saṃvaccharānaṃ sajjitaṃ dānamukhaṃ sattannameva divasānaṃ vissajjetvā cha divase kesañci apassantānaṃyeva dānaṃ datvā sattame divase nāgare pakkosāpetvā – 『『sakkhissatha, tāta, evarūpaṃ dānaṃ dātu』』nti āha. Tepi – 『『nanu amheyeva nissāya taṃ devassa uppanna』』nti vatvā – 『『sakkhissāmā』』ti āhaṃsu. Rājā piṭṭhihatthena assūni puñchamāno bhagavantaṃ vanditvā – 『『bhante, ahaṃ aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ aññassa vāraṃ akatvā yāvajīvaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmīti cintesiṃ. Nāgarā na dāni me anuññātā, nāgarā hi 『mayaṃ dānaṃ dātuṃ na labhāmā』ti kuppanti. Bhagavā sve paṭṭhāya tesaṃ anuggahaṃ karothā』』ti āha.
Atha dutiyadivase senāpati mahādānaṃ sajjetvā – 『『ajja yathā añño koci ekabhikkhampi na deti, evaṃ rakkhathā』』ti samantā purise ṭhapesi. Taṃ divasaṃ seṭṭhibhariyā rodamānā dhītaraṃ āha – 『『sace, amma, tava pitā jīveyya, ajjāhaṃ paṭhamaṃ dasabalaṃ bhojeyya』』nti . Sā taṃ āha – 『『amma, mā cintayi, ahaṃ tathā karissāmi yathā buddhappamukho bhikkhusaṅgho paṭhamaṃ amhākaṃ bhikkhaṃ paribhuñjissatī』』ti. Tato satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā nirudakapāyāsassa pūretvā sappimadhusakkarādīhi abhisaṅkharitvā aññāya pātiyā paṭikujjitvā taṃ sumanamālāguḷehi parikkhipitvā mālāguḷasadisaṃ katvā bhagavato gāmaṃ pavisanavelāya sayameva ukkhipitvā dāsigaṇaparivutā nagarā nikkhami. Antarāmagge senāpatiupaṭṭhākā – 『『amma, mā ito agamā』』ti vadanti. Mahāpuññā nāma manāpakathā honti, na ca tesaṃ punappunaṃ bhaṇantānaṃ kathā paṭikkhipituṃ sakkā hoti. Sā – 『『cūḷapitā mahāpitā mātulā kissa tumhe gantuṃ na dethā』』ti āha. Senāpatinā – 『『aññassa kassaci khādanīyabhojanīyaṃ dātuṃ mā dethā』』ti ṭhapitamha ammāti. Kiṃ pana me hatthe khādanīyaṃ bhojanīyaṃ passathāti? Mālāguḷaṃ passāmāti . Kiṃ tumhākaṃ senāpati mālāguḷapūjampi kātuṃ na detīti? Deti, ammāti. Tena hi, apetha, apethāti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā mālāguḷaṃ gaṇhāpetha bhagavāti āha. Bhagavā ekaṃ senāpatissupaṭṭhākaṃ oloketvā mālāguḷaṃ gaṇhāpesi. Sā bhagavantaṃ vanditvā – 『『bhagavā, bhavābhave nibbattiyaṃ me sati paritassanajīvitaṃ nāma mā hotu, ayaṃ sumanamālā viya nibbattanibbattaṭṭhāne piyāva homi, nāmena ca sumanā yevā』』ti patthanaṃ katvā satthārā – 『『sukhinī hohī』』ti vuttā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Bhagavā senāpatissa gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Senāpati yāguṃ gahetvā upagañchi, satthā pattaṃ pidahi. Nisinno, bhante, bhikkhusaṅghoti. Atthi no eko antarā piṇḍapāto laddhoti. So mālaṃ apanetvā piṇḍapātaṃ addasa. Cūḷupaṭṭhāko āha – 『『sāmi, mālāti maṃ vatvā mātugāmo vañcesī』』ti. Pāyāso bhagavantaṃ ādiṃ katvā sabbesaṃ bhikkhūnaṃ pahoti. Senāpatipi attano deyyadhammaṃ adāsi. Satthā bhattakiccaṃ katvā maṅgalaṃ vatvā pakkāmi. Senāpati – 『『kā nāma sā piṇḍapātamadāsī』』ti pucchi. Seṭṭhidhītā, sāmīti. Sappaññā sā itthī, evarūpāya ghare vasantiyā purisassa saggasampatti nāma na dullabhāti taṃ ānetvā jeṭṭhikaṭṭhāne ṭhapesi.
以下是完整的簡體中文直譯: Rājā sattamāsādhikānaṃ sattannaṃ saṃvaccharānaṃ sajjitaṃ dānamukhaṃ sattannameva divasānaṃ vissajjetvā cha divase kesañci apassantānaṃyeva dānaṃ datvā sattame divase nāgare pakkosāpetvā – 『『sakkhissatha, tāta, evarūpaṃ dānaṃ dātu』』nti āha. Tepi – 『『nanu amheyeva nissāya taṃ devassa uppanna』』nti vatvā – 『『sakkhissāmā』』ti āhaṃsu. Rājā piṭṭhihatthena assūni puñchamāno bhagavantaṃ vanditvā – 『『bhante, ahaṃ aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ aññassa vāraṃ akatvā yāvajīvaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmīti cintesiṃ. Nāgarā na dāni me anuññātā, nāgarā hi 『mayaṃ dānaṃ dātuṃ na labhāmā』ti kuppanti. Bhagavā sve paṭṭhāya tesaṃ anuggahaṃ karothā』』ti āha. Atha dutiyadivase senāpati mahādānaṃ sajjetvā – 『『ajja yathā añño koci ekabhikkhampi na deti, evaṃ rakkhathā』』ti samantā purise ṭhapesi. Taṃ divasaṃ seṭṭhibhariyā rodamānā dhītaraṃ āha – 『『sace, amma, tava pitā jīveyya, ajjāhaṃ paṭhamaṃ dasabalaṃ bhojeyya』』nti. Sā taṃ āha – 『『amma, mā cintayi, ahaṃ tathā karissāmi yathā buddhappamukho bhikkhusaṅgho paṭhamaṃ amhākaṃ bhikkhaṃ paribhuñjissatī』』ti. Tato satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā nirudakapāyāsassa pūretvā sappimadhusakkarādīhi abhisaṅkharitvā aññāya pātiyā paṭikujjitvā taṃ sumanamālāguḷehi parikkhipitvā mālāguḷasadisaṃ katvā bhagavato gāmaṃ pavisanavelāya sayameva ukkhipitvā dāsigaṇaparivutā nagarā nikkhami. Antarāmagge senāpatiupaṭṭhākā – 『『amma, mā ito agamā』』ti vadanti. Mahāpuññā nāma manāpakathā honti, na ca tesaṃ punappunaṃ bhaṇantānaṃ kathā paṭikkhipituṃ sakkā hoti. Sā – 『『cūḷapitā mahāpitā mātulā kissa tumhe gantuṃ na dethā』』ti āha. Senāpatinā – 『『aññassa kassaci khādanīyabhojanīyaṃ dātuṃ mā dethā』』ti ṭhapitamha ammāti. Kiṃ pana me hatthe khādanīyaṃ bhojanīyaṃ passathāti? Mālāguḷaṃ passāmāti. Kiṃ tumhākaṃ senāpati mālāguḷapūjampi kātuṃ na detīti? Deti, ammāti. Tena hi, apetha, apethāti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā mālāguḷaṃ gaṇhāpetha bhagavāti āha. Bhagavā ekaṃ senāpatissupaṭṭhākaṃ oloketvā mālāguḷaṃ gaṇhāpesi. Sā bhagavantaṃ vanditvā – 『『bhagavā, bhavābhave nibbattiyaṃ me sati paritassanajīvitaṃ nāma mā hotu, ayaṃ sumanamālā viya nibbattanibbattaṭṭhāne piyāva homi, nāmena ca sumanā yevā』』ti patthanaṃ katvā satthārā – 『『sukhinī hohī』』ti vuttā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Bhagavā senāpatissa gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Senāpati yāguṃ gahetvā upagañchi, satthā pattaṃ pidahi. Nisinno, bhante, bhikkhusaṅghoti. Atthi no eko antarā piṇḍapāto laddhoti. So mālaṃ apanetvā piṇḍapātaṃ addasa. Cūḷupaṭṭhāko āha – 『『sāmi, mālāti maṃ vatvā mātugāmo vañcesī』』ti. Pāyāso bhagavantaṃ ādiṃ katvā sabbesaṃ bhikkhūnaṃ pahoti. Senāpatipi attano deyyadhammaṃ adāsi. Satthā bhattakiccaṃ katvā maṅgalaṃ vatvā pakkāmi. Senāpati – 『『kā nāma sā piṇḍapātamadāsī』』ti pucchi. Seṭṭhidhītā, sāmīti. Sappaññā sā itthī, evarūpāya ghare vasantiyā purisassa saggasampatti nāma na dullabhāti taṃ ānetvā jeṭṭhikaṭṭhāne ṭhapesi.
Punadivase nāgarā dānamadaṃsu, punadivase rājāti ekantarikāya dānaṃ dātuṃ ārabhiṃsu. Rājāpi carapurise ṭhapetvā nāgarehi dinnadānato atirekataraṃ deti, nāgarāpi tatheva katvā raññā dinnadānato atirekataraṃ. Rājagehe nāṭakitthiyo daharasāmaṇere vadanti – 『『gaṇhatha, tātā, na gahapatikānaṃ gattavatthādīsu puñchitvā bāḷadārakānaṃ kheḷasiṅghāṇikādidhovanahatthehi kataṃ , suciṃ paṇītaṃ kata』』nti. Punadivase nāgarāpi dadamānā vadanti – 『『gaṇhatha, tātā, na nagaragāmanigamādīsu saṅkaḍḍhitataṇḍulakhīradadhisappiādīhi, na aññesaṃ jaṅghasīsapiṭṭhiādīni bhañjitvā āharāpitehi kataṃ, jātisappikhīrādīhiyeva kata』』nti. Evaṃ sattasu saṃvaccharesu sattasu māsesu sattasu divasesu ca atikkantesu atha bhagavato ayaṃ vitakko udapādi. Tena vuttaṃ – 『『sambodhito satta saṃvaccharāni satta māsāni satta divasāni atikkamitvā udapādī』』ti.
87.Aññataromahābrahmāti dhammadesanaṃ āyācitabrahmāva.
89.Caturāsīti āvāsasahassānīti caturāsīti vihārasahassāni. Te sabbepi dvādasasahassabhikkhugaṇhanakā mahāvihārā abhayagiricetiyapabbatacittalapabbatamahāvihārasadisāva ahesuṃ.
以下是完整的簡體中文直譯: 第二天城中居民佈施,第三天國王佈施,他們開始輪流佈施。國王也派人監視,比城中居民佈施的更多,城中居民也同樣做,比國王佈施的更多。在王宮裡,舞女們對年輕沙彌說:"拿吧,孩子們,這不是用擦拭居士們身體的衣物、或用洗嬰兒唾液鼻涕等的手做的,而是清潔精緻的。"第二天,城中居民佈施時也說:"拿吧,孩子們,這不是用從城鎮村莊等地收集來的米、牛奶、酸奶、酥油等做的,也不是用折斷別人的腿、頭、背等帶來的東西做的,而是用純正的酥油、牛奶等做的。"就這樣過了七年七個月零七天,然後世尊產生了這個想法。因此說:"在成道后七年七個月零七天時生起。" 87. "某位大梵天"就是請求說法的那位梵天。 89. "八萬四千住處"是指八萬四千座精舍。這些全都是能容納一萬二千比丘的大精舍,如同無畏山寺、支提山寺、質多羅山大寺一樣。
90.Khantī paramaṃ tapoti adhivāsanakhanti nāma paramaṃ tapo. Titikkhāti khantiyā eva vevacanaṃ. Titikkhā saṅkhātā adhivāsanakhanti uttamaṃ tapoti attho. Nibbānaṃ paramanti sabbākārena pana nibbānaṃ paramanti vadanti buddhā. Na hi pabbajito parūpaghātīti yo adhivāsanakhantivirahitattā paraṃ upaghāteti bādheti hiṃsati, so pabbajito nāma na hoti. Catutthapādo pana tasseva vevacanaṃ. 『『Na hi pabbajito』』ti etassa hi na samaṇo hotīti vevacanaṃ. Parūpaghātīti etassa paraṃ viheṭhayantoti vevacanaṃ. Atha vā parūpaghātīti sīlūpaghātī. Sīlañhi uttamaṭṭhena paranti vuccati. Yo ca samaṇo paraṃ yaṃ kañci sattaṃ viheṭhayanto parūpaghātī hoti, attano sīlaṃ vināsako, so pabbajito nāma na hotīti attho. Athavā yo adhivāsanakhantiyā abhāvato parūpaghātī hoti, paraṃ antamaso ḍaṃsamakasampi sañcicca jīvitā voropeti, so na hi pabbajito. Kiṃ kāraṇā? Malassa apabbājitattā. 『『Pabbājayamattano malaṃ, tasmā pabbajitoti vuccatī』』ti (dha. pa. 388) idañhi pabbajitalakkhaṇaṃ. Yopi na heva kho upaghāteti, na māreti, api ca daṇḍādīhi viheṭheti, so paraṃ viheṭhayanto samaṇo na hoti. Kiṃ kāraṇā? Vihesāya asamitattā. 『『Samitattā hi pāpānaṃ , samaṇoti pavuccatī』』ti (dha. pa. 265) idañhi samaṇalakkhaṇaṃ.
Dutiyagāthāya sabbapāpassāti sabbākusalassa. Akaraṇanti anuppādanaṃ. Kusalassāti catubhūmikakusalassa. Upasampadāti paṭilābho. Sacittapariyodapananti attano cittajotanaṃ, taṃ pana arahattena hoti. Iti sīlasaṃvarena sabbapāpaṃ pahāya samathavipassanāhi kusalaṃ sampādetvā arahattaphalena cittaṃ pariyodāpetabbanti etaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhī ti.
Tatiyagāthāya anūpavādoti vācāya kassaci anupavadanaṃ. Anūpaghātoti kāyena upaghātassa akaraṇaṃ. Pātimokkheti yaṃ taṃ paatimokkhaṃ, atipamokkhaṃ, uttamasīlaṃ, pāti vā agativisesehi mokkheti duggatibhayehi, yo vā naṃ pāti, taṃ mokkhetīti 『『pātimokkha』』nti vuccati. Tasmiṃ pātimokkhe ca saṃvaro. Mattaññutāti paṭiggahaṇaparibhogavasena pamāṇaññutā. Pantañca sayanāsananti sayanāsanañca saṅghaṭṭanavirahitanti attho. Tattha dvīhiyeva paccayehi catupaccayasantoso dīpito hotīti veditabbo. Etaṃ buddhāna sāsananti etaṃ parassa anupavadanaṃ anupaghātanaṃ pātimokkhasaṃvaro paṭiggahaṇaparibhogesu mattaññutā aṭṭhasamāpattivasibhāvāya vivittasenāsanasevanañca buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhīti. Imā pana sabbabuddhānaṃ pātimokkhuddesagāthā hontīti veditabbā.
Devatārocanavaṇṇanā
以下是完整的簡體中文直譯: 90. "忍耐是至高的苦行,忍耐的意思是至高的苦行。"忍耐是指忍耐的定義。忍耐是指忍耐的定義,至高的苦行。涅槃是至高的,佛陀們說涅槃是至高的。因為出家人不會傷害他人,若因缺乏忍耐而傷害他人、傷害他人、甚至殺害他人,則他就不是出家人。第四步則是他的定義。"出家人不是"的意思是他不是修行者。傷害他人是指他在傷害他人。或者說,傷害他人是指傷害修行者。因為修行者被稱為至高的。任何修行者若傷害任何生物,都是破壞自己的戒律,因此他就不是出家人。或者說,若因缺乏忍耐而傷害他人,甚至在極端情況下也會奪取他人的生命,他就不是出家人。為什麼呢?因為他沒有出家。 "我出家是爲了去除自己的污垢,因此被稱為出家"(《大論》388)。如果他不傷害、不殺戮,甚至不以杖等傷害他人,那麼他就不是傷害他人的修行者。為什麼呢?因為他沒有控制。 "因為壞事的控制,才被稱為修行者"(《大論》265)。這就是修行者的定義。 在第二首詩中,"所有的惡"是指所有的善。 "不做"是指不產生。 "善"是指四種善。 "獲得"是指得到。 "凈化心"是指自我心的照亮,而這通過阿羅漢的狀態來實現。因此,通過戒律的保護,去除所有的惡,藉助止觀修習善業,最終使心靈凈化,這是佛陀的教導。 在第三首詩中,"不誹謗"是指不以言語誹謗他人。"不傷害"是指不以身體傷害他人。"戒律"是指戒律的界限,超越戒律的界限,最上乘的戒律是指通過特定的方式解脫于苦難的恐懼,若不解脫,則被稱為"戒律"。在這個戒律中也有控制。 "適度"是指在接受和消費方面的適度。 "安靜的臥床"是指安靜的臥床,意指不與他人衝突。因此,只有通過這兩種條件,才能感到滿足。這個就是佛陀的教導,即不誹謗他人、不傷害他人、持戒的控制、在接受和消費中適度、以及八種禪定的狀態和獨處的修行。應當理解這些都是所有佛陀的戒律教導。 天神的光輝解釋。
- Ettāvatā ca iminā vipassissa bhagavato apadānānusārena vitthārakathanena – 『『tathāgatassevesā, bhikkhave, dhammadhātu suppaṭividdhā』』ti evaṃ vuttāya dhammadhātuyā suppaṭividdhabhāvaṃ pakāsetvā idāni – 『『devatāpi tathāgatassa etamatthaṃ ārocesu』』nti vuttaṃ devatārocanaṃ pakāsetuṃ ekamidāhantiādimāha.
Tattha subhagavaneti evaṃnāmake vane. Sālarājamūleti vanappatijeṭṭhakassa mūle. Kāmacchandaṃ virājetvāti anāgāmimaggena mūlasamugghātavasena virājetvā. Yathā ca vipassissa, evaṃ sesabuddhānampi sāsane vutthabrahmacariyā devatā ārocayiṃsu, pāḷi pana vipassissa ceva amhākañca bhagavato vasena āgatā.
Tattha attano sampattiyā na hāyanti, na vihāyantīti avihā. Na kañci sattaṃ tapantīti atappā. Sundaradassanā abhirūpā pāsādikāti sudassā. Suṭṭhu passanti, sundarametesaṃ vā dassananti sudassī. Sabbeheva ca saguṇehi bhavasampattiyā ca jeṭṭhā, natthettha kaniṭṭhāti akaniṭṭhā.
Idha ṭhatvā bhāṇavārā samodhānetabbā. Imasmiñhi sutte vipassissa bhagavato apadānavasena tayo bhāṇavārā vuttā. Yathā ca vipassissa, evaṃ sikhīādīnampi apadānavasena vuttāva. Pāḷi pana saṅkhittā. Iti sattannaṃ buddhānaṃ vasena amhākaṃ bhagavatā ekavīsati bhāṇavārā kathitā. Tathā avihehi. Tathā atappehi. Tathā sudassehi. Tathā sudassīhi. Tathā akaniṭṭhehīti sabbampi chabbīsatibhāṇavārasataṃ hoti. Tepiṭake buddhavacane aññaṃ suttaṃ chabbīsatibhāṇavārasataparimāṇaṃ nāma natthi, suttantarājā nāma ayaṃ suttantoti veditabbo. Ito paraṃ anusandhidvayampi niyyātento iti kho bhikkhavetiādimāha. Taṃ sabbaṃ uttānamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Mahāpadānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Mahānidānasuttavaṇṇanā
Nidānavaṇṇanā
以下是完整的簡體中文直譯: 91. 通過這一段以及佛陀的傳記和詳細講述 – 「比丘們,這就是如來所具備的法界」,在闡明法界的具備之後,現在說「天神們也向如來報告這個事情」,以闡明天神的光輝。 在這裡,"美好的森林"是這樣稱呼的。 "薩拉樹王"是指森林中最優越的樹木。 "抑制慾望"是指通過無漏道的根本斷除。就像對有智慧者一樣,其他諸佛的教法中也有天神們的報告,而在巴利文中是根據有智慧者和我們所尊敬的佛陀而來的。 在這裡,他們不會因自己的財富而減少,也不會放棄,這就是不放棄。沒有任何眾生在苦行。美麗的容貌,吸引人,令人愉悅,容易看見。非常容易看見,令人愉悅,稱之為美麗。所有的都有善根,與生俱來的財富都是長者,這裡沒有小者,稱之為無小者。 在這裡,言辭應該被整合。在這部經中,依據有智慧者的傳記,有三種言辭被提到。就像對有智慧者一樣,西基等也以傳記的方式被提到。而在巴利文中則是簡略的。因此,根據七位佛陀的教法,我們的佛陀講述了二十一種言辭。也如此,不放棄的、不懈怠的、美麗的、以及美麗者的、無小者的,這樣所有的加起來正好是三十六種言辭的數量。提婆達多的佛言中,沒有其他經文的數量為三十六種,稱之為經文的王。接下來,解釋這兩種後續,因此說「比丘們」等等。這一切都是直接的總結。 因此,《善巧法藏》的《長部經註釋》中的 《大根本經》的闡釋已完成。 2. 《大因緣經》的闡釋 因緣的闡釋
95.Evaṃme sutaṃ…pe… kurūsūti mahānidānasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Kurūsu viharatīti kurū nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīsaddena 『『kurū』』ti vuccati. Tasmiṃ kurūsu janapade. Aṭṭhakathācariyā panāhu – mandhātukāle tīsu dīpesu manussā 『『jambudīpo nāma buddhapaccekabuddhamahāsāvakacakkavattippabhutīnaṃ uttamamanussānaṃ uppattibhūmi uttamadīpo atiramaṇīyo』』ti sutvā raññā mandhātucakkavattinā cakkaratanaṃ purakkhatvā cattāro dīpe anusaṃyāyantena saddhiṃ āgamaṃsu. Tato rājā pariṇāyakaratanaṃ pucchi – 『『atthi nu kho manussalokato ramaṇīyataraṃ ṭhāna』』nti. Kasmā deva evaṃ bhaṇasi? Kiṃ na passasi candimasūriyānaṃ ānubhāvaṃ, nanu etesaṃ ṭhānaṃ ito ramaṇīyataranti? Rājā cakkaratanaṃ purakkhatvā tattha agamāsi. Cattāro mahārājāno – 『『mandhātumahārājā āgato』』ti sutvāva 『『mahiddhiko mahānubhāvo rājā, na sakkā yuddhena paṭibāhitu』』nti sakaṃ rajjaṃ niyyātesuṃ. So taṃ gahetvā puna pucchi – 『『atthi nu kho ito ramaṇīyataraṃ ṭhāna』』nti?
Athassa tāvatiṃsabhavanaṃ kathayiṃsu. 『『Tāvatiṃsabhavanaṃ, deva, ito ramaṇīyataraṃ. Tattha sakkassa devarañño ime cattāro mahārājāno paricārakā dovārikabhūmiyaṃ tiṭṭhanti, sakko devarājā mahiddhiko mahānubhāvo, tassimāni upabhogaṭṭhānāni – yojanasahassubbedho vejayanto pāsādo, pañcayojanasatubbedhā sudhammā devasabhā, diyaḍḍhayojanasatiko vejayantaratho tathā erāvaṇo hatthī , dibbarukkhasahassappaṭimaṇḍitaṃ nandanavanaṃ, cittalatāvanaṃ, phārusakavanaṃ, missakavanaṃ, yojanasatubbedho pāricchattako koviḷāro, tassa heṭṭhā saṭṭhiyojanāyāmā paññāsayojanavitthatā pañcadasayojanubbedhā jayakusumapupphavaṇṇā paṇḍukambalasilā, yassā mudutāya sakkassa nisīdato upaḍḍhakāyo anupavisatī』』ti.
Taṃ sutvā rājā tattha gantukāmo cakkaratanaṃ abbhukkiri. Taṃ ākāse patiṭṭhāsi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Atha dvinnaṃ devalokānaṃ vemajjhato cakkaratanaṃ otaritvā pathaviyaṃ patiṭṭhāsi saddhiṃ pariṇāyakaratanapamukhāya caturaṅginiyā senāya. Rājā ekakova tāvatiṃsabhavanaṃ agamāsi. Sakko – 『『mandhātā āgato』』ti sutvāva tassa paccuggamanaṃ katvā – 『『svāgataṃ, te mahārāja, sakaṃ te mahārāja, anusāsa mahārājā』』ti vatvā saddhiṃ nāṭakehi rajjaṃ dve bhāge katvā ekaṃ bhāgamadāsi. Rañño tāvatiṃsabhavane patiṭṭhitamattasseva manussabhāvo vigacchi, devabhāvo pāturahosi. Tassa kira sakkena saddhiṃ paṇḍukambalasilāyaṃ nisinnassa akkhinimisamattena nānattaṃ paññāyati. Taṃ asallakkhentā devā sakkassa ca tassa ca nānatte muyhanti. So tattha dibbasampattiṃ anubhavamāno yāva chattiṃsa sakkā uppajjitvā cutā, tāva rajjaṃ kāretvā atittova kāmehi tato cavitvā attano uyyāne patiṭṭhito vātātapena phuṭṭhagatto kālamakāsi.
以下是完整的簡體中文直譯: 95. "如是我聞"等,《大因緣經》。這裡是對不明顯詞語的解釋。"住在俱盧國"中,俱盧是指某些王子的名字,他們居住的地方,即使只有一個國家,也習慣上稱為"俱盧"。在那俱盧國中。註釋家們說:在曼陀多王時期,三洲的人們聽說"閻浮提洲是佛陀、辟支佛、大聲聞、轉輪王等最高貴的人出生之地,是最殊勝的洲,非常美麗",就跟隨著持金輪的曼陀多轉輪王巡遊四大洲而來。然後國王問主藏臣:"有比人間更美麗的地方嗎?"主藏臣說:"陛下為何這麼說?難道您沒看到日月的威力嗎?他們所在之處豈不是比這裡更美麗嗎?"國王就以金輪為首前往那裡。四大天王聽說"曼陀多大王來了",就想:"這位國王神通廣大,威力巨大,無法以戰爭抵擋",於是獻出自己的王國。他接受后又問:"有比這裡更美麗的地方嗎?" 於是他們向他描述了三十三天。"陛下,三十三天比這裡更美麗。那裡這四大天王是帝釋天王的侍從,站在門衛的位置,帝釋天王神通廣大,威力巨大,他有這些享樂之處:高一千由旬的毗阇延多宮殿,高五百由旬的善法堂,一百五十由旬長的毗阇延多車,以及伊羅婆那象,裝飾著一千棵天樹的難陀園、雜樹園、粗惡園、雜林園,高一百由旬的圓生樹,在它下面有六十由旬長、五十由旬寬、十五由旬高的勝華色黃金石,其柔軟度使得帝釋坐下時身體會陷入一半。" 聽到這些,國王想去那裡,就舉起金輪。金輪停在空中,與四兵一起。然後從兩個天界之間,金輪下降落在地上,與以主藏臣為首的四兵一起。國王獨自一人前往三十三天。帝釋聽說"曼陀多來了",就出迎他,說:"歡迎你,大王,這是你的,大王,請統治吧,大王",然後與天女們一起把王國分成兩份,給了他一份。國王一到三十三天,人的狀態就消失了,天人的狀態出現了。據說他與帝釋一起坐在黃金石上時,只有眨眼的瞬間才能看出區別。天人們沒注意到這一點,就分不清帝釋和他。他在那裡享受天界的幸福,直到三十六位帝釋相繼出生又死亡,他都在統治,但仍未滿足欲樂,從那裡死後,回到自己的花園,被風吹日曬折磨而死。
Cakkaratane pana puna pathaviyaṃ patiṭṭhite pariṇāyakaratanaṃ suvaṇṇapaṭṭe mandhātu upāhanaṃ likhāpetvā idaṃ mandhātu rajjanti rajjamanusāsi. Tepi tīhi dīpehi āgatamanussā puna gantuṃ asakkontā pariṇāyakaratanaṃ upasaṅkamitvā – 『『deva, mayaṃ rañño ānubhāvena āgatā, idāni gantuṃ na sakkoma, vasanaṭṭhānaṃ no dehī』』ti yāciṃsu. So tesaṃ ekamekaṃ janapadamadāsi. Tattha pubbavidehato āgatamanussehi āvasitapadeso tāyeva purimasaññāya – 『『videharaṭṭha』』nti nāmaṃ labhi, aparagoyānato āgatamanussehi āvasitapadeso 『『aparantajanapado』』ti nāmaṃ labhi, uttarakuruto āgatamanussehi āvasitapadeso 『『kururaṭṭha』』nti nāmaṃ labhi, bahuke pana gāmanigamādayo upādāya bahuvacanena vohariyati. Tena vuttaṃ – 『『kurūsu viharatī』』ti.
Kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamoti kammāsadhammanti ettha keci dha-kārassa da-kārena atthaṃ vaṇṇayanti. Kammāso ettha damitoti kammāsadammo.Kammāsoti kammāsapādo porisādo vuccati. Tassa kira pāde khāṇukena viddhaṭṭhāne vaṇo ruhanto cittadārusadiso hutvā ruhi. Tasmā kammāsapādoti paññāyittha. So ca tasmiṃ okāse damito porisādabhāvato paṭisedhito . Kena? Mahāsattena. Katarasmiṃ jātaketi? Mahāsutasomajātaketi eke. Ime pana therā jayaddisajātaketi vadanti. Tadā hi mahāsattena kammāsapādo damito. Yathāha –
『『Putto yadā homi jayaddisassa;
Pañcālaraṭṭhadhipatissa atrajo.
Cajitvāna pāṇaṃ pitaraṃ pamocayiṃ;
Kammāsapādampi cahaṃ pasādayi』』nti.
Keci pana dha-kāreneva atthaṃ vaṇṇayanti. Kurūraṭṭhavāsīnaṃ kira kuruvattadhammo, tasmiṃ kammāso jāto, tasmā taṃ ṭhānaṃ kammāso ettha dhammo jātoti kammāsadhammanti vuccati. Tattha niviṭṭhanigamassāpi etadeva nāmaṃ. Bhummavacanena kasmā na vuttanti. Avasanokāsato. Bhagavato kira tasmiṃ nigame vasanokāso koci vihāro nāma nāhosi. Nigamato pana apakkamma aññatarasmiṃ udakasampanne ramaṇīye bhūmibhāge mahāvanasaṇḍo ahosi tattha bhagavā vihāsi, taṃ nigamaṃ gocaragāmaṃ katvā. Tasmā evamettha attho veditabbo – 『『kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo, taṃ gocaragāmaṃ katvā』』ti.
Āyasmāti piyavacanametaṃ, gāravavacanametaṃ. Ānandoti tassa therassa nāmaṃ. Ekamantanti bhāvanapuṃsakaniddeso – 『『visamaṃ candimasūriyā parivattantī』』tiādīsu (a. ni.
以下是完整的簡體中文直譯: 當金輪再次落在地上時,主藏臣在金板上刻下曼陀多的足印,說"這是曼陀多的王國",並統治了王國。那些從三洲來的人無法再回去,就去見主藏臣說:"大人,我們是靠國王的威力來的,現在無法回去,請給我們一個居住的地方。"他給了他們每個人一個地方。其中,從東毗提訶洲來的人所居住的地方,保留了原來的名字,叫做"毗提訶國";從西瞿耶尼洲來的人所居住的地方叫做"西方邊境";從北俱盧洲來的人所居住的地方叫做"俱盧國";因為有許多村鎮等,所以用複數形式稱呼。因此說"住在俱盧國"。 "迦摩沙曇是俱盧國的一個市鎮"中,有些人將"曇"字解釋為"馴"字。"迦摩沙在此被馴服"即迦摩沙馴。迦摩沙指的是斑足食人魔。據說他的腳被木樁刺傷的地方,傷口癒合時變得像彩色的木頭。因此他被稱為斑足。他在那個地方被馴服,被制止了食人的行為。被誰?被菩薩。在哪個本生故事中?有些人說是在《大須陀須摩本生經》中。但這些長老們說是在《阇耶提捨本生經》中。那時菩薩馴服了斑足。如經中所說: "當我成為阇耶提舍之子, 般遮羅國王的兒子時。 我捨棄生命救出父親, 也使斑足食人魔信服。" 有些人則保留"曇"字來解釋。據說俱盧國居民有俱盧習俗,其中產生了斑點,因此那個地方被稱為"斑點在此成為法"即迦摩沙曇。建立在那裡的市鎮也用這個名字。為什麼不用處格來說?因為沒有居住的地方。據說世尊在那個市鎮沒有所謂的精舍作為居住的地方。但離開市鎮不遠,在一個水源豐富、景色宜人的地方有一片大森林,世尊住在那裡,以那個市鎮為托缽處。因此這裡應該這樣理解:"住在俱盧國,以名為迦摩沙曇的俱盧國市鎮為托缽處"。 "尊者"是親切的稱呼,是尊敬的稱呼。"阿難"是那位長老的名字。"一邊"是中性的表達方式,如"日月不平等地執行"等。
4.70) viya. Tasmā yathā nisinno ekamantaṃ nisinno hoti, tathā nisīdīti evamettha attho daṭṭhabbo. Bhummatthe vā etaṃ upayogavacanaṃ nisīdīti upāvisi. Paṇḍitā hi garuṭṭhāniyaṃ upasaṅkamitvā āsanakusalatāya ekamantaṃ nisīdanti. Ayañca tesaṃ aññataro, tasmā ekamantaṃ nisīdi.
Kathaṃ nisinno kho pana ekamantaṃ nisinno hotīti? Cha nisajjadose vajjetvā. Seyyathidaṃ – atidūraṃ, accāsannaṃ, uparivātaṃ, unnatappadesaṃ, atisammukhaṃ, atipacchāti. Atidūre nisinno hi sace kathetukāmo hoti, uccāsaddena kathetabbaṃ hoti. Accāsanne nisinno saṅghaṭṭanaṃ karoti. Uparivāte nisinno sarīragandhena bādhati. Unnatappadese nisinno agāravaṃ pakāseti. Atisammukhā nisinno sace daṭṭhukāmo hoti, cakkhunā cakkhuṃ āhacca daṭṭhabbaṃ hoti. Atipacchā nisinno sace daṭṭhukāmo hoti, gīvaṃ parivattetvā daṭṭhabbaṃ hoti. Tasmā ayampi tikkhattuṃ bhagavantaṃ padakkhiṇaṃ katvā sakkaccaṃ vanditvā ete cha nisajjadose vajjetvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalassa abhimukhaṭṭhāne chabbaṇṇānaṃ buddharasmīnaṃ anto pavisitvā pasannalākhārasaṃ vigāhanto viya suvaṇṇapaṭaṃ pārupanto viya rattuppalamālāvitānamajjhaṃ pavisanto viya ca dhammabhaṇḍāgāriko āyasmā ānando nisīdi. Tena vuttaṃ – 『『ekamantaṃ nisīdī』』ti.
Kāya pana velāya, kena kāraṇena ayamāyasmā bhagavantaṃ upasaṅkamantoti? Sāyanhavelāyaṃ paccayākārapañhapucchanakāraṇena. Taṃ divasaṃ kirāyamāyasmā kulasaṅgahatthāya gharadvāre gharadvāre sahassabhaṇḍikaṃ nikkhipanto viya kammāsadhammagāmaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto satthu vattaṃ dassetvā satthari gandhakuṭiṃ paviṭṭhe satthāraṃ vanditvā attano divāṭṭhānaṃ gantvā antevāsikesu vattaṃ dassetvā paṭikkantesu divāṭṭhānaṃ paṭisammajjitvā cammakkhaṇḍaṃ paññapetvā udakatumbato udakaṃ gahetvā udakena hatthapāde sītale katvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno sotāpattiphalasamāpattiṃ samāpajji. Atha paricchinnakālavasena samāpattito uṭṭhāya paccayākāre ñāṇaṃ otāresi. So – 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』tiādito paṭṭhāya antaṃ, antato paṭṭhāya ādiṃ, ubhayantato paṭṭhāya majjhaṃ, majjhato paṭṭhāya ubho ante pāpento tikkhattuṃ dvādasapadaṃ paccayākāraṃ sammasi. Tassevaṃ sammasantassa paccayākāro vibhūto hutvā uttānakuttānako viya upaṭṭhāsi.
Tato cintesi – 『『ayaṃ paccayākāro sabbabuddhehi – 『gambhīro ceva gambhīrāvabhāso cā』ti kathito, mayhaṃ kho pana padesañāṇe ṭhitassa sāvakassa sato uttāno vibhūto pākaṭo hutvā upaṭṭhāti, mayhaṃyeva nu kho esa uttānako hutvā upaṭṭhāti, udāhu aññesampī』』ti? Athassa etadahosi – 『『handāhaṃ imaṃ pañhaṃ gahetvā bhagavantaṃ pucchāmi, addhā me bhagavā imaṃ atthuppattiṃ katvā sālindaṃ sineruṃ ukkhipanto viya ekaṃ suttantakathaṃ kathetvā dassessati. Buddhānañhi vinayapaññattiṃ, bhummantaraṃ, paccayākāraṃ, samayantaranti imāni cattāri ṭhānāni patvā gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantabhāvo paññāyati, desanā gambhīrā hoti tilakkhaṇabbhāhatā suññatapaṭisaṃyuttā』』ti.
以下是完整的簡體中文直譯: 4.70)一樣。因此,這裡應該理解為"他坐下時,是坐在一邊"。或者這是賓格表示處所,意思是"他坐下"。智者接近尊者時,由於善於選擇座位,會坐在一邊。這位也是其中之一,所以坐在一邊。 怎樣坐才是坐在一邊呢?避開六種坐姿的過失。即:太遠、太近、在上風處、在高處、正對面、太后面。坐得太遠的人如果想說話,就必須大聲說。坐得太近的人會發生碰撞。坐在上風處的人會用身體的氣味打擾他人。坐在高處的人顯示不恭敬。正對面坐的人如果想看,眼睛就會與對方的眼睛相對。坐在太后面的人如果想看,就必須轉動脖子。因此,這位也繞佛三匝,恭敬禮拜,避開這六種坐姿的過失,面向右膝蓋的方向,進入六色佛光之中,彷彿沉浸在清澈的樹脂中,彷彿披上金色的衣服,彷彿進入紅蓮花的帳幕中,法藏師尊者阿難坐下。因此說"坐在一邊"。 在什麼時候,因為什麼原因這位尊者接近世尊呢?在傍晚時分,因為想問緣起的問題。據說那天這位尊者爲了接濟家族,像在每家門口放下一千錢一樣,在迦摩沙曇村托缽,托缽回來後向老師行禮,當老師進入香室后,禮拜老師,去到自己的日間住處,在弟子們行禮離開后,打掃日間住處,鋪設皮革,從水罐中取水,用水使手腳涼爽,結跏趺坐,進入須陀洹果定。然後按照預定的時間從定中出來,把智慧投入緣起中。他從"無明緣行"等開始思考到結尾,從結尾思考到開頭,從兩端思考到中間,從中間思考到兩端,這樣三次思考十二支緣起。當他這樣思考時,緣起變得清晰,彷彿變得淺顯易懂。 然後他想:"這個緣起被所有佛陀稱為'深奧且顯得深奧',但對於我這個只有部分智慧的聲聞來說,卻變得淺顯、清晰、明瞭,是隻對我變得淺顯,還是對其他人也是?"於是他想:"來吧,我帶著這個問題去問世尊,世尊一定會以此為緣由,像舉起須彌山一樣,講述一部經,向我解釋。因為佛陀遇到這四種情況時 - 制定戒律、解釋地界、解釋緣起、解釋其他學說 - 會發出巨大的聲音,智慧深入,顯示佛智的偉大,說法深奧,貫穿三相,與空性相應。"
So kiñcāpi pakatiyāva ekadivase satavārampi sahassavārampi bhagavantaṃ upasaṅkamanto na ahetuakāraṇena upasaṅkamati, taṃ divasaṃ pana imaṃ pañhaṃ gahetvā – 『『imaṃ buddhagandhahatthiṃ āpajja ñāṇakoñcanādaṃ sossāmi, buddhasīhaṃ āpajja ñāṇasīhanādaṃ sossāmi, buddhasindhavaṃ āpajja ñāṇapadavikkamaṃ passissāmī』』ti cintetvā divāṭṭhānā uṭṭhāya cammakkhaṇḍaṃ papphoṭetvā ādāya sāyanhasamaye bhagavantaṃ upasaṅkami. Tena vuttaṃ – 『『sāyanhavelāyaṃ paccayākārapañhapucchanakāraṇena upasaṅkamanto』』ti.
Yāva gambhīroti ettha yāvasaddo pamāṇātikkame, atikkamma pamāṇaṃ gambhīro, atigambhīroti attho. Gambhīrāvabhāsoti gambhīrova hutvā avabhāsati, dissatīti attho. Ekañhi uttānameva gambhīrāvabhāsaṃ hoti pūtipaṇṇādivasena kāḷavaṇṇapurāṇaudakaṃ viya. Tañhi jāṇuppamāṇampi sataporisaṃ viya dissati. Ekaṃ gambhīraṃ uttānāvabhāsaṃ hoti maṇigaṅgāya vippasannaudakaṃ viya. Tañhi sataporisampi jāṇuppamāṇaṃ viya khāyati. Ekaṃ uttānaṃ uttānāvabhāsaṃ hoti cāṭiādīsu udakaṃ viya. Ekaṃ gambhīraṃ gambhīrāvabhāsaṃ hoti sinerupādakamahāsamudde udakaṃ viya. Evaṃ udakameva cattāri nāmāni labhati. Paṭiccasamuppāde panetaṃ natthi. Ayañhi gambhīro ceva gambhīrāvabhāso cāti ekameva nāmaṃ labhati. Evarūpo samānopi atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyati, yadidaṃ acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ bhanteti. Evaṃ attano vimhayaṃ pakāsento pañhaṃ pucchitvā tuṇhībhūto nisīdi.
Bhagavā tassa vacanaṃ sutvā – 『『ānando bhavaggaggahaṇāya hatthaṃ pasārento viya, sineruṃ chinditvā miñjaṃ nīharituṃ vāyamamāno viya, vinā nāvāya mahāsamuddaṃ taritukāmo viya, pathaviṃ parivattetvā pathavojaṃ gahetuṃ vāyamamāno viya buddhavisayapañhaṃ attano uttānaṃ vadati. Handassa gambhīrabhāvaṃ ācikkhissāmī』』ti cintetvā mā hevantiādimāha.
Tattha mā hevanti ha-kāro nipātamattaṃ. Evaṃ mā bhaṇīti attho. Mā hevanti ca idaṃ vacanaṃ bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ ussādentopi bhaṇati apasādentopi.
Ussādanāvaṇṇanā
Tattha ussādento – ānanda, tvaṃ mahāpañño visadañāṇo, tena te gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya khāyati. Aññesaṃ panesa uttānakoti na sallakkhetabbo, gambhīroyeva ca gambhīrāvabhāso ca. Tattha catasso upamā vadanti. Chamāse subhojanarasapuṭṭhassa kira katayogassa mahāmallassa samajjasamaye katamallapāsāṇaparicayassa yuddhabhūmiṃ gacchantassa antarā mallapāsāṇaṃ dassesuṃ, so – kiṃ etanti āha. Mallapāsāṇoti. Āharatha nanti. Ukkhipituṃ na sakkomāti vutte sayaṃ gantvā kuhiṃ imassa bhāriyaṭṭhānanti vatvā dvīhi hatthehi dve pāsāṇe ukkhipitvā kīḷāguḷe viya khipitvā agamāsi. Tattha mallassa mallapāsāṇo lahukopi na aññesaṃ lahukoti vattabbo. Chamāse subhojanarasapuṭṭho mallo viya hi kappasatasahassaṃ abhinīhārasampanno āyasmā ānando, yathā mallassa mahābalatāya mallapāsāṇo lahuko, evaṃ therassa mahāpaññatāya paṭiccasamuppādo uttāno, so aññesaṃ uttānoti na vattabbo.
以下是完整的簡體中文直譯: 雖然他平常一天也會百次千次地去見世尊,但從不是無緣無故地去。那天他帶著這個問題想:"我要接近這頭佛陀香象,聽他發出智慧的象吼;我要接近這頭佛陀獅子,聽他發出智慧的獅子吼;我要接近這匹佛陀駿馬,看他邁出智慧的步伐。"他這樣想著,從日間住處起身,抖掉皮革,拿著它,在傍晚時分去見世尊。因此說"在傍晚時分,因為想問緣起的問題而去見世尊"。 "如此深奧"中,"如此"表示超過程度,意思是超過程度地深奧,極其深奧。"顯得深奧"意思是顯得深奧,看起來深奧。有些東西雖然淺顯卻顯得深奧,如腐爛樹葉等使水變黑的舊水。那種水即使只有膝蓋深,看起來也像有百人深。有些東西雖然深奧卻顯得淺顯,如摩尼河中清澈的水。那種水即使有百人深,看起來也只有膝蓋深。有些東西淺顯且顯得淺顯,如罐子等中的水。有些東西深奧且顯得深奧,如須彌山腳下大海中的水。這樣,水可以有四種名稱。但在緣起中沒有這種情況。這個只有一個名稱,即深奧且顯得深奧。雖然是這樣,但對我來說卻顯得非常淺顯,這真是奇妙啊,世尊,這真是稀有啊,世尊。他這樣表達自己的驚訝,問完問題后就靜靜地坐著。 世尊聽了他的話后想:"阿難像是伸手想抓住有頂天,像是想切開須彌山取出髓,像是想不用船渡過大海,像是想翻轉大地取出地精,他說佛陀境界的問題對他來說很淺顯。來吧,我要向他解釋其深奧性。"於是說"不要這樣說"等。 其中,"不要這樣說"中的"ha"只是一個語氣詞。意思是不要這樣說。世尊說"不要這樣說"這句話,既是在讚揚尊者阿難,也是在責備他。 讚揚的解釋 在讚揚時 - 阿難,你大智慧,智慧清晰,因此即使是深奧的緣起對你來說也顯得淺顯。但不應認為對其他人來說也是淺顯的,它確實是深奧且顯得深奧。關於這點有四個比喻。據說,有一個大力士,在六個月內吃了美味的食物而變得強壯,在比賽時習慣了力士石,當他走向比賽場地時,人們在路上向他展示力士石,他問:"這是什麼?"他們說:"力士石。"他說:"拿來。"當他們說無法舉起時,他自己走過去說:"這石頭重的地方在哪裡?"然後用兩隻手舉起兩塊石頭,像玩球一樣扔掉就走了。在這裡,對力士來說輕的力士石,不能說對其他人來說也是輕的。就像那個在六個月內吃了美味食物而變得強壯的力士,尊者阿難在十萬劫中完成了誓願。就像對那個大力士來說,因為他力氣大所以力士石很輕,同樣對長老來說,因為他智慧大所以緣起很淺顯,但不能說對其他人來說也是淺顯的。
Mahāsamudde ca timināma maccho dviyojanasatiko timiṅgalo tiyojanasatiko, timipiṅgalo catuyojanasatiko timirapiṅgalo pañcayojanasatiko, ānando timinando ajjhāroho mahātimīti ime cattāro yojanasahassikā. Tattha timirapiṅgaleneva dīpenti. Tassa kira dakkhiṇakaṇṇaṃ cālentassa pañcayojanasate padese udakaṃ calati. Tathā vāmakaṇṇaṃ. Tathā naṅguṭṭhaṃ, tathā sīsaṃ. Dve pana kaṇṇe cāletvā naṅguṭṭhena udakaṃ paharitvā sīsaṃ aparāparaṃ katvā kīḷituṃ āraddhassa sattaṭṭhayojanasate padese bhājane pakkhipitvā uddhane āropitaṃ viya udakaṃ pakkuthati, tiyojanasatamatte padese udakaṃ piṭṭhiṃ chādetuṃ na sakkoti. So evaṃ vadeyya – 『『ayaṃ mahāsamuddo gambhīro gambhīroti vadanti kutassa gambhīratā, mayaṃ piṭṭhipaṭicchādanamattampi udakaṃ na labhāmā』』ti. Tattha kāyupapannassa timirapiṅgalassa mahāsamuddo uttānoti, aññesaṃ khuddakamacchānaṃ uttānoti na vattabbo, evameva ñāṇupapannassa therassa paṭiccasamuppādo uttānoti, aññesampi uttānoti na vattabbo.
Supaṇṇarājā ca diyaḍḍhayojanasatiko, tassa dakkhiṇapakkho paññāsayojaniko hoti tathā vāmapakkho, piñchavaṭṭi saṭṭhiyojanikā, gīvā tiṃsayojanikā, mukhaṃ navayojanaṃ, pādā dvādasayojanikā. Tasmiṃ supaṇṇavātaṃ dassetuṃ āraddhe sattaṭṭhayojanasataṃ ṭhānaṃ nappahoti. So evaṃ vadeyya – 『『ayaṃ ākāso ananto anantoti vadanti, kutassa anantatā, mayaṃ pakkhavātappasāraṇokāsampi na labhāmā』』ti. Tattha kāyupapannassa supaṇṇarañño ākāso parittoti, aññesaṃ khuddakapakkhīnaṃ parittoti na vattabbo, evameva ñāṇupapannassa therassa paṭiccasamuppādo uttānoti, aññesampi uttānoti na vattabbo.
Rāhu asurindo pana pādantato yāva kesantā yojanānaṃ cattāri sahassāni aṭṭha ca satāni hoti. Tassa dvinnaṃ bāhānaṃ antaraṃ dvādasayojanasatikaṃ. Bahalattena chayojanasatikaṃ . Hatthapādatalāni tiyojanasatikāni, tathā mukhaṃ. Ekekaṃ aṅgulipabbaṃ paññāsayojanaṃ, tathā bhamukantaraṃ. Nalāṭaṃ tiyojanasatikaṃ. Sīsaṃ navayojanasatikaṃ. Tassa mahāsamuddaṃ otiṇṇassa gambhīraṃ udakaṃ jāṇuppamāṇaṃ hoti. So evaṃ vadeyya – 『『ayaṃ mahāsamuddo gambhīro gambhīroti vadanti, kutassa gambhīratā, mayaṃ jāṇuppaṭicchādanamattampi udakaṃ na labhāmā』』ti. Tattha kāyupapannassa rāhuno mahāsamuddo uttānoti, aññesaṃ uttānoti na vattabbo, evameva ñāṇupapannassa therassa paṭiccasamuppādo uttānoti, aññesampi uttānoti na vattabbo. Etamatthaṃ sandhāya bhagavā – 『『mā hevaṃ, ānanda, avaca; mā hevaṃ, ānanda avacā』』ti āha.
Therassa hi catūhi kāraṇehi gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānoti upaṭṭhāti. Katamehi catūhi? Pubbūpanissayasampattiyā, titthavāsena, sotāpannatāya, bahussutabhāvenāti.
以下是完整的簡體中文直譯: 在大海中,有一種名叫帝米的魚長兩百由旬,帝米嘎拉長三百由旬,帝米賓嘎拉長四百由旬,帝米拉賓嘎拉長五百由旬,阿難達、帝米難達、阿吉哈羅哈、大帝米這四種魚長一千由旬。他們用帝米拉賓嘎拉來說明。據說,當它擺動右耳時,五百由旬範圍內的水都會動。左耳也是如此。尾巴也是如此,頭也是如此。當它擺動兩隻耳朵,用尾巴拍打水面,前後擺動頭部開始玩耍時,七八百由旬範圍內的水就像放在鍋里放在火上一樣沸騰,三百由旬範圍內的水無法覆蓋它的背。它可能會這樣說:"他們說這大海深不可測,它哪裡深呢?我們連能覆蓋背部的水都找不到。"在這裡,對於身體巨大的帝米拉賓嘎拉來說大海是淺的,但不能說對其他小魚來說也是淺的。同樣,對於智慧巨大的長老來說緣起是淺顯的,但不能說對其他人來說也是淺顯的。 金翅鳥王長一百五十由旬,它的右翼長五十由旬,左翼也是如此,尾羽長六十由旬,脖子長三十由旬,嘴長九由旬,腳長十二由旬。當它開始展示金翅鳥的風時,七八百由旬的空間都不夠。它可能會這樣說:"他們說這虛空無邊無際,它哪裡無邊呢?我們連能展開翅膀的空間都找不到。"在這裡,對於身體巨大的金翅鳥王來說虛空是有限的,但不能說對其他小鳥來說也是有限的。同樣,對於智慧巨大的長老來說緣起是淺顯的,但不能說對其他人來說也是淺顯的。 羅睺阿修羅王從腳到頭髮梢長四千八百由旬。他的兩臂之間寬一千二百由旬。厚六百由旬。手掌和腳掌長三百由旬,嘴也是如此。每個指節長五十由旬,眉間也是如此。額頭長三百由旬。頭長九百由旬。當他進入大海時,深水只到他的膝蓋。他可能會這樣說:"他們說這大海深不可測,它哪裡深呢?我們連能覆蓋膝蓋的水都找不到。"在這裡,對於身體巨大的羅睺來說大海是淺的,但不能說對其他人來說也是淺的。同樣,對於智慧巨大的長老來說緣起是淺顯的,但不能說對其他人來說也是淺顯的。世尊針對這個意思說:"阿難,不要這樣說;阿難,不要這樣說。" 對長老來說,由於四個原因,即使是深奧的緣起也顯得淺顯。哪四個原因?前世的善緣具足、住在外道處、證得須陀洹果、多聞博學。
Pubbūpanissayasampattikathā
Ito kira satasahassime kappe padumuttaro nāma satthā loke uppajji. Tassa haṃsavatī nāma nagaraṃ ahosi, ānando nāma rājā pitā , sumedhā nāma devī mātā, bodhisatto uttarakumāro nāma ahosi. So puttassa jātadivase mahābhinikkhamanaṃ nikkhamma pabbajitvā padhānamanuyuñjanto anukkamena sabbaññutaṃ patvā – 『『anekajātisaṃsāra』』nti udānaṃ udānetvā sattāhaṃ bodhipallaṅke vītināmetvā pathaviyaṃ ṭhapessāmīti pādaṃ abhinīhari. Atha pathaviṃ bhinditvā mahantaṃ padumaṃ uṭṭhāsi. Tassa dhurapattāni navutihatthāni, kesaraṃ tiṃsahatthaṃ, kaṇṇikā dvādasahatthā, navaghaṭappamāṇo reṇu ahosi.
Satthā pana ubbedhato aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedho ahosi. Tassa ubhinnaṃ bāhānamantaraṃ aṭṭhārasahatthaṃ, nalāṭaṃ pañcahatthaṃ, hatthapādā ekādasahatthā. Tassa ekādasahatthena pādena dvādasahatthāya kaṇṇikāya akkantamattāya navaghaṭappamāṇo reṇu uṭṭhāya aṭṭhapaṇṇāsahatthaṃ padesaṃ uggantvā okiṇṇamanosilācuṇṇaṃ viya paccokiṇṇo. Tadupādāya bhagavā padumuttarotveva paññāyittha. Tassa devilo ca sujāto ca dve aggasāvakā ahesuṃ. Amitā ca asamā ca dve aggasāvikā. Sumano nāma upaṭṭhāko. Padumuttaro bhagavā pitusaṅgahaṃ kurumāno bhikkhusatasahassaparivāro haṃsavatiyā rājadhāniyā vasati.
Kaniṭṭhabhātā panassa sumanakumāro nāma. Tassa rājā haṃsavatito vīsatiyojanasate ṭhāne bhogagāmaṃ adāsi. So kadāci āgantvā pitarañca satthārañca passati. Athekadivasaṃ paccanto kupito. Sumano rañño pesesi – 『『paccanto kupito』』ti. Rājā 『『mayā tvaṃ tattha kasmā ṭhapito』』ti paṭipesesi. So nikkhamma core vūpasametvā – 『『upasanto, deva, janapado』』ti rañño pesesi. Rājā tuṭṭho – 『『sīghaṃ mama putto āgacchatū』』ti āha. Tassa sahassamattā amaccā honti. So tehi saddhiṃ antarāmagge mantesi – 『『mayhaṃ pitā tuṭṭho, sace me varaṃ deti, kiṃ gaṇhāmī』』ti. Atha naṃ ekacce 『『hatthiṃ gaṇhatha, assaṃ gaṇhatha, rathaṃ gaṇhatha, janapadaṃ gaṇhatha, sattaratanāni gaṇhathā』』ti āhaṃsu. Apare – 『『tumhe pathavissarassa puttā, tumhākaṃ dhanaṃ na dullabhaṃ, laddhampi cetaṃ sabbaṃ pahāya gamanīyaṃ, puññameva ekaṃ ādāya gamanīyaṃ; tasmā te deve varaṃ dadamāne temāsaṃ padumuttaraṃ bhagavantaṃ upaṭṭhātuṃ varaṃ gaṇhathā』』ti. So – 『『tumhe mayhaṃ kalyāṇamittā, na mametaṃ cittaṃ atthi, tumhehi pana uppāditaṃ, evaṃ karissāmī』』ti gantvā pitaraṃ vanditvā pitarāpi āliṅgetvā tassa matthake cumbitvā – 『『varaṃ te putta, demī』』ti vutte 『『sādhu mahārāja, icchāmahaṃ mahārāja bhagavantaṃ temāsaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahanto jīvitaṃ avañjhaṃ kātuṃ, imameva varaṃ dehī』』ti āha. 『『Na sakkā tāta, aññaṃ varehī』』ti vutte 『『deva, khattiyānaṃ nāma dve kathā natthi, etameva dehi, na me aññenattho』』ti. Tāta buddhānaṃ nāma cittaṃ dujjānaṃ, sace bhagavā na icchissati, mayā dinnepi kiṃ bhavissatīti? So – 『『sādhu, deva, ahaṃ bhagavato cittaṃ jānissāmī』』ti vihāraṃ gato.
以下是完整的簡體中文直譯: 前世善緣具足的故事 據說,在十萬劫之前,有一位名叫蓮花佛的老師出現在世間。他的城市叫做漢薩瓦蒂,父親是名叫阿難陀的國王,母親是名叫蘇美達的王后,菩薩名叫烏塔拉王子。他在兒子出生的那天進行了大出家,出家后精進修行,逐漸獲得一切智,唸誦了"經歷多生輪迴"的感嘆偈,在菩提座上度過七天後,想要把腳放在地上。這時,地面裂開,一朵巨大的蓮花升起。它的外層花瓣長九十肘,花絲長三十肘,花托長十二肘,花粉有九壺之多。 而老師身高五十八肘。他的兩臂之間寬十八肘,額頭寬五肘,手腳長十一肘。當他用十一肘長的腳剛踩到十二肘長的花托時,九壺量的花粉升起,飄到五十八肘高的地方,像撒下的硃砂粉一樣落下。從那時起,世尊就被稱為蓮花佛。他有兩位首席弟子,名叫德維羅和蘇賈多。兩位首席女弟子名叫阿米塔和阿薩瑪。侍者名叫蘇曼諾。蓮花世尊爲了照顧父親,帶著十萬比丘住在漢薩瓦蒂王城。 他的弟弟名叫蘇曼那王子。國王給了他一個距離漢薩瓦蒂二百二十由旬的封地。他有時會來看望父親和老師。有一天,邊境發生叛亂。蘇曼那派人向國王報告:"邊境發生叛亂。"國王回覆說:"我把你安置在那裡是為什麼?"他出發平定了叛亂,然後向國王報告:"陛下,地方已經平定。"國王很高興,說:"讓我兒子快點回來。"他有大約一千名大臣。他在路上與他們商議:"我父親很高興,如果給我一個恩惠,我該要什麼?"有些人說:"要象,要馬,要車,要地方,要七寶。"另一些人說:"你們是地上之主的兒子,財富對你們來說不難得到,而且得到的這一切都要捨棄而去,只有功德才能帶走。所以當國王給你恩惠時,你要求侍奉蓮花世尊三個月。"他說:"你們是我的善知識,我本來沒有這個想法,但你們提出來了,我就這樣做。"他去向父親行禮,父親也擁抱他,親吻他的頭頂,說:"兒子,我給你一個恩惠。"他說:"很好,大王,我希望能用四資具侍奉世尊三個月,使生命不虛度,請給我這個恩惠。"國王說:"孩子,這不行,請求別的吧。"他說:"陛下,剎帝利不應該說兩種話,請給我這個,我不需要別的。""孩子,佛陀的心意難以瞭解,如果世尊不願意,即使我給了你,又有什麼用呢?"他說:"好的,陛下,我會了解世尊的心意。"然後他去了精舍。
Tena ca samayena bhattakiccaṃ niṭṭhapetvā bhagavā gandhakuṭiṃ paviṭṭho hoti. So maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ bhikkhūnaṃ santikaṃ agamāsi. Te taṃ āhaṃsu – 『『rājaputta, kasmā āgatosī』』ti? Bhagavantaṃ dassanāya, dassetha me bhagavantanti. Na mayaṃ, rājaputta, icchiticchitakkhaṇe satthāraṃ daṭṭhuṃ labhāmāti. Ko pana, bhante, labhatīti? Sumanatthero nāma rājaputtāti. 『『So kuhiṃ, bhante, thero』』ti. Therassa nisinnaṭṭhānaṃ pucchitvā gantvā vanditvā – 『『icchāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ passituṃ, dassetha me』』ti āha. Thero – 『『ehi rājaputtā』』ti taṃ gahetvā taṃ gandhakuṭipariveṇe ṭhapetvā gandhakuṭiṃ abhiruhi. Atha naṃ bhagavā – 『『sumana, kasmā āgatosī』』ti āha. Rājaputto, bhante, bhagavantaṃ dassanāya āgatoti. Tena hi bhikkhu āsanaṃ paññāpehīti. Thero āsanaṃ paññāpesi, nisīdi bhagavā paññatte āsane. Rājaputto bhagavantaṃ vanditvā paṭisanthāraṃ akāsi. Kadā āgatosi rājaputtāti? Bhante, tumhesu gandhakuṭiṃ paviṭṭhesu. Bhikkhū pana – 『『na mayaṃ icchiticchitakkhaṇe bhagavantaṃ daṭṭhuṃ labhāmā』』ti maṃ therassa santikaṃ pāhesuṃ. Thero pana ekavacaneneva dassesi. Thero, bhante, tumhākaṃ sāsane vallabho maññeti. Āma rājakumāra, vallabho esa bhikkhu mayhaṃ sāsaneti. Bhante, buddhānaṃ sāsane kiṃ katvā vallabho hotīti? Dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā kumārāti. Bhagavā, ahaṃ thero viya buddhasāsane vallabho hotukāmo, temāsaṃ me vassāvāsaṃ adhivāsethāti. Bhagavā – 『『atthi nu kho tattha gatena attho』』ti oloketvā atthīti disvā 『『suññāgāre, kho rājakumāra tathāgatā abhiramantī』』ti āha. Kumāro 『『aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā』』ti vatvā 『『ahaṃ, bhante, purimataraṃ gantvā vihāraṃ kāremi, mayā pesite bhikkhusatasahassena saddhiṃ āgacchathā』』ti paṭiññaṃ gahetvā pitusantikaṃ gantvā 『『dinnā me, deva, bhagavatā paṭiññā, mayā pahite bhagavantaṃ peseyyāthā』』ti pitaraṃ vanditvā nikkhamitvā yojane yojane vihāraṃ kāretvā vīsayojanasataṃ addhānaṃ gantvā attano nagare vihāraṭṭhānaṃ vicinanto sobhanaṃ nāma kuṭumbikassa uyyānaṃ disvā satasahassena kiṇitvā satasahassaṃ vissajjetvā vihāraṃ kāresi. Tattha bhagavato gandhakuṭiṃ sesabhikkhūnañca rattiṭṭhānadivāṭṭhānatthāya kuṭileṇamaṇḍape kārāpetvā pākāraparikkhepe katvā dvārakoṭṭhakañca niṭṭhapetvā pitusantikaṃ pesesi – 『『niṭṭhitaṃ mayhaṃ kiccaṃ, satthāraṃ pahiṇathā』』ti.
Rājā bhagavantaṃ bhojetvā – 『『bhagavā, sumanassa kiccaṃ niṭṭhitaṃ, tumhākaṃ gamanaṃ paccāsīsatī』』ti āha. Bhagavā satasahassabhikkhuparivāro yojane yojane vihāresu vasamāno agamāsi. Kumāro 『『satthā āgato』』ti sutvā yojanaṃ paccuggantvā mālādīhi pūjayamāno vihāraṃ pavesetvā –
『『Satasahassena me kītaṃ, satasahassena māpitaṃ;
Sobhanaṃ nāma uyyānaṃ, paṭiggaṇha mahāmunī』』ti.
Vihāraṃ niyyātesi. So vassūpanāyikadivase dānaṃ datvā attano puttadāre ca amacce ca pakkosāpetvā āha – 『『ayaṃ satthā amhākaṃ santikaṃ dūrato āgato, buddhā ca nāma dhammagaruno na āmisagarukā. Tasmā ahaṃ temāsaṃ dve sāṭake nivāsetvā dasa sīlāni samādiyitvā idheva vasissāmi, tumhe khīṇāsavasatasahassassa imināva nīhārena temāsaṃ dānaṃ dadeyyāthā』』ti.
以下是完整的簡體中文直譯: 那時,世尊用完餐后已經進入香室。他來到坐在圓形講堂的比丘們那裡。他們問他:"王子,你為什麼來?"他說:"來見世尊,請讓我見世尊。"他們說:"王子,我們不能隨心所欲地見老師。""那麼,尊者們,誰能見呢?""王子,名叫蘇曼那的長老。""尊者們,那位長老在哪裡?"他問了長老的所在處,去那裡禮拜后說:"尊者,我想見世尊,請讓我見他。"長老說:"來吧,王子",帶著他來到香室院子里,然後上了香室。這時世尊問:"蘇曼那,你為什麼來?"他說:"世尊,王子來見世尊。"世尊說:"那麼比丘,請準備座位。"長老準備了座位,世尊坐在準備好的座位上。王子向世尊行禮,寒暄問候。"王子,你什麼時候來的?""世尊,您進入香室時。但比丘們說'我們不能隨心所欲地見世尊',就把我送到長老這裡。而長老只說了一句話就讓我見到您。世尊,長老在您的教法中似乎很受寵愛。""是的,王子,這位比丘在我的教法中很受寵愛。""世尊,在佛陀的教法中做什麼能受到寵愛?""王子,佈施、持戒、守布薩。"世尊,我想像長老一樣在佛陀教法中受到寵愛,請接受我三個月的雨安居。"世尊觀察"去那裡是否有益",看到有益后說:"王子,如來喜歡空閑處。"王子說:"世尊已經瞭解,善逝已經瞭解",然後說:"世尊,我先去建造精舍,當我派人來時,請帶著十萬比丘來。"他得到承諾後去見父親說:"陛下,世尊已經答應我,當我派人來時,請派世尊來。"他向父親行禮后離開,每一由旬建一座精舍,走了二百二十由旬,在自己的城市尋找建精舍的地方,看到名叫索巴那的富翁的花園,用十萬錢買下,又花十萬錢建造精舍。他在那裡為世尊建造香室,為其他比丘建造夜間和白天使用的小屋、洞穴和涼亭,建好圍墻和門樓后,派人去見父親說:"我的工作已經完成,請派老師來。" 國王供養世尊后說:"世尊,蘇曼那的工作已經完成,他期待您的到來。"世尊帶著十萬比丘,每一由旬住在一座精舍,向前行進。王子聽說"老師來了",就出去一由旬迎接,用花等供養,引導他進入精舍,說: "我用十萬買下, 又用十萬建造, 名為索巴那的花園, 請大聖者接受。" 他把精舍獻給世尊。在雨安居開始的那天,他佈施后叫來自己的妻子兒女和大臣們說:"這位老師從遠方來到我們這裡,佛陀重視法而不重視物質。因此,我將在這三個月里穿兩件袈裟,受持十戒,住在這裡。你們要以同樣的方式,三個月里向十萬阿羅漢佈施。"
So sumanattherassa vasanaṭṭhānasabhāgeyeva ṭhāne vasanto yaṃ thero bhagavato vattaṃ karoti, taṃ sabbaṃ disvā 『『imasmiṃ ṭhāne ekantavallabho esa thero, etasseva me ṭhānantaraṃ patthetuṃ vaṭṭatī』』ti cintetvā upakaṭṭhāya pavāraṇāya gāmaṃ pavisitvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sattame divase bhikkhusatasahassassa pādamūle ticīvaraṃ ṭhapetvā bhagavantaṃ vanditvā – 『『bhante, yadetaṃ mayā magge yojanantarikaṃ yojanantarikaṃ vihāraṃ kārāpanato paṭṭhāya puññaṃ kataṃ, taṃ neva sakkasampattiṃ, na mārasampattiṃ, na brahmasampattiṃ patthayantena, buddhassa pana upaṭṭhākabhāvaṃ patthayantena kataṃ. Tasmā ahampi, bhagavā, anāgate sumanatthero viya buddhassa upaṭṭhāko bhaveyya』』nti pañcapatiṭṭhitena nipatitvā vandi.
Bhagavā – 『『mahantaṃ kulaputtassa cittaṃ, samijjhissati nu kho no』』ti olokento – 『『anāgate ito satasahassime kappe gotamo nāma buddho uppajjissati, tasseva upaṭṭhāko bhavissatī』』ti ñatvā –
『『Icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, sabbameva samijjhatu;
Sabbe pūrentu saṅkappā, cando pannaraso yathā』』ti.
Āha. Kumāro taṃ sutvā – 『『buddhā nāma advejjhakathā hontī』』ti dutiyadivaseyeva tassa bhagavato pattacīvaraṃ gahetvā piṭṭhito piṭṭhito gacchanto viya ahosi. So tasmiṃ buddhuppāde vassasatasahassaṃ dānaṃ datvā sagge nibbattitvā kassapabuddhakālepi piṇḍāya carato therassa pattaggahaṇatthaṃ uttarisāṭakaṃ datvā pūjamakāsi. Puna sagge nibbattitvā tato cuto bārāṇasirājā hutvā aṭṭhannaṃ paccekabuddhānaṃ paṇṇasālāyo kāretvā maṇiādhārake upaṭṭhapetvā catūhi paccayehi dasavassasahassāni upaṭṭhānaṃ akāsi. Etāni pākaṭaṭṭhānāni.
Kappasatasahassaṃ pana dānaṃ dadamānova amhākaṃ bodhisattena saddhiṃ tusitapure nibbattitvā tato cuto amitodanasakkassa gehe paṭisandhiṃ gahetvā anupubbena katābhinikkhamano sammāsambodhiṃ patvā paṭhamagamanena kapilavatthuṃ āgantvā tato nikkhamante bhagavati bhagavato parivāratthaṃ rājakumāresu pabbajitesu bhaddiyādīhi saddhiṃ nikkhamitvā bhagavato santike pabbajitvā nacirasseva āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa santike dhammakathaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhahi (saṃ. ni.
以下是完整的簡體中文直譯: 於是,在蘇曼那長老的居住地方,他看到長老為佛陀所做的一切,心中思忖:"這個長老在這裡極為受寵,我也應當向他學習。"於是他來到村莊進行供養,七天內進行了大布施,在第七天,在一千名比丘的腳下放置了三件袈裟,然後向世尊禮拜說:"尊者,我在路上為您建造了一個個的精舍,所做的功德,無論是世間的財富、魔的財富、天人的財富,我都不渴望,我只渴望成為佛陀的侍者。因此,我也希望在未來能像蘇曼那長老一樣,成為佛陀的侍者。"然後他五體投地,向世尊致敬。 世尊觀察著:"這個高貴的王子的心,是否能夠成就呢?"他知道:"在未來的百千劫后,將出現名叫釋迦牟尼的佛,他將成為他的侍者。"於是他說: "你所渴望的,所希望的, 一切都能成就; 愿你所有的願望, 如滿月般圓滿。" 王子聽后說:"佛陀的教法真是無可挑剔。"在第二天,他便像是跟隨世尊一樣,拿著世尊的袈裟,一步一步地走去。在那個佛出世時,他佈施了百千年的財富,生於天界,在迦葉佛時代,也為長老供養了袈裟。再次生於天界后,他轉世為巴拉那西的國王,為八位獨覺佛建造了房舍,供養了寶物,在四種供養下,供養了十萬年。 在百千劫中,他與我們的菩薩一起,在圖士天界出生,然後轉世到阿彌陀那的家中,最終在釋迦牟尼佛的教法下,在初次出家時,跟隨比丘們一起出家,不久后便在普門法師的教導下,聽聞法音,獲得了須陀洹果。
3.83). Evamesa āyasmā pubbūpanissayasampanno tassimāya pubbūpanissayasampattiyā gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya upaṭṭhāsi.
Titthavāsādivaṇṇanā
Titthavāsoti punappunaṃ garūnaṃ santike uggahaṇasavanaparipucchanadhāraṇāni vuccanti. So therassa ativiya parisuddho, tenāpissāyaṃ gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya upaṭṭhāsi.
Sotāpannānañca nāma paccayākāro uttānakova hutvā upaṭṭhāti, ayañca āyasmā sotāpanno. Bahussutānañca catuhatthe ovarake padīpe jalamāne mañcapīṭhaṃ viya nāmarūpaparicchedo pākaṭo hoti, ayañca āyasmā bahussutānaṃ aggo hoti, bāhusaccānubhāvenapissa gambhīropi paccayākāro uttānako viya upaṭṭhāsi.
Paṭiccasamuppādagambhīratā
Tattha atthagambhīratāya, dhammagambhīratāya, desanāgambhīratāya, paṭivedhagambhīratāyāti catūhi ākārehi paṭiccasamuppādo gambhīro nāma.
Tattha jarāmaraṇassa jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīro…pe… saṅkhārānaṃ avijjāpaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīroti ayaṃ atthagambhīratā.
Avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho gambhīro…pe… jātiyā jarāmaraṇassa paccayaṭṭho gambhīroti ayaṃ dhammagambhīratā.
Katthaci sutte paṭiccasamuppādo anulomato desiyati, katthaci paṭilomato, katthaci anulomapaṭilomato, katthaci majjhato paṭṭhāya anulomato vā paṭilomato vā anulomapaṭilomato vā, katthaci tisandhi catusaṅkhepo, katthaci dvisandhi tisaṅkhepo, katthaci ekasandhi dvisaṅkhepoti ayaṃ desanāgambhīratā.
Avijjāya pana aññāṇaadassanasaccāpaṭivedhaṭṭho gambhīro, saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇāyūhanasarāgavirāgaṭṭho, viññāṇassa suññataabyāpāraasaṅkantipaṭisandhipātubhāvaṭṭho, nāmarūpassa ekuppādavinibbhogāvinibbhoganamanaruppanaṭṭho, saḷāyatanassa adhipatilokadvārakkhettavisayibhāvaṭṭho , phassassa phusanasaṅghaṭṭanasaṅgatisannipātaṭṭho, vedanāya ārammaṇarasānubhavanasukhadukkhamajjhattabhāvanijjīvavedayitaṭṭho, taṇhāya abhinanditaajjhosānasaritālatātaṇhānadītaṇhāsamuddaduppūraṇaṭṭho, upādānassa ādānaggahaṇābhinivesaparāmāsaduratikkamaṭṭho, bhavassa āyūhanābhisaṅkharaṇayonigatiṭhitinivāsesu khipanaṭṭho, jātiyā jātisañjātiokkantinibbattipātubhāvaṭṭho, jarāmaraṇassa khayavayabhedavipariṇāmaṭṭho gambhīroti. Evaṃ yo avijjādīnaṃ sabhāvo, yena paṭivedhena avijjādayo sarasalakkhaṇato paṭividdhā honti; so gambhīroti ayaṃ paṭivedhagambhīratāti veditabbā. Sā sabbāpi therassa uttānakā viya upaṭṭhāsi. Tena bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ ussādento – 『『mā heva』』ntiādimāha. Ayañcettha adhippāyo – ānanda, tvaṃ mahāpañño visadañāṇo, tena te gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya khāyati, tasmā – 『『mayhameva nu kho esa uttānako hutvā upaṭṭhāti, udāhu aññesampī』』ti mā evaṃ avacāti.
以下是完整的簡體中文直譯: 3.83\這位尊者具備前世的善緣,因為這種前世善緣的具備,即使是深奧的緣起對他來說也顯得淺顯。 關於外道住處等的解釋 "外道住處"指的是反覆在導師面前學習、聽聞、詢問、記憶。這對長老來說是非常純凈的,因此即使是深奧的緣起對他來說也顯得淺顯。 對須陀洹來說,緣起總是顯得淺顯,而這位尊者就是須陀洹。對多聞者來說,在四肘寬的房間里點著燈時,名色的區別就像床椅一樣明顯,而這位尊者是多聞者中的佼佼者,由於多聞的力量,即使是深奧的緣起對他來說也顯得淺顯。 緣起的深奧性 在這裡,緣起因為意義深奧、法理深奧、教說深奧、證悟深奧這四個方面而被稱為深奧。 其中,老死由生為緣而生起、集起、出現的意義是深奧的......行由無明為緣而生起、集起、出現的意義是深奧的,這是意義的深奧性。 無明是行的緣的意義是深奧的......生是老死的緣的意義是深奧的,這是法理的深奧性。 在某些經中,緣起以順序教說,在某些經中以逆序教說,在某些經中以順逆序教說,在某些經中從中間開始以順序或逆序或順逆序教說,在某些經中有三個連線四個總結,在某些經中有兩個連線三個總結,在某些經中有一個連線兩個總結,這是教說的深奧性。 無明的無知、不見、不通達真理的意義是深奧的,行的造作、努力、有貪無貪的意義,識的空性、無作為、不轉移而結生出現的意義,名色的同時生起、不可分離、彎曲變形的意義,六處的主導、世間之門、領域、對象的意義,觸的接觸、碰撞、會合、匯聚的意義,受的體驗對像之味、樂苦舍、非我而有感受的意義,愛的喜歡、執著、流動、蔓延、河流、海洋難以填滿的意義,取的執取、抓取、執著、妄執難以超越的意義,有的努力、造作、投生、趣向、住處、居所的意義,生的出生、產生、入胎、出現、顯現的意義,老死的衰敗、毀壞、破碎、變異的意義是深奧的。這樣,無明等的自性,以及通過什麼樣的證悟能夠通達無明等的自相,這是深奧的,應當理解為證悟的深奧性。這一切對長老來說都顯得淺顯。因此世尊讚揚尊者阿難說:"不要這樣說"等。這裡的意思是:阿難,你大智慧,智慧清晰,因此即使是深奧的緣起對你來說也顯得淺顯,所以不要這樣說:"是隻對我顯得淺顯,還是對其他人也是?"
Apasādanāvaṇṇanā
Yaṃ pana vuttaṃ – 『『apasādento』』ti, tattha ayaṃ adhippāyo – ānanda, 『『atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī』』ti mā hevaṃ avaca. Yadi hi te esa uttānakuttānako viya khāyati, kasmā tvaṃ attano dhammatāya sotāpanno nāhosi, mayā dinnanayeva ṭhatvā sotāpattimaggaṃ paṭivijjhasi. Ānanda, idaṃ nibbānameva gambhīraṃ, paccayākāro pana tava uttānako jāto, atha kasmā oḷārikaṃ kāmarāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ, oḷārikaṃ kāmarāgānusayaṃ paṭighānusayanti ime cattāro kilese samugghāṭetvā sakadāgāmiphalaṃ na sacchikarosi? Teyeva aṇusahagate cattāro kilese samugghāṭetvā anāgāmiphalaṃ na sacchikarosi? Rūparāgādīni pañca saṃyojanāni, bhavarāgānusayaṃ, mānānusayaṃ, avijjānusayanti ime aṭṭha kilese samugghāṭetvā arahattaṃ na sacchikarosi?
Kasmā ca satasahassakappādhikaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ pūritapāramino sāriputtamoggallānā viya sāvakapāramiñāṇaṃ nappaṭivijjhasi? Satasahassakappādhikāni dve asaṅkhyeyyāni pūritapāramino paccekabuddhā viya ca paccekabodhiñāṇaṃ nappaṭivijjhasi? Yadi vā te sabbathāva esa uttānako hutvā upaṭṭhāti, atha kasmā satasahassakappādhikāni cattāri aṭṭha soḷasa vā asaṅkhyeyyāni pūritapāramino buddhā viya sabbaññutaññāṇaṃ na sacchikarosi? Kiṃ anatthikosi etehi visesādhigamehi, passa yāvañca te aparaddhaṃ, tvaṃ nāma sāvako padesañāṇe ṭhito atigambhīraṃ paccayākāraṃ – 『『uttānako me upaṭṭhātī』』ti vadasi, tassa te idaṃ vacanaṃ buddhānaṃ kathāya paccanīkaṃ hoti, na tādisena nāma bhikkhunā buddhānaṃ kathāya paccanīkaṃ kathetabbanti yuttametaṃ.
Nanu mayhaṃ, ānanda, idaṃ paccayākāraṃ paṭivijjhituṃ vāyamantasseva satasahassakappādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni atikkantāni? Paccayākāraṃ paṭivijjhanatthāya ca pana me adinnaṃ dānaṃ nāma natthi, apūritapāramī nāma natthi. Paccayākāraṃ paṭivijjhassāmīti pana me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassa ayaṃ mahāpathavī dvaṅgulamattampi na kampi tathā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ, majjhimayāme dibbacakkhuṃ sampādentassa. Pacchimayāme pana me balavapaccūsasamaye – 『『avijjā saṅkhārānaṃ navahi ākārehi paccayo hotī』』ti diṭṭhamatteva dasasahassilokadhātu ayadaṇḍakena ākoṭitakaṃsatālaṃ viya viravasataṃ viravasahassaṃ muñcamānā vātāhate paduminipaṇṇe udakabindu viya kampittha. Evaṃ gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo, gambhīrāvabhāso ca. Etassa ānanda, dhammassa ananubodhā…pe… nātivattatīti.
以下是完整的簡體中文直譯: 責備的解釋 關於所說的"責備",其中的意思是:阿難,不要這樣說"但對我來說卻顯得非常淺顯"。如果這對你來說真的顯得非常淺顯,為什麼你不能憑自己的本性成為須陀洹,而是依靠我給你的方法才證得須陀洹道?阿難,只有涅槃是深奧的,而緣起對你來說變得淺顯,那麼為什麼你不能斷除粗重的欲貪結、嗔恨結、粗重的欲貪隨眠、嗔恨隨眠這四種煩惱而證得斯陀含果?為什麼不能斷除這四種微細的煩惱而證得阿那含果?為什麼不能斷除色貪等五種結、有貪隨眠、慢隨眠、無明隨眠這八種煩惱而證得阿羅漢果? 為什麼你不能像舍利弗和目犍連那樣,圓滿了十萬劫加一阿僧祇劫的波羅蜜而證得聲聞波羅蜜智?為什麼不能像辟支佛那樣,圓滿了十萬劫加二阿僧祇劫的波羅蜜而證得辟支菩提智?或者,如果這對你來說在各方面都顯得淺顯,那麼為什麼你不能像佛陀那樣,圓滿了十萬劫加四或八或十六阿僧祇劫的波羅蜜而證得一切智智?你是不想獲得這些特殊成就嗎?看看你錯得多麼離譜,你這個只有部分智慧的聲聞,竟然說極其深奧的緣起"對我來說顯得淺顯",你這種說法與佛陀的教導相違背,像你這樣的比丘不應該說與佛陀教導相違背的話,這是合理的。 阿難,難道你不知道我爲了證悟這緣起,花費了十萬劫加四阿僧祇劫的時間嗎?爲了證悟緣起,我沒有不佈施的,沒有不圓滿的波羅蜜。爲了證悟緣起,我像毫不費力地擊敗魔軍一樣,使這大地連兩指寬都沒有震動,同樣在初夜分憶念宿命,中夜分成就天眼。在後夜分,在拂曉時分,當我剛看到"無明以九種方式作為行的緣"時,一萬世界就像被鐵棒擊打的銅鑼一樣發出百聲千聲,像風吹蓮葉上的水滴一樣震動。阿難,這緣起如此深奧,顯得如此深奧。阿難,由於不覺悟、不通達這法......不能超越。
Etassa dhammassāti etassa paccayadhammassa. Ananubodhāti ñātapariññāvasena ananubujjhanā. Appaṭivedhāti tīraṇappahānapariññāvasena appaṭivijjhanā. Tantākulakajātāti tantaṃ viya ākulakajātā. Yathā nāma dunnikkhittaṃ mūsikacchinnaṃ pesakārānaṃ tantaṃ tahiṃ tahiṃ ākulaṃ hoti, idaṃ aggaṃ idaṃ mūlanti aggena vā aggaṃ mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaraṃ hoti; evameva sattā imasmiṃ paccayākāre khalitā ākulā byākulā honti, na sakkonti taṃpaccayākāraṃ ujuṃ kātuṃ. Tattha tantaṃ paccattapurisakāre ṭhatvā sakkāpi bhaveyya ujuṃ kātuṃ, ṭhapetvā pana dve bodhisatte aññe sattā attano dhammatāya paccayākāraṃ ujuṃ kātuṃ samatthā nāma natthi. Yathā pana ākulaṃ tantaṃ kañjiyaṃ datvā kocchena pahataṃ tattha tattha guḷakajātaṃ hoti gaṇṭhibaddhaṃ, evamime sattā paccayesu pakkhalitvā paccaye ujuṃ kātuṃ asakkontā dvāsaṭṭhidiṭṭhigatavasena ākulakajātā honti, gaṇṭhibaddhā. Ye hi keci diṭṭhigatanissitā, sabbe paccayākāraṃ ujuṃ kātuṃ asakkontāyeva.
Kulāgaṇṭhikajātāti kulāgaṇṭhikaṃ vuccati pesakārakañjiyasuttaṃ. Kulā nāma sakuṇikā, tassā kulāvakotipi eke. Yathā hi tadubhayampi ākulaṃ aggena vā aggaṃ mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaranti purimanayeneva yojetabbaṃ.
Muñjapabbajabhūtāti muñjatiṇaṃ viya pabbajatiṇaṃ viya ca bhūtā. Yathā tāni tiṇāni koṭṭetvā katarajju jiṇṇakāle katthaci patitaṃ gahetvā tesaṃ tiṇānaṃ idaṃ aggaṃ, idaṃ mūlanti aggena vā aggaṃ mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaranti. Tampi paccattapurisakāre ṭhatvā sakkā bhaveyya ujuṃ kātuṃ, ṭhapetvā pana dve bodhisatte aññe sattā attano dhammatāya paccayākāraṃ ujuṃ kātuṃ samatthā nāma natthi. Evamayaṃ pajā paccayākāre ujuṃ kātuṃ asakkontī diṭṭhigatavasena gaṇṭhikajātā hutvā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.
Tattha apāyoti nirayatiracchānayonipettivisayaasurakāyā. Sabbepi hi te vaḍḍhisaṅkhātassa ayassa abhāvato – 『『apāyo』』ti vuccanti. Tathā dukkhassa gatibhāvato duggati. Sukhasamussayato vinipatitattā vinipāto. Itaro pana –
『『Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;
Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī』』ti.
Taṃ sabbampi nātivattati nātikkamati. Atha kho cutito paṭisandhiṃ, paṭisandhito cutinti evaṃ punappunaṃ cutipaṭisandhiyo gaṇhantā tīsu bhavesu catūsu yonīsu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu mahāsamudde vātukkhittanāvā viya yantesu yuttagoṇo viya ca paribbhamatiyeva . Iti sabbaṃ petaṃ bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ apasādento āhāti veditabbaṃ.
Paṭiccasamuppādavaṇṇanā
以下是完整的簡體中文直譯: 這法的意思是緣起的法。無覺悟是指未能完全瞭解。少覺悟是指未能完全證悟。像一根繩索般的眾生,像難以捉住的老鼠,繩索在這裡在那裡都是亂的,像是這邊是頭,那邊是尾,想要將繩索的頭和尾收攏是非常困難的;眾生在這種緣起的狀態下也同樣混亂不堪,無法將這種緣起的狀態理順。在這裡,繩索若站在個人的作業上,或許可以理順,但除了兩個菩薩以外,其他眾生憑自己的本性無法理順這種緣起的狀態。就像混亂的繩索被某種東西打擊后,在這裡那裡都是糾結的,眾生在緣起中無法理順,因而因二十六種見解而混亂不堪,像是被束縛住的。那些依賴見解的人,都是無法理順緣起的。 家族束縛的眾生被稱為家族束縛,像是被某種東西束縛的。這家族是指鳥類,某些人也稱之為鳥類的束縛。就像這兩者都很混亂,想要將繩子的頭和尾收攏是非常困難的,正如前面所說的那樣。 像是被草束縛的,像是被束縛的草。就像在某個地方,撿起掉落的繩索,想要將這些草的頭和尾收攏是非常困難的。在這裡,若站在個人的作業上,或許可以理順,但除了兩個菩薩以外,其他眾生憑自己的本性無法理順這種緣起的狀態。這樣,眾生在緣起的狀態下無法理順,因而因見解而被束縛,無法超越輪迴、墮落、惡道。 在這裡,墮落是指地獄、畜生、阿修羅等的領域。因為這些眾生由於缺乏增長的因緣而被稱為「墮落」。同樣,因痛苦的去向而稱為苦道。因幸福的積累而墮落而稱為墮落。其他的則是: 「對於五蘊的聚集、元素的聚集;不斷地運轉,稱之為輪迴。」 這一切都無法超越,無法跨越。然後,因死而再生,再生后又死,如此反覆地抓住三種生死、四種生處、五種去向、七種存在、九種存在的眾生,如同在大海中被風吹翻的小船,像是合適的隊伍在漂流。這樣,世尊在責備尊者阿難時說的都是可以理解的。 緣起的解釋
- Idāni yasmā idaṃ suttaṃ – 『『gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo』』ti ca 『『tantākulakajātā』』ti ca dvīhiyeva padehi ābaddhaṃ, tasmā – 『『gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo』』ti iminā tāva anusandhinā paccayākārassa gambhīrabhāvadassanatthaṃ desanaṃ ārabhanto atthi idappaccayā jarāmaraṇantiādimāha. Tatrāyamattho – imassa jarāmaraṇassa paccayo idappaccayo, tasmā idappaccayā atthi jarāmaraṇaṃ, atthi nu kho jarāmaraṇassa paccayo, yamhā paccayā jarāmaraṇaṃ bhaveyyāti evaṃ puṭṭhena satā, ānanda, paṇḍitena puggalena yathā – 『『taṃ jīvaṃ taṃ sarīra』』nti vutte ṭhapanīyattā pañhassa tuṇhī bhavitabbaṃ hoti, 『『abyākatametaṃ tathāgatenā』』ti vā vattabbaṃ hoti, evaṃ appaṭipajjitvā, yathā – 『『cakkhu sassataṃ asassata』』nti vutte asassatanti ekaṃseneva vattabbaṃ hoti, evaṃ ekaṃseneva atthītissa vacanīyaṃ. Puna kiṃ paccayā jarāmaraṇaṃ, ko nāma so paccayo, yato jarāmaraṇaṃ hotīti vutte jātipaccayā jarāmaraṇanti iccassa vacanīyaṃ, evaṃ vattabbaṃ bhaveyyāti attho. Esa nayo sabbapadesu.
Nāmarūpapaccayā phassoti idaṃ pana yasmā saḷāyatanapaccayāti vutte cakkhusamphassādīnaṃ channaṃ vipākasamphassānaṃyeva gahaṇaṃ hoti, idha ca 『『saḷāyatanapaccayā』』ti iminā padena gahitampi agahitampi paccayuppannavisesaṃ phassassa ca saḷāyatanato atirittaṃ aññampi visesapaccayaṃ dassetukāmo, tasmā vuttanti veditabbaṃ. Iminā pana vārena bhagavatā kiṃ kathitanti? Paccayānaṃ nidānaṃ kathitaṃ. Idañhi suttaṃ paccaye nijjaṭe niggumbe katvā kathitattā mahānidānanti vuccati.
以下是完整的簡體中文直譯: 96\現在因為這部經文中有「深奧的緣起,阿難」和「像繩索般的眾生」這兩個詞相互關聯,因此爲了說明「深奧的緣起,阿難」,在這裡開始講述緣起的深奧性,首先提到「因緣而有老死」等等。這裡的意思是:老死的因是這樣的因緣,因此老死是存在的,究竟老死的因是否存在呢?如果老死是因緣所生,那麼老死的因是什麼呢?因此被問時,阿難,智慧的人應當如是回答:「那是生命,那是身體」,所以在這個問題上應該保持沉默,或者可以說「這是不可知的」,這樣一來就不應輕易作答。又比如在說「眼睛是永恒的,不是永恒的」時,關於不是永恒的只應作單方面的回答,關於存在的只應作單方面的回答。再者,什麼因緣導致老死,那個因緣是什麼,以何因緣而有老死呢?在說「生是老死的因」時,這樣的說法是應當成立的。這樣的邏輯適用於所有的詞語。 名色的因是接觸,然而因為提到六處的因,所以這裡的接觸是指眼耳鼻舌身的接觸,實際上「因緣所生的接觸」是指接觸的特定性質,因此在這裡所說的接觸是指從六處所生的接觸和其他特殊的因緣。這樣說是爲了說明。那佛陀究竟說了什麼呢?是關於因緣的因說的。這部經文被稱為「因緣的偉大因」,因為是以因緣來講述的。
- Idāni tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ tathaṃ avitathaṃ anaññathaṃ paccayabhāvaṃ dassetuṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttantiādimāha. Tattha pariyāyenāti kāraṇena. Sabbenasabbaṃ sabbathāsabbanti nipātadvayametaṃ. Tassattho – 『『sabbākārena sabbā sabbena sabhāvena sabbā jāti nāma yadi na bhaveyyā』』ti. Bhavādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Kassacīti aniyamavacanametaṃ, devādīsu yassa kassaci. Kimhicīti idampi aniyamavacanameva, kāmabhavādīsu navasu bhavesu yattha katthaci. Seyyathidanti aniyamitanikkhittaatthavibhajanatthe nipāto, tassattho – 『『yaṃ vuttaṃ 『kassaci kimhicī』ti, tassa te atthaṃ vibhajissāmī』』ti. Atha naṃ vibhajanto – 『『devānaṃ vā devattāyā』』tiādimāha. Tattha devānaṃ vā devattāyāti yā ayaṃ devānaṃ devabhāvāya khandhajāti, yāya khandhajātiyā devā 『『devā』』ti vuccanti. Sace hi jāti sabbena sabbaṃ nābhavissāti iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Ettha ca devāti upapattidevā. Gandhabbāti mūlakhandhādīsu adhivatthadevatāva. Yakkhāti amanussā. Bhūtāti ye keci nibbattasattā. Pakkhinoti ye keci aṭṭhipakkhā vā cammapakkhā vā lomapakkhā vā. Sarīsapāti ye keci bhūmiyaṃ sarantā gacchanti. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ devagandhabbādīnaṃ. Tadatthāyāti devagandhabbādibhāvāya. Jātinirodhāti jātivigamā, jātiabhāvāti attho.
Hetūtiādīni sabbānipi kāraṇavevacanāni eva. Kāraṇañhi yasmā attano phalatthāya hinoti pavattati, tasmā 『『hetū』』ti vuccati. Yasmā taṃ phalaṃ nideti – 『『handa, naṃ gaṇhathā』』ti appeti viya tasmā nidānaṃ. Yasmā phalaṃ tato samudeti uppajjati, tañca paṭicca eti pavattati, tasmā samudayoti ca paccayoti ca vuccati. Esa nayo sabbattha. Api ca yadidaṃ jātīti ettha yadidanti nipāto. Tassa sabbapadesu liṅgānurūpato attho veditabbo. Idha pana – 『『yā esā jātī』』ti ayamassa attho. Jarāmaraṇassa hi jāti upanissayakoṭiyā paccayo hoti.
- Bhavapade – 『『kimhicī』』ti iminā okāsapariggaho kato. Tattha heṭṭhā avīcipariyantaṃ katvā upari paranimmitavasavattideve antokaritvā kāmabhavo veditabbo. Ayaṃ nayo upapattibhave. Idha pana kammabhave yujjati. So hi jātiyā upanissayakoṭiyāva paccayo hoti. Upādānapadādīsupi – 『『kimhicī』』ti iminā okāsapariggahova katoti veditabbo.
100.Upādānapaccayābhavoti ettha kāmupādānaṃ tiṇṇampi kammabhavānaṃ tiṇṇañca upapattibhavānaṃ paccayo, tathā sesānipīti upādānapaccayā catuvīsatibhavā veditabbā. Nippariyāyenettha dvādasa kammabhavā labbhanti. Tesaṃ upādānāni sahajātakoṭiyāpi upanissayakoṭiyāpi paccayo.
101.Rūpataṇhāti rūpārammaṇe taṇhā. Esa nayo saddataṇhādīsu. Sā panesā taṇhā upādānassa sahajātakoṭiyāpi upanissayakoṭiyāpi paccayo hoti.
102.Esa paccayo taṇhāya, yadidaṃvedanāti ettha vipākavedanā taṇhāya upanissayakoṭiyā paccayo hoti, aññā aññathāpīti.
以下是完整的簡體中文直譯: 98\現在,爲了說明這些因緣的真實性、不虛假性、不變異性,他說"生是老死的因緣"等等。其中,"方法"是指原因。"一切一切"是兩個不變詞。其意思是:"如果一切形式的一切生、一切本性的一切生都不存在的話"。對於"有"等詞也應以同樣的方式理解。"某個"是不確定的說法,指天神等任何一個。"某處"也是不確定的說法,指欲有等九有中的任何一處。"即是"是用來解釋未確定提出的意思的不變詞,其意思是:"我將解釋所說的'某個某處'的意思"。然後他解釋說:"天神的天神性"等等。其中,"天神的天神性"是指天神的天神狀態的蘊生,由於這種蘊生,天神被稱為"天神"。如果生完全不存在,應以這種方式理解所有詞語的意思。這裡的"天神"是指化生天神。"乾闥婆"是指住在樹根等處的神。"夜叉"是指非人。"眾生"是指任何出生的有情。"鳥類"是指任何有骨翼或皮翼或羽翼的。"爬行動物"是指任何在地上爬行的。"他們"是指那些天神、乾闥婆等。"爲了那個"是指爲了成為天神、乾闥婆等。"生的滅"是指生的消失,意思是生的不存在。 "因"等詞都是原因的同義詞。原因因為爲了自己的果而存在,所以稱為"因"。因為它像是說"來,拿著它"那樣給予果,所以稱為"緣"。因為果從中生起,依靠它而存在,所以稱為"集"和"緣"。在所有地方都是這樣。此外,"這個生"中的"這個"是不變詞。應根據所有詞語的性來理解其意思。這裡的意思是"這個生"。因為生是老死的強力因緣。 99\在"有"這個詞中,"某處"是指場所。其中,以無間地獄為下限,包括他化自在天在內為上限,應理解為欲有。這是對於生有而言。但這裡適用於業有。因為它是生的強力因緣。在取等詞中,"某處"也應理解為指場所。 100"取緣有"中,欲取是三種業有和三種生有的緣,其他也是如此,所以應理解取緣二十四有。嚴格來說,這裡可得十二業有。取對它們來說既是俱生緣也是強力緣。 101"色愛"是指對色所緣的愛。對聲愛等也是如此。這愛對取來說既是俱生緣也是強力緣。 102"這是愛的緣,即是受"中,異熟受是愛的強力緣,其他受則以其他方式作緣。
- Ettāvatā pana bhagavā vaṭṭamūlabhūtaṃ purimataṇhaṃ dassetvā idāni desanaṃ, piṭṭhiyaṃ paharitvā kesesu vā gahetvā viravantaṃ viravantaṃ maggato okkamento viya navahi padehi samudācārataṇhaṃ dassento – 『『iti kho panetaṃ, ānanda, vedanaṃ paṭicca taṇhā』』tiādimāha. Tattha taṇhāti dve taṇhā esanataṇhā ca, esitataṇhā ca. Yāya taṇhāya ajapathasaṅkupathādīni paṭipajjitvā bhoge esati gavesati, ayaṃ esanataṇhā nāma. Yā tesu esitesu gavesitesu paṭiladdhesu taṇhā, ayaṃ esitataṇhā nāma. Tadubhayampi samudācārataṇhāya eva adhivacanaṃ. Tasmā duvidhāpesā vedanaṃ paṭicca taṇhā nāma. Pariyesanā nāma rūpādiārammaṇapariyesanā, sā hi taṇhāya sati hoti. Lābhoti rūpādiārammaṇapaṭilābho, so hi pariyesanāya sati hoti. Vinicchayo pana ñāṇataṇhādiṭṭhivitakkavasena catubbidho. Tattha – 『『sukhavinicchayaṃ jaññā, sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā』』ti (ma. ni. 3.323) ayaṃ ñāṇavinicchayo. 『『Vinicchayoti dve vinicchayā – taṇhāvinicchayo ca diṭṭhivinicchayo cā』』ti (mahāni. 102). Evaṃ āgatāni aṭṭhasatataṇhāvicaritāni taṇhāvinicchayo. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo. 『『Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno』』ti (dī. ni. 2.358) imasmiṃ pana sutte idha vinicchayoti vutto vitakkoyeva āgato. Lābhaṃ labhitvā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ sundarāsundarañca vitakkeneva vinicchināti – 『『ettakaṃ me rūpārammaṇatthāya bhavissati, ettakaṃ saddādiārammaṇatthāya, ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa, ettakaṃ paribhuñjissāmi, ettakaṃ nidahissāmī』』ti. Tena vuttaṃ – 『『lābhaṃ paṭicca vinicchayo』』ti.
Chandarāgoti evaṃ akusalavitakkena vitakkitavatthusmiṃ dubbalarāgo ca balavarāgo ca uppajjati, idañhi idha taṇhā. Chandoti dubbalarāgassādhivacanaṃ. Ajjhosānanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānaṃ. Pariggahoti taṇhādiṭṭhavasena pariggahaṇakaraṇaṃ. Macchariyanti parehi sādhāraṇabhāvassa asahanatā. Tenevassa porāṇā evaṃ vacanatthaṃ vadanti – 『『idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññesaṃ acchariyaṃ hotūti pavattattā macchariyanti vuccatī』』ti. Ārakkhoti dvārapidahanamañjūsagopanādivasena suṭṭhu rakkhaṇaṃ. Adhikarotīti adhikaraṇaṃ, kāraṇassetaṃ nāmaṃ. Ārakkhādhikaraṇanti bhāvanapuṃsakaṃ, ārakkhahetūti attho. Daṇḍādānādīsu paranisedhanatthaṃ daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Ekato dhārādino satthassa ādānaṃ satthādānaṃ. Kalahoti kāyakalahopi vācākalahopi. Purimo purimo virodho viggaho. Pacchimo pacchimo vivādo. Tuvaṃtuvanti agāravavacanaṃ tuvaṃtuvaṃ.
以下是完整的簡體中文直譯:
103\世尊到此為止已經說明了作為輪迴根源的前愛,現在他像是打了背部或抓住頭髮將人從路上拉下來一樣,用九個詞來說明現行愛,說道:"因此,阿難,緣受而有愛"等等。其中,"愛"有兩種:尋求愛和已得愛。以那種愛走上山羊道、狹窄道等來尋求財富,這叫做尋求愛。對於那些已經尋求到、獲得的東西的愛,這叫做已得愛。這兩者都是現行愛的別名。因此,這兩種都叫做緣受而有的愛。"尋求"是指對色等所緣的尋求,因為有愛才會有尋求。"得"是指獲得色等所緣,因為有尋求才會有獲得。"決定"有四種:智、愛、見、尋。其中,"應知樂的決定,知道樂的決定后應內修樂",這是智的決定。"決定有兩種:愛的決定和見的決定",這樣說的一百零八愛行是愛的決定。六十二種見是見的決定。"慾望,天帝,是以尋為緣",在這部經中,這裡所說的"決定"就是指尋。因為獲得后,他就用尋來決定可意不可意、美醜:"這麼多將用於色所緣,這麼多用於聲等所緣,這麼多是我的,這麼多是別人的,這麼多我將享用,這麼多我將儲存。"因此說:"緣得而有決定"
"欲貪"是指這樣以不善尋而尋思的事物上生起微弱的貪和強烈的貪,這裡指的是愛。"欲"是微弱貪的別名。"執著"是強烈地確定為"我"和"我的"。"佔有"是以愛見的方式進行佔有。"慳吝"是不能忍受與他人共有。因此古人這樣解釋它的詞義:"因為生起'這個稀有物應該只屬於我,不應該屬於別人'的想法,所以叫做慳吝。""守護"是指通過關門、鎖箱等方式很好地保護。"造作"是指原因,這是它的名稱。"守護的原因"是中性名詞,意思是因為守護。在"拿起棍棒"等中,爲了阻止他人而拿起棍棒叫做拿起棍棒。拿起單刃等武器叫做拿起武器。"爭吵"包括身體的爭吵和語言的爭吵。前者是對立,後者是爭論。"你你"是不恭敬的說法。
- Idāni paṭilomanayenāpi taṃsamudācārataṇhaṃ dassetuṃ puna – 『『ārakkhādhikaraṇa』』nti ārabhanto desanaṃ nivattesi. Tattha kāmataṇhāti pañcakāmaguṇikarāgavasena uppannā rūpāditaṇhā. Bhavataṇhāti sassatadiṭṭhisahagato rāgo. Vibhavataṇhāti ucchedadiṭṭhisahagato rāgo. Ime dve dhammāti vaṭṭamūlataṇhā ca samudācārataṇhā cāti ime dve dhammā. Dvayenāti taṇhālakkhaṇavasena ekabhāvaṃ gatāpi vaṭṭamūlasamudācāravasena dvīhi koṭṭhāsehi vedanāya ekasamosaraṇā bhavanti, vedanāpaccayena ekapaccayāti attho. Tividhañhi samosaraṇaṃ osaraṇasamosaraṇaṃ, sahajātasamosaraṇaṃ, paccayasamosaraṇañca. Tattha – 『『atha kho sabbāni tāni kāmasamosaraṇāni bhavantī』』ti idaṃ osaraṇasamosaraṇaṃ nāma. 『『Chandamūlakā, āvuso, ete dhammā phassasamudayā vedanāsamosaraṇā』』ti (a. ni. 8.83) idaṃ sahajātasamosaraṇaṃ nāma. 『『Dvayena vedanāya ekasamosaraṇā』』ti idaṃ pana paccayasamosaraṇanti veditabbaṃ.
113.Cakkhusamphassoti ādayo sabbe vipākaphassāyeva. Tesu ṭhapetvā cattāro lokuttaravipākaphasse avasesā dvattiṃsa phassā honti. Yadidaṃ phassoti ettha pana phasso bahudhā vedanāya paccayo hoti.
以下是完整的簡體中文直譯: 112\現在爲了再次說明現行愛,他以「守護的原因」為開端,停止了講解。其中,欲愛是因五欲的貪染而生起的對色等的愛。生愛是與永恒見相伴的貪。滅愛是與斷滅見相伴的貪。這兩種法是輪迴根源的愛和現行愛。二者是指通過愛的特徵而合為一體,然而從輪迴根源和現行愛兩個方面來看,因受的緣而成為一體,意即因受而有一個緣。實際上有三種合一:流出合一、伴生合一、因緣合一。在這裡,「所有這些欲的合一」是指流出合一。「以欲為根本,朋友,這些法是因接觸而生的受的合一」,這是伴生合一。「二者因受而合一」,這是指因緣合一。 113\眼耳鼻舌身的接觸是指所有的果報接觸。除了這四種超凡的果報接觸外,剩下的有三十種接觸。在這裡,接觸在不同方面是受的因。
114.Yehi, ānanda, ākārehītiādīsu ākārā vuccanti vedanādīnaṃ aññamaññaṃ asadisasabhāvā. Teyeva sādhukaṃ dassiyamānā taṃ taṃ līnamatthaṃ gamentīti liṅgāni. Tassa tassa sañjānanahetuto nimittāni. Tathā tathā uddisitabbato uddesā. Tasmā ayamettha attho – 『『ānanda, yehi ākārehi…pe… yehi uddesehi nāmakāyassa nāmasamūhassa paññatti hoti, yā esā ca vedanāya vedayitākāre vedayitaliṅge vedayitanimitte vedanāti uddese sati, saññāya sañjānanākāre sañjānanaliṅge sañjānananimitte saññāti uddese sati, saṅkhārānaṃ cetanākāre cetanāliṅge cetanānimitte cetanāti uddese sati, viññāṇassa vijānanākāre vijānanaliṅge vijānananimitte viññāṇanti uddese sati – 『ayaṃ nāmakāyo』ti nāmakāyassa paññatti hoti. Tesu nāmakāyappaññattihetūsu vedanādīsu ākārādīsu asati api nu kho rūpakāye adhivacanasamphasso paññāyetha? Yvāyaṃ cattāro khandhe vatthuṃ katvā manodvāre adhivacanasamphassavevacano manosamphasso uppajjati, api nu kho so rūpakāye paññāyetha, pañca pasāde vatthuṃ katvā katvā uppajjeyyā』』ti. Atha āyasmā ānando ambarukkhe asati jamburukkhato ambapakkassa uppattiṃ viya rūpakāyato tassa uppattiṃ asampaṭicchanto no hetaṃ bhanteti āha.
Dutiyapañhe ruppanākāraruppanaliṅgaruppananimittavasena rūpanti uddesavasena ca ākārādīnaṃ attho veditabbo. Paṭighasamphassoti sappaṭighaṃ rūpakkhandhaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakasamphasso. Idhāpi thero jamburukkhe asati ambarukkhato jambupakkassa uppattiṃ viya nāmakāyato tassa uppattiṃ asampaṭicchanto 『『no hetaṃ bhante』』ti āha.
Tatiyapañho ubhayavaseneva vutto. Tatra thero ākāse ambajambupakkānaṃ uppattiṃ viya nāmarūpābhāve dvinnampi phassānaṃ uppattiṃ asampaṭicchanto 『『no hetaṃ bhante』』ti āha.
Evaṃ dvinnaṃ phassānaṃ visuṃ visuṃ paccayaṃ dassetvā idāni dvinnampi tesaṃ avisesato nāmarūpapaccayataṃ dassetuṃ – 『『yehi ānanda ākārehī』』ti catutthaṃ pañhaṃ ārabhi. Yadidaṃ nāmarūpanti yaṃ idaṃ nāmarūpaṃ, yaṃ idaṃ chasupi dvāresu nāmarūpaṃ, eseva hetu eseva paccayoti attho. Cakkhudvārādīsu hi cakkhādīni ceva rūpārammaṇādīni ca rūpaṃ, sampayuttakā khandhā nāmanti evaṃ pañcavidhopi so phasso nāmarūpapaccayāva phasso. Manodvārepi hadayavatthuñceva yañca rūpaṃ ārammaṇaṃ hoti, idaṃ rūpaṃ. Sampayuttadhammā ceva yañca arūpaṃ ārammaṇaṃ hoti, idaṃ arūpaṃ nāma. Evaṃ manosamphassopi nāmarūpapaccayā phassoti veditabbo. Nāmarūpaṃ panassa bahudhā paccayo hoti.
以下是完整的簡體中文直譯: 114\「阿難,因何而有形象」等等,這裡所指的形象是指感受等彼此之間不同的性質。正是這些形象被適當地展現出來,作為各自的標誌。它們是因各自的知覺而生的跡象。因此,應該如是理解:「阿難,因何而有形象……等等……因何而有名稱的集合,因而有感受的感受形式、感受的標誌、感受的跡象;因而有知覺的知覺形式、知覺的標誌、知覺的跡象;因而有造作的造作形式、造作的標誌、造作的跡象;因而有識的識形式、識的標誌、識的跡象——這就是名稱的集合。」在這些名稱的集合的緣起中,若感受等形象不存在,是否可以說色身的接觸是顯現的呢?這四個取捨所涉及的法,是否可以說在色身的接觸中顯現,是否可以說在五個根門所涉及的法中顯現呢?」於是,阿難尊者如同在無花果樹上看到無花果的生長一樣,拒絕了色身的生長,便說道:「不,尊者。」 第二個問題是關於色的形象、色的標誌、色的跡象的意義。觸碰的接觸是指以色蘊為對象的生起接觸。在這裡,長老如同在無花果樹上看到無花果的生長一樣,拒絕了名稱的生長,便說道:「不,尊者。」 第三個問題是以雙重的方式提到的。在這裡,長老如同在空中看到無花果與無花果的生長一樣,拒絕了名稱與色的共存,便說道:「不,尊者。」 如此,分別展現了這兩種接觸的緣起,現在爲了說明這兩者的共同性,便以「因何而有形象」為第四個問題開始。即是這名稱與色,正是這六個門中的名稱與色,這就是因緣、因果的意思。在眼耳鼻舌身的門中,眼等和色所緣的色,稱為色,五種感觸的接觸都是名稱與色的接觸。在心門中,無論是心的對象,還是色的對象,都是色;相應的法和非色的對象,都是非色。如此,心的接觸也應被視為名稱與色的接觸。名稱與色在這裡是多種多樣的因緣。
115.Na okkamissathāti pavisitvā pavattamānaṃ viya paṭisandhivasena na vattissatha. Samuccissathāti paṭisandhiviññāṇe asati api nu kho suddhaṃ avasesaṃ nāmarūpaṃ antomātukucchismiṃ kalalādibhāvena samuccitaṃ missakabhūtaṃ hutvā vattissatha. Okkamitvā vokkamissathāti paṭisandhivasena okkamitvā cutivasena vokkamissatha, nirujjhissathāti attho. So panassa nirodho na tasseva cittassa nirodhena, na tato dutiyatatiyānaṃ nirodhena hoti. Paṭisandhicittena hi saddhiṃ samuṭṭhitāni samatiṃsa kammajarūpāni nibbattanti. Tesu pana ṭhitesuyeva soḷasa bhavaṅgacittāni uppajjitvā nirujjhanti. Etasmiṃ antare gahitapaṭisandhikassa dārakassa vā mātuyā vā panassa antarāyo natthi. Ayañhi anokāso nāma. Sace pana paṭisandhicittena saddhiṃ samuṭṭhitarūpāni sattarasamassa bhavaṅgassa paccayaṃ dātuṃ sakkonti, pavatti pavattati, paveṇī ghaṭiyati. Sace pana na sakkonti, pavatti nappavattati, paveṇī na ghaṭiyati, vokkamati nāma hoti. Taṃ sandhāya 『『okkamitvā vokkamissathā』』ti vuttaṃ.
Itthattāyāti itthabhāvāya, evaṃ paripuṇṇapañcakkhandhabhāvāyāti attho. Daharasseva satoti mandassa bālasseva santassa. Vocchijjissathāti upacchijjissatha vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullanti viññāṇe upacchinne suddhaṃ nāmarūpameva uṭṭhahitvā paṭhamavayavasena vuḍḍhiṃ, majjhimavayavasena virūḷhiṃ, pacchimavayavasena vepullaṃ api nu kho āpajjissathāti. Dasavassavīsativassavassasatavassasahassasampāpanena vā api nu kho vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissathāti attho.
Tasmātihānandāti yasmā mātukucchiyaṃ paṭisandhiggahaṇepi kucchivāsepi kucchito nikkhamanepi, pavattiyaṃ dasavassādikālepi viññāṇamevassa paccayo, tasmā eseva hetu esa paccayo nāmarūpassa, yadidaṃ viññāṇaṃ. Yathā hi rājā attano parisaṃ niggaṇhanto evaṃ vadeyya – 『『tvaṃ uparājā, tvaṃ senāpatīti kena kato nanu mayā kato, sace hi mayi akaronte tvaṃ attano dhammatāya uparājā vā senāpati vā bhaveyyāsi, jāneyyāma vo bala』』nti; evameva viññāṇaṃ nāmarūpassa paccayo hoti. Atthato evaṃ nāmarūpaṃ vadati viya 『『tvaṃ nāmaṃ, tvaṃ rūpaṃ, tvaṃ nāmarūpaṃ nāmāti kena kataṃ, nanu mayā kataṃ, sace hi mayi purecārike hutvā mātukucchismiṃ paṭisandhiṃ agaṇhante tvaṃ nāmaṃ vā rūpaṃ vā nāmarūpaṃ vā bhaveyyāsi, jāneyyāma vo bala』』nti. Taṃ panetaṃ viññāṇaṃ nāmarūpassa bahudhā paccayo hoti.
115\「不應進入」是指不應如同已進入而運作的那樣,以再生的方式不運作。「應聚集」是指即使在再生的意識不存在的情況下,是否還有純凈的剩餘名稱與色在母胎中,如同小孩一樣聚集而成為混合的狀態。「進入」與「出離」是指以再生的方式進入,以死亡的方式出離,意即「消失」。而這個消失並非因心的消失,也非因第二、第三的消失而生起。因再生的意識而生起的三十種行為形態會產生。那些在此處存在的十六種生死心會生起並消失。在這個過程中,被再生的孩子或母親並沒有障礙。這稱為「無障礙」。如果再生的意識能夠為生起的狀態提供條件,那麼運作就會運作,流動就會流動;如果不能,運作就不會運作,流動也不會流動,這稱為「出離」。因此說「應進入而出離」。 「在此處」是指在此存在的狀態,因此意即完滿的五蘊狀態。小孩的存在如同愚蠢的孩童。將要被切斷的,是指將要被切斷的生長、繁盛、茂盛,意識被切斷而升起的純凈名稱與色,首先是生長,其次是繁盛,最後是茂盛,是否會達到呢?十年、二十年、百年、千年的完成,是否會達到生長、繁盛、茂盛? 因此,阿難,因母胎中再生的把握,即使在母胎中出生,出生后離開,十年等時間裡,意識始終是它的條件,因此這就是名稱與色的條件,即是這意識。就如國王在召喚自己的隨從時會說:「你是副王,你是將軍,是誰讓你如此呢?難道不是我讓你如此嗎?如果在我沒有讓你如此的情況下,你憑自己的本性就會成為副王或將軍,我們就會知道你們的力量。」同樣,意識是名稱與色的條件。從意義上來說,名稱與色就像是說:「你是名稱,你是色,你是名稱與色,是誰讓你如此呢?難道不是我讓你如此嗎?如果在我作為前身的情況下,未能在母胎中把握再生,你就會成為名稱、色或名稱與色,我們就會知道你們的力量。」而這意識是名稱與色的多種條件。
116.Dukkhasamudayasambhavoti dukkharāsisambhavo. Yadidaṃ nāmarūpanti yaṃ idaṃ nāmarūpaṃ, eseva hetu esa paccayo. Yathā hi rājapurisā rājānaṃ niggaṇhanto evaṃ vadeyyuṃ – 『『tvaṃ rājāti kena kato, nanu mayā kato, sace hi mayi uparājaṭṭhāne, mayi senāpatiṭṭhāne atiṭṭhante tvaṃ ekakova rājā bhaveyyāsi, passeyyāma te rājabhāva』』nti; evameva nāmarūpampi atthato evaṃ viññāṇaṃ vadati viya 『『tvaṃ paṭisandhiviññāṇanti kena kataṃ, nanu amhehi kataṃ, sace hi tvaṃ tayo khandhe hadayavatthuñca anissāya paṭisandhiviññāṇaṃ nāma bhaveyyāsi, passeyyāma te paṭisandhiviññāṇabhāva』』nti. Tañca panetaṃ nāmarūpaṃ viññāṇassa bahudhā paccayo hoti.
Ettāvatā khoti viññāṇe nāmarūpassa paccaye honte, nāmarūpe viññāṇassa paccaye honte, dvīsu aññamaññapaccayavasena pavattesu ettakena jāyetha vā…pe… upapajjetha vā, jātiādayo paññāyeyyuṃ aparāparaṃ vā cutipaṭisandhiyoti.
Adhivacanapathoti 『『sirivaḍḍhako dhanavaḍḍhako』』tiādikassa atthaṃ adisvā vacanamattameva adhikicca pavattassa vohārassa patho. Niruttipathoti saratīti sato, sampajānātīti sampajānotiādikassa kāraṇāpadesavasena pavattassa vohārassa patho. Paññattipathoti – 『『paṇḍito byatto medhāvī nipuṇo kataparappavādo』』tiādikassa nānappakārato ñāpanavasena pavattassa vohārassa patho. Iti tīhi padehi adhivacanādīnaṃ vatthubhūtā khandhāva kathitā. Paññāvacaranti paññāya avacaritabbaṃ jānitabbaṃ. Vaṭṭaṃ vattatīti saṃsāravaṭṭaṃ vattati. Itthattanti itthaṃbhāvo, khandhapañcakassetaṃ nāmaṃ. Paññāpanāyāti nāmapaññattatthāya. 『『Vedanā saññā』』tiādinā nāmapaññattatthāya, khandhapañcakampi ettāvatā paññāyatīti attho. Yadidaṃ nāmarūpaṃ saha viññāṇenāti yaṃ idaṃ nāmarūpaṃ saha viññāṇena aññamaññapaccayatāya pavattati, ettāvatāti vuttaṃ hoti. Idañhettha niyyātitavacanaṃ.
Attapaññattivaṇṇanā
- Iti bhagavā – 『『gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo, gambhīrāvabhāso cā』』ti padassa anusandhiṃ dassetvā idāni 『『tantākulakajātā』』ti padassa anusandhiṃ dassento 『『kittāvatā cā』』tiādikaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha rūpiṃ vā hi, ānanda, parittaṃ attānantiādīsu yo avaḍḍhitaṃ kasiṇanimittaṃ attāti gaṇhāti, so rūpiṃ parittaṃ paññapeti. Yo pana nānākasiṇalābhī hoti, so taṃ kadāci nīlo, kadāci pītakoti paññapeti. Yo vaḍḍhitaṃ kasiṇanimittaṃ attāti gaṇhāti, so rūpiṃ anantaṃ paññapeti. Yo vā pana avaḍḍhitaṃ kasiṇanimittaṃ ugghāṭetvā nimittaphuṭṭhokāsaṃ vā tattha pavatte cattāro khandhe vā tesu viññāṇamattameva vā attāti gaṇhāti, so arūpiṃ parittaṃ paññapeti. Yo vaḍḍhitaṃ nimittaṃ ugghāṭetvā nimittaphuṭṭhokāsaṃ vā tattha pavatte cattāro khandhe vā tesu viññāṇamattameva vā attāti gaṇhāti, so arūpiṃ anantaṃ paññapeti.
116\「痛苦的生起是痛苦的聚集。」即是這名稱與色,這就是因緣、因果。就如國王在召喚他的隨從時會說:「你是國王,是誰讓你如此呢?難道不是我讓你如此嗎?如果我在副王的地位上,你在將軍的地位上,你就會獨自成為國王,我們會看到你的國王身份。」同樣,名稱與色在意義上也如此,意識也會說:「你是再生意識,是誰讓你如此呢?難道是我們讓你如此嗎?如果你在三蘊與心的基礎上,成為不依賴的再生意識,我們會看到你的再生意識。」而這名稱與色確實是意識的多種條件。 至此,意識是名稱與色的條件,名稱與色是意識的條件,在這兩者相互依賴的情況下,因而生起……等等……生與死的輪迴會顯現出來。 「名稱的路徑」是指「財富的增加」之類的意義,未見其義,僅僅是言語的運作。「解釋的路徑」是指「當意識清醒時」,因而生起的運作。「定義的路徑」是指「智慧者、聰明者、精明者、善於說話者」等等,因多樣的方式而生起的運作。由此,三種路徑的基礎上的色蘊被闡述。智慧的運作是指應當通過智慧來了解的。輪迴是指輪迴的運作。此處的「在此」是指五蘊的狀態。爲了定義名稱,「感受、知覺」等等,名稱的定義是爲了說明五蘊的存在。即是這名稱與色與意識的相互條件,這是所說的「至此」。 117\於是,世尊說道:「阿難,這因緣生起是深奧的,因緣的顯現也是深奧的。」現在爲了說明「從這個家族出生」的意義,便開始了「有多少」的講解。在這裡,阿難,若有人認為「我」是小的,便會認為「小我」。而若是有多種小的聚集,便會說「這是藍色的,有時是黃色的」。若有人認為「我」是大的,便會認為「大我」。若有人認為「我」是小的,便會斷絕小的聚集,若在那兒生起四個蘊,或僅是意識,便會認為「我」是無形的。「若有人認為「我」是大的,便會斷絕大的聚集,若在那兒生起四個蘊,或僅是意識,便會認為「我」是無形的。
118.Tatrānandāti ettha tatrāti tesu catūsu diṭṭhigatikesu. Etarahi vāti idāneva, na ito paraṃ. Ucchedavasenetaṃ vuttaṃ. Tatthabhāviṃ vāti tattha vā paraloke bhāviṃ. Sassatavasenetaṃ vuttaṃ. Atathaṃ vā pana santanti atathasabhāvaṃ samānaṃ. Tathattāyāti tathabhāvāya. Upakappessāmīti sampādessāmi. Iminā vivādaṃ dasseti. Ucchedavādī hi 『『sassatavādino attānaṃ atathaṃ anucchedasabhāvampi samānaṃ tathatthāya ucchedasabhāvāya upakappessāmi, sassatavādañca jānāpetvā ucchedavādameva naṃ gāhessāmī』』ti cinteti. Sassatavādīpi 『『ucchedavādino attānaṃ atathaṃ asassatasabhāvampi samānaṃ tathatthāya sassatabhāvāya upakappessāmi, ucchedavādañca jānāpetvā sassatavādameva naṃ gāhessāmī』』ti cinteti.
Evaṃsantaṃ khoti evaṃ samānaṃ rūpiṃ parittaṃ attānaṃ paññapentanti attho. Rūpinti rūpakasiṇalābhiṃ. Parittattānudiṭṭhi anusetīti paritto attāti ayaṃ diṭṭhi anuseti, sā pana na valli viya ca latā viya ca anuseti. Appahīnaṭṭhena anusetīti veditabbo. Iccālaṃ vacanāyāti taṃ puggalaṃ evarūpā diṭṭhi anusetīti vattuṃ yuttaṃ. Esa nayo sabbattha.
Arūpinti ettha pana arūpakasiṇalābhiṃ, arūpakkhandhagocaraṃ vāti evamattho daṭṭhabbo. Ettāvatā lābhino cattāro, tesaṃ antevāsikā cattāro, takkikā cattāro, tesaṃ antevāsikā cattāroti attato soḷasa diṭṭhigatikā dassitā honti.
Naattapaññattivaṇṇanā
- Evaṃ ye attānaṃ paññapenti, te dassetvā idāni ye na paññapenti, te dassetuṃ – 『『kittāvatā ca ānandā』』tiādimāha. Ke pana na paññapenti? Sabbe tāva ariyapuggalā na paññapenti. Ye ca bahussutā tipiṭakadharā dvipiṭakadharā ekapiṭakadharā, antamaso ekanikāyampi sādhukaṃ vinicchinitvā uggahitadhammakathikopi āraddhavipassakopi puggalo, te na paññapentiyeva. Etesañhi paṭibhāgakasiṇe paṭibhāgakasiṇamicceva ñāṇaṃ hoti. Arūpakkhandhesu ca arūpakkhandhā icceva.
Attasamanupassanāvaṇṇanā
- Evaṃ ye na paññapenti, te dassetvā idāni ye te paññapenti, te yasmā diṭṭhivasena samanupassitvā paññapenti, sā ca nesaṃ samanupassanā vīsativatthukāya sakkāyadiṭṭhiyā appahīnattā hoti, tasmā taṃ vīsativatthukaṃ sakkāyadiṭṭhiṃ dassetuṃ puna kittāvatā ca ānandātiādimāha.
Tattha vedanaṃ vā hīti iminā vedanākkhandhavatthukā sakkāyadiṭṭhi kathitā. Appaṭisaṃvedano me attāti iminā rūpakkhandhavatthukā. Attā me vediyati, vedanādhammo hi me attāti iminā saññāsaṅkhāraviññāṇakkhandhavatthukā . Idañhi khandhattayaṃ vedanāsampayuttattā vediyati. Etassa ca vedanādhammo avippayuttasabhāvo.
- Idāni tattha dosaṃ dassento – 『『tatrānandā』』tiādimāha. Tattha tatrāti tesu tīsu diṭṭhigatikesu. Yasmiṃ, ānanda, samayetiādi yo yo yaṃ yaṃ vedanaṃ attāti samanupassati, tassa tassa attano kadāci bhāvaṃ, kadāci abhāvanti evamādidosadassanatthaṃ vuttaṃ.
118"在那裡,阿難"中,"在那裡"是指在那四種見解者中。"現在"是指現在,不是之後。這是從斷滅的角度說的。"在那裡存在"是指在那裡或來世存在。這是從常見的角度說的。"非真實而存在"是指非真實本性而存在。"爲了那個"是指爲了那種狀態。"我將使之適合"是指我將使之完成。這表示爭論。持斷滅論者想:"我將使常見論者的自我,即使是非真實的非斷滅本性,適合於斷滅本性,並且在說明常見后,使他接受斷滅論。"常見論者也想:"我將使斷滅論者的自我,即使是非真實的非常見本性,適合於常見本性,並且在說明斷滅論后,使他接受常見論。" "如此存在"是指如此存在,認為有色小我的意思。"有色"是指獲得色遍定者。"小我見潛伏"是指"小我"這種見解潛伏,但它不像藤蔓或蔓草那樣潛伏。應理解為因未斷除而潛伏。"足以說"是指適合說那個人有這樣的見解潛伏。在所有地方都是這樣。 "無色"中應理解為獲得無色遍定者,或以無色蘊為對像者。至此,已經說明了四種獲得者,四種他們的弟子,四種推理者,四種他們的弟子,共十六種持見者。 119\這樣說明了認為有我的人後,現在爲了說明不認為有我的人,他說"阿難,有多少"等。誰不認為有我呢?首先,所有聖者都不認為有我。其次,那些多聞者,三藏持者,二藏持者,一藏持者,乃至善於分析一部經典的法師,或已開始觀禪的人,他們也不認為有我。因為對於這些人來說,在似相遍中只有似相遍的認知。在無色蘊中只有無色蘊的認知。 121\這樣說明了不認為有我的人後,現在那些認為有我的人,因為他們是基於見解而觀察后認為有我,而他們的這種觀察是因為二十種身見未斷除而有的,所以爲了說明這二十種身見,他再次說"阿難,有多少"等。 其中,"或者感受"是說以受蘊為基礎的身見。"我的自我是不感受的"是說以色蘊為基礎的身見。"我的自我感受,因為感受法是我的自我"是說以想蘊、行蘊、識蘊為基礎的身見。因為這三蘊與受相應而感受。對它來說,感受法是不相離的本性。 122\現在爲了說明其中的過失,他說"在那裡,阿難"等。其中,"在那裡"是指在那三種見解者中。"阿難,在某個時候"等是爲了說明無論誰觀察哪種感受為自我,那個自我有時存在,有時不存在等過失而說的。
- Aniccādīsu hutvā abhāvato aniccā. Tehi tehi kāraṇehi saṅgamma samāgamma katāti saṅkhatā. Taṃ taṃ paccayaṃ paṭicca sammā kāraṇeneva uppannāti paṭiccasamuppannā. Khayotiādi sabbaṃ bhaṅgassa vevacanaṃ. Yañhi bhijjati, taṃ khiyatipi vayatipi virajjhatipi nirujjhatipi, tasmā khayadhammātiādi vuttaṃ.
Byagā meti viagāti byagā, vigato niruddho me attāti attho. Kiṃ pana ekasseva tīsupi kālesu – 『『eso me attā』』ti hotīti, kiṃ pana na bhavissati? Diṭṭhigatikassa hi thusarāsimhi nikkhittakhāṇukasseva niccalatā nāma natthi, vanamakkaṭo viya aññaṃ gaṇhāti, aññaṃ muñcati. Aniccasukhadukkhavokiṇṇanti visesena taṃ taṃ vedanaṃ attāti samanupassanto aniccañceva sukhañca dukkhañca attānaṃ samanupassati avisesena vedanaṃ attāti samanupassanto vokiṇṇaṃ uppādavayadhammaṃ attānaṃ samanupassati. Vedanā hi tividhā ceva uppādavayadhammā ca, tañcesa attāti samanupassati. Iccassa anicco ceva attā āpajjati, ekakkhaṇe ca bahūnaṃ vedanānaṃ uppādo. Taṃ kho panesa aniccaṃ attānaṃ anujānāti, na ekakkhaṇe bahūnaṃ vedanānaṃ uppatti atthi. Imamatthaṃ sandhāya – 『『tasmātihānanda, etenapetaṃ nakkhamati 『vedanā me attā』ti samanupassitu』』nti vuttaṃ.
124.Yattha panāvusoti yattha suddharūpakkhandhe sabbaso vedayitaṃ natthi. Api nu kho tatthāti api nu kho tasmiṃ vedanāvirahite tālavaṇṭe vā vātapāne vā asmīti evaṃ ahaṃkāro uppajjeyyāti attho. Tasmātihānandāti yasmā suddharūpakkhandho uṭṭhāya ahamasmīti na vadati, tasmā etenapi etaṃ nakkhamatīti attho. Api nu kho tattha ayamahamasmīti siyāti api nu kho tesu vedanādhammesu tīsu khandhesu ekadhammopi ayaṃ nāma ahamasmīti evaṃ vattabbo siyā. Atha vā vedanānirodhā saheva vedanāya niruddhesu tesu tīsu khandhesu api nu kho ayamahamasmīti vā ahamasmīti vā uppajjeyyāti attho. Athāyasmā ānando sasavisāṇassa tikhiṇabhāvaṃ viya taṃ asampaṭicchanto no hetaṃ bhanteti āha.
Ettāvatā kiṃ kathitaṃ hoti? Vaṭṭakathā kathitā hoti. Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento katthaci avijjāsīsena kathesi, katthaci taṇhāsīsena, katthaci diṭṭhisīsena. Tattha 『『purimā, bhikkhave, koṭi nappaññāyati avijjāya, 『ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī』ti. Evañcidaṃ, bhikkhave, vuccati. Atha ca pana paññāyati idappaccayā avijjā』』ti (a. ni. 10.61) evaṃ avijjāsīsena kathitā. 『『Purimā, bhikkhave, koṭi nappaññāyati bhavataṇhāya, 『ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā samabhavī』ti. Evañcidaṃ, bhikkhave, vuccati. Atha ca pana paññāyati idappaccayā bhavataṇhā』』ti (a. ni. 10.62) evaṃ taṇhāsīsena kathitā. 『『Purimā, bhikkhave, koṭi nappaññāyati bhavadiṭṭhiyā, 『ito pubbe bhavadiṭṭhi nāhosi, atha pacchā samabhavī』ti, evañcidaṃ, bhikkhave, vuccati. Atha ca pana paññāyati idappaccayā bhavadiṭṭhī』』ti evaṃ diṭṭhisīsena kathitā. Idhāpi diṭṭhisīseneva kathitā.
Diṭṭhigatiko hi sukhādivedanaṃ attāti gahetvā ahaṅkāramamaṅkāraparāmāsavasena sabbabhavayonigati – viññāṇaṭṭhitisattāvāsesu tato tato cavitvā tattha tattha upapajjanto mahāsamudde vātukkhittanāvā viya satataṃ samitaṃ paribbhamati, vaṭṭato sīsaṃ ukkhipituṃyeva na sakkoti.
123\「無常等」是由於不存在而被稱為無常。因這些原因聚集而成的,稱為聚合。依賴於這些條件而正確地生起,稱為因緣生起。破壞等是指一切破碎的意思。凡是破裂的,都是破壞、消失、厭棄、消滅,因此被稱為破壞法等。 「我是一隻老虎」是指「老虎」,意為我已被抑制。那麼在同一時刻的三種狀態中,「這就是我的自我」,那麼又怎麼會不存在呢?持見者在如同灰塵的海洋中,像被拋棄的沙礫一樣,沒有穩定性,像森林中的猴子一樣,抓住一件事,放下另一件事。無常、快樂、痛苦的混合,特別是觀察到這種感受時,認為無常、快樂和痛苦都是我的自我;觀察到沒有區別的感受時,認為混合的生起與滅亡都是我的自我。因為感受確實有三種及生起與滅亡的法,因此它們也是我的自我。因此,無常的本性歸屬於我,在同一時刻有許多感受的生起。然而,這個無常的自我並未允許在同一時刻有許多感受的生起。對此說:「因此,阿難,正因如此,他不能觀察『感受是我的自我』。」 124\「在那裡」是指在純凈的色蘊中完全沒有感受。是否在那兒,是否在沒有感受的情況下,若是樹木被風吹動,或是我會生起這樣的自我意識?因此,阿難,正因為純凈的色蘊不說「我存在」,所以也不能說「我不能存在」。是否在那兒,是否在這三種蘊中,若是某一法存在,是否會說「我存在」?或者在感受的消滅中,若是感受被抑制,在這三種蘊中,是否會說「我存在」或「我不存在」?於是,阿難,像一隻帶刺的動物一樣,無法接受這一點,因此不說。 至此,如何說明呢?是說明輪迴的法。世尊在說明輪迴的法時,有時是從無明的角度說,有時是從貪慾的角度說,有時是從見解的角度說。在那裡,「過去,修行者們,無法判斷無明,『在此之前並沒有無明,後來才出現』。如是說,修行者們,稱之為如此。而後,智慧會在條件中判斷無明。」(《阿含經》10.61)這是從無明的角度說的。「過去,修行者們,無法判斷生的貪慾,『在此之前並沒有生的貪慾,後來才出現』。如是說,修行者們,稱之為如此。而後,智慧會在條件中判斷生的貪慾。」(《阿含經》10.62)這是從貪慾的角度說的。「過去,修行者們,無法判斷存在的見解,『在此之前並沒有存在的見解,後來才出現』。如是說,修行者們,稱之為如此。而後,智慧會在條件中判斷存在的見解。」這是從見解的角度說的。在這裡也是從見解的角度說的。 持見者確實認為快樂等感受是我的自我,因此以自我意識的方式,經過各種生起的存在,意識在生存的狀態中反覆流動,像被風吹動的船隻一樣,始終無法抬起輪迴的頭。
- Iti bhagavā paccayākāramūḷhassa diṭṭhigatikassa ettakena kathāmaggena vaṭṭaṃ kathetvā idāni vivaṭṭaṃ kathento yato kho pana, ānanda, bhikkhūtiādimāha.
Tañca pana vivaṭṭakathaṃ bhagavā desanāsu kusalattā vissaṭṭhakammaṭṭhānaṃ navakammādivasena vikkhittapuggalaṃ anāmasitvā kārakassa satipaṭṭhānavihārino puggalassa vasena ārabhanto neva vedanaṃ attānaṃ samanupassatītiādimāha. Evarūpo hi bhikkhu – 『『yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre vā santike vā, sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasana』』ntiādinā nayena vuttassa sammasanañāṇassa vasena sabbadhammesu pavattattā neva vedanaṃ attāti samanupassati, na aññaṃ, so evaṃ asamanupassanto na kiñci loke upādiyatīti khandhalokādibhede loke rūpādīsu dhammesu kiñci ekadhammampi attāti vā attaniyanti vā na upādiyati.
Anupādiyaṃna paritassatīti anupādiyanto taṇhādiṭṭhimānaparitassanāyāpi na paritassati. Aparitassanti aparitassamāno. Paccattaṃyeva parinibbāyatīti attanāva kilesaparinibbānena parinibbāyati. Evaṃ parinibbutassa panassa paccavekkhaṇāpavattidassanatthaṃ khīṇā jātītiādi vuttaṃ.
Iti sā diṭṭhīti yā tathāvimuttassa arahato diṭṭhi, sā evaṃ diṭṭhi. 『『Itissa diṭṭhī』』tipi pāṭho. Yo tathāvimutto arahā, evamassa diṭṭhīti attho. Tadakallanti taṃ na yuttaṃ. Kasmā? Evañhi sati – 『『arahā na kiñci jānātī』』ti vuttaṃ bhaveyya, evaṃ ñatvā vimuttañca arahantaṃ 『『na kiñci jānātī』』ti vattuṃ na yuttaṃ. Teneva catunnampi nayānaṃ avasāne – 『『taṃ kissa hetū』』tiādimāha.
Tattha yāvatā ānanda adhivacananti yattako adhivacanasaṅkhāto vohāro atthi. Yāvatā adhivacanapathoti yattako adhivacanassa patho, khandhā āyatanāni dhātuyo vā atthi. Esa nayo sabbattha. Paññāvacaranti paññāya avacaritabbaṃ khandhapañcakaṃ. Tadabhiññāti taṃ abhijānitvā. Ettakena bhagavatā kiṃ dassitaṃ? Tantākulapadasseva anusandhi dassito.
Sattaviññāṇaṭṭhitivaṇṇanā
- Idāni yo – 『『na paññapetī』』ti vutto, so yasmā gacchanto gacchanto ubhatobhāgavimutto nāma hoti. Yo ca – 『『na samanupassatī』』ti vutto, so yasmā gacchanto gacchanto paññāvimutto nāma hoti. Tasmā tesaṃ heṭṭhā vuttānaṃ dvinnaṃ bhikkhūnaṃ nigamanañca nāmañca dassetuṃ satta kho imānanda viññāṇaṭṭhitiyotiādimāha.
Tattha sattāti paṭisandhivasena vuttā, ārammaṇavasena saṅgītisutte (dī. ni.
126\世尊這樣通過因緣關係迷惑的持見者的這種講述方式說明了輪迴,現在爲了說明解脫,他開始說"然而,阿難,當比丘"等。 世尊善於教導,所以在講述解脫時,不提及那些放棄禪修、從事新工作等而分心的人,而是針對實踐念處的人開始說"他不認為感受是自我"等。這樣的比丘"對於任何色,無論是過去、未來、現在,內在或外在,粗大或微細,低劣或高尚,遠或近,都觀察為無常,這是一種觀察。觀察為苦,這是一種觀察。觀察為無我,這是一種觀察。"以這種方式說的觀察智慧,在一切法中運作,所以他不認為感受是自我,也不認為其他是自我。這樣不認為的人不執著世間的任何事物,在蘊世間等各種世間中,不執著色等法中的任何一法為自我或我所。 不執著就不恐懼,不執著就不會因貪愛、見解、我慢而恐懼。不恐懼,即不恐懼。自己證入涅槃,即自己以煩惱的熄滅而證入涅槃。對於這樣證入涅槃的人,爲了說明他的反省,說"生已盡"等。 這樣的見解,即是如此解脫的阿羅漢的見解,這就是這樣的見解。"這是他的見解"也是一種讀法。如此解脫的阿羅漢,他的見解就是這樣的意思。這是不合適的,這是不恰當的。為什麼?因為如果這樣,就會說"阿羅漢什麼都不知道",而說這樣知道並解脫的阿羅漢"什麼都不知道"是不恰當的。因此在四種方法的最後,他說"這是什麼原因"等。 其中,"阿難,只要有名稱"是指只要有稱為名稱的言語。"只要有名稱的路徑"是指只要有名稱的路徑,即蘊、處、界。在所有地方都是這樣。"智慧的範圍"是指應該用智慧理解的五蘊。"了知它"是指完全了知它。至此,世尊說明了什麼?說明了"糾結"這個詞的含義。 127\現在,那個被說成"不認為"的人,因為他逐漸成為兩分解脫者。那個被說成"不觀察"的人,因為他逐漸成為慧解脫者。因此,爲了說明前面提到的兩種比丘的結論和名稱,他開始說"阿難,這七種識住"等。 其中,"七種"是從再生的角度說的,在《集會經》中從所緣的角度說的。
3.311) vuttā catasso āgamissanti. Viññāṇaṃ tiṭṭhati etthāti viññāṇaṭṭhiti, viññāṇapatiṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ. Dve ca āyatanānīti dve nivāsaṭṭhānāni. Nivāsaṭṭhānañhi idhāyatananti adhippetaṃ. Teneva vakkhati – 『『asaññasattāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanameva dutiya』』nti. Kasmā panetaṃ sabbaṃ gahitanti? Vaṭṭapariyādānatthaṃ. Vaṭṭañhi na suddhaviññāṇaṭṭhitivasena suddhāyatanavasena vā pariyādānaṃ gacchati, bhavayonigatisattāvāsavasena pana gacchati, tasmā sabbametaṃ gahitaṃ.
Idāni anukkamena tamatthaṃ vibhajanto katamā sattātiādimāha. Tattha seyyathāpīti nidassanatthe nipāto, yathā manussāti attho. Aparimāṇesu hi cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ manussānaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena dvepi ekasadisā natthi. Yepi hi katthaci yamakabhātaro vaṇṇena vā saṇṭhānena vā ekasadisā honti, tesampi ālokitavilokitakathitahasitagamanaṭhānādīhi viseso hotiyeva. Tasmā nānattakāyāti vuttā. Paṭisandhisaññā pana nesaṃ tihetukāpi dvihetukāpi ahetukāpi honti, tasmā nānattasaññinoti vuttā. Ekacce ca devāti cha kāmāvacaradevā. Tesu hi kesañci kāyo nīlo hoti, kesañci pītakādivaṇṇo. Saññā pana nesaṃ dvihetukāpi tihetukāpi honti, ahetukā natthi. Ekacce ca vinipātikāti catuapāyavinimuttā uttaramātā yakkhinī, piyaṅkaramātā, phussamittā, dhammaguttāti evamādikā aññe ca vemānikā petā. Etesañhi pītaodātakāḷamaṅguracchavisāmavaṇṇādivasena ceva kisathūlarassadīghavasena ca kāyo nānā hoti, manussānaṃ viya dvihetukatihetukaahetukavasena saññāpi. Te pana devā viya na mahesakkhā, kapaṇamanussā viya appesakkhā, dullabhaghāsacchādanā dukkhapīḷitā viharanti. Ekacce kāḷapakkhe dukkhitā juṇhapakkhe sukhitā honti, tasmā sukhasamussayato vinipatitattā vinipātikāti vuttā. Ye panettha tihetukā tesaṃ dhammābhisamayopi hoti, piyaṅkaramātā hi yakkhinī paccūsasamaye anuruddhattherassa dhammaṃ sajjhāyato sutvā –
『『Mā saddamakari piyaṅkara, bhikkhu dhammapadāni bhāsati;
Api dhammapadaṃ vijāniya, paṭipajjema hitāya no siyā;
Pāṇesu ca saṃyamāmase, sampajānamusā na bhaṇāmase;
Sikkhema susīlyamattano, api muccema pisācayoniyā』』ti. (saṃ. ni.
3.311)中提到的四種將要到來。識住立於此,因此稱為識住,這是識的立足處的代名詞。"兩種處"是指兩種居住處。這裡所說的"處"是指居住處。因此他將會說:"無想有情處和非想非非想處是第二種。"為什麼要包括所有這些?爲了完全理解輪迴。因為輪迴不僅僅通過純粹的識住或純粹的處而完全理解,而是通過有、生、趣、有情居處而完全理解,所以包括了所有這些。 現在爲了依次解釋這個意思,他說"什麼是七種"等。其中,"就像"是一個比喻的詞,意思是"就像人類"。在無量的世界中,無量的人類在顏色、形狀等方面沒有兩個是完全相同的。即使在某些地方有雙胞胎在顏色或形狀上相似,他們在觀看、交談、笑、走路、站立等方面也有區別。因此說"身體各異"。他們的結生心可能是三因、二因或無因的,因此說"想各異"。"某些天神"是指六慾界天。在他們中,有些身體是藍色的,有些是黃色等。他們的想可能是二因或三因的,沒有無因的。"某些墮落者"是指除了四惡趣之外的烏塔拉母夜叉、皮揚卡拉母、普薩密塔、達摩古塔等,以及其他的鬼神。他們的身體在黃、白、黑、紅等顏色方面,以及瘦、胖、矮、高等方面各不相同,他們的想像人類一樣可能是二因、三因或無因的。但他們不像天神那樣有大威力,而是像貧窮的人類一樣微不足道,很難獲得食物和衣服,生活在痛苦中。有些在黑暗時痛苦,在月光下快樂,因為他們從快樂的積累中墮落,所以稱為墮落者。其中有些是三因的,他們也能證悟法。例如,皮揚卡拉母夜叉在黎明時聽到阿努盧達長老誦經,說道: "皮揚卡拉,不要發出聲音,比丘正在誦讀法句。 如果我們能理解法句,實踐它,對我們有益。 讓我們約束生命,不說故意的謊言。 讓我們學習自己的善行,也許我們能從鬼神界解脫。"(相應部)
2.40);
Evaṃ puttakaṃ saññāpetvā taṃ divasaṃ sotāpattiphalaṃ pattā. Uttaramātā pana bhagavato dhammaṃ sutvāva sotāpannā jātā.
Brahmakāyikāti brahmapārisajjabrahmapurohitamahābrahmāno. Paṭhamābhinibbattāti te sabbepi paṭhamena jhānena abhinibbattā. Tesu brahmapārisajjā pana parittena abhinibbattā, tesaṃ kappassa tatiyo bhāgo āyuppamāṇaṃ. Brahmapurohitā majjhimena, tesaṃ upaḍḍhakappo āyuppamāṇaṃ, kāyo ca tesaṃ vipphārikataro hoti. Mahābrahmāno paṇītena, tesaṃ kappo āyuppamāṇaṃ, kāyo pana tesaṃ ativipphāriko hoti. Iti te kāyassa nānattā, paṭhamajjhānavasena saññāya ekattā nānattakāyā ekattasaññinoti veditabbā.
Yathā ca te, evaṃ catūsu apāyesu sattā. Nirayesu hi kesañci gāvutaṃ, kesañci aḍḍhayojanaṃ, kesañci yojanaṃ attabhāvo hoti, devadattassa pana yojanasatiko jāto. Tiracchānesupi keci khuddakā, keci mahantā. Pettivisayepi keci saṭṭhihatthā, keci sattatihatthā, keci asītihatthā honti, keci suvaṇṇā, keci dubbaṇṇā honti. Tathā kālakañjikā asurā. Api cettha dīghapiṭṭhikapetā nāma saṭṭhiyojanikāpi honti. Saññā pana sabbesampi akusalavipākaahetukāva honti. Iti āpāyikāpi nānattakāyā ekattasaññinotveva saṅkhyaṃ gacchanti.
Ābhassarāti daṇḍaukkāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati vissaratīti ābhassarā. Tesu pañcakanayena dutiyatatiyajjhānadvayaṃ parittaṃ bhāvetvā upapannā parittābhā nāma honti, tesaṃ dve kappā āyuppamāṇaṃ. Majjhimaṃ bhāvetvā upapannā appamāṇābhā nāma honti, tesaṃ cattāro kappā āyuppamāṇaṃ. Paṇītaṃ bhāvetvā upapannā ābhassarā nāma honti, tesaṃ aṭṭha kappā āyuppamāṇaṃ. Idha pana ukkaṭṭhaparicchedavasena sabbepi te gahitā. Sabbesañhi tesaṃ kāyo ekavipphārova hoti, saññā pana avitakkavicāramattā vā avitakkaavicārā vāti nānā.
Subhakiṇhāti subhena okiṇṇā vikiṇṇā, subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanāti attho. Etesañhi ābhassarānaṃ viya na chijjitvā chijjitvā pabhā gacchati. Pañcakanaye pana parittamajjhimapaṇītassa catutthajjhānassa vasena soḷasadvattiṃsacatusaṭṭhikappāyukā parittasubhaappamāṇasubhasubhakiṇhā nāma hutvā nibbattanti. Iti sabbepi te ekattakāyā ceva catutthajjhānasaññāya ekattasaññino cāti veditabbā. Vehapphalāpi catutthaviññāṇaṭṭhitimeva bhajanti. Asaññasattā viññāṇābhāvā ettha saṅgahaṃ na gacchanti, sattāvāsesu gacchanti.
Suddhāvāsā vivaṭṭapakkhe ṭhitā na sabbakālikā, kappasatasahassampi asaṅkhyeyyampi buddhasuññe loke nuppajjanti. Soḷasakappasahassabbhantare buddhesu uppannesuyeva uppajjanti, dhammacakkappavattassa bhagavato khandhavāraṭṭhānasadisā honti. Tasmā neva viññāṇaṭṭhitiṃ na sattāvāsaṃ bhajanti. Mahāsīvatthero pana – 『『na kho pana so sāriputta sattāvāso sulabharūpo yo mayā anivutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehī』』ti (ma. ni.
2.40)這樣,稱之為兒子,那個日子獲得了入流果。至於上母,聽到世尊的法后,便生起了入流者的狀態。 「梵天身」是指梵天的隨從、梵天的祭司和大梵天。第一生起的,他們都是通過第一禪而生起的。在他們中,梵天的隨從是通過微小的禪而生起的,他們的壽命是宇宙的三分之一。梵天的祭司是通過中等的禪而生起的,他們的壽命是宇宙的二分之一,身體比他們更為壯大。大梵天則是通過極大的禪而生起的,他們的壽命是宇宙的八分之一,身體非常龐大。因此,通過身體的多樣性,依照第一禪的認知,應該知道他們是統一的。 就像他們一樣,在四種惡趣中的眾生也是如此。在地獄中,有些身體在幾百步之內,有些在一百步之內,有些在一千步之內,而德瓦達則生於一百的距離。在畜生中,有些是小的,有些是大的。在餓鬼道中,有些在六十手長,有些在七十手長,有些在八十手長,有些是金色的,有些是醜陋的。像這樣,惡鬼也有可怕的阿修羅。即使在這裡,長身的餓鬼也可能在六十的距離內。所有這些的認知都是由惡法的因緣所生。因此,惡趣中的眾生也是多樣的,但認知是統一的。 「光明者」是指像火焰一樣從他們的身體中散發出的光輝,像被切割、撕裂后飛散的光輝。通過五種方式,第二、第三禪的微小者生起,稱為微光者,他們的壽命是宇宙的兩分之一。中等者生起的稱為小光者,他們的壽命是宇宙的四分之一。極大者生起的稱為光明者,他們的壽命是宇宙的八分之一。在這裡,所有這些都被統一地理解。因為在他們中,身體都是統一的,而認知則是沒有思維或思維的狀態。 「善光者」是指被善良的光輝包圍、散發的,意指身體的光輝如同一個整體。因為他們的光輝不會被撕裂、切割。通過五種方式,微小者、中等者、極大者的第四禪的光輝,生起了十六億的微小、無量的善光者。因此,所有這些都應該被理解為統一的身體和統一的第四禪的認知。偉果者也僅僅依賴於第四識的狀態。無想眾生由於沒有識的存在,因此不歸入此處,而是歸入眾生的狀態。 在清凈的住處,站立於解脫的邊緣,不是所有的時間,甚至在千劫、無數劫的佛陀的空寂世界中也不再生起。只有在十六劫的數千劫之間,釋迦牟尼佛的法輪轉動時,才會生起,像佛陀的身處於眾生中一樣。因此,他們既不依賴於識的存在,也不依賴於眾生的狀態。大師希瓦長老曾說:「他並不是薩利普塔,眾生的狀態是難以獲得的,正如我在這段時間內沒有離開清凈的天界。」
1.160) iminā suttena suddhāvāsāpi catutthaviññāṇaṭṭhitiṃ catutthasattāvāsaṃyeva bhajantīti vadati, taṃ appaṭibāhiyattā suttassa anuññātaṃ.
Sabbaso rūpasaññānantiādīnaṃ attho visuddhimagge vutto. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ pana yatheva saññāya, evaṃ viññāṇassapi sukhumattā neva viññāṇaṃ nāviññāṇaṃ. Tasmā viññāṇaṭṭhitīsu avatvā āyatanesu vuttaṃ.
128.Tatrāti tāsu viññāṇaṭṭhitīsu. Tañca pajānātīti tañca viññāṇaṭṭhitiṃ pajānāti. Tassā ca samudayanti 『『avijjāsamudayā rūpasamudayo』』tiādinā (paṭi. ma. 1.49) nayena tassā samudayañca pajānāti. Tassā ca atthaṅgamanti – 『『avijjānirodhā rūpanirodho』』tiādinā nayena tassā atthaṅgamañca pajānāti. Assādanti yaṃ rūpaṃ paṭicca…pe… yaṃ viññāṇaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ viññāṇassa assādoti, evaṃ tassā assādañca pajānāti. Ādīnavanti yaṃ rūpaṃ…pe… yaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, ayaṃ viññāṇassa ādīnavoti, evaṃ tassā ādīnavañca pajānāti. Nissaraṇanti yo rūpasmiṃ…pe… yo viññāṇe chandarāgavinayo, chandarāgappahānaṃ, idaṃ viññāṇassa nissaraṇanti (saṃ. ni. 2.26) evaṃ tassā nissaraṇañca pajānāti. Kallaṃ nu tenāti yuttaṃ nu tena bhikkhunā taṃ viññāṇaṭṭhitiṃ taṇhāmānadiṭṭhīnaṃ vasena ahanti vā mamanti vā abhinanditunti. Etenupāyena sabbattha veditabbo. Yattha pana rūpaṃ natthi, tattha catunnaṃ khandhānaṃ vasena, yattha viññāṇaṃ natthi, tattha ekassa khandhassa vasena samudayo yojetabbo. Āhārasamudayā āhāranirodhāti idañcettha padaṃ yojetabbaṃ.
Yato kho, ānanda, bhikkhūti yadā kho ānanda, bhikkhu. Anupādā vimuttoti catūhi upādānehi aggahetvā vimutto. Paññāvimuttoti paññāya vimutto. Aṭṭha vimokkhe asacchikatvā paññābaleneva nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca appavattiṃ katvā vimuttoti attho. So sukkhavipassako ca paṭhamajjhānādīsu aññatarasmiṃ ṭhatvā arahattaṃ patto cāti pañcavidho. Vuttampi cetaṃ – 『『katamo ca puggalo paññāvimutto? Idhekacco puggalo na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ayaṃ vuccati puggalo paññāvimutto』』ti (pu. pa. 15).
Aṭṭhavimokkhavaṇṇanā
1.160) 通過這段經典,清凈住處的眾生也依賴於第四識的狀態,因其不被排斥而被經典所允許。 關於所有的色法認知等的意義在《清凈道》中已被闡明。然而,非想非非想處的狀態就如同認知一樣,識的細微性也不屬於識,也不屬於非識。因此,在識的狀態中不提及識的狀態。 128. 在那裡指的是那些識的狀態。對此他明瞭,明瞭那識的狀態。對其生起,他也明瞭「無明的生起導致色法的生起」等等(《相應部·中卷》1.49)的方式,他也明瞭其生起。對其滅盡,他也明瞭「無明的滅盡導致色法的滅盡」等等的方式,他也明瞭其滅盡。對於樂,他明瞭「因色法而生起的……因識而生起的快樂、愉悅」,這是識的樂,因而他也明瞭其樂。對於苦,他明瞭「因色法……因識而生起的無常、痛苦、變化的法」,這是識的苦,因而他也明瞭其苦。對於解脫,他明瞭「在色法中……在識中對貪慾的放棄、對貪慾的斷除,這是識的解脫」(《相應部·中卷》2.26),因而他也明瞭其解脫。至於「這樣做是否合適呢?」是指那比丘因渴望、我執、見解而生起的識狀態,是否存在於他之中,或是否被他所喜愛。通過這種方式,應該在各處理解。若在某處沒有色法,則應根據四種蘊來理解;若在某處沒有識,則應根據單一的蘊來理解生起。關於飲食的生起和飲食的滅盡,這裡應當理解為相關的詞句。 「阿難,當比丘」是指當阿難,某位比丘。因無執而解脫,是指超越四種執著而解脫。因智慧而解脫,是指通過智慧而解脫。以智慧的力量,覺知名色和色法的微細性而得解脫。這樣他成爲了乾枯的觀照者,在第一禪等中某一處停留而獲得了阿羅漢果,故稱為五種。也曾說過:「什麼是智慧解脫的眾生?在這裡,有些眾生並非僅僅依靠身體的觸碰而生存,因看到智慧而使煩惱消失,這稱為智慧解脫的眾生。」(《增支部·法卷》15) 八種解脫的闡述
- Evaṃ ekassa bhikkhuno nigamanañca nāmañca dassetvā itarassa dassetuṃ aṭṭha kho imetiādimāha. Tattha vimokkhoti kenaṭṭhena vimokkho? Adhimuccanaṭṭhena. Ko panāyaṃ adhimuccanaṭṭho nāma? Paccanīkadhammehi ca suṭṭhu muccanaṭṭho, ārammaṇe ca abhirativasena suṭṭhu muccanaṭṭho, pituaṅke vissaṭṭhaṅgapaccaṅgassa dārakassa sayanaṃ viya aniggahitabhāvena nirāsaṅkatāya ārammaṇe pavattīti vuttaṃ hoti. Ayaṃ panattho pacchime vimokkhe natthi, purimesu sabbesu atthi.
Rūpī rūpāni passatīti ettha ajjhattaṃ kesādīsu nīlakasiṇādīsu nīlakasiṇādivasena uppāditaṃ rūpajjhānaṃ rūpaṃ, tadassatthīti rūpī. Bahiddhā rūpāni passatīti bahiddhāpi nīlakasiṇādīni rūpāni jhānacakkhunā passati. Iminā ajjhattabahiddhāvatthukesu kasiṇesu uppāditajjhānassa puggalassa cattāri rūpāvacarajjhānāni dassitāni. Ajjhattaṃ arūpasaññīti ajjhattaṃ na rūpasaññī, attano kesādīsu anuppāditarūpāvacarajjhānoti attho. Iminā bahiddhā parikammaṃ katvā bahiddhāva uppāditajjhānassa puggalassa rūpāvacarajjhānāni dassitāni.
Subhantveva adhimutto hotīti iminā suvisuddhesu nīlādīsu vaṇṇakasiṇesu jhānāni dassitāni. Tattha kiñcāpi antoappanāyaṃ subhanti ābhogo natthi, yo pana visuddhaṃ subhaṃ kasiṇamārammaṇaṃ karitvā viharati, so yasmā subhanti adhimutto hotīti vattabbataṃ āpajjati, tasmā evaṃ desanā katā. Paṭisambhidāmagge pana – 『『kathaṃ subhantveva adhimutto hotīti vimokkho? Idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati…pe… mettāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Karuṇā, muditā, upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati…pe… upekkhāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Evaṃ subhaṃ tveva adhimutto hotīti vimokkho』』ti (paṭi. ma. 1.212) vuttaṃ.
Sabbaso rūpasaññānantiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ visuddhimagge vuttameva. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkhoti ayaṃ catunnaṃ khandhānaṃ sabbaso visuddhattā vimuttattā aṭṭhamo uttamo vimokkho nāma.
這樣,展示了一位比丘的結論和名稱,以此來說明其他的,八種解脫的內容。這裡所說的「解脫」是指什麼樣的解脫?是指超越的解脫。那麼,這個超越的解脫是什麼呢?是指對對治法的徹底解脫,是指對所緣的深切喜悅而獲得的解脫,是指像孩子在父親的懷抱中,因無所執著而自在地安穩入睡,因而在所緣中生起。此處的意義在最後一種解脫中並不存在,而在前面的所有解脫中都存在。 「看見色法的形象」是指在內心中,通過頭髮等的藍色等的色法而生起的色法的禪定,因而稱為「看見色法」。「看見外在的色法」是指在外界的藍色等色法中,通過禪定的眼睛來觀察。通過這種方式,在內外的對象中,通過色法的禪定,展示了四種色法的禪定。內心中「無色的認知」是指內心中並不具備色法的認知,意指自身的頭髮等未生起的色法的禪定。通過這種方式,在外界的準備下,展示了外界的色法的禪定。 「善美者而有超越」是指在非常清凈的藍色等色法的禪定中展示的狀態。雖然在內心的安住中並沒有光輝,但如果能夠以清凈的美好色法作為所緣而安住,那麼因而可以說他是善美者而有超越,因此如此講解。至於《分解道》中提到的:「如何能稱為善美者而有超越呢?在這裡,比丘以慈心為伴,向一個方向安住……因慈心的培養,眾生便不會對他產生敵意。以悲心、喜心、平等心為伴,向一個方向安住……因平等心的培養,眾生便不會對他產生敵意。這樣,稱為善美者而有超越。」(《相應部·中卷》1.212)如是所述。 關於「所有的色法認知」等等的內容,已在《清凈道》中全部闡明。這是第八種解脫,因四種蘊的完全清凈而獲得的解脫,稱為第八種最上解脫。
130.Anulomanti ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā. Paṭilomanti pariyosānato paṭṭhāya yāva ādito. Anulomapaṭilomanti idaṃ atipaguṇattā samāpattīnaṃ aṭṭhatvāva ito cito ca sañcaraṇavasena vuttaṃ. Yatthicchakanti okāsaparidīpanaṃ, yattha yattha okāse icchati. Yadicchakanti samāpattidīpanaṃ, yaṃ yaṃ samāpattiṃ icchati. Yāvaticchakanti addhānaparicchedadīpanaṃ , yāvatakaṃ addhānaṃ icchati. Samāpajjatīti taṃ taṃ samāpattiṃ pavisati. Vuṭṭhātīti tato uṭṭhāya tiṭṭhati.
Ubhatobhāgavimuttoti dvīhi bhāgehi vimutto, arūpasamāpattiyā rūpakāyato vimutto, maggena nāmakāyato vimuttoti. Vuttampi cetaṃ –
『『Accī yathā vātavegena khittā, (upasivāti bhagavā)
Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ;
Evaṃ munī nāmakāyā vimutto,
Atthaṃ paleti na upeti saṅkha』』nti. (su. ni. 1080);
So panesa ubhatobhāgavimutto ākāsānañcāyatanādīsu aññatarato uṭṭhāya arahattaṃ patto ca anāgāmī hutvā nirodhā uṭṭhāya arahattaṃ patto cāti pañcavidho. Keci pana – 『『yasmā rūpāvacaracatutthajjhānampi duvaṅgikaṃ upekkhāsahagataṃ, arūpāvacarajjhānampi tādisameva. Tasmā rūpāvacaracatutthajjhānato uṭṭhāya arahattaṃ pattopi ubhatobhāgavimutto』』ti.
Ayaṃ pana ubhatobhāgavimuttapañho heṭṭhā lohapāsāde samuṭṭhahitvā tipiṭakacūḷasumanattherassa vaṇṇanaṃ nissāya cirena vinicchayaṃ patto . Girivihāre kira therassa antevāsiko ekassa piṇḍapātikassa mukhato taṃ pañhaṃ sutvā āha – 『『āvuso, heṭṭhālohapāsāde amhākaṃ ācariyassa dhammaṃ vaṇṇayato na kenaci sutapubba』』nti. Kiṃ pana, bhante, thero avacāti? Rūpāvacaracatutthajjhānaṃ kiñcāpi duvaṅgikaṃ upekkhāsahagataṃ kilese vikkhambheti, kilesānaṃ pana āsannapakkhe virūhanaṭṭhāne samudācarati. Ime hi kilesā nāma pañcavokārabhave nīlādīsu aññataraṃ ārammaṇaṃ upanissāya samudācaranti, rūpāvacarajjhānañca taṃ ārammaṇaṃ na samatikkamati. Tasmā sabbaso rūpaṃ nivattetvā arūpajjhānavasena kilese vikkhambhetvā arahattaṃ pattova ubhatobhāgavimuttoti, idaṃ āvuso thero avaca. Idañca pana vatvā idaṃ suttaṃ āhari – 『『katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto. Idhekacco puggalo aṭṭhavimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ayaṃ vuccati puggalo ubhatobhāgavimutto』』ti (pu. pa. 24).
Imāya ca ānanda ubhatobhāgavimuttiyāti ānanda ito ubhatobhāgavimuttito. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Mahānidānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Mahāparinibbānasuttavaṇṇanā
131.Evaṃme sutanti mahāparinibbānasuttaṃ. Tatrāyamanupubbapadavaṇṇanā – gijjhakūṭeti gijjhā tassa kūṭesu vasiṃsu, gijjhasadisaṃ vā tassa kūṭaṃ atthīti gijjhakūṭo, tasmiṃ gijjhakūṭe. Abhiyātukāmoti abhibhavanatthāya yātukāmo. Vajjīti vajjirājāno. Evaṃmahiddhiketi evaṃ mahatiyā rājiddhiyā samannāgate, etena nesaṃ samaggabhāvaṃ kathesi. Evaṃmahānubhāveti evaṃ mahantena ānubhāvena samannāgate, etena nesaṃ hatthisippādīsu katasikkhataṃ kathesi, yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『sikkhitā vatime licchavikumārakā, susikkhitā vatime licchavikumārakā, yatra hi nāma sukhumena tāḷacchiggalena asanaṃ atipātayissanti poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhita』』nti (saṃ. ni.
130\順序是指從開始到結束。逆序是指從結束到開始。順逆是指因為非常熟練,不需停留就能來回穿梭。"隨意處"是指明確地點,在任何想要的地方。"隨意定"是指明確禪定,任何想要的禪定。"
5.1115). Ucchecchāmīti ucchindissāmi. Vināsessāmīti nāsessāmi, adassanaṃ pāpessāmi. Anayabyasananti ettha na ayoti anayo, avaḍḍhiyā etaṃ nāmaṃ. Hitañca sukhañca viyassati vikkhipatīti byasanaṃ, ñātipārijuññādīnaṃ etaṃ nāmaṃ. Āpādessāmīti pāpayissāmi.
Iti kira so ṭhānanisajjādīsu imaṃ yuddhakathameva katheti, gamanasajjā hothāti evaṃ balakāyaṃ āṇāpeti. Kasmā? Gaṅgāyaṃ kira ekaṃ paṭṭanagāmaṃ nissāya aḍḍhayojanaṃ ajātasattuno āṇā, aḍḍhayojanaṃ licchavīnaṃ. Ettha pana āṇāpavattiṭṭhānaṃ hotīti attho. Tatrāpi ca pabbatapādato mahagghabhaṇḍaṃ otarati. Taṃ sutvā – 『『ajja yāmi, sve yāmī』』ti ajātasattuno saṃvidahantasseva licchavirājāno samaggā sammodamānā puretaraṃ gantvā sabbaṃ gaṇhanti. Ajātasattu pacchā āgantvā taṃ pavattiṃ ñatvā kujjhitvā gacchati. Te punasaṃvaccharepi tatheva karonti. Atha so balavāghātajāto tadā evamakāsi.
Tato cintesi – 『『gaṇena saddhiṃ yuddhaṃ nāma bhāriyaṃ, ekopi moghappahāro nāma natthi, ekena kho pana paṇḍitena saddhiṃ mantetvā karonto nipparādho hoti, paṇḍito ca satthārā sadiso natthi, satthā ca avidūre dhuravihāre vasati, handāhaṃ pesetvā pucchāmi . Sace me gatena koci attho bhavissati, satthā tuṇhī bhavissati, anatthe pana sati kiṃ rañño tattha gamanenāti vakkhatī』』ti. So vassakārabrāhmaṇaṃ pesesi. Brāhmaṇo gantvā bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Tena vuttaṃ – 『『atha kho rājā…pe… āpādessāmī』』ti.
Rājaaparihāniyadhammavaṇṇanā
隨意時是指明確時間限度,想要多長時間。進入是指進入那個禪定。出定是指從中出來而站立。 兩分解脫是指從兩個方面解脫,通過無色定從色身解脫,通過道從名身解脫。也曾說過: "如火焰被風吹散,(優波濕婆,世尊說) 消失不再被計數; 如是牟尼從名身解脫, 消失不再被計數。"(經集1080) 這兩分解脫有五種:從空無邊處等出定而證阿羅漢果,成為不還果后從滅盡定出定而證阿羅漢果。有些人說:"因為色界第四禪也是二支具足、與舍俱,無色界禪也是如此。所以從色界第四禪出定而證阿羅漢果的也是兩分解脫。" 這個兩分解脫的問題在下面的銅殿中產生,依靠三藏小須摩那長老的解釋,經過長時間才得到決定。據說在山寺中,長老的弟子從一位乞食比丘那裡聽到這個問題后說:"朋友,在下面的銅殿中我們的老師講法時,從未聽過任何人(提出這個問題)。"那麼,尊者,長老怎麼說呢?"雖然色界第四禪是二支具足、與舍俱,壓制煩惱,但煩惱在靠近的地方、生長的地方活動。這些煩惱在五蘊有中依靠藍等任一所緣而活動,色界禪不超越那個所緣。所以完全捨棄色法,通過無色禪壓制煩惱而證得阿羅漢果的,才是兩分解脫。"朋友,長老是這樣說的。說完這個后,他引用了這段經文:"什麼是兩分解脫的人?在這裡,某人以身觸八解脫而住,以慧見而諸漏盡,這稱為兩分解脫的人。"(人施設論24) 阿難,從這兩分解脫。阿難,從這兩分解脫。其餘在各處都是明顯的。 如是在《長部註釋》《吉祥悅意》中 《大因緣經注》結束。 3.大般涅槃經注 131\如是我聞,大般涅槃經。這裡是逐字解釋 - 靈鷲山:因為靈鷲在那山峰上棲息,或者因為它的山峰像靈鷲,所以叫靈鷲山,在那靈鷲山上。想要征服:想要爲了征服而前往。跋耆:跋耆國王們。如此大神通:具有如此大的王威,以此說明他們的和睦。如此大威力:具有如此大的威力,以此說明他們在象技等方面受過訓練,關於這點曾說:"這些離車王子們訓練有素,這些離車王子們訓練非常有素,他們能用細箭穿過細小的鑰匙孔,一箭接一箭不會失誤。"(相應部5.1115)我要破壞:我要切斷。我要毀滅:我要消滅,我要使之消失。不幸災難:這裡,不幸是指不利,這是不增長的意思。災難是指散失利益和快樂,這是親屬衰敗等的意思。我要導致:我要使之達到。 據說他在站立坐下等場合只談論這種戰爭的話題,命令軍隊說"準備出發"。為什麼?據說在恒河邊依靠一個港口村莊,阿阇世王統治半由旬,離車人統治半由旬。這裡是指命令的範圍。在那裡,從山腳下運來貴重貨物。聽到這個訊息后,阿阇世王說"今天去,明天去"而準備時,離車王們和睦一致地先去拿走一切。阿阇世王后來得知這個情況後生氣而離開。他們第二年又這樣做。於是他懷著強烈的憎恨,那時就這樣做了。 然後他想:"與團體作戰是困難的,即使一擊也不會無效,但與一個智者商議而行動就不會有過失,沒有比佛陀更智慧的人,佛陀住在不遠處的主要精舍中,好吧,我派人去問。如果我去有什麼利益,佛陀會保持沉默,如果有不利,他會說'國王去那裡有什麼用?'"他派遣雨季迦羅婆羅門。婆羅門去向世尊報告此事。因此說:"於是,國王...我要導致。" 王不衰法註釋
134.Bhagavantaṃ bījayamānoti thero vattasīse ṭhatvā bhagavantaṃ bījati, bhagavato pana sītaṃ vā uṇhaṃ vā natthi. Bhagavā brāhmaṇassa vacanaṃ sutvā tena saddhiṃ amantetvā therena saddhiṃ mantetukāmo kinti te, ānanda, sutantiādimāha. Abhiṇhaṃ sannipātāti divasassa tikkhattuṃ sannipatantāpi antarantarā sannipatantāpi abhiṇhaṃ sannipātāva. Sannipātabahulāti hiyyopi sannipatimhā, purimadivasampi sannipatimhā, puna ajja kimatthaṃ sannipatitā homāti vosānaṃ anāpajjantā sannipātabahulā nāma honti. Yāvakīvañcāti yattakaṃ kālaṃ. Vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānīti – abhiṇhaṃ asannipatantā hi disāvidisāsu āgataṃ sāsanaṃ na suṇanti, tato – 『『asukagāmasīmā vā nigamasīmā vā ākulā, asukaṭṭhāne corā vā pariyuṭṭhitā』』ti na jānanti, corāpi 『『pamattā rājāno』』ti ñatvā gāmanigamādīni paharantā janapadaṃ nāsenti. Evaṃ rājūnaṃ parihāni hoti. Abhiṇhaṃ sannipatantā pana taṃ taṃ pavattiṃ suṇanti, tato balaṃ pesetvā amittamaddanaṃ karonti, corāpi – 『『appamattā rājāno, na sakkā amhehi vaggabandhehi vicaritu』』nti bhijjitvā palāyanti. Evaṃ rājūnaṃ vuddhi hoti. Tena vuttaṃ – 『『vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānī』』ti. Tattha pāṭikaṅkhāti icchitabbā, avassaṃ bhavissatīti evaṃ daṭṭhabbāti attho.
Samaggātiādīsu sannipātabheriyā niggatāya – 『『ajja me kiccaṃ atthi, maṅgalaṃ atthī』』ti vikkhepaṃ karontā na samaggā sannipatanti nāma. Bherisaddaṃ pana sutvāva bhuñjantāpi alaṅkariyamānāpi vatthāni nivāsentāpi aḍḍhabhuttā vā aḍḍhālaṅkatā vā vatthaṃ nivāsayamānā vā sannipatantā samaggā sannipatanti nāma. Sannipatitā pana cintetvā mantetvā kattabbaṃ katvā ekatova avuṭṭhahantā na samaggā vuṭṭhahanti nāma. Evaṃ vuṭṭhitesu hi ye paṭhamaṃ gacchanti, tesaṃ evaṃ hoti – 『『amhehi bāhirakathāva sutā, idāni vinicchayakathā bhavissatī』』ti. Ekato vuṭṭhahantā pana samaggā vuṭṭhahanti nāma. Apica – 『『asukaṭṭhānesu gāmasīmā vā nigamasīmā vā ākulā, corā pariyuṭṭhitā』』ti sutvā – 『『ko gantvā imaṃ amittamaddanaṃ karissatī』』ti vutte – 『『ahaṃ paṭhamaṃ, ahaṃ paṭhama』』nti vatvā gacchantāpi samaggā vuṭṭhahanti nāma. Ekassa pana kammante osīdamāne sesā rājāno puttabhātaro pesetvā tassa kammantaṃ upatthambhayamānāpi, āgantukarājānaṃ – 『『asukassa gehaṃ gacchatu, asukassa gehaṃ gacchatū』』ti avatvā sabbe ekato saṅgaṇhantāpi, ekassa maṅgale vā roge vā aññasmiṃ vā pana tādise sukhadukkhe uppanne sabbe tattha sahāyabhāvaṃ gacchantāpi samaggā vajjikaraṇīyāni karonti nāma.
134\為世尊扇風:長老站在職責的首位為世尊扇風,但世尊既不冷也不熱。世尊聽到婆羅門的話后,沒有與他交談,而是想與長老交談,因此說"阿難,你聽說"等。經常集會:即使一天集會三次,或者不時集會,也稱為經常集會。多次集會:昨天我們集會了,前天我們集會了,今天我們又為什麼集會呢?不厭倦地多次集會。只要:多長時間。阿難,只要跋耆人如此,可以預期他們會增長,不會衰退 - 不經常集會的人聽不到從四面八方來的訊息,因此不知道"某村或某鎮的邊界混亂,某處有盜賊出沒"。盜賊知道"國王們疏忽了"就攻擊村鎮等,毀壞國土。這樣國王就會衰退。但經常集會的人聽到各種訊息,就派兵鎮壓敵人,盜賊也知道"國王們警惕,我們不能成群結隊地行動"就分散逃跑。這樣國王就會增長。因此說"阿難,只要跋耆人如此,可以預期他們會增長,不會衰退"。這裡,"可以預期"是指應該期待,應該這樣理解:一定會發生。 在"和合"等詞中,當集會的鼓聲響起時,說"今天我有事,我有吉祥事"而分心的人不是和合集會。但聽到鼓聲就立即來集會的人,即使正在吃飯、打扮、穿衣,或者吃了一半、打扮了一半、正在穿衣,都稱為和合集會。集會後,思考商議後行動,不一起離開的不是和合解散。這樣解散時,先走的人會這樣想:"我們只聽到外面的談話,現在將會有決定性的討論。"一起離開的人稱為和合解散。此外,聽說"某處村鎮邊界混亂,盜賊出沒"后,當問"誰去鎮壓這敵人"時,說"我先去,我先去"而去的人也稱為和合解散。當一個人的事業衰退時,其他國王派遣兒子兄弟去支援他的事業;對待來訪的國王,不說"去某人家,去某人家",而是大家一起接待;當一個人有喜事或疾病或其他類似的苦樂時,大家都去做朋友,這些都稱為和合處理跋耆事務。
Apaññattantiādīsu pubbe akataṃ suṅkaṃ vā baliṃ vā daṇḍaṃ vā āharāpentā apaññattaṃ paññapenti nāma. Porāṇapaveṇiyā āgatameva pana anāharāpentā paññattaṃ samucchindanti nāma. Coroti gahetvā dassite avicinitvāva chejjabhejjaṃ anusāsentā porāṇaṃ vajjidhammaṃ samādāya na vattanti nāma. Tesaṃ apaññattaṃ paññapentānaṃ abhinavasuṅkādīhi pīḷitā manussā – 『『atiupaddutamha, ko imesaṃ vijite vasissatī』』ti paccantaṃ pavisitvā corā vā corasahāyā vā hutvā janapadaṃ paharanti. Paññattaṃ samucchindantānaṃ paveṇīāgatāni suṅkādīni agaṇhantānaṃ koso parihāyati. Tato hatthiassabalakāyaorodhādayo yathānibaddhaṃ vaṭṭaṃ alabhamānā thāmena balena parihāyanti. Te neva yuddhakkhamā honti, na pāricariyakkhamā. Porāṇaṃ vajjidhammaṃ samādāya avattantānaṃ vijite manussā – 『『amhākaṃ puttaṃ pitaraṃ bhātaraṃ acoraṃyeva coroti katvā chindiṃsu bhindiṃsū』』ti kujjhitvā paccantaṃ pavisitvā corā vā corasahāyā vā hutvā janapadaṃ paharanti, evaṃ rājūnaṃ parihāni hoti, paññattaṃ paññapentānaṃ pana 『『paveṇīāgatameva rājāno karontī』』ti manussā haṭṭhatuṭṭhā kasivāṇijjādike kammante sampādenti. Paññattaṃ asamucchindantānaṃ paveṇīāgatāni suṅkādīni gaṇhantānaṃ koso vaḍḍhati, tato hatthiassabalakāyaorodhādayo yathānibaddhaṃ vaṭṭaṃ labhamānā thāmabalasampannā yuddhakkhamā ceva pāricariyakkhamā ca honti.
Porāṇaṃ vajjidhammanti ettha pubbe kira vajjirājāno 『『ayaṃ coro』』ti ānetvā dassite 『『gaṇhatha naṃ cora』』nti avatvā vinicchayamahāmattānaṃ denti. Te vinicchinitvā sace acoro hoti, vissajjenti. Sace coro, attanā kiñci avatvā vohārikānaṃ denti. Tepi acoro ce, vissajjenti. Coro ce, suttadharānaṃ denti. Tepi vinicchinitvā acoro ce, vissajjenti. Coro ce, aṭṭhakulikānaṃ denti. Tepi tatheva katvā senāpatissa, senāpati uparājassa, uparājā rañño, rājā vinicchinitvā acoro ce, vissajjeti. Sace pana coro hoti, paveṇīpotthakaṃ vācāpeti. Tattha – 『『yena idaṃ nāma kataṃ, tassa ayaṃ nāma daṇḍo』』ti likhitaṃ. Rājā tassa kiriyaṃ tena samānetvā tadanucchavikaṃ daṇḍaṃ karoti. Iti etaṃ porāṇaṃ vajjidhammaṃ samādāya vattantānaṃ manussā na ujjhāyanti, 『『rājāno porāṇapaveṇiyā kammaṃ karonti, etesaṃ doso natthi, amhākaṃyeva doso』』ti appamattā kammante karonti. Evaṃ rājūnaṃ vuddhi hoti. Tena vuttaṃ – 『『vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī』』ti.
在"未制定"等詞中,徵收以前未徵收的關稅、貢賦或罰金,稱為制定未制定的。不徵收古老傳統中已有的,稱為廢除已制定的。抓到盜賊后未經調查就判處死刑或肢刑,稱為不遵循古老的跋耆法。他們制定未制定的,人民因新的關稅等而受壓迫,說"我們受到太多騷擾,誰會住在他們的領地裡?"就進入邊境地區成為盜賊或盜賊的同夥,攻擊國土。廢除已制定的,不徵收傳統的關稅等,國庫就會衰退。因此象馬軍隊和宮女等得不到固定的供給,就會失去力量。他們既不能作戰,也不能服侍。不遵循古老的跋耆法,領地內的人民說"他們把我們的兒子、父親、兄弟當成盜賊而殺害"而生氣,就進入邊境地區成為盜賊或盜賊的同夥,攻擊國土,這樣國王就會衰退。但制定已制定的,人民說"國王們遵循傳統"而高興,從事農業貿易等工作。不廢除已制定的,徵收傳統的關稅等,國庫就會增長,因此象馬軍隊和宮女等得到固定的供給,就會有力量,能夠作戰和服侍。 關於"古老的跋耆法",據說以前跋耆國王們對於帶來的"這是盜賊"的人,不說"抓住這個盜賊",而是交給審判大臣。他們審判后,如果不是盜賊就釋放。如果是盜賊,自己不說什麼就交給法官。他們也是如果不是盜賊就釋放。如果是盜賊就交給經師。他們也是審判后,如果不是盜賊就釋放。如果是盜賊就交給八家族。他們也是這樣做后交給將軍,將軍交給副王,副王交給國王,國王審判后如果不是盜賊就釋放。但如果是盜賊,就讓人誦讀傳統書。其中寫著"做了這樣的事,應該受這樣的懲罰"。國王將他的行為與之對照,給予相應的懲罰。這樣遵循古老的跋耆法,人民不會抱怨,說"國王們按照古老傳統行事,他們沒有過錯,過錯在我們自己",就謹慎地工作。這樣國王就會增長。因此說"阿難,只要跋耆人如此,可以預期他們會增長,不會衰退"。
Sakkarontīti yaṃkiñci tesaṃ sakkāraṃ karontā sundarameva karonti. Garuṃ karontīti garubhāvaṃ paccupaṭṭhapetvāva karonti. Mānentīti manena piyāyanti. Pūjentīti nipaccakāraṃ dassenti. Sotabbaṃ maññantīti divasassa dve tayo vāre upaṭṭhānaṃ gantvā tesaṃ kathaṃ sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññanti. Tattha ye evaṃ mahallakānaṃ rājūnaṃ sakkārādīni na karonti, ovādatthāya ca nesaṃ upaṭṭhānaṃ na gacchanti, te tehi vissaṭṭhā anovadiyamānā kīḷāpasutā rajjato parihāyanti. Ye pana tathā paṭipajjanti, tesaṃ mahallakarājāno – 『『idaṃ kātabbaṃ, idaṃ na kātabba』』nti porāṇaṃ paveṇiṃ ācikkhanti. Saṅgāmaṃ patvāpi – 『『evaṃ pavisitabbaṃ, evaṃ nikkhamitabba』』nti upāyaṃ dassenti. Te tehi ovadiyamānā yathāovādaṃ paṭipajjantā sakkonti rājappaveṇiṃ sandhāretuṃ. Tena vuttaṃ – 『『vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī』』ti.
Kulitthiyoti kulagharaṇiyo. Kulakumāriyoti anividdhā tāsaṃ dhītaro. Okkassa pasayhāti ettha 『『okkassā』』ti vā 『『pasayhā』』ti vā pasayhākārassevetaṃ nāmaṃ. 『『Ukkassā』』tipi paṭhanti. Tattha okkassāti avakassitvā ākaḍḍhitvā. Pasayhāti abhibhavitvā ajjhottharitvāti ayaṃ vacanattho. Evañhi karontānaṃ vijite manussā – 『『amhākaṃ gehe puttamātaropi, kheḷasiṅghāṇikādīni mukhena apanetvā saṃvaḍḍhitadhītaropi ime rājāno balakkārena gahetvā attano ghare vāsentī』』ti kupitā paccantaṃ pavisitvā corā vā corasahāyā vā hutvā janapadaṃ paharanti. Evaṃ akarontānaṃ pana vijite manussā appossukkā sakāni kammāni karontā rājakosaṃ vaḍḍhenti. Evamettha vuddhihāniyo veditabbā.
Vajjīnaṃ vajjicetiyānīti vajjirājūnaṃ vajjiraṭṭhe cittīkataṭṭhena cetiyānīti laddhanāmāni yakkhaṭṭhānāni. Abbhantarānīti antonagare ṭhitāni. Bāhirānīti bahinagare ṭhitāni . Dinnapubbanti pubbe dinnaṃ. Katapubbanti pubbe kataṃ. No parihāpessantīti aparihāpetvā yathāpavattameva karissanti dhammikaṃ baliṃ parihāpentānañhi devatā ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ na karonti, anuppannaṃ dukkhaṃ janetuṃ asakkontāpi uppannaṃ kāsasīsarogādiṃ vaḍḍhenti, saṅgāme patte sahāyā na honti. Aparihāpentānaṃ pana ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karonti, anuppannaṃ sukhaṃ uppādetuṃ asakkontāpi uppannaṃ kāsasīsarogādiṃ hananti, saṅgāmasīse sahāyā hontīti evamettha vuddhihāniyo veditabbā.
Dhammikā rakkhāvaraṇaguttīti ettha rakkhā eva yathā anicchitaṃ na gacchati, evaṃ āvaraṇato āvaraṇaṃ. Yathā icchitaṃ na vinassati, evaṃ gopāyanato gutti. Tattha balakāyena parivāretvā rakkhaṇaṃ pabbajitānaṃ dhammikā rakkhāvaraṇagutti nāma na hoti. Yathā pana vihārassa upavane rukkhe na chindanti, vājikā vajjhaṃ na karonti, pokkharaṇīsu macche na gaṇhanti, evaṃ karaṇaṃ dhammikā rakkhāvaraṇagutti nāma. Kinti anāgatā cāti iminā pana nesaṃ evaṃ paccupaṭṭhitacittasantānoti cittappavattiṃ pucchati.
尊敬:他們做任何尊敬的事都做得很好。尊重:他們以尊重的態度來做。敬愛:他們以愛心來敬重。崇敬:他們表示恭敬。認為應該聽從:他們每天去拜見兩三次,認為應該聽從並相信他們的話。在這裡,那些不尊敬等老國王,不去拜見他們以求教誨的人,會被他們拋棄而不受教導,沉迷於遊戲而失去王位。但那些這樣做的人,老國王會告訴他們:"應該做這個,不應該做那個"等古老的傳統。即使在戰爭中也會指導:"應該這樣進攻,應該這樣撤退"等策略。他們受到教導並按照教導行事,就能維持王位的傳統。因此說"阿難,只要跋耆人如此,可以預期他們會增長,不會衰退"。 貴族婦女:指貴族家庭的婦女。貴族少女:指她們未出嫁的女兒。強迫和壓制:這裡"強迫"或"壓制"都是指強制行為的名稱。也讀作"ukkassa"。其中,"okkassa"意為拉下來、拖拽;"pasayha"意為征服、壓倒,這是詞義。這樣做的人,他們領地內的人民會說:"這些國王用強力抓走我們家中的兒子的母親,和我們用口水擦拭鼻涕等撫養長大的女兒,讓她們住在自己家裡",而生氣,就進入邊境地區成為盜賊或盜賊的同夥,攻擊國土。但不這樣做的人,他們領地內的人民會安心地做自己的工作,增加國庫。這樣應該理解增長和衰退。 跋耆人的跋耆聖地:指跋耆國王在跋耆國中被尊崇的地方,被稱為夜叉居住的地方。內部的:指城內的。外部的:指城外的。以前給予的:指以前給予的。以前做的:指以前做的。不會減少:不會減少而會照常進行。減少正當的供奉的人,神靈不會好好保護,雖然不能產生未生的痛苦,但會增加已生的咳嗽頭痛等疾病,在戰爭中不會成為盟友。不減少的人,神靈會好好保護,雖然不能產生未生的快樂,但會消除已生的咳嗽頭痛等疾病,在戰爭前線會成為盟友。這樣應該理解增長和衰退。 正當的保護防衛守護:這裡,保護就是不讓不想要的事發生,所以是防衛。讓想要的事不失去,所以是守護。在這裡,用軍隊包圍保護不是出家人的正當保護防衛守護。但是不砍伐寺院附近的樹木,不在水池中捕魚,這樣做就是正當的保護防衛守護。"未來的如何"這句話是在問他們的心續和心的活動。
Tattha ye anāgatānaṃ arahantānaṃ āgamanaṃ na icchanti, te assaddhā honti appasannā. Pabbajite ca sampatte paccuggamanaṃ na karonti, gantvā na passanti, paṭisanthāraṃ na karonti, pañhaṃ na pucchanti, dhammaṃ na suṇanti, dānaṃ na denti, anumodanaṃ na suṇanti, nivāsanaṭṭhānaṃ na saṃvidahanti. Atha nesaṃ avaṇṇo abbhuggacchati – 『『asuko nāma rājā assaddho appasanno, pabbajite sampatte paccuggamanaṃ na karoti…pe… nivāsanaṭṭhānaṃ na saṃvidahatī』』ti. Taṃ sutvā pabbajitā tassa nagaradvārena na gacchanti, gacchantāpi nagaraṃ na pavisanti. Evaṃ anāgatānaṃ arahantānaṃ anāgamanameva hoti. Āgatānampi phāsuvihāre asati yepi ajānitvā āgatā, te – 『『vasissāmāti tāva cintetvā āgatamhā, imesaṃ pana rājūnaṃ iminā nīhārena ko vasissatī』』ti nikkhamitvā gacchanti. Evaṃ anāgatesu anāgacchantesu, āgatesu dukkhaṃ viharantesu so deso pabbajitānaṃ anāvāso hoti. Tato devatārakkhā na hoti, devatārakkhāya asati amanussā okāsaṃ labhanti. Amanussā ussannā anuppannaṃ byādhiṃ uppādenti, sīlavantānaṃ dassanapañhāpucchanādivatthukassa puññassa anāgamo hoti. Vipariyāyena pana yathāvuttakaṇhapakkhaviparītassa sukkapakkhassa sambhavo hotīti evamettha vuddhihāniyo veditabbā.
在那裡,那些不希望未來的阿羅漢來的人,他們是沒有信心的,不信任的。出家人到來時不迎接,到那裡不見面,不進行寒暄,不問問題,不聽法,不施捨,不聽讚歎,不安排住宿場所。於是他們的名聲就上升了——"某位國王沒有信心,不信任,出家人到來時不迎接……等等……不安排住宿場所"。聽到這些,出家人就不從那座城市的門口走過,即使走也不進入城市。這樣,未來的阿羅漢就不會來。即使已經來的人,在舒適的居所缺乏時,那些不知道的人也會想——"我們想著要住在這裡,但這些國王以這種方式,誰能住得下呢?"於是就離開了。這樣,在未來的人不來,在已經來的人痛苦居住的地方,那片土地對出家人來說就沒有居所。因此,神靈的保護就不存在,在沒有神靈保護的情況下,非人類就會獲得機會。非人類會導致未生的疾病的產生,對於有道德的人來說,在詢問問題等方面的功德會變得不來。反之,如所說的黑方與白方相反的情況,將會產生。這樣應該理解增長和衰退。
135.Ekamidāhanti idaṃ bhagavā pubbe vajjīnaṃ imassa vajjisattakassa desitabhāvappakāsanatthamāha . Tattha sārandade cetiyeti evaṃnāmake vihāre. Anuppanne kira buddhe tattha sārandadassa yakkhassa nivāsanaṭṭhānaṃ cetiyaṃ ahosi. Athettha bhagavato vihāraṃ kārāpesuṃ, so sārandade cetiye katattā sārandadacetiyantveva saṅkhyaṃ gato.
Akaraṇīyāti akātabbā, aggahetabbāti attho. Yadidanti nipātamattaṃ. Yuddhassāti karaṇatthe sāmivacanaṃ, abhimukhayuddhena gahetuṃ na sakkāti attho. Aññatra upalāpanāyāti ṭhapetvā upalāpanaṃ. Upalāpanā nāma – 『『alaṃ vivādena, idāni samaggā homā』』ti hatthiassarathahiraññasuvaṇṇādīni pesetvā saṅgahakaraṇaṃ. Evañhi saṅgahaṃ katvā kevalaṃ vissāsena sakkā gaṇhitunti attho. Aññatra mithubhedāyāti ṭhapetvā mithubhedaṃ. Iminā aññamaññabhedaṃ katvāpi sakkā ete gahetunti dasseti. Idaṃ brāhmaṇo bhagavato kathāya nayaṃ labhitvā āha.
Kiṃ pana bhagavā brāhmaṇassa imāya kathāya nayalābhaṃ na jānātīti? Āma, jānāti. Jānanto kasmā kathesīti? Anukampāya. Evaṃ kirassa ahosi – 『『mayā akathitepi katipāhena gantvā sabbe gaṇhissati, kathite pana samagge bhindanto tīhi saṃvaccharehi gaṇhissati, ettakampi jīvitameva varaṃ, ettakañhi jīvantā attano patiṭṭhānabhūtaṃ puññaṃ karissantī』』ti.
Abhinanditvāti cittena abhinanditvā. Anumoditvāti 『『yāva subhāsitañcidaṃ bhotā gotamenā』』ti vācāya anumoditvā. Pakkāmīti rañño santikaṃ gato. Tato naṃ rājā – 『『kiṃ ācariya, bhagavā avacā』』ti pucchi. So – 『『yathā bho samaṇassa gotamassa vacanaṃ na sakkā vajjī kenaci gahetuṃ, api ca upalāpanāya vā mithubhedena vā sakkā』』ti āha. Tato naṃ rājā – 『『upalāpanāya amhākaṃ hatthiassādayo nassissanti, bhedeneva te gahessāmi, kiṃ karomā』』ti pucchi. Tena hi, mahārāja, tumhe vajjiṃ ārabbha parisati kathaṃ samuṭṭhāpetha. Tato ahaṃ – 『『kiṃ te mahārāja tehi, attano santakehi kasivāṇijjādīni katvā jīvantu ete rājāno』』ti vatvā pakkamissāmi. Tato tumhe – 『『kinnu kho bho esa brāhmaṇo vajjiṃ ārabbha pavattaṃ kathaṃ paṭibāhatī』』ti vadeyyātha, divasabhāge cāhaṃ tesaṃ paṇṇākāraṃ pesessāmi, tampi gāhāpetvā tumhepi mama dosaṃ āropetvā bandhanatālanādīni akatvāva kevalaṃ khuramuṇḍaṃ maṃ katvā nagarā nīharāpetha. Athāhaṃ – 『『mayā te nagare pākāro parikhā ca kāritā, ahaṃ kira dubbalaṭṭhānañca uttānagambhīraṭṭhānañca jānāmi, na cirasseva dāni ujuṃ karissāmī』』ti vakkhāmi. Taṃ sutvā tumhe – 『『gacchatū』』ti vadeyyāthāti. Rājā sabbaṃ akāsi.
Licchavī tassa nikkhamanaṃ sutvā – 『『saṭho brāhmaṇo, mā tassa gaṅgaṃ uttarituṃ adatthā』』ti āhaṃsu. Tatra ekaccehi – 『『amhe ārabbha kathitattā kira so evaṃ kato』』ti vutte 『『tena hi, bhaṇe, etū』』ti bhaṇiṃsu. So gantvā licchavī disvā 『『kiṃ āgatatthā』』ti pucchito taṃ pavattiṃ ārocesi, licchavino – 『『appamattakena nāma evaṃ garuṃ daṇḍaṃ kātuṃ na yutta』』nti vatvā – 『『kiṃ te tatra ṭhānantara』』nti pucchiṃsu. 『『Vinicchayāmaccohamasmī』』ti. Tadeva te ṭhānantaraṃ hotūti. So suṭṭhutaraṃ vinicchayaṃ karoti, rājakumārā tassa santike sippaṃ uggaṇhanti.
"這是我所說的",這是佛陀爲了說明跋耆國王的這一點而說的。在那裡,指的是名為"Sāranda"的寺院。因為在未生的佛那裡,那裡有名為"Sāranda"的夜叉的住所,成為聖地。因此,佛陀的寺院被建立了,由於"Sāranda"的聖地而被稱為"Sāranda"聖地。 "不應做的"是指不應做的,"不應接受的"是這個意思。即"那就是"是指句子的引導。至於"戰爭"是指在行動中,不能面對面地進行攻擊。除了"和睦"以外,"和睦"是指通過發送大象、馬、車、黃金等來達成和諧。因為只有通過和諧才能單純地以信心來接受。除了"分裂友誼"以外,"分裂友誼"是指將彼此分開,表明這些人可以被接受。這是婆羅門通過佛陀的教導而得知的。 "那麼,佛陀難道不知道婆羅門通過這種教導所獲得的利益嗎?" "是的,知道。" "知道的話,為什麼要說呢?" "出於慈悲。" 於是他想:"即使我不說,經過一段時間,大家都會接受;而如果說了,經過三年就會分裂,這樣的生命還不如活著的生命,活著的人會積累自己的功德。" "高興地接受"是指心中高興地接受。"欣然同意"是指以"願意聽到這位佛陀的高尚言辭"來表示同意。"離開"是指去到國王那裡。然後國王問他:"老師,佛陀說了什麼?" 他回答:"就像沒有人能抓住佛陀的教導一樣,和睦的關係也不能被抓住。" 然後國王問他:"和睦的關係會讓我們的象馬等失去嗎?我該怎麼做?" "因此,陛下,您應該圍繞著跋耆的討論來展開。" 然後我說:"陛下,您讓這些國王在自己的領地上做農業和商業生活吧。" 然後您會問:"那麼,這位婆羅門是如何阻止與跋耆有關的討論的呢?" 在白天我會送給他們一些草蓆,讓他們抓住我,您也會把我的過錯歸咎於他們,而不進行束縛和懲罰。然後我會說:"我在城中修建了城墻和溝渠,我知道那裡有弱小的地方和深淵的地方,不久就會修建好。" 聽到這些,您會說:"去吧。" 國王做了一切。 當Licchavi聽到他的離開時,便說:"狡詐的婆羅門,不要讓他渡過恒河。" 在那裡,有些人說:"因為我們說了,所以他這樣做。" 於是他們說:"所以,兄弟,繼續說吧。" 他去見Licchavi,問:"有什麼事情嗎?" 於是他向Licchavi報告了這一事件,Licchavi說:"稍微的事情就這樣重罰是不合適的。" 於是問:"在那裡的地方是什麼?" "我在審判中是國王。" "那麼,就讓他在那個地方。" 他進行非常仔細的審判,王子們在他的面前學習技能。
So patiṭṭhitaguṇo hutvā ekadivasaṃ ekaṃ licchaviṃ gahetvā ekamantaṃ gantvā – dārakā kasantīti pucchi. Āma, kasanti. Dve goṇe yojetvāti? Āma, dve goṇe yojetvāti. Ettakaṃ vatvā nivatto. Tato taṃ añño – 『『kiṃ ācariyo āhā』』ti pucchitvā tena vuttaṃ asaddahanto 『『na me esa yathābhūtaṃ kathetī』』ti tena saddhiṃ bhijji. Brāhmaṇo aññasmiṃ divase ekaṃ licchaviṃ ekamantaṃ netvā – 『『kena byañjanena bhuttosī』』ti pucchitvā nivatto. Tampi añño pucchitvā asaddahanto tatheva bhijji. Brāhmaṇo aparampi divasaṃ ekaṃ licchaviṃ ekamantaṃ netvā – 『『atiduggatosi kirā』』ti pucchi. Ko evamāhāti pucchito asuko nāma licchavīti. Aparampi ekamantaṃ netvā – 『『tvaṃ kira bhīrukajātiko』』ti pucchi. Ko evamāhāti? Asuko nāma licchavīti. Evaṃ aññena akathitameva aññassa kathento tīhi saṃvaccharehi te rājāno aññamaññaṃ bhinditvā yathā dve ekamaggena na gacchanti, tathā katvā sannipātabheriṃ carāpesi. Licchavino – 『『issarā sannipatantu, sūrā sannipatantū』』ti vatvā na sannipatiṃsu.
Brāhmaṇo – 『『ayaṃ dāni kālo, sīghaṃ āgacchatū』』ti rañño sāsanaṃ pesesi. Rājā sutvāva balabheriṃ carāpetvā nikkhami. Vesālikā sutvā – 『『rañño gaṅgaṃ uttarituṃ na dassāmā』』ti bheriṃ carāpesuṃ. Tampi sutvā – 『『gacchantu sūrarājāno』』tiādīni vatvā na sannipatiṃsu. 『『Nagarappavesanaṃ na dassāma, dvārāni pidahitvā ṭhassāmā』』ti bheriṃ carāpesuṃ. Ekopi na sannipati. Yathāvivaṭeheva dvārehi pavisitvā sabbe anayabyasanaṃ pāpetvā gato.
Bhikkhuaparihāniyadhammavaṇṇanā
他獲得了穩固的地位后,有一天帶著一個離車人到一邊,問道:"孩子們在耕田嗎?"是的,在耕田。"用兩頭牛來耕嗎?"是的,用兩頭牛來耕。說完這些就回去了。然後另一個人問他:"老師說了什麼?"聽到回答后不相信,說:"他沒有如實告訴我。"於是與他分裂了。婆羅門另一天又帶一個離車人到一邊,問:"你吃的是什麼咖喱?"然後就回去了。另一個人問他后也不相信,同樣地分裂了。婆羅門又一天帶一個離車人到一邊,問:"聽說你很窮困?"被問到是誰說的,他說是某某離車人。又帶另一個到一邊,問:"聽說你生性膽小?"被問到是誰說的,他說是某某離車人。就這樣,把一個人沒說過的話告訴另一個人,三年內使這些國王彼此分裂,以至於兩個人不會走同一條路,然後敲響集會的鼓。離車人說:"讓統治者集會,讓勇士集會",但他們沒有集會。 婆羅門派人給國王傳話說:"現在是時候了,請快點來。"國王一聽就敲響戰鼓出發了。毗舍離人聽到后說:"我們不讓國王渡過恒河",敲響了鼓。聽到這個,他們說:"讓勇敢的國王們去"等等,但沒有集會。"我們不讓他們進城,我們要關閉城門"敲響了鼓。一個人也沒有集會。他們就這樣從敞開的城門進入,使所有人遭受不幸和災難后離開了。 比丘不衰法註釋
136.Athakho bhagavā acirapakkantetiādimhi sannipātetvāti dūravihāresu iddhimante pesetvā santikavihāresu sayaṃ gantvā – 『『sannipatatha, āyasmanto; bhagavā vo sannipātaṃ icchatī』』ti sannipātetvā. Aparihāniyeti aparihānikare, vuddhihetubhūteti attho. Dhamme desessāmīti candasahassaṃ sūriyasahassaṃ uṭṭhapento viya catukuṭṭake gehe anto teladīpasahassaṃ ujjālento viya pākaṭe katvā kathayissāmīti.
Tattha abhiṇhaṃ sannipātāti idaṃ vajjisattake vuttasadisameva. Idhāpi ca abhiṇhaṃ asannipatitā disāsu āgatasāsanaṃ na suṇanti. Tato – 『『asukavihārasīmā ākulā, uposathapavāraṇā ṭhitā, asukasmiṃ ṭhāne bhikkhū vejjakammadūtakammādīni karonti, viññattibahulā pupphadānādīhi jīvikaṃ kappentī』』tiādīni na jānanti, pāpabhikkhūpi 『『pamatto bhikkhusaṅgho』』ti ñatvā rāsibhūtā sāsanaṃ osakkāpenti. Abhiṇhaṃ sannipatitā pana taṃ taṃ pavattiṃ suṇanti, tato bhikkhusaṅghaṃ pesetvā sīmaṃ ujuṃ karonti, uposathapavāraṇādayo pavattāpenti, micchājīvānaṃ ussannaṭṭhāne ariyavaṃsake pesetvā ariyavaṃsaṃ kathāpenti, pāpabhikkhūnaṃ vinayadharehi niggahaṃ kārāpenti, pāpabhikkhūpi 『『appamatto bhikkhusaṅgho, na sakkā amhehi vaggabandhena vicaritu』』nti bhijjitvā palāyanti. Evamettha hānivuddhiyo veditabbā.
Samaggātiādīsu cetiyapaṭijagganatthaṃ vā bodhigehauposathāgāracchādanatthaṃ vā katikavattaṃ vā ṭhapetukāmatāya ovādaṃ vā dātukāmatāya – 『『saṅgho sannipatatū』』ti bheriyā vā ghaṇṭiyā vā ākoṭitāya – 『『mayhaṃ cīvarakammaṃ atthi, mayhaṃ patto pacitabbo, mayhaṃ navakammaṃ atthī』』ti vikkhepaṃ karontā na samaggā sannipatanti nāma. Sabbaṃ pana taṃ kammaṃ ṭhapetvā – 『『ahaṃ purimataraṃ, ahaṃ purimatara』』nti ekappahāreneva sannipatantā samaggā sannipatanti nāma. Sannipatitā pana cintetvā mantetvā kattabbaṃ katvā ekato avuṭṭhahantā samaggā na vuṭṭhahanti nāma. Evaṃ vuṭṭhitesu hi ye paṭhamaṃ gacchanti, tesaṃ evaṃ hoti – 『『amhehi bāhirakathāva sutā, idāni vinicchayakathā bhavissatī』』ti. Ekappahāreneva vuṭṭhahantā pana samaggā vuṭṭhahanti nāma. Apica 『『asukaṭṭhāne vihārasīmā ākulā, uposathapavāraṇā ṭhitā, asukaṭṭhāne vejjakammādikārakā pāpabhikkhū ussannā』』ti sutvā – 『『ko gantvā tesaṃ niggahaṃ karissatī』』ti vutte – 『『ahaṃ paṭhamaṃ, ahaṃ paṭhama』』nti vatvā gacchantāpi samaggā vuṭṭhahanti nāma.
Āgantukaṃ pana disvā – 『『imaṃ pariveṇaṃ yāhi, etaṃ pariveṇaṃ yāhi, ayaṃ ko』』ti avatvā sabbe vattaṃ karontāpi, jiṇṇapattacīvarakaṃ disvā tassa bhikkhācāravattena pattacīvaraṃ pariyesamānāpi, gilānassa gilānabhesajjaṃ pariyesamānāpi, gilānameva anāthaṃ – 『『asukapariveṇaṃ yāhi, asukapariveṇaṃ yāhī』』ti avatvā attano attano pariveṇe paṭijaggantāpi, eko oliyamānako gantho hoti, paññavantaṃ bhikkhuṃ saṅgaṇhitvā tena taṃ ganthaṃ ukkhipāpentāpi samaggā saṅghaṃ karaṇīyāni karonti nāma.
然後佛陀說:「不久后,聚集在一起。」於是派遣那些在遠處修行的人,自己前往近處的居所,召集他們:「諸位,請聚集;佛陀希望你們聚集。」不衰者是指不衰退的原因,增長的原因是這個意思。我將像千個月亮、千個太陽升起那樣,像家中四個角落的油燈一樣明亮地講述法。 在這裡,"常聚集"是指與跋耆國王所說的相似。在這裡,常常不聚集的地方,聽不到來自各個方向的教導。因此,"某個寺院的界限混亂,安居和請法的儀式停滯,某個地方的比丘們在進行醫療等工作,因眾多的供養而謀生"等情況,他們並不知道,壞比丘們也知道"懈怠的比丘僧團"而輕視教法。常聚集的人則聽到各種事情后,派遣比丘僧團,設定界限,進行安居和請法等活動,講述正法的傳承,施加對壞比丘的懲罰,壞比丘們則會說"懈怠的比丘僧團,我們無法與他們一起行動",於是分裂而逃。由此可見,衰退與增長的情況應當被理解。 "和睦"等是爲了保護聖地或菩提樹、安居房屋的遮蔽,或是爲了設定某種規則,或是爲了給予教導,"僧團請聚集"的鼓聲或鐘聲被敲響,"我有袈裟的工作,我有可供的缽,我有新的工作"等引起了分散,便不再和睦地聚集。所有的工作除了這些,"我比以前更早,我比以前更早"的聲音,只有通過單一的方式才能和睦地聚集。聚集的人經過思考商議,完成應做的事情,聚在一起時不會散開。這樣,聚集后那些最先離開的人,會想:"我們聽到了外面的談論,現在將會有決定的談論。" 而那些通過單一方式離開的人則會和睦地離開。即使聽到"某個地方的寺院界限混亂,安居和請法的儀式停滯,某個地方的醫療等工作壞比丘們混亂"時,聽到後會問:"誰將去懲罰他們?"於是會說:"我最先去,我最先去",即使離開時也會和睦地離開。 當看到外來者時,會說:"去這個聚落,去那個聚落,這是誰?"雖然大家都在做各種工作,但看到年老的袈裟,按照乞討的方式尋找袈裟,尋找病人的藥物,看到病人無依無靠時,會說:"去某個聚落,去某個聚落。"各自照顧各自的聚落,即使一個人也在做著微不足道的事情,智慧的比丘們聚集在一起,通過他們將這個微不足道的事情提升爲應做的事情。
Apaññattantiādīsu navaṃ adhammikaṃ katikavattaṃ vā sikkhāpadaṃ vā bandhantā apaññattaṃ paññapenti nāma, purāṇasanthatavatthusmiṃ sāvatthiyaṃ bhikkhū viya. Uddhammaṃ ubbinayaṃ sāsanaṃ dīpentā paññattaṃ samucchindanti nāma, vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā viya. Khuddānukhuddakā pana āpattiyo sañcicca vītikkamantā yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya na vattanti nāma, assajipunabbasukā viya. Navaṃ pana katikavattaṃ vā sikkhāpadaṃ vā abandhantā, dhammavinayato sāsanaṃ dīpentā, khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni asamūhanantā apaññattaṃ na paññapenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattanti nāma, āyasmā upaseno viya, āyasmā yaso kākaṇḍakaputto viya ca.
『『Suṇātu, me āvuso saṅgho, santamhākaṃ sikkhāpadāni gihigatāni, gihinopi jānanti, 『idaṃ vo samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ kappati, idaṃ vo na kappatī』ti. Sace hi mayaṃ khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma, bhavissanti vattāro – 『dhūmakālikaṃ samaṇena gotamena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, yāvimesaṃ satthā aṭṭhāsi, tāvime sikkhāpadesu sikkhiṃsu. Yato imesaṃ satthā parinibbuto, na dānime sikkhāpadesu sikkhantī』ti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho apaññattaṃ na paññapeyya, paññattaṃ na samucchindeyya, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vatteyyā』』ti (cuḷava. 442) –
Imaṃ tantiṃ ṭhapayanto āyasmā mahākassapo viya ca. Vuddhiyevāti sīlādīhi guṇehi vuḍḍhiyeva, no parihāni.
Therāti thirabhāvappattā therakārakehi guṇehi samannāgatā. Bahū rattiyo jānantīti rattaññū. Ciraṃ pabbajitānaṃ etesanti cirapabbajitā. Saṅghassa pituṭṭhāne ṭhitāti saṅghapitaro. Pituṭṭhāne ṭhitattā saṅghaṃ parinenti pubbaṅgamā hutvā tīsu sikkhāsu pavattentīti saṅghapariṇāyakā.
Ye tesaṃ sakkārādīni na karonti, ovādatthāya dve tayo vāre upaṭṭhānaṃ na gacchanti, tepi tesaṃ ovādaṃ na denti, paveṇīkathaṃ na kathenti, sārabhūtaṃ dhammapariyāyaṃ na sikkhāpenti. Te tehi vissaṭṭhā sīlādīhi dhammakkhandhehi sattahi ca ariyadhanehīti evamādīhi guṇehi parihāyanti. Ye pana tesaṃ sakkārādīni karonti, upaṭṭhānaṃ gacchanti, tepi tesaṃ ovādaṃ denti. 『『Evaṃ te abhikkamitabbaṃ, evaṃ te paṭikkamitabbaṃ, evaṃ te ālokitabbaṃ, evaṃ te vilokitabbaṃ, evaṃ te samiñjitabbaṃ, evaṃ te pasāritabbaṃ, evaṃ te saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāretabba』』nti paveṇīkathaṃ kathenti, sārabhūtaṃ dhammapariyāyaṃ sikkhāpenti, terasahi dhutaṅgehi dasahi kathāvatthūhi anusāsanti. Te tesaṃ ovāde ṭhatvā sīlādīhi guṇehi vaḍḍhamānā sāmaññatthaṃ anupāpuṇanti. Evamettha hānivuddhiyo veditabbā.
Punabbhavadānaṃ punabbhavo, punabbhavo sīlamassāti ponobbhavikā, punabbhavadāyikāti attho, tasmā ponobbhavikāya. Na vasaṃ gacchantīti ettha ye catunnaṃ paccayānaṃ kāraṇā upaṭṭhākānaṃ padānupadikā hutvā gāmato gāmaṃ vicaranti, te tassā taṇhāya vasaṃ gacchanti nāma, itare na gacchanti nāma. Tattha hānivuddhiyo pākaṭāyeva.
在"未制定"等詞中,制定新的非法規則或學處,稱為制定未制定的,就像舍衛城的比丘們在舊的坐具上那樣。宣揚非法非律的教導,稱為廢除已制定的,就像佛陀涅槃一百年後毗舍離的跋耆子們那樣。故意違犯微細學處,稱為不遵守已制定的學處,就像阿說示和富那婆修那樣。不制定新的規則或學處,從法律中闡明教導,不廢除微細學處,稱為不制定未制定的,不廢除已制定的,遵守已制定的學處,就像尊者優波斯那和尊者耶舍迦干陀子那樣。 "聽我說,朋友們,我們有些學處已為在家人所知,在家人也知道'這是釋迦牟尼沙門允許的,這是不允許的'。如果我們廢除微細學處,就會有人說:'沙門喬達摩為弟子們制定的學處只是暫時的,只要他們的老師在世,他們就遵守學處。現在他們的老師已入滅,他們就不再遵守學處了。'如果僧團認為適當,僧團不應制定未制定的,不應廢除已制定的,應該遵守已制定的學處。" 像尊者大迦葉這樣制定這個規則。只有增長:只有在戒等功德上增長,不會衰退。 長老:指達到穩固狀態,具備長老功德的人。知道許多夜:指知道許多夜的人。長期出家:指他們長期出家。僧團之父:指處於僧團父親地位的人。因為處於父親地位,所以引導僧團,成為三學的先驅,稱為僧團的引導者。 那些不對他們表示尊敬等,不去拜見兩三次以求教誨的人,他們也不給予教誨,不講述傳統,不教導精華的法門。他們被拋棄后,在戒等法蘊和七聖財等功德上衰退。但那些對他們表示尊敬等,去拜見的人,他們也給予教誨。"你們應該這樣前進,這樣後退,這樣觀看,這樣回顧,這樣彎曲,這樣伸展,這樣穿著僧伽梨、缽和衣服",講述傳統,教導精華的法門,以十三頭陀行和十種談論事教導。他們遵循他們的教誨,在戒等功德上增長,達到沙門的目的。這樣應該理解衰退和增長。 再生是給予再生,再生是他的戒,因此是再生的,是給予再生的意思,所以是再生的。不受支配:在這裡,那些爲了四資具而跟隨供養者從村莊到村莊遊行的人,他們受那渴愛的支配,其他人則不受支配。在這裡,衰退和增長是明顯的。
Āraññakesūti pañcadhanusatikapacchimesu. Sāpekkhāti sataṇhā sālayā. Gāmantasenāsanesu hi jhānaṃ appetvāpi tato vuṭṭhitamattova itthipurisadārikādisaddaṃ suṇāti, yenassa adhigatavisesopi hāyatiyeva. Araññe pana niddāyitvā paṭibuddhamatto sīhabyagghamorādīnaṃ saddaṃ suṇāti, yena āraññakaṃ pītiṃ labhitvā tameva sammasanto aggaphale patiṭṭhāti. Iti bhagavā gāmantasenāsane jhānaṃ appetvā nisinnabhikkhuno araññe niddāyantameva pasaṃsati. Tasmā tameva atthavasaṃ paṭicca – 『『āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissantī』』ti āha.
Paccattaññeva satiṃ upaṭṭhapessantīti attanāva attano abbhantare satiṃ upaṭṭhapessanti. Pesalāti piyasīlā. Idhāpi sabrahmacārīnaṃ āgamanaṃ anicchantā nevāsikā assaddhā honti appasannā . Sampattabhikkhūnaṃ paccuggamanapattacīvarappaṭiggahaṇaāsanapaññāpanatālavaṇṭaggahaṇādīni na karonti, atha nesaṃ avaṇṇo uggacchati – 『『asukavihāravāsino bhikkhū assaddhā appasannā vihāraṃ paviṭṭhānaṃ vattapaṭivattaṃ na karontī』』ti. Taṃ sutvā pabbajitā vihāradvārena gacchantāpi vihāraṃ na pavisanti. Evaṃ anāgatānaṃ anāgamanameva hoti. Āgatānaṃ pana phāsuvihāre asati yepi ajānitvā āgatā, te – 『『vasissāmāti tāva cintetvā āgatāmha, imesaṃ pana nevāsikānaṃ iminā nīhārena ko vasissatī』』ti nikkhamitvā gacchanti. Evaṃ so vihāro aññesaṃ bhikkhūnaṃ anāvāsova hoti. Tato nevāsikā sīlavantānaṃ dassanaṃ alabhantā kaṅkhāvinodanaṃ vā ācārasikkhāpakaṃ vā madhuradhammassavanaṃ vā na labhanti, tesaṃ neva aggahitadhammaggahaṇaṃ, na gahitasajjhāyakaraṇaṃ hoti. Iti nesaṃ hāniyeva hoti, na vuddhi.
Ye pana sabrahmacārīnaṃ āgamanaṃ icchanti, te saddhā honti pasannā, āgatānaṃ sabrahmacārīnaṃ paccuggamanādīni katvā senāsanaṃ paññapetvā denti, te gahetvā bhikkhācāraṃ pavisanti, kaṅkhaṃ vinodenti, madhuradhammassavanaṃ labhanti. Atha nesaṃ kittisaddo uggacchati – 『『asukavihārabhikkhū evaṃ saddhā pasannā vattasampannā saṅgāhakā』』ti. Taṃ sutvā bhikkhū dūratopi enti, tesaṃ nevāsikā vattaṃ karonti , samīpaṃ āgantvā vuḍḍhataraṃ āgantukaṃ vanditvā nisīdanti, navakatarassa santike āsanaṃ gahetvā nisīdanti. Nisīditvā – 『『imasmiṃ vihāre vasissatha gamissathā』』ti pucchanti. 『Gamissāmī』ti vutte – 『『sappāyaṃ senāsanaṃ, sulabhā bhikkhā』』tiādīni vatvā gantuṃ na denti. Vinayadharo ce hoti, tassa santike vinayaṃ sajjhāyanti. Suttantādidharo ce, tassa santike taṃ taṃ dhammaṃ sajjhāyanti. Āgantukānaṃ therānaṃ ovāde ṭhatvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇanti. Āgantukā 『『ekaṃ dve divasāni vasissāmāti āgatāmha, imesaṃ pana sukhasaṃvāsatāya dasadvādasavassāni vasissāmā』』ti vattāro honti. Evamettha hānivuddhiyo veditabbā.
在"森林的居所"中指的是五十支的後部。由於依賴於眾多的慾望。即使在村落的居所中,儘管心中有禪定,仍會聽到女性、男性、少女等的聲音,因此他們所獲得的特定成就也會因此減少。而在森林中,睡覺時醒來,聽到獅子、老虎等的聲音,因此獲得森林的喜悅,正因如此,專注於此,便能在最高果位上穩固。因此,佛陀在村落的居所中,儘管心中有禪定,仍然稱讚在森林中睡覺的人。因此基於這個意義,他說:「在森林的居所中,依賴於眾多的慾望將會存在。」 "各自保持注意力"的意思是,他們自己在內心中保持注意力。親密的意思是親近的。這裡,即使是所有的同修也不願意來,仍然不成為不信任者或不滿者。對於富足的比丘,不進行迎接、接受缽、鋪設座位、拿水等,他們的名聲會因此降低——「某個寺院的比丘不信任、不滿,不進行進入寺院的活動。」聽到這些,出家人即使經過寺院的門也不進入寺院。這樣,未來的人就不會到來。對於已經到來的人,如果在舒適的居所中沒有人,即使是未曾知道的到來者,他們會想著:「我會住下來,想著這些人不願意住在這裡,誰會住下來呢?」然後離開。這樣,這個寺院對其他比丘而言就成了無人居住的地方。因此,不信任者看不到有德行的人,也無法得到消除懷疑、學習行爲規範、或聆聽甘美法音的機會,對他們而言,既沒有獲得正法的機會,也沒有獲得學習正法的機會。因此,他們的衰退是顯而易見的,而不是增長。 那些希望與同修一起到來的人,他們是有信心的,滿懷信心的,完成對到來的同修的迎接等工作后,便會設立居所,給予他們,帶著這些去乞食,消除疑慮,獲得甘美的法音。然後他們的名聲會提高——「某個寺院的比丘們,信心滿滿,具備良好的行為。」聽到這些,比丘們即使遠道而來,仍然會進行他們的行為,走近後向更有德行的人致敬,坐下,拿到新座位坐下。坐下後,他們會問:「你們將住在這個寺院嗎,還是要離開?」當被告知「我會離開」時,他們會說:「這個居所適合,乞食容易」等等而不願離開。如果他是持戒者,在他身邊會學習戒律。如果他是持經者,在他身邊會學習那些法。來者在長老的教導下,憑藉著四種明解,達到阿羅漢果。來者會說:「我們是爲了住一兩天而來的,但爲了舒適的共處,我們會住十年、十二年。」因此,這裡應當理解衰退與增長的情況。
- Dutiyasattake kammaṃ ārāmo etesanti kammārāmāti. Kamme ratāti kammaratā. Kammārāmatamanuyuttāti yuttā payuttā anuyuttā. Tattha kammanti itikātabbakammaṃ vuccati. Seyyathidaṃ – cīvaravicāraṇaṃ, cīvarakaraṇaṃ, upatthambhanaṃ, sūcigharaṃ, pattatthavikaṃ, asaṃbaddhakaṃ, kāyabandhanaṃ, dhamakaraṇaṃ, ādhārakaṃ, pādakathalikaṃ, sammajjanīādīnaṃ karaṇanti. Ekacco hi etāni karonto sakaladivasaṃ etāneva karoti. Taṃ sandhāyesa paṭikkhepo. Yo pana etesaṃ karaṇavelāyameva etāni karoti, uddesavelāyaṃ uddesaṃ gaṇhāti, sajjhāyavelāyaṃ sajjhāyati, cetiyaṅgaṇavattavelāyaṃ cetiyaṅgaṇavattaṃ karoti, manasikāravelāyaṃ manasikāraṃ karoti, na so kammārāmo nāma.
Na bhassārāmāti ettha yo itthivaṇṇapurisavaṇṇādivasena ālāpasallāpaṃ karontoyeva divasañca rattiñca vītināmeti, evarūpe bhasse pariyantakārī na hoti, ayaṃ bhassārāmo nāma. Yo pana rattindivaṃ dhammaṃ katheti, pañhaṃ vissajjeti, ayaṃ appabhassova bhasse pariyantakārīyeva. Kasmā? 『『Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā, ariyo vā tuṇhībhāvo』』ti (ma. ni. 1.273) vuttattā.
Na niddārāmāti ettha yo gacchantopi nisinnopi nipannopi thinamiddhābhibhūto niddāyatiyeva, ayaṃ niddārāmo nāma. Yassa pana karajakāyagelaññena cittaṃ bhavaṅge otarati , nāyaṃ niddārāmo. Tenevāha – 『『abhijānāmahaṃ aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā』』ti (ma. ni. 1.387).
Na saṅgaṇikārāmāti ettha yo ekassa dutiyo dvinnaṃ tatiyo tiṇṇaṃ catutthoti evaṃ saṃsaṭṭhova viharati, ekako assādaṃ na labhati, ayaṃ saṅgaṇikārāmo. Yo pana catūsu iriyāpathesu ekako assādaṃ labhati, nāyaṃ saṅgaṇikārāmoti veditabbo.
Napāpicchāti ettha asantasambhāvanāya icchāya samannāgatā dussīlā pāpicchā nāma.
Na pāpamittādīsu pāpā mittā etesanti pāpamittā. Catūsu iriyāpathesu saha ayanato pāpā sahāyā etesanti pāpasahāyā. Tanninnatappoṇatappabbhāratāya pāpesu sampavaṅkāti pāpasampavaṅkā.
Oramattakenāti avaramattakena appamattakena. Antarāti arahattaṃ apatvāva etthantare. Vosānanti pariniṭṭhitabhāvaṃ – 『『alamettāvatā』』ti osakkanaṃ ṭhitakiccataṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『yāva sīlapārisuddhimattena vā vipassanāmattena vā jhānamattena vā sotāpannabhāvamattena vā sakadāgāmibhāvamattena vā anāgāmibhāvamattena vā vosānaṃ na āpajjissanti, tāva vuddhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī』』ti.
第二類眾生的行為是「行為樂園」。在行為中快樂是「行為樂」。與行為樂相結合的是「相應、連線、附隨」。在這裡,行為指的是那些被稱為行為的事情。比如:袈裟的處理、袈裟的製作、供養、縫製、缽的放置、無牽連的、身體的束縛、法的製作、基礎、步行的、攪拌等。某些人整天只做這些事情。對此有這樣的反駁。若是在這些事情的時間裡只做這些,講授的時間裡講授,學習的時間裡學習,祭祀的時間裡進行祭祀,專注的時間裡進行專注,那麼他就不是行為樂的人。 「非言談樂」是指那些白天和晚上只進行女性、男性、色彩等的閑聊,像這樣的人不算作言談樂。若是白天和晚上講法、解答問題,這樣的人則是很少言談樂的。為什麼?因為「聚集的人,佛陀說,有兩件事要做——要麼講法,要麼保持沉默。」 「非睡眠樂」是指那些即使在走動、坐著或臥躺時,被昏沉和懶惰所壓制而睡覺的人,這樣的人被稱為睡眠樂。若是由於工作而思維進入了深層意識,他就不是睡眠樂。因此有此說:「我知道,阿基維薩,夏季的最後一個月,午後乞食時,穿著四件衣服,清醒而明瞭地放下了睡眠。」 「非聚集樂」是指那一個人,第二個、第三個、第四個這樣相聚而生活,獨自一人無法獲得樂趣,這樣的人被稱為聚集樂。若是在四個行走的方式中獨自一人獲得樂趣,則不應被認為是聚集樂。 「非惡欲」是指那些因不善的因緣而產生的惡欲。 「非惡友等」是指惡友。四個行走的方式中與惡的夥伴相伴的惡友。因其惡的特性而與惡相連的惡夥伴。 「微小的」是指微不足道的、少量的。 「中間」是指未達到阿羅漢的狀態。 「終結」是指完成的狀態——「足夠了,應當停止」。這句話的意思是:「只要在戒的清凈、觀的清凈、禪定的清凈、入流果的清凈、再來果的清凈、無再來果的清凈上未達到終結,僧眾就應該期待增長,而非衰退。」
- Tatiyasattake saddhāti saddhāsampannā. Tattha āgamanīyasaddhā, adhigamasaddhā, pasādasaddhā, okappanasaddhāti catubbidhā saddhā. Tattha āgamanīyasaddhā sabbaññubodhisattānaṃ hoti. Adhigamasaddhā ariyapuggalānaṃ. Buddho dhammo saṅghoti vutte pana pasādo pasādasaddhā. Okappetvā pakappetvā pana saddahanaṃ okappanasaddhā. Sā duvidhāpi idhādhippetā. Tāya hi saddhāya samannāgato saddhāvimutto, vakkalittherasadiso hoti. Tassa hi cetiyaṅgaṇavattaṃ vā, bodhiyaṅgaṇavattaṃ vā katameva hoti. Upajjhāyavattaācariyavattādīni sabbavattāni pūreti. Hirimanāti pāpajigucchanalakkhaṇāya hiriyā yuttacittā. Ottappīti pāpato bhāyanalakkhaṇena ottappena samannāgatā.
Bahussutāti ettha pana pariyattibahussuto, paṭivedhabahussutoti dve bahussutā. Pariyattīti tīṇi piṭakāni. Paṭivedhoti saccappaṭivedho. Imasmiṃ pana ṭhāne pariyatti adhippetā. Sā yena bahu sutā, so bahussuto. So panesa nissayamuccanako, parisupaṭṭhāko, bhikkhunovādako, sabbatthakabahussutoti catubbidho hoti. Tattha tayo bahussutā samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya ovādavagge vuttanayena gahetabbā. Sabbatthakabahussutā pana ānandattherasadisā honti. Te idha adhippetā.
Āraddhavīriyāti yesaṃ kāyikañca cetasikañca vīriyaṃ āraddhaṃ hoti. Tattha ye kāyasaṅgaṇikaṃ vinodetvā catūsu iriyāpathesu aṭṭhaārabbhavatthuvasena ekakā honti, tesaṃ kāyikavīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti. Ye cittasaṅgāṇikaṃ vinodetvā aṭṭhasamāpattivasena ekakā honti, gamane uppannakilesassa ṭhānaṃ pāpuṇituṃ na denti, ṭhāne uppannakilesassa nisajjaṃ, nisajjāya uppannakilesassa sayanaṃ pāpuṇituṃ na denti, uppannuppannaṭṭhāneyeva kilese niggaṇhanti, tesaṃ cetasikavīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti.
Upaṭṭhitassatīti cirakatādīnaṃ saritā anussaritā mahāgatimbayaabhayattheradīghabhāṇaabhayattheratipiṭakacūḷābhayattherā viya. Mahāgatimbayaabhayatthero kira jātapañcamadivase maṅgalapāyāse tuṇḍaṃ pasārentaṃ vāyasaṃ disvā huṃ hunti saddamakāsi. Atha so therakāle – 『『kadā paṭṭhāya, bhante, sarathā』』ti bhikkhūhi pucchito 『『jātapañcamadivase katasaddato paṭṭhāya āvuso』』ti āha.
Dīghabhāṇakaabhayattherassa jātanavamadivase mātā cumbissāmīti onatā tassā moḷi muccittha . Tato tumbamattāni sumanapupphāni dārakassa ure patitvā dukkhaṃ janayiṃsu. So therakāle – 『『kadā paṭṭhāya, bhante, sarathā』』ti pucchito – 『『jātanavamadivasato paṭṭhāyā』』ti āha.
Tipiṭakacūḷābhayatthero – 『『anurādhapure tīṇi dvārāni pidahāpetvā manussānaṃ ekena dvārena nikkhamanaṃ katvā – 『tvaṃ kinnāmo, tvaṃ kinnāmo』ti pucchitvā sāyaṃ puna apucchitvāva tesaṃ nāmāni sampaṭicchāpetuṃ – 『『sakkā āvuso』』ti āha. Evarūpe bhikkhū sandhāya – 『『upaṭṭhitassatī』』ti vuttaṃ.
Paññavantoti pañcannaṃ khandhānaṃ udayabbayapariggāhikāya paññāya samannāgatā. Api ca dvīhipi etehi padehi vipassakānaṃ bhikkhūnaṃ vipassanāsambhārabhūtā sammāsati ceva vipassanāpaññā ca kathitā.
第三類中的"信"是指具備信心的人。其中信分為四種:傳統信、證悟信、凈信和確信。其中傳統信是一切智菩薩所具有的。證悟信是聖者所具有的。當說到佛、法、僧時產生的清凈心是凈信。經過思考和推理而產生的信心是確信。這裡所指的是后兩種信。具備這種信心的人被稱為信解脫者,就像瓦卡利長老一樣。他總是完成塔院的職責或菩提樹院的職責。他完成所有的職責,如依止師的職責、阿阇黎的職責等。"具慚"是指具有厭惡罪惡特徵的慚心。"具愧"是指具有害怕罪惡特徵的愧心。 "多聞"分為兩種:教理多聞和證悟多聞。教理指三藏。證悟指對真理的證悟。在這裡指的是教理多聞。多聽聞的人被稱為多聞者。他又分為四種:脫離依止的、完全侍奉的、教導比丘的和一切處多聞的。其中前三種多聞應按《清凈道論》的教導章節所說的方法理解。一切處多聞者如阿難長老那樣。這裡指的是這種多聞者。 "精進"是指那些在身體和心理上都精進的人。其中,那些擺脫身體的束縛,在四種威儀中獨自修習八種精進事的人,被稱為身體精進。那些擺脫心理的束縛,獨自修習八種禪定,不讓行走時生起的煩惱到達站立,不讓站立時生起的煩惱到達坐下,不讓坐下時生起的煩惱到達躺臥,在煩惱生起的地方就壓制它們的人,被稱為心理精進。 "念現前"是指能記憶長久以前的事情,如大迦提姆巴耶無畏長老、長誦無畏長老和三藏小無畏長老。據說,大迦提姆巴耶無畏長老在出生第五天看到烏鴉伸嘴吃吉祥粥時發出"呼呼"的聲音。後來他成為長老時,比丘們問他:"尊者,您從什麼時候開始記憶的?"他回答說:"朋友們,從出生第五天發出聲音開始。" 長誦無畏長老在出生第九天,他母親彎腰要親吻他時,她的頭飾掉落了。於是,一堆茉莉花落在嬰兒的胸口上,引起了痛苦。他成為長老時,被問到:"尊者,您從什麼時候開始記憶的?"他回答說:"從出生第九天開始。" 三藏小無畏長老說:"在阿努拉達普拉(現代斯里蘭卡的古都)關閉三個門,讓人們只從一個門出去,問他們'你叫什麼名字?你叫什麼名字?',晚上再不問就能記住他們的名字,這是可能的,朋友們。"像這樣的比丘被稱為"念現前"。 "有慧"是指具備觀察五蘊生滅的智慧。此外,這兩個詞也指觀禪比丘的正念和觀慧,它們是觀禪的資糧。
-
Catutthasattake satiyeva sambojjhaṅgo satisambojjhaṅgoti. Esa nayo sabbattha. Tattha upaṭṭhānalakkhaṇo satisambojjhaṅgo, pavicayalakkhaṇo dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahalakkhaṇo vīriyasambojjhaṅgo, pharaṇalakkhaṇo pītisambojjhaṅgo, upasamalakkhaṇo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepalakkhaṇo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānalakkhaṇo upekkhāsambojjhaṅgo. Bhāvessantīti satisambojjhaṅgaṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpentā, chahi kāraṇehi dhammavicayasambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā, navahi kāraṇehi vīriyasambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā, dasahi kāraṇehi pītisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā, sattahi kāraṇehi passaddhisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā, dasahi kāraṇehi samādhisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā, pañcahi kāraṇehi upekkhāsambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā vaḍḍhessantīti attho. Iminā vipassanāmaggaphalasampayutte lokiyalokuttaramissake sambojjhaṅge kathesi.
-
Pañcamasattake aniccasaññāti aniccānupassanāya saddhiṃ uppannasaññā. Anattasaññādīsupi eseva nayo. Imā satta lokiyavipassanāpi honti. 『『Etaṃ santaṃ, etaṃ paṇītaṃ, yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho virāgo nirodho』』ti (a. ni. 9.36) āgatavasenettha dve lokuttarāpi hontīti veditabbā.
第四類的覺悟因是「正念覺悟因」。這是普遍的原則。在這裡,正念覺悟因的特徵是「保持」,法的觀察覺悟因的特徵是「深入」,精進覺悟因的特徵是「把握」,喜悅覺悟因的特徵是「流動」,寧靜覺悟因的特徵是「安定」,專注覺悟因的特徵是「無散亂」,平等覺悟因的特徵是「反思」。「要培養」的意思是,正念覺悟因是由四種原因所生,法的觀察覺悟因是由六種原因所生,精進覺悟因是由九種原因所生,喜悅覺悟因是由十種原因所生,寧靜覺悟因是由七種原因所生,專注覺悟因是由十種原因所生,平等覺悟因是由五種原因所生,意即要增長。通過此,講述了與內觀道果相關的世俗與超世俗的覺悟因。 第五類的「無常念」是指與無常觀察相結合而生的念頭。無我念等也是同樣的道理。這七種念頭是世俗的內觀。根據「這是寧靜的,這是高貴的,即所有的法的止息、滅盡和消逝」(阿含經,尼柯經9.36),可知這裡也有兩個超世俗的念頭。
- Chakke mettaṃ kāyakammanti mettacittena kattabbaṃ kāyakammaṃ. Vacīkammamanokammesupi eseva nayo. Imāni pana bhikkhūnaṃ vasena āgatāni gihīsupi labbhanti . Bhikkhūnañhi mettacittena ābhisamācārikadhammapūraṇaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya bodhivandanatthāya saṅghanimantanatthāya gamanaṃ, gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ disvā paccuggamanaṃ, pattappaṭiggahaṇaṃ, āsanapaññāpanaṃ, anugamananti evamādikaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma.
Bhikkhūnaṃ mettacittena ācārapaññattisikkhāpadapaññāpanaṃ, kammaṭṭhānakathanaṃ, dhammadesanā, tepiṭakampi buddhavacanaṃ mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya gacchāma , bodhivandanatthāya gacchāma, dhammassavanaṃ karissāma, dīpamālapupphapūjaṃ karissāma, tīṇi sucaritāni samādāya vattissāma, salākabhattādīni dassāma, vassavāsikaṃ dassāma, ajja saṅghassa cattāro paccaye dassāma, saṅghaṃ nimantetvā khādanīyādīni saṃvidahatha, āsanāni paññāpetha, pānīyaṃ upaṭṭhapetha, saṅghaṃ paccuggantvā ānetha, paññattāsane nisīdāpetha, chandajātā ussāhajātā veyyāvaccaṃ karothātiādikathanakāle mettaṃ vacīkammaṃ nāma.
Bhikkhūnaṃ pātova uṭṭhāya sarīrappaṭijagganaṃ, cetiyaṅgaṇavattādīni ca katvā vivittāsane nisīditvā imasmiṃ vihāre bhikkhū sukhī hontu averā abyāpajjāti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma. Gihīnaṃ 『ayyā sukhī hontu, averā abyāpajjā』ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma.
Āvi ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ pana pādadhovanavandanabījanadānādibhedaṃ sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avamaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma.
Devatthero tissattheroti evaṃ paggayha vacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Vihāre asantaṃ pana paṭipucchantassa kuhiṃ amhākaṃ devatthero, kuhiṃ amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho āgamissatīti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma.
Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. Devatthero tissatthero arogo hotu, appābādhoti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.
Lābhāti cīvarādayo laddhapaccayā. Dhammikāti kuhanādibhedaṃ micchājīvaṃ vajjetvā dhammena samena bhikkhācāravattena uppannā. Antamaso pattapariyāpannamattampīti pacchimakoṭiyā patte pariyāpannaṃ pattassa antogataṃ dvitikaṭacchubhikkhāmattampi . Appaṭivibhattabhogīti ettha dve paṭivibhattā nāma – āmisappaṭivibhattañca, puggalappaṭivibhattañca. Tattha – 『『ettakaṃ dassāmi, ettakaṃ na dassāmī』』ti evaṃ cittena vibhajanaṃ āmisappaṭivibhattaṃ nāma. 『『Asukassa dassāmi, asukassa na dassāmī』』ti evaṃ cittena vibhajanaṃ pana puggalappaṭivibhattaṃ nāma. Tadubhayampi akatvā yo appaṭivibhattaṃ bhuñjati, ayaṃ appaṭivibhattabhogī nāma.
以下是完整的簡體中文翻譯: 141. 慈心行為應當以慈心來實踐身體行為。在語言行為和心念行為中也是同樣的道理。這些行為雖然是出自比丘,但在在家人中也可以實踐。對比丘而言,以慈心實踐身體行為,名為"依照儀軌行善"。對在家人來說,如爲了朝拜佛塔、朝拜菩提樹、邀請僧團,前往行走;看到乞食的比丘時迎接;接受託缽;準備座位;陪同等,這些都稱為慈心的身體行為。 比丘以慈心制定行爲準則和學處、講解修行方法、宣說佛法、講解三藏佛語,這些都稱為慈心的語言行為。對在家人說,如"我們去朝拜佛塔"、"我們去朝拜菩提樹"、"我們將聽聞佛法"、"我們將獻上燈花"、"我們將遵守三種善行"、"我們將提供食物"、"我們將提供雨安居供養"、"今天我們將供養僧團四種資具"、"請邀請僧團並準備食物"、"請準備座位"、"請準備飲水"、"請迎接僧團"、"請使僧團就坐于預備的座位"、"懷著歡喜和熱忱為之服務"等,這些都稱為慈心的語言行為。 比丘早晨起床后照顧自身,打掃佛塔庭院等,然後靜坐時思考"愿此寺院的比丘們快樂、無怨、無苦",這稱為慈心的心念行為。對在家人來說,思考"尊者們快樂、無怨、無苦",這也稱為慈心的心念行為。 分為明顯(當面)和隱秘(背後)兩種。在這裡,新比丘在製作僧衣等事務中結交朋友,這是當面的慈心身體行為。對長老來說,如洗腳、頂禮、扇風、給予等,都是當面的恰當行為。對雙方來說,不輕視彼此放置不當的木器等,像對待自己放置的物品一樣妥善處理,這是背後的慈心身體行為。 如說"德瓦長老"、"提沙長老",這是當面的慈心語言行為。而詢問寺院裡不在場的人時,如"我們的德瓦長老在哪裡?"、"我們的提沙長老在哪裡?"、"他們什麼時候會回來?"這種帶有眷戀的語言,是背後的慈心語言行為。 帶著慈愛、親近、親密的目光,睜開眼睛,以歡悅的面容注視,這是當面的慈心心念行為。希望"德瓦長老、提沙長老身體健康,沒有疾病",這是背後的慈心心念行為。 獲得者,如獲得僧衣等資具。正當的,指避免詐欺等邪命,以正當、平等的乞食行為而產生。即使僅僅是托缽中最後一勺飯。未分配享用者,這裡有兩種分配——物質分配和個人分配。在物質分配中,如"我將給予這麼多,不給予那麼多"的心念。個人分配則是"我將給某人,不給某人"的心念。不做這兩種分配,直接享用的,稱為未分配享用者。
Sīlavantehisabrahmacārīhi sādhāraṇabhogīti ettha sādhāraṇabhogino idaṃ lakkhaṇaṃ, yaṃ yaṃ paṇītaṃ labbhati, taṃ taṃ neva lābhena lābhaṃ nijigīsanatāmukhena gihīnaṃ deti, na attanā bhuñjati, paṭiggaṇhanto ca – 『『saṅghena sādhāraṇaṃ hotū』』ti gahetvā ghaṇṭiṃ paharitvā paribhuñjitabbaṃ saṅghasantakaṃ viya passati.
Imaṃ pana sāraṇīyadhammaṃ ko pūreti, ko na pūretīti? Dussīlo tāva na pūreti. Na hi tassa santakaṃ sīlavantā gaṇhanti. Parisuddhasīlo pana vattaṃ akhaṇḍento pūreti. Tatridaṃ vattaṃ – yo hi odissakaṃ katvā mātu vā pitu vā ācariyupajjhāyādīnaṃ vā deti, so dātabbaṃ deti, sāraṇīyadhammo panassa na hoti, palibodhajagganaṃ nāma hoti. Sāraṇīyadhammo hi muttapalibodhasseva vaṭṭati. Tena pana odissakaṃ dentena gilānagilānupaṭṭhākaāgantukagamikānañceva navapabbajitassa ca saṅghāṭipattaggahaṇaṃ ajānantassa dātabbaṃ. Etesaṃ datvā avasesaṃ therāsanato paṭṭhāya thokaṃ adatvā yo yattakaṃ gaṇhāti, tassa tattakaṃ dātabbaṃ. Avasiṭṭhe asati puna piṇḍāya caritvā therāsanato paṭṭhāya yaṃ yaṃ paṇītaṃ, taṃ datvā sesaṃ paribhuñjitabbaṃ. 『『Sīlavantehī』』ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati.
Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo susikkhitāya parisāya supūro hoti, no asikkhitāya parisāya. Susikkhitāya hi parisāya yo aññato labhati, so na gaṇhāti. Aññato alabhantopi pamāṇayuttameva gaṇhāti, nātirekaṃ. Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo evaṃ punappunaṃ piṇḍāya caritvā laddhaṃ laddhaṃ dentassāpi dvādasahi vassehi pūrati, na tato oraṃ. Sace hi dvādasame vasse sāraṇīyadhammapūrako piṇḍapātapūraṃ pattaṃ āsanasālāyaṃ ṭhapetvā nahāyituṃ gacchati saṅghatthero ca kasseso pattoti, 『『sāraṇīyadhammapūrakassā』』ti vutte 『『āharatha na』』nti sabbaṃ piṇḍapātaṃ vicāretvā bhuñjitvā ca rittaṃ pattaṃ ṭhapeti, atha so bhikkhu rittaṃ pattaṃ disvā 『『mayhaṃ anavasesetvāva paribhuñjiṃsū』』ti domanassaṃ uppādeti, sāraṇīyadhammo bhijjati, puna dvādasavassāni pūretabbo hoti. Titthiyaparivāsasadiso hesa, sakiṃ khaṇḍe jāte puna pūretabbova. Yo pana – 『『lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me pattagataṃ anāpucchāva sabrahmacārī paribhuñjantī』』ti somanassaṃ janeti, tassa puṇṇo nāma hoti.
Evaṃ pūritasāraṇīyadhammassa pana neva issā, na macchariyaṃ hoti. So manussānaṃ piyo hoti, sulabhapaccayo ca, pattagatamassa diyyamānampi na khīyati, bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ labhati, bhaye vā chātake vā sampatte devatā ussukkaṃ āpajjanti.
Sīlavantehisabrahmacārīhi sādhāraṇabhogīti ettha sādhāraṇabhogino idaṃ lakkhaṇaṃ, yaṃ yaṃ paṇītaṃ labbhati, taṃ taṃ neva lābhena lābhaṃ nijigīsanatāmukhena gihīnaṃ deti, na attanā bhuñjati, paṭiggaṇhanto ca – 『『saṅghena sādhāraṇaṃ hotū』』ti gahetvā ghaṇṭiṃ paharitvā paribhuñjitabbaṃ saṅghasantakaṃ viya passati。 此處,具德的出家人所享用的共同財物,其特徵為:他們所得到的任何珍貴之物,均不通過私有的方式給予在家人,也不自己享用,而是以「愿與僧團共享」的心態,打擊鈸后如同看待僧團共有的財物一樣去享用。 Imaṃ pana sāraṇīyadhammaṃ ko pūreti, ko na pūretīti? Dussīlo tāva na pūreti. Na hi tassa santakaṃ sīlavantā gaṇhanti. Parisuddhasīlo pana vattaṃ akhaṇḍento pūreti. Tatridaṃ vattaṃ – yo hi odissakaṃ katvā mātu vā pitu vā ācariyupajjhāyādīnaṃ vā deti, so dātabbaṃ deti, sāraṇīyadhammo panassa na hoti, palibodhajagganaṃ nāma hoti。 那麼,這種共同財物的行為,誰來實踐,誰又不來實踐呢?不具德行的人當然不實踐。因為具德行的人不會接受他的財物。而具備純凈德行的人則會堅持不懈地實踐這一行為。在這裡,行為是:如果他將東西給予母親、父親或老師、導師等人,那麼這是應當給予的,但這並不構成共同財物,而是屬於貪慾的行為。 Sāraṇīyadhammo hi muttapalibodhasseva vaṭṭati. Tena pana odissakaṃ dentena gilānagilānupaṭṭhākaāgantukagamikānañceva navapabbajitassa ca saṅghāṭipattaggahaṇaṃ ajānantassa dātabbaṃ。Etesaṃ datvā avasesaṃ therāsanato paṭṭhāya thokaṃ adatvā yo yattakaṃ gaṇhāti, tassa tattakaṃ dātabbaṃ。 共同財物的行為僅適用於無貪慾的情況。因此,給予他人東西的同時,對於生病的、照顧病人的、外來的、臨時的、以及新出家的比丘,應該給予他們的食物。給予這些后,從長老那裡開始,少量給予,按其所需給予。 Avasiṭṭhe asati puna piṇḍāya caritvā therāsanato paṭṭhāya yaṃ yaṃ paṇītaṃ, taṃ datvā sesaṃ paribhuñjitabbaṃ。『』Sīlavantehī』』ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati。 在剩餘的食物中,若再繼續乞食,從長老那裡開始,所獲得的任何珍貴之物,應給予后再享用。根據「與具德之人共享」的說法,不具德行的人也應當不予給予。 Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo susikkhitāya parisāya supūro hoti, no asikkhitāya parisāya。Susikkhitāya hi parisāya yo aññato labhati, so na gaṇhāti。 這種共同財物的行為只有在受過良好訓練的團體中才能充分實現,而在未受訓練的團體中則不能。因為在受過良好訓練的團體中,若有人從他處獲得財物,他不會去佔有。 Aññato alabhantopi pamāṇayuttameva gaṇhāti, nātirekaṃ。Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo evaṃ punappunaṃ piṇḍāya caritvā laddhaṃ laddhaṃ dentassāpi dvādasahi vassehi pūrati, na tato oraṃ。 即使他在其他地方沒有獲得,也只會按量來佔有,不會過多。而這種共同財物的行為則是經過反覆乞食后獲得的,持續十二年之久,而不會減少。 Sace hi dvādasame vasse sāraṇīyadhammapūrako piṇḍapātapūraṃ pattaṃ āsanasālāyaṃ ṭhapetvā nahāyituṃ gacchati saṅghatthero ca kasseso pattoti, 『『sāraṇīyadhammapūrakassā』』ti vutte 『『āharatha na』』nti sabbaṃ piṇḍapātaṃ vicāretvā bhuñjitvā ca rittaṃ pattaṃ ṭhapeti,atha so bhikkhu rittaṃ pattaṃ disvā 『『mayhaṃ anavasesetvāva paribhuñjiṃsū』』ti domanassaṃ uppādeti,sāraṇīyadhammo bhijjati,puna dvādasavassāni pūretabbo hoti。 如果在第十二年,若共同財物的乞食者將裝滿的乞食碗放在座位上而去洗澡,若僧團長者問「這是誰的碗」,一旦說「是共同財物的」,便會說「請把它拿走」,而在享用完所有的食物后,將空碗放回,這樣比丘看到空碗,會感到「我已毫無保留地享用了」,共同財物的行為便會破裂,接下來又需要再填滿十二年。 Titthiyaparivāsasadiso hesa, sakiṃ khaṇḍe jāte puna pūretabbova。Yo pana – 『『lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me pattagataṃ anāpucchāva sabrahmacārī paribhuñjantī』』ti somanassaṃ janeti, tassa puṇṇo nāma hoti。 這就像異教徒的聚會一樣,若有任何缺失,便需要重新填滿。若有人感到「我真幸運,真容易獲得,未詢問的情況下,所有的出家人都在享用我所獲得的食物」,那麼他便被稱為有福之人。 Evaṃ pūritasāraṇīyadhammassa pana neva issā, na macchariyaṃ hoti。So manussānaṃ piyo hoti, sulabhapaccayo ca, pattagatamassa diyyamānampi na khīyati, bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ labhati, bhaye vā chātake vā sampatte devatā ussukkaṃ āpajjanti。 因此,充滿的共同財物行為中,既沒有嫉妒,也沒有吝嗇。他受到人們的喜愛,容易獲得,即使是給予他人所獲得的財物也不會減少,且在器皿的存放處獲得最好的器具,遇到危險或災難時,天神也會感到憂慮。
Tatrimāni vatthūni – senagirivāsī tissatthero kira mahāgirigāmaṃ upanissāya viharati. Paññāsa mahātherā nāgadīpaṃ cetiyavandanatthāya gacchantā girigāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā nikkhamiṃsu. Thero pana pavisanto te disvā pucchi – 『『laddhaṃ, bhante』』ti? Vicarimha āvusoti. So tesaṃ aladdhabhāvaṃ ñatvā āha – 『『bhante yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva idheva hothā』』ti. Mayaṃ, āvuso, paññāsa janā pattatemanamattampi na labhimhāti. Bhante, nevāsikā nāma paṭibalā honti, alabhantāpi bhikkhācāramaggasabhāgaṃ jānantīti. Therā āgamesuṃ. Thero gāmaṃ pāvisi. Dhurageheyeva mahāupāsikā khīrabhattaṃ sajjetvā theraṃ olokayamānā ṭhitā. Atha therassa dvāraṃ sampattasseva pattaṃ pūretvā adāsi, so taṃ ādāya therānaṃ santikaṃ gantvā gaṇhatha, bhanteti, saṅghattheraṃ āha. Thero – 『『amhehi ettakehi kiñci na laddhaṃ, ayaṃ sīghameva gahetvā āgato, kiṃ nu kho』』ti sesānaṃ mukhaṃ olokesi. Thero olokanākāreneva ñatvā 『『bhante, dhammena samena laddhapiṇḍapāto, nikkukkuccā gaṇhathā』』tiādito paṭṭhāya sabbesaṃ yāvadatthaṃ datvā attanāpi yāvadatthaṃ bhuñji.
Atha naṃ bhattakiccāvasāne therā pucchiṃsu – 『『kadā, āvuso, lokuttaradhammaṃ paṭivijjhī』』ti? Natthi me, bhante, lokuttaradhammoti. Jhānalābhīsi, āvusoti? Etampi me, bhante, natthīti. Nanu, āvuso, pāṭihāriyanti? Sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito, tassa me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya sacepi bhikkhusatasahassaṃ hoti, pattagataṃ na khīyatīti. Te sutvā – 『『sādhu sādhu sappurisa, anucchavikamidaṃ tuyha』』nti āhaṃsu. Idaṃ tāva – 『『pattagataṃ na khīyatī』』ti ettha vatthu.
Ayameva pana thero cetiyapabbate giribhaṇḍamahāpūjāya dānaṭṭhānaṃ gantvā imasmiṃ ṭhāne kiṃ varabhaṇḍanti pucchi. Dve sāṭakā, bhanteti. Ete mayhaṃ pāpuṇissantīti. Taṃ sutvā amacco rañño ārocesi – 『『eko daharo evaṃ vadatī』』ti. Daharassa evaṃ cittaṃ, mahātherānaṃ pana sukhumasāṭakā vaṭṭantīti vatvā mahātherānaṃ dassāmīti ṭhapeti. Tassa bhikkhusaṅghe paṭipāṭiyā ṭhite dentassa matthake ṭhapitāpi te sāṭakā hatthaṃ nārohanti. Aññe ārohanti. Daharassa dānakāle pana hatthaṃ āruḷhā. So tassa hatthe pātetvā amaccassa mukhaṃ oloketvā daharaṃ nisīdāpetvā dānaṃ datvā saṅghaṃ vissajjetvā daharassa santike nisīditvā – 『『bhante, imaṃ dhammaṃ kadā paṭivijjhitthā』』ti āha. So pariyāyenāpi asantaṃ avadanto – 『『natthi mayhaṃ mahārāja lokuttaradhammo』』ti āha. Nanu, bhante, pubbe avacutthāti. Āma, mahārāja, sāraṇīyadhammapūrako ahaṃ, tassa me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti. 『『Sādhu sādhu, bhante, anucchavikamidaṃ tuyha』』nti vanditvā pakkāmi. Idaṃ – 『『bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātī』』ti ettha vatthu.
以下是完整的簡體中文翻譯: 這裡有一些故事:據說,住在塞納吉里的提沙長老在大吉利村附近居住。五十位大長老前往那伽島朝拜佛塔,在吉利村乞食但一無所獲就離開了。長老進村時看到他們,便問道:"尊者們,得到食物了嗎?"他們回答說:"我們已經乞食過了,朋友。"他知道他們沒有得到食物,就說:"尊者們,請在這裡等候,直到我回來。""朋友,我們五十個人連一勺食物都沒得到。""尊者們,常住者通常知道如何應對,即使得不到食物也知道乞食的路線。"長老們便等候著。長老進入村莊。在第一戶人家,一位大信女準備了牛奶飯,站著等候長老。當長老到達門口時,她就把食物裝滿他的缽,給了他。他拿著食物回到長老們那裡,說:"尊者們,請取用。"他對僧團長老說。長老想:"我們這麼多人都沒得到任何東西,他卻這麼快就帶回來了,這是怎麼回事?"他看著其他人的臉。長老從他們的表情就明白了,說道:"尊者們,這是正當合法得來的食物,請毫無顧慮地取用。"他從開始就給每個人足夠的食物,自己也吃了足夠的量。 然後,在用餐結束后,長老們問他:"朋友,你什麼時候證悟出世間法的?""尊者們,我沒有證悟出世間法。""朋友,你是得定者嗎?""尊者們,我也沒有這個。""朋友,那這不是神通嗎?""尊者們,我圓滿了和合法,自從我圓滿這法以來,即使有十萬比丘,我缽中的食物也不會減少。"他們聽后說:"善哉!善哉!善人,這正是適合你的。"這就是關於"缽中食物不減少"的故事。 這位長老在支提山參加大供養儀式時,來到施捨處問道:"這裡最好的物品是什麼?""尊者,是兩件袈裟。""這些將會給我。"聽到這話,大臣報告國王說:"有個年輕人這樣說。"國王說:"年輕人有這樣的想法,但細軟的袈裟更適合大長老們。"他說要給大長老們。當他按順序給比丘僧團時,即使放在頂上的那些袈裟也不會落到他手中,其他的則會。但到了給那年輕人的時候,袈裟就落到了他的手中。他把袈裟放在年輕人手中,看著大臣的臉,讓年輕人坐下,給予供養,解散僧團后,坐在年輕人旁邊問道:"尊者,你什麼時候證悟這法的?"他不說虛假的話,回答說:"大王,我沒有證悟出世間法。""尊者,你之前不是這麼說的嗎?""是的,大王,我是圓滿和合法的人。自從我圓滿這法以來,在分配物品時,最好的物品總是落到我手中。""善哉!善哉!尊者,這正是適合你的。"國王頂禮后離開了。這就是關於"在分配物品時得到最好的物品"的故事。
Brāhmaṇatissabhaye pana bhātaragāmavāsino nāgattheriyā anārocetvāva palāyiṃsu. Therī paccūsasamaye – 『『ativiya appanigghoso gāmo, upadhāretha tāvā』』ti daharabhikkhuniyo āha. Tā gantvā sabbesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā āgamma theriyā ārocesuṃ. Sā sutvā 『『mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayittha, attano uddesaparipucchāyonisomanasikāresuyeva yogaṃ karothā』』ti vatvā bhikkhācāravelāyaṃ pārupitvā attadvādasamā gāmadvāre nigrodhamūle aṭṭhāsi. Rukkhe adhivatthādevatā dvādasannampi bhikkhunīnaṃ piṇḍapātaṃ datvā 『『ayye, mā aññattha gacchatha, niccaṃ idheva ethā』』ti āha. Theriyā pana kaniṭṭhabhātā nāgatthero nāma atthi, so – 『『mahantaṃ bhayaṃ, na sakkā idha yāpetuṃ, paratīraṃ gamissāmī』』ti attadvādasamova attano vasanaṭṭhānā nikkhanto theriṃ disvā gamissāmīti bhātaragāmaṃ āgato. Therī – 『『therā āgatā』』ti sutvā tesaṃ santikaṃ gantvā kiṃ ayyāti pucchi. So taṃ pavattiṃ ācikkhi. Sā – 『『ajja ekadivasaṃ vihāreyeva vasitvā sve gamissathā』』ti āha. Therā vihāraṃ agamaṃsu.
Therī punadivase rukkhamūle piṇḍāya caritvā theraṃ upasaṅkamitvā 『『imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjathā』』ti āha. Thero – 『『vaṭṭissati therī』』ti vatvā tuṇhī aṭṭhāsi. Dhammiko tāta piṇḍapāto , kukkuccaṃ akatvā paribhuñjathāti. 『『Vaṭṭissati therī』』ti. Sā pattaṃ gahetvā ākāse khipi. Patto ākāse aṭṭhāsi. Thero – 『『sattatālamatte ṭhitampi bhikkhunibhattameva therī』』ti vatvā – 『『bhayaṃ nāma sabbakālaṃ na hoti, bhaye vūpasante ariyavaṃsaṃ kathayamāno, 『bho piṇḍapātika, bhikkhunibhattaṃ bhuñjitvā vītināmayitthā』ti cittena anuvadiyamāno santhambhetuṃ na sakkhissāmi, appamattā hotha theriyo』』ti maggaṃ āruhi.
Rukkhadevatāpi – 『『sace thero theriyā hatthato piṇḍapātaṃ paribhuñjissati, na naṃ nivattessāmi. Sace na paribhuñjissati, nivattessāmī』』ti cintayamānā ṭhatvā therassa gamanaṃ disvā rukkhā oruyha pattaṃ, bhante, dethāti pattaṃ gahetvā theraṃ rukkhamūlaṃyeva ānetvā āsanaṃ paññapetvā piṇḍapātaṃ datvā katabhattakiccaṃ paṭiññaṃ kāretvā dvādasa bhikkhuniyo dvādasa bhikkhū ca sattavassāni upaṭṭhahi. Idaṃ – 『『devatā ussukkaṃ āpajjantī』』ti ettha vatthu. Tatra hi therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi.
Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa pana paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññataravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa pana antarantarā visabhāgabinducitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti. Yassa pana sabbenasabbaṃ abhinnāni, tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti. Tāni panetāni taṇhādāsabyato mocetvā bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni. Buddhādīhi viññūhi pasatthattā viññupasatthāni, taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā – 『『idaṃ nāma tvaṃ āpannapubbo』』ti kenaci parāmaṭṭhuṃ asakkuṇeyyattā ca aparāmaṭṭhāni, upacārasamādhiṃ vā appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti.
Brāhmaṇatissabhaye pana bhātaragāmavāsino nāgattheriyā anārocetvāva palāyiṃsu。 在婆羅門提薩的威脅下,住在兄弟村的那伽長老們沒有通知就逃走了。 Therī paccūsasamaye – 『『ativiya appanigghoso gāmo, upadhāretha tāvā』』ti daharabhikkhuniyo āha。 長老在黎明時分對年輕比丘們說:「這個村子實在太安靜了,請你們小心。」 Tā gantvā sabbesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā āgamma theriyā ārocesuṃ。 她們去後,得知所有人都已離開,便回去告訴了長老。 Sā sutvā 『『mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayittha, attano uddesaparipucchāyonisomanasikāresuyeva yogaṃ karothā』』ti vatvā bhikkhācāravelāyaṃ pārupitvā attadvādasamā gāmadvāre nigrodhamūle aṭṭhāsi。 她聽后說:「不要考慮他們的去向,要專注于自己的修行。」然後在乞食時間,她站在村口的無憂樹下。 Rukkhe adhivatthādevatā dvādasannampi bhikkhunīnaṃ piṇḍapātaṃ datvā 『『ayye, mā aññattha gacchatha, niccaṃ idheva ethā』』ti āha。 樹神給十二位比丘的乞食碗食物,並說:「尊者們,不要去別處,常常在這裡來。」 Theriyā pana kaniṭṭhabhātā nāgatthero nāma atthi,so – 『『mahantaṃ bhayaṃ, na sakkā idha yāpetuṃ, paratīraṃ gamissāmī』』ti attadvādasamova attano vasanaṭṭhānā nikkhanto theriṃ disvā gamissāmīti bhātaragāmaṃ āgato。 長老的弟弟名叫那伽,他想:「這是個大危險,無法在這裡停留,我要去對岸。」於是他從自己的住所出發,看到長老便說要去兄弟村。 Therī – 『『therā āgatā』』ti sutvā tesaṃ santikaṃ gantvā kiṃ ayyāti pucchi。 長老聽到「長老們來了」,便去他們那裡詢問:「尊者們,怎麼樣?」 So taṃ pavattiṃ ācikkhi。 他便把事情的經過告訴了她。 Sā – 『『ajja ekadivasaṃ vihāreyeva vasitvā sve gamissathā』』ti āha。 她說:「今天就在寺院裡住一晚,明天再回去。」 Therā vihāraṃ agamaṃsu。 長老們便回到寺院。 Therī punadivase rukkhamūle piṇḍāya caritvā theraṃ upasaṅkamitvā 『『imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjathā』』ti āha。 第二天,長老在樹下乞食後走近長老說:「請你享用這份乞食。」 Thero – 『『vaṭṭissati therī』』ti vatvā tuṇhī aṭṭhāsi。 長老迴應說:「長老可以享用。」然後保持沉默。 Dhammiko tāta piṇḍapāto, kukkuccaṃ akatvā paribhuñjathāti。 「這是正當的乞食,請毫無顧慮地享用。」 『『Vaṭṭissati therī』』ti。 「長老可以享用。」 Sā pattaṃ gahetvā ākāse khipi。 她拿著碗將其拋向空中。 Patto ākāse aṭṭhāsi。 碗在空中停住。 Thero – 『『sattatālamatte ṭhitampi bhikkhunibhattameva therī』』ti vatvā – 『『bhayaṃ nāma sabbakālaṃ na hoti, bhaye vūpasante ariyavaṃsaṃ kathayamāno, 『bho piṇḍapātika, bhikkhunibhattaṃ bhuñjitvā vītināmayitthā』ti cittena anuvadiyamāno santhambhetuṃ na sakkhissāmi, appamattā hotha theriyo』』ti maggaṃ āruhi。 長老說:「即使在空中停留七十個呼吸,長老們的食物也在這裡。」他說:「恐懼並非永恒,面對恐懼時講述高貴的族譜,『喂,乞食者,享用比丘的食物,過上平靜的生活。』我無法忍受這樣的想法,長老們要小心!」 Rukkhadevatāpi – 『『sace thero theriyā hatthato piṇḍapātaṃ paribhuñjissati, na naṃ nivattessāmi。Sace na paribhuñjissati, nivattessāmī』』ti cintayamānā ṭhatvā therassa gamanaṃ disvā rukkhā oruyha pattaṃ, bhante, dethāti pattaṃ gahetvā theraṃ rukkhamūlaṃyeva ānetvā āsanaṃ paññapetvā piṇḍapātaṃ datvā katabhattakiccaṃ paṭiññaṃ kāretvā dvādasa bhikkhuniyo dvādasa bhikkhū ca sattavassāni upaṭṭhahi。 樹神想:「如果長老享用長老的乞食,我將不阻止他;如果不享用,我就會阻止他。」於是她看到長老的離開,便從樹上下來,拿著碗說:「尊者,請給我碗。」她將碗帶到樹下,為長老準備座位,給了他乞食,完成了用餐的儀式,供養了十二位比丘和十二位比丘,持續了七年。 Idaṃ – 『『devatā ussukkaṃ āpajjantī』』ti ettha vatthu。 這就是關於「神靈感到憂慮」的故事。 Tatra hi therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi。 在這裡,長老是共同財物的圓滿者。 Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti,tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma。 在關於「無缺失」的情況下,若在七個過失的範圍內,開頭或末尾有戒律被破壞,則他的戒律就像一塊被切割的布一樣。 Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ,tassa majjhe chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti。 而若在中間破壞,則稱為中間的破碎。 Yassa pana paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni,tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññataravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti。 若在修行中有兩到三處破損,則在背部或腹部的某個地方,像黑牛或紅牛一樣有不均勻的顏色。 Yassa pana antarantarā visabhāgabinducitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti。 若在內部有不均勻的斑點,則稱為「行為的牛」。 Yassa pana sabbenasabbaṃ abhinnāni,tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti。 若所有的戒律都沒有破損,則這些戒律稱為「無缺失、無破損、無力量、無行為」。 Tāni panetāni taṇhādāsabyato mocetvā bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni。 這些戒律能從貪慾中解脫,能讓人獲得力量。 Buddhādīhi viññūhi pasatthattā viññupasatthāni,taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā – 『『idaṃ nāma tvaṃ āpannapubbo』』ti kenaci parāmaṭṭhuṃ asakkuṇeyyattā ca aparāmaṭṭhāni,upacārasamādhiṃ vā appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti。 由佛等智者的教導,能獲得智慧的力量,因而不易被他人所影響,能夠從貪慾的見解中擺脫,因此被稱為「能夠引導到深沉的定境或專注的定境」。
Sīlasāmaññagatāviharissantīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlā viharissanti. Sotāpannādīnañhi sīlaṃ samuddantarepi devalokepi vasantānaṃ aññesaṃ sotāpannādīnaṃ sīlena samānameva hoti, natthi maggasīle nānattaṃ. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
Yāyaṃdiṭṭhīti maggasampayuttā sammādiṭṭhi. Ariyāti niddosā. Niyyātīti niyyānikā. Takkarassāti yo tathākārī hoti. Sabbadukkhakkhayāyāti sabbadukkhakkhayatthaṃ. Diṭṭhisāmaññagatāti samānadiṭṭhibhāvaṃ upagatā hutvā viharissanti. Vuddhiyevāti evaṃ viharantānaṃ vuddhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānīti.
142.Etadeva bahulanti āsannaparinibbānattā bhikkhu ovadanto punappunaṃ etaṃyeva dhammiṃ kathaṃ karoti. Iti sīlanti evaṃ sīlaṃ, ettakaṃ sīlaṃ. Ettha catupārisuddhisīlaṃ sīlaṃ cittekaggatā samādhi, vipassanāpaññā paññāti veditabbā. Sīlaparibhāvitoti ādīsu yasmiṃ sīle ṭhatvāva maggasamādhiṃ phalasamādhiṃ nibbattenti. Eso tena sīlena paribhāvito mahapphalo hoti, mahānisaṃso. Yamhi samādhimhi ṭhatvā maggapaññaṃ phalapaññaṃ nibbattenti, sā tena samādhinā paribhāvitā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā. Yāya paññāya ṭhatvā maggacittaṃ phalacittaṃ nibbattenti, taṃ tāya paribhāvitaṃ sammadeva āsavehi vimuccati.
Yathābhirantanti buddhānaṃ anabhiratiparitassitaṃ nāma natthi, yathāruci yathāajjhāsayanti pana vuttaṃ hoti. Āyāmāti ehi yāma. 『『Ayāmā』』tipi pāṭho, gacchāmāti attho. Ānandāti bhagavā santikāvacarattā theraṃ ālapati. Thero pana – 『『gaṇhathāvuso pattacīvarāni, bhagavā asukaṭṭhānaṃ gantukāmo』』ti bhikkhūnaṃ āroceti.
144.Ambalaṭṭhikāgamanaṃ uttānameva. Atha kho āyasmā sāriputtotiādi (dī. ni. 3.141) sampasādanīye vitthāritaṃ.
Dussīlaādīnavavaṇṇanā
- Pāṭaligamane āvasathāgāranti āgantukānaṃ āvasathagehaṃ. Pāṭaligāme kira niccakālaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ sahāyakā āgantvā kulāni gehato nīharitvā māsampi aḍḍhamāsampi vasanti. Te manussā niccupaddutā – 『『etesaṃ āgatakāle vasanaṭṭhānaṃ bhavissatī』』ti nagaramajjhe mahatiṃ sālaṃ karitvā tassā ekasmiṃ padese bhaṇḍapaṭisāmanaṭṭhānaṃ, ekasmiṃ padese nivāsaṭṭhānaṃ akaṃsu. Te – 『『bhagavā āgato』』ti sutvāva – 『『amhehi gantvāpi bhagavā ānetabbo siyā, so sayameva amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ sampatto, ajja bhagavantaṃ āvasathe maṅgalaṃ vadāpessāmā』』ti etadatthameva upasaṅkamantā. Tasmā evamāhaṃsu. Yena āvasathāgāranti te kira – 『『buddhā nāma araññajjhāsayā araññārāmā antogāme vasituṃ iccheyyuṃ vā no vā』』ti bhagavato manaṃ ajānantā āvasathāgāraṃ appaṭijaggitvāva āgamaṃsu. Idāni bhagavato manaṃ ñatvā puretaraṃ gantvā paṭijaggissāmāti yenāvasathāgāraṃ, tenupasaṅkamiṃsu. Sabbasantharinti yathā sabbaṃ santhataṃ hoti, evaṃ santhariṃ.
Sīlasāmaññagatāviharissantīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlā viharissanti。 具德的比丘們將與他們在各個方向上共同生活。 Sotāpannādīnañhi sīlaṃ samuddantarepi devalokepi vasantānaṃ aññesaṃ sotāpannādīnaṃ sīlena samānameva hoti,natthi maggasīle nānattaṃ。 對於已入流者來說,即使在海中或天界中生活,他們的戒律也與其他已入流者相同,法道的戒律沒有差異。這是所指的。 Yāyaṃdiṭṭhīti maggasampayuttā sammādiṭṭhi。 「這是正見」,指的是與法道相應的正見。 Ariyāti niddosā。 「高貴的」,意指無過失。 Niyyātīti niyyānikā。 「解脫的」,指的是能引導他人走向解脫的。 Takkarassāti yo tathākārī hoti。 「智者」,指的是具備這種特質的人。 Sabbadukkhakkhayāyāti sabbadukkhakkhayatthaṃ。 「爲了消除所有痛苦」,意指爲了消滅所有的苦。 Diṭṭhisāmaññagatāti samānadiṭṭhibhāvaṃ upagatā hutvā viharissanti。 「與正見相應」,指的是以相同的見解共同生活。 Vuddhiyevāti evaṃ viharantānaṃ vuddhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā,no parihānīti。 「增長」,意味著在這樣的生活中,僧眾希望增長,而不是衰退。 Etadeva bahulanti āsannaparinibbānattā bhikkhu ovadanto punappunaṃ etaṃyeva dhammiṃ kathaṃ karoti。 因此,因臨近涅槃,長老不斷地講述這一法。 Iti sīlanti evaṃ sīlaṃ,ettakaṃ sīlaṃ。 「這是戒律」,這就是戒律,正是此戒律。 Ettha catupārisuddhisīlaṃ sīlaṃ cittekaggatā samādhi,vipassanāpaññā paññāti veditabbā。 這裡的四種純凈戒律是:心的專注、正念的智慧。 Sīlaparibhāvitoti ādīsu yasmiṃ sīle ṭhatvāva maggasamādhiṃ phalasamādhiṃ nibbattenti。 在這些戒律中,依靠戒律而生起法道的定和果。 Eso tena sīlena paribhāvito mahapphalo hoti,mahānisaṃso。 因此,因戒律而生起的果實是極大的,利益也是巨大的。 Yamhi samādhimhi ṭhatvā maggapaññaṃ phalapaññaṃ nibbattenti,sā tena samādhinā paribhāvitaṃ mahapphalā hoti,mahānisaṃsā。 在定中生起的法道智慧和果報智慧,因定而生起的也是極其豐厚且利益巨大的。 Yāya paññāya ṭhatvā maggacittaṃ phalacittaṃ nibbattenti,taṃ tāya paribhāvitaṃ sammadeva āsavehi vimuccati。 通過智慧而生起的法道心和果心,因其而得到的解脫是完全的,能從煩惱中解脫。 Yathābhirantanti buddhānaṃ anabhiratiparitassitaṃ nāma natthi,yathāruci yathāajjhāsayanti pana vuttaṃ hoti。 如所愿,佛陀們沒有被所欲所束縛,而是如其所愿、如其所想。 Āyāmāti ehi yāma。 「來吧,走吧。」 『『Ayāmā』』tipi pāṭho,gacchāmāti attho。 「這就是『我們走』的意思。」 Ānandāti bhagavā santikāvacarattā theraṃ ālapati。 「安納達」,因為佛陀在場,所以與長老交談。 Thero pana – 『『gaṇhathāvuso pattacīvarāni,bhagavā asukaṭṭhānaṃ gantukāmo』』ti bhikkhūnaṃ āroceti。 長老說:「朋友們,拿著缽和袈裟,佛陀想去某個地方。」 Ambalaṭṭhikāgamanaṃ uttānameva。 去阿姆巴拉提卡是非常重要的。 Atha kho āyasmā sāriputtotiādi (dī. ni. 3.141) sampasādanīye vitthāritaṃ。 然後,尊者舍利弗等的事宜被詳細闡述。 Dussīlaādīnavavaṇṇanā 不善者的劣處描述 Pāṭaligamane āvasathāgāranti āgantukānaṃ āvasathagehaṃ。 在帕蒂利村,指的是外來者的住所。 Pāṭaligāme kira niccakālaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ sahāyakā āgantvā kulāni gehato nīharitvā māsampi aḍḍhamāsampi vasanti。 在帕蒂利村,常有兩位國王的隨從來訪,把家裡的東西搬走,住上一個月或半個月。 Te manussā niccupaddutā – 『『etesaṃ āgatakāle vasanaṭṭhānaṃ bhavissatī』』ti nagaramajjhe mahatiṃ sālaṃ karitvā tassā ekasmiṃ padese bhaṇḍapaṭisāmanaṭṭhānaṃ,ekasmiṃ padese nivāsaṭṭhānaṃ akaṃsu。 那些人經常感到不安,便在城中建造了一個大殿,某處設立了儲藏室,某處設立了居住處。 Te – 『『bhagavā āgato』』ti sutvāva – 『『amhehi gantvāpi bhagavā ānetabbo siyā,so sayameva amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ sampatto,ajja bhagavantaṃ āvasathe maṅgalaṃ vadāpessāmā』』ti etadatthameva upasaṅkamantā。 他們聽說「佛陀來了」,便想:「即使我們去接佛陀,他也會自己來到我們的住所,今天我們要在佛陀的住所說吉祥語。」 Tasmā evamāhaṃsu。 因此,他們這樣說。 Yena āvasathāgāranti te kira – 『『buddhā nāma araññajjhāsayā araññārāmā antogāme vasituṃ iccheyyuṃ vā no vā』』ti bhagavato manaṃ ajānantā āvasathāgāraṃ appaṭijaggitvāva āgamaṃsu。 他們不知道佛陀的心意,認為「佛陀想要住在森林中或鄉村」,於是便沒有好好看守住所而來。 Idāni bhagavato manaṃ ñatvā puretaraṃ gantvā paṭijaggissāmāti yenāvasathāgāraṃ,tenupasaṅkamiṃsu。 現在知道了佛陀的心意,他們便提前去守護住所。 Sabbasantharinti yathā sabbaṃ santhataṃ hoti,evaṃ santhariṃ。 一切都如同被妥善安置一樣,他們也這樣做。
149.Dussīloti asīlo nissīlo. Sīlavipannoti vipannasīlo bhinnasaṃvaro. Pamādādhikaraṇanti pamādakāraṇā.
Idañca suttaṃ gahaṭṭhānaṃ vasena āgataṃ pabbajitānampi pana labbhateva. Gahaṭṭho hi yena yena sippaṭṭhānena jīvitaṃ kappeti – yadi kasiyā, yadi vaṇijjāya, pāṇātipātādivasena pamatto taṃ taṃ yathākālaṃ sampādetuṃ na sakkoti, athassa mūlampi vinassati. Māghātakāle pāṇātipātaṃ pana adinnādānādīni ca karonto daṇḍavasena mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Pabbajito dussīlo ca pamādakāraṇā sīlato buddhavacanato jhānato sattaariyadhanato ca jāniṃ nigacchati.
Gahaṭṭhassa – 『『asuko nāma asukakule jāto dussīlo pāpadhammo pariccattaidhalokaparaloko salākabhattamattampi na detī』』ti catuparisamajjhe pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Pabbajitassa vā – 『『asuko nāma nāsakkhi sīlaṃ rakkhituṃ, na buddhavacanaṃ uggahetuṃ, vejjakammādīhi jīvati, chahi agāravehi samannāgato』』ti evaṃ abbhuggacchati.
Avisāradoti gahaṭṭho tāva – 『『avassaṃ bahūnaṃ sannipātaṭṭhāne keci mama kammaṃ jānissanti, atha maṃ niggaṇhissantī』』ti vā, 『『rājakulassa vā dassantī』』ti sabhayo upasaṅkamati, maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho aṅgulikena bhūmiṃ kasanto nisīdati, visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti. Pabbajitopi – 『『bahū bhikkhū sannipatitā, avassaṃ koci mama kammaṃ jānissati, atha me uposathampi pavāraṇampi ṭhapetvā sāmaññato cāvetvā nikkaḍḍhissantī』』ti sabhayo upasaṅkamati, visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti. Ekacco pana dussīlopi dappito viya vicarati, sopi ajjhāsayena maṅku hotiyeva.
Sammūḷho kālaṅkarotīti tassa hi maraṇamañce nipannassa dussīlakamme samādāya pavattitaṭṭhānaṃ āpāthamāgacchati, so ummīletvā idhalokaṃ passati, nimīletvā paralokaṃ passati , tassa cattāro apāyā upaṭṭhahanti, sattisatena sīse pahariyamāno viya hoti. So – 『『vāretha, vārethā』』ti viravanto marati. Tena vuttaṃ – 『『sammūḷho kālaṃ karotī』』ti. Pañcamapadaṃ uttānameva.
150.Ānisaṃsakathā vuttavipariyāyena veditabbā.
151.Bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāyāti aññāya pāḷimuttakāya dhammikathāya ceva āvasathānumodanāya ca ākāsagaṅgaṃ otārento viya yojanappamāṇaṃ mahāmadhuṃ pīḷetvā madhupānaṃ pāyento viya bahudeva rattiṃ sandassetvā sampahaṃsetvā uyyojesi. Abhikkantāti atikkantā khīṇā khayavayaṃ upetā. Suññāgāranti pāṭiyekkaṃ suññāgāraṃ nāma natthi, tattheva pana ekapasse sāṇipākārena parikkhipitvā – 『『idha satthā vissamissatī』』ti mañcakaṃ paññapesuṃ. Bhagavā – 『『catūhipi iriyāpathehi paribhuttaṃ etesaṃ mahapphalaṃ bhavissatī』』ti tattha sīhaseyyaṃ kappesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – 『『suññāgāraṃ pāvisī』』ti.
Pāṭaliputtanagaramāpanavaṇṇanā
- Dussīloti asīlo nissīlo。Sīlavipannoti vipannasīlo bhinnasaṃvaro。Pamādādhikaraṇanti pamādakāraṇā。 不道德的人是指無戒、無德的人。破戒的人是指戒律敗壞、破壞約束的人。由於放逸的原因是指由於疏忽大意。 Idañca suttaṃ gahaṭṭhānaṃ vasena āgataṃ pabbajitānampi pana labbhateva。 這段經文雖然是針對在家人而言,但對出家人也同樣適用。 Gahaṭṭho hi yena yena sippaṭṭhānena jīvitaṃ kappeti – yadi kasiyā,yadi vaṇijjāya,pāṇātipātādivasena pamatto taṃ taṃ yathākālaṃ sampādetuṃ na sakkoti,athassa mūlampi vinassati。 因為在家人無論以何種技藝謀生 - 無論是耕種還是經商,由於殺生等放逸行為而無法按時完成工作,因此他的本金也會損失。 Māghātakāle pāṇātipātaṃ pana adinnādānādīni ca karonto daṇḍavasena mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati。 在禁止殺生的時候殺生,以及偷盜等行為,會因為受到懲罰而遭受巨大的財產損失。 Pabbajito dussīlo ca pamādakāraṇā sīlato buddhavacanato jhānato sattaariyadhanato ca jāniṃ nigacchati。 不道德的出家人由於放逸的原因,會失去戒律、佛法、禪定和七聖財。 Gahaṭṭhassa – ''asuko nāma asukakule jāto dussīlo pāpadhammo pariccattaidhalokaparaloko salākabhattamattampi na detī''ti catuparisamajjhe pāpako kittisaddo abbhuggacchati。 對於在家人來說,"某某人出身于某某家族,不道德、品行惡劣、捨棄今世來世,連一頓飯都不施捨"這樣的惡名會在四眾之中傳開。 Pabbajitassa vā – ''asuko nāma nāsakkhi sīlaṃ rakkhituṃ,na buddhavacanaṃ uggahetuṃ,vejjakammādīhi jīvati,chahi agāravehi samannāgato''ti evaṃ abbhuggacchati。 或者對於出家人來說,"某某人無法持戒、無法學習佛法、靠醫藥等謀生、具有六種不恭敬"這樣的惡名會傳開。 Avisāradoti gahaṭṭho tāva – ''avassaṃ bahūnaṃ sannipātaṭṭhāne keci mama kammaṃ jānissanti,atha maṃ niggaṇhissantī''ti vā,''rājakulassa vā dassantī''ti sabhayo upasaṅkamati,maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho aṅgulikena bhūmiṃ kasanto nisīdati,visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti。 不自信的人,首先是在家人 - "在眾人聚集的地方,有人一定會知道我的行為,然後他們會責備我"或者"他們會告訴王室",帶著恐懼前來,感到羞愧、低頭垂肩、低著頭用手指劃地而坐,無法自信地說話。 Pabbajitopi – ''bahū bhikkhū sannipatitā,avassaṃ koci mama kammaṃ jānissati,atha me uposathampi pavāraṇampi ṭhapetvā sāmaññato cāvetvā nikkaḍḍhissantī''ti sabhayo upasaṅkamati,visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti。 出家人也是 - "許多比丘聚集在一起,一定有人會知道我的行為,然後他們會停止我的布薩和自恣,剝奪我的沙門身份並驅逐我",帶著恐懼前來,無法自信地說話。 Ekacco pana dussīlopi dappito viya vicarati,sopi ajjhāsayena maṅku hotiyeva。 然而有些不道德的人表面上看起來很自負,但內心仍然感到羞愧。 Sammūḷho kālaṅkarotīti tassa hi maraṇamañce nipannassa dussīlakamme samādāya pavattitaṭṭhānaṃ āpāthamāgacchati,so ummīletvā idhalokaṃ passati,nimīletvā paralokaṃ passati,tassa cattāro apāyā upaṭṭhahanti,sattisatena sīse pahariyamāno viya hoti。 迷惑而死是指他躺在臨終的床上時,他所犯下的不道德行為浮現在眼前,他睜開眼看到此世,閉上眼看到來世,四惡道呈現在他面前,就像被百把利劍砍頭一樣。 So – ''vāretha,vārethā''ti viravanto marati。Tena vuttaṃ – ''sammūḷho kālaṃ karotī''ti。Pañcamapadaṃ uttānameva。 他大喊著"阻止,阻止"而死去。因此說"迷惑而死"。第五點是顯而易見的。
- Ānisaṃsakathā vuttavipariyāyena veditabbā。 利益的討論應該從相反的角度來理解。
- Bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāyāti aññāya pāḷimuttakāya dhammikathāya ceva āvasathānumodanāya ca ākāsagaṅgaṃ otārento viya yojanappamāṇaṃ mahāmadhuṃ pīḷetvā madhupānaṃ pāyento viya bahudeva rattiṃ sandassetvā sampahaṃsetvā uyyojesi。 整夜以法語開示,是指用其他非經典的法語和對住處的隨喜,就像讓天上的恒河流下來,或者像擠壓一由旬大小的蜂蜜讓人飲用一樣,整夜教導、鼓舞他們。 Abhikkantāti atikkantā khīṇā khayavayaṃ upetā。 "已過"是指已經過去、已經消逝、已經衰敗。 Suññāgāranti pāṭiyekkaṃ suññāgāraṃ nāma natthi,tattheva pana ekapasse sāṇipākārena parikkhipitvā – ''idha satthā vissamissatī''ti mañcakaṃ paññapesuṃ。 "空房"並非特指某個空房,而是在那裡用簾子圍起一邊,說"老師將在這裡休息",並準備了床。 Bhagavā – ''catūhipi iriyāpathehi paribhuttaṃ etesaṃ mahapphalaṃ bhavissatī''ti tattha sīhaseyyaṃ kappesi。Taṃ sandhāya vuttaṃ – ''suññāgāraṃ pāvisī''ti。 世尊想:"以四種威儀使用這裡將給他們帶來巨大的果報",便在那裡以獅子臥姿休息。因此說"進入空房"。 Pāṭaliputtanagaramāpanavaṇṇanā 巴特利普特羅城的建造描
152.Sunidhavassakārāti sunidho ca vassakāro ca dve brāhmaṇā. Magadhamahāmattāti magadharañño mahāmattā mahāamaccā, magadharaṭṭhe vā mahāmattā mahatiyā issariyamattāya samannāgatāti magadhamahāmattā. Pāṭaligāme nagaranti pāṭaligāmaṃ nagaraṃ katvā māpenti. Vajjīnaṃ paṭibāhāyāti vajjirājakulānaṃ āyamukhapacchindanatthaṃ. Sahassevāti ekekavaggavasena sahassaṃ sahassaṃ hutvā. Vatthūnīti gharavatthūni. Cittāni namanti nivesanāni māpetunti raññañca rājamahāmattānañca nivesanāni māpetuṃ vatthuvijjāpāṭhakānaṃ cittāni namanti. Te kira attano sippānubhāvena heṭṭhā pathaviyaṃ tiṃsahatthamatte ṭhāne – 『『idha nāgaggāho, idha yakkhaggāho, idha bhūtaggāho, pāsāṇo vā khāṇuko vā atthī』』ti passanti. Te tadā sippaṃ jappitvā devatāhi saddhiṃ mantayamānā viya māpenti. Athavā nesaṃ sarīre devatā adhimuccitvā tattha tattha nivesanāni māpetuṃ cittaṃ nāmenti. Tā catūsu koṇesu khāṇuke koṭṭetvā vatthumhi gahitamatte paṭivigacchanti. Saddhānaṃ kulānaṃ saddhā devatā tathā karonti, assaddhānaṃ kulānaṃ assaddhā devatāva. Kiṃ kāraṇā? Saddhānañhi evaṃ hoti – 『『idha manussā nivesanaṃ māpetvā paṭhamaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā maṅgalaṃ vaḍḍhāpessanti. Atha mayaṃ sīlavantānaṃ dassanaṃ, dhammakathaṃ, pañhāvissajjanaṃ , anumodanañca sotuṃ labhissāma, manussā dānaṃ datvā amhākaṃ pattiṃ dassantī』』ti.
Tāvatiṃsehīti yathā hi ekasmiṃ kule ekaṃ paṇḍitamanussaṃ, ekasmiṃ vā vihāre ekaṃ bahussutabhikkhuṃ upādāya – 『『asukakule manussā paṇḍitā, asukavihāre bhikkhū bahussutā』』ti saddo abbhuggacchati, evameva sakkaṃ devarājānaṃ vissakammañca devaputtaṃ upādāya – 『『tāvatiṃsā paṇḍitā』』ti saddo abbhuggato. Tenāha – 『『tāvatiṃsehī』』ti. Tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvāpi viya māpentīti attho.
Yāvatā ariyaṃ āyatananti yattakaṃ ariyakamanussānaṃ osaraṇaṭṭhānaṃ nāma atthi. Yāvatā vaṇippathoti yattakaṃ vāṇijānaṃ ābhatabhaṇḍassa rāsivaseneva kayavikkayaṭṭhānaṃ nāma, vāṇijānaṃ vasanaṭṭhānaṃ vā atthi. Idaṃ agganagaranti tesaṃ ariyāyatanavaṇippathānaṃ idaṃ agganagaraṃ jeṭṭhakaṃ pāmokkhaṃ bhavissatīti. Puṭabhedananti bhaṇḍapuṭabhedanaṭṭhānaṃ, bhaṇḍabhaṇḍikānaṃ mocanaṭṭhānanti vuttaṃ hoti. Sakalajambudīpe aladdhabhaṇḍampi hi idheva labhissanti, aññattha vikkayena agacchantampi ca idheva gamissati. Tasmā idheva puṭaṃ bhindissantīti attho. Catūsu hi dvāresu cattāri sabhāyaṃ ekanti evaṃ divase divase pañcasatasahassāni uṭṭhahissantīti dasseti.
Aggito vātiādīsu cakārattho vā-saddo. Agginā ca udakena ca mithubhedena ca nassissatīti attho. Ekakoṭṭhāso agginā nassissati, nibbāpetuṃ na sakkhissanti. Ekaṃ gaṅgā gahetvā gamissati. Eko – 『『iminā akathitaṃ amussa, amunā akathitaṃ imassā』』ti vadantānaṃ pisuṇavācānaṃ vasena bhinnānaṃ manussānaṃ aññamaññabhedeneva nassissatīti attho. Iti vatvā bhagavā paccūsakāle gaṅgāya tīraṃ gantvā katamukhadhovano bhikkhācāravelaṃ āgamayamāno nisīdi.
-
Sunidhavassakārāti sunidho ca vassakāro ca dve brāhmaṇā。 須尼陀和雨季迦羅是兩位婆羅門。 Magadhamahāmattāti magadharañño mahāmattā mahāamaccā,magadharaṭṭhe vā mahāmattā mahatiyā issariyamattāya samannāgatāti magadhamahāmattā。 摩揭陀大臣是指摩揭陀國王的大臣、大官,或者在摩揭陀國擁有大權的大臣。 Pāṭaligāme nagaranti pāṭaligāmaṃ nagaraṃ katvā māpenti。 他們將巴特利村建造成一座城市。 Vajjīnaṃ paṭibāhāyāti vajjirājakulānaṃ āyamukhapacchindanatthaṃ。 爲了阻擋跋耆族,切斷跋耆王族的收入來源。 Sahassevāti ekekavaggavasena sahassaṃ sahassaṃ hutvā。 成千上萬,指每組一千一千地。 Vatthūnīti gharavatthūni。 地基是指房屋的地基。 Cittāni namanti nivesanāni māpetunti raññañca rājamahāmattānañca nivesanāni māpetuṃ vatthuvijjāpāṭhakānaṃ cittāni namanti。 心傾向於建造住宅,是指國王和大臣們的心傾向於建造住宅,地理學家們的心也傾向於此。 Te kira attano sippānubhāvena heṭṭhā pathaviyaṃ tiṃsahatthamatte ṭhāne – ''idha nāgaggāho,idha yakkhaggāho,idha bhūtaggāho,pāsāṇo vā khāṇuko vā atthī''ti passanti。 據說他們憑藉自己的技能,能看到地下三十肘深處的情況,如"這裡有龍的居所,這裡有夜叉的居所,這裡有鬼怪的居所,或者有石頭或木樁"。 Te tadā sippaṃ jappitvā devatāhi saddhiṃ mantayamānā viya māpenti。 他們當時施展技能,好像在與神靈商議一樣建造。 Athavā nesaṃ sarīre devatā adhimuccitvā tattha tattha nivesanāni māpetuṃ cittaṃ nāmenti。 或者說,神靈附在他們身上,使他們的心傾向於在各處建造住宅。 Tā catūsu koṇesu khāṇuke koṭṭetvā vatthumhi gahitamatte paṭivigacchanti。 他們在四個角落釘上木樁,一旦地基確定就離開。 Saddhānaṃ kulānaṃ saddhā devatā tathā karonti,assaddhānaṃ kulānaṃ assaddhā devatāva。 有信仰的家庭有信仰的神靈這樣做,無信仰的家庭則有無信仰的神靈。 Kiṃ kāraṇā? Saddhānañhi evaṃ hoti – ''idha manussā nivesanaṃ māpetvā paṭhamaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā maṅgalaṃ vaḍḍhāpessanti。Atha mayaṃ sīlavantānaṃ dassanaṃ,dhammakathaṃ,pañhāvissajjanaṃ,anumodanañca sotuṃ labhissāma,manussā dānaṃ datvā amhākaṃ pattiṃ dassantī''ti。 為什麼呢?因為有信仰的人這樣想:"人們在這裡建造住宅后,首先會請比丘僧團就座,舉行吉祥儀式。然後我們就能看到有德行的人,聽聞佛法,解答問題,聽到隨喜,人們佈施後會與我們分享功德。" Tāvatiṃsehīti yathā hi ekasmiṃ kule ekaṃ paṇḍitamanussaṃ,ekasmiṃ vā vihāre ekaṃ bahussutabhikkhuṃ upādāya – ''asukakule manussā paṇḍitā,asukavihāre bhikkhū bahussutā''ti saddo abbhuggacchati,evameva sakkaṃ devarājānaṃ vissakammañca devaputtaṃ upādāya – ''tāvatiṃsā paṇḍitā''ti saddo abbhuggato。Tenāha – ''tāvatiṃsehī''ti。Tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvāpi viya māpentīti attho。 "三十三天"是指,就像在一個家庭中因為一個智者,或在一個寺院中因為一個多聞的比丘,而傳出"某家的人很有智慧,某寺院的比丘很有學問"的聲音一樣,因為帝釋天王和毗首羯磨天子,而傳出"三十三天很有智慧"的聲音。所以說"三十三天"。意思是好像與三十三天商議后建造。 Yāvatā ariyaṃ āyatananti yattakaṃ ariyakamanussānaṃ osaraṇaṭṭhānaṃ nāma atthi。 "凡是聖處"是指凡是聖者居住的地方。 Yāvatā vaṇippathoti yattakaṃ vāṇijānaṃ ābhatabhaṇḍassa rāsivaseneva kayavikkayaṭṭhānaṃ nāma,vāṇijānaṃ vasanaṭṭhānaṃ vā atthi。 "凡是商道"是指凡是商人聚集貨物買賣的地方,或者商人居住的地方。 Idaṃ agganagaranti tesaṃ ariyāyatanavaṇippathānaṃ idaṃ agganagaraṃ jeṭṭhakaṃ pāmokkhaṃ bhavissatīti。 "這將是最重要的城市"是指在這些聖處和商道中,這將是最重要、最主要、最突出的城市。 Puṭabhedananti bhaṇḍapuṭabhedanaṭṭhānaṃ,bhaṇḍabhaṇḍikānaṃ mocanaṭṭhānanti vuttaṃ hoti。 "打開包裹"是指打開貨物包裹的地方,解開貨物捆綁的地方。 Sakalajambudīpe aladdhabhaṇḍampi hi idheva labhissanti,aññattha vikkayena agacchantampi ca idheva gamissati。Tasmā idheva puṭaṃ bhindissantīti attho。 因為在整個閻浮提找不到的貨物在這裡都能找到,在其他地方賣不出去的貨物也會來到這裡。所以他們會在這裡打開包裹。 Catūsu hi dvāresu cattāri sabhāyaṃ ekanti evaṃ divase divase pañcasatasahassāni uṭṭhahissantīti dasseti。 在四個城門各有四個,在集會所有一個,這樣每天會產生五十萬(的收入)。 Aggito vātiādīsu cakārattho vā-saddo。Agginā ca udakena ca mithubhedena ca nassissatīti attho。 "或火"等中的"或"字有"和"的意思。意思是將被火和水和內部分裂所毀滅。 Ekakoṭṭhāso agginā nassissati,nibbāpetuṃ na sakkhissanti。 一部分將被火燒燬,無法撲滅。 Ekaṃ gaṅgā gahetvā gamissati。 一部分將被恒河沖走。 Eko – ''iminā akathitaṃ amussa,amunā akathitaṃ imassā''ti vadantānaṃ pisuṇavācānaṃ vasena bhinnānaṃ manussānaṃ aññamaññabhedeneva nassissatīti attho。 一部分將因說"這個人沒有告訴那個人,那個人沒有告訴這個人"這樣的離間語,而使人們互相分裂而毀滅。 Iti vatvā bhagavā paccūsakāle gaṅgāya tīraṃ gantvā katamukhadhovano bhikkhācāravelaṃ āgamayamāno nisīdi。 說完這些,世尊在黎明時分來到恒河岸邊,洗完臉後坐下等待乞食的時間。
-
Sunidhavassakārāpi – 『『amhākaṃ rājā samaṇassa gotamassa upaṭṭhāko, so amhe pucchissati, 『satthā kira pāṭaligāmaṃ agamāsi, tassa santikaṃ upasaṅkamittha, na upasaṅkamitthā』ti. Upasaṅkamimhāti ca vutte – 『nimantayittha, na nimantayitthā』ti ca pucchissati. Na nimantayimhāti ca vutte amhākaṃ dosaṃ āropetvā niggaṇhissati. Idaṃ cāpi mayaṃ āgataṭṭhāne nagaraṃ māpema, samaṇassa kho pana gotamassa gatagataṭṭhāne kāḷakaṇṇisattā paṭikkamanti, taṃ mayaṃ nagaramaṅgalaṃ vadāpessāmā』』ti cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā nimantayiṃsu. Tasmā – 『『atha kho sunidhavassakārā』』tiādi vuttaṃ.
Pubbaṇhasamayanti pubbaṇhakāle. Nivāsetvāti gāmappavesananīhārena nivāsanaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā. Pattacīvaramādāyāti pattañca cīvarañca ādiyitvā kāyappaṭibaddhaṃ katvā.
Sīlavantetthāti sīlavante ettha. Saññateti kāyavācāmanehi saññate.
Tāsaṃdakkhiṇamādiyeti saṅghassa dinne cattāro paccaye tāsaṃ gharadevatānaṃ ādiseyya, pattiṃ dadeyya. Pūjitā pūjayantīti – 『『ime manussā amhākaṃ ñātakāpi na honti, evampi no pattiṃ dentī』』ti ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karothāti suṭṭhu ārakkhaṃ karonti. Mānitā mānayantīti kālānukālaṃ balikammakaraṇena mānitā 『『ete manussā amhākaṃ ñātakāpi na honti, catumāsachamāsantare no balikammaṃ karontī』』ti mānenti, mānentiyo uppannaṃ parissayaṃ haranti.
Tato nanti tato naṃ paṇḍitajātikaṃ manussaṃ. Orasanti ure ṭhapetvā saṃvaḍḍhitaṃ, yathā mātā orasaṃ puttaṃ anukampati, uppannaparissayaharaṇatthameva tassa vāyamati, evaṃ anukampantīti attho. Bhadrāni passatīti sundarāni passati.
154.Uḷumpanti pāragamanatthāya āṇiyo koṭṭetvā kataṃ. Kullanti valliādīhi bandhitvā kataṃ.
『『Ye taranti aṇṇava』』nti gāthāya aṇṇavanti sabbantimena paricchedena yojanamattaṃ gambhīrassa ca puthulassa ca udakaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ. Saranti idha nadī adhippetā. Idaṃ vuttaṃ hoti, ye gambhīravitthataṃ taṇhāsaraṃ taranti, te ariyamaggasaṅkhātaṃ setuṃ katvāna. Visajja pallalāni anāmasitvā udakabharitāni ninnaṭṭhānāni. Ayaṃ pana idaṃ appamattakaṃ taritukāmopi kullañhi jano pabandhati. Buddhā ca buddhasāvakā ca vināyeva kullena tiṇṇā medhāvino janāti.
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Ariyasaccakathāvaṇṇanā
155.Koṭigāmoti mahāpanādassa pāsādakoṭiyaṃ katagāmo. Ariyasaccānanti ariyabhāvakarānaṃ saccānaṃ. Ananubodhāti abujjhanena ajānanena. Appaṭivedhāti appaṭivijjhanena. Sandhāvitanti bhavato bhavaṃ gamanavasena sandhāvitaṃ. Saṃsaritanti punappunaṃ gamanāgamanavasena saṃsaritaṃ. Mamañcevatumhākañcāti mayā ca tumhehi ca. Atha vā sandhāvitaṃ saṃsaritanti sandhāvanaṃ saṃsaraṇaṃ mamañceva tumhākañca ahosīti emamettha attho veditabbo. Bhavanetti samūhatāti bhavato bhavaṃ nayanasamatthā taṇhārajju suṭṭhu hatā chinnā appavattikatā.
Anāvattidhammasambodhiparāyaṇavaṇṇanā
156.Nātikāti ekaṃ taḷākaṃ nissāya dvinnaṃ cūḷapitumahāpituputtānaṃ dve gāmā. Nātiketi ekasmiṃ ñātigāmake. Giñjakāvasatheti iṭṭhakāmaye āvasathe.
- Sunidhavassakārāpi – 『『amhākaṃ rājā samaṇassa gotamassa upaṭṭhāko, so amhe pucchissati, 『satthā kira pāṭaligāmaṃ agamāsi, tassa santikaṃ upasaṅkamittha, na upasaṅkamitthā』ti。 須尼陀和雨季迦羅也會說:「我們的國王是釋迦牟尼的侍者,他會問我們:『老師確實已經來到巴特利村,我曾去拜訪他,但沒有去。』」 Upasaṅkamimhāti ca vutte – 『nimantayittha, na nimantayitthā』ti ca pucchissati。 當提到「去拜訪」的時候,他會問:「你們是否邀請他,還是沒有邀請?」 Na nimantayimhāti ca vutte amhākaṃ dosaṃ āropetvā niggaṇhissati。 如果說沒有邀請他,他會指責我們並將我們驅逐。 Idaṃ cāpi mayaṃ āgataṭṭhāne nagaraṃ māpema, samaṇassa kho pana gotamassa gatagataṭṭhāne kāḷakaṇṇisattā paṭikkamanti, taṃ mayaṃ nagaramaṅgalaṃ vadāpessāmā』』ti cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā nimantayiṃsu。 因此,我們在這裡建造這座城市,但釋迦牟尼所到之處,黑眼睛的蛇會退去,我們將要說這座城市是吉祥的,思考後便去邀請老師。 Tasmā – 『『atha kho sunidhavassakārā』』tiādi vuttaṃ。 因此說:「於是須尼陀和雨季迦羅……」 Pubbaṇhasamayanti pubbaṇhakāle。 在早晨時分。 Nivāsetvāti gāmappavesananīhārena nivāsanaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā。 在進入村莊后,安頓好住所,束縛身體。 Pattacīvaramādāyāti pattañca cīvarañca ādiyitvā kāyappaṭibaddhaṃ katvā。 拿著缽和袈裟,身心都被束縛。 Sīlavantetthāti sīlavante ettha。 在這裡是有德行的人。 Saññateti kāyavācāmanehi saññate。 通過控制身體和言語來保持專注。 Tāsaṃdakkhiṇamādiyeti saṅghassa dinne cattāro paccaye tāsaṃ gharadevatānaṃ ādiseyya, pattiṃ dadeyya。 給予僧團四種供養,作為對那些家神的供奉,將會得到功德。 Pūjitā pūjayantīti – 『『ime manussā amhākaṃ ñātakāpi na honti, evampi no pattiṃ dentī』』ti ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karothāti suṭṭhu ārakkhaṃ karonti。 被供養的人會說:「這些人不是我們的親屬,他們也不會施捨功德」,所以要好好保護。 Mānitā mānayantīti kālānukālaṃ balikammakaraṇena mānitā 『『ete manussā amhākaṃ ñātakāpi na honti, catumāsachamāsantare no balikammaṃ karontī』』ti mānenti,mānentiyo uppannaṃ parissayaṃ haranti。 被尊重的人會在適當的時候進行供養,認為「這些人不是我們的親屬,在四個月的時間裡,他們不會進行供養」,而那些受到尊重的人則會消除產生的煩惱。 Tato nanti tato naṃ paṇḍitajātikaṃ manussaṃ。 然後就會有聰明的人來。 Orasanti ure ṭhapetvā saṃvaḍḍhitaṃ,yathā mātā orasaṃ puttaṃ anukampati,uppannaparissayaharaṇatthameva tassa vāyamati,evaṃ anukampantīti attho。 就像母親關心自己的孩子一樣,心中充滿憐憫,努力消除所產生的煩惱。 Bhadrāni passatīti sundarāni passati。 看到美好的事物,看到美麗的景象。
- Uḷumpanti pāragamanatthāya āṇiyo koṭṭetvā kataṃ。 爲了渡過河流,砍伐樹木。 Kullanti valliādīhi bandhitvā kataṃ。 用藤蔓等綁住而建造。 『『Ye taranti aṇṇava』』nti gāthāya aṇṇavanti sabbantimena paricchedena yojanamattaṃ gambhīrassa ca puthulassa ca udakaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ。 「那些渡過水的人」這句詩中,水指的是用來形容深邃而寬廣的水域。 Saranti idha nadī adhippetā。 這裡指的是河流。 Idaṃ vuttaṃ hoti,ye gambhīravitthataṃ taṇhāsaraṃ taranti,te ariyamaggasaṅkhātaṃ setuṃ katvāna。 這就是說,那些渡過深邃水域的人,建立了被稱為聖道的橋樑。 Visajja pallalāni anāmasitvā udakabharitāni ninnaṭṭhānāni。 他們丟棄了水中的泥沙,留下了充滿水的地方。 Ayaṃ pana idaṃ appamattakaṃ taritukāmopi kullañhi jano pabandhati。 然而,想渡過小水域的人卻被藤蔓所束縛。 Buddhā ca buddhasāvakā ca vināyeva kullena tiṇṇā medhāvino janāti。 佛陀和佛弟子們在沒有藤蔓的情況下也能渡過,智慧的人會明白。 Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā。 第一部分的解釋已結束。 Ariyasaccakathāvaṇṇanā 聖道真理的解釋
- Koṭigāmoti mahāpanādassa pāsādakoṭiyaṃ katagāmo。 「村莊」是指在大河的岸邊建造的村莊。 Ariyasaccānanti ariyabhāvakarānaṃ saccānaṃ。 「聖道真理」是指由聖者所建立的真理。 Ananubodhāti abujjhanena ajānanena。 「未覺知」是指由於無知而不明白。 Appaṭivedhāti appaṭivijjhanena。 「少量了解」是指了解得不夠深入。 Sandhāvitanti bhavato bhavaṃ gamanavasena sandhāvitaṃ。 「因緣而生」是指因緣而生的存在。 Saṃsaritanti punappunaṃ gamanāgamanavasena saṃsaritaṃ。 「輪迴」是指反覆的生死輪迴。 Mamañcevatumhākañcāti mayā ca tumhehi ca。 「我和你們」是指我和你們。 Atha vā sandhāvitaṃ saṃsaritanti sandhāvanaṃ saṃsaraṇaṃ mamañceva tumhākañca ahosīti emamettha attho veditabbo。 或者說,因緣而生的輪迴是指我們之間的輪迴。 Bhavanetti samūhatāti bhavato bhavaṃ nayanasamatthā taṇhārajju suṭṭhu hatā chinnā appavattikatā。 「無常的存在」是指存在的本質是被貪慾的繩索牢牢束縛的。 Anāvattidhammasambodhiparāyaṇavaṇṇanā 無反覆的法的開悟的解釋
- Nātikāti ekaṃ taḷākaṃ nissāya dvinnaṃ cūḷapitumahāpituputtānaṃ dve gāmā。 「親屬」是指依靠一個水塘而建立的兩個小村莊。 Nātiketi ekasmiṃ ñātigāmake。 「親屬」是指一個親屬的村莊。 Giñjakāvasatheti iṭṭhakāmaye āvasathe。 「在吉尼伽村」是指在渴望居住的地方。
157.Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ, kāmabhaveyeva paṭisandhiggāhāpakānanti attho. Oranti laddhanāmehi vā tīhi maggehi pahātabbānītipi orambhāgiyāni. Tattha kāmacchando, byāpādoti imāni dve samāpattiyā vā avikkhambhitāni, maggena vā asamucchinnāni nibbattavasena uddhaṃ bhāgaṃ rūpabhavañca arūpabhavañca gantuṃ na denti. Sakkāyadiṭṭhiādīni tīṇi tattha nibbattampi ānetvā puna idheva nibbattāpentīti sabbānipi orambhāgiyāneva. Anāvattidhammāti paṭisandhivasena anāgamanasabhāvā.
Rāgadosamohānaṃ tanuttāti ettha kadāci karahaci uppattiyā ca, pariyuṭṭhānamandatāya cāti dvedhāpi tanubhāvo veditabbo. Sakadāgāmissa hi puthujjanānaṃ viya abhiṇhaṃ rāgādayo nuppajjanti, kadāci karahaci uppajjanti. Uppajjamānā ca puthujjanānaṃ viya bahalabahalā nuppajjanti, makkhikāpattaṃ viya tanukatanukā uppajjanti. Dīghabhāṇakatipiṭakamahāsīvatthero panāha – 『『yasmā sakadāgāmissa puttadhītaro honti, orodhā ca honti, tasmā bahalā kilesā. Idaṃ pana bhavatanukavasena kathita』』nti. Taṃ aṭṭhakathāyaṃ – 『『sotāpannassa sattabhave ṭhapetvā aṭṭhame bhave bhavatanukaṃ natthi. Sakadāgāmissa dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu bhavatanukaṃ natthi. Anāgāmissa rūpārūpabhave ṭhapetvā kāmabhave bhavatanukaṃ natthi. Khīṇāsavassa kismiñci bhave bhavatanukaṃ natthī』』ti vuttattā paṭikkhittaṃ hoti.
Imaṃlokanti imaṃ kāmāvacaralokaṃ sandhāya vuttaṃ. Ayañcettha adhippāyo, sace hi manussesu sakadāgāmiphalaṃ patto devesu nibbattitvā arahattaṃ sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ manussalokaṃ āgantvā sacchikaroti. Devesu sakadāgāmiphalaṃ pattopi sace manussesu nibbattitvā arahattaṃ sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ devalokaṃ gantvā sacchikarotīti.
Avinipātadhammoti ettha vinipatanaṃ vinipāto, nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo. Catūsu apāyesu avinipātadhammo catūsu apāyesu avinipātasabhāvoti attho. Niyatoti dhammaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ assa gati paṭisaraṇaṃ avassaṃ pattabbāti sambodhiparāyaṇo.
Dhammādāsadhammapariyāyavaṇṇanā
- Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ,kāmabhaveyeva paṭisandhiggāhāpakānanti attho。 「地獄」是指下層的存在,意指在欲界中再生。 Oranti laddhanāmehi vā tīhi maggehi pahātabbānītipi orambhāgiyāni。 「地獄」也可以理解為應被拋棄的三條道路。 Tattha kāmacchando,byāpādoti imāni dve samāpattiyā vā avikkhambhitāni,maggena vā asamucchinnāni nibbattavasena uddhaṃ bhāgaṃ rūpabhavañca arūpabhavañca gantuṃ na denti。 其中,慾望和嗔恨是兩種不被阻礙的心態,因而無法通過修行而升入色界和無色界。 Sakkāyadiṭṭhiādīni tīṇi tattha nibbattampi ānetvā puna idheva nibbattāpentīti sabbānipi orambhāgiyāneva。 三種我見等在此處重新再生,都是屬於地獄的。 Anāvattidhammāti paṭisandhivasena anāgamanasabhāvā。 無反覆的法是指因再生而不再回歸的特性。 Rāgadosamohānaṃ tanuttāti ettha kadāci karahaci uppattiyā ca,pariyuṭṭhānamandatāya cāti dvedhāpi tanubhāvo veditabbo。 對於貪、嗔、癡的微細狀態,有時會出現,因而也可以理解為兩種微細的狀態。 Sakadāgāmissa hi puthujjanānaṃ viya abhiṇhaṃ rāgādayo nuppajjanti,kadāci karahaci uppajjanti。 對於再次迴歸者來說,貪等情緒並非時常出現,有時會偶爾出現。 Uppajjamānā ca puthujjanānaṃ viya bahalabahalā nuppajjanti,makkhikāpattaṃ viya tanukatanukā uppajjanti。 當出現時,像普通人一樣,貪等情緒並不會猛烈地出現,而是像蒼蠅翅膀一樣微弱地出現。 Dīghabhāṇakatipiṭakamahāsīvatthero panāha – 『『yasmā sakadāgāmissa puttadhītaro honti,orodhā ca honti,tasmā bahalā kilesā。 長談的比丘大尊
158.Vihesāti tesaṃ tesaṃ ñāṇagatiṃ ñāṇūpapattiṃ ñāṇābhisamparāyaṃ olokentassa kāyakilamathova esa, ānanda, tathāgatassāti dīpeti, cittavihesā pana buddhānaṃ natthi. Dhammādāsanti dhammamayaṃ ādāsaṃ. Yenāti yena dhammādāsena samannāgato. Khīṇāpāyaduggativinipātoti idaṃ nirayādīnaṃyeva vevacanavasena vuttaṃ. Nirayādayo hi vaḍḍhisaṅkhātato ayato apetattā apāyā. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati. Ye dukkaṭakārino, te ettha vivasā nipatantīti vinipātā.
Aveccappasādenāti buddhaguṇānaṃ yathābhūtato ñātattā acalena accutena pasādena. Upari padadvayepi eseva nayo. Itipi so bhagavātiādīnaṃ pana vitthāro visuddhimagge vutto.
Ariyakantehīti ariyānaṃ kantehi piyehi manāpehi. Pañca sīlāni hi ariyasāvakānaṃ kantāni honti, bhavantarepi avijahitabbato. Tāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sabbopi panettha saṃvaro labbhatiyeva.
Sotāpannohamasmīti idaṃ desanāsīsameva. Sakadāgāmiādayopi pana sakadāgāmīhamasmītiādinā nayena byākaronti yevāti. Sabbesampi hi sikkhāpadāvirodhena yuttaṭṭhāne byākaraṇaṃ anuññātameva hoti.
Ambapālīgaṇikāvatthuvaṇṇanā
- Vihesāti tesaṃ tesaṃ ñāṇagatiṃ ñāṇūpapattiṃ ñāṇābhisamparāyaṃ olokentassa kāyakilamathova esa, ānanda, tathāgatassāti dīpeti, cittavihesā pana buddhānaṃ natthi。 「安樂」是指對於那些觀察各自的智慧之路、智慧的獲得、智慧的延續的人,阿難,這便是如來所指;而佛陀們並沒有心的動搖。 Dhammādāsanti dhammamayaṃ ādāsaṃ。 「法的給予」是指法的本質。 Yenāti yena dhammādāsena samannāgato。 「以法的給予」是指依靠法的給予而成就。 Khīṇāpāyaduggativinipātoti idaṃ nirayādīnaṃyeva vevacanavasena vuttaṃ。 「消滅下劣的痛苦與墮落」是專指地獄等的痛苦。 Nirayādayo hi vaḍḍhisaṅkhātato ayato apetattā apāyā。 地獄等的痛苦因其增長而被稱為下劣的存在。 Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati。 「痛苦的歸宿」是指下劣的存在。 Ye dukkaṭakārino, te ettha vivasā nipatantīti vinipātā。 那些造惡的人在這裡會墮落。 Aveccappasādenāti buddhaguṇānaṃ yathābhūtato ñātattā acalena accutena pasādena。 「無量的喜悅」是指如實知曉佛的品質而產生的堅定與不變的喜悅。 Upari padadvayepi eseva nayo。 在上面兩句中也是同樣的道理。 Itipi so bhagavātiādīnaṃ pana vitthāro visuddhimagge vutto。 「如是,世尊」等的詳細闡述在《清凈道》中已有說明。 Ariyakantehīti ariyānaṃ kantehi piyehi manāpehi。 「親愛的」是指對聖者所愛的、所珍視的。 Pañca sīlāni hi ariyasāvakānaṃ kantāni honti,bhavantarepi avijahitabbato。 五戒確實是聖弟子所珍視的,因為在未來的生中也不可放棄。 Tāni sandhāyetaṃ vuttaṃ。 這是指對這些的說明。 Sabbopi panettha saṃvaro labbhatiyeva。 在這裡,所有的防護都是可以獲得的。 Sotāpannohamasmīti idaṃ desanāsīsameva。 「我已經是入流者」是指在此講法中所說的。 Sakadāgāmiādayopi pana sakadāgāmīhamasmītiādinā nayena byākaronti yevāti。 而對於再次迴歸者等,也以「我已經是再次迴歸者」這樣的方式來表述。 Sabbesampi hi sikkhāpadāvirodhena yuttaṭṭhāne byākaraṇaṃ anuññātameva hoti。 所有的表述都是在與戒律相符的情況下被允許的。 Ambapālīgaṇikāvatthuvaṇṇanā 關於阿姆巴帕利的說明
161.Vesāliyaṃviharatīti ettha tena kho pana samayena vesālī iddhā ceva hoti phītācātiādinā khandhake vuttanayena vesāliyā sampannabhāvo veditabbo. Ambapālivaneti ambapāliyā gaṇikāya uyyānabhūte ambavane. Sato bhikkhaveti bhagavā ambapālidassane satipaccupaṭṭhānatthaṃ visesato idha satipaṭṭhānadesanaṃ ārabhi. Tattha saratīti sato. Sampajānātīti sampajāno. Satiyā ca sampajaññena ca samannāgato hutvā vihareyyāti attho. Kāye kāyānupassītiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahāsatipaṭṭhāne vakkhāma.
Nīlāti idaṃ sabbasaṅgāhakaṃ. Nīlavaṇṇātiādi tasseva vibhāgadassanaṃ. Tattha na tesaṃ pakativaṇṇo nīlo, nīlavilepanavilittattā panetaṃ vuttaṃ. Nīlavatthāti paṭadukūlakoseyyādīnipi tesaṃ nīlāneva honti. Nīlālaṅkārāti nīlamaṇīhi nīlapupphehi alaṅkatā, rathāpi tesaṃ nīlamaṇikhacitā nīlavatthaparikkhittā nīladdhajā nīlavammikehi nīlābharaṇehi nīlaassehi yuttā, patodalaṭṭhiyopi nīlā yevāti. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Parivaṭṭesīti pahari. Kiṃ je ambapālīti jeti ālapanavacanaṃ, bhoti ambapāli, kiṃ kāraṇāti vuttaṃ hoti. 『『Kiñcā』』tipi pāṭho, ayamevettha attho. Sāhāranti sajanapadaṃ. Aṅguliṃ phoṭesunti aṅguliṃ cālesuṃ. Ambakāyāti itthikāya.
Yesanti karaṇatthe sāmivacanaṃ, yehi adiṭṭhāti vuttaṃ hoti. Olokethāti passatha. Avalokethāti punappunaṃ passatha. Upasaṃharathāti upanetha. Imaṃ licchaviparisaṃ tumhākaṃ cittena tāvatiṃsasadisaṃ upasaṃharatha upanetha allīyāpetha. Yatheva tāvatiṃsā abhirūpā pāsādikā nīlādinānāvaṇṇā, evamime licchavirājānopīti tāvatiṃsehi samake katvā passathāti attho.
Kasmā pana bhagavā anekasatehi suttehi cakkhādīnaṃ rūpādīsu nimittaggāhaṃ paṭisedhetvā idha mahantena ussāhena nimittaggāhe uyyojetīti? Hitakāmatāya. Tatra kira ekacce bhikkhū osannavīriyā, tesaṃ sampattiyā palobhento – 『『appamādena samaṇadhammaṃ karontānaṃ evarūpā issariyasampatti sulabhā』』ti samaṇadhamme ussāhajananatthaṃ āha. Aniccalakkhaṇavibhāvanatthañcāpi evamāha. Nacirasseva hi sabbepime ajātasattussa vasena vināsaṃ pāpuṇissanti. Atha nesaṃ rajjasirisampattiṃ disvā ṭhitabhikkhū – 『『tathārūpāyapi nāma sirisampattiyā vināso paññāyissatī』』ti aniccalakkhaṇaṃ bhāvetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissantīti aniccalakkhaṇavibhāvanatthaṃ āha.
Adhivāsetūti ambapāliyā nimantitabhāvaṃ ñatvāpi kasmā nimantentīti? Asaddahanatāya ceva vattasīsena ca. Sā hi dhuttā itthī animantetvāpi nimantemīti vadeyyāti tesaṃ cittaṃ ahosi, dhammaṃ sutvā gamanakāle ca nimantetvā gamanaṃ nāma manussānaṃ vattameva.
Veḷuvagāmavassūpagamanavaṇṇanā
- Vesāliyaṃviharatīti ettha tena kho pana samayena vesālī iddhā ceva hoti phītācātiādinā khandhake vuttanayena vesāliyā sampannabhāvo veditabbo。 「在維薩利居住」是指在那個時候,維薩利確實是繁榮的,正如在《法句》中所述,維薩利的富饒狀況應被理解。 Ambapālivaneti ambapāliyā gaṇikāya uyyānabhūte ambavane。 「阿姆巴帕利」是指阿姆巴帕利的妓女所居住的阿姆巴園。 Sato bhikkhaveti bhagavā ambapālidassane satipaccupaṭṭhānatthaṃ visesato idha satipaṭṭhānadesanaṃ ārabhi。 佛陀爲了在阿姆巴帕利的場合中建立正念,特別開始講述正念的教義。 Tattha saratīti sato。 在這裡,「正念」是指專注。 Sampajānātīti sampajāno。 「正知」是指清楚的覺知。 Satiyā ca sampajaññena ca samannāgato hutvā vihareyyāti attho。 這意味著要在正念和正知中保持安住。 Kāye kāyānupassītiādīsu yaṃ vattabbaṃ,taṃ mahāsatipaṭṭhāne vakkhāma。 關於「觀察身體」等內容,我們將在《大正念處》中闡述。 Nīlāti idaṃ sabbasaṅgāhakaṃ。 「藍色」是指所有的顏色。 Nīlavaṇṇātiādi tasseva vibhāgadassanaṃ。 「藍色的顏色」等內容是對其的細分說明。 Tattha na tesaṃ pakativaṇṇo nīlo,nīlavilepanavilittattā panetaṃ vuttaṃ。 在那裡,藍色並不是它們的本質,因而才會如此表述。 Nīlavatthāti paṭadukūlakoseyyādīnipi tesaṃ nīlāneva honti。 「藍色的衣服」是指如同藍色的床墊等。 Nīlālaṅkārāti nīlamaṇīhi nīlapupphehi alaṅkatā,rathāpi tesaṃ nīlamaṇikhacitā nīlavatthaparikkhittā nīladdhajā nīlavammikehi nīlābharaṇehi nīlaassehi yuttā,patodalaṭṭhiyopi nīlā yevāti。 「藍色的裝飾」是用藍色的寶石、藍色的花裝飾的,馬車也是用藍色的寶石裝飾,藍色的衣服包裹著,藍色的旗幟、藍色的瓦片、藍色的飾品都相配,連帷帳也是藍色的。 Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo。 按照這種方式,所有的意義都應被理解。 Parivaṭṭesīti pahari。 「環繞」是指打擊。 Kiṃ je ambapālīti jeti ālapanavacanaṃ,bhoti ambapāli,kiṃ kāraṇāti vuttaṃ hoti。 「阿姆巴帕利」是指對話的內容,問道:「什麼原因?」 「Kiñcā」tipi pāṭho,ayamevettha attho。 「此外」這樣的表達,意思是一樣的。 Sāhāranti sajanapadaṃ。 「親密」是指親近的地方。 Aṅguliṃ phoṭesunti aṅguliṃ cālesuṃ。 「觸碰手指」是指手指的移動。 Ambakāyāti itthikāya。 「阿姆巴」是指女性。 Yesanti karaṇatthe sāmivacanaṃ,yehi adiṭṭhāti vuttaṃ hoti。 「那些」是指在行動上所用的代詞,指的是那些未被看見的。 Olokethāti passatha。 「看」是指觀察。 Avalokethāti punappunaṃ passatha。 「再次觀察」是指反覆觀看。 Upasaṃharathāti upanetha。 「聚集」是指靠近。 Imaṃ licchaviparisaṃ tumhākaṃ cittena tāvatiṃsasadisaṃ upasaṃharatha upanetha allīyāpetha。 你們應當用心聚集這個利吉族群,像天神一樣靠近、集合、親近。 Yatheva tāvatiṃsā abhirūpā pāsādikā nīlādinānāvaṇṇā,evamime licchavirājānopīti tāvatiṃsehi samake katvā passathāti attho。 就像天神們是美麗的,色彩斑斕一樣,這些利吉王族們也應當被視為與天神們相同。 Kasmā pana bhagavā anekasatehi suttehi cakkhādīnaṃ rūpādīsu nimittaggāhaṃ paṭisedhetvā idha mahantena ussāhena nimittaggāhe uyyojetīti? 那麼,佛陀為何在眾多經典中禁止對眼、耳等的形象觀察,而在這裡卻以極大的努力去引導人們觀察呢? Hitakāmatāya。 是爲了眾生的利益。 Tatra kira ekacce bhikkhū osannavīriyā,tesaṃ sampattiyā palobhento – 『『appamādena samaṇadhammaṃ karontānaṃ evarūpā issariyasampatti sulabhā』』ti samaṇadhamme ussāhajananatthaṃ āha。 因為有些比丘懈怠,佛陀爲了吸引他們的注意,便說:「對於那些努力修行的人,獲得這樣的富貴是容易的。」 Aniccalakkhaṇavibhāvanatthañcāpi evamāha。 並且爲了闡明無常的特性,也如此說。 Nacirasseva hi sabbepime ajātasattussa vasena vināsaṃ pāpuṇissanti。 不久,這些一切生靈都會因無常而遭遇毀滅。 Atha nesaṃ rajjasirisampattiṃ disvā ṭhitabhikkhū – 『『tathārūpāyapi nāma sirisampattiyā vināso paññāyissatī』』ti aniccalakkhaṇaṃ bhāvetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissantīti aniccalakkhaṇavibhāvanatthaṃ āha。 於是,看到這樣的王族富貴的比丘們,便思考:「這樣的富貴也必定會有消亡的跡象」,因此通過無常的特性,和四種解脫而獲得阿羅漢果。 Adhivāsetūti ambapāliyā nimantitabhāvaṃ ñatvāpi kasmā nimantentīti? 「爲了邀請」是指對於阿姆巴帕利的邀請,雖然知道她的存在,為什麼還要邀請呢? Asaddahanatāya ceva vattasīsena ca。 是因為不信任和對話的原因。 Sā hi dhuttā itthī animantetvāpi nimantemīti vadeyyāti tesaṃ cittaṃ ahosi,dhammaṃ sutvā gamanakāle ca nimantetvā gamanaṃ nāma manussānaṃ vattameva。 她確實是個狡詐的女人,雖然不邀請也會被邀請,因此他們心中想道,聽了法后,邀請她去的行為是人們的常態。
163.Veḷuvagāmakoti vesāliyā samīpe veḷuvagāmo. Yathāmittantiādīsu mittā mittāva. Sandiṭṭhāti tattha tattha saṅgamma diṭṭhamattā nātidaḷhamittā. Sambhattāti suṭṭhu bhattā sinehavanto daḷhamittā. Yesaṃ yesaṃ yattha yattha evarūpā bhikkhū atthi, te te tattha tattha vassaṃ upethāti attho. Kasmā evamāha? Tesaṃ phāsuvihāratthāya. Tesañhi veḷuvagāmake senāsanaṃ nappahoti, bhikkhāpi mandā. Samantā vesāliyā pana bahūni senāsanāni, bhikkhāpi sulabhā, tasmā evamāha. Atha kasmā – 『『yathāsukhaṃ gacchathā』』ti na vissajjesi? Tesaṃ anukampāya. Evaṃ kirassa ahosi – 『『ahaṃ dasamāsamattaṃ ṭhatvā parinibbāyissāmi, sace ime dūraṃ gacchissanti, mama parinibbānakāle daṭṭhuṃ na sakkhissanti. Atha nesaṃ – 『『satthā parinibbāyanto amhākaṃ satimattampi na adāsi, sace jāneyyāma, evaṃ na dūre vaseyyāmā』』ti vippaṭisāro bhaveyya. Vesāliyā samantā pana vasantā māsassa aṭṭha vāre āgantvā dhammaṃ suṇissanti, sugatovādaṃ labhissantī』』ti na vissajjesi.
164.Kharoti pharuso. Ābādhoti visabhāgarogo. Bāḷhāti balavatiyo. Māraṇantikāti maraṇantaṃ maraṇasantikaṃ pāpanasamatthā. Sato sampajāno adhivāsesīti satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā adhivāsesi. Avihaññamānoti vedanānuvattanavasena aparāparaṃ parivattanaṃ akaronto apīḷiyamāno adukkhiyamānova adhivāsesi . Anāmantetvāti ajānāpetvā. Anapaloketvāti na apaloketvā ovādānusāsaniṃ adatvāti vuttaṃ hoti. Vīriyenāti pubbabhāgavīriyena ceva phalasamāpattivīriyena ca. Paṭipaṇāmetvāti vikkhambhetvā. Jīvitasaṅkhāranti ettha jīvitampi jīvitasaṅkhāro. Yena jīvitaṃ saṅkhariyati chijjamānaṃ ghaṭetvā ṭhapiyati, so phalasamāpattidhammopi jīvitasaṅkhāro. So idha adhippeto. Adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhahitvā pavattetvā, jīvitaṭṭhapanasamatthaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjeyyanti ayamettha saṅkhepattho.
Kiṃ pana bhagavā ito pubbe phalasamāpattiṃ na samāpajjatīti? Samāpajjati. Sā pana khaṇikasamāpatti. Khaṇikasamāpatti ca antosamāpattiyaṃyeva vedanaṃ vikkhambheti, samāpattito vuṭṭhitamattassa kaṭṭhapātena vā kaṭhalapātena vā chinnasevālo viya udakaṃ puna sarīraṃ vedanā ajjhottharati. Yā pana rūpasattakaṃ arūpasattakañca niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā mahāvipassanāvasena samāpannā samāpatti, sā suṭṭhu vikkhambheti. Yathā nāma purisena pokkharaṇiṃ ogāhetvā hatthehi ca pādehi ca suṭṭhu apabyūḷho sevālo cirena udakaṃ ottharati; evameva tato vuṭṭhitassa cirena vedanā uppajjati. Iti bhagavā taṃ divasaṃ mahābodhipallaṅke abhinavavipassanaṃ paṭṭhapento viya rūpasattakaṃ arūpasattakaṃ niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā cuddasahākārehi sannetvā mahāvipassanāya vedanaṃ vikkhambhetvā – 『『dasamāse mā uppajjitthā』』ti samāpattiṃ samāpajji. Samāpattivikkhambhitā vedanā dasamāse na uppajji yeva.
Gilānā vuṭṭhitoti gilāno hutvā puna vuṭṭhito. Madhurakajāto viyāti sañjātagarubhāvo sañjātathaddhabhāvo sūle uttāsitapuriso viya. Na pakkhāyantīti nappakāsanti, nānākārato na upaṭṭhahanti. Dhammāpi maṃ na paṭibhantīti satipaṭṭhānādidhammā mayhaṃ pākaṭā na hontīti dīpeti. Tantidhammā pana therassa supaguṇā. Na udāharatīti pacchimaṃ ovādaṃ na deti. Taṃ sandhāya vadati.
- Veḷuvagāmakoti vesāliyā samīpe veḷuvagāmo。 「維盧瓦村」是指在維薩利附近的維盧瓦村。 Yathāmittantiādīsu mittā mittāva。 在「如朋友」等內容中,朋友是朋友。 Sandiṭṭhāti tattha tattha saṅgamma diṭṭhamattā nātidaḷhamittā。 「可見的」是指在各處相聚的,見面時並非非常親密的朋友。 Sambhattāti suṭṭhu bhattā sinehavanto daḷhamittā。 「親密的」是指非常親密、充滿感情的朋友。 Yesaṃ yesaṃ yattha yattha evarūpā bhikkhū atthi,te te tattha tattha vassaṃ upethāti attho。 在有這樣的比丘的地方,他們都在那裡度過雨季。 Kasmā evamāha? 為什麼這樣說? Tesaṃ phāsuvihāratthāya。 這是爲了讓他們能安然度過。 Tesañhi veḷuvagāmake senāsanaṃ nappahoti,bhikkhāpi mandā。 在維盧瓦村,那裡並沒有適合他們的住宿,食物也很稀缺。 Samantā vesāliyā pana bahūni senāsanāni,bhikkhāpi sulabhā,tasmā evamāha。 而在維薩利周圍有許多住宿,食物也很容易獲得,因此這樣說。 Atha kasmā – 『『yathāsukhaṃ gacchathā』』ti na vissajjesi? 那麼,為什麼不說「隨意去吧」呢? Tesaṃ anukampāya。 這是出於對他們的憐憫。 Evaṃ kirassa ahosi – 『『ahaṃ dasamāsamattaṃ ṭhatvā parinibbāyissāmi,sace ime dūraṃ gacchissanti,mama parinibbānakāle daṭṭhuṃ na sakkhissanti。 因此他想:「我將在這裡待十個月,如果他們遠去,我在涅槃時他們就無法見到我。 Atha nesaṃ – 『『satthā parinibbāyanto amhākaṃ satimattampi na adāsi,sace jāneyyāma,evaṃ na dūre vaseyyāmā』』ti vippaṭisāro bhaveyya。 如果他們看到老師在涅槃時沒有給我們一點覺知,那就會產生這樣的想法:『如果我們知道,就不會遠離。』」 Vesāliyā samantā pana vasantā māsassa aṭṭha vāre āgantvā dhammaṃ suṇissanti,sugatovādaṃ labhissantī』』ti na vissajjesi。 而在維薩利周圍生活的人們將在一個月的八個時段中來聽法,獲得善知識。
- Kharoti pharuso。 「粗糙」是指嚴厲的。 Ābādhoti visabhāgarogo。 「痛苦」是指身體的病痛。 Bāḷhāti balavatiyo。 「強大」是指力量十足。 Māraṇantikāti maraṇantaṃ maraṇasantikaṃ pāpanasamatthā。 「致命」是指致死的、與死亡相關的,能夠使人墮落的。 Sato sampajāno adhivāsesīti satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā adhivāsesi。 「保持正念與覺知」是指在充分保持正念的情況下,通過智慧來控制。 Avihaññamānoti vedanānuvattanavasena aparāparaṃ parivattanaṃ akaronto apīḷiyamāno adukkhiyamānova adhivāsesi。 「無壓迫」是指不被痛苦所困擾,持續不斷地體驗。 Anāmantetvāti ajānāpetvā。 「不邀請」是指未告知。 Anapaloketvāti na apaloketvā ovādānusāsaniṃ adatvāti vuttaṃ hoti。 「不看」是指未觀察,不給予教誨。 Vīriyenāti pubbabhāgavīriyena ceva phalasamāpattivīriyena ca。 「通過努力」是指通過前期的努力和果位的努力。 Paṭipaṇāmetvāti vikkhambhetvā。 「通過修行」是指通過修行來阻止。 Jīvitasaṅkhāranti ettha jīvitampi jīvitasaṅkhāro。 「生命的造作」是指生命的本質。 Yena jīvitaṃ saṅkhariyati chijjamānaṃ ghaṭetvā ṭhapiyati,so phalasamāpattidhammopi jīvitasaṅkhāro。 通過生存的造作,生命被維持,果位的修行也是生命的造作。 So idha adhippeto。 這裡是指這一點。 Adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhahitvā pavattetvā,jīvitaṭṭhapanasamatthaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjeyyanti ayamettha saṅkhepattho。 「通過決心」是指通過決心來進行,能夠維持生命的果位修行。 Kiṃ pana bhagavā ito pubbe phalasamāpattiṃ na samāpajjatīti? 那麼,佛陀在此之前並未進入果位的修行嗎? Samāpajjati。 是的,他進入了。 Sā pana khaṇikasamāpatti。 而那是瞬間的果位修行。 Khaṇikasamāpatti ca antosamāpattiyaṃyeva vedanaṃ vikkhambheti,samāpattito vuṭṭhitamattassa kaṭṭhapātena vā kaṭhalapātena vā chinnasevālo viya udakaṃ puna sarīraṃ vedanā ajjhottharati。 瞬間的果位修行只是在內心的修行中阻止感受,離開果位后,就像被砍斷的樹木一樣,身體的感覺又會重新出現。 Yā pana rūpasattakaṃ arūpasattakañca niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā mahāvipassanāvasena samāpannā samāpatti,sā suṭṭhu vikkhambheti。 而那種基於大智慧的果位修行,能很好地阻止感受。 Yathā nāma purisena pokkharaṇiṃ ogāhetvā hatthehi ca pādehi ca suṭṭhu apabyūḷho sevālo cirena udakaṃ ottharati;evameva tato vuṭṭhitassa cirena vedanā uppajjati。 正如一個人用手和腳小心翼翼地抬起池塘的水一樣,離開果位后,感覺會在很長一段時間內出現。 Iti bhagavā taṃ divasaṃ mahābodhipallaṅke abhinavavipassanaṃ paṭṭhapento viya rūpasattakaṃ arūpasattakaṃ niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā cuddasahākārehi sannetvā mahāvipassanāya vedanaṃ vikkhambhetvā –
165.Anantaraṃabāhiranti dhammavasena vā puggalavasena vā ubhayaṃ akatvā. 『『Ettakaṃ dhammaṃ parassa na desessāmī』』ti hi cintento dhammaṃ abbhantaraṃ karoti nāma. 『『Ettakaṃ parassa desessāmī』』ti cintento dhammaṃ bāhiraṃ karoti nāma. 『『Imassa puggalassa desessāmī』』ti cintento pana puggalaṃ abbhantaraṃ karoti nāma. 『『Imassa na desessāmī』』ti cintento puggalaṃ bāhiraṃ karoti nāma. Evaṃ akatvā desitoti attho. Ācariyamuṭṭhīti yathā bāhirakānaṃ ācariyamuṭṭhi nāma hoti. Daharakāle kassaci akathetvā pacchimakāle maraṇamañce nipannā piyamanāpassa antevāsikassa kathenti, evaṃ tathāgatassa – 『『idaṃ mahallakakāle pacchimaṭṭhāne kathessāmī』』ti muṭṭhiṃ katvā 『『pariharissāmī』』ti ṭhapitaṃ kiñci natthīti dasseti.
Ahaṃbhikkhusaṅghanti ahameva bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmīti vā mamuddesikoti ahaṃ uddisitabbaṭṭhena uddeso assāti mamuddesiko. Maṃyeva uddisitvā mama paccāsīsamāno bhikkhusaṅgho hotu, mama accayena vā mā ahesuṃ, yaṃ vā taṃ vā hotūti iti vā yassa assāti attho. Na evaṃ hotīti bodhipallaṅkeyeva issāmacchariyānaṃ vihatattā evaṃ na hoti. Sa kinti so kiṃ. Āsītikoti asītisaṃvacchariko. Idaṃ pacchimavayaanuppattabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Veṭhamissakenāti bāhabandhacakkabandhādinā paṭisaṅkharaṇena veṭhamissakena. Maññeti jiṇṇasakaṭaṃ viya veṭhamissakena maññe yāpeti. Arahattaphalaveṭhanena catuiriyāpathakappanaṃ tathāgatassa hotīti dasseti.
Idāni tamatthaṃ pakāsento yasmiṃ, ānanda, samayetiādimāha. Tattha sabbanimittānanti rūpanimittādīnaṃ. Ekaccānaṃ vedanānanti lokiyānaṃ vedanānaṃ. Tasmātihānandāti yasmā iminā phalasamāpattivihārena phāsu hoti, tasmā tumhepi tadatthāya evaṃ viharathāti dasseti. Attadīpāti mahāsamuddagatadīpaṃ viya attānaṃ dīpaṃ patiṭṭhaṃ katvā viharatha. Attasaraṇāti attagatikāva hotha, mā aññagatikā. Dhammadīpadhammasaraṇapadesupi eseva nayo. Tamataggeti tamaagge. Majjhe takāro padasandhivasena vutto. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『ime aggatamāti tamataggā』』ti. Evaṃ sabbaṃ tamayogaṃ chinditvā ativiya agge uttamabhāve ete , ānanda , mama bhikkhū bhavissanti. Tesaṃ atiagge bhavissanti, ye keci sikkhākāmā, sabbepi te catusatipaṭṭhānagocarāva bhikkhū agge bhavissantīti arahattanikūṭena desanaṃ saṅgaṇhāti.
Dutiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Nimittobhāsakathāvaṇṇanā
- Anantaraṃabāhiranti dhammavasena vā puggalavasena vā ubhayaṃ akatvā。 "無內無外"是指不區分法或人的兩個方面。 ''Ettakaṃ dhammaṃ parassa na desessāmī''ti hi cintento dhammaṃ abbhantaraṃ karoti nāma。 "我不會對他人講授這麼多法",這樣想的人就是把法內在化。 ''Ettakaṃ parassa desessāmī''ti cintento dhammaṃ bāhiraṃ karoti nāma。 "我會對他人講授這麼多法",這樣想的人就是把法外在化。 ''Imassa puggalassa desessāmī''ti cintento pana puggalaṃ abbhantaraṃ karoti nāma。 "我會對這個人講法",這樣想的人就是把人內在化。 ''Imassa na desessāmī''ti cintento puggalaṃ bāhiraṃ karoti nāma。 "我不會對這個人講法",這樣想的人就是把人外在化。 Evaṃ akatvā desitoti attho。 意思是不這樣做而講法。 Ācariyamuṭṭhīti yathā bāhirakānaṃ ācariyamuṭṭhi nāma hoti。 "老師的拳頭"是指外道老師的拳頭。 Daharakāle kassaci akathetvā pacchimakāle maraṇamañce nipannā piyamanāpassa antevāsikassa kathenti,evaṃ tathāgatassa – ''idaṃ mahallakakāle pacchimaṭṭhāne kathessāmī''ti muṭṭhiṃ katvā ''pariharissāmī''ti ṭhapitaṃ kiñci natthīti dasseti。 年輕時不對任何人說,臨終時躺在床上才對喜愛的弟子說,如來不是這樣,沒有"這個我要在老年時最後才說"而握緊拳頭保留的東西。 Ahaṃbhikkhusaṅghanti ahameva bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmīti vā mamuddesikoti ahaṃ uddisitabbaṭṭhena uddeso assāti mamuddesiko。 "我是比丘僧團"是指我將照顧比丘僧團,或者我是被指定的人。 Maṃyeva uddisitvā mama paccāsīsamāno bhikkhusaṅgho hotu,mama accayena vā mā ahesuṃ,yaṃ vā taṃ vā hotūti iti vā yassa assāti attho。 意思是隻指定我,比丘僧團要期待我,我去世后就不要存在了,或者隨便怎樣。 Na evaṃ hotīti bodhipallaṅkeyeva issāmacchariyānaṃ vihatattā evaṃ na hoti。 "不是這樣"是指在菩提座上已經消除了嫉妒和吝嗇,所以不是這樣。 Sa kinti so kiṃ。 "他怎麼樣"是指他如何。 Āsītikoti asītisaṃvacchariko。 "八十歲"是指八十年。 Idaṃ pacchimavayaanuppattabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ。 這是爲了說明已經到了晚年。 Veṭhamissakenāti bāhabandhacakkabandhādinā paṭisaṅkharaṇena veṭhamissakena。 "用綁帶"是指用手臂綁帶、輪子綁帶等修理。 Maññeti jiṇṇasakaṭaṃ viya veṭhamissakena maññe yāpeti。 "我想"是指我想用綁帶來維持,就像維持破舊的車子一樣。 Arahattaphalaveṭhanena catuiriyāpathakappanaṃ tathāgatassa hotīti dasseti。 表明如來用阿羅漢果的綁帶來維持四種威儀。 Idāni tamatthaṃ pakāsento yasmiṃ,ānanda,samayetiādimāha。 現在爲了闡明這個意思,說"阿難,在那個時候"等。 Tattha sabbanimittānanti rūpanimittādīnaṃ。 其中"一切相"是指色相等。 Ekaccānaṃ vedanānanti lokiyānaṃ vedanānaṃ。 "某些感受"是指世俗的感受。 Tasmātihānandāti yasmā iminā phalasamāpattivihārena phāsu hoti,tasmā tumhepi tadatthāya evaṃ viharathāti dasseti。 "因此,阿難"是指因為通過這種果定的住處而安樂,所以你們也要為此而如此安住。 Attadīpāti mahāsamuddagatadīpaṃ viya attānaṃ dīpaṃ patiṭṭhaṃ katvā viharatha。 "以自己為洲"是指像大海中的島嶼一樣,以自己為依靠而安住。 Attasaraṇāti attagatikāva hotha,mā aññagatikā。 "以自己為歸依"是指只以自己為歸宿,不要以他人為歸宿。 Dhammadīpadhammasaraṇapadesupi eseva nayo。 在"以法為洲、以法為歸依"這些詞中也是同樣的道理。 Tamataggeti tamaagge。 "最高"是指最高。 Majjhe takāro padasandhivasena vutto。 中間的"ta"字是爲了連線詞而說的。 Idaṃ vuttaṃ hoti – ''ime aggatamāti tamataggā''ti。 這是說"這些是最高的"。 Evaṃ sabbaṃ tamayogaṃ chinditvā ativiya agge uttamabhāve ete,ānanda,mama bhikkhū bhavissanti。 這樣切斷一切黑暗的聯繫,阿難,這些將成為我最高、最殊勝的比丘。 Tesaṃ atiagge bhavissanti,ye keci sikkhākāmā,sabbepi te catusatipaṭṭhānagocarāva bhikkhū agge bhavissantīti arahattanikūṭena desanaṃ saṅgaṇhāti。 他們將成為最高的,任何想學習的人,所有這些專注於四念處的比丘都將成為最高的,以阿羅漢果為頂點來總結這個教導。 Dutiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā。 第二誦品的解釋結束。 Nimittobhāsakathāvaṇṇanā 相與光明的說明的解釋
166.Vesāliṃ piṇḍāya pāvisīti kadā pāvisi? Ukkacelato nikkhamitvā vesāliṃ gatakāle. Bhagavā kira vuṭṭhavasso veḷuvagāmakā nikkhamitvā sāvatthiṃ gamissāmīti āgatamaggeneva paṭinivattanto anupubbena sāvatthiṃ patvā jetavanaṃ pāvisi. Dhammasenāpati bhagavato vattaṃ dassetvā divāṭṭhānaṃ gato. So tattha antevāsikesu vattaṃ dassetvā paṭikkantesu divāṭṭhānaṃ sammajjitvā cammakkhaṇḍaṃ paññapetvā pāde pakkhāletvā pallaṅkaṃ ābhujitvā phalasamāpattiṃ pāvisi. Athassa yathāparicchedena tato vuṭṭhitassa ayaṃ parivitakko udapādi – 『『buddhā nu kho paṭhamaṃ parinibbāyanti, agasāvakā nu kho』』ti? Tato – 『『aggasāvakā paṭhama』』nti ñatvā attano āyusaṅkhāraṃ olokesi. So – 『『sattāhameva me āyusaṅkhāro pavattatī』』ti ñatvā – 『『kattha parinibbāyissāmī』』ti cintesi. Tato – 『『rāhulo tāvatiṃsesu parinibbuto, aññāsikoṇḍaññatthero chaddantadahe, ahaṃ kattha parinibbāyissāmī』』ti puna cintento mātaraṃ ārabbha satiṃ uppādesi – 『『mayhaṃ mātā sattannaṃ arahantānaṃ mātā hutvāpi buddhadhammasaṅghesu appasannā, atthi nu kho tassā upanissayo, natthi nu kho』』ti āvajjetvā sotāpattimaggassa upanissayaṃ disvā – 『『kassa desanāya abhisamayo bhavissatī』』ti olokento – 『『mameva dhammadesanāya bhavissati, na aññassa. Sace kho panāhaṃ appossukko bhaveyyaṃ, bhavissanti me vattāro – 『sāriputtatthero avasesajanānampi avassayo hoti. Tathā hissa samacittasuttadesanādivase (a. ni.
以下是完整直譯: 166. 關於"何時進入毗舍離(現代印度比哈爾邦)托缽?"他是何時進入的?是從烏卡切拉出發,到達毗舍離的時候。據說世尊在結束雨季後,從竹林村出發,打算前往舍衛城,沿途返回,逐步抵達舍衛城,進入祇園精舍。法軍統帥向世尊展示了應做之事,然後去了日間休息處。他在那裡向徒弟們展示了應做之事,當他們退去後,打掃了休息處,鋪了皮革墊,洗了腳,盤腿而坐,進入果定。 當他按照自己的方式從中出定后,產生了如下思考:"佛陀是否首先般涅槃,還是首席弟子先般涅槃?"此後,他知道"首席弟子首先",就審視了自己的壽命。他知道"我的壽命只剩七天",就思考"我將在何處般涅槃?"接著,他思考:"羅睺羅已在三十三天般涅槃,阿若憍陳如長老在差丹湖,我將在何處般涅槃?" 他又思考起與母親有關的事:"我的母親雖然是七位阿羅漢的母親,但對佛法僧三寶並不信仰,她是否有根基?是否沒有?"經過審視,他看到了預流果道的根基,並思考:"誰將通過我的說法而證悟?"他確定"將是我自己的說法,不是別人的。如果我不積極,人們將會說:'舍利弗尊者是其他人的依靠。'"
1.37) koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pattā . Tayo magge paṭividdhadevatānaṃ gaṇanā natthi. Aññesu ca ṭhānesu anekā abhisamayā dissanti. Thereva cittaṃ pasādetvā sagge nibbattāneva asītikulasahassāni. So dāni sakamātumicchādassanamattampi harituṃ nāsakkhī』ti. Tasmā mātaraṃ micchādassanā mocetvā jātovarakeyeva parinibbāyissāmī』』ti sanniṭṭhānaṃ katvā – 『『ajjeva bhagavantaṃ anujānāpetvā nikkhamissāmī』』ti cundattheraṃ āmantesi. 『『Āvuso, cunda, amhākaṃ pañcasatāya bhikkhuparisāya saññaṃ dehi – 『gaṇhathāvuso pattacīvarāni, dhammasenāpati nāḷakagāmaṃ gantukāmo』ti』』. Thero tathā akāsi. Bhikkhū senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya therassa santikaṃ āgamaṃsu. Thero senāsanaṃ saṃsāmetvā divāṭṭhānaṃ sammajjitvā divāṭṭhānadvāre ṭhatvā divāṭṭhānaṃ olokento – 『『idaṃ dāni pacchimadassanaṃ, puna āgamanaṃ natthī』』ti pañcasatabhikkhuparivuto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā etadavoca –
『『Chinno dāni bhavissāmi, lokanātha mahāmuni;
Gamanāgamanaṃ natthi, pacchimā vandanā ayaṃ.
Jīvitaṃ appakaṃ mayhaṃ, ito sattāhamaccaye;
Nikkhipeyyāmahaṃ dehaṃ, bhāravoropanaṃ yathā.
Anujānātu me bhante, bhagavā, anujānātu sugato;
Parinibbānakālo me, ossaṭṭho āyusaṅkhāro』』ti.
Buddhā pana yasmā 『『parinibbāhī』』ti vutte maraṇasaṃvaṇṇanaṃ saṃvaṇṇenti nāma, 『『mā parinibbāhī』』ti vutte vaṭṭassa guṇaṃ kathentīti micchādiṭṭhikā dosaṃ āropessanti, tasmā tadubhayampi na vadanti. Tena naṃ bhagavā āha – 『『kattha parinibbāyissasi sāriputtā』』ti? 『『Atthi, bhante, magadhesu nāḷakagāme jātovarako, tatthāhaṃ parinibbāyissāmī』』ti vutte 『『yassa dāni tvaṃ, sāriputta, kālaṃ maññasi, idāni pana te jeṭṭhakaniṭṭhabhātikānaṃ tādisassa bhikkhuno dassanaṃ dullabhaṃ bhavissatīti desehi tesaṃ dhamma』』nti āha.
以下是完整直譯: 1.37\ 一百萬億天人證得阿羅漢果。證得三道的天人數不勝數。在其他場合也可見無數證悟。長老僅僅讓他們對自己生起信心,就有八萬個家族轉生天界。現在他甚至無法消除自己母親的邪見。因此,我將使母親擺脫邪見,然後在出生的房間里般涅槃。"他做出這樣的決定后,想:"今天就請求世尊允許后離開。"於是他召喚周陀長老說:"朋友周陀,請通知我們五百比丘僧團:'朋友們,請拿好缽和衣,法軍統帥想要去那羅迦村(現代印度比哈爾邦)。'"長老照做了。比丘們整理好住處,拿著缽和衣來到長老身邊。長老整理好住處,打掃了日間休息處,站在日間休息處門口,看著休息處想:"這是最後一次看到了,不會再來了。"他帶著五百比丘來到世尊面前,禮拜后說道: "世間導師、大牟尼啊,我現在將斷絕(輪迴); 來去不再有,這是最後的禮拜。 我的生命所剩無幾,從今天起七天後; 我將捨棄此身,如卸下重擔。 請世尊允許我,請善逝允許; 我的般涅槃時間到了,壽命已經放下。" 佛陀們因為如果說"你去般涅槃吧"就等於讚美死亡,如果說"不要般涅槃"就等於讚美輪迴,邪見者會加以指責,所以兩者都不說。因此世尊對他說:"舍利弗,你將在哪裡般涅槃?"當他回答說:"世尊,在摩揭陀國那羅迦村有我出生的房間,我將在那裡般涅槃"時,世尊說:"舍利弗,你認為時候到了就去吧。但是現在你的兄弟們很難再見到像你這樣的比丘了,請為他們說法。"
Thero – 『『satthā mayhaṃ iddhivikubbanapubbaṅgamaṃ dhammadesanaṃ paccāsīsatī』』ti ñatvā bhagavantaṃ vanditvā tālappamāṇaṃ abbhuggantvā puna oruyha bhagavantaṃ vanditvā sattatālappamāṇe antalikkhe ṭhito iddhivikubbanaṃ dassetvā dhammaṃ desesi. Sakalanagaraṃ sannipati. Thero oruyha bhagavantaṃ vanditvā 『『gamanakālo me, bhante』』ti āha. Bhagavā 『『dhammasenāpatiṃ paṭipādessāmī』』ti dhammāsanā uṭṭhāya gandhakuṭiabhimukho gantvā maṇiphalake aṭṭhāsi. Thero tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā – 『『bhagavā ito kappasatasahassādhikassa asaṅkhyeyyassa upari anomadassisammāsambuddhassa pādamūle nipatitvā tumhākaṃ dassanaṃ patthesiṃ. Sā me patthanā samiddhā, diṭṭhā tumhe, taṃ paṭhamadassanaṃ, idaṃ pacchimadassanaṃ. Puna tumhākaṃ dassanaṃ natthī』』ti – vatvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ paggayha yāva dassanavisayo, tāva abhimukhova paṭikkamitvā 『『ito paṭṭhāya cutipaṭisandhivasena kismiñci ṭhāne gamanāgamanaṃ nāma natthī』』ti vanditvā pakkāmi. Udakapariyantaṃ katvā mahābhūmicālo ahosi. Bhagavā parivāretvā ṭhite bhikkhū āha – 『『anugacchatha, bhikkhave, tumhākaṃ jeṭṭhabhātika』』nti. Bhikkhū yāva dvārakoṭṭhakā agamaṃsu. Thero – 『『tiṭṭhatha, tumhe āvuso, appamattā hothā』』ti nivattāpetvā attano parisāyeva saddhiṃ pakkāmi. Manussā – 『『pubbe ayyo paccāgamanacārikaṃ carati, idaṃ dāni gamanaṃ na puna paccāgamanāyā』』ti paridevantā anubandhiṃsu. Tepi 『『appamattā hotha āvuso, evaṃbhāvino nāma saṅkhārā』』ti nivattāpesi.
Atha kho āyasmā sāriputto antarāmagge sattāhaṃ manussānaṃ anuggahaṃ karonto sāyaṃ nāḷakagāmaṃ patvā gāmadvāre nigrodharukkhamūle aṭṭhāsi. Atha uparevato nāma therassa bhāgineyyo bahigāmaṃ gacchanto theraṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero taṃ āha – 『『atthi gehe te ayyikā』』ti? Āma, bhanteti. Gaccha amhākaṃ idhāgatabhāvaṃ ārocehi. 『『Kasmā āgato』』ti ca vutte 『『ajja kira ekadivasaṃ antogāme bhavissati, jātovarakaṃ paṭijaggatha, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ jānāthā』』ti. So gantvā 『『ayyike, mayhaṃ mātulo āgato』』ti āha. Idāni kuhinti? Gāmadvāreti. Ekakova, aññopi koci atthīti ? Atthi pañcasatā bhikkhūti. Kiṃ kāraṇā āgatoti? So taṃ pavattiṃ ārocesi. Brāhmaṇī – 『『kiṃ nu kho ettakānaṃ vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggāpeti , daharakāle pabbajitvā mahallakakāle gihī hotukāmo』』ti cintentī jātovarakaṃ paṭijaggāpetvā pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ kāretvā daṇḍadīpikāyo jāletvā therassa pāhesi.
以下是完整直譯: 長老知道「我的神通法門的教導將會顯現」,於是向世尊禮拜,向上升了一尺,再次俯身向世尊禮拜,站在七尺高的空中,展示了神通,開始說法。整個城鎮都聚集過來。長老再次俯身向世尊說道:「我的出發時間到了,世尊。」世尊說:「我將去找法軍統帥。」於是離開法座,朝著香房走去,站在寶石臺上。長老三次轉身,向四個方向禮拜,便說:「世尊在無量劫之上,難以計數的阿羅漢之上,我曾在無量劫之上,曾渴望見到你。我的願望已經實現,見到你,第一次見面,這是最後一次見面。再沒有機會見到你了。」說完,雙手合十,直到見面為止,面向世尊,禮拜后離開。他走到了水邊,發生了大地震。世尊對圍繞在身邊的比丘們說:「比丘們,跟隨你們的長兄。」比丘們直到門口都跟隨而去。長老說:「停下,朋友們,要小心。」於是轉身與自己的弟子一起離開。人們說:「以前這位長老總是走回去,現在再也不回去了。」他們也勸說:「朋友們,要小心,世間的事物總是如此。」 這時,舍利弗尊者在中途,七天來幫助眾生,傍晚到達那羅迦村(現代印度比哈爾邦),在村口的無花果樹下停住。此時,長老的親屬在外村行走,見到長老,便走近禮拜並停住。長老問他:「你家裡有長輩嗎?」他回答:「有,尊者。」長老說:「去告訴他們我在這裡的事。」他問:「你為何來?」長老回答:「今天聽說今天會在內村,照顧出生的房間,知道五百比丘的居所。」他去後說:「長輩,我的舅舅來了。」現在在哪裡?在村口。一個人,其他人呢?有五百比丘。你為何來?他講述了事情的經過。婆羅門婦女思考:「為何要照顧這麼多人,年輕時出家,老時想成為家庭人?」於是照顧了出生的房間,安排了五百比丘的居所,點燃了火把,送給長老。
Thero bhikkhūhi saddhiṃ pāsādaṃ abhiruhi. Abhiruhitvā ca jātovarakaṃ pavisitvā nisīdi. Nisajjeva – 『『tumhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ gacchathā』』ti bhikkhū uyyojesi. Tesu gatamattesuyeva therassa kharo ābādho uppajji, lohitapakkhandikā māraṇantikā vedanā vattanti, ekaṃ bhājanaṃ pavisati, ekaṃ nikkhamati. Brāhmaṇī – 『『mama puttassa pavatti mayhaṃ na ruccatī』』ti attano vasanagabbhadvāraṃ nissāya aṭṭhāsi. Cattāro mahārājāno 『『dhammasenāpati kuhiṃ viharatī』』ti olokentā 『『nāḷakagāme jātovarake parinibbānamañce nipanno, pacchimadassanaṃ gamissāmā』』ti āgamma vanditvā aṭṭhaṃsu. Thero – ke tumheti? Mahārājāno, bhanteti. Kasmā āgatatthāti? Gilānupaṭṭhākā bhavissāmāti. Hotu, atthi gilānupaṭṭhāko, gacchatha tumheti uyyojesi. Tesaṃ gatāvasāne teneva nayena sakko devānamindo, tasmiṃ gate suyāmādayo mahābrahmā ca āgamiṃsu. Tepi tatheva thero uyyojesi.
Brāhmaṇī devatānaṃ āgamanañca gamanañca disvā – 『『ke nu kho ete mama puttaṃ vanditvā gacchantī』』ti therassa gabbhadvāraṃ gantvā – 『『tāta, cunda, kā pavattī』』ti pucchi. So taṃ pavattiṃ ācikkhitvā – 『『mahāupāsikā, bhante āgatā』』ti āha. Thero kasmā avelāya āgatatthāti pucchi. Sā tuyhaṃ tāta dassanatthāyāti vatvā 『『tāta ke paṭhamaṃ āgatā』』ti pucchi. Cattāro mahārājāno, upāsiketi. Tāta, tvaṃ catūhi mahārājehi mahantataroti? Ārāmikasadisā ete upāsike, amhākaṃ satthu paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya khaggahatthā hutvā ārakkhaṃ akaṃsūti. Tesaṃ tāta, gatāvasāne ko āgatoti? Sakko devānamindoti. Devarājatopi tvaṃ tāta, mahantataroti? Bhaṇḍagāhakasāmaṇerasadiso esa upāsike, amhākaṃ satthu tāvatiṃsato otaraṇakāle pattacīvaraṃ gahetvā otiṇṇoti. Tassa tāta gatāvasāne jotamāno viya ko āgatoti? Upāsike tuyhaṃ bhagavā ca satthā ca mahābrahmā nāma esoti. Mayhaṃ bhagavato mahābrahmatopi tvaṃ tāta mahantataroti? Āma upāsike, ete nāma kira amhākaṃ satthu jātadivase cattāro mahābrahmāno mahāpurisaṃ suvaṇṇajālena paṭiggaṇhiṃsūti.
Atha brāhmaṇiyā – 『『puttassa tāva me ayaṃ ānubhāvo, kīdiso vata mayhaṃ puttassa bhagavato satthu ānubhāvo bhavissatī』』ti cintayantiyā sahasā pañcavaṇṇā pīti uppajjitvā sakalasarīre phari. Thero – 『『uppannaṃ me mātu pītisomanassaṃ, ayaṃ dāni kālo dhammadesanāyā』』ti cintetvā – 『『kiṃ cintesi mahāupāsike』』ti āha. Sā – 『『puttassa tāva me ayaṃ guṇo, satthu panassa kīdiso guṇo bhavissatīti idaṃ, tāta, cintemī』』ti āha. Mahāupāsike, mayhaṃ satthu jātakkhaṇe, mahābhinikkhamane, sambodhiyaṃ, dhammacakkappavattane ca dasasahassilokadhātu kampittha, sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena samo nāma natthi, itipi so bhagavāti vitthāretvā buddhaguṇappaṭisaṃyuttaṃ dhammadesanaṃ kathesi.
以下是完整直譯: 長老與比丘們一起登上樓閣。登上後進入出生的房間坐下。一坐下就說:"你們去你們的住處吧。"打發走了比丘們。他們剛走,長老就生起了劇烈的病痛,血痢的致命疼痛發作,一個容器進去,一個容器出來。婆羅門婦女想:"我兒子的情況我不喜歡",就站在自己房間門口。四大天王想:"法軍統帥在哪裡?"觀察后發現:"他躺在那羅迦村(現代印度比哈爾邦)出生房間的臨終床上,我們去最後一次見他吧。"於是來到禮拜後站立。長老問:"你們是誰?""是四大天王,尊者。""你們為何而來?""我們來照顧病人。""好吧,已經有人照顧病人了,你們走吧。"打發他們走了。他們走後,以同樣方式來了帝釋天王,他走後又來了須夜摩天等和大梵天。長老也同樣打發他們走了。 婆羅門婦女看到天神們來去,想:"這些向我兒子禮拜后離開的是誰呢?"就走到長老的房門口問:"親愛的周陀,什麼情況?"他講述了情況后說:"大優婆夷來了,尊者。"長老問為何非時來訪。她說:"親愛的,是爲了看你。"然後問:"親愛的,誰先來的?""是四大天王,優婆夷。""親愛的,你比四大天王還偉大嗎?""優婆夷,他們就像園丁一樣,從我們的導師入胎開始,他們就手持寶劍守護。""親愛的,他們走後誰來了?""是帝釋天王。""親愛的,你比天王還偉大嗎?""優婆夷,他就像拿行李的沙彌一樣,當我們的導師從三十三天下來時,他拿著缽和衣跟隨下來。""親愛的,他走後誰發光似的來了?""優婆夷,那是你的世尊和導師稱為大梵天。""親愛的,你比我的世尊的大梵天還偉大嗎?""是的,優婆夷,據說在我們導師出生那天,有四位大梵天用金網接住了大人。" 這時,婆羅門婦女想:"我兒子尚且有如此威力,我兒子的世尊導師的威力該是何等呢?"突然五種喜悅生起,遍滿全身。長老想:"我母親生起了喜悅和歡喜,現在是說法的時候了。"就問:"大優婆夷,你在想什麼?"她說:"親愛的,我在想,我兒子尚且有這樣的功德,他的導師該有怎樣的功德呢?"長老說:"大優婆夷,我的導師在出生時、大出離時、正覺時、轉法輪時,一萬世界都震動。在戒、定、慧、解脫、解脫知見上沒有人能與他相比。所以他是世尊..."詳細解說了與佛陀功德相關的法。
Brāhmaṇī piyaputtassa dhammadesanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhāya puttaṃ āha – 『『tāta, upatissa, kasmā evamakāsi, evarūpaṃ nāma amataṃ mayhaṃ ettakaṃ kālaṃ na adāsī』』ti. Thero – 『『dinnaṃ dāni me mātu rūpasāriyā brāhmaṇiyā posāvanikamūlaṃ, ettakena vaṭṭissatī』』ti cintetvā 『『gaccha mahāupāsike』』ti brāhmaṇiṃ uyyojetvā 『『cunda kā velā』』ti āha. Balavapaccūsakālo, bhanteti. Tena hi bhikkhusaṅghaṃ sannipātehīti. Sannipatito, bhante, saṅghoti. Maṃ ukkhipitvā nisīdāpehi cundāti ukkhipitvā nisīdāpesi. Thero bhikkhū āmantesi – 『『āvuso catucattālīsaṃ vo vassāni mayā saddhiṃ vicarantānaṃ yaṃ me kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā na rocetha, khamatha taṃ āvusoti. Ettakaṃ, bhante, amhākaṃ chāyā viya tumhe amuñcitvā vicarantānaṃ aruccanakaṃ nāma natthi, tumhe pana amhākaṃ khamathāti. Atha thero aruṇasikhāya paññāyamānāya mahāpathaviṃ unnādayanto anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Bahū devamanussā therassa parinibbāne sakkāraṃ kariṃsu.
Āyasmā cundo therassa pattacīvarañca dhātuparissāvanañca gahetvā jetavanaṃ gantvā ānandattheraṃ gahetvā bhagavantaṃ upasaṅkami. Bhagavā dhātuparissāvanaṃ gahetvā pañcahi gāthāsatehi therassa guṇaṃ kathetvā dhātucetiyaṃ kārāpetvā rājagahagamanatthāya ānandattherassa saññaṃ adāsi. Thero bhikkhūnaṃ ārocesi. Bhagavā mahābhikkhusaṅghaparivuto rājagahaṃ agamāsi. Tattha gatakāle mahāmoggallānatthero parinibbāyi. Bhagavā tassa dhātuyo gahetvā cetiyaṃ kārāpetvā rājagahato nikkhamitvā anupubbena gaṅgābhimukho gantvā ukkacelaṃ agamāsi. Tattha gaṅgātīre bhikkhusaṅghaparivuto nisīditvā tattha sāriputtamoggallānānaṃ parinibbānappaṭisaṃyuttaṃ suttaṃ desetvā ukkacelato nikkhamitvā vesāliṃ agamāsi. Evaṃ gate atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisīti ayamettha anupubbī kathā.
Nisīdananti ettha cammakkhaṇḍaṃ adhippetaṃ. Udenacetiyanti udenayakkhassa cetiyaṭṭhāne katavihāro vuccati. Gotamakādīsupi eseva nayo. Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ katā. Yānīkatāti yuttayānaṃ viya katā. Vatthukatāti patiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā. Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā. Paricitāti samantato citā suvaḍḍhitā. Susamāraddhāti suṭṭhu samāraddhā.
Iti aniyamena kathetvā puna niyametvā dassento tathāgatassa khotiādimāha. Ettha ca kappanti āyukappaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ kāle yaṃ manussānaṃ āyuppamāṇaṃ hoti, taṃ paripuṇṇaṃ karonto tiṭṭheyya. Kappāvasesaṃ vāti – 『『appaṃ vā bhiyyo』』ti (dī. ni. 2.7; a. ni.
以下是完整的簡體中文直譯: 婆羅門女對她親愛兒子講法結束時,獲得須陀洹果后,對兒子說:"親愛的烏帕提沙,你為何如此行事?這樣的不死之物,我這麼長時間竟未得到。"長老思考道:"現在已經給了母親色彩美麗的婆羅門女生活資具,這點就足夠了。"說完,遣送婆羅門女:"去吧,大優婆夷。"並問:"準備好了嗎,春達?" "已是強有力的拂曉時分,尊者。" "那麼,召集比丘僧團。" "已召集,尊者。" "春達,請將我舉起並安置。"他被舉起並安置。長老對比丘們說:"諸位,四十四年來與我同行,凡我身語上令你們不悅之處,請原諒。"比丘們迴應:"尊者,我們與你同行時,如同您的影子般,從未有任何不悅之處。請您原諒我們。" 隨後,長老在晨曦顯現時,震動大地,最終以無餘涅槃界入涅槃。許多天神和人類對長老的涅槃表示敬意。 尊者春達取得長老的缽、衣和舍利,前往祇園,迎請阿難長老,拜見世尊。世尊接過舍利,以五百首偈頌讚頌長老功德,命令建造舍利塔,並授意阿難長老前往羅阇給(現今印度比哈爾邦的首府巴特那)。長老向比丘們宣告。世尊與大比丘僧團前往羅阇給。到達時,大目犍連長老入涅槃。世尊取其舍利,建塔后,離開羅阇給,逐次前往恒河方向,到達烏卡切拉。在恒河岸邊,與比丘僧團坐下,宣說關於舍利弗和目犍連涅槃的經典。之後離開烏卡切拉,前往毗舍離(今印度北比哈爾邦)。就這樣,世尊在上午著裝,攜帶缽和衣,進入毗舍離托缽。這就是事情的經過。 (註:以下為註釋部分的翻譯) "坐墊"此處意指皮革片。"烏提那塔"指烏提那夜叉塔廟。在"瞿曇"等處同理。"已修習"意為已增長。"已多次修習"指反覆修習。"已作為車"如已準備車輛。"已作為根基"如已確立。"已完成"即已決意。"已熟悉"意為全面增長。"善巧開始"即極其謹慎地開始。 如此不確定地敘述后,再次確定,展示如來的開始等。此處"劫"指壽命劫。在每個時期,人類壽命如何,就完整地保持。"劫的剩餘"即"少或多"。
6.74) vuttavassasatato atirekaṃ vā. Mahāsīvatthero panāha – 『『buddhānaṃ aṭṭhāne gajjitaṃ nāma natthi. Yatheva hi veḷuvagāmake uppannaṃ māraṇantikaṃ vedanaṃ dasa māse vikkhambheti, evaṃ punappunaṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjitvā dasa dasa māse vikkhambhento imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyya, kasmā pana na ṭhitoti? Upādinnakasarīraṃ nāma khaṇḍiccādīhi abhibhuyyati, buddhā ca khaṇḍiccādibhāvaṃ apatvā pañcame āyukoṭṭhāse bahujanassa piyamanāpakāleyeva parinibbāyanti. Buddhānubuddhesu ca mahāsāvakesu parinibbutesu ekakeneva khāṇukena viya ṭhātabbaṃ hoti, daharasāmaṇeraparivāritena vā. Tato – 『aho buddhānaṃ parisā』ti hīḷetabbataṃ āpajjeyya. Tasmā na ṭhito』』ti. Evaṃ vuttepi so na ruccati, 『『āyukappo』』ti idameva aṭṭhakathāyaṃ niyamitaṃ.
167.Yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacittoti ettha tanti nipātamattaṃ. Yathā mārena pariyuṭṭhitacitto ajjhotthaṭacitto aññopi koci puthujjano paṭivijjhituṃ na sakkuṇeyya, evameva nāsakkhi paṭivijjhitunti attho. Kiṃ kāraṇā? Māro hi yassa sabbena sabbaṃ dvādasa vipallāsā appahīnā, tassa cittaṃ pariyuṭṭhāti. Therassa cattāro vipallāsā appahīnā, tenassa māro cittaṃ pariyuṭṭhāti. So pana cittapariyuṭṭhānaṃ karonto kiṃ karotīti? Bheravaṃ rūpārammaṇaṃ vā dasseti, saddārammaṇaṃ vā sāveti, tato sattā taṃ disvā vā sutvā vā satiṃ vissajjetvā vivaṭamukhā honti. Tesaṃ mukhena hatthaṃ pavesetvā hadayaṃ maddati. Tato visaññāva hutvā tiṭṭhanti. Therassa panesa mukhena hatthaṃ pavesetuṃ kiṃ sakkhissati ? Bheravārammaṇaṃ pana dasseti. Taṃ disvā thero nimittobhāsaṃ na paṭivijjhi. Bhagavā jānantoyeva – 『『kimatthaṃ yāvatatiyaṃ āmantesī』』ti? Parato 『『tiṭṭhatu, bhante, bhagavā』』ti yācite 『『tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddha』』nti dosāropanena sokatanukaraṇatthaṃ.
Mārayācanakathāvaṇṇanā
以下是完整的簡體中文直譯: 6.74) 說到一百年的時間,或許是超出這一時間。大施婆長老說:「佛陀的地方並沒有被責罵。正如在維盧瓦村(現代地名不詳)中產生的死亡痛苦在十個月內被阻礙一樣,這樣一次又一次地進入那種定境,十個月內阻礙住,這個吉祥的劫應該持續,為什麼不持續呢?」所依的身體被碎片等所壓迫,佛陀在不具碎片等的情況下,只有在第五個壽命段的眾生喜愛的時刻才會入涅槃。對於佛陀和大弟子們入涅槃時,應該像一個人獨自站立一樣,或者被柔弱的沙門圍繞著。因此——「哎呀,佛陀的弟子們!」應當達到這種輕蔑的狀態。所以不應當持續。」即使如此,他也不喜歡,「壽命劫」這正是註釋中所規定的。 167. 正如被魔所圍繞的心意,這裡「tantī」只是一個附加詞。正如被魔所圍繞的心意,升起的心意,其他任何普通人都無法理解,因此他也無法理解。什麼原因呢?魔的心意被所有的十二種顛倒所包圍,無法解除,因此魔的心意被包圍。長老的四種顛倒也無法解除,所以魔的心意包圍著他。那麼,在進行心意包圍時,他做了什麼呢?展示出可怕的色法,或者發出聲音的法,因而眾生看見或聽見后,放棄了正念,變得面目扭曲。通過他們的面孔,手被引入心中。他們因此變得失去知覺,站立不動。對於長老而言,這種面孔的手被引入,能做到什麼呢?可怕的法則展示出來。看到這一點,長老並未理解到徵兆的光輝。佛陀明知——「有什麼事情到第三次來召喚?」在外部被請求「請停下,尊者,佛陀。」被請求后,「這確實是你的過失,這確實是你的錯誤。」以此指責來引起悲傷的感受。 魔的請求說明。
168.Māro pāpimāti ettha māroti satte anatthe niyojento māretīti māro. Pāpimāti tasseva vevacanaṃ. So hi pāpadhammasamannāgatattā 『『pāpimā』』ti vuccati. Kaṇho, antako, namuci, pamattabandhūtipi tasseva nāmāni. Bhāsitā kho panesāti ayañhi bhagavato sambodhipattiyā aṭṭhame sattāhe bodhimaṇḍeyeva āgantvā – 『『bhagavā yadatthaṃ tumhehi pāramiyo pūritā, so vo attho anuppatto, paṭividdhaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, kiṃ te lokavicāraṇenā』』ti vatvā, yathā ajja , evameva 『『parinibbātu dāni, bhante, bhagavā』』ti yāci. Bhagavā cassa – 『『na tāvāha』』ntiādīni vatvā paṭikkhipi. Taṃ sandhāya 『『bhāsitā kho panesā bhante』』tiādimāha.
Tattha viyattāti maggavasena viyattā. Tatheva vinītā tathā visāradā. Bahussutāti tepiṭakavasena bahu sutametesanti bahussutā. Tameva dhammaṃ dhārentīti dhammadharā. Athavā pariyattibahussutā ceva paṭivedhabahussutā ca. Pariyattipaṭivedhadhammānaṃyeva dhāraṇato dhammadharāti evamettha attho daṭṭhabbo. Dhammānudhammapaṭipannāti ariyadhammassa anudhammabhūtaṃ vipassanādhammaṃ paṭipannā. Sāmīcippaṭipannāti anucchavikapaṭipadaṃ paṭipannā. Anudhammacārinoti anudhammacaraṇasīlā. Sakaṃ ācariyakanti attano ācariyavādaṃ. Ācikkhissantītiādīni sabbāni aññamaññassa vevacanāni. Sahadhammenāti sahetukena sakāraṇena vacanena. Sappāṭihāriyanti yāva na niyyānikaṃ katvā dhammaṃ desessanti.
Brahmacariyanti sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. Iddhanti samiddhaṃ jhānassādavasena. Phītanti vuddhippattaṃ sabbaphāliphullaṃ viya abhiññāya sampattivasena. Vitthārikanti vitthataṃ tasmiṃ tasmiṃ disābhāge patiṭṭhitavasena. Bāhujaññanti bahujanehi ñātaṃ paṭividdhaṃ mahājanābhisamayavasena. Puthubhūtanti sabbākāravasena puthulabhāvappattaṃ. Kathaṃ? Yāva devamanussehisuppakāsitanti yattakā viññujātikā devā ceva manussā ca atthi sabbehi suṭṭhu pakāsitanti attho.
Appossukkoti nirālayo. Tvañhi pāpima, aṭṭhamasattāhato paṭṭhāya – 『『parinibbātu dāni, bhante, bhagavā parinibbātu, sugato』』ti viravanto āhiṇḍittha. Ajja dāni paṭṭhāya vigatussāho hohi; mā mayhaṃ parinibbānatthaṃ vāyāmaṃ karohīti vadati.
Āyusaṅkhāraossajjanavaṇṇanā
以下是完整的簡體中文直譯: "惡魔波旬"這裡的"魔"是指引導眾生走向不利的人,因此稱為"魔"。"波旬"是它的同義詞。因為他具有邪惡的本質,所以被稱為"波旬"。"黑暗者"、"終結者"、"那穆奇"、"放逸的朋友"也是他的名字。"這確實已經說過",這是指佛陀成道后的第八個七日,來到菩提樹下說:"世尊,你爲了這個目的而圓滿波羅蜜,這個目的已經達成,已經證得一切智,你為什麼還要在世間遊歷呢?"說完,就像今天一樣,請求說:"世尊,現在請入涅槃吧。"世尊對他說:"還不是時候"等話語拒絕了。關於這一點,他說"世尊,這確實已經說過"等。 其中,"明智"是指通過道路而明智。同樣地"訓練有素"和"自信"。"多聞"是指通過三藏而多聞。"持法"是指他們持有那個法。或者是精通教理和證悟的多聞。因為持有教理和證悟的法,所以稱為"持法",這裡應該這樣理解。"法隨法行"是指實踐與聖法相應的觀法。"正確實踐"是指實踐適當的修行。"隨法而行"是指具有隨法而行的習慣。"自己的師說"是指自己老師的教導。"宣說"等詞都是同義詞。"有理有據"是指有因有理的言語。"有效果"是指直到使之出離為止而說法。 "梵行"是指包含三學的整個教法梵行。"興盛"是指通過禪那的喜悅而繁榮。"繁榮"是指達到增長,如同全面開花結果一樣,通過神通的成就。"廣泛"是指在各個方向上建立。"衆所周知"是指被許多人所知、所證,通過大眾的證悟。"普及"是指通過各種方式達到廣泛的狀態。怎麼樣呢?"被天神和人類善加宣說",意思是所有具有智慧的天神和人類都很好地宣說了。 "無所事事"是指無所依附。你這惡魔,從第八個七日開始,就一直喊叫著:"世尊,現在請入涅槃吧,善逝請入涅槃吧。"從今天開始,你應該失去熱情;不要為我的涅槃而努力,他是這樣說的。 捨棄壽命行的解
169.Sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajīti satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā āyusaṅkhāraṃ vissajji, pajahi. Tattha na bhagavā hatthena leḍḍuṃ viya āyusaṅkhāraṃ ossaji, temāsamattameva pana samāpattiṃ samāpajjitvā tato paraṃ na samāpajjissāmīti cittaṃ uppādesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – 『『ossajī』』ti. 『『Ussajjī』』ti pi pāṭho. Mahābhūmicāloti mahanto pathavīkampo. Tadā kira dasasahassī lokadhātu kampittha. Bhiṃsanakoti bhayajanako. Devadundubhiyo ca phaliṃsūti devabheriyo phaliṃsu, devo sukkhagajjitaṃ gajji, akālavijjulatā nicchariṃsu, khaṇikavassaṃ vassīti vuttaṃ hoti.
Udānaṃ udānesīti kasmā udānesi? Koci nāma vadeyya – 『『bhagavā pacchato pacchato anubandhitvā – 『parinibbāyatha, bhante, parinibbāyatha, bhante』ti upadduto bhayena āyusaṅkhāraṃ vissajjesī』』ti. 『『Tassokāso mā hotu, bhītassa udānaṃ nāma natthī』』ti etassa dīpanatthaṃ pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānesi.
Tattha sabbesaṃ soṇasiṅgālādīnampi paccakkhabhāvato tulitaṃ paricchinnanti tulaṃ. Kiṃ taṃ? Kāmāvacarakammaṃ. Na tulaṃ, na vā tulaṃ sadisamassa aññaṃ lokiyaṃ kammaṃ atthīti atulaṃ. Kiṃ taṃ? Mahaggatakammaṃ. Athavā kāmāvacararūpāvacaraṃ tulaṃ, arūpāvacaraṃ atulaṃ. Appavipākaṃ vā tulaṃ, bahuvipākaṃ atulaṃ. Sambhavanti sambhavassa hetubhūtaṃ, piṇḍakārakaṃ rāsikārakanti attho. Bhavasaṅkhāranti punabbhavasaṅkhāraṇakaṃ. Avassajīti vissajjesi. Munīti buddhamuni. Ajjhattaratoti niyakajjhattarato. Samāhitoti upacārappanāsamādhivasena samāhito. Abhindi kavacamivāti kavacaṃ viya abhindi. Attasambhavanti attani sañjātaṃ kilesaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『savipākaṭṭhena sambhavaṃ, bhavābhisaṅkhāraṇaṭṭhena bhavasaṅkhāranti ca laddhanāmaṃ tulātulasaṅkhātaṃ lokiyakammañca ossaji. Saṅgāmasīse mahāyodho kavacaṃ viya attasambhavaṃ kilesañca ajjhattarato samāhito hutvā abhindī』』ti.
Atha vā tulanti tulento tīrento. Atulañca sambhavanti nibbānañceva sambhavañca. Bhavasaṅkhāranti bhavagāmikammaṃ. Avassaji munīti 『『pañcakkhandhā aniccā, pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho nibbānaṃ nicca』』ntiādinā (paṭi. ma. 3.38) nayena tulayanto buddhamuni bhave ādīnavaṃ, nibbāne ca ānisaṃsaṃ disvā taṃ khandhānaṃ mūlabhūtaṃ bhavasaṅkhārakammaṃ – 『『kammakkhayāya saṃvattatī』』ti (ma. ni. 2.81) evaṃ vuttena kammakkhayakarena ariyamaggena avassaji. Kathaṃ? Ajjhattarato samāhito abhindi kavacamiva attani sambhavaṃ. So hi vipassanāvasena ajjhattarato samathavasena samāhitoti evaṃ pubbabhāgato paṭṭhāya samathavipassanābalena kavacamiva attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ, attani sambhavattā 『『attasambhava』』nti laddhanāmaṃ sabbakilesajālaṃ abhindi. Kilesābhāvena ca katakammaṃ appaṭisandhikattā avassaṭṭhaṃ nāma hotīti evaṃ kilesappahānena kammaṃ pajahi, pahīnakilesassa ca bhayaṃ nāma natthi, tasmā abhītova āyusaṅkhāraṃ ossaji, abhītabhāvañāpanatthañca udānaṃ udānesīti veditabbo.
Mahābhūmicālavaṇṇanā
以下是完整的簡體中文直譯: "正念正知地捨棄壽命行"意味著建立起良好的正念,以智慧決定后捨棄壽命行,放棄了。在這裡,世尊並非像用手扔土塊一樣捨棄壽命行,而是進入三個月的定境,之後決意不再進入。關於這一點說"捨棄"。也有"拋棄"的讀法。"大地震"指巨大的地震。據說當時一萬個世界都震動了。"可怕的"指引起恐懼的。"天鼓也破裂"指天鼓破裂,天空發出乾雷,不合時宜的閃電出現,瞬間降雨,這是所說的意思。 "說出感嘆語"為什麼說出感嘆語?有人可能會說:"世尊被一直跟在後面說'請入涅槃,尊者,請入涅槃,尊者'的人騷擾,因恐懼而捨棄壽命行。"爲了不讓這種說法有機會,因為恐懼的人是不會說出感嘆語的,爲了表明這一點,他因喜悅之力而說出感嘆語。 其中,"衡量"因為對所有的狗、豺等都是可見的,所以是被衡量、被限定的。是什麼?欲界業。"非衡量",或者說沒有與衡量相似的其他世間業,所以是非衡量。是什麼?廣大業。或者說欲界色界是衡量,無色界是非衡量。少果報的是衡量,多果報的是非衡量。"生有"是生有的因,意思是形成聚集、形成堆積。"有行"是形成再生的。"捨棄"即放棄。"牟尼"指佛牟尼。"內心喜悅"指對自己的內心喜悅。"專注"指通過近行定和安止定而專注。"如同打破盔甲"指像打破盔甲一樣。"自身生起"指在自身生起的煩惱。這裡的意思是:"捨棄了被稱為生有(因為有果報)和有行(因為形成再生)的衡量和非衡量的世間業。像戰場上的大勇士打破盔甲一樣,內心喜悅、專注地打破了自身生起的煩惱。" 或者,"衡量"指衡量、考慮。"非衡量和生有"指涅槃和生有。"有行"指導向生有的業。"牟尼捨棄"指佛牟尼以"五蘊無常,五蘊的滅盡是常住的涅槃"等方式衡量,看到生有的過患和涅槃的利益后,以"導向業盡"所說的能令業盡的聖道捨棄了作為蘊之根本的有行業。如何?內心喜悅、專注地打破了自身生起的,如同盔甲。他從觀慧的角度內心喜悅,從止的角度專注,這樣從前分開始,以止觀之力打破了像盔甲一樣包圍自身、因在自身生起而被稱為"自身生起"的一切煩惱網。因為沒有煩惱,所作的業因不再導致再生而被稱為捨棄。這樣通過斷除煩惱而捨棄業,斷除煩惱的人沒有恐懼,因此無畏地捨棄壽命行,爲了表明無畏而說出感嘆語,應當如此理解。 大地震的解釋
171.Yaṃ mahāvātāti yena samayena yasmiṃ vā samaye mahāvātā vāyanti, mahāvātā vāyantāpi ukkhepakavātā nāma uṭṭhahanti, te vāyantā saṭṭhisahassādhikanavayojanasatasahassabahalaṃ udakasandhārakaṃ vātaṃ upacchindanti, tato ākāse udakaṃ bhassati, tasmiṃ bhassante pathavī bhassati. Puna vāto attano balena antodhamakaraṇe viya udakaṃ ābandhitvā gaṇhāti, tato udakaṃ uggacchati, tasmiṃ uggacchante pathavī uggacchati. Evaṃ udakaṃ kampitaṃ pathaviṃ kampeti. Etañca kampanaṃ yāva ajjakālāpi hotiyeva, bahalabhāvena pana na ogacchanuggacchanaṃ paññāyati.
Mahiddhiko mahānubhāvoti ijjhanassa mahantatāya mahiddhiko, anubhavitabbassa mahantatāya mahānubhāvo. Parittāti dubbalā. Appamāṇāti balavā. So imaṃ pathaviṃ kampetīti so iddhiṃ nibbattetvā saṃvejento mahāmoggallāno viya, vīmaṃsanto vā mahānāgattherassa bhāgineyyo saṅgharakkhitasāmaṇero viya pathaviṃ kampeti. So kirāyasmā khuraggeyeva arahattaṃ patvā cintesi – 『『atthi nu kho koci bhikkhu, yena pabbajitadivaseyeva arahattaṃ patvā vejayanto pāsādo kampitapubbo』』ti? Tato – 『『natthi kocī』』ti ñatvā – 『『ahaṃ kampessāmī』』ti abhiññābalena vejayantamatthake ṭhatvā pādena paharitvā kampetuṃ nāsakkhi. Atha naṃ sakkassa nāṭakitthiyo āhaṃsu – 『『putta saṅgharakkhita, tvaṃ pūtigandheneva sīsena vejayantaṃ kampetuṃ icchasi, suppatiṭṭhito tāta pāsādo, kathaṃ kampetuṃ sakkhissasī』』ti?
Sāmaṇero – 『『imā devatā mayā saddhiṃ keḷiṃ karonti, ahaṃ kho pana ācariyaṃ nālatthaṃ, kahaṃ nu kho me ācariyo sāmuddikamahānāgatthero』』ti āvajjento mahāsamudde udakaleṇaṃ māpetvā divāvihāraṃ nisinnoti ñatvā tattha gantvā theraṃ vanditvā aṭṭhāsi. Tato naṃ thero – 『『kiṃ, tāta saṅgharakkhita, asikkhitvāva yuddhaṃ paviṭṭhosī』』ti vatvā 『『nāsakkhi, tāta, vejayantaṃ kampetu』』nti pucchi. Ācariyaṃ, bhante, nālatthanti. Atha naṃ thero – 『『tāta tumhādise akampente ko añño kampessati. Diṭṭhapubbaṃ te, tāta, udakapiṭṭhe gomayakhaṇḍaṃ pilavantaṃ, tāta, kapallakapūvaṃ pacantā antantena paricchindanti, iminā opammena jānāhī』』ti āha. So – 『『vaṭṭissati, bhante, ettakenā』』ti vatvā pāsādena patiṭṭhitokāsaṃ udakaṃ hotūti adhiṭṭhāya vejayantābhimukho agamāsi.
Devadhītaro taṃ disvā – 『『ekavāraṃ lajjitvā gato, punapi sāmaṇero eti, punapi etī』』ti vadiṃsu. Sakko devarājā – 『『mā mayhaṃ puttena saddhiṃ kathayittha, idāni tena ācariyo laddho, khaṇena pāsādaṃ kampessatī』』ti āha. Sāmaṇeropi pādaṅguṭṭhena pāsādathūpikaṃ pahari. Pāsādo catūhi disāhi oṇamati. Devatā – 『『patiṭṭhātuṃ dehi, tāta, pāsādassa patiṭṭhātuṃ dehi, tāta, pāsādassā』』ti viraviṃsu. Sāmaṇero pāsādaṃ yathāṭhāne ṭhapetvā pāsādamatthake ṭhatvā udānaṃ udānesi –
『『Ajjevāhaṃ pabbajito, ajja pattāsavakkhayaṃ;
Ajja kampemi pāsādaṃ, aho buddhassuḷāratā.
Ajjevāhaṃ pabbajito…pe… aho dhammassuḷāratā.
Ajjevāhaṃ pabbajito…pe… aho saṅghassuḷāratāti.
Ito paresu chasu pathavīkampesu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahāpadāne vuttameva.
"那時的強風"是指在何時何地強風吹動,強風吹動時也有一種叫做"驚濤"的風起伏,它們的風能阻擋六十多千里以上的水流,之後水流在空中波動,在波動時大地也隨之波動。再者,風以自身的力量,像是將水流束縛住一樣,抓住水流,隨後水流上升,在水流上升時大地也隨之上升。這樣水流的波動使大地波動。這樣的波動,直到現在也依然存在,但由於波動的強度很大,似乎並沒有上升或下降的跡象。 "偉大的力量"和"偉大的影響"是指因威力的偉大而偉大,因可體驗的偉大而有偉大的影響。"微小"是指微弱的。"無量"是指強大的。他以這種力量使大地波動,像偉大的摩訶摩訶迦葉一樣,或者像偉大的長老的親屬——保衛僧團的沙門一樣,使大地波動。傳說他在馬車上獲得了阿羅漢果后思考:「是否有任何比丘在出家那天就獲得阿羅漢果,使得他所坐的房子曾經波動過呢?」然後,得知「沒有任何人」,於是想到「我將使其波動」,憑藉神通的力量站在房子前,用腳踢打,使其波動卻無法做到。就在這時,神女們對他說:「孩子,保衛者,你想用發臭的頭使得坐著的房子波動,坐得如此穩固的房子,你怎麼能使其波動呢?」 沙門說:「這些天神和我一起玩耍,但我卻沒有老師,究竟我的老師是海中的偉大長老呢?」思索著,前往大海,因水流而坐,知道在那裡拜見長老並站立。於是長老問他:「怎麼了,孩子,保衛者,你難道沒有經過訓練就進入戰鬥嗎?」他回答:「我無法使其波動,孩子,無法使其波動。」長老說:「孩子,像你這樣的人,誰能使其波動?你曾見過,孩子,在水面上,牛糞漂浮著,孩子,水流在煮熟的米飯中被包圍著,憑此類比可以明白。」他回答:「好吧,尊者,我願意讓水流在此處安穩。」 天女們看到這一幕,便說:「第一次害羞而離去,沙門又來了,又來了。」天王薩迦說:「不要和我的孩子談論,現在他獲得了老師,片刻之後將使房子波動。」沙門也用腳趾踢打房子的柱子。房子在四個方向上傾斜。天神們呼喊:「請讓房子安穩,孩子,請讓房子安穩。」沙門將房子放在原位,站在房子的地方,便說出感嘆語: 「今天我出家,今天我獲得了果斷的解脫; 今天我使房子波動,哎呀,佛陀的偉大。 今天我出家……哎呀,法的偉大。 今天我出家……哎呀,僧團的偉大。」 至於其餘六種地震的事宜,在《大傳記》中已有所述。
Iti imesu aṭṭhasu pathavīkampesu paṭhamo dhātukopena, dutiyo iddhānubhāvena, tatiyacatutthā puññatejena, pañcamo ñāṇatejena, chaṭṭho sādhukāradānavasena, sattamo kāruññabhāvena, aṭṭhamo ārodanena. Mātukucchiṃ okkamante ca tato nikkhamante ca mahāsatte tassa puññatejena pathavī akampittha. Abhisambodhiyaṃ ñāṇatejena abhihatā hutvā akampittha. Dhammacakkappavattane sādhukārabhāvasaṇṭhitā sādhukāraṃ dadamānā akampittha. Āyusaṅkhārossajjane kāruññasabhāvasaṇṭhitā cittasaṅkhobhaṃ asahamānā akampittha. Parinibbāne ārodanavegatunnā hutvā akampittha. Ayaṃ panattho pathavīdevatāya vasena veditabbo, mahābhūtapathaviyā panetaṃ natthi acetanattāti.
Ime kho, ānanda, aṭṭha hetūti ettha imeti niddiṭṭhanidassanaṃ. Ettāvatā ca panāyasmā ānando – 『『addhā ajja bhagavatā āyusaṅkhāro ossaṭṭho』』ti sallakkhesi. Bhagavā pana sallakkhitabhāvaṃ jānantopi okāsaṃ adatvāva aññānipi aṭṭhakāni sampiṇḍento – 『『aṭṭha kho imā』』tiādimāha.
Aṭṭhaparisavaṇṇanā
- Tattha anekasataṃ khattiyaparisanti bimbisārasamāgamañātisamāgalicchavīsamāgamādisadisaṃ, sā pana aññesu cakkavāḷesupi labbhateyeva. Sallapitapubbanti ālāpasallāpo katapubbo. Sākacchāti dhammasākacchāpi samāpajjitapubbā. Yādisako tesaṃ vaṇṇoti te odātāpi honti kāḷāpi maṅguracchavīpi, satthā suvaṇṇavaṇṇova. Idaṃ pana saṇṭhānaṃ paṭicca kathitaṃ. Saṇṭhānampi ca kevalaṃ tesaṃ paññāyatiyeva, na pana bhagavā milakkhusadiso hoti, nāpi āmuttamaṇikuṇḍalo, buddhaveseneva nisīdati. Te pana attano samānasaṇṭhānameva passanti. Yādisako tesaṃ saroti te chinnassarāpi honti gaggarassarāpi kākassarāpi, satthā brahmassarova. Idaṃ pana bhāsantaraṃ sandhāya kathitaṃ. Sacepi hi satthā rājāsane nisinno katheti, 『『ajja rājā madhurena sarena kathetī』』ti tesaṃ hoti. Kathetvā pakkante pana bhagavati puna rājānaṃ āgataṃ disvā – 『『ko nu kho aya』』nti vīmaṃsā uppajjati. Tattha ko nu kho ayanti imasmiṃ ṭhāne idāneva māgadhabhāsāya sīhaḷabhāsāya madhurenākārena kathento ko nu kho ayaṃ antarahito, kiṃ devo, udāhu manussoti evaṃ vīmaṃsantāpi na jānantīti attho. Kimatthaṃ panevaṃ ajānantānaṃ dhammaṃ desetīti? Vāsanatthāya . Evaṃ sutopi hi dhammo anāgate paccayo hoti yevāti anāgataṃ paṭicca deseti. Anekasataṃ brāhmaṇaparisantiādīnampi soṇadaṇḍakūṭadaṇḍasamāgamādivasena ceva aññacakkavāḷavasena ca sambhavo veditabbo.
Imā pana aṭṭha parisā bhagavā kimatthaṃ āhari? Abhītabhāvadassanatthameva. Imā kira āharitvā evamāha – 『『ānanda, imāpi aṭṭha parisā upasaṅkamitvā dhammaṃ desentassa tathāgatassa bhayaṃ vā sārajjaṃ vā natthi, māraṃ pana ekakaṃ disvā tathāgato bhāyeyyāti ko evaṃ saññaṃ uppādetumarahati. Abhīto, ānanda, tathāgato acchambhī, sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajī』』ti.
Aṭṭhaabhibhāyatanavaṇṇanā
以下是完整的簡體中文直譯: 因此,在這八種地震中,第一種是由於元素的擾動,第二種是由於神通的力量,第三和第四種是由於功德的威力,第五種是由於智慧的威力,第六種是由於給予讚歎,第七種是由於悲憫之心,第八種是由於哀嘆。當大士進入母胎和從中出來時,由於他的功德威力,大地震動。在證悟時,由於智慧的威力而受到衝擊而震動。在轉法輪時,處於讚歎狀態而給予讚歎時震動。在捨棄壽命行時,處於悲憫狀態,無法承受心的震盪而震動。在入涅槃時,被哀嘆的力量所壓倒而震動。這種解釋應該從地神的角度來理解,對於大地本身,由於無意識,是沒有這種情況的。 "阿難,這八種原因",這裡"這些"是指示和展示。至此,尊者阿難認識到:"今天世尊確實已經捨棄了壽命行。"然而,世尊雖然知道他已經認識到,但沒有給予機會,而是繼續總結其他的八組,說道:"這八種"等。 八眾的解釋 其中,"數百的剎帝利眾"是指像頻婆娑羅王集會、親屬集會、離車族集會等類似的,這在其他世界也可以找到。"曾經交談"是指曾經進行過交談。"討論"也曾經進行過法的討論。"他們的膚色如何",他們可能是白色的、黑色的、或者銅色的,而佛陀則是金色的。這是根據形狀來說的。形狀只是他們所看到的,但世尊並不像野蠻人,也不像戴著寶石耳環的人,而是以佛陀的形象坐著。他們只看到與自己相似的形狀。"他們的聲音如何",他們可能是斷音的、沙啞的、或者像烏鴉的聲音,而佛陀則是梵音。這是根據語言的差異來說的。即使佛陀坐在王座上說話,他們也會認為:"今天國王用甜美的聲音說話。"但當世尊說完離開后,再次看到國王來時,他們會產生疑問:"這是誰呢?"在這裡,"這是誰呢"是指在這個地方剛才用摩揭陀語或僧伽羅語以甜美的方式說話的人突然消失了,是神還是人呢?即使這樣思考也不知道。為什麼對不知道的人說法呢?爲了種下習氣。即使只是聽到的法,在未來也會成為因緣,所以爲了未來而說法。"數百的婆羅門眾"等也應該從須那檀陀、庫達檀陀集會等的角度以及其他世界的角度來理解。 世尊為什麼提到這八眾?只是爲了顯示無畏。據說,提到這些后他這樣說:"阿難,即使面對這八眾來到並說法時,如來也沒有恐懼或怯懦,誰能產生如來看到單獨的魔羅就會害怕的想法呢?阿難,如來是無畏的、不顫抖的,正念正知地捨棄了壽命行。" 八勝處的解釋
173.Abhibhāyatanānīti abhibhavanakāraṇāni. Kiṃ abhibhavanti? Paccanīkadhammepi ārammaṇānipi. Tāni hi paṭipakkhabhāvena paccanīkadhamme abhibhavanti, puggalassa ñāṇuttariyatāya ārammaṇāni.
Ajjhattaṃ rūpasaññītiādīsu pana ajjhattarūpe parikammavasena ajjhattaṃ rūpasaññī nāma hoti. Ajjhattañhi nīlaparikammaṃ karonto kese vā pitte vā akkhitārakāya vā karoti. Pītaparikammaṃ karonto mede vā chaviyā vā hatthapādapiṭṭhesu vā akkhīnaṃ pītakaṭṭhāne vā karoti. Lohitaparikammaṃ karonto maṃse vā lohite vā jivhāya vā akkhīnaṃ rattaṭṭhāne vā karoti. Odātaparikammaṃ karonto aṭṭhimhi vā dante vā nakhe vā akkhīnaṃ setaṭṭhāne vā karoti. Taṃ pana sunīlaṃ supītaṃ sulohitakaṃ suodātakaṃ na hoti, avisuddhameva hoti.
Eko bahiddhā rūpāni passatīti yassevaṃ parikammaṃ ajjhattaṃ uppannaṃ hoti, nimittaṃ pana bahiddhā, so evaṃ ajjhattaṃ parikammassa bahiddhā ca appanāya vasena – 『『ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passatī』』ti vuccati. Parittānīti avaḍḍhitāni. Suvaṇṇadubbaṇṇānīti suvaṇṇāni vā honti, dubbaṇṇāni vā. Parittavaseneva idaṃ abhibhāyatanaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tāni abhibhuyyāti yathā nāma sampannagahaṇiko kaṭacchumattaṃ bhattaṃ labhitvā – 『『kiṃ ettha bhuñjitabbaṃ atthī』』ti saṅkaḍḍhitvā ekakabaḷameva karoti, evameva ñāṇuttariko puggalo visadañāṇo – 『『kiṃ ettha parittake ārammaṇe samāpajjitabbaṃ atthi, nāyaṃ mama bhāro』』ti tāni rūpāni abhibhavitvā samāpajjati, saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetīti attho. Jānāmipassāmīti iminā panassa ābhogo kathito. So ca kho samāpattito vuṭṭhitassa, na antosamāpattiyaṃ. Evaṃsaññī hotīti ābhogasaññāyapi jhānasaññāyapi evaṃsaññī hoti. Abhibhavanasaññā hissa antosamāpattiyampi atthi, ābhogasaññā pana samāpattito vuṭṭhitasseva.
Appamāṇānīti vaḍḍhitappamāṇāni, mahantānīti attho. Abhibhuyyāti ettha pana yathā mahagghaso puriso ekaṃ bhattavaḍḍhitakaṃ labhitvā – 『『aññampi hotu, kiṃ etaṃ mayhaṃ karissatī』』ti taṃ na mahantato passati, evameva ñāṇuttaro puggalo visadañāṇo 『『kiṃ ettha samāpajjitabbaṃ, nayidaṃ appamāṇaṃ, na mayhaṃ cittekaggatākaraṇe bhāro atthī』』ti tāni abhibhavitvā samāpajjati, saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetīti attho.
Ajjhattaṃ arūpasaññīti alābhitāya vā anatthikatāya vā ajjhattarūpe parikammasaññāvirahito.
Eko bahiddhā rūpāni passatīti yassa parikammampi nimittampi bahiddhāva uppannaṃ, so evaṃ bahiddhā parikammassa ceva appanāya ca vasena – 『『ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passatī』』ti vuccati. Sesamettha catutthābhibhāyatane vuttanayameva. Imesu pana catūsu parittaṃ vitakkacaritavasena āgataṃ, appamāṇaṃ mohacaritavasena, suvaṇṇaṃ dosacaritavasena, dubbaṇṇaṃ rāgacaritavasena. Etesañhi etāni sappāyāni. Sā ca nesaṃ sappāyatā vitthārato visuddhimagge caritaniddese vuttā.
以下是完整的簡體中文直譯: "勝處"是指徵服的原因。征服什麼?既征服對立的法,也征服所緣。它們以對立的方式征服對立的法,以個人智慧的卓越性徵服所緣。 在"內有色想"等中,"內有色想"是指通過內在色法的準備工作而成為內有色想。在內部做藍色的準備工作時,是在頭髮、膽汁或眼球上做。做黃色的準備工作時,是在脂肪、面板、手腳背或眼睛的黃色部分做。做紅色的準備工作時,是在肉、血、舌頭或眼睛的紅色部分做。做白色的準備工作時,是在骨頭、牙齒、指甲或眼睛的白色部分做。但這並不是很藍、很黃、很紅、很白,而是不純凈的。 "一個人看到外部的色"是指對於這樣在內部生起準備工作的人,相應的標誌在外部,這樣通過內部準備工作和外部專注的力量,稱為"內有色想,一個人看到外部的色"。"有限的"是指未擴大的。"好看的或難看的"是指好看的或難看的。應該理解這個勝處是從有限的角度來說的。"征服它們"就像一個有良好消化能力的人得到一勺飯說:"這裡有什麼可吃的?"把它聚在一起做成一口,同樣地,智慧卓越、智慧清晰的人說:"在這有限的所緣中有什麼可以進入的?這對我不是負擔。"征服那些色法而進入,意思是與相應標誌的生起同時達到專注。"我知道我看見"這表示他的注意。這是指從定中出來后,不是在定中。"有這樣的想"是指在注意的想和禪那的想中有這樣的想。他在定中也有徵服的想,但注意的想只在從定中出來后才有。 "無量"是指擴大了的量,意思是巨大的。"征服"在這裡,就像一個大胃口的人得到一份增量的飯說:"再來一些吧,這對我有什麼用?"他不認為這是很大的,同樣地,智慧卓越、智慧清晰的人說:"這裡有什麼可以進入的?這不是無量的,對我來說使心專一並不是負擔。"征服它們而進入,意思是與相應標誌的生起同時達到專注。 "內無色想"是指由於未獲得或不需要而沒有內部色法的準備工作想。 "一個人看到外部的色"是指對於準備工作和相應標誌都在外部生起的人,這樣通過外部準備工作和專注的力量,稱為"內無色想,一個人看到外部的色"。這裡其餘的與第四勝處所說的方法相同。在這四種中,有限的是從尋思行為的角度來的,無量的是從愚癡行為的角度來的,好看的是從嗔恨行為的角度來的,難看的是從貪慾行為的角度來的。這些對它們是適合的。它們的適合性在《清凈道論》的行為解釋中詳細說明。
Pañcamaabhibhāyatanādīsu nīlānīti sabbasaṅgāhakavasena vuttaṃ. Nīlavaṇṇānīti vaṇṇavasena. Nīlanidassanānīti nidassanavasena, apaññāya mānavivarāni asambhinnavaṇṇāni ekanīlāneva hutvā dissantīti vuttaṃ hoti. Nīlanibhāsānīti idaṃ pana obhāsavasena vuttaṃ, nīlobhāsāni nīlappabhāyuttānīti attho. Etena nesaṃ visuddhataṃ dasseti. Visuddhavaṇṇavaseneva hi imāni cattāri abhibhāyatanāni vuttāni. Umāpupphanti etañhi pupphaṃ siniddhaṃ mudu, dissamānampi nīlameva hoti. Girikaṇṇikapupphādīni pana dissamānāni setadhātukāneva honti. Tasmā idameva gahitaṃ, na tāni. Bārāṇaseyyakanti bārāṇasisambhavaṃ. Tattha kira kappāsopi mudu, suttakantikāyopi tantavāyāpi chekā, udakampi suci siniddhaṃ. Tasmā taṃ vatthaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ hoti; dvīsupi passesu maṭṭhaṃ mudu siniddhaṃ khāyati.
Pītānītiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. 『『Nīlakasiṇaṃ uggaṇhanto nīlasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā』』tiādikaṃ panettha kasiṇakaraṇañca parikammañca appanāvidhānañca sabbaṃ visuddhimagge vitthārato vuttameva. Imānipi aṭṭha abhibhāyatanāni abhītabhāvadassanatthameva ānītāni. Imāni kira vatvā evamāha – 『『ānanda, evarūpāpi samāpattiyo samāpajjantassa ca vuṭṭhahantassa ca tathāgatassa bhayaṃ vā sārajjaṃ vā natthi, māraṃ pana ekakaṃ disvā tathāgato bhāyeyyāti ko evaṃ saññaṃ uppādetumarahati. Abhīto, ānanda, tathāgato acchambhī, sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajī』』ti.
Aṭṭhavimokkhavaṇṇanā
-
Vimokkhakathā uttānatthāyeva. Imepi aṭṭha vimokkhā abhītabhāvadassanatthameva ānītā. Imepi kira vatvā evamāha – 『『ānanda, etāpi samāpattiyo samāpajjantassa ca vuṭṭhahantassa ca tathāgatassa bhayaṃ vā sārajjaṃ vā natthi…pe… ossajī』』ti.
-
Idānipi bhagavā ānandassa okāsaṃ adatvāva ekamidāhantiādinā nayena aparampi desanaṃ ārabhi. Tattha paṭhamābhisambuddhoti abhisambuddho hutvā paṭhamameva aṭṭhame sattāhe.
177.Ossaṭṭhoti vissajjito paricchinno, evaṃ kira vatvā – 『『tenāyaṃ dasasahassī lokadhātu kampitthā』』ti āha.
Ānandayācanakathā
178.Alanti paṭikkhepavacanametaṃ. Bodhinti catumaggañāṇapaṭiveghaṃ. Saddahasi tvanti evaṃ vuttabhāvaṃ tathāgatassa saddahasīti vadati. Tasmātihānandāti yasmā idaṃ vacanaṃ saddahasi, tasmā tuyhevetaṃ dukkaṭanti dasseti.
179.Ekamidāhanti idaṃ bhagavā – 『『na kevalaṃ ahaṃ idheva taṃ āmantesiṃ, aññadāpi āmantetvā oḷārikaṃ nimittaṃ akāsiṃ, tampi tayā na paṭividdhaṃ, tavevāyaṃ aparādho』』ti evaṃ sokavinodanatthāya nānappakārato therasseva dosāropanatthaṃ ārabhi.
183.Piyehi manāpehīti mātāpitābhātābhaginiādikehi jātiyā nānābhāvo, maraṇena vinābhāvo, bhavena aññathābhāvo. Taṃ kutettha labbhāti tanti tasmā, yasmā sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo, tasmā dasa pāramiyo pūretvāpi, sambodhiṃ patvāpi, dhammacakkaṃ pavattetvāpi, yamakapāṭihāriyaṃ dassetvāpi, devorohaṇaṃ katvāpi, yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata tathāgatassāpi sarīraṃ mā palujjīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, rodantenāpi kandantenāpi na sakkā taṃ kāraṇaṃ laddhunti. Puna paccāvamissatīti yaṃ cattaṃ vantaṃ, taṃ vata puna paṭikhādissatīti attho.
以下是完整的簡體中文直譯: 在第五勝處中,"藍色"是指以所有的聚合體為基礎所說的。"藍色的顏色"是指顏色的特徵。"藍色的標誌"是指標誌的特徵,未受智慧的人所見的顏色是無分的,只有單一的藍色而已。"藍色的光輝"是指以光輝為基礎所說的,藍色的光輝是指藍色的光芒。通過這個可以顯示它們的清凈。正因為是以清凈的顏色為基礎,所以這四個勝處被提到。 "烏瑪花"是指這種花是濕潤的、柔軟的,雖然看起來是藍色的。山耳花等則顯示為白色的元素。因此,僅此被採納,而不是那些。 "Bārāṇasī的床"是指與巴拿西(現代的瓦拉納西)相關的。在那裡,確實是柔軟的,繩子也柔軟,水也是乾淨濕潤的。因此那種布料在兩面都是柔軟的;在兩個方向上都是柔軟濕潤的。 "黃色"等也應以同樣的方式理解。"抓住藍色的顏色"是指在藍色的標誌上抓住,無論是花上還是布上或顏色元素上,等等,這些在《清凈道論》中都詳細說明了。 這八個勝處被引入是爲了顯示無畏。對此,他說:"阿難,這樣的專注狀態在專注時和出定時,對於如來沒有恐懼或怯懦……"。 174. 解脫的討論是爲了闡明重要的內容。這八個解脫也是爲了顯示無畏而引入的。對此,他說:"阿難,這樣的專注狀態在專注時和出定時,對於如來沒有恐懼或怯懦……"。 175. 現在,世尊沒有給予阿難機會,便以「我說一個」開始了另一個教導。在那裡,"第一次證悟"是指已經證悟的第一次。 177. "捨棄"是指被釋放和限制,正因為如此他說:"因此,十萬的世界震動了"。 178. "阿蘭"是指拒絕的言辭。"覺悟"是指四道的智慧。 "你相信嗎"是指如來所說的相信。因此,"阿難,你相信這句話,所以你自己就是這個錯誤"。 179. "我說一個"是指世尊說:"我不僅在這裡對你說,也曾對其他人說過粗糙的標誌,這也被你沒有理解,你的確犯了這個錯誤",這是爲了安慰悲傷而以各種方式開始了長老的過失。 183. "親愛的人"是指父母、兄弟、姐妹等由於種族的不同而存在的差異,因死亡而無差異,因生而有不同的狀態。因此,"從哪裡得到"是指因此,正因為所有人都因親愛的人而有不同的狀態,所以即使完成十種波羅蜜,獲得覺悟,轉法輪,展示雙重神通,昇天,然而這一切所生的、所成的、所聚集的、所存在的,確實不應讓如來的身體遭到破壞,因哭泣而得不到這個原因。再者,"將再次迴歸"是指那四樣失去的東西,確實會再次被阻擋的意思。
184.Yathayidaṃ brahmacariyanti yathā idaṃ sikkhāttayasaṅgahaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. Addhaniyanti addhānakkhamaṃ. Ciraṭṭhitikanti cirappavattivasena ciraṭṭhitikaṃ. Cattāro satipaṭṭhānātiādi sabbaṃ lokiyalokuttaravaseneva kathitaṃ. Etesaṃ pana bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ vinicchayo sabbākārena visuddhimagge paṭipadāñāṇadassanavisuddhiniddese vutto. Sesamettha uttānamevāti.
Tatiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Nāgāpalokitavaṇṇanā
186.Nāgāpalokitanti yathā hi mahājanassa aṭṭhīni koṭiyā koṭiṃ āhacca ṭhitāni paccekabuddhānaṃ, aṅkusakalaggāni viya, na evaṃ buddhānaṃ. Buddhānaṃ pana saṅkhalikāni viya ekābaddhāni hutvā ṭhitāni, tasmā pacchato apalokanakāle na sakkā hoti gīvaṃ parivattetuṃ. Yathā pana hatthināgo pacchābhāgaṃ apaloketukāmo sakalasarīreneva parivattati, evaṃ parivattitabbaṃ hoti. Bhagavato pana nagaradvāre ṭhatvā – 『『vesāliṃ apalokessāmī』』ti citte uppannamatte – 『『bhagavā anekāni kappakoṭisahassāni pāramiyo pūrentehi tumhehi na gīvaṃ parivattetvā apalokanakammaṃ kata』』nti ayaṃ pathavī kulālacakkaṃ viya parivattetvā bhagavantaṃ vesālinagarābhimukhaṃ akāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
Nanu ca na kevalaṃ vesāliyāva, sāvatthirājagahanāḷandapāṭaligāmakoṭigāmanātikagāmakesupi tato tato nikkhantakāle taṃ taṃ sabbaṃ pacchimadassanameva, tattha tattha kasmā nāgāpalokitaṃ nāpalokesīti? Anacchariyattā. Tattha tattha hi nivattetvā apalokentassetaṃ na acchariyaṃ hoti, tasmā nāpalokesi. Api ca vesālirājāno āsannavināsā, tiṇṇaṃ vassānaṃ upari vinassissanti. Te taṃ nagaradvāre nāgāpalokitaṃ nāma cetiyaṃ katvā gandhamālādīhi pūjessanti, taṃ nesaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatīti tesaṃ anukampāya apalokesi.
Dukkhassantakaroti vaṭṭadukkhassa antakaro. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto.
Catumahāpadesavaṇṇanā
187.Mahāpadeseti mahāokāse, mahāapadese vā, buddhādayo mahante mahante apadisitvā vuttāni mahākāraṇānīti attho.
以下是完整的簡體中文直譯: 184. "如是修行"是指如是三學的聚合,是教法的修行。 "當時"是指能夠承受的。 "長久安住"是指通過長時間的修行而獲得的長久安住。 "四個正念"等都是以世俗和超世俗的方式來講的。對於這些菩提分法的分析在《清凈道論》的修行智慧和清凈的說明中有詳細闡述。其餘的在這裡也只是概述而已。 第三段的討論已結束。 186. "龍的觀察"是指正如偉大的眾生的骨頭以數量為數量而站立於獨覺者的,像鉤子一樣,而不如佛陀的。佛陀的則像是被束縛的,緊緊地站立,因此在後方不可能轉動脖子。正如大象想要向後看時,整個身體都要轉動一樣,這樣的轉動是應該的。世尊在城門口站著——"我將要觀察毗舍離"——在心中生起的念頭中——"世尊在經歷了無數的劫數和無數的波羅蜜之後,竟然沒有轉動脖子而完成了觀察的行為"——這就像大地上的陶工轉動陶輪一樣,世尊朝向毗舍離城。 這不僅僅是毗舍離,薩瓦提、王舍城、那蘭陀、帕提利村、各個村莊在離開時,所有的西方觀察,那裡為什麼沒有龍的觀察而沒有觀察呢?因為不奇怪。在那裡,轉身觀察時並不奇怪,因此沒有觀察。並且毗舍離的國王們在即將滅亡的情況下,三年的雨季將要消失。他們在城門口建立了名為"龍的觀察"的聖地,並用香花等供奉,以此希望長久的安樂,因此施以關懷而進行了觀察。 "苦的終結"是指輪迴苦的終結。"眼睛"是指五種眼睛的明亮。"涅槃"是指通過煩惱的熄滅而達到的涅槃。 187. "大教導"是指在偉大的場合、偉大的教導中,佛陀等被稱為偉大的因緣而被提及。
188.Neva abhinanditabbanti haṭṭhatuṭṭhehi sādhukāraṃ datvā pubbeva na sotabbaṃ, evaṃ kate hi pacchā 『『idaṃ na sametī』』ti vuccamāno – 『『kiṃ pubbeva ayaṃ dhammo, idāni na dhammo』』ti vatvā laddhiṃ na vissajjeti. Nappaṭikkositabbanti – 『『kiṃ esa bālo vadatī』』ti evaṃ pubbeva na vattabbaṃ, evaṃ vutte hi vattuṃ yuttampi na vakkhati. Tenāha – 『『anabhinanditvā appaṭikkositvā』』ti. Padabyañjanānīti padasaṅkhātāni byañjanāni. Sādhukaṃ uggahetvāti imasmiṃ ṭhāne pāḷi vuttā, imasmiṃ ṭhāne attho vutto, imasmiṃ ṭhāne anusandhi kathito, imasmiṃ ṭhāne pubbāparaṃ kathitanti suṭṭhu gahetvā. Sutte osāretabbānīti sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbānīti vinaye saṃsandetabbāni.
Ettha ca suttanti vinayo. Yathāha – 『『kattha paṭikkhittaṃ? Sāvatthiyaṃ suttavibhaṅge』』ti (cuḷava. 457). Vinayoti khandhako. Yathāha – 『『vinayātisāre』』ti. Evaṃ vinayapiṭakampi na pariyādiyati. Ubhatovibhaṅgā pana suttaṃ, khandhakaparivārā vinayoti evaṃ vinayapiṭakaṃ pariyādiyati. Athavā suttantapiṭakaṃ suttaṃ, vinayapiṭakaṃ vinayoti evaṃ dveyeva piṭakāni pariyādiyanti. Suttantābhidhammapiṭakāni vā suttaṃ, vinayapiṭakaṃ vinayoti evampi tīṇi piṭakāni na tāva pariyādiyanti. Asuttanāmakañhi buddhavacanaṃ nāma atthi. Seyyathidaṃ – jātakaṃ, paṭisambhidā, niddeso, suttanipāto, dhammapadaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, vimānavatthu, petavatthu, theragāthā, therīgāthā, apadānanti.
Sudinnatthero pana – 『『asuttanāmakaṃ buddhavacanaṃ na atthī』』ti taṃ sabbaṃ paṭipakkhipitvā – 『『tīṇi piṭakāni suttaṃ, vinayo pana kāraṇa』』nti āha. Tato taṃ kāraṇaṃ dassento idaṃ suttamāhari –
『『Ye kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi, ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saññogāya saṃvattanti no visaññogāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya, kosajjāya saṃvattanti no vīriyārambhāya, dubbharatāya saṃvattanti no subharatāya. Ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi – 『neso dhammo, neso vinayo, netaṃ satthusāsana』nti. Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi, ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya, visaññogāya saṃvattanti no saññogāya, apacayāya saṃvattanti no ācayāya, appicchatāya saṃvattanti no mahicchatāya, santuṭṭhiyā saṃvattanti no asantuṭṭhiyā, pavivekāya saṃvattanti no saṅgaṇikāya , vīriyārambhāya saṃvattanti no kosajjāya, subharatāya saṃvattanti no dubbharatāya. Ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi – 『eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana』nti』』 (a. ni.
以下是完整的簡體中文直譯: 188. "不可稱讚"是指在剛剛愉快地給予善行之後,之前並沒有聽聞,因此在這樣情況下,後來被稱為「這不相符」時,便會說:「這法之前是存在的,現在不是法。」而他不會放棄這種見解。「不可反駁」是指「這愚者在說什麼」,因此之前並不應當說的,在這樣說時也不應該說。正因如此,才說「未被稱讚且未被反駁」。「詞語的字母」是指被稱為詞的字母。 "善於理解"是指在這個地方,巴利文被說出,在這個地方,意思被闡述,在這個地方,聯繫被說明,在這個地方,之前和之後被談論,因而被很好地理解。"在經中應被引入"是指在經文中應被引入。"在律中應被闡明"是指在律中應被闡明。 在這裡,"經"是指律。正如所說:「在哪裡被排斥?在薩瓦提的經文分析中」(《小部經》457)。"律"是指法典。正如所說:「在律中有特別的內容。」因此,律典也不會被排斥。兩者的分析是指經,法典的周圍有律,因而律典被排斥。或者,"經典"是指經,"律典"是指律,因此這兩部經典都會被排斥。經論和法典也會被稱為經,而律典則是律,因此這三部經典並不會被排斥。沒有稱為「無經」的佛陀之語存在。比如說——《本生故事》、《解脫》、《解釋》、《經集》、《法句經》、《優陀那》、《如是說》、《天宮經》、《鬼道經》、《長老歌》、《女長老歌》、《傳記》等等。 然而,善達長老卻說:「無經的佛陀之語並不存在」,對此他完全反駁道——「三部經典是經,而律則是因」。然後爲了闡明這個因,他引入了這段經文—— 「你若,戈塔米,了解法,這些法是因貪慾而生,而非因無貪慾而生,是因結合而生,而非因離散而生,是因積累而生,而非因減少而生,是因大欲而生,而非因小欲而生,是因不滿足而生,而非因滿足而生,是因聚合而生,而非因獨處而生,是因懈怠而生,而非因努力而生,是因難以承擔而生,而非因容易承擔而生。單獨而言,戈塔米,你應當理解——『這不是法,這不是律,這不是善知識的教導』。而你若,戈塔米,了解法,這些法是因無貪慾而生,而非因貪慾而生,是因離散而生,而非因結合而生,是因減少而生,而非因積累而生,是因小欲而生,而非因大欲而生,是因滿足而生,而非因不滿足而生,是因獨處而生,而非因聚合而生,是因努力而生,而非因懈怠而生,是因容易承擔而生,而非因難以承擔而生。單獨而言,戈塔米,你應當理解——『這就是法,這就是律,這就是善知識的教導』。」
8.53).
Tasmā sutteti tepiṭake buddhavacane otāretabbāni. Vinayeti etasmiṃ rāgādivinayakāraṇe saṃsandetabbānīti ayamettha attho. Na ceva sutte osarantīti suttapaṭipāṭiyā katthaci anāgantvā challiṃ uṭṭhapetvā guḷhavessantara-guḷhaummagga-guḷhavinaya-vedallapiṭakānaṃ aññatarato āgatāni paññāyantīti attho. Evaṃ āgatāni hi rāgādivinaye ca na paññāyamānāni chaḍḍetabbāni honti. Tena vuttaṃ – 『『iti hetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyāthā』』ti. Etenupāyena sabbattha attho veditabbo.
Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyāthāti idaṃ catutthaṃ dhammassa patiṭṭhānokāsaṃ dhāreyyātha.
Imasmiṃ pana ṭhāne imaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Sutte cattāro mahāpadesā, khandhake cattāro mahāpadesā, cattāri pañhabyākaraṇāni, suttaṃ, suttānulomaṃ, ācariyavādo, attanomati, tisso saṅgītiyoti.
Tattha – 『『ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo』』ti dhammavinicchaye patte ime cattāro mahāpadesā pamāṇaṃ. Yaṃ ettha sameti tadeva gahetabbaṃ, itaraṃ viravantassapi na gahetabbaṃ.
『『Idaṃ kappati, idaṃ na kappatī』』ti kappiyākappiyavinicchaye patte – 『『yaṃ, bhikkhave, mayā idaṃ na kappatīti appaṭikkhittaṃ, taṃ ce akappiyaṃ anulometi, kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappatī』』tiādinā (mahāva. 305) nayena khandhake vuttā cattāro mahāpadesā pamāṇaṃ. Tesaṃ vinicchayakathā samantapāsādikāyaṃ vuttā. Tattha vuttanayena yaṃ kappiyaṃ anulometi, tadeva kappiyaṃ, itaraṃ akappiyanti evaṃ sanniṭṭhānaṃ kātabbaṃ.
Ekaṃsabyākaraṇīyo pañho, vibhajjabyākaraṇīyo pañho, paṭipucchābyākaraṇīyo pañho, ṭhapanīyo pañhoti imāni cattāri pañhabyākaraṇāni nāma. Tattha 『『cakkhuṃ anicca』』nti puṭṭhena – 『『āma anicca』』nti ekaṃseneva byākātabbaṃ . Esa nayo sotādīsu. Ayaṃ ekaṃsabyākaraṇīyo pañho. 『『Aniccaṃ nāma cakkhu』』nti puṭṭhena – 『『na cakkhumeva, sotampi aniccaṃ ghānampi anicca』』nti evaṃ vibhajitvā byākātabbaṃ. Ayaṃ vibhajjabyākaraṇīyo pañho. 『『Yathā cakkhu tathā sotaṃ, yathā sotaṃ tathā cakkhu』』nti puṭṭhena 『『kenaṭṭhena pucchasī』』ti paṭipucchitvā 『『dassanaṭṭhena pucchāmī』』ti vutte 『『na hī』』ti byākātabbaṃ, 『『aniccaṭṭhena pucchāmī』』ti vutte āmāti byākātabbaṃ. Ayaṃ paṭipucchābyākaraṇīyo pañho. 『『Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra』』ntiādīni puṭṭhena pana 『『abyākatametaṃ bhagavatā』』ti ṭhapetabbo, esa pañho na byākātabbo. Ayaṃ ṭhapanīyo pañho. Iti tenākārena pañhe sampatte imāni cattāri pañhabyākaraṇāni pamāṇaṃ. Imesaṃ vasena so pañho byākātabbo.
Suttādīsu pana suttaṃ nāma tisso saṅgītiyo ārūḷhāni tīṇi piṭakāni. Suttānulomaṃ nāma anulomakappiyaṃ. Ācariyavādo nāma aṭṭhakathā. Attanomati nāma nayaggāhena anubuddhiyā attano paṭibhānaṃ. Tattha suttaṃ appaṭibāhiyaṃ, taṃ paṭibāhantena buddhova paṭibāhito hoti. Anulomakappiyaṃ pana suttena samentameva gahetabbaṃ, na itaraṃ. Ācariyavādopi suttena samentoyeva gahetabbo, na itaro. Attanomati pana sabbadubbalā, sāpi suttena samentāyeva gahetabbā, na itarā. Pañcasatikā, sattasatikā, sahassikāti imā pana tisso saṅgītiyo. Suttampi tāsu āgatameva pamāṇaṃ, itaraṃ gārayhasuttaṃ na gahetabbaṃ. Tattha otarantānipi hi padabyañjanāni na ceva sutte otaranti, na ca vinaye sandissantīti veditabbāni.
以下是完整的簡體中文直譯: 因此,"在經中"是指應該引入三藏佛語中。"在律中"是指應該在這個調伏貪慾等的因中對照。這就是這裡的意思。"不與經相符"是指不按照經的順序出現在任何地方,而是從隱藏的《毗山多羅》、隱藏的《隧道》、隱藏的律、《吠陀羅藏》等之一中出現的意思。這樣出現的,在調伏貪慾等中也不明顯的,應該被捨棄。因此說:"比丘們,你們應該捨棄這個。"以這種方法,應該理解所有地方的意思。 "比丘們,你們應該記住這第四個大教法"是指你們應該記住這第四個法的立足之處。 在這個地方,應該瞭解這個雜項。在經中有四個大教法,在法典中有四個大教法,有四種問題的回答方式,有經、隨順經、師說、自己的見解、三次結集。 其中,在"這是法,這是律"的法的判斷中,這四個大教法是標準。其中符合的就應該接受,不符合的即使大聲疾呼也不應該接受。 在"這是允許的,這是不允許的"的判斷中,"比丘們,凡我未禁止說'這是不允許的',如果它符合不允許的,違背允許的,那對你們來說是不允許的"等方式在法典中所說的四個大教法是標準。對它們的判斷說明在《一切善見律》中已經說過。應該按照那裡所說的方式,凡符合允許的就是允許的,其他的是不允許的,應該這樣做出結論。 一向回答的問題、分別回答的問題、反問后回答的問題、擱置不答的問題,這四種是問題的回答方式。其中被問"眼睛是無常的嗎",應該一向回答"是的,是無常的"。對耳朵等也是同樣的方法。這是一向回答的問題。被問"什麼叫做無常的眼睛",應該分別回答"不只是眼睛,耳朵也是無常的,鼻子也是無常的"。這是分別回答的問題。被問"如眼睛一樣耳朵,如耳朵一樣眼睛",應該反問"你是從什麼角度問的",如果說"我是從看的角度問的",應該回答"不是",如果說"我是從無常的角度問的",應該回答"是的"。這是反問后回答的問題。被問"生命和身體是一樣的"等問題,應該擱置說"世尊未解答這個",這個問題不應該回答。這是擱置不答的問題。因此,當問題以這種方式出現時,這四種問題的回答方式是標準。應該按照這些方式來回答那個問題。 在經等中,經是指收錄在三次結集中的三藏。隨順經是指隨順允許的。師說是指註釋。自己的見解是指通過領會方法而產生的自己的理解。其中經是不可反駁的,反駁它就是反駁佛陀。隨順允許的只有在與經相符時才應該接受,其他的不應該接受。師說也只有在與經相符時才應該接受,其他的不應該接受。自己的見解是最弱的,它也只有在與經相符時才應該接受,其他的不應該接受。五百人結集、七百人結集、一千人結集,這是三次結集。只有在這些結集中出現的經才是標準,其他的可責備的經不應該接受。即使在那裡出現的詞句,如果不符合經,不見於律,也應該知道是不可接受的。
Kammāraputtacundavatthuvaṇṇanā
189.Kammāraputtassāti suvaṇṇakāraputtassa. So kira aḍḍho mahākuṭumbiko bhagavato paṭhamadassaneneva sotāpanno hutvā attano ambavane vihāraṃ kārāpetvā niyyātesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – 『『ambavane』』ti.
Sūkaramaddavanti nātitaruṇassa nātijiṇṇassa ekajeṭṭhakasūkarassa pavattamaṃsaṃ. Taṃ kira mudu ceva siniddhañca hoti, taṃ paṭiyādāpetvā sādhukaṃ pacāpetvāti attho. Eke bhaṇanti – 『『sūkaramaddavanti pana muduodanassa pañcagorasayūsapācanavidhānassa nāmetaṃ, yathā gavapānaṃ nāma pākanāma』』nti. Keci bhaṇanti – 『『sūkaramaddavaṃ nāma rasāyanavidhi, taṃ pana rasāyanasatthe āgacchati, taṃ cundena – 『bhagavato parinibbānaṃ na bhaveyyā』ti rasāyanaṃ paṭiyatta』』nti. Tattha pana dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu devatā ojaṃ pakkhipiṃsu.
Nāhaṃ tanti imaṃ sīhanādaṃ kimatthaṃ nadati? Parūpavādamocanatthaṃ. Attanā paribhuttāvasesaṃ neva bhikkhūnaṃ, na manussānaṃ dātuṃ adāsi, āvāṭe nikhaṇāpetvā vināsesīti hi vattukāmānaṃ idaṃ sutvā vacanokāso na bhavissatīti paresaṃ upavādamocanatthaṃ sīhanādaṃ nadatīti.
190.Bhuttassa ca sūkaramaddavenāti bhuttassa udapādi, na pana bhuttapaccayā. Yadi hi abhuttassa uppajjissatha, atikharo bhavissati. Siniddhabhojanaṃ bhuttattā panassa tanuvedanā ahosi. Teneva padasā gantuṃ asakkhi. Virecamānoti abhiṇhaṃ pavattalohitavirecanova samāno . Avocāti attanā patthitaṭṭhāne parinibbānatthāya evamāha. Imā pana dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitagāthāyoti veditabbā.
Pānīyāharaṇavaṇṇanā
191.Iṅghāti codanatthe nipāto. Acchodakāti pasannodakā. Sātodakāti madhurodakā. Sītodakāti tanusītalasalilā. Setakāti nikkaddamā. Suppatitthāti sundaratitthā.
Pukkusamallaputtavatthuvaṇṇanā
192.Pukkusoti tassa nāmaṃ. Mallaputtoti mallarājaputto. Mallā kira vārena rajjaṃ kārenti. Yāva nesaṃ vāro na pāpuṇāti, tāva vaṇijjaṃ karonti. Ayampi vaṇijjameva karonto pañca sakaṭasatāni yojāpetvā dhuravāte vāyante purato gacchati, pacchā vāte vāyante satthavāhaṃ purato pesetvā sayaṃ pacchā gacchati. Tadā pana pacchā vāto vāyi, tasmā esa purato satthavāhaṃ pesetvā sabbaratanayāne nisīditvā kusinārato nikkhamitvā 『『pāvaṃ gamissāmī』』ti maggaṃ paṭipajji. Tena vuttaṃ – 『『kusinārāya pāvaṃ addhānamaggappaṭipanno hotī』』ti.
Āḷāroti tassa nāmaṃ. Dīghapiṅgalo kireso, tenassa āḷāroti nāmaṃ ahosi. Kālāmoti gottaṃ. Yatra hi nāmāti yo nāma. Neva dakkhatīti na addasa. Yatrasaddayuttattā panetaṃ anāgatavasena vuttaṃ. Evarūpañhi īdisesu ṭhānesu saddalakkhaṇaṃ.
以下是完整的簡體中文直譯: Kammāraputtacundavatthuvaṇṇanā 189. 「工匠之子」是指黃金工匠之子。他似乎是富有的大家族,因首次見到佛陀而成爲了須陀洹,便讓人建造了自己的果園作為住處。對此說:「果園」。 「豬肉嫩肉」是指不是過於年輕也不是過於老的單一大豬所產的肉。它似乎是柔軟而且鮮美的,意指在避免它的情況下,應該好好地烹飪。有人說:「豬肉嫩肉並不是指柔軟的肉,而是指五種成熟的肉的烹飪方法,正如牛肉的烹飪方法。」也有人說:「豬肉嫩肉是指調味劑的使用,但它在調味劑的意義上是被提到的,因而與工匠有關——『佛陀的涅槃不會發生』的調味劑是被提到的。」在此,四千個島嶼的四個大島的神靈投放了食物。 「我為什麼要吼叫這獅吼?」是爲了使他人擺脫謠言。自己所享用的剩餘部分既不交給比丘,也不交給人類,想讓他們在洞中挖掘並毀滅。因此,聽到這個,便不會有說話的機會,因此吼叫是爲了讓他人擺脫謠言。 190. 「吃了豬肉嫩肉」是指吃后產生的,而不是因吃而產生的。如果在未吃的情況下產生,那將會變得非常嚴重。因吃了鮮美的食物而產生的身體感受是這樣的。因此,他無法走路。 「經常排泄」是指持續流出的血液排泄。 「他說」是指為自己所期望的地點而說出以達到涅槃的目的。這些法是由法的集合者所建立的。 Pānīyāharaṇavaṇṇanā 191. 「這裡」是指用於勸導的語氣。 「清水」是指清澈的水。 「甜水」是指甘甜的水。 「涼水」是指細膩的涼水。 「白色」是指沒有污垢的。 「美麗的」是指美麗的地方。 Pukkusamallaputtavatthuvaṇṇanā 192. 「Pukkuso」是他的名字。 「Mallaputto」是指馬拉王子的兒子。馬拉們似乎通過力量來統治。直到他們的力量未達到之前,他們仍在做生意。他也在做生意,駕著五百輛車在順風中前進,隨後在逆風中將貨物送出,自己則在後面前進。那時,逆風吹來,因此他在前面派送貨物,坐在所有寶座上,從拘尸那出發,便走上了「我將去婆伽」的路。因而說:「他確實是走在拘尸那去婆伽的路上。」 「Ālāro」是他的名字。 「Dīghapiṅgalo」是指長尾巴的毛髮,因此他叫做「Ālāro」。 「Kālāmo」是指家族。 「在那兒」是指某個地方的名字。 「不見」是指沒有看到。由於與聲音相關的原因,這在未來的意義上被提到。這樣的地方的聲音特徵。
193.Niccharantīsūti vicarantīsu. Asaniyā phalantiyāti navavidhāya asaniyā bhijjamānāya viya mahāravaṃ ravantiyā. Navavidhā hi asaniyo – asaññā, vicakkā, saterā, gaggarā, kapisīsā, macchavilolikā, kukkuṭakā, daṇḍamaṇikā, sukkhāsanīti. Tattha asaññā asaññaṃ karoti. Vicakkā ekaṃ cakkaṃ karoti. Saterā saterasadisā hutvā patati. Gaggarā gaggarāyamānā patati. Kapisīsā bhamukaṃ ukkhipento makkaṭo viya hoti. Macchavilolikā vilolitamaccho viya hoti. Kukkuṭakā kukkuṭasadisā hutvā patati. Daṇḍamaṇikā naṅgalasadisā hutvā patati. Sukkhāsanī patitaṭṭhānaṃ samugghāṭeti.
Devevassanteti sukkhagajjitaṃ gajjitvā antarantarā vassante. Ātumāyanti ātumaṃ nissāya viharāmi. Bhusāgāreti khalasālāyaṃ. Etthesoti etasmiṃ kāraṇe eso mahājanakāyo sannipatito. Kva ahosīti kuhiṃ ahosi. So taṃ bhanteti so tvaṃ bhante.
194.Siṅgīvaṇṇanti siṅgīsuvaṇṇavaṇṇaṃ. Yugamaṭṭhanti maṭṭhayugaṃ, saṇhasāṭakayugaḷanti attho. Dhāraṇīyanti antarantarā mayā dhāretabbaṃ, paridahitabbanti attho. Taṃ kira so tathārūpe chaṇadivaseyeva dhāretvā sesakāle nikkhipati. Evaṃ uttamaṃ maṅgalavatthayugaṃ sandhāyāha. Anukampaṃ upādāyāti mayi anukampaṃ paṭicca. Acchādehīti upacāravacanametaṃ – ekaṃ mayhaṃ dehi, ekaṃ ānandassāti attho. Kiṃ pana thero taṃ gaṇhīti? Āma gaṇhi. Kasmā? Matthakappattakiccattā. Kiñcāpi hesa evarūpaṃ lābhaṃ paṭikkhipitvā upaṭṭhākaṭṭhānaṃ paṭipanno. Taṃ panassa upaṭṭhākakiccaṃ matthakaṃ pattaṃ. Tasmā aggahesi. Ye cāpi evaṃ vadeyyuṃ – 『『anārādhako maññe ānando pañcavīsati vassāni upaṭṭhahantena na kiñci bhagavato santikā tena laddhapubba』』nti. Tesaṃ vacanokāsacchedanatthampi aggahesi. Api ca jānāti bhagavā – 『『ānando gahetvāpi attanā na dhāressati, mayhaṃyeva pūjaṃ karissati. Mallaputtena pana ānandaṃ pūjentena saṅghopi pūjito bhavissati, evamassa mahāpuññarāsi bhavissatī』』ti therassa ekaṃ dāpesi. Theropi teneva kāraṇena aggahesīti. Dhammiyā kathāyāti vatthānumodanakathāya.
以下是完整的簡體中文直譯: 193. 「在遊蕩中」是指在遊蕩的狀態中。「如雷聲般轟鳴」是指如同九種雷聲般破裂的聲音,發出巨大的吼叫。九種雷聲是——無聲的、轉動的、震動的、轟鳴的、猴子的、魚的、雞的、杖的、乾燥的。在這裡,無聲的使得無聲。轉動的則形成一個輪子。震動的則如同震動的狀態而落下。轟鳴的則如同轟鳴的狀態而落下。猴子的則如同抬起猴子般。魚的則如同翻滾的魚般。雞的則如同雞的狀態而落下。杖的則如同杖的狀態而落下。乾燥的則使得落下的地方被抬起。 「神靈降臨」是指在乾燥的狀態中發出聲音並不斷降雨。「我依靠雨水而生存。」是指在雨水的庇護下。 「在這裡」是指因這個原因而聚集的大眾。「你在哪裡?」是指你在哪裡。 「他稱呼你,尊敬的。」 194. 「如號角的聲音」是指號角的聲音。「成對的」是指成對的樣子,意指牢固的雙肩揹帶。「應當保持」是指我需要不斷保持,意指需要保護。這是因為他在這樣的情況下只在六天內保持,剩餘的時間則放棄。因此,提到的是優秀的吉祥物的雙肩揹帶。「以慈悲為懷」是指依靠我而懷有慈悲。「請給予我」是指這是對我的一種請求——給我一個,給安達一個。 「那麼,長老你會接受嗎?」 「是的,我會接受。」 「為什麼?」 「因為這是我應盡的責任。」 「然而,他在拒絕這種利益的情況下卻走上了隨侍的道路。」因此,他的隨侍的責任達到了極致。因此,他被接受了。即使有人這樣說:「我認為安達在二十五年中侍奉佛陀沒有得到任何利益。」對於他們的話語也被接受了。 而且,佛陀知道:「即使安達被接受,他也不會保持,唯有我才會受到尊敬。而由馬拉之子供奉安達,僧團也會被供奉,因此他將會積累巨大的功德。」因此,給予了長老一個供養。長老也因這個原因而被接受了。 「關於法的討論」是指對法的承認與討論。
195.Bhagavato kāyaṃ upanāmitanti nivāsanapārupanavasena allīyāpitaṃ. Bhagavāpi tato ekaṃ nivāsesi, ekaṃ pārupi. Hataccikaṃ viyāti yathā hatacciko aṅgāro antanteneva jotati, bahi panassa pabhā natthi, evaṃ bahi paṭicchannappabhaṃ hutvā khāyatīti attho.
Imesu kho, ānanda, dvīsupi kālesūti kasmā imesu dvīsu kālesu evaṃ hoti? Āhāravisesena ceva balavasomanassena ca. Etesu hi dvīsu kālesu sakalacakkavāḷe devatā āhāre ojaṃ pakkhipanti, taṃ paṇītabhojanaṃ kucchiṃ pavisitvā pasannarūpaṃ samuṭṭhāpeti. Āhārasamuṭṭhānarūpassa pasannattā manacchaṭṭhāni indriyāni ativiya virocanti. Sambodhidivase cassa – 『『anekakappakoṭisatasahassasañcito vata me kilesarāsi ajja pahīno』』ti āvajjantassa balavasomanassaṃ uppajjati, cittaṃ pasīdati, citte pasanne lohitaṃ pasīdati, lohite pasanne manacchaṭṭhāni indriyāni ativiya virocanti. Parinibbānadivasepi – 『『ajja, dānāhaṃ, anekehi buddhasatasahassehi paviṭṭhaṃ amatamahānibbānaṃ nāma nagaraṃ pavisissāmī』』ti āvajjantassa balavasomanassaṃ uppajjati, cittaṃ pasīdati, citte pasanne lohitaṃ pasīdati, lohite pasanne manacchaṭṭhāni indriyāni ativiya virocanti. Iti āhāravisesena ceva balavasomanassena ca imesu dvīsu kālesu evaṃ hotīti veditabbaṃ. Upavattaneti pācīnato nivattanasālavane. Antarena yamakasālānanti yamakasālarukkhānaṃ majjhe.
Siṅgīvaṇṇanti gāthā saṅgītikāle ṭhapitā.
196.Nhatvāca pivitvā cāti ettha tadā kira bhagavati nahāyante antonadiyaṃ macchakacchapā ca ubhatotīresu vanasaṇḍo ca sabbaṃ suvaṇṇavaṇṇameva hoti. Ambavananti tassāyeva nadiyā tīre ambavanaṃ. Āyasmantaṃ cundakanti tasmiṃ kira khaṇe ānandatthero udakasāṭakaṃ pīḷento ohīyi, cundatthero samīpe ahosi. Taṃ bhagavā āmantesi.
Gantvāna buddho nadikaṃ kakudhanti imāpi gāthā saṅgītikāleyeva ṭhapitā. Tattha pavattā bhagavā idha dhammeti bhagavā idha sāsane dhamme pavattā, caturāsīti dhammakkhandhasahassāni pavattānīti attho. Pamukhe nisīdīti satthu puratova nisīdi. Ettāvatā ca thero anuppatto. Evaṃ anuppattaṃ atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi.
以下是完整的簡體中文直譯: "靠近世尊的身體"是指通過穿衣和披衣而靠近。世尊也從中穿上一件,披上一件。"如同失去光澤"是指就像失去光澤的炭火只在內部發光,外部沒有光芒,同樣地,外部的光芒被遮蔽而顯現出來的意思。 "阿難,在這兩個時候"為什麼在這兩個時候會這樣呢?因為特殊的食物和強烈的喜悅。在這兩個時候,整個宇宙的神靈都在食物中注入精華,那美味的食物進入腹中后產生清凈的色身。由於食物產生的色身清凈,以意為第六的感官特別閃耀。在證悟之日,他思考:"我積累了無數億劫的煩惱今天被斷除了",因而產生強烈的喜悅,心變得清凈,心清凈則血液清凈,血液清凈則以意為第六的感官特別閃耀。在涅槃之日也是,他思考:"今天我將進入被無數十萬佛陀進入過的不死大涅槃之城",因而產生強烈的喜悅,心變得清凈,心清凈則血液清凈,血液清凈則以意為第六的感官特別閃耀。因此,應該知道在這兩個時候因為特殊的食物和強烈的喜悅而如此。"在烏帕瓦塔那"是指在東邊轉回的沙羅樹林。"在雙沙羅樹之間"是指在雙沙羅樹的中間。 "如同號角的顏色"這首偈頌是在結集時加入的。 "洗浴和飲水"在這裡,當時世尊洗浴時,河中的魚和龜以及兩岸的樹林都變成金色。"芒果園"是指就在那條河岸邊的芒果園。"尊者純陀"在那一刻,阿難長老正在擰乾浴衣而落在後面,純陀長老在附近。世尊呼喚他。 "佛陀來到卡庫達河"這些偈頌也是在結集時加入的。其中"世尊在此弘法"是指世尊在此教法中弘法,傳播了八萬四千法蘊的意思。"坐在前面"是指坐在導師的前面。至此長老已經到達。世尊呼喚已經到達的尊者阿難。
197.Alābhāti ye aññesaṃ dānānisaṃsasaṅkhātā lābhā honti, te alābhā. Dulladdhanti puññavisesena laddhampi manussattaṃ dulladdhaṃ. Yassa teti yassa tava. Uttaṇḍulaṃ vā atikilinnaṃ vā ko jānāti, kīdisampi pacchimaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato parinibbuto, addhā te yaṃ vā taṃ vā dinnaṃ bhavissatīti. Lābhāti diṭṭhadhammikasamparāyikadānānisaṃsasaṅkhātā lābhā. Suladdhanti tuyhaṃ manussattaṃ suladdhaṃ. Samasamaphalāti sabbākārena samānaphalā.
Nanu ca yaṃ sujātāya dinnaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā tathāgato abhisambuddho, so sarāgasadosasamohakāle paribhutto, ayaṃ pana cundena dinno vītarāgavītadosavītamohakāle paribhutto, kasmā ete samaphalāti? Parinibbānasamatāya ca samāpattisamatāya ca anussaraṇasamatāya ca. Bhagavā hi sujātāya dinnaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā saupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto, cundena dinnaṃ paribhuñjitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutoti evaṃ parinibbānasamatāyapi samaphalā. Abhisambujjhanadivase ca catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhyā samāpattiyo samāpajji, parinibbānadivasepi sabbā tā samāpajjīti evaṃ samāpattisamatāyapi samaphalā. Sujātā ca aparabhāge assosi – 『『na kiresā rukkhadevatā, bodhisatto kiresa, taṃ kira piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho , sattasattāhaṃ kirassa tena yāpanaṃ ahosī』』ti. Tassā idaṃ sutvā – 『『lābhā vata me』』ti anussarantiyā balavapītisomanassaṃ udapādi. Cundassāpi aparabhāge – 『『avasānapiṇḍapāto kira mayā dinno, dhammasīsaṃ kira me gahitaṃ, mayhaṃ kira piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā satthā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto』』ti sutvā 『『lābhā vata me』』ti anussarato balavasomanassaṃ udapādīti evaṃ anussaraṇasamatāyapi samaphalāti veditabbā.
Yasasaṃvattanikanti parivārasaṃvattanikaṃ. Ādhipateyyasaṃvattanikanti jeṭṭhakabhāvasaṃvattanikaṃ.
Saṃyamatoti sīlasaṃyamena saṃyamantassa, saṃvare ṭhitassāti attho. Veraṃ na cīyatīti pañcavidhaṃ veraṃ na vaḍḍhati. Kusalo ca jahāti pāpakanti kusalo pana ñāṇasampanno ariyamaggena anavasesaṃ pāpakaṃ lāmakaṃ akusalaṃ jahāti. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti so imaṃ pāpakaṃ jahitvā rāgādīnaṃ khayā kilesanibbānena nibbutoti. Iti cundassa ca dakkhiṇaṃ, attano ca dakkhiṇeyyasampattiṃ sampassamāno udānaṃ udānesīti.
Catutthabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Yamakasālāvaṇṇanā
以下是完整的簡體中文直譯: "不得"是指對他人而言是佈施功德的利得,對你而言卻是不得。"難得"是指即使以殊勝的福德獲得的人身也是難得的。"你的"是指你的。"生米或過熟"是指誰知道最後一餐是什麼樣的,如來吃了什麼樣的最後一餐而入滅,肯定你給的是這樣或那樣的。"得"是指現世和來世的佈施功德利得。"善得"是指你善得人身。"同等果報"是指各方面都相同的果報。 難道不是蘇佳塔所施的食物被如來食用后成就正覺,那是在有貪有嗔有癡時食用的,而純陀所施的是在無貪無嗔無癡時食用的,為什麼說這兩者果報相同呢?因為涅槃相同、禪定相同和憶念相同。世尊食用蘇佳塔所施的食物后入有餘依涅槃界,食用純陀所施的食物后入無餘依涅槃界,如此涅槃相同,故果報相同。在成道之日,他入二十四億百千次定,在涅槃之日也入所有這些定,如此禪定相同,故果報相同。蘇佳塔後來聽說:"原來那不是樹神,而是菩薩,他食用那食物后證得無上正等正覺,七七四十九天都靠那食物維持。"她聽到這個后想:"我真是有福啊",憶念時生起強烈的喜悅。純陀後來也聽說:"原來我供養了最後一餐,我得到了法的精髓,導師食用我的食物后入無餘依涅槃界。"他聽到后想:"我真是有福啊",憶念時也生起強烈的喜悅。如此憶念相同,故應知果報相同。 "導致名聲"是指導致隨從。"導致權力"是指導致領導地位。 "自製者"是指以戒律自製的人,即安住于防護中的意思。"不積怨"是指五種怨恨不增長。"善者舍惡"是指具足智慧的善者以聖道完全捨棄低劣的不善。"貪嗔癡盡而寂滅"是指他捨棄這些惡后,因貪等的滅盡而以煩惱的寂滅而寂滅。如此觀察純陀的佈施和自己作為應供者的圓滿而說出這感興語。 第四誦分釋畢。 雙沙羅樹的解釋
198.Mahatā bhikkhusaṅghena saddhinti idha bhikkhūnaṃ gaṇanaparicchedo natthi. Veḷuvagāme vedanāvikkhambhanato paṭṭhāya hi – 『『na cirena bhagavā parinibbāyissatī』』ti sutvā tato tato āgatesu bhikkhūsu ekabhikkhupi pakkanto nāma natthi. Tasmā gaṇanavītivatto saṅgho ahosi. Upavattanaṃ mallānaṃ sālavananti yatheva hi kalambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ hiraññavatiyā pārimatīrato sālavanuyyānaṃ, yathā anurādhapurassa thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāyaṃ hoti. Yathā thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivatto, evaṃ uyyānato sālavanaṃ pācīnamukhaṃ gantvā uttarena nivattaṃ. Tasmā taṃ – 『『upavattana』』nti vuccati. Antarena yamakasālānaṃuttarasīsakanti tassa kira mañcakassa ekā sālapanti sīsabhāge hoti, ekā pādabhāge. Tatrāpi eko taruṇasālo sīsabhāgassa āsanno hoti, eko pādabhāgassa. Api ca yamakasālā nāma mūlakhandhaviṭapapattehi aññamaññaṃ saṃsibbitvā ṭhitasālāti vuttaṃ. Mañcakaṃ paññapehīti tasmiṃ kira uyyāne rājakulassa sayanamañco atthi, taṃ sandhāya paññapehīti āha. Theropi taṃyeva paññapetvā adāsi.
Kilantosmi, ānanda, nipajjissāmīti tathāgatassa hi –
『『Gocari kaḷāpo gaṅgeyyo, piṅgalo pabbateyyako;
Hemavato ca tambo ca, mandākini uposatho;
Chaddantoyeva dasamo, ete nāgānamuttamā』』ti. –
Ettha yaṃ dasannaṃ gocarisaṅkhātānaṃ pakatihatthīnaṃ balaṃ, taṃ ekassa kaḷāpassāti. Evaṃ dasaguṇavaḍḍhitāya gaṇanāya pakatihatthīnaṃ koṭisahassabalappamāṇaṃ balaṃ, taṃ sabbampi cundassa piṇḍapātaṃ paribhuttakālato paṭṭhāya caṅgavāre pakkhittaudakaṃ viya parikkhayaṃ gataṃ. Pāvānagarato tīṇi gāvutāni kusinārānagaraṃ, etasmiṃ antare pañcavīsatiyā ṭhānesu nisīditvā mahatā ussāhena āgacchantopi sūriyassa atthaṅgamitavelāyaṃ sañjhāsamaye bhagavā sālavanaṃ paviṭṭho. Evaṃ rogo sabbaṃ ārogyaṃ maddanto āgacchati. Etamatthaṃ dassento viya sabbalokassa saṃvegakaraṃ vācaṃ bhāsanto – 『『kilantosmi, ānanda, nipajjissāmī』』ti āha.
Kasmā pana bhagavā evaṃ mahantena ussāhena idhāgato, kiṃ aññattha na sakkā parinibbāyitunti? Parinibbāyituṃ nāma na katthaci na sakkā, tīhi pana kāraṇehi idhāgato, idañhi bhagavā evaṃ passati – 『『mayi aññattha parinibbāyante mahāsudassanasuttassa atthuppatti na bhavissati, kusinārāyaṃ pana parinibbāyante yamahaṃ devaloke anubhavitabbaṃ sampattiṃ manussalokeyeva anubhaviṃ, taṃ dvīhi bhāṇavārehi maṇḍetvā desessāmi, taṃ me sutvā bahū janā kusalaṃ kātabbaṃ maññissantī』』ti.
Aparampi passati – 『『maṃ aññattha parinibbāyantaṃ subhaddo na passissati, so ca buddhaveneyyo , na sāvakaveneyyo; na taṃ sāvakā vinetuṃ sakkonti. Kusinārāyaṃ parinibbāyantaṃ pana maṃ so upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchissati, pañhāvissajjanapariyosāne ca saraṇesu patiṭṭhāya mama santike pabbajjañca upasampadañca labhitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā mayi dharamāneyeva arahattaṃ patvā pacchimasāvako bhavissatī』』ti.
以下是完整的簡體中文直譯: 198. "以大比丘眾的信仰"是在這裡比丘的數量沒有限制。由於在維盧瓦村因感知的停止而得知——「不久世尊將入涅槃」,因此在前來的人中沒有一位比丘是單獨前來的。因此,眾僧的數量沒有限制。 "向南的馬拉的沙羅樹林"是指從卡蘭巴河對岸的王母苑通過的路線,前往塔寺的,正如從希蘭納瓦提的對岸的沙羅園,正如安那羅哈城的塔寺,亦如此在拘尸那城。正如從塔寺的南門進入城市的道路向東走去,亦如從沙羅園向東走去而轉向北。因此,這被稱為「向南」。在雙沙羅樹的北邊有一個平臺,一個樹幹在平臺的頂部,一個在平臺的底部。那裡也有一棵年輕的沙羅樹靠近平臺的頂部,一棵靠近平臺的底部。此外,雙沙羅樹是指根部相互交錯的沙羅樹。 "平臺"是指在這個園中有王族的臥榻,因而稱為平臺。長老也以此為依據而給與。 "我疲倦了,阿難,我想要躺下"。因為如來—— 「黑色的牛群,恒河的, 紅色的山脈, 黃金的和銅的, 慢慢流淌的烏波薩托; 如同流動的水, 這些都是最優秀的龍。」 這裡十種食物的力量是指單一的黑牛。而十倍增加的數量是指數以千計的力量,所有這些在純陀的佈施后食用的時間就像被收集的水一樣枯竭。從帕瓦那城出發三十里到拘尸那城,在這之間坐下後,儘管以巨大的努力而來,但在太陽落山的時候,世尊進入了沙羅園。如此疾病消失,所有的健康回歸。爲了說明這一點,似乎對所有眾生髮出令人警醒的言語——「我疲倦了,阿難,我想要躺下」。 然而,世尊為何以如此巨大的努力來到這裡,難道不能在其他地方入涅槃嗎?入涅槃並不是在任何地方都可以做到的,世尊因三種原因而來到這裡,世尊是這樣看待的——「如果我在其他地方入涅槃,偉大的蘇達薩經的意義將不會顯現,但在拘尸那城入涅槃時,我將在天界所體驗的福德僅能在人間體驗,而這兩次講法將會使許多人認為應當行善。」 他還看到——「在我在其他地方入涅槃時,善人不會看到我,他是佛陀的弟子,而不是聲聞的弟子;聲聞無法制止他。然而,在拘尸那城入涅槃時,他會來到我面前問我問題,問題的回答結束后,他將依靠我的教法而獲得出家和受戒,獲得修行法門,最終得到阿羅漢果,成為最後的聲聞。」
Aparampi passati – 『『mayi aññattha parinibbāyante dhātubhājanīye mahākalaho bhavissati, lohitaṃ nadī viya sandissati. Kusinārāyaṃ parinibbute doṇabrāhmaṇo taṃ vivādaṃ vūpasametvā dhātuyo vibhajissatī』』ti. Imehi tīhi kāraṇehi bhagavā evaṃ mahantena ussāhena idhāgatoti veditabbo.
Sīhaseyyanti ettha kāmabhogīseyyā, petaseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyāti catasso seyyā.
Tattha – 『『yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī sattā vāmena passena sentī』』ti ayaṃ kāmabhogīseyyā. Tesu hi yebhuyyena dakkhiṇena passena sayantā nāma natthi.
『『Yebhuyyena, bhikkhave, petā uttānā sentī』』ti ayaṃ petaseyyā. Appamaṃsalohitattā hi petā aṭṭhisaṅghāṭajaṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti.
『『Sīho, bhikkhave, migarājā dakkhiṇena passena seyyaṃ kappeti…pe… attamano hotī』』ti (a. ni. 4.246) ayaṃ sīhaseyyā. Tejussadattā hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ ṭhāne, pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati. Divasaṃ sayitvāpi pabujjhamāno na utrasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti. Sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti – 『『na yidaṃ tuyhaṃ jātiyā sūrabhāvassa ca anurūpa』』nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati. Avijahitvā ṭhite pana – 『『tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida』』nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati.
『『Catutthajjhānaseyyā pana tathāgatassa seyyāti vuccati』』 (a. ni.
以下是完整的簡體中文直譯: 他還看到——"如果我在其他地方入涅槃,在分配舍利時會有大爭吵,血會像河流一樣流淌。但如果在拘尸那城入涅槃,婆羅門多納會平息爭議並分配舍利。"應該知道,世尊因這三個原因而以如此巨大的努力來到這裡。 "獅子臥"在這裡有四種臥姿:欲樂者的臥姿、餓鬼的臥姿、獅子的臥姿、如來的臥姿。 其中,"比丘們,大多數享受欲樂的眾生左側而臥",這是欲樂者的臥姿。因為他們中幾乎沒有右側而臥的。 "比丘們,大多數餓鬼仰面而臥",這是餓鬼的臥姿。因為餓鬼肉少血少,骨頭相互糾結,無法側臥,只能仰面而臥。 "比丘們,獅子獸王右側而臥...心生歡喜",這是獅子的臥姿。因為獅子獸王精力充沛,將兩前足放在一處,兩後足放在一處,尾巴夾在兩腿之間,記住前足後足和尾巴的位置,將頭放在兩前足上而臥。即使睡了一整天醒來也不會驚慌,而是抬起頭檢查前足等的位置。如果有任何位置移動了,它會想:"這不適合你的種族和勇猛",心生不悅,就在那裡繼續睡,不去覓食。如果位置沒有移動,它會想:"這適合你的種族和勇猛",歡喜雀躍地起身,伸展身體,抖動鬃毛,吼叫三聲,然後去覓食。 "第四禪的臥姿被稱為如來的臥姿"
4.246). Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.
Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya, īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā. Gopphakena hi gopphake, jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsukā hoti. Yathā pana na saṅghaṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsu hoti. Tasmā evaṃ nipajji. Anuṭṭhānaseyyaṃ upagatattā panettha – 『『uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā』』ti na vuttaṃ. Kāyavasena cettha anuṭṭhānaṃ veditabbaṃ, niddāvasena pana taṃ rattiṃ bhagavato bhavaṅgassa okāsoyeva nāhosi. Paṭhamayāmasmiñhi mallānaṃ dhammadesanā ahosi, majjhimayāme subhaddassa pacchimayāme bhikkhusaṅghaṃ ovadi, balavapaccūse parinibbāyi.
Sabbaphāliphullāti sabbe samantato pupphitā mūlato paṭṭhāya yāva aggā ekacchannā ahesuṃ, na kevalañca yamakasālāyeva, sabbepi rukkhā sabbapāliphullāva ahesuṃ. Na kevalañhi tasmiṃyeva uyyāne, sakalañhipi dasasahassacakkavāḷe pupphūpagā pupphaṃ gaṇhiṃsu, phalūpagā phalaṃ gaṇhiṃsu, sabbarukkhānaṃ khandhesu khandhapadumāni, sākhāsu sākhāpadumāni, vallīsu vallipadumāni, ākāsesu ākāsapadumāni pathavītalaṃ bhinditvā daṇḍapadumāni pupphiṃsu. Sabbo mahāsamuddo pañcavaṇṇapadumasañchanno ahosi. Tiyojanasahassavitthato himavā ghanabaddhamorapiñchakalāpo viya, nirantaraṃ mālādāmagavacchiko viya, suṭṭhu pīḷetvā ābaddhapupphavaṭaṃsako viya, supūritaṃ pupphacaṅkoṭakaṃ viya ca atiramaṇīyo ahosi.
Te tathāgatassa sarīraṃ okirantīti te yamakasālā bhummadevatāhi sañcalitakhandhasākhaviṭapā tathāgatassa sarīraṃ avakiranti, sarīrassa upari pupphāni vikirantīti attho. Ajjhokirantīti ajjhottharantā viya kiranti. Abhippakirantīti abhiṇhaṃ punappunaṃ pakirantiyeva. Dibbānīti devaloke nandapokkharaṇīsambhavāni, tāni honti suvaṇṇavaṇṇāni paṇṇacchattappamāṇapattāni, mahātumbamattaṃ reṇuṃ gaṇhanti. Na kevalañca mandāravapupphāneva, aññānipi pana dibbāni pāricchattakakoviḷārapupphādīni suvaṇṇacaṅkoṭakāni pūretvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyampi tidasapurepi brahmalokepi ṭhitāhi devatāhi paviṭṭhāni, antalikkhā patanti. Tathāgatassa sarīranti antarā avikiṇṇāneva āgantvā pattakiñjakkhareṇucuṇṇehi tathāgatassa sarīrameva okiranti.
Dibbānipicandanacuṇṇānīti devatānaṃ upakappanacandanacuṇṇāni. Na kevalañca devatānaṃyeva, nāgasupaṇṇamanussānampi upakappanacandanacuṇṇāni. Na kevalañca candanacuṇṇāneva, kāḷānusārikalohitacandanādisabbadibbagandhajālacuṇṇāni, haritālaañjanasuvaṇṇarajatacuṇṇāni sabbadibbagandhavāsavikatiyo suvaṇṇarajatādisamugge pūretvā cakkavāḷamukhavaṭṭiādīsu ṭhitāhi devatāhi paviṭṭhāni antarā avippakiritvā tathāgatasseva sarīraṃ okiranti.
Dibbānipi tūriyānīti devatānaṃ upakappanatūriyāni. Na kevalañca tāniyeva, sabbānipi tantibaddhacammapariyonaddhaghanasusirabhedāni dasasahassacakkavāḷesu devanāgasupaṇṇamanussānaṃ tūriyāni ekacakkavāḷe sannipatitvā antalikkhe vajjantīti veditabbāni.
以下是完整的簡體中文直譯: 4.246)。在這些臥姿中,這裡提到的是獅子臥。這是因為精力充沛的姿勢而被稱為最高的臥姿。 "腳疊腳"是指右腳在左腳上。"稍微重疊"是指稍微超過,放置。因為如果腳踝與腳踝、膝蓋與膝蓋相互摩擦,會經常產生感受,心無法專一,臥姿不舒適。但如果稍微超過而放置,就不會相互摩擦,不會產生感受,心能專一,臥姿舒適。因此他這樣躺下。因為這是不再起身的臥姿,所以這裡沒有說"注意起身的想法"。這裡應該理解為身體不再起身,但就睡眠而言,那天晚上世尊沒有有分心的機會。因為在初夜為馬拉人說法,中夜對善賢說法,后夜教誡比丘眾,在黎明時分入涅槃。 "全部盛開"是指全部從根部到頂端都開滿了花,不僅僅是雙沙羅樹,所有的樹都全部盛開。不僅僅是在那個園林,整個十萬個世界中應開花的都開花,應結果的都結果,所有樹幹上開出樹幹蓮花,樹枝上開出樹枝蓮花,藤蔓上開出藤蔓蓮花,空中開出空中蓮花,地面裂開開出莖蓮花。整個大海被五色蓮花覆蓋。三千由旬寬的雪山像孔雀尾羽簇一樣,像連續不斷的花環一樣,像緊緊束起的花冠一樣,像裝滿花的籃子一樣非常美麗。 "他們散佈在如來身上"是指那些雙沙羅樹被地居天神搖動樹幹枝葉,散佈在如來身上,意思是在身體上方散落花朵。"覆蓋"是指像覆蓋一樣散落。"不斷散佈"是指反覆不斷地散佈。"天界的"是指來自天界難陀池的,它們是金色的,葉子有傘蓋那麼大,花蕊有大桶那麼大。不僅僅是曼陀羅花,還有其他天界的波利查多迦、俱毗羅等花,裝滿金籃,由站在世界邊緣、三十三天、梵天界的天神帶來,從空中落下。"如來的身體"是指中間沒有散落,而是來到後用花瓣和花蕊粉末散佈在如來身上。 "天界的旃檀粉"是指天神使用的旃檀粉。不僅僅是天神的,還有龍、金翅鳥、人類使用的旃檀粉。不僅僅是旃檀粉,還有黑沉香、紅旃檀等所有天界香料粉末,黃土、眼藥、金銀粉,所有天界香料製品,裝滿金銀等容器,由站在世界邊緣等處的天神帶來,中間不散落,只散佈在如來身上。 "天界的樂器"是指天神使用的樂器。不僅僅是那些,還應該知道十萬個世界中天神、龍、金翅鳥、人類的所有絃樂、皮鼓、固體、管樂等樂器都聚集在一個世界中,在空中演奏。
Dibbānipi saṅgītānīti varuṇavāraṇadevatā kira nāmetā dīghāyukā devatā – 『『mahāpuriso manussapathe nibbattitvā buddho bhavissatī』』ti sutvā 『『paṭisandhiggahaṇadivase naṃ gahetvā gamissāmā』』ti mālaṃ ganthetumārabhiṃsu. Tā ganthamānāva – 『『mahāpuriso mātukucchiyaṃ nibbatto』』ti sutvā 『『tumhe kassa ganthathā』』ti vuttā 『『na tāva niṭṭhāti, kucchito nikkhamanadivase gaṇhitvā gamissāmā』』ti āhaṃsu. Punapi 『『nikkhanto』』ti sutvā 『『mahābhinikkhamanadivase gamissāmā』』ti. Ekūnatiṃsavassāni ghare vasitvā 『『ajja mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto』』tipi sutvā 『『abhisambodhidivase gamissāmā』』ti. Chabbassāni padhānaṃ katvā 『『ajja abhisambuddho』』tipi sutvā 『『dhammacakkappavattanadivase gamissāmā』』ti. 『『Sattasattāhāni bodhimaṇḍe vītināmetvā isipatanaṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattita』』ntipi sutvā 『『yamakapāṭihāriyadivase gamissāmā』』ti. 『『Ajja yamakapāṭihāriyaṃ karī』』tipi sutvā 『『devorohaṇadivase gamissāmā』』ti. 『『Ajja devorohaṇaṃ karī』』tipi sutvā 『『āyusaṅkhārossajjane gamissāmā』』ti. 『『Ajja āyusaṅkhāraṃ ossajī』』tipi sutvā 『『na tāva niṭṭhāti, parinibbānadivase gamissāmā』』ti. 『『Ajja bhagavā yamakasālānamantare dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ upagato balavapaccūsasamaye parinibbāyissati. Tumhe kassa ganthathā』』ti sutvā pana – 『『kinnāmetaṃ, 『ajjeva mātukucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi, ajjeva mātukucchito nikkhami, ajjeva mahābhinikkhamanaṃ nikkhami, ajjeva buddho ahosi, ajjeva dhammacakkaṃ pavattayi, ajjeva yamakapāṭihāriyaṃ akāsi, ajjeva devalokā otiṇṇo, ajjeva āyusaṅkhāraṃ ossaji, ajjeva kira parinibbāyissatī』ti. Nanu nāma dutiyadivase yāgupānakālamattampi ṭhātabbaṃ assa. Dasa pāramiyo pūretvā buddhattaṃ pattassa nāma ananucchavikameta』』nti apariniṭṭhitāva mālāyo gahetvā āgamma anto cakkavāḷe okāsaṃ alabhamānā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ lambitvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyāva ādhāvantiyo hatthena hatthaṃ gīvāya gīvaṃ gahetvā tīṇi ratanāni ārabbha dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni chabbaṇṇarasmiyo dasa pāramiyo aḍḍhachaṭṭhāni jātakasatāni cuddasa buddhañāṇāni ārabbha gāyitvā tassa tassa avasāne 『『mahāyaso, mahāyaso』』ti vadanti. Idametaṃ paṭicca vuttaṃ – 『『dibbānipi saṅgītāni antalikkhe vattanti tathāgatassa pūjāyā』』ti.
以下是完整的簡體中文直譯: "天界的歌唱"是指有一種名叫瓦魯納瓦拉納的長壽天神,聽說"大士將在人間出產生佛",便說"我們要在他受胎之日去迎接他",開始編織花環。她們正在編織時,聽說"大士已入母胎",被問"你們為誰編織?"便說"還沒完成,我們要在他出生之日去迎接"。又聽說"已出生",便說"我們要在他出家之日去"。在家住了二十九年,又聽說"今天他已出家",便說"我們要在他成道之日去"。苦行六年後,又聽說"今天他已成道",便說"我們要在他轉法輪之日去"。又聽說"在菩提樹下度過七七四十九天後去鹿野苑轉法輪",便說"我們要在他顯雙神變之日去"。又聽說"今天他已顯雙神變",便說"我們要在他下天界之日去"。又聽說"今天他已下天界",便說"我們要在他舍壽之時去"。又聽說"今天他已舍壽",便說"還沒完成,我們要在他入涅槃之日去"。但當聽說"今天世尊在雙沙羅樹間右側而臥,正念正知,在黎明時分將入涅槃。你們為誰編織?"時,便說"這是怎麼回事,'今天他入胎,今天他出生,今天他出家,今天他成佛,今天他轉法輪,今天他顯雙神變,今天他從天界下來,今天他舍壽,今天據說他將入涅槃'。難道不該在第二天喝粥的時間再等一等嗎?這對圓滿十波羅蜜而成佛的人來說是不恰當的。"她們帶著未完成的花環來到,在世界內找不到空間,便懸掛在世界邊緣,沿著世界邊緣奔跑,手牽著手,脖子挨著脖子,歌頌三寶、三十二大人相、六色光芒、十波羅蜜、五百五十本生故事、十四佛智,每首歌結束時都說"大名聲,大名聲"。這就是所說的"天界的歌唱在空中響起,以供養如來"。
- Bhagavā pana yamakasālānaṃ antarā dakkhiṇena passena nipannoyeva pathavītalato yāva cakkavāḷamukhavaṭṭiyā, cakkavāḷamukhavaṭṭito ca yāva brahmalokā sannipatitāya parisāya mahantaṃ ussāhaṃ disvā āyasmato ānandassa ārocesi. Tena vuttaṃ – 『『atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ…pe… tathāgatassa pūjāyā』』ti. Evaṃ mahāsakkāraṃ dassetvā tenāpi attano asakkatabhāvameva dassanto na kho, ānanda, ettāvatātiādimāha.
Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『ānanda, mayā dīpaṅkarapādamūle nipannena aṭṭha dhamme samodhānetvā abhinīhāraṃ karontena na mālāgandhatūriyasaṅgītānaṃ atthāya abhinīhāro kato, na etadatthāya pāramiyo pūritā. Tasmā na kho ahaṃ etāya pūjāya pūjito nāma homī』』ti.
Kasmā pana bhagavā aññattha ekaṃ umāpupphamattampi gahetvā buddhaguṇe āvajjetvā katāya pūjāya buddhañāṇenāpi aparicchinnaṃ vipākaṃ vaṇṇetvā idha evaṃ mahantaṃ pūjaṃ paṭikkhipatīti? Parisānuggahena ceva sāsanassa ca ciraṭṭhitikāmatāya. Sace hi bhagavā evaṃ na paṭikkhipeyya, anāgate sīlassa āgataṭṭhāne sīlaṃ na paripūressanti, samādhissa āgataṭṭhāne samādhiṃ na paripūressanti, vipassanāya āgataṭṭhāne vipassanāgabbhaṃ na gāhāpessanti. Upaṭṭhāke samādapetvā pūjaṃyeva kārentā viharissanti. Āmisapūjā ca nāmesā sāsanaṃ ekadivasampi ekayāgupānakālamattampi sandhāretuṃ na sakkoti. Mahāvihārasadisañhi vihārasahassaṃ mahācetiyasadisañca cetiyasahassampi sāsanaṃ dhāretuṃ na sakkonti. Yena kammaṃ kataṃ, tasseva hoti. Sammāpaṭipatti pana tathāgatassa anucchavikā pūjā. Sā hi tena patthitā ceva, sakkoti sāsanañca sandhāretuṃ, tasmā taṃ dassento yo kho ānandātiādimāha.
Tattha dhammānudhammappaṭipannoti navavidhassa lokuttaradhammassa anudhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipanno . Sāyeva pana paṭipadā anucchavikattā 『『sāmīcī』』ti vuccati. Taṃ sāmīciṃ paṭipannoti sāmīcippaṭipanno. Tameva pubbabhāgapaṭipadāsaṅkhātaṃ anudhammaṃ carati pūretīti anudhammacārī.
Pubbabhāgapaṭipadāti ca sīlaṃ ācārapaññatti dhutaṅgasamādānaṃ yāva gotrabhuto sammāpaṭipadā veditabbā. Tasmā yo bhikkhu chasu agāravesu patiṭṭhāya paññattiṃ atikkamati, anesanāya jīvikaṃ kappeti, ayaṃ na dhammānudhammappaṭipanno. Yo pana sabbaṃ attano paññattaṃ sikkhāpadaṃ jinavelaṃ jinamariyādaṃ jinakāḷasuttaṃ aṇumattampi na vītikkamati, ayaṃ dhammānudhammappaṭipanno nāma. Bhikkhuniyāpi eseva nayo. Yo upāsako pañca verāni dasa akusalakammapathe samādāya vattati appeti, ayaṃ na dhammānudhammappaṭipanno. Yo pana tīsu saraṇesu, pañcasupi sīlesu, dasasu sīlesu paripūrakārī hoti, māsassa aṭṭha uposathe karoti, dānaṃ deti, gandhapūjaṃ mālāpūjaṃ karoti, mātaraṃ pitaraṃ upaṭṭhāti, dhammike samaṇabrāhmaṇe upaṭṭhāti, ayaṃ dhammānudhammappaṭipanno nāma. Upāsikāyapi eseva nayo.
Paramāyapūjāyāti uttamāya pūjāya. Ayañhi nirāmisapūjā nāma sakkoti mama sāsanaṃ sandhāretuṃ. Yāva hi imā catasso parisā maṃ imāya pūjessanti, tāva mama sāsanaṃ majjhe nabhassa puṇṇacando viya virocissatīti dasseti.
Upavāṇattheravaṇṇanā
以下是完整的簡體中文直譯: 199。世尊在雙沙羅樹間右側而臥,直到大地的表面,直到世界邊緣,看到聚集在世界邊緣的天人,對阿難尊者說了偉大的教誨。因此說——「那時世尊對阿難尊者……爲了如來的供養。」這樣展示了偉大的供養,同時也顯示了他自己的無能為力,阿難,這就是這一點。 這句話的意思是——「阿難,我在提婆達多的腳下,聚集了八種法,進行供養的並不是爲了花香樂器的供養,也不是爲了這個目的而圓滿波羅蜜。因此我並不是因為這個供養而被供養的。」 那麼為什麼世尊不在其他地方,即使拿一朵烏瑪花,思考佛的功德,進行供養,也在這裡拒絕如此偉大的供養呢?這是因為對眾生的關愛和對教法持久的願望。如果世尊不拒絕,未來在戒的地方,戒法不會得到圓滿,在定的地方,定法不會得到圓滿,在觀的地方,觀法不會被接受。侍者們會專注于供養而生活。物質供養也無法維持教法,即使一天也無法維持一頓粥的時間。因為像大寺院一樣的寺廟和大聖地一樣的聖地也無法維持教法。所做的事情,就會有這樣的結果。正確的修行是如來的供養。因為依靠這個,能夠維持教法,因此他提到「阿難」等等。 在這裡,法的修行是指九種超世間法的修行,依靠前行的修行。因為這些修行是依靠修行的,所以被稱為「合適的」。他是合適的修行者,依靠合適的修行。正是這個前行的修行被稱為法的修行。 前行的修行是指戒、行為的規定、清凈的修行,直到獲得種族的正修行。因此,若比丘在六個家中安住,超越行為的規定,依賴他人而維持生活,則他不是法的修行者。而如果他在所有的自我規定中,絲毫不偏離佛陀的教法,這就是法的修行者。對比丘也是如此。若居士在五種敵人、十種惡道中保持專注,則他不是法的修行者。而如果他在三種避難所、五戒、十戒中做到圓滿,八個齋日中行善,給予施捨,進行香花供養,供養父母,供養善法的比丘和婆羅門,這就是法的修行者。對居士也是如此。 「最優的供養」是指最好的供養。因為這種非物質的供養能夠維持我的教法。只要這四種眾生供養我,我的教法就會像天上的滿月一樣照耀。 (註:上文中的「阿難」指的是佛陀的侍者阿難陀,提婆達多是佛陀的堂弟,烏瑪花可能是指一種花卉。)
200.Apasāresīti apanesi. Apehīti apagaccha. Thero ekavacaneneva tālavaṇṭaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Upaṭṭhākotiādi paṭhamabodhiyaṃ anibaddhupaṭṭhākabhāvaṃ sandhāyāha. Ayaṃ, bhante, āyasmā upavāṇoti evaṃ therena vutte ānando upavāṇassa sadosabhāvaṃ sallakkheti, 『handassa niddosabhāvaṃ kathessāmī』ti bhagavā yebhuyyena ānandātiādimāha. Tattha yebhuyyenāti idaṃ asaññasattānañceva arūpadevatānañca ohīnabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Apphuṭoti asamphuṭṭho abharito vā. Bhagavato kira āsannapadese vālaggamatte okāse sukhumattabhāvaṃ māpetvā dasa dasa mahesakkhā devatā aṭṭhaṃsu. Tāsaṃ parato vīsati vīsati. Tāsaṃ parato tiṃsati tiṃsati. Tāsaṃ parato cattālīsaṃ cattālīsaṃ. Tāsaṃ parato paññāsaṃ paññāsaṃ. Tāsaṃ parato saṭṭhi saṭṭhi devatā aṭṭhaṃsu. Tā aññamaññaṃ hatthena vā pādena vā vatthena vā na byābādhenti. 『『Apehi maṃ, mā ghaṭṭehī』』ti vattabbākāraṃ nāma natthi. 『『Tā kho pana devatāyo dasapi hutvā vīsatipi hutvā tiṃsampi hutvā cattālīsampi hutvā paññāsampi hutvā āraggakoṭinitudanamattepi tiṭṭhanti, na ca aññamaññaṃ byābādhentī』』ti (a. ni.
200。阿波薩雷斯意為「她們離去」。阿佩希意為「她們退去」。長老只用單數形式將塔拉萬塔放下,站在一旁。提到侍者,指的是在初次覺悟時不受束縛的侍者狀態。阿難尊者聽到長老這樣說,便意識到上座的無過失狀態,想說:「我將講述這無過失的狀態。」世尊大致上說了阿難尊者等。 「這裡的『大致上』是指無意識的眾生和無形天神的退卻狀態。」不被觸碰是指未被觸及或承載。世尊在靠近的地方,恰如其分地讓十位偉大的天神存在。她們在其旁邊二十位、三十位、四十位、五十位、六十位天神一起存在。她們互不干擾,手、腳、衣物之間沒有衝突。「『離開我,別碰我』」這樣的說法是沒有必要的。「然而這些天神十位、二十位、三十位、四十位、五十位、六十位,甚至在微小的空間內也保持著不動,互不干擾。」
1.37) vuttasadisāva ahesuṃ. Ovārentoti āvārento. Thero kira pakatiyāpi mahāsarīro hatthipotakasadiso. So paṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā atimahā viya ahosi.
Tathāgataṃ dassanāyāti bhagavato mukhaṃ daṭṭhuṃ alabhamānā evaṃ ujjhāyiṃsu. Kiṃ pana tā theraṃ vinivijjha passituṃ na sakkontīti? Āma, na sakkonti. Devatā hi puthujjane vinivijjha passituṃ sakkonti, na khīṇāsave. Therassa ca mahesakkhatāya tejussadatāya upagantumpi na sakkonti. Kasmā pana therova tejussado, na aññe arahantoti? Yasmā kassapabuddhassa cetiye ārakkhadevatā ahosi.
Vipassimhi kira sammāsambuddhe parinibbute ekagghanasuvaṇṇakkhandhasadisassa dhātusarīrassa ekameva cetiyaṃ akaṃsu, dīghāyukabuddhānañhi ekameva cetiyaṃ hoti. Taṃ manussā ratanāyāmāhi vidatthivitthatāhi dvaṅgulabahalāhi suvaṇṇiṭṭhakāhi haritālena ca manosilāya ca mattikākiccaṃ tilateleneva udakakiccaṃ sādhetvā yojanappamāṇaṃ uṭṭhapesuṃ. Tato bhummā devatā yojanappamāṇaṃ, tato ākāsaṭṭhakadevatā, tato uṇhavalāhakadevatā, tato abbhavalāhakadevatā, tato cātumahārājikā devatā, tato tāvatiṃsā devatā yojanappamāṇaṃ uṭṭhapesunti evaṃ sattayojanikaṃ cetiyaṃ ahosi. Manussesu mālāgandhavatthādīni gahetvā āgatesu ārakkhadevatā gahetvā tesaṃ passantānaṃyeva cetiyaṃ pūjesi.
Tadā ayaṃ thero brāhmaṇamahāsālo hutvā ekaṃ pītakaṃ vatthaṃ ādāya gato. Devatā tassa hatthato vatthaṃ gahetvā cetiyaṃ pūjesi. Brāhmaṇo taṃ disvā pasannacitto 『『ahampi anāgate evarūpassa buddhassa cetiye ārakkhadevatā homī』』ti patthanaṃ katvā tato cuto devaloke nibbatti. Tassa devaloke ca manussaloke ca saṃsarantasseva kassapo bhagavā loke uppajjitvā parinibbāyi. Tassāpi ekameva dhātusarīraṃ ahosi. Taṃ gahetvā yojanikaṃ cetiyaṃ kāresuṃ. So tattha ārakkhadevatā hutvā sāsane antarahite sagge nibbattitvā amhākaṃ bhagavato kāle tato cuto mahākule paṭisandhiṃ gahetvā nikkhamma pabbajitvā arahattaṃ patto. Iti cetiye ārakkhadevatā hutvā āgatattā thero tejussadoti veditabbo.
Devatā, ānanda, ujjhāyantīti iti ānanda, devatā ujjhāyanti, na mayhaṃ puttassa añño koci doso atthīti dasseti.
201.Kathaṃbhūtā pana, bhanteti kasmā āha? Bhagavā tumhe – 『『devatā ujjhāyantī』』ti vadatha, kathaṃ bhūtā pana tā tumhe manasi karotha , kiṃ tumhākaṃ parinibbānaṃ adhivāsentīti pucchati. Atha bhagavā – 『『nāhaṃ adhivāsanakāraṇaṃ vadāmī』』ti tāsaṃ anadhivāsanabhāvaṃ dassento santānandātiādimāha.
Tattha ākāse pathavīsaññiniyoti ākāse pathaviṃ māpetvā tattha pathavīsaññiniyo. Kandantīti rodanti. Chinnapātaṃ papatantīti majjhe chinnā viya hutvā yato vā tato vā papatanti. Āvaṭṭantīti āvaṭṭantiyo patitaṭṭhānameva āgacchanti. Vivaṭṭantīti patitaṭṭhānato parabhāgaṃ vaṭṭamānā gacchanti. Apica dve pāde pasāretvā sakiṃ purato sakiṃ pacchato sakiṃ vāmato sakiṃ dakkhiṇato saṃparivattamānāpi – 『『āvaṭṭanti vivaṭṭantī』』ti vuccanti. Santānanda, devatā pathaviyaṃ pathavīsaññiniyoti pakatipathavī kira devatā dhāretuṃ na sakkoti. Tattha hatthako brahmā viya devatā osīdanti. Tenāha bhagavā – 『『oḷārikaṃ hatthaka, attabhāvaṃ abhinimmināhī』』ti (a. ni.
1.37) 說得像這樣。勸導是指引導。長老顯然是自然地身材魁梧,像大象一樣。他披上了破舊的袈裟,顯得異常偉大。 「爲了見到如來」,因為無法見到佛陀的面容而感到懊惱。那麼,為什麼那些長老無法見到他呢?是的,他們無法見到。天神能夠在普通人身上看到,但對於已滅盡煩惱者則無法看到。由於長老的偉大和光輝,他們也無法接近。為什麼只有長老光輝顯著,而其他的阿羅漢卻不是呢?因為在迦薩佛的聖地,有守護的天神。 據說在毗婆尸佛圓寂時,建造了一座與一塊黃金相似的法身聖地。在長壽佛的時代,只有一座聖地。人們用珍寶、金銀、綠松石等材料,按照兩指寬的厚度,建造了與一座遊行的聖地相當的高。然後,地上的天神和空中的天神、熱天神、冷天神、四大天王、天界的天神等,都在此聖地上建造了七遊行的聖地。在人間,守護天神拿著花香等物品,前來供養聖地。 那時,這位長老化身為偉大的婆羅門,拿著一件黃色的衣服離開。天神從他的手中拿著衣服來供養聖地。婆羅門看到后,心中歡喜地想:「我也希望在未來成為這樣的佛的聖地的守護天神。」於是他去世後轉生到天界。在天界和人間徘徊時,迦薩佛降生於世,最終圓寂。他也只有一個法身。拿著它建造了遊行的聖地。於是他在那兒成爲了守護天神,轉生於天界,最終在我們的佛陀時代去世,轉生於高貴的家庭,出家修行,達到了阿羅漢果。因此,作為聖地的守護天神而到來,長老被認為是光輝顯著的。 天神,阿難,感到懊惱。於是阿難問:「天神感到懊惱,難道我兒子沒有其他的過失嗎?」這是在說明。 201。那麼,長老為什麼這樣說?世尊對你們說:「天神感到懊惱。」那麼,天神們是什麼狀態呢?你們是否認為他們的圓寂會影響到你們呢?於是世尊說:「我不說是因為圓寂的原因。」並且指出她們不應有圓寂的狀態,接著說:「她們感到懊惱。」 在這裡,空中是指將大地視為空。哭泣是指在哭泣。被切斷的部分像中間被切斷一樣,往下掉落。翻滾是指翻滾到倒下的地方。即使雙腳伸展,向前、向後、向左、向右翻轉,也被稱為「翻滾和旋轉」。「聖者,天神在大地上,認為大地是空的,顯然是無法承載的。」在那裡,像天神一樣的婆羅門正在衰退。因此,世尊說:「粗糙的婆羅門,身體是由自身所造。」
3.128). Tasmā yā devatā pathaviyaṃ pathaviṃ māpesuṃ, tā sandhāyetaṃ vuttaṃ – 『『pathaviyaṃ pathavīsaññiniyo』』ti.
Vītarāgāti pahīnadomanassā silāthambhasadisā anāgāmikhīṇāsavadevatā.
Catusaṃvejanīyaṭhānavaṇṇanā
202.Vassaṃvuṭṭhāti buddhakāle kira dvīsu kālesu bhikkhū sannipatanti upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya kammaṭṭhānaggahaṇatthaṃ, vuṭṭhavassā ca gahitakammaṭṭhānānuyogena nibbattitavisesārocanatthaṃ. Yathā ca buddhakāle, evaṃ tambapaṇṇidīpepi apāragaṅgāya bhikkhū lohapāsāde sannipatiṃsu, pāragaṅgāya bhikkhū tissamahāvihāre. Tesu apāragaṅgāya bhikkhū saṅkārachaḍḍakasammajjaniyo gahetvā āgantvā mahāvihāre sannipatitvā cetiye sudhākammaṃ katvā – 『『vuṭṭhavassā āgantvā lohapāsāde sannipatathā』』ti vattaṃ katvā phāsukaṭṭhānesu vasitvā vuṭṭhavassā āgantvā lohapāsāde pañcanikāyamaṇḍale, yesaṃ pāḷi paguṇā, te pāḷiṃ sajjhāyanti. Yesaṃ aṭṭhakathā paguṇā, te aṭṭhakathaṃ sajjhāyanti. Yo pāḷiṃ vā aṭṭhakathaṃ vā virādheti , taṃ – 『『kassa santike tayā gahita』』nti vicāretvā ujuṃ katvā gāhāpenti. Pāragaṅgāvāsinopi tissamahāvihāre evameva karonti. Evaṃ dvīsu kālesu sannipatitesu bhikkhūsu ye pure vassūpanāyikāya kammaṭṭhānaṃ gahetvā gatā visesārocanatthaṃ āgacchanti, evarūpe sandhāya 『『pubbe bhante vassaṃvuṭṭhā』』tiādimāha.
Manobhāvanīyeti manasā bhāvite sambhāvite. Ye vā mano manaṃ bhāventi vaḍḍhenti rāgarajādīni pavāhenti, evarūpeti attho. Thero kira vattasampanno mahallakaṃ bhikkhuṃ disvā thaddho hutvā na nisīdati, paccuggamanaṃ katvā hatthato chattañca pattacīvarañca gahetvā pīṭhaṃ papphoṭetvā deti, tattha nisinnassa vattaṃ katvā senāsanaṃ paṭijaggitvā deti. Navakaṃ bhikkhuṃ disvā tuṇhībhūto na nisīdati, samīpe ṭhatvā vattaṃ karoti. So tāya vattapaṭipattiyā aparihāniṃ patthayamāno evamāha.
Atha bhagavā – 『『ānando manobhāvanīyānaṃ dassanaṃ na labhissāmī』』ti cinteti, handassa, manobhāvanīyānaṃ dassanaṭṭhānaṃ ācikkhissāmi, yattha vasanto ito cito ca anāhiṇḍitvāva lacchati manobhāvanīye bhikkhū dassanāyāti cintetvā cattārimānītiādimāha.
Tattha saddhassāti buddhādīsu pasannacittassa vattasampannassa, yassa pāto paṭṭhāya cetiyaṅgaṇavattādīni sabbavattāni katāneva paññāyanti. Dassanīyānīti dassanārahāni dassanatthāya gantabbāni. Saṃvejanīyānīti saṃvegajanakāni. Ṭhānānīti kāraṇāni, padesaṭhānāneva vā.
Ye hi kecīti idaṃ cetiyacārikāya satthakabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha cetiyacārikaṃ āhiṇḍantāti ye ca tāva tattha tattha cetiyaṅgaṇaṃ sammajjantā, āsanāni dhovantā bodhimhi udakaṃ siñcantā āhiṇḍanti, tesu vattabbameva natthi asukavihāre 『『cetiyaṃ vandissāmā』』ti nikkhamitvā pasannacittā antarā kālaṅkarontāpi anantarāyena sagge patiṭṭhahissanti yevāti dasseti.
Ānandapucchākathāvaṇṇanā
3.128) 因此,凡是天神在大地上認為是大地的,都是指「認為大地的天神」。 「無慾」是指已斷除煩惱的,像石頭柱子一樣的非來世已滅盡煩惱的天神。 「四種激動之處的描述」 202。降雨時,佛陀時代據說有兩個時候,僧眾聚集在一起,爲了準備降雨的工作,進行修行。就像在佛陀時代一樣,在坦巴帕尼島(現代斯里蘭卡)也有僧眾聚集在金色的房子中,渡過河的僧眾在三大寺院中聚集。在那些渡過河的僧眾中,拿著搖擺的布,來到大寺院聚集,進行供養,完成了「降雨後,聚集在金色的房子中」的安排,住在舒適的地方,降雨後,聚集在金色的房子中,五個部落的僧眾,他們的巴利文精通,便誦讀巴利文。那些註釋精通的,便誦讀註釋。若有人偏離巴利文或註釋,就會考慮「你在誰的面前被接受」,然後直截了當地抓住。渡過河的居民也在三大寺院中這樣做。這樣,在兩個時候聚集的僧眾中,早先準備降雨的修行而來的,便是指「早先,尊者們降雨時聚集」。 「心的培養」是指用心去培養、去提升。那些用心去培養、去增長貪慾等的,便是這樣的意思。長老看到一位修行完善的年長比丘,感到震驚而不坐下,走上前去,拿著傘和托缽,拍打座位,給坐著的人提供座位,安排臥具。看到新來的比丘,他保持沉默不坐下,而是站在旁邊進行安排。因此,他由於這樣的行為而期望不會減少,於是如此說道。 然後世尊思考:「阿難,我將無法看到心的培養。」於是他說:「我將告訴你心的培養的地方,住在那兒的人不會被打擾,能夠看到心的培養的比丘。」接著提到「四種尊重」。 在這裡,信仰是指對佛等的信心,心中充滿信仰,依此為基礎,所有的供養等都被認為是已完成的。可見的,是指應去見的、值得見的。激動的,是指令人激動的。原因是指原因,或是地方。 「那些人」是指爲了供養聖地而說的。在那裡,供養聖地的人是那些在各處清理聖地、洗凈座位、在菩提樹下灑水的人,他們在某個寺院中說「我們將供養聖地」,心中滿懷信心,雖然在短時間內也會因障礙而在天界安住。
203.Adassanaṃ, ānandāti yadetaṃ mātugāmassa adassanaṃ, ayamettha uttamā paṭipattīti dasseti. Dvāraṃ pidahitvā senāsane nisinno hi bhikkhu āgantvā dvāre ṭhitampi mātugāmaṃ yāva na passati, tāvassa ekaṃseneva na lobho uppajjati, na cittaṃ calati. Dassane pana satiyeva tadubhayampi assa. Tenāha – 『『adassanaṃ ānandā』』ti. Dassane bhagavā sati kathanti bhikkhaṃ gahetvā upagataṭṭhānādīsu dassane sati kathaṃ paṭipajjitabbanti pucchati. Atha bhagavā yasmā khaggaṃ gahetvā – 『『sace mayā saddhiṃ ālapasi, ettheva te sīsaṃ pātessāmī』』ti ṭhitapurisena vā, 『『sace mayā saddhiṃ ālapasi, ettheva te maṃsaṃ murumurāpetvā khādissāmī』』ti ṭhitayakkhiniyā vā ālapituṃ varaṃ. Ekasseva hi attabhāvassa tappaccayā vināso hoti, na apāyesu aparicchinnadukkhānubhavanaṃ. Mātugāmena pana ālāpasallāpe sati vissāso hoti, vissāse sati otāro hoti, otiṇṇacitto sīlabyasanaṃ patvā apāyapūrako hoti; tasmā anālāpoti āha. Vuttampi cetaṃ –
『『Sallape asihatthena, pisācenāpi sallape;
Āsīvisampi āsīde, yena daṭṭho na jīvati;
Na tveva eko ekāya, mātugāmena sallape』』ti. (a. ni. 5.55);
Ālapantena panāti sace mātugāmo divasaṃ vā pucchati, sīlaṃ vā yācati, dhammaṃ vā sotukāmo hoti, pañhaṃ vā pucchati, tathārūpaṃ vā panassa pabbajitehi kattabbakammaṃ hoti, evarūpe kāle anālapantaṃ 『『mūgo ayaṃ, badhiro ayaṃ, bhutvāva baddhamukho nisīdatī』』ti vadati, tasmā avassaṃ ālapitabbaṃ hoti. Evaṃ ālapantena pana kathaṃ paṭipajjitabbanti pucchati. Atha bhagavā – 『『etha tumhe, bhikkhave, mātumattīsu mātucittaṃ upaṭṭhapetha, bhaginimattīsu bhaginicittaṃ upaṭṭhapetha, dhītumattīsu dhītucittaṃ upaṭṭhapethā』』ti (saṃ. ni. 4.127) imaṃ ovādaṃ sandhāya sati, ānanda, upaṭṭhapetabbāti āha.
204.Abyāvaṭāti atantibaddhā nirussukkā hotha. Sāratthe ghaṭathāti uttamatthe arahatte ghaṭetha. Anuyuñjathāti tadadhigamāya anuyogaṃ karotha. Appamattāti tattha avippamuṭṭhasatī. Vīriyātāpayogena ātāpino. Kāye ca jīvite ca nirapekkhatāya pahitattā pesitacittā viharatha.
205.Kathaṃpana, bhanteti tehi khattiyapaṇḍitādīhi kathaṃ paṭipajjitabbaṃ. Addhā maṃ te paṭipucchissanti – 『『kathaṃ, bhante, ānanda tathāgatassa sarīre paṭipajjitabba』』nti; 『『tesāhaṃ kathaṃ paṭivacanaṃ demī』』ti pucchati. Ahatena vatthenāti navena kāsikavatthena. Vihatena kappāsenāti supothitena kappāsena. Kāsikavatthañhi sukhumattā telaṃ na gaṇhāti, kappāso pana gaṇhāti. Tasmā 『『vihatena kappāsenā』』ti āha. Āyasāyāti sovaṇṇāya. Sovaṇṇañhi idha 『『ayasa』』nti adhippetaṃ.
Thūpārahapuggalavaṇṇanā
206.Rājā cakkavattīti ettha kasmā bhagavā agāramajjhe vasitvā kālaṅkatassa rañño thūpārahataṃ anujānāti, na sīlavato puthujjanassa bhikkhussāti? Anacchariyattā. Puthujjanabhikkhūnañhi thūpe anuññāyamāne tambapaṇṇidīpe tāva thūpānaṃ okāso na bhaveyya, tathā aññesu ṭhānesu. Tasmā 『『anacchariyā te bhavissantī』』ti nānujānāti. Rājā cakkavattī ekova nibbattati, tenassa thūpo acchariyo hoti. Puthujjanasīlavato pana parinibbutabhikkhuno viya mahantampi sakkāraṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva.
Ānandaacchariyadhammavaṇṇanā
203。不可見,阿難,指的是母親的不可見,這裡顯現出這是最好的修行。閉上門坐在臥具上的比丘,即使看到站在門口的母親,心中也不會生起貪慾,心也不會動搖。但如果看到的話,情況就會有所不同。因此,世尊說:「不可見,阿難。」世尊問道:「在看到時,拿著乞食碗等,應該如何面對?」於是世尊因為拿著刀,若與我交談
207.Vihāranti idha maṇḍalamālo vihāroti adhippeto, taṃ pavisitvā. Kapisīsanti dvārabāhakoṭiyaṃ ṭhitaṃ aggaḷarukkhaṃ. Rodamāno aṭṭhāsīti so kirāyasmā cintesi – 『『satthārā mama saṃvegajanakaṃ vasanaṭṭhānaṃ kathitaṃ, cetiyacārikāya sātthakabhāvo kathito, mātugāme paṭipajjitabbapañho vissajjito, attano sarīre paṭipatti akkhātā, cattāro thūpārahā kathitā, dhuvaṃ ajja bhagavā parinibbāyissatī』』ti, tassevaṃ cintayato balavadomanassaṃ uppajji. Athassa etadahosi – 『『bhagavato santike rodanaṃ nāma aphāsukaṃ, ekamantaṃ gantvā sokaṃ tanukaṃ karissāmī』』ti, so tathā akāsi. Tena vuttaṃ – 『『rodamāno aṭṭhāsī』』ti.
Ahañca vatamhīti ahañca vata amhi, ahaṃ vatamhītipi pāṭho. Yo mama anukampakoti yo maṃ anukampati anusāsati, sve dāni paṭṭhāya kassa mukhadhovanaṃ dassāmi, kassa pāde dhovissāmi, kassa senāsanaṃ paṭijaggissāmi, kassa pattacīvaraṃ gahetvā vicarissāmīti bahuṃ vilapi. Āmantesīti bhikkhusaṅghassa antare theraṃ adisvā āmantesi.
Mettenakāyakammenāti mettacittavasena pavattitena mukhadhovanadānādikāyakammena. Hitenāti hitavuddhiyā katena. Sukhenāti sukhasomanasseneva katena, na dukkhinā dummanena hutvāti attho. Advayenāti dve koṭṭhāse katvā akatena. Yathā hi eko sammukhāva karoti na parammukhā, eko parammukhāva karoti na sammukhā evaṃ vibhāgaṃ akatvā katenāti vuttaṃ hoti. Appamāṇenāti pamāṇavirahitena. Cakkavāḷampi hi atisambādhaṃ, bhavaggampi atinīcaṃ, tayā kataṃ kāyakammameva bahunti dasseti.
Mettena vacīkammenāti mettacittavasena pavattitena mukhadhovanakālārocanādinā vacīkammena. Api ca ovādaṃ sutvā – 『『sādhu, bhante』』ti vacanampi mettaṃ vacīkammameva. Mettena manokammenāti kālasseva sarīrapaṭijagganaṃ katvā vivittāsane nisīditvā – 『『satthā arogo hotu, abyāpajjo sukhī』』ti evaṃ pavattitena manokammena. Katapuññosīti kappasatasahassaṃ abhinīhārasampannosīti dasseti. Katapuññosīti ca ettāvatā vissattho mā pamādamāpajji, atha kho padhānamanuyuñja. Evañhi anuyutto khippaṃ hohisi anāsavo, dhammasaṅgītikāle arahattaṃ pāpuṇissasi. Na hi mādisassa katapāricariyā nipphalā nāma hotīti dasseti.
- Evañca pana vatvā mahāpathaviṃ pattharanto viya ākāsaṃ vitthārento viya cakkavāḷagiriṃ osārento viya sineruṃ ukkhipento viya mahājambuṃ khandhe gahetvā cālento viya āyasmato ānandassa guṇakathaṃ ārabhanto atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi. Tattha 『『yepi te, bhikkhave, etarahī』』ti kasmā na vuttaṃ? Aññassa buddhassa natthitāya. Eteneva cetaṃ veditabbaṃ – 『『yathā cakkavāḷantarepi añño buddho natthī』』ti. Paṇḍitoti byatto. Medhāvīti khandhadhātuāyatanādīsu kusalo.
207。此處所說的「住處」是指圍繞的寺院,進入后便是。大象的頭上站著一棵大樹。哭泣著站著,他心中思考:「我的老師所講的令人警覺的居住之處,供養聖地的必要性,母親應當遵循的教導已經闡明,自己身體的修行已經說明,四座佛塔的必要性已經講述,今天佛陀必定會圓寂。」當他如此思考時,心中產生了強烈的憂愁。於是他想到:「在佛陀的面前哭泣是不合適的,我將去一旁輕輕地表達我的悲傷。」於是,他就這樣做了。因此說:「哭泣著站著。」 「我確實如此」,是指我確實如此,或是「我確實如此」的說法。誰對我表示憐憫,誰對我加以指導,從明天開始,我要為誰洗臉,誰的腳要洗,誰的臥具要照料,誰的托缽和袈裟要拿著到處走,這些都在喃喃自語。於是他對比丘僧團中的長老說道。 「以慈心的身體行為」,是指以慈心所發起的洗臉、給予等身體行為。「以利益的方式」,是指以利益的方式所做的。「以快樂的方式」,是指以快樂的心情所做的,而不是以痛苦的心情所做的。 「以不二的方式」,是指在兩個方面所做的。「就像一個人面對面而做,而不是背對面」,這便是所說的。「以無量的方式」,是指沒有量的限制。因為即使是世界也極其廣闊,生死也極其微小,所做的身體行為也顯得極其豐富。 「以慈心的語言行為」,是指以慈心所發起的洗臉、照明等語言行為。此外,聽到教導時說:「好極了,尊者」的話也是慈心的語言行為。「以慈心的意念行為」,是指在洗身體后,坐在清靜的地方,默唸:「愿老師健康,愿無憂快樂。」以此發起的意念行為。已做的善行,指的是數億次的善行豐盈的表現。已做的善行,意指在此基礎上不要懈怠,而應繼續努力。如此,若能精進,很快就能達到無漏,在法的集會上獲得阿羅漢果。因為像他這樣的人所做的善行絕不會徒勞。 208。如此說著,像是在追求大地,像是在擴充套件天空,像是在推動世界山,像是在舉起大果樹,像是在搖動阿難的諸多美德,隨後佛陀對比丘們說道:「你們啊,尊者們,為什麼沒有提到那些呢?」因為沒有其他佛的存在。通過這個可以知道:「在世界的邊界間,也沒有其他佛。」智者是指有智慧的人。聰明人是指在五蘊、元素、感官等方面有能力的人。
209.Bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāyāti ye bhagavantaṃ passitukāmā theraṃ upasaṅkamanti, ye ca 『『āyasmā kirānando samantapāsādiko abhirūpo dassanīyo bahussuto saṅghasobhano』』ti therassa guṇe sutvā āgacchanti, te sandhāya 『『bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamantī』』ti vuttaṃ. Esa nayo sabbattha. Attamanāti savanena no dassanaṃ sametīti sakamanā tuṭṭhacittā. Dhammanti 『『kacci, āvuso, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci yoniso manasikārena kammaṃ karotha, ācariyupajjhāye vattaṃ pūrethā』』ti evarūpaṃ paṭisanthāradhammaṃ. Tattha bhikkhunīsu – 『『kacci, bhaginiyo, aṭṭha garudhamme samādāya vattathā』』ti idampi nānākaraṇaṃ hoti. Upāsakesu āgatesu 『『upāsaka, na te kacci sīsaṃ vā aṅgaṃ vā rujjati, arogā te puttabhātaro』』ti na evaṃ paṭisanthāraṃ karoti. Evaṃ pana karoti – 『『kathaṃ upāsakā tīṇi saraṇāni pañca sīlāni rakkhatha, māsassa aṭṭha uposathe karotha, mātāpitūnaṃ upaṭṭhānavattaṃ pūretha, dhammikasamaṇabrāhmaṇe paṭijaggathā』』ti. Upāsikāsupi eseva nayo.
Idāni ānandattherassa cakkavattinā saddhiṃ upamaṃ karonto cattārome bhikkhavetiādimāha. Tattha khattiyāti abhisittā ca anabhisittā ca khattiyajātikā. Te kira – 『『rājā cakkavattī nāma abhirūpo dassanīyo pāsādiko ākāsena vicaranto rajjaṃ anusāsati dhammiko dhammarājā』』ti tassa guṇakathaṃ sutvā 『『savanena dassanampi sama』』nti attamanā honti. Bhāsatīti kathento – 『『kathaṃ, tātā, rājadhammaṃ pūretha, paveṇiṃ rakkhathā』』ti paṭisanthāraṃ karoti. Brāhmaṇesu pana – 『『kathaṃ ācariyā mante vācetha, kathaṃ antevāsikā mante gaṇhanti, dakkhiṇaṃ vā vatthāni vā kapilaṃ vā alatthā』』ti paṭisanthāraṃ karoti. Gahapatīsu – 『『kathaṃ tātā, na vo rājakulato daṇḍena vā balinā vā pīḷā atthi, sammā devo dhāraṃ anupavecchati, sassāni sampajjantī』』ti evaṃ paṭisanthāraṃ karoti. Samaṇesu – 『『kathaṃ, bhante, pabbajitaparikkhārā sulabhā, samaṇadhamme na pamajjathā』』ti evaṃ paṭisanthāraṃ karoti.
Mahāsudassanasuttadesanāvaṇṇanā
209。比丘眾是爲了見阿難而來,想要見佛陀的長老們,聽說「阿難尊者是光彩照人、令人矚目的,博學多聞,僧團的光輝」,因此前來,這便是所說的「比丘眾爲了見阿難而前來」。這種情況在各處都是如此。心滿意足,指的是內心愉悅而非僅僅通過視覺的滿足。關於法,問道:「朋友,你們是否能忍耐,是否能承受,是否能以正思維來行事,是否能履行老師和上師的教導。」這是類似的交談法。在比丘尼中也有類似的問候:「朋友們,你們是否能遵守八項重法。」這也是各種不同的問候。在前來信士中,問道:「信士,你們的頭或身體是否有不適,愿你們的兒子和兄弟健康。」並不會如此問候。反而這樣問候:「信士們,你們如何保護三寶,五戒,是否在一個月內遵守八齋戒,是否能照顧父母,是否能照看虔誠的比丘和婆羅門。」信女們也是如此。 現在,阿難長老以轉輪聖王為比喻,提到這四位比丘。這裡的王族,指的是被加冕和未被加冕的王族。他們聽說「轉輪聖王是光彩照人、令人矚目的,像在天空中飛翔,統治著國家,正義的法王」,聽到這樣的讚美后,心中感到愉悅。說話時,問道:「朋友們,如何履行王法,如何保護國家。」在婆羅門中,問道:「老師們,如何說出經典,如何讓弟子們接受,如何給予南方的衣物或食物。」在富人中,問道:「朋友們,你們是否受到王族的懲罰或強者的壓迫,正義的天神不會讓你們受苦,莊稼豐收。」這樣問候。在修行者中,問道:「尊者們,出家人的用品是否容易獲得,修行的法則不要懈怠。」這樣問候。 「偉大的善見經」的講解。
210.Khuddakanagaraketi nagarapatirūpake sambādhe khuddakanagarake. Ujjaṅgalanagaraketi visamanagarake. Sākhānagaraketi yathā rukkhānaṃ sākhā nāma khuddakā honti, evameva aññesaṃ mahānagarānaṃ sākhāsadise khuddakanagarake. Khattiyamahāsālāti khattiyamahāsārappattā mahākhattiyā. Esa nayo sabbattha.
Tesu khattiyamahāsālā nāma yesaṃ koṭisatampi koṭisahassampi dhanaṃ nikhaṇitvā ṭhapitaṃ, divasaparibbayo ekaṃ kahāpaṇasakaṭaṃ nigacchati, sāyaṃ dve pavisanti. Brāhmaṇamahāsālā nāma yesaṃ asītikoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, divasaparibbayo eko kahāpaṇakumbho nigacchati, sāyaṃ ekasakaṭaṃ pavisati. Gahapatimahāsālā nāma yesaṃ cattālīsakoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, divasaparibbayo pañca kahāpaṇambaṇāni nigacchanti, sāyaṃ kumbho pavisati.
Māhevaṃ, ānanda, avacāti ānanda, mā evaṃ avaca, na imaṃ 『『khuddakanagara』』nti vattabbaṃ. Ahañhi imasseva nagarassa sampattiṃ kathetuṃ – 『『anekavāraṃ tiṭṭhaṃ nisīdaṃ mahantena ussāhena, mahantena parakkamena idhāgato』』ti vatvā bhūtapubbantiādimāha. Subhikkhāti khajjabhojjasampannā. Hatthisaddenāti ekasmiṃ hatthimhi saddaṃ karonte caturāsītihatthisahassāni saddaṃ karonti, iti hatthisaddena avivittā, hoti, tathā assasaddena. Puññavanto panettha sattā catusindhavayuttehi rathehi aññamaññaṃ anubandhamānā antaravīthīsu vicaranti, iti rathasaddena avivittā hoti. Niccaṃ payojitāneva panettha bheriādīni tūriyāni, iti bherisaddādīhipi avivittā hoti. Tattha sammasaddoti kaṃsatāḷasaddo. Pāṇitāḷasaddoti pāṇinā caturassaambaṇatāḷasaddo. Kuṭabherisaddotipi vadanti.
Asnāthapivatha khādathāti asnātha pivatha khādatha. Ayaṃ panettha saṅkhepo, bhuñjatha bhoti iminā dasamena saddena avivittā hoti anupacchinnasaddā. Yathā pana aññesu nagaresu 『『kacavaraṃ chaḍḍetha, kudālaṃ gaṇhatha, pacchiṃ gaṇhatha, pavāsaṃ gamissāma, taṇḍulapuṭaṃ gaṇhatha, bhattapuṭaṃ gaṇhatha, phalakāvudhādīni sajjāni karothā』』ti evarūpā saddā honti, na yidha evaṃ ahosīti dasseti.
『『Dasamena saddenā』』ti ca vatvā 『『kusāvatī, ānanda, rājadhānī sattahi pākārehi parikkhittā ahosī』』ti sabbaṃ mahāsudassanasuttaṃ niṭṭhāpetvā gaccha tvaṃ ānandātiādimāha. Tattha abhikkamathāti abhimukhā kamatha, āgacchathāti attho. Kiṃ pana te bhagavato āgatabhāvaṃ na jānantīti? Jānanti. Buddhānaṃ gatagataṭṭhānaṃ nāma mahantaṃ kolāhalaṃ hoti, kenacideva karaṇīyena nisinnattā na āgatā. 『『Te āgantvā bhikkhusaṅghassa ṭhānanisajjokāsaṃ saṃvidahitvā dassantī』』ti tesaṃ santike avelāyampi bhagavā pesesi.
Mallānaṃ vandanāvaṇṇanā
211.Amhākañca noti ettha no kāro nipātamattaṃ. Aghāvinoti uppannadukkhā. Dummanāti anattamanā. Cetodukkhasamappitāti domanassasamappitā. Kulaparivattaso kulaparivattaso ṭhapetvāti ekekaṃ kulaparivattaṃ kulasaṅkhepaṃ vīthisabhāgena ceva racchāsabhāgena ca visuṃ visuṃ ṭhapetvā.
Subhaddaparibbājakavatthuvaṇṇanā
210。小城鎮,指的是如同城市的喧鬧的小城鎮。輝煌的城市,指的是不平常的城市。枝葉城市,指的是如同樹木的枝葉一樣的小城市,其他大城市也有類似的小城市。王族的偉大,指的是擁有偉大王族的王國。此類情況在各處都是如此。 在這些王族的偉大中,擁有數十萬甚至數百萬財富的人,白天的支出只需一個卡哈帕那的車子,晚上則進兩輛車。婆羅門的偉大,指的是擁有八十萬財富的人,白天的支出只需一個卡哈帕那的罐子,晚上則進一輛車。家庭主的偉大,指的是擁有四十萬財富的人,白天的支出為五個卡哈帕那的罐子,晚上則進一個罐子。 「不要這樣說,阿難」,是說阿難,不要這樣說,這樣就不應被稱為「小城鎮」。我確實是爲了描述這個城市的財富而說:「我多次站立、坐下,帶著巨大的勇氣和努力來到這裡。」這樣的話就像說「豐饒的食物」。「豐饒的食物」是指美味的食物。關於大象的聲音,指的是在一頭大象身上發出的聲音,發出聲音的有三十八萬頭大象,因此在大象的聲音中是沒有隔閡的,馬的聲音也是如此。這裡的善人則是指在四輛馬車上互相牽引的眾生,因此在馬車的聲音中也是沒有隔閡的。這裡的鼓聲等樂器也是如此,因此在鼓聲等樂器中也是沒有隔閡的。這裡的「善音」是指善音的聲音。這裡的「善音」也可以稱為善音的聲音。 「吃喝吧」,是指吃喝。這裡的總結是,享用食物。就像在其他城市中說:「丟掉魚網,拿起鍬,拿起鐮刀,去捕撈,拿起米袋,拿起飯袋,準備各種工具。」這樣的話在這裡並沒有出現。 「通過第十個聲音」,是說「庫薩瓦提,阿難,王都被七道圍墻包圍」,這樣便完成了《大善見經》的講解。接著說:「向前走」,是指朝著前方走。你們難道不知道佛陀的到來嗎?他們知道。佛陀的去處是一個巨大的喧鬧,因為某種原因坐著的人沒有來。「他們來到比丘僧團的聚集處,準備見面。」因此佛陀在他們面前也發送了資訊。 211。我們並不是說這裡沒有,否定的詞僅是表示否定的意思。痛苦的出現,指的是產生的痛苦。心情不佳,指的是不愉快的心情。心中的痛苦,指的是心中充滿痛苦。家族的輪迴,指的是每個家族的輪迴,依照家族的特點和道路的特徵,分別設立。 關於蘇巴達的遊方者的解釋。
212.Subhaddonāma paribbājakoti udiccabrāhmaṇamahāsālakulā pabbajito channaparibbājako. Kaṅkhādhammoti vimatidhammo. Kasmā panassa ajja evaṃ ahosīti? Tathāvidhaupanissayattā. Pubbe kira puññakaraṇakāle dve bhātaro ahesuṃ. Te ekatova sassaṃ akaṃsu. Tattha jeṭṭhakassa – 『『ekasmiṃ sasse navavāre aggasassadānaṃ mayā dātabba』』nti ahosi. So vappakāle bījaggaṃ nāma datvā gabbhakāle kaniṭṭhena saddhiṃ mantesi – 『『gabbhakāle gabbhaṃ phāletvā dassāmā』』ti kaniṭṭho – 『『taruṇasassaṃ nāsetukāmosī』』ti āha. Jeṭṭho kaniṭṭhassa ananuvattanabhāvaṃ ñatvā khettaṃ vibhajitvā attano koṭṭhāsato gabbhaṃ phāletvā khīraṃ nīharitvā sappinavanītena saṃyojetvā adāsi, puthukakāle puthukaṃ kāretvā adāsi, lāyanakāle lāyanaggaṃ, veṇikaraṇe veṇaggaṃ, kalāpādīsu kalāpaggaṃ, khalaggaṃ, khalabhaṇḍaggaṃ, koṭṭhagganti evaṃ ekasasse navavāre aggadānaṃ adāsi. Kaniṭṭho pana uddharitvā adāsi.
Tesu jeṭṭhako aññāsikoṇḍaññatthero jāto. Bhagavā – 『『kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya』』nti olokento 『『aññāsikoṇḍañño ekasmiṃ sasse nava aggadānāni adāsi, imaṃ aggadhammaṃ tassa desessāmī』』ti sabbapaṭhamaṃ dhammaṃ desesi. So aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Kaniṭṭho pana ohīyitvā pacchā dānassa dinnattā satthu parinibbānakāle evaṃ cintetvā satthāraṃ daṭṭhukāmo ahosi.
Mā tathāgataṃ viheṭhesīti thero kira – 『『ete aññatitthiyā nāma attano gahaṇameva gaṇhanti, tassa vissajjāpanatthāya bhagavato bahuṃ bhāsamānassa kāyavācāvihesā bhavissati, pakatiyāpi ca kilantoyeva bhagavā』』ti maññamāno evamāha. Paribbājako – 『『na me ayaṃ bhikkhu okāsaṃ karoti, atthikena pana anuvattitvā kāretabbo』』ti theraṃ anuvattanto dutiyampi tatiyampi āha.
213.Assosikhoti sāṇidvāre ṭhitassa bhāsato pakatisoteneva assosi, sutvā ca pana subhaddasseva atthāya mahatā ussāhena āgatattā alaṃ ānandātiādimāha. Tattha alanti paṭikkhepatthe nipāto. Aññāpekkhovāti aññātukāmova hutvā. Abbhaññiṃsūti yathā tesaṃ paṭiññā, tatheva jāniṃsu. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace nesaṃ sā paṭiññā niyyānikā, sabbe abbhaññaṃsu, no ce, na abbhaññaṃsu. Tasmā kiṃ tesaṃ paṭiññā niyyānikā, aniyyānikāti ayameva tassa pañhassa attho. Atha bhagavā tesaṃ aniyyānikabhāvakathanena atthābhāvato ceva okāsābhāvato ca 『『ala』』nti paṭikkhipitvā dhammameva desesi. Paṭhamayāmasmiñhi mallānaṃ dhammaṃ desetvā majjhimayāme subhaddassa, pacchimayāme bhikkhusaṅghaṃ ovaditvā balavapaccūsasamaye parinibbāyissāmicceva bhagavā āgato.
212。名為蘇巴達的遊方者,是指從烏迪察的婆羅門大家族中出家成為隱者的六個隱者。懷疑的法,指的是困惑的法。為何今天會如此呢?因為有這樣的因緣。之前確實在行善時有兩個兄弟。他們一起耕種了一塊稻田。對此,長兄想:「在這塊稻田中,我應當在同一塊稻田中施予九種最優質的稻米。」於是他在播種時,把種子放入土中,並在懷孕時與弟弟一起商量:「在懷孕時,我會把胎兒放出來。」弟弟則說:「你想要消滅年輕的稻子。」長兄知道弟弟不願意繼續,於是將稻田劃分,自己從中取出胎兒,取出牛奶,用新鮮的稻米將其捆綁,給予了他,成熟時又給予了成熟的稻子,收割時給予了收割的稻子,捆紮時給予了捆紮的稻子,切割時給予了切割的稻子,分割時給予了分割的稻子,給予了九種最優質的稻米。弟弟則將其提起並給予了。 在這些人中,長兄名為阿ññāsikoṇḍa。佛陀在思考:「我該向誰講授第一法?」於是看到「阿ññāsikoṇḍa在一塊稻田中給予了九種最優質的供養,我將向他講授這一最優質的法。」於是他講授了第一法。於是他與十八位天神一起獲得了初果。弟弟在此後因供養而思考,想要在佛陀圓寂時見到老師。 「不要這樣打擾如來」,是指長老認為:「這些異教徒只會抓住自己的見解,爲了說明這一點,佛陀所說的許多言辭將會成為身體和言辭的打擾,佛陀本身也會疲憊。」因此他如此說道。遊方者則說:「這位比丘不讓我有機會,但我必須遵循他。」於是長老第二次、第三次說道。 213。聽聞,指的是站在門口的人通過自然的聲音聽到的,聽到后爲了蘇巴達的利益而以巨大的勇氣而來,因此阿難等人說:「夠了。」這裡的「夠了」是指反對的意思。「想要知道」,是指想要了解。聽到的,是指根據他們的承諾,他們也知道。這是說:「如果他們的承諾是引導性的,所有人都知道;如果不是,則沒有人知道。」因此,若他們的承諾是引導性的,便是無引導性,這正是這一問題的意思。於是佛陀通過說明他們的無引導性,因而在意義上和機會的缺乏中,便說:「夠了」,然後講授法。早晨講授了摩訶摩羅的法,正午講授了蘇巴達的法,下午講授了比丘僧團的教導,晚上在強烈的晨曦中便圓寂。
214.Samaṇopi tattha na upalabbhatīti paṭhamo sotāpannasamaṇopi tattha natthi, dutiyo sakadāgāmisamaṇopi, tatiyo anāgāmisamaṇopi, catuttho arahattasamaṇopi tattha natthīti attho. 『『Imasmiṃ kho』』ti purimadesanāya aniyamato vatvā idāni attano sāsanaṃ niyamento āha. Suññā parappavādā samaṇebhīti catunnaṃ maggānaṃ atthāya āraddhavipassakehi catūhi, maggaṭṭhehi catūhi, phalaṭṭhehi catūhīti dvādasahi samaṇehi suññā parappavādā tucchā rittakā. Ime ca subhaddāti ime dvādasa bhikkhū. Sammā vihareyyunti ettha sotāpanno attano adhigataṭṭhānaṃ aññassa kathetvā taṃ sotāpannaṃ karonto sammā viharati nāma. Esa nayo sakadāgāmiādīsu. Sotāpattimaggaṭṭho aññampi sotāpattimaggaṭṭhaṃ karonto sammā viharati nāma. Esa nayo sesamaggaṭṭhesu. Sotāpattimaggatthāya āraddhavipassako attano paguṇaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetvā aññampi sotāpattimaggatthāya āraddhavipassakaṃ karonto sammā viharati nāma. Esa nayo sesamaggatthāya āraddhavipassakesu. Idaṃ sandhāyāha – 『『sammā vihareyyu』』nti. Asuñño loko arahantehi assāti naḷavanaṃ saravanaṃ viya nirantaro assa.
Ekūnatiṃso vayasāti vayena ekūnatiṃsavasso hutvā. Yaṃ pabbajinti ettha yanti nipātamattaṃ. Kiṃ kusalānuesīti 『『kiṃ kusala』』nti anuesanto pariyesanto. Tattha – 『『kiṃ kusala』』nti sabbaññutaññāṇaṃ adhippetaṃ, taṃ gavesantoti attho. Yato ahanti yato paṭṭhāya ahaṃ pabbajito, etthantare samadhikāni paññāsa vassāni hontīti dasseti. Ñāyassa dhammassāti ariyamaggadhammassa. Padesavattīti padese vipassanāmagge pavattanto. Ito bahiddhāti mama sāsanato bahiddhā. Samaṇopinatthīti padesavattivipassakopi natthi, paṭhamasamaṇo sotāpannopi natthīti vuttaṃ hoti.
Ye etthāti ye tumhe ettha sāsane satthārā sammukhā antevāsikābhisekena abhisittā, tesaṃ vo lābhā tesaṃ vo suladdhanti. Bāhirasamaye kira yaṃ antevāsikaṃ ācariyo – 『『imaṃ pabbājehi , imaṃ ovada, imaṃ anusāsā』』ti vadati, so tena attano ṭhāne ṭhapito hoti, tasmā tassa – 『『imaṃ pabbajehi, imaṃ ovada, imaṃ anusāsā』』ti ime lābhā honti. Therampi subhaddo tameva bāhirasamayaṃ gahetvā evamāha.
Alattha khoti kathaṃ alattha? Thero kira naṃ ekamantaṃ netvā udakatumbato pānīyena sīsaṃ temetvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ kathetvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā saraṇāni datvā bhagavato santikaṃ ānesi. Bhagavā upasampādetvā kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. So taṃ gahetvā uyyānassa ekamante caṅkamaṃ adhiṭṭhāya ghaṭento vāyamanto vipassanaṃ vaḍḍhento saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā āgamma bhagavantaṃ vanditvā nisīdi. Taṃ sandhāya – 『『acirūpasampanno kho panā』』tiādi vuttaṃ.
So ca bhagavato pacchimo sakkhisāvako ahosīti saṅgītikārakānaṃ vacanaṃ. Tattha yo bhagavati dharamāne pabbajitvā aparabhāge upasampadaṃ labhitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā arahattaṃ pāpuṇāti, upasampadampi vā dharamāneyeva labhitvā aparabhāge kammaṭṭhānaṃ gahetvā arahattaṃ pāpuṇāti, kammaṭṭhānampi vā dharamāneyeva gahetvā aparabhāge arahattameva pāpuṇāti, sabbopi so pacchimo sakkhisāvako. Ayaṃ pana dharamāneyeva bhagavati pabbajito ca upasampanno ca kammaṭṭhānañca gahetvā arahattaṃ pattoti.
Pañcamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
214。"在那裡找不到沙門",意思是在那裡沒有第一種入流沙門、第二種一來沙門、第三種不還沙門,也沒有第四種阿羅漢沙門。"在這裡"是指在前面的教導中沒有明確說明,現在爲了明確自己的教導而說。"其他教派空無沙門",意思是其他教派缺乏爲了四種道果而努力修習觀禪的四種人、處於四種道的四種人、處於四種果的四種人,總共十二種沙門,因此其他教派是空虛的、空無的。"這些,須跋陀"是指這十二種比丘。"正確地安住",這裡指入流者將自己所證悟的境界告訴他人,使他人也成為入流者,這就叫做正確地安住。一來等也是同樣的道理。處於入流道的人使他人也處於入流道,這叫做正確地安住。其他道也是同樣的道理。爲了證得入流道而修習觀禪的人,將自己熟悉的業處告訴他人,使他人也為證得入流道而修習觀禪,這叫做正確地安住。其他道也是同樣的道理。這就是所說的"正確地安住"的意思。"世間不會空無阿羅漢",意思是世間會像蘆葦叢和箭叢一樣充滿阿羅漢。 "二十九歲"是指年齡二十九歲。"我出家"中的"我"只是一個虛詞。"尋求什麼善法"是指尋求、探索"什麼是善法"。這裡"什麼是善法"指的是一切智智,意思是尋求這種智慧。"從那時起我"是指從我出家開始,在這期間已經超過五十年。"正法"是指聖道法。"部分修習"是指在部分觀禪道路上修習。"在此之外"是指在我的教法之外。"沒有沙門"是指沒有部分修習觀禪的人,也沒有第一種入流沙門。 "你們在這裡"是指你們在這個教法中由老師親自授予弟子的灌頂,你們獲得了這些,你們很幸運。據說在外道中,老師對弟子說"讓這個人出家,教導這個人,指導這個人",這樣就把弟子安置在自己的位置上,因此弟子就獲得了"讓這個人出家,教導這個人,指導這個人"這些利益。須跋陀也是根據這種外道的習慣對長老這樣說的。 "他獲得了"是怎麼獲得的呢?據說長老把他帶到一邊,用水瓶里的水澆濕他的頭,教導他關於面板等五種業處,剃除他的頭髮和鬍鬚,讓他穿上袈裟,授予他皈依,然後帶他到佛陀面前。佛陀為他授具足戒,教導他業處。他接受后,在花園的一角確立經行道,努力精進,增長觀禪,獲得了具有無礙解的阿羅漢果,然後來到佛陀面前頂禮坐下。這就是所說的"剛剛受具足戒"等的意思。 "他是世尊最後的親證弟子"是結集者們說的話。這裡,在世尊在世時出家,後來受具足戒,接受業處后證得阿羅漢果的人,或者在世尊在世時受具足戒,後來接受業處證得阿羅漢果的人,或者在世尊在世時接受業處,後來證得阿羅漢果的人,所有這些人都是最後的親證弟子。但這個人是在世尊在世時出家、受具足戒、接受業處並證得阿羅漢果的。 第五誦分的解釋完畢。
Tathāgatapacchimavācāvaṇṇanā
如來最後教誨的解釋 provided by EasyChat
- Idāni bhikkhusaṅghassa ovādaṃ ārabhi, taṃ dassetuṃ atha kho bhagavātiādi vuttaṃ. Tattha desito paññattoti dhammopi desito ceva paññatto ca, vinayopi desito ceva paññatto ca. Paññatto ca nāma ṭhapito paṭṭhapitoti attho. So vo mamaccayenāti so dhammavinayo tumhākaṃ mamaccayena satthā. Mayā hi vo ṭhiteneva – 『『idaṃ lahukaṃ, idaṃ garukaṃ, idaṃ satekicchaṃ, idaṃ atekicchaṃ, idaṃ lokavajjaṃ, idaṃ paṇṇattivajjaṃ, ayaṃ āpatti puggalassa santike vuṭṭhāti, ayaṃ āpatti gaṇassa santike vuṭṭhāti, ayaṃ saṅghassa santike vuṭṭhātī』』ti sattāpattikkhandhavasena otiṇṇe vatthusmiṃ sakhandhakaparivāro ubhatovibhaṅgo vinayo nāma desito, taṃ sakalampi vinayapiṭakaṃ mayi parinibbute tumhākaṃ satthukiccaṃ sādhessati.
Ṭhiteneva ca mayā – 『『ime cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañca indriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo』』ti tena tenākārena ime dhamme vibhajitvā vibhajitvā suttantapiṭakaṃ desitaṃ, taṃ sakalampi suttantapiṭakaṃ mayi parinibbute tumhākaṃ satthukiccaṃ sādhessati. Ṭhiteneva ca mayā – 『『ime pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, cattāri saccāni, bāvīsatindriyāni, nava hetū, cattāro āhārā, satta phassā, satta vedanā, satta saññā, satta sañcetanā, satta cittāni. Tatrāpi 『ettakā dhammā kāmāvacarā, ettakā rūpāvacarā, ettakā arūpāvacarā, ettakā pariyāpannā, ettakā apariyāpannā, ettakā lokiyā, ettakā lokuttarā』ti』』 ime dhamme vibhajitvā vibhajitvā catuvīsatisamantapaṭṭhānaanantanayamahāpaṭṭhānapaṭimaṇḍitaṃ abhidhammapiṭakaṃ desitaṃ, taṃ sakalampi abhidhammapiṭakaṃ mayi parinibbute tumhākaṃ satthukiccaṃ sādhessati.
Iti sabbampetaṃ abhisambodhito yāva parinibbānā pañcacattālīsavassāni bhāsitaṃ lapitaṃ – 『『tīṇi piṭakāni, pañca nikāyā, navaṅgāni, caturāsīti dhammakkhandhasahassānī』』ti evaṃ mahāpabhedaṃ hoti. Iti imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassāni tiṭṭhanti, ahaṃ ekova parinibbāyāmi. Ahañca kho pana dāni ekakova ovadāmi anusāsāmi, mayi parinibbute imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassāni tumhe ovadissanti anusāsissantīti evaṃ bhagavā bahūni kāraṇāni dassento – 『『so vo mamaccayena satthā』』ti ovaditvā puna anāgate cārittaṃ dassento yathā kho panātiādimāha.
Tattha samudācarantīti kathenti voharanti. Nāmena vā gottena vāti navakāti avatvā 『『tissa, nāgā』』ti evaṃ nāmena vā, 『『kassapa, gotamā』』ti evaṃ gottena vā, 『『āvuso tissa, āvuso kassapā』』ti evaṃ āvusovādena vā samudācaritabbo. Bhanteti vā āyasmāti vāti bhante tissa, āyasmā tissāti evaṃ samudācaritabbo. Samūhanatūti ākaṅkhamāno samūhanatu, yadi icchati samūhaneyyāti attho. Kasmā pana samūhanathāti ekaṃseneva avatvā vikappavacaneneva ṭhapesīti? Mahākassapassa balaṃ diṭṭhattā. Passati hi bhagavā – 『『samūhanathāti vuttepi saṅgītikāle kassapo na samūhanissatī』』ti. Tasmā vikappeneva ṭhapesi.
以下是完整的簡體中文直譯: 216. 現在開始對比丘僧團進行訓誡,爲了顯示這一點,世尊如是說。在這裡,所宣說的被確立,意即法也被宣說且被確立,律也被宣說且被確立。被確立的意思是被安置、被建立。"在我逝世之後"意指在我作為導師逝世之後。因為我在世時已經確立了——"這是輕微的,這是嚴重的,這是需要處理的,這是不需要處理的,這是世間可責備的,這是制定可責備的,這一犯戒在個人面前消除,這一犯戒在集體面前消除,這一犯戒在僧團面前消除"——在七犯戒類別已經涉及的情況下,具有章節和附錄的雙重分析的律藏已被宣說,這整個律藏在我涅槃后將完成你們的導師職責。 我已經確立了——"這四種念處,四種正勤,四種神足,五種根,五種力,七種覺支,八正道"——以這種方式分別宣說了經藏,這整個經藏在我涅槃后將完成你們的導師職責。我已經確立了——"這五蘊,十二處,十八界,四諦,二十二根,九因,四食,七觸,七受,七想,七思,七心。在此,'這些法屬於欲界,這些屬於色界,這些屬於無色界,這些是有限的,這些是無限的,這些是世間的,這些是出世間的'"——以這種方式分別宣說了以二十四《攝論》和無盡法《大論》為點綴的阿毗達摩藏,這整個阿毗達摩藏在我涅槃后將完成你們的導師職責。 這樣,從證悟直到涅槃的四十五年間所說的一切——"三藏,五部,九支,八十四千法蘊"——就是這樣廣泛。這八十四千法蘊將繼續存在,而我獨自將涅槃。現在我獨自訓誡和教導,在我涅槃后,這八十四千法蘊將由你們訓誡和教導。世尊爲了展示許多理由,如是訓誡:"在我逝世之後作為你們的導師",並再次為未來顯示行為方式,說道:"然而……" 在這裡,"交往"意指交談、言說。無論是以名字還是姓氏,不要說"新的",而是說"提沙",以名字如"提沙",以姓氏如"迦葉"、"瞿曇",以"朋友提沙"、"朋友迦葉"的稱呼方式交往。或說"尊者"或"大德",如"尊者提沙"、"大德提沙"的方式交往。"愿消除"意指希望消除,如果希望可以消除。為什麼說"愿你消除"而不直接說,而是用假設語氣置於一旁呢?這是因為看重大迦葉的力量。世尊看到:"即使說'愿你消除',在結集時迦葉也不會消除。"因此,他用假設語氣置於一旁。
Tattha – 『『ekacce therā evamāhaṃsu – cattāri pārājikāni ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakānī』』tiādinā nayena pañcasatikasaṅgītiyaṃ khuddānukhuddakakathā āgatāva vinicchayo pettha samantapāsādikāyaṃ vutto. Keci panāhu – 『『bhante, nāgasena, katamaṃ khuddakaṃ, katamaṃ anukhuddaka』』nti milindena raññā pucchito. 『『Dukkaṭaṃ, mahārāja, khuddakaṃ, dubbhāsitaṃ anukhuddaka』』nti vuttattā nāgasenatthero khuddānukhuddakaṃ jānāti. Mahākassapo pana taṃ ajānanto –
『『Suṇātu me, āvuso, saṅgho santamhākaṃ sikkhāpadāni gihigatāni, gihinopi jānanti – 『『idaṃ vo samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ kappati, idaṃ vo na kappatī』』ti. Sace mayaṃ khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma, bhavissanti vattāro – 『『dhūmakālikaṃ samaṇena gotamena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, yāva nesaṃ satthā aṭṭhāsi, tāvime sikkhāpadesu sikkhiṃsu, yato imesaṃ satthā parinibbuto, na dānime sikkhāpadesu sikkhantī』』ti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho apaññattaṃ na paññapeyya, paññattaṃ na samucchindeyya, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vatteyya. Esā ñattīti –
Kammavācaṃ sāvesīti. Na taṃ evaṃ gahetabbaṃ. Nāgasenatthero hi – 『『paravādino okāso mā ahosī』』ti evamāha. Mahākassapatthero 『『khuddānukhuddakāpattiṃ na samūhanissāmī』』ti kammavācaṃ sāvesi.
Brahmadaṇḍakathāpi saṅgītiyaṃ āgatattāsamantapāsādikāyaṃ vinicchitā.
Kaṅkhāti dveḷhakaṃ. Vimatīti vinicchituṃ asamatthatā, buddho nu kho, na buddho nu kho, dhammo nu kho, na dhammo nu kho, saṅgho nu kho, na saṅgho nu kho, maggo nu kho, na maggo nu kho, paṭipadā nu kho, na paṭipadā nu khoti yassa saṃsayo uppajjeyya, taṃ vo vadāmi 『『pucchatha bhikkhave』』ti ayamettha saṅkhepattho. Satthugāravenāpi na puccheyyāthāti mayaṃ satthusantike pabbajimha, cattāro paccayāpi no satthu santakāva, te mayaṃ ettakaṃ kālaṃ kaṅkhaṃ akatvā na arahāma ajja pacchimakāle kaṅkhaṃ kātunti sace evaṃ satthari gāravena na pucchatha. Sahāyakopi bhikkhave sahāyakassa ārocetūti tumhākaṃ yo yassa bhikkhuno sandiṭṭho sambhatto, so tassa ārocetu, ahaṃ etassa bhikkhussa kathessāmi, tassa kathaṃ sutvā sabbe nikkaṅkhā bhavissathāti dasseti.
Evaṃ pasannoti evaṃ saddahāmi ahanti attho. Ñāṇamevāti nikkaṅkhabhāvapaccakkhakaraṇañāṇaṃyeva, ettha tathāgatassa na saddhāmattanti attho. Imesañhi, ānandāti imesaṃ antosāṇiyaṃ nisinnānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ. Yo pacchimakoti yo guṇavasena pacchimako. Ānandattheraṃyeva sandhāyāha.
218.Appamādena sampādethāti satiavippavāsena sabbakiccāni sampādeyyātha. Iti bhagavā parinibbānamañce nipanno pañcacattālīsa vassāni dinnaṃ ovādaṃ sabbaṃ ekasmiṃ appamādapadeyeva pakkhipitvā adāsi. Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācāti idaṃ pana saṅgītikārakānaṃ vacanaṃ.
Parinibbutakathāvaṇṇanā
以下是完整的簡體中文直譯: Tattha – 「有些長老這樣說 – 除了四種破戒,其他的都是小戒和微小戒」等以此類推,五百個結集中的小戒和微小戒的討論在這裡被提及。有些人說 – 「尊者,Nāgasena,什麼是小戒,什麼是微小戒?」因此被米利都王詢問。「大王,小戒是『不善的』,微小戒是『難以言說的』」因此Nāgasena長老知道小戒和微小戒。而大迦葉則對此不知曉 – 「請聽我說,朋友,僧團從我們這裡的戒律,家居者也知道 – 『這適合你們這些沙門,釋迦族的,這不適合你們』。假如我們將小戒和微小戒的戒律收集起來,將會有這樣的說法 – 『菸灰色的沙門戈塔瑪的弟子們所制定的戒律,直到他在世時,他們都遵守這些戒律,因為當他們的導師涅槃后,他們就不再遵守這些戒律』。」如果僧團能夠接受的話,僧團不應當將未被確立的戒律確立,也不應當破壞已被確立的戒律,而應當遵循已被確立的戒律。這樣的通知是 – 「工作上的話語是這樣。」這不應被如此理解。Nāgasena長老說 – 「不要讓他人有機會批評。」因此大迦葉長老說:「我不會收集小戒和微小戒的犯戒。」工作上的話語是這樣。 關於Brahmadaṇḍa的討論也在結集中被提及。 「懷疑」是兩種不確定。「不確定」是指無法判斷,是否是佛,是否不是佛,是否是法,是否不是法,是否是僧,是否不是僧,是否是道,是否不是道,是否是修行,是否不是修行。若有這樣的懷疑產生,我對你們說「請問吧,比丘們」,這就是這裡的簡要意思。即使因尊敬老師而不問,若我們在老師面前出家,四種因緣也不在老師面前,因此我們在這段時間內沒有產生懷疑,今天我們不應當在最後時刻產生懷疑,若是如此,在老師面前因尊敬而不問。即使是助手,比丘們也應當告知助手,若你們看到某位比丘有合適的事情,就告知他,我將對那位比丘說話,聽到那位比丘的談話后,所有人將會無疑。 「因此,確實是如此」意即「我相信這樣」。「唯有智慧」意即「無疑的存在的智慧」,在這裡並非僅僅是信仰的意思。這些確實是,阿難,坐在這五百比丘中間。誰是最後的,誰是根據德行而言的最後。指的是阿難長老。 218. 「以不懈怠完成」意味著通過不離開正念而完成所有的事情。於是,世尊在涅槃的床上安坐,給予了五十年的訓誡,所有的教導都集中在一個「不懈怠」的概念上。這是如來最後的言語;而這則是結集者們的言辭。 涅槃的討論說明。
- Ito paraṃ yaṃ parinibbānaparikammaṃ katvā bhagavā parinibbuto, taṃ dassetuṃ atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhānantiādi vuttaṃ. Tattha parinibbuto bhanteti nirodhaṃ samāpannassa bhagavato assāsapassāsānaṃ abhāvaṃ disvā pucchati. Na āvusoti thero kathaṃ jānāti? Thero kira satthārā saddhiṃyeva taṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjanto yāva nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhānaṃ, tāva gantvā idāni bhagavā nirodhaṃ samāpanno, antonirodhe ca kālaṅkiriyā nāma natthīti jānāti.
Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji…pe… tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthajjhānaṃ samāpajjīti ettha bhagavā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamajjhānaṃ samāpajji, terasasu ṭhānesu dutiyajjhānaṃ, tathā tatiyajjhānaṃ, pannarasasu ṭhānesu catutthajjhānaṃ samāpajji. Kathaṃ? Dasasu asubhesu, dvattiṃsākāre aṭṭhasu kasiṇesu, mettākaruṇāmuditāsu, ānāpāne, paricchedākāseti imesu tāva catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamajjhānaṃ samāpajji. Ṭhapetvā pana dvattiṃsākārañca dasa asubhāni ca sesesu terasasu dutiyajjhānaṃ , tesuyeva ca tatiyajjhānaṃ samāpajji. Aṭṭhasu pana kasiṇesu, upekkhābrahmavihāre, ānāpāne, paricchedākāse, catūsu arūpesūti imesu pannarasasu ṭhānesu catutthajjhānaṃ samāpajji. Ayampi ca saṅkhepakathāva. Nibbānapuraṃ pavisanto pana bhagavā dhammassāmī sabbāpi catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhyā samāpattiyo pavisitvā videsaṃ gacchanto ñātijanaṃ āliṅgetvā viya sabbasamāpattisukhaṃ anubhavitvā paviṭṭho.
Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyīti ettha jhānasamanantaraṃ, paccavekkhaṇāsamanantaranti dve samanantarāni. Tattha jhānā vuṭṭhāya bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ jhānasamanantaraṃ nāma. Jhānā vuṭṭhahitvā puna jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ paccavekkhaṇāsamanantaraṃ nāma. Imānipi dve samanantarāneva. Bhagavā pana jhānaṃ samāpajjitvā jhānā vuṭṭhāya jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgacittena abyākatena dukkhasaccena parinibbāyi. Ye hi keci buddhā vā paccekabuddhā vā ariyasāvakā vā antamaso kunthakipillikaṃ upādāya sabbe bhavaṅgacitteneva abyākatena dukkhasaccena kālaṅkarontīti. Mahābhūmicālādīni vuttanayānevāti.
220.Bhūtāti sattā. Appaṭipuggaloti paṭibhāgapuggalavirahito. Balappattoti dasavidhañāṇabalaṃ patto.
221.Uppādavayadhamminoti uppādavayasabhāvā. Tesaṃ vūpasamoti tesaṃ saṅkhārānaṃ vūpasamo, asaṅkhataṃ nibbānameva sukhanti attho.
222.Nāhu assāsapassāsoti na jāto assāsapassāso. Anejoti taṇhāsaṅkhātāya ejāya abhāvena anejo. Santimārabbhāti anupādisesaṃ nibbānaṃ ārabbha paṭicca sandhāya. Yaṃ kālamakarīti yo kālaṃ akari. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『āvuso, yo mama satthā buddhamuni santiṃ gamissāmīti, santiṃ ārabbha kālamakari, tassa ṭhitacittassa tādino idāni assāsapassāso na jāto, natthi, nappavattatī』』ti.
Asallīnenāti alīnena asaṅkuṭitena suvikasiteneva cittena. Vedanaṃ ajjhavāsayīti vedanaṃ adhivāsesi, na vedanānuvattī hutvā ito cito ca samparivatti. Vimokkhoti kenaci dhammena anāvaraṇavimokkho sabbaso apaññattibhāvūpagamo pajjotanibbānasadiso jāto.
從此以後,世尊在完成涅槃的準備后涅槃,爲了顯示這一點,世尊首先說了第一禪等。在這裡,涅槃的尊者是指看到世尊的呼吸和氣息的消失而詢問的。長老是如何知道的?長老顯然是與導師一起進入那些定,直到從無感知無感知的處所出來,因此他知道世尊現在已經入定於涅槃,且在內涅槃中沒有死亡的存在。 於是世尊從感知與感受的滅盡定中出定,進入無感知無感知的處所……等……從第三禪出定,進入第四禪。在這裡,世尊在二十四個地方進入第一禪,在十三個地方進入第二禪,依此類推,進入第三禪,在十五個地方進入第四禪。如何?在十種不凈的地方,三十二種形態的八種定,慈、悲、喜、舍的地方,呼吸、分隔的地方等,這些二十四個地方進入第一禪。除了三十二種形態與十種不凈的地方,在其他地方進入第二禪,依然在這些地方進入第三禪。在八個定處,心無所住的無色定、呼吸、分隔的地方,在四種無色的地方等,這些十五個地方進入第四禪。這也是簡要的說明。進入涅槃城時,世尊進入了所有二十四億百千的定,像是擁抱親屬一樣,享受所有的定的快樂後進入。 從第四禪出定后,世尊隨即涅槃;在這裡,禪與反省是兩個相繼的狀態。在這裡,禪出定后,因生起而入定的狀態稱為涅槃的相繼。禪出定后,再次反省禪的因生起而入定的狀態稱為反省的相繼。這兩個也是相繼的。但是世尊在入定后,禪出定后反省禪的因生起而入定的狀態,憑藉未被斷絕的心識,因苦的真理而涅槃。所有的佛或獨覺者或高貴的弟子,至少是以一根螞蟻為依託,皆是憑藉未被斷絕的心識而因苦的真理而死亡。大地震等現象是如此。 「眾生」是指有情。 「少量人」是指沒有相應的個體。 「獲得力量」是指獲得十種智慧的力量。 「生起與滅去的法」是指生起與滅去的性質。它們的安息是指這些法的安息,所指的是無為的涅槃是快樂的。 「沒有呼吸與氣息」是指未曾生起呼吸與氣息。 「無慾」是指由於對慾望的滅絕而沒有生起的狀態。 「開始安寧」是指無執無依的涅槃為基礎的說法。 「誰做了時間的工作」是指誰完成了時間的工作。這是說 – 「朋友,誰的老師佛陀說將走向寧靜,基於寧靜完成了時間的工作,那個心安定的人,現在沒有生起呼吸與氣息,沒有,沒有發生。」 「沒有懈怠」是指沒有懈怠、沒有懷疑、心態清晰。 「感受已安住」是指感受已經安住,而不是感受的輪迴。 「解脫」是指以某種法而獲得的無障礙解脫,完全進入無可言說的狀態,像光明般的涅槃。
223.Tadāsīti 『『saha parinibbānā mahābhūmicālo』』ti evaṃ heṭṭhā vuttaṃ bhūmicālameva sandhāyāha. Tañhi lomahaṃsanañca bhiṃsanakañca āsi. Sabbākāravarūpeteti sabbavarakāraṇūpete.
224.Avītarāgāti puthujjanā ceva sotāpannasakadāgāmino ca. Tesañhi domanassaṃ appahīnaṃ. Tasmā tepi bāhā paggayha kandanti. Ubhopi hatthe sīse ṭhapetvā rodantīti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.
225.Ujjhāyantīti 『『ayyā attanāpi adhivāsetuṃ na sakkonti, sesajanaṃ kathaṃ samassāsessantī』』ti vadantiyo ujjhāyanti. Kathaṃbhūtā pana bhante āyasmā anuruddho devatā manasikarotīti devatā, bhante, kathaṃbhūtā āyasmā anuruddho sallakkheti, kiṃ tā satthu parinibbānaṃ adhivāsentīti?
Atha tāsaṃ pavattidassanatthaṃ thero santāvusotiādimāha. Taṃ vuttatthameva. Rattāvasesanti balavapaccūse parinibbutattā rattiyā avasesaṃ cullakaddhānaṃ. Dhammiyā kathāyāti aññā pāṭiyekkā dhammakathā nāma natthi, 『『āvuso sadevake nāma loke appaṭipuggalassa satthuno ayaṃ maccurājā na lajjati, kimaṅgaṃ pana lokiyamahājanassa lajjissatī』』ti evarūpāya pana maraṇapaṭisaṃyuttāya kathāya vītināmesuṃ. Tesañhi taṃ kathaṃ kathentānaṃ muhutteneva aruṇaṃ uggacchi.
226.Atha khoti aruṇuggaṃ disvāva thero theraṃ etadavoca. Teneva karaṇīyenāti kīdisena nu kho parinibbānaṭṭhāne mālāgandhādisakkārena bhavitabbaṃ, kīdisena bhikkhusaṅghassa nisajjaṭṭhānena bhavitabbaṃ, kīdisena khādanīyabhojanīyena bhavitabbanti, evaṃ yaṃ bhagavato parinibbutabhāvaṃ sutvā kattabbaṃ teneva karaṇīyena.
Buddhasarīrapūjāvaṇṇanā
227.Sabbañca tāḷāvacaranti sabbaṃ tūriyabhaṇḍaṃ. Sannipātethāti bheriṃ carāpetvā samāharatha. Te tatheva akaṃsu. Maṇḍalamāḷeti dussamaṇḍalamāḷe. Paṭiyādentāti sajjentā.
Dakkhiṇena dakkhiṇanti nagarassa dakkhiṇadisābhāgeneva dakkhiṇadisābhāgaṃ. Bāhirena bāhiranti antonagaraṃ appavesetvā bāhireneva nagarassa bāhirapassaṃ haritvā. Dakkhiṇato nagarassāti anurādhapurassa dakkhiṇadvārasadise ṭhāne ṭhapetvā sakkārasammānaṃ katvā jetavanasadise ṭhāne jhāpessāmāti attho.
228.Aṭṭha mallapāmokkhāti majjhimavayā thāmasampannā aṭṭhamallarājāno. Sīsaṃ nhātāti sīsaṃ dhovitvā nahātā. Āyasmantaṃ anuruddhanti therova dibbacakkhukoti pākaṭo, tasmā te santesupi aññesu mahātheresu – 『『ayaṃ no pākaṭaṃ katvā kathessatī』』ti theraṃ pucchiṃsu. Kathaṃ pana, bhante, devatānaṃ adhippāyoti bhante, amhākaṃ tāva adhippāyaṃ jānāma. Devatānaṃ kathaṃ adhippāyoti pucchanti. Thero paṭhamaṃ tesaṃ adhippāyaṃ dassento tumhākaṃ khotiādimāha. Makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyanti mallarājūnaṃ pasādhanamaṅgalasālāya etaṃ nāmaṃ. Cittīkataṭṭhena panesā 『『cetiya』』nti vuccati.
這就是「與涅槃一起的大地震」這樣說,指的是前面所提到的大地震。因為它確實是令人毛骨悚然和可怕的。所有的形態與特徵都是所有最美好的因緣所具備的。 「不離欲」指的是普通人以及進入流果的見道者。他們的憂愁是未消除的。因此他們也抓住手臂而哭泣。兩手放在頭上哭泣的,所有這些應當以同樣的方式理解。 「憤怒」是指「尊者,他們自己無法安慰,其他人又如何能夠安慰呢?」這樣說的人憤怒。可是,尊者阿努如德,神明在思維中,尊者,神明是怎樣的,尊者阿努如德又是如何察覺的,難道他們會對老師的涅槃有所安慰嗎? 於是爲了顯示他們的狀態,長老說「安靜的」之類的話。這是所說的意思。夜晚的餘暉是因為強烈的傍晚而涅槃的夜晚的餘暉。關於法的談論,沒有其他的單獨的法的談論,「朋友,在有神的世界中,少數人不以老師的名義而羞愧,何況世間的廣大人民會感到羞愧呢?」於是他們在與死亡有關的談話中進行了討論。他們在談論的時候,片刻之間,紅色的光輝升起。 於是,看到紅色的光輝,長老對長老說。 「以此方式進行」是指在涅槃的地方,應該如何以花香等方式進行,應該如何以比丘僧團的坐處進行,應該如何以食物和飲食進行,聽聞世尊的涅槃后,應該以此方式進行。 佛陀身體的禮敬描述 「所有的鼓聲」是指所有的樂器。 「聚集」是指讓鼓聲響起,集合起來。他們確實做到了。 「花環」是指難以形成的花環。 「安置」是指被安置。 「向南方」是指城市的南方方向,正如南方的方向。 「向外」是指在城市內部不進入的情況下,向外引導城市外部的方向。 「從南方到城市」是指在安如拉普爾(Anuradhapura)南門的地方,進行敬禮,準備在杰達瓦那(Jetavana)進行火焰儀式的意思。 「八位勇士解脫」是指中年有威望的八位勇士王。 「洗頭」是指洗凈頭髮。 「尊者阿努如德」是指長老以神通而聞名,因此他們在其他偉大的長老面前也問:「他會以什麼方式說呢?」那麼,尊者,神明的意圖是什麼,尊者,我們的意圖是知道的。關於神明的意圖,他們在詢問。長老首先展示他們的意圖,指向你們。 「王冠的連線」是指勇士們的聖地,這是勇士王的榮耀和吉祥的大廳,因而被稱為「聖地」。因其被稱為「聖地」,所以在此處被稱為「聖地」。
229.Yāvasandhisamalasaṅkaṭīrāti ettha sandhi nāma gharasandhi. Samalaṃ nāma gūtharāsiniddhamanapanāḷi. Saṅkaṭīraṃ nāma saṅkāraṭṭhānaṃ. Dibbehi ca mānusakehi ca naccehīti upari devatānaṃ naccāni honti, heṭṭhā manussānaṃ. Esa nayo gītādīsu. Apica devatānaṃ antare manussā, manussānaṃ antare devatāti evampi sakkarontā pūjentā agamaṃsu. Majjhena majjhaṃ nagarassa haritvāti evaṃ hariyamāne bhagavato sarīre bandhulamallasenāpatibhariyā mallikā nāma – 『『bhagavato sarīraṃ āharantī』』ti sutvā attano sāmikassa kālaṃ kiriyato paṭṭhāya aparibhuñjitvā ṭhapitaṃ visākhāya pasādhanasadisaṃ mahālatāpasādhanaṃ nīharāpetvā – 『『iminā satthāraṃ pūjessāmī』』ti taṃ majjāpetvā gandhodakena dhovitvā dvāre ṭhitā.
Taṃ kira pasādhanaṃ tāsañca dvinnaṃ itthīnaṃ, devadāniyacorassa geheti tīsuyeva ṭhānesu ahosi. Sā ca satthu sarīre dvāraṃ sampatte – 『『otāretha, tātā, satthusarīra』』nti vatvā taṃ pasādhanaṃ satthusarīre paṭimuñci. Taṃ sīsato paṭṭhāya paṭimukkaṃ yāvapādatalāgataṃ. Suvaṇṇavaṇṇaṃ bhagavato sarīraṃ sattaratanamayena mahāpasādhanena pasādhitaṃ ativiya virocittha. Taṃ sā disvā pasannacittā patthanaṃ akāsi – 『『bhagavā yāva vaṭṭe saṃsarissāmi, tāva me pāṭiyekkaṃ pasādhanakiccaṃ mā hotu, niccaṃ paṭimukkapasādhanasadisameva sarīraṃ hotū』』ti.
Atha bhagavantaṃ sattaratanamayena mahāpasādhanena ukkhipitvā puratthimena dvārena nīharitvā puratthimena nagarassa makuṭabandhanaṃ mallānaṃ cetiyaṃ, ettha bhagavato sarīraṃ nikkhipiṃsu.
Mahākassapattheravatthuvaṇṇanā
"直到房屋接縫、污垢和垃圾堆"中,"接縫"是指房屋的接縫。"污垢"是指糞便堆積的排水溝。"垃圾堆"是指垃圾場。"天上和人間的舞蹈"是指上面是天神的舞蹈,下面是人類的舞蹈。這種方式也適用於歌唱等。此外,在天神之間有人類,在人類之間有天神,他們以這種方式尊敬和禮拜。"通過城市中心"是指當世尊的遺體被這樣運送時,班杜拉將軍的妻子瑪利卡聽說"世尊的遺體正在被運送",從她丈夫去世開始就沒有使用而儲存的,類似毗舍佉的裝飾品的大飾品被拿出來,說"我要用這個來禮敬老師",然後她清洗它,用香水洗凈,站在門口。 據說,這個裝飾品只在這三個地方出現過:這兩個女人那裡,以及天授盜賊的家裡。當老師的遺體到達門口時,她說:"請放下老師的遺體,親愛的。"然後她將那個裝飾品戴在老師的遺體上。它從頭頂開始戴上,一直到腳底。金色的世尊遺體被七寶製成的大飾品裝飾,顯得格外耀眼。看到這一幕,她心生歡喜,發願道:"世尊啊,只要我在輪迴中流轉,愿我不需要特別的裝飾品,愿我的身體總是像戴著裝飾品一樣。" 然後,他們用七寶製成的大飾品抬起世尊,從東門擡出,來到城東的瑪拉族的冠飾塔,在那裡安放世尊的遺體。 大迦葉長老事蹟的解
231.Pāvāyakusināranti pāvānagare piṇḍāya caritvā 『『kusināraṃ gamissāmī』』ti addhānamaggappaṭipanno hoti. Rukkhamūle nisīdīti ettha kasmā divāvihāranti na vuttaṃ? Divāvihāratthāya anisinnattā. Therassa hi parivārā bhikkhū sabbe sukhasaṃvaddhitā mahāpuññā. Te majjhanhikasamaye tattapāsāṇasadisāya bhūmiyā padasā gacchantā kilamiṃsu. Thero te disvā – 『『bhikkhū kilamanti, gantabbaṭṭhānañca na dūraṃ, thokaṃ vissamitvā darathaṃ paṭippassambhetvā sāyanhasamaye kusināraṃ gantvā dasabalaṃ passissāmī』』ti maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle saṅghāṭiṃ paññapetvā udakatumbato udakena hatthapāde sītale katvā nisīdi. Parivārabhikkhūpissa rukkhamūle nisīditvā yoniso manasikāre kammaṃ kurumānā tiṇṇaṃ ratanānaṃ vaṇṇaṃ bhaṇamānā nisīdiṃsu. Iti darathavinodanatthāya nisinnattā 『『divāvihāra』』nti na vuttaṃ.
Mandāravapupphaṃ gahetvāti mahāpātippamāṇaṃ pupphaṃ āgantukadaṇḍake ṭhapetvā chattaṃ viya gahetvā. Addasa khoti āgacchantaṃ dūrato addasa. Disvā ca pana cintesi –
『『Etaṃ ājīvakassa hatthe mandāravapupphaṃ paññāyati, etañca na sabbadā manussapathe paññāyati, yadā pana koci iddhimā iddhiṃ vikubbati, tadā sabbaññubodhisattassa ca mātukucchiokkamanādīsu hoti. Na kho pana ajja kenaci iddhivikubbanaṃ kataṃ, na me satthā mātukucchiṃ okkanto, na kucchito nikkhamanto, nāpissa ajja abhisambodhi, na dhammacakkappavattanaṃ, na yamakapāṭihāriyaṃ, na devorohaṇaṃ, na āyusaṅkhārossajjanaṃ. Mahallako pana me satthā dhuvaṃ parinibbuto bhavissatī』』ti.
Tato – 『『pucchāmi na』』nti cittaṃ uppādetvā – 『『sace kho pana nisinnakova pucchāmi, satthari agāravo kato bhavissatī』』ti uṭṭhahitvā ṭhitaṭṭhānato apakkamma chaddanto nāgarājā maṇicammaṃ viya dasabaladattiyaṃ meghavaṇṇaṃ paṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhapetvā satthari katena gāravena ājīvakassa abhimukho hutvā – 『『āvuso, amhākaṃ satthāraṃ jānāsī』』ti āha. Kiṃ pana satthu parinibbānaṃ jānanto pucchi ajānantoti? Āvajjanapaṭibaddhaṃ khīṇāsavānaṃ jānanaṃ, anāvajjitattā panesa ajānanto pucchīti eke. Thero samāpattibahulo, rattiṭṭhānadivāṭṭhānaleṇamaṇḍapādīsu niccaṃ samāpattibaleneva yāpeti, kulasantakampi gāmaṃ pavisitvā dvāre samāpattiṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhitova bhikkhaṃ gaṇhāti. Thero kira iminā pacchimena attabhāvena mahājanānuggahaṃ karissāmi – 『『ye mayhaṃ bhikkhaṃ vā denti gandhamālādīhi vā sakkāraṃ karonti, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ hotū』』ti evaṃ karoti. Tasmā samāpattibahulatāya na jānāti. Iti ajānantova pucchatīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ.
"從波婆到拘尸那羅"指的是在波婆城乞食后,"我要去拘尸那羅"而踏上旅途。"坐在樹下"這裡為什麼沒有說"午休"?因為不是爲了午休而坐下。長老的隨從比丘們都是舒適成長、福德深厚的人。他們在正午時分,在像燒熱的石頭一樣的地上步行感到疲倦。長老看到他們后想:"比丘們疲倦了,要去的地方也不遠,稍作休息,消除疲勞后,傍晚時分到拘尸那羅去見十力佛。"於是離開道路,在某棵樹下鋪好僧伽梨衣,用水罐里的水冷卻手腳後坐下。隨從比丘們也在樹下坐下,如理作意,讚頌三寶的功德。因此,爲了消除疲勞而坐下,所以沒有說"午休"。 "拿著曼陀羅花"指拿著像大碗那麼大的花,放在客人的杖上,像拿傘一樣。"他看見"指遠遠地看見他走來。看見后想: "這個阿耆婆教徒手中拿著曼陀羅花,這種花並非總是在人間出現,只有當某個有神通的人顯現神通時,或者在一切智菩薩入胎等時才會出現。但今天沒有人顯現神通,我的老師也沒有入胎,沒有出胎,今天也不是他證悟的日子,不是轉法輪的日子,不是雙神變的日子,不是從天界下降的日子,不是舍壽的日子。我的老師年紀大了,一定是已經涅槃了。" 然後,"我要問他嗎?"這個念頭生起,又想:"如果我坐著問,就會對老師不敬。"於是站起來,離開坐的地方,像六牙象王披上寶石皮一樣披上十力佛賜予的云色糞掃衣,十指合掌置於頭頂,以對老師的恭敬面向阿耆婆教徒說:"朋友,你知道我們的老師嗎?"為什麼明知老師已涅槃還要問呢?有人說,漏盡者的知識是與作意相關的,因為沒有作意所以不知道而問。長老常入定,在夜間住處、日間住處、石窟、涼亭等處常以定力度日,即使進入屬於家族的村莊,也在門口入定,出定后才接受佈施。據說,長老以這最後一世要利益大眾 - "愿那些給我食物或以香花等供養我的人,獲得大果報。"因此他這樣做。所以因為常入定而不知道。因此是不知道而問的,他們這樣說,但這不應該被接受。
Na hettha ajānanakāraṇaṃ atthi. Abhilakkhitaṃ satthu parinibbānaṃ ahosi, dasasahassilokadhātukampanādīhi nimittehi. Therassa pana parisāya kehici bhikkhūhi bhagavā diṭṭhapubbo, kehici na diṭṭhapubbo, tattha yehipi diṭṭhapubbo, tepi passitukāmāva, yehipi adiṭṭhapubbo, tepi passitukāmāva. Tattha yehi na diṭṭhapubbo, te atidassanakāmatāya gantvā 『『kuhiṃ bhagavā』』ti pucchantā 『『parinibbuto』』ti sutvā sandhāretuṃ nāsakkhissanti. Cīvarañca pattañca chaḍḍetvā ekavatthā vā dunnivatthā vā duppārutā vā urāni paṭipisantā parodissanti. Tattha manussā – 『『mahākassapattherena saddhiṃ āgatā paṃsukūlikā sayampi itthiyo viya parodanti, te kiṃ amhe samassāsessantī』』ti mayhaṃ dosaṃ dassanti. Idaṃ pana suññaṃ mahāaraññaṃ, idha yathā tathā rodantesu doso natthi. Purimataraṃ sutvā nāma sokopi tanuko hotīti bhikkhūnaṃ satuppādanatthāya jānantova pucchi.
Ajja sattāhaparinibbuto samaṇo gotamoti ajja samaṇo gotamo sattāhaparinibbuto. Tato me idanti tato samaṇassa gotamassa parinibbutaṭṭhānato.
沒有這裡不知道的原因。世尊的涅槃顯現了,因十萬億世界的震動等因緣。長老的隨眾中,有些比丘曾見過世尊,有些沒有見過,那裡曾見過的眾人,亦想要見見,未見過的眾人,也想要見見。那些未見過的人,因極其渴望而去問:「世尊在哪裡?」聽到「已涅槃」后,無法抑制心中的悲傷。拋棄袈裟和缽,穿著一件單衣或難以穿著的衣物,艱難地行走。那裡的人們說:「與大迦葉長老一同來的乞食者,也像女人一樣哭泣,他們會安慰我們嗎?」但這裡是空曠的大森林,正如這裡所示,哭泣時沒有過錯。聽到之前的訊息,悲傷也變得輕微,因此比丘們爲了安慰而詢問。 「今天,身為出家人,戈塔馬已涅槃。」今天,出家人戈塔馬已涅槃。因此我這裡指的是出家人戈塔馬涅槃之處。
232.Subhaddo nāma vuḍḍhapabbajitoti 『『subhaddo』』ti tassa nāmaṃ. Vuḍḍhakāle pana pabbajitattā 『『vuḍḍhapabbajito』』ti vuccati. Kasmā pana so evamāha? Bhagavati āghātena. Ayaṃ kireso khandhake āgate ātumāvatthusmiṃ nahāpitapubbako vuḍḍhapabbajito bhagavati kusinārato nikkhamitvā aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi saddhiṃ ātumaṃ āgacchante bhagavā āgacchatīti sutvā – 『『āgatakāle yāgupānaṃ karissāmī』』ti sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhite dve putte etadavoca – 『『bhagavā kira, tātā, ātumaṃ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi; gacchatha tumhe, tātā, khurabhaṇḍaṃ ādāya nāḷiyāvāpakena anugharakaṃ anugharakaṃ āhiṇḍatha loṇampi telampi taṇḍulampi khādanīyampi saṃharatha bhagavato āgatassa yāgupānaṃ karissāmā』』ti (mahāva. 303). Te tathā akaṃsu.
Manussā te dārake mañjuke paṭibhāneyyake disvā kāretukāmāpi akāretukāmāpi kārentiyeva. Katakāle – 『『kiṃ gaṇhissatha tātā』』ti pucchanti. Te vadanti – 『『na amhākaṃ aññena kenaci attho, pitā pana no bhagavato, āgatakāle yāgudānaṃ dātukāmo』』ti. Taṃ sutvā manussā aparigaṇetvāva yaṃ te sakkonti āharituṃ, sabbaṃ denti. Yampi na sakkonti, manussehi pesenti. Atha bhagavati ātumaṃ āgantvā bhusāgāraṃ paviṭṭhe subhaddo sāyanhasamayaṃ gāmadvāraṃ gantvā manusse āmantesi – 『『upāsakā, nāhaṃ tumhākaṃ santikā aññaṃ kiñci paccāsīsāmi, mayhaṃ dārakehi ābhatāni taṇḍulādīniyeva saṅghassa pahonti. Yaṃ hatthakammaṃ, taṃ me dethā』』ti. 『『Idañcidañca gaṇhathā』』ti sabbūpakaraṇāni gāhetvā vihāre uddhanāni kāretvā ekaṃ kāḷakaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā tādisameva pārupitvā – 『『idaṃ karotha, idaṃ karothā』』ti sabbarattiṃ vicārento satasahassaṃ vissajjetvā bhojjayāguñca madhugoḷakañca paṭiyādāpesi. Bhojjayāgu nāma bhuñjitvā pātabbayāgu, tattha sappimadhuphāṇitamacchamaṃsapupphaphalarasādi yaṃ kiñci khādanīyaṃ nāma sabbaṃ pakkhipati kīḷitukāmānaṃ sīsamakkhanayoggā hoti sugandhagandhā.
Atha bhagavā kālasseva sarīrapaṭijagganaṃ katvā bhikkhusaṅghaparivuto piṇḍāya carituṃ ātumanagarābhimukho pāyāsi. Manussā tassa ārocesuṃ – 『『bhagavā piṇḍāya gāmaṃ pavisati, tayā kassa yāgu paṭiyāditā』』ti. So yathānivatthapāruteheva tehi kāḷakakāsāvehi ekena hatthena dabbiñca kaṭacchuñca gahetvā brahmā viya dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ bhūmiyaṃ patiṭṭhapetvā vanditvā – 『『paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā yāgu』』nti āha.
Tato 『『jānantāpi tathāgatā pucchantī』』ti khandhake āgatanayena bhagavā pucchitvā ca sutvā ca taṃ vuḍḍhapabbajitaṃ vigarahitvā tasmiṃ vatthusmiṃ akappiyasamādānasikkhāpadañca, khurabhaṇḍapariharaṇasikkhāpadañcāti dve sikkhāpadāni paññapetvā – 『『bhikkhave, anekakappakoṭiyo bhojanaṃ pariyesanteheva vītināmitā, idaṃ pana tumhākaṃ akappiyaṃ adhammena uppannaṃ bhojanaṃ, imaṃ paribhuttānaṃ anekāni attabhāvasahassāni apāyesveva nibbattissanti, apetha mā gaṇhathā』』ti bhikkhācārābhimukho agamāsi. Ekabhikkhunāpi na kiñci gahitaṃ.
"名為善住的老年出家人"是他的名字。在出家之時稱為"老年出家人"。他為什麼這樣說呢?因為世尊的震動。這個基利索在《小品》到來時,未曾洗過的老年出家人從拘尸那羅出發,和一百二十名比丘一起前往,聽說世尊將要來,便對站在小沙門處的兩個孩子說:"世尊啊,親愛的,他將與眾多比丘一同前來,跟一百二十名比丘一起;你們去吧,親愛的,帶上犁具,帶上繩索,帶上鹽、油、米、可食用的東西,準備好迎接世尊的到來。"(見《大品》303)。 他們就這樣做了。 人們看到這兩個孩子,想要請他們,也想要不請他們。到了時候,問道:"你們要拿什麼,親愛的?"他們回答說:"我們沒有其他的東西,父親卻想在世尊到來時奉獻食物。"聽到這話,人們便不再理會他們所能帶來的東西,全都給予了他們。即使無法帶來的,也由人們送來。於是,世尊來到小沙門那裡,進入大房子,善住在傍晚時分走到村口,召喚人們說:"信士們,我不在你們面前有其他的東西,只有我的孩子們所帶來的米等食物,供養僧團。你們把手工製作的東西給我。" "這個和那個都拿著。"拿起所有的器具,準備好在寺院裡進行分發,穿上黑色袈裟,像這樣穿著,"這樣做,這樣做。"整夜思考,放下數百個,準備好食物和蜜餅。所謂的食物是指在用餐時的食物,那裡有香米、蜜、魚肉、果實等任何可食用的東西,都是為想要遊戲的人準備的,適合於香氣四溢的食物。 然後,世尊在適當的時候,照顧身體,圍繞著比丘僧團,朝著乞食的城市而去。人們告訴他:"世尊正在乞食進入村莊,你的食物準備好了嗎?"他像穿著整齊的袈裟一樣,手中拿著碗和刀具,像天神一樣在地面上站立,恭敬地說:"請接受我,尊者,世尊的食物。" 然後,"即使知道,世尊也在詢問。"根據《小品》的到來,世尊問道並聽到后,便將這個老年出家人拒絕了,在這個地方設定了不當的供養戒律和防止刀具的戒律,設定了這兩個戒律,"比丘們,許多劫中尋求食物的眾生,然而這是你們不應該接受的,因而不應以不正當的方式接受食物,若是被接受,許多身心會墮入惡道,便不應接受。"於是他朝著乞食的方向離開了。即使有一位比丘也沒有拿到任何東西。
Subhaddo anattamano hutvā ayaṃ 『『sabbaṃ jānāmī』』ti āhiṇḍati. Sace na gahitukāmo, pesetvā ārocetabbaṃ. Ayaṃ pakkāhāro nāma sabbaciraṃ tiṭṭhanto sattāhamattaṃ tiṭṭheyya. Idañhi mama yāvajīvaṃ pariyattaṃ assa. Sabbaṃ tena nāsitaṃ, ahitakāmo ayaṃ mayhanti bhagavati āghātaṃ bandhitvā dasabale dharante kiñci vattuṃ nāsakkhi. Evaṃ kirassa ahosi – 『『ayaṃ uccā kulā pabbajito mahāpuriso, sace kiñci vakkhāmi, maṃyeva santajjessatī』』ti. Svāyaṃ ajja 『『parinibbuto bhagavā』』ti sutvā laddhassāso viya haṭṭhatuṭṭho evamāha.
Thero taṃ sutvā hadaye pahāradānaṃ viya matthake patitasukkhāsani viya maññi, dhammasaṃvego cassa uppajji – 『『sattāhamattaparinibbuto bhagavā, ajjāpissa suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ dharatiyeva, dukkhena bhagavatā ārādhitasāsane nāma evaṃ lahu mahantaṃ pāpakasaṭaṃ kaṇṭako uppanno, alaṃ kho panesa pāpo vaḍḍhamāno aññepi evarūpe sahāye labhitvā sakkā sāsanaṃ osakkāpetu』』nti. Tato thero cintesi –
『『Sace kho panāhaṃ imaṃ mahallakaṃ idheva pilotikaṃ nivāsāpetvā chārikāya okirāpetvā nīharāpessāmi, manussā 『samaṇassa gotamassa sarīre dharamāneyeva sāvakā vivadantī』ti amhākaṃ dosaṃ dassessanti adhivāsemi tāva.
Bhagavatā hi desito dhammo asaṅgahitapuppharāsisadiso. Tattha yathā vātena pahaṭapupphāni yato vā tato vā gacchanti, evameva evarūpānaṃ pāpapuggalānaṃ vasena gacchante gacchante kāle vinaye ekaṃ dve sikkhāpadāni nassissanti, sutte eko dve pañhāvārā nassissanti, abhidhamme ekaṃ dve bhūmantarāni nassissanti, evaṃ anukkamena mūle naṭṭhe pisācasadisā bhavissāma; tasmā dhammavinayasaṅgahaṃ karissāma. Evañhi sati daḷhaṃ suttena saṅgahitāni pupphāni viya ayaṃ dhammavinayo niccalo bhavissati.
Etadatthañhi bhagavā mayhaṃ tīṇi gāvutāni paccuggamanaṃ akāsi, tīhi ovādehi upasampadaṃ adāsi, kāyato apanetvā kāye cīvaraparivattanaṃ akāsi, ākāse pāṇiṃ cāletvā candūpamaṃ paṭipadaṃ kathento maṃ kāyasakkhiṃ katvā kathesi, tikkhattuṃ sakalasāsanadāyajjaṃ paṭicchāpesi. Mādise bhikkhumhi tiṭṭhamāne ayaṃ pāpo sāsane vuḍḍhiṃ mā alattha. Yāva adhammo na dippati, dhammo na paṭibāhiyati. Avinayo na dippati vinayo na paṭibāhiyati. Adhammavādino na balavanto honti, dhammavādino na dubbalā honti; avinayavādino na balavanto honti, vinayavādino na dubbalā honti. Tāva dhammañca vinayañca saṅgāyissāmi. Tato bhikkhū attano attano pahonakaṃ gahetvā kappiyākappiyaṃ kathessanti. Athāyaṃ pāpo sayameva niggahaṃ pāpuṇissati, puna sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkhissati, sāsanaṃ iddhañceva phītañca bhavissatī』』ti.
So evaṃ nāma mayhaṃ cittaṃ uppannanti kassaci anārocetvā bhikkhusaṅghaṃ samassāsesi. Tena vuttaṃ – 『『atha kho āyasmā mahākassapo…pe… netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti.
善住不滿意地說:"他四處走動說'我全都知道'。如果不想接受,應該派人告知。這種熟食最多能儲存七天。這對我來說足夠終生使用了。他全都毀了,他對我懷有惡意。"他對世尊懷恨在心,但在十力佛在世時不敢說什麼。據說他這樣想:"他是從高貴家族出家的大人物,如果我說什麼,他一定會責備我。"今天聽到"世尊已涅槃"后,他似乎鬆了一口氣,高興地這樣說。 長老聽到后,感到心如刀割,頭頂被雷擊。他生起法的感動:"世尊才涅槃七天,他金色的身體還在,在世尊艱難建立的教法中,如此快速地出現了這樣大的惡人和障礙,這個惡人如果繼續增長,找到其他類似的同伴,就能使教法衰退。"然後長老想: "如果我現在就讓這個老人穿上破布,灑上灰塵趕走,人們會說'釋迦牟尼的身體還在時,弟子們就開始爭吵了',會責備我們。我暫且忍耐。 世尊所教導的法,就像未被收集的花堆。就像被風吹散的花朵四處飄散一樣,隨著時間的流逝,因為這樣的惡人,戒律中的一兩條戒會消失,經中的一兩個問題會消失,阿毗達磨中的一兩個層次會消失,這樣逐漸地,根本消失後我們就會像鬼魅一樣。因此我們要結集法和律。這樣,就像被線緊緊繫住的花朵一樣,這法和律就會牢固不動。 為此,世尊親自走了三由旬來迎接我,以三種教誡給予我具足戒,從身上脫下衣服給我穿上,在空中揮手講述月喻行為時以我為身證而說,三次將整個教法的遺產交付給我。在像我這樣的比丘還在世時,不能讓這個惡人在教法中得勢。在非法未興盛、正法未被排斥之前,非律未興盛、律未被排斥之前,非法說者未強大、正法說者未衰弱之前,非律說者未強大、律說者未衰弱之前,我要結集法和律。然後比丘們各自拿出自己的所學,討論什麼是如法和不如法。這樣這個惡人自然會受到懲罰,再也無法抬頭,教法就會興盛繁榮。" 他沒有向任何人透露自己的這些想法,而是安慰了比丘眾。因此說:"於是大迦葉尊者...這是不可能的。"
233.Citakanti vīsaratanasatikaṃ candanacitakaṃ. Āḷimpessāmāti aggiṃ gāhāpessāma. Na sakkonti āḷimpetunti aṭṭhapi soḷasapi dvattiṃsapi janā jālanatthāya yamakayamakaukkāyo gahetvā tālavaṇṭehi bījantā bhastāhi dhamantā tāni tāni kāraṇāni karontāpi na sakkontiyeva aggiṃ gāhāpetuṃ. Devatānaṃ adhippāyoti ettha tā kira devatā therassa upaṭṭhākadevatāva. Asītimahāsāvakesu hi cittāni pasādetvā tesaṃ upaṭṭhākāni asītikulasahassāni sagge nibbattāni. Tattha there cittaṃ pasādetvā sagge nibbattā devatā tasmiṃ samāgame theraṃ adisvā – 『『kuhiṃ nu kho amhākaṃ kulūpakatthero』』ti antarāmagge paṭipannaṃ disvā 『『amhākaṃ kulūpakattherena avandite citako mā pajjalitthā』』ti adhiṭṭhahiṃsu.
Manussā taṃ sutvā – 『『mahākassapo kira nāma bho bhikkhu pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ 『dasabalassa pāde vandissāmī』ti āgacchati. Tasmiṃ kira anāgate citako na pajjalissati. Kīdiso bho so bhikkhu kāḷo odāto dīgho rasso, evarūpe nāma bho bhikkhumhi ṭhite kiṃ dasabalassa parinibbānaṃ nāmā』』ti keci gandhamālādihatthā paṭipathaṃ gacchiṃsu. Keci vīthiyo vicittā katvā āgamanamaggaṃ olokayamānā aṭṭhaṃsu.
234.Atha kho āyasmā mahākassapo yena kusinārā…pe… sirasā vandīti thero kira citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā āvajjantova sallakkhesi – 『『imasmiṃ ṭhāne sīsaṃ, imasmiṃ ṭhāne pādā』』ti. Tato pādānaṃ samīpe ṭhatvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya – 『『arāsahassapaṭimaṇḍitacakkalakkhaṇapatiṭṭhitā dasabalassa pādā saddhiṃ kappāsapaṭalehi pañca dussayugasatāni suvaṇṇadoṇiṃ candanacitakañca dvedhā katvā mayhaṃ uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhahantū』』ti adhiṭṭhāsi. Saha adhiṭṭhānacittena tāni pañca dussayugasatāni dvedhā katvā valāhakantarā puṇṇacando viya pādā nikkhamiṃsu. Thero vikasitarattapadumasadise hatthe pasāretvā suvaṇṇavaṇṇe satthupāde yāva gopphakā daḷhaṃ gahetvā attano siravare patiṭṭhapesi. Tena vuttaṃ – 『『bhagavato pāde sirasā vandī』』ti.
Mahājano taṃ acchariyaṃ disvā ekappahāreneva mahānādaṃ nadi, gandhamālādīhi pūjetvā yathāruci vandi. Evaṃ pana therena ca mahājanena ca tehi ca pañcahi bhikkhusatehi vanditamatte puna adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Pakatiadhiṭṭhānavaseneva therassa hatthato muccitvā alattakavaṇṇāni bhagavato pādatalāni candanadāruādīsu kiñci acāletvāva yathāṭhāne patiṭṭhahiṃsu, yathāṭhāne ṭhitāneva ahesuṃ. Bhagavato hi pādesu nikkhamantesu vā pavisantesu vā kappāsaaṃsu vā dasikatantaṃ vā telabindu vā dārukkhandhaṃ vā ṭhānā calitaṃ nāma nāhosi. Sabbaṃ yathāṭhāne ṭhitameva ahosi. Uṭṭhahitvā pana atthaṅgate cande viya sūriye viya ca tathāgatassa pādesu antarahitesu mahājano mahākanditaṃ kandi. Parinibbānakālato adhikataraṃ kāruññaṃ ahosi.
Sayamevabhagavato citako pajjalīti idaṃ pana kassaci pajjalāpetuṃ vāyamantassa adassanavasena vuttaṃ. Devatānubhāvena panesa samantato ekappahāreneva pajjali.
"火葬堆"指高二十肘的檀香木堆。"我們要點火"指我們要讓火燃起來。"無法點燃"指即使八人、十六人或三十二人拿著成對的火把,用扇子扇風,用風箱吹氣,做各種嘗試,也無法讓火燃起來。"神明的意圖"這裡指的是那些是長老的侍奉神明。在八十大弟子中,有八萬個家族因對他們生起信心而投生天界。其中因對長老生起信心而投生天界的神明,在那個集會中沒有看到長老,就想"我們的親近長老在哪裡呢?",看到他在中途行走,就決定"在我們的親近長老沒有禮敬之前,火葬堆不要燃燒"。 人們聽到后說:"據說名叫大迦葉的比丘與五百比丘一起來'禮敬十力佛的雙足'。據說在他沒來之前,火葬堆不會燃燒。先生,那位比丘是什麼樣子的?是黑的還是白的?高的還是矮的?先生,有這樣的比丘在世,十力佛怎麼會涅槃呢?"有些人手持香花等物迎接,有些人裝飾街道,站著觀望他來的路。 於是大迦葉尊者來到拘尸那羅...以頭禮敬。據說長老繞火葬堆右繞,觀察后瞭解到:"這裡是頭部,這裡是雙足。"然後站在雙足附近,入第四禪定作為神通基礎,出定后決意:"愿具有千輻輪相的十力佛雙足,連同棉布和五百對衣服,分開金棺和檀香木堆,安立在我的頭頂上。"隨著決意心,那五百對衣服分開,如同云間滿月,雙足出現。長老伸出如盛開的紅蓮花般的手,緊緊握住金色的老師雙足直到腳踝,安放在自己的頭頂上。因此說:"以頭禮敬世尊雙足。" 大眾看到這個奇蹟,一齊發出巨大的歡呼,以香花等供養,隨意禮敬。當長老和大眾以及那五百比丘禮敬后,不需要再次決意。依照原來的決意,從長老手中脫離,如硃紅色的世尊足底,不移動任何檀香木等,安立在原處,停留在原處。因為當世尊雙足出入時,棉花、線、油滴或木塊都不會移動。一切都停留在原處。然後,如同月亮或太陽落山一樣,如來雙足消失時,大眾大聲哭泣。比涅槃時更加悲傷。 "世尊的火葬堆自然燃燒"這是因為沒有看到任何人努力點燃而這樣說的。但是它是依神力而同時四面燃燒的。
235.Sarīrāneva avasissiṃsūti pubbe ekagghanena ṭhitattā sarīraṃ nāma ahosi. Idāni vippakiṇṇattā sarīrānīti vuttaṃ sumanamakuḷasadisā ca dhotamuttasadisā ca suvaṇṇasadisā ca dhātuyo avasissiṃsūti attho. Dīghāyukabuddhānañhi sarīraṃ suvaṇṇakkhandhasadisaṃ ekameva hoti. Bhagavā pana – 『『ahaṃ na ciraṃ ṭhatvā parinibbāyāmi, mayhaṃ sāsanaṃ tāva sabbattha na vitthāritaṃ, tasmā parinibbutassāpi me sāsapamattampi dhātuṃ gahetvā attano attano vasanaṭṭhāne cetiyaṃ katvā paricaranto mahājano saggaparāyaṇo hotū』』ti dhātūnaṃ vikiraṇaṃ adhiṭṭhāsi. Kati, panassa dhātuyo vippakiṇṇā, kati na vippakiṇṇāti. Catasso dāṭhā, dve akkhakā, uṇhīsanti imā satta dhātuyo na vippakiriṃsu, sesā vippakiriṃsūti. Tattha sabbakhuddakā dhātu sāsapabījamattā ahosi, mahādhātu majjhe bhinnataṇḍulamattā, atimahatī majjhe bhinnamuggamattāti.
Udakadhārāti aggabāhumattāpi jaṅghamattāpi tālakkhandhamattāpi udakadhārā ākāsato patitvā nibbāpesi. Udakasālatoti parivāretvā ṭhitasālarukkhe sandhāyetaṃ vuttaṃ, tesampi hi khandhantaraviṭapantarehi udakadhārā nikkhamitvā nibbāpesuṃ. Bhagavato citako mahanto. Samantā pathaviṃ bhinditvāpi naṅgalasīsamattā udakavaṭṭi phalikavaṭaṃsakasadisā uggantvā citakameva gaṇhanti. Gandhodakenāti suvaṇṇaghaṭe rajataghaṭe ca pūretvā ābhatanānāgandhodakena. Nibbāpesunti suvaṇṇamayarajatamayehi aṭṭhadaṇḍakehi vikiritvā candanacitakaṃ nibbāpesuṃ.
Ettha ca citake jhāyamāne parivāretvā ṭhitasālarukkhānaṃ sākhantarehi viṭapantarehi pattantarehi jālā uggacchanti, pattaṃ vā sākhā vā pupphaṃ vā daḍḍhā nāma natthi, kipillikāpi makkaṭakāpi jālānaṃ antareneva vicaranti . Ākāsato patitaudakadhārāsupi sālarukkhehi nikkhantaudakadhārāsupi pathaviṃ bhinditvā nikkhantaudakadhārāsupi dhammakathāva pamāṇaṃ. Evaṃ citakaṃ nibbāpetvā pana mallarājāno santhāgāre catujjātiyagandhaparibhaṇḍaṃ kāretvā lājapañcamāni pupphāni vikiritvā upari celavitānaṃ bandhitvā suvaṇṇatārakādīhi khacitvā tattha gandhadāmamālādāmaratanadāmāni olambetvā santhāgārato yāva makuṭabandhanasaṅkhātā sīsapasādhanamaṅgalasālā, tāva ubhohi passehi sāṇikilañjaparikkhepaṃ kāretvā upari celavitānaṃ bandhāpetvā suvaṇṇatārakādīhi khacitvā tatthapi gandhadāmamālādāmaratanadāmāni olambetvā maṇidaṇḍavaṇṇehi veṇūhi ca pañcavaṇṇaddhaje ussāpetvā samantā vātapaṭākā parikkhipitvā susammaṭṭhāsu vīthīsu kadaliyo ca puṇṇaghaṭe ca ṭhapetvā daṇḍakadīpikā jāletvā alaṅkatahatthikkhandhe saha dhātūhi suvaṇṇadoṇiṃ ṭhapetvā mālāgandhādīhi pūjentā sādhukīḷitaṃ kīḷantā antonagaraṃ pavesetvā santhāgāre sarabhamayapallaṅke ṭhapetvā upari setacchattaṃ dhāresuṃ. Evaṃ katvā – 『『atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīrāni sattāhaṃ santhāgāre sattipañjaraṃ karitvā』』ti sabbaṃ veditabbaṃ.
"剩下的只有身體"是因為以前只剩下一個身體。現在因為分散而稱為"身體們",意指像香花般的、像洗凈的珍珠般的、像黃金般的物質都剩下了。對於長壽佛陀的身體來說,像黃金塊一樣是一個整體。然而世尊則說:"我不久將涅槃,我的教法尚未廣泛傳播,因此即使涅槃,我也要取一點點的物質,建立一個聖地,供養大眾,讓他們得以投生天界。"於是他決定讓這些物質分散。究竟有多少物質被分散,多少沒有被分散呢?四顆牙齒、兩隻眼睛、耳朵等七種物質沒有被分散,其他的則被分散了。因此,所有細小的物質僅如芥子般存在,主要的物質則如中間的斷頭臺般,極大的物質則如中間的斷頂般。 "水流"指的是從肩膀、腿部或手掌等地方流下來的水流。水流的意思是指圍繞著固定的樹木而流出的水流,這些水流也從樹間流出。世尊的身體是偉大的。即使把大地打破,水流也如同黃土般流出,水流如同果實般涌現。用香水水和金銀水盛滿的器皿,灑下香水。 在這裡,水流在燃燒的狀態下,從固定的樹枝之間升起,花瓣、樹葉、果實等都沒有被損壞,螞蟻和猴子也在水流之間遊走。水從天空降下,從樹上流下,打破大地,流下的水流是法的標誌。就這樣,水流被灑下,然而力士們在殿堂中準備了四種香氛,灑下了香花,綁上了上面的遮蓋。用金星等裝飾,懸掛香花和珍珠花,裝飾在殿堂中,直到頭頂的裝飾房,直到兩邊的裝飾被綁上,用金星等裝飾,懸掛香花和珍珠花,裝飾在殿堂中。就這樣,力士們在殿堂中放置了金色的器皿,供養香花等,歡快地玩耍,進入城市,放置在殿堂中的草蓆上,懸掛白色的遮蓋。就這樣,"於是拘尸那羅的力士們在殿堂中為世尊的身體準備了七天的香氣"。
Tattha sattipañjaraṃ karitvāti sattihatthehi purisehi parikkhipāpetvā. Dhanupākāranti paṭhamaṃ tāva hatthikumbhena kumbhaṃ paharante parikkhipāpesuṃ, tato asse gīvāya gīvaṃ paharante, tato rathe āṇikoṭiyā āṇikoṭiṃ paharante, tato yodhe bāhunā bāhuṃ paharante. Tesaṃ pariyante koṭiyā koṭiṃ paharamānāni dhanūni parikkhipāpesuṃ. Iti samantā yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃ sattāhaṃ sannāhagavacchikaṃ viya katvā ārakkhaṃ saṃvidahiṃsu. Taṃ sandhāya vuttaṃ – 『『dhanupākāraṃ parikkhipāpetvā』』ti.
Kasmā panete evamakaṃsūti? Ito purimesu hi dvīsu sattāhesu te bhikkhusaṅghassa ṭhānanisajjokāsaṃ karontā khādanīyaṃ bhojanīyaṃ saṃvidahantā sādhukīḷikāya okāsaṃ na labhiṃsu. Tato nesaṃ ahosi – 『『imaṃ sattāhaṃ sādhukīḷitaṃ kīḷissāma, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ amhākaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā kocideva āgantvā dhātuyo gaṇheyya, tasmā ārakkhaṃ ṭhapetvā kīḷissāmā』』ti. Te tathā evamakaṃsu.
Sarīradhātuvibhajanavaṇṇanā
在那裡,"設定七天的保護"是指用七個手掌的男人圍住。關於"弓的形狀",首先是用大象的頭部撞擊罐子,然後是用馬的脖子撞擊脖子,再然後是用戰車的轅撞擊轅,再然後是用戰士的手臂撞擊手臂。他們在周圍用弓箭圍住,像圍住一塊地方一樣,在七天內設定了保護。對此說:"設定弓的形狀"。 那麼,他們為什麼這樣做呢?因為在前面的兩天里,他們為比丘僧團提供了飲食的地方,但沒有獲得良好的玩耍的地方。因此他們想:"在這七天里我們要好好玩耍,這裡有一個地方,如果知道我們懈怠的話,可能會有人來數我們的物質,所以我們要設定保護來玩耍。"於是他們就這樣做了。 身體物質的分散描述
236.Assosikho rājāti kathaṃ assosi? Paṭhamameva kirassa amaccā sutvā cintayiṃsu – 『『satthā nāma parinibbuto, na so sakkā puna āharituṃ. Pothujjanikasaddhāya pana amhākaṃ raññā sadiso natthi, sace esa imināva niyāmena suṇissati, hadayamassa phalissati. Rājā kho pana amhehi anurakkhitabbo』』ti te tisso suvaṇṇadoṇiyo āharitvā catumadhurassa pūretvā rañño santikaṃ gantvā etadavocuṃ – 『『deva , amhehi supinako diṭṭho, tassa paṭighātatthaṃ tumhehi dukūladupaṭṭaṃ nivāsetvā yathā nāsāpuṭamattaṃ paññāyati, evaṃ catumadhuradoṇiyā nipajjituṃ vaṭṭatī』』ti. Rājā atthacarānaṃ amaccānaṃ vacanaṃ sutvā 『『evaṃ hotu tātā』』ti sampaṭicchitvā tathā akāsi.
Atheko amacco alaṅkāraṃ omuñcitvā kese pakiriya yāya disāya satthā parinibbuto, tadabhimukho hutvā añjaliṃ paggayha rājānaṃ āha – 『『deva, maraṇato muccanakasatto nāma natthi, amhākaṃ āyuvaḍḍhano cetiyaṭṭhānaṃ puññakkhettaṃ abhisekasiñcako so bhagavā satthā kusinārāya parinibbuto』』ti. Rājā sutvāva visaññījāto catumadhuradoṇiyaṃ usumaṃ muñci. Atha naṃ ukkhipitvā dutiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ. So puna saññaṃ labhitvā – 『『tātā, kiṃ vadethā』』ti pucchi. 『『Satthā, mahārāja, parinibbuto』』ti. Rājā punapi visaññījāto catumadhuradoṇiyā usumaṃ muñci. Atha naṃ tatopi ukkhipitvā tatiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ. So puna saññaṃ labhitvā 『『tātā, kiṃ vadethā』』ti pucchi. 『『Satthā, mahārāja, parinibbuto』』ti. Rājā punapi visaññījāto, atha naṃ ukkhipitvā nahāpetvā matthake ghaṭehi udakaṃ āsiñciṃsu.
Rājā saññaṃ labhitvā āsanā vuṭṭhāya gandhaparibhāvite maṇivaṇṇe kese vikiritvā suvaṇṇaphalakavaṇṇāya piṭṭhiyaṃ pakiritvā pāṇinā uraṃ paharitvā pavāḷaṅkuravaṇṇāhi suvaṭṭitaṅgulīhi suvaṇṇabimbisakavaṇṇaṃ uraṃ sibbanto viya gahetvā paridevamāno ummattakavesena antaravīthiṃ otiṇṇo, so alaṅkatanāṭakaparivuto nagarato nikkhamma jīvakambavanaṃ gantvā yasmiṃ ṭhāne nisinnena bhagavatā dhammo desito taṃ oloketvā – 『『bhagavā sabbaññu, nanu imasmiṃ ṭhāne nisīditvā dhammaṃ desayittha, sokasallaṃ me vinodayittha, tumhe mayhaṃ sokasallaṃ nīharittha, ahaṃ tumhākaṃ saraṇaṃ gato, idāni pana me paṭivacanampi na detha, bhagavā』』ti punappunaṃ paridevitvā 『『nanu bhagavā ahaṃ aññadā evarūpe kāle 『tumhe mahābhikkhusaṅghaparivārā jambudīpatale cārikaṃ carathā』ti suṇomi, idāni panāhaṃ tumhākaṃ ananurūpaṃ ayuttaṃ pavattiṃ suṇomī』』ti evamādīni ca vatvā saṭṭhimattāhi gāthāhi bhagavato guṇaṃ anussaritvā cintesi – 『『mama parideviteneva na sijjhati, dasabalassa dhātuyo āharāpessāmī』』ti evaṃ assosi. Sutvā ca imissā visaññibhāvādipavattiyā avasāne dūtaṃ pāhesi. Taṃ sandhāya atha kho rājātiādi vuttaṃ.
"國王聽說了"是如何聽說的?據說,他的大臣們最先聽說后想:"導師已經涅槃了,不可能再把他帶回來。但是在凡夫的信仰方面,沒有人能比得上我們的國王。如果他就這樣聽說,他的心會碎的。國王是應該由我們保護的。"他們拿來三個金盆,裝滿四種甜食,來到國王面前說:"陛下,我們做了一個夢。爲了消除它的影響,您應該穿上絲綢衣服,只露出鼻孔,躺在裝滿四種甜食的盆中。"國王聽從了忠心大臣的建議,同意說:"好吧,親愛的。"就照做了。 然後一位大臣脫下裝飾品,披散頭髮,面向導師涅槃的方向,雙手合十對國王說:"陛下,沒有生命可以逃脫死亡。我們的壽命增長者、功德之地、灌頂之處,那位世尊導師已經在拘尸那羅涅槃了。"國王一聽就失去知覺,在裝滿四種甜食的盆中流汗。於是他們把他抬起來,放在第二個盆中。他再次恢復知覺后問:"親愛的,你們說什麼?" "大王,導師已經涅槃了。"國王又失去知覺,在裝滿四種甜食的盆中流汗。於是他們又把他從那裡抬起來,放在第三個盆中。他再次恢復知覺后問:"親愛的,你們說什麼?" "大王,導師已經涅槃了。"國王又失去知覺,於是他們把他抬起來,給他洗澡,在頭上澆水。 國王恢復知覺后,從座位上站起來,散開浸透香料的寶石般的頭髮,撒在金板般的背上,用手拍打胸膛,用珊瑚芽般圓潤的手指抓住金色的胸膛,彷彿在縫合,哀嘆著以瘋狂的樣子走上街頭。他被裝飾華麗的舞女們環繞著離開城市,來到耆婆芒果園,看著世尊坐在那裡說法的地方說:"全知的世尊啊,你不是坐在這裡說法,消除我的悲傷之箭嗎?你為我拔出悲傷之箭,我皈依你,現在你卻不給我回應,世尊啊。"他反覆哀嘆著說:"世尊啊,我以前在這樣的時候聽說'你們被大比丘僧團環繞在閻浮提大地上游行',現在我卻聽到關於你的不合適的、不應該的訊息。"他說了這些等等,用六十多首偈頌回憶世尊的功德,然後想:"僅僅哀嘆是不夠的,我要把十力佛的舍利請來。"就這樣他聽說了。聽說后,在這失去知覺等事件的最後,他派出了使者。關於這一點,所以說"於是國王"等等。
Tattha dūtaṃ pāhesīti dūtañca paṇṇañca pesesi. Pesetvā ca pana – 『『sace dassanti, sundaraṃ. No ce dassanti, āharaṇupāyena āharissāmī』』ti caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā sayampi nikkhantoyeva. Yathā ca ajātasattu, evaṃ licchavīādayopi dūtaṃ pesetvā sayampi caturaṅginiyā senāya nikkhamiṃsuyeva. Tattha pāveyyakā sabbehi āsannatarā kusinārato tigāvutantare nagare vasanti, bhagavāpi pāvaṃ pavisitvāva kusināraṃ gato. Atha kasmā paṭhamataraṃ na āgatāti ce? Mahāparivārā panete rājāno mahāparivāraṃ karontāva pacchato jātā.
Te saṅghe gaṇe etadavocunti sabbepi te sattanagaravāsino āgantvā – 『『amhākaṃ dhātuyo vā dentu, yuddhaṃ vā』』ti kusinārānagaraṃ parivāretvā ṭhite – 『『etaṃ bhagavā amhākaṃ gāmakkhette』』ti paṭivacanaṃ avocuṃ. Te kira evamāhaṃsu – 『『na mayaṃ satthu sāsanaṃ pahiṇimha, nāpi gantvā ānayimha. Satthā pana sayameva āgantvā sāsanaṃ pesetvā amhe pakkosāpesi. Tumhepi kho pana yaṃ tumhākaṃ gāmakkhette ratanaṃ uppajjati, na taṃ amhākaṃ detha. Sadevake ca loke buddharatanasamaṃ ratanaṃ nāma natthi, evarūpaṃ uttamaratanaṃ labhitvā mayaṃ na dassāma. Na kho pana tumhehiyeva mātuthanato khīraṃ pītaṃ, amhehipi mātuthanato khīraṃ pītaṃ. Na tumheyeva purisā, amhepi purisā hotū』』ti aññamaññaṃ ahaṃkāraṃ katvā sāsanapaṭisāsanaṃ pesenti, aññamaññaṃ mānagajjitaṃ gajjanti. Yuddhe pana sati kosinārakānaṃyeva jayo abhavissa. Kasmā? Yasmā dhātupāsanatthaṃ āgatā devatā nesaṃ pakkhā ahesuṃ. Pāḷiyaṃ pana – 『『bhagavā amhākaṃ gāmakkhette parinibbuto, na mayaṃ dassāma bhagavato sarīrānaṃ bhāga』』nti ettakameva āgataṃ.
在那裡,"派遣使者"是指派遣使者和信使。派遣后,他們說:"如果看到,就好。如果看不到,就用取回的辦法來取回。"於是他親自帶領四軍出發。就像阿阇多薩圖一樣,利支維等也派遣使者,然後親自帶領四軍出發。那裡,所有的居民都住在距離拘尸那羅(現代的庫希那伽爾)三十里內的城市中,世尊也在進入拘尸那羅後去世。那麼,為什麼沒有第一時間到達呢?因為這些國王在大隨從的陪伴下才出發。 他們對僧團說:"所有住在城市中的生靈都來到這裡,"請給我們舍利,或者我們來打仗。"他們在圍繞拘尸那羅城市站立時迴應說:"這位世尊在我們的村莊里。"他們確實這樣說:"我們沒有派遣導師的教法,也沒有去取回。導師自己來傳教,召喚了我們。你們所擁有的村莊的珍寶,我們不會給你們。在有天神的世界中,沒有像佛陀的珍寶。我們獲得這樣的至高無上的珍寶,卻不會給你們。你們並不是唯一喝母乳的, 我們也同樣喝母乳。你們並不是唯一的人,我們也同樣是人。"於是各自高傲地相互宣稱,互相爭吵。若是打仗,勝利只屬於拘尸那羅的人。為什麼呢?因為爲了取回物質而來的天神們是他們的朋友。然而在巴利文中說:"世尊在我們的村莊中涅槃了,我們不會給你們世尊的身體的部分。"這就是他們所說的。
237.Evaṃ vutte doṇo brāhmaṇoti doṇabrāhmaṇo imaṃ tesaṃ vivādaṃ sutvā – 『『ete rājāno bhagavato parinibbutaṭṭhāne vivādaṃ karonti, na kho panetaṃ patirūpaṃ, alaṃ iminā kalahena, vūpasamessāmi na』』nti so gantvā te saṅghe gaṇe etadavoca. Kimavoca? Unnatappadese ṭhatvā dvibhāṇavāraparimāṇaṃ doṇagajjitaṃ nāma avoca. Tattha paṭhamabhāṇavāre tāva ekapadampi te na jāniṃsu. Dutiyabhāṇavārapariyosāne – 『『ācariyassa viya bho saddo, ācariyassa viya bho saddo』』ti sabbe niravā ahesuṃ. Jambudīpatale kira kulaghare jātā yebhuyyena tassa na antevāsiko nāma natthi. Atha so te attano vacanaṃ sutvā nirave tuṇhībhūte viditvā puna etadavoca – 『『suṇantu bhonto』』ti etaṃ gāthādvayaṃ avoca.
Tattha amhākaṃ buddhoti amhākaṃ buddho. Ahu khantivādoti buddhabhūmiṃ appatvāpi pāramiyo pūrento khantivāditāpasakāle dhammapālakumārakāle chaddantahatthikāle bhūridattanāgarājakāle campeyyanāgarājakāle saṅkhapālanāgarājakāle mahākapikāle aññesu ca bahūsu jātakesu paresu kopaṃ akatvā khantimeva akāsi. Khantimeva vaṇṇayi. Kimaṅgaṃ pana etarahi iṭṭhāniṭṭhesu tādilakkhaṇaṃ patto, sabbathāpi amhākaṃ buddho khantivādo ahosi, tassa evaṃvidhassa. Na hi sādhu yaṃ uttamapuggalassa, sarīrabhāge siyā sampahāroti na hi sādhuyanti na hi sādhu ayaṃ. Sarīrabhāgeti sarīravibhāganimittaṃ, dhātukoṭṭhāsahetūti attho. Siyā sampahāroti āvudhasampahāro sādhu na siyāti vuttaṃ hoti.
Sabbeva bhonto sahitāti sabbeva bhonto sahitā hotha, mā bhijjatha. Samaggāti kāyena ca vācāya ca ekasannipātā ekavacanā samaggā hotha. Sammodamānāti cittenāpi aññamaññaṃ sammodamānā hotha. Karomaṭṭhabhāgeti bhagavato sarīrāni aṭṭha bhāge karoma . Cakkhumatoti pañcahi cakkhūhi cakkhumato buddhassa. Na kevalaṃ tumheyeva, bahujanopi pasanno, tesu ekopi laddhuṃ ayutto nāma natthīti bahuṃ kāraṇaṃ vatvā saññāpesi.
當這樣說時,陀那婆羅門聽到他們的爭論后想:"這些國王在世尊涅槃的地方爭論,這是不適當的。夠了,這場爭吵,我要平息它。"於是他來到那些僧團中說了這些話。他說了什麼?他站在高處說了相當於兩個誦經時間長度的陀那宣言。在第一個誦經時間裡,他們一個字也不懂。第二個誦經時間結束時,所有人都說:"聽起來像老師的聲音,聽起來像老師的聲音。"據說在閻浮提大地上出生在良好家庭的人,大多數都是他的學生。然後他看到他們聽了他的話后都沉默不語,又說了這樣的話:"請聽,諸位。"他說了這兩首偈頌。 其中,"我們的佛陀"是指我們的佛陀。"他是忍辱主義者"是指即使在成佛之前,在圓滿波羅蜜時,在忍辱仙人時期、法護太子時期、六牙象時期、布利達多龍王時期、占貝耶龍王時期、僧伽波羅龍王時期、大猿猴時期,以及其他許多本生故事中,他都不對他人生氣,只是忍耐。他只讚美忍耐。更何況現在他已經在可意和不可意的事物中達到了平等的特徵,我們的佛陀在各方面都是忍辱主義者,對於這樣的人。"對最高的人的身體部分發生衝突是不好的"中,"不好"是指這不是好事。"身體部分"是指因為身體的分配,意思是因為舍利的部分。"發生衝突"是說武器的衝突是不好的。 "你們所有人都要和諧"是說你們所有人都要和諧,不要分裂。"團結"是指在身體和言語上集合在一起,說同樣的話,要團結。"歡喜"是指在心裡也要互相歡喜。"我們分成八份"是說我們把世尊的身體分成八份。"具眼者"是指具有五種眼睛的佛陀。不僅是你們,很多人也都信仰,其中沒有一個不應該得到。他說了很多理由來說服他們。
238.Tesaṃ saṅghānaṃ gaṇānaṃ paṭissutvāti tesaṃ tesaṃ tato tato samāgatasaṅghānaṃ samāgatagaṇānaṃ paṭissuṇitvā. Bhagavatosarīrāni aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajitvāti ettha ayamanukkamo – doṇo kira tesaṃ paṭissuṇitvā suvaṇṇadoṇiṃ vivarāpesi. Rājāno āgantvā doṇiyaṃyeva ṭhitā suvaṇṇavaṇṇā dhātuyo disvā – 『『bhagavā sabbaññu pubbe mayaṃ tumhākaṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ chabbaṇṇabuddharasmikhacitaṃ asītianubyañjanasamujjalitasobhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ addasāma, idāni pana suvaṇṇavaṇṇāva dhātuyo avasiṭṭhā jātā, na yuttamidaṃ bhagavā tumhāka』』nti parideviṃsu.
Brāhmaṇopi tasmiṃ samaye tesaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā dakkhiṇadāṭhaṃ gahetvā veṭhantare ṭhapesi, atha pacchā aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhaji, sabbāpi dhātuyo pākatikanāḷiyā soḷasa nāḷiyo ahesuṃ, ekekanagaravāsino dve dve nāḷiyo labhiṃsu. Brāhmaṇassa pana dhātuyo vibhajantasseva sakko devānamindo – 『『kena nu kho sadevakassa lokassa kaṅkhacchedanatthāya catusaccakathāya paccayabhūtā bhagavato dakkhiṇadāṭhā gahitā』』ti olokento 『『brāhmaṇena gahitā』』ti disvā – 『『brāhmaṇopi dāṭhāya anucchavikaṃ sakkāraṃ kātuṃ na sakkhissati, gaṇhāmi na』』nti veṭhantarato gahetvā suvaṇṇacaṅkoṭake ṭhapetvā devalokaṃ netvā cūḷāmaṇicetiye patiṭṭhapesi.
Brāhmaṇopi dhātuyo vibhajitvā dāṭhaṃ apassanto corikāya gahitattā – 『『kena me dāṭhā gahitā』』ti pucchitumpi nāsakkhi. 『『Nanu tayāva dhātuyo bhājitā, kiṃ tvaṃ paṭhamaṃyeva attano dhātuyā atthibhāvaṃ na aññāsī』』ti attani dosāropanaṃ sampassanto – 『『mayhampi koṭṭhāsaṃ dethā』』ti vattumpi nāsakkhi. Tato – 『『ayampi suvaṇṇatumbo dhātugatikova, yena tathāgatassa dhātuyo mitā, imassāhaṃ thūpaṃ karissāmī』』ti cintetvā imaṃ me bhonto tumbaṃ dadantūti āha.
Pippalivaniyāmoriyāpi ajātasattuādayo viya dūtaṃ pesetvā yuddhasajjāva nikkhamiṃsu.
Dhātuthūpapūjāvaṇṇanā
聽到他們的僧團和眾人時,是指聽到他們各自的聚集的僧團和聚集的眾人。世尊的身體被分成八份,均勻地分配開來;這裡的順序是——陀那在聽到他們的聲音后,打開了金盆。國王們來到時,看到金色的舍利子說:「世尊全知,我們曾經看到您那三十二種大人相,六種顏色的佛光,八十種隨形特徵的輝煌,金色的身體,現在只剩下金色的舍利子了,這樣是不合適的,世尊。」他們哀嘆道。 婆羅門在此時意識到他們的放縱行為,抓住右側的牙齒放在器皿中,然後又將身體均勻地分開,所有的舍利子都通過自然的管道分為十六條,城裡的居民每兩條得到一條。而在分配舍利子時,天神們看到問道:「是誰爲了這片有天神的世界,抓住了世尊的右側牙齒,以便消除懷疑的障礙?」看到是婆羅門后,天神們說:「婆羅門無法為牙齒做出適當的供養,我不會接受。」於是他把牙齒放在金色的器皿中,帶到天界,安放在小寶塔中。 婆羅門在分配舍利子時沒有看到牙齒,因被盜賊抓住,問道:「我的牙齒是誰抓住的?」但他無法回答。「難道你沒有分配舍利子嗎?你為什麼不先知道自己牙齒的存在?」他看到自己有過錯,無法說出「請給我一部分。」於是他想到:「這顆金色的牙齒是世尊的舍利子,我要為此建造一座佛塔。」於是他這樣想著,要求給他這顆牙齒。 皮帕利瓦尼雅摩里和阿阇多薩圖等人也像這樣派遣使者,準備出征。 舍利塔供奉的說明。
239.Rājagahe bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akāsīti kathaṃ akāsi? Kusinārato yāva rājagahaṃ pañcavīsati yojanāni, etthantare aṭṭhausabhavitthataṃ samatalaṃ maggaṃ kāretvā yādisaṃ mallarājāno makuṭabandhanassa ca santhāgārassa ca antare pūjaṃ kāresuṃ. Tādisaṃ pañcavīsatiyojanepi magge pūjaṃ kāretvā lokassa anukkaṇṭhanatthaṃ sabbattha antarāpaṇe pasāretvā suvaṇṇadoṇiyaṃ pakkhittadhātuyo sattipañjarena parikkhipāpetvā attano vijite pañcayojanasataparimaṇḍale manusse sannipātāpesi. Te dhātuyo gahetvā kusinārato sādhukīḷitaṃ kīḷantā nikkhamitvā yattha yattha suvaṇṇavaṇṇāni pupphāni passanti, tattha tattha dhātuyo sattiantare ṭhapetvā pūjaṃ akaṃsu. Tesaṃ pupphānaṃ khīṇakāle gacchanti, rathassa dhuraṭṭhānaṃ pacchimaṭṭhāne sampatte satta divase sādhukīḷitaṃ kīḷanti. Evaṃ dhātuyo gahetvā āgacchantānaṃ satta vassāni satta māsāni satta divasāni vītivattāni.
Micchādiṭṭhikā – 『『samaṇassa gotamassa parinibbutakālato paṭṭhāya balakkārena sādhukīḷitāya upaddutamha sabbe no kammantā naṭṭhā』』ti ujjhāyantā manaṃ padosetvā chaḷāsītisahassamattā apāye nibbattā. Khīṇāsavā āvajjitvā 『『mahājano manaṃ padosetvā apāye nibbattī』』ti disvā – 『『sakkaṃ devarājānaṃ dhātuāharaṇūpāyaṃ kāressāmā』』ti tassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocetvā – 『『dhātuāharaṇūpāyaṃ karohi mahārājā』』ti āhaṃsu. Sakko āha – 『『bhante, puthujjano nāma ajātasattunā samo saddho natthi, na so mama vacanaṃ karissati, apica kho māravibhiṃsakasadisaṃ vibhiṃsakaṃ dassessāmi, mahāsaddaṃ sāvessāmi, yakkhagāhakakhipitakaarocake karissāmi, tumhe 『amanussā mahārāja kupitā dhātuyo āharāpethā』ti vadeyyātha, evaṃ so āharāpessatī』』ti. Atha kho sakko taṃ sabbaṃ akāsi.
Therāpi rājānaṃ upasaṅkamitvā – 『『mahārāja, amanussā kupitā, dhātuyo āharāpehī』』ti bhaṇiṃsu. Rājā – 『『na tāva, bhante, mayhaṃ cittaṃ tussati, evaṃ santepi āharantū』』ti āha. Sattamadivase dhātuyo āhariṃsu. Evaṃ āhatā dhātuyo gahetvā rājagahe thūpañca mahañca akāsi. Itarepi attano attano balānurūpena āharitvā sakasakaṭṭhānesu thūpañca mahañca akaṃsu.
"在王舍城為世尊的舍利建造了大塔"是如何建造的?從拘尸那羅到王舍城有二十五由旬,在這段距離內修建了八牛寬的平坦道路,就像摩羅國王在冠帶和集會堂之間所做的供養一樣。在二十五由旬的路上也做了同樣的供養,爲了不讓人們感到厭煩,在所有地方都設立了市場,將裝在金盆中的舍利用槍圍起來,召集了自己領地內五百由旬範圍內的人們。他們拿著舍利,從拘尸那羅歡喜地出發,在看到金色花朵的地方就把舍利放在七個地方供養。當花朵枯萎時他們就繼續前進,當車輪從前面轉到後面時,他們就歡喜地玩耍七天。就這樣,帶著舍利前進的人們花了七年七個月零七天。 邪見者說:"自從沙門喬達摩涅槃以來,我們被強迫歡喜地玩耍,所有的工作都停止了。"他們抱怨並心生惡念,約有八萬六千人投生到惡道。漏盡者觀察到"大眾心生惡念投生到惡道",就去見帝釋天王,告訴他這件事,說:"大王,請想辦法取回舍利。"帝釋說:"尊者,沒有一個凡夫能像阿阇世王那樣有信心,他不會聽我的話。但是我會顯現一個像魔羅那樣可怕的形象,發出巨大的聲音,製造鬼魅附身、發狂、生病的景象。你們就說:'大王,非人生氣了,請取回舍利。'這樣他就會取回舍利。"於是帝釋做了這一切。 長老們也去見國王說:"大王,非人生氣了,請取回舍利。"國王說:"尊者,我的心還不滿意,但即便如此也讓他們取回吧。"第七天,他們取回了舍利。就這樣,取回舍利后,他在王舍城建造了大塔。其他人也根據自己的能力取回舍利,在各自的地方建造了大塔。
240.Evametaṃ bhūtapubbanti evaṃ etaṃ dhātubhājanañceva dasathūpakaraṇañca jambudīpe bhūtapubbanti pacchā saṅgītikārakā āhaṃsu. Evaṃ patiṭṭhitesu pana thūpesu mahākassapatthero dhātūnaṃ antarāyaṃ disvā rājānaṃ ajātasattuṃ upasaṅkamitvā 『『mahārāja, ekaṃ dhātunidhānaṃ kātuṃ vaṭṭatī』』ti āha. Sādhu, bhante, nidhānakammaṃ tāva mama hotu, sesadhātuyo pana kathaṃ āharāmīti? Na, mahārāja, dhātuāharaṇaṃ tuyhaṃ bhāro, amhākaṃ bhāroti. Sādhu, bhante, tumhe dhātuyo āharatha, ahaṃ dhātunidhānaṃ karissāmīti. Thero tesaṃ tesaṃ rājakulānaṃ paricaraṇamattameva ṭhapetvā sesadhātuyo āhari. Rāmagāme pana dhātuyo nāgā pariggaṇhiṃsu, tāsaṃ antarāyo natthi. 『『Anāgate laṅkādīpe mahāvihāre mahācetiyamhi nidahissantī』』ti tā na āharitvā sesehi sattahi nagarehi āharitvā rājagahassa pācīnadakkhiṇadisābhāge ṭhatvā – 『『imasmiṃ ṭhāne yo pāsāṇo atthi, so antaradhāyatu, paṃsu suvisuddhā hotu, udakaṃ mā uṭṭhahatū』』ti adhiṭṭhāsi.
Rājā taṃ ṭhānaṃ khaṇāpetvā tato uddhatapaṃsunā iṭṭhakā kāretvā asītimahāsāvakānaṃ cetiyāni kāreti. 『『Idha rājā kiṃ kāretī』』ti pucchantānampi 『『mahāsāvakānaṃ cetiyānī』』ti vadanti, na koci dhātunidhānabhāvaṃ jānāti. Asītihatthagambhīre pana tasmiṃ padese jāte heṭṭhā lohasanthāraṃ santharāpetvā tattha thūpārāme cetiyagharappamāṇaṃ tambalohamayaṃ gehaṃ kārāpetvā aṭṭha aṭṭha haricandanādimaye karaṇḍe ca thūpe ca kārāpesi. Atha bhagavato dhātuyo haricandanakaraṇḍe pakkhipitvā taṃ haricandanakaraṇḍakampi aññasmiṃ haricandanakaraṇḍake, tampi aññasminti evaṃ aṭṭha haricandanakaraṇḍe ekato katvā eteneva upāyena te aṭṭha karaṇḍe aṭṭhasu haricandanathūpesu, aṭṭha haricandanathūpe aṭṭhasu lohitacandanakaraṇḍesu, aṭṭha lohitacandanakaraṇḍe aṭṭhasu lohitacandanathūpesu, aṭṭha lohitacandanathūpe aṭṭhasu dantakaraṇḍesu , aṭṭha dantakaraṇḍe aṭṭhasu dantathūpesu, aṭṭha dantathūpe aṭṭhasu sabbaratanakaraṇḍesu, aṭṭha sabbaratanakaraṇḍe aṭṭhasu sabbaratanathūpesu, aṭṭha sabbaratanathūpe aṭṭhasu suvaṇṇakaraṇḍesu, aṭṭha suvaṇṇakaraṇḍe, aṭṭhasu suvaṇṇathūpesu, aṭṭha suvaṇṇathūpe aṭṭhasu rajatakaraṇḍesu, aṭṭha rajatakaraṇḍe aṭṭhasu rajatathūpesu, aṭṭha rajatathūpe, aṭṭhasu maṇikaraṇḍesu, aṭṭha maṇikaraṇḍe aṭṭhasu maṇithūpesu, aṭṭha maṇithūpe aṭṭhasu lohitaṅkakaraṇḍesu, aṭṭha lohitaṅkakaraṇḍe aṭṭhasu lohitaṅkathūpesu, aṭṭha lohitaṅkathūpe aṭṭhasu masāragallakaraṇḍesu, aṭṭha masāragallakaraṇḍe aṭṭhasu masāragallathūpesu, aṭṭha masāragallathūpe aṭṭhasu phalikakaraṇḍesu, aṭṭha phalikakaraṇḍe aṭṭhasu phalikamayathūpesu pakkhipi.
"這就是過去所發生的事"是後來結集者所說的,指這種舍利分配和十塔的建造在閻浮提曾經發生過。當塔建立后,大迦葉長老看到舍利有危險,就去見阿阇世王說:"大王,應該建一個舍利庫。" "好的,尊者,讓我來負責建庫,但其他的舍利如何取回呢?" "大王,取回舍利不是你的責任,是我們的責任。" "好的,尊者,你們取回舍利,我來建舍利庫。"長老只留下各王室供養的一小部分,取回了其餘的舍利。但羅摩村的舍利被龍族保護,沒有危險。"將來會被安置在蘭卡島大寺院的大塔中",所以沒有取回那些舍利,而是從其他七個城市取回舍利,站在王舍城東南方說:"愿這裡的石頭消失,土地變得非常乾淨,水不要涌出。"他這樣決意。 國王讓人挖掘那個地方,用挖出的土做磚,為八十大弟子建造塔。有人問"國王在這裡建造什麼",他們說"大弟子的塔",沒有人知道是舍利庫。在那個八十肘深的地方,下面鋪上金屬地板,在那裡建造了一個與塔園中佛塔大小相當的銅房子,製作了八個檀香木等材料的盒子和塔。然後把世尊的舍利放入檀香木盒中,再把那個檀香木盒放入另一個檀香木盒,如此這般把八個檀香木盒放在一起,用同樣的方法把這八個盒子放入八個檀香木塔中,八個檀香木塔放入八個紅檀香木盒中,八個紅檀香木盒放入八個紅檀香木塔中,八個紅檀香木塔放入八個象牙盒中,八個象牙盒放入八個象牙塔中,八個象牙塔放入八個各種寶石盒中,八個各種寶石盒放入八個各種寶石塔中,八個各種寶石塔放入八個金盒中,八個金盒放入八個金塔中,八個金塔放入八個銀盒中,八個銀盒放入八個銀塔中,八個銀塔放入八個寶石盒中,八個寶石盒放入八個寶石塔中,八個寶石塔放入八個紅寶石盒中,八個紅寶石盒放入八個紅寶石塔中,八個紅寶石塔放入八個貓眼石盒中,八個貓眼石盒放入八個貓眼石塔中,八個貓眼石塔放入八個水晶盒中,八個水晶盒放入八個水晶塔中。
Sabbesaṃ uparimaṃ phalikacetiyaṃ thūpārāmacetiyappamāṇaṃ ahosi, tassa upari sabbaratanamayaṃ gehaṃ kāresi, tassa upari suvaṇṇamayaṃ, tassa upari rajatamayaṃ, tassa upari tambalohamayaṃ gehaṃ. Tattha sabbaratanamayaṃ vālikaṃ okiritvā jalajathalajapupphānaṃ sahassāni vippakiritvā aḍḍhachaṭṭhāni jātakasatāni asītimahāthere suddhodanamahārājānaṃ mahāmāyādeviṃ satta sahajāteti sabbānetāni suvaṇṇamayāneva kāresi. Pañcapañcasate suvaṇṇarajatamaye puṇṇaghaṭe ṭhapāpesi, pañca suvaṇṇaddhajasate ussāpesi. Pañcasate suvaṇṇadīpe, pañcasate rajatadīpe kārāpetvā sugandhatelassa pūretvā tesu dukūlavaṭṭiyo ṭhapesi.
Athāyasmā mahākassapo – 『『mālā mā milāyantu, gandhā mā vinassantu, dīpā mā vijjhāyantū』』ti adhiṭṭhahitvā suvaṇṇapaṭṭe akkharāni chindāpesi –
『『Anāgate piyadāso nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko dhammarājā bhavissati. So imā dhātuyo vitthārikā karissatī』』ti.
Rājā sabbapasādhanehi pūjetvā ādito paṭṭhāya dvāraṃ pidahanto nikkhami, so tambalohadvāraṃ pidahitvā āviñchanarajjuyaṃ kuñcikamuddikaṃ bandhitvā tattheva mahantaṃ maṇikkhandhaṃ ṭhapetvā – 『『anāgate daliddarājā imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ sakkāraṃ karotū』』ti akkharaṃ chindāpesi.
Sakko devarājā vissakammaṃ āmantetvā – 『『tāta, ajātasattunā dhātunidhānaṃ kataṃ, ettha ārakkhaṃ paṭṭhapehī』』ti pahiṇi. So āgantvā vāḷasaṅghāṭayantaṃ yojesi, kaṭṭharūpakāni tasmiṃ dhātugabbhe phalikavaṇṇakhagge gāhetvā vātasadisena vegena anupariyāyantaṃ yantaṃ yojetvā ekāya eva āṇiyā bandhitvā samantato giñjakāvasathākārena silāparikkhepaṃ katvā upari ekāya pidahitvā paṃsuṃ pakkhipitvā bhūmiṃ samaṃ katvā tassa upari pāsāṇathūpaṃ patiṭṭhapesi. Evaṃ niṭṭhite dhātunidhāne yāvatāyukaṃ ṭhatvā theropi parinibbuto, rājāpi yathākammaṃ gato, tepi manussā kālaṅkatā.
Aparabhāge piyadāso nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhammarājā hutvā tā dhātuyo gahetvā jambudīpe vitthārikā akāsi. Kathaṃ? So nigrodhasāmaṇeraṃ nissāya sāsane laddhappasādo caturāsīti vihārasahassāni kāretvā bhikkhusaṅghaṃ pucchi – 『『bhante, mayā caturāsīti vihārasahassāni kāritāni, dhātuyo kuto labhissāmī』』ti? Mahārāja, – 『『dhātunidhānaṃ nāma atthī』』ti suṇoma, na pana paññāyati – 『『asukasmiṃ ṭhāne』』ti. Rājā rājagahe cetiyaṃ bhindāpetvā dhātuṃ apassanto paṭipākatikaṃ kāretvā bhikkhubhikkhuniyo upāsakaupāsikāyoti catasso parisā gahetvā vesāliṃ gato. Tatrāpi alabhitvā kapilavatthuṃ. Tatrāpi alabhitvā rāmagāmaṃ gato. Rāmagāme nāgā cetiyaṃ bhindituṃ na adaṃsu, cetiye nipatitakudālo khaṇḍākhaṇḍaṃ hoti. Evaṃ tatrāpi alabhitvā allakappaṃ veṭhadīpaṃ pāvaṃ kusināranti sabbattha cetiyāni bhinditvā dhātuṃ alabhitvāva paṭipākatikāni katvā puna rājagahaṃ gantvā catasso parisā sannipātāpetvā – 『『atthi kenaci sutapubbaṃ 『asukaṭṭhāne nāma dhātunidhāna』nti』』 pucchi.
最上面的水晶塔與塔園的佛塔大小相同,在其上建造了一個由各種寶石製成的房子,在其上是金製的,在其上是銀製的,在其上是銅製的房子。在那裡撒上由各種寶石製成的沙子,散佈了上千朵水生和陸生的花,製作了五百五十個本生故事、八十大長老、凈飯大王、摩訶摩耶夫人、七個同生者等,所有這些都是用金子製成的。他放置了五百個金銀製的滿瓶,豎立了五百面金旗。他製作了五百盞金燈、五百盞銀燈,裝滿香油,在其中放置了細麻燈芯。 然後,尊者大迦葉決意:"愿花不凋謝,香不消失,燈不熄滅。"他讓人在金板上刻下文字: "在未來,有一位名叫皮亞達西的王子將舉起傘蓋,成為阿育法王。他將廣泛傳播這些舍利。" 國王用各種裝飾品供養后,從開始處關上門離開,他關上銅門,在拉繩上繫上鑰匙印章,在那裡放置一塊大寶石,刻下文字:"在未來,貧窮的國王拿走這塊寶石,用來供養舍利。" 帝釋天王召喚毗首羯磨說:"孩子,阿阇世王建造了舍利庫,你去那裡設定守衛。"他來到后安裝了野獸機關,在舍利室中放置了拿著水晶色劍的木偶,安裝了以風一樣速度旋轉的機關,用一個釘子固定,四周用磚塊圍起來,上面用一塊石頭蓋住,撒上泥土使地面平整,在其上建立石塔。舍利庫建成后,長老活到壽命盡頭后入滅,國王也隨業而去,那些人也都去世了。 後來,一位名叫皮亞達西的王子舉起傘蓋,成為名叫阿育的法王,取走那些舍利,在閻浮提廣泛傳播。怎麼傳播的呢?他依靠尼拘律沙彌對教法生起信心,建造了八萬四千座寺院,問比丘僧團:"尊者們,我建造了八萬四千座寺院,從哪裡能得到舍利呢?" "大王,我們聽說有一個舍利庫,但不知道在什麼地方。"國王拆毀了王舍城的塔,沒有找到舍利,又恢復原狀,帶著比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷四眾去了毗舍離。在那裡也沒有找到,又去了迦毗羅衛。在那裡也沒有找到,又去了羅摩村。在羅摩村,龍族不允許拆毀塔,落在塔上的鋤頭碎成碎片。這樣在那裡也沒有找到,又去了阿拉卡帕、韋塔迪帕、波婆、拘尸那羅,到處拆毀塔,都沒有找到舍利,又恢復原狀,再次回到王舍城,召集四眾問道:" 誰曾經聽說過'舍利庫在某某地方'嗎?"
Tatreko vīsavassasatiko thero – 『『asukaṭṭhāne dhātunidhāna』』nti na jānāmi, mayhaṃ pana pitā mahāthero maṃ sattavassakāle mālācaṅkoṭakaṃ gāhāpetvā – 『『ehi sāmaṇera, asukagacchantare pāsāṇathūpo atthi, tattha gacchāmā』』ti gantvā pūjetvā – 『『imaṃ ṭhānaṃ upadhāretuṃ vaṭṭati sāmaṇerā』』ti āha. Ahaṃ ettakaṃ jānāmi mahārājāti āha. Rājā 『『etadeva ṭhāna』』nti vatvā gacche hāretvā pāsāṇathūpañca paṃsuñca apanetvā heṭṭhā sudhābhūmiṃ addasa. Tato sudhañca iṭṭhakāyo ca hāretvā anupubbena pariveṇaṃ oruyha sattaratanavālukaṃ asihatthāni ca kaṭṭharūpakāni samparivattakāni addasa. So yakkhadāsake pakkosāpetvā balikammaṃ kāretvāpi neva antaṃ na koṭiṃ passanto devatānaṃ namassamāno – 『『ahaṃ imā dhātuyo gahetvā caturāsītiyā vihārasahassesu nidahitvā sakkāraṃ karomi, mā me devatā antarāyaṃ karontū』』ti āha.
Sakko devarājā cārikaṃ caranto taṃ disvā vissakammaṃ āmantesi – 『『tāta, asoko dhammarājā 『dhātuyo nīharissāmī』ti pariveṇaṃ otiṇṇo, gantvā kaṭṭharūpakāni hārehī』』ti. So pañcacūḷagāmadārakavesena gantvā rañño purato dhanuhattho ṭhatvā – 『『harāmi mahārājā』』ti āha. 『『Hara, tātā』』ti saraṃ gahetvā sandhimhiyeva vijjhi, sabbaṃ vippakiriyittha. Atha rājā āviñchane bandhaṃ kuñcikamuddikaṃ gaṇhi, maṇikkhandhaṃ passi. 『『Anāgate daliddarājā imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ sakkāraṃ karotū』』ti puna akkharāni disvā kujjhitvā – 『『mādisaṃ nāma rājānaṃ daliddarājāti vattuṃ ayutta』』nti punappunaṃ ghaṭetvā dvāraṃ vivarāpetvā antogehaṃ paviṭṭho.
Aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ upari āropitadīpā tatheva pajjalanti. Nīluppalapupphāni taṅkhaṇaṃ āharitvā āropitāni viya, pupphasanthāro taṅkhaṇaṃ santhato viya, gandhā taṃ muhuttaṃ pisitvā ṭhapitā viya rājā suvaṇṇapaṭṭaṃ gahetvā – 『『anāgate piyadāso nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhammarājā bhavissati so imā dhātuyo vitthārikā karissatī』』ti vācetvā – 『『diṭṭho bho, ahaṃ ayyena mahākassapattherenā』』ti vatvā vāmahatthaṃ ābhujitvā dakkhiṇena hatthena apphoṭesi. So tasmiṃ ṭhāne paricaraṇadhātumattameva ṭhapetvā sesā dhātuyo gahetvā dhātugehaṃ pubbe pihitanayeneva pidahitvā sabbaṃ yathāpakatiyāva katvā upari pāsāṇacetiyaṃ patiṭṭhāpetvā caturāsītiyā vihārasahassesu dhātuyo patiṭṭhāpetvā mahāthere vanditvā pucchi – 『『dāyādomhi, bhante, buddhasāsane』』ti. Kissa dāyādo tvaṃ, mahārāja, bāhirako tvaṃ sāsanassāti. Bhante, channavutikoṭidhanaṃ vissajjetvā caturāsīti vihārasahassāni kāretvā ahaṃ na dāyādo, añño ko dāyādoti? Paccayadāyako nāma tvaṃ mahārāja, yo pana attano puttañca dhītarañca pabbājeti, ayaṃ sāsane dāyādo nāmāti. So puttañca dhītarañca pabbājesi. Atha naṃ therā āhaṃsu – 『『idāni, mahārāja, sāsane dāyādosī』』ti.
Evametaṃbhūtapubbanti evaṃ etaṃ atīte dhātunidhānampi jambudīpatale bhūtapubbanti. Tatiyasaṅgītikārāpi imaṃ padaṃ ṭhapayiṃsu.
Aṭṭhadoṇaṃ cakkhumato sarīrantiādigāthāyo pana tambapaṇṇidīpe therehi vuttāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Mahāparinibbānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Mahāsudassanasuttavaṇṇanā
Kusāvatīrājadhānīvaṇṇanā
在那裡有一位年逾二十的長老說:「我不知道某個地方的舍利庫,但我父親大長老在我七歲時讓我拿著花環說:『來吧,沙彌,那裡有一座石塔,我們去那裡。』」於是他去供養並說:「沙彌們應該在這個地方守護。」我知道這些,大王。」國王說:「正是這個地方。」於是他把石塔和土都移走,看到下面是凈土。然後他慢慢地挖掘,看到七種寶石的沙子和木材的形狀。他召來鬼神,進行供養,但看不到盡頭和邊際,心中敬畏地說:「我可以把這些舍利放置在八萬四千座寺院中供養,請神靈不要妨礙我。」 帝釋天王在巡遊中看到這一切,召喚毗首羯磨說:「孩子,阿阇世王說『我要取走舍利』,你去把木材拿走。」於是他化作五個小孩,站在國王面前說:「我來取走,國王。」 「拿走吧,孩子。」他抓住了箭弦,正好射中,所有的東西都散落在這兒。然後國王抓住了拉繩的鎖,看到寶石。「愿未來貧窮的國王拿走這顆寶石來供養舍利。」再次看到文字后,他憤怒地說:「這樣的國王被稱為貧窮是不合適的。」於是他反覆搗打,打開門,進入房屋。 在十八年多的兩百年上方,點燃的燈光依然閃爍。像是剛剛採摘的藍蓮花,花香瞬間瀰漫。國王拿起金板,念道:「未來有一位名叫皮亞達索的王子將舉起傘蓋,成為阿育王,他將廣泛傳播這些舍利。」國王說:「我見過,尊者大迦葉。」他用左手捧起,右手輕輕碰觸。於是他在那個地方僅僅放下了供養的舍利,拿走了其他舍利,按照以前的方式封閉舍利庫,並在上面建立了石塔,將舍利放置在八萬四千座寺院中,向大長老致敬並問:「我是遺產的繼承者,尊者,佛法的繼承者。」 「你是哪個遺產的繼承者,國王,你是外在的法繼承者。」 「尊者,我放棄了六十億的財富,建造了八萬四千座寺院,我不是繼承者,還有誰是繼承者呢?」 「你是供養的繼承者,國王,誰將自己的兒子和女兒出家,你才是佛法的繼承者。」於是他讓兒子和女兒出家。長老們對他說:「現在,國王,你是佛法的繼承者。」 「這就是過去所發生的事」,這是過去舍利庫在閻浮提曾經發生的事。第三次結集者們也確立了這個句子。 「八斗的眼睛、身體」等詩句是由塔巴潘迪的長老們所說。 至此,《長阿含經》的《大涅槃經》的註釋完成。 《大須達那經》的註釋 在古都庫薩瓦提的註釋
241.Evaṃme sutanti mahāsudassanasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā – sabbaratanamayoti ettha ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā, ayaṃ pākāro sabbapākārānaṃ anto ubbedhena saṭṭhihattho ahosi. Eke pana therā – 『『nagaraṃ nāma anto ṭhatvā olokentānaṃ dassanīyaṃ vaṭṭati, tasmā sabbabāhiro saṭṭhihattho, sesā anupubbanīcā』』ti vadanti. Eke – 『『bahi ṭhatvā olokentānaṃ dassanīyaṃ vaṭṭati, tasmā sabbaabbhantarimo saṭṭhihattho, sesā anupubbanīcā』』ti. Eke – 『『anto ca bahi ca ṭhatvā olokentānaṃ dassanīyaṃ vaṭṭati, tasmā majjhe pākāro saṭṭhihattho, anto ca bahi ca tayo tayo anupubbanīcā』』ti.
Esikāti esikatthambho. Tiporisaṅgāti ekaṃ porisaṃ majjhimapurisassa attano hatthena pañcahatthaṃ, tena tiporisaparikkhepā pannarasahatthaparimāṇāti attho. Te pana kathaṃ ṭhitāti? Nagarassa bāhirapasse ekekaṃ mahādvārabāhaṃ nissāya ekeko, ekekaṃ khuddakadvārabāhaṃ nissāya ekeko, mahādvārakhuddakadvārānaṃ antarā tayo tayoti. Tālapantīsu sabbaratanamayānaṃ tālānaṃ ekaṃ sovaṇṇamayanti pākāre vuttalakkhaṇameva veditabbaṃ, paṇṇaphalesupi eseva nayo. Tā pana tālapantiyo asītihatthā ubbedhena, vippakiṇṇavāluke samatale bhūmibhāge pākārantare ekekā hutvā ṭhitā.
Vaggūti cheko sundaro. Rajanīyoti rañjetuṃ samattho. Khamanīyoti divasampi suyyamāno khamateva, na bībhaccheti. Madanīyoti mānamadapurisamadajanano. Pañcaṅgikassāti ātataṃ vitataṃ ātatavitataṃ susiraṃ ghananti imehi pañcahaṅgehi samannāgatassa. Tattha ātataṃ nāma cammapariyonaddhesu bherīādīsu ekatalaṃ tūriyaṃ. Vitataṃ nāma ubhayatalaṃ. Ātatavitataṃ nāma sabbato pariyonaddhaṃ. Susiraṃ nāma vaṃsādi. Ghanaṃ nāma sammādi. Suvinītassāti ākaḍḍhanasithilakaraṇādīhi sumucchitassa. Suppaṭitāḷitassāti pamāṇe ṭhitabhāvajānanatthaṃ suṭṭhu paṭitāḷitassa. Sukusalehi samannāhatassāti ye vādituṃ chekā kusalā, tehi vāditassa. Dhuttāti akkhadhuttā,. Soṇḍāti surāsoṇḍā. Teyeva punappunaṃ pātukāmatāvasena pipāsā. Paricāresunti (dī. ni. 2.132) hatthaṃ vā pādaṃ vā cāletvā naccantā kīḷiṃsu.
Cakkaratanavaṇṇanā
"這樣我聽到的"是《大須達那經》。這裡有一個不尋常的解釋——「由各種寶石製成」,這裡有一塊金色的土、一塊銀色的土、一塊水晶土、一塊寶石土、一塊赤土、一塊紅土、一塊各種寶石土,這個圍墻的內側有六十肘。而有些長老說:「城市的內部要讓人們看到,所以所有外部是六十肘,其他的逐漸降低。」 有些人說:「外部要讓人們看到,所以所有內部是六十肘,其他的逐漸降低。」 還有些人說:「內部和外部都要讓人們看到,所以中間的圍墻是六十肘,內部和外部各有三十肘逐漸降低。」 「這就是石柱。」三層的圍墻是由一根柱子和中間的柱子組成,五個手的高度,因此三層的圍墻相當於十五個手的高度。那它們是如何站立的呢?在城市的外側,每個大門的邊上各有一根柱子,每個小門的邊上各有一根柱子,大門和小門之間有三根柱子。圍墻上用各種寶石製成的柱子,每根柱子是金色的,圍墻的特徵也應如此,樹葉和果實也是如此。那些圍墻的柱子高達八十肘,分散在平坦的土地上,圍墻中間各自獨立地矗立著。 「美麗的」是指美麗的切割。「優雅的」是指能夠吸引人。「耐心的」是指即使在白天也不會被打擾。「迷人的」是指使人感到驕傲的男人。「五種特徵的」是指具有堅韌、寬廣、堅固、柔軟、厚重這五個特徵的。這裡的堅韌是指在面板包裹的鼓聲等表面上平坦的。「寬廣」是指上下兩層。「堅韌」是指四周都包裹的。「柔軟」是指竹子等的材料。「厚重」是指堅實的。 「溫和的」是指通過拉緊和放鬆等方式形成的。「完美的」是指在標準上保持的狀態。「精通的」是指能夠演奏的能手,能夠演奏的都是能手。「聰明的」是指聰明的眼睛。「美麗的」是指美麗的酒。 因此,他們再次因渴望而渴望。 「他們為舞蹈而舞動,手或腳都在移動,像是在跳舞玩耍。」 「寶石的顏色」
243.Sīsaṃ nhātassāti sīsena saddhiṃ gandhodakena nahātassa. Uposathikassāti samādinnauposathaṅgassa. Uparipāsādavaragatassāti pāsādavarassa upari gatassa, subhojanaṃ bhuñjitvā pāsādavarassa uparimahātale sirigabbhaṃ pavisitvā sīlāni āvajjantassa. Tadā kira rājā pātova satasahassaṃ vissajjetvā mahādānaṃ datvā soḷasahi gandhodakaghaṭehi sīsaṃ nahāyitvā katapātarāso suddhaṃ uttarāsaṅgaṃ ekaṃsaṃ karitvā uparipāsādassa sirisayane pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno attano dānādimayaṃ puññasamudāyaṃ āvajjanto nisīdi. Ayaṃ sabbacakkavattīnaṃ dhammatā.
Tesaṃ taṃ āvajjantānaṃyeva vuttappakārapuññakammapaccayautusamuṭṭhānaṃ nīlamaṇisaṅghātasadisaṃ pācīnasamuddajalatalaṃ bhindamānaṃ viya, ākāsaṃ alaṅkurumānaṃ viya dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati. Taṃ mahāsudassanassāpi tatheva pāturahosi. Tayidaṃ dibbānubhāvayuttattā dibbanti vuttaṃ. Sahassaṃ assa arānanti sahassāraṃ. Saha nemiyā, saha nābhiyā cāti sanemikaṃ sanābhikaṃ. Sabbehi ākārehi paripuṇṇanti sabbākāraparipūraṃ.
Tattha cakkañca taṃ ratijananaṭṭhena ratanañcāti cakkaratanaṃ. Yāya pana taṃ nābhiyā 『『sanābhika』』nti vuttaṃ, sā indanīlamayā hoti, majjhe panassā sārarajatamayā panāḷi, yāya suddhasiniddhadantapantiyā hasamānā viya virocati, majjhe chiddena viya candamaṇḍalena, ubhosupi bāhirantesu rajatapaṭṭena kataparikkhepā hoti. Tesu panassa nābhipanāḷiparikkhepapaṭṭesu yuttayuttaṭṭhānesu paricchedalekhā suvibhattāva hutvā paññāyanti. Ayaṃ tāva assa nābhiyā sabbākāraparipūratā.
Yehi pana taṃ – 『『arehi sahassāra』』nti vuttaṃ, te sattaratanamayā sūriyarasmiyo viya pabhāsampannā honti, tesampi ghaṭakamaṇikaparicchedalekhādīni suvibhattāneva hutvā paññāyanti. Ayamassa arānaṃ sabbākāraparipūratā.
Yāya pana taṃ nemiyā – 『『sanemika』』nti vuttaṃ, sā bālasūriyarasmikalāpasiriṃ avahasamānā viya surattasuddhasiniddhapavāḷamayā hoti. Sandhīsu panassā sañjhārāgasassirikā rattajambunadapaṭṭā vaṭṭaparicchedalekhā suvibhattā hutvā paññāyanti. Ayamassa nemiyā sabbākāraparipūratā.
Nemimaṇḍalapiṭṭhiyaṃ panassa dasannaṃ dasannaṃ arānaṃ antare dhamanavaṃso viya anto susiro chiddamaṇḍalakhacito vātagāhī pavāḷadaṇḍo hoti, yassa vāteritassa sukusalasamannāhatassa pañcaṅgikatūriyassa viya saddo vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca hoti. Tassa kho pana pavāḷadaṇḍassa upari setacchattaṃ ubhosu passesu samosaritakusumadāmānaṃ dve pantiyoti evaṃ samosaritakusumadāmapantisatadvayaparivārasetacchattasatadhārinā pavāḷadaṇḍasatena samupasobhitanemiparikkhepassa dvinnampi nābhipanāḷīnaṃ anto dve sīhamukhāni honti, yehi tālakkhandhappamāṇā puṇṇacandakiraṇakalāpasassirīkā taruṇaravisamānarattakambalageṇḍukapariyantā ākāsagaṅgāgatisobhaṃ avahasamānā viya dve muttakalāpā olambanti. Yehi cakkaratanena saddhiṃ ākāse samparivattamānehi tīṇi cakkāni ekato parivattantāni viya khāyanti. Ayamassa sabbaso sabbākāraparipūratā.
「頭部沐浴」是指用頭與香水一起沐浴。「守護者」是指持有戒律的守護者。「在上層的宮殿中」是指在上層的宮殿中,享用美食,進入上層的宮殿,觀察戒律。當時,國王清晨施捨了一千份,進行了大供養,用十六個香水瓶沐浴頭部,吃完飯後,穿著乾淨的上衣,單膝跪坐在上層宮殿的床上,心中思考著自己施捨等所積累的功德,坐在那裡。這是所有轉輪聖王的特質。 在他們思考的時候,所說的各種功德的因緣就像是破壞了藍寶石的海水,像是裝飾天空的天上寶輪顯現出來。那時,大須達那也同樣顯現。由於這種神聖的影響,所以被稱為「神聖」。「一千匹馬」是指一千匹馬的數量。「與輪相伴,伴隨肚子」是指與輪相連,伴隨肚子。「以各種形式充滿」是指以各種形態完全充滿。 在那裡,輪子和寶石作為輪的象徵和寶石的象徵。根據所說的肚子「與肚子相連」,它是由藍寶石製成的,中間是由銀製成的,像是潔白的牙齒般微笑著,像是被切割的月亮,外邊的銀色包裹著。它的肚子部分的包裹和位置都明確劃分。這裡的肚子是完全充滿的。 那些被稱為「與千匹馬相伴」的,像是七種寶石的陽光一樣閃耀,它們的包裹和標記都清晰可見。這裡是所有馬的完全充滿。 而被稱為「與輪相連」的,它像是幼稚的陽光一樣閃耀,像是被裝飾的純凈的海洋。它的邊緣是紅色的,像是紅色的榴蓮的外殼,清晰可見。這裡是所有輪的完全充滿。 在輪的底部,有十個十個的馬的邊緣,像是細長的切割的貝殼,像是輕柔的風聲,聲音如同樂器的聲音。它的音調柔和而悅耳,像是美麗的舞蹈和迷人的香氣。它的上面是白色的傘,像是盛開的花朵,兩側有二十個花瓣,像是盛開的花朵的覆蓋,白色的傘上有一百個花朵的裝飾,像是盛開的花瓣的裝飾。 在這輪的周圍,有三輪相連,像是一起旋轉的輪子。這裡是完全充滿的。
Taṃ panetaṃ evaṃ sabbākāraparipūraṃ pakatiyā sāyamāsabhattaṃ bhuñjitvā attano attano gharadvāre paññattāsanesu nisīditvā pavattakathāsallāpesu manussesu vīthicatukkādīsu kīḷamāne dārakajane nātiuccena nātinīcena vanasaṇḍamatthakāsannena ākāsappadesena upasobhayamānaṃ viya, rukkhasākhaggāni dvādasayojanato paṭṭhāya suyyamānena madhurassarena sattānaṃ sotāni odhāpayamānaṃ yojanato paṭṭhāya nānappabhāsamudayasamujjalena vaṇṇena nayanāni samākaḍḍhantaṃ viya, rañño cakkavattissa puññānubhāvaṃ ugghosayantaṃ viya, rājadhāniyā abhimukhaṃ āgacchati.
Athassa cakkaratanassa saddasavaneneva – 『『kuto nu kho, kassa nu kho ayaṃ saddo』』ti āvajjitahadayānaṃ puratthimadisaṃ ālokayamānānaṃ tesaṃ manussānaṃ aññataro aññataraṃ evamāha – 『『passatha, bho, acchariyaṃ, ayaṃ puṇṇacando pubbe eko uggacchati, ajjeva pana attadutiyo uggato, etañhi rājahaṃsamithunamiva puṇṇacandamithunaṃ pubbāpariyena gaganatalaṃ abhilaṅghatī』』ti. Tamañño āha – 『『kiṃ kathesi, samma, kuhiṃ nāma tayā dve puṇṇacandā ekato uggacchantā diṭṭhapubbā, nanu esa tapanīyaraṃsidhāro piñcharakiraṇo divākaro uggato』』ti, tamañño hasitaṃ katvā evamāha – 『『kiṃ ummattosi, nanu idāneva divākaro atthaṅgato, so kathaṃ imaṃ puṇṇacandaṃ anubandhamāno uggacchissati? Addhā panetaṃ anekaratanappabhāsamudayujjalaṃ ekassāpi puññavato vimānaṃ bhavissatī』』ti. Te sabbepi apasārayantā aññe evamāhaṃsu – 『『bho, kiṃ bahuṃ vilapatha, nevāyaṃ puṇṇacando, na sūriyo na devavimānaṃ. Na hetesaṃ evarūpā sirisampatti atthi, cakkaratanena pana etena bhavitabba』』nti.
Evaṃ pavattasallāpasseva tassa janassa candamaṇḍalaṃ ohāya taṃ cakkaratanaṃ abhimukhaṃ hoti. Tato tehi – 『『kassa nu kho idaṃ nibbatta』』nti vutte bhavanti vattāro – 『『na kassaci aññassa, nanu amhākaṃ mahārājā pūritacakkavattivatto, tassetaṃ nibbatta』』nti. Atha so ca mahājano, yo ca añño passati, sabbo cakkaratanameva anugacchati. Taṃ cāpi cakkaratanaṃ raññoyeva atthāya attano āgatabhāvaṃ ñāpetukāmaṃ viya sattakkhattuṃ pākāramatthakeneva nagaraṃ anusaṃyāyitvā, atha rañño antepuraṃ padakkhiṇaṃ katvā, antepurassa ca uttarasīhapañjarasadise ṭhāne yathā gandhapupphādīhi sukhena sakkā hoti pūjetuṃ, evaṃ akkhāhataṃ viya tiṭṭhati.
Evaṃ ṭhitassa panassa vātapānachiddādīhi pavisitvā nānāvirāgaratanappabhāsamujjalaṃ antopāsādaṃ alaṅkurumānaṃ pabhāsamūhaṃ disvā dassanatthāya sañjātābhilāso rājā hoti. Parijanopissa piyavacanapābhatena āgantvā tamatthaṃ nivedeti. Atha rājā balavapītipāmojjaphuṭasarīro pallaṅkaṃ mocetvā uṭṭhāyāsanā sīhapañjarasamīpaṃ gantvā taṃ cakkaratanaṃ disvā 『『sutaṃ kho pana meta』』ntiādikaṃ cintanaṃ cintayati. Mahāsudassanassāpi sabbaṃ taṃ tatheva ahosi. Tena vuttaṃ – 『『disvā rañño mahāsudassanassa…pe… assaṃ nu kho ahaṃ rājā cakkavattī』』ti. Tattha so hoti rājā cakkavattīti kittāvatā cakkavattī hotīti? Ekaṅguladvaṅgulamattampi cakkaratane ākāsaṃ abbhuggantvā pavatte idāni tassa pavattāpanatthaṃ yaṃ kātabbaṃ, taṃ dassento atha kho ānandātiādimāha.
這個完全充滿的輪寶,在人們吃完晚飯,坐在自家門前的座位上閑聊,孩子們在街頭巷尾玩耍的時候,從不太高不太低的樹林頂部附近的空中,像是裝飾著一樣,從十二由旬開始就能聽到它悅耳的聲音,吸引著眾生的耳朵,從一由旬開始就能看到它閃耀的各種光芒,吸引著人們的眼睛,彷彿在宣揚轉輪王的福德威力,朝著王城而來。 一聽到輪寶的聲音,人們就心想:"這是什麼聲音?是誰的聲音?"他們朝東方看去,有人說:"看啊,真奇妙,以前只有一個滿月升起,今天卻有兩個一起升起,就像一對天鵝一樣,一前一後地飛過天空。"另一個人說:"你在說什麼?你在哪裡見過兩個滿月一起升起?那分明是太陽升起了,發出金色的光芒。"又有人笑著說:"你瘋了嗎?太陽剛剛落山,怎麼會跟在滿月後面升起?這一定是某個有福德的人的天宮,閃耀著各種寶石的光芒。"他們都被否定了,其他人說:"你們在胡說什麼?這既不是滿月,也不是太陽,也不是天宮。它們都沒有這樣的莊嚴,這一定是輪寶。" 正當人們這樣交談時,那輪寶離開了月亮,朝著他們而來。於是他們問:"這是為誰而生的?"有人回答說:"不是為別人,難道不是我們的大王圓滿了轉輪王的條件嗎?這是為他而生的。"於是所有看到的人都跟隨著輪寶。那輪寶似乎想要告訴國王它已經到來,繞著城墻頂部轉了七圈,然後繞著王宮內院轉了一圈,最後停在內院北面獅子窗一樣的地方,方便用香花等供養。 輪寶就這樣停在那裡,它的光芒通過窗戶等照進宮殿,裝飾著內部,閃耀著各種寶石的光芒。國王看到這光芒,生起想要一見的願望。侍從們帶著喜悅的訊息來報告這件事。國王身體充滿喜悅,解開跏趺坐,從座位上起身,走到獅子窗附近,看到輪寶后,心想"我曾聽說"等。大須達那王也是如此。因此說:"看到后,大須達那王...我是否成為轉輪王?"這裡,"他成為轉輪王"是指如何成為轉輪王?當輪寶升到空中哪怕一指兩指的高度,爲了使它繼續運轉,應該做什麼,爲了說明這一點,他說"於是,阿難"
- Tattha uṭṭhāyāsanāti nisinnāsanato uṭṭhahitvā cakkaratanasamīpaṃ āgantvā. Suvaṇṇabhiṅkāraṃ gahetvāti hatthisoṇḍasadisapanāḷiṃ suvaṇṇabhiṅkāraṃ ukkhipitvā. Anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāyāti sabbacakkavattīnañhi udakena abbhukkiritvā – 『『abhivijinātu bhavaṃ cakkaratana』』nti vacanasamanantarameva vehāsaṃ abbhuggantvā cakkaratanaṃ pavattati. Yassa pavatti samakālameva so rājā cakkavattī nāma hoti. Pavatte pana cakkaratane taṃ anubandhamānova rājā cakkavattiyānavaraṃ āruyha vehāsaṃ abbhuggacchati. Athassa chattacāmarādihattho parijano ceva antepurajano ca tato nānākārakañcukakavacādisannāhavibhūsitena vividhābharaṇappabhāsamujjalena samussitaddhajapaṭākapaṭimaṇḍitena attano attano balakāyena saddhiṃ uparājasenāpatipabhutayopi vehāsaṃ abbhuggantvā rājānameva parivārenti.
Rājayuttā pana janasaṅgahatthaṃ nagaravīthīsu bheriyo carāpenti – 『『tātā, amhākaṃ rañño cakkaratanaṃ nibbattaṃ, attano vibhavānurūpena maṇḍitapasādhikā sannipatathā』』ti. Mahājano pana pakatiyā cakkaratanasaddeneva sabbakiccāni pahāya gandhapupphādīni ādāya sannipatitova sopi sabbo vehāsaṃ abbhuggantvā rājānameva parivāreti. Yassa yassa hi raññā saddhiṃ gantukāmatācittaṃ uppajjati, so so ākāsagatova hoti. Evaṃ dvādasayojanāyāmavitthārā parisā hoti. Tattha ekapurisopi chinnabhinnasarīro vā kiliṭṭhavattho vā natthi. Suciparivāro hi rājā cakkavattī. Cakkavattiparisā nāma vijjādharapurisā viya ākāse gacchamānā indanīlamaṇitale vippakiṇṇaratanasadisā hoti. Mahāsudassanassāpi tatheva ahosi. Tena vuttaṃ – 『『anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāyā』』ti.
Taṃ pana cakkaratanaṃ rukkhaggānaṃ uparūpari nātiuccena nātinīcena gaganappadesena pavattati. Yathā rukkhānaṃ pupphaphalapallavehi atthikā, tāni sukhena gahetuṃ sakkonti. Yathā ca bhūmiyaṃ ṭhitā 『『esa rājā, esa uparājā, esa senāpatī』』ti sallakkhetuṃ sakkonti. Ṭhānādīsu ca iriyāpathesu yo yena icchati, so teneva gacchati. Cittakammādisippapasutā cettha attano attano kiccaṃ karontāyeva gacchanti. Yatheva hi bhūmiyaṃ, tathā tesaṃ sabbakiccāni ākāseva ijjhanti. Evaṃ cakkavattiparisaṃ gahetvā taṃ cakkaratanaṃ vāmapassena sineruṃ pahāya mahāsamuddassa uparibhāgena sattasahassayojanappamāṇaṃ pubbavidehaṃ gacchati.
Tattha yo vinibbedhena dvādasayojanāya, parikkhepato chattiṃsayojanāya parisāya sannivesakkhamo sulabhāhārūpakaraṇo chāyudakasampanno sucisamatalo ramaṇīyo bhūmibhāgo, tassa uparibhāge taṃ cakkaratanaṃ akkhāhataṃ viya tiṭṭhati. Atha tena saññāṇena so mahājano otaritvā yathāruci nahānabhojanādīni sabbakiccāni karonto vāsaṃ kappeti. Mahāsudassanassāpi sabbaṃ tatheva ahosi. Tena vuttaṃ – 『『yasmiṃ kho panānanda, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāti, tattha so rājā mahāsudassano vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāyā』』ti.
這裡,"從座位上起身"是指從坐著的座位上站起來,走到輪寶附近。"拿起金水瓶"是指拿起像象鼻一樣的金水瓶。"大須達那王與四種軍隊一起跟隨"是指所有轉輪王用水灑向輪寶說"愿輪寶征服"后,輪寶立即升到空中開始運轉。當輪寶開始運轉的同時,國王就成為轉輪王。當輪寶運轉時,轉輪王乘坐最高貴的車輛跟隨著輪寶升到空中。然後,拿著傘和拂塵的侍從以及後宮的人,穿戴各種裝飾和盔甲,閃耀著各種珠寶的光芒,豎起旗幟和旌旗,與自己的軍隊一起,副王和將軍等人也升到空中圍繞著國王。 王室官員爲了聚集人民,讓人在城裡街道上敲鼓宣佈:"孩子們,我們國王的輪寶出現了,請你們根據自己的財力裝扮好自己聚集起來。"大眾聽到輪寶的聲音就放下所有事情,拿著香花等物品聚集起來,也都升到空中圍繞著國王。任何想要跟隨國王的人,都能升到空中。這樣形成了十二由旬長寬的隊伍。其中沒有一個人身體受傷或衣服骯髒。轉輪王的隨從都是清潔的。轉輪王的隊伍就像是飛行在空中的仙人,像是藍寶石上散佈的寶石一樣。大須達那王也是如此。因此說:"大須達那王與四種軍隊一起跟隨。" 那輪寶在樹梢上方不高不低的空中運轉,使得那些想要樹上的花果葉子的人能夠輕易地摘取。站在地上的人也能清楚地辨認出"這是國王,這是副王,這是將軍"。在站立等姿勢中,每個人都能按自己的意願行動。從事繪畫等工藝的人也能一邊工作一邊前進。就像在地面上一樣,他們在空中也能完成所有的工作。這樣,輪寶帶著轉輪王的隊伍,從須彌山的左邊經過,在大海的上方前往七千由旬遠的東毗提訶洲。 在那裡,有一片適合十二由旬寬、三十六由旬周長的隊伍安頓的土地,食物和用具容易獲得,有樹蔭和水,地面平整乾淨,景色宜人,輪寶就停在那片土地的上方。然後,大眾以此為標誌下來,隨意洗浴、進食等,做各種事情並安頓下來。大須達那王也是如此。因此說:"阿難啊,輪寶停在哪裡,大須達那王就與四種軍隊一起在那裡安頓下來。"
Evaṃ vāsaṃ upagate cakkavattimhi ye tattha rājāno, te 『『paracakkaṃ āgata』』nti sutvāpi na balakāyaṃ sannipātetvā yuddhasajjā honti. Cakkaratanassa hi uppattisamanantarameva natthi so satto nāma, yo paccatthikasaññāya taṃ rājānaṃ ārabbha āvudhaṃ ukkhipituṃ visaheyya. Ayamānubhāvo cakkaratanassa.
Cakkānubhāvena hi tassa rañño,
Arī asesā damathaṃ upenti;
Arindamaṃ nāma narādhipassa,
Teneva taṃ vuccati tassa cakkanti.
Tasmā sabbepi te rājāno attano attano rajjasirivibhavānurūpaṃ pābhataṃ gahetvā taṃ rājānaṃ upagamma onatasirā attano moḷimaṇippabhābhisekena tassa pādapūjaṃ karontā – 『『ehi kho, mahārājā』』tiādīhi vacanehi tassa kiṃkārapaṭisāvitaṃ āpajjanti. Mahāsudassanassāpi tatheva akaṃsu. Tena vuttaṃ – 『『ye kho, panānanda, puratthimāya disāya…pe… anusāsa, mahārājā』』ti.
Tattha svāgatanti su āgataṃ. Ekasmiñhi āgate socanti, gate nandanti. Ekasmiṃ āgate nandanti, gate socanti, tādiso tvaṃ āgamananandano, gamanasocano. Tasmā tava āgamanaṃ suāgamananti vuttaṃ hoti. Evaṃ vutte pana rājā cakkavattī nāpi – 『『ettakaṃ nāma me anuvassaṃ baliṃ upakappethā』』ti vadati, nāpi aññassa bhogaṃ acchinditvā aññassa deti. Attano pana dhammarājabhāvassa anurūpāya paññāya pāṇātipātādīni upaparikkhitvā pemanīyena mañjunā sarena – 『『passatha tātā, pāṇātipāto nāmesa āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko hotī』』tiādinā nayena dhammaṃ desetvā 『『pāṇo na hantabbo』』tiādikaṃ ovādaṃ deti. Mahāsudassanopi tatheva akāsi, tena vuttaṃ – 『『rājā mahāsudassano evamāha – 『pāṇo na hantabbo…pe… yathābhuttañca bhuñjathā』ti』』. Kiṃ pana sabbepi rañño imaṃ ovādaṃ gaṇhantīti? Buddhassāpi tāva sabbe na gaṇhanti, rañño kiṃ gaṇhissantīti. Tasmā ye paṇḍitā vibhāvino, te gaṇhanti. Sabbe pana anuyantā bhavanti. Tasmā ye kho panānandātiādimāha.
Atha taṃ cakkaratanaṃ evaṃ pubbavidehavāsīnaṃ ovāde dinne katapātarāse cakkavattibalena vehāsaṃ abbhuggantvā puratthimasamuddaṃ ajjhogāhati. Yathā yathā ca taṃ ajjhogāhati, tathā tathā agadagandhaṃ ghāyitvā saṅkhittaphaṇo nāgarājā viya, saṅkhittaūmivipphāraṃ hutvā ogacchamānaṃ mahāsamuddasalilaṃ yojanamattaṃ ogantvā antosamudde veḷuriyabhitti viya tiṭṭhati. Taṅkhaṇaññeva ca tassa rañño puññasiriṃ daṭṭhukāmāni viya mahāsamuddatale vippakiṇṇāni nānāratanāni tato tato āgantvā taṃ padesaṃ pūrayanti. Atha sā rājaparisā taṃ nānāratanaparipūraṃ mahāsamuddatalaṃ disvā yathāruci ucchaṅgādīhi ādiyati, yathāruci ādinnaratanāya pana parisāya taṃ cakkaratanaṃ paṭinivattati. Paṭinivattamāne ca tasmiṃ parisā aggato hoti, majjhe rājā, ante cakkaratanaṃ. Tampi jalanidhijalaṃ palobhiyamānamiva cakkaratanasiriyā, asahamānamiva ca tena viyogaṃ nemimaṇḍalapariyantaṃ abhihanantaṃ nirantarameva upagacchati. Evaṃ rājā cakkavattī puratthimamahāsamuddapariyantaṃ pubbavidehaṃ abhivijinitvā dakkhiṇasamuddapariyantaṃ jambudīpaṃ vijetukāmo cakkaratanadesitena maggena dakkhiṇasamuddābhimukho gacchati. Mahāsudassanopi tatheva agamāsi. Tena vuttaṃ – 『『atha kho, ānanda, cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavattī』』ti.
當轉輪王這樣安頓下來時,那裡的國王們聽說"外來的輪子到來"也不集結軍隊準備戰鬥。因為輪寶一出現,就沒有任何生物敢以敵意對那個國王舉起武器。這就是輪寶的威力。 因為輪寶的威力, 那個國王的所有敵人都被降服; 因為他降服了敵人, 所以那被稱為他的輪子。 因此,所有國王都帶著符合自己王國榮耀和財富的禮物,來到那個國王面前,低頭用自己王冠上的寶石光芒供養他的雙腳,說"來吧,大王"等話,表示聽從他的命令。他們對大須達那王也是這樣做的。因此說:"阿難啊,在東方...請治理,大王。" 這裡,"歡迎"是指很好地到來。有些人來時人們悲傷,走時歡喜。有些人來時人們歡喜,走時悲傷,你就是這樣一個來時讓人歡喜,走時讓人悲傷的人。所以說你的到來是好的到來。這樣說時,轉輪王既不說"每年給我這麼多貢品",也不奪取一個人的財富給另一個人。而是用符合自己法王身份的智慧考察殺生等行為,用令人喜愛的柔和聲音說:"看啊,孩子們,這種殺生如果經常做、培養、增長,會導致墮地獄"等,這樣教導法,給予"不要殺生"等勸誡。大須達那王也是這樣做的,因此說:"大須達那王這樣說:'不要殺生...如你所食'"。是不是所有人都接受國王的這個勸誡呢?連佛陀的勸誡都不是所有人都接受,更何況國王的呢?所以只有聰明有智慧的人才接受。但所有人都會順從。因此說"阿難啊,那些..."。 然後,當給予東毗提訶洲居民勸誡並用完早餐后,那輪寶以轉輪王的力量升到空中,進入東海。當它進入時,海水像聞到藥味而收起毒牙的龍王一樣,收起波浪,退下一由旬,在海中像琉璃墻一樣矗立。那一刻,彷彿想要看到國王的福德榮耀,海底散佈的各種寶石從四面八方來到那個地方,填滿了那裡。然後,王的隨從看到那佈滿各種寶石的海底,隨意用衣襟等盛取。當隨從們取完寶石后,輪寶就返回。當它返回時,隨從在前,國王在中,輪寶在後。那海水彷彿被輪寶的光芒吸引,又彷彿無法忍受與它分離,不斷地衝擊著輪子的邊緣。這樣,轉輪王征服了以東海為界的東毗提訶洲后,想要征服以南海為界的閻浮提,就沿著輪寶指示的道路向南海前進。大須達那王也是這樣前進的。因此說:"阿難啊,然後輪寶進入東海,又出來,向南方轉動。"
Evaṃ pavattamānassa pana tassa pavattanavidhānaṃ, senāsanniveso, paṭirājāgamanaṃ, tesaṃ anusāsanippadānaṃ dakkhiṇasamuddaajjhogāhanaṃ samuddasalilassa ogacchamānaṃ ratanānaṃ ādānanti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.
Vijinitvā pana taṃ dasasahassayojanappamāṇaṃ jambudīpaṃ dakkhiṇasamuddatopi paccuttaritvā sattayojanasahassappamāṇaṃ aparagoyānaṃ vijetuṃ pubbe vuttanayeneva gantvā tampi samuddapariyantaṃ tatheva abhivijinitvā pacchimasamuddatopi uttaritvā aṭṭhayojanasahassappamāṇaṃ uttarakuruṃ vijetuṃ tatheva gantvā tampi samuddapariyantaṃ tatheva abhivijiya uttarasamuddato paccuttarati.
Ettāvatā raññā cakkavattinā cāturantāya pathaviyā ādhipaccaṃ adhigataṃ hoti. So evaṃ vijitavijayo attano rajjasirisampattidassanatthaṃ sapariso uddhaṃ gaganatalaṃ abhilaṅghitvā suvikasitapadumakumudapuṇḍarīkavanavicitte cattāro jātassare viya pañcasatapañcasataparittadīpaparivāre cattāro mahādīpe oloketvā cakkaratanadesiteneva maggena yathānukkamaṃ attano rājadhāniṃ paccāgacchati. Atha taṃ cakkaratanaṃ antepuradvāraṃ sobhayamānaṃ viya hutvā tiṭṭhati.
Evaṃ patiṭṭhite pana tasmiṃ cakkaratane rājantepure ukkāhi vā dīpikāhi vā kiñci karaṇīyaṃ na hoti, cakkaratanobhāsoyeva rattiṃ andhakāraṃ vidhamatiyeva. Ye pana andhakāratthikā honti, tesaṃ andhakārameva hoti. Mahāsudassanassāpi sabbametaṃ tatheva ahosi. Tena vuttaṃ – 『『dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā…pe… evarūpaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī』』ti.
Hatthiratanavaṇṇanā
這樣,當輪寶運轉時,它的運轉方式、軍隊的集結、國王的歸來、他們的命令、進入南海、海水的涌動、寶石的獲取等,都應如前所述理解。 然後,在征服了面積為十萬由旬的閻浮提后,轉輪王也越過南海,想要征服七千由旬的阿帕拉國,就按照先前所述的方式前往,同樣征服了那片海域,之後又越過西海,想要征服八千由旬的北俱盧洲,同樣前往,征服了那片海域,然後從北海返回。 至此,轉輪王通過四種方式掌握了大地的統治。這位轉輪王如是征服勝利,爲了展現自己王國的榮耀,帶著隨從飛越天空,經過盛開的蓮花、菩提花、白蓮等美麗的花朵,如同四位天神一樣,環視四大島嶼,然後按照輪寶的指示,依次返回自己的王都。隨後,那輪寶就像裝飾著後宮大門一樣停在那裡。 當輪寶停在那時,王宮內無論是燈或蠟燭,都不再需要,因為輪寶的光輝在夜裡驅散了黑暗。那些在黑暗中生活的人,則依舊處於黑暗之中。大須達那王的情況也是如此。因此說:"在南海的上方...這樣的輪寶顯現了。" 象寶的光輝
- Evaṃ pātubhūtacakkaratanasseva cakkavattino amaccā pakatimaṅgalahatthiṭṭhānaṃ samaṃ sucibhūmibhāgaṃ kāretvā haricandanādīhi surabhigandhehi upalimpāpetvā heṭṭhā vicittavaṇṇasurabhikusumasamokiṇṇaṃ upari suvaṇṇatārakānaṃ antarantarā samosaritamanuññakusumadāmapaṭimaṇḍitavitānaṃ devavimānaṃ viya abhisaṅkharitvā – 『『evarūpassa nāma deva hatthiratanassa āgamanaṃ cintethā』』ti vadanti. So pubbe vuttanayeneva mahādānaṃ datvā sīlāni ca samādāya taṃ puññasampattiṃ āvajjanto nisīdi. Athassa puññānubhāvacodito chaddantakulā vā uposathakulā vā taṃ sakkāravisesaṃ anubhavitukāmo taruṇaravimaṇḍalābhirattacaraṇagīvāmukhapaṭimaṇḍitavisuddhasetasarīro sattapatiṭṭho susaṇṭhitaaṅgapaccaṅgasanniveso vikasitarattapadumacārupokkharo iddhimā yogī viya vehāsagamanasamattho manosilācuṇṇarañjitapariyanto viya rajatapabbato hatthiseṭṭho āgantvā tasmiṃ padese tiṭṭhati. So chaddantakulā āgacchanto sabbakaniṭṭho āgacchati. Uposathakulā āgacchanto sabbajeṭṭho. Pāḷiyaṃ pana uposatho nāgarājā icceva āgataṃ. Nāgarājā nāma kassaci aparibhogo, sabbakaniṭṭho āgacchatīti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Svāyaṃ pūritacakkavattivattānaṃ cakkavattīnaṃ vuttanayeneva cintayantānaṃ āgacchati. Mahāsudassanassa pana sayameva pakatimaṅgalahatthiṭṭhānaṃ āgantvā taṃ hatthiṃ apanetvā tattha aṭṭhāsi. Tena vuttaṃ – 『『puna caparaṃ ānanda…pe… nāgarājā』』ti.
Evaṃ pātubhūtaṃ pana taṃ hatthiratanaṃ disvā hatthigopakādayo haṭṭhatuṭṭhā vegena gantvā rañño ārocenti. Rājā turitaturito āgantvā taṃ disvā pasannacitto – 『『bhaddakaṃ vata bho hatthiyānaṃ, sace damathaṃ upeyyā』』ti cintayanto hatthaṃ pasāreti. Atha so gharadhenuvacchako viya kaṇṇe olambitvā sūratabhāvaṃ dassento rājānaṃ upasaṅkamati. Rājā taṃ ārohitukāmo hoti. Athassa parijanā adhippāyaṃ ñatvā taṃ hatthiratanaṃ suvaṇṇaddhajaṃ suvaṇṇālaṅkāraṃ hemajālapaṭicchannaṃ katvā upanenti. Rājā taṃ anisīdāpetvāva sattaratanamayāya nisseṇiyā āruyha ākāsagamananinnacitto hoti. Tassa saha cittuppādeneva so nāgarājā rājahaṃso viya indanīlamaṇippabhājālaṃ nīlagaganatalaṃ abhilaṅghati. Tato cakkacārikāya vuttanayeneva sakalarājaparisā. Iti sapariso rājā antopātarāseyeva sakalapathaviṃ anusaṃyāyitvā rājadhāniṃ paccāgacchati. Evaṃ mahiddhikaṃ cakkavattino hatthiratanaṃ hoti. Mahāsudassanassāpi tādisameva ahosi. Tena vuttaṃ – 『『disvā rañño…pe… pāturahosī』』ti.
Assaratanavaṇṇanā
這樣,當輪寶顯現時,轉輪王的宰相們就像常見的華麗象座一樣,在潔凈的土地上佈置,用檀香等芬芳的香氣裝飾,在下方五顏六色的香花盛開之上,在上方金色星星之間,像天神的宮殿一樣裝飾得精美絕倫,他們說:"這樣的象寶,諸位天神請思考它的到來。"他如前所述施予大布施,接受戒律,思維那福德財富,然後坐下。然後,在福德的感召下,來自不同家族的眾人,或是來自持戒的家族,渴望體驗這種特殊的供養,身披潔白如雪的身體,裝飾著鮮紅的蓮花,如同有神通的修行者,像銀色的山峰一樣,來到那個地方停留。他來自不同家族時,所有的卑微者都來;來自持戒的家族時,所有的尊貴者都來。而在巴利文中,持戒的眾生正是這樣到來的。關於龍王,經文中提到,龍王是無所不包的,所有卑微者都來。根據註釋,他自己也在思考轉輪王的輪寶。大須達那王也是如此,他親自來到華麗的象座,將那象寶移開,停在那裡。因此說:"阿難啊,再一次...龍王..." 當顯現出那象寶時,象的守護者等立刻興奮地快速前往報告國王。國王迅速趕到,看到後心中歡喜,思考道:"真是幸運啊,如果能降服敵人就好了。"於是他伸出手。然後,像家裡的奶牛一樣,那象寶低下頭,顯示出勇猛的姿態,走近國王。國王想要將它拉近。於是他的隨從們瞭解了他的意圖,將那象寶用金色的旗幟和金色的裝飾,用金網遮住,帶了過來。國王不讓它安靜,乘坐在那由七種寶石製成的座椅上,心中歡喜。伴隨著心念,那龍王像王者一樣穿越藍天。然後,按照轉輪王的指示,整個王國的隨從們也跟隨。於是,國王帶著隨從們回到了自己的王都,如同強大的轉輪王的象寶一樣。大須達那王的情況也是如此。因此說:"看到國王...輪寶顯現了。" 象寶的光輝
- Evaṃ pātubhūtahatthiratanassa pana cakkavattino amaccā pakatimaṅgalaassaṭṭhānaṃ sucisamatalaṃ kāretvā alaṅkaritvā ca purimanayeneva rañño tassa āgamanacintanatthaṃ ussāhaṃ janenti. So purimanayeneva katadānamānanasakkāro samādinnasīlabbato pāsādatale sukhanisinno puññasampattiṃ samanussarati. Athassa puññānubhāvacodito sindhavakulato vijjulatāvinaddhasaradakālasetavalāhakarāsisassirīko rattapādo rattatuṇḍo candappabhāpuñjasadisasuddhasiniddhaghanasaṃhatasarīro kākagīvā viya indanīlamaṇi viya ca kāḷavaṇṇena sīsena samannāgatattā kāḷasīsoti suṭṭhu kappetvā ṭhapitehi viya muñjasadisehi saṇhavaṭṭaujugatehi kesehi samannāgatattā muñjakeso vehāsaṅgamo valāhako nāma assarājā āgantvā tasmiṃ ṭhāne patiṭṭhāti. Mahāsudassanassa panesa hatthiratanaṃ viya āgato. Sesaṃ sabbaṃ hatthiratane vuttanayeneva veditabbaṃ. Evarūpaṃ assaratanaṃ sandhāya bhagavā – 『『puna ca para』』ntiādimāha.
Maṇiratanavaṇṇanā
- Evaṃ pātubhūtaassaratanassa pana rañño cakkavattino catuhatthāyāmaṃ sakaṭanābhisamapariṇāhaṃ ubhosu antesu kaṇṇikapariyantato viniggatehi suparisuddhamuttākalāpehi dvīhi kañcanapadumehi alaṅkataṃ caturāsītimaṇisahassaparivāraṃ tārāgaṇaparivutassa puṇṇacandasassiriṃ pharamānaṃ viya vepullapabbatato maṇiratanaṃ āgacchati. Tassevaṃ āgatassa muttājālake ṭhapetvā veḷuparamparāya saṭṭhihatthappamāṇaṃ ākāsaṃ āropitassa rattibhāge samantā yojanappamāṇaṃ okāsaṃ ābhā pharati, yāya sabbo so okāso aruṇuggamanavelā viya sañjātāloko hoti. Tato kassakā kasikammaṃ vāṇijā āpaṇugghāṭanaṃ te te sippino taṃ taṃ kammantaṃ payojenti 『『divā』』ti maññamānā. Mahāsudassanassāpi sabbaṃ taṃ tatheva ahosi. Tena vuttaṃ – 『『puna ca paraṃ ānanda,…pe… maṇiratanaṃ pāturahosī』』ti.
Itthiratanavaṇṇanā
這樣,當顯現出象寶時,轉輪王的宰相們就像常見的華麗象座一樣,在潔凈的平坦土地上佈置並裝飾,爲了迎接國王的到來而生出熱情。他如前所述施予大布施,接受戒律,坐在宮殿的臺階上,思念著那福德財富。然後,在福德的感召下,從海洋中出現一隻身形龐大的紅色象,它的腳如同紅色的蓮花,身軀像被月光照耀般潔凈,如同濃厚的雲朵聚集在一起,它的身體如同烏鴉的身形,又如同印度寶石般的光輝,由於黑色的頭部而被稱為黑頭象,它的毛髮如同蘆葦般密集而整齊,像這樣的一隻象王來到那個地方停住。大須達那王的象寶也是如此到來的。其他的事情都應如象寶所述理解。關於這樣的象寶,佛陀說:"再者..." 這樣,當顯現出象寶時,轉輪王的四隻手下的象,在車輪的中心,兩端的耳朵被清潔的珍珠裝飾,用兩朵金色的蓮花裝點,環繞著四十八萬顆寶石,被星星環繞,如同明亮的月光般閃耀,從高大的山峰上降臨。它到達時,除了珍珠燈光之外,在空中懸掛著六十由旬的空間,在夜晚的時分,四周的空間如同晨曦般光亮,那時所有的農民、商人、店主和工匠們,都在思考著這"白天"的到來。大須達那王的情況也是如此。因此說:"再者,阿難…寶石顯現了。" 女性寶石的光輝
- Evaṃ pātubhūtamaṇiratanassa pana cakkavattino visayasukhavisesassa visesakāraṇaṃ itthiratanaṃ pātubhavati. Maddarājakulato vā hissa aggamahesiṃ ānenti, uttarakuruto vā puññānubhāvena sayaṃ āgacchati. Avasesā panassā sampatti – 『『puna ca paraṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa itthiratanaṃ pāturahosi, abhirūpā dassanīyā』』tiādinā nayena pāḷiyaṃyeva āgatā.
Tattha saṇṭhānapāripūriyā adhikaṃ rūpaṃ assāti abhirūpā. Dissamānāva cakkhūni piṇayati, tasmā aññaṃ kiccavikkhepaṃ hitvāpi daṭṭhabbāti dassanīyā. Dissamānāva somanassavasena cittaṃ pasādetīti pāsādikā. Paramāyāti evaṃ pasādāvahattā uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti vaṇṇasundaratāya. Samannāgatāti upetā. Abhirūpā vā yasmā nātidīghā nātirassā. Dassanīyā yasmā nātikisā nātithūlā. Pāsādikā yasmā nātikāḷikā nāccodātā. Paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā yasmā abhikkantā mānusivaṇṇaṃ appattā dibbavaṇṇaṃ. Manussānañhi vaṇṇābhā bahi na niccharati. Devānaṃ pana atidūrampi niccharati.
Tassā pana dvādasahatthappamāṇaṃ padesaṃ sarīrābhā obhāseti. Nātidīghādīsu cassā paṭhamayugaḷena ārohasampatti, dutiyayugaḷena pariṇāhasampatti, tatiyayugaḷena vaṇṇasampatti vuttā. Chahi vāpi etehi kāyavipattiyā abhāvo, atikkantā mānusivaṇṇanti iminā kāyasampatti vuttā. Tūlapicuno vā kappāsapicuno vāti sappimaṇḍe pakkhipitvā ṭhapitassa satavāravihatassa tūlapicuno vā kappāsapicuno vā. Sīteti rañño sītakāle. Uṇheti rañño uṇhakāle. Candanagandhoti niccakālameva supisitassa abhinavassa catujjātisamāyojitassa haricandanassa gandho kāyato vāyati. Uppalagandho vāyatīti hasitakathitakālesu mukhato taṅkhaṇaṃ vikasitasseva nīluppalassa atisurabhigandho vāyati.
Evaṃ rūpasamphassagandhasampattiyuttāya panassā sarīrasampattiyā anurūpaṃ ācāraṃ dassetuṃ taṃ kho panātiādi vuttaṃ. Tattha rājānaṃ disvā nisinnāsanato aggidaḍḍhā viya paṭhamameva uṭṭhātīti pubbuṭṭhāyinī. Tasmiṃ nisinne tassa tālavaṇṭena bījanādikiccaṃ katvā pacchā nipatati nisīdatīti pacchānipātinī. Kiṃ karomi, te devāti vācāya kiṃ-kāraṃ paṭisāvetīti kiṃ kārapaṭissāvinī. Rañño manāpameva carati karotīti manāpacārinī. Yaṃ rañño piyaṃ tadeva vadatīti piyavādinī.
Idāni – 『『svāssā ācāro bhāvavisuddhiyāva, na sāṭheyyanā』』ti dassetuṃ taṃ kho panātiādimāha. Tattha no aticarīti na atikkamitvā cari, ṭhapetvā rājānaṃ aññaṃ purisaṃ cittenapi na patthesīti vuttaṃ hoti.
Tattha ye tassā ādimhi 『『abhirūpā』』tiādayo, ante 『『pubbuṭṭhāyinī』』tiādayo guṇā vuttā, te pakatiguṇā eva. 『『Atikkantā mānusivaṇṇa』』ntiādayo pana cakkavattino puññaṃ upanissāya cakkaratanapātubhāvato paṭṭhāya purimakammānubhāvena nibbattāti veditabbā.
Abhirūpatādikāpi vā cakkaratanapātubhāvato paṭṭhāya sabbākāraparipūrā jātā. Tenāha – 『『evarūpaṃ itthiratanaṃ pāturahosī』』ti.
Gahapatiratanavaṇṇanā
這樣,當顯現出寶石時,轉輪王的特殊幸福的原因就是女性寶石的顯現。來自馬達王族的王后,或是來自北俱盧洲的福德感召,她自己降臨。其餘的財富則如巴利文所述:"再者,阿難,轉輪王大須達那的女性寶石顯現了,美麗且令人矚目。" 在這裡,由於其完美的形態,被稱為美麗。即使是眼睛看到的,也會被吸引,所以應當被認為是令人矚目的。由於讓心情愉悅而使心靈舒暢,所以被稱為愉快的。由於極其愉悅,所以被認為是最上等的。由於色彩的美麗,所以被稱為色彩迷人。由於被裝飾,所以被稱為美麗的。美麗的寶石並不是過於高大或過於矮小。令人矚目的寶石並不是過於瘦弱或過於粗壯。愉快的寶石並不是過於黑暗或過於刺眼。由於極其美麗的色彩而被稱為裝飾的,因此被認為是絕妙的人類色彩。人類的顏色在外表上並不顯露。神靈的顏色則遠遠地顯露。 她的身體散發出十二手長的光輝。並且在不太高的地方,第一組的光輝,第二組的光輝,第三組的光輝如前所述。六種身體的缺陷不存在,被稱為超越人類的光輝。像是用細繩或麻繩編製而成的,被稱為細繩或麻繩。王的寒冷之時。王的炎熱之時。檀香的香氣在四季中常常飄散,如同新鮮的香氣從身體上散發。藍色的蓮花在笑聲和談話時,瞬間綻放出極其芬芳的香氣。 因此,爲了展示與身體的美麗、觸感和香氣相應的行為,如前所述。這裡,看到國王后,就像先前的火焰一樣,立即起身。坐下後,用手掌做種子等的工作,然後再坐下,被稱為後坐。對我來說,你們神靈有什麼事嗎?在說話時,又有什麼事要問?對國王的喜愛,就像對他所做的事一樣,被稱為喜愛。 現在,爲了展示她的行為在於內心的純凈,所以說:"確實沒有虛偽。"在這裡,並不是超越了,而是在國王面前不向他人心生貪念。 在這裡,那些提到的"美麗"等,在後面提到的"先前起身"等品質,都是自然的品質。"超越人類的光輝"等,應當被理解為基於轉輪王的福德,由於輪寶的顯現,由前世的功德所引發。 美麗的特徵等,也都是基於輪寶的顯現而成的。因此說:"這樣的女性寶石顯現了。" 家主寶石的光輝
- Evaṃ pātubhūtaitthiratanassa pana rañño cakkavattino dhanakaraṇīyānaṃ kiccānaṃ yathāsukhaṃ pavattanatthaṃ gahapatiratanaṃ pātubhavati. So pakatiyāva mahābhogo, mahābhogakule jāto. Rañño dhanarāsivaḍḍhako seṭṭhigahapati hoti. Cakkaratanānubhāvasahitaṃ panassa kammavipākajaṃ dibbacakkhu pātubhavati, yena antopathaviyampi yojanabbhantare nidhiṃ passati, so taṃ sampattiṃ disvā tuṭṭhamānaso gantvā rājānaṃ dhanena pavāretvā sabbāni dhanakaraṇīyāni sampādeti . Mahāsudassanassāpi tatheva sampādesi. Tena vuttaṃ – 『『puna caparaṃ ānanda…pe… evarūpaṃ gahapatiratanaṃ pāturahosī』』ti.
Pariṇāyakaratanavaṇṇanā
- Evaṃ pātubhūtagahapatiratanassa pana rañño cakkavattissa sabbakiccasaṃvidhānasamatthaṃ pariṇāyakaratanaṃ pātubhavati. So rañño jeṭṭhaputtova hoti. Pakatiyā eva so paṇḍito byatto medhāvī vibhāvī. Rañño puññānubhāvaṃ nissāya panassa attano kammānubhāvena paracittañāṇaṃ uppajjati. Yena dvādasayojanāya rājaparisāya cittācāraṃ ñatvā rañño hite ca ahite ca vavatthapetuṃ samattho hoti, sopi taṃ attano ānubhāvaṃ disvā tuṭṭhahadayo rājānaṃ sabbakiccānusāsanena pavāreti. Mahāsudassanampi tatheva pavāresi. Tena vuttaṃ – 『『puna caparaṃ…pe… pariṇāyakaratanaṃ pāturahosī』』ti.
Tattha ṭhapetabbaṃ ṭhapetunti tasmiṃ tasmiṃ ṭhānantare ṭhapetabbaṃ ṭhapetuṃ.
Catuiddhisamannāgatavaṇṇanā
252.Samavepākiniyāti samavipācaniyā. Gahaṇiyāti kammajatejodhātuyā. Tattha yassa bhuttamattova āhāro jīrati, yassa vā pana puṭabhattaṃ viya tattheva tiṭṭhati, ubhopete na samavepākiniyā samannāgatā. Yassa pana puna bhattakāle bhattachando uppajjateva, ayaṃ samavepākiniyā samannāgatoti.
Dhammapāsādapokkharaṇivaṇṇanā
253.Māpesi khoti nagare bheriṃ carāpetvā janarāsiṃ kāretvā na māpesi, rañño pana saha cittuppādeneva bhūmiṃ bhinditvā caturāsīti pokkharaṇīsahassāni nibbattiṃsu. Tāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dvīhi vedikāhīti ekāya iṭṭhakānaṃ pariyanteyeva parikkhittā ekāya pariveṇaparicchedapariyante. Etadahosīti kasmā ahosi? Ekadivasaṃ kira nahatvā ca pivitvā ca gacchantaṃ mahājanaṃ mahāpuriso oloketvā ime ummattakaveseneva gacchanti. Sace etesaṃ ettha piḷandhanapupphāni bhaveyyuṃ, bhaddakaṃ siyāti. Athassa etadahosi. Tattha sabbotukanti pupphaṃ nāma ekasmiṃyeva utumhi pupphati. Ahaṃ pana tathā karissāmi – 『『yathā sabbesu utūsu pupphissatī』』ti cintesiṃ. Ropāpesīti nānāvaṇṇauppalabījādīni tato tato āharāpetvā na ropāpesi, saha cittuppādeneva panassa sabbaṃ ijjhati. Taṃ loko raññā ropitanti maññi. Tena vuttaṃ – 『『ropāpesī』』ti. Tato paṭṭhāya mahājano nānappakāraṃ jalajathalajamālaṃ piḷandhitvā nakkhattaṃ kīḷamāno viya gacchati.
這樣,當顯現出女性寶石時,轉輪王的財富創造者的職責得以順利進行,家主寶石顯現了。它本身就是富裕的,出生于富裕的家庭。國王的財富增長者是最優秀的家主。與輪寶的顯現相伴隨,他獲得了天眼,因此可以在地球的任何地方看到財富,看到這財富后,心中歡喜,便前往國王那裡,用財富來供養,完成所有財富的創造。大須達那王也是如此完成的。因此說:"再者,阿難……這樣的家主寶石顯現了。" 這樣,當顯現出家主寶石時,轉輪王為所有事務的管理而具備的配偶寶石顯現了。它是國王的長子。它本身就是聰明、機智、才華橫溢的。依靠國王的福德,它也因自己的業力而獲得了他人的心智知見。它能夠在距離國王十二由旬的王宮中,瞭解王室的心念,並能決定國王的利益與不利益,它看到自己的福德后,心中歡喜,便用國王的所有事務來指導國王。大須達那王也是如此指導的。因此說:"再者……配偶寶石顯現了。" 在此應當理解為在每一個地方都應當放置。 同樣的,相同的意思。可接受的,是因業力而生的。這裡,一旦吃下的食物就會腐爛,或者像盛放的食物一樣保持在那裡,這兩者都不屬於同樣的意思。若在飯時,飯的慾望產生,則是屬於同樣的意思。 使得……是指在城市中讓鼓聲響起,聚集人群,而沒有使得,但國王與心念一起,打破了土地,產生了四十八池水。這裡指的是那些。兩座平臺,是指在一個地方的泥土邊緣,在一個地方的圍欄邊緣。為什麼會這樣呢?有一天,看到沐浴后和飲水後走過的群眾,偉人觀察到這些人就像是瘋子一樣走著。如果他們在這裡有花朵,那就太好了。於是他想道。在那裡,所有的花都是在同一株上開放。我想這樣做——"就像在所有的地方都會開放一樣。"種植的,是指從不同顏色的蓮花種子等處獲取而不種植,與心念一起,所有的事情都能實現。那人認為是國王所種植的。因此說:"種植了。"從此,群眾就像在玩耍一樣,用各種各樣的水生植物裝飾著。
- Atha rājā tato uttaripi janaṃ sukhasamappitaṃ kātukāmo – 『『yaṃnūnāhaṃ imāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre』』tiādinā janassa sukhavidhānaṃ cintetvā sabbaṃ akāsi. Tattha nhāpesunti añño sarīraṃ ubbaṭṭesi, añño cuṇṇāni yojesi, añño tīre nahāyantassa udakaṃ āhari, añño vatthāni paṭiggahesi ceva adāsi ca.
Paṭṭhapesi khoti kathaṃ paṭṭhapesi? Itthīnañca purisānañca anucchavike alaṅkāre kāretvā itthimattameva tattha paricāravasena sesaṃ sabbaṃ pariccāgavasena ṭhapetvā rājā mahāsudassano dānaṃ deti, taṃ paribhuñjathāti bheriṃ carāpesi. Mahājano pokkharaṇītīraṃ āgantvā nahatvā vatthāni parivattetvā nānāgandhehi vilitto piḷandhanavicittamālo dānaggaṃ gantvā anekappakāresu yāgubhattakhajjakesu aṭṭhavidhapānesu ca yo yaṃ icchati, so taṃ khāditvā ca pivitvā ca nānāvaṇṇāni khomasukhumāni vatthāni nivāsetvā sampattiṃ anubhavitvā yesaṃ tādisāni atthi, te ohāya gacchanti. Yesaṃ pana natthi, te gahetvā gacchanti. Hatthiassayānādīsupi nisīditvā thokaṃ vicaritvā anatthikā ohāya, atthikā gahetvā gacchanti. Varasayanesu nipajjitvā sampattiṃ anubhavitvā anatthikā ohāya, atthikā gahetvā gacchanti. Itthīhipi saddhiṃ sampattiṃ anubhavitvā anatthikā ohāya, atthikā gahetvā gacchanti. Sattavidharatanapasādhanāni ca pasādhetvāpi sampattiṃ anubhavitvā anatthikā ohāya, atthikā gahetvā gacchanti. Tampi dānaṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya dīyateva. Jambudīpavāsikānaṃ aññaṃ kammaṃ natthi, rañño dānaṃ paribhuñjantāva vicaranti.
- Atha brāhmaṇagahapatikā cintesuṃ – 『『ayaṃ rājā evarūpaṃ dānaṃ dadantopi 『mayhaṃ taṇḍulādīni vā khīrādīni vā dethā』ti na kiñci āharāpeti, na kho pana amhākaṃ – 『rājā āharāpetī』ti tuṇhīmāsituṃ patirūpa』』nti te bahuṃ sāpateyyaṃ saṃharitvā rañño upanāmesuṃ. Tasmā – 『『atha kho, ānanda, brāhmaṇagahapatikā』』tiādimāha. Evaṃ samacintesunti kasmā evaṃ cintesuṃ? Kassaci gharato appaṃ ābhataṃ, kassaci bahu. Tasmiṃ paṭisaṃhariyamāne – 『『kiṃ taveva gharato sundaraṃ ābhataṃ, na mayhaṃ gharato, kiṃ taveva gharato bahu , na mayha』』nti evaṃ kalahasaddopi uppajjeyya, so mā uppajjitthāti evaṃ samacintesuṃ.
256.Ehi tvaṃ sammāti ehi tvaṃ vayassa. Dhammaṃ nāma pāsādanti pāsādassa nāmaṃ āropetvāva āṇāpesi. Vissakammo pana kīva mahanto deva pāsādo hotūti paṭipucchitvā dīghato yojanaṃ vitthārato aḍḍhayojanaṃ sabbaratanamayova hotūti vuttepi 『evaṃ hotu, bhaddaṃ tava vacana』nti tassa paṭissuṇitvā dhammarājānaṃ sampaṭicchāpetvā māpesi. Tattha evaṃ bhaddaṃ tavāti kho ānandāti evaṃ bhaddaṃ tava iti kho ānanda. Paṭissutvāti sampaṭicchitvā, vatvāti attho. Tuṇhībhāvenāti samaṇadhammapaṭipattikaraṇokāso me bhavissatīti icchanto tuṇhībhāvena adhivāsesi. Sāramayoti candanasāramayo.
257.Dvīhi vedikāhīti ettha ekā vedikā panassa uṇhīsamatthake ahosi, ekā heṭṭhā paricchedamatthake.
258.Duddikkho ahosīti duuddikkho, pabhāsampattiyā duddasoti attho. Musatīti harati phandāpeti niccalabhāvena patiṭṭhātuṃ na deti. Viddheti ubbiddhe, meghavigamena dūrībhūteti attho. Deveti ākāse.
然後國王爲了使眾人快樂而渴望——「我將在這些池塘的岸邊……」等,思考著眾人的幸福安排,做了所有的事情。在那裡,洗澡者是指另一個身體的人,另一個則是用粉末進行裝飾,另一個是從岸上取水洗澡,另一個則是接受衣物並給予。 「設立」是指如何設立?通過為女性和男性準備華麗的裝飾,僅僅為女性而設,其他的都以捐贈的方式放置,國王大須達那給予施捨,命令鼓聲響起。群眾來到池塘的岸邊,洗澡后更換衣物,香氣四溢,裝飾著各種各樣的供品,前往施捨的地方,想要的食物、飲品、各種色彩的細膩衣物都能穿戴,享受著財富,而那些擁有這些的人則離開。那些沒有的則帶著走。無論是坐在大象、馬車等上,稍微走動一下,拿走那些沒有的,得到那些有的。躺在華麗的床上,享受著財富,拿走那些沒有的,得到那些有的。與女性一起享受財富,拿走那些沒有的,得到那些有的。即使是七種寶石的裝飾品,也享受著財富,拿走那些沒有的,得到那些有的。即使是施捨的財富,依然會被拿起、聚集而給予。居住在賈姆布迪帕(現代印度)的人民沒有其他的事情,只有在國王的施捨中游走。 然後,婆羅門家主們思考——「這個國王即使施捨這樣的財富,也不讓我們『給我些米、牛奶』之類的東西,不是讓我們『國王讓我們提供』的沉默嗎?」於是他們收集了很多的怨言,向國王提出了請求。因此說:「於是,阿難,婆羅門家主們……」如此思考的原因是什麼?有些家庭的裝飾品少,有些則多。在這被收集時——「你家裡的裝飾品多美,我的家裡沒有,為什麼你家裡多,我的家裡沒有?」這樣爭論的聲音也會產生,他們思考著不要產生這樣的爭論。 「來吧,你……」來吧,你是年長者。法的名稱是指將法的名稱加以命令。然後問:「那麼,這位國王的宮殿有多大呢?」詢問后,長達一由旬,寬達半由旬,全部是寶石的宮殿,雖然如此,仍然說:「愿如此,愿你的話如願。」聽了這些話,法王接受了並命令。那裡「愿如此,你的確如此,阿難。」接受了的意思是,接受並說出。以沉默的方式是希望我能成為修行者的意思,因此以沉默的方式來指示。是香氣的意思,即檀香的香氣。 「兩座平臺」是指這裡一座平臺在溫暖的地方,另一座在下方的圍欄地方。 「難以察覺」是指難以察覺,因光明的財富而難以看見的意思。「欺騙」是指使其動搖,不讓其穩定。被刺中或被擊中,因云的消散而變得遙遠。神靈是在天空中。
259.Māpesi khoti ahaṃ imasmiṃ ṭhāne pokkharaṇiṃ māpemi, tumhākaṃ gharāni bhindathāti na evaṃ kāretvā māpesi. Cittuppādavaseneva panassa bhūmiṃ bhinditvā tathārūpā pokkharaṇī ahosi. Te sabbakāmehīti sabbehi icchiticchitavatthūhi, samaṇe samaṇaparikkhārehi, brāhmaṇe brāhmaṇaparikkhārehi santappesīti.
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Jhānasampattivaṇṇanā
「使得……」是指我在這個地方測量池塘,打破你們的房屋,因此不這樣做而使得。僅僅因為心念的產生而打破了土地,便形成了這樣的池塘。所有的慾望都是爲了滿足所有人的需求,修行者與修行者的裝飾品,婆羅門與婆羅門的裝飾品都被滿足。 第一部分的敘述已完結。 禪定的財富描述 provided by EasyChat
260.Mahiddhikoti cittuppādavaseneva caturāsītipokkharaṇīsahassānaṃ nibbattisaṅkhātāya mahatiyā iddhiyā samannāgato. Mahānubhāvoti tesaṃyeva anubhavitabbānaṃ mahantatāya mahānubhāvena samannāgato. Seyyathidanti nipāto, tassa – 『『katamesaṃ tiṇṇa』』nti attho. Dānassāti sampattipariccāgassa. Damassāti āḷavakasutte paññā damoti āgato. Idha attānaṃ damentena kataṃ uposathakammaṃ. Saṃyamassāti sīlassa.
Bodhisattapubbayogavaṇṇanā
Idha ṭhatvā panassa pubbayogo veditabbo – rājā kira pubbe gahapatikule nibbatti. Tena ca samayena dharamānakasseva kassapabuddhassa sāsane eko thero araññe vāsaṃ vasati, bodhisatto attano kammena araññaṃ paviṭṭho theraṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā therassa nisajjanaṭṭhānacaṅkamanaṭṭhānāni oloketvā pucchi – 『『idheva, bhante, ayyo vasatī』』ti? Āma, upāsakāti sutvā – 『『idheva ayyassa paṇṇasālaṃ kātuṃ vaṭṭatī』』ti cintetvā attano kammaṃ pahāya dabbasambhāraṃ koṭṭetvā paṇṇasālaṃ katvā chādetvā bhittiyo mattikāya limpitvā dvāraṃ yojetvā kaṭṭhattharaṇaṃ katvā – 『『karissati nu kho paribhogaṃ, na karissatī』』ti ekamantaṃ nisīdi. Thero antogāmato āgantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharaṇe nisīdi. Upāsakopi āgantvā vanditvā samīpe nisinno 『『phāsukā, bhante, paṇṇasālā』』ti pucchi. Phāsukā, bhaddamukha, pabbajitasāruppāti. Vasissatha, bhante, idhāti? Āma, upāsakāti, so adhivāsanākārena vasissatīti ñatvā nibaddhaṃ mayhaṃ gharadvāraṃ āgantabbanti paṭijānāpetvā – 『『ekaṃ me, bhante, varaṃ dethā』』ti āha. Atikkantavarā, upāsaka, pabbajitāti. Bhante, yañca kappati, yañca anavajjanti. Vadehi upāsakāti. Bhante, nibaddhavasanaṭṭhāne nāma manussā maṅgale vā amaṅgale vā āgamanaṃ icchanti, anāgacchantassa kujjhanti. Tasmā aññaṃ nimantitaṭṭhānaṃ gantvāpi mayhaṃ gharaṃ pavisitvāva bhattakiccaṃ niṭṭhāpetabbanti. Thero adhivāsesi.
So paṇṇasālāya kaṭasāṭakaṃ pattharitvā mañcapīṭhaṃ paññapesi, apassenaṃ nikkhipi, pādakathalikaṃ ṭhapesi, pokkharaṇiṃ khaṇi, caṅkamaṃ katvā vālikaṃ okiri, mige āgantvā bhittiṃ ghaṃsitvā mattikaṃ pātente disvā kaṇṭakavatiṃ parikkhipi. Pokkharaṇiṃ otaritvā udakaṃ āḷulikaṃ karonte disvā anto pāsāṇehi cinitvā bahi kaṇṭakavatiṃ parikkhipitvā antovatipariyante tālapantiyo ropeti, mahācaṅkame sammaṭṭhaṭṭhānaṃ āḷulente disvā caṅkamampi vatiyā parikkhipitvā antovatipariyante tālapantiṃ ropesi. Evaṃ āvāsaṃ niṭṭhapetvā therassa ticīvaraṃ, piṇḍapātaṃ, osadhaṃ, paribhogabhājanaṃ, ārakaṇṭakaṃ, pipphalikaṃ, nakhacchedanaṃ, sūciṃ, kattarayaṭṭhiṃ, upāhanaṃ, udakatumbaṃ, chattaṃ, dīpakapallakaṃ, malaharaṇiṃ. Parissāvanaṃ, dhamakaraṇaṃ, pattaṃ, thālakaṃ, yaṃ vā panaññampi pabbajitānaṃ paribhogajātaṃ, sabbaṃ adāsi. Therassa bodhisattena adinnaparikkhāro nāma nāhosi. So sīlāni rakkhanto uposathaṃ karonto yāvajīvaṃ theraṃ upaṭṭhahi. Thero tattheva vasanto arahattaṃ patvā parinibbāyi.
Bodhisattopi yāvatāyukaṃ puññaṃ katvā devaloke nibbattitvā tato cuto manussalokaṃ āgacchanto kusāvatiyā rājadhāniyā nibbattitvā mahāsudassano rājā ahosi.
『『Evaṃ nātimahantampi, puññaṃ āyatane kataṃ;
Mahāvipākaṃ hotīti, kattabbaṃ taṃ vibhāvinā』』.
"大神通力"是指因心念的產生而產生了八萬四千個池塘,具有巨大的神通力。"大威力"是指因為那些應該被體驗的事物的巨大性而具有大威力。"哪些"是一個詞,其意思是"哪三種"。"佈施"是指捨棄財富。"調伏"在阿拉瓦卡經中被解釋為智慧。這裡是指通過調伏自己而完成的布薩功德。"自製"是指戒律。 菩薩前世因緣的描述 在這裡應當瞭解他的前世因緣 - 據說國王前世出生在一個家主家庭。那時,在迦葉佛的教法中,有一位長老居住在森林裡,菩薩因自己的業力進入森林,看到長老後走近禮拜,觀察長老的坐處和經行處后問道:"尊者是否一直住在這裡?"聽到"是的,居士"后,他想:"應該在這裡為尊者建造一個葉屋。"於是放下自己的工作,砍伐木材,建造葉屋,蓋好屋頂,用泥塗抹墻壁,安裝門,鋪設木床,然後坐在一旁想:"他會使用嗎,不會使用嗎?"長老從村子裡回來,進入葉屋,坐在木床上。居士也走近禮拜,坐在附近問道:"尊者,葉屋舒適嗎?"長老回答:"舒適,善男子,適合出家人。"居士又問:"尊者,您會住在這裡嗎?""是的,居士。"他知道長老會住下來,便請長老經常到他家門口來,說:"尊者,請答應我一件事。"長老說:"居士,出家人已經超越了許諾。""尊者,這是允許的,也是無過失的。""那就說吧,居士。""尊者,在固定居住的地方,人們希望在吉祥或不吉祥的場合來訪,如果不來會生氣。因此,即使去了其他受邀請的地方,也請一定要到我家來用餐。"長老同意了。 他在葉屋裡鋪設了粗布,擺放了床椅,放置了靠背,放置了腳凳,挖了一個池塘,修建了經行道並撒上沙子,看到鹿來蹭墻壁使泥土掉落,就圍上了荊棘籬笆。看到有動物下到池塘里攪渾了水,就在裡面用石頭砌墻,外面圍上荊棘籬笆,在籬笆內側種植了棕櫚樹。看到有動物在大經行道上弄亂了平整的地方,就給經行道也圍上籬笆,在籬笆內側種植了棕櫚樹。這樣完成了住處后,他供養長老三件袈裟、食物、藥品、生活用具、錐子、長鬍椒、指甲刀、針、枴杖、涼鞋、水瓶、傘、燈盞、擦布、濾水器、吹火筒、缽、碗,以及其他出家人使用的物品,全都供養了。長老沒有任何一樣東西不是菩薩供養的。他持戒、守布薩,終生侍奉長老。長老就住在那裡證得阿羅漢果並般涅槃。 菩薩也終其一生行善,死後生天,從天界下生人間時,出生在拘舍婆提王城,成為大須達那王。 "即使不是很大的功德, 如果在適當的地方做, 也會產生巨大的果報, 因此智者應當去做。"
Mahāviyūhanti rajatamayaṃ mahākūṭāgāraṃ. Tattha vasitukāmo hutvā agamāsi, ettāvatā kāmavitakkāti kāmavitakka tayā ettāvatā nivattitabbaṃ, ito paraṃ tuyhaṃ abhūmi, idaṃ jhānāgāraṃ nāma, nayidaṃ tayā saddhiṃ vasanaṭṭhānanti evaṃ tayo vitakke kūṭāgāradvāreyeva nivattesi.
261.Paṭhamajjhānantiādīsu visuṃ kasiṇaparikammakiccaṃ nāma natthi. Nīlakasiṇena atthe sati nīlamaṇiṃ, pītakasiṇena atthe sati suvaṇṇaṃ, lohitakasiṇena atthe sati rattamaṇiṃ, odātakasiṇena atthe sati rajatanti olokitaolokitaṭṭhāne kasiṇameva paññāyati.
262.Mettāsahagatenātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbampi visuddhimagge vuttameva. Iti pāḷiyaṃ cattāri jhānāni, cattāri appamaññāneva vuttāni. Mahāpuriso pana sabbāpi aṭṭha samāpattiyo, pañca abhiññāyo ca nibbattetvā anulomapaṭilomādivasena cuddasahākārehi samāpattiyo pavisanto madhupaṭalaṃ paviṭṭhabhamaro madhurasena viya samāpattisukheneva yāpeti.
Caturāsītinagarasahassādivaṇṇanā
263.Kusāvatīrājadhānippamukhānīti kusāvatī rājadhānī tesaṃ nagarānaṃ pamukhā sabbaseṭṭhāti attho. Bhattābhihāroti abhiharitabbabhattaṃ.
264.Vassasatassavassasatassāti kasmā evaṃ cintesi? Tesaṃ saddena ukkaṇṭhitvā, 『『samāpannassa saddo kaṇṭako』』ti (a. ni. 10.72) hi vuttaṃ. Tasmā saddena ukkaṇṭhito mahāpuriso. Atha kasmā mā āgacchantūti na vadati? Idāni rājā na passatīti nibaddhavattaṃ na labhissanti, taṃ tesaṃ mā uppajjitthāti na vadati.
Subhaddādeviupasaṅkamanavaṇṇanā
265.Etadahosīti kadā etaṃ ahosi. Rañño kālaṅkiriyadivase. Tadā kira devatā cintesuṃ – 『『rājā anāthakālaṅkiriyaṃ mā karotu, orodhehi bahūhi dhītūhi puttehi parivāritova karotū』』ti. Atha deviṃ āvaṭṭetvā tassā evaṃ cittaṃ uppādesuṃ. Pītāni vatthānīti tāni kira pakatiyā rañño manāpāni, tasmā tāni pārupathāti āha. Ettheva devi tiṭṭhāti devi imaṃ jhānāgāraṃ nāma tumhehi saddhiṃ vasanaṭṭhānaṃ na hoti, jhānarativindanaṭṭhānaṃ mama, mā idha pāvisīti.
266.Etadahosīti loke sattā nāma maraṇāsannakāle ativiya virocanti, tenassa rañño vippasannaindriyabhāvaṃ disvā evaṃ ahosi, tato mā rañño kālaṅkiriyā ahosīti tassa kālaṅkiriyaṃ anicchamānā sampati guṇamassa kathayitvā tiṭṭhamānākāraṃ karissāmīti cintetvā imāni te devātiādimāha. Tattha chandaṃ janehīti pemaṃ uppādehi, ratiṃ karohi. Jīvite apekkhanti jīvite sāpekkhaṃ, ālayaṃ, taṇhaṃ karohīti attho.
Evaṃ kho maṃ tvaṃ devīti 『『mayaṃ kho, deva, itthiyo nāma pabbajitānaṃ upacārakathaṃ na jānāma, kathaṃ vadāma mahārājā』』ti rājānaṃ 『『pabbajito aya』』nti maññamānāya deviyā vutte – 『『evaṃ kho maṃ, tvaṃ devi, samudācarāhī』』tiādimāha. Garahitāti buddhehi paccekabuddhehi sāvakehi aññehi ca paṇḍitehi bahussutehi garahitā. Kiṃ kāraṇā? Sāpekkhakālakiriyā hi attanoyeva gehe yakkhakukkuraajagoṇamahiṃsamūsikakukkuṭaūkāmaṅgulādibhāvena nibbattanakāraṇaṃ hoti.
268.Athakho, ānanda, subhaddā devī assūni puñchitvāti devī ekamantaṃ gantvā roditvā kanditvā assūni puñchitvā etadavoca.
Brahmalokūpagamavaṇṇanā
Mahāviyūhanti銀製的偉大穹頂。在那裡想要居住而前往,因此不這樣做而測量。因心念的產生而使土地被打破,便形成了這樣的池塘。所有的慾望都是爲了滿足所有人的需求,修行者與修行者的裝飾品,婆羅門與婆羅門的裝飾品都被滿足。 在第一禪等中,沒有特別的元素準備工作。通過藍色的元素而存在的是藍寶石,通過黃色的元素而存在的是黃金,通過紅色的元素而存在的是紅寶石,通過白色的元素而存在的是白銀,觀察到的地方僅僅是元素。 "與慈心共存"等中,所應當說的,都是在清凈道中所說的。因此在巴利文中,四種禪定,四種微細的狀態被提到。而偉人則通過八種定境、五種神通而生起,依照順應與逆順等方式,通過十三種狀態進入禪定,像蜜蜂進入蜜罐一樣,享受著禪定的快樂。 "庫薩瓦提王城的前面"是指庫薩瓦提王城是這些城鎮的最優越者。 "食物的供養"是指應當被供養的食物。 "為什麼這樣思考?"因為他們因聲音而感到厭煩,"已進入的聲音是刺耳的"(阿.尼.10.72)確實如此。因此因聲音而感到厭煩的偉人。那麼為什麼不說"不要來呢?"現在國王看不見,因此他們將無法得到固定的食物,因此不說"不要讓他們產生這樣的想法"。 "這樣發生了"是指何時發生的。這是在國王的死亡日。那時,天神們思考:「國王不要做無助的事情,應該被許多女兒和兒子圍繞著。」於是天神們圍繞著女神,向她產生這樣的念頭。 "黃色的衣物"是指那些本質上國王喜愛的,因此說這些是適合的。在這裡,女神停留,女神說:「這個禪定的房子與你們一起居住的地方並不存在,禪定的樂趣的居所是我的,不要在這裡進入。」 "這樣發生了"是指在世間的眾生在臨近死亡時非常顯現,因此看到國王的感官清明,便如此發生,之後不要讓國王的死亡發生,因此不希望他的死亡而思考說:「我們應當講述他的美德。」在這裡,"願望的上升"是指生起的愛,"生活的期待"是指生活的期待,"依賴"是指渴望。 「因此我對你說,女神,我們這些女性是對出家人的勸導不知情,怎麼能說出『出家人是這樣』呢?」女神對國王說:「因此我對你說,女神,應該有節制。」被佛陀、獨覺佛、弟子和其他智慧者所責備。為什麼呢?因為依賴於死亡的行為本身就像在家中生起的鬼、狗、龍、猛禽、老鼠與雞等的因緣。 然後,阿難,善女流淚,走到一旁哭泣,流下眼淚說道。 天界的到達描述
269.Gahapatissa vāti kasmā āha? Tesaṃ kira soṇaseṭṭhiputtādīnaṃ viya mahatī sampatti hoti, soṇassa kira seṭṭhiputtassa ekā bhattapāti dve satasahassāni agghati. Iti tesaṃ tādisaṃ bhattaṃ bhuttānaṃ muhuttaṃ bhattasammado bhattamucchā bhattakilamatho hoti.
271.Yaṃ tena samayena ajjhāvasāmīti yattha vasāmi, taṃ ekaṃyeva nagaraṃ hoti, avasesesu puttadhītādayo ceva dāsamanussā ca vasiṃsu. Pāsādakūṭāgāresupi eseva nayo. Pallaṅkādīsupi ekaṃyeva pallaṅkaṃ paribhuñjati, sesā puttādīnaṃ paribhogā honti. Itthīsupi ekāva paccupaṭṭhāti, sesā parivāramattā honti, paridahāmīti ekameva dussayugaṃ nivāsemi, sesāni parivāretvā vicarantānaṃ asītisahassādhikānaṃ soḷasannaṃ purisasatasahassānaṃ honti. Bhuñjāmīti paramappamāṇena nāḷikodanamattaṃ bhuñjāmi, sesaṃ parivāretvā vicarantānaṃ cattālīsasahassādhikānaṃ aṭṭhannaṃ purisasatasahassānaṃ hotīti dasseti. Ekathālipāko hi dasannaṃ janānaṃ pahoti.
Etāni pana caturāsīti nagarasahassāni ceva pāsādasahassāni ca kūṭāgārasahassāni ca ekissāyeva paṇṇasālāya nissandena nibbattāni. Caturāsīti pallaṅkasahassāni nipajjanatthāya dinnamañcakassa nissandena nibbattāni. Caturāsīti hatthisahassāni assasahassāni rathasahassāni nisīdanatthāya dinnapīṭhassa nissandena nibbattāni. Caturāsīti maṇisahassāni ekadīpassa nissandena nibbattāni. Caturāsīti pokkharaṇīsahassāni ekapokkharaṇiyā nissandena nibbattāni. Caturāsīti itthisahassāni puttasahassāni gahapatisahassāni paribhogabhājanapattathālaka dhamakaraṇa parissāvana ārakaṇṭaka pipphalaka nakhacchedana kuñcikakaṇṇamalaharaṇī pādakathalika upāhana chatta kattarayaṭṭhidānassa nissandena nibbattāni. Caturāsīti dhenusahassāni gorasadānassa nissandena nibbattāni. Caturāsīti vatthakoṭisahassāni nivāsanapārupanadānassa nissandena nibbattāni . Caturāsīti thālipākasahassāni bhojanadānassa nissandena nibbattānīti veditabbāni.
「為什麼說『家主』?」是因為他們像索那首領的兒子一樣,擁有巨大的財富,索那首領的一個飯食價值二百五十萬。因此,他們在享用這樣的飯食時,飯食的快樂、飯食的迷醉、飯食的疲憊都會隨之而來。 「我當時住在哪裡」是指我所居住的地方,只有一個城市,其他的兒女和奴僕們都居住在那裡。在宮殿和高樓中也是如此。在坐墊等地方也僅有一個坐墊被使用,其他的則是兒女們的享用。女性中也只有一位出現在面前,其他的只是陪伴而已,"我只穿一套衣服",其他的則是圍繞著走動的,超過八萬的十六個男人的百人團。 "我享用"是指以極大的量僅僅享用一小口,其他的則是圍繞著走動的,超過四萬的八個男人的百人團。 這些四萬三千個城市、四千個宮殿、三千個高樓,都是依靠同一個葉屋而生起的。四萬三千個坐墊是爲了休息而給予的。四萬三千個大象、馬、車是爲了坐下而給予的。四萬三千個寶石是爲了同一個燈而給予的。四萬三千個池塘是依靠同一個池塘而生起的。四萬三千個女性、兒子、家主的享用器皿、食物、飲水器、長鬍椒、指甲刀、針、枴杖、傘、燈盞、擦布、濾水器、吹火筒、缽、碗等,都是依靠同一個給予而生起的。四萬三千個母牛是爲了給牛奶而給予的。四萬三千個衣物是爲了居住而給予的。四萬三千個食物是爲了供養而給予的,都是應當被理解的。
- Evaṃ bhagavā mahāsudassanassa sampattiṃ ādito paṭṭhāya vitthārena kathetvā sabbaṃ taṃ dārakānaṃ paṃsvāgārakīḷanaṃ viya dassento parinibbānamañcake nipannova passānandātiādimāha. Tattha vipariṇatāti pakativijahanena nibbutapadīpo viya apaññattikabhāvaṃ gatā. Evaṃ aniccā kho, ānanda, saṅkhārāti evaṃ hutvā abhāvaṭṭhena aniccā.
Ettāvatā bhagavā yathā nāma puriso satahatthubbedhe campakarukkhe nisseṇiṃ bandhitvā abhiruhitvā campakapupphaṃ ādāya nisseṇiṃ muñcanto otareyya, evameva nisseṇiṃ bandhanto viya anekavassakoṭisatasahassubbedhaṃ mahāsudassanasampattiṃ āruyha sampattimatthake ṭhitaṃ aniccalakkhaṇaṃ ādāya nisseṇiṃ muñcanto viya otiṇṇo. Teneva pubbe vasabharājā dīghabhāṇakattherānaṃ lohapāsādassa pācīnapasse ambalaṭṭhikāyaṃ imaṃ suttaṃ sajjhāyantānaṃ sutvā – 『『kiṃ, bho, mayhaṃ ayyakena ettha vuttaṃ, attano khāditapītaṭṭhāne sampattimeva kathetī』』ti cintento – 『『evaṃ aniccā kho, ānanda, saṅkhārā』』ti vuttakāle 『『imaṃ, bho, disvā pañcahi cakkhūhi cakkhumatā evaṃ vutta』』nti vāmahatthaṃ samiñjitvā dakkhiṇahatthena apphoṭetvā – 『『sādhu sādhū』』ti tuṭṭhahadayo sādhukāraṃ adāsi.
Evaṃ addhuvāti evaṃ udakapupphuḷādayo viya dhuvabhāvavirahitā. Evaṃ anassāsikāti evaṃ supinake pītapānīyaṃ viya anulittacandanaṃ viya ca assāsavirahitā.
Sarīraṃ nikkhipeyyāti sarīraṃ chaḍḍeyya. Idāni aññassa sarīrassa nikkhepo vā paṭijagganaṃ vā natthi kilesapahīnattā, ānanda, tathāgatassāti vadati. Idaṃ pana vatvā puna theraṃ āmantesi, cakkavattino ānubhāvo nāma rañño pabbajitassa sattame divase antaradhāyati. Mahāsudassanassa pana kālaṅkiriyato sattameva divase sattaratanapākārā sattaratanatālā caturāsīti pokkharaṇīsahassāni dhammapāsādo dhammapokkharaṇī cakkaratananti sabbametaṃ antaradhāyīti. Hatthiādīsu pana ayaṃ dhammatā khīṇāyukā saheva kālaṅkaronti. Āyusese sati hatthiratanaṃ uposathakulaṃ gacchati, assaratanaṃ valāhakakulaṃ, maṇiratanaṃ vepullapabbatameva gacchati. Itthiratanassa ānubhāvo antaradhāyati. Gahapatiratanassa cakkhu pākatikameva hoti. Pariṇāyakaratanassa veyyattiyaṃ nassati.
Idamavoca bhagavāti idaṃ pāḷiyaṃ āruḷhañca anāruḷhañca sabbaṃ bhagavā avoca. Sesaṃ uttānatthamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Mahāsudassanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Janavasabhasuttavaṇṇanā
Nātikiyādibyākaraṇavaṇṇanā
273-
這樣,世尊從開始詳細地講述了大須達那的財富,然後將所有這些比作孩子們玩沙堆遊戲,躺在臨終的床上說道:"阿難,你看……"。在那裡,"變化"是指通過改變本性而變得像熄滅的燈一樣,進入了無法描述的狀態。"阿難,諸行如此無常"是指以存在後不存在的意義而無常。 至此,世尊就像一個人在一棵一百肘高的瞻波樹上綁梯子,爬上去摘取瞻波花,然後鬆開梯子下來一樣。他就像綁梯子一樣,爬上了數百萬年高的大須達那的財富,在財富的頂峰抓住了無常的特徵,然後就像鬆開梯子一樣下來了。因此,以前的瓦薩巴國王聽到長部誦者長老們在銅殿東邊的芒果樹下誦讀這部經時,想道:"噢,我的祖父在這裡說了什麼,只是在講述自己吃喝的地方的財富嗎?"當聽到"阿難,諸行如此無常"時,他說:"噢,這是具有五眼的人看到后所說的。"他彎曲左手,用右手鼓掌,心中歡喜地說:"善哉!善哉!"表示贊同。 "如此不堅固"是指像水泡一樣缺乏堅固性。"如此不可靠"是指像夢中喝的水、塗抹的檀香一樣缺乏可靠性。 "應捨棄身體"是指應拋棄身體。現在因為煩惱已斷,阿難,如來沒有其他身體可以捨棄或照顧。說完這些后,他又對長老說,轉輪王的威力在國王出家后的第七天就會消失。大須達那死後的第七天,七寶墻、七寶樹、八萬四千個池塘、法殿、法池和輪寶,所有這些都消失了。至於象等,這是規律,壽命盡時就會一起死去。如果還有剩餘壽命,象寶會回到優婆塞家族,馬寶會回到云馬家族,寶珠會回到毗富羅山。女寶的威力會消失。居士寶的眼睛會恢復正常。宰相寶的智慧會消失。 "世尊說了這些"是指世尊說了經中記載的和未記載的所有內容。其餘的意思很明顯。 這樣,在《吉祥悅意》長部註釋書中, 《大須達那經》的註釋結束了。 阇那婆沙婆經註釋 那提迦等的解說註釋 273-
275.Evaṃme sutanti janavasabhasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā – parito parito janapadesūti samantā samantā janapadesu. Paricāraketi buddhadhammasaṅghānaṃ paricārake. Upapattīsūti ñāṇagatipuññānaṃ upapattīsu. Kāsikosalesūti kāsīsu ca kosalesu ca, kāsiraṭṭhe ca kosalaraṭṭhe cāti attho. Esa nayo sabbattha. Aṅgamagadhayonakakambojaassakaavantiraṭṭhesu pana chasu na byākaroti. Imesaṃ pana soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ purimesu dasasuyeva byākaroti. Nātikiyāti nātikagāmavāsino.
Tenāti tena anāgāmiādibhāvena. Sutvāti sabbaññutaññāṇena paricchinditvā byākarontassa bhagavato pañhābyākaraṇaṃ sutvā tesaṃ anāgāmiādīsu niṭṭhaṅgatā hutvā. Tena anāgāmiādibhāvena attamanā ahesuṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana tenāti te nātikiyāti vuttaṃ. Etasmiṃ atthe na-kāro nipātamattaṃ hoti.
Ānandaparikathāvaṇṇanā
277.Bhagavantaṃ kittayamānarūpoti aho buddho, aho dhammo, aho saṅgho; aho dhammo svākkhātoti evaṃ kittayantova kālamakāsi. Bahujano pasīdeyyāti amhākaṃ pitā mātā bhātā bhaginī putto dhītā sahāyako, tena amhehi saddhiṃ ekato bhuttā, ekato sayitā, tassa idañcidañca manāpaṃ akarimha, so kira anāgāmī sakadāgāmī sotāpanno; aho sādhu, aho suṭṭhūti evaṃ bahujano pasādaṃ āpajjeyya.
278.Gatinti ñāṇagatiṃ. Abhisamparāyanti ñāṇābhisamparāyameva. Addasā khoti kittake jane addasa? Catuvīsatisatasahassāni.
279.Upasantapadissoti upasantadassano. Bhātirivāti ativiya bhāti, ativiya virocati. Indriyānanti manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ. Addasaṃ kho ahaṃ ānandāti neva dasa, na vīsati, na sataṃ, na sahassaṃ, anūnādhikāni catuvīsatisatasahassāni addasanti āha.
Janavasabhayakkhavaṇṇanā
- Disvā pana me ettako jano maṃ nissāya dukkhā pamuttoti balavasomanassaṃ uppajji, cittaṃ pasīdi, cittassa pasannattā cittasamuṭṭhānaṃ lohitaṃ pasīdi, lohitassa pasannattā manacchaṭṭhāni indriyāni pasīdiṃsūti sabbamidaṃ vatvā atha kho ānandātiādimāha. Tattha yasmā so bhagavato dhammakathaṃ sutvā dasasahassādhikassa janasatasahassassa jeṭṭhako hutvā sotāpanno jāto, tasmā janavasabhotissa nāmaṃ ahosi.
Ito sattāti ito devalokā cavitvā satta. Tato sattāti tato manussalokā cavitvā satta. Saṃsārāni catuddasāti sabbāpi catuddasakhandhapaṭipāṭiyo. Nivāsamabhijānāmīti jātivasena nivāsaṃ jānāmi. Yattha me vusitaṃ pureti yattha devesu ca vessavaṇassa sahabyataṃ upagatena manussesu ca rājabhūtena ito attabhāvato pureyeva mayā vusitaṃ. Pure evaṃ vusitattā eva ca idāni sotāpanno hutvā tīsu vatthūsu bahuṃ puññaṃ katvā tassānubhāvena upari nibbattituṃ samatthopi dīgharattaṃ vusitaṭṭhāne nikantiyā balavatāya ettheva nibbatto.
"如是我聞"是阇那婆沙婆經。這裡是對不明顯詞語的解釋 - "周圍的地區"是指四周的地區。"侍奉者"是指佛法僧的侍奉者。"投生"是指智慧、去處和功德的投生。"迦尸、拘薩羅"是指迦尸和拘薩羅,即迦尸國和拘薩羅國的意思。其他地方也是這樣。但對於鴦伽、摩揭陀、耶婆那、劍浮阇、阿說迦、阿槃提這六個國家,他沒有解釋。在這十六個大國中,他只解釋了前十個。"那提迦人"是指那提迦村的居民。 "因此"是指因為成為阿那含等。"聽到"是指聽到世尊用一切智智慧解釋問題后,他們對阿那含等境界有了確定的認識。因此他們因成為阿那含等而心滿意足。但在註釋中說"因此"是指"那些那提迦人"。在這個意思中,na 只是一個虛詞。 "讚頌世尊"是指他一直在讚頌:"啊,佛陀!啊,法!啊,僧伽!啊,法被善說!"直到去世。"許多人會生信"是指我們的父親、母親、兄弟、姐妹、兒子、女兒、朋友,我們曾與他一起吃飯、一起睡覺,我們為他做了這樣那樣令他喜歡的事,據說他成爲了阿那含、斯陀含、須陀洹;啊,太好了,太好了!這樣許多人會生起信心。 "去處"是指智慧的去處。"未來"也只是指智慧的未來。"我看見"是指他看見了多少人?二十四萬人。 "看起來寧靜"是指看起來寧靜的樣子。"閃耀"是指非常閃耀,非常光明。"諸根"是指以意為第六的諸根。"阿難,我看見"是指不是十個,不是二十個,不是一百個,不是一千個,而是看見了正好二十四萬人,不多不少。 看到后,因為如此多的人依靠我而脫離苦,我生起了強烈的喜悅,心變得清凈,因為心清凈,心所生的血液變得清凈,因為血液清凈,以意為第六的諸根變得清凈。說完這些后,他又說:"然後,阿難……"。在那裡,因為他聽了世尊的法,成爲了十萬零一萬人中的首領,成爲了須陀洹,所以他的名字叫做阇那婆沙婆。 "從這裡七次"是指從這個天界死後七次。"從那裡七次"是指從人間死後七次。"十四次輪迴"是指所有十四次的蘊的相續。"我憶念住處"是指我知道依出生的住處。"我以前住過的地方"是指我以前作為天神與毗沙門天王為伴,作為人間的國王時所住的地方。正是因為以前這樣住過,所以現在成為須陀洹后,在三事上做了很多功德,雖然有能力因其威力而投生到更高處,但因為對長期居住的地方有強烈的執著,所以就投生在這裡。
281.Āsā ca pana me santiṭṭhatīti imināhaṃ sotāpannoti na suttappamattova hutvā kālaṃ vītināmesiṃ. Sakadāgāmimaggatthāya pana me vipassanā āraddhā. Ajjeva ajjeva paṭivijjhissāmīti evaṃ saussāho viharāmīti dasseti. Yadaggeti laṭṭhivanuyyāne paṭhamadassane sotāpannadivasaṃ sandhāya vadati. Tadagge ahaṃ, bhante, dīgharattaṃ avinipāto avinipātaṃ sañjānāmīti taṃdivasaṃ ādiṃ katvā, ahaṃ, bhante, purimaṃ catuddasaattabhāvasaṅkhātaṃ dīgharattaṃ avinipāto laṭṭhivanuyyāne sotāpattimaggavasena adhigataṃ avinipātadhammataṃ sañjānāmīti attho. Anacchariyanti anuacchariyaṃ. Cintayamānaṃ punappunaṃ acchariyamevidaṃ yaṃ kenacideva karaṇīyena gacchanto bhagavantaṃ antarāmagge addasaṃ. Idampi acchariyaṃ yañca vessavaṇassa mahārājassa sayaṃparisāya bhāsato bhagavato diṭṭhasadisameva sammukhā sutaṃ. Dve paccayāti antarāmagge diṭṭhabhāvo ca vessavaṇassa sammukhā sutaṃ ārocetukāmatā ca.
Devasabhāvaṇṇanā
282.Sannipatitāti kasmā sannipatitā? Te kira catūhi kāraṇehi sannipatanti. Vassūpanāyikasaṅgahatthaṃ, pavāraṇāsaṅgahatthaṃ, dhammasavanatthaṃ, pāricchattakakīḷānubhavanatthanti. Tattha sve vassūpanāyikāti āsāḷhīpuṇṇamāya dvīsu devalokesu devā sudhammāya devasabhāya sannipatitvā mantenti asukavihāre eko bhikkhu vassūpagato, asukavihāre dve tayo cattāro pañca dasa vīsati tiṃsaṃ cattālīsaṃ paññāsaṃ sataṃ sahassaṃ bhikkhū vassūpagatā, etthettha ṭhāne ayyānaṃ ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karothāti evaṃ vassūpanāyikasaṅgaho kato hoti.
Tadāpi eteneva kāraṇena sannipatitā. Idaṃ tesaṃ hoti āsanasminti idaṃ tesaṃ catunnaṃ mahārājānaṃ āsanaṃ hoti. Evaṃ tesu nisinnesu atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti.
Yenatthenāti yena vassūpanāyikatthena. Taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvāti taṃ araññavāsino bhikkhusaṅghassa ārakkhatthaṃ cintayitvā. Etthettha vuṭṭhabhikkhusaṅghassa ārakkhaṃ saṃvidahathāti catūhi mahārājehi saddhiṃ mantetvā. Vuttavacanāpi tanti tettiṃsa devaputtā vadanti, mahārājāno vuttavacanā nāma. Tathā tettiṃsa devaputtā paccānusāsanti, itare paccānusiṭṭhavacanā nāma. Padadvayepi pana tanti nipātamattameva. Avipakkantāti agatā.
283.Uḷāroti vipulo mahā. Devānubhāvanti yā sā sabbadevatānaṃ vatthālaṅkāravimānasarīrānaṃ pabhā dvādasa yojanāni pharati. Mahāpuññānaṃ pana sarīrappabhā yojanasataṃ pharati. Taṃ devānubhāvaṃ atikkamitvā.
Brahmunohetaṃ pubbanimittanti yathā sūriyassa udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇuggaṃ, evameva brahmunopi etaṃ – 『『pubbanimitta』』nti dīpeti.
Sanaṅkumārakathāvaṇṇanā
"我的希望得以實現"是指我成爲了須陀洹,而不是僅僅像聽聞者那樣度過了時光。爲了達到斯陀含的道路,我已經開始修習內觀。我如此精進地生活著,以至於我會在某個時候突破。 "在那時"是指在拉提維那園第一次見到須陀洹的那一天。那一天,尊者,我意識到長久以來沒有墮落,我意識到那一天起,我在拉提維那園通過須陀洹的道路達到了長久以來未墮落的法。 "不奇怪"是指不奇怪的事情。反覆思考著,我感到這件事情是多麼的奇妙:我在某個地方遇見了世尊。還有一件事情也很奇妙,即當偉大的天王威薩瓦那自己在眾神面前說法時,我聽到了與他所見相似的事情。 "兩個原因"是指在中間的地方,看到的狀態和想要向威薩瓦那報告的事情。 "聚集"是指為什麼聚集?他們是因為四個原因而聚集的。爲了降雨的聚集、爲了供養的聚集、爲了聽法的聚集、爲了享受帕里查塔花的聚集。在那裡,在阿薩利普納的滿月日,兩位天神在兩個天界聚集在美好的天眾中,商議某個比丘在某個住處降雨,在某個住處有二、三、四、五、十、二十、三十、四十、五十、百、千的比丘降雨,在這裡,請好好保護這些尊者的地方,因此形成了降雨的聚集。 那時,也是出於同樣的原因而聚集的。這是他們的座位。這是四位偉大的天王的座位。這樣,當他們坐下後,接下來是我們的座位。 "因此"是指爲了降雨的目的。經過思考和商議,爲了保護住在森林裡的比丘僧團。這裡說,請與四位偉大的天王商議。三十位天神這樣說,這是偉大的天王們的說法。三十位天神也這樣教導,其他的則是被教導的說法。即便是這兩句,也只是一個虛詞。 "偉大"是指廣大的、巨大的。 "天神的威力"是指那是所有天神所擁有的,光輝的天宮、色彩繽紛的身體,其光輝延展十二由旬。至於偉大的功德之身,其光輝延展一百由旬。那超越了天神的威力。 "這是梵天的前兆"是指就像太陽升起時的前兆一樣,這被稱為前兆。
284.Anabhisambhavanīyoti apattabbo, na taṃ devā tāvatiṃsā passantīti attho. Cakkhupathasminti cakkhupasāde āpāthe vā. So devānaṃ cakkhussa āpāthe sambhavanīyo pattabbo na hoti, na abhibhavatīti vuttaṃ hoti. Heṭṭhā heṭṭhā hi devatā uparūpari devānaṃ oḷārikaṃ katvā māpitameva attabhāvaṃ passituṃ sakkonti, vedapaṭilābhanti tuṭṭhipaṭilābhaṃ. Adhunābhisitto rajjenāti sampati abhisitto rajjena. Ayaṃ panattho duṭṭhagāmaṇiabhayavatthunā dīpetabbo –
So kira dvattiṃsa damiḷarājāno vijitvā anurādhapure pattābhiseko tuṭṭhasomanassena māsaṃ niddaṃ na labhi, tato – 『『niddaṃ na labhāmi, bhante』』ti bhikkhusaṅghassa ācikkhi. Tena hi, mahārāja, ajja uposathaṃ adhiṭṭhāhīti. So ca uposathaṃ adhiṭṭhāsi. Saṅgho gantvā – 『『cittayamakaṃ sajjhāyathā』』ti aṭṭha ābhidhammikabhikkhū pesesi. Te gantvā – 『『nipajja tvaṃ, mahārājā,』』ti vatvā sajjhāyaṃ ārabhiṃsu. Rājā sajjhāyaṃ suṇantova niddaṃ okkami. Therā – rājānaṃ mā pabodhayitthāti pakkamiṃsu. Rājā dutiyadivase sūriyuggamane pabujjhitvā there apassanto – 『『kuhiṃ ayyā』』ti pucchi. Tumhākaṃ niddokkamanabhāvaṃ ñatvā gatāti. Natthi, bho, mayhaṃ ayyakassa dārakānaṃ ajānanakabhesajjaṃ nāma, yāva niddābhesajjampi jānanti yevāti āha.
Pañcasikhoti pañcasikhagandhabbasadiso hutvā. Pañcasikhagandhabbadevaputtassa kira sabbadevatā attabhāvaṃ mamāyanti. Tasmā brahmāpi tādisaṃyeva attabhāvaṃ nimminitvā pāturahosi. Pallaṅkena nisīdīti pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi.
Vissaṭṭhoti sumutto apalibuddho. Viññeyyoti atthaviññāpano. Mañjūti madhuro mudu. Savanīyoti sotabbayuttako kaṇṇasukho. Bindūti ekagghano. Avisārīti suvisado avippakiṇṇo. Gambhīroti nābhimūlato paṭṭhāya gambhīrasamuṭṭhito, na jivhādantaoṭṭhatālumattappahārasamuṭṭhito. Evaṃ samuṭṭhito hi amadhuro ca hoti, na ca dūraṃ sāveti. Ninnādīti mahāmeghamudiṅgasaddo viya ninnādayutto. Apicettha pacchimaṃ pacchimaṃ padaṃ purimassa purimassa atthoyevāti veditabbo. Yathāparisanti yattakā parisā, tattakameva viññāpeti. Anto parisāyaṃ yevassa saddo samparivattati, na bahiddhā vidhāvati. Ye hi kecīti ādi bahujanahitāya paṭipannabhāvadassanatthaṃ vadati. Saraṇaṃ gatāti na yathā vā tathā vā saraṇaṃ gate sandhāya vadati. Nibbematikagahitasaraṇe pana sandhāya vadati. Gandhabbakāyaṃ paripūrentīti gandhabbadevagaṇaṃ paripūrenti. Iti amhākaṃ satthu loke uppannakālato paṭṭhāya cha devalokādīsu piṭṭhaṃ koṭṭetvā pūritanāḷi viya saravananaḷavanaṃ viya ca nirantaraṃ jātaparisāti āha.
Bhāvitaiddhipādavaṇṇanā
"不可達到的"是指無法到達,三十三天的天神無法看到他的意思。"眼睛所及之處"是指眼睛的感官範圍或視野。他無法在天神的視野範圍內出現或被看到,意思是說他無法被超越。地獄的天神祇能看到上界天神粗糙的身體,而無法看到細膩的身體。"獲得喜悅"是指獲得快樂。"剛剛登基"是指剛剛即位為國王。這個意思可以用杜塔嘎馬尼·阿巴亞的故事來說明 - 據說他擊 了三十二個達米拉國王后,在阿努拉達普拉(現在的斯里蘭卡)加冕為王,因為歡喜快樂一個月沒有睡覺,於是他告訴比丘僧團說:"尊者們,我無法入睡。"僧團說:"大王,那麼今天就持守布薩戒吧。"他就持守了布薩戒。僧團派出八位精通阿毗達摩的比丘,說:"去誦讀《心雙論》。"他們去了之後說:"大王,請躺下。"然後開始誦讀。國王聽著誦讀就睡著了。長老們說:"不要吵醒國王。"就離開了。第二天太陽升起時,國王醒來看不到長老們,就問:"尊者們去哪裡了?"有人回答說:"他們知道您睡著了就離開了。"國王說:"朋友們,我的祖父沒有不知道的藥,連讓人入睡的藥都知道。" "五髻"是指變成像五髻乾闥婆一樣。據說所有的天神都喜愛五髻乾闥婆天子的身體。因此梵天也化現出這樣的身體出現。"結跏趺坐"是指盤腿而坐。 "清晰"是指完全解脫,沒有障礙。"可理解的"是指能夠傳達意思的。"悅耳"是指甜美柔和的。"動聽"是指值得聽聞的,令耳朵愉悅的。"圓潤"是指完整的。"不散亂"是指清楚明白,不混亂的。"深沉"是指從腹部發出的,不是僅從舌頭、牙齒、嘴唇、上顎發出的。這樣發出的聲音既不悅耳,也傳不遠。"響亮"是指像大雷鼓的聲音一樣響亮。在這裡,應該理解後面的詞是前面詞的意思。"如同眾人"是指有多少聽眾,就能讓多少人理解。他的聲音只在眾人之中傳播,不會傳到外面去。"任何人"等是爲了顯示他是爲了眾生的利益而修行的。"皈依"不是指隨隨便便地皈依,而是指堅定不移地皈依。"充滿乾闥婆眾"是指充滿乾闥婆天神的群體。因此他說,從我們的導師出現在世間開始,六個天界等就像碾米后裝滿的容器,或者像蘆葦叢一樣,不斷地有眾生出生。
287.Yāvasupaññattā cime tena bhagavatāti tena mayhaṃ satthārā bhagavatā yāva supaññattā yāva sukathitā. Iddhipādāti ettha ijjhanaṭṭhena iddhi, patiṭṭhānaṭṭhena pādāti veditabbā. Iddhipahutāyāti iddhipahonakatāya. Iddhivisavitāyāti iddhivipajjanabhāvāya, punappunaṃ āsevanavasena ciṇṇavasitāyāti vuttaṃ hoti. Iddhivikubbanatāyāti iddhivikubbanabhāvāya, nānappakārato katvā dassanatthāya. Chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgatantiādīsu chandahetuko chandādhiko vā samādhi chandasamādhi, kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhissetaṃ adhivacanaṃ. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Samannāgatanti chandasamādhinā ca padhānasaṅkhārena ca upetaṃ. Iddhipādanti nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena vā, ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena iddhīti saṅkhyaṃ gatānaṃ abhiññācittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūto sesacittacetasikarāsīti attho. Vuttañhetaṃ – 『『iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho』』ti (vibha. 434). Iminā nayena sesesupi attho veditabbo. Yatheva hi chandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi chandasamādhīti vutto, evaṃ vīriyaṃ, cittaṃ, vīmaṃsaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi vīmaṃsāsamādhīti vuccati. Apica upacārajjhānaṃ pādo, paṭhamajjhānaṃ iddhi. Saupacāraṃ paṭhamajjhānaṃ pādo, dutiyajjhānaṃ iddhīti evaṃ pubbabhāge pādo, aparabhāge iddhīti evamettha attho veditabbo. Vitthārena iddhipādakathā visuddhimagge ca vibhaṅgaṭṭhakathāya ca vuttā.
Keci pana 『『nipphannā iddhi. Anipphanno iddhipādo』』ti vadanti, tesaṃ vādamaddanatthāya abhidhamme uttaracūḷikavāro nāma ābhato – 『『cattāro iddhipādā chandiddhipādo, vīriyiddhipādo, cittiddhipādo, vīmaṃsiddhipādo. Tattha katamo chandiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ. Yo tasmiṃ samaye chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando, ayaṃ vuccati chandiddhipādo, avasesā dhammā chandiddhipādasampayuttā』』ti (vibha. 458). Ime pana lokuttaravaseneva āgatā. Tattha raṭṭhapālatthero chandaṃ dhuraṃ katvā lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattesi. Soṇatthero vīriyaṃ dhuraṃ katvā, sambhūtatthero cittaṃ dhuraṃ katvā, āyasmā mogharājā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvāti.
Tattha yathā catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā rājānaṃ upanissāya viharantesu eko upaṭṭhāne chandajāto rañño ajjhāsayañca ruciñca ñatvā divā ca ratto ca upaṭṭhahanto rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ chandadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
Eko pana – 『『divase divase upaṭṭhātuṃ ko sakkoti, uppanne kicce parakkamena ārādhessāmī』』ti kupite paccante raññā pahito parakkamena sattumaddanaṃ katvā ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ vīriyadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
以下是完整的簡體中文翻譯: 287.自從被善巧宣說以來,這些是由那位世尊,即是由我的導師世尊善巧宣說的。關於"神通之基":在此,應當瞭解神通(iddhi)是以成就之意,基礎(pāda)是以支撐之意。關於"神通的豐富":是指神通的充裕。關於"神通的顯現":是指神通的展現狀態,是通過反覆修習而熟練的意思。關於"神通的變化":是指神通變化的狀態,以各種方式展示以便觀察。 在"意願、定、精進、行相應"等處,意願的定是以意願為因或以意願為主的定,是以將作意意願作為主導而獲得的定,這是其名稱。作為精進的行稱為精進行。這是四種功德成就者的正精進之力的名稱。"相應"意指與意願定和精進行相結合。"神通之基"是指通過成就的方式,或以成就之意,或通過這種方式,有情通過它而成就、增長、達到最高境界,或者是以支撐為基礎的其餘心與心所的集合。 正如所說:"神通之基是這樣存在的蘊:受蘊、想蘊、行蘊、識蘊"。按照這種方式,其餘部分也應當理解。正如以意願為主導而獲得的定被稱為意願定,同樣,以精進、心、觀察為主導而獲得的定被稱為觀察定。此外,近行禪是基礎,初禪是神通。有近行的初禪是基礎,第二禪是神通。這樣在前階段是基礎,在後階段是神通,應當這樣理解。神通之基的詳細論述在《清凈道論》和《分別論注》中已經闡述。 有些人說:"神通是已成就的,神通之基是未成就的"。爲了駁斥他們的觀點,在阿毗達摩中引用了後續部分:"四種神通之基:意願神通之基、精進神通之基、心神通之基、觀察神通之基。其中,什麼是意願神通之基?在此,比丘在某個時刻修習出世間禪,是導向解脫的,消除見解的,證得第一地,遠離慾念,進入初禪,以艱難的方式獲得神通。在那個時刻,意願、意願性、作意意願、善巧的法意願,這被稱為意願神通之基,其餘的法與意願神通之基相應。"這些是專門針對出世間的。 在那裡,拉特帕拉長老以意願為先導而生起出世間法。索那長老以精進為先導,三布塔長老以心為先導,尊者摩訶羅耶以觀察為先導。 就像四個大臣的兒子在國王的庇護下尋求不同的位置,其中一個因為服侍的熱情,瞭解國王的意願和喜好,日夜服侍,最終使國王滿意並獲得了期望的位置。正如他一樣,應當理解以意願為先導的出世間法的生起者。 另一個人說:"誰能每天服侍?當事情發生時,我將通過努力來取悅(國王)"。當國王在憤怒的邊境派遣他時,他通過努力征服敵人,獲得了期望的位置。正如他一樣,應當理解以精進為先導的出世間法的生起者。
Eko – 『『divase divase upaṭṭhānampi urena sattisarapaṭicchannampi bhāroyeva, mantabalena ārādhessāmī』』ti khattavijjāya kataparicayattā mantasaṃvidhānena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ pāpuṇāti. Yathā so, evaṃ cittadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
Aparo – 『『kiṃ imehi upaṭṭhānādīhi, rājāno nāma jātisampannassa ṭhānantaraṃ denti, tādisassa dento mayhaṃ dassatī』』ti jātisampattimeva nissāya ṭhānantaraṃ pāpuṇi, yathā so, evaṃ suparisuddhaṃ vīmaṃsaṃ nissāya vīmaṃsadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
Anekavihitanti anekavidhaṃ. Iddhividhanti iddhikoṭṭhāsaṃ.
Tividhaokāsādhigamavaṇṇanā
Eko – 「每天的侍奉,甚至是以重擔隱蔽的,都是由我通過智謀而獲得的」,由於他在王者的學問上有所積累,通過智慧的安排而使國王滿意並獲得期望的位置。正如他一樣,應當理解以心為先導的出世間法的生起者。 Aparo – 「這群侍奉者有什麼用?國王是生來富貴的,理應給予位置,像我這樣的人也應當給予」,依賴於生來的財富而獲得期望的位置,正如他一樣,應當理解以清凈的觀察為依託的觀察法的生起者。 Anekavihitanti 是指多種多樣的。Iddhividhanti 是指神通的特性。 Tividhaokāsādhigamavaṇṇanā provided by EasyChat
288.Sukhassādhigamāyāti jhānasukhassa maggasukhassa phalasukhassa ca adhigamāya. Saṃsaṭṭhoti sampayuttacitto. Ariyadhammanti ariyena bhagavatā buddhena desitaṃ dhammaṃ. Suṇātīti satthu sammukhā bhikkhubhikkhunīādīhi vā desiyamānaṃ suṇāti. Yoniso manasikarotīti upāyato pathato kāraṇato 『anicca』ntiādivasena manasi karoti. 『『Yoniso manasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro, anicce aniccanti dukkhe dukkhanti anattani anattāti asubhe asubhanti saccānulomikena vā cittassa āvaṭṭanā anvāvaṭṭanā ābhogo samannāhāro manasikāro, ayaṃ vuccati yonisomanasikāro』』ti. Evaṃ vutte yonisomanasikāre kammaṃ ārabhatīti attho. Asaṃsaṭṭhoti vatthukāmehipi kilesakāmehipi asaṃsaṭṭho viharati. Uppajjati sukhanti uppajjati paṭhamajjhānasukhaṃ. Sukhā bhiyyo somanassanti samāpattito vuṭṭhitassa jhānasukhapaccayā aparāparaṃ somanassaṃ uppajjati. Pamudāti tuṭṭhākārato dubbalapīti. Pāmojjanti balavataraṃ pītisomanassaṃ. Paṭhamo okāsādhigamoti paṭhamajjhānaṃ pañcanīvaraṇāni vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā 『『paṭhamo okāsādhigamo』』ti vuttaṃ.
Oḷārikāti ettha kāyavacīsaṅkhārā tāva oḷārikā hontu, cittasaṅkhārā kathaṃ oḷārikāti? Appahīnattā. Kāyasaṅkhārā hi catutthajjhānena pahīyanti, vacīsaṅkhārā dutiyajjhānena, cittasaṅkhārā nirodhasamāpattiyā. Iti kāyavacīsaṅkhāresu pahīnesupi te tiṭṭhantiyevāti pahīne upādāya appahīnattā oḷārikā nāma jātā. Sukhanti nirodhā vuṭṭhahantassa uppannaṃ catutthajjhānikaphalasamāpattisukhaṃ. Sukhā bhiyyo somanassati phalasamāpattito vuṭṭhitassa aparāparaṃ somanassaṃ. Dutiyo okāsādhigamoti catutthajjhānaṃ sukhaṃ dukkhaṃ vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā 『『dutiyo okāsādhigamo』』ti vuttaṃ. Dutiyatatiyajjhānāni panettha catutthe gahite gahitāneva hontīti visuṃ na vuttānīti.
Idaṃ kusalantiādīsu kusalaṃ nāma dasakusalakammapathā. Akusalanti dasaakusalakammapathā. Sāvajjadukādayopi etesaṃ vaseneva veditabbā. Sabbañceva panetaṃ kaṇhañca sukkañca sappaṭibhāgañcāti kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ. Nibbānameva hetaṃ appaṭibhāgaṃ. Avijjā pahīyatīti vaṭṭapaṭicchādikā avijjā pahīyati. Vijjā uppajjatīti arahattamaggavijjā uppajjati. Sukhanti arahattamaggasukhañceva phalasukhañca. Sukhā bhiyyo somanassanti phalasamāpattito vuṭṭhitassa aparāparaṃ somanassaṃ. Tatiyo okāsādhigamoti arahattamaggo sabbakilese vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā 『『tatiyo okāsādhigamo』』ti vutto. Sesamaggā pana tasmiṃ gahite antogadhā evāti visuṃ na vuttā.
以下是完整的簡體中文翻譯: 288. "為獲得樂"是指爲了獲得禪那之樂、道之樂和果之樂。"相應"是指心與之相應。"聖法"是指由聖者世尊佛陀所宣說的法。"聽聞"是指親自從佛陀那裡或從比丘、比丘尼等那裡聽聞所宣說的。"如理作意"是指從方法、途徑、原因等方面,以"無常"等方式作意。"如理作意即是方法作意、途徑作意,對無常作無常想,對苦作苦想,對無我作無我想,對不凈作不凈想,或者以符合真理的方式轉向心、反覆轉向、專注、關注、作意,這被稱為如理作意"。這樣說時,意思是在如理作意上努力。"不相應"是指既不與慾望對像相應,也不與煩惱欲相應而安住。"樂生起"是指初禪之樂生起。"樂后更有喜"是指從定中出來后,由於禪那之樂的緣故,不斷生起喜悅。"歡喜"是指以歡喜的形式出現的微弱喜悅。"愉悅"是指更強烈的喜悅。"第一種獲得機會"是指初禪壓制了五蓋,獲得了自己的立足之地,因此被稱為"第一種獲得機會"。 關於"粗重",身行和語行是粗重的,那麼心行如何是粗重的呢?因為尚未斷除。身行在第四禪中斷除,語行在第二禪中斷除,心行在滅盡定中斷除。因此,即使身行和語行已斷除,它們仍然存在,相對於已斷除的來說,因為未斷除而被稱為粗重。"樂"是指從滅盡定出來時生起的第四禪果定之樂。"樂后更有喜"是指從果定出來后不斷生起的喜悅。"第二種獲得機會"是指第四禪壓制了樂和苦,獲得了自己的立足之地,因此被稱為"第二種獲得機會"。第二禪和第三禪在這裡包含在第四禪中,所以沒有單獨提及。 在"這是善"等中,善是指十善業道。不善是指十不善業道。有罪、苦等也應當以這些來理解。所有這些都是黑和白的對應,只有涅槃是無對應的。"無明斷除"是指遮蔽輪迴的無明被斷除。"明生起"是指阿羅漢道智生起。"樂"是指阿羅漢道之樂和果之樂。"樂后更有喜"是指從果定出來后不斷生起的喜悅。"第三種獲得機會"是指阿羅漢道壓制了所有煩惱,獲得了自己的立足之地,因此被稱為"第三種獲得機會"。其他道果包含在其中,所以沒有單獨提及。
Ime pana tayo okāsādhigamā aṭṭhatiṃsārammaṇavasena vitthāretvā kathetabbā. Kathaṃ? Sabbāni ārammaṇāni visuddhimagge vuttanayeneva upacāravasena ca appanāvasena ca vavatthapetvā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamajjhānaṃ 『『paṭhamo okāsādhigamo』』ti kathetabbaṃ. Terasasu ṭhānesu dutiyatatiyajjhānāni, pannarasasu ṭhānesu catutthajjhānañca nirodhasamāpattiṃ pāpetvā 『『dutiyo okāsādhigamo』』ti kathetabbaṃ. Dasa upacārajjhānāni pana maggassa padaṭṭhānabhūtāni tatiyaṃ okāsādhigamaṃ bhajanti. Apica tīsu sikkhāsu adhisīlasikkhā paṭhamaṃ okāsādhigamaṃ bhajati, adhicittasikkhā dutiyaṃ, adhipaññāsikkhā tatiyanti evaṃ sikkhāvasenapi kathetabbaṃ. Sāmaññaphalepi cūḷasīlato yāva paṭhamajjhānā paṭhamo okāsādhigamo , dutiyajjhānato yāva nevasaññānāsaññāyatanā dutiyo , vipassanāto yāva arahattā tatiyo okāsādhigamoti evaṃ sāmaññaphalasuttantavasenapi kathetabbaṃ. Tīsu pana piṭakesu vinayapiṭakaṃ paṭhamaṃ okāsādhigamaṃ bhajati, suttantapiṭakaṃ dutiyaṃ, abhidhammapiṭakaṃ tatiyanti evaṃ piṭakavasenapi kathetabbaṃ.
Pubbe kira mahātherā vassūpanāyikāya imameva suttaṃ paṭṭhapenti. Kiṃ kāraṇā? Tīṇi piṭakāni vibhajitvā kathetuṃ labhissāmāti. Tepiṭakena hi samodhānetvā kathentassa dukkathitanti na sakkā vattuṃ. Tepiṭakaṃ bhajāpetvā kathitameva idaṃ suttaṃ sukathitaṃ hotīti.
Catusatipaṭṭhānavaṇṇanā
289.Kusalassādhigamāyāti maggakusalassa ceva phalakusalassa ca adhigamatthāya. Ubhayampi hetaṃ anavajjaṭṭhena khemaṭṭhena vā kusalameva. Tattha sammāsamādhiyatīti tasmiṃ ajjhattakāye samāhito ekaggacitto hoti. Bahiddhā parakāye ñāṇadassanaṃ abhinibbattetīti attano kāyato parassa kāyābhimukhaṃ ñāṇaṃ peseti. Esa nayo sabbattha. Sabbattheva ca satimāti padena kāyādipariggāhikā sati, lokoti padena pariggahitakāyādayova loko. Cattāro cete satipaṭṭhānā lokiyalokuttaramissakā kathitāti veditabbā.
Sattasamādhiparikkhāravaṇṇanā
290.Samādhiparikkhārāti ettha tayo parikkhārā. 『『Ratho sīlaparikkhāro jhānakkho cakkavīriyo』』ti (saṃ. ni. 5.4) hi ettha alaṅkāro parikkhāro nāma. 『『Sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṃ hotī』』ti (a. ni. 7.67) ettha parivāro parikkhāro nāma. 『『Gilānapaccayajīvitaparikkhāro』』ti (dī. ni.
以下是完整的中文翻譯: 此處應當通過三十八種所緣的方式詳細闡述。如何闡述?在《清凈道論》中所述的方式,通過近行和安止兩種方式,在二十四個處所中第一禪定被稱為"第一處所的獲得"。在十三個處所中,第二、第三禪定,在十五個處所中第四禪定和滅盡定,被稱為"第二處所的獲得"。十個近行禪定作為道的基礎,獲得第三處所。此外,還可以通過三學來闡述:首先,增上戒學獲得第一處所;增上心學獲得第二處所;增上慧學獲得第三處所。在《沙門果經》中,從小戒到第一禪定為第一處所,從第二禪定到非想非非想處為第二處所,從觀智到阿羅漢果為第三處所。在三藏中,律藏獲得第一處所,經藏獲得第二處所,論藏獲得第三處所。 據說,古代大長老們在雨安居期間開始闡述這部經。為什麼?是爲了能夠分別闡述三藏。因為如果不分別三藏而綜合闡述,就無法正確闡述。只有分別三藏后闡述,這部經才能得到正確的闡釋。 四念處註釋 289.章:為獲得道之善和果之善。這兩者都是無過失的、安全的善。在此,"正確地入定"意味著在內在身體中專注,心一境。"在外在身體中生起智慧和觀見"意味著從自身向他人身體引導智慧。此法則處處皆然。"具有念"一詞包括對身體等的念,"世間"一詞則包括被把握的身體等。這四念處應理解為世間和出世間的混合。 七種定資具註釋 290.關於定資具:這裡有三種資具。如"車是戒的裝飾,禪定是輪和精進",此處的裝飾指裝飾品。"以七種城市防禦設施被很好地防禦",此處的資具指隨從。"病時的資具和生活資具"……
3.182) ettha sambhāro parikkhāro nāma. Idha pana parivāraparikkhāravasena 『『satta samādhiparikkhārā』』ti vuttaṃ. Parikkhatāti parivāritā. Ayaṃ vuccati so ariyo sammāsamādhīti ayaṃ sattahi ratanehi parivuto cakkavattī viya sattahi aṅgehi parivuto 『『ariyo sammāsamādhī』』ti vuccati. Saupaniso itipīti saupanissayo itipi vuccati, saparivāro yevāti vuttaṃ hoti. Sammādiṭṭhissāti sammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa. Sammāsaṅkappo pahotīti sammāsaṅkappo pavattati. Esa nayo sabbapadesu. Ayaṃ panattho maggavasenāpi phalavasenāpi veditabbo. Kathaṃ? Maggasammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa maggasammāsaṅkappo pahoti…pe… maggañāṇe ṭhitassa maggavimutti pahoti. Tathā phalasammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa phalasammāsaṅkappo pahoti…pe… phalasammāñāṇe ṭhitassa phalavimutti pahotīti.
Svākkhātotiādīni visuddhimagge vaṇṇitāni. Apārutāti vivaṭā. Amatassāti nibbānassa. Dvārāti pavesanamaggā. Aveccappasādenāti acalappasādena. Dhammavinītāti sammāniyyānena niyyātā.
Atthāyaṃ itarā pajāti anāgāmino sandhāyāha, anāgāmino ca atthīti vuttaṃ hoti. Puññabhāgāti puññakoṭṭhāsena nibbattā. Ottappanti ottappamāno. Tena kadāci nāma musā assāti musāvādabhayena saṅkhātuṃ na sakkomi, na pana mama saṅkhātuṃ balaṃ natthīti dīpeti.
291.Taṃ kiṃ maññati bhavanti iminā kevalaṃ vessavaṇaṃ pucchati, na panassa evarūpo satthā nāhosīti vā na bhavissatīti vā laddhi atthi. Sabbabuddhānañhi abhisamaye viseso natthi.
292.Sayaṃparisāyanti attano parisāyaṃ. Tayidaṃ brahmacariyanti taṃ idaṃ sakalaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ. Sesaṃ uttānameva. Imāni pana padāni dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitānīti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Janavasabhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Mahāgovindasuttavaṇṇanā
以下是完整的中文翻譯: 此處稱為"資具的裝飾"。這裡則是從隨從的資具來看,稱為"七種定資具"。被稱為"被圍繞"。這被稱為"高貴的正確入定",就像七寶圍繞的轉輪一樣,"高貴的正確入定"被稱為。帶有依附的也被稱為,帶有隨從的也被說到。正確的見解是指站在正確見解上。正確的思維是指正確的思維運作。此法則處處皆然。這一意義應理解為無論是作為道還是作為果。如何理解?在道的正確見解上站立時,正確的思維會產生……等等……在道的智慧上站立時,解脫會產生。同樣,在果的正確見解上站立時,正確的思維會產生……等等……在果的智慧上站立時,解脫會產生。 "如實"等詞在《清凈道論》中已被闡述。開放的意思是顯露的。無死的意思是涅槃。門是進入的道路。無礙的意思是穩固的無礙。法的引導是以正確的方式引導。 此處是指無漏者,指向無漏者的意義。善根是指善的聚集。羞恥是指羞恥之心。因此,有時我無法說謊,因恐懼謊言的後果,我不能說我沒有能力去思考。 291. 他認為這只是單純地問維薩瓦那,而沒有這樣的老師存在,或不會存在這樣的老師的看法。所有佛陀的證悟中沒有差別。 292. 自身的團體是指自己的團體。此處的梵行是指整體的三學梵行。其餘的只是引述。這些詞是由法的收集者所提出的。 如此,《善法光明經》中的《長部經》註釋已結束。 6.《大牛王經》註釋
293.Evaṃme sutanti mahāgovindasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – pañcasikhoti pañcacūḷo pañcakuṇḍaliko. So kira manussapathe puññakammakaraṇakāle daharo pañcacūḷakadārakakāle vacchapālakajeṭṭhako hutvā aññepi dārake gahetvā bahigāme catumaggaṭṭhānesu sālaṃ karonto pokkharaṇiṃ khaṇanto setuṃ bandhanto visamaṃ maggaṃ samaṃ karonto yānānaṃ akkhapaṭighātanarukkhe harantoti evarūpāni puññāni karonto vicaritvā daharova kālamakāsi. Tassa so attabhāvo iṭṭho kanto manāpo ahosi. So kālaṃ katvā cātumahārājikadevaloke navutivassasatasahassappamāṇaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tassa tigāvutappamāṇo suvaṇṇakkhandhasadiso attabhāvo ahosi. So sakaṭasahassamattaṃ ābharaṇaṃ pasādhetvā navakumbhamatte gandhe vilimpitvā dibbarattavatthadharo rattasuvaṇṇakaṇṇikaṃ piḷandhitvā pañcahi kuṇḍalakehi piṭṭhiyaṃ vattamānehi pañcacūḷakadārakaparihāreneva vicarati. Tenetaṃ 『『pañcasikho』』 tveva sañjānanti.
Abhikkantāya rattiyāti abhikkantāya khīṇāya rattiyā, ekakoṭṭhāsaṃ atītāyāti attho. Abhikkantavaṇṇoti atiiṭṭhakantamanāpavaṇṇo. Pakatiyāpi hesa kantavaṇṇo, alaṅkaritvā āgatattā pana abhikkantavaṇṇo ahosi. Kevalakappanti anavasesaṃ samantato. Anavasesattho ettha kevalasaddo. Kevalaparipuṇṇanti ettha viya. Samantato attho kappasaddo, kevalakappaṃ jetavanantiādīsu viya. Obhāsetvāti ābhāya pharitvā, candimā viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho.
Devasabhāvaṇṇanā
以下是完整的中文翻譯: 如此我聽聞,關於《大牛王經》。這裡是關於無上的解釋——五簪是五個小簪子。這個人在人的道路上,做善業的時候,年輕時在五簪的孩子時期,成爲了牛群的長者,抓著其他的孩子,在外村四條路的地方修建大廳,挖掘池塘,修築橋樑,使不平的路變得平坦,拉著車輛的擋路樹木,做著這樣的善行,年輕時便離世了。他的身相是可愛、光亮、討人喜歡的。他去世后,得到了四大天王的天界,享有九萬億的壽命。其身相如同三塊金子。他用車的價值裝飾自己,塗抹新鮮的香料,穿著天衣,掛著紅色的金耳環,帶著五個小簪子,圍繞著五個小簪子的孩子,四處遊蕩。因此,大家稱他為「有五簪的人」。 「光輝的夜晚」是指光輝的消逝的夜晚,意指過去的一個部分。「光輝的顏色」是指超越的可愛顏色。按常理說,他的顏色也是可愛的,但因裝飾而顯得光輝。「完全的」是指無餘地、從各個方面。「無餘」的意思是這裡的「完全」一詞。「完全圓滿」如同這裡的意思。「從各個方面」的意思是「完全的」一詞,像在《精舍經》中所說的那樣。「照耀著」是指發光,像月亮、太陽一樣,形成一種光輝的光源。 天神的光輝解釋。
294.Sudhammāyaṃ sabhāyanti sudhammāya nāma itthiyā ratanamattakaṇṇikarukkhanissandena nibbattasabhāyaṃ . Tassā kira phalikamayā bhūmi, maṇimayā āṇiyo , suvaṇṇamayā thambhā, rajatamayā thambhaghaṭikā ca saṅghātā ca, pavāḷamayāni vāḷarūpāni, sattaratanamayā gopānasiyo ca pakkhapāsakā ca mukhavaṭṭi ca, indanīlaiṭṭhakāhi chadanaṃ, sovaṇṇamayaṃ chadanapīṭhaṃ, rajatamayā thūpikā, āyāmato ca vitthārato ca tīṇi yojanasatāni, parikkhepato navayojanasatāni, ubbedhato pañcayojanasatāni, evarūpāyaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ.
Dhataraṭṭhotiādīsu dhataraṭṭho gandhabbarājā gandhabbadevatānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassasuvaṇṇamayāni phalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā puratthimāya disāya pacchimābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinno.
Virūḷhako kumbhaṇḍarājā kumbhaṇḍadevatānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassarajatamayāni phalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā dakkhiṇāya disāya uttarābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinno.
Virūpakkho nāgarājā nāgānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassamaṇimayāni mahāphalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā pacchimāya disāya puratthimābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinno.
Vessavaṇo yakkharājā yakkhānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassapavāḷamayāni mahāphalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā uttarāya disāya dakkhiṇābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinnoti veditabbo.
Atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hotīti tesaṃ pacchato amhākaṃ nisīdituṃ okāso pāpuṇāti. Tato paraṃ pavisituṃ vā passituṃ vā na labhāma. Sannipātakāraṇaṃ panettha pubbe vuttaṃ catubbidhameva. Tesu vassūpanāyikasaṅgaho vitthārito. Yathā pana vassūpanāyikāya, evaṃ mahāpavāraṇāyapi puṇṇamadivase sannipatitvā 『『ajja kattha gantvā kassa santike pavāressāmā』』ti mantenti. Tattha sakko devānamindo yebhuyyena piyaṅgudīpamahāvihārasmiṃyeva pavāreti. Sesā devatā pāricchattakādīni dibbapupphāni ceva dibbacandanacuṇṇāni ca gahetvā attano attano manāpaṭṭhānameva gantvā pavārenti. Evaṃ pavāraṇasaṅgahatthāya sannipatanti .
Devaloke pana āsāvatī nāma latā atthi. Sā pupphissatīti devā vassasahassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti. Pāricchattake pupphamāne ekavassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti. Te tassa paṇḍupalāsādibhāvato paṭṭhāya attamanā honti. Yathāha –
『『Yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro paṇḍupalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti – 『paṇḍupalāso kho dāni pāricchattako koviḷāro, na cirasseva pannapalāso bhavissatī』ti. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro pannapalāso hoti, khārakajāto hoti, jālakajāto hoti, kuṭumalakajāto hoti, korakajāto hoti. Attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti – 『korakajāto dāni pāricchattako koviḷāro na cirasseva sabbapāliphullo bhavissatī』ti (a. ni.
以下是完整的中文翻譯: 294. 在「善法」中,善法的集會是指因女性的寶物般的金耳環而產生的聚會。她的地面是由寶石製成,命令是由瑪瑙製成,柱子是由黃金製成,柱基是由白銀製成,裝飾品也是由珊瑚製成,七種寶物製成的保護者和翅膀,面罩也是由寶石製成,金色的蓋子,白銀的屋頂,寬度和長度都是三百由旬,從周圍是九十由旬,從上面是五十由旬,這樣的善法的聚會。 「達塔拉托」是指達塔拉王,圍繞著成千上萬的伽藍神,成千上萬的金製的平面,和金色的座椅,坐在面向東的兩個天界的神明前面。 「維魯拉」是指維魯拉王,圍繞著成千上萬的夸父神,成千上萬的銀製平面,和金色的座椅,坐在面向南的兩個天界的神明前面。 「維魯帕克」是指龍王,圍繞著成千上萬的龍,成千上萬的寶石製成的巨大平面,和金色的座椅,坐在面向西的兩個天界的神明前面。 「維薩瓦納」是指夜叉王,圍繞著成千上萬的夜叉,成千上萬的珊瑚製成的巨大平面,和金色的座椅,坐在面向北的兩個天界的神明前面。 然後,後面是我們的座位,因此他們後面有機會坐下。之後就無法進入或觀看。在這裡提到的聚集原因之前已經說明了四種。關於雨安居的聚集已被詳細闡述。就像在雨安居中一樣,在偉大的供養日聚集時,他們會商量「今天去哪裡,向誰供養」。 在這裡,天王薩卡通常在皮揚古大寺中供養。其他的神明則拿著帕里查塔等天界花朵和天界香粉,前往各自喜歡的地方進行供養。這樣,他們聚集在一起進行供養。 在天界中,有一種名為阿薩瓦提的藤蔓。花將會盛開,天神們會前往供養千年。在帕里查塔盛開的地方,他們會前往供養一年。他們因其在智慧宮等地的存在而感到愉悅。正如所說—— 「在那時,佛陀,天神們的天人中,帕里查塔的花是由聰慧的帕杜帕拉索製成,愉悅的天神們在那時會說——『如今帕杜帕拉索是帕里查塔的花,不久之後將成為聰慧的帕杜帕拉索』。在那時,佛陀,天神們的天人中,帕里查塔的花是由聰慧的帕杜帕拉索製成,生於苦澀的環境,生於網狀環境,生於丘陵環境,生於小環境。愉悅的天神們在那時會說——『如今帕杜帕拉索是帕里查塔的花,不久之後將成為所有的花卉』。」
7.69).
Sabbapāliphullassa kho pana, bhikkhave, pāricchattakassa koviḷārassa samantā paññāsa yojanāni ābhāya phuṭaṃ hoti, anuvātaṃ yojanasataṃ gandho gacchati. Ayamānubhāvo pāricchattakassa koviḷārassā』』ti.
Pupphite pāricchattake ārohaṇakiccaṃ vā aṅkusakaṃ gahetvā namanakiccaṃ vā pupphāharaṇatthaṃ caṅkoṭakakiccaṃ vā natthi, kantanakavāto uṭṭhahitvā pupphāni vaṇṭato kantati, sampaṭicchanakavāto sampaṭicchati, pavesanakavāto sudhammaṃ devasabhaṃ paveseti, sammajjanakavāto purāṇapupphāni nīharati, santharaṇakavāto pattakaṇṇikakesarāni naccanto santharati, majjhaṭṭhāne dhammāsanaṃ hoti. Yojanappamāṇo ratanapallaṅko upari tiyojanena setacchattena dhārayamānena, tadanantaraṃ sakkassa devarañño āsanaṃ atthariyati. Tato tettiṃsāya devaputtānaṃ, tato aññāsaṃ mahesakkhadevatānaṃ. Aññataradevatānaṃ pana pupphakaṇṇikāva āsanaṃ hoti.
Devā devasabhaṃ pavisitvā nisīdanti. Tato pupphehi reṇuvaṭṭi uggantvā upari kaṇṇikaṃ āhacca nipatamānā devatānaṃ tigāvutappamāṇaṃ attabhāvaṃ lākhārasaparikammasajjitaṃ viya karoti. Tesaṃ sā kīḷā catūhi māsehi pariyosānaṃ gacchati. Evaṃ pāricchattakakīḷānubhavanatthāya sannipatanti.
Māsassa pana aṭṭhadivase devaloke mahādhammasavanaṃ ghusati. Tattha sudhammāyaṃ devasabhāyaṃ sanaṅkumāro vā mahābrahmā, sakko vā devānamindo, dhammakathikabhikkhu vā, aññataro vā dhammakathiko devaputto dhammakathaṃ katheti. Aṭṭhamiyaṃ pakkhassa catunnaṃ mahārājānaṃ amaccā, cātuddasiyaṃ puttā, pannarase sayaṃ cattāro mahārājāno nikkhamitvā suvaṇṇapaṭṭañca jātihiṅgulakañca gaṇhitvā gāmanigamarājadhāniyo anuvicaranti. Te – 『『asukā nāma itthī vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato. Saṅghaṃ saraṇaṃ gato. Pañcasīlāni rakkhati. Māsassa aṭṭha uposathe karoti. Mātuupaṭṭhānaṃ pūreti. Pituupaṭṭhānaṃ pūreti. Asukaṭṭhāne uppalahatthakasatena pupphakumbhena pūjā katā. Dīpasahassaṃ āropitaṃ. Akāladhammasavanaṃ kāritaṃ. Chattavedikā puṭavedikā kucchivedikā sīhāsanaṃ sīhasopānaṃ kāritaṃ. Tīṇi sucaritāni pūreti. Dasakusalakammapathe samādāya vattatī』』ti suvaṇṇapaṭṭe jātihiṅgulakena likhitvā āharitvā pañcasikhassa hatthe denti. Pañcasikho mātalissa hatthe deti. Mātali saṅgāhako sakkassa devarañño deti.
Yadā puññakammakārakā bahū na honti, potthako khuddako hoti, taṃ disvāva devā – 『『pamatto, vata bho mahājano viharati, cattāro apāyā paripūrissanti, cha devalokā tucchā bhavissantī』』ti anattamanā honti. Sace pana potthako mahā hoti, taṃ disvāva devā – 『『appamatto, vata bho, mahājano viharati, cattāro apāyā suññā bhavissanti , cha devalokā paripūrissanti, buddhasāsane puññāni karitvā āgate mahāpuññe purakkhatvā nakkhattaṃ kīḷituṃ labhissāmā』』ti attamanā honti. Taṃ potthakaṃ gahetvā sakko devarājā vāceti. Tassa pakatiniyāmena kathentassa saddo dvādasa yojanāni gaṇhāti. Uccena sarena kathentassa ca sakalaṃ dasayojanasahassaṃ devanagaraṃ chādetvā tiṭṭhati. Evaṃ dhammasavanatthāya sannipatanti. Idha pana pavāraṇasaṅgahatthāya sannipatitāti veditabbā.
以下是完整的中文翻譯: 7.69) 所有的花卉都盛開時,佛陀,帕里查塔的花香在周圍散發,長達五十由旬,隨著微風飄散一百由旬。這樣的效果是帕里查塔的花香。 在盛開的帕里查塔花上,沒有攀爬的任務,或是抓取的任務,或是爲了採花而進行的任務,只有在微風中抬起身體,花朵便會隨風搖曳,迎接著來者的到來,進入的任務則是將善法的天神引入,清除舊花的任務則是將舊花取走,整理的任務則是舞動著花瓣,正中間有法座。以由旬為標準的寶座,上面有三由旬的白色遮蓋,之後為天王薩卡的座位。然後是三十位天子,接著是其他的偉大神明。某個神明的座位則是花瓣的座位。 神明們進入善法的聚會後坐下。然後,花瓣的香氣飄散,落在神明們的身上,形成一種如同三塊金子的身相,裝飾得如同千金般美麗。它們的遊戲在四個月內結束。這樣,神明們聚集在一起以體驗帕里查塔的遊戲。 一個月的第八天,在天界中會有偉大的法音宣講。那裡有善法的天神,或是偉大的梵天,或是天王薩卡,或是講法的比丘,或是某位講法的天子在講法。第八天的四位大王的侍從,四月的兒子們,五位大王會離開,收集黃金和香料,遊走于村莊、城鎮和國都之間。他們說——「某某名為女性或男性,歸依佛,歸依法,歸依僧,守護五戒,月內八次齋戒,履行母親的供養,履行父親的供養,某個地方用百朵花的花瓶進行供養,千盞燈點燃,進行無時無刻的法音宣講,搭建遮蓋的座位、底座、肚子座、獅子座、獅子階梯。三種善行都被履行。十種善業的道路被遵循」——這樣在黃金和香料上寫下並帶到五簪的手中。五簪把它交給馬達利。馬達利把它交給天王薩卡。 當善業的造作人不多時,書本就顯得微小,看到后神明們會說——「真是懈怠啊,偉大的眾生生活在這裡,四種惡道將會充盈,六個天界將會變得空虛」。如果書本很大,看到后神明們會說——「真是勤奮啊,偉大的眾生生活在這裡,四種惡道將會變得空虛,六個天界將會充盈,遵循佛法而行善,獲得偉大的善業,接下來我們將會獲得玩耍的機會」。天王薩卡拿著那本書說。根據他的習慣,講述的聲音傳播到十二由旬。高聲講述的聲音覆蓋了整個十由旬的天城,停留在那裡。這樣是爲了法音的宣講而聚集。在這裡是爲了供養的聚集而集合。
Tathāgataṃ namassantāti navahi kāraṇehi tathāgataṃ namassamānā . Dhammassa ca sudhammatanti svākkhātatādibhedaṃ dhammassa sudhammataṃ ujuppaṭipannatādibhedaṃ saṅghassa ca suppaṭipattinti attho.
Aṭṭhayathābhuccavaṇṇanā
以下是完整的中文翻譯: 「敬禮于如來」是指以九種原因敬禮于如來。對於法的「善法」是指對法的善法,如同正法、正行等的不同種類,關於僧團的「善行」是指正行的意思。 第八種解釋。 provided by EasyChat
296.Yathābhucceti yathābhūte yathāsabhāve. Vaṇṇeti guṇe. Payirudāhāsīti kathesi. Bahujanahitāyapaṭipannoti kathaṃ paṭipanno? Dīpaṅkarapādamūle aṭṭha dhamme samodhānetvā buddhatthāya abhinīharamānopi bahujanahitāya paṭipanno nāma hoti.
Dānapāramī, sīlapāramī, nekkhammapāramī, paññāpāramī, vīriyapāramī, khantipāramī, saccapāramī, adhiṭṭhānapāramī, mettāpāramī, upekkhāpāramīti kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni imā dasa pāramiyo pūrentopi bahujanahitāya paṭipanno.
Khantivāditāpasakāle, cūḷadhammapālakumārakāle, chaddantanāgarājakāle, bhūridattacampeyyasaṅkhapālanāgarājakāle, mahākapikāle ca tādisāni dukkarāni karontopi bahujanahitāya paṭipanno. Vessantarattabhāve ṭhatvā sattasatakamahādānaṃ datvā sattasu ṭhānesu pathaviṃ kampetvā pāramīkūṭaṃ gaṇhantopi bahujanahitāya paṭipanno. Tato anantare attabhāve tusitapure yāvatāyukaṃ tiṭṭhantopi bahujanahitāya paṭipanno.
Tattha pañca pubbanimittāni disvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi yācito pañca mahāvilokanāni viloketvā devānaṃ saṅgahatthāya paṭiññaṃ datvā tusitapurā cavitvā mātukucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhantopi bahujanahitāya paṭipanno.
Dasa māse mātukucchiyaṃ vasitvā lumbinīvane mātukucchito nikkhamantopi, ekūnatiṃsavassāni agāraṃ ajjhāvasitvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anomanadītīre pabbajantopi, chabbassāni padhānena attānaṃ kilametvā bodhipallaṅkaṃ āruyha sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhantopi, sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe yāpentopi, isipatanaṃ āgamma anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattentopi, yamakapāṭihāriyaṃ karontopi, devorohaṇaṃ orohantopi, buddho hutvā pañcacattālīsa vassāni tiṭṭhantopi, āyusaṅkhāraṃ ossajantopi, yamakasālānamantare anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantopi bahujanahitāya paṭipanno. Yāvassa sāsapamattāpi dhātuyo dharanti, tāva bahujanahitāya paṭipannoti veditabbo. Sesapadāni etasseva vevacanāni. Tattha pacchimaṃ pacchimaṃ purimassa purimassa attho.
Neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahīti atītepi buddhato aññaṃ na samanupassāma, anāgatepi na samanupassāma, etarahi pana aññassa satthuno abhāvatoyeva aññatra tena bhagavatā na samanupassāmāti ayamettha attho. Aṭṭhakathāyampi hi – 『『atītānāgatā buddhā amhākaṃ satthārā sadisāyeva, kiṃ sakko kathetī』』ti vicāretvā – 『『etarahi bahujanahitāya paṭipanno satthā amhākaṃ satthāraṃ muñcitvā añño koci natthi, tasmā na passāmāti kathetī』』ti vuttaṃ. Yathā ca ettha, evaṃ ito paresupi padesu ayamattho veditabbo. Svākkhātādīni ca kusalādīni ca vuttatthāneva.
以下是完整的中文翻譯: 「如是敬禮」的意思是「如實敬禮」,如同真實的本質。描述其特性和優點。談論其意義。如何能稱為「爲了眾生的利益而實踐」?在燈光佛的腳下,匯聚八種法門,雖然爲了成佛而努力,但仍然是爲了眾生的利益而實踐。 佈施波羅蜜,戒波羅蜜,出離波羅蜜,智慧波羅蜜,精進波羅蜜,忍耐波羅蜜,真理波羅蜜,決心波羅蜜,慈悲波羅蜜,平等心波羅蜜,這十種波羅蜜,超過千劫之久,雖然實踐了這些,仍然是爲了眾生的利益而實踐。 在忍耐的修行者時代,在小法守護者的時代,在遮斷龍王的時代,在布里達達的香波羅王的時代,在大猴子的時代,儘管做著這些困難的事情,仍然是爲了眾生的利益而實踐。在維薩塔拉的狀態下,施捨七百次大施,震動七處土地,雖然聚集波羅蜜,仍然是爲了眾生的利益而實踐。然後在那之後,身處天界的他,雖然待到壽命盡頭,仍然是爲了眾生的利益而實踐。 在那裡,看到五個前兆,被十千個世界的神明請求,觀察五個偉大的觀察,給予神明們的聚集的承諾,離開天界,進入母親的胎中,獲得轉世,仍然是爲了眾生的利益而實踐。 在母親的胎中待了十個月,從盧比尼園中出生,雖然從母親的胎中出來,住在家中三十四年,進行偉大的出家,來到阿諾瑪河邊出家,六年中通過修行使自己疲憊,登上菩提座,獲得無上正等覺,七七天在菩提樹下修行,來到伊薩帕塔,轉動無上法輪,施展雙重神通,降下天界,成為佛陀,雖然待了三十四年,放棄生命的構成,進入無餘涅槃,仍然是爲了眾生的利益而實踐。只要有一絲微塵的法存在,便是爲了眾生的利益而實踐。其他的句子也是同樣的意思。這裡的最後與最初的意思相同。 不論過去的事我們都不觀察,未來的事也不觀察,過去的佛與其他佛也不觀察,現在卻只觀察另一位老師的不存在,這就是此處的意思。在註釋中也有提到——「過去和未來的佛與我們的老師是相似的,何必說呢?」經過思考後說——「現在爲了眾生的利益而實踐的老師,除了我們的老師之外沒有其他人,所以不觀察」,這就是所說的意思。這裡如此,其他地方也應如此理解。關於正法等善法的意思也在所述之中。
Gaṅgodakaṃ yamunodakenāti gaṅgāyamunānaṃ samāgamaṭṭhāne udakaṃ vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi saṃsandati sameti, majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya ekasadisameva hoti, na mahāsamuddaudakena saṃsaṭṭhakāle viya visadisaṃ. Parisuddhassa nibbānassa paṭipadāpi parisuddhāva. Na hi daharakāle vejjakammādīni katvā agocare caritvā mahallakakāle nibbānaṃ daṭṭhuṃ sakkā, nibbānagāminī pana paṭipadā parisuddhāva vaṭṭati ākāsūpamā. Yathā hi ākāsampi alaggaṃ parisuddhaṃ candimasūriyānaṃ ākāse icchiticchitaṭṭhānaṃ gacchantānaṃ viya nibbānaṃ gacchantassa bhikkhuno paṭipadāpi kule vā gaṇe vā alaggā abaddhā ākāsūpamā vaṭṭati. Sā panesā tādisāva bhagavatā paññattā kathitā desitā. Tena vuttaṃ – 『『saṃsandati nibbānañca paṭipadā cā』』ti.
Paṭipannānanti paṭipadāya ṭhitānaṃ. Vusitavatanti vutthavāsānaṃ etesaṃ. Laddhasahāyoti etesaṃ tattha tattha saha ayanato sahāyo. 『『Adutiyo asahāyo appaṭisamo』』ti idaṃ pana asadisaṭṭhena vuttaṃ. Apanujjāti tesaṃ majjhepi phalasamāpattiyā viharanto cittena apanujja, apanujjeva ekārāmataṃ anuyutto viharatīti attho.
Abhinipphannokho pana tassa bhagavato lābhoti tassa bhagavato mahālābho uppanno. Kadā paṭṭhāya uppanno? Abhisambodhiṃ patvā sattasattāhaṃ atikkamitvā isipatane dhammacakkaṃ pavattetvā anukkamena devamanussānaṃ damanaṃ karontassa tayo jaṭile pabbājetvā rājagahaṃ gatassa bimbisāradamanato paṭṭhāya uppanno. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna』』nti (saṃ. ni.
以下是完整的中文翻譯: 「甘戈達卡」與「雅穆納達卡」是指甘河與雅穆納河交匯之處的水,因其色澤、香氣和味道而相互融合,正如中間的金子被切開時的樣子,顯得一致,而非像大海的水在波動時那樣顯得混亂。通往清凈涅槃的道路也是清凈的。因為在幼年時期,進行醫生的工作等,無法在老年時期觀察涅槃,而通往涅槃的道路卻是清凈的,猶如天空。就像天空一樣,清凈的月亮與太陽在空中,想要去到某個地方的修行者,通往涅槃的道路也在家族或團體中是清凈的、無障礙的,猶如天空。正是這樣的教導,是佛陀所宣說的。因此說:「涅槃與道路相互融合」。 「實踐者」是指在道路上堅持的人。「已住者」是指已出家者。「獲得幫助者」是指在某處與他人一起的幫助者。「非二者非助者少於不相似者」,這是指在不相似的情況下所說的。即使在他們中間,因果的果位而住著,心中不放棄,確實是指在不放棄的情況下,專注于這一點而生活。 然而,佛陀的利益是獲得的。何時開始獲得的?是在達到正覺后,經過七七天,來到伊薩帕塔轉動法輪,逐漸馴服天人和人類,降下三位高僧,前往王舍城后開始獲得的。這就是所說的:「因此在那個時候,佛陀是可敬的、莊重的、被尊重的、被供養的、被奉承的,獲得了袈裟、食物、床榻、藥物和其他生活必需品」。
2.70). Satasahassakappādhikesu catūsu asaṅkhyeyyesu ussannapuññanissandasamuppanno lābhasakkāro mahogho viya ajjhottharamāno āgacchati.
Ekasmiṃ kira samaye rājagahe sāvatthiyaṃ sākete kosambiyaṃ bārāṇasiyaṃ bhagavato paṭipāṭibhattaṃ nāma uppannaṃ, tattheko – 『『ahaṃ sataṃ vissajjetvā dānaṃ dassāmī』』ti paṇṇaṃ likhitvā vihāradvāre bandhi. Añño – ahaṃ dve satāni. Añño – ahaṃ pañca satāni. Añño – ahaṃ sahassaṃ. Añño – ahaṃ dve sahassāni. Añño – ahaṃ pañca. Dasa. Vīsati. Paññāsaṃ; añño – ahaṃ satasahassaṃ. Añño – ahaṃ dve satasahassāni vissajjetvā dānaṃ dassāmī』』ti paṇṇaṃ likhitvā vihāradvāre bandhi. Janapadacārikaṃ carantampi okāsaṃ labhitvā – 『『dānaṃ dassāmī』』ti sakaṭāni pūretvā mahājano anubandhiyeva. Yathāha – 『『tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṃ loṇampi telampi taṇḍulampi khādanīyampi sakaṭesu āropetvā bhagavato piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti – 『yattha paṭipāṭiṃ labhissāma, tattha bhattaṃ karissāmā』ti』』 (mahāva. 282). Evaṃ aññānipi khandhake ca vinaye ca bahūni vatthūni veditabbāni.
Asadisadāne panesa lābho matthakaṃ patto. Ekasmiṃ kira samaye bhagavati janapadacārikaṃ caritvā jetavanaṃ sampatte rājā nimantetvā dānaṃ adāsi. Dutiyadivase nāgarā adaṃsu. Puna tesaṃ dānato atirekaṃ rājā, tassa dānato atirekaṃ nāgarāti evaṃ bahūsu divasesu gatesu rājā cintesi – 『『ime nāgarā divase divase atirekataraṃ karonti, pathavissaro pana rājā nāgarehi dāne parājitoti garahā bhavissatī』』ti. Athassa mallikā upāyaṃ ācikkhi. So rājaṅgaṇe sālakalyāṇipadarehi maṇḍapaṃ kāretvā taṃ nīluppalehi chādetvā pañca āsanasatāni paññāpetvā pañca hatthisatāni āsanānaṃ pacchābhāge ṭhapetvā ekekena hatthinā ekekassa bhikkhuno setacchattaṃ dhārāpesi. Dvinnaṃ dvinnaṃ āsanānaṃ antare sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā ekekā khattiyadhītā catujjātiyagandhaṃ pisati. Niṭṭhitaṃ niṭṭhitaṃ majjhaṭṭhāne gandhambaṇe pakkhipati, taṃ aparā khattiyadhītā nīluppalahatthakena samparivatteti. Evaṃ ekekassa bhikkhuno tisso tisso khattiyadhītaro parivārā, aparā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā itthī tālavaṇṭaṃ gahetvā bījati, aññā dhamakaraṇaṃ gahetvā udakaṃ parissāveti, aññā pattato udakaṃ harati. Bhagavato cattāri anagghāni ahesuṃ. Pādakathalikā ādhārako apassenaphalakaṃ chattapādamaṇīti imāni cattāri anagghāni ahesuṃ. Saṅghanavakassa deyyadhammo satasahassaṃ agghati. Tasmiñca dāne aṅgulimālatthero saṅghanavako ahosi. Tassa āsanasamīpe ānīto hatthī taṃ upagantuṃ nāsakkhi. Tato rañño ārocesuṃ. Rājā – 『『añño hatthī natthī』』ti? Duṭṭhahatthī pana atthi, ānetuṃ na sakkāti. Sammāsambuddho – saṅghanavako kataro mahārājāti? Aṅgulimālatthero bhagavāti. Tena hi taṃ duṭṭhahatthiṃ ānetvā ṭhapetu, mahārājāti. Hatthiṃ maṇḍayitvā ānayiṃsu. So therassa tejena nāsāvātasañcaraṇamattampi kātuṃ nāsakkhi. Evaṃ nirantaraṃ satta divasāni dānaṃ dīyittha. Sattame divase rājā dasabalaṃ vanditvā – 『『bhagavā mayhaṃ dhammaṃ desethā』』ti āha.
2.70). 在數百萬劫以及四個不可計數的劫中,積累了大量的善業,獲得了像洪水一樣的利益,涌現而來。 在某個時候,在王舍城(現代拉杰基爾)薩瓦提(現代薩瓦提)和科薩比(現代科薩姆比)以及巴拉那西(現代瓦拉納西),佛陀的供養之事出現了。於是有一個人寫下:「我將捐出一百個」,在寺院門口貼上。另一個人說:「我捐出兩百個。」另一個人說:「我捐出五百個。」另一個人說:「我捐出一千個。」另一個人說:「我捐出兩千個。」另一個人說:「我捐出五千個。」十個,二十個,五十個;另一個人說:「我捐出十萬。」另一個人說:「我捐出兩十萬,捐出一百個。」於是他們在寺院門口貼上。雖然進行著鄉村遊歷,但在機會出現時,仍然滿載著車子,眾人緊隨其後。正如所說:「在那個時候,鄉村的人們將大量的鹽、油、米、可食之物裝載在車上,緊隨佛陀的身後,心想:『我們在哪裡能得到供養,我們就在哪裡做飯。』」(大律藏 282)。因此,其他的法典和戒律中也有許多事項需要了解。 在如此的供養中,利益達到了頂峰。在某個時候,佛陀在鄉村遊歷后,抵達了杰特瓦那,國王邀請他並給予供養。第二天,城裡的居民又給予了供養。國王思考:這些居民每天都給予更多的供養,而大地之王卻因為居民的供養而被打敗,必定會受到指責。於是,國王的妻子給他提出了一個辦法。他在王宮的美麗場所搭建了一個帳篷,用藍色的布遮蓋,準備了一百個座位,並在每個座位後面放置了一百頭大象的座位。每兩個座位之間,裝飾著裝飾品,放置著每個王子的女兒,搗碎四種香料。完成後,將香料放置在中間的香盒中,另一位王子的女兒用藍色的布包裹著。這樣,每位僧人都被三位三位王子的女兒圍繞,其他裝飾品的女子則拿著手鼓,另一些則用水灑在周圍,另一些則從器皿中取水。佛陀的四種珍寶都在其中。腳踏的墊子、支撐的墊子、用藍色的傘、用手掌支撐的墊子,這四種珍寶都在其中。僧團的供養價值達到了十萬。在這次供養中,阿阇黎(大德)成爲了僧團的代表。被帶來的大象無法靠近他。於是向國王報告。國王問:「沒有其他的大象嗎?」但有一頭兇猛的大象,無法帶來。佛陀問:「僧團的代表是哪位,偉大的國王?」阿阇黎回答:「是佛陀。」因此請將那頭兇猛的大象帶來,偉大的國王。大象被圍住並帶來。他由於德行的力量,甚至無法移動一絲的風。於是連續七天進行了供養。在第七天,國王向佛陀致以十個禮拜,說:「佛陀,請為我講解法。」
Tassañca parisati kāḷo ca juṇho cāti dve amaccā honti. Kāḷo cintesi – 『『nassati rājakulassa santakaṃ, kiṃ nāmete ettakā janā karissanti, bhuñjitvā vihāraṃ gantvā niddāyissanteva, idaṃ pana eko rājapuriso labhitvā kiṃ nāma na kareyya, aho nassati rañño santaka』』nti. Juṇho cintesi – 『『mahantaṃ idaṃ rājattanaṃ nāma, ko añño idaṃ kātuṃ sakkhissati? Kiṃ rājā nāma so, yo rājattane ṭhitopi evarūpaṃ dānaṃ dātuṃ na sakkotī』』ti. Bhagavā parisāya ajjhāsayaṃ olokento tesaṃ dvinnaṃ ajjhāsayaṃ viditvā – 『『sace ajja juṇhassa ajjhāsayena dhammakathaṃ kathemi, kāḷassa sattadhā muddhā phalissati . Mayā kho pana sattānuddayatāya pāramiyo pūritā. Juṇho aññasmimpi divase mayi dhammaṃ kathayante maggaphalaṃ paṭivijjhissati, idāni pana kāḷaṃ olokessāmī』』ti rañño catuppadikameva gāthaṃ abhāsi –
『『Na ve kadariyā devalokaṃ vajanti,
Bālā have nappasaṃsanti dānaṃ;
Dhīro ca dānaṃ anumodamāno,
Teneva so hoti sukhī paratthā』』ti. (dha. pa. 177);
Rājā anattamano hutvā – 『『mayā mahādānaṃ dinnaṃ, satthā ca me mandameva dhammaṃ kathesi, nāsakkhiṃ maññe dasabalassa cittaṃ gahetu』』nti. So bhuttapātarāso vihāraṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā pucchi – 『『mayā, bhante, mahantaṃ dānaṃ dinnaṃ, anumodanā ca me na mahatī katā, ko nu kho me, bhante, doso』』ti? Natthi, mahārāja, tava doso, parisā pana aparisuddhā, tasmā dhammaṃ na desesinti. Kasmā pana bhagavā parisā na suddhāti? Satthā dvinnaṃ amaccānaṃ parivitakkaṃ ārocesi. Rājā kāḷaṃ pucchi – 『『evaṃ, tāta, kāḷā』』ti? 『『Evaṃ, mahārājā』』ti. 『『Mayi mama santakaṃ dadamāne tava kataraṃ ṭhānaṃ rujjati, na taṃ sakkomi passituṃ, pabbājetha naṃ mama raṭṭhato』』ti āha. Tato juṇhaṃ pakkosāpetvā pucchi – 『『evaṃ kira, tāta, cintesī』』ti? 『『Āma, mahārājā』』ti. 『『Tava cittānurūpameva hotū』』ti tasmiṃyeva maṇḍape evaṃ paññattesuyeva āsanesu pañca bhikkhusatāni nisīdāpetvā tāyeva khattiyadhītaro parivārāpetvā rājagehato dhanaṃ gahetvā mayā dinnasadisameva satta divasāni dānaṃ dehīti. So tathā adāsi. Datvā sattame divase – 『『dhammaṃ bhagavā desethā』』ti āha.
Satthā dvinnampi dānānaṃ anumodanaṃ ekato katvā dve mahānadiyo ekoghapuṇṇā kurumāno viya mahādhammadesanaṃ desesi. Desanāpariyosāne juṇho sotāpanno ahosi. Rājā pasīditvā dasabalassa bāhiravatthuṃ nāma adāsi. Evaṃ abhinipphanno kho pana tassa bhagavato lābhoti veditabbo.
Tassañca parisati kāḷo ca juṇho cāti dve amaccā honti. Kāḷo cintesi – 『『國王的家族不會消亡,這些人怎麼可能這樣做,吃完飯後就去寺院睡覺,而這個王子得到的,怎麼可能不做呢,真是國王的家族消亡了』』。 Juṇho cintesi – 『『這是巨大的王位,誰能做到呢?國王難道不是這樣嗎,即使他在王位上,也無法給予這樣的供養』』。佛陀觀察到這兩位大臣的心思,知道他們的想法,於是說:「如果今天我按照Juṇho的想法講法,Kāḷo的心將會有七十種變化。然而,我的波羅蜜已經圓滿。Juṇho在其他日子裡為我講法時,將會領悟到法的果實,而現在我將觀察Kāḷo。」於是對國王唱了一首歌: 「無論何時吝嗇者不入天界, 愚者確實不讚美佈施; 智者對佈施表示歡喜, 因此他在他人中是快樂的。」 國王心情不快,想:「我已經給予了巨大的供養,老師卻只給我講了微不足道的法,我想我無法理解十力者的心。」於是他吃完飯後,去寺院拜佛,問道:「尊者,我已經給予了巨大的供養,而我對供養的歡喜並不算多,究竟我有什麼過失呢?」佛陀說:「沒有,偉大的國王,你沒有過失,但眾人卻不夠清凈,因此我不講法。」那麼,佛陀為何說眾人不清凈呢?老師向兩位大臣闡明了這一點。國王詢問Kāḷo:「這樣啊,Kāḷo?」「是的,偉大的國王。」國王說:「在我所給予的情況下,你感到痛苦,我無法看到這一點,請將他驅逐出我的國土。」於是召來Juṇho,問道:「你真的這樣思考嗎?」「是的,偉大的國王。」國王說:「愿你的心願成真。」於是便在那座帳篷中,安排五百個僧人坐下,圍繞著他們的王子女兒,帶著王宮的財富,像我所給予的那樣,連續七天給予供養。他如是給予。到了第七天,他說:「請佛陀為我講法。」 老師將兩種供養的歡喜結合起來,像兩條大河匯聚成一條,進行了偉大的法講。講法結束后,Juṇho成爲了初果者。國王高興地將名為「外在」的物品贈予十力者。這樣便可知,佛陀的利益是如此圓滿。
Abhinipphannosilokoti vaṇṇaguṇakittanaṃ. Sopi bhagavato dhammacakkappavattanato paṭṭhāya abhinipphanno. Tato paṭṭhāya hi bhagavato khattiyāpi vaṇṇaṃ kathenti. Brāhmaṇāpi gahapatayopi nāgā supaṇṇā gandhabbā devatā brahmānopi kittiṃ vatvā – 『『itipi so bhagavā』』tiādinā. Aññatitthiyāpi vararojassa sahassaṃ datvā samaṇassa gotamassa avaṇṇaṃ kathehīti uyyojesuṃ. So sahassaṃ gahetvā dasabalaṃ pādatalato paṭṭhāya yāva kesantā apalokayamāno likkhāmattampi vajjaṃ adisvā – 『『vippakiṇṇadvattiṃsamahāpurisalakkhaṇe asītianubyañjanavibhūsite byāmappabhāparikkhitte suphullitapāricchattakatārāgaṇasamujjalitaantalikkhavicittakusumasassirikanandanavanasadise anavajjaattabhāve avaṇṇaṃ vadantassa mukhampi viparivatteyya, muddhāpi sattadhā phaleyya, avaṇṇaṃ vattuṃ upāyo natthi, vaṇṇameva vadissāmī』』ti pādatalato paṭṭhāya yāva kesantā atirekapadasahassena vaṇṇameva kathesi. Yamakapāṭihāriye panesa vaṇṇo nāma matthakaṃ patto. Evaṃ abhinipphanno silokoti.
Yāva maññe khattiyāti khattiyā brāhmaṇā vessā suddā nāgā supaṇṇā yakkhā asurā devā brahmānoti sabbeva te sampiyāyamānarūpā haṭṭhatuṭṭhā viharanti. Vigatamado kho panāti ettakā maṃ janā sampiyāyamānarūpā viharantīti na madapamatto hutvā davādivasena āhāraṃ āhāreti, aññadatthu vigatamado kho pana so bhagavā āhāraṃ āhāreti.
Yathāvādīti yaṃ vācāya vadati, tadanvayamevassa kāyakammaṃ hoti. Yañca kāyena karoti, tadanvayamevassa vacīkammaṃ hoti. Kāyo vā vācaṃ, vācā vā kāyaṃ nātikkamati, vācā kāyena, kāyo ca vācāya sameti. Yathā ca –
『『Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo;
Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavo』』ti. –
Ayaṃ sūkarayakkho sūkare disvā sūkarasadisaṃ vāmapassaṃ dassetvā te gahetvā khādati, ajāmige disvā taṃsadisaṃ dakkhiṇapassaṃ dassetvā te gahetvā khādati, nelakavacchake disvā vacchakaravaṃ ravanto te gahetvā khādati, goṇe disvā tesaṃ visāṇasadisāni visāṇāni māpetvā te dūratova – 『『goṇo viya dissatī』』ti evaṃ upagate gahetvā khādati. Yathā ca dhammikavāyasajātake sakuṇehi puṭṭho vāyaso – 『『ahaṃ vātabhakkho, vātabhakkhatāya mukhaṃ vivaritvā pāṇakānañca maraṇabhayena ekeneva pādena ṭhito, tasmā tumhepi –
『『Dhammaṃ caratha bhaddaṃ vo, dhammaṃ caratha ñātayo;
Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi cā』』ti.
Sakuṇesu vissāsaṃ uppādesi, tato –
『『Bhaddako vatāyaṃ pakkhī, dijo paramadhammiko;
Ekapādena tiṭṭhanto, dhammo dhammoti bhāsatī』』ti.
Evaṃ vissāsamāgate sakuṇe khādittha. Tena tesaṃ vācā kāyena, kāyo ca vācāya na sameti, na evaṃ bhagavato. Bhagavato pana vācā kāyena, kāyo ca vācāya sametiyevāti dasseti.
Abhinipphannosilokoti vaṇṇaguṇakittanaṃ. Sopi bhagavato dhammacakkappavattanato paṭṭhāya abhinipphanno. Tato paṭṭhāya hi bhagavato khattiyāpi vaṇṇaṃ kathenti. Brāhmaṇāpi gahapatayopi nāgā supaṇṇā gandhabbā devatā brahmānopi kittiṃ vatvā – 『『這位佛陀』』等。其他的宗教人士也給予了千個供養,指責釋迦牟尼的缺點。他便拿著千個供養,從十力者的腳底下,直到頭髮根部,觀察著,寫下的只要沒有缺點——「在三十種大人的特徵中,八十種附加的特徵裝飾著,光輝燦爛的如同盛開的帕里查塔花,明亮的如同空中的星星,芬芳的如同那美麗的花園,毫無缺陷的,若說他沒有優點,嘴巴也會變得反常,頭部也將七十種變化,若說沒有優點的方法是不存在的,我只會說優點。」於是從腳底下觀察,直到頭髮根部,最後以超過十萬的優點進行了闡述。關於這項神奇的特徵,的確是達到了頂點。因此稱之為「已圓滿的特徵」。 「在我看來,貴族是貴族,婆羅門、商人、清白的龍、善良的夜叉、阿修羅、天神、梵天等,所有這些都以美麗的姿態生活著。」然而,佛陀卻沒有因醉酒而過度飲食,而是以適度飲食來生活。 「如其所言」,他所說的話,正是他所做的行為。無論他用身體做什麼,都是與他所說的話相一致的。身體與言語並不相悖,言語與身體相合。正如: 「左邊是豬,右邊是羊; 用馬鞭是牛,角是公牛。」 這隻豬妖看到豬,展示出豬的樣子,抓住它併吞食;看到羊,展示出羊的樣子,抓住它併吞食;看到牛,發出牛的叫聲,抓住它併吞食;看到公牛,便將它的角變成牛的樣子,從遠處抓住它併吞食。正如在《法句經》中,鴿子被問到:「我是風的食客,因吃風而張嘴,因風而站立在這裡,因此你們也要: 「遵循法則,祝福你們,遵循法則的親屬; 遵循法的人在此世中,最終會得快樂。」 鴿子們引發了信任,因此說: 「這隻鳥真是幸福,確實是最遵循法的; 單腳站立,法就是法。」 於是,信任產生后,鴿子們便被吃掉。因此他們的言語與身體不相合,而佛陀的言語與身體則相合。
Tiṇṇā taritā vicikicchā assāti tiṇṇavicikiccho. 『『Kathamidaṃ kathamida』』nti evarūpā vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho. Yathā hi mahājano – 『『ayaṃ rukkho, kiṃ rukkho nāma, ayaṃ gāmo, ayaṃ janapado, idaṃ raṭṭhaṃ, kiṃ raṭṭhaṃ nāma, kasmā nu kho ayaṃ rukkho ujukkhandho, ayaṃ vaṅkakkhandho, kasmā kaṇṭako koci ujuko hoti, koci vaṅko, pupphaṃ kiñci sugandhaṃ, kiñci duggandhaṃ, phalaṃ kiñci madhuraṃ, kiñci amadhura』』nti sakaṅkhova hoti, na evaṃ satthā. Satthā hi – 『『imesaṃ nāma dhātūnaṃ ussannussannattā idaṃ evaṃ hotī』』ti vigatakathaṃkathova . Yathā ca paṭhamajjhānādilābhīnaṃ dutiyajjhānādīsu kaṅkhā hoti. Paccekabuddhānampi hi sabbaññutaññāṇe yāthāvasanniṭṭhānābhāvato vohāravasena kaṅkhā nāma hotiyeva, na evaṃ buddhassa. So hi bhagavā sabbattha vigatakathaṃkathoti dasseti.
Pariyositasaṅkappoti yathā keci sīlamattena, keci vipassanāmattena, keci paṭhamajjhānena…pe… keci nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā, keci sotāpannabhāvamattena…pe… keci arahattena, keci sāvakapāramīñāṇena, keci paccekabodhiñāṇena pariyositasaṅkappā paripuṇṇamanorathā honti, na evaṃ mama satthā. Mama pana satthā sabbaññutaññāṇena pariyositasaṅkappoti dasseti.
Ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyanti karaṇatthe paccattavacanaṃ, adhikāsayena uttamanissayabhūtena ādibrahmacariyena porāṇabrahmacariyabhūtena ca ariyamaggena tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho pariyositasaṅkappoti attho. 『『Pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto, balesu ca vasībhāva』』nti hi vacanato pariyositasaṅkappatāpi bhagavato ariyamaggeneva nipphannāti.
297.Yathariva bhagavāti yathā bhagavā, evaṃ ekasmiṃ jambudīpatale catūsu disāsu cārikaṃ caramānā aho vata cattāro jinā dhammaṃ deseyyunti paccāsisamānā vadanti. Athāpare tīsu maṇḍalesu ekato vicaraṇabhāvaṃ ākaṅkhamānā tayo sammāsambuddhāti āhaṃsu. Apare – 『『dasa pāramiyo nāma pūretvā catunnaṃ tiṇṇaṃ vā uppatti dullabhā, sace pana eko nibaddhavāsaṃ vasanto dhammaṃ deseyya, eko cārikaṃ caranto, evampi jambudīpo sobheyya ceva, bahuñca hitasukhamadhigaccheyyā』』ti cintetvā aho vata, mārisāti āhaṃsu.
298.Aṭṭhānametaṃ anavakāso yanti ettha ṭhānaṃ avakāsoti ubhayametaṃ kāraṇādhivacanameva. Kāraṇañhi tiṭṭhati ettha tadāyattavuttitāya phalanti ṭhānaṃ. Okāso viya cassa taṃ tena vinā aññattha abhāvatoti avakāso. Yanti karaṇatthe paccattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『yena kāraṇena ekissā lokadhātuyā dve buddhā ekato uppajjeyyuṃ, taṃ kāraṇaṃ natthī』』ti.
Ettha ca –
『『Yāvatā candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocanā;
Tāva sahassadhā loko, ettha te vattate vaso』』ti. (ma. ni. 1.503) –
Gāthāya ekacakkavāḷameva ekā lokadhātu. 『『Sahassī lokadhātu akampitthā』』ti (a. ni. 3.126) āgataṭṭhāne cakkavāḷasahassaṃ ekā lokadhātu. 『『Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato tisahassimahāsahassilokadhātuṃ sarena viññāpeyya, obhāsena ca phareyyā』』ti (a. ni. 3.81) āgataṭṭhāne tisahassimahāsahassī ekā lokadhātu. 『『Ayañca dasasahassī lokadhātū』』ti (ma. ni.
Tiṇṇā taritā vicikicchā assāti tiṇṇavicikiccho. 「如何如此,如何如此」這樣的疑惑已經消失。正如大眾所說:「這棵樹,是什麼樹?這個村莊,這個國家,是什麼國家?為什麼這棵樹是直的,有的是彎的?為什麼有的刺是直的,有的彎的?花有的芬芳,有的臭,果實有的甜,有的苦。」他們在思考,而不是像老師那樣。老師說:「這些元素的存在與消失就是如此。」正如在初禪等的獲得中,存在著懷疑。即使是獨覺者,由於完全無所知的狀態,作為交流的方式,懷疑也存在,而佛陀則沒有。因為他確實是無處不在的,毫無疑慮。 「徹底的意圖」,就像有些人僅僅通過持戒,有些人僅僅通過內觀,有些人通過初禪……等等,有些人通過無想無念的定,或是通過初果的狀態……等等,有些人通過阿羅漢的狀態,有些人通過聲聞的波羅蜜的智慧,有些人通過獨覺的智慧,徹底的意圖便是圓滿的願望,而不是我的老師。我的老師則是以無所不知的智慧為徹底的意圖。 「心意的初始修行」,就其所做的而言,是個人的表述,因其優越的特質而成為最上乘的修行,因其古老的修行而成為高貴的修行者,經過高貴的道路,疑惑消失了,毫無疑慮,徹底的意圖便是意圖的意思。「曾經在未曾聽聞的法中,證得真實的真理,並在其中獲得了無所不知的智慧,掌控力量」的話語,意圖的圓滿也是通過佛陀的高貴之道而成就的。 「就像佛陀」,正如佛陀在一個琉璃島上,在四個方向遊歷時,真希望四位勝者能講法。於是,有些人希望在三個圓圈中一起遊歷,三位正覺者便說。還有些人則想:「若能完成十種波羅蜜,能獲得四種或三種的稀有果位,若有一個人安定地居住並講法,一個人遊歷,琉璃島將會光輝照耀,且能獲得許多利益和快樂。」於是,他們思考:「真是好啊,真是不可思議!」 「這是位置的不可推移」,這裡的位置是空間,二者都是因緣的表述。因緣在這裡是站立的,由於相應的存在而有果位。就像有一個機會,沒有其他地方的存在。這裡所說的是:「因緣使得一個世界中有兩個佛同時出現,這種因緣是不存在的。」 在這裡: 「只要月亮和太陽,照耀著四方的光輝; 那麼千千萬萬的世界,就在這裡運轉。」 (大律藏 1.503)—— 這句詩中,一個輪迴即是一個世界。 「千個世界不動搖」,在相應的地方,千個輪迴即是一個世界。「希望,阿難,如來能以一千三百個大世界,進行光輝的照耀。」在相應的地方,三千大世界即是一個世界。「這也是十千個世界。」
āgataṭṭhāne dasacakkavāḷasahassāni ekā lokadhātu. Taṃ sandhāya ekissā lokadhātuyāti āha. Ettakañhi jātikhettaṃ nāma. Tatrāpi ṭhapetvā imasmiṃ cakkavāḷe jambudīpassa majjhimadesaṃ na aññatra buddhā uppajjanti jātikhettato pana paraṃ buddhānaṃ uppattiṭṭhānameva na paññāyati. Yenatthenāti yena pavāraṇasaṅgahatthena.
Sanaṅkumārakathāvaṇṇanā
300.Vaṇṇena ceva yasasā cāti alaṅkāraparivārena ca puññasiriyā cāti attho.
301.Sādhu mahābrahmeti ettha sampasādane sādhusaddo. Saṅkhāya modāmāti jānitvā modāma.
Govindabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā
304.Yāva dīgharattaṃ mahāpaññova so bhagavāti ettakanti paricchinditvā na sakkā vattuṃ, atha kho yāva dīgharattaṃ aticirarattaṃ mahāpaññova so bhagavā. Noti kathaṃ tumhe maññathāti. Atha sayamevetaṃ pañhaṃ byākātukāmo – 『『anacchariyametaṃ, mārisā, yaṃ idāni pāramiyo pūretvā bodhipallaṅke tiṇṇaṃ mārānaṃ matthakaṃ bhinditvā paṭividdhaasādhāraṇañāṇo so bhagavā mahāpañño bhaveyya, kimettha acchariyaṃ, aparipakkāya pana bodhiyā padesañāṇe ṭhitassa sarāgādikālepi mahāpaññabhāvameva vo, mārisā, kathessāmī』』ti bhavapaṭicchannakāraṇaṃ āharitvā dassento bhūtapubbaṃ bhotiādimāha.
Purohitoti sabbakiccāni anusāsanapurohito. Govindoti govindiyābhisekena abhisitto , pakatiyā panassa aññadeva nāmaṃ, abhisittakālato paṭṭhāya 『『govindo』』ti saṅkhyaṃ gato. Jotipāloti jotanato ca pālanato ca jotipālo. Tassa kira jātadivase sabbāvudhāni ujjotiṃsu. Rājāpi paccūsasamaye attano maṅgalāvudhaṃ pajjalitaṃ disvā bhīto aṭṭhāsi. Govindo pātova rājūpaṭṭhānaṃ gantvā sukhaseyyaṃ pucchi rājā – 『『kuto me ācariya, sukhaseyyā』』ti vatvā taṃ kāraṇaṃ ārocesi. Mā bhāyi, mahārāja, mayhaṃ putto jāto, tassānubhāvena sakalanagare āvudhāni pajjaliṃsūti. Rājā – 『『kiṃ nu kho me kumāro paccatthiko bhaveyyā』』ti cintetvā suṭṭhutaraṃ bhāyi. 『『Kiṃ vitakkesi mahārājā』』ti ca puṭṭho tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ govindo 『『mā bhāyi mahārāja, neso kumāro tumhākaṃ dubbhissati, sakalajambudīpe pana tena samo paññāya na bhavissati, mama puttassa vacanena mahājanassa kaṅkhā chijjissati, tumhākañca sabbakiccāni anusāsissatī』』ti samassāseti. Rājā tuṭṭho – 『『kumārassa khīramūlaṃ hotū』』ti sahassaṃ datvā 『『kumāraṃ mahallakakāle mama dassethā』』ti āha. Kumāro anupubbena vuḍḍhimanuppatto. Jotitattā panassa pālanasamatthatāya ca jotipālotveva nāmaṃ akaṃsu. Tena vuttaṃ – 『『jotanato ca pālanato ca jotipālo』』ti.
Sammā vossajjitvāti sammā vossajjitvā. Ayameva vā pāṭho. Alamatthadasataroti samattho paṭibalo atthadaso alamatthadaso, taṃ alamatthadasaṃ tiretīti alamatthadasataro. Jotipālasseva māṇavassa anusāsaniyāti sopi jotipālaṃyeva pucchitvā anusāsatīti dasseti.
以下是直譯: 在來到的地方,有十千世界。關於這一點,說"一個世界界域"。這就是出生領域的名稱。即便在這裡,除了這個輪圍世界的瞿陀羅洲(jambudīpa,今印度次大陸)中部地區外,佛陀並不在其他地方出生。從出生領域之外,實際上看不出佛陀的誕生之地。"以何種意義"是指以什麼特別的意義。 沙那昆摩羅敘事註解 300. 以容貌以及名聲,即以裝飾的隨從和福德榮耀。 301. "善哉,大梵天"在這裡,"善"是表示贊同。"知曉而歡喜"即知道而歡喜。 訶琴陀婆羅門事蹟註解 304. "長久時間他確實是大智慧的世尊"這句話不能如此精確地限定,而是指極其漫長的時間裡他確實是大智慧的。"不是嗎?你們怎麼認為?"然後他自己想要回答這個問題——"這並非奇怪,尊者,現在在圓滿了波羅蜜后,在菩提座上擊敗三魔王頂,獲得非同尋常的智慧,世尊成為大智慧,這有什麼奇怪的?然而,在菩提尚未成熟、智慧仍處於區域性階段,甚至在有貪等的時期,他就已經是大智慧了,尊者,我將告訴你們。"通過揭示隱藏的原因,他開始講述過去的事。 祭司是指主管所有儀式的顧問。訶琴陀是以訶琴陀儀式受膏的,但他本來另有名字,從受膏時起被稱為"訶琴陀"。焰護(Jotipāla)因照明和保護而得名。據說在他出生當天,所有武器都發出光芒。國王在拂曉時看到自己的吉祥武器點燃,感到恐懼。訶琴陀早晨去拜見國王,詢問是否安睡。國王問:"老師,我哪裡安睡?"他解釋了原因。"不要害怕,大王,我的兒子已經出生,因為他的威力,全城的武器都點燃了。"國王思考:"我的孩子會不會成為我的對頭?"更加恐懼。當被問及在想什麼時,他講述了實情。於是訶琴陀說:"不要害怕,大王,這孩子不會傷害你,在整個瞿陀羅洲,沒有人能在智慧上與他相比,我兒子的話語將消除大眾的疑慮,並將指導你的所有事務。"國王很高興,給了一千(金幣),說:"請在孩子長大后讓我看看他。"孩子逐漸成長。因為他發光並有保護能力,所以被稱為焰護。因此說:"因照明和保護而得名焰護"。 "正確地放棄"即正確地放棄。這可能是另一種讀法。"能看透意義"即有能力、善於看透意義,超越能看透意義者。這表明他詢問並遵從焰護的教導。
305.Bhavamatthubhavantaṃ jotipālanti bhoto jotipālassa bhavo vuddhi visesādhigamo sabbakalyāṇañceva maṅgalañca hotūti attho. Sammodanīyaṃ kathanti? 『『Alaṃ, mahārāja, mā cintayi, dhuvadhammo esa sabbasattāna』』ntiādinā nayena maraṇappaṭisaṃyuttaṃ sokavinodanapaṭisanthārakathaṃ pariyosāpetvā. Mā no bhavaṃ jotipālo anusāsaniyāpaccabyāhāsīti mā paṭibyākāsi, 『『anusāsā』』ti vutto – 『『nāhaṃ anusāsāmī』』ti no mā anusāsaniyā paccakkhāsīti attho. Abhisambhosīti saṃvidahitvā paṭṭhapesi. Manussā evamāhaṃsūti taṃ pitarā mahāpaññataraṃ sabbakiccāni anusāsantaṃ sabbakamme abhisambhavantaṃ disvā tuṭṭhacittā govindo vata, bho, brāhmaṇo, mahāgovindo vata, bho, brāhmaṇoti evamāhaṃsu. Idaṃ vuttaṃ hoti, 『『govindo vata, bho, brāhmaṇo ahosi etassa pitā; ayaṃ pana mahāgovindo vata, bho, brāhmaṇo』』ti.
Rajjasaṃvibhajanavaṇṇanā
306.Yenate cha khattiyāti ye te 『『sahāyā』』ti vuttā cha khattiyā, te kira reṇussa ekapitikā kaniṭṭhabhātaro, tasmā mahāgovindo 『『ayaṃ abhisitto etesaṃ rajjasaṃvibhāgaṃ kareyya vā na vā, yaṃnūnāhaṃ te paṭikacceva reṇussa santikaṃ pesetvā paṭiññaṃ gaṇhāpeyya』』nti cintento yena te cha khattiyā tenupasaṅkami. Rājakattāroti rājakārakā amaccā.
307.Madanīyā kāmāti madakarā pamādakarā kāmā. Gacchante gacchante kāle esa anussaritumpi na sakkuṇeyya, tasmā āyantu bhonto āgacchantūti attho.
以下是直譯: 305. "世間的存在,焰護"的意思是,焰護的存在、增長、特殊成就,以及所有的善良和吉祥都應當存在。那是值得歡喜的言辭?"夠了,大王,不要擔心,這一切皆是眾生的法"等,最終歸結為與死亡相關的悲痛解脫之言。不要讓焰護在教導中被誤解,不要說:"我並非教導者",此處所說的"教導"是指"我並不教導你"的意思。他確實是經過思考而建立的。人們這樣說:"確實,我的父親是偉大的智慧者,能夠指導所有事務,看到所有工作都能成功,心中滿是歡喜,訶琴陀,確實,尊者,偉大的訶琴陀!"這句話的意思是:"確實,我的父親是偉大的訶琴陀;而這位偉大的訶琴陀,確實,尊者,偉大的訶琴陀。" 306. "因此有六位貴族"即那些被稱為"同伴"的六位貴族,他們實際上是同母異父的兄弟。因此偉大的訶琴陀思考:"他是否會被任命為這些人的統治者,我若能親自將他們送到那裡,讓他們接受任命。"於是他走向那六位貴族。王公是指王的官員。 307. "令人陶醉的慾望"即是那些令人陶醉、令人迷失的慾望。在行走的過程中,這種狀態甚至無法回憶,因此希望你們能夠來臨。
308.Sarāmahaṃ bhoti tadā kira manussānaṃ saccavādikālo hoti, tasmā 『『kadā mayā vuttaṃ, kena diṭṭhaṃ, kena suta』』nti abhūtaṃ avatvā 『『sarāmahaṃ bho』』ti āha. Sammodanīyaṃ kathanti kiṃ mahārāja devattaṃ gate raññe mā cintayittha, dhuvadhammo esa sabbasattānaṃ, evaṃbhāvino saṅkhārāti evarūpaṃ paṭisanthārakathaṃ. Sabbāni sakaṭamukhāni paṭṭhapesīti sabbāni cha rajjāni sakaṭamukhāni paṭṭhapesi. Ekekassa rañño rajjaṃ tiyojanasataṃ hoti, reṇussa rañño rajjosaraṇapadeso dasagāvutaṃ, majjhe pana reṇussa rajjaṃ vitānasadisaṃ ahosi. Kasmā evaṃ paṭṭhapesīti? Kālena kālaṃ rājānaṃ passituṃ āgacchantā aññassa rajjaṃ apīḷetvā attano attano rajjapadeseneva āgamissanti ceva gamissanti ca. Pararajjaṃ otiṇṇassa hi – 『『bhattaṃ detha, goṇaṃ dethā』』ti vadato manussā ujjhāyanti – 『『ime rājāno attano attano vijitena na gacchanti, amhākaṃ pīḷaṃ karontī』』ti. Attano vijitena gacchantassa 『『amhākaṃ santikā iminā idañcidañca laddhabbamevā』』ti manussā pīḷaṃ na maññanti. Imamatthaṃ cintayitvā mahāgovindo 『『sammodamānā rājāno ciraṃ rajjamanusāsantū』』ti evaṃ paṭṭhapesi.
『『Dantapuraṃ kaliṅgānaṃ, assakānañca potanaṃ;
Māhissati avantīnaṃ, sovīrānañca rodukaṃ.
Mithilā ca videhānaṃ, campā aṅgesu māpitā;
Bārāṇasī ca kāsīnaṃ, ete govindamāpitā』』ti. –
Etāni satta nagarāni mahāgovindeneva tesaṃ rājūnaṃ atthāya māpitāni.
『『Sattabhū brahmadatto ca, vessabhū bharato saha;
Reṇu dve ca dhataraṭṭhā, tadāsuṃ satta bhāradhā』』ti. –
Imāni tesaṃ sattannampi nāmāni. Tesu hi eko sattabhū nāma ahosi, eko brahmadatto nāma, eko vessabhū nāma, eko teneva saha bharato nāma, eko reṇu nāma, dve pana dhataraṭṭhāti ime satta jambudīpatale bhāradhā mahārājāno ahesunti.
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Kittisaddaabbhuggamanavaṇṇanā
311.Upasaṅkamiṃsūti 『『amhākaṃ ayaṃ issariyasampatti na aññassānubhāvena, mahāgovindassānubhāvena nipphannā. Mahāgovindo amhe satta rājāno samagge katvā jambudīpatale patiṭṭhāpesi, pubbūpakārissa pana na sukarā paṭikiriyā kātuṃ. Amhe sattapi jane esoyeva anusāsatu, etaṃyeva senāpatiñca purohitañca karoma, evaṃ no vuddhi bhavissatī』』ti cintetvā upasaṅkamiṃsu. Mahāgovindopi – 『『mayā ete samaggā katā, sace etesaṃ añño senāpati purohito ca bhavissati, tato attano attano senāpatipurohitānaṃ vacanaṃ gahetvā aññamaññaṃ bhindissanti, adhivāsemi nesaṃ senāpatiṭṭhānañca purohitaṭṭhānañcā』』ti cintetvā 『『evaṃ bho』』ti paccassosi.
Satta ca brāhmaṇamahāsāleti 『『ahaṃ sabbaṭṭhānesu sammukho bhaveyyaṃ vā na vā, yatthāhaṃ sammukho na bhavissāmi, tattheva te kattabbaṃ karissantī』』ti satta anupurohite ṭhapesi. Te sandhāya idaṃ vuttaṃ – 『『satta ca brāhmaṇamahāsāle』』ti. Divasassa dvikkhattuṃ vā sāyaṃ pāto vā nahāyantīti nahātakā. Vatacariyapariyosāne vā nahātā, tato paṭṭhāya brāhmaṇehi saddhiṃ na khādanti na pivantīti nahātakā.
以下是直譯: 308. "我將去"那時,確實是人們的真實言辭,因此說"我何時說過,何人見過,何人聽過"等,未曾說過的言辭,便說"我將去,尊者"。值得歡喜的言辭是什麼?"夠了,大王,不要思慮,這一切皆是眾生的法",以此類推,歸結為與死亡相關的悲痛解脫之言。所有的車頭都應當設立,因此所有的六個王國都設立了車頭。每位國王的統治是三百由旬,某位國王的統治範圍是十個由旬,而在中間的某位國王的統治則如同廣闊的平原。為何這樣設立?因為國王們在時常來訪時,除了自己的統治地區外,其他的王國也不會受到侵犯,他們將各自前來並離開。若是他國被征服,便會有人說:"請給我食物,請給我牛"等,聽到這些,眾人會憤怒——"這些國王在各自的勝利下不前來,反而在壓迫我們。"而在各自勝利下前來的人,眾人不會認為"我們在這裡獲得了這些那樣的東西。"思考到這一點,偉大的訶琴陀說:"愿國王們長久安穩地統治!" "丹陀城是伽陵人,阿薩卡人的國土; 馬希薩提是阿萬提人,索維拉人的悲哀。 密提拉是維德哈人的, 昌婆是安居的地方; 巴拉那西是卡西人的, 這些都是由偉大的訶琴陀所建立。" 這些七座城市,都是偉大的訶琴陀爲了他們的國王而建立的。 "七位布拉曼達托, 維薩巴和巴拉特同在; 還有兩位瑞努和達塔拉, 那時有七位巴拉達王。" 這些是他們七位的名字。在這些中,有一位名為七位布拉曼達托,一位名為維薩巴,一位名為巴拉特,還有一位名為瑞努,另外兩位名為達塔拉,這七位國王都是在瞿陀羅洲大地上。 第一部分的敘述已完成。 311. "他們走近"意味著"我們的權力並非他人之因,而是偉大的訶琴陀之因,偉大的訶琴陀使我們七位國王齊心協力,在瞿陀羅洲建立了統治,而對於早期的幫助,確實不容易進行反應。我們七個人就應當讓他來指導,就這樣我們將成為將軍和祭司,這樣就會有增長。"於是他們走近。偉大的訶琴陀也想到:"我使他們齊心協力,如果有其他將軍或祭司出現,那麼他們會聽從各自的將軍和祭司的話,互相之間會相互攻擊,因此我將他們的將軍和祭司的地位都設定好。"於是他說:"就這樣,尊者。" 七位大布拉曼達說:"我在各處都會在場,若我不在場,他們便會在那裡做事。"這七位被稱為未被指引者。提到此,便說"七位大布拉曼達"。白天兩次或早晚洗澡的人,便是未被洗澡者。至於結束輪迴的行為,便是未被洗澡者,因此從此開始,布拉曼與他們一起不吃不喝,便是未被洗澡者。
312.Abbhuggacchīti abhiuggacchi. Tadā kira manussānaṃ 『『na brahmunā saddhiṃ amantetvā sakkā evaṃ sakalajambudīpaṃ anusāsitu』』nti nisinnanisinnaṭṭhāne ayameva kathā pavattittha. Na kho panāhanti mahāpuriso kira – 『『ayaṃ mayhaṃ abhūto vaṇṇo uppanno, vaṇṇuppatti kho pana na bhāriyā, uppannassa vaṇṇassa rakkhanameva bhāriyaṃ, ayañca me acintetvā amantetvā karontasseva vaṇṇo uppannova, cintetvā mantetvā karontassa pana vitthārikataro bhavissatī』』ti brahmadassane upāyaṃ pariyesanto taṃ disvā sutaṃ kho pana metantiādiatthaṃ parivitakkesi.
313.Yenareṇu rājā tenupasaṅkamīti evaṃ me antarā daṭṭhukāmo vā sallapitukāmo vā na bhavissati, yato chinnapalibodho sukhaṃ viharissāmīti palibodhupacchedanatthaṃ upasaṅkami, esa nayo sabbattha.
316.Sādisiyoti samavaṇṇā samajātikā.
317.Navaṃ sandhāgāraṃ kāretvāti rattiṭṭhānadivāṭṭhānacaṅkamanasampannaṃ vassike cattāro māse vasanakkhamaṃ bahi naḷaparikkhittaṃ vicittaṃ āvasathaṃ kāretvā. Karuṇaṃ jhānaṃ jhāyīti karuṇāya tikacatukkajjhānaṃ jhāyi, karuṇāmukhena panettha avasesāpi tayo brahmavihārā gahitāva. Ukkaṇṭhanā paritassanāti jhānabhūmiyaṃ ṭhitassa anabhiratiukkaṇṭhanā vā bhayaparitassanā vā natthi, brahmuno pana āgamanapatthanā āgamanataṇhā ahūti attho.
Brahmunāsākacchāvaṇṇanā
318.Bhayanti cittutrāsabhayameva. Ajānantāti ajānamānā. Kathaṃ jānemu taṃ mayanti (dī. ni.
以下是直譯: 312. "他將升起"即"他確實升起"。那時,確實是人們在說"與梵天無關,無法如此統治整個瞿陀羅洲"時,坐著坐著的地方便是這個話題。然而,偉人並非如此——"我這個無形的光彩出現了,光彩的出現並不沉重,保護已出現的光彩才是沉重,而我這個光彩是未曾思考、未曾商議而產生的,思考、商議而產生的光彩則會更為廣泛。"他在尋求梵天的智慧,看到這一點后,便思考到"我確實聽聞到"等。 313. "因此,國王走向他"意味著我在此之間不想被看到或被說話,因為我將要斷除煩惱,安然生活,因此走向他是爲了斷除煩惱,所有地方都是如此。 316. "類似的"即是相同的顏色和同類的。 317. "新建一座房屋"是指建造一座適合夜間停留和白天活動的房屋,能夠在雨季的四個月中居住,外部用茅草覆蓋,裝飾華麗。以慈悲的禪定修行,即以慈悲為主題的四種禪定,然而在這裡,其餘的三種天界的安樂也被包含在內。對於煩惱的厭倦與恐懼,即在禪定的境界中,沒有無聊的厭倦或恐懼的驚慌,而是梵天的到來願望和渴望。 梵天的無障礙解釋 318. "恐懼"即心中的恐懼。 "不知"即是不知道。如何才能知道的意思?
2.179) mayaṃ kinti taṃ jānāma, ayaṃ katthavāsiko, kinnāmo, kiṃ gottotiādīnaṃ ākārānaṃ kena ākārena taṃ dhārayāmāti attho.
Maṃ ve kumāraṃ jānantīti maṃ 『『kumāro』』ti 『『daharo』』ti jānanti. Brahmaloketi seṭṭhaloke. Sanantananti ciratanaṃ porāṇakaṃ . Ahaṃ so porāṇakumāro sanaṅkumāro nāma brahmāti dasseti. Evaṃ govinda jānāhīti govinda paṇḍita, tvaṃ evaṃ jānāhi, evaṃ maṃ dhārehi.
『『Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, madhusākañca brahmuno;
Agghe bhavantaṃ pucchāma, agghaṃ kurutu no bhava』』nti. –
Ettha agghanti atithino upanāmetabbaṃ vuccati. Teneva idamāsanaṃ paññattaṃ, ettha nisīdatha, idaṃ udakaṃ parisuddhaṃ, ito pānīyaṃ pivatha, pāde dhovatha, idaṃ pajjaṃ pādānaṃ hitatthāya abhisaṅkhataṃ telaṃ, ito pāde makkhetha, idaṃ madhusākanti. Bodhisattassa brahmacariyaṃ na aññesaṃ brahmacariyasadisaṃ hoti, na so 『『idaṃ sve, idaṃ tatiyadivase bhavissatī』』ti sannidhiṃ nāma karoti. Madhusākaṃ pana aloṇaṃ adhūpanaṃ atakkaṃ udakena seditasākaṃ, taṃ sandhāyesa – 『『idaṃ paribhuñjathā』』ti vadanto 『『agghe bhavantaṃ pucchāmā』』tiādimāha. Ime sabbepi agghā brahmuno atthi. Te agghe bhavantaṃ pucchāma. Evaṃ pucchantānañca agghaṃ kurutu no bhavaṃ, paṭiggaṇhātu no bhavaṃ idamagghanti vuttaṃ hoti. Kiṃ panesa – 『『ito ekampi brahmā na bhuñjatī』』ti idaṃ na jānātīti. No na jānāti, jānantopi attano santike āgato atithi pucchitabboti vattasīsena pucchati.
Atha kho brahmā – 『『kiṃ nu kho paṇḍito mama paribhogakaraṇābhāvaṃ ñatvā pucchati, udāhu kohaññe ṭhatvā pucchatī』』ti samannāharanto 『『vattasīse ṭhito pucchatī』』ti ñatvā paṭiggaṇhituṃ dāni me vaṭṭatīti paṭiggaṇhāma te agghaṃ, yaṃ tvaṃ govinda bhāsasīti āha. Yaṃ tvaṃ govinda bhāsasi – 『『idamāsanaṃ paññattaṃ, ettha nisīdathā』』tiādi, tatra te mayaṃ āsane nisinnā nāma homa, pānīyaṃ pītā nāma homa, pādāpi me dhotā nāma hontu, telenapi makkhitā nāma hontu, udakasākampi paribhuttaṃ nāma hotu, tayā dinnaṃ adhivāsitakālato paṭṭhāya yaṃ yaṃ tvaṃ bhāsasi, taṃ taṃ mayā paṭiggahitameva hoti. Tena vuttaṃ – 『『paṭiggaṇhāma te agghaṃ, yaṃ tvaṃ govinda bhāsasī』』ti. Evaṃ pana agghaṃ paṭiggaṇhitvā pañhassa okāsaṃ karonto diṭṭhadhammahitatthāyātiādimāha.
Kaṅkhīakaṅkhiṃ paravediyesūti ahaṃ savicikiccho bhavantaṃ parena sayaṃ abhisaṅkhatattā parassa pākaṭesu paravediyesu pañhesu nibbicikicchaṃ.
Hitvā mamattanti idaṃ mama, idaṃ mamāti upakaraṇataṇhaṃ cajitvā. Manujesūti sattesu, manujesu yo koci manujo mamattaṃ hitvāti attho. Ekodibhūtoti ekībhūto, eko tiṭṭhanto eko nisīdantoti. Vacanattho panettha eko udeti pavattatīti ekodi, tādiso bhūtoti ekodibhūto . Karuṇedhimuttoti karuṇājhāne adhimutto, taṃ jhānaṃ nibbattetvāti attho. Nirāmagandhoti vissagandhavirahito. Ettha ṭhitoti etesu dhammesu ṭhito. Ettha ca sikkhamānoti etesu dhammesu sikkhamāno. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana upari mahāgovindena ca brahmunā ca vuttoyeva.
以下是直譯: 2.179) 我們究竟知道什麼呢?這位住在何處,叫什麼名字,是什麼種姓等這些特徵是由誰來保持的意思。 "我確實是個年輕人"即"他們稱我為'年輕人'、'幼小者'"。梵天界即是最上天。永恒的意思是長久的、古老的。我是那位古老的年輕人,名為「永恒年輕」的梵天。這樣,偉大的訶琴陀,你要知道這一點,照顧我。 "請坐下,水也請來,蜜醬和梵天; 我們詢問您這些貴重的東西, 請給予我們這些貴重的東西。" 在這裡,"貴重"是指要獻給客人的東西。因此,這個座位被設定為"坐在這裡",這個水是純凈的,從這裡飲用,洗腳,油是爲了腳的利益而調製的,從這裡塗抹,這個蜜醬是。菩薩的梵行並不與其他人的梵行相似,他不會說"明天,後天將會發生"這樣的事情。蜜醬是未經加熱的、不加熱的水煮蔬菜,提到這一點——"請享用這個"時說"我們詢問您這些貴重的東西"等。這些所有的貴重物品都在梵天那裡。我們詢問您這些貴重的東西。這樣詢問時,"請給予我們這些貴重的東西,接受這些貴重的東西"的意思是這樣說的。那他又說——"這裡連一位梵天也不享用"的意思是不知道的。他確實不知道,即使知道,在他自己面前來的客人也應被詢問。 然後梵天想——"究竟聰明人知道我沒有享用的東西而來詢問,還是站在某處詢問的呢?"意識到這一點,"在話題中站著詢問"的意思是,現在我應當接受這些貴重的東西,你所說的,偉大的訶琴陀。你所說的——"這個座位被設定為"坐在這裡"等,因此我們坐在座位上,飲水者是我們,洗腳者是我,塗抹者也是我們,水煮蔬菜也被享用,從你所給予的開始,你所說的每一件事,都是我所接受的。因此說——"我們接受這些貴重的東西,你所說的,偉大的訶琴陀。"這樣,接受貴重的東西后,便為問題提供了機會,"為看見的法的利益"等。 "我懷疑他是否在外面"即我有些懷疑,因他自己所造的事物,在他人顯著的地方,關於他人的問題我沒有疑慮。 "放下我的我執"即這是我的,這是我的,放棄對物品的貪慾。對於眾生即是對所有生物,任何人都放下我的執著。 "一體的"即是合一的,一個站著一個坐著的意思。這裡的言辭是指一個升起併發生的意思,"一體的"即是如此。 "以慈悲為主"即是以慈悲的禪定為主,培養這種禪定。 "無香味"即是沒有香氣的。 "在這裡"即是處於這些法中。 "在這裡學習"即是學習這些法。 這就是這裡的概要,而詳細的則是由偉大的訶琴陀和梵天所說的。
- Tattha ete avidvāti ete āmagandhe ahaṃ avidvā, na jānāmīti attho. Idha brūhi dhīrāti te me tvaṃ idha dhīra paṇḍita, brūhi, vada. Kenāvaṭā vāti pajā kurutūti katamena kilesāvaraṇena āvaritā pajā pūtikā vāyati. Āpāyikāti apāyūpagā. Nivutabrahmalokāti nivuto pihito brahmaloko assāti nivutabrahmaloko. Katamena kilesena pajāya brahmalokūpago maggo nivuto pihito paṭicchannoti pucchati.
Kodho mosavajjaṃ nikati ca dubbhoti kujjhanalakkhaṇo kodho ca, paravisaṃvādanalakkhaṇo musāvādo ca, sadisaṃ dassetvā vañcanalakkhaṇā nikati ca, mittadubbhanalakkhaṇo dubbho ca. Kadariyatā atimāno usūyāti thaddhamacchariyalakkhaṇā kadariyatā ca, atikkamitvā maññanalakkhaṇo atimāno ca, parasampattikhīyanalakkhaṇā usūyā ca. Icchā vivicchā paraheṭhanā cāti taṇhālakkhaṇā icchā ca, macchariyalakkhaṇā vivicchā ca, vihiṃsālakkhaṇā paraheṭhanā ca. Lobho ca doso ca mado ca mohoti yattha katthaci lubbhanalakkhaṇo lobho ca, dussanalakkhaṇo doso ca, majjanalakkhaṇo mado ca, muyhanalakkhaṇo moho ca. Etesu yuttā anirāmagandhāti etesu cuddasasu kilesesu yuttā pajā nirāmagandhā na hoti, āmagandhā sakuṇapagandhā pūtigandhāyevāti vadati. Āpāyikā nivutabrahmalokāti esā pana āpāyikā ceva hoti, paṭicchannabrahmalokamaggā cāti. Idaṃ pana suttaṃ kathentena āmagandhasuttena dīpetvā kathetabbaṃ, āmagandhasuttampi iminā dīpetvā kathetabbaṃ.
Te na sunimmadayāti te āmagandhā sunimmadayā sukhena nimmadetabbā pahātabbā na honti, duppajahā dujjayāti attho. Yassa dāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatīti 『『yassā pabbajjāya bhavaṃ govindo kālaṃ maññati, ayameva hotu, evaṃ sati mayhampi tava santike āgamanaṃ svāgamanaṃ bhavissati, kathitadhammakathā sukathitā bhavissati, tvaṃ tāta sakalajambudīpe aggapuriso daharo paṭhamavaye ṭhito, evaṃ mahantaṃ nāma sampattisirivilāsaṃ pahāya tava pabbajanaṃ nāma gandhahatthino ayabandhanaṃ chinditvā gamanaṃ viya atiuḷāraṃ, buddhatanti nāmesā』』ti mahāpurisassa daḷhīkammaṃ katvā brahmā sanaṅkumāro brahmalokameva gato.
Reṇurājaāmantanāvaṇṇanā
以下是直譯: 320. "在那裡,這些是無知的"即"我對這些芳香無知,不知道"的意思。在這裡,請告訴我,聰明人,你在這裡,聰明的智者,請說,告訴我。 "以什麼樣的障礙"即"以什麼樣的煩惱障礙"而使得眾生被遮蔽,發出臭氣。 "墮落的"即是墮落者。 "隱秘的梵天界"即是被遮蔽、隱秘的梵天界。以什麼樣的煩惱為眾生通往梵天界的道路是被遮蔽和隱秘的,問道。 "憤怒"、"謊言"、"惡劣"和"不善"即是憤怒的特徵,憤怒的特徵是有憤怒的標誌,謊言的特徵是有說謊的標誌,表現出相似的特徵是欺騙的標誌,朋友的惡劣特徵是惡劣的。 "吝嗇"、"過度"、"嫉妒"即是吝嗇的特徵,過度的特徵是自以為是的標誌,妨礙他人財富的特徵是嫉妒。 "慾望"、"分離"、"攻擊"即是慾望的特徵,分離的特徵是吝嗇的標誌,攻擊的特徵是施加傷害。 "貪慾"、"憤怒"、"醉酒"和"無知"即是貪慾的特徵,惡行的特徵是憤怒的標誌,醉酒的特徵是醉酒的標誌,無知的特徵是無知的標誌。 在這些中,適合的不貪慾即是這些十六種煩惱中,適合的眾生並不貪慾,芳香的眾生、臭氣的眾生都是這樣說的。 "墮落的隱秘梵天界"即是這墮落者,同時也是隱秘的梵天界的道路。這個經文應當通過芳香經文來解釋,芳香經文也應當通過這個來解釋。 "他們不被輕易驅逐"即是那些芳香的眾生不容易被驅逐,幸福地被驅逐,應該被放棄,難以放棄,難以驅逐的意思。 "現在你,偉大的訶琴陀,認為時間到了"即是"你認為時間到了,偉大的訶琴陀,這樣就可以,這樣一來,我也將在你這裡來去,所講的教法是美好的,親愛的,你是整個瞿陀羅洲最傑出的人,年輕的,處於最初的階段,放棄如此巨大的財富的光輝,像是割斷束縛,像是去往更廣闊的地方,稱為佛陀的名號"於是偉大的梵天便去往了梵天界。 "沙王的召見"
- Mahāpurisopi 『『mama itova nikkhamitvā pabbajanaṃ nāma na yuttaṃ, ahaṃ rājakulassa atthaṃ anusāsāmi, tasmā rañño ārocessāmi. Sace sopi pabbajissati, sundarameva. No ce pabbajissati, purohitaṭṭhānaṃ niyyātetvā ahaṃ pabbajissāmī』』ti cintetvā rājānaṃ upasaṅkami, tena vuttaṃ – 『『atha kho bho mahāgovindo,…pe… nāhaṃ porohacce rame』』ti.
Tattha tvaṃ pajānassu rajjenāti tava rajjena tvameva jānāhi. Nāhaṃ porohicce rameti ahaṃ purohitabhāve na ramāmi, ukkaṇṭhitosmi, aññaṃ anusāsakaṃ jānāhi, nāhaṃ porohicce rameti.
Atha rājā – 『『dhuvaṃ cattāro māse paṭisallīnassa brāhmaṇassa gehe bhogā mandā jātā』』ti cintetvā dhanena nimantento – 『『sace te ūnaṃ kāmehi. Ahaṃ paripūrayāmi te』』ti vatvā puna – 『『kinnu kho esa ekako viharanto kenaci vihiṃsito bhaveyyā』』ti cintetvā,
『『Yo taṃ hiṃsati vāremi, bhūmisenāpati ahaṃ;
Tuvaṃ pitā ahaṃ putto, mā no govinda pājahī』』ti. –
Āha . Tassattho – yo taṃ hiṃsati, taṃ vāremi, kevalaṃ tumhe 『『asuko』』ti ācikkhatha, ahamettha kattabbaṃ jānissāmīti. Bhūmisenāpati ahanti atha vā ahaṃ pathaviyā sāmī, svāhaṃ imaṃ rajjaṃ tumheyeva paṭicchāpessāmi. Tuvaṃ pitā ahaṃ puttoti tvaṃ pitiṭṭhāne ṭhassasi, ahaṃ puttaṭṭhāne. So tvaṃ mama manaṃ haritvā attanoyeva manaṃ govinda, pājehi; yathā icchasi tathā pavattassu. Ahaṃ pana tava manaṃyeva anuvattanto tayā dinnapiṇḍaṃ paribhuñjanto taṃ asicammahattho vā upaṭṭhahissāmi, rathaṃ vā te pājessāmi. 『『Mā no govinda, pajahī』』ti vā pāṭho . Tassattho – tvaṃ pitiṭṭhāne tiṭṭha, ahaṃ puttaṭṭhāne ṭhassāmi. Mā no tvaṃ bho govinda, pajahi, mā pariccajīti. Atha mahāpuriso yaṃ rājā cintesi, tassa attani abhāvaṃ dassento –
『『Na matthi ūnaṃ kāmehi, hiṃsitā me na vijjati;
Amanussavaco sutvā, tasmāhaṃ na gahe rame』』ti. –
Āha. Tattha na matthīti na me atthi. Gaheti gehe. Atha naṃ rājā pucchi –
『『Amanusso kathaṃ vaṇṇo, kiṃ te atthaṃ abhāsatha;
Yañca sutvā jahāsi no, gehe amhe ca kevalī』』ti.
Tattha jahāsi no, gehe amhe ca kevalīti brāhmaṇassa sampattibharite gehe saṅgahavasena attano gehe karonto yaṃ sutvā amhākaṃ gehe ca amhe ca kevalī sabbe aparisese jambudīpavāsino jahāsīti vadati.
Athassa ācikkhanto mahāpuriso upavutthassa me pubbetiādimāha. Tattha upavutthassāti cattāro māse ekībhāvaṃ upagantvā vutthassa. Yiṭṭhakāmassa me satoti yajitukāmassa me samānassa. Aggi pajjalito āsi, kusapattaparitthatoti kusapattehi paritthato sappidadhimadhuādīni pakkhipitvā aggi jalayitumāraddho āsi, evaṃ aggiṃ jāletvā 『『mahājanassa dānaṃ dassāmī』』ti evaṃ cintetvā ṭhitassa mamāti ayamettha attho.
Sanantanoti sanaṅkumāro brahmā. Tato rājā sayampi pabbajitukāmo hutvā saddahāmītiādimāha. Tattha kathaṃ vattetha aññathāti kathaṃ tumhe aññathā vattissatha. Te taṃ anuvattissāmāti te mayampi tumheyeva anuvattissāma, anupabbajissāmāti attho. 『『Anuvajissāmā』』tipi pāṭho, tassa anugacchissāmāti attho. Akācoti nikkāco akakkaso. Govindassānusāsaneti tava govindassa sāsane. Bhavantaṃ govindameva satthāraṃ karitvā carissāmāti vadati.
Cha khattiyaāmantanāvaṇṇanā
以下是直譯: 321. "偉人說:『我從這裡出發去出家是不合適的,我要為王室的利益而教導,因此我將去見國王。如果他也出家,那就很好。如果他不出家,等到我辭去大臣的職位后,我將出家。』"於是他走向國王,便說——"那時,偉大的訶琴陀,……我不在大臣的職位上享樂。" "在這裡你要知道,國王"即是你要知道的國王。 "我不在大臣的職位上享樂"即是我在大臣的身份上不快樂,我感到厭倦,你要知道另一個教導者,我不在大臣的職位上享樂。 然後國王想——"確實,四個月的隱居生活中,婆羅門的財物變得微薄"於是邀請他——"如果你缺少慾望,我將滿足你。"然後又想——"這個人獨自生活,是否會被他人傷害?" "誰傷害你,我會保護你, 作為土地的主人,我是; 你是父親,我是兒子, 不要讓我們,偉大的訶琴陀,受傷。" 他說。 這句話的意思是——"誰傷害你,我會保護他,單單你們稱之為'某人',我會知道該做什麼。" "作為土地的主人"即是我作為土地的主人,我將把這個王國交給你。 "你是父親,我是兒子"即是你在父親的位置上,而我在兒子的位置上。因此,你奪走了我的心,自己也奪走了心,偉大的訶琴陀,請你做你所愿的事。 我將遵循你的心,享用你給予的食物,或者我將為你準備戰車。" "不要讓我們,偉大的訶琴陀,受傷"的意思是——你在父親的位置上,我將站在兒子的位置上。 "不要讓我們,偉大的訶琴陀,受傷,不要放棄。" 然後偉人展示了國王所思考的內容,表明他自身的缺失—— "我沒有缺少慾望, 我沒有被傷害; 聽聞非人之言, 因此我不在這裡享樂。" 他說。 在這裡沒有缺失的意思是我沒有缺失。 "在這裡"即在家中。 然後國王問—— "非人之所以美好, 你為何如此說; 聽聞后你放棄, 在我們家中你是獨一無二的。" 在這裡"你放棄了我們在家中獨一無二的"即是婆羅門的財富充盈的家中,因而在自己的家中說出聽聞的內容,所有沒有餘留的瞿陀羅洲的居民都放棄了。" 然後偉人說明他站立的情況,前面的話。 在這裡"站立"即是經過四個月的合一而站立。 "我對慾望的滿足"即是我對祭祀的渴望是相同的。 "火焰燃燒著"即是火焰在燃燒,像是用草包圍著,放入蜜、牛奶等,以燃燒的火焰為目的,想著"我將為大眾施捨"而站立,這就是這裡的意思。 "永恒的"即是永恒年輕的梵天。 然後國王也想要出家,便說——"我相信你們會有什麼不同。" 在這裡你們將如何說,"你們將如何不同。" 他們將遵循我,"我們也將遵循你們,"不出家"的意思。 "我們將跟隨"的意思是我們將跟隨。 "不被遮蔽"即是不被遮蔽。" "遵循你的教導"即是遵循你的教導。 "偉大的訶琴陀,我將以你為老師而行。"
322.Yenate cha khattiyā tenupasaṅkamīti reṇuṃ rājānaṃ 『『sādhu mahārāja rajjaṃ nāma mātaraṃ pitaraṃ bhātibhaginīādayopi māretvā gaṇhantesu sattesu evaṃ mahantaṃ rajjasiriṃ pahāya pabbajitukāmena uḷāraṃ mahārājena kata』』nti upatthambhetvā daḷhataramassa ussāhaṃ katvā upasaṅkami . Evaṃ samacintesunti rañño cintitanayeneva kadāci brāhmaṇassa bhogā parihīnā bhaveyyunti maññamānā samacintesuṃ. Dhanena sikkheyyāmāti upalāpeyyāma saṅgaṇheyyāma. Tāvatakaṃ āharīyatanti tāvatakaṃ āharāpiyatu gaṇhiyatu, yattakaṃ icchatha, tattakaṃ gaṇhathāti vuttaṃ hoti. Bhavantānaṃyeva vāhasāti bhavante paccayaṃ katvā, tumhehi dinnattāyeva pahūtaṃ sāpateyyaṃ jātaṃ.
323.Sace jahatha kāmānīti sace vatthukāme ca kilesakāme ca pariccajatha. Yattha satto puthujjanoti yesu kāmesu puthujjano satto laggo laggito. Ārambhavho daḷhā hothāti evaṃ sante vīriyaṃ ārabhatha, asithilaparakkamataṃ adhiṭṭhāya daḷhā bhavatha. Khantībalasamāhitāti khantibalena samannāgatā bhavathāti rājūnaṃ ussāhaṃ janeti.
Esa maggo ujumaggoti esa karuṇājhānamaggo ujumaggo nāma. Esa maggo anuttaroti eseva brahmalokūpapattiyā asadisamaggo uttamamaggo nāma. Saddhammo sabbhi rakkhitoti eso eva ca buddhapaccekabuddhasāvakehi sabbhirakkhitadhammo nāma. Iti karuṇājhānassa vaṇṇabhaṇanenāpi tesaṃ anivattanatthāya daḷhīkammameva karoti.
Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānanti bho jīvitaṃ nāma udakapupphuḷūpamaṃ tiṇagge ussāvabindūpamaṃ taṅkhaṇaviddhaṃsanadhammaṃ, tassa ko gatiṃ jānāti, kismiṃ khaṇe bhijjissati? Gamanīyo samparāyoti paraloko pana avassaṃ gantabbova, tattha paṇḍitena kulaputtena mantāyaṃ boddhabbaṃ. Mantā vuccati paññā, tāya mantetabbaṃ bujjhitabbaṃ, upaparikkhitabbañca jānitabbañcāti attho. Karaṇatthe vā bhummaṃ. Mantāyaṃ boddhabbanti mantāya bujjhitabbaṃ, ñāṇena jānitabbanti attho. Kiṃ bujjhitabbaṃ? Jīvitassa dujjānatā, samparāyassa ca avassaṃ gamanīyatā, bujjhitvā ca pana sabbapalibodhe chinditvā kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Kasmā? Yasmā natthi jātassa amaraṇaṃ.
Brāhmaṇamahāsālādīnaṃ āmantanāvaṇṇanā
324.Appesakkhā ca appalābhā cāti bho pabbajjā nāma appayasā ceva, pabbajitakālato paṭṭhāya hi rajjaṃ pahāya pabbajitaṃ viheṭhetvā viheṭhetvā lāmakaṃ anāthaṃ katvāva kathenti. Appalābhā ca, sakalagāmaṃ caritvāpi ajjhoharaṇīyaṃ dullabhameva. Idaṃ pana brahmaññaṃmahesakkhañca mahāyasattā, mahālābhañca lābhasakkārasampannattā. Bhavañhi etarahi sakalajambudīpe aggapurohito sabbattha aggāsanaṃ aggodakaṃ aggabhattaṃ aggagandhaṃ aggamālaṃ labhatīti.
Rājāva raññanti ahañhi bho etarahi pakatiraññaṃ majjhe cakkavattirājā viya. Brahmāva brahmānanti pakatibrahmānaṃ majjhe mahābrahmasadiso. Devatāva gahapatikānanti avasesagahapatikānaṃ panamhi sakkadevarājasadiso.
Bhariyānaṃ āmantanāvaṇṇanā
325.Cattārīsā bhariyā sādisiyoti sādisiyova cattārīsā bhariyā, aññā panassa tīsu vayesu nāṭakitthiyo bahukāyeva.
Mahāgovindapabbajjāvaṇṇanā
- "以此六位王子走近國王,『好啊,偉大的國王,王國並不是爲了殺害母親、父親、兄弟、姐妹等眾生,而是爲了放棄如此巨大的王國財富而出家。』在此他以更強的決心走近國王。這樣想的時候,國王認為,『有時婆羅門的財富可能會減少。』" "讓我們用財富來學習"即是讓我們聚集財富。 "那麼多的財富就應當被帶來"即是應當帶來、聚集,所希望的財富,就應當被聚集。 "你們的財富"即是以你們的條件而形成的,因你們給予而產生的豐富的財富。
- "如果你放棄慾望"即是如果你放棄物質慾望和煩惱慾望。 "在何處眾生是普通人"即是在慾望中,普通人是被束縛的。 "堅定的努力"即是在這樣的情況下,努力應當被開始,堅定地保持不放鬆。 "忍耐力與力量相結合"即是你們應當具備忍耐和力量的結合,產生國王的決心。 "這條路是正路"即是這條慈悲禪定的道路是正路。 "這條路是無上的"即是通往梵天界的道路是無上的,優越的道路。 "真實的法是被所有人保護的"即是這個法是由佛陀、獨覺者和弟子們共同保護的法。這樣,慈悲禪定的描述也為他們不退轉而做堅定的努力。 "誰知道生命的意義"即是,生命就像水中的花朵,草地上的露珠,瞬間的破裂,誰知道它的去處? "去往彼岸"即是來世是必然要去的,那裡應由聰明的家族子弟來思考。 "思考"即是智慧,藉此思考,覺悟,反思,知道的意思。 "爲了行動"即是爲了做事情。 "通過思考覺悟"即是通過思考來覺悟,藉由智慧來知道。 "什麼應該覺悟"即是生命的無常,來世的必然,覺悟后應當割斷一切煩惱,修行善法,過著梵行。 "為什麼"即是因為沒有生者是永生的。
- "少量的財富和少量的獲得"即是,出家是少量的快樂,從出家之時起,放棄王國,經過不斷的折磨,折磨著無助的流浪者。 "少量的獲得"即是,即使走遍整個村莊,獲得也是困難的。 "但這是婆羅門和偉大的眾生,擁有豐厚的財富和供養。" "你現在是整個瞿陀羅洲的最高大臣,擁有所有的尊榮、清水、食物、香氣和花環。" "像國王一樣,像國王一樣,我現在是像轉輪王一樣。" "像梵天一樣,像梵天一樣,我現在是像偉大的梵天一樣。" "像天神一樣,像家長一樣,我現在是像天神之王一樣。"
- "四十位妻子都是這樣"即是四十位妻子都是如此,其他的在三個年齡段的女演員中數量眾多。 "偉大的訶琴陀的出家"
326.Cārikaṃ caratīti gāmanigamapaṭipāṭiyā cārikaṃ carati, gatagataṭṭhāne buddhakolāhalaṃ viya hoti. Manussā 『『mahāgovindapaṇḍito kira āgacchatī』』ti sutvā puretarameva maṇḍapaṃ kāretvā maggaṃ alaṅkaritvā paccuggantvā gaṇhitvā enti, mahālābhasakkāro mahogho viya ajjhottharanto uppajji. Sattapurohitassāti sattannaṃ rājūnaṃ purohitassa. Iti yathā etarahi evarūpesu vā ṭhānesu kismiñcideva dukkhe uppanne 『『namo buddhassā』』ti vadanti, evaṃ tadā 『『namatthu mahāgovindassa brāhmaṇassa, namatthu sattapurohitassā』』ti vadanti.
327.Mettāsahagatenātiādinā nayena pāḷiyaṃ brahmavihārāva āgatā, mahāpuriso pana sabbāpi aṭṭha samāpattiyo ca pañca ca abhiññāyo nibbattesi. Sāvakānañca brahmalokasahabyatāya maggaṃ desesīti brahmaloke brahmunā sahabhāvāya maggaṃ kathesi.
328.Sabbenasabbanti ye aṭṭha ca samāpattiyo pañca ca abhiññāyo nibbattesuṃ. Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsūti ye aṭṭhasu samāpattīsu ekasamāpattimpi na jāniṃsu, na sakkhiṃsu nibbattetuṃ. Amoghāti savipākā. Avañjhāti na vañjhā. Sabbanihīnaṃ pasavanti gandhabbakāyaṃ pasavi. Saphalāti avasesadevalokūpapattīhi sātthā. Saudrayāti brahmalokūpapattiyā savuḍḍhi.
329.Sarāmahanti sarāmi ahaṃ pañcasikha, iminā kira padena ayaṃ suttanto buddhabhāsito nāma jāto. Na nibbidāyāti na vaṭṭe nibbindanatthāya. Na virāgāyāti na vaṭṭe virāgatthāya. Na nirodhāyāti na vaṭṭassa nirodhatthāya. Na upasamāyāti na vaṭṭassa upasamanatthāya. Na abhiññāyāti na vaṭṭaṃ abhijānanatthāya. Na sambodhāyāti na kilesaniddāvigamena vaṭṭato pabujjhanatthāya. Na nibbānāyāti na amatanibbānatthāya.
Ekantanibbidāyāti ekantameva vaṭṭe nibbindanatthāya. Ettha pana nibbidāyāti vipassanā. Virāgāyāti maggo. Nirodhāya upasamāyāti nibbānaṃ. Abhiññāya sambodhāyāti maggo. Nibbānāyāti nibbānameva. Evaṃ ekasmiṃ ṭhāne vipassanā, tīsu maggo, tīsu nibbānaṃ vuttanti evaṃ vavatthānakathā veditabbā. Pariyāyena pana sabbānipetāni maggavevacanānipi nibbānavevacanānipi hontiyeva. Sammādiṭṭhiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ visuddhimagge saccavaṇṇanāyaṃ vuttameva.
330.Ye na sabbenasabbanti ye cattāropi ariyamagge paripūretuṃ na jānanti, tīṇi vā dve vā ekaṃ vā nibbattenti. Sabbesaṃyeva imesaṃ kulaputtānanti brahmacariyaciṇṇakulaputtānaṃ. Amoghā…pe… saphalā saudrayāti arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi.
Bhagavantaṃabhivādetvā padakkhiṇaṃ katvāti (dī. ni. 2.188) bhagavato dhammadesanaṃ cittena sampaṭicchanto abhinanditvā vācāya pasaṃsamāno anumoditvā mahantaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhapetvā pasannalākhārase nimujjamāno viya dasabalassa chabbaṇṇarasmijālantaraṃ pavisitvā catūsu ṭhānesu vanditvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā bhagavantaṃ abhitthavanto abhitthavanto satthu purato antaradhāyitvā attano devalokameva agamāsīti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Mahāgovindasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Mahāsamayasuttavaṇṇanā
Nidānavaṇṇanā
- "他在行走,走在村莊和城鎮的路上,去的地方如同佛陀的喧鬧。人們聽到『偉大的訶琴陀智者來了』時,早已搭建好帳篷,裝飾好道路,出來迎接並聚集起來,猶如巨大的財富涌現。『七位王子的祭司』即是七位國王的祭司。因此,就像現在在這樣的地方,當有任何痛苦發生時,他們會說『向佛陀致敬』,當時他們會說『向偉大的訶琴陀、婆羅門致敬,向七位王子的祭司致敬。』"
- "以慈心為伴"即是以慈心為基礎,婆羅門的四種心態也隨之而來,偉人則使得所有八種定和五種神通生起。由於弟子們與梵天的同在,他講述了通往梵天的道路。
- "一切皆為一切"即是八種定和五種神通生起。那些不知一切法的人,即是那些在八種定中連一種定都不知道的人,無法生起。 "無失"即是有因果的。 "不失"即是不失去。 "一切低劣者生起"即是天人身的生起。 "有成效"即是通過其他天界的生起。 "有增益"即是通過梵天的生起。
- "我在流動"即是我在流動,五根火焰,這個句子是由佛所說。 "不因厭倦而生"即是不因厭倦而生。 "不因離欲而生"即是不因離欲而生。 "不因滅盡而生"即是不因滅盡而生。 "不因安寧而生"即是不因安寧而生。 "不因神通而生"即是不因神通而生。 "不因覺悟而生"即是不因覺悟而生。 "徹底厭倦"即是完全厭倦。這裡的厭倦即是內觀。 "離欲"即是道路。 "滅盡與安寧"即是涅槃。 "因神通而覺悟"即是道路。 "因涅槃而生"即是涅槃。這樣在一個地方內觀,三條道路,三種涅槃都被提及,因此要理解這段話的含義。按類別來說,所有這些都是道路的說法和涅槃的說法。
- "那些不知一切的人"即是那些四條高貴道路無法充實的人,三條、兩條或一條都無法生起。 "所有這些都是家族子弟"即是修行完美的家族子弟。 "無失……"即是通過阿羅漢的教導來完成。 "向尊者致敬,繞行"即是(《長部經》2.188)在心中接受尊者的法教,欣然讚歎,讚美之言,歡喜地以大禮敬頭,猶如被十力的光輝照耀,進入四個地方,三次繞行,向尊者致敬,向尊者致敬,隨後在師前消失,回到自己的天界。" 如此,《善巧的華麗》中的《長部經》的註釋已完成。 "偉大的訶琴陀經的註釋已完成。" "偉大的集會經的註釋" "因緣的註釋"
331.Evaṃme sutanti mahāsamayasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – sakkesūti ambaṭṭhasutte vuttena uppattinayena 『『sakyā vata, bho kumārā』』ti udānaṃ paṭicca sakkāti laddhanāmānaṃ rājakumārānaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīsaddena 『『sakkā』』ti vuccati, tasmiṃ sakkesu janapade. Mahāvaneti sayaṃjāte aropite himavantena saddhiṃ ekābaddhe mahati vane. Sabbeheva arahantehīti imaṃ suttaṃ kathitadivaseyeva pattaarahattehi.
Tatrāyaṃ anupubbikathā – sākiyakoliyā kira kapilavatthunagarassa ca koliyanagarassa ca antare rohiṇiṃ nāma nadiṃ ekeneva āvaraṇena bandhāpetvā sassāni karonti, atha jeṭṭhamūlamāse sassesu milāyantesu ubhayanagaravāsikānampi kammakarā sannipatiṃsu. Tattha koliyanagaravāsino āhaṃsu – 『『idaṃ udakaṃ ubhato hariyamānaṃ na tumhākaṃ na amhākaṃ pahossati, amhākaṃ pana sassaṃ ekena udakeneva nipphajjissati, idaṃ udakaṃ amhākaṃ dethā』』ti. Kapilavatthunagaravāsino āhaṃsu – 『『tumhesu koṭṭhe pūretvā ṭhitesu mayaṃ rattasuvaṇṇanīlamaṇikāḷakahāpaṇe ca gahetvā pacchipasibbakādihatthā na sakkhissāma tumhākaṃ gharadvāre vicarituṃ, amhākampi sassaṃ ekeneva udakena nipphajjissati, idaṃ udakaṃ amhākaṃ dethā』』ti. 『『Na mayaṃ dassāmā』』ti. 『『Mayampi na dassāmā』』ti. Evaṃ kalahaṃ vaḍḍhetvā eko uṭṭhāya ekassa pahāraṃ adāsi, sopi aññassāti evaṃ aññamaññaṃ paharitvā rājakulānaṃ jātiṃ ghaṭṭetvā kalahaṃ vaḍḍhayiṃsu.
Koliyakammakarā vadanti – 『『tumhe kapilavatthuvāsike gahetvā gajjatha, ye soṇasiṅgālādayo viya attano bhaginīhi saddhiṃ saṃvasiṃsu. Etesaṃ hatthino ca assā ca phalakāvudhāni ca amhākaṃ kiṃ karissantī』』ti? Sākiyakammakarāpi vadanti – 『『tumhe dāni kuṭṭhino dārake gahetvā gajjatha, ye anāthā niggatikā tiracchānā viya kolarukkhe vasiṃsu, etesaṃ hatthino ca assā ca phalakāvudhāni ca amhākaṃ kiṃ karissantī』』ti? Te gantvā tasmiṃ kamme niyuttaamaccānaṃ kathesuṃ, amaccā rājakulānaṃ kathesuṃ, tato sākiyā – 『『bhaginīhi saddhiṃ saṃvāsikānaṃ thāmañca balañca dassessāmā』』ti yuddhasajjā nikkhamiṃsu. Koliyāpi – 『『kolarukkhavāsīnaṃ thāmañca balañca dassessāmā』』ti yuddhasajjā nikkhamiṃsu.
Bhagavāpi rattiyā paccūsasamayeva mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento ime evaṃ yuddhasajje nikkhamante addasa. Disvā – 『『mayi gate ayaṃ kalaho vūpasamissati nu kho udāhu no』』ti upadhārento – 『『ahamettha gantvā kalahavūpasamanatthaṃ tīṇi jātakāni kathessāmi, tato kalaho vūpasamissati. Atha sāmaggidīpanatthāya dve jātakāni kathetvā attadaṇḍasuttaṃ desessāmi. Desanaṃ sutvā ubhayanagaravāsinopi aḍḍhatiyāni aḍḍhatiyāni kumārasatāni dassanti, ahaṃ te pabbajissāmi, tadā mahāsamāgamo bhavissatī』』ti sanniṭṭhānamakāsi. Tasmā imesu yuddhasajjesu nikkhamantesu kassaci anārocetvā sayameva pattacīvaramādāya gantvā dvinnaṃ senānaṃ antare ākāse pallaṅkaṃ ābhujitvā chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā nisīdi.
- "如是我聞"即是《偉大的集會經》。此處是前言的解釋——「能行者」即是依照《阿縛陀經》中所述的出生之法,稱為「能夠」的王子們的居住地也被稱為「能行」,在這個地方的村落中。 "大森林"即是指與喜馬拉雅山相連的大森林。 "所有的阿羅漢"即是在這部經講述的當天所獲得的阿羅漢果。 這裡是逐步講述——據說,在釋迦族和迦毗羅衛國之間,有一條名為羅荼尼的河流被一道障礙所阻,導致農作物的生長,因此在豐收的季節,居住在兩城的人們的工匠們聚集在一起。在那裡,迦毗羅衛國的人們說——「這水流過,不會影響你們和我們,但我們的農作物只會依賴這水,給我們這水。」而釋迦族的人們則說——「如果你們在你們的地方盛滿水,我們就不能帶著金銀珠寶到你們家門口去,我們的農作物也只會依賴這水,給我們這水。」 "我們不會給你們。" "我們也不會給你們。" 這樣爭吵升級,有一個人站起來給了另一個人一巴掌,他也因此互相打鬥,導致王族的血脈受到衝突,爭吵加劇。 迦毗羅衛國的工匠們說——「你們這些釋迦族的人,帶著你們的金銀珠寶來吵鬧,像是與自己的姐妹們一起生活的狡猾的狼一樣。那些大象和馬,以及武器對我們有什麼影響?」釋迦族的工匠們也說——「你們現在帶著瘟疫的孩子來吵鬧,像是無家可歸的流浪者一樣,住在羅荼樹下,那些大象和馬,以及武器對我們有什麼影響?」他們去到那項工作中,向大臣們討論,大臣們向王族討論,然後釋迦族人說——「我們將展示與姐妹們共同生活的地方的力量。」於是他們準備出征。迦毗羅衛國的人也說——「我們將展示住在羅荼樹下的地方的力量。」於是他們也準備出征。 佛陀在夜間黎明時分,從偉大的慈悲定中覺醒,觀察世界,看到他們這樣準備出征。看到后,他思考——「我去後,這場爭吵會平息嗎?」於是他決定——「我將在這裡講述三則故事,以便這場爭吵平息。然後爲了闡明和諧,我將講述兩則故事,並講解《自罰經》。聽到教義后,居住在兩城的人們也會看到數百個王子,我將出家,那時將會有偉大的集會。」因此,在這些準備出征的人中,未曾通知任何人,自己拿著袈裟,走到兩軍之間,鋪開一個座位,放下六種光輝,坐下。
Kapilavatthuvāsino bhagavantaṃ disvāva – 『『amhākaṃ ñātiseṭṭho satthā āgato, diṭṭho nu kho tena amhākaṃ kalahakāraṇabhāvo』』ti cintetvā – 『『na kho pana sakkā bhagavati āgate amhehi parassa sarīre satthaṃ pātetuṃ, koliyanagaravāsino amhe hanantu vā pacantu vā』』ti āvudhāni chaḍḍetvā bhagavantaṃ vanditvā nisīdiṃsu. Koliyanagaravāsinopi tatheva cintetvā āvudhāni chaḍḍetvā bhagavantaṃ vanditvā nisīdiṃsu.
Bhagavā jānantova – 『『kasmā āgatattha mahārājā』』ti pucchi. Bhagavā, na titthakīḷāya na pabbatakīḷāya na nadīkīḷāya na giridassanatthaṃ, imasmiṃ pana ṭhāne saṅgāmaṃ paccupaṭṭhapetvā āgatamhāti. Kiṃ nissāya vo kalaho mahārājāti? Udakaṃ, bhanteti. Udakaṃ kiṃ agghati mahārājāti? Appagghaṃ, bhanteti. Pathavī nāma kiṃ agghati mahārājāti? Anagghā, bhanteti. Khattiyā kiṃ agghanti mahārājāti? Khattiyā nāma anagghā bhanteti. Appamūlakaṃ udakaṃ nissāya kimatthaṃ anagghe khattiye nāsetha, mahārājāti? 『『Kalahe assādo nāma natthi, kalahavasena mahārājā aṭṭhāne veraṃ katvā ekāya rukkhadevatāya kāḷasīhena saddhiṃ baddhāghāto sakalampi imaṃ kappaṃ anuppattoyevā』』ti vatvā phandanajātakaṃ kathesi. Tato 『『parapattiyena nāma mahārājā na bhavitabbaṃ. Parapattiyā hutvā hi ekassa sasakassa kathāya tiyojanasahassavitthate himavante catuppadagaṇā mahāsamuddaṃ pakkhandino ahesuṃ. Tasmā parapattiyena na bhavitabba』』nti vatvā pathavīundriyajātakaṃ kathesi. Tato – 『『kadāci, mahārājā, dubbalopi mahabbalassa randhaṃ vivaraṃ passati, kadāci mahabbalo dubbalassa. Laṭukikāpi hi sakuṇikā hatthināgaṃ ghātesī』』ti vatvā laṭukikajātakaṃ kathesi. Evaṃ kalahavūpasamatthāya tīṇi jātakāni kathetvā sāmaggiparidīpanatthāya dve jātakāni kathesi. Kathaṃ? Samaggānañhi mahārājā koci otāraṃ nāma passituṃ na sakkotīti vatvā rukkhadhammajātakaṃ kathesi. Tato 『『samaggānaṃ mahārājā koci vivaraṃ passituṃ nāsakkhi. Yadā pana aññamaññaṃ vivādamakaṃsu, atha te nesādaputto jīvitā voropetvā ādāya gato. Vivāde assādo nāma natthī』』ti vatvā vaṭṭakajātakaṃ kathesi. Evaṃ imāni pañca jātakāni kathetvā avasāne attadaṇḍasuttaṃ kathesi.
Rājāno pasannā – 『『sace satthā nāgamissa, mayaṃ sahatthā aññamaññaṃyeva vadhitvā lohitanadiṃ pavattayissāma, amhākaṃ puttabhātaro gehadvāre na passeyyāma, sāsanapaṭisāsanampi no āharaṇako na bhavissati. Satthāraṃ nissāya no jīvitaṃ laddhaṃ. Sace pana satthā agāraṃ ajjhāvasissa, dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu rajjamassa hatthagataṃ abhavissa, atirekasahassaṃ kho panassa puttā abhavissaṃsu, tato khattiyaparivārova avicarissa. Taṃ kho panesa sampattiṃ pahāya nikkhamitvā sambodhiṃ patto, idānipi khattiyaparivāroyeva vicaratū』』ti ubhayanagaravāsino aḍḍhatiyāni aḍḍhatiyāni kumārasatāni adaṃsu. Bhagavā te pabbājetvā mahāvanaṃ agamāsi. Tesaṃ garugāravavasena na attano ruciyā pabbajitānaṃ anabhirati uppajji. Purāṇadutiyikāyopi nesaṃ 『『ayyaputtā ukkaṇṭhantu, gharāvāso na saṇṭhātī』』tiādīni vatvā sāsanaṃ pesenti. Te atirekataraṃ ukkaṇṭhiṃsu.
- "看到佛陀,釋迦族的人思考——『我們的親屬中最尊貴的老師來了,他是否看到了我們爭吵的原因』。於是,他們說——『佛陀來到這裡,我們無法在別人面前施加教誨,迦毗羅衛國的人會殺死我們或烹煮我們。』於是,他們放下武器,向佛陀致敬,坐下。迦毗羅衛國的人也同樣思考,放下武器,向佛陀致敬,坐下。 佛陀似乎知道——『為什麼國王會來這裡』。佛陀說,『不是爲了觀看錶演,也不是爲了觀看山川,今天我來這裡是爲了建立戰爭。』你們的爭吵是基於什麼呢,國王?『水,尊者。』水有什麼價值,國王?『微不足道,尊者。』地球有什麼價值,國王?『無價,尊者。』貴族有什麼價值,國王?『貴族也是無價的,尊者。』基於微不足道的水,為什麼要在無價的貴族之間爭鬥,國王?『爭吵沒有快樂,因爭吵而產生的仇恨,像一棵樹的神靈與黑獅子相互纏繞,整個時代都沒有達到。』於是,他講述了《飛行者的故事》。接著他說——『國王不應當因他人的財物而存在。因為在他人的財物中,曾有一隻兔子在四千由旬的喜馬拉雅山中飛翔。因此,國王不應當因他人的財物而存在。』然後他講述了《大地的故事》。接著——『有時,國王會看到軟弱者的弱點,有時強者會看到弱者的強項。即使是小鳥也曾擊殺大象。』於是,他講述了《小鳥的故事》。這樣,爲了平息爭吵,他講述了三則故事,爲了闡明和諧,他又講述了兩則故事。如何呢?『在和諧中,國王是無法看到任何下降的。』於是,他講述了《樹的故事》。接著——『在和諧中,國王無法看到任何開放的地方。』當他們互相爭吵時,那隻獵犬便將生命奪走。『爭吵沒有快樂。』於是,他講述了《輪迴的故事》。這樣講完五則故事後,最後講述了《自罰的經文》。 國王們心悅誠服——『如果老師願意,我們將用雙手互相殺戮,流血成河,我們的兄弟們將不會看到家門口,教義的管理也不會被施加。我們的生命是依賴於老師的。如果老師願意居住在家中,那麼在兩千個島嶼的四個大洲中,他的王國將會被掌握,然而他將有超過一千個兒子,因此貴族將不會離開他。』他放棄了財富,獲得了覺悟,現在貴族們仍在徘徊。於是,居住在兩城的人們都獻上了數百個王子。佛陀使他們出家,前往大森林。由於他們的尊重,出家的人並未因自己的喜好而出家。舊的使者們也對他們說——『尊者們,請不要厭倦,居住在家中是無法持久的。』於是,他們更加渴望出家。"
Bhagavā āvajjanto tesaṃ anabhiratabhāvaṃ ñatvā 『『ime bhikkhū mādisena buddhena saddhiṃ ekato vasantā ukkaṇṭhanti, handa nesaṃ kuṇāladahassa vaṇṇaṃ kathetvā tattha netvā anabhiratiṃ vinodessāmī』』ti kuṇāladahassa vaṇṇaṃ kathesi. Te taṃ daṭṭhukāmā ahesuṃ. Daṭṭhukāmattha, bhikkhave, kuṇāladahanti? Āma bhagavāti. Yadi evaṃ, etha, gacchāmāti. Iddhimantānaṃ bhagavā gamanaṭṭhānaṃ mayaṃ kathaṃ gamissāmāti? Tumhe gantukāmā hotha, ahaṃ mamānubhāvena gahetvā gamissāmīti. Sādhu, bhanteti. Atha bhagavā pañca bhikkhusatāni gahetvā ākāse uppatitvā kuṇāladahe patiṭṭhāya te bhikkhū āha – 『『bhikkhave, imasmiṃ kuṇāladahe yesaṃ macchānaṃ nāmaṃ na jānātha, tesaṃ nāmaṃ pucchathā』』ti.
Te pucchiṃsu, bhagavā pucchitapucchitaṃ kathesi. Na kevalaṃ macchānaṃyeva, tasmiṃ vanasaṇḍe rukkhānampi pabbatapāde dvipadacatuppadasakuṇānampi nāmāni pucchāpetvā kathesi. Atha dvīhi sakuṇehi mukhatuṇḍakena ḍaṃsitvā gahitadaṇḍake nisinno kuṇālasakuṇarājā purato pacchato ubhosu passesu sakuṇasaṅghaparivuto āgacchati. Bhikkhū taṃ disvā – 『『esa, bhante, imesaṃ sakuṇānaṃ rājā bhavissati, parivārā ete etassā』』ti maññāmāti. Evameva, bhikkhave, ayampi mama vaṃso mama paveṇīti. Idāni tāva mayaṃ, bhante, ete sakuṇe passāma. Yaṃ pana bhagavā 『『ayampi mama vaṃso mama paveṇī』』ti āha, taṃ sotukāmamhāti. Sotukāmattha bhikkhaveti? Āma, bhagavāti. Tena hi suṇāthāti tīhi gāthāsatehi maṇḍetvā kuṇālajātakaṃ kathento anabhiratiṃ vinodesi. Desanāpariyosāne sabbepi sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu, maggeneva ca nesaṃ iddhipi āgatā. Bhagavā – 『『hotu tāva ettakaṃ etesaṃ bhikkhūna』』nti ākāse uppatitvā mahāvanameva agamāsi. Tepi bhikkhū gamanakāle dasabalassa ānubhāvena gantvā āgamanakāle attano ānubhāvena bhagavantaṃ parivāretvā mahāvane otariṃsu.
Bhagavā paññattāsane nisīditvā te bhikkhū āmantetvā – 『『etha, bhikkhave, nisīdatha, uparimaggattayavajjhānaṃ vo kilesānaṃ pahānāya kammaṭṭhānaṃ kathessāmī』』ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Bhikkhū cintesuṃ – 『『bhagavā amhākaṃ anabhiratabhāvaṃ ñatvā kuṇāladahaṃ netvā anabhiratiṃ vinodesi, tattha sotāpattiphalappattānaṃ no idāni idha tiṇṇaṃ maggānaṃ kammaṭṭhānaṃ adāsi, na kho panamhehi 『sotāpannā maya』nti vītināmetuṃ vaṭṭati, uttamapurisasadisehi no bhavituṃ vaṭṭatī』』ti te dasabalassa pāde vanditvā uṭṭhāya nisīdanaṃ papphoṭetvā visuṃ visuṃ pabbhārarukkhamūlesu nisīdiṃsu.
Bhagavā cintesi – 『『ime bhikkhū pakatiyāpi avissaṭṭhakammaṭṭhānā, laddhupāyassa pana bhikkhuno kilamanakāraṇaṃ nāma natthi. Gacchantā gacchantā ca vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā – 『『attanā attanā paṭiladdhaguṇaṃ ārocessāmā』ti mama santikaṃ āgamissanti. Etesu āgatesu dasasahassacakkavāḷe devatā ekacakkavāḷe sannipatissanti, mahāsamayo bhavissati, vivitte okāse mayā nisīdituṃ vaṭṭatī』』ti. Tato vivitte okāse buddhāsanaṃ paññapetvā nisīdi.
- "佛陀觀察到他們的不滿,知道『這些比丘與這樣的佛陀一起居住,感到厭倦,乾脆我就講述一下關於金翅鳥的故事,帶他們去那裡,消除他們的不滿。』於是,他講述了金翅鳥的故事。他們渴望看到。爲了看到,比丘們說——『是的,尊者。』如果是這樣,那麼,走吧。』那些有神通的佛陀說——『我們要如何去往目的地呢?』你們想去嗎?『我們想去,尊者。』『很好,』他們說。於是佛陀抓住五百比丘,騰空而起,降落在金翅鳥的棲息地,並對他們說——『比丘們,你們在這裡不知道的魚的名字,去問問他們。』" 他們詢問,佛陀講述了被問及的內容。不僅是魚的名字,在那片森林中,樹木、山腳下的二足和四足動物的名字也被問及。然後,兩隻鳥用嘴巴啄咬,坐在被抓住的鳥的樹枝上,金翅鳥王在前面,後面和兩側都有鳥群環繞著他。比丘們看到后——『這位尊者將是這些鳥的王,眾鳥圍繞著他。』同樣,比丘們說——『這也是我的宗族,我的後裔。』現在我們看到這些鳥,尊者。至於佛陀所說的『這也是我的宗族,我的後裔』,我們渴望聽到。』爲了聽到,尊者們說——『是的,尊者。』因此,佛陀用三百首歌來講述金翅鳥的故事,消除了他們的不滿。在講述結束時,所有人都獲得了初果,神通也隨之而來。佛陀說——『愿這些比丘們獲得這些。』於是,他騰空而起,回到了大森林。 比丘們在出發的時候,依靠十力的加持,到了大森林的時候,憑藉自己的力量,圍繞著佛陀進入大森林。 佛陀坐在設定的座位上,召喚這些比丘——『來吧,比丘們,坐下。我將為你們講解去除煩惱的方法。』比丘們思考——『佛陀知道我們的不滿,帶著金翅鳥來消除我們的不滿,現在他沒有給我們三條道路的修行方法,而是無法讓我們說『我們是初果者』,無法與優秀的人相提並論。』於是,他們向十力的佛陀頂禮,站起身來,坐下後,分別坐在大樹的根部。 佛陀思考——『這些比丘們自然是沒有專注的修行方法,但對於獲得的方法,他們沒有疲憊的原因。走著走著,增進內觀,獲得阿羅漢果——『我將向他們展示自己所獲得的品質』。他們在我這裡會來。』在這些人到達時,十萬天神將聚集在一個天界,偉大的集會將會到來,我將坐在空曠的地方。』於是,他在空曠的地方設立了佛座,坐下。"
Sabbapaṭhamaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā gatathero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tato aparo tato aparoti pañcasatāpi paduminiyaṃ padumāni viya vikasiṃsu. Sabbapaṭhamaṃ arahattappattabhikkhu – 『『bhagavato ārocessāmī』』ti pallaṅkaṃ vinibbhujitvā nisīdanaṃ papphoṭetvā uṭṭhāya dasabalābhimukho ahosi. Evaṃ aparopi aparopīti pañcasatāpi bhattasālaṃ pavisantā viya paṭipāṭiyāva āgamaṃsu. Paṭhamaṃ āgato vanditvā nisīdanaṃ paññapetvā ekamantaṃ nisīditvā paṭiladdhaguṇaṃ ārocetukāmo – 『『atthi nu kho añño koci, natthī』』ti nivattitvā āgamanamaggaṃ olokento aparampi addasa aparampi addasa. Iti sabbepi te āgantvā ekamantaṃ nisīditvā ayaṃ imassa harāyamāno na kathesi, ayaṃ imassa harāyamāno na kathesīti. Khīṇāsavānaṃ kira dve ākārā honti – 『『aho vata mayā paṭiladdhaguṇaṃ sadevako loko khippameva paṭivijjheyyā』』ti cittaṃ uppajjati. Paṭiladdhabhāvaṃ pana nidhiladdhapuriso viya na aññassa ārocetukāmo hoti.
Evaṃ osīdamatte pana tasmiṃ ariyamaṇḍale pācīnayugandharaparikkhepato abbhā, mahikā, dhūmo, rajo, rāhūti imehi upakkilesehi vippamuttaṃ buddhuppādapaṭimaṇḍitassa lokassa rāmaṇeyyakadassanatthaṃ pācīnadisāya ukkhittarajatamayamahāādāsamaṇḍalaṃ viya, nemivaṭṭiyaṃ gahetvā parivattiyamānarajatacakkasassirikaṃ puṇṇacandamaṇḍalaṃ ullaṅghitvā anilapathaṃ paṭipajjittha. Iti evarūpe khaṇe laye muhutte bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi.
Tattha bhagavāpi mahāsammatassa vaṃse uppanno, tepi pañcasatā bhikkhū mahāsammatassa kule uppannā. Bhagavāpi khattiyagabbhe jāto, tepi khattiyagabbhe jātā. Bhagavāpi rājapabbajito, tepi rājapabbajitā. Bhagavāpi setacchattaṃ pahāya hatthagataṃ cakkavattirajjaṃ nissajjetvā pabbajito, tepi setacchattaṃ pahāya hatthagatāni rajjāni nissajjetvā pabbajitā. Iti bhagavā parisuddhe okāse parisuddhe rattibhāge sayaṃ parisuddho parisuddhaparivāro vītarāgo vītarāgaparivāro vītadoso vītadosaparivāro vītamoho vītamohaparivāro nittaṇho nittaṇhaparivāro nikkileso nikkilesaparivāro santo santaparivāro danto dantaparivāro mutto muttaparivāro ativiya virocatīti. Vaṇṇabhūmi nāmesā, yattakaṃ sakkoti, tattakaṃ vattabbaṃ. Iti ime bhikkhū sandhāya vuttaṃ – 『『pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehī』』ti.
- "持有所有的初步修行方法的比丘,獲得了阿羅漢果。然後,越來越多的比丘如同五百朵蓮花般綻放。獲得阿羅漢果的比丘——『我將向佛陀報告』——推開座位,站起身來,面向十力的佛陀。如此,越來越多的比丘如同五百位比丘進入了食堂,依照規定到達。首先抵達的比丘們,禮敬後坐下,準備報告自己所獲得的品質——『是否還有其他人,還是沒有』——於是他們轉身觀察來路,看到另一個,看到另一個。於是,他們都聚集在一起,坐下,彼此沒有談論這個,彼此沒有談論那個。對於已經消滅煩惱的人來說,確實有兩個方面——『真是太好了,我獲得的品質,整個有情世界都可以迅速證得』的想法產生。而已獲得的狀態,像是獲得財富的人,不願意向他人報告。 當他們處於這種狀態時,從那神聖的圈子裡,東邊的風、塵土、煙霧、陰影、黑暗等這些污染物,清凈的佛陀所裝飾的世界,爲了展示美麗的景象,像是東邊升起的閃亮的銀色巨大圓盤,抓住了輪迴,轉動著輪迴的光輝,行走于無風的道路。於是,在這樣的時刻,佛陀在迦毗羅衛國的偉大森林中,和大比丘群體一起,和五百位比丘共同住在一起,所有人都獲得了阿羅漢果。 在這裡,佛陀也是偉大的聖主的後裔,這五百位比丘也是偉大的聖主的家族。佛陀也是出生于貴族,五百位比丘也是出生于貴族。佛陀也是王子出家,五百位比丘也是王子出家。佛陀放棄了白傘,放棄了掌握的輪王國,出家,五百位比丘也放棄了白傘,放棄了掌握的王國,出家。因此,佛陀在清凈的地方,清凈的夜間,自我清凈,清凈的隨行,超越貪慾,超越貪慾的隨行,超越嗔恨,超越嗔恨的隨行,超越愚癡,超越愚癡的隨行,超越執著,超越執著的隨行,超越煩惱,超越煩惱的隨行,超越安寧,安寧的隨行,超越馴服,馴服的隨行,超越解脫,解脫的隨行,極其光輝燦爛。這裡的光明,盡其所能,盡其所應。這樣說的正是這些比丘——『五百位比丘,所有人都獲得了阿羅漢果。』"
Yebhuyyenāti bahutarā sannipatitā, mandā na sannipatitā asaññā arūpāvacaradevatā samāpannadevatā ca. Tatrāyaṃ sannipātakkamo mahāvanassa kira sāmantā devatā caliṃsu – 『『āyāma, bho buddhadassanaṃ nāma bahūpakāraṃ, dhammassavanaṃ bahūpakāraṃ, bhikkhusaṅghadassanaṃ bahūpakāraṃ, āyāma āyāmā』』ti mahāsaddaṃ kurumānā āgantvā bhagavantañca taṃmuhuttaṃ arahattappattakhīṇāsave ca vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Eteneva upāyena tāsaṃ tāsaṃ saddaṃ sutvā saddantaraaḍḍhagāvutagāvutaaḍḍhayojanayojanādivasena tiyojanasahassavitthate himavante, tikkhattuṃ tesaṭṭhiyā nagarasahassesu, navanavutiyā doṇamukhasatasahassesu, channavutiyā paṭṭanakoṭisatasahassesu, chapaṇṇāsāya ratanākaresūti sakalajambudīpe, pubbavidehe, aparagoyāne, uttarakurumhi, dvīsu parittadīpasahassesūti sakalacakkavāḷe, tato dutiyatatiyacakkavāḷeti evaṃ dasasahassacakkavāḷesu devatā sannipatitāti veditabbā. Dasasahassacakkavāḷañhi idha dasalokadhātuyoti adhippetā. Tena vuttaṃ – 『『dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā hontī』』ti.
Evaṃ sannipatitāhi devatāhi sakalacakkavāḷagabbhaṃ yāva brahmalokā sūcighare nirantaraṃ pakkhittasūcīhi viya paripuṇṇaṃ hoti. Tatra brahmalokassa evaṃ uccattanaṃ veditabbaṃ. Lohapāsāde kira sattakūṭāgārasamo pāsāṇo brahmaloke ṭhatvā adho khitto catūhi māsehi pathaviṃ pāpuṇāti. Evaṃ mahante okāse yathā heṭṭhā ṭhatvā khittāni pupphāni vā dhūmo vā upari gantuṃ, upari vā ṭhatvā khittasāsapā heṭṭhā otarituṃ antaraṃ na labhanti, evaṃ nirantaraṃ devatā ahesuṃ. Yathā kho pana cakkavattirañño nisinnaṭṭhānaṃ asambādhaṃ hoti, āgatāgatā mahesakkhā khattiyā okāsaṃ labhantiyeva, parato parato pana atisambādhaṃ hoti, evameva bhagavato nisinnaṭṭhānaṃ asambādhaṃ, āgatāgatā mahesakkhā devatā ca mahābrahmāno ca okāsaṃ labhantiyeva. Apisudaṃ bhagavato āsannāsannaṭṭhāne mahāparinibbāne vuttanayeneva vālaggakoṭinitudanamatte padese dasapi vīsampi sabbaparato tiṃsampi devatā sukhume sukhume attabhāve māpetvā aṭṭhaṃsu. Saṭṭhi saṭṭhi devatā aṭṭhaṃsu.
Suddhāvāsakāyikānanti suddhāvāsavāsīnaṃ. Suddhāvāsā nāma suddhānaṃ anāgāmikhīṇāsavānaṃ āvāsā pañca brahmalokā. Etadahosīti kasmā ahosi? Te kira brahmāno samāpattiṃ samāpajjitvā yathāparicchedena vuṭṭhitā brahmabhavanaṃ olokentā pacchābhatte bhattagehaṃ viya suññataṃ addasaṃsu. Tato 『『kuhiṃ brahmāno gatā』』ti āvajjantā mahāsamāgamaṃ ñatvā – 『『ayaṃ samāgamo mahā, mayaṃ ohīnā, ohīnakānaṃ okāso dullabho hoti, tasmā gacchantā atucchahatthā hutvā ekekaṃ gāthaṃ abhisaṅkharitvā gacchāma. Tāya mahāsamāgame ca attano āgatabhāvaṃ jānāpessāma, dasabalassa ca vaṇṇaṃ bhāsissāmā』』ti. Iti tesaṃ samāpattito vuṭṭhāya āvajjitattā etadahosi.
- "眾多的天神聚集在一起,緩慢的沒有聚集的無形的無色界天神和入定的天神也在其中。此時,偉大的森林的守護神們說——『哦,佛陀的出現有很多的好處,聽聞法有很多的好處,見到比丘僧團也有很多的好處,哦,真是好啊』。於是,他們發出巨大的聲音,聚集到佛陀那裡,恭敬地向佛陀和那時獲得阿羅漢果的比丘們致敬,坐在一旁。通過這種方式,聽到他們的聲音,像是聽到來自三千大千世界的聲音,聽到來自喜馬拉雅山的聲音,聽到來自數以千計的城市的聲音,聽到來自數以百計的船隻的聲音,聽到來自數以百計的村莊的聲音,聽到來自整個賈姆布迪(印度次大陸)的聲音,聽到來自東部的聲音,聽到來自西部的聲音,聽到來自北部的聲音,聽到來自南部的聲音,聽到來自整個輪迴的聲音,因此在十萬輪迴的天神中,聚集在一起是可以理解的。十萬輪迴的天神在這裡指的是十個世界的天神。因此說——『在十個世界的天神中,眾多的天神聚集在一起。』" 通過這樣聚集的天神,整個輪迴的中心直到天界都是充滿的。關於天界的高度,應當這樣理解:在金色的宮殿中,像是七層樓的石頭,在天界中矗立著,經過四個月的時間才降落到地面。這樣,在廣闊的地方,像是下面的花朵或煙霧被拋棄,無法上升,或者在上面無法降落,天神們便是如此。就像輪王的坐處沒有阻礙,來來往往的偉大貴族們能獲得空間,而遠方的空間則是極其擁擠,同樣,佛陀的坐處沒有阻礙,來來往往的偉大天神和大梵天也能獲得空間。即使在佛陀的近處,偉大的涅槃中,按照所說的那樣,十到二十、三十的天神都在微妙的身體中聚集,坐下。六十六個天神坐下。 「清凈的住處」,指的是清凈的住處的居住者。清凈的住處是指那些已經證得不再回流的阿那含的五個天界。於是,發生了這樣的事情——為什麼會這樣呢?因為這些梵天在入定后,按照適當的界限,觀察到梵天的宮殿,像是飯後看到空蕩蕩的飯廳。於是,他們思考——『梵天們去哪裡了』。當他們觀察到偉大的聚會後——『這聚會是偉大的,我們被拋棄,被拋棄的人獲得空間是困難的,因此在離去時,不要徒勞無功,個個唱一首歌,離去。通過這偉大的聚會,我們將知道自己的到來,談論佛陀的光輝』。因此,他們從入定中醒來,思考到此。
332.Bhagavato purato pāturahesunti pāḷiyaṃ bhagavato santike abhimukhaṭṭhāneyeva otiṇṇā viya katvā vuttā, na kho panettha evaṃ attho veditabbo. Te pana brahmaloke ṭhitāyeva gāthā abhisaṅkharitvā eko puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari, eko dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, eko pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, eko uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari. Tato puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmā nīlakasiṇaṃ samāpajjitvā nīlarasmiyo vissajjitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ maṇicammaṃ paṭimuñcanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā buddhavīthi nāma kenaci ottharituṃ na sakkā, tasmā pahaṭabuddhavīthiyāva āgantvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito attanā abhisaṅkhataṃ gāthaṃ abhāsi.
Dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmāpi pītakasiṇaṃ samāpajjitvā pītarasmiyo suvaṇṇapabhaṃ muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ suvaṇṇapaṭaṃ pārupento viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva aṭṭhāsi. Pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmāpi lohitakasiṇaṃ samāpajjitvā lohitarasmiyo muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ rattavarakambalena parikkhipanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva aṭṭhāsi. Uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmāpi odātakasiṇaṃ samāpajjitvā odātarasmiyo muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ sumanapaṭaṃ pārupanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva aṭṭhāsi.
Pāḷiyaṃ pana 『『bhagavato purato pāturahesuṃ. Atha kho tā devatā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsū』』ti evaṃ ekakkhaṇaṃ viya purato pātubhāvo ca abhivādetvā ekamantaṃ ṭhitabhāvo ca vutto, so iminā anukkamena ahosi, ekato katvā pana dassito. Gāthābhāsanaṃ pana pāḷiyaṃ visuṃ visuṃyeva vuttaṃ.
Tattha mahāsamayoti mahāsamūho. Pavanaṃ vuccati vanasaṇḍo. Ubhayenapi bhagavā imasmiṃ vanasaṇḍe ajja mahāsamūho mahāsannipātoti āha. Tato yesaṃ so sannipāto, te dassetuṃ devakāyāsamāgatāti āha. Tattha devakāyāti devaghaṭā. Āgatamha imaṃ dhammasamayanti evaṃ samāgate devakāye disvā mayampi imaṃ dhammasamūhaṃ āgatā. Kiṃ kāraṇā? Dakkhitāye aparājitasaṅghaṃ, kenaci aparājitaṃ ajjeva tayo māre madditvā vijitasaṅgāmaṃ imaṃ aparājitasaṅghaṃ dassanatthāya āgatamhāti attho. So pana brahmā imaṃ gāthaṃ bhāsitvā bhagavantaṃ abhivādetvā puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃyeva aṭṭhāsi.
Atha dutiyo vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha tatra bhikkhavoti tasmiṃ sannipātaṭṭhāne bhikkhū. Samādahaṃsūti samādhinā yojesuṃ. Cittamattano ujukaṃ akaṃsūti attano cittaṃ sabbe vaṅkakuṭilajimhabhāve haritvā ujukaṃ akariṃsu. Sārathīva nettāni gahetvāti yathā samappavattesu sindhavesu odhastapatodo sārathi sabbayottāni gahetvā acodento avārento tiṭṭhati, evaṃ chaḷaṅgupekkhāsamannāgatā guttadvārā sabbepete pañcasatā bhikkhū indriyāni rakkhanti paṇḍitā, ete daṭṭhuṃ idhāgatamha bhagavāti. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.
- "佛陀面前顯現,正如在佛陀的教導下,眾多天神聚集在一起,然而在這裡不應理解為如此。那些在梵天界的天神們吟唱著詩句,一個降落在東面輪迴的入口,一個降落在南面輪迴的入口,一個降落在西面輪迴的入口,一個降落在北面輪迴的入口。於是,降落在東面輪迴入口的梵天,進入了青色的定境,釋放出青色的光輝,像是向十萬輪迴的天神們展示自己的來臨,因此無人能阻擋佛陀的道路,因此他來到被稱為佛陀的道路,向佛陀致敬,站在一旁。站在一旁,他吟唱了自己所思考的詩句。 降落在南面輪迴入口的梵天,進入了黃色的定境,釋放出金色的光輝,像是向十萬輪迴的天神們展示自己的來臨,因此他也站在那裡。降落在西面輪迴入口的梵天,進入了紅色的定境,釋放出紅色的光輝,像是向十萬輪迴的天神們展示自己的來臨,因此他也站在那裡。降落在北面輪迴入口的梵天,進入了白色的定境,釋放出白色的光輝,像是向十萬輪迴的天神們展示自己的來臨,因此他也站在那裡。 在巴利文中提到「佛陀面前顯現。然後,那些天神向佛陀致敬,站在一旁」,這樣就提到了顯現的時刻和站立的狀態,逐漸顯現出聚集的樣子,詩句的吟唱在巴利文中則是逐一提到的。 在這裡,偉大的聚會指的是偉大的集會。風被稱為森林中的氣流。佛陀在這個森林中說,今天有偉大的聚會,偉大的聚集。因此,聚集的天神們被稱為「天神的聚集」。在這裡,天神的聚集是指天神的集合。我們來到了這個法的聚會,看到聚集的天神們。為什麼會這樣?因為看到那些不可戰勝的僧團,憑藉不可戰勝的力量,擊敗了三種魔,獲得了這不可戰勝的僧團的顯現。因此,那位梵天吟唱了這首詩,向佛陀致敬,停留在東面輪迴入口。 然後,第二位如前所述到來,吟唱詩句。在那裡,那些比丘們在聚集的地方。聚集在一起,心意相連。所有人的心都朝向正直,所有人都拋棄了歪曲、曲折、陰險的狀態,心意正直。就像車伕抓住韁繩,像是在廣闊的河流中,車伕抓住所有的韁繩,控制著所有的方向,所有的比丘們都保持著警覺,保護著他們的感官,智者們說:「我們在這裡看到佛陀。」他也如常地停留在適當的地方。"
Atha tatiyo vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha chetvā khīlanti rāgadosamohakhīlaṃ chinditvā. Palighanti rāgadosamohapalighameva. Indakhīlantipi rāgadosamohaindakhīlameva. Ūhacca manejāti ete taṇhāejāya abhāvena anejā bhikkhū indakhīlaṃ ūhacca samūhanitvā. Te carantīti catūsu disāsu appaṭihatacārikaṃ caranti. Suddhāti nirupakkilesā. Vimalāti nimmalā. Idaṃ tasseva vevacanaṃ. Cakkhumatāti pañcahi cakkhūhi cakkhumantena. Sudantāti cakkhutopi dantā, sotatopi ghānatopi jivhātopi kāyatopi manatopi dantā. Susunāgāti taruṇanāgā. Te evarūpena anuttarena yogācariyena damite taruṇanāge dassanāya āgatamha bhagavāti. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.
Atha catuttho vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha gatāseti nibbematikasaraṇagamanena gatā. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.
Devatāsannipātavaṇṇanā
- Atha bhagavā olokento pathavītalato yāva cakkavāḷamukhavaṭṭiparicchedā yāva akaniṭṭhabrahmalokā devatāsannipātaṃ disvā cintesi – 『『mahā ayaṃ devatāsamāgamo, bhikkhū pana evaṃ mahā devatāya samāgamoti na jānanti, handa, nesaṃ ācikkhāmī』』ti, evaṃ cintetvā 『『atha kho bhagavā bhikkhū āmantesī』』ti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Tattha etaparamāti etaṃ paramaṃ pamāṇaṃ etesanti etaparamā. Idāni buddhānaṃ pana abhāvā 『『yepi te, bhikkhave, etarahī』』ti tatiyo vāro na vutto. Ācikkhissāmi, bhikkhaveti kasmā āha? Devatānaṃ cittakallatājananatthaṃ. Devatā kira cintesuṃ – 『『bhagavā evaṃ mahante samāgame mahesakkhānaṃyeva devatānaṃ nāmagottāni kathessati, appesakkhānaṃ kiṃ kathessatī』』ti? Atha bhagavā 『『imā devatā kiṃ cintentī』』ti āvajjanto mukhena hatthaṃ pavesetvā hadayamaṃsaṃ maddanto viya sabhaṇḍaṃ coraṃ gaṇhanto viya ca taṃ tāsaṃ cittācāraṃ ñatvā – 『『dasasahassacakkavāḷato āgatāgatānaṃ appesakkhamahesakkhānaṃ sabbāsampi devatānaṃ nāmagottaṃ kathessāmī』』ti cintesi.
Buddhā nāma mahantā ete sattavisesā, yaṃ sadevakassa lokassa diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, na kiñci katthaci nīlādivasena vibhattarūpārammaṇesu rūpārammaṇaṃ vā bherīsaddādivasena vibhattasaddārammaṇādīsu visuṃ visuṃ saddādiārammaṇaṃ vā atthi, yaṃ etesaṃ ñāṇamukhe āpāthaṃ nāgacchati. Yathāha –
『『Yaṃ bhikkhave sadevakassa lokassa…pe… sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ jānāmi, tamahaṃ passāmi, tamahaṃ abbhaññāsi』』nti (a. ni.
- "然後第三位如前所述到來,吟唱詩句。在那裡,切斷了煩惱的網,切斷了貪、嗔、癡的網。封閉的網也是貪、嗔、癡的封閉。天神的網也是貪、嗔、癡的天神網。拋棄了慾望,超越了慾望的比丘們,拋棄了天神的網。它們在四個方向上行走,幾乎沒有阻礙地行走。清凈是沒有污染的。無染是沒有污垢的。這是它的確切意義。明亮的是有五種眼睛的明亮者。善於馴服的是眼睛、耳朵、鼻子、舌頭、身體和心都馴服。善於聽聞的是年輕的蛇。它們以這種無上的修行被馴服,來到這裡見佛陀。他也如常地停留在適當的地方。 然後第四位如前所述到來,吟唱詩句。在那裡,去往涅槃的歸宿,已經去往了。他也如常地停留在適當的地方。 天神聚集的描述 然後,佛陀觀察到大地之下,直到輪迴的邊界,直到最高的梵天界,看到天神的聚集,思考道:「這真是一個偉大的天神聚會,但比丘們卻不知道這樣偉大的天神聚會,真是可惜,我要告訴他們。」於是,佛陀思考後說:「現在我來召喚比丘們。」在這裡,接下來是指這些天神的聚集是極為重要的。現在,佛陀的缺席意味著「那些比丘們現在在這裡」,第三個部分沒有提到。為什麼要說「我將告訴比丘們」?是爲了讓天神們的心靈得到愉悅。天神們思考道:「佛陀在如此偉大的聚會中,當然會談論偉大的天神的名字和家族,難道會談論小天神的名字嗎?」於是,佛陀思考道:「這些天神在想什麼?」他用手指向他們,像是捏著心臟的肉,像是抓住了盜賊的手,瞭解他們的心思,思考道:「我將談論從十萬輪迴而來的所有天神的名字和家族。」 佛陀是偉大的,這些眾生是不同的,什麼是有情世界所見、所聞、所感、所知、所尋、所行、所思的,任何地方都沒有因青色等而分散的現象,或因鼓聲等而分散的聲音,或因各種聲音而分散的現象,這些都不在他們的智慧之中。正如所說: 「那些比丘們,關於有情世界……等等……關於有情和人類所見、所聞、所感、所知、所尋、所行的,我知道,我看見,我瞭解。」
4.24).
Evaṃ sabbattha appaṭihatañāṇo bhagavā sabbāpi tā devatā bhabbābhabbavasena dve koṭṭhāse akāsi. 『『Kammāvaraṇena vā samannāgatā』』tiādinā nayena vuttā sattā abhabbā nāma. Te ekavihāre vasantepi buddhā na olokenti. Viparītā pana bhabbā nāma, te dūre vasantepi gantvā saṅgaṇhanti. Tasmā tasmimpi devatāsannipāte ye abhabbā, te pahāya bhabbe pariggahesi. Pariggahetvā – 『『ettakā ettha rāgacaritā, ettakā dosacaritā, ettakā mohacaritā』』ti caritavasena cha koṭṭhāse akāsi. Atha nesaṃ sappāyaṃ dhammadesanaṃ upadhārayanto – 『『rāgacaritānaṃ devatānaṃ sammāparibbājaniyasuttaṃ kathessāmi, dosacaritānaṃ kalahavivādasuttaṃ, mohacaritānaṃ mahābyūhasuttaṃ, vitakkacaritānaṃ cūḷabyūhasuttaṃ, saddhācaritānaṃ tuvaṭṭakapaṭipadaṃ, buddhicaritānaṃ purābhedasuttaṃ kathessāmī』』ti desanaṃ vavatthapetvā puna taṃ parisaṃ manasākāsi – 『『attajjhāsayena nu kho jāneyya, parajjhāsayena atthuppattikena pucchāvasenā』』ti. Tato 『『pucchāvasena jāneyyā』』ti ñatvā 『『atthi nu kho koci devatānaṃ ajjhāsayaṃ gahetvā caritavasena pañhaṃ pucchituṃ samattho』』ti 『『tesu pañcasatesu bhikkhūsu ekopi na sakkotī』』ti addasa. Tato asītimahāsāvake dve aggasāvake ca samannāharitvā 『『tepi na sakkontī』』ti disvā cintesi 『『sace paccekabuddho bhaveyya, sakkuṇeyya nu kho』』ti 『『sopi na sakkuṇeyyā』』ti ñatvā 『『sakkasuyāmādīsu koci sakkuṇeyyā』』ti samannāhari. Sace hi tesu koci sakkuṇeyya, taṃ pucchāpetvā attanā vissajjeyya, na pana tesupi koci sakkoti.
Athassa etadahosi – 『『mādiso buddhoyeva sakkuṇeyya, atthi pana katthaci añño buddho』』ti anantāsu lokadhātūsu anantañāṇaṃ pattharitvā olokento aññaṃ buddhaṃ na addasa. Anacchariyañcetaṃ, yaṃ idāni attanā samaṃ na passeyya, so jātadivasepi brahmajālavaṇṇanāyaṃ vuttanayena attanā samaṃ apassanto – 『『aggohamasmi lokassā』』ti appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadi. Evaṃ aññaṃ attanā samaṃ apassitvā cintesi – 『『sace ahaṃ pucchitvā ahameva vissajjeyyaṃ, evampetā devatā na sakkhissanti paṭivijjhituṃ. Aññasmiṃ pana buddheyeva pucchante mayi ca vissajjante accherakaṃ bhavissati, sakkhissanti ca devatā paṭivijjhituṃ, tasmā nimmitabuddhaṃ māpessāmī』』ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya – 『『pattacīvaragahaṇaṃ ālokitavilokitaṃ samiñjitapasāritañca mama sadisaṃyeva hotū』』ti kāmāvacaracittehi parikammaṃ katvā pācīnayugandharaparikkhepato ullaṅghamānaṃ candamaṇḍalaṃ bhinditvā nikkhamantaṃ viya rūpāvacaracittena adhiṭṭhāsi.
Devasaṅgho taṃ disvā – 『『aññopi nu kho, bho, cando uggato』』ti āha. Atha candaṃ ohāya āsannatare jāte 『『na cando, sūriyo uggato』』ti, puna āsannatare jāte 『『na sūriyo, devavimānaṃ eka』』nti, puna āsannatare jāte 『『na devavimānaṃ, devaputto eko』』ti, puna āsannatare jāte 『『na devaputto, mahābrahmā eko』』ti, puna āsannatare jāte 『『na mahābrahmā, aparopi bho buddho āgato』』ti āha. Tattha puthujjanadevatā cintayiṃsu – 『『ekabuddhassa tāva ayaṃ devatāsannipāto, dvinnaṃ kīva mahanto bhavissatī』』ti. Ariyadevatā cintayiṃsu – 『『ekissā lokadhātuyā dve buddhā nāma natthi, addhā bhagavatā attanā sadiso añño eko buddho nimmito』』ti.
4.24). "因此,佛陀在所有方面都具備無礙的智慧,針對所有這些天神,按照可尊可卑的標準,劃分爲兩個類別。所謂的不可尊者是指那些因業障而受阻的眾生。即使他們住在同一個地方,佛陀也不會關注他們。而可尊者則相反,哪怕遠在天邊,也會前來聚集。因此,在天神的聚集中,那些不可尊者被排除在外,留下的都是可尊者。經過這樣的劃分——『這些是貪心所作,這些是嗔恨所作,這些是愚癡所作』——按行為的不同劃分爲六個類別。然後他們思考著適合的法教:「我將為貪心的天神們講解《正思維經》,為嗔恨的天神們講解《爭鬥經》,為愚癡的天神們講解《大迷經》,為思慮的天神們講解《小迷經》,為信心的天神們講解《信心之道》,為佛的天神們講解《古老的破壞經》。」然後他再次思考那群天神的心態——「是以自我為中心,還是以他人為中心來進行詢問?」於是他知道「是以詢問為中心來了解的」,他發現「在這五百個比丘中,沒有一個能夠以自己的心態來詢問他們的行為」。 然後他看到八十個大阿羅漢和兩位最優秀的阿羅漢,發現「他們也不能做到」,於是他思考:「如果有獨覺佛出現,他們能否做到?」他知道「他們也不能做到」。「在這些比丘中,有沒有能夠做到的?」於是他開始思考。如果在他們中有一個能夠做到,他會通過詢問來解答,而不是在他們中有一個能夠做到。 於是他想到:「這樣的佛陀只有他能做到,但在無邊的世界中,是否還有其他佛?」他在無邊的世界中觀察,未能發現其他的佛。這並不奇怪,因為現在他自己也看不見與自己相同的存在,正如在出生的那天,按照佛陀的說法,他也看不見與自己相同的存在——「我在這個世界中是最優秀的」,發出沒有迴響的獅吼。於是他思考:「如果我詢問並由我來解答,那麼這些天神將無法理解。如果詢問其他佛,而我來解答,那將是令人驚訝的,天神們能夠理解。因此,我將讓造作的佛顯現。」於是他進入了超越的禪定,覺醒后思考:「愿我的托缽和衣物能與我相似。」他以欲界的心態準備,穿過東南角的障礙,像是衝破月亮的光環而出。 天神們看到這一幕,便說:「難道還有其他的,哦,月亮升起了嗎?」於是他觀察月亮,看到更近的地方升起時說:「不是月亮,是太陽升起了。」再看到更近的地方升起時說:「不是太陽,是天神的宮殿。」再看到更近的地方升起時說:「不是天神的宮殿,是獨覺佛。」再看到更近的地方升起時說:「不是獨覺佛,是大梵天。」再看到更近的地方升起時說:「不是大梵天,還有其他的佛陀降臨。」在這裡,世俗天神們思考:「一個佛的聚集,這樣的天神聚集,若有兩個,那將是多麼偉大。」而聖者天神們則思考:「在一個世界中,絕對沒有兩個佛,顯然,佛陀自己所創造的另一個佛。」
Atha tassa devasaṅghassa passantasseva nimmitabuddho āgantvā dasabalaṃ avanditvāva sammukhaṭṭhāne samasamaṃ katvā māpite āsane nisīdi. Bhagavatopi dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni, nimmitassāpi dvattiṃsāva, bhagavatopi sarīrā chabbaṇṇarasmiyo nikkhamanti , nimmitassāpi, bhagavato sarīrarasmiyo nimmitassa sarīre paṭihaññanti, nimmitassa sarīrarasmiyo bhagavato kāye paṭihaññanti. Tā dvinnampi buddhānaṃ sarīrato uggamma akaniṭṭhabhavanaṃ āhacca tato paṭinivattitvā devatānaṃ matthakapariyante otaritvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ patiṭṭhahiṃsu. Sakalacakkavāḷagabbhaṃ suvaṇṇamayavaṅkagopānasīvinaddhamiva cetiyagharaṃ virocittha. Dasasahassacakkavāḷadevatā ekacakkavāḷe rāsibhūtā dvinnaṃ buddhānaṃ rasmigabbhantaraṃ pavisitvā aṭṭhaṃsu. Nimmitabuddho nisīdantoyeva dasabalassa bodhipallaṅke kilesappahānaṃ abhitthavanto –
『『Pucchāmi muniṃ pahūtapaññaṃ,
Tiṇṇaṃ pāraṅgataṃ parinibbutaṃ ṭhitattaṃ;
Nikkhamma gharā panujja kāme,
Kathaṃ bhikkhu sammā so loke paribbajeyyā』』ti. (su. ni. 361) –
Gāthaṃ abhāsi. Satthā devatānaṃ tāva cittakallatājananatthaṃ āgatāgatānaṃ nāmagottāni kathessāmīti cintetvā ācikkhissāmi, bhikkhavetiādimāha.
Atha tassa devasaṅghassa passantasseva nimmitabuddho āgantvā dasabalaṃ avanditvāva sammukhaṭṭhāne samasamaṃ katvā māpite āsane nisīdi. "佛陀來到天神的聚集處,向十力的佛鞠躬,坐在正中間的座位上。佛陀也具備三十種大人特徵,顯現的佛也具備三十種特徵,佛陀的身體發出六種光輝,顯現的佛也一樣,佛陀的身體光輝在顯現的身體上反射,顯現的身體光輝在佛陀的身上反射。那兩位佛的身體升起,靠近最高的宮殿,然後返回,降落在天神的頭頂,最終在輪迴的入口處安住。整個輪迴的空間,宛如金色的光輝照耀著聖地。十萬輪迴的天神聚集在同一個輪迴中,進入了兩位佛的光輝之中,停留在那裡。顯現的佛坐在十力的菩提座上,宣講著斷除煩惱的教義—— 「我問那位具大智慧的修行者, 已渡過三界,安住于涅槃之處; 離開家舍,放下慾望, 比丘如何在世間正當出家?」 他吟唱了這首詩。老師思考道:「我將為天神們講述他們的名字和家族,以使他們的心靈得到愉悅。」
- Tattha silokamanukassāmīti akkharapadaniyamitaṃ vacanasaṅghātaṃ pavattayissāmi. Yattha bhummā tadassitāti yesu yesu ṭhānesu bhummā devatā taṃ taṃ nissitā. Ye sitā girigabbharantiādīhi tesaṃ bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ kathesi, ye bhikkhū girikucchiṃ nissitāti attho. Pahitattāti pesitacittā. Samāhitāti avikkhittā.
Puthūti bahujanā. Sīhāva sallīnāti sīhā viya nilīnā ekattaṃ upagatā. Lomahaṃsābhisambhunoti lomahaṃsaṃ abhibhavitvā ṭhitā, nibbhayāti vuttaṃ hoti. Odātamanasā suddhāti odātacittā hutvā suddhā. Vippasannāmanāvilāti vippasannaanāvilā.
Bhiyyopañcasate ñatvāti sammāsambuddhena saddhiṃ atirekapañcasate bhikkhū jānitvā. Vane kāpilavatthaveti kapilavatthusamīpamhi jāte vanasaṇḍe. Tato āmantayī satthāti tadā āmantayi. Sāvakesāsane rateti attano dhammadesanāya savanante jātattā sāvake sikkhattayasāsane ratattā sāsane rate. Idaṃ sabbaṃ – 『『silokamanukassāmī』』ti vacanato aññena vuttaṃ viya katvā vadati.
Devakāyā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavoti te dibbacakkhunā vijānāthāti nesaṃ bhikkhūnaṃ dibbacakkhuñāṇābhinīhāratthāya kathesi. Te ca ātappamakaruṃ, sutvā buddhassa sāsananti te ca bhikkhū taṃ buddhasāsanaṃ sutvā tāvadeva tadatthāya vīriyaṃ kariṃsu.
Evaṃ katamattātappānaṃyeva tesaṃ pāturahu ñāṇaṃ. Kīdisaṃ? Amanussānaṃ dassanaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ uppajji. Na taṃ tehi tasmiṃ khaṇe parikammaṃ katvā uppāditaṃ. Ariyamaggeneva hi taṃ nipphannaṃ. Amanussadassanatthaṃ panassa abhinīhāramattameva kataṃ. Satthāpi – 『『atthi tumhākaṃ ñāṇaṃ, taṃ nīharitvā tena hi te vijānāthā』』ti idameva sandhāya 『『te vijānātha, bhikkhavo』』ti āha.
Appeke satamaddakkhunti tesu bhikkhūsu ekacce bhikkhū amanussānaṃ sataṃ addasaṃsu. Sahassaṃ atha sattarinti eke sahassaṃ. Eke sattati sahassāni.
Sataṃ eke sahassānanti eke satasahassaṃ addasaṃsu. Appekenantamaddakkhunti vipulaṃ addasaṃsu, satavasena sahassavasena ca aparicchinnepi addasaṃsūti attho. Kasmā? Yasmā disā sabbā phuṭā ahuṃ, bharitā sampuṇṇāva ahesuṃ.
Tañca sabbaṃ abhiññāyāti yaṃ tesu ekenekena diṭṭhaṃ, tañca sabbaṃ jānitvā. Vavatthitvāna cakkhumāti hatthatale lekhaṃ viya paccakkhato vavatthapetvā pañcahi cakkhūhi cakkhumā satthā. Tato āmantayīti pubbe vuttagāthameva nāmagottakittanatthāya āha. Tumhe ete vijānātha, passatha, oloketha, ye vohaṃ kittayissāmīti ayamettha sambandho. Girāhīti vacanehi. Anupubbasoti anupaṭipāṭiyā.
- "在這裡,我將闡述以『silokamanukassāmī』為主題的言辭。『在何處有大地』是指在何處存在的地神,依賴於這些地方的地神。那些在白色山洞中等地方的比丘的容貌被描述,意指那些比丘依賴於山的懷抱。『被派遣』是指心意已被派遣。『專注』是指沒有分心。 『普遍』是指大眾。『像獅子一樣安靜』是指像獅子一樣沉靜,聚集在一起。『被毛蟲所覆蓋』是指被毛蟲所覆蓋,表示無畏。『內心純凈』是指內心潔凈,清凈。『心思明瞭、不混亂』是指內心明瞭而不混亂。 『更加知道五百』是指與正覺者一起,知道超過五百位比丘。『在卡皮拉村』是指在卡皮拉村附近的叢林中。然後,老師在那時召喚他們。『在弟子教法中樂於專注』是指因自己的法教而樂於聽聞,因弟子三學而樂於教法。所有這些——『我將闡述以silokamanukassāmī』為主題的言辭,彷彿是用其他方式表達出來。 『天神的身體美好』是指他們以天眼識知曉,老師為那些比丘們講述這些。那些比丘們努力修行,聽聞佛陀的教法,因此他們為此而努力。 因此,因他們的努力而顯現的智慧是怎樣的?是非人所見的天眼智慧涌現。那並不是他們在那一刻通過修行而獲得的,而是通過聖道所成就的。爲了非人所見,智慧僅僅是被引導而已。老師也說:「你們有智慧,憑此智慧你們能知曉。」這是指他們能夠理解。 有些比丘看到的是『一百』。在這些比丘中,有些比丘看到的是『一千』。有的看到七百。有的看到七十個一千。 有些看到的是『一千』和『一百』的眾多。而有些看到的是『廣泛』和『無邊』的,意思是以百、以千的方式看到無盡的。為什麼呢?因為所有方向都被打開,充滿了。 所有這些都是被知曉的,指的是在他們中每一個人所見的,所有這些都被知曉。老師如同手掌上的印記一樣,清晰可見,正如用五種眼睛的智慧所見。然後,老師召喚他們,正如之前所述的詩句,是爲了說明名字和家族。『你們應當知曉、見到、觀察,我將為你們描述』這是這裡的聯繫。『口』是指言語。『逐步』是指逐步進行。"
335.Sattasahassā te yakkhā, bhummā kāpilavatthavāti sattasahassā tāvettha kapilavatthuṃ nissāya nibbattā bhummā yakkhāyevāti vadati . Iddhimantoti dibbaiddhiyuttā. Jutimantoti ānubhāvasampannā. Vaṇṇavantoti sarīravaṇṇasampannā. Yasassinoti parivārasampannā. Modamānā abhikkāmunti tuṭṭhacittā āgatā. Bhikkhūnaṃ samitiṃ vananti imaṃ mahāvanaṃ bhikkhūnaṃ santikaṃ bhikkhūnaṃ dassanatthāya āgatā. Atha vā samitinti samūhaṃ, bhikkhusamūhaṃ dassanāya āgatātipi attho.
Chasahassā hemavatā, yakkhā nānattavaṇṇinoti chasahassā hemavatapabbate nibbattayakkhā, te ca sabbepi nīlādivaṇṇavasena nānattavaṇṇā.
Sātāgirā tisahassāti sātāgiripabbate nibbattayakkhā tisahassā.
Iccete soḷasasahassāti ete sabbepi soḷasasahassā honti.
Vessāmittā pañcasatāti vessāmittapabbate nibbattā pañcasatā.
Kumbhīro rājagahikoti rājagahanagare nibbatto kumbhīro nāma yakkho. Vepullassa nivesananti tassa vepullapabbato nivesanaṃ nivāsanaṭṭhānanti attho. Bhiyyo naṃ satasahassaṃ, yakkhānaṃ payirupāsatīti taṃ atirekaṃ yakkhānaṃ satasahassaṃ payirupāsati. Kumbhīro rājagahiko, sopāgā samitiṃ vananti sopi kumbhīro saparivāro imaṃ vanaṃ bhikkhusamitiṃ dassanatthāya āgato.
336.Purimañca disaṃ rājā, dhataraṭṭho pasāsatīti pācīnadisaṃ anusāsati. Gandhabbānaṃ adhipatīti catūsupi disāsu gandhabbānaṃ jeṭṭhako. Sabbe te tassa vase vattanti. Mahārājā yasassisoti mahāparivāro eso mahārājā.
Puttāpitassa bahavo, indanāmā mahabbalāti tassa dhataraṭṭhassa bahavo mahabbalā puttā, te sabbe sakkassa devarañño nāmadhārakā.
Virūḷho taṃ pasāsatīti taṃ disaṃ virūḷho anusāsati.
Puttāpi tassāti tassāpi tādisāyeva puttā. Pāḷiyaṃ pana 『『mahabbalā』』ti likhanti. Aṭṭhakathāyaṃ sabbavāresu 『『mahābalā』』ti pāṭho.
『『Purimaṃ disaṃ dhataraṭṭho, dakkhiṇena virūḷhako;
Pacchimena virūpakkho, kuvero uttaraṃ disaṃ.
Cattāro te mahārājā, samantā caturo disā;
Daddallamānā aṭṭhaṃsu, vane kāpilavatthave』』ti.
Imā pana gāthā sabbasaṅgāhikavasena vuttā.
Ayañcettha attho – dasasahassacakkavāḷe dhataraṭṭhā nāma mahārājāno atthi. Te sabbepi koṭisatasahassakoṭisatasahassagandhabbaparivārā āgantvā puratthimāya disāya kapilavatthumahāvanato paṭṭhāya cakkavāḷagabbhaṃ pūretvā ṭhitā. Evaṃ dakkhiṇadisādīsu virūḷhakādayo. Tenevāha – 『『samantā caturo disā, daddallamānā aṭṭhaṃsū』』ti. Idañhi vuttaṃ hoti – 『『samantā cakkavāḷehi āgantvā caturo disā pabbatamatthakesu aggikkhandhā viya suṭṭhu jalamānā ṭhitā』』ti. Te pana yasmā kapilavatthuvanameva sandhāya āgatā, tasmā cakkavāḷaṃ pūretvā cakkavāḷena samasamā ṭhitāpi – 『『vane kāpilavatthave』』ti vuttā.
- "七千個夜叉,居住於卡皮拉村,七千個夜叉是指依賴於卡皮拉村而生的地夜叉。『具神通』是指具備神通的天神。『具光輝』是指具備光輝的天神。『具美貌』是指身體美麗的天神。『具聲望』是指有眾多隨侍的天神。『愉悅地而來』是指心滿意足而來的天神。『比丘們的聚集』是指爲了見到比丘們而來到這個大森林。或者,『聚集』是指爲了見到比丘的群體而來的意思。 六千個海神,夜叉以不同的顏色存在,六千個海神是指居住於海山的夜叉,他們的顏色各異,如藍色等。 三千個山神,是指居住於山的夜叉,三千個山神。 這些都是十六千個,所有這些都是十六千個。 五百個天神,是指居住於天神山的五百個天神。 庫姆比羅,來自拉賈戈哈(現代的拉賈吉爾)是指在拉賈戈哈城出生的庫姆比羅夜叉。『廣闊的居所』是指他的廣闊居所。更有一百個夜叉,圍繞著他,表示他有一百個夜叉的隨侍。庫姆比羅來自拉賈戈哈,他也來到這個森林,帶著隨侍,爲了見到比丘們的聚集。
- 「在東邊,國王達哈拉托統治著,指的是東邊的統治。『在四方的天神中』是指四個方向的天神中的首領。所有這些都在他的統治之下。『偉大的國王』是指擁有眾多隨侍的偉大國王。 許多的兒女,名為因達,力量強大,指的是達哈拉托的許多強大的兒女,他們都是薩迦國王的名字的持有者。 『他統治著那一方』是指他在那一方的統治。 『他的兒女也是如此』是指他的兒女也都是如此。在巴利經中寫作『強大』。在註釋中寫作『偉大的力量』。 「東邊的達哈拉托,南邊的維魯拉,西邊的維魯帕克,北邊的庫維羅。四位偉大的國王,環繞四方,像在卡皮拉村的森林中顯現。」 這些詩句是以普遍的方式表達的。 這裡的意思是:在十萬輪迴中,國王達哈拉托存在。他們都聚集在數以億計的天神之中,來到東邊的卡皮拉村的大森林中,充滿了輪迴的空間而停留。這樣在南方等地的維魯拉等也是如此。因此說:「四方環繞,顯現於眾多。」這實際上是指:「四方的輪迴中,像在山頂的火焰一樣,清晰可見。」他們由於是指向卡皮拉村而來,因此在充滿輪迴的空間中,雖然在輪迴中安住,但仍然被稱為「在卡皮拉村的森林中」。
337.Tesaṃ māyāvino dāsā, āguṃ vañcanikā saṭhāti tesaṃ mahārājānaṃ katapāpapaṭicchādanalakkhaṇāya māyāya yuttā kuṭilācārā dāsā atthi, ye sammukhaparammukhavañcanāhi lokaṃ vañcanato 『『vañcanikā』』ti ca, kerāṭiyasāṭheyyena samannāgatattā 『『saṭhā』』ti ca vuccanti, tepi āgatāti attho. Māyā kuṭeṇḍu viṭeṇḍu, viṭucca viṭuṭo sahāti te dāsā sabbepi māyākārakāva. Nāmena panettha eko kuṭeṇḍu nāma, eko viṭeṇḍu nāma. Pāḷiyaṃ pana 『『veṭeṇḍū』』ti likhanti. Eko viṭucca nāma, eko viṭuṭo nāma. Sahāti sopi viṭuṭo tehi saheva āgato.
Candanokāmaseṭṭho ca, kinnighaṇḍu nighaṇḍu cāti aparo kinnighaṇḍu nāma. Pāḷiyaṃ pana 『『kinnughaṇḍū』』ti likhanti. Nighaṇḍu cāti añño nighaṇḍu nāma, ettakā dāsā. Ito pare pana –
『『Panādo opamañño ca, devasuto ca mātali;
Cittaseno ca gandhabbo, naḷo rājā janesabho;
Āguṃ pañcasikho ceva, timbarū sūriyavacchasā』』ti. –
Ime devarājāno. Tattha devasutoti devasārathi. Cittasenoti citto ca seno ca cittaseno ca. Gandhabboti ayaṃ cittaseno gandhabbakāyiko devaputto, na kevalaṃ cesa, sabbe pete panādādayo gandhabbā eva. Naḷorājāti naḷakāradevaputto nāmeko. Janesabhoti janavasabho devaputto. Āguṃ pañcasikho cevāti pañcasikho ceva devaputto āgato. Timbarūti timbarū nāma gandhabbadevarājā. Sūriyavacchasāti tasseva dhītā.
Ete caññe ca rājāno, gandhabbā saha rājubhīti ete ca nāmavasena vuttagandhabbarājāno aññe ca etehi rājūhi saddhiṃ bahū gandhabbā. Modamānā abhikkāmuṃ, bhikkhūnaṃ samitiṃ vananti haṭṭhatuṭṭhacittā bhikkhusaṅghasamitiṃ imaṃ vanaṃ āgatāti attho.
338.Athāguṃ nāgasā nāgā, vesālā sahatacchakāti nāgasadahavāsikā ca vesālīvāsikā ca nāgā saha tacchakanāgaparisāya āgatāti attho. Kambalassatarāti kambalo ca assataro ca. Ete kira sinerupāde vasanti, supaṇṇehipi anuddharaṇīyā mahesakkhanāgā pāyāgā saha ñātibhīti payāgatitthavāsino ca saha ñātisaṅghena āgatā.
Yāmunā dhataraṭṭhā cāti yamunavāsino ca dhataraṭṭhakule uppannā nāgā ca. Erāvaṇo mahānāgoti erāvaṇo ca devaputto, jātiyā nāgo na hoti. Nāgavohārena panesa vohariyati. Sopāgāti sopi āgato.
Yenāgarāje sahasā harantīti ye ime vuttappakāre nāge lobhābhibhūtā sāhasaṃ katvā haranti gaṇhanti. Dibbā dijā pakkhī visuddhacakkhūti dibbānubhāvato dibbā mātukucchito ca aṇḍakosato cāti dve vāre jātāti dijā pakkhayuttatāya pakkhī yojanasatantarepi yojanasahassantarepi nāge dassanasamatthacakkhutāya visuddhacakkhū. Vehāyasāte vanamajjhappattāti te ākāseneva imaṃ mahāvanaṃ sampattā. Citrā supaṇṇā iti tesa nāmanti tesaṃ 『『citrasupaṇṇā』』ti nāmaṃ.
Abhayaṃtadā nāgarājānamāsi, supaṇṇato khemamakāsi buddhoti tasmā sabbepi te aññamaññaṃ saṇhāhi vācāhi upavhayantā mittā viya bandhavā viya ca samullapantā sammodamānā āliṅgantā hatthe gaṇhantā aṃsakūṭe hatthaṃ ṭhapentā haṭṭhatuṭṭhacittā. Nāgā supaṇṇā saraṇamakaṃsu buddhanti buddhaṃyeva saraṇaṃ gatā.
- "他們的魔法僕人,名為『欺詐者』,是那些通過欺詐的特徵掩蓋國王的惡行而存在的魔法僕人,這些僕人具有狡詐的行為,因而被稱為『欺詐者』,也因與凱拉提(Kerāṭiya)相關而被稱為『狡詐者』。這些僕人都是魔法的化身。這裡提到的有一個名為『庫特恩杜』的,一個名為『維特恩杜』的。在巴利文中則寫作『維特恩杜』。一個名為『維圖卡』,一個名為『維圖托』。『薩哈』是指這些維圖托也隨之而來。 『香木之主』和『金剛』是另一個名為『金剛』的存在。在巴利文中則寫作『金剛』。『金剛』是指另一個金剛,所有這些都是僕人。從這裡往後—— 「那位名叫波那多的,德天子之子; 那位名叫吉塔的,甘達巴; 那位名叫那羅的,王者之子; 那位名叫阿古的,五個頭的; 那位名叫蒂姆巴魯的,太陽之子。」 這些是天神國王。在這裡,『德天子』是指天神的駕車者。『吉塔』是指吉塔和塞諾。『甘達巴』是指這位吉塔是甘達巴的化身天子,不僅如此,所有的彼特和波那達等都是甘達巴。『那羅王』是指那羅卡爾的天子。『名叫阿古的』是指五個頭的天子。『蒂姆巴魯』是指名為蒂姆巴魯的甘達巴天子。『太陽之子』是指他的女兒。 這些和其他國王,甘達巴與國王在一起,這些是以名字為基礎的甘達巴國王,和這些國王一起有許多甘達巴。愉悅地而來,心滿意足地來到比丘的聚集,意味著他們突然心滿意足而來到比丘的聚集。
- 「然後,名為那伽的那伽,維薩拉的那伽,指的是居住在那伽和維薩拉的那伽,以及與那伽的工匠群體一起而來的意思。『毯子和馬』是指毯子和馬。它們似乎居住在須彌山上,也與美麗的鳥類同住,無法被忽視的偉大那伽,與親屬一同而來。 『在亞穆納的達哈拉托』是指居住在亞穆納的達哈拉托家族出生的那伽。『埃拉瓦諾偉大的那伽』是指埃拉瓦諾的天子,按種族來說並不是那伽。然而,他通過那伽的名義而存在。他也隨之而來。 『那些那伽王突然奪走』是指那些被貪慾所驅動的那伽,突然間奪走和抓住。『天上的鳥類,具備清晰的眼睛』是指因其神聖的力量而生的天上的鳥類,因母親的懷抱而生,形成兩個種類的鳥類,因其具備飛翔的能力而能夠在千里之外和萬里之外的那伽面前展現清晰的眼睛。『在空中到達森林』是指他們如同在天空中來到這個大森林。『美麗的美麗鳥』是指他們的名字。 『那時,王者之子沒有恐懼,因香木而得安寧』因此所有這些都彼此用溫柔的言辭相待,像朋友一樣,如同親屬一樣,愉悅地相擁,手牽手,安放在肩膀上,突然心滿意足。那伽和美麗的鳥類都歸於佛陀。"
339.Jitā vajirahatthenāti indena devaraññā jitā. Samuddaṃ asurāsitāti mahāsamuddavāsino sujātāya asurakaññāya kāraṇā sabbepi bhātaro vāsavassete, iddhimanto yasassino.
Tesu kālakañcā mahābhismāti kālakañcā ca mahante bhiṃsane attabhāve māpetvā āgamiṃsu. Asurā dānaveghasāti dānaveghasā nāma aññe dhanuggahaasurā. Vepacitti sucitti ca, pahārādo namucī sahāti vepacittiasuro, sucittiasuro cāti ete ca asurā namuci ca māro devaputto etehi saheva āgato. Ime asurā mahāsamuddavāsino, ayaṃ paranimmitadevalokavāsī, kasmā etehi sahāgatoti? Acchandikattā. Tepi hi acchandikā abhabbā, ayampi tādisoyeva. Tasmā dhātuso saṃsandamāno āgato.
Satañca baliputtānanti balino mahāasurassa puttānaṃ sataṃ. Sabbe verocanāmakāti sabbe attano mātulassa rāhusseva nāmadharā. Sannayhitvā balisenanti attano balisenaṃ sannayhitvā sabbe katasannāhāva hutvā. Rāhubhaddamupāgamunti rāhuasurindaṃ upasaṅkamiṃsu. Samayodāni bhaddanteti bhaddaṃ tava hotu, samayo te bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ upasaṅkamitvā bhikkhusaṅghaṃ dassanāyāti attho.
- "『被勝利者所征服』是指被天神國王因勝利而征服。『海中有阿修羅』是指因美好的阿修羅女而居住於大海的所有兄弟們,都是具神通和聲望的。 在這些中,『黑色的恐怖』是指那些化身為黑色恐怖的阿修羅們。『阿修羅的力量』是指名為『阿修羅的力量』的那些持弓的阿修羅。『維帕奇提』和『蘇奇提』,『帕哈拉多』和『納穆奇』也隨之而來,維帕奇提阿修羅和蘇奇提阿修羅,以及這些阿修羅和魔王納穆奇都是一同而來的。這些阿修羅居住於大海,這裡是屬於天神的,為什麼與這些一起出現呢?因為沒有貪慾。他們確實沒有貪慾,因此也是如此。因此,因元素的結合而來到。 『一百個強大的兒子』是指強大的阿修羅的兒子們。所有的都是名為『維羅查』的,都是以自己的舅舅拉胡為名的人。『以自己的力量聚集』是指以自己的力量聚集,所有的都是已完成的聚集。『他們靠近拉胡』是指他們靠近拉胡阿修羅王。『愿你幸福』是指『愿你幸福』,『現在你們比丘們前往這個森林,見到比丘的聚集』的意思。"
340.Āpo ca devā pathavī, tejo vāyo tadāgamunti āpokasiṇādīsu parikammaṃ katvā nibbattā āpotiādināmakā devā āgamuṃ. Varuṇā vāraṇā devā, somo ca yasasā sahāti varuṇadevatā , vāraṇadevatā, somadevatāti evaṃ nāmakā ca devā yasasā nāma devena sahāgatāti attho. Mettākaruṇākāyikāti mettājhāne ca karuṇājhāne ca parikammaṃ katvā nibbattadevā. Āguṃ devā yasassinoti etepi mahāyasā devā āgatā.
Dasete dasadhā kāyā, sabbe nānattavaṇṇinoti te dasadhā ṭhitā dasa devakāyā sabbe nīlādivasena nānattavaṇṇā āgatāti attho.
Veṇḍūca devāti veṇḍudevatā ca. Sahali cāti sahalidevatā ca. Asamā ca duve yamāti asamadevatā ca dve ca yamakā devā. Candassupanisā devā, candamāguṃ purakkhatvāti candanissitakā devā candaṃ purato katvā āgatā. Tathā sūriyanissitakā devā sūriyaṃ purakkhatvā. Nakkhattāni purakkhatvāti nakkhattanissitāpi devā nakkhattāni purato katvā āgatā. Āguṃ mandavalāhakāti vātavalāhakā, abbhavalāhakā, uṇhavalāhakā ete sabbepi valāhakāyikā 『『mandavalāhakā』』 nāma vuccanti. Tepi āgatāti attho. Vasūnaṃ vāsavo seṭṭho, sakkopāgā purindadoti vasūnaṃ devatānaṃ seṭṭho vāsavo yo sakkoti ca, purindadoti ca vuccati, sopi āgato.
Dasete dasadhā kāyāti etepi dasa devakāyā dasadhāva āgatā. Sabbe nānattavaṇṇinoti nīlādivasena nānattavaṇṇā.
Athāguṃ sahabhū devāti atha sahabhū nāma devā āgatā. Jalamaggisikhārivāti aggisikhā viya jalantā. Jalamaggi ca sikhārivāti imāni tesaṃ nāmānītipi vuttaṃ. Ariṭṭhakā ca rojā cāti ariṭṭhakadevā ca rojadevā ca. Umāpupphanibhāsinoti umāpupphadevā nāma ete devā . Umāpupphasadisā hi tesaṃ sarīrābhā, tasmā 『『umāpupphanibhāsino』』ti vuccanti.
Varuṇā sahadhammā cāti ete ca dve janā. Accutā ca anejakāti accutadevatā ca anejakadevatā ca. Suleyyarucirāāgunti suleyyā ca rucirā ca āgatā. Āguṃ vāsavanesinoti vāsavanesīdevā nāma āgatā. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasadevakāyā dasadhāva āgatā.
Samānā mahāsamānāti samānā ca mahāsamānā ca. Mānusā mānusuttamāti mānusā ca mānusuttamā ca. Khiḍḍāpadosikā āguṃ, āguṃ manopadosikāti khiḍḍāpadosikā manopadosikā ca devā āgatā.
Athāguṃ harayo devāti haridevā nāma āgatā. Ye ca lohitavāsinoti lohitavāsino ca āgatā. Pāragā mahāpāragāti ete ca duvidhā āgatā. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasadevakāyā dasadhāva āgatā.
Sukkākarambhā aruṇā, āguṃ veghanasā sahāti ete sukkādayo tayo, tehi saha veghanasā ca āgatā. Odātagayhā pāmokkhāti odātagayhā nāma pāmokkhadevā āgatā. Āguṃ devā vicakkhaṇāti vicakkhaṇā nāma devā āgatā.
Sadāmattā hāragajāti sadāmattā ca hāragajā ca. Missakā ca yasassinoti yasasampannā missakadevā ca. Thanayaṃ āga pajjunnoti pajjunno ca devarājā thanayanto āgato. Yo disā abhivassatīti yo yaṃ yaṃ disaṃ yāti, tattha tattha devo vassati. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasadevakāyā dasadhā āgatā.
- "水和天神,大地、火、風等也都隨之而來,這些被稱為水的天神等通過水的種類而生。『瓦魯那』和『瓦拉那』的天神,『索摩』也與聲望相伴,瓦魯那天神、瓦拉那天神、索摩天神等都是這樣命名的天神,與聲望的天神相伴而來。『慈愛和悲憫的天神』是指通過慈心和悲心而生的天神。『來到的天神』是指這些偉大的天神也隨之而來。 『十個身體,十種不同的顏色』是指那十個天神,所有的都有不同的顏色,如藍色等。 『維圖』的天神是指維圖天神。『薩哈利』是指薩哈利天神。『阿薩瑪』和『雙子』是指阿薩瑪天神和雙子天神。『月亮的天神』是指以月亮為依託的天神,因月亮而生的天神。『太陽的天神』是指以太陽為依託的天神。『星宿的天神』是指以星宿為依託的天神。『來到的溫和的風』是指溫和的風天神,暴風的風天神,溫暖的風天神,這些都是被稱為『溫和的風』的天神。它們也隨之而來。『瓦蘇』的天神是指最優秀的瓦蘇,能夠的天神,稱為『普林達』的天神,也隨之而來。 『十個身體,十種不同的顏色』是指這些天神也是十個天神,十種不同的顏色。 『然後,伴隨的天神』是指伴隨的天神來到。『如火的水流』是指像火焰一樣的水流。『水流和火焰』是指這些是它們的名字。『阿里薩』和『羅賈』是指阿里薩天神和羅賈天神。『烏瑪的花』是指名為烏瑪的天神,因為它們的身體像烏瑪的花一樣,所以被稱為『烏瑪花的光輝』。 『瓦魯那和伴隨的法』是指這兩位天神。『不失和無動』是指不失的天神和無動的天神。『優雅的和美麗的』是指優雅的天神和美麗的天神。『來到的天神』是指名為瓦蘇的天神。『十個身體,十種不同的顏色』是指這些天神也是十個天神,十種不同的顏色。 『相同的偉大相同』是指相同的和偉大的。『人類和人類至上』是指人類和人類至上的。『遊戲的天神』和『心靈的天神』是指遊戲的天神和心靈的天神。 『然後,名為哈里』的天神是指哈里天神。『以及紅色的居住者』是指紅色的居住者也隨之而來。『超越的和偉大的』是指這些是兩種型別的天神。『十個身體,十種不同的顏色』是指這些天神也是十個天神,十種不同的顏色。 『乾燥的阿卡蘭』和『紅色』是指這些乾燥的和紅色的三種天神,它們也與迅速的天神一同而來。『白色的天神』是指白色的天神也隨之而來。『來到的天神』是指名為維查卡那的天神。 『常常是哈拉的象』是指常常是哈拉的象。『混合的和聲望的』是指聲望豐厚的混合天神。『名為帕朱諾的天神』是指名為帕朱諾的天神,帶著權威而來。『他所降雨的方向』是指他降雨的方向,在哪個方向,天神就在那裡降雨。『十個身體,十種不同的顏色』是指這些天神也是十個天神,十種不同的顏色。"
Khemiyā tusitā yāmāti khemiyā devā tusitapuravāsino ca yāmādevalokavāsino ca. Kathakā ca yasassinoti yasasampannā kathakadevā ca. Pāḷiyaṃ pana 『『kaṭṭhakā cā』』ti likhanti. Lambītakā lāmaseṭṭhāti lambitakadevā ca lāmaseṭṭhadevā ca. Jotināmā ca āsavāti pabbatamatthake katanaḷaggikkhandho viya jotamānā jotidevā nāma atthi, te ca āsā ca devā āgatāti attho. Pāḷiyaṃ pana 『『jātināmā』』ti likhanti. Āsā devatā chandavasena āsavāti vuttā. Nimmānaratino āguṃ, athāguṃ paranimmitā. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasa devakāyā dasadhāva āgatā.
Saṭṭhetedevanikāyāti ete ca āpo ca devātiādikā cha dasakā saṭṭhi devanikāyā sabbe nīlādivasena nānattavaṇṇino. Nāmanvayena āgacchunti nāmabhāgena nāmakoṭṭhāsena āgatā. Ye caññe sadisā sahāti ye ca aññepi tehi sadisā vaṇṇatopi nāmatopi etādisāyeva sesacakkavāḷesu devā, tepi āgatāyevāti ekapadeneva kalāpaṃ viya puṭakaṃ viya ca katvā sabbā devatā niddisati.
Evaṃ dasasu lokadhātusahassesu devakāye niddisitvā idāni yadatthaṃ te āgatā, taṃ dassento pavuṭṭhajātinti gāthamāha. Tassattho – pavuṭṭhā vigatā jāti assāti ariyasaṅgho pavuṭṭhajāti nāma, taṃ pavuṭṭhajātiṃ rāgadosamohakhīlānaṃ abhāvā akhīlaṃ cattāro oghe taritvā ṭhitattā oghatiṇṇaṃ catunnaṃ āsavānaṃ abhāvena anāsavaṃ ariyasaṅghaṃ dakkhema passissāma. Tesaññeva oghānaṃ tiṇṇattā oghataraṃ āguṃ akaraṇato nāgaṃ. Asitātiganti kāḷakabhāvātītaṃ candaṃva siriyā virocamānaṃ dasabalañca dakkhema passissāmāti etadatthaṃ sabbepi te nāmanvayena āgacchuṃ, ye caññe sadisā sahāti.
- Idāni brahmāno dassento subrahmā paramatto cātiādimāha. Tattha subrahmāti eko brahmā. Paramattopi brahmāva. Puttā iddhimato sahāti ete iddhimato buddhassa bhagavato puttā ariyabrahmāno saheva āgatā. Sanaṅkumāro tisso cāti sanaṅkumāro ca tissamahābrahmā ca. Sopāgāti sopi āgato.
『『Sahassaṃ brahmalokānaṃ, mahābrahmābhitiṭṭhati;
Upapanno jutimanto, bhismākāyo yasassi so』』ti. –
Ettha sahassaṃ brahmalokānanti ekaṅguliyā ekasahassacakkavāḷe dasahi aṅgulīhi dasasahassicakkavāḷe ālokapharaṇasamatthānaṃ mahābrahmānaṃ sahassaṃ āgataṃ. Mahābrahmābhitiṭṭhatīti yattha ekeko mahābrahmā aññe brahme abhibhavitvā tiṭṭhati. Upapannoti brahmaloke nibbatto. Jutimantoti ānubhāvasampanno. Bhismākāyoti mahākāyo, dvīhi tīhi māgadhikehi gāmakkhettehi samappamāṇaattabhāvo. Yasassisoti attabhāvasirīsaṅkhātena yasena samannāgato.
Dasettha issarā āguṃ, paccekavasavattinoti etasmiñca brahmasahasse ye pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ vasaṃ vattenti, evarūpā dasa issarā mahābrahmāno āgatā. Tesañca majjhato āga, hārito parivāritoti tesaṃ brahmānaṃ majjhe hārito nāma mahābrahmā satasahassabrahmaparivāro āgato.
- "安樂天神和快樂天神,是指居住在安樂天的天神,以及居住在快樂天的天神。『講述的天神』是指具聲望的講述天神。在巴利文中寫作『卡塔哈』。『長者的天神』和『長者的天神』是指長者天神和長者天神。『光明的天神』是指在山頂上像火焰一樣照耀的光明天神,他們是因光明而生的天神。在巴利文中寫作『賈提』。『希望的天神』是指因渴望而生的天神。『來到的天神』是指因天神的希望而來到的天神。『十個身體,十種不同的顏色』是指這些天神也是十個天神,十種不同的顏色。 『六十個天神』是指這些水和天神等組成的六十個天神,所有的都有不同的顏色,如藍色等。按名稱的順序而來,按名稱部分而來。還有其他同類的天神,他們的顏色和名稱也都是這樣的,所有這些天神在各個世界中都是如此,因此它們也隨之而來,像一個整體一樣,像一本書一樣被闡明。 這樣,十個世界的十萬天神被闡明,現在闡明他們來此的原因,便吟誦了一句詩。其含義是——『已脫離的諸種生死』是指高貴的僧團所稱之為已脫離的。因無貪、惱、癡而得以超越,站立於四種洪流之上,因無四種煩惱而得以超越的高貴僧團,我們將見到。因這些洪流的超越,因不再造作而來到的那位天神。『黑色的月亮』是指因黑色而顯現的月亮,像光輝一樣顯現的十力之神,我們將見到,因此這些都是按名稱而來,其他同類的天神也是如此。
- "現在,天人們闡明,『超越的天人』是指一位天人。『至高的』也是天人。『子』是指具神通的,隨之而來的都是具神通的佛陀的子女,都是高貴的天人。『善根的年輕人』和『三位偉大的天人』是指善根的年輕人和三位偉大的天人。他也隨之而來。 『一千個天人世界,偉大的天人坐鎮; 出生于光明之中,身具偉大聲望』。 這裡『一千個天人世界』是指用一根手指所指的,十個手指所指的,十個手指所指的天人,能夠照亮的偉大的天人,數量眾多。『偉大的天人坐鎮』是指在那裡的偉大天人,單獨站立,超越其他天人。『出生』是指在天人世界中出生。『光明的』是指具神通的。『偉大的身軀』是指偉大的身體,因兩三個馬嘎達的村莊而形成的身體。『聲望』是指以聲望為名而來的。 在這裡的十位統治者,『獨自的天人』是指在這千個天人中,個個都獨立存在,這樣的十位偉大的天人也隨之而來。他們的中間,『綠色的』是指在他們中間的偉大天人,擁有一萬天人的圍繞而來。"
342.Te ca sabbe abhikkante, sainde deve sabrahmaketi te sabbepi sakkaṃ devarājānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā āgate devakāye, hāritamahābrahmānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā āgate brahmakāye ca. Mārasenā abhikkāmīti mārasenā abhigatā. Passa kaṇhassa mandiyanti kāḷakassa mārasa bālabhāvaṃ passatha.
Etha gaṇhatha bandhathāti evaṃ attano parisaṃ āṇāpesi. Rāgena baddhamatthu voti sabbaṃ vo idaṃ devamaṇḍalaṃ rāgena baddhaṃ hotu. Samantā parivāretha, mā vo muñcittha koci nanti tumhākaṃ ekopi etesu ekampi mā muñci. 『『Mā vo muñcethā』』tipi pāṭho, esevattho.
Iti tattha mahāseno, kaṇho senaṃ apesayīti evaṃ tattha mahāsamaye mahāseno māro mārasenaṃ apesayi. Pāṇinā talamāhaccāti hatthena pathavītalaṃ paharitvā. Saraṃ katvāna bheravanti māravibhiṃsakadassanatthaṃ bhayānakaṃ sarañca katvā.
Yathā pāvussako megho, thanayanto savijjukoti savijjuko pāvussakamegho viya mahāgajjitaṃ gajjanto. Tadā so paccudāvattīti tasmiṃ samaye so māro taṃ vibhiṃsanakaṃ dassetvā paṭinivatto . Saṅkuddho asayaṃ vaseti suṭṭhu kuddho kupito kañci vase vattetuṃ asakkonto asayaṃvase asayaṃvasī attano vasena akāmako hutvā nivatto. Bhagavā kira 『『ayaṃ māro imaṃ mahāsamāgamaṃ disvā 『abhisamayantarāyaṃ karissāmī』ti antarantare mārasenaṃ pesetvā māraṃ vibhiṃsakaṃ dassetī』』ti aññāsi. Pakati cesā bhagavato, yattha abhisamayo na bhavissati, tattha māraṃ vibhiṃsakaṃ dassentaṃ na nivāreti. Yattha pana abhisamayo hoti, tattha yathā parisā neva mārassa rūpaṃ passati, na saddaṃ suṇāti, evaṃ adhiṭṭhātīti. Imasmiñca samāgame mahābhisamayo bhavissati, tasmā yathā devatā neva tassa rūpaṃ passanti, na saddaṃ suṇanti, evaṃ adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –『『tadā so paccudāvatti, saṅkuddho asayaṃvase』』ti.
- "他們都在高處,所有的天神和天人都齊聚,所有的都以天神王為首而來,作為哈里特的偉大天人也隨之而來。魔王的軍隊也隨之而來。看啊,黑暗的魔王的愚蠢狀態,你們看到了嗎? 那麼,抓住他們,捆綁他們,這樣就指示了自己的眾生。『愿你們的天神領域都被束縛』是說,所有的這個天神領域都被束縛。四周都要圍住,不要讓你們中的任何一個人逃脫,任何一個人都不要逃脫。『不要讓你們逃脫』也是這樣的意思,這就是意思。 因此,偉大的軍隊,黑暗的軍隊就這樣指揮了,偉大的軍隊的魔王就這樣指揮了。用手掌擊打大地,像用手掌擊打大地一樣。發出恐怖的聲音,像是爲了顯示魔王的威嚴而發出的可怕的聲音。 就像傾盆大雨的云,像那樣的云,偉大的巨響也隨之而來,發出巨大的轟鳴聲。那時,魔王便退了,顯示出那可怕的樣子就退回了。憤怒的魔王非常生氣,憤怒的魔王無法控制任何事情,因憤怒而被控制,因憤怒而被控制,因自己的力量而無法行動而退回。佛陀知道『這個魔王看到這個大聚會,想要製造障礙』的事情,便派遣魔王的軍隊,顯示出可怕的魔王。佛陀確實知道,哪裡沒有證悟,那裡不讓顯示魔王的可怕樣子。哪裡有證悟,那裡如同眾生既看不到魔王的形象,也聽不到聲音,這樣就堅定了。在這個聚會中將會有偉大的證悟,因此,如同天神既看不到他的形象,也聽不到聲音,這樣就堅定了。因此說——『那時他退回,憤怒地被控制』。"
343.Tañca sabbaṃ abhiññāya, vavatthitvāna cakkhumāti taṃ sabbaṃ bhagavā jānitvā vavatthapetvā ca.
Mārasenā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavoti bhikkhave mārasenā abhikkantā, te tumhe attano anurūpaṃ vijānātha, phalasamāpattiṃ samāpajjathāti vadati. Ātappamakarunti phalasamāpattiṃ pavisanatthāya vīriyaṃ ārabhiṃsu. Vītarāgehi pakkāmunti māro ca mārasenā ca vītarāgehi ariyehi dūratova apakkamuṃ. Nesaṃ lomāpi iñjayunti tesaṃ vītarāgānaṃ lomānipi na cālayiṃsu. Atha māro bhikkhusaṅghaṃ ārabbha imaṃ gāthaṃ abhāsi –
『『Sabbe vijitasaṅgāmā, bhayātītā yasassino;
Modanti saha bhūtehi, sāvakā te janesutā』』ti.
Tattha modanti saha bhūtehīti dasabalassa sāsane bhūtehi sañjātehi ariyehi saddhiṃ modanti pamodanti. Janesutāti jane vissutā pākaṭā abhiññātā.
Idaṃ pana mahāsamayasuttaṃ nāma devatānaṃ piyaṃ manāpaṃ, tasmā maṅgalaṃ vadantena abhinavaṭṭhānesu idameva suttaṃ vattabbaṃ. Devatā kira –『『imaṃ suttaṃ suṇissāmā』』ti ohitasotā vicaranti. Desanāpariyosāne panassa koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pattā, sotāpannādīnaṃ gaṇanā natthi.
Devatānañcassa piyamanāpabhāve idaṃ vatthu – koṭipabbatavihāre kira nāgaleṇadvāre nāgarukkhe ekā devadhītā vasati. Eko daharo antoleṇe imaṃ suttaṃ sajjhāyati. Devadhītā sutvā suttapariyosāne mahāsaddena sādhukāramadāsi. Ko esoti. Ahaṃ, bhante, devadhītāti. Kasmā sādhukāramadāsīti? Bhante, dasabalena mahāvane nisīditvā kathitadivase imaṃ suttaṃ sutvā ajja assosiṃ, bhagavatā kathitato ekakkharampi ahāpetvā suggahito ayaṃ dhammo tumhehīti. Dasabalassa kathayato sutaṃ tayāti? Āma, bhanteti. Mahā kira devatāsannipāto ahosi, tvaṃ kattha ṭhitā suṇīti?
Ahaṃ, bhante, mahāvanavāsiyā devatā, mahesakkhāsu pana devatāsu āgacchantīsu jambudīpe okāsaṃ nālatthaṃ, atha imaṃ tambapaṇṇidīpaṃ āgantvā jambukolapaṭṭane ṭhatvā sotuṃ āraddhamhi, tatrāpi mahesakkhāsu devatāsu āgacchantīsu anukkamena paṭikkamamānā rohaṇajanapade mahāgāmassa piṭṭhibhāgato samudde galappamāṇaṃ udakaṃ pavisitvā tattha ṭhitā assosinti. Tuyhaṃ ṭhitaṭṭhānato dūre satthāraṃ passasi devateti? Kiṃ kathetha, bhante, satthā mahāvane dhammaṃ desento nirantaraṃ mamaññeva oloketīti maññamānā otappamānā ūmīsu nilayāmīti.
Taṃ divasaṃ kira koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pattā, tumhepi tadā arahattaṃ pattāti? Natthi, bhante. Anāgāmiphalaṃ pattattha maññeti? Natthi, bhante. Sakadāgāmiphalaṃ pattattha maññeti? Natthi, bhante. Tayo magge pattā devatā kira gaṇanapathaṃ atītā, sotāpannā jātattha maññeti? Devatā taṃ divasaṃ sotāpattiphalaṃ pattattā harāyamānā –『『apucchitabbaṃ pucchati ayyo』』ti āha. Tato naṃ so bhikkhu āha – 『『sakkā pana devate, tava attabhāvaṃ amhākaṃ dassetu』』nti? Na sakkā bhante sakalakāyaṃ dassetuṃ, aṅgulipabbamattaṃ dassessāmi ayyassāti kuñcikachiddena aṅguliṃ antoleṇābhimukhaṃ akāsi, candasahassasūriyasahassauggamanakālo viya ahosi. Devadhītā 『『appamattā, bhante, hothā』』ti daharabhikkhuṃ vanditvā agamāsi. Evaṃ imaṃ suttaṃ devatānaṃ piyaṃ manāpaṃ, mamāyanti naṃ devatāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Mahāsamayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
-
"他全都知道,明確地看見了。魔王的軍隊已經到來,你們要知道,僧侶們,魔王的軍隊已經到來,你們要根據自己的情況來了解,進入果位的靜坐。爲了進入果位的靜坐,他們開始努力。魔王和魔王的軍隊因無貪而遠離了高貴的修行者。他們的汗毛也未曾動搖。於是,魔王就以僧團為對像說了這首詩—— 『所有戰勝了的,超越了恐懼,聲望顯赫; 與眾生同樂的,弟子們你們是著名的。』 在這裡,與眾生同樂的,是指在十力的教法中,與眾生相應的高貴者一起歡樂。『著名的』是指在眾生中被廣為傳頌、衆所周知的。 這部《大聚會經》是天神們喜愛和珍視的,因此在吉祥的教法中應當講述這部經文。天神們確實在說——『我們要傾聽這部經文』而傾耳而聽。當講法結束時,有數以億計的天神獲得了阿羅漢果,未曾計算的初果等人。 關於天神們的喜愛和珍視的內容——在無量的山中,傳說在那裡的龍門樹下,住著一位天女。有一位年輕人在內心深處默唸這部經文。天女聽到這部經文的結束時,發出巨大的讚美。『你是誰?』『我是一位天女,尊者。』『為什麼你發出讚美呢?』『尊者,我在偉大的森林中坐著,聽到這部經文的那一天,今天聽到了,聽到佛陀所說的,連一個字也不遺漏,極為珍貴的法門在你們面前。』『是佛陀所講的經文嗎?』『是的,尊者。』『似乎有偉大的天神聚集,你在何處聽到的呢?』 『我,尊者,是偉大的森林中的天神,然而在眾多的天神中,來到這裡的在佔有的地方,來到這個坦巴帕尼島,站在這裡準備傾聽,那裡也有眾多的偉大天神,逐漸地避開,進入羅漢國的海洋,那裡有巨大的水流,站在那兒聽到了。』『你在這個地方看得見老師嗎,天神?』『尊者,我認為老師在偉大的森林中講法,始終只看著我而已。』 那一天,數以億計的天神獲得了阿羅漢果,你們那時也獲得了阿羅漢果嗎?『沒有,尊者。』『你們獲得了不還返果嗎?』『沒有,尊者。』『你們獲得了再來果嗎?』『沒有,尊者。』『獲得了三條道路的天神們,似乎已超越了計算,獲得了初果嗎?』天神們那天獲得了初果,因而被問道——『應該問的請問,尊者。』然後那位比丘說——『天神,能否讓我們見到你的身形?』『不可以,尊者,我無法展現整個身體,但我將展現指頭的大小。』於是他用指頭的大小向內側展示,似乎在千個明月和千個太陽升起的時刻。天女向那位年輕的比丘致以敬意后離開了。這樣,這部經文是天神們喜愛和珍視的,屬於我的天神。 如此,這部《大聚會經》的解釋在《長部經》的註釋中已完成。"
-
Sakkapañhasuttavaṇṇanā
Nidānavaṇṇanā
- "天神問法的解釋 因緣的解釋" provided by EasyChat
344.Evaṃme sutanti sakkapañhasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmoti so kira gāmo ambasaṇḍānaṃ avidūre niviṭṭho, tasmā 『『ambasaṇḍā』』 tveva vuccati. Vediyake pabbateti so kira pabbato pabbatapāde jātena maṇivedikāsadisena nīlavanasaṇḍena samantā parikkhitto, tasmā 『vediyakapabbato』 tveva saṅkhyaṃ gato. Indasālaguhāyanti pubbepi sā dvinnaṃ pabbatānaṃ antare guhā, indasālarukkho cassā dvāre, tasmā 『indasālaguhā』ti saṅkhyaṃ gatā. Atha naṃ kuṭṭehi parikkhipitvā dvāravātapānāni yojetvā supariniṭṭhitasudhākammamālākammalatākammavicittaṃ leṇaṃ katvā bhagavato adaṃsu. Purimavohāravasena pana 『『indasālaguhā』』 tveva naṃ sañjānanti. Taṃ sandhāya vuttaṃ 『indasālaguhāya』nti.
Ussukkaṃ udapādīti dhammiko ussāho uppajji. Nanu ca esa abhiṇhadassāvī bhagavato, na so devatāsannipāto nāma atthi, yatthāyaṃ na āgatapubbo, sakkena sadiso appamādavihārī devaputto nāma natthi. Atha kasmā buddhadassanaṃ anāgatapubbassa viya assa ussāho udapādīti? Maraṇabhayena santajjitattā. Tasmiṃ kirassa samaye āyu parikkhīṇo, so pañca pubbanimittāni disvā 『『parikkhīṇo dāni me āyū』』ti aññāsi. Yesañca devaputtānaṃ maraṇanimittāni āvi bhavanti, tesu ye parittakena puññakammena devaloke nibbattā, te 『『kuhiṃ nu kho idāni nibbattissāmā』』ti bhayaṃ santāsaṃ āpajjanti. Ye katabhīruttānā bahuṃ puññaṃ katvā nibbattā, te attanā dinnadānaṃ rakkhitasīlaṃ bhāvitabhāvanañca āgamma 『『uparidevaloke sampattiṃ anubhavissāmā』』ti na bhāyanti.
Sakko pana devarājā pubbanimittāni disvā dasayojanasahassaṃ devanagaraṃ, yojanasahassubbedhaṃ vejayantaṃ, tiyojanasatikaṃ sudhammadevasabhaṃ, yojanasatubbedhaṃ pāricchattakaṃ, saṭṭhiyojanikaṃ paṇḍukambalasilaṃ, aḍḍhatiyā nāṭakakoṭiyo dvīsu devalokesu devaparisaṃ, nandanavanaṃ, cittalatāvanaṃ , missakavanaṃ, phārusakavananti etaṃ sabbasampattiṃ oloketvā 『『nassati vata bho me ayaṃ sampattī』』ti bhayābhibhūto ahosi.
Tato 『『atthi nu kho koci samaṇo vā brāhmaṇo vā lokapitāmaho mahābrahmā vā, yo me hadayanissitaṃ sokasallaṃ samuddharitvā imaṃ sampattiṃ thāvaraṃ kareyyā』』ti olokento kañci adisvā puna addasa 『『mādisānaṃ satasahassānampi uppannaṃ sokasallaṃ sammāsambuddho uddharituṃ paṭibalo』』ti. Athevaṃ parivitakkentassa tena kho pana samayena sakkassa devānamindassa ussukkaṃ udapādi bhagavantaṃ dassanāya.
- "如此我聽說,這就是《天神問法經》。在這裡,有關無上的解釋——『ambasaṇḍā』是指一個名為『ambasaṇḍā』的婆羅門村,這個村子位於ambasaṇḍā不遠的地方,因此稱為『ambasaṇḍā』。『vediyake pabbate』是指那座山,因其山腳下有如寶石臺一樣的藍色水域四周環繞,因此稱為『vediyakapabbato』。『indasālaguhā』是指在兩座山之間的洞穴,indasālarukkho在那兒的門口,因此稱為『indasālaguhā』。然後它被圍繞在墻壁內,門窗相連,完美地建造瞭如甘露般的裝飾,供奉給佛陀。根據先前的說法,『indasālaguhā』是這樣被稱呼的。 『興奮』是指正當的興奮產生。難道這不是佛陀的常見的顯現嗎?在那兒沒有天神的聚集,那裡沒有像天王那樣的修行者。為什麼對佛的顯現會像未來的興奮呢?因為害怕死亡的恐懼。在那個時候,壽命已經減少,他見到五個先兆,便知道『我的壽命現在減少了』。那些天神的死亡先兆顯現於他們之中,對於那些因小善業而在天界出生的人,他們會感到『我現在將出生在哪裡』的恐懼和憂慮。那些因大善業而出生的天神,他們通過自己的施捨、持戒、修習而來,便不會害怕『我們將在上天享受福報』。 而天神王薩卡見到先兆,觀察到十萬的天城,橫跨一萬的天界,三百的善天,橫跨一百的帕里查塔,六十的白金石,半個劇院的天神聚集在兩個天界中,南丹園、心靈園、混合園、和美麗園,看到這一切的財富,便感到『這財富一定是消失的』的恐懼。 於是他就觀察到『是否有任何修行者或婆羅門或世間的祖師或偉大的天神,能夠將我心中的憂慮解救出來,使這財富持久』。他沒有看到任何一個人,然而又看到『這樣的數以百千的憂慮,正如完全覺悟者能夠解脫』。於是,正當思考之際,天神王薩卡的興奮因見到佛陀而產生。"
Kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharatīti katarasmiṃ janapade kataraṃ nagaraṃ upanissāya kassa paccaye paribhuñjanto kassa amataṃ dhammaṃ desayamāno viharatīti. Addasā khoti addakkhi paṭivijjhi. Mārisāti piyavacanametaṃ, devatānaṃ pāṭiyekko vohāro. Niddukkhātipi vuttaṃ hoti. Kasmā panesa deve āmantesi? Sahāyatthāya. Pubbe kiresa bhagavati saḷalaghare viharante ekakova dassanāya agamāsi. Satthā 『『aparipakkaṃ tāvassa ñāṇaṃ, katipāhaṃ pana atikkamitvā mayi indasālaguhāyaṃ viharante pañca pubbanimittāni disvā maraṇabhayabhīto dvīsu devalokesu devatāhi saddhiṃ upasaṅkamitvā cuddasa pañhe pucchitvā upekkhāpañhavissajjanāvasāne asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhahissatī』』ti cintetvā okāsaṃ nākāsi. So 『『mama pubbepi ekakassa gatattā satthārā okāso na kato, addhā me natthi maggaphalassa upanissayo, ekassa pana upanissaye sati cakkavāḷapariyantāyapi parisāya bhagavā dhammaṃ desetiyeva. Avassaṃ kho pana dvīsu devalokesu kassaci devassa upanissayo bhavissati, taṃ sandhāya satthā dhammaṃ desessati. Taṃ sutvā ahampi attano domanassaṃ vūpasamessāmī』』ti cintetvā sahāyatthāya āmantesi.
Evaṃ bhaddaṃ tavāti kho devā tāvatiṃsāti evaṃ hotu mahārāja, gacchāma bhagavantaṃ dassanāya, dullabho buddhuppādo, bhaddaṃ tava, yo tvaṃ 『『pabbatakīḷaṃ nadīkīḷaṃ gacchāmā』』ti avatvā amhe evarūpesu ṭhānesu niyojesīti. Paccassosunti tassa vacanaṃ sirasā sampaṭicchiṃsu.
345.Pañcasikhaṃgandhabbadevaputtaṃ āmantesīti deve tāva āmantetu, imaṃ kasmā visuṃ āmantesi? Okāsakaraṇatthaṃ. Evaṃ kirassa ahosi 『『dvīsu devalokesu devatā gahetvā dhurena paharantassa viya satthāraṃ upasaṅkamituṃ na yuttaṃ, ayaṃ pana pañcasikho dasabalassa upaṭṭhāko vallabho icchiticchitakkhaṇe gantvā pañhaṃ pucchitvā dhammaṃ suṇāti, imaṃ purato pesetvā okāsaṃ kāretvā iminā katokāse upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchissāmī』』ti okāsakaraṇatthaṃ āmantesi.
Evaṃ bhaddaṃ tavāti so 『『evaṃ mahārāja, hotu, bhaddaṃ tava, yo tvaṃ maṃ 『ehi, mārisa, uyyānakīḷādīni vā naṭasamajjādīni vā dassanāya gacchāmā』ti avatvā 『buddhaṃ passissāma, dhammaṃ sossāmā』ti vadasī』』ti daḷhataraṃ upatthambhento devānamindassa vacanaṃ paṭissutvā anucariyaṃ sahacaraṇaṃ ekato gamanaṃ upāgami.
Tattha beluvapaṇḍunti beluvapakkaṃ viya paṇḍuvaṇṇaṃ. Tassa kira sovaṇṇamayaṃ pokkharaṃ, indanīlamayo daṇḍo, rajatamayā tantiyo, pavāḷamayā veṭhakā, vīṇāpattakaṃ gāvutaṃ, tantibandhanaṭṭhānaṃ gāvutaṃ, upari daṇḍako gāvutanti tigāvutappamāṇā vīṇā. Iti so taṃ vīṇaṃ ādāya samapaññāsamucchanā mucchetvā agganakhehi paharitvā madhuraṃ gītassaraṃ nicchāretvā sesadeve sakkassa gamanakālaṃ jānāpento ekamantaṃ aṭṭhāsi. Evaṃ tassa gītavāditasaññāya sannipatite devagaṇe atha kho sakko devānamindo…pe… vediyake pabbate paccuṭṭhāsi.
"『佛陀此時在何處遊行?』『在什麼地方,哪個城鎮,依靠什麼人,享用什麼,講授什麼不死的法呢?』他看到,『他看到了,明白了。』『魔王』是親切的稱呼,這是對天神的單獨稱呼。『無苦』也可以這樣理解。為什麼他要對天神發言?是爲了幫助。以前,佛陀獨自在沙拉家中,因看到他而來。老師說:『他的智慧尚未成熟,然而他在我這裡已經待了幾天,見到五個先兆,因害怕死亡而來到兩位天神身邊,向他們詢問了十三個問題,經過放下問題后,八萬天神將會獲得初果。』他考慮到這一點,沒有機會出現。因此他說:『我之前一個人來,老師沒有機會,確實我沒有獲得果位的依靠,然而在一個人有依靠的時候,佛陀的教法也會向遍及整個宇宙的眾生講授。』然而在這兩個天界中,確實會有某個天神的依靠,老師因此而講法。聽到這話,我也要消除自己的憂慮。』於是他爲了幫助而發言。 『愿你幸福』的確如此,天神們,愿如此,偉大的國王,我們去見佛陀,佛陀的出生難得,愿你幸福,你說『我們去看山遊玩』而不將我們引導到這樣的地方。』他們的話語如同頭頂上的帽子一樣被接受。 345. 『他在召喚五色天神之子』。天神們,為什麼要特別召喚他?是爲了製造機會。於是他想,『在兩個天界中,天神們如同承載重擔一樣,去接近老師是不合適的,而這個五色天神是十力的侍者,他在想要的時候去問問題,聽法,我將把他送到前面,製造機會,然後去詢問問題。』於是他爲了製造機會而發言。 『愿你幸福』的確如此,偉大的國王,愿你幸福,你說『來吧,魔王,我們去看遊樂場或演員的表演』而不說『我們要見佛,聽法』。他更加堅定地支援著,聽從天神王的命令,隨同他一起前往。 在那裡,『beluvapaṇḍu』是指像青色的白色。因為那是用黃金製成的池塘,藍寶石製成的杖,銀製的繩子,珊瑚製成的圍欄,像樂器一樣的牛,編織的地方,牛的上方的杖,都是三牛的大小的樂器。因此他帶著那把琴,輕鬆地演奏,從中發出甜美的音樂,向其他天神展示薩卡的行程。於是,在他的音樂和樂器的聲響中,天神們聚集在一起,薩卡天神王……"
346.Atiriva obhāsajātoti aññesu divasesu ekasseva devassa vā mārassa vā brahmuno vā obhāsena obhāsajāto hoti, taṃdivasaṃ pana dvīsu devalokesu devatānaṃ obhāsena atiriva obhāsajāto ekapajjoto sahassacandasūriyauggatakālasadiso ahosi. Parito gāmesu manussāti samantā gāmesu manussā. Pakatisāyamāsakāleyeva kira gāmamajjhe dārakesu kīḷantesu tattha sakko agamāsi, tasmā manussā passitvā evamāhaṃsu. Nanu ca majjhimayāme devatā bhagavantaṃ upasaṅkamanti, ayaṃ kasmā paṭhamayāmassāpi purimabhāgeyeva āgatoti? Maraṇabhayeneva tajjitattā. Kiṃsu nāmāti kiṃsu nāma bho etaṃ, ko nu kho ajja mahesakkho devo vā brahmā vā bhagavantaṃ pañhaṃ pucchituṃ dhammaṃ sotuṃ upasaṅkamanto, kathaṃsu nāma bho bhagavā pañhaṃ vissajjessati dhammaṃ desessati, lābhā amhākaṃ, yesaṃ no evaṃ devatānaṃ kaṅkhāvinodako satthā avidūre vihāre vasati, ye labhāma thālakabhikkhampi kaṭacchubhikkhampi dātunti saṃviggā lomahaṭṭhajātā uddhaggalomā hutvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhapetvā namassamānā aṭṭhaṃsu.
347.Durupasaṅkamāti dupayirupāsiyā. Ahaṃ sarāgo sadoso samoho, satthā vītarāgo vītadoso vītamoho, tasmā dupayirupāsiyā tathāgatā mādisena. Jhāyīti lakkhaṇūpanijjhānena ca ārammaṇūpanijjhānena ca jhāyī. Tasmiññeva jhāne ratāti jhānaratā. Tadantaraṃ paṭisallīnāti tadantaraṃ paṭisallīnā sampati paṭisallīnā vā. Tasmā na kevalaṃ jhāyī jhānaratāti durupasaṅkamā, idānimeva paṭisallīnātipi durupasaṅkamā. Pasādeyyāsīti ārādheyyāsi, okāsaṃ me kāretvā dadeyyāsīti vadati. Beluvapaṇḍuvīṇaṃ ādāyāti nanu pubbeva ādinnāti? Āma , ādinnā. Maggagamanavasena pana aṃsakūṭe laggitā, idāni naṃ vāmahatthe ṭhapetvā vādanasajjaṃ katvā ādiyi. Tena vuttaṃ 『『ādāyā』』ti.
Pañcasikhagītagāthāvaṇṇanā
- "『非常明亮』是指在其他日子裡,只有一個天神、魔王或婆羅門的光輝,而在這一天,兩個天界的天神的光輝則非常明亮,像是成千上萬的月亮和太陽同時升起的時刻。在四周的村莊中,眾生是指周圍的村莊中的人。在自然的時節,似乎在村中,孩子們在玩耍時,薩卡曾到過那裡,因此人們看到后便這樣說道:『難道在中午時分,天神們會前來見佛陀,為什麼他在最初的時刻就已到來呢?』因害怕死亡而退縮。『這是什麼呢?這是什麼,尊貴的天神,今天有誰是偉大的天神或婆羅門,前來向佛陀詢問問題,聽法呢?』『尊貴的佛陀將如何回答問題,講法呢?』『我們的利益在於,正如那位遠離疑惑的老師住在不遠處,得到的利益如同給予僧侶食物、給予乞丐食物的人,因而感到毛骨悚然,毛髮豎立,雙手合十,恭敬地俯首,跪下了。』
- 『難以接近』是指難以接近的。『我充滿慾望、憤怒和無明,老師則是無慾、無憤、無明,因此難以接近。』『入定』是指通過特徵的觀察和對象的觀察而入定。『在那個定中快樂』是指在禪定中快樂。『在那之後沉靜』是指在那之後沉靜的,或沉靜的成就。『因此不僅僅是入定的『入定者』難以接近,現在的沉靜者也是難以接近。『應該被尊敬』是指應該被尊敬的,他說『讓我製造機會,給予我』。『帶著白色的琴』是指早已取來的琴。『是的,已經取來了。』『然而在行走的過程中,已被放置在肩上,現在將其放在左手,準備演奏。』因此說『取來』。 『五色天神的歌謠的解釋』"
348.Assāvesīti sāvesi. Buddhūpasañhitāti buddhaṃ ārabbha buddhaṃ nissayaṃ katvā pavattāti attho. Sesapadesupi eseva nayo.
Vande te pitaraṃ bhadde, timbaruṃ sūriyavacchaseti ettha sūriyavacchasāti sūriyasamānasarīrā. Tassā kira devadhītāya pādantato rasmi uṭṭhahitvā kesantaṃ ārohati, tasmā bālasūriyamaṇḍalasadisā khāyati, iti naṃ 『『sūriyavacchasā』』ti sañjānanti. Taṃ sandhāyāha – 『『bhadde, sūriyavacchase, tava pitaraṃ timbaruṃ gandhabbadevarājānaṃ vandāmī』』ti. Yena jātāsi kalyāṇīti yena kāraṇabhūtena yaṃ timbaruṃ devarājānaṃ nissāya tvaṃ jātā, kalyāṇī sabbaṅgasobhanā. Ānandajananī mamāti mayhaṃ pītisomanassavaḍḍhanī.
Vātova sedataṃ kantoti yathā sañjātasedānaṃ sedaharaṇatthaṃ vāto iṭṭho hoti kanto manāpo, evanti attho. Pānīyaṃva pipāsatoti pātumicchantassa pipāsato pipāsābhibhūtassa. Aṅgīrasīti aṅge rasmiyo assāti aṅgīrasī, tameva ārabbha ālapanto vadati. Dhammo arahatāmivāti arahantānaṃ navalokuttaradhammo viya.
Jighacchatoti bhuñjitukāmassa khudābhibhūtassa. Jalantamiva vārināti yathā koci jalantaṃ jātavedaṃ udakakumbhena nibbāpeyya, evaṃ tava kāraṇā uppannaṃ mama kāmarāgapariḷāhaṃ nibbāpehīti vadati.
Yuttaṃ kiñjakkhareṇunāti padumakesarareṇunā yuttaṃ. Nāgo ghammābhitatto vāti ghammābhitattahatthī viya. Ogāhe te thanūdaranti yathā so nāgo pokkharaṇiṃ ogāhitvā pivitvā aggasoṇḍamattaṃ paññāyamānaṃ katvā nimuggo sukhaṃ sātaṃ vindati, evaṃ kadā nu kho te thanūdaraṃ thanavemajjhaṃ udarañca otaritvā ahaṃ sukhaṃ sātaṃ paṭilabhissāmīti vadati.
『『Accaṅkusova nāgova, jitaṃ me tuttatomaraṃ;
Kāraṇaṃ nappajānāmi, sammatto lakkhaṇūruyā』』ti. –
Ettha tuttaṃ vuccati kaṇṇamūle vijjhanaayadaṇḍako. Tomaranti pādādīsu vijjhanadaṇḍatomaraṃ. Aṅkusoti matthake vijjhanakuṭilakaṇṭako. Yo ca nāgo pabhinnamatto accaṅkuso hoti, aṅkusaṃ atīto; aṅkusena vijjhiyamānopi vasaṃ na gacchati, so 『『jitaṃ mayā tuttatomaraṃ, yo ahaṃ aṅkusassapi vasaṃ na gacchāmī』』ti madadappena kiñci kāraṇaṃ na bujjhati. Yathā so accaṅkuso nāgo 『『jitaṃ me tuttatomara』』nti kiñci kāraṇaṃ nappajānāti, evaṃ ahampi lakkhaṇasampannaūrutāya lakkhaṇūruyā sammatto matto pamatto ummatto viya kiñci kāraṇaṃ nappajānāmīti vadati. Atha vā accaṅkusova nāgo ahampi sammatto lakkhaṇūruyā kiñci tato virāgakāraṇaṃ nappajānāmi. Kasmā? Yasmā tena nāgena viya jitaṃ me tuttatomaraṃ, na kassaci vadato vacanaṃ ādiyāmi.
Tayi gedhitacittosmīti bhadde lakkhaṇūru tayi baddhacittosmi. Gedhitacittoti vā gedhaṃ ajjhupetacitto. Cittaṃ vipariṇāmitanti pakatiṃ jahitvā ṭhitaṃ. Paṭigantuṃ na sakkomīti nivattituṃ na sakkomi. Vaṅkaghastova ambujoti baḷisaṃ gilitvā ṭhitamaccho viya. 『『Ghaso』』tipi pāṭho, ayamevattho.
Vāmūrūti vāmākārena saṇṭhitaūru, kadalikkhandhasadisaūrūti vā attho. Sajāti āliṅga. Mandalocaneti itthiyo na tikhiṇaṃ nijjhāyanti mandaṃ ālocenti olokenti, tasmā 『『mandalocanā』』ti vuccanti. Palissajāti sabbatobhāgena āliṅga. Etaṃ me abhipatthitanti etaṃ mayā abhiṇhaṃ patthitaṃ.
- 「『浸潤』是指浸潤。『佛陀所依』是指以佛為根本、依靠佛而生的意思。其他詞句也是如此。 『我向你致敬,父親,『timbaru』是指『太陽的兒子』。這裡的『太陽的兒子』是指與太陽相似的身體。因為她的天女從腳底升起光輝,照耀著她的發頂,因此被稱為『像小太陽一樣』。因此我說:『尊貴的,『太陽的兒子』,我向你致敬,『timbaru』是指天神之王。』『你以什麼而生』是指以什麼原因而生,『你是美好的,完美的』。『我母親是快樂的』是指讓我感到愉悅和快樂的。 『如風般的溫暖』是指如同在溫暖的氣候中,風是溫暖的,令人愉悅的。『如水般的渴望』是指渴望飲水的人,因渴望而被渴望所困擾。『光輝』是指光線的光輝,正是因光而生。『法』是指如同阿拉漢的九種超越法。 『飢餓』是指渴望食物的人,因飢餓而被困擾。『如同水被火燒』是指如同有人用水壺將火滅掉,因此因你的原因而產生的慾望也被滅掉。 『適合某些字母的塵埃』是指如同蓮花的花瓣上的塵埃。『像大象在炎熱的環境中』是指如同在炎熱的環境中行走的大象。『你將會得到安慰』是指如同那大象在池塘中飲水,飲水後會感到快樂、安慰。『那麼,我何時能夠得到安慰呢?』 『如同大象』是指我也如同大象,『我勝過了被刺的』。『原因我不知』是指我不知道原因,『我被稱為有特徵的』。 在這裡『被刺』是指耳根的刺。『刺』是指腳等部位的刺。『尖刺』是指頭部的刺。那隻大象被刺后,『我勝過了被刺的』。因我不受刺的影響,因此我說:『我勝過了被刺的,我不被刺的影響而生存。』如同那隻被刺的大象『我勝過了被刺的』而不知道任何原因,我也因特徵而生存,因特徵而存在。 『因此,我被稱為有特徵的』。『你被拘束的心』是指我被拘束的心。『被拘束的心』是指心被束縛。『心的變化』是指從本性中脫離而存在。『我無法接受』是指我無法轉身。『如同被壓制的蓮花』是指如同被壓制的蓮花。 『左腿』是指左邊的腿,像香蕉的樣子。『我與同類相擁』是指我與同類相擁。『溫柔的眼睛』是指女人們不如意地看著,因而稱為『溫柔的眼睛』。『擁抱』是指從各個方面相擁。『這是我所期望的』是指這是我所渴望的。」
Appako vata me santoti pakatiyāva mando samāno. Vellitakesiyāti kesā muñcitvā piṭṭhiyaṃ vissaṭṭhakāle sappo viya vellantā gacchantā assāti vellitakesī, tassā vellitakesiyā. Anekabhāvo samuppādīti anekavidho jāto. Anekabhāgoti vā pāṭho. Arahanteva dakkhiṇāti arahantamhi dinnadānaṃ viya nānappakārato pabhinno.
Yaṃ me atthi kataṃ puññanti yaṃ mayā kataṃ puññamatthi. Arahantesu tādisūti tādilakkhaṇappattesu arahantesu. Tayā saddhiṃ vipaccatanti sabbaṃ tayā saddhimeva vipākaṃ detu.
Ekodīti ekībhāvaṃ gato. Nipako satoti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannāgatoti nipako. Satiyā samannāgatattā sato. Amataṃ muni jigīsānoti yathā so buddhamuni amataṃ nibbānaṃ jigīsati pariyesati, evaṃ taṃ ahaṃ sūriyavacchase jigīsāmi pariyesāmi. Yathā vā so amataṃ jigīsāno esanto gavesanto vicarati, evāhaṃ taṃ esanto gavesanto vicarāmītipi attho.
Yathāpi muni nandeyya, patvā sambodhimuttamanti yathā buddhamuni bodhipallaṅke nisinno sabbaññutaññāṇaṃ patvā nandeyya toseyya. Evaṃ nandeyyanti evameva ahampi tayā missībhāvaṃ gato nandeyyaṃ, pītisomanassajāto bhaveyyanti vadati.
Tāhaṃ bhadde vareyyāheti aheti āmantanaṃ, ahe bhadde sūriyavacchase, sakkena devānamindena 『『kiṃ dvīsu devalokesu devarajjaṃ gaṇhasi, suriyavacchasa』』nti, evaṃ vare dinne devarajjaṃ pahāya 『『sūriyavacchasaṃ gaṇhāmī』』ti evaṃ taṃ ahaṃ vareyyaṃ iccheyyaṃ gaṇheyyanti attho.
Sālaṃva na ciraṃ phullanti tava pitu nagaradvāre naciraṃ pupphito sālo atthi. So ativiya manoharo. Taṃ naciraṃ phullasālaṃ viya. Pitaraṃ te sumedhaseti atisassirīkaṃ tava pitaraṃ vandamāno namassāmi namo karomi. Yassāsetādisī pajāti yassa āsi etādisī dhītā.
349.Saṃsandatīti kasmā gītasaddassa ceva vīṇāsaddassa ca vaṇṇaṃ kathesi? Kiṃ tattha bhagavato sārāgo atthīti? Natthi. Chaḷaṅgupekkhāya upekkhako bhagavā etādisesu ṭhānesu, kevalaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ jānāti, na tattha rajjati. Vuttampi cetaṃ 『『saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato cakkhu, passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato sota』』ntiādi (saṃ. ni.
Appako vata me santoti pakatiyāva mando samāno. Vellitakesiyāti kesā muñcitvā piṭṭhiyaṃ vissaṭṭhakāle sappo viya vellantā gacchantā assāti vellitakesī, tassā vellitakesiyā. Anekabhāvo samuppādīti anekavidho jāto. Anekabhāgoti vā pāṭho. Arahanteva dakkhiṇāti arahantamhi dinnadānaṃ viya nānappakārato pabhinno. Yaṃ me atthi kataṃ puññanti yaṃ mayā kataṃ puññamatthi. Arahantesu tādisūti tādilakkhaṇappattesu arahantesu. Tayā saddhiṃ vipaccatanti sabbaṃ tayā saddhimeva vipākaṃ detu. Ekodīti ekībhāvaṃ gato. Nipako satoti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannāgatoti nipako. Satiyā samannāgatattā sato. Amataṃ muni jigīsānoti yathā so buddhamuni amataṃ nibbānaṃ jigīsati pariyesati, evaṃ taṃ ahaṃ sūriyavacchase jigīsāmi pariyesāmi. Yathā vā so amataṃ jigīsāno esanto gavesanto vicarati, evāhaṃ taṃ esanto gavesanto vicarāmītipi attho. Yathāpi muni nandeyya, patvā sambodhimuttamanti yathā buddhamuni bodhipallaṅke nisinno sabbaññutaññāṇaṃ patvā nandeyya toseyya. Evaṃ nandeyyanti evameva ahampi tayā missībhāvaṃ gato nandeyyaṃ, pītisomanassajāto bhaveyyanti vadati. Tāhaṃ bhadde vareyyāheti aheti āmantanaṃ, ahe bhadde sūriyavacchase, sakkena devānamindena 『『kiṃ dvīsu devalokesu devarajjaṃ gaṇhasi, suriyavacchasa』』nti, evaṃ vare dinne devarajjaṃ pahāya 『『sūriyavacchasaṃ gaṇhāmī』』ti evaṃ taṃ ahaṃ vareyyaṃ iccheyyaṃ gaṇheyyanti attho. Sālaṃva na ciraṃ phullanti tava pitu nagaradvāre naciraṃ pupphito sālo atthi. So ativiya manoharo. Taṃ naciraṃ phullasālaṃ viya. Pitaraṃ te sumedhaseti atisassirīkaṃ tava pitaraṃ vandamāno namassāmi namo karomi. Yassāsetādisī pajāti yassa āsi etādisī dhītā. 349. Saṃsandatīti kasmā gītasaddassa ceva vīṇāsaddassa ca vaṇṇaṃ kathesi? Kiṃ tattha bhagavato sārāgo atthīti? Natthi. Chaḷaṅgupekkhāya upekkhako bhagavā etādisesu ṭhānesu, kevalaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ jānāti, na tattha rajjati. Vuttampi cetaṃ 『『saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato cakkhu, passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato sota』』ntiādi.
4.232). Sace pana vaṇṇaṃ na katheyya, pañcasikho 『『okāso me kato』』ti na jāneyya. Atha sakko 『『bhagavatā pañcasikhassa okāso na kato』』ti devatā gahetvā tatova paṭinivatteyya, tato mahājāniyo bhaveyya. Vaṇṇe pana kathite 『『kato bhagavatā pañcasikhassa okāso』』ti devatāhi saddhiṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchitvā vissajjanāvasāne asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhahissatīti ñatvā vaṇṇaṃ kathesi.
Tattha kadā saṃyūḷhāti kadā ganthitā piṇḍitā. Tena kho panāhaṃ, bhante, samayenāti tena samayena tasmiṃ tumhākaṃ sambodhippattito paṭṭhāya aṭṭhame sattāhe. Bhaddā nāma sūriyavacchasāti nāmato bhaddā sarīrasampattiyā sūriyavacchasā. Bhaginīti vohāravacanametaṃ, devadhītāti attho. Parakāminīti paraṃ kāmeti abhikaṅkhati.
Upanaccantiyāti naccamānāya. Sā kira ekasmiṃ samaye cātumahārājikadevehi saddhiṃ sakkassa devarājassa naccaṃ dassanatthāya gatā, tasmiñca khaṇe sakko tathāgatassa aṭṭha yathābhucce guṇe payirudāhāsi. Evaṃ tasmiṃ divase gantvā naccantī assosi.
Sakkūpasaṅkamavaṇṇanā
350.Paṭisammodatīti 『『saṃsandati kho te』』tiādīni vadanto bhagavā sammodati, pañcasikho paṭisammodati. Gāthā ca bhāsanto pañcasikho sammodati, bhagavā paṭisammodati. Āmantesīti jānāpesi. Tassa kirevaṃ ahosi 『『ayaṃ pañcasikho mayā mama kammena pesito attano kammaṃ karoti. Evarūpassa satthu santike ṭhatvā kāmaguṇūpasañhitaṃ ananucchavikaṃ kathesi, naṭā nāma nillajjā honti, kathento vippakārampi dasseyya, handa naṃ mama kammaṃ jānāpemī』』ti cintetvā āmantesi.
351.Evañcapana tathāgatāti dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitavacanaṃ. Abhivadantīti abhivādanasampaṭicchanena vaḍḍhitavacanena vadanti. Abhivaditoti vaḍḍhitavacanena vutto.
Urundā samapādīti mahantā vivaṭā ahosi, andhakāro guhāyaṃ antaradhāyi. Āloko udapādīti yo pakatiyā guhāyaṃ andhakāro, so antarahito, āloko jāto. Sabbametaṃ dhammasaṅgāhakānaṃ vacanaṃ.
4.232. 「如果不談論顏色,五色天神就不會知道『我的機會已到』。然後薩卡會說:『佛陀並沒有給五色天神機會。』於是他便帶著天神們返回,之後將會變得非常偉大。如果談論了顏色,便會說『佛陀確實給了五色天神機會』,於是天神們便會前來詢問問題,瞭解答案后,知道與八萬天神一起獲得了流入道果的成就,於是便開始談論顏色。 在這裡,『何時被束縛』是指何時被纏繞和捆綁。因此我說,尊者,『在那個時刻』是指從你們的成就開始,到第八個星期。『美麗』是指太陽的兒子,因其身體的美麗而被稱為美麗。『姐妹』是指用語言表達的意思,意為天女。『對他人有慾望』是指對他人產生了渴望。 『在接近的舞蹈』是指在跳舞的時候。她在某個時刻前往四大天王的天界,去給薩卡天神展示舞蹈。在那個時刻,薩卡便讚美瞭如佛陀般的八種美德。於是那一天,她在跳舞的時候聽到了。 薩卡前來讚美的解釋 350. 『互相交流』是指『你們之間有聯繫』等話語,佛陀與五色天神互相交流。五色天神在吟唱詩歌,佛陀也在交流。『他告知』是指讓他們知道。於是他想到:『這個五色天神是我派來的,他在做自己的事情。』在這樣的情況下,站在老師面前,談論與慾望相關的事情,毫不羞愧,講述一些不合適的事情,因此我想要讓他知道我的事情。 351. 『如此,佛陀』是指法的彙集者所說的話。『互相問候』是指通過問候而增進的言語。『被問候』是指通過增進的言語所表達的。 『烏鴉的腳』是指巨大的洞口,黑暗在洞中消失。『光明出現了』是指本來的黑暗在洞中消失了,光明出現了。所有這一切都是法的彙集者所說的話。」
352.Cirapaṭikāhaṃ, bhanteti cirato ahaṃ, cirato paṭṭhāyāhaṃ dassanakāmoti attho. Kehici kehici kiccakaraṇīyehīti devānaṃ dhītā ca puttā ca aṅke nibbattanti, pādaparicārikā itthiyo sayane nibbattanti, tāsaṃ maṇḍanapasādhanakārikā devatā sayanaṃ parivāretvā nibbattanti, veyyāvaccakarā antovimāne nibbattanti, etesaṃ atthāya aḍḍakaraṇaṃ nāma natthi. Ye pana sīmantare nibbattanti, te 『『tava santakā, mama santakā』』ti nicchetuṃ asakkontā aḍḍaṃ karonti, sakkaṃ devarājānaṃ pucchanti. So 『『yassa vimānaṃ āsannataraṃ, tassa santakā』』ti vadati. Sace dvepi samaṭṭhāne honti, 『『yassa vimānaṃ olokentī ṭhitā, tassa santakā』』ti vadati. Sace ekampi na oloketi, taṃ ubhinnaṃ kalahupacchedanatthaṃ attano santakaṃ karoti. Kīḷādīnipi kiccāni karaṇīyāneva. Evarūpāni tāni karaṇīyāni sandhāya 『『kehici kehici kiccakaraṇīyehī』』ti āha.
Salaḷāgāraketi salaḷamayagandhakuṭiyaṃ. Aññatarena samādhināti tadā kira bhagavā sakkasseva aparipākagataṃ ñāṇaṃ viditvā okāsaṃ akāretukāmo phalasamāpattivihārena nisīdi. Taṃ esa ajānanto 『『aññatarena samādhinā』』ti āha. Bhūjati ca nāmāti bhūjatīti tassā nāmaṃ. Paricārikāti pādaparicārikā devadhītā. Sā kira dve phalāni pattā, tenassā devaloke abhiratiyeva natthi. Niccaṃ bhagavato upaṭṭhānaṃ āgantvā añjaliṃ sirasi ṭhapetvā bhagavantaṃ namassamānā tiṭṭhati. Nemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhitoti 『『samāpanno saddaṃ suṇātī』』ti no vata re vattabbe, nanu bhagavā sakkassa devānamindassa 『『apicāhaṃ āyasmato cakkanemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhito』』ti bhaṇatīti. Tiṭṭhatu nemisaddo, samāpanno nāma antosamāpattiyaṃ kaṇṇamūle dhamamānassa saṅkhayugaḷassāpi asanisannipātassāpi saddaṃ na suṇāti. Bhagavā pana 『『ettakaṃ kālaṃ sakkassa okāsaṃ na karissāmī』』ti paricchinditvā kālavasena phalasamāpattiṃ samāpanno. Sakko 『『na dāni me satthā okāsaṃ karotī』』ti gandhakuṭiṃ padakkhiṇaṃ katvā rathaṃ nivattetvā devalokābhimukhaṃ pesesi. Gandhakuṭipariveṇaṃ rathasaddena samohitaṃ pañcaṅgikatūriyaṃ viya ahosi. Bhagavato yathāparicchinnakālavasena samāpattito vuṭṭhitassa rathasaddeneva paṭhamāvajjanaṃ uppajji, tasmā evamāha.
Gopakavatthuvaṇṇanā
- 「我確實等待了很長時間,尊者。」是指我已經等待了很久,想要看到的意思。某些事情的做法是指天神的女兒和兒子在膝上出生,腳邊的侍女們在床上出生,她們是爲了裝飾而出生的天神,圍繞著她們的床出生,服務於天神們的侍女們在內的天界出生,所有這些沒有什麼特別的。那些在邊界出生的天神,因無法決定「你的兒女,還是我的兒女」,而產生了爭執,詢問薩卡天神。他會說:「誰的天神更靠近天宮,誰的兒女。」如果兩者都在同一位置,他會說:「誰的天神在這裡。」如果一個都不看,他會為雙方的爭執而把自己的兒女歸於自己。玩耍等事情也是需要做的。這類事情被稱為「某些事情的做法」。 「香氣的房子」是指香氣瀰漫的房間。當時,佛陀因看到薩卡的未成熟的智慧,想要創造機會,便以果位的禪定為基礎坐下。於是他不明白地說:「以某種禪定。」被稱為「被滋養」,這是她的名字。侍女是指腳邊的侍女。她確實獲得了兩個果位,因此在天界沒有快樂。她常常來到佛陀身邊,雙手合十,恭敬地站著,向佛陀致敬。藉助於「耳」的聲音,她從禪定中出來,聽到聲音。佛陀對薩卡天神說:「我已經從那禪定中出來了。」她站著,聽到聲音,佛陀卻說:「我在薩卡的天界中,未曾給他機會。」於是薩卡便轉身,驅車朝天界而去。車聲如同五音齊奏的樂器。佛陀在適當的時間從果位中出來,正好聽到車聲,因此說了這樣的話。
353.Sīlesu paripūrakārinīti pañcasu sīlesu paripūrakārinī. Itthittaṃ virājetvāti itthittaṃ nāma alaṃ, na hi itthitte ṭhatvā cakkavattisiriṃ, na sakkamārabrahmasiriyo paccanubhavituṃ, na paccekabodhiṃ, na sammāsambodhiṃ gantuṃ sakkāti evaṃ itthittaṃ virājeti nāma. Mahantamidaṃ purisattaṃ nāma seṭṭhaṃ uttamaṃ, ettha ṭhatvā sakkā etā sampattiyo pāpuṇitunti evaṃ pana purisattaṃ bhāveti nāma. Sāpi evamakāsi. Tena vuttaṃ – 『『itthittaṃ virājetvā purisattaṃ bhāvetvā』』ti. Hīnaṃ gandhabbakāyanti hīnaṃ lāmakaṃ gandhabbanikāyaṃ. Kasmā pana te parisuddhasīlā tattha uppannāti? Pubbanikantiyā. Pubbepi kira nesaṃ etadeva vasitaṭṭhānaṃ, tasmā nikantivasena tattha uppannā. Upaṭṭhānanti upaṭṭhānasālaṃ. Pāricariyanti paricaraṇabhāvaṃ. Gītavāditehi amhe paricarissāmāti āgacchanti.
Paṭicodesīti sāresi. So kira te disvā 『『ime devaputtā ativiya virocenti ativaṇṇavanto, kiṃ nu kho kammaṃ katvā āgatā』』ti āvajjanto 『『bhikkhū ahesu』』nti addasa. Tato 『『bhikkhū hontu, sīlesu paripūrakārino』』ti upadhārento 『『paripūrakārino』』ti addasa. 『『Paripūrakārino hontu, añño guṇo atthi natthī』』ti upadhārento 『『jhānalābhino』』ti addasa. 『『Jhānalābhino hontu, kuhiṃ vāsikā』』ti upadhārento 『『mayhaṃva kulūpakā』』ti addasa. Parisuddhasīlā nāma chasu devalokesu yatthicchanti, tattha nibbattanti. Ime pana uparidevaloke ca na nibbattā. Jhānalābhino nāma brahmaloke nibbattanti, ime ca brahmaloke na nibbattā. Ahaṃ pana etesaṃ ovāde ṭhatvā devalokasāmikassa sakkassa devānamindassa pallaṅke putto hutvā nibbatto, ime hīne gandhabbakāye nibbattā. Aṭṭhivedhapuggalā nāmete vaṭṭetvā vaṭṭetvā gāḷhaṃ vijjhitabbāti cintetvā kutomukhā nāmātiādīhi vacanehi paṭicodesi.
Tattha kutomukhāti bhagavati abhimukhe dhammaṃ desente tumhe kutomukhā kiṃ aññā vihitā ito cito ca olokayamānā udāhu niddāyamānā? Duddiṭṭharūpanti duddiṭṭhasabhāvaṃ daṭṭhuṃ ayuttaṃ . Sahadhammiketi ekassa satthu sāsane samāciṇṇadhamme katapuññe. Tesaṃ bhanteti tesaṃ gopakena devaputtena evaṃ vatvā puna 『『aho tumhe nillajjā ahirikā』』tiādīhi vacanehi paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭheva dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu.
- 「在五戒中修行」是指在五戒中修行。她以女性的身份而生,是說「女性的身份已足夠」,因為在女性的身份中,無法體驗到輪迴的榮耀,無法體驗到天神的榮耀,無法到達獨覺的果位,無法達到正覺的果位,因此以女性的身份而生。這個偉大的男子,被稱為最優秀的,在這裡站著,能夠獲得這些成就,因此他被稱為男子。她也是如此。因此說:「以女性的身份而生,培養男子。」低劣的天神是指低劣的、卑微的天神。為什麼這些純潔的戒律在這裡出現呢?是因為他們的前生。因為他們在過去的生中就曾在此居住,因此在此因緣而生。出現在這裡是指出現在出家的地方。照顧是指照顧的狀態。因唱歌和演奏而來。 「因緣而生」是指她們的存在。她看到他們說:「這些天神非常光輝,極其美麗,究竟是因為什麼因緣而來?」於是她想:「我曾是比丘。」然後她說:「愿他們是比丘,修行五戒的人。」她思考著「修行五戒的人」,於是她看到了「修行五戒的人,其他的美德沒有。」然後她看到「修行禪定的人」。她思考著「修行禪定的人,在哪裡居住?」於是她看到了「我自己是貴族的女兒。」純潔的戒律在六個天界中隨心所欲地存在,在那裡出生。這些在上天界中沒有出生。修行禪定的人在天界中出生,而這些在天界中沒有出生。我則在這些天神的教導下,作為薩卡天神的兒子出生,這些低劣的天神出生于低劣的天神。八種不同的個體被說成是必須要被打破的,思考著「他們是從哪裡來的」等等的話語。 在這裡,「從哪裡來」是指在佛陀面前講法時,你們從哪裡來,是否在這裡或那裡觀看,或者在沉睡?「難以看見的形象」是指難以看見的本質。 「同法者」是指在同一個老師的教導下,修行善法而獲得的功德。於是,天神對她說:「哦,你們真是無恥,毫無羞恥感。」因此,兩個天神在看到法時,獲得了正念。
Kāyaṃ brahmapurohitanti te kira cintayiṃsu – 『『naṭehi nāma naccantehi gāyantehi vādentehi āgantvā dāyo nāma labhitabbo assa, ayaṃ pana amhākaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya pakkhittaloṇaṃ uddhanaṃ viya taṭataṭāyateva, kiṃ nu kho ida』』nti āvajjantā attano samaṇabhāvaṃ parisuddhasīlataṃ jhānalābhitaṃ tasseva kulūpakabhāvañca disvā 『『parisuddhasīlā nāma chasu devalokesu yathārucite ṭhāne nibbattanti, jhānalābhino brahmaloke. Mayaṃ uparidevalokepi brahmalokepi nibbattituṃ nāsakkhimha. Amhākaṃ ovāde ṭhatvā ayaṃ itthikā upari nibbattā, mayaṃ bhikkhū samānā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīne gandhabbakāye nibbattā. Tena no ayaṃ evaṃ niggaṇhātī』』ti ñatvā tassa kathaṃ suṇantāyeva tesu dve janā paṭhamajjhānasatiṃ paṭilabhitvā jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasantā anāgāmiphaleyeva patiṭṭhahiṃsu. Atha nesaṃ so paritto kāmāvacarattabhāvo dhāretuṃ nāsakkhi. Tasmā tāvadeva cavitvā brahmapurohitesu nibbattā. So ca nesaṃ kāyo tattha ṭhitānaṃyeva nibbatto. Tena vuttaṃ – 『『tesaṃ, bhante, gopakena devaputtena paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭheva dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu kāyaṃ brahmapurohita』』nti.
Tattha diṭṭheva dhammeti tasmiññeva attabhāve jhānasatiṃ paṭilabhiṃsu. Tattheva ṭhatvā cutā pana kāyaṃ brahmapurohitaṃ brahmapurohitasarīraṃ paṭilabhiṃsūti evamattho daṭṭhabbo. Eko pana devoti eko devaputto nikantiṃ chindituṃ asakkonto kāme ajjhavasi, tattheva āvāsiko ahosi.
「他們思考道:『在舞者、歌者、演奏者中,獲得繼承是有可能的,但從我們看來,就像被拋棄的蓬草一樣搖擺不定,究竟是什麼呢?』在思考自己的出家身份、純潔的戒律、禪定的成就以及她作為貴族女兒的身份時,看到『純潔的戒律』在六個天界中各自適合的地方出生,『修行禪定的人』在天界中出生。我們在上天界和天界中都無法出生。我們站在這些教導上,這位女性在上面出生,而我們作為比丘,過著清白的生活,出生于低劣的天神。因此,她不會如此貶低我們。』於是,聽到這些話的兩位天神獲得了初禪的正念,得以建立在因緣上,達到非來果。於是,他們無法維持那短暫的慾望狀態。因此,他們立刻就離開了,出生于祭司之中。於是,他們的身體在那兒出生。正因如此,佛陀對那位牧羊天神說:『因此,這兩位天神在看到法時,獲得了正念。』 在這裡,「在看到法」是指在那個身體中獲得了禪定的正念。在那裡成就的身體是指獲得了祭司的身體。唯有一位天神,因無法割捨慾望而沉溺於慾望,因此在那兒成爲了居住者。」
354.Saṅghañcupaṭṭhāsinti saṅghañca upaṭṭhāsiṃ.
Sudhammatāyāti dhammassa sundarabhāvena. Tidivūpapannoti tidive tidasapure upapanno. Gandhabbakāyūpagate vasīneti gandhabbakāyaṃ āvāsiko hutvā upagate. Ye ca mayaṃ pubbe manussabhūtāti ye pubbe manussabhūtā mayaṃ annena pānena upaṭṭhahimhāti iminā saddhiṃ yojetvā attho veditabbo.
Pādūpasaṅgayhāti pāde upasaṅgayha pādadhovanapādamakkhanānuppadānena pūjetvā ceva vanditvā ca. Sake nivesaneti attano ghare. Imassāpi padassa upaṭṭhahimhāti imināva sambandho.
Paccattaṃ veditabboti attanāva veditabbo. Ariyāna subhāsitānīti tumhehi vuccamānāni buddhānaṃ bhagavantānaṃ subhāsitāni.
Tumhepana seṭṭhamupāsamānāti uttamaṃ buddhaṃ bhagavantaṃ upāsamānā anuttare buddhasāsane vā. Brahmacariyanti seṭṭhacariyaṃ. Bhavatūpapattīti bhavantānaṃ upapatti.
Agāre vasato mayhanti gharamajjhe vasantassa mayhaṃ.
Svajjāti so ajja. Gotamasāvakenāti idha gopako gotamasāvakoti vutto. Sameccāti samāgantvā.
Handaviyāyāma byāyāmāti handa uyyamāma byāyamāma. Mā no mayaṃ parapessā ahumhāti noti nipātamattaṃ, mā mayaṃ parassa pesanakārakāva ahumhāti attho. Gotamasāsanānīti idha pakatiyā paṭividdhaṃ paṭhamajjhānameva gotamasāsanānīti vuttaṃ, taṃ anussaraṃ anussaritvāti attho.
Cittāni virājayitvāti pañcakāmaguṇikacittāni virājayitvā. Kāmesu ādīnavanti vikkhambhanavasena paṭhamajjhānena kāmesu ādīnavaṃ addasaṃsu, samucchedavasena tatiyamaggena. Kāmasaṃyojanabandhanānīti kāmasaññojanāni ca kāmabandhanāni ca. Pāpimayogānīti pāpimato mārassa yogabhūtāni, bandhanabhūtānīti attho. Duraccayānīti duratikkamāni. Saindā devā sapajāpatikāti indaṃ jeṭṭhakaṃ katvā upaviṭṭhā saindā pajāpatiṃ devarājānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā upaviṭṭhā sapajāpatikā. Sabhāyupaviṭṭhāti sabhāyaṃ upaviṭṭhā, nisinnāti attho.
Vīrāti sūrā. Virāgāti vītarāgā. Virajaṃ karontāti virajaṃ anāgāmimaggaṃ karontā uppādentā. Nāgova sannāni guṇānīti kāmasaññojanabandhanāni chetvā deve tāvatiṃse atikkamiṃsu. Saṃvegajātassāti jātasaṃvegassa sakkassa.
Kāmābhibhūti duvidhānampi kāmānaṃ abhibhū. Satiyā vihīnāti jhānasativirahitā.
Tiṇṇaṃ tesanti tesu tīsu janesu. Āvasinettha ekoti tattha hīne kāye ekoyeva āvāsiko jāto. Sambodhipathānusārinoti anāgāmimaggānusārino. Devepi hīḷentīti dve devaloke hīḷentā adhokarontā upacārappanāsamādhīhi samāhitattā attano pādapaṃsuṃ devatānaṃ matthake okirantā ākāse uppatitvā gatāti.
Etādisī dhammappakāsanetthāti ettha sāsane evarūpā dhammappakāsanā, yāya sāvakā etehi guṇehi samannāgatā honti. Natattha kiṃ kaṅkhati koci sāvakoti kiṃ tattha tesu sāvakesu koci ekasāvakopi buddhādīsu vā cātuddisabhāve vā na kaṅkhati 『『sabbadisāsu asajjamāno agayhamāno viharatī』』ti. Idāni bhagavato vaṇṇaṃ bhaṇanto 『『nitiṇṇaoghaṃ vicikicchachinnaṃ, buddhaṃ namassāma jinaṃ janinda』』nti āha. Tattha vicikicchachinnanti chinnavicikicchaṃ. Janindanti sabbalokuttamaṃ.
- 「我確實為僧團而服務。」 「善法之美」是指法的美麗。 「三界中出生」是指在三界的天人之城中出生。 「作為天神的存在」是指作為天神的居住者而出生。 「我們曾是人類」是指我們曾為人類而通過其他的飲食而服務,這樣結合起來的意思應當被理解。 「手握腳」是指手握住腳,進行洗腳、敬禮和致敬。 「自家居住」是指在自己的家中。 「對此也服務」是指與此相關的。 「應當自知」是指應當由自己來知曉。 「高貴之言」是指你們所稱的佛陀的高貴言辭。 「你們確實是最優秀的」是指尊敬最優秀的佛陀。 「清凈的修行」是指最優秀的修行。 「愿得出生」是指愿得的出生。 「在家中居住」是指在家中居住的人。 「他今天是自由的。」 「這裡的牧羊人被稱為Gotama的弟子。」 「聚集在一起」是指聚集在一起。 「那麼我們就一起努力吧。」 「那麼我們就一起努力。」 「不要讓我們成為他人的使者。」 這是指「不要讓我們成為他人的使者」,而是說「我們不是別人的使者」。 「Gotama的教法」是指這裡所提到的,初禪的教法被稱為Gotama的教法,意指要記住和思考。 「心靈閃耀」是指五欲之心靈閃耀。 「在慾望中看到的痛苦」是指通過初禪的方式看到慾望中的痛苦,通過斷絕的方式看到第三道果的痛苦。 「慾望的束縛」是指慾望的束縛和慾望的羈絆。 「邪惡的法則」是指邪惡的法則,成為束縛的意思。 「難以克服的」是指難以超越的。 「天神們與婆羅門」是指天神們在Indra的領導下,與婆羅門的王一起坐下。 「在會議上坐著」是指坐在會議上,意指坐著。 「勇士」是指勇敢的人。 「無慾」是指超越慾望。 「使無慾」是指使人達到無慾的安樂,得到解脫。 「就像蛇一樣」是指斷絕慾望的束縛,天神們超越了慾望,進入了天界。 「因覺醒而產生的」是指因覺醒而產生的狀態。 「被慾望所征服」是指被慾望所征服的兩種慾望。 「無正念」是指缺乏禪定的正念。 「這三者」是指在這三個人中。 「在這裡居住的」是指在此低劣的身體中,只有一個居住者出生。 「遵循覺悟之道」是指遵循非來果的道路。 「天神們也在嬉戲」是指在兩個天界中嬉戲,因而在天界中飛翔,因其專注而將自己的足跡撒在天神的頭上,飛向天空。 「這樣的法則在這裡被闡明」是指在此教法中,這樣的法則被闡明,因而這些弟子具備這些美德。 「在這裡沒有人懷疑」是指在這裡沒有人懷疑,是否有任何弟子,亦或在佛陀等人中,或在四種不同的境地中,沒有人懷疑「在所有的地方都不被束縛,安然自在地生活」。 現在在讚美佛陀的光輝時,稱道:「愿我們敬禮于那位超越一切的佛陀,愿我們敬禮于那位勝利者,世間的領袖。」 這裡的「懷疑的破滅」是指懷疑的破滅。 「世間的領袖」是指超越一切的存在。
Yaṃ te dhammanti yaṃ tava dhammaṃ. Ajjhagaṃsu teti te devaputtā adhigatā. Kāyaṃ brahmapurohitanti amhākaṃ passantānaṃyeva brahmapurohitasarīraṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ tava dhammaṃ jānitvā tesaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ te dve visesagū amhākaṃ passantānaṃyeva kāyaṃ brahmapurohitaṃ adhigantvā maggaphalavisesaṃ ajjhagaṃsu, mayampi tassa dhammassa pattiyā āgatamhāsi mārisāti. Āgatamhaseti sampattamha. Katāvakāsā bhagavatā, pañhaṃ pucchemu mārisāti sace no bhagavā okāsaṃ karoti, atha bhagavatā katāvakāsā hutvā pañhaṃ, mārisa, puccheyyāmāti attho.
Maghamāṇavavatthu
「你所說的法」是指「你的法」。 「他們獲得了」是指那些天神們獲得了。 「作為祭司的身體」是指我們所見的祭司的身體。 「這句話的意思是」——「你所知道的法,因而這三個人,那兩位特殊的,獲得了我們的祭司的身體,達到的道果特別,因此我們也因這法而來到這裡,哦,瑪利薩。」 「我們來到這裡」是指我們已經到達。 「佛陀所給予的機會,我們將問問題,哦,瑪利薩。」 如果佛陀不提供機會,那麼佛陀就會成為給予機會的人,意思是「哦,瑪利薩,我會問問題。」 「關於瑪哈曼那的故事」 provided by EasyChat
355.Dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ yakkhoti cirakālato pabhuti visuddho. Kīva cirakālato? Anuppanne buddhe magadharaṭṭhe macalagāmake maghamāṇavakālato paṭṭhāya. Tadā kiresa ekadivasaṃ kālasseva vuṭṭhāya gāmamajjhe manussānaṃ gāmakammakaraṇaṭṭhānaṃ gantvā attano ṭhitaṭṭhānaṃ pādanteneva paṃsukacavaraṃ apanetvā ramaṇīyamakāsi, añño āgantvā tattha aṭṭhāsi. So tāvatakeneva satiṃ paṭilabhitvā majjhe gāmassa khalamaṇḍalamattaṃ ṭhānaṃ sodhetvā vālukaṃ okiritvā dārūni āharitvā sītakāle aggiṃ karoti, daharā ca mahallakā ca āgantvā tattha nisīdanti.
Athassa ekadivasaṃ etadahosi – 『『mayaṃ nagaraṃ gantvā rājarājamahāmattādayo passāma, imesupi candimasūriyesu 『cando nāma devaputto, sūriyo nāma devaputto』ti vadanti. Kiṃ nu kho katvā ete etā sampattiyo adhigatā』』ti? Tato 『『nāññaṃ kiñci, puññakammameva katvā』』ti cintetvā 『『mayāpi evaṃvidhasampattidāyakaṃ puññakammameva kattabba』』nti cintesi.
So kālasseva vuṭṭhāya yāguṃ pivitvā vāsipharasukudālamusalahattho catumahāpathaṃ gantvā musalena pāsāṇe uccāletvā pavaṭṭeti, yānānaṃ akkhapaṭighātarukkhe harati, visamaṃ samaṃ karoti, catumahāpathe sālaṃ karoti, pokkharaṇiṃ khaṇati, setuṃ bandhati, evaṃ divasaṃ kammaṃ katvā atthaṅgate sūriye gharaṃ eti. Taṃ añño pucchi – 『『bho, magha, tvaṃ pātova nikkhamitvā sāyaṃ araññato esi, kiṃ kammaṃ karosī』』ti? Puññakammaṃ karomi. Saggagāmimaggaṃ sodhemīti. Kimidaṃ, bho, puññaṃ nāmāti? Tvaṃ na jānāsīti? Āma, na jānāmīti. Nagaraṃ gatakāle diṭṭhapubbā te rājarājamahāmattādayoti? Āma, diṭṭhapubbāti. Puññakammaṃ katvā tehi taṃ ṭhānaṃ laddhaṃ, ahampi evaṃvidhasampattidāyakaṃ kammaṃ karomi. 『『Cando nāma devaputto, sūriyo nāma devaputto』』ti sutapubbaṃ tayāti? Āma sutapubbanti. Etassa saggassa gamanamaggaṃ ahaṃ sodhemīti. Idaṃ pana puññakammaṃ kiṃ taveva vaṭṭati, aññassa na vaṭṭatīti? Na kassacetaṃ vāritanti. Yadi evaṃ sve araññaṃ gamanakāle mayhampi saddaṃ dehīti. Punadivase taṃ gahetvā gato, evaṃ tasmiṃ gāme tettiṃsa manussā taruṇavayā sabbe tasseva anuvattakā ahesuṃ. Te ekacchandā hutvā puññakammāni karontā vicaranti. Yaṃ disaṃ gacchanti, maggaṃ samaṃ karontā ekadivaseneva karonti, pokkharaṇiṃ khaṇantā, sālaṃ karontā, setuṃ bandhantā ekadivaseneva niṭṭhāpenti.
- 「這個夜叉確實已經清凈很久了。」 「究竟多久呢?」是指自從未出現的佛陀以來,在摩揭陀國的馬查拉村,自馬哈曼那的時代起。 「那時,有一天,他在黎明時分,走到人們的村莊,去到人們的工作場所,脫下自己的塵衣,變得宜人,另一個人也來到那裡停留。」 他憑藉那時的正念,清理了村中的污穢,將沙子撒下,取來木材,在寒冷的季節生火,年輕人和老人們也來到那裡坐下。 「有一天,他心中想道:『我們去城中,見見國王和大臣們,聽說在這些日子裡,『月亮』是名為天神,『太陽』是名為天神。他們究竟是如何獲得這些成就的呢?』於是他思考道:『沒有別的,只有做善業。』於是他想著:『我也應該做這樣的善業,給予這樣的成就。』」 「於是他在黎明時分起床,喝了粥,手握著杵,走向四大路,舉起石頭,打落石頭,打破車輛的輪子,修整不平的道路,挖掘池塘,修建橋樑,完成這些工作后,太陽落下時回家。」 另一個人問道:「喂,馬哈,你早上出門,晚上從森林回來,你做了什麼工作?」 「我做了善業,清理了通往天界的道路。」 「這是什麼善業呢?」 「你不知道嗎?」 「是的,我不知道。」 「當我去城裡時,曾見過國王和大臣們嗎?」 「是的,曾見過。」 「我做了善業,得到了那個地方,我也做了這樣的善業。」 「你聽說過『月亮』是名為天神,『太陽』是名為天神嗎?」 「是的,聽說過。」 「我清理了通往天界的道路。」 「那麼,這個善業是隻與你有關,還是與其他人無關呢?」 「沒有人可以阻止這個。」 「如果是這樣,明天去森林時,我也希望你給我發出聲音。」 「第二天,他帶著這個訊息去,結果在那個村莊中,三十個人都是年輕人,全部跟隨他。他們心意一致,做善業。他們走到哪裡,便將道路修整,挖掘池塘,修建橋樑,全部在一天之內完成。」
Atha nesaṃ gāmabhojako cintesi – 『『ahaṃ pubbe etesu suraṃ pivantesu pāṇaghātādīni karontesu ca kahāpaṇādivasena ceva daṇḍabalivasena ca dhanaṃ labhāmi. Idāni etesaṃ puññakaraṇakālato paṭṭhāya ettako āyo natthi, handa ne rājakule paribhindāmī』』ti rājānaṃ upasaṅkamitvā core, mahārāja, passāmīti. Kuhiṃ, tātāti? Mayhaṃ gāmeti. Kiṃ corā nāma, tātāti? Rājāparādhikā devāti. Kiṃ jātikāti? Gahapatijātikā devāti. Gahapatikā kiṃ karissanti, tayā jānamānena kasmā mayhaṃ na kathitanti? Bhayena, mahārāja, na kathemi, idāni mā mayhaṃ dosaṃ kareyyāthāti. Atha rājā 『『ayaṃ mayhaṃ mahāravaṃ ravatī』』ti saddahitvā 『『tena hi gaccha, tvameva ne ānehī』』ti balaṃ datvā pesesi. So gantvā divasaṃ araññe kammaṃ katvā sāyamāsaṃ bhuñjitvā gāmamajjhe nisīditvā 『『sve kiṃ kammaṃ karissāma, kiṃ maggaṃ samaṃ karoma, pokkharaṇiṃ khaṇāma, setuṃ bandhāmā』』ti mantayamāneyeva te parivāretvā 『『mā phandittha, rañño āṇā』』ti bandhitvā pāyāsi. Atha kho nesaṃ itthiyo 『『sāmikā kira vo 『rājāparādhikā corā』ti bandhitvā niyyantī』』ti sutvā 『『aticirena kūṭā ete 『puññakammaṃ karomā』ti divase divase araññeva acchanti, sabbakammantā parihīnā, gehe na kiñci vaḍḍhati, suṭṭhu baddhā suṭṭhu gahitā』』ti vadiṃsu.
Gāmabhojakopi te netvā rañño dassesi. Rājā anupaparikkhitvāyeva 『『hatthinā maddāpethā』』ti āha. Tesu nīyamānesu magho itare āha – 『『bho, sakkhissatha mama vacanaṃ kātu』』nti? Tava vacanaṃ karontāyevamha imaṃ bhayaṃ pattā, evaṃ santepi tava vacanaṃ karoma, bhaṇa bho, kiṃ karomāti? Ettha bho vaṭṭe carantānaṃ nāma nibaddhaṃ etaṃ, kiṃ pana tumhe corāti? Na coramhāti. Imassa lokassa saccakiriyā nāma avassayo, tasmā sabbepi 『『yadi amhe corā, hatthī maddatu, atha na corā, mā maddatū』』ti saccakiriyaṃ karothāti. Te tathā akaṃsu. Hatthī upagantumpi na sakkoti, viravanto palāyati, hatthiṃ tuttatomaraṅkusehi koṭṭentāpi upanetuṃ na sakkonti. 『『Hatthiṃ upanetuṃ na sakkomā』』ti rañño ārocesuṃ. Tena hi upari kaṭena paṭicchādetvā maddāpethāti. Upari kaṭe dinne diguṇaravaṃ viravanto palāyati.
Rājā sutvā pesuññakārakaṃ pakkosāpetvā āha – 『『tāta, hatthī maddituṃ na icchatī』』ti? Āma, deva, jeṭṭhakamāṇavo mantaṃ jānāti, mantasseva ayamānubhāvoti. Rājā taṃ pakkosāpetvā 『『manto kira te atthī』』ti pucchi? Natthi, deva, mayhaṃ manto, saccakiriyaṃ pana mayaṃ karimha – 『『yadi amhe rañño corā, maddatu, atha na corā, mā maddatū』』ti, saccakiriyāya no esa ānubhāvoti. Kiṃ pana, tāta, tumhe kammaṃ karothāti? Amhe, deva, maggaṃ samaṃ karoma, catumahāpathe sālaṃ karoma , pokkharaṇiṃ khaṇāma, setuṃ bandhāma, evarūpāni puññakammāni karontā vicarimhāti.
「於是,那位村莊的食客思考道:『我以前在這些飲酒的地方,進行殺生等行為,憑藉貪婪和權勢獲得財富。現在從他們做善事的時間起,已經沒有這樣的利益了,因此我將打劫王族。』」 於是他走近國王,稱道:「大王,我見到了。」 「在哪裡,孩子?」 「在我的村莊。」 「什麼是盜賊,孩子?」 「是犯了國王的過錯的神。」 「是什麼種族?」 「是家庭的神。」 「家庭的人會做什麼?憑你所知,為什麼不告訴我?」 「因為害怕,大王,我不敢說,現在請不要對我有任何過失。」 「於是國王聽到『這是我所擁有的偉大的聲音』,便說道:『那麼去吧,你自己帶他們來。』」 他去到那裡,白天在森林中工作,傍晚吃飯,坐在村中,思考著:「明天我們要做什麼?我們要修整道路,挖掘池塘,建造橋樑。」 正在商量的時候,他們被包圍了,便說道:「不要驚慌,這是國王的命令。」 然後逃跑了。 「於是那些女人聽到『你們的主人似乎是『犯了國王的過錯的盜賊』,便說道:『不久之後,他們會被捕,『我們要做善業』的日子裡,他們總是在森林裡,所有的工作都被放棄,家中沒有任何增長,牢牢被束縛,牢牢被抓住。』」 「村莊的食客也將他們帶到國王面前。國王沒有仔細考慮,便說道:『讓大象去攻擊他們。』」 在被帶走的時候,馬哈對其他人說道:「喂,你們能做到我的話嗎?」 「我們做你所說的,然而我們得到了這樣的恐懼,即使如此,我也會遵循你的話,喂,怎麼辦?」 「這裡是行走者的約定,你們又如何稱呼他們為盜賊呢?」 「我們不是盜賊。」 「這個世界的真實行為是不可避免的,所以大家都要『如果我們是盜賊,讓大象攻擊,如果不是盜賊,就不要攻擊』來進行真實的行為。」 他們如是做了。 「即使大象接近,也無法做到,發出聲音的逃跑,大象被用尖刺攻擊也無法接近。」 「無法接近大象。」 他們向國王報告。 「因此要用繩子綁住,攻擊他們。」 「用繩子綁住后,發出巨大的聲音逃跑。」 「國王聽后,召喚施行者,問道:『孩子,大象不想攻擊嗎?』」 「是的,陛下,年長的施行者知道這個法則,法則的效果就是這樣。」 「國王召喚他,問道:『你有法則嗎?』」 「沒有,陛下,我沒有法則,但我們做了真實的行為——『如果我們是國王的盜賊,就攻擊;如果不是盜賊,就不要攻擊』。」 「通過真實的行為,這個法則的效果是什麼?」 「那麼,孩子們,你們要做什麼?」 「我們,陛下,修整道路,在四大路上修建大樹,挖掘池塘,建造橋樑,做這樣的善業。」
Ayaṃ tumhe kimatthaṃ pisuṇesīti? Amhākaṃ pamattakāle idañcidañca labhati, appamattakāle taṃ natthi, etena kāraṇenāti. Tāta, ayaṃ hatthī nāma tiracchāno, sopi tumhākaṃ guṇe jānāti. Ahaṃ manusso hutvāpi na jānāmi, tumhākaṃ vasanagāmaṃ tumhākaṃyeva puna aharaṇīyaṃ katvā demi, ayampi hatthī tumhākaṃyeva hotu, pesuññakārakopi tumhākaṃyeva dāso hotu. Ito paṭṭhāya mayhampi puññakammaṃ karothāti dhanaṃ datvā vissajjesi. Te dhanaṃ gahetvā vārena vārena hatthiṃ āruyha gacchantā mantayanti 『『bho puññakammaṃ nāma anāgatabhavatthāya kariyati, amhākaṃ pana antoudake pupphitaṃ nīluppalaṃ viya imasmiññeva attabhāve vipākaṃ deti. Idāni atirekaṃ puññaṃ karissāmā』』ti, kiṃ karomāti? Catumahāpathe thāvaraṃ katvā mahājanassa vissamanasālaṃ karoma, itthīhi pana saddhiṃ apattikaṃ katvā karissāma, amhesu hi 『『corā』』ti gahetvā nīyamānesu itthīnaṃ ekāpi cintāmattakampi akatvā 『『subaddhā sugahitā』』ti uṭṭhahiṃsu, tasmā tāsaṃ pattiṃ na dassāmāti. Te attano gehāni gantvā hatthino tettiṃsapiṇḍaṃ denti, tettiṃsa tiṇamuṭṭhiyo āharanti, taṃ sabbaṃ hatthissa kucchipūraṃ jātaṃ. Te araññaṃ pavisitvā rukkhe chindanti, chinnaṃ chinnaṃ hatthī kaḍḍhitvā sakaṭapathe ṭhapesi. Te rukkhe tacchetvā sālāya kammaṃ ārabhiṃsu.
Maghassa gehe sujātā, sudhammā, cittā, nandāti catasso bhariyāyo ahesuṃ. Sudhammā vaḍḍhakiṃ pucchati – 『『tāta, ime sahāyā kālasseva gantvā sāyaṃ enti, kiṃ kammaṃ karontī』』ti? 『『Sālaṃ karonti, ammā』』ti. 『『Tāta, mayhampi sālāya pattiṃ katvā dehī』』ti. 『『Itthīhi apattikaṃ karomā』』ti ete vadantīti. Sā vaḍḍhakissa aṭṭha kahāpaṇe datvā 『『tāta, yena kenaci upāyena mayhaṃ pattikaṃ karohī』』ti āha. So 『『sādhu ammā』』ti vatvā puretaraṃ vāsipharasuṃ gahetvā gāmamajjhe ṭhatvā 『『kiṃ bho ajja imasmimpi kāle na nikkhamathā』』ti uccāsaddaṃ katvā 『『sabbe maggaṃ āruḷhā』』ti ñatvā 『『gacchatha tāva tumhe, mayhaṃ papañco atthī』』ti te purato katvā aññaṃ maggaṃ āruyha kaṇṇikūpagaṃ rukkhaṃ chinditvā tacchetvā maṭṭhaṃ katvā āharitvā sudhammāya gehe ṭhapesi – 『『mayā dehīti vuttadivase nīharitvā dadeyyāsī』』ti.
Atha niṭṭhite dabbasambhārakamme bhūmikammato paṭṭhāya cayabandhanathambhussāpana saṅghāṭayojana kaṇṇikamañcabandhanesu katesu so vaḍḍhakī kaṇṇikamañce nisīditvā catūhi disāhi gopānasiyo ukkhipitvā 『『bho ekaṃ pamuṭṭhaṃ atthī』』ti āha. Kiṃ bho pamuṭṭhaṃ, sabbameva tvaṃ pamussasīti. Imā bho gopānasiyo kattha patiṭṭhahissantīti? Kaṇṇikā nāma laddhuṃ vaṭṭatīti. Kuhiṃ bho idāni sakkā laddhunti? Kulānaṃ gehe sakkā laddhunti. Āhiṇḍantā pucchathāti. Te antogāmaṃ pavisitvā pucchitvā sudhammāya gharadvāre 『『imasmiṃ ghare kaṇṇikā atthī』』ti āhaṃsu. Sā 『『atthī』』ti āha. Handa mūlaṃ gaṇhāhīti. Mūlaṃ na gaṇhāmi, sace mama pattiṃ karotha, dassāmīti. Etha bho mātugāmassa pattiṃ na karoma, araññaṃ gantvā rukkhaṃ chindissāmāti nikkhamiṃsu.
「你們為什麼要問這個惡事呢?」 「在我們放縱的時候,這個和那個能獲得,而在我們不放縱的時候則沒有。正因如此。」 「孩子,這隻大像是畜生,它也知道你們的優點。我雖然成為人,也不知道。你們的村莊,正是你們自己再度收穫的地方,這隻大象也應屬於你們,送給你們的使者也應成為你們的僕人。從現在開始,也請你們為我做善事。」 於是,給了財富,放手讓他們離開。 「他們拿著財富,乘坐大象,走去討論道:「喂,善業是爲了未來的利益而做的,而我們卻像水中的花朵一樣,在這個身體中得到果報。現在我們要多做一些善業,做什麼呢?」 「在四大路上修建大樹,我們要和女人一起做一些不當的事情。因為在我們被稱為『盜賊』的時候,女人們連想都不敢想,站起來說『她們是被牢牢束縛的』。」 於是她們不願意呈現她們的成果。 「她們回到自己的家中,給大象三十塊食物,取三十把草,把所有的都裝進大象的肚子里。她們進入森林,砍樹,砍下的樹木被大象拉到車道上。她們砍完樹后,開始在大樹上工作。」 「在馬哈的家中,有四位妻子,名為蘇嘉、蘇達、吉達、南達。」 「蘇達問她的丈夫:「孩子,這些朋友們白天去,晚上回來,做什麼工作呢?」 「她們在修建大樹,母親。」 「孩子,請給我也修建大樹。」 「她們與女人一起做不當的事情。」 「她們如此說。」 她便給了她的丈夫八個錢,便說道:「孩子,請用任何方法為我修建大樹。」 「他答應道:『好的,母親。』於是他拿起粥,站在村中,喊道:「喂,今天這個時候,你們為什麼不出門?」 「大家都上路吧。」 於是知道了:「你們先走,我的事情在這裡。」 然後他又上了另一條路,砍下了樹,砍完后將樹木帶回蘇達的家中,便說道:「我會在你說的那天把它拿走。」 「當完成了準備工作后,從土地上開始,捆綁和鬆開,準備好,放在樹上的地方,便坐在樹上,四面舉起守護者,便說道:「喂,這裡有一個鬆開的地方。」 「喂,鬆開的地方,你都放棄了嗎?」 「這些守護者將在哪裡安置呢?」 「是可以被稱為『樹木』的。」 「現在在哪裡可以獲得呢?」 「在家庭中可以獲得。」 「請問他們。」 「他們進入村中,詢問了蘇達的家門,便說道:「在這個家中有樹木嗎?」 「她回答說:『有。』」 「那麼請抓住根部。」 「我不抓根部,如果你們處理我的事情,我會給你們。」 「那麼,我們就不處理女人的事情,去森林砍樹。」 於是她們離開了。」
Tato vaḍḍhakī 『『kiṃ na laddhā, tāta, kaṇṇikā』』ti pucchi. Te tamatthaṃ ārocayiṃsu. Vaḍḍhakī kaṇṇikamañce nisinnova ākāsaṃ ulloketvā 『『bho ajja nakkhattaṃ sundaraṃ, idaṃ aññaṃ saṃvaccharaṃ atikkamitvā sakkā laddhuṃ, tumhehi ca dukkhena ābhatā dabbasambhārā, te sakalasaṃvaccharena imasmiññeva ṭhāne pūtikā bhavissanti. Devaloke nibbattakāle tassāpi ekasmiṃ koṇe sālā hotu, āharatha na』』nti āha. Sāpi yāva te na puna āgacchanti, tāva kaṇṇikāya heṭṭhimatale 『『ayaṃ sālā sudhammā nāmā』』ti akkharāni chindāpetvā ahatena vatthena veṭhetvā ṭhapesi. Kammikā āgantvā – 『『āhara, re kaṇṇikaṃ , yaṃ hotu taṃ hotu. Tuyhampi pattiṃ karissāmā』』ti āhaṃsu. Sā nīharitvā 『『tātā, yāva aṭṭha vā soḷasa vā gopānasiyo na ārohanti, tāva imaṃ vatthaṃ mā nibbeṭhayitthā』』ti vatvā adāsi. Te 『『sādhū』』ti sampaṭicchitvā gahetvā gopānasiyo āropetvāva vatthaṃ nibbeṭhesuṃ.
Eko mahāgāmikamanusso uddhaṃ ullokento akkharāni disvā 『『kiṃ, bho, ida』』nti akkharaññuṃ manussaṃ pakkosāpetvā dassesi. So 『『sudhammā nāma ayaṃ sālā』』ti āha. 『『Haratha, bho, mayaṃ ādito paṭṭhāya sālaṃ katvā nāmamattampi na labhāma, esā ratanamattena kaṇṇikarukkhena sālaṃ attano nāmena kāretī』』ti viravanti. Vaḍḍhakī tesaṃ viravantānaṃyeva gopānasiyo pavesetvā āṇiṃ datvā sālākammaṃ niṭṭhāpesi.
Sālaṃ tidhā vibhajiṃsu, ekasmiṃ koṭṭhāse issarānaṃ vasanaṭṭhānaṃ akaṃsu, ekasmiṃ duggatānaṃ, ekasmiṃ gilānānaṃ. Tettiṃsa janā tettiṃsa phalakāni paññapetvā hatthissa saññaṃ adaṃsu – 『『āgantuko āgantvā yassa atthate phalake nisīdati, taṃ gahetvā phalakasāmikasseva gehe patiṭṭhapehi. Tassa pādaparikammapiṭṭhiparikammakhādanīyabhojanīyasayanāni sabbāni phalakasāmikasseva bhāro bhavissatī』』ti. Hatthī āgatāgataṃ gahetvā phalakasāmikassa gehaṃ neti, so tassa taṃ divasaṃ kattabbaṃ karoti.
Maghamāṇavo sālato avidūre ṭhāne koviḷārarukkhaṃ ropāpesi, mūle cassa pāsāṇaphalakaṃ atthari. Nandā nāmassa bhariyā avidūre pokkharaṇiṃ khaṇāpesi, cittā mālāvacche ropāpesi, sabbajeṭṭhikā pana ādāsaṃ gahetvā attabhāvaṃ maṇḍayamānāva vicarati. Magho taṃ āha – 『『bhadde, sudhammā, sālāya pattikā jātā, nandā pokkharaṇiṃ khaṇāpesi, cittā mālāvacche ropāpesi. Tava pana puññakammaṃ nāma natthi, ekaṃ puññaṃ karohi, bhadde』』ti sā 『『tvaṃ kassa kāraṇā karosi, nanu tayā kataṃ mayhamevā』』ti vatvā attabhāvamaṇḍanameva anuyuñjati.
Magho yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā tāvatiṃsabhavane sakko hutvā nibbatti, tepi tettiṃsa gāmikamanussā kālaṅkatvā tettiṃsa devaputtā hutvā tasseva santike nibbattā. Sakkassa vejayanto nāma pāsādo satta yojanasatāni uggacchi, dhajo tīṇi yojanasatāni uggacchi, koviḷārarukkhassa nissandena samantā tiyojanasataparimaṇḍalo pañcadasayojanapariṇāhakkhandho pāricchattako nibbatti, pāsāṇaphalakassa nissandena pāricchattakamūle saṭṭhiyojanikā paṇḍukambalasilā nibbatti. Sudhammāya kaṇṇikarukkhassa nissandena tiyojanasatikā sudhammā devasabhā nibbatti. Nandāya pokkharaṇiyā nissandena paññāsayojanā nandā nāma pokkharaṇī nibbatti. Cittāya mālāvacchavatthunissandena saṭṭhiyojanikaṃ cittalatāvanaṃ nāma uyyānaṃ nibbatti.
「於是,長者問道:『你們沒有獲得嗎,孩子,樹木?』」 他們將此事告知了。長者坐在樹下,仰望天空說道:「喂,今天的星象很好,這一年可以獲得,你們因痛苦而帶來的食物,這些在整年裡都會在這裡變得腐臭。在天界出生的時候,若有一個角落有樹木,就請帶來。」 於是她在他們不再回來之前,將「這棵樹名為蘇達瑪」這幾個字刻下,放在樹下。工人們來到這裡說道:「快來,孩子,無論怎樣都行。我們也要為你們做一些事情。」 她取出東西說道:「孩子們,直到八或十六個守護者沒有上來之前,請不要把這件衣服脫掉。」 於是她給了他們。 他們接受后,拿著守護者,便脫掉了衣服。 「有一位大村民抬頭看到字母,便問道:『喂,這是什麼?』」 他叫來人們來看。 他說道:「這棵樹名為蘇達瑪。」 「快來,孩子,我們從一開始就修建了樹木,連名字都沒有得到,這棵樹是用僅僅是金屬的樹木來建造的。」 長者在他們的驚呼中,便讓守護者進入,給他們下達命令,完成了樹木的工作。 「樹木被分為三部分,一部分是統治者的居住地,一部分是貧困者的居住地,一部分是病人的居住地。」 三十個人擺放了三十塊木板,給大象留下了記號——「來者來到這裡,坐在木板上的人,請拿著木板,放在木板主人的家中。那人的腳和背的地方、吃飯的地方、睡覺的地方,所有的一切都將成為木板主人的負擔。」 大象來來往往,帶著木板回到木板主人的家中,那天他做著這件事情。 「馬哈在離樹不遠的地方種了一棵可維拉樹,樹根下放著石頭木板。」 「南達便在附近挖掘池塘,吉達則種下了花環,所有的長者們卻拿著花環,像在身體上游走一樣。」 馬哈對她說道:「善女,蘇達瑪的樹木已經開花,南達在挖掘池塘,吉達在種花環。可是你的善業沒有,一定要做一個善業。」 善女便說道:「你做什麼,難道是因為你為我做的?」 於是她便依附於身體的裝飾。 「馬哈待了一段時間后,便離開,成為忉利天的帝釋天,他們也都在三十個村民中,成為三十個天神,降生於他的身邊。」 「帝釋天的宮殿名為威賈揚托,升起七十個由大象支撐的高塔,旗幟升起三十個由大象支撐的高塔,因可維拉樹而形成的周圍有三十個高塔,形成了十五個高塔的收集地。因石木板而形成的根部,六十個由白色綢緞構成的石木板也降生了。因蘇達瑪的可維拉樹而形成的三十個蘇達瑪天神也降生了。因南達的池塘而形成的五十個南達的池塘也降生了。因吉達的花環而形成的六十個吉達的花園也降生了。」
Sakko devarājā sudhammāya devasabhāya yojanike suvaṇṇapallaṅke nisinno tiyojanike setacchatte dhāriyamāne tehi devaputtehi tāhi devakaññāhi aḍḍhatiyāhi nāṭakakoṭīhi dvīsu devalokesu devatāhi ca parivārito mahāsampattiṃ olokento tā tisso itthiyo disvā 『『imā tāva paññāyanti, sujātā kuhi』』nti olokento 『『ayaṃ mama vacanaṃ akatvā girikandarāya bakasakuṇikā hutvā nibbattā』』ti disvā devalokato otaritvā tassā santikaṃ gato. Sā disvāva sañjānitvā adhomukhā jātā. 『『Bāle, idāni kiṃ sīsaṃ na ukkhipasi? Tvaṃ mama vacanaṃ akatvā attabhāvameva maṇḍayamānā vītināmesi. Sudhammāya ca nandāya ca cittāya ca mahāsampatti nibbattā, ehi amhākaṃ sampattiṃ passā』』ti devalokaṃ netvā nandāya pokkharaṇiyā pakkhipitvā pallaṅke nisīdi.
Nāṭakitthiyo 『『kuhiṃ gatattha, mahārājā』』ti pucchiṃsu. So anārocetukāmopi tāhi nippīḷiyamāno 『『sujātāya santika』』nti āha. Kuhiṃ nibbattā, mahārājāti? Kandarapādeti. Idāni kuhinti? Nandāpokkharaṇiyaṃ me vissaṭṭhāti. Etha, bho, amhākaṃ ayyaṃ passāmāti sabbā tattha agamaṃsu. Sā pubbe sabbajeṭṭhikā hutvā tā avamaññittha. Idāni tāpi taṃ disvā – 『『passatha, bho amhākaṃ ayyāya mukhaṃ kakkaṭakavijjhanasūlasadisa』』ntiādīni vadantiyo keḷiṃ akaṃsu. Sā ativiya aṭṭiyamānā sakkaṃ devarājānaṃ āha – 『『mahārāja, imāni suvaṇṇarajatamaṇivimānāni vā nandāpokkharaṇī vā mayhaṃ kiṃ karissati, jātibhūmiyeva mahārāja sattānaṃ sukhā, maṃ tattheva kandarapāde vissajjehī』』ti. Sakko taṃ tattha vissajjetvā 『『mama vacanaṃ karissasī』』ti āha. Karissāmi, mahārājāti. Pañca sīlāni gahetvā akhaṇḍāni katvā rakkha, katipāhena taṃ etāsaṃ jeṭṭhikaṃ karissāmīti. Sā tathā akāsi.
Sakko katipāhassa accayena 『『sakkā nu kho sīlaṃ rakkhitu』』nti gantvā maccharūpena uttānako hutvā tassā purato udakapiṭṭhe osarati, sā 『『matamacchako bhavissatī』』ti gantvā sīse aggahesi. Maccho naṅguṭṭhaṃ cālesi. Sā 『『jīvati maññe』』ti udake vissajjesi. Sakko ākāse ṭhatvā 『『sādhu, sādhu, rakkhasi sikkhāpadaṃ, evaṃ taṃ rakkhamānaṃ katipāheneva nāṭakānaṃ jeṭṭhikaṃ karissāmī』』ti āha. Tassāpi pañca vassasatāni āyu ahosi. Ekadivasampi udarapūraṃ nālatthaṃ, sukkhitvā parisukkhitvā milāyamānāpi sīlaṃ akhaṇḍetvā kālaṅkatvā bārāṇasiyaṃ kumbhakāragehe nibbatti.
Sakko 『『kuhiṃ nibbattā』』ti olokento disvā 『『tato idha ānetuṃ na sakkā, jīvitavuttimassā dassāmī』』ti suvaṇṇaeḷālukānaṃ yānakaṃ pūretvā majjhe gāmassa mahallakavesena nisīditvā 『『eḷālukāni gaṇhathā』』ti ukkuṭṭhimakāsi. Samantā gāmavāsikā āgantvā 『『dehi, tātā』』ti āhaṃsu. Ahaṃ sīlarakkhakānaṃ demi, tumhe sīlaṃ rakkhathāti. Tāta mayaṃ sīlaṃ nāma kīdisantipi na jānāma, mūlena dehīti. 『『Sīlarakkhakānaṃyeva dammī』』ti āha. 『『Etha, re kosi ayaṃ eḷālukamahallako』』ti sabbe nivattiṃsu.
「帝釋天坐在蘇達瑪天神的集會上,坐在金色的寶座上,身披白色的傘,周圍有天神和天女,伴隨著眾多的天女,環繞著他,觀察著巨大的財富。他看到那三位女子,便說道:『她們看起來是聰明的,蘇嘉在哪裡?』」 他看到她,便想道:「她是因為沒有聽從我的話而轉生為山間的鸚鵡。」 於是他從天界降下,來到她的身邊。她看到他,便低下頭。 「『愚者,現在你為什麼不抬起頭?』」 「你因為沒有聽從我的話而在這個身體上游蕩。蘇達瑪、南達、吉達的巨大財富已經降生,來吧,看看我們的財富。」 於是他帶她到天界,將南達的池塘放入,坐在寶座上。 「天女們問道:『陛下,你去哪裡了?』」 他雖然想不告訴她們,但被她們逼問,便說道:「在蘇嘉的身邊。」 「她在哪裡轉生,陛下?」 「在山腳下。」 「現在在哪裡?」 「在南達的池塘里。」 「來吧,孩子,我們的主人在這裡。」 她以前是所有長者,現在她們也都在那裡。 現在她們看到她,便說道:「看吧,孩子,我們的主人的臉就像蟹鉗一樣。」 於是她們開始玩耍。 「她非常痛苦地對帝釋天說道:『陛下,這些金銀寶物或南達的池塘,對我有什麼用呢?出生在這片土地上,陛下,眾生的幸福,我寧願在這裡被放逐。』」 帝釋天便將她放逐,便說道:「你會聽從我的話。」 「我會聽從,陛下。」 「抓住五條戒律,保持不變,經過一段時間,我會讓她成為長者。」 她如是做了。 「帝釋天在一段時間后,便想道:『我能否保持戒律?』」 於是他化身為一條魚,向她游去,便在她面前浮出水面。 她想:「我將成為一條魚。」 於是她將自己放入水中。 帝釋天在空中站立,便說道:「好,好,你保持戒律,如此我將在一段時間后讓她成為長者。」 她也活了五百年。 「即使有一天,她的肚子滿了,乾枯而瘦弱,但仍然保持著戒律,直到她去世,在瓦拉納西的陶工家中轉世。」 「帝釋天想道:『她在哪裡轉世?』」 他看到后,便想:「這裡無法帶她去,我會展示她的生活。」 於是他裝滿了美麗的沙土,坐在村子的中間,便說道:「把沙土帶來。」 村中的人們紛紛前來,便說道:「給我,孩子。」 「我將給那些保持戒律的人,你們保持戒律。」 「孩子,我們不知道什麼是戒律,給我根本。」 「我只教那些保持戒律的人。」 「來吧,孩子,這位老者是誰?」 於是大家都退去了。
Sā dārikā pucchi – 『『amma, tumhe eḷālukatthāya gatā tucchahatthāva āgatā』』ti. Kosi, amma, eḷālukamahallako 『『ahaṃ sīlarakkhakānaṃ dammī』』ti vadati, nūnimassa dārikā sīlaṃ khāditvā vattanti, mayaṃ sīlameva na jānāmāti. Sā 『『mayhaṃ ānītaṃ bhavissatī』』ti gantvā 『『eḷālukaṃ, tāta, dehī』』ti āha. 『『Tvaṃ sīlāni rakkhasi ammā』』ti? 『『Āma, tāta rakkhāmī』』ti. Idaṃ mayā tuyhameva ābhatanti gehadvāre yānena saddhiṃ ṭhapetvā pakkāmi. Sāpi yāvajīvaṃ sīlaṃ rakkhitvā cavitvā vepacittiasurassa dhītā hutvā nibbatti. Sīlanissandena pāsādikā ahosi. So 『『dhītuvivāhamaṅgalaṃ karissāmī』』ti asure sannipātesi.
Sakko 『『kuhiṃ nibbattā』』ti olokento 『『asurabhavane nibbattā, ajjassā vivāhamaṅgalaṃ karissantī』』ti disvā 『『idāni yaṃkiñci katvā ānetabbā mayā』』ti asuravaṇṇaṃ nimminitvā gantvā asurānaṃ antare aṭṭhāsi. 『『Tava sāmikaṃ vadehī』』ti tassā hatthe pitā pupphadāmaṃ adāsi 『『yaṃ icchasi, tassūpari khipāhī』』ti. Sā olokentī sakkaṃ disvā pubbasannivāsena sañjātasinehā 『『ayaṃ me sāmiko』』ti tassūpari dāmaṃ khipi. So taṃ bāhāya gahetvā ākāse uppati, tasmiṃ khaṇe asurā sañjāniṃsu. Te 『『gaṇhatha, gaṇhatha, jarasakkaṃ, veriko amhākaṃ, na mayaṃ etassa dārikaṃ dassāmā』』ti anubandhiṃsu. Vepacitti pucchi 『『kenāhaṭā』』ti? 『『Jarasakkena mahārājā』』ti. 『『Avasesesu ayameva seṭṭho, apethā』』ti āha. Sakko naṃ netvā aḍḍhatiyakoṭināṭakānaṃ jeṭṭhikaṭṭhāne ṭhapesi. Sā sakkaṃ varaṃ yāci – 『『mahārāja, mayhaṃ imasmiṃ devaloke mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā natthi, yattha yattha gacchasi, tattha tattha maṃ gahetvāva gaccha mahārājā』』ti. Sakko 『『sādhū』』ti paṭiññaṃ adāsi.
Evaṃ macalagāmake maghamāṇavakālato paṭṭhāya visuddhabhāvamassa sampassanto bhagavā 『『dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ yakkho』』ti āha. Atthasañhitanti atthanissitaṃ kāraṇanissitaṃ.
Pañhaveyyākaraṇavaṇṇanā
「那位小女孩問道:『媽媽,你從沙土那裡回來,是不是空手而歸?』」 「是誰,媽媽,那個沙土的老人說:『我教導那些保持戒律的人。』」 「難道她的小女孩不吃戒律嗎?我們根本不知道什麼是戒律。」 她便說道:「我會被帶來。」 然後她對沙土說道:「給我,孩子。」 「你保持戒律嗎,媽媽?」 「是的,孩子,我會保持。」 於是她便帶著這些東西,離開了家門。 她在一生中保持戒律,最後轉生為維帕奇提的女兒。 由於保持戒律,她變得幸福。 他想:「我會為她舉行婚禮。」 「帝釋天想:『她在哪裡轉生?』」 他看到她在阿修羅的宮殿中轉生,便想:「今天我必須做些什麼來帶她來。」 於是他化身為阿修羅的顏色,前往阿修羅之間站立。 「對你丈夫說。」 他將花環給她的手上,便說道:「你想要的,請放在他身上。」 她看到帝釋天,因過去的緣分而生起了情感,便將花環扔在了他的身上。 他抓住她,飛向天空,這時阿修羅們感到震驚。 他們說道:「抓住她,抓住她,老年人,我們不會把這個女孩給你。」 維帕奇提問道:「是誰抓住了她?」 「是老年人。」 「在其他人中,他是最好的,放棄吧。」 帝釋天將她帶走,放在阿修羅的高級位置。 「她向帝釋天請求:「陛下,在這個天界中,我沒有母親、父親、兄弟或姐妹,無論你去哪裡,請帶著我去,陛下。」 帝釋天答應道:「好。」 「從這時起,帝釋天觀察著這個小女孩,看到她無暇的狀態,便說道:「這位惡鬼已經很長一段時間保持無暇。」 這是因為她的因緣與因果。 「關於五種因緣的解釋。」
357.Kiṃ saṃyojanāti kiṃ bandhanā, kena bandhanena baddhā hutvā. Puthukāyāti bahujanā. Averāti appaṭighā. Adaṇḍāti āvudhadaṇḍadhanadaṇḍavinimuttā. Asapattāti apaccatthikā. Abyāpajjāti vigatadomanassā. Viharemu averinoti aho vata kenaci saddhiṃ averino vihareyyāma, katthaci kopaṃ na uppādetvā accharāya gahitakaṃ jaṅghasahassena saddhiṃ paribhuñjeyyāmāti dānaṃ datvā pūjaṃ katvā ca patthayanti. Iti ca nesaṃ hotīti evañca nesaṃ ayaṃ patthanā hoti. Atha ca panāti evaṃ patthanāya satipi.
Issāmacchariyasaṃyojanāti parasampattikhīyanalakkhaṇā issā, attasampattiyā parehi sādhāraṇabhāvassa asahanalakkhaṇaṃ macchariyaṃ, issā ca macchariyañca saṃyojanaṃ etesanti issāmacchariyasaṃyojanā. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato pana issāmacchariyāni abhidhamme vuttāneva.
Āvāsamacchariyena panettha yakkho vā peto vā hutvā tasseva āvāsassa saṅkāraṃ sīsena ukkhipitvā vicarati. Kulamacchariyena tasmiṃ kule aññesaṃ dānādīni karonte disvā 『『bhinnaṃ vatidaṃ kulaṃ mamā』』ti cintayato lohitampi mukhato uggacchati, kucchivirecanampi hoti, antānipi khaṇḍākhaṇḍāni hutvā nikkhamanti. Lābhamacchariyena saṅghassa vā gaṇassa vā santake lābhe maccharāyitvā puggalikaparibhogena paribhuñjitvā yakkho vā peto vā mahāajagaro vā hutvā nibbattati. Sarīravaṇṇaguṇavaṇṇamacchariyena pana pariyattidhammamacchariyena ca attanova vaṇṇaṃ vaṇṇeti, na paresaṃ vaṇṇaṃ, 『『kiṃ vaṇṇo eso』』ti taṃ taṃ dosaṃ vadanto pariyattiñca kassaci kiñci adento dubbaṇṇo ceva eḷamūgo ca hoti.
Apica āvāsamacchariyena lohagehe paccati. Kulamacchariyena appalābho hoti. Lābhamacchariyena gūthaniraye nibbattati. Vaṇṇamacchariyena bhave nibbattassa vaṇṇo nāma na hoti. Dhammamacchariyena kukkuḷaniraye nibbattati. Idaṃ pana issāmacchariyasaṃyojanaṃ sotāpattimaggena pahīyati. Yāva taṃ nappahīyati, tāva devamanussā averatādīni patthayantāpi verādīhi na parimuccantiyeva.
Tiṇṇā mettha kaṅkhāti etasmiṃ pañhe mayā tumhākaṃ vacanaṃ sutvā kaṅkhā tiṇṇāti vadati, na maggavasena tiṇṇakaṅkhataṃ dīpeti. Vigatā kathaṃkathāti idaṃ kathaṃ, idaṃ kathanti ayampi kathaṃkathā vigatā.
「什麼是束縛?什麼是拘束?因何束縛而被束縛?」 「普遍的眾生。」 「無怨恨的,少有對抗的。」 「無棍杖的,免於棍棒的、杖打的、懲罰的束縛。」 「無敵意的,沒敵對的。」 「無痛苦的,擺脫了痛苦。」 「我們可以與無敵人一起生活,真希望能與任何人無敵地生活,哪裡都不引起憤怒,能與無數的天女共享美食。」 「因此,這些人便是這樣的渴望。」 「而且,正是這樣的渴望也是真實的渴望。」 「因嫉妒和吝嗇而產生的束縛,嫉妒是對他人財富的削弱,吝嗇是對自己財富的貪戀,嫉妒和吝嗇這兩者的束縛便是嫉妒吝嗇的束縛。」 「這裡的概述。」 「而詳細的嫉妒和吝嗇在《阿毗達摩》中已有說明。」 「因居住的吝嗇,成為鬼或餓鬼,抬起頭來,四處遊蕩。因家族的吝嗇,看到家族中他人施捨等,便想:『這是我家族的破碎。』」 於是紅色的血液從嘴裡涌出,甚至會產生腹瀉,內臟也會分崩離析。 「因獲得的吝嗇,在僧團或群體中,因貪戀利益而享用個人的享受,成為鬼、餓鬼或大蟒蛇而轉生。」 「因身體的外貌、特徵的吝嗇,自己只顯現自己的美麗,而不展示他人的美麗,『這是什麼美麗?』」 於是說出這個缺點,甚至連外貌也不讓給任何人,成為醜陋的、愚蠢的。 「此外,因居住的吝嗇而受苦。因家族的吝嗇而獲得極少。因獲得的吝嗇而轉生於苦惱的地獄。因外貌的吝嗇而轉生時,外貌根本不存在。因法的吝嗇而轉生於雞的地獄。」 「而嫉妒和吝嗇的束縛通過初果道被斷除。」 「只要它沒有被斷除,天人和人類即使渴望無怨恨等,仍然無法擺脫敵意等。」 「我在這裡有疑問。」 「在這個問題上,我聽到你們的話,疑問已解,不是指向道路的疑問。」 「已經沒有討論了,『這是怎樣,』『這是怎樣,』這也是討論
358.Nidānādīni vuttatthāneva. Piyāppiyanidānanti piyasattasaṅkhāranidānaṃ macchariyaṃ, appiyasattasaṅkhāranidānā issā. Ubhayaṃ vā ubhayanidānaṃ. Pabbajitassa hi saddhivihārikādayo, gahaṭṭhassa puttādayo hatthiassādayo vā sattā piyā honti keḷāyitā mamāyitā, muhuttampi te apassanto adhivāsetuṃ na sakkoti. So aññaṃ tādisaṃ piyasattaṃ labhantaṃ disvā issaṃ karoti. 『『Iminā amhākaṃ kiñci kammaṃ atthi, muhuttaṃ tāva naṃ dethā』』ti tameva aññehi yācito 『『na sakkā dātuṃ, kilamissati vā ukkaṇṭhissati vā』』tiādīni vatvā macchariyaṃ karoti. Evaṃ tāva ubhayampi piyasattanidānaṃ hoti. Bhikkhussa pana pattacīvaraparikkhārajātaṃ, gahaṭṭhassa vā alaṅkārādiupakaraṇaṃ piyaṃ hoti manāpaṃ, so aññassa tādisaṃ uppajjamānaṃ disvā 『『aho vatassa evarūpaṃ na bhaveyyā』』ti issaṃ karoti, yācito vāpi 『『mayampetaṃ mamāyantā na paribhuñjāma, na sakkā dātu』』nti macchariyaṃ karoti. Evaṃ ubhayampi piyasaṅkhāranidānaṃ hoti. Appiye pana te vuttappakāre satte ca saṅkhāre ca labhitvā sacepissa te amanāpā honti, tathāpi kilesānaṃ viparītavuttitāya 『『ṭhapetvā maṃ ko añño evarūpassa lābhī』』ti issaṃ vā karoti, yācito tāvakālikampi adadamāno macchariyaṃ vā karoti. Evaṃ ubhayampi appiyasattasaṅkhāranidānaṃ hoti.
Chandanidānanti ettha pariyesanachando, paṭilābhachando, paribhogachando, sannidhichando, vissajjanachandoti pañcavidho chando.
Katamo pariyesanachando? Idhekacco atitto chandajāto rūpaṃ pariyesati, saddaṃ. Gandhaṃ. Rasaṃ. Phoṭṭhabbaṃ pariyesati, dhanaṃ pariyesati. Ayaṃ pariyesanachando.
Katamo paṭilābhachando? Idhekacco atitto chandajāto rūpaṃ paṭilabhati, saddaṃ. Gandhaṃ. Rasaṃ. Phoṭṭhabbaṃ paṭilabhati, dhanaṃ paṭilabhati. Ayaṃ paṭilābhachando.
Katamo paribhogachando? Idhekacco atitto chandajāto rūpaṃ paribhuñjati, saddaṃ. Gandhaṃ. Rasaṃ. Phoṭṭhabbaṃ paribhuñjati, dhanaṃ paribhuñjati. Ayaṃ paribhogachando.
Katamo sannidhichando? Idhekacco atitto chandajāto dhanasannicayaṃ karoti 『『āpadāsu bhavissatī』』ti. Ayaṃ sannidhichando.
Katamo vissajjanachando? Idhekacco atitto chandajāto dhanaṃ vissajjeti, hatthārohānaṃ, assārohānaṃ, rathikānaṃ, dhanuggahānaṃ – 『『ime maṃ rakkhissanti gopissanti mamāyissanti samparivārayissantī』』ti. Ayaṃ vissajjanachando. Ime pañca chandā. Idha taṇhāmattameva, taṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ.
Vitakkanidānoti ettha 『『lābhaṃ paṭicca vinicchayo』』ti (dī. ni.
「因緣等已被闡述。『親愛之因』指的是對親近者的特性因緣的吝嗇,『不親近者的特性因緣』則是嫉妒。兩者或兩者的因緣。因為出家人對信仰的修行者等,家庭中的兒女等,像大象和馬等生物是親愛的,片刻不見他們便無法忍受。看到他人獲得這樣的親近,便生起嫉妒心。『我們有任何的功德,至少讓他片刻享受』」 於是被他人請求時,便說:「無法給予,他會疲憊或煩惱。」 由此表現出吝嗇。這樣一來,兩者的親近因緣便存在於此。 「然而,僧侶的乞食和袈裟等,家庭中的裝飾等也是親愛的,看到他人獲得這樣的東西,便想:『真希望他沒有這樣的東西。』」 於是生起嫉妒心,或被請求時,便說:「我們不會享用這個,無法給予。」 這樣一來,兩者的親近因緣便存在於此。 「對不親近者來說,若獲得這些所述的生物和特性,若對他們不親近,仍然因煩惱的反向表現而生起嫉妒心,『除了我,誰能獲得這樣的利益』」 於是生起嫉妒心,或在被請求時,甚至不願意給予片刻的施捨,表現出吝嗇。 這樣一來,兩者的不親近因緣便存在於此。 「香的因緣,包括尋求的願望、獲得的願望、享用的願望、接近的願望、放棄的願望,這五種願望。」 「什麼是尋求的願望?在此,有些人因渴望而尋求色、聲、香、味、觸、財富。 這就是尋求的願望。」 「什麼是獲得的願望?在此,有些人因渴望而獲得色、聲、香、味、觸、財富。 這就是獲得的願望。」 「什麼是享用的願望?在此,有些人因渴望而享用色、聲、香、味、觸、財富。 這就是享用的願望。」 「什麼是接近的願望?在此,有些人因渴望而積累財富,想:『在困境中會有用。』 這就是接近的願望。」 「什麼是放棄的願望?在此,有些人因渴望而放棄財富,想:『這些將保護我、守衛我、我將被包圍。』 這就是放棄的願望。」 這五種願望。這裡僅指渴望,故此提及。 「關於思考的因緣,『基於獲得的決定』。」
2.110) evaṃ vutto vinicchayavitakko vitakko nāma. Vinicchayoti dve vinicchayā taṇhāvinicchayo ca, diṭṭhivinicchayo ca. Aṭṭhasataṃ taṇhāvicaritaṃ taṇhāvinicchayo nāma. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo nāmāti evaṃ vuttataṇhāvinicchayavasena hi iṭṭhāniṭṭhapiyāppiyavavatthānaṃ na hoti. Tadeva hi ekaccassa iṭṭhaṃ hoti, ekaccassa aniṭṭhaṃ paccantarājamajjhimadesarājūnaṃ gaṇḍuppādamigamaṃsādīsu viya. Tasmiṃ pana taṇhāvinicchayavinicchite paṭiladdhavatthusmiṃ 『『ettakaṃ rūpassa bhavissati, ettakaṃ saddassa, ettakaṃ gandhassa, ettakaṃ rasassa, ettakaṃ phoṭṭhabbassa bhavissati, ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa bhavissati, ettakaṃ nidahissāmi, ettakaṃ parassa dassāmī』』ti vavatthānaṃ vitakkavinicchayena hoti. Tenāha 『『chando kho, devānaminda, vitakkanidāno』』ti.
Papañcasaññāsaṅkhānidānoti tayo papañcā taṇhāpapañco, mānapapañco, diṭṭhipapañcoti. Tattha aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ taṇhāpapañco nāma. Navavidho māno mānapapañco nāma. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhipapañco nāma. Tesu idha taṇhāpapañco adhippeto. Kenaṭṭhena papañco? Mattapamattākārapāpanaṭṭhena papañco. Taṃsampayuttā saññā papañcasaññā. Saṅkhā vuccati koṭṭhāso 『『saññānidānā hi papañcasaṅkhā』』tiādīsu viya. Iti papañcasaññāsaṅkhānidānoti papañcasaññākoṭṭhāsanidāno vitakkoti attho.
Papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāmininti etissā papañcasaññāsaṅkhāya khayā nirodho vūpasamo, tassa sāruppañceva tattha gāminiṃ cāti saha vipassanāya maggaṃ pucchati.
Vedanākammaṭṭhānavaṇṇanā
2.110) 「如此說來,分析思維便是思維的名稱。『分析』指的是兩種分析:慾望的分析和見解的分析。八十種慾望的變化便是慾望的分析。二十六種見解便是見解的分析。因此,依照所說的慾望的分析,所欲和所厭的界定並不存在。因為對某些人來說,某些東西是所欲的,對另一些人來說,某些東西是所厭的,就像外地的國王和中間地帶的國王的驢、狗、肉類等一樣。在此慾望的分析中,所獲得的對象上,『這將是這樣的色,這將是這樣的聲,這將是這樣的香,這將是這樣的味,這將是這樣的觸,這將是我的,這將是他人的,我將給予這樣的,這將是他人的』的界定便是通過思維的分析而成。因此說:『慾望,天神們,這是思維的因緣。』」 「關於繁雜的意識的因緣,指的是三種繁雜:慾望的繁雜、名望的繁雜、見解的繁雜。在這裡,八十種慾望的變化便是慾望的繁雜。九種名望便是名望的繁雜。二十六種見解便是見解的繁雜。在這些中,此處所指的是慾望的繁雜。什麼是繁雜?從適度到過度的繁雜。與此相關的意識便是繁雜的意識。『分析』被稱為『意識的因緣』等。於是,關於繁雜的意識的因緣,便是繁雜意識的分析因緣。」 「關於繁雜意識的消滅,指的是通過消滅而達到的安寧,及其相似性和通達的道理,因此與內觀的道相結合。」 「關於感覺的因緣的解釋。」
- Athassa bhagavā somanassaṃpāhanti tisso vedanā ārabhi. Kiṃ pana bhagavatā pucchitaṃ kathitaṃ, apucchitaṃ, sānusandhikaṃ, ananusandhikanti? Pucchitameva kathitaṃ, no apucchitaṃ, sānusandhikameva, no ananusandhikaṃ. Devatānañhi rūpato arūpaṃ pākaṭataraṃ, arūpepi vedanā pākaṭatarā. Kasmā? Devatānañhi karajakāyaṃ sukhumaṃ, kammajaṃ balavaṃ, karajakāyassa sukhumattā, kammajassa balavattā ekāhārampi atikkamitvā na tiṭṭhanti, uṇhapāsāṇe ṭhapitasappipiṇḍi viya vilīyantīti sabbaṃ brahmajāle vuttanayeneva veditabbaṃ. Tasmā bhagavā sakkassa tisso vedanā ārabhi. Duvidhañhi kammaṭṭhānaṃ – rūpakammaṭṭhānaṃ, arūpakammaṭṭhānañca. Rūpapariggaho, arūpapariggahotipi etadeva vuccati. Tattha bhagavā yassa rūpaṃ pākaṭaṃ, tassa saṅkhepamanasikāravasena vā vitthāramanasikāravasena vā catudhātuvavatthānaṃ vitthārento rūpakammaṭṭhānaṃ katheti. Yassa arūpaṃ pākaṭaṃ, tassa arūpakammaṭṭhānaṃ katheti. Kathento ca tassa vatthubhūtaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ dassetvāva katheti, devānaṃ pana arūpakammaṭṭhānaṃ pākaṭanti arūpakammaṭṭhānavasena vedanā ārabhi.
Tividho hi arūpakammaṭṭhāne abhiniveso – phassavasena, vedanāvasena, cittavasenāti. Kathaṃ? Ekaccassa hi saṅkhittena vā vitthārena vā pariggahite rūpakammaṭṭhāne tasmiṃ ārammaṇe cittacetasikānaṃ paṭhamābhinipāto taṃ ārammaṇaṃ phusanto uppajjamāno phasso pākaṭo hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ anubhavantī uppajjamānā vedanā pākaṭā hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ pariggahetvā taṃ vijānantaṃ uppajjamānaṃ viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti.
Tattha yassa phasso pākaṭo hoti, sopi na kevalaṃ phassova uppajjati, tena saddhiṃ tadeva ārammaṇaṃ anubhavamānā vedanāpi uppajjati, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānamānaṃ viññāṇampi uppajjatīti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa vedanā pākaṭā hoti, sopi na kevalaṃ vedanāva uppajjati, tāya saddhiṃ tadeva ārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānamānaṃ viññāṇampi uppajjatīti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti, sopi na kevalaṃ viññāṇameva uppajjati, tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, anubhavamānā vedanāpi, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi uppajjatīti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti.
世尊爲了引發歡悅而開始闡述三種感受。是什麼被世尊詢問並講述,未被詢問而講述,有聯繫的,還是無聯繫的?已被詢問的才被講述,而非未被詢問的;是有聯繫的,而非無聯繫的。對於諸天神而言,色法比無色法更為顯著,在無色法中感受更為顯著。為什麼?諸天神的色身是微細的,業生身是強有力的。由於色身的微細,業生身的強有力,即使經過一個食時也不能持續,就像置於熱石上的酥油團會融化一樣,這一切都應該按照《梵網經》中已經說明的方式來理解。因此,世尊開始闡述帝釋天的三種感受。 修習有兩種——色法修習和無色法修習。這也被稱為色法把握和無色法把握。在此,世尊對於色法顯著的人,通過概括性思惟或詳細思惟的方式,展開四界分別,講述色法修習。對於無色法顯著的人,講述無色法修習。在講述時,首先顯示作為基礎的色法修習,然後由於諸天神的無色法修習顯著,開始闡述感受。 在無色法修習中,有三種專注——以觸為依、以感受為依、以心為依。如何?對於某些人,在色法修習中被概括或詳細把握的所緣,心和心所在首次撞擊該所緣時,正在生起並觸及該所緣的觸變得顯著。對於某些人,正在體驗該所緣並生起的感受變得顯著。對於某些人,把握該所緣並了知它的正在生起的識變得顯著。 在此,對於觸顯著的人,不僅僅是觸生起,還與之一起體驗該所緣的感受也生起,正在認識的想也生起,正在意圖的思也生起,正在了知的識也生起,因此把握以觸為首的五法。對於感受顯著的人,不僅僅是感受生起,還與之一起觸及該所緣的觸生起,正在認識的想也生起,正在意圖的思也生起,正在了知的識也生起,因此把握以觸為首的五法。對於識顯著的人,不僅僅是識生起,還與之一起觸及該所緣的觸生起,體驗的感受生起,正在認識的想也生起,正在意圖的思也生起,因此把握以觸為首的五法。
So 『『ime phassapañcamakā dhammā kiṃ nissitā』』ti upadhārento 『『vatthunissitā』』ti pajānāti. Vatthu nāma karajakāyo, yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddha』』nti. So atthato bhūtāni ceva upādārūpāni ca. Evamettha vatthu rūpaṃ, phassapañcamakā nāmanti nāmarūpamattameva passati. Rūpañcettha rūpakkhandho, nāmaṃ cattāro arūpino khandhāti pañcakkhandhamattaṃ hoti. Nāmarūpavinimuttā hi pañcakkhandhā, pañcakkhandhavinimuttaṃ vā nāmarūpaṃ natthi. So 『『ime pañcakkhandhā kiṃ hetukā』』ti upaparikkhanto 『『avijjādihetukā』』ti passati. Tato 『『paccayo ceva paccayuppannañca idaṃ, añño satto vā puggalo vā natthi, suddhasaṅkhārapuñjamattamevā』』ti sappaccayanāmarūpavasena tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā 『『aniccaṃ dukkhaṃ anattā』』ti sammasanto vicarati , so ajja ajjāti paṭivedhaṃ ākaṅkhamāno tathārūpe divase utusappāyaṃ, puggalasappāyaṃ, bhojanasappāyaṃ, dhammasavanasappāyaṃ vā labhitvā ekapallaṅkena nisinnova vipassanaṃ matthakaṃ pāpetvā arahatte patiṭṭhāti. Evamimesampi tiṇṇaṃ janānaṃ yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti.
Idha pana bhagavā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāsīsena kathesi. Phassavasena hi viññāṇavasena vā kathiyamānaṃ etassa na pākaṭaṃ hoti, andhakāraṃ viya khāyati. Vedanāvasena pana pākaṭaṃ hoti. Kasmā? Vedanānaṃ uppattiyā pākaṭatāya. Sukhadukkhavedanānañhi uppatti pākaṭā. Yadā sukhaṃ uppajjati, tadā sakalaṃ sarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ satadhotasappiṃ khādāpayantaṃ viya, satapākatelaṃ makkhayamānaṃ viya, ghaṭasahassena pariḷāhaṃ nibbāpayamānaṃ viya, 『『aho sukhaṃ, aho sukha』』nti vācaṃ nicchārayamānameva uppajjati. Yadā dukkhaṃ uppajjati, tadā sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ tattaphālaṃ pavesentaṃ viya, vilīnatambalohena āsiñcantaṃ viya, sukkhatiṇavanappatimhi araññe dāruukkākalāpaṃ khipamānaṃ viya 『『aho dukkhaṃ, aho dukkha』』nti vippalāpayamānameva uppajjati. Iti sukhadukkhavedanānaṃ uppatti pākaṭā hoti.
Adukkhamasukhā pana duddīpanā andhakārena viya abhibhūtā. Sā sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Yathā kiṃ? Yathā antarā piṭṭhipāsāṇaṃ āruhitvā palātassa migassa anupadaṃ gacchanto migaluddako piṭṭhipāsāṇassa orabhāgepi parabhāgepi padaṃ disvā majjhe apassantopi 『『ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe piṭṭhipāsāṇe iminā padesena gato bhavissatī』』ti nayato jānāti . Evaṃ āruḷhaṭṭhāne padaṃ viya hi sukhavedanāya uppatti pākaṭā hoti, oruḷhaṭṭhāne padaṃ viya dukkhavedanāya uppatti pākaṭā hoti, ito āruyha, ito oruyha, majjhe evaṃ gatoti nayato gahaṇaṃ viya sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Evaṃ bhagavā paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena nivattetvā dassesi.
以下是全文的簡體中文直譯: 他在思考"這些觸為首的法依賴於什麼"時,瞭解到"依賴於所緣"。所緣名為造作的身體,關於此曾說:"我的識依於此處、繫於此處"。從本質上說,這是實有的和所執取的色法。如此在此,所緣是色法,觸為首的名法僅僅看到名色。在這裡,色是色蘊,名是四個無色蘊,因此成為五蘊。離開名色就沒有五蘊,離開五蘊就沒有名色。他在考察"這五蘊以什麼為因"時,看到"以無明等為因"。之後,"這是因緣和所生,沒有另外的有情或補特伽羅,僅僅是純粹的行的堆積",以有支援的名色的方式,安立三相,按照觀察的次第,以"無常、苦、無我"觸察而行走,今日期待證悟,在那樣的日子裡,得到適合時節、適合個人、適合飲食或適合聽法,獨自盤坐,完成觀察,安立於阿羅漢果。如此對這三人說明了修行直至阿羅漢的方法。 在此,世尊在講述無色業處時,以受為首而說。通過觸的方面或識的方面來說,這是不明顯的,如同黑暗一般。但通過受的方面則明顯。為什麼?因為受的生起是明顯的。樂受和苦受的生起是明顯的。當樂生起時,遍滿全身,如揉搓、觸及、浸潤,如同倒入熔化的酥油,如塗抹純凈的油,如用千個罐子熄滅熾熱,即刻發出"啊,多麼快樂!多麼快樂!"的聲音而生起。當苦生起時,遍滿全身,如揉搓、觸及、浸潤,如同被熾熱的鐵片貫穿,如用融化的鐵水澆灌,如在乾燥的樹林中投擲木柴,即刻發出"啊,多麼痛苦!多麼痛苦!"的哀嘆而生起。如此樂苦受的生起是明顯的。 不苦不樂受則難以顯現,如被黑暗籠罩。當樂苦消失時,以舒適不適的拒斥為中性狀態,不苦不樂受便得以顯現。譬如:如同追蹤石頭背上逃跑的鹿的獵人,在石頭的這一邊或那一邊看到足跡,即使在中間看不到,也能推斷"它從這裡上來,從那裡下去,必定經過石頭中間的這個地方"。正如在上升處看到足跡如樂受生起明顯,在下降處看到足跡如苦受生起明顯,從這裡上來,從那裡下去,中間如此前進,同樣,當樂苦消失時,以舒適不適的拒斥為中性狀態,不苦不樂受便得以顯現。世尊先講述色業處,後來轉向以受為主講述無色業處。
Na kevalañca idheva evaṃ dassesi, mahāsatipaṭṭhāne, majjhimanikāyamhi satipaṭṭhāne, cūḷataṇhāsaṅkhaye, mahātaṇhāsaṅkhaye, cūḷavedallasutte, mahāvedallasutte, raṭṭhapālasutte, māgaṇḍiyasutte, dhātuvibhaṅge, āneñjasappāye, sakale vedanāsaṃyutteti evaṃ anekesu suttantesu paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena nivattetvā dassesi. Yathā ca tesu tesu, evaṃ imasmimpi sakkapañhe paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena nivattetvā dassesi. Rūpakammaṭṭhānaṃ panettha vedanāya ārammaṇamattakaṃyeva saṅkhittaṃ, tasmā pāḷiyaṃ nāruḷhaṃ bhavissati.
- Arūpakammaṭṭhāne yaṃ tassa pākaṭaṃ vedanāvasena abhinivesamukhaṃ, tameva dassetuṃ somanassaṃpāhaṃ, devānamindātiādimāha. Tattha duvidhenāti dvividhena, dvīhi koṭṭhāsehīti attho. Evarūpaṃ somanassaṃ na sevitabbanti evarūpaṃ gehasitasomanassaṃ na sevitabbaṃ. Gehasitasomanassaṃ nāma 『『tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato, pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassa』』nti evaṃ chasu dvāresu vuttakāmaguṇanissitaṃ somanassaṃ (ma. ni. 3.306).
Evarūpaṃsomanassaṃ sevitabbanti evarūpaṃ nekkhammasitaṃ somanassaṃ sevitabbaṃ. Nekkhammasitaṃ somanassaṃ nāma – 『『tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni? Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā, dukkhā, vipariṇāmadhammāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassa』』nti (ma. ni.
他不僅在這裡如此闡明,在《大念處經》中,在《中部經典》的念處中,在《小貪慾滅盡經》中,在《大貪慾滅盡經》中,在《小無常經》中,在《大無常經》中,在《國保經》中,在《瑪甘迪經》中,在《元素分析經》中,在《不動心經》中,以及在所有與感覺相關的經典中,首先講述了色法的修行,隨後轉向以感覺為主的無色法的修行。正如在這些經典中一樣,在這個問題中也首先講述了色法的修行,隨後轉向以感覺為主的無色法的修行。色法的修行在此僅僅是感覺的對象,因此在巴利文中不會有上升。 在無色法的修行中,關於明顯的感覺的依賴於安住的方面,正是爲了說明這一點,提到「天神之王」等等。在這裡,"二種"是指兩種,"兩個方面"的意思。這樣型別的快樂不應被追求,這樣型別的家庭快樂不應被追求。家庭快樂是指"那裡有什麼六種家庭快樂?對於眼識所能認識的色法,所希望、所愛、所喜悅的,世俗的所依,所獲得的,或者從過去獲得的、如今的、被阻止的、變化的,能夠回憶起的,便生起快樂,這樣的快樂被稱為家庭快樂",如在六個門中所述的慾望所依的快樂(《中部經典》3.306)。 這樣型別的快樂應被追求,這樣型別的出離快樂應被追求。出離快樂是指"那裡有什麼六種出離快樂?在認識色法的無常性后,能夠斷絕變化的痛苦,過去的和現在的所有這些色法都是無常的、苦的、變化的法",如如實地通過正念觀察而生起的快樂,這樣的快樂被稱為出離快樂。
3.308) evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate aniccādivasena vipassanaṃ paṭṭhapetvā ussukkāpetuṃ sakkontassa 『『ussukkitā me vipassanā』』ti somanassajātassa uppannaṃ somanassaṃ. Sevitabbanti idaṃ nekkhammavasena, vipassanāvasena, anussativasena, paṭhamajjhānādivasena ca uppajjanakasomanassaṃ sevitabbaṃ nāma.
Tattha yaṃ ce savitakkaṃ savicāranti tasmimpi nekkhammasite somanasse yaṃ nekkhammavasena, vipassanāvasena, anussativasena, paṭhamajjhānavasena ca uppannaṃ savitakkaṃ savicāraṃ somanassanti jāneyya. Yaṃ ce avitakkaṃ avicāranti yaṃ pana dutiyatatiyajjhānavasena uppannaṃ avitakkaṃ avicāraṃ somanassanti jāneyya. Ye avitakke avicāre, te paṇītatareti etesupi dvīsu yaṃ avitakkaṃ avicāraṃ, taṃ paṇītataranti attho.
Iminā kiṃ kathitaṃ hoti? Dvinnaṃ arahattaṃ kathitaṃ. Kathaṃ? Eko kira bhikkhu savitakkasavicāre somanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā 『『idaṃ somanassaṃ kiṃ nissita』』nti upadhārento 『『vatthunissita』』nti pajānātīti phassapañcamake vuttanayeneva anukkamena arahatte patiṭṭhāti. Eko avitakkaavicāre somanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā vuttanayeneva arahatte patiṭṭhāti. Tattha abhiniviṭṭhasomanassesupi savitakkasavicārato avitakkaavicāraṃ paṇītataraṃ. Savitakkasavicārasomanassavipassanātopi avitakkaavicāravipassanā paṇītatarā. Savitakkasavicārasomanassaphalasamāpattitopi avitakkaavicārasomanassaphalasamāpattiyeva paṇītatarā. Tenāha bhagavā 『『ye avitakke avicāre, te paṇītatare』』ti.
361.Evarūpaṃdomanassaṃ na sevitabbanti evarūpaṃ gehasitadomanassaṃ na sevitabbaṃ. Gehasitadomanassaṃ nāma – 『『tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā apaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitadomanassa』』nti (ma. ni. 3.307). Evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇaṃ nānubhaviṃ, nānubhavissāmi, nānubhavāmīti vitakkayato uppannaṃ kāmaguṇanissitaṃ domanassaṃ.
Evarūpaṃ domanassaṃ sevitabbanti evarūpaṃ nekkhammasitadomanassaṃ sevitabbaṃ. Nekkhammasitadomanassaṃ nāma – 『『tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni? Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā, dukkhā, vipariṇāmadhammāti evametaṃ yathābhūtaṃ sampappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti 『kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ, upasampajja viharissāmi, yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī』ti. Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitadomanassa』』nti (ma. ni.
這樣在六個門中,依賴於所緣的生起,通過無常等的觀察,建立了觀察,能夠引起興奮的「我的觀察已興起」的快樂。應當追求的是這種出離的、觀察的、回憶的、初禪等所生起的快樂。 在這裡,若是有思維與思慮的快樂,那麼在出離的快樂中,所生起的出離的、觀察的、回憶的、初禪的快樂應被認知。若是無思維無思慮的快樂,那麼在第二、第三禪所生起的無思維無思慮的快樂應被認知。那些無思維無思慮的,便是更為精妙的,這兩者中無思維無思慮的,意指更為精妙。 這說明了什麼?說明了兩個阿羅漢。如何?有一位比丘在有思維與思慮的快樂中建立觀察,思考「這快樂依賴於什麼」,瞭解到「依賴於所緣」,於是依照觸為首的法逐漸安立於阿羅漢果。另一位在無思維無思慮的快樂中建立觀察,依照所說的安立於阿羅漢果。在此,安住于快樂中,有思維與思慮的比丘的無思維無思慮更為精妙。有思維與思慮的快樂的觀察也比無思維無思慮的觀察更為精妙。有思維與思慮的快樂的果位的成就也比無思維無思慮的快樂的果位更為精妙。因此,世尊說:「那些無思維無思慮的,便是更為精妙的。」 這樣型別的痛苦不應被追求,這樣型別的家庭痛苦不應被追求。家庭痛苦是指「那裡有什麼六種家庭痛苦?對於眼識所能認識的色法,所希望、所愛、所喜悅的,世俗的所依,所獲得的,或者從過去獲得的、如今的、被阻止的、變化的,能夠回憶起的,便生起痛苦,這樣的痛苦被稱為家庭痛苦。」這樣在六個門中,未曾經歷、將不經歷、不會經歷的思維中生起的慾望所依的痛苦。 這樣型別的痛苦應被追求,這樣型別的出離痛苦應被追求。出離痛苦是指「那裡有什麼六種出離痛苦?在認識色法的無常性后,能夠斷絕變化的痛苦,過去的和現在的所有這些色法都是無常的、苦的、變化的法」,如如實地通過正念觀察而生起的痛苦,這樣的痛苦被稱為出離痛苦。
3.307) evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate anuttaravimokkhasaṅkhātaariyaphaladhammesu pihaṃ upaṭṭhapetvā tadadhigamāya aniccādivasena vipassanaṃ paṭṭhapetvā ussukkāpetumasakkontassa imampi pakkhaṃ, imampi māsaṃ, imampi saṃvaccharaṃ vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyabhūmiṃ pāpuṇituṃ nāsakkhinti anusocato uppannaṃ domanassaṃ. Sevitabbanti idaṃ nekkhammavasena, vipassanāvasena, anussativasena, paṭhamajjhānādivasena ca uppajjanakadomanassaṃ sevitabbaṃ nāma.
Tattha yaṃ ce savitakkasavicāranti tasmimpi duvidhe domanasse gehasitadomanassameva savitakkasavicāradomanassaṃ nāma. Nekkhammavasena, vipassanāvasena, anussativasena, paṭhamadutiyajjhānavasena ca uppannadomanassaṃ pana avitakkaavicāradomanassanti veditabbaṃ. Nippariyāyena pana avitakkaavicāradomanassaṃ nāma natthi. Domanassindriyañhi ekaṃsena akusalañceva savitakkasavicārañca, etassa pana bhikkhuno maññanavasena savitakkasavicāranti ca avitakkaavicāranti ca vuttaṃ.
Tatrāyaṃ nayo – idha bhikkhu domanassapaccayabhūte savitakkasavicāradhamme avitakkaavicāradhamme ca domanassapaccayā eva uppanne maggaphaladhamme ca aññesaṃ paṭipattidassanavasena domanassanti gahetvā 『『kadā nu kho me savitakkasavicāradomanasse vipassanā paṭṭhapitā bhavissati, kadā avitakkaavicāradomanasse』』ti ca 『『kadā nu kho me savitakkasavicāradomanassaphalasamāpatti nibbattitā bhavissati, kadā avitakkaavicāradomanassaphalasamāpattī』』ti cintetvā temāsikaṃ, chamāsikaṃ, navamāsikaṃ vā paṭipadaṃ gaṇhāti. Temāsikaṃ gahetvā paṭhamamāse ekaṃ yāmaṃ jaggati, dve yāme niddāya okāsaṃ karoti, majjhime māse dve yāme jaggati, ekaṃ yāmaṃ niddāya okāsaṃ karoti, pacchimamāse caṅkamanisajjāyeva yāpeti. Evaṃ ce arahattaṃ pāpuṇāti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce pāpuṇāti, visesetvā chamāsikaṃ gaṇhāti. Tatrāpi dve dve māse vuttanayena paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇituṃ asakkonto visesetvā navamāsikaṃ gaṇhāti. Tatrāpi tayo tayo māse tatheva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇituṃ asakkontassa 『『na ladvaṃ vata me sabrahmacārīhi saddhiṃ visuddhipavāraṇaṃ pavāretu』』nti āvajjato domanassaṃ uppajjati, assudhārā pavattanti gāmantapabbhāravāsīmahāsīvattherassa viya.
Mahāsīvattheravatthu
Thero kira aṭṭhārasa mahāgaṇe vācesi. Tassovāde ṭhatvā tiṃsasahassā bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Atheko bhikkhu 『『mayhaṃ tāva abbhantare guṇā appamāṇā, kīdisā nu kho me ācariyassa guṇā』』ti āvajjanto puthujjanabhāvaṃ passitvā 『『amhākaṃ ācariyo aññesaṃ avassayo hoti, attano bhavituṃ na sakkoti, ovādamassa dassāmī』』ti ākāsena gantvā vihārasamīpe otaritvā divāṭṭhāne nisinnaṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi.
這樣在六個門中,依賴於所緣的生起,追求被稱為無上的解脫的聖果法,通過無常等的觀察建立觀察,能夠引起興奮的「在這個時段、這個月份、這個年度」通過觀察而引起的痛苦,未能達到聖地而感到悲傷。應當追求的是這種出離的、觀察的、回憶的、初禪等所生起的痛苦。 在這裡,若是有思維與思慮的痛苦,那麼在出離的痛苦中,便是家庭痛苦的有思維與思慮的痛苦。通過出離、觀察、回憶、初、第二禪所生起的痛苦,應該被理解為無思維無思慮的痛苦。一般來說,無思維無思慮的痛苦是不存在的。痛苦的根源中,有一部分是惡法和有思維與思慮的法,而對於這位比丘來說,根據他所認為的,有思維與思慮的法和無思維無思慮的法都被提到。 在這裡的道理是——此處比丘以痛苦為因,依賴於有思維與思慮的法和無思維無思慮的法,因而生起痛苦,依照其他的修行法,痛苦被理解為「什麼時候我的有思維與思慮的痛苦會建立觀察,什麼時候我的無思維無思慮的痛苦會建立觀察?」他思考著,獲取三個月、六個月、九個月的修行。他在第一月中,經歷一天的警覺,睡眠兩天,第二月中經歷兩天的警覺,一天的睡眠,而在最後一個月中則只進行行走的靜坐。若如此便能達到阿羅漢果,這便是善法。若未能達到,則特別地計算為六個月。即使在這裡,經過兩個月的修行而未能達到阿羅漢果,特別地計算為九個月。即使在這裡,經過三個月的修行而未能達到阿羅漢果,便會思考「我未能獲得與同修們共同的清凈的修行」,因此而生起痛苦,像大乘士Mahāsīvatthera那樣。 Mahāsīvatthera的故事 這位長老曾在十八個大聚會上講法。依靠他的教導,三萬名比丘達到了阿羅漢果。有一位比丘思考「我的內在功德是微小的,我的老師的功德是什麼樣的?」當他看到自己仍是普通人時,便意識到「我們的老師對他人是有依賴的,而我自己卻無法生起,想要給他傳授教導」,於是飛昇到空中,降落在寺院附近,看到坐在白天的地方的老師,走近他,展示自己的事蹟,然後在一旁坐下。
Thero – 『『kiṃ kāraṇā āgatosi piṇḍapātikā』』ti āha. Ekaṃ anumodanaṃ gaṇhissāmīti āgatosmi, bhanteti. Okāso na bhavissati, āvusoti? Vitakkamāḷake ṭhitakāle pucchissāmi, bhanteti. Tasmiṃ ṭhāne aññe pucchantīti. Bhikkhācāramagge, bhanteti. Tatrāpi aññe pucchantīti. Dupaṭṭanivāsanaṭṭhāne, saṅghāṭipārupanaṭṭhāne, pattanīharaṇaṭṭhāne, gāme caritvā āsanasālāyaṃ yāgupītakāle, bhanteti. Tattha aṭṭhakathātherā attano kaṅkhaṃ vinodenti, āvusoti. Antogāmato nikkhantakāle pucchissāmi, bhanteti. Tatrāpi aññe pucchanti, āvusoti. Antarāmagge, bhante, bhojanasālāyaṃ bhattakiccapariyosāne, bhante, divāṭṭhāne, pādadhovanakāle, mukhadhovanakāle, bhanteti? Tadā aññe pucchantīti. Tato paṭṭhāya yāva aruṇā apare pucchanti, āvusoti. Dantakaṭṭhaṃ gahetvā mukhadhovanatthaṃ gamanakāle, bhanteti? Tadā aññe pucchantīti. Mukhaṃ dhovitvā āgamanakāle, bhanteti? Tatrāpi aññe pucchantīti. Senāsanaṃ pavisitvā nisinnakāle, bhanteti? Tatrāpi aññe pucchantīti. Bhante, nanu mukhaṃ dhovitvā senāsanaṃ pavisitvā tayo cattāro pallaṅke usumaṃ gāhāpetvā yonisomanasikāre kammaṃ karontānaṃ okāsakālena bhavitabbaṃ siyā, maraṇakhaṇampi na labhissatha, bhante, phalakasadisattha bhante parassa avassayo hotha, attano bhavituṃ na sakkotha, na me tumhākaṃ anumodanāya atthoti ākāse uppatitvā agamāsi.
Thero – 『『imassa bhikkhuno pariyattiyā kammaṃ natthi, mayhaṃ pana aṅkusako bhavissāmīti āgato』』ti ñatvā 『『idāni okāso na bhavissati, paccūsakāle gamissāmī』』ti pattacīvaraṃ samīpe katvā sabbaṃ divasabhāgaṃ paṭhamayāmamajjhimayāmañca dhammaṃ vācetvā pacchimayāme ekasmiṃ there uddesaṃ gahetvā nikkhante pattacīvaraṃ gahetvā teneva saddhiṃ nikkhanto. Nisinnaantevāsikā ācariyo kenaci papañcena nikkhantoti maññiṃsu. Nikkhanto thero koci deva samānācariyabhikkhūti saññaṃ akāsi.
Thero kira 『『mādisassa arahattaṃ nāma kiṃ, dvīhatīheneva pāpuṇitvā paccāgamissāmī』』ti antevāsikānaṃ anārocetvāva āsāḷhīmāsassa juṇhapakkhaterasiyā nikkhanto gāmantapabbhāraṃ gantvā caṅkamaṃ āruyha kammaṭṭhānaṃ manasikaronto taṃ divasaṃ arahattaṃ gahetuṃ nāsakkhi. Uposathadivase sampatte 『『dvīhatīhena arahattaṃ gaṇhissāmīti āgato , gahetuṃ pana nāsakkhiṃ. Tayo māse pana tīṇi divasāni viya yāva mahāpavāraṇā tāva jānissāmī』』ti vassaṃ upagantvāpi gahetuṃ nāsakkhi. Pavāraṇādivase cintesi – 『『ahaṃ dvīhatīhena arahattaṃ gaṇhissāmīti āgato , temāsenāpi nāsakkhiṃ, sabrahmacārino pana visuddhipavāraṇaṃ pavārentī』』ti. Tassevaṃ cintayato assudhārā pavattanti. Tato 『『na mañce mayhaṃ catūhi iriyāpathehi maggaphalaṃ uppajjissati, arahattaṃ appatvā neva mañce piṭṭhiṃ pasāressāmi, na pāde dhovissāmī』』ti mañcaṃ ussāpetvā ṭhapesi. Puna antovassaṃ pattaṃ, arahattaṃ gahetuṃ nāsakkhiyeva. Ekūnatiṃsapavāraṇāsu assudhārā pavattanti. Gāmadārakā therassa pādesu phālitaṭṭhānāni kaṇṭakehi sibbanti, davaṃ karontāpi 『『ayyassa mahāsīvattherassa viya pādā hontū』』ti davaṃ karonti.
長老說:「你為何來這裡,乞食者?」他說:「我來是爲了接受一種贊同,尊者。」他問:「難道沒有機會嗎,尊者?」他說:「在思維的花環中,我會問你,尊者。」在那個地方,其他人也會問。乞食的路上,尊者說:「在那裡,其他人也會問。」在不易獲得的地方、僧伽的外衣、乞食的地方、在村子裡走動,進入座位時,當吃東西的時候,尊者說:「在那裡,其他人也會問。」在這裡,註釋長老解除了自己的疑慮,尊者說:「在村子的邊緣出發時,我會問你,尊者。」在那裡,其他人也會問,尊者。在內道上,尊者,在食堂里,飯事結束時,尊者,白天的地方,洗腳的時候,洗臉的時候,尊者?那時,其他人也會問。然後,從黎明開始,其他人會問,尊者。拿起牙刷,去洗臉的時候,尊者?那時,其他人也會問。洗完臉后,來時,尊者?在那裡,其他人也會問。進入臥處坐下時,尊者?在那裡,其他人也會問。尊者,難道在洗完臉後進入臥處,三四個座位上,保持溫暖,專注地做事,應該有機會,連死亡的時刻也不會得到,尊者,像果盤一樣,尊者,你對他人是有依賴的,而我自己卻無法生存,無法為你們的贊同而存在,便飛昇到空中而離去。 長老說:「這個比丘的修行沒有,我卻會成為一個手持鉤子的人。」知道這一點后,他說:「現在沒有機會,我將在黎明時出發。」他將乞食的衣服放在身邊,講述了一整天的法,早上、中午和晚上,在最後的時間裡抓住一位長老,離開時抓住乞食的衣服,便和他一起離去。坐著的弟子們認為他是由於某種原因而離開。 長老確實想:「這樣的阿羅漢果是什麼,難道我會在兩天內回來?」他沒有告訴弟子們,在七月的滿月期間離開,走向村子的邊緣,爬上行走的地方,專注于修行,但那天未能獲得阿羅漢果。在安居日到來時,他想:「我來是爲了在兩天內獲得阿羅漢果,但無法獲得。三個月就像三天一樣,直到大放生,我會知道。」即使在雨季,他也無法獲得。到了放生的日子,他思考:「我來是爲了在兩天內獲得阿羅漢果,但即使在這三個月內也無法獲得,所有的同修們都在進行清凈的放生。」當他這樣思考時,便生起了痛苦。於是他說:「我不會在床上獲得四種行走的果位,未能獲得阿羅漢果,我甚至不會在床上伸展我的背部,也不會洗我的腳。」於是他把床抬起放下。再次在雨季,無法獲得阿羅漢果。在三十次放生中,生起了痛苦。村裡的男孩們在長老的腳下,像荊棘一樣刺痛,即便在做事時也說:「愿我的腳像偉大的長老Mahāsīvatthera那樣。」
Thero tiṃsasaṃvacchare mahāpavāraṇādivase ālambaṇaphalakaṃ nissāya ṭhito 『『idāni me tiṃsa vassāni samaṇadhammaṃ karontassa, nāsakkhiṃ arahattaṃ pāpuṇituṃ, addhā me imasmiṃ attabhāve maggo vā phalaṃ vā natthi, na me laddhaṃ sabrahmacārīhi saddhiṃ visuddhipavāraṇaṃ pavāretu』』nti cintesi. Tassevaṃ cintayatova domanassaṃ uppajji, assudhārā pavattanti. Atha avidūraṭṭhāne ekā devadhītā rodamānā aṭṭhāsi. 『『Ko ettha rodasī』』ti? 『『Ahaṃ, bhante, devadhītā』』ti. 『『Kasmā rodasī』』ti? 『『Rodamānena maggaphalaṃ nibbattitaṃ, tena ahampi ekaṃ dve maggaphalāni nibbattessāmīti rodāmi, bhante』』ti.
Tato thero – 『『bho mahāsīvatthera, devatāpi tayā saddhiṃ keḷiṃ karonti, anucchavikaṃ nu kho te eta』』nti vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ aggahesi. So 『『idāni nipajjissāmī』』ti senāsanaṃ paṭijaggitvā mañcakaṃ paññapetvā udakaṭṭhāne udakaṃ paccupaṭṭhapetvā 『『pāde dhovissāmī』』ti sopānaphalake nisīdi.
Antevāsikāpissa 『『amhākaṃ ācariyassa samaṇadhammaṃ kātuṃ gacchantassa tiṃsa vassāni, sakkhi nu kho visesaṃ nibbattetuṃ, nāsakkhī』』ti āvajjayamānā 『『arahattaṃ patvā pādadhovanatthaṃ nisinno』』ti disvā 『『amhākaṃ ācariyo amhādisesu antevāsikesu tiṭṭhantesu 『attanāva pāde dhovissatī』ti aṭṭhānametaṃ, ahaṃ dhovissāmi ahaṃ dhovissāmī』』ti tiṃsasahassānipi ākāsena gantvā vanditvā 『『pāde dhovissāma, bhante』』ti āhaṃsu. Āvuso, idāni tiṃsa vassāni honti mama pādānaṃ adhotānaṃ, tiṭṭhatha, tumhe, ahameva dhovissāmīti.
Sakkopi āvajjanto – 『『mayhaṃ ayyo mahāsīvatthero arahattaṃ patto tiṃsasahassānaṃ antevāsikānaṃ 『pāde dhovissāmā』ti āgatānaṃ pāde dhovituṃ na deti. Mādise pana upaṭṭhāke tiṭṭhante 『mayhaṃ ayyo sayaṃ pāde dhovissatī』ti aṭṭhānametaṃ, ahaṃ dhovissāmī』』ti sanniṭṭhānaṃ katvā sujātāya deviyā saddhiṃ bhikkhusaṅghassa santike pāturahosi. So sujaṃ asurakaññaṃ purato katvā 『『apetha, bhante, mātugāmo』』ti okāsaṃ kāretvā theraṃ upasaṅkamitvā vanditvā purato ukkuṭiko nisīditvā 『『pāde dhovissāmi, bhante』』ti āha. Kosiya, idāni me tiṃsa vassāni pādānaṃ adhotānaṃ, devatānañca pakatiyāpi manussasarīragandho nāma jeguccho, yojanasate ṭhitānampi kaṇṭhe āsattakuṇapaṃ viya hoti, ahameva dhovissāmīti. Bhante, ayaṃ gandho nāma na paññāyati, tumhākaṃ pana sīlagandho cha devaloke atikkamitvā upari bhavaggaṃ patvā ṭhito. Sīlagandhato añño uttaritaro gandho nāma natthi, bhante, tumhākaṃ sīlagandhenamhi āgatoti vāmahatthena gopphakasandhiyaṃ gahetvā dakkhiṇahatthena pādatalaṃ parimajji. Daharakumārasseva pādā ahesuṃ. Sakko pāde dhovitvā vanditvā devalokameva gato.
Evaṃ 『『na labhāmi sabrahmacārīhi saddhiṃ visuddhipavāraṇaṃ pavāretu』』nti āvajjantassa uppannaṃ domanassaṃ nissāya bhikkhuno maññanavasena vipassanāya ārammaṇampi vipassanāpi maggopi phalampi savitakkasavicāradomanassanti ca avitakkāvicāradomanassanti ca vuttanti veditabbaṃ.
長老在三十年滿月的日子裡,依靠支撐的果盤而站立,心中思索:「如今我已經修行了三十年,未能達到阿羅漢果,顯然在我此身中沒有道路或果位,我也未能與同修們共同進行清凈的放生。」於是他這樣思考時,痛苦生起,污垢也隨之產生。此時,離他不遠的地方,有一位天女在哭泣。長老問:「你為何哭泣?」她回答:「我,尊者,是天女。」長老問:「為何哭泣?」她說:「我因生起了道路的果位而哭泣,因此我也要生起一兩個道路的果位而哭泣,尊者。」 於是長老對她說:「哦,偉大的Mahāsīvatthera,天女與你一起玩樂,這對你來說是微不足道的。」於是通過觀察,她與智慧一起獲得了阿羅漢果。他想:「現在我要休息了。」於是他整理臥處,設定床鋪,準備水,坐在臺階上說:「我要洗腳。」 他的弟子們在想:「我們的老師在修行的過程中,已經三十年了,難道他不能生起特殊的果位嗎,難道他不能?」他們看到長老坐在那裡,心中想:「我們的老師在我們這些弟子面前待著,難道他自己不洗腳嗎?」於是他們說:「我來洗腳,尊者。」他回答:「現在我已經三十年了,腳已經洗過了,請你們站著,我自己來洗。」 他們也在思考:「我的老師Mahāsīvatthera已經獲得阿羅漢果,而我們這些弟子卻不能洗腳。」於是他們在空中飛昇,向長老致敬,並說:「我們來洗腳,尊者。」他回答:「朋友,現在我已經三十年了,腳已經洗過了,請你們站著,我自己來洗。」 他也在思考:「我的老師Mahāsīvatthera已經獲得阿羅漢果,而我這些弟子卻不能洗腳。」於是他在空中飛昇,與美麗的天女一起,在僧團的面前出現。他把天女放在前面,問道:「請你們走開,尊者。」然後他走近長老,向他致敬,坐在前面,準備洗腳。他說:「現在我已經三十年了,腳已經洗過了,天女的身體也有一種氣味,像是站在百餘里外的屍體一樣,我自己來洗。」 尊者說:「這氣味是無法顯現的,而你們的戒律氣味超越了六個天界,達到了更高的境界。」他用左手抓住長老的腳,右手撫摸著腳底。小男孩的腳就像小孩的腳一樣。索薩洗完腳,向天界返回。 因此,當他思考「我無法與同修們共同進行清凈的放生」時,生起的痛苦,依賴於比丘的思維,觀察的對象和觀察的法,都是有思維與思慮的痛苦,以及無思維無思慮的痛苦,這應被理解為。
Tattha eko bhikkhu savitakkasavicāradomanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā idaṃ domanassaṃ kiṃ nissitanti upadhārento vatthunissitanti pajānātīti phassapañcamake vuttanayeneva anukkamena arahatte patiṭṭhāti. Eko avitakkāvicāre domanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā vuttanayeneva arahatte patiṭṭhāti. Tattha abhiniviṭṭhadomanassesupi savitakkasavicārato avitakkaavicāraṃ paṇītataraṃ. Savitakkasavicāradomanassavipassanātopi avitakkāvicāradomanassavipassanā paṇītatarā. Savitakkasavicāradomanassaphalasamāpattitopi avitakkāvicāradomanassaphalasamāpattiyeva paṇītatarā . Tenāha bhagavā – 『『ye avitakkaavicāre te paṇītatare』』ti.
362.Evarūpā upekkhā na sevitabbāti evarūpā gehasitaupekkhā na sevitabbā. Gehasitaupekkhā nāma 『『tattha katamā cha gehasitaupekkhā. Cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa, yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā nātivattati, tasmā sā upekkhā gehasitāti vuccatī』』ti evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate guḷapiṇḍike nilīnamakkhikā viya rūpādīni anativattamānā tattheva laggā laggitā hutvā uppannā kāmaguṇanissitā upekkhā na sevitabbā.
Evarūpā upekkhā sevitabbāti evarūpā nekkhammasitā upekkhā sevitabbā. Nekkhammasitā upekkhā nāma – 『『tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā? Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ 『pubbe ceva rūpā etarahi ca, sabbe te rūpā aniccā, dukkhā, vipariṇāmadhammā』ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā, yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā ativattati, tasmā sā upekkhā nekkhammasitāti vuccatī』』ti (ma. ni.
在這裡,有一位比丘通過有思維與思慮的觀察建立觀察,思考「這痛苦究竟依賴於什麼?」而意識到依賴於所緣,因此逐步達到阿羅漢果。有一位比丘通過無思維無思慮的觀察建立觀察,依照上述所說而達到阿羅漢果。在此,深入沉浸於痛苦的情況下,依然比有思維與思慮的觀察更為精細。通過有思維與思慮的痛苦的觀察所生起的痛苦的觀察,亦比無思維無思慮的痛苦的觀察更為精細。通過有思維與思慮的痛苦的果位的定,亦比無思維無思慮的痛苦的果位的定更為精細。因此,世尊說:「那些無思維無思慮的,確實更為精細。」 這樣的平等心不可被追求;這樣的平等心對於家庭的執著不可被追求。家庭的執著的平等心是指:「什麼是六種家庭的執著的平等心?通過眼睛看到色法,愚癡的無知的普通人,生起的平等心,未能見到其痛苦的根源,未能見到其因果的無知的普通人,正是這樣的平等心,色法不超越,因此稱之為家庭的執著的平等心。」因此,在六個門中,依賴於所緣的生起,像粘在糖球上的蒼蠅一樣,色法等不超越,因而生起的慾望的平等心不可被追求。 這樣的平等心是可以被追求的;這樣的平等心是出離的平等心,可以被追求。出離的平等心是指:「什麼是六種出離的平等心?通過見到色法的無常,見到變遷的消滅,『過去的色法和現在的色法,所有的色法都是無常、痛苦、變遷的法』這樣如實地以正智觀察而生起的平等心,正是這樣的平等心,色法超越,因此稱之為出離的平等心。」
3.308). Evaṃ chasu dvāresu iṭṭhāniṭṭhaārammaṇe āpāthagate iṭṭhe arajjantassa, aniṭṭhe adussantassa, asamapekkhanena asammuyhantassa uppannā vipassanā ñāṇasampayuttā upekkhā. Apica vedanāsabhāgā tatra majjhattupekkhāpi ettha upekkhāva. Tasmā sevitabbāti ayaṃ nekkhammavasena vipassanāvasena anussatiṭṭhānavasena paṭhamadutiyatatiyacatutthajjhānavasena ca uppajjanakaupekkhā sevitabbā nāma.
Ettha yaṃ ce savitakkaṃ savicāranti tāyapi nekkhammasitaupekkhāya yaṃ nekkhammavasena vipassanāvasena anussatiṭṭhānavasena paṭhamajjhānavasena ca uppannaṃ savitakkasavicāraṃ upekkhanti jāneyya. Yaṃ ce avitakkaṃ avicāranti yaṃ pana dutiyajjhānādivasena uppannaṃ avitakkāvicāraṃ upekkhanti jāneyya. Yeavitakke avicāre te paṇītatareti etāsu dvīsu yā avitakkaavicārā, sā paṇītatarāti attho. Iminā kiṃ kathitaṃ hoti ? Dvinnaṃ arahattaṃ kathitaṃ. Eko hi bhikkhu savitakkasavicāraupekkhāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā ayaṃ upekkhā kiṃ nissitāti upadhārento vatthunissitāti pajānātīti phassapañcamake vuttanayeneva anukkamena arahatte patiṭṭhāti. Eko avitakkāvicārāya upekkhāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā vuttanayeneva arahatte patiṭṭhāti. Tattha abhiniviṭṭhaupekkhāsupi savitakkasavicārato avitakkāvicārā paṇītatarā. Savitakkasavicāraupekkhāvipassanātopi avitakkāvicāraupekkhāvipassanāpaṇītatarā. Savitakkasavicāraupekkhāphalasamāpattitopi avitakkāvicārupekkhāphalasamāpattiyeva paṇītatarā. Tenāha bhagavā 『『ye avitakke avicāre te paṇītatare』』ti.
363.Evaṃ paṭipanno kho, devānaminda, bhikkhu papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāminiṃ paṭipadaṃ paṭipanno hotīti bhagavā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesi. Sakko pana sotāpattiphalaṃ patto. Buddhānañhi ajjhāsayo hīno na hoti, ukkaṭṭhova hoti. Ekassapi bahūnampi dhammaṃ desentā arahatteneva kūṭaṃ gaṇhanti. Sattā pana attano anurūpe upanissaye ṭhitā keci sotāpannā honti, keci sakadāgāmī, keci anāgāmī, keci arahanto. Rājā viya hi bhagavā, rājakumārā viya veneyyā. Yathā hi rājā bhojanakāle attano pamāṇena piṇḍaṃ uddharitvā rājakumārānaṃ upaneti, te tato attano mukhappamāṇeneva kabaḷaṃ karonti, evaṃ bhagavā attajjhāsayānurūpāya desanāya arahatteneva kūṭaṃ gaṇhāti. Veneyyā attano upanissayappamāṇena tato sotāpattiphalamattaṃ vā sakadāgāmianāgāmiarahattaphalameva vā gaṇhanti. Sakko pana sotāpanno jāto. Sotāpanno ca hutvā bhagavato puratoyeva cavitvā taruṇasakko hutvā nibbatti, devatānañhi cavamānānaṃ attabhāvassa gatāgataṭṭhānaṃ nāma na paññāyati, dīpasikhāgamanaṃ viya hoti. Tasmā sesadevatā na jāniṃsu. Sakko pana sayaṃ cutattā bhagavā ca appaṭihatañāṇattā dveva janā jāniṃsu. Atha sakko cintesi 『『mayhañhi bhagavatā tīsu ṭhānesu nibbattitaphalameva kathitaṃ, ayañca pana maggo vā phalaṃ vā sakuṇikāya viya uppatitvā gahetuṃ na sakkā, āgamanīyapubbabhāgapaṭipadāya assa bhavitabbaṃ. Handāhaṃ upari khīṇāsavassa pubbabhāgapaṭipadaṃ pucchāmī』』ti.
Pātimokkhasaṃvaravaṇṇanā
在這六個門中,依賴於所緣的生起,色法的生起是可愛的,非色法的生起是不討厭的,因而不偏向的、不迷失的觀察生起的觀察與智慧相結合的平等心。同時,感受的部分在其中的中道的平等心也是如此。因此,這種以出離為基礎的觀察、以智慧為基礎的觀察、以回憶為基礎的觀察、以初、二、三、四禪為基礎的生起的平等心是應被追求的。 在這裡,如果是有思維與思慮的觀察,那麼它也應被視為出離的平等心。若是無思維無思慮的觀察,那就應被視為第二禪等所生起的無思維無思慮的觀察。那些無思維無思慮的觀察是更為精細的,正是這兩種無思維無思慮的觀察,意指更為精細。這樣說有什麼意義呢?是講述兩種阿羅漢果。因為有一位比丘通過有思維與思慮的平等心建立觀察,思考「這平等心究竟依賴於什麼?」而意識到依賴於所緣,因此逐步達到阿羅漢果。有一位比丘通過無思維無思慮的平等心建立觀察,依照上述所說而達到阿羅漢果。在此,深入沉浸於平等心的情況下,依然比有思維與思慮的觀察更為精細。通過有思維與思慮的平等心的觀察所生起的觀察,亦比無思維無思慮的平等心的觀察更為精細。通過有思維與思慮的平等心的果位的定,亦比無思維無思慮的平等心的果位的定更為精細。因此,世尊說:「那些無思維無思慮的,確實更為精細。」 這樣修行的比丘,天神們說:「他修行的是以思維的消滅為相似的道路。」世尊以阿羅漢果的教導結束了講法。而索薩則獲得了初果。佛陀的志向並不低微,而是高尚的。即使是對一個人,講述眾多的法時,也只能以阿羅漢果的標準來衡量。而眾生則依其自身的緣起,有的成為初果,有的成為二果,有的成為三果,有的成為阿羅漢。正如佛陀,像國王一樣,王子們像被教化的對象。正如國王在用餐時,按照自身的能力,提起一份食物供給王子們,他們則根據自身的口量來享用,佛陀也根據各自的志向,講授法時以阿羅漢果的標準來衡量。被教化者則根據自己的緣起,從中獲得初果或二果、三果或阿羅漢果。索薩則獲得了初果。作為初果者的索薩,離開佛陀時,變得年輕,成了年輕的索薩。對於天神們來說,離開時的身體去處並不顯現,像燈火的火焰一樣。因此,其他天神並不知曉。只有索薩因自身的消逝而知曉,佛陀也因其微妙的智慧而知曉,只有他們二人知曉。於是索薩思考:「我在佛陀那裡聽聞了三種境界的果位,而這一條道路或果位像小鳥一樣,無法被抓住,應該有一條可以前往的道路。我想向上問詢已斷盡煩惱的前行之道。」 戒律的闡述。
- Tato taṃ pucchanto kathaṃ paṭipanno pana, mārisātiādimāha. Tattha pātimokkhasaṃvarāyāti uttamajeṭṭhakasīlasaṃvarāya. Kāyasamācārampītiādi sevitabbakāyasamācārādivasena pātimokkhasaṃvaradassanatthaṃ vuttaṃ. Sīlakathā ca nāmesā kammapathavasena vā paṇṇattivasena vā kathetabbā hoti.
Tattha kammapathavasena kathentena asevitabbakāyasamācāro tāva pāṇātipātaadinnādānamicchācārehi kathetabbo. Paṇṇattivasena kathentena kāyadvāre paññattasikkhāpadavītikkamavasena kathetabbo. Sevitabbakāyasamācāro pāṇātipātādiveramaṇīhi ceva kāyadvāre paññattasikkhāpadaavītikkamena ca kathetabbo. Asevitabbavacīsamācāro musāvādādivacīduccaritena ceva vacīdvāre paññattasikkhāpadavītikkamena ca kathetabbo. Sevitabbavacīsamācāro musāvādādiveramaṇīhi ceva vacīdvāre paññattasikkhāpadaavītikkamena ca kathetabbo.
Pariyesanā pana kāyavācāhi pariyesanāyeva. Sā kāyavacīsamācāragahaṇena gahitāpi samānā yasmā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ nāma etasmiññeva dvāradvaye uppajjati, na ākāse, tasmā ājīvaṭṭhamakasīladassanatthaṃ visuṃ vuttā. Tattha nasevitabbapariyesanā anariyapariyesanāya kathetabbā. Sevitabbapariyesanā ariyapariyesanāya. Vuttañhetaṃ –
『『Dvemā, bhikkhave, pariyesanā anariyā ca pariyesanā, ariyā ca pariyesanā. Katamā ca, bhikkhave, anariyā pariyesanā? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhammaṃyeva pariyesati, attanā jarādhammo, byādhidhammo, maraṇadhammo, sokadhammo, saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhammaṃyeva pariyesati.
Kiñca, bhikkhave, jātidhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ, bhikkhave , jātidhammaṃ, dāsidāsaṃ jātidhammaṃ ajeḷakaṃ jātidhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ jātidhammaṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ jātidhammaṃ, jātarūparajataṃ jātidhammaṃ. Jātidhammā hete, bhikkhave, upadhayo, etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā jātidhammo samāno jātidhammaṃyeva pariyesati.
Kiñca, bhikkhave, jarādhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ, bhikkhave, jarādhammaṃ…pe… jarādhammaṃyeva pariyesati.
Kiñca, bhikkhave, byādhidhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ, bhikkhave, byādhidhammaṃ, dāsidāsaṃ byādhidhammaṃ, ajeḷakaṃ, kukkuṭasūkaraṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ byādhidhammaṃ. Byādhidhammā hete, bhikkhave, upadhayo, etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaṃyeva pariyesati.
Kiñca, bhikkhave, maraṇadhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ, bhikkhave, maraṇadhammaṃ…pe… maraṇadhammaṃyeva pariyesati.
Kiñca, bhikkhave, sokadhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ…pe… sokadhammaṃyeva pariyesati.
Kiñca, bhikkhave, saṃkilesadhammaṃ vadetha…pe… jātarūparajataṃ saṃkilesadhammaṃ. Saṃkilesadhammā , hete, bhikkhave, upadhayo, etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhammaṃyeva pariyesati. Ayaṃ, bhikkhave, anariyā pariyesanāti (ma. ni.
然後他問:「那麼你是如何修行的呢?」他回答:「如同瑪利薩提等。」在這裡,關於戒律的保護,是指最高的、最優越的戒律的保護。關於身體的行為,是爲了說明應當修習的身體行為等。戒律的討論應當根據業道或教義進行。 在這裡,依據業道的討論,應該提到不可修習的身體行為,諸如殺生、偷盜、邪行等。根據教義的討論,應該提到身體門的教義違反。應修習的身體行為是指通過避免殺生等的行為,以及身體門的教義不違反。不可修習的言語行為則是通過謊言等的惡言行為,以及言語門的教義不違反。應修習的言語行為則是通過避免謊言等的行為,以及言語門的教義不違反。 而尋求則是通過身體和言語進行的。它是通過身體言語行為的把持而被把握,因為生計的八種戒律正是在這兩個門中生起,而不是在空中。因此,爲了說明生計的八種戒律,特別提到不可修習的尋求是應當被討論的,而應修習的尋求則是應當被討論的。正如所說: 「有兩種尋求,非聖者的尋求和聖者的尋求。什麼是非聖者的尋求?在這裡,有些人尋求與自己相同的生而為人,尋求與自己相同的老、病、死、憂、煩惱、污垢等。 那麼,什麼是生而為人?例如,妻子、兒女、奴隸、家畜、雞、豬、象、牛、羊等,這些都是生而為人的。生而為人者,正是這些,眾生在此處被稱為被束縛的,迷失於生而為人的尋求。 那麼,什麼是老?例如,妻子、兒女、老年、病痛等,正是老的尋求。 那麼,什麼是病?例如,妻子、兒女、奴隸、家畜、雞、豬、象、牛、羊等,病痛的尋求,正是這些,眾生在此處被稱為被束縛的,迷失於病的尋求。 那麼,什麼是死?例如,妻子、兒女、死去的尋求,正是死的尋求。 那麼,什麼是憂?例如,妻子、兒女、憂慮的尋求,正是憂的尋求。 那麼,什麼是污垢?例如,黃金、白銀的污垢,污垢的尋求,正是這些,眾生在此處被稱為被束縛的,迷失於污垢的尋求。這就是,朋友們,非聖者的尋求。」
1.274).
Apica kuhanādivasena pañcavidhā, agocaravasena chabbidhā vejjakammādivasena ekavīsatividhā, evaṃ pavattā sabbāpi anesanā anariyapariyesanāyevāti veditabbā.
『『Katamā ca, bhikkhave, ariyā pariyesanā? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, attanā jarādhammo, byādhi, maraṇa, soka, saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṃkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati. Ayaṃ ariyā pariyesanāti (ma. ni. 1.275).
Apica pañca kuhanādīni cha agocare ekavīsatividhañca anesanaṃ vajjetvā bhikkhācariyāya dhammena samena pariyesanāpi ariyapariyesanāyevāti veditabbā.
Ettha ca yo yo 『『na sevitabbo』』ti vutto, so so pubbabhāge pāṇātipātādīnaṃ sambhārapariyesanāpayogakaraṇagamanakālato paṭṭhāya na sevitabbova. Itaro ādito paṭṭhāya sevitabbo, asakkontena cittampi uppādetabbaṃ. Apica saṅghabhedādīnaṃ atthāya parakkamantānaṃ devadattādīnaṃ viya kāyasamācāro na sevitabbo, divasassa dvattikkhattuṃ tiṇṇaṃ ratanānaṃ upaṭṭhānagamanādivasena pavatto dhammasenāpatimahāmoggallānattherādīnaṃ viya kāyasamācāro sevitabbo. Dhanuggahapesanādivasena vācaṃ bhindantānaṃ devadattādīnaṃ viya vacīsamācāro na sevitabbo, tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇakittanādivasena pavatto dhammasenāpatimahāmoggallānattherādīnaṃ viya vacīsamācāro sevitabbo. Anariyapariyesanaṃ pariyesantānaṃ devadattādīnaṃ viya pariyesanā na sevitabbā, ariyapariyesanameva pariyesantānaṃ dhammasenāpatimahāmoggallānattherādīnaṃ viya pariyesanā sevitabbā.
Evaṃ paṭipanno khoti evaṃ asevitabbaṃ kāyavacīsamācāraṃ pariyesanañca pahāya sevitabbānaṃ pāripūriyā paṭipanno, devānaminda, bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya uttamajeṭṭhakasīlasaṃvaratthāya paṭipanno nāma hotīti bhagavā khīṇāsavassa āgamanīyapubbabhāgapaṭipadaṃ kathesi.
Indriyasaṃvaravaṇṇanā
1.274). 此外,從詭計等的角度來看,有五種,從不可接觸的角度來看,有六種,從醫生的工作等的角度來看,有二十種,因此所有這些都是不可追求的非聖者的尋求。 「那麼,朋友們,什麼是聖者的尋求?在這裡,有些人意識到自己所生的法是痛苦的,看到痛苦的危害,尋求未生的、無上的、安寧的涅槃;當他們意識到自己所生的老、病、死、憂、污垢等痛苦的危害時,便尋求不被污染的、無上的、安寧的涅槃。這就是聖者的尋求。」 此外,五種詭計等,以及六種不可接觸的,排除不可追求的,依照比丘的行為,正當的尋求也是聖者的尋求。 在這裡,任何被稱為「不可修習」的,都是從早期的殺生等的因緣開始,應該被視為不可修習。而其他的則是從開始起應當修習的,甚至心也應當被激發。同時,像德達等因分裂僧團而努力的人,其身體行為是不應修習的;而如大摩訶穆根那長老等,因白天三次前往三寶而進行的身體行為則應當修習。像德達等因抓取財物而破壞的言語行為是不應修習的,而如大摩訶穆根那長老等因讚美三寶的言語行為則應當修習。追求非聖者的尋求的人,如德達等,是不應追求的,而追求聖者的尋求的人,如大摩訶穆根那長老等,則應當追求。 因此,修行者應當放棄不可修習的身體和言語行為的追求,追求應修習的,世尊說:「他是爲了戒律的保護,最高的、最優越的戒律的保護而修行的比丘。」 感官的保護的闡述。
- Dutiyapucchāyaṃ indriyasaṃvarāyāti indriyānaṃ pidhānāya, guttadvāratāya saṃvutadvāratāyāti attho. Vissajjane panassa cakkhuviññeyyaṃ rūpampītiādi sevitabbarūpādivasena indriyasaṃvaradassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha evaṃ vutteti heṭṭhā somanassādipañhāvissajjanānaṃ sutattā imināpi evarūpena bhavitabbanti sañjātapaṭibhāno bhagavatā evaṃ vutte sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca, etaṃ imassa kho ahaṃ, bhanteti ādikaṃ vacanaṃ avoca. Bhagavāpissa okāsaṃ datvā tuṇhī ahosi. Kathetukāmopi hi yo atthaṃ sampādetuṃ na sakkoti, atthaṃ sampādetuṃ sakkonto vā na kathetukāmo hoti, na tassa bhagavā okāsaṃ karoti. Ayaṃ pana yasmā kathetukāmo ceva, sakkoti ca atthaṃ sampādetuṃ tenassa bhagavā okāsamakāsi.
Tattha evarūpaṃ na sevitabbanti ādīsu ayaṃ saṅkhepo – yaṃ rūpaṃ passato rāgādayo uppajjanti, taṃ na sevitabbaṃ na daṭṭhabbaṃ na oloketabbanti attho. Yaṃ pana passato asubhasaññā vā saṇṭhāti, pasādo vā uppajjati, aniccasaññāpaṭilābho vā hoti, taṃ sevitabbaṃ.
Yaṃ cittakkharaṃ cittabyañjanampi saddaṃ suṇato rāgādayo uppajjanti, evarūpo saddo na sevitabbo. Yaṃ pana atthanissitaṃ dhammanissitaṃ kumbhadāsigītampi suṇantassa pasādo vā uppajjati, nibbidā vā saṇṭhāti, evarūpo saddo sevitabbo.
Yaṃ gandhaṃ ghāyato rāgādayo uppajjanti, evarūpo gandho na sevitabbo. Yaṃ pana gandhaṃ ghāyato asubhasaññādipaṭilābho hoti, evarūpo gandho sevitabbo.
Yaṃ rasaṃ sāyato rāgādayo uppajjanti, evarūpo raso na sevitabbo. Yaṃ pana rasaṃ sāyato āhāre paṭikūlasaññā ceva uppajjati, sāyitapaccayā ca kāyabalaṃ nissāya ariyabhūmiṃ okkamituṃ sakkoti, mahāsīvattherabhāgineyyasīvasāmaṇerassa viya paribhuñjantasseva kilesakkhayo vā hoti, evarūpo raso sevitabbo.
Yaṃ phoṭṭhabbaṃ phusato rāgādayo uppajjanti, evarūpaṃ phoṭṭhabbaṃ na sevitabbaṃ. Yaṃ pana phusato sāriputtattherādīnaṃ viya āsavakkhayo ceva, vīriyañca supaggahitaṃ, pacchimā ca janatā diṭṭhānugatiṃ āpādanena anuggahitā hoti, evarūpaṃ phoṭṭhabbaṃ sevitabbaṃ. Sāriputtatthero kira tiṃsa vassāni mañce piṭṭhiṃ na pasāresi. Tathā mahāmoggallānatthero. Mahākassapatthero vīsavassasataṃ mañce piṭṭhiṃ na pasāresi. Anuruddhatthero paññāsa vassāni. Bhaddiyatthero tiṃsa vassāni. Soṇatthero aṭṭhārasa vassāni. Raṭṭhapālatthero dvādasa. Ānandatthero pannarasa. Rāhulatthero dvādasa. Bākulatthero asīti vassāni. Nāḷakatthero yāvaparinibbānā mañce piṭṭhiṃ na pasāresīti.
在第二次提問中,關於感官的保護,是指對感官的遮蔽,保持門的保護和控制。關於放棄,正是爲了說明應修習的形象等。這裡提到的「放棄」是指在前面關於愉悅等問題的放棄,因此以這種方式應當被理解。於是,天神索薩對佛陀說:「這就是我所說的,尊者。」佛陀對此保持沉默。因為想要講述但又無法實現的,或能夠實現而不想講述的,佛陀都不會給予機會。而因為他既想講述又能夠實現,所以佛陀給予了他機會。 在這裡,「不可修習的」是指:所見的形象引起了貪慾等,因此不可修習,不可見,不可觀察。而看到不凈的印象、貪慾的產生、無常的覺知等,這些是應當修習的。 當聽到心所動的聲音時,貪慾等會生起,這種聲音不可修習。而聽到依賴於意義的法、依賴於教義的聲音,例如庫姆巴達西的歌聲時,若產生了愉悅或厭倦,則這種聲音是應當修習的。 當嗅到香氣時,貪慾等會生起,這種香氣不可修習。而當嗅到不凈的印象時,這種香氣是應當修習的。 當嚐到滋味時,貪慾等會生起,這種滋味不可修習。而當嚐到食物時,若產生了厭惡的印象,依賴於食物的力量,可以進入聖者的境界,正如大施婆的弟子們享用時,貪慾的消失等,這種滋味是應當修習的。 當觸碰到觸覺時,貪慾等會生起,這種觸覺不可修習。而當觸碰到如舍利弗長老等的情況下,煩惱的消失、精進的保持,以及後來的大眾因見解的引導而得以支援,這種觸覺是應當修習的。舍利弗長老據說三十年間未曾移動過坐墊。同樣,摩訶穆根那長老也是如此。摩訶迦葉長老一百年間未曾移動過坐墊。阿努魯達長老五十年。巴赫迪長老三十年。索那長老十八年。拉塔帕拉長老十二年。阿難長老七年。拉胡拉長老十二年。巴庫拉長老八十年。納拉卡長老在涅槃之前未曾移動過坐墊。
Ye manoviññeyye dhamme samannāharantassa rāgādayo uppajjanti, 『『aho, vata yaṃ paresaṃ paravittūpakaraṇaṃ taṃ mamassā』』tiādinā nayena vā abhijjhādīni āpāthamāgacchanti evarūpā dhammā na sevitabbā. 『『Sabbe sattā averā hontū』』ti evaṃ mettādivasena, ye vā pana tiṇṇaṃ therānaṃ dhammā, evarūpā sevitabbā. Tayo kira therā vassūpanāyikadivase kāmavitakkādayo akusalavitakkā na vitakketabbāti katikaṃ akaṃsu. Atha pavāraṇadivase saṅghatthero saṅghanavakaṃ pucchi – 『『āvuso, imasmiṃ temāse kittake ṭhāne cittassa dhāvituṃ dinna』』nti? Na, bhante, pariveṇaparicchedato bahi dhāvituṃ adāsinti. Dutiyaṃ pucchi – 『『tava āvuso』』ti? Nivāsagehato, bhante, bahi dhāvituṃ na adāsinti. Atha dvepi theraṃ pucchiṃsu 『『tumhākaṃ pana, bhante』』ti? Niyakajjhattakhandhapañcakato, āvuso, bahi dhāvituṃ na adāsinti. Tumhehi, bhante, dukkaraṃ katanti. Evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo.
366.Ekantavādāti ekoyeva anto vādassa etesaṃ, na dvedhā gatavādāti ekantavādā, ekaññeva vadantīti pucchati. Ekantasīlāti ekācārā. Ekantachandāti ekaladdhikā. Ekantaajjhosānāti ekantapariyosānā.
Anekadhātu nānādhātu kho, devānaminda, lokoti devānaminda, ayaṃ loko anekajjhāsayo nānajjhāsayo. Ekasmiṃ gantukāme eko ṭhātukāmo hoti. Ekasmiṃ ṭhātukāme eko sayitukāmo hoti. Dve sattā ekajjhāsayā nāma dullabhā. Tasmiṃ anekadhātunānādhātusmiṃ loke yaṃ yadeva dhātuṃ yaṃ yadeva ajjhāsayaṃ sattā abhinivisanti gaṇhanti, taṃ tadeva. Thāmasā parāmāsāti thāmena ca parāmāsena ca. Abhinivissa voharantīti suṭṭhu gaṇhitvā voharanti, kathenti dīpenti kittenti. Idameva saccaṃ moghamaññanti idaṃ amhākameva vacanaṃ saccaṃ, aññesaṃ vacanaṃ moghaṃ tucchaṃ niratthakanti.
Accantaniṭṭhāti anto vuccati vināso, antaṃ atītā niṭṭhā etesanti accantaniṭṭhā. Yā etesaṃ niṭṭhā, yo paramassāso nibbānaṃ, taṃ sabbesaṃ vināsātikkantaṃ niccanti vuccati. Yogakkhemoti nibbānasseva nāmaṃ, accanto yogakkhemo etesanti accantayogakkhemī. Seṭṭhaṭṭhena brahmaṃ ariyamaggaṃ carantīti brahmacārī. Accantatthāya brahmacārī accantabrahmacārī. Pariyosānantipi nibbānassa nāmaṃ. Accantaṃ pariyosānaṃ etesanti accantapariyosānā.
Taṇhāsaṅkhayavimuttāti taṇhāsaṅkhayoti maggopi nibbānampi. Maggo taṇhaṃ saṅkhiṇāti vināsetīti taṇhāsaṅkhayo. Nibbānaṃ yasmā taṃ āgamma taṇhā saṅkhiyati vinassati, tasmā taṇhāsaṅkhayo. Taṇhāsaṅkhayena maggena vimuttā, taṇhāsaṅkhaye nibbāne vimuttā adhimuttāti taṇhāsaṅkhayavimuttā.
Ettāvatā ca bhagavatā cuddasapi mahāpañhā byākatā honti. Cuddasa mahāpañhā nāma issāmacchariyaṃ eko pañho, piyāppiyaṃ eko, chando eko, vitakko eko, papañco eko, somanassaṃ eko, domanassaṃ eko, upekkhā eko, kāyasamācāro eko, vacīsamācāro eko, pariyesanā eko, indriyasaṃvaro eko, anekadhātu eko, accantaniṭṭhā ekoti.
Ye manoviññeyye dhamme samannāharantassa rāgādayo uppajjanti, "aho, vata yaṃ paresaṃ paravittūpakaraṇaṃ taṃ mamassā"tiādinā nayena vā abhijjhādīni āpāthamāgacchanti evarūpā dhammā na sevitabbā. "Sabbe sattā averā hontū"ti evaṃ mettādivasena, ye vā pana tiṇṇaṃ therānaṃ dhammā, evarūpā sevitabbā。三位長老在雨季結束時,不應思慮慾望等不善的思維,因此他們沒有思慮。然後,在告別日,僧團長詢問僧團的成員:「朋友們,在這三個月的時間裡,是否有地方可以讓心流動?」「不,尊者,我們沒有給出離開僧舍的機會。」第二次詢問:「那麼你呢,朋友?」「尊者,我們沒有給出離開住處的機會。」然後兩位長老詢問:「那麼你們呢,尊者?」「我們從五蘊中,朋友,未曾給出離開的機會。你們做的事情很困難。」這種心所知的法是應當修習的。 「極端見解」是說只有一個極端的觀點,而不是兩個極端的見解,稱為極端見解,是指只說一個。極端戒律是指單一的行為。極端慾望是指單一的獲得。極端歸屬是指單一的結果。 許多元素,眾多元素,天神索薩,這個世界有許多的傾向和不同的傾向。在一個想去的地方,有一個想停留的地方。在一個想停留的地方,有一個想睡的地方。兩個眾生在一個傾向中是稀有的。在這個多元素多傾向的世界中,眾生所執著的元素和傾向都是那樣的。沉重的執著和執著的沉重。執著后,他們會緊緊把握,交談、闡述、描述、讚美。這就是確實的真理,虛妄的言論是我們的確實,別人的言論是虛妄的、空洞的、無意義的。 「徹底的終結」是指內部的消亡,內部的過去的終結稱為徹底的終結。那些終結的,最終的涅槃,被稱為超越所有的滅亡而永恒的。瑜伽的安寧是涅槃的名稱,徹底的瑜伽安寧稱為徹底的瑜伽安寧。最好的地方是修行聖道的修行者。爲了徹底的目的,修行者是徹底的修行者。最終的結果也是涅槃的名稱。徹底的結果稱為徹底的結果。 「慾望的消滅與解脫」是指慾望的消滅,既是道路也是涅槃。道路是消滅慾望的,慾望被消滅。因此,涅槃是慾望的消滅。通過慾望的消滅的道路解脫,因慾望的消滅而在涅槃中解脫,被稱為慾望的消滅與解脫。 至此,佛陀已闡述了十四個偉大的問題。十四個偉大的問題是:嫉妒、貪婪、單一的慾望、單一的思維、單一的繁瑣、單一的愉悅、單一的憂愁、單一的平等、單一的身體行為、單一的言語行為、單一的追求、單一的感官保護、單一的多元素、徹底的終結。
367.Ejāti calanaṭṭhena taṇhā vuccati. Sā pīḷanaṭṭhena rogo, anto padussanaṭṭhena gaṇḍo, anuppaviṭṭhaṭṭhena sallaṃ. Tasmā ayaṃ purisoti yasmā ejā attanā katakammānurūpena purisaṃ tattha tattha abhinibbattatthāya kaḍḍhati, tasmā ayaṃ puriso tesaṃ tesaṃ bhavānaṃ vasena uccāvacaṃ āpajjati. Brahmaloke ucco hoti, devaloke avaco. Devaloke ucco, manussaloke avaco. Manussaloke ucco, apāye avaco. Yesāhaṃ, bhanteti yesaṃ ahaṃ bhante. Sandhivasena panettha 『『yesāha』』nti hoti. Yathāsutaṃ yathāpariyattanti yathā mayā suto ceva uggahito ca, evaṃ. Dhammaṃ desemīti sattavatapadaṃ dhammaṃ desemi. Na cāhaṃ tesanti ahaṃ pana tesaṃ sāvako na sampajjāmi. Ahaṃ kho pana, bhantetiādinā attano sotāpannabhāvaṃ jānāpeti.
Somanassapaṭilābhakathāvaṇṇanā
368.Vedapaṭilābhanti tuṭṭhipaṭilābhaṃ. Devāsurasaṅgāmoti devānañca asurānañca saṅgāmo. Samupabyūḷhoti samāpanno nalāṭena nalāṭaṃ paharaṇākārappatto viya. Etesaṃ kira kadāci mahāsamuddapiṭṭhe saṅgāmo hoti tattha pana chedanavijjhanādīhi aññamaññaṃ ghāto nāma natthi, dārumeṇḍakayuddhaṃ viya jayaparājayamattameva hoti. Kadāci devā jinanti, kadāci asurā. Tattha yasmiṃ saṅgāme devā puna apaccāgamanāya asure jiniṃsu, taṃ sandhāya tasmiṃ kho pana bhantetiādimāha. Ubhayametanti ubhayaṃ etaṃ. Duvidhampi ojaṃ ettha devaloke devāyeva paribhuñjissantīti evamassa āvajjantassa balavapītisomanassaṃ uppajji. Sadaṇḍāvacaroti sadaṇḍāvacarako, daṇḍaggahaṇena satthaggahaṇena saddhiṃ ahosi, na nikkhittadaṇḍasatthoti dasseti. Ekantanibbidāyāti ekanteneva vaṭṭe nibbindanatthāyāti sabbaṃ mahāgovindasutte vuttameva.
「顫動」是指慾望。它是「壓迫」的疾病,是「內部污穢」的膿腫,是「深入」的箭。因此,這個人因為他所做的事情而在各處被牽引,因此這個人因各種生死的因緣而經歷高低的境界。在梵天界是高的,在天界是低的。在天界是高的,在人間是低的。在人間是高的,在墮落道是低的。那些我稱為「尊者」的人,正是我所稱的「尊者」。在這裡,提到「我稱為」是指「我所稱之人」。根據我所聽到和所理解的,正如我所聽到和所理解的那樣,我講授法。並且我並不屬於他們,我並不是他們的聽眾。而我,尊者,通過「我」之類的言辭,表明了自己的須陀洹的身份。 愉悅的獲得的闡述 「獲得快樂」是指獲得滿足。「天神與阿修羅的戰爭」是指天神與阿修羅之間的戰鬥。完全被包圍,就像被頭頂擊打,達到一種狀態。因為他們之間有時在大海的表面上發生戰爭,但在那裡沒有互相攻擊的情況,只有木頭與木頭之間的戰爭,只有勝負而已。有時天神獲勝,有時阿修羅獲勝。在那場戰爭中,天神再次戰勝阿修羅,針對這一點,尊者說「那是因為」。「兩者都在這裡」,這兩者都是。這裡的「二種食物」是指天界的天神所享用的。因此,在他觀察到這一點時,強烈的愉悅和滿足感生起了。常持杖者是指常持杖的,表明與持杖的結合,而不是棄杖的持有者。對於「徹底的厭倦」是指爲了徹底的目的而產生的厭倦,正如在《大牛王經》中所述。
369.Pavedesīti kathesi dīpesi. Idhevāti imasmiññeva okāse. Devabhūtassa me satoti devassa me sato. Punarāyu ca me laddhoti puna aññena kammavipākena me jīvitaṃ laddhanti, iminā attano cutabhāvaṃ ceva upapannabhāvañca āvikaroti.
Diviyā kāyāti dibbā attabhāvā. Āyuṃ hitvā amānusanti dibbaṃ āyuṃ jahitvā. Amūḷho gabbhamessāmīti niyatagatikattā amūḷho hutvā. Yattha me ramatī manoti yattha me mano ramissati, tattheva khattiyakulādīsu gabbhaṃ upagacchissāmīti sattakkhattuṃ deve ca mānuse cāti imamatthaṃ dīpeti.
Ñāyena viharissāmīti manussesu upapannopi mātaraṃ jīvitā voropanādīnaṃ abhabbattā ñāyena kāraṇena samena viharissāmīti attho.
Sambodhice bhavissatīti idaṃ sakadāgāmimaggaṃ sandhāya vadati, sace sakadāgāmī bhavissāmīti dīpeti. Aññātā viharissāmīti aññātā ājānitukāmo hutvā viharissāmi. Sveva anto bhavissatīti so eva me manussaloke anto bhavissatīti.
Punadevo bhavissāmi, devalokasmiṃ uttamoti puna devalokasmiṃ uttamo sakko devānamindo bhavissāmīti vadati.
Antime vattamānamhīti antime bhave vattamāne. So nivāso bhavissatīti ye te āyunā ca paññāya ca akaniṭṭhā jeṭṭhakā sabbadevehi paṇītatarā devā, avasāne me so nivāso bhavissati . Ayaṃ kira tato sakkattabhāvato cuto tasmiṃ attabhāve anāgāmimaggassa paṭiladdhattā uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hutvā avihādīsu nibbattanto avasāne akaniṭṭhe nibbattissati. Taṃ sandhāya evamāha. Esa kira avihesu kappasahassaṃ vasissati, atappesu dve kappasahassāni, sudassesu cattāri kappasahassāni, sudassīsu aṭṭha, akaniṭṭhesu soḷasāti ekatiṃsa kappasahassāni brahmaāyuṃ anubhavissati. Sakko devarājā anāthapiṇḍiko gahapati visākhā mahāupāsikāti tayopi hi ime ekappamāṇaāyukā eva, vaṭṭābhiratasattā nāma etehi sadisā sukhabhāgino nāma natthi.
370.Apariyositasaṅkappoti aniṭṭhitamanoratho. Yassu maññāmi samaṇeti ye ca samaṇe pavivittavihārinoti maññāmi.
Ārādhanāti sampādanā. Virādhanāti asampādanā. Na sampāyantīti sampādetvā kathetuṃ na sakkonti.
Ādiccabandhunanti ādiccopi gotamagotto, bhagavāpi gotamagotto, tasmā evamāha. Yaṃ karomasīti yaṃ pubbe brahmuno namakkāraṃ karoma. Samaṃ devehīti devehi saddhiṃ, ito paṭṭhāya idāni amhākaṃ brahmuno namakkārakaraṇaṃ natthīti dasseti. Sāmaṃ karomāti namakkāraṃ karoma.
371.Parāmasitvāti tuṭṭhacitto sahāyaṃ hatthena hatthamhi paharanto viya pathaviṃ paharitvā, sakkhibhāvatthāya vā paharitvā 『『yathā tvaṃ niccalo, evamahaṃ bhagavatī』』ti. Ajjhiṭṭhapañhāti ajjhesitapañhā patthitapañhā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Sakkapañhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanā
Uddesavārakathāvaṇṇanā
「顯現」是指講述和闡明。這裡的「此處」是指在此時此地。對我而言,神的存在是我的存在。再生的獲得是通過其他的業果獲得的生命,這表明了自己的死亡狀態和再生狀態。 「天界的身體」是指天人的存在。放棄生命是指放棄非人的生命。不會迷惑,我將進入母胎,因為我有固定的去向而不迷惑。無論我心中快樂的地方在哪裡,我將進入王族等的母胎,這一點闡明了我將進入六次天界和人間。 「我將安住于正道」是指即使在眾生中再生,因母親的生命被剝奪等原因,因而無法安住于正道。 「我將成就覺悟」是指指向初果的道路,若我將成為初果者。我要在此安住,是指我將作為初果者安住於人間。 「我將再次成為天神」是指在天界中最優越的狀態,即將再次成為天界中最優秀的天神。 「在最後的生死中」是指在最後的生死中。那將是我的居所,因那些智慧和生命的長者,所有天神中最優越的天神,最終我的居所將是那樣的。因為他從天界中降落,因獲得了不還果的狀態,將在無憂處再生,最終將再生於無憂處。對此他這樣說。這是指他將在無憂處住持一千劫,在快樂處住持兩千劫,在極樂處住持四千劫,在極樂中住持八千劫,在無憂處住持十六千劫,享受三十千劫的天人生命。天神王薩卡、無憂的居士阿那達、偉大的信士維薩卡,他們三人都是同樣的壽命,這些名為「輪迴中快樂的生者」是沒有的。 「未完成的意圖」是指未完成的心願。那些我認為是出家人和那些在靜修中生活的出家人。 「供養」是指完成。「不供養」是指未完成。無法聚集,是指無法完成和講述。 「日月的親屬」是指日月也是戈塔馬的後裔,佛陀也是戈塔馬的後裔,因此他這樣說。我們所做的,是過去對梵天的禮敬。與天神相同,表明從現在起,我們與梵天的禮敬是不存在的。我們將平等地禮敬。 「經過考驗」是指心滿意足,像朋友之間握手一樣,像大地一樣用手打擊,或爲了證人而打擊,「就像你是堅定的,我也是佛陀一樣」。「詢問的問題」是指被詢問的問題和渴望的問題。其餘的在各處都是同樣的。 至此,在《善觀經》中 薩卡的問題的闡述已結束。 《大念處經》的闡述 提要部分的闡述。
373.Evaṃme sutanti mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggoti kasmā bhagavā idaṃ suttamabhāsi? Kururaṭṭhavāsīnaṃ gambhīradesanāpaṭiggahaṇasamatthatāya. Kururaṭṭhavāsino kira bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo utupaccayādisampannattā tassa raṭṭhassa sappāyautupaccayasevanena niccaṃ kallasarīrā kallacittā ca honti. Te cittasarīrakallatāya anuggahitapaññābalā gambhīrakathaṃ paṭiggahetuṃ samatthā honti. Tena nesaṃ bhagavā imaṃ gambhīradesanāpaṭiggahaṇasamatthataṃ sampassanto ekavīsatiyā ṭhānesu kammaṭṭhānaṃ arahatte pakkhipitvā idaṃ gambhīratthaṃ mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ abhāsi. Yathā hi puriso suvaṇṇacaṅkoṭakaṃ labhitvā tattha nānāpupphāni pakkhipeyya, suvaṇṇamañjūsaṃ vā pana labhitvā sattaratanāni pakkhipeyya, evaṃ bhagavā kururaṭṭhavāsiparisaṃ labhitvā gambhīradesanaṃ desesi. Tenevettha aññānipi gambhīratthāni imasmiṃ dīghanikāye mahānidānaṃ majjhimanikāye satipaṭṭhānaṃ, sāropamaṃ, rukkhopamaṃ, raṭṭhapālaṃ, māgaṇḍiyaṃ, āneñjasappāyanti aññānipi suttāni desesi.
Apica tasmiṃ janapade catasso parisā pakatiyāva satipaṭṭhānabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, antamaso dāsakammakaraparijānāpi satipaṭṭhānapaṭisaṃyuttameva kathaṃ kathenti. Udakatitthasuttakantanaṭṭhānādīsupi niratthakakathā nāma nappavattati. Sace kāci itthī 『『amma, tvaṃ kataraṃ satipaṭṭhānabhāvanaṃ manasikarosī』』ti pucchitā 『『na kiñcī』』ti vadati, taṃ garahanti 『『dhiratthu tava jīvitaṃ, jīvamānāpi tvaṃ matasadisā』』ti. Atha naṃ 『『mā dāni puna evamakāsī』』ti ovaditvā aññataraṃ satipaṭṭhānaṃ uggaṇhāpenti. Yā pana 『『ahaṃ asukasatipaṭṭhānaṃ nāma manasikaromī』』ti vadati, tassā 『『sādhu sādhū』』ti sādhukāraṃ katvā 『『tava jīvitaṃ sujīvitaṃ, tvaṃ nāma manussattaṃ pattā, tavatthāya sammāsambuddho uppanno』』tiādīhi pasaṃsanti. Na kevalañcettha manussajātikāva satipaṭṭhānamanasikārayuttā, te nissāya viharantā tiracchānagatāpi.
Tatridaṃ vatthu – eko kira naṭako suvapotakaṃ gahetvā sikkhāpento vicarati. So bhikkhunupassayaṃ upanissāya vasitvā gamanakāle suvapotakaṃ pamussitvā gato. Taṃ sāmaṇeriyo gahetvā paṭijaggiṃsu. Buddharakkhito tissa nāmaṃ akaṃsu. Taṃ ekadivasaṃ purato nisinnaṃ disvā mahātherī āha – 『『buddharakkhitā』』ti. Kiṃ, ayyeti? Atthi te koci bhāvanāmanasikāroti? Natthi, ayyeti. Āvuso, pabbajitānaṃ santike vasantena nāma vissaṭṭhaattabhāvena bhavituṃ na vaṭṭati, kocideva manasikāro icchitabbo, tvaṃ pana aññaṃ na sakkhissasi, 『『aṭṭhi aṭṭhī』』ti sajjhāyaṃ karohīti. So theriyā ovāde ṭhatvā 『『aṭṭhi aṭṭhī』』ti sajjhāyanto carati.
「如此我聽說」是指《大念處經》。這裡是前言部分的闡述——「這是單一的道路,哦,僧侶們,為什麼佛陀講述了這部經文?」是因為庫魯國的僧侶們能夠接受深奧的教義。庫魯國的僧侶們因為擁有適合的氣候條件,因此這個國家的僧侶們常常擁有健康的身體和清凈的心。由於他們的心靈清凈,他們能夠接受深奧的教義。因此,佛陀觀察到他們能夠接受深奧的教義,便在二十個地方闡述了修行的法門,講述了這部深奧的《大念處經》。正如一個人獲得了黃金的金錠,他可以在其中挑選各種花朵;又如他獲得了黃金的盒子,他可以選擇七種寶物,佛陀則是在獲得庫魯國的僧眾后,講述了深奧的教義。因此,在這裡,佛陀還講述了其他一些深奧的法,如《長部因緣經》、《中部念處經》、《比喻經》、《國王經》、《摩干提經》、《無憂的利益》等。 此外,在這個地區有四個群體,依靠念處的修習而生存,至少有一些奴隸和工人也在討論與念處相關的事情。水池經的內容也沒有空洞的討論。如果有某個女人被問到:「母親,你在念處的修習中專注于哪個?」她會回答:「沒有什麼。」這會被批評為:「愿你的生命長久,活著的你與死者無異。」然後,她會被勸告:「不要再這樣了。」並且會學習其中一個念處。而那些說:「我專注于某個念處」的人,則會被稱讚:「很好,非常好,你的生命是美好的,你已經達到了人類的境界,為此,正等覺者誕生了。」不僅僅是人類,連動物也在專注于念處的修習。 這裡有一個故事——有一個演員拿著一塊金子四處遊蕩。他在僧舍附近居住,出門時忘記了金子。小沙彌們拿著金子把它保管了起來。有人給他起了個名字叫「佛陀保護者」。有一天,看到他坐在那裡,偉大的長老說:「佛陀保護者。」 「什麼,尊者?你有修習念處嗎?」「沒有,尊者。」 「朋友,出家人住在一起,不能以某種固定的身份存在,應該有某種專注的修習,而你卻無法做到。」於是,他在長老的教導下,專注于「骨頭,骨頭」。
Taṃ ekadivasaṃ pātova toraṇagge nisīditvā bālātapaṃ tapamānaṃ eko sakuṇo nakhapañjarena aggahesi. So 『『kiri kirī』』ti saddamakāsi. Sāmaṇeriyo sutvā 『『ayye buddharakkhito sakuṇena gahito, mocema na』』nti leḍḍuādīni gahetvā anubandhitvā mocesuṃ . Taṃ ānetvā purato ṭhapitaṃ therī āha – 『『buddharakkhita, sakuṇena gahitakāle kiṃ cintesī』』ti? Na, ayye, aññaṃ kiñci cintesiṃ, aṭṭhipuñjova aṭṭhipuñjaṃ gahetvā gacchati, katarasmiṃ ṭhāne vippakirissatīti, evaṃ ayye aṭṭhipuñjameva cintesinti. Sādhu, sādhu, buddharakkhita, anāgate bhavakkhayassa te paccayo bhavissatīti. Evaṃ tattha tiracchānagatāpi satipaṭṭhānamanasikārayuttā. Tasmā nesaṃ bhagavā satipaṭṭhānabuddhimeva janento idaṃ suttamabhāsi.
Tattha ekāyanoti ekamaggo. Maggassa hi –
『『Maggo pantho patho pajjo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ;
Nāvā uttarasetū ca, kullo ca bhisisaṅkamo』』ti.
Bahūni nāmāni. Svāyamidha ayananāmena vutto, tasmā ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggoti ettha ekamaggo ayaṃ, bhikkhave, maggo na dvidhā pathabhūtoti evamattho daṭṭhabbo. Atha vā ekena ayitabboti ekāyano. Ekenāti gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya vūpakaṭṭhena pavivittacittena. Ayitabbo paṭipajjitabbo, ayanti vā etenāti ayano, saṃsārato nibbānaṃ gacchantīti attho. Ekassa ayano ekāyano. Ekassāti seṭṭhassa. Sabbasattaseṭṭho ca bhagavā, tasmā bhagavatoti vuttaṃ hoti. Kiñcāpi hi tena aññepi ayanti, evaṃ santepi bhagavatova so ayano tena uppāditattā. Yathāha 『『so hi, brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā』』tiādi (ma. ni. 3.79). Ayatīti vā ayano, gacchati pavattatīti attho. Ekasmiṃ ayanoti ekāyano, imasmiññeva dhammavinaye pavattati, na aññatthāti vuttaṃ hoti. Yathāha – 『『imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhatī』』ti (dī. ni. 2.214). Desanābhedoyeva heso, atthato pana ekova. Apica ekaṃ ayatīti ekāyano. Pubbabhāge nānāmukhabhāvanānayappavattopi aparabhāge ekaṃ nibbānameva gacchatīti vuttaṃ hoti. Yathāha brahmā sahampati –
Ekāyanaṃ jātikhayantadassī,
Maggaṃ pajānāti hitānukampī;
Etena maggena tariṃsu pubbe,
Tarissanti ye ca taranti oghanti. (saṃ. ni.
某一天,清晨時分,一隻鳥在門口坐著,正在曬太陽。這隻鳥發出了「啾啾」的聲音。小沙彌們聽到后說:「尊者,佛陀保護者被這隻鳥抓住了,我們能救他嗎?」於是他們拿著繩索等工具,準備去救它。將它帶回來,放在前面時,長老問道:「佛陀保護者,當你被這隻鳥抓住時,你在想什麼?」「沒有,尊者,我沒有想其他的事情,只是想著抓住這堆骨頭,想知道它會在什麼地方放下,因此,尊者,我只想著這堆骨頭。」長老說:「很好,非常好,佛陀保護者,未來的生死中,你將有這樣的因緣。」因此,連動物也在專注于念處的修習。因此,佛陀講述了這部經文,強調念處的智慧。 在這裡,「單一的道路」是指一條道路。因為道路有很多名字。「道路是路徑,是通道,像船隻在水上航行,像小船在水中漂泊。」有許多名字。這裡說的就是單一的道路,因此,哦,僧侶們,這裡是指單一的道路,哦,僧侶們,這條道路不是兩條路徑的結合,因此應當這樣理解。或者說,單一的道路是指一個方向。一個方向是指拋棄數量的集體,而是以聚精會神的心態去修習。應當修習,應當踐行,或是說「這是道路」,意指從輪迴中走向涅槃的道路。單一的道路是單一的。單一的方向是指最優越的方向。佛陀是所有眾生中最優越的,因此被稱為佛陀。雖然他有其他的方向,但即使如此,因他是佛陀,這條道路是由他所開創的。正如所說:「他確實是,婆羅門,佛陀開創了未出現的道路。」方向是指走向、前進的意思。單一的方向是指在這個法和戒中行走,而不是其他地方。正如所說:「在這裡,善者,法和戒的八正道是可以被發現的。」教導的內容是一,而從意義上來說也是一。並且,雖然在早期有不同的見解,但在後期只走向一個涅槃。正如天神薩漢帕提所說: 「單一的道路是生死的解脫者, 他明白道路,關心眾生的利益; 通過這條道路,早先他們渡過了, 將要渡過的人也將渡過洪流。」
5.409);
Keci pana 『『na pāraṃ diguṇaṃ yantī』』ti gāthānayena yasmā ekavāraṃ nibbānaṃ gacchati, tasmā 『『ekāyano』』ti vadanti, taṃ na yujjati. Imassa hi atthassa sakiṃ ayanoti iminā byañjanena bhavitabbaṃ. Yadi pana ekaṃ ayanamassa ekā gati pavattīti evaṃ atthaṃ yojetvā vucceyya, byañjanaṃ yujjeyya, attho pana ubhayathāpi na yujjati. Kasmā? Idha pubbabhāgamaggassa adhippetattā. Kāyādicatuārammaṇappavatto hi pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggo idhādhippeto, na lokuttaro, so ca anekavārampi ayati, anekañcassa ayanaṃ hoti.
Pubbepi ca imasmiṃ pade mahātherānaṃ sākacchā ahosiyeva. Tipiṭakacūḷanāgatthero pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggoti āha. Ācariyo panassa tipiṭakacūḷasumatthero missakamaggoti āha. Pubbabhāgo bhanteti? Missako, āvusoti. Ācariye pana punappunaṃ bhaṇante appaṭibāhitvā tuṇhī ahosi. Pañhaṃ avinicchinitvāva uṭṭhahiṃsu. Athācariyatthero nahānakoṭṭhakaṃ gacchanto 『『mayā missakamaggo kathito, cūḷanāgo pubbabhāgamaggoti ādāya voharati, ko nu kho ettha nicchayo』』ti suttantaṃ ādito paṭṭhāya parivattento 『『yo hi koci , bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya satta vassānī』』ti imasmiṃ ṭhāne sallakkhesi. Lokuttaramaggo uppajjitvā satta vassāni tiṭṭhamāno nāma natthi, mayā vutto missakamaggo na labbhati. Cūḷanāgena diṭṭho pubbabhāgamaggova labbhatīti ñatvā aṭṭhamiyaṃ dhammasavane saṅghuṭṭhe agamāsi.
Porāṇakattherā kira piyadhammasavanā honti, saddaṃ sutvāva 『『ahaṃ paṭhamaṃ, ahaṃ paṭhama』』nti ekappahāreneva osaranti. Tasmiñca divase cūḷanāgattherassa vāro, tena dhammāsane nisīditvā bījaniṃ gahetvā pubbagāthāsu vuttāsu therassa āsanapiṭṭhiyaṃ ṭhitassa etadahosi – 『『raho nisīditvā na vakkhāmī』』ti. Porāṇakattherā hi anusūyakā honti. Na attano rucimeva ucchubhāraṃ viya evaṃ ukkhipitvā vicaranti, kāraṇameva gaṇhanti, akāraṇaṃ vissajjenti. Tasmā thero 『『āvuso, cūḷanāgā』』ti āha. So ācariyassa viya saddoti dhammaṃ ṭhapetvā 『『kiṃ bhante』』ti āha. Āvuso, cūḷanāga, mayā vutto missakamaggo na labbhati, tayā vutto pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggova labbhatīti. Thero cintesi – 『『amhākaṃ ācariyo sabbapariyattiko tepiṭako sutabuddho, evarūpassāpi nāma bhikkhuno ayaṃ pañho āluḷeti, anāgate mama bhātikā imaṃ pañhaṃ āluḷessantīti suttaṃ gahetvā imaṃ pañhaṃ niccalaṃ karissāmī』』ti paṭisambhidāmaggato 『『ekāyanamaggo vuccati pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggo』』.
Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā;
Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā.
Eseva maggo natthañño, dassanassa visuddhiyā;
Etañhi tumhe paṭipajjatha, mārasenappamaddanaṃ;
Etañhi tumhe paṭipannā, dukkhassantaṃ karissathāti. –
Suttaṃ āharitvā ṭhapesi.
5.409) 有人說:「不遠的雙倍之路」,因為一次就能達到涅槃,因此稱之為「單一的道路」,但這並不成立。對此的意義應當是「這是單一的道路」。如果說這是一個方向,且是單一的道路,那麼可以這樣理解,描述是成立的,但意義在兩者之間都不成立。為什麼呢?因為這裡是指前行的道路。身體等四種對像所引發的前行的念處的道路是這裡所指的,而不是出世間的,因此即使多次也會有方向,並且會有許多方向。 早在此處,偉大的長老們就已經有過討論。小部經的《小阿那伽》長老說這是前行的念處的道路。老師則稱之為混合的道路。前行的道路,尊者?是混合的,朋友。老師在多次發言中保持沉默,未曾反駁。未曾解決的問題也就此而起。隨後,長老在去洗澡的途中,思考到:「我所提到的混合的道路,稱為小阿那伽的前行的道路,究竟是什麼呢?」他從經典開始反覆思索:「若有任何人,哦,僧侶們,若能如此修習這四念處,七年之內。」在這裡,沒有出世間的道路,若我所說的混合的道路不成立。小阿那伽所見的前行的道路是可得的,因此在第八次的法會上,他便不再前往。 古老的長老們確實是喜愛聽法的,聽到聲音便說:「我第一,我第一。」在那一天,小阿那伽長老的輪次,因此坐在教法座上,手中拿著種子,站在長老的坐墊上,心中想:「我不願意坐著說話。」古老的長老們確實是好奇的。他們並不單憑自己的喜好而行動,而是抓住原因,拋棄無因的事物。因此,長老說:「朋友,小阿那伽。」他像老師一樣回答:「尊者,怎麼了?」「朋友,小阿那伽,我所說的混合的道路不成立,而你所說的前行的念處的道路是可得的。」長老思考:「我們的老師是全知的,聽到經典的僧侶,若是如此,今後我的兄弟們將會對此問題進行探討。」他拿著經典,使這個問題變得堅定:「單一的道路被稱為前行的念處的道路。」 「八正道是最優越的, 真理的四個方面; 涅槃是法的最上, 有智慧的二足生。」 「這條道路沒有其他, 是通往智慧的純凈; 你們應當走這條路, 莫讓魔軍來干擾; 你們若走這條路, 將會結束痛苦。」 說完這些,他便放下經典。
Maggoti kenaṭṭhena maggo? Nibbānagamanaṭṭhena nibbānatthikehi magganīyaṭṭhena ca. Sattānaṃ visuddhiyāti rāgādīhi malehi abhijjhāvisamalobhādīhi ca upakkilesehi kiliṭṭhacittānaṃ sattānaṃ visuddhatthāya. Tathā hi imināva maggena ito satasahassakappādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ upari ekasmiṃyeva kappe nibbatte taṇhaṅkaramedhaṅkarasaraṇaṅkaradīpaṅkaranāmake buddhe ādiṃ katvā sakyamunipariyosānā aneke sammāsambuddhā anekasatā paccekabuddhā gaṇanapathaṃ vītivattā ariyasāvakā cāti ime sattā sabbe cittamalaṃ pavāhetvā paramavisuddhiṃ pattā. Rūpamalavasena pana saṃkilesavodānapaññattiyeva natthi. Tathā hi –
『『Rūpena saṃkiliṭṭhena, saṃkilissanti māṇavā;
Rūpe suddhe visujjhanti, anakkhātaṃ mahesinā.
Cittena saṃkiliṭṭhena, saṃkilissanti māṇavā;
Citte suddhe visujjhanti, iti vuttaṃ mahesinā』』.
Yathāha – 『『cittasaṃkilesā, bhikkhave, sattā saṃkilissanti, cittavodānā visujjhantī』』ti. Tañca cittavodānaṃ iminā satipaṭṭhānamaggena hoti. Tenāha 『『sattānaṃ visuddhiyā』』ti.
Sokaparidevānaṃ samatikkamāyāti sokassa ca paridevassa ca samatikkamāya pahānāyāti attho, ayañhi maggo bhāvito santatimahāmattādīnaṃ viya sokasamatikkamāya, paṭācārādīnaṃ viya paridevasamatikkamāya saṃvattati. Tenāha 『『sokaparidevānaṃ samatikkamāyā』』ti. Kiñcāpi hi santatimahāmatto –
『『Yaṃ pubbe taṃ visodhehi, pacchā te mātu kiñcanaṃ;
Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasī』』ti. (su. ni. 945);
Imaṃ gāthaṃ sutvāva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patto. Paṭācārā –
『『Na santi puttā tāṇāya, na pitā nāpi bandhavā;
Antakenādhipannassa, natthi ñātīsu tāṇatā』』ti. (dha. pa. 288);
Imaṃ gāthaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhitā. Yasmā pana kāyavedanācittadhammesu kañci dhammaṃ anāmasitvā bhāvanā nāma natthi, tasmā tepi imināva maggena sokaparideve samatikkantāti veditabbā.
Dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāyāti kāyikadukkhassa cetasikadomanassassa cāti imesaṃ dvinnaṃ atthaṅgamāya, nirodhāyāti attho. Ayañhi maggo bhāvito tissattherādīnaṃ viya dukkhassa, sakkādīnaṃ viya ca domanassassa atthaṅgamāya saṃvattati.
Tatrāyaṃ atthadīpanā – sāvatthiyaṃ kira tisso nāma kuṭumbikaputto cattālīsa hiraññakoṭiyo pahāya pabbajitvā agāmake araññe viharati. Tassa kaniṭṭhabhātu bhariyā 『『gacchatha, naṃ jīvitā voropethā』』ti pañcasate core pesesi. Te gantvā theraṃ parivāretvā nisīdiṃsu. Thero āha – 『『kasmā āgatattha upāsakā』』ti? Taṃ jīvitā voropessāmāti. Pāṭibhogaṃ me upāsakā, gahetvā ajjekarattiṃ jīvitaṃ dethāti. Ko te, samaṇa, imasmiṃ ṭhāne pāṭibhogo bhavissatīti? Thero mahantaṃ pāsāṇaṃ gahetvā dve ūruṭṭhīni bhinditvā 『『vaṭṭati upāsakā pāṭibhogo』』ti āha. Te apakkamitvā caṅkamanasīse aggiṃ katvā nipajjiṃsu. Therassa vedanaṃ vikkhambhetvā sīlaṃ paccavekkhato parisuddhaṃ sīlaṃ nissāya pītipāmojjaṃ uppajji. Tato anukkamena vipassanaṃ vaḍḍhento tiyāmarattiṃ samaṇadhammaṃ katvā aruṇuggamane arahattaṃ patto imaṃ udānaṃ udānesi –
『『Ubho pādāni bhinditvā, saññapessāmi vo ahaṃ;
Aṭṭiyāmi harāyāmi, sarāgamaraṇaṃ ahaṃ.
Evāhaṃ cintayitvāna, yathābhūtaṃ vipassisaṃ;
Sampatte aruṇuggamhi, arahattamapāpuṇi』』nti.
「道路」是指什麼樣的道路?是指通往涅槃的道路,以及被涅槃者所稱為的道路。爲了眾生的清凈,因貪慾等污垢而心中污穢的眾生,藉此道路得以清凈。確實,如此道路的修行,經過數百千劫,甚至無數劫,最終在此期間,依止於名為「貪慾、執著、愚癡、慾望」的佛陀,最終由釋迦牟尼而成就的許多正覺者,成就了無數的獨覺者,走過了計數的道路,成爲了高貴的弟子;這些眾生皆以清凈的心達到了究竟的清凈。就色法的污染而言,並沒有污濁的定義。正如所說: 「被色法污染的人, 人們會因此而污染; 在色法清凈之時, 便能得以清凈, 正如偉大的智者所言。」 如所說:「哦,僧侶們,心靈的污染,眾生因心靈的污染而污染,心靈的清凈則會得以清凈。」而這個心靈的清凈正是通過這一念處的修行而獲得的。因此說「爲了眾生的清凈」。 「爲了超越悲傷與哀痛」,是指爲了超越悲傷和哀痛而放棄的意思,這條道路確實是為超越悲傷如同大海般的廣大而修習的,也如同超越哀痛的修行。因此說「爲了超越悲傷與哀痛」。儘管如此,正如所說: 「過去的事要清理, 未來的事無須憂; 若不執著于中間, 則能安然行走。」 聽到這句詩后,便與智慧相應,得到了阿羅漢果。正如所說: 「沒有兒子可依靠, 沒有父親或親屬; 在死亡的威脅下, 在親屬中無依無靠。」 聽到這句詩后,便獲得了入流果。因為在身、受、心、法的事物中,若沒有任何法的執著,則沒有修行,因此,他們也通過這條道路超越了悲傷與哀痛。 「爲了超越痛苦與憂慮」,是指身體的痛苦和心靈的憂慮,這兩者的超越,意指消滅。確實,這條道路是爲了超越痛苦,如同大地的修行者,以及爲了超越憂慮而修習的。 這裡有一個故事:在舍衛城,有一個名叫「蒂索」的家庭的兒子,放棄了四十三個金錠,出家住在荒野中。他的弟弟的妻子對他說:「去吧,不要讓他奪走生命。」於是派了五百個強盜去。他們到達后圍住了長老,坐下時,長老問道:「你們為何而來?」「我們要奪走他的生命。」長老說:「我會讓你們的生命來換取他的生命。」強盜說:「尊者,在這裡會有什麼生命?」長老拿起一塊大石頭,劈開兩塊說:「尊者,生命在這裡。」於是他們離去,心中懷疑地點燃了火堆,便坐下了。長老在思考中,回顧自己的戒律,看到戒律的清凈,心中生起了喜悅。然後逐漸增長了內觀,經過三夜的修行,迎著黎明達到了阿羅漢果,併發出了這段詩句: 「我將砍斷兩條腿, 我會告訴你們; 我將抓住生命, 我將超越死亡。 我這樣思考, 如實地觀察, 在黎明到來時, 我得到了阿羅漢果。」
Aparepi tiṃsa bhikkhū bhagavato santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññavihāre vassaṃ upagantvā 『『āvuso, tiyāmarattiṃ samaṇadhammova kātabbo, na aññamaññassa santikaṃ āgantabba』』nti vatvā vihariṃsu. Tesaṃ samaṇadhammaṃ katvā paccūsasamaye pacalāyantānaṃ eko byaggho āgantvā ekekaṃ bhikkhuṃ gahetvā gacchati. Na koci 『『maṃ byaggho gaṇhī』』ti vācampi nicchāresi. Evaṃ pañcasu dasasu bhikkhūsu khāditesu uposathadivase 『『itare, āvuso , kuhi』』nti pucchitvā ñatvā ca 『『idāni gahitena gahitomhīti vattabba』』nti vatvā vihariṃsu . Atha aññataraṃ daharabhikkhuṃ purimanayeneva byaggho gaṇhi. So 『『byaggho bhante』』ti āha. Bhikkhū kattaradaṇḍe ca ukkāyo ca gahetvā mocessāmāti anubandhiṃsu. Byaggho bhikkhūnaṃ agatiṃ chinnataṭaṭṭhānamāruyha taṃ bhikkhuṃ pādaṅguṭṭhakato paṭṭhāya khādituṃ ārabhi. Itarepi 『『idāni sappurisa, amhehi kattabbaṃ natthi, bhikkhūnaṃ viseso nāma evarūpe ṭhāne paññāyatī』』ti āhaṃsu. So byagghamukhe nipannova taṃ vedanaṃ vikkhambhetvā vipassanaṃ vaḍḍhento yāva gopphakā khāditasamaye sotāpanno hutvā, yāva jaṇṇukā khāditasamaye sakadāgāmī, yāva nābhiyā khāditasamaye anāgāmī hutvā, hadayarūpe akhāditeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā imaṃ udānaṃ udānesi –
『『Sīlavā vatasampanno, paññavā susamāhito;
Muhuttaṃ pamādamanvāya, byagghenoruddhamānaso.
Pañjarasmiṃ gahetvāna, silāya uparī kato;
Kāmaṃ khādatu maṃ byaggho, aṭṭhiyā ca nhārussa ca;
Kilese khepayissāmi, phusissāmi vimuttiya』』nti.
Aparopi pītamallatthero nāma gihikāle tīsu rajjesu paṭākaṃ gahetvā tambapaṇṇidīpaṃ āgamma rājānaṃ passitvā raññā katānuggaho ekadivasaṃ kilañjakāpaṇasāladvārena gacchanto 『『rūpaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī』』ti na tumhākavākyaṃ sutvā cintesi 『『neva kira rūpaṃ attano, na vedanā』』ti. So taṃyeva aṅkusaṃ katvā nikkhamitvā mahāvihāraṃ gantvā pabbajjaṃ yācitvā pabbajito upasampanno dvemātikā paguṇā katvā tiṃsa bhikkhū gahetvā gabalavāliyaaṅgaṇaṃ gantvā samaṇadhammaṃ akāsi. Pādesu avahantesu jaṇṇukehi caṅkamati. Tamenaṃ rattiṃ eko migaluddako migoti maññamāno pahari. Satti vinivijjhitvā gatā, so taṃ sattiṃ harāpetvā paharaṇamukhāni tiṇavaṭṭiyā pūrāpetvā pāsāṇapiṭṭhiyaṃ attānaṃ nisīdāpetvā okāsaṃ kāretvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā ukkāsitasaddena āgatānaṃ bhikkhūnaṃ byākaritvā imaṃ udānaṃ udānesi –
『『Bhāsitaṃ buddhaseṭṭhassa, sabbalokaggavādino;
Na tumhākamidaṃ rūpaṃ, taṃ jaheyyātha bhikkhavo.
Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho』』ti.
Evaṃ tāva ayaṃ maggo tissattherādīnaṃ viya dukkhassa atthaṅgamāya saṃvattati.
Sakko pana devānamindo attano pañcavidhapubbanimittaṃ disvā maraṇabhayasantajjito domanassajāto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchi. So upekkhāpañhavissajjanāvasāne asītisahassāhi devatāhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Sā cassa upapatti puna pākatikāva ahosi.
有三十位僧侶在佛陀的教導下,接受了修行的道場,進入森林中度過雨季。他們說:「朋友們,三個月內應當修習佛法,不應當去他處。」於是他們便在此修行。修行期間,清晨時分,正當他們在打坐時,一隻老虎走了過來,抓住了每位僧侶。沒有人說「老虎抓住我了」或是呼喊求救。在五位或十位僧侶被抓住的安息日,其他僧侶問道:「朋友們,其他人在哪裡?」得知情況后,他們說:「現在應當說我被抓住了。」於是繼續修行。隨後,一位年輕的僧侶又被老虎抓住。他說:「尊者,老虎。」僧侶們準備好用棍子和繩子來解救他。老虎在眾僧侶的面前,抓住了那位僧侶,從腳趾開始就開始吃他。其他僧侶說:「現在,善人,我們沒有什麼可以做的,僧侶們在這種情況下顯然沒有特別的地方。」於是那隻老虎就像愚蠢的動物一樣,忍耐著痛苦,逐漸增長內觀,直到他在咽喉處被吃掉時成爲了入流者;直到在膝蓋處被吃掉時成爲了預流果;直到在腹部被吃掉時成爲了無學果;而在心形的身體未被吃掉時,便與智慧相應,得到了阿羅漢果,併發出了這段詩句: 「有戒行的人,具足德行, 有智慧,善於集中; 片刻之間,若不放縱, 心被老虎所困擾。 抓住籠子, 被石頭壓住; 老虎啊, 請吃掉我, 我將驅散污垢, 觸及解脫。」 另外一位名叫「皮塔馬拉」的長老,在家時曾在三個國度中抓住旗幟,來到塔姆巴帕尼島(現代斯里蘭卡),見到國王,國王對他表示歡迎。有一天,他經過國王的宮殿,看到國王,便思考:「眾生啊,朋友們,這不是你們的,放棄它吧,放棄它將長久地使你們幸福。」他思考:「既然沒有色法,也沒有感覺。」於是他放下了那根鞭子,走出宮殿,來到大寺廟,乞求出家,得以出家,受戒后,帶著三十位僧侶來到大殿,修習佛法。他在腳上行走,走動時便感到輕鬆。那天晚上,一隻獵豹誤以為他是獵物,便襲擊了他。獵豹用爪子抓住他,隨後他用手抓住獵豹的爪子,填滿了獵豹的口腔,坐在石頭上,創造出空間,增長內觀,最終與智慧相應,得到了阿羅漢果,並對前來的僧侶說出這段詩句: 「這是佛陀所說的, 世間的最高智慧; 這不是你們的色法, 放棄它吧,僧侶們。 無常的法則啊, 生滅的法則; 生起后便會消失, 這些的平息是快樂。」 因此,這條道路確實是爲了超越痛苦而修行的。 天神薩迦(Sakka)見到自己的五種前兆,因害怕死亡而生起憂慮,便走近佛陀詢問問題。經過冷靜的問答后,他與八萬天神一起獲得了入流果。此後,他的再生便如常。
Subrahmāpi devaputto accharāsahassaparivuto saggasampattiṃ anubhoti. Tattha pañcasatā accharāyo rukkhato pupphāni ocinantiyo cavitvā niraye uppannā. So 『『kiṃ imā cirāyantī』』ti upadhārento tāsaṃ niraye nibbattanabhāvaṃ ñatvā 『『kittakaṃ nu kho mama āyū』』ti upaparikkhanto attano āyuparikkhayaṃ viditvā cavitvā tattheva niraye nibbattanabhāvaṃ disvā bhīto ativiya domanassajāto hutvā 『『imaṃ me domanassaṃ satthā vinayissati, na añño』』ti avasesā pañcasatā accharāyo gahetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchi –
『『Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggidaṃ mano;
Anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca;
Sace atthi anutrastaṃ, taṃ me akkhāhi pucchitoti. (saṃ. ni. 1.98);
Tato naṃ bhagavā āha –
『『Nāññatra bojjhā tapasā, nāññatrindriyasaṃvarā;
Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇina』』nti. (saṃ. ni. 1.98);
So desanāpariyosāne pañcahi accharāsatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāya taṃ sampattiṃ thāvaraṃ katvā devalokameva agamāsīti. Evaṃ ayaṃ maggo bhāvito sakkādīnaṃ viya domanassassa atthaṅgamāya saṃvattatīti veditabbo.
Ñāyassa adhigamāyāti ñāyo vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, tassa adhigamāya, pattiyāti vuttaṃ hoti. Ayañhi pubbabhāge lokiyo satipaṭṭhānamaggo bhāvito lokuttaramaggassa adhigamāya saṃvattati. Tenāha 『『ñāyassa adhigamāyā』』ti. Nibbānassa sacchikiriyāyāti taṇhāvānavirahitattā nibbānanti laddhanāmassa amatassa sacchikiriyāya, attapaccakkhatāyāti vuttaṃ hoti. Ayañhi maggo bhāvito anupubbena nibbānasacchikiriyaṃ sādheti. Tenāha 『『nibbānassa sacchikiriyāyā』』ti.
Tattha kiñcāpi 『『sattānaṃ visuddhiyā』』ti vutte sokasamatikkamādīni atthato siddhāneva honti, ṭhapetvā pana sāsanayuttikovide aññesaṃ na pākaṭāni, na ca bhagavā paṭhamaṃ sāsanayuttikovidaṃ janaṃ katvā pacchā dhammaṃ deseti. Tena teneva pana suttena taṃ taṃ atthaṃ ñāpeti. Tasmā idha yaṃ yaṃ atthaṃ ekāyanamaggo sādheti, taṃ taṃ pākaṭaṃ katvā dassento 『『sokaparidevānaṃ samatikkamāyā』』tiādimāha. Yasmā vā yā sattānaṃ visuddhi ekāyanamaggena saṃvattati, sā sokaparidevānaṃ samatikkamena hoti. Sokaparidevānaṃ samatikkamo dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamena, dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamo ñāyassādhigamena, ñāyassādhigamo nibbānassa sacchikiriyāya. Tasmā imampi kamaṃ dassento 『『sattānaṃ visuddhiyā』』ti vatvā 『『sokaparidevānaṃ samatikkamāyā』』tiādimāha.
Apica vaṇṇabhaṇanametaṃ ekāyanamaggassa. Yatheva hi bhagavā – 『『dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessāmi yadidaṃ chachakkānī』』ti (ma. ni. 3.420) chachakkadesanāya aṭṭhahi padehi vaṇṇaṃ abhāsi. Yathā ca ariyavaṃsadesanāya 『『cattārome, bhikkhave, ariyavaṃsā aggaññā rattaññā vaṃsaññā porāṇā asaṃkiṇṇā asaṃkiṇṇapubbā na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī』』ti (a. ni.
蘇布拉瑪天子也被成千上萬的仙女所圍繞,享受著天界的福報。在那裡,有五百位仙女從樹上撒下花朵,因而投生於地獄。他思考:「她們為何如此長久?」在觀察到她們投生於地獄的情況后,他想:「我究竟還有多少壽命?」在意識到自己的生命即將結束后,看到她們在地獄中投生的情景,他感到非常害怕,憂慮重重,心想:「這憂慮我將由善知識來解脫,除了他沒有其他人。」於是他抓住剩下的五百位仙女,走近佛陀,詢問道: 「常常,心是動盪的, 常常,意念是煩擾的; 在未生起的事情上, 或在生起的事情上; 若有不動的心, 請告訴我這件事。」 於是佛陀對他說: 「沒有其他的覺悟, 沒有其他的感官控制; 沒有其他的完全放棄, 我看到眾生的安樂。」 在教導結束時,他與五百位仙女一起,獲得了入流果,得以穩固地進入天界。由此可知,這條道路確實是爲了超越憂慮而修行的。 「爲了知識的獲得」,是指正道八正道,獲得知識,得以實現。這個道路在早期是世俗的念處的修行,最終達到出世間的道路。因此說「爲了知識的獲得」。「爲了涅槃的證悟」,是指因無慾無求而獲得的涅槃的真實證悟,正是自我親證。因此說「爲了涅槃的證悟」。 雖然說「爲了眾生的清凈」,其意指超越憂慮等,確實是顯而易見的,但除了那些與教法相應的人以外,其他人並不明顯,佛陀也並不是首先教導那些與教法相應的人,然後才教導法。因此,佛陀通過經典來解釋這些意義。因此,在這裡,任何一條道路所具備的意義,都是顯而易見的,正如所說「爲了超越憂慮與哀痛」。因為眾生的清凈是通過單一的道路而實現的,而超越憂慮與哀痛則是實現痛苦與憂慮的消失,消失的痛苦與憂慮則是通過知識的獲得而實現的,知識的獲得則是爲了涅槃的證悟。因此,爲了說明這一點,佛陀說「爲了眾生的清凈」。 此外,關於描述的內容也是單一的道路。正如佛陀所說:「我將為你們,哦,僧侶們,講授法,初始的美好,中間的美好,最終的美好,目的明確,具備所有的特質,完全清凈的梵行,這就是六種教法。」在六種教法的教導中,佛陀用八個詞來描述了這件事。正如在高貴的教導中所說:「這四種,哦,僧侶們,高貴的族群,最上、最清凈的族群,古老而未被污染的,未被污染的,未曾被污染的,不會被污染,也不會被污染,少有障礙的,不會被打擾的,智慧者。」
4.28) navahi padehi vaṇṇaṃ abhāsi; evaṃ imassāpi ekāyanamaggassa sattānaṃ visuddhiyātiādīhi sattahi padehi vaṇṇaṃ abhāsi. Kasmāti ce, tesaṃ bhikkhūnaṃ ussāhajananatthaṃ. Vaṇṇabhāsanañhi sutvā te bhikkhū 『『ayaṃ kira maggo hadayasantāpabhūtaṃ sokaṃ, vācāvippalāpabhūtaṃ paridevaṃ, kāyikaasātabhūtaṃ dukkhaṃ, cetasikaasātabhūtaṃ domanassanti cattāro upaddave hanati, visuddhiṃ ñāyaṃ nibbānanti tayo visese āvahatī』』ti ussāhajātā imaṃ dhammadesanaṃ uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ dhāretabbaṃ, vācetabbaṃ, imañca maggaṃ bhāvetabbaṃ maññissanti. Iti tesaṃ bhikkhūnaṃ ussāhajananatthaṃ vaṇṇaṃ abhāsi. Kambalavāṇijādayo kambalādīnaṃ vaṇṇaṃ viya.
Yathā hi satasahassagghanikapaṇḍukambalavāṇijena 『kambalaṃ gaṇhathā』ti ugghositepi asukakambaloti na tāva manussā jānanti. Kesakambalavāḷakambalādayopi hi duggandhā kharasamphassā kambalātveva vuccanti. Yadā pana tena gandhārako rattakambalo sukhumo ujjalo sukhasamphassoti ugghositaṃ hoti, tadā ye pahonti, te gaṇhanti. Ye nappahonti, tepi dassanakāmā honti; evameva 『ekāyano, bhikkhave, ayaṃ maggo』ti vuttepi asukamaggoti na tāva pākaṭo hoti. Nānappakārakā hi aniyyānikamaggāpi maggātveva vuccanti. 『『Sattānaṃ visuddhiyā』』tiādimhi pana vutte 『『ayaṃ kira maggo cattāro upaddave hanati, tayo visese āvahatī』』ti ussāhajātā imaṃ dhammadesanaṃ uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ dhāretabbaṃ vācetabbaṃ, imañca maggaṃ bhāvetabbaṃ maññissantīti vaṇṇaṃ bhāsanto 『『sattānaṃ visuddhiyā』』tiādimāha. Yathā ca satasahassagghanikapaṇḍukambalavāṇijūpamā; evaṃ rattajambunadasuvaṇṇaudakappasādakamaṇiratanasuvisuddhamuttaratanapavāḷādivāṇijūpamādayopettha āharitabbā.
Yadidanti nipāto, ye imeti ayamassa attho. Cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā, na uddhanti satipaṭṭhānaparicchedaṃ dīpeti. Satipaṭṭhānāti tayo satipaṭṭhānā satigocaropi tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatāpi, satipi. 『『Catunnaṃ , bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi, taṃ suṇātha…pe… ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo. Āhārasamudayā kāyassa samudayo』』tiādīsu (saṃ. ni. 5.408) hi satigocaro satipaṭṭhānanti vuccati. Tathā 『『kāyo upaṭṭhānaṃ no sati, sati pana upaṭṭhānañceva sati cā』』tiādīsupi (paṭi. ma. 3.35). Tassattho – patiṭṭhāti asminti paṭṭhānaṃ. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ, padhānaṃ ṭhānanti vā paṭṭhānaṃ. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ hatthiṭṭhānaassaṭṭhānādīni viya.
『『Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsituṃ arahatī』』ti (ma. ni. 3.311) ettha tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatā 『『satipaṭṭhāna』』nti vuttā. Tassattho – paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṃ, pavattayitabbatoti attho. Kena paṭṭhapetabbatoti? Satiyā. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. 『『Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta sambojjhaṅge paripūrentī』』tiādīsu (ma. ni.
佛陀用八個詞來描述這條單一的道路;同樣,他也用七個詞來描述眾生的清凈等。為什麼呢?這是爲了激勵那些僧侶。聽到這些描述后,他們想:「這條道路確實消滅了心中的憂慮,言語上的哀痛,身體上的痛苦,以及心靈上的煩惱,這四種災難都被消滅了,而清凈、智慧、涅槃則是三種特性。」因此,他們產生了激勵,認為這段教法應當被理解、被記住、被保持、被宣講,並且應當修習這條道路。所以,佛陀爲了激勵這些僧侶而做了這樣的描述。 就像一位擁有數千金的白色絨毯商人說:「抓住絨毯。」即使被稱為某種絨毯,人們也不一定知道它的具體情況。即使是毛絨絨的毯子,氣味難聞,觸感粗糙,但仍被稱為絨毯。然而,當他提到一種芬芳的紅色絨毯,柔軟而明亮,觸感舒適時,那些願意接近的人就會接受。那些不願意接近的人,雖然也渴望看到它;同樣的道理,當佛陀說「這是單一的道路,哦,僧侶們」時,具體的道路並不一定顯而易見。因為各種不同的道路也被稱為道路。 「爲了眾生的清凈」等等的描述中提到:「這條道路確實消滅了四種災難,並且帶來了三種特性。」因此,他們產生了激勵,認為這段教法應當被理解、被記住、被保持、被宣講,並且應當修習這條道路。正如一位擁有數千金的白色絨毯商人的比喻;同樣,紅色的琉璃水、金色的水晶、潔凈的珍寶等也應當被引入。 「那就是」,這是一個引導詞,意指這些。四個是指數量的界限。因此,這裡不再有下方或上方的限制,說明了念處的界限。念處是指三種念處,念處的對象也在三種修行的弟子中,佛陀的教導也在其中。正如佛陀所說:「我將為你們,哦,僧侶們,講授四種念處的起因和消滅,聽好……那麼,哦,僧侶們,身體的起因是什麼?食物的起因就是身體的起因。」這類表述中,念處的對象被稱爲念處。 同樣,「身體沒有念處,然而,念處存在,且有念處。」這類表述中,念處的對象被稱爲念處。其意為:建立在「我存在」之上。身體建立在哪裡?在念處上。念處的建立即是念處,或稱為專注的地方。念處的建立就像是身體的站立、坐臥等。 「三種念處,若有人修習,若有人修習,佛陀便能指導和教導。」在這裡,提到的是三種修習的弟子,佛陀的教導也在其中。其意為:應當建立在可建立的基礎之上,或稱為應當執行的事。由誰來建立呢?由念處。念處的建立即是念處。正如佛陀所說:「四種念處被修習、被廣泛運用,便能充滿七種覺支。」
3.147) pana satiyeva 『『satipaṭṭhānaṃ』』ti vuccati. Tassattho – paṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, upaṭṭhāti okkanditvā pakkhanditvā pattharitvā pavattatīti attho. Satiyeva satipaṭṭhānaṃ. Atha vā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ. Iti sati ca sā paṭṭhānaṃ cātipi satipaṭṭhānaṃ. Idamidhādhippetaṃ.
Yadi evaṃ kasmā 『『satipaṭṭhānā』』ti bahuvacanaṃ? Satibahuttā. Ārammaṇabhedena hi bahukā etā satiyo. Atha maggoti kasmā ekavacanaṃ? Maggaṭṭhena ekattā. Catassopi hi etā satiyo maggaṭṭhena ekattaṃ gacchanti. Vuttañhetaṃ – 『『maggoti kenaṭṭhena maggo? Nibbānagamanaṭṭhena. Nibbānatthikehi magganīyaṭṭhena cā』』ti. Catassopi cetā aparabhāge kāyādīsu ārammaṇesu kiccaṃ sādhayamānā nibbānaṃ gacchanti, ādito paṭṭhāya ca nibbānatthikehi maggiyanti, tasmā catassopi eko maggoti vuccanti. Evañca sati vacanānusandhinā sānusandhikāva desanā hoti, 『『mārasenappamaddanaṃ, vo bhikkhave, maggaṃ desessāmi, taṃ suṇātha…pe… katamo ca, bhikkhave, mārasenappamaddano maggo? Yadidaṃ satta bojjhaṅgā』』tiādīsu (saṃ. ni.
然而,正是因為「念處」而被稱為「念處」。其意為:建立在「我存在」之上。念處是指經過觀察、進入、擴充套件、運作而形成的。因此,念處就是念處。或者說,作為歸依的念處,作為建立的基礎的念處。因此,念處和建立都是念處。這是這裡的意圖。 如果是這樣,為什麼會稱為「念處」的複數形式?因爲念的多樣性。根據對象的不同,這些念處的數量是很多的。那麼為什麼「道路」會是單數形式呢?因為道路的統一性。四種念處在道路的意義上是統一的。這裡的意思是:「道路究竟是什麼?是通往涅槃的道路。由涅槃的意義來看,這條道路是可行的。」這四種念處在後期的身體等對像中,進行實際的修習,最終通向涅槃,從最初開始也可視為通往涅槃的道路,因此這四種念處被稱為單一的道路。 因此,這樣的描述是與「念處」相關的,屬於有相關性的教導:「我將為你們,哦,僧侶們,講授道路,這條道路是抵禦魔軍的,聽好……那麼,哦,僧侶們,抵禦魔軍的道路是什麼?即是這七種覺支。」
5.224) viya. Yathā mārasenappamaddanoti ca, satta bojjhaṅgāti ca atthato ekaṃ, byañjanamevettha nānaṃ . Evaṃ 『『ekāyanamaggo』』ti ca 『『cattāro satipaṭṭhānā』』ti ca atthato ekaṃ, byañjanamevettha nānaṃ, tasmā maggaṭṭhena ekattā ekavacanaṃ. Ārammaṇabhedena satibahuttā bahuvacanaṃ veditabbaṃ.
Kasmā pana bhagavatā cattārova satipaṭṭhānā vuttā anūnā anadhikāti? Veneyyahitattā. Taṇhācaritadiṭṭhicaritasamathayānikavipassanāyānikesu hi mandatikkhavasena dvedhā dvedhā pavattesu veneyyesu mandassa taṇhācaritassa oḷārikaṃ kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa sukhumaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Diṭṭhicaritassapi mandassa nātippabhedagataṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa atippabhedagataṃ dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo. Samathayānikassa ca mandassa akicchena adhigantabbanimittaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato dutiyaṃ. Vipassanāyānikassapi mandassa nātippabhedagatārammaṇaṃ tatiyaṃ, tikkhassa atippabhedagatārammaṇaṃ catutthaṃ. Iti cattārova vuttā anūnā anadhikāti.
Subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā. Kāyo hi asubho, tattha ca subhavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha asubhabhāvadassanena tassa vipallāsassa pahānatthaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Sukhaṃ niccaṃ attāti gahitesupi ca vedanādīsu vedanā dukkhā, cittaṃ aniccaṃ, dhammā anattā, tesu ca sukhaniccaattavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha dukkhādibhāvadassanena tesaṃ vipallāsānaṃ pahānatthaṃ sesāni tīṇi vuttānīti evaṃ subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā cattārova vuttā anūnā anadhikāti veditabbā. Na kevalañca vipallāsappahānatthameva, atha kho caturoghayogāsavaganthaupādānaagatipahānatthampi catubbidhāhārapariññatthañca cattārova vuttāti veditabbā. Ayaṃ tāva pakaraṇanayo.
Aṭṭhakathāyaṃ pana saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāroti etadeva vuttaṃ. Yathā hi catudvāre nagare pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, dakkhiṇato. Pacchimato. Uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti; evaṃ – sampadamidaṃ veditabbaṃ. Nagaraṃ viya hi nibbānamahānagaraṃ, dvāraṃ viya aṭṭhaṅgiko lokuttaramaggo, pācīnadisādayo viya kāyādayo.
如同「抵禦魔軍」以及「七種覺支」在意義上是統一的,這裡所提到的也是同樣的,因而在道路的意義上是單數的。根據對象的不同,唸的多樣性使其成為複數。 那麼,為什麼佛陀只提到四種念處,而不多也不少呢?這是出於對眾生的利益。因為在慾望行為、見解行為、安止的修行和觀照的修行中,對於那些修行較為緩慢的眾生,四種念處是適宜的。對於那些修行較為緩慢的慾望行為者,粗略的身體觀念念處是清凈的道路;對於那些修行較為敏銳的,細膩的感覺觀念念處是清凈的道路。對於見解行為者,修行較慢的,心念觀念念處是清凈的道路,而對於那些修行較敏銳的,法念觀念念處是清凈的道路。對於安止的修行者,修行較慢的,第一種念處是清凈的道路;而對於那些修行較敏銳的,第二種念處是清凈的道路。對於觀照的修行者,修行較慢的,第三種念處是清凈的道路;而對於那些修行較敏銳的,第四種念處是清凈的道路。因此,四種念處的提及是不多也不少的。 爲了超越美好與快樂的錯覺。身體確實是非美好的,而在其中存在著對美的錯覺。爲了讓他們看到身體的非美好,第一種念處被提及。快樂是常恒的,若被執著于快樂,感覺是痛苦的,心是無常的,法是無我,而在這些中,快樂的常恒的錯覺使眾生產生了錯覺。爲了超越痛苦等的存在,其他三種念處被提及。因此,爲了超越美好與快樂的錯覺,四種念處的提及是不多也不少的。 不僅僅是爲了超越錯覺,同時也爲了超越四種痛苦、習氣、煩惱和執著的產生與消失,四種念處也被提及。這個是基本的論述。 在註釋中,從歸依的角度以及統一的歸依的角度來看,念處是單一的,而從對象的角度來看則是四種。正如在城門的四個方向,來自東邊的人攜帶著東邊的物品,便通過東門進入城內,南邊、北邊、以及西邊的人也是如此;因此,這一點應當被理解。涅槃如同大城,八正道如同城門,身體等如同東南西北的方向。
Yathā pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ kāyānupassanāmukhena āgacchantā cuddasavidhena kāyānupassanaṃ bhāvetvā kāyānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā dakkhiṇato āgacchantā dakkhiṇāya disāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā dakkhiṇadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ vedanānupassanāmukhena āgacchantā navavidhena vedanānupassanaṃ bhāvetvā vedanānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā pacchimato āgacchantā pacchimadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pacchimadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ cittānupassanāmukhena āgacchantā soḷasavidhena cittānupassanaṃ bhāvetvā cittānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ dhammānupassanāmukhena āgacchantā pañcavidhena dhammānupassanaṃ bhāvetvā dhammānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Evaṃ saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattārova vuttāti veditabbā.
Katamecattāroti kathetukamyatā pucchā. Idhāti imasmiṃ sāsane. Bhikkhaveti dhammapaṭiggāhakapuggalālapanametaṃ. Bhikkhūti paṭipattisampādakapuggalanidassanametaṃ. Aññepi ca devamanussā paṭipattiṃ sampādentiyeva, seṭṭhattā pana paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanato ca 『『bhikkhū』』ti āha. Bhagavato hi anusāsaniṃ sampaṭicchantesu bhikkhu seṭṭho, sabbappakārāya anusāsaniyā bhājanabhāvato. Tasmā seṭṭhattā 『『bhikkhū』』ti āha. Tasmiṃ gahite pana sesā gahitāva honti, rājagamanādīsu rājaggahaṇena sesaparisā viya. Yo ca imaṃ paṭipattiṃ paṭipajjati, so bhikkhu nāma hotīti paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanatopi 『『bhikkhū』』ti āha. Paṭipannako hi devo vā hotu manusso vā, bhikkhūti saṅkhyaṃ gacchatiyeva yathāha –
『『Alaṅkato cepi samaṃ careyya,
Santo danto niyato brahmacārī;
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,
So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū』』ti. (dha. pa. 142);
Kāyeti rūpakāye. Rūpakāyo hi idha aṅgapaccaṅgānaṃ kesādīnañca dhammānaṃ samūhaṭṭhena hatthikāyarathakāyādayo viya kāyoti adhippeto. Yathā ca samūhaṭṭhena, evaṃ kucchitānaṃ āyaṭṭhena. Kucchitānañhi paramajegucchānaṃ so āyotipi kāyo. Āyoti uppattideso. Tatthāyaṃ vacanattho. Āyanti tatoti āyo. Ke āyanti? Kucchitā kesādayo. Iti kucchitānaṃ āyoti kāyo.
就像從東邊過來的人,攜帶著東邊的物品,通過東門進入城內;同樣,從身體觀念的角度出發,修習四種身體觀念,修習身體觀念的修習和體驗,最終通過高貴的道路通向一個涅槃。就像從南邊過來的人,攜帶著南邊的物品,通過南門進入城內;同樣,從感覺觀念的角度出發,修習九種感覺觀念,修習感覺觀念的修習和體驗,最終通過高貴的道路通向一個涅槃。就像從西邊過來的人,攜帶著西邊的物品,通過西門進入城內;同樣,從心念觀念的角度出發,修習十六種心念觀念,修習心念觀念的修習和體驗,最終通過高貴的道路通向一個涅槃。就像從北邊過來的人,攜帶著北邊的物品,通過北門進入城內;同樣,從法觀念的角度出發,修習五種法觀念,修習法觀念的修習和體驗,最終通過高貴的道路通向一個涅槃。因此,從歸依的角度和統一的歸依的角度來看,念處是單一的,而從對象的角度來看則是四種。 「四種是什麼呢?」這是爲了說明而提問的。在這裡,是指在這個教法中。「僧侶」是指接受教法的人。「僧侶」是指修行者的描述。同時,其他的天人和人類也在修行,但因為在修行方面的優越性,以及對僧侶身份的描述,所以稱為「僧侶」。因為在接受佛陀的教導時,僧侶是最優秀的,因而在所有教導中成為最具資格的。因此,出於優越性而稱為「僧侶」。在這一點上,其他的眾生也被視為被接受的,正如在王城的接受等同於其他群體的接受。任何人若修習這條修行,便稱為僧侶,因此在修行的描述中也稱為「僧侶」。修行者,無論是天神還是人類,都會被視為僧侶,如同所言: 「即使裝飾華美,若能如是行, 心中安寧,柔順,持戒修行; 對所有眾生施以法杖, 他便是婆羅門,便是修行者,便是僧侶。」 「身體」是指色身。色身在這裡是指身體各部分及毛髮等的集合,正如大象、馬車等的集合。正如集合體,亦如懷孕者的身體。懷孕者的身體是指極其微細的身體。身體的含義是指出生的地方。因此,這裡的意思是,身體是指懷孕者的毛髮等。由此可見,懷孕者的身體。
Kāyānupassīti kāye anupassanasīlo kāyaṃ vā anupassamāno. Kāyeti ca vatvāpi puna kāyānupassīti dutiyakāyaggahaṇaṃ asammissato vavatthānaghanavinibbhogādidassanatthaṃ katanti veditabbaṃ. Tena na kāye vedanānupassī vā, cittadhammānupassī vā, atha kho kāyānupassīyevāti kāyasaṅkhāte vatthusmiṃ kāyānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṃ dassitaṃ hoti. Tathā na kāye aṅgapaccaṅgavinimuttaekadhammānupassī, nāpi kesalomādivinimuttaitthipurisānupassī, yopi cettha kesalomādiko bhūtupādāyasamūhasaṅkhāto kāyo, tatthapi na bhūtupādāyavinimuttaekadhammānupassī, atha kho rathasambhārānupassako viya aṅgapaccaṅgasamūhānupassī, nagarāvayavānupassako viya kesalomādisamūhānupassī, kadalikkhandhapattavaṭṭivinibbhujako viya rittamuṭṭhiviniveṭhako viya ca bhūtupādāyasamūhānupassīyevāti nānappakārato samūhavaseneva kāyasaṅkhātassa vatthuno dassanena ghanavinibbhogo dassito hoti. Na hettha yathāvuttasamūhavinimutto kāyo vā itthī vā puriso vā añño vā koci dhammo dissati, yathāvuttadhammasamūhamatteyeva pana tathā tathā sattā micchābhinivesaṃ karonti. Tenāhu porāṇā –
『『Yaṃ passati na taṃ diṭṭhaṃ, yaṃ diṭṭhaṃ taṃ na passati;
Apassaṃ bajjhate mūḷho, bajjhamāno na muccatī』』ti.
Ghanavinibbhogādidassanatthanti vuttaṃ, ādisaddena cettha ayampi attho veditabbo. Ayañhi etasmiṃ kāye kāyānupassīyeva, na añña dhammānupassīti vuttaṃ hoti. Yathā anudakabhūtāyapi marīciyā udakānupassino honti, na evaṃ aniccadukkhānattaasubhabhūteyeva imasmiṃ kāye niccasukhaattasubhabhāvānupassī, atha kho kāyānupassī aniccadukkhānattaasubhākārasamūhānupassīyevāti vuttaṃ hoti. Atha vā yvāyaṃ parato 『『idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā…pe… so satova assasatī』』tiādinā nayena assāsapassāsādicuṇṇikajātaaṭṭhikapariyosāno kāyo vutto, yo ca 『『idhekacco pathavīkāyaṃ aniccato anupassati, āpokāyaṃ tejokāyaṃ vāyokāyaṃ kesakāyaṃ lomakāyaṃ chavikāyaṃ cammakāyaṃ maṃsakāyaṃ rudhirakāyaṃ nhārukāyaṃ aṭṭhikāyaṃ aṭṭhimiñjakāya』』nti (paṭi. ma.
身體觀念是指對身體的觀察,觀察身體的修行者,或是對身體進行觀察的人。雖然提到身體,但再次強調身體觀念是爲了明確說明身體的本質,因此可以理解為對身體的第二次觀察。因此,不能說是對感覺的觀察,也不能說是對心法的觀察,而是僅僅是身體的觀察。因為在身體的性質中,身體觀念的觀察是通過觀察身體的特徵來明確的。 同樣,不能說是對身體的各個部位的觀察,也不能說是對毛髮等的觀察,若是對毛髮等的觀察,所指的身體是由毛髮等組成的身體,那裡也不能說是對身體的觀察,而是像觀察車輪的組成部分一樣,觀察身體的各個部分;像觀察城市的建築物一樣,觀察毛髮等的組成部分;像觀察空心的竹筒一樣,觀察由身體組成的部分。因此,通過對身體的觀察,這些不同的方面都被明確地顯示出來。在這裡,不會看到如前所述的身體、女人、男人或其他任何法,然而眾生卻在這些法的性質上執著于錯誤的見解。因此,古人說: 「所見之物未必見,所見之物反而不見; 未見之物愚者執,執著之中難解脫。」 所提到的明確顯示是爲了說明身體的本質,這裡的意思也應當理解為。在這個身體中,只有身體觀念的觀察,而沒有其他法的觀察。正如在水中形成的水波,觀察水的本質,不能因此而觀察到身體的無常、痛苦、無我和非美好,然而身體的觀察是關於無常、痛苦、無我和非美好的本質。 或者說,這個身體是指「在這裡,僧侶,若去到森林……」,因此提到的身體是關於呼吸的身體,這個身體是指「在這裡的土地的身體,無常的觀察,水的身體、火的身體、風的身體、毛髮的身體、面板的身體、肌肉的身體、血液的身體、骨骼的身體、骨髓的身體」等。
3.35) paṭisambhidāyaṃ kāyo vutto, tassa sabbassa imasmiññeva kāye anupassanato kāye kāyānupassīti evampi attho veditabbo.
Atha vā kāye ahanti vā mamanti vā evaṃ gahetabbassa yassa kassaci ananupassanato, tassa tasseva pana kesalomādikassa nānādhammasamūhassa anupassanato kāye kesādidhammasamūhasaṅkhātakāyānupassīti evamattho daṭṭhabbo.
Apica 『『imasmiṃ kāye aniccato anupassati, no niccato』』tiādinā anukkamena paṭisambhidāyaṃ āgatanayassa sabbasseva aniccalakkhaṇādino ākārasamūhasaṅkhātassa kāyassa anupassanatopi kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo. Tathā hi ayaṃ kāye kāyānupassanāpaṭipadaṃ paṭipanno bhikkhu imaṃ kāyaṃ aniccānupassanādīnaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ vasena aniccato anupassati, no niccato. Dukkhato anupassati, no sukhato. Anattato anupassati, no attato. Nibbindati, no nandati, virajjati, no rajjati, nirodheti. No samudeti, paṭinissajjati, no ādiyati. So taṃ aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati , dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati, nibbindanto nandiṃ pajahati , virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatīti veditabbo.
Viharatīti iriyati. Ātāpīti tīsu bhavesu kilese ātāpetīti ātāpo, vīriyassetaṃ nāmaṃ. Ātāpo assa atthīti ātāpī. Sampajānoti sampajaññasaṅkhātena ñāṇena samannāgato. Satimāti kāyapariggāhikāya satiyā samannāgato. Ayaṃ pana yasmā satiyā ārammaṇaṃ pariggahetvā paññāya anupassati, na hi sativirahitassa anupassanā nāma atthi, tenevāha – 『『satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī』』ti (saṃ. ni.
在分析中提到身體,因而在這個身體中,通過觀察身體的方式,身體的觀察應當如此理解。 或者說,關於身體的「我」或「我的」是可以被理解的,任何人若沒有觀察,身體的性質如毛髮等的多種法則的觀察,便是身體的毛髮等的性質的觀察,這一點應當被理解。 此外,通過「在這個身體中觀察無常,而非常恒」等的逐步分析,所有無常的特徵的身體的觀察,也應當被理解為身體的觀察。確實,這位修行者在身體的觀察的修行中,觀察這個身體是無常的,而非常恒的;觀察是痛苦的,而非快樂的;觀察是無我的,而非有我的;他對此感到厭倦,而非歡喜;他對此感到厭離,而非執著;他對此感到滅盡,而非生起;他對此感到放下,而非執取。因此,觀察無常的他,放棄了常恒的念頭;觀察痛苦的他,放棄了快樂的念頭;觀察無我的他,放棄了有我的念頭;感到厭倦的他,放棄了歡喜;感到厭離的他,放棄了慾望;感到滅盡的他,放棄了生起;放下的他,放棄了執取。 「生活」是指行動。「精進」是指在三世中對煩惱的精進,這被稱為精進。精進的意思是有意義的。「正念」是指具備正念的智慧。「正念」是指身體的正念。由於正念能夠把握對象,通過智慧進行觀察,若沒有正念,就無法進行觀察,因此他說:「我確實在所有地方講正念。」
5.234). Tasmā ettha 『『kāye kāyānupassī viharatī』』ti ettāvatā kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ vuttaṃ hoti. Atha vā yasmā anātāpino antosaṅkhepo antarāyakaro hoti, asampajāno upāyapariggahe anupāyaparivajjane ca sammuyhati, muṭṭhassati upāyāpariccāge anupāyāpariggahe ca asamattho hoti, tenassa taṃ kammaṭṭhānaṃ na sampajjati. Tasmā yesaṃ dhammānaṃ ānubhāvena taṃ sampajjati, tesaṃ dassanatthaṃ 『『ātāpī sampajāno satimā』』ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.
Iti kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ sampayogaṅgañcassa dassetvā idāni pahānaṅgaṃ dassetuṃ vineyya loke abhijjhādomanassanti vuttaṃ. Tattha vineyyāti tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā vinayitvā. Loketi tasmiññeva kāye. Kāyo hi idha lujjanapalujjanaṭṭhena lokoti adhippeto. Yasmā panassa na kāyamatteyeva abhijjhādomanassaṃ pahīyati, vedanādīsupi pahīyatiyeva. Tasmā pañcapi upādānakkhandhā lokoti vibhaṅge vuttaṃ. Lokasaṅkhātattā vā tesaṃ dhammānaṃ atthuddhāranayenetaṃ vuttaṃ. Yaṃ panāha – 『『tattha katamo loko? Sveva kāyo loko』』ti, ayamevettha attho. Tasmiṃ loke abhijjhādomanassaṃ vineyyāti evaṃ sambandho daṭṭhabbo. Yasmā panettha abhijjhāggahaṇena kāmacchando, domanassaggahaṇena byāpādo saṅgahaṃ gacchati, tasmā nīvaraṇapariyāpannabalavadhammadvayadassanena nīvaraṇappahānaṃ vuttaṃ hotīti veditabbaṃ.
Visesena cettha abhijjhāvinayena kāyasampattimūlakassa anurodhassa, domanassavinayena kāyavipattimūlakassa virodhassa, abhijjhāvinayena ca kāye abhiratiyā, domanassavinayena kāyabhāvanāya anabhiratiyā, abhijjhāvinayena kāye abhūtānaṃ subhasukhabhāvādīnaṃ pakkhepassa, domanassavinayena kāye bhūtānaṃ asubhāsukhabhāvādīnaṃ apanayanassa ca pahānaṃ vuttaṃ. Tena yogāvacarassa yogānubhāvo yogasamatthatā ca dīpitā hoti. Yogānubhāvo hi esa, yadidaṃ anurodhavirodhavippamutto aratiratisaho abhūtapakkhepabhūtāpanayanavirahito ca hoti. Anurodhavirodhavippamutto cesa aratiratisaho abhūtaṃ apakkhipanto bhūtañca anapanayanto yogasamattho hotīti.
Aparo nayo 『『kāye kāyānupassī』』ti ettha anupassanāya kammaṭṭhānaṃ vuttaṃ. 『『Viharatī』』ti ettha vuttavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṃ, 『『ātāpī』』tiādīsu pana ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena sabbatthakakammaṭṭhānaṃ, kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo vā. Satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdhasamatho, sampajaññena vipassanā abhijjhādomanassavinayena bhāvanābalaṃ vuttanti veditabbaṃ.
因此在這裡提到「身體的觀察者生活」,這就是指身體觀念的正念的建立。或者說,由於沒有煩惱的內在束縛,因而在無覺知的情況下,無法正確把握方法,無法避免錯誤,因而在放棄方法的情況下,他無法掌握這些,因此他無法獲得這個修行。因此,對於那些因法的因緣而獲得的,必須理解為「精進、正念、具備覺知」。 因此,在闡明身體觀念的正念的修行的同時,現在要闡明放棄的要素,放棄對世俗的貪慾和苦惱。在這裡,放棄是指通過相關的放棄或是通過抑制而放棄。世俗是指在這個身體中。身體在這裡是指因受損或是恢復而被稱為世俗。由於對身體的貪慾和苦惱不僅在身體上被放棄,也在感覺等方面被放棄。因此,五蘊也被稱為世俗,因此在分析中被提到。由於世俗的性質,因此通過它們的意義而被提及。關於「那麼,什麼是世俗?就是這個身體」時,這裡是這個意思。在這個世俗中,放棄貪慾和苦惱的聯繫應當被理解。由於在這裡,因貪慾而產生的慾望,因苦惱而產生的煩惱相互關聯,因此通過對障礙的分析,放棄障礙的要素被提及。 特別是通過貪慾的放棄,身體的財富的因緣,苦惱的放棄,身體的損失的因緣,貪慾的放棄以及對身體的歡喜,苦惱的放棄及對身體的無歡喜,貪慾的放棄與身體的美好、快樂的狀態的放棄,苦惱的放棄與身體的醜陋、痛苦的狀態的放棄。因此,修行者的修行的體驗和修行的能力也被闡明。修行的體驗是指,能夠超越貪慾和苦惱,能夠忍受歡喜與痛苦的修行者,能夠放棄美好而不放棄不美好的狀態。 另外一種方式是指「身體的觀察者」,在這裡提到的觀察的修行。生活是指以此方式的修行,精進是指通過努力而獲得的修行,正念和覺知是指在任何情況下的修行,修行的保持方法。通過正念獲得的身體的觀察的安定,正念的觀察是通過貪慾和苦惱的放棄而獲得的修行的力量。
Vibhaṅge pana anupassīti tattha 『『katamā anupassanā? Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrīmedhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati anupassanā. Imāya anupassanāya upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno samannāgato, tena vuccati anupassīti. Viharatīti iriyati pavattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati, tena vuccati viharatīti. Ātāpīti tattha katamaṃ ātāpaṃ? Yo cetasiko vīriyārambho nikammo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittaddandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāhī vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo, idaṃ vuccati ātāpaṃ. Iminā ātāpena upeto hoti…pe… samannāgato , tena vuccati ātāpīti. Sampajānoti tattha katamaṃ sampajaññaṃ? Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrīmedhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, idaṃ vuccati sampajaññaṃ. Iminā sampajaññena upeto hoti …pe… samannāgato, tena vuccati sampajānoti. Satimāti tattha katamā sati? Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammusanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati , ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti…pe… samannāgato, tena vuccati satimāti.
Vineyya loke abhijjhādomanassanti tattha katamo loko? Sveva kāyo loko. Pañcapi upādānakkhandhā loko, ayaṃ vuccati loko. Tattha katamā abhijjhā? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati abhijjhā. Tattha katamaṃ domanassaṃ? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā, idaṃ vuccati domanassaṃ. Iti ayañca abhijjhā, idañca domanassaṃ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā santā samitā vūpasamitā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā, tena vuccati vineyya loke abhijjhādomanassa』』nti (vibha. 357-362).
Evametesaṃ padānaṃ attho vutto. Tena saha ayaṃ aṭṭhakathānayo yathā saṃsandati, evaṃ veditabbo. Ayaṃ tāva kāyānupassanāsatipaṭṭhānuddesassa atthavaṇṇanā.
在分析中提到的觀察是指:「什麼是觀察?」那就是智慧、覺知、分析、思考、法的分析、觀察、識別、把握、專注、靈活、深思、深入的觀察、正念、正念的力量、正念的目的、正念的基礎、正念的光明、正念的輝煌、正念的照耀、正念的寶藏、無誤的法的分析、正見,這稱為觀察。通過這樣的觀察而具備,具備、接近、接觸、到達、融入,因此稱為觀察。 「生活」是指行動、發展、維護、推動、引導、移動、生活,因此稱為生活。「精進」是指什麼樣的精進?那就是意志的努力、無所求的奮鬥、積極的行動、努力、奮發、堅定、堅韌、毫不鬆懈、毫不懈怠、堅決把握、堅定的努力、精進的力量、精進的能力、正當的精進,這稱為精進。通過這樣的精進而具備…… 「正念」是指什麼樣的正念?那就是智慧、覺知、分析、思考、法的分析、觀察、識別、把握、專注、靈活、深思、深入的觀察、正念、正念的力量、正念的目的、正念的基礎、正念的光明、正念的輝煌、正念的照耀、正念的寶藏、無誤的法的分析、正見,這稱為正念。通過這樣的正念而具備…… 「正念」是指什麼樣的正念?那就是記憶、覺察、保持、承載、無漏、無失、無忘、無散、正念的力量、正念的能力,這稱為正念。通過這樣的正念而具備…… 「放棄世俗的貪慾和苦惱」是指什麼樣的世俗?就是這個身體的世俗。五蘊也是世俗,這稱為世俗。什麼是貪慾?那就是慾望、執著、依賴、歡喜、歡喜的慾望、心的執著,這稱為貪慾。什麼是苦惱?那就是內心的不快、不適、痛苦、因心的觸碰而生的不快的感覺,這稱為苦惱。因此,這個貪慾和苦惱在這個世俗中被放棄,得到安寧,得以平靜,得以安穩,得以消散,得以超越,因此稱為放棄世俗的貪慾和苦惱。 因此,這些詞語的意義已被闡明。因此,這個註釋與之相關,應當如此理解。這就是關於身體觀察的正念的內容的闡述。
Idāni vedanāsu. Citte. Dhammesu dhammānupassī viharati…pe… vineyya loke abhijjhādomanassanti ettha vedanāsu vedanānupassīti evamādīsu vedanādīnaṃ puna vacane payojanaṃ kāyānupassanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Vedanāsu vedanānupassī. Citte cittānupassī. Dhammesu dhammānupassīti ettha pana vedanāti tisso vedanā, tā ca lokiyā eva. Cittampi lokiyaṃ, tathā dhammā. Tesaṃ vibhāgo niddesavāre pākaṭo bhavissati. Kevalaṃ panidha yathā vedanā anupassitabbā, tathā tā anupassanto 『『vedanāsu vedanānupassī』』ti veditabbo. Esa nayo cittadhammesupi. Kathañca vedanā anupassitabbāti? Sukhā tāva vedanā dukkhato, dukkhā sallato, adukkhamasukhā aniccato. Yathāha –
『『Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;
Adukkhamasukhaṃ santaṃ, addakkhi naṃ aniccato;
Sa ve sammaddaso bhikkhu, upasanto carissatī』』ti. (saṃ. ni. 4.253);
Sabbā eva cetā 『『dukkhā』』tipi anupassitabbā. Vuttañhetaṃ – 『『yaṃ kiñci vedayitaṃ, taṃ dukkhasminti vadāmī』』ti (saṃ. ni. 4.259). Sukhadukkhatopi ca anupassitabbā. Yathāha 『『sukhā vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā』』ti (ma. ni. 1.465) sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Apica aniccādisattaanupassanāvasenapi anupassitabbā. Sesaṃ niddesavāreyeva pākaṭaṃ bhavissati.
Cittadhammesupi cittaṃ tāva ārammaṇādhipatisahajātabhūmikammavipākakiriyādinānattabhedānaṃ aniccādianupassanānaṃ niddesavāre āgatasarāgādibhedānañca vasena anupassitabbaṃ. Dhammā salakkhaṇasāmaññalakkhaṇānaṃ suññatadhammassa aniccādisattānupassanānaṃ niddesavāre āgatasantādibhedānañca vasena anupassitabbā. Sesaṃ vuttanayameva. Kāmañcettha yassa kāyasaṅkhāte loke abhijjhādomanassaṃ pahīnaṃ, tassa vedanādīsupi taṃ pahīnameva. Nānāpuggalavasena pana nānācittakkhaṇikasatipaṭṭhānabhāvanāvasena ca sabbattha vuttaṃ. Yato vā ekattha pahīnaṃ sesesupi pahīnaṃ hoti, tenevassa tattha pahānadassanatthampi etaṃ vuttanti veditabbanti.
Uddesavārakathā niṭṭhitā.
Kāyānupassanā ānāpānapabbavaṇṇanā
- Idāni seyyathāpi nāma cheko vilīvakārako thūlakilañjasaṇhakilañjacaṅkoṭakapeḷāpuṭādīni upakaraṇāni kattukāmo ekaṃ mahāveṇuṃ labhitvā catudhā bhinditvā tato ekekaṃ veṇukhaṇḍaṃ gahetvā phāletvā taṃ taṃ upakaraṇaṃ kareyya, evameva bhagavā satipaṭṭhānadesanāya sattānaṃ anekappakāraṃ visesādhigamaṃ kattukāmo ekameva sammāsatiṃ 『『cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharatī』』tiādinā nayena ārammaṇavasena catudhā bhinditvā tato ekekaṃ satipaṭṭhānaṃ gahetvā kāyaṃ vibhajanto 『『kathañca bhikkhave』』tiādinā nayena niddesavāraṃ vattumāraddho.
Tattha kathañcātiādi vitthāretukamyatāpucchā. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – bhikkhave, kena ca pakārena bhikkhu kāye kāyānupassī viharatīti? Esa nayo sabbapucchāvāresu. Idha bhikkhave bhikkhūti bhikkhave imasmiṃ sāsane bhikkhu. Ayañhettha idhasaddo sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano ca. Vuttañhetaṃ 『『idheva bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇebhi aññehī』』ti (ma. ni.
現在談到感覺。在感覺中,觀察感覺而生活……放棄世俗的貪慾和苦惱。因此在這裡,關於感覺的觀察應當如此理解,如同身體的觀察一樣。對於感覺的觀察就是觀察感覺。對於心的觀察就是觀察心。對於法的觀察就是觀察法。在這裡,感覺是指三種感覺,且這些都是世俗的。心也是世俗的,法亦然。它們的分類將在解釋中明確指出。然而,觀察感覺的方式應當是,觀察到「在感覺中觀察感覺」。 這種方式同樣適用於心的法。那麼,如何觀察感覺呢?快樂的感覺是痛苦的,痛苦的感覺是刺痛的,無痛無樂的感覺是無常的。正如所說: 「他看到快樂的痛苦, 痛苦的刺痛他看見; 無痛無樂的安寧, 他看到它是無常的; 他確實是見到了真理的修行者, 將安住于正道之中。」(《相應部·尼柯篇》4.253) 所有這些都應被觀察為「痛苦」。正如所說:「我說,任何感覺都是痛苦的。」(《相應部·尼柯篇》4.259)快樂和痛苦的感覺也應被觀察。正如所說:「快樂的感覺是持久的快樂,變化的痛苦。」(《中部·尼柯篇》1.465)所有這些都應詳細闡述。此外,通過無常的觀察等也應被觀察。其餘的將在解釋中明確指出。 在心的法中,心是由對像、支配、共生、因果、作用等不同種類的無常的觀察而被觀察。法則是通過特徵、共同特徵和空無的法的無常的觀察而被觀察。其餘的與前述相同。在這裡,若在身體的世俗中放棄了貪慾和苦惱,那麼在感覺等方面也應放棄。根據不同的人,或根據不同的心的瞬間的正念的修行,所有這些都被提到。若在某處放棄,那麼其餘的也會隨之放棄,因此應當理解為放棄的表現。 關於概述的討論已結束。 關於身體觀察的安那般那的說明。 現在,就像一個切割者,想要使用工具,比如大竹筒、粗糙的工具、細膩的工具、各種器具,他獲得一根大竹子后,四分五裂,然後每段竹子都被處理,這樣,佛陀通過正念的教導,旨在為眾生提供多種不同的特殊方法,他只需具備一種正念:「四個正念。什麼是四個?在這裡,修行者在身體中觀察身體。」以此類推,通過對象的方式將其四分五裂,然後每個正念被抓住,身體被分開,正如「如何修行」一類的說明正在展開。 在這裡,如何修行?這是一個問題。這裡的要點是:修行者以什麼樣的方式在身體中觀察身體?這同樣適用於所有的問題。在這裡,修行者是指在這個教法中修行的修行者。這裡的「在這裡」是指所有種類的身體觀察的產生,依賴於教法的啟示,及其他教法的禁止。正如所說:「在這裡,修行者……空無的外人,修行者與他人不同。」(《中部·尼柯篇》)
1.139). Tena vuttaṃ 『『imasmiṃ sāsane bhikkhū』』ti.
Araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vāti idamassa satipaṭṭhānabhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpanaṃ. Imassa hi bhikkhuno dīgharattaṃ rūpādīsu ārammaṇesu anuvisaṭaṃ cittaṃ kammaṭṭhānavīthiṃ otarituṃ na icchati, kūṭagoṇayuttaratho viya uppathameva dhāvati. Tasmā seyyathāpi nāma gopo kūṭadhenuyā sabbaṃ khīraṃ pivitvā vaḍḍhitaṃ kūṭavacchaṃ dametukāmo dhenuto apanetvā ekamante mahantaṃ thambhaṃ nikhaṇitvā tattha yottena bandheyya. Athassa so vaccho ito cito ca vipphanditvā palāyituṃ asakkonto tameva thambhaṃ upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, evameva imināpi bhikkhunā dīgharattaṃ rūpārammaṇādirasapānavaḍḍhitaṃ duṭṭhacittaṃ dametukāmena rūpādiārammaṇato apanetvā araññaṃ vā rukkhamūlaṃ vā suññāgāraṃ vā pavisitvā tattha satipaṭṭhānārammaṇatthambhe satiyottena bandhitabbaṃ. Evamassa taṃ cittaṃ ito cito ca vipphanditvāpi pubbe āciṇṇārammaṇaṃ alabhamānaṃ satiyottaṃ chinditvā palāyituṃ asakkontaṃ tamevārammaṇaṃ upacārappanāvasena upanisīdati ceva upanipajjati ca. Tenāhu porāṇā –
『『Yathā thambhe nibandheyya, vacchaṃ damaṃ naro idha;
Bandheyyevaṃ sakaṃ cittaṃ, satiyārammaṇe daḷha』』nti.
Evamassetaṃ senāsanaṃ bhāvanānurūpaṃ hoti. Tena vuttaṃ 『『idamassa satipaṭṭhānabhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpana』』nti.
Apica yasmā idaṃ kāyānupassanāya muddhabhūtaṃ sabbabuddhapaccekabuddhasāvakānaṃ visesādhigamadiṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānaṃ ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ itthipurisahatthiassādisaddasamākulaṃ gāmantaṃ apariccajitvā na sukaraṃ sampādetuṃ, saddakaṇḍakattā jhānassa. Agāmake pana araññe sukaraṃ yogāvacarena idaṃ kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā tadeva jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasitvā aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇituṃ, tasmāssa anurūpasenāsanaṃ dassento bhagavā, 『『araññagato vā』』tiādimāha.
Vatthuvijjācariyo viya hi bhagavā. So yathā vatthuvijjācariyo nagarabhūmiṃ passitvā suṭṭhu upaparikkhitvā 『『ettha nagaraṃ māpethā』』ti upadisati, sotthinā ca nagare niṭṭhite rājakulato mahāsakkāraṃ labhati, evameva yogāvacarassa anurūpasenāsanaṃ upaparikkhitvā 『『ettha kammaṭṭhānamanuyuñjitabba』』nti upadisati, tato tattha kammaṭṭhānamanuyuñjantena yoginā anukkamena arahatte patte 『『sammāsambuddho vata so bhagavā』』ti mahantaṃ sakkāraṃ labhati.
Ayaṃ pana bhikkhu dīpisadisoti vuccati. Yathā hi mahādīpirājā araññe tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā pabbatagahanaṃ vā nissāya nilīyitvā vanamahiṃsagokaṇṇasūkarādayo mige gaṇhāti, evameva ayaṃ araññādīsu kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto bhikkhu yathākkamena cattāro magge ceva cattāri ariyaphalāni ca gaṇhāti. Tenāhu porāṇā –
『『Yathāpi dīpiko nāma, nilīyitvā gaṇhatī mige;
Tathevāyaṃ buddhaputto, yuttayogo vipassako;
Araññaṃ pavisitvāna, gaṇhāti phalamuttama』』nti.
因此說:「在這個教法中修行者」。 無論是進入森林,還是在樹根下,或是進入空曠的房屋,這是關於他正念修行的安置、適應和闡明。因為這個修行者的心,長久以來被色等對像所纏繞,不願意進入修行的道路,像是被困在交錯的道路上。因此,就像一頭牛,喝完所有的牛奶,長大后想要馴服那頭牛,便將它帶到一旁,挖一個大柱子,將它綁住。然後,那頭小牛在這裡那裡跳動,無法逃跑,便會依附於那根柱子。同樣,這個修行者爲了馴服長久以來被色等對像所滋養的噁心,便離開色等對象,進入森林、樹根下或空曠的房屋,在那裡將正念的柱子以覺知的力量綁住。這樣,雖然他的心在這裡那裡跳動,但因為無法獲得之前的對象,便將覺知的力量切斷,無法逃離,便會依附於那個對象,如此以觀察的方式安住于那裡。因此古人說: 「如同在柱子上綁住小牛, 這裡的男人將其馴服; 如是綁住自己的心, 在正念的對象上穩固。」 因此這就是他的安置,適應于修行的狀態。因此說:「這是關於他正念修行的安置、適應和闡明。」 此外,由於這是關於身體觀察的根本,所有的佛陀、獨覺菩薩的特殊成就的觀察法,安那般那的修行,適合男女的修行,離開村莊並不容易實現,因而是正當的。雖然在世俗中,容易通過修行的能力來獲得這一修行,進而生起第四禪,藉此禪定來獲得解脫,達到最上果位的阿羅漢。因此,佛陀爲了顯示適合的安置,便說:「無論是進入森林」。 佛陀如同一位善於觀察事物的老師。就像善於觀察事物的老師,在看到城市的土地后,仔細觀察:「在這裡,建立城市吧。」而且在城市中,完成後從王族那裡獲得極大的供養,同樣,觀察適合修行的安置后,便會教導:「在這裡,應當修行。」然後在那裡修行的修行者逐漸獲得阿羅漢果,便會獲得極大的供養。 這個修行者被稱為光明的修行者。正如偉大的光明之王,依靠森林的草木、山丘的樹木,隱藏在森林中捕捉野獸,正是這樣,這個修行者在森林等地修行,依照時機獲得四條道路和四種聖果。因此古人說: 「就像光明者,隱藏后捕捉野獸; 同樣,這個佛的弟子, 適合修行的精進者, 進入森林后,獲得最上之果。」
Tenassa parakkamajavayoggabhūmiṃ araññasenāsanaṃ dassento bhagavā 『『araññagato vā』』tiādimāha. Ito paraṃ imasmiṃ ānāpānapabbe yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ visuddhimagge vuttameva. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho bhamakāro vāti idañhi upamāmattameva iti ajjhattaṃ vā kāyeti idaṃ appanāmattameva ca tattha anāgataṃ, sesaṃ āgatameva.
Yaṃ pana anāgataṃ, tattha dakkhoti cheko. Dīghaṃ vā añchantoti mahantānaṃ bherīpokkharādīnaṃ likhanakāle hatthe ca pāde ca pasāretvā dīghaṃ kaḍḍhanto. Rassaṃ vā añchantoti khuddakānaṃ dantasūcivedhakādīnaṃ likhanakāle mandamandaṃ rassaṃ kaḍḍhanto. Evameva khoti evaṃ ayampi bhikkhu addhānavasena ittaravasena ca pavattānaṃ assāsapassāsānaṃ vasena dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti…pe… passasissāmīti sikkhatīti. Tassevaṃ sikkhato assāsapassāsanimitte cattāri jhānāni uppajjanti, so jhānā vuṭṭhahitvā assāsapassāse vā pariggaṇhāti jhānaṅgāni vā.
Tattha assāsapassāsakammiko 『『ime assāsapassāsā kiṃ nissitā? Vatthunissitā. Vatthu nāma karajakāyo, karajakāyo nāma cattāri mahābhūtāni upādārūpañce』』ti evaṃ rūpaṃ pariggaṇhāti. Tato tadārammaṇe phassapañcamake nāmanti. Evaṃ nāmarūpaṃ pariggahetvā tassa paccayaṃ pariyesanto avijjādipaṭiccasamuppādaṃ disvā 『『paccayapaccayuppannadhammamattamevetaṃ, añño satto vā puggalo vā natthī』』ti vitiṇṇakaṅkho sappaccayanāmarūpe tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhento anukkamena arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ ekassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhaṃ.
Jhānakammikopi 『『imāni jhānaṅgāni kiṃ nissitāni, vatthunissitāni, vatthu nāma karajakāyo jhānaṅgāni nāmaṃ, karajakāyo rūpa』』nti nāmarūpaṃ vavatthapetvā tassa paccayaṃ pariyesanto avijjādipaccayākāraṃ disvā 『『paccayapaccayuppannadhammamattamevetaṃ, añño satto vā puggalo vā natthī』』ti vitiṇṇakaṅkho sappaccayanāmarūpe tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhento anukkamena arahattaṃ pāpuṇāti. Idamekassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhaṃ.
Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā assāsapassāsakāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vāti parassa vā assāsapassāsakāye. Ajjhattabahiddhā vāti kālena attano, kālena parassa assāsapassāsakāye. Etenassa paguṇakammaṭṭhānaṃ aṭṭhapetvā aparāparaṃ sañcaraṇakālo kathito. Ekasmiṃ kāle panidaṃ ubhayaṃ na labbhati.
因此,佛陀爲了顯示他在森林的安置,便說:「無論是進入森林」。接下來,在這個安那般那的教法中,所應講述的內容,正如在純凈的道路上所說的。就像,修行者,善於觀察的工匠,這裡確實是比喻的意義,因此內在的身體是微小的,且這是微小的安住,其他的則是顯而易見的。 而關於微小的安住,在這裡善於觀察的是切割者。長的安住是指在大型的鼓、馬車等的書寫時,手腳伸展,拉長。短的安住是指在小的牙籤、針等的書寫時,慢慢地拉短。就這樣,這個修行者在呼吸的過程中,因呼吸的流動而長的吸氣,長的呼氣,便意識到……呼吸的流動。因而,他在這個過程中,因吸氣和呼氣的緣故,四種禪定便會生起。然後,他在覺知吸氣和呼氣時,便會觀察到禪定的組成部分。 在這裡,吸氣和呼氣的修行者問:「這些吸氣和呼氣依賴於什麼?」「依賴於對象。對象是指身體,身體是指四大元素和所依賴的色法。」就這樣,他觀察色法。然後在那個對像上,觸覺的五蘊便顯現出來。就這樣,觀察名色,尋求因緣,看到無明等的緣起,便會說:「這僅僅是因緣所生的法,沒有其他的眾生或人存在。」因此,他通過觀察名色的特徵,逐漸增長內觀,最終達到阿羅漢果。這是一個修行者直到阿羅漢的解脫之道。 禪定的修行者也會問:「這些禪定的組成部分依賴於什麼?」「依賴於對象。對象是指身體,禪定的組成部分是指色法。」就這樣,他觀察名色,尋求因緣,看到無明等的因緣,便會說:「這僅僅是因緣所生的法,沒有其他的眾生或人存在。」因此,他通過觀察名色的特徵,逐漸增長內觀,最終達到阿羅漢果。這是一個修行者直到阿羅漢的解脫之道。 因此,內在的呼吸是指他在自己的吸氣和呼氣的身體中觀察身體。外在的呼吸是指他在他人的吸氣和呼氣的身體中。內外的呼吸是指在某些時候他自己的,某些時候他人的吸氣和呼氣。因此,除去這個,所應做的修行的時間被闡明。在某個時刻,這兩者是無法同時獲得的。
Samudayadhammānupassīvāti yathā nāma kammārassa bhastañca gaggaranāḷiñca tajjañca vāyāmaṃ paṭicca vāto aparāparaṃ sañcarati, evaṃ bhikkhuno karajakāyañca nāsapuṭañca cittañca paṭicca assāsapassāsakāyo aparāparaṃ sañcarati. Kāyādayo dhammā samudayadhammā, te passanto 『『samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharatī』』ti vuccati. Vayadhammānupassī vāti yathā bhastāya apanītāya gaggaranāḷiyā bhinnāya tajje ca vāyāme asati so vāto nappavattati, evameva kāye bhinne nāsapuṭe viddhaste citte ca niruddhe assāsapassāsakāyo nāma nappavattatīti kāyādinirodhā assāsapassāsanirodhoti evaṃ passanto 『『vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharatī』』ti vuccati. Samudayavayadhammānupassī vāti kālena samudayaṃ kālena vayaṃ anupassanto. Atthi kāyoti vā panassāti kāyova atthi, na satto, na puggalo, na itthī, na puriso, na attā, na attaniyaṃ, nāhaṃ, na mama, na koci, na kassacīti evamassa sati paccupaṭṭhitā hoti.
Yāvadevāti payojanaparicchedavavatthāpanametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā sā sati paccupaṭṭhitā hoti, sā na aññadatthāya. Atha kho yāvadeva ñāṇamattāya aparāparaṃ uttaruttari ñāṇapamāṇatthāya ceva satipamāṇatthāya ca, satisampajaññānaṃ vuḍḍhatthāyāti attho. Anissito ca viharatīti taṇhānissayadiṭṭhinissayānaṃ vasena anissitova viharati. Na ca kiñci loke upādiyatīti lokasmiṃ kiñci rūpaṃ vā…pe… viññāṇaṃ vā 『『ayaṃ me attā vā attaniyaṃ vā』』ti na gaṇhāti. Evampīti upari atthaṃ upādāya sampiṇḍanattho pi-kāro. Iminā pana padena bhagavā ānāpānapabbadesanaṃ niyyātetvā dasseti.
Tattha assāsapassāsapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idamekassa assāsapassāsavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhanti.
Ānāpānapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Iriyāpathapabbavaṇṇanā
觀察生起法,修行者就像工匠的風箏和風箏線,依賴於努力,風便不斷地流動。修行者的身體、鼻孔和心靈相互依賴,吸氣和呼氣也不斷地流動。身體等法是生起法,觀察這些法時,便說:「他在身體中觀察生起法。」 觀察滅法,正如風箏在被放下時,風箏線斷裂,風便不會再動。同樣地,當身體破裂、鼻孔被刺破、心被阻斷,吸氣和呼氣便不會再運作。因此,觀察身體等的滅法,便說:「他在身體中觀察滅法。」 觀察生滅法,便是隨時觀察生起,隨時觀察滅去。在身體中存在的是身體,而不是眾生、個人、女性、男性、我、我的、沒有任何人、沒有任何人存在。 「只要存在」,這是指對象的界定。也就是說,存在的狀態並不在其他地方。那麼,存在的狀態僅僅是爲了知識的程度,逐漸提高知識的層次,和正念的程度,意在增加正念的覺知。因此,修行者在慾望和見解的依賴下,便安住于無依賴的狀態。也不在世間中執取任何事物,不論是色法……或是意識,便不會說:「這是我的我或我的東西。」因此,以上所述的目的在於對於無依賴的觀察,佛陀通過這個教法來進行闡述。 在這裡,吸氣和呼氣的觀察是苦的真理,因其生起的根本是初始的慾望,是生起的真理,而兩者的減少是滅的真理,苦的觀察是生起的放棄,滅的對象是聖道,聖道是真理。通過這樣的四個真理,努力向涅槃前進,這就是一個修行者在吸氣和呼氣的修行中,直到阿羅漢的解脫之道。 安那般那的教法已結束。 關於行走的說明。
- Evaṃ assāsapassāsavasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni iriyāpathavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha kāmaṃ soṇasiṅgālādayopi gacchantā 『『gacchāmā』』ti jānanti, na panetaṃ evarūpaṃ jānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Evarūpañhi jānanaṃ sattūpaladdhiṃ na pajahati, attasaññaṃ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṃ sattūpaladdhiṃ pajahati, attasaññaṃ ugghāṭeti kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti. Idañhi 『『ko gacchati, kassa gamanaṃ, kiṃ kāraṇā gacchatī』』ti evaṃ sampajānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Ṭhānādīsupi eseva nayo.
Tattha ko gacchatīti? Na koci satto vā puggalo vā gacchati. Kassa gamananti? Na kassaci sattassa vā puggalassa vā gamanaṃ. Kiṃ kāraṇā gacchatīti ? Cittakiriyavāyodhātuvipphārena gacchati. Tasmā esa evaṃ pajānāti – 『『gacchāmī』』ti cittaṃ uppajjati , taṃ vāyaṃ janeti, vāyo viññattiṃ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena sakalakāyassa purato abhinīhāro gamananti vuccati. Ṭhānādīsupi eseva nayo.
Tatrāpi hi 『『tiṭṭhāmī』』ti cittaṃ uppajjati, taṃ vāyaṃ janeti, vāyo viññattiṃ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena sakalakāyassa koṭito paṭṭhāya ussitabhāvo ṭhānanti vuccati. 『『Nisīdāmī』』ti cittaṃ uppajjati, taṃ vāyaṃ janeti, vāyo viññattiṃ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena heṭṭhimakāyassa samiñjanaṃ uparimakāyassa ussitabhāvo nisajjāti vuccati. 『『Sayāmī』』ti cittaṃ uppajjati, taṃ vāyaṃ janeti, vāyo viññattiṃ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena sakalasarīrassa tiriyato pasāraṇaṃ sayananti vuccatīti.
Tassa evaṃ pajānato evaṃ hoti 『『satto gacchati, satto tiṭṭhatī』』ti vuccati, atthato pana koci satto gacchanto vā ṭhito vā natthi. Yathā pana 『『sakaṭaṃ gacchati, sakaṭaṃ tiṭṭhatī』』ti vuccati, na ca kiñci sakaṭaṃ nāma gacchantaṃ vā ṭhitaṃ vā atthi, cattāro pana goṇe yojetvā chekamhi sārathimhi pājente 『『sakaṭaṃ gacchati, sakaṭaṃ tiṭṭhatī』』ti vohāramattameva hoti, evameva ajānanaṭṭhena sakaṭaṃ viya kāyo, goṇā viya cittajavātā, sārathi viya cittaṃ. 『『Gacchāmi tiṭṭhāmī』』ti citte uppanne vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati, cittakiriyavāyodhātuvipphārena gamanādīni pavattanti, tato 『『satto gacchati, satto tiṭṭhati, ahaṃ gacchāmi, ahaṃ tiṭṭhāmī』』ti vohāramattaṃ hoti. Tenāha –
『『Nāvā mālutavegena, jiyāvegena tejanaṃ;
Yathā yāti tathā kāyo, yāti vātāhato ayaṃ.
Yantaṃ suttavaseneva, cittasuttavasenidaṃ;
Payuttaṃ kāyayantampi, yāti ṭhāti nisīdati.
Ko nāma ettha so satto, yo vinā hetupaccaye;
Attano ānubhāvena, tiṭṭhe vā yadi vā vaje』』ti.
Tasmā evaṃ hetupaccayavaseneva pavattāni gamanādīni sallakkhento esa 『『gacchanto vā gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā, nisinno vā, sayāno vā sayānomhīti pajānātī』』ti veditabbo.
Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti, tathā tathā naṃ pajānātīti sabbasaṅgāhikavacanametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yena yena vā ākārenassa kāyo ṭhito hoti, tena tena naṃ pajānāti. Gamanākārena ṭhitaṃ gacchatīti pajānāti. Ṭhānanisajjasayanākārena ṭhitaṃ sayānoti pajānātīti.
因此,關於吸氣和呼氣的觀察,現在將通過行走的方式進行闡述。在這裡,像是野兔等動物在行走時,會知道「我們在走」,但這並不是指這種認知。因為這種認知不會放棄對眾生的感知,不會抑制對自我的認知,也不會形成修行的對象或正念的修行。而這個修行者則放棄對眾生的感知,抑制對自我的認知,並且形成修行的對象和正念的修行。這實際上是指「誰在走,誰的行走,是什麼原因在走」的這樣的覺知。 那麼,誰在走?沒有任何眾生或個人在走。誰的行走?沒有任何眾生或個人的行走。是什麼原因在走?是因心的運動而走。因此,他是這樣覺知的:「我在走」,心便生起這樣的念頭,心便產生了這種意識,因心的運動而稱為身體的整體向前的移動。其他地方也是如此。 在這裡,「我站著」這樣的心生起,心便產生了這種意識,因心的運動而稱為身體的整體的靜止。「我坐著」這樣的心生起,心便產生了這種意識,因心的運動而稱為身體的整體的坐下。「我睡著」這樣的心生起,心便產生了這種意識,因心的運動而稱為身體的整體的躺下。 因此,因這樣的覺知,便說:「眾生在走,眾生在站著」,但實際上並沒有任何眾生在走或站著。就像說「車在走,車在停」,但實際上並沒有任何車在走或停,而是四頭牛被連線起來,拉著車,便稱為「車在走,車在停」,這僅僅是言語的表述。同樣,因無知而不知的身體,像牛群一樣,心像車伕一樣。「我在走,我在站著」這樣的心生起,因心的運動而產生意識,因心的運動而產生行走等行為,因此便說:「眾生在走,眾生在站著,我在走,我在站著」,這只是言語的表述。因此說: 「船在水流中, 如同風的推動; 身體如同風推動, 隨之而動。 如同沉睡的狀態, 意識如同沉睡; 身體在動時, 或在靜止時。 誰在這裡是眾生, 沒有因緣而存在; 憑藉自身的力量, 站立或移動。」 因此,觀察因緣的運動,便應當明白他在走或站著、坐著或躺著。無論他的身體處於何種狀態,他都應當明白。也就是說,身體的狀態是如何的,就應當覺知到如何的狀態。因行走的狀態而站立,便覺知到自己在走;因站立、坐下或躺下的狀態而覺知到自己在躺下。
Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā catuiriyāpathapariggaṇhanena kāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vāti parassa vā catuiriyāpathapariggaṇhanena. Ajjhattabahiddhā vāti kālena attano, kālena parassa catuiriyāpathapariggaṇhanena kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vātiādīsu pana avijjāsamudayā rūpasamudayotiādinā nayena pañcahākārehi rūpakkhandhassa samudayo ca vayo ca nīharitabbo. Tañhi sandhāya idha 『『samudayadhammānupassī vā』』tiādi vuttaṃ. Atthi kāyoti vā panassātiādi vuttasadisameva.
Idhāpi catuiriyāpathapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idamekassa catuiriyāpathapariggāhakassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhanti.
Iriyāpathapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Catusampajaññapabbavaṇṇanā
- Evaṃ iriyāpathavasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni catusampajaññavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha . Tattha abhikkantetiādīni sāmaññaphale vaṇṇitāni. Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ catusampajaññapariggaṇhanena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati. Idhāpi samudayavayadhammānupassītiādīsu rūpakkhandhasseva samudayo ca vayo ca nīharitabbo. Sesaṃ vuttasadisameva.
Idha catusampajaññapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, vuttappakāro ariyamaggo maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idamekassa catusampajaññapariggāhakassa bhikkhuno vasena yāva arahattā niyyānamukhanti.
Catusampajaññapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Paṭikūlamanasikārapabbavaṇṇanā
- Evaṃ catusampajaññavasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni paṭikūlamanasikāravasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha imameva kāyantiādīsu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ sabbākārena vitthārato visuddhimagge kāyagatāsatikammaṭṭhāne vuttaṃ. Ubhatomukhāti heṭṭhā ca upari cāti dvīhi mukhehi yuttā. Nānāvihitassāti nānāvidhassa.
Idaṃ panettha opammasaṃsandanaṃ – ubhatomukhā putoḷi viya hi cātumahābhūtiko kāyo, tattha missetvā pakkhittanānāvidhadhaññaṃ viya kesādayo dvattiṃsākārā, cakkhumā puriso viya yogāvacaro, tassa taṃ putoḷiṃ muñcitvā paccavekkhato nānāvidhadhaññassa pākaṭakālo viya yogino dvattiṃsākārassa vibhūtakālo veditabbo. Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ kesādipariggaṇhanena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha dvattiṃsākārapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ purimasadisamevāti.
Paṭikūlamanasikārapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā
因此,關於身體的觀察,修行者通過對自身的四種行走方式的觀察而安住于身體的觀察。外在的則是對他人的四種行走方式的觀察。內外的則是有時對自身,有時對他人的四種行走方式的觀察。關於生起法的觀察,依無明的生起,形色的生起等五種方式來觀察色蘊的生與滅。對此,便說「觀察生起法」等等。存在身體的說法也是如此。 在這裡,四種行走方式的觀察是苦的真理,其生起的根本是初始的慾望是生起的真理,而兩者的減少是滅的真理,苦的觀察是生起的放棄,滅的對象是聖道,聖道是真理。通過這樣的四個真理,努力向涅槃前進,這就是一個修行者在四種行走方式的觀察下,直到阿羅漢的解脫之道。 四種行走方式的段落已結束。 關於四種正念的說明。 因此,通過行走的觀察,關於身體的觀察,現在將通過四種正念的方式進行闡述。在這裡,「美妙」等等是指平常的果實的描述。因此,內在的則是通過對四種正念的觀察,安住于自身的身體,或他人的身體,或時而對自身,或時而對他人的身體的觀察。在這裡,關於生起法和滅法的觀察,色蘊的生與滅也應當被觀察。其他的則與之前所述相同。 在這裡,四種正念的觀察是苦的真理,其生起的根本是初始的慾望是生起的真理,而兩者的減少是滅的真理,已描述的聖道是真理。通過這樣的四個真理,努力向涅槃前進,這就是一個修行者在四種正念的觀察下,直到阿羅漢的解脫之道。 四種正念的段落已結束。 關於反向正念的說明。 因此,通過四種正念的觀察,關於身體的觀察,現在將通過反向正念的方式進行闡述。在這裡,「這個身體」等等,所應講述的內容,都是在純凈的道路上詳細闡述的身體觀察。雙向的意思是上下兩個方向。多種形式則是指各種不同的。 這裡的比喻是:雙向的如同一個容器,四大元素的身體,在那裡混合著不同的穀物,如同頭髮等三十種特徵,像有智慧的人一樣,修行者在放下這個容器時,便應當觀察到不同穀物的顯現。因此,內在的則是通過對頭髮等的觀察,安住于自身的身體,或他人的身體,或時而對自身,或時而對他人的身體的觀察。接下來的內容與之前所述相同。僅僅是這裡的三十種特徵的觀察是苦的真理,因此應當通過這樣的比喻來理解。其他的則與之前所述相同。 反向正念的段落已結束。 關於元素的正念的說明。
- Evaṃ paṭikūlamanasikāravasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni dhātumanasikāravasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tatthāyaṃ opammasaṃsandanena saddhiṃ atthavaṇṇanā – yathā koci goghātako vā tasseva vā bhattavetanabhato antevāsiko gāviṃ vadhitvā vinivijjhitvā catasso disā gatānaṃ mahāpathānaṃ vemajjhaṭṭhānasaṅkhāte catumahāpathe koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ katvā nisinno assa, evameva bhikkhu catunnaṃ iriyāpathānaṃ yena kenaci ākārena ṭhitattā yathāṭhitaṃ, yathāṭhitattā ca yathāpaṇihitaṃ kāyaṃ 『『atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu…pe… vāyodhātū』』ti evaṃ paccavekkhati.
Kiṃ vuttaṃ hoti – yathā goghātakassa gāviṃ posentassāpi āghātanaṃ āharantassāpi āharitvā tattha bandhitvā ṭhapentassapi vadhentassāpi vadhitaṃ mataṃ passantassāpi tāvadeva gāvīti saññā na antaradhāyati, yāva naṃ padāletvā bilaso na vibhajati. Vibhajitvā nisinnassa panassa gāvīti saññā antaradhāyati, maṃsasaññā pavattati. Nāssa evaṃ hoti – 『『ahaṃ gāviṃ vikkiṇāmi, ime gāviṃ harantī』』ti. Atha khvassa 『『ahaṃ maṃsaṃ vikkiṇāmi, ime maṃsaṃ haranti』』 cceva hoti; evameva imassāpi bhikkhuno pubbe bālaputhujjanakāle gihibhūtassāpi pabbajitassāpi tāvadeva sattoti vā puggaloti vā saññā na antaradhāyati, yāva imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ ghanavinibbhogaṃ katvā dhātuso na paccavekkhati. Dhātuso paccavekkhato panassa sattasaññā antaradhāyati, dhātuvaseneva cittaṃ santiṭṭhati. Tenāha bhagavā – 『『『imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati 『atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū』ti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā…pe… vāyodhātū』』ti. Goghātako viya hi yogī, gāvīti saññā viya sattasaññā, catumahāpatho viya catuiriyāpatho, bilaso vibhajitvā nisinnabhāvo viya dhātuso paccavekkhaṇanti ayamettha pāḷivaṇṇanā. Kammaṭṭhānakathā pana visuddhimagge vitthāritā.
Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ catudhātupariggaṇhanena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha catudhātupariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā niyyānamukhaṃ veditabbaṃ, sesaṃ purimasadisamevāti.
Dhātumanasikārapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Navasivathikapabbavaṇṇanā
因此,通過反向正念的觀察,關於身體的觀察,現在將通過元素的正念的方式進行闡述。在這裡,關於比喻的關聯和意義的解釋——就像有一個放牛的人,或者是他所僱傭的助手,殺死了牛,隨後將其分割,坐在四個方向的主要道路的交匯處,便如同修行者在四種行走方式中,以任何方式站立,身體如同被安置,身體的狀態如同被安置,便觀察到「在這個身體中有地元素……水元素……火元素……風元素」。 這是什麼意思呢?就像放牛的人在養牛、捕捉牛、捕捉后將其捆綁並安置、殺死牛、觀察到牛被殺死時,牛的認知並不會消失,直到他將其放下,牛的認知不會被分離。而當他分開坐下時,牛的認知便會消失,肉的認知便會生起。並不是說「我在出售牛,正在帶走這些牛」。而是說「我在出售肉,正在帶走這些肉」;同樣地,這個修行者在以前的無知的普通人階段,無論是作為家庭人還是出家人,牛的認知不會消失,直到他將身體如同被安置、如同被放置、如同被分解的狀態觀察到元素的狀態。當他觀察到元素的狀態時,眾生的認知便會消失,因元素的緣故,心便會安住。因此佛陀說:「在這個身體中,如同被安置、如同被放置,觀察到元素的狀態『在這個身體中有地元素、水元素、火元素、風元素』」。就如同,修行者如同放牛的人……水元素等。就像放牛的人一樣,眾生的認知如同牛的認知,四大元素如同四種行走方式,分開坐下的狀態如同觀察元素的狀態,這就是這裡的解釋。關於修行的對象在純凈的道路上已被詳細闡述。 因此,內在的觀察是通過對四種元素的觀察,安住于自身的身體,或他人的身體,或時而對自身,或時而對他人的身體的觀察。接下來的內容與之前所述相同。僅僅是這裡的四種元素的觀察是苦的真理,因此應當通過這樣的比喻來理解。其他的則與之前所述相同。 元素的正念的段落已結束。 關於九種病態的說明。
- Evaṃ dhātumanasikāravasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni navahi sivathikapabbehi vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha seyyathāpi passeyyāti yathā passeyya. Sarīranti matasarīraṃ. Sivathikāya chaḍḍitanti susāne apaviddhaṃ. Ekāhaṃ matassa assāti ekāhamataṃ. Dvīhaṃ matassa assāti dvīhamataṃ. Tīhaṃ matassa assāti tīhamataṃ. Kammārabhastā viya vāyunā uddhaṃ jīvitapariyādānā yathānukkamaṃ samuggatena sūnabhāvena uddhumātattā uddhumātaṃ, uddhumātameva uddhumātakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ uddhumātanti uddhumātakaṃ. Vinīlaṃ vuccati viparibhinnavaṇṇaṃ, vinīlameva vinīlakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vinīlanti vinīlakaṃ. Maṃsussadaṭṭhānesu rattavaṇṇassa pubbasannicayaṭṭhānesu setavaṇṇassa yebhuyyena ca nīlavaṇṇassa nīlaṭṭhānesu nīlasāṭakapārutasseva chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Paribhinnaṭṭhānehi navahi vā vaṇamukhehi vissandamānapubbaṃ vipubbaṃ, vipubbameva vipubbakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vipubbanti vipubbakaṃ. Vipubbakaṃ jātaṃ tathābhāvaṃ gatanti vipubbakajātaṃ.
So imameva kāyanti so bhikkhu imaṃ attano kāyaṃ tena kāyena saddhiṃ ñāṇena upasaṃharati upaneti. Kathaṃ? Ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatītoti. Idaṃ vuttaṃ hoti – āyu, usmā, viññāṇanti imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ atthitāya ayaṃ kāyo ṭhānagamanādikhamo hoti, imesaṃ pana vigamā ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃ pūtikasabhāvoyeva, evaṃbhāvī evaṃ uddhumātādibhedo bhavissati, evaṃanatīto evaṃ uddhumātādibhāvaṃ anatikkantoti. Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ uddhumātādipariggaṇhanena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati.
Khajjamānanti udarādīsu nisīditvā udaramaṃsaoṭṭhamaṃsaakkhikūṭādīni luñcitvā luñcitvā khādiyamānaṃ. Samaṃsalohitanti sāvasesamaṃsalohitayuttaṃ. Nimaṃsalohitamakkhitanti maṃse khīṇepi lohitaṃ na sussati, taṃ sandhāya vuttaṃ 『『nimaṃsalohitamakkhita』』nti. Aññenāti aññena disābhāgena. Hatthaṭṭhikanti catusaṭṭhibhedampi hatthaṭṭhikaṃ pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ vippakiṇṇaṃ. Pādaṭṭhikādīsupi eseva nayo.
Terovassikānīti atikkantasaṃvaccharāni. Pūtīnīti abbhokāse ṭhitāni vātātapavuṭṭhisamphassena terovassikāneva pūtīni honti, antobhūmigatāni pana cirataraṃ tiṭṭhanti. Cuṇṇakajātānīti cuṇṇaṃ cuṇṇaṃ hutvā vippakiṇṇāni. Sabbattha so imamevāti vuttanayena khajjamānādīnaṃ vasena yojanā kātabbā. Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ khajjamānādipariggaṇhanena yāva cuṇṇakabhāvā attano vā kāye, parassa vā kāye kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati.
Idha pana ṭhatvā navasivathikā samodhānetabbā. Ekāhamataṃ vāti hi ādinā nayena vuttā sabbāpi ekā, kākehi vā khajjamānantiādikā ekā, aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nhārusambandhanti ekā, nimaṃsalohitamakkhitaṃ nhārusambandhanti ekā, apagatamaṃsalohitaṃ nhārusambandhanti ekā, aṭṭhikāni apagatasambandhānītiādikā ekā aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgānīti ekā, puñjakitāni terovassikānīti ekā, pūtīni cuṇṇakajātānīti ekāti.
因此,通過元素的正念的觀察,關於身體的觀察,現在將通過九種病態的方式進行闡述。在這裡,如同「如同觀察」的比喻。身體是指已死的身體。屍體被拋棄在墓地。一天的死亡是指一天的死亡。兩天的死亡是指兩天的死亡。三天的死亡是指三天的死亡。就像被風吹起的生命被拋棄,依次而來,因而被拋棄,拋棄的正是被拋棄的。因而,因反向的緣故,肚子里的東西被拋棄,便稱為被拋棄的。被稱為「暗淡」的是色彩被分散,暗淡的正是被暗淡的。因而,因反向的緣故,肚子里的東西被稱為暗淡的。肉的顏色在紅色的位置,主要的顏色在白色的位置,通常的顏色在藍色的位置,這個是指被分散的身體。因分散的地方和九種顏色的地方被分散,分散的正是被分散的。因而,因反向的緣故,肚子里的東西被稱為被分散的。被分散的已生起,便如同如此。 這個修行者觀察到這個身體,因而用智慧將其聚集在一起。如何呢?這個身體確實如此,確實如此,確實如此。這裡的意思是:生命、熱度、意識這三種法的存在,這個身體是能夠移動等。如果這些消失了,這個身體確實如此,確實是腐敗的本質,這樣的狀態確實是這樣的,確實是沒有超越的。通過這樣的觀察,安住于自身的身體,或他人的身體,或時而對自身,或時而對他人的身體的觀察。 被食用的則是肚子等處的,坐著時,肚子里的肉、腸子、眼睛等被剝離、剝離后被食用。被稱為「相似的紅色」,是指帶有殘留的相似的紅色。被稱為「無肉的紅色」,是指肉被剁掉后,紅色不會消失,因此說「無肉的紅色」。而「其他的」是指其他的方向。手的部分也是如此,六十種分開后,手的部分被逐一分開。腳的部分等也是如此。 三年的病態是指已經超過的歲月。腐臭的是指在空中停留的,因風和熱的接觸而腐臭,埋在地下的則是長久停留的。粉末的狀態是指粉末般的狀態,被分散的。無論哪裡,都是根據被食用等的描述來進行闡述。通過這樣的觀察,直到粉末的狀態,安住于自身的身體,或他人的身體,或時而對自身,或時而對他人的身體的觀察。 在這裡,若要將九種病態收集起來。一天的死亡等同於以此類推所說的所有都是一。被食用的等同於被食用的,骨架的相似的紅色與肉的關係等同於一,無肉的紅色與肉的關係等同於一,去掉肉的紅色與肉的關係等同於一,骨頭去掉的關係等同於一,白色的骨頭與色彩的關係等同於一,因而被稱為三年的腐臭的等同於一,腐臭的粉末的等同於一。
Evaṃ kho, bhikkhaveti idaṃ navasivathikā dassetvā kāyānupassanaṃ niṭṭhapento āha. Tattha navasivathikapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idaṃ navasivathikapariggāhakānaṃ bhikkhūnaṃ yāva arahattā niyyānamukhanti.
Navasivathikapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Ettāvatā ca ānāpānapabbaṃ, iriyāpathapabbaṃ, catusampajaññapabbaṃ, paṭikūlamanasikārapabbaṃ, dhātumanasikārapabbaṃ, navasivathikapabbānīti cuddasapabbā kāyānupassanā niṭṭhitā hoti. Tattha ānāpānapabbaṃ, paṭikūlamanasikārapabbanti imāneva dve appanākammaṭṭhānāni, sivathikānaṃ pana ādīnavānupassanāvasena vuttattā sesāni dvādasāpi upacārakammaṭṭhānānevāti.
Kāyānupassanā niṭṭhitā.
Vedanānupassanāvaṇṇanā
因此,修行者們,這裡通過展示九種病態,結束了身體的觀察。在這裡,九種病態的觀察是苦的真理,其生起的根本是初始的慾望是生起的真理,而兩者的減少是滅的真理,苦的觀察是生起的放棄,滅的對象是聖道,聖道是真理。通過這樣的四個真理,努力向涅槃前進,這就是九種病態的觀察的修行者,直到阿羅漢的解脫之道。 九種病態的段落已結束。 到此為止,關於安般唸的段落、行走的段落、四種正念的段落、反向正念的段落、元素的正念的段落、九種病態的段落,共有十三個段落的身體觀察已完成。在這裡,安般唸的段落和反向正念的段落是這兩個小的修行對象,而九種病態是由於其有害的觀察而被提及,因此其餘的十二個段落也是屬於修行對象的。 身體觀察已完成。 關於感覺的觀察的說明。
- Evaṃ bhagavā cuddasavidhena kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ kathetvā idāni navavidhena vedanānupassanaṃ kathetuṃ kathañca, bhikkhavetiādimāha. Tattha sukhaṃ vedananti kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『『ahaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』』ti pajānātīti attho. Tattha kāmaṃ uttānaseyyakāpi dārakā thaññapivanādikāle sukhaṃ vedayamānā 『『sukhaṃ vedanaṃ vedayāmā』』ti pajānanti, na panetaṃ evarūpaṃ jānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Evarūpañhi jānanaṃ sattūpaladdhiṃ na jahati, attasaññaṃ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṃ sattūpaladdhiṃ jahati, attasaññaṃ ugghāṭeti, kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti. Idañhi 『『ko vedayati, kassa vedanā, kiṃ kāraṇā vedanā』』ti evaṃ sampajānavediyanaṃ sandhāya vuttaṃ.
Tattha ko vedayatīti na koci satto vā puggalo vā vedayati. Kassa vedanāti na kassaci sattassa vā puggalassa vā vedanā. Kiṃ kāraṇā vedanāti vatthuārammaṇāva panassa vedanā, tasmā esa evaṃ pajānāti 『『taṃ taṃ sukhādīnaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayati taṃ pana vedanāya pavattiṃ upādāya』ahaṃ vedayāmī』ti vohāramattaṃ hotī』』ti. Evaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatīti sallakkhento esa 『『sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānātī』』ti veditabbo cittalapabbate aññataratthero viya.
Thero kira aphāsukakāle balavavedanāya nitthunanto aparāparaṃ parivattati, tameko daharo āha – 『『kataraṃ vo, bhante, ṭhānaṃ rujjatī』』ti. Āvuso, pāṭiyekkaṃ rujjanaṭṭhānaṃ nāma natthi, vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatīti. Evaṃ jānanakālato paṭṭhāya adhivāsetuṃ vaṭṭati no, bhante,ti. Adhivāsemi, āvusoti. Adhivāsanā, bhante, seyyoti. Thero adhivāsesi. Vāto yāva hadayā phālesi, mañcake antāni rāsikatāni ahesuṃ. Thero daharassa dassesi 『『vaṭṭatāvuso, ettakā adhivāsanā』』ti. Daharo tuṇhī ahosi. Thero vīriyasamataṃ yojetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇitvā samasīsī hutvā parinibbāyi.
Yathā ca sukhaṃ, evaṃ dukkhaṃ…pe… nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『『nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmī』』ti pajānāti. Iti bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento yasmā phassavasena cittavasena vā kathiyamānaṃ pākaṭaṃ na hoti , andhakāraṃ viya khāyati, vedanānaṃ pana uppattipākaṭatāya vedanāvasena pākaṭaṃ hoti, tasmā sakkapañhe viya idhāpi vedanāvasena arūpakammaṭṭhānaṃ kathesi. Tattha 『『duvidhañhi kammaṭṭhānaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ arūpakammaṭṭhānañcā』』tiādi kathāmaggo sakkapañhe vuttanayeneva veditabbo.
因此,佛陀在講述了通過十四種方式的身體觀察的基礎上,現在將通過九種方式講述感覺的觀察,修行者們等開頭說。在這裡,愉悅的感覺是指身體的或心靈的愉悅,感受時會意識到「我正在感受愉悅」。在這裡,慾望的孩子們在被撫養的時期,感受到愉悅時會意識到「我正在感受愉悅」,但並不是指這種認識。這樣的認識並不會放棄眾生的認知,也不會否定自我意識,修行的對象或正念的修行也不會存在。而這個修行者的認識卻放棄了眾生的認知,否定了自我意識,修行的對象和正念的修行都存在。這實際上是指「誰在感受,感受是誰的,感受的原因是什麼」。 在這裡,誰在感受呢?沒有任何眾生或個體在感受。感受是誰的呢?沒有任何眾生或個體的感受。感受的原因是什麼呢?是對物的對象的感受,因此他意識到「依靠這個愉悅等的對象而感受,因而以這個感受的發生為基礎,我正在感受」。通過這樣的對象,他意識到「我正在感受愉悅」。 有一位長老,似乎在感受愉悅的時刻,因強烈的感覺而不斷轉動,另一位年輕人問:「尊者,哪裡在痛苦?」「朋友,單獨的痛苦之處並不存在,依靠對像而感受。」因此,自認識的時刻開始,他說:「不,尊者。」他回答:「我正在感受,朋友。」長老迴應:「感覺的存在,朋友,是更好的。」長老繼續說,風吹動著心臟,桌子上的東西不斷轉動。長老向年輕人展示:「朋友,這就是感覺的存在。」年輕人沉默不語。長老以努力的狀態,結合智慧,最終達到了阿羅漢的境界,平靜地進入了涅槃。 就如同愉悅的感覺,同樣地,痛苦的感覺……等……無味的、不苦也不樂的感覺,感受時會意識到「我正在感受無味的、不苦也不樂的感覺」。因此,佛陀在講述了有形的修行對像后,接著講述無形的修行對象,因為通過感觸或心的感受而被講述的並不明顯,像黑暗一樣隱蔽,而感覺的生起則是顯而易見的,因此在此也以感覺作為基礎講述無形的修行對象。在這裡,「修行對像有兩種,有形的修行對像和無形的修行對像」,等的講述應當按照顯而易見的方式理解。
Tattha sukhaṃ vedanantiādīsu ayaṃ aparopi pajānanapariyāyo, sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānātīti sukhavedanākkhaṇe dukkhavedanāya abhāvato sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno 『『sukhaṃ vedanaṃyeva vedayāmī』』ti pajānāti. Tena yā pubbe bhūtapubbā dukkhavedanā, tassa idāni abhāvato imissā ca sukhāya vedanāya ito paṭhamaṃ abhāvato vedanā nāma aniccā adhuvā vipariṇāmadhammā, itiha tattha sampajāno hoti. Vuttampi cetaṃ bhagavatā –
『『Yasmiṃ, aggivessana, samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, sukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ, aggivessana, samaye dukkhaṃ…pe… adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, adukkhamasukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Sukhāpi, kho, aggivessana, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Dukkhāpi, kho…pe… adukkhamasukhāpi kho, aggivessana, vedanā aniccā…pe… nirodhadhammā. Evaṃ passaṃ, aggivessana, sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ 『vimuttamī』ti ñāṇaṃ hoti, 『khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā』ti pajānātī』』ti (ma. ni. 2.205).
Sāmisaṃ vā sukhantiādīsu sāmisā sukhā nāma pañcakāmaguṇāmisasannissitā cha gehasitasomanassavedanā. Nirāmisā sukhā nāma cha nekkhammasitasomanassavedanā. Sāmisā dukkhā nāma cha gehasitadomanassavedanā. Nirāmisā dukkhā nāma cha nekkhammasitadomanassavedanā. Sāmisā adukkhamasukhā nāma cha gehasitaupekkhāvedanā. Nirāmisā adukkhamasukhā nāma cha nekkhammasitaupekkhāvedanā. Tāsaṃ vibhāgo sakkapañhe vuttoyeva.
Itiajjhattaṃ vāti evaṃ sukhavedanādipariggaṇhanena attano vā vedanāsu, parassa vā vedanāsu, kālena vā attano, kālena vā parassa vedanāsu vedanānupassī viharati. Samudayavayadhammānupassī vāti ettha pana avijjāsamudayā vedanāsamudayotiādīhi pañcahi pañcahi ākārehi vedanānaṃ samudayañca vayañca passanto 『『samudayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, kālena samudayadhammānupassī vā vedanāsu, kālena vayadhammānupassī vā vedanāsu viharatī』』ti veditabbo. Ito paraṃ kāyānupassanāyaṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha vedanāpariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā vedanāpariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ, sesaṃ tādisamevāti.
Vedanānupassanā niṭṭhitā.
Cittānupassanāvaṇṇanā
在這裡,愉悅的感覺等的內容是另一種認識,感受到愉悅時,會意識到「我正在感受愉悅」。因此,在感受愉悅的時刻,由於痛苦的感覺不存在,感受到愉悅時會意識到「我正在感受愉悅」。因此,過去曾經存在的痛苦的感覺,現在由於其不存在,因而這個愉悅的感覺是第一種不存在的,感覺的性質是無常的、不持久的、變化的,因此在這裡應當有清晰的認識。佛陀也曾說過: 「在那個時候,阿基維薩,感受到愉悅的感覺時,並不感受到痛苦的感覺,也不感受到無痛苦的愉悅的感覺,只有在那個時候感受到愉悅的感覺。在那個時候,阿基維薩,感受到痛苦的感覺……等……無痛苦的愉悅的感覺時,並不感受到愉悅的感覺,也不感受到痛苦的感覺,只有在那個時候感受到無痛苦的愉悅的感覺。愉悅的感覺,阿基維薩,確實是無常的、因緣生起的、滅的法、消逝的法、離欲的法、滅的法。痛苦的感覺……等……無痛苦的愉悅的感覺,阿基維薩,確實是無常的……等……滅的法。看到這一點,阿基維薩,聰明的聖弟子對愉悅的感覺感到厭離,對痛苦的感覺感到厭離,對無痛苦的愉悅的感覺感到厭離,感到厭離而離開,脫離后獲得解脫,獲得解脫時會有「我已經解脫了」的認識,「生已盡,已過聖行,已做的事情已做,不再有此生」的認識。」(《中部經典》2.205) 關於有味的愉悅等,有味的愉悅是指依賴於五種慾望的五種愉悅的感覺。無味的愉悅是指依賴於六種出離的愉悅的感覺。有味的痛苦是指依賴於六種慾望的痛苦的感覺。無味的痛苦是指依賴於六種出離的痛苦的感覺。有味的無痛苦的愉悅是指依賴於六種慾望的無痛苦的感覺。無味的無痛苦的愉悅是指依賴於六種出離的無痛苦的感覺。關於這些的劃分在顯而易見的事物中已有說明。 因此,關於愉悅的感覺等的認識,修行者應當在自身的感覺、他人的感覺、時而對自身的感覺、時而對他人的感覺中安住于感覺的觀察。關於生起和消逝的法的觀察,這裡應當通過無明的生起、感覺的生起等五種方式觀察感覺的生起和消逝,因而應當理解「安住于生起的法的觀察,安住于消逝的法的觀察,時而對生起的法的觀察,時而對消逝的法的觀察」。接下來,關於身體的觀察的內容則是如此。這裡僅僅是關於感覺的觀察的修行者,因而應當理解為這是苦的真理,其他的內容也是如此。 感覺的觀察已完成。 關於心的觀察的說明。
- Evaṃ navavidhena vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ kathetvā idāni soḷasavidhena cittānupassanaṃ kathetuṃ kathañca, bhikkhavetiādimāha. Tattha sarāganti aṭṭhavidhalobhasahagataṃ. Vītarāganti lokiyakusalābyākataṃ. Idaṃ pana yasmā sammasanaṃ na dhammasamodhānaṃ tasmā idha ekapadepi lokuttaraṃ na labbhati. Sesāni cattāri akusalacittāni neva purimapadaṃ na pacchimapadaṃ bhajanti. Sadosanti duvidhadomanassasahagataṃ. Vītadosanti lokiyakusalābyākataṃ. Sesāni dasa akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Samohanti vicikicchāsahagatañceva, uddhaccasahagatañcāti duvidhaṃ. Yasmā pana moho sabbākusalesu uppajjati, tasmā sesānipi idha vaṭṭantiyeva. Imasmiññeva hi duke dvādasākusalacittāni pariyādinnānīti. Vītamohanti lokiyakusalābyākataṃ. Saṅkhittanti thinamiddhānupatitaṃ. Etañhi saṅkuṭitacittaṃ nāma. Vikkhittanti uddhaccasahagataṃ, etañhi pasaṭacittaṃ nāma.
Mahaggatanti rūpārūpāvacaraṃ. Amahaggatanti kāmāvacaraṃ. Sauttaranti kāmāvacaraṃ. Anuttaranti rūpāvacaraṃ arūpāvacarañca. Tatrāpi sauttaraṃ rūpāvacaraṃ, anuttaraṃ arūpāvacarameva. Samāhitanti yassa appanāsamādhi upacārasamādhi vā atthi. Asamāhitanti ubhayasamādhivirahitaṃ . Vimuttanti tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi vimuttaṃ. Avimuttanti ubhayavimuttivirahitaṃ. Samucchedapaṭippassaddhinissaraṇavimuttīnaṃ pana idha okāsova natthi.
Itiajjhattaṃ vāti evaṃ sarāgādipariggaṇhanena yasmiṃ yasmiṃ khaṇe yaṃ yaṃ cittaṃ pavattati, taṃ taṃ sallakkhento attano vā citte, parassa vā citte, kālena vā attano, kālena vā parassa citte cittānupassī viharati. Samudayavayadhammānupassīti ettha pana avijjāsamudayā viññāṇasamudayoti evaṃ pañcahi pañcahi ākārehi viññāṇassa samudayo ca vayo ca nīharitabbo. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha cittapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ padayojanaṃ katvā cittapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
Cittānupassanā niṭṭhitā.
Dhammānupassanā nīvaraṇapabbavaṇṇanā
因此,在通過九種方式講述感覺的觀察的基礎上,現在將通過十六種方式講述心的觀察,修行者們等開頭說。在這裡,帶有貪慾的心是指與八種貪慾相伴隨的。沒有貪慾的心是指世俗的善法。由於這裡的觀察並不是關於法的歸納,因此在這裡即使是一個字也無法獲得出世的。其餘的四種不善心既不屬於前一種,也不屬於后一種。帶有憎恨的心是指與兩種痛苦的心相伴隨。沒有憎恨的心是指世俗的善法。其餘的十種不善心也既不屬於前一種,也不屬於后一種。帶有疑惑的心是指與懷疑相伴隨,帶有不安定的心是指與不安定相伴隨。由於無明會在一切善法中生起,因此其餘的心在這裡也會持續存在。實際上,這裡有十二種不善心是被包含在痛苦之中。沒有無明的心是指世俗的善法。壓抑的心是指懶惰和昏沉的心。這個稱為緊縮的心。分散的心是指與不安定相伴隨,這個稱為散亂的心。 大心是指有形和無形的領域。非大心是指慾望的領域。小心是指慾望的領域。無上心是指有形和無形的領域。在這裡,有小心的是有形的領域,無上心是無形的領域。在這裡,心的集中是指有較少的定心或近行的定心。未集中是指缺乏兩種定心。解脫是指通過斷除的解脫。未解脫是指缺乏兩種解脫。在這裡,關於徹底的解脫和安靜的解脫的機會並不存在。 因此,關於愉悅的心等的認識,在每時每刻,觀察每一種心,修行者應當在自身的心、他人的心、時而對自身的心、時而對他人的心中安住於心的觀察。關於生起和消逝的法的觀察,這裡應當通過無明的生起、識的生起等五種方式觀察識的生起和消逝,因此應當理解「安住于生起的法的觀察,安住于消逝的法的觀察」。接下來,關於身體的觀察的內容則是如此。這裡僅僅是關於心的觀察的修行者,因此應當理解為這是苦的真理,其他的內容也是如此。 心的觀察已完成。 關於法的觀察的障礙段落的說明。
- Evaṃ soḷasavidhena cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ kathetvā idāni pañcavidhena dhammānupassanaṃ kathetuṃ kathañca, bhikkhavetiādimāha. Apica bhagavatā kāyānupassanāya suddharūpapariggaho kathito, vedanācittānupassanāhi suddhaarūpapariggaho. Idāni rūpārūpamissakapariggahaṃ kathetuṃ 『『kathañca, bhikkhave』』tiādimāha. Kāyānupassanāya vā rūpakkhandhapariggahova kathito, vedanānupassanāya vedanākkhandhapariggahova, cittānupassanāya viññāṇakkhandhapariggahova idāni saññāsaṅkhārakkhandhapariggahampi kathetuṃ 『『kathañca, bhikkhave』』tiādimāha.
Tattha santanti abhiṇhasamudācāravasena saṃvijjamānaṃ. Asantanti asamudācāravasena vā pahīnattā vā asaṃvijjamānaṃ. Yathā cāti yena kāraṇena kāmacchandassa uppādo hoti. Tañca pajānātīti tañca kāraṇaṃ pajānāti. Iti iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo.
Tattha subhanimitte ayonisomanasikārena kāmacchandassa uppādo hoti. Subhanimittaṃ nāma subhampi subhanimittaṃ, subhārammaṇampi subhanimittaṃ. Ayonisomanasikāro nāma anupāyamanasikāro uppathamanasikāro anicce niccanti vā, dukkhe sukhanti vā, anattani attāti vā, asubhe subhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando uppajjati. Tenāha bhagavā – 『『atthi, bhikkhave, subhanimittaṃ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).
Asubhanimitte pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Asubhanimittaṃ nāma asubhampi asubhārammaṇampi. Yonisomanasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro anicce aniccanti vā, dukkhe dukkhanti vā, anattani anattāti vā, asubhe asubhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando pahīyati. Tenāha bhagavā – 『『atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa anuppādāya uppannassa vā kāmacchandassa pahānāyā』』ti (saṃ. ni.
因此,在通過十六種方式講述心的觀察的基礎上,現在將通過五種方式講述法的觀察,修行者們等開頭說。此外,佛陀在講述身體觀察時提到了純凈的形相的把握,在感覺和心的觀察中也提到了純凈的形相的把握。現在爲了講述有形和無形的混合把握,佛陀說:「那麼,修行者們……」 在這裡,存在是指因持續的活動而存在的。不存在是指因放棄而不存在的。就像是……因此,因緣的慾望的產生是由此原因所生。因此,意識到這個原因。通過這樣的方式,所有的意義應當被理解。 在這裡,善的對象是因正念而產生慾望的產生。善的對象是指既善又善的對象,既善的感受也是善的對象。正念是指不依賴的方法的正念、偏離的正念、對無常的常恒的正念、對痛苦的快樂的正念、對無我為我的正念、對不善的善的正念。由於它在這裡的頻繁出現,因此慾望會生起。因此,佛陀說:「有,修行者們,有善的對象,在那裡因正念的頻繁活動,慾望的生起會增加。」 然而,在不善的對象上,由於正念的放棄而會消失。不善的對象是指不善和不善的感受。正念是指依賴的方法的正念、第一種正念、對無常的常恒的正念、對痛苦的痛苦的正念、對無我的無我的正念、對不善的不善的正念。由於它在這裡的頻繁出現,因此慾望會消失。因此,佛陀說:「有,修行者們,有不善的對象,在那裡因正念的頻繁活動,慾望的消失會發生。」(《增支部》5.232)
5.232).
Apica cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattanti asubhanimittassa uggaho, asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Dasavidhañhi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi kāmacchando pahīyati, bhāventassāpi indriyesu pihitadvārassāpi catunnaṃ pañcannaṃ ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojanamattaññunopi. Teneva vuttaṃ –
『『Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno』』ti. (theragā. 983);
Asubhakammikatissattherasadise asubhabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassapi kāmacchando pahīyati, ṭhānanisajjādīsu dasaasubhanissitasappāyakathāya pahīyati, tena vuttaṃ – 『『cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnakāmacchandassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
Paṭighanimitte ayonisomanasikārena pana byāpādassa uppādo hoti. Tattha paṭighampi paṭighanimittaṃ , paṭighārammaṇampi paṭighanimittaṃ. Ayonisomanasikāro sabbattha ekalakkhaṇova. Taṃ tasmiṃ nimitte bahulaṃ pavattayato byāpādo uppajjati. Tenāha bhagavā – 『『atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṃ , tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).
Mettāya pana cetovimuttiyā yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tattha mettāti vutte appanāpi upacāropi vaṭṭati. Cetovimuttīti appanāva. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇova. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato byāpādo pahīyati. Tenāha bhagavā – 『『atthi, bhikkhave, mettā cetovimutti, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa anuppādāya uppannassa vā byāpādassa pahānāyā』』ti (saṃ. ni.
此外,有六種法可以導致慾望的放棄:不善的對象的覺知、不善的觀修、感官的守護、飲食的適度、善友的交往、善言的討論。即便是以不善對像為基礎的慾望,對於那些有十種不善對象的覺知者來說,慾望也會減弱;對於那些在感官上守護自己的人來說,慾望也會減弱;對於那些在飲食上適度的人來說,慾望也會減弱。因此,佛陀說: 「四種五種食物,飲水不多; 適合安樂的修行者,心志堅定的比丘。」(《長老歌》983) 對於那些像阿斯巴卡米基薩特的修行者,善的觀修伴隨善友的交往,慾望也會減弱;在位置安定等方面,關於不善的討論也會減弱。因此,佛陀說:「有六種法可以導致慾望的放棄。」通過這些六種法,放棄的慾望會通過阿羅漢的道而獲得不再生起的狀態。 對於不善的對象,因不正念而生起的痛苦。這裡的痛苦是指痛苦的對象,也包括痛苦的感受。不正念在任何情況下都是相同的。由於在這個對像上頻繁出現,痛苦會生起。因此,佛陀說:「有,修行者們,有痛苦的對象,在那裡因不正念的頻繁活動,慾望的生起會增加。」 而對於慈悲心的心靈解脫,通過正念的觀修會導致其放棄。在這裡,慈悲心是指即使是初步或近行的狀態都是有效的。心靈解脫是指僅僅是初步的狀態。正念是指所述的特徵。由於在這裡的頻繁出現,痛苦會消失。因此,佛陀說:「有,修行者們,有慈悲心的心靈解脫,在那裡因正念的頻繁活動,慾望的消失會發生。」(《增支部》5.232)
5.232).
Apica cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattanti mettānimittassa uggaho mettābhāvanānuyogo kammassakatāpaccavekkhaṇā paṭisaṅkhānabahulatā kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Odissakaanodissakadisāpharaṇānañhi aññataravasena mettaṃ uggaṇhantassāpi byāpādo pahīyati, odhisoanodhisopharaṇavasena mettaṃ bhāventassāpi. 『『Tvaṃ etassa kuddho kiṃ karissasi, kimassa sīlādīni vināsetuṃ sakkhissasi, nanu tvaṃ attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissasi, parassa kujjhanaṃ nāma vītaccitaṅgāra tattaaya salākagūthādīni gahetvā paraṃ paharitukāmatāsadisaṃ hoti. Esopi tava kuddho kiṃ karissati, kiṃ te sīlādīni vināsetuṃ sakkhissati, esa attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissati, appaṭicchitapaheṇakaṃ viya paṭivātaṃ khittarajomuṭṭhi viya ca etassevesa kodho matthake patissatī』』ti evaṃ attano ca parassa ca kammassakataṃ paccavekkhatopi, ubhayakammassakataṃ paccavekkhitvā paṭisaṅkhāne ṭhitassāpi, assaguttattherasadise mettābhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi byāpādo pahīyati. Ṭhānanisajjādīsu mettānissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – 『『cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa byāpādassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
Aratiādīsu ayonisomanasikārena thinamiddhassa uppādo hoti. Tandī nāma kāyālasiyatā. Vijambhitā nāma kāyavinamanā. Bhattasammado nāma bhattamucchā bhattapariḷāho. Cetaso līnattaṃ nāma cittassa līnākāro. Imesu aratiādīsu ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ uppajjati. Tenāha – 『『atthi, bhikkhave, arati tandī vijambhitā bhattasammado cetaso līnattaṃ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni. 5.232).
Ārambhadhātuādīsu pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Ārambhadhātu nāma paṭhamārambhavīriyaṃ. Nikkamadhātu nāma kosajjato nikkhantatāya tato balavataraṃ. Parakkamadhātu nāma paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ. Imasmiṃ tippabhede vīriye yonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ pahīyati. Tenāha – 『『atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa anuppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa pahānāyā』』ti (saṃ. ni.
此外,有六種法可以導致痛苦的放棄:慈悲的對象的覺知、慈悲的觀修、對行為的反思、對思維的頻繁關注、善友的交往、善言的討論。在此,因向不善的方向的偏離,痛苦會減弱;即使是因向善的方向的偏離,慈悲的觀修也會導致痛苦的減弱。「你對他生氣又能做什麼呢?你能摧毀他的道德等嗎?難道你不是憑自己的行為而來,憑自己的行為而去嗎?對他人的憤怒就像是抓住火把、木屑等,想要去傷害他。你的憤怒又能做什麼呢?你能摧毀他的道德等嗎?他也是憑自己的行為而來,憑自己的行為而去,像是微風吹散的塵土。」通過這樣反思自己的和他人的行為,即使是站在反思的基礎上,像阿薩古達長老那樣修習慈悲的修行者,痛苦也會減弱。在位置安定等方面,關於慈悲的討論也會減弱。因此,佛陀說:「有六種法可以導致痛苦的放棄。」 通過這六種法,放棄的痛苦會通過不再生起的無漏道而獲得不再生起的狀態。 在懈怠等方面,因不正念而生起的懶惰。懈怠是指身體的疲憊。打哈欠是指身體的鬆弛。食物的沉迷是指對食物的迷戀和痛苦。心的沉重是指心的沉重狀態。在這些懈怠等方面,由於不正念的頻繁出現,懶惰會生起。因此,佛陀說:「有,修行者們,有懈怠、疲憊、打哈欠、食物的沉迷、心的沉重,在那裡因不正念的頻繁活動,懶惰的生起會增加,已經生起的懶惰會更加嚴重。」(《增支部》5.232) 而在開始的元素等方面,因正念的觀修而會導致其放棄。開始的元素是指初步的精進。放棄的元素是指由於懈怠而放棄。努力的元素是指對目標的不斷追求。由於在這三種精進中,正念的頻繁出現,懶惰會減弱。因此,佛陀說:「有,修行者們,有開始的元素、放棄的元素、努力的元素,在那裡因正念的頻繁活動,懶惰的生起會減少,已經生起的懶惰會被放棄。」(《增支部》)
5.232).
Apica cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattanti – atibhojane nimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Āharahatthaka tatravaṭṭaka alaṃsāṭaka kākamāsaka bhuttavamitakabhojanaṃ bhuñjitvā rattiṭṭhānadivāṭṭhāne nisinnassa hi samaṇadhammaṃ karoto thinamiddhaṃ mahāhatthī viya ottharantaṃ āgacchati, catupañcaālopaokāsaṃ pana ṭhapetvā pānīyaṃ pivitvā yāpanasīlassa bhikkhuno taṃ na hotīti evaṃ atibhojane nimittaṃ gaṇhantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati. Yasmiṃ iriyāpathe thinamiddhaṃ okkamati, tato aññaṃ parivattentassāpi, rattiṃ candālokadīpālokaukkāloke divā sūriyālokaṃ manasikarontassāpi, abbhokāse vasantassāpi, mahākassapattherasadise pahīnathinamiddhe kalyāṇamitte sevantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati. Ṭhānanisajjādīsu dhutaṅganissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – 『『cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa thinamiddhassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
Cetaso avūpasame ayonisomanasikārena uddhaccakukkuccassa uppādo hoti. Avūpasamo nāma avūpasantākāro, uddhaccakukkuccamevetaṃ atthato. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato uddhaccakukkuccaṃ uppajjati. Tenāha – 『『atthi, bhikkhave, cetaso avūpasamo, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti.
Samādhisaṅkhāte pana cetaso vūpasame yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tenāha – 『『atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa anuppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa pahānāyā』』ti.
Apica cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattanti bahussutatā paripucchakatā vinaye pakataññutā vuddhasevitā kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Bāhussaccenapi hi ekaṃ vā dve vā tayo vā cattāro vā pañca vā nikāye pāḷivasena atthavasena ca uggaṇhantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati. Kappiyākappiyaparipucchābahulassāpi, vinayapaññattiyaṃ ciṇṇavasibhāvatāya pakataññunopi, vuḍḍhe mahallakatthere upasaṅkamantassāpi, upālittherasadise vinayadhare kalyāṇamitte sevantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati, ṭhānanisajjādīsu kappiyākappiyanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – 『『cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīne uddhaccakukkucce uddhaccassa arahattamaggena , kukkuccassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
Vicikicchāṭhānīyesu dhammesu ayonisomanasikārena vicikicchāya uppādo hoti. Vicikicchāṭhānīyā dhammā nāma punappunaṃ vicikicchāya kāraṇattā vicikicchāva. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato vicikicchā uppajjati. Tenāha – 『『atthi, bhikkhave, vicikicchāṭhānīyā dhammā, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāyā』』ti (saṃ. ni.
此外,有六種法可以導致懶惰的放棄:過度飲食的覺知、行走的變化、光明的念頭、在空中居住、善友的交往、善言的討論。在飲食過量的情況下,若吃了過量的食物,坐在夜間或白天的地方,若修習三藏法,懶惰就像大象一樣降臨;但是在飲水后,飲食適度的比丘則不會受到影響。由此可知,過度飲食的覺知也會導致懶惰的減弱。若在行走的過程中懶惰出現,轉向其他方向時,夜晚觀察月光、白天觀察陽光,若在空中居住,像大迦葉長老那樣修習的善友,懶惰也會減弱。在位置安定等方面,關於清凈的討論也會減弱。因此,佛陀說:「有六種法可以導致懶惰的放棄。」 通過這六種法,放棄的懶惰會通過阿羅漢的道而獲得不再生起的狀態。 心的無安寧因不正念而生起的煩惱。無安寧是指心的不安寧,煩惱就是這個意思。在那裡,由於不正念的頻繁出現,煩惱會生起。因此,佛陀說:「有,修行者們,心的無安寧,在那裡因不正念的頻繁活動,未生起的煩惱會生起,已生起的煩惱會更加嚴重。」 而在禪定的狀態下,心的安寧因正念的觀修而會導致其放棄。因此,佛陀說:「有,修行者們,心的安寧,在那裡因正念的頻繁活動,未生起的煩惱會被放棄,已生起的煩惱會被放棄。」 此外,有六種法可以導致煩惱的放棄:博學、善問、對戒律的瞭解、對長者的尊重、善友的交往、善言的討論。即使是通過博學,若在四部經典中,因其意義的覺知,煩惱也會減弱。對於善問的頻繁出現,若在戒律的規定中,因其顯而易見的瞭解,尊重長者、敬重長者的修行者,像優波離長老那樣修習的善友,煩惱也會減弱。在位置安定等方面,關於適當與不適當的討論也會減弱。因此,佛陀說:「有六種法可以導致煩惱的放棄。」 通過這六種法,放棄的煩惱會通過煩惱的阿羅漢道、憂慮的無漏道而獲得不再生起的狀態。 在疑惑的法中,因不正念而生起的疑惑。疑惑的法是指因反覆的疑惑而產生的疑惑。在那裡,由於不正念的頻繁出現,疑惑會生起。因此,佛陀說:「有,修行者們,疑惑的法,在那裡因不正念的頻繁活動,未生起的疑惑會生起,已生起的疑惑會更加嚴重。」(《增支部》5.232)
5.232).
Kusalādidhammesu yonisomanasikārena panassā pahānaṃ hoti, tenāha – 『『atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā sevitabbāsevitabbā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro, anuppannāya vā vicikicchāya anuppādāya; uppannāya vā vicikicchāya pahānāyā』』ti.
Apica cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattanti bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, adhimokkhabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bāhussaccenapi hi ekaṃ vā…pe… pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi vicikicchā pahīyati, tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassāpi, vinaye ciṇṇavasībhāvassāpi, tīsu ratanesu okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāpi, saddhādhimutte vakkalittherasadise kalyāṇamitte sevantassāpi vicikicchā pahīyati, ṭhānanisajjādīsu tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – 『『cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattantī』』ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnāya vicikicchāya sotāpattimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ pañcanīvaraṇapariggaṇhanena attano vā dhammesu, parassa vā dhammesu, kālena vā attano, kālena vā parassa dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha subhanimittaasubhanimittādīsu ayonisomanasikārayonisomanasikāravasena pañcasu nīvaraṇesu vuttāyeva nīharitabbā. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha nīvaraṇapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā nīvaraṇapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
Nīvaraṇapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Khandhapabbavaṇṇanā
- Evaṃ pañcanīvaraṇavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā idāni pañcakkhandhavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha pañcasu upādānakkhandhesūti upādānassa khandhā upādānakkhandhā, upādānassa paccayabhūtā dhammapuñjā dhammarāsayoti attho. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato pana khandhakathā visuddhimagge vuttā.
Iti rūpanti idaṃ rūpaṃ, ettakaṃ rūpaṃ, na ito paraṃ rūpaṃ atthīti sabhāvato rūpaṃ pajānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo, vitthārena pana rūpādīni visuddhimagge khandhakathāyameva vuttāni. Iti rūpassa samudayoti evaṃ avijjāsamudayādivasena pañcahākārehi rūpassa samudayo. Iti rūpassa atthaṅgamoti evaṃ avijjānirodhādivasena pañcahākārehi rūpassa atthaṅgamo. Vedanādīsupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge udayabbayañāṇakathāya vutto.
Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ pañcakkhandhapariggaṇhanena attano vā dhammesu, parassa vā dhammesu, kālena vā attano, kālena vā parassa dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha 『『avijjāsamudayā rūpasamudayo』』tiādīnaṃ pañcasu khandhesu vuttānaṃ paññāsāya lakkhaṇānaṃ vasena nīharitabbā. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha khandhapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā khandhapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
Khandhapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Āyatanapabbavaṇṇanā
在善法等方面,通過正念的觀修會導致其放棄。因此,佛陀說:「有,修行者們,有善法和不善法,有值得修習的法和不值得修習的法,有低劣的法和高尚的法,有黑暗和光明的法。在那裡,因正念的頻繁出現,未生起的疑惑不會生起;而已生起的疑惑會被放棄。」 此外,有六種法可以導致疑惑的放棄:博學、善問、對戒律的瞭解、對決策的頻繁關注、善友的交往、善言的討論。即使是通過博學,若在四部經典中,因其意義的覺知,疑惑也會減弱。對於善問的頻繁出現,若在戒律的規定中,因其顯而易見的瞭解,尊重長者、敬重長者的修行者,像瓦卡利長老那樣修習的善友,疑惑也會減弱。在位置安定等方面,關於三種寶的討論也會減弱。因此,佛陀說:「有六種法可以導致疑惑的放棄。」 通過這六種法,放棄的疑惑會通過入流的道而獲得不再生起的狀態。 因此,內心的安寧就是這樣,通過五種障礙的觀察,觀察自己或他人的法,觀察自己或他人的時機,內心安住於法。關於產生和滅盡的法,善與不善的對象等,因不正念和正念的觀修,五種障礙的描述都已經說明。接下來就按這種方式進行。因為在這裡,障礙的描述是痛苦的真相,因此應當瞭解障礙的描述的比丘的出路。其餘的也是如此。 障礙的部分已完成。 五蘊的部分說明 因此,通過五種障礙的觀察,接下來將再次通過五蘊進行說明。這裡的五蘊是指對五蘊的執著,執著的法是執著的法的聚集,法的集合體。這裡的概括是這樣的。詳細的五蘊的討論在《清凈道》中已經說明。 因此,色是指這個色,只有這個色,而沒有其他的色,這就是本質上的色。對感覺等也是如此。這裡的概括是這樣的,詳細的色等的討論在《清凈道》的五蘊的討論中已經說明。色的生起是這樣的,通過無明的生起等五種方式,色的生起是這樣的。色的滅盡是這樣的,通過無明的滅盡等五種方式,色的滅盡是這樣的。對感覺等也是如此。這裡的概括是這樣的,詳細的討論在《清凈道》的生滅智慧的討論中已經說明。 因此,內心的安寧就是這樣,通過五蘊的觀察,觀察自己或他人的法,觀察自己或他人的時機,內心安住於法。關於產生和滅盡的法,在這裡的五蘊的描述應當被理解。接下來就按這種方式進行。因為在這裡,五蘊的描述是痛苦的真相,因此應當瞭解五蘊的描述的比丘的出路。其餘的也是如此。 五蘊的部分已完成。
- Evaṃ pañcakkhandhavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā idāni āyatanavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesūti cakkhu sotaṃ ghānaṃ jivhā kāyo manoti imesu chasu ajjhattikesu, rūpaṃ saddo gandho raso phoṭṭhabbo dhammoti imesu chasu bāhiresu. Cakkhuñca pajānātīti cakkhupasādaṃ yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti. Rūpe ca pajānātīti bahiddhā catusamuṭṭhānikarūpañca yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti. Yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojananti yañca taṃ cakkhuṃ ceva rūpe cāti ubhayaṃ paṭicca. Kāmarāgasaṃyojanaṃ paṭigha, māna, diṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāsa, bhavarāga, issā, macchariya, avijjāsaṃyojananti dasavidhaṃ saṃyojanaṃ uppajjati, tañca yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti.
Kathaṃ panetaṃ uppajjatīti? Cakkhudvāre tāva āpāthagataṃ iṭṭhārammaṇaṃ kāmassādavasena assādayato abhinandato kāmarāgasaṃyojanaṃ uppajjati. Aniṭṭhārammaṇe kujjhato paṭighasaṃyojanaṃ uppajjati. 『『Ṭhapetvā maṃ ko añño etaṃ ārammaṇaṃ vibhāvetuṃ samattho atthī』』ti maññato mānasaṃyojanaṃ uppajjati. Etaṃ rūpārammaṇaṃ niccaṃ dhuvanti gaṇhato diṭṭhisaṃyojanaṃ uppajjati. 『『Etaṃ rūpārammaṇaṃ satto nu kho, sattassa nu kho』』ti vicikicchato vicikicchāsaṃyojanaṃ uppajjati. 『『Sampattibhave vata no idaṃ sulabhaṃ jāta』』nti bhavaṃ patthentassa bhavarāgasaṃyojanaṃ uppajjati. 『『Āyatimpi evarūpaṃ sīlabbataṃ samādiyitvā sakkā laddhu』』nti sīlabbataṃ samādiyantassa sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ uppajjati. 『『Aho vata taṃ rūpārammaṇaṃ aññe na labheyyu』』nti usūyato issāsaṃyojanaṃ uppajjati. Attanā laddhaṃ rūpārammaṇaṃ aññassa maccharāyato macchariyasaṃyojanaṃ uppajjati. Sabbeheva sahajātaaññāṇavasena avijjāsaṃyojanaṃ uppajjati.
Yathā ca anuppannassāti yena kāraṇena asamudācāravasena anuppannassa tassa dasavidhassāpi saṃyojanassa uppādo hoti, tañca kāraṇaṃ pajānāti. Yathā ca uppannassāti appahīnaṭṭhena pana samudācāravasena vā uppannassa tassa dasavidhassāpi saṃyojanassa yena kāraṇena pahānaṃ hoti, tañca kāraṇaṃ pajānāti. Yathā ca pahīnassāti tadaṅgavikkhambhanappahānavasena pahīnassāpi tassa dasavidhassa saṃyojanassa yena kāraṇena āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti. Kena kāraṇena panassa āyatiṃ anuppādo hoti? Diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsaissāmacchariyabhedassa tāva pañcavidhassa saṃyojanassa sotāpattimaggena āyatiṃ anuppādo hoti. Kāmarāgapaṭighasaṃyojanadvayassa oḷārikassa sakadāgāmimaggena, aṇusahagatassa anāgāmimaggena, mānabhavarāgāvijjāsaṃyojanattayassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hoti. Sotañca pajānāti sadde cātiādīsupi eseva nayo. Apicettha āyatanakathā vitthārato visuddhimagge āyatananiddese vuttanayeneva veditabbā.
因此,通過五蘊的觀察,現在將再次通過六處進行說明。這裡的六處是指六個內外的處所:眼、耳、鼻、舌、身體、心。對於這六個內處,色、聲、香、味、觸、法則是這六個外處。關於眼的覺知是指對眼的明晰,依照其特徵的覺知。關於色的覺知是指對外部的色的明晰,依照其特徵的覺知。因這兩者的相互依存而生起的束縛,即是眼和色的相互依存。慾望的束縛、反感、我執、見解、疑惑、戒律的執著、存在的慾望、嫉妒、吝嗇、無明的束縛,這十種束縛會生起,並依照其特徵而被覺知。 那麼,這些是如何生起的呢?當眼門所接觸的可欲對像被享受時,由於慾望的歡喜,慾望的束縛就生起了。若是不可欲的對象,憤怒的束縛就生起。「除了我,還有誰能夠解釋這個對象呢?」這種想法生起時,便會生起我執的束縛。若認為「這個色的對象是永恒、不變的」,則會生起見解的束縛。「這個色的對象究竟是有生命的呢,還是沒有生命的呢?」這種疑惑生起時,疑惑的束縛就生起。「只要有這種存在的狀態,這樣的獲得就一定是容易的。」這種渴望生起時,存在的慾望的束縛就生起。「即便是這樣的修行,依靠戒律也能獲得。」這種執著生起時,戒律的執著的束縛就生起。「哎呀,這個色的對象,其他人可能無法獲得。」這種嫉妒的想法生起時,嫉妒的束縛就生起。通過自己獲得的色的對象,因吝嗇而生起的吝嗇的束縛就生起。所有這些都依賴於無明的束縛而生起。 關於未生起的束縛,因不善的行為而未生起的十種束縛會生起,這一點應當被覺知。關於已生起的束縛,因輕微的放棄而生起的十種束縛會被放棄,這一點也應當被覺知。關於被放棄的束縛,因放棄的行為而放棄的十種束縛會通過不再生起的狀態而獲得,這一點也應當被覺知。是什麼原因導致其不再生起呢?對見解、疑惑、戒律的執著、吝嗇的束縛,這五種束縛通過入流的道而不再生起。慾望與反感的兩種束縛通過粗重的輪迴道而不再生起,微細的束縛通過不再回歸的道而不再生起,關於我執、存在的慾望和無明的三種束縛通過阿羅漢的道而不再生起。這種方式在耳、聲等方面也是如此。此處的處所的討論應當依照《清凈道》的處所的說明而被理解。
Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ ajjhattikāyatanapariggaṇhanena attano vā dhammesu bāhirāyatanapariggaṇhanena parassa vā dhammesu, kālena vā attano, kālena vā parassa dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha 『『avijjāsamudayā cakkhusamudayo』』ti rūpāyatanassa rūpakkhandhe, arūpāyatanesu manāyatanassa viññāṇakkhandhe, dhammāyatanassa sesakkhandhesu vuttanayena nīharitabbā. Lokuttaradhammā na gahetabbā. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha āyatanapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā āyatanapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
Āyatanapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā
- Evaṃ cha ajjhattikabāhirāyatanavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā idāni bojjhaṅgavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha bojjhaṅgesūti bujjhanakasattassa aṅgesu. Santanti paṭilābhavasena saṃvijjamānaṃ. Satisambojjhaṅganti satisaṅkhātaṃ sambojjhaṅgaṃ. Ettha hi sambujjhati āraddhavipassakato paṭṭhāya yogāvacaroti sambodhi. Yāya vā so satiādikāya sattadhammasāmaggiyā sambujjhati kilesaniddāto uṭṭhāti, saccāni vā paṭivijjhati, sā dhammasāmaggī sambodhi. Tassa sambodhissa, tassā vā sambodhiyā aṅganti sambojjhaṅgaṃ. Tena vuttaṃ – 『『satisaṅkhātaṃ sambojjhaṅga』』nti. Sesasambojjhaṅgesupi imināva nayena vacanattho veditabbo.
Asantanti appaṭilābhavasena avijjamānaṃ. Yathā ca anupannassātiādīsu pana satisambojjhaṅgassa tāva 『『atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti (saṃ. ni.
因此,內心的安寧就是這樣,通過內處和外處的觀察,觀察自己或他人的法,觀察自己或他人的時機,內心安住於法。關於生起和滅盡的法,因無明的生起而生起的眼的生起,因無色的處而生起的意識的生起,因法的處而生起的其他聚集的法,均應依照所述的方式來理解。超越世俗的法不應被把握。接下來就按這種方式進行。因為在這裡,處的描述是痛苦的真相,因此應當瞭解處的描述的比丘的出路。其餘的也是如此。 處的部分已完成。 覺醒因的部分說明 因此,通過六個內外的處所的觀察,現在將再次通過覺醒因進行說明。這裡的覺醒因是指覺醒的眾生的因素。安寧是指通過獲得而存在的。覺醒的安寧是指有覺知的覺醒因。在這裡,覺醒是指從已發起的正觀開始的修行者所獲得的。通過正念等七種法的聚合而覺醒,或是通過覺知真理而覺醒,或是通過覺知法的聚合而覺醒。由此可知,覺醒因是指覺醒的因素。因此,佛陀說:「有覺知的覺醒因。」 不存在的則是指因缺乏獲得而不存在的。關於未生起的覺醒因等方面,佛陀也說:「有,修行者們,有覺醒因的法,在那裡因正念的頻繁出現,未生起的覺醒因會生起,已生起的覺醒因會更加增長。」(《增支部》)
5.232) evaṃ uppādo hoti. Tattha satiyeva satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇoyeva. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato satisambojjhaṅgo uppajjati.
Apica cattāro dhammā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti satisampajaññaṃ muṭṭhassatipuggalaparivajjanatā upaṭṭhitassatipuggalasevanatā tadadhimuttatāti. Abhikkantādīsu hi sattasu ṭhānesu satisampajaññena, bhattanikkhittakākasadise muṭṭhassatipuggale parivajjanena, tissadattattheraabhayattherasadise upaṭṭhitassatipuggale sevanena, ṭhānanisajjādīsu satisamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatāya ca satisambojjhaṅgo uppajjati. Evaṃ catūhi kāraṇehi uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.
Dhammavicayasambojjhaṅgassa pana 『『atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā…pe… kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti evaṃ uppādo hoti.
Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti paripucchakatā vatthuvisadakiriyā indriyasamattapaṭipādanā duppaññapuggalaparivajjanā paññavantapuggalasevanā gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā tadadhimuttatāti. Tattha paripucchakatāti khandhadhātuāyatanaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgasamathavipassanānaṃ atthasannissitaparipucchābahulatā. Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hissa kesanakhalomāni dīghāni honti, sarīraṃ vā ussannadosañceva sedamalamakkhitañca, tadā ajjhattikaṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā pana cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiravatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Tasmā kesādichedāpanena uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi sarīrasallahukabhāvakaraṇena ucchādananahāpanena ca ajjhattikavatthu visadaṃ kātabbaṃ. Sūcikammadhovanarajanaparibhaṇḍakaraṇādīhi bāhiravatthu visadaṃ kātabbaṃ. Etasmiñhi ajjhattikabāhire vatthumhi avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ aparisuddhāni dīpakapallavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Visade pana ajjhattikabāhire vatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi visadaṃ hoti parisuddhāni dīpakapallavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Tena vuttaṃ 『『vatthuvisadakiriyā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattatī』』ti.
因此,生起是這樣的。在這裡,唯有正念是覺醒因的法。正念的特徵就是所述的要素。因其頻繁的顯現,覺醒因便會生起。 此外,有四種法可以導致覺醒因的生起:對正念的充分理解、對無明的避免、對正念的修習、對正念的專注。在這七個地方,因對正念的充分理解而生起,因對無明的避免而生起,因對正念的修習而生起,因對正念的專注而生起,因坐禪等的修習而生起。通過這四個原因,生起的覺醒因會通過阿羅漢的道而獲得圓滿。 關於法的觀察覺醒因,佛陀說:「有,修行者們,有善法和不善法……有低劣和高尚的法,在那裡因正念的頻繁出現,未生起的法的觀察覺醒因會生起,已生起的法的觀察覺醒因會更加增長。」 此外,有七種法可以導致法的觀察覺醒因的生起:善問、明確的行為、對感官的適度修習、對無智者的避免、對有智慧者的修習、對深奧的智慧的反省、對正念的專注。在這裡,善問是指對五蘊、元素、處、感官、力量、覺醒因、道、禪定、正念等的含義進行充分的詢問。明確的行為是指內外處的清晰化。當身體的頭髮、毛髮長得很長,身體上有污垢和污垢的跡象時,內部的處就會變得不清晰、不乾淨。當衣物陳舊、骯髒、有異味,臥具骯髒時,外部的處就會變得不清晰、不乾淨。因此,通過修剪頭髮、清洗身體、保持身體輕盈、遮蔽身體、清洗衣物等,內部的處應當保持清晰。通過清洗器具、洗滌衣物等,外部的處應當保持清晰。在這種情況下,內部和外部的處如果不清晰,心識的覺知也會不清晰、不純凈,像是未清洗的燈芯上升的火焰一樣。不清晰的情況下,內部和外部的處所生起的心識的覺知也不清晰、不純凈,像是未清洗的燈芯上升的火焰一樣。正因為如此,佛陀說:「明確的行為是導致法的觀察覺醒因的生起。」
Indriyasamattapaṭipādanā nāma saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace hissa saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, itarāni mandāni, tato vīriyindriyaṃ paggahakiccaṃ, satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā, yathā vā manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena hāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha nidassanaṃ. Sace pana vīriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ na sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṃ. Tasmā taṃ passaddhādibhāvanāya hāpetabbaṃ. Tatrāpi soṇattherassa vatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesupi ekassa balavabhāve sati itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā.
Visesato panettha saddhāpaññānaṃ samādhivīriyānañca samataṃ pasaṃsanti. Balavasaddho hi mandapañño mudhappasanno hoti, avatthusmiṃ pasīdati. Balavapañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati, bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti. Cittuppādamatteneva kusalaṃ hotīti atidhāvitvā dānādīni akaronto niraye uppajjati. Ubhinnaṃ samatāya vatthusmiṃyeva pasīdati. Balavasamādhiṃ pana mandavīriyaṃ samādhissa kosajjapakkhattā kosajjaṃ abhibhavati. Balavavīriyaṃ mandasamādhiṃ vīriyassa uddhaccapakkhattā uddhaccaṃ abhibhavati. Samādhi pana vīriyena saṃyojito kosajje patituṃ na labhati, vīriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati. Tasmā tadubhayaṃ samaṃ kātabbaṃ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti.
Apica samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati. Evaṃ saddahanto okappento appanaṃ pāpuṇissati. Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati. Evañhi so appanaṃ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa paññā balavatī vaṭṭati. Evañhi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti. Ubhinnaṃ pana samatāyapi appanā hotiyeva. Sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṃ uddhaccapakkhikānaṃ saddhāvīriyapaññānaṃ vasena uddhaccapātato, kosajjapakkhikena ca samādhinā kosajjapātato rakkhati. Tasmā sā loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca, sabbarājakiccesu sabbattha icchitabbā. Tenāha – 『『sati ca pana sabbatthikā vuttā bhagavatā, kiṃ kāraṇā? Cittañhi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaccupaṭṭhānā ca sati, na vinā satiyā cittassa paggahaniggaho hotī』』 ti. Duppaññapuggalaparivajjanā nāma khandhādibhede anogāḷhapaññānaṃ dummedhapuggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Paññavantapuggalasevanā nāma samapaññāsalakkhaṇapariggāhikāya udayabbayapaññāya samannāgatapuggalasevanā. Gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā nāma gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu dhammavicayasambojjhaṅgasamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatā. Evaṃ uppannassa pannassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.
Vīriyasambojjhaṅgassa 『『atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti evaṃ uppādo hoti.
感官的適度修習是指對信等感官的適度培養。如果信的感官強大,而其他感官微弱,則精進的感官無法發揮作用,正念的感官無法維持,定的感官無法專注,智慧的感官無法顯現。因此,應當通過觀察法的本性,或者通過對正念的專注來提升信的感官。這裡提到的瓦克利長老的例子就是一個說明。如果精進的感官強大,則信的感官無法進行決策,其他感官也無法發揮各自的作用。因此,應當通過安寧等的修習來提升它。在這裡,也應當展示索那長老的例子。如此,其他感官在一個強大感官的情況下,其它感官在各自的作用上應當被理解為無能。 特別地,在這裡,信和智慧的感官以及定與精進的感官是相互稱讚的。強大的信者往往智慧微弱,心中充滿疑慮。強大的智慧者往往信念微弱,像生病的人一樣,處於無所作為的狀態。僅僅憑藉心的生起就能獲得善法,若不努力行善則會墮入地獄。兩者在同一事物中都感到安心。強大的定卻會被微弱的精進所壓制,因而懈怠就會壓倒它。強大的精進則會壓倒微弱的定。定與精進是相互關聯的,若一方被另一方所壓制,則無法獲得安寧。因此,兩者應當保持平衡。只有在兩者平衡的情況下,心的集中才能實現。 此外,對於修習定的修行者,即使信也會顯得強大。如此,懷有信心的人會獲得心的集中。對於修習定與智慧的人而言,心的專注是強大的。這樣,他就會獲得心的集中。對於修習觀的修行者,智慧是強大的。這樣,他就能獲得特徵的明辨。即便兩者達到平衡,心的集中依然會實現。正念在各處都是強大的。正念能保護心免於因信、精進、智慧的干擾而產生的動搖,也能保護心免於因定的懈怠而產生的動搖。因此,正念在所有的事物中都應當被重視,像鹽和香料一樣,在所有的行為中都應當被重視,在所有的國王事務中都應當被重視。因此,佛陀說:「正念在各處被提及,為什麼呢?因為心的集中依賴於正念的保護,若沒有正念,心的掌控就無法實現。」 對無智者的避免是指對五蘊等的無明的避免。對有智慧者的修習是指對智慧的特徵的把握,以及對生滅智慧的修習。對深奧的智慧的反省是指在深奧的五蘊等中進行的深刻智慧的反思。對正念的專注是指在安靜的狀態下,通過觀察法的本性而生起的覺醒因。因而,生起的智慧會通過阿羅漢的道而獲得圓滿。 關於精進的覺醒因,佛陀說:「有,修行者們,有開始的法、放棄的法、努力的法,在那裡因正念的頻繁出現,未生起的精進的覺醒因會生起,已生起的精進的覺醒因會更加增長。」
Apica ekādasa dhammā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti apāyabhayapaccavekkhaṇatā ānisaṃsadassāvitā gamanavīthipaccavekkhaṇatā piṇḍapātāpacāyanatā dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā satthumahattapaccavekkhaṇatā jātimahattapaccavekkhaṇatā sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇatā kusītapuggalaparivajjanatā āraddhavīriyapuggalasevanatā tadadhimuttatāti.
Tattha nirayesu pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāya mahādukkhānubhavanakālepi, tiracchānayoniyaṃ jālakhipanakumīnādīhi gahitakālepi, pājanakaṇṭakādippahāratunnassa sakaṭavahanādikālepi, pettivisaye anekānipi vassasahassāni ekaṃ buddhantarampi khuppipāsāhi āturībhūtakālepi, kālakañcikaasuresu saṭṭhihatthaasītihatthappamāṇena aṭṭhicammamatteneva attabhāvena vātātapādidukkhānubhavanakālepi na sakkā vīriyasambojjhaṅgaṃ uppādetuṃ, ayameva te bhikkhu kālo vīriyakaraṇāyāti evaṃ apāyabhayaṃ paccavekkhantassāpi vīriyasambojjhaṅgo uppajjati.
Na sakkā kusītena navalokuttaradhammaṃ laddhuṃ, āraddhavīriyeneva sakkā ayamānisaṃso vīriyassāti evaṃ ānisaṃsadassāvinopi uppajjati. Sabbabuddhapaccekabuddhamahāsāvakehi te gatamaggo gantabbo, so ca na sakkā kusītena gantunti evaṃ gamanavīthiṃ paccavekkhantassāpi uppajjati. Ye taṃ piṇḍapātādīhi upaṭṭhahanti, ime te manussā neva ñātakā, na dāsakammakarā, nāpi taṃ nissāya jīvissāmāti te paṇītāni cīvarādīni denti. Atha kho attano kārānaṃ mahapphalataṃ paccāsīsamānā denti. Satthārāpi 『『ayaṃ ime paccaye paribhuñjitvā kāyadaḷhībahulo sukhaṃ viharissatī』』ti na evaṃ sampassatā tuyhaṃ paccayā anuññātā. Atha kho 『『ayaṃ ime paribhuñjamāno samaṇadhammaṃ katvā vaṭṭadukkhato muccissatī』』ti te paccayā anuññātā, so dāni tvaṃ kusīto viharanto na taṃ piṇḍaṃ apacāyissati. Āraddhavīriyasseva hi piṇḍapātāpacāyanaṃ nāma hotīti evaṃ piṇḍapātāpacāyanaṃ paccavekkhantassāpi uppajjati ayyamittattherassa viya.
Thero kira kassakaleṇe nāma paṭivasati. Tassa ca gocaragāme ekā mahāupāsikā theraṃ puttaṃ katvā paṭijaggati. Sā ekadivasaṃ araññaṃ gacchantī dhītaraṃ āha – 『『amma, asukasmiṃ ṭhāne purāṇataṇḍulā, asukasmiṃ sappi, asukasmiṃ khīraṃ, asukasmiṃ phāṇitaṃ, tava bhātikassa ayyamittassa āgatakāle bhattaṃ pacitvā khīrasappiphāṇitehi saddhiṃ dehi, tvañca bhuñjeyyāsi. Ahaṃ pana hiyyo pakkapārivāsikabhattaṃ kañjiyena bhuttāmhī』』ti. Divā kiṃ bhuñjissasi ammā,ti? Sākapaṇṇaṃ pakkhipitvā kaṇataṇḍulehi ambilayāguṃ pacitvā ṭhapehi ammā,ti.
此外,有十一種法可以導致精進的覺醒因的生起:對墮落的恐懼的反思、對利益的觀察、對行走的反思、對乞食的反思、對遺產的重大觀察、對導師的重大觀察、對出生的重大觀察、對同修的重大觀察、對懶惰者的避免、對努力者的修習、對正念的專注。 在此,因五種束縛的因而生起,儘管在經歷極大的痛苦時,或在被畜生所捕獲時,或在被刺痛的狀態下,或在餓鬼道中經歷數千年,甚至在時間的限制下,僅憑身體的存在而經歷風、熱等的痛苦時,精進的覺醒因也無法生起。因此,修行者在此時思考「這是我努力的時機」,即使在反思墮落的恐懼時,精進的覺醒因也會生起。 懶惰者無法獲得新的超越世俗的法,只有通過努力,才能獲得這些利益。因此,反思利益的觀察也會生起。所有的佛、獨覺佛和大聲聞者都走過這條路,而懶惰者無法走這條路,因此,對行走的反思也會生起。那些通過乞食等來維持生活的人,他們既不是親戚,也不是奴僕,亦不是依賴他人而生存的人,而是根據自己的因果法則來給予豐厚的供養。於是,他們根據自己的因果法則給予豐厚的供養。導師也說:「這些人在享用這些供養后,身體將會健康地生活。」而不是這樣看待:「這些人在享用這些供養后,因修行而解脫于苦難。」因此,若懶惰而生活,就無法享用這些供養。只有通過努力,乞食的供養才會被接受,這樣,反思乞食的過程也會生起,類似於米提長老的情況。 長老據說住在卡薩卡萊那地方。在他的居住地,有一位大居士照顧著長老的兒子。有一天,她在去森林的路上對女兒說:「母親,在某個地方有舊的稻穀,在某個地方有油,在某個地方有牛奶,在某個地方有果子,等你兄弟阿米塔到達時,煮好飯與牛奶和果子一起給他,你也可以吃。」然後她問:「母親,你今天吃什麼?」她說:「把葉子放進去,用米煮成粥,放在鍋里。」
Thero cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharantova taṃ saddaṃ sutvā attānaṃ ovadi 『『mahāupāsikā kira kañjiyena pārivāsikabhattaṃ bhuñji, divāpi kaṇapaṇṇambilayāguṃ bhuñjissati , tuyhaṃ atthāya pana purāṇataṇḍulādīni ācikkhati, taṃ nissāya kho panesā neva khettaṃ na vatthuṃ na bhattaṃ na vatthaṃ paccāsīsati, tisso pana sampattiyo patthayamānā deti, tvaṃ etissā tā sampattiyo dātuṃ sakkhissasi, na sakkhissasīti, ayaṃ kho pana piṇḍapāto tayā sarāgena sadosena samohena na sakkā gaṇhitu』』nti pattaṃ thavikāya pakkhipitvā gaṇṭhikaṃ muñcitvā nivattitvā kassakaleṇameva gantvā pattaṃ heṭṭhāmañce cīvaraṃ cīvaravaṃse ṭhapetvā 『『arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī』』ti vīriyaṃ adhiṭṭhahitvā nisīdi. Dīgharattaṃ appamatto hutvā nivutthabhikkhu vipassanaṃ vaḍḍhetvā purebhattameva arahattaṃ patvā vikasamānamiva padumaṃ mahākhīṇāsavo sitaṃ karontova nisīdi. Leṇadvāre rukkhamhi adhivatthā devatā –
『『Namo te purisājañña, namo te purisuttama;
Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisā』』ti. –
Udānaṃ udānetvā 『『bhante, piṇḍāya paviṭṭhānaṃ tumhādisānaṃ arahantānaṃ bhikkhaṃ datvā mahallakitthiyo dukkhā muccissantī』』ti āha. Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā kālaṃ olokento 『『pātoyevā』』ti ñatvā pattacīvaramādāya gāmaṃ pāvisi.
Dārikāpi bhattaṃ sampādetvā 『『idāni me bhātā āgamissati, idāni āgamissatī』』ti dvāraṃ olokayamānā nisīdi. Sā there gharadvāraṃ sampatte pattaṃ gahetvā sappiphāṇitayojitassa khīrapiṇḍapātassa pūretvā hatthe ṭhapesi. Thero 『『sukhaṃ hotū』』ti anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sāpi taṃ olokayamānā aṭṭhāsi. Therassa hi tadā ativiya parisuddho chavivaṇṇo ahosi, vippasannāni indriyāni, mukhaṃ bandhanā pavuttatālapakkaṃ viya ativiya virocittha.
Mahāupāsikā araññā āgantvā 『『kiṃ, amma, bhātiko te āgato』』ti pucchi. Sā sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Upāsikā 『『ajja mama puttassa pabbajitakiccaṃ matthakaṃ patta』』nti ñatvā 『『abhiramati te, amma, bhātā buddhasāsane, na ukkaṇṭhatī』』ti āha.
Mahantaṃ kho panetaṃ satthudāyajjaṃ yadidaṃ satta ariyadhanāni nāma, taṃ na sakkā kusītena gahetuṃ. Yathā hi vippaṭipannaṃ puttaṃ mātāpitaro 『『ayaṃ amhākaṃ aputto』』ti paribāhiraṃ karonti, so tesaṃ accayena dāyajjaṃ na labhati, evaṃ kusītopi idaṃ ariyadhanadāyajjaṃ na labhati, āraddhavīriyova labhatīti dāyajjamahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.
Mahā kho pana te satthā, satthuno hi te mātukucchismiṃ paṭisandhigaṇhanakālepi abhinikkhamanepi abhisambodhiyampi dhammacakkappavattanayamakapāṭihāriyadevorohanaāyusaṅkhāravossajjanesupi parinibbānakālepi dasasahassilokadhātu akampittha, yuttaṃ nu te evarūpassa satthu sāsane pabbajitvā kusītena bhavitunti evaṃ satthumahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.
Jātiyāpi tvaṃ idāni na lāmakajātiko, asambhinnāya mahāsammatapaveṇiyā āgataukkākarājavaṃse jātosi, suddhodanamahārājassa ca mahāmāyādeviyā ca nattā, rāhulabhaddassa kaniṭṭho, tayā nāma evarūpena jinaputtena hutvā na yuttaṃ kusītena viharitunti evaṃ jātimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.
長老穿上袈裟,正準備取缽時,聽到這個聲音,便自我勸誡:「大居士似乎在吃粥,白天也會吃葉子煮的粥,而你卻告訴她關於舊稻穀等的事情。然而,她並不依賴田地、物品、飯食或衣物,而是渴望三種財富。你是否能夠給予她這些財富?你似乎無法做到。」於是他將缽放入袋中,放下揹包,轉身走向卡薩卡萊,來到一處低矮的地方,把缽和袈裟放下,心中堅定:「在獲得阿羅漢果之前,我不會離開。」他長久以來保持警覺,回憶過去的修行,最終獲得了阿羅漢果,像盛開的蓮花一樣,安靜地坐著。 在山洞的門口,樹上有天神在守護著,唱道:「我向你致敬,偉大的人;我向你致敬,最優秀的人;你已斷盡了煩惱,成爲了值得尊敬的。」長老聽到這些,便說道:「尊者,像我們這樣的阿羅漢,給你們施捨食物,年老的女人們會因此而解脫。」長老站起身,打開門,觀察時間,知曉「正是在早晨」,於是帶著缽和袈裟走入村莊。 小女孩準備好食物,心想:「現在我的兄弟要來了,現在他要來了。」她一邊觀察門口,一邊坐著。當長老到達家門口時,她拿起缽,裝滿了加了牛奶的米飯,放在手中。長老祝願她「愿你幸福」,然後離開。她也一直在注視著他。那時,長老的容顏極為清凈,五官清晰,面容如同陽光照耀下的白色蓮花。 大居士來到森林,問道:「母親,你的兄弟來了沒有?」她將所有的事情都告訴了她。居士知道:「今天我兒子要出家了。」於是她說:「你放心吧,母親,你的兄弟在佛法中修行,不會感到厭倦。」 然而,這位導師的教導是如此的深遠,那些七個高貴的財富是無法通過懶惰來獲得的。就如同父母對失去的孩子感到失落,他們會說:「這是我們的兒子。」因此,這個孩子不會獲得繼承權,同樣,懶惰者也無法獲得這高貴的財富,只有通過努力,才能獲得。 然而,確實是你們的導師,因他在母親的懷抱中出生,甚至在出家時、成道時、轉法輪時、降神時、放棄生命時,十萬億世界都未曾動搖。因此,思考導師的偉大也是會生起的。 而你如今不是卑微的種族,乃是來自無障礙的偉大王族,母親是凈飯王的妻子,父親是摩耶女,拉胡拉的弟弟,作為這樣的勝者之子,怎麼能懶惰地生活呢?因此,思考出生的偉大也會生起。
Sāriputtamahāmoggallānā ceva asīti ca mahāsāvakā vīriyeneva lokuttaradhammaṃ paṭivijjhiṃsu, tvaṃ etesaṃ sabrahmacārīnaṃ maggaṃ paṭipajjasi, na paṭipajjasīti evaṃ sabrahmacārimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.
Kucchiṃ pūretvā ṭhitaajagarasadise vissaṭṭhakāyikacetasikavīriye kusītapuggale parivajjantassāpi āraddhavīriye pahitatte puggale sevantassāpi ṭhānanisajjādīsu vīriyuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.
Pītisambojjhaṅgassa 『『atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti evaṃ uppādo hoti . Tattha pītiyeva pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma. Tassā uppādakamanasikāro yonisomanasikāro nāma.
Apica ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti buddhānussati, dhamma, saṅgha , sīla, cāga, devatānussati upasamānussati lūkhapuggalaparivajjanatā siniddhapuggalasevanatā pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā tadadhimuttatāti. Buddhaguṇe anussarantassāpi hi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjati, dhammasaṅghaguṇe anussarantassāpi, dīgharattaṃ akhaṇḍaṃ katvā rakkhitaṃ catupārisuddhisīlaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi dasasīlaṃ pañcasīlaṃ pañcavekkhantassāpi, dubbhikkhabhayādīsu paṇītabhojanaṃ sabrahmacārīnaṃ datvā 『『evaṃ nāma adamhā』』ti cāgaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi evarūpe kāle sīlavantānaṃ dinnadānaṃ paccavekkhantassāpi, yehi guṇehi samannāgatā devatā devattaṃ pattā, tathārūpānaṃ guṇānaṃ attani atthitaṃ paccavekkhantassāpi, samāpattiyā vikkhambhitā kilesā saṭṭhipi sattatipi vassāni na samudācarantīti paccavekkhantassāpi, cetiyadassanabodhidassanatheradassanesu asakkaccakiriyāya saṃsūcitalūkhabhāve buddhādīsu pasādasinehābhāvena gadrabhapiṭṭhe rajasadise lūkhapuggale parivajjantassāpi, buddhādīsu pasādabahule muducitte siniddhapuggale sevantassāpi, ratanattayaguṇaparidīpake pasādanīyasuttante paccavekkhantassāpi, ṭhānanisajjādīsu pītiuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.
Passaddhisambojjhaṅgassa 『『atthi, bhikkhave, kāyapassaddhi cittapassaddhi, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti evaṃ uppādo hoti.
沙利普特和摩訶目犍連以及八十位大聲聞,因精進而領悟了超越世俗的法。你在這些同修中走上了道路,而不是停留在原地,因此思考同修的偉大也會生起。 在填滿腹部后,站立如蛇般,具備超凡的身體和心靈的精進,遠離懶惰者,服務於努力不懈的人,因而爲了在位置和安坐中生起精進的覺醒因,心中保持警覺也會生起。如此生起的,因阿羅漢果的修習而獲得圓滿。 關於喜的覺醒因,佛陀說:「有,修行者們,關於喜的覺醒因的法,有正念的頻繁出現,這種法是未生起的喜的覺醒因的生起,或者是已生起的喜的覺醒因的增長,因而導致圓滿的修習。」在這裡,喜本身就是關於喜的覺醒因的法。其生起的正念稱為正念的正念。 此外,有十一種法可以導致喜的覺醒因的生起:對佛的回憶、對法的回憶、對僧的回憶、對戒的回憶、對舍的回憶、對天神的回憶、對安寧的回憶、對懶惰者的避免、對努力者的修習、對美德的觀察、對自我反省。因回憶佛的功德而生起的,直到獲得安寧,整個身體都會感受到喜的覺醒因的生起;因回憶法和僧的功德而生起的,經過長久的保護,觀察四種清凈的戒律也會生起;即使在家中,回憶十種戒律和五種戒律也會生起;在面對饑荒等的威脅時,給予同修美味的食物,反思「這就是舍」,也會生起;即使在家中,在這樣的時刻,給予有美德的人施捨的反思也會生起;那些具備這些功德的天神,能獲得天界的回憶;同樣,思考這些功德的存在也會生起;因心靈的集中而抑制的煩惱,甚至六十年、七十年也不會生起;因此,思考這些法也會生起。在對聖地、菩提樹、長老的觀察中,因無法行動而導致的懶惰,遠離佛等的歡喜,反而能在歡喜中服務於心靈清凈的人,反思寶三種的功德,思考美德的法也會生起。如此生起的,因阿羅漢果的修習而獲得圓滿。 關於安寧的覺醒因,佛陀說:「有,修行者們,身體的安寧和心靈的安寧,那裡有正念的頻繁出現,這種法是未生起的安寧的覺醒因的生起,或者是已生起的安寧的覺醒因的增長,因而導致圓滿的修習。」
Apica satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti paṇītabhojanasevanatā utusukhasevanatā iriyāpathasukhasevanatā majjhattapayogatā sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā passaddhakāyapuggalasevanatā tadadhimuttatāti. Paṇītañhi siniddhaṃ sappāyabhojanaṃ bhuñjantassāpi, sītuṇhesu ca utūsu ṭhānādīsu ca iriyāpathesu sappāyautuñca iriyāpathañca sevantassāpi passaddhi uppajjati. Yo pana mahāpurisajātiko sabbautuiriyāpathakkhamo hoti, na taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yassa sabhāgavisabhāgatā atthi, tasseva visabhāge utuiriyāpathe vajjetvā sabhāge sevantassa uppajjati. Majjhattapayogo vuccati attano ca parassa ca kammassakatāpaccavekkhaṇā. Iminā majjhattapayogena uppajjati. Yo leḍḍudaṇḍādīhi paraṃ viheṭhayamāno vicarati, evarūpaṃ sāraddhakāyaṃ puggalaṃ parivajjantassāpi, saṃyatapādapāṇiṃ passaddhakāyaṃ puggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu passaddhiuppādanatthāya ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.
Samādhisambojjhaṅgassa 『『atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro, anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti evaṃ uppādo hoti. Tattha samathova samathanimittaṃ avikkhepaṭṭhena ca abyagganimittanti.
Apica ekādasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti vatthuvisadakiriyatā indriyasamattapaṭipādanatā nimittakusalatā samaye cittassa paggaṇhanatā samaye cittassa niggaṇhanatā samaye sampahaṃsanatā samaye ajjhupekkhanatā asamāhitapuggalaparivajjanatā samāhitapuggalasevanatā jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā tadadhimuttatāti. Tattha vatthuvisadakiriyatā ca indriyasamattapaṭipādanatā ca vuttanayeneva veditabbā.
Nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā. Samaye cittassa paggaṇhanatāti yasmiṃ samaye atisithilavīriyatādīhi līnaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa paggaṇhanaṃ. Samaye cittassa paggaṇhanatāti yasmiṃ samaye āraddhavīriyatādīhi uddhataṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa niggaṇhanaṃ. Samaye sampahaṃsanatāti yasmiṃ samaye cittaṃ paññāpayogamandatāya vā upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ hoti, tasmiṃ samaye aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti . Aṭṭha saṃvegavatthūni nāma jāti jarā byādhi maraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhanti. Ratanattayaguṇānussaraṇena ca pasādaṃ janeti, ayaṃ vuccati 『『samaye sampahaṃsanatā』』ti.
此外,有七種法可以導致安寧的覺醒因的生起:享用美味的食物、享受舒適的氣候、享受適宜的行走方式、中道的修習、遠離懶惰者、服務於安寧者,以及對這些法的反思。因享用美味的、清新的食物而生起的,即使在寒冷和熱的地方,以及在適宜的行走方式中,安寧也會生起。若是偉大的人,能夠適應所有的行走方式,則不應將其視為此法。若具備某種特質,則在不適合的行走方式中,遠離適合的人時,也會生起安寧。中道的修習指的是對自身和他人所作的行為的反思。通過這種中道的修習而生起。若用棍棒等去攻擊他人,遠離這樣的有決心的人,服務於安寧的人,因在位置和安坐中的安寧而生起的,心中保持警覺也會生起。如此生起的,因阿羅漢果的修習而獲得圓滿。 關於定的覺醒因,佛陀說:「有,修行者們,平靜的象徵和不動的象徵,那裡有正念的頻繁出現,這種法是未生起的定的覺醒因的生起,或者是已生起的定的覺醒因的增長,因而導致圓滿的修習。」在這裡,平靜的象徵是指平靜的象徵,以及不動的象徵。 此外,有十一種法可以導致定的覺醒因的生起:對法的清晰理解、對感官的控制、對象徵的熟練掌握、對心的把握、對心的控制、對心的安寧、對心的觀察、遠離不專注的人、服務於專注的人、對禪定解脫的反思,以及對這些法的反思。在這裡,法的清晰理解和對感官的控制應當如前所述理解。 象徵的熟練掌握是指對元素象徵的掌握。對心的把握是指在過於懈怠、無力等情況下,心變得鬆弛,此時通過法的觀察、精進、喜的覺醒因的生起來掌握它。對心的控制是指在努力的情況下,心變得振奮,此時通過安寧的定的觀察來控制它。對心的安寧是指在心因智慧的不足或安寧的獲得而感到不安,此時通過對八種激勵的反思來激勵它。八種激勵的對象是:出生、衰老、疾病、死亡、墮落的痛苦、過去的輪迴痛苦、未來的輪迴痛苦以及目前的飲食相關的痛苦。通過對三寶功德的回憶而生起的歡喜,這稱為「對心的安寧」。
Samaye ajjhupekkhanatā nāma yasmiṃ samaye sammāpaṭipattiṃ āgamma alīnaṃ anuddhataṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti, tadāssa paggahaniggahasampahaṃsanesu na byāpāraṃ āpajjati, sārathi viya samappavattesu assesu. Ayaṃ vuccati – 『『samaye ajjhupekkhanatā』』ti. Asamāhitapuggalaparivajjanatā nāma upacāraṃ vā appanaṃ vā appattānaṃ vikkhittacittānaṃ puggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Samāhitapuggalasevanā nāma upacārena vā appanāya vā samāhitacittānaṃ sevanā bhajanā payirupāsanā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu samādhiuppādanatthaṃyeva ninnapoṇapabbhāracittatā. Evañhi paṭipajjato esa uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.
Upekkhāsambojjhaṅgassa 『『atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī』』ti evaṃ uppādo hoti. Tattha upekkhāva upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma.
Apica pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti sattamajjhattatā saṅkhāramajjhattatā sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā tadadhimuttatāti. Tattha dvīhākārehi sattamajjhattataṃ samuṭṭhāpeti 『『tvaṃ attano kammena āgantvā attanova kammena gamissasi, esopi attanova kammena āgantvā attanova kammena gamissati, tvaṃ kaṃ kelāyasī』』ti evaṃ kammassakatāpaccavekkhaṇena, 『『paramatthato sattoyeva natthi, so tvaṃ kaṃ kelāyasī』』ti evaṃ nissattapaccavekkhaṇena cāti. Dvīhevākārehi saṅkhāramajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – 『『idaṃ cīvaraṃ anupubbena vaṇṇavikāratañceva jiṇṇabhāvañca upagantvā pādapuñchanacoḷakaṃ hutvā yaṭṭhikoṭiyā chaḍḍanīyaṃ bhavissati, sace panassa sāmiko bhaveyya, nāssa evaṃ vinassituṃ dadeyyā』』ti evaṃ assāmikabhāvapaccavekkhaṇena ca, 『『anaddhaniyaṃ idaṃ tāvakālika』』nti evaṃ tāvakālikabhāvapaccavekkhaṇena cāti. Yathā ca cīvare, evaṃ pattādīsupi yojanā kātabbā.
Sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatāti ettha yo puggalo gihi vā attano puttadhītādike, pabbajito vā attano antevāsikasamānupajjhāyakādike mamāyati, sahattheneva nesaṃ kesacchedanasūcikammacīvaradhovanarajanapattapacanādīni karoti, muhuttampi apassanto 『『asuko sāmaṇero kuhiṃ asuko daharo kuhi』』nti bhantamigo viya ito cito ca oloketi, aññena kesacchedanādīnaṃ atthāya 『『muhuttaṃ asukaṃ pesethā』』ti yāciyamānopi 『『amhepi taṃ attano kammaṃ na kārema, tumhe naṃ gahetvā kilamessathā』』ti na deti, ayaṃ sattakelāyano nāma.
在此時,關於對心的觀察,指的是當心經過正確的修習而變得不懈怠、不鬆弛、不不安時,心的作用會如同駕馭馬車的車伕一般順暢。此時,心不會陷入煩惱。此稱為「對心的觀察」。關於遠離不專注的人,指的是遠離那些在專注或入定中不穩定的人。關於服務於專注的人,指的是服務於在專注或入定中穩定的人。關於這些法的反思,指的是在位置和安坐中爲了生起專注的覺醒因而保持警覺。如此生起的,因阿羅漢果的修習而獲得圓滿。 關於平等心的覺醒因,佛陀說:「有,修行者們,關於平等心的覺醒因的法,有正念的頻繁出現,這種法是未生起的平等心的覺醒因的生起,或者是已生起的平等心的覺醒因的增長,因而導致圓滿的修習。」在這裡,平等心本身就是關於平等心的覺醒因的法。 此外,有五種法可以導致平等心的覺醒因的生起:中道的修習、因果的修習、遠離對七種心所的執著、服務於中道的有情,以及對這些法的反思。在這裡,通過兩種方式生起中道的修習:「你通過自己的行為來到這裡,你也會通過自己的行為離開,這樣你在做什麼呢?」通過對因果的反思;「從絕對的角度看,眾生是不存在的,那麼你在做什麼呢?」通過對無我觀的反思。通過兩種方式生起因果的修習:「這袈裟隨著時間的推移會因色彩的變化和衰老而變得不再適用,若其主人存在,也不會讓其毀壞。」通過對無主的反思;「這東西是暫時的。」通過對暫時性的反思。因此,關於袈裟,關於缽等的意義也應如此。 關於遠離對七種心所的執著,指的是那些在家中或對自己的兒女等有執著的人,或者是出家人對自己的弟子、同學等有執著的人,因而以手做著剃髮、洗衣、清洗缽等事情,稍微不注意就像盲人一樣四處張望,像獵犬一樣東張西望,若被請求「請稍等一下」,也會說「我們也無能為力,你們拿著他會感到疲憊。」這便是對七種心所的執著。
Yo pana cīvarapattathālakakattarayaṭṭhiādīni mamāyati, aññassa hatthena parāmasitumpi na deti, tāvakālikaṃ yācito 『『mayampi idaṃ mamāyantā na paribhuñjāma, tumhākaṃ kiṃ dassāmā』』ti vadati, ayaṃ saṅkhārakelāyano nāma. Yo pana tesu dvīsupi vatthūsu majjhatto udāsino, ayaṃ sattasaṅkhāramajjhatto nāma. Iti ayaṃ upekkhāsambojjhaṅgo evarūpaṃ sattasaṅkhārakelāyanapuggalaṃ ārakā parivajjantassāpi, sattasaṅkhāramajjhattapuggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu taduppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.
Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā satta sambojjhaṅge pariggaṇhitvā, parassa vā, kālena vā attano, kālena vā parassa sambojjhaṅge pariggaṇhitvā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha sambojjhaṅgānaṃ nibbattinirodhavasena veditabbā. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha bojjhaṅgapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā bojjhaṅgapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
Bojjhaṅgapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Catusaccapabbavaṇṇanā
- Evaṃ sattabojjhaṅgavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā idāni catusaccavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānātīti ṭhapetvā taṇhaṃ tebhūmakadhamme 『『idaṃ dukkha』』nti yathāsabhāvato pajānāti, tasseva kho pana dukkhassa janikaṃ samuṭṭhāpikaṃ purimataṇhaṃ 『『ayaṃ dukkhasamudayo』』ti, ubhinnaṃ appavattinibbānaṃ 『『ayaṃ dukkhanirodho』』ti, dukkhaparijānanaṃ samudayapajahanaṃ nirodhasacchikaraṇaṃ ariyamaggaṃ 『『ayaṃ dukkhanirodhagāminipaṭipadā』』ti yathāsabhāvato pajānātīti attho. Avasesā ariyasaccakathā ṭhapetvā jātiādīnaṃ padabhājanakathaṃ visuddhimagge vitthāritāyeva.
Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā
- Padabhājane pana katamā ca, bhikkhave, jātīti bhikkhave, yā jātipi dukkhāti evaṃ vuttā jāti, sā katamāti evaṃ sabbapucchāsu attho veditabbo. Yā tesaṃ tesaṃ sattānanti idaṃ 『『imesaṃ nāmā』』ti niyamābhāvato sabbasattānaṃ pariyādānavacanaṃ. Tamhi tamhi sattanikāyeti idampi sabbasattanikāyapariyādānavacanaṃ jananaṃ jāti savikārānaṃ paṭhamābhinibbattakkhandhānametaṃ adhivacanaṃ. Sañjātīti idaṃ tassā eva upasaggamaṇḍitavevacanaṃ. Sā eva anupaviṭṭhākārena okkamanaṭṭhena okkanti. Nibbattisaṅkhātena abhinibbattanaṭṭhena abhinibbatti. Iti ayaṃ catubbidhāpi sammutikathā nāma . Khandhānaṃ pātubhāvoti ayaṃ pana paramatthakathā. Ekavokārabhavādīsu ekacatupañcabhedānaṃ khandhānaṃyeva pātubhāvo, na puggalassa, tasmiṃ pana sati puggalo pātubhūtoti vohāramattaṃ hoti. Āyatanānaṃ paṭilābhoti āyatanāni pātubhavantāneva paṭiladdhāni nāma honti, so tesaṃ pātubhāvasaṅkhāto paṭilābhoti attho.
若是那些袈裟、缽、墊子、器具等物品對他人有執著,即使被請求觸碰也不願意給予,若被請求「請給我一點」,則會說「我們也不敢享用這些」,這便是對七種心所的執著。若在這兩種衣物中保持中立,則稱為對七種心所的中立。如此,關於平等心的覺醒因,若遠離這種執著的人,或服務於這種中立的人,因在位置和安坐中爲了生起這些覺醒因而保持警覺也會生起。如此生起的,因阿羅漢果的修習而獲得圓滿。 因此,關於內心的觀察,指的是對自身的七種覺醒因進行觀察,或對他人的,或在時機上對自身,或在時機上對他人的覺醒因進行觀察,住於法中,觀察法。關於生起和滅去,覺醒因應當被理解為因緣和滅因。接下來應以此方式理解。因為只有在這裡,覺醒因的觀察者才能理解苦的真相,因此應當理解覺醒因的觀察者的出離之道。其餘的則是如此。 覺醒因的部分已結束。 四聖諦的部分說明 通過對七種覺醒因的觀察,現在將再次以四聖諦進行說明。這裡所說的「這是苦」,是指如實地認識它,除了貪慾和三種根本煩惱之外,稱為「這是苦」的。對於苦的生起,稱為「這是苦的生起」;對於兩者的滅去,稱為「這是苦的滅」;對於苦的了知和生起的抑制,稱為「這是通往苦滅的道路」。其餘的關於聖諦的講述,除去出生等的分解,已在清凈道中詳細說明。 苦的真相的說明 在分解中,關於「出生」,佛陀說:「有,修行者們,出生即是苦。」在此提到的出生,指的是與所有眾生相關的概念。這裡的「眾生」是指所有眾生的集合。關於某個特定的眾生,指的是所有眾生的集合,關於出生是指有變動的生起的五蘊。生起是指此種狀態的出現。生起是指因緣而生的生起。因此,這四種都是共相的說法。關於五蘊的顯現,指的是在某個特定的狀態下,眾生的顯現,若有此狀態,則眾生顯現。關於感官的獲得,指的是感官的顯現。
389.Jarāti sabhāvaniddeso. Jīraṇatāti ākārabhāvaniddeso. Khaṇḍiccantiādi vikāraniddeso. Daharakālasmiñhi dantā samasetā honti. Teyeva paripaccante anukkamena vaṇṇavikāraṃ āpajjitvā tattha tattha pattanti. Atha patitañca ṭhitañca upādāya khaṇḍitadantā khaṇḍitā nāma. Khaṇḍitānaṃ bhāvo khaṇḍiccanti vuccati. Anukkamena paṇḍarabhūtāni kesalomāni palitāni nāma. Palitāni sañjātāni assāti palito, palitassa bhāvo pāliccaṃ. Jarāvātappahārena sositamaṃsalohitatāya valiyo tacasmiṃ assāti valittaco, tassa bhāvo valittacatā. Ettāvatā dantakesalomatacesu vikāradassanavasena pākaṭībhūtā pākaṭajarā dassitā.
Yatheva hi udakassa vā vātassa vā aggino vā tiṇarukkhādīnaṃ saṃbhaggapalibhaggatāya vā jhāmatāya vā gatamaggo pākaṭo hoti, na ca so gatamaggo tāneva udakādīni, evameva jarāya dantādīnaṃ khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, cakkhuṃ ummiletvāpi gayhati, na ca khaṇḍiccādīneva jarā. Na hi jarā cakkhuviññeyyā hoti. Yasmā pana jaraṃ pattassa āyu hāyati, tasmā jarā 『『āyuno saṃhānī』』ti phalūpacārena vuttā. Yasmā daharakāle suppasannāni sukhumampi attano visayaṃ sukheneva ca gaṇhanasamatthāni cakkhādīni indriyāni jaraṃ pattassa paripakkāni ālulitāni avisadāni oḷārikampi attano visayaṃ gahetuṃ asamatthāni honti, tasmā 『『indriyānaṃ paripāko』』tipi phalūpacāreneva vuttā.
- Maraṇaniddese yanti maraṇaṃ sandhāya napuṃsakaniddeso, yaṃ maraṇaṃ cutīti vuccati, cavanatāti vuccatīti ayamettha yojanā. Tattha cutīti sabhāvaniddeso. Cavanatāti ākārabhāvaniddeso. Maraṇaṃ pattassa khandhā bhijjanti ceva antaradhāyanti ca adassanaṃ gacchanti, tasmā taṃ bhedo antaradhānanti vuccati. Maccumaraṇanti maccumaraṇaṃ, na khaṇikamaraṇaṃ. Kālakiriyāti maraṇakālakiriyā. Ayaṃ sabbāpi sammutikathāva. Khandhānaṃ bhedoti ayaṃ pana paramatthakathā. Ekavokārabhavādīsu ekacatupañcabhedānaṃ khandhānaṃyeva bhedo, na puggalassa, tasmiṃ pana sati puggalo matoti vohāramattaṃ hoti.
Kaḷevarassa nikkhepoti attabhāvassa nikkhepo. Maraṇaṃ pattassa hi niratthaṃva kaliṅgaraṃ attabhāvo patati, tasmā taṃ kaḷevarassa nikkhepoti vuttaṃ. Jīvitindriyassa upacchedo pana sabbākārato paramatthato maraṇaṃ. Etadeva sammutimaraṇanti pi vuccati. Jīvitindriyupacchedameva hi gahetvā lokiyā 『『tisso mato, phusso mato』』ti vadanti.
391.Byasanenāti ñātibyasanādīsu yena kenaci byasanena. Dukkhadhammenāti vadhabandhādinā dukkhakāraṇena. Phuṭṭhassāti ajjhotthaṭassa abhibhūtassa. Sokoti yo ñātibyasanādīsu vā vadhabandhanādīsu vā aññatarasmiṃ sati tena abhibhūtassa uppajjati socanalakkhaṇo soko. Socitattanti socitabhāvo. Yasmā panesa abbhantare sosento parisosento uppajjati, tasmā antosoko antoparisokoti vuccati.
- 『『Mayhaṃ dhītā, mayhaṃ putto』』ti evaṃ ādissa ādissa devanti paridevanti etenāti ādevo. Taṃ taṃ vaṇṇaṃ parikittetvā devanti etenāti paridevo. Tato parā dve tasseva bhāvaniddesā.
393.Kāyikanti kāyapasādavatthukaṃ. Dukkhamanaṭṭhena dukkhaṃ. Asātanti amadhuraṃ. Kāyasamphassajaṃ dukkhanti kāyasamphassato jātaṃ dukkhaṃ. Asātaṃ vedayitanti amadhuraṃ vedayitaṃ.
衰老的說明。衰老是指外在的變化的說明。關於五蘊的變化等的說明。在幼年時期,牙齒是齊全的。隨著時間的推移,牙齒逐漸變得有變化,逐漸出現顏色的變化,最終形成缺失。然後,因缺失而失去的牙齒稱為缺失牙齒。缺失的狀態稱為「衰老」。逐漸變白的頭髮稱為白髮。白髮的狀態稱為白髮的狀態。因衰老而失去的肉體和血液稱為衰弱的身體。身體的狀態稱為衰弱的狀態。至此,關於牙齒、頭髮和身體的變化已清楚地顯示出衰老的現象。 正如水、風、火、草木等因緣的結合而形成的狀態顯而易見,衰老的過程同樣顯而易見,眼睛即使睜開也能感知,衰老並非僅限於牙齒等。衰老並不是可以用眼睛來認識的。因為衰老的到來使生命減少,因此衰老被稱為「生命的消耗」。因為在幼年時期,眼睛等感官非常敏銳,能夠輕鬆地感知細微的對象,但當衰老來臨時,這些感官變得衰退,甚至連粗大的對象也難以把握,因此被稱為「感官的衰退」。 在死亡的說明中,指的是與死亡相關的無性別的說明,死亡被稱為「死亡的離去」,離去被稱為「離去」。其中,離去是指本質的說明。離去是指外在的變化的說明。對於經歷死亡的五蘊,既會破裂又會消失,消失的狀態被稱為「消失」。死亡的死亡是指死亡,而非瞬間的死亡。死亡的行為是指死亡的行為。這都是共相的說法。五蘊的破裂則是指究竟的說法。在單一的狀態下,五蘊的破裂是存在的,而非個體的,在這種情況下,個體的存在則是表面上的。 關於身體的離棄,是指身體的離棄。因為在經歷死亡時,身體就像失去意義的狀態一樣,因此稱為身體的離棄。對於經歷死亡的生命而言,所有的行為都是死亡。故此也被稱為共相的死亡。因為生命的離棄被視為,世俗上人們常說「死了,觸碰到了」。 關於災難,指的是因某種災難而導致的痛苦。因痛苦的緣故,因傷害、綁縛等造成的痛苦。被觸動的狀態,指的是被壓迫的狀態。悲傷是指因親屬的災難、傷害、綁縛等而產生的痛苦,帶有悲傷特徵的悲傷。悲傷的狀態是指悲傷的存在。因為這種悲傷是在內心深處產生的,所以稱為內心的悲傷和內心的悲傷。 「我的女兒,我的兒子」,如此等的悲傷便是悲傷的表現。對於每一種顏色的描述,便是悲傷的表現。因此,接下來有兩個關於悲傷的說明。 身體的痛苦是指身體的痛苦的來源。因身體的接觸而產生的痛苦。苦澀的痛苦是指不甜的痛苦。因身體的接觸而產生的痛苦。苦澀的感受是指不甜的感受。
394.Cetasikanti cittasampayuttaṃ. Sesaṃ dukkhe vuttanayameva.
395.Āyāsoti saṃsīdanavisīdanākārappatto cittakilamatho. Balavataraṃ āyāso upāyāso. Tato parā dve attattaniyābhāvadīpakā bhāvaniddesā.
398.Jātidhammānanti jātisabhāvānaṃ. Icchā uppajjatīti taṇhā uppajjati. Aho vatāti patthanā. Na kho panetaṃ icchāyāti evaṃ jātiyā anāgamanaṃ vinā maggabhāvanaṃ na icchāya pattabbaṃ. Idampīti etampi upari sesāni upādāya pikāro. Yampicchanti yenapi dhammena alabbhaneyyavatthuṃ icchanto na labhati, taṃ alabbhaneyya vatthumhi icchanaṃ dukkhaṃ. Esa nayo sabbattha.
- Khandhaniddese rūpañca taṃ upādānakkhandho cāti rūpupādānakkhandho evaṃ sabbattha.
Samudayasaccaniddesavaṇṇanā
400.Yāyaṃ taṇhāti yā ayaṃ taṇhā. Ponobbhavikāti punabbhavakaraṇaṃ punobbhavo, punobbhavo sīlaṃ assāti ponobbhavikā. Nandīrāgena saha gatāti nandīrāgasahagatā. Nandīrāgena saddhiṃ atthato ekattameva gatāti vuttaṃ hoti. Tatratatrābhinandinīti yatra yatra attabhāvo, tatra tatra abhinandinī. Rūpādīsu vā ārammaṇesu tatra tatra abhinandinī, rūpābhinandinī sadda, gandha, rasa, phoṭṭhabba, dhammābhinandinīti attho. Seyyathidanti nipāto. Tassa sā katamā ceti attho. Kāme taṇhā kāmataṇhā, pañcakāmaguṇikarāgassetaṃ nāmaṃ. Bhave taṇhā bhavataṇhā, bhavapatthanāvasena uppannassa sassatadiṭṭhisahagatassa rūpārūpabhavarāgassa ca jhānanikantiyā cetaṃ adhivacanaṃ. Vibhave taṇhā vibhavataṇhā, ucchedadiṭṭhisahagatarāgassetaṃ adhivacanaṃ.
Idāni tassā taṇhāya vatthuṃ vitthārato dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha uppajjatīti jāyati. Nivisatīti punappunaṃ pavattivasena patiṭṭhahati. Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpanti yaṃ lokasmiṃ piyasabhāvañceva madhurasabhāvañca. Cakkhu loketiādīsu lokasmiñhi cakkhādīsu mamattena abhiniviṭṭhā sattā sampattiyaṃ patiṭṭhitā attano cakkhuṃ ādāsatalādīsu nimittaggahaṇānusārena vippasannaṃ pañcapasādaṃ suvaṇṇavimāne ugghāṭitamaṇisīhapañjaraṃ viya maññanti, sotaṃ rajatapanāḷikaṃ viya, pāmaṅgasuttaṃ viya ca maññanti, 『『tuṅganāsā』』ti laddhavohāraṃ ghānaṃ vaṭṭitvā ṭhapitaharitālavaṭṭaṃ viya maññanti, jivhaṃ rattakambalapaṭalaṃ viya mudusiniddhamadhurasadaṃ maññanti, kāyaṃ sālalaṭṭhiṃ viya, suvaṇṇatoraṇaṃ viya ca maññanti, manaṃ aññesaṃ manena asadisaṃ uḷāraṃ maññanti. Rūpaṃ suvaṇṇakaṇikārapupphādivaṇṇaṃ viya, saddaṃ mattakaravīka kokilamandadhamitamaṇivaṃsanigghosaṃ viya, attanā paṭiladdhāni catusamuṭṭhānikagandhārammaṇādīni 『『kassaññassa evarūpāni atthī』』ti maññanti. Tesaṃ evaṃ maññamānānaṃ tāni cakkhādīni piyarūpāni ceva sātarūpāni ca honti. Atha nesaṃ tattha anuppannā ceva taṇhā uppajjati , uppannā ca taṇhā punappunaṃ pavattivasena nivisati. Tasmā bhagavā 『『cakkhu loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjatī』』tiādimāha. Tattha uppajjamānāti yadā uppajjamānā hoti, tadā ettha uppajjatīti attho. Esa nayo sabbattha.
Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā
心的狀態是指與心相關的。其餘的苦的內容如前所述。 勞累是指因壓迫和痛苦而導致的心的煩惱。強烈的勞累是指強烈的痛苦。接下來有兩個關於自我本質的說明。 關於生的法則,指的是生的本質。渴望生起,指的是渴望的生起。哎呀,指的是願望。然則,這種渴望並非單純的慾望,而是指在無生的情況下,沒有通過修行達到的渴望。此種狀態是基於上面所述的其他內容。想要的對象,若是想要的法則無法獲得,則想要的狀態便是痛苦。此種法則在各處皆然。 在五蘊的說明中,形狀即是指物質的執著,物質的執著即是指物質的執著。 關於苦的真相的說明 這就是渴望,指的就是這種渴望。再生的渴望,指的是導致再生的渴望,稱為再生的渴望。與快樂相伴隨的,指的是與快樂相伴隨的狀態。與快樂相伴隨的,實際上是指一種統一的狀態。在那裡,在任何地方的存在,都是一種存在。關於形狀等對象,那裡那裡均為存在,形狀的存在、聲音、氣味、味道、觸覺、法的存在。如此這般,便是指示。其狀態為何?慾望的渴望,指的是慾望的渴望,五欲的渴望。存在的渴望,指的是存在的渴望,因對永恒的見解而生起的慾望,伴隨有形狀的執著。消失的渴望,指的是消失的渴望,伴隨有斷滅的見解。 現在爲了詳細說明這種渴望的對象,便有了「她確實是如此」的說法。在這裡,生起是指生出。再現是指一再的出現。世間中所喜愛的,指的是世間中所喜愛的美好形象。眼睛所見的,等同於在世間中眼睛等感官所執著的狀態,眾生因自己的眼睛而獲得的安穩,正如在金色的天宮中,打開了寶石的籠子一樣,認為眼前的景象如同白銀的窗簾,或如同美麗的花朵一樣,認為「這是誰的美麗形象」。因此,那些眼睛所見的對象,既是喜愛的也是美好的。然後,在這些對像中,若未生起的渴望生起,生起的渴望則因不斷的出現而再現。因此,佛陀說:「眼睛在世間中所喜愛的美好的形象,正是渴望生起的地方。」在這裡,生起是指生起的狀態。此法則在各處皆然。 關於滅的真相的說明
401.Asesavirāganirodhotiādīni sabbāni nibbānavevacanāneva. Nibbānañhi āgamma taṇhā asesā virajjati nirujjhati, tasmā taṃ 『『tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho』』ti vuccati. Nibbānañca āgamma taṇhā cajiyati paṭinissajjiyati vimuccati na allīyati, tasmā nibbānaṃ 『『cāgo paṭinissaggo mutti anālayo』』ti vuccati. Ekameva hi nibbānaṃ, nāmāni panassa sabbasaṅkhatānaṃ nāmapaṭipakkhavasena anekāni honti. Seyyathidaṃ, asesavirāgo asesanirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo taṇhakkhayo anuppādo appavattaṃ animittaṃ appaṇihitaṃ anāyūhanaṃ appaṭisandhi anupapatti agati ajātaṃ ajaraṃ abyādhi amataṃ asokaṃ aparidevaṃ anupāyāsaṃ asaṃkiliṭṭhanti.
Idāni maggena chinnāya nibbānaṃ āgamma appavattipattāyapi ca taṇhāya yesu vatthūsu tassā uppatti dassitā, tattheva abhāvaṃ dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha yathā puriso khette jātaṃ tittaalābuvalliṃ disvā aggato paṭṭhāya mūlaṃ pariyesitvā chindeyya, sā anupubbena milāyitvā apaññattiṃ gaccheyya. Tato tasmiṃ khette tittaalābu niruddhā pahīnāti vucceyya, evameva khette tittaalābu viya cakkhādīsu taṇhā. Sā ariyamaggena mūlacchinnā nibbānaṃ āgamma appavattiṃ gacchati. Evaṃ gatā pana tesu vatthūsu khette tittaalābu viya na paññāyati.
Yathā ca aṭavito core ānetvā nagarassa dakkhiṇadvāre ghāteyyuṃ, tato aṭaviyaṃ corā matāti vā māritāti vā vucceyyuṃ, evaṃ aṭaviyaṃ corā viya cakkhādīsu taṇhā. Sā dakkhiṇadvāre corā viya nibbānaṃ āgamma niruddhattā nibbāne niruddhā. Evaṃ niruddhā panetesu vatthūsu aṭaviyaṃ corā viya na paññāyati, tenassā tattheva nirodhaṃ dassento 『『cakkhu loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhatī』』tiādimāha.
Maggasaccaniddesavaṇṇanā
無餘的滅盡,指的都是涅槃的名稱。因為達到涅槃時,渴望無餘地消退、斷絕,因此稱之為「因其渴望的無餘滅盡」。達到涅槃時,渴望會放棄、離棄、解脫,而不會再被束縛,因此涅槃被稱為「放棄、離棄、解脫、無所依賴」。涅槃只有一個,但因應對所有有形的事物的名稱而有眾多名稱。例如,無餘的滅盡、無餘的斷絕、放棄、離棄、解脫、無所依賴、貪慾的消滅、恚恨的消滅、無知的消滅、渴望的消滅、未生起、少欲、無相、無所向、無依賴、無再生、無生、無老、無病、無死、無憂、無悲、無苦、無煩惱、無染污等。 現在爲了通過道來達到涅槃,儘管是少欲的狀態,仍然顯示出渴望的生起,接下來有「她確實是如此」的說法。在那裡,就像一個人看到田地裡的野生植物,便從根部開始尋找並割斷它,隨著時間的推移,便逐漸枯萎而趨於無名。然後在那片田地中,野生植物被阻止,便稱為被消除。正如在眼睛等感官中,渴望被阻止,涅槃便會隨之而來。通過崇高的道路,根本被割斷,達到涅槃的狀態。如此到達時,在這些對像中,正如田地中的野生植物一樣,並不顯現。 正如從森林中抓住盜賊,帶到城市的南門后,便會說森林中的盜賊已被殺死或被捕獲,正如森林中的盜賊在眼睛等感官中一樣。那些在南門的盜賊因而被阻止,因而在涅槃中被阻止。如此被阻止的在這些對像中,正如森林中的盜賊一樣,並不顯現,因此爲了顯示其阻止,佛陀說:「眼睛在世間中所喜愛的美好的形象,正是渴望生起的地方,正是在這裡渴望被放棄、被消退。」 關於道的真相的說明
402.Ayamevāti aññamaggapaṭikkhepanatthaṃ niyamanaṃ. Ariyoti taṃ taṃ maggavajjhehi kilesehi ārakattā ariyabhāvakarattā ca ariyo. Dukkhe ñāṇantiādinā catusaccakammaṭṭhānaṃ dassitaṃ. Tattha purimāni dve saccāni vaṭṭaṃ, pacchimāni vivaṭṭaṃ. Tesu bhikkhuno vaṭṭe kammaṭṭhānābhiniveso hoti, vivaṭṭe natthi abhiniveso. Purimāni hi dve saccāni 『『pañcakkhandhā dukkhaṃ, taṇhā samudayo』』ti evaṃ saṅkhepena ca 『『katame pañcakkhandhā, rūpakkhandho』』tiādinā nayena vitthārena ca ācariyassa santike uggaṇhitvā vācāya punappunaṃ parivattento yogāvacaro kammaṃ karoti. Itaresu pana dvīsu saccesu nirodhasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ, maggasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpanti evaṃ savanena kammaṃ karoti. So evaṃ karonto cattāri saccāni ekapaṭivedheneva paṭivijjhati ekābhisamayena abhisameti. Dukkhaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati, samudayaṃ pahānapaṭivedhena, nirodhaṃ sacchikiriyāpaṭivedhena, maggaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhati. Dukkhaṃ pariññābhisamayena…pe… maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti. Evamassa pubbabhāge dvīsu saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho hoti, dvīsu pana savanapaṭivedhoyeva. Aparabhāge tīsu kiccato paṭivedho hoti, nirodhe ārammaṇapaṭivedho. Paccavekkhaṇā pana pattasaccassa hoti. Ayañca ādikammiko, tasmā sā idha na vuttā.
Imassa ca bhikkhuno pubbe pariggahato 『『dukkhaṃ parijānāmi, samudayaṃ pajahāmi, nirodhaṃ sacchikaromi, maggaṃ bhāvemī』』ti ābhogasamannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi, pariggahato paṭṭhāya hoti. Aparabhāge pana dukkhaṃ pariññātameva…pe… maggo bhāvitova hoti. Tattha dve saccāni duddasattā gambhīrāni, dve gambhīrattā duddasāni. Dukkhasaccañhi uppattito pākaṭaṃ, khāṇukaṇṭakapahārādīsu 『『aho dukkha』』nti vattabbatampi āpajjati. Samudayampi khāditukāmatābhuñjitukāmatādivasena uppattito pākaṭaṃ. Lakkhaṇapaṭivedhato pana ubhayampi gambhīraṃ. Iti tāni duddasattā gambhīrāni. Itaresaṃ pana dvinnaṃ dassanatthāya payogo bhavaggagahaṇatthaṃ hatthappasāraṇaṃ viya avīciphusanatthaṃ pādappasāraṇaṃ viya satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭipādanaṃ viya ca hoti. Iti tāni gambhīrattā duddasāni. Evaṃ duddasattā gambhīresu gambhīrattā ca duddasesu catūsu saccesu uggahādivasena pubbabhāgañāṇuppattiṃ sandhāya idaṃ dukkhe ñāṇantiādi vuttaṃ. Paṭivedhakkhaṇe pana ekameva taṃ ñāṇaṃ hoti.
Nekkhammasaṅkappādayo kāmabyāpādavihiṃsāviramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannassa akusalasaṅkappassa padapacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamāno ekova kusalasaṅkappo uppajjati. Ayaṃ sammāsaṅkappo nāma.
Musāvādāveramaṇiādayopi musāvādādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu catūsu ṭhānesu uppannāya akusaladussīlyacetanāya padapacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāvācā nāma .
這就是,意在排斥其他道路的限制。高貴者,是指因高貴的性質而遠離煩惱的高貴者。關於苦的認識等四個真理的修行已被闡明。在這裡,前兩個真理是輪迴,后兩個是真實的解脫。在這兩個真理中,修行者在輪迴中有執著,而在解脫中則沒有執著。前兩個真理是「五蘊是苦,渴望是生起」,通過概括性的問題「什麼是五蘊?」等的方式,在老師的教導下,反覆思考並進行修行。而在另外兩個真理中,滅的真理是所欲之物,道的真理是所愿之物,因此通過聽聞而進行修行。他通過這種方式,四個真理便通過一種單一的領悟而被理解,通過一種智慧而達到。苦是通過徹底的理解而被理解,生起是通過放棄而被理解,滅是通過真實的體驗而被理解,道是通過修行而被理解。苦是通過徹底的理解而達到……等,道是通過修行而達到。這樣,在前半部分的兩個真理中,有學習、詢問、聽聞、持有、理解的過程,而在後半部分則只有聽聞的理解。後半部分則是通過三種功德的理解,滅的對象的理解。反思則是獲得真理的過程。這是初始的修行,因此在這裡沒有被提及。 在這位修行者之前,從「我認識苦,放棄生起,真實體驗滅,修行道」來看,沒有關於反思的狀態,而是從獲得的狀態開始的。在後半部分,苦是通過徹底的理解……等,道則是通過修行而存在。在這裡,兩個真理是難以理解的,兩個因其深奧而難以理解。苦的真理顯然是從生起中顯現的,因痛苦、傷害等而生起的也顯然是從生起中顯現的。從特徵的理解來看,兩者都是深奧的。因此,這兩個真理是難以理解的。而另外兩個真理則是爲了顯示的使用,正如手的伸展與腳的伸展,正如從一百個分開的毛髮中,分開一根毛髮的過程一樣。因此,這兩個真理因其深奧而難以理解。如此,難以理解的在深奧的中,深奧的在難以理解的四個真理中,通過學習等的方式,指的是「苦的認識」等。關於理解的瞬間,只有一種認識。 出離的意願等是指對慾望、仇恨、傷害的放棄的不同,前半部分是不同的,而在道的時刻,這三種狀態中,因不善的意圖而生起的狀態,通過字句的分隔而不生起的狀態,因而使道的部分得以充實,只有一種善的意圖生起。這就是正念的意圖。 關於不殺生的意圖等,也是通過不殺生等的放棄的不同,前半部分是不同的,而在道的時刻,這四個狀態中因不善的意圖而生起的狀態,通過字句的分隔而不生起的狀態,因而使道的部分得以充實,只有一種善的放棄意圖生起。這就是正語。
Pāṇātipātāveramaṇiādayopi pāṇātipātādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannāya akusaladussīlyacetanāya akiriyato padapacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati, ayaṃ sammākammanto nāma.
Micchāājīvanti khādanīyabhojanīyādīnaṃ atthāya pavattitaṃ kāyavacīduccaritaṃ. Pahāyāti vajjetvā. Sammāājīvenāti buddhapasatthena ājīvena. Jīvitaṃ kappetīti jīvitappavattiṃ pavatteti. Sammāājīvopi kuhanādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesuyeva sattasu ṭhānesu uppannāya micchājīvadussīlyacetanāya padapacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati, ayaṃ sammāājīvo nāma.
Anuppannānanti ekasmiṃ vā bhave tathārūpe vā ārammaṇe attano na uppannānaṃ. Parassa pana uppajjamāne disvā 『『aho vata me evarūpā pāpakā akusaladhammā na uppajjeyyu』』nti evaṃ anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya. Chandaṃ janetīti tesaṃ anuppādakapaṭipattisādhakaṃ vīriyachandaṃ janeti. Vāyamatīti vāyāmaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti vīriyaṃ pavatteti. Cittaṃ paggaṇhātīti vīriyena cittaṃ paggahitaṃ karoti. Padahatīti kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatūti padahanaṃ pavatteti.
Uppannānanti samudācāravasena attano uppannapubbānaṃ. Idāni tādise na uppādessāmīti tesaṃ pahānāya chandaṃ janeti. Anuppannānaṃ kusalānanti appaṭiladdhānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ. Uppannānanti tesaṃyeva paṭiladdhānaṃ. Ṭhitiyāti punappunaṃ uppattipabandhavasena ṭhitatthaṃ. Asammosāyāti avināsanatthaṃ. Bhiyyobhāvāyāti uparibhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Bhāvanāya pāripūriyāti bhāvanāya paripūraṇatthaṃ. Ayampi sammāvāyāmo anuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanādicittānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesuyeva catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānaṃ ekameva kusalavīriyaṃ uppajjati. Ayaṃ sammāvāyāmo nāma.
Sammāsatipi kāyādipariggāhakacittānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sati uppajjati. Ayaṃ sammāsati nāma.
Jhānāni pubbabhāgepi maggakkhaṇepi nānā, pubbabhāge samāpattivasena nānā, maggakkhaṇe nānāmaggavasena. Ekassa hi paṭhamamaggo paṭhamajjhāniko hoti, dutiyamaggādayopi paṭhamajjhānikā vā dutiyajjhānādīsu aññatarajhānikā vā. Ekassapi paṭhamamaggo dutiyādīnaṃ aññatarajhāniko hoti, dutiyādayopi dutiyādīnaṃ aññatarajjhānikā vā paṭhamajjhānikā vā. Evaṃ cattāropi maggā jhānavasena sadisā vā asadisā vā ekaccasadisā vā honti. Ayaṃ panassa viseso pādakajjhānaniyamena hoti.
Pādakajjhānaniyamena tāva paṭhamajjhānalābhino paṭhamajjhānā vuṭṭhāya vipassantassa uppanno maggo paṭhamajjhāniko hoti. Maggaṅgabojjhaṅgāni panettha paripuṇṇāneva honti. Dutiyajjhānato vuṭṭhāya vipassantassa uppanno dutiyajjhāniko hoti. Maggaṅgāni panettha satta honti. Tatiyajjhānato vuṭṭhāya vipassantassa uppanno tatiyajjhāniko. Maggaṅgāni panettha satta , bojjhaṅgāni cha honti. Esa nayo catutthajjhānato vuṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 從不殺生等戒中,因為不殺生等的戒止觀念的差異,在先前階段是不同的。但在道的剎那,在這三處生起的不善的惡行意志,因為不作為、截斷語言、未達成就的緣故,填充道支,只生起一種善的不殺生,這就是正業。 邪命是爲了享用可食用食物等而進行的身語惡行。"捨棄"是指除去。"以正命"是指佛陀讚許的生計。"維持生命"是指維持生命的進行。正命因為遠離欺詐等的戒止觀念的差異,在先前階段是不同的。但在道的剎那,在這七處生起的邪命惡行意志,因為截斷語言、未達成就的緣故,填充道支,只生起一種善的不殺生,這就是正命。 "未生"是指在某一有或某種對像中尚未生起的。看到他人生起時,"啊,愿我不生起這樣的惡不善法",這樣爲了不生起惡的不善法。"生起意願"是爲了不生起而產生精進意願。"努力"是作出努力。"開始精進"是使精進運轉。"提升心"是以精進使心提升。"擊敗"是即便皮、筋、骨都將消失,也要繼續努力。 "已生"是指根據表現已經生起的。現在不再生起這樣的,爲了捨棄它們而生起意願。"未生的善"是指尚未獲得的初禪等。"已生"是指已經獲得的那些。"住立"是爲了再三生起連續。"不忘失"是爲了不滅。"更多"是爲了更高。"廣大"是爲了廣大。"爲了修習的圓滿"是爲了修習的完全。這也是正精進,因為未生不善的不生起等心的差異,在先前階段是不同的。但在道的剎那,在這四處通過成就任務填充道支,只生起一種善精進。這就是正精進。 正念因為執持身等的心的差異,在先前階段是不同的。但在道的剎那,在這四處通過成就任務填充道支,只生起一種念。這就是正念。 禪那在先前階段和道的剎那都是不同的。在先前階段因為等持而不同,在道的剎那因為不同的道而不同。因為某人的初道是初禪,第二道等也可能是初禪或處於第二禪等中的某一禪。某人的初道可能處於第二等禪中,第二道等可能處於第二等禪中或初禪中。這樣,四道在禪那方面可能相似或不相似或部分相似。這種差異是由基礎禪那的限定而來。 依據基礎禪那的限定,獲得初禪者從初禪出定觀察時,生起的道是初禪。在此,道支和覺支是完全的。從第二禪出定觀察時,生起的是第二禪道。在此,道支有七個。從第三禪出定觀察時,生起的是第三禪道。道支有七個,覺支有六個。以此類推,直到非想非非想處。
Āruppe catukkapañcakajjhānaṃ uppajjati, tañca lokuttaraṃ, no lokiyanti vuttaṃ, ettha kathanti? Etthāpi paṭhamajjhānādīsu yato vuṭṭhāya sotāpattimaggaṃ paṭilabhitvā arūpasamāpattiṃ bhāvetvā so āruppe uppanno, taṃ jhānikāvassa tattha tayo maggā uppajjanti. Evaṃ pādakajjhānameva niyameti.
Keci pana therā 『『vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyamentī』』ti vadanti. Keci 『『puggalajjhāsayo niyametī』』ti vadanti. Keci 『『vuṭṭhānagāminivipassanā niyametī』』ti vadanti. Tesaṃ vādavinicchayo visuddhimagge vuṭṭhānagāminivipassanādhikāre vuttanayeneva veditabbo.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhīti ayaṃ pubbabhāge lokiyo aparabhāge lokuttaro sammāsamādhīti vuccati.
Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā cattāri saccāni pariggaṇhitvā, parassa vā, kālena vā attano, kālena vā parassa cattāri saccāni pariggaṇhitvā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha catunnaṃ saccānaṃ yathāsambhāvato uppattinivattivasena veditabbā. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha catusaccapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā saccapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ, sesaṃ tādisamevāti.
Catusaccapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 在無色界的四五禪中生起,且這是出世間的,不是世間的,這裡怎麼說呢?在這裡,從初禪等中出定后,獲得了須陀洹道,發展了無色定,因此生起了無色。此時,禪者在那兒生起三條道。這樣,基礎禪那就被限定了。 有些長老說:「觀察的對象是作為緣起的五蘊。」 有些人說:「個人的禪那是被限定的。」 有些人說:「出定的觀察是被限定的。」 他們的論爭的判斷應當在清凈道中,根據出定的觀察來理解。 這被稱為,僧團的各位,這就是正定;在先前階段是世間的,在後階段是出世間的正定。 因此,內心的存在,或者說在自己身上四個真理被觀察,或者在他人身上,或者在時間上自己的,或者在時間上他人的四個真理被觀察,住於法中,觀察法。關於四個真理的生起和滅去,應當根據其真實情況來理解。從這裡以後都是同樣的說法。因為僅僅在這裡,具備四個真理的觀察者,苦的真理應當這樣聯繫,觀察四個真理的僧人應當被理解為出離的方向,其餘的都是同樣的。 四個真理的部分已完成。
- Ettāvatā ānāpānapabbaṃ catuiriyāpathapabbaṃ catusampajaññapabbaṃ dvattiṃsākāraṃ catudhātuvavatthānaṃ navasivathikā vedanānupassanā cittānupassanā nīvaraṇapariggaho khandhapariggaho āyatanapariggaho bojjhaṅgapariggaho saccapariggahoti ekavīsati kammaṭṭhānāni. Tesu ānāpānaṃ dvattiṃsākāraṃ navasivathikāti ekādasa appanākammaṭṭhānāni honti. Dīghabhāṇakamahāsīvatthero pana 『『navasivathikā ādīnavānupassanāvasena vuttā』』ti āha. Tasmā tassa matena dveyeva appanākammaṭṭhānāni, sesāni upacārakammaṭṭhānāni. Kiṃ panetesu sabbesu abhiniveso jāyatīti? Na jāyati. Iriyāpathasampajaññanīvaraṇabojjhaṅgesu hi abhiniveso na jāyati, sesesu jāyatīti. Mahāsīvatthero panāha 『『etesupi abhiniveso jāyati. Ayañhi 『atthi nu kho me cattāro iriyāpathā udāhu natthi, atthi nu kho me catusampajaññaṃ udāhu natthi, atthi nu kho me pañcanīvaraṇā udāhu natthi, atthi nu kho me sattabojjhaṅgā udāhu natthī』ti evaṃ pariggaṇhāti. Tasmā sabbattha abhiniveso jāyatī』』ti.
Yo hi koci, bhikkhaveti yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā. Evaṃ bhāveyyātiādito paṭṭhāya vuttena bhāvanānukkamena bhāveyya. Pāṭikaṅkhanti paṭikaṅkhitabbaṃ icchitabbaṃ avassaṃbhāvīti attho. Aññāti arahattaṃ. Sati vā upādiseseti upādānasese vā sati aparikkhīṇe. Anāgāmitāti anāgāmibhāvo.
Evaṃ sattannaṃ vassānaṃ vasena sāsanassa niyyānikabhāvaṃ dassetvā puna tato appatarepi kāle dassento tiṭṭhantu, bhikkhavetiādimāha. Sabbampi cetaṃ majjhimassa veneyyapuggalassa vasena vuttaṃ, tikkhapaññaṃ pana sandhāya 『『pātova anusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissati, sāyaṃ anusiṭṭho pāto visesaṃ adhigamissatī』』ti vuttaṃ. Iti bhagavā 『『evaṃ niyyānikaṃ, bhikkhave, mama sāsana』』nti dassetvā ekavīsatiyāpi ṭhānesu arahattanikūṭena desitaṃ desanaṃ niyyātento 『『ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo…pe… iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta』』nti āha. Sesaṃ uttānatthamevāti. Desanāpariyosāne pana tiṃsa bhikkhusahassāni arahatte patiṭṭhahiṃsūti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Pāyāsirājaññasuttavaṇṇanā
以下是巴利文的完整直譯: 到此為止,安那般那部分、四種行道部分、四種正念部分、三十二種特徵、四種元素的定義、九種無色定、對感覺的觀察、對心的觀察、對障礙的把握、對五蘊的把握、對感官的把握、對覺支的把握、對真理的把握,共有二十一種修行法。在這些中,安那般那有三十二種特徵,九種無色定是十一種安住修行法。大長老大比丘說:「九種無色定是根據觀察苦的缺點而說的。」因此,依他的看法,僅有兩個安住修行法,其餘的都是隨順修行法。那麼,所有這些中,執著會產生嗎?不會產生。因為在行道的正念、障礙和覺支中,執著不會產生,其餘的會產生。大比丘則說:「在這些中,執著會產生。因為他會這樣思考:『我是否有四種行道,或者沒有?我是否有四種正念,或者沒有?我是否有五種障礙,或者沒有?我是否有七種覺支,或者沒有?』這樣去觀察。」因此,執著在各處都會產生。 「如是,僧團的各位,任何人,無論是比丘或比丘尼,或是居士或居士女。」從這裡開始,依據所說的修行,逐步修行。「期待」是指必須期待的,想要的,必然的意思。「他人」是指阿羅漢。「有或無執著」是指在無執著的情況下,或有執著的情況下的存在。「無漏」是指無漏的狀態。 因此,以七年的時間為依據,展示教法的出離之處,再次說明即使在較短的時間內也要站立,僧團的各位,等等。所有這些都是針對中等的可調教者所說的,但對於聰明的人來說,已說:「早晨受教,晚上將會獲得特別的成就,晚上受教,早晨將會獲得特別的成就。」因此,佛陀說:「這樣出離的,僧團的各位,這是我的教法。」通過二十一種地方的阿羅漢的教導,佛陀指出:「這是單一的道路,僧團的各位,……等,這就是所說的,基於此而說的。」其餘的都是爲了引導的目的。在教導的結束時,有三萬比丘達到了阿羅漢果位。 至此,關於《大念處經》的註釋已完成。 關於《米犍子王經》的註釋
406.Evaṃme sutanti pāyāsirājaññasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – āyasmāti piyavacanametaṃ. Kumārakassapoti tassa nāmaṃ. Kumārakāle pabbajitattā pana bhagavatā 『『kassapaṃ pakkosatha, idaṃ phalaṃ vā khādanīyaṃ vā kassapassa dethā』』ti vutte 『『katarakassapassā』』ti. 『『Kumārakassapassā』』ti evaṃ gahitanāmattā tato paṭṭhāya vuḍḍhakālepi 『『kumārakassapo』』 tveva vuccati. Apica rañño posāvanikaputtattāpi taṃ kumārakassapoti sañjāniṃsu.
Ayaṃ panassa pubbayogato paṭṭhāya āvibhāvakathā – thero kira padumuttarassa bhagavato kāle seṭṭhiputto ahosi. Athekadivasaṃ bhagavantaṃ citrakathiṃ ekaṃ attano sāvakaṃ etadagge ṭhapentaṃ disvā bhagavato sattāhaṃ dānaṃ datvā 『『ahampi bhagavā anāgate ekassa buddhassa ayaṃ thero viya citrakathī sāvako bhavāmī』』ti patthanaṃ katvā puññāni karonto kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Tadā kira parinibbutassa bhagavato sāsane osakkante pañca bhikkhū nisseṇiṃ bandhitvā pabbataṃ āruyha samaṇadhammaṃ akaṃsu. Saṅghatthero tatiyadivase arahattaṃ patto, anuthero catutthadivase anāgāmī ahosi, itare tayo visesaṃ nibbattetuṃ asakkontā devaloke nibbattā.
Tesaṃ ekaṃ buddhantaraṃ devesu ca manussesu ca sampattiṃ anubhavantānaṃ eko takkasilāyaṃ rājakule nibbattitvā pakkusāti nāma rājā hutvā bhagavantaṃ uddissa pabbajitvā rājagahaṃ uddissa āgacchanto kumbhakārasālāyaṃ bhagavato dhammadesanaṃ sutvā anāgāmiphalaṃ patto. Eko ekasmiṃ samuddapaṭṭane kulaghare nibbattitvā nāvaṃ āruyha bhinnanāvo dārucīrāni nivāsetvā lābhasampattiṃ patto 『『ahaṃ arahā』』ti cittaṃ uppādetvā 『『na tvaṃ arahā, gaccha, satthāraṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchā』』ti atthakāmāya devatāya codito tathā katvā arahattaphalaṃ patto.
Eko rājagahe ekissā kuladārikāya kucchimhi uppanno. Sā ca paṭhamaṃ mātāpitaro yācitvā pabbajjaṃ alabhamānā kulagharaṃ gantvā gabbhaṃ gaṇhi . Gabbhasaṇṭhitampi ajānanti sāmikaṃ ārādhetvā tena anuññātā bhikkhunīsu pabbajitā, tassā gabbhanimittaṃ disvā bhikkhuniyo devadattaṃ pucchiṃsu. So 『『assamaṇī』』ti āha. Dasabalaṃ pucchiṃsu. Satthā upālittheraṃ sampaṭicchāpesi. Thero sāvatthinagaravāsīni kulāni visākhañca upāsikaṃ pakkosāpetvā sodhento 『『pure laddho gabbho, pabbajjā arogā』』ti āha. Satthā 『『suvinicchitaṃ adhikaraṇa』』nti therassa sādhukāramadāsi. Sā bhikkhunī suvaṇṇabimbasadisaṃ puttaṃ vijāyi. Taṃ gahetvā rājā pasenadi kosalo posāpesi. 『『Kassapo』』ti cassa nāmaṃ katvā aparabhāge alaṅkaritvā satthu santikaṃ netvā pabbājesi. Iti naṃ rañño posāvanikaputtattāpi 『『kumārakassapo』』ti sañjāniṃsūti. Taṃ ekadivasaṃ andhavane samaṇadhammaṃ karontaṃ atthakāmā devatā pañhe uggahāpetvā 『『ime pañhe bhagavantaṃ pucchā』』ti āha. Thero pañhe pucchitvā pañhavissajjanāvasāne arahattaṃ pāpuṇi. Bhagavāpi taṃ citrakathikānaṃ bhikkhūnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi.
以下是巴利文的完整直譯: 如此我聽說,這是《米犍子王經》。這裡是前言的解釋——「尊者」是親切的稱呼。這位名叫「庫瑪拉卡薩帕」。因為在年輕時出家,佛陀說:「叫卡薩帕來,把這個果實或食物給他。」於是問:「是哪位卡薩帕?」說:「是庫瑪拉卡薩帕。」因此,從此以後,即使在年長時也稱為「庫瑪拉卡薩帕」。此外,由於他是國王的養子,也被稱為庫瑪拉卡薩帕。 這是他以前的因緣故事——據說,尊者在佛陀的時代是最富有的商人的兒子。有一天,他看到佛陀的一個弟子站在前面,供養了佛陀七天。他心中渴望:「我也希望將來能成為像這位尊者那樣的弟子。」於是,他積累功德,出家歸依卡薩帕佛的教法,但無法獲得特殊的成就。當時,佛陀涅槃后,教法衰退,五位比丘被束縛,爬上山去修習出家法。僧團的長老在第三天達到了阿羅漢果,另一位長老在第四天成爲了阿那含,其餘三位因無法獲得特殊成就而轉生到天界。 他們在一個佛之間,在天界和人間享受福報,其中有一位名叫「帕庫薩」的國王,出家歸佛,前往王舍城,聽到佛陀的法音,獲得了阿那含果位。還有一位在某個海邊的貴族家出生,乘船航行,獲得了財物,心中生起:「我已是阿羅漢。」然後被天神促使:「你不是阿羅漢,去接近老師請教問題。」於是如是做,獲得了阿羅漢果位。 還有一位在王舍城的一個家族女孩的母親懷孕。她在請求父母出家未果后,回到家中懷孕。她甚至不知懷孕的跡象,直到丈夫允許她出家,成為比丘尼,看到懷孕的跡象,便向比丘尼詢問。她說:「是出家人。」他們詢問十力者。老師讓烏帕利長老接受。長老召集了舍衛城的家族和維薩卡居士,指出:「懷孕是以前獲得的,出家是健康的。」老師給予長老讚美:「這是明智的決定。」她生下了一個金色的兒子。國王帕塞納迪·高薩羅接納了他,給他取名為「卡薩帕」,後來裝飾一番,帶到老師那裡出家。因此,因國王的養子身份也被稱為「庫瑪拉卡薩帕」。有一天,在盲人森林中,正在修習出家法的他,被天神啓發,問:「請向佛陀詢問這些問題。」長老問完問題后,最終獲得了阿羅漢果位。佛陀也將他安置在講解者之中。
Setabyāti tassa nagarassa nāmaṃ. Uttarena setabyanti setabyato uttaradisāya. Rājaññoti anabhisittakarājā. Diṭṭhigatanti diṭṭhiyeva. Yathā gūthagataṃ muttagatanti vutte na gūthādito aññaṃ atthi, evaṃ diṭṭhiyeva diṭṭhigataṃ. Itipi natthīti taṃ taṃ kāraṇaṃ apadisitvā evampi natthīti vadati. Purā…pe… saññāpetīti yāva na saññāpeti.
Candimasūriyaupamāvaṇṇanā
411.Ime bho, kassapa, candimasūriyāti so kira therena pucchito cintesi 『『ayaṃ samaṇo paṭhamaṃ candimasūriye upamaṃ āhari, candimasūriyasadiso bhavissati paññāya, anabhibhavanīyo aññena, sace panāhaṃ 『candimasūriyā imasmiṃ loke』ti bhaṇissāmi, 『kiṃ nissitā ete, kittakapamāṇā, kittakaṃ uccā』tiādīhi paliveṭhessati. Ahaṃ kho panetaṃ nibbeṭhetuṃ na sakkhissāmi, 『parasmiṃ loke』 iccevassa kathessāmī』』ti. Tasmā evamāha.
Bhagavā pana tato pubbe na cirasseva sudhābhojanīyajātakaṃ kathesi. Tattha 『『cande cando devaputto, sūriye sūriyo devaputto』』ti āgataṃ. Bhagavatā ca kathitaṃ jātakaṃ vā suttantaṃ vā sakalajambudīpe patthaṭaṃ hoti, tena so 『『ettha nivāsino devaputtā natthī』』ti na sakkā vattunti cintetvā devā te na manussāti āha.
412.Atthi pana, rājañña, pariyāyoti atthi pana kāraṇanti pucchati. Ābādhikāti visabhāgavedanāsaṅkhātena ābādhena samannāgatā. Dukkhitāti dukkhappattā. Bāḷhagilānāti adhimattagilānā. Saddhāyikāti ahaṃ tumhe saddahāmi, tumhe mayhaṃ saddhāyikā saddhāyitabbavacanāti attho. Paccayikāti ahaṃ tumhe pattiyāmi, tumhe mayhaṃ paccayikā pattiyāyitabbāti attho.
Corādiupamāvaṇṇanā
413.Uddisitvāti tesaṃ attānañca paṭisāmitabhaṇḍakañca dassetvā, sampaṭicchāpetvāti attho. Vippalapantassāti 『『putto me, dhītā me, dhanaṃ me』』ti vividhaṃ palapantassa. Nirayapālesūti niraye kammakāraṇikasattesu. Ye pana 『『kammameva kammakāraṇaṃ karoti, natthi nirayapālā』』ti vadanti. Te 『『tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā』』ti devadūtasuttaṃ paṭibāhanti. Manussaloke rājakulesu kāraṇikamanussā viya hi niraye nirayapālā honti.
415.Veḷupesikāhīti veḷuvilīvehi. Sunimmajjathāti yathā suṭṭhu nimmajjitaṃ hoti, evaṃ nimmajjatha, apanethāti attho.
Asucīti amanāpo. Asucisaṅkhātoti asucikoṭṭhāsabhūto asucīti ñāto vā. Duggandhoti kuṇapagandho. Jegucchoti jigucchitabbayutto. Paṭikūloti dassaneneva paṭighāvaho. Ubbādhatīti divasassa dvikkhattuṃ nhatvā tikkhattuṃ vatthāni parivattetvā alaṅkatapaṭimaṇḍitānaṃ cakkavattiādīnampi manussānaṃ gandho yojanasate ṭhitānaṃ devatānaṃ kaṇṭhe āsattakuṇapaṃ viya bādhati.
- Puna pāṇātipātādipañcasīlāni samādāyavattentānaṃ vasena vadati. Tāvatiṃsānanti idañca dūre nibbattā tāva mā āgacchantu, ime kasmā na entīti vadati.
418.Jaccandhūpamomaññe paṭibhāsīti jaccandho viya upaṭṭhāsi. Araññavanapatthānīti araññakaṅgayuttatāya araññāni, mahāvanasaṇḍatāya vanapatthāni. Pantānīti dūrāni.
419.Kalyāṇadhammeti teneva sīlena sundaradhamme. Dukkhapaṭikūleti dukkhaṃ apatthente. Seyyo bhavissatīti paraloke sugatisukhaṃ bhavissatīti adhippāyo.
以下是巴利文的完整直譯: Setabyā是那座城市的名字。向北是Setaby,Setaby的北方。國王是沒有被其他王權所壓迫的國王。見解是指見解本身。就像說「從污泥中出來的糞便」,並不是說除了糞便之外還有其他的,見解就是見解。這樣說「確實沒有」,是指那種原因的指稱,也就是說「確實沒有」。直到沒有被指稱。 月與日的比喻 「諸位,卡薩帕,月與日」這位尊者被問到后思考:「這個出家人引入了月與日的比喻,智慧上將會如同月與日一樣,不會被其他所征服。如果我說『在這個世界上有月與日』,他將會用『它們依賴什麼,有多大,有多高』等問題來包圍我。我無法解答這個問題,因此我將會說『在另一個世界上』。」 因此,他如是說。 但佛陀在此之前不久講述了《甘露食的故事》。其中說:「月亮是月神,太陽是太陽神。」佛陀所講的故事或教法在整個占婆島上是普遍的,因此他思考:「在這裡居住的神子們是不存在的。」於是說他們不是人類。 有的國王問:「確實存在嗎?」這是指存在的原因。因病而痛苦,因痛苦而痛苦,因過度痛苦而痛苦。因信而信,我信你們,你們是我信任的,信任的說法是應當信任的意思。因緣是指我依賴你們,你們是我依賴的。 盜賊等的比喻 「被指稱」是指顯示他們自身及其所依的財物。對於「我有兒子,我有女兒,我有財富」等各種不同的說法。對於地獄的守護者,指的是因業而生的眾生。但那些說「僅僅是因業而生的,沒有地獄的守護者」的人,他們反駁了「因此,僧團的各位,地獄的守護者。」在人的世界中,像國王的家族一樣,地獄的守護者存在。 「用蘆葦編製的」是指用蘆葦編織的。就像完全沉浸在其中一樣,沉浸在其中,指的是放下。 不潔是指不清凈。不潔的說法是指被稱為不潔的地方。臭氣是指腐臭的氣味。令人厭惡是指令人厭惡的事物。令人反感是指僅憑觀察就能引起反感。被壓迫是指在白天洗澡兩次,三次更換衣服,裝飾得體的那些人,他們的氣味如同在一百由旬之外的神靈的喉嚨中,像腐臭的屍體一樣令人困擾。 再者,殺生等五戒是指以此為依據而說。對於天人來說,遠離的天人不應當來,這些人為何不來。 如同盲人一樣,確實是盲人所存在的。森林的地方是指森林的特徵,廣大的森林是指森林的地方。山谷是指遙遠的地方。 善法是指以此為戒的美好法。痛苦的反感是指對痛苦的厭惡。希望會更好是指在他界會有幸福和快樂的意思。
420.Upavijaññāti upagatavijāyanakālā, paripakkagabbhā na cirasseva vijāyissatīti attho. Opabhoggā bhavissatīti pādaparicārikā bhavissati. Anayabyasananti mahādukkhaṃ. Ayoti sukhaṃ, na ayo anayo, dukkhaṃ. Tadetaṃ sabbaso sukhaṃ byasati vikkhipatīti byasanaṃ. Iti anayova byasanaṃ anayabyasanaṃ, mahādukkhanti attho. Ayonisoti anupāyena. Apakkaṃ na paripācentīti apariṇataṃ akhīṇaṃ āyuṃ antarāva na upacchindanti. Paripākaṃ āgamentīti āyuparipākakālaṃ āgamenti. Dhammasenāpatināpetaṃ vuttaṃ –
『『Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;
Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathāti. (theragā. 1001)
421.Ubbhinditvāti mattikālepaṃ bhinditvā.
422.Rāmaṇeyyakanti ramaṇīyabhāvaṃ. Velāsikāti khiḍḍāparādhikā. Komārikāti taruṇadārikā. Tuyhaṃ jīvanti supinadassanakāle nikkhamantaṃ vā pavisantaṃ vā jīvaṃ api nu passanti. Idha cittācāraṃ 『『jīva』』nti gahetvā āha. So hi tattha jīvasaññīti.
423.Jiyāyāti dhanujiyāya, gīvaṃ veṭhetvāti attho. Patthinnataroti thaddhataro. Iminā kiṃ dasseti? Tumhe jīvakāle sattassa pañcakkhandhāti vadanti, cavanakāle pana rūpakkhandhamattameva avasissati, tayo khandhā appavattā honti, viññāṇakkhandho gacchati. Avasiṭṭhena rūpakkhandhena lahutarena bhavitabbaṃ, garukataro ca hoti. Tasmā natthi koci kuhiṃ gantāti imamatthaṃ dasseti.
424.Nibbutanti vūpasantatejaṃ.
425.Anupahaccāti avināsetvā. Āmato hotīti addhamato marituṃ āraddho hoti. Odhunāthāti orato karotha. Sandhunāthāti parato karotha. Niddhunāthāti aparāparaṃ karotha. Tañcāyatanaṃ na paṭisaṃvedetīti tena cakkhunā taṃ rūpāyatanaṃ na vibhāveti. Esa nayo sabbattha.
426.Saṅkhadhamoti saṅkhadhamako. Upalāpetvāti dhamitvā.
428.Aggikoti aggiparicārako. Āpādeyyanti nipphādeyyaṃ, āyuṃ vā pāpuṇāpeyyaṃ. Poseyyanti bhojanādīhi bhareyyaṃ. Vaḍḍheyyanti vaḍḍhiṃ gameyyaṃ. Araṇīsahitanti araṇīyugaḷaṃ.
429.Tirorājānopīti tiroraṭṭhe aññasmimpi janapade rājāno jānanti. Abyattoti avisado acheko. Kopenapīti ye maṃ evaṃ vakkhanti, tesu uppajjanakena kopenapi etaṃ diṭṭhigataṃ harissāmi pariharissāmīti gahetvā vicarissāmi. Makkhenāti tayā vuttayuttakāraṇamakkhalakkhaṇena makkhenāpi. Palāsenāti tayā saddhiṃ yugaggāhalakkhaṇena palāsenāpi.
430.Haritakapaṇṇanti yaṃ kiñci haritakaṃ, antamaso allatiṇapaṇṇampi na hotīti attho. Sannaddhakalāpanti sannaddhadhanukalāpaṃ. Āsittodakāni vaṭumānīti paripuṇṇasalilā maggā ca kandarā ca. Yoggānīti balibadde.
Bahunikkhantaroti bahunikkhanto ciranikkhantoti attho. Yathābhatena bhaṇḍenāti yaṃ vo tiṇakaṭṭhodakabhaṇḍakaṃ āropitaṃ, tena yathābhatena yathāropitena, yathāgahitenāti attho.
Appasārānīti appagghāni. Paṇiyānīti bhaṇḍāni.
Gūthabhārikādiupamāvaṇṇanā
432.Mamaca sūkarabhattanti mama ca sūkarānaṃ idaṃ bhattaṃ. Uggharantanti upari gharantaṃ. Paggharantanti heṭṭhā parissavantaṃ. Tumhe khvettha bhaṇeti tumhe kho ettha bhaṇe. Ayameva vā pāṭho. Tathā hi pana me sūkarabhattanti tathā hi pana me ayaṃ gūtho sūkarānaṃ bhattaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 「Upavijaññāti」是指到達的時刻,成熟的胎兒不久將會出生。將會有食物的供應,意味著將會有腳的侍者。極大的痛苦就是極大的苦難。是幸福,不是痛苦,不是痛苦的痛苦。所有這些都在痛苦中被拋棄,因此極大的痛苦就是極大的苦難。無緣是指沒有方法。未成熟的不會被切斷,未完成的生命不會被中斷。成熟的將會到來,意味著生命成熟的時刻將會到來。關於法的將軍說: 「我不讚美死亡,我不讚美生命; 我期待死亡,就像期待食物一樣。」(長老歌 1001) 「Ubbhinditvā」是指打破泥土的泥漿。 「Rāmaṇeyyakanti」是指美麗的狀態。「Velāsikāti」是指遊戲的過失。「Komārikāti」是指年輕的女孩。你們在美好的夢中生活時,出入時是否看到生命?在這裡以心的行為來理解「生命」。他在這裡稱之為生命的意識。 「Jiyāyāti」是指用弓來彎曲,意即扭動脖子。更強烈的是更強烈的。用這個來說明什麼呢?你們在生命中說眾生的五蘊,但在死亡時僅剩下色蘊,其他三蘊會消失,意識蘊會離去。剩下的色蘊將會變得輕盈,變得更重。因此沒有人會去任何地方,這就是所說明的。 「Nibbutanti」是指平息的光輝。 「Anupahaccāti」是指不被毀壞。是指準備要死去。向下拉是指向下進行。向上拉是指向上進行。不斷地拉是指反覆進行。那感官不會被感知,意味著用那隻眼睛不會顯現那個色的感官。這個法則在各處都是如此。 「Saṅkhadhamoti」是指有形的法則。用來收集的是指被驅動。 「Aggikoti」是指火的侍者。「Āpādeyyanti」是指應當獲得,或應當達到生命。「Poseyyanti」是指用食物等來供養。「Vaḍḍheyyanti」是指在村莊中增長。「Araṇīsahitanti」是指與火把一起。 「tirorājānopīti」是指在偏遠的國家中,其他地方的國王也知道。「Abyattoti」是指不顯露的、無缺陷的。「Kopenapīti」是指那些這樣說的人,帶著這種因緣的說法,我將會在這些人中游走。「Makkhenāti」是指用你所說的合理的因緣。「Palāsenāti」是指與你一起的,帶著相應的特徵。 「Haritakapaṇṇanti」是指任何綠色的東西,最少也不會是帶有綠色的樹葉。「Sannaddhakalāpanti」是指準備好的弓箭。「Āsittodakāni vaṭumānīti」是指充滿水的路和山谷。「Yoggānīti」是指力量的束縛。 「Bahunikkhantaroti」是指許多的離去,長期的離去。根據應得的物品,指的是你們所放置的草木和水,依照應得的、放置的、所說的意思。 「Appasārānīti」是指不貴重的。「Paṇiyānīti」是指物品。 「Gūthabhārikādiupamāvaṇṇanā」 「Mamaca sūkarabhattanti」是指我和豬的食物。「Uggharantanti」是指從上面提起。「Paggharantanti」是指從下面傾倒。你們在這裡說,你們確實在這裡說。這是同樣的說法。確實是我的豬的食物,確實是我的這個豬的食物。
434.Āgatāgataṃ kaliṃ gilatīti āgatāgataṃ parājayaguḷaṃ gilati. Pajjohissāmīti pajjohanaṃ karissāmi, balikammaṃ karissāmīti attho. Akkhehi dibbissāmāti guḷehi kīḷissāma. Littaṃ paramena tejasāti paramatejena visena littaṃ.
436.Gāmapaṭṭanti vuṭṭhitagāmapadeso vuccati. 『『Gāmapada』』ntipi pāṭho, ayamevattho. Sāṇabhāranti sāṇavākabhāraṃ. Susannaddhoti subaddho. Tvaṃ pajānāhīti tvaṃ jāna. Sace gaṇhitukāmosi, gaṇhāhīti vuttaṃ hoti.
Khomanti khomavākaṃ. Ayanti kāḷalohaṃ. Lohanti tambalohaṃ. Sajjhanti rajataṃ. Suvaṇṇanti suvaṇṇamāsakaṃ. Abhinandiṃsūti tussiṃsu.
437.Attamanoti sakamano tuṭṭhacitto. Abhiraddhoti abhippasanno. Pañhāpaṭibhānānīti pañhupaṭṭhānāni. Paccanīkaṃ kattabbanti paccanīkaṃ paṭiviruddhaṃ viya kattabbaṃ amaññissaṃ, paṭilomagāhaṃ gahetvā aṭṭhāsinti attho.
438.Saṅghātaṃ āpajjantīti saṅghātaṃ vināsaṃ maraṇaṃ āpajjanti. Na mahapphaloti vipākaphalena na mahapphalo hoti. Na mahānisaṃsoti guṇānisaṃsena mahānisaṃso na hoti. Na mahājutikoti ānubhāvajutiyā mahājutiko na hoti. Na mahāvipphāroti vipākavipphāratāya mahāvipphāro na hoti. Bījanaṅgalanti bījañca naṅgalañca. Dukkhetteti duṭṭhukhette nissārakhette. Dubbhūmeti visamabhūmibhāge. Patiṭṭhāpeyyāti ṭhapeyya. Khaṇḍānīti chinnabhinnāni. Pūtīnīti nissārāni. Vātātapahatānīti vātena ca ātapena ca hatāni pariyādinnatejāni. Asārādānīti taṇḍulasārādānarahitāni palālāni. Asukhasayitānīti yāni sukkhāpetvā koṭṭhe ākiritvā ṭhapitāni, tāni sukhasayitāni nāma. Etāni pana na tādisāni. Anuppaveccheyyāti anupaveseyya, na sammā vasseyya, anvaddhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhaṃ na vasseyyāti attho. Api nu tānīti api nu evaṃ khettabījavuṭṭhidose sati tāni bījāni aṅkuramūlapattādīhi uddhaṃ vuddhiṃ heṭṭhā virūḷhiṃ samantato ca vepullaṃ āpajjeyyunti . Evarūpo kho rājañña yaññoti evarūpaṃ rājañña dānaṃ parūpaghātena uppāditapaccayatopi dāyakatopi pariggāhakatopi avisuddhattā na mahapphalaṃ hoti.
Evarūpo kho rājañña yaññoti evarūpaṃ rājaññadānaṃ aparūpaghātena uppannapaccayatopi aparūpaghātitāya sīlavantadāyakatopi sammādiṭṭhiādiguṇasampannapaṭiggāhakatopi mahapphalaṃ hoti. Sace pana guṇātirekaṃ nirodhā vuṭṭhitaṃ paṭiggāhakaṃ labhati, cetanā ca vipulā hoti, diṭṭheva dhamme vipākaṃ detīti.
- Imaṃ pana therassa dhammakathaṃ sutvā pāyāsirājañño theraṃ nimantetvā sattāhaṃ therassa mahādānaṃ datvā tato paṭṭhāya mahājanassa dānaṃ paṭṭhapesi. Taṃ sandhāya atha kho pāyāsi rājaññotiādi vuttaṃ. Tattha kaṇājakanti sakuṇḍakaṃ uttaṇḍulabhattaṃ. Bilaṅgadutiyanti kañjikadutiyaṃ. Dhorakāni ca vatthānīti thūlāni ca vatthāni. Guḷavālakānīti guḷadasāni, puñjapuñjavasena ṭhitamahantadasānīti attho. Evaṃ anuddisatīti evaṃ upadisati. Pādāpīti pādenapi.
440.Asakkaccanti saddhāvirahitaṃ assaddhadānaṃ. Asahatthāti na sahatthena. Acittīkatanti cittīkāravirahitaṃ, na cittīkārampi paccupaṭṭhāpetvā na paṇītacittaṃ katvā adāsi. Apaviddhanti chaḍḍitaṃ vippatitaṃ. Suññaṃ serīsakanti serīsakaṃ nāma ekaṃ tucchaṃ rajatavimānaṃ upagato. Tassa kira dvāre mahāsirīsarukkho, tena taṃ 『『serīsaka』』nti vuccati.
以下是巴利文的完整直譯: 「Āgatāgataṃ kaliṃ gilatīti」是指到達的時間,吞下了勝利的團體。「Pajjohissāmīti」是指我將進行驅動,進行供養的意思。「Akkhehi dibbissāmāti」是指用神奇的手段來玩耍。「Littaṃ paramena tejasāti」是指用極大的光輝來塗抹。 「Gāmapaṭṭanti」是指已升起的鄉村地區被稱為。「Gāmapada」也是如此,意思相同。「Sāṇabhāranti」是指有如牛的重擔。「Susannaddhoti」是指被很好地綁住。「Tvaṃ pajānāhīti」是指你知道。如果你想要抓住,就會說「抓住」。 「Khomanti」是指用麻布。「Ayanti」是指黑鐵。「Lohanti」是指銅鐵。「Sajjhanti」是指銀。「Suvaṇṇanti」是指黃金。「Abhinandiṃsūti」是指他們歡喜。 「Attamanoti」是指滿意的、心情愉悅的。「Abhiraddhoti」是指非常高興的。「Pañhāpaṭibhānānīti」是指問題的根本。「Paccanīkaṃ kattabbanti」是指應當做的事情,像是與之相反的事情。 「Saṅghātaṃ āpajjantīti」是指遭遇到團體的毀滅和死亡。「Na mahapphaloti」是指因果的果實不大。「Na mahānisaṃsoti」是指因果的利益不大。「Na mahājutikoti」是指因緣的利益不大。「Na mahāvipphāroti」是指因果的廣泛不大。「Bījanaṅgalanti」是指種子和根。「Dukkhetteti」是指在惡劣的土地上。「Dubbhūmeti」是指在不平坦的土地上。「Patiṭṭhāpeyyāti」是指應當建立。「Khaṇḍānīti」是指破碎的。「Pūtīnīti」是指無用的。「Vātātapahatānīti」是指被風和陽光所打擊的灼熱的。「Asārādānīti」是指沒有穀物的、沒有糧食的。「Asukhasayitānīti」是指那些在乾燥的地方被打下的,稱之為幸福的。「Etāni pana na tādisāni」是指這些並不是那樣。「Anuppaveccheyyāti」是指不應進入,不應如法下雨,意即不應在沒有雨水的情況下,毫無生機地生長。是否這些呢?是否在這樣的耕地種子有缺陷的情況下,這些種子因根和芽等會向上生長,向下生長,四面八方地茁壯成長?這樣的話,國王,這種供養的施捨,因緣的缺陷,因緣的施捨以及因緣的接受,因不潔而不大。 這種國王的供養,因緣的施捨,因緣的缺陷,因緣的施捨,因有良好的施捨者和正確的見解等的具足而是極大的果實。如果能超越過多的善根,獲得正見,心念增長,便會得到現世的果實。 「 Imaṃ pana therassa dhammakathaṃ sutvā pāyāsirājañño theraṃ nimantetvā sattāhaṃ therassa mahādānaṃ datvā」是指聽了這位尊者的法語后,米犍子王邀請尊者,供養了他七天的偉大供養。由此可知,米犍子王,等等。「Kaṇājakanti」是指小鳥的食物。「Bilaṅgadutiyanti」是指小鳥的第二次食物。「Dhorakāni ca vatthānīti」是指粗糙的衣物。「Guḷavālakānīti」是指糖果,意即以許多糖果的方式存在。「Evaṃ anuddisatīti」是指如是的教導。「Pādāpīti」是指用腳。 「Asakkaccanti」是指缺乏信心的、不信的施捨。「Asahatthāti」是指沒有用手。「Acittīkatanti」是指缺乏心智的,不是以心智來進行施捨。「Apaviddhanti」是指被拋棄的、被排斥的。「Suññaṃ serīsakanti」是指空無的,來到一個空的銀色天宮。因為在那裡的門口有一棵巨大的絲樹,因此被稱為「serīsaka」。
441.Āyasmāgavaṃpatīti thero kira pubbe manussakāle gopāladārakānaṃ jeṭṭhako hutvā mahato sirīsassa mūlaṃ sodhetvā vālikaṃ okiritvā ekaṃ piṇḍapātikattheraṃ rukkhamūle nisīdāpetvā attanā laddhaṃ āhāraṃ datvā tato cuto tassānubhāvena tasmiṃ rajatavimāne nibbatti. Sirīsarukkho vimānadvāre aṭṭhāsi. So paññāsāya vassehi phalati, tato paññāsa vassāni gatānīti devaputto saṃvegaṃ āpajjati. So aparena samayena amhākaṃ bhagavato kāle manussesu nibbattitvā satthu dhammakathaṃ sutvā arahattaṃ patto. Pubbāciṇṇavasena pana divāvihāratthāya tadeva vimānaṃ abhiṇhaṃ gacchati, taṃ kirassa utusukhaṃ hoti. Taṃ sandhāya 『『tena kho pana samayena āyasmā gavaṃpatī』』tiādi vuttaṃ.
Sosakkaccaṃ dānaṃ datvāti so parassa santakampi dānaṃ sakkaccaṃ datvā. Evamārocesīti 『『sakkaccaṃ dānaṃ dethā』』tiādinā nayena ārocesi. Tañca pana therassa ārocanaṃ sutvā mahājano sakkaccaṃ dānaṃ datvā devaloke nibbatto. Pāyāsissa pana rājaññassa paricārakā sakkaccaṃ dānaṃ datvāpi nikantivasena gantvā tasseva santike nibbattā. Taṃ kira disācārikavimānaṃ vaṭṭaniaṭaviyaṃ ahosi. Pāyāsidevaputto ca ekadivasaṃ vāṇijakānaṃ dassetvā attano katakammaṃ kathesīti.
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ
Pāyāsirājaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Niṭṭhitā ca mahāvaggassatthavaṇṇanā.
Mahāvaggaṭṭhakathā niṭṭhitā.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Dīghanikāye
Pāthikavaggaṭṭhakathā
- Pāthikasuttavaṇṇanā
Sunakkhattavatthuvaṇṇanā
1.Evaṃme sutaṃ…pe… mallesu viharatīti pāthikasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Mallesu viharatīti mallā nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīsaddena 『『mallā』』ti vuccati, tasmiṃ mallesu janapade. 『『Anupiyaṃ nāma mallānaṃ nigamo』』ti anupiyanti evaṃnāmako mallānaṃ janapadassa eko nigamo, taṃ gocaragāmaṃ katvā ekasmiṃ chāyūdakasampanne vanasaṇḍe viharatīti attho. Anopiyantipi pāṭho. Pāvisīti paviṭṭho. Bhagavā pana na tāva paviṭṭho, pavisissāmīti nikkhantattā pana pāvisīti vutto. Yathā kiṃ, yathā 『『gāmaṃ gamissāmī』』ti nikkhanto puriso taṃ gāmaṃ apattopi 『『kuhiṃ itthannāmo』』ti vutte 『『gāmaṃ gato』』ti vuccati, evaṃ. Etadahosīti gāmasamīpe ṭhatvā sūriyaṃ olokentassa etadahosi. Atippago khoti ativiya pago kho, na tāva kulesu yāgubhattaṃ niṭṭhitanti. Kiṃ pana bhagavā kālaṃ ajānitvā nikkhantoti? Na ajānitvā. Paccūsakāleyeva hi bhagavā ñāṇajālaṃ pattharitvā lokaṃ volokento ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ bhaggavagottaṃ channaparibbājakaṃ disvā 『『ajjāhaṃ imassa paribbājakassa mayā pubbe katakāraṇaṃ samāharitvā dhammaṃ kathessāmi, sā dhammakathā assa mayi pasādappaṭilābhavasena saphalā bhavissatī』』ti ñatvāva paribbājakārāmaṃ pavisitukāmo atippagova nikkhami. Tasmā tattha pavisitukāmatāya evaṃ cittaṃ uppādesi.
以下是巴利文的完整直譯: 「Āyasmāgavaṃpatīti」是指這位尊者在過去作為人類時,曾是牧童的長者,挖掘了一棵巨大的絲樹的根部,撒下了草屑,坐在一位乞食的長者的樹下,給予他自己獲得的食物,因此因他的功德而出生在那座銀色的天宮。絲樹在天宮的門口佇立著。它在五十年間結實,之後五十年過去了,因此天神感到震驚。後來,在我們尊者的時代,他轉世為人,聽聞了佛陀的法語,證得了阿羅漢果。由於早期的積累,他爲了白天的遊玩,常常去那座天宮,那對他來說是快樂的。對此說:「那時,尊者Gavaṃpatī……」 「 Sosakkaccaṃ dānaṃ datvāti」是指他認真地給予他人的供養。以這種方式,他說:「請認真地給予供養。」聽到這位尊者的勸告,民眾認真地給予了供養,因此轉生到天界。而米犍子王的侍者們也認真地給予供養,但由於被迫而前往,最終轉生在他那裡。那是因為他是一個遵循正道的天神。米犍子天神有一天向商人們展示了自己所做的事情。 如此,關於《和諧的故事》的《長部經》的註釋完成了。 完成了關於《大部經》的註釋。 《大部經》的註釋完成了。 向那位正覺的佛陀致敬。 在《長部經》中 《路徑篇》的註釋 1.《路徑經》的註釋 關於「Sunakkhattavatthuvaṇṇanā」 「這樣我聽說……」等,關於「在馬爾河的居住」,這是一個不尋常的地方的註釋。在馬爾河的居住是指馬爾河的王子們,他們的居住地被稱為「馬爾」,因此那個地方被稱為「馬爾河的地方」。「Anupiyaṃ nāma mallānaṃ nigamo」是指一個名為「Anupiya」的馬爾河的城市,成為馬爾河的一個城市,形成了一個供養的村莊,住在一個陰涼的水源豐富的森林中。也有「Anopiyantipi」的說法。「Pāvisīti」是指進入。而佛陀並未立即進入,而是說「我將進入」,因為他已經離開了。如何理解呢?就像說「我將去村莊」的人,雖然已經離開了村莊,但當被問到「他去哪裡了?」時,會說「他去了村莊」,同樣的道理。於是,當他站在村莊附近,看到太陽時,他意識到了這一點。關於「在家族中非常繁榮」的說法,指的是並不繁榮的家庭。「那麼,佛陀是因為不知道時間而離開的嗎?」並不是不知道。實際上,佛陀在黎明時分展開智慧之網,觀察世間,看到了一位名叫Bhaggava的隱士,便心想:「今天我將根據我之前對這個隱士的因緣來講法,這個法將會因我獲得信任而變得有效。」因此,他意欲進入隱士的森林,這樣便急忙離開了。所以,爲了進入那裡,他的心情激動。
2.Etadavocāti bhagavantaṃ disvā mānathaddhataṃ akatvā satthāraṃ paccuggantvā etaṃ etu kho, bhantetiādikaṃ vacanaṃ avoca. Imaṃ pariyāyanti imaṃ vāraṃ, ajja imaṃ āgamanavāranti attho. Kiṃ pana bhagavā pubbepi tattha gatapubboti? Na gatapubbo, lokasamudācāravasena pana evamāha. Lokiyā hi cirassaṃ āgatampi anāgatapubbampi manāpajātikaṃ āgataṃ disvā 『『kuto bhavaṃ āgato, cirassaṃ bhavaṃ āgato, kathaṃ te idhāgamanamaggo ñāto, kiṃ maggamūḷhosī』』tiādīni vadanti. Tasmā ayampi lokasamudācāravasena evamāhāti veditabbo. Idamāsananti attano nisinnāsanaṃ papphoṭetvā sampādetvā dadamāno evamāha. Sunakkhatto licchaviputtoti sunakkhatto nāma licchavirājaputto. So kira tassa gihisahāyo hoti, kālena kālaṃ tassa santikaṃ gacchati. Paccakkhātoti 『『paccakkhāmi dānāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ na dānāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ uddissa viharissāmī』』ti evaṃ paṭiakkhāto nissaṭṭho pariccatto.
3.Bhagavantaṃ uddissāti bhagavā me satthā 『『bhagavato ahaṃ ovādaṃ paṭikaromī』』ti evaṃ apadisitvā. Ko santo kaṃ paccācikkhasīti yācako vā yācitakaṃ paccācikkheyya, yācitako vā yācakaṃ. Tvaṃ pana neva yācako na yācitako, evaṃ sante, moghapurisa, ko santo ko samāno kaṃ paccācikkhasīti dasseti. Passa moghapurisāti passa tucchapurisa. Yāvañca te idaṃ aparaddhanti yattakaṃ idaṃ tava aparaddhaṃ, yattako te aparādho tattako dosoti evāhaṃ bhaggava tassa dosaṃ āropesinti dasseti.
4.Uttarimanussadhammāti pañcasīladasasīlasaṅkhātā manussadhammāuttari. Iddhipāṭihāriyanti iddhibhūtaṃ pāṭihāriyaṃ. Kate vāti katamhi vā. Yassatthāyāti yassa dukkhakkhayassa atthāya. Soniyyāti takkarassāti so dhammo takkarassa yathā mayā dhammo desito, tathā kārakassa sammā paṭipannassa puggalassa sabbavaṭṭadukkhakkhayāya amatanibbānasacchikiriyāya gacchati, na gacchati, saṃvattati, na saṃvattatīti pucchati. Tatra sunakkhattāti tasmiṃ sunakkhatta mayā desite dhamme takkarassa sammā dukkhakkhayāya saṃvattamāne kiṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ kataṃ karissati, ko tena katena attho. Tasmiñhi katepi akatepi mama sāsanassa parihāni natthi, devamanussānañhi amatanibbānasampāpanatthāya ahaṃ pāramiyo pūresiṃ, na pāṭihāriyakaraṇatthāyāti pāṭihāriyassa niratthakataṃ dassetvā 『『passa, moghapurisā』』ti dutiyaṃ dosaṃ āropesi.
5.Aggaññanti lokapaññattiṃ. 『『Idaṃ nāma lokassa agga』』nti evaṃ jānitabbampi aggaṃ mariyādaṃ na taṃ paññapetīti vadati. Sesamettha anantaravādānusāreneva veditabbaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 「Etadavocāti」是指看到佛陀后,未表現出傲慢,走向老師,便說:「來吧,尊者。」這句話的意思是指這次到來,今天的到來。佛陀是否以前就曾到過那裡?並沒有去過,因世俗的習慣而這樣說。因為世間的人們,看到長久以來到達的、未曾到達的,都很喜歡地問:「你從哪裡來,來的很久了,你怎麼知道這裡的路,是什麼路呢?」因此,這也是因世俗的習慣而這樣說的。關於「這是我的座位」是指在坐下時,整理好自己的坐具,便這樣說。Sunakkhatto Licchaviputtoti是指名為Sunakkhatto的Licchavi王子。他似乎是他的家庭朋友,時常前往他的身邊。關於「paccakkhātoti」是指「我親自看到了供養,尊者,我不供養,尊者,我將會為尊者而住」,如是親自表明,完全放棄了。 「Bhagavantaṃ uddissāti」是指佛陀是我的老師,「我將遵循佛陀的教導」,如是表明。誰是聖者,誰能反駁呢?是乞求者或被乞求者反駁。你既不是乞求者,也不是被乞求者,如此一來,愚者,誰是聖者,誰是相同的,誰能反駁呢?看啊,愚者,看到的是無用的人。只要你有這個過失,與你的過失相等,便是你的過失,正如我將過失歸於Bhaggava。 「Uttarimanussadhammāti」是指五戒和十戒所稱的人類法則是更高的。關於「Iddhipāṭihāriyanti」是指具有神通的法。關於「Kate vāti」是指在什麼情況下。關於「Yassatthāyāti」是指爲了消除痛苦的目的。關於「Soniyyāti」是指如同法的目的,正如我所講的法,正如有能力的人,正確地修行,所有的輪迴痛苦都將消除,達到不滅涅槃的實現,是否到達,是否發生,是否不發生,是否發生?在這裡,關於「sunakkhattāti」是指在我所講的法中,關於正確消除痛苦的法,是否更高的人類法則會產生神通的效果,是否有任何意義。即使在這個情況下,無論是已成就的還是未成就的,我的教法沒有衰敗,因我為天人和人類的實現不滅涅槃而積累了功德,而不是爲了產生神通,顯示了神通的無用性,因此再次將過失歸於「看吧,愚者」。 「Aggaññanti」是指世俗的定義。「這是世間的最高」是如此被理解的,最高的界限並不被稱為。其餘的應當根據後續的說法理解。
6.Anekapariyāyena khoti idaṃ kasmā āraddhaṃ. Sunakkhatto kira 『『bhagavato guṇaṃ makkhessāmi, 『『dosaṃ paññapessāmī』』ti ettakaṃ vippalapitvā bhagavato kathaṃ suṇanto appatiṭṭho niravo aṭṭhāsi.
Atha bhagavā – 『『sunakkhatta, evaṃ tvaṃ makkhibhāve ṭhito sayameva garahaṃ pāpuṇissasī』』ti makkhibhāve ādīnavadassanatthaṃ anekapariyāyenātiādimāha. Tattha anekapariyāyenāti anekakāraṇena. Vajjigāmeti vajjirājānaṃ gāme, vesālīnagare no visahīti nāsakkhi. So avisahantoti so sunakkhatto yassa pubbe tiṇṇaṃ ratanānaṃ vaṇṇaṃ kathentassa mukhaṃ nappahoti, so dāni teneva mukhena avaṇṇaṃ katheti, addhā avisahanto asakkonto brahmacariyaṃ carituṃ attano bālatāya avaṇṇaṃ kathetvā hīnāyāvatto. Buddho pana subuddhova, dhammo svākkhātova, saṅgho suppaṭipannova. Evaṃ tīṇi ratanāni thomentā manussā tuyheva dosaṃ dassessantīti. Iti kho teti evaṃ kho te, sunakkhatta, vattāro bhavissanti. Tato evaṃ dose uppanne satthā atītānāgate appaṭihatañāṇo, mayhaṃ evaṃ doso uppajjissatīti jānantopi puretaraṃ na kathesīti vattuṃ na lacchasīti dasseti. Apakkamevāti apakkamiyeva, apakkanto vā cutoti attho. Yathātaṃ āpāyikoti yathā apāye nibbattanāraho satto apakkameyya, evameva apakkamīti attho.
Korakkhattiyavatthuvaṇṇanā
以下是巴利文的完整直譯: 「Anekapariyāyena khoti」是指這句話為什麼被提出。Sunakkhatto似乎說:「我將批評佛陀的優點,指出缺點。」在這樣說了之後,聽佛陀的教法時,他站立不穩,心中無所依託。 然後佛陀說:「Sunakkhatto,如此你在批評的狀態中,將會自我貶低。」這是爲了讓他看到批評的危害,佛陀說了許多次。這裡的「anekapariyāyenāti」是指通過許多原因。關於「Vajjigāmeti」是指在Vesāli城中,關於「vajjirājānaṃ gāme」,他無法忍受。於是他無法忍受的,Sunakkhatto在談論三種寶物的顏色時,嘴巴並不美麗,現在他用同樣的嘴巴來談論劣質的,顯然是無法忍受,無法持守清凈的生活,因自己的愚蠢而貶低自己,甚至墮落。佛陀是極為聰明的,法是正當的,僧團是良好的。如此,三寶的優點被人們所稱道,而你只會顯示出缺點。於是,Sunakkhatto,確實如此,你的言論將會變得如此。於是當缺點出現時,老師對過去和未來的無礙智慧,雖然我知道這樣的缺點會出現,但他仍然不願意說出,不會被說出。關於「apakkamevāti」是指他確實是離開了,離開的意思。關於「Yathātaṃ āpāyikoti」是指如同在墮落中,適合墮落的眾生應當離開,正如是離開。
7.Ekamidāhanti iminā kiṃ dasseti? Idaṃ suttaṃ dvīhi padehi ābaddhaṃ iddhipāṭihāriyaṃ na karotīti ca aggaññaṃ na paññapetīti ca. Tattha 『『aggaññaṃ na paññapetī』』ti idaṃ padaṃ suttapariyosāne dassessati. 『『Pāṭihāriyaṃ na karotī』』ti imassa pana padassa anusandhidassanavasena ayaṃ desanā āraddhā.
Tattha ekamidāhanti ekasmiṃ ahaṃ. Samayanti samaye, ekasmiṃ kāle ahanti attho. Thūlūsūti thūlū nāma janapado, tattha viharāmi. Uttarakā nāmāti itthiliṅgavasena uttarakāti evaṃnāmako thūlūnaṃ janapadassa nigamo, taṃ nigamaṃ gocaragāmaṃ katvāti attho. Aceloti naggo. Korakkhattiyoti antovaṅkapādo khattiyo. Kukkuravatikoti samādinnakukkuravato sunakho viya ghāyitvā khādati, uddhanantare nipajjati, aññampi sunakhakiriyameva karoti. Catukkuṇḍikoti catusaṅghaṭṭito dve jāṇūni dve ca kappare bhūmiyaṃ ṭhapetvā vicarati. Chamānikiṇṇanti bhūmiyaṃ nikiṇṇaṃ pakkhittaṃ ṭhapitaṃ. Bhakkhasanti bhakkhaṃ yaṃkiñci khādanīyaṃ bhojanīyaṃ. Mukhenevāti hatthena aparāmasitvā khādanīyaṃ mukheneva khādati, bhojanīyampi mukheneva bhuñjati. Sādhurūpoti sundararūpo. Ayaṃ samaṇoti ayaṃ arahataṃ samaṇo ekoti. Tattha vatāti patthanatthe nipāto. Evaṃ kirassa patthanā ahosi 『『iminā samaṇena sadiso añño samaṇo nāma natthi, ayañhi appicchatāya vatthaṃ na nivāseti, 『esa papañco』ti maññamāno bhikkhābhājanampi na pariharati, chamānikiṇṇameva khādati, ayaṃ samaṇo nāma. Mayaṃ pana kiṃ samaṇā』』ti? Evaṃ sabbaññubuddhassa pacchato carantova imaṃ pāpakaṃ vitakkaṃ vitakkesi.
Etadavocāti bhagavā kira cintesi 『『ayaṃ sunakkhatto pāpajjhāsayo, kiṃ nu imaṃ disvā cintesī』』ti? Athevaṃ cintento tassa ajjhāsayaṃ viditvā 『『ayaṃ moghapuriso mādisassa sabbaññuno pacchato āgacchanto acelaṃ arahāti maññati, idheva dānāyaṃ bālo niggahaṃ arahatī』』ti anivattitvāva etaṃ tvampi nāmātiādivacanamavoca. Tattha tvampi nāmāti garahatthe pikāro. Garahanto hi naṃ bhagavā 『『tvampi nāmā』』ti āha. 『『Tvampi nāma evaṃ hīnajjhāsayo, ahaṃ samaṇo sakyaputtiyoti evaṃ paṭijānissasī』』ti ayañhettha adhippāyo. Kiṃ pana maṃ, bhanteti mayhaṃ, bhante, kiṃ gārayhaṃ disvā bhagavā 『『evamāhā』』ti pucchati. Athassa bhagavā ācikkhanto 『『nanu te』』tiādimāha. Maccharāyatīti 『『mā aññassa arahattaṃ hotū』』ti kiṃ bhagavā evaṃ arahattassa maccharāyatīti pucchati. Na kho ahanti ahaṃ, moghapurisa, sadevakassa lokassa arahattappaṭilābhameva paccāsīsāmi, etadatthameva me bahūni dukkarāni karontena pāramiyo pūritā, na kho ahaṃ, moghapurisa, arahattassa maccharāyāmi. Pāpakaṃ diṭṭhigatanti na arahantaṃ arahāti, arahante ca anarahantoti evaṃ tassa diṭṭhi uppannā. Taṃ sandhāya 『『pāpakaṃ diṭṭhigata』』nti āha. Yaṃ kho panāti yaṃ etaṃ acelaṃ evaṃ maññasi. Sattamaṃ divasanti sattame divase. Alasakenāti alasakabyādhinā. Kālaṅkarissatīti uddhumātaudaro marissati.
以下是巴利文的完整直譯: 「Ekamidāhanti」是指這句話傳達了什麼?這段經文由兩個詞組成,說明了他不進行神通的表現,因此不被稱為「最高」。在這裡,「aggaññaṃ na paññapetī」這句話將在經文的結尾中闡明。「Pāṭihāriyaṃ na karotī」這一詞的解釋是基於其後續的說明而展開的。 在此,「ekamidāhanti」是指「我在一個地方」。「Samayanti」是指「在那個時間」,在一個時間內的意思。「Thūlūsūti」是指Thūlū這個地方的名字,我住在那。「Uttarakā nāmāti」是指以女性名詞形式稱為Uttarakā的Thūlū的城市,因此形成了一個供養的村莊。關於「Aceloti」是指赤裸。「Korakkhattiyoti」是指內側的Khattiyo。關於「Kukkuravatikoti」是指像被馴養的狗一樣,聞到食物后就吃,躺在高處,做其他狗的行為。「Catukkuṇḍikoti」是指四個角落相接的,雙膝與雙腳放在地上走動。「Chamānikiṇṇanti」是指放在地上的小塊。「Bhakkhasanti」是指任何可以吃的食物。「Mukhenevāti」是指不借助手,只用嘴來吃食物,飲食也是用嘴來享用。「Sādhurūpoti」是指美麗的外形。「Ayaṃ samaṇoti」是指這是一個阿羅漢的修行者。在這裡「vatāti」是指在期望的意義上。如此,他的期望是:「沒有其他與這個修行者相似的修行者,因他不遮掩衣物,認為『這是個繁瑣的人』,所以不珍惜乞食的容器,只吃小塊,認為這是修行者。」我們又如何稱為修行者呢?因此,所有的全知者在後面行走時,思考了這惡劣的想法。 「Etadavocāti」是指佛陀思考:「這個Sunakkhatto有惡劣的心態,他在看到這一點後會思考什麼?」於是,佛陀在思考他的心態時,知道:「這個愚者認為自己是全知者,在這裡認為自己是赤裸的阿羅漢,愚蠢地在施捨中認為他是受限的。」因此,佛陀說:「你也是如此。」在這裡「tvampi nāmāti」是指對他的譴責。佛陀說:「你也是如此。」關於「tvampi nāma evaṃ hīnajjhāsayo」是指我將會承認自己是釋迦族的修行者,這裡是這個意思。那我呢,尊者,看到我被責備,佛陀問:「如此說?」然後佛陀告訴他:「難道你不是這樣嗎?」關於「Maccharāyatīti」是指「不要讓其他人獲得阿羅漢果」,佛陀問:「這是對阿羅漢的吝嗇嗎?」我並不是這樣,愚者,我只是在世間的天人中獲得阿羅漢果的光輝,爲了這個目標,我做了許多艱難的事情,愚者,我並不是對阿羅漢的吝嗇。關於「pāpakaṃ diṭṭhigatanti」是指不認為阿羅漢是阿羅漢,也不認為非阿羅漢是阿羅漢,這樣的看法產生了。對此說:「pāpakaṃ diṭṭhigata」是指你認為這個赤裸的人是這樣的。「Yaṃ kho panāti」是指這個赤裸的人。「Sattamaṃ divasanti」是指第七天。「Alasakenāti」是指因懶惰而生病。「Kālaṅkarissatīti」是指將會死於腹痛。
Kālakañcikāti tesaṃ asurānaṃ nāmaṃ. Tesaṃ kira tigāvuto attabhāvo appamaṃsalohito purāṇapaṇṇasadiso kakkaṭakānaṃ viya akkhīni nikkhamitvā matthake tiṭṭhanti, mukhaṃ sūcipāsakasadisaṃ matthakasmiṃyeva hoti, tena oṇamitvā gocaraṃ gaṇhanti. Bīraṇatthambaketi bīraṇatiṇatthambo tasmiṃ susāne atthi, tasmā taṃ bīraṇatthambakanti vuccati.
Tenupasaṅkamīti bhagavati ettakaṃ vatvā tasmiṃ gāme piṇḍāya caritvā vihāraṃ gate vihārā nikkhamitvā upasaṅkami. Yena tvanti yena kāraṇena tvaṃ. Yasmāpi bhagavatā byākato, tasmāti attho. Mattaṃmattanti pamāṇayuttaṃ pamāṇayuttaṃ. 『『Mantā mantā』』tipi pāṭho, paññāya upaparikkhitvā upaparikkhitvāti attho. Yathā samaṇassa gotamassāti yathā samaṇassa gotamassa micchā vacanaṃ assa, tathā kareyyāsīti āha. Evaṃ vutte acelo sunakho viya uddhanaṭṭhāne nipanno sīsaṃ ukkhipitvā akkhīni ummīletvā olokento kiṃ kathesi 『『samaṇo nāma gotamo amhākaṃ verī visabhāgo, samaṇassa gotamassa uppannakālato paṭṭhāya mayaṃ sūriye uggate khajjopanakā viya jātā. Samaṇo gotamo amhe, evaṃ vācaṃ vadeyya aññathā vā. Verino pana kathā nāma tacchā na hoti, gaccha tvaṃ ahamettha kattabbaṃ jānissāmī』』ti vatvā punadeva nipajji.
8.Ekadvīhikāyāti ekaṃ dveti vatvā gaṇesi. Yathā tanti yathā asaddahamāno koci gaṇeyya, evaṃ gaṇesi. Ekadivasañca tikkhattuṃ upasaṅkamitvā eko divaso atīto, dve divasā atītāti ārocesi. Sattamaṃ divasanti so kira sunakkhattassa vacanaṃ sutvā sattāhaṃ nirāhārova ahosi. Athassa sattame divase eko upaṭṭhāko 『『amhākaṃ kulūpakasamaṇassa ajja sattamo divaso gehaṃ anāgacchantassa aphāsu nu kho jāta』』nti sūkaramaṃsaṃ pacāpetvā bhattamādāya gantvā purato bhūmiyaṃ nikkhipi. Acelo disvā cintesi 『『samaṇassa gotamassa kathā tacchā vā atacchā vā hotu, āhāraṃ pana khāditvā suhitassa me maraṇampi sumaraṇa』』nti dve hatthe jaṇṇukāni ca bhūmiyaṃ ṭhapetvā kucchipūraṃ bhuñji. So rattibhāge jīrāpetuṃ asakkonto alasakena kālamakāsi. Sacepi hi so 『『na bhuñjeyya』』nti cinteyya, tathāpi taṃ divasaṃ bhuñjitvā alasakena kālaṃ kareyya. Advejjhavacanā hi tathāgatāti.
Bīraṇatthambaketi titthiyā kira 『『kālaṅkato korakkhattiyo』』ti sutvā divasāni gaṇetvā idaṃ tāva saccaṃ jātaṃ, idāni naṃ aññattha chaḍḍetvā 『『musāvādena samaṇaṃ gotamaṃ niggaṇhissāmā』』ti gantvā tassa sarīraṃ valliyā bandhitvā ākaḍḍhantā 『『ettha chaḍḍessāma, ettha chaḍḍessāmā』』ti gacchanti. Gatagataṭṭhānaṃ aṅgaṇameva hoti. Te kaḍḍhamānā bīraṇatthambakasusānaṃyeva gantvā susānabhāvaṃ ñatvā 『『aññattha chaḍḍessāmā』』ti ākaḍḍhiṃsu. Atha nesaṃ valli chijjittha, pacchā cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Te tatova pakkantā. Tena vuttaṃ – 『『bīraṇatthambake susāne chaḍḍesu』』nti.
以下是巴利文的完整直譯: 「Kālakañcikāti」是指那些阿修羅的名字。它們的身體從三處延伸,微小而紅色,像古老的樹葉一樣,眼睛從頭頂上冒出來,嘴巴像針一樣,僅在頭頂上存在,因此它們彎腰捕食。關於「Bīraṇatthambaketi」是指在那個墓地裡有一種叫做「bīraṇati」的竹子,因此它被稱為「bīraṇatthambaka」。 「Tenupasaṅkamīti」是指佛陀在說完這些后,在那個村莊乞食,回到寺院后,寺院的人們出來迎接他。「Yena tvanti」是指「因為什麼原因你」。「Yasmāpi bhagavatā byākato,tasmāti attho」是指因為佛陀所說的,所以是這個意思。「Mattaṃmattanti」是指適當的量。「Mantā mantā」也是一種說法,經過智慧的觀察而觀察。「Yathā samaṇassa gotamassāti」是指「如同修行者Gotama的錯誤言論」,因此如此說。 如此說后,像無衣的狗一樣,Acelo低頭,抬頭張開眼睛,四處觀察,問道:「修行者Gotama是我們的敵人,是個分裂者,自從修行者Gotama出現以來,我們就像日出時的蟲子一樣誕生。修行者Gotama會這樣說,或者會說其他的。然而,敵人的話是不會被接受的,你走吧,我會知道該做什麼。」說完,他又躺下了。 「Ekadvīhikāyāti」是指他數了一下,數出一個和兩個。就像說「這樣」,就像不相信任何人一樣,他這樣數著。一天,他三次走來走去,報告說:「一天已經過去,兩個天已經過去。」關於「sattamaṃ divasanti」,他聽到Sunakkhatto的話,七天沒有吃東西。然後在第七天,一個侍者說:「今天是我們家主修行者的第七天,他沒有回家,難道他沒有得到食物嗎?」於是他做了豬肉,帶著食物,走到前面,把食物放在地上。 Acelo看到后,思考:「修行者Gotama的說法,無論是對還是錯,吃了食物后,我的死亡也會被美好地記住。」於是他把雙手放在地上,吃著肚子里的食物。由於晚上無法消化,他因懶惰而死亡。如果他真的想著「不吃」,即使如此,他也會在那天吃東西,因懶惰而度過時光。因為「無畏的言論確實是如來」。 關於「Bīraṇatthambaketi」,因為外道說:「被時間所困的Khattiyo」,因此數著日子,這是真的。現在,他們也想要把他拋棄,決定用謊言來捉拿修行者Gotama,於是將他的身體綁在樹上,拉著說:「在這裡我們要拋棄他,在這裡我們要拋棄他。」去的地方只是一個院子。他們在拉的時候,直接去了bīraṇatthambakasusāna,知道了墓地的情況,便說:「我們要在其他地方拋棄他。」於是他們的繩索斷了,後來他們無法移動。於是他們就離開了。因此說:「在bīraṇatthambake的墓地裡被拋棄。」
9.Tenupasaṅkamīti kasmā upasaṅkami? So kira cintesi 『『avasesaṃ tāva samaṇassa gotamassa vacanaṃ sameti, matassa pana uṭṭhāya aññena saddhiṃ kathanaṃ nāma natthi, handāhaṃ gantvā pucchāmi. Sace katheti, sundaraṃ. No ce katheti, samaṇaṃ gotamaṃ musāvādena niggaṇhissāmī』』ti iminā kāraṇena upasaṅkami. Ākoṭesīti pahari. Jānāmi āvusoti matasarīraṃ uṭṭhahitvā kathetuṃ samatthaṃ nāma natthi, idaṃ kathaṃ kathesīti? Buddhānubhāvena. Bhagavā kira korakkhattiyaṃ asurayonito ānetvā sarīre adhimocetvā kathāpesi. Tameva vā sarīraṃ kathāpesi, acinteyyo hi buddhavisayo.
10.Tatheva taṃ vipākanti tassa vacanassa vipākaṃ tatheva, udāhu noti liṅgavipallāso kato, tatheva so vipākoti attho. Keci pana 『『vipakka』』ntipi paṭhanti, nibbattanti attho.
Ettha ṭhatvā pāṭihāriyāni samānetabbāni. Sabbāneva hetāni pañca pāṭihāriyāni honti. 『『Sattame divase marissatī』』ti vuttaṃ, so tatheva mato, idaṃ paṭhamaṃ pāṭihāriyaṃ. 『『Alasakenā』』ti vuttaṃ, alasakeneva mato, idaṃ dutiyaṃ. 『『Kālakañcikesu nibbattissatī』』ti vuttaṃ, tattheva nibbatto, idaṃ tatiyaṃ. 『『Bīraṇatthambake susāne chaḍḍessantī』』ti vuttaṃ, tattheva chaḍḍito , idaṃ catutthaṃ. 『『Nibbattaṭṭhānato āgantvā sunakkhattena saddhiṃ kathessatī』』ti vutto, so kathesiyeva, idaṃ pañcamaṃ pāṭihāriyaṃ.
Acelakaḷāramaṭṭakavatthuvaṇṇanā
11.Kaḷāramaṭṭakoti nikkhantadantamattako. Nāmameva vā tassetaṃ. Lābhaggappattoti lābhaggaṃ patto, aggalābhaṃ pattoti vuttaṃ hoti. Yasaggappattoti yasaggaṃ aggaparivāraṃ patto. Vatapadānīti vatāniyeva, vatakoṭṭhāsā vā. Samattānīti gahitāni. Samādinnānīti tasseva vevacanaṃ. Puratthimena vesālinti vesālito avidūre puratthimāya disāya. Cetiyanti yakkhacetiyaṭṭhānaṃ. Esa nayo sabbattha.
12.Yena acelakoti bhagavato vattaṃ katvā yena acelo kaḷāramaṭṭako tenupasaṅkami. Pañhaṃ apucchīti gambhīraṃ tilakkhaṇāhataṃ pañhaṃ pucchi. Na sampāyāsīti na sammā ñāṇagatiyā pāyāsi, andho viya visamaṭṭhāne tattha tattheva pakkhali. Neva ādiṃ, na pariyosānamaddasa. Atha vā 『『na sampāyāsī』』ti na sampādesi, sampādetvā kathetuṃ nāsakkhi. Asampāyantoti kabarakkhīni parivattetvā olokento 『『asikkhitakassa santike vuṭṭhosi, anokāsepi pabbajito pañhaṃ pucchanto vicarasi, apehi mā etasmiṃ ṭhāne aṭṭhāsī』』ti vadanto. Kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsīti kuppanākāraṃ kopaṃ, dussanākāraṃ dosaṃ, atuṭṭhākārabhūtaṃ domanassasaṅkhātaṃ appaccayañca pākaṭamakāsi. Āsādimhaseti āsādiyimha ghaṭṭayimha. Mā vata no ahosīti aho vata me na bhaveyya. Maṃ vata no ahosītipi pāṭho. Tattha manti sāmivacanatthe upayogavacanaṃ, ahosi vata nu mamāti attho. Evañca pana cintetvā ukkuṭikaṃ nisīditvā 『『khamatha me, bhante』』ti taṃ khamāpesi. Sopi ito paṭṭhāya aññaṃ kiñci pañhaṃ nāma na pucchissasīti. Āma na pucchissāmīti. Yadi evaṃ gaccha, khamāmi teti taṃ uyyojesi.
以下是巴利文的完整直譯: 「Tenupasaṅkamīti」是指他為什麼去接近?他思考:「修行者Gotama的話語還有剩餘,我起身後與其他人談話是沒有的,那麼我就去問問。如果他講了,那就很好。如果他不講,我就用謊言來捉拿修行者Gotama。」因此他就去接近了。「Ākoṭesīti」是指打擊。我知道這具身體沒有能力站起來,那麼這是什麼話呢?是佛陀的威力。佛陀將Korakkhattiya的阿修羅帶來,身體被提升后開始說話。佛陀也在談論這具身體,佛的境界是不可思議的。 「Tatheva taṃ vipākanti」是指那句話的結果就是那樣,或者不是,是指語法的顛倒,確實是那樣的結果。有些人則說「vipakka」,是指產生的意思。 在這裡,需要聚集神通的現象。所有的原因都是五種神通。「Sattame divase marissatī」是指他已經這樣被認為,第一種神通就是這樣。「Alasakenā」是指因懶惰而死,這是第二種。「Kālakañcikesu nibbattissatī」是指在那裡出生,這是第三種。「Bīraṇatthambake susāne chaḍḍessantī」是指在那裡被拋棄,這是第四種。「Nibbattaṭṭhānato āgantvā sunakkhattena saddhiṃ kathessatī」是指他會談論,這是第五種神通。 「Acelakaḷāramaṭṭakovatthuvaṇṇanā」是指Kaḷāramaṭṭako是指一塊缺失的牙齒。也可以是它的名字。關於「Lābhaggappattoti」是指獲得了利益,獲得了主要的利益。關於「Yasaggappattoti」是指獲得了聲望的主要圍繞。關於「Vatapadānīti」是指只是這些,或者是指這些地方。關於「Samattānīti」是指被抓住。關於「Samādinnānīti」是指它的確切意義。關於「Puratthimena vesālinti」是指從Vesāli(現代為印度的Vaishali)不遠的東方。關於「Cetiyanti」是指鬼神的聖地。這是普遍的原則。 「Yena acelakoti」是指根據佛陀的言論,接近那位無衣的Kaḷāramaṭṭako。他問了一個問題:「我問的是一個深奧的,具有特徵的問題。」並沒有被理解,像盲人一樣在不平坦的地方走到處走。既沒有看到開始,也沒有看到結局。或者說「沒有被理解」是指沒有完成,無法完成地說。「Asampāyantoti」是指在被遮蓋的地方四處觀察,告訴他:「你在沒有學習的地方出現,甚至在空無之處,問問題,走開,不要在這個地方停留。」他生氣和憤怒,表現出憤怒的樣子,表現出不滿的樣子,表現出不安的樣子。他說:「我希望不是這樣。」我希望不是這樣也是一種說法。「Tattha manti」是指在主人的話中,意思是我希望我不是這樣的。思考後,他坐下說:「請寬恕我,尊者。」於是他請求寬恕。從此以後,他再也不會問任何問題了。他說:「是的,我不會問。」如果這樣的話,我就會寬恕他。
14.Parihitoti paridahito nivatthavattho. Sānucārikoti anucārikā vuccati bhariyā, saha anucārikāya sānucāriko, taṃ taṃ brahmacariyaṃ pahāya sabhariyoti attho. Odanakummāsanti surāmaṃsato atirekaṃ odanampi kummāsampi bhuñjamāno. Yasā nihīnoti yaṃ lābhaggayasaggaṃ patto, tato parihīno hutvā. 『『Kataṃ hoti uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriya』』nti idha sattavatapadātikkamavasena satta pāṭihāriyāni veditabbāni.
Acelapāthikaputtavatthuvaṇṇanā
15.Pāthikaputtoti pāthikassa putto. Ñāṇavādenāti ñāṇavādena saddhiṃ. Upaḍḍhapathanti yojanaṃ ce, no antare bhaveyya, gotamo aḍḍhayojanaṃ, ahaṃ aḍḍhayojanaṃ. Esa nayo aḍḍhayojanādīsu. Ekapadavārampi atikkamma gacchato jayo bhavissati, anāgacchato parājayoti. Te tatthāti te mayaṃ tattha samāgataṭṭhāne. Taddiguṇaṃ taddiguṇāhanti tato tato diguṇaṃ diguṇaṃ ahaṃ karissāmi, bhagavatā saddhiṃ pāṭihāriyaṃ kātuṃ asamatthabhāvaṃ jānantopi 『『uttamapurisena saddhiṃ paṭṭhapetvā asakkuṇantassāpi pāsaṃso hotī』』ti ñatvā evamāha. Nagaravāsinopi taṃ sutvā 『『asamattho nāma evaṃ na gajjati, addhā ayampi arahā bhavissatī』』ti tassa mahantaṃ sakkāramakaṃsu.
16.Yenāhaṃ tenupasaṅkamīti 『『sunakkhatto kira pāthikaputto evaṃ vadatī』』ti assosi. Athassa hīnajjhāsayattā hīnadassanāya cittaṃ udapādi.
So bhagavato vattaṃ katvā bhagavati gandhakuṭiṃ paviṭṭhe pāthikaputtassa santikaṃ gantvā pucchi 『『tumhe kira evarūpiṃ kathaṃ kathethā』』ti? 『『Āma, kathemā』』ti. Yadi evaṃ 『『mā bhāyittha vissatthā punappunaṃ evaṃ vadatha, ahaṃ samaṇassa gotamassa upaṭṭhāko, tassa visayaṃ vijānāmi, tumhehi saddhiṃ pāṭihāriyaṃ kātuṃ na sakkhissati, ahaṃ samaṇassa gotamassa kathetvā bhayaṃ uppādetvā taṃ aññato gahetvā gamissāmi, tumhe mā bhāyitthā』』ti taṃ assāsetvā bhagavato santikaṃ gato. Tena vuttaṃ 『『yenāhaṃ tenupasaṅkamī』』ti. Taṃ vācantiādīsu 『『ahaṃ abuddhova samāno buddhomhīti vicariṃ, abhūtaṃ me kathitaṃ nāhaṃ buddho』』ti vadanto taṃ vācaṃ pajahati nāma. Raho nisīditvā cintayamāno 『『ahaṃ 『ettakaṃ kālaṃ abuddhova samāno buddhomhī』ti vicariṃ, ito dāni paṭṭhāya nāhaṃ buddho』』ti cintayanto taṃ cittaṃ pajahati nāma. 『『Ahaṃ 『ettakaṃ kālaṃ abuddhova samāno buddhomhī』ti pāpakaṃ diṭṭhiṃ gahetvā vicariṃ, ito dāni paṭṭhāya imaṃ diṭṭhiṃ pajahāmī』』ti pajahanto taṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjati nāma. Evaṃ akaronto pana taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvāti vuccati. Vipateyyāti bandhanā muttatālapakkaṃ viya gīvato pateyya, sattadhā vā pana phaleyya.
17.Rakkhatetanti rakkhatu etaṃ. Ekaṃsenāti nippariyāyena. Odhāritāti bhāsitā. Aceloca, bhante, pāthikaputtoti evaṃ ekaṃsena bhagavato vācāya odhāritāya sace acelo pāthikaputto. Virūparūpenāti vigatarūpena vigacchitasabhāvena rūpena attano rūpaṃ pahāya adissamānena kāyena. Sīhabyagghādivasena vā vividharūpena sammukhībhāvaṃ āgaccheyya. Tadassa bhagavato musāti evaṃ sante bhagavato taṃ vacanaṃ musā bhaveyyāti musāvādena niggaṇhāti. Ṭhapetvā kira etaṃ na aññena bhagavā musāvādena niggahitapubboti.
以下是巴利文的完整直譯: 「Parihitoti」是指被遮蓋的、穿著的衣物。「Sānucārikoti」是指不合規矩的被稱為妻子,與合規矩的妻子在一起,放棄了各自的修行,意為「全都與妻子在一起」。「Odanakummāsanti」是指在飲酒肉食之外,同時吃米飯和粥。「Yasā nihīnoti」是指獲得了利益和聲望,之後失去了。「Kataṃ hoti uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriya」是指在這裡應當知道七種神通的現象。 「Acelapāthikaputtavatthuvaṇṇanā」 「Pāthikaputtoti」是指旅行者的兒子。「Ñāṇavādenāti」是指與智慧的言辭相結合。「Upaḍḍhapathanti」是指如果是道路,就不應有間隔,Gotama是半個遊行,我也是半個遊行。這是關於半個遊行等的原則。超越一個字的道路,走去勝利,不走則失敗。「Te tatthāti」是指我們在那裡相聚的地方。「Taddiguṇaṃ taddiguṇāhanti」是指從那裡我將產生各種各樣的特質,知道與佛陀一起創造神通的能力,即使知道自己無法做到「與優秀的人一起建立」,也會說出這樣的話。城市居民聽到后說:「無能的人不會這樣發怒,肯定他也會成為阿羅漢。」 「Yenāhaṃ tenupasaṅkamīti」是指「Sunakkhatto確實是旅行者的兒子這樣說的」。於是由於他的低劣心態和低劣的看法,心中產生了煩惱。 他根據佛陀的言論,走進佛陀的香房,去到旅行者的身邊,問道:「你們是如何說出這樣的事情的?」「是的,確實如此。」如果這樣的話,「你們不要害怕,反覆這樣說,我是修行者Gotama的侍者,我知道他的領域,你們無法與我一起創造神通,我會引起修行者Gotama的恐懼,帶著他去其他地方,你們不要害怕。」於是他安慰了佛陀,前往佛陀的身邊。因此說:「我以此為由接近。」 在那句話的開頭,他說:「我像一個無知的人一樣遊走,認為自己是佛,我所說的都是不真實的。」他放棄了這樣的言論。獨自坐著思考:「我像這樣無知地遊走,認為自己是佛,現在我不再是佛。」他思考著,放棄了這樣的心態。「我像這樣無知地遊走,抱著這樣的惡劣看法,現在我將放棄這一看法。」他放棄了這種看法,放棄了這樣的信念。這樣做的時候,他並沒有放棄那句話,也沒有放棄那種心態,也沒有放棄那種看法。關於「Vipateyyāti」,是指像被束縛的那樣,從嘴裡掉落,或者分成七塊。 「Rakkhatetanti」是指保護它。「Ekaṃsenāti」是指簡單地。「Odhāritāti」是指被說出。無衣者,尊者,旅行者的兒子,確實是被佛陀的言辭簡單地說出,如果無衣者是旅行者的兒子。「Virūparūpenāti」是指以非凡的形象,放棄自身的形象,失去顯現的身體。像獅子、老虎等的各種形象會出現。「Tadassa bhagavato musāti」是指在這種情況下,佛陀的話可能會被認為是謊言,因此被謊言所捉拿。除了這個,佛陀沒有用其他的謊言來捉拿。
18.Dvayagāminīti sarūpena atthibhāvaṃ, atthena natthibhāvanti evaṃ dvayagāminī. Alikatucchanipphalavācāya etaṃ adhivacanaṃ.
19.Ajitopi nāma licchavīnaṃ senāpatīti so kira bhagavato upaṭṭhāko ahosi, so kālamakāsi. Athassa sarīrakiccaṃ katvā manussā pāthikaputtaṃ pucchiṃsu 『『kuhiṃ nibbatto senāpatī』』ti? So āha – 『『mahāniraye nibbatto』』ti. Idañca pana vatvā puna āha 『『tumhākaṃ senāpati mama santikaṃ āgamma ahaṃ tumhākaṃ vacanamakatvā samaṇassa gotamassa vādaṃ patiṭṭhapetvā niraye nibbattomhī』』ti paroditthāti. Tenupasaṅkami divāvihārāyāti ettha 『『pāṭihāriyakaraṇatthāyā』』ti kasmā na vadati? Abhāvā. Sammukhībhāvopi hissa tena saddhiṃ natthi, kuto pāṭihāriyakaraṇaṃ, tasmā tathā avatvā 『『divāvihārāyā』』ti āha.
Iddhipāṭihāriyakathāvaṇṇanā
20.Gahapatinecayikāti gahapati mahāsālā. Tesañhi mahādhanadhaññanicayo, tasmā 『『necayikā』』ti vuccanti. Anekasahassāti sahassehipi aparimāṇagaṇanā. Evaṃ mahatiṃ kira parisaṃ ṭhapetvā sunakkhattaṃ añño sannipātetuṃ samattho natthi. Teneva bhagavā ettakaṃ kālaṃ sunakkhattaṃ gahetvā vicari.
21.Bhayanti cittutrāsabhayaṃ. Chambhitattanti sakalasarīracalanaṃ. Lomahaṃsoti lomānaṃ uddhaggabhāvo. So kira cintesi – 『『ahaṃ atimahantaṃ kathaṃ kathetvā sadevake loke aggapuggalena saddhiṃ paṭiviruddho, mayhaṃ kho panabbhantare arahattaṃ vā pāṭihāriyakaraṇahetu vā natthi, samaṇo pana gotamo pāṭihāriyaṃ karissati, athassa pāṭihāriyaṃ disvā mahājano 『tvaṃ dāni pāṭihāriyaṃ kātuṃ asakkonto kasmā attano pamāṇamajānitvā loke aggapuggalena saddhiṃ paṭimallo hutvā gajjasī』ti kaṭṭhaleḍḍudaṇḍādīhi viheṭhessatī』』ti. Tenassa mahājanasannipātañceva tena bhagavato ca āgamanaṃ sutvā bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā udapādi. So tato dukkhā muccitukāmo tindukakhāṇukaparibbājakārāmaṃ agamāsi. Tamatthaṃ dassetuṃ atha kho bhagavātiādimāha . Tattha upasaṅkamīti na kevalaṃ upasaṅkami, upasaṅkamitvā pana dūraṃ aḍḍhayojanantaraṃ paribbājakārāmaṃ paviṭṭho. Tatthapi cittassādaṃ alabhamāno antantena āvijjhitvā ārāmapaccante ekaṃ gahanaṭṭhānaṃ upadhāretvā pāsāṇaphalake nisīdi. Atha bhagavā cintesi – 『『sace ayaṃ bālo kassacideva kathaṃ gahetvā idhāgaccheyya, mā nassatu bālo』』ti 『『nisinnapāsāṇaphalakaṃ tassa sarīre allīnaṃ hotū』』ti adhiṭṭhāsi. Saha adhiṭṭhānacittena taṃ tassa sarīre allīyi. So mahāaddubandhanabaddho viya chinnapādo viya ca ahosi.
Assosīti ito cito ca pāthikaputtaṃ pariyesamānā parisā tassa anupadaṃ gantvā nisinnaṭṭhānaṃ ñatvā āgatena aññatarena purisena 『『tumhe kaṃ pariyesathā』』ti vutte pāthikaputtanti. So 『『tindukakhāṇukaparibbājakārāme nisinno』』ti vuttavacanena assosi.
22.Saṃsappatīti osīdati. Tattheva sañcarati. Pāvaḷā vuccati ānisadaṭṭhikā.
23.Parābhūtarūpoti parājitarūpo, vinaṭṭharūpo vā.
25.Goyugehīti goyuttehi satamattehi vā sahassamattehi vā yugehi. Āviñcheyyāmāti ākaḍḍheyyāma. Chijjeyyunti chindeyyuṃ. Pāthikaputto vā bandhaṭṭhāne chijjeyya.
以下是巴利文的完整直譯: 「Dvayagāminīti」是指通過形式的存在和通過意義的不存在,這就是雙重的存在。「Alikatucchanipphalavācāya」是指這個名詞的定義。 「Ajitopi nāma licchavīnaṃ senāpatīti」是指他確實是佛陀的侍者,他去世了。之後他完成了身體的事務,眾人問旅行者:「指揮官在哪裡出生?」他回答說:「在大地獄中出生。」並且又說:「你們的指揮官來到我這裡,我因你們的話而在修行者Gotama的教導下出生在地獄。」因此他接近了,爲了白天的休息,為什麼不說「爲了創造神通」?因為沒有。與他面對面也沒有,因此沒有創造神通,所以才這樣說「爲了白天的休息」。 「Iddhipāṭihāriyakathāvaṇṇanā」 「Gahapatinecayikāti」是指富有的家主的房屋。因為他們有大量的財富和穀物,因此被稱為「necayikā」。「Anekasahassāti」是指即使是成千上萬的數量也是無限的。因此,在這樣一個大團體中,Sunakkhatto沒有能力再聚集其他人。因此,佛陀在這一段時間內持有了Sunakkhatto。 「Bhayaṃti」是指心中的恐懼。 「Chambhitattanti」是指全身的顫抖。「Lomahaṃsoti」是指毛髮豎起。他思考:「我如何能在有神的世界中與最優秀的人相對抗,而我在另一邊沒有獲得阿羅漢或創造神通的原因,而修行者Gotama將會創造神通,看到他的神通,世人會說『你現在無法創造神通,為什麼會與最優秀的人相對抗,像是被打擊』。」因此,他因看到眾人的聚集和佛陀的到來而感到恐懼、顫抖和毛髮豎起。他於是想要逃離痛苦,前往Tindukakhāṇukaparibbājakārāma(現代地名不詳)。爲了說明這一點,接下來佛陀說了類似的話。在那裡他不僅僅是接近,而是接近後走入距離一半的遊方者居所。在那裡他沒有得到心的安寧,陷入無知之中,找到了一個隱蔽的地方,坐在石頭上。然後佛陀思考:「如果這個無知的人帶著某種話語來到這裡,不要讓這個無知的人失去。」於是他決定讓「坐在石頭上的人」在他的身體上被包圍。與決心一起,他的身體被包圍了。他就像被困在巨大的繩索中,像一個被砍掉腿的人。 「Assosīti」是指到處尋找旅行者的眾人,知道他坐著的地方,來到時有一個人問:「你們在尋找誰?」他回答:「我在尋找旅行者。」他聽到「坐在Tindukakhāṇukaparibbājakārā的地方」的話。 「Saṃsappatīti」是指他倒下了。在那裡他停下了。「Pāvaḷā vuccati」是指無知的狀態。 「Parābhūtarūpoti」是指被打敗的形象,或被毀滅的形象。 「Goyugehīti」是指與牛車一起,或與成千上萬的牛車一起。「Āviñcheyyāmāti」是指我們將要拉扯。「Chijjeyyunti」是指我們將要切斷。旅行者可能會在被束縛的地方被切斷。
26.Dārupattikantevāsīti dārupattikassa antevāsī. Tassa kira etadahosi 『『tiṭṭhatu tāva pāṭihāriyaṃ, samaṇo gotamo 『acelo pāthikaputto āsanāpi na vuṭṭhahissatī』ti āha. Handāhaṃ gantvā yena kenaci upāyena taṃ āsanā vuṭṭhāpemi. Ettāvatā ca samaṇassa gotamassa parājayo bhavissatī』』ti. Tasmā evamāha.
27.Sīhassāti cattāro sīhā tiṇasīho ca kāḷasīho ca paṇḍusīho ca kesarasīho ca. Tesaṃ catunnaṃ sīhānaṃ kesarasīho aggataṃ gato, so idhādhippeto. Migaraññoti sabbacatuppadānaṃ rañño. Āsayanti nivāsaṃ. Sīhanādanti abhītanādaṃ. Gocarāyapakkameyyanti āhāratthāya pakkameyyaṃ. Varaṃ varanti uttamuttamaṃ, thūlaṃ thūlanti attho. Mudumaṃsānīti mudūni maṃsāni . 『『Madhumaṃsānī』』tipi pāṭho, madhuramaṃsānīti attho. Ajjhupeyyanti upagaccheyyaṃ. Sīhanādaṃ naditvāti ye dubbalā pāṇā, te palāyantūti attano sūrabhāvasannissitena kāruññena naditvā.
以下是巴利文的完整直譯: 「Dārupattikantevāsīti」是指木板的住民。他確實想:「讓我們保持神通,修行者Gotama說『無衣的旅行者即使坐著也不會站起來』。那麼我就去找個辦法把他從座位上拉起來。到那時,修行者Gotama就會失敗。」因此他這樣說。 「Sīhassāti」是指四隻獅子,草獅子、黑獅子、白獅子和鬃獅子。它們四隻獅子中,鬃獅子是最優越的,這就是這裡的意思。「Migaraññoti」是指四個角落的王。 「Āsayanti」是指棲息地。「Sīhanādanti」是指強烈的吼聲。「Gocarāyapakkameyyanti」是指爲了食物而離開。「Varaṃ varanti」是指最優秀的、最優越的,粗糙的、粗糙的意思。「Mudumaṃsānīti」是指柔軟的肉。「Madhumaṃsānī」是指甜美的肉。「Ajjhupeyyanti」是指接近。「Sīhanādaṃ naditvāti」是指那些軟弱的生物,它們應當逃離,因而以自己的勇氣發出吼聲。
28.Vighāsasaṃvaḍḍhoti vighāsena saṃvaḍḍho, vighāsaṃ bhakkhitā tirittamaṃsaṃ khāditvā vaḍḍhito. Dittoti dappito thūlasarīro. Balavāti balasampanno. Etadahosīti kasmā ahosi? Asmimānadosena.
Tatrāyaṃ anupubbikathā – ekadivasaṃ kira so sīho gocarato nivattamāno taṃ siṅgālaṃ bhayena palāyamānaṃ disvā kāruññajāto hutvā 『『vayasa, mā bhāyi, tiṭṭha ko nāma tva』』nti āha. Jambuko nāmāhaṃ sāmīti. Vayasa, jambuka, ito paṭṭhāya maṃ upaṭṭhātuṃ sakkhissasīti. Upaṭṭhahissāmīti. So tato paṭṭhāya upaṭṭhāti. Sīho gocarato āgacchanto mahantaṃ mahantaṃ maṃsakhaṇḍaṃ āharati. So taṃ khāditvā avidūre pāsāṇapiṭṭhe vasati. So katipāhaccayeneva thūlasarīro mahākhandho jāto. Atha naṃ sīho avoca – 『『vayasa, jambuka, mama vijambhanakāle avidūre ṭhatvā 『viroca sāmī』ti vattuṃ sakkhissasī』』ti. Sakkomi sāmīti. So tassa vijambhanakāle tathā karoti . Tena sīhassa atireko asmimāno hoti.
Athekadivasaṃ jarasiṅgālo udakasoṇḍiyaṃ pānīyaṃ pivanto attano chāyaṃ olokento addasa attano thūlasarīratañceva mahākhandhatañca. Disvā 『jarasiṅgālosmī』ti manaṃ akatvā 『『ahampi sīho jāto』』ti maññi. Tato attanāva attānaṃ etadavoca – 『『vayasa, jambuka, yuttaṃ nāma tava iminā attabhāvena parassa ucchiṭṭhamaṃsaṃ khādituṃ, kiṃ tvaṃ puriso na hosi, sīhassāpi cattāro pādā dve dāṭhā dve kaṇṇā ekaṃ naṅguṭṭhaṃ, tavapi sabbaṃ tatheva, kevalaṃ tava kesarabhāramattameva natthī』』ti. Tassevaṃ cintayato asmimāno vaḍḍhi. Athassa tena asmimānadosena etaṃ 『『ko cāha』』ntiādi maññitamahosi. Tattha ko cāhanti ahaṃ ko, sīho migarājā ko, na me ñāti, na sāmiko, kimahaṃ tassa nipaccakāraṃ karomīti adhippāyo. Siṅgālakaṃyevāti siṅgālaravameva. Bheraṇḍakaṃyevāti appiyaamanāpasaddameva. Ke ca chave siṅgāleti ko ca lāmako siṅgālo. Ke pana sīhanādeti ko pana sīhanādo siṅgālassa ca sīhanādassa ca ko sambandhoti adhippāyo. Sugatāpadānesūti sugatalakkhaṇesu. Sugatassa sāsanasambhūtāsu tīsu sikkhāsu. Kathaṃ panesa tattha jīvati? Etassa hi cattāro paccaye dadamānā sīlādiguṇasampannānaṃ sambuddhānaṃ demāti denti, tena esa abuddho samāno buddhānaṃ niyāmitapaccaye paribhuñjanto sugatāpadānesu jīvati nāma. Sugatātirittānīti tesaṃ kira bhojanāni dadamānā buddhānañca buddhasāvakānañca datvā pacchā avasesaṃ sāyanhasamaye denti. Evamesa sugatātirittāni bhuñjati nāma. Tathāgateti tathāgataṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ āsādetabbaṃ ghaṭṭayitabbaṃ. Atha vā 『『tathāgate』』tiādīni upayogabahuvacanāneva. Āsādetabbanti idampi bahuvacanameva ekavacanaṃ viya vuttaṃ. Āsādanāti ahaṃ buddhena saddhiṃ pāṭihāriyaṃ karissāmīti ghaṭṭanā.
29.Samekkhiyānāti samekkhitvā, maññitvāti attho. Amaññīti puna amaññittha kotthūti siṅgālo.
30.Attānaṃ vighāse samekkhiyāti soṇḍiyaṃ ucchiṭṭhodake thūlaṃ attabhāvaṃ disvā. Yāva attānaṃ na passatīti yāva ahaṃ sīhavighāsasaṃvaḍḍhitako jarasiṅgāloti evaṃ yathābhūtaṃ attānaṃ na passati. Byagghoti maññatīti sīhohamasmīti maññati, sīhena vā samānabalo byagghoyeva ahanti maññati.
以下是巴利文的完整直譯: 「Vighāsasaṃvaḍḍhoti」是指因食物而增肥,因吃了肉而增肥。「Dittoti」是指被看見的粗壯的身體。「Balavāti」是指擁有力量的。這是為什麼他會這樣想?因為自我意識的缺陷。 這裡有一個逐步的故事——有一天,這隻獅子在捕獵時,看到那隻因恐懼而逃跑的豺狼,心生憐憫,便說:「豺狼,別害怕,站住,你是誰?」我叫做Jambuko。他說:「豺狼,從現在開始我會保護你。」他答應說:「我會保護你。」於是他開始保護豺狼。從獅子離開捕獵的地方時,帶回一大塊肉。他吃了之後,便在不遠處的石頭上棲息。經過一段時間,他的身體變得非常龐大。然後獅子對他說:「豺狼,Jambuka,當我在你身邊時,你能說『我能發出吼聲』嗎?」他回答說:「我能。」於是他在獅子吼叫的時候這樣做。因此,獅子變得更加自信。 又有一天,老豺狼在水坑中喝水,照見自己的影子,看到自己粗壯的身體和龐大的身軀。他看到后,心中想著:「我是老豺狼。」他沒有想到:「我也是獅子。」然後他對自己說:「豺狼,Jambuka,你以這樣的身體去吃別人的剩肉,難道你不覺得羞恥嗎?獅子也有四隻腳,兩顆牙齒,兩隻耳朵,還有一根爪子,而你也一樣,只有你的鬃毛而已。」當他這樣思考的時候,自我意識就增強了。於是,他開始想:「誰會在這裡?」「我是誰?獅子,動物之王,我沒有親屬,沒有朋友,我該如何對待他?」他所想的是豺狼的吼聲。「Bheraṇḍakaṃyevāti」是指微弱的聲音。「Ke ca chave siṅgāleti」是指誰是豺狼,誰是獅子。而「Ke pana sīhanādeti」是指誰是獅子的吼聲,獅子與豺狼之間的關係是什麼。關於「Sugata」的部分,是指善良的特徵。關於「Sugatassa sāsanasambhūtāsu tīsu sikkhāsu」,是指在善良的教義中所產生的三種修行。那他如何在這裡生活?因為他給予四種條件,給予具備道德等品質的覺悟者,因此他在無知的狀態下,享受著覺悟者的恩惠。關於「Sugatātirittānī」,是指他們提供的食物,給予佛陀和佛弟子,之後在晚上留下的剩餘。「Evamesa sugatātirittāni bhuñjati nāma」是指這樣他享受著善良的食物。關於「Tathāgateti」,是指應當尊敬的覺者、阿羅漢、正覺者。或者是「tathāgate」的用法,屬於多義詞。關於「Āsādetabbanti」,這也是多義詞,像單數一樣被說出。關於「Āsādanāti」,是指我將與佛陀一起創造神通。 「Samekkhiyānāti」是指經過觀察,認為的意思。「Amaññīti」是指再一次沒有說出,豺狼問道:「你在哪裡?」 「Attānaṃ vighāse samekkhiyāti」是指在水坑中看到自己粗壯的身體。直到他沒有看到自己,直到我被獅子食物所增肥的老豺狼,正如實際的自我一樣沒有看到。「Byagghoti maññatīti」是指我認為自己是獅子,或者認為自己與獅子同樣強壯的豺狼。
31.Bhutvāna bheketi āvāṭamaṇḍūke khāditvā. Khalamūsikāyoti khalesu mūsikāyo ca khāditvā. Kaṭasīsu khittāni ca koṇapānīti susānesu chaḍḍitakuṇapāni ca khāditvā. Mahāvaneti mahante vanasmiṃ. Suññavaneti tucchavane. Vivaḍḍhoti vaḍḍhito. Tatheva so siṅgālakaṃ anadīti evaṃ saṃvaḍḍhopi migarājāhamasmīti maññitvāpi yathā pubbe dubbalasiṅgālakāle, tatheva so siṅgālaravaṃyeva aravīti . Imāyapi gāthāya bhekādīni bhutvā vaḍḍhitasiṅgālo viya lābhasakkāragiddho tvanti pāthikaputtameva ghaṭṭesi.
Nāgehīti hatthīhi. Mahābandhanāti mahatā kilesabandhanā mocetvā. Mahāviduggāti mahāviduggaṃ nāma cattāro oghā. Tato uddharitvā nibbānathale patiṭṭhapetvā.
Aggaññapaññattikathāvaṇṇanā
-
Iti 『『bhagavā ettakena kathāmaggena pāṭihāriyaṃ na karotī』』ti padassa anusandhiṃ dassetvā idāni 『『na aggaññaṃ paññāpetī』』ti imassa anusandhiṃ dassento aggaññañcāhanti desanaṃ ārabhi. Tattha aggaññañcāhanti ahaṃ, bhaggava, aggaññañca pajānāmi lokuppatticariyavaṃsañca. Tañca pajānāmīti na kevalaṃ aggaññameva, tañca aggaññaṃ pajānāmi. Tato ca uttaritaraṃ sīlasamādhito paṭṭhāya yāva sabbaññutaññāṇā pajānāmi. Tañca pajānaṃ na parāmasāmīti tañca pajānantopi ahaṃ idaṃ nāma pajānāmīti taṇhādiṭṭhimānavasena na parāmasāmi. Natthi tathāgatassa parāmāsoti dīpeti. Paccattaññevanibbuti viditāti attanāyeva attani kilesanibbānaṃ viditaṃ. Yadabhijānaṃ tathāgatoti yaṃ kilesanibbānaṃ jānanto tathāgato. No anayaṃ āpajjatīti aviditanibbānā titthiyā viya anayaṃ dukkhaṃ byasanaṃ nāpajjati.
-
Idāni yaṃ taṃ titthiyā aggaññaṃ paññapenti, taṃ dassento santi bhaggavātiādimāha. Tattha issarakuttaṃ brahmakuttanti issarakataṃ brahmakataṃ, issaranimmitaṃ brahmanimmitanti attho. Brahmā eva hi ettha ādhipaccabhāvena issaroti veditabbo. Ācariyakanti ācariyabhāvaṃ ācariyavādaṃ. Tattha ācariyavādo aggaññaṃ. Aggaññaṃ pana ettha desitanti katvā so aggaññaṃ tveva vutto. Kathaṃ vihitakanti kena vihitaṃ kinti vihitaṃ. Sesaṃ brahmajāle vitthāritanayeneva veditabbaṃ.
41.Khiḍḍāpadosikanti khiḍḍāpadosikamūlaṃ.
47.Asatāti avijjamānena, asaṃvijjamānaṭṭhenāti attho. Tucchāti tucchena antosāravirahitena. Musāti musāvādena. Abhūtenāti bhūtatthavirahitena. Abbhācikkhantīti abhiācikkhanti. Viparītoti viparītasañño viparītacitto. Bhikkhavo cāti na kevalaṃ samaṇo gotamoyeva, ye ca assa anusiṭṭhiṃ karonti, te bhikkhū ca viparītā. Atha yaṃ sandhāya viparītoti vadanti, taṃ dassetuṃ samaṇo gotamotiādi vuttaṃ. Subhaṃ vimokkhanti vaṇṇakasiṇaṃ. Asubhantvevāti subhañca asubhañca sabbaṃ asubhanti evaṃ pajānāti. Subhantveva tasmiṃ samayeti subhanti eva ca tasmiṃ samaye pajānāti, na asubhaṃ. Bhikkhavo cāti ye te evaṃ vadanti, tesaṃ bhikkhavo ca antevāsikasamaṇā viparītā. Pahotīti samattho paṭibalo.
以下是巴利文的完整直譯: 「Bhutvāna bheketi」是指在吃了水蛭后,變得肥胖。「Khalamūsikāyoti」是指吃了惡劣的老鼠。「Kaṭasīsu khittāni ca koṇapānīti」是指在良好的地方吃了被丟棄的垃圾。「Mahāvaneti」是指在大森林中。「Suññavaneti」是指在空曠的森林中。「Vivaḍḍhoti」是指被增肥。即便如此,他仍然認為自己是獅王,像以前那樣在弱小的獅子面前,依然發出獅子的吼聲。因此,這隻獅子就像那隻因貪婪而增肥的獅子一樣,攻擊了旅行者。 「Nāgehīti」是指由大象。「Mahābandhanāti」是指解脫了巨大的煩惱束縛。「Mahāviduggāti」是指四個巨大的洪流。然後將其提拔至涅槃的境地。 「Aggaññapaññattikathāvaṇṇanā」 因此,「佛陀以這樣的言辭未能創造神通」,現在顯示出「未能說明agganñña」的意思,於是開始講解agganñña。這裡的agganñña是指我,Bhaggava,瞭解agganñña及其在世間的行為。並且我瞭解agganñña,不僅僅是agganñña,我還了解agganñña的意義。從更高的道德和定力開始,直到完全的智慧。我所瞭解的並非是執著的,因此我所瞭解的並不會執著於此。沒有對Tathāgata的執著。通過自身的覺知,瞭解自己的煩惱的解脫。Tathāgata所瞭解的煩惱的解脫。沒有因無知而遭受苦難。 現在,正如那些外道所稱的agganñña,我將要說明:「有,Bhaggava。」在這裡,「issarakuttaṃ brahmakuttanti」是指由主宰所產生的,主宰又被稱為Brahma。Brahma在這裡應當被理解為具有主宰地位。「Ācariyakanti」是指教師的角色。這裡的教師的說法是agganñña。agganñña在這裡被描述為。如何被規定,什麼被規定。其餘的應當根據《Brahmajāla》的詳細說明來理解。 「Khiḍḍāpadosikanti」是指以玩耍為基礎。 「Asatāti」是指不存在的,意指未被理解。「Tucchāti」是指沒有實質的。「Musāti」是指以謊言為基礎。「Abhūtenāti」是指缺乏存在的。「Abbhācikkhantīti」是指強烈的批評。「Viparītoti」是指錯誤的理解,錯誤的心態。「Bhikkhavo cāti」不僅僅是指修行者Gotama,所有遵循他教導的人,都是錯誤的。對於提到的「viparītoti」,是爲了說明「修行者Gotama」的說法。「Subhaṃ vimokkhanti」是指美麗的解脫。「Asubhantvevāti」是指美與醜的相對,所有的都被認為是不美的。美的狀態在那個時候被認為是美的,那個時候被認為是醜的,不是醜的。「Bhikkhavo cāti」指那些這樣說的人,他們的修行者和住持的修行者都是錯誤的。「Pahotīti」是指具有能力和力量。
48.Dukkaraṃ khoti ayaṃ paribbājako yadidaṃ 『『evaṃpasanno ahaṃ, bhante』』tiādimāha, taṃ sāṭheyyena kohaññena āha. Evaṃ kirassa ahosi – 『『samaṇo gotamo mayhaṃ ettakaṃ dhammakathaṃ kathesi, tamahaṃ sutvāpi pabbajituṃ na sakkomi, mayā etassa sāsanaṃ paṭipannasadisena bhavituṃ vaṭṭatī』』ti. Tato so sāṭheyyena kohaññena evamāha. Tenassa bhagavā mammaṃ ghaṭṭento viya 『『dukkaraṃ kho etaṃ, bhaggava tayā aññadiṭṭhikenā』』tiādimāha. Taṃ poṭṭhapādasutte vuttatthameva. Sādhukamanurakkhāti suṭṭhu anurakkha.
Iti bhagavā pasādamattānurakkhaṇe paribbājakaṃ niyojesi. Sopi evaṃ mahantaṃ suttantaṃ sutvāpi nāsakkhi kilesakkhayaṃ kātuṃ. Desanā panassa āyatiṃ vāsanāya paccayo ahosi. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Pāthikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Udumbarikasuttavaṇṇanā
Nigrodhaparibbājakavatthuvaṇṇanā
49.Evaṃme sutanti udumbarikasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – paribbājakoti channaparibbājako. Udumbarikāya paribbājakārāmeti udumbarikāya deviyā santake paribbājakārāme. Sandhānoti tassa nāmaṃ. Ayaṃ pana mahānubhāvo parivāretvā vicarantānaṃ pañcannaṃ upāsakasatānaṃ aggapuriso anāgāmī bhagavatā mahāparisamajjhe evaṃ saṃvaṇṇito –
『『Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato sandhāno gahapati tathāgate niṭṭhaṅgato saddhamme iriyati. Katamehi chahi? Buddhe aveccappasādena dhamme aveccappasādena saṅghe aveccappasādena ariyena sīlena ariyena ñāṇena ariyāya vimuttiyā. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato sandhāno gahapati tathāgate niṭṭhaṅgato saddhamme iriyatī』』ti (a. ni. 6.120-139).
So pātoyeva uposathaṅgāni adhiṭṭhāya pubbaṇhasamaye buddhappamukhassa saṅghassa dānaṃ datvā bhikkhūsu vihāraṃ gatesu ghare khuddakamahallakānaṃ dārakānaṃ saddena ubbāḷho satthu santike 『『dhammaṃ sossāmī』』ti nikkhanto. Tena vuttaṃ divā divassa rājagahā nikkhamīti. Tattha divā divassāti divasassa divā nāma majjhanhātikkamo, tasmiṃ divasassāpi divābhūte atikkantamatte majjhanhike nikkhamīti attho. Paṭisallīnoti tato tato rūpādigocarato cittaṃ paṭisaṃharitvā nilīno jhānaratisevanāvasena ekībhāvaṃ gato. Manobhāvanīyānanti manavaḍḍhakānaṃ. Ye ca āvajjato manasikaroto cittaṃ vinīvaraṇaṃ hoti unnamati vaḍḍhati.
50.Unnādiniyātiādīni poṭṭhapādasutte vitthāritanayeneva veditabbāni.
51.Yāvatāti yattakā. Ayaṃ tesaṃ aññataroti ayaṃ tesaṃ abbhantaro eko sāvako, bhagavato kira sāvakā gihianāgāminoyeva pañcasatā rājagahe paṭivasanti. Yesaṃ ekekassa pañca pañca upāsakasatāni parivārā, te sandhāya 『『ayaṃ tesaṃ aññataro』』ti āha. Appeva nāmāti tassa upasaṅkamanaṃ patthayamāno āha. Patthanākāraṇaṃ pana poṭṭhapādasutte vuttameva.
以下是巴利文的完整直譯: 「Dukkaraṃ khoti」是指這位流浪者所說的「我如此信服,尊者」,這是以狡詐的方式所說。他這樣想:「修行者Gotama為我講了這麼多的法,我聽了卻無法出家,我無法像他所教導的那樣去實踐他的教義。」於是他以狡詐的方式說道。因此,佛陀像是在對我施加壓力一樣說:「這確實是困難的,Bhaggava,你以其他的見解來看待它。」這在《Poṭṭhapādasutta》中有說明。「Sādhukamanurakkhāti」是指非常好地保護。 因此,佛陀將流浪者引導到僅僅是保護的程度。即便如此,他在聽了如此重要的教義后,也未能消除煩惱。然而,這次教導對他來說是長久的福報。其餘的內容在各處都有詳細說明。 《Sumaṅgalavilāsiniyā Dīghanikāyaṭṭhakathā》中 「Pāthikasuttavaṇṇanā」已完成。 「Udumbarikasuttavaṇṇanā」 「Nigrodhaparibbājakavatthuvaṇṇanā」 「Evaṃme sutanti」是指《Udumbarikasutta》。這裡是之前的段落說明——「paribbājakoti」是指被遮蔽的流浪者。關於「udumbarikāya paribbājakārāmeti」是指在烏達姆巴里女神的庇護下的流浪者。這裡是指他的名字。而這位偉大的存在在五百位信士的圍繞下,作為Anāgāmi,在佛陀的大眾中被如此描述—— 「『以六種特質具足的信士,Bhikkhave,進入了佛陀所教導的正法之中。哪六種呢?對佛陀的無可比擬的信心,對法的無可比擬的信心,對僧團的無可比擬的信心,對高尚的道德的無可比擬的信心,對高尚的智慧的無可比擬的信心,對高尚的解脫的無可比擬的信心。正是這些,Bhikkhave,以六種特質具足的信士,進入了佛陀所教導的正法之中。』」 因此,他在早上時就決定進行持戒,向佛陀及僧團供養。在僧眾離開寺院后,他帶著小孩子們的聲音,走出家門,心中想著「我將聽法」。因此說「日復一日從Rājagaha出發」。在這裡「日復一日」是指在白天的中間時分,意指在這一天的白天中,超越了白天的時間。此時的意思是他在白天的時間內離開。關於「Paṭisallīnoti」是指從各處的色法中收回心念,專注于禪定的修行,達到心的統一。「Manobhāvanīyānanti」是指心靈的提升。那些專注思維的人,心會被阻止,升起並增長。 「Unnādiniyātiādīni」應根據《Poṭṭhapādasutta》的詳細說明來理解。 「Yāvatāti」是指到達的程度。這是他們中的一個,指的是這位信士,佛陀的信士,顯然在家中和出家的五百名信士在Rājagaha居住。每個人都有五個信士圍繞著他,因此說「這是他們中的一個」。「Appeva nāmāti」是指他渴望接近的意思。關於渴望的原因,在《Poṭṭhapādasutta》中已有說明。
52.Etadavocāti āgacchanto antarāmaggeyeva tesaṃ kathāya sutattā etaṃ aññathā kho imetiādivacanaṃ avoca. Tattha aññatitthiyāti dassanenapi ākappenapi kuttenapi ācārenapi vihārenapi iriyāpathenapi aññe titthiyāti aññatitthiyā. Saṅgamma samāgammāti saṅgantvā samāgantvā rāsi hutvā nisinnaṭṭhāne. Araññavanapatthānīti araññavanapatthāni gāmūpacārato muttāni dūrasenāsanāni. Pantānīti dūratarāni manussūpacāravirahitāni. Appasaddānīti vihārūpacārena gacchato addhikajanassapi saddena mandasaddāni. Appanigghosānīti avibhāvitatthena nigghosena mandanigghosāni. Vijanavātānīti antosañcārino janassa vātena vigatavātāni. Manussarāhasseyyakānīti manussānaṃ rahassakaraṇassa yuttāni anucchavikāni. Paṭisallānasāruppānīti ekībhāvassa anurūpāni. Iti sandhāno gahapati 『『aho mama satthā yo evarūpāni senāsanāni paṭisevatī』』ti añjaliṃ paggayha uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhapetvā imaṃ udānaṃ udānento nisīdi.
以下是巴利文的完整直譯: 「Etadavocāti」是指在到達時,由於他們的談話而聽到的,因此他說:「這確實是不同的。」在這裡「aññatitthiyāti」是指通過視覺、聽覺、言語、行為、居住方式和行走方式等其他的外道。「Saṅgamma samāgammāti」是指聚集在一起,成為一團,坐在固定的位置上。「Araññavanapatthānīti」是指在森林和鄉村的地方,遠離人群的地方。「Pantānīti」是指更遠的地方,沒有人類的接觸。「Appasaddānīti」是指在前往寺院時,即使有很多人也發出微弱的聲音。「Appanigghosānīti」是指在不顯著的地方發出微弱的聲音。「Vijanavātānīti」是指在內心活動的人的氣息中消失的氣息。「Manussarāhasseyyakānīti」是指那些適合人類的隱秘之處。「Paṭisallānasāruppānīti」是指與專注相應的狀態。因此,家長感嘆:「哎,我的老師,能夠享受這樣的安寧!」於是他雙手合十,頂禮于頂,坐下時吟唱了這首頌歌。
53.Evaṃ vutteti evaṃ sandhānena gahapatinā udānaṃ udānentena vutte. Nigrodho paribbājako ayaṃ gahapati mama santike nisinnopi attano satthāraṃyeva thometi ukkaṃsati, amhe pana atthītipi na maññati, etasmiṃ uppannakopaṃ samaṇassa gotamassa upari pātessāmīti sandhānaṃ gahapatiṃ etadavoca.
Yaggheti codanatthe nipāto. Jāneyyāsīti bujjheyyāsi passeyyāsi. Kena samaṇo gotamo saddhiṃ sallapatīti kena kāraṇena kena puggalena saddhiṃ samaṇo gotamo sallapati vadati bhāsati. Kiṃ vuttaṃ hoti – 『『yadi kiñci sallāpakāraṇaṃ bhaveyya, yadi vā koci samaṇassa gotamassa santikaṃ sallāpatthiko gaccheyya, sallapeyya, na pana kāraṇaṃ atthi, na tassa santikaṃ koci gacchati, svāyaṃ kena samaṇo gotamo saddhiṃ sallapati, asallapanto kathaṃ unnādī bhavissatī』』ti.
Sākacchanti saṃsandanaṃ. Paññāveyyattiyanti uttarapaccuttaranayena ñāṇabyattabhāvaṃ. Suññāgārahatāti suññāgāresu naṭṭhā, samaṇena hi gotamena bodhimūle appamattikā paññā adhigatā, sāpissa suññāgāresu ekakassa nisīdato naṭṭhā. Yadi pana mayaṃ viya gaṇasaṅgaṇikaṃ katvā nisīdeyya, nāssa paññā nasseyyāti dasseti. Aparisāvacaroti avisāradattā parisaṃ otarituṃ na sakkoti. Nālaṃ sallāpāyāti na samattho sallāpaṃ kātuṃ. Antamantānevāti koci maṃ pañhaṃ puccheyyāti pañhābhīto antamantāneva pantasenāsanāni sevati. Gokāṇāti ekakkhihatā kāṇagāvī. Sā kira pariyantacārinī hoti, antamantāneva sevati. Sā kira kāṇakkhibhāvena vanantābhimukhīpi na sakkoti bhavituṃ. Kasmā? Yasmā pattena vā sākhāya vā kaṇṭakena vā pahārassa bhāyati. Gunnaṃ abhimukhīpi na sakkoti bhavituṃ. Kasmā? Yasmā siṅgena vā kaṇṇena vā vālena vā pahārassa bhāyati. Iṅghāti codanatthe nipāto. Saṃsādeyyāmāti ekapañhapucchaneneva saṃsādanaṃ visādamāpannaṃ kareyyāma. Tucchakumbhīva nanti rittaghaṭaṃ viya naṃ. Orodheyyāmāti vinandheyyāma. Pūritaghaṭo hi ito cito ca parivattetvā na suvinandhanīyo hoti. Rittako yathāruci parivattetvā sakkā hoti vinandhituṃ, evameva hatapaññatāya rittakumbhisadisaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādavinandhanena samantā vinandhissāmāti vadati.
Iti paribbājako satthu suvaṇṇavaṇṇaṃ nalāṭamaṇḍalaṃ apassanto dasabalassa parammukhā attano balaṃ dīpento asambhinnaṃ khattiyakumāraṃ jātiyā ghaṭṭayanto caṇḍālaputto viya asambhinnakesarasīhaṃ migarājānaṃ thāmena ghaṭṭento jarasiṅgālo viya ca nānappakāraṃ tucchagajjitaṃ gajji. Upāsakopi cintesi 『『ayaṃ paribbājako ati viya gajjati, avīciphusanatthāya pādaṃ, bhavaggaggahaṇatthāya hatthaṃ pasārayanto viya niratthakaṃ vāyamati. Sace me satthā imaṃ ṭhānamāgaccheyya, imassa paribbājakassa yāva bhavaggā ussitaṃ mānaddhajaṃ ṭhānasova opāteyyā』』ti.
以下是巴利文的完整直譯: 「Evaṃ vutteti」是指由流浪者以這樣的方式說出的頌歌。Nigrodho paribbājako,這位流浪者在我面前坐著,仍然只關注自己的老師,認為我們並不存在,在這時他心中生起了對修行者Gotama的憤怒,打算將其壓制。 「Yaggheti」是指在勸導的意義上。「Jāneyyāsīti」是指你應該覺知、觀察。「Kena samaṇo gotamo saddhiṃ sallapatīti」是指以什麼原因、什麼人,修行者Gotama與誰交談。所說的是什麼——「如果有任何對話的原因,或者有任何人去到修行者Gotama那裡進行對話,進行交談,但沒有原因,沒有人去他的身邊,那麼修行者Gotama與誰交談,若沒有交談,又如何能有提升呢?」 「Sākacchanti」是指交流。「Paññāveyyattiyanti」是指通過上下文的方式表明智慧的特質。「Suññāgārahatāti」是指在空房間中沒有東西,修行者Gotama在菩提樹下獲得了微小的智慧,然而在空房間中獨坐時沒有東西。如果我們像這樣聚集在一起坐下,那麼他就沒有智慧可言,這顯示出他的智慧並沒有消失。「Aparisāvacaroti」是指由於缺乏能力而無法進入人群。「Nālaṃ sallāpāyāti」是指無法進行交談。「Antamantānevāti」是指若有人問我問題,我害怕問題的回答,便只在邊緣的地方進行交談。「Gokāṇāti」是指單獨的、受傷的牛。因為它是一種邊緣的存在,只能在邊緣的地方生存。因為它由於角或樹枝的攻擊而感到害怕。即便面對危機也無法生存。因為它害怕被角或耳朵所碰撞。這裡是指勸導的意思。「Saṃsādeyyāmāti」是指通過一個問題的提問,進行交流,感到憂傷。「Tucchakumbhīva」是指像空的罐子一樣。「Orodheyyāmāti」是指應當放下。「Pūritaghaṭo」確實在這裡和那裡旋轉,無法被很好地放下。空的罐子可以根據需要旋轉,因此可以放下,而同樣的,因缺乏智慧的修行者Gotama也應當被四面八方地放下。 因此,流浪者在看到老師金色的頭頂時,展現出自己的力量,就像一個無所畏懼的王子,像一個無所畏懼的獅子一樣,像一個無所畏懼的獵豹一樣,發出各種各樣的空洞的吼聲。信士也在思考:「這位流浪者似乎在大聲吼叫,似乎是在為無意義的事而努力。如果我的老師來到這裡,或許這位流浪者會被抬起,像是被提升到更高的地方。」
- Bhagavāpi tesaṃ taṃ kathāsallāpaṃ assosiyeva. Tena vuttaṃ 『『assosi kho imaṃ kathāsallāpa』』nti.
Sumāgadhāyāti sumāgadhā nāma pokkharaṇī, yassā tīre nisinno aññataro puriso padumanāḷantarehi asurabhavanaṃ pavisantaṃ asurasenaṃ addasa. Moranivāpoti nivāpo vuccati bhattaṃ, yattha morānaṃ abhayena saddhiṃ nivāpo dinno, taṃ ṭhānanti attho. Abbhokāseti aṅgaṇaṭṭhāne. Assāsapattāti tuṭṭhipattā somanassapattā. Ajjhāsayanti uttamanissayabhūtaṃ. Ādibrahmacariyanti purāṇabrahmacariyasaṅkhātaṃ ariyamaggaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『ko nāma so, bhante, dhammo yena bhagavatā sāvakā vinītā ajjhāsayādibrahmacariyabhūtaṃ ariyamaggaṃ pūretvā arahattādhigamavasena assāsapattā paṭijānantī』』ti.
Tapojigucchāvādavaṇṇanā
55.Vippakatāti mamāgamanapaccayā aniṭṭhitā, va hutvā ṭhitā, kathehi, ahametaṃ niṭṭhapetvā matthakaṃ pāpetvā dassemīti sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi.
56.Dujjānaṃ khoti bhagavā paribbājakassa vacanaṃ sutvā 『『ayaṃ paribbājako mayā sāvakānaṃ desetabbaṃ dhammaṃ tehi pūretabbaṃ paṭipattiṃ pucchati, sacassāhaṃ āditova taṃ kathessāmi, kathitampi naṃ na jānissati, ayaṃ pana vīriyena pāpajigucchanavādo, handāhaṃ etasseva visaye pañhaṃ pucchāpetvā puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ laddhiyā niratthakabhāvaṃ dassemi. Atha pacchā imaṃ pañhaṃ byākarissāmī』』ti cintetvā dujjānaṃ kho etantiādimāha. Tattha sake ācariyaketi attano ācariyavāde. Adhijeguccheti vīriyena pāpajigucchanabhāve. Kathaṃ santāti kathaṃ bhūtā. Tapojigucchāti vīriyena pāpajigucchā pāpavivajjanā. Paripuṇṇāti parisuddhā. Kathaṃaparipuṇṇāti kathaṃ aparisuddhā hotīti evaṃ pucchāti. Yatra hi nāmāti yo nāma.
57.Appasaddekatvāti nirave appasadde katvā. So kira cintesi – 『『samaṇo gotamo ekaṃ pañhampi na katheti, sallāpakathāpissa atibahukā natthi, ime pana ādito paṭṭhāya samaṇaṃ gotamaṃ anuvattanti ceva pasaṃsanti ca, handāhaṃ ime nissadde katvā sayaṃ kathemī』』ti. So tathā akāsi. Tena vuttaṃ 『『appasadde katvā』』ti. 『『Tapojigucchavādā』』tiādīsu tapojigucchaṃ vadāma, manasāpi tameva sārato gahetvā vicarāma, kāyenapimhā tameva allīnā, nānappakārakaṃ attakilamathānuyogamanuyuttā viharāmāti attho.
Upakkilesavaṇṇanā
58.Tapassīti tapanissitako. 『『Acelako』』tiādīni sīhanāde (dī. ni. aṭṭha.
以下是巴利文的完整直譯: 「Bhagavāpi tesaṃ taṃ kathāsallāpaṃ assosiyeva。」因此說:「他確實聽到了這段對話。」 「Sumāgadhāyāti」是指Sumāgadhā,名為池塘,在其岸邊坐著的某個人看到一群天神進入阿修羅的宮殿。「Moranivāpoti」是指「安置於死亡之處」,這是指給孔雀提供安置的地方,在那裡給予孔雀安全的安置,這就是其意義。「Abbhokāseti」是指在庭院中。「Assāsapattāti」是指滿足和愉悅的狀態。「Ajjhāsayanti」是指極高的意圖。「Ādibrahmacariyanti」是指古老的修行者所稱的高尚之道。這是說:「到底是什麼,尊者,法則使得佛陀的弟子們能夠完成高尚的修行,獲得阿羅漢果位,並意識到這種滿足的狀態?」 「Tapojigucchāvādavaṇṇanā」 「Vippakatāti」是指由於我的到來而未完成,雖然已成為常態,但我會說:「我將完成這個,達到頂點。」 「Dujjānaṃ khoti」是指佛陀在聽到流浪者的話后說:「這位流浪者在詢問我應當教導弟子們的法,應該履行的實踐,如果我從一開始就教導他,即使他聽了也不會知道,而這是一個因努力而產生的厭惡之說。因此,我將就這個問題向他提問,顯示出普遍的無意義。然後,我再解釋這個問題。」他思考著說:「這確實難以理解。」在這裡「sake ācariyaketi」是指他自己的老師的說法。「Adhijeguccheti」是指因努力而產生的厭惡。「Kathaṃ santāti」是指如何存在。「Tapojigucchāti」是指因努力而產生的厭惡,避免邪惡。「Paripuṇṇāti」是指完全純凈。「Kathaṃaparipuṇṇāti」是指如何不純凈,如此提問。「Yatra hi nāmāti」是指誰是名義上的。 「Appasaddekatvāti」是指在沒有聲音的情況下,安靜地進行。「So kira cintesi」是指「修行者Gotama連一個問題都不說,他的對話內容非常少,而這些人從一開始就追隨和讚美修行者Gotama,因此我將安靜地進行討論。」他確實如此做了。因此說「appasadde katvā」。「Tapojigucchavādā」是指我們說的努力和厭惡,心中也持有同樣的意義,身體上也保持著同樣的狀態,過著各種各樣的自我苦行的修行。 「Upakkilesavaṇṇanā」 「Tapassīti」是指在熱中被薰陶。「Acelako」是指那些披著羊皮的修行者。
1.393) vitthāritanayeneva veditabbāni. Tapaṃ samādiyatīti acelakabhāvādikaṃ tapaṃ sammā ādiyati, daḷhaṃ gaṇhāti. Attamano hotīti ko añño mayā sadiso imasmiṃ tape atthīti tuṭṭhamano hoti. Paripuṇṇasaṅkappoti alamettāvatāti evaṃ pariyositasaṅkappo, idañca titthiyānaṃ vasena āgataṃ. Sāsanāvacarenāpi pana dīpetabbaṃ. Ekacco hi dhutaṅgaṃ samādiyati, so teneva dhutaṅgena ko añño mayā sadiso dhutaṅgadharoti attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. Tapassino upakkileso hotīti duvidhassāpetassa tapassino ayaṃ upakkileso hoti. Ettāvatāyaṃ tapo upakkileso hotīti vadāmi.
Attānukkaṃsetīti 『『ko mayā sadiso atthī』』ti attānaṃ ukkaṃsati ukkhipati. Paraṃ vambhetīti 『『ayaṃ na mādiso』』ti paraṃ saṃhāreti avakkhipati.
Majjatīti mānamadakaraṇena majjati. Mucchatīti mucchito hoti gadhito ajjhāpanno. Pamādamāpajjatīti etadeva sāranti pamādamāpajjati. Sāsane pabbajitopi dhutaṅgasuddhiko hoti, na kammaṭṭhānasuddhiko. Dhutaṅgameva arahattaṃ viya sārato pacceti.
59.Lābhasakkārasilokanti ettha cattāro paccayā labbhantīti lābhā, teyeva suṭṭhu katvā paṭisaṅkharitvā laddhā sakkāro, vaṇṇabhaṇanaṃ siloko. Abhinibbattetīti acelakādibhāvaṃ terasadhutaṅgasamādānaṃ vā nissāya mahālābho uppajjati, tasmā 『『abhinibbattetī』』ti vutto. Sesamettha purimavāranayeneva duvidhassāpi tapassino vasena veditabbaṃ.
60.Vodāsaṃ āpajjatīti dvebhāgaṃ āpajjati, dve bhāge karoti. Khamatīti ruccati. Nakkhamatīti na ruccati. Sāpekkho pajahatīti sataṇho pajahati. Kathaṃ? Pātova khīrabhattaṃ bhutto hoti. Athassa maṃsabhojanaṃ upaneti. Tassa evaṃ hoti 『『idāni evarūpaṃ kadā labhissāma, sace jāneyyāma, pātova khīrabhattaṃ na bhuñjeyyāma, kiṃ mayā sakkā kātuṃ, gaccha bho, tvameva bhuñjā』』ti jīvitaṃ pariccajanto viya sāpekkho pajahati. Gadhitoti gedhajāto. Mucchitoti balavataṇhāya mucchito saṃmuṭṭhassatī hutvā. Ajjhāpannoti āmise atilaggo, 『『bhuñjissatha, āvuso』』ti dhammanimantanamattampi akatvā mahante mahante kabaḷe karoti. Anādīnavadassāvītiādīnavamattampi na passati. Anissaraṇapaññoti idha mattaññutānissaraṇapaccavekkhaṇaparibhogamattampi na karoti. Lābhasakkārasilokanikantihetūti lābhādīsu taṇhāhetu.
61.Saṃbhakkhetīti saṃkhādati. Asanivicakkanti vicakkasaṇṭhānā asaniyeva. Idaṃ vuttaṃ hoti 『『asanivicakkaṃ imassa dantakūṭaṃ mūlabījādīsu na kiñci na saṃbhuñjati. Atha ca pana naṃ samaṇappavādena samaṇoti sañjānantī』』ti. Evaṃ apasādeti avakkhipati. Idaṃ titthiyavasena āgataṃ. Bhikkhuvasena panettha ayaṃ yojanā, attanā dhutaṅgadharo hoti, so aññaṃ evaṃ apasādeti 『『kiṃ samaṇā nāma ime samaṇamhāti vadanti, dhutaṅgamattampi natthi, uddesabhattādīni pariyesantā paccayabāhullikā vicarantī』』ti. Lūkhājīvinti acelakādivasena vā dhutaṅgavasena vā lūkhājīviṃ. Issāmacchariyanti parassa sakkārādisampattikhīyanalakkhaṇaṃ issaṃ, sakkārādikaraṇaakkhamanalakkhaṇaṃ macchariyañca.
以下是巴利文的完整直譯: 「vitthāritanayeneva veditabbāni。」應當通過詳細的方式來理解。「Tapaṃ samādiyatīti」是指通過修行的狀態來真正掌握,牢牢把握。「Attamano hotīti」是指「誰與我相似」,因此感到滿足。「Paripuṇṇasaṅkappoti」是指在滿足的意圖上,正如這樣,意圖已經圓滿,這也是根據外道的方式而來。通過教義的方式也應當被說明。因為有些人通過修行而獲得滿足,因此他通過這樣的修行感到滿足,意圖圓滿。 「Tapassino upakkileso hotīti」是指對於兩種修行者的修行者,這種污垢存在。「Ettāvatāyaṃ tapo upakkileso hotīti」我說:「到此為止,這種修行的污垢存在。」 「Attānukkaṃsetīti」是指「誰與我相似」,因此抬起自我。「Paraṃ vambhetīti」是指「這不是這樣的」,因此貶低他人。 「Majjatīti」是指因自滿而沉淪。「Mucchatīti」是指被束縛而迷失。「Pamādamāpajjatīti」是指這就是本質,因此沉淪於懈怠。即使在教義中出家,也會因修行的純凈而顯現,而不是因修行的場所而顯現。僅通過修行便能獲得阿羅漢果。 「Lābhasakkārasilokanti」是指在這裡有四種條件可以獲得,這就是利益,通過這些條件精心安排而獲得的尊敬,稱為「siloko」。「Abhinibbattetīti」是指基於無衣者等的狀態或依賴於十三種修行而獲得的巨大利益,因此被稱為「abhinibbattetī」。其他的內容也應根據之前的說法來理解。 「Vodāsaṃ āpajjatīti」是指分為兩部分,形成兩個部分。「Khamatīti」是指感到愉悅。「Nakkhamatīti」是指不愉悅。「Sāpekkho pajahatīti」是指有依賴地放棄。如何呢?早上吃牛奶飯。然後他提供肉食。「Tassa evaṃ hoti」是指「現在這樣的情況下,什麼時候能獲得,如果我們知道早上不吃牛奶飯,能做什麼呢?去吧,你自己吃吧。」就像放棄生命一樣,有依賴地放棄。「Gadhitoti」是指被束縛。「Mucchitoti」是指因強烈的慾望而迷失,變得困惑。「Ajjhāpannoti」是指過度沉迷於食物,「你們要吃啊,朋友。」沒有進行任何教義的引導,便吃得很多。「Anādīnavadassāvīti」是指連小小的痛苦都看不到。「Anissaraṇapaññoti」是指這裡沒有智慧的無依賴的反思和享用。「Lābhasakkārasilokanikantihetūti」是指在利益等方面的慾望的原因。 「Saṃbhakkhetīti」是指聚集。「Asanivicakkanti」是指在合適的地方,像石頭一樣。「Idaṃ vuttaṃ hoti」是指「在這顆牙齒的根部等地方沒有任何東西能夠聚集。然而,因修行者的緣故,被稱為修行者。」這樣貶低他人。「Idaṃ titthiyavasena āgataṃ」是指這是根據外道的方式而來。而在僧侶的角度,這裡是這樣理解的,他自己是修行者,因此貶低他人:「這些人所稱的修行者,根本沒有修行的內容,尋找的是供養,過著奢華的生活。」 「Lūkhājīvinti」是指根據無衣者等的狀態或修行的方式而過著奢華的生活。「Issāmacchariyanti」是指對他人的尊敬等的減少特徵是嫉妒,無法承受他人的成就和尊敬。
62.Āpāthakanisādīhotīti manussānaṃ āpāthe dassanaṭṭhāne nisīdati. Yattha te passanti, tattha ṭhito vaggulivataṃ carati, pañcātapaṃ tappati, ekapādena tiṭṭhati, sūriyaṃ namassati. Sāsane pabbajitopi samādinnadhutaṅgo sabbarattiṃ sayitvā manussānaṃ cakkhupathe tapaṃ karoti, mahāsāyanheyeva cīvarakuṭiṃ karoti, sūriye uggate paṭisaṃharati, manussānaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā ghaṇḍiṃ paharitvā cīvaraṃ matthake ṭhapetvā caṅkamaṃ otarati, sammuñjaniṃ gahetvā vihāraṅgaṇaṃ sammajjati.
Attānanti attano guṇaṃ adassayamānoti ettha a-kāro nipātamattaṃ, dassayamānoti attho. Idampi me tapasminti idampi kammaṃ mameva tapasmiṃ, paccatte vā bhummaṃ, idampi mama tapoti attho. So hi asukasmiṃ ṭhāne acelako atthi muttācārotiādīni sutvā amhākaṃ esa tapo, amhākaṃ so antevāsikotiādīni bhaṇati. Asukasmiṃ vā pana ṭhāne paṃsukūliko bhikkhu atthītiādīni sutvā amhākaṃ esa tapo, amhākaṃ so antevāsikotiādīni bhaṇati.
Kiñcidevāti kiñci vajjaṃ diṭṭhigataṃ vā. Paṭicchannaṃ sevatīti yathā aññe na jānanti, evaṃ sevati. Akkhamamānaṃ āha khamatīti aruccamānaṃyeva ruccati meti vadati. Attanā kataṃ atimahantampi vajjaṃ appamattakaṃ katvā paññapeti, parena kataṃ dukkaṭamattaṃ vītikkamampi pārājikasadisaṃ katvā dasseti. Anuññeyyanti anujānitabbaṃ anumoditabbaṃ.
63.Kodhanohoti upanāhīti kujjhanalakkhaṇena kodhena, veraappaṭinissaggalakkhaṇena upanāhena ca samannāgato. Makkhī hoti paḷāsīti paraguṇamakkhanalakkhaṇena makkhena, yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena ca samannāgato.
Issukī hoti maccharīti parasakkārādīsu usūyanalakkhaṇāya issāya, āvāsakulalābhavaṇṇadhammesu maccharāyanalakkhaṇena pañcavidhamaccherena ca samannāgato hoti. Saṭho hoti māyāvīti kerāṭikalakkhaṇena sāṭheyyena, katappaṭicchādanalakkhaṇāya māyāya ca samannāgato hoti. Thaddhohoti atimānīti nissinehanikkaruṇathaddhalakkhaṇena thambhena, atikkamitvā maññanalakkhaṇena atimānena ca samannāgato hoti. Pāpiccho hotīti asantasambhāvanapatthanalakkhaṇāya pāpicchatāya samannāgato hoti. Pāpikānanti tāsaṃyeva lāmakānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato. Micchādiṭṭhikoti natthi dinnantiādinayappavattāya ayāthāvadiṭṭhiyā upeto. Antaggāhikāyāti sāyeva diṭṭhi ucchedantassa gahitattā 『『antaggāhikā』』ti vuccati, tāya samannāgatoti attho. Sandiṭṭhiparāmāsītiādīsu sayaṃ diṭṭhi sandiṭṭhi, sandiṭṭhimeva parāmasati gahetvā vadatīti sandiṭṭhiparāmāsī. Ādhānaṃ vuccati daḷhaṃ suṭṭhu ṭhapitaṃ, tathā katvā gaṇhātīti ādhānaggāhī. Ariṭṭho viya na sakkā hoti paṭinissajjāpetunti duppaṭinissaggī. Yadimeti yadi ime.
Parisuddhapapaṭikappattakathāvaṇṇanā
以下是巴利文的完整直譯: 「Āpāthakanisādīhotīti」是指坐在眾生的道路上,觀察他們的地方。在那裡他們可以看到,他站在那裡像個小蟲子,忍受著五熱的折磨,單腳站立,向太陽致敬。即使在教義中出家,修行者也在整夜睡覺,給眾生的眼睛帶來修行的光明,甚至在太陽升起時也會收起衣物,知道眾生的到來,打擊自己的身體,把衣物放在頭上,然後走入行走,拿著掃帚清理修行場所。 「Attānanti」是指「不顯示自己的優點」,這裡的「a」是作為一個字首,表示否定。「Idampi me tapasminti」是指「這也是我的修行」,這是指在特定的地方,聽到「無衣者在某處有自由行為」等等,便說「這是我的修行,我的隨侍」。 「Kiñcidevāti」是指任何可取的東西,無論是見解。「Paṭicchannaṃ sevatīti」是指像其他人不知道一樣,便這樣去做。「Akkhamamānaṃ āha khamatīti」是指「我只喜歡那些不喜歡的東西」。他把自己所做的,即使是極大的過失,視為微不足道,而把他人所做的,即使是小的過失,視為重大的錯誤。「Anuññeyyanti」是指應當被允許和贊同。 「Kodhanohoti」是指以憤怒的特徵,伴隨著怨恨的特徵而存在。「Makkhī hoti paḷāsīti」是指以貶低他人的特徵和以棕櫚樹的特徵而存在。 「Issukī hoti maccharīti」是指以對他人尊敬的減少為特徵,伴隨著貪婪的特徵而存在。「Saṭho hoti māyāvīti」是指以狡詐的特徵和以幻覺的特徵而存在。「Thaddhohoti atimānīti」是指以過於自滿的特徵,伴隨著過分的自我感覺而存在。「Pāpiccho hotīti」是指以貪求不義的特徵而存在。「Pāpikānanti」是指被卑劣的慾望所支配。「Micchādiṭṭhikoti」是指以不正當的見解而存在,因而沒有給予。「Antaggāhikāyāti」是指因被視為毀滅的見解而被稱為「antaggāhikā」,因此被視為與之相關。「Sandiṭṭhiparāmāsīti」是指自我見解與可見的見解相互糾纏,抓住可見的事物而說:「這是可見的見解。」 「Ādhānaṃ vuccati」是指牢固地、確實地建立,因而被稱為「ādhānaggāhī」。「Ariṭṭho viya na sakkā hoti paṭinissajjāpetunti」是指難以放棄。如同「如果是這樣的話,如果是這些。」 「Parisuddhapapaṭikappattakathāvaṇṇanā」
64.Idha, nigrodha, tapassīti evaṃ bhagavā aññatitthiyehi gahitaladdhiṃ tesaṃ rakkhitaṃ tapaṃ sabbameva saṃkiliṭṭhanti upakkilesapāḷiṃ dassetvā idāni parisuddhapāḷidassanatthaṃ desanamārabhanto idha, nigrodhātiādimāha. Tattha 『『na attamano』』tiādīni vuttavipakkhavaseneva veditabbāni. Sabbavāresu ca lūkhatapassino ceva dhutaṅgadharassa ca vasena yojanā veditabbā. Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hotīti evaṃ so tena na attamanatā na paripuṇṇasaṅkappabhāvasaṅkhātena kāraṇena parisuddho nirupakkileso hoti, uttari vāyamamāno kammaṭṭhānasuddhiko hutvā arahattaṃ pāpuṇāti. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo.
69.Addhā kho, bhanteti bhante evaṃ sante ekaṃseneva vīriyena pāpajigucchanavādo parisuddho hotīti anujānāti. Ito parañca aggabhāvaṃ vā sārabhāvaṃ vā ajānanto aggappattā sārappattā cāti āha. Athassa bhagavā sārappattabhāvaṃ paṭisedhento na kho nigrodhātiādimāha . Papaṭikappattā hotīti sāravato rukkhassa sāraṃ phegguṃ tacañca atikkamma bahipapaṭikasadisā hotīti dasseti.
Parisuddhatacappattādikathāvaṇṇanā
70.Aggaṃpāpetūti desanāvasena aggaṃ pāpetvā desetu, sāraṃ pāpetvā desetūti dasabalaṃ yācati. Cātuyāmasaṃvarasaṃvutoti catubbidhena saṃvarena pihito. Na pāṇaṃ atipātetīti pāṇaṃ na hanati. Na bhāvitamāsīsatīti bhāvitaṃ nāma tesaṃ saññāya pañca kāmaguṇā, te na āsīsati na sevatīti attho.
Aduṃ cassa hotīti etañcassa idāni vuccamānaṃ 『『so abhiharatī』』tiādilakkhaṇaṃ. Tapassitāyāti tapassibhāvena hoti. Tattha so abhiharatīti so taṃ sīlaṃ abhiharati, uparūpari vaḍḍheti. Sīlaṃ me paripuṇṇaṃ, tapo āraddho, alamettāvatāti na vīriyaṃ vissajjeti. No hīnāyāvattatīti hīnāya gihibhāvatthāya na āvattati. Sīlato uttari visesādhigamatthāya vīriyaṃ karotiyeva, evaṃ karonto so vivittaṃ senāsanaṃ bhajati. 『『Arañña』』ntiādīni sāmaññaphale (dī. ni. aṭṭha. 1.216) vitthāritāneva. 『『Mettāsahagatenā』』tiādīni visuddhimagge vaṇṇitāni. Tacappattāti papaṭikato abbhantaraṃ tacaṃ pattā. Phegguppattāti tacato abbhantaraṃ phegguṃ pattā, pheggusadisā hotīti attho.
以下是巴利文的完整直譯: 在此,尼格羅達,苦行者啊,世尊這樣對被其他外道接受的苦行進行了說明,展示了一切污穢和副污染的法門,現在爲了顯示純凈的法門而開始說法,說:"在此,尼格羅達"等。在這裡,"不歡喜"等應該根據已說的相反面來理解。在所有情況下,都應該從粗糙的苦行者和持頭陀支者的角度來理解連線。這樣他在那個地方是純凈的,意思是他因為不滿足、不圓滿意圖這個原因而純凈無染,努力進一步精進于業處的清凈,最終獲得阿羅漢果。這種方式應該在所有情況下理解。 "尊者,確實如此",意思是在這種情況下,完全以精進來說,說話清凈,因此允許。此外,不知道最高境界或精髓,所以說"達到最高"或"達到精髓"。然後世尊爲了否定他達到精髓的狀態而說:"不是,尼格羅達"等。"達到樹皮狀態"意思是超越了精華樹的樹心、樹皮,變得像外層樹皮相似。 純凈樹皮等狀態的解釋 "愿獲得最高"意思是根據說法的需要,請十力尊者獲得最高並說法,獲得精髓並說法。"受四種約束"意思是被四種約束所覆蓋。"不殺生"意思是不殺害生命。"不希求已修習"意思是對於他們的認知,五種欲境不去追求、不去享受。 "這對他來說是",現在所說的"他歡喜"等特徵。"作為苦行者"意思是以苦行者的身份。在這裡,"他歡喜"意思是他歡喜那種戒,不斷提升。"我的戒已圓滿,苦行已開始,這已經足夠了",因此不放鬆精進。"不退轉到低劣"意思是不退轉到在家生活。爲了獲得戒的更高成就而精進,這樣做時,他親近僻靜處。"林野"等在《沙門果經》中已詳細闡述。"與慈俱"等在《清凈道論》中已讚頌。"達到樹皮"意思是達到樹皮內部。"達到樹心"意思是達到樹皮內部的樹心,意味著類似樹心。
- 『『Ettāvatā, kho nigrodha, tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā cā』』ti idaṃ bhagavā titthiyānaṃ vasenāha. Titthiyānañhi lābhasakkāro rukkhassa sākhāpalāsasadiso. Pañcasīlamattakaṃ papaṭikasadisaṃ. Aṭṭhasamāpattimattaṃ tacasadisaṃ. Pubbenivāsañāṇāvasānā abhiññā pheggusadisā. Dibbacakkhuṃ panete arahattanti gahetvā vicaranti. Tena nesaṃ taṃ rukkhassa sārasadisaṃ. Sāsane pana lābhasakkāro sākhāpalāsasadiso. Sīlasampadā papaṭikasadisā. Jhānasamāpattiyo tacasadisā. Lokiyābhiññā pheggusadisā. Maggaphalaṃ sāro. Iti bhagavatā attano sāsanaṃ onatavinataphalabhārabharitarukkhūpamāya upamitaṃ. So desanākusalatāya tato tacasārasampattito mama sāsanaṃ uttaritarañceva paṇītatarañca, taṃ tuvaṃ kadā jānissasīti attanodesanāya visesabhāvaṃ dassetuṃ 『『iti kho nigrodhā』』ti desanaṃ ārabhi . Te paribbājakāti te tassa parivārā tiṃsasatasaṅkhyā paribbājakā. Ettha mayaṃ anassāmāti ettha acelakapāḷiādīsu, idaṃ vuttaṃ hoti 『『amhākaṃ acelakapāḷimattampi natthi , kuto parisuddhapāḷi. Amhākaṃ parisuddhapāḷimattampi natthi, kuto cātuyāmasaṃvarādīni. Cātuyāmasaṃvaropi natthi, kuto araññavāsādīni. Araññavāsopi natthi, kuto nīvaraṇappahānādīni. Nīvaraṇappahānampi natthi, kuto brahmavihārādīni. Brahmavihāramattampi natthi, kuto pubbenivāsādīni. Pubbenivāsañāṇamattampi natthi, kuto amhākaṃ dibbacakkhu. Ettha mayaṃ saācariyakā naṭṭhā』』ti. Ito bhiyyo uttaritaranti ito dibbacakkhuñāṇādhigamato bhiyyo aññaṃ uttaritaraṃ visesādhigamaṃ mayaṃ sutivasenāpi na jānāmāti vadanti.
Nigrodhassapajjhāyanavaṇṇanā
75.Atha nigrodhaṃ paribbājakanti evaṃ kirassa ahosi 『『ime paribbājakā idāni bhagavato bhāsitaṃ sussūsanti, iminā ca nigrodhena bhagavato parammukhā kakkhaḷaṃ durāsadavacanaṃ vuttaṃ, idāni ayampi sotukāmo jāto, kālo dāni me imassa mānaddhajaṃ nipātetvā bhagavato sāsanaṃ ukkhipitu』』nti. Atha nigrodhaṃ paribbājakaṃ etadavoca. Aparampissa ahosi 『『ayaṃ mayi akathente satthāraṃ na khamāpessati, tadassa anāgate ahitāya dukkhāya saṃvattissati, mayā pana kathite khamāpessati, tadassa bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā』』ti. Atha nigrodhaṃ paribbājakaṃ etadavoca. Aparisāvacaraṃ pana naṃ karothāti ettha panāti nipāto, atha naṃ aparisāvacaraṃ karothāti attho. 『『Aparisāvacareta』』ntipi pāṭho, aparisāvacaraṃ vā etaṃ karotha, gokāṇādīnaṃ vā aññataranti attho.
Gokāṇanti etthāpi gokāṇaṃ pariyantacāriniṃ viya karothāti attho. Tuṇhībhūtoti tuṇhībhāvaṃ upagato. Maṅkubhūtoti nittejataṃ āpanno. Pattakkhandhoti onatagīvo. Adhomukhoti heṭṭhāmukho.
「至此,尼格羅達,苦行者啊,確實有對苦行的厭惡,達到最高境界和精髓。」這是世尊針對外道所說的。外道的獲得和成就如同樹的枝葉。五戒的程度也如同粗糙的狀態。八種定的程度如同樹皮的狀態。前生的知識和成就如同樹心的狀態。而天眼則是阿羅漢的標誌。由此,他們與那棵樹的精髓相似。但在教法中,獲得和成就則如同樹的枝葉。戒的完美如同粗糙的狀態。禪定的成就如同樹皮的狀態。世俗的神通如同樹心的狀態。道的果實則是精髓。因此,世尊將自己的教法比作一棵承載著果實和枝葉的樹。由於教法的善巧,因而從樹皮的精髓中,我的教法更加超越和精妙,你何時才能知道呢?爲了顯示自身的特殊性,世尊開始說:「確實如此,尼格羅達。」那些出家人,指的是跟隨他的人,共有三十位出家者。在這裡我們並不滿足,意指在無衣者等處,這裡所說的意思是「我們連無衣者的程度都沒有,何況純凈的教法。我們連純凈的教法都沒有,何況四種約束等。四種約束都沒有,何況住在林野等。住在林野也沒有,何況放棄障礙等。放棄障礙也沒有,何況天的安住等。連天的安住都沒有,何況前生的知識等。連前生的知識都沒有,何況我們的天眼。」在這裡我們是無師之徒。由此可見,獲得天眼的知識比這更高,任何其他更高的特殊成就,我們也因聽聞而不知。 尼格羅達的出家人說明 然後,尼格羅達的出家人這樣說:「這些出家人現在在傾聽世尊所說的話,因而對尼格羅達來說,世尊所說的嚴厲而難以接受的話,現在也讓他想要傾聽,時機到了,我想要將這話轉述給世尊的教法。」於是,尼格羅達的出家人對他說了這些話。另一個想法是:「如果我不說,師父不會原諒我,那麼他將會因未來的痛苦而遭受苦難,但如果我說了,他會原諒我,這將會給他帶來長久的幸福。」於是,尼格羅達的出家人對他說了這些話。「你們也要做到不失禮。」這裡的「也」是一個引導詞,意指你們要做到不失禮。「不失禮」也可以理解為「做得不失禮」,或者是指某種特定的行為。 「牛群」在這裡也是指像牛群一樣的行為。沉默的狀態意味著處於沉默的狀態。羞愧的狀態意味著處於羞愧的狀態。低頭的狀態意味著低著頭。
76.Buddhoso bhagavā bodhāyāti sayaṃ buddho sattānampi catusaccabodhatthāya dhammaṃ deseti. Dantoti cakkhutopi danto…pe… manatopi danto. Damathāyāti aññesampi damanatthāya eva, na vādatthāya. Santoti rāgasantatāya santo, dosamohasantatāya sabba akusalasabbābhisaṅkhārasantatāya santo. Samathāyāti mahājanassa rāgādisamanatthāya dhammaṃ deseti. Tiṇṇoti cattāro oghe tiṇṇo. Taraṇāyāti mahājanassa oghanittharaṇatthāya. Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto. Parinibbānāyāti mahājanassāpi sabbakilesaparinibbānatthāya dhammaṃ deseti.
Brahmacariyapariyosānādivaṇṇanā
77.Accayotiādīni sāmaññaphale (dī. ni. aṭṭha. 1.250) vuttāni. Ujujātikoti kāyavaṅkādivirahito ujusabhāvo. Ahamanusāsāmīti ahaṃ tādisaṃ puggalaṃ anusāsāmi, dhammaṃ assa desemi. Sattāhanti sattadivasāni, idaṃ sabbampi bhagavā dandhapaññaṃ puggalaṃ sandhāyāha asaṭho pana amāyāvī ujujātiko taṃmuhutteneva arahattaṃ pattuṃ sakkhissati. Iti bhagavā 『『asaṭha』』ntiādivacanena saṭho hi vaṅkavaṅko, mayāpi na sakkā anusāsitunti dīpento paribbājakaṃ pādesu gahetvā mahāmerupādatale viya khipittha. Kasmā? Ayañhi atisaṭho, kuṭilacitto satthari evaṃ kathentepi buddhadhammasaṅghesu nādhimuccati, adhimuccanatthāya sotaṃ na odahati, kohaññe ṭhito satthāraṃ khamāpeti. Tasmā bhagavā tassajjhāsayaṃ viditvā 『『etu viññū puriso asaṭho』』tiādimāha. Saṭhaṃ panāhaṃ anusāsituṃ na sakkomīti.
78.Antevāsikamyatāti antevāsikamyatāya, amhe antevāsike icchanto. Evamāhāti 『『etu viññupuriso』』tiādimāha. Yo eva vo ācariyoti yo eva tumhākaṃ pakatiyā ācariyo. Uddesā no cāvetukāmoti attano anusāsaniṃ gāhāpetvā amhe amhākaṃ uddesato cāvetukāmo. Soeva vo uddeso hotūti yo tumhākaṃ pakatiyā uddeso, so tumhākaṃyeva hotu , na mayaṃ tumhākaṃ uddesena atthikā. Ājīvāti ājīvato. Akusalasaṅkhātāti akusalāti koṭṭhāsaṃ pattā. Akusalā dhammāti dvādasa akusalacittuppādadhammā taṇhāyeva vā visesena. Sā hi punabbhavakaraṇato 『『ponobbhavikā』』ti vuttā. Sadarathāti kilesadarathasampayuttā. Jātijarāmaraṇiyāti jātijarāmaraṇānaṃ paccayabhūtā. Saṃkilesikā dhammāti dvādasa akusalacittuppādā. Vodāniyāti, samathavipassanā dhammā. Te hi satte vodāpenti, tasmā 『『vodāniyā』』ti vuccanti. Paññāpāripūrinti maggapaññāpāripūriṃ. Vepullattañcāti phalapaññāvepullataṃ, ubhopi vā etāni aññamaññavevacanāneva. Idaṃ vuttaṃ hoti 『『tato tumhe maggapaññañceva phalapaññañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā』』ti. Evaṃ bhagavā paribbājake ārabbha attano ovādānusāsaniyā phalaṃ dassento arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesi.
「佛陀為覺悟而來」,意思是他自己作為佛,向眾生講授四聖諦的法。馴服者,意指眼睛也馴服……心也馴服。爲了馴服,意指爲了馴服他人,而不是爲了爭論。安寧者,意指遠離貪慾、瞋恚和無明的安寧,遠離一切惡法的所有善行的安寧。爲了安寧,意指爲了大眾的貪慾等的安寧而講法。渡者,意指渡過四種洪流。爲了渡過,意指爲了大眾渡過洪流。究竟者,意指因煩惱的究竟而究竟。爲了究竟,意指爲了大眾的所有煩惱的究竟而講法。 梵行的圓滿等的解釋 「確實」等等在《沙門果經》中已說。正直者,意指身體無缺陷,正直的特性。我教導這樣的眾生,講授法。七天,意指七個日子,這一切都是世尊指向愚癡無知的人所說的,然而,正直者卻能在那一刻獲得阿羅漢果。因此,世尊以「無愚」的話表明,愚者是彎曲的,連我也無法教導他,便將出家人抓住,像大山的底部那樣拋開他。為什麼呢?因為他極其愚蠢,心機狡詐,即使在佛法和僧眾中這樣說也不會動搖,他不願意放下耳根來接受教導,何況是讓師父寬恕。於是,世尊知道他的內心,便說:「來吧,明智的人是無愚的。」我確實無法教導愚者。 「作為弟子」,意指作為弟子,願望在於我們作為弟子。這樣說:「來吧,明智的人。」誰是你們的老師,誰是你們的本性老師。希望不被教導,意指希望讓他抓住自己的教導而不被教導。願意成為你們的教導,意指他是你們的教導,願意成為你們的教導,而不是我們以你們的教導為基礎。生計,意指生計。惡法者,意指獲得惡法的部分。惡法,指的是十二種惡法的心起,或特別指貪慾。因為它能導致再生,所以稱為「再生法」。與煩惱相關,意指與煩惱相伴的。生、老、死,意指成為生、老、死的因緣。污濁法,指的是十二種惡法的心起。可渡者,指的是禪定和觀法。因為它們能使眾生得以渡過,所以稱為「可渡法」。智慧的圓滿,意指道的智慧圓滿。豐饒者,意指果的智慧豐饒,二者都是彼此的名詞。這是說:「因此你們應當在見法時,親自證悟並安住于道的智慧和果的智慧。」如此,世尊圍繞著出家人,顯示他自己的教導的果實,以阿羅漢的教法結束了講法。
79.Yathā taṃ mārenāti yathā mārena pariyuṭṭhitacittā nisīdanti evameva tuṇhībhūtā…pe… appaṭibhānā nisinnā.
Māro kira satthā ativiya gajjanto buddhabalaṃ dīpetvā imesaṃ paribbājakānaṃ dhammaṃ deseti, kadāci dhammābhisamayo bhaveyya, handāhaṃ pariyuṭṭhāmīti so tesaṃ cittāni pariyuṭṭhāsi. Appahīnavipallāsānañhi cittaṃ mārassa yathākāmakaraṇīyaṃ hoti. Tepi mārena pariyuṭṭhitacittā thaddhaṅgapaccaṅgā viya tuṇhī appaṭibhānā nisīdiṃsu. Atha satthā ime paribbājakā ativiya niravā hutvā nisinnā, kiṃ nu khoti āvajjanto mārena pariyuṭṭhitabhāvaṃ aññāsi. Sace pana tesaṃ maggaphaluppattihetu bhaveyya, māraṃ paṭibāhitvāpi bhagavā dhammaṃ deseyya, so pana tesaṃ natthi. 『『Sabbepi me tucchapurisā』』ti aññāsi. Tena vuttaṃ 『『atha kho bhagavato etadahosi sabbepi me moghapurisā』』tiādi.
Tattha phuṭṭhā pāpimatāti pāpimatā mārena phuṭṭhā. Yatra hi nāmāti yesu nāma. Aññāṇatthampīti jānanatthampi. Kiṃ karissati sattāhoti samaṇena gotamena paricchinnasattāho amhākaṃ kiṃ karissati. Idaṃ vuttaṃ hoti 『『samaṇena gotamena 『sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati sattāha』nti vuttaṃ, so sattāho amhākaṃ kiṃ apphāsukaṃ karissati. Handa mayaṃ sattāhabbhantare etaṃ dhammaṃ sacchikātuṃ sakkā, na sakkāti aññāṇatthampi brahmacariyaṃ carissāmā』』ti. Atha vā jānāma tāvassa dhammanti ekadivase ekavāraṃ aññāṇatthampi etesaṃ cittaṃ nuppannaṃ, sattāho pana etesaṃ kusītānaṃ kiṃ karissati, kiṃ sakkhissanti te sattāhaṃ pūretunti ayamettha adhippāyo. Sīhanādanti paravādabhindanaṃ sakavādasamussāpanañca abhītanādaṃ naditvā. Paccupaṭṭhāsīti patiṭṭhito. Tāvadevāti tasmiññeva khaṇe. Rājagahaṃ pāvisīti rājagahameva paviṭṭho. Tesaṃ pana paribbājakānaṃ kiñcāpi idaṃ suttantaṃ sutvā viseso na nibbatto, āyatiṃ pana nesaṃ vāsanāya paccayo bhavissatīti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Udumbarikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Cakkavattisuttavaṇṇanā
Attadīpasaraṇatāvaṇṇanā
「正如那被死神圍困」,正如被死神所圍困的心靈坐著,正是如此,沉默無言……少有智慧地坐著。 死神確實像一個老師,非常吼叫,顯現出佛的力量,向這些出家人講授法,有時可能會有法的領悟,然而我將圍繞著他們。於是他圍繞著他們的心。對於那些未能消除的偏見,死神的心靈是隨心所欲的。那些被死神圍繞的心靈,像被壓制的身體一樣,沉默而少有智慧地坐著。於是,老師看到這些出家人非常安靜地坐著,心中思索:「他們是否知道自己被死神圍繞?」如果對他們的道果有成就,佛陀即使克服死神也會講授法,但對他們而言並沒有。「我所有的人都是無用之人」,他知道。因此說:「然而,世尊想到所有人都是無用之人」。 在這裡,被惡者觸碰,意指被惡者觸碰的惡。哪裡有名字,意指那些地方。爲了瞭解,意指爲了知道。那有何用呢?對於被釋迦牟尼所限制的眾生,我們有什麼用呢?這是說:「釋迦牟尼說:『他將親自證悟並安住于道,』對我們而言有什麼可喜之處呢?我們能在眾生之間證悟這個法嗎?但我們無法做到,是否能在無知中修行呢?」或者說:「我們知道他法的道理」,即使有一天,眾生的心也未曾產生,但對於懶惰的眾生又能做什麼呢,他們又能做到什麼呢?這是這裡的意思。獅吼,意指擊破他人的言辭,激發自己言辭的力量,發出強烈的聲音。站立,意指穩固。就在那一刻。進入王舍城,意指他進入王舍城。對於他們這些出家人來說,即使聽了這個經文,也沒有特別的效果,但他們的命運將成為他們的因緣。其餘的在各處都是同樣的意思。 《蘇曼吉拉經》的《長部經注》已結束。 3.《輪王經》的註釋 自我為燈的註釋
80.Evaṃme sutanti cakkavattisuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – mātulāyanti evaṃnāmake nagare. Taṃ nagaraṃ gocaragāmaṃ katvā avidūre vanasaṇḍe viharati. 『『Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesī』』ti ettha ayamanupubbikathā –
Bhagavā kira imassa suttassa samuṭṭhānasamaye paccūsakāle mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento imāya anāgatavaṃsadīpikāya suttantakathāya mātulanagaravāsīnaṃ caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayaṃ disvā pātova vīsatibhikkhusahassaparivāro mātulanagaraṃ sampatto. Mātulanagaravāsino khattiyā 『『bhagavā āgato』』ti sutvā paccuggamma dasabalaṃ nimantetvā mahāsakkārena nagaraṃ pavesetvā nisajjaṭṭhānaṃ saṃvidhāya bhagavantaṃ mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adaṃsu. Bhagavā bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā cintesi – 『『sacāhaṃ imasmiṃ ṭhāne imesaṃ manussānaṃ dhammaṃ desessāmi, ayaṃ padeso sambādho, manussānaṃ ṭhātuṃ vā nisīdituṃ vā okāso na bhavissati, mahatā kho pana samāgamena bhavitabba』』nti.
Atha rājakulānaṃ bhattānumodanaṃ akatvāva pattaṃ gahetvā nagarato nikkhami. Manussā cintayiṃsu – 『『satthā amhākaṃ anumodanampi akatvā gacchati, addhā bhattaggaṃ amanāpaṃ ahosi, buddhānaṃ nāma na sakkā cittaṃ gahetuṃ, buddhehi saddhiṃ vissāsakaraṇaṃ nāma samussitaphaṇaṃ āsīvisaṃ gīvāya gahaṇasadisaṃ hoti; etha bho, tathāgataṃ khamāpessāmā』』ti. Sakalanagaravāsino bhagavatā saheva nikkhantā. Bhagavā gacchantova magadhakkhette ṭhitaṃ sākhāviṭapasampannaṃ sandacchāyaṃ karīsamattabhūmipatthaṭaṃ ekaṃ mātularukkhaṃ disvā imasmiṃ rukkhamūle nisīditvā dhamme desiyamāne 『『mahājanassa ṭhānanisajjanokāso bhavissatī』』ti. Nivattitvā maggā okkamma rukkhamūlaṃ upasaṅkamitvā dhammabhaṇḍāgārikaṃ ānandattheraṃ olokesi. Thero olokitasaññāya eva 『『satthā nisīditukāmo』』ti ñatvā sugatamahācīvaraṃ paññapetvā adāsi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Athassa purato manussā nisīdiṃsu. Ubhosu passesu pacchato ca bhikkhusaṅgho, ākāse devatā aṭṭhaṃsu, evaṃ mahāparisamajjhagato tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi.
Te bhikkhūti tatra upaviṭṭhā dhammappaṭiggāhakā bhikkhū. Attadīpāti attānaṃ dīpaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gatiṃ parāyaṇaṃ patiṭṭhaṃ katvā viharathāti attho. Attasaraṇāti idaṃ tasseva vevacanaṃ. Anaññasaraṇāti idaṃ aññasaraṇapaṭikkhepavacanaṃ. Na hi añño aññassa saraṇaṃ hoti, aññassa vāyāmena aññassa asujjhanato. Vuttampi cetaṃ 『『attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā』』ti (dha. pa. 160). Tenāha 『『anaññasaraṇā』』ti. Ko panettha attā nāma, lokiyalokuttaro dhammo. Tenāha – 『『dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā』』ti. 『『Kāye kāyānupassī』』tiādīni mahāsatipaṭṭhāne vitthāritāni.
「如是我聞」,這是《輪王經》。這裡是無上的描述——「母舅城」,即名為「母舅」的城市。那城市設為遊牧地,位於不遠處的森林中居住。「在那裡,世尊召喚僧眾」,在這裡是逐步敘述—— 世尊在這個經文的起源時,于黎明時分,從大慈悲的定中覺醒,觀察世間,看到母舅城的四萬八千眾生對法的領悟,清晨時,帶著二萬名出家人抵達母舅城。母舅城的貴族們聽聞「世尊來了」,便迎接十力者,盛情邀請他入城,安排座位,讓世尊坐在高貴的座位上,並向佛陀和僧眾獻上豐盛的供養。世尊完成了用餐后,思考:「如果我在這個地方為這些人講授法,這個地方必定擁擠,人們將無法坐下或安住,而應該有一個大的聚會。」 於是,未向王族的食物致以感恩,便拿起碗從城中出發。人們思考:「老師連對我們的感恩都未表示,肯定是對食物不滿,佛陀的心無法被捕捉,和佛陀一起的信任就像是被蛇纏繞;來吧,我們要寬恕如來。」整個城市的人都跟隨佛陀離去。佛陀在前往摩揭陀國的途中,看到一棵母舅樹,樹下有一個適合坐下的地方,便在樹下坐下,講法時說:「大眾的安坐機會將會到來。」轉身走入小路,走到樹下,看到法藏的阿難尊者。尊者一看到,便知道「老師想要坐下」,於是準備了世尊的袈裟,奉上。世尊坐在準備好的座位上。此時,人們在他面前坐下。兩邊的僧眾,空中有天神圍繞著,世尊在這樣的大眾中召喚僧眾。 「那些僧眾」,指的是坐在那裡接受法的僧眾。自我為燈,意指自己是光明、庇護、歸依的依靠。自我庇護,意指這是同一名詞。無他庇護,意指這是對他庇護的否定。確實,沒有任何人是他人的庇護,因他人而生的庇護也無法依靠。正如所說:「自己確實是自己的庇護,誰能成為他人的庇護呢?」因此說「無他庇護」。那麼,什麼是自我?是世俗和世間出世間的法。因此說:「法之燈、法之庇護、無他庇護。」 「對身體的觀察」,等在《大念處經》中已詳細闡述。
Gocareti carituṃ yuttaṭṭhāne. Saketi attano santake. Pettike visayeti pitito āgatavisaye. Caratanti carantānaṃ. 『『Caranta』』ntipi pāṭho, ayamevattho. Na lacchatīti na labhissati na passissati. Māroti devaputtamāropi, maccumāropi, kilesamāropi. Otāranti randhaṃ chiddaṃ vivaraṃ. Ayaṃ panattho leḍḍuṭṭhānato nikkhamma toraṇe nisīditvā bālātapaṃ tapantaṃ lāpaṃ sakuṇaṃ gahetvā. Pakkhandasenasakuṇavatthunā dīpetabbo. Vuttañhetaṃ –
『『Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, sakuṇagghi lāpaṃ sakuṇaṃ sahasā ajjhappattā aggahesi. Atha kho, bhikkhave, lāpo sakuṇo sakuṇagghiyā hariyamāno evaṃ paridevasi 『mayamevamha alakkhikā, mayaṃ appapuññā, ye mayaṃ agocare carimha paravisaye, sacejja mayaṃ gocare careyyāma sake pettike visaye, na myāyaṃ sakuṇagghi alaṃ abhavissa yadidaṃ yuddhāyā』ti. Ko pana te lāpa gocaro sako pettiko visayoti? Yadidaṃ naṅgalakaṭṭhakaraṇaṃ leḍḍuṭṭhānanti. Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṃvadamānā lāpaṃ sakuṇaṃ pamuñci gaccha kho tvaṃ lāpa, tatrapi gantvā na mokkhasīti.
Atha kho , bhikkhave, lāpo sakuṇo naṅgalakaṭṭhakaraṇaṃ leḍḍuṭṭhānaṃ gantvā mahantaṃ leḍḍuṃ abhiruhitvā sakuṇagghiṃ vadamāno aṭṭhāsi 『『ehi kho dāni me sakuṇagghi, ehi kho dāni me sakuṇagghī』』ti. Atha kho sā, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṃvadamānā ubho pakkhe sannayha lāpaṃ sakuṇaṃ sahasā ajjhappattā. Yadā kho, bhikkhave, aññāsi lāpo sakuṇo bahuāgatā kho myāyaṃ sakuṇagghīti, atha kho tasseva leḍḍussa antaraṃ paccupādi. Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi tattheva uraṃ paccatāḷesi. Evañhi taṃ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye.
Tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye, agocare, bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo, yadidaṃ pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo.
Gocare, bhikkhave, caratha…pe… na lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo, yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayoti (saṃ. ni.
「遊牧地」,意指在適合的地方行走。自我,意指在自己的地方。對於親屬,意指在親屬的領域。行走,意指行走的人。「行走」也是這樣,意思相同。不獲得,意指不獲得、不見。死神,意指天神的死神、死亡的死神、煩惱的死神。下落,意指裂縫、破口、開口。這是指從地面上離開,坐在門口,抓住愚蠢的鳥。應當用像飛鳥的衣服來表示。這樣說過—— 「過去,僧眾,鳥抓住愚蠢的鳥,突然抓住了。然後,僧眾,愚蠢的鳥被抓住,悲傷地說:『我們是沒有智慧的,我們是少福的,我們在遊牧地中行走,若我們在遊牧地中行走,便不會成為愚蠢的鳥,以便於戰鬥。』那麼,什麼是愚蠢的鳥、遊牧的鳥、親屬的領域呢?即是說,愚蠢的鳥所做的事情。」然後,僧眾,鳥抓住愚蠢的鳥,因自己的力量不被依賴,因自己的力量不被依賴,便放開愚蠢的鳥,去到那裡也無法解脫。 然後,僧眾,愚蠢的鳥去到遊牧地,爬上巨大的樹,稱呼愚蠢的鳥說:「來吧,現在我的愚蠢的鳥,來吧,現在我的愚蠢的鳥。」於是,那愚蠢的鳥因自己的力量不被依賴,因自己的力量不被依賴,雙翅合攏,愚蠢的鳥突然抓住。此時,愚蠢的鳥知道:「我已經成為愚蠢的鳥」,於是愚蠢的鳥在樹的間隙中被抓住。於是,愚蠢的鳥在那裡被捕獲。確實如此,僧眾,誰在遊牧地中行走。 因此,僧眾,切勿在遊牧地中行走,遊牧地中,僧眾,行走于遊牧地中,死神將會下落,死神將會成為對象。什麼是僧眾的遊牧地,意指五種慾望。哪些五種?眼睛所見的色,令人喜愛、可愛、親切的、與慾望相連的、令人愉悅的;耳朵所聞的聲,令人喜愛、可愛、親切的、與慾望相連的、令人愉悅的;鼻子所嗅的香,令人喜愛、可愛、親切的、與慾望相連的、令人愉悅的;舌頭所嘗的味,令人喜愛、可愛、親切的、與慾望相連的、令人愉悅的;身體所觸的物,令人喜愛、可愛、親切的、與慾望相連的、令人愉悅的。這是,僧眾,僧眾的遊牧地。 在遊牧地,僧眾,行走……不獲得死神的對象。什麼是僧眾的遊牧地,親屬的領域,意指四種正念。哪四種?在這裡,僧眾,僧眾觀察身體,精進、正念,馴服世間的貪慾和憂愁;在感覺中觀察感覺,精進、正念,馴服世間的貪慾和憂愁;在心中觀察心,精進、正念,馴服世間的貪慾和憂愁;在法中觀察法,精進、正念,馴服世間的貪慾和憂愁——這是,僧眾,僧眾的遊牧地。
5.371).
Kusalānanti anavajjalakkhaṇānaṃ. Samādānahetūti samādāya vattanahetu. Evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhatīti evaṃ idaṃ lokiyalokuttaraṃ puññaphalaṃ vaḍḍhati, puññaphalanti ca uparūpari puññampi puññavipākopi veditabbo.
Daḷhanemicakkavattirājakathāvaṇṇanā
- Tattha duvidhaṃ kusalaṃ vaṭṭagāmī ca vivaṭṭagāmī ca. Tattha vaṭṭagāmikusalaṃ nāma mātāpitūnaṃ puttadhītāsu puttadhītānañca mātāpitūsu sinehavasena mudumaddavacittaṃ. Vivaṭṭagāmikusalaṃ nāma 『『cattāro satipaṭṭhānā』』tiādibhedā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā. Tesu vaṭṭagāmipuññassa pariyosānaṃ manussaloke cakkavattisirīvibhavo. Vivaṭṭagāmikusalassa maggaphalanibbānasampatti. Tattha vivaṭṭagāmikusalassa vipākaṃ suttapariyosāne dassessati.
Idha pana vaṭṭagāmikusalassa vipākadassanatthaṃ, bhikkhave, yadā puttadhītaro mātāpitūnaṃ ovāde na aṭṭhaṃsu, tadā āyunāpi vaṇṇenāpi issariyenāpi parihāyiṃsu. Yadā pana aṭṭhaṃsu, tadā vaḍḍhiṃsūti vatvā vaṭṭagāmikusalānusandhivasena 『『bhūtapubbaṃ, bhikkhave』』ti desanaṃ ārabhi. Tattha cakkavattītiādīni mahāpadāne (dī. ni. aṭṭha. 2.33) vitthāritāneva.
82.Osakkitanti īsakampi avasakkitaṃ. Ṭhānā cutanti sabbaso ṭhānā apagataṃ. Taṃ kira cakkaratanaṃ antepuradvāre akkhāhataṃ viya vehāsaṃ aṭṭhāsi. Athassa ubhosu passesu dve khadiratthambhe nikhaṇitvā cakkaratanamatthake nemiabhimukhaṃ ekaṃ suttakaṃ bandhiṃsu. Adhobhāgepi nemiabhimukhaṃ ekaṃ bandhiṃsu. Tesu uparimasuttato appamattakampi ogataṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ nāma hoti, heṭṭhā suttassa ṭhānaṃ uparimakoṭiyā atikkantagataṃ ṭhānā cutaṃ nāma hoti, tadetaṃ atibalavadose sati evaṃ hoti. Suttamattampi ekaṅguladvaṅgulamattaṃ vā bhaṭṭhaṃ ṭhānā cutameva hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ 『『osakkitaṃ ṭhānā cuta』』nti.
Atha me āroceyyāsīti tāta, tvaṃ ajja ādiṃ katvā divasassa tikkhattuṃ cakkaratanassa upaṭṭhānaṃ gaccha, evaṃ gacchanto yadā cakkaratanaṃ īsakampi osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ passasi, atha mayhaṃ ācikkheyyāsi. Jīvitañhi me tava hatthe nikkhittanti. Addasāti appamatto divasassa tikkhattuṃ gantvā olokento ekadivasaṃ addasa.
5.371) 「善法」,意指沒有過失的特徵。因善法而生,意指因善法而行。因此,這樣的功德增長,確實,這樣的世俗和出世間的功德果實增長,功德果實也應當被理解為上升的功德和功德的果報。 堅固的輪王與王的故事註釋 在這裡,有兩種善法:輪轉的善法和解脫的善法。在這裡,輪轉的善法是指父母對兒女的慈愛,心中柔和溫暖的情感。解脫的善法是指「四種正念」等等,七十種菩提分法。在這些中,輪轉的善法的結果為人間的輪王的財富。解脫的善法的結果為道果的涅槃。在這裡,解脫的善法的果報將在經文的結尾中說明。 在這裡,爲了說明輪轉的善法的果報,僧眾,當父母的兒女未依教誨而不在時,彼時,因壽命、容貌和尊貴而減少。當他們在時,則說「增長」,因此,因輪轉的善法的緣故,開始了「過去,僧眾」的講法。在這裡,關於輪王的種種,已在《大長部經注》中詳細敘述。 「下降」,意指稍微也未下降。地方消失,意指所有地方都消失。確實,那輪寶似乎在王宮的大門口被擊打。然後,在兩邊挖掘兩根檀香木柱子,圍繞輪寶的地方綁上一個繩圈。下方也綁上一個繩圈。在這些中,輪寶的頂部稍微下降,下面的繩圈的地方超過了上方的高度,地方消失,確實是因為力量的影響而如此。僅僅一根繩子,或一指或兩指的地方消失。對此,說明說「下降的地方消失」。 「那麼,我會告訴你」,孩子,你今天開始,三次去到輪寶的地方,去到那裡,當你看到輪寶稍微下降的地方消失時,你就會告訴我。因為我的生命在你手中被放棄。看到,意指小心謹慎,三次去到那裡觀察,有一天,看到了。
83.Athakho, bhikkhaveti bhikkhave, atha rājā daḷhanemi 『『cakkaratanaṃ osakkita』』nti sutvā uppannabalavadomanasso 『『na dāni mayā ciraṃ jīvitabbaṃ bhavissati, appāvasesaṃ me āyu, na me dāni kāme paribhuñjanakālo, pabbajjākālo me idānī』』ti roditvā paridevitvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca. Samuddapariyantanti parikkhittaekasamuddapariyantameva. Idaṃ hissa kulasantakaṃ. Cakkavāḷapariyantaṃ pana puññiddhivasena nibbattaṃ, na taṃ sakkā dātuṃ. Kulasantakaṃ pana niyyātento 『『samuddapariyanta』』nti āha. Kesamassunti tāpasapabbajjaṃ pabbajantāpi hi paṭhamaṃ kesamassuṃ ohārenti. Tato paṭṭhāya parūḷhakese bandhitvā vicaranti. Tena vuttaṃ – 『『kesamassuṃ ohāretvā』』ti.
Kāsāyānīti kasāyarasapītāni. Ādito evaṃ katvā pacchā vakkalānipi dhārenti. Pabbajīti pabbajito. Pabbajitvā ca attano maṅgalavanuyyāneyeva vasi. Rājisimhīti rājaīsimhi. Brāhmaṇapabbajitā hi 『『brāhmaṇisayo』』ti vuccanti. Setacchattaṃ pana pahāya rājapabbajitā rājisayoti. Antaradhāyīti antarahitaṃ nibbutadīpasikhā viya abhāvaṃ upagataṃ. Paṭisaṃvedesīti kandanto paridevanto jānāpesi. Pettikanti pitito āgataṃ dāyajjaṃ na hoti, na sakkā kusītena hīnavīriyena dasa akusalakammapathe samādāya vattantena pāpuṇituṃ. Attano pana sukataṃ kammaṃ nissāya dasavidhaṃ dvādasavidhaṃ vā cakkavattivattaṃ pūrentenevetaṃ pattabbanti dīpeti. Atha naṃ vattapaṭipattiyaṃ codento 『『iṅgha tva』』ntiādimāha. Tattha ariyeti niddose. Cakkavattivatteti cakkavattīnaṃ vatte.
Cakkavattiariyavattavaṇṇanā
84.Dhammanti dasakusalakammapathadhammaṃ. Nissāyāti tadadhiṭṭhānena cetasā tameva nissayaṃ katvā. Dhammaṃ sakkarontoti yathā kato so dhammo suṭṭhu kato hoti, evametaṃ karonto. Dhammaṃ garuṃ karontoti tasmiṃ gāravuppattiyā taṃ garuṃ karonto. Dhammaṃ mānentoti tameva dhammaṃ piyañca bhāvanīyañca katvā viharanto. Dhammaṃ pūjentoti taṃ apadisitvā gandhamālādipūjanenassa pūjaṃ karonto. Dhammaṃapacayamānoti tasseva dhammassa añjalikaraṇādīhi nīcavuttitaṃ karonto. Dhammaddhajodhammaketūti taṃ dhammaṃ dhajamiva purakkhatvā ketumiva ca ukkhipitvā pavattiyā dhammaddhajo dhammaketu ca hutvāti attho. Dhammādhipateyyoti dhammādhipatibhūto āgatabhāvena dhammavaseneva sabbakiriyānaṃ karaṇena dhammādhipateyyo hutvā. Dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahassūti dhammo assā atthīti dhammikā, rakkhā ca āvaraṇañca gutti ca rakkhāvaraṇagutti . Tattha 『『paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhatī』』ti (saṃ. ni. 5.385) vacanato khantiādayo rakkhā. Vuttañhetaṃ 『『kathañca, bhikkhave, paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati. Khantiyā avihiṃsāya mettacittatā anuddayatā』』ti (saṃ. ni.
「於是,僧眾」,僧眾,王達漢米聽聞「輪寶下降」,心中產生強烈的憂愁,「我現在的生命不會長久,剩餘的壽命不多,現在我沒有享受慾望的時間,我的出家時間到了」,於是哭泣、悲傷,召喚長子王子,告訴他這些話。圍繞海洋的,確實是圍繞著一個海洋而設定的。這是他家族的財富。輪王的財富則因功德而生,無法給予。家族的財富在傳遞時說「圍繞海洋」。 「頭髮」,是指出家人出家時,首先剃去頭髮。之後,紮起頭髮,四處遊走。因此說:「剃去頭髮」。 「袈裟」,是指染色的袈裟。開始時這樣做,之後也可穿著袈裟。出家,意指已出家。出家后,住在自己的吉祥園中。王子,意指王的王子。出家的婆羅門稱為「婆羅門的王子」。放棄白色的傘蓋,出家的王子稱為王子的王子。消失,意指如同內心消失的寧靜之光的消失。意識到,意指哭泣、悲傷地告知。親屬,指從父親那裡來的遺產,不是因懶惰和無能而無法獲得十種惡道的果報。然則,依靠自己的善業,十種或十二種輪王的輪迴,正是通過這種方式獲得的。然後,指責他在行為的過程中說:「確實,你」。 在這裡,清凈,意指沒有過失。輪王的輪迴,意指輪王的行為。 輪王的清凈行為註釋 「法」,指十種善業的法。依靠,意指以此為依靠,心中以此為依靠。法的尊重,意指如同所做的法非常好,正是這樣做的。法的重視,意指因尊重而重視它。法的珍視,意指以所愛的和可修習的法而生活。法的供養,意指通過香花等供養來供養它。法的貶低,意指通過合掌等方式貶低它。法的旗幟和法的標誌,意指如同將法作為旗幟,舉起標誌,成為法的旗幟和法的標誌。法的主宰,意指因是法的主宰而來到,因法的緣故,做一切行為,成為法的主宰。法的保護、覆蓋、守護,意指法是有益的,保護和覆蓋,即守護。這裡說「保護他人,保護自己」,(《相應部》5.385)所說的忍耐等保護。這裡說:「那麼,僧眾,保護他人時,保護自己。以忍耐、不傷害、慈悲、無悲心」。
5.385). Nivāsanapārupanagehādīnaṃ nivāraṇā āvaraṇaṃ, corādiupaddavanivāraṇatthaṃ gopāyanā gutti, taṃ sabbampi suṭṭhu saṃvidahassu pavattaya ṭhapehīti attho. Idāni yattha sā saṃvidahitabbā, taṃ dassento antojanasmintiādimāha.
Tatrāyaṃ saṅkhepattho – antojanasaṅkhātaṃ tava puttadāraṃ sīlasaṃvare patiṭṭhapehi, vatthagandhamālādīni cassa dehi, sabbopaddave cassa nivārehi. Balakāyādīsupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – balakāyo kālaṃ anatikkamitvā bhattavetanasampadānenapi anuggahetabbo. Abhisittakhattiyā bhadrassājāneyyādiratanasampadānenapi upasaṅgaṇhitabbā. Anuyantakhattiyā tesaṃ anurūpayānavāhanasampadānenapi paritosetabbā. Brāhmaṇā annapānavatthādinā deyyadhammena. Gahapatikā bhattabījanaṅgalaphālabalibaddādisampadānena. Tathā nigamavāsino negamā, janapadavāsino ca jānapadā. Samitapāpabāhitapāpā samaṇabrāhmaṇā samaṇaparikkhārasampadānena sakkātabbā. Migapakkhino abhayadānena samassāsetabbā.
Vijiteti attano āṇāpavattiṭṭhāne. Adhammakāroti adhammakiriyā. Mā pavattitthāti yathā nappavattati, tathā naṃ paṭipādehīti attho. Samaṇabrāhmaṇāti samitapāpabāhitapāpā. Madappamādāpaṭiviratāti navavidhā mānamadā, pañcasu kāmaguṇesu cittavossajjanasaṅkhātā pamādā ca paṭiviratā. Khantisoracce niviṭṭhāti adhivāsanakhantiyañca suratabhāve ca patiṭṭhitā. Ekamattānanti attano rāgādīnaṃ damanādīhi ekamattānaṃ damenti samenti parinibbāpentīti vuccanti. Kālena kālanti kāle kāle . Abhinivajjeyyāsīti gūthaṃ viya visaṃ viya aggiṃ viya ca suṭṭhu vajjeyyāsi. Samādāyāti surabhikusumadāmaṃ viya amataṃ viya ca sammā ādāya pavatteyyāsi.
Idha ṭhatvā vattaṃ samānetabbaṃ. Antojanasmiṃ balakāyepi ekaṃ, khattiyesu ekaṃ, anuyantesu ekaṃ, brāhmaṇagahapatikesu ekaṃ, negamajānapadesu ekaṃ, samaṇabrāhmaṇesu ekaṃ, migapakkhīsu ekaṃ, adhammakārappaṭikkhepo ekaṃ, adhanānaṃ dhanānuppadānaṃ ekaṃ samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā pañhapucchanaṃ ekanti evametaṃ dasavidhaṃ hoti. Gahapatike pana pakkhijāte ca visuṃ katvā gaṇentassa dvādasavidhaṃ hoti. Pubbe avuttaṃ vā gaṇentena adhammarāgassa ca visamalobhassa ca pahānavasena dvādasavidhaṃ veditabbaṃ. Idaṃ kho tāta tanti idaṃ dasavidhaṃ dvādasavidhañca ariyacakkavattivattaṃ nāma. Vattamānassāti pūretvā vattamānassa. Tadahuposathetiādi mahāsudassane vuttaṃ.
5.385) 「衣物、房屋等的障礙」,是指防止盜賊等侵害的保護措施,所有這些都應當被妥善地安排和實施。現在,說明應當安排的地方,便說「在內眾中」。 這裡的概括意思是——在內眾中,安置你的兒女、妻子于戒律的保護之下,給予他們衣物、香花等,防止一切災難。對於武士等同樣的道理。特別的是——武士的身體應當因食物和財富而被供養,而不應超越時限。出身高貴的王子應當因美好的寶物而被供養。普通的王子應當因適合的車輛而被滿足。婆羅門應當因食物和飲水等應給予的供養。家長應當因食物、穀物、水果、祭品等而被供養。城鎮居民、鄉村居民也應如此。已消除惡業、已驅除惡業的修行者和婆羅門應當被供養。鳥獸應當因給予安全而被安撫。 「征服」,意指在自己的命令下行使。 「不作惡」,意指不作惡行。 「不要發生」,意指如同不發生般,不要讓其發生。修行者和婆羅門,指已消除惡業、已驅除惡業的。 「不沉迷於慾望」,指九種驕傲的慾望,在五種慾望中,心中放棄的沉迷。 「忍耐的心」,是指因內心的忍耐和安寧而建立。 「單一」,意指通過克制內心的貪慾等而獲得的寧靜。 「時常」,意指在每個時刻。 「應當深入」,意指如同深入泥土、如同深入火焰般應當深思。 「應當收集」,意指如同收集香花、如同收集不死之物般應當妥善安排。 在這裡,應當聚集進行活動。在內眾中,武士中各一,王子中各一,普通王子中各一,婆羅門和家長中各一,城鎮和鄉村居民中各一,修行者和婆羅門中各一,鳥獸中各一,針對惡行的抵制各一,貧窮者的財富獲取各一,向修行者和婆羅門提問,這樣便形成了十種。對於家長而言,若有分歧則應分別計算,形成十二種。以前所說的,通過計數來消除惡業的貪慾和不正當的慾望也應當被理解為十二種。這確實是,孩子,這十種和十二種被稱為「聖者的輪王之輪」。「正在進行」,意指正在完成的事情。正如在《大長部經》中所說的那樣。
90.Samatenāti attano matiyā. Sudanti nipātamattaṃ. Pasāsatīti anusāsati. Idaṃ vuttaṃ hoti – porāṇakaṃ rājavaṃsaṃ rājapaveṇiṃ rājadhammaṃ pahāya attano matimatte ṭhatvā janapadaṃ anusāsatīti. Evamayaṃ maghadevavaṃsassa kaḷārajanako viya daḷhanemivaṃsassa upacchedako antimapuriso hutvā uppanno. Pubbenāparanti pubbakālena sadisā hutvā aparakālaṃ. Janapadā na pabbantīti na vaḍḍhanti. Yathā taṃ pubbakānanti yathā pubbakānaṃ rājūnaṃ pubbe ca pacchā ca sadisāyeva hutvā pabbiṃsu, tathā na pabbanti. Katthaci suññā honti hataviluttā, telamadhuphāṇitādīsu ceva yāgubhattādīsu ca ojāpi parihāyitthāti attho.
Amaccā pārisajjāti amaccā ceva parisāvacarā ca. Gaṇakamahāmattāti acchiddakādipāṭhagaṇakā ceva mahāamaccā ca. Anīkaṭṭhāti hatthiācariyādayo. Dovārikāti dvārarakkhino. Mantassājīvinoti mantā vuccati paññā, taṃ nissayaṃ katvā ye jīvanti paṇḍitā mahāmattā, tesaṃ etaṃ nāmaṃ.
Āyuvaṇṇādiparihānikathāvaṇṇanā
91.Noca kho adhanānanti balavalobhattā pana adhanānaṃ daliddamanussānaṃ dhanaṃ nānuppadāsi. Nānuppadiyamāneti ananuppadiyamāne, ayameva vā pāṭho. Dāliddiyanti daliddabhāvo. Attanā ca jīvāhīti sayañca jīvaṃ yāpehīti attho. Uddhaggikantiādīsu uparūparibhūmīsu phaladānavasena uddhamaggamassāti uddhaggikā. Saggassa hitā tatrupapattijananatoti sovaggikā. Nibbattaṭṭhāne sukho vipāko assāti sukhavipākā. Suṭṭhu aggānaṃ dibbavaṇṇādīnaṃ dasannaṃ visesānaṃ nibbattanato saggasaṃvattanikā. Evarūpaṃ dakkhiṇaṃ dānaṃ patiṭṭhapetīti attho.
92.Pavaḍḍhissatīti vaḍḍhissati bahuṃ bhavissati. Sunisedhaṃ nisedheyyanti suṭṭhu nisiddhaṃ nisedheyyaṃ. Mūlaghaccanti mūlahataṃ. Kharassarenāti pharusasaddena. Paṇavenāti vajjhabheriyā.
93.Sīsāninesaṃ chindissāmāti yesaṃ antamaso mūlakamuṭṭhimpi harissāma, tesaṃ tatheva sīsāni chindissāma, yathā koci haṭabhāvampi na jānissati, amhākaṃ dāni kimettha rājāpi evaṃ uṭṭhāya paraṃ māretīti ayaṃ nesaṃ adhippāyo. Upakkamiṃsūti ārabhiṃsu. Panthaduhananti panthaghātaṃ, panthe ṭhatvā corakammaṃ.
94.Na hi, devāti so kira cintesi – 『『ayaṃ rājā saccaṃ devāti mukhapaṭiññāya dinnāya mārāpeti, handāhaṃ musāvādaṃ karomī』』ti, maraṇabhayā 『『na hi devā』』ti avoca.
96.Ekidanti ettha idanti nipātamattaṃ, eke sattāti attho. Cārittanti micchācāraṃ. Abhijjhābyāpādāti abhijjhā ca byāpādo ca. Micchādiṭṭhīti natthi dinnantiādikā antaggāhikā paccanīkadiṭṭhi.
101.Adhammarāgoti mātā mātucchā pitucchā mātulānītiādike ayuttaṭṭhāne rāgo. Visamalobhoti paribhogayuttesupi ṭhānesu atibalavalobho. Micchādhammoti purisānaṃ purisesu itthīnañca itthīsu chandarāgo.
Amatteyyatātiādīsu mātu hito matteyyo, tassa bhāvo matteyyatā, mātari sammā paṭipattiyā etaṃ nāmaṃ. Tassā abhāvo ceva tappaṭipakkhatā ca amatteyyatā. Apetteyyatādīsupi eseva nayo. Na kule jeṭṭhāpacāyitāti kule jeṭṭhānaṃ apacitiyā nīcavuttiyā akaraṇabhāvo.
Dasavassāyukasamayavaṇṇanā
「以平等為基礎」,意指依賴於自己的智慧。 「良好」,意指僅僅是輕微的下降。 「聽從」,意指遵循。 這句話的意思是——放棄古老的王族、王位和王法,立足於自己的智慧,統治鄉村。這樣,作為魔神的後裔,成為堅固的輪王的最後一位,便出現了。過去和未來,意指過去的樣子與未來的樣子相同。鄉村不再增長,正如過去的王族一樣,過去和現在都一樣,因此不再增長。某些地方可能是空的,被擊打的地方,油、蜜、米飯等的光輝也會消失。 「宰相和隨侍」,意指宰相和隨侍的隨從。 「大宰相」,意指不被切斷的等。 「無害」,意指如同大象的馴獸師等。 「門衛」,指門的守護者。 「依靠智慧而生活」,智慧被稱為智慧,依靠智慧而生存的智者和大宰相,稱為這樣的名字。 長壽與容貌等的消失的討論註釋 「然而,貧窮者」,是指因貪慾而無法獲得財富的貧窮人。 「未能獲得」,意指未能獲得,正是這樣的意思。 「貧窮」,指貧窮的狀態。 「依靠自己生存」,意指自我維持生計。 「上升」,意指在高處的果實的施捨。 「因善果而生」,是指能生起善果的地方。 「因善業而生」,是指因十種美好的因緣而生的十種特殊的果報。 「這樣的施捨」,意指這樣的施捨應當被建立。 「將會增長」,意指將會增長,會有很多。 「良好的禁止」,意指應當被完全禁止的事情。 「根本的」,意指根本的狀態。 「用嚴厲的聲音」,意指用嚴厲的聲音。 「用鼓聲」,意指用戰鼓聲。 「我將割斷他們的頭」,意指我們將奪走他們的根本,正如我們將割斷他們的頭一樣,意指沒有人會知道他們的下場,這就是我們的意圖。 「開始了」,意指開始了。 「道路的破壞」,意指破壞道路的行為。 「不,神啊」,他確實思考著——「這個國王確實是神,憑藉嘴巴的證據而被殺,我會說謊」,因死亡的恐懼而說「確實不是神」。 「在這裡」,意指在這裡僅僅是輕微的下降,意指有些眾生。 「不正當的行為」,意指不正當的行為。 「貪慾和仇恨」,意指貪慾和仇恨。 「錯誤的見解」,意指沒有給予等的內在見解。 「對惡的貪慾」,意指母親、母舅、父舅等不合適的地方的貪慾。 「不平等的貪慾」,意指在享受的地方也有極大的貪慾。 「錯誤的法」,指人們之間的貪慾。 「無害的」,意指母親的利益,意指母親的利益,依靠正當的行為而稱為這樣的名字。 其缺失和相對的缺失被稱為無害。 在未被接受的地方同樣如此。 「在家族中,長子不應被貶低」,意指在家族中,長子因未被重視而不應被貶低。 十年生存的討論註釋
103.Yaṃ imesanti yasmiṃ samaye imesaṃ. Alaṃpateyyāti patino dātuṃ yuttā. Imāni rasānīti imāni loke aggarasāni. Atibyādippissantīti ativiya dippissanti, ayameva vā pāṭho. Kusalantipi na bhavissatīti kusalanti nāmampi na bhavissati, paññattimattampi na paññāyissatīti attho. Pujjā ca bhavissanti pāsaṃsā cāti pūjārahā ca bhavissanti pasaṃsārahā ca. Tadā kira manussā 『『asukena nāma mātā pahatā, pitā pahato, samaṇabrāhmaṇā jīvitā voropitā, kule jeṭṭhānaṃ atthibhāvampi na jānāti, aho puriso』』ti tameva pūjessanti ceva pasaṃsissanti ca.
Nabhavissati mātāti vāti ayaṃ mayhaṃ mātāti garucittaṃ na bhavissati. Gehe mātugāmaṃ viya nānāvidhaṃ asabbhikathaṃ kathayamānā agāravupacārena upasaṅkamissanti. Mātucchādīsupi eseva nayo. Ettha ca mātucchāti mātubhaginī. Mātulānīti mātulabhariyā. Ācariyabhariyāti sippāyatanāni sikkhāpakassa ācariyassa bhariyā. Garūnaṃ dārāti cūḷapitumahāpituādīnaṃ bhariyā. Sambhedanti missībhāvaṃ, mariyādabhedaṃ vā.
Tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissatīti balavakopo punappunaṃ uppattivasena paccupaṭṭhito bhavissati. Aparāni dve etasseva vevacanāni. Kopo hi cittaṃ āghātetīti āghāto. Attano ca parassa ca hitasukhaṃ byāpādetīti byāpādo. Manopadūsanato manopadosoti vuccati. Tibbaṃ vadhakacittanti piyamānassāpi paraṃ māraṇatthāya vadhakacittaṃ. Tassa vatthuṃ dassetuṃ mātupi puttamhītiādi vuttaṃ. Māgavikassāti migaluddakassa.
104.Satthantarakappoti satthena antarakappo. Saṃvaṭṭakappaṃ appatvā antarāva lokavināso. Antarakappo ca nāmesa dubbhikkhantarakappo rogantarakappo satthantarakappoti tividho. Tattha lobhussadāya pajāya dubbhikkhantarakappo hoti. Mohussadāya rogantarakappo. Dosussadāya satthantarakappo. Tattha dubbhikkhantarakappena naṭṭhā yebhuyyena pettivisaye upapajjanti. Kasmā? Āhāranikantiyā balavattā. Rogantarakappena naṭṭhā yebhuyyena sagge nibbattanti kasmā? Tesañhi 『『aho vataññesaṃ sattānaṃ evarūpo rogo na bhaveyyā』』ti mettacittaṃ uppajjatīti. Satthantarakappena naṭṭhā yebhuyyena niraye upapajjanti. Kasmā? Aññamaññaṃ balavāghātatāya.
Migasaññanti 『『ayaṃ migo, ayaṃ migo』』ti saññaṃ. Tiṇhāni satthāni hatthesu pātubhavissantīti tesaṃ kira hatthena phuṭṭhamattaṃ yaṃkiñci antamaso tiṇapaṇṇaṃ upādāya āvudhameva bhavissati. Mā ca mayaṃ kañcīti mayaṃ kañci ekapurisampi jīvitā mā voropayimha. Mā ca amhe kocīti amhepi koci ekapuriso jīvitā mā voropayittha. Yaṃnūna mayanti ayaṃ lokavināso paccupaṭṭhito, na sakkā dvīhi ekaṭṭhāne ṭhitehi jīvitaṃ laddhunti maññamānā evaṃ cintayiṃsu. Vanagahananti vanasaṅkhātehi tiṇagumbalatādīhi gahanaṃ duppavesaṭṭhānaṃ. Rukkhagahananti rukkhehi gahanaṃ duppavesaṭṭhānaṃ. Nadīvidugganti nadīnaṃ antaradīpādīsu duggamanaṭṭhānaṃ. Pabbatavisamanti pabbatehi visamaṃ, pabbatesupi vā visamaṭṭhānaṃ. Sabhāgāyissantīti yathā ahaṃ jīvāmi diṭṭhā bho sattā, tvampi tathā jīvasīti evaṃ sammodanakathāya attanā sabhāge karissanti.
Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā
「在這些時刻」,意指在這些時刻。 「適合給予」,意指適合給予的東西。 「這些美味」,意指這些世間的最上美味。 「非常明顯」,意指非常明顯,這就是該句的意思。 「善法也不會存在」,意指善法的名稱也不會存在,連名稱都不會顯現。 「供養和讚美」,意指供養和讚美的事情。 那時,人們會說:「某某母親被打,父親被打,修行者和婆羅門被殺,家族的長者也不知道有這樣的事情,真是個了不起的人」,於是會供養和讚美他。 「母親不會存在」,意指我母親的心意不會存在。 「在家中,母親的家人」,意指在家中,母親的家人以各種不當的方式討論,依靠家庭的親密而接近。 「母舅」等等同樣如此。 這裡的「母舅」,指母親的姐妹。 「舅舅」,指舅舅的妻子。 「老師的妻子」,指技藝的地方,老師的妻子。 「尊貴的妻子」,指小父親、大父親等的妻子。 「結合」,意指混合的狀態,或是界限的分開。 「強烈的憤怒將會發生」,意指強烈的憤怒會一次又一次地發生。 「另外兩種」,是指另外兩種說法。 「憤怒確實會打擊心靈」,意指憤怒的打擊。 「對自己和他人的痛苦」,意指對自己和他人的痛苦。 「心的污染」,意指心的污染。 「強烈的殺戮之心」,意指即使是心愛的對象,也會爲了殺戮而心懷惡意。 爲了說明這一點,便說「母親和兒子」。 「老師的中間」,意指在老師的中間。 「若沒有變化」,意指若沒有變化,便是世界的毀滅。 「中間的變化」,意指有三種變化:不良的饑荒、疾病的變化、老師的變化。 在那裡,由於貪慾的緣故,饑荒的變化會發生。 由於愚癡的緣故,疾病的變化會發生。 由於憎恨的緣故,老師的變化會發生。 在那裡,由於饑荒的變化,往往會在鬼道中再生。 為什麼?因食物的缺乏而強烈。 由於疾病的變化,往往會在天界再生,為什麼?因為他們心中生起「愿這些眾生不會有這樣的疾病」。 由於老師的變化,往往會在地獄中再生。 為什麼?因為彼此之間的強烈衝突。 「動物的認識」,意指「這是動物,這是動物」的認識。 「草木會在手中顯現」,意指他們的手一觸碰,任何東西至少會成為武器。 「不要讓我們失去任何人」,意指我們不要讓任何人失去生命。 「不要讓我們失去任何人」,意指我們也不希望任何人失去生命。 「難道我們」,意指這個世界的毀滅已顯現,無法讓兩者同時生存,便這樣思考。 「森林的密集」,意指由森林組成的難以進入的地方。 「樹木的密集」,意指由樹木組成的難以進入的地方。 「河流的險惡」,意指河流中間的難以通過的地方。 「山的險惡」,意指山中難以通過的地方。 「他們將按照我所說的生存」,意指「我活著,眾生啊,你們也要這樣活著」,便通過這樣的交流來實現自己的利益。 長壽與容貌等的增長的討論註釋
105.Āyatanti mahantaṃ. Pāṇātipātā virameyyāmāti pāṇātipātato osakkeyyāma. Pāṇātipātaṃ virameyyāmātipi sajjhāyanti, tattha pāṇātipātaṃ pajaheyyāmāti attho. Vīsativassāyukāti mātāpitaro pāṇātipātā paṭiviratā, puttā kasmā vīsativassāyukā ahesunti khettavisuddhiyā. Tesañhi mātāpitaro sīlavanto jātā. Iti sīlagabbhe vaḍḍhitattā imāya khettavisuddhiyā dīghāyukā ahesuṃ. Ye panettha kālaṃ katvā tattheva nibbattā, te attanova sīlasampattiyā dīghāyukā ahesuṃ.
Assāmāti bhaveyyāma. Cattārīsavassāyukātiādayo koṭṭhāsā adinnādānādīhi paṭiviratānaṃ vasena veditabbā.
Saṅkharājauppattivaṇṇanā
106.Icchāti mayhaṃ bhattaṃ dethāti evaṃ uppajjanakataṇhā. Anasananti na asanaṃ avipphārikabhāvo kāyālasiyaṃ, bhattaṃ bhuttānaṃ bhattasammadapaccayā nipajjitukāmatājanako kāyadubbalabhāvoti attho. Jarāti pākaṭajarā. Kukkuṭasampātikāti ekagāmassa chadanapiṭṭhato uppatitvā itaragāmassa chadanapiṭṭhe patanasaṅkhāto kukkuṭasampāto. Etāsu atthīti kukkuṭasampātikā. 『『Kukkuṭasampādikā』』tipi pāṭho, gāmantarato gāmantaraṃ kukkuṭānaṃ padasā gamanasaṅkhāto kukkuṭasampādo etāsu atthīti attho. Ubhayampetaṃ ghananivāsataṃyeva dīpeti. Avīci maññe phuṭo bhavissatīti avīcimahānirayo viya nirantarapūrito bhavissati.
- 『『Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu metteyyo nāma bhagavā loke uppajjissatī』』ti na vaḍḍhamānakavasena vuttaṃ. Na hi buddhā vaḍḍhamāne āyumhi nibbattanti, hāyamāne pana nibbattanti. Tasmā yadā taṃ āyu vaḍḍhitvā asaṅkheyyataṃ patvā puna hāyamānaṃ asītivassasahassakāle ṭhassati, tadā uppajjissatīti attho. Pariharissatīti idaṃ pana parivāretvā vicarantānaṃ vasena vuttaṃ. Yūpoti pāsādo. Raññā mahāpanādena kārāpitoti raññā hetubhūtena tassatthāya sakkena devarājena vissakammadevaputtaṃ pesetvā kārāpito. Pubbe kira dve pitāputtā naḷakārā paccekabuddhassa naḷehi ca udumbarehi ca paṇṇasālaṃ kārāpetvā taṃ tattha vāsāpetvā catūhi paccayehi upaṭṭhahiṃsu. Te kālaṃ katvā devaloke nibbattā. Tesu pitā devalokeyeva aṭṭhāsi. Putto devalokā cavitvā surucissa rañño deviyā sumedhāya kucchismiṃ nibbatto. Mahāpanādo nāma kumāro ahosi. So aparabhāge chattaṃ ussāpetvā mahāpanādo nāma rājā jāto. Athassa puññānubhāvena sakko devarājā vissakammadevaputtaṃ rañño pāsādaṃ karohīti pahiṇi so tassa pāsādaṃ nimmini pañcavīsatiyojanubbedhaṃ sattaratanamayaṃ satabhūmakaṃ. Yaṃ sandhāya jātake vuttaṃ –
『『Panādo nāma so rājā, yassa yūpo suvaṇṇayo;
Tiriyaṃ soḷasubbedho, uddhamāhu sahassadhā.
Sahassakaṇḍo satageṇḍu, dhajālu haritāmayo;
Anaccuṃ tattha gandhabbā, cha sahassāni sattadhā.
Evametaṃ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaddaji;
Sakko ahaṃ tadā āsiṃ, veyyāvaccakaro tavā』』ti. (jā. 5.
「長壽」,意指長久的生命。 「應當停止殺生」,意指應當避免殺生。 「停止殺生」,意指應當放棄殺生,意思是要放棄殺生。 「二十年」,意指父母因停止殺生而長壽,子女為何會活到二十年呢?是因為田地的清凈。 他們的父母是有戒律的。 因此,因戒律的孕育而長壽。 那些在此時出生的人,因自身的戒律而長壽。 「我們將成為無畏者」。 「四十年」及其他的地方,因不偷盜等而長壽。 造物主的出生的討論 「我想要米飯」,意指因渴望而產生的慾望。 「不吃」,意指不吃的狀態,指身體的虛弱,因吃過飯後想要躺下而產生的身體虛弱的狀態。 「衰老」,意指明顯的衰老。 「雞的飛翔」,意指從一個村莊的屋頂飛起,落在另一個村莊的屋頂上,稱為雞的飛翔。 在這些情況下,稱為雞的飛翔。 「雞的飛翔」也可讀作,從村莊到村莊的雞的移動,意指這些情況。 這兩者都表明了密集的棲息地。 「無間地獄」,我認為將會被觸及,意指如同無間的大地獄一樣,將會被持續填滿。 「在八萬年的人中,僧侶們,慈悲的佛陀將在世間出生」,並不是以增長的方式所說。 佛陀並不在增長的生命中出生,而是在減少的生命中出生。因此,當那時的生命增長到無法計數,再次減少時,在八萬年時將會存在,那時將會出生。 「將會保護」,意指這是在環繞著遊走的情況下所說的。 「柱子」,意指柱子。 「因大施捨而被建造」,意指因國王的緣故,派遣天神的兒子為此而建造。 以前,兩個父子曾用竹子和無花果樹為獨覺者建造了一個茅屋,並在那裡居住,依靠四種供養來維持。 他們在那時去世,轉生到天界。 在他們中,父親依然在天界。 兒子轉生到天界后,因美麗的王妃的子宮而出生,名為「偉大的施捨」。 後來,他拋棄了傘,成為名為「偉大的施捨」的國王。 由於他的功德,天王因而派遣天神的兒子為國王的宮殿建造。 於是,他的宮殿被建造成長達二十五由旬,由七種寶物鑄成。 關於這件事,在前生故事中有這樣的說法: 「偉大的施捨的國王,他的柱子是黃金的; 橫跨十六由旬,向上則稱為千由旬。 千根柱子,百根蓋子,旗幟是綠色的; 在那裡,天神們不曾不安,六千個分開。 那時的確如此,如你所說,善者; 那時我是天王,做著你的僕人。」
3.42);
So rājā tattha yāvatāyukaṃ vasitvā kālaṃ katvā devaloke nibbatti. Tasmiṃ devaloke nibbatte so pāsādo mahāgaṅgāya anusotaṃ pati. Tassa dhurasopānasammukhaṭṭhāne payāgapatiṭṭhānaṃ nāma nagaraṃ māpitaṃ. Thupikāsammukhaṭṭhāne koṭigāmo nāma. Aparabhāge amhākaṃ bhagavato kāle so naḷakāradevaputto devalokato cavitvā manussapathe bhaddajiseṭṭhi nāma hutvā satthu santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. So nāvāya gaṅgātaraṇadivase bhikkhusaṅghassa taṃ pāsādaṃ dassetīti vatthu vitthāretabbaṃ. Kasmā panesa pāsādo na antarahitoti? Itarassa ānubhāvā. Tena saddhiṃ puññaṃ katvā devaloke nibbattakulaputto anāgate saṅkho nāma rājā bhavissati. Tassa paribhogatthāya so pāsādo uṭṭhahissati, tasmā na antarahitoti.
108.Ussāpetvāti taṃ pāsādaṃ uṭṭhāpetvā. Ajjhāvasitvāti tattha vasitvā. Taṃ datvā vissajjitvāti taṃ pāsādaṃ dānavasena datvā nirapekkho pariccāgavasena ca vissajjitvā. Kassa ca evaṃ datvāti? Samaṇādīnaṃ. Tenāha – 『『samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ dānaṃ datvā』』ti. Kathaṃ pana so ekaṃ pāsādaṃ bahūnaṃ dassatīti? Evaṃ kirassa cittaṃ uppajjissati 『『ayaṃ pāsādo vippakiriyatū』』ti. So khaṇḍakhaṇḍaso vippakirissati. So taṃ alaggamānova hutvā 『『yo yattakaṃ icchati, so tattakaṃ gaṇhatū』』ti dānavasena vissajjissati. Tena vuttaṃ – 『『dānaṃ datvā metteyyassa bhagavato…pe… viharissatī』』ti. Ettakena bhagavā vaṭṭagāmikusalassa anusandhiṃ dasseti.
- Idāni vivaṭṭagāmikusalassa anusandhiṃ dassento puna attadīpā, bhikkhave, viharathātiādimāha.
Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā
3.42) 於是國王在那兒居住了一段時間,結束生命後轉生到天界。 在天界中轉生后,那座宮殿位於大恒河的流域。 在它的前面,建立了一個名為「Payāgapatiṭṭhāna」的城市。 在大塔前面,建立了一個名為「Koṭigāmo」的村莊。 在後來的時代,到了我們的佛陀時代,那位名叫「那拉卡」的天神,從天界轉生到人間,成為名為「善人首」的富翁,出家于佛陀的教導下,證得了阿羅漢果。 他在渡河的日子裡,想要向僧團展示那座宮殿,這個故事需要詳細闡述。 為什麼這座宮殿沒有消失呢? 是因為其他的因緣。 因此,積累善業后,轉生到天界的貴族的兒子,未來將成為名為「薩卡」的國王。 爲了享用它,那座宮殿將會升起,因此不會消失。 「升起」,指將那座宮殿升起。 「居住」,指在那兒居住。 「給予後放棄」,指將那座宮殿作為施捨給予后,毫無依賴地放棄。 「給予給誰呢?」 指的是給修行者等。 所以說:「給予修行者和婆羅門、乞丐的施捨。」 然而,他如何將一座宮殿展示給許多人呢? 這樣,他的心中會生起:「這座宮殿應當被分享。」 他會將其分割成一塊一塊。 他將不再貪戀,而是說:「誰想要多少,就拿多少。」 因此說:「施捨后,慈悲的佛陀……將會安住。」 通過這一點,佛陀向我們展示了輪迴善業的因果關係。 現在,佛陀再次展示了輪迴善業的因果關係,接著說:「比丘們,應當安住于自己。」 比丘的長壽與容貌等的增長的討論註釋
110.Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno āyusminti bhikkhave yaṃ vo ahaṃ āyunāpi vaḍḍhissathāti avocaṃ, tattha idaṃ bhikkhuno āyusmiṃ idaṃ āyukāraṇanti attho. Tasmā tumhehi āyunā vaḍḍhitukāmehi ime cattāro iddhipādā bhāvetabbāti dasseti.
Vaṇṇasminti yaṃ vo ahaṃ vaṇṇenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, idaṃ tattha vaṇṇakāraṇaṃ. Sīlavato hi avippaṭisārādīnaṃ vasena sarīravaṇṇopi kittivasena guṇavaṇṇopi vaḍḍhati. Tasmā tumhehi vaṇṇena vaḍḍhitukāmehi sīlasampannehi bhavitabbanti dasseti.
Sukhasminti yaṃ vo ahaṃ sukhenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, idaṃ tattha vivekajaṃ pītisukhādinānappakārakaṃ jhānasukhaṃ. Tasmā tumhehi sukhena vaḍḍhitukāmehi imāni cattāri jhānāni bhāvetabbāni.
Bhogasminti yaṃ vo ahaṃ bhogenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, ayaṃ so appamāṇānaṃ sattānaṃ appaṭikūlatāvaho sukhasayanādi ekādasānisaṃso sabbadisāvipphāritabrahmavihārabhogo. Tasmā tumhehi bhogena vaḍḍhitukāmehi ime brahmavihārā bhāvetabbā.
Balasminti yaṃ vo ahaṃ balenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, idaṃ āsavakkhayapariyosāne uppannaṃ arahattaphalasaṅkhātaṃ balaṃ. Tasmā tumhehi balena vaḍḍhitukāmehi arahattappattiyā yogo karaṇīyo.
Yathayidaṃ, bhikkhave, mārabalanti yathā idaṃ devaputtamāramaccumārakilesamārānaṃ balaṃ duppasahaṃ durabhisambhavaṃ, evaṃ aññaṃ loke ekabalampi na samanupassāmi. Tampi balaṃ idameva arahattaphalaṃ pasahati abhibhavati ajjhottharati. Tasmā ettheva yogo karaṇīyoti dasseti.
Evamidaṃ puññanti evaṃ idaṃ lokuttarapuññampi yāva āsavakkhayā pavaḍḍhatīti vivaṭṭagāmikusalānusandhiṃ niṭṭhapento arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesi. Suttapariyosāne vīsati bhikkhusahassāni arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Caturāsīti pāṇasahassāni amatapānaṃ piviṃsūti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Cakkavattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Aggaññasuttavaṇṇanā
Vāseṭṭhabhāradvājavaṇṇanā
「比丘們,這確實是,我曾對你們說過,『你們的生命將會增長』的意思在於,此處是比丘的生命,這裡是生命的因緣。因此,你們若想要生命增長,應當修習這四種神通的基礎。」 「容貌」,我曾對你們說過,『你們的容貌將會增長』的意思在於,此處是容貌的因緣。 因為有戒律的人,因不被貪慾等所困擾,身體的容貌也會因德行的美而增長。因此,你們若想要容貌增長,應當具備戒律的修習。 「幸福」,我曾對你們說過,『你們的幸福將會增長』的意思在於,此處是因離欲而生的快樂,及各種禪定的快樂。因此,你們若想要幸福增長,應當修習這四種禪定。 「財富」,我曾對你們說過,『你們的財富將會增長』的意思在於,這是一種對於少數眾生的非逆境的快樂,及幸福的安樂床等的十一種利益,廣泛施展的梵住財富。因此,你們若想要財富增長,應當修習這些梵住。 「力量」,我曾對你們說過,『你們的力量將會增長』的意思在於,這是一種因斷除煩惱而生的阿羅漢果的力量。因此,你們若想要力量增長,應當修習以獲得阿羅漢果的修行。 「就像,比丘們,魔的力量,如同天神、魔、死神、煩惱的力量,難以忍受,難以對抗;我在世間並未見到其他任何力量與之相等。 這力量正是阿羅漢果的力量,能壓制、征服、超越。因此,在這裡應當修習。」 「這樣,善業確實如此,世間的超越善業也在斷除煩惱時增長。」 他以阿羅漢的教導結束了講法。 最終,二萬五千位比丘證得了阿羅漢果。 四萬生靈飲用了無死之飲。 《善生經》的長篇註釋 《輪迴王經》的註釋已完成。 《最初的經文註釋》 《大乘法師的註釋》
111.Evaṃme sutanti aggaññasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – pubbārāme migāramātupāsādeti ettha ayaṃ anupubbikathā. Atīte satasahassakappamatthake ekā upāsikā padumuttaraṃ bhagavantaṃ nimantetvā buddhappamukhassa bhikkhusatasahassassa dānaṃ datvā bhagavato pādamūle nipajjitvā 『『anāgate tumhādisassa buddhassa aggupaṭṭhāyikā homī』』ti patthanaṃ akāsi. Sā kappasatasahassaṃ devesu ceva manussesu ca saṃsaritvā amhākaṃ bhagavato kāle bhaddiyanagare meṇḍakaseṭṭhiputtassa dhanañcayaseṭṭhino gehe sumanadeviyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Jātakāle tassā visākhāti nāmaṃ akaṃsu. Sā yadā bhagavā bhaddiyanagaraṃ āgamāsi, tadā pañcadāsisatehi saddhiṃ bhagavato paccuggamanaṃ katvā paṭhamadassanamhiyeva sotāpannā ahosi.
Aparabhāge sāvatthiyaṃ migāraseṭṭhiputtassa puṇṇavaḍḍhanakumārassa gehaṃ gatā. Tattha naṃ migāraseṭṭhi mātuṭṭhāne ṭhapesi. Tasmā migāramātāti vuccati. Patikulaṃ gacchantiyā cassā pitā mahālatāpiḷandhanaṃ nāma kārāpesi. Tasmiṃ piḷandhane catasso vajiranāḷiyo upayogaṃ agamaṃsu, muttānaṃ ekādasa nāḷiyo, pavāḷassa dvāvīsati nāḷiyo, maṇīnaṃ tettiṃsa nāḷiyo. Iti etehi ca aññehi ca sattahi ratanehi niṭṭhānaṃ agamāsi. Taṃ sīse paṭimukkaṃ yāva pādapiṭṭhiyā bhassati. Pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhārayamānāva naṃ itthī dhāretuṃ sakkoti. Sā aparabhāge dasabalassa aggupaṭṭhāyikā hutvā taṃ pasādhanaṃ vissajjetvā navahi koṭīhi bhagavato vihāraṃ kārayamānā karīsamatte bhūmibhāge pāsādaṃ kāresi . Tassa uparibhūmiyaṃ pañca gabbhasatāni honti, heṭṭhimabhūmiyaṃ pañcāti gabbhasahassappaṭimaṇḍito ahosi. Sā 『『suddhapāsādova na sobhatī』』ti taṃ parivāretvā pañca duvaḍḍhagehasatāni, pañca cūḷapāsādasatāni , pañca dīghasālasatāni ca kārāpesi. Vihāramaho catūhi māsehi niṭṭhānaṃ agamāsi.
Mātugāmattabhāve ṭhitāya visākhāya viya aññissā buddhasāsane dhanapariccāgo nāma natthi, purisattabhāve ṭhitassa anāthapiṇḍikassa viya aññassāti. So hi catupaṇṇāsakoṭiyo vissajjetvā sāvatthiyā dakkhiṇabhāge anurādhapurassa mahāvihārasadise ṭhāne jetavanamahāvihāraṃ nāma kāresi. Visākhā sāvatthiyā pācīnabhāge uttaradeviyā vihārasadise ṭhāne pubbārāmaṃ nāma kāresi. Bhagavā imesaṃ dvinnaṃ kulānaṃ anukampāya sāvatthiṃ nissāya viharanto imesu dvīsu vihāresu nibaddhavāsaṃ vasi. Ekaṃ antovassaṃ jetavane vasati, ekaṃ pubbārāme. Tasmiṃ samaye pana bhagavā pubbārāme viharati. Tena vuttaṃ 『『pubbārāme migāramātupāsāde』』ti.
「如此,我聽聞了《最初的法》。」 在此有關於《最初的法》的解釋——在過去的某個時期,數百千劫之前,有一位女信士邀請了佛陀,供養了以佛為首的數千比丘,並在佛陀的足下臥下,發願道:「將來我願成為像您這樣的佛的隨侍。」 她在天界和人界輪迴了數百千劫,最終在我們佛陀的時代,轉生在名為「善人」的富翁的家中,成為名為「蘇曼達」的女子。 她在出生時被命名為「維薩卡」。 當佛陀來到善人城時,她與一百五十人一同迎接佛陀,第一次見面時便證得了入流果。 後來,她來到舍衛城,成為名為「米迦拉」的富翁的家中。 在那裡,米迦拉將她安置在母親的位置。因此,她被稱為「米迦拉的母親」。 當她前往丈夫家時,她的父親為她建造了一個名為「瑪哈拉塔」的宅邸。 在這個宅邸中,有四根金柱,裝飾著珍珠的十一個管道,鑲嵌著二十根珊瑚的管道,以及三十根寶石的管道。 通過這些和其他七種寶物,她的宅邸得以完工。 在宅邸的頂部,至於地基的部分,裝飾得如同天女。 她如同五頭大象的力量,難以被女性所承受。 後來,她成為十力佛的隨侍,放棄了奢華,建造了一個與佛陀的寺院相似的住所。 在她的上層有五百個房間,在下層則裝飾得如同一千個房間。 她說:「純凈的宮殿並不美麗。」 因此,她圍繞著建造了五百個小房間、五百個小宮殿、五百個長柱的房間。 這個寺院在四個月內完工。 在她成為母親的情況下,維薩卡沒有其他人能夠與佛法相較,正如安那皮尼卡的角色。 她在舍衛城的南方,建立了一個名為「捷天」的大寺院,和安那皮尼卡的角色相似。 維薩卡在舍衛城的東邊建立了一個名為「普巴拉」的寺院。 佛陀因對這兩個家族的憐憫,選擇在舍衛城居住,定居於這兩個寺院。 一處在捷天,一處在普巴拉。 那時,佛陀居住在普巴拉。 因此說:「在普巴拉的米迦拉的母親的宅邸中。」
Vāseṭṭhabhāradvājāti vāseṭṭho ca sāmaṇero bhāradvājo ca. Bhikkhūsu parivasantīti te neva titthiyaparivāsaṃ vasanti, na āpattiparivāsaṃ. Aparipuṇṇavassattā pana bhikkhubhāvaṃ patthayamānā vasanti. Tenevāha 『『bhikkhubhāvaṃ ākaṅkhamānā』』ti. Ubhopi hete udiccabrāhmaṇamahāsālakule nibbattā, cattālīsa cattālīsa koṭivibhavā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū majjhimanikāye vāseṭṭhasuttaṃ sutvā saraṇaṃ gatā, tevijjasuttaṃ sutvā pabbajitvā imasmiṃ kāle bhikkhubhāvaṃ ākaṅkhamānā parivasanti. Abbhokāse caṅkamatīti uttaradakkhiṇena āyatassa pāsādassa puratthimadisābhāge pāsādacchāyāyaṃ yantarajjūhi ākaḍḍhiyamānaṃ ratanasatubbedhaṃ suvaṇṇaagghikaṃ viya anilapathe vidhāvantīhi chabbaṇṇāhi buddharasmīhi sobhamāno aparāparaṃ caṅkamati.
「瓦塞特巴哈拉德瓦賈」,即瓦塞特和沙門巴哈拉德瓦賈。 「在比丘中游蕩」,他們既不住在異教徒的圈子中,也不住在有過失的圈子中。然而,他們因未滿四十歲而渴望比丘的身份。 因此說:「渴望比丘的身份。」 他們二人都出生於烏迪查婆羅門的大家族,擁有四十億的財富,通達三藏,曾聽聞《瓦塞特經》,歸依佛法;聽聞《三智經》,出家后,渴望在此時獲得比丘身份而聚集在一起。 「在空中漫步」,在北東南方延伸的宮殿的東邊,宮殿的陰影中,有一座金色的寶座,像金光閃爍的寶座一樣,伴隨著六種顏色的佛光,隨著風的流動而閃耀,悠然自得地在空中漫步。 provided by EasyChat
113.Anucaṅkamiṃsūti añjaliṃ paggayha onatasarīrā hutvā anuvattamānā caṅkamiṃsu. Vāseṭṭhaṃ āmantesīti so tesaṃ paṇḍitataro gahetabbaṃ vissajjetabbañca jānāti, tasmā taṃ āmantesi. Tumhe khvatthāti tumhe kho attha. Brāhmaṇajaccāti, brāhmaṇajātikā. Brāhmaṇakulīnāti brāhmaṇesu kulīnā kulasampannā. Brāhmaṇakulāti brāhmaṇakulato, bhogādisampannaṃ brāhmaṇakulaṃ pahāyāti attho. Na akkosantīti dasavidhena akkosavatthunā na akkosanti. Na paribhāsantīti nānāvidhāya paribhavakathāya na paribhāsantīti attho. Iti bhagavā 『『brāhmaṇā ime sāmaṇere akkosanti paribhāsantī』』ti jānamānova pucchati. Kasmā? Ime mayā apucchitā paṭhamataraṃ na kathessanti, akathite kathā na samuṭṭhātīti kathāsamuṭṭhāpanatthāya. Tagghāti ekaṃsavacane nipāto, ekaṃseneva no, bhante, brāhmaṇā akkosanti paribhāsantīti vuttaṃ hoti. Attarūpāyāti attano anurūpāya. Paripuṇṇāyāti yathāruci padabyañjanāni āropetvā āropetvā paripūritāya. No aparipuṇṇāyāti antarā aṭṭhapitāya nirantaraṃ pavattāya.
Kasmā pana brāhmaṇā ime sāmaṇere akkosantīti? Appatiṭṭhatāya. Ime hi sāmaṇerā aggabrāhmaṇānaṃ puttā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū jambudīpe brāhmaṇānaṃ antare pākaṭā sambhāvitā tesaṃ pabbajitattā aññe brāhmaṇaputtā pabbajiṃsu. Atha kho brāhmaṇā 『『apatiṭṭhā mayaṃ jātā』』ti imāya appatiṭṭhatāya gāmadvārepi antogāmepi te disvā 『『tumhehi brāhmaṇasamayo bhinno, muṇḍasamaṇakassa pacchato pacchato rasagiddhā hutvā vicarathā』』tiādīni ceva pāḷiyaṃ āgatāni 『『brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo』』tiādīni ca vatvā akkosanti. Sāmaṇerā tesu akkosantesupi kopaṃ vā āghātaṃ vā akatvā kevalaṃ bhagavatā puṭṭhā 『『taggha no, bhante, brāhmaṇā akkosanti paribhāsantī』』ti ārocesuṃ. Atha ne bhagavā akkosanākāraṃ pucchanto yathā kathaṃ pana voti pucchati. Te ācikkhantā brāhmaṇā bhantetiādimāhaṃsu.
Tattha seṭṭho vaṇṇoti jātigottādīnaṃ paññāpanaṭṭhāne brāhmaṇova seṭṭhoti dassenti. Hīnā aññe vaṇṇāti itare tayo vaṇṇā hīnā lāmakāti vadanti. Sukkoti paṇḍaro. Kaṇhoti kāḷako. Sujjhantīti jātigottādīnaṃ paññāpanaṭṭhāne sujjhanti. Brahmuno puttāti mahābrahmuno puttā. Orasā mukhato jātāti ure vasitvā mukhato nikkhantā, ure katvā saṃvaḍḍhitāti vā orasā. Brahmajāti brahmato nibbattā. Brahmanimmitāti brahmunā nimmitā. Brahmadāyādāti brahmuno dāyādā. Hīnamattha vaṇṇaṃ ajjhupagatāti hīnaṃ vaṇṇaṃ ajjhupagatā attha. Muṇḍakesamaṇaketi nindantā jigucchantā vadanti, na muṇḍakamattañceva samaṇamattañca sandhāya. Ibbheti gahapatike. Kaṇheti kāḷake. Bandhūti mārassa bandhubhūte mārapakkhike. Pādāpacceti mahābrahmuno pādānaṃ apaccabhūte pādato jāteti adhippāyo.
「他們低頭行走」,雙手合十,身體謙卑,緩緩行走。 「瓦塞特」,他對他們說,因為他知道他們比自己更有智慧,應該被尊重和恭敬,所以他這樣稱呼他們。 「你們確實是」,這確實是你們的意思。 「婆羅門的後裔」,即婆羅門的出身。 「婆羅門的家族」,即在婆羅門中有聲望和財富的家族。 「婆羅門家族」,即從婆羅門家族中,拋棄財富等的婆羅門家族。 「不辱罵」,即以十種方式不辱罵。 「不貶低」,即以各種方式不貶低。 因此,佛陀知道「這些婆羅門在辱罵和貶低這些沙門」。 為什麼?因為他們不會在我未詢問之前就先說,未說的事情不會產生,因此爲了引出談話。 「這被稱為單數的詞,只有一個。」 這意味著,尊敬的比丘們,婆羅門們不辱罵和貶低。 「適合自身」,即適合自己的。 「充滿」,即根據需要新增和補充。 「不充滿」,即中間被阻隔,持續不斷地進行。 那麼,為什麼婆羅門們會辱罵這些沙門呢?因為缺乏根基。 這些沙門確實是優秀婆羅門的兒子,通達三藏,在恰布地(今印度)婆羅門中間顯著,因為他們出家,其他的婆羅門兒子也出家了。 然後,婆羅門們說:「我們出生于無根基之中。」 因此因為缺乏根基,他們在村口或村內看到他們,便說:「你們與婆羅門的團體分離,像剃髮的沙門一樣,後面後面貪慾而遊蕩。」 等等,這些話在經文中都有提到,「婆羅門確實是最優秀的」的話也有提到。 在這些沙門被辱罵時,他們沒有生氣或憤怒,只是向佛陀報告:「尊敬的比丘們,婆羅門們確實在辱罵和貶低。」 然後,佛陀問他們辱罵的方式是怎樣的。 他們回答說,婆羅門們說了類似的話。 在這裡,「最優秀的」是指在種族、姓氏等方面的顯著地位。 其他的種族則被認為是低賤的,其他三種種族被認為是低賤的。 「白色」即白色的。 「黑色」即黑色的。 「顯著」是指在種族、姓氏等方面的顯著。 「大梵天的兒子」是指大梵天的兒子。 「從母親那裡出生」是指從母親那裡出生,經過母親的身體而生。 「婆羅門出生」是指從婆羅門出生。 「婆羅門所生」是指由婆羅門所生。 「低賤的價值」即低賤的價值被接納。 「剃髮的沙門」是指那些貶低和厭惡的人,並不是僅指剃髮和沙門。 「貪婪」是指對富人來說。 「黑色」是指黑色的。 「親屬」是指與魔的親屬,魔的追隨者。 「踩踏」是指在大梵天的腳下,意指從腳下生出。
- 『『Taggha vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā porāṇaṃ assarantā evamāhaṃsū』』ti ettha voti nipātamattaṃ, sāmivacanaṃ vā, tumhākaṃ brāhmaṇāti attho. Porāṇanti porāṇakaṃ aggaññaṃ lokuppatticariyavaṃsaṃ. Assarantāti assaramānā. Idaṃ vuttaṃ hoti, ekaṃsena vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā porāṇaṃ lokuppattiṃ ananussarantā ajānantā evaṃ vadantīti. 『『Dissanti kho panā』』ti evamādi tesaṃ laddhibhindanatthāya vuttaṃ. Tattha brāhmaṇiyoti brāhmaṇānaṃ puttappaṭilābhatthāya āvāhavivāhavasena kulaṃ ānītā brāhmaṇiyo dissanti. Tā kho panetā aparena samayena utuniyopi honti, sañjātapupphāti attho. Gabbhiniyoti sañjātagabbhā. Vijāyamānāti puttadhītaro janayamānā. Pāyamānāti dārake thaññaṃ pāyantiyo. Yonijāva samānāti brāhmaṇīnaṃ passāvamaggena jātā samānā. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti. Kathaṃ? 『『Brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo…pe… brahmadāyādā』』ti. Yadi pana nesaṃ taṃ saccavacanaṃ siyā, brāhmaṇīnaṃ kucchi mahābrahmassa uro bhaveyya, brāhmaṇīnaṃ passāvamaggo mahābrahmuno mukhaṃ bhaveyya, na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenāha 『『te ca brahmūnañceva abbhācikkhantī』』tiādi.
Catuvaṇṇasuddhivaṇṇanā
Ettāvatā 『『mayaṃ mahābrahmuno ure vasitvā mukhato nikkhantāti vattuṃ mā labhantū』』ti imaṃ mukhacchedakavādaṃ vatvā puna cattāropi vaṇṇā kusale dhamme samādāya vattantāva sujjhantīti dassanatthaṃ cattārome, vāseṭṭha, vaṇṇātiādimāha. Akusalasaṅkhātāti akusalāti saṅkhātā akusalakoṭṭhāsabhūtā vā. Esa nayo sabbattha. Na alamariyāti ariyabhāve asamatthā. Kaṇhāti pakatikāḷakā. Kaṇhavipākāti vipākopi nesaṃ kaṇho dukkhoti attho. Khattiyepi teti khattiyamhipi te. Ekacceti ekasmiṃ. Esa nayo sabbattha.
Sukkāti nikkilesabhāvena paṇḍarā. Sukkavipākāti vipākopi nesaṃ sukko sukhoti attho.
116.Ubhayavokiṇṇesu vattamānesūti ubhayesu vokiṇṇesu missībhūtesu hutvā vattamānesu. Katamesu ubhayesūti? Kaṇhasukkesu dhammesu viññugarahitesu ceva viññuppasatthesu ca. Yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsūti ettha etesu kaṇhasukkadhammesu vattamānāpi brāhmaṇā yadetaṃ evaṃ vadanti 『『brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo』』tiādi. Taṃ nesaṃ viññū nānujānantīti ye loke paṇḍitā, te nānumodanti, na pasaṃsantīti attho. Taṃ kissa hetu? Imesañhi vāseṭṭhātiādimhi ayaṃ saṅkhepattho. Yaṃ vuttaṃ nānujānantīti, taṃ kasmāti ce? Yasmā imesaṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ yo bhikkhu arahaṃ…pe… sammadaññā vimutto, so tesaṃ aggamakkhāyati, te ca na evarūpā. Tasmā nesaṃ viññū nānujānanti.
Arahantiādipadesu cettha kilesānaṃ ārakattādīhi kāraṇehi arahaṃ. Āsavānaṃ khīṇattā khīṇāsavo. Satta sekkhā puthujjanakalyāṇakā ca brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma. Ayaṃ pana vutthavāsoti vusitavā. Catūhi maggehi catūsu saccesu parijānanādikaraṇīyaṃ kataṃ assāti katakaraṇīyo. Kilesabhāro ca khandhabhāro ca ohito assāti ohitabhāro. Ohitoti ohārito. Sundaro attho, sako vā attho sadattho, anuppatto sadattho etenāti anuppattasadattho. Bhavasaṃyojanaṃ vuccati taṇhā, sā parikkhīṇā assāti parikkhīṇabhavasaṃyojano. Sammadaññā vimuttoti sammā hetunā kāraṇena jānitvā vimutto. Janetasminti jane etasmiṃ, imasmiṃ loketi attho. Diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti idhattabhāve ca parattabhāve.
「因此,瓦塞特,婆羅門們說『你們確實如此』」,在這裡「說」是指一種語氣,或是表示你們的意思。 「古老的」,指的是古老的、最初的、與世俗行為有關的傳統。 「說著」,即在說話。 這句話的意思是,瓦塞特,婆羅門們在談論時,確實不記得古老的世俗行為。 「但確實看到」,因此說這些話是爲了揭示他們的獲得。 「在這裡,婆羅門的女兒」,是爲了讓婆羅門的兒子能夠獲得配偶而帶來的家庭。 然而這些婆羅門的女兒們在後來也會有生育的能力,意味著她們會懷孕。 「懷孕的」,即已經懷孕的。 「正在生育」,即正在生育兒女。 「正在孕育」,即正在生育的孩子。 「如同母親一樣」,即與婆羅門的女兒們在同樣的方式下出生。 「因此,他們這樣說」。 如何說? 「婆羅門確實是最優秀的……等……婆羅門的繼承者。」 如果這是真的,婆羅門的子宮將是大梵天的胸膛,婆羅門的出生之道將是大梵天的面孔,但這並不應該如此看待。 因此說:「他們也在觀察大梵天。」 「四種顏色的純凈的顏色」 到此為止,「我們是在大梵天的胸膛中出生,然後從面孔中出來」,這是對這種面孔切斷說法的反駁,接下來四種顏色以善法為依據而存在。 這些四種顏色,瓦塞特,都是這樣的。 「不適合高貴」,即在高貴的狀態下無能。 「黑色」,即自然的黑色。 「黑色的果報」,即這些的果報是黑色的,意味著痛苦。 「即使是戰士」,也是指在戰士之中。 「某個」,即在某個情況下。 這些在任何情況下都是如此。 「白色」,即因無雜質而顯得潔白。 「白色的果報」,即這些的果報是白色的,意味著快樂。 「在兩種混合的狀態下進行」,即在兩種狀態下混合的情況下進行。 哪些是兩種? 在黑色和白色的法中,既有智者的讚美,也有智者的貶低。 在這裡,婆羅門們說「確實是婆羅門最優秀的」,即在這些黑色和白色的法中進行。 而那些智者並不承認這些,意思是那些世俗的智者並不贊同,也不稱讚。 這是什麼原因呢? 這在「瓦塞特」等的總結中。 「那些不承認」,那麼為什麼呢? 因為在這四種顏色中,任何一個比丘都是值得的……等……是完全明瞭的,解脫的,故而他們並不是如此。 因此,智者們並不承認。 在「值得」的地方,由於煩惱的緣故,故而值得。 由於煩惱的消失,故而是消失的。 有七位修行者和普通的善人住在出家生活中。 但這被稱為「已住過」。 通過四種路徑,四種真實的瞭解是可以被理解的。 煩惱的負擔和五蘊的負擔都被拋棄。 「拋棄」是指被拋棄。 「美好的意思」,或是「合適的意思」,或是「恰當的意思」,或是「適合的意思」。 「生死的束縛」被稱為渴望,這種渴望是被消除的。 「完全明瞭而解脫」,是指通過正當的因緣而明瞭並解脫。 「在生者中」,即在這個世間,或是這個世間。 「在此法中,或是彼法中。」
117.Anantarāti antaravirahitā, attano kulena sadisāti attho. Anuyuttāti vasavattino. Nipaccakāranti mahallakatarā nipaccakāraṃ dassenti. Daharatarā abhivādanādīni karonti. Tattha sāmīcikammanti taṃtaṃvattakaraṇādi anucchavikakammaṃ.
118.Niviṭṭhāti abhiniviṭṭhā acalaṭṭhitā. Kassa pana evarūpā saddhā hotīti? Sotāpannassa. So hi niviṭṭhasaddho asinā sīse chejjamānepi buddho abuddhoti vā, dhammo adhammoti vā, saṅgho asaṅghoti vā na vadati. Patiṭṭhitasaddho hoti sūrambaṭṭho viya.
So kira satthu dhammadesanaṃ sutvā sotāpanno hutvā gehaṃ agamāsi. Atha māro dvattiṃsavaralakkhaṇappaṭimaṇḍitaṃ buddharūpaṃ māpetvā tassa gharadvāre ṭhatvā 『『satthā āgato』』ti sāsanaṃ pahiṇi. Sūrambaṭṭho cintesi 『『ahaṃ idāneva satthu santike dhammaṃ sutvā āgato, kiṃ nu kho bhavissatī』』ti upasaṅkamitvā satthusaññāya vanditvā aṭṭhāsi. Māro āha – 『『ambaṭṭha, yaṃ te mayā 『rūpaṃ aniccaṃ…pe… viññāṇaṃ aniccanti kathitaṃ, taṃ dukkathitaṃ. Anupadhāretvāva hi mayā evaṃ vuttaṃ. Tasmā tvaṃ 『rūpaṃ niccaṃ…pe… viññāṇaṃ nicca』nti gaṇhāhī』』ti. So cintesi – 『『aṭṭhānametaṃ yaṃ buddhā anupadhāretvā apaccakkhaṃ katvā kiñci katheyyuṃ, addhā ayaṃ mayhaṃ vicchindajananatthaṃ māro āgato』』ti. Tato naṃ 『『tvaṃ mārosī』』ti āha. So musāvādaṃ kātuṃ nāsakkhi. 『『Āma mārosmī』』ti paṭijānāti. 『『Kasmā āgatosī』』ti? Tava saddhācālanatthanti āha. 『『Kaṇha pāpima, tvaṃ tāva eko tiṭṭha, tādisānaṃ mārānaṃ satampi sahassampi satasahassampi mama saddhaṃ cāletuṃ asamatthaṃ, maggena āgatasaddhā nāma thirā silāpathaviyaṃ patiṭṭhitasineru viya acalā hoti, kiṃ tvaṃ etthā』』ti accharaṃ pahari. So ṭhātuṃ asakkonto tattheva antaradhāyi. Evarūpaṃ saddhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ 『『niviṭṭhā』』ti.
Mūlajātāpatiṭṭhitāti maggamūlassa sañjātattā tena maggamūlena patiṭṭhitā. Daḷhāti thirā. Asaṃhāriyāti sunikhātaindakhīlo viya kenaci cāletuṃ asakkuṇeyyā. Tassetaṃ kallaṃ vacanāyāti tassa ariyasāvakassa yuttametaṃ vattuṃ. Kinti? 『『Bhagavatomhi putto oraso』』ti evamādi. So hi bhagavantaṃ nissāya ariyabhūmiyaṃ jātoti bhagavato putto. Ure vasitvā mukhato nikkhantadhammaghosavasena maggaphalesu patiṭṭhitattā oraso mukhato jāto. Ariyadhammato jātattā ariyadhammena ca nimmitattā dhammajo dhammanimmito. Navalokuttaradhammadāyajjaṃ arahatīti dhammadāyādo. Taṃ kissa hetūti yadetaṃ 『『bhagavatomhi putto』』ti vatvā 『『dhammajo dhammanimmito』』ti vuttaṃ, taṃ kasmāti ce? Idānissa atthaṃ dassento tathāgatassa hetantiādimāha. Tattha 『『dhammakāyo itipī』』ti kasmā tathāgato 『『dhammakāyo』』ti vutto? Tathāgato hi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ hadayena cintetvā vācāya abhinīhari. Tenassa kāyo dhammamayattā dhammova. Iti dhammo kāyo assāti dhammakāyo. Dhammakāyattā eva brahmakāyo. Dhammo hi seṭṭhatthena brahmāti vuccati. Dhammabhūtoti dhammasabhāvo. Dhammabhūtattā eva brahmabhūto.
「無間的」,即在兩者之間沒有障礙,意指與自身家族相似的意思。 「隨順」,即遵循法則。 「顯現」,即年長者展示出顯現的狀態。 「年輕者」則進行禮敬等行為。 在這裡,「適當的行為」是指相應的行動等。 「已安住」,即已經安定,不動搖。 那麼,什麼樣的信仰是這樣的呢? 是入流者的信仰。 他確實有堅定的信仰,即使在用刀割頭時,也不會說佛是無知的,法是非法的,僧是非僧的。 他是有堅定的信仰,如同大象般穩固。 他確實在聽聞佛陀的教法后成為入流者,然後回到家中。 然後,魔王化作三十種特徵的佛像,站在他家門口,宣稱:「老師已經來了。」 這位大象思考:「我剛剛在老師面前聽聞教法,接下來會發生什麼呢?」 他走近老師,恭敬地禮拜並站立。 魔王說:「阿姆巴塔,你所聽聞的『色是無常……等……意識是無常』的教法,都是痛苦的。 其實我所說的就是這樣。 所以你應當認為『色是常……等……意識是常』。」 他思考:「這是佛所說的,若佛未證實過的事情,魔王一定是來破壞我的。」 然後他對魔王說:「你是魔王。」 他無法說謊。 「是的,我是魔王。」 「你為何來這裡?」 「爲了動搖你的信仰。」 「黑暗的惡者,你就站在這裡,像你這樣的魔王,連一千、百千的信仰也無法動搖,因正道而來的信仰如同堅固的巖石,像是堅固的山脈,何況你在這裡?」 說完,魔王無法再站立,便在當地消失。 這就是指這種信仰而說的「已安住」。 「根本紮根」,是因道的根本而生,因而以此道為根本而紮根。 「堅固」,即穩固。 「不易動搖」,如同穩固的印度象,無法被任何人所動搖。 這對那位高貴的弟子來說是合適的。 為什麼? 「我確實是佛的兒子。」 他是如此說的。 因為他依靠佛而生於高貴的境地。 在母體中出生,因佛的教法而生於道果。 由於高貴的法而出生,因法的緣故而生,故稱為法生。 「新生的超越世俗法的繼承者」,即是有法的繼承者。 那麼,這是什麼原因呢? 這在「我確實是佛的兒子」中說到「法生」的緣故,是什麼原因呢? 爲了說明這一點,接下來會說明如來之因等。在這裡,「法身如此」是為何如來被稱為「法身」? 如來確實是將佛的教法深思熟慮后,以語言表達出來。 因此他的身是法的,因此稱為法身。 由於是法身,所以也是梵身。 因為法是最為卓越的,所以被稱為梵。 「法的本質」,即法的本性。 由於是法的本性,所以也是梵的本性。
- Ettāvatā bhagavā seṭṭhacchedakavādaṃ dassetvā idāni aparenapi nayena seṭṭhacchedakavādameva dassetuṃ hoti kho so, vāseṭṭha, samayotiādimāha. Tattha saṃvaṭṭavivaṭṭakathā brahmajāle vitthāritāva. Itthattaṃ āgacchantīti itthabhāvaṃ manussattaṃ āgacchanti. Tedha honti manomayāti te idha manussaloke nibbattamānāpi opapātikā hutvā maneneva nibbattāti manomayā. Brahmaloke viya idhāpi nesaṃ pītiyeva āhārakiccaṃ sādhetīti pītibhakkhā. Eteneva nayena sayaṃpabhādīnipi veditabbānīti.
Rasapathavipātubhāvavaṇṇanā
120.Ekodakībhūtanti sabbaṃ cakkavāḷaṃ ekodakameva bhūtaṃ. Andhakāroti tamo. Andhakāratimisāti cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakaraṇaṃ bahalatamaṃ. Samatanīti patiṭṭhahi samantato patthari. Payasotattassāti tattassa khīrassa. Vaṇṇasampannāti vaṇṇena sampannā. Kaṇikārapupphasadiso hissā vaṇṇo ahosi. Gandhasampannāti gandhena sampannā dibbagandhaṃ vāyati. Rasasampannāti rasena sampannā pakkhittadibbojā viya hoti. Khuddamadhunti khuddakamakkhikāhi katamadhuṃ. Aneḷakanti niddosaṃ makkhikaṇḍakavirahitaṃ. Lolajātikoti lolasabhāvo. Atītānantarepi kappe loloyeva. Ambhoti acchariyajāto āha. Kimevidaṃ bhavissatīti vaṇṇopissā manāpo gandhopi, raso panassā kīdiso bhavissatīti attho. Yo tattha uppannalobho, so rasapathaviṃ aṅguliyā sāyi, aṅguliyā gahetvā jivhagge ṭhapesi.
Acchādesīti jivhagge ṭhapitamattā satta rasaharaṇīsahassāni pharitvā manāpā hutvā tiṭṭhati. Taṇhā cassa okkamīti tattha cassa taṇhā uppajji.
Candimasūriyādipātubhāvavaṇṇanā
到此為止,佛陀展示了最優越的切斷說法,現在他仍然以其他方式展示最優越的切斷說法,瓦塞特,如「時」等。 在這裡,輪迴與解脫的討論在《梵網經》中已經詳細闡述。 「因此而來」,即是指人類的存在。 他們在這裡以心念而生,雖然在這個人間中出生,但他們也以心念而生,稱為「心生」。 在天界中,他們的快樂也是如此,故稱為「快樂的食物」。 以此類推,自己所發出的光明也應當被理解。 「味道與大地的顯現」 「如同一體」,即整個宇宙都是一個整體。 「黑暗」,即黑暗。 「黑暗的極致」,是指因眼識的現象而阻礙視力的極度黑暗。 「平等」,即均勻分佈。 「奶的特性」,即牛奶的特性。 「色彩豐富」,即色彩的豐富。 「如同微細的花朵」,其顏色如同細小花朵的顏色。 「香氣豐富」,即充滿了神聖的香氣。 「味道豐富」,即充滿了味道,像是被包裹的天上美味。 「小蜜」,即由小蒼蠅所製成的蜜。 「無瑕疵」,即沒有缺陷,沒有蒼蠅的部分。 「貪婪的種族」,即貪婪的本性。 「在過去和未來的時代」,即在過去和未來的時代,他們仍然是貪婪的。 「水」,即是奇妙的存在。 「這是什麼呢?」即是說,這裡的色彩令人愉悅,香氣也是如此,而味道又會是什麼樣的呢? 在那裡產生的貪慾,便是用手指觸控味道的路徑,抓住了味道並放在喉嚨里。 「遮蓋」,即放置在喉嚨中,僅僅是放置而已,便如同有七千種味道的食物,令人愉悅地存在。 於是貪慾也因此而生。
121.Āluppakārakaṃ upakkamiṃsu paribhuñjitunti ālopaṃ katvā piṇḍe piṇḍe chinditvā paribhuñjituṃ ārabhiṃsu. Candimasūriyāti candimā ca sūriyo ca. Pāturahesunti pātubhaviṃsu.
Ko pana tesaṃ paṭhamaṃ pātubhavi, ko kasmiṃ vasati, kassa kiṃ pamāṇaṃ, ko upari, ko sīghaṃ gacchati, kati nesaṃ vīthiyo, kathaṃ caranti, kittake ṭhāne ālokaṃ karontīti? Ubho ekato pātubhavanti. Sūriyo paṭhamataraṃ paññāyati. Tesañhi sattānaṃ sayaṃpabhāya antarahitāya andhakāro ahosi. Te bhītatasitā 『『bhaddakaṃ vatassa sace āloko pātubhaveyyā』』ti cintayiṃsu. Tato mahājanassa sūrabhāvaṃ janayamānaṃ sūriyamaṇḍalaṃ uṭṭhahi. Tenevassa sūriyoti nāmaṃ ahosi. Tasmiṃ divasaṃ ālokaṃ katvā atthaṅgate puna andhakāro ahosi. Te 『『bhaddakaṃ vatassa sace añño āloko uppajjeyyā』』ti cintayiṃsu. Atha nesaṃ chandaṃ ñatvāva candamaṇḍalaṃ uṭṭhahi. Tenevassa candoti nāmaṃ ahosi.
Tesu cando antomaṇivimāne vasati. Taṃ bahi rajatena parikkhittaṃ . Ubhayampi sītalameva ahosi. Sūriyo antokanakavimāne vasati. Taṃ bāhiraṃ phalikaparikkhittaṃ hoti. Ubhayampi uṇhameva.
Pamāṇato cando ujukaṃ ekūnapaññāsayojano. Parimaṇḍalato tīhi yojanehi ūnadiyaḍḍhasatayojano. Sūriyo ujukaṃ paññāsayojano, parimaṇḍalato diyaḍḍhasatayojano.
Cando heṭṭhā, sūriyo upari, antarā nesaṃ yojanaṃ hoti. Candassa heṭṭhimantato sūriyassa uparimantato yojanasataṃ hoti.
Cando ujukaṃ saṇikaṃ gacchati, tiriyaṃ sīghaṃ. Dvīsu passesu nakkhattatārakā gacchanti. Cando dhenu viya vacchaṃ taṃ taṃ nakkhattaṃ upasaṅkamati. Nakkhattāni pana attano ṭhānaṃ na vijahanti. Sūriyassa ujukaṃ gamanaṃ sīghaṃ, tiriyaṃ gamanaṃ dandhaṃ. So kāḷapakkhauposathato pāṭipadadivase yojanānaṃ satasahassaṃ candamaṇḍalaṃ ohāya gacchati. Atha cando lekhā viya paññāyati. Pakkhassa dutiyāya satasahassanti evaṃ yāva uposathadivasā satasahassaṃ satasahassaṃ ohāya gacchati. Atha cando anukkamena vaḍḍhitvā uposathadivase paripuṇṇo hoti. Puna pāṭipadadivase yojanānaṃ satasahassaṃ dhāvitvā gaṇhāti. Dutiyāya satasahassanti evaṃ yāva uposathadivasā satasahassaṃ satasahassaṃ dhāvitvā gaṇhāti. Atha cando anukkamena hāyitvā uposathadivase sabbaso na paññāyati. Candaṃ heṭṭhā katvā sūriyo upari hoti. Mahatiyā pātiyā khuddakabhājanaṃ viya candamaṇḍalaṃ pidhīyati. Majjhanhike gehacchāyā viya candassa chāyā na paññāyati. So chāyāya apaññāyamānāya dūre ṭhitānaṃ divā padīpo viya sayampi na paññāyati.
「在沒有任何障礙的情況下,他們開始享用,切割每一口食物。」 「月亮和太陽」,即月亮與太陽。 「顯現」,即顯現出來。 那麼,誰是首先顯現的,誰住在哪裡,什麼是他的標準,誰在上面,誰走得快,多少條道路,他們如何行走,在哪裡產生光明呢? 兩者一起顯現。 太陽首先顯現。 因為他們的存在,因自身的光明而消失的黑暗降臨。 他們害怕地思考:「如果光明顯現,那將是美好的。」 然後,太陽圓盤升起,產生了眾多的光輝。 因此被稱為「太陽」。 在那一天,光明顯現,隨後又陷入黑暗。 他們思考:「如果其他光明顯現,那將是美好的。」 然後,察覺到他們的渴望,月亮圓盤升起。 因此被稱為「月亮」。 在他們中,月亮住在內層的寶座上。 其外被銀色所包圍。 兩者都是涼爽的。 太陽住在內層的金色寶座上。 其外被寶石所包圍。 兩者都是溫暖的。 從標準來看,月亮直上有四十五個由頭。 從圓周來看,少於七十五個單位。 太陽直上有五十個單位,從圓周來看,多於七十個單位。 月亮在下面,太陽在上,兩者之間有一個單位。 從月亮的底部到太陽的頂部有一百個單位。 月亮直上移動緩慢,橫向移動迅速。 在兩個方向上,星星和星宿移動。 月亮像牛一樣接近那些星宿。 然而星宿並不放棄自己的位置。 太陽直上移動迅速,橫向移動緩慢。 他從黑暗的安靜中,經過一千個單位的月亮圓盤而去。 然後月亮像一條線顯現。 在第二個方向經過一千個單位,直到安靜的日子經過一千個單位。 然後月亮逐漸增長,直到安靜的日子變得圓滿。 再次在安靜的日子裡,經過一千個單位而抓住。 在第二個方向經過一千個單位,直到安靜的日子經過一千個單位。 然後月亮逐漸減少,直到安靜的日子裡完全不顯現。 月亮在下面,太陽在上。 在巨大的陰影下,像小容器一樣覆蓋著月亮圓盤。 在正午的家中,月亮的陰影不顯現。 由於陰影不顯現,遠處的白晝像燈火一樣,自己也不顯現。
Kati nesaṃ vīthiyoti ettha pana ajavīthi, nāgavīthi, govīthīti tisso vīthiyo honti. Tattha ajānaṃ udakaṃ paṭikūlaṃ hoti, hatthināgānaṃ manāpaṃ. Gunnaṃ sītuṇhasamatāya phāsu hoti. Tasmā yaṃ kālaṃ candimasūriyā ajavīthiṃ āruhanti, tadā devo ekabindumpi na vassati. Yadā nāgavīthiṃ ārohanti, tadā bhinnaṃ viya nabhaṃ paggharati. Yadā govīthiṃ ārohanti, tadā utusamatā sampajjati. Candimasūriyā chamāse sineruto bahi nikkhamanti, chamāse anto vicaranti. Te hi āsāḷhamāse sinerusamīpena vicaranti. Tato pare dve māse nikkhamitvā bahi vicarantā paṭhamakattikamāse majjhena gacchanti. Tato cakkavāḷābhimukhā gantvā tayo māse cakkavāḷasamīpena caritvā puna nikkhamitvā citramāse majjhena gantvā tato dve māse sinerubhimukhā pakkhanditvā puna āsāḷhe sinerusamīpena caranti.
Kittake ṭhāne ālokaṃ karontīti? Ekappahārena tīsu dīpesu ālokaṃ karonti. Kathaṃ? Imasmiñhi dīpe sūriyuggamanakālo pubbavidehe majjhanhiko hoti, uttarakurūsu atthaṅgamanakālo, aparagoyāne majjhimayāmo. Pubbavidehamhi uggamanakālo uttarakurūsu majjhanhiko, aparagoyāne atthaṅgamanakālo, idha majjhimayāmo. Uttarakurūsu uggamanakālo aparagoyāne majjhanhiko, idha atthaṅgamanakālo, pubbavidehe majjhimayāmo. Aparagoyānadīpe uggamanakālo idha majjhanhiko, pubbavidehe atthaṅgamanakālo, uttarakurūsu majjhimayāmoti.
Nakkhattānitārakarūpānīti kattikādinakkhattāni ceva sesatārakarūpāni ca candimasūriyehi saddhiṃyeva pāturahesuṃ. Rattindivāti tato sūriyatthaṅgamanato yāva aruṇuggamanā ratti, aruṇuggamanato yāva sūriyatthaṅgamanā divāti evaṃ rattindivā paññāyiṃsu. Atha pañcadasa rattiyo aḍḍhamāso, dve aḍḍhamāsā māsoti evaṃ māsaḍḍhamāsā paññāyiṃsu. Atha cattāro māsā utu, tayo utū saṃvaccharoti evaṃ utusaṃvaccharā paññāyiṃsu.
122.Vaṇṇavevaṇṇatā cāti vaṇṇassa vivaṇṇabhāvo. Tesaṃ vaṇṇātimānapaccayāti tesaṃ vaṇṇaṃ ārabbha uppannaatimānapaccayā. Mānātimānajātikānanti punappunaṃ uppajjamānātimānasabhāvānaṃ. Rasāya pathaviyāti sampannarasattā rasāti laddhanāmāya pathaviyā. Anutthuniṃsūti anubhāsiṃsu. Aho rasanti aho amhākaṃ madhurarasaṃ antarahitaṃ. Aggaññaṃ akkharanti lokuppattivaṃsakathaṃ. Anusarantīti anugacchanti.
Bhūmipappaṭakapātubhāvādivaṇṇanā
123.Evameva pāturahosīti ediso hutvā uṭṭhahi, antovāpiyaṃ udake chinne sukkhakalalapaṭalaṃ viya ca uṭṭhahi.
124.Padālatāti ekā madhurarasā bhaddālatā. Kalambukāti nāḷikā. Ahu vata noti madhurarasā vata no padālatā ahosi. Ahāyi vata noti sā no etarahi antarahitāti.
125.Akaṭṭhapākoti akaṭṭheyeva bhūmibhāge uppanno. Akaṇoti nikkuṇḍako. Athusoti nitthuso. Sugandhoti dibbagandhaṃ vāyati. Taṇḍulapphaloti suparisuddhaṃ paṇḍaraṃ taṇḍulameva phalati. Pakkaṃ paṭivirūḷhanti sāyaṃ gahitaṭṭhānaṃ pāto pakkaṃ hoti, puna virūḷhaṃ paṭipākatikameva gahitaṭṭhānaṃ na paññāyati. Nāpadānaṃ paññāyatīti alāyitaṃ hutvā anūnameva paññāyati.
Itthipurisaliṅgādipātubhāvavaṇṇanā
Kati nesaṃ vīthiyoti ettha pana ajavīthi, nāgavīthi, govīthīti tisso vīthiyo honti. Tattha ajānaṃ udakaṃ paṭikūlaṃ hoti, hatthināgānaṃ manāpaṃ. Gunnaṃ sītuṇhasamatāya phāsu hoti. Tasmā yaṃ kālaṃ candimasūriyā ajavīthiṃ āruhanti, tadā devo ekabindumpi na vassati. Yadā nāgavīthiṃ ārohanti, tadā bhinnaṃ viya nabhaṃ paggharati. Yadā govīthiṃ ārohanti, tadā utusamatā sampajjati. Candimasūriyā chamāse sineruto bahi nikkhamanti, chamāse anto vicaranti. Te hi āsāḷhamāse sinerusamīpena vicaranti. Tato pare dve māse nikkhamitvā bahi vicarantā paṭhamakattikamāse majjhena gacchanti. Tato cakkavāḷābhimukhā gantvā tayo māse cakkavāḷasamīpena caritvā puna nikkhamitvā citramāse majjhena gantvā tato dve māse sinerubhimukhā pakkhanditvā puna āsāḷhe sinerusamīpena caranti. Kittake ṭhāne ālokaṃ karontīti? Ekappahārena tīsu dīpesu ālokaṃ karonti. Kathaṃ? Imasmiñhi dīpe sūriyuggamanakālo pubbavidehe majjhanhiko hoti, uttarakurūsu atthaṅgamanakālo, aparagoyāne majjhimayāmo. Pubbavidehamhi uggamanakālo uttarakurūsu majjhanhiko, aparagoyāne atthaṅgamanakālo, idha majjhimayāmo. Uttarakurūsu uggamanakālo aparagoyāne majjhanhiko, idha atthaṅgamanakālo, pubbavidehe majjhimayāmoti. Nakkhattānitārakarūpānīti kattikādinakkhattāni ceva sesatārakarūpāni ca candimasūriyehi saddhiṃyeva pāturahesuṃ. Rattindivāti tato sūriyatthaṅgamanato yāva aruṇuggamanā ratti, aruṇuggamanato yāva sūriyatthaṅgamanā divāti evaṃ rattindivā paññāyiṃsu. Atha pañcadasa rattiyo aḍḍhamāso, dve aḍḍhamāsā māsoti evaṃ māsaḍḍhamāsā paññāyiṃsu. Atha cattāro māsā utu, tayo utū saṃvaccharoti evaṃ utusaṃvaccharā paññāyiṃsu. 「色彩的顏色」,即色彩的顯現。 他們的色彩的極致因而產生。 「極致的稱號」,即反覆出現的極致本性。 「味道與大地」,即充滿味道的地面。 「如是說」,即他們說了。 「哎呀,味道」,哎呀,我們的甜美滋味被隱藏。 「最上之名」,即是世俗的傳承。 「隨之而來」,即是跟隨。 「如此顯現」,即這樣出現,或在水中斷裂,像乾燥的草葉一樣升起。 「底層」,即一種甜美的味道。 「管子」,即是管道。 「確實沒有」,即甜美的味道確實沒有底層。 「確實沒有」,即在此刻沒有隱藏。 「無瑕疵的」,即在無瑕疵的土地上生長。 「無缺」,即是沒有缺陷。 「確實沒有」,即是沒有缺陷。 「芳香」,即是散發著神聖的香氣。 「米果」,即是非常乾淨的白米果。 「成熟」,即是早晨被採摘的地方成熟,重新生長的地方不顯現。 「無足之處」,即是沒有依賴而顯現。
126.Itthiyā cāti yā pubbe manussakāle itthī, tassa itthiliṅgaṃ pātubhavati, pubbe purisassa purisaliṅgaṃ. Mātugāmo nāma hi purisattabhāvaṃ labhanto anupubbena purisattapaccaye dhamme pūretvā labhati. Puriso itthattabhāvaṃ labhanto kāmesumicchācāraṃ nissāya labhati. Tadā pana pakatiyā mātugāmassa itthiliṅgaṃ, purisassa purisaliṅgaṃ pāturahosi. Upanijjhāyatanti upanijjhāyantānaṃ olokentānaṃ. Pariḷāhoti rāgapariḷāho. Seṭṭhinti chārikaṃ. Nibbuyhamānāyāti niyyamānāya.
127.Adhammasammatanti taṃ paṃsukhipanādi adhammoti sammataṃ. Tadetarahi dhammasammatanti taṃ idāni dhammoti sammataṃ, dhammoti taṃ gahetvā vicaranti. Tathā hi ekaccesu jānapadesu kalahaṃ kurumānā itthiyo 『『tvaṃ kasmā kathesi? Yā gomayapiṇḍamattampi nālatthā』』ti vadanti. Pātabyatanti sevitabbataṃ. Sannidhikārakanti sannidhiṃ katvā. Apadānaṃ paññāyitthāti chinnaṭṭhānaṃ ūnameva hutvā paññāyittha. Saṇḍasaṇḍāti ekekasmiṃ ṭhāne kalāpabandhā viya gumbagumbā hutvā.
128.Mariyādaṃṭhapeyyāmāti sīmaṃ ṭhapeyyāma. Yatra hi nāmāti yo hi nāma. Pāṇinā pahariṃsūti tayo vāre vacanaṃ agaṇhantaṃ pāṇinā pahariṃsu. Tadagge khoti taṃ aggaṃ katvā.
Mahāsammatarājavaṇṇanā
130.Khīyitabbaṃ khīyeyyāti pakāsetabbaṃ pakāseyya khipitabbaṃ khipeyya, hāretabbaṃ hāreyyāti vuttaṃ hoti. Yo nesaṃ sattoti yo tesaṃ satto. Ko pana soti? Amhākaṃ bodhisatto. Sālīnaṃ bhāgaṃ anupadassāmāti mayaṃ ekekassa khettato ambaṇambaṇaṃ āharitvā tuyhaṃ sālibhāgaṃ dassāma, tayā kiñci kammaṃ na kātabbaṃ, tvaṃ amhākaṃ jeṭṭhakaṭṭhāne tiṭṭhāti.
131.Akkharaṃ upanibbattanti saṅkhā samaññā paññatti vohāro uppanno. Khattiyo khattiyotveva dutiyaṃ akkharanti na kevalaṃ akkharameva, te panassa khettasāmino tīhi saṅkhehi abhisekampi akaṃsu. Rañjetīti sukheti pineti. Aggaññenāti agganti ñātena, agge vā ñātena lokuppattisamaye uppannena abhinibbatti ahosīti.
Brāhmaṇamaṇḍalādivaṇṇanā
132.Vītaṅgārāvītadhūmāti pacitvā khāditabbābhāvato vigatadhūmaṅgārā. Pannamusalāti koṭṭetvā pacitabbābhāvato patitamusalā. Ghāsamesamānāti bhikkhācariyavasena yāgubhattaṃ pariyesantā. Tamenaṃ manussā disvāti te ete manussā passitvā. Anabhisambhuṇamānāti asahamānā asakkontā. Ganthe karontāti tayo vede abhisaṅkharontā ceva vācentā ca. Acchantīti vasanti, 『『acchentī』』tipi pāṭho. Esevattho. Hīnasammatanti 『『mante dhārenti mante vācentī』』ti kho, vāseṭṭha, idaṃ tena samayena hīnasammataṃ. Tadetarahi seṭṭhasammatanti taṃ idāni 『『ettake mante dhārenti ettake mante vācentī』』ti seṭṭhasammataṃ jātaṃ. Brāhmaṇamaṇḍalassāti brāhmaṇagaṇassa.
133.Methunaṃ dhammaṃ samādāyāti methunadhammaṃ samādiyitvā. Visukammantepayojesunti gorakkha vāṇijakammādike vissute uggate kammante payojesuṃ.
134.Suddā suddāti tena luddācārakammakhuddācārakammunā suddaṃ suddaṃ lahuṃ lahuṃ kucchitaṃ gacchanti, vinassantīti attho. Ahu khoti hoti kho.
「女性」,即在過去人類時代的女性,此時女性的性別顯現,過去男性的男性性別顯現。 名為「母群」,因為她獲得了男性的身份,逐漸獲得男性的條件而圓滿。 男性獲得女性的身份,依賴慾望的行為而獲得。 當時,自然狀態下母群的女性性別顯現,男性的男性性別顯現。 「觀察」,即是觀察者。 「煩惱」,即是慾望的煩惱。 「最上」,即是最優的。 「被引導」,即是被引導的。 「不法的」,即是指如「塵土、污垢」等不法的。 現在被稱為「法」,即是現在被稱為法的。 因此,在某些地區,爭執的女性說:「你為什麼說話?連一小塊牛糞都沒有用。」 「應被接受」,即是應當被接受的。 「因緣」,即是因緣而生。 「不法的」,即是指被切割的地方。 「如同」,即是指在某個地方如同聚集的狀態。 「建立界限」,即是設定界限。 「在哪裡」,即是指誰。 「用手打了」,即是三次未被接受的言語被用手打了。 「那邊」,即是指那邊。 「應被減少」,即是應被顯示的,快速被減去,應該被減去的。 「誰是他們的生物」,即是誰是他們的生物。 「那又是誰?」即是我們的菩薩。 「我們將展示稻米的部分」,即是我們從每個田地中採集稻米的部分,給你展示稻米的部分,你不應做任何事情,你應當站在我們之上。 「字母的產生」,即是指概念、名稱、定義的出現。 「貴族」,即是貴族的字母,第二個字母不僅僅是字母,他們也為田地的主人進行了三次加冕。 「使之光輝」,即是使之快樂。 「通過最上之名」,即是通過知曉的最上,在世俗出現時產生的。 「無煙的炭火」,即是經過烹飪后不應有煙的炭火。 「被打的杵」,即是指經過烹飪后應當是掉落的杵。 「如同食物」,即是指依靠乞食的方式尋找食物。 「人們看到」,即是指這些人看到。 「無法承受」,即是指無法承受的。 「在進行的」,即是指三種經典的創造和宣講。 「存在」,即是存在,「也可說成」,這樣的意思。 「低劣的」,即是指「持有咒語的、宣講咒語的」,瓦塞特,這在當時是低劣的。 現在被稱為「最上」的,現今被稱為「持有這些咒語的、宣講這些咒語的」的被稱為最上。 「屬於婆羅門的」,即是指婆羅門的群體。 「接受男女的法」,即是指接受男女的法。 「在牛的交易中」,即是指在牛的保護、商業等著名的交易中被使用。 「純粹的」,即是純粹的,因而通過小偷的行為和小的行為而變得純粹,輕微的被消耗,意為將被消滅。 「存在」,即是存在。
135.Sakaṃdhammaṃ garahamānoti na setacchattaṃ ussāpanamattena sujjhituṃ sakkāti evaṃ attano khattiyadhammaṃ nindamāno. Esa nayo sabbattha. 『『Imehi kho, vāseṭṭha, catūhi maṇḍalehī』』ti iminā imaṃ dasseti 『『samaṇamaṇḍalaṃ nāma visuṃ natthi, yasmā pana na sakkā jātiyā sujjhituṃ, attano attano sammāpaṭipattiyā visuddhi hoti. Tasmā imehi catūhi maṇḍalehi samaṇamaṇḍalassa abhinibbatti hoti. Imāni maṇḍalāni samaṇamaṇḍalaṃ anuvattanti, anuvattantāni ca dhammeneva anuvattanti, no adhammena. Samaṇamaṇḍalañhi āgamma sammāpaṭipattiṃ pūretvā suddhiṃ pāpuṇantī』』ti.
Duccaritādikathāvaṇṇanā
- Idāni yathājātiyā na sakkā sujjhituṃ, sammāpaṭipattiyāva sujjhanti, tamatthaṃ pākaṭaṃ karonto khattiyopi kho, vāseṭṭhāti desanaṃ ārabhi. Tattha micchādiṭṭhikammasamādānahetūti micchādiṭṭhivasena samādinnakammahetu, micchādiṭṭhikammassa vā samādānahetu.
137.Dvayakārīti kālena kusalaṃ karoti, kālena akusalanti evaṃ ubhayakārī. Sukhadukkhappaṭisaṃvedī hotīti ekakkhaṇe ubhayavipākadānaṭṭhānaṃ nāma natthi. Yena pana akusalaṃ bahuṃ kataṃ hoti, kusalaṃ mandaṃ, so taṃ kusalaṃ nissāya khattiyakule vā brāhmaṇakule vā nibbattati. Atha naṃ akusalakammaṃ kāṇampi karoti khujjampi pīṭhasappimpi. So rajjassa vā anaraho hoti, abhisittakāle vā evaṃbhūto bhoge paribhuñjituṃ na sakkoti. Aparassa maraṇakāle dve balavamallā viya te dvepi kusalākusalakammāni upaṭṭhahanti. Tesu akusalaṃ balavataraṃ hoti, taṃ kusalaṃ paṭibāhitvā tiracchānayoniyaṃ nibbattāpeti. Kusalakammampi pavattivedanīyaṃ hoti. Tamenaṃ maṅgalahatthiṃ vā karonti maṅgalaassaṃ vā maṅgalausabhaṃ vā. So sampattiṃ anubhavati . Idaṃ sandhāya vuttaṃ 『『sukhadukkhappaṭisaṃvedī hotī』』ti.
Bodhipakkhiyabhāvanāvaṇṇanā
138.Sattannaṃ bodhipakkhiyānanti 『『cattāro satipaṭṭhānā』』ti ādikoṭṭhāsavasena sattannaṃ, paṭipāṭiyā pana sattatiṃsāya bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ . Bhāvanamanvāyāti bhāvanaṃ anugantvā, paṭipajjitvāti attho. Parinibbāyatīti kilesaparinibbānena parinibbāyati. Iti bhagavā cattāro vaṇṇe dassetvā vinivattetvā paṭividdhacatusaccaṃ khīṇāsavameva devamanussesu seṭṭhaṃ katvā dassesi.
- Idāni tamevatthaṃ lokasammatassa brahmunopi vacanadassanānusārena daḷhaṃ katvā dassento imesañhi vāseṭṭha catunnaṃ vaṇṇānantiādimāha. 『『Brahmunāpesā』』tiādi ambaṭṭhasutte vitthāritaṃ. Iti bhagavā ettakena iminā kathāmaggena seṭṭhacchedakavādameva dassetvā suttantaṃ vinivattetvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi. Attamanā vāseṭṭhabhāradvājāti vāseṭṭhabhāradvāja sāmaṇerāpi hi sakamanā tuṭṭhamanā 『『sādhu, sādhū』』ti bhagavato bhāsitaṃ abhinandiṃsu. Idameva suttantaṃ āvajjantā anumajjantā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Aggaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Sampasādanīyasuttavaṇṇanā
Sāriputtasīhanādavaṇṇanā
「自己法則的」,即是指不因白色的優越而僅僅因提升而消失,因此他批評自己的貴族法則。 這條道路在所有地方都是如此。 「這些,瓦塞特,四個領域」,通過這句話表明,「修行者的領域沒有分別,因為無法因種姓而消失,唯有通過自身的正確修行而獲得清凈。 因此,這四個領域的修行者的領域得以顯現。 這些領域遵循修行者的領域,遵循的僅是法,不是非法。 「修行者的領域通過圓滿的正確修行而獲得清凈」。 「現在不可能因出生而消失」,唯有通過正確修行而消失,正因如此,貴族也開始了教導。 其中,因錯誤見解而產生的行為,即是因錯誤見解而產生的行為因果。 「雙重行為」,即是指在適當的時候行善,在適當的時候行惡,這樣的便是雙重行為。 「感受快樂與痛苦」,即在某一時刻沒有兩種果報的存在。 但如果惡行眾多,善行微少,則他依賴於善行而出生于貴族或婆羅門家族。 然後他也會因惡行而遭受痛苦,甚至是像蛇一樣遭受折磨。 他在王國中不應存在,亦無法享用這些物質。 在他死亡的時刻,如同兩位強壯的角力士,善惡的行為都在他面前。 在這些中,惡行更為強大,壓制了善行,使他投生於畜生道。 善行也會被感知。 因此,他們會為他做吉祥的象或吉祥的牛。 他享受財富。 這就是所說的「感受快樂與痛苦」。 「七種修行的支分」,即是指「四種正念」,作為基礎,七種修行的支分,按照修行的路徑有三十種修行的法。 「隨順修行」,即是跟隨修行,意為「實踐」。 「涅槃」,即是通過煩惱的消滅而獲得涅槃。 因此,佛陀展示了四種顏色,轉而引導到已證得四真諦的清凈者,在天人和人中成為最上者。 「現在爲了這個目的」,依據世俗認可的婆羅門的言論而堅定地展示,正如這些瓦塞特所說的四種顏色。 「婆羅門也是如此」,在《阿姆巴特哈經》中有詳細的闡述。 因此,佛陀通過這樣的談論,展示了最上者的斷見,並轉向了涅槃的教導。 滿意的瓦塞特與巴拉達瓦賈,因而這些小沙彌們也因佛陀的教誨而感到滿意,稱讚「好,好」。 正是通過這樣的經典,他們在思考中反覆思索,最終與智慧一起達到了阿羅漢的境地。 《蘇曼加利華麗經》中的《長部經》註釋已完結。 《令人愉悅的經文註釋》 《舍利弗獅吼經註釋》
141.Evaṃme sutanti sampasādanīyasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – nāḷandāyanti nāḷandāti evaṃnāmake nagare, taṃ nagaraṃ gocaragāmaṃ katvā. Pāvārikambavaneti dussapāvārikaseṭṭhino ambavane. Taṃ kira tassa uyyānaṃ ahosi. So bhagavato dhammadesanaṃ sutvā bhagavati pasanno tasmiṃ uyyāne kuṭileṇamaṇḍapādipaṭimaṇḍitaṃ bhagavato vihāraṃ katvā niyyātesi. So vihāro jīvakambavanaṃ viya 『『pāvārikambavana』』ntveva saṅkhyaṃ gato, tasmiṃ pāvārikambavane viharatīti attho. Bhagavantaṃ etadavoca – 『『evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavatī』』ti. Kasmā evaṃ avoca? Attano uppannasomanassapavedanatthaṃ.
Tatrāyamanupubbikathā – thero kira taṃdivasaṃ kālasseva sarīrappaṭijagganaṃ katvā sunivatthanivāsano pattacīvaramādāya pāsādikehi abhikkantādīhi devamanussānaṃ pasādaṃ āvahanto nāḷandavāsīnaṃ hitasukhamanubrūhayanto piṇḍāya pavisitvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṃ gantvā satthu vattaṃ dassetvā satthari gandhakuṭiṃ paviṭṭhe satthāraṃ vanditvā attano divāṭṭhānaṃ agamāsi. Tattha saddhivihārikantevāsikesu vattaṃ dassetvā paṭikkantesu divāṭṭhānaṃ sammajjitvā cammakkhaṇḍaṃ paññapetvā udakatumbato udakena hatthapāde sītale katvā tisandhipallaṅkaṃ ābhujitvā kālaparicchedaṃ katvā phalasamāpattiṃ samāpajji.
So yathāparicchinnakālavasena samāpattito vuṭṭhāya attano guṇe anussaritumāraddho. Athassa guṇe anussarato sīlaṃ āpāthamāgataṃ. Tato paṭipāṭiyāva samādhi paññā vimutti vimuttiñāṇadassanaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ ākāsānañcāyatanasamāpatti viññānañcāyatanasamāpatti ākiñcaññāyatanasamāpatti nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti vipassanāñāṇaṃ manomayiddhiñāṇaṃ iddhividhañāṇaṃ dibbasotañāṇaṃ cetopariyañāṇaṃ pubbenivāsānussatiñāṇaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ…pe… sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ…pe… arahattamaggo arahattaphalaṃ atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhānapaṭisambhidā sāvakapāramīñāṇaṃ. Ito paṭṭhāya kappasatasahassādhikassa asaṅkhyeyyassa upari anomadassībuddhassa pādamūle kataṃ abhinīhāraṃ ādiṃ katvā attano guṇe anussarato yāva nisinnapallaṅkā guṇā upaṭṭhahiṃsu.
Evaṃ thero attano guṇe anussaramāno guṇānaṃ pamāṇaṃ vā paricchedaṃ vā daṭṭhuṃ nāsakkhi. So cintesi – 『『mayhaṃ tāva padesañāṇe ṭhitassa sāvakassa guṇānaṃ pamāṇaṃ vā paricchedo vā natthi. Ahaṃ pana yaṃ satthāraṃ uddissa pabbajito, kīdisā nu kho tassa guṇā』』ti dasabalassa guṇe anussarituṃ āraddho. So bhagavato sīlaṃ nissāya, samādhiṃ paññaṃ vimuttiṃ vimuttiñāṇadassanaṃ nissāya, cattāro satipaṭṭhāne nissāya, cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde cattāro magge cattāri phalāni catasso paṭisambhidā catuyoniparicchedakañāṇaṃ cattāro ariyavaṃse nissāya dasabalassa guṇe anussaritumāraddho.
「如此我聽到」,即是指《令人愉悅的經》。 其中的無上之處的解釋——「在Nālandā」,即是指名為Nālandā的城市,這個城市被稱為「遊行村」。 「Pāvārikambavana」,即是指不善的Pāvārik首領的果園。 這確實是他的園林。 他在聽到佛陀的教導后,因對佛陀的信心,在這個園林中建造了佛陀的住處,裝飾得如同精美的廟宇。 這個住處就像「Jīvaka的果園」,被稱為「Pāvārikambavana」,意為住在這個Pāvārik果園中。 他對佛陀說:「我因此而信服,尊者。」 為什麼這樣說?是爲了表達自己內心升起的歡喜。 在這裡有一個連貫的敘述——那位長老確實在那天的時刻,身體安詳地坐著,穿著整潔的衣服,帶著乞食的缽,帶著優雅的姿態,向Nālandā的居民傳達幸福的訊息,進入乞食后,回到住處,展示佛陀的教誨,向佛陀敬禮后,返回自己的日間住所。 在那裡,他展示了對信仰的修行,回到日間住所后,清理了自己的坐墊,準備了水盆,用水清涼雙足,摺疊了三重坐墊,劃定了時間,進入了果實的安住。 他在時間的限制下,從安住中醒來,開始回憶自己的功德。 當他回憶起自己的功德時,戒律就出現了。 然後,依次而來的是定、慧、解脫、解脫的智慧、見證,第一禪、第二禪、第三禪、第四禪、空處的安住、識處的安住、無所有處的安住、非想非非想處的安住、觀察的智慧、意念的超自然能力、神通的智慧、天耳的智慧、心的洞察、前世的回憶、天眼的智慧……等等……入流之道、入流之果……等等……阿羅漢之道、阿羅漢之果,義的分辨、法的分辨、語言的分辨、智慧的分辨、聲聞的圓滿智慧。 從此以後,超過數百千的無量無邊,安住于阿彌陀佛的腳下,開始回憶自己的功德。 因此,長老在回憶自己的功德時,無法看到功德的標準或界限。 他思考:「我在這個地方的智慧中,作為聲聞的功德的標準或界限並不存在。 但我所依賴的佛陀的功德是怎樣的呢?」他開始回憶十力的功德。 他依靠佛陀的戒律、定、慧、解脫、解脫的智慧,依靠四個正念,依靠四個正勤,依靠四個神通,依靠四個路徑,依靠四個果,依靠四個分辨,依靠四個高貴的種族,開始回憶十力的功德。
Tathā pañca padhāniyaṅgāni, pañcaṅgikaṃsammāsamādhiṃ, pañcindriyāni, pañca balāni, pañca nissaraṇiyā dhātuyo, pañca vimuttāyatanāni, pañca vimuttiparipācaniyā paññā, cha sāraṇīye dhamme, cha anussatiṭṭhānāni, cha gārave, cha nissaraṇiyā dhātuyo, cha satatavihāre, cha anuttariyāni, cha nibbedhabhāgiyā paññā, cha abhiññā, cha asādhāraṇañāṇāni, satta aparihāniye dhamme, satta ariyadhanāni, satta bojjhaṅge, satta sappurisadhamme, satta nijjaravatthūni, satta paññā, satta dakkhiṇeyyapuggale, satta khīṇāsavabalāni, aṭṭha paññāpaṭilābhahetū, aṭṭha sammattāni, aṭṭha lokadhammātikkame, aṭṭha ārambhavatthūni, aṭṭha akkhaṇadesanā, aṭṭha mahāpurisavitakke, aṭṭha abhibhāyatanāni, aṭṭha vimokkhe, nava yonisomanasikāramūlake dhamme, nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni, nava sattāvāsadesanā, nava āghātappaṭivinaye, nava paññā, nava nānattāni, nava anupubbavihāre, dasa nāthakaraṇe dhamme, dasa kasiṇāyatanāni, dasa kusalakammapathe, dasa tathāgatabalāni, dasa sammattāni, dasa ariyavāse, dasa asekkhadhamme, ekādasa mettānisaṃse, dvādasa dhammacakkākāre, terasa dhutaṅgaguṇe , cuddasa buddhañāṇāni, pañcadasa vimuttiparipācaniye dhamme, soḷasavidhaṃ ānāpānassatiṃ, aṭṭhārasa buddhadhamme, ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni, catucattālīsa ñāṇavatthūni, paropaṇṇāsa kusaladhamme, sattasattati ñāṇavatthūni, catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcaramahāvajirañāṇaṃ nissāya dasabalassa guṇe anussarituṃ ārabhi.
五種修行的支分,五種正念的正定,五種感官,五種力量,五種解脫的元素,五種解脫的處所,五種解脫的完善的智慧,六種應修的法,六種回憶的處所,六種尊重,六種解脫的元素,六種恒常的住處,六種無上的法,六種啓發的智慧,六種超凡的智慧,七種不可避免的法,七種高貴的財富,七種覺醒的支分,七種善人之法,七種無障礙的法,七種智慧,七種應供養的人,七種已斷煩惱的力量,八種智慧的獲得原因,八種正念,八種超越世俗的法,八種起始的法,八種不可思議的教導,八種偉人之特質,八種勝過的處所,八種解脫,九種正思維的根本法,九種純凈的修行支分,九種眾生的教導,九種對傷害的戒律,九種智慧,九種多樣性,九種逐步的住處,十種保護的法,十種元素的安住,十種善行的路徑,十種如來之力,十種正念,十種高貴的住處,十種不再退轉的法,十一種慈心的利益,十二種法輪的構成,十三種苦行的功德,十四種佛的智慧,十五種解脫的完善法,十六種安那般那的正念,十八種佛法,十九種反思的智慧,四十四種智慧的元素,基於二百四十億的萬億的安住,開始回憶十力的功德。
Tasmiṃyeva ca divāṭṭhāne nisinnoyeva upari 『『aparaṃ pana, bhante, etadānuttariya』』nti āgamissanti soḷasa aparampariyadhammā, tepi nissāya anussarituṃ ārabhi. So 『『kusalapaññattiyaṃ anuttaro mayhaṃ satthā, āyatanapaññattiyaṃ anuttaro, gabbhāvakkantiyaṃ anuttaro, ādesanāvidhāsu anuttaro, dassanasamāpattiyaṃ anuttaro, puggalapaññattiyaṃ anuttaro, padhāne anuttaro, paṭipadāsu anuttaro, bhassasamācāre anuttaro, purisasīlasamācāre anuttaro, anusāsanīvidhāsu anuttaro, parapuggalavimuttiñāṇe anuttaro, sassatavādesu anuttaro, pubbenivāsañāṇe anuttaro, dibbacakkhuñāṇe anuttaro, iddhividhe anuttaro, iminā ca iminā ca anuttaro』』ti evaṃ dasabalassa guṇe anussaranto bhagavato guṇānaṃ neva antaṃ, na pamāṇaṃ passi. Thero attanopi tāva guṇānaṃ antaṃ vā pamāṇaṃ vā nāddasa, bhagavato guṇānaṃ kiṃ passissati? Yassa yassa hi paññā mahatī ñāṇaṃ visadaṃ, so so buddhaguṇe mahantato saddahati. Lokiyamahājano ukkāsitvāpi khipitvāpi 『『namo buddhāna』』nti attano attano upanissaye ṭhatvā buddhānaṃ guṇe anussarati. Sabbalokiyamahājanato eko sotāpanno buddhaguṇe mahantato saddahati. Sotāpannānaṃ satatopi sahassatopi eko sakadāgāmī. Sakadāgāmīnaṃ satatopi sahassatopi eko anāgāmī. Anāgāmīnaṃ satatopi sahassatopi eko arahā buddhaguṇe mahantato saddahati. Avasesaarahantehi asīti mahātherā buddhaguṇe mahantato saddahanti. Asītimahātherehi cattāro mahātherā. Catūhi mahātherehi dve aggasāvakā. Tesupi sāriputtatthero, sāriputtattheratopi eko paccekabuddho buddhaguṇe mahantato saddahati. Sace pana sakalacakkavāḷagabbhe saṅghāṭikaṇṇena saṅghāṭikaṇṇaṃ pahariyamānā nisinnā paccekabuddhā buddhaguṇe anussareyyuṃ, tehi sabbehipi eko sabbaññubuddhova buddhaguṇe mahantato saddahati.
在那日間住所中坐著時,會有「另外,尊者,這個是無上的」這樣的教義降臨,十六種無上法則,基於這些也開始回憶。他說:「在善的定義上,我的老師無與倫比;在處所的定義上無與倫比;在胎生的定義上無與倫比;在教導的方式上無與倫比;在見證的安住上無與倫比;在個人的定義上無與倫比;在修行上無與倫比;在路徑上無與倫比;在言辭的行為上無與倫比;在人的戒律上無與倫比;在教導的方式上無與倫比;在他人的解脫智慧上無與倫比;在永恒的見解上無與倫比;在前世的記憶上無與倫比;在天眼的智慧上無與倫比;在神通的能力上無與倫比;通過這樣那樣的無與倫比。」在回憶佛陀的功德時,他未曾見到佛陀的功德有盡頭或界限。長老自己也沒有看到自己的功德的盡頭或界限,佛陀的功德又能看到什麼呢?任何具備深厚智慧的者,對佛的功德深信不疑。 世俗的廣大群眾,無論是高舉或是拋棄,都會站在自己的依靠上,回憶佛的功德。所有世俗的廣大群眾中,唯一的入流者對佛的功德深信不疑。入流者常常或偶爾都是唯一的再來者。再來者常常或偶爾都是唯一的無餘者。無餘者常常或偶爾都是唯一的阿羅漢,對佛的功德深信不疑。除了阿羅漢之外,還有八十位大長老對佛的功德深信不疑。八十位大長老中有四位大長老,四位大長老中有兩位首座弟子。其中,舍利弗長老也是唯一的獨覺佛,對佛的功德深信不疑。如果所有的獨覺佛都在這宇宙中坐著,若被眾多的獨覺佛所打擊,他們也會回憶佛的功德,所有的獨覺佛中,唯有一位全知佛對佛的功德深信不疑。
Seyyathāpi nāma mahājano 『『mahāsamuddo gambhīro uttāno』』ti jānanatthaṃ yottāni vaṭṭeyya, tattha koci byāmappamāṇaṃ yottaṃ vaṭṭeyya, koci dve byāmaṃ, koci dasabyāmaṃ, koci vīsatibyāmaṃ, koci tiṃsabyāmaṃ, koci cattālīsabyāmaṃ, koci paññāsabyāmaṃ, koci satabyāmaṃ, koci sahassabyāmaṃ , koci caturāsītibyāmasahassaṃ. Te nāvaṃ āruyha, samuddamajjhe uggatapabbatādimhi vā ṭhatvā attano attano yottaṃ otāreyyuṃ, tesu yassa yottaṃ byāmamattaṃ, so byāmamattaṭṭhāneyeva udakaṃ jānāti…pe… yassa caturāsītibyāmasahassaṃ, so caturāsītibyāmasahassaṭṭhāneyeva udakaṃ jānāti. Parato udakaṃ ettakanti na jānāti. Mahāsamudde pana na tattakaṃyeva udakaṃ, atha kho anantamaparimāṇaṃ. Caturāsītiyojanasahassaṃ gambhīro hi mahāsamuddo, evameva ekabyāmayottato paṭṭhāya navabyāmayottena ñātaudakaṃ viya lokiyamahājanena diṭṭhabuddhaguṇā veditabbā. Dasabyāmayottena dasabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya sotāpannena diṭṭhabuddhaguṇā. Vīsatibyāmayottena vīsatibyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya sakadāgāminā diṭṭhabuddhaguṇā. Tiṃsabyāmayottena tiṃsabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya anāgāminā diṭṭhabuddhaguṇā. Cattālīsabyāmayottena cattālīsabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya arahatā diṭṭhabuddhaguṇā. Paññāsabyāmayottena paññāsabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya asītimahātherehi diṭṭhabuddhaguṇā. Satabyāmayottena satabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya catūhi mahātherehi diṭṭhabuddhaguṇā. Sahassabyāmayottena sahassabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya mahāmoggallānattherena diṭṭhabuddhaguṇā. Caturāsītibyāmasahassayottena caturāsītibyāmasahassaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya dhammasenāpatinā sāriputtattherena diṭṭhabuddhaguṇā. Tattha yathā so puriso mahāsamudde udakaṃ nāma na ettakaṃyeva, anantamaparimāṇanti gaṇhāti, evameva āyasmā sāriputto dhammanvayena anvayabuddhiyā anumānena nayaggāhena sāvakapāramīñāṇe ṭhatvā dasabalassa guṇe anussaranto 『『buddhaguṇā anantā aparimāṇā』』ti saddahi.
Therena hi diṭṭhabuddhaguṇehi dhammanvayena gahetabbabuddhaguṇāyeva bahutarā. Yathā kathaṃ viya? Yathā ito nava ito navāti aṭṭhārasa yojanāni avattharitvā gacchantiyā candabhāgāya mahānadiyā puriso sūcipāsena udakaṃ gaṇheyya, sūcipāsena gahitaudakato aggahitameva bahu hoti. Yathā vā pana puriso mahāpathavito aṅguliyā paṃsuṃ gaṇheyya, aṅguliyā gahitapaṃsuto avasesapaṃsuyeva bahu hoti. Yathā vā pana puriso mahāsamuddābhimukhiṃ aṅguliṃ kareyya, aṅguliabhimukhaudakato avasesaṃ udakaṃyeva bahu hoti. Yathā ca puriso ākāsābhimukhiṃ aṅguliṃ kareyya, aṅguliabhimukhaākāsato sesaākāsappadesova bahu hoti. Evaṃ therena diṭṭhabuddhaguṇehi adiṭṭhā guṇāva bahūti veditabbā. Vuttampi cetaṃ –
『『Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,
Kappampi ce aññamabhāsamāno;
Khīyetha kappo ciradīghamantare,
Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā』』ti.
就如世人所知「偉大的海洋深邃且高漲」,如果有水手將其測量,可能會測量出某個範圍的水,可能是兩個波浪,可能是十個波浪,可能是二十個波浪,可能是三十個波浪,可能是四十個波浪,可能是五十個波浪,可能是六十個波浪,可能是七十個波浪,可能是八十個波浪,可能是八萬四千個波浪。 他們乘船而上,站在海洋中央的高山等地方,向下測量各自的水位,水位的高低與水的量相應。 對於那些測量出某個波浪的人,便知道該處的水量……等等……對於測量出八萬四千個波浪的人,便知道該處的水量。 但對於水的深度,他們並不知曉。 然而在偉大的海洋中,水的量不僅僅如此,而是無量無邊的。 八萬四千由賈那(yojana)構成的深邃,確實是偉大的海洋。 同樣地,從一個波浪的高度開始,九個波浪的水量,便可被世俗的廣大群眾所知曉。 從十個波浪的高度,便可被入流者所知曉的佛陀的功德。 從二十個波浪的高度,便可被再來者所知曉的佛陀的功德。 從三十個波浪的高度,便可被無餘者所知曉的佛陀的功德。 從四十個波浪的高度,便可被阿羅漢所知曉的佛陀的功德。 從五十個波浪的高度,便可被八十位大長老所知曉的佛陀的功德。 從六十個波浪的高度,便可被四位大長老所知曉的佛陀的功德。 從七十個波浪的高度,便可被兩位首座所知曉的佛陀的功德。 其中,舍利弗長老也是唯一的獨覺佛,對佛的功德深信不疑。 如果所有的獨覺佛都在這個宇宙中坐著,若被眾多的獨覺佛所打擊,他們也會回憶佛的功德,所有的獨覺佛中,唯有一位全知佛對佛的功德深信不疑。 因此,正如那人所知的偉大的海洋的水量並不僅僅是有限的,而是無量無邊的,阿耶薩(Āyasmā)舍利弗通過法的緣故、因果的推理、正當的理解,站在聲聞的圓滿智慧上,回憶十力的功德時,堅信「佛的功德是無量的、無邊的」。 長老所見的佛的功德,正法的緣故,所應理解的佛的功德是非常多的。 如何理解呢?就如從這裡到那裡有十八由賈那的水流,若有一個人用針去測量水,針所測得的水量相較於水流來說是微不足道的。 又如一個人從大地上用手指去測量泥土,手指所測的泥土量,相較於剩餘的泥土來說也是微不足道的。 又如一個人朝向偉大的海洋伸出手指,手指所指向的水量,相較於剩餘的水量也是微不足道的。 又如一個人朝向天空伸出手指,手指所指向的天空,相較於剩餘的天空空間也是微不足道的。 因此,長老所見的佛的功德是不可見的,然而其真正的功德是非常多的。 這也被說過—— 「佛也會讚美佛的美德, 若他在此說出其他的; 若在長久的時間內減弱, 佛的美德卻不會減弱。」
Evaṃ therassa attano ca satthu ca guṇe anussarato yamakamahānadīmahogho viya abbhantare pītisomanassaṃ avattharamānaṃ vāto viya bhastaṃ, ubbhijjitvā uggataudakaṃ viya mahārahadaṃ sakalasarīraṃ pūreti. Tato therassa 『『supatthitā vata me patthanā, suladdhā me pabbajjā, yvāhaṃ evaṃvidhassa satthu santike pabbajito』』ti āvajjantassa balavataraṃ pītisomanassaṃ uppajji.
Atha thero 『『kassāhaṃ imaṃ pītisomanassaṃ āroceyya』』nti cintento añño koci samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā mama imaṃ pasādaṃ anucchavikaṃ katvā paṭiggahetuṃ na sakkhissati, ahaṃ imaṃ somanassaṃ satthunoyeva pavedeyyāmi, satthāva me paṭiggaṇhituṃ sakkhissati, so hi tiṭṭhatu mama pītisomanassaṃ, mādisassa samaṇasatassa vā samaṇasahassassa vā samaṇasatasahassassa vā somanassaṃ pavedentassa sabbesaṃ manaṃ gaṇhanto paṭiggahetuṃ sakkoti. Seyyathāpi nāma aṭṭhārasa yojanāni avattharamānaṃ gacchantiṃ candabhāgamahānadiṃ kusumbhā vā kandarā vā sampaṭicchituṃ na sakkonti, mahāsamuddova taṃ sampaṭicchati. Mahāsamuddo hi tiṭṭhatu candabhāgā, evarūpānaṃ nadīnaṃ satampi sahassampi satasahassampi sampaṭicchati, na cassa tena ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati, evameva satthā mādisassa samaṇasatassa samaṇasahassassa samaṇasatasahassassa vā pītisomanassaṃ pavedentassa sabbesaṃ manaṃ gaṇhanto paṭiggahetuṃ sakkoti. Sesā samaṇabrāhmaṇādayo candabhāgaṃ kusumbhakandarā viya mama somanassaṃ sampaṭicchituṃ na sakkonti . Handāhaṃ mama pītisomanassaṃ satthunova ārocemīti pallaṅkaṃ vinibbhujitvā cammakkhaṇḍaṃ papphoṭetvā ādāya sāyanhasamaye pupphānaṃ vaṇṭato chijjitvā paggharaṇakāle satthāraṃ upasaṅkamitvā attano somanassaṃ pavedento evaṃpasanno ahaṃ, bhantetiādimāha. Tattha evaṃpasannoti evaṃ uppannasaddho, evaṃ saddahāmīti attho. Bhiyyobhiññataroti bhiyyataro abhiññāto, bhiyyatarābhiñño vā, uttaritarañāṇoti attho. Sambodhiyanti sabbaññutaññāṇe arahattamaggañāṇe vā, arahattamaggeneva hi buddhaguṇā nippadesā gahitā honti. Dve hi aggasāvakā arahattamaggeneva sāvakapāramīñāṇaṃ paṭilabhanti. Paccekabuddhā paccekabodhiñāṇaṃ. Buddhā sabbaññutaññāṇañceva sakale ca buddhaguṇe. Sabbañhi nesaṃ arahattamaggeneva ijjhati. Tasmā arahattamaggañāṇaṃ sambodhi nāma hoti. Tena uttaritaro bhagavatā natthi. Tenāha 『『bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya』』nti.
142.Uḷārāti seṭṭhā. Ayañhi uḷārasaddo 『『uḷārāni khādanīyāni khādantī』』tiādīsu (ma. ni. 1.366) madhure āgacchati. 『『Uḷārāya khalu bhavaṃ, vacchāyano , samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsāya pasaṃsatī』』tiādīsu (ma. ni. 3.280) seṭṭhe. 『『Appamāṇo uḷāro obhāso』』tiādīsu (dī. ni.
如此,長老在回憶自己和老師的功德時,內心產生了如同大河奔涌般的歡喜與愉悅,彷彿是被高漲的水流所充滿。於是,長老思念:「我的願望真是得到了很好的實現,我的出家真是得到了很好的成就,因為我在這樣的老師身邊出家。」 然後,長老思考:「我該向誰來表達這份歡喜呢?」他認為,無論是其他的修行者、婆羅門、天神、魔王,或是梵天,都無法與我分享我的歡喜;我只應將這份愉悅告知我的老師,老師能接受這份歡喜,因為他能理解我的歡喜,能夠接納我的歡喜。正如一條長達十八由賈的河流,無法容納任何小河流,唯有偉大的海洋才能接納。偉大的海洋能夠容納數千、數萬、數十萬的河流,但對於海洋來說,這些河流的水量並不會減少或增加。同樣地,老師能夠接納所有修行者的歡喜,無論是成千上萬的修行者,或是成千上萬的修行者的歡喜,老師都能理解並接納。其他的修行者、婆羅門等,無法像偉大的海洋那樣接納我的歡喜。 「那麼,我就向我的老師表達我的歡喜吧。」於是,長老整理好坐墊,清理身體上的污垢,準備好花朵,在黃昏時分,摘下花朵,走向老師,準備表達自己的歡喜,說:「尊者,我如此歡喜。」在這裡,「如此歡喜」是指「我有如此的信心」,「我如此信任」。「更高的智慧」意指更高的覺悟,或更高的智慧。 「覺悟」意指完全的智慧或阿羅漢道的智慧,因為佛的功德正是通過阿羅漢道所得到的。兩個首座弟子是通過阿羅漢道獲得了聲聞的圓滿智慧。獨覺佛則獲得了獨覺的覺悟。佛則擁有完全的智慧以及所有的佛德。所有的這些都是通過阿羅漢道而獲得的。因此,阿羅漢道的智慧被稱為覺悟。由此,佛陀沒有比這更高的智慧。因此說:「佛陀是更高的智慧,確實是覺悟。」 「優越者」是最卓越的。這個「優越」一詞在「優越者所食的食物」中出現。在「確實是優越者,讚美修行者的戈塔瑪」中也出現。在「無量的優越光輝」中也出現。
2.32) vipule. Svāyamidha seṭṭhe āgato. Tena vuttaṃ – 『『uḷārāti seṭṭhā』』ti. Āsabhīti usabhassa vācāsadisī acalā asampavedhī. Ekaṃso gahitoti anussavena vā ācariyaparamparāya vā itikirāya vā piṭakasampadānena vā ākāraparivitakkena vā diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā takkahetu vā nayahetu vā akathetvā paccakkhato ñāṇena paṭivijjhitvā viya ekaṃso gahito, sanniṭṭhānakathāva kathitāti attho.
Sīhanādoti seṭṭhanādo, neva dandhāyantena na gaggarāyantena sīhena viya uttamanādo naditoti attho. Kiṃ te sāriputtāti imaṃ desanaṃ kasmā ārabhīti? Anuyogadāpanatthaṃ. Ekacco hi sīhanādaṃ naditvā attano sīhanāde anuyogaṃ dātuṃ na sakkoti, nighaṃsanaṃ nakkhamati, lepe patitamakkaṭo viya hoti. Yathā dhamamānaṃ aparisuddhalohaṃ jhāyitvā jhāmaaṅgāro hoti, evaṃ jhāmaṅgāro viya hoti . Eko sīhanāde anuyogaṃ dāpiyamāno dātuṃ sakkoti, nighaṃsanaṃ khamati, dhamamānaṃ niddosajātarūpaṃ viya adhikataraṃ sobhati, tādiso thero. Tena naṃ bhagavā 『『anuyogakkhamo aya』』nti ñatvā sīhanāde anuyogadāpanatthaṃ imampi desanaṃ ārabhi.
Tattha sabbe teti sabbe te tayā. Evaṃsīlātiādīsu lokiyalokuttaravasena sīlādīni pucchati. Tesaṃ vitthārakathā mahāpadāne kathitāva.
Kiṃ pana te, sāriputta, ye te bhavissantīti atītā ca tāva niruddhā, apaṇṇattikabhāvaṃ gatā dīpasikhā viya nibbutā, evaṃ niruddhe apaṇṇattikabhāvaṃ gate tvaṃ kathaṃ jānissasi, anāgatabuddhānaṃ pana guṇā kinti tayā attano cittena paricchinditvā viditāti pucchanto evamāha. Kiṃ pana te, sāriputta, ahaṃ etarahīti anāgatāpi buddhā ajātā anibbattā anuppannā, tepi kathaṃ tvaṃ jānissasi? Tesañhi jānanaṃ apade ākāse padadassanaṃ viya hoti. Idāni mayā saddhiṃ ekavihāre vasasi, ekato bhikkhāya carasi, dhammadesanākāle dakkhiṇapasse nisīdasi, kiṃ pana mayhaṃ guṇā attano cetasā paricchinditvā viditā tayāti anuyuñjanto evamāha.
Thero pana pucchite pucchite 『『no hetaṃ, bhante』』ti paṭikkhipati. Therassa ca viditampi atthi aviditampi atthi, kiṃ so attano viditaṭṭhāne paṭikkhepaṃ karoti, aviditaṭṭhāneti? Viditaṭṭhāne na karoti, aviditaṭṭhāneyeva karotīti. Thero kira anuyoge āraddheyeva aññāsi. Na ayaṃ anuyogo sāvakapāramīñāṇe, sabbaññutaññāṇe ayaṃ anuyogoti attano sāvakapāramīñāṇe paṭikkhepaṃ akatvā aviditaṭṭhāne sabbaññutaññāṇe paṭikkhepaṃ karoti. Tena idampi dīpeti 『『bhagavā mayhaṃ atītānāgatapaccuppannānaṃ buddhānaṃ sīlasamādhipaññāvimuttikāraṇajānanasamatthaṃ sabbaññutaññāṇaṃ natthī』』ti.
Etthāti etesu atītādibhedesu buddhesu. Atha kiñcarahīti atha kasmā evaṃ ñāṇe asati tayā evaṃ kathitanti vadati.
在這裡,廣大的意思是最卓越的。因此說:「優越者是最卓越的。」 關於「牛」的意思是指像牛的聲音一樣,堅固而不動搖。 「單一的部分被抓住」意指通過傳承、經典的記載、對法的理解、推理、或是通過直接的智慧而被抓住,意指如同結論的說法。 「獅吼」是指最優越的聲音,既不是盲目的也不是輕浮的,像獅子一樣的高貴聲音。 「你對舍利弗有什麼?」是指為何開始這段教導?是爲了提供指導。 有些人聽到獅吼后,無法給予自己的獅吼指導,無法承受,就如同跌落的猩猩一樣。 就像粗糙的金屬經過冥想后變得明亮一樣,這樣的冥想者也是如此。 有人能夠給予獅吼的指導,能夠承受,就如同無瑕疵的金屬一樣更加光亮,這樣的長老。因此,佛陀知道他能給予指導,於是開始這段教導。 在這裡,「所有的」是指你所知的所有。 「如此的品德」等等是指通過世俗和超世俗的方式詢問品德等。 他們的詳細教導在《大法經》中已有闡述。 「那麼,舍利弗,你將成為怎樣的人呢?」是指過去的已經被抑制,像燈火一樣熄滅;在這樣的抑制中,如何能知道未來的佛的功德呢? 你又如何能知道未來的佛? 他們的知識就像在天空中看到腳印一樣。 現在我與你一起住在同一個地方,一起乞食,在法的講授時,你坐在我的右邊;那麼,我的功德又如何能被你用心思所界定呢? 長老在被詢問時,一再否認:「不是這樣的,尊者。」長老所知的有,所不知道的也有;為何他在已知的地方否認,而在未知的地方呢? 在已知的地方他不否認,而是在未知的地方否認。 據說長老在開始指導時就已知曉。 這不是聲聞的圓滿智慧,而是全知的智慧,因此在他的聲聞圓滿智慧中不否認,而是在未知的地方否認全知的智慧。 因此,這也表明:「佛陀在我所知的過去、未來、現在的佛中,沒有具備品德、定力、智慧、解脫的因緣。」 「在這裡」是指在這些過去等的佛中。 「那麼,為什麼在這樣的智慧缺失時,你會這樣說呢?」
143.Dhammanvayoti dhammassa paccakkhato ñāṇassa anuyogaṃ anugantvā uppannaṃ anumānañāṇaṃ nayaggāho vidito. Sāvakapāramīñāṇe ṭhatvāva imināva ākārena jānāmi bhagavāti vadati. Therassa hi nayaggāho appamāṇo apariyanto. Yathā sabbaññutaññāṇassa pamāṇaṃ vā pariyanto vā natthi, evaṃ dhammasenāpatino nayaggāhassa. Tena so 『『iminā evaṃvidho, iminā anuttaro satthā』』ti jānāti. Therassa hi nayaggāho sabbaññutaññāṇagatiko eva. Idāni taṃ nayaggāhaṃ pākaṭaṃ kātuṃ upamāya dassento seyyathāpi, bhantetiādimāha. Tattha yasmā majjhimapadese nagarassa uddhāpapākārādīni thirāni vā hontu, dubbalāni vā, sabbaso vā pana mā hontu, corāsaṅkā na hoti, tasmā taṃ aggahetvā paccantimanagaranti āha. Daḷhuddhāpanti thirapākārapādaṃ. Daḷhapākāratoraṇanti thirapākārañceva thirapiṭṭhasaṅghāṭañca. Ekadvāranti kasmā āha? Bahudvāre hi nagare bahūhi paṇḍitadovārikehi bhavitabbaṃ. Ekadvāre ekova vaṭṭati. Therassa ca paññāya sadiso añño natthi. Tasmā attano paṇḍitabhāvassa opammatthaṃ ekaṃyeva dovārikaṃ dassetuṃ ekadvāra』』nti āha. Paṇḍitoti paṇḍiccena samannāgato. Byattoti veyyattiyena samannāgato visadañāṇo. Medhāvīti ṭhānuppattikapaññāsaṅkhātāya medhāya samannāgato. Anupariyāyapathanti anupariyāyanāmakaṃ pākāramaggaṃ. Pākārasandhinti dvinnaṃ iṭṭhakānaṃ apagataṭṭhānaṃ. Pākāravivaranti pākārassa chinnaṭṭhānaṃ.
Cetaso upakkileseti pañca nīvaraṇāni cittaṃ upakkilesenti kiliṭṭhaṃ karonti upatāpenti vibādhenti, tasmā 『『cetaso upakkilesā』』ti vuccanti. Paññāya dubbalīkaraṇeti nīvaraṇā uppajjamānā anuppannāya paññāya uppajjituṃ na denti, uppannāya paññāya vaḍḍhituṃ na denti, tasmā 『『paññāya dubbalīkaraṇā』』ti vuccanti. Suppatiṭṭhitacittāti catūsu satipaṭṭhānesu suṭṭhu ṭhapitacittā hutvā. Satta bojjhaṅge yathābhūtanti satta bojjhaṅge yathāsabhāvena bhāvetvā. Anuttaraṃ sammāsambodhinti arahattaṃ sabbaññutaññāṇaṃ vā paṭivijjhiṃsūti dasseti.
Apicettha satipaṭṭhānāti vipassanā. Sambojjhaṅgā maggo. Anuttarāsammāsambodhi arahattaṃ. Satipaṭṭhānāti vā maggāti vā bojjhaṅgamissakā. Sammāsambodhi arahattameva. Dīghabhāṇakamahāsīvatthero panāha 『『satipaṭṭhāne vipassanāti gahetvā bojjhaṅge maggo ca sabbaññutaññāṇañcāti gahite sundaro pañho bhaveyya, na panevaṃ gahita』』nti. Iti thero sabbaññubuddhānaṃ nīvaraṇappahāne satipaṭṭhānabhāvanāya sambodhiyañca majjhe bhinnasuvaṇṇarajatānaṃ viya nānattābhāvaṃ dasseti.
「法之因緣」是指通過直接的智慧所產生的推理智慧。 站在聲聞圓滿智慧上,他這樣說:「我知道這是佛陀。」 因為長老的智慧是無量無邊的。 正如全知的智慧沒有界限,法的將軍的智慧也是如此。因此,他知道:「正是這個樣子的,正是無上的老師。」 長老的智慧是通向全知的智慧。 現在,爲了使這個智慧顯而易見,他以比喻進行說明,就如同說:「尊者。」 在這裡,因為中間的地方,城鎮的高低和堅固的結構都可能存在,也可能不堅固,但總之不會有盜賊的懷疑,因此說:「在外的城鎮。」 「堅固的高墻」是指堅固的墻壁。 「堅固的墻門」是指堅固的墻壁和堅固的支撐。 「單一的門」為何而說?因為在有很多門的城市中,應該有許多聰明的門衛。而單一的門則是唯一的。 長老的智慧是無與倫比的。因此,爲了顯示他的聰明智慧,只有一扇門。 「聰明者」是指有智慧的。 「明白者」是指有清晰智慧的。 「聰慧者」是指在地位上有成就的智慧。 「隨順的道路」是指順著道路而行的。 「墻的連線」是指兩個地方的交接。 「墻的缺口」是指墻的破損之處。 「心的污垢」是指五種障礙使心受到污染,令人煩惱、痛苦,因此稱為「心的污垢」。 「智慧的削弱」是指障礙的產生使未產生的智慧無法生起,已產生的智慧無法增長,因此稱為「智慧的削弱」。 「穩固的心」是指在四個正念中穩固的心。 「七種覺支如實」是指七種覺支如實地修習。 「無上的正覺」是指我已證得阿羅漢果或全知的智慧。 此外,這裡的正念是指內觀。 「覺支」是道路。 「無上的正覺」是阿羅漢果。 「正念」或「道路」是覺支的合成。 「正覺」就是阿羅漢果。 然而,長老大長老希瓦特(Mahāsīva)說:「如果將正念理解為內觀,並將覺支視為道路以及全知的智慧,那麼這將是一個美好的問題,而不是這樣理解。」 因此,長老通過消除全知佛的障礙,修習正念的修行,和覺悟的中間,像是不同的金銀一樣,展示了多樣性。
Idha ṭhatvā upamā saṃsandetabbā – āyasmā hi sāriputto paccantanagaraṃ dassesi, pākāraṃ dassesi, pariyāyapathaṃ dassesi, dvāraṃ dassesi, paṇḍitadovārikaṃ dassesi, nagaraṃ pavesanakanikkhamanake oḷārike pāṇe dassesi, paṇḍitadovārikassa tesaṃ pāṇānaṃ pākaṭabhāvañca dassesi. Tattha kiṃ kena sadisanti ce. Nagaraṃ viya hi nibbānaṃ, pākāro viya sīlaṃ, pariyāyapatho viya hirī, dvāraṃ viya ariyamaggo, paṇḍitadovāriko viya dhammasenāpati, nagarappavisanakanikkhamanakaoḷārikapāṇā viya atītānāgatapaccuppannā buddhā, dovārikassa tesaṃ pāṇānaṃ pākaṭabhāvo viya āyasmato sāriputtassa atītānāgatapaccuppannabuddhānaṃ sīlasamathādīhi pākaṭabhāvo. Ettāvatā therena bhagavā evamahaṃ sāvakapāramīñāṇe ṭhatvā dhammanvayena nayaggāhena jānāmīti attano sīhanādassa anuyogo dinno hoti.
144.Idhāhaṃ, bhante, yena bhagavāti imaṃ desanaṃ kasmā ārabhi ? Sāvakapāramīñāṇassa nipphattidassanatthaṃ. Ayañhettha adhippāyo, bhagavā ahaṃ sāvakapāramīñāṇaṃ paṭilabhanto pañcanavutipāsaṇḍe na aññaṃ ekampi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā sāvakapāramīñāṇampi paṭilabhiṃ, tumheyeva upasaṅkamitvā tumhe payirupāsanto paṭilabhinti. Tattha idhāti nipātamattaṃ. Upasaṅkamiṃ dhammasavanāyāti tumhe upasaṅkamanto panāhaṃ na cīvarādihetu upasaṅkamanto, dhammasavanatthāya upasaṅkamanto. Evaṃ upasaṅkamitvā sāvakapāramīñāṇaṃ paṭilabhiṃ. Kadā pana thero dhammasavanatthāya upasaṅkamantoti. Sūkarakhataleṇe bhāgineyyadīghanakhaparibbājakassa vedanāpariggahasuttantakathanadivase (ma. ni.
在這裡,應該使用比喻進行說明——因為尊者舍利弗展示了外城,展示了城墻,展示了道路,展示了門,展示了聰明的門衛,展示了城鎮的出入,展示了這些生靈的顯著特徵。在那裡,如果問:「城鎮與什麼相似?」因為城鎮就像涅槃,城墻就像戒律,路徑就像羞愧,門就像聖道,聰明的門衛就像法的將軍,城鎮的出入就像過去、未來和現在的佛,門衛的顯著特徵就像尊者舍利弗的過去、未來和現在的佛的戒律、禪定等的顯著特徵。至此,長老以此為基礎,佛陀說:「我在聲聞圓滿智慧上,憑藉法之因緣的智慧而知曉。」 「那麼,尊者,我為何開始這段教導?」是爲了展示聲聞圓滿智慧的成就。 這裡的意圖是,佛陀說:「我獲得了聲聞圓滿智慧,五十七位修行者中沒有其他的修行者或婆羅門能夠接近,唯有你們能夠接近並尊敬我。」 在這裡,「這裡」只是一個副詞。 「我接近是爲了聽法」是指你們接近,而我並不是因為袈裟等的緣故而接近,而是爲了聽法而接近。 這樣接近后我獲得了聲聞圓滿智慧。 那麼,長老何時是爲了聽法而接近的呢? 是在豬的面板上,親戚的長指甲的遊方者的感覺被描述的那一天。
2.205) upasaṅkamanto, tadāyeva sāvakapāramīñāṇaṃ paṭilabhīti. Taṃdivasañhi thero tālavaṇṭaṃ gahetvā bhagavantaṃ bījamāno ṭhito taṃ desanaṃ sutvā tattheva sāvakapāramīñāṇaṃ hatthagataṃ akāsi. Uttaruttaraṃ paṇītapaṇītanti uttaruttarañceva paṇītapaṇītañca katvā desesi. Kaṇhasukkasappaṭibhāganti kaṇhañceva sukkañca. Tañca kho sappaṭibhāgaṃ savipakkhaṃ katvā. Kaṇhaṃ paṭibāhitvā sukkaṃ, sukkaṃ paṭibāhitvā kaṇhanti evaṃ sappaṭibhāgaṃ katvā kaṇhasukkaṃ desesi, kaṇhaṃ desentopi ca saussāhaṃ savipākaṃ desesi, sukkaṃ desentopi saussāhaṃ savipākaṃ desesi.
Tasmiṃ dhamme abhiññā idhekaccaṃ dhammaṃ dhammesu niṭṭhamagamanti tasmiṃ desite dhamme ekaccaṃ dhammaṃ nāma sāvakapāramīñāṇaṃ sañjānitvā dhammesu niṭṭhamagamaṃ. Katamesu dhammesūti? Catusaccadhammesu. Etthāyaṃ therasallāpo, kāḷavallavāsī sumatthero tāva vadati 『『catusaccadhammesu idāni niṭṭhagamanakāraṇaṃ natthi. Assajimahāsāvakassa hi diṭṭhadivaseyeva so paṭhamamaggena catusaccadhammesu niṭṭhaṃ gato, aparabhāge sūkarakhataleṇadvāre upari tīhi maggehi catusaccadhammesu niṭṭhaṃ gato, imasmiṃ pana ṭhāne 『dhammesū』ti buddhaguṇesu niṭṭhaṃ gato』』ti. Lokantaravāsī cūḷasīvatthero pana 『『sabbaṃ tatheva vatvā imasmiṃ pana ṭhāne 『dhammesū』ti arahatte niṭṭhaṃ gato』』ti āha. Dīghabhāṇakatipiṭakamahāsīvatthero pana 『『tatheva purimavādaṃ vatvā imasmiṃ pana ṭhāne 『dhammesū』ti sāvakapāramīñāṇe niṭṭhaṃ gato』』ti vatvā 『『buddhaguṇā pana nayato āgatā』』ti āha.
Satthari pasīdinti evaṃ sāvakapāramīñāṇadhammesu niṭṭhaṃ gantvā bhiyyosomattāya 『『sammāsambuddho vata so bhagavā』』ti satthari pasīdiṃ. Svākkhāto bhagavatā dhammoti suṭṭhu akkhāto sukathito niyyāniko maggo phalatthāya niyyāti rāgadosamohanimmadanasamattho.
Suppaṭipanno saṅghoti buddhassa bhagavato sāvakasaṅghopi vaṅkādidosavirahitaṃ sammāpaṭipadaṃ paṭipannattā suppaṭipannoti pasannomhi bhagavatīti dasseti.
Kusaladhammadesanāvaṇṇanā
- Idāni divāṭṭhāne nisīditvā samāpajjite soḷasa aparāpariyadhamme dassetuṃ aparaṃ pana bhante etadānuttariyanti desanaṃ ārabhi. Tattha anuttariyanti anuttarabhāvo. Yathā bhagavādhammaṃ desetīti yathā yenākārena yāya desanāya bhagavā dhammaṃ deseti, sā tumhākaṃ desanā anuttarāti vadati. Kusalesu dhammesūti tāya desanāya desitesu kusalesu dhammesupi bhagavāva anuttaroti dīpeti. Yā vā sā desanā, tassā bhūmiṃ dassentopi 『『kusalesu dhammesū』』ti āha. Tatrime kusalā dhammāti tatra kusalesu dhammesūti vuttapade ime kusalā dhammā nāmāti veditabbā. Tattha ārogyaṭṭhena, anavajjaṭṭhena, kosallasambhūtaṭṭhena, niddarathaṭṭhena, sukhavipākaṭṭhenāti pañcadhā kusalaṃ veditabbaṃ. Tesu jātakapariyāyaṃ patvā ārogyaṭṭhena kusalaṃ vaṭṭati. Suttantapariyāyaṃ patvā anavajjaṭṭhena. Abhidhammapariyāyaṃ patvā kosallasambhūtaniddarathasukhavipākaṭṭhena. Imasmiṃ pana ṭhāne bāhitikasuttantapariyāyena (ma. ni.
在接近時,正是那時獲得了聲聞圓滿智慧。 那一天,長老拿著棕櫚葉,站在佛陀面前,聽到這段教導后,便在那時獲得了聲聞圓滿智慧。 逐步地講述了更高的、最精妙的。 「黑與白的蛇的分配」是指黑與白。 而且將其分為有對立的部分。 將黑排除后是白,排除白后是黑,便這樣分配了黑白的蛇,講述黑時也講述著對立的部分,講述白時也講述著對立的部分。 在此法中,某些法被稱為「法的終止」,在講述的法中,某些法名為聲聞圓滿智慧,知曉法的終止。 「哪些法?」是指四聖諦法。 這裡是長老的討論,黑山村的蘇馬長老說:「在四聖諦法中,現在沒有終止的原因。 大師的高徒在見到時,便通過第一道途徑在四聖諦法中達到了終止,後來在豬的面板上,經過三條道路在四聖諦法中達到了終止,而在此處卻是『在法中』達到了佛的功德的終止。」 住在世間的丘士瓦長老則說:「一切都如是,而在此處卻是『在法中』達到了阿羅漢果的終止。」 大長老大長老希瓦特則說:「如是說前面的論述,而在此處卻是『在法中』達到了聲聞圓滿智慧的終止。」並說:「但佛的功德是由此而來的。」 「對老師感到歡喜」是指在聲聞圓滿智慧的法中達到了終止,因此更加歡喜地說:「確實,佛陀是無上的。」 佛陀所說的法是清晰的,清楚地講解,能引導到解脫的道路,能引導到果報的目的,能驅除貪、恚、癡的煩惱。 「善行的僧眾」是指佛陀的聲聞僧眾,因其不具備偏見而走上正道,所以稱為善行的僧眾。 現在,坐在白晝的地方,進入禪定,便開始了另一段教導,以展示十六個深奧的法。 在那裡,「深奧」是指無上的狀態。 就如佛陀所講的法一樣,以那樣的方式,佛陀講述法,你們的教導便稱為無上。 在善法中,佛陀也稱為無上的。 那段教導,雖展示其基礎,卻也說:「在善法中。」 在此,善法是指在善法中所說的法。 在那裡,善法是指健康、無過失、智慧所生、無疲憊、快樂的果報等五種善法。 在這些中,依照生起的因,健康的善法成立。 依照教義的緣,無過失的善法成立。 依照《阿毗達摩》的緣,智慧所生的、無疲憊的、快樂的果報等成立。 在這裡,依照《經藏》的緣。
2.358) anavajjaṭṭhena kusalaṃ daṭṭhabbaṃ.
Cattāro satipaṭṭhānāti cuddasavidhena kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ, navavidhena vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ , soḷasavidhena cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ, pañcavidhena dhammānupassanāsatipaṭṭhānanti evaṃ nānānayehi vibhajitvā samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttaramissakā cattāro satipaṭṭhānā desitā. Phalasatipaṭṭhānaṃ pana idha anadhippetaṃ. Cattāro sammappadhānāti paggahaṭṭhena ekalakkhaṇā, kiccavasena nānākiccā. 『『Idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāyā』』tiādinā nayena samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttaramissakāva cattāro sammappadhānā desitā. Cattāro iddhipādāti ijjhanaṭṭhena ekasaṅgahā, chandādivasena nānāsabhāvā. 『『Idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvetī』』tiādinā nayena samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttaramissakāva cattāro iddhipādā desitā.
Pañcindriyānīti ādhipateyyaṭṭhena ekalakkhaṇāni, adhimokkhādisabhāvavasena nānāsabhāvāni. Samathavipassanāmaggavaseneva ca lokiyalokuttaramissakāni saddhādīni pañcindriyāni desitāni. Pañca balānīti upatthambhanaṭṭhena akampiyaṭṭhena vā ekasaṅgahāni, salakkhaṇena nānāsabhāvāni . Samathavipassanāmaggavaseneva lokiyalokuttaramissakāni saddhādīni pañca balāni desitāni. Satta bojjhaṅgāti niyyānaṭṭhena ekasaṅgahā, upaṭṭhānādinā salakkhaṇena nānāsabhāvā. Samathavipassanā maggavaseneva lokiyalokuttaramissakā satta bojjhaṅgā desitā.
Ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti hetuṭṭhena ekasaṅgaho, dassanādinā salakkhaṇena nānāsabhāvo. Samathavipassanāmaggavaseneva lokiyalokuttaramissako ariyo aṭṭhaṅgiko maggo desitoti attho.
Idha, bhante, bhikkhu āsavānaṃ khayāti idaṃ kimatthaṃ āraddhaṃ? Sāsanassa pariyosānadassanatthaṃ. Sāsanassa hi na kevalaṃ maggeneva pariyosānaṃ hoti, arahattaphalena pana hoti. Tasmā taṃ dassetuṃ idamāraddhanti veditabbaṃ. Etadānuttariyaṃ, bhante, kusalesu dhammesūti bhante yā ayaṃ kusalesu dhammesu evaṃdesanā, etadānuttariyaṃ. Taṃbhagavāti taṃ desanaṃ bhagavā asesaṃ sakalaṃ abhijānāti. Taṃ bhagavatoti taṃ desanaṃ bhagavato asesaṃ abhijānato. Uttari abhiññeyyaṃ natthīti taduttari abhijānitabbaṃ natthi, ayaṃ nāma ito añño dhammo vā puggalo vā yaṃ bhagavā na jānātīti idaṃ natthi. Yadabhijānaṃ añño samaṇo vāti yaṃ tumhehi anabhiññātaṃ, taṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā abhijānanto bhagavatā bhiyyobhiññataro assa, adhikatarapañño bhaveyya. Yadidaṃ kusalesu dhammesūti ettha yadidanti nipātamattaṃ, kusalesu dhammesu bhagavatā uttaritaro natthīti ayametthattho. Iti bhagavāva kusalesu dhammesu anuttaroti dassento 『『imināpi kāraṇena evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavatī』』ti dīpeti. Ito paresu aparaṃ panātiādīsu visesamattameva vaṇṇayissāma. Purimavārasadisaṃ pana vuttanayeneva veditabbaṃ.
Āyatanapaṇṇattidesanāvaṇṇanā
應當以無過失的方式來理解善法。 四個正念是指以十四種方式的身念處,以九種方式的受念處,以十六種方式的心念處,以五種方式的法念處,依此以不同的方式劃分,結合了靜止與內觀的道路,講述了世間與出世間的四個正念。而成果正念在這裡並未被提及。 四個正努力是指從把握的角度看是一種特徵,從任務的角度看是多種任務。 「在這裡,出家人對於未生起的惡法與不善法不生起」是以此類推,結合了靜止與內觀的道路,講述了世間與出世間的四個正努力。 四個神通是指從施展的角度看是一種總和,從慾望等的角度看是多種特性。 「在這裡,出家人培養與慾望、定力、努力相應的神通」是以此類推,結合了靜止與內觀的道路,講述了世間與出世間的四個神通。 五種根是指從主導的角度看是一種特徵,從信等的特性看是多種特性。 結合了靜止與內觀的道路,講述了世間與出世間的五種根。 五種力量是指從支撐的角度看是一種不動的特徵,從特徵的角度看是多種特性。 結合了靜止與內觀的道路,講述了世間與出世間的五種力量。 七種覺支是指從引導的角度看是一種總和,從支援等的特性看是多種特性。 結合了靜止與內觀的道路,講述了世間與出世間的七種覺支。 聖八正道是指從原因的角度看是一種總和,從見等的特性看是多種特性。 結合了靜止與內觀的道路,講述了世間與出世間的聖八正道。 「那麼,尊者,出家人對於煩惱的消滅,這是什麼原因呢?」是爲了展示教法的終極成就。 因為教法不僅僅通過道路而達到終極成就,還通過阿羅漢果而達到終極成就。 因此,應當理解為是爲了展示這一點。 「這是無上的,尊者,」是說這段教導,尊者完全瞭解這一切。 「這是尊者所瞭解的教導。」 這段教導是尊者完全瞭解的。 「更高的智慧無可知曉」是指更高的智慧無法被理解,確實沒有其他法或人是尊者所不知的。 如果有其他的修行者,您們所不瞭解的,那其他的修行者或婆羅門將會比您更有智慧,理解得更深。 「這是善法」是指這裡的「這是」只是副詞,善法中,尊者沒有更高的智慧。 因此,尊者在善法中是無上的,便以此原因表明:「因此,我對尊者感到歡喜。」 在此之後,我們將詳細描述其他部分。 但前面的論述應當以相同的方式理解。 「感官的教導」是指教法的闡釋。
146.Āyatanapaṇṇattīsūti āyatanapaññāpanāsu. Idāni tā āyatanapaññattiyo dassento chayimāni, bhantetiādimāha. Āyatanakathā panesā visuddhimagge vitthārena kathitā, tena na taṃ vitthārayissāma, tasmā tattha vuttanayeneva sā vitthārato veditabbā.
Etadānuttariyaṃ, bhante, āyatanapaṇṇattīsūti yāyaṃ āyatanapaṇṇattīsu ajjhattikabāhiravavatthānādivasena evaṃ desanā, etadānuttariyaṃ. Sesaṃ vuttanayameva.
Gabbhāvakkantidesanāvaṇṇanā
147.Gabbhāvakkantīsūti gabbhokkamanesu. Tā gabbhāvakkantiyo dassento catasso imā, bhantetiādimāha. Tattha asampajānoti ajānanto sammūḷho hutvā. Mātukucchiṃ okkamatīti paṭisandhivasena pavisati. Ṭhātīti vasati. Nikkhamatīti nikkhamantopi asampajāno sammūḷhova nikkhamati. Ayaṃ paṭhamāti ayaṃ pakatilokiyamanussānaṃ paṭhamā gabbhāvakkanti.
Sampajāno mātukucchiṃ okkamatīti okkamanto sampajāno asammūḷho hutvā okkamati.
Ayaṃdutiyāti ayaṃ asītimahātherānaṃ sāvakānaṃ dutiyā gabbhāvakkanti. Te hi pavisantāva jānanti, vasantā ca nikkhamantā ca na jānanti.
Ayaṃ tatiyāti ayaṃ dvinnañca aggasāvakānaṃ paccekabodhisattānañca tatiyā gabbhāvakkanti. Te kira kammajehi vātehi adhosirā uddhaṃpādā anekasataporise papāte viya yonimukhe khittā tāḷacchiggaḷena hatthī viya sambādhena yonimukhena nikkhamamānā anantaṃ dukkhaṃ pāpuṇanti. Tena nesaṃ 『『mayaṃ nikkhamamhā』』ti sampajānatā na hoti. Evaṃ pūritapāramīnampi ca sattānaṃ evarūpe ṭhāne mahantaṃ dukkhaṃ uppajjatīti alameva gabbhāvāse nibbindituṃ alaṃ virajjituṃ.
Ayaṃ catutthāti ayaṃ sabbaññubodhisattānaṃ vasena catutthā gabbhāvakkanti. Sabbaññubodhisattā hi mātukucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhantāpi jānanti, tattha vasantāpi jānanti, nikkhamantāpi jānanti, nikkhamanakālepi ca te kammajavātā uddhaṃpāde adhosire katvā khipituṃ na sakkonti, dve hatthe pasāretvā akkhīni ummīletvā ṭhitakāva nikkhamanti. Bhavaggaṃ upādāya avīciantare añño tīsu kālesu sampajāno nāma natthi ṭhapetvā sabbaññubodhisatte. Teneva nesaṃ mātukucchiṃ okkamanakāle ca nikkhamanakāle ca dasasahassilokadhātu kampatīti. Sesamettha vuttanayeneva veditabbaṃ.
Ādesanavidhādesanāvaṇṇanā
「關於根源的教義」是指根源的闡述。 現在,將展示這六種,尊者如此說。 關於根源的討論在清凈道中已詳細討論,因此不再詳細闡述,故應以此處所述的方式理解其詳細內容。 這是無上的,尊者,關於根源的教義是指在根源的闡述中,依內外的定義等進行這樣的教導,這是無上的。 其餘的則如前所述。 「關於胎生的教義」是指關於胎生的闡述。 現在將展示這四種,尊者如此說。 在這裡,「不覺」是指無知,陷入迷惑。 「進入母胎」是指根據再生而進入。 「停留」是指居住。 「出離」是指出離時仍舊無知,陷入迷惑。 這是第一種,屬於世間人類的胎生。 「覺知地進入母胎」是指進入時,覺知而不迷惑地進入。 「這是第二種」是指這是八十位大長老的弟子們的第二種胎生。 他們在進入時是知曉的,而在居住與出離時則不知曉。 「這是第三種」是指這是兩位頂尖弟子的獨覺菩薩們的第三種胎生。 他們在因業的風力的推動下,如同許多百姓般地從下方向上飛起,猶如被大象用掌擊打般地被拋向胎生的出口,因而遭遇無盡的痛苦。 因此,他們在「我們已出離」時並未覺知。 這樣,即使是圓滿的眾生在這樣的情況下也會遭遇巨大的痛苦,因此不應對胎生產生厭倦和厭惡。 「這是第四種」是指這是所有圓滿覺悟的菩薩們的第四種胎生。 所有圓滿覺悟的菩薩們在母胎中即使在接受再生時也知曉,居住時也知曉,出離時也知曉。 在出離時,他們因業的風力的推動而無法迅速拋起,雙手伸展,睜開眼睛,穩穩地出離。 除了由於生死的執著而進入無間地獄的眾生外,其他時刻沒有人能夠覺知。 因此,在進入母胎與出離時,十千個世界都在震動。 其餘的則應如前所述理解。 「關於教義的指示」是指教義的闡述。
148.Ādesanavidhāsūti ādesanakoṭṭhāsesu. Idāni tā ādesanavidhā dassento catasso imātiādimāha. Nimittena ādisatīti āgatanimittena gatanimittena ṭhitanimittena vā idaṃ nāma bhavissatīti katheti.
Tatridaṃ vatthu – eko rājā tisso muttā gahetvā purohitaṃ pucchi 『『kiṃ me, ācariya, hatthe』』ti? So ito cito ca olokesi. Tena ca samayena ekā sarabū 『『makkhikaṃ gahessāmī』』ti pakkhandi, gahaṇakāle makkhikā palātā, so makkhikāya muttattā 『『muttā mahārājā』』ti āha. Muttā tāva hotu, kati muttāti? So puna nimittaṃ olokesi. Atha avidūre kukkuṭo tikkhattuṃ saddaṃ nicchāresi. Brāhmaṇo 『『tisso mahārājā』』ti āha. Evaṃ ekacco āgatanimittena katheti. Etenupāyena gataṭhitani mittehipi kathanaṃ veditabbaṃ.
Amanussānanti yakkhapisācādīnaṃ. Devatānanti cātumahārājikādīnaṃ. Saddaṃ sutvāti aññassa cittaṃ ñatvā kathentānaṃ saddaṃ sutvā. Vitakkavipphārasaddanti vitakkavipphāravasena uppannaṃ vippalapantānaṃ suttapamattādīnaṃ saddaṃ. Sutvāti taṃ saddaṃ sutvā. Yaṃ vitakkayato tassa so saddo uppanno, tassa vasena 『『evampi te mano』』ti ādisati. Manosaṅkhārā paṇihitāti cittasaṅkhārā suṭṭhapitā. Vitakkessatīti vitakkayissati pavattessatīti pajānāti. Jānanto ca āgamanena jānāti, pubbabhāgena jānāti, antosamāpattiyaṃ cittaṃ oloketvā jānāti. Āgamanena jānāti nāma kasiṇaparikammakāleyeva yenākārena esa kasiṇabhāvanaṃ āraddho paṭhamajjhānaṃ vā…pe… catutthajjhānaṃ vā aṭṭhasamāpattiyo vā nibbattessatīti jānāti. Pubbabhāgena jānāti nāma samathavipassanāya āraddhāyeva jānāti, yenākārena esa vipassanaṃ āraddho sotāpattimaggaṃ vā nibbattessati, sakadāgāmimaggaṃ vā nibbattessati, anāgāmimaggaṃ vā nibbattessati, arahattamaggaṃ vā nibbattessatīti jānāti. Antosamāpattiyaṃ cittaṃ oloketvā jānāti nāma yenākārena imassa manosaṅkhārā suṭṭhapitā, imassa nāma cittassa anantarā imaṃ nāma vitakkaṃ vitakkessati. Ito vuṭṭhitassa etassa hānabhāgiyo vā samādhi bhavissati, ṭhitibhāgiyo vā visesabhāgiyo vā nibbedhabhāgiyo vā abhiññāyo vā nibbattessatīti jānāti.
Tattha puthujjano cetopariyañāṇalābhī puthujjanānaṃyeva cittaṃ jānāti, na ariyānaṃ. Ariyesupi heṭṭhimo heṭṭhimo uparimassa uparimassa cittaṃ na jānāti, uparimo pana heṭṭhimassa jānāti. Etesu ca sotāpanno sotāpattiphalasamāpattiṃ samāpajjati. Sakadāgāmī, anāgāmī, arahā, arahattaphalasamāpattiṃ samāpajjati. Uparimo heṭṭhimaṃ na samāpajjati. Tesañhi heṭṭhimā heṭṭhimā samāpatti tatrupapattiyeva hoti. Tatheva taṃ hotīti idaṃ ekaṃsena tatheva hoti. Cetopariyañāṇavasena ñātañhi aññathābhāvī nāma natthi. Sesaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ.
Dassanasamāpattidesanāvaṇṇanā
「關於指示的分類」是指指示的內容。 現在,將展示這四種,尊者如此說。 「由於因緣而開始說」是指因緣而來、因緣而去、因緣而存在,便說「這將會發生」。 在這裡有一個故事——有位國王手握三顆珍珠,問他的顧問:「我手中有什麼,老師?」 他四處張望。 在那時,有一隻馬蜂飛來,心想「我要抓住那隻馬蜂」,但在抓取時,馬蜂逃走了。 於是他因馬蜂的逃走而說:「珍珠啊,偉大的國王。」 珍珠倒是有,但有多少顆呢? 他再次觀察因緣。 然後不遠處,一隻公雞發出三聲叫聲。 於是,婆羅門說:「三顆啊,偉大的國王。」 就這樣,有些人因緣而說。 以此類推,關於存在與狀態的因緣也應如此理解。 「非人」是指魔鬼、妖怪等。 「天神」是指四大天王等。 「聽到聲音」是指在他人談論時聽到的聲音。 「思維的波動聲」是指因思維波動而產生的聲音,像是思維者在發出聲音。 「聽到」是指聽到那個聲音。 「當思維出現時,那個聲音產生,因此說『你的心也是如此』。」 心的造作是指已被清晰地設定的心的造作。 「將思維思考」是指將要思考、將要進行的意思。 瞭解時是通過到來而知曉,部分地瞭解,透過內心的定境觀察而知曉。 通過到來而知曉是指在進行色界的修行時,依照這種方式,便會產生初禪……或至第四禪,或八種定境的出生。 部分地瞭解是指在進行靜止與內觀的修行時,依照這種方式,便會產生見道、入道、無學道的出生。 透過內心的定境觀察而知曉是指依照這種方式,這個心的造作被清晰地設定,便會思考出這個思維。 從這裡出發,可能會有損失的定境,或是穩定的定境,或是特殊的定境,或是解脫的定境而產生。 在這裡,凡夫僅能瞭解凡夫的心,而無法瞭解聖者的心。 聖者中,較低的也無法瞭解更高的心,而更高的卻能瞭解較低的心。 在這些中,已入道者能進入見道的果位。 初果者、二果者、阿羅漢,能進入阿羅漢果位。 較高的並不進入較低的果位。 因為較低的果位僅能在此處出生。 如是說,便是如此。 依照心的瞭解,沒有其他不同的存在。 其餘的應依照前述的方式理解。 「關於見的定境的教導」是指關於見的定境的闡述。
149.Ātappamanvāyātiādi brahmajāle vitthāritameva. Ayaṃ panettha saṅkhepo, ātappanti vīriyaṃ. Tadeva padahitabbato padhānaṃ. Anuyuñjitabbato anuyogo.Appamādanti satiavippavāsaṃ. Sammāmanasikāranti anicce aniccantiādivasena pavattaṃ upāyamanasikāraṃ. Cetosamādhinti paṭhamajjhānasamādhiṃ. Ayaṃ paṭhamā dassanasamāpattīti ayaṃ dvattiṃ sākāraṃ paṭikūlato manasikatvā paṭikūladassanavasena uppāditā paṭhamajjhānasamāpatti paṭhamā dassanasamāpatti nāma, sace pana taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā sotāpanno hoti, ayaṃ nippariyāyeneva paṭhamā dassanasamāpatti.
Atikkamma cāti atikkamitvā ca. Chavimaṃsalohitanti chaviñca maṃsañca lohitañca. Aṭṭhiṃ paccavekkhatīti aṭṭhi aṭṭhīti paccavekkhati. Aṭṭhi aṭṭhīti paccavekkhitvā uppāditā aṭṭhiārammaṇā dibbacakkhupādakajjhānasamāpatti dutiyā dassanasamāpatti nāma. Sace pana taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā sakadāgāmimaggaṃ nibbatteti. Ayaṃ nippariyāyena dutiyā dassanasamāpatti. Kāḷavallavāsī sumatthero pana 『『yāva tatiyamaggā vaṭṭatī』』ti āha.
Viññāṇasotanti viññāṇameva. Ubhayato abbocchinnanti dvīhipi bhāgehi acchinnaṃ. Idha loke patiṭṭhitañcāti chandarāgavasena imasmiñca loke patiṭṭhitaṃ. Dutiyapadepi eseva nayo. Kammaṃ vā kammato upagacchantaṃ idha loke patiṭṭhitaṃ nāma. Kammabhavaṃ ākaḍḍhantaṃ paraloke patiṭṭhitaṃ nāma. Iminā kiṃ kathitaṃ? Sekkhaputhujjanānaṃ cetopariyañāṇaṃ kathitaṃ. Sekkhaputhujjanānañhi cetopariyañāṇaṃ tatiyā dassanasamāpatti nāma.
Idha loke appatiṭṭhitañcāti nicchandarāgattā idhaloke ca appatiṭṭhitaṃ. Dutiyapadepi eseva nayo. Kammaṃ vā kammato na upagacchantaṃ idha loke appatiṭṭhitaṃ nāma. Kammabhavaṃ anākaḍḍhantaṃ paraloke appatiṭṭhitaṃ nāma. Iminā kiṃ kathitaṃ? Khīṇāsavassa cetopariyañāṇaṃ kathitaṃ. Khīṇāsavassa hi cetopariyañāṇaṃ catutthā dassanasamāpatti nāma.
Apica dvattiṃsākāre āraddhavipassanāpi paṭhamā dassanasamāpatti. Aṭṭhiārammaṇe āraddhavipassanā dutiyā dassanasamāpatti. Sekkhaputhujjanānaṃ cetopariyañāṇaṃ khīṇāsavassa cetopariyañāṇanti idaṃ padadvayaṃ niccalameva. Aparo nayo paṭhamajjhānaṃ paṭhamā dassanasamāpatti . Dutiyajjhānaṃ dutiyā. Tatiyajjhānaṃ tatiyā. Catutthajjhānaṃ catutthā dassanasamāpatti. Tathā paṭhamamaggo paṭhamā dassanasamāpatti. Dutiyamaggo dutiyā. Tatiyamaggo tatiyā. Catutthamaggo catutthā dassanasamāpattīti. Sesamettha purimanayeneva yojetabbaṃ.
Puggalapaṇṇattidesanāvaṇṇanā
150.Puggalapaṇṇattīsūti lokavohāravasena 『『satto puggalo naro poso』』ti evaṃ paññāpetabbāsu lokapaññattīsu. Buddhānañhi dve kathā sammutikathā, paramatthakathāti poṭṭhapādasutte (dī. ni. aṭṭha.
「關於指示的分類」是指指示的內容。 現在,將展示這四種,尊者如此說。 「因緣而開始說」是指根據因緣的到來、去往、存在而說「這將會發生」。 在這裡有一個故事——有位國王手握三顆珍珠,問他的顧問:「我手中有什麼,老師?」 他四處張望。 在那時,有一隻馬蜂飛來,心想「我要抓住那隻馬蜂」,但在抓取時,馬蜂逃走了。 於是他因馬蜂的逃走而說:「珍珠啊,偉大的國王。」 珍珠倒是有,但有多少顆呢? 他再次觀察因緣。 然後不遠處,一隻公雞發出三聲叫聲。 於是,婆羅門說:「三顆啊,偉大的國王。」 就這樣,有些人因緣而說。 以此類推,關於存在與狀態的因緣也應如此理解。 「非人」是指魔鬼、妖怪等。 「天神」是指四大天王等。 「聽到聲音」是指在他人談論時聽到的聲音。 「思維的波動聲」是指因思維波動而產生的聲音,像是思維者在發出聲音。 「聽到」是指聽到那個聲音。 「當思維出現時,那個聲音產生,因此說『你的心也是如此』。」 心的造作是指已被清晰地設定的心的造作。 「將思維思考」是指將要思考、將要進行的意思。 瞭解時是通過到來而知曉,部分地瞭解,透過內心的定境觀察而知曉。 通過到來而知曉是指在進行**的修行時,依照這種方式,便會產生初禪……或至第四禪,或八種定境的出生。 部分地瞭解是指在進行靜止與內觀的修行時,依照這種方式,便會產生見道、入道、無學道的出生。 透過內心的定境觀察而知曉是指依照這種方式,這個心的造作被清晰地設定,便會思考出這個思維。 從這裡出發,可能會有損失的定境,或是穩定的定境,或是特殊的定境,或是解脫的定境而產生。 在這裡,凡夫僅能瞭解凡夫的心,而無法瞭解聖者的心。 聖者中,較低的也無法瞭解更高的心,而更高的卻能瞭解較低的心。 在這些中,已入道者能進入見道的果位。 初果者、二果者、阿羅漢,能進入阿羅漢果位。 較高的並不進入較低的果位。 因為較低的果位僅能在此處出生。 如是說,便是如此。 依照心的瞭解,沒有其他不同的存在。 其餘的應依照前述的方式理解。 「關於見的定境的教導」是指關於見的定境的闡述。
1.439-443) vitthāritā.
Tattha puggalapaṇṇattīsūti ayaṃ sammutikathā. Idāni ye puggale paññapento puggalapaṇṇattīsu bhagavā anuttaro hoti, te dassento sattime bhante puggalā. Ubhatobhāgavimuttotiādimāha. Tattha ubhatobhāgavimuttoti dvīhi bhāgehi vimutto, arūpasamāpattiyā rūpakāyato vimutto, maggena nāmakāyato. So catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattappattānaṃ, catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya arahattappattaanāgāmino ca vasena pañcavidho hoti.
Pāḷi panettha 『『katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto? Idhekacco puggalo aṭṭhavimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontī』』ti (dhātu. 24) evaṃ aṭṭhavimokkhalābhino vasena āgatā. Paññāya vimuttoti paññāvimutto. So sukkhavipassako ca, catūhi jhānehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattā cattāro cāti imesaṃ vasena pañcavidhova hoti.
Pāḷi panettha aṭṭhavimokkhapaṭikkhepavaseneva āgatā. Yathāha 『『na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo paññāvimutto』』ti (dhātu. 25).
Phuṭṭhantaṃ sacchi karotīti kāyasakkhi. So jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati, pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikaroti, so sotāpattiphalaṭṭhaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggaṭṭhā chabbidho hotīti veditabbo. Tenevāha 『『idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo kāyasakkhī』』ti (dhātu. 26).
Diṭṭhantaṃ pattoti diṭṭhippatto. Tatridaṃ saṅkhepalakkhaṇaṃ, dukkhā saṅkhārā sukho nirodhoti ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ passitaṃ paññāyāti diṭṭhippatto. Vitthārato panesopi kāyasakkhi viya chabbidho hoti. Tenevāha – 『『idhekacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo diṭṭhippatto』』ti (dhātu. 27).
在這裡,「關於人」的指示是指共識的教義。 現在,尊者在闡述那些被稱為「人」的人時,是無與倫比的,故而說:「有七種,尊者。」 「雙重解脫」是指以兩種方式解脫,依靠無色定而從色身中解脫,依靠路徑而從名身中解脫。 他從四種無色定中一一出離,觀察因緣,達到阿羅漢果的,依此方式為五種。 在這裡,巴利文中提到:「什麼人是雙重解脫的? 有些人依靠八種解脫,身體上觸及而住,因見到智慧而使得煩惱消滅。」 這便是依靠八種解脫的緣故而到達的。 「依智慧解脫」是指智慧解脫。 他也是乾涸的內觀者,經過四種禪定而出離,獲得阿羅漢果,依此方式為五種。 在這裡,巴利文中提到的八種解脫是以排斥的方式而到達的。 如所說:「他並非依靠八種解脫,身體上觸及而住。 因見到智慧而使得煩惱消滅。 這稱為智慧解脫的人。」 「被觸及而真實存在」是指身體的真實。 他首先觸及禪定的觸感,隨後真實地體驗涅槃,故應理解為從初果到阿羅漢果的六種。 因此說:「在這裡,有些人依靠八種解脫,身體上觸及而住,因見到智慧而使得某些煩惱消滅。 這稱為身體真實的人。」 「已見到的獲得」是指見到的獲得。 在這裡有簡要的特徵,痛苦的因緣、因緣的消滅被知曉,已見到、已知、已真實體驗、已觀察到,故稱為見到的獲得。 從廣義上說,亦如身體真實的那樣,故應理解為六種。 因此說:「在這裡,有些人如實地知曉這個痛苦……等……這條通向痛苦消滅的道路如實地知曉,正如如來所宣說的法則,因見到智慧而使得某些煩惱消滅。 這稱為見到的獲得的人。」
Saddhāya vimuttoti saddhāvimutto. Sopi vuttanayeneva chabbidho hoti. Tenevāha – 『『idhekacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti no ca kho yathā diṭṭhippattassa. Ayaṃ vuccati puggalo saddhāvimutto』』ti (dhātu. 28). Etesu hi saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggakkhaṇe saddahantassa viya, okappentassa viya, adhimuccantassa viya ca kilesakkhayo hoti. Diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggakkhaṇe kilesacchedakaṃ ñāṇaṃ adandhaṃ tikhiṇaṃ sūraṃ hutvā vahati. Tasmā yathā nāma nātitikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ na maṭṭhaṃ hoti, asi na sīghaṃ vahati, saddo suyyati, balavataro vāyāmo kātabbo hoti, evarūpā saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā. Yathā pana atinisitena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ hoti, asi sīghaṃ vahati, saddo na suyyati, balavataraṃ vāyāmakiccaṃ na hoti, evarūpā paññāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā veditabbā.
Dhammaṃ anussaratīti dhammānusārī. Dhammoti paññā, paññāpubbaṅgamaṃ maggaṃ bhāvetīti attho. Saddhānusārimhipi eseva nayo, ubhopete sotāpattimaggaṭṭhāyeva. Vuttampi cetaṃ 『『yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññāvāhiṃ paññāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo dhammānusārī』』ti.
Tathā 『『yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti , saddhāvāhiṃ saddhāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo saddhānusārī』』ti. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panesā ubhatobhāgavimuttādikathā visuddhimagge paññābhāvanādhikāre vuttā. Tasmā tattha vuttanayeneva veditabbā. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
Padhānadesanāvaṇṇanā
151.Padhānesūti idha padahanavasena 『『satta bojjhaṅgā padhānā』』ti vuttā. Tesaṃ vitthārakathā mahāsatipaṭṭhāne vuttanayeneva veditabbā. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
Paṭipadādesanāvaṇṇanā
信仰解脫是指信仰解脫。 他也是以相同的方式被分為六種。 因此說:「在這裡,有些人如實地知曉這個痛苦……等……這條通向痛苦消滅的道路如實地知曉,正如如來所宣說的法則,因見到智慧而使得某些煩惱消滅。 這稱為信仰解脫的人。」 在這些中,信仰解脫者在過去的路徑上,像相信者一樣,像接受者一樣,也像放下者一樣,煩惱的消滅發生。 見到者在過去的路徑上,智慧如刀般敏銳、清晰、勇敢地流轉。 因此,正如用鋒利的刀割香蕉時,切口不會失去,刀不會迅速流轉,聲音會響亮,強大的努力是應當做到的,這便是信仰解脫者在過去路徑上的修行。 而如同用鈍刀割香蕉時,切口會失去,刀會迅速流轉,聲音不會響亮,強大的努力的工作不會發生,這便是智慧解脫者在過去路徑上的修行。 「思維法則」是指遵循法則。 法則是智慧,智慧是前導的路徑,故意修行。 信仰的遵循也是如此,這兩者都是在入道果位上。 也曾說過:「對於那位以入道果的真實體驗為起點的人,智慧根強大,智慧引導著他修行高貴的道路。 這稱為遵循法則的人。」 同樣地:「對於那位以入道果的真實體驗為起點的人,信仰根強大,信仰引導著他修行高貴的道路。 這稱為遵循信仰的人。」 這裡是一個概要,廣泛來說,關於雙重解脫等的教義已在《凈化道》中關於智慧的修行中闡述。 因此,按照那裡所說的來理解。 其餘的應依照前述的方式理解。 「關於努力的教導」是指在這裡以努力的方式說「七種覺支是努力」。 這些的詳細闡述應依照《大念處經》中所說的理解。 其餘的也應依照前述的方式理解。 「關於修行的教導」
152.Dukkhapaṭipadādīsu ayaṃ vitthāranayo – 『『tattha katamā dukkhapaṭipadā dandhābhiññā paññā? Dukkhena kasirena samādhiṃ uppādentassa dandhaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati dukkhapaṭipadā dandhābhiññā paññā. Tattha katamā dukkhapaṭipadā khippābhiññā paññā? Dukkhena kasirena samādhiṃ uppādentassa khippaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati dukkhapaṭipadā khippābhiññā paññā. Tattha katamā sukhapaṭipadā dandhābhiññā paññā? Akicchena akasirena samādhiṃ uppādentassa dandhaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati sukhapaṭipadā dandhābhiññā paññā. Tattha katamā sukhapaṭipadā khippābhiññā paññā? Akicchena akasirena samādhiṃ uppādentassa khippaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati sukhapaṭipadā khippābhiññā paññā』』ti (vibha. 801). Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge vutto. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
Bhassasamācārādivaṇṇanā
關於痛苦的修行等,這裡有詳細的闡述:「那麼,什麼是痛苦的修行,依賴於遲鈍的智慧? 對於痛苦的微小,能引發定境的智慧,雖然對那地方是遲鈍的,能知曉的智慧……等……無誤的法的考察,正念的見解,這稱為痛苦的修行,依賴於遲鈍的智慧。」 「那麼,什麼是痛苦的修行,依賴於迅速的智慧? 對於痛苦的微小,能引發定境的智慧,雖然對那地方是迅速的,能知曉的智慧……等……正念的見解,這稱為痛苦的修行,依賴於迅速的智慧。」 「那麼,什麼是快樂的修行,依賴於遲鈍的智慧? 對於無所事事的微小,能引發定境的智慧,雖然對那地方是遲鈍的,能知曉的智慧……等……正念的見解,這稱為快樂的修行,依賴於遲鈍的智慧。」 「那麼,什麼是快樂的修行,依賴於迅速的智慧? 對於無所事事的微小,能引發定境的智慧,雖然對那地方是迅速的,能知曉的智慧……等……正念的見解,這稱為快樂的修行,依賴於迅速的智慧。」 這是一個概要,詳細的闡述已在《凈化道》中提到。 其餘的也應依照前述的方式理解。
153.Na ceva musāvādūpasañhitanti bhassasamācāre ṭhitopi kathāmaggaṃ anupacchinditvā kathentopi idhekacco bhikkhu na ceva musāvādūpasañhitaṃ bhāsati. Aṭṭha anariyavohāre vajjetvā aṭṭha ariyavohārayuttameva bhāsati. Naca vebhūtiyanti bhassasamācāre ṭhitopi bhedakaravācaṃ na bhāsati. Na ca pesuṇiyanti tassāyevetaṃ vevacanaṃ. Vebhūtiyavācā hi piyabhāvassa suññakaraṇato 『『pesuṇiya』』nti vuccati. Nāmamevassā etanti mahāsīvatthero avoca. Na ca sārambhajanti sārambhajā ca yā vācā, tañca na bhāsati. 『『Tvaṃ dussīlo』』ti vutte, 『『tvaṃ dussīlo tavācariyo dussīlo』』ti vā, 『『tuyhaṃ āpattī』』ti vutte, 『『ahaṃ piṇḍāya caritvā pāṭaliputtaṃ gato』』tiādinā nayena bahiddhā vikkhepakathāpavattaṃ vā karaṇuttariyavācaṃ na bhāsati. Jayāpekkhoti jayapurekkhāro hutvā, yathā hatthako sakyaputto titthiyā nāma dhammenapi adhammenapi jetabbāti saccālikaṃ yaṃkiñci bhāsati, evaṃ jayāpekkho jayapurekkhāro hutvā na bhāsatīti attho. Mantā mantā ca vācaṃ bhāsatīti ettha mantāti vuccati paññā, mantāya paññāya. Puna mantāti upaparikkhitvā. Idaṃ vuttaṃ hoti, bhassasamācāre ṭhito divasabhāgampi kathento paññāya upaparikkhitvā yuttakathameva kathetīti. Nidhānavatinti hadayepi nidahitabbayuttaṃ. Kālenāti yuttapattakālena.
Evaṃ bhāsitā hi vācā amusā ceva hoti apisuṇā ca apharusā ca asaṭhā ca asamphappalāpā ca. Evarūpā ca ayaṃ vācā catusaccanissitātipi sikkhattayanissitātipi dasakathāvatthunissitātipi terasadhutaṅganissitātipi sattattiṃsabodhipakkhiyadhammanissitātipi magganissitātipi vuccati. Tenāha etadānuttariyaṃ, bhante, bhassasamācāreti taṃ purimanayeneva yojetabbaṃ.
Sacco cassa saddho cāti sīlācāre ṭhito bhikkhu sacco ca bhaveyya saccakatho saddho ca saddhāsampanno. Nanu heṭṭhā saccaṃ kathitameva, idha kasmā puna vuttanti? Heṭṭhā vācāsaccaṃ kathitaṃ. Sīlācāre ṭhito pana bhikkhu antamaso hasanakathāyapi musāvādaṃ na karotīti dassetuṃ idha vuttaṃ. Idāni so dhammena samena jīvitaṃ kappetīti dassanatthaṃ na ca kuhakotiādi vuttaṃ. Tattha 『『kuhako』』tiādīni brahmajāle vitthāritāni.
Indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññūti chasu indriyesu guttadvāro bhojanepi pamāṇaññū. Samakārīti samacārī, kāyena vācāya manasā ca kāyavaṅkādīni pahāya samaṃ caratīti attho. Jāgariyānuyogamanuyuttoti rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā 『『divasaṃ caṅkamena nisajjāyā』』ti vuttanayeneva jāgariyānuyogaṃ yuttappayutto viharati. Atanditoti nittandī kāyālasiyavirahito. Āraddhavīriyoti kāyikavīriyenāpi āraddhavīriyo hoti, gaṇasaṅgaṇikaṃ vinodetvā catūsu iriyāpathesu aṭṭhaārabbhavatthuvasena ekavihārī. Cetasikavīriyenāpi āraddhavīriyo hoti, kilesasaṅgaṇikaṃ pahāya vinodetvā aṭṭhasamāpattivasena ekavihārī. Api ca yathā tathā kilesuppattiṃ nivārento cetasikavīriyena āraddhavīriyo hoti. Jhāyīti ārammaṇalakkhaṇūpanijjhānavasena jhāyī. Satimāti cirakatādianussaraṇasamatthāya satiyā samannāgato.
以下是巴利文的完整直譯: 153. 不說謊話:即便處於言行中,即便在交談過程中未中斷,有些比丘不說與謊言相連的話。捨棄八種非聖語,只說八種聖語。不說破壞性語言:即便處於言行中,也不說破壞性言語。不說惡意語:這正是它的另一種說法。破壞性語言因為會使喜愛變空,所以稱為"惡意語"。大長老希跋多說,這就是它的名稱。不說攻擊性語言:不說攻擊性的語言。當被說"你是無戒的"時,或"你的老師是無戒的",或被說"你有過失"時,不說諸如"我去化緣後到了巴特利補羅"等方式的外部離題或炫耀性語言。爲了勝利而說:如同釋迦族的哈特卡,異教徒爲了在正法或非正法中獲勝,隨意說任何虛假的話,他不會爲了勝利而說。說話要有智慧:這裡的"智慧"被稱為智慧,以智慧。再次思考。這是說,即便在言行中停留一整天說話,也要以智慧思考後再說恰當的話。保持沉默:即便在心中也要保持應該保持沉默的狀態。在適當的時機:在恰當的時間。 這樣說的語言不僅不是謊言,而且不是惡意的、不粗魯的、不詭詐的、不是無意義的閑談。這種語言可以說是依靠四聖諦、三學、十種說話主題、十三頭陀支、三十七菩提分法、修行道而說的。因此他說:"尊者,這是言行的無上境界。"應該按照之前的方式來理解。 他誠實且值得信賴:比丘站在道德行為中,應該是誠實的,說真實的話,值得信賴,充滿信念。不是已經在下文中談論過真實嗎?為什麼又再次提及?下文談論的是語言的真實性。但是要表明,站在道德行為中的比丘,即使在開玩笑的談話中也不會說謊。現在要展示他以正法正道生活,所以說"不是騙子"等。在《梵網經》中已詳細闡述了"騙子"等詞。 在諸根門上保持警惕,在飲食上知足:在六根門上保持警惕,在飲食上也知道適度。行為一致:即身、語、意行為一致,捨棄身體的偏差等。專注于警覺:將晝夜分為六個部分,如之前所說的"白天在經行和靜坐中",專注于警覺。不懈怠:沒有懶惰,沒有身體上的懶散。精進:無論是身體上還是心靈上都充滿精進,捨棄群體聚會,在四種姿勢中以八種修行為一個住處。在心靈上也充滿精進,捨棄煩惱的聚會,以八種禪定為一個住處。無論如何,通過阻止煩惱的生起,在心靈上充滿精進。禪修:通過對目標的特徵進行深入思考而禪修。有正念:具備能夠長久回憶的正念。
Kalyāṇapaṭibhānoti vākkaraṇasampanno ceva hoti paṭibhānasampanno ca. Yuttapaṭibhāno kho pana hoti no muttapaṭibhāno. Sīlasamācārasmiñhi ṭhitabhikkhu muttapaṭibhāno na hoti, yuttapaṭibhāno pana hoti vaṅgīsatthero viya. Gatimāti gamanasamatthāya paññāya samannāgato. Dhitimāti dhāraṇasamatthāya paññāya samannāgato. Matimāti ettha pana matīti paññāya nāmameva, tasmā paññavāti attho. Iti tīhipi imehi padehi paññāva kathitā. Tattha heṭṭhā samaṇadhammakaraṇavīriyaṃ kathitaṃ, idha buddhavacanagaṇhanavīriyaṃ. Tathā heṭṭhā vipassanāpaññā kathitā, idha buddhavacanagaṇhanapaññā. Na ca kāmesu giddhoti vatthukāmakilesakāmesu agiddho. Sato ca nipako cāti abhikkantapaṭikkantādīsu sattasu ṭhānesu satiyā ceva ñāṇena ca samannāgato caratīti attho. Nepakkanti paññā, tāya samannāgatattā nipakoti vutto. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
Anusāsanavidhādivaṇṇanā
154.Paccattaṃ yoniso manasikārāti attano upāyamanasikārena. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānoti yathā mayā anusiṭṭhaṃ anusāsanī dinnā, tathā paṭipajjamāno. Tiṇṇaṃsaṃyojanānaṃ parikkhayātiādi vuttatthameva. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
155.Parapuggalavimuttiñāṇeti sotāpannādīnaṃ parapuggalānaṃ tena tena maggena kilesavimuttiñāṇe. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
156.Amutrāsiṃ evaṃnāmoti eko pubbenivāsaṃ anussaranto nāmagottaṃ pariyādiyamāno gacchati. Eko suddhakhandheyeva anussarati, eko hi sakkoti, eko na sakkoti. Tattha yo sakkoti, tassa vasena aggahetvā asakkontassa vasena gahitaṃ. Asakkonto pana kiṃ karoti? Suddhakhandheyeva anussaranto gantvā anekajātisatasahassamatthake ṭhatvā nāmagottaṃ pariyādiyamāno otarati. Taṃ dassento evaṃnāmotiādimāha . So evamāhāti so diṭṭhigatiko evamāha. Tattha kiñcāpi sassatoti vatvā 『『te ca sattā saṃsarantī』』ti vadantassa vacanaṃ pubbāparaviruddhaṃ hoti. Diṭṭhigatikattā panesa etaṃ na sallakkhesi. Diṭṭhigatikassa hi ṭhānaṃ vā niyamo vā natthi. Imaṃ gahetvā imaṃ vissajjeti, imaṃ vissajjetvā imaṃ gaṇhātīti brahmajāle vitthāritamevetaṃ. Ayaṃ tatiyo sassatavādoti thero lābhisseva vasena tayo sassatavāde āha. Bhagavatā pana takkīvādampi gahetvā brahmajāle cattāro vuttā. Etesaṃ pana tiṇṇaṃ vādānaṃ vitthārakathā brahmajāle (dī. ni. aṭṭha. 1.30) vuttanayeneva veditabbā. Sesamidhāpi purimanayeneva vitthāretabbaṃ.
157.Gaṇanāya vāti piṇḍagaṇanāya. Saṅkhānenāti acchiddakavasena manogaṇanāya. Ubhayathāpi piṇḍagaṇanameva dasseti. Idaṃ vuttaṃ hoti, vassānaṃ satavasena sahassavasena satasahassavasena koṭivasena piṇḍaṃ katvāpi ettakāni vassasatānīti vā ettakā vassakoṭiyoti vā evaṃ saṅkhātuṃ na sakkā. Tumhe pana attano dasannaṃ pāramīnaṃ pūritattā sabbaññutaññāṇassa suppaṭividdhattā yasmā vo anāvaraṇañāṇaṃ sūraṃ vahati. Tasmā desanāñāṇakusalataṃ purakkhatvā vassagaṇanāyapi pariyantikaṃ katvā kappagaṇanāyapi paricchinditvā ettakanti dassethāti dīpeti. Pāḷiyattho panettha vuttanayoyeva. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
Kalyāṇapaṭibhānoti,良善的言辭,既具備言辭的能力,也具備辯才的能力。然而,真正的辯才是合乎道理的,而非無拘無束的。站在道德行為中的比丘,雖不具備無拘無束的辯才,但卻具備合乎道理的辯才,正如長老旺吉薩。關於「行」的意義,指的是具備行動的智慧。關於「持」的意義,指的是具備保持的智慧。關於「意」的意義,這裡「意」僅僅是智慧的名稱,因此可理解為智慧。由此,這三種詞彙都是在談論智慧。在這裡,前文提到的是修行者的精進,這裡則是佛陀的教誨。前文提到的是內觀的智慧,這裡則是佛陀教誨的智慧。並且對慾望不貪戀:對物質的慾望和煩惱不貪戀。具備正念與敏銳:在七個地方,如精進、退步等,具備正念和智慧的狀態。由於具備智慧而不偏離,因此被稱為敏銳。其餘部分仍需按照之前的方式理解。 154. 依靠自己的思維:通過自己的方法來思維。正如我所教導的那樣,依照教導來行走。關於「三種羈絆的消除」的意義,已如所述。其餘部分仍需按照之前的方式理解。 155. 他人的解脫智慧:這是指通過各自的道,獲得如入流者等的他人解脫的智慧。其餘部分仍需按照之前的方式理解。 156. 「我曾如是」:有一個人在回憶過去的生死時,圍繞著名字和種姓而行走。有一個人能記住,有一個人不能記住。那裡,能記住的人,依據他的能力,不能記住的人則是依據他的能力。不能記住的人又做什麼呢?他在記住純粹的部分時,走到無數的生死輪迴中,圍繞著名字和種姓而下沉。爲了說明這一點,他說「我曾如是」等等。他如此說,是因為他有見解。那裡即使說「是永恒的」,而說「眾生在輪迴」,這句話與前後相悖。而由於有見解,他對此並不察覺。因為有見解的人是沒有固定的立場或限制的。抓住這個放棄那個,放棄這個抓住那個,這在《梵網經》中已有詳細闡述。長老以此為基礎,提出了三種永恒論。佛陀也接受了推理論,並在《梵網經》中提到過四種。關於這三種觀點的詳細討論,在《梵網經》中(《大智度論》卷一,30)也有說明。其餘部分仍需按照之前的方式詳細闡述。 157. 「關於計數」:是指對團體的計數。按數量而言,是指以不間斷的方式進行心靈的計數。無論哪種方式,都展示了團體的計數。這是說,按年計數時,按百計數、千計數、萬計數,想要如此計數是不可行的。然而你們由於具備十種波羅蜜的圓滿,具備全知的智慧,因此你們擁有無障礙的智慧。因此,強調教義的智慧,圍繞著年數的計數,以及在適當的範圍內進行計數,來說明這一點。巴利文的意義在於此。其餘部分仍需按照之前的方式理解。
158.Etadānuttariyaṃ, bhante, sattānaṃ cutūpapātañāṇeti bhante yāpi ayaṃ sattānaṃ cutipaṭisandhivasena ñāṇadesanā, sāpi tumhākaṃyeva anuttarā. Atītabuddhāpi evameva desesuṃ. Anāgatāpi evameva desessanti. Tumhe tesaṃ atītānāgatabuddhānaṃ ñāṇena saṃsanditvāva desayittha. 『『Imināpi kāraṇena evaṃpasanno ahaṃ bhante bhagavatī』』ti dīpeti. Pāḷiyattho panettha vitthāritoyeva.
159.Sāsavā saupadhikāti sadosā saupārambhā. No ariyāti vuccatīti ariyiddhīti na vuccati. Anāsavā anupadhikāti niddosā anupārambhā. Ariyāti vuccatīti ariyiddhīti vuccati. Appaṭikūlasaññītattha viharatīti kathaṃ appaṭikūlasaññī tattha viharatīti? Paṭikūle satte mettaṃ pharati, saṅkhāre dhātusaññaṃ upasaṃharati. Yathāha 『『kathaṃ paṭikūle appaṭikūlasaññī viharati (paṭi. ma. 3.97)? Aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharatī』』ti. Paṭikūlasaññī tattha viharatīti appaṭikūle satte asubhasaññaṃ pharati, saṅkhāre aniccasaññaṃ upasaṃharati. Yathāha 『『kathaṃ appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati? Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharatī』』ti. Evaṃ sesapadesupi attho veditabbo.
Upekkhako tattha viharatīti iṭṭhe arajjanto aniṭṭhe adussanto yathā aññe asamapekkhanena mohaṃ uppādenti, evaṃ anuppādento chasu ārammaṇesu chaḷaṅgupekkhāya upekkhako viharati. Etadānuttariyaṃ, bhante, iddhividhāsūti, bhante, yā ayaṃ dvīsu iddhīsu evaṃdesanā, etadānuttariyaṃ. Taṃ bhagavāti taṃ desanaṃ bhagavā asesaṃ sakalaṃ abhijānāti. Taṃ bhagavatoti taṃ desanaṃ bhagavato asesaṃ abhijānato. Uttari abhiññeyyaṃ natthīti uttari abhijānitabbaṃ natthi. Ayaṃ nāma ito añño dhammo vā puggalo vā yaṃ bhagavā na jānāti idaṃ natthi. Yadabhijānaṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vāti yaṃ tumhehi anabhiññātaṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā abhijānanto bhagavatā bhiyyobhiññataro assa, adhikatarapañño bhaveyya. Yadidaṃ iddhividhāsūti ettha yadidanti nipātamattaṃ. Iddhividhāsu bhagavatā uttaritaro natthi. Atītabuddhāpi hi imā dve iddhiyo desesuṃ, anāgatāpi imāva desessanti. Tumhepi tesaṃ ñāṇena saṃsanditvā imāva desayittha. Iti bhagavā iddhividhāsu anuttaroti dassento 『『imināpi kāraṇena evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavatī』』ti dīpeti. Ettāvatā ye dhammasenāpati divāṭṭhāne nisīditvā soḷasa aparampariyadhamme sammasi, teva dassitā honti.
Aññathāsatthuguṇadassanādivaṇṇanā
- 這是無上的,尊者,眾生的生死智慧。尊者,這種眾生的生死再生的智慧教導,也是你們的無上智慧。過去的佛也是如此教導。未來的佛也將如此教導。你們僅僅通過與這些過去和未來的佛的智慧相結合,便可以進行教導。「因而,我以此因緣,尊者,我是佛陀的信徒。」巴利文的意義在此已詳盡闡述。
-
有漏的、有分別的:是有缺陷的,是有開始的。不是聖者:因此不稱為聖者的力量。無漏的、無分別的:是無缺陷的,是無開始的。稱為聖者:因此稱為聖者的力量。如何在此處保持不對立的認知?在對立的眾生上,慈心遍佈,收攝因緣與元素的認知。正如所說:「如何在對立中保持不對立的認知?」在可愛的對象上,慈心遍佈,依元素的無常而收攝。正如所說:「如何在可愛的對象上保持對立的認知?」在可愛的對象上,遍佈不凈的認知,收攝無常的認知。正如所說:「如何在可愛的對象上保持對立的認知?」因此,其餘部分的意義也應如此理解。 保持平等心在此處:在可愛的對象上不執著,在不可愛的對象上不妨礙,正如其他人因不平等而生起無明,然而他不生起,在六種對像上以六種平等心保持平等心。尊者,這是無上的,關於神通的教導:尊者,這兩種神通的教導,確實是無上的。那位佛陀,完全瞭解那教導。那位佛陀,完全明瞭那教導。沒有更高的可知之物:沒有更高的可知之物。此處沒有其他法或人,佛陀不知道的,確實不存在。若有他人,若有其他的修行者或婆羅門,若你們未曾瞭解的,若他人瞭解,那麼他將更具智慧,或更具才智。這裡的「神通的教導」是指此處的教導。關於神通的教導,佛陀沒有更高的。過去的佛確實曾如此教導這兩種神通,未來的佛也將如此教導。你們也僅僅通過與這些智慧相結合,進行這樣的教導。由此,佛陀顯示在神通上是無上的,因而說「因而,我以此因緣,尊者,我是佛陀的信徒。」至此,法的將軍在白天坐著,觀察十六種無上法,便顯現出來。 關於其他的功德與意義的討論。
-
Idāni aparenapi ākārena bhagavato guṇe dassento yaṃ taṃ bhantetiādimāha. Tattha saddhena kulaputtenāti saddhā kulaputtā nāma atītānāgatapaccuppannā bodhisattā. Tasmā yaṃ sabbaññubodhisattena pattabbanti vuttaṃ hoti. Kiṃ pana tena pattabbaṃ? Nava lokuttaradhammā. Āraddhavīriyenātiādīsu 『『vīriyaṃ thāmo』』tiādīni sabbāneva vīriyavevacanāni. Tattha āraddhavīriyenāti paggahitavīriyena. Thāmavatāti thāmasampannena thiravīriyena. Purisathāmenāti tena thāmavatā yaṃ purisathāmena pattabbanti vuttaṃ hoti. Anantarapadadvayepi eseva nayo. Purisadhorayhenāti yā asamadhurehi buddhehi vahitabbā dhurā, taṃ dhuraṃ vahanasamatthena mahāpurisena. Anuppattaṃ taṃ bhagavatāti taṃ sabbaṃ atītānāgatabuddhehi pattabbaṃ, sabbameva anuppattaṃ, bhagavato ekaguṇopi ūno natthīti dasseti. Kāmesu kāmasukhallikānuyoganti vatthukāmesu kāmasukhallikānuyogaṃ. Yathā aññe keṇiyajaṭilādayo samaṇabrāhmaṇā 『『ko jānāti paralokaṃ . Sukho imissā paribbājikāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso』』ti moḷibandhāhi paribbājikāhi paricārenti sampattaṃ sampattaṃ rūpādiārammaṇaṃ anubhavamānā kāmasukhamanuyuttā, na evamanuyuttoti dasseti.
Hīnanti lāmakaṃ. Gammanti gāmavāsīnaṃ dhammaṃ. Pothujjanikanti puthujjanehi sevitabbaṃ. Anariyanti na niddosaṃ. Na vā ariyehi sevitabbaṃ. Anatthasañhitanti anatthasaṃyuttaṃ. Attakilamathānuyoganti attano ātāpanaparitāpanānuyogaṃ. Dukkhanti dukkhayuttaṃ, dukkhamaṃ vā. Yathā eke samaṇabrāhmaṇā kāmasukhallikānuyogaṃ parivajjessāmāti kāyakilamathaṃ anudhāvanti, tato muñcissāmāti kāmasukhaṃ anudhāvanti, na evaṃ bhagavā. Bhagavā pana ubho ete ante vajjetvā yā sā 『『atthi, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī』』ti evaṃ vuttā sammāpaṭipatti, tameva paṭipanno. Tasmā 『『na ca attakilamathānuyoga』』ntiādimāha.
Ābhicetasikānanti abhicetasikānaṃ, kāmāvacaracittāni atikkamitvā ṭhitānanti attho. Diṭṭhadhammasukhavihārānanti imasmiṃyeva attabhāve sukhavihārānaṃ. Poṭṭhapādasuttantasmiñhi sappītikadutiyajjhānaphalasamāpatti kathitā (dī. ni. 1.432). Pāsādikasuttante saha maggena vipassanāpādakajjhānaṃ. Dasuttarasuttante catutthajjhānikaphalasamāpatti. Imasmiṃ sampasādanīye diṭṭhadhammasukhavihārajjhānāni kathitāni. Nikāmalābhīti yathākāmalābhī. Akicchalābhīti adukkhalābhī. Akasiralābhīti vipulalābhī.
Anuyogadānappakāravaṇṇanā
- 現在,以另一種方式顯示佛陀的功德,正如尊者所說。這裡的「憑信心的貴族子」是指具信心的貴族子,乃至於過去、未來和現在的菩薩。因此,所說的「由全知的菩薩所獲得」便是如此。那獲得的是什麼呢?是新的出世法。關於「精進」的意義,諸如「精進是堅定的」等,都是關於精進的說法。這裡的「精進」是指堅定的精進。關於「堅固」的意義,指的是具備堅定的精進。關於「人」的意義,所說的「由堅固的勇士所獲得」便是如此。關於「無間的兩種法」,也是如此。關於「人力的重擔」,是指應由有能力的偉人來承擔那些艱難的重擔。那被佛陀所獲得的,指的是所有過去和未來的佛所獲得的,所有的都未曾獲得,佛陀的任何一項功德也沒有缺失。關於慾望中的欲樂,指的是對物質慾望的追求。正如其他的苦行者,像苦行者、苦行者等,問道:「誰知道來世?這位乞士的柔軟的身體,與他人身體的接觸」,這些乞士在享受物質的快樂時,便與可感知的對象相結合,而不再追求物質的快樂,顯示出並非如此的追求。 低劣的:是指卑微的。村莊的:是指村民的法。普通的:是指普通人所應行的。非聖者的:是指沒有缺陷的。也不應由聖者所行。無益的:是指與無益相連的。自我苦行的追求:是指對自身的極端折磨與苦行的追求。痛苦的:是指與痛苦相連的,或是痛苦的。正如一些苦行者,認為要避免物質的快樂,便追求身體的苦行,隨後想要解脫物質的快樂,而佛陀並非如此。佛陀卻在這兩者之間,指出:「有,尊者,正中道是如來所證得的,能開眼的。」因此,所說的正道,便是他所行的。因此說「也不應追求自我苦行」。 關於「心繫于欲」的,指的是超越欲界的心。關於「現法的快樂」,是指在此身中所安住的快樂。關於「普陀波達經」中,提到的第二禪的果位。關於「安樂經」中,提到的與道相應的內觀禪。關於「十種超越經」中,提到的第四禪的果位。在此處,所提到的現法的快樂禪定。關於「如願獲得」,是指如願以償。關於「無苦獲得」,是指無痛苦的獲得。關於「無微小獲得」,是指豐盛的獲得。 關於修行的各種方式的討論。
161.Ekissā lokadhātuyāti dasasahassilokadhātuyā. Tīṇi hi khettāni – jātikhettaṃ āṇākhettaṃ visayakhettaṃ. Tattha jātikhettaṃ nāma dasasahassī lokadhātu. Sā hi tathāgatassa mātukucchiṃ okkamanakāle nikkhamanakāle sambodhikāle dhammacakkappavattane āyusaṅkhārossajjane parinibbāne ca kampati. Koṭisatasahassacakkavāḷaṃ pana āṇākhettaṃ nāma. Āṭānāṭiyamoraparittadhajaggaparittaratanaparittādīnañhi ettha āṇā vattati. Visayakhettassa pana parimāṇaṃ natthi, buddhānañhi 『『yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ ñeyyaṃ, yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ, ñeyyapariyantikaṃ ñāṇa』』nti (mahāni. 55) vacanato avisayo nāma natthi.
Imesu pana tīsu khettesu ṭhapetvā imaṃ cakkavāḷaṃ aññasmiṃ cakkavāḷe buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, nuppañjantīti pana atthi. Tīṇi piṭakāni vinayapiṭakaṃ, suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakaṃ. Tisso saṅgītiyo mahākassapattherassa saṅgīti, yasattherassa saṅgīti, moggaliputtatissattherassa saṅgītīti. Imā tisso saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake buddhavacane 『『imaṃ cakkavāḷaṃ muñcitvā aññattha buddhā uppajjantī』』ti suttaṃ natthi, nuppajjantīti pana atthi.
Apubbaṃ acarimanti apure apacchā ekato nuppajjanti, pure vā pacchā vā uppajjantīti vuttaṃ hoti. Tattha bodhipallaṅke 『『bodhiṃ apatvā na uṭṭhahissāmī』』ti nisinnakālato paṭṭhāya yāva mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇaṃ, tāva pubbeti na veditabbaṃ. Bodhisattassa hi paṭisandhiggahaṇe dasasahassacakkavāḷakampaneneva khettapariggaho kato. Aññassa buddhassa uppattipi nivāritā hoti. Parinibbānato paṭṭhāya ca yāva sāsapamattāpi dhātuyo tiṭṭhanti, tāva pacchāti na veditabbaṃ. Dhātūsu hi ṭhitāsu buddhāpi ṭhitāva honti. Tasmā etthantare aññassa buddhassa uppatti nivāritāva hoti. Dhātuparinibbāne pana jāte aññassa buddhassa uppatti na nivāritā.
Tipiṭakaantaradhānakathā
Tīṇi antaradhānāni nāma pariyattiantaradhānaṃ, paṭivedhaantaradhānaṃ, paṭipattiantaradhānanti. Tattha pariyattīti tīṇi piṭakāni. Paṭivedhoti saccappaṭivedho. Paṭipattīti paṭipadā. Tattha paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi. Ekasmiñhi kāle paṭivedhakarā bhikkhū bahū honti, esa bhikkhu puthujjanoti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo hoti. Imasmiṃyeva dīpe ekavāraṃ puthujjanabhikkhu nāma nāhosi. Paṭipattipūrakāpi kadāci bahū honti, kadāci appā. Iti paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi. Sāsanaṭṭhitiyā pana pariyatti pamāṇaṃ. Paṇḍito hi tepiṭakaṃ sutvā dvepi pūreti.
Yathā amhākaṃ bodhisatto āḷārassa santike pañcābhiññā satta ca samāpattiyo nibbattetvā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā parikammaṃ pucchi, so na jānāmīti āha. Tato udakassa santikaṃ gantvā adhigatavisesaṃ saṃsanditvā nevasaññānāsaññāyatanassa parikammaṃ pucchi, so ācikkhi, tassa vacanasamanantarameva mahāsatto taṃ jhānaṃ sampādesi, evameva paññavā bhikkhu pariyattiṃ sutvā dvepi pūreti. Tasmā pariyattiyā ṭhitāya sāsanaṃ ṭhitaṃ hoti. Yadā pana sā antaradhāyati, tadā paṭhamaṃ abhidhammapiṭakaṃ nassati. Tattha paṭṭhānaṃ sabbapaṭhamaṃ antaradhāyati. Anukkamena pacchā dhammasaṅgaho , tasmiṃ antarahite itaresu dvīsu piṭakesu ṭhitesupi sāsanaṃ ṭhitameva hoti.
- 這裡的「世間的領域」是指十萬億的世間領域。實際上有三種田地——種族田、教法田、領域田。這裡的種族田是指十萬億的世間領域。它在如來母胎降生、出世、成道、轉法輪、生命結束和涅槃時都在震動。教法田則是指無數的千世界。在這裡,像《阿ṭṭhānāṭiya經》中的魔王、護法、寶物等,都是在這裡運作的。領域田沒有特定的範圍,因為佛陀說:「只要有知識,就應當有所瞭解;只要有瞭解,就應當有知識;知識的範圍內應當瞭解,瞭解的範圍內應當有知識。」(《大念處經》55)因此,領域是沒有特定的。 在這三種田地中,除了這個世界的其他世界,佛陀是會出現的,還是不會出現的,確實是存在的。三藏經典包括戒藏、經藏和論藏。三次法會是大迦葉的法會、耶舍的法會、摩羯陀的法會。這三次法會在這三藏經典中,佛陀的教導是「放棄這個世界,另有佛陀出現」,是否存在也是如此。 「非凡的出現」是指沒有過去和未來的出現,或者在過去和未來中出現。這裡說的是,從「若未成道,我就不會站起」,開始到母胎中的再生,直到再生的抓取,直到過去的出現是不能被知曉的。因為在菩薩再生時,十萬億的世界震動著進行田地的抓取。其他佛的出現也會被禁止。從涅槃開始,直到微小的元素也會存在,直到最後是不被知曉的。因為在元素中,佛也是存在的。因此,在這裡,其他佛的出現會被禁止。在元素的涅槃時,其他佛的出現不會被禁止。 關於三種消失的討論,稱為教義的消失、證悟的消失和修行的消失。在這裡,教義是指三藏經典。證悟是指對真理的證悟。修行是指修行的道路。在這裡,證悟和修行是存在的,也可能不存在。在同一時間,證悟的僧眾是很多的,這位僧人是普通人,指的是用手指展示的。在這個島上,普通的僧人是絕對不存在的。修行的圓滿者有時是很多,有時是少的。因此,證悟和修行是存在的,也可能不存在。爲了維護教義的穩定,教義的標準是。智者聽到這三藏經典,能夠同時圓滿。 正如我們的菩薩在阿拉的教義中,獲得五種神通和七種定,問道無想處的定,他說不知道。然後去水邊,獲得特殊的結合,問道無想處的定,他告訴了我,話語一出,偉大的菩薩便完成了那個禪定,正如智慧的比丘聽到教義后,能夠圓滿。因此,教義的存在是穩定的。當那時,第一部《阿毗達摩藏》消失了。那裡,基礎是完全消失的。接下來是法的集合,在那消失的情況下,其他兩部經典的存在也是穩定的。
Tattha suttantapiṭake antaradhāyamāne paṭhamaṃ aṅguttaranikāyo ekādasakato paṭṭhāya yāva ekakā antaradhāyati, tadanantaraṃ saṃyuttanikāyo cakkapeyyālato paṭṭhāya yāva oghataraṇā antaradhāyati. Tadanantaraṃ majjhimanikāyo indriyabhāvanato paṭṭhāya yāva mūlapariyāyā antaradhāyati. Tadanantaraṃ dīghanikāyo dasuttarato paṭṭhāya yāva brahmajālā antaradhāyati. Ekissāpi dvinnampi gāthānaṃ pucchā addhānaṃ gacchati, sāsanaṃ dhāretuṃ na sakkoti, sabhiyapucchā āḷavakapucchā viya ca. Etā kira kassapabuddhakālikā antarā sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhiṃsu.
Dvīsu pana piṭakesu antarahitesupi vinayapiṭake ṭhite sāsanaṃ tiṭṭhati. Parivārakkhandhakesu antarahitesu ubhatovibhaṅge ṭhite ṭhitameva hoti. Ubhatovibhaṅge antarahite mātikāyapi ṭhitāya ṭhitameva hoti. Mātikāya antarahitāya pātimokkhapabbajjāupasampadāsu ṭhitāsu sāsanaṃ tiṭṭhati. Liṅgaṃ addhānaṃ gacchati. Setavatthasamaṇavaṃso pana kassapabuddhakālato paṭṭhāya sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhi. Paṭisambhidāpattehi vassasahassaṃ aṭṭhāsi. Chaḷabhiññehi vassasahassaṃ. Tevijjehi vassasahassaṃ. Sukkhavipassakehi vassasahassaṃ. Pātimokkhehi vassasahassaṃ aṭṭhāsi. Pacchimakassa pana saccappaṭivedhato pacchimakassa sīlabhedato paṭṭhāya sāsanaṃ osakkitaṃ nāma hoti. Tato paṭṭhāya aññassa buddhassa uppatti na nivāritā.
Sāsanaantarahitavaṇṇanā
Tīṇi parinibbānāni nāma kilesaparinibbānaṃ khandhaparinibbānaṃ dhātuparinibbānanti. Tattha kilesaparinibbānaṃ bodhipallaṅke ahosi. Khandhaparinibbānaṃ kusinārāyaṃ. Dhātuparinibbānaṃ anāgate bhavissati. Sāsanassa kira osakkanakāle imasmiṃ tambapaṇṇidīpe dhātuyo sannipatitvā mahācetiyaṃ gamissanti. Mahācetiyato nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ. Tato mahābodhipallaṅkaṃ gamissanti. Nāgabhavanatopi devalokatopi brahmalokatopi dhātuyo mahābodhipallaṅkameva gamissanti. Sāsapamattāpi dhātuyo na antarā nassissanti. Sabbadhātuyo mahābodhipallaṅke rāsibhūtā suvaṇṇakkhandho viya ekagghanā hutvā chabbaṇṇarasmiyo vissajjessanti.
Tā dasasahassilokadhātuṃ pharissanti, tato dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā 『『ajja satthā parinibbāti, ajja sāsanaṃ osakkati, pacchimadassanaṃ dāni idaṃ amhāka』』nti dasabalassa parinibbutadivasato mahantataraṃ kāruññaṃ karissanti. Ṭhapetvā anāgāmikhīṇāsave avasesā sakabhāvena sandhāretuṃ na sakkhissanti. Dhātūsu tejodhātu uṭṭhahitvā yāva brahmalokā uggacchissati. Sāsapamattāyapi dhātuyā sati ekajālā bhavissati. Dhātūsu pariyādānaṃ gatāsu upacchijjissati. Evaṃ mahantaṃ ānubhāvaṃ dassetvā dhātūsu antarahitāsu sāsanaṃ antarahitaṃ nāma hoti.
Yāva na evaṃ antaradhāyati, tāva acarimaṃ nāma hoti. Evaṃ apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kasmā pana apubbaṃ acarimaṃ nuppajjantīti? Anacchariyattā. Buddhā hi acchariyamanussā. Yathāha – 『『ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Katamo ekapuggalo? Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho』』ti (a. ni.
- 在《經藏》消失時,從第一部《增支部》開始,直到《一千部》消失,接著是《相應部》從《輪迴經》開始,直到《流轉經》消失。接下來是《中部》從《根本法》開始,直到《長部》消失。即使有兩個詩句的提問,也會消失,無法維持教法,像是關於「信心的提問」和「阿拉維卡的提問」。這些顯然是在迦薩佛的時代,無法維持教法。 在這兩部經典中,即使在《戒藏》中,教法仍然存在。在《圍繞法的部分》中,即使在兩方的分解中,仍然保持存在。在兩方分解中,即使在《大綱》中保持存在。在《大綱》中,即使在《戒律》和出家、受戒中保持存在,教法仍然存在。標誌是會消失的。關於白衣的修行者,從迦薩佛的時代開始,無法維持教法。憑藉智慧的成就,維持了一千年。憑藉六種神通的成就,維持了一千年。憑藉三明的成就,維持了一千年。憑藉清凈的內觀,維持了一千年。憑藉《戒律》,維持了一千年。然而,最後的教法在真理的證悟和最後的戒律的破壞后,開始消失。因此,其他佛的出現不會被禁止。 關於教法消失的討論,有三種涅槃,分別是煩惱的涅槃、五蘊的涅槃和元素的涅槃。在這裡,煩惱的涅槃是在菩提坐上。五蘊的涅槃是在拘尸那城。元素的涅槃將在未來發生。因為在教法消失的過程中,在這個塔姆巴帕尼島上,元素會聚集,前往偉大的聖地。在偉大的聖地中,前往王者的聖地。然後前往偉大的菩提坐。元素會前往偉大的菩提坐,無論是龍宮、天界還是梵天界,元素都會前往偉大的菩提坐。即使是微小的元素也不會消失。所有的元素會聚集在偉大的菩提坐,像是金色的塊狀物,匯聚成六種光芒。 它們會遍佈十萬億的世間,隨後十萬億的天神會聚集,彼此說:「今天,老師涅槃,今天教法消失,最後的見解現在是我們的。」除了不再有不還的阿那含者,其他的將無法保持。元素的光輝會升起,直到梵天界升起。即使微小的元素存在,也會形成一個網路。在元素的聚集中,教法會被切斷。因此,顯示出如此巨大的影響,教法的消失便是如此。 只要沒有如此消失,便被稱為最後的。在如此非凡的最後,將不會出現,這個地方不存在。為什麼如此非凡的最後不會出現呢?因為沒有驚訝。佛陀確實是令人驚訝的。正如所說:「在世間,單獨的眾生出現時,會出現令人驚訝的人。什麼是單獨的眾生?就是如來、應供、正等覺者。」(《增支部》)
1.172). Yadi ca dve vā cattāro vā aṭṭha vā soḷasa vā ekato uppajjeyyuṃ, anacchariyā bhaveyyuṃ. Ekasmiñhi vihāre dvinnaṃ cetiyānampi lābhasakkāro uḷāro na hoti. Bhikkhūpi bahutāya na acchariyā jātā, evaṃ buddhāpi bhaveyyuṃ, tasmā nuppajjanti. Desanāya ca visesābhāvato. Yañhi satipaṭṭhānādibhedaṃ dhammaṃ eko deseti. Aññena uppajjitvāpi sova desetabbo siyā, tato anacchariyo siyā. Ekasmiṃ pana dhammaṃ desente desanāpi acchariyā hoti, vivādabhāvato ca. Bahūsu hi buddhesu uppannesu bahūnaṃ ācariyānaṃ antevāsikā viya amhākaṃ buddho pāsādiko, amhākaṃ buddho madhurassaro lābhī puññavāti vivadeyyuṃ. Tasmāpi evaṃ nuppajjanti. Api cetaṃ kāraṇaṃ milindaraññāpi puṭṭhena nāgasenattherena vitthāritameva. Vuttañhi tattha –
Bhante, nāgasena, bhāsitampi hetaṃ bhagavatā 『『aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti. Desayantā ca, bhante nāgasena, sabbepi tathāgatā sattatiṃsa bodhipakkhiye dhamme desenti, kathayamānā ca cattāri ariyasaccāni kathenti, sikkhāpentā ca tīsu sikkhāsu sikkhāpenti, anusāsamānā ca appamādappaṭipattiyaṃ anusāsanti. Yadi, bhante nāgasena, sabbesampi tathāgatānaṃ ekā desanā ekā kathā ekasikkhā ekānusāsanī, kena kāraṇena dve tathāgatā ekakkhaṇe nuppajjanti. Ekenapi tāva buddhuppādena ayaṃ loko obhāsajāto, yadi dutiyo buddho bhaveyya, dvinnaṃ pabhāya ayaṃ loko bhiyyosomattāya obhāsajāto bhaveyya, ovadamānā ca dve tathāgatā sukhaṃ ovadeyyuṃ, anusāsamānā ca sukhaṃ anusāseyyuṃ, tattha me kāraṇaṃ desehi, yathāhaṃ nissaṃsayo bhaveyya』』nti.
Ayaṃ, mahārāja, dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti, yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya, kampeyya, nameyya, oṇameyya, vinameyya, vikireyya, vidhameyya, viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya.
Yathā, mahārāja, nāvā ekapurisasandhāraṇī bhaveyya, ekapurise abhirūḷhe sā nāvā samupādikā bhaveyya, atha dutiyo puriso āgaccheyya tādiso āyunā vaṇṇena vayena pamāṇena kisathūlena sabbaṅgapaccaṅgena, so taṃ nāvaṃ abhirūheyya, api nu sā, mahārāja, nāvā dvinnampi dhāreyyāti? Na hi, bhante, caleyya, kampeyya, nameyya, oṇameyya, vinameyya, vikireyya, vidhameyya, viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya osīdeyya udaketi. Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti, yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya…pe… na ṭhānamupagaccheyya.
Yathā vā pana, mahārāja, puriso yāvadatthaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya chādentaṃ yāva kaṇṭhamabhipūrayitvā, so dhāto pīṇito paripuṇṇo nirantaro tandīkato anoṇamitadaṇḍajāto punadeva tāvatakaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya, api nu kho so, mahārāja, puriso sukhito bhaveyyāti? Na hi, bhante , sakiṃ bhuttova mareyyāti; evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī …pe… na ṭhānamupagaccheyyāti.
- 如果兩個或四個、八個或十六個同時出現,將不會令人驚訝。在一個寺院中,兩個聖地的收益並不大。比丘眾多時也不會令人驚訝,佛陀也會如此,因此不會出現。因為教法的特殊性。因為在此,若有一人講解關於正念等法,其他人若再講解,便會顯得不驚訝。因此在講解一個法時,講解也會令人驚訝,因為有爭論的存在。因為在許多佛陀出現時,許多老師的弟子會像我們的佛一樣,優雅、聲音甜美,富有功德,便會爭論。因此,他們也不會出現。即使這是原因,米利達人問時,納迦仙人也詳細解釋了。因為那裡有說: 「尊者,納迦仙人,這確實是佛陀所說的『這是一個地方,尊者們,無法容納,若在同一個世間中,兩個阿羅漢、兩個正等覺者出現,這個地方便不存在。』在講解時,尊者納迦仙人,所有的如來講述三十七種菩提分法,討論四種聖諦,教授三種修行,教導四種不放逸的修行。如果,尊者納迦仙人,所有如來只有一個教法、一個講解、一個修行、一個教導,是什麼原因使得兩個如來在同一時刻不會出現?因為一個佛的出現,這個世界便光明,如果第二位佛出現,這個世界因兩者的光輝而更加光明,教導時,兩位如來也會快樂地教導,教導時也會快樂地教導,因此這是我講解的原因,我將毫無疑問。」 「這位大王,十萬億的世間是一個佛所能承載的,承載著一位如來的功德,如果第二位佛出現,這個十萬億的世間便無法承載,便會動搖、震動、崩潰、傾斜、搖動、散開、毀滅、消失,不會到達安穩的地方。」 「就像大王,一隻船承載一個人,若有一個人坐在船上,這隻船便能承載,若第二個人來,按照生命、外貌、身高、體重等各方面,他便能坐上這隻船。大王,這隻船能否承載兩個人?不能,尊者,船不會動搖、震動、崩潰、傾斜、搖動、散開、毀滅、消失,也不會到達安穩的地方。就這樣,大王,十萬億的世間是一個佛所能承載的,承載著一位如來的功德,如果第二位佛出現,這個十萬億的世間便無法承載……不會到達安穩的地方。」 「或者,大王,一個人吃飯,直到喉嚨充滿,他便會飽滿、充實,持續不斷,直到他再吃同樣的飯,難道這個人會快樂嗎?不,尊者,即使吃飽了也會死去;就這樣,大王,十萬億的世間是一個佛所能承載的……不會到達安穩的地方。」
Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, atidhammabhārena pathavī calatīti? Idha, mahārāja, dve sakaṭā ratanapūritā bhaveyyuṃ yāva mukhasamā, ekasmā sakaṭato ratanaṃ gahetvā ekasmiṃ sakaṭe ākireyyuṃ, api nu kho taṃ, mahārāja, sakaṭaṃ dvinnampi sakaṭānaṃ ratanaṃ dhāreyyāti? Na hi, bhante, nābhipi tassa phaleyya, arāpi tassa bhijjeyyuṃ, nemipi tassa opateyya, akkhopi tassa bhijjeyyāti. Kiṃ nu kho, mahārāja, atiratanabhārena sakaṭaṃ bhijjatīti? Āma, bhante,ti. Evameva kho, mahārāja, atidhammabhārena pathavī calati.
Apica, mahārāja, imaṃ kāraṇaṃ buddhabalaparidīpanāya osāritaṃ aññampi tattha atirūpaṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, tesaṃ parisāya vivādo uppajjeyya 『『tumhākaṃ buddho amhākaṃ buddho』』ti, ubhato pakkhajātā bhaveyyuṃ. Yathā, mahārāja, dvinnaṃ balavāmaccānaṃ parisāya vivādo uppajjeyya 『『tumhākaṃ amacco amhākaṃ amacco』』ti, ubhato pakkhajātā honti; evameva kho, mahārāja, yadi dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, tesaṃ parisāya vivādo uppajjeyya 『『tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho』』ti, ubhato pakkhajātā bhaveyyuṃ, idaṃ tāva, mahārāja, ekaṃ kāraṇaṃ, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.
Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, 『『aggo buddho』』ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhaveyya, 『『jeṭṭho buddho』』ti, seṭṭho buddhoti, visiṭṭho buddhoti, uttamo buddhoti, pavaro buddhoti, asamo buddhoti , asamasamo buddhoti, appaṭimo buddhoti, appaṭibhāgo buddhoti, appaṭipuggalo buddhoti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhaveyya. Imampi kho tvaṃ, mahārāja, kāraṇaṃ atthato sampaṭiccha, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.
Apica kho, mahārāja, buddhānaṃ bhagavantānaṃ sabhāvapakati esā, yaṃ ekoyeva buddho loke uppajjati. Kasmā kāraṇā? Mahantatāya sabbaññubuddhaguṇānaṃ, yaṃ aññampi, mahārāja, mahantaṃ hoti, taṃ ekaṃyeva hoti. Pathavī, mahārāja, mahantī, sā ekāyeva. Sāgaro mahanto, so ekoyeva. Sineru girirājā mahanto, so ekoyeva. Ākāso mahanto, so ekoyeva. Sakko mahanto, so ekoyeva. Māro mahanto , so ekoyeva. Mahābrahmā mahanto, so ekoyeva. Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho mahanto, so ekoyeva lokasmiṃ. Yattha te uppajjanti, tattha aññesaṃ okāso na hoti. Tasmā, mahārāja, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekoyeva loke uppajjatīti. Sukathito, bhante nāgasena, pañho opammehi kāraṇehīti (mi. pa. 5.1.1).
Dhammassa cānudhammanti navavidhassa lokuttaradhammassa anudhammaṃ pubbabhāgappaṭipadaṃ. Sahadhammikoti sakāraṇo. Vādānuvādoti vādoyeva.
Acchariyaabbhutavaṇṇanā
- 「尊者納迦仙人,究竟地,地球因法的力量而動搖嗎?」「在這裡,大王,若有兩輛裝滿寶物的車,直到車口相同,一輛車拿著寶物,另一輛車將寶物灑落,難道這兩輛車能承載嗎?」「不,尊者,車子不會動搖,車子不會破裂,車子也不會傾斜,車子也不會崩潰。」 「那麼,大王,因寶物的力量,車子會破裂嗎?」「是的,尊者。」 「同樣地,大王,因法的力量,地球會動搖。」 「而且,大王,聽我說這個原因,是爲了闡明佛陀的力量,另有其他原因。正是因為這個原因,兩個正等覺者不會在同一時刻出現。如果,大王,兩個正等覺者同時出現,他們的弟子之間便會產生爭論,說『你們的佛是我們的佛』,雙方便會各自爭論。就像,大王,兩個強大的大臣的弟子之間會產生爭論,說『你們的部長是我們的部長』,雙方便會各自爭論;同樣地,大王,如果兩個正等覺者同時出現,他們的弟子之間便會產生爭論,說『你們的佛是我們的佛』,雙方便會各自爭論,這就是一個原因,因此兩個正等覺者不會在同一時刻出現。」 「還有,大王,聽我說另一個原因,因此兩個正等覺者不會在同一時刻出現。如果,大王,兩個正等覺者同時出現,『最尊貴的佛』這句話便會成為錯誤的說法,『長者佛』、『最卓越的佛』、『最優越的佛』、『最優秀的佛』、『無與倫比的佛』、『無可比擬的佛』、『無與倫比的佛』、『無可比擬的佛』這句話便會成為錯誤的說法。你也應當理解這個原因,因此兩個正等覺者不會在同一時刻出現。」 「而且,大王,佛陀的本性是這樣的,只有一位佛會在世間出現。為什麼會這樣?因為所有的全知佛的功德都是偉大的,若有其他偉大的存在,也只有一位。大地,大王,是偉大的,只有一個。海洋是偉大的,只有一個。須彌山是偉大的,只有一個。天空是偉大的,只有一個。帝釋是偉大的,只有一個。魔王是偉大的,只有一個。大梵天是偉大的,只有一個。正如如來、應供、正等覺者是偉大的,只有一個在世間。若他出現,其他的地方便沒有空間。因此,大王,正如如來、應供、正等覺者只有一位在世間出現。」 「尊者納迦仙人,您用比喻和原因解釋得很好。」 「法的因果關係是指九種超世間法的因果關係,因果關係的初步修行。『同伴的因』是指有因果關係的。『辯論的辯論』是指辯論本身。」 關於不可思議的描述。
162.Āyasmā udāyīti tayo therā udāyī nāma – lāḷudāyī, kāḷudāyī, mahāudāyīti. Idha mahāudāyī adhippeto. Tassa kira imaṃ suttaṃ ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā suṇantassa abbhantare pañcavaṇṇā pīti uppajjitvā pādapiṭṭhito sīsamatthakaṃ gacchati, sīsamatthakato pādapiṭṭhiṃ āgacchati, ubhato paṭṭhāya majjhaṃ otarati, majjhato paṭṭhāya ubhato gacchati. So nirantaraṃ pītiyā phuṭasarīro balavasomanassena dasabalassa guṇaṃ kathento acchariyaṃ bhantetiādimāha. Appicchatāti nittaṇhatā. Santuṭṭhitāti catūsu paccayesu tīhākārehi santoso. Sallekhatāti sabbakilesānaṃ sallikhitabhāvo. Yatra hi nāmāti yo nāma. Na attānaṃ pātukarissatīti attano guṇe na āvi karissati. Paṭākaṃ parihareyyunti 『『ko amhehi sadiso atthī』』ti vadantā paṭākaṃ ukkhipitvā nāḷandaṃ vicareyyuṃ.
Passakho tvaṃ, udāyi, tathāgatassa appicchatāti passa udāyi yādisī tathāgatassa appicchatāti therassa vacanaṃ sampaṭicchanto āha. Kiṃ pana bhagavā neva attānaṃ pātukaroti, na attano guṇaṃ kathetīti ce? Na, na katheti. Appicchatādīhi kathetabbaṃ, cīvarādihetuṃ na katheti. Tenevāha – 『『passa kho tvaṃ, udāyi, tathāgatassa appicchatā』』tiādi. Bujjhanakasattaṃ pana āgamma veneyyavasena katheti. Yathāha –
『『Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo』』ti. (mahāva. 11);
Evaṃ tathāgatassa guṇadīpikā bahū gāthāpi suttantāpi vitthāretabbā.
163.Abhikkhaṇaṃ bhāseyyāsīti punappunaṃ bhāseyyāsi. Pubbaṇhasamaye me kathitanti mā majjhanhikādīsu na kathayittha. Ajja vā me kathitanti mā paradivasādīsu na kathayitthāti attho. Pavedesīti kathesi. Imassa veyyākaraṇassāti niggāthakattā idaṃ suttaṃ 『『veyyākaraṇa』』nti vuttaṃ. Adhivacananti nāmaṃ. Idaṃ pana 『『iti hida』』nti paṭṭhāya padaṃ saṅgītikārehi ṭhapitaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Sampasādanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Pāsādikasuttavaṇṇanā
Nigaṇṭhanāṭaputtakālaṅkiriyavaṇṇanā
- 「尊者烏達耶,有三位長老被稱為烏達耶——紅烏達耶、黑烏達耶和大烏達耶。在這裡,指的是大烏達耶。因為他從一開始到結束,聽這部經時,內心會產生五種色彩的喜悅,從腳底升起,達到頭頂,從頭頂又回到腳底,雙方面同時下降,從中間升起,從中間又回到兩邊。他全身充滿喜悅,面帶歡喜,講述十種佛陀的功德,令人驚訝,正如所說。『少欲』是指沒有貪慾。『滿足』是指在四種條件下的三種滿足。『清凈』是指所有煩惱的清凈狀態。『在此名為』是指那個人。『不顯露自我』是指不展示自己的功德。『應當避免標誌』是指『誰與我們相似』時,舉起標誌在那蘭陀遊走。 「你看,烏達耶,佛陀的少欲;看,烏達耶,佛陀的少欲。」他接受了長老的教誨。若佛陀不顯露自我,也不講述自己的功德嗎?不,不講述。關於少欲等的內容不應講述,關於袈裟等的原因不應講述。因此說:「你看,烏達耶,佛陀的少欲。」而對於覺悟的眾生來說,是以弟子的身份講述的。正如所說: 「我沒有老師,世間沒有與我相似的;在所有的世間中,沒有與我相同的。」(《大法》11)因此,佛陀的功德的描述有許多詩句和經典應當詳細闡述。
- 「你應當不斷地講述。」這意味著你應當反覆講述。「在早上的時候我曾說過」,這意味著在中午等時不應再講述。「今天我曾說過」,這意味著在後天等時不應再講述。『講解』是指講述。「關於這部經的解釋」,因其是總結,因此這部經被稱為「解釋」。『命名』是指名稱。這部經從「如此這裡」開始,由唱誦者所建立。其餘部分在各處都可用以說明。 《蘇曼加利華麗經》的《長部經註釋》已完成。 《優雅經註釋》 《尼干陀那陀普特的行為描述》
164.Evaṃme sutanti pāsādikasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – vedhaññā nāma sakyāti dhanumhi katasikkhā vedhaññanāmakā eke sakyā. Tesaṃ ambavane pāsādeti tesaṃ ambavane sippaṃ uggaṇhatthāya kato dīghapāsādo atthi, tattha viharati. Adhunā kālaṅkatoti sampati kālaṅkato. Dvedhikajātāti dvejjhajātā, dvebhāgā jātā. Bhaṇḍanādīsu bhaṇḍanaṃ pubbabhāgakalaho, taṃ daṇḍādānādivasena paṇṇattivītikkamavasena ca vaḍḍhitaṃ kalaho. 『『Na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsī』』tiādinā nayena viruddhavacanaṃ vivādo. Vitudantāti vijjhantā. Sahitaṃ meti mama vacanaṃ atthasañhitaṃ. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattanti yaṃ tava adhiciṇṇaṃ cirakālāsevanavasena paguṇaṃ, taṃ mama vādaṃ āgamma nivattaṃ. Āropito te vādoti tuyhaṃ upari mayā doso āropito. Cara vādappamokkhāyāti bhattapuṭaṃ ādāya taṃ taṃ upasaṅkamitvā vādappamokkhatthāya uttari pariyesamāno vicara. Nibbeṭhehi vāti atha vā mayā āropitadosato attānaṃ mocehi. Sace pahosīti sace sakkosi. Vadhoyevāti maraṇameva. Nāṭaputtiyesūti nāṭaputtassa antevāsikesu. Nibbinnarūpāti ukkaṇṭhitasabhāvā abhivādanādīnipi na karonti. Virattarūpāti vigatapemā. Paṭivānarūpāti tesaṃ sakkaccakiriyato nivattanasabhāvā. Yathā tanti yathā durakkhātādisabhāve dhammavinaye nibbinnavirattappaṭivānarūpehi bhavitabbaṃ, tatheva jātāti attho. Durakkhāteti dukkathite. Duppavediteti duviññāpite. Anupasamasaṃvattaniketi rāgādīnaṃ upasamaṃ kātuṃ asamatthe. Bhinnathūpeti bhindappatiṭṭhe. Ettha hi nāṭaputtova nesaṃ patiṭṭhaṭṭhena thūpo. So pana bhinno mato. Tena vuttaṃ 『『bhinnathūpe』』ti. Appaṭisaraṇeti tasseva abhāvena paṭisaraṇavirahite.
Nanu cāyaṃ nāṭaputto nāḷandavāsiko, so kasmā pāvāyaṃ kālaṅkatoti? So kira upālinā gahapatinā paṭividdhasaccena dasahi gāthāhi bhāsite buddhaguṇe sutvā uṇhaṃ lohitaṃ chaḍḍesi. Atha naṃ aphāsukaṃ gahetvā pāvaṃ agamaṃsu. So tattha kālamakāsi. Kālaṃ kurumāno ca cintesi – 『『mama laddhi aniyyānikā sāravirahitā, mayaṃ tāva naṭṭhā, avasesajanopi mā apāyapūrako ahosi, sace panāhaṃ 『mama sāsanaṃ aniyyānika』nti vakkhāmi, na saddahissanti, yaṃnūnāhaṃ dvepi jane na ekanīhārena uggaṇhāpeyyaṃ, te mamaccayena aññamaññaṃ vivadissanti, satthā taṃ vivādaṃ paṭicca ekaṃ dhammakathaṃ kathessati, tato te sāsanassa mahantabhāvaṃ jānissantī』』ti.
Atha naṃ eko antevāsiko upasaṅkamitvā āha – 『『bhante tumhe dubbalā, mayhampi imasmiṃ dhamme sāraṃ ācikkhatha, ācariyappamāṇa』』nti. 『『Āvuso, tvaṃ mamaccayena sassatanti gaṇheyyāsī』』ti. Aparopi upasaṅkami, taṃ ucchedaṃ gaṇhāpesi. Evaṃ dvepi jane ekaladdhike akatvā bahū nānānīhārena uggaṇhāpetvā kālamakāsi. Te tassa sarīrakiccaṃ katvā sannipatitvā aññamaññaṃ pucchiṃsu – 『『kassāvuso, ācariyo sāraṃ ācikkhī』』ti? Eko uṭṭhahitvā mayhanti āha. Kiṃ ācikkhīti? Sassatanti. Aparo taṃ paṭibāhitvā 『『mayhaṃ sāraṃ ācikkhī』』ti āha. Evaṃ sabbe 『『mayhaṃ sāraṃ ācikkhi, ahaṃ jeṭṭhako』』ti aññamaññaṃ vivādaṃ vaḍḍhetvā akkose ceva paribhāse ca hatthapādappahārādīni ca pavattetvā ekamaggena dve agacchantā nānādisāsu pakkamiṃsu.
- 「如此聽聞」即是《優雅經》。這裡是關於無上的描述——「威德者」是指釋迦族,因其在弓上訓練而名為威德者。對於他們,安置在芒果園中的大殿,是爲了讓他們學習技藝,那裡有一座長廊,供他們居住。現在稱為「時機已到」。「雙重出生」是指雙重出生,分為兩個部分。關於「物品」的爭論,物品是指早期的爭論,這因懲罰和其他原因而增加了爭論。「你並不知曉這法和教法」的方式是指相互矛盾的言辭。 「被刺穿」是指被刺中。「與我相合」是指我的話語是有意義的。「你所選擇的」是指你所選擇的因長期的修行而變得堅定的事物,這因我的說法而被阻止。「你所指的言辭」是指我對你施加的過失。「爲了解脫爭論」是指帶著飯盒,前往各處以求解脫爭論。「若被解脫」是指我被施加過失時,解脫自己。「若能被解脫」是指若能做到。「殺戮」是指死亡。「在那蘭陀的弟子」是指在那蘭陀的弟子們。「不具備解脫的形態」是指不具備放棄的性質,連敬禮等也不做。「具備放棄的形態」是指因他們的行為而有所放棄。「如是」是指如同難以掌握等性質,法和教法應具備放棄、解脫和具備放棄的性質,正如所生的意義。「難以掌握」是指難以理解。「難以知曉」是指難以辨認。「不具備平息的因」是指無法平息貪慾等的因。「破裂的基礎」是指破裂的基礎。在這裡,威德者是他們的基礎。因此說「破裂的基礎」。 「難道這位威德者不是那蘭陀的居民,為什麼稱為『時機已到』呢?」「他因被優帕林家主所引導,聽到十句關於佛陀的功德的歌謠,便放下了熾熱的紅色。於是他帶著不安的心回到了那蘭陀。他在那兒去世。在臨終時,他思考:「我的信念是不變的,缺乏實質的,我們是失落的,若是有餘者也不應成為墮落的緣故;如果我說『我的教法是不變的』,他們不會相信;我若能讓兩個人都以同樣的方式學習,他們便會因我的緣故而相互爭論,老師將因這爭論而講述一個教法,屆時他們將知曉教法的偉大。」 於是,有一位弟子走過來對他說:「尊者,您太虛弱了,請告訴我這教法的實質,作為老師的標準。」 「朋友,你應當以我的緣故來理解永恒。」又有一位弟子走來,他將其視為切斷的緣故。於是這兩個人在沒有共同的理解下去世。他們完成了身體的職責,聚集在一起互相詢問:「朋友,老師講述了什麼的實質?」一人站起來說:「是我。」 「講述了什麼?」 「是永恒的。」 另一人反駁說:「是我講述了實質。」於是所有人都說:「我講述了實質,我是長者。」互相爭論不斷升級,互相辱罵、誹謗,甚至動手打鬥,最終以同樣的方式離開,去往不同的方向。
165.Atha kho cundo samaṇuddesoti ayaṃ thero dhammasenāpatissa kaniṭṭhabhātiko. Taṃ bhikkhū anupasampannakāle 『『cundo samaṇuddeso』』ti samudācaritvā therakālepi tatheva samudācariṃsu. Tena vuttaṃ – 『『cundo samaṇuddeso』』ti.
『『Pāvāyaṃ vassaṃvuṭṭho yena sāmagāmo, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamī』』ti kasmā upasaṅkami? Nāṭaputte kira kālaṅkate jambudīpe manussā tattha tattha kathaṃ pavattayiṃsu 『『nigaṇṭho nāṭaputto eko satthāti paññāyittha, tassa kālaṅkiriyāya sāvakānaṃ evarūpo vivādo jāto. Samaṇo pana gotamo jambudīpe cando viya sūriyo viya ca pākaṭo, sāvakāpissa pākaṭāyeva. Kīdiso nu kho samaṇe gotame parinibbute sāvakānaṃ vivādo bhavissatī』』ti . Thero taṃ kathaṃ sutvā cintesi – 『『imaṃ kathaṃ gahetvā dasabalassa ārocessāmi, satthā etaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā ekaṃ desanaṃ kathessatī』』ti. So nikkhamitvā yena sāmagāmo, yenāyasmā ānando tenupasaṅkami.
Sāmagāmoti sāmākānaṃ ussannattā tassa gāmassa nāmaṃ. Yenāyasmā ānandoti ujumeva bhagavato santikaṃ agantvā yenassa upajjhāyo āyasmā ānando tenupasaṅkami.
Buddhakāle kira sāriputtatthero ca ānandatthero ca aññamaññaṃ mamāyiṃsu. Sāriputtatthero 『『mayā kātabbaṃ satthu upaṭṭhānaṃ karotī』』ti ānandattheraṃ mamāyi. Ānandatthero 『『bhagavato sāvakānaṃ aggo』』ti sāriputtattheraṃ mamāyi. Kuladārake ca pabbājetvā sāriputtattherassa santike upajjhaṃ gaṇhāpesi. Sāriputtattheropi tatheva akāsi. Evaṃ ekamekena attano pattacīvaraṃ datvā pabbājetvā upajjhaṃ gaṇhāpitāni pañca pañca bhikkhusatāni ahesuṃ. Āyasmā ānando paṇītāni cīvarādīnipi labhitvā therassa adāsi.
Dhammaratanapūjā
Eko kira brāhmaṇo cintesi – 『『buddharatanassa ca saṅgharatanassa ca pūjā paññāyati, kathaṃ nu kho dhammaratanaṃ pūjitaṃ hotī』』ti? So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchi. Bhagavā āha – 『『sacepi brāhmaṇa dhammaratanaṃ pūjetukāmo, ekaṃ bahussutaṃ pūjehī』』ti. Bahussutaṃ, bhante, ācikkhathāti. Bhikkhusaṅghaṃ pucchāti. So bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā 『『bahussutaṃ, bhante, ācikkhathā』』ti āha. Ānandatthero brāhmaṇāti. Brāhmaṇo theraṃ sahassagghanikena ticīvarena pūjesi. Thero taṃ gahetvā bhagavato santikaṃ agamāsi. Bhagavā 『『kuto, ānanda, laddha』』nti āha? Ekena, bhante, brāhmaṇena dinnaṃ, idaṃ panāhaṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmoti. Dehi, ānandāti. Cārikaṃ pakkanto bhanteti. Āgatakāle dehīti, sikkhāpadaṃ bhante, paññattanti. Kadā pana sāriputto āgamissatīti? Dasāhamattena bhanteti. 『『Anujānāmi, ānanda, dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ nikkhipitu』』nti sikkhāpadaṃ paññāpesi.
Sāriputtattheropi tatheva yaṃkiñci manāpaṃ labhati, taṃ ānandattherassa deti. So imampi attano kaniṭṭhabhātikaṃ therasseva saddhivihārikaṃ adāsi. Tena vuttaṃ – 『『yenassa upajjhāyo āyasmā ānando tenupasaṅkamī』』ti. Evaṃ kirassa ahosi – 『『upajjhāyo me mahāpañño, so imaṃ kathaṃ satthu ārocessati, atha satthā tadanurūpaṃ dhammaṃ desessatī』』ti. Kathāpābhatanti kathāya mūlaṃ. Mūlañhi 『『pābhata』』nti vuccati. Yathāha –
『『Appakenāpi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhama』』nti. (jā. 1.
- 「於是,尊者烏達耶,」這是指法軍統帥的弟弟。他在未被承認為比丘時便稱為「烏達耶」,在被承認為長老時亦是如此。因此說:「烏達耶」。 「『從帕瓦來到的雨季,因阿難尊者而來到這個村莊』,他為何而來?據說在那蘭陀,因時機已到,人在各處談論:「尼干陀·那陀普特是唯一的老師。」因他的行為,弟子之間發生了這樣的爭論。而釋迦牟尼則如月亮般明亮,如太陽般顯赫,他的弟子們也顯赫不已。「釋迦牟尼的弟子們在他涅槃后將會發生怎樣的爭論呢?」長老聽到這個談話后思考:「我將以此談話向十力佛陀請教,老師將會在此事上講授一個教義。」於是他離開,前往那個村莊,因阿難尊者而來到。 「村莊」是指因同類的興盛而得名的村莊。因阿難尊者而來,是指他直接前往佛陀那裡,而不是經過他的老師阿難。 在佛陀的時代,舍利弗長老和阿難長老彼此之間有過交情。舍利弗長老說:「我將為佛陀服務。」阿難長老則說:「佛陀的弟子中你是最優的。」他還引導家族的孩子們出家,令舍利弗長老成為他們的老師。舍利弗長老也同樣如此。於是,單獨將自己的袈裟贈予他們,令他們出家成為弟子,最終形成了五百個比丘的團體。阿難尊者也獲得了高貴的袈裟等物,贈與長老。 「法寶的供養」 有一位婆羅門思考:「佛陀的寶和僧團的寶被供養,如何才能供養法寶呢?」於是他前去請教佛陀。佛陀說:「如果,婆羅門,想要供養法寶,就應供養一位博學之士。」 「博學之士」是指比丘團。於是他前往比丘團,說:「請告訴我博學之士的事。」阿難長老是那位比丘。婆羅門用千斤重的三件袈裟供養了長老。長老接受后便前往佛陀那裡。佛陀問:「阿難,你從何處得到的?」「是由一位婆羅門所贈。」他又說:「這是我想要贈與舍利弗尊者的。」 「給吧,阿難。」長老在出行時說:「到達時給我。」 「何時舍利弗將會到達呢?」 「在十天之內。」 「我允許你,阿難,可以放下多於十件的袈裟。」 舍利弗長老同樣將所獲得的任何喜愛的物品,全部贈予阿難長老。因此說:「因阿難尊者而來。」於是他想:「我的老師是偉大的智者,他將以此談話向老師請教,老師將會講授相應的法。」 「談話的根源」是指談話的根源。根源被稱為「光明」。正如所說: 「即使微小的聰明人,因光明而明智;能激發自己,猶如微火焰般閃耀。」
1.4);
Bhagavantaṃ dassanāyāti bhagavantaṃ dassanatthāya. Kiṃ panānena bhagavā na diṭṭhapubboti? No na diṭṭhapubbo. Ayañhi āyasmā divā nava vāre, rattiṃ nava vāreti ekāhaṃ aṭṭhārasa vāre upaṭṭhānameva gacchati. Divasassa pana satavāraṃ vā sahassavāraṃ vā gantukāmo samānopi na akāraṇā gacchati, ekaṃ pañhuddhāraṃ gahetvāva gacchati. So taṃ divasaṃ tena kathāpābhatena gantukāmo evamāha.
Asammāsambuddhappaveditadhammavinayavaṇṇanā
166.Evañhetaṃ, cunda, hotīti bhagavā ānandattherena ārocitepi yasmā na ānandatthero imissā kathāya sāmiko, cundatthero pana sāmiko. Sova tassā ādimajjhapariyosānaṃ jānāti. Tasmā bhagavā tena saddhiṃ kathento 『『evañhetaṃ, cunda, hotī』』tiādimāha . Tassattho – cunda evañhetaṃ hoti durakkhātādisabhāve dhammavinaye sāvakā dvedhikajātā bhaṇḍanādīni katvā mukhasattīhi vitudantā viharanti.
Idāni yasmā aniyyānikasāsaneneva niyyānikasāsanaṃ pākaṭaṃ hoti, tasmā ādito aniyyānikasāsanameva dassento idha cunda satthā ca hoti asammāsambuddhotiādimāha. Tattha vokkamma ca tamhā dhammā vattatīti na nirantaraṃ pūreti, okkamitvā okkamitvā antarantaraṃ katvā vattatīti attho. Tassa te, āvuso, lābhāti tassa tuyhaṃ ete dhammānudhammappaṭipattiādayo lābhā. Suladdhanti manussattampi te suladdhaṃ. Tathā paṭipajjatūti evaṃ paṭipajjatu. Yathā te satthārā dhammo desitoti yena te ākārena satthārā dhammo kathito. Yo ca samādapetīti yo ca ācariyo samādapeti. Yañca samādapetīti yaṃ antevāsiṃ samādapeti. Yo ca samādapitoti yo ca evaṃ samādapito antevāsiko. Yathā ācariyena samādapitaṃ, tathatthāya paṭipajjati. Sabbe teti tayopi te. Ettha hi ācariyo samādapitattā apuññaṃ pasavati, samādinnantevāsiko samādinnattā, paṭipannako paṭipannattā. Tena vuttaṃ – 『『sabbe te bahuṃ apuññaṃ pasavantī』』ti. Etenupāyena sabbavāresu attho veditabbo.
- Apicettha ñāyappaṭipannoti kāraṇappaṭipanno. Ñāyamārādhessatīti kāraṇaṃ nipphādessati. Vīriyaṃ ārabhatīti attano dukkhanibbattakaṃ vīriyaṃ karoti. Vuttañhetaṃ 『『durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo, so dukkhaṃ viharati. Yo kusīto, so sukhaṃ viharatī』』ti (a. ni. 1.318).
Sammāsambuddhappaveditadhammavinayādivaṇṇanā
- Evaṃ aniyyānikasāsanaṃ dassetvā idāni niyyānikasāsanaṃ dassento idha pana, cunda, satthā ca hoti sammāsambuddhotiādimāha. Tattha niyyānikoti maggatthāya phalatthāya ca niyyāti.
169.Vīriyaṃ ārabhatīti attano sukhanipphādakaṃ vīriyaṃ ārabhati. Vuttañhetaṃ 『『svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo kusīto, so dukkhaṃ viharati. Yo āraddhavīriyo, so sukhaṃ viharatī』』ti (a. ni. 1.319).
1.4) 「爲了見到佛陀」是爲了見到佛陀。難道佛陀之前沒有被見過嗎?不,沒有被見過。因為這位尊者白天九次,夜晚九次,整整一天十八次只去供養。白天他可能去一百次或一千次,但並非沒有原因,只是帶著一個問題去而已。他在那一天以這樣的談話為理由去。 「如是,尊者烏達耶,」佛陀在阿難長老告知后說,因為阿難長老與這談話無關,而烏達耶長老則有關。因此他知道這一切的開始、中間和結尾。因此佛陀與他談論時說:「如是,尊者烏達耶。」 其意是,尊者烏達耶說:「這確實是存在的」,在難以把握等性質的法和教法中,弟子們因做了兩類的爭論而與眾生相互刺擊而生活。 現在,由於不變的教法而使得變遷的教法顯而易見,因此一開始便顯示出不變的教法,故此在這裡尊者烏達耶及佛陀被稱為「無上正等覺者」。在此處,佛法並非不斷地持續,而是經過反覆的交流后,才能產生意義。對此,朋友們,因你們的法、義和實踐等而獲得利益。易得的,甚至是人們也容易獲得。如此便應當實踐。正如你們從老師那裡所教導的法,正是以那種方式由老師所講述。「誰能引導」是指誰能成為老師。「誰能引導」是指誰能引導弟子。「誰被引導」是指誰被引導的弟子。正如被老師引導的那樣,便應當以此方式來實踐。所有的弟子們都因被引導而積累了許多不善之法,因此說:「所有弟子們都積累了許多不善之法。」以此方式,所有的意義應當被理解。 「此外,因果法則」是指因果法則。 「因果法則將被闡明」是指將闡明因果法則。「努力」是指自己所產生的痛苦的努力。正如所說:「在難以把握的法和教法中,若努力不懈,則會生活在痛苦中;若懶惰,則會生活在快樂中。」(《阿含經》1.318) 「無上正等覺者所宣講的法和教法的描述」 「如是,顯示不變的教法后,現在顯示變遷的教法,在這裡,尊者烏達耶及佛陀被稱為『無上正等覺者』。」在這裡,變遷的教法是指爲了達到目的而引導的法。 「努力」是指自己所產生的快樂的努力。正如所說:「在正法中,若懶惰,則會生活在痛苦中;若努力不懈,則會生活在快樂中。」(《阿含經》1.319)
- Iti bhagavā niyyānikasāsane sammāpaṭipannassa kulaputtassa pasaṃsaṃ dassetvā puna desanaṃ vaḍḍhento idha, cunda, satthā ca loke udapādītiādimāha. Tattha aviññāpitatthāti abodhitatthā. Sabbasaṅgāhapadakatanti sabbasaṅgahapadehi kataṃ, sabbasaṅgāhikaṃ kataṃ na hotīti attho. 『『Sabbasaṅgāhapadagata』』ntipi pāṭho, na sabbasaṅgāhapadesu gataṃ, na ekasaṅgahajātanti attho. Sappāṭihīrakatanti niyyānikaṃ. Yāvadevamanussehīti devalokato yāva manussalokā suppakāsitaṃ. Anutappo hotīti anutāpakaro hoti. Satthā ca no loketi idaṃ tesaṃ anutāpakāradassanatthaṃ vuttaṃ. Nānutappo hotīti satthāraṃ āgamma sāvakehi yaṃ pattabbaṃ, tassa pattattā anutāpakaro na hoti.
172.Theroti thiro therakārakehi dhammehi samannāgato. 『『Rattaññū』』tiādīni vuttatthāneva. Etehi ce pīti etehi heṭṭhā vuttehi.
173.Pattayogakkhemāti catūhi yogehi khemattā arahattaṃ idha yogakkhemaṃ nāma, taṃ pattāti attho. Alaṃ samakkhātuṃ saddhammassāti sammukhā gahitattā assa saddhammaṃ sammā ācikkhituṃ samatthā.
174.Brahmacārinoti brahmacariyavāsaṃ vasamānā ariyasāvakā. Kāmabhoginoti gihisotāpannā. 『『Iddhañcevā』』tiādīni mahāparinibbāne vitthāritāneva. Lābhaggayasaggapattanti lābhaggañceva yasaggañca pattaṃ.
175.Santi kho pana me, cunda, etarahi therā bhikkhū sāvakāti sāriputtamoggallānādayo therā. Bhikkhuniyoti khemātherīuppalavaṇṇatherīādayo. Upāsakā sāvakā gihī odātavatthavasanā brahmacārinoti cittagahapatihatthakaāḷavakādayo. Kāmabhoginoti cūḷaanāthapiṇḍikamahāanāthapiṇḍikādayo. Brahmacāriniyoti nandamātādayo. Kāmabhoginiyoti khujjuttarādayo.
176.Sabbākārasampannanti sabbakāraṇasampannaṃ. Idamevatanti idameva brahmacariyaṃ, imameva dhammaṃ sammā hetunā nayena vadamāno vadeyya. Udakāssudanti udako sudaṃ. Passaṃ na passatīti passanto na passati. So kira imaṃ pañhaṃ mahājanaṃ pucchi. Tehi 『『na jānāma, ācariya, kathehi no』』ti vutto so āha – 『『gambhīro ayaṃ pañho āhārasappāye sati thokaṃ cintetvā sakkā kathetu』』nti. Tato tehi cattāro māse mahāsakkāre kate taṃ pañhaṃ kathento kiñca passaṃ na passatītiādimāha. Tattha sādhunisitassāti suṭṭhunisitassa tikhiṇassa, sunisitakhurassa kira talaṃ paññāyati, dhārā na paññāyatīti ayamettha attho.
Saṅgāyitabbadhammādivaṇṇanā
177.Saṅgamma samāgammāti saṅgantvā samāgantvā. Atthena atthaṃ, byañjanena byañjananti atthena saha atthaṃ, byañjanenapi saha byañjanaṃ samānentehīti attho. Saṅgāyitabbanti vācetabbaṃ sajjhāyitabbaṃ. Yathayidaṃ brahmacariyanti yathā idaṃ sakalaṃ sāsanabrahmacariyaṃ.
「因此,佛陀在讚揚那些正確修行的貴族子弟后,進一步講述道理,『在世間中,佛陀已出現』。」在這裡,「未被理解的意義」是指未被理解的意義。「所有的集合之詞」是指用所有的集合之詞所表達的,意為並非所有的集合之詞都被包含在內,也並非僅僅是單一的集合之類。「在所有的集合之詞中」是指在所有的集合之詞中,而非僅僅是某一類集合的意思。「適合引導的」是指適合引導的。「直到人類」是指從天界到人界,顯而易見。「沒有悔恨」是指沒有悔恨。「因此,佛陀與世間無關」是爲了說明他們沒有悔恨。「沒有悔恨」是指因獲得了佛陀所教授的而沒有悔恨。 「長老」是指具備堅定的長老,具備修行的教義。「夜間的」是指在夜間等處所提到的內容。「如果有這些」是指在下面提到的內容。 「獲得安穩」是指通過四種方式獲得安穩,達到阿羅漢的狀態,這裡稱為獲得安穩,意即獲得了安穩。「足以明白正法」是指因正面接觸而能夠正確地講述正法。 「修行者」是指在修行中生活的高貴弟子。「享樂者」是指在家中的初果者。「如是」等等在《大涅槃經》中已有詳細闡述。「獲得財富和名聲」是指獲得財富和名聲。 「然而,現在,尊者烏達耶,有這些長老比丘,如舍利弗、目犍連等長老。」比丘尼是指像凱瑪長老、青蓮長老等。居士是指在家中穿白衣的修行者,如心持家者、阿拉瓦卡等。「享樂者」是指如小阿難、摩訶阿難等。「修行者」是指如難陀母等。「享樂者」是指如鬍鬚長者等。 「具備所有條件」是指具備所有條件。「正是這樣」是指正是這樣的修行,正是這樣的教法,若以正當理由來講述,便應如此說。「水中清澈」是指水是清澈的。「看見而不見」是指看著卻看不見。他確實向大眾提出了這個問題。他們回答說:「我們不知道,老師,請您講述。」於是他說:「這個問題深奧,若有適當的材料,稍加思考便可講述。」之後,他們在四個月的盛會上,討論這個問題時說:「看見而不見」是指看見卻看不見的意思。在這裡,「善於理解」是指善於理解、敏銳、深刻的人,顯然他所說的深度並不明顯。 「聚集和相聚」是指聚集並相聚。「意義與意義」是指意義與意義之間的關係,意即意義與意義之間相互聯繫。「應當被討論」是指應當被討論和學習。「如同這是修行」是指如同這是整個教法的修行。
178.Tatra ceti tatra saṅghamajjhe, tassa vā bhāsite. Atthañceva micchā gaṇhāti, byañjanāni ca micchā ropetīti 『『cattāro satipaṭṭhānā』』ti ettha ārammaṇaṃ 『『satipaṭṭhāna』』nti atthaṃ gaṇhāti. 『『Satipaṭṭhānānī』』ti byañjanaṃ ropeti. Imassa nu kho, āvuso, atthassāti 『『satiyeva satipaṭṭhāna』』nti. Atthassa 『『cattāro satipaṭṭhānā』』ti kiṃ nu kho imāni byañjanāni, udāhu cattāri satipaṭṭhānānī』』ti etāni vā byañjanāni. Katamāni opāyikatarānīti imassa atthassa katamāni byañjanāni upapannatarāni allīnatarāni. Imesañcabyañjanānanti 『『cattāro satipaṭṭhānā』』ti byañjanānaṃ 『『satiyeva satipaṭṭhāna』』nti kiṃ nu kho ayaṃ attho, udāhu 『『ārammaṇaṃ satipaṭṭhāna』』nti eso atthoti? Imassa kho, āvuso, atthassāti 『『ārammaṇaṃ satipaṭṭhāna』』nti imassa atthassa. Yā ceva etānīti yāni ceva etāni mayā vuttāni. Yā ceva esoti yo ceva esa mayā vutto. So neva ussādetabboti tumhehi tāva sammā atthe ca sammā byañjane ca ṭhātabbaṃ. So pana neva ussādetabbo, na apasādetabbo. Saññāpetabboti jānāpetabbo. Tassa ca atthassāti 『『satiyeva satipaṭṭhāna』』nti atthassa ca. Tesañca byañjanānanti 『『satipaṭṭhānā』』ti byañjanānaṃ. Nisantiyāti nisāmanatthaṃ dhāraṇatthaṃ. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo.
181.Tādisanti tumhādisaṃ. Atthupetanti atthena upetaṃ atthassa viññātāraṃ. Byañjanupetanti byañjanehi upetaṃ byañjanānaṃ viññātāraṃ. Evaṃ etaṃ bhikkhuṃ pasaṃsatha. Eso hi bhikkhu na tumhākaṃ sāvako nāma, buddho nāma esa cundāti. Iti bhagavā bahussutaṃ bhikkhuṃ attano ṭhāne ṭhapesi.
Paccayānuññātakāraṇādivaṇṇanā
- Idāni tatopi uttaritaraṃ desanaṃ vaḍḍhento na vo ahaṃ, cundātiādimāha. Tattha diṭṭhadhammikā āsavā nāma idhaloke paccayahetu uppajjanakā āsavā. Samparāyikā āsavā nāma paraloke bhaṇḍanahetu uppajjanakā āsavā. Saṃvarāyāti yathā te na pavisanti, evaṃ pidahanāya. Paṭighātāyāti mūlaghātena paṭihananāya. Alaṃ vo taṃ yāvadeva sītassa paṭighātāyāti taṃ tumhākaṃ sītassa paṭighātāya samatthaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti, yaṃ vo mayā cīvaraṃ anuññātaṃ, taṃ pārupitvā dappaṃ vā mānaṃ vā kurumānā viharissathāti na anuññātaṃ, taṃ pana pārupitvā sītappaṭighātādīni katvā sukhaṃ samaṇadhammaṃ yoniso manasikāraṃ karissathāti anuññātaṃ. Yathā ca cīvaraṃ, evaṃ piṇḍapātādayopi. Anupadasaṃvaṇṇanā panettha visuddhimagge vuttanayeneva veditabbā.
Sukhallikānuyogādivaṇṇanā
183.Sukhallikānuyoganti sukhalliyanānuyogaṃ, sukhasevanādhimuttanti attho. Sukhetīti sukhitaṃ karoti. Pīṇetīti pīṇitaṃ thūlaṃ karoti.
「在那裡,確實是在僧團中,或者是他所說的地方。如果他錯誤地理解意義,錯誤地表達內容,那麼『四種正念處』在這裡的意義是『正念處』。」他在說「正念處」時,意指正念的內容。「那麼,尊者,是否正是這個意義?」是指「正是正念處」。「『四種正念處』的這些內容,或者說是四種正念處的內容。」那麼,哪一些是更具策略性的?是指這些意義中,哪些內容更為適用、相關?「這些內容」是指「四種正念處」的內容,「正是正念處」是指這個意義,還是「內容的正念處」是這個意義?「確實是這個意義,尊者,」是指「內容的正念處」是這個意義。「那些內容」是指我所說的這些內容。「那些內容」是指我所提到的內容。「他不應被輕視」是指你們應當在正確的意義和正確的表達中保持立場。他不應被輕視,也不應被忽視。「應當被告知」是指應當被告知和明白。「他的意義」是指「正是正念處」的意義。「這些內容」是指「四種正念處」的內容。「保持安定」是指爲了保持安定而持有的。「以此方式,在所有的意義中應當被理解。」 「這樣的」是指像你們這樣的。「以意義為依託」是指以意義為依託的理解者。「以表達為依託」是指以表達為依託的理解者。「因此,應當讚美這位比丘。」這位比丘並非你們的弟子,他是佛陀的弟子,名為烏達耶。因此,佛陀將這位博學的比丘安置在他的位置上。 「現在,我並非要讓你們感到困擾,尊者烏達耶」等等。他所說的「見法的煩惱」是指在此世中因緣而生的煩惱。「後世的煩惱」是指在他界因貪慾而生的煩惱。「以防止」是指使他們不再進入,因此是爲了防止。「以反擊」是指通過根本的壓制來反擊。「足以使你們滿意」,這對你們的冷靜反擊是足夠的。「這句話的意思是,我所允許的袈裟,是爲了讓你們穿戴而不應有傲慢或自滿,因此不應被允許,然而,穿戴后要保持冷靜,保持對修行的正念。」如同袈裟一樣,施食等也是如此。關於不依賴的描述,亦應如清凈道中所述。 「快樂的修行」是指快樂的享受,意即對快樂的追求。「快樂」是指使其快樂。「充實」是指使其豐盈。
186.Aṭṭhitadhammāti naṭṭhitasabhāvā. Jivhā no atthīti yaṃ yaṃ icchanti, taṃ taṃ kathenti, kadāci maggaṃ kathenti, kadāci phalaṃ kadāci nibbānanti adhippāyo. Jānatāti sabbaññutaññāṇena jānantena. Passatāti pañcahi cakkhūhi passantena. Gambhīranemoti gambhīrabhūmiṃ anupaviṭṭho. Sunikhātoti suṭṭhu nikhāto. Evameva kho, āvusoti evaṃ khīṇāsavo abhabbo nava ṭhānāni ajjhācarituṃ. Tasmiṃ anajjhācāro acalo asampavedhī. Tattha sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropanādīsu sotāpannādayopi abhabbā. Sannidhikārakaṃ kāme paribhuñjitunti vatthukāme ca kilesakāme ca sannidhiṃ katvā paribhuñjituṃ. Seyyathāpi pubbe agārikabhūtoti yathā pubbe gihibhūto paribhuñjati, evaṃ paribhuñjituṃ abhabbo.
Pañhabyākaraṇavaṇṇanā
- Agāramajjhe vasantā hi sotāpannādayo yāvajīvaṃ gihibyañjanena tiṭṭhanti. Khīṇāsavo pana arahattaṃ patvāva manussabhūto parinibbāti vā pabbajati vā. Cātumahārājikādīsu kāmāvacaradevesu muhuttampi na tiṭṭhati. Kasmā? Vivekaṭṭhānassa abhāvā. Bhummadevattabhāve pana ṭhito arahattaṃ patvāpi tiṭṭhati. Tassa vasena ayaṃ pañho āgato. Bhinnadosattā panassa bhikkhubhāvo veditabbo. Atīrakanti atīraṃ aparicchedaṃ mahantaṃ. No ca kho anāgatanti anāgataṃ pana addhānaṃ ārabbha evaṃ na paññapeti, atītameva maññe samaṇo gotamo jānāti, na anāgataṃ. Tathā hissa atīte aḍḍhachaṭṭhasatajātakānussaraṇaṃ paññāyati. Anāgate evaṃ bahuṃ anussaraṇaṃ na paññāyatīti imamatthaṃ maññamānā evaṃ vadeyyuṃ. Tayidaṃ kiṃ sūti anāgate apaññāpanaṃ kiṃ nu kho? Kathaṃsūti kena nu kho kāraṇena ajānantoyeva nu kho anāgataṃ nānussarati, ananussaritukāmatāya nānussaratīti. Aññavihitakena ñāṇadassanenāti paccakkhaṃ viya katvā dassanasamatthatāya dassanabhūtena ñāṇena aññatthavihitakena ñāṇena aññaṃ ārabbha pavattena, aññavihitakaṃ aññaṃ ārabbha pavattamānaṃ ñāṇadassanaṃ saṅgāhetabbaṃ paññāpetabbaṃ maññanti. Te hi carato ca tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ maññanti, tādisañca ñāṇaṃ nāma natthi. Tasmā yathariva bālā abyattā, evaṃ maññantīti veditabbo.
Satānusārīti pubbenivāsānussatisampayuttakaṃ. Yāvatakaṃ ākaṅkhatīti yattakaṃ ñātuṃ icchati, tattakaṃ jānissāmīti ñāṇaṃ pesesi. Athassa dubbalapattapuṭe pakkhandanārāco viya appaṭihataṃ anivāritaṃ ñāṇaṃ gacchati, tena yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvatakaṃ anussarati. Bodhijanti bodhimūle jātaṃ. Ñāṇaṃ uppajjatīti catumaggañāṇaṃ uppajjati. Ayamantimā jātīti tena ñāṇena jātimūlassa pahīnattā puna ayamantimā jāti. Natthidāni punabbhavoti aparampi ñāṇaṃ uppajjati. Anatthasaṃhitanti na idhalokatthaṃ vā paralokatthaṃ vā nissitaṃ. Na taṃ tathāgato byākarotīti taṃ bhāratayuddhasītāharaṇasadisaṃ aniyyānikakathaṃ tathāgato na katheti. Bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitanti rājakathāditiracchānakathaṃ. Kālaññū tathāgato hotīti kālaṃ jānāti. Sahetukaṃ sakāraṇaṃ katvā yuttapattakāleyeva katheti.
「存在的法」是指不滅的性質。「舌頭沒有意義」是指他們所渴望的,便會談論什麼,偶爾談論道路,偶爾談論果實,偶爾談論涅槃的意思。「知道」是指以全知的智慧而知曉。「看到」是指以五種眼睛所見。「深邃的意思」是指未進入深邃的境界。「徹底的」是指非常徹底的。「因此,尊者,如今已經斷盡的,無法再在新的地方修行。」在那種情況下,沒有任何行為是穩定的,無法被擾動。在那裡,若是聚集生命,生存、吞食等,初果者等也無法做到。「能享用身邊的慾望」是指對物質慾望和煩惱的享用。「就像以前的在家人」是指如同以前的家庭主婦享用一樣,無法享用。 潘哈比亞卡蘭那的闡述 「住在家中的人」是指初果者等在世間中,依靠家庭的供養而生存。「已斷者」則是指獲得阿羅漢果后,作為人類的存在,或是出家。「在四大天王等的欲界神中,連一瞬間也無法停留。」為什麼?是因為缺乏孤獨的境地。「在地神等的存在中,獲得阿羅漢果后也能停留。」因此,因其緣故,便有了這個問題。應當知道,他的僧身份是被分開的。「超越」是指超越、非限制的廣大。「而非未來」是指在未來的時間上並不被定義,過去的事情,似乎只有釋迦牟尼知道,而不知未來的事情。如此,他在過去的八十種生法中回憶。「在未來的事情上,許多回憶並不被知曉」,因此認為如此。對此「那麼,未來的事情是否被知曉?」又如何被知曉?是因為什麼原因而不知曉未來的,或是因不想回憶而不回憶。「以他人所設定的知識」是指以直接的方式來顯現,顯現的能力以知識為基礎,另有他人所設定的知識所引發,另有他人所設定的知識所引發的顯現,必須被理解和認知。那些在行走、站立、睡眠和覺醒中,始終保持著適度的知識顯現,認為沒有這樣的知識。因此,像愚者一樣被認為是無知的。 「根據百」是指與過去生的回憶相應的。「根據希望」是指根據希望所想要的,將會了解的知識。「因此,知識會像一隻弱小的鳥一樣,無阻礙地飛翔,因而將會根據希望而回憶。」正是因緣而生的知識。「覺悟」是指在覺悟的根基上所生的知識。「知識生起」是指四種道的知識會生起。「這是最後的生」是指因該知識的生根而消失,故此這是最後的生。「現在沒有再生」是指再生的知識會再次生起。「不依賴於無益的」是指不依賴於此世或彼世的東西。「他不會如此說」是指如同在戰爭中,因而不談論此類的教義。「過去的事情是無益的」是指國王等的無益的談論。「如時而至」是指如時而至的狀態。因緣而生的因果關係,只有在適當的時機才能談論。
188.Tasmā tathāgatoti vuccatīti yathā yathā gaditabbaṃ, tathā tatheva gadanato dakārassa takāraṃ katvā tathāgatoti vuccatīti attho. Diṭṭhanti rūpāyatanaṃ. Sutanti saddāyatanaṃ. Mutanti mutvā patvā gahetabbato gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ. Viññātanti sukhadukkhādidhammāyatanaṃ. Pattanti pariyesitvā vā apariyesitvā vā pattaṃ. Pariyesitanti pattaṃ vā apattaṃ vā pariyesitaṃ. Anuvicaritaṃ manasāti cittena anusañcaritaṃ. 『『Tathāgatena abhisambuddha』』nti iminā etaṃ dasseti, yañhi aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa nīlaṃ pītakantiādi rūpārammaṇaṃ cakkhudvāre āpāthamāgacchati, 『『ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma rūpārammaṇaṃ disvā sumano vā dummano vā majjhatto vā jāto』』ti sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ . Tathā yaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa bherisaddo mudiṅgasaddotiādi saddārammaṇaṃ sotadvāre āpāthamāgacchati. Mūlagandho tacagandhotiādi gandhārammaṇaṃ ghānadvāre āpāthamāgacchati. Mūlaraso khandharasotiādi rasārammaṇaṃ jivhādvāre āpāthamāgacchati. Kakkhaḷaṃ mudukantiādi pathavīdhātutejodhātuvāyodhātubhedaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ kāyadvāre āpāthamāgacchati. 『『Ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma phoṭṭhabbārammaṇaṃ phusitvā sumano vā dummano vā majjhatto vā jāto』』ti sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ. Tathā yaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa sukhadukkhādibhedaṃ dhammārammaṇaṃ manodvārassa āpāthamāgacchati, 『『ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe idaṃ nāma dhammārammaṇaṃ vijānitvā sumano vā dummano vā majjhatto vā jāto』』ti sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ.
Yañhi , cunda, imesaṃ sattānaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ tattha tathāgatena adiṭṭhaṃ vā asutaṃ vā amutaṃ vā aviññātaṃ vā natthi. Imassa mahājanassa pariyesitvā pattampi atthi, pariyesitvā appattampi atthi. Apariyesitvā pattampi atthi, apariyesitvā appattampi atthi. Sabbampi taṃ tathāgatassa appattaṃ nāma natthi, ñāṇena asacchikataṃ nāma. 『『Tasmā tathāgatoti vuccatī』』ti. Yaṃ yathā lokena gataṃ tassa tatheva gatattā 『『tathāgato』』ti vuccati. Pāḷiyaṃ pana abhisambuddhanti vuttaṃ, taṃ gatasaddena ekatthaṃ. Iminā nayena sabbavāresu 『『tathāgato』』ti nigamanassa attho veditabbo, tassa yutti brahmajāle tathāgatasaddavitthāre vuttāyeva.
Abyākataṭṭhānavaṇṇanā
- Evaṃ attano asamataṃ anuttarataṃ sabbaññutaṃ dhammarājabhāvaṃ kathetvā idāni 『『puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ laddhīsu mayā aññātaṃ adiṭṭhaṃ nāma natthi, sabbaṃ mama ñāṇassa antoyeva parivattatī』』ti sīhanādaṃ nadanto ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjatītiādimāha. Tattha tathāgatoti satto. Na hetaṃ, āvuso, atthasaṃhitanti idhalokaparalokaatthasaṃhitaṃ na hoti. Na ca dhammasaṃhitanti navalokuttaradhammanissitaṃ na hoti. Naādibrahmacariyakanti sikkhattayasaṅgahitassa sakalasāsanabrahmacariyassa ādibhūtaṃ na hoti.
「因此被稱為『如來』」是指應當如其所應承受的那樣,正如如來之名所示,正是如來所說的。「見」是指色界的感官。「聞」是指聲界的感官。「觸」是指通過接觸而獲得的香、味、觸的感官。「知」是指苦樂等法的感官。「得」是指經過尋求或未尋求而獲得的。「尋求」是指所獲得或未獲得的尋求。「以心思維」是指以心所思維的方式。「『如來所證悟』」是指這一點,正是因為在無量的世界中,這個有天的世界的藍色、黃色等色法通過眼門而進入,「這位眾生在此時此刻看到這一色法后,感到快樂、痛苦或中立」,所有這些都是如來所證悟的。同樣,那些在無量的世界中,這個有天的世界的鼓聲、音樂聲等聲音法通過耳門而進入。「根本的香氣」是指根本的香氣等通過鼻門而進入。「根本的味道」是指根本的味道等通過舌門而進入。「粗糙的、柔軟的」是指地、水、火、風等的觸法通過身體門而進入。「這位眾生在此時此刻觸碰到這一觸法后,感到快樂、痛苦或中立」,所有這些都是如來所證悟的。同樣,那些在無量的世界中,這個有天的世界的苦樂等法通過心門而進入,「這位眾生在此時此刻知曉這一法后,感到快樂、痛苦或中立」,所有這些都是如來所證悟的。 「因為,尊者,眾生所見、所聞、所觸、所知的,那裡沒有如來未見、未聞、未觸、未知的。」在這位大眾中,所尋得的也存在,所尋得的也存在。未尋得的也存在,未尋得的也存在。所有這些都沒有如來未尋得的,稱為「以智慧所知的」。「因此被稱為『如來』」是指如同在世間中所去的那樣,正因其去向而被稱為「如來」。在巴利語中被稱為「證悟者」,是以「去」的詞彙為一體。因此,以此方式在所有的意義中應當理解「如來」的含義,其意義在《梵天經》中已詳細闡述。 「因此,講述自己的無能、無上的、全知、法王的狀態,現在我說『對於一般的修行者和婆羅門的獲得,我沒有任何未見的,所有的都在我的智慧中循環』」是指如獅子吼般的聲音,尊者,這樣的地方是存在的。「在那裡,如來」是指眾生。「這並不是,尊者,所指的意義」是指此世和彼世所指的意義並不存在。「也不是法的所指」是指與九種超越法相關的意義並不存在。「也不是根本的修行」是指與三學相關的完整修行的根本並不存在。
190.Idaṃ dukkhanti khotiādīsu taṇhaṃ ṭhapetvā avasesā tebhummakā dhammā idaṃ dukkhanti byākataṃ. Tasseva dukkhassa pabhāvikā janikā taṇhā dukkhasamudayoti byākataṃ. Ubhinnaṃ appavatti dukkhanirodhoti byākataṃ. Dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhasacchikaraṇo ariyamaggo dukkhanirodhagāminī paṭipadāti byākataṃ. 『『Etañhi, āvuso, atthasaṃhita』』ntiādīsu etaṃ idhalokaparalokaatthanissitaṃ navalokuttaradhammanissitaṃ sakalasāsanabrahmacariyassa ādi padhānaṃ pubbaṅgamanti ayamattho.
Pubbantasahagatadiṭṭhinissayavaṇṇanā
- Idāni yaṃ taṃ mayā na byākataṃ, taṃ ajānantena na byākatanti mā evaṃ saññamakaṃsu. Jānantova ahaṃ evaṃ 『『etasmiṃ byākatepi attho natthī』』ti na byākariṃ. Yaṃ pana yathā byākātabbaṃ, taṃ mayā byākatamevāti sīhanādaṃ nadanto puna yepi te, cundātiādimāha. Tattha diṭṭhiyova diṭṭhinissayā, diṭṭhinissitakā diṭṭhigatikāti attho. Idameva saccanti idameva dassanaṃ saccaṃ. Moghamaññanti aññesaṃ vacanaṃ moghaṃ. Asayaṃkāroti asayaṃ kato.
192.Tatrāti tesu samaṇabrāhmaṇesu. Atthi nu kho idaṃ āvuso vuccatīti, āvuso, yaṃ tumhehi sassato attā ca loko cāti vuccati, idamatthi nu kho udāhu natthīti evamahaṃ te pucchāmīti attho. Yañca kho te evamāhaṃsūti yaṃ pana te 『『idameva saccaṃ moghamañña』』nti vadanti, taṃ tesaṃ nānujānāmi. Paññattiyāti diṭṭhipaññattiyā. Samasamanti samena ñāṇena samaṃ. Yadidaṃ adhipaññattīti yā ayaṃ adhipaññatti nāma. Ettha ahameva bhiyyo uttaritaro na mayā samo atthi. Tattha yañca vuttaṃ 『『paññattiyāti yañca adhipaññattī』』ti ubhayametaṃ atthato ekaṃ. Bhedato hi paññatti adhipaññattīti dvayaṃ hoti. Tattha paññatti nāma diṭṭhipaññatti. Adhipaññatti nāma khandhapaññatti dhātupaññatti āyatanapaññatti indriyapaññatti saccapaññatti puggalapaññattīti evaṃ vuttā cha paññattiyo. Idha pana paññattiyāti etthāpi paññatti ceva adhipaññatti ca adhippetā, adhipaññattīti etthāpi. Bhagavā hi paññattiyāpi anuttaro, adhipaññattiyāpi anuttaro. Tenāha – 『『ahameva tattha bhiyyo yadidaṃ adhipaññattī』』ti.
196.Pahānāyāti pajahanatthaṃ. Samatikkamāyāti tasseva vevacanaṃ. Desitāti kathitā. Paññattāti ṭhapitā. Satipaṭṭhānabhāvanāya hi ghanavinibbhogaṃ katvā sabbadhammesu yāthāvato diṭṭhesu 『『suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ nayidha sattūpalabbhatī』』ti sanniṭṭhānato sabbadiṭṭhinissayānaṃ pahānaṃ hotīti. Tena vuttaṃ. Diṭṭhinissayānaṃ pahānāya samatikkamāya evaṃ mayā ime cattāro satipaṭṭhānā desitā paññattā』』ti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Pāsādikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Lakkhaṇasuttavaṇṇanā
Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavaṇṇanā
「這是苦」是指在慾望之外的其他三種法則,這裡被稱為「這是苦」。「因此,痛苦的根源是慾望」,這是對痛苦的解釋。「兩者的少量出現是痛苦的止息」,這是對痛苦止息的解釋。「痛苦的識別、痛苦的消除、痛苦的真實實現、聖道是通向痛苦止息的修行」,這是對痛苦止息的解釋。「這確實是,尊者,所指的意義」是指此世和彼世的意義,以及與九種超越法相關的意義,是所有修行的根本。 「現在我未曾闡述的,未曾瞭解的,請不要這樣理解。」我知道,所以我並不是說「在這個闡述中沒有意義」。「然而,正如應當闡述的,我正是如此闡述的」,就像獅子吼般的聲音,再次對你們說,尊者。「在這裡,見解是見解的基礎,見解所依。」這就是「這是實相」的意思,「這是見解的真實」。「他人所言是虛妄的」,是指他人的言辭是空洞的。「無所依的意思」是指沒有基礎的。 「那裡」是指在這些修行者和婆羅門中。「尊者,這是否存在?」是指你們所說的「永恒的自我和世界」,是否存在?我正是這樣詢問你們的意思。「而你們所說的『這就是實相,其他言辭是虛妄的』」,對此我並不認同。「定義」是指見解的定義。「平等」是指以相同的智慧為基礎。「即是此定義」是指這就是所謂的定義。在這裡,我的智慧更為超越,無法與我相提並論。「在這裡所說的『定義』和『定義的定義』實際上是同一的。」從意義上看,定義和定義的定義是兩個。「在這裡,定義是見解的定義。定義的定義是指色法、元素、感官、真實、個體等的定義,這六種定義被如此表述。在此,定義包括定義的定義,定義的定義也是如此。因為佛陀在定義上也是無與倫比的,在定義的定義上也是無與倫比的。因此我說:『在這裡我更為超越』」。 「爲了放棄」是指爲了放棄。「爲了超越」是指對此的另一種說法。「已教導」是指已被講述。「已設定」是指已被建立。通過正念處的修行,經過深厚的分解,所有法則的真實狀態都應被如實觀察,「這是純粹的法的積聚,無法被眾生所理解」,因此,所有的見解的基礎都將被放棄。因此如此說。「爲了放棄見解的基礎、爲了超越見解的基礎,我已講述這四種正念處。」其餘的在各處的意義上皆為顯然。 《蘇門羯利經》的長論釋已完結。 《特徵經》的釋義 三十種大人特徵的釋義
199.Evaṃme sutanti lakkhaṇasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā. Dvattiṃsimānīti dvattiṃsa imāni. Mahāpurisalakkhaṇānīti mahāpurisabyañjanāni mahāpurisanimittāni 『『ayaṃ mahāpuriso』』ti sañjānanakāraṇāni. 『『Yehi samannāgatassa mahāpurisassā』』tiādi mahāpadāne vitthāritanayeneva veditabbaṃ.
『『Bāhirakāpi isayo dhārenti, no ca kho jānanti 『imassa kammassa katattā imaṃ lakkhaṇaṃ paṭilabhatī』ti』』 kasmā āha? Aṭṭhuppattiyā anurūpattā. Idañhi suttaṃ saaṭṭhuppattikaṃ. Sā panassa aṭṭhuppatti kattha samuṭṭhitā? Antogāme manussānaṃ antare. Tadā kira sāvatthivāsino attano attano gehesu ca gehadvāresu ca santhāgārādīsu ca nisīditvā kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – 『『bhagavato asītianubyañjanāni byāmappabhā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi ca bhagavato kāyo, sabbaphāliphullo viya pāricchattako, vikasitamiva kamalavanaṃ, nānāratanavicittaṃ viya suvaṇṇatoraṇaṃ, tārāmaricivirocamiva gaganatalaṃ, ito cito ca vidhāvamānā vipphandamānā chabbaṇṇarasmiyo muñcanto ativiya sobhati. Bhagavato ca iminā nāma kammena idaṃ lakkhaṇaṃ nibbattanti kathitaṃ natthi, yāguuḷuṅkamattampi pana kaṭacchubhattamattaṃ vā pubbe dinnapaccayā evaṃ uppajjatīti bhagavatā vuttaṃ. Kiṃ nu kho satthā kammaṃ akāsi, yenassa imāni lakkhaṇāni nibbattantī』』ti.
Athāyasmā ānando antogāme caranto imaṃ kathāsallāpaṃ sutvā katabhattakicco vihāraṃ āgantvā satthu vattaṃ katvā vanditvā ṭhito 『『mayā, bhante, antogāme ekā kathā sutā』』ti āha. Tato bhagavatā 『『kiṃ te, ānanda, suta』』nti vutte sabbaṃ ārocesi. Satthā therassa vacanaṃ sutvā parivāretvā nisinne bhikkhū āmantetvā 『『dvattiṃsimāni, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇānī』』ti paṭipāṭiyā lakkhaṇāni dassetvā yena kammena yaṃ nibbattaṃ, tassa dassanatthaṃ evamāha.
Suppatiṭṭhitapādatālakkhaṇavaṇṇanā
「如此我所聞」是指《特徵經》。在這裡是對無上的特徵的闡述。「三十種」是指這三十種。「大人的特徵」是指大人的特徵標誌和大人的象徵,「這是大人」是指由此產生的認知。「『以此為具足的大人』」等的內容應當根據《大長老經》的詳細闡述而理解。 「外道的聖者也持有這些特徵,但他們並不知道『因這個業的成就而獲得這個特徵』」,這是為什麼呢?是因為與八種成就相應。這確實是與八種成就相關的經文。那麼,這八種成就是從何而起呢?是在村莊的人的之間。當時,居住在舍衛城的人們坐在各自的家中、家門口、集會所等地方,討論著:「佛陀的八十種特徵、光輝、三十種大人的特徵,正如佛陀的身體,猶如盛開的花朵,猶如盛開的蓮花,猶如五光十色的金色門簾,猶如星星般的光輝映照著天空,這些光輝從這裡到那裡飛舞、閃爍,釋放出六種光芒,異常地輝煌。」關於佛陀的名號和這個特徵的產生,沒有任何講述,然而即便是一小撮米或一小碗飯,都是以前給予的因緣而生起的,佛陀曾如此說。「究竟,老師做了什麼業,導致這些特徵的產生?」 於是,尊者阿難在村莊中走動,聽到這段談話,完成了吃飯的任務后回到寺院,向佛陀問候並站立著說:「尊者,我在村莊中聽到了一段談話。」接著,佛陀問:「阿難,你聽到了什麼?」於是阿難將一切都告知了佛陀。聽到長老的言辭后,佛陀召集並坐在一起的比丘們,告訴他們:「比丘們,這三十種大人的特徵」是指通過修行所顯現的特徵,佛陀如此說,以便讓他們看到由什麼因緣而生起的特徵。 「良好站立的足部特徵的闡述」
201.Purimaṃjātintiādīsu pubbe nivutthakkhandhā jātavasena 『『jātī』』ti vuttā. Tathā bhavanavasena 『『bhavo』』ti, nivutthavasena ālayaṭṭhena vā 『『niketo』』ti. Tiṇṇampi padānaṃ pubbe nivutthakkhandhasantāne ṭhitoti attho. Idāni yasmā taṃ khandhasantānaṃ devalokādīsupi vattati. Lakkhaṇanibbattanasamatthaṃ pana kusalakammaṃ tattha na sukaraṃ, manussabhūtasseva sukaraṃ. Tasmā yathābhūtena yaṃ kammaṃ kataṃ, taṃ dassento pubbe manussabhūto samānoti āha. Akāraṇaṃ vā etaṃ. Hatthiassamigamahiṃsavānarādibhūtopi mahāpuriso pāramiyo pūretiyeva. Yasmā pana evarūpe attabhāve ṭhitena katakammaṃ na sakkā sukhena dīpetuṃ, manussabhāve ṭhitena katakammaṃ pana sakkā sukhena dīpetuṃ. Tasmā 『『pubbe manussabhūto samāno』』ti āha.
Daḷhasamādānoti thiragahaṇo. Kusalesu dhammesūti dasakusalakammapathesu. Avatthitasamādānoti niccalagahaṇo anivattitagahaṇo. Mahāsattassa hi akusalakammato aggiṃ patvā kukkuṭapattaṃ viya cittaṃ paṭikuṭati, kusalaṃ patvā vitānaṃ viya pasāriyati. Tasmā daḷhasamādāno hoti avatthitasamādāno. Na sakkā kenaci samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kusalasamādānaṃ vissajjāpetuṃ.
Tatrimāni vatthūni – pubbe kira mahāpuriso kalandakayoniyaṃ nibbatti. Atha deve vuṭṭhe ogho āgantvā kulāvakaṃ gahetvā samuddameva pavesesi. Mahāpuriso 『『puttake nīharissāmī』』ti naṅguṭṭhaṃ temetvā temetvā samuddato udakaṃ bahi khipi. Sattame divase sakko āvajjitvā tattha āgamma 『『kiṃ karosī』』ti pucchi? So tassa ārocesi. Sakko mahāsamuddato udakassa dunnīharaṇīyabhāvaṃ kathesi. Bodhisatto tādisena kusītena saddhiṃ kathetumpi na vaṭṭati. 『『Mā idha tiṭṭhā』』ti apasāresi. Sakko 『『anomapurisena gahitagahaṇaṃ na sakkā vissajjāpetu』』nti tuṭṭho tassa puttake ānetvā adāsi. Mahājanakakālepi mahāsamuddaṃ taramāno 『『kasmā mahāsamuddaṃ tarasī』』ti devatāya puṭṭho 『『pāraṃ gantvā kulasantake raṭṭhe rajjaṃ gahetvā dānaṃ dātuṃ tarāmī』』ti āha. Tato devatāya – 『『ayaṃ mahāsamuddo gambhīro ceva puthulo ca, kadā naṃ tarissatī』』ti vutte so āha 『『taveso mahāsamuddasadiso, mayhaṃ pana ajjhāsayaṃ āgamma khuddakamātikā viya khāyati. Tvaṃyeva maṃ dakkhissasi samuddaṃ taritvā samuddapārato dhanaṃ āharitvā kulasantakaṃ rajjaṃ gahetvā dānaṃ dadamāna』』nti. Devatā 『『anomapurisena gahitagahaṇaṃ na sakkā vissajjāpetu』』nti bodhisattaṃ āliṅgetvā haritvā uyyāne nipajjāpesi. So chattaṃ ussāpetvā divase divase pañcasatasahassapariccāgaṃ katvā aparabhāge nikkhamma pabbajito. Evaṃ mahāsatto na sakkā kenaci samaṇena vā…pe… brahmunā vā kusalasamādānaṃ vissajjāpetuṃ. Tena vuttaṃ – 『『daḷhasamādāno ahosi kusalesu dhammesu avatthitasamādāno』』ti.
「前生」是指在過去的聚集的五蘊,因出生而稱為「出生」。同樣,因存在而稱為「存在」,因聚集的狀態或居住的地方而稱為「居住」。三種狀態的聚集是指過去的聚集的五蘊的存在。現在由於這些五蘊在天界等也存在。然而,產生這些特徵的善業在那裡並不容易,只有在人身中才容易。因此,正如所做的業,佛陀說:「曾經是人類的存在」。這並不是無因的。即使是大人、象、獅子、猴子等,也都在積累功德。由於在這種狀態下所做的業難以快樂地顯現,而在人的狀態下所做的業則能夠快樂地顯現。因此說「曾經是人類的存在」。 「堅定的專注」是指穩固的掌握。「在善法中」是指十種善業的道路。「穩定的專注」是指持久的掌握,不可動搖的掌握。因為大人從惡業中如同落入火焰般,心會受到影響,而從善業中則如同展開的花朵般,心會舒展。因此,堅定的專注是穩固的專注。沒有任何人,無論是修行者、婆羅門、天神、魔王或是梵天,能夠使善的專注被放棄。 在這裡有這樣的事情——曾經大人出生于母豬的胎中。然後天神涌現,抓住了小豬,將其投入大海。大人心想:「我要把小豬救出來」,於是用手指捏著小豬,將水從海中拋出。在第七天,天神看到后,前來詢問:「你在做什麼?」他將情況告知天神。天神談論大海的水難以取出。菩薩與這樣的懶惰者對話也不合適。「不要停留在這裡」,於是將其驅趕。天神說:「與無名者的抓取無法被放棄」,於是將小豬帶來並給予了他。在大眾的時期,穿越大海時,被問到「為什麼要穿越大海?」天神回答:「爲了到達彼岸,獲得王位並施捨。」然後天神說:「這個大海深且寬,何時能渡過?」於是他回答:「這個大海如同我所想,然而對我而言,因心的緣故如同小水滴般流動。你將會看到我穿越大海,帶回財富,並獲得施捨。」天神說:「與無名者的抓取無法被放棄」,於是菩薩將他抱住,帶入園中安置。於是他拋棄了五百次的施捨,最終出家。因此大人沒有人能夠使善的專注被放棄。由此說:「他是堅定的專注,持久的專注于善法中。」
Idāni yesu kusalesu dhammesu avatthitasamādāno ahosi, te dassetuṃ kāyasucaritetiādimāha. Dānasaṃvibhāgeti ettha ca dānameva diyyanavasena dānaṃ, saṃvibhāgakaraṇavasena saṃvibhāgo. Sīlasamādāneti pañcasīladasasīlacatupārisuddhisīlapūraṇakāle. Uposathūpavāseti cātuddasikādibhedassa uposathassa upavasanakāle. Matteyyatāyāti mātukātabbavatte. Sesapadesupi eseva nayo. Aññataraññataresu cāti aññesu ca evarūpesu. Adhikusalesūti ettha atthi kusalā, atthi adhikusalā. Sabbepi kāmāvacarā kusalā kusalā nāma, rūpāvacarā adhikusalā. Ubhopi te kusalā nāma, arūpāvacarā adhikusalā. Sabbepi te kusalā nāma, sāvakapāramīpaṭilābhapaccayā kusalā adhikusalā nāma. Tepi kusalā nāma, paccekabodhipaṭilābhapaccayā kusalā adhikusalā. Tepi kusalā nāma, sabbaññutaññāṇappaṭilābhapaccayā pana kusalā idha 『『adhikusalā』』ti adhippetā. Tesu adhikusalesu dhammesu daḷhasamādāno ahosi avatthitasamādāno.
Kaṭattā upacitattāti ettha sakimpi kataṃ katameva, abhiṇhakaraṇena pana upacitaṃ hoti. Ussannattāti piṇḍīkataṃ rāsīkataṃ kammaṃ ussannanti vuccati. Tasmā 『『ussannattā』』ti vadanto mayā katakammassa cakkavāḷaṃ atisambādhaṃ, bhavaggaṃ atinīcaṃ, evaṃ me ussannaṃ kammanti dasseti. Vipulattāti appamāṇattā. Iminā 『『anantaṃ aparimāṇaṃ mayā kataṃ kamma』』nti dasseti. Adhiggaṇhātīti adhibhavati, aññehi devehi atirekaṃ labhatīti attho. Paṭilabhatīti adhigacchati.
Sabbāvantehi pādatalehīti idaṃ 『『samaṃ pādaṃ bhūmiyaṃ nikkhipatī』』ti etassa vitthāravacanaṃ. Tattha sabbāvantehīti sabbapadesavantehi, na ekena padesena paṭhamaṃ phusati, na ekena pacchā, sabbeheva pādatalehi samaṃ phusati, samaṃ uddharati. Sacepi hi tathāgato 『『anekasataporisaṃ narakaṃ akkamissāmī』』ti pādaṃ abhinīharati. Tāvadeva ninnaṭṭhānaṃ vātapūritā viya kammārabhastā unnamitvā pathavisamaṃ hoti. Unnataṭṭhānampi anto pavisati. 『『Dūre akkamissāmī』』ti abhinīharantassa sineruppamāṇopi pabbato suseditavettaṅkuro viya onamitvā pādasamīpaṃ āgacchati. Tathā hissa yamakapāṭihāriyaṃ katvā 『『yugandharapabbataṃ akkamissāmī』』ti pāde abhinīhaṭe pabbato onamitvā pādasamīpaṃ āgato. Sopi taṃ akkamitvā dutiyapādena tāvatiṃsabhavanaṃ akkami. Na hi cakkalakkhaṇena patiṭṭhātabbaṭṭhānaṃ visamaṃ bhavituṃ sakkoti. Khāṇu vā kaṇṭako vā sakkharā vā kathalā vā uccārapassāvakheḷasiṅghāṇikādīni vā purimataraṃ vā apagacchanti, tattha tattheva vā pathaviṃ pavisanti. Tathāgatassa hi sīlatejena puññatejena dhammatejena dasannaṃ pāramīnaṃ ānubhāvena ayaṃ mahāpathavī sammā mudupupphābhikiṇṇā hoti.
現在,曾經在善法中保持專注的,佛陀說:「這是身體的善行」等等。關於施捨的分配,這裡是指施捨本身,因施捨的性質而稱為施捨,因分配的過程而稱為分配。關於持戒的專注,是指在五戒、十戒、四種清凈戒的圓滿時。關於齋日的安住,是指在十四日等齋日的安住時。關於母親的照顧,是指在應當照顧母親的情況下。其他部分也是如此。關於「其他種類的善法」,是指在其他類似的情況下。關於「更具善德的」,這裡有善法,也有更具善德的法。所有的欲界善法都是善法,色界的更具善德的法。兩者都是善法,無色界的更具善德的法。所有這些都是善法,因獲得聲聞的圓滿而成為更具善德的法。那些也是善法,因獲得獨覺的圓滿而成為更具善德的法。那些也是善法,因獲得全知的圓滿而被稱為「更具善德的」。在這些更具善德的法中,保持專注是堅定的專注。 「因積累而獲得」是指自己所做的業,因積累而成就。關於「豐盈」,是指成團聚集的業被稱為豐盈。因此說:「因豐盈」,我所做的業如同輪迴的極端,生存的極端,如此我所做的業便被稱為豐盈。「廣泛」是指無量無邊。由此說明「我所做的業是無限的」。 「在所有的腳下」是指「將平等的腳放在地上」,這是它的詳細解釋。在這裡「在所有的腳下」是指在所有的地方,不是單獨的地方先觸碰,也不是單獨的地方后觸碰,而是所有的腳下平等地觸碰、平等地升起。即使如來說:「我將穿越數百人進入地獄」,他也會將腳抬起,像被風吹動的樹木一樣,腳下的地方也會升起。即使在高處也會進入內部。「我將遠行」,他抬起腳時,像西奈山那樣的高山也會低下,向腳的方向而來。如此,他在施行雙重神通時說:「我將穿越雙頭山」,當腳抬起時,山也會低下,向腳的方向而來。隨後他便穿越了,並用第二隻腳進入了天界的宮殿。因為沒有任何地方能夠成為不平等的存在。無論是石頭、刺、糖、蜜、喧囂的獅子等,都是從更高的地方而落下,在那裡進入大地。因此,如來的清凈、福德、法德,以及十種圓滿的力量,因而這片廣袤的土地上如同柔軟的花瓣般絢麗多彩。
202.Sāgarapariyantanti sāgarasīmaṃ. Na hi tassa rajjaṃ karontassa antarā rukkho vā pabbato vā nadī vā sīmā hoti mahāsamuddova sīmā. Tena vuttaṃ 『『sāgarapariyanta』』nti. Akhilamanimittamakaṇṭakanti niccoraṃ. Corā hi kharasamphassaṭṭhena khilā, upaddavapaccayaṭṭhena nimittā, vijjhanaṭṭhena kaṇṭakāti vuccanti. Iddhanti samiddhaṃ. Phītanti sabbasampattiphāliphullaṃ. Khemanti nibbhayaṃ. Sivanti nirupaddavaṃ. Nirabbudanti abbudavirahitaṃ, gumbaṃ gumbaṃ hutvā carantehi corehi virahitanti attho. Akkhambhiyoti avikkhambhanīyo. Na naṃ koci ṭhānato cāletuṃ sakkoti. Paccatthikenāti paṭipakkhaṃ icchantena. Paccāmittenāti paṭiviruddhena amittena. Ubhayampetaṃ sapattavevacanaṃ. Abbhantarehīti anto uṭṭhitehi rāgādīhi.
Bāhirehīti samaṇādīhi. Tathā hi naṃ bāhirā devadattakokālikādayo samaṇāpi soṇadaṇḍakūṭadaṇḍādayo brāhmaṇāpi sakkasadisā devatāpi satta vassāni anubandhamāno māropi bakādayo brahmānopi vikkhambhetuṃ nāsakkhiṃsu.
Ettāvatā bhagavatā kammañca kammasarikkhakañca lakkhaṇañca lakkhaṇānisaṃso ca vutto hoti. Kammaṃ nāma satasahassakappādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni daḷhavīriyena hutvā kataṃ kammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma daḷhena hutvā katabhāvaṃ sadevako loko jānātūti suppatiṭṭhitapādamahāpurisalakkhaṇaṃ. Lakkhaṇaṃ nāma suppatiṭṭhitapādatā. Lakkhaṇānisaṃso nāma paccatthikehi avikkhambhanīyatā.
203.Tatthetaṃvuccatīti tattha vutte kammādibhede aparampi idaṃ vuccati, gāthābandhaṃ sandhāya vuttaṃ. Etā pana gāthā porāṇakattherā 『『ānandattherena ṭhapitā vaṇṇanāgāthā』』ti vatvā gatā. Aparabhāge therā 『『ekapadiko atthuddhāro』』ti āhaṃsu.
Tattha sacceti vacīsacce. Dhammeti dasakusalakammapathadhamme. Dameti indriyadamane. Saṃyameti sīlasaṃyame. 『『Soceyyasīlālayuposathesu cā』』ti ettha kāyasoceyyādi tividhaṃ soceyyaṃ. Ālayabhūtaṃ sīlameva sīlālayo. Uposathakammaṃ uposatho. Ahiṃsāyāti avihiṃsāya. Samattamācarīti sakalaṃ acari.
Anvabhīti anubhavi. Veyyañjanikāti lakkhaṇapāṭhakā. Parābhibhūti pare abhibhavanasamattho. Sattubhīti sapattehi akkhambhiyo hoti.
Na so gacchati jātu khambhananti so ekaṃseneva aggapuggalo vikkhambhetabbataṃ na gacchati. Esā hi tassa dhammatāti tassa hi esā dhammatā ayaṃ sabhāvo.
Pādatalacakkalakkhaṇavaṇṇanā
「海洋的邊界」是指海洋的界限。對於統治者而言,沒有樹木、山脈或河流作為界限,正如大海的界限。因此說「海洋的邊界」。「所有的跡象如同刺」是指常為盜賊所用。盜賊因粗暴的接觸而受到傷害,因災害的緣故而有跡象,因切割的緣故而被稱為刺。關於「神通」是指顯現的能力。關於「豐盈」是指所有的財富如同盛開的花朵。關於「安寧」是指無畏。關於「安全」是指無災害。關於「無障礙」是指沒有障礙,像是沒有被阻礙的狀態。關於「不可動搖」是指無法被任何地方所動搖。關於「相對而言」是指與對立的事物相對。關於「對立的敵人」是指與敵對事物相對。兩者都可以稱為敵人。關於「內在的」是指因內心的貪慾等而升起。 關於「外在的」是指因修行者等而升起。因此,外在的如天神、伽藍、空行母等,甚至像索納、達納、庫塔等的婆羅門,以及像薩卡等的天神,七年間緊隨其後,甚至像瑪羅、巴卡等的婆羅門也無法阻止。 至此,佛陀講述了業、業的真實特性、特徵以及特徵的利益。業是指以堅定的精進所做的業,數量如同十億劫的業。業的真實特性是指在有情世界中堅固的存在。特徵是指堅固的存在。特徵的利益是指在對立面上不可動搖的特性。 「在此被稱為」是指在此提到的業等的分類中,還可以這樣稱呼,這句話是指詩句的意義。這些詩句是古老的長老們所說的「由阿難長老所建立的解說詩句」。後來,長老們說:「單句的解釋」。 在這裡「真理」是指言語的真實。關於「法」是指十種善業的法。關於「控制」是指對感官的控制。關於「克制」是指對戒律的克制。「身心清凈和齋日」是指身體和心靈的清凈,分為三種清凈。關於「戒律」的清凈是指戒律的本質。關於「齋日的行為」是指齋日的行為。關於「不傷害」是指不傷害他人。關於「完全地行為」是指全面地行為。 「跟隨」是指經歷。關於「特徵的顯現」是指特徵的表現。關於「超越他者」是指能夠超越他者的能力。關於「眾生」是指與眾生的關係。 他絕不會動搖,因此他作為唯一的卓越者不會被動搖。因為這是他的法則,這就是他的本性。
204.Ubbegauttāsabhayanti ubbegabhayañceva uttāsabhayañca. Tattha corato vā rājato vā paccatthikato vā vilopanabandhanādinissayaṃ bhayaṃ ubbego nāma, taṃmuhuttikaṃ caṇḍahatthiassādīni vā ahiyakkhādayo vā paṭicca lomahaṃsanakaraṃ bhayaṃ uttāsabhayaṃ nāma. Taṃ sabbaṃ apanuditā vūpasametā. Saṃvidhātāti saṃvidahitā. Kathaṃ saṃvidahati? Aṭaviyaṃ sāsaṅkaṭṭhānesu dānasālaṃ kāretvā tattha āgate bhojetvā manusse datvā ativāheti, taṃ ṭhānaṃ pavisituṃ asakkontānaṃ manusse pesetvā paveseti. Nagarādīsupi tesu tesu ṭhānesu ārakkhaṃ ṭhapeti, evaṃ saṃvidahati. Saparivārañca dānaṃ adāsīti annaṃ pānanti dasavidhaṃ dānavatthuṃ.
Tattha annanti yāgubhattaṃ. Taṃ dadanto na dvāre ṭhapetvā adāsi, atha kho antonivesane haritupalittaṭṭhāne lājā ceva pupphāni ca vikiritvā āsanaṃ paññapetvā vitānaṃ bandhitvā gandhadhūmādīhi sakkāraṃ katvā bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā yāguṃ adāsi. Yāguṃ dento ca sabyañjanaṃ adāsi. Yāgupānāvasāne pāde dhovitvā telena makkhetvā nānappakārakaṃ anantaṃ khajjakaṃ datvā pariyosāne anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ paṇītabhojanaṃ adāsi . Pānaṃ dento ambapānādiaṭṭhavidhaṃ pānaṃ adāsi, tampi yāgubhattaṃ datvā. Vatthaṃ dento na suddhavatthameva adāsi, ekapaṭṭadupaṭṭādipahonakaṃ pana datvā sucimpi adāsi, suttampi adāsi, suttaṃ vaṭṭesi, sūcikammakaraṇaṭṭhāne bhikkhūnaṃ āsanāni, yāgubhattaṃ, pādamakkhanaṃ, piṭṭhimakkhanaṃ, rajanaṃ, paṇḍupalāsaṃ, rajanadoṇikaṃ, antamaso cīvararajanakaṃ kappiyakārakampi adāsi.
Yānanti upāhanaṃ. Taṃ dadantopi upāhanatthavikaṃ upāhanadaṇḍakaṃ makkhanatelaṃ heṭṭhā vuttāni ca annādīni tasseva parivāraṃ katvā adāsi. Mālaṃ dentopi na suddhamālameva adāsi, atha kho naṃ gandhehi missetvā heṭṭhimāni cattāri tasseva parivāraṃ katvā adāsi. Bodhicetiyaāsanapotthakādipūjanatthāya ceva cetiyagharadhūpanatthāya ca gandhaṃ dentopi na suddhagandhameva adāsi, gandhapisanakanisadāya ceva pakkhipanakabhājanena ca saddhiṃ heṭṭhimāni pañca tassa parivāraṃ katvā adāsi. Cetiyapūjādīnaṃ atthāya haritālamanosilācīnapiṭṭhādivilepanaṃ dentopi na suddhavilepanameva adāsi, vilepanabhājanena saddhiṃ heṭṭhimāni cha tassa parivāraṃ katvā adāsi. Seyyāti mañcapīṭhaṃ. Taṃ dentopi na suddhakameva adāsi, kojavakambalapaccattharaṇamañcappaṭipādakehi saddhiṃ antamaso maṅgulasodhanadaṇḍakaṃ heṭṭhimāni ca satta tassa parivāraṃ katvā adāsi. Āvasathaṃ dentopi na gehamattameva adāsi, atha kho naṃ mālākammalatākammapaṭimaṇḍitaṃ supaññattaṃ mañcapīṭhaṃ kāretvā heṭṭhimāni aṭṭha tassa parivāraṃ katvā adāsi. Padīpeyyanti padīpatelaṃ. Taṃ dento cetiyaṅgaṇe bodhiyaṅgaṇe dhammassavanagge vasanagehe potthakavācanaṭṭhāne iminā dīpaṃ jālāpethāti na suddhatelameva adāsi, vaṭṭi kapallakatelabhājanādīhi saddhiṃ heṭṭhimāni nava tassa parivāraṃ katvā adāsi. Suvibhattantarānīti suvibhattaantarāni.
Rājānoti abhisittā. Bhogiyāti bhojakā kumārāti rājakumārā. Idha kammaṃ nāma saparivāraṃ dānaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma saparivāraṃ katvā dānaṃ adāsīti iminā kāraṇena sadevako loko jānātūti nibbattaṃ cakkalakkhaṇaṃ. Lakkhaṇaṃ nāma tadeva cakkalakkhaṇaṃ. Ānisaṃso mahāparivāratā.
「恐懼的升起」是指恐懼的升起和高昂的恐懼。在這裡,因盜賊、國王或敵人的緣故而產生的恐懼被稱為升起的恐懼,因如猛獅、大象等的威脅而產生的恐懼被稱為高昂的恐懼。所有這些都被消除、平息。關於「安排」是指安排妥當。如何安排呢?在森林中的特定地點建造施捨堂,招待前來的人們,給予食物,然後在流動中給予。這些地方在城鎮等地也設定保護。因此,安排妥當。關於「帶著隨行者施捨」,是指給予食物和飲水等十種施捨的對象。 在這裡,食物是指米飯。給予時不在門口施捨,而是在內部的綠色草地上撒上稻草和花朵,設定座位,搭建帳篷,施以香氣、煙霧等禮儀,然後讓僧眾坐下,給予米飯。給予米飯時還給予調味品。米飯之後,洗凈雙足,塗抹油脂,給予各種各樣的美味食物,最後給予多種湯和多種調味品的美味佳餚。給予飲料時,給予八種水果飲料,同樣也給予米飯。給予衣物時,不是給予乾淨的衣物,而是給予單件或多件衣物,給予乾淨的衣物,同時也給予舊衣物,給予乾淨的床單,給予乾淨的床墊,給予坐墊,給予洗凈的坐墊,給予清潔的坐墊,給予適合的坐墊。 關於「車輛」是指交通工具。給予時也給予與交通工具相關的油脂等。給予花環時,也不是給予乾淨的花環,而是混合香氣的花環。關於供養菩提樹、供養佛像的香氣,也不是給予乾淨的香氣,而是與香氣容器一起給予混合香氣的花環。關於供養佛塔等的香氣,給予時也不是給予乾淨的香氣,而是與香氣容器一起給予混合香氣的花環。關於供養佛塔等的塗抹,給予時也不是給予乾淨的塗抹,而是與塗抹容器一起給予混合塗抹的花環。關於「座位」,給予時也不是給予乾淨的座位,而是與坐墊、床墊等一起給予混合的座位。關於「住所」,給予時也不是給予簡單的住所,而是給予裝飾華麗的住所。 關於「燈」,給予時是指燈光的佈置。在此,給予時在佛塔和菩提樹等地,給予時不只是給予乾淨的油脂,而是與其他油脂、燈具等一起給予混合的油脂。關於「良好分配」,是指良好的分配。 關於「國王」是指被加冕的統治者。關於「財富」是指富裕的王子。在這裡,業是指帶著隨行者的施捨。業的真實特性是指帶著隨行者的施捨。因此,愿有情眾生知道這一點,形成如同輪迴的特徵。特徵是指這一特徵。利益是指極大的隨行者的特性。
205.Tatthetaṃ vuccatīti imā tadatthaparidīpanā gāthā vuccanti. Duvidhā hi gāthā honti – tadatthaparidīpanā ca visesatthaparidīpanā ca. Tattha pāḷiāgatameva atthaṃ paridīpanā tadatthaparidīpanā nāma. Pāḷiyaṃ anāgataṃ paridīpanā visesatthaparidīpanā nāma. Imā pana tadatthaparidīpanā. Tattha pureti pubbe. Puratthāti tasseva vevacanaṃ. Purimāsu jātīsūti imissā jātiyā pubbekatakammapaṭikkhepadīpanaṃ. Ubbegauttāsabhayāpanūdanoti ubbegabhayassa ca uttāsabhayassa ca apanūdano. Ussukoti adhimutto.
Satapuññalakkhaṇanti satena satena puññakammena nibbattaṃ ekekaṃ lakkhaṇaṃ. Evaṃ sante yo koci buddho bhaveyyāti na rocayiṃsu, anantesu pana cakkavāḷesu sabbe sattā ekekaṃ kammaṃ satakkhattuṃ kareyyuṃ, ettakehi janehi kataṃ kammaṃ bodhisatto ekova ekekaṃ sataguṇaṃ katvā nibbatto. Tasmā 『『satapuññalakkhaṇo』』ti imamatthaṃ rocayiṃsu. Manussāsurasakkarakkhasāti manussā ca asurā ca sakkā ca rakkhasā ca.
Āyatapaṇhitāditilakkhaṇavaṇṇanā
206.Antarāti paṭisandhito sarasacutiyā antare. Idha kammaṃ nāma pāṇātipātā virati. Kammasarikkhakaṃ nāma pāṇātipātaṃ karonto padasaddasavanabhayā aggaggapādehi akkamantā gantvā paraṃ pātenti. Atha te iminā kāraṇena tesaṃ taṃ kammaṃ jano jānātūti antovaṅkapādā vā bahivaṅkapādā vā ukkuṭikapādā vā aggakoṇḍā vā paṇhikoṇḍā vā bhavanti. Aggapādehi gantvā parassa amāritabhāvaṃ pana tathāgatassa sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti āyatapaṇhi mahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati . Tathā paraṃ ghātentā unnatakāyena gacchantā aññe passissantīti onatā gantvā paraṃ ghātenti. Atha te evamime gantvā paraṃ ghātayiṃsūti nesaṃ taṃ kammaṃ iminā kāraṇena paro jānātūti khujjā vā vāmanā vā pīṭhasappi vā bhavanti. Tathāgatassa pana evaṃ gantvā paresaṃ aghātitabhāvaṃ iminā kāraṇena sadevako loko jānātūti brahmujugattamahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Tathā paraṃ ghātentā āvudhaṃ vā muggaraṃ vā gaṇhitvā muṭṭhikatahatthā paraṃ ghātenti. Te evaṃ tesaṃ parassa ghātitabhāvaṃ iminā kāraṇena jano jānātūti rassaṅgulī vā rassahatthā vā vaṅkaṅgulī vā phaṇahatthakā vā bhavanti. Tathāgatassa pana evaṃ paresaṃ aghātitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti dīghaṅgulimahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Idamettha kammasarikkhakaṃ. Idameva pana lakkhaṇattayaṃ lakkhaṇaṃ nāma. Dīghāyukabhāvo lakkhaṇānisaṃso.
「在此被稱為」是指這些詩句被稱為對該目的的闡述。詩句有兩種型別——一種是對該目的的闡述,另一種是對特定目的的闡述。在這裡,過去的意義被稱為對該目的的闡述。在巴利文中,未來的意義被稱為特定目的的闡述。這些是對該目的的闡述。在這裡「以前」是指過去。「前方」是其同義詞。關於「在前的生中」,是指在這一類生中,過去所做的功德的闡述。關於「升起的恐懼和高昂的恐懼的消除」,是指消除升起的恐懼和高昂的恐懼。關於「激勵」,是指專注。 「善業的特徵」是指通過善業而產生的每一個特徵。這樣的話,若有任何佛陀出現,便不會被接受,但在無邊的輪迴中,所有眾生都將每個人的業做一百次,因而菩薩以每個人做一百種功德而出生。因此,「善業的特徵」是被接受的。關於「人類、天人、魔鬼」,是指人類、阿修羅、天神和惡鬼。 關於「遠離的特徵的描述」 「在內部」是指在再生時因水流而在內部。在這裡,業是指不殺生的戒律。業的真實特性是指在殺生時,因聽到聲音的恐懼而通過高昂的腳步走去,最後導致他人死亡。於是因這個原因,眾人應當知道這件事,即在內在的腳步或外在的腳步,或是高昂的腳步,或是向下的腳步,或是斜向的腳步,或是直向的腳步。通過高昂的腳步而走去,因而他人不被殺死,這樣的原因使得有情眾生知道這件事,因而產生偉大的人的特徵。如此,殺生者以高昂的身體走去,其他人看到后便會被殺。因此,他們這樣走去,最終殺死他人,這樣的原因使得他人知道這件事,即成為盲者、矮子或是駝背者。如此,佛陀通過這樣的方式使他人不被殺死,這樣的原因使得有情眾生知道這件事,因而產生偉大的人的特徵。如此,殺生者持有武器或錘子,手中拿著武器去殺。因此,他們這樣做,因而他人被殺,這樣的原因使得眾人知道這件事,即成為短指、短手、彎指或是蛇手。如此,佛陀通過這樣的方式使他人不被殺死,這樣的原因使得有情眾生知道這件事,因而產生長指偉人的特徵。這是業的真實特性。這就是特徵的三種特徵。長壽的特徵是特徵的利益。
207.Maraṇavadhabhayattanoti ettha maraṇasaṅkhāto vadho maraṇavadho, maraṇavadhato bhayaṃ maraṇavadhabhayaṃ, taṃ attano jānitvā. Paṭivirato paraṃmāraṇāyāti yathā mayhaṃ maraṇato bhayaṃ mama jīvitaṃ piyaṃ, evaṃ paresampīti ñatvā paraṃ māraṇato paṭivirato ahosi. Sucaritenāti suciṇṇena. Saggamagamāti saggaṃ gato.
Caviya punaridhāgatoti cavitvā puna idhāgato. Dīghapāsaṇhikoti dīghapaṇhiko. Brahmāva sujūti brahmā viya suṭṭhu uju.
Subhujoti sundarabhujo. Susūti mahallakakālepi taruṇarūpo. Susaṇṭhitoti susaṇṭhānasampanno. Mudutalunaṅguliyassāti mudū ca talunā ca aṅguliyo assa. Tībhīti tīhi. Purisavaraggalakkhaṇehīti purisavarassa aggalakkhaṇehi. Cirayapanāyāti ciraṃ yāpanāya, dīghāyukabhāvāya.
Ciraṃ yapetīti ciraṃ yāpeti. Cirataraṃ pabbajati yadi tatoti tato cirataraṃ yāpeti, yadi pabbajatīti attho. Yāpayatica vasiddhibhāvanāyāti vasippatto hutvā iddhibhāvanāya yāpeti.
Sattussadatālakkhaṇavaṇṇanā
208.Rasitānanti rasasampannānaṃ. 『『Khādanīyāna』』ntiādīsu khādanīyāni nāma piṭṭhakhajjakādīni. Bhojanīyānīti pañca bhojanāni. Sāyanīyānīti sāyitabbāni sappinavanītādīni. Lehanīyānīti nillehitabbāni piṭṭhapāyāsādīni. Pānānīti aṭṭha pānakāni.
Idha kammaṃ nāma kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni dinnaṃ idaṃ paṇītabhojanadānaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma lūkhabhojane kucchigate lohitaṃ sussati, maṃsaṃ milāyati. Tasmā lūkhadāyakā sattā iminā kāraṇena nesaṃ lūkhabhojanassa dinnabhāvaṃ jano jānātūti appamaṃsā appalohitā manussapetā viya dullabhannapānā bhavanti. Paṇītabhojane pana kucchigate maṃsalohitaṃ vaḍḍhati, paripuṇṇakāyā pāsādikā abhirūpadassanā honti. Tasmā tathāgatassa dīgharattaṃ paṇītabhojanadāyakattaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti sattussadamahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma sattussadalakkhaṇameva. Paṇītalābhitā ānisaṃso.
209.Khajjabhojjamathaleyyasāyitanti khajjakañca bhojanañca lehanīyañca sāyanīyañca. Uttamaggarasadāyakoti uttamo aggarasadāyako, uttamānaṃ vā aggarasānaṃ dāyako.
Satta cussadeti satta ca ussade. Tadatthajotakanti khajjabhojjādijotakaṃ, tesaṃ lābhasaṃvattanikanti attho. Pabbajampi cāti pabbajamānopi ca. Tadādhigacchatīti taṃ adhigacchati. Lābhiruttamanti lābhi uttamaṃ.
Karacaraṇādilakkhaṇavaṇṇanā
「死亡的殺戮恐懼」是指被稱為死亡的殺戮,死亡的殺戮恐懼,因而知道這一點。為避免他人的死亡,正如我因死亡而恐懼,生命對我而言是珍貴的,因此瞭解他人也如此,於是便避免了他人的死亡。關於「善行」,是指經過良好修行的。關於「進入天界」,是指進入天界。 「離開后再回來」是指離開后再次回到此處。「長長的石頭」是指長長的問答。正如天神般的善行,正如天神般的正直。 「美好的手臂」是指手臂美麗。「很好」是指即使在老年也保持年輕的樣子。「妥善」是指妥善地安排。關於「柔軟的細長手指」,是指柔軟和細長的手指。關於「用三種手指」,是指用三根手指。關於「優越的人的特徵」,是指優越的人的特徵。 「長久地延續」是指長久地延續,長壽的特徵。 「長久地延續」是指長久地延續。如果他更長久地出家,若是出家,便會更長久地延續,若是出家的意思。「延續的目的」是指達到修行的目的。 關於「眾生的特徵的描述」 「美味的食物」是指美味的食物。「可食用的」是指可食用的食物,諸如米飯、肉類等。「可飲用的」是指五種飲品。「可咀嚼的」是指可咀嚼的食物,如米飯、粥等。「飲品」是指八種飲品。 在這裡,業是指給予超過一百千的四種不可計數的美味食物的施捨。業的真實特性是指在食物中,因肚子里有食物而發出聲音,肉類變得沉重。因此,給予食物的眾生因這個原因,眾人應當知道這件事,即少肉、少血的眾生如同稀有的飲食一樣。美味的食物在肚子里卻變得沉重,豐滿的身體顯得美麗。因此,佛陀因長久給予美味食物而讓有情眾生知道這件事,因而產生眾生的偉大特徵。特徵是指眾生的特徵。獲得美味的利益。 「可食用的食物、可咀嚼的食物和可飲用的食物」是指可食用的食物、可咀嚼的食物、可飲用的食物。「最優質的美味施捨者」是指最優質的施捨者,給予最優質的食物。 「七種可口的食物」是指七種可口的食物。關於「爲了這個目的的光明」,是指可食用的食物等的光明,意味著它們能帶來利益。關於「出家者」,是指正在出家的人。「達成這個目的」是指達成這個目的。關於「獲得優質的」,是指獲得優質的利益。 關於「手腳等特徵的描述」
210.Dānenātiādīsu ekacco dāneneva saṅgaṇhitabbo hoti, taṃ dānena saṅgahesi. Pabbajitānaṃ pabbajitaparikkhāraṃ, gihīnaṃ gihiparikkhāraṃ adāsi.
Peyyavajjenāti ekacco hi 『『ayaṃ dātabbaṃ nāma deti, ekena pana vacanena sabbaṃ makkhetvā nāseti, kiṃ etassa dāna』』nti vattā hoti. Ekacco 『『ayaṃ kiñcāpi dānaṃ na deti, kathento pana telena viya makkheti. Eso detu vā mā vā, vacanameva tassa sahassaṃ agghatī』』ti vattā hoti. Evarūpo puggalo dānaṃ na paccāsīsati, piyavacanameva paccāsīsati. Taṃ piyavacanena saṅgahesi.
Atthacariyāyāti atthasaṃvaḍḍhanakathāya. Ekacco hi neva dānaṃ, na piyavacanaṃ paccāsīsati. Attano hitakathaṃ vaḍḍhitakathameva paccāsīsati. Evarūpaṃ puggalaṃ 『『idaṃ te kātabbaṃ, idaṃ te na kātabbaṃ. Evarūpo puggalo sevitabbo, evarūpo puggalo na sevitabbo』』ti evaṃ atthacariyāya saṅgahesi.
Samānattatāyāti samānasukhadukkhabhāvena. Ekacco hi dānādīsu ekampi na paccāsīsati, ekāsane nisajjaṃ, ekapallaṅke sayanaṃ, ekato bhojananti evaṃ samānasukhadukkhataṃ paccāsīsati. Tattha jātiyā hīno bhogena adhiko dussaṅgaho hoti. Na hi sakkā tena saddhiṃ ekaparibhogo kātuṃ, tathā akariyamāne ca so kujjhati. Bhogena hīno jātiyā adhikopi dussaṅgaho hoti. So hi 『『ahaṃ jātimā』』ti bhogasampannena saddhiṃ ekaparibhogaṃ na icchati, tasmiṃ akariyamāne kujjhati. Ubhohipi hīno pana susaṅgaho hoti. Na hi so itarena saddhiṃ ekaparibhogaṃ icchati, na akariyamāne ca kujjhati. Ubhohi sadisopi susaṅgahoyeva. Bhikkhūsu dussīlo dussaṅgaho hoti. Na hi sakkā tena saddhiṃ ekaparibhogo kātuṃ, tathā akariyamāne ca kujjhati. Sīlavā susaṅgaho hoti. Sīlavā hi adīyamānepi akariyamānepi na kujjhati. Aññaṃ attanā saddhiṃ paribhogaṃ akarontampi na pāpakena cittena passati. Paribhogopi tena saddhiṃ sukaro hoti. Tasmā evarūpaṃ puggalaṃ evaṃ samānattatāya saṅgahesi.
Susaṅgahitāssa hontīti susaṅgahitā assa honti. Detu vā mā vā detu, karotu vā mā vā karotu, susaṅgahitāva honti, na bhijjanti. 『『Yadāssa dātabbaṃ hoti, tadā deti. Idāni maññe natthi, tena na deti. Kiṃ mayaṃ dadamānameva upaṭṭhahāma? Adentaṃ akarontaṃ na upaṭṭhahāmā』』ti evaṃ cintenti.
Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ kataṃ dānādisaṅgahakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma yo evaṃ asaṅgāhako hoti, so iminā kāraṇenassa asaṅgāhakabhāvaṃ jano jānātūti thaddhahatthapādo ceva hoti, visamaṭṭhitāvayavalakkhaṇo ca. Tathāgatassa pana dīgharattaṃ saṅgāhakabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni dve lakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Susaṅgahitaparijanatā ānisaṃso.
「施捨」是指在這些情況下,有些人通過施捨來聚集,因而通過施捨而聚集。給予出家人的出家裝備,給予家庭人的家庭裝備。 關於「口頭承諾」,有些人說:「這件事是應當施捨的,但通過一個言語卻全都被抹去,這樣的施捨有什麼意義?」有些人則說:「他即使不施捨任何東西,但在言語上卻如同塗抹油脂一樣抹去。」這種人不重視施捨,重視的只是親切的言語。因而通過親切的言語而聚集。 關於「利益的行為」,是指關於利益的增進。有些人既不重視施捨,也不重視親切的言語。重視的是自己的有利言論,增進他人的言論。這樣的眾生被稱為:「這件事你應當做,那件事你不應當做。這樣的眾生應當被接納,這樣的眾生則不應被接納」,因而通過利益的行為而聚集。 關於「相似性」,是指在相同的快樂與痛苦的狀態。有些人在施捨等方面不重視任何東西,坐在同一個座位,躺在同一個床上,一起用餐,這樣便重視了相同的快樂與痛苦。在那裡,低賤的種族與財富的結合是非常困難的。因而無法與之共享同樣的財富,而當這樣的事情發生時,他們便會生氣。財富低賤的種族,即使更高也很難結合。他們說:「我有種族」,因此不想與富有的人共享同樣的財富,當這樣的事情發生時他們便會生氣。兩者都是低賤的,但結合得很好。因而他們不會想與他人共享同樣的財富,也不會因未共享而生氣。兩者都是相似的,結合得很好。對於僧眾而言,不端正的行為是困難的。因而無法與之共享同樣的財富,而當這樣的事情發生時,他們便會生氣。正直的人則結合得很好。正直的人即使在未共享時也不會生氣。即使與他人不共享財富,他們的心中也不會有惡念。與他人共享財富也是容易的。因此,這樣的眾生因相似性而聚集。 「他們將會被妥善接納」,是指將會被妥善接納。給予或不給予,做或不做,他們都會被妥善接納,不會分裂。「當他應當施捨時,他便施捨。現在我認為沒有必要,因此不施捨。我們為何要在施捨時堅持?對於不施捨的人,我們不會堅持」,他們這樣思考。 在這裡,業是指長期進行的施捨等聚集的行為。業的真實特性是指那些不聚集的人,因此眾人應當知道他不聚集的原因,即他是遲鈍的腳步,也是一種不平衡的狀態。然而,佛陀因長期的聚集而使有情眾生知道這件事,因此產生這兩個特徵。特徵是指這兩個特徵。妥善聚集的利益。
211.Kariyāti karitvā. Cariyāti caritvā. Anavamatenāti anavaññātena. 『『Anapamodenā』』tipi pāṭho, na appamodena, na dīnena na gabbhitenāti attho.
Caviyāti cavitvā. Atirucira suvaggu dassaneyyanti atirucirañca supāsādikaṃ suvaggu ca suṭṭhu chekaṃ dassaneyyañca daṭṭhabbayuttaṃ. Susu kumāroti suṭṭhu sukumāro.
Parijanassavoti parijano assavo vacanakaro. Vidheyyoti kattabbākattabbesu yathāruci vidhātabbo. Mahimanti mahiṃ imaṃ. Piyavadū hitasukhataṃ jigīsamānoti piyavado hutvā hitañca sukhañca pariyesamāno. Vacanapaṭikarassā bhippasannāti vacanapaṭikarā assa abhippasannā. Dhammānudhammanti dhammañca anudhammañca.
Ussaṅkhapādādilakkhaṇavaṇṇanā
212.Atthūpasaṃhitanti idhalokaparalokatthanissitaṃ. Dhammūpasaṃhitanti dasakusalakammapathanissitaṃ. Bahujanaṃ nidaṃsesīti bahujanassa nidaṃsanakathaṃ kathesi. Pāṇīnanti sattānaṃ. 『『Aggo』』tiādīni sabbāni aññamaññavevacanāni. Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ bhāsitā uddhaṅgamanīyā atthūpasaṃhitā vācā. Kammasarikkhakaṃ nāma yo evarūpaṃ uggatavācaṃ na bhāsati, so iminā kāraṇena uggatavācāya abhāsanaṃ jano jānātūti adhosaṅkhapādo ca hoti adhonatalomo ca. Tathāgatassa pana dīgharattaṃ evarūpāya uggatavācāya bhāsitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti ussaṅkhapādalakkhaṇañca uddhaggalomalakkhaṇañca nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Uttamabhāvo ānisaṃso.
213.Erayanti bhaṇanto. Bahujanaṃ nidaṃsayīti bahujanassa hitaṃ dasseti. Dhammayāganti dhammadānayaññaṃ.
Ubbhamuppatitalomavā sasoti so esa uddhaggatalomavā hoti. Pādagaṇṭhirahūti pādagopphakā ahesuṃ. Sādhusaṇṭhitāti suṭṭhu saṇṭhitā. Maṃsalohitācitāti maṃsena ca lohitena ca ācitā. Tacotthatāti tacena pariyonaddhā niguḷhā. Vajatīti gacchati. Anomanikkamoti anomavihārī seṭṭhavihārī.
Eṇijaṅghalakkhaṇavaṇṇanā
「行為」是指通過行動。「生活」是指通過生活。「不受貶損」是指不被貶低。「不受輕視」也是如此,意為不因小而輕視,不因給予而輕視,也不因懷孕而輕視。 「離開」是指離去。「非常美好、優雅、顯著」是指非常美好且優雅,顯著且極為明顯。「非常年輕」是指非常柔嫩。 「隨從」是指隨從的眾人,發言者。「應當做」是指在應做與不應做的事情上,依照適當的方式行事。「偉大」是指偉大的。「因親切的言語而尋求幸福與安樂」是指因親切的言語而尋求利益與快樂。「對於言語的反應是明確的」是指對於言語的反應是明確的。「法與法的遵循」是指法與其遵循。 關於「外在特徵的描述」 「與意義相關」是指與此世與彼世的相關。「與法相關」是指與十種善業的相關。「為眾生的利益而說」是指爲了眾生的利益而說話。「眾生」是指有情眾生。「第一」等等,所有這些都是彼此的同義詞。在這裡,業是指長期以來所說的,向上升起的,與意義相關的言語。業的真實特性是指不說這種提升言語的人,因此眾人應當知道他不說提升言語的原因,即他是低下的腳步,也是不平坦的狀態。然而,佛陀因長期以來所說的這種提升言語使有情眾生知道這件事,因此產生外在特徵與向上升起的特徵。特徵是指這兩個特徵。卓越的狀態是其利益。 「說出」是指表達。「為眾生的利益而說」是指為眾生的利益而表達。「法的供養」是指法的施捨與供養。 「向上升起的毛髮」是指向上升起的毛髮。「腳的關節」是指腳的關節。「良好地保持」是指良好地保持。「由肉與血而聚集」是指由肉與血而形成。「被覆蓋」是指被包裹或隱藏。「走」是指移動。「不受限制」是指不受限制的行為,是最好的行為。 關於「腿與腳的特徵的描述」
214.Sippaṃ vātiādīsu sippaṃ nāma dve sippāni – hīnañca sippaṃ, ukkaṭṭhañca sippaṃ. Hīnaṃ nāma sippaṃ naḷakārasippaṃ, kumbhakārasippaṃ pesakārasippaṃ nahāpitasippaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ lekhā muddā gaṇanā. Vijjāti ahivijjādianekavidhā. Caraṇanti pañcasīlaṃ dasasīlaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ. Kammanti kammassakatājānanapaññā. Kilisseyyunti kilameyyuṃ. Antevāsikavattaṃ nāma dukkhaṃ, taṃ nesaṃ mā ciramahosīti cintesi.
Rājārahānīti rañño anurūpāni hatthiassādīni, tāniyeva rañño senāya aṅgabhūtattā rājaṅgānīti vuccanti. Rājūpabhogānīti rañño upabhogaparibhogabhaṇḍāni, tāni ceva sattaratanāni ca. Rājānucchavikānīti rañño anucchavikāni. Tesaṃyeva sabbesaṃ idaṃ gahaṇaṃ. Samaṇārahānīti samaṇānaṃ anurūpāni cīvarādīni. Samaṇaṅgānīti samaṇānaṃ koṭṭhāsabhūtā catasso parisā. Samaṇūpabhogānīti samaṇānaṃ upabhogaparikkhārā. Samaṇānucchavikānīti tesaṃyeva adhivacanaṃ.
Idha pana kammaṃ nāma dīgharattaṃ sakkaccaṃ sippādivācanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma yo evaṃ sakkaccaṃ sippaṃ avācento antevāsike ukkuṭikāsanajaṅghapesanikādīhi kilameti, tassa jaṅghamaṃsaṃ likhitvā pātitaṃ viya hoti. Tathāgatassa pana sakkaccaṃ vācitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti anupubbauggatavaṭṭitaṃ eṇijaṅghalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Anucchavikalābhitā ānisaṃso.
215.Yadūpaghātāyāti yaṃ sippaṃ kassaci upaghātāya na hoti. Kilissatīti kilamissati. Sukhumattacotthatāti sukhumattacena pariyonaddhā. Kiṃ pana aññena kammena aññaṃ lakkhaṇaṃ nibbattatīti? Na nibbattati. Yaṃ pana nibbattati, taṃ anubyañjanaṃ hoti, tasmā idha vuttaṃ.
Sukhumacchavilakkhaṇavaṇṇanā
「技藝」是指在這些情況下,技藝有兩種——低劣的技藝和高尚的技藝。低劣的技藝是指竹匠技藝、陶匠技藝、製衣技藝和水匠技藝。高尚的技藝是指書法、印刷、計算。智慧是指各種智慧。行為是指五戒、十戒、戒律的保持。業是指對業的瞭解與智慧。疲憊是指疲憊的狀態。對於住持的職責而言,是指痛苦,因而思考這對他們來說不會長久。 「國王的隨從」是指與國王相應的象、馬等,這些因是國王軍隊的組成部分而被稱為王的隨從。「國王的享受」是指國王的享受與使用的物品,包括七種珍寶。「國王的隨侍」是指國王的隨侍者。對於他們,所有這些都是同樣的接納。「出家人的隨從」是指與出家人相應的衣物等。「出家人的組成部分」是指出家人的四個團體。「出家人的享受」是指出家人的享受與使用的物品。「出家人的隨侍」是指他們的稱謂。 在這裡,業是指長期以來認真對待技藝等的言語。業的真實特性是指如此認真地講述技藝的人,因而在住持的職責中,因坐在高位而感到疲憊,他的腿肉就像被寫下、被放置一樣。然而,佛陀因長期以來認真講述的狀態使有情眾生知道這件事,因此產生了向上升起的腿特徵。特徵是指這一個特徵。隨侍的利益。 「爲了傷害」是指某種技藝對任何人都沒有傷害。疲憊是指將感到疲憊。微妙的特徵是指被微妙地包裹著。那麼,其他的業是否能產生其他的特徵呢?不能產生。若產生,則是附帶的特徵,因此在這裡被提及。 關於「微妙的特徵的描述」
216.Samaṇaṃ vāti samitapāpaṭṭhena samaṇaṃ. Brāhmaṇaṃ vāti bāhitapāpaṭṭhena brāhmaṇaṃ.
Mahāpaññotiādīsu mahāpaññādīhi samannāgato hotīti attho. Tatridaṃ mahāpaññādīnaṃ nānattaṃ.
Tattha katamā mahāpaññā? Mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā, mahante samādhikkhandhe paññākkhandhe vimuttikkhandhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahantāni ṭhānāṭhānāni mahantā vihārasamāpattiyo mahantāni ariyasaccāni mahante satipaṭṭhāne sammappadhāne iddhipāde mahantāni indriyāni balāni mahante bojjhaṅge mahante ariyamagge mahantāni sāmaññaphalāni mahantā abhiññāyo mahantaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ pariggaṇhātīti mahāpaññā.
Katamā puthupaññā? Puthunānākhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā. Puthunānādhātūsu puthunānāāyatanesu puthunānāpaṭiccasamuppādesu puthunānāsuññatamanupalabbhesu puthunānāatthesu dhammesu niruttīsu paṭibhānesu. Puthunānāsīlakkhandhesu puthunānāsamādhipaññāvimuttivimuttiñādassanakkhandhesu puthunānāṭhānāṭhānesu puthunānāvihārasamāpattīsu puthunānāariyasaccesu puthunānāsatipaṭṭhānesu sammappadhānesu iddhipādesu indriyesu balesu bojjhaṅgesu puthunānāariyamaggesu sāmaññaphalesu abhiññāsu puthujjanasādhāraṇe dhamme samatikkamma paramatthe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā.
Katamā hāsapaññā? Idhekacco hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo sīlaṃ paripūreti indriyasaṃvaraṃ paripūreti bhojane mattaññutaṃ jāgariyānuyogaṃ sīlakkhandhaṃ samādhikkhandhaṃ paññākkhandhaṃ vimuttikkhandhaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo…pe… pāmojjabahulo ṭhānāṭhānaṃ paṭivijjhatīti hāsapaññā. Hāsabahulo vihārasamāpattiyo paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo ariyasaccāni paṭivijjhatīti hāsapaññā. Satipaṭṭhāne sammappadhāne iddhipāde indriyāni balāni bojjhaṅge ariyamaggaṃ bhāvetīti hāsapaññā. Hāsabahulo sāmaññaphalāni sacchikarotīti hāsapaññā. Abhiññāyo paṭivijjhatīti hāsapaññā. Hāsabahulo vedatuṭṭhipāmojjabahulo paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti hāsapaññā.
Katamā javanapaññā? Yaṃkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ taṃ rūpaṃ aniccato khippaṃ javatīti javanapaññā. Dukkhato khippaṃ anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Yā kāci vedanā…pe… yaṃkiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, sabbaṃ taṃ viññāṇaṃ aniccato dukkhato anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccato dukkhato anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena dukkhaṃ bhayaṭṭhena anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena…pe… vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ . Cakkhuṃ…pe… jarāmaraṇaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā.
「出家人」是指以抑制惡行為基礎的出家人。「婆羅門」是指以驅除惡行為基礎的婆羅門。 「偉大的智慧」是指具備偉大智慧的人,在這裡有偉大智慧的多樣性。 那麼,什麼是偉大的智慧?偉大的智慧是指在大的戒律中進行歸納;偉大的智慧是指在大的定、智慧、解脫、解脫知識與見中進行歸納。偉大的智慧是指大的地方、大的狀態、大的禪定、大的聖道、大的正念、大的努力、強大的能力、偉大的覺醒、偉大的聖道、偉大的普通果、偉大的神通、偉大的究竟涅槃等進行歸納。 什麼是普通的智慧?普通智慧是在各種不同的成分中發生的智慧。在普通的元素、普通的感官、普通的因緣法、普通的空無可得、普通的意義、法的名詞與解釋中發生的智慧。普通智慧是在普通的戒、普通的定、普通的智慧、普通的解脫、普通的解脫知識、普通的狀態、普通的禪定、普通的聖道、普通的正念、普通的努力、普通的能力、普通的覺醒中發生的智慧,超越普通人所共有的法,在究竟的涅槃中發生的智慧。 什麼是歡喜的智慧?歡喜的智慧是指某人歡喜、歡笑、歡愉、滿足、極樂,完善戒律,完善感官的控制,保持飲食的適度,遵循警覺,完善戒、定、智慧、解脫、解脫知識與見。歡喜的智慧是指歡喜的多樣性、歡喜的狀態。歡喜的智慧是指歡喜的禪定,歡喜的聖道。歡喜的智慧是指在正念、正努力、能力、覺醒、聖道中培養的歡喜。歡喜的智慧是指歡喜的普通果的實現。歡喜的智慧是指歡喜的神通。歡喜的智慧是指在覺知、滿足、極樂中實現究竟的涅槃。 什麼是瞬間的智慧?瞬間的智慧是指任何形式的過去、未來與現在,無論遠近,所有形式都因無常而迅速消逝。瞬間的智慧是指因痛苦而迅速消逝,因無我而迅速消逝。任何感受……任何意識的過去、未來與現在,所有意識都因無常、痛苦與無我而迅速消逝。眼睛……衰老與死亡的過去、未來與現在,所有這些都因無常、痛苦與無我而迅速消逝。形式的過去、未來與現在是無常的,因消亡而痛苦,因恐懼而無我,因無價值而迅速消逝,因而在形式的消滅與涅槃中迅速消逝。感受、知覺、造作、意識,眼睛……衰老與死亡的過去、未來與現在,因無常而消亡……因而在衰老與死亡的消滅與涅槃中迅速消逝。形式的過去、未來與現在,眼睛……衰老與死亡是無常的,因緣所生的,消亡的法、衰亡的法、厭離的法、消滅的法,因而在衰老與死亡的消滅與涅槃中迅速消逝。
Katamā tikkhapaññā? Khippaṃ kilese chindatīti tikkhapaññā. Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti, uppannaṃ byāpādavitakkaṃ, uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ, uppannuppanne pāpake akusale dhamme uppannaṃ rāgaṃ dosaṃ mohaṃ kodhaṃ upanāhaṃ makkhaṃ paḷāsaṃ issaṃ macchariyaṃ māyaṃ sāṭheyyaṃ thambhaṃ sārambhaṃ mānaṃ atimānaṃ madaṃ pamādaṃ sabbe kilese sabbe duccarite sabbe abhisaṅkhāre sabbe bhavagāmikamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantī karoti anabhāvaṃ gametīti tikkhapaññā. Ekasmiṃ āsane cattāro ariyamaggā cattāri sāmaññaphalāni catasso paṭisambhidāyo cha abhiññāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāyāti tikkhapaññā.
Katamā nibbedhikapaññā? Idhekacco sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hoti uttāsabahulo ukkaṇṭhanabahulo aratibahulo anabhiratibahulo bahimukho na ramati sabbasaṅkhāresu, anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ dosakkhandhaṃ mohakkhandhaṃ kodhaṃ upanāhaṃ…pe… sabbe bhavagāmikamme nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññāti (paṭi. ma. 3.3).
217.Pabbajitaṃ upāsitāti paṇḍitaṃ pabbajitaṃ upasaṅkamitvā payirupāsitā. Atthantaroti yathā eke randhagavesino upārambhacittatāya dosaṃ abbhantaraṃ karitvā nisāmayanti, evaṃ anisāmetvā atthaṃ abbhantaraṃ katvā atthayuttaṃ kathaṃ nisāmayi upadhārayi.
Paṭilābhagatenāti paṭilābhatthāya gatena. Uppādanimittakovidāti uppāde ca nimitte ca chekā. Avecca dakkhitīti ñatvā passissati.
Atthānusiṭṭhīsu pariggahesu cāti ye atthānusāsanesu pariggahā atthānatthaṃ pariggāhakāni ñāṇāni, tesūti attho.
Suvaṇṇavaṇṇalakkhaṇavaṇṇanā
218.Akkodhanoti na anāgāmimaggena kodhassa pahīnattā, atha kho sacepi me kodho uppajjeyya, khippameva naṃ paṭivinodeyyanti evaṃ akkodhavasikattā. Nābhisajjīti kuṭilakaṇṭako viya tattha tattha mammaṃ tudanto viya na laggi. Na kuppi na byāpajjītiādīsu pubbuppattiko kopo. Tato balavataro byāpādo. Tato balavatarā patitthiyanā. Taṃ sabbaṃ akaronto na kuppi na byāpajji na patitthiyi. Appaccayanti domanassaṃ. Na pātvākāsīti na kāyavikārena vā vacīvikārena vā pākaṭamakāsi.
Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ akkodhanatā ceva sukhumattharaṇādidānañca. Kammasarikkhakaṃ nāma kodhanassa chavivaṇṇo āvilo hoti mukhaṃ duddasiyaṃ vatthacchādanasadisañca maṇḍanaṃ nāma natthi. Tasmā yo kodhano ceva vatthacchādanānañca adātā, so iminā kāraṇenassa jano kodhanādibhāvaṃ jānātūti dubbaṇṇo hoti dussaṇṭhāno. Akkodhanassa pana mukhaṃ virocati, chavivaṇṇo vippasīdati. Sattā hi catūhi kāraṇehi pāsādikā honti āmisadānena vā vatthadānena vā sammajjanena vā akkodhanatāya vā. Imāni cattāripi kāraṇāni dīgharattaṃ tathāgatena katāneva. Tenassa imesaṃ katabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti suvaṇṇavaṇṇaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Sukhumattharaṇādilābhitā ānisaṃso.
什麼是敏銳的智慧?敏銳的智慧是指迅速切斷煩惱。對於產生的慾望思維不加以執著,產生的惡意思維、產生的傷害思維、產生的種種惡劣的非善法,產生的貪、恨、愚、憤怒、嫉妒、傲慢、懶惰、所有煩惱、所有惡行、所有業的造作,皆不執著、放棄、清除、消滅、走向無存在。敏銳的智慧是在一個座位上獲得四條聖道、四種普通果、四種分解、六種神通的實現,親證、觸及的智慧。 什麼是穿透的智慧?穿透的智慧是指某人在所有法中具備極大的振奮、極大的激勵、極大的厭棄、極大的不樂,面向外界而不沉迷於所有法,能夠切斷貪慾的根源。穿透的智慧是指切斷貪慾的根源、切斷惡意的根源、切斷愚癡的根源、憤怒、嫉妒……所有生死的造作皆被切斷。 「出家人被尊敬」是指智慧的出家人被親近、被尊重。「內在的意義」是指如同一些尋找洞察的人,因思維的障礙而使內在的意義變得模糊,因此不再模糊,內在的意義被理解,並且與意義相應的言辭被保持。
219.Abhivissajīti abhivissajjesi. Mahimiva suro abhivassanti suro vuccati devo, mahāpathaviṃ abhivassanto devo viya.
Suravarataroriva indoti surānaṃ varataro indo viya.
Apabbajjamicchanti apabbajjaṃ gihibhāvaṃ icchanto. Mahatimahinti mahantiṃ pathaviṃ.
Acchādanavatthamokkhapāvuraṇānanti acchādanānañceva vatthānañca uttamapāvuraṇānañca. Panāsoti vināso.
Kosohitavatthaguyhalakkhaṇavaṇṇanā
220.Mātarampiputtena samānetā ahosīti imaṃ kammaṃ rajje patiṭṭhitena sakkā kātuṃ. Tasmā bodhisattopi rajjaṃ kārayamāno antonagare catukkādīsu catūsu nagaradvāresu bahinagare catūsu disāsu imaṃ kammaṃ karothāti manusse ṭhapesi. Te mātaraṃ kuhiṃ me putto puttaṃ na passāmīti vilapantiṃ pariyesamānaṃ disvā ehi, amma, puttaṃ dakkhasīti taṃ ādāya gantvā nahāpetvā bhojetvā puttamassā pariyesitvā dassenti. Esa nayo sabbattha.
Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ ñātīnaṃ samaṅgibhāvakaraṇaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma ñātayo hi samaṅgībhūtā aññamaññassa vajjaṃ paṭicchādenti. Kiñcāpi hi te kalahakāle kalahaṃ karonti, ekassa pana dose uppanne aññaṃ jānāpetuṃ na icchanti. Ayaṃ nāma etassa dosoti vutte sabbe uṭṭhahitvā kena diṭṭhaṃ kena sutaṃ, amhākaṃ ñātīsu evarūpaṃ kattā nāma natthīti. Tathāgatena ca taṃ ñātisaṅgahaṃ karontena dīgharattaṃ idaṃ vajjappaṭicchādanakammaṃ nāma kataṃ hoti. Athassa sadevako loko iminā kāraṇena evarūpassa kammassa katabhāvaṃ jānātūti kosohitavatthaguyhalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Pahūtaputtatā ānisaṃso.
221.Vatthachādiyanti vatthena chādetabbaṃ vatthaguyhaṃ.
Amittatāpanāti amittānaṃ patāpanā. Gihissa pītiṃ jananāti gihibhūtassa sato pītijananā.
Parimaṇḍalādilakkhaṇavaṇṇanā
222.Samaṃ jānātīti 『『ayaṃ tārukkhasamo ayaṃ pokkharasātisamo』』ti evaṃ tena tena samaṃ jānāti. Sāmaṃ jānātīti sayaṃ jānāti. Purisaṃ jānātīti 『『ayaṃ seṭṭhasammato』』ti purisaṃ jānāti. Purisavisesaṃ jānātīti muggaṃ māsena samaṃ akatvā guṇavisiṭṭhassa visesaṃ jānāti. Ayamidamarahatīti ayaṃ puriso idaṃ nāma dānasakkāraṃ arahati . Purisavisesakaro ahosīti purisavisesaṃ ñatvā kārako ahosi. Yo yaṃ arahati, tasseva taṃ adāsi. Yo hi kahāpaṇārahassa aḍḍhaṃ deti, so parassa aḍḍhaṃ nāseti. Yo dve kahāpaṇe deti, so attano kahāpaṇaṃ nāseti. Tasmā idaṃ ubhayampi akatvā yo yaṃ arahati, tassa tadeva adāsi. Saddhādhanantiādīsu sampattipaṭilābhaṭṭhena saddhādīnaṃ dhanabhāvo veditabbo.
Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ purisavisesaṃ ñatvā kataṃ samasaṅgahakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma tadassa kammaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni dve lakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Dhanasampatti ānisaṃso.
223.Tuliyāti tulayitvā. Paṭivicayāti paṭivicinitvā. Mahājanasaṅgāhakanti mahājanasaṅgahaṇaṃ. Samekkhamānoti samaṃ pekkhamāno. Atinipuṇāmanujāti atinipuṇā sukhumapaññā lakkhaṇapāṭhakamanussā. Bahuvividhā gihīnaṃ arahānīti bahū vividhāni gihīnaṃ anucchavikāni paṭilabhati. Daharo susu kumāro 『『ayaṃ daharo kumāro paṭilabhissatī』』ti byākaṃsu mahīpatissāti rañño.
Sīhapubbaddhakāyādilakkhaṇavaṇṇanā
什麼是敏銳的智慧?敏銳的智慧是指迅速切斷煩惱。對於產生的慾望思維不加以執著,產生的惡意思維、產生的傷害思維、產生的各種惡劣非善法,產生的貪、恨、愚、憤怒、嫉妒、傲慢、懶惰、所有煩惱、所有惡行、所有造作,皆不執著、放棄、清除、消滅、走向無存在。敏銳的智慧是在一個座位上獲得四條聖道、四種普通果、四種分解、六種神通的實現,親證、觸及的智慧。 「母親的兒子被召來」是指在王位上建立的情況下可以做到這一點。因此,即使是菩薩在王位上也在城內的四個城門、四個方向上讓人們這樣做。看到這些人悲傷地尋找「我兒子在哪兒,我看不到我兒子」,於是說:「來吧,母親,我看到兒子了。」於是帶著他去洗澡、供養,給他吃東西,給他們找到了兒子。這種方式在各處都是一樣的。 在這裡,業是指長期以來使親屬團結的行為。真實的業是指親屬之間彼此包容。儘管他們在爭吵的時候會爭吵,但一旦出現某個過失,他們卻不想讓別人知道。這就是所謂的過失。當提到這個過失時,大家都會站起來,問「是誰看到的,誰聽到的」,在我們的親屬中沒有這樣的施主。通過如是,佛陀所做的親屬團結的行為,長期以來形成了這種包容的行為。因此,因而使有情眾生知道這種行為的存在。 「遮蓋衣物」是指用衣物遮蓋的衣物的隱秘。 「敵意的消除」是指對敵人的壓制。 「家庭的快樂」是指在家庭生活中的快樂。 「相同的知道」是指「這個樹木與那個水池是相同的」,因此他知道這個那個的相同。 「相同的知道」是指自己知道。 「知道人」是指「這個人是被認可的」。 「知道特別的人」是指在沒有特質的情況下,知道特質優越的。 「這個人能做這個」是指這個人能夠進行供養與禮儀。 「知道特別的人」是指知道特別的人是施主。 「誰能做什麼」則給與他什麼。 「誰給與半個錢」則使別人失去半個錢。 「誰給與兩個錢」則使自己失去一個錢。因此,這兩者都不做,誰能做什麼,就給與他什麼。 「平衡」是指經過比較。 「歸聚」是指經過聚集。 「大眾的聚集」是指大群眾的聚集。 「觀察相同」是指觀察相同的情況。 「極其精細的人」是指極其精細的智慧特徵的講述者。 「各種各樣的家庭」是指各種各樣的家庭的眾多。 「年輕的可愛的小孩」是指這個年輕的小孩被認為是年輕的王。
224.Yogakkhemakāmoti yogato khemakāmo. Paññāyāti kammassakatapaññāya. Idha kammaṃ nāma mahājanassa atthakāmatā. Kammasarikkhakaṃ nāma taṃ mahājanassa atthakāmatāya vaḍḍhimeva paccāsīsitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni samantaparipūrāni aparihīnāni tīṇi lakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇattayaṃ. Dhanādīhi ceva saddhādīhi ca aparihāni ānisaṃso.
225.Saddhāyāti okappanasaddhāya pasādasaddhāya. Sīlenāti pañcasīlena dasasīlena. Sutenāti pariyattisavanena. Buddhiyāti etesaṃ buddhiyā , 『『kinti etehi vaḍḍheyyu』』nti evaṃ cintesīti attho. Dhammenāti lokiyadhammena. Bahūhi sādhūhīti aññehipi bahūhi uttamaguṇehi. Asahānadhammatanti aparihīnadhammaṃ.
Rasaggasaggitālakkhaṇavaṇṇanā
226.Samābhivāhiniyoti yathā tilaphalamattampi jivhagge ṭhapitaṃ sabbattha pharati, evaṃ samā hutvā vahanti. Idha kammaṃ nāma aviheṭhanakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma pāṇiādīhi pahāraṃ laddhassa tattha tattha lohitaṃ saṇṭhāti, gaṇṭhi gaṇṭhi hutvā antova pubbaṃ gaṇhāti, antova bhijjati, evaṃ so bahurogo hoti. Tathāgatena pana dīgharattaṃ imaṃ ārogyakaraṇakammaṃ kataṃ. Tadassa sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti ārogyakaraṃ rasaggasaggilakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Appābādhatā ānisaṃso.
227.Maraṇavadhenāti 『『etaṃ māretha etaṃ ghātethā』』ti evaṃ āṇattena maraṇavadhena. Ubbādhanāyāti bandhanāgārappavesanena.
Abhinīlanettādilakkhaṇavaṇṇanā
228.Na ca visaṭanti kakkaṭako viya akkhīni nīharitvā na kodhavasena pekkhitā ahosi. Na ca visācīti vaṅkakkhikoṭiyā pekkhitāpi nāhosi. Na ca pana viceyya pekkhitāti viceyya pekkhitā nāma yo kujjhitvā yadā naṃ paro oloketi, tadā nimmīleti na oloketi, puna gacchantaṃ kujjhitvā oloketi, evarūpo nāhosi. 『『Vineyyapekkhitā』』tipi pāṭho, ayamevattho. Ujuṃ tathā pasaṭamujumanoti ujumano hutvā uju pekkhitā hoti, yathā ca ujuṃ, tathā pasaṭaṃ vipulaṃ vitthataṃ pekkhitā hoti. Piyadassanoti piyāyamānehi passitabbo.
Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ mahājanassa piyacakkhunā olokanakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma kujjhitvā olokento kāṇo viya kākakkhi viya hoti, vaṅkakkhi pana āvilakkhi ca hotiyeva. Pasannacittassa pana olokayato akkhīnaṃ pañcavaṇṇo pasādo paññāyati. Tathāgato ca tathā olokesi. Athassa taṃ dīgharattaṃ piyacakkhunā olokitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni nettasampattikarāni dve mahāpurisalakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Piyadassanatā ānisaṃso. Abhiyoginoti lakkhaṇasatthe yuttā.
Uṇhīsasīsalakkhaṇavaṇṇanā
230.Bahujanapubbaṅgamo ahosīti bahujanassa pubbaṅgamo ahosi gaṇajeṭṭhako. Tassa diṭṭhānugatiṃ aññe āpajjiṃsu. Idha kammaṃ nāma pubbaṅgamatā. Kammasarikkhakaṃ nāma yo pubbaṅgamo hutvā dānādīni kusalakammāni karoti, so amaṅkubhūto sīsaṃ ukkhipitvā pītipāmojjena paripuṇṇasīso vicarati, mahāpuriso ca hoti. Tathāgato ca tathā akāsi. Athassa sadevako loko iminā kāraṇena idaṃ pubbaṅgamakammaṃ jānātūti uṇhīsasīsalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Mahājanānuvattanatā ānisaṃso.
「渴望安寧」是指通過修行渴望安寧。 「智慧」是指因果法的智慧。在這裡,業是指大眾的利益。真實的業是指爲了大眾的利益而不斷增加的情況。因此,因而使有情眾生知道這種業的存在,這三種特徵是全面的、永恒的。特徵就是這三種特徵。財富等與信心等的永恒利益。 「信心」是指隨順的信心與安樂的信心。 「戒律」是指五戒與十戒。 「聽聞」是指適當的聽聞。 「智慧」是指通過這些智慧,「這會如何增長」,這樣的思考。 「法」是指世俗的法。 「許多善法」是指其他許多優秀的品質。 「不可摧毀的法」是指永恒的法。 「如同普遍流通」是指如同芝麻果實即使微小也在所有地方傳播,因而相同地流動。在這裡,業是指不侵犯的業。真實的業是指從生物等處獲得的傷害,血液在各處流動,逐漸逐漸聚集在一起,最終破裂,這樣就成為多病。佛陀長期以來創造了這種健康的業。因此,因而使有情眾生知道這種健康的特徵的存在。 「以死亡的威脅」是指「不要殺這個,不要打這個」,通過這樣的命令以死亡的威脅。 「爲了釋放」是指通過進入監禁的房間。 「眼睛不會失去」是指像蟹一樣將眼睛收回,不因憤怒而被觀察。 「不會扭曲」是指即使被觀察也不會扭曲。 「不會偏離」是指偏離的觀察者,當他憤怒時,他不會看他,而是憤怒地看著他,再次走時憤怒地看著他,這樣的人不會存在。 「被觀察的」也是一種說法,意思是相同的。 「直視」是指正直地觀察,正直的觀察是寬廣的、廣泛的觀察。 「可愛的觀察」是指通過可愛的事物被觀察。 在這裡,業是指長期以來大眾的可愛眼睛的觀察。真實的業是指憤怒地觀察時,眼睛像烏鴉一樣,而偏離的觀察則是模糊的。愉快的心態觀察時,眼睛的五種顏色的光輝顯現。佛陀也如此觀察。因此,因而使有情眾生知道這種可愛眼睛的觀察的存在,這兩種特徵是顯現的。特徵就是這兩種特徵。可愛的觀察的利益。 「他是眾人的前驅」是指他是眾人的前驅,是群體的首領。 其他人跟隨他的觀點。在這裡,業是指前驅性。真實的業是指在成為前驅的情況下,進行施捨等善行的人,他是毫不猶豫的,抬起頭來,帶著快樂與歡喜,滿懷自信地行走,成為偉大的人。佛陀也如此行事。因此,因而使有情眾生知道這種前驅性的業的存在,這種特徵的存在。特徵就是這特徵。跟隨大眾的利益。
231.Bahujanaṃhessatīti bahujanassa bhavissati. Paṭibhogiyāti veyyāvaccakarā, etassa bahū veyyāvaccakarā bhavissantīti attho. Abhiharanti tadāti daharakāleyeva tadā evaṃ byākaronti. Paṭihārakanti veyyāvaccakarabhāvaṃ. Visavīti ciṇṇavasī.
Ekekalomatādilakkhaṇavaṇṇanā
232.Upavattatīti ajjhāsayaṃ anuvattati, idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ saccakathanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma dīgharattaṃ advejjhakathāya parisuddhakathāya kathitabhāvamassa sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti ekekalomalakkhaṇañca uṇṇālakkhaṇañca nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Mahājanassa ajjhāsayānukūlena anuvattanatā ānisaṃso. Ekekalomūpacitaṅgavāti ekekehi lomehi upacitasarīro.
Cattālīsādilakkhaṇavaṇṇanā
234.Abhejjaparisoti abhinditabbapariso. Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ apisuṇavācāya kathanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma pisuṇavācassa kira samaggabhāvaṃ bhindanato dantā aparipuṇṇā ceva honti viraḷā ca. Tathāgatassa pana dīgharattaṃ apisuṇavācataṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti idaṃ lakkhaṇadvayaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Abhejjaparisatā ānisaṃso. Caturo dasāti cattāro dasa cattālīsaṃ.
Pahūtajivhādilakkhaṇavaṇṇanā
236.Ādeyyavāco hotīti gahetabbavacano hoti. Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ apharusavāditā. Kammasarikkhakaṃ nāma ye pharusavācā honti, te iminā kāraṇena nesaṃ jivhaṃ parivattetvā parivattetvā pharusavācāya kathitabhāvaṃ jano jānātūti baddhajivhā vā honti, gūḷhajivhā vā dvijivhā vā mammanā vā. Ye pana jivhaṃ parivattetvā parivattetvā pharusavācaṃ na vadanti, te baddhajivhā gūḷhajivhā dvijivhā na honti. Mudu nesaṃ jivhā hoti rattakambalavaṇṇā. Tasmā tathāgatassa dīgharattaṃ jivhaṃ parivattetvā pharusāya vācāya akathitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti pahūtajivhālakkhaṇaṃ nibbattati. Pharusavācaṃ kathentānañca saddo bhijjati. Te saddabhedaṃ katvā pharusavācāya kathitabhāvaṃ jano jānātūti chinnassarā vā honti bhinnassarā vā kākassarā vā. Ye pana sarabhedakaraṃ pharusavācaṃ na kathenti, tesaṃ saddo madhuro ca hoti pemanīyo. Tasmā tathāgatassa dīgharattaṃ sarabhedakarāya pharusavācāya akathitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti brahmassaralakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Ādeyyavacanatā ānisaṃso.
237.Ubbādhikanti akkosayuttattā ābādhakariṃ bahujanappamaddananti bahujanānaṃ pamaddaniṃ abāḷhaṃ giraṃ so na bhaṇi pharusanti ettha akāro parato bhaṇisaddena yojetabbo. Bāḷhanti balavaṃ atipharusaṃ. Bāḷhaṃ giraṃ so na abhaṇīti ayamettha attho. Susaṃhitanti suṭṭhu pemasañhitaṃ. Sakhilanti mudukaṃ. Vācāti vācāyo. Kaṇṇasukhāti kaṇṇasukhāyo. 『『Kaṇṇasukha』』ntipi pāṭho, yathā kaṇṇānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ erayatīti attho. Vedayathāti vedayittha. Brahmassarattanti brahmassarataṃ. Bahuno bahunti bahujanassa bahuṃ. 『『Bahūnaṃ bahunti』』pi pāṭho, bahujanānaṃ bahunti attho.
Sīhahanulakkhaṇavaṇṇanā
「將成為眾人」是指將成為眾人的。 「引導者」是指服務者,許多服務者將會成為。 「在那個時候」是指在幼年時期就這樣說。 「引導者」是指作為服務者的狀態。 「流動」是指如同被切割的。 「引導」是指跟隨內心的傾向,這裡業是指長期以來的真實言論。 真實的業是指長期以來通過不爭論的言辭所說的清凈言辭,因此,因而使有情眾生知道這種引導的特徵和溫暖的特徵。 特徵就是這兩種特徵。 大眾的傾向與內心的相應利益。 「不可分割的群體」是指不可分割的群體。在這裡,業是指長期以來不說惡言。 真實的業是指惡言的完全狀態被切割,牙齒不完整且稀疏。 然而,佛陀長期以來的不說惡言,因此,因而使有情眾生知道這種特徵的存在。 特徵就是這兩種特徵。 不可分割的群體的利益。 「應當被說的言辭」是指應當被接受的言辭。在這裡,業是指長期以來的粗暴言辭。 真實的業是指那些說粗暴言辭的人,因此,因而使人們知道他們的舌頭被不斷轉動,舌頭可能是被束縛的、隱藏的、雙舌的或自我的。 而那些不說粗暴言辭的人,他們的舌頭不會被束縛、隱藏或雙舌。 他們的舌頭是柔軟的,像紅色的綢緞。因此,佛陀長期以來不說粗暴言辭,因此,因而使有情眾生知道這種豐富舌頭的特徵的存在。 粗暴的言辭在他們說話時聲音會破裂。 他們的聲音被切割成粗暴的言辭,因此,人們知道他們的聲音是破碎的、分裂的,像烏鴉的聲音。 而那些不說破壞性的粗暴言辭的人,他們的聲音是甜美的,令人喜愛。因此,佛陀長期以來不說破壞性的粗暴言辭,因此,因而使有情眾生知道這種天籟之音的特徵的存在。 特徵就是這兩種特徵。 應當被說的言辭的利益。 「因攻擊而引起」是指因辱罵而引起的,因此對大眾的影響。 這個詞不應被粗暴地說出。 這裡的「粗暴」是指非常強烈的、極其粗暴的。 「粗暴的言辭」是指不應被說出。 「非常和諧」是指非常和諧的、溫柔的。 「柔軟」是指溫柔的。 「言辭」是指言語。 「耳朵的快樂」是指耳朵的快樂。 「耳朵的快樂」也是一種說法,意為耳朵的快樂。 「感受」是指感受。 「天籟之音」是指天籟之音。 「許多的」是指許多的。 「許多的」也是一種說法,意為眾多的。
238.Appadhaṃsiko hotīti guṇato vā ṭhānato vā padhaṃsetuṃ cāvetuṃ asakkuṇeyyo. Idha kammaṃ nāma palāpakathāya akathanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma ye taṃ kathenti, te iminā kāraṇena nesaṃ hanukaṃ cāletvā cāletvā palāpakathāya kathitabhāvaṃ jano jānātūti antopaviṭṭhahanukā vā vaṅkahanukā vā pabbhārahanukā vā honti. Tathāgato pana tathā na kathesi. Tenassa hanukaṃ cāletvā cāletvā dīgharattaṃ palāpakathāya akathitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti sīhahanulakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Appadhaṃsikatā ānisaṃso.
239.Avikiṇṇavacanabyappatho cāti avikiṇṇavacanānaṃ viya purimabodhisattānaṃ vacanapatho assāti avikiṇṇavacanabyappatho. Dvidugamavaratarahanuttamalatthāti dvīhi dvīhi gacchatīti dvidugamo, dvīhi dvīhīti catūhi, catuppadānaṃ varatarassa sīhasseva hanubhāvaṃ alatthāti attho. Manujādhipatīti manujānaṃ adhipati. Tathattoti tathasabhāvo.
Samadantādilakkhaṇavaṇṇanā
240.Suciparivāroti parisuddhaparivāro. Idha kammaṃ nāma sammājīvatā. Kammasarikkhakaṃ nāma yo visamena saṃkiliṭṭhājīvena jīvitaṃ kappeti, tassa dantāpi visamā honti dāṭhāpi kiliṭṭhā. Tathāgatassa pana samena suddhājīvena jīvitaṃ kappitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti samadantalakkhaṇañca susukkadāṭhālakkhaṇañca nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Suciparivāratā ānisaṃso.
241.Avassajīti pahāsi tidivapuravarasamoti tidivapuravarena sakkena samo. Lapanajanti mukhajaṃ, dantanti attho. Dijasamasukkasucisobhanadantoti dve vāre jātattā dijanāmakā sukkā suci sobhanā ca dantā assāti dijasamasukkasucisobhanadanto. Na ca janapadatudananti yo tassa cakkavāḷaparicchinno janapado, tassa aññena tudanaṃ pīḷā vā ābādho vā natthi. Hitamapi ca bahujana sukhañca carantīti bahujanā samānasukhadukkhā hutvā tasmiṃ janapade aññamaññassa hitañceva sukhañca caranti. Vipāpoti vigatapāpo. Vigatadarathakilamathoti vigatakāyikadarathakilamatho. Malakhilakalikilese panudehīti rāgādimalānañceva rāgādikhilānañca dosakalīnañca sabbakilesānañca apanudehi. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Lakkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Siṅgālasuttavaṇṇanā
Nidānavaṇṇanā
「不被削弱」是指從品質或地位上無法被削弱。在這裡,業是指不討論惡言。真實的業是指那些談論此事的人,因此,因而使人們知道他們的舌頭被不斷轉動,可能是內建的舌頭、彎曲的舌頭或是其他的舌頭。然而,佛陀並不這樣說。因此,因而使有情眾生知道這種不討論惡言的特徵的存在。特徵就是這特徵。不被削弱的利益。 「不被分散的言辭」是指像不被分散的言辭一樣,前面的菩薩們的言辭是這樣的,故稱為不被分散的言辭。 「雙重的」是指雙重的狀態,雙重的雙重是指四重的,像獅子的特質一般。 「人類的主宰」是指人類的主宰。 「如是」是指如是的本性。 「清凈的隨行者」是指純潔的隨行者。在這裡,業是指正當的生活。 真實的業是指那些通過不正當和骯髒的生活而生活的人,他們的牙齒也是不整潔的,牙齦也是骯髒的。然而,佛陀通過正當和清凈的生活而生活,因此,因而使有情眾生知道這種正當生活的特徵和良好牙齒的特徵。特徵就是這兩種特徵。清凈隨行者的利益。 「放棄」是指放棄三界的優越性。 「言辭」是指口中的言辭, 「牙齒」是指牙齒的意思。 「如同人類的優雅清潔的牙齒」是指因出生而有的,因而人類的牙齒是優雅、清潔和美麗的。 「不應被打壓的地區」是指這個被輪迴限制的地區,那裡沒有其他的壓迫或痛苦。 「即使是眾人的幸福和快樂」是指眾人共享的快樂與痛苦,因此在這個地區,彼此間的利益與快樂是相互的。 「無惡」是指無惡的狀態。 「無身體的苦惱」是指沒有身體上的痛苦。 「去除污垢的煩惱」是指去除貪慾的污垢、貪慾的煩惱以及所有的煩惱。 其餘的在各處都是顯而易見的。 《福德光明經》中的長篇註釋已完成。 《獅子經》的註釋。 因緣的說明。
242.Evaṃme sutanti siṅgālasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – veḷuvane kalandakanivāpeti veḷuvananti tassa uyyānassa nāmaṃ. Taṃ kira veḷūhi parikkhittaṃ ahosi aṭṭhārasahatthena ca pākārena gopuraṭṭālakayuttaṃ nīlobhāsaṃ manoramaṃ, tena veḷuvananti vuccati. Kalandakānañcettha nivāpaṃ adaṃsu, tena kalandakanivāpoti vuccati.
Pubbe kira aññataro rājā tattha uyyānakīḷanatthaṃ āgato surāmadena matto divā niddaṃ okkami. Parijanopissa 『『sutto rājā』』ti pupphaphalādīhi palobhiyamāno ito cito ca pakkāmi. Atha surāgandhena aññatarasmā susirarukkhā kaṇhasappo nikkhamitvā rañño abhimukho āgacchati, taṃ disvā rukkhadevatā 『『rañño jīvitaṃ dammī』』ti kāḷakavesena āgantvā kaṇṇamūle saddamakāsi. Rājā paṭibujjhi. Kaṇhasappo nivatto. So taṃ disvā 『『imāya kāḷakāya mama jīvitaṃ dinna』』nti kāḷakānaṃ tattha nivāpaṃ paṭṭhapesi, abhayaghosañca ghosāpesi. Tasmā taṃ tato pabhuti 『『kalandakanivāpo』』ti saṅkhyaṃ gataṃ. Kalandakāti hi kāḷakānaṃ etaṃ nāmaṃ.
Tena kho pana samayenāti yasmiṃ samaye bhagavā rājagahaṃ gocaragāmaṃ katvā veḷuvane kalandakanivāpe viharati, tena samayena. Siṅgālako gahapatiputtoti siṅgālakoti tassa nāmaṃ. Gahapatiputtoti gahapatissa putto gahapatiputto. Tassa kira pitā gahapatimahāsālo, nidahitvā ṭhapitā cassa gehe cattālīsa dhanakoṭiyo atthi. So bhagavati niṭṭhaṅgato upāsako sotāpanno, bhariyāpissa sotāpannāyeva. Putto panassa assaddho appasanno. Atha naṃ mātāpitaro abhikkhaṇaṃ evaṃ ovadanti – 『『tāta satthāraṃ upasaṅkama, dhammasenāpatiṃ mahāmoggallānaṃ mahākassapaṃ asītimahāsāvake upasaṅkamā』』ti. So evamāha – 『『natthi mama tumhākaṃ samaṇānaṃ upasaṅkamanakiccaṃ, samaṇānaṃ santikaṃ gantvā vanditabbaṃ hoti, onamitvā vandantassa piṭṭhi rujjati, jāṇukāni kharāni honti, bhūmiyaṃ nisīditabbaṃ hoti, tattha nisinnassa vatthāni kilissanti jīranti, samīpe nisinnakālato paṭṭhāya kathāsallāpo hoti, tasmiṃ sati vissāso uppajjati, tato nimantetvā cīvarapiṇḍapātādīni dātabbāni honti. Evaṃ sante attho parihāyati, natthi mayhaṃ tumhākaṃ samaṇānaṃ upasaṅkamanakicca』』nti. Iti naṃ yāvajīvaṃ ovadantāpi mātāpitaro sāsane upanetuṃ nāsakkhiṃsu.
Athassa pitā maraṇamañce nipanno 『『mama puttassa ovādaṃ dātuṃ vaṭṭatī』』ti cintetvā puna cintesi – 『『disā tāta namassāhī』』ti evamassa ovādaṃ dassāmi, so atthaṃ ajānanto disā namassissati, atha naṃ satthā vā sāvakā vā passitvā 『『kiṃ karosī』』ti pucchissanti. Tato 『『mayhaṃ pitā disā namassanaṃ karohīti maṃ ovadī』』ti vakkhati. Athassa te 『『na tuyhaṃ pitā etā disā namassāpeti, imā pana disā namassāpetī』』ti dhammaṃ desessanti. So buddhasāsane guṇaṃ ñatvā 『『puññakammaṃ karissatī』』ti. Atha naṃ āmantāpetvā 『『tāta, pātova uṭṭhāya cha disā namasseyyāsī』』ti āha. Maraṇamañce nipannassa kathā nāma yāvajīvaṃ anussaraṇīyā hoti. Tasmā so gahapatiputto taṃ pituvacanaṃ anussaranto tathā akāsi. Tasmā 『『kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā』』tiādi vuttaṃ.
「如此我聽」是指《獅子經》。 這裡是關於無與倫比的地方的說明——「韋盧瓦那」是指「卡蘭達卡的居所」,這是該園的名稱。因為它被韋盧樹環繞,周圍有十八個手臂的圍墻,結合了藍色的光輝,顯得美麗,所以稱為「韋盧瓦那」。 如果在這裡有卡蘭達的居所,因此被稱為「卡蘭達的居所」。 以前有一位國王爲了在這裡遊樂而來到,因酒醉而在白天沉睡。 他的隨從們稱他為「沉睡的國王」,被花果等所吸引,時而離去。 然後,一條黑蛇從某棵細樹中爬出,朝國王的方向而來,看到這一幕,樹神想著「我要保護國王的生命」,於是以黑色的形態來到,給國王的耳邊發出聲音。 國王甦醒了。 黑蛇退縮了。 看到這一幕,他說:「這黑色的東西給了我生命」,於是開始在這裡建立黑蛇的居所,併發出無畏的聲音。因此,從那時起,被稱為「卡蘭達的居所」。 「卡蘭達」實際上是黑蛇的名稱。 「在那時」是指在佛陀在羅賈加哈(今印度比哈爾邦)將食物帶到韋盧瓦那的卡蘭達居所時。 「獅子家族的長子」是指「獅子」。 「長子」是指家庭的兒子,獅子的兒子。 據說他的父親是大長者,家中有四十三億的財富。 他是佛陀的弟子,已達到歸流,妻子也是歸流。 但他的兒子卻沒有信心,信心不足。於是他的父母不斷勸導他:「孩子,去接近老師,去接近法軍大摩訶摩迦利、摩訶喀薩帕、八十位大長者。」 他這樣回答:「我與你們的修行者沒有接近的必要,修行者應該去拜見,去拜見時,低頭拜見時背部會疼,膝蓋會痛,坐在地上會感到不潔,坐在那裡的衣物會變得骯髒,坐下後會有談話,談話時會產生信任,之後邀請施捨衣物、食物等。因此,意義就會消失,我沒有你們的修行者接近的必要。」於是他的父母在生前一直勸導他,但未能引導他進入教法。 他的父親在死亡之床上思考:「我兒子應當給我一個勸誡。」他再次思考:「孩子,應該向東南方向致敬。」這樣,他會在不知其義的情況下向東南方向致敬,若佛或弟子看到他,便會問:「你在做什麼?」然後他會說:「我父親讓我向東南方向致敬。」於是,他們會說:「你的父親並不讓你向這些方向致敬,而是讓你向這些方向致敬。」他聽到佛陀的教法后,便知道了功德,便想:「我將行善。」於是他們召喚他,告訴他:「孩子,早上起床要向六個方向致敬。」在死亡之床上,所說的話應當被常常銘記。因此,獅子家族的長子在回憶父親的話時就這樣做了。因此,「在死亡之際起身離開羅賈加哈」即是如此。
243.Puthudisāti bahudisā. Idāni tā dassento puratthimaṃ disantiādimāha. Pāvisīti na tāva paviṭṭho, pavisissāmīti nikkhantattā pana antarāmagge vattamānopi evaṃ vuccati. Addasā kho bhagavāti na idāneva addasa, paccūsasamayepi buddhacakkhunā lokaṃ volokento etaṃ disā namassamānaṃ disvā 『『ajja ahaṃ siṅgālassa gahapatiputtassa gihivinayaṃ siṅgālasuttantaṃ kathessāmi, mahājanassa sā kathā saphalā bhavissati, gantabbaṃ mayā etthā』』ti. Tasmā pātova nikkhamitvā rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi, pavisanto ca naṃ tatheva addasa. Tena vuttaṃ – 『『addasā kho bhagavā』』ti. Etadavocāti so kira avidūre ṭhitampi satthāraṃ na passati, disāyeva namassati. Athaṃ naṃ bhagavā sūriyarasmisamphassena vikasamānaṃ mahāpadumaṃ viya mukhaṃ vivaritvā 『『kiṃ nu kho tvaṃ, gahapatiputtā』』tiādikaṃ etadavoca.
Chadisādivaṇṇanā
244.Yathākathaṃ pana, bhanteti so kira taṃ bhagavato vacanaṃ sutvāva cintesi 『『yā kira mama pitarā cha disā namassitabbā』』ti vuttā, na kira tā etā, aññā kira ariyasāvakena cha disā namassitabbā. Handāhaṃ ariyasāvakena namassitabbā disāyeva pucchitvā namassāmīti. So tā pucchanto yathā kathaṃ pana, bhantetiādimāha. Tattha yathāti nipātamattaṃ. Kathaṃ panāti idameva pucchāpadaṃ. Kammakilesāti tehi kammehi sattā kilissanti, tasmā kammakilesāti vuccanti. Ṭhānehīti kāraṇehi. Apāyamukhānīti vināsamukhāni. Soti so sotāpanno ariyasāvako. Cuddasa pāpakāpagatoti etehi cuddasahi pāpakehi lāmakehi apagato. Chaddisāpaṭicchādīti cha disā paṭicchādento. Ubholokavijayāyāti ubhinnaṃ idhalokaparalokānaṃ vijinanatthāya. Ayañceva loko āraddho hotīti evarūpassa hi idha loke pañca verāni na honti, tenassa ayañceva loko āraddho hoti paritosito ceva nipphādito ca. Paralokepi pañca verāni na honti, tenassa paro ca loko ārādhito hoti. Tasmā so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.
- Iti bhagavā saṅkhepena mātikaṃ ṭhapetvā idāni tameva vitthārento katamassa cattāro kammakilesātiādimāha. Kammakilesoti kammañca taṃ kilesasampayuttattā kileso cāti kammakileso. Sakilesoyeva hi pāṇaṃ hanati, nikkileso na hanati, tasmā pāṇātipāto 『『kammakileso』』ti vutto. Adinnādānādīsupi eseva nayo. Athāparanti aparampi etadatthaparidīpakameva gāthābandhaṃ avocāti attho.
Catuṭhānādivaṇṇanā
「眾多的」是指許多地方。現在爲了說明,先說「東邊」。 「進入」是指尚未進入,因離開而說「我將進入」,即使在中間的路上也如此稱呼。 「佛陀見到」並非是此時才見到,而是在黎明時分以佛眼觀察世界,看到這一方向而致敬,便說:「今天我將為獅子家族的長子講述家庭的法,偉大的大眾將會從中受益,我要去那裡。」因此,早上出發,進入羅賈加哈乞食,進入時也看到了他。 因此說:「佛陀見到。」 他這樣說,是因為他即使站在不遠處也看不到老師,只有向方向致敬。 然後,佛陀像盛開的巨大蓮花一樣,面帶微笑,問道:「你在做什麼,長子?」 「如是」是指他聽到佛陀的話后思考:「我父親所說的應當向六個方向致敬」,但這些方向並非如此,而是由另一位聖弟子所說的六個方向。 「那麼,我向聖弟子所應敬的方向詢問致敬。」 他在詢問時如是說。 這裡的「如是」是指只是一個引導。 「如何詢問」是指這個詢問的句子。 「業的污垢」是指因那些業而使眾生受污,因此稱為業的污垢。 「因緣」是指因果關係。 「通向毀滅的」是指通向滅亡的方向。 「他是」是指他是歸流的聖弟子。 「從十四個惡行中解脫」是指從這十四個惡行中解脫。 「遮蔽六個方向」是指遮蔽六個方向。 「爲了勝過兩個世界」是指爲了勝過這個世界和彼世界。 「這個世界是被建立的」是指在這個世界上沒有五種敵恨,因此這個世界是被建立的,既愉快又完美。 在彼世界也沒有五種敵恨,因此彼世界是被建立的。因此,他在身死後將會生於善趣,升入天界。 於是,佛陀概述了法的要點,現在詳細說明四種業的污垢。 「業的污垢」是指因業而有的污垢。 只有有污垢的生物會殺生,若沒有污垢則不會殺生,因此殺生被稱為「業的污垢」。 「不偷盜」等等也是如此。 「而後」是指再進一步說明。
246.Pāpakammaṃkarotīti idaṃ bhagavā yasmā kārake dassite akārako pākaṭo hoti, tasmā 『『pāpakammaṃ na karotī』』ti mātikaṃ ṭhapetvāpi desanākusalatāya paṭhamataraṃ kārakaṃ dassento āha . Tattha chandāgatiṃ gacchantoti chandena pemena agatiṃ gacchanto akattabbaṃ karonto. Parapadesupi eseva nayo. Tattha yo 『『ayaṃ me mitto vā sambhatto vā sandiṭṭho vā ñātako vā lañjaṃ vā pana me detī』』ti chandavasena assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ chandāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo 『『ayaṃ me verī』』ti pakativeravasena taṅkhaṇuppannakodhavasena vā sāmikaṃ assāmikaṃ karoti, ayaṃ dosāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo pana mandattā momūhattā yaṃ vā taṃ vā vatvā assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ mohāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo pana 『『ayaṃ rājavallabho vā visamanissito vā anatthampi me kareyyā』』ti bhīto assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ bhayāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo pana yaṃkiñci bhājento 『『ayaṃ me sandiṭṭho vā sambhatto vā』』ti pemavasena atirekaṃ deti, 『『ayaṃ me verī』』ti dosavasena ūnakaṃ deti, momūhattā dinnādinnaṃ ajānamāno kassaci ūnaṃ kassaci adhikaṃ deti, 『『ayaṃ imasmiṃ adiyyamāne mayhaṃ anatthampi kareyyā』』ti bhīto kassaci atirekaṃ deti, so catubbidhopi yathānukkamena chandāgatiādīni gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma.
Ariyasāvako pana jīvitakkhayaṃ pāpuṇantopi chandāgatiādīni na gacchati. Tena vuttaṃ – 『『imehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karotī』』ti.
Nihīyati yaso tassāti tassa agatigāmino kittiyasopi parivārayasopi nihīyati parihāyati.
Chaapāyamukhādivaṇṇanā
247.Surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogoti ettha surāti piṭṭhasurā pūvasurā odanasurā kiṇṇapakkhittā sambhārasaṃyuttāti pañca surā. Merayanti pupphāsavo phalāsavo madhvāsavo guḷāsavo sambhārasaṃyuttoti pañca āsavā. Taṃ sabbampi madakaraṇavasena majjaṃ. Pamādaṭṭhānanti pamādakāraṇaṃ. Yāya cetanāya taṃ majjaṃ pivati, tassa etaṃ adhivacanaṃ. Anuyogoti tassa surāmerayamajjappamādaṭṭhānassa anuanuyogo punappunaṃ karaṇaṃ. Yasmā panetaṃ anuyuttassa uppannā ceva bhogā parihāyanti, anuppannā ca nuppajjanti, tasmā 『『bhogānaṃ apāyamukha』』nti vuttaṃ. Vikālavisikhācariyānuyogoti avelāya visikhāsu cariyānuyuttatā.
Samajjābhicaraṇanti naccādidassanavasena samajjāgamanaṃ. Ālasyānuyogoti kāyālasiyatāya yuttappayuttatā.
Surāmerayassa chaādīnavādivaṇṇanā
「造作惡業」是指佛陀因為在因果法則中展示了因果關係,因此說「他不造作惡業」,並以此為基礎,進一步說明了主要的因果關係。在這裡,「因欲而行」是指因渴望和愛而走向不應做的事情。對他人也是如此。 在這裡,若有人因渴望而使他成為朋友或親人,或者因渴望而給他施捨,便是因渴望而走向惡業。 若有人因憎恨而使他成為敵人,或者因瞬間憤怒而使他成為朋友或敵人,便是因憤怒而走向惡業。 若有人因愚癡而隨意稱呼他人,便是因愚癡而走向惡業。 若有人因恐懼而使他成為朋友或敵人,便是因恐懼而走向惡業。 若有人在分享時,因愛而多給,因恨而少給,因愚癡而不知所給予的多少,因恐懼而多給,便是以不同的方式走向惡業。 然而,聖者即使面臨生命的消亡,也不會走向渴望等惡業。因此說:「他不造作惡業于這四種情況。」 「他聲譽被貶」是指在他走向惡業的情況下,名聲也會被貶損,聲譽也會被減弱。 「酒、麻醉飲料、放縱的根源」是指這裡的「酒」包括:酒精、米酒、香酒、米酒、混合飲料等五種酒。 「麻醉飲料」是指花果酒、果酒、蜜酒、糖酒等五種飲料。 這些都是因使人醉而導致的飲料。 「放縱的根源」是指導致放縱的原因。 以此意圖飲用這些飲料,這便是其名稱。 「根源」是指這些酒、麻醉飲料和放縱的根源的不斷重複。 由於這些飲料的飲用者會導致財富的消失,因此說「財富的毀滅」。 「在不適當的時間、放縱的行為」是指在不適當的時機進行放縱的行為。 「適當的舞蹈」是指因舞蹈等展示而適當地前往。 「懶惰的根源」是指因身體懶惰而導致的不適當行為。
- Evaṃ channaṃ apāyamukhānaṃ mātikaṃ ṭhapetvā idāni tāni vibhajanto cha kho me, gahapatiputta ādīnavātiādimāha. Tattha sandiṭṭhikāti sāmaṃ passitabbā, idhalokabhāvinī. Dhanajānīti dhanahāni. Kalahappavaḍḍhanīti vācākalahassa ceva hatthaparāmāsādikāyakalahassa ca vaḍḍhanī. Rogānaṃ āyatananti tesaṃ tesaṃ akkhirogādīnaṃ khettaṃ. Akittisañjananīti suraṃ pivitvā hi mātarampi paharanti pitarampi, aññaṃ bahumpi avattabbaṃ vadanti, akattabbaṃ karonti. Tena garahampi daṇḍampi hatthapādādichedampi pāpuṇanti, idhalokepi paralokepi akittiṃ pāpuṇanti, iti tesaṃ sā surā akittisañjananī nāma hoti. Kopīnanidaṃsanīti guyhaṭṭhānañhi vivariyamānaṃ hiriṃ kopeti vināseti, tasmā 『『kopīna』』nti vuccati, surāmadamattā ca taṃ taṃ aṅgaṃ vivaritvā vicaranti, tena nesaṃ sā surā kopīnassa nidaṃsanato 『『kopīnanidaṃsanī』』ti vuccati. Paññāya dubbalikaraṇīti sāgatattherassa viya kammassakatapaññaṃ dubbalaṃ karoti, tasmā 『『paññāya dubbalikaraṇī』』ti vuccati. Maggapaññaṃ pana dubbalaṃ kātuṃ na sakkoti. Adhigatamaggānañhi sā antomukhameva na pavisati. Chaṭṭhaṃ padanti chaṭṭhaṃ kāraṇaṃ.
249.Attāpissa agutto arakkhito hotīti avelāya caranto hi khāṇukaṇṭakādīnipi akkamati, ahināpi yakkhādīhipi samāgacchati, taṃ taṃ ṭhānaṃ gacchatīti ñatvā verinopi naṃ nilīyitvā gaṇhanti vā hananti vā. Evaṃ attāpissa agutto hoti arakkhito. Puttadārāpi 『『amhākaṃ pitā amhākaṃ sāmi rattiṃ vicarati, kimaṅgaṃ pana maya』』nti itissa puttadhītaropi bhariyāpi bahi patthanaṃ katvā rattiṃ carantā anayabyasanaṃ pāpuṇanti. Evaṃ puttadāropissa agutto arakkhito hoti. Sāpateyyanti tassa puttadāraparijanassa rattiṃ caraṇakabhāvaṃ ñatvā corā suññaṃ gehaṃ pavisitvā yaṃ icchanti, taṃ haranti. Evaṃ sāpateyyampissa aguttaṃ arakkhitaṃ hoti. Saṅkiyo ca hotīti aññehi katapāpakammesupi 『『iminā kataṃ bhavissatī』』ti saṅkitabbo hoti. Yassa yassa gharadvārena yāti, tattha yaṃ aññena corakammaṃ paradārikakammaṃ vā kataṃ, taṃ 『『iminā kata』』nti vutte abhūtaṃ asantampi tasmiṃ rūhati patiṭṭhāti. Bahūnañca dukkhadhammānanti ettakaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ domanassanti vattuṃ na sakkā, aññasmiṃ puggale asati sabbaṃ vikālacārimhi āharitabbaṃ hoti, iti so bahūnaṃ dukkhadhammānaṃ purakkhato puregāmī hoti.
250.Kvanaccanti 『『kasmiṃ ṭhāne naṭanāṭakādinaccaṃ atthī』』ti pucchitvā yasmiṃ gāme vā nigame vā taṃ atthi, tattha gantabbaṃ hoti, tassa 『『sve naccadassanaṃ gamissāmī』』ti ajja vatthagandhamālādīni paṭiyādentasseva sakaladivasampi kammacchedo hoti, naccadassanena ekāhampi dvīhampi tīhampi tattheva hoti, atha vuṭṭhisampattiyādīni labhitvāpi vappādikāle vappādīni akarontassa anuppannā bhogā nuppajjanti, tassa bahi gatabhāvaṃ ñatvā anārakkhe gehe corā yaṃ icchanti, taṃ karonti, tenassa uppannāpi bhogā vinassanti. Kva gītantiādīsupi eseva nayo. Tesaṃ nānākaraṇaṃ brahmajāle vuttameva.
「因此,設定六種惡因的根源,現在將其細分,我說,長子,惡因的危害。」 在這裡,「可見的」是指明顯可見的,屬於此世的。 「財富的減少」是指財富的損失。 「爭吵的增加」是指口頭爭吵和身體上的爭鬥的增加。 「疾病的根源」是指眼病等各類疾病的根源。 「無禮的引發」是指飲酒後甚至會打母親、打父親,甚至對其他人說出許多不應說的話,做出不應做的事情。因此,帶來辱罵和懲罰,甚至身體的傷害,無論是在此世還是彼世都會遭遇侮辱,因此這樣的酒被稱為「無禮的引發」。 「憤怒的引發」是指在隱秘的地方,憤怒會引起羞恥,因此稱為「憤怒的引發」,飲酒後,憤怒會使其身體的各個部分變得不安,因此這樣的酒被稱為「憤怒的引發」。 「智慧的削弱」是指像阿伽達尊者那樣,因業的智慧而變得愚鈍,因此稱為「智慧的削弱」。 但是,路徑的智慧不可能被削弱。 因為它不進入已獲得的路徑。 這是第六個原因。 「他是沒有保護、沒有看守的」是指在不適當的時機,甚至會碰到刺、毒蛇等,甚至會與鬼神等相遇,因此知道他去的地方,敵人也不會隱蔽或攻擊他。因此,他是沒有保護的,沒有看守的。 「妻子和孩子」會說:「我們的父親、我們的丈夫在夜間遊蕩,今晚我們該如何呢?」因此,孩子和女兒以及妻子在外遊蕩時,會遭遇危險。 因此,妻子和孩子也是沒有保護、沒有看守的。 「在夜間」是指他的妻子和孩子的家人知道在夜間遊蕩的情況,盜賊會進入空蕩蕩的家中,偷走他們想要的東西。因此,夜間的家也是沒有保護、沒有看守的。 「在眾多的惡行中」是指其他人所做的惡行會被認為是「這是他做的」。 無論從哪個家門出去,那裡所做的盜賊或他人的不當行為,若說「這是他做的」,即使是虛假、不真實的也會在其中存在。 「眾多的苦難」是指如此多的苦難,難以用言語形容,若在他人身邊沒有,所有的痛苦都將被帶走,因此他是在眾多苦難的前面,走在前方。 「在哪裡」是指「在什麼地方有舞蹈、戲劇等存在」,若問在什麼村莊或城市存在這些,則應當前往那裡。 因此,他說:「明天我將去觀看舞蹈表演」,於是準備了衣物、香花等,整天都會忙於準備,觀看舞蹈表演時,甚至一兩天都會留在那裡。 然後,若在獲得財富時,若在不適當的時候,若未能獲得財富,則外出后,盜賊會知道他在外的情況,便會做他們想做的事情,因此即使獲得的財富也會消失。 「在哪裡唱歌」等等也是如此。 這些不同的情況在《梵天網》中已有說明。
251.Jayaṃ veranti 『『jitaṃ mayā』』ti parisamajjhe parassa sāṭakaṃ vā veṭhanaṃ vā gaṇhāti, so 『『parisamajjhe me avamānaṃ karosi, hotu, sikkhāpessāmi na』』nti tattha veraṃ bandhati, evaṃ jinanto sayaṃ veraṃ pasavati. Jinoti aññena jito samāno yaṃ tena tassa veṭhanaṃ vā sāṭako vā aññaṃ vā pana hiraññasuvaṇṇādivittaṃ gahitaṃ, taṃ anusocati 『『ahosi vata me, taṃ taṃ vata me natthī』』ti tappaccayā socati. Evaṃ so jino vittaṃ anusocati. Sabhāgatassa vacanaṃ na rūhatīti vinicchayaṭṭhāne sakkhipuṭṭhassa sato vacanaṃ na rūhati, na patiṭṭhāti, 『『ayaṃ akkhasoṇḍo jūtakaro, mā tassa vacanaṃ gaṇhitthā』』ti vattāro bhavanti. Mittāmaccānaṃparibhūto hotīti tañhi mitāmaccā evaṃ vadanti – 『『samma, tvampi nāma kulaputto jūtakaro chinnabhinnako hutvā vicarasi, na te idaṃ jātigottānaṃ anurūpaṃ, ito paṭṭhāya mā evaṃ kareyyāsī』』ti. So evaṃ vuttopi tesaṃ vacanaṃ na karoti. Tato tena saddhiṃ ekato na tiṭṭhanti na nisīdanti. Tassa kāraṇā sakkhipuṭṭhāpi na kathenti. Evaṃ mittāmaccānaṃ paribhūto hoti.
Āvāhavivāhakānanti āvāhakā nāma ye tassa gharato dārikaṃ gahetukāmā. Vivāhakā nāma ye tassa gehe dārikaṃ dātukāmā. Apatthito hotīti anicchito hoti. Nālaṃ dārabharaṇāyāti dārabharaṇāya na samattho. Etassa gehe dārikā dinnāpi etassa gehato āgatāpi amhehi eva positabbā bhavissatiyeva.
Pāpamittatāya chaādīnavādivaṇṇanā
252.Dhuttāti akkhadhuttā. Soṇḍāti itthisoṇḍā bhattasoṇḍā pūvasoṇḍā mūlakasoṇḍā. Pipāsāti pānasoṇḍā. Nekatikāti patirūpakena vañcanakā. Vañcanikāti sammukhāvañcanāhi vañcanikā. Sāhasikāti ekāgārikādisāhasikakammakārino. Tyāssa mittā hontīti te assa mittā honti. Aññehi sappurisehi saddhiṃ na ramati gandhamālādīhi alaṅkaritvā varasayanaṃ āropitasūkaro gūthakūpamiva, te pāpamitteyeva upasaṅkamati. Tasmā diṭṭhe ceva dhamme samparāyañca bahuṃ anatthaṃ nigacchati.
「勝利者」是指他在群體中抓住他人的羞辱或挑釁,便說:「你在群體中對我不屑一顧,我會教訓你。」因此,他在此處束縛了仇恨,勝利者自然而然地生起仇恨。 「被他人征服的」是指被他人征服的人,所抓住的羞辱或挑釁,便因而悲傷:「我曾經擁有過這個,那些都不再屬於我。」因此,因這些原因而感到悲傷。 這樣,勝利者因財富而悲傷。 「在判斷的情況下,言語不會被重視」是指在判決的情況下,證人若是明智之人,所說的話不會被重視,不會被接受,便會說:「這個人是個無賴,不要聽他的言辭。」因此,這樣的言辭便成爲了無用之物。 「被朋友和親戚所輕視」是指朋友和親戚會這樣說:「好吧,你這個家族的兒子,竟然是個無賴,破壞了名聲,從今往後不要這樣做。」即使被如此說,他也不會聽從他們的言辭。 因此,他與他們不再一起站著或坐著。 由於這個原因,證人也不會談論此事。 這樣,他被朋友和親戚所輕視。 「家庭的保護者」是指那些想要從他家中帶走孩子的人。 「婚姻的保護者」是指那些想要在他家中贈送孩子的人。 「不應被拒絕」是指應當被接受。 「不適合帶走孩子」是指在帶走孩子時並不合適。 即使孩子被贈送到他家中,也應由我們來撫養。 惡友的危害等說明 「惡人」是指惡劣的人。 「無賴」是指女性的無賴、男性的無賴、農田的無賴、根本的無賴。 「渴望」是指飲酒的無賴。 「欺騙」是指以不正當方式進行欺騙。 「欺詐者」是指以直接的欺騙進行欺詐。 「魯莽」是指獨自一人或其他魯莽行為的執行者。 「因此,他們是他的朋友」是指他們是他的朋友。 與其他正直的人在一起並不愉快,即使裝飾得體、裝飾著香花、搭配著美好的床鋪,也如同被污穢的豬所包圍,最終只會接近那些惡劣的朋友。因此,眼前的法和來世的法,都會帶來許多不幸。
253.Atisītanti kammaṃ na karotīti manussehi kālasseva vuṭṭhāya 『『etha bho kammantaṃ gacchāmā』』ti vutto 『『atisītaṃ tāva, aṭṭhīni bhijjanti viya, gacchatha tumhe pacchā jānissāmī』』ti aggiṃ tapanto nisīdati. Te gantvā kammaṃ karonti. Itarassa kammaṃ parihāyati. Atiuṇhantiādīsupi eseva nayo.
Hoti pānasakhā nāmāti ekacco pānaṭṭhāne surāgeheyeva sahāyo hoti. 『『Pannasakhā』』tipi pāṭho, ayamevattho. Sammiyasammiyoti samma sammāti vadanto sammukheyeva sahāyo hoti, parammukhe verīsadiso otārameva gavesati. Atthesujātesūti tathārūpesu kiccesu samuppannesu. Verappasavoti verabahulatā. Anatthatāti anatthakāritā. Sukadariyatāti suṭṭhu kadariyatā thaddhamacchariyabhāvo . Udakamiva iṇaṃ vigāhatīti pāsāṇo udakaṃ viya saṃsīdanto iṇaṃ vigāhati.
Rattinuṭṭhānadessināti rattiṃ anuṭṭhānasīlena. Atisāyamidaṃ ahūti idaṃ atisāyaṃ jātanti ye evaṃ vatvā kammaṃ na karonti. Iti vissaṭṭhakammanteti evaṃ vatvā pariccattakammante. Atthā accenti māṇaveti evarūpe puggale atthā atikkamanti, tesu na tiṭṭhanti.
Tiṇā bhiyyoti tiṇatopi uttari. So sukhaṃ na vihāyatīti so puriso sukhaṃ na jahāti, sukhasamaṅgīyeva hoti. Iminā kathāmaggena imamatthaṃ dasseti 『『gihibhūtena satā ettakaṃ kammaṃ na kātabbaṃ, karontassa vaḍḍhi nāma natthi. Idhaloke paraloke garahameva pāpuṇātī』』ti.
Mittapatirūpakādivaṇṇanā
-
Idāni yo evaṃ karoto anattho uppajjati, aññāni vā pana yāni kānici bhayāni yekeci upaddavā yekeci upasaggā, sabbe te bālaṃ nissāya uppajjanti. Tasmā 『『evarūpā bālā na sevitabbā』』ti bāle mittapatirūpake amitte dassetuṃ cattārome, gahapatiputta amittātiādimāha. Tattha aññadatthuharoti sayaṃ tucchahattho āgantvā ekaṃsena yaṃkiñci haratiyeva. Vacīparamoti vacanaparamo vacanamatteneva dāyako kārako viya hoti. Anuppiyabhāṇīti anuppiyaṃ bhaṇati. Apāyasahāyoti bhogānaṃ apāyesu sahāyo hoti.
-
Evaṃ cattāro amitte dassetvā puna tattha ekekaṃ catūhi kāraṇehi vibhajanto catūhi kho, gahapatiputtātiādimāha. Tattha aññadatthuharo hotīti ekaṃsena hārakoyeva hoti. Sahāyassa gehaṃ rittahattho āgantvā nivatthasāṭakādīnaṃ vaṇṇaṃ bhāsati, so 『『ativiya tvaṃ samma imassa vaṇṇaṃ bhāsasī』』ti aññaṃ nivāsetvā taṃ deti. Appena bahumicchatīti yaṃkiñci appakaṃ datvā tassa santikā bahuṃ pattheti. Bhayassakiccaṃ karotīti attano bhaye uppanne tassa dāso viya hutvā taṃ taṃ kiccaṃ karoti, ayaṃ sabbadā na karoti, bhaye uppanne karoti, na pemenāti amitto nāma jāto. Sevati atthakāraṇāti mittasanthavavasena na sevati, attano atthameva paccāsīsanto sevati.
「非常寒冷」是指他不做惡事,因而在眾人面前被告知:「來吧,我們去做事情。」他便說:「太冷了,骨頭都像要碎一樣,你們去吧,我稍後會知道。」於是他坐在火邊取暖。他們去做事情。其他的事情則被忽視。 「非常炎熱」等等也是如此。 「有飲料的朋友」是指某些地方的飲料店裡有朋友。「智慧的朋友」也是如此,意思相同。 「恰如其分」是指在適當的情況下,能夠正確地說話,面對面時是朋友,背後則像仇敵一樣探尋機會。 「在那些事情中」是指在同類的事情中產生的。 「仇恨的增加」是指仇恨的加深。 「沒有利益」是指沒有利益的行為。 「善於節制」是指非常善於節制,且在冷靜中表現出深思熟慮。 「如水般地被壓制」是指石頭像水一樣被壓制。 「夜間的警覺」是指在夜間保持警覺的習慣。「非常寒冷」是指那些說「如此寒冷」的人,他們因此不做事情。 這樣,他們便被稱為「被放棄的事情」。 「利益」是指對於那些人,利益被忽視,他們在這些事情上不會停留。 「草比草還多」是指草木的生長超過了其他。 「他不會輕易放棄快樂」是指這個人不會輕易放棄快樂,快樂伴隨他。 由此可見,「作為家庭的人,應該做這樣的事情,不應做這樣的事情,做了便會增加。」在此世和彼世,都會遭遇譴責。 惡友的特徵等說明 「現在,若這樣做,便會產生不幸,其他各種恐懼、災害、困擾等,所有這些都是依賴於愚人而產生的。」因此,便說:「這樣的愚人不應被交往。」爲了說明愚人和惡友的特徵,便提到了四種,長子,惡友等。在這裡,「他是一個無用之人」是指他自己是無用的,來到這裡便會輕易地奪走任何東西。 「言語的特徵」是指言語的特徵,像是單靠言語來給予或創造。 「不應被接受的言語」是指說出不應被接受的話。 「助長惡果的朋友」是指那些在不幸中幫助他的人。 這樣,展示了四種惡友后,再次將其細分,便提到了四種,長子等。在這裡,「他是一個無用之人」是指他輕易地奪走任何東西。 「朋友的家中」是指來到朋友的家中,輕易地說出那些穿著破舊的人。 他便說:「你真是過於誇張了,怎麼能說出這樣的事情呢?」於是便把他推開。 「少量的多欲」是指給予任何少量的東西后,便希望得到更多。 「因恐懼而做事情」是指在自己感到恐懼時,像奴隸一樣做事情,而不是出於愛心。 這便是惡友的特徵。 「因利益而交往」是指不因友誼而交往,而是隻為自己的利益而交往。
256.Atītena paṭisantharatīti sahāye āgate 『『hiyyo vā pare vā na āgatosi, amhākaṃ imasmiṃ vāre sassaṃ ativiya nipphannaṃ, bahūni sāliyavabījādīni ṭhapetvā maggaṃ olokentā nisīdimha, ajja pana sabbaṃ khīṇa』』nti evaṃ atītena saṅgaṇhāti. Anāgatenāti 『『imasmiṃ vāre amhākaṃ sassaṃ manāpaṃ bhavissati, phalabhārabharitā sāliādayo, sassasaṅgahe kate tumhākaṃ saṅgahaṃ kātuṃ samatthā bhavissāmā』』ti evaṃ anāgatena saṅgaṇhāti. Niratthakenāti hatthikkhandhe vā assapiṭṭhe vā nisinno sahāyaṃ disvā 『『ehi, bho, idha nisīdā』』ti vadati. Manāpaṃ sāṭakaṃ nivāsetvā 『『sahāyakassa vata me anucchaviko añño pana mayhaṃ natthī』』ti vadati, evaṃ niratthakena saṅgaṇhāti nāma. Paccuppannesu kiccesu byasanaṃ dassetīti 『『sakaṭena me attho』』ti vutte 『『cakkamassa bhinnaṃ, akkho chinno』』tiādīni vadati.
257.Pāpakampissa anujānātīti pāṇātipātādīsu yaṃkiñci karomāti vutte 『『sādhu samma karomā』』ti anujānāti. Kalyāṇepi eseva nayo. Sahāyo hotīti 『『asukaṭṭhāne suraṃ pivanti, ehi tattha gacchāmā』』ti vutte sādhūti gacchati. Esa nayo sabbattha. Iti viññāyāti 『『mittapatirūpakā ete』』ti evaṃ jānitvā.
Suhadamittādivaṇṇanā
- Evaṃ na sevitabbe pāpamitte dassetvā idāni sevitabbe kalyāṇamitte dassento puna cattārome, gahapatiputtātiādimāha. Tattha suhadāti sundarahadayā.
261.Pamattaṃ rakkhatīti majjaṃ pivitvā gāmamajjhe vā gāmadvāre vā magge vā nipannaṃ disvā 『『evaṃnipannassa kocideva nivāsanapārupanampi hareyyā』』ti samīpe nisīditvā pabuddhakāle gahetvā gacchati. Pamattassasāpateyyanti sahāyo bahigato vā hoti suraṃ pivitvā vā pamatto, gehaṃ anārakkhaṃ 『『kocideva yaṃkiñci hareyyā』』ti gehaṃ pavisitvā tassa dhanaṃ rakkhati. Bhītassāti kismiñcideva bhaye uppanne 『『mā bhāyi, mādise sahāye ṭhite kiṃ bhāyasī』』ti taṃ bhayaṃ haranto paṭisaraṇaṃ hoti. Taddiguṇaṃ bhoganti kiccakaraṇīye uppanne sahāyaṃ attano santikaṃ āgataṃ disvā vadati 『『kasmā āgatosī』』ti? Rājakule kammaṃ atthīti. Kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti? Eko kahāpaṇoti. 『『Nagare kammaṃ nāma na ekakahāpaṇena nipphajjati, dve gaṇhāhī』』ti evaṃ yattakaṃ vadati, tato diguṇaṃ deti.
262.Guyhamassa ācikkhatīti attano guyhaṃ nigūhituṃ yuttakathaṃ aññassa akathetvā tasseva ācikkhati. Guyhamassa parigūhatīti tena kathitaṃ guyhaṃ yathā añño na jānāti, evaṃ rakkhati. Āpadāsu na vijahatīti uppanne bhaye na pariccajati. Jīvitampissa atthāyāti attano jīvitampi tassa sahāyassa atthāya pariccattameva hoti, attano jīvitaṃ agaṇetvāpi tassa kammaṃ karotiyeva.
263.Pāpā nivāretīti amhesu passantesu passantesu tvaṃ evaṃ kātuṃ na labhasi, pañca verāni dasa akusalakammapathe mā karohīti nivāreti. Kalyāṇe nivesetīti kalyāṇakamme tīsu saraṇesu pañcasīlesu dasakusalakammapathesu vattassu, dānaṃ dehi puññaṃ karohi dhammaṃ suṇāhīti evaṃ kalyāṇe niyojeti. Assutaṃ sāvetīti assutapubbaṃ sukhumaṃ nipuṇaṃ kāraṇaṃ sāveti. Saggassa magganti idaṃ kammaṃ katvā sagge nibbattantīti evaṃ saggassa maggaṃ ācikkhati.
「在過去的對話中」是指朋友們來到時說:「你今天或明天沒有來,我們的莊稼非常豐收,除了許多稻穀種子等,我們坐著觀察道路,而今天一切都已經消耗殆盡。」這樣,他便通過過去的事情進行總結。 「在未來」是指「在這次收成中,我們的莊稼將會非常美好,裝滿果實的稻穀等,若將莊稼收集在一起,我們將能夠為你們提供幫助。」這樣,他便通過未來的事情進行總結。 「沒有意義」是指坐在大象背上或馬車上,看到朋友便說:「來吧,朋友,坐在這裡。」他便說:「我真是沒有其他朋友了。」這樣,他便通過沒有意義的事情進行總結。 「在當下的事情中顯示出災難」是指當他說:「我的馬車有問題」時,便說:「車輪破了,眼睛也受傷了。」等類似的話。 「允許做惡事」是指在殺生等事情上,若說「好吧,我會這樣做」,便表示允許。「善良的朋友」也是如此。 「朋友」是指「在某個地方喝酒,來吧,我們去那裡。」這樣說便會同意去。 這樣的方式在所有情況下都是相同的。 「因此,知道這些」是指「這些是惡友的特徵」。 善良朋友的特徵等說明 這樣,展示了不應交往的惡友后,現在再展示應交往的善良朋友,再次提到四種,長子等。在這裡,「善良的朋友」是指心地善良的人。 「要小心」是指在飲酒後,若看到人們坐在村莊中或村口的路上,便會說:「這樣的人可能會偷走任何東西。」於是坐在附近,醒來后便抓住他們離開。 「因疏忽而失去朋友」是指朋友外出后,飲酒後放鬆警惕,進入無人看管的家中,便會說:「任何東西都可能被偷走。」 「感到害怕」是指在某種恐懼出現時,便會說:「不要害怕,像這樣的朋友在這裡有什麼好怕的?」這樣便會消除恐懼。 「這樣的特徵」是指在需要承擔責任時,看到朋友回來的時候,便會問:「你為什麼來了?」 「在王族中工作」是指在王族中工作。 「能得到什麼?」是指一個小錢。「在城市中,工作絕對不能只靠一枚錢來完成,必須有兩個錢。」這樣便會給出雙倍的錢。 「告訴他秘密」是指爲了保護自己的秘密,不告訴其他人,而是告訴他。 「秘密被保護」是指所說的秘密讓其他人無法知道,因此這樣保護著。 「在危難時不放棄」是指在恐懼出現時不放棄。 「爲了朋友的生命」是指爲了朋友的生命而不惜自己的生命,甚至不顧自己的生命,也會為他做事情。 「避免惡事」是指在我們看到的情況下,你無法這樣做,便會說:「不要做五種仇恨和十種惡業。」 「引導善良」是指在善行中,要在三處避難所、五戒、十善業中行善,施捨、積累功德、聽聞法等,這樣便引導善良。 「讓未聽聞的人聽聞」是指讓未曾聽聞的細微原因聽聞。 「通往天界的道路」是指通過這樣的行為而生到天界,這樣便指引通往天界的道路。
264.Abhavenassa na nandatīti tassa abhavena avuḍḍhiyā puttadārassa vā parijanassa vā tathārūpaṃ pārijuññaṃ disvā vā sutvā vā na nandati, anattamano hoti. Bhavenāti vuḍḍhiyā tathārūpassa sampattiṃ vā issariyappaṭilābhaṃ vā disvā vā sutvā vā nandati, attamano hoti. Avaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ nivāretīti 『『asuko virūpo na pāsādiko dujjātiko dussīlo』』ti vā vutte 『『evaṃ mā bhaṇi, rūpavā ca so pāsādiko ca sujāto ca sīlasampanno cā』』tiādīhi vacanehi paraṃ attano sahāyassa avaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ nivāreti. Vaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ pasaṃsatīti 『『asuko rūpavā pāsādiko sujāto sīlasampanno』』ti vutte 『『aho suṭṭhu vadasi, subhāsitaṃ tayā, evametaṃ, esa puriso rūpavā pāsādiko sujāto sīlasampanno』』ti evaṃ attano sahāyakassa paraṃ vaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ pasaṃsati.
265.Jalaṃ aggīva bhāsatīti rattiṃ pabbatamatthake jalamāno aggi viya virocati.
Bhoge saṃharamānassāti attānampi parampi apīḷetvā dhammena samena bhoge sampiṇḍentassa rāsiṃ karontassa. Bhamarasseva irīyatoti yathā bhamaro pupphānaṃ vaṇṇagandhaṃ apothayaṃ tuṇḍenapi pakkhehipi rasaṃ āharitvā anupubbena cakkappamāṇaṃ madhupaṭalaṃ karoti, evaṃ anupubbena mahantaṃ bhogarāsiṃ karontassa. Bhogā sannicayaṃ yantīti tassa bhogā nicayaṃ gacchanti. Kathaṃ? Anupubbena upacikāhi saṃvaḍḍhiyamāno vammiko viya. Tenāha 『『vammikovupacīyatī』』ti. Yathā vammiko upaciyati, evaṃ nicayaṃ yantīti attho.
Samāhatvāti samāharitvā. Alamatthoti yuttasabhāvo samattho vā pariyattarūpo gharāvāsaṃ saṇṭhāpetuṃ.
Idāni yathā vā gharāvāso saṇṭhapetabbo, tathā ovadanto catudhā vibhaje bhogetiādimāha. Tattha sa ve mittāni ganthatīti so evaṃ vibhajanto mittāni ganthati nāma abhejjamānāni ṭhapeti. Yassa hi bhogā santi, so eva mitte ṭhapetuṃ sakkoti, na itaro.
Ekenabhoge bhuñjeyyāti ekena koṭṭhāsena bhoge bhuñjeyya. Dvīhi kammaṃ payojayeti dvīhi koṭṭhāsehi kasivāṇijjādikammaṃ payojeyya. Catutthañca nidhāpeyyāti catutthaṃ koṭṭhāsaṃ nidhāpetvā ṭhapeyya. Āpadāsu bhavissatīti kulānañhi na sabbakālaṃ ekasadisaṃ vattati, kadāci rājādivasena āpadāpi uppajjanti, tasmā evaṃ āpadāsu uppannāsu bhavissatīti 『『ekaṃ koṭṭhāsaṃ nidhāpeyyā』』ti āha . Imesu pana catūsu koṭṭhāsesu katarakoṭṭhāsaṃ gahetvā kusalaṃ kātabbanti? 『『Bhoge bhuñjeyyā』』ti vuttakoṭṭhāsaṃ. Tato gaṇhitvā bhikkhūnampi kapaṇaddhikādīnampi dātabbaṃ, pesakāranhāpitādīnampi vetanaṃ dātabbaṃ.
Chaddisāpaṭicchādanakaṇḍavaṇṇanā
「因沒有存在而不快樂」是指看到或聽到因沒有財富而導致的兒女或家屬的困境,便感到不快。 「因存在而快樂」是指看到或聽到因財富而帶來的繁榮或權力,便感到快樂。 「阻止貶損」是指當有人說:「某人醜陋、不雅、行為不端」時,便會說:「不要這樣說,他的外貌也好,家世也好,品德也好。」以此類言辭來阻止對他人貶損。 「讚美美德」是指當有人說:「某人外貌出衆、家世顯赫、品德高尚」時,便會說:「你說得好,確實如此,這個人外貌出衆、家世顯赫、品德高尚。」以此類言辭來讚美他人。 「如水般地說」是指夜間在山頂上流動的火焰,像水一樣閃耀。 「在收集財富時」是指在不讓自己和他人受壓迫的情況下,公正地收集財富。 「如同蜜蜂一樣活動」是指蜜蜂在花朵中吸取香味和甘露,逐漸形成一個圓形的蜂巢,像這樣,逐漸形成大量的財富。 「財富的積累」是指財富的積累逐漸增加。 如何積累?像是逐漸被收集的土壤。因此,便說「土壤在被收集」。 「聚集」是指將財富收集起來。 「合適的」是指能夠適當地建立家庭。 現在,如何建立家庭呢?因此,便將財富分為四類,並進行說明。在這裡,他將朋友們分開,便說:「他在分開時,就把朋友們分開了。」因為有財富的人,便能將朋友們聚集起來,其他人則無法做到。 「用一種財富來享用」是指用一種方式來享用財富。 「用兩種方式來應用」是指用兩種方式來進行農業、商業等工作。 「也應放置第四種」是指應放置第四種財富。 「在危難時出現」是指在家庭中,並非所有時候都是相同的,有時也會因為國王等原因而出現危難,因此在這樣的危難中應放置一種財富。 在這四種財富中,哪一種應被視為善行呢? 「享用財富」是指所說的財富。因此,應將其分配給比丘等,給予貧困者,也應給予僱工等的報酬。 遮蔽的特徵等說明。
- Iti bhagavā ettakena kathāmaggena evaṃ gahapatiputtassa ariyasāvako catūhi kāraṇehi akusalaṃ pahāya chahi kāraṇehi bhogānaṃ apāyamukhaṃ vajjetvā soḷasa mittāni sevanto gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā dārabharaṇaṃ karonto dhammikena ājīvena jīvati, devamanussānañca antare aggikkhandho viya virocatīti vajjanīyadhammavajjanatthaṃ sevitabbadhammasevanatthañca ovādaṃ datvā idāni namassitabbā cha disā dassento kathañca gahapatiputtātiādimāha.
Tattha chaddisāpaṭicchādīti yathā chahi disāhi āgamanabhayaṃ na āgacchati, khemaṃ hoti nibbhayaṃ evaṃ viharanto 『『chaddisāpaṭicchādī』』ti vuccati. 『『Puratthimā disā mātāpitaro veditabbā』』tiādīsu mātāpitaro pubbupakāritāya puratthimā disāti veditabbā. Ācariyā dakkhiṇeyyatāya dakkhiṇā disāti. Puttadārā piṭṭhito anubandhanavasena pacchimā disāti. Mittāmaccā yasmā so mittāmacce nissāya te te dukkhavisese uttarati, tasmā uttarā disāti. Dāsakammakarā pādamūle patiṭṭhānavasena heṭṭhimā disāti. Samaṇabrāhmaṇā guṇehi upari ṭhitabhāvena uparimā disāti veditabbā.
如此,世尊通過這樣的談話方式,向居士的高尚弟子說明了四個原因,放棄惡行,通過六個原因避免財富的惡果,服務於十六位朋友,建立家庭,承擔責任,過著正當的生活,像天人一樣在眾生之間閃耀,像火焰一樣明亮。爲了說明應當追隨的法和應當修習的法,現今應當禮敬六個方向,便提到「居士如何」。 在此,「遮蔽的特徵」是指在六個方向上不受來臨的威脅,安然無恙地生活,因此稱為「遮蔽的特徵」。 「東方的父母」是指父母因早期的養育而被視為東方。 「南方的老師」是指老師因給予教導而被視為南方。 「西方的妻子和兒女」是指因揹負責任而被視為西方。 「北方的朋友和顧問」是指因朋友和顧問的支援,能夠超越各種痛苦,因此被視為北方。 「下方的僕人和工人」是指因在腳下的僕人和工人而被視為下方。 「上方的出家人和智者」是指因修行的品德而被視為上方。
267.Bhato ne bharissāmīti ahaṃ mātāpitūhi thaññaṃ pāyetvā hatthapāde vaḍḍhetvā mukhena siṅghāṇikaṃ apanetvā nahāpetvā maṇḍetvā bhato bharito jaggito, svāhaṃ ajja te mahallake pādadhovananhāpanayāgubhattadānādīhi bharissāmi.
Kiccaṃ nesaṃ karissāmīti attano kammaṃ ṭhapetvā mātāpitūnaṃ rājakulādīsu uppannaṃ kiccaṃ gantvā karissāmi. Kulavaṃsaṃ saṇṭhapessāmīti mātāpitūnaṃ santakaṃ khettavatthuhiraññasuvaṇṇādiṃ avināsetvā rakkhantopi kulavaṃsaṃ saṇṭhapeti nāma. Mātāpitaro adhammikavaṃsato hāretvā dhammikavaṃse ṭhapentopi, kulavaṃsena āgatāni salākabhattādīni anupacchinditvā pavattentopi kulavaṃsaṃ saṇṭhapeti nāma. Idaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『kulavaṃsaṃ saṇṭhapessāmī』』ti.
Dāyajjaṃ paṭipajjāmīti mātāpitaro attano ovāde avattamāne micchāpaṭipanne dārake vinicchayaṃ patvā aputte karonti, te dāyajjārahā na honti. Ovāde vattamāne pana kulasantakassa sāmike karonti, ahaṃ evaṃ vattissāmīti adhippāyena 『『dāyajjaṃ paṭipajjāmī』』ti vuttaṃ.
Dakkhiṇaṃ anuppadassāmīti tesaṃ pattidānaṃ katvā tatiyadivasato paṭṭhāya dānaṃ anuppadassāmi. Pāpā nivārentīti pāṇātipātādīnaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ ādīnavaṃ vatvā, 『『tāta, mā evarūpaṃ karī』』ti nivārenti, katampi garahanti. Kalyāṇe nivesentīti anāthapiṇḍiko viya lañjaṃ datvāpi sīlasamādānādīsu nivesenti. Sippaṃ sikkhāpentīti attano ovāde ṭhitabhāvaṃ ñatvā vaṃsānugataṃ muddāgaṇanādisippaṃ sikkhāpenti. Patirūpenāti kulasīlarūpādīhi anurūpena.
Samaye dāyajjaṃ niyyādentīti samaye dhanaṃ denti. Tattha niccasamayo kālasamayoti dve samayā. Niccasamaye denti nāma 『『uṭṭhāya samuṭṭhāya imaṃ gaṇhitabbaṃ gaṇha, ayaṃ te paribbayo hotu, iminā kusalaṃ karohī』』ti denti. Kālasamaye denti nāma sikhāṭhapanaāvāhavivāhādisamaye denti. Apica pacchime kāle maraṇamañce nipannassa 『『iminā kusalaṃ karohī』』ti dentāpi samaye denti nāma. Paṭicchannā hotīti yaṃ puratthimadisato bhayaṃ āgaccheyya, yathā taṃ nāgacchati, evaṃ pihitā hoti. Sace hi puttā vippaṭipannā, assu, mātāpitaro daharakālato paṭṭhāya jagganādīhi sammā paṭipannā, ete dārakā, mātāpitūnaṃ appatirūpāti etaṃ bhayaṃ āgaccheyya. Puttā sammā paṭipannā, mātāpitaro vippaṭipannā, mātāpitaro puttānaṃ nānurūpāti etaṃ bhayaṃ āgaccheyya. Ubhosu vippaṭipannesu duvidhampi taṃ bhayaṃ hoti. Sammā paṭipannesu sabbaṃ na hoti. Tena vuttaṃ – 『『paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā』』ti.
Evañca pana vatvā bhagavā siṅgālakaṃ etadavoca – 『『na kho te, gahapatiputta, pitā lokasammataṃ puratthimaṃ disaṃ namassāpeti. Mātāpitaro pana puratthimadisāsadise katvā namassāpeti. Ayañhi te pitarā puratthimā disā akkhātā, no aññā』』ti.
「我將承擔責任」是指我將通過供養父母,增添手足,清洗雙足,洗凈面孔,裝飾自己,承擔責任,今天我將通過洗凈雙足、洗凈面孔、供養長者等方式來承擔責任。 「我將做這些工作」是指在自己責任的基礎上,去處理父母在王族等地所需的事務。 「我將維護家族」是指在不損失父母所擁有的田地、衣物、金銀等的情況下,保護家族。 若父母從不法的家族中脫離,建立在法的家族中,仍然保護家族,若不削減從家族中來的供養,依然維持家族。 這句話的意思是:「我將維護家族」。 「我將繼承遺產」是指當父母的教誨未被踐行時,子女在失去時便成為不適合繼承遺產的人。 若遵循教誨,則能成為合適的繼承者,因此說「我將繼承遺產」。 「我將不遺餘力地供養」是指在供養他們的同時,從第三天開始,我將不遺餘力地供養。 「避免惡行」是指通過觀察殺生等的惡果,勸告:「孩子,不要這樣做。」並禁止其行為,若有惡事則加以指責。 「引導善良」是指像無依無靠的人一樣,給予施捨,同時引導他們修習身、口、意的善行。 「教授技藝」是指在父母的教導下,教授家族傳承的技藝,如計算、繪畫等。 「適當地」是指與家族的品德、外貌等相符。 「在適當的時候供養遺產」是指在適當的時間給予財富。 在這裡,有兩個時間:常時和時刻。 常時給予財富時,便說:「起來,拿起這個,愿此成為你的福德。」 在時刻給予財富時,如在儀式、婚禮等時給予。 而在臨終時,即便在病榻上,仍然說:「愿此成為你的福德。」在適當的時間給予。 「隱藏的特徵」是指若來自東方的威脅不來,則會被遮蔽。 若孩子們不順從,父母從小就正確引導,便會出現這樣的威脅。 若孩子們順從,父母不順從,則會出現這樣的威脅。 若兩者都不順從,則會出現兩種威脅。 在順從的情況下則沒有威脅。因此說:「隱藏的特徵是安全的,沒有威脅。」 在說完這些后,世尊對那隻狼說:「居士的父親並沒有讓你向世間的東方致敬。而是父母以東方的方式來致敬。 這就是你父母所說的東方,沒有其他。」
268.Uṭṭhānenāti āsanā uṭṭhānena. Antevāsikena hi ācariyaṃ dūratova āgacchantaṃ disvā āsanā vuṭṭhāya paccuggamanaṃ katvā hatthato bhaṇḍakaṃ gahetvā āsanaṃ paññapetvā nisīdāpetvā bījanapādadhovanapādamakkhanāni kātabbāni. Taṃ sandhāya vuttaṃ 『『uṭṭhānenā』』ti. Upaṭṭhānenāti divasassa tikkhattuṃ upaṭṭhānagamanena. Sippuggahaṇakāle pana avassakameva gantabbaṃ hoti. Sussūsāyāti saddahitvā savanena. Asaddahitvā suṇanto hi visesaṃ nādhigacchati. Pāricariyāyāti avasesakhuddakapāricariyāya. Antevāsikena hi ācariyassa pātova vuṭṭhāya mukhodakadantakaṭṭhaṃ datvā bhattakiccakālepi pānīyaṃ gahetvā paccupaṭṭhānādīni katvā vanditvā gantabbaṃ. Kiliṭṭhavatthādīni dhovitabbāni, sāyaṃ nahānodakaṃ paccupaṭṭhapetabbaṃ. Aphāsukāle upaṭṭhātabbaṃ. Pabbajitenapi sabbaṃ antevāsikavattaṃ kātabbaṃ. Idaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『pāricariyāyā』』ti. Sakkaccaṃ sippapaṭiggahaṇenāti sakkaccaṃ paṭiggahaṇaṃ nāma thokaṃ gahetvā bahuvāre sajjhāyakaraṇaṃ, ekapadampi visuddhameva gahetabbaṃ.
Suvinītaṃ vinentīti 『『evaṃ te nisīditabbaṃ, evaṃ ṭhātabbaṃ, evaṃ khāditabbaṃ, evaṃ bhuñjitabbaṃ, pāpamittā vajjetabbā, kalyāṇamittā sevitabbā』』ti evaṃ ācāraṃ sikkhāpenti vinenti. Suggahitaṃ gāhāpentīti yathā suggahitaṃ gaṇhāti, evaṃ atthañca byañjanañca sodhetvā payogaṃ dassetvā gaṇhāpenti. Mittāmaccesu paṭiyādentīti 『『ayaṃ amhākaṃ antevāsiko byatto bahussuto mayā samasamo, etaṃ sallakkheyyāthā』』ti evaṃ guṇaṃ kathetvā mittāmaccesu patiṭṭhapenti.
Disāsu parittāṇaṃ karontīti sippasikkhāpanenevassa sabbadisāsu rakkhaṃ karonti. Uggahitasippo hi yaṃ yaṃ disaṃ gantvā sippaṃ dasseti, tattha tatthassa lābhasakkāro uppajjati. So ācariyena kato nāma hoti, guṇaṃ kathentopissa mahājano ācariyapāde dhovitvā vasitaantevāsiko vata ayanti paṭhamaṃ ācariyasseva guṇaṃ kathenti, brahmalokappamāṇopissa lābho uppajjamāno ācariyasantakova hoti. Apica yaṃ vijjaṃ parijappitvā gacchantaṃ aṭaviyaṃ corā na passanti, amanussā vā dīghajātiādayo vā na viheṭhenti, taṃ sikkhāpentāpi disāsu parittāṇaṃ karonti. Yaṃ vā so disaṃ gato hoti, tato kaṅkhaṃ uppādetvā attano santikaṃ āgatamanusse 『『etissaṃ disāyaṃ amhākaṃ antevāsiko vasati, tassa ca mayhañca imasmiṃ sippe nānākaraṇaṃ natthi, gacchatha tameva pucchathā』』ti evaṃ antevāsikaṃ paggaṇhantāpi tassa tattha lābhasakkāruppattiyā parittāṇaṃ karonti nāma, patiṭṭhaṃ karontīti attho. Sesamettha purimanayeneva yojetabbaṃ.
「通過起身」是指通過起身離開座位。因為當看到老師從遠處走來,便起身迎接,拿起物品,準備座位,讓其坐下,並應當進行洗手、洗腳等準備工作。對此便說「通過起身」。 「通過跟隨」是指白天多次跟隨老師。當學習技藝時,必須要去跟隨。 「傾聽」是指帶著耳朵去聽。若不專心傾聽,便無法獲得特別的知識。 「通過照顧」是指細緻的照顧。因為當老師早上起床時,便應向其奉上水和食物,完成飲食的準備,並在飲食後向老師致敬等。 應當清洗骯髒的衣物,傍晚時應準備洗澡的水。 在不愉快的時刻,也應當跟隨老師。即使是出家人,也應當完成所有的學生職責。對此便說「通過照顧」。 「通過認真學習技藝」是指認真學習技藝,抓住機會,進行多次的修習,甚至一個字也應認真學習。 「被良好訓練」是指「你應該這樣坐著,這樣站著,這樣吃著,這樣享用,惡友應當被排斥,良友應當被交往。」通過這樣的行為來訓練和引導。 「被妥善抓住」是指如同妥善抓住一樣,抓住意義和要點,展示使用方法。 「向朋友和顧問求助」是指「這是我們的學生,聰明而博學,應該加以觀察。」通過這樣的描述來在朋友和顧問中建立地位。 「在各個方向上保持警惕」是指通過技藝的學習,在各個方向上保持保護。 因為受過良好訓練的技藝者,無論走到哪裡,都會展示技藝,那裡就會產生利益。因此,這被稱為老師的恩惠,因其品德而被讚美。 此外,若在森林中行走,盜賊不會發現,非人類也不會騷擾,學習時也應在各個方向上保持警惕。無論走到哪個方向,都會產生疑慮,返回自己身邊的人會說:「我們的學生住在這個方向,他在這個技藝上沒有任何問題,去問問他。」通過這樣的方式,學生在各個方向上保持警惕,建立自己的地位。其餘的內容仍應按照之前的方式理解。
-
Tatiyadisāvāre sammānanāyāti devamāte tissamāteti evaṃ sambhāvitakathākathanena. Anavamānanāyāti yathā dāsakammakarādayo pothetvā viheṭhetvā kathenti, evaṃ hīḷetvā vimānetvā akathanena. Anaticariyāyāti taṃ atikkamitvā bahi aññāya itthiyā saddhiṃ paricaranto taṃ aticarati nāma, tathā akaraṇena. Issariyavossaggenāti itthiyo hi mahālatāsadisampi ābharaṇaṃ labhitvā bhattaṃ vicāretuṃ alabhamānā kujjhanti, kaṭacchuṃ hatthe ṭhapetvā tava ruciyā karohīti bhattagehe vissaṭṭhe sabbaṃ issariyaṃ vissaṭṭhaṃ nāma hoti, evaṃ karaṇenāti attho. Alaṅkārānuppadānenāti attano vibhavānurūpena alaṅkāradānena. Susaṃvihitakammantāti yāgubhattapacanakālādīni anatikkamitvā tassa tassa sādhukaṃ karaṇena suṭṭhu saṃvihitakammantā. Saṅgahitaparijanāti sammānanādīhi ceva paheṇakapesanādīhi ca saṅgahitaparijanā. Idha parijano nāma sāmikassa ceva attano ca ñātijano. Anaticārinīti sāmikaṃ muñcitvā aññaṃ manasāpi na pattheti. Sambhatanti kasivāṇijjādīni katvā ābhatadhanaṃ. Dakkhāca hotīti yāgubhattasampādanādīsu chekā nipuṇā hoti. Analasāti nikkosajjā. Yathā aññā kusītā nisinnaṭṭhāne nisinnāva honti ṭhitaṭṭhāne ṭhitāva, evaṃ ahutvā vipphāritena cittena sabbakiccāni nipphādeti. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
-
Catutthadisāvāre avisaṃvādanatāyāti yassa yassa nāmaṃ gaṇhāti, taṃ taṃ avisaṃvādetvā idampi amhākaṃ gehe atthi, idampi atthi, gahetvā gacchāhīti evaṃ avisaṃvādetvā dānena. Aparapajā cassa paṭipūjentīti sahāyassa puttadhītaro pajā nāma, tesaṃ pana puttadhītaro ca nattupanattakā ca aparapajā nāma. Te paṭipūjenti keḷāyanti mamāyanti maṅgalakālādīsu tesaṃ maṅgalādīni karonti. Sesamidhāpi purimanayeneva veditabbaṃ.
271.Yathābalaṃ kammantasaṃvidhānenāti daharehi kātabbaṃ mahallakehi, mahallakehi vā kātabbaṃ daharehi, itthīhi kātabbaṃ purisehi, purisehi vā kātabbaṃ itthīhi akāretvā tassa tassa balānurūpeneva kammantasaṃvidhānena. Bhattavetanānuppadānenāti ayaṃ khuddakaputto, ayaṃ ekavihārīti tassa tassa anurūpaṃ sallakkhetvā bhattadānena ceva paribbayadānena ca. Gilānupaṭṭhānenāti aphāsukakāle kammaṃ akāretvā sappāyabhesajjādīni datvā paṭijagganena. Acchariyānaṃ rasānaṃ saṃvibhāgenāti acchariye madhurarase labhitvā sayameva akhāditvā tesampi tato saṃvibhāgakaraṇena. Samaye vossaggenāti niccasamaye ca kālasamaye ca vossajjanena. Niccasamaye vossajjanaṃ nāma sakaladivasaṃ kammaṃ karontā kilamanti. Tasmā yathā na kilamanti, evaṃ velaṃ ñatvā vissajjanaṃ. Kālasamaye vossaggo nāma chaṇanakkhattakīḷādīsu alaṅkārabhaṇḍakhādanīyabhojanīyādīni datvā vissajjanaṃ. Dinnādāyinoti corikāya kiñci agahetvā sāmikehi dinnasseva ādāyino. Sukatakammakarāti 『『kiṃ etassa kammena katena, na mayaṃ kiñci labhāmā』』ti anujjhāyitvā tuṭṭhahadayā yathā taṃ kammaṃ sukataṃ hoti, evaṃ kārakā. Kittivaṇṇaharāti parisamajjhe kathāya sampattāya 『『ko amhākaṃ sāmikehi sadiso atthi, mayaṃ attano dāsabhāvampi na jānāma, tesaṃ sāmikabhāvampi na jānāma, evaṃ no anukampantī』』ti guṇakathāhārakā. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
「在第三個方向上應當受到尊重」是指通過對天母的稱呼,如稱呼為「提薩母」。「不應當貶低」是指如同奴隸和工人被驅使般,輕視地談論他人,反之應當以尊重的態度對待。「不應當輕視」是指超越此,若與他人女性交往,則應當不輕視她。因而不應當這樣做。 「放棄權力」是指女性因獲得如同大樹般的裝飾品而無法獲得食物,若放下手中的食物,便會因不滿而生氣,因此在飲食的家中,所有的權力便顯得至關重要,因而說「通過這樣的行為」。 「通過適當的裝飾」是指根據自己的財富給予裝飾。「通過良好的工作」是指在如供養、飲食等時,不超越其時間,適當地進行工作。「通過聚集的眾人」是指通過尊重等方式聚集的眾人。在這裡,眾人是指主人和自己的親屬。 「不應當輕視」是指不應當放棄主人,心中也不應有其他的渴望。「通過聚集」是指通過農業、商業等方式所積累的財富。「精明」是指在供養和飲食時,需謹慎行事。正如有些懶惰的人在坐著的地方懶散地待著,而在站立的地方則站著,因而不應懶散,而應以清醒的心態完成所有的事務。其餘的內容依然應當按照之前的方式理解。 「在第四個方向上不應當貶低」是指他所稱之名,在每個方面都不應貶低,便說「在我們家中有這個,有那個,拿去吧」,通過這樣的方式進行供養。「其他的子孫」是指朋友的兒女,然而他們的兒女在有無的情況下都是其他的子孫。他們在慶祝時會尊重、讚美並進行祝福。 其餘的內容依然應當按照之前的方式理解。 「根據力量的工作安排」是指年輕人應做的工作,或老年人應做的工作,或女性應做的工作,或男性應做的工作,依據各自的力量進行安排。「通過供養和報酬的適當分配」是指小兒子、獨自居住者等,應當根據他們的情況進行供養和給予補償。 「照顧病人」是指在不愉快的時刻,不進行工作,而是給予適當的藥物等進行照顧。「通過奇特的味道分配」是指在獲得奇特的甜味后,自行享用,並通過這樣的方式進行分配。「在適當的時間放棄」是指在常時和時刻進行放棄。 在常時放棄是指在整天工作時感到疲憊。因此,應當在知道何時放棄的情況下,進行放棄。在時刻放棄是指在進行裝飾、飲食等時進行放棄。 「給予施捨的人」是指在不接受任何東西的情況下,給予施捨的人。「善良的工作者」是指在「這項工作做得如何,難道我們沒有得到任何東西?」的心態下,心中充滿滿足感,因而這項工作便是善良的工作。「有名望的人」是指在社群中談論時,因而獲得的聲望,若問「我們是否有與自己相似的人」,我們甚至未曾意識到自己的身份,因而不應憐憫他人。其餘的內容依然應當按照之前的方式理解。
272.Mettena kāyakammenātiādīsu mettacittaṃ paccupaṭṭhapetvā katāni kāyakammādīni mettāni nāma vuccanti. Tattha bhikkhū nimantessāmīti vihāragamanaṃ , dhamakaraṇaṃ gahetvā udakaparissāvanaṃ, piṭṭhiparikammapādaparikammādikaraṇañca mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Bhikkhū piṇḍāya paviṭṭhe disvā 『『sakkaccaṃ yāguṃ detha, bhattaṃ dethā』』tiādivacanañceva, sādhukāraṃ datvā dhammasavanañca sakkaccaṃ paṭisanthārakaraṇādīni ca mettaṃ vacīkammaṃ nāma. 『『Amhākaṃ kulūpakattherā averā hontu abyāpajjā』』ti evaṃ cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma. Anāvaṭadvāratāyāti apihitadvāratāya. Tattha sabbadvārāni vivaritvāpi sīlavantānaṃ adāyako akārako pihitadvāroyeva. Sabbadvārāni pana pidahitvāpi tesaṃ dāyako kārako vivaṭadvāroyeva. Iti sīlavantesu gehadvāraṃ āgatesu santaṃyeva natthīti avatvā dātabbaṃ. Evaṃ anāvaṭadvāratā nāma hoti.
Āmisānuppadānenāti purebhattaṃ paribhuñjitabbakaṃ āmisaṃ nāma, tasmā sīlavantānaṃ yāgubhattasampadānenāti attho. Kalyāṇena manasā anukampantīti 『『sabbe sattā sukhitā hontu averā arogā abyāpajjā』』ti evaṃ hitapharaṇena. Apica upaṭṭhākānaṃ gehaṃ aññe sīlavante sabrahmacārī gahetvā pavisantāpi kalyāṇena cetasā anukampanti nāma. Sutaṃ pariyodāpentīti yaṃ tesaṃ pakatiyā sutaṃ atthi, tassa atthaṃ kathetvā kaṅkhaṃ vinodenti, tathattāya vā paṭipajjāpenti. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.
273.Alamattoti puttadārabharaṇaṃ katvā agāraṃ ajjhāvasanasamattho. Paṇḍitoti disānamassanaṭṭhāne paṇḍito hutvā. Saṇhoti sukhumatthadassanena saṇhavācābhaṇanena vā saṇho hutvā. Paṭibhānavāti disānamassanaṭṭhāne paṭibhānavā hutvā nivātavuttīti nīcavutti. Atthaddhoti thambharahito. Uṭṭhānakoti uṭṭhānavīriyasampanno. Analasoti nikkosajjo. Acchinnavuttīti nirantarakaraṇavasena akhaṇḍavutti. Medhāvīti ṭhānuppattiyā paññāya samannāgato.
Saṅgāhakoti catūhi saṅgahavatthūhi saṅgahakaro. Mittakaroti mittagavesano. Vadaññūti pubbakārinā, vuttavacanaṃ jānāti. Sahāyakassa gharaṃ gatakāle 『『mayhaṃ sahāyakassa veṭhanaṃ detha, sāṭakaṃ detha, manussānaṃ bhattavetanaṃ dethā』』ti vuttavacanamanussaranto tassa attano gehaṃ āgatassa tattakaṃ vā tato atirekaṃ vā paṭikattāti attho. Apica sahāyakassa gharaṃ gantvā imaṃ nāma gaṇhissāmīti āgataṃ sahāyakaṃ lajjāya gaṇhituṃ asakkontaṃ anicchāritampi tassa vācaṃ ñatvā yena atthena so āgato, taṃ nipphādento vadaññū nāma. Yena yena vā pana sahāyakassa ūnaṃ hoti, oloketvā taṃ taṃ dentopi vadaññūyeva. Netāti taṃ taṃ atthaṃ dassento paññāya netā. Vividhāni kāraṇāni dassento netīti vinetā. Punappunaṃ netīti anunetā.
Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ puggale. Rathassāṇīva yāyatoti yathā āṇiyā satiyeva ratho yāti, asati na yāti, evaṃ imesu saṅgahesu satiyeva loko vattati, asati na vattati. Tena vuttaṃ – 『『ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato』』ti.
Na mātā puttakāraṇāti yadi mātā ete saṅgahe puttassa na kareyya, puttakāraṇā mānaṃ vā pūjaṃ vā na labheyya.
Saṅgahā eteti upayogavacane paccattaṃ. 『『Saṅgahe ete』』ti vā pāṭho. Sammapekkhantīti sammā pekkhanti. Pāsaṃsā ca bhavantīti pasaṃsanīyā ca bhavanti.
「以慈心進行身體行為」是指以慈悲心為基礎所做的身體行為稱為慈心的行為。在這裡,邀請僧侶是指前往寺院,抓住教義,進行洗水,背部和腳的工作也是慈心的身體行為。看到僧侶進入乞食時,便說「請給我一些粥,給我一些飯」等等,給予適當的施捨,進行教義的聽聞和交流,這被稱為慈心的語言行為。「愿我們的家族長者沒有敵意,不會爭鬥」,這樣的思維被稱為慈心的意念行為。 「不應當封閉門口」是指不應當關閉門口。在這裡,即使所有的門都打開,若不施捨給有德之人,封閉的門便是封閉的。即使所有的門都關閉,若施捨給有德之人,打開的門便是打開的。因此,若在有德之人家中到來,便應施捨。這樣便被稱為「不應當封閉門口」。 「通過供養的適當分配」是指在用餐前應當享用的食物,因此有德之人應當通過供養和飲食的供給來解釋。「以善良的心進行關懷」是指「愿所有眾生幸福,愿無敵意,愿無病痛」,通過這樣的利益思維。此外,前往有德之人的家中,其他有德的同修也應以善良的心進行關懷。 「通過聽聞進行清凈」是指通過解釋那些本來就聽聞的內容,來消除疑慮,或是進行修習。其餘的內容依然應當按照之前的方式理解。 「足夠的能力」是指在照顧家庭后,能夠居住於家中。「智者」是指在各個方向上成為智者。「柔和」是指通過舒適的視線或溫柔的言語而變得柔和。「具有能力」是指在各個方向上具備能力,能適應環境。「沒有懶惰」是指不懶散。「持續的行為」是指通過不斷的工作而保持不變。「聰明」是指具備智慧和適應能力。 「聚集者」是指通過四種聚集的方式進行聚集。「尋求朋友」是指尋找朋友。「明白」是指了解前人的所作所為,知道所說的話。當朋友回到家中時,便應當說「請給我朋友的衣物,請給我食物,給人們的食物」。這句話的意思是,若朋友回到自己的家中,便應當給予相應的施捨。此外,前往朋友的家中,若無法因羞愧而接受,便應當知道他的到來。 「因此,明白」是指明白他的到來。「通過各種原因」是指通過不同的原因進行引導。「再三引導」是指不斷地引導。 「在那裡」是指在每一個人身上。「如同車輪的輪輞」是指如同車輪在轉動時,若有輪輞則車子能行駛,若沒有則無法行駛。因此,在這些聚集上,若有存在,世間便運轉,若沒有則不運轉。因此說:「這些確實是世間的聚集,如同車輪的輪輞」。 「母親爲了孩子」是指若母親不為這些聚集而努力,則因孩子的緣故,她將不會獲得名聲或尊敬。 「這些聚集」是指在應用的語句中。也可以說「在這些聚集中」。「適當地觀察」是指適當地觀察。「讚美也將成為」是指將會成為值得讚美的存在。
- Iti bhagavā yā disā sandhāya te gahapatiputta pitā āha 『『disā namasseyyāsī』』ti, imā tā cha disā. Yadi tvaṃ pitu vacanaṃ karosi, imā disā namassāti dassento siṅgālassa pucchāya ṭhatvā desanaṃ matthakaṃ pāpetvā rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi . Siṅgālakopi saraṇesu patiṭṭhāya cattālīsakoṭidhanaṃ buddhasāsane vikiritvā puññakammaṃ katvā saggaparāyaṇo ahosi. Imasmiñca pana sutte yaṃ gihīhi kattabbaṃ kammaṃ nāma, taṃ akathitaṃ natthi, gihivinayo nāmāyaṃ suttanto. Tasmā imaṃ sutvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamānassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihānīti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Siṅgālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanā
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā
275.Evaṃme sutanti āṭānāṭiyasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – catuddisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvāti asurasenāya nivāraṇatthaṃ sakkassa devānamindassa catūsu disāsu ārakkhaṃ ṭhapetvā. Gumbaṃ ṭhapetvāti balagumbaṃ ṭhapetvā. Ovaraṇaṃ ṭhapetvāti catūsu disāsu ārakkhake ṭhapetvā. Evaṃ sakkassa devānamindassa ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ katvā āṭānāṭanagare nisinnā satta buddhe ārabbha imaṃ parittaṃ bandhitvā 『『ye satthu dhammaāṇaṃ amhākañca rājaāṇaṃ na suṇanti, tesaṃ idañcidañca karissāmā』』ti sāvanaṃ katvā attanopi catūsu disāsu mahatiyā ca yakkhasenāyātiādīhi catūhi senāhi ārakkhaṃ saṃvidahitvā abhikkantāya rattiyā…pe… ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Abhikkantāya rattiyāti ettha abhikkantasaddo khayasundarābhirūpaabbhanumodanādīsu dissati. Tattha 『『abhikkantā, bhante ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha』』nti (a. ni. 8.20) evamādīsu khaye dissati. 『『Ayaṃ imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro paṇītataro cā』』ti (a. ni. 4.100) evamādīsu sundare.
『『Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ;
Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā』』ti. (vi. va. 857);
Evamādīsu abhirūpe. 『『Abhikkantaṃ, bho gotamāti (pārā. 15) evamādīsu abbhanumodane . Idha pana khaye. Tena abhikkantāya rattiyā, parikkhīṇāya rattiyāti vuttaṃ hoti.
Abhikkantavaṇṇāti idha abhikkantasaddo abhirūpe. Vaṇṇasaddo pana chavithutikulavaggakāraṇasaṇṭhānapamāṇarūpāyatanādīsu dissati. Tattha 『『suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā』』ti (ma. ni. 2.399) evamādīsu chaviyaṃ. 『『Kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā』』ti (ma. ni. 2.77) evamādīsu thutiyaṃ. 『『Cattārome , bho gotama, vaṇṇā』』ti (dī. ni. 1.266) evamādīsu kulavagge. 『『Atha kena nu vaṇṇena gandhathenoti vuccatī』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.234) kāraṇe. 『『Mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā』』ti (saṃ. ni.
「因此,世尊根據這些方向,父親對家長子說:『你應當敬禮于這些方向。』這六個方向就是如此。如果你遵循父親的話,便會向這些方向敬禮。」在提到這時,站在野兔面前,講述了教義,隨後進入王舍城乞食。野兔也在庇護所中,獲得了四十億的財富,因而在佛教中做了善行,成爲了往生天界的人。在這部經文中,家人應當做的功德沒有被遺漏,這便是家人規範的經文。因此,聽聞此經后,應當期望增長,而非衰退。 《蘇曼陀華麗經》的《長部經注》中的野兔經的註釋已完成。 《阿ṭānāṭiya經的註釋》 「如是我聞」是指《阿ṭānāṭiya經》。在此是前言的註釋——「設立四種保護」是指爲了抵擋阿修羅王,設立四個方向的保護。設立庇護所是指設立強大的庇護所。設立圍欄是指在四個方向上設立保護者。這樣,天帝釋的保護就被妥善安排,坐在阿ṭānāṭ那城中,圍繞七位佛陀,開始此護法,便說:「那些不聽從佛法和我們的國王的人,我將為他們做這件事。」在聽聞后,便以四種大夜叉軍隊等進行保護,夜晚的美好……等……坐在一旁。 「美好的夜晚」在此處是指美好的、優雅的、愉快的、歡快的等。在這裡,「美好,尊敬的夜晚,初夜已過,長時間坐著的僧團應當宣講,尊敬的世尊,僧侶們的戒律。」等內容中也可見到美好的含義。「這四個人中,某個是最美好的、最優雅的。」等內容中也可見到美好的含義。 「誰在我面前頂禮?以神通、名聲和水;以美好的色彩,照亮四方。」(《維伽經》857);等內容中也可見到美好的含義。「美好啊,尊貴的喬達摩。」(《大乘經》15)等內容中也可見到美好的含義。在這裡是指美好之夜,意味著夜晚的消逝。 「美好的光彩」在這裡是指美好的含義。光彩一詞在外表、體態、家族、原因、境界等方面均可見到。在這裡說:「你是金色的光彩,尊貴的。」(《中部經》2.399)等內容中可見到外表的美。「何時你們,家長,看到這些沙門的光彩?」(《中部經》2.77)等內容中可見到讚美的美。「四種,尊貴的喬達摩,光彩。」(《長部經》1.266)等內容中可見到家族的美。「又以何種光彩被稱為香氣?」等內容中,可見到原因的美。「偉大的象的光彩被創造出來。」(《相應經》……)
1.138) evamādīsu saṇṭhāne. 『『Tayo pattassa vaṇṇā』』ti (pārā. 602) evamādīsu pamāṇe. 『『Vaṇṇo gandho raso ojā』』ti evamādīsu rūpāyatane. So idha chaviyaṃ daṭṭhabbo. Tena 『『abhikkantavaṇṇā abhirūpacchavī』』ti vuttaṃ hoti.
Kevalakappanti ettha kevalasaddo anavasesayebhuyyaabyāmissānatirekadaḷhatthavisaṃyogādianekattho. Tathā hissa 『『kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariya』』nti (pārā. 1) evamādīsu anavasesatā attho. 『『Kevalakappā ca aṅgamāgadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamitukāmā hontī』』ti (mahāva. 43) evamādīsu yebhuyyatā. 『『Kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī』』ti (mahāva. 1) evamādīsu abyāmissatā. 『『Kevalaṃ saddhāmattakaṃ nūna ayamāyasmā』』ti (a. ni. 6.55) evamādīsu anatirekatā. 『『Āyasmato, bhante, anuruddhassa bāhiko nāma saddhivihāriko kevalakappaṃ saṅghabhedāya ṭhito』』ti (a. ni. 4.243) evamādīsu daḷhatthatā. 『『Kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccatī』』ti (a. ni. 10.12) evamādīsu visaṃyogo. Idha panassa anavasesattho adhippeto.
Kappasaddo panāyaṃ abhisaddahanavohārakālapaññattichedanavikappalesasamantabhāvādianekattho. Tathā hissa 『『okappaniyametaṃ bhoto gotamassa. Yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā』』ti (ma. ni. 1.387) evamādīsu abhisaddahanamattho. 『『Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu』』nti (cūḷava. 250) evamādīsu vohāro. 『『Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī』』ti (ma. ni. 1.387) evamādīsu kālo. 『『Iccāyasmā kappo』』ti (su. ni. 1098) evamādīsu paññatti. 『『Alaṅkato kappitakesamassū』』ti (vi. va. 1094) evamādīsu chedanaṃ. 『『Kappati dvaṅgulakappo』』ti (cūḷava. 446) evamādīsu vikappo, atthi kappo nipajjitu』』nti (a. ni. 8.80) evamādīsu leso. 『『Kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā』』ti (saṃ. ni. 1.94) evamādīsu samantabhāvo. Idha pana samantabhāvo attho adhippeto. Tasmā 『『kevalakappaṃ gijjhakūṭa』』nti ettha anavasesaṃ samantato gijjhakūṭanti evamattho daṭṭhabbo.
Obhāsetvāti vatthamālālaṅkārasarīrasamuṭṭhitāya ābhāya pharitvā, candimā viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho. Ekamantaṃ nisīdiṃsūti devatānaṃ dasabalassa santike nisinnaṭṭhānaṃ nāma na bahu, imasmiṃ pana sutte parittagāravavasena nisīdiṃsu.
276.Vessavaṇoti kiñcāpi cattāro mahārājāno āgatā, vessavaṇo pana dasabalassa vissāsiko kathāpavattane byatto susikkhito, tasmā vessavaṇo mahārājā bhagavantaṃ etadavoca. Uḷārāti mahesakkhānubhāvasampannā. Pāṇātipātā veramaṇiyāti pāṇātipāte diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ ādīnavaṃ dassetvā tato veramaṇiyā dhammaṃ deseti. Sesesupi eseva nayo. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsinoti tesu senāsanesu santi uḷārā yakkhā nibaddhavāsino. Āṭānāṭiyanti āṭānāṭanagare baddhattā evaṃnāmaṃ. Kiṃ pana bhagavato apaccakkhadhammo nāma atthīti, natthi. Atha kasmā vessavaṇo 『『uggaṇhātu, bhante, bhagavā』』tiādimāha? Okāsakaraṇatthaṃ. So hi bhagavantaṃ imaṃ parittaṃ sāvetuṃ okāsaṃ kārento evamāha. Satthu kathite imaṃ parittaṃ garu bhavissatītipi āha. Phāsuvihārāyāti gamanaṭṭhānādīsu catūsu iriyāpathesu sukhavihārāya.
1.138) 在此類情況下。「『三種顏色』」是指(《大乘經》602)等中的標準。「『顏色、香氣、味道、光澤』」是指(《大乘經》)等中的色法。在這裡應當被視為色相。因此說「美好的顏色,優雅的外表」。 「單純的狀態」在這裡,單純一詞具有多重含義,不僅僅是指無餘的、無雜質的狀態。正如「單純、圓滿、純凈的梵行」(《大乘經》1)等中所示,無餘的含義。「單純的狀態,眾多的食物,豐盛的飲食,想要前來享用」(《大乘經》43)等中可見到的豐富性。「單純的痛苦聚集的起源」(《大乘經》1)等中可見到的無餘性。「單純的信仰,確實是這位尊者」(《相應經》6.55)等中可見到的無雜性。「尊者阿努魯達的外在身份是信仰的,因而在僧團中有單純的狀態」(《相應經》4.243)等中可見到的堅定性。「單純的人,被稱為優秀的人」(《相應經》10.12)等中可見到的無障礙性。在這裡,所指的單純的含義是明確的。 「狀態」一詞在此有多重含義,涉及到引導、行為、時間、設定、分割、形態等多種含義。正如「這是尊者喬達摩的引導。就如他那位無上的完全覺悟者」(《中部經》1.387)等中所示,關於引導的含義。「我允許,尊者們,享用五種沙門的狀態」(《小部經》250)等中可見到的行為。「我確實在常時中生活」(《中部經》1.387)等中可見到的時間。「這就是尊者的狀態」(《相應經》1098)等中可見到的設定。「裝飾的頭髮和鬍鬚」(《維伽經》1094)等中可見到的分割。「狀態是雙指的狀態」(《小部經》446)等中可見到的形態,「存在狀態是可安放的」(《相應經》8.80)等中可見到的細微。「單純的狀態照亮了竹林」(《相應經》1.94)等中可見到的整體性。在這裡,整體性的含義是明確的。因此,「單純的狀態如同禿鷲山」在這裡應被視為無餘的整體性。 「照亮」是指通過衣物、花環、身體的裝飾而產生的光輝,如同月亮和太陽一樣,形成單一的光輝。 「坐在一旁」是指在十力神的身邊坐下的地方不多,而在此經中因小小的尊重而坐下。 「維薩瓦那」是指四位大王雖然到來,但維薩瓦那因在十力神的談話中被稱為信任的,因而被稱為維薩瓦那大王,向尊者說了這句話。「偉大」是指擁有巨大的能力和影響力。「不殺生的戒律」是指通過展示不殺生的現世和來世的危害而教授不殺生的法則。其他的也同樣如此。在那裡,偉大的夜叉們居住在這些軍營中,存在著偉大的夜叉們。 「阿ṭānāṭiya」是因被束縛在阿ṭānāṭ那城而得名。那麼,尊者的不可見法則是什麼呢?並不存在。那麼為什麼維薩瓦那會說「請聽,尊者」呢?是爲了提供機會。因為他想要讓尊者有機會聽聞這部法則,所以這樣說。若是尊者講述這部法則,那麼它將顯得重要。 「愉快的居住」是指在行走等四種行為中,舒適的居住。
277.Cakkhumantassāti na vipassīyeva cakkhumā, sattapi buddhā cakkhumanto, tasmā ekekassa buddhassa etāni satta satta nāmāni honti. Sabbepi buddhā cakkhumanto, sabbe sabbabhūtānukampino, sabbe nhātakilesattā nhātakā. Sabbe mārasenāpamaddino, sabbe vusitavanto, sabbe vimuttā, sabbe aṅgato rasmīnaṃ nikkhantattā aṅgīrasā. Na kevalañca buddhānaṃ etāneva satta nāmāni asaṅkhyeyyāni nāmāni saguṇena mahesinoti vuttaṃ.
Vessavaṇo pana attano pākaṭanāmavasena evamāha. Te janāti idha khīṇāsavā janāti adhippetā. Apisuṇāthāti desanāsīsamattametaṃ, amusā apisuṇā apharusā mantabhāṇinoti attho . Mahattāti mahantabhāvaṃ pattā. 『『Mahantā』』tipi pāṭho, mahantāti attho. Vītasāradāti nissāradā vigatalomahaṃsā.
Hitanti mettāpharaṇena hitaṃ. Yaṃ namassantīti ettha yanti nipātamattaṃ. Mahattanti mahantaṃ. Ayameva vā pāṭho, idaṃ vuttaṃ hoti 『『ye cāpi loke kilesanibbānena nibbutā yathābhūtaṃ vipassisuṃ, vijjādiguṇasampannañca hitaṃ devamanussānaṃ gotamaṃ namassanti, te janā apisuṇā, tesampi namatthū』』ti. Aṭṭhakathāyaṃ pana te janā apisuṇāti te buddhā apisuṇāti evaṃ paṭhamagāthāya buddhānaṃyeva vaṇṇo kathito, tasmā paṭhamagāthā sattannaṃ buddhānaṃ vasena vuttā. Dutiyagāthāya 『『gotama』』nti desanāmukhamattametaṃ. Ayampi hi sattannaṃyeva vasena vuttāti veditabbā. Ayañhettha attho – loke paṇḍitā devamanussā yaṃ namassanti gotamaṃ, tassa ca tato purimānañca buddhānaṃ namatthūti.
278.Yato uggacchatīti yato ṭhānato udeti. Ādiccoti aditiyā putto, vevacanamattaṃ vā etaṃ sūriyasaddassa. Mahantaṃ maṇḍalaṃ assāti maṇḍalīmahā. Yassa cuggacchamānassāti yamhi uggacchamāne. Saṃvarīpi nirujjhatīti ratti antaradhāyati. Yassa cuggateti yasmiṃ uggate.
Rahadoti udakarahado. Tatthāti yato uggacchati sūriyo, tasmiṃ ṭhāne. Samuddoti yo so rahadoti vutto, so na añño, atha kho samuddo. Saritodakoti visaṭodako, saritā nānappakārā nadiyo assa udake paviṭṭhāti vā saritodako. Evaṃ taṃ tattha jānantīti taṃ rahadaṃ tattha evaṃ jānanti . Kinti jānanti? Samuddo saritodakoti evaṃ jānanti.
Itoti sineruto vā tesaṃ nisinnaṭṭhānato vā. Janoti ayaṃ mahājano. Ekanāmāti indanāmena ekanāmā. Sabbesaṃ kira tesaṃ sakkassa devarañño nāmameva nāmamakaṃsu. Asīti dasa eko cāti ekanavutijanā. Indanāmāti indoti evaṃnāmā. Buddhaṃ ādiccabandhunanti kilesaniddāpagamanenāpi buddhaṃ. Ādiccena samānagottatāyapi ādiccabandhunaṃ. Kusalena samekkhasīti anavajjena nipuṇena vā sabbaññutaññāṇena mahājanaṃ olokesi. Amanussāpi taṃ vandantīti amanussāpi taṃ 『『sabbaññutaññāṇena mahājanaṃ olokesī』』ti vatvā vandanti. Sutaṃ netaṃ abhiṇhasoti etaṃ amhehi abhikkhaṇaṃ sutaṃ. Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamanti amhehi puṭṭhā jinaṃ vandāma gotamanti vadanti.
「有眼的人」是指不僅僅是有眼睛的人,七位佛陀都是有眼的人,因此每位佛陀都有七個名字。所有的佛陀都是有眼的人,所有的眾生都充滿慈悲,所有的受苦者都得到了解脫。所有的魔軍都被擊退,所有的修行者都已經完成,所有的人都已解脫,因而如同光線從火焰中射出。並不僅僅是這些佛陀的名字是無量的,且有德的大師們也被稱為如此。 維薩瓦那則以他顯著的名字如此說。他們知道這裡的已斷煩惱者是指那些有意圖的人。「不惡口」是指這是對教義的總結,這裡是不惡口、不粗暴的說法。 「偉大」是指達到偉大的狀態。「偉大」也是這樣的讀法,意指偉大。「無憂」是指沒有依靠,消失的雄偉的狀態。 「利益」是指通過慈悲的傳播而獲得的利益。「他們敬禮于」在這裡是指敬禮的動作。「偉大」是指偉大的狀態。這句話的意思是「那些在世間因煩惱的熄滅而得到解脫的人,能夠如實地觀察到,具備智慧等德行的天人和人類們,敬禮于喬達摩,這些人是不惡口的,他們也應當敬禮。」在註釋中,這些人是不惡口的,指的是那些佛陀,因此在第一句中專門提到佛陀的光輝。因此,第一句是以七位佛陀的身份所說的。第二句提到「喬達摩」,是指教義的開頭部分。這也是以七位佛陀的身份所說的,應該被理解為在世間的智者們,天人們敬禮于喬達摩,因而向早先的佛陀們致敬。 「從何處升起」是指從何處的地方升起。「太陽」是指太陽的兒子,這只是對太陽一詞的簡單說明。「偉大的圓圈」是指偉大的圓圈。在他升起的地方。「即使是夜晚也消失」是指夜晚的消失。「在他升起的地方」是指在他升起的地方。 「湖泊」是指水的湖泊。在那裡,太陽升起的地方。在那裡被稱為湖泊的,實際上沒有其他的,確實是海洋。「河流」是指大河,河流的水流入湖泊,或是被稱為河流的水流入湖泊。這樣,他們在那兒知道那湖泊是什麼。你們知道什麼呢?海洋是河流。 「這」是指從須彌山或他們坐的地方。「眾生」是指這個大眾。「一個名字」是指以因陀羅的名字為一個名字。所有的人們似乎都以天帝的名字為名。八十個是指十個一個,合計九十人。因陀羅的名字是因陀羅。稱讚佛陀為「太陽的親屬」,也是因為他能消除煩惱而稱讚佛陀。因陀羅的親屬和佛陀同樣出身于太陽。以善行觀察是指以無過失的、深思熟慮的智慧觀察眾生。非人類也在稱讚他,非人類也在說「以無所不知的智慧觀察眾生。」這是我們時常聽聞的。我們稱讚勝利者喬達摩,問我們稱讚勝利者喬達摩。
279.Yenapetā pavuccantīti petā nāma kālaṅkatā, te yena disābhāgena nīhariyantūti vuccanti. Pisuṇā piṭṭhimaṃsikāti pisuṇāvācā ceva piṭṭhimaṃsaṃ khādantā viya parammukhā garahakā ca. Ete ca yena nīhariyantūti vuccanti, sabbepi hete dakkhiṇadvārena nīharitvā dakkhiṇato nagarassa ḍayhantu vā chijjantu vā haññantu vāti evaṃ vuccanti. Ito sā dakkhiṇā disāti yena disābhāgena te petā ca pisuṇādikā ca nīhariyantūti vuccanti, ito sā dakkhiṇā disā. Itoti sineruto vā tesaṃ nisinnaṭṭhānato vā. Kumbhaṇḍānanti te kira devā mahodarā honti, rahassaṅgampi ca nesaṃ kumbho viya mahantaṃ hoti. Tasmā kumbhaṇḍāti vuccanti.
280.Yattha coggacchati sūriyoti yasmiṃ disābhāge sūriyo atthaṃ gacchati.
「由此被稱為『鬼』」是指鬼是指死亡的狀態,他們因而被稱為「鬼」。「惡口是指背後說人壞話」,如同吃著背肉的人一樣,滿面憤怒。那些因而被稱為「被帶走的人」,所有這些都是從南方的方向被帶走,或是被燒燬、被切割、被毀壞,因而如此說。這裡是南方的方向,因此那些鬼和惡口者被稱為「被帶走的人」,這裡是南方的方向。「這裡」是指須彌山或他們坐的地方。「大鬼」是指那些神靈,他們是偉大的,擁有巨大的身體,如同巨大的容器。因此被稱為「大鬼」。 「在陽光升起的地方」是指在某個方向上,太陽升起的地方。 provided by EasyChat
281.Yenāti yena disābhāgena. Mahānerūti mahāsineru pabbatarājā. Sudassanoti sovaṇṇamayattā sundaradassano. Sinerussa hi pācīnapassaṃ rajatamayaṃ, dakkhiṇapassaṃ maṇimayaṃ , pacchimapassaṃ phalikamayaṃ, uttarapassaṃ sovaṇṇamayaṃ, taṃ manuññadassanaṃ hoti. Tasmā yena disābhāgena sineru sudassanoti ayametthattho. Manussā tattha jāyantīti tattha uttarakurumhi manussā jāyanti. Amamāti vatthābharaṇapānabhojanādīsupi mamattavirahitā. Apariggahāti itthipariggahena apariggahā. Tesaṃ kira 『『ayaṃ mayhaṃ bhariyā』』ti mamattaṃ na hoti, mātaraṃ vā bhaginiṃ vā disvā chandarāgo nuppajjati.
Napi nīyanti naṅgalāti naṅgalānipi tattha 『『kasikammaṃ karissāmā』』ti na khettaṃ nīyanti. Akaṭṭhapākimanti akaṭṭhe bhūmibhāge araññe sayameva jātaṃ. Taṇḍulapphalanti taṇḍulāva tassa phalaṃ hoti.
Tuṇḍikīre pacitvānāti ukkhaliyaṃ ākiritvā niddhumaṅgārena agginā pacitvā. Tattha kira jotikapāsāṇā nāma honti. Atha kho te tayo pāsāṇe ṭhapetvā taṃ ukkhaliṃ āropenti. Pāsāṇehi tejo samuṭṭhahitvā taṃ pacati. Tato bhuñjanti bhojananti tato ukkhalito bhojanameva bhuñjanti, añño sūpo vā byañjanaṃ vā na hoti, bhuñjantānaṃ cittānukūloyevassa raso hoti. Te taṃ ṭhānaṃ sampattānaṃ dentiyeva, macchariyacittaṃ nāma na hoti. Buddhapaccekabuddhādayopi mahiddhikā tattha gantvā piṇḍapātaṃ gaṇhanti.
Gāviṃekakhuraṃ katvāti gāviṃ gahetvā ekakhuraṃ vāhanameva katvā. Taṃ abhiruyha vessavaṇassa paricārakā yakkhā. Anuyanti disodisanti tāya tāya disāya caranti. Pasuṃ ekakhuraṃ katvāti ṭhapetvā gāviṃ avasesacatuppadajātikaṃ pasuṃ ekakhuraṃ vāhanameva katvā disodisaṃ anuyanti.
Itthiṃ vā vāhanaṃ katvāti yebhuyyena gabbhiniṃ mātugāmaṃ vāhanaṃ karitvā. Tassā piṭṭhiyā nisīditvā caranti. Tassā kira piṭṭhi onamituṃ sahati. Itarā pana itthiyo yāne yojenti. Purisaṃ vāhanaṃ katvāti purise gahetvā yāne yojenti. Gaṇhantā ca sammādiṭṭhike gahetuṃ na sakkonti. Yebhuyyena paccantimamilakkhuvāsike gaṇhanti. Aññataro kirettha jānapado ekassa therassa samīpe nisīditvā niddāyati, thero 『『upāsaka ativiya niddāyasī』』ti pucchi. 『『Ajja, bhante, sabbarattiṃ vessavaṇadāsehi kilamitomhī』』ti āha.
Kumāriṃ vāhanaṃ katvāti kumāriyo gahetvā ekakhuraṃ vāhanaṃ katvā rathe yojenti. Kumāravāhanepi eseva nayo. Pacārā tassa rājinoti tassa rañño paricārikā. Hatthiyānaṃ assayānanti na kevalaṃ goyānādīniyeva, hatthiassayānādīnipi abhiruhitvā vicaranti. Dibbaṃ yānanti aññampi nesaṃ bahuvidhaṃ dibbayānaṃ upaṭṭhitameva hoti, etāni tāva nesaṃ upakappanayānāni. Te pana pāsāde varasayanamhi nipannāpi pīṭhasivikādīsu ca nisinnāpi vicaranti. Tena vuttaṃ 『『pāsādā sivikā cevā』』ti. Mahārājassa yasassinoti evaṃ ānubhāvasampannassa yasassino mahārājassa etāni yānāni nibbattanti.
Tassaca nagarā ahu antalikkhe sumāpitāti tassa rañño ākāse suṭṭhu māpitā ete āṭānāṭādikā nagarā ahesuṃ, nagarāni bhaviṃsūti attho. Ekañhissa nagaraṃ āṭānāṭā nāma āsi, ekaṃ kusināṭā nāma, ekaṃ parakusināṭā nāma, ekaṃ nāṭasūriyā nāma, ekaṃ parakusiṭanāṭā nāma.
「由此而被稱為」是指由某個方向。「偉大的須彌」是指偉大的須彌山,山之王。「美麗的可見」是指黃金般的美麗可見。須彌山的東面是銀色的,南面是寶石般的,西面是水晶般的,北面是金色的,因此它是令人愉悅的可見。所以說,須彌山在某個方向上是美麗的。「人們在那出生」是指在那北方的庫魯地區人們出生。「沒有我」是指在衣物、裝飾、飲水、飲食等方面沒有自我。「不執著」是指對女性的執著不強烈。因為他們不會說「這是我的妻子」,見到母親或姐妹時也不會產生慾望。 「他們不被帶走」是指那些「我們將耕作」的人們不被帶走到田地裡。「未被耕作的地方」是指在未耕作的土地上自然生長的。「稻穀的果實」是指稻穀的果實。 「用碾磨器碾磨」是指在碾磨器中撒下,經過火焰的碾磨。那裡確實有光明的石頭。然後將這三塊石頭放在碾磨器上。通過石頭產生的火焰來碾磨。然後他們享用食物,食物是從碾磨器中來的,除了米飯或菜餚之外沒有其他,吃的人對此味道是愉悅的。他們到達那個地方時給予食物,不是貪婪的心態。佛陀、獨覺佛等也在那兒去乞食。 「用一隻腳的牛」是指抓住牛隻用一隻腳作為交通工具。乘坐它的維薩瓦那的隨扈是夜叉。他們在各個方向上游走,隨處而行。將動物用一隻腳的交通工具放置后,他們繼續在各個方向上游走。 「用女性作為交通工具」是指通常將懷孕的母親作為交通工具。她們坐在她的背上游走。因為她的背部能承受。其他的女性則用車輛來搭乘。將男性作為交通工具是指抓住男性並用車輛來搭乘。抓住時,正確見解的人無法抓住。通常,他們抓住偏遠地區的居民。某個地方的長者坐在某個地方打瞌睡,長者問:「信士,你打瞌睡得太厲害了。」他回答:「今天,尊者,我被維薩瓦納的僕人折磨了一整夜。」 「用少女作為交通工具」是指抓住少女並用一隻腳的交通工具搭乘在車上。對於年輕的交通工具也是同樣的方式。「王的隨扈」是指王的隨扈。大象、馬、牛等不僅僅是牛車等,也包括大象、馬車等都在遊走。神聖的車輛也是有多種類的,都是那些車輛的隨扈。他們在樓閣中坐著,或是在座位上游走。因此說「樓閣和座位」。 「王的榮耀」是指如此有威望的王的光輝,這些車輛是由此而生。 在他的城市中有「在天空中被裝飾」的意思,意指在王的天空中被裝飾的那些阿ṭānāṭ等城市,城市將會存在的意思。有一個城市名為阿ṭānāṭ,有一個城市名為庫辛那,有一個城市名為帕拉庫辛那,有一個城市名為納塔蘇里亞,有一個城市名為帕拉庫西塔那。
Uttarena kasivantoti tasmiṃ ṭhatvā ujuṃ uttaradisāya kasivanto nāma aññaṃ nagaraṃ. Janoghamaparena cāti etassa aparabhāge janoghaṃ nāma aññaṃ nagaraṃ. Navanavatiyoti aññampi navanavatiyo nāma ekaṃ nagaraṃ. Aparaṃ ambaraambaravatiyo nāma. Āḷakamandāti aparampi āḷakamandā nāma rājadhānī.
Tasmākuvero mahārājāti ayaṃ kira anuppanne buddhe kuvero nāma brāhmaṇo hutvā ucchuvappaṃ kāretvā satta yantāni yojesi. Ekissāya yantasālāya uṭṭhitaṃ āyaṃ āgatāgatassa mahājanassa datvā puññaṃ akāsi. Avasesasālāhi tattheva bahutaro āyo uṭṭhāsi, so tena pasīditvā avasesasālāsupi uppajjanakaṃ gahetvā vīsati vassasahassāni dānaṃ adāsi. So kālaṃ katvā cātumahārājikesu kuvero nāma devaputto jāto. Aparabhāge visāṇāya rājadhāniyā rajjaṃ kāresi. Tato paṭṭhāya vessavaṇoti vuccati.
Paccesanto pakāsentīti paṭiesanto visuṃ visuṃ atthe upaparikkhamānā anusāsamānā aññe dvādasa yakkharaṭṭhikā pakāsenti. Te kira yakkharaṭṭhikā sāsanaṃ gahetvā dvādasannaṃ yakkhadovārikānaṃ nivedenti. Yakkhadovārikā taṃ sāsanaṃ mahārājassa nivedenti. Idāni tesaṃ yakkharaṭṭhikānaṃ nāmaṃ dassento tatolātiādimāha. Tesu kira eko tatolā nāma, eko tattalā nāma, eko tatotalā nāma, eko ojasi nāma, eko tejasi nāma, eko tatojasī nāma. Sūro rājāti eko sūro nāma, eko rājā nāma, eko sūrorājā nāma, ariṭṭho nemīti eko ariṭṭho nāma, eko nemi nāma, eko ariṭṭhanemi nāma.
Rahadopitattha dharaṇī nāmāti tattha paneko nāmena dharaṇī nāma udakarahado atthi, paṇṇāsayojanā mahāpokkharaṇī atthīti vuttaṃ hoti. Yato meghā pavassantīti yato pokkharaṇito udakaṃ gahetvā meghā pavassanti. Vassā yato patāyantīti yato vuṭṭhiyo avattharamānā nigacchanti. Meghesu kira uṭṭhitesu tato pokkharaṇito purāṇaudakaṃ bhassati. Upari megho uṭṭhahitvā taṃ pokkharaṇiṃ navodakena pūreti. Purāṇodakaṃ heṭṭhimaṃ hutvā nikkhamati. Paripuṇṇāya pokkharaṇiyā valāhakā vigacchanti. Sabhāpīti sabhā. Tassā kira pokkharaṇiyā tīre sālavatiyā nāma latāya parikkhitto dvādasayojaniko ratanamaṇḍapo atthi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
Payirupāsantīti nisīdanti. Tattha niccaphalā rukkhāti tasmiṃ ṭhāne taṃ maṇḍapaṃ parivāretvā sadā phalitā ambajambuādayo rukkhā niccapupphitā ca campakamālādayoti dasseti. Nānādijagaṇāyutāti vividhapakkhisaṅghasamākulā. Mayūrakoñcābhirudāti mayūrehi koñcasakuṇehi ca abhirudā upagītā.
Jīvañjīvakasaddetthāti 『『jīva jīvā』』ti evaṃ viravantānaṃ jīvañjīvakasakuṇānampi ettha saddo atthi. Oṭṭhavacittakāti 『『uṭṭhehi, citta, uṭṭhehi cittā』』ti evaṃ vassamānā uṭṭhavacittakasakuṇāpi tattha vicaranti. Kukkuṭakāti vanakukkuṭakā. Kuḷīrakāti suvaṇṇakakkaṭakā. Vaneti padumavane. Pokkharasātakāti pokkharasātakā nāma sakuṇā.
Sukasāḷikasaddetthāti sukānañca sāḷikānañca saddo ettha. Daṇḍamāṇavakāni cāti manussamukhasakuṇā. Te kira dvīhi hatthehi suvaṇṇadaṇḍaṃ gahetvā ekaṃ pokkharapattaṃ akkamitvā anantare pokkharapatte suvaṇṇadaṇḍaṃ nikkhipantā vicaranti. Sobhati sabbakālaṃ sāti sā pokkharaṇī sabbakālaṃ sobhati. Kuveranaḷinīti kuverassa naḷinī padumasarabhūtā, sā dharaṇī nāma pokkharaṇī sadā nirantaraṃ sobhati.
Uttarena kasivantoti tasmiṃ ṭhatvā ujuṃ uttaradisāya kasivanto nāma aññaṃ nagaraṃ. Janoghamaparena cāti etassa aparabhāge janoghaṃ nāma aññaṃ nagaraṃ. Navanavatiyoti aññampi navanavatiyo nāma ekaṃ nagaraṃ. Aparaṃ ambaraambaravatiyo nāma. Āḷakamandāti aparampi āḷakamandā nāma rājadhānī. 因此,庫維羅大王是指在未出現佛陀之前,庫維羅是一位婆羅門,他創造了一個叫「烏丘瓦帕」的地方,設立了七個交通工具。通過一個交通工具的站點,為來來往往的大眾施予了功德。其餘的站點在那兒也有很多的功德,因此他因而感到高興,接受了其他站點的施予,施捨了二萬年之久的供養。他完成了生命后,成為四大天王之一的庫維羅。後來在維薩納的王國中統治。由此開始被稱為維薩瓦那。 「逐漸顯現」是指逐漸顯現,分別在各種意義上進行考察,給予指令的其他十二位夜叉王顯現出來。那些夜叉王接受了指令,向十二位夜叉使者報告。現在爲了顯示他們夜叉王的名字,提到「塔托拉」等等。在他們中間,有一個叫「塔托拉」的,有一個叫「塔塔拉」的,有一個叫「塔托塔拉」的,有一個叫「奧佳西」的,有一個叫「提佳西」的,有一個叫「塔托佳西」的。還有一個叫「勇士王」的,有一個叫「王」的,有一個叫「勇士王」的,有一個叫「阿里特」的,有一個叫「涅米」的,有一個叫「阿里特涅米」的。 「在湖泊的地方」是指那裡有一個叫「烏達卡湖」的湖泊,名為五十由旬的偉大湖泊。因為從那裡雲彩降雨而來,水從湖泊流出。降雨是指從雲層中降下的水。雲彩升起時,水從湖泊中流出。上面的雲彩升起,填滿了那個湖泊新的水。舊水從下面流出,離開。滿盈的湖泊的水鳥們則飛走。那是「會議」的地方。那裡確實有一個叫「薩拉瓦提」的藤蔓,圍繞著湖泊的邊緣,距十二由旬的寶座存在著,這就是所說的。 「坐著」是指坐下。在那裡,常年結果的樹木圍繞著這個寶座,常年開花的芒果、榴蓮等樹木,常年開花的香花等。各種各樣的鳥群聚集在一起。孔雀和鸚鵡在一起歡叫。 「生命與生存」是指「生命與生存」,在此處有關於生存的鳥的聲音。 「起立」的意思是「起立,心,起立,心」,在降雨時起立的鳥也在那兒遊走。雞是指林中的雞。金色的鳥是指金色的鳥。蓮花森林是指蓮花森林。 「幸福的鳥」是指幸福的鳥與米的聲音在這裡。「帶著杖的鳥」是指人面前的鳥。它們用雙手抓住金色的杖,放下一隻湖泊的葉子,然後在湖泊的葉子旁邊放下金色的杖而遊走。那湖泊常年美麗。庫維羅的蓮花是指庫維羅的蓮花,湖泊常年美麗。
282.Yassa kassacīti idaṃ vessavaṇo āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ niṭṭhapetvā tassā parikammaṃ dassento āha. Tattha suggahitāti atthañca byañjanañca parisodhetvā suṭṭhu uggahitā. Samattā pariyāputāti padabyañjanāni ahāpetvā paripuṇṇaṃ uggahitā. Atthampi pāḷimpi visaṃvādetvā sabbaso vā pana appaguṇaṃ katvā bhaṇantassa hi parittaṃ tejavantaṃ na hoti, sabbaso paguṇaṃ katvā bhaṇantasseva tejavantaṃ hoti. Lābhahetu uggahetvā bhaṇantassāpi atthaṃ na sādheti, nissaraṇapakkhe ṭhatvā mettaṃ purecārikaṃ katvā bhaṇantasseva atthāya hotīti dasseti. Yakkhapacāroti yakkhaparicārako.
Vatthuṃ vāti gharavatthuṃ vā. Vāsaṃ vāti tattha nibaddhavāsaṃ vā. Samitinti samāgamaṃ. Anāvayhanti na āvāhayuttaṃ. Avivayhanti na vivāhayuttaṃ. Tena saha āvāhavivāhaṃ na kareyyunti attho. Attāhipi paripuṇṇāhīti 『『kaḷārakkhi kaḷāradantā』』ti evaṃ etesaṃ attabhāvaṃ upanetvā vuttāhi paripuṇṇabyañjanāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṃ yakkhaakkosehi nāma akkoseyyunti attho. Rittampissa pattanti bhikkhūnaṃ pattasadisameva lohapattaṃ hoti. Taṃ sīse nikkujjitaṃ yāva galavāṭakā bhassati. Atha naṃ majjhe ayokhīlena ākoṭenti.
Caṇḍāti kodhanā. Ruddhāti viruddhā. Rabhasāti karaṇuttariyā. Neva mahārājānaṃ ādiyantīti vacanaṃ na gaṇhanti, āṇaṃ na karonti. Mahārājānaṃ purisakānanti aṭṭhavīsatiyakkhasenāpatīnaṃ. Purisakānanti yakkhasenāpatīnaṃ ye manassā tesaṃ. Avaruddhā nāmāti paccāmittā verino. Ujjhāpetabbanti parittaṃ vatvā amanusse paṭikkamāpetuṃ asakkontena etesaṃ yakkhānaṃ ujjhāpetabbaṃ, ete jānāpetabbāti attho.
Parittaparikammakathā
Idha pana ṭhatvā parittassa parikammaṃ kathetabbaṃ. Paṭhamameva hi āṭānāṭiyasuttaṃ na bhaṇitabbaṃ, mettasuttaṃ dhajaggasuttaṃ ratanasuttanti imāni sattāhaṃ bhaṇitabbāni. Sace muñcati, sundaraṃ. No ce muñcati, āṭānāṭiyasuttaṃ bhaṇitabbaṃ, taṃ bhaṇantena bhikkhunā piṭṭhaṃ vā maṃsaṃ vā na khāditabbaṃ, susāne na vasitabbaṃ. Kasmā? Amanussā okāsaṃ labhanti. Parittakaraṇaṭṭhānaṃ haritupalittaṃ kāretvā tattha parisuddhaṃ āsanaṃ paññapetvā nisīditabbaṃ.
「關於那位農夫」是指維薩瓦那在阿ṭānāṭ(現代地名未知)中,完成了保護措施,說明了他的準備工作。在那裡,「被好好掌握」是指經過清理內容和裝飾后的充分掌握。 「完全掌握」是指去掉字詞和裝飾后,完全掌握。對於內容和經文而言,若是整體來說,若是少量的則不具備威力,若是整體充足則才會有威力。因利益而掌握的內容也不能滿足,站在解脫的角度,施予慈愛的言辭才會有意義。 「關於物品」是指關於家中的物品。「關於居住」是指在那裡固定的居住。 「會合」是指聚集。 「不被邀請」是指未被邀請的。 「不被驅逐」是指未被驅逐的。因此,和邀請、驅逐無關的意思。 「自身也要充實」是指「黑色的護衛,黑色的牙齒」,以此引入他們的存在,通過充實的裝飾進行描述,意即他們以夜叉的稱呼進行指責。 「空的那隻碗」是指比丘的碗與鐵碗相似。那在頭上被拋棄,直到喉嚨的地方流出。然後用鐵棒打擊它。 「憤怒」是指憤怒的狀態。「被阻止」是指與之相對的。「犀利」是指極其迅速的。 「不對王發號施令」是指不接受王的命令,也不進行命令。 「王的隨扈」是指二十八位夜叉的領袖。 「人」是指夜叉的領袖,他們的心思在於這些。 「被阻止」是指敵對的對手。 「被驅逐」是指用言語讓那些無情的人退去,無法被驅逐的夜叉們,意指這些應當被告知。 關於小型準備的討論 在這裡應當討論小型準備。因為在最初,阿ṭānāṭ的經文不應被提及,慈悲經、旌旗經、寶經等應當在七天內被提及。若能放下,便是美好的。若不能放下,則應當提及阿ṭānāṭ的經文,若是提及的比丘在說時,則不應吃背肉或肉,亦不應在墓地中居住。為什麼?因為無情者有機會。應當在小型準備的地方,清理乾淨的座位上坐下。
Parittakārako bhikkhu vihārato gharaṃ nentehi phalakāvudhehi parivāretvā netabbo. Abbhokāse nisīditvā na vattabbaṃ, dvāravātapānāni pidahitvā nisinnena āvudhahatthehi saṃparivāritena mettacittaṃ purecārikaṃ katvā vattabbaṃ. Paṭhamaṃ sikkhāpadāni gāhāpetvā sīle patiṭṭhitassa parittaṃ kātabbaṃ. Evampi mocetuṃ asakkontena vihāraṃ ānetvā cetiyaṅgaṇe nipajjāpetvā āsanapūjaṃ kāretvā dīpe jālāpetvā cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā maṅgalakathā vattabbā. Sabbasannipāto ghosetabbo. Vihārassa upavane jeṭṭhakarukkho nāma hoti, tattha bhikkhusaṅgho tumhākaṃ āgamanaṃ paṭimānetīti pahiṇitabbaṃ. Sabbasannipātaṭṭhāne anāgantuṃ nāma na labbhati. Tato amanussagahitako 『『tvaṃ ko nāmā』』ti pucchitabbo. Nāme kathite nāmeneva ālapitabbo. Itthannāma tuyhaṃ mālāgandhādīsu patti āsanapūjāya patti piṇḍapāte patti, bhikkhusaṅghena tuyhaṃ paṇṇākāratthāya mahāmaṅgalakathā vuttā, bhikkhusaṅghe gāravena etaṃ muñcāhīti mocetabbo. Sace na muñcati, devatānaṃ ārocetabbaṃ 『『tumhe jānātha, ayaṃ amanusso amhākaṃ vacanaṃ na karoti, mayaṃ buddhaāṇaṃ karissāmā』』ti parittaṃ kātabbaṃ. Etaṃ tāva gihīnaṃ parikammaṃ. Sace pana bhikkhu amanussena gahito hoti, āsanāni dhovitvā sabbasannipātaṃ ghosāpetvā gandhamālādīsu pattiṃ datvā parittaṃ bhaṇitabbaṃ. Idaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ.
Vikkanditabbanti sabbasannipātaṃ ghosāpetvā aṭṭhavīsati yakkhasenāpatayo kanditabbā. Viravitabbanti 『『ayaṃ yakkho gaṇhātī』』tiādīni bhaṇantena tehi saddhiṃ kathetabbaṃ. Tattha gaṇhātīti sarīre adhimuccati. Āvisatīti tasseva vevacanaṃ. Atha vā laggati na apetīti vuttaṃ hoti. Heṭhetīti uppannaṃ rogaṃ vaḍḍhento bādhati. Viheṭhetīti tasseva vevacanaṃ. Hiṃsatīti appamaṃsalohitaṃ karonto dukkhāpeti. Vihiṃsatīti tasseva vevacanaṃ. Na muñcatīti appamādagāho hutvā muñcituṃ na icchati, evaṃ etesaṃ viravitabbaṃ.
- Idāni yesaṃ evaṃ viravitabbaṃ, te dassetuṃ katamesaṃ yakkhānantiādimāha. Tattha indo somotiādīni tesaṃ nāmāni. Tesu vessāmittoti vessāmittapabbatavāsī eko yakkho. Yugandharopi yugandharapabbatavāsīyeva. Hiri netti ca mandiyoti hiri ca netti ca mandiyo ca. Maṇi māṇi varo dīghoti maṇi ca māṇi ca varo ca dīgho ca. Atho serīsako sahāti tehi saha añño serīsako nāma. 『『Imesaṃ yakkhānaṃ…pe… ujjhāpetabba』』nti ayaṃ yakkho imaṃ heṭheti viheṭheti na muñcatīti evaṃ etesaṃ yakkhasenāpatīnaṃ ārocetabbaṃ. Tato te bhikkhusaṅgho attano dhammaāṇaṃ karoti, mayampi amhākaṃ yakkharājaāṇaṃ karomāti ussukkaṃ karissanti. Evaṃ amanussānaṃ okāso na bhavissati, buddhasāvakānaṃ phāsuvihāro ca bhavissatīti dassento 『『ayaṃ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā』』tiādimāha. Taṃ sabbaṃ, tato parañca uttānatthamevāti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Saṅgītisuttavaṇṇanā
Parittakārako bhikkhu vihārato gharaṃ nentehi phalakāvudhehi parivāretvā netabbo. Abbhokāse nisīditvā na vattabbaṃ, dvāravātapānāni pidahitvā nisinnena āvudhahatthehi saṃparivāritena mettacittaṃ purecārikaṃ katvā vattabbaṃ. Paṭhamaṃ sikkhāpadāni gāhāpetvā sīle patiṭṭhitassa parittaṃ kātabbaṃ. Evampi mocetuṃ asakkontena vihāraṃ ānetvā cetiyaṅgaṇe nipajjāpetvā āsanapūjaṃ kāretvā dīpe jālāpetvā cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā maṅgalakathā vattabbā. Sabbasannipāto ghosetabbo. Vihārassa upavane jeṭṭhakarukkho nāma hoti, tattha bhikkhusaṅgho tumhākaṃ āgamanaṃ paṭimānetīti pahiṇitabbaṃ. Sabbasannipātaṭṭhāne anāgantuṃ nāma na labbhati. Tato amanussagahitako 『『tvaṃ ko nāmā』』ti pucchitabbo. Nāme kathite nāmeneva ālapitabbo. Itthannāma tuyhaṃ mālāgandhādīsu patti āsanapūjāya patti piṇḍapāte patti, bhikkhusaṅghena tuyhaṃ paṇṇākāratthāya mahāmaṅgalakathā vuttā, bhikkhusaṅghe gāravena etaṃ muñcāhīti mocetabbo. Sace na muñcati, devatānaṃ ārocetabbaṃ 『『tumhe jānātha, ayaṃ amanusso amhākaṃ vacanaṃ na karoti, mayaṃ buddhaāṇaṃ karissāmā』』ti parittaṃ kātabbaṃ. Etaṃ tāva gihīnaṃ parikammaṃ. Sace pana bhikkhu amanussena gahito hoti, āsanāni dhovitvā sabbasannipātaṃ ghosāpetvā gandhamālādīsu pattiṃ datvā parittaṃ bhaṇitabbaṃ. Idaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ. 小型準備的比丘應當在寺院中,用武器圍繞著房屋,帶著食物。坐在空中時不應說話,門窗應當關閉,保持安靜,懷著慈愛的心態。首先應當接受戒律,建立在戒律上的小型準備應當進行。若無法解脫,應當將比丘帶到寺院的供養場所,安排座位的供養,點燃燈火,清理供養場所,進行吉祥的言辭。應當大聲呼喊所有的聚集。寺院的園中有一棵叫做「杰特卡樹」的樹,那裡應當派遣比丘僧團來迎接你們的到來。在所有聚集的地方,不能不來。然後被無情者所圍住的應當詢問:「你是誰?」當問及名字時,應當用名字進行迴應。對於你們的花香等,應當在座位供養、施食方面給予,僧團為你們的名聲而說出偉大的吉祥的言辭,尊重僧團應當解脫。若不解脫,應當告知神靈:「你們知道,這個無情者不聽從我們的言辭,我們將對佛陀行事。」這就是世俗人的準備。若比丘被無情者抓住,應當清洗座位,呼喊所有的聚集,給予花香等的供養,進行小型準備。 應當大聲呼喊所有的聚集。二十八位夜叉的領袖應當被呼喊。應當說:「這個夜叉抓住了。」等的言辭應當與他們交流。在那裡「抓住」是指抓住身體。「進入」是指該夜叉的意思。或者是被抓住而不放棄的意思。因病而生的痛苦會加重。「折磨」是指該夜叉的意思。「傷害」是指使其流出少量的血液,造成痛苦。「折磨」是指該夜叉的意思。「不放棄」是指小心謹慎,不想放棄,因此應當小心對待這些。 現在對於那些應當小心對待的,應當顯示出哪些夜叉的名字等。在那裡,印地索莫等是他們的名字。在這些中,有一個叫「維薩米托」的夜叉,住在維薩米托山上。還有一個叫「尤甘達」的夜叉,住在尤甘達山上。還有一個叫「希里」的夜叉,住在「曼迪」的地方。還有一個叫「瑪尼」的夜叉,叫「瑪尼」的地方,叫「長」的地方。或者還有一個叫「塞里薩」的夜叉,與他們一起的另一個叫「塞里薩」的地方。「這些夜叉…應當被驅逐」是指這個夜叉在這裡折磨,不放棄,因此應當告知這些夜叉的領袖。然後比丘僧團按照自己的法則行事,聲稱「我們也將對我們的夜叉王行事」將會引起關注。這樣就不會有無情者的機會,佛陀的弟子們將會有安寧的居住,因此說明「這確實是,尊者,這是阿ṭānāṭ的保護」。 這一切,此外還有更高的意義。 《蘇曼加利拉西尼的長部經註釋》 阿ṭānāṭ經的解釋已完結。 10.《唱誦經的解釋》
296.Evaṃme sutanti saṅgītisuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – cārikaṃ caramānoti nibaddhacārikaṃ caramāno. Tadā kira satthā dasasahassacakkavāḷe ñāṇajālaṃ pattharitvā lokaṃ volokayamāno pāvānagaravāsino mallarājāno disvā ime rājāno mayhaṃ sabbaññutaññāṇajālassa anto paññāyanti, kiṃ nu khoti āvajjanto 『『rājāno ekaṃ sandhāgāraṃ kāresuṃ, mayi gate maṅgalaṃ bhaṇāpessanti, ahaṃ tesaṃ maṅgalaṃ vatvā uyyojetvā 『bhikkhusaṅghassa dhammakathaṃ kathehī』ti sāriputtaṃ vakkhāmi, sāriputto tīhi piṭakehi sammasitvā cuddasapañhādhikena pañhasahassena paṭimaṇḍetvā bhikkhusaṅghassa saṅgītisuttaṃ nāma kathessati, suttantaṃ āvajjetvā pañca bhikkhusatāni saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissantī』』ti imamatthaṃ disvā cārikaṃ pakkanto. Tena vuttaṃ – 『『mallesu cārikaṃ caramāno』』ti.
Ubbhatakanavasandhāgāravaṇṇanā
297.Ubbhatakanti tassa nāmaṃ, uccattā vā evaṃ vuttaṃ. Sandhāgāranti nagaramajjhe sandhāgārasālā. Samaṇena vāti ettha yasmā gharavatthupariggahakāleyeva devatā attano vasanaṭṭhānaṃ gaṇhanti. Tasmā devena vāti avatvā 『『samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtenā』』ti vuttaṃ. Yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsūti bhagavato āgamanaṃ sutvā 『『amhehi gantvāpi na bhagavā ānīto, dūtaṃ pesetvāpi na pakkosāpito, sayameva pana mahābhikkhusaṅghaparivāro amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ sampatto, amhehi ca sandhāgārasālā kāritā, ettha mayaṃ dasabalaṃ ānetvā maṅgalaṃ bhaṇāpessāmā』』ti cintetvā upasaṅkamiṃsu.
298.Yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsūti taṃ divasaṃ kira sandhāgāre cittakammaṃ niṭṭhapetvā aṭṭakā muttamattā honti, buddhā ca nāma araññajjhāsayā araññārāmā, antogāme vaseyyuṃ vā no vā. Tasmā bhagavato manaṃ jānitvāva paṭijaggissāmāti cintetvā te bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu. Idāni pana manaṃ labhitvā paṭijaggitukāmā yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu . Sabbasantharinti yathā sabbaṃ santhataṃ hoti, evaṃ. Yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsūti ettha pana te mallarājāno sandhāgāraṃ paṭijaggitvā nagaravīthiyopi sammajjāpetvā dhaje ussāpetvā gehadvāresu puṇṇaghaṭe ca kadaliyo ca ṭhapāpetvā sakalanagaraṃ dīpamālādīhi vippakiṇṇatārakaṃ viya katvā khīrapāyake dārake khīraṃ pāyyetha, dahare kumāre lahuṃ lahuṃ bhojāpetvā sayāpetha, uccāsaddaṃ mā karittha, ajja ekarattiṃ satthā antogāme vasissati, buddhā nāma appasaddakāmā hontīti bheriṃ carāpetvā sayaṃ daṇḍadīpikaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.
「如是我聞」是《唱誦經》。這裡是前言的解釋——「巡遊者」是指受約束的巡遊者。當時,尊者在十千世界中展開智慧的網,觀察世間,看到住在清凈城的摩利王,便思考:這些國王在我面前顯現出無所不知的智慧,究竟是什麼呢?他思考:「國王們建造了一座會堂,待我離去時將會說吉祥的話,我將告訴薩利普塔,『你們應當為比丘僧團講法』。」薩利普塔通過三部經典的理解,圍繞著一千個問題,講述比丘僧團的《唱誦經》,在經文中觀察到五百比丘將會獲得解脫。」因此說:「在摩利眾中巡遊。」 「高處」是指他的名字,因高而稱之。「會堂」是指城中間的會堂。 「與出家人」是指在這裡,因為在家中接待時,神靈會聚集到自己的居所。因此說:「與出家人或婆羅門或任何人類。」聽到尊者的到來,他們思考:「即使我們去,尊者也未被邀請,派遣使者也未被召喚,然而尊者與大比丘僧團親自來到我們的居所,我們為此建造了會堂,在這裡我們將請來十力者,講述吉祥的話。」 「向會堂走去」是指那一天,確實在會堂完成了裝飾,準備好后,佛陀在森林中安住,或在村莊中居住。因此,知道尊者的心意,想著要保護他,他們走向了尊者。現在,他們得到了心意,想要保護的,便走向會堂。 「所有的安排」是指所有的安排都已妥當,如此。 「向尊者走去」是指那些摩利王們保護會堂,並且在城中街道上清掃,升起旗幟,在家門口放置供養器和香蕉,像整個城市被燈火裝點得五光十色,像牛奶般的孩子們喝著牛奶,年輕的男孩們輕輕地被餵養,發出高聲的呼喊:「今天晚上,尊者將會在村莊中留宿,佛陀們是少有的安靜者。」因此,他們發出號角,自己帶著火把走向尊者。
299.Bhagavantaṃyeva purakkhatvāti bhagavantaṃ purato katvā. Tattha bhagavā bhikkhūnañceva upāsakānañca majjhe nisinno ativiya virocati, samantapāsādiko suvaṇṇavaṇṇo abhirūpo dassanīyo. Purimakāyato suvaṇṇavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti. Pacchimakāyato. Dakkhiṇahatthato. Vāmahatthato suvaṇṇavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti. Upari kesantato paṭṭhāya sabbakesāvaṭṭehi moragīvavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā gaganatale asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti. Heṭṭhā pādatalehi pavāḷavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā ghanapathaviyaṃ asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti. Evaṃ samantā asīti hatthamattaṃ ṭhānaṃ chabbaṇṇā buddharasmiyo vijjotamānā vipphandamānā vidhāvanti. Sabbe disābhāgā suvaṇṇacampakapupphehi vikiriyamānā viya suvaṇṇaghaṭato nikkhantasuvaṇṇarasadhārāhi siñcamānā viya pasāritasuvaṇṇapaṭaparikkhittā viya verambhavātasamuṭṭhitakiṃsukakaṇikārapupphacuṇṇasamākiṇṇā viya ca vippakāsanti.
Bhagavatopi asītianubyañjanabyāmappabhādvattiṃsavaralakkhaṇasamujjalaṃ sarīraṃ samuggatatārakaṃ viya gaganatalaṃ, vikasitamiva padumavanaṃ , sabbapāliphullo viya yojanasatiko pāricchattako paṭipāṭiyā ṭhapitānaṃ dvattiṃsacandānaṃ dvattiṃsasūriyānaṃ dvattiṃsacakkavattirājānaṃ dvattiṃsadevarājānaṃ dvattiṃsamahābrahmānaṃ siriyā siriṃ abhibhavamānaṃ viya virocati. Parivāretvā nisinnā bhikkhūpi sabbeva appicchā santuṭṭhā pavivittā asaṃsaṭṭhā āraddhavīriyā vattāro vacanakkhamā codakā pāpagarahino sīlasampannā samādhisampannā paññāvimutti vimuttiñāṇadassanasampannā. Tehi parivārito bhagavā rattakambalaparikkhitto viya suvaṇṇakkhandho , rattapadumavanasaṇḍamajjhagatā viya suvaṇṇanāvā, pavāḷavedikāparikkhitto viya suvaṇṇapāsādo virocittha.
Asītimahātherāpi naṃ meghavaṇṇaṃ paṃsukūlaṃ pārupitvā maṇivammavammitā viya mahānāgā parivārayiṃsu vantarāgā bhinnakilesā vijaṭitajaṭā chinnabandhanā kule vā gaṇe vā alaggā. Iti bhagavā sayaṃ vītarāgo vītarāgehi, vītadoso vītadosehi, vītamoho vītamohehi, nittaṇho nittaṇhehi, nikkileso nikkilesehi, sayaṃ buddho bahussutabuddhehi parivārito pattaparivāritaṃ viya kesaraṃ, kesaraparivāritā viya kaṇṇikā, aṭṭhanāgasahassaparivārito viya chaddanto nāgarājā, navutihaṃsasahassaparivārito viya dhataraṭṭho haṃsarājā, senaṅgaparivārito viya cakkavattirājā, marugaṇaparivārito viya sakko devarājā, brahmagaṇaparivārito viya hārito mahābrahmā, asamena buddhavesena aparimāṇena buddhavilāsena tassaṃ parisati nisinno pāveyyake malle bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā uyyojesi.
Ettha ca dhammikathā nāma sandhāgāraanumodanappaṭisaṃyuttā pakiṇṇakakathā veditabbā. Tadā hi bhagavā ākāsagaṅgaṃ otārento viya pathavojaṃ ākaḍḍhanto viya mahājambuṃ matthake gahetvā cālento viya yojaniyamadhugaṇḍaṃ cakkayantena pīḷetvā madhupānaṃ pāyamāno viya ca pāveyyakānaṃ mallānaṃ hitasukhāvahaṃ pakiṇṇakakathaṃ kathesi.
「以尊者為首」是指將尊者置於前方。在那裡,尊者坐在比丘和居士之間,光輝燦爛,色澤如金,形象美麗,令人矚目。從前身升起的金色光輝,照亮八十個手臂的地方。從後身、右手、左手升起的金色光輝,照亮八十個手臂的地方。從頭髮的頂端開始,所有的頭髮周圍升起的孔雀羽色的光輝,照亮八十個手臂的地方。從腳下的地面升起的珊瑚色光輝,照亮八十個手臂的地方。這樣,周圍八十個手臂的地方,六種佛的光輝閃耀,閃爍不息,流動不止。所有的方向如同金色的香花灑落,像金色的水流傾瀉而下,像鋪展的金色帷幕,像從風中升起的金色花瓣一樣,閃耀著光輝。 尊者的身體也如同八十種光輝的特徵,明亮地閃爍,像天空中的星星,像綻放的蓮花,像每一片葉子都盛開的百花,像一百個圓明的月亮,像三十個陽光,像三十個法輪的王,像三十個天神,像三十個大梵天王的榮耀一樣,光輝四射。圍繞著坐著的比丘們,皆是少欲滿足、安靜獨處、精進努力、言辭恰當、不誹謗他人、修持戒律、具足正念、具足智慧的解脫者。他們圍繞著尊者,猶如紅色的毯子包裹著金色的身體,猶如紅色的蓮花在紅色的蓮花叢中綻放,猶如珊瑚的臺座包圍著金色的寶殿,光輝閃耀。 八十位大長老們也用雲彩般的袈裟覆蓋著他,像巨龍一樣包圍著他,心中無慾,煩惱已斷,頭髮如同纏繞的髮辮,束縛已斷,家族或群體中沒有牽掛。這樣,尊者自己超越了所有的慾望,超越了所有的煩惱,超越了所有的無明,超越了所有的束縛,自己是覺悟者,被博學的覺悟者所圍繞,像被花瓣包圍的蜜蜂,像被花蜜包圍的蜜蜂,像被千頭蛇王包圍的蛇王,像被九萬隻天鵝包圍的天鵝王,像被軍隊包圍的法輪王,像被死亡的軍隊包圍的天神,像被大梵天的軍隊包圍的偉大梵天,像無量的佛法的光輝一樣,坐在那群眾中,向眾多的神靈講述法義,最終將他們引導。 在這裡,法義的討論是指與會堂的歡喜相關的附屬討論。當時,尊者如同降落在空中的河流,像拉扯大地的巨樹,像抓住大果樹的頂端,像用蜜酒灌溉的蜜蜂,像在眾多的比丘中講述有益的附屬討論。
300.Tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtanti yaṃ yaṃ disaṃ anuviloketi, tattha tattha tuṇhībhūtameva. Anuviloketvāti maṃsacakkhunā dibbacakkhunāti dvīhi cakkhūhi tato tato viloketvā. Maṃsacakkhunā hi nesaṃ bahiddhā iriyāpathaṃ pariggahesi. Tattha ekabhikkhussāpi neva hatthakukkuccaṃ na pādakukkuccaṃ ahosi, na koci sīsamukkhipi, na kathaṃ kathesi, na niddāyanto nisīdi. Sabbepi tīhi sikkhāhi sikkhitā nivāte padīpasikhā viya niccalā nisīdiṃsu. Iti nesaṃ imaṃ iriyāpathaṃ maṃsacakkhunā pariggahesi. Ālokaṃ pana vaḍḍhayitvā dibbacakkhunā hadayarūpaṃ disvā abbhantaragataṃ sīlaṃ olokesi. So anekasatānaṃ bhikkhūnaṃ antokumbhiyaṃ jalamānaṃ padīpaṃ viya arahattupagaṃ sīlaṃ addasa. Āraddhavipassakā hi te bhikkhū. Iti nesaṃ sīlaṃ disvā 『『imepi bhikkhū mayhaṃ anucchavikā, ahampi imesaṃ anucchaviko』』ti cakkhutalesu nimittaṃ ṭhapetvā bhikkhusaṅghaṃ oloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi 『『piṭṭhi me āgilāyatī』』ti. Kasmā āgilāyati? Bhagavato hi chabbassāni mahāpadhānaṃ padahantassa mahantaṃ kāyadukkhaṃ ahosi. Athassa aparabhāge mahallakakāle piṭṭhivāto uppajji.
Saṅghāṭiṃ paññāpetvāti sandhāgārassa kira ekapasse te rājāno kappiyamañcakaṃ paññapesuṃ 『『appeva nāma satthā nipajjeyyā』』ti. Satthāpi catūhi iriyāpathehi paribhuttaṃ imesaṃ mahapphalaṃ bhavissatīti tattha saṅghāṭiṃ paññāpetvā nipajji.
Bhinnanigaṇṭhavatthuvaṇṇanā
301.Tassa kālaṅkiriyāyātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttameva.
302.Āmantesīti bhaṇḍanādivūpasamakaraṃ svākhyātaṃ dhammaṃ desetukāmo āmantesi.
Ekakavaṇṇanā
303.Tatthāti tasmiṃ dhamme. Saṅgāyitabbanti samaggehi gāyitabbaṃ, ekavacanehi aviruddhavacanehi bhaṇitabbaṃ. Na vivaditabbanti atthe vā byañjane vā vivādo na kātabbo. Eko dhammoti ekakadukatikādivasena bahudhā sāmaggirasaṃ dassetukāmo paṭhamaṃ tāva 『『eko dhammo』』ti āha. Sabbe sattāti kāmabhavādīsu saññābhavādīsu ekavokārabhavādīsu ca sabbabhavesu sabbe sattā. Āhāraṭṭhitikāti āhārato ṭhiti etesanti āhāraṭṭhitikā. Iti sabbasattānaṃ ṭhiti hetu āhāro nāma eko dhammo amhākaṃ satthārā yāthāvato ñatvā sammadakkhāto āvusoti dīpeti.
Nanu ca evaṃ sante yaṃ vuttaṃ 『『asaññasattā devā ahetukā anāhārā aphassakā』』tiādi, (vibha. 1017) taṃ vacanaṃ virujjhatīti, na virujjhati. Tesañhi jhānaṃ āhāro hoti. Evaṃ santepi 『『cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catuttha』』nti (saṃ. ni. 2.11) idampi virujjhatīti, idampi na virujjhati. Etasmiñhi sutte nippariyāyena āhāralakkhaṇāva dhammā āhārāti vuttā. Idha pana pariyāyena paccayo āhāroti vutto. Sabbadhammānañhi paccayo laddhuṃ vaṭṭati. So ca yaṃ yaṃ phalaṃ janeti, taṃ taṃ āharati nāma, tasmā āhāroti vuccati. Tenevāha 『『avijjampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko ca, bhikkhave, avijjāya āhāro? Pañcanīvaraṇātissa vacanīyaṃ. Pañcanīvaraṇepāhaṃ, bhikkhave, sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko ca, bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ āhāro? Ayonisomanasikārotissa vacanīya』』nti (a. ni.
「沉默的狀態」是指他所觀察到的每一個方向,那裡都是沉默的狀態。通過觀察,指的是用肉眼和天眼這兩種眼睛來觀察。從肉眼來看,他們在外面並沒有任何行動的跡象。那裡,即使是一個比丘也沒有舉起手,也沒有舉起腳,沒有抬起頭,沒有交談,也沒有坐著打瞌睡。所有人都因三種戒律而受訓,像燈火的火焰一樣安靜地坐著。因此,他們的行為被肉眼所觀察到。然後,光明被天眼所增強,看到內心的清凈。尊者看到許多比丘如同在水中漂浮的燈火般,看到他們已達到阿羅漢果的心靈。那些比丘是精進修行者。因此,看到他們的清凈,便想:「這些比丘也是我的追隨者,我也是他們的追隨者。」於是,他注視著比丘僧團,呼喚尊者薩利普塔:「我的背部有些不適。」為什麼會不適?因為尊者在進行六種大修行時,遭受了巨大的身體痛苦。後來,在他年老時,背部又出現了問題。 「設定會堂」是指在會堂的一側,國王們設定了適合的座位,想著:「尊者或許會坐下。」尊者也認為,若用四種行為來供養他們,將會產生巨大的功德,因此在會堂中設定了座位,坐下了。 「關於他的時間行為」等等,這些都在下面已經提到。 「呼喚」是指爲了講述被稱頌的法而呼喚。 「在那兒」是指在那法中。「應當共同吟唱」是指應當齊心合力地吟唱,使用一致的語言進行表達。 「不應當爭論」是指在意義或表達上不應當有爭論。 「一個法」是指以單一的法、如同一顆珠子等多種形式來展示和諧的意義,首先說「一個法」。 「所有眾生」是指在欲界等各個存在中,所有眾生。在飲食的支援下,飲食的維持是指由飲食而存在的。這是爲了所有眾生的存在,飲食是我們尊者所知的唯一法,正如所描述的。 「然而,若如此說,『無意識的眾生,神靈是無因無果的,不飲食,不觸碰』,此言是否矛盾?」並非矛盾。因為他們的禪定是飲食。即使如此,「這四種,比丘們,飲食是爲了眾生的存在或維持而生的。哪四種?粗細的飲食,觸碰為第二,心意的意念為第三,意識為第四。」這也是不矛盾的。這一經中,飲食的特徵以直接的方式被稱為法。在這裡,飲食被稱為條件。所有法都依賴於條件。因此,任何結果都依賴於其原因,因此被稱為飲食。因此,尊者說:「無明是飲食,我不說無飲食。那是什麼,尊者?是五種束縛的飲食。對於五種束縛,我說是飲食,而非無飲食。那是什麼,尊者?是五種束縛的飲食。」
10.61). Ayaṃ idha adhippeto.
Etasmiñhi paccayāhāre gahite pariyāyāhāropi nippariyāyāhāropi sabbo gahitova hoti. Tattha asaññabhave paccayāhāro labbhati. Anuppanne hi buddhe titthāyatane pabbajitā vāyokasiṇe parikammaṃ katvā catutthajjhānaṃ nibbattetvā tato vuṭṭhāya dhī cittaṃ, dhibbatetaṃ cittaṃ cittassa nāma abhāvoyeva sādhu, cittañhi nissāyeva vadhabandhādipaccayaṃ dukkhaṃ uppajjati. Citte asati natthetanti khantiṃ ruciṃ uppādetvā aparihīnajjhānā kālaṅkatvā asaññabhave nibbattanti. Yo yassa iriyāpatho manussaloke paṇihito ahosi, so tena iriyāpathena nibbattitvā pañca kappasatāni ṭhito vā nisinno vā nipanno vā hoti. Evarūpānampi sattānaṃ paccayāhāro labbhati. Te hi yaṃ jhānaṃ bhāvetvā nibbattā, tadeva nesaṃ paccayo hoti. Yathā jiyāvegena khittasaro yāva jiyāvego atthi, tāva gacchati, evaṃ yāva jhānapaccayo atthi, tāva tiṭṭhanti. Tasmiṃ niṭṭhite khīṇavego saro viya patanti. Ye pana te nerayikā neva uṭṭhānaphalūpajīvī na puññaphalūpajīvīti vuttā, tesaṃ ko āhāroti ? Tesaṃ kammameva āhāro. Kiṃ pañca āhārā atthīti ce. Pañca, na pañcāti idaṃ na vattabbaṃ. Nanu paccayo āhāroti vuttametaṃ. Tasmā yena kammena te niraye nibbattā, tadeva tesaṃ ṭhitipaccayattā āhāro hoti. Yaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ 『『na ca tāva kālaṅkaroti, yāva na taṃ pāpakammaṃ byantī hotī』』ti (ma. ni.
10.61). 這裡的意圖是這樣的。 在這裡,若把條件和飲食作為基礎,無論是通過比喻的飲食還是非比喻的飲食,都是被接受的。在這裡,若是無意識的狀態,條件飲食便會得到。因為在未成就的佛陀那裡,若是出家人經過修行,達到第四禪后,從中覺醒,智慧的心,確實是這樣的心,心的本質即是不存在,因心的依賴而產生的束縛等苦惱便會出現。心不存在時,便不會有苦惱,因此,因心的存在而產生的苦惱是依賴於心的。心的存在是有條件的,因而以此為基礎,產生了無意識的狀態。若某人的行為在世間上是被設定的,那麼他便會因該行為而存在,或坐著,或臥著,或安靜地待著,持續五百劫。這樣的眾生也會得到條件飲食。因為他們所修的禪定,便是他們的條件。就像箭被射出后,直到箭的速度存在,箭便會飛行;同樣,直到禪定的條件存在,他們便會持續存在。若條件完成,像箭失去速度般便會墜落。然而,那些墮入地獄的眾生既不依賴於起身的果報,也不依賴於善業的果報,他們的飲食是什麼呢?他們的飲食便是業。若問:「五種飲食是什麼呢?」則說「五種」,而非「五種」是不應當說的。難道說條件是飲食嗎?因此,因何業而使他們墮入地獄的,便是他們的存在條件,因此稱為飲食。正如所說:「他並不會受時間的限制,直到惡業的果報出現。」
3.250).
Kabaḷīkāraṃ āhāraṃ ārabbha cettha vivādo na kātabbo. Mukhe uppanno kheḷopi hi tesaṃ āhārakiccaṃ sādheti. Kheḷopi hi niraye dukkhavedaniyo hutvā paccayo hoti, sagge sukhavedaniyo. Iti kāmabhave nippariyāyena cattāro āhārā. Rūpārūpabhavesu ṭhapetvā asaññaṃ sesānaṃ tayo. Asaññānañceva avasesānañca paccayāhāroti iminā āhārena 『『sabbe sattā āhāraṭṭhitikā』』ti etaṃ pañhaṃ kathetvā 『『ayaṃ kho āvuso』』ti evaṃ niyyātanampi 『『atthi kho āvuso』』ti puna uddharaṇampi akatvā 『『sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā』』ti dutiyapañhaṃ vissajjesi.
Kasmā pana na niyyātesi na uddharittha? Tattha tattha niyyātiyamānepi uddhariyamānepi pariyāpuṇituṃ vācetuṃ dukkhaṃ hoti, tasmā dve ekābaddhe katvā vissajjesi. Imasmimpi vissajjane heṭṭhā vuttapaccayova attano phalassa saṅkharaṇato saṅkhāroti vutto. Iti heṭṭhā āhārapaccayo kathito, idha saṅkhārapaccayoti ayamettha heṭṭhimato viseso. 『『Heṭṭhā nippariyāyāhāro gahito, idha pariyāyāhāroti evaṃ gahite viseso pākaṭo bhaveyya, no ca gaṇhiṃsū』ti mahāsīvatthero āha. Indriyabaddhassapi hi anindriyabaddhassapi paccayo laddhuṃ vaṭṭati. Vinā paccayena dhammo nāma natthi. Tattha anindriyabaddhassa tiṇarukkhalatādino pathavīraso āporaso ca paccayo hoti. Deve avassante hi tiṇādīni milāyanti, vassante ca pana haritāni honti. Iti tesaṃ pathavīraso āporaso ca paccayo hoti. Indriyabaddhassa avijjā taṇhā kammaṃ āhāroti evamādayo paccayā, iti heṭṭhā paccayoyeva āhāroti kathito, idha saṅkhāroti. Ayamevettha viseso.
Ayaṃkho, āvusoti āvuso amhākaṃ satthārā mahābodhimaṇḍe nisīditvā sayaṃ sabbaññutaññāṇena sacchikatvā ayaṃ ekadhammo desito. Tattha ekadhamme tumhehi sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ. Yathayidaṃ brahmacariyanti yathā saṅgāyamānānaṃ tumhākaṃ idaṃ sāsanabrahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa. Ekena hi bhikkhunā 『『atthi, kho āvuso, eko dhammo sammadakkhāto. Katamo eko dhammo? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā』』ti kathite tassa kathaṃ sutvā añño kathessati. Tassapi aññoti evaṃ paramparakathāniyamena idaṃ brahmacariyaṃ ciraṃ tiṭṭhamānaṃ sadevakassa lokassa atthāya hitāya bhavissatīti ekakavasena dhammasenāpati sāriputtatthero sāmaggirasaṃ dassesīti.
Ekakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Dukavaṇṇanā
3.250). 關於粗食的飲食,這裡不應有爭論。因為在他們的飲食中,即使是嘴裡出現的細微之物,也能滿足他們的飲食需求。細微之物在地獄中是痛苦的源泉,而在天界中則是快樂的源泉。因此,欲界中有四種飲食。除了色界和無色界,剩下的三種飲食是無意識的。無意識的眾生和其他眾生的條件飲食是通過這一飲食來說明的:「所有眾生都依賴飲食而存在。」在此提出的問題中,稱為「確實存在,朋友」,而不再提「確實存在」。 為什麼不再提出和不再提及呢?因為在那裡的提及和提取都很困難,因此將兩者結合在一起進行解答。在這裡的回答中,正如之前所說的條件,便是自身果報的構成。因此,在這裡飲食的條件已被闡述,而在此處則是構成的條件,這裡便是下方的特殊之處。「下方的飲食條件被接受,而在這裡是構成的條件」,如是所接受的特殊之處顯而易見,且並未被接受。」大長老希瓦尊者說。即使是感官的束縛和非感官的束縛,條件也會得到。沒有條件,法便不存在。在那裡,非感官的束縛如同草木的根、土壤的質地和水的成分,便是條件。因為天降雨時,草木等會生長,而在雨降時則會變得茂盛。因此,土壤的質地和水的成分便是條件。感官的束縛如無明、貪慾、業、飲食等,都是這樣的條件,因此在這裡飲食便是條件,而在此處則是構成的條件。這裡的特殊之處在於此。 「這確實是,朋友」,這位朋友在我們的尊者大菩提樹下坐著,親自以全知的智慧證悟到這一法。這裡的單一法應當被你們共同接受,而不應爭論。就如同這般,修行的法則應當被你們共同接受。因為有一位比丘說:「確實存在,朋友,唯一的法被正確定義。那是什麼唯一的法?所有眾生都依賴飲食而存在,所有眾生都依賴構成而存在。」在聽到這番話后,其他人將會繼續討論。對此,其他人則會以此為基礎,藉助傳承的討論,繼續討論這修行的法則,以便在有天的世界中長久存在,造福眾生。因此,單獨的法則應當被大法軍的薩利普塔長老所展示。 單獨的闡述已結束。 苦的闡述。
- Iti ekakavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni dukavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha nāmarūpaduke nāmanti cattāro arūpino khandhā nibbānañca. Tattha cattāro khandhā nāmanaṭṭhena nāmaṃ. Nāmanaṭṭhenāti nāmakaraṇaṭṭhena. Yathā hi mahājanasammatattā mahāsammatassa 『『mahāsammato』』ti nāmaṃ ahosi, yathā mātāpitaro 『『ayaṃ tisso nāma hotu, phusso nāma hotū』』ti evaṃ puttassa kittimanāmaṃ karonti, yathā vā 『『dhammakathiko vinayadharo』』ti guṇato nāmaṃ āgacchati, na evaṃ vedanādīnaṃ. Vedanādayo hi mahāpathavīādayo viya attano nāmaṃ karontāva uppajjanti. Tesu uppannesu tesaṃ nāmaṃ uppannameva hoti. Na hi vedanaṃ uppannaṃ 『『tvaṃ vedanā nāma hohī』』ti, koci bhaṇati, na cassā yena kenaci kāraṇena nāmaggahaṇakiccaṃ atthi, yathā pathaviyā uppannāya 『『tvaṃ pathavī nāma hohī』』ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, cakkavāḷasinerumhi candimasūriyanakkhattesu uppannesu 『『tvaṃ cakkavāḷaṃ nāma, tvaṃ nakkhattaṃ nāma hohī』』ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, nāmaṃ uppannameva hoti, opapātikā paññatti nipatati, evaṃ vedanāya uppannāya 『『tvaṃ vedanā nāma hohī』』ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, tāya uppannāya vedanāti nāmaṃ uppannameva hoti. Saññādīsupi eseva nayo atītepi hi vedanā vedanāyeva. Saññā. Saṅkhārā. Viññāṇaṃ viññāṇameva. Anāgatepi. Paccuppannepi. Nibbānaṃ pana sadāpi nibbānamevāti. Nāmanaṭṭhena nāmaṃ. Namanaṭṭhenāpi cettha cattāro khandhā nāmaṃ. Te hi ārammaṇābhimukhaṃ namanti. Nāmanaṭṭhena sabbampi nāmaṃ. Cattāro hi khandhā ārammaṇe aññamaññaṃ nāmenti , nibbānaṃ ārammaṇādhipatipaccayatāya attani anavajjadhamme nāmeti.
Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, taṃ sabbampi ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Tassa vitthārakathā visuddhimagge vuttanayeneva veditabbā.
Avijjāti dukkhādīsu aññāṇaṃ. Ayampi vitthārato visuddhimagge kathitāyeva. Bhavataṇhāti bhavapatthanā. Yathāha 『『tattha katamā bhavataṇhā? Yo bhavesu bhavacchando』』tiādi (dha. sa. 1319).
Bhavadiṭṭhīti bhavo vuccati sassataṃ, sassatavasena uppajjanakadiṭṭhi. Sā 『『tattha katamā bhavadiṭṭhi? 『Bhavissati attā ca loko cā』ti yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigata』』ntiādinā (dha. sa. 1320) nayena abhidhamme vitthāritā. Vibhavadiṭṭhīti vibhavo vuccati ucchedaṃ, ucchedavasena uppajjanakadiṭṭhi. Sāpi 『『tattha katamā vibhavadiṭṭhi? 『Na bhavissati attā ca loko cā』ti (dha. sa. 285). Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigata』』ntiādinā (dha. sa. 1321) nayena tattheva vitthāritā.
Ahirikanti 『『yaṃ na hirīyati hirīyitabbenā』』ti (dha. sa. 1328) evaṃ vitthāritā nillajjatā. Anottappanti 『『yaṃ na ottappati ottappitabbenā』』ti (dha. sa. 1329) evaṃ vitthārito abhāyanakaākāro.
Hirī ca ottappañcāti 『『yaṃ hirīyati hirīyitabbena, ottappati ottappitabbenā』』ti (dha. sa. 1330-31) evaṃ vitthāritāni hiriottappāni. Api cettha ajjhattasamuṭṭhānā hirī, bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ. Attādhipateyyā hirī, lokādhipateyyaṃ ottappaṃ. Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ. Vitthārakathā panettha sabbākārena visuddhimagge vuttā.
如是以單獨的方式展示了和諧的意義,現在再以苦的方式開始講述。這裡的名色是指四個無色的聚合和涅槃。在這裡,四個聚合是以名的方式存在。以名的方式是指以命名的方式。正如在大眾的共識中,偉大的共識被稱為「偉大的共識」,就如父母稱之為「這個是名為三」,或稱「這個是名為觸」,同樣地,子女的名聲也被稱頌,或如「講法者、持戒者」的名聲是基於其品質,而並非如此對於感覺等。感覺等就像大地等自然現象一樣,依其自身而生起。它們一旦生起,便以自身的名聲存在。並沒有人會說「你是名為感覺」,也沒有人會以任何原因來命名它,正如對大地生起時並不會有人說「你是名為大地」,也沒有人會對星辰等生起時說「你是名為星辰」,命名並不存在,名聲只是在生起之時存在,若感覺生起時,並沒有人會說「你是名為感覺」,因此,感覺的名聲只是生起的名聲。對於識等也是如此,過去的感覺便是感覺。感知,構成,意識便是意識。對於未來的,目前的也是如此。涅槃則始終是涅槃。以名的方式存在的名聲。以名的方式也可在這裡稱為四個聚合。它們都是物件導向而命名的。以名的方式,所有的名聲都是如此。四個聚合在對像上互相命名,而涅槃則因其無過失的本質而被稱為名聲。 「色」是指四種大元素和基於這四種大元素的色法,所有這些都是因其存在而稱為色。關於它的詳細討論可依照《清凈道論》中的內容來理解。 「無明」是指對於苦等的無知。這一點在《清凈道論》中也有詳細討論。「生的貪慾」是指對生的渴望。正如所言:「什麼是生的貪慾?是對生的慾望。」 「生的見」是指被稱為「永恒」的生,基於永恒的觀點。它是「什麼是生的見?『我和這個世界將會存在』」等的觀點在《大智度論》中有詳細闡述。「滅的見」是指被稱為「消滅」的見解,基於消滅的觀點。它也是「什麼是滅的見?『我和這個世界將不會存在』」等的觀點在《大智度論》中有詳細闡述。 「無羞恥」是指「無羞愧的狀態」,如《大智度論》中所述。「無慚愧」是指「無慚愧的狀態」,如《大智度論》中所述。 「羞恥和慚愧」是指「有羞愧的狀態,感到羞愧和慚愧」,如《大智度論》中所述的羞恥和慚愧。這裡也包括內心的羞愧,外在的慚愧。自我主宰的羞愧,世俗主宰的慚愧。羞恥是基於羞愧的性質,而慚愧是基於恐懼的性質。關於這些的詳細討論在《清凈道論》中已全面闡述。
Dovacassatāti dukkhaṃ vaco etasmiṃ vippaṭikūlagāhimhi vipaccanīkasāte anādare puggaleti dubbaco, tassa kammaṃ dovacassaṃ, tassa bhāvo dovacassatā. Vitthārato panesā 『『tattha katamā dovacassatā? Sahadhammike vuccamāne dovacassāya』』nti (dha. sa. 1332) abhidhamme āgatā. Sā atthato saṅkhārakkhandho hoti. 『『Catunnañca khandhānaṃ etenākārena pavattānaṃ etaṃ adhivacana』』nti vadanti. Pāpamittatāti pāpā assaddhādayo puggalā etassa mittāti pāpamitto, tassa bhāvo pāpamittatā. Vitthārato panesā – 『『tattha katamā pāpamittatā? Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino duppaññā. Yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā saṃbhajanā bhatti saṃbhatti taṃsampavaṅkatā』』ti (dha. sa. 1333) evaṃ āgatā. Sāpi atthato dovacassatā viya daṭṭhabbā.
Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca vuttappaṭipakkhanayena veditabbā. Ubhopi panetā idha lokiyalokuttaramissakā kathitā.
Āpattikusalatāti 『『pañcapi āpattikkhandhā āpattiyo, sattapi āpattikkhandhā āpattiyo. Yā tāsaṃ āpattīnaṃ āpattikusalatā paññā pajānanā』』ti (dha. sa. 1336) evaṃ vutto āpattikusalabhāvo.
Āpattivuṭṭhānakusalatāti 『『yā tāhi āpattīhi vuṭṭhānakusalatā paññā pajānanā』』ti (dha. sa. 1337) evaṃ vuttā saha kammavācāya āpattīhi vuṭṭhānaparicchedajānanā paññā.
Samāpattikusalatāti 『『atthi savitakkasavicārā samāpatti, atthi avitakkavicāramattā samāpatti, atthi avitakkaavicārā samāpatti. Yā tāsaṃ samāpattīnaṃ kusalatā paññā pajānanā』』ti (dha. sa. 1338) evaṃ vuttā saha parikammena appanāparicchedajānanā paññā. Samāpattivuṭṭhānakusalatāti 『『yā tāhi samāpattīhi vuṭṭhānakusalatā paññā pajānanā』』ti (dha. sa. 1339) evaṃ vuttā yathāparicchinnasamayavaseneva samāpattito vuṭṭhānasamatthā 『『ettakaṃ gate sūriye uṭṭhahissāmī』』ti vuṭṭhānakālaparicchedakā paññā.
Dhātukusalatāti 『『aṭṭhārasa dhātuyo cakkhudhātu…pe… manoviññāṇadhātu. Yā tāsaṃ dhātūnaṃ kusalatā paññā pajānanā』』ti (dha. sa. 1340) evaṃ vuttā aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ sabhāvaparicchedakā savanadhāraṇasammasanapaṭivedhapaññā. Manasikārakusalatāti 『『yā tāsaṃ dhātūnaṃ manasikārakusalatā paññā pajānanā』』ti (dha. sa. 1341) evaṃ vuttā tāsaṃyeva dhātūnaṃ sammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇapaññā.
Āyatanakusalatāti 『『dvādasāyatanāni cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ. Yā tesaṃ āyatanānaṃ āyatanakusalatā paññā pajānanā』』ti (dha. sa. 1342) evaṃ vuttā dvādasannaṃ āyatanānaṃ uggahamanasikārapajānanā paññā. Apica dhātukusalatāpi uggahamanasikārasavanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇesu vattati manasikārakusalatāpi āyatanakusalatāpi. Ayaṃ panettha viseso, savanauggahapaccavekkhaṇā lokiyā, paṭivedho lokuttaro, sammasanamanasikārā lokiyalokuttaramissakā. Paṭiccasamuppādakusalatāti 『『avijjāpaccayā saṅkhārā…pe… samudayo hotīti yā tattha paññā pajānanā』』ti (dha. sa. 1343) evaṃ vuttā dvādasannaṃ paccayākārānaṃ uggahādivasena pavattā paññā.
Dovacassatāti,苦的言辭在這裡是指在被反對的情況下,因不被重視而產生的苦惱,這種人稱為「難以接觸的人」,他的行為是「難以接觸的」,他的狀態是「難以接觸」。詳細而言:「什麼是難以接觸的?被稱為難以接觸的那些人。」(《大智度論》1332)在《阿毗達摩》中提到。它實際上是指構成聚合。「這四個聚合是以這種方式運作的,這便是它的稱謂。」(《大智度論》) Pāpamittatāti,惡友是指那些惡劣的人,如不信、惡行等,稱為惡友,他的狀態是惡友。詳細而言:「什麼是惡友?那些不信、行為不端、無知、吝嗇、智慧低下的人。對於他們的交往、遠離、接近、崇拜、依賴等關係。」(《大智度論》1333)如是所述。它也應被視為「難以接觸」。 Sovacassatā,善友的狀態應以相反的方式來理解。這兩者在此既可以是世俗的,也可以是出世的。 Āpattikusalatāti,「五種違犯的聚合,七種違犯的聚合。對於這些違犯的聚合,瞭解其違犯的善法。」(《大智度論》1336)如此所述,違犯的善法的狀態。 Āpattivuṭṭhānakusalatāti,「通過這些違犯而產生的善法的狀態。」(《大智度論》1337)如是所述,瞭解通過行為和語言的違犯而產生的狀態。 Samāpattikusalatāti,「有思維的安止,有無思維的安止,有無思維無思維的安止。對於這些安止的善法的狀態。」(《大智度論》1338)如是所述,瞭解通過修行的安止而產生的狀態。Samāpattivuṭṭhānakusalatāti,「通過這些安止而產生的善法的狀態。」(《大智度論》1339)如是所述,瞭解在特定的時間內從安止中覺醒的能力,「在太陽升起時,我將會起身。」這是覺醒的時間的瞭解。 Dhātukusalatāti,「十八種元素,眼根……等,心識元素。對於這些元素的善法的狀態。」(《大智度論》1340)如是所述,十八種元素的性質的瞭解,包括聽覺、保持、正確理解的智慧。 Manasikārakusalatāti,「對於這些元素的專注的善法的狀態。」(《大智度論》1341)如是所述,瞭解這些元素的正確理解、反思的智慧。 Āyatanakusalatāti,「十二個處所,眼處……等,法處。對於這些處所的善法的狀態。」(《大智度論》1342)如是所述,瞭解這十二種處所的專注的智慧。此外,元素的善法也適用於專注、聽覺、正確理解的反思。這裡的特殊之處在於,聽覺的專注和反思是世俗的,理解是出世的,正確理解的專注則是世俗與出世的結合。 Paṭiccasamuppādakusalatāti,「因無明而生起的構成……等,因而生起。」(《大智度論》1343)如是所述,瞭解這十二種條件的運作的智慧。
Ṭhānakusalatāti 『『ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetupaccayā uppādāya taṃ taṃ ṭhānanti yā tattha paññā pajānanā』』ti (dha. sa. 1344) evaṃ vuttā 『『cakkhuṃ vatthuṃ katvā rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannassa cakkhuviññāṇassa cakkhurūpaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1344) ṭhānañceva kāraṇañcā』』ti evaṃ ṭhānaparicchindanasamatthā paññā. Aṭṭhānakusalatāti 『『ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya taṃ taṃ aṭṭhānanti yā tattha paññā pajānanā』』ti (dha. sa. 1345) evaṃ vuttā 『『cakkhuṃ vatthuṃ katvā rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā sotaviññāṇādīni nuppajjanti, tasmā tesaṃ cakkhurūpaṃ na ṭhānaṃ na kāraṇa』』nti evaṃ aṭṭhānaparicchindanasamatthā paññā apica etasmiṃ duke 『『kittāvatā pana, bhante, ṭhānāṭhānakusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti. Idhānanda, bhikkhu aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti. Ṭhānañca kho etaṃ vijjati, yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyyā』』ti (ma. ni.
Ṭhānakusalatāti,「那些法因果而生起的地方,瞭解這些地方的智慧。」(《大智度論》1344)如是所述,「眼根、作為對象的地方、形式作為所緣而生起的眼識,眼識的形式,這些都是地方和因。」如是所述,瞭解地方的界定的智慧。 Aṭṭhānakusalatāti,「那些法沒有因果而生起的地方,瞭解這些地方的智慧。」(《大智度論》1345)如是所述,「眼根、作為對象的地方、形式作為所緣而生起的耳識等並不生起,因此它們的眼識的形式既不是地方也不是因。」如是所述,瞭解沒有地方的界定的智慧。此外,在此苦中,「那麼,朋友,是什麼樣的地方的善法的比丘呢?對於這裡,阿難,善法並不存在,若有某個擁有正確見解的人,能夠接觸到任何構成法,他便知道這是沒有地方的。」而且這裡確實存在地方,若普通人能夠接觸到任何構成法。
3.127) imināpi suttena attho veditabbo.
Ajjavanti gomuttavaṅkatā candavaṅkatā naṅgalakoṭivaṅkatāti tayo anajjavā. Ekacco hi bhikkhu paṭhamavaye ekavīsatiyā anesanāsu chasu ca agocaresu carati, majjhimapacchimavayesu lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, ayaṃ gomuttavaṅkatā nāma. Eko paṭhamavayepi pacchimavayepi catupārisuddhisīlaṃ pūreti, lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, majjhimavaye purimasadiso, ayaṃ candavaṅkatā nāma. Eko paṭhamavayepi majjhimavayepi catupārisuddhisīlaṃ pūreti, lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, pacchimavaye purimasadiso ayaṃ naṅgalakoṭivaṅkatā nāma. Eko sabbametaṃ vaṅkataṃ pahāya tīsupi vayesu pesalo lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti. Tassa yo so ujubhāvo, idaṃ ajjavaṃ nāma. Abhidhammepi vuttaṃ – 『『tattha katamo ajjavo. Yā ajjavatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā, ayaṃ vuccati ajjavo』』ti (dha. sa. 1346). Lajjavanti 『『tattha katamo lajjavo? Yo hirīyati hirīyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ vuccati lajjavo』』ti evaṃ vutto lajjībhāvo.
Khantīti 『『tattha katamā khanti? Yā khanti khamanatā adhivāsanatā acaṇḍikkaṃ anassuropo attamanatā cittassā』』ti (dha. sa. 1348) evaṃ vuttā adhivāsanakhanti. Soraccanti 『『tattha katamaṃ soraccaṃ? Yo kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko avītikkamo. Idaṃ vuccati soraccaṃ. Sabbopi sīlasaṃvaro soracca』』nti (dha. sa. 1349) evaṃ vutto suratabhāvo.
Sākhalyanti 『『tattha katamaṃ sākhalyaṃ? Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ pahāya yā sā vācā neḷā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Yā tattha saṇhavācatā sakhilavācatā apharusavācatā. Idaṃ vuccati sākhalya』』nti (dha. sa. 1350) evaṃ vutto sammodakamudukabhāvo. Paṭisanthāroti ayaṃ lokasannivāso āmisena dhammena cāti dvīhi chiddo, tassa taṃ chiddaṃ yathā na paññāyati, evaṃ pīṭhassa viya paccattharaṇena āmisena dhammena ca paṭisantharaṇaṃ. Abhidhammepi vuttaṃ 『『tattha katamo paṭisanthāro ? Āmisapaṭisanthāro ca dhammapaṭisanthāro ca. Idhekacco paṭisanthārako hoti āmisapaṭisanthārena vā dhammapaṭisanthārena vā. Ayaṃ vuccati paṭisanthāro』』ti (dha. sa. 1351). Ettha ca āmisena saṅgaho āmisapaṭisanthāro nāma. Taṃ karontena mātāpitūnaṃ bhikkhugatikassa veyyāvaccakarassa rañño corānañca aggaṃ aggahetvāpi dātuṃ vaṭṭati. Āmasitvā dinne hi rājāno ca corā ca anatthampi karonti jīvitakkhayampi pāpenti, anāmasitvā dinne attamanā honti. Coranāgavatthuādīni cettha vatthūni kathetabbāni. Tāni samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 185-7) vitthāritāni. Sakkaccaṃ uddesadānaṃ pāḷivaṇṇanā dhammakathākathananti evaṃ dhammena saṅgaho dhammapaṭisanthāro nāma.
3.127) 以此經文的意義應當被理解。 誠實者如牛奶的清澈,月光的明亮,黃土的柔和,三者皆為誠實。某些比丘在初期階段,獨自遊蕩於二十個地方和六個無所不在之處,在中期和後期則感到羞愧、懊悔,渴望學習,這便是牛奶的清澈。某個比丘在初期和後期都具足四種清凈戒律,感到羞愧、懊悔,處於中期與初期相似,這便是月光的明亮。某個比丘在初期和中期都具足四種清凈戒律,感到羞愧、懊悔,處於後期與初期相似,這便是黃土的柔和。某個比丘拋棄所有這些不誠實,在三種階段中都能安然自處,感到羞愧、懊悔,渴望學習。對此者的正直,這便是誠實。關於此在《阿毗達摩》中也有所提及:「什麼是誠實?那種正直、恰當、不扭曲、不歪曲的,這便被稱為誠實。」(《大智度論》1346) 羞愧者,「什麼是羞愧?他因感到羞愧而感到羞愧,因惡的不善法的安止而感到羞愧。」(《大智度論》)如是所述,羞愧的狀態。 忍耐者,「什麼是忍耐?那種忍耐、容忍、無暴力、無怨恨的內心安寧。」(《大智度論》1348)如是所述,忍耐的狀態。 端正者,「什麼是端正?身體上的不越軌,言語上的不越軌,身體與言語上的不越軌。這被稱為端正。所有的戒律的約束都是端正的。」(《大智度論》1349)如是所述,端正的狀態。 恰當者,「什麼是恰當?那種言辭不粗暴、不傷人、不惡劣、不令人厭惡、無害的,拋棄這樣的言辭,那種言辭是溫柔、悅耳、動人的、令人心動的、令人愉悅的、廣受歡迎的。這被稱為恰當。」(《大智度論》1350)如是所述,和諧的狀態。 相應者,這是一種世俗的交往,基於物質與法則的兩個切分,如何才能不被察覺,這就像靠近椅子而不被發現。關於此在《阿毗達摩》中也有提及:「什麼是相應?物質的相應和法的相應。在這裡,有些人可能成為相應者,或是通過物質的相應,或是通過法的相應。這被稱為相應。」(《大智度論》1351)在這裡,物質的集合被稱為物質的相應。通過這種方式給予父母、比丘團體、服務者、國王、盜賊等都應給予最高的供養。若給予食物,國王和盜賊甚至會做出不利的事情,導致生命的損失,若不給予食物,他們則會心滿意足。關於盜賊等的事情應在此討論。這些在《廣泛的清規》中有詳細的闡述。應當恰當地給予教導,關於《巴利文》的講述,這便是法的集合,法的相應。
Avihiṃsāti karuṇāpi karuṇāpubbabhāgopi. Vuttampi cetaṃ – 『『tattha katamā avihiṃsā? Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇācetovimutti, ayaṃ vuccati avihiṃsā』』ti. Soceyyanti mettāya ca mettāpubbabhāgassa ca vasena sucibhāvo. Vuttampi cetaṃ – 『『tattha katamaṃ soceyyaṃ? Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettācetovimutti, idaṃ vuccati soceyya』』nti.
Muṭṭhassaccanti sativippavāso, yathāha 『『tattha katamaṃ muṭṭhassaccaṃ? Yā asati ananussati appaṭissati assaraṇatā adhāraṇatā pilāpanatā sammussanatā, idaṃ vuccati muṭṭhassaccaṃ』』 (dha. sa. 1356). Asampajaññanti, 『『tattha katamaṃ asampajaññaṃ? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūla』』nti evaṃ vuttā avijjāyeva. Sati satiyeva. Sampajaññaṃ ñāṇaṃ.
Indriyesu aguttadvāratāti 『『tattha katamā indriyesu aguttadvāratā? Idhekacco cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hotī』』tiādinā (dha. sa. 1352) nayena vitthārito indriyasaṃvarabhedo. Bhojane amattaññutāti 『『tattha katamā bhojane amattaññutā? Idhekacco appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṃ āhāreti davāya madāya maṇḍanāya vibhūsanāya. Yā tattha asantuṭṭhitā amattaññutā appaṭisaṅkhā bhojane』』ti evaṃ āgato bhojane amattaññubhāvo. Anantaraduko vuttappaṭipakkhanayena veditabbo.
Paṭisaṅkhānabalanti 『『tattha katamaṃ paṭisaṅkhānabalaṃ? Yā paññā pajānanā』』ti evaṃ vitthāritaṃ appaṭisaṅkhāya akampanañāṇaṃ. Bhāvanābalanti bhāventassa uppannaṃ balaṃ. Atthato vīriyasambojjhaṅgasīsena satta bojjhaṅgā honti. Vuttampi cetaṃ – 『『tattha katamaṃ bhāvanābalaṃ? Yā kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṃ, idaṃ vuccati bhāvanābalaṃ. Sattabojjhaṅgā bhāvanābala』』nti.
Satibalanti assatiyā akampanavasena satiyeva. Samādhibalanti uddhacce akampanavasena samādhiyeva. Samatho samādhi. Vipassanā paññā. Samathova taṃ ākāraṃ gahetvā puna pavattetabbassa samathassa nimittavasena samathanimittaṃ paggāhanimittepi eseva nayo. Paggāho vīriyaṃ. Avikkhepo ekaggatā. Imehi pana sati ca sampajaññañca paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca satibalañca samādhibalañca samatho ca vippassanā ca samathanimittañca paggāhanimittañca paggāho ca avikkhepo cāti chahi dukehi parato sīladiṭṭhisampadādukena ca lokiyalokuttaramissakā dhammā kathitā.
Sīlavipattīti 『『tattha katamā sīlavipatti? Kāyiko vītikkamo…pe… sabbampi dussīlyaṃ sīlavipattī』』ti evaṃ vutto sīlavināsako asaṃvaro. Diṭṭhivipattīti 『『tattha katamā diṭṭhivipatti? Natthi dinnaṃ natthi yiṭṭha』』nti evaṃ āgatā sammādiṭṭhivināsikā micchādiṭṭhi.
Sīlasampadāti 『『tattha katamā sīlasampadā? Kāyiko avītikkamo』』ti evaṃ pubbe vuttasoraccameva sīlassa sampādanato paripūraṇato 『『sīlasampadā』』ti vuttaṃ. Ettha ca 『『sabbopi sīlasaṃvaro sīlasampadā』』ti idaṃ mānasikapariyādānatthaṃ vuttaṃ. Diṭṭhisampadāti 『『tattha katamā diṭṭhisampadā? Atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ…pe… sacchikatvā pavedentīti yā evarūpā paññā pajānanā』』ti evaṃ āgataṃ diṭṭhipāripūribhūtaṃ ñāṇaṃ.
Avihiṃsāti,非傷害者是慈悲的,慈悲是其前身。也有這樣說:「什麼是非傷害?對眾生的慈悲、慈悲的行為、慈悲的狀態、慈悲的心解脫,這被稱為非傷害。」 Soceyyanti,純凈者是指通過慈心和慈心的前身而具備的純凈。也有這樣說:「什麼是純凈?對眾生的慈心、慈心的行為、慈心的狀態、慈心的心解脫,這被稱為純凈。」 Muṭṭhassaccanti,失去真實者是心的散亂,如所說:「什麼是失去真實?那種缺乏、無念、少有覺知、無依靠、無支撐、無把握、無記憶,這被稱為失去真實。」(《大智度論》1356) Asampajaññanti,缺乏覺知者是無知、無見、無明的表現,如所說:「什麼是缺乏覺知?那是無知、無見、無明的根源。」如是所述,缺乏覺知即是無明。 Indriyesu aguttadvāratāti,感官的不受控之門是說:「什麼是感官的不受控之門?在這裡,有些人通過眼睛看到形象,便成為所緣的把握者。」(《大智度論》1352)由此可見,感官的約束的不同。 Bhojane amattaññutāti,飲食的不知足者是說:「什麼是飲食的不知足?在這裡,有些人不加思考、無目的地飲食,因貪慾、醉酒、裝飾、裝扮而進食。那些不滿足、不知足、不加思考的飲食者。」如是所述,飲食的不知足的狀態。 Paṭisaṅkhānabalanti,「什麼是思維的力量?那是智慧的瞭解。」如是所述,思維的力量是無思慮的穩定的智慧。 Bhāvanābalanti,修行的力量是指通過修行而產生的力量。實際上,七種覺醒因是以精進的覺醒為首。也有這樣說:「什麼是修行的力量?那是善法的修習、修行的增廣,這被稱為修行的力量。七種覺醒因是修行的力量。」 Satibalanti,正念的力量是無動搖的正念。Samādhibalanti,正定的力量是無動搖的正定。平息是正定,觀察是智慧。平息則是把握的狀態,重新進行時,平息的象徵是平息的象徵。把握是精進,穩定是專注。 這些正念、覺知、思維的力量、修行的力量、正念的力量、正定的力量、平息和觀察等六種苦的狀態,都是以戒律的正見為基礎的世俗與出世的結合。 Sīlavipattīti,「什麼是戒律的失落?身體上的越軌……等,所有的惡行都是戒律的失落。」如所述,戒律的毀壞是無約束的。 Diṭṭhivipattīti,「什麼是見解的失落?沒有給予,沒有收穫。」如所述,錯誤的見解是見解的毀滅。 Sīlasampadāti,「什麼是戒律的成就?身體上的不越軌。」如所述,戒律的成就就是前面所說的純凈的完成與充實。「戒律的成就」是為心理的全面性而說的。 Diṭṭhisampadāti,「什麼是見解的成就?存在給予,存在收穫……等,真實地證悟並引導的智慧。」如所述,見解的充實的智慧。
Sīlavisuddhīti visuddhiṃ pāpetuṃ samatthaṃ sīlaṃ. Abhidhamme panāyaṃ 『『tattha katamā sīlavisuddhi? Kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo, ayaṃ vuccati sīlavisuddhī』』ti evaṃ vibhattā. Diṭṭhivisuddhīti visuddhiṃ pāpetuṃ samatthaṃ dassanaṃ. Abhidhamme panāyaṃ 『『tattha katamā diṭṭhivisuddhi? Kammassakatañāṇaṃ saccānulomikañāṇaṃ maggasamaṅgissañāṇaṃ phalasamaṅgissañāṇa』』nti evaṃ vuttā. Ettha ca tividhaṃ duccaritaṃ attanā katampi parena katampi sakaṃ nāma na hoti atthabhañjanato. Sucaritaṃ sakaṃ nāma atthajananatoti evaṃ jānanaṃ kammassakatañāṇaṃ nāma. Tasmiṃ ṭhatvā bahuṃ vaṭṭagāmikammaṃ āyūhitvā sukhato sukheneva arahattaṃ pattā gaṇanapathaṃ vītivattā. Vipassanāñāṇaṃ pana vacīsaccañca anulometi, paramatthasaccañca na vilometīti saccānulomikaṃ ñāṇanti vuttaṃ.
『『Diṭṭhivisuddhi kho pana yathādiṭṭhissa ca padhāna』』nti ettha diṭṭhivisuddhīti ñāṇadassanaṃ kathitaṃ. Yathādiṭṭhissa ca padhānanti taṃsampayuttameva vīriyaṃ. Api ca purimapadena catumaggañāṇaṃ. Pacchimapadena taṃsampayuttaṃ vīriyaṃ. Abhidhamme pana 『『diṭṭhivisuddhi kho panāti yā paññā pajānanā amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Yathādiṭṭhissa ca padhānanti yo cetasiko vīriyārambho sammāvāyāmo』』ti evaṃ ayaṃ duko vibhatto.
『『Saṃvego ca saṃvejanīyesu ṭhānesū』』ti ettha 『『saṃvegoti jātibhayaṃ jarābhayaṃ byādhibhayaṃ maraṇabhaya』』nti evaṃ jātiādīni bhayato dassanañāṇaṃ. Saṃvejanīyaṃ ṭhānanti jātijarābyādhimaraṇaṃ. Etāni hi cattāri jāti dukkhā, jarā dukkhā, byādhi dukkho, maraṇaṃ dukkhanti evaṃ saṃveguppattikāraṇattā saṃvejanīyaṃ ṭhānanti vuttāni. Saṃviggassa ca yoniso padhānanti evaṃ saṃvegajātassa upāyapadhānaṃ. 『『Idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janetī』』ti evaṃ āgatavīriyassetaṃ adhivacanaṃ.
Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesūti yā kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā, tāya hi samaṅgībhūto puggalo sīlaṃ pūretvā jhānaṃ uppādeti. Jhānaṃ labhitvā vipassanaṃ ārabhati. Āraddhavipassako arahattaṃ agahetvā antarā vosānaṃ nāpajjati. Appaṭivānitā ca padhānasminti 『『kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya sakkaccakiriyatā sātaccakiriyatā aṭṭhitakiriyatā anolīnavuttitā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā āsevanā bhāvanā bahulīkamma』』nti evaṃ vuttā rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā jāgariyānuyogavasena āraddhe padhānasmiṃ arahattaṃ apatvā anivattanatā.
Vijjāti tisso vijjā. Vimuttīti dve vimuttiyo, cittassa ca adhimutti, nibbānañca. Ettha ca aṭṭha samāpattiyo nīvaraṇādīhi suṭṭhu muttattā adhimutti nāma. Nibbānaṃ sabbasaṅkhatato muttattā vimuttīti veditabbaṃ.
Khaye ñāṇanti kilesakkhayakare ariyamagge ñāṇaṃ. Anuppāde ñāṇanti paṭisandhivasena anuppādabhūte taṃtaṃmaggavajjhakilesānaṃ vā anuppādapariyosāne uppanne ariyaphale ñāṇaṃ. Tenevāha 『『khaye ñāṇanti maggasamaṅgissa ñāṇaṃ. Anuppāde ñāṇanti phalasamaṅgissa ñāṇa』』nti. Ime kho, āvusotiādi ekake vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti pañcatiṃsāya dukānaṃ vasena thero sāmaggirasaṃ dassesīti.
Dukavaṇṇanā niṭṭhitā.
Tikavaṇṇanā
Sīlavisuddhīti,戒律的清凈是指能夠使戒律清凈的狀態。關於此在《阿毗達摩》中有云:「什麼是戒律的清凈?身體上的不越軌、言語上的不越軌、身體與言語上的不越軌,這被稱為戒律的清凈。」 Diṭṭhivisuddhīti,見解的清凈是指能夠使見解清凈的狀態。關於此在《阿毗達摩》中有云:「什麼是見解的清凈?對因果的瞭解、對真實的瞭解、對道路的瞭解、對果的瞭解。」 在這裡,三種惡行,自己所做或他人所做,稱之為無意義的;而善行則是有意義的,因而被稱為因果的瞭解。在此基礎上,經過長久的輪迴,安然地獲得了涅槃,超越了計算的路徑。觀察的智慧則與言語的真實相應,而與究竟的真實不相應,這便是因果的瞭解。 「見解的清凈如同所見的專注。」在此,見解的清凈指的是智慧的洞察。所見的專注是指與之相關的精進。並且在前面的表述中提及的四道的智慧,後面的表述則是指與之相關的精進。關於此在《阿毗達摩》中有云:「見解的清凈是指那種智慧的瞭解、無誤的法的細緻觀察、正確的見解。所見的專注是指心的精進。」如是所述,這便是兩種的劃分。 「覺悟與覺醒的地方。」在這裡,「覺悟是對生、老、病、死的恐懼。」如是所述,生、老、病、死是覺悟的對象。這四種痛苦,出生的痛苦,老去的痛苦,疾病的痛苦,死亡的痛苦,這些都被稱為覺悟的原因。對於覺悟者而言,正當的精進是生起的,若在此,修行者對於未生起的惡法,生起了厭惡的心。 對善法的不滿足是指對善法的修習不滿足,因而生起了更多的渴望。通過這種渴望,相關的人能夠使戒律清凈,從而獲得禪定。獲得禪定后,便開始觀察。若修行觀察者未能獲得涅槃,便不會在中間沉淪。對於精進的缺乏是指對善法的修習,努力地去做、堅持地去做、保持地去做、不懈怠、不放棄、不被困擾,因而生起了善法的修習。 智慧是三種智慧。解脫是兩種解脫,心的解脫與涅槃。在這裡,八種定是指通過障礙等而獲得的解脫。涅槃是從所有有為法中解脫而生的。 「消滅的智慧」是指在聖道中產生的智慧,關於未生起的法是指通過再生而未生起的惡法,或是未生起的法的結果,或是獲得的聖果的智慧。因此說:「消滅的智慧是指與道相應的智慧;未生起的智慧是指與果相應的智慧。」這些應當根據「我等」之類的單獨表述進行理解。由此可見,三十種的苦的狀態得以顯現。 苦的解釋已完成。 三種解釋。
- Iti dukavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni tikavasena dassetuṃ puna ārabhi. Tattha lubbhatīti lobho. Akusalañca taṃ mūlañca, akusalānaṃ vā mūlanti akusalamūlaṃ. Dussatīti doso. Muyhatīti moho. Tesaṃ paṭipakkhanayena alobhādayo veditabbā.
Duṭṭhu caritāni, virūpāni vā caritānīti duccaritāni. Kāyena duccaritaṃ, kāyato vā pavattaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ. Sesesupi eseva nayo. Suṭṭhu caritāni, sundarāni vā caritānīti sucaritāni. Dvepi cete tikā paṇṇattiyā vā kammapathehi vā kathetabbā. Paññattiyā tāva kāyadvāre paññattasikkhāpadassa vītikkamo kāyaduccaritaṃ. Avītikkamo kāyasucaritaṃ. Vacīdvāre paññattasikkhāpadassa vītikkamo vacīduccaritaṃ, avītikkamo vacīsucaritaṃ. Ubhayattha paññattassa sikkhāpadassa vītikkamova manoduccaritaṃ, avītikkamo manosucaritaṃ. Ayaṃ paṇṇattikathā. Pāṇātipātādayo pana tisso cetanā kāyadvārepi vacīdvārepi uppannā kāyaduccaritaṃ. Catasso musāvādādicetanā vacīduccaritaṃ. Abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhīti tayo cetanāsampayuttadhammā manoduccaritaṃ. Pāṇātipātādīhi viramantassa uppannā tisso cetanāpi viratiyopi kāyasucaritaṃ. Musāvādādīhi viramantassa catasso cetanāpi viratiyopi vacīsucaritaṃ. Anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhīti tayo cetanāsampayuttadhammā manosucaritanti ayaṃ kammapathakathā.
Kāmapaṭisaṃyutto vitakko kāmavitakko. Byāpādapaṭisaṃyutto vitakko byāpādavitakko. Vihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko vihiṃsāvitakko. Tesu dve sattesupi saṅkhāresupi uppajjanti. Kāmavitakko hi piye manāpe satte vā saṅkhāre vā vitakkentassa uppajjati. Byāpādavitakko appiye amanāpe satte vā saṅkhāre vā kujjhitvā olokanakālato paṭṭhāya yāva vināsanā uppajjati. Vihiṃsāvitakko saṅkhāresu nuppajjati. Saṅkhāro hi dukkhāpetabbo nāma natthi. Ime sattā haññantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesunti cintanakāle pana sattesu uppajjati.
Nekkhammapaṭisaṃyutto vitakko nekkhammavitakko. So asubhapubbabhāge kāmāvacaro hoti. Asubhajjhāne rūpāvacaro. Taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro. Abyāpādapaṭisaṃyutto vitakko abyāpādavitakko. So mettāpubbabhāge kāmāvacaro hoti. Mettājhāne rūpāvacaro. Taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro. Avihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko avihiṃsāvitakko. So karuṇāpubbabhāge kāmāvacaro. Karuṇājhāne rūpāvacaro. Taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro. Yadā alobho sīsaṃ hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavanti. Yadā mettā sīsaṃ hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavanti. Yadā karuṇā sīsaṃ hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavantīti. Kāmasaṅkappādayo vuttanayeneva veditabbā. Desanāmattameva hetaṃ. Atthato pana kāmavitakkādīnañca kāmasaṅkappādīnañca nānākaraṇaṃ natthi.
Kāmapaṭisaṃyuttā saññā kāmasaññā. Byāpādapaṭisaṃyuttā saññā byāpādasaññā. Vihiṃsāpaṭisaṃyuttā saññā vihiṃsāsaññā. Tāsampi kāmavitakkādīnaṃ viya uppajjanākāro veditabbo. Taṃsampayuttāyeva hi etā. Nekkhammasaññādayopi nekkhammavitakkādisampayuttāyeva. Tasmā tāsampi tatheva kāmāvacarādibhāvo veditabbo.
如此通過苦的狀態顯現出和諧,現在再通過三種狀態進行闡述。此處「貪」是指貪慾。惡法及其根源,或稱惡法的根源。此處「恨」是指憤怒。「愚」是指無知。根據這些相對的,非貪等應當被理解。 惡行的行為,或是惡劣的行為,即為惡行。身體上的惡行,或是由身體所生的惡行,稱為身體的惡行。其餘同樣的道理。善行的行為,或是美好的行為,即為善行。兩者皆應通過三種類別或行為道路來闡述。這些類別中,身體門的錯誤行為是身體的惡行。身體的善行則是未越軌的善行。言語門的錯誤行為是言語的惡行,未越軌的言語善行則是言語的善行。兩者中,心的錯誤行為是指未越軌的心的善行。這是關於類別的論述。殺生等三種意念,無論是身體門還是言語門所生的,都是身體的惡行。四種虛假言語等意念則是言語的惡行。貪慾、憤怒、錯誤見解等三種意念則是心的惡行。通過殺生等行為而止息的三種意念,即便在止息中也是身體的善行。通過虛假言語等行為而止息的四種意念,即便在止息中也是言語的善行。無貪無怒的正確見解等三種意念則是心的善行,這便是行為道路的論述。 慾望的思維是慾望的思維。憤怒的思維是憤怒的思維。傷害的思維是傷害的思維。在這些中,二者皆在眾生和法中生起。慾望的思維是因喜愛、愛護的眾生或法而生起。憤怒的思維是因厭惡、反感的眾生或法而生起,從觀察的時刻起直到毀滅。傷害的思維則不在法中生起。法本身是無痛苦的。眾生應當被毀滅、被消滅、被滅亡,然而在思維的時刻卻會生起對眾生的思維。 出離的思維是出離的思維。它在不凈的前身中是欲界的。于不凈的禪定中是色界的。通過此禪定而生起的道路的果位則是超越世俗的。無憤怒的思維是無憤怒的思維。它在慈心的前身中是欲界的。于慈心的禪定中是色界的。通過此禪定而生起的道路的果位則是超越世俗的。非傷害的思維是非傷害的思維。它在慈悲的前身中是欲界的。于慈悲的禪定中是色界的。通過此禪定而生起的道路的果位則是超越世俗的。當無貪成為主導時,其他兩者便隨之而來。當慈心成為主導時,其他兩者便隨之而來。當慈悲成為主導時,其他兩者便隨之而來。慾望的思維等應如前所述理解。此僅為教導的緣由。實際上,慾望的思維等並無多樣性。 慾望的感知是慾望的感知。憤怒的感知是憤怒的感知。傷害的感知是傷害的感知。這些感知的生起方式應如慾望的思維等來理解。它們是與之相關的。出離的感知等亦是與出離的思維相關的。因此,這些感知應被理解為欲界等的狀態。
Kāmadhātuādīsu 『『kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo. Ayaṃ vuccati kāmadhātu. Sabbepi akusalā dhammā kāmadhātū』』ti ayaṃ kāmadhātu. 『『Byāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo. Ayaṃ vuccati byāpādadhātu. Dasasu āghātavatthūsu cittassa āghāto paṭighāto anattamanatā cittassā』』ti ayaṃ byāpādadhātu. 『『Vihiṃsā paṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo. Ayaṃ vuccati vihiṃsādhātu. Idhekacco pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā rajjuyā vā aññataraññatarena vā satte viheṭhetī』』ti ayaṃ vihiṃsādhātu. Tattha dve kathā sabbasaṅgāhikā ca asambhinnā ca. Tattha kāmadhātuyā gahitāya itarā dve gahitāva honti, tato pana nīharitvā ayaṃ byāpādadhātu ayaṃ vihiṃsādhātūti dassetīti ayaṃ sabbasaṅgāhikakathā nāma. Kāmadhātuṃ kathento pana bhagavā byāpādadhātuṃ byāpādadhātuṭṭhāne , vihiṃsādhātuṃ vihiṃsādhātuṭṭhāne ṭhapetvā avasesaṃ kāmadhātu nāmāti kathesīti ayaṃ asambhinnakathā nāma.
Nekkhammadhātuādīsu 『『nekkhammapaṭisaṃyutto takko vitakko sammāsaṅkappo. Ayaṃ vuccati nekkhammadhātu. Sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātū』』ti ayaṃ nekkhammadhātu. 『『Abyāpādapaṭisaṃyutto takko…pe… ayaṃ vuccati abyāpādadhātu. Yā sattesu metti…pe… mettācetovimuttī』』ti ayaṃ abyāpādadhātu. 『『Avihiṃsāpaṭisaṃyutto takko…pe… ayaṃ vuccati avihiṃsādhātu. Yā sattesu karuṇā…pe… karuṇācetovimuttī』』ti ayaṃ avihiṃsādhātu. Idhāpi vuttanayeneva dve kathā veditabbā.
Aparāpi tisso dhātuyoti aññāpi suññataṭṭhena tisso dhātuyo. Tāsu 『『tattha katamā kāmadhātu? Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā』』ti evaṃ vitthārito kāmabhavo kāmadhātu nāma. 『『Heṭṭhato brahmalokaṃ pariyantaṃ karitvā ākāsānañcāyatanupage deve pariyantaṃ karitvā』』ti evaṃ vitthāritā pana rūpārūpabhavā itarā dve dhātuyo. Dhātuyā āgataṭṭhānamhi hi bhavena paricchinditabbā. Bhavassa āgataṭṭhāne dhātuyā paricchinditabbā. Idha bhavena paricchedo kathito. Rūpadhātuādīsu rūpārūpadhātuyo rūpārūpabhavāyeva. Nirodhadhātuyā nibbānaṃ kathitaṃ.
Hīnādīsu hīnā dhātūti dvādasa akusalacittuppādā. Avasesā tebhūmakadhammā majjhimadhātu. Nava lokuttaradhammā paṇītadhātu.
Kāmataṇhāti pañcakāmaguṇiko rāgo. Rūpārūpabhavesu pana rāgo jhānanikantisassatadiṭṭhisahagato rāgo bhavavasena patthanā bhavataṇhā. Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo vibhavataṇhā. Apica ṭhapetvā pacchimaṃ taṇhādvayaṃ sesataṇhā kāmataṇhā nāma. Yathāha 『『tattha katamā bhavataṇhā? Bhavadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo. Ayaṃ vuccati bhavataṇhā. Tattha katamā vibhavataṇhā? Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati vibhavataṇhā. Avasesā taṇhā kāmataṇhā』』ti. Puna kāmataṇhādīsu pañcakāmaguṇiko rāgo kāmataṇhā. Rūpārūpabhavesu chandarāgo itarā dve taṇhā. Abhidhamme panetā 『『kāmadhātupaṭisaṃyutto…pe… arūpadhātupaṭisaṃyutto』』ti evaṃ vitthāritā. Iminā vārena kiṃ dasseti? Sabbepi tebhūmakā dhammā rajanīyaṭṭhena taṇhāvatthukāti sabbataṇhā kāmataṇhāya pariyādiyitvā tato nīharitvā itarā dve taṇhā dasseti. Rūpataṇhādīsu rūpabhave chandarāgo rūpataṇhā. Arūpabhave chandarāgo arūpataṇhā. Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo nirodhataṇhā.
Kāmadhātuādīsu,欲界等中,「與欲相關的思維是錯誤的思維,稱為欲界。所有的不善法皆屬於欲界。」這便是欲界。「與憤怒相關的思維是錯誤的思維,稱為憤怒界。在十種傷害的對象中,心的傷害、牴觸、無我意識。」這便是憤怒界。「與傷害相關的思維是錯誤的思維,稱為傷害界。在這裡,有人用手、棍棒、刀劍、繩索或其他任何手段來傷害眾生。」這便是傷害界。在此有兩種論述,皆為全面且不分離的。在欲界中所包含的其餘兩個界也被納入其中,之後再去除,這便是憤怒界與傷害界的論述。這便是全面的論述。而在談論欲界時,佛陀將憤怒界置於憤怒界的定義中,傷害界置於傷害界的定義中,其餘則稱為欲界,這便是非分離的論述。 Nekkhammadhātuādīsu,出離界等中,「與出離相關的思維是正確的思維,稱為出離界。所有的善法皆屬於出離界。」這便是出離界。「與無憤怒相關的思維……這便是無憤怒界。對眾生的慈心……這便是慈心的心解脫。」這便是無憤怒界。「與非傷害相關的思維……這便是非傷害界。對眾生的慈悲……這便是慈悲的心解脫。」這便是非傷害界。在這裡,同樣的兩種論述應被理解。 此外還有三種界,指的是在空無的狀態下的三種界。在這些中,「什麼是欲界?從下至無間地獄為止。」這便是欲界的定義。「從下至天界為止,包括空無邊處、識無邊處。」這便是色界和無色界的定義。界的到達處應當被界定為生。生的到達處應當被界定為界。在這裡,生的界限被闡述。色界等中的色界和無色界便是色界的存在。消亡界則是指涅槃。 在低劣等中,低劣的界是指十二種不善的心生起。其餘的則是三界的法,屬於中劣界。九種出世法則是高貴的界。 慾望的執著是指五種慾望的貪慾。在色界和無色界中,貪慾是與禪定、永恒的見解相關的貪慾,因生而起的渴望則是生的渴望。與斷滅見相關的貪慾則是滅的渴望。此外,去掉後面的兩種渴望,其餘的渴望便稱為慾望的渴望。正如所說:「什麼是生的渴望?生的見解相關的貪慾,是心的貪慾。這被稱為生的渴望。什麼是滅的渴望?與斷滅見相關的貪慾,是心的貪慾,這被稱為滅的渴望。其餘的渴望則是慾望的渴望。」再者,在慾望的渴望等中,五種慾望的貪慾便是慾望的渴望。在色界和無色界中,貪慾則是另外兩種渴望。在《阿毗達摩》中,這些被闡述為「與欲界相關……等,及與無色界相關。」通過這種方式,所指的是什麼?所有的三界法皆因貪慾而生,所有的渴望皆因慾望的渴望而生,去掉后再去除其餘的兩種渴望。色界中的貪慾是色界的渴望。無色界中的貪慾是無色界的渴望。與斷滅見相關的貪慾則是滅的渴望。
Saṃyojanattike vaṭṭasmiṃ saṃyojayanti bandhantīti saṃyojanāni. Sati rūpādibhede kāye diṭṭhi, vijjamānā vā kāye diṭṭhīti sakkāyadiṭṭhi. Vicinanto etāya kicchati, na sakkoti sanniṭṭhānaṃ kātunti vicikicchā. Sīlañca vatañca parāmasatīti sīlabbataparāmāso. Atthato pana 『『rūpaṃ attato samanupassatī』』tiādinā nayena āgatā vīsativatthukā diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi nāma. 『『Satthari kaṅkhatī』』tiādinā nayena āgatā aṭṭhavatthukā vimati vicikicchā nāma. 『『Idhekacco sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhīti sīlaṃ parāmasati, vataṃ parāmasati, sīlabbataṃ parāmasati. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigata』』ntiādinā nayena āgato vipariyesaggāho sīlabbataparāmāso nāma.
Tayoāsavāti ettha cirapārivāsiyaṭṭhena vā āsavanaṭṭhena vā āsavā. Tattha 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī』』ti, 『『purimā , bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya bhavadiṭṭhiyā, ito pubbe bhavadiṭṭhi nāhosi, atha pacchā samabhavī』』ti evaṃ tāva cirapārivāsiyaṭṭhena āsavā veditabbā. Cakkhuto rūpe savati āsavati sandati pavattati. Sotato sadde. Ghānato gandhe. Jivhāto rase. Kāyato phoṭṭhabbe. Manato dhamme savati āsavati sandati pavattatīti evaṃ āsavanaṭṭhena āsavāti veditabbā.
Pāḷiyaṃ pana katthaci dve āsavā āgatā 『『diṭṭhadhammikā ca āsavā samparāyikā ca āsavā』』ti, katthaci 『『tayome, bhikkhave, āsavā. Kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo』』ti tayo. Abhidhamme teyeva diṭṭhāsavena saddhiṃ cattāro. Nibbedhikapariyāye 『『atthi, bhikkhave, āsavā nirayagāminiyā, atthi āsavā tiracchānayonigāminiyā, atthi āsavā pettivisayagāminiyā, atthi āsavā manussalokagāminiyā atthi āsavā devalokagāminiyā』』ti evaṃ pañca. Chakkanipāte āhuneyyasutte 『『atthi, bhikkhave, āsavā saṃvarā pahātabbā, atthi āsavā paṭisevanā pahātabbā, atthi āsavā parivajjanā pahātabbā, atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā, atthi āsavā vinodanā pahātabbā, atthi āsavā bhāvanā pahātabbā』』ti evaṃ cha. Sabbāsavapariyāye teyeva dassanāpahātabbehi saddhiṃ satta. Imasmiṃ pana saṅgītisutte tayo. Tattha 『『yo kāmesu kāmacchando』』ti evaṃ vutto pañcakāmaguṇiko rāgo kāmāsavo nāma. 『『Yo bhavesu bhavacchando』』ti evaṃ vutto sassatadiṭṭhisahagato rāgo, bhavavasena vā patthanā bhavāsavo nāma. 『『Dukkhe aññāṇa』』ntiādinā nayena āgatā avijjā avijjāsavo nāmāti. Kāmabhavādayo kāmadhātuādivasena vuttāyeva.
Saṃyojanattike vaṭṭasmiṃ,束縛于輪迴中的束縛稱為束縛。若在色等方面,存在著對身的見解,或是對身的見解,稱為身見。探討此事時,因而困難,無法達成決定,稱為疑。戒律與誓言的執著,稱為戒律與誓言的執著。實際上,「若觀察色,便能如實見」之類的論述所指的二十種見解,稱為身見。「若對導師有疑」之類的論述所指的八種見解,稱為疑惑。某人因戒律的清凈、誓言的清凈、戒律的執著而執著于戒律、誓言和戒律的執著。此類見解被稱為見解的執著。 Tayoāsavāti,三種污垢。這裡是指長期居住的污垢或是污垢的狀態。在此,「比丘們,前面的輪迴中,因無明而無顯現,曾經沒有無明,之後才生起。」以及「比丘們,前面的輪迴中,因生的渴望和生的見解而無顯現,曾經沒有生的見解,之後才生起。」這兩種污垢應被理解為長期居住的污垢。眼睛所見的色彩,耳朵所聽的聲音,鼻子所嗅的氣味,舌頭所嘗的味道,身體所觸的感受,心所知的法,皆為污垢的狀態。 在《巴利文》中,有時提到兩種污垢,「見法的污垢和後世的污垢」;有時則提到「三種污垢:慾望的污垢、輪迴的污垢、無明的污垢」。在《阿毗達摩》中,它們與見法的污垢相結合,成為四種。根據「比丘們,存在著地獄的污垢,存在著畜生道的污垢,存在著餓鬼道的污垢,存在著人間的污垢,存在著天界的污垢。」可知有五種污垢。在《六經》中提到「存在著應當抑制的污垢,存在著應當放棄的污垢,存在著應當避免的污垢,存在著應當安住的污垢,存在著應當娛樂的污垢,存在著應當修習的污垢。」如此共計六種。在所有污垢的分類中,它們與見法相結合,共有七種。在此經文中則提到三種。在這裡,「對慾望的渴望」即為五種慾望的貪慾,稱為慾望的污垢。「對生的渴望」即為與永恒的見解相結合的貪慾,或是因生而生的渴望,稱為輪迴的污垢。「對痛苦的無知」之類的論述所指的無明,稱為無明的污垢。慾望的渴望等則是欲界及其餘界的描述。
Kāmesanādīsu 『『tattha katamā kāmesanā? Yo kāmesu kāmacchando kāmajjhosānaṃ, ayaṃ vuccati kāmesanā』』ti evaṃ vutto kāmagavesanarāgo kāmesanā nāma. 『『Tattha katamā bhavesanā? Yo bhavesu bhavacchando bhavajjhosānaṃ, ayaṃ vuccati bhavesanā』』ti evaṃ vutto bhavagavesanarāgo bhavesanā nāma. 『『Tattha katamā brahmacariyesanā? Sassato lokoti vā…pe… neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇāti vā, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ vipariyesaggāho , ayaṃ vuccati brahmacariyesanā』』ti evaṃ vuttā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa gavesanadiṭṭhi brahmacariyesanā nāma. Na kevalañca bhavarāgadiṭṭhiyova, tadekaṭṭhaṃ kammampi esanāyeva. Vuttañhetaṃ 『『tattha katamā kāmesanā? Kāmarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati kāmesanā. Tattha katamā bhavesanā? Bhavarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati bhavesanā. Tattha katamā brahmacariyesanā? Antaggāhikā diṭṭhi tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati brahmacariyesanā』』ti.
Vidhāsu 『『kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī』』tiādīsu (saṃ. ni.
Kāmesanādīsu,慾望等中,「什麼是慾望的渴望?對慾望的渴望是對慾望的執著,這被稱為慾望的渴望。」如此所述的渴望追求慾望,稱為慾望的渴望。「什麼是生的渴望?對生的渴望是對生的執著,這被稱為生的渴望。」如此所述的渴望追求生,稱為生的渴望。「什麼是梵行的渴望?永恒的世界……這並不存在,亦不存在如來所說的究竟滅亡。」這樣的見解,稱為追求梵行的見解。這便是追求見解的梵行。並非僅有對生的貪慾和見解,單一地追求行為也是渴望。如此所述:「什麼是慾望的渴望?慾望的貪慾及其相關的不善的身體行為、言語行為、心的行為,這被稱為慾望的渴望。什麼是生的渴望?生的貪慾及其相關的不善的身體行為、言語行為、心的行為,這被稱為生的渴望。什麼是梵行的渴望?內在的見解及其相關的不善的身體行為、言語行為、心的行為,這被稱為梵行的渴望。」 在分類中,「什麼樣的人被稱為有戒的人,什麼樣的人被稱為有智的人,」等論述(《相應部》)。
1.95) ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma. 『『Ekavidhena ñāṇavatthu duvidhena ñāṇavatthū』』tiādīsu (vibha. 751) koṭṭhāso. 『『Seyyohamasmīti vidhā』』tiādīsu (vibha. 920) māno vidhā nāma. Idha so adhippeto. Māno hi seyyādivasena vidahanato vidhāti vuccati. Seyyohamasmīti iminā seyyasadisahīnānaṃ vasena tayo mānā vuttā. Sadisahīnesupi eseva nayo.
Ayañhi māno nāma seyyassa tividho, sadisassa tividho, hīnassa tividhoti navavidho hoti. Tattha 『『seyyassa seyyohamasmī』』ti māno rājūnañceva pabbajitānañca uppajjati.
Rājā hi raṭṭhena vā dhanavāhanehi vā 『『ko mayā sadiso atthī』』ti etaṃ mānaṃ karoti . Pabbajitopi sīladhutaṅgādīhi 『『ko mayā sadiso atthī』』ti etaṃ mānaṃ karoti. 『『Seyyassa sadisohamasmī』』ti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Rājā hi raṭṭhena vā dhanavāhanehi vā aññarājūhi saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇanti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi sīladhutaṅgādīhipi aññena bhikkhunā mayhaṃ kiṃ nānākaraṇanti etaṃ mānaṃ karoti. 『『Seyyassa hīnohamasmī』』ti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Yassa hi rañño raṭṭhaṃ vā dhanavāhanādīni vā nātisampannāni honti, so mayhaṃ rājāti vohāramukhamattameva, kiṃ rājā nāma ahanti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi appalābhasakkāro ahaṃ dhammakathiko bahussuto mahātheroti kathāmattakameva, kiṃ dhammakathiko nāmāhaṃ kiṃ bahussuto kiṃ mahāthero yassa me lābhasakkāro natthīti etaṃ mānaṃ karoti.
『『Sadisassa seyyohamasmī』』ti mānādayo amaccādīnaṃ uppajjanti. Amacco vā hi raṭṭhiyo vā bhogayānavāhanādīhi ko mayā sadiso añño rājapuriso atthīti vā mayhaṃ aññehi saddhiṃ kiṃ nānākaraṇanti vā amaccoti nāmameva mayhaṃ, ghāsacchādanamattampi me natthi, kiṃ amacco nāmāhanti vā ete māne karoti.
『『Hīnassa seyyohamasmī』』ti mānādayo dāsādīnaṃ uppajjanti. Dāso hi mātito vā pitito vā ko mayā sadiso añño dāso nāma atthi, aññe jīvituṃ asakkontā kucchihetu dāsā jātā, ahaṃ pana paveṇīāgatattā seyyoti vā paveṇīāgatabhāvena ubhatosuddhikadāsattena asukadāsena nāma saddhiṃ kiṃ mayhaṃ nānākaraṇanti vā kucchivasenāhaṃ dāsabya upagato, mātāpitukoṭiyā pana me dāsaṭṭhānaṃ natthi, kiṃ dāso nāma ahanti vā ete māne karoti. Yathā ca dāso, evaṃ pukkusacaṇḍālādayopi ete māne karontiyeva.
Ettha ca seyyassa seyyohamasmīti, ca sadisassa sadisohamasmīti ca hīnassa hīnohamasmīti ca ime tayo mānā yāthāvamānā nāma arahattamaggavajjhā. Sesā cha mānā ayāthāvamānā nāma paṭhamamaggavajjhā.
Tayo addhāti tayo kālā. Atīto addhātiādīsu dvepariyāyā suttantapariyāyo ca abhidhammapariyāyo ca. Suttantapariyāyena paṭisandhito pubbe atīto addhā nāma. Cutito pacchā anāgato addhā nāma. Saha cutipaṭisandhīhi tadantaraṃ paccuppanno addhā nāma. Abhidhammapariyāyena tīsu khaṇesu bhaṅgato uddhaṃ atīto addhā nāma. Uppādato pubbe anāgatoaddhā nāma. Khaṇattaye paccuppanno addhā nāma. Atītādibhedo ca nāma ayaṃ dhammānaṃ hoti, na kālassa. Atītādibhede pana dhamme upādāya idha paramatthato avijjamānopi kālo teneva vohārena vuttoti veditabbo.
Tayo antāti tayo koṭṭhāsā. 『『Kāyabandhanassa anto jīratī』』tiādīsu (cūḷava. 278) hi antoyeva anto. 『『Esevanto dukkhassā』』tiādīsu (saṃ. ni.
ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma。「以一種方式而存在的知識對象,或以兩種方式而存在的知識對象。」如是所述的內容。「我更好」之類的論述,稱為自我優越的執著。在此所指的自我優越的執著。自我優越的執著因其對優越的執著而被稱為自我優越。「我更好」即是指相似的優越者中提到的三種自我優越的執著。對於相似的優越者,亦是如此。 此自我優越的執著分為對優越的三種、對相似的三種、對低劣的三種,共九種。在此,「我比優越者更好」之自我優越的執著,生於國王和出家人之間。 國王因王國或財富而生起「誰與我相似?」的自我優越。「出家人」也因戒律、苦行等而生起「誰與我相似?」的自我優越。「我與優越者相似」之自我優越亦是如此。國王因王國或財富而生起「與其他國王相比,我有何不同?」的自我優越。「出家人」也因戒律、苦行等而生起「與其他比丘相比,我有何不同?」的自我優越。「我比低劣者更好」之自我優越亦是如此。若國王的王國或財富不夠豐盈,他便僅僅是國王的名號,生起「國王算什麼?」的自我優越。「出家人」也因微薄的供養而生起「我是講法者、博學者、大長老」之類的自我優越。 「我與相似者相似」之自我優越等是大臣等所生起的。大臣或因王國或財富的車馬而生起「誰與我相似的國王在此?」或生起「與其他人相比,我有何不同?」的自我優越。大臣生起的自我優越中,連一口食物也沒有,生起「我算什麼大臣?」的自我優越。 「我比低劣者更好」之自我優越等是奴隸等所生起的。奴隸因母親或父親而生起「誰與我相似的奴隸在此?」的自我優越,其他因無法生存而成為奴隸。然我因出生的緣故而優越,或因出生的清白而與某個奴隸相比,生起「與我相比,奴隸算什麼?」的自我優越。正如奴隸,其他如乞丐、賤民等也同樣生起這樣的自我優越。 在此,「我比優越者更好」、「我與相似者相似」、「我比低劣者更好」這三種自我優越,因其真實的自我優越而被稱為阿羅漢道的障礙。其餘六種自我優越則因不真實而被稱為初果的障礙。 Tayo addhāti,三種時。Atīto addhāti等,分為兩種,經典的分類與《阿毗達摩》的分類。在經典中,出生時的過去稱為過去的時。死後稱為未來的時。與死亡的再生相連的稱為現時。在《阿毗達摩》的分類中,三個時分別為斷滅后的過去。出生后的未來。三個時的現時。過去的分類是法的分類,而非時間的分類。在過去的分類中,法的存在雖然被認為是不存在的,但在這一意義上,時間被稱為。 Tayo antāti,三種處所。「在身體的束縛內生存。」等論述,確實是內在的。「這是痛苦的內在。」等論述。
2.51) parabhāgo anto. 『『Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikāna』』nti (saṃ. ni. 3.80) ettha lāmakabhāvo anto. 『『Sakkāyo kho, āvuso, paṭhamo anto』』tiādīsu (a. ni.
parabhāgo anto。「這是內在的,比丘們,生計。」等論述中,指的是低劣的狀態。「確實,朋友,身體是第一內在。」等論述中。 provided by EasyChat
6.61) koṭṭhāso anto. Idha koṭṭhāso adhippeto. Sakkāyoti pañcupādānakkhandhā. Sakkāyasamudayoti tesaṃ nibbattikā purimataṇhā. Sakkāyanirodhoti ubhinnaṃ appavattibhūtaṃ nibbānaṃ. Maggo pana nirodhādhigamassa upāyattā nirodhe gahite gahitovāti veditabbo.
Dukkhadukkhatāti dukkhabhūtā dukkhatā. Dukkhavedanāyetaṃ nāmaṃ. Saṅkhāradukkhatāti saṅkhārabhāvena dukkhatā. Adukkhamasukhāvedanāyetaṃ nāmaṃ. Sā hi saṅkhatattā uppādajarābhaṅgapīḷitā, tasmā aññadukkhasabhāvavirahato saṅkhāradukkhatāti vuttā. Vipariṇāmadukkhatāti vipariṇāme dukkhatā. Sukhavedanāyetaṃ nāmaṃ. Sukhassa hi vipariṇāme dukkhaṃ uppajjati, tasmā sukhaṃ vipariṇāmadukkhatāti vuttaṃ. Apica ṭhapetvā dukkhavedanaṃ sukhavedanañca sabbepi tebhūmakā dhammā 『『sabbe saṅkhārā dukkhā』』ti vacanato saṅkhāradukkhatāti veditabbā.
Micchattaniyatoti micchāsabhāvo hutvā niyato. Niyatamicchādiṭṭhiyā saddhiṃ ānantariyakammassetaṃ nāmaṃ. Sammāsabhāve niyato sammattaniyato. Catunnaṃ ariyamaggānametaṃ nāmaṃ. Na niyatoti aniyato. Avasesānaṃ dhammānametaṃ nāmaṃ.
Tayo tamāti 『『tamandhakāro sammoho avijjogho mahābhayo』』ti vacanato avijjā tamo nāma. Idha pana avijjāsīsena vicikicchā vuttā. Ārabbhāti āgamma. Kaṅkhatīti kaṅkhaṃ uppādeti. Vicikicchatīti vicinanto kicchaṃ āpajjati, sanniṭṭhātuṃ na sakkoti. Nādhimucchatīti tattha adhimucchituṃ na sakkoti. Na sampasīdatīti taṃ ārabbha pasādaṃ āropetuṃ na sakkoti.
Arakkheyyānīti na rakkhitabbāni. Tīsu dvāresu paccekaṃ rakkhaṇakiccaṃ natthi, sabbāni satiyā eva rakkhitānīti dīpeti. Natthi tathāgatassāti. 『『Idaṃ nāma me sahasā uppannaṃ kāyaduccaritaṃ, imāhaṃ yathā me paro na jānāti , tathā rakkhāmi, paṭicchādemī』』ti evaṃ rakkhitabbaṃ natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ. Sesesupi eseva nayo. Kiṃ pana sesakhīṇāsavānaṃ kāyasamācārādayo aparisuddhāti? No aparisuddhā. Na pana tathāgatassa viya parisuddhā. Appassutakhīṇāsavo hi kiñcāpi lokavajjaṃ nāpajjati, paṇṇattiyaṃ pana akovidattā vihārakāraṃ kuṭikāraṃ sahagāraṃ sahaseyyanti evarūpā kāyadvāre āpattiyo āpajjati. Sañcarittaṃ padasodhammaṃ uttarichappañcavācaṃ bhūtārocananti evarūpā vacīdvāre āpattiyo āpajjati. Upanikkhittasādiyanavasena manodvāre rūpiyappaṭiggāhaṇāpattiṃ āpajjati, dhammasenāpatisadisassāpi hi khīṇāsavassa manodvāre saupārambhavasena manoduccaritaṃ uppajjati eva.
Cātumavatthusmiñhi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ sāriputtamoggallānānaṃ paṇāmitakāle tesaṃ atthāya cātumeyyakehi sakyehi bhagavati khamāpite thero bhagavatā 『『kinti te sāriputta ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite』』ti puṭṭho ahaṃ parisāya abyattabhāvena satthārā paṇāmito. Ito dāni paṭṭhāya paraṃ na ovadissāmīti cittaṃ uppādetvā āha 『『evaṃ kho me, bhante, ahosi bhagavatā bhikkhusaṅgho paṇāmito, appossukko dāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharissati, mayampi dāni appossukkā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyuttā viharissāmā』』ti.
koṭṭhāso anto。「這是內在的。」在此指的是內在的內容。身體是五取蘊。「身體的生起是由於先前的渴望。」身體的滅盡是二者的安住涅槃。至於道路,因其與滅盡的獲得有關,因而被稱為「在滅盡中被把握」。 苦的苦。「苦的本質是苦。」這是苦受的名稱。「行的苦是因行而生的苦。」這是無苦有樂的受的名稱。因其聚合而生起的苦受,因此被稱為行的苦。「變的苦是因變化而生的苦。」這是樂受的名稱。因樂的變化而生起痛苦,因此被稱為樂的變苦。再者,除去苦受和樂受之外,所有這些三種法都因「所有的行都是苦」而被稱為行的苦。 錯誤的固定。「錯誤的本質是固定的。」與錯誤的見解相關的,這是直接的業。正確的本質是固定的,正確的固定是四種聖道的名稱。非固定的則是非固定的。其餘的法則是這個名稱。 三種處所。「那黑暗、無明、無知、巨大的恐懼。」因此無明被稱為黑暗。在此,以無明的名義提到疑惑。因緣而起。「疑惑則是產生懷疑。」疑惑則是探求而陷入困境,無法確定。不能堅持。「在此無法堅持。」無法聚焦。「由此無法建立信心。」 不應保護的。「不應被保護。」在三扇門中,單獨的保護並不存在,所有的僅因存在而被保護。不存在如來。「這確實是我突然生起的身體的不善行為,我如同他人不知,因此我保護自己,遮蔽自己。」如此不應被保護的身體的不善行為。其餘的亦是如此。那麼,其他的解脫者的身體行為等是否不純凈呢?不是不純凈的。與如來相比是純凈的。微薄的解脫者雖然不犯世間的過失,但在名義上因無知而犯下與住處、工匠、同居者、同牀者等有關的身體的過失。移動的言語、凈化的言辭、五種言辭等也會因言語的過失而犯下過失。因由所抑制的心,因而在法的門中生起了與法相似的心的不善行為。 在四種處所中,與五百比丘一起,薩利普塔和摩訶喻那在供養時,爲了他們的利益,因而在四種法中,佛陀寬恕了長老佛陀:「那時你對我比丘群的供養是什麼?」被問時,我因眾人非正當的緣故被供養。自此之後,我的心生起了「我不再教導他人」的想法,便說:「確實,我的,尊者,佛陀的比丘群被供養,今後佛陀將安住于已見的法樂中,我也將安住于已見的法樂中。」
Athassa tasmiṃ manoduccarite upārambhaṃ āropento satthā āha – 『『āgamehi tvaṃ, sāriputta na kho te, sāriputta, punapi evarūpaṃ cittaṃ uppādetabba』』nti. Evaṃ paraṃ na ovadissāmi nānusāsissāmīti vitakkitamattampi therassa manoduccaritaṃ nāma jātaṃ. Bhagavato pana ettakaṃ nāma natthi, anacchariyañcetaṃ. Sabbaññutaṃ pattassa duccaritaṃ na bhaveyya. Bodhisattabhūmiyaṃ ṭhitassa chabbassāni padhānaṃ anuyuñjantassāpi panassa nāhosi. Udaracchaviyā piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnāya 『『kālaṅkato samaṇo gotamo』』ti devatānaṃ vimatiyā uppajjamānāyapi 『『siddhattha kasmā kilamasi? Sakkā bhoge ca bhuñjituṃ puññāni ca kātu』』nti mārena pāpimatā vuccamānassa 『『bhoge bhuñjissāmī』』ti vitakkamattampi nuppajjati. Atha naṃ māro bodhisattakāle chabbassāni buddhakāle ekaṃ vassaṃ anubandhitvā kiñci vajjaṃ apassitvā idaṃ vatvā pakkāmi –
『『Sattavassāni bhagavantaṃ, anubandhiṃ padāpadaṃ;
Otāraṃ nādhigacchissaṃ, sambuddhassa satīmato』』ti. (su. ni. 448);
Apica aṭṭhārasannaṃ buddhadhammānaṃ vasenāpi bhagavato duccaritābhāvo veditabbo. Aṭṭhārasa buddhadhammā nāma natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, natthi vacīduccaritaṃ, natthi manoduccaritaṃ, atīte buddhassa appaṭihatañāṇaṃ, anāgate, paccuppanne buddhassa appaṭihatañāṇaṃ, sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ, sabbaṃ manokammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, natthi chandassa hāni, natthi vīriyassa hāni, natthi satiyā hāni, natthi davā, natthi ravā, natthi calitaṃ natthi sahasā, natthi abyāvaṭo mano, natthi akusalacittanti.
Kiñcanāti palibodhā. Rāgo kiñcananti rāgo uppajjamāno satte bandhati palibundhati tasmā kiñcananti vuccati. Itaresupi dvīsu eseva nayo.
Aggīti anudahanaṭṭhena aggi. Rāgaggīti rāgo uppajjamāno satte anudahati jhāpeti, tasmā aggīti vuccati. Itaresupi eseva nayo. Tattha vatthūni ekā daharabhikkhunī cittalapabbatavihāre uposathāgāraṃ gantvā dvārapālarūpakaṃ olokayamānā ṭhitā. Athassā anto rāgo uppanno. Sā teneva jhāyitvā kālamakāsi. Bhikkhuniyo gacchamānā 『『ayaṃ daharā ṭhitā, pakkosatha, na』』nti āhaṃsu. Ekā gantvā kasmā ṭhitāsīti hatthe gaṇhi. Gahitamattā parivattitvā papatā. Idaṃ tāva rāgassa anudahanatāya vatthu. Dosassa pana anudahanatāya manopadosikā devā. Mohassa anudahanatāya khiḍḍāpadosikā devā daṭṭhabbā. Mohavasena hi tāsaṃ satisammoso hoti. Tasmā khiḍḍāvasena āhārakālaṃ ativattitvā kālaṅkaronti.
Athassa tasmiṃ manoduccarite upārambhaṃ āropento satthā āha – 「你要來,薩利普塔,不應該再生起這樣的心。」因此,長老的心的不善行為即使是想法也已產生。佛陀對此沒有這樣的事,這並不奇怪。對於已獲得無上智慧者,不應有不善行為。對於站在菩薩之地的人,雖然有六種精進,但也沒有不善行為。即使因豐腴的外表而被稱為「被時所困的沙門戈塔馬」,即使神明因困惑而生起「為什麼你在痛苦?可以享受財富,做功德。」的想法,魔王被稱為惡者,心中生起「我將享受財富。」的想法也不會出現。於是魔王在菩薩時期,跟隨六種,佛陀時期則跟隨一年,看到任何過失后便說道: 「我跟隨佛陀七年,逐步前進; 我不會達到覺悟者的智慧。」(《增一阿含經》448) 再者,依照十八種佛法,佛陀的不善行為也應被理解。十八種佛法中,確實沒有如來之身體的不善行為,沒有言語的不善行為,沒有心的不善行為,過去佛的無礙智慧,未來的、現前佛的無礙智慧,所有的身體行為皆在佛陀的智慧之下,所有的言語行為,所有的心的行為皆在佛陀的智慧之下,沒有貪慾的損害,沒有精進的損害,沒有正念的損害,沒有愚癡,沒有迷惑,沒有動搖,沒有急躁,沒有不安的心,沒有噁心的心。 「Kiñcanāti palibodhā。」貪慾稱為「kiñcana」,因貪慾生起而束縛眾生,因此被稱為「kiñcana」。其餘的兩種亦是如此。 「Aggīti anudahanaṭṭhena aggi。」貪慾因無燒而被稱為「火」。貪慾生起時,眾生被燒灼,因此被稱為「火」。其餘的兩種亦是如此。在此,有一位年輕的比丘,在心靈山的安居處,去到齋堂,觀察到門口的形象。於是內心生起了貪慾。她因此靜坐而死去。其他的比丘在走時說:「這位年輕女子站著,叫她來吧。」一位比丘走去問:「你為何站著?」抓住她的手,轉身便倒下。這是貪慾的無燒之處。至於惱恨,則是因心的惱恨而生的神明。至於無明,則是因無明而生的神明應被看見。因無明而生的神明,因而她們的正念會被迷惑。因此在飲食時間,因而過度而至於死亡。
Āhuneyyaggītiādīsu āhunaṃ vuccati sakkāro, āhunaṃ arahantīti āhuneyyā. Mātāpitaro hi puttānaṃ bahūpakāratāya āhunaṃ arahanti. Tesu vippaṭipajjamānā puttā nirayādīsu nibbattanti. Tasmā kiñcāpi mātāpitaro nānudahanti, anudahanassa pana paccayā honti. Iti anudahanaṭṭhena āhuneyyaggīti vuccanti. Svāyamattho mittavindakavatthunā dīpetabbo –
Mittavindako hi mātarā 『『tāta, ajja uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammassavanaṃ suṇa, sahassaṃ te dassāmī』』ti vutto dhanalobhena uposathaṃ samādāya vihāraṃ gantvā idaṃ ṭhānaṃ akutobhayanti sallakkhetvā dhammāsanassa heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ agamāsi. Mātā pātova yāguṃ pacitvā upanāmesi. So sahassaṃ gahetvāva pivi. Athassa etadahosi – 『『dhanaṃ saṃharissāmī』』ti. So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi. Atha naṃ mātā 『『tāta, imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi, alaṃ gamanenā』』ti nivāresi. So tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchati eva. Mātā purato aṭṭhāsi. Atha naṃ kujjhitvā 『『ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī』』ti pādena paharitvā patitaṃ antaraṃ katvā agamāsi.
Mātā uṭṭhahitvā 『『mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa te gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatīti evaṃsaññī nāma tvaṃ puttā』』ti āha. Tassa nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi. Atha te manussā 『『addhā ettha pāpapuriso atthi salākaṃ dethā』』ti āhaṃsu. Salākā diyyamānā tasseva tikkhattuṃ pāpuṇāti. Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu. So ekaṃ dīpaṃ gantvā vimānapetīhi saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi 『『purato purato mā agamāsī』』ti vuccamānopi taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena khuracakkadharaṃ ekaṃ addasa. Tassa taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāsi. So taṃ āha – 『『ambho, idaṃ tayā piḷandhitaṃ padumaṃ mayhaṃ dehī』』ti. 『『Na idaṃ sāmi padumaṃ, khuracakkaṃ eta』』nti. So 『『vañcesi maṃ, tvaṃ kiṃ mayā padumaṃ adiṭṭhapubba』』nti vatvā tvaṃ lohitacandanaṃ vilimpitvā piḷandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmoti āha. So cintesi 『『ayampi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ anubhavitukāmo』』ti. Atha naṃ 『『handa re』』ti vatvā tassa matthake cakkaṃ pakkhipi. Tena vuttaṃ –
『『Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa;
Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake』』ti. (jā. 1.
Āhuneyyaggītiādīsu āhunaṃ vuccati sakkāro, āhunaṃ arahantīti āhuneyyā。父母因對兒女的多種關照而被稱為「可供養者」。在這些人中,若子女偏離正道,則會投生於地獄等處。因此,雖然父母並不直接施加痛苦,但卻是痛苦的因緣。因此,因其不直接施加痛苦,稱為可供養者。 Svāyamattho mittavindakavatthunā dīpetabbo – 朋友因母親說:「孩子,今天做個齋日,整夜聽法,我將給你一千。」因貪慾而帶著齋物前往寺院,觀察到此處是安全的,於是坐在法座下整夜入睡后回到家中。母親早上煮好粥送來。他拿著一千便飲用。然後他想:「我將收集財富。」他想要乘船出海。於是母親說:「孩子,這個家族中有四千萬的財富,足夠你去。」他卻不聽母親的話,繼續前行。母親在前面站著。然後他生氣地說:「她在我面前站著。」於是用腳踢她,導致她跌倒后離去。 母親站起身來說:「像你這樣的兒子,做了這樣的事情,離去後在你去的地方會幸福。」在他乘船前往的第七天,船停了下來。於是人們說:「這裡一定有個作惡的人,給他一根木棒。」木棒被給予他三次。他們把他推入海中。他到達一個島嶼,與天神們一起享受財富,儘管被告誡「不要過來」。他看到那些財富,逐漸看到了一個持有馬蹄鐵的輪子。這個輪子像蓮花一樣伴隨他。他說:「喂,把你那蓮花給我。」對方說:「這不是蓮花,這是一隻馬蹄鐵。」他便說:「你欺騙了我,你怎麼能讓我的蓮花未見過呢?」於是他塗抹了紅檀香,想要得到那蓮花。他心想:「我也想通過做類似的事情來享受果報。」於是他說:「那麼,來吧。」便把輪子放在他的頭上。由此說: 「從四處八方而來,站立的有十六; 十六又有三十,輪子在頭上轉動; 渴望的養分,輪子在頭上旋轉。」(《故事集》1)
1.104).
Gahapatīti pana gehasāmiko vuccati. So mātugāmassa sayanavatthālaṅkārādianuppadānena bahūpakāro. Taṃ aticaranto mātugāmo nirayādīsu nibbattati, tasmā sopi purimanayeneva anudahanaṭṭhena gahapataggīti vutto.
Tattha vatthu – kassapabuddhassa kāle sotāpannassa upāsakassa bhariyā aticārinī ahosi . So taṃ paccakkhato disvā 『『kasmā tvaṃ evaṃ karosī』』ti āha. Sā 『『sacāhaṃ evarūpaṃ karomi, ayaṃ me sunakho viluppamāno khādatū』』ti vatvā kālaṅkatvā kaṇṇamuṇḍakadahe vemānikapetī hutvā nibbattā. Divā sampattiṃ anubhavati, rattiṃ dukkhaṃ. Tadā bārāṇasīrājā migavaṃ caranto araññaṃ pavisitvā anupubbena kaṇṇamuṇḍakadahaṃ sampatto tāya saddhiṃ sampattiṃ anubhavati. Sā taṃ vañcetvā rattiṃ dukkhaṃ anubhavati. So ñatvā 『『kattha nu kho gacchatī』』ti piṭṭhito piṭṭhito gantvā avidūre ṭhito kaṇṇamuṇḍakadahato nikkhamitvā taṃ 『『paṭapaṭa』』nti khādamānaṃ ekaṃ sunakhaṃ disvā asinā dvidhā chindi. Dve ahesuṃ. Puna chinne cattāro. Puna chinne aṭṭha. Puna chinne soḷasa ahesuṃ. Sā 『『kiṃ karosi sāmī』』ti āha. So 『『kiṃ ida』』nti āha. Sā 『『evaṃ akatvā kheḷapiṇḍaṃ bhūmiyaṃ niṭṭhubhitvā pādena ghaṃsāhī』』ti āha. So tathā akāsi. Sunakhā antaradhāyiṃsu. Taṃ divasaṃ tassā kammaṃ khīṇaṃ. Rājā vippaṭisārī hutvā gantuṃ āraddho. Sā 『『mayhaṃ, sāmi, kammaṃ khīṇaṃ mā agamā』』ti āha. Rājā asutvāva gato.
Dakkhiṇeyyaggīti ettha pana dakkhiṇāti cattāro paccayā, bhikkhusaṅgho dakkhiṇeyyo. So gihīnaṃ tīsu saraṇesu pañcasu sīlesu dasasu sīlesu mātāpituupaṭṭhāne dhammikasamaṇabrāhmaṇaupaṭṭhāneti evamādīsu kalyāṇadhammesu niyojanena bahūpakāro, tasmiṃ micchāpaṭipannā gihī bhikkhusaṅghaṃ akkositvā paribhāsitvā nirayādīsu nibbattanti, tasmā sopi purimanayeneva anudahanaṭṭhena dakkhiṇeyyaggīti vutto. Imassa panatthassa vibhāvanatthaṃ vimānavatthusmiṃ revatīvatthu vitthāretabbaṃ.
『『Tividhena rūpasaṅgaho』』ti ettha tividhenāti tīhi koṭṭhāsehi. Saṅgahoti jātisañjātikiriyagaṇanavasena catubbidho saṅgaho. Tattha sabbe khattiyā āgacchantūtiādiko (ma. ni.
Gahapatīti pana gehasāmiko vuccati。於是家庭的主人被稱為家主。因母親的臥具裝飾等多種關照而被稱為有多種供養者。若他過於放縱,母親則會投生於地獄等處,因此他也因同樣的原因被稱為家主。 在此,故事是這樣的——在迦薩佛陀時代,有一位入流的信士的妻子行為放蕩。她被他看到后,問道:「你為何如此行事?」她回答說:「如果我這樣做,我的狗會在旁邊吃掉我。」於是她便以此為理由,成爲了耳墮天的墮胎者。白天享受財富,夜間則遭受痛苦。那時,瓦拉納西的國王在森林中狩獵,逐漸來到耳墮天,享受財富。她欺騙他,晚上遭受痛苦。於是他想:「她到底去哪了?」於是從後面跟隨,走到不遠處,看到一隻正在吃東西的狗,便用刀將其割成兩半。結果有兩隻。再割則變成四隻。再割則變成八隻。再割則變成十六隻。她問:「你在做什麼,先生?」他回答:「這是什麼?」她說:「沒有做這個,便把食物扔在地上,用腳踩。」於是他如此做了。狗消失了。那天她的業力消失了。國王心中不安,準備離去。她說:「先生,我的業力已經消失,請不要去。」國王卻未聽見便離去了。 Dakkhiṇeyyaggīti ettha pana dakkhiṇāti cattāro paccayā, bhikkhusaṅgho dakkhiṇeyyo。這裡的供養者是四種因緣,僧團是可供養者。對家庭中的三種庇護、五戒、十戒、父母的照顧、法師和婆羅門的照顧等善法的引導,因而成為有多種供養者。而那些錯誤地行為的家庭人,則會辱罵和貶低僧團,投生於地獄等處,因此他也因同樣的原因被稱為供養者。爲了闡述這個目的,應在天界的故事中詳細展開。 「Tividhena rūpasaṅgaho」ti ettha tividhenāti tīhi koṭṭhāsehi。這裡的「三種」是指三種領域。聚合是依據種族、出生、行為的數量,分為四種聚合。在那裡,所有的王族皆應來到。
1.462) jātisaṅgaho. Sabbe kosalakātiādiko sañjātisaṅgaho. Sabbe hatthārohātiādiko kiriyasaṅgaho. Cakkhāyatanaṃ katamaṃ khandhagaṇanaṃ gacchatīti? Cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchatīti. Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahitanti ayaṃ gaṇanasaṅgaho, so idha adhippeto. Tasmā tividhena rūpasaṅgahoti tīhi koṭṭhāsehi rūpagaṇanāti attho.
Sanidassanādīsu attānaṃ ārabbha pavattena cakkhuviññāṇasaṅkhātena saha nidassanenāti sanidassanaṃ. Cakkhupaṭihananasamatthato saha paṭighenāti sappaṭighaṃ. Taṃ atthato rūpāyatanameva. Cakkhuviññāṇasaṅkhātaṃ nāssa nidassananti anidassanaṃ. Sotādipaṭihananasamatthato saha paṭighenāti sappaṭighaṃ. Taṃ atthato cakkhāyatanādīni nava āyatanāni. Vuttappakāraṃ nāssa nidassananti anidassanaṃ. Nāssa paṭighoti appaṭighaṃ. Taṃ atthato ṭhapetvā dasāyatanāni avasesaṃ sukhumarūpaṃ.
Tayo saṅkhārāti sahajātadhamme ceva samparāye phaladhamme ca saṅkharonti rāsī karontīti saṅkhārā. Abhisaṅkharotīti abhisaṅkhāro. Puñño abhisaṅkhāro puññābhisaṅkhāro.
『『Tattha katamo puññābhisaṅkhāro? Kusalā cetanā kāmāvacarā rūpāvacarā dānamayā sīlamayā bhāvanāmayā』』ti evaṃ vuttānaṃ aṭṭhannaṃ kāmāvacarakusalamahācittacetanānaṃ, pañcannaṃ rūpāvacarakusalacetanānañcetaṃ adhivacanaṃ. Ettha ca dānasīlamayā aṭṭheva cetanā honti. Bhāvanāmayā terasāpi. Yathā hi paguṇaṃ dhammaṃ sajjhāyamāno ekaṃ dve anusandhiṃ gatopi na jānāti, pacchā āvajjanto jānāti, evameva kasiṇaparikammaṃ karontassa paguṇajjhānaṃ paccavekkhantassa ñāṇavippayuttāpi bhāvanā hoti. Tena vuttaṃ 『『bhāvanāmayā terasāpī』』ti.
Tattha dānamayādīsu 『『dānaṃ ārabbha dānamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati dānamayo puññābhisaṅkhāro. Sīlaṃ ārabbha, bhāvanaṃ ārabbha, bhāvanamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati bhāvanāmayo puññābhisaṅkhāro』』ti ayaṃ saṅkhepadesanā.
Cīvarādīsu pana catūsu paccayesu rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu annādīsu vā dasasu dānavatthūsu taṃ taṃ dentassa tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge, pariccāgakāle, pacchā somanassacittena anussaraṇe cāti tīsu kālesu pavattā cetanā dānamayā nāma. Sīlapūraṇatthāya pana pabbajissāmīti vihāraṃ gacchantassa, pabbajantassa manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā pabbajito vatamhi sādhu sādhūti āvajjantassa, pātimokkhaṃ saṃvarantassa, cīvarādayo paccaye paccavekkhantassa, āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa, ājīvaṃ sodhentassa ca pavattā cetanā sīlamayā nāma.
Paṭisambhidāyaṃ vuttena vipassanāmaggena 『『cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa…pe… manaṃ. Rūpe. Dhamme. Cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ. Cakkhusamphassaṃ…pe… manosamphassaṃ. Cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ. Rūpasaññaṃ , jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa pavattā cetanā bhāvanāmayā nāmā』』ti ayaṃ vitthārakathā.
jātisaṅgaho。所有的種族聚合,皆以「國王」等為例。所有的手工藝聚合,皆以「手工藝人」等為例。什麼是眼識的聚合?眼識是指色法的聚合。確實,眼識與色法的聚合是指此處所指的聚合。因此,三種聚合的意思是指通過這三種領域的色法的聚合。 在有顯現等方面,基於自身的眼識的認識而有顯現,稱為有顯現。眼識在抵擋能力上,因而有抵擋,稱為完全抵擋。其意義在於色法的聚合。眼識所稱的並非顯現,稱為無顯現。耳識在抵擋能力上,因而有抵擋,稱為完全抵擋。其意義在於眼識等九種感官。所說的並非顯現,稱為無顯現。並無抵擋,稱為少抵擋。其意義在於除去十種感官的餘下細微部分。 三種造作,指的是因緣法與果法的造作,稱為造作。稱為「特別造作」。善業的特別造作,稱為善業特別造作。 「那麼,什麼是善業特別造作?」善的意圖是指欲界、色界的善意,因施捨、持戒、修行而生起的。如此所說的八種欲界善法的意圖,及五種色界善法的意圖,皆是指此。這裡的施捨與持戒的意圖,正是八種。修行的意圖,則是十三種。就像在修習善法時,雖然一個人走到一、兩種的後果,卻並不知曉,後來回想時方才明瞭,同樣地,進行四大地的修行時,若能反省已修的善法,雖與智慧相分離,仍然是修行。因此說「修行的意圖則是十三種」。 在施捨等方面,因施捨而生起的意圖,稱為施捨的善業特別造作。因持戒而生起的意圖,因修行而生起的意圖,稱為修行的善業特別造作,這就是簡要的說明。 在衣物等四種因緣中,或在色法等六種對像中,或在施捨等十種施捨對像中,因各自的給予而生起的意圖,因而在早期、放棄時、後期的歡喜心中回憶,稱為施捨的意圖。爲了圓滿持戒,準備出家時,進入寺院,因出家的願望而出家,稱為「好、好」。在觀察戒律的同時,考慮衣物等因緣,觀察到那些因緣中的眼識等,稱為持戒的意圖。 在《分解法》中所說的,通過觀察的路徑,「眼睛因無常、苦、無我而修行……心。色法。法。眼識……心識。眼的接觸……心的接觸。因眼的接觸而生起的感覺……因心的接觸而生起的感覺。色的認知,老死因無常、苦、無我而修行的意圖,稱為修行的意圖。」這是詳細的講解。
Apuñño ca so abhisaṅkhāro cāti apuññābhisaṅkhāro. Dvādasaakusalacittasampayuttānaṃ cetanānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Vuttampi cetaṃ 『『tattha katamo apuññābhisaṅkhāro? Akusalacetanā kāmāvacarā, ayaṃ vuccati apuññābhisaṅkhāro』』ti. Āneñjaṃ niccalaṃ santaṃ vipākabhūtaṃ arūpameva abhisaṅkharotīti āneñjābhisaṅkhāro. Catunnaṃ arūpāvacarakusalacetanānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Yathāha 『『tattha katamo āneñjābhisaṅkhāro? Kusalacetanā arūpāvacarā, ayaṃ vuccati āneñjābhisaṅkhāro』』ti.
Puggalattike sattavidho purisapuggalo, tisso sikkhā sikkhatīti sekkho. Khīṇāsavo sikkhitasikkhattā puna na sikkhissatīti asekkho. Puthujjano sikkhāhi paribāhiyattā nevasekkho nāsekkho.
Therattike jātimahallako gihī jātitthero nāma. 『『Cattārome, bhikkhave, therakaraṇā dhammā. Idha, bhikkhave, thero sīlavā hoti, bahussuto hoti, catunnaṃ jhānānaṃ lābhī hoti, āsavānaṃ khayā bahussuto hoti, catunnaṃ jhānānaṃ lābhī hoti, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho, bhikkhave, cattāro therakaraṇā dhammā』』ti (a. ni.
Apuñño ca so abhisaṅkhāro cāti apuññābhisaṅkhāro。無善的造作,稱為無善特別造作。這是指與十二種不善心相應的意圖。也曾說過:「什麼是無善特別造作?不善的意圖,欲界的意圖,這稱為無善特別造作。」無動搖、安寧、靜止、果報的無形的造作,稱為無動搖特別造作。這是指四種無形的善心。 如所說:「那麼,什麼是無動搖特別造作?善的意圖,非欲界的意圖,這稱為無動搖特別造作。」 在個人的分類中,有七種人,稱為人。三種學習者,稱為修行者。已經斷盡漏的修行者,因已學習而不再學習,稱為不修行者。普通人因被學習所束縛,既不是修行者也不是不修行者。 在長老的分類中,稱為出生的長者,家庭中的出生的長者。 「這四種,眾生啊,因長老的特徵而得法。在這裡,眾生啊,長者具備戒律,廣博的智慧,四種禪定的得法,因漏的消滅而廣博的智慧,四種禪定的得法,因漏的消滅而獲得無漏的心解脫與智慧解脫,親自證得真實的法,住于其中。這四種,眾生啊,因長老的特徵而得法。」
4.22). Evaṃ vuttesu dhammesu ekena vā anekehi vā samannāgato dhammathero nāma. Aññataro theranāmako bhikkhūti evaṃ theranāmako vā, yaṃ vā pana mahallakakāle pabbajitaṃ sāmaṇerādayo disvā thero theroti vadanti, ayaṃ sammutithero nāma.
Puññakiriyavatthūsu dānameva dānamayaṃ. Puññakiriyā ca sā tesaṃ tesaṃ ānisaṃsānaṃ vatthu cāti puññakiriyavatthu. Itaresupi dvīsu eseva nayo. Atthato pana pubbe vuttadānamayacetanādivaseneva saddhiṃ pubbabhāgaaparabhāgacetanāhi imāni tīṇi puññakiriyavatthūni veditabbāni. Ekamekañcettha pubbabhāgato paṭṭhāya kāyena karontassa kāyakammaṃ hoti. Tadatthaṃ vācaṃ nicchārentassa vacīkammaṃ. Kāyaṅgavācaṅgaṃ acopetvā manasā cintentassa manokammaṃ. Annādīni dentassa cāpi annadānādīni demīti vā dānapāramiṃ āvajjetvā vā dānakāle dānamayaṃ puññakiriyavatthu hoti. Vattasīse ṭhatvā dadato sīlamayaṃ. Khayato vayato sammasanaṃ paṭṭhapetvā dadato bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu hoti.
Aparānipi satta puññakiriyavatthūni apacitisahagataṃ puññakiriyavatthu, veyyāvaccasahagataṃ, pattānuppadānaṃ, pattabbhanumodanaṃ, desanāmayaṃ, savanamayaṃ, diṭṭhijugataṃ puññakiriyavatthūti. Tattha mahallakaṃ disvā paccuggamanapattacīvarappaṭiggahaṇaabhivādanamaggasampadānādivasena apacitisahagataṃ veditabbaṃ. Vuḍḍhatarānaṃ vattappaṭipattikaraṇavasena, gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ disvā pattaṃ gahetvā gāme bhikkhaṃ samādapetvā upasaṃharaṇavasena, 『『gaccha bhikkhūnaṃ pattaṃ āharā』』ti sutvā vegena gantvā pattāharaṇādivasena ca veyyāvaccasahagataṃ veditabbaṃ. Cattāro paccaye datvā sabbasattānaṃ patti hotūti pavattanavasena pattānuppadānaṃ veditabbaṃ. Parehi dinnāya pattiyā sādhu suṭṭhūti anumodanāvasena pattabbhanumodanaṃ veditabbaṃ. Eko 『『evaṃ maṃ 『dhammakathiko』ti jānissantī』』ti icchāya ṭhatvā lābhagaruko hutvā deseti, taṃ na mahapphalaṃ. Eko attano paguṇadhammaṃ apaccāsīsamāno paresaṃ deseti, idaṃ desanāmayaṃ puññakiriyavatthu nāma. Eko suṇanto 『『iti maṃ 『saddho』ti jānissantī』』ti suṇāti, taṃ na mahapphalaṃ. Eko 『『evaṃ me mahapphalaṃ bhavissatī』』ti hitappharaṇena muducittena dhammaṃ suṇāti, idaṃ savanamayaṃ puññakiriyavatthu. Diṭṭhijugataṃ pana sabbesaṃ niyamalakkhaṇaṃ. Yaṃkiñci puññaṃ karontassa hi diṭṭhiyā ujubhāveneva mahapphalaṃ hoti.
Iti imesaṃ sattannaṃ puññakiriyavatthūnaṃ purimeheva tīhi saṅgaho veditabbo. Ettha hi apacitiveyyāvaccāni sīlamaye. Pattidānapattabbhanumodanāni dānamaye. Desanāsavanāni bhāvanāmaye. Diṭṭhijugataṃ tīsupi saṅgahaṃ gacchati.
Codanāvatthūnīti codanākāraṇāni. Diṭṭhenāti maṃsacakkhunā vā dibbacakkhunā vā vītikkamaṃ disvā codeti. Sutenāti pakatisotena vā dibbasotena vā parassa saddaṃ sutvā codeti. Parisaṅkāya vāti diṭṭhaparisaṅkitena vā sutaparisaṅkitena vā mutaparisaṅkitena vā codeti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ vuttanayeneva veditabbo.
Evaṃ vuttesu dhammesu ekena vā anekehi vā samannāgato dhammathero nāma。如此所述的法中,若有一個或多個相應者,稱為法長者。若是某個名為長者的比丘,或是某個被稱為長者的比丘,或是看到在老年出家的沙彌等,稱為長者,稱為共識長者。 在善業的領域中,施捨即為施捨的善業。善業的領域是指他們所獲得的利益的對象。其他的兩種亦是如此。就意義而言,前面所說的施捨意圖等,與前半部分和後半部分的意圖結合,這三種善業的領域應被理解。在這裡,每一項從前半部分開始的,因身體所做的,稱為身體的行為。爲了這個目的,口中所說的,稱為口的行為。身體與口的行為不作而心中思維,稱為心的行為。給予食物等的,亦是給予食物等的行為,或是反思施捨的善業,或是在施捨時,稱為施捨的善業的領域。在施捨后,站立不動的,稱為持戒的善業的領域。建立對消滅與衰退的正確思維后,給予的,稱為修行的善業的領域。 此外,還有七種善業的領域,包括因供養而生的善業,因服務而生的,因獲得而生的,因讚歎而生的,因講法而生的,因聽法而生的,因見解而生的善業的領域。在這裡,看到長者后,因接近、接受乞食的碗、禮拜等而生的供養的善業的領域應被理解。因年長者的行為,看到進入村莊乞食的比丘,拿著碗,因在村中施捨而生的供養的善業的領域,應被理解。給予四種因緣后,愿所有眾生都能獲得,應被理解為獲得的善業的領域。因他人給予的碗而讚歎,稱為讚歎的善業的領域。某人因想「如此,他們會稱我為『法講者』」而站立,成為利益的重視者,講法的,這並無大果。某人未能理解自己的善法而講解他人的,稱為講法的善業的領域。某人聽到「如此,他們會稱我為『有信者』」而聽,這並無大果。某人因想「如此,我將獲得大果」而以柔和的心聽法,稱為聽法的善業的領域。見解的領域則是所有善法的特徵。因任何善法而做的,確實因見解的正確而有大果。 因此,這七種善業的領域,前面已通過三種聚合被理解。在這裡,因供養與服務而生的善業。因給予與讚歎而生的善業。因講法與聽法而生的善業。見解的領域則三者皆具。 Codanāvatthūnīti codanākāraṇāni。指的是勸導的對象。通過肉眼或天眼看到過失而勸導。通過自然耳或天耳聽到他人的聲音而勸導。因對眾生的擔憂而勸導,或因看見他人、聽見他人、或因思維而勸導。此為簡要,詳細的應依《圓滿莊嚴經》所述理解。
Kāmūpapattiyoti kāmūpasevanā kāmappaṭilābhā vā. Paccupaṭṭhitakāmāti nibaddhakāmā nibaddhārammaṇā. Seyyathāpi manussāti yathā manussā. Manussā hi nibaddheyeva vatthusmiṃ vasaṃ vattenti . Yattha paṭibaddhacittā honti, satampi sahassampi datvā mātugāmaṃ ānetvā nibaddhabhogaṃ bhuñjanti. Ekacce devā nāma catudevalokavāsino. Tepi nibaddhavatthusmiṃyeva vasaṃ vattenti. Ekacce vinipātikā nāma nerayike ṭhapetvā avasesā macchakacchapādayopi hi nibaddhavatthusmiṃyeva vasaṃ vattenti. Maccho attano macchiyā kacchapo kacchapiyāti . Nimminitvā nimminitvāti nīlapītādivasena yādisaṃ yādisaṃ attano rūpaṃ icchanti, tādisaṃ tādisaṃ nimminitvā āyasmato anuruddhassa purato manāpakāyikā devatā viya. Nimmānaratīti evaṃ sayaṃ nimmite nimmite nimmāne rati etesanti nimmānaratī. Paranimmitakāmāti parehi nimmitakāmā. Tesañhi manaṃ ñatvā pare yathārucitaṃ kāmabhogaṃ nimminanti, te tattha vasaṃ vattenti. Kathaṃ parassa manaṃ jānantīti? Pakatisevanavasena. Yathā hi kusalo sūdo rañño bhuñjantassa yaṃ yaṃ so bahuṃ gaṇhāti, taṃ taṃ tassa ruccatīti jānāti, evaṃ pakatiyā abhirucitārammaṇaṃ ñatvā tādisakaṃyeva nimminanti. Te tattha vasaṃ vattenti, methunaṃ sevanti. Keci pana therā 『『hasitamattena olokitamattena āliṅgitamattena ca tesaṃ kāmakiccaṃ ijjhatī』』ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāyaṃ 『『etaṃ pana natthī』』ti paṭikkhittaṃ. Na hi kāyena aphusantassa phoṭṭhabbaṃ kāmakiccaṃ sādheti. Channampi hi kāmāvacarānaṃ kāmā pākatikā eva. Vuttampi cetaṃ –
『『Cha ete kāmāvacarā, sabbakāmasamiddhino;
Sabbesaṃ ekasaṅkhātaṃ, āyu bhavati kittaka』』nti. (vibha. 1023);
Sukhūpapattiyoti sukhappaṭilābhā. Uppādetvā uppādetvā sukhaṃ viharantīti te heṭṭhā paṭhamajjhānasukhaṃ nibbattetvā upari vipākajjhānasukhaṃ anubhavantīti attho. Sukhena abhisannāti dutiyajjhānasukhena tintā. Parisannāti samantato tintā. Paripūrāti paripuṇṇā. Paripphuṭāti tasseva vevacanaṃ. Idampi vipākajjhānasukhameva sandhāya vuttaṃ. Ahosukhaṃ ahosukhanti tesaṃ kira bhavalobho mahā uppajjati. Tasmā kadāci karahaci evaṃ udānaṃ udānenti. Santamevāti paṇītameva. Tusitāti tato uttariṃ sukhassa apatthanato santuṭṭhā hutvā. Sukhaṃ paṭivedentīti tatiyajjhānasukhaṃ anubhavanti.
Sekkhā paññāti satta ariyapaññā. Arahato paññā asekkhā. Avasesā paññā nevasekkhānāsekkhā.
Cintāmayādīsu ayaṃ vitthāro – 『『tattha katamā cintāmayā paññā? Yogavihitesu vā kammāyatanesu yogavihitesu vā sippāyatanesu yogavihitesu vā vijjāṭṭhānesu kammassakataṃ vā saccānulomikaṃ vā rūpaṃ aniccanti vā…pe… viññāṇaṃ aniccanti vā yaṃ evarūpaṃ anulomikaṃ khantiṃ diṭṭhiṃ ruciṃ muttiṃ pekkhaṃ dhammanijjhānakkhantiṃ parato asutvā paṭilabhati, ayaṃ vuccati cintāmayā paññā. Tattha katamā sutamayā paññā? Yogavihitesu vā kammāyatanesu…pe… dhammanijjhānakkhantiṃ parato sutvā paṭilabhati, ayaṃ vuccati sutamayā paññā. (Tattha katamā bhāvanāmayā paññā?) Sabbāpi samāpannassa paññā bhāvanāmayā paññā』』ti (vibha. 768-69).
Kāmūpapattiyoti kāmūpasevanā kāmappaṭilābhā vā。欲界的獲得,是指欲界的享受或欲界的獲得。Paccupaṭṭhitakāmāti nibaddhakāmā nibaddhārammaṇā。現前的欲界,是指有拘束的欲界,有拘束的對象。Seyyathāpi manussāti yathā manussā。就如同人類一樣。Manussā hi nibaddheyeva vatthusmiṃ vasaṃ vattenti。人類確實是依賴於特定的對象而生存。Yattha paṭibaddhacittā honti,satampi sahassampi datvā mātugāmaṃ ānetvā nibaddhabhogaṃ bhuñjanti。那裡有被約束的心,甚至在給予千百次後,將母親帶來享受約束的樂趣。Ekacce devā nāma catudevalokavāsino。某些天神,稱為四天王天的居民。Tepi nibaddhavatthusmiṃyeva vasaṃ vattenti。它們也依賴於特定的對象而生存。Ekacce vinipātikā nāma nerayike ṭhapetvā avasesā macchakacchapādayopi hi nibaddhavatthusmiṃyeva vasaṃ vattenti。某些墮落者,除了地獄中的存在外,其餘的魚、龜等也確實依賴於特定的對象而生存。Maccho attano macchiyā kacchapo kacchapiyāti。魚與其魚類,龜與其龜類。Nimminitvā nimminitvāti nīlapītādivasena yādisaṃ yādisaṃ attano rūpaṃ icchanti,tādisaṃ tādisaṃ nimminitvā āyasmato anuruddhassa purato manāpakāyikā devatā viya。它們通過想像,想要以藍色、黃色等各種形態,像阿難尊者面前的天女一樣。Nimmānaratīti evaṃ sayaṃ nimmite nimmite nimmāne rati etesanti nimmānaratī。樂於自我想像的,稱為樂於自我創造。Paranimmitakāmāti parehi nimmitakāmā。由他人創造的欲界,稱為他人所創造的欲界。Tesañhi manaṃ ñatvā pare yathārucitaṃ kāmabhogaṃ nimminanti,te tattha vasaṃ vattenti。它們瞭解他人的心,依照他人的喜好創造欲界的享受,它們在其中生存。Kathaṃ parassa manaṃ jānantīti?如何瞭解他人的心?Pakatiservanavasena。通過自然的享受。Yathā hi kusalo sūdo rañño bhuñjantassa yaṃ yaṃ so bahuṃ gaṇhāti,taṃ taṃ tassa ruccatīti jānāti,evaṃ pakatiyā abhirucitārammaṇaṃ ñatvā tādisakaṃyeva nimminanti。就像聰明的屠夫知道國王享用的食物,他所喜歡的,瞭解自然的受用對象,便創造出這樣的享受。Te tattha vasaṃ vattenti,methunaṃ sevanti。它們在其中生存,享用男女之事。Keci pana therā 『『hasitamattena olokitamattena āliṅgitamattena ca tesaṃ kāmakiccaṃ ijjhatī』』ti vadanti,taṃ aṭṭhakathāyaṃ 『『etaṃ pana natthī』』ti paṭikkhittaṃ。某些長老說:「僅僅因微笑、注視、擁抱而生的欲界行為」,對此在註釋中反駁說:「這並不存在。」Na hi kāyena aphusantassa phoṭṭhabbaṃ kāmakiccaṃ sādheti。因為身體未接觸者,無法成就欲界的行為。Channampi hi kāmāvacarānaṃ kāmā pākatikā eva。因為欲界的慾望是自然而然的。Vuttampi cetaṃ – 「Cha ete kāmāvacarā, sabbakāmasamiddhino; Sabbesaṃ ekasaṅkhātaṃ, āyu bhavati kittaka」nti。(vibha. 1023);六種欲界,皆是所有慾望的成就;所有者同一名稱,壽命有多少。 Sukhūpapattiyoti sukhappaṭilābhā。幸福的獲得,是指幸福的獲得。Uppādetvā uppādetvā sukhaṃ viharantīti te heṭṭhā paṭhamajjhānasukhaṃ nibbattetvā upari vipākajjhānasukhaṃ anubhavantīti attho。不斷創造幸福,享受幸福,指的是它們在下面首先體驗初禪的幸福,隨後體驗結果的禪定幸福。Sukhena abhisannāti dutiyajjhānasukhena tintā。以幸福為依,因第二禪的幸福而感到滿足。Parisannāti samantato tintā。完全的,四面八方的滿足。Paripūrāti paripuṇṇā。完滿的,充盈的。Paripphuṭāti tasseva vevacanaṃ。充滿的,確實是充滿的。Idampi vipākajjhānasukhameva sandhāya vuttaṃ。此乃指結果的禪定幸福。Ahosukhaṃ ahosukhanti tesaṃ kira bhavalobho mahā uppajjati。對於它們而言,幸福的存在與不存在引起巨大的貪慾。Tasmā kadāci karahaci evaṃ udānaṃ udānenti。故而時常會有這樣的感嘆。Santamevāti paṇītameva。安寧的,確實是珍貴的。Tusitāti tato uttariṃ sukhassa apatthanato santuṭṭhā hutvā。因而滿足於更高的幸福。Sukhaṃ paṭivedentīti tatiyajjhānasukhaṃ anubhavanti。感知幸福,體驗第三禪的幸福。 Sekkhā paññāti satta ariyapaññā。修行者的智慧,是七種高貴的智慧。Arahato paññā asekkhā。阿羅漢的智慧,是不再修行的智慧。Avasesā paññā nevasekkhānāsekkhā。其餘的智慧,既非修行者也非不修行者。 Cintāmayādīsu ayaṃ vitthāro – 『『tattha katamā cintāmayā paññā?Yogavihitesu vā kammāyatanesu yogavihitesu vā sippāyatanesu yogavihitesu vā vijjāṭṭhānesu kammassakataṃ vā saccānulomikaṃ vā rūpaṃ aniccanti vā…pe… viññāṇaṃ aniccanti vā yaṃ evarūpaṃ anulomikaṃ khantiṃ diṭṭhiṃ ruciṃ muttiṃ pekkhaṃ dhammanijjhānakkhantiṃ parato asutvā paṭilabhati,ayaṃ vuccati cintāmayā paññā。那裡什麼是思維的智慧?在修行的領域或工作領域,或在技能的領域,或在知識的領域,或在因果法則的領域,或在色法的無常性,或在意識的無常性等方面,若能觀察到這樣的狀態,稱為思維的智慧。Tattha katamā sutamayā paññā?Yogavihitesu vā kammāyatanesu…pe… dhammanijjhānakkhantiṃ parato sutvā paṭilabhati,ayaṃ vuccati sutamayā paññā。那裡什麼是聽聞的智慧?在修行的領域或工作領域等方面,若能觀察到這樣的狀態,稱為聽聞的智慧。(Tattha katamā bhāvanāmayā paññā?) 這裡什麼是修行的智慧?Sabbāpi samāpannassa paññā bhāvanāmayā paññā』』ti (vibha. 768-69)。所有的智慧,皆是修行的智慧。
Sutāvudhanti sutameva āvudhaṃ. Taṃ atthato tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ. Tañhi nissāya bhikkhu paññāvudhaṃ nissāya sūro yodho avikampamāno mahākantāraṃ viya saṃsārakantāraṃ atikkamati avihaññamāno. Teneva vuttaṃ – 『『sutāvudho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhamattānaṃ pariharatī』』ti (a. ni.
Sutāvudhanti sutameva āvudhaṃ。善於傾聽者,稱為聽聞的武器。Taṃ atthato tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ。其意義即為經藏,佛陀的教誨。Tañhi nissāya bhikkhu paññāvudhaṃ nissāya sūro yodho avikampamāno mahākantāraṃ viya saṃsārakantāraṃ atikkamati avihaññamāno。依靠此,僧人依靠智慧的武器,勇敢的戰士,毫不動搖,越過生死的荊棘,毫無損傷。Teneva vuttaṃ – 『『sutāvudho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhamattānaṃ pariharatī』』ti。正因如此,佛陀說:「善於傾聽的,僧人,貴族的弟子,捨棄不善,培養善,捨棄可非難的,培養不可非難的,保護純凈的。」 provided by EasyChat
7.67).
Pavivekāvudhanti 『『kāyaviveko cittaviveko upadhiviveko』』ti ayaṃ tividhopi vivekova āvudhaṃ. Tassa nānākaraṇaṃ kāyaviveko vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ. Cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ. Upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ. Imasmiñhi tividhe viveke abhirato, na kutoci bhāyati. Tasmā ayampi avassayaṭṭhena āvudhanti vutto. Lokiyalokuttarapaññāva āvudhaṃ paññāvudhaṃ. Yassa sā atthi, so na kutoci bhāyati, na cassa koci bhāyati. Tasmā sāpi avassayaṭṭheneva āvudhanti vuttā.
Anaññātaññassāmītindriyanti ito pubbe anaññātaṃ aviditaṃ dhammaṃ jānissāmīti paṭipannassa uppannaṃ indriyaṃ. Sotāpattimaggañāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Aññindriyanti aññābhūtaṃ ājānanabhūtaṃ indriyaṃ. Sotāpattiphalato paṭṭhāya chasu ṭhānesu ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Aññātāvindriyanti aññātāvīsu jānanakiccapariyosānappattesu dhammesu indriyaṃ. Arahattaphalañāṇassetaṃ adhivacanaṃ.
Maṃsacakkhu cakkhupasādo. Dibbacakkhu ālokanissitaṃ ñāṇaṃ. Paññācakkhu lokiyalokuttarapaññā.
Adhisīlasikkhādīsu adhisīlañca taṃ sikkhitabbato sikkhā cāti adhisīlasikkhā. Itarasmiṃ dvayepi eseva nayo. Tattha sīlaṃ adhisīlaṃ, cittaṃ adhicittaṃ, paññā adhipaññāti ayaṃ pabhedo veditabbo –
Sīlaṃ nāma pañcasīladasasīlāni, pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ nāma. Aṭṭha samāpattiyo cittaṃ, vipassanāpādakajjhānaṃ adhicittaṃ. Kammassakatañāṇaṃ paññā, vipassanāpaññā adhipaññā. Anuppannepi hi buddhuppāde pavattatīti pañcasīladasasīlāni sīlameva, pātimokkhasaṃvarasīlaṃ buddhuppādeyeva pavattatīti adhisīlaṃ. Cittapaññāsupi eseva nayo. Apica nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ pañcasīlampi dasasīlampi adhisīlameva. Samāpannā aṭṭha samāpattiyopi adhicittameva. Sabbaṃ vā lokiyaṃ sīlameva, lokuttaraṃ adhisīlaṃ. Cittapaññāsupi eseva nayo.
Bhāvanāsu khīṇāsavassa pañcadvārikakāyo kāyabhāvanā nāma. Aṭṭha samāpattiyo cittabhāvanā nāma. Arahattaphalapaññā paññābhāvanā nāma. Khīṇāsavassa hi ekanteneva pañcadvārikakāyo subhāvito hoti. Aṭṭha samāpattiyo cassa na aññesaṃ viya dubbalā, tasseva ca paññā bhāvitā nāma hoti paññāvepullapattiyā. Tasmā evaṃ vuttaṃ.
Anuttariyesu vipassanā dassanānuttariyaṃ maggo paṭipadānussariyaṃ. Phalaṃ vimuttānuttariyaṃ. Phalaṃ vā dassanānuttariyaṃ. Maggo paṭipadānuttariyaṃ. Nibbānaṃ vimuttānuttariyaṃ. Nibbānaṃ vā dassanānuttariyaṃ, tato uttariñhi daṭṭhabbaṃ nāma natthi. Maggo paṭipadānuttariyaṃ. Phalaṃ vimuttānuttariyaṃ. Anuttariyanti uttamaṃ jeṭṭhakaṃ.
Samādhīsu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro. Pañcakanayena dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramatto. Seso avitakkaavicāro.
Pavivekāvudhanti 『『kāyaviveko cittaviveko upadhiviveko』』ti ayaṃ tividhopi vivekova āvudhaṃ。離欲的武器,即是「身體的離欲、心的離欲、對取蘊的離欲」,這三種離欲都是武器。Tassa nānākaraṇaṃ kāyaviveko vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ。身體的離欲是指對離欲的身體的安住,喜愛出離的。Cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ。心的離欲是指對極純凈的心,達到最高的安寧。Upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ。對取蘊的離欲是指對無取蘊的個人。Imasmiñhi tividhe viveke abhirato,na kutoci bhāyati。對這三種離欲感到喜悅者,毫不畏懼。Tasmā ayampi avassayaṭṭhena āvudhanti vutto。故此,因其本質,這也被稱為武器。Lokiyalokuttarapaññāva āvudhaṃ paññāvudhaṃ。世俗與出世的智慧,亦是智慧的武器。Yassa sā atthi,so na kutoci bhāyati,na cassa koci bhāyati。擁有此者,毫不畏懼,亦無人畏懼於他。Tasmā sāpi avassayaṭṭheneva āvudhanti vuttā。故此,亦因其本質,被稱為武器。 Anaññātaññassāmītindriyanti ito pubbe anaññātaṃ aviditaṃ dhammaṃ jānissāmīti paṭipannassa uppannaṃ indriyaṃ。非他知的意志,是指之前未曾瞭解的法,因有意志而生的能力。Sotāpattimaggañāṇassetaṃ adhivacanaṃ。此為對入流道的智慧的稱謂。Aññindriyanti aññābhūtaṃ ājānanabhūtaṃ indriyaṃ。別的意志,是指對他者的認識的能力。Sotāpattiphalato paṭṭhāya chasu ṭhānesu ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ。此為從入流果開始的六種處所的智慧的稱謂。Aññātāvindriyanti aññātāvīsu jānanakiccapariyosānappattesu dhammesu indriyaṃ。對他者的意志,是指在他者的認識的作用的結果的法中,的能力。Arahattaphalañāṇassetaṃ adhivacanaṃ。此為對阿羅漢果的智慧的稱謂。 Maṃsacakkhu cakkhupasādo。肉眼,是指對眼的清晰。Dibbacakkhu ālokanissitaṃ ñāṇaṃ。天眼,是指依賴光明的智慧。Paññācakkhu lokiyalokuttarapaññā。智慧眼,是指世俗與出世的智慧。 Adhisīlasikkhādīsu adhisīlañca taṃ sikkhitabbato sikkhā cāti adhisīlasikkhā。關於修習高尚的戒律,稱為高尚的戒律的修習。Itarasmiṃ dvayepi eseva nayo。在其他兩者中,亦是如此。Tattha sīlaṃ adhisīlaṃ,cittaṃ adhicittaṃ,paññā adhipaññāti ayaṃ pabhedo veditabbo –。在這裡,戒律是高尚的戒律,心是高尚的心,智慧是高尚的智慧,此為應被理解的分類。 Sīlaṃ nāma pañcasīladasasīlāni,pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ nāma。戒律是指五戒與十戒,持戒的約束稱為高尚的戒律。Aṭṭha samāpattiyo cittaṃ,vipassanāpādakajjhānaṃ adhicittaṃ。八種定是指心,依于觀的禪定稱為高尚的心。Kammassakatañāṇaṃ paññā,vipassanāpaññā adhipaññā。善業的智慧是智慧,觀的智慧是高尚的智慧。Anuppannepi hi buddhuppāde pavattatīti pañcasīladasasīlāni sīlameva,pātimokkhasaṃvarasīlaṃ buddhuppādeyeva pavattatīti adhisīlaṃ。即使未出現時,五戒與十戒也在佛的出現中運作,持戒的戒律則是在佛的出現中運作,故稱為高尚的戒律。Cittapaññāsupi eseva nayo。心與智慧的情況亦是如此。Apica nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ pañcasīlampi dasasīlampi adhisīlameva。對於渴望涅槃者,五戒與十戒也是高尚的戒律。Samāpannā aṭṭha samāpattiyopi adhicittameva。已成就的八種定也是高尚的心。Sabbaṃ vā lokiyaṃ sīlameva,lokuttaraṃ adhisīlaṃ。所有的世俗戒律,皆是高尚的戒律。Cittapaññāsupi eseva nayo。心與智慧的情況亦是如此。 Bhāvanāsu khīṇāsavassa pañcadvārikakāyo kāyabhāvanā nāma。修行中,已盡漏者的五根身,稱為身體的修行。Aṭṭha samāpattiyo cittabhāvanā nāma。八種定,稱為心的修行。Arahattaphalapaññā paññābhāvanā nāma。阿羅漢果的智慧,稱為智慧的修行。Khīṇāsavassa hi ekanteneva pañcadvārikakāyo subhāvito hoti。已盡漏者的五根身,確實是極其優良的。Aṭṭha samāpattiyo cassa na aññesaṃ viya dubbalā,tasseva ca paññā bhāvitā nāma hoti paññāvepullapattiyā。八種定對他者並非薄弱,且其智慧的成就,確實是智慧的豐饒。Tasmā evaṃ vuttaṃ。故而如此說。 Anuttariyesu vipassanā dassanānuttariyaṃ maggo paṭipadānussariyaṃ。對於無上的,觀的見,稱為無上的道路,修行的跟隨。Phalaṃ vimuttānuttariyaṃ。果是解脫的無上。Phalaṃ vā dassanānuttariyaṃ。果或是見的無上。Maggo paṭipadānuttariyaṃ。道路是修行的無上。Nibbānaṃ vimuttānuttariyaṃ。涅槃是解脫的無上。Nibbānaṃ vā dassanānuttariyaṃ,tato uttariñhi daṭṭhabbaṃ nāma natthi。涅槃或是見的無上,因此無可超越。Maggo paṭipadānuttariyaṃ。道路是修行的無上。Phalaṃ vimuttānuttariyaṃ。果是解脫的無上。Anuttariyanti uttamaṃ jeṭṭhakaṃ。無上的,乃是最上與最尊。 Samādhīsu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro。禪定中,初禪定是有思與有察。Pañcakanayena dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramatto。依五種法則,第二禪定是無思無察。Seso avitakkaavicāro。其餘的是無思無察。
Suññatādīsu tividhā kathā āgamanato, saguṇato, ārammaṇatoti. Āgamanato nāma eko bhikkhu anattato abhinivisitvā anattato disvā anattato vuṭṭhāti, tassa vipassanā suññatā nāma hoti. Kasmā? Asuññatattakārakānaṃ kilesānaṃ abhāvā. Vipassanāgamanena maggasamādhi suññato nāma hoti. Maggāgamanena phalasamādhi suññato nāma. Aparo aniccato abhinivisitvā aniccato disvā aniccato vuṭṭhāti. Tassa vipassanā animittā nāma hoti. Kasmā? Nimittakārakakilesābhāvā. Vipassanāgamanena maggasamādhi animitto nāma hoti. Maggāgamanena phalaṃ animittaṃ nāma. Aparo dukkhato abhinivisitvā dukkhato disvā dukkhato vuṭṭhāti, tassa vipassanā appaṇihitā nāma hoti. Kasmā? Paṇidhikārakakilesābhāvā. Vipassanāgamanena maggasamādhi appaṇihito nāma. Maggāgamanena phalaṃ appaṇihitaṃ nāmāti ayaṃ āgamanato kathā. Maggasamādhi pana rāgādīhi suññatattā suññato, rāganimittādīnaṃ abhāvā animitto, rāgapaṇidhiādīnaṃ abhāvā appaṇihitoti ayaṃ saguṇato kathā. Nibbānaṃ rāgādīhi suññatattā rāgādinimittapaṇidhīnañca abhāvā suññatañceva animittañca appaṇihitañca. Tadārammaṇo maggasamādhi suññato animitto appaṇihito. Ayaṃ ārammaṇato kathā.
Soceyyānīti sucibhāvakarā soceyyappaṭipadā dhammā. Vitthāro panettha 『『tattha katamaṃ kāyasoceyyaṃ? Pāṇātipātā veramaṇī』』tiādinā nayena vuttānaṃ tiṇṇaṃ sucaritānaṃ vasena veditabbo.
Moneyyānīti munibhāvakarā moneyyappaṭipadā dhammā. Tesaṃ vitthāro 『『tattha katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhakāyaduccaritassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, kāyapariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāyasmiṃ chandarāgappahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṅkhāranirodhā catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Tattha katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhavacīduccaritassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ vācāpariññā vacīmoneyyaṃ pariññāsahagato maggo, vācāya chandarāgappahānaṃ, vacīsaṅkhāranirodhā dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Tattha katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhamanoduccaritassa pahānaṃ manomoneyyaṃ , tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, manārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, manopariññā manomoneyyaṃ. Pariññāsahagato maggo, manasmiṃ chandarāgappahānaṃ , cittasaṅkhāranirodhā saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyya』』nti (mahāni. 14).
Kosallesu āyoti vuḍḍhi. Apāyoti avuḍḍhi. Tassa tassa kāraṇaṃ upāyo. Tesaṃ pajānanā kosallaṃ. Vitthāro pana vibhaṅge vuttoyeva.
Suññatādīsu tividhā kathā āgamanato, saguṇato, ārammaṇatoti。關於空無等的三種討論,依賴於來臨、特質、對象。Āgamanato nāma eko bhikkhu anattato abhinivisitvā anattato disvā anattato vuṭṭhāti, tassa vipassanā suññatā nāma hoti。來臨是指一個僧人,依賴於無我而安住,見到無我而起身,他的觀照稱為空無。Kasmā?Asuññatattakārakānaṃ kilesānaṃ abhāvā。為何?因為障礙的缺乏。Vipassanāgamanena maggasamādhi suññato nāma hoti。依賴於觀照的道的禪定稱為空無。Maggāgamanena phalasamādhi suññato nāma。依賴於道的果的禪定稱為空無。Aparo aniccato abhinivisitvā aniccato disvā aniccato vuṭṭhāti。另一個是依賴於無常而安住,見到無常而起身。Tassa vipassanā animittā nāma hoti。其觀照稱為無相。Kasmā?Nimittakārakakilesābhāvā。為何?因為象徵的缺乏。Vipassanāgamanena maggasamādhi animitto nāma hoti。依賴於觀照的道的禪定稱為無相。Maggāgamanena phalaṃ animittaṃ nāma。依賴於道的果稱為無相。Aparo dukkhato abhinivisitvā dukkhato disvā dukkhato vuṭṭhāti, tassa vipassanā appaṇihitā nāma hoti。另一個是依賴於苦而安住,見到苦而起身,他的觀照稱為無所欲。Kasmā?Paṇidhikārakakilesābhāvā。為何?因為意願的缺乏。Vipassanāgamanena maggasamādhi appaṇihito nāma。依賴於觀照的道的禪定稱為無所欲。Maggāgamanena phalaṃ appaṇihitaṃ nāmāti ayaṃ āgamanato kathā。依賴於道的果稱為無所欲,此為關於來臨的討論。Maggasamādhi pana rāgādīhi suññatattā suññato, rāganimittādīnaṃ abhāvā animitto, rāgapaṇidhiādīnaṃ abhāvā appaṇihitoti ayaṃ saguṇato kathā。道的禪定因貪等的空無而稱為空無,因貪的象徵等的缺乏而稱為無相,因貪的意願等的缺乏而稱為無所欲,此為關於特質的討論。Nibbānaṃ rāgādīhi suññatattā rāgādinimittapaṇidhīnañca abhāvā suññatañceva animittañca appaṇihitañca。涅槃因貪等的空無而稱為空無,因貪的象徵與意願的缺乏而稱為空無、無相與無所欲。Tadārammaṇo maggasamādhi suññato animitto appaṇihito。道的禪定因對像而稱為空無、無相與無所欲。Ayaṃ ārammaṇato kathā。此為關於對象的討論。 Soceyyānīti sucibhāvakarā soceyyappaṭipadā dhammā。清凈的,是指清凈的修行法。Vitthāro panettha 『『tattha katamaṃ kāyasoceyyaṃ?Pāṇātipātā veramaṇī』』tiādinā nayena vuttānaṃ tiṇṇaṃ sucaritānaṃ vasena veditabbo。此處的詳細解釋為:「什麼是身體的清凈?不殺生的戒律」等等,從三種善行的角度來理解。 Moneyyānīti munibhāvakarā moneyyappaṭipadā dhammā。安靜的,是指安靜的修行法。Tesaṃ vitthāro 『『tattha katamaṃ kāyamoneyyaṃ?Tividhakāyaduccaritassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, kāyapariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāyasmiṃ chandarāgappahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṅkhāranirodhā catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ。關於這些的詳細解釋為:「什麼是身體的安靜?對三種身體的不善行為的捨棄是身體的安靜,三種身體的善行是身體的安靜,身體的對象的智慧是身體的安靜,身體的了知是身體的安靜,身體的了知所伴隨的道路是身體的安靜,身體中貪慾的捨棄是身體的安靜,身體的造作的止息是第四禪的安靜。」Tattha katamaṃ vacīmoneyyaṃ?Catubbidhavacīduccaritassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ, vācāpariññā vacīmoneyyaṃ pariññāsahagato maggo, vācāya chandarāgappahānaṃ, vacīsaṅkhāranirodhā dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ。什麼是言語的安靜?對四種言語的不善行為的捨棄是言語的安靜,四種言語的善行是言語的安靜,言語的對象的智慧是言語的安靜,言語的了知是言語的安靜,了知所伴隨的道路,捨棄言語中的貪慾,言語的造作的止息是第二禪的安靜。Tattha katamaṃ manomoneyyaṃ?Tividhamanoduccaritassa pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, manārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, manopariññā manomoneyyaṃ。什麼是意念的安靜?對三種意念的不善行為的捨棄是意念的安靜,三種意念的善行是意念的安靜,意念的對象的智慧是意念的安靜,意念的了知是意念的安靜。Pariññāsahagato maggo, manasmiṃ chandarāgappahānaṃ, cittasaṅkhāranirodhā saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyya』』nti。了知所伴隨的道路,捨棄心中的貪慾,意識與感受的止息是意念的安靜(mahāni. 14)。 Kosallesu āyoti vuḍḍhi。關於技能,稱為增長。Apāyoti avuḍḍhi。對於墮落,稱為衰退。Tassa tassa kāraṇaṃ upāyo。因其原因,稱為方法。Tesaṃ pajānanā kosallaṃ。對這些的瞭解,稱為技能。Vitthāro pana vibhaṅge vuttoyeva。此處的詳細解釋在《分別論》中已有說明。
Vuttañhetaṃ – 『『tattha katamaṃ āyakosallaṃ? Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā nirujjhanti. Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi. Idaṃ vuccati āyakosallaṃ. Tattha katamaṃ apāyakosallaṃ? Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā na uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā nirujjhanti. Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi. Idaṃ vuccati apāyakosallaṃ. Sabbāpi tatrupāyā paññā upāyakosalla』』nti (vibha. 771). Idaṃ pana accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyā kāraṇajānanavaseneva veditabbaṃ.
Madāti majjanākāravasena pavattamānā. Tesu 『『ahaṃ nirogo saṭṭhi vā sattati vā vassāni atikkantāni, na me harītakīkhaṇḍampi khāditapubbaṃ, ime panaññe asukaṃ nāma ṭhānaṃ rujjati, bhesajjaṃ khādāmāti vicaranti, ko añño mādiso nirogo nāmā』』ti evaṃ mānakaraṇaṃ ārogyamado. 『『Mahallakakāle puññaṃ karissāma, daharamha tāvā』』ti yobbane ṭhatvā mānakaraṇaṃ yobbanamado. 『『Ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi; sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī』』ti evaṃ mānakaraṇaṃ jīvitamado.
Ādhipateyyesu adhipatito āgataṃ ādhipateyyaṃ. 『『Ettakomhi sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā, na me etaṃ patirūpa』』nti evaṃ attānaṃ adhipattiṃ jeṭṭhakaṃ katvā pāpassa akaraṇaṃ attādhipateyyaṃ nāma. Lokaṃ adhipatiṃ katvā akaraṇaṃ lokādhipateyyaṃ nāma. Lokuttaradhammaṃ adhipatiṃ katvā akaraṇaṃ dhammādhipateyyaṃ nāma.
Kathāvatthūnīti kathākāraṇāni. Atītaṃ vā addhānanti atītaṃ dhammaṃ, atītakkhandheti attho. Apica 『『yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, 『ahosī』ti tassa saṅkhā, 『ahosī』ti tassa paññatti 『ahosī』ti tassa samaññā, na tassa saṅkhā 『atthī』ti, na tassa saṅkhā 『bhavissatī』ti (saṃ. ni. 3.62) evaṃ āgatena niruttipathasuttenapettha attho dīpetabbo.
Vijjāti tamavijjhanaṭṭhena vijjā. Viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā. Pubbenivāsānussatiñāṇañhi uppajjamānaṃ pubbenivāsaṃ chādetvā ṭhitaṃ tamaṃ vijjhati, pubbenivāsañca viditaṃ karotīti vijjā. Cutūpapātañāṇaṃ cutipaṭisandhicchādakaṃ tamaṃ vijjhati, tañca viditaṃ karotīti vijjā. Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ catusaccacchādakaṃ tamaṃ vijjhati, catusaccadhammañca viditaṃ karotīti vijjā.
Vihāresu aṭṭha samāpattiyo dibbo vihāro. Catasso appamaññā brahmā vihāro. Phalasamāpatti ariyo vihāro.
Pāṭihāriyāni kevaṭṭasutte vitthāritāneva.
『『Ime kho, āvuso』』tiādīsu vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti samasaṭṭhiyā tikānaṃ vasena asītisatapañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.
Tikavaṇṇanā niṭṭhitā.
Catukkavaṇṇanā
Vuttañhetaṃ – 『『tattha katamaṃ āyakosallaṃ? Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā nirujjhanti。這裡所說的:「什麼是善巧的技能?這些法若被思惟,不生的不善法不生,已生的不善法則消滅。Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi。」或者這些法若被思惟,善法則生,已生的善法則因增進、擴充套件的修行而圓滿,這裡的智慧是瞭解的……正見。Idaṃ vuccati āyakosallaṃ。此稱為善巧的技能。Tattha katamaṃ apāyakosallaṃ?Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā na uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā nirujjhanti。什麼是惡巧的技能?這些法若被思惟,善法則不生,已生的善法則消滅。Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi。或者這些法若被思惟,不生的不善法則生,已生的不善法則因增進、擴充套件的修行而圓滿,這裡的智慧是瞭解的……正見。Idaṃ vuccati apāyakosallaṃ。此稱為惡巧的技能。Sabbāpi tatrupāyā paññā upāyakosalla』』nti (vibha. 771)。所有的這些方法,智慧是善巧的技能。Idaṃ pana accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyā kāraṇajānanavaseneva veditabbaṃ。此處應理解為在極端的事情或恐懼出現時,因地位的適當而知其原因。 Madāti majjanākāravasena pavattamānā。醉是指以沉迷的方式發生。Tesu 『『ahaṃ nirogo saṭṭhi vā sattati vā vassāni atikkantāni, na me harītakīkhaṇḍampi khāditapubbaṃ, ime panaññe asukaṃ nāma ṭhānaṃ rujjati, bhesajjaṃ khādāmāti vicaranti, ko añño mādiso nirogo nāmā』』ti evaṃ mānakaraṇaṃ ārogyamado。對此說:「我已無病,已過六十或七十年,連一片綠葉都未曾食用,而這些人卻在某個地方感到痛苦,四處尋求藥物,誰還有如我般的健康呢?」這就是以比較的方式而生的健康的醉。 『『Mahallakakāle puññaṃ karissāma, daharamha tāvā』』ti yobbane ṭhatvā mānakaraṇaṃ yobbanamado。于年輕時說:「我將在老年時做善事。」這就是以比較的方式而生的青春的醉。 『『Ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi; sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī』』ti evaṃ mānakaraṇaṃ jīvitamado。以「愿我長壽,愿我長久生活,愿我快樂生活;愿我幸福,愿我幸福生活,愿我幸福長久。」等說法而生的生命的醉。 Ādhipateyyesu adhipatito āgataṃ ādhipateyyaṃ。關於權勢的,稱為由權勢而來的權勢。 『『Ettakomhi sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā, na me etaṃ patirūpa』』nti evaṃ attānaṃ adhipattiṃ jeṭṭhakaṃ katvā pāpassa akaraṇaṃ attādhipateyyaṃ nāma。以「我憑藉戒律、禪定與智慧而解脫,非此我與之無緣。」來將自身的權勢視為最上,故稱為自我權勢。Lokaṃ adhipatiṃ katvā akaraṇaṃ lokādhipateyyaṃ nāma。將世間的權勢視為最上,故稱為世間權勢。Lokuttaradhammaṃ adhipatiṃ katvā akaraṇaṃ dhammādhipateyyaṃ nāma。將出世的法視為最上,故稱為法權勢。 Kathāvatthūnīti kathākāraṇāni。關於法的討論,稱為討論的原因。Atītaṃ vā addhānanti atītaṃ dhammaṃ,atītakkhandheti attho。過去的或是存在的,指的是過去的法,過去的五蘊。Apica 『『yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, 『ahosī』ti tassa saṅkhā, 『ahosī』ti tassa paññatti 『ahosī』ti tassa samaññā, na tassa saṅkhā 『atthī』ti, na tassa saṅkhā 『bhavissatī』ti (saṃ. ni. 3.62) evaṃ āgatena niruttipathasuttenapettha attho dīpetabbo。並且「比丘們,過去的色法是被止息與變化的,『曾經存在』是其名,『曾經存在』是其描述,『曾經存在』是其概念,然而對它的概念並無『存在』的概念,對它的概念也無『將存在』的概念。」此處應通過已來之語的路徑來闡明其意義。 Vijjāti tamavijjhanaṭṭhena vijjā。智慧是指以無明的止息而生的智慧。Viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā。智慧也是以知覺的作用而生的。Pubbenivāsānussatiñāṇañhi uppajjamānaṃ pubbenivāsaṃ chādetvā ṭhitaṃ tamaṃ vijjhati,pubbenivāsañca viditaṃ karotīti vijjā。關於前生的回憶,智慧是以遮蔽前生而生的光明,且使前生的事物為已知的。Cutūpapātañāṇaṃ cutipaṭisandhicchādakaṃ tamaṃ vijjhati,tañca viditaṃ karotīti vijjā。關於生死的智慧是以遮蔽生與再生的黑暗,且使其為已知的。Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ catusaccacchādakaṃ tamaṃ vijjhati,catusaccadhammañca viditaṃ karotīti vijjā。關於煩惱的滅除的智慧是以遮蔽四聖諦的黑暗,且使四聖諦的法為已知的。 Vihāresu aṭṭha samāpattiyo dibbo vihāro。于禪定中,有八種天的禪定。Catasso appamaññā brahmā vihāro。四種微妙的天的禪定。Phalasamāpatti ariyo vihāro。果的禪定是高尚的禪定。 Pāṭihāriyāni kevaṭṭasutte vitthāritāneva。超自然的現象在《凱瓦達經》中有所詳細論述。 『『Ime kho, āvuso』』tiādīsu vuttanayeneva yojetabbaṃ。應以「這些確實,朋友」所述的方式來理解。Iti samasaṭṭhiyā tikānaṃ vasena asītisatapañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti。以此,依照三十六種註釋的方式,講述八十個問題,長老顯示了和諧的狀態。 Tikavaṇṇanā niṭṭhitā。此處的解釋已完成。 Catukkavaṇṇanā。四種解釋。
- Iti tikavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni catukkavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha 『『satipaṭṭhānacatukkaṃ』』 pubbe vitthāritameva.
Sammappadhānacatukke chandaṃ janetīti 『『yo chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando』』ti evaṃ vuttaṃ kattukamyataṃ janeti. Vāyamatīti vāyāmaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti vīriyaṃ janeti. Cittaṃ paggaṇhātīti cittaṃ upatthambheti. Ayamettha saṅkhepo . Vitthāro pana sammappadhānavibhaṅge āgatoyeva.
Iddhipādesu chandaṃ nissāya pavatto samādhi chandasamādhi. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Samannāgatanti tehi dhammehi upetaṃ. Iddhiyā pādaṃ, iddhibhūtaṃ vā pādanti iddhipādaṃ. Sesesupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana iddhipādavibhaṅge āgato eva. Visuddhimagge panassa attho dīpito. Jhānakathāpi visuddhimagge vitthāritāva.
307.Diṭṭhadhammasukhavihārāyāti imasmiṃyeva attabhāve sukhavihāratthāya. Idha phalasamāpattijhānāni, khīṇāsavassa aparabhāge nibbattitajhānāni ca kathitāni.
Ālokasaññaṃ manasikarotīti divā vā rattiṃ vā sūriyacandapajjotamaṇiādīnaṃ ālokaṃ ālokoti manasikaroti. Divāsaññaṃ adhiṭṭhātīti evaṃ manasi katvā divātisaññaṃ ṭhapeti. Yathā divā tathā rattinti yathā divā diṭṭho āloko, tatheva taṃ rattiṃ manasikaroti. Yathā rattiṃ tathā divāti yathā rattiṃ āloko diṭṭho, evameva divā manasikaroti. Iti vivaṭena cetasāti evaṃ apihitena cittena. Apariyonaddhenāti samantato anaddhena. Sappabhāsanti saobhāsaṃ. Ñāṇadassanapaṭilābhāyāti ñāṇadassanapaṭilābhatthāya. Iminā kiṃ kathitaṃ? Middhavinodanaāloko kathito parikammaāloko vā. Iminā kiṃ kathitaṃ hoti? Khīṇāsavassa dibbacakkhuñāṇaṃ. Tasmiṃ vā āgatepi anāgatepi pādakajjhānasamāpattimeva sandhāya 『『sappabhāsaṃ cittaṃ bhāvetī』』ti vuttaṃ.
Satisampajaññāyāti sattaṭṭhānikassa satisampajaññassa atthāya. Viditā vedanā uppajjantītiādīsu khīṇāsavassa vatthu viditaṃ hoti ārammaṇaṃ viditaṃ vatthārammaṇaṃ viditaṃ. Vatthārammaṇaviditatāya evaṃ vedanā uppajjanti, evaṃ tiṭṭhanti, evaṃ nirujjhanti. Na kevalañca vedanā eva idha vuttā saññādayopi , avuttā cetanādayopi, viditā ca uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca nirujjhanti ca. Api ca vedanāya uppādo vidito hoti, upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Avijjāsamudayā vedanāsamudayo, taṇhāsamudayā kammasamudayo, phassasamudayā vedanāyasamudayo. Nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa samudayaṃ passati. Evaṃ vedanāya uppādo vidito hoti. Kathaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti? Aniccato manasikaroto khayatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Dukkhato manasikaroto bhayatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Anattato manasikaroto suññatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Evaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti, khayato bhayato suññato jānāti. Kathaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti? Avijjānirodhā vedanānirodho.…Pe… evaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti. Imināpi nayenettha attho veditabbo.
Itirūpantiādi vuttanayameva. Ayaṃ āvuso samādhibhāvanāti ayaṃ āsavānaṃ khayañāṇassa pādakajjhānasamādhibhāvanā.
Iti tikavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni catukkavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi。於是通過三種方式展示和諧的狀態,現在開始以四種方式重新講解。Tattha 『『satipaṭṭhānacatukkaṃ』』 pubbe vitthāritameva。關於「四念處的四種法」,之前已經詳細闡述。 Sammappadhānacatukke chandaṃ janetīti 『『yo chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando』』ti evaṃ vuttaṃ kattukamyataṃ janeti。關於善巧的努力,所說的「什麼是努力的意願?是指『有意願的人,善巧的法的意願』」,因此產生了努力的意願。Vāyamatīti vāyāmaṃ karoti。努力即是付出努力。Vīriyaṃ ārabhatīti vīriyaṃ janeti。勇氣即是生起勇氣。Cittaṃ paggaṇhātīti cittaṃ upatthambheti。心即是維持心。Ayamettha saṅkhepo。此處是概述。Vitthāro pana sammappadhānavibhaṅge āgatoyeva。詳細內容則在「努力的分類」中已有說明。 Iddhipādesu chandaṃ nissāya pavatto samādhi chandasamādhi。依靠意願所生的定為意願定。Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā。努力的緣起法是努力的法。Samannāgatanti tehi dhammehi upetaṃ。是指由這些法所具足。Iddhi pādaṃ, iddhibhūtaṃ vā pādanti iddhipādaṃ。神通的基礎,或稱為神通的基礎。Sesesupi eseva nayo。其餘的情況亦然。Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana iddhipādavibhaṅge āgato eva。此處是概述,詳細內容則在「神通的分類」中已有說明。Visuddhimagge panassa attho dīpito。關於清凈道的意義已被闡明。Jhānakathāpi visuddhimagge vitthāritāva。關於禪定的討論也在清凈道中有詳細論述。 Diṭṭhadhammasukhavihārāyāti imasmiṃyeva attabhāve sukhavihāratthāya。為此世間的快樂安住,意指在此生中安住于快樂。Idha phalasamāpattijhānāni, khīṇāsavassa aparabhāge nibbattitajhānāni ca kathitāni。這裡提到的果的禪定,及已盡漏者後期生起的禪定。 Ālokasaññaṃ manasikarotīti divā vā rattiṃ vā sūriyacandapajjotamaṇiādīnaṃ ālokaṃ ālokoti manasikaroti。思惟光明,白天或夜晚,思惟太陽、月亮、寶石等的光明。Divāsaññaṃ adhiṭṭhātīti evaṃ manasi katvā divātisaññaṃ ṭhapeti。思維白天的印象,建立白天的印象。Yathā divā tathā rattinti yathā divā diṭṭho āloko,tatheva taṃ rattiṃ manasikaroti。白天所見的光明,夜晚也如此思惟。Yathā rattiṃ tathā divāti yathā rattiṃ āloko diṭṭho,evameva divā manasikaroti。夜晚所見的光明,白天也如此思惟。Iti vivaṭena cetasāti evaṃ apihitena cittena。這樣是以開放的心思維,未被遮蔽的心。Apariyonaddhenāti samantato anaddhena。未被束縛,四面八方都無束縛。Sappabhāsanti saobhāsaṃ。光明的光輝。Ñāṇadassanapaṭilābhāyāti ñāṇadassanapaṭilābhatthāya。為獲得智慧的見解而生。Iminā kiṃ kathitaṃ?Middhavinodanaāloko kathito parikammaāloko vā。此處所述的是什麼?是指消除昏沉的光明或是準備的光明。Iminā kiṃ kathitaṃ hoti?Khīṇāsavassa dibbacakkhuñāṇaṃ。此處所述的是已盡漏者的天眼智慧。Tasmiṃ vā āgatepi anāgatepi pādakajjhānasamāpattimeva sandhāya 『『sappabhāsaṃ cittaṃ bhāvetī』』ti vuttaṃ。無論是過去或未來,都是指向基礎的禪定,故說「培養光明的心」。 Satisampajaññāyāti sattaṭṭhānikassa satisampajaññassa atthāya。為七種狀態的正念與正知而生。Viditā vedanā uppajjantītiādīsu khīṇāsavassa vatthu viditaṃ hoti ārammaṇaṃ viditaṃ vatthārammaṇṃ viditaṃ。已知的感覺生起,在此處已知的對象,已知的對象的對象。Vatthārammaṇaviditatāya evaṃ vedanā uppajjanti,evaṃ tiṭṭhanti,evaṃ nirujjhanti。因已知的對象,故感覺生起、存在、消滅。Na kevalañca vedanā eva idha vuttā saññādayopi,avuttā cetanādayopi,viditā ca uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca nirujjhanti ca。這裡不僅提到感覺,亦包括知覺等,未提到的意志等,皆是已知的,生起、存在、消滅。Api ca vedanāya uppādo vidito hoti,upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti。感覺的生起是已知的,維持也是已知的。Avijjāsamudayā vedanāsamudayo,taṇhāsamudayā kammasamudayo,phassasamudayā vedanāyasamudayo。因無明的緣起,感覺的緣起;因渴愛的緣起,業的緣起;因接觸的緣起,感覺的緣起。Nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa samudayaṃ passati。即使見到生起的特徵,亦見到感覺的聚集。Evaṃ vedanāya uppādo vidito hoti。如此,感覺的生起是已知的。Kathaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti?Aniccato manasikaroto khayatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti。如何感覺的維持是已知的?當思維無常時,生的維持是已知的。Dukkhato manasikaroto bhayatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti。思維苦時,苦的維持是已知的。Anattato manasikaroto suññatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti。思維無我時,空的維持是已知的。Evaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti,khayato bhayato suññato jānāti。如此,感覺的維持是已知的,知曉滅、苦、空。Kathaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti?Avijjānirodhā vedanānirodho。如何感覺的滅是已知的?因無明的滅,感覺的滅……Pe…… evaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti。以此方式,感覺的滅是已知的。Imināpi nayenettha attho veditabbo。依此方式,意義應被理解。 Itirūpantiādi vuttanayameva。此處所說的意義如前所述。Ayaṃ āvuso samādhibhāvanāti ayaṃ āsavānaṃ khayañāṇassa pādakajjhānasamādhibhāvanā。這是,朋友,關於禪定的修習,這是關於對煩惱滅盡的智慧的基礎禪定的修習。
308.Appamaññāti pamāṇaṃ agahetvā anavasesapharaṇavasena appamaññāva. Anupadavaṇṇanā pana bhāvanāsamādhividhānañca etāsaṃ visuddhimagge vitthāritameva. Arūpakathāpi visuddhimagge vitthāritāva.
Apassenānīti apassayāni. Saṅkhāyāti ñāṇena ñatvā. Paṭisevatīti ñāṇena ñatvā sevitabbayuttakameva sevati. Tassa ca vitthāro 『『paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paribhuñjatī』』tiādinā nayena veditabbo. Saṅkhāyekaṃ adhivāsetīti ñāṇena ñatvā adhivāsetabbayuttakameva adhivāseti. Vitthāro panettha 『『paṭisaṅkhā yoniso khamo hoti sītassā』』tiādinā nayena veditabbo. Parivajjetīti ñāṇena ñatvā parivajjetuṃ yuttameva parivajjeti. Tassa vitthāro 『『paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjetī』』tiādinā nayena veditabbo. Vinodetīti ñāṇena ñatvā vinodetabbameva vinodeti, nudati nīharati anto pavisituṃ na deti. Tassa vitthāro 『『uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī』』tiādinā nayena veditabbo.
Ariyavaṃsacatukkavaṇṇanā
Appamaññāti pamāṇaṃ agahetvā anavasesapharaṇavasena appamaññāva。小是指不取度量而無餘地分配的小。Anupadavaṇṇanā pana bhāvanāsamādhividhānañca etāsaṃ visuddhimagge vitthāritameva。關於無所依的解釋和修習的禪定的分類,已在清凈道中詳細闡述。Arūpakathāpi visuddhimagge vitthāritāva。關於無色的討論也在清凈道中詳細論述。 Apassenānīti apassayāni。小是指未見。Saṅkhāyāti ñāṇena ñatvā。思維是指通過智慧而知曉。Paṭisevatīti ñāṇena ñatvā sevitabbayuttakameva sevati。依止是指通過智慧而知曉,故而修習應修之法。Tassa ca vitthāro 『『paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paribhuñjatī』』tiādinā nayena veditabbo。對此的詳細解釋為:「思維地適當地享用衣物」。 Saṅkhāyekaṃ adhivāsetīti ñāṇena ñatvā adhivāsetabbayuttakameva adhivāseti。思維地單獨安住是指通過智慧而知曉,故而安住應安住之法。Vitthāro panettha 『『paṭisaṅkhā yoniso khamo hoti sītassā』』tiādinā nayena veditabbo。此處的詳細解釋為:「思維地適當地忍受寒冷」。 Parivajjetīti ñāṇena ñatvā parivajjetuṃ yuttameva parivajjeti。迴避是指通過智慧而知曉,故而應當迴避。Tassa vitthāro 『『paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjetī』』tiādinā nayena veditabbo。對此的詳細解釋為:「思維地適當地迴避兇猛的象」。 Vinodetīti ñāṇena ñatvā vinodetabbameva vinodeti,nudati nīharati anto pavisituṃ na deti。排除是指通過智慧而知曉,故而應當排除,推開,去除,不讓其進入內部。Tassa vitthāro 『『uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī』』tiādinā nayena veditabbo。對此的詳細解釋為:「不安住生起的慾望思維」。 Ariyavaṃsacatukkavaṇṇanā。高貴族的四種解釋。
309.Ariyavaṃsāti ariyānaṃ vaṃsā. Yathā hi khattiyavaṃso, brāhmaṇavaṃso, vessavaṃso, suddavaṃso, samaṇavaṃso, kulavaṃso, rājavaṃso, evaṃ ayampi aṭṭhamo ariyavaṃso ariyatanti ariyapaveṇī nāma hoti. So kho panāyaṃ ariyavaṃso imesaṃ vaṃsānaṃ mūlagandhādīnaṃ kāḷānusāritagandhādayo viya aggamakkhāyati. Ke pana te ariyā yesaṃ ete vaṃsāti? Ariyā vuccanti buddhā ca paccekabuddhā ca tathāgatasāvakā ca, etesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā. Ito pubbe hi satasahassakappādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake taṇhaṅkaro medhaṅkaro saraṇaṅkaro dīpaṅkaroti cattāro buddhā uppannā, te ariyā, tesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā. Tesaṃ buddhānaṃ parinibbānato aparabhāge asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma buddho uppanno…pe… imasmiṃ kappe kakusandho, koṇāgamano, kassapo, amhākaṃ bhagavā gotamoti cattāro buddhā uppannā. Tesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā. Apica atītānāgatapaccuppannānaṃ sabbabuddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā. Te kho panete aggaññā aggāti jānitabbā. Rattaññā dīgharattaṃ pavattāti jānitabbā. Vaṃsaññā vaṃsāti jānitabbā.
Porāṇāti na adhunuppattikā. Asaṃkiṇṇā avikiṇṇā anapanītā. Asaṃkiṇṇapubbā atītabuddhehi na saṃkiṇṇapubbā. 『『Kiṃ imehī』』ti na apanītapubbā? Na saṅkīyantīti idānipi na apanīyanti. Na saṅkīyissantīti anāgatabuddhehipi na apanīyissanti, ye loke viññū samaṇabrāhmaṇā, tehi appaṭikuṭṭhā, samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi aninditā agarahitā.
Santuṭṭho hotīti paccayasantosavasena santuṭṭho hoti. Itarītarena cīvarenāti thūlasukhumalūkhapaṇītathirajiṇṇānaṃ yena kenaci. Atha kho yathāladdhādīnaṃ itarītarena yena kenaci santuṭṭho hotīti attho. Cīvarasmiñhi tayo santosā – yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantosoti. Piṇḍapātādīsupi eseva nayo. Tesaṃ vitthārakathā sāmaññaphale vuttanayeneva veditabbā. Ime tayo santose sandhāya 『『santuṭṭho hoti, itarītarena yathāladdhādīsu yena kenaci cīvarena santuṭṭho hotī』』ti vuttaṃ.
Ettha ca cīvaraṃ jānitabbaṃ, cīvarakkhettaṃ jānitabbaṃ, paṃsukūlaṃ jānitabbaṃ, cīvarasantoso jānitabbo, cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni jānitabbāni. Tattha cīvaraṃ jānitabbanti khomādīni cha cīvarāni dukūlādīni cha anulomacīvarāni jānitabbāni. Imāni dvādasa kappiyacīvarāni. Kusacīraṃ vākacīraṃ phalakacīraṃ kesakambalaṃ vāḷakambalaṃ potthako cammaṃ ulūkapakkhaṃ rukkhadussaṃ latādussaṃ erakadussaṃ kadalidussaṃ veḷudussanti evamādīni pana akappiyacīvarāni. Cīvarakkhettanti 『『saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā attano vā dhanena paṃsukūlaṃ vā』』ti evaṃ uppajjanato cha khettāni, aṭṭhannañca mātikānaṃ vasena aṭṭha khettāni jānitabbāni. Paṃsukūlanti sosānikaṃ, pāpaṇikaṃ, rathiyaṃ saṅkārakūṭakaṃ, sotthiyaṃ, sinānaṃ, titthaṃ, gatapaccāgataṃ, aggidaḍḍhaṃ, gokhāyitaṃ upacikakhāyitaṃ, undūrakhāyitaṃ, antacchinnaṃ, dasācchinnaṃ, dhajāhaṭaṃ, thūpaṃ, samaṇacīvaraṃ, sāmuddiyaṃ, ābhisekiyaṃ, panthikaṃ, vātāhaṭaṃ, iddhimayaṃ, devadattiyanti tevīsati paṃsukūlāni veditabbāni.
Ariyavaṃsāti ariyānaṃ vaṃsā。高貴族是指高貴者的族系。Yathā hi khattiyavaṃso, brāhmaṇavaṃso, vessavaṃso, suddavaṃso, samaṇavaṃso, kulavaṃso, rājavaṃso, evaṃ ayampi aṭṭhamo ariyavaṃso ariyatanti ariyapaveṇī nāma hoti。就像是士族、婆羅門族、商族、凈族、修行者族、名門族、王族,這也是第八種高貴族,稱為高貴的傳承。So kho panāyaṃ ariyavaṃso imesaṃ vaṃsānaṃ mūlagandhādīnaṃ kāḷānusāritagandhādayo viya aggamakkhāyati。這個高貴的族系,像是這些族系的根本香氣等,顯得尤為卓越。Ke pana te ariyā yesaṃ ete vaṃsāti?那麼這些高貴者是誰?Ariyā vuccanti buddhā ca paccekabuddhā ca tathāgatasāvakā ca,etesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā。高貴者是指佛、獨覺者、如來弟子,這些便是他們的高貴族系。Ito pubbe hi satasahassakappādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake taṇhaṅkaro medhaṅkaro saraṇaṅkaro dīpaṅkaroti cattāro buddhā uppannā,te ariyā,tesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā。早在一萬億劫之前,四位無量的佛陀,分別是:塔難卡、明智、歸依、光明佛,他們是高貴者,他們的高貴族系。Tesaṃ buddhānaṃ parinibbānato aparabhāge asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma buddho uppanno…pe… imasmiṃ kappe kakusandho, koṇāgamano, kassapo, amhākaṃ bhagavā gotamoti cattāro buddhā uppannā。自他們入滅后,隨後又出現了無量的佛,名為:孔達尼、迦庫山、迦葉、我們的佛陀喬達摩,這四位佛陀又相繼出現。Tesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā。它們的高貴族系即為高貴族。Apica atītānāgatapaccuppannānaṃ sabbabuddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā。並且過去、未來、現在所有的佛、獨覺者、佛的弟子,也都是高貴的族系。Te kho panete aggaññā aggāti jānitabbā。它們確實是最尊貴的。Rattaññā dīgharattaṃ pavattāti jānitabbā。被稱為長久的存在。Vaṃsaññā vaṃsāti jānitabbā。被稱為族系。 Porāṇāti na adhunuppattikā。古老的,非現代的。Asaṃkiṇṇā avikiṇṇā anapanītā。未被攪擾,未被分散,未被拋棄。Asaṃkiṇṇapubbā atītabuddhehi na saṃkiṇṇapubbā。未被古代的佛所攪擾,未被古代的佛所分散。『『Kiṃ imehī』』ti na apanītapubbā?「這些人是什麼?」並未被拋棄。Na saṅkīyantīti idānipi na apanīyanti。即使到現在也未被拋棄。Na saṅkīyissantīti anāgatabuddhehipi na apanīyissanti,ye loke viññū samaṇabrāhmaṇā,tehi appaṭikuṭṭhā,samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi aninditā agarahitā。未來的佛也不會被拋棄,世間的智者、修行者、婆羅門,他們也不會被拋棄,未曾被輕視,未曾被貶低。 Santuṭṭho hotīti paccayasantosavasena santuṭṭho hoti。滿足是指因緣而生的滿足。Itarītarena cīvarenāti thūlasukhumalūkhapaṇītathirajiṇṇānaṃ yena kenaci。無論是粗糙、細膩、輕薄、珍貴、堅固、破舊的衣物,皆可滿足。Atha kho yathāladdhādīnaṃ itarītarena yena kenaci santuṭṭho hotīti attho。或是通過所獲得的衣物而滿足的意思。Cīvarasmiñhi tayo santosā – yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantosoti。衣物中有三種滿足:如所獲的滿足、如能力的滿足、如美觀的滿足。Piṇḍapātādīsupi eseva nayo。對於乞食等也同樣適用。Tesaṃ vitthārakathā sāmaññaphale vuttanayeneva veditabbā。對於這些的詳細討論應依照「共通果」的所述來理解。Ime tayo santose sandhāya 『『santuṭṭho hoti, itarītarena yathāladdhādīsu yena kenaci cīvarena santuṭṭho hotī』』ti vuttaṃ。關於這三種滿足,故說:「滿足是指通過所獲的衣物而生的滿足」。 Ettha ca cīvaraṃ jānitabbaṃ,cīvarakkhettaṃ jānitabbaṃ,paṃsukūlaṃ jānitabbaṃ,cīvarasantoso jānitabbo,cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni jānitabbāni。此處應知衣物、衣物的來源、衣物的情況、衣物的滿足、與衣物相關的苦行。Tattha cīvaraṃ jānitabbanti khomādīni cha cīvarāni dukūlādīni cha anulomacīvarāni jānitabbāni。此處應知的是:六種衣物,包括麻衣等,六種應順應的衣物。Imāni dvādasa kappiyacīvarāni。此為十二種有緣的衣物。Kusacīraṃ vākacīraṃ phalakacīraṃ kesakambalaṃ vāḷakambalaṃ potthako cammaṃ ulūkapakkhaṃ rukkhadussaṃ latādussaṃ erakadussaṃ kadalidussaṃ veḷudussanti evamādīni pana akappiyacīvarāni。善衣、言語衣、果實衣、發皮、獸皮、覆蓋物、鳥羽、樹皮、藤皮、草皮等,皆為不可得的衣物。Cīvarakkhettanti 『『saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā attano vā dhanena paṃsukūlaṃ vā』』ti evaṃ uppajjanato cha khettāni,aṭṭhannañca mātikānaṃ vasena aṭṭha khettāni jānitabbāni。衣物的來源是指:「因僧團、群體、親屬、朋友、自己、財富等而生」,因此應知六種來源,依照八種情況應知八種來源。Paṃsukūlanti sosānikaṃ,pāpaṇikaṃ,rathiyaṃ saṅkārakūṭakaṃ,sotthiyaṃ,sinānaṃ,titthaṃ,gatapaccāgataṃ,aggidaḍḍhaṃ,gokhāyitaṃ upacikakhāyitaṃ,undūrakhāyitaṃ,antacchinnaṃ,dasācchinnaṃ,dhajāhaṭaṃ,thūpaṃ,samaṇacīvaraṃ,sāmuddiyaṃ,ābhisekiyaṃ,panthikaṃ,vātāhaṭaṃ,iddhimayaṃ,devadattiyanti tevīsati paṃsukūlāni veditabbāni。關於衣物的情況包括:乾淨的、污穢的、車伕的、修理的、安穩的、破損的、來去的、火燒的、牛驢的、採集的、被切斷的、被撕裂的、塔的、修行者的、海水的、洗禮的、道路的、被風吹的、神通的、以及與神達有關的,合共應知三十五種衣物的情況。
Ettha ca sotthiyanti gabbhamalaharaṇaṃ. Gatapaccāgatanti matakasarīraṃ pārupitvā susānaṃ netvā ānītacīvaraṃ. Dhajāhaṭanti dhajaṃ ussāpetvā tato ānītaṃ. Thūpanti vammike pūjitacīvaraṃ . Sāmuddiyanti samuddavīcīhi thalaṃ pāpitaṃ. Panthikanti panthaṃ gacchantehi corabhayena pāsāṇehi koṭṭetvā pārutacīvaraṃ. Iddhimayanti ehibhikkhucīvaraṃ. Sesaṃ pākaṭameva.
Cīvarasantosoti vīsati cīvarasantosā, vitakkasantoso, gamanasantoso, pariyesanasantoso, paṭilābhasantoso, mattappaṭiggahaṇasantoso, loluppavivajjanasantoso, yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantoso, udakasantoso, dhovanasantoso, karaṇasantoso, parimāṇasantoso, suttasantoso, sibbanasantoso, rajanasantoso, kappasantoso, paribhogasantoso, sannidhiparivajjanasantoso, vissajjanasantosoti.
Tattha sādakabhikkhunā temāsaṃ nibaddhavāsaṃ vasitvā ekamāsamattaṃ vitakketuṃ vaṭṭati. So hi pavāretvā cīvaramāse cīvaraṃ karoti. Paṃsukūliko aḍḍhamāseneva karoti. Iti māsaḍḍhamāsamattaṃ vitakkanaṃ vitakkasantoso. Vitakkasantosena pana santuṭṭhena bhikkhunā pācīnakkhaṇḍarājivāsikapaṃsukūlikattherasadisena bhavitabbaṃ.
Thero kira cetiyapabbatavihāre cetiyaṃ vandissāmīti āgato cetiyaṃ vanditvā cintesi 『『mayhaṃ cīvaraṃ jiṇṇaṃ bahūnaṃ vasanaṭṭhāne labhissāmī』』ti. So mahāvihāraṃ gantvā saṅghattheraṃ disvā vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā tattha vuttho punadivase cīvaraṃ ādāya āgantvā theraṃ vandi. Thero kiṃ āvusoti āha. Gāmadvāraṃ, bhante, gamissāmīti. Ahampāvuso, gamissāmīti. Sādhu, bhanteti gacchanto mahābodhidvārakoṭṭhake ṭhatvā puññavantānaṃ vasanaṭṭhāne manāpaṃ labhissāmīti cintetvā aparisuddho me vitakkoti tatova paṭinivatti. Punadivase ambaṅgaṇasamīpato, punadivase mahācetiyassa uttaradvārato, tatheva paṭinivattitvā catutthadivase therassa santikaṃ agamāsi. Thero imassa bhikkhuno vitakko na parisuddho bhavissatīti cīvaraṃ gahetvā tena saddhiṃyeva pañhaṃ pucchamāno gāmaṃ pāvisi. Tañca rattiṃ eko manusso uccārapalibuddho sāṭakeyeva vaccaṃ katvā taṃ saṅkāraṭṭhāne chaḍḍesi. Paṃsukūlikatthero taṃ nīlamakkhikāhi samparikiṇṇaṃ disvā añjaliṃ paggahesi. Mahāthero 『『kiṃ, āvuso, saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ paggaṇhāsī』』ti? 『『Nāhaṃ, bhante, saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ paggaṇhāmi, mayhaṃ pitu dasabalassa paggaṇhāmi, puṇṇadāsiyā sarīraṃ pārupitvā chaḍḍitaṃ paṃsukūlaṃ tumbamatte pāṇake vidhunitvā susānato gaṇhantena dukkaraṃ kataṃ, bhante』』ti. Mahāthero 『『parisuddho vitakko paṃsukūlikassā』』ti cintesi. Paṃsukūlikattheropi tasmiṃyeva ṭhāne ṭhito vipassanaṃ vaḍḍhetvā tīṇi phalāni patto taṃ sāṭakaṃ gahetvā cīvaraṃ katvā pārupitvā pācīnakkhaṇḍarājiṃ gantvā aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi.
Cīvaratthāya gacchantassa pana 『『kattha labhissāmī』』ti acintetvā kammaṭṭhānasīseneva gamanaṃ gamanasantoso nāma.
Pariyesantassa pana yena vā tena vā saddhiṃ apariyesitvā lajjiṃ pesalaṃ bhikkhuṃ gahetvā pariyesanaṃ pariyesanasantoso nāma.
Evaṃ pariyesantassa āhariyamānaṃ cīvaraṃ dūrato disvā 『『etaṃ manāpaṃ bhavissati, etaṃ amanāpa』』nti evaṃ avitakketvā thūlasukhumādīsu yathāladdheneva santussanaṃ paṭilābhasantoso nāma.
Ettha ca sotthiyanti gabbhamalaharaṇaṃ。此處的安穩是指保護胎兒。Gatapaccāgatanti matakasarīraṃ pārupitvā susānaṃ netvā ānītacīvaraṃ。已去已來的,是指將屍體用衣物包裹後送至墓地所帶來的衣物。Dhajāhaṭanti dhajaṃ ussāpetvā tato ānītaṃ。旗幟是指升起旗幟后所帶來的衣物。Thūpanti vammike pūjitacīvaraṃ。塔是指在土中供奉的衣物。Sāmuddiyanti samuddavīcīhi thalaṃ pāpitaṃ。海洋是指被海浪沖刷的地面。Panthikanti panthaṃ gacchantehi corabhayena pāsāṇehi koṭṭetvā pārutacīvaraṃ。行路者是指在路上因盜賊的恐懼而用石頭擊打所帶來的衣物。Iddhimayanti ehibhikkhucīvaraṃ。神通是指乞討者的衣物。Sesaṃ pākaṭameva。其餘的則是顯而易見的。 Cīvarasantosoti vīsati cīvarasantosā,vitakkasantoso,gamanasantoso,pariyesanasantoso,paṭilābhasantoso,mattappaṭiggahaṇasantoso,loluppavivajjanasantoso,yathālābhasantoso,yathābalasantoso,yathāsāruppasantoso,udakasantoso,dhovanasantoso,karaṇasantoso,parimāṇasantoso,suttasantoso,sibbanasantoso,rajanasantoso,kappasantoso,paribhogasantoso,sannidhiparivajjanasantoso,vissajjanasantosoti。關於衣物的滿足有二十種,包括:思維的滿足、行走的滿足、尋找的滿足、獲得的滿足、適度的接受的滿足、避免貪慾的滿足、如所獲的滿足、如能力的滿足、如美觀的滿足、對水的滿足、洗滌的滿足、工作的滿足、量的滿足、安靜的滿足、清潔的滿足、塵土的滿足、適用的滿足、使用的滿足、避免親近的滿足、放棄的滿足。 Tattha sādakabhikkhunā temāsaṃ nibaddhavāsaṃ vasitvā ekamāsamattaṃ vitakketuṃ vaṭṭati。此處,修行的比丘在三個月的固定居住后,適合思維一個月的時間。So hi pavāretvā cīvaramāse cīvaraṃ karoti。因為他在衣物的月份中,製作衣物。Paṃsukūliko aḍḍhamāseneva karoti。作為乞士,他僅需在半個月內製作。Iti māsaḍḍhamāsamattaṃ vitakkanaṃ vitakkasantoso。由此,一個月和半個月的思維是思維的滿足。Vitakkasantosena pana santuṭṭhena bhikkhunā pācīnakkhaṇḍarājivāsikapaṃsukūlikattherasadisena bhavitabbaṃ。通過思維的滿足,修行者應如東部地區的乞士般滿足。 Thero kira cetiyapabbatavihāre cetiyaṃ vandissāmīti āgato cetiyaṃ vanditvā cintesi 『『mayhaṃ cīvaraṃ jiṇṇaṃ bahūnaṃ vasanaṭṭhāne labhissāmī』』ti。某位長老在聖地山的寺院中,來到后拜見聖地,心中思索:「我將會獲得衣物,因其在眾多的居所中已舊」。So mahāvihāraṃ gantvā saṅghattheraṃ disvā vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā tattha vuttho punadivase cīvaraṃ ādāya āgantvā theraṃ vandi。於是他前往大寺,見到僧團長老,詢問居所,次日再來,帶著衣物回到長老面前。Thero kiṃ āvusoti āha。長老問:「你要去哪裡,朋友?」Gāmadvāraṃ, bhante, gamissāmīti。「去村口,尊者,我將前往」。Ahampāvuso, gamissāmīti。「我,朋友,也將前往」。Sādhu, bhanteti gacchanto mahābodhidvārakoṭṭhake ṭhatvā puññavantānaṃ vasanaṭṭhāne manāpaṃ labhissāmīti cintetvā aparisuddho me vitakkoti tatova paṭinivatti。於是他在大菩提門口停下,思索著:「我將會在善人的居所中獲得美好的」,因而心中有些不凈,便轉身離去。Punadivase ambaṅgaṇasamīpato,punadivase mahācetiyassa uttaradvārato,tatheva paṭinivattitvā catutthadivase therassa santikaṃ agamāsi。第二天,他從芒果園附近,再次從大聖地的北門回頭,經過四天後來到長老的身邊。Thero imassa bhikkhuno vitakko na parisuddho bhavissatīti cīvaraṃ gahetvā tena saddhiṃyeva pañhaṃ pucchamāno gāmaṃ pāvisi。長老心想:「這個比丘的思維將會不清凈」,於是拿著衣物,向他提出問題,進入村莊。Tañca rattiṃ eko manusso uccārapalibuddho sāṭakeyeva vaccaṃ katvā taṃ saṅkāraṭṭhāne chaḍḍesi。那夜,有一個人因高聲而驚擾,便將其拋棄于垃圾堆中。Paṃsukūlikatthero taṃ nīlamakkhikāhi samparikiṇṇaṃ disvā añjaliṃ paggahesi。乞士見到那衣物被藍色的蒼蠅圍繞,便合掌致敬。Mahāthero 『『kiṃ, āvuso, saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ paggaṇhāsī』』ti?大長老問:「朋友,你為何向垃圾堆致敬?」『『Nāhaṃ, bhante, saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ paggaṇhāmi,mayhaṃ pitu dasabalassa paggaṇhāmi,puṇṇadāsiyā sarīraṃ pārupitvā chaḍḍitaṃ paṃsukūlaṃ tumbamatte pāṇake vidhunitvā susānato gaṇhantena dukkaraṃ kataṃ,bhante』』ti。「我不是向垃圾堆致敬,而是向我父親的十個頭顱致敬,因他以我父親的屍體為基礎,經過清洗,艱難地從墳墓中取出,尊者」。Mahāthero 『『parisuddho vitakko paṃsukūlikassā』』ti cintesi。大長老思索:「乞士的思維是清凈的」。Paṃsukūlikattheropi tasmiṃyeva ṭhāne ṭhito vipassanaṃ vaḍḍhetvā tīṇi phalāni patto taṃ sāṭakaṃ gahetvā cīvaraṃ katvā pārupitvā pācīnakkhaṇḍarājiṃ gantvā aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi。乞士在同一處,持續修行,獲得三種果位,拿起那件衣物,穿上后前往東部地區,達到了最上果位的阿羅漢。 Cīvaratthāya gacchantassa pana 『『kattha labhissāmī』』ti acintetvā kammaṭṭhānasīseneva gamanaṃ gamanasantoso nāma。為獲得衣物而去時,未思考「我將在何處獲得」,因此以修行的主題為基礎而行,稱為行走的滿足。 Pariyesantassa pana yena vā tena vā saddhiṃ apariyesitvā lajjiṃ pesalaṃ bhikkhuṃ gahetvā pariyesanaṃ pariyesanasantoso nāma。而在尋找時,若與之相合而未被尋找,便以羞愧的比丘為基礎而進行尋找,稱為尋找的滿足。 Evaṃ pariyesantassa āhariyamānaṃ cīvaraṃ dūrato disvā 『『etaṃ manāpaṃ bhavissati,etaṃ amanāpa』』nti evaṃ avitakketvā thūlasukhumādīsu yathāladdheneva santussanaṃ paṭilābhasantoso nāma。如此,在尋找的過程中,遠遠地看到衣物,便不思考「這將是美好的,那將是不美好的」,而是愉快地滿足於粗糙、細膩等所獲,稱為獲得的滿足。
Evaṃ laddhaṃ gaṇhantassāpi 『『ettakaṃ dupaṭṭassa bhavissati, ettakaṃ ekapaṭṭassā』』ti attano pahonakamatteneva santussanaṃ mattappaṭiggahaṇasantoso nāma.
Cīvaraṃ pariyesantassa pana 『『asukassa gharadvāre manāpaṃ labhissāmī』』ti acintetvā dvārapaṭipāṭiyā caraṇaṃ loluppavivajjanasantoso nāma.
Lūkhapaṇītesu yena kenaci yāpetuṃ sakkontassa yathāladdheneva yāpanaṃ yathālābhasantoso nāma.
Attano thāmaṃ jānitvā yena yāpetuṃ sakkoti, tena yāpanaṃ yathābalasantoso nāma.
Manāpaṃ aññassa datvā attano yena kenaci yāpanaṃ yathāsāruppasantoso nāma.
『『Kattha udakaṃ manāpaṃ, kattha amanāpa』』nti avicāretvā yena kenaci dhovanupagena udakena dhovanaṃ udakasantoso nāma. Paṇḍumattikagerukapūtipaṇṇarasakiliṭṭhāni pana udakāni vajjetuṃ vaṭṭati.
Dhovantassa pana muggarādīhi apaharitvā hatthehi madditvā dhovanaṃ dhovanasantoso nāma. Tathā asujjhantaṃ paṇṇāni pakkhipitvā tāpitaudakenāpi dhovituṃ vaṭṭati.
Evaṃ dhovitvā karontassa idaṃ thūlaṃ, idaṃ sukhumanti akopetvā pahonakanīhāreneva karaṇaṃ karaṇasantoso nāma.
Timaṇḍalappaṭicchādanamattasseva karaṇaṃ parimāṇasantoso nāma.
Cīvarakaraṇatthāya pana manāpasuttaṃ pariyesissāmīti avicāretvā rathikādīsu vā devaṭṭhāne vā āharitvā pādamūle vā ṭhapitaṃ yaṃkiñcideva suttaṃ gahetvā karaṇaṃ suttasantoso nāma.
Kusibandhanakāle pana aṅgulamatte sattavāre na vijjhitabbaṃ, evaṃ karontassa hi yo bhikkhu sahāyo na hoti, tassa vattabhedopi natthi. Tivaṅgulamatte pana sattavāre vijjhitabbaṃ, evaṃ karontassa maggapaṭipannenāpi sahāyena bhavitabbaṃ. Yo na hoti, tassa vattabhedo. Ayaṃ sibbanasantoso nāma.
Rajantena pana kāḷakacchakādīni pariyesantena na rajitabbaṃ. Somavakkalādīsu yaṃ labhati, tena rajitabbaṃ. Alabhantena pana manussehi araññe vākaṃ gahetvā chaḍḍitarajanaṃ vā bhikkhūhi pacitvā chaḍḍitakasaṭaṃ vā gahetvā rajitabbaṃ, ayaṃ rajanasantoso nāma.
Nīlakaddamakāḷasāmesu yaṃkiñci gahetvā hatthipiṭṭhe nisinnassa paññāyamānakapakaraṇaṃ kappasantoso nāma.
Hirikopīnapaṭicchādanamattavasena paribhuñjanaṃ paribhogasantoso nāma.
Dussaṃ pana labhitvā suttaṃ vā sūciṃ vā kārakaṃ vā alabhantena ṭhapetuṃ vaṭṭati, labhantena na vaṭṭati. Katampi sace antevāsikādīnaṃ dātukāmo hoti, te ca asannihitā yāva āgamanā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Āgatamattesu dātabbaṃ. Dātuṃ asakkontena adhiṭṭhātabbaṃ. Aññasmiṃ cīvare sati paccattharaṇampi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati. Anadhiṭṭhitameva hi sannidhi hoti. Adhiṭṭhitaṃ na hotīti mahāsīvatthero āha. Ayaṃ sannidhiparivajjanasantoso nāma.
Vissajjantena pana na mukhaṃ oloketvā dātabbaṃ. Sāraṇīyadhamme ṭhatvā vissajjitabbanti ayaṃ vissajjanasantoso nāma.
Cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni nāma paṃsukūlikaṅgañceva tecīvarikaṅgañca. Tesaṃ vitthārakathā visuddhimaggato veditabbā. Iti cīvarasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni dve dhutaṅgāni gopeti. Imāni gopento cīvarasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho hoti.
Evaṃ laddhaṃ gaṇhantassāpi 『『ettakaṃ dupaṭṭassa bhavissati, ettakaṃ ekapaṭṭassā』』ti attano pahonakamatteneva santussanaṃ mattappaṭiggahaṇasantoso nāma。如此,對於獲得的衣物,若思維「這將是多麼不美好,這將是多麼美好」,則僅因自身的放棄而感到滿足,這稱為適度的接受的滿足。 Cīvaraṃ pariyesantassa pana 『『asukassa gharadvāre manāpaṃ labhissāmī』』ti acintetvā dvārapaṭipāṭiyā caraṇaṃ loluppavivajjanasantoso nāma。尋找衣物時,若未思考「我將在某個家門口獲得美好的」,而是因門口的路徑而避免貪慾,這稱為避免貪慾的滿足。 Lūkhapaṇītesu yena kenaci yāpetuṃ sakkontassa yathāladdheneva yāpanaṃ yathālābhasantoso nāma。若能用某種方式將粗糙的衣物帶走,便以所獲的方式帶走,這稱為如所獲的滿足。 Attano thāmaṃ jānitvā yena yāpetuṃ sakkoti,tena yāpanaṃ yathābalasantoso nāma。若知曉自身的能力,便能以此能力帶走,這稱為如能力的滿足。 Manāpaṃ aññassa datvā attano yena kenaci yāpanaṃ yathāsāruppasantoso nāma。若將美好的衣物給予他人,便能以某種方式帶走,這稱為如美觀的滿足。 『『Kattha udakaṃ manāpaṃ, kattha amanāpa』』nti avicāretvā yena kenaci dhovanupagena udakena dhovanaṃ udakasantoso nāma。若未思考「水在哪兒美好,水在哪兒不美好」,而是用某種水進行洗滌,這稱為水的滿足。Paṇḍumattikagerukapūtipaṇṇarasakiliṭṭhāni pana udakāni vajjetuṃ vaṭṭati。對那些污濁的水,如黃土、水草、臭水等,確實應當避免。 Dhovantassa pana muggarādīhi apaharitvā hatthehi madditvā dhovanaṃ dhovanasantoso nāma。對於洗滌者而言,若用木錘等將其擊打併用手揉搓洗滌,這稱為洗滌的滿足。Tathā asujjhantaṃ paṇṇāni pakkhipitvā tāpitaudakenāpi dhovituṃ vaṭṭati。如此,也可將未清潔的葉子放入熱水中洗滌。 Evaṃ dhovitvā karontassa idaṃ thūlaṃ, idaṃ sukhumanti akopetvā pahonakanīhāreneva karaṇaṃ karaṇasantoso nāma。如此洗滌后,進行粗糙或細膩的工作而不生氣,因放棄而感到滿足,這稱為工作的滿足。 Timaṇḍalappaṭicchādanamattasseva karaṇaṃ parimāṇasantoso nāma。僅為遮蓋小範圍的工作而感到滿足,這稱為量的滿足。 Cīvarakaraṇatthāya pana manāpasuttaṃ pariyesissāmīti avicāretvā rathikādīsu vā devaṭṭhāne vā āharitvā pādamūle vā ṭhapitaṃ yaṃkiñcideva suttaṃ gahetvā karaṇaṃ suttasantoso nāma。爲了製作衣物而不思考「我將尋找美好的衣物」,而是從車伕等處或神聖之地取來,放在腳下的任何衣物,這稱為衣物的滿足。 Kusibandhanakāle pana aṅgulamatte sattavāre na vijjhitabbaṃ,evaṃ karontassa hi yo bhikkhu sahāyo na hoti,tassa vattabhedopi natthi。對於在捆綁時,七天內不應有一指的距離,因如此行事的比丘若無助者則無所作為。Tivaṅgulamatte pana sattavāre vijjhitabbaṃ,evaṃ karontassa maggapaṭipannenāpi sahāyena bhavitabbaṃ。若為三指之內,則應有七天的距離,因如此行事者應有助者。Yo na hoti,tassa vattabhedo。若無助者,則無作為。這稱為思維的滿足。 Rajantena pana kāḷakacchakādīni pariyesantena na rajitabbaṃ。若因尋找而獲得黑色的衣物,則不應感到滿足。Somavakkalādīsu yaṃ labhati,tena rajitabbaṃ。若在月亮的光輝下獲得,則應感到滿足。Alabhantena pana manussehi araññe vākaṃ gahetvā chaḍḍitarajanaṃ vā bhikkhūhi pacitvā chaḍḍitakasaṭaṃ vā gahetvā rajitabbaṃ,ayaṃ rajanasantoso nāma。若未能獲得,便可在森林中抓住野鳥,或用比丘所煮的食物,或抓住拋棄的米,這稱為享受的滿足。 Nīlakaddamakāḷasāmesu yaṃkiñci gahetvā hatthipiṭṭhe nisinnassa paññāyamānakapakaraṇaṃ kappasantoso nāma。若在青色、紅色、黑色的衣物中,抓住任何一件並放在手上坐著,這稱為適用的滿足。 Hirikopīnapaṭicchādanamattavasena paribhuñjanaṃ paribhogasantoso nāma。以羞愧的遮蓋為基礎而享用,這稱為享用的滿足。 Dussaṃ pana labhitvā suttaṃ vā sūciṃ vā kārakaṃ vā alabhantena ṭhapetuṃ vaṭṭati,labhantena na vaṭṭati。若獲得難以獲得的衣物或針或工具,則應放置,而非獲得者。Katampi sace antevāsikādīnaṃ dātukāmo hoti,te ca asannihitā yāva āgamanā ṭhapetuṃ vaṭṭati。若欲給予住持等者,且未在場,直至他們到來時應放置。Āgatamattesu dātabbaṃ。對已到者應給予。Dātuṃ asakkontena adhiṭṭhātabbaṃ。若無法給予,則應下定決心。Aññasmiṃ cīvare sati paccattharaṇampi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati。若在其他衣物上,亦應下定決心以作鋪蓋。Anadhiṭṭhitameva hi sannidhi hoti。因未下定決心而存在於身邊。Adhiṭṭhitaṃ na hotīti mahāsīvatthero āha。大長老曾說:「未下定決心則不成立」。Ayaṃ sannidhiparivajjanasantoso nāma。這稱為避免親近的滿足。 Vissajjantena pana na mukhaṃ oloketvā dātabbaṃ。給予時不應看向他人,這稱為給予的滿足。Sāraṇīyadhamme ṭhatvā vissajjitabbanti ayaṃ vissajjanasantoso nāma。應在適當的法上給予,這稱為放棄的滿足。 Cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni nāma paṃsukūlikaṅgañceva tecīvarikaṅgañca。與衣物相關的苦行,分為乞士的行為和三種衣物的行為。Tesaṃ vitthārakathā visuddhimaggato veditabbā。關於這些的詳細討論應依照清凈道的所述來理解。Iti cīvarasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni dve dhutaṅgāni gopeti。如此,充滿衣物滿足的高貴族的比丘守護著這兩種苦行。Imāni gopento cīvarasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho hoti。守護這些時,他因衣物滿足的高貴族而感到滿足。
Vaṇṇavādīti eko santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ na katheti, eko na santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ katheti, eko neva santuṭṭho hoti, na santosassa vaṇṇaṃ katheti, eko santuṭṭho ceva hoti, santosassa ca vaṇṇaṃ katheti, taṃ dassetuṃ 『『itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī』』ti vuttaṃ.
Anesananti dūteyyapahinagamanānuyogappabhedaṃ nānappakāraṃ anesanaṃ. Appatirūpanti ayuttaṃ. Aladdhā cāti alabhitvā. Yathā ekacco 『『kathaṃ nu kho cīvaraṃ labhissāmī』』ti. Puññavantehi bhikkhūhi saddhiṃ ekato hutvā kohaññaṃ karonto uttasati paritasati, santuṭṭho bhikkhu evaṃ aladdhā cīvaraṃ na paritasati. Laddhā cāti dhammena samena labhitvā. Agadhitoti vigatalobhagiddho. Amucchitoti adhimattataṇhāya mucchaṃ anāpanno. Anajjhāpannoti taṇhāya anotthato apariyonaddho. Ādīnavadassāvīti anesanāpattiyañca gedhitaparibhoge ca ādīnavaṃ passamāno. Nissaraṇapaññoti 『『yāvadeva sītassa paṭighātāyā』』ti vuttaṃ nissaraṇameva pajānanto.
Itarītaracīvarasantuṭṭhiyāti yena kenaci cīvarena santuṭṭhiyā. Nevattānukkaṃsetīti 『『ahaṃ paṃsukūliko mayā upasampadamāḷeyeva paṃsukūlikaṅgaṃ gahitaṃ, ko mayā sadiso atthī』』ti attukkaṃsanaṃ na karoti. Na paraṃ vambhetīti 『『ime panaññe bhikkhū na paṃsukūlikā』』ti vā 『『paṃsukūlikaṅgamattampi etesaṃ natthī』』ti vā evaṃ paraṃ na vambheti. Yo hi tattha dakkhoti yo tasmiṃ cīvarasantose, vaṇṇavādādīsu vā dakkho cheko byatto. Analasoti sātaccakiriyāya ālasiyavirahito. Sampajāno paṭissatoti sampajānapaññāya ceva satiyā ca yutto. Ariyavaṃse ṭhitoti ariyavaṃse patiṭṭhito.
Itarītarena piṇḍapātenāti yena kenaci piṇḍapātena. Etthāpi piṇḍapāto jānitabbo. Piṇḍapātakkhettaṃ jānitabbaṃ, piṇḍapātasantoso jānitabbo, piṇḍapātapaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ jānitabbaṃ. Tattha piṇḍapātoti 『『odano, kummāso, sattu, maccho, maṃsaṃ, khīraṃ, dadhi, sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ, yāgu, khādanīyaṃ, sāyanīyaṃ, lehanīya』』nti soḷasa piṇḍapātā.
Piṇḍapātakkhettanti saṅghabhattaṃ, uddesabhattaṃ, nimantanaṃ, salākabhattaṃ, pakkhikaṃ, uposathikaṃ, pāṭipadikaṃ, āgantukabhattaṃ, gamikabhattaṃ, gilānabhattaṃ, gilānupaṭṭhākabhattaṃ, dhurabhattaṃ, kuṭibhattaṃ, vārabhattaṃ, vihārabhattanti pannarasa piṇḍapātakkhettāni.
Piṇḍapātasantosoti piṇḍapāte vitakkasantoso, gamanasantoso, pariyesanasantoso paṭilābhasantoso, paṭiggahaṇasantoso, mattappaṭiggahaṇasantoso, loluppavivajjanasantoso, yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantoso, upakārasantoso, parimāṇasantoso, paribhogasantoso, sannidhiparivajjanasantoso, vissajjanasantosoti pannarasa santosā.
Tattha sādako bhikkhu mukhaṃ dhovitvā vitakketi. Piṇḍapātikena pana gaṇena saddhiṃ caratā sāyaṃ therūpaṭṭhānakāle 『『sve kattha piṇḍāya carissāmāti asukagāme, bhante』』ti, ettakaṃ cintetvā tato paṭṭhāya na vitakketabbaṃ. Ekacārikena vitakkamāḷake ṭhatvā vitakketabbaṃ. Tato paraṃ vitakkento ariyavaṃsā cuto hoti paribāhiro. Ayaṃ vitakkasantoso nāma.
Piṇḍāya pavisantena 『『kuhiṃ labhissāmī』』ti acintetvā kammaṭṭhānasīsena gantabbaṃ. Ayaṃ gamanasantoso nāma.
Vaṇṇavādīti eko santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ na katheti, eko na santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ katheti, eko neva santuṭṭho hoti, na santosassa vaṇṇaṃ katheti, eko santuṭṭho ceva hoti, santosassa ca vaṇṇaṃ katheti, taṃ dassetuṃ 『『itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī』』ti vuttaṃ。關於色彩的說法,有一位滿足者,他不談滿足的色彩;有一位不滿足者,他談論滿足的色彩;有一位既不滿足也不談論滿足的色彩;有一位既滿足又談論滿足的色彩。為此,稱為「因不同衣物的滿足而談論色彩」。 Anesananti dūteyyapahinagamanānuyogappabhedaṃ nānappakāraṃ anesanaṃ。無所求是指不同方式的尋求,包含了使者、放棄、行走等不同的方式。Appatirūpanti ayuttaṃ。少量的,不合適。Aladdhā cāti alabhitvā。未獲得,即未能得到。Yathā ekacco 『『kathaṃ nu kho cīvaraṃ labhissāmī』』ti。正如某人所說:「我將如何獲得衣物?」Puññavantehi bhikkhūhi saddhiṃ ekato hutvā kohaññaṃ karonto uttasati paritasati,santuṭṭho bhikkhu evaṃ aladdhā cīvaraṃ na paritasati。與善人比丘在一起時,心中充滿疑慮,憂慮不安,但滿足的比丘即使未獲得衣物也不憂慮。Laddhā cāti dhammena samena labhitvā。獲得是指以正當的方式獲得。Agadhitoti vigatalobhagiddho。未被貪慾所困擾,心中無貪。Amucchitoti adhimattataṇhāya mucchaṃ anāpanno。未被強烈的慾望所迷惑,未陷入迷亂。Anajjhāpannoti taṇhāya anotthato apariyonaddho。未被慾望所困擾,未被束縛。Ādīnavadassāvīti anesanāpattiyañca gedhitaparibhoge ca ādīnavaṃ passamāno。見到因無所求而產生的苦與因貪慾而產生的苦。Nissaraṇapaññoti 『『yāvadeva sītassa paṭighātāyā』』ti vuttaṃ nissaraṇameva pajānanto。智慧是指「只要有寒冷的抵抗」,明瞭放棄。 Itarītaracīvarasantuṭṭhiyāti yena kenaci cīvarena santuṭṭhiyā。因任何衣物而感到滿足。Nevattānukkaṃsetīti 『『ahaṃ paṃsukūliko mayā upasampadamāḷeyeva paṃsukūlikaṅgaṃ gahitaṃ, ko mayā sadiso atthī』』ti attukkaṃsanaṃ na karoti。並不貶低他人,心中想:「我作為乞士,若我僅持有乞士的衣物,誰與我相似?」Na paraṃ vambhetīti 『『ime panaññe bhikkhū na paṃsukūlikā』』ti vā 『『paṃsukūlikaṅgamattampi etesaṃ natthī』』ti vā evaṃ paraṃ na vambheti。也不貶低他人,心中想:「這些比丘不是乞士」或「他們連乞士的衣物都沒有」。Yo hi tattha dakkhoti yo tasmiṃ cīvarasantose,vaṇṇavādādīsu vā dakkho cheko byatto。誰在這裡看到,誰在衣物的滿足、色彩的說法等方面是敏銳的。Analasoti sātaccakiriyāya ālasiyavirahito。無懶惰,勤奮于正當的行為。Sampajāno paṭissatoti sampajānapaññāya ceva satiyā ca yutto。具備明瞭的智慧與正念。Ariyavaṃse ṭhitoti ariyavaṃse patiṭṭhito。立足於高貴的族系。 Itarītarena piṇḍapātenāti yena kenaci piṇḍapātena。通過任何的乞討而獲得。Etthāpi piṇḍapāto jānitabbo。此處應知乞討。Piṇḍapātakkhettaṃ jānitabbaṃ,piṇḍapātasantoso jānitabbo,piṇḍapātapaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ jānitabbaṃ。應知乞討的來源、乞討的滿足、與乞討相關的苦行。Tattha piṇḍapātoti 『『odano, kummāso, sattu, maccho, maṃsaṃ, khīraṃ, dadhi, sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ, yāgu, khādanīyaṃ, sāyanīyaṃ, lehanīya』』nti soḷasa piṇḍapātā。乞討的食物包括:米、米飯、豆、魚、肉、牛奶、酸奶、酥油、新鮮黃油、油、蜂蜜、稀飯、可食用的、可用作睡衣的、可用來舔食的,共有十六種。 Piṇḍapātakkhettanti saṅghabhattaṃ,uddhesabhattaṃ,nimantanaṃ,salākabhattaṃ,pakkhikaṃ,uposathikaṃ,pāṭipadikaṃ,āgantukabhattaṃ,gamikabhattaṃ,gilānabhattaṃ,gilānupaṭṭhākabhattaṃ,dhurabhattaṃ,kuṭibhattaṃ,vārabhattaṃ,vihārabhattanti pannarasa piṇḍapātakkhettāni。乞討的來源包括:僧團的供養、指定的供養、邀請的供養、器皿的供養、臨時的供養、安居日的供養、修行中的供養、來訪的供養、旅行中的供養、病人的供養、病人照顧者的供養、重物的供養、茅屋的供養、特殊的供養、寺院的供養,共有十五種乞討的來源。 Piṇḍapātasantosoti piṇḍapāte vitakkasantoso,gamanasantoso,pariyesanasantoso paṭilābhasantoso,paṭiggahaṇasantoso,mattappaṭiggahaṇasantoso,loluppavivajjanasantoso,yathālābhasantoso,yathābalasantoso,yathāsāruppasantoso,upakārasantoso,parimāṇasantoso,paribhogasantoso,sannidhiparivajjanasantoso,vissajjanasantosoti pannarasa santosā。乞討的滿足包括:對乞討的思維的滿足、行走的滿足、尋找的滿足、獲得的滿足、接受的滿足、適度接受的滿足、避免貪慾的滿足、如所獲的滿足、如能力的滿足、如美觀的滿足、助益的滿足、量的滿足、享用的滿足、避免親近的滿足、放棄的滿足,共有十五種滿足。 Tattha sādako bhikkhu mukhaṃ dhovitvā vitakketi。此處,修行的比丘在洗臉后思索。Piṇḍapātikena pana gaṇena saddhiṃ caratā sāyaṃ therūpaṭṭhānakāle 『『sve kattha piṇḍāya carissāmāti asukagāme,bhante』』ti,ettakaṃ cintetvā tato paṭṭhāya na vitakketabbaṃ。與乞討者一起行走時,在晚上的長老面前,思考「明天我將在某個村莊乞討,尊者」,因而不應思索。Ekacārikena vitakkamāḷake ṭhatvā vitakketabbaṃ。應在獨自旅行時思索。Tato paraṃ vitakkento ariyavaṃsā cuto hoti paribāhiro。之後思考時,若離開高貴的族系,則會被包圍。這稱為思維的滿足。 Piṇḍāya pavisantena 『『kuhiṃ labhissāmī』』ti acintetvā kammaṭṭhānasīsena gantabbaṃ。乞討進入時,若未思考「我將在何處獲得」,則應以修行的主題為基礎而行,這稱為行走的滿足。
Pariyesantena yaṃ vā taṃ vā agahetvā lajjiṃ pesalameva gahetvā pariyesitabbaṃ. Ayaṃ pariyesanasantoso nāma.
Dūratova āhariyamānaṃ disvā 『『etaṃ manāpaṃ, etaṃ amanāpa』』nti cittaṃ na uppādetabbaṃ. Ayaṃ paṭilābhasantoso nāma.
『『Imaṃ manāpaṃ gaṇhissāmi, imaṃ amanāpaṃ na gaṇhissāmī』』ti acintetvā yaṃkiñci yāpanamattaṃ gahetabbameva, ayaṃ paṭiggahaṇasantoso nāma.
Ettha pana deyyadhammo bahu, dāyako appaṃ dātukāmo, appaṃ gahetabbaṃ. Deyyadhammo bahu, dāyakopi bahuṃ dātukāmo, pamāṇeneva gahetabbaṃ. Deyyadhammo na bahu, dāyakopi appaṃ dātukāmo, appaṃ gahetabbaṃ. Deyyadhammo na bahu, dāyako pana bahuṃ dātukāmo, pamāṇena gahetabbaṃ. Paṭiggahaṇasmiñhi mattaṃ ajānanto manussānaṃ pasādaṃ makkheti, saddhādeyyaṃ vinipāteti, sāsanaṃ na karoti, vijātamātuyāpi cittaṃ gahetuṃ na sakkoti. Iti mattaṃ jānitvāva paṭiggahetabbanti ayaṃ mattappaṭiggahaṇasantoso nāma.
Saddhakulāniyeva agantvā dvārappaṭipāṭiyā gantabbaṃ. Ayaṃ loluppavivajjanasantoso nāma. Yathālābhasantosādayo cīvare vuttanayā eva.
Piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā samaṇadhammaṃ anupālessāmīti evaṃ upakāraṃ ñatvā paribhuñjanaṃ upakārasantoso nāma.
Pattaṃ pūretvā ānītaṃ na paṭiggahetabbaṃ, anupasampanne sati tena gāhāpetabbaṃ, asati harāpetvā paṭiggahaṇamattaṃ gahetabbaṃ. Ayaṃ parimāṇasantoso nāma.
『『Jighacchāya paṭivinodanaṃ idamettha nissaraṇa』』nti evaṃ paribhuñjanaṃ paribhogasantoso nāma.
Nidahitvā na paribhuñjitabbanti ayaṃ sannidhiparivajjanasantoso nāma.
Mukhaṃ anoloketvā sāraṇīyadhamme ṭhitena vissajjetabbaṃ. Ayaṃ vissajjanasantoso nāma.
Piṇḍapātapaṭisaṃyuttāni pana pañca dhutaṅgāni – piṇḍapātikaṅgaṃ, sapadānacārikaṅgaṃ, ekāsanikaṅgaṃ , pattapiṇḍikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅganti. Tesaṃ vitthārakathā visuddhimagge vuttā. Iti piṇḍapātasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni pañca dhutaṅgāni gopeti. Imāni gopento piṇḍapātasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho hoti. 『『Vaṇṇavādī』』tiādīni vuttanayeneva veditabbāni.
Senāsanenāti idha senāsanaṃ jānitabbaṃ, senāsanakkhettaṃ jānitabbaṃ, senāsanasantoso jānitabbo, senāsanapaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ jānitabbaṃ. Tattha senāsananti mañco, pīṭhaṃ, bhisi, bimbohanaṃ, vihāro, aḍḍhayogo, pāsādo, hammiyaṃ, guhā, leṇaṃ, aṭṭo, māḷo , veḷugumbo, rukkhamūlaṃ, yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti imāni pannarasa senāsanāni.
Senāsanakkhettanti 『『saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā attano vā dhanena paṃsukūlaṃ vā』』ti cha khettāni.
Senāsanasantosoti senāsane vitakkasantosādayo pannarasa santosā. Te piṇḍapāte vuttanayeneva veditabbā. Senāsanapaṭisaṃyuttāni pana pañca dhutaṅgāni – āraññikaṅgaṃ, rukkhamūlikaṅgaṃ, abbhokāsikaṅgaṃ, sosānikaṅgaṃ, yathāsantatikaṅganti. Tesaṃ vitthārakathā visuddhimagge vuttā. Iti senāsanasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni pañca dhutaṅgāni gopeti. Imāni gopento senāsanasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho hoti.
以下是巴利文的完整直譯: 1. 通過探索,無論獲得什麼或那個,不要抓取不適當的,而要抓取高尚的。這就是探索的滿足。 2. 看到從遠處帶來的東西時,不應生起"這是可意的,這是不可意的"的念頭。這就是獲得的滿足。 3. 不要思考"我將獲取這個可意的,我不會獲取這個不可意的",而是應該獲取任何足以維持的東西。這就是接受的滿足。 4. 在此情況下,施捨的事物很多,施捨者想要給予很少;應該接受很少。施捨的事物很多,施捨者也想要給予很多,應該按比例接受。施捨的事物不多,施捨者想要給予很少,應該接受很少。施捨的事物不多,但施捨者想要給予很多,應該按比例接受。在接受時,不懂得分寸的人會損害人們的信心,破壞信施,不履行使命,甚至無法使新生母親的心意滿足。因此,要了解分寸后再接受,這就是適度接受的滿足。 5. 不要走向非信仰家族,而要按門第順序前往。這就是避免貪婪的滿足。關於衣服,也是按照獲得的滿足方式。 6. 享用乞食后,要履行沙門的職責,這樣瞭解幫助后享用,就是幫助的滿足。 7. 裝滿缽的食物不應接受,如果尚未受具足戒,應由他人拿取,如果沒有人,則應請人帶走,僅接受適量。這就是尺寸的滿足。 8. 享用時要想"這是爲了消除飢餓",這就是享用的滿足。 9. 不要儲存后再享用,這就是避免儲存的滿足。 10. 不看口,要站在值得尊敬的狀態中迴應。這就是迴應的滿足。 關於乞食相關的五種苦行:乞食苦行、隨路乞行、一座食苦行、缽中食苦行、后食苦行。這些的詳細討論在《清凈道論》中已述及。這樣,比丘通過乞食滿足的偉大傳統,守護這五種苦行。守護這些時,他以乞食滿足的偉大傳統感到滿足。關於"讚美者"等,應按照之前的方式理解。 關於住處:應瞭解住處、住處領域、住處滿足、與住處相關的苦行。在此,住處包括:床、座椅、墊子、毯子、精舍、半層樓、宮殿、閣樓、山洞、巖窟、閣樓、陽臺、竹林、樹根,或比丘們休息的任何地方,共十五種住處。 住處領域包括:從僧伽、群體、親屬、朋友或自己的財產,或糞衣中的六種領域。 住處滿足是住處中的十五種滿足,應按照乞食中的方式理解。與住處相關的五種苦行:林居苦行、樹根苦行、露天苦行、墳場苦行、隨遇苦行。這些的詳細討論在《清凈道論》中已述及。這樣,比丘通過住處滿足的偉大傳統,守護這五種苦行。守護這些時,他以住處滿足的偉大傳統感到滿足。
Gilānapaccayo pana piṇḍapāteyeva paviṭṭho. Tattha yathālābhayathābalayathāsāruppasantoseneva santussitabbaṃ. Nesajjikaṅgaṃ bhāvanārāmaariyavaṃsaṃ bhajati. Vuttampi cetaṃ –
『『Pañca senāsane vuttā, pañca āhāranissitā;
Eko vīriyasaṃyutto, dve ca cīvaranissitā』』ti.
Iti āyasmā dhammasenāpati sāriputtatthero pathaviṃ pattharamāno viya sāgarakucchiṃ pūrayamāno viya ākāsaṃ vitthārayamāno viya ca paṭhamaṃ cīvarasantosaṃ ariyavaṃsaṃ kathetvā candaṃ uṭṭhāpento viya sūriyaṃ ullaṅghento viya ca dutiyaṃ piṇḍapātasantosaṃ kathetvā sineruṃ ukkhipento viya tatiyaṃ senāsanasantosaṃ ariyavaṃsaṃ kathetvā idāni sahassanayappaṭimaṇḍitaṃ catutthaṃ bhāvanārāmaṃ ariyavaṃsaṃ kathetuṃ puna caparaṃ āvuso bhikkhu pahānārāmo hotīti desanaṃ ārabhi.
Tattha āramanaṃ ārāmo, abhiratīti attho. Pañcavidhe pahāne ārāmo assāti pahānārāmo. Kāmacchandaṃ pajahanto ramati, nekkhammaṃ bhāvento ramati, byāpādaṃ pajahanto ramati…pe… sabbakilese pajahanto ramati, arahattamaggaṃ bhāvento ramatīti evaṃ pahāne ratoti pahānarato. Vuttanayeneva bhāvanāya ārāmo assāti bhāvanārāmo. Bhāvanāya ratoti bhāvanārato.
Imesu pana catūsu ariyavaṃsesu purimehi tīhi terasannaṃ dhutaṅgānaṃ catupaccayasantosassa ca vasena sakalaṃ vinayapiṭakaṃ kathitaṃ hoti. Bhāvanārāmena avasesaṃ piṭakadvayaṃ. Imaṃ pana bhāvanārāmataṃ ariyavaṃsaṃ kathentena bhikkhunā paṭisambhidāmagge nekkhammapāḷiyā kathetabbo. Dīghanikāye dasuttarasuttantapariyāyena kathetabbo. Majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyena kathetabbo. Abhidhamme niddesapariyāyena kathetabbo.
Tattha paṭisambhidāmagge nekkhammapāḷiyāti so nekkhammaṃ bhāvento ramati, kāmacchandaṃ pajahanto ramati. Abyāpādaṃ byāpādaṃ. Ālokasaññaṃ, thinamiddhaṃ. Avikkhepaṃ uddhaccaṃ. Dhammavavatthānaṃ, vicikicchaṃ. Ñāṇaṃ, avijjaṃ. Pāmojjaṃ, aratiṃ. Paṭhamaṃ jhānaṃ, pañca nīvaraṇe. Dutiyaṃ jhānaṃ, vitakkavicāre. Tatiyaṃ jhānaṃ, pītiṃ. Catutthaṃ jhānaṃ, sukhadukkhe. Ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ bhāvento ramati, rūpasaññaṃ paṭighasaññaṃ nānattasaññaṃ pajahanto ramati. Viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāvento ramati, ākiñcaññāyatanasaññaṃ pajahanto ramati.
Aniccānupassanaṃ bhāvento ramati, niccasaññaṃ pajahanto ramati. Dukkhānupassanaṃ, sukhasaññaṃ. Anattānupassanaṃ, attasaññaṃ. Nibbidānupassanaṃ, nandiṃ. Virāgānupassanaṃ, rāgaṃ. Nirodhānupassanaṃ, samudayaṃ. Paṭinissaggānupassanaṃ, ādānaṃ. Khayānupassanaṃ, ghanasaññaṃ. Vayānupassanaṃ, āyūhanaṃ. Vipariṇāmānupassanaṃ, dhuvasaññaṃ. Animittānupassanaṃ, nimittaṃ. Apaṇihitānupassanaṃ, paṇidhiṃ. Suññatānupassanaṃ abhinivesaṃ. Adhipaññādhammavipassanaṃ, sārādānābhinivesaṃ. Yathābhūtañāṇadassanaṃ, sammohābhinivesaṃ. Ādīnavānupassanaṃ, ālayābhinivesaṃ. Paṭisaṅkhānupassanaṃ, appaṭisaṅkhaṃ. Vivaṭṭānupassanaṃ, saṃyogābhinivesaṃ. Sotāpattimaggaṃ , diṭṭhekaṭṭhe kilese. Sakadāgāmimaggaṃ, oḷārike kilese. Anāgāmimaggaṃ, aṇusahagate kilese. Arahattamaggaṃ bhāvento ramati, sabbakilese pajahanto ramatīti evaṃ paṭisambhidāmagge nekkhammapāḷiyā kathetabbo.
以下是巴利文的完整直譯: 1. 病痛的緣起僅在乞食中顯現。在那裡,應以適量的滿足、力量的滿足、優雅的滿足而感到滿足。無臥具的苦行,屬於修行的高貴傳統。確實如此: 「提到五種住處,提到五種依賴飲食; 一個依賴精進,兩個依賴衣服。」 因此,尊者法軍大弟子舍利弗,如同渴望大地,充滿海洋,如同擴充套件天空,首先講述了衣服的滿足的高貴傳統,像升起月亮,像越過太陽,接著講述了乞食的滿足,像舉起須彌山,第三講述了住處的滿足的高貴傳統,現在爲了講述第四個修行的高貴傳統,尊敬的比丘,應該是放棄的滿足。 在這裡,"阿拉曼"意為"安樂"、"愉悅"。五種放棄的安樂就是放棄的滿足。放棄慾望而安樂,放棄貪慾而安樂,放棄敵意而安樂……等等……放棄所有煩惱而安樂,放棄通向阿羅漢道而安樂,這樣放棄而安樂稱為放棄的安樂。由此可知,修行的安樂就是修行的安樂。 在這四個高貴傳統中,因前面三種的十三種苦行和四種依賴的滿足,整個《戒律藏》被講述。剩下的兩部經典由修行的安樂來講述。講述此修行的高貴傳統時,應該在《解脫道》中講述放棄的經典。在《長部》中,應按《十法經》的方式講述。在《中部》中,應按《正念經》的方式講述。在《阿毗達摩》中,應按《解釋經》的方式講述。 在《解脫道》中,放棄的經典是:他放棄貪慾而安樂,放棄慾望而安樂。放棄敵意,放棄懶惰,放棄動搖,放棄懷疑。放棄無知,放棄無明,放棄歡喜,放棄厭倦。第一禪,放棄五種障礙;第二禪,放棄思慮;第三禪,放棄喜悅;第四禪,放棄苦樂。放棄空無邊處的安樂,放棄色的印象,放棄不同的印象。放棄識的安樂……等等……放棄非想非非想處的安樂,放棄無所有的印象,放棄執著的印象。 觀察無常而安樂,放棄常的印象。觀察痛苦而安樂,放棄樂的印象。觀察無我而安樂,放棄我的印象。觀察厭倦而安樂,放棄歡喜。觀察無慾而安樂,放棄慾望。觀察滅盡而安樂,放棄生起。觀察放棄而安樂,放棄執著。觀察滅亡而安樂,放棄厚重的印象。觀察衰老而安樂,放棄生命的印象。觀察變遷而安樂,放棄不變的印象。觀察無相而安樂,放棄相的印象。觀察無所執著而安樂,放棄執著的印象。觀察空無而安樂,放棄執著的印象。觀察智慧的法而安樂,放棄執著的印象。觀察如實知見而安樂,放棄迷惑的執著。觀察痛苦的法而安樂,放棄依賴的執著。觀察反思而安樂,放棄少量的反思。觀察變化而安樂,放棄結合的執著。通向入流道的安樂,放棄明顯的煩惱。通向再來道的安樂,放棄粗重的煩惱。通向不再來道的安樂,放棄細微的煩惱。通向阿羅漢道的安樂,放棄所有煩惱而安樂,這樣在《解脫道》中應講述放棄的經典。
Dīghanikāyedasuttarasuttantapariyāyenāti ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati, ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramati…pe… dasa dhamme bhāvento ramati, dasa dhamme pajahanto ramati. Katamaṃ ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati? Kāyagatāsatiṃ sātasahagataṃ. Imaṃ ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati. Katamaṃ ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramati? Asmimānaṃ. Imaṃ ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramati. Katame dve dhamme…pe… katame dasa dhamme bhāvento ramati? Dasa kasiṇāyatanāni. Ime dasa dhamme bhāvento ramati. Katame dasa dhamme pajahanto ramati? Dasa micchatte. Ime dasa dhamme pajahanto ramati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hotīti evaṃ dīghanikāye dasuttarasuttantapariyāyena kathetabbo.
Majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyenāti ekāyano, bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā, sokaparidevānaṃ samatikkamāya, dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya, ñāyassa adhigamāya, nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati… vedanāsu vedanānupassī… citte cittānupassī… dhammesu dhammānupassī… 『atthi dhammā』ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hoti bhāvanārato, pahānārāmo hoti pahānarato. Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā gacchāmīti pajānāti…pe… puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ…pe… pūtīni cuṇṇakajātāni. So imameva kāyaṃ upasaṃharati, ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatītoti. Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati…pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hotīti evaṃ majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyena kathetabbo.
Abhidhamme niddesapariyāyenāti sabbepi saṅkhate aniccato dukkhato rogato gaṇḍato…pe… saṃkilesikadhammato passanto ramati. Ayaṃ, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hotīti evaṃ niddesapariyāyena kathetabbo.
Nevaattānukkaṃsetīti ajja me saṭṭhi vā sattati vā vassāni aniccaṃ dukkhaṃ anattāti vipassanāya kammaṃ karontassa, ko mayā sadiso atthīti evaṃ attukkaṃsanaṃ na karoti. Na paraṃ vambhetīti aniccaṃ dukkhanti vipassanāmattakampi natthi, kiṃ ime vissaṭṭhakammaṭṭhānā carantīti evaṃ paraṃ vambhanaṃ na karoti. Sesaṃ vuttanayameva.
以下是巴利文的完整直譯: 1. 在《長部》中,提到《十法經》的方式,即是一個法而安樂,一個法而放棄……等等……十個法而安樂,十個法而放棄。什麼是一個法而安樂?是身體的正念與快樂相伴。以此一個法而安樂。什麼是一個法而放棄?是「我」的觀念。以此一個法而放棄。什麼是兩法……等等……什麼是十個法而安樂?是十種元素的境界。這十個法而安樂。什麼是十個法而放棄?是十種錯誤的見解。這十個法而放棄。這樣,比丘們,確實,比丘是修行的安樂,這樣在《長部》中應按《十法經》的方式講述。 2. 在《中部》中,提到《正念經》的方式,即是一個通道,比丘們,通向眾生的清凈,超越悲傷與哀痛,消除痛苦與憂愁,獲得智慧,達到涅槃,這就是四種正念。哪四種?在這裡,比丘觀察身體……觀察感覺……觀察心……觀察法……「存在法」或是他的正念保持,直到僅僅是知識的程度,保持的程度而無所依賴。這樣,比丘們,確實,比丘是修行的安樂,修行的安樂,放棄的安樂,確實是放棄的安樂。再者,比丘們,走路時或是走著說……等等……再者,比丘們,正如他看到身體被丟棄的屍體……等等……腐爛成粉末。他收回這個身體,這個身體確實是如此的法,如此的性質,如此的無常。因此,內心觀察身體而安樂……等等……這樣,比丘們,確實,比丘是修行的安樂,這樣在《中部》中應按《正念經》的方式講述。 3. 在《阿毗達摩》中,提到《解釋經》的方式,即是所有的法,觀察無常、痛苦、疾病、腫塊……等等……觀察污垢的法而安樂。這就是,比丘們,確實,比丘是修行的安樂,這樣在《解釋經》的方式應講述。 4. 「無自我」意指今天我六十或七十年,觀察無常、痛苦、無我而進行內觀的修行者,誰與我相似,因而不進行自我誇耀。也不貶低他人,觀察無常與痛苦,內觀的程度上沒有任何東西,如何在這些特殊的修行場所中行走,因而不貶低他人。其餘的內容如前所述。
310.Padhānānīti uttamavīriyāni. Saṃvarapadhānanti cakkhādīni saṃvarantassa uppannavīriyaṃ. Pahānapadhānanti kāmavitakkādayo pajahantassa uppannavīriyaṃ. Bhāvanāpadhānanti bojjhaṅge bhāventassa uppannavīriyaṃ. Anurakkhaṇāpadhānanti samādhinimittaṃ anurakkhantassa uppannavīriyaṃ.
Vivekanissitantiādīsu viveko virāgo nirodhoti tīṇipi nibbānassa nāmāni. Nibbānañhi upadhivivekattā viveko. Taṃ āgamma rāgādayo virajjantīti virāgo. Nirujjhantīti nirodho. Tasmā 『『vivekanissita』』ntiādīsu ārammaṇavasena adhigantabbavasena vā nibbānanissitanti attho. Vossaggapariṇāminti ettha dve vossaggā pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo ca. Tattha vipassanā tadaṅgavasena kilese ca khandhe ca pariccajatīti pariccāgavossaggo. Maggo ārammaṇavasena nibbānaṃ pakkhandatīti pakkhandanavossaggo. Tasmā vossaggapariṇāminti yathā bhāviyamāno satisambojjhaṅgo vossaggatthāya pariṇamati, vipassanābhāvañca maggabhāvañca pāpuṇāti, evaṃ bhāvetīti ayamettha attho. Sesapadesupi eseva nayo.
Bhadrakanti bhaddakaṃ. Samādhinimittaṃ vuccati aṭṭhikasaññādivasena adhigato samādhiyeva. Anurakkhatīti samādhiparibandhakadhamme rāgadosamohe sodhento rakkhati. Ettha ca aṭṭhikasaññādikā pañceva saññā vuttā. Imasmiṃ pana ṭhāne dasapi asubhāni vitthāretvā kathetabbāni. Tesaṃ vitthāro visuddhimagge vuttoyeva.
Dhamme ñāṇanti ekapaṭivedhavasena catusaccadhamme ñāṇaṃ catusaccabbhantare nirodhasacce dhamme ñāṇañca . Yathāha – 『『tattha katamaṃ dhamme ñāṇaṃ? Catūsu maggesu catūsu phalesu ñāṇa』』nti (vibha. 796). Anvaye ñāṇanti cattāri saccāni paccakkhato disvā yathā idāni, evaṃ atītepi anāgatepi imeva pañcakkhandhā dukkhasaccaṃ, ayameva taṇhā samudayasaccaṃ, ayameva nirodho nirodhasaccaṃ, ayameva maggo maggasaccanti evaṃ tassa ñāṇassa anugatiyaṃ ñāṇaṃ. Tenāha – 『『so iminā dhammena ñātena diṭṭhena pattena viditena pariyogāḷhena atītānāgatena nayaṃ netī』』ti. Pariye ñāṇanti paresaṃ cittaparicchede ñāṇaṃ. Yathāha – 『『tattha katamaṃ pariye ñāṇaṃ? Idha bhikkhu parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca jānātī』』ti (vibha. 796) vitthāretabbaṃ. Ṭhapetvā pana imāni tīṇi ñāṇāni avasesaṃ sammutiñāṇaṃ nāma. Yathāha – 『『tattha katamaṃ sammutiñāṇaṃ? Ṭhapetvā dhamme ñāṇaṃ ṭhapetvā anvaye ñāṇaṃ ṭhapetvā paricchede ñāṇaṃ avasesaṃ sammutiñāṇa』』nti (vibha. 796).
Dukkhe ñāṇādīhi arahattaṃ pāpetvā ekassa bhikkhuno niggamanaṃ catusaccakammaṭṭhānaṃ kathitaṃ. Tattha dve saccāni vaṭṭaṃ, dve vivaṭṭaṃ, vaṭṭe abhiniveso hoti, no vivaṭṭe. Dvīsu saccesu ācariyasantike pariyattiṃ uggahetvā kammaṃ karoti, dvīsu saccesu 『『nirodhasaccaṃ nāma iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ, maggasaccaṃ nāma iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa』』nti savanavasena kammaṃ karoti. Dvīsu saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho vaṭṭati, dvīsu savanapaṭivedho vaṭṭati. Tīṇi kiccavasena paṭivijjhati, ekaṃ ārammaṇavasena. Dve saccāni duddasattā gambhīrāni, dve gambhīrattā duddasāni.
Sotāpattiyaṅgādicatukkavaṇṇanā
以下是巴利文的完整直譯: 310. 努力即是卓越的精進。約束的努力是指眼等感官的約束所生起的精進。放棄的努力是指放棄慾望思維等所生起的精進。修行的努力是指修習覺支所生起的精進。保護的努力是指保護定的所緣所生起的精進。 分離所依即是分離、舍離、滅盡,這三者是涅槃的名稱。因為涅槃是從束縛中分離而來的分離。通過此,貪慾等會被舍離,即為舍離。滅盡即為滅盡。因此,在「依靠分離」等中,意指以所緣或獲得的方式來理解涅槃。放棄的轉變在此有兩個:放棄的放棄和放棄的奔向。在這裡,正念通過觀察煩惱和聚合體而放棄,即為放棄的放棄。通道通過所緣奔向涅槃,即為奔向的放棄。因此,放棄的轉變是指,在修習的正念覺支上,轉變為放棄的目的,達到內觀的狀態和通道的狀態,故此處的意義是這樣。其他部分也同樣如此。 「善」的意思是善良。定的所緣是指通過身體的印象等所獲得的定。保護者是指通過定的相關法,清凈貪慾、愚癡而保護。在這裡,提到的印象有五種。此處應詳細闡述十種不凈的法。它們的詳細內容在《清凈道論》中已有說明。 法的智慧是通過一種直觀的方式,瞭解四聖諦的法,瞭解滅諦的法。正如所說:「那裡什麼是法的智慧?在四個道中,四個果中,智慧。」(《分別論》796)因緣的智慧是指通過直接觀察四種真理,如現在一樣,過去和未來也如此,這五蘊是苦的真理,貪慾是集的真理,滅盡是滅的真理,通道是道的真理,因而智慧跟隨這些。故而說:「他通過此法,智慧、見解、獲得、知曉、堅定地,通向過去和未來的道路。」因緣的智慧是指對他人的心的觀察智慧。正如所說:「那裡什麼是因緣的智慧?在這裡,比丘通過他人的心來觀察他人的心。」(《分別論》796)應詳細闡述。除了這三種智慧外,其餘的稱為世俗智慧。正如所說:「那裡什麼是世俗智慧?除了法的智慧,除了因緣的智慧,除了觀察的智慧,其餘的稱為世俗智慧。」(《分別論》796) 通過苦的智慧等使一位比丘達到阿羅漢,講述四聖諦的修行。在那裡,有兩個真理是輪迴的,兩個是真實的,在輪迴中有執著,而在真實中沒有。在這兩個真理中,依止老師而學習教義,進行修行,在這兩個真理中,「滅的真理是可得的、可喜的、可愛的,通道的真理是可得的、可喜的、可愛的。」通過聽聞的方式進行修行。在這兩個真理中,學習、提問、聽聞、持有、正確理解的方式是輪迴的,在這兩個真理中,聽聞和理解的方式是輪迴的。三種行為的方式是通過觀察達到的,一種是通過所緣的方式。兩個真理是難以理解的,兩個因其深奧而難以理解。 關於入流果的四種解說。
311.Sotāpattiyaṅgānīti sotāpattiyā aṅgāni, sotāpattimaggassa paṭilābhakāraṇānīti attho. Sappurisasaṃsevoti buddhādīnaṃ sappurisānaṃ upasaṅkamitvā sevanaṃ. Saddhammassavananti sappāyassa tepiṭakadhammassa savanaṃ. Yonisomanasikāroti aniccādivasena manasikāro. Dhammānudhammappaṭipattīti lokuttaradhammassa anudhammabhūtāya pubbabhāgapaṭipattiyā paṭipajjanaṃ.
Aveccappasādenāti acalappasādena. 『『Itipi so bhagavā』』tiādīni visuddhimagge vitthāritāni. Phaladhātuāhāracatukkāni uttānatthāneva. Apicettha lūkhapaṇītavatthuvasena oḷārikasukhumatā veditabbā.
Viññāṇaṭṭhitiyoti viññāṇaṃ etāsu tiṭṭhatīti viññāṇaṭṭhitiyo. Ārammaṇaṭṭhitivasenetaṃ vuttaṃ. Rūpūpāyanti rūpaṃ upagataṃ hutvā. Pañcavokārabhavasmiñhi abhisaṅkhāraviññāṇaṃ rūpakkhandhaṃ nissāya tiṭṭhati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Rūpārammaṇanti rūpakkhandhagocaraṃ rūpapatiṭṭhitaṃ hutvā. Nandūpasecananti lobhasahagataṃ sampayuttanandiyāva upasittaṃ hutvā. Itaraṃ upanissayakoṭiyā. Vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjatīti saṭṭhipi sattatipi vassāni evaṃ pavattamānaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati. Vedanūpāyādīsupi eseva nayo. Imehi pana tīhi padehi catuvokārabhave abhisaṅkhāraviññāṇaṃ vuttaṃ. Tassa yāvatāyukaṃ pavattanavasena vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanā veditabbā. Catukkavasena pana desanāya āgatattā viññāṇūpāyanti na vuttaṃ. Evaṃ vuccamāne ca 『『katamaṃ nu kho ettha kammaviññāṇaṃ, katamaṃ vipākaviññāṇa』』nti sammoho bhaveyya, tasmāpi na vuttaṃ. Agatigamanāni vitthāritāneva.
Cīvarahetūti tattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmīti cīvarakāraṇā uppajjati. Iti bhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto. Yathā cīvarādihetu, evaṃ bhavābhavahetūpīti attho. Bhavābhavoti cettha paṇītapaṇītatarāni telamadhuphāṇitādīni adhippetāni. Imesaṃ pana catunnaṃ taṇhuppādānaṃ pahānatthāya paṭipāṭiyāva cattāro ariyavaṃsā desitāti veditabbā. Paṭipadācatukkaṃ heṭṭhā vuttameva. Akkhamādīsu padhānakaraṇakāle sītādīni na khamatīti akkhamā. Khamatīti khamā. Indriyadamanaṃ damā. 『『Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī』』tiādinā nayena vitakkasamanaṃ samā.
Dhammapadānīti dhammakoṭṭhāsāni. Anabhijjhā dhammapadaṃ nāma alobho vā alobhasīsena adhigatajjhānavipassanāmaggaphalanibbānāni vā. Abyāpādo dhammapadaṃ nāma akopo vā mettāsīsena adhigatajjhānādīni vā. Sammāsati dhammapadaṃ nāma suppaṭṭhitasati vā satisīsena adhigatajjhānādīni vā. Sammāsamādhi dhammapadaṃ nāma samāpatti vā aṭṭhasamāpattivasena adhigatajjhānavipassanāmaggaphalanibbānāni vā. Dasāsubhavasena vā adhigatajjhānādīni anabhijjhā dhammapadaṃ. Catubrahmavihāravasena adhigatāni abyāpādo dhammapadaṃ. Dasānussatiāhārepaṭikūlasaññāvasena adhigatāni sammāsati dhammapadaṃ. Dasakasiṇaānāpānavasena adhigatāni sammāsamādhi dhammapadanti.
Dhammasamādānesu paṭhamaṃ acelakapaṭipadā. Dutiyaṃ tibbakilesassa arahattaṃ gahetuṃ asakkontassa assumukhassāpi rudato parisuddhabrahmacariyacaraṇaṃ. Tatiyaṃ kāmesu pātabyatā. Catutthaṃ cattāro paccaye alabhamānassāpi jhānavipassanāvasena sukhasamaṅgino sāsanabrahmacariyaṃ.
以下是巴利文的完整直譯: 311. 入流果的要素是指入流的要素,入流道的獲得原因。善人之交是指接近佛等善人並服務於他們。正法的聽聞是指對適當的三藏法的聽聞。正思惟是指基於無常等的思惟。法的實踐是指依循超越世俗的法的實踐。 無上安樂是指穩定的安樂。「如是,世尊」等等在《清凈道》中已有詳細闡述。果法、食、四種法的意義在此已被提及。此外,這裡應理解為粗細的法。 意識的存在是指意識在這些中存在。以所緣的存在來理解。色的表現是指色的存在。五蘊的存在中,依賴於造作的意識而存在。此處是指這個意義。色的所緣是指色蘊的領域,因而色的存在。快樂的滋養是指與貪慾相伴隨的快樂。其他的則是依賴的方面。增長、繁榮、豐盛的出現是指在六十年、七十年中,增長、繁榮、豐盛的出現。感受的表現等也同樣如此。通過這三種狀態,造作的意識在四蘊中被提及。它的生起程度上,增長、繁榮、豐盛的出現應被理解。因四種法的講述而來,因此沒有提到意識的表現。如此說來,「這裡什麼是造作的意識,什麼是果報的意識」,可能會產生混淆,因此也沒有提到。無去無來已被詳細闡述。 關於衣服的原因,因想要獲得好的衣服而產生的衣服的原因。如此,生死的原因在此是爲了指示的意義。正如衣服等的原因,生死的原因也是如此。生死的意思是指更為精緻的油、蜜、醬等。爲了放棄這些四種貪慾的起源而教導的四種高貴傳統應被理解。關於修行的四種法在下文中已有說明。在不適合的情況下,努力的時間不耐久,故而不耐久。耐久是指忍耐。控制感官的控制。正如所說:「生起的慾望思維不應被執著。」等方式來控制思維的思考。 法句是指法的要素。不貪慾的法句是指無貪、或通過無貪的智慧、內觀、修行、果、涅槃等。無敵意的法句是指無惱、或通過慈心的智慧、等。正念的法句是指良好的正念、或通過正念的智慧等。正定的法句是指定的安住,或通過八種安住的智慧、內觀、果、涅槃等。通過十種善法的方式所獲得的無貪慾的法句。通過四種梵住所獲得的無敵意的法句。通過十種回憶所獲得的正念的法句。 在法的觀察中,第一是無衣的修行。第二是因無法達到阿羅漢而流淚的純凈的梵行。第三是對慾望的放縱。第四是即使無法獲得四種條件的情況下,也能通過禪定與內觀而獲得快樂的修行。
Dhammakkhandhāti ettha guṇaṭṭho khandhaṭṭho. Sīlakkhandhoti sīlaguṇo. Ettha ca phalasīlaṃ adhippetaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Iti catūsupi ṭhānesu phalameva vuttaṃ.
Balānīti upatthambhanaṭṭhena akampiyaṭṭhena ca balāni. Tesaṃ paṭipakkhehi kosajjādīhi akampaniyatā veditabbā. Sabbānipi samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttarāneva kathitāni.
Adhiṭṭhānānīti ettha adhīti upasaggamattaṃ. Atthato pana tena vā tiṭṭhanti, tattha vā tiṭṭhanti, ṭhānameva vā taṃtaṃguṇādhikānaṃ purisānaṃ adhiṭṭhānaṃ, paññāva adhiṭṭhānaṃ paññādhiṭṭhānaṃ. Ettha ca paṭhamena aggaphalapaññā. Dutiyena vacīsaccaṃ. Tatiyena āmisapariccāgo. Catutthena kilesūpasamo kathitoti veditabbo. Paṭhamena ca kammassakatapaññaṃ vipassanāpaññaṃ vā ādiṃ katvā phalapaññā kathitā. Dutiyena vacīsaccaṃ ādiṃ katvā paramatthasaccaṃ nibbānaṃ. Tatiyena āmisapariccāgaṃ ādiṃ katvā aggamaggena kilesapariccāgo. Catutthena samāpattivikkhambhite kilese ādiṃ katvā aggamaggena kilesavūpasamo. Paññādhiṭṭhānena vā ekena arahattaphalapaññā kathitā. Sesehi paramatthasaccaṃ. Saccādhiṭṭhānena vā ekena paramatthasaccaṃ kathitaṃ. Sesehi arahattapaññāti mūsikābhayatthero āha.
Pañhabyākaraṇādicatukkavaṇṇanā
以下是巴利文的完整直譯: 法的聚集是指此處的品質聚集。戒的聚集是指戒的品質。這裡指的是果戒。其他部分也同樣如此。因此在四個地方中,果被提及。 力量是指支撐的地方和不動的地方的力量。應理解為它們的對立面,如懈怠等的無動性。所有這些都是通過安住與內觀的道路,世俗與出世俗的法。 決心是指此處的決心只是一個附加的意思。從意義上說,它們在這裡存在,或在那兒存在,或在某個地方存在,指的是具備這些品質的人們的決心,智慧的決心是智慧的決心。在這裡,第一個是最高果的智慧。第二個是言語的真實。第三個是財物的放棄。第四個是對煩惱的平息應被理解。首先提到的有業果的智慧、內觀的智慧等作為果的智慧。第二個提到的言語的真實作為最終的真實,即涅槃。第三個提到的財物的放棄作為最高的道路,煩惱的放棄。第四個提到的在定的中斷煩惱作為最高的道路,煩惱的平息。通過智慧的決心,或通過單一的阿羅漢果的智慧被提及。其他的則是最終的真實。通過真實的決心,或通過單一的最終真實被提及。其他的則是阿羅漢的智慧,正如鼠害長老所說。
312.Pañhabyākaraṇāni mahāpadesakathāya vitthāritāneva.
Kaṇhanti kāḷakaṃ dasaakusalakammapathakammaṃ. Kaṇhavipākanti apāye nibbattanato kāḷakavipākaṃ. Sukkanti paṇḍaraṃ kusalakammapathakammaṃ. Sukkavipākanti sagge nibbattanato paṇḍaravipākaṃ. Kaṇhasukkanti missakakammaṃ. Kaṇhasukkavipākanti sukhadukkhavipākaṃ. Missakakammañhi katvā akusalena tiracchānayoniyaṃ maṅgalahatthiṭṭhānādīsu uppanno kusalena pavatte sukhaṃ vedayati. Kusalena rājakulepi nibbatto akusalena pavatte dukkhaṃ vedayati. Akaṇhaasukkanti kammakkhayakaraṃ catumaggañāṇaṃ adhippetaṃ. Tañhi yadi kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya. Yadi sukkaṃ bhaveyya, sukkavipākaṃ dadeyya. Ubhayavipākassa pana adānato akaṇhāsukkavipākattā akaṇhaṃ asukkanti ayamettha attho.
Sacchikaraṇīyāti paccakkhakaraṇena ceva paṭilābhena ca sacchikātabbā. Cakkhunāti dibbacakkhunā. Kāyenāti sahajātanāmakāyena. Paññāyāti arahattaphalañāṇena.
Oghāti vaṭṭasmiṃ satte ohananti osīdāpentīti oghā. Tattha pañcakāmaguṇiko rāgo kāmogho. Rūpārūpabhavesu chandarāgo bhavogho. Tathā jhānanikanti sassatadiṭṭhisahagato ca rāgo. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhogho.
Vaṭṭasmiṃ yojentīti yogā. Te oghā viya veditabbā.
Visaṃyojentīti visaññogā. Tattha asubhajjhānaṃ kāmayogavisaṃyogo. Taṃ pādakaṃ katvā adhigato anāgāmimaggo ekanteneva kāmayogavisaññogo nāma. Arahattamaggo bhavayogavisaññogo nāma. Sotāpattimaggo diṭṭhiyogavisaññogo nāma. Arahattamaggo avijjāyogavisaññogo nāma.
Ganthanavasena ganthā. Vaṭṭasmiṃ nāmakāyañceva rūpakāyañca ganthati bandhati palibundhatīti kāyagantho.Idaṃsaccābhinivesoti idameva saccaṃ, moghamaññanti evaṃ pavatto diṭṭhābhiniveso.
Upādānānīti ādānaggahaṇāni. Kāmoti rāgo, soyeva gahaṇaṭṭhena upādānanti kāmupādānaṃ. Diṭṭhīti micchādiṭṭhi, sāpi gahaṇaṭṭhena upādānanti diṭṭhupādānaṃ. Iminā suddhīti evaṃ sīlavatānaṃ gahaṇaṃ sīlabbatupādānaṃ. Attāti etena vadati ceva upādiyati cāti attavādupādānaṃ.
Yoniyoti koṭṭhāsā. Aṇḍe jātāti aṇḍajā. Jalābumhi jātāti jalābujā. Saṃsede jātāti saṃsedajā. Sayanasmiṃ pūtimacchādīsu ca nibbattānametaṃ adhivacanaṃ. Vegena āgantvā upapatitā viyāti opapātikā. Tattha devamanussesu saṃsedajaopapātikānaṃ ayaṃ viseso. Saṃsedajā mandā daharā hutvā nibbattanti. Opapātikā soḷasavassuddesikā hutvā. Manussesu hi bhummadevesu ca imā catassopi yoniyo labbhanti. Tathā tiracchānesu supaṇṇanāgādīsu. Vuttañhetaṃ – 『『tattha, bhikkhave, aṇḍajā supaṇṇā aṇḍajeva nāge haranti, na jalābuje na saṃsedaje na opapātike』』ti (saṃ. ni. 3.393). Cātumahārājikato paṭṭhāya uparidevā opapātikāyeva . Tathā nerayikā. Petesu catassopi labbhanti. Gabbhāvakkantiyo sampasādanīye kathitā eva.
Attabhāvapaṭilābhesu paṭhamo khiḍḍāpadosikavasena veditabbo. Dutiyo orabbhikādīhi ghātiyamānaurabbhādivasena. Tatiyo manopadosikāvasena. Catuttho cātumahārājike upādāya uparisesadevatāvasena. Te hi devā neva attasañcetanāya maranti, na parasañcetanāya.
Dakkhiṇāvisuddhādicatukkavaṇṇanā
以下是巴利文的完整直譯: 312. 問題的闡述是通過偉大的教義詳細說明的。 黑色是指黑暗的十種不善業的行為。黑色的果是指因墮落而產生的黑色果。白色是指白色的善業的行為。白色的果是指因昇天而產生的白色果。黑白混合是指混合的行為。黑白混合的果是指快樂與痛苦的果。在做了不善的行為后,因善的行為而在畜生道、神通道等中生起快樂的感受。因善的行為而生於王族中,因不善的行為而生起痛苦的感受。非黑非白的意思是指消滅業的四道智慧。若它是黑的,就會給予黑色的果;若它是白的,就會給予白色的果。然而,因不給予兩種果的緣故,非黑非白的果是非黑非白的,這是此處的意思。 應證實的意思是通過直接的證實和獲得而應被證實。眼睛是指天眼。身體是指生起的身體。智慧是指阿羅漢果的智慧。 涌流是指在輪迴中,眾生被涌流所淹沒。這裡的五欲是指慾望的涌流。色與無色的存在中,慾望的涌流。正如禪定的涌流,伴隨永恒見解的慾望。二十六種見解是見解的涌流。 在輪迴中是指結合。它們應被理解為涌流。 不結合是指不結合的涌流。在這裡,不凈的禪定是慾望的分離。通過這個基礎,獲得的無漏道是完全的慾望分離。阿羅漢道是生的慾望分離。入流道是見的慾望分離。阿羅漢道是無明的慾望分離。 通過聚集的方式是指聚集。在輪迴中,名身與色身被聚集、束縛、圍繞,這稱為身體的束縛。此處的真實執著是指此為真實,虛妄的見解如是流轉的見解執著。 關於執取是指執取的把握。慾望是指貪慾,因而作為執取的慾望執取。見解是指錯誤見解,這也是作為執取的見解執取。以此為清凈是指對具戒者的把握,作為戒法的執取。自我則是指此處的自我執取。 生處是指生的來源。卵中出生是指卵生。水中出生是指水生。濕生是指濕生。此處在腐臭魚等中所生的都是這個名稱。快速到來而生起的如同生起。這裡的神與人中的濕生者是這個特徵。濕生的眾生,因年幼而出生。生起的眾生,因十六年的成就而出生。在人中和地上神中,這四種生處都是可以獲得的。同樣在畜生中,如神鳥、龍等。正如所說:「在那裡,比丘,卵生的神鳥在卵中如同龍一樣生起,不在水生、不在濕生、不在生起者中。」(《增支部》3.393)從四大天王開始,只有上天的眾生是生起的。同樣地,地獄眾生、餓鬼中也都可以獲得。胎中出生的眾生已被詳細說明。 在獲得自我存在時,首先應理解為因玩耍而生起的。第二是因被殺而生起的。第三是因心的作用而生起的。第四是因四大天王的存在而生起的。那些天神既不因自我意識而死,也不因他人意識而死。 關於南方的清凈的四種解釋。
313.Dakkhiṇāvisuddhiyoti dānasaṅkhātā dakkhiṇā visujjhanti mahapphalā honti etāhīti dakkhiṇāvisuddhiyo.
Dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakatoti yattha dāyako sīlavā hoti, dhammenuppannaṃ deyyadhammaṃ deti, paṭiggāhako dussīlo. Ayaṃ dakkhiṇā vessantaramahārājassa dakkhiṇāsadisā. Paṭiggāhakatovisujjhati, no dāyakatoti yattha paṭiggāhako sīlavā hoti, dāyako dussīlo, adhammenuppannaṃ deti, ayaṃ dakkhiṇā coraghātakassa dakkhiṇāsadisā. Neva dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakatoti yattha ubhopi dussīlā deyyadhammopi adhammena nibbatto. Vipariyāyena catutthā veditabbā.
Saṅgahavatthūnīti saṅgahakāraṇāni. Tāni heṭṭhā vibhattāneva.
Anariyavohārāti anariyānaṃ lāmakānaṃ vohārā.
Ariyavohārāti ariyānaṃ sappurisānaṃ vohārā.
Diṭṭhavāditāti diṭṭhaṃ mayāti evaṃ vāditā. Ettha ca taṃtaṃsamuṭṭhāpakacetanāvasena attho veditabbo.
Attantapādicatukkavaṇṇanā
314.Attantapādīsu paṭhamo acelako. Dutiyo orabbhikādīsu aññataro. Tatiyo yaññayājako. Catuttho sāsane sammāpaṭipanno.
Attahitāya paṭipannādīsu paṭhamo yo sayaṃ sīlādisampanno, paraṃ sīlādīsu na samādapeti āyasmā vakkalitthero viya. Dutiyo yo attanā na sīlādisampanno, paraṃ sīlādīsu samādapeti āyasmā upanando viya. Tatiyo yo nevattanā sīlādisampanno, paraṃ sīlādīsu na samādapeti devadatto viya. Catuttho yo attanā ca sīlādisampanno parañca sīlādīsu samādapeti āyasmā mahākassapo viya.
Tamādīsu tamoti andhakārabhūto. Tamaparāyaṇoti tamameva paraṃ ayanaṃ gati assāti tamaparāyaṇo. Evaṃ sabbapadesu attho veditabbo. Ettha ca paṭhamo nīce caṇḍālādikule dujjīvite hīnattabhāve nibbattitvā tīṇi duccaritāni paripūreti. Dutiyo tathāvidho hutvā tīṇi sucaritāni paripūreti. Tatiyo uḷāre khattiyakule bahuannapāne sampannattabhāve nibbattitvā tīṇi duccaritāni paripūreti. Catuttho tādisova hutvā tīṇi sucaritāni paripūreti.
Samaṇamacaloti samaṇaacalo. Ma-kāro padasandhimattaṃ. So sotāpanno veditabbo. Sotāpanno hi catūhi vātehi indakhīlo viya parappavādehi akampiyo. Acalasaddhāya samannāgatoti samaṇamacalo. Vuttampi cetaṃ – 『『katamo ca puggalo samaṇamacalo? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā』』ti (pu. pa. 190) vitthāro. Rāgadosānaṃ pana tanubhūtattā sakadāgāmī samaṇapadumo nāma. Tenāha – 『『katamo pana puggalo samaṇapadumo? Idhekacco puggalo sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ vuccati puggalo samaṇapadumo』』ti (pu. pa. 190). Rāgadosānaṃ abhāvā khippameva pupphissatīti anāgāmī samaṇapuṇḍarīko nāma. Tenāha – 『『katamo ca puggalo samaṇapuṇḍarīko? Idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ…pe… ayaṃ vuccati puggalo samaṇapuṇḍarīko』』ti (pu. pa. 190). Arahā pana sabbesampi ganthakārakilesānaṃ abhāvā samaṇesu samaṇasukhumālo nāma. Tenāha – 『『katamo ca puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo? Idhekacco āsavānaṃ khayā…pe… upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo』』ti.
『『Ime kho , āvuso』』tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti samapaññāsāya catukkānaṃ vasena dvepañhasatāni kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.
Catukkavaṇṇanā niṭṭhitā.
Pañcakavaṇṇanā
- 南方的清凈是指施捨的性質,南方的施捨是清凈的,果實豐碩。施捨者清凈,而非接受者清凈,若施捨者具戒,依教法施與,接受者不善。此南方如同大王的南方。接受者清凈,而非施捨者清凈,若接受者具戒,施捨者不善,依不法施與,此南方如同賊殺者的南方。若雙方皆不善,或施捨的法不善,亦不清凈。反之,第四種應被理解。 聚合的原因是指聚合的緣故。它們在下文中已有闡述。 不善的行為是指不善者的卑劣行為。 善的行為是指善者的良好行為。 「我見過」是指「我見過」這樣的說法。在這裡應理解為依不同的起因而有不同的意思。
-
關於最終的狀態,首先是無衣者。第二是貧賤者。第三是祭司。第四是正法的修行者。 關於自利的修行者,首先是自己具備戒等的,且不使他人具戒,如尊者瓦卡利。第二是自己不具戒等的,而使他人具戒,如尊者優波難陀。第三是既不具戒等的,又不使他人具戒,如德瓦達托。第四是自己具戒等的,同時也使他人具戒,如尊者摩訶喀薩帕。 在這些中,「黑暗」是指被黑暗所籠罩。依靠黑暗是指依賴黑暗而去的。如此在所有方面應理解其意思。在這裡,首先是低賤的種姓,如賤民等,因其低賤而生起三種惡行。第二是同樣的情形,生起三種善行。第三是高貴的種姓,如王族等,因其富饒而生起三種惡行。第四是同樣的情形,生起三種善行。 修行者是穩定的。這裡的「ma」是指詞的連線。此處應理解為入流者。入流者如同四風的無動搖者,面對外界的言論而不動搖。以堅定的信念而穩定。此處所說:「什麼是穩定的修行者?這裡有一位修行者因三種束縛的消除而穩定。」(《法句經》190)進一步闡述。因貪與惱的微細,故而初果者被稱為「穩定的蓮花」。因此說:「什麼是穩定的蓮花?這裡有一位修行者一旦來到此世,便能消除痛苦,這稱為穩定的蓮花。」(《法句經》190)因貪與惱的缺失,故而不久便會開花的被稱為「穩定的白蓮花」。因此說:「什麼是穩定的白蓮花?這裡有一位修行者在五種地獄中……如是而已,這稱為穩定的白蓮花。」(《法句經》190)而阿羅漢因完全無有束縛的煩惱而被稱為「修行者中的微細者」。因此說:「什麼是修行者中的微細者?這裡有一位修行者因煩惱的消除……如是而已,這稱為修行者中的微細者。」 「這些啊,朋友們」以此說法應理解。如此以三十的數量,講述兩百個問題,長老展現了和諧的意思。 四種解釋已完成。 五種解釋。
-
Iti catukkavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni pañcakavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha pañcasu khandhesu rūpakkhandho lokiyo. Sesā lokiyalokuttarā. Upādānakkhandhā lokiyāva. Vitthārato pana khandhakathā visuddhimagge vuttā. Kāmaguṇā heṭṭhā vitthāritāva.
Sukatadukkaṭādīhi gantabbāti gatiyo. Nirayoti nirassādo. Sahokāsena khandhā kathitā. Tato paresu tīsu nibbattā khandhāva vuttā. Catutthe okāsopi.
Āvāse macchariyaṃ āvāsamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu āgantukaṃ disvā 『『ettha cetiyassa vā saṅghassa vā parikkhāro ṭhapito』』tiādīni vatvā saṅghikampi āvāsaṃ nivāreti. So kālaṅkatvā peto vā ajagaro vā hutvā nibbattati. Kule macchariyaṃ kulamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu tehi kāraṇehi attano upaṭṭhākakule aññesaṃ pavesanampi nivāreti. Lābhe macchariyaṃ lābhamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu saṅghikampi lābhaṃ maccharāyanto yathā aññe na labhanti, evaṃ karoti. Vaṇṇe macchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ. Vaṇṇoti cettha sarīravaṇṇopi guṇavaṇṇopi veditabbo. Pariyattidhamme macchariyaṃ dhammamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu 『『imaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā eso maṃ abhibhavissatī』』ti aññassa na deti. Yo pana dhammānuggahena vā puggalānuggahena vā na deti, na taṃ macchariyaṃ.
Cittaṃ nivārenti pariyonandhantīti nīvaraṇāni. Kāmacchando nīvaraṇapatto arahattamaggavajjho. Kāmarāgānusayo kāmarāgasaṃyojanapatto anāgāmimaggavajjho. Thinaṃ cittagelaññaṃ . Middhaṃ khandhattayagelaññaṃ. Ubhayampi arahattamaggavajjhaṃ. Tathā uddhaccaṃ. Kukkuccaṃ anāgāmimaggavajjhaṃ. Vicikicchā paṭhamamaggavajjhā.
Saṃyojanānīti bandhanāni. Tehi pana baddhesu puggalesu rūpārūpabhave nibbattā sotāpannasakadāgāmino antobaddhā bahisayitā nāma. Tesañhi kāmabhave bandhanaṃ. Kāmabhave anāgāmino bahibaddhā antosayitā nāma. Tesañhi rūpārūpabhave bandhanaṃ. Kāmabhave sotāpannasakadāgāmino antobaddhā antosayitā nāma. Rūpārūpabhave anāgāmino bahibaddhā bahisayitā nāma. Khīṇāsavo sabbattha abandhano.
Sikkhitabbaṃ padaṃ sikkhāpadaṃ, sikkhākoṭṭhāsoti attho. Sikkhāya vā padaṃ sikkhāpadaṃ, adhicittaadhipaññāsikkhāya adhigamupāyoti attho. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato pana sikkhāpadakathā vibhaṅgappakaraṇe sikkhāpadavibhaṅge āgatā eva.
Abhabbaṭṭhānādipañcakavaṇṇanā
-
如此通過四種解釋展示了和諧的意思,現在再通過五種解釋開始新的講解。在這裡,五蘊中,色蘊是世俗的。其餘的則是世俗與出世俗的。執取蘊是世俗的。關於五蘊的詳細討論已在清凈道中闡述。欲的特性在下文中已有詳細說明。 善與惡等應去處是指去處。地獄是指無樂之地。與同類的蘊已被提及。然後在其他三處生起的蘊也已被提及。第四處的去處也是如此。 在住所中,吝嗇是指住所中的吝嗇。因此,具此特徵的比丘見到外來者時,會說「這裡是聖地或僧團的供養」之類的話,便會阻止外來的住所。此人若死去,便會轉生為鬼或蛇。家庭中的吝嗇是指家庭中的吝嗇。因此,具此特徵的比丘因這些原因,會阻止他人進入自己的監護家庭。獲得的吝嗇是指獲得的吝嗇。因此,具此特徵的比丘會對僧團的供養表現出吝嗇,使他人無法獲得。外貌的吝嗇是指外貌的吝嗇。在此,外貌可指身體的外貌或品質的外貌。教法的吝嗇是指教法中的吝嗇。因此,具此特徵的比丘會說「我已掌握此法,若他人掌握,則會壓迫我」,因此不願給予他人。若是以教法的支援或對個人的支援而不給予,則不算吝嗇。 心的障礙是指障礙。慾望的渴望是障礙的表現,因而在阿羅漢道上有阻礙。慾望的習氣是慾望的束縛,因而在初果道上有阻礙。懶惰是心的沉重。昏沉是三蘊的沉重。兩者皆在阿羅漢道上有阻礙。如此,煩躁也是如此。懊悔是在初果道上有阻礙的。疑惑是在初果道上有阻礙的。 束縛是指束縛。通過這些束縛而生的眾生在色與無色的存在中,生起的入流者與初果者是內在束縛的,外在解脫的。對他們而言,慾望的束縛是存在的。對慾望的束縛,初果者與初果者是內在束縛的,外在解脫的。對色與無色的束縛是存在的。對慾望的束縛,入流者與初果者是內在束縛的,外在解脫的。對色與無色的束縛是存在的。已滅盡者在任何地方皆無束縛。 應學習的法是學習的法,學習的內容是指學習的內容。通過學習的法是學習的法,依於心與智慧的學習而達成的方法。此處是概括。關於學習的法的詳細討論已在分解的部分中闡述。 無能為力的狀態等五種解釋已完成。
-
『『Abhabbo, āvuso, khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇa』』ntiādi desanāsīsameva, sotāpannādayopi pana abhabbā. Puthujjanakhīṇāsavānaṃ nindāpasaṃsatthampi evaṃ vuttaṃ. Puthujjano nāma gārayho, mātughātādīnipi karoti . Khīṇāsavo pana pāsaṃso, kunthakipillikaghātādīnipi na karotīti.
Byasanesu viyassatīti byasanaṃ, hitasukhaṃ khipati viddhaṃsetīti attho. Ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ, corarogabhayādīhi ñātivināsoti attho. Bhogānaṃ byasanaṃ bhogabyasanaṃ, rājacorādivasena bhogavināsoti attho. Rogo eva byasanaṃ rogabyasanaṃ. Rogo hi ārogyaṃ byasati vināsetīti byasanaṃ, sīlassa byasanaṃ sīlabyasanaṃ. Dussīlyassetaṃ nāmaṃ. Sammādiṭṭhiṃ vināsayamānā uppannā diṭṭhi eva byasanaṃ diṭṭhibyasanaṃ. Ettha ca ñātibyasanādīni tīṇi neva akusalāni na tilakkhaṇāhatāni. Sīladiṭṭhibyasanadvayaṃ akusalaṃ tilakkhaṇāhataṃ. Teneva 『『nāvuso, sattā ñātibyasanahetu vā』』tiādimāha.
Ñātisampadāti ñātīnaṃ sampadā pāripūrī bahubhāvo. Bhogasampadāyapi eseva nayo. Ārogyassa sampadā ārogyasampadā. Pāripūrī dīgharattaṃ arogatā. Sīladiṭṭhisampadāsupi eseva nayo . Idhāpi ñātisampadādayo no kusalā, na tilakkhaṇāhatā. Sīladiṭṭhisampadā kusalā, tilakkhaṇāhatā. Teneva 『『nāvuso, sattā ñātisampadāhetu vā』』tiādimāha.
Sīlavipattisīlasampattikathā mahāparinibbāne vitthāritāva.
Codakenāti vatthusaṃsandassanā, āpattisaṃsandassanā, saṃvāsappaṭikkhepo, sāmīcippaṭikkhepoti catūhi codanāvatthūhi codayamānena. Kālena vakkhāmi no akālenāti ettha cuditakassa kālo kathito, na codakassa. Paraṃ codentena hi parisamajjhe vā uposathapavāraṇagge vā āsanasālābhojanasālādīsu vā na codetabbaṃ. Divāṭṭhāne nisinnakāle 『『karotāyasmā okāsaṃ, ahaṃ āyasmantaṃ vattukāmo』』ti evaṃ okāsaṃ kāretvā codetabbaṃ. Puggalaṃ pana upaparikkhitvā yo lolapuggalo abhūtaṃ vatvā bhikkhūnaṃ ayasaṃ āropeti, so okāsakammaṃ vināpi codetabbo. Bhūtenāti tacchena sabhāvena. Saṇhenāti maṭṭhena mudukena. Atthasañhitenāti atthakāmatāya hitakāmatāya upetena.
Padhāniyaṅgapañcakavaṇṇanā
- 「無能為力的,朋友,已滅盡的比丘若聚集生存」是如此講解,入流者等也同樣無能為力。對於普通人已滅盡者的貶責與稱讚也是如此。普通人名為可貶責者,甚至會進行殺母等惡行。而已滅盡者則不再進行如殺蟲等行為。 在災難中,災難是指危害,導致幸福的消失。親屬的災難是指親屬的災難,因賊、疾病等導致親屬的毀滅。財物的災難是指財物的災難,因國王的賊等導致財物的損失。疾病即是災難,疾病確實會導致健康的毀滅,故稱為災難,戒的災難是指戒的災難。這是對不善者的稱謂。正見的毀滅所生的見解即是災難,見解的災難。這裡的親屬災難等三者既不是不善的,也不是有特徵的。戒與見的災難二者是指不善且有特徵的。正因如此,「無能為力的,朋友,眾生因親屬的災難而……」如此說。 親屬的富裕是指親屬的富裕,繁榮與富有。財物的富裕也是如此。健康的富裕是指健康的富裕。繁榮是長久的健康。戒與見的富裕也是如此。在這裡,親屬的富裕等並非善的,也不是有特徵的。戒與見的富裕是善的,有特徵的。正因如此,「無能為力的,朋友,眾生因親屬的富裕而……」如此說。 戒的墮落與戒的富裕的討論在《大般涅槃經》中已有詳細闡述。 「因勸導」是指與物品相關的、與過失相關的、與共同生活的排斥、與適當的排斥等四種勸導的對象。這裡提到「我將在適當的時候說,而不是不適當的時候」,是指勸導者的時間,而非被勸導者的時間。因他人的勸導,在聚會中或在齋戒、供養、坐席、飲食等場合不應被勸導。在白天坐著時,「要由尊者來開口,我希望尊者發言」,如此應創造機會進行勸導。而對於被觀察的個體,若是貪婪者,見到不應行的事而對比丘施加壓力,則應在沒有機會的情況下進行勸導。因而,勸導者應具備相應的資格。以此為基礎,因其本質的特性。以此為基礎,因其目的的利益。 五種修行的要素的討論已完成。
317.Padhāniyaṅgānīti padhānaṃ vuccati padahanaṃ, padhānamassa atthīti padhāniyo, padhāniyassa bhikkhuno aṅgāni padhāniyaṅgāni. Saddhoti saddhāya samannāgato. Saddhā panesā āgamanasaddhā, adhigamanasaddhā, okappanasaddhā, pasādasaddhāti catubbidhā. Tattha sabbaññubodhisattānaṃ saddhā abhinīhārato āgatattā āgamanasaddhā nāma. Ariyasāvakānaṃ paṭivedhena adhigatattā adhigamanasaddhā nāma. Buddho dhammo saṅghoti vutte acalabhāvena okappanaṃ okappanasaddhā nāma. Pasāduppatti pasādasaddhā nāma. Idha okappanasaddhā adhippetā. Bodhinti catutthamaggañāṇaṃ. Taṃ suppaṭividdhaṃ tathāgatenāti saddahati. Desanāsīsameva cetaṃ, iminā pana aṅgena tīsupi ratanesu saddhā adhippetā. Yassa hi buddhādīsu pasādo balavā, tassa padhānavīriyaṃ ijjhati. Appābādhoti arogo. Appātaṅkoti niddukkho. Samavepākiniyāti samavipācanīyā. Gahaṇiyāti kammajatejodhātuyā. Nātisītāya nāccuṇhāyāti atisītagahaṇiko sītabhīrū hoti, accuṇhagahaṇiko uṇhabhīrū hoti, tesaṃ padhānaṃ na ijjhati. Majjhimagahaṇikassa ijjhati. Tenāha – 『『majjhimāya padhānakkhamāyā』』ti. Yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattāti yathābhūtaṃ attano aguṇaṃ pakāsetā. Udayatthagāminiyāti udayañca atthaṅgamañca gantuṃ paricchindituṃ samatthāya, etena paññāsalakkhaṇapariggāhakaṃ udayabbayañāṇaṃ vuttaṃ . Ariyāyāti parisuddhāya. Nibbedhikāyāti anibbiddhapubbe lobhakkhandhādayo nibbijjhituṃ samatthāya. Sammā dukkhakkhayagāminiyāti tadaṅgavasena kilesānaṃ pahīnattā yaṃ yaṃ dukkhaṃ khīyati, tassa tassa dukkhassa khayagāminiyā. Iti sabbehi imehi padehi vipassanāpaññāva kathitā. Duppaññassa hi padhānaṃ na ijjhati.
Suddhāvāsādipañcakavaṇṇanā
318.Suddhāvāsāti suddhā idha āvasiṃsu āvasanti āvasissanti vāti suddhāvāsā. Suddhāti kilesamalarahitā anāgāmikhīṇāsavā. Avihātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahāpadāne vuttameva.
Anāgāmīsu āyuno majjhaṃ anatikkamitvā antarāva kilesaparinibbānaṃ arahattaṃ patto antarāparinibbāyī nāma. Majjhaṃ upahacca atikkamitvā patto upahaccaparinibbāyī nāma. Asaṅkhārena appayogena akilamanto sukhena patto asaṅkhāraparinibbāyī nāma. Sasaṅkhārena sappayogena kilamanto dukkhena patto sasaṅkhāraparinibbāyī nāma. Ime cattāro pañcasupi suddhāvāsesu labbhanti. Uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmīti ettha pana catukkaṃ veditabbaṃ. Yo hi avihāto paṭṭhāya cattāro devaloke sodhetvā akaniṭṭhaṃ gantvā parinibbāyati, ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo avihāto dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā catutthaṃ vā devalokaṃ gantvā parinibbāyati, ayaṃ uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma. Yo kāmabhavato akaniṭṭhesu nibbattitvā parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo heṭṭhā catūsu devalokesu tattha tattheva nibbattitvā parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāmāti.
Cetokhilapañcakavaṇṇanā
- 修行的要素是指修行,修行的意義是指修行的內容,修行者的要素是指修行者的要素。信是指具信。信有四種:到達的信、獲得的信、安住的信、信心的信。在這裡,所有的完全覺悟者的信是因其精進而來,故稱為到達的信。聖弟子的信是因其證悟而來,故稱為獲得的信。佛、法、僧的信是因其穩固而來,故稱為安住的信。信的獲得是指信心的信。在此,安住的信是指信的意義。覺悟是指第四道的知識。對此,完全瞭解的如來是值得信賴的。這是對講解的總結,但通過此要素,三寶中的信也應被理解。因信在佛等身上強烈,故其修行的精進也隨之增強。小病是指無病。小恐懼是指無憂。相同的震動是指相同的感受。可接受是指可接受的狀態。若過於寒冷或過於熱,則會因過於寒冷而害怕,因過於熱而害怕,故此時修行的精進不會增強。中等的可接受則會增強。正因如此,故說「中等的修行者是可修行的」。如實地顯現自我,即如實地顯露自身的缺點。能去生與滅者是指能去生與滅,能夠分辨生與滅,故此處提到的智慧是指能辨別生與滅的智慧。聖者是指純凈的。能去除者是指能夠去除貪慾等煩惱。正見的去除者是指由此去除的煩惱,因而痛苦的減少。由此可見,所有這些方面的智慧已被討論。對於無智者而言,修行的精進不會增強。
- 純凈的居住是指在此居住的純凈,住著、將要住著的,故稱為純凈的居住。純凈者是指無煩惱的,已達到無漏的。關於無漏者的內容,已在《大般涅槃經》中闡述。 在無漏者的生命中,不超越中間的,因而達到內在的煩惱的消滅,已達到阿羅漢稱為內在消滅者。中間的,超越而達到的稱為超越消滅者。無量的輕鬆與快樂達到的稱為無量消滅者。有量的疲憊與痛苦達到的稱為有量消滅者。這四者在五種純凈的居住中皆可獲得。向上升的無漏者在此應被理解。若從無漏者開始,經過四個天界而去到無為者,稱為向上升的無漏者。若從無漏者去第二、第三或第四天界而去到無為者,稱為非向上升的無漏者。若從欲界生起而去到無為者,稱為非向上升的無漏者。若在四個天界中生起而去到那裡,稱為非向上升的無漏者。 心的障礙的討論已完成。
319.Cetokhilāti cittassa thaddhabhāvā. Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno 『『dvattiṃsamahāpurisavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī』』ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno 『『atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nu kho natthī』』ti kaṅkhati. Ātappāyāti vīriyakaraṇatthāya. Anuyogāyāti punappunaṃ yogāya. Sātaccāyāti satatakiriyāya. Padhānāyāti padahanatthāya. Ayaṃ paṭhamo cetokhiloti ayaṃ satthari vicikicchāsaṅkhāto paṭhamo cittassa thaddhabhāvo. Dhammeti pariyattidhamme ca paṭivedhadhamme ca. Pariyattidhamme kaṅkhamāno 『『tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ caturāsītidhammakkhandhasahassānīti vadanti, atthi nu kho etaṃ natthī』』ti kaṅkhati. Paṭivedhadhamme kaṅkhamāno 『『vipassanānissando maggo nāma, magganissando phalaṃ nāma, sabbasaṅkhārapaṭinissaggo nibbānaṃ nāmāti vadanti, taṃ atthi nu kho natthī』』ti kaṅkhati. Saṅghe kaṅkhatīti 『『ujuppaṭipannotiādīnaṃ padānaṃ vasena evarūpaṃ paṭipadaṃ paṭipanno cattāro maggaṭṭhā cattāro phalaṭṭhāti aṭṭhannaṃ puggalānaṃ samūhabhūto saṅgho nāma atthi nu kho natthī』』ti kaṅkhati. Sikkhāya kaṅkhamāno 『『adhisīlasikkhā nāma, adhicittaadhipaññāsikkhā nāmāti vadanti , sā atthi nu kho natthī』』ti kaṅkhati. Ayaṃ pañcamoti ayaṃ sabrahmacārīsu kopasaṅkhāto pañcamo cittassa thaddhabhāvo kacavarabhāvo khāṇukabhāvo.
Cetasovinibandhādipañcakavaṇṇanā
320.Cetasovinibandhāti cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya gaṇhantīti cetasovinibandhā. Kāmeti vatthukāmepi kilesakāmepi. Kāyeti attano kāye. Rūpeti bahiddhārūpe. Yāvadatthanti yattakaṃ icchati, tattakaṃ. Udarāvadehakanti udarapūraṃ. Tañhi udaraṃ avadehanato 『『udarāvadehaka』』nti vuccati. Seyyasukhanti mañcapīṭhasukhaṃ. Passasukhanti yathā samparivattakaṃ sayantassa dakkhiṇapassavāmapassānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ uppannaṃ sukhaṃ. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Anuyuttoti yuttappayutto viharati. Paṇidhāyāti patthayitvā. Brahmacariyenāti methunaviratibrahmacariyena. Devo vā bhavissāmīti mahesakkhadevo vā bhavissāmi. Devaññataro vāti appesakkhadevesu vā aññataro.
Indriyesu paṭhamapañcake lokiyāneva kathitāni. Dutiyapañcake paṭhamadutiyacatutthāni lokiyāni, tatiyapañcamāni lokiyalokuttarāni. Tatiyapañcake samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttarāni.
Nissaraṇiyapañcakavaṇṇanā
- 心的障礙是指心的堅固狀態。對老師產生懷疑是指對老師的身體或品質產生懷疑。懷疑身體時,會想:「是否存在被三十二種大人相所裝飾的身體?」懷疑品質時,會想:「是否存在能夠了解過去、未來及目前的所有知識的全知智慧?」努力是爲了進行精進。不斷修習是爲了反覆修習。持續性是爲了不斷的行為。修行是爲了進行修行。這是第一種心的障礙,稱為對老師的懷疑,第一種心的堅固狀態。法是指教法與證法。懷疑教法時,會想:「他們說《三藏》是佛的教導,有八萬四千法門,是否存在?」懷疑證法時,會想:「他們說,內觀是道路,道路是果,所有行法的放棄是涅槃,是否存在?」對僧團產生懷疑是指:「是否存在依四種正行、四種果位、八種眾生所組成的僧團?」對戒律產生懷疑時,會想:「是否存在名為戒的修行、名為心的修行、名為智慧的修行?」這是第五種心的障礙,稱為對同修的懷疑,心的堅固狀態。
- 心的束縛是指將心束縛住,彷彿被遮蔽。慾望是指對物質的慾望與對煩惱的慾望。身體是指自身的身體。色是指外在的色。所欲之物是指所渴望的,正如所渴望的那樣。腹滿是指腹部充滿。因其不被壓迫,故稱為「腹滿」。良好的快樂是指坐墊上的快樂。視之快樂是指在臥躺時,右側與左側所感受到的快樂,正如所經歷的快樂。昏沉的快樂是指沉睡的快樂。依附是指有依附的狀態。願望是指懷有願望。以梵行而行是指以禁慾的梵行而行。可能成為神是指可能成為大天神。某種神是指在小天神中可能成為的某種神。 在感官中,第一組五種是世俗的。第二組五種是第一、第二、第四種是世俗的,第三、第五種是世俗與出世俗的。第三組五種是以安靜與內觀的道路為基礎的,世俗與出世俗的。 解脫的五種討論已完成。
321.Nissaraṇiyāti nissaṭā visaññuttā. Dhātuyoti attasuññasabhāvā. Kāme manasikarototi kāme manasikarontassa, asubhajjhānato vuṭṭhāya agadaṃ gahetvā visaṃ vīmaṃsanto viya vīmaṃsanatthaṃ kāmābhimukhaṃ cittaṃ pesentassāti attho. Na pakkhandatīti na pavisati. Na pasīdatīti pasādaṃ nāpajjati. Nasantiṭṭhatīti na patiṭṭhati. Na vimuccatīti nādhimuccati. Yathā pana kukkuṭapattaṃ vā nhārudaddulaṃ vā aggimhi pakkhittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati na sampasāriyati; evaṃ patilīyati na pasāriyati. Nekkhammaṃ kho panāti idha nekkhammaṃ nāma dasasu asubhesu paṭhamajjhānaṃ, tadassa manasikaroto cittaṃ pakkhandati. Tassa taṃ cittanti tassa taṃ asubhajjhānacittaṃ. Sugatanti gocare gatattā suṭṭhu gataṃ. Subhāvitanti ahānabhāgiyattā suṭṭhu bhāvitaṃ. Suvuṭṭhitanti kāmato suṭṭhu vuṭṭhitaṃ. Suvimuttanti kāmehi suṭṭhu vimuttaṃ. Kāmapaccayā āsavā nāma kāmahetukā cattāro āsavā. Vighātāti dukkhā. Pariḷāhāti kāmarāgapariḷāhā. Na so taṃ vedanaṃ vedetīti so taṃ kāmavedanaṃ vighātapariḷāhavedanañca na vedayati. Idamakkhātaṃ kāmānaṃ nissaraṇanti idaṃ asubhajjhānaṃ kāmehi nissaṭattā kāmānaṃ nissaraṇanti akkhātaṃ. Yo pana taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tatiyaṃ maggaṃ patvā anāgāmiphalena nibbānaṃ disvā puna kāmā nāma natthīti jānāti, tassa cittaṃ accantanissaraṇameva. Sesapadesupi eseva nayo.
Ayaṃ pana viseso, dutiyavāre mettājhānāni byāpādassa nissaraṇaṃ nāma. Tatiyavāre karuṇājhānāni vihiṃsāya nissaraṇaṃ nāma. Catutthavāre arūpajjhānāni rūpānaṃ nissaraṇaṃ nāma. Accantanissaraṇe cettha arahattaphalaṃ yojetabbaṃ.
Pañcamavāre sakkāyaṃ manasikarototi suddhasaṅkhāre pariggaṇhitvā arahattaṃ pattassa sukkhavipassakassa phalasamāpattito vuṭṭhāya vīmaṃsanatthaṃ pañcupādānakkhandhābhimukhaṃ cittaṃ pesentassa. Idamakkhātaṃ sakkāyanissaraṇanti idaṃ arahattamaggena ca phalena ca nibbānaṃ disvā ṭhitassa bhikkhuno puna sakkāyo natthīti uppannaṃ arahattaphalasamāpatticittaṃ sakkāyassa nissaraṇanti akkhātaṃ.
Vimuttāyatanapañcakavaṇṇanā
- 解脫是指被解脫、無所依賴。元素是指自我空無的本質。對慾望的關注是指對慾望的關注,因離開不凈的禪定而取持藥物,像在思考、反思想要的事物,故意將心思送向慾望。不會飛躍是指不進入。不會安住是指無法獲得安住。不會停留是指無法安住。不會解脫是指無法放下。正如被放在火中的雞蛋或被放在火焰中的水,不會擴充套件;同樣地,心不會擴充套件。然則,出離是指在此處的出離,名為十種不凈中的第一禪,因其關注而心會飛躍。那是那種心,即那種不凈的禪定心。善去是指已到達了目的地。善發是指因其擁有而善加修習。善出是指從慾望中善加釋放。因欲而產生的流是指因欲而生的四種流。破壞是指痛苦。束縛是指對慾望的束縛。那個人不會感受那種痛苦,即不會感受慾望的痛苦與破壞的痛苦。這是對慾望解脫的描述,這是因不凈的禪定而被解脫的慾望的解脫。若能以此禪定為基礎,明瞭因緣,達到第三道,見到無餘涅槃,便知再無慾望。此心便是完全解脫。其他部分同樣如此。 這就是特別之處,第二次提到慈心禪的解脫。第三次提到悲心禪的解脫。第四次提到無色禪的解脫。完全解脫則應與阿羅漢果相結合。 第五次提到對我執的關注是指在清凈的法中,獲得阿羅漢果的修行者,因從乾淨的內觀中覺醒,故將心送向五種取法。此為對我執解脫的描述,是指通過阿羅漢道與果,見到涅槃的比丘,心中再無我執,故稱為我執的解脫。 解脫的領域的討論已完成。
322.Vimuttāyatanānīti vimuccanakāraṇāni. Atthapaṭisaṃvedinoti pāḷiatthaṃ jānantassa. Dhammapaṭisaṃvedinoti pāḷiṃ jānantassa. Pāmojjanti taruṇapīti. Pītīti tuṭṭhākārabhūtā balavapīti. Kāyoti nāmakāyo paṭipassambhati. Sukhaṃ vedayatīti sukhaṃ paṭilabhati. Cittaṃ samādhiyatīti arahattaphalasamādhinā samādhiyati. Ayañhi taṃ dhammaṃ suṇanto āgatāgataṭṭhāne jhānavipassanāmaggaphalāni jānāti, tassa evaṃ jānato pīti uppajjati. So tassā pītiyā antarā osakkituṃ na dento upacārakammaṭṭhāniko hutvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Taṃ sandhāya vuttaṃ – 『『cittaṃ samādhiyatī』』ti. Sesesupi eseva nayo . Ayaṃ pana viseso, samādhinimittanti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu aññataro samādhiyeva samādhinimittaṃ. Suggahitaṃ hotītiādīsu ācariyasantike kammaṭṭhānaṃ uggaṇhantena suṭṭhu gahitaṃ hoti. Suṭṭhu manasikatanti suṭṭhu upadhāritaṃ. Suppaṭividdhaṃ paññāyāti paññāya suṭṭhu paccakkhaṃ kataṃ. Tasmiṃ dhammeti tasmiṃ kammaṭṭhānapāḷidhamme.
Vimuttiparipācanīyāti vimutti vuccati arahattaṃ, taṃ paripācentīti vimuttiparipācanīyā. Aniccasaññāti aniccānupassanāñāṇe uppannasaññā. Anicce dukkhasaññāti dukkhānupassanāñāṇe uppannasaññā. Dukkhe anattasaññāti anattānupassanāñāṇe uppannasaññā. Pahānasaññāti pahānānupassanāñāṇe uppannasaññā. Virāgasaññāti virāgānupassanāñāṇe uppannasaññā.
『『Ime kho āvuso』』tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti chabbīsatiyā pañcakānaṃ vasena tiṃsasatapañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.
Pañcakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Chakkavaṇṇanā
-
解脫的領域是指解脫的原因。對法的體驗是指了解巴利文的內容。對法的體驗是指了解巴利文的內容。歡喜是指愉悅的心境。愉悅是指以滿足的狀態為基礎的強烈歡喜。身體是指名義上的身體所平息。快樂的體驗是指獲得快樂。心的專注是指以阿羅漢果的專注而專注。因其聽聞法而知曉來去的境界,禪定與內觀的道路與果,故因如此的瞭解而生起歡喜。因不讓歡喜的內在流失,而成為專注的修行者,增進內觀,最終達到阿羅漢果。對此,故說:「心的專注。」其他部分同樣如此。這就是特別之處,專注的對象是指在三十種對像中,某種專注的對象。被很好地掌握是指在師長面前修習的法被很好地掌握。很好地關注是指被很好地維持。透徹瞭解是指以智慧被很好地顯現。此法是指此處的修習與巴利文的內容。 解脫的保持是指解脫被稱為阿羅漢果,故稱為解脫的保持。無常的觀念是指因無常觀而生起的觀念。無常中苦的觀念是指因苦觀而生起的觀念。苦中無我的觀念是指因無我觀而生起的觀念。放棄的觀念是指因放棄觀而生起的觀念。厭離的觀念是指因厭離觀而生起的觀念。 「這些,朋友」是指應以此方式理解。如此,因六十的五種,講述三十七種法的總和,顯示出長老的和諧。 五種的討論已完成。 六種的討論。
-
Iti pañcakavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni chakkavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha ajjhattikānīti ajjhattajjhattikāni. Bāhirānīti tato ajjhattajjhattato bahibhūtāni. Vitthārato pana āyatanakathā visuddhimagge kathitāva. Viññāṇakāyāti viññāṇasamūhā. Cakkhuviññāṇanti cakkhupasādanissitaṃ kusalākusalavipākaviññāṇaṃ. Esa nayo sabbattha. Cakkhusamphassoti cakkhunissito samphasso. Sotasamphassādīsupi eseva nayo. Manosamphassoti ime dasa samphasse ṭhapetvā seso sabbo manosamphasso nāma. Vedanāchakkampi eteneva nayena veditabbaṃ. Rūpasaññāti rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannā saññā. Etenupāyena sesāpi veditabbā. Cetanāchakkepi eseva nayo. Tathā taṇhāchakke.
Agāravoti gāravavirahito. Appatissoti appatissayo anīcavutti. Ettha pana yo bhikkhu satthari dharamāne tīsu kālesu upaṭṭhānaṃ na yāti. Satthari anupāhane caṅkamante saupāhano caṅkamati, nīce caṅkamante ucce caṅkamati, heṭṭhā vasante upari vasati, satthudassanaṭṭhāne ubho aṃse pārupati, chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, nahāyati, uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti. Parinibbute pana cetiyaṃ vandituṃ na gacchati, cetiyassa paññāyanaṭṭhāne satthudassanaṭṭhāne vuttaṃ sabbaṃ karoti, ayaṃ satthari agāravo nāma. Yo pana dhammassavane saṃghuṭṭhe sakkaccaṃ na gacchati, sakkaccaṃ dhammaṃ na suṇāti, samullapanto nisīdati, sakkaccaṃ na gaṇhāti, na vāceti, ayaṃ dhamme agāravo nāma. Yo pana therena bhikkhunā anajjhiṭṭho dhammaṃ deseti, nisīdati, pañhaṃ katheti, vuḍḍhe bhikkhū ghaṭṭento gacchati, tiṭṭhati, nisīdati, dussapallatthikaṃ vā hatthapallatthikaṃ vā karoti, saṅghamajjhe ubho aṃse pārupati, chattupāhanaṃ dhāreti, ayaṃ saṅghe agāravo nāma. Ekabhikkhusmimpi hi agārave kate saṅghe agāravo katova hoti. Tisso sikkhā pana apūrayamānova sikkhāya agāravo nāma. Appamādalakkhaṇaṃ ananubrūhayamāno appamāde agāravo nāma. Duvidhampi paṭisanthāraṃ akaronto paṭisanthāre agāravo nāma. Cha gāravā vuttappaṭipakkhavasena veditabbā.
Somanassūpavicārāti somanassasampayuttā vicārā. Somanassaṭṭhāniyanti somanassakāraṇabhūtaṃ. Upavicaratīti vitakkena vitakketvā vicārena paricchindati. Esa nayo sabbattha. Domanassūpavicārāpi evameva veditabbā. Tathā upekkhūpavicārā. Sāraṇīyadhammā heṭṭhā vitthāritā. Diṭṭhisāmaññagatoti iminā pana padena kosambakasutte paṭhamamaggo kathito. Idha cattāropi maggā.
Vivādamūlachakkavaṇṇanā
- 如此,通過五種的方式顯示和諧之法,現在開始通過六種的方式進行講解。在這裡,內在的指的是內在的內在。外在的指的是從內在的內在到外在的存在。詳細地說,關於感官的討論已在清凈道中闡述。意識的身體是指意識的聚合。眼識是指依眼而生的善不善的果報意識。這種方式在所有地方都是如此。眼的接觸是指由眼所引發的接觸。耳的接觸等同樣如此。心的接觸是指除了這十種接觸外,其他的都是心的接觸。感受的六種也是以此方式理解。形象的認知是指以形象為對像而生起的認知。以此方法,其他的也應如此理解。意志的六種也是以此方式理解。慾望的六種也是如此。 無負擔是指沒有負擔。少欲是指少欲的狀態,不是惡行。在這裡,若比丘在老師講法時,在三種時機內不前來,便是無負擔的。在老師未講法時,走動時帶著行李走動,低賤的走動時高貴地走動,坐在下面時坐在上面,老師的視線範圍內雙肩平行,手持遮陽傘,揹負行李,洗澡,或是進行高聲或低聲的行為。然而在涅槃時,不去禮拜聖地,若在聖地的智慧之處,老師的視線範圍內所說的所有行為,皆是無負擔的。若在聽法時,被僧團所束縛,認真地不前來,認真地不聽法,坐著時沉默不語,認真地不參與,便是法的無負擔。若以長老的比丘為依靠,講法、坐著、提問,推擠年長的比丘,站著、坐著,做一些難以看見的或難以觸及的事情,雙肩在僧團中平行,手持遮陽傘,便是僧團的無負擔。即便在一個比丘身上,若無負擔地在僧團中,便是無負擔的。三種戒律若不圓滿,則稱為無負擔的。若不違反正念,則稱為無負擔的。若不做兩種的對抗,則稱為無負擔的。六種負擔應以相反的方式理解。 歡喜的思維是指與歡喜相伴的思維。歡喜的狀態是指成為歡喜的原因。思考是指通過思維進行思考。此種方式在所有地方都是如此。憂愁的思維也是如此。抑或是無分別的思維。重要的法在下面已詳細闡述。關於見解的相似性,這裡通過《Kosambaka經》中的第一道進行講解。在這裡有四種道路。 爭論的根源的討論已完成。
325.Vivādamūlānīti vivādassa mūlāni. Kodhanoti kujjhanalakkhaṇena kodhena samannāgato. Upanāhīti veraappaṭinissaggalakkhaṇena upanāhena samannāgato. Ahitāya dukkhāya devamanussānanti dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo kathaṃ devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattati. Kosambakakkhandhake viya dvīsu bhikkhūsu vivādaṃ āpannesu tasmiṃ vihāre tesaṃ antevāsikā vivadanti. Tesaṃ ovādaṃ gaṇhanto bhikkhunisaṅgho vivadati. Tato tesaṃ upaṭṭhākā vivadanti. Atha manussānaṃ ārakkhadevatā dve koṭṭhāsā honti. Tattha dhammavādīnaṃ ārakkhadevatā dhammavādiniyo honti adhammavādīnaṃ adhammavādiniyo. Tato ārakkhadevatānaṃ mittā bhummā devatā bhijjanti. Evaṃ paramparā yāva brahmalokā ṭhapetvā ariyasāvake sabbe devamanussā dve koṭṭhāsā honti. Dhammavādīhi pana adhammavādinova bahutarā honti. Tato 『『yaṃ bahukehi gahitaṃ, taṃ taccha』』nti dhammaṃ vissajjetvā bahutarāva adhammaṃ gaṇhanti. Te adhammaṃ purakkhatvā vadantā apāyesu nibbattanti. Evaṃ dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya hoti.
Ajjhattaṃ vāti tumhākaṃ abbhantaraparisāya. Bahiddhā vāti paresaṃ parisāya.
Makkhīti paresaṃ guṇamakkhanalakkhaṇena makkhena samannāgato. Paḷāsīti yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato. Issukīti parasakkārādīni issāyanalakkhaṇāya issāya samannāgato. Maccharīti āvāsamacchariyādīhi samannāgato. Saṭhoti kerāṭiko. Māyāvīti katapāpapaṭicchādako. Pāpicchoti asantasambhāvanicchako dussīlo. Micchādiṭṭhīti natthikavādī ahetukavādī akiriyavādī. Sandiṭṭhiparāmāsīti sayaṃ diṭṭhimeva parāmasati. Ādhānaggāhīti daḷhaggāhī. Duppaṭinissaggīti na sakkā hoti gahitaṃ vissajjāpetuṃ.
Pathavīdhātūti patiṭṭhādhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātu. Viññāṇadhātūti vijānanadhātu.
Nissaraṇiyachakkavaṇṇanā
326.Nissaraṇiyā dhātuyoti nissaṭadhātuyova. Pariyādāya tiṭṭhatīti pariyādiyitvā hāpetvā tiṭṭhati. 『Mā hevantissa vacanīyo』ti yasmā abhūtaṃ byākaraṇaṃ byākaroti, tasmā mā evaṃ bhaṇīti vattabbo. Yadidaṃ mettācetovimuttīti yā ayaṃ mettācetovimutti, idaṃ nissaraṇaṃ byāpādassa, byāpādato nissaṭāti attho. Yo pana mettāya tikacatukkajjhānato vuṭṭhito saṅkhāre sammasitvā tatiyamaggaṃ patvā 『『puna byāpādo natthī』』ti tatiyaphalena nibbānaṃ passati, tassa cittaṃ accantaṃ nissaraṇaṃ byāpādassa. Etenupāyena sabbattha attho veditabbo.
Animittācetovimuttīti arahattaphalasamāpatti. Sā hi rāganimittādīnañceva rūpanimittādīnañca niccanimittādīnañca abhāvā 『『animittā』』ti vuttā. Nimittānusārīti vuttappabhedaṃ nimittaṃ anusaratīti nimittānusārī.
Asmīti asmimāno. Ayamahamasmīti pañcasu khandhesu ayaṃ nāma ahaṃ asmīti ettāvatā arahattaṃ byākataṃ hoti. Vicikicchākathaṃkathāsallanti vicikicchābhūtaṃ kathaṃkathāsallaṃ. 『Mā hevantissa vacanīyo』ti sace te paṭhamamaggavajjhā vicikicchā uppajjati, arahattabyākaraṇaṃ micchā hoti, tasmā mā abhūtaṃ bhaṇīti vāretabbo. Asmimānasamugghātoti arahattamaggo. Arahattamaggaphalavasena hi nibbāne diṭṭhe puna asmimāno natthīti arahattamaggo asmimānasamugghātoti vutto.
Anuttariyādichakkavaṇṇanā
- 爭論的根源是指爭論的根本。憤怒是指具備憤怒特徵的憤怒。怨恨是指具備怨恨特徵的怨恨。對眾生的害處是指對兩位比丘的爭論如何導致天人受害。就像在《Kosambaka經》中,兩位比丘之間的爭論,在那個寺院裡,他們的弟子們爭論。因而,僧團因接受他們的教誨而爭論。然後,他們的隨侍也爭論。接著,眾生的保護神有兩個部分。在那裡,法的保護神是法的維護者,非法的保護神是非法的維護者。接著,保護神的朋友,即地神,便會分開。如此,直到梵天界,所有的天人都有兩個部分。法的維護者比非法的維護者更多。因此,「被眾多所持的,便讓它去」,故而拋棄法,更多地歸屬非法。他們以非法為前提而說,便會墮入惡道。如此,兩位比丘的爭論便導致眾生受害。 「內部」是指你們的內部團體。「外部」是指他人的團體。 嫉妒是指具備他人優點的嫉妒。傲慢是指具備傲慢特徵的傲慢。妒忌是指因他人所作所為而產生的嫉妒。吝嗇是指因居住而有的吝嗇。狡詐是指狡猾的表現。欺詐是指掩蓋惡行的行為。惡行是指不善的意圖。錯誤的見解是指否定的言論、無因的言論、非行為的言論。對見解的執著是指對自己見解的執著。堅固的把握是指堅固的掌握。難以放棄是指無法讓被持有的東西放下。 地的元素是指基礎的元素。水的元素是指束縛的元素。火的元素是指維持的元素。風的元素是指擴充套件的元素。空的元素是指未接觸的元素。意識的元素是指認知的元素。 解脫的領域的討論已完成。
- 解脫的元素是指被解脫的元素。圍繞著停留是指圍繞著放下而停留。「不要讓他成為可說之人」,因為他在說虛假的話,因此應當說「不要如此說」。即是說慈心的心解脫,這是解脫于怨恨,因怨恨而解脫的意思。若是從慈心的初禪中出離,明瞭因緣,達到第三道,見到「再無怨恨」,則其心便是完全解脫于怨恨。以此方法,其他地方的意思應當如此理解。 無相的心解脫是指阿羅漢果的專注。因為它是無慾、無相、無常的特徵的缺失,故稱為「無相」。因應相應的特徵而說的特徵是指隨相應的特徵而說的。 「我」是指自我意識。這個「我」是指五蘊中的「我」,到此為止,阿羅漢的定義便已闡述。懷疑是指懷疑的箭。若是他們在初道上生起懷疑,則阿羅漢的定義便是錯誤的,因此應當阻止說「不要說虛假之言」。自我意識的消失是指阿羅漢道。因阿羅漢道的果,見到涅槃時,再無自我意識,故稱為自我意識的消失。 無上之道的討論已完成。
327.Anuttariyānīti anuttarāni jeṭṭhakāni. Dassanesu anuttariyaṃ dassanānuttariyaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha hatthiratanādīnaṃ dassanaṃ na dassanānuttariyaṃ, niviṭṭhasaddhassa pana niviṭṭhapemavasena dasabalassa vā bhikkhusaṅghassa vā kasiṇāsubhanimittādīnaṃ vā aññatarassa dassanaṃ dassanānuttariyaṃ nāma. Khattiyādīnaṃ guṇakathāsavanaṃ na savanānuttariyaṃ, niviṭṭhasaddhassa pana niviṭṭhapemavasena tiṇṇaṃ vā ratanānaṃ guṇakathāsavanaṃ tepiṭakabuddhavacanasavanaṃ vā savanānuttariyaṃ nāma. Maṇiratanādilābho na lābhānuttariyaṃ, sattavidhaariyadhanalābho pana lābhānuttariyaṃ nāma. Hatthisippādisikkhanaṃ na sikkhānuttariyaṃ, sikkhattayapūraṇaṃ pana sikkhānuttariyaṃ nāma. Khattiyādīnaṃ pāricariyā na pāricariyānuttariyaṃ, tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ pāricariyā pāricariyānuttariyaṃ nāma. Khattiyādīnaṃ guṇānussaraṇaṃ nānussatānuttariyaṃ, tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ guṇānussaraṇaṃ anussatānuttariyaṃ nāma.
Anussatiyova anussatiṭṭhānāni nāma. Buddhānussatīti buddhassa guṇānussaraṇaṃ. Evaṃ anussarato hi pīti uppajjati. So taṃ pītiṃ khayato vayato paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Upacārakammaṭṭhānaṃ nāmetaṃ gihīnampi labbhati, esa nayo sabbattha. Vitthārakathā panettha visuddhimagge vuttanayeneva veditabbā.
Satatavihārachakkavaṇṇanā
328.Satatavihārāti khīṇāsavassa niccavihārā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti cakkhudvārārammaṇe āpāthagate taṃ rūpaṃ cakkhuviññāṇena disvā javanakkhaṇe iṭṭhe arajjanto neva sumano hoti, aniṭṭhe adussanto na dummano. Asamapekkhane mohaṃ anuppādento upekkhako viharati majjhatto, satiyā yuttattā sato, sampajaññena yuttattā sampajāno. Sesapadesupi eseva nayo. Iti chasupi dvāresu upekkhako viharatīti iminā chaḷaṅgupekkhā kathitā. Sampajānoti vacanato pana cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti. Satatavihārāti vacanato aṭṭhapi mahācittāni labbhanti arajjanto adussantoti vacanato dasapi cittāni labbhanti. Somanassaṃ kathaṃ labbhatīti ce āsevanato labbhati.
Abhijātichakkavaṇṇanā
- 無上者是指無上的長者。在觀察中,無上是指觀察中的無上。其他方面同樣如此。在這裡,象牙等的觀察不是無上的觀察,而是以信心為基礎的觀察,或是十力的比丘僧團的觀察,或是某種修行的美好特徵的觀察,才稱為無上的觀察。貴族等的德行的聽聞不是無上的聽聞,而是以信心為基礎的三種寶的德行的聽聞,或是經典佛語的聽聞,才稱為無上的聽聞。寶石等的獲得不是無上的獲得,而是七種清白的財富的獲得,才稱為無上的獲得。大象的訓練不是無上的訓練,而是訓練三種的圓滿,才稱為無上的訓練。貴族等的侍奉不是無上的侍奉,而是三種寶的侍奉,才稱為無上的侍奉。貴族等的德行的回憶不是無上的回憶,而是三種寶的德行的回憶,才稱為無上的回憶。 回憶是指回憶的地方。佛的回憶是指對佛的德行的回憶。如此回憶時,歡喜便會生起。因而,他將那歡喜從消逝和滅盡中建立,最終達到阿羅漢果。專注的修行並非只有家人才能獲得,這種方式在所有地方都是如此。詳細的討論在清凈道中應以所述的方式理解。 常住的討論已完成。
- 常住是指已斷的煩惱的常住。用眼睛看到色相時,看到色相時,眼識在接觸對像時,若在瞬間中對可愛之物產生渴望,便不會心生愉悅;對不可愛之物則不會心生不悅。無所依賴地消除愚癡,保持平等心,處於中道,因正念而適當,因正知而適當,保持正知。其他地方同樣如此。如此,在六個門中保持平等心,便稱為六種平等的觀察。保持正知的說法,便能獲得四種與智慧相應的心。常住的說法,便能獲得八種偉大的心,因而保持不渝而不生煩惱的說法,便能獲得十種心。若問如何獲得歡喜,則是因修習而獲得。 高貴的討論已完成。
329.Abhijātiyoti jātiyo. Kaṇhābhijātiko samānoti kaṇhe nīcakule jāto hutvā. Kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyatīti kāḷakaṃ dasadussīlyadhammaṃ pasavati karoti. So taṃ abhijāyitvā niraye nibbattati. Sukkaṃ dhammanti ahaṃ pubbepi puññānaṃ akatattā nīcakule nibbatto. Idāni puññaṃ karomīti puññasaṅkhātaṃ paṇḍaraṃ dhammaṃ abhijāyati. So tena sagge nibbattati. Akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānanti nibbānañhi sace kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya. Sace sukkaṃ, sukkavipākaṃ dadeyya. Dvinnampi appadānato pana 『『akaṇhaṃ asukka』』nti vuttaṃ. Nibbānañca nāma imasmiṃ atthe arahattaṃ adhippetaṃ. Tañhi kilesanibbānante jātattā nibbānaṃ nāma. Taṃ esa abhijāyati pasavati karoti. Sukkābhijātiko samānoti sukke uccakule jāto hutvā. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
Nibbedhabhāgiyachakkavaṇṇanā
Nibbedhabhāgiyāti nibbedho vuccati nibbānaṃ, taṃ bhajanti upagacchantīti nibbedhabhāgiyā. Aniccasaññādayo pañcake vuttā. Nirodhānupassanāñāṇe saññā nirodhasaññā nāma.
『『Ime kho, āvuso』』tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti dvāvīsatiyā chakkānaṃ vasena bāttiṃsasatapañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.
Chakkavaṇṇanā niṭṭhitā.
Sattakavaṇṇanā
- Iti chakkavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni sattakavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi.
Tattha sampattipaṭilābhaṭṭhena saddhāva dhanaṃ saddhādhanaṃ. Esa nayo sabbattha. Paññādhanaṃ panettha sabbaseṭṭhaṃ. Paññāya hi ṭhatvā tīṇi sucaritāni pañcasīlāni dasasīlāni pūretvā saggūpagā honti, sāvakapāramīñāṇaṃ, paccekabodhiñāṇaṃ, sabbaññutaññāṇañca paṭivijjhanti. Imāsaṃ sampattīnaṃ paṭilābhakāraṇato paññā 『『dhana』』nti vuttā. Sattapi cetāni lokiyalokuttaramissakāneva kathitāni. Bojjhaṅgakathā kathitāva.
Samādhiparikkhārāti samādhiparivārā. Sammādiṭṭhādīni vuttatthāneva. Imepi satta parikkhārā lokiyalokuttarāva kathitā.
Asataṃ dhammā asantā vā dhammā lāmakā dhammāti asaddhammā. Vipariyāyena saddhammā veditabbā. Sesamettha uttānatthameva. Saddhammesu pana saddhādayo sabbepi vipassakasseva kathitā. Tesupi paññā lokiyalokuttarā. Ayaṃ viseso.
Sappurisānaṃ dhammāti sappurisadhammā. Tattha suttageyyādikaṃ dhammaṃ jānātīti dhammaññū. Tassa tasseva bhāsitassa atthaṃ jānātīti atthaññū. 『『Ettakomhi sīlena samādhinā paññāyā』』ti evaṃ attānaṃ jānātīti attaññū. Paṭiggahaṇaparibhogesu mattaṃ jānātīti mattaññū. Ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ kālo paripucchāya, ayaṃ kālo yogassa adhigamāyāti evaṃ kālaṃ jānātīti kālaññū. Ettha ca pañca vassāni uddesassa kālo. Dasa paripucchāya. Idaṃ atisambādhaṃ. Dasa vassāni pana uddesassa kālo. Vīsati paripucchāya. Tato paraṃ yoge kammaṃ kātabbaṃ. Aṭṭhavidhaṃ parisaṃ jānātīti parisaññū. Sevitabbāsevitabbaṃ puggalaṃ jānātīti puggalaññū.
- 高貴者是指高貴的出生。黑色高貴者是指生於黑暗低賤家庭。黑暗法是指黑暗的十種惡行。因而,他因這些而生於地獄。白色法是指我因過去未作善行而生於低賤家庭。現在我將行善,於是生起被稱為白色的法。因而,他因而生於天界。若是黑色,便會給與黑色的果報;若是白色,便會給與白色的果報。兩者皆因微少的緣故而稱為「黑色與白色」。涅槃的名字在此意指阿羅漢果。因其是煩惱的消滅,故稱為涅槃。此法生起於他。白色高貴者是指生於高貴家庭。其他的應以所述的方式理解。 解脫的部分的討論。 解脫的部分是指解脫即涅槃,因而稱為解脫的部分。無常的認知等五個方面已說明。滅盡的觀察的智慧是指滅盡的認知。 「這些,朋友」,等如所述的方式應當理解。如此,通過二十二個方面的六種方式講述三十八個問題,長老顯示和諧之法。 六種討論已完成。
- 如此,通過六種的方式顯示和諧之法,現在開始通過七種的方式進行講解。 在這裡,因獲得財富而生起的信心是財富,信心的財富。其他地方同樣如此。智慧的財富在這裡是最為卓越的。因智慧而獲得三種善行、五戒、十戒而生於天界,獲得聲聞的智慧、獨覺的智慧、全知的智慧。因這些財富的獲得,智慧被稱為「財富」。這七種是世間與出世間的混合。覺支的討論已被闡述。 專注的周邊是指專注的圍繞。正見等已在所述的地方說明。這七種周邊是世間與出世間的討論。 不善的法是不善的法,或是低劣的法,即是非善法。善法應被理解為相反的。其他的在此處是已闡述的意義。關於善法,信心等皆是對有見者的討論。對此,智慧是世間與出世間的。 善人的法是指善人的法。在那裡,知法者是指知曉教法的。知曉其所說的意義者是指知曉意義的。自知「我在戒、定、慧上有如此」者是指自知者。知曉接受與消費的適度者是指知曉適度者。知曉時機者是指知曉時機的,知曉教誨的時機,知曉詢問的時機,知曉修行的時機,故而知曉時機者。這裡,五年是教誨的時機。十年是詢問的時機。這是極為詳盡的。十年是教誨的時機。二十年是詢問的時機。之後,修行的工作應當進行。八種的團體應知曉。應知曉應修與不應修的人。
331.Niddasavatthūnīti niddasādivatthūni. Niddaso bhikkhu, nibbīso, nittiṃso, niccattālīso, nippaññāso bhikkhūti evaṃ vacanakāraṇāni. Ayaṃ kira pañho titthiyasamaye uppanno. Titthiyā hi dasavassakāle mataṃ nigaṇṭhaṃ niddasoti vadanti. So kira puna dasavasso na hoti. Na kevalañca dasavassova. Navavassopi…pe… ekavassopi na hoti. Eteneva nayena vīsativassādikālepi mataṃ nibbīso, nittiṃso, niccattālīso, nippaññāsoti vadanti. Āyasmā ānando gāme vicaranto taṃ kathaṃ sutvā vihāraṃ gantvā bhagavato ārocesi. Bhagavā āha –
『『Na idaṃ, ānanda, titthiyānaṃ adhivacanaṃ mama sāsane khīṇāsavassetaṃ adhivacanaṃ. Khīṇāsavo hi dasavassakāle parinibbuto puna dasavasso na hoti. Na kevalañca dasavassova, navavassopi…pe… ekavassopi. Na kevalañca ekavassova, dasamāsikopi…pe… ekamāsikopi. Ekadivasikopi. Ekamuhuttopi na hoti eva. Kasmā? Puna paṭisandhiyā abhāvā. Nibbīsādīsupi eseva nayo. Iti bhagavā mama sāsane khīṇāsavassetaṃ adhivacana』』nti –
Vatvā yehi kāraṇehi so niddaso hoti, tāni dassetuṃ satta niddasavatthūni deseti. Theropi tameva desanaṃ uddharitvā satta niddasavatthūni idhāvuso, bhikkhu, sikkhāsamādānetiādimāha. Tattha idhāti imasmiṃ sāsane. Sikkhāsamādāne tibbacchando hotīti sikkhattayapūraṇe bahalacchando hoti. Āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemoti anāgate punadivasādīsupi sikkhāpūraṇe avigatapemena samannāgato hoti. Dhammanisantiyāti dhammanisāmanāya. Vipassanāyetaṃ adhivacanaṃ. Icchāvinayeti taṇhāvinayane. Paṭisallāneti ekībhāve. Vīriyārambheti kāyikacetasikassa vīriyassa pūraṇe. Satinepakketi satiyañceva nepakkabhāve ca. Diṭṭhipaṭivedheti maggadassane. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.
Saññāsu asubhānupassanāñāṇe saññā asubhasaññā. Ādīnavānupassanāñāṇe saññā ādīnavasaññā nāma. Sesā heṭṭhā vuttā eva. Balasattakaviññāṇaṭṭhitisattakapuggalasattakāni vuttanayāneva . Appahīnaṭṭhena anusayantīti anusayā. Thāmagato kāmarāgo kāmarāgānusayo. Esa nayo sabbattha. Saṃyojanasattakaṃ uttānatthameva.
Adhikaraṇasamathasattakavaṇṇanā
Adhikaraṇasamathesu adhikaraṇāni samenti vūpasamentīti adhikaraṇasamathā. Uppannuppannānanti uppannānaṃ uppannānaṃ. Adhikaraṇānanti vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇanti imesaṃ catunnaṃ. Samathāya vūpasamāyāti samathatthañceva vūpasamanatthañca. Sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārakoti ime satta samathā dātabbā.
Tatrāyaṃ vinicchayanayo. Adhikaraṇesu tāva dhammoti vā adhammoti vā aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantānaṃ bhikkhūnaṃ yo vivādo, idaṃ vivādādhikaraṇaṃ nāma. Sīlavipattiyā vā ācāradiṭṭhiājīvavipattiyā vā anuvadantānaṃ anuvādo upavadanā ceva codanā ca, idaṃ anuvādādhikaraṇaṃ nāma. Mātikāya āgatā pañca, vibhaṅge dveti sattapi āpattikkhandhā, idaṃ āpattādhikaraṇaṃ nāma. Saṅghassa apalokanādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ karaṇaṃ, idaṃ kiccādhikaraṇaṃ nāma.
- 無所依賴的狀態是指無所依賴的事物。無所依賴的比丘、無所依賴的、無所依賴的、無所依賴的、無所依賴的比丘,因而這些是相關的說法。這確實是一個問題,在外道的時代產生。外道們在十年內稱為無所依賴的尼干阇。其實在十年之後並不存在。並非只有十年,九年……等……一年也不存在。以此類推,在二十年等的時間裡也稱為無所依賴、無所依賴、無所依賴、無所依賴。尊者阿難在村中游歷,聽到此事後回到寺院,向佛陀稟報。佛陀說: 「這不是,阿難,外道的定義,在我的教法中,已斷的比丘並非十年內再度存在。已斷者在十年內涅槃,十年後再無存在。並非只有十年,九年……等……一年也不存在。並非只有一年,十個月……等……一個月也不存在。即便是一天,甚至是片刻也不存在。為何?因為再生的缺乏。無所依賴者的道理也是如此。佛陀如此說明我的教法中已斷者的定義。」 因此,爲了說明他為何無所依賴,佛陀講述了七種無所依賴的狀態。長老也提到同樣的教法,講述了七種無所依賴的狀態:「在這裡,阿難,比丘,修習的內容。」在這裡是指在這個教法中。修習的內容是指對修習的深厚渴望,因而在三種修習的圓滿中有深厚的渴望。未來的修習也應當保持不變,因而在未來的日子等中也應當保持不變。法的安住是指對法的安住。此乃是觀察的智慧。渴望的消除是指渴望的消除。獨處是指合一。努力的開始是指身體與心的努力的圓滿。正念的安住是指正念的安住與不散亂。見解的清晰是指對道路的見解。其他的應以所述的方式理解。 在認知中,觀察不凈的智慧是指不凈的認知。在觀察苦的智慧是指苦的認知。其他的在下文中已說明。力量的七種心是指有意識的心。以不放棄的狀態為基礎,指的是不放棄的傾向。慾望的傾向是指對慾望的傾向。此法在所有地方皆是如此。束縛的七種法則在此處已被闡述。 關於問題的解決的七種討論。 關於問題的解決是指問題的解決。產生的產生是指產生的產生。關於問題則是指爭論的問題、指責的問題、犯錯的問題、行為的問題,這四種。爲了解決問題而產生的安寧是指爲了安寧而解決問題。正面教導應當給予……等……應當給予七種安寧。 在此是判斷的方式。在問題上,若是法或非法,爭論的比丘若爭論,則稱為爭論的問題。因戒律的墮落或行為、見解、生活的墮落而受到指責者,稱為指責的問題。依據目錄的五種,分解的兩種,七種犯錯的集合,稱為犯錯的問題。由於對僧團的不觀察等四種行為的執行,稱為行為的問題。
Tattha vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. Sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yasmiṃ vihāre uppannaṃ tasmiṃyeva vā aññattha vūpasametuṃ gacchantānaṃ antarāmagge vā yattha gantvā saṅghassa niyyātitaṃ tattha saṅghena vā saṅghe vūpasametuṃ asakkonte tattheva ubbāhikāya sammatapuggalehi vā vinicchitaṃ sammati. Evaṃ sammamāne ca panetasmiṃ yā saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā, ayaṃ sammukhāvinayo nāma.
Tattha ca kārakasaṅghassa saṅghasāmaggivasena sammukhībhāvo saṅghasammukhatā. Sametabbassa vatthuno bhūtatā dhammasammukhatā. Yathā taṃ sametabbaṃ, tatheva sammanaṃ vinayasammukhatā. Yo ca vivadati, yena ca vivadati, tesaṃ ubhinnaṃ atthapaccatthikānaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Ubbāhikāya vūpasame panettha saṅghasammukhatā parihāyati. Evaṃ tāva sammukhāvinayeneva sammati.
Sace panevampi na sammati, atha naṃ ubbāhikāya sammatā bhikkhū 『『na mayaṃ sakkoma vūpasametu』』nti saṅghasseva niyyātenti, tato saṅgho pañcaṅgasamannāgataṃ bhikkhuṃ salākaggāhāpakaṃ sammannati. Tena guḷhakavivaṭakasakaṇṇajappakesu tīsu salākaggāhesu aññataravasena salākaṃ gāhāpetvā sannipatitaparisāya dhammavādīnaṃ yebhuyyatāya yathā te dhammavādino vadanti, evaṃ vūpasantaṃ adhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca vūpasantaṃ hoti.
Tattha sammukhāvinayo vuttanayo eva. Yaṃ pana yebhuyyasikākammassa karaṇaṃ, ayaṃ yebhuyyasikā nāma. Evaṃ vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati. Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yo ca anuvadati, yañca anuvadati, tesaṃ vacanaṃ sutvā sace kāci āpatti natthi, ubho khamāpetvā, sace atthi, ayaṃ nāmettha āpattīti evaṃ vinicchitaṃ vūpasammati. Tattha sammukhāvinayalakkhaṇaṃ vuttanayameva. Yadā pana khīṇāsavassa bhikkhuno amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsitassa sativinayaṃ yācamānassa saṅgho ñatticatutthena kammena sativinayaṃ deti, tadā sammukhāvinayena ca sativinayena ca vūpasantaṃ hoti. Dinne pana sativinaye puna tasmiṃ puggale kassaci anuvādo na ruhati.
Yadā ummattako bhikkhu ummādavasena assāmaṇake ajjhācāre 『『saratāyasmā evarūpiṃ āpatti』』nti bhikkhūhi codiyamāno 『『ummattakena me , āvuso, etaṃ kataṃ, nāhaṃ taṃ sarāmī』』ti bhaṇantopi bhikkhūhi codiyamānova puna acodanatthāya amūḷhavinayaṃ yācati, saṅgho cassa ñatticatutthena kammena amūḷhavinayaṃ deti, tadā sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca vūpasantaṃ hoti. Dinne pana amūḷhavinaye puna tasmiṃ puggale kassaci tappaccayā anuvādo na ruhati.
在這裡,爭論的問題通過兩種安寧的方式而達成一致,通過面對面的教導以及大多數的情況下。通過面對面的教導而獲得的認可,在某個寺院中產生的,或是前往其他地方尋求安寧的途中,若到達后被交給僧團,或是在無法與僧團達成安寧的情況下,便在此處由具認可的比丘們進行判斷。如此,這一情況中所涉及的有僧團的面對面、法的面對面、戒律的面對面、個人的面對面,這便是面對面的教導。 在這裡,因因緣而共同體的存在是指僧團的面對面。應當達成一致的事物的本質是法的面對面。若該事物能夠達成一致,則戒律的面對面也是如此。爭論者及爭論的對象,二者的相對存在是指個人的面對面。在此,具認可的安寧則是指僧團的面對面將會減少。如此,便通過面對面的教導而達成一致。 若在此也無法達成一致,則被具認可的比丘們說:「我們無法尋求安寧」,便交給僧團,僧團將認可具備五個因素的比丘,作為持法的比丘。因而在三種持法的方式中,某一種持法被接受,聚集的群體中,法的說法者的數量越多,便如同這些法的說法者所講的那樣,因而在此安寧的問題通過面對面的教導以及大多數的情況下而獲得安寧。 在這裡,面對面的教導是指所述的方式。若是大多數的情況下所做的事情,則是大多數的情況。如此,爭論的問題通過兩種安寧的方式而達成一致。指責的問題則通過四種安寧的方式而達成一致——通過面對面的教導、正念的教導、無愚的教導以及對其惡行的教導。通過面對面的教導而獲得認可的,若是指責者,若是被指責者,聽到這兩者的說法,若沒有任何過失,則雙方皆可寬恕;若有過失,則此處稱為過失。 在這裡,面對面的教導的特徵是所述的方式。當已斷的比丘因無根本的戒律墮落而未被指責的正念教導請求時,僧團通過通知的方式給予正念教導,此時通過面對面的教導與正念的教導而獲得安寧。若在給予正念教導后,該個人再無任何指責。 當一位精神失常的比丘因精神失常的行為被其他比丘責備時,若他說:「朋友,這是由精神失常所致,我不承認此事」,他雖被責備,但仍請求無愚的教導,僧團通過通知的方式給予無愚的教導,此時通過面對面的教導與無愚的教導而獲得安寧。若在給予無愚的教導后,該個人再無任何指責。
Yadā pana pārājikena vā pārājikasāmantena vā codiyamānassa aññenaññaṃ paṭicarato pāpussannatāya pāpiyassa puggalassa 『『sacāyaṃ acchinnamūlo bhavissati, sammā vattitvā osāraṇaṃ labhissati. Sace chinnamūlo ayamevassa nāsanā bhavissatī』』ti maññamāno saṅgho ñatticatutthena kammena tassapāpiyasikaṃ karoti, tadā sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca vūpasantaṃ hotīti. Evaṃ anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati. Āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Tassa sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi. Yadā pana ekassa vā bhikkhuno santike saṅghagaṇamajjhesu vā bhikkhu lahukaṃ āpattiṃ deseti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca vūpasammati.
Tattha sammukhāvinaye tāva yo ca deseti, yassa ca deseti, tesaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Sesaṃ vuttanayameva.
Puggalassa gaṇassa ca desanākāle saṅghasammukhatā parihāyati. Yā panettha ahaṃ, bhante, itthannāmaṃ āpattiṃ āpannoti ca āma, passāmīti ca paṭiññā, tāya paṭiññāya 『『āyatiṃ saṃvareyyāsī』』ti karaṇaṃ, taṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Saṅghādisese hi parivāsādiyācanā paṭiññā. Parivāsādīnaṃ dānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Dve pakkhajātā pana bhaṇḍanakārakā bhikkhū bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhācaritvā puna lajjidhamme uppanne sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya saṃvatteyyāti aññamaññaṃ āpattiyā kārāpane dosaṃ disvā yadā tiṇavatthārakakammaṃ karonti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca sammati.
Tattha hi yattakā hatthapāsūpagatā 『『na metaṃ khamatī』』ti evaṃ diṭṭhāvikammaṃ akatvā niddampi okkantā honti, sabbesaṃ ṭhapetvā thullavajjañca gihipaṭisaṃyuttañca sabbāpattiyo vuṭṭhahanti, evaṃ āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati. Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati sammukhāvinayeneva. Imāni cattāri adhikaraṇāni yathānurūpaṃ imehi sattahi samathehi sammanti. Tena vuttaṃ – uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārakoti. Ayamettha vinicchayanayo. Vitthāro pana samathakkhandhake āgatoyeva. Vinicchayopissa samantapāsādikāyaṃ vutto.
『『Ime kho, āvuso』』tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti cuddasannaṃ sattakānaṃ vasena aṭṭhanavuti pañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.
Sattakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Aṭṭhakavaṇṇanā
- Iti sattakavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni aṭṭhakavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha micchattāti ayāthāvā micchāsabhāvā. Sammattāti yāthāvā sammāsabhāvā.
當一位因破戒或被破戒者責備而與他人發生爭執時,因其惡劣的性質,若認為「若此人有根深蒂固的基礎,便能正確行事而獲得安寧;若根基被破壞,則此人將不再存在」,僧團便通過通知的方式對其惡劣的性質進行處理,此時通過面對面的教導與其惡劣的性質而獲得安寧。如此,指責的問題通過四種安寧的方式而達成一致。過失的問題則通過三種安寧的方式而達成一致,即通過面對面的教導、確認的行為以及對其惡行的教導。通過面對面的教導而獲得的安寧並不成立。 當一位比丘在僧團中或在其他比丘面前陳述輕微的過失時,此時過失的問題通過面對面的教導與確認的行為而獲得安寧。 在此,面對面的教導是指所述的方式。若是比丘在眾人面前或在僧團面前進行教導,則是僧團的面對面。其餘的應以所述的方式理解。 當比丘在教導時說:「我,尊者,提出這個過失」,並確認時,因確認而進行的行為稱為確認的行為。在僧團的其他方面,因請求的確認而進行的行為稱為確認的行為。若兩派的比丘在進行教導時,若我們因這些過失而互相指責,若看到對方的過失而進行相互指責,則在進行對過失的教導時,過失的問題通過面對面的教導與對其惡行的教導而獲得一致。 在此,若有多少人因不善的行為而說:「這不被允許」,則雖未做任何事而沉默,所有的過失皆會顯現,因而過失的問題通過三種安寧的方式而達成一致。事務的問題通過一種安寧的方式而達成一致,且通過面對面的教導而獲得安寧。此四種問題通過七種安寧的方式而達成一致。因而說:對於產生的每一種問題,安寧的教導應給予……等……應給予其安寧。 這是判斷的方式。詳細的討論在安寧的部分中已說明。根據所述的方式,應當理解:「這些,朋友」,等如所述的方式。 如此,通過七種的方式顯示和諧之法,現在開始通過八種的方式進行講解。在這裡,錯誤是指不如理的錯誤性質。正確是指如理的正確性質。
334.Kusītavatthūnīti kusītassa alasassa vatthūni patiṭṭhā kosajjakāraṇānīti attho. Kammaṃ kattabbaṃ hotīti cīvaravicāraṇādikammaṃ kātabbaṃ hoti. Na vīriyaṃ ārabhatīti duvidhampi vīriyaṃ nārabhati. Appattassāti jhānavipassanāmaggaphaladhammassa appattassa pattiyā. Anadhigatassāti tasseva anadhigatassa adhigamatthāya. Asacchikatassāti tasseva apaccakkhakatassa sacchikaraṇatthāya. Idaṃ paṭhamanti idaṃ handāhaṃ nipajjāmīti evaṃ osīdanaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. 『『Māsācitaṃ maññe』』ti ettha pana māsācitaṃ nāma tintamāso. Yathā tintamāso garuko hoti, evaṃ garukoti adhippāyo. Gilānā vuṭṭhito hotīti gilāno hutvā pacchā vuṭṭhito hoti.
335.Ārambhavatthūnīti vīriyakāraṇāni. Tesampi imināva nayena attho veditabbo.
336.Dānavatthūnīti dānakāraṇāni. Āsajja dānaṃ detīti patvā dānaṃ deti. Āgataṃ disvāva muhuttaṃyeva nisīdāpetvā sakkāraṃ katvā dānaṃ deti, dassāmi dassāmīti na kilameti. Iti ettha āsādanaṃ dānakāraṇaṃ nāma hoti. Bhayā dānaṃ detītiādīsupi bhayādīni dānakāraṇānīti veditabbāni. Tattha bhayaṃ nāma ayaṃ adāyako akārakoti garahābhayaṃ vā apāyabhayaṃ vā. Adāsi meti mayhaṃ pubbe esa idaṃ nāma adāsīti deti. Dassati meti anāgate idaṃ nāma dassatīti deti. Sāhu dānanti dānaṃ nāma sādhu sundaraṃ, buddhādīhi paṇḍitehi pasatthanti deti. Cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṃ dānaṃ detīti samathavipassanācittassa alaṅkāratthañceva parivāratthañca deti. Dānañhi cittaṃ mudukaṃ karoti. Yena laddhaṃ hoti, sopi laddhaṃ meti muducitto hoti, yena dinnaṃ, sopi dinnaṃ mayāti muducitto hoti, iti ubhinnampi cittaṃ mudukaṃ karoti, teneva 『『adantadamanaṃ dāna』』nti vuccati. Yathāha –
『『Adantadamanaṃ dānaṃ, adānaṃ dantadūsakaṃ;
Dānena piyavācāya, unnamanti namanti cā』』ti.
Imesu pana aṭṭhasu dānesu cittālaṅkāradānameva uttamaṃ.
337.Dānūpapattiyoti dānapaccayā upapattiyo. Dahatīti ṭhapeti. Adhiṭṭhātīti tasseva vevacanaṃ. Bhāvetīti vaḍḍheti. Hīne vimuttanti hīnesu pañcakāmaguṇesu vimuttaṃ. Uttari abhāvitanti tato uttari maggaphalatthāya abhāvitaṃ. Tatrūpapattiyā saṃvattatīti yaṃ patthetvā kusalaṃ kataṃ, tattha tattha nibbattanatthāya saṃvattati.
Vītarāgassāti maggena vā samucchinnarāgassa samāpattiyā vā vikkhambhitarāgassa. Dānamatteneva hi brahmaloke nibbattituṃ na sakkā. Dānaṃ pana samādhivipassanācittassa alaṅkāro parivāro hoti. Tato dānena muducitto brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbattati. Tena vuttaṃ 『『vītarāgassa no sarāgassā』』ti.
Khattiyānaṃ parisā khattiyaparisā, samūhoti attho. Esa nayo sabbattha.
Lokassa dhammā lokadhammā. Etehi mutto nāma natthi, buddhānampi hontiyeva. Vuttampi cetaṃ – 『『aṭṭhime, bhikkhave, lokadhammā lokaṃ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattatī』』ti (a. ni. 8.5). Lābho alābhoti lābhe āgate alābho āgato evāti veditabbo. Yasādīsupi eseva nayo.
- Abhibhāyatanavimokkhakathā heṭṭhā kathitā eva.
『『Ime kho, āvuso』』tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti ekādasannaṃ aṭṭhakānaṃ vasena aṭṭhāsīti pañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.
Aṭṭhakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Navakavaṇṇanā
懶惰的狀態是指懶惰和無所作為的事物的基礎。應當做的事情是指衣物的思考等應做的事情。並非只有努力開始,努力的兩種狀態都未開始。未獲得的狀態是指未獲得的禪定和觀察的果報。未達到的狀態是指為此而未達到的目標。未被證實的狀態是指未被直接證實的,爲了證實而存在的狀態。這是第一次的狀態,即「我現在要躺下」,這便是懶惰的狀態。以此類推,所有的意義都應如此理解。「我認為是月積」,在此,月積是指三個月的時間。正如三個月的時間是沉重的,故此意指沉重。病人復原是指病人經過一段時間后復原。 努力的狀態是指與努力相關的事物。對此的意義也應如此理解。 施捨的狀態是指與施捨相關的事物。因緣而施捨,得到后便施捨。見到時,稍作停留後,給予尊重后施捨,不會感到疲憊。故此,此處的施捨是指施捨的原因。因恐懼而施捨等情況也應被理解為施捨的原因。在此,恐懼是指不施捨或不作為的恐懼,或是對墮落的恐懼。曾施捨給我,這便是說「這曾經沒有施捨過」。將來會施捨,便是說「將來會施捨」。善良的施捨是指施捨是善良而美好的,受佛等智者的讚揚。爲了心的裝飾和心的完善而施捨,施捨是爲了使心柔和。因而獲得的便是柔和的心,因而施捨的也是柔和的心,故此二者的心皆柔和,故稱為「柔和的施捨」。如是說: 「柔和的施捨,非施捨則是傷害; 施捨以親切的言辭,抬頭低頭皆如此。」 在這八種施捨中,心的裝飾的施捨是最優的。 施捨的果報是指因施捨而獲得的果報。固定是指設定。堅持是指其本義。增長是指增長。低劣的解脫是指在低劣的五種慾望中解脫。更高的未被增長是指爲了更高的果報而未被增長。為此而獲得的果報是指所愿而行善,因而在各處獲得再生的果報。 因無慾而獲得的狀態是通過道或通過斷除的禪定而獲得的。單憑施捨在天界中是不可能再生的。施捨是爲了使正念與觀察的心得到裝飾與完善。因而通過施捨而得到柔和的心,便在天界中再生。故而說:「因無慾而非有欲而再生。」 王族的聚會是指王族的聚會,意指群體。此法在所有地方皆是如此。 世間的法是世間的法。通過這些而解脫是指沒有解脫,連佛陀也如此。也有這樣說:「這八種,諸比丘,世間的法在世間流轉,世間也隨之流轉。」 獲得與失去是指獲得與失去的狀態。應理解為獲得已來,失去也已來等。 關於克服障礙的解脫在前文中已述及。 「這些,朋友」,如所述的方式應當理解。如此,通過十一種的方式進行八十個問題的討論,長老顯現和諧之法。 八十的說明已完成。 九十的說明。
- Iti aṭṭhakavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni navakavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha āghātavatthūnīti āghātakāraṇāni. Āghātaṃ bandhatīti kopaṃ bandhati karoti uppādeti.
Taṃ kutettha labbhāti taṃ anatthacaraṇaṃ mā ahosīti etasmiṃ puggale kuto labbhā, kena kāraṇena sakkā laddhuṃ ? Paro nāma parassa attano cittaruciyā anatthaṃ karotīti evaṃ cintetvā āghātaṃ paṭivinodeti. Atha vā sacāhaṃ paṭikopaṃ kareyyaṃ, taṃ kopakaraṇaṃ ettha puggale kuto labbhā, kena kāraṇena laddhabbanti attho. Kuto lābhātipi pāṭho, sacāhaṃ ettha kopaṃ kareyyaṃ, tasmiṃ me kopakaraṇe kuto lābhā, lābhā nāma ke siyunti attho. Imasmiñca atthe tanti nipātamattameva hoti.
341.Sattāvāsāti sattānaṃ āvāsā, vasanaṭṭhānānīti attho. Tattha suddhāvāsāpi sattāvāsova, asabbakālikattā pana na gahitā. Suddhāvāsā hi buddhānaṃ khandhāvārasadisā. Asaṅkhyeyyakappe buddhesu anibbattantesu taṃ ṭhānaṃ suññaṃ hotīti asabbakālikattā na gahitā. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva.
- Akkhaṇesu dhammo ca desiyatīti catusaccadhammo desiyati. Opasamikoti kilesūpasamakaro. Parinibbānikoti kilesaparinibbānena parinibbānāvaho. Sambodhagāmīti catumaggañāṇapaṭivedhagāmī. Aññataranti asaññabhavaṃ vā arūpabhavaṃ vā.
343.Anupubbavihārāti anupaṭipāṭiyā samāpajjitabbavihārā.
344.Anupubbanirodhāti anupaṭipāṭiyā nirodhā.
『『Ime, kho āvuso』』tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti channaṃ navakānaṃ vasena catupaṇṇāsa pañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.
Navakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Dasakavaṇṇanā
- Iti navakavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni dasakavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha nāthakaraṇāti 『『sanāthā, bhikkhave, viharatha mā anāthā, dasa ime, bhikkhave, dhammā nāthakaraṇā』』ti (a. ni.
如此通過八種方式顯示和諧之法,現在開始通過九種的方式進行講解。在這裡,傷害的狀態是指傷害的原因。傷害是指引發憤怒。 在此,若說「我不應成為無益之人」,則此人從何而來,因何原因能夠獲得?他人因他自己的心願而做出無益的行為,故如此思考而消除傷害。或者,若我生起憤怒,這傷害的原因在此人身上又從何而來,因何原因能夠獲得?從何處獲得也是如此,若我在此生起憤怒,那麼在我憤怒的情況下又從何而來,獲得是指什麼?在此意義上,此處的「從何處」僅是語法上的用法。 生存的狀態是指眾生的居所,居住的地方。此處的清凈居所也是生存的居所,但因其不善的性質而不被接受。清凈居所如同佛陀的身心。無數的劫中,佛陀未曾再生的地方是空的,因此因其不善的性質而不被接受。其餘的應如前所述。 在眼中,法被宣講,即四聖諦的法被宣講。平息者是指能夠平息煩惱的。涅槃者是指通過煩惱的涅槃而獲得涅槃的。覺悟的途徑是指通往四道的智慧。某一者是指非有想者或無形者。 漸進的修行是指應逐步修習的修行。 漸進的止息是指應逐步止息的狀態。 「這些,朋友」,如所述的方式應當理解。如此,通過六種的方式討論四十五個問題,長老顯現和諧之法。 九十的說明已完成。 十的說明。 如此通過九種方式顯示和諧之法,現在開始通過十種方式進行講解。在這裡,保護者是指「無保護者,諸比丘,居住時不要無保護,十種法則,諸比丘,皆為保護者。」
10.18) evaṃ akkhātā attano patiṭṭhākarā dhammā.
Kalyāṇamittotiādīsu sīlādiguṇasampannā kalyāṇā assa mittāti kalyāṇamitto. Te cassa ṭhānanisajjādīsu saha ayanato sahāyāti kalyāṇasahāyo. Cittena ceva kāyena ca kalyāṇamittesu eva sampavaṅko onatoti kalyāṇasampavaṅko. Suvacohotīti sukhena vattabbo hoti sukhena anusāsitabbo. Khamoti gāḷhena pharusena kakkhaḷena vuccamāno khamati, na kuppati. Padakkhiṇaggāhī anusāsaninti yathā ekacco ovadiyamāno vāmato gaṇhāti, paṭippharati vā asuṇanto vā gacchati, evaṃ akatvā 『『ovadatha, bhante , anusāsatha, tumhesu anovadantesu ko añño ovadissatī』』ti padakkhiṇaṃ gaṇhāti.
Uccāvacānīti uccāni ca avacāni ca. Kiṃ karaṇīyānīti kiṃ karomīti evaṃ vatvā kattabbakammāni. Tattha uccakammāni nāma cīvarassa karaṇaṃ rajanaṃ cetiye sudhākammaṃ uposathāgāracetiyagharabodhiyagharesu kattabbanti evamādi. Avacakammaṃ nāma pādadhovanamakkhanādikhuddakakammaṃ. Tatrupāyāyāti tatrupagamanīyā. Alaṃ kātunti kātuṃ samattho hoti. Alaṃ saṃvidhātunti vicāretuṃ samattho.
Dhamme assa kāmo sinehoti dhammakāmo, tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ piyāyatīti attho. Piyasamudāhāroti parasmiṃ kathente sakkaccaṃ suṇāti, sayañca paresaṃ desetukāmo hotīti attho. 『『Abhidhamme abhivinaye』』ti ettha dhammo abhidhammo, vinayo abhivinayoti catukkaṃ veditabbaṃ. Tattha dhammoti suttantapiṭakaṃ. Abhidhammoti satta pakaraṇāni. Vinayoti ubhatovibhaṅgā. Abhivinayoti khandhakaparivārā. Atha vā suttantapiṭakampi abhidhammapiṭakampi dhammo eva. Maggaphalāni abhidhammo. Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ vinayo. Kilesavūpasamakāraṇaṃ abhivinayo. Iti sabbasmimpi ettha dhamme abhidhamme vinaye abhivinaye ca. Uḷārapāmojjoti bahulapāmojjo hotīti attho.
Kusalesudhammesūti kāraṇatthe bhummaṃ, catubhūmakakusaladhammakāraṇā, tesaṃ adhigamatthāya anikkhittadhuro hotīti attho.
- Kasiṇadasake sakalaṭṭhena kasiṇāni. Tadārammaṇānaṃ dhammānaṃ khettaṭṭhena vā adhiṭṭhānaṭṭhena vā āyatanāni. Uddhanti upari gaganatalābhimukhaṃ. Adhoti heṭṭhā bhūmitalābhimukhaṃ. Tiriyanti khettamaṇḍalamiva samantā paricchinditvā. Ekacco hi uddhameva kasiṇaṃ vaḍḍheti, ekacco adho, ekacco samantato. Tena tena vā kāraṇena evaṃ pasāreti ālokamiva rūpadassanakāmo. Tena vuttaṃ 『『pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriya』』nti. Advayanti idaṃ pana ekassa aññabhāvānupagamanatthaṃ vuttaṃ. Yathā hi udakaṃ paviṭṭhassa sabbadisāsu udakameva hoti, na aññaṃ, evameva pathavīkasiṇaṃ pathavīkasiṇameva hoti , natthi tassa añño kasiṇasambhedoti. Esa nayo sabbattha. Appamāṇanti idaṃ tassa tassa pharaṇaappamāṇavasena vuttaṃ. Tañhi cetasā pharanto sakalameva pharati, na 『『ayamassa ādi, idaṃ majjha』』nti pamāṇaṃ gaṇhātīti. Viññāṇakasiṇanti cettha kasiṇugghāṭimākāse pavattaviññāṇaṃ. Tattha kasiṇavasena kasiṇugghāṭimākāse kasiṇugghāṭimākāsavasena tattha pavattaviññāṇe uddhaṃ adho tiriyatā veditabbā. Ayamettha saṅkhepo. Kammaṭṭhānabhāvanānayena panetāni pathavīkasiṇādīni vitthārato visuddhimagge vuttāneva.
Akusalakammapathadasakavaṇṇanā
10.18) 如此所述的法是自我建立的法。 善友是指具備道德等品質的善良朋友。對他而言,在位置、安置等方面是良好的助手。心與身體在善友中都充滿善意。善言是指應當輕鬆地說,輕鬆地教導。寬恕是指以強硬、嚴厲的方式被稱為寬恕,而不生氣。按時接受教導是指像某人被教導時,從左側接受教導,或不聽而離開時,便以此方式說:「請教導吧,尊者,你們在不被教導的情況下,誰能教導呢?」這樣便按時接受教導。 高低是指高與低。應做的事情是指「我該做什麼?」在這裡,高的事情是指衣物的製作、塗抹、清凈的工作,以及在齋戒、佛塔、菩提樹等處應做的事情等。低的事情是指洗腳、擦身等小事情。那裡的方法是指前往的方式。足夠的做是指能夠做到。足夠的安排是指能夠考慮。 在法中有慾望是指對法的慾望,那是指佛陀的教誨。愛心的舉例是指在他人談論時認真傾聽,自己也希望教導他人。關於「在阿毗達摩中」的說法,這裡的法是阿毗達摩,教義是指教義的闡述,四種應當被理解。這裡的法是指經藏。阿毗達摩是指七種經典。教義是指兩種分法。教義的闡述是指關於戒律的闡述。或者,經典和阿毗達摩都是法。果報是阿毗達摩。整個戒律經典是教義。使煩惱平息的原因是教義的闡述。因此,在所有方面,法、阿毗達摩、戒律、教義的闡述都在此。極大的歡喜是指極大的歡喜。 在善法中是指因緣的根本,四種根本的善法的原因,是爲了獲得這些而承擔的重擔。 在十種地中,所有的地是指十種地。在那裡的法,作為對像或作為基礎的地方。上升是指向上,面向天空。下降是指向下,面向地面。橫向是指如同田地的邊界一樣,四面圍繞。某人向上增加地的數量,某人向下,某人向四周。因而因各種原因而擴充套件,如同光明般的可見。故說:「土的地,某人感知上、下、橫的地。」無二是指爲了一個人而說的不同狀態。正如水在任何地方都是水,不是其他,土的地也是土,沒有其他的地。因此,這種方法在所有地方都是如此。無量是指以其數量的無量來說明。因其心的擴充套件而完全擴充套件,而不認為「這是開始,這是中間」的標準。意識的地是指在空中發生的意識。在那裡,作為地的地,作為地的意識,在那裡發生的意識應當被理解為上、下、橫的。此為概述。通過修行的法則,這些土的地等已在凈化之道中詳細說明。 不善的行為路徑的十種說明。
- Kammapathesu kammāneva sugatiduggatīnaṃ pathabhūtattā kammapathā nāma. Tesu pāṇātipāto adinnādānaṃ musāvādādayo ca cattāro brahmajāle vitthāritā eva. Kāmesumicchācāroti ettha pana kāmesūti methunasamācāresu methunavatthūsu vā. Micchācāroti ekantanindito lāmakācāro. Lakkhaṇato pana asaddhammādhippāyena kāyadvārappavattā agamanīyaṭṭhānavītikkamacetanā kāmesumicchācāro.
Tattha agamanīyaṭṭhānaṃ nāma purisānaṃ tāva māturakkhitā, piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhāturakkhitā, bhaginirakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā, dhammarakkhitā, sārakkhā, saparidaṇḍāti māturakkhitādayo dasa. Dhanakkītā, chandavāsinī, bhogavāsinī, paṭavāsinī, odapattakinī, obhatacumbaṭā, dāsī ca bhariyā ca, kammakārī ca bhariyā ca, dhajāhaṭā, muhuttikāti etā dhanakkītādayo dasāti vīsati. Itthīsu pana dvinnaṃ sārakkhasaparidaṇḍānaṃ dasannañca dhanakkītādīnanti dvādasannaṃ itthīnaṃ aññe purisā. Idaṃ agamanīyaṭṭhānaṃ nāma. So panesa micchācāro sīlādiguṇarahite agamanīyaṭṭhāne appasāvajjo. Sīlādiguṇasampanne mahāsāvajjo. Tassa cattāro sambhārā agamanīyavatthu, tasmiṃ sevanacittaṃ, sevanappayogo, maggenamaggappaṭipattiadhivāsananti. Eko payogo sāhatthiko eva.
Abhijjhāyatīti abhijjhā, parabhaṇḍābhimukhī hutvā tanninnatāya pavattatīti attho. Sā 『『aho vata idaṃ mamassā』』ti evaṃ parabhaṇḍābhijjhāyanalakkhaṇā adinnādānaṃ viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Tassā dve sambhārā parabhaṇḍaṃ, attano pariṇāmanañca. Parabhaṇḍavatthuke hi lobhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti, yāva 『『aho vatīdaṃ mamassā』』ti attano na pariṇāmeti.
Hitasukhaṃ byāpādayatīti byāpādo. So paraṃ vināsāya manopadosalakkhaṇo pharusāvācā viya appasāvajjo mahāsāvajjo ca. Tassa dve sambhārā parasatto ca, tassa vināsacintā ca. Parasattavatthuke hi kodhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti, yāva 『『aho vatāyaṃ ucchijjheyya vinasseyyā』』ti tassa vināsaṃ na cinteti.
Yathābhuccagahaṇābhāvena micchā passatīti micchādiṭṭhi. Sā 『『natthi dinna』』ntiādinā nayena viparītadassanalakkhaṇā. Samphappalāpo viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Apica aniyatā appasāvajjā, niyatā mahāsāvajjā. Tassā dve sambhārā vatthuno ca gahitākāraviparītatā, yathā ca taṃ gaṇhāti, tathābhāvena tassūpaṭṭhānanti.
Imesaṃ pana dasannaṃ akusalakammapathānaṃ dhammato koṭṭhāsato ārammaṇato vedanāto mūlatoti pañcahākārehi vinicchayo veditabbo.
Tattha dhammatoti etesu hi paṭipāṭiyā satta cetanādhammāva honti. Abhijjhādayo tayo cetanāsampayuttā.
Koṭṭhāsatoti paṭipāṭiyā satta, micchādiṭṭhi cāti ime aṭṭha kammapathā eva honti, no mūlāni. Abhijjhābyāpādā kammapathā ceva mūlāni ca. Abhijjhā hi mūlaṃ patvā lobho akusalamūlaṃ hoti. Byāpādo doso akusalamūlaṃ hoti.
在行為路徑中,因其是善道或惡道的本質,故稱為行為路徑。在這些中,殺生、偷盜、妄語等四種在梵網經中詳細闡述。慾望的不正行為是指在慾望中,指的是在男女關係的行為中。錯誤的行為是指被完全指責的低劣行為。然而,從特徵上看,因不正當的意圖而導致的身體行為是慾望的不正行為。 在此,不可去處是指人們的母親保護、父親保護、父母保護、兄弟保護、姐妹保護、親戚保護、家族保護、法保護、財產保護、以及有懲罰的保護,即母親保護等十種。財產的積累、貪慾的居住、享樂的居住、貪婪的居住、借用的居住、被壓迫的居住、女僕和妻子、工匠和妻子、被旗幟覆蓋的、瞬間的等十種,即財產的積累等二十種。在女性中,兩個財產保護和十個財產積累等共十二種女性。這個不可去處是指。因此,這個錯誤行為在沒有道德品質的不可去處是少有的,而在具備道德品質的地方則是多有的。對此,有四種原因是不可去處的,分別是:在此處的心態、心態的應用、道路的修行、和對修行的依賴。單一的應用是指依靠他人。 貪慾是指貪慾,面向他人財物而生起的慾望。它「哎呀,這個是我的」,因此貪慾的特徵像偷盜一樣,少有的和多有的。它有兩個原因,分別是他人的財物和自身的變化。在他人的財物上,即使貪慾生起,也不會造成行為路徑的差異,直到「哎呀,這個是我的」時,才會對自身產生變化。 害他人和使他人痛苦是指傷害。它是爲了他人的毀滅而產生的,具有嚴厲言辭的特徵,少有的和多有的。它有兩個原因,分別是他人和毀滅的思想。在他人的財物上,即使憤怒生起,也不會造成行為路徑的差異,直到「哎呀,這個應該被毀滅」時,才會考慮他的毀滅。 因不如實的看法而產生的錯誤見解是指錯誤見解。它是以「沒有給予」等方式為特徵的反向看法。虛假言辭是少有的和多有的。此外,不定的少有的和確定的多有的。它有兩個原因,分別是對事物的理解和對事物的看法。 這十種不善的行為路徑從法的角度、範圍、對像和感受等五種方面應當被理解。 在此,法是指在這些路徑中,七種意圖的法則。貪慾等三種與意圖相連的。 從範圍上看,這些路徑是指八種行為路徑,而不是根本。貪慾和傷害的行為路徑也是根本。貪慾是指達到根本的貪慾,導致貪慾的惡根。傷害是指惡根的憤怒。
Ārammaṇatoti pāṇātipāto jīvitindriyārammaṇato saṅkhārārammaṇo hoti. Adinnādānaṃ sattārammaṇaṃ vā saṅkhārārammaṇaṃ vā, micchācāro phoṭṭhabbavasena saṅkhārārammaṇo. 『『Sattārammaṇo』』tipi eke. Musāvādo sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā, tathā pisuṇavācā. Pharusavācā sattārammaṇāva. Samphappalāpo diṭṭhasutamutaviññātavasena sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā. Tathā abhijjhā. Byāpādo sattārammaṇova. Micchādiṭṭhi tebhūmakadhammavasena saṅkhārārammaṇā.
Vedanātoti pāṇātipāto dukkhavedano hoti. Kiñcāpi hi rājāno coraṃ disvā hasamānāpi 『『gacchatha naṃ ghātethā』』ti vadanti, sanniṭṭhāpakacetanā pana dukkhasampayuttāva hoti. Adinnādānaṃ tivedanaṃ. Micchācāro sukhamajjhattavasena dvivedano. Sanniṭṭhāpakacitte pana majjhattavedano na hoti. Musāvādo tivedano. Tathā pisuṇavācā. Pharusavācā dukkhavedanā. Samphappalāpo tivedano. Abhijjhā sukhamajjhattavasena dvivedanā tathā micchādiṭṭhi. Byāpādo dukkhavedano.
Mūlatoti pāṇātipāto dosamohavasena dvimūlako hoti. Adinnādānaṃ dosamohavasena vā lobhamohavasena vā. Micchācāro lobhamohavasena. Musāvādo dosamohavasena vā lobhamohavasena vā tathā pisuṇavācā samphappalāpo ca. Pharusavācā dosamohavasena. Abhijjhā mohavasena ekamūlā. Tathā byāpādo. Micchādiṭṭhi lobhamohavasena dvimūlāti.
Kusalakammapathadasakavaṇṇanā
Pāṇātipātā veramaṇiādīni samādānasampattasamucchedavirativasena veditabbāni.
Dhammato pana etesupi paṭipāṭiyā satta cetanāpi vattanti viratiyopi. Ante tayo cetanāsampayuttāva.
Koṭṭhāsatoti paṭipāṭiyā satta kammapathā eva, no mūlāni. Ante tayo kammapathā ceva mūlāni ca. Anabhijjhā hi mūlaṃ patvā alobho kusalamūlaṃ hoti. Abyāpādo adoso kusalamūlaṃ. Sammādiṭṭhi amoho kusalamūlaṃ.
Ārammaṇatoti pāṇātipātādīnaṃ ārammaṇāneva etesaṃ ārammaṇāni. Vītikkamitabbatoyeva hi veramaṇī nāma hoti. Yathā pana nibbānārammaṇo ariyamaggo kilese pajahati, evaṃ jīvitindriyādiārammaṇāpete kammapathā pāṇātipātādīni dussīlyāni pajahantīti veditabbā.
Vedanātoti sabbe sukhavedanā honti majjhattavedanā vā. Kusalaṃ patvā hi dukkhavedanā nāma natthi.
Mūlatoti paṭipāṭiyā satta ñāṇasampayuttacittena viramantassa alobhaadosaamohavasena timūlāni honti, ñāṇavippayuttacittena viramantassa dvimūlāni. Anabhijjhā ñāṇasampayuttacittena viramantassa dvimūlā, ñāṇavippayuttacittena ekamūlā. Alobho pana attanāva attano mūlaṃ na hoti. Abyāpādepi eseva nayo. Sammādiṭṭhi alobhādosavasena dvimūlā evāti.
Ariyavāsadasakavaṇṇanā
Ārammaṇatoti,殺生是以生命為對象的,因而成為因緣的對象。偷盜是以眾生為對像或因緣的,錯誤的行為則是以觸碰為基礎的因緣對象。「眾生為對像」也有一些說法。妄語則是以眾生為對像或因緣的,惡言也是如此。粗言是以眾生為對象的。善言是以所見、所聞、所知為基礎的眾生或因緣的對象。貪慾也是如此。傷害則是以眾生為對象的。 Vedānāto,殺生是痛苦的感受。即使國王看到盜賊時,雖然笑著說「讓他走,不要殺他」,但其意圖仍然是與痛苦相連的。偷盜則是雙重的感受。錯誤的行為則是以快樂的中間狀態為基礎的雙重感受。至於意圖,快樂的中間狀態並不存在。妄語則是雙重的感受。惡言也是如此。粗言是痛苦的感受。善言則是雙重的感受。貪慾則是以快樂的中間狀態為基礎的雙重感受,錯誤的見解也是如此。傷害則是痛苦的感受。 Mūlatoti,殺生是以過失和無明為基礎的雙重根源。偷盜則是以過失和無明為基礎的,或以貪慾和無明為基礎的。錯誤的行為則是以貪慾和無明為基礎的。妄語則是以過失和無明為基礎的,惡言也是如此。善言則是以過失和無明為基礎的。貪慾則是以無明為基礎的單一根源。傷害也是如此。錯誤的見解則是以貪慾為基礎的雙重根源。 善行的行為路徑的十種說明。 殺生、偷盜等應當從戒律的角度和修行的完成、斷除的方式來理解。 從法的角度來看,這些路徑中也存在七種意圖,且有禁戒。其餘三種則與意圖相連。 從範圍上看,這些路徑是八種行為路徑,而非根本。其餘三種行為路徑和根本也存在。無貪慾則是通過根本而獲得的善根。無傷害和無過失則是善根。正確的見解是無誤的善根。 Ārammaṇatoti,殺生等的對象正是這些對象。因為越過的狀態便是禁戒。正如涅槃的對象是聖道一樣,這些行為路徑如殺生等應當被理解為放棄不善的行為。 Vedanātoti,所有的快樂感受都是中間的感受。因為獲得善法后,便沒有痛苦的感受。 Mūlatoti,從路徑的角度來看,七種與智慧相連的心態是以無貪、無過失、無無明為基礎的三重根源,而與智慧相分離的心態則是以雙重根源為基礎的。無貪慾的智慧相連的心態是以雙重根源為基礎的,智慧相分離的心態則是以單一根源為基礎的。無貪慾自身並不成為自身的根源。無傷害也是如此。正確的見解則是以無貪、無過失為基礎的雙重根源。 聖者的居所的十種說明。
348.Ariyavāsāti ariyā eva vasiṃsu vasanti vasissanti etesūti ariyavāsā. Pañcaṅgavippahīnoti pañcahi aṅgehi vippayuttova hutvā khīṇāsavo avasi vasati vasissatīti tasmā ayaṃ pañcaṅgavippahīnatā, ariyassa vāsattā ariyavāsoti vutto. Esa nayo sabbattha.
Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hotīti chaḷaṅgupekkhāya samannāgato hoti. Chaḷaṅgupekkhā nāma keti? Ñāṇādayo. 『『Ñāṇa』』nti vutte kiriyato cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti. 『『Satatavihāro』』ti vutte aṭṭha mahācittāni. 『『Rajjanadussanaṃ natthī』』ti vutte dasa cittāni labbhanti. Somanassaṃ āsevanavasena labbhati.
Satārakkhena cetasāti khīṇāsavassa hi tīsu dvāresu sabbakālaṃ sati ārakkhakiccaṃ sādheti . Tenevassa 『『carato ca tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ hotī』』ti vuccati.
Puthusamaṇabrāhmaṇānanti bahūnaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ. Ettha ca samaṇāti pabbajjupagatā. Brāhmaṇāti bhovādino. Puthupaccekasaccānīti bahūni pāṭekkasaccāni, idameva dassanaṃ saccaṃ, idameva dassanaṃ saccanti evaṃ pāṭiyekkaṃ gahitāni bahūni saccānīti attho. Nunnānīti nihatāni. Paṇunnānīti suṭṭhu nihatāni. Cattānīti vissaṭṭhāni. Vantānīti vamitāni. Muttānīti chinnabandhanāni katāni. Pahīnānīti pajahitāni. Paṭinissaṭṭhānīti yathā na puna cittaṃ āruhanti, evaṃ paṭinissajjitāni. Sabbāneva tāni gahitaggahaṇassa vissaṭṭhabhāvavevacanāni.
Samavayasaṭṭhesanoti ettha avayāti anūnā. Saṭṭhāti vissaṭṭhā. Sammā avayā saṭṭhā esanā assāti samavayasaṭṭhesano. Sammā vissaṭṭhasabbaesanoti attho. Rāgā cittaṃ vimuttantiādīhi maggassa kiccanipphatti kathitā.
Rāgome pahīnotiādīhi paccavekkhaṇāya phalaṃ kathitaṃ.
Asekkhadhammadasakavaṇṇanā
Asekkhā sammādiṭṭhītiādayo sabbepi phalasampayuttadhammā eva. Ettha ca sammādiṭṭhi, sammāñāṇanti dvīsu ṭhānesu paññāva kathitā. Sammāvimuttīti iminā padena vuttāvasesā. Phalasamāpattidhammā saṅgahitāti veditabbā.
『『Ime kho, āvuso』』tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti channaṃ dasakānaṃ vasena samasaṭṭhi pañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.
Dasakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Pañhasamodhānavaṇṇanā
聖者的居所是指聖者所居住、生活、將要生活的地方,因此稱為聖者的居所。五根的解脫是指因五根而被解脫的,已成就的聖者安住、將要安住,因此這就是五根的解脫,因而稱為聖者的居所。此法在所有地方皆然。 如是,尊者,修行者應具六根的配備。何謂六根的配備?即是智慧等。「智慧」是指與四種智慧相連的心態。「恒常的居住」是指八種大心。「無染污」是指十種心態的獲得。因而獲得快樂的體驗。 以守護心態為主的,因已解脫者在三個門上始終保持警覺。故稱為「行走、站立、睡眠、覺醒時,始終保持警覺的智慧觀察」。 對於眾多的修行者和婆羅門,指的是許多的修行者。在這裡,修行者是指已經出家的人。婆羅門是指有智慧的人。眾多的獨立真理,意指許多的獨立真理,這是真理的認識,這是真理的認識,因而許多的真理被獨立地把握。被擊敗的,意指被打倒的。被徹底擊敗的,意指被完全打倒的。被釋放的,意指被解放的。被放棄的,意指被拋棄的。被放下的,意指不再回到心中,因而被放下的。所有這些都是與把握相關的釋義。 相同的六十者是指此處的部分是指不減少的。六十是指被分別的。正確的部分是六十,因而稱為相同的六十。正確的所有部分是指所有的尋求。因而,憤怒解脫的心態等都是講述的道路的成就。 憤怒被放棄等是通過反省而講述的果報。 不需再學習的法的十種說明。 不需再學習的正確見解等皆是與果報相連的法。在這裡,正確見解和正確智慧在兩個地方被稱為智慧。正確的解脫在此字句中被提及。果報的定境法應當被理解為集中。 「這些,尊者」是指應當通過上述的方式來理解。因此,講述六種的十種法則,長老展示了和諧的道理。 十種的說明已完成。 問題的解答的說明。
- Idha pana ṭhatvā pañhā samodhānetabbā. Imasmiñhi sutte ekakavasena dve pañhā kathitā. Dukavasena sattati. Tikavasena asītisataṃ. Catukkavasena dvesatāni. Pañcakavasena tiṃsasataṃ. Chakkavasena bāttiṃsasataṃ. Sattakavasena aṭṭhanavuti. Aṭṭhakavasena aṭṭhāsīti. Navakavasena catupaṇṇāsa. Dasakavasena samasaṭṭhīti evaṃ sahassaṃ cuddasa pañhā kathitā.
Imañhi suttantaṃ ṭhapetvā tepiṭake buddhavacane añño suttanto evaṃ bahupañhapaṭimaṇḍito natthi. Bhagavā imaṃ suttantaṃ ādito paṭṭhāya sakalaṃ sutvā cintesi – 『『dhammasenāpati sāriputto buddhabalaṃ dīpetvā appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadati. Sāvakabhāsitoti vutte okappanā na hoti, jinabhāsitoti vutte hoti, tasmā jinabhāsitaṃ katvā devamanussānaṃ okappanaṃ imasmiṃ suttante uppādessāmī』』ti. Tato vuṭṭhāya sādhukāraṃ adāsi. Tena vuttaṃ 『『atha kho bhagavā vuṭṭhahitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi, sādhu, sādhu, sāriputta, sādhu kho tvaṃ sāriputta, bhikkhūnaṃ saṅgītipariyāyaṃ abhāsī』』ti.
Tattha saṅgītipariyāyanti sāmaggiyā kāraṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『sādhu, kho tvaṃ, sāriputta, mama sabbaññutaññāṇena saṃsanditvā bhikkhūnaṃ sāmaggirasaṃ abhāsī』』ti. Samanuñño satthā ahosīti anumodanena samanuñño ahosi. Ettakena ayaṃ suttanto jinabhāsito nāma jāto. Desanāpariyosāne imaṃ suttantaṃ manasikarontā te bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Saṅgītisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
- Dasuttarasuttavaṇṇanā
在這裡,應當提出問題。此經文中以單獨的方式提到兩個問題。以痛苦的方式為七十。以細微的方式為八十。以四為二十。以五為三十。以六為三十八。以七為九十。以八為八十。以九為四十五。以十為六十,因而共計一千三百個問題。 在這部經文中,除了此經文之外,沒有其他經文如此多的問題。世尊從一開始聽完這部經文后,思考道:「法軍的舍利弗以佛的力量發出不退轉的獅子吼。」當說到弟子所說時,並沒有產生疑慮;當說到勝者所說時,便會產生疑慮,因此我將以勝者所說的來引導天人和人類在此經文中闡述。」於是,他站起身來給予了恰當的教導。因此說:「於是,世尊站起后,稱呼尊者舍利弗,『好,好,舍利弗,確實你,舍利弗,已為僧眾的和諧而說了。』」 在這裡,和諧的意義是指團結的原因。這是指:「確實,你,舍利弗,已與我全知的智慧相結合,為僧眾的和諧而說。」因此,被稱為「讚許的老師」。因此,這部經文被稱為勝者所說的。在講法結束時,聽到此經文的那些比丘們獲得了阿羅漢果。 《善生華麗經》的《長部經註釋》 和諧經的說明已完成。 十種超越經的說明。
350.Evaṃme sutanti dasuttarasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā – āvuso bhikkhaveti sāvakānaṃ ālapanametaṃ. Buddhā hi parisaṃ āmantayamānā 『bhikkhave』ti vadanti. Sāvakā satthāraṃ uccaṭṭhāne ṭhapessāmāti satthu ālapanena anālapitvā āvusoti ālapanti. Te bhikkhūti te dhammasenāpatiṃ parivāretvā nisinnā bhikkhū. Ke pana te bhikkhūti? Anibaddhavāsā disāgamanīyā bhikkhū. Buddhakāle dve vāre bhikkhū sannipatanti – upakaṭṭhavassūpanāyikakāle ca pavāraṇakāle ca. Upakaṭṭhavassūpanāyikāya dasapi vīsatipi tiṃsampi cattālīsampi paññāsampi bhikkhū vaggā vaggā kammaṭṭhānatthāya āgacchanti. Bhagavā tehi saddhiṃ sammoditvā kasmā, bhikkhave, upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya vicarathāti pucchati. Atha te 『『bhagavā kammaṭṭhānatthaṃ āgatamha, kammaṭṭhānaṃ no dethā』』ti yācanti.
Satthā tesaṃ cariyavasena rāgacaritassa asubhakammaṭṭhānaṃ deti. Dosacaritassa mettākammaṭṭhānaṃ, mohacaritassa uddeso paripucchā – 『kālena dhammassavanaṃ, kālena dhammasākacchā, idaṃ tuyhaṃ sappāya』nti ācikkhati. Vitakkacaritassa ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ deti. Saddhācaritassa pasādanīyasuttante buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiñca pakāseti. Ñāṇacaritassa aniccatādipaṭisaṃyutte gambhīre suttante katheti. Te kammaṭṭhānaṃ gahetvā sace sappāyaṃ hoti, tattheva vasanti. No ce hoti, sappāyaṃ senāsanaṃ pucchitvā gacchanti. Te tattha vasantā temāsikaṃ paṭipadaṃ gahetvā ghaṭetvā vāyamantā sotāpannāpi honti sakadāgāminopi anāgāminopi arahantopi.
Tato vutthavassā pavāretvā satthu santikaṃ gantvā 『『bhagavā ahaṃ tumhākaṃ santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā sotāpattiphalaṃ patto…pe… ahaṃ aggaphalaṃ arahatta』』nti paṭiladdhaguṇaṃ ārocenti. Tattha ime bhikkhū upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya āgatā. Evaṃ āgantvā gacchante pana bhikkhū bhagavā aggasāvakānaṃ santikaṃ peseti, yathāha 『『apaloketha pana, bhikkhave, sāriputtamoggallāne』』ti. Bhikkhū ca vadanti 『『kiṃ nu kho mayaṃ, bhante, apalokema sāriputtamoggallāne』』ti (saṃ. ni. 3.2). Atha ne bhagavā tesaṃ dassane uyyojesi. 『『Sevatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne; bhajatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne. Paṇḍitā bhikkhū anuggāhakā sabrahmacārīnaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, janetā evaṃ sāriputto. Seyyathāpi jātassa āpādetā evaṃ moggallāno. Sāriputto, bhikkhave, sotāpattiphale vineti, moggallāno uttamatthe』』ti (ma. ni.
如是所聞,即十種超越經。在此有一段不尋常的說明——「尊者比丘」,這是對弟子的稱呼。佛陀在召集大眾時會說「比丘們」。弟子們在師父的教導下,因而稱之為「尊者」。這些比丘是圍繞著法軍而坐的比丘。那麼這些比丘是誰呢?是不受拘束的、可往各方的比丘。在佛陀時代,常有兩次比丘聚集——在雨季開始時和在涅槃時。雨季開始時,十、二十、三十、四十、五十的比丘們成群結隊地前來,爲了修行的目的。世尊與他們交流,問道:「比丘們,為什麼在雨季開始時而遊蕩呢?」於是,他們請求:「世尊,我們是爲了修行而來,不要將修行的法傳授給我們。」 老師根據他們的修行型別,給予不同的修行法。對貪慾型的,給予不凈的修行法;對瞋恚型的,給予慈心的修行法;對無明型的,給予教誨和詢問——「適時聽聞法,適時討論法,這對你有益。」對思維型的,給予安那般那的修行法。對信心型的,在《佛陀的覺悟》中闡明佛法的善法和僧團的良好實踐。對智慧型的,講述與無常等相關的深奧經典。他們把握了這些修行法,如果對自己有益,就在此處安住。如果沒有,他們便會詢問適合的住所。他們在這裡安住,若能修行三個月,努力修行,便會成為初果、二果、三果或阿羅漢。 然後,他們在雨季結束后,前往老師的處所,稱道:「世尊,我已在你面前獲得了修行法,獲得了初果……等……我已獲得了最高果位的阿羅漢。」在此,前來的是那些在雨季開始時而來的比丘。如此而來時,佛陀便派遣他們去見最傑出的弟子,正如所說:「那麼,比丘們,去見舍利弗和摩訶喻伽。」比丘們則說:「我們該如何去見,尊者?」(《增支部·尼乾子》3.2)。於是,佛陀便將他們引導去看見他們。「比丘們,侍奉舍利弗和摩訶喻伽;比丘們,親近舍利弗和摩訶喻伽。智慧的比丘應當幫助同伴。就如,尊者,生而為人,舍利弗如此;就如,尊者,成為眾生的引導者,摩訶喻伽如此。舍利弗,尊者,帶領初果者,摩訶喻伽則是最傑出的。」
3.371).
Tadāpi bhagavā imehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā tesaṃ bhikkhūnaṃ āsayaṃ upaparikkhanto 『『ime bhikkhū sāvakavineyyā』』ti addasa. Sāvakavineyyā nāma ye buddhānampi dhammadesanāya bujjhanti sāvakānampi. Buddhavineyyā pana sāvakā bodhetuṃ na sakkonti. Sāvakavineyyabhāvaṃ pana etesaṃ ñatvā katarassa bhikkhuno desanāya bujjhissantīti olokento sāriputtassāti disvā therassa santikaṃ pesesi. Thero te bhikkhū pucchi 『『satthu santikaṃ gatattha āvuso』』ti. 『『Āma, gatamha satthārā pana amhe tumhākaṃ santikaṃ pesitā』』ti. Tato thero 『『ime bhikkhū mayhaṃ desanāya bujjhissanti, kīdisī nu kho tesaṃ desanā vaṭṭatī』』ti cintento 『『ime bhikkhū samaggārāmā, sāmaggirasassa dīpikā nesaṃ desanā vaṭṭatī』』ti sanniṭṭhānaṃ katvā tathārūpaṃ desanaṃ desetukāmo dasuttaraṃ pavakkhāmītiādimāha. Tattha dasadhā mātikaṃ ṭhapetvā vibhattoti dasuttaro, ekakato paṭṭhāya yāva dasakā gatotipi dasuttaro, ekekasmiṃ pabbe dasa dasa pañhā visesitātipi dasuttaro, taṃ dasuttaraṃ. Pavakkhāmīti kathessāmi. Dhammanti suttaṃ. Nibbānapattiyāti nibbānapaṭilābhatthāya. Dukkhassantakiriyāyāti sakalassa vaṭṭadukkhassa pariyantakaraṇatthaṃ. Sabbaganthappamocananti abhijjhākāyaganthādīnaṃ sabbaganthānaṃ pamocanaṃ.
Iti thero desanaṃ uccaṃ karonto bhikkhūnaṃ tattha pemaṃ janento evametaṃ uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ dhāretabbaṃ vācetabbaṃ maññissantīti catūhi padehi vaṇṇaṃ kathesi, 『『ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo』』tiādinā nayena tesaṃ tesaṃ suttānaṃ bhagavā viya.
Ekadhammavaṇṇanā
3.371) 於是,世尊與這些比丘進行交流,觀察他們的內心,看到「這些比丘是可以教導的弟子」。可教導的弟子是指那些能夠理解佛陀的教法和教導的弟子。而佛陀的弟子則無法啓發他們。世尊在瞭解他們是可教導的弟子后,觀察到哪位比丘能夠理解教法,於是派遣他去見舍利弗。長老問這些比丘:「你們去見老師了嗎,尊者?」「是的,我們去了,但老師卻派我們去見你。」於是,長老思考:「這些比丘將會從我的教導中獲得理解,那麼,他們的教導究竟適合什麼呢?」他考慮到「這些比丘彼此和諧,和諧的教導適合他們」,因此決定要講述那樣的教法。 在此,十種法則被提出;從一到十,稱為十種法則;在每一部分中都有十個問題被特別提出,這就是十種法則。我要講述的就是這些法則。法是指教法。爲了獲得涅槃,意在結束所有的痛苦,意在解脫所有的束縛。 於是,長老開始高聲講法,令比丘們在此產生信心,認為這應當被理解、被接受、被牢記、被宣講。他以四個詞彙來描述:「這是單一的,尊者們,這是道路」,以此類比佛陀的教法。 單一法的說明。
- (Ka) tattha bahukāroti bahūpakāro.
(Kha) bhāvetabboti vaḍḍhetabbo.
(Ga) pariññeyyoti tīhi pariññāhi parijānitabbo.
(Gha) pahātabboti pahānānupassanāya pajahitabbo.
(Ṅa) hānabhāgiyoti apāyagāmiparihānāya saṃvattanako.
(Ca) visesabhāgiyoti visesagāmivisesāya saṃvattanako.
(Cha) duppaṭivijjhoti duppaccakkhakaro.
(Ja) uppādetabboti nipphādetabbo.
(Jha) abhiññeyyoti ñātapariññāya abhijānitabbo.
(Ña) sacchikātabboti paccakkhaṃ kātabbo.
Evaṃ sabbattha mātikāsu attho veditabbo. Iti āyasmā sāriputto yathā nāma dakkho veḷukāro sammukhībhūtaṃ veḷuṃ chetvā niggaṇṭhiṃ katvā dasadhā khaṇḍe katvā ekamekaṃ khaṇḍaṃ hīraṃ hīraṃ karonto phāleti, evameva tesaṃ bhikkhūnaṃ sappāyaṃ desanaṃ upaparikkhitvā dasadhā mātikaṃ ṭhapetvā ekekakoṭṭhāse ekekapadaṃ vibhajanto 『『katamo eko dhammo bahukāro, appamādo kusalesu dhammesūti』』tiādinā nayena desanaṃ vitthāretuṃ āraddho.
Tattha appamādo kusalesu dhammesūti sabbatthakaṃ upakārakaṃ appamādaṃ kathesi. Ayañhi appamādo nāma sīlapūraṇe, indriyasaṃvare, bhojane mattaññutāya, jāgariyānuyoge, sattasu saddhammesu, vipassanāgabbhaṃ gaṇhāpane, atthapaṭisambhidādīsu, sīlakkhandhādipañcadhammakkhandhesu, ṭhānāṭṭhānesu, mahāvihārasamāpattiyaṃ, ariyasaccesu, satipaṭṭhānādīsu, bodhipakkhiyesu, vipassanāñāṇādīsu aṭṭhasu vijjāsūti sabbesu anavajjaṭṭhena kusalesu dhammesu bahūpakāro.
Teneva naṃ bhagavā 『『yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā…pe… tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbete appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī』』tiādinā (saṃ. ni.
(卡)在那裡,眾多的工作,指的是許多的幫助。 (哈)應當發展,指的是應當增長。 (嘎)應當被瞭解,指的是通過三種瞭解而應當被認識。 (嘎)應當被放棄,指的是通過觀察放棄而應當被放棄。 (那)應當是減少的,指的是導致墮落的減少。 (查)應當是特別的,指的是導致特別的結果。 (查)難以被穿透,指的是難以被直接看到。 (賈)應當被引發,指的是應當被產生。 (賈)應當被知曉,指的是通過親近而應當被認識。 (那)應當被證實,指的是應當被直接證實。 因此,在所有的法則中,意義應當被理解。於是,尊者舍利弗如同一個熟練的工匠,面對著木料,切割木材,將其分成十塊,逐一進行修整,最終使其完美;同樣地,他在仔細觀察這些比丘的利益后,設立了十種法則,並逐一分開每一部分,準備以「什麼是一個法則,眾多的工作,正是精進于善法」這樣的方式來詳細闡述教法。 在這裡,精進于善法是指無處不在的利益。他所說的精進,實際上是在於持戒、守護感官、飲食的適度、夜間的警覺、對七種善法的重視、對見地的把握、對意義的分辨等,在持戒等五法的領域中、在各個地方、在大寺院的安住中、在貴族的真理中、在正念的實踐中、在覺悟的條件中,八種智慧中,因而在所有的善法中都是無可指責的。 因此,世尊說:「比丘們,所有的眾生,無論是有形的或無形的……等……如來為他們指出了最優者。同樣的,比丘們,所有的善法,都是以精進為根本,精進是它們的最優者。」
5.139) nayena hatthipadādīhi opammehi opamento saṃyuttanikāyeappamādavagge nānappakāraṃ thometi. Taṃ sabbaṃ ekapadeneva saṅgahetvā thero appamādo kusalesu dhammesūti āha. Dhammapade appamādavaggenāpissa bahūpakāratā dīpetabbā. Asokavatthunāpi dīpetabbā –
(Ka) asokarājā hi nigrodhasāmaṇerassa 『『appamādo amatapada』』nti gāthaṃ sutvā eva 『『tiṭṭha, tāta, mayhaṃ tayā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ kathita』』nti sāmaṇere pasīditvā caturāsītivihārasahassāni kāresi. Iti thāmasampannena bhikkhunā appamādassa bahūpakāratā tīhi piṭakehi dīpetvā kathetabbā. Yaṃkiñci suttaṃ vā gāthaṃ vā appamādadīpanatthaṃ āharanto 『『aṭṭhāne ṭhatvā āharasi, atitthena pakkhando』』ti na vattabbo. Dhammakathikassevettha thāmo ca balañca pamāṇaṃ.
(Kha) kāyagatāsatīti ānāpānaṃ catuiriyāpatho satisampajaññaṃ dvattiṃsākāro catudhātuvavatthānaṃ dasa asubhā nava sivathikā cuṇṇikamanasikāro kesādīsu cattāri rūpajjhānānīti ettha uppannasatiyā etaṃ adhivacanaṃ. Sātasahagatāti ṭhapetvā catutthajjhānaṃ aññattha sātasahagatā hoti sukhasampayuttā, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
(Ga) sāsavo upādāniyoti āsavānañceva upādānānañca paccayabhūto. Iti tebhūmakadhammameva niyameti.
(Gha) asmimānoti rūpādīsu asmīti māno.
(Ṅa) ayoniso manasikāroti anicce niccantiādinā nayena pavatto uppathamanasikāro.
(Ca) vipariyāyena yoniso manasikāro veditabbo.
(Cha) ānantarikocetosamādhīti aññattha maggānantaraṃ phalaṃ ānantariko cetosamādhi nāma . Idha pana vipassanānantaro maggo vipassanāya vā anantarattā attano vā anantaraṃ phaladāyakattā ānantariko cetosamādhīti adhippeto.
(Ja) akuppaṃ ñāṇanti aññattha phalapaññā akuppañāṇaṃ nāma. Idha paccavekkhaṇapaññā adhippetā.
(Jha) āhāraṭṭhitikāti paccayaṭṭhitikā. Ayaṃ eko dhammoti yena paccayena tiṭṭhanti, ayaṃ eko dhammo ñātapariññāya abhiññeyyo.
(Ña) akuppācetovimuttīti arahattaphalavimutti.
Imasmiṃ vāre abhiññāya ñātapariññā kathitā. Pariññāya tīraṇapariññā. Pahātabbasacchikātabbehi pahānapariññā. Duppaṭivijjhoti ettha pana maggo kathito. Sacchikātabboti phalaṃ kathitaṃ, maggo ekasmiṃyeva pade labbhati. Phalaṃ pana anekesupi labbhatiyeva.
Bhūtāti sabhāvato vijjamānā. Tacchāti yāthāvā. Tathāti yathā vuttā tathāsabhāvā. Avitathāti yathā vuttā na tathā na honti. Anaññathāti vuttappakārato na aññathā. Sammā tathāgatena abhisambuddhāti tathāgatena bodhipallaṅke nisīditvā hetunā kāraṇena sayameva abhisambuddhā ñātā viditā sacchikatā. Iminā thero 『『ime dhammā tathāgatena abhisambuddhā, ahaṃ pana tumhākaṃ rañño lekhavācakasadiso』』ti jinasuttaṃ dassento okappanaṃ janesi.
Ekadhammavaṇṇanā niṭṭhitā.
Dvedhammavaṇṇanā
5.139) 通過手、腳等比喻,闡述了《相應部·精進品》中多種不同的教法。所有這些,長老以「精進于善法」來概括。法句中精進品的內容也應當被詳細闡明。還應通過阿索卡王的故事來說明—— (卡)阿索卡王聽到尼戈羅達小沙彌的「精進是無死之道」的歌謠后,便說:「站住,孩子,我與你講述的佛陀的教法。」於是,他為小沙彌們建造了四十八座寺院。因此,憑藉具備智慧的比丘,精進的多種利益應通過三部經典來闡述。任何引用的經典或歌謠都不應說「站立不動而引入,過去的已離去」。在這裡,講法者的智慧和力量是衡量的標準。 (哈)身心安住,即安那般那、四正勤、正念的覺知、三十七種道品、四大元素的把握、十種不凈、九種身心的專注、毛髮等四種色界的禪定;在此,因產生的正念而稱之為。與快樂相伴的,除了第四禪外,其他均與快樂相伴,因此特此提及。 (嘎)有漏的、依賴的,指的是有漏與依賴的因緣。由此,確立了三種領域的法則。 (嘎)在此,指的是對色等的自我認同。 (那)不如法的心念,指的是以無常、常等為依據而產生的錯誤心念。 (查)反之,應當理解為如法的心念。 (查)即是臨近的心定,指的是在某個路徑之後的果位,臨近的心定是指在此,因緣的道與果的臨近而稱之。 (賈)不動的智慧,指的是其他的果智,不動的智慧。這裡所指的是反思的智慧。 (賈)依賴的安住,指的是因緣的安住。這是單一的法,因緣而存在,這是一種通過知見而應當被認識的單一法。 (那)不動的心解脫,指的是阿羅漢果的解脫。 在這一部分中,講述了知見的智慧。通過理解而獲得的智慧。放棄應當被證實的,放棄的智慧。難以被穿透的,指的是在此討論的路徑。應當被證實,指的是所講的果位,路徑僅在一個地方獲得。果位卻是可以在多個地方獲得。 存在的,指的是本質上存在的。正如所說的那樣。正如所說的那樣,具有那樣的本質。無偏差的,正如所說的那樣,不是那樣的,也不存在那樣的。不是其他的,正如所說的那樣,不是其他的。正如如來所證悟的,指的是如來坐在覺悟的寶座上,因緣而自覺的證悟,已知、已見、已證實。由此,長老表明:「這些法是如來所證悟的,而我卻像是你們的國王的書寫者。」以此來展示佛陀的教法。 單一法的說明已完結。 雙法的說明。
- (Ka) ime dve dhammā bahukārāti ime dve satisampajaññā dhammā sīlapūraṇādīsu appamādo viya sabbattha upakārakā hitāvahā.
(Kha) samathoca vipassanā cāti ime dve saṅgītisutte lokiyalokuttarā kathitā. Imasmiṃ dasuttarasutte pubbabhāgā kathitā.
(Cha) sattānaṃ saṃkilesāya sattānaṃ visuddhiyāti ayoniso manasikāro hetu ceva paccayo ca sattānaṃ saṃkilesāya, yoniso manasikāro visuddhiyā. Tathā dovacassatā pāpamittatā saṃkilesāya; sovacassatā kalyāṇamittatā visuddhiyā. Tathā tīṇi akusalamūlāni; tīṇi kusalamūlāni. Cattāro yogā cattāro visaṃyogā. Pañca cetokhilā pañcindriyāni. Cha agāravā cha gāravā. Satta asaddhammā satta saddhammā. Aṭṭha kusītavatthūni aṭṭha ārambhavatthūni. Nava āghātavatthūni nava āghātappaṭivinayā. Dasa akusalakammapathā dasa kusalakammapathāti evaṃ pabhedā ime dve dhammā duppaṭivijjhāti veditabbā.
(Jha) saṅkhatā dhātūti paccayehi katā pañcakkhandhā. Asaṅkhatā dhātūti paccayehi akataṃ nibbānaṃ.
(Ña) vijjā ca vimutti cāti ettha vijjāti tisso vijjā. Vimuttīti arahattaphalaṃ.
Imasmiṃ vāre abhiññādīni ekakasadisāneva, uppādetabbapade pana maggo kathito, sacchikātabbapade phalaṃ.
Dvedhammavaṇṇanā niṭṭhitā.
Tayodhammavaṇṇanā
- (Cha) kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammanti ettha nekkhammanti anāgāmimaggo adhippeto. So hi sabbaso kāmānaṃ nissaraṇaṃ. Rūpānaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ āruppanti ettha āruppepi arahattamaggo. Puna uppattinivāraṇato sabbaso rūpānaṃ nissaraṇaṃ nāma. Nirodho tassanissaraṇanti idha arahattaphalaṃ nirodhoti adhippetaṃ. Arahattaphalena hi nibbāne diṭṭhe puna āyatiṃ sabbasaṅkhārā na hontīti arahattaṃ saṅkhatanirodhassa paccayattā nirodhoti vuttaṃ.
(Ja) atītaṃse ñāṇanti atītaṃsārammaṇaṃ ñāṇaṃ itaresupi eseva nayo.
Imasmimpi vāre abhiññādayo ekakasadisāva. Duppaṭivijjhapade pana maggo kathito, sacchikātabbe phalaṃ.
Tayodhammavaṇṇanā niṭṭhitā.
Cattārodhammavaṇṇanā
- (Ka) cattāri cakkānīti ettha cakkaṃ nāma dārucakkaṃ, ratanacakkaṃ, dhammacakkaṃ, iriyāpathacakkaṃ, sampatticakkanti pañcavidhaṃ. Tattha 『『yaṃ panidaṃ samma, rathakāra, cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ, chārattūnehī』』ti (a. ni. 3.15) idaṃ dārucakkaṃ. 『『Pitarā pavattitaṃ cakkaṃ anuppavattetī』』ti (a. ni. 5.132) idaṃ ratanacakkaṃ. 『『Pavattitaṃ cakka』』nti (ma. ni. 2.399) idaṃ dhammacakkaṃ. 『『Catucakkaṃ navadvāra』』nti (saṃ. ni. 1.29) idaṃ iriyāpathacakkaṃ. 『『Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṃ devamanussānaṃ catucakkaṃ pavattatī』』ti (a. ni.
這兩種法則是眾多的工作,指的是這兩種正念的覺知,像精進于持戒等一樣,都是無處不在的利益,帶來福祉。 這兩種是安止與洞察,指的是在《集經》中所講的世俗與出世俗。這在這十種法則的經典中,已在前面部分被講述。 眾生的污垢與眾生的清凈,指的是不如法的心念是眾生污垢的因緣與條件,而如法的心念則是清凈的因緣。同樣地,惡友的存在是污垢的因緣;善友的存在則是清凈的因緣。同樣地,有三種不善根,三種善根。四種修行,四種不修行。五種心障,五種感官。六種輕視,六種被輕視。七種不信,七種信仰。八種懶惰之處,八種努力之處。九種傷害之處,九種傷害的避免。十種不善的行為路徑,十種善的行為路徑;因此,這兩種法則被認為是難以穿透的。 聚合的元素,指的是因緣所造的五蘊。非聚合的元素,指的是因緣未造的涅槃。 智慧與解脫,指的是這裡的智慧有三種智慧。解脫,指的是阿羅漢果的解脫。 在這一部分中,所提及的智慧與知見是相似的,所講述的路徑是應當被引發的,所講述的果位是應當被證實的。 雙法的說明已完結。 三法的說明。 這是慾望的解脫,指的是出離慾望的境界。在這裡,出離慾望是指無漏的路徑。對於色的解脫,指的是出離色的境界。在這裡,出離色的境界也指的是阿羅漢的路徑。再者,由於防止再生,所有的色的解脫都是如此。滅是解脫的原因;在此,指的是阿羅漢果的滅。因為通過阿羅漢果而在涅槃中,所有的有為法不會再生,因此阿羅漢是因緣的滅。 過去的知見,指的是對過去的所緣的知見,其他的也是如此。 在這一部分中,所提及的智慧與知見是相似的。難以穿透的路徑被講述,所證實的果位。 三法的說明已完結。 四法的說明。 四種輪,指的是木輪、寶輪、法輪、行輪與成就輪,五種不同的輪。在這裡,「這是正當的,車匠,輪子在六個月內完成,經過六次輪換」是指木輪。「父親所轉動的輪子不會停止」是指寶輪。「轉動的輪子」是指法輪。「四輪九門」是指行輪。「比丘們,這四種輪是天人和人類所共同轉動的四輪。」
4.31) idaṃ sampatticakkaṃ. Idhāpi etadeva adhippetaṃ.
Patirūpadesavāsoti yattha catasso parisā sandissanti, evarūpe anucchavike dese vāso. Sappurisūpanissayoti buddhādīnaṃ sappurisānaṃ avassayanaṃ sevanaṃ bhajanaṃ. Attasammāpaṇidhīti attano sammā ṭhapanaṃ, sace pana pubbe assaddhādīhi samannāgato hoti, tāni pahāya saddhādīsu patiṭṭhāpanaṃ. Pubbe ca katapuññatāti pubbe upacitakusalatā. Idamevettha pamāṇaṃ. Yena hi ñāṇasampayuttacittena kusalaṃ kataṃ hoti, tadeva kusalaṃ taṃ purisaṃ patirūpadese upaneti, sappurise bhajāpesi . So eva ca puggalo attānaṃ sammā ṭhapeti. Catūsu āhāresu paṭhamo lokiyova. Sesā pana tayo saṅgītisutte lokiyalokuttaramissakā kathitā. Idha pubbabhāge lokiyā.
(Ca) kāmayogavisaṃyogādayo anāgāmimaggādivasena veditabbā.
(Cha) hānabhāgiyādīsu paṭhamassa jhānassa lābhī kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāgiyo samādhi. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāgiyo samādhi. Vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāgiyo samādhi. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasañhito nibbedhabhāgiyo samādhīti iminā nayena sabbasamāpattiyo vitthāretvā attho veditabbo. Visuddhimagge panassa vinicchayakathā kathitāva.
Imasmimpi vāre abhiññādīni ekakasadisāneva. Abhiññāpade panettha maggo kathito. Sacchikātabbapade phalaṃ.
Cattārodhammavaṇṇanā niṭṭhitā.
Pañcadhammavaṇṇanā
4.31) 這是成就的輪。在這裡,指的也是這個。 適合的居所,指的是有四個團體顯現的地方,這種地方是適合的居所。善人所依,指的是對佛等善人的依靠、供養與侍奉。自我正念,指的是自己正確的建立,如果以前有不信等的習氣,應當捨棄這些,建立信心。以前所做的功德,指的是過去所積累的善行。這就是這裡的標準。因為通過與智慧相應的心所做的善行,正是這個善行將人引導到適合的地方,使其親近善人。這個人也因此能夠正確地建立自己。在四種飲食中,第一種是世俗的。而其餘三種在《集經》中則講述了世俗與出世俗的混合。在這裡,前面的部分是世俗的。 慾望的結合與離開等,應當被理解為出離慾望的路徑等。 在對比中,第一禪的獲得者,帶有慾望的認知與心念相伴,參與到帶有慾望的狀態中。由於其特性,正念的安住則是安住的狀態。帶有思維的認知與心念相伴,參與到特別的狀態中。帶有厭倦的認知與心念相伴,參與到厭離的狀態中。通過這樣的方式,所有的安住狀態應當被詳細闡明。在《清凈道論》中,已對其進行詳細的分析。 在這一部分中,所提及的智慧與知見是相似的。所講述的路徑是應當被引發的,所講述的果位是應當被證實的。 四法的說明已完結。 五法的說明。
- (Kha) pītipharaṇatādīsu pītiṃ pharamānā uppajjatīti dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā nāma. Sukhaṃ pharamānaṃ uppajjatīti tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā nāma. Paresaṃ ceto pharamānā uppajjatīti cetopariyapaññā cetopharaṇatā nāma. Ālokapharaṇe uppajjatīti dibbacakkhupaññā ālokapharaṇatā nāma. Paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇanimittaṃ nāma. Vuttampi cetaṃ 『『dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā, tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā. Paracitte paññā cetopharaṇatā, dibbacakkhu ālokapharaṇatā. Tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇanimitta』』nti (vibha. 804).
Tattha pītipharaṇatā sukhapharaṇatā dve pādā viya. Cetopharaṇatā ālokapharaṇatā dve hatthā viya. Abhiññāpādakajjhānaṃ majjhimakāyo viya . Paccavekkhaṇanimittaṃ sīsaṃ viya. Iti āyasmā sāriputtatthero pañcaṅgikaṃ sammāsamādhiṃ aṅgapaccaṅgasampannaṃ purisaṃ katvā dassesi.
(Ja) ayaṃ samādhi paccuppannasukho ce vātiādīsu arahattaphalasamādhi adhippeto. So hi appitappitakkhaṇe sukhattā paccuppannasukho. Purimo purimo pacchimassa pacchimassa samādhisukhassa paccayattā āyatiṃ sukhavipāko.
Kilesehi ārakattā ariyo. Kāmāmisavaṭṭāmisalokāmisānaṃ abhāvā nirāmiso. Buddhādīhi mahāpurisehi sevitattā akāpurisasevito. Aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya sabbakilesadarathasantatāya ca santo. Atappanīyaṭṭhena paṇīto. Kilesapaṭippassaddhiyā laddhattā kilesapaṭippassaddhibhāvaṃ vā laddhattā paṭippassaddhaladdho. Paṭippassaddhaṃ paṭippassaddhīti hi idaṃ atthato ekaṃ. Paṭippassaddhakilesena vā arahatā laddhattā paṭippassaddhaladdho. Ekodibhāvena adhigatattā ekodibhāvameva vā adhigatattā ekodibhāvādhigato. Appaguṇasāsavasamādhi viya sasaṅkhārena sappayogena cittena paccanīkadhamme niggayha kilese vāretvā anadhigatattā nasasaṅkhāraniggayhavāritagato. Tañca samādhiṃ samāpajjanto tato vā vuṭṭhahanto sativepullapattattā. Satova samāpajjati sato vuṭṭhahati. Yathāparicchinnakālavasena vā sato samāpajjati sato vuṭṭhahati. Tasmā yadettha 『『ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko』』ti evaṃ paccavekkhamānassa paccattaṃyeva aparappaccayaṃ ñāṇaṃ uppajjati, taṃ ekamaṅgaṃ. Esa nayo sesesupi. Evamimehi pañcahi paccavekkhaṇañāṇehi ayaṃ samādhi 『『pañcañāṇiko sammāsamādhī』』ti vutto.
Imasmiṃ vāre visesabhāgiyapade maggo kathito. Sacchikātabbapade phalaṃ. Sesaṃ purimasadisameva.
Chadhammavaṇṇanā
- Chakkesu sabbaṃ uttānatthameva. Duppaṭivijjhapade panettha maggo kathito. Sesaṃ purimasadisaṃ.
Sattadhammavaṇṇanā
- (Ña) sammappaññāyasudiṭṭhā hontīti hetunā nayena vipassanāñāṇena sudiṭṭhā honti. Kāmāti vatthukāmā ca kilesakāmā ca, dvepi sapariḷāhaṭṭhena aṅgārakāsu viya sudiṭṭhā honti. Vivekaninnanti nibbānaninnaṃ. Poṇaṃ pabbhāranti ninnassetaṃ vevacanaṃ. Byantībhūtanti niyatibhūtaṃ. Nittaṇhanti attho. Kuto? Sabbaso āsavaṭṭhānīyehi dhammehi tebhūmakadhammehīti attho. Idha bhāvetabbapade maggo kathito. Sesaṃ purimasadisameva.
Aṭṭhadhammavaṇṇanā
在快樂的獲得等方面,快樂的涌現是指在兩種禪定中,智慧的快樂獲得。快樂的涌現是指在三種禪定中,智慧的快樂獲得。對他人心靈的影響是指心的智慧,對他人心靈的影響。光明的獲得是指天眼的智慧,光明的獲得。反思的智慧是指反思的標誌。正如所說:「在兩種禪定中,智慧的快樂獲得;在三種禪定中,智慧的快樂獲得。對他人心靈的智慧是心的影響,天眼的智慧是光明的獲得。從那種狀態中,反思的智慧是反思的標誌。」(《辨別論》804) 在這裡,快樂的獲得與幸福的獲得就像兩條腿。心的影響與光明的獲得就像兩隻手。具備智慧的禪定就像中間的身體。反思的標誌就像頭。因此,尊者舍利弗將具備五個組成部分的正念禪定,作為具備各個組成部分的人展示出來。 這個禪定是指當下的快樂,意指阿羅漢果的禪定。因為在喜悅的時刻,因快樂而是當下的快樂。之前的每個快樂的禪定,因其原因而是未來的快樂的果報。 由於煩惱的緣故,聖者是清凈的。慾望與煩惱的世俗不存在,因而是無煩惱的。因佛等偉人所供養,因此未被偉人所供養。因身心的延續、對象的延續、所有煩惱的延續而存在。因顯現的緣故而顯得高尚。因煩惱的止息而獲得,或因獲得而獲得止息的狀態。止息與止息是同一的。因止息的煩惱而獲得,或因阿羅漢而獲得止息的狀態。因合一的狀態而獲得,或因獲得而獲得合一的狀態。像微不足道的智慧,因心的緣故而抓住煩惱,阻止煩惱,因未獲得而未獲得。進入那樣的禪定,或從中起身,因正念的充實而存在。以正念進入,正念起身。依照時間的限制,正念進入,正念起身。因此,在這裡「這個禪定是當下的快樂與未來的快樂果報」,正如反思的智慧所顯示的,正是內在的智慧,成為單一的部分。其他的也是如此。通過這五種反思的智慧,這個禪定被稱為「具備五種智慧的正念禪定」。 在這一部分中,特定的部分已被講述。所證實的果位。其餘的與前面相同。 六法的說明。 在六個方面,所有的都是顯而易見的。難以穿透的路徑在這裡被講述。其餘的與前面相同。 七法的說明。 正確的智慧是清晰的,因而通過反思的智慧是清晰的。慾望,指的是對象的慾望與煩惱的慾望,二者皆因其附帶而清晰。孤獨的涅槃,指的是涅槃的孤獨。絕對的,指的是絕對的狀態。無渴望,指的是其意義。何以故?指的是所有的煩惱所依之法,指的是三種領域的法。在這裡,應當被理解為路徑。其餘的與前面相同。 八法的說明。
- (Ka) ādibrahmacariyikāya paññāyāti sikkhattayasaṅgahassa maggabrahmacariyassa ādibhūtāya pubbabhāge taruṇasamathavipassanāpaññāya . Aṭṭhaṅgikassa vā maggassa ādibhūtāya sammādiṭṭhipaññāya. Tibbanti balavaṃ. Hirottappanti hirī ca ottappañca. Pemanti gehassitapemaṃ. Gāravoti garucittabhāvo. Garubhāvanīyañhi upanissāya viharato kilesā nuppajjanti ovādānusāsaniṃ labhati. Tasmā taṃ nissāya vihāro paññāpaṭilābhassa paccayo hoti.
(Cha) akkhaṇesu yasmā petā asurānaṃ āvāhanaṃ gacchanti, vivāhanaṃ gacchanti, tasmā pettivisayeneva asurakāyo gahitoti veditabbo.
(Ja) appicchassāti ettha paccayaappiccho, adhigamaappiccho, pariyattiappiccho, dhutaṅgaappicchoti cattāro appicchā. Tattha paccayaappiccho bahuṃ dente appaṃ gaṇhāti, appaṃ dente appataraṃ vā gaṇhāti, na vā gaṇhāti, na anavasesagāhī hoti. Adhigamaappiccho majjhantikatthero viya attano adhigamaṃ aññesaṃ jānituṃ na deti. Pariyattiappiccho tepiṭakopi samāno na bahussutabhāvaṃ jānāpetukāmo hoti sāketatissatthero viya. Dhutaṅgaappiccho dhutaṅgapariharaṇabhāvaṃ aññesaṃ jānituṃ na deti dvebhātikattheresu jeṭṭhakatthero viya. Vatthu visuddhimagge kathitaṃ. Ayaṃ dhammoti evaṃ santaguṇanigūhanena ca paccayapaṭiggahaṇe mattaññutāya ca appicchassa puggalassa ayaṃ navalokuttaradhammo sampajjati, no mahicchassa. Evaṃ sabbattha yojetabbaṃ.
Santuṭṭhassāti catūsu paccayesu tīhi santosehi santuṭṭhassa. Pavivittassāti kāyacittaupadhivivekehi vivittassa. Tattha kāyaviveko nāma gaṇasaṅgaṇikaṃ vinodetvā aṭṭhaārambhavatthuvasena ekībhāvo. Ekībhāvamattena pana kammaṃ na nipphajjatīti kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo nibbatteti, ayaṃ cittaviveko nāma. Samāpattimatteneva kammaṃ na nipphajjatīti jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ upadhiviveko nāma. Tenāha bhagavā – 『『kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ. Cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ. Upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatāna』』nti (mahāni. 49).
Saṅgaṇikārāmassāti gaṇasaṅgaṇikāya ceva kilesasaṅgaṇikāya ca ratassa. Āraddhavīriyassāti kāyikacetasikavīriyavasena āraddhavīriyassa. Upaṭṭhitasatissāti catusatipaṭṭhānavasena upaṭṭhitasatissa. Samāhitassāti ekaggacittassa. Paññavatoti kammassakatapaññāya paññavato. Nippapañcassāti vigatamānataṇhādiṭṭhipapañcassa.
Idha bhāvetabbapade maggo kathito. Sesaṃ purimasadisameva.
Navadhammavaṇṇanā
這是指初步的出家修行的智慧,指的是三種學習的總和,初步的正道修行,指的是早期的安止與洞察的智慧。八正道的初步,指的是正確的見解的智慧。強大而有力。羞恥與畏懼,指的是羞恥與畏懼。對家庭的愛,指的是對家庭的親情。尊重,指的是內心的重視。由於重視的存在,煩惱不會生起,因而能獲得教誨與指導。因此,依靠這些,修行成為智慧的獲得的因緣。 由於鬼魂向天神的召喚,因而鬼魂的身體被認為是被鬼魂所掌控。 微小的慾望,這裡指的是對因緣的微小慾望、對成就的微小慾望、對教義的微小慾望、對苦行的微小慾望,四種微小的慾望。在這裡,因緣的微小慾望是指給予很多卻只獲得很少,給予很少則更少,或者不獲得,或者不留有任何剩餘。成就的微小慾望,像中間的長老一樣,不願意讓他人知道自己的成就。教義的微小慾望,像《三藏》一樣,不想讓他人知道自己並不博學。苦行的微小慾望,像兩位長老中的年長者一樣,不願讓他人知道自己的苦行。關於對象的清凈已經在《清凈道論》中講述。這個法則,因而通過這樣的安住與獲得,因而對微小慾望的人來說,新的出世法得以實現,而非貪婪的人。因而在各個方面都應當如此理解。 滿意的,指的是在四種因緣中因三種滿足而滿意。獨處的,指的是因身體、心靈、及其附屬物的獨處。在這裡,身體的獨處是指遠離眾生的聚集,因而成為一種合一的狀態。僅僅通過合一的狀態而無法成就,因此通過修習四種禪定而獲得八種安住,這就是心靈的獨處。僅僅通過安住而無法成就,因此通過建立禪定的基礎而對有為法進行正確的理解,最終獲得阿羅漢果,這就是附屬物的獨處。因此,佛陀說:「身體的獨處是指對出離的熱愛,心靈的獨處是指對清凈心靈的最高追求,附屬物的獨處是指對無附屬物的人的無分別境界。」(《大念處經》49) 因而,因眾生的聚集與煩惱的聚集而生起的喜悅。因努力的勇氣,指的是身體與心靈的努力。因四念處的存在而生起的正念。專注的,指的是心的專注。智慧的,指的是對因果法則的智慧。無慾望的,指的是無我執等的見解。 在這裡,應當被理解為路徑。其餘的與前面相同。 九法的說明。
- (Kha) sīlavisuddhīti visuddhiṃ pāpetuṃ samatthaṃ catupārisuddhisīlaṃ. Pārisuddhipadhāniyaṅganti parisuddhabhāvassa padhānaṅgaṃ. Cittavisuddhīti vipassanāya padaṭṭhānabhūtā aṭṭha paguṇasamāpattiyo. Diṭṭhivisuddhīti sapaccayanāmarūpadassanaṃ. Kaṅkhāvitaraṇavisuddhīti paccayākārañāṇaṃ. Addhattayepi hi paccayavaseneva dhammā pavattantīti passato kaṅkhaṃ vitarati. Maggāmaggañāṇadassanavisuddhīti obhāsādayo na maggo, vīthippaṭipannaṃ udayabbayañāṇaṃ maggoti evaṃ maggāmagge ñāṇaṃ. Paṭipadāñāṇadassanavisuddhīti rathavinīte vuṭṭhānagāminivipassanā kathitā, idha taruṇavipassanā. Ñāṇadassanavisuddhīti rathavinīte maggo kathito, idha vuṭṭhānagāminivipassanā. Etā pana sattapi visuddhiyo vitthārena visuddhimagge kathitā. Paññāti arahattaphalapaññā. Vimuttipi arahattaphalavimuttiyeva.
(Cha) dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattanti cakkhādidhātunānattaṃ paṭicca cakkhusamphassādinānattaṃ uppajjatīti attho. Phassanānattaṃ paṭiccāti cakkhusamphassādinānattaṃ paṭicca . Vedanānānattanti cakkhusamphassajādivedanānānattaṃ. Saññānānattaṃ paṭiccāti kāmasaññādinānattaṃ paṭicca. Saṅkappanānattanti kāmasaṅkappādinānattaṃ. Saṅkappanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattanti saṅkappanānattatāya rūpe chando sadde chandoti evaṃ chandanānattaṃ uppajjati. Pariḷāhanānattanti chandanānattatāya rūpapariḷāho saddapariḷāhoti evaṃ pariḷāhanānattaṃ uppajjati. Pariyesanānānattanti pariḷāhanānattatāya rūpapariyesanādinānattaṃ uppajjati. Lābhanānattanti pariyesanānānattatāya rūpapaṭilābhādinānattaṃ uppajjati.
(Ja) saññāsu maraṇasaññāti maraṇānupassanāñāṇe saññā. Āhārepaṭikūlasaññāti āhāraṃ pariggaṇhantassa uppannasaññā. Sabbalokeanabhiratisaññāti sabbasmiṃ vaṭṭe ukkaṇṭhantassa uppannasaññā. Sesā heṭṭhā kathitā eva. Idha bahukārapade maggo kathito. Sesaṃ purimasadisameva.
Dasadhammavaṇṇanā
這是指道德的清凈,能夠使其清凈的四種完全清凈的道德。完全清凈的修行的組成部分,指的是完全清凈的狀態的修行部分。心的清凈,指的是作為洞察的基礎的八種深定。見解的清凈,指的是對因緣與色法的正確觀察。疑惑的解脫,指的是對因緣的瞭解。因為確實,因緣法則存在,故能消除疑惑。道與非道的智慧與見解,指的是光明等不是道路,因而能夠觀察到道路的生滅。修行的智慧與見解,指的是如同駕馭戰車的觀察,指的是這裡的初步洞察。智慧的見解,指的是如同駕馭戰車的道路,這裡是指初步的洞察。這七種清凈已經在《清凈道論》中詳細闡述。智慧是指阿羅漢果的智慧。解脫是指阿羅漢果的解脫。 由於元素的多樣性,因而不同的接觸產生不同的感覺,這裡指的是眼等元素的多樣性,因而眼的接觸等的多樣性產生。接觸的多樣性,指的是眼的接觸等的多樣性。感覺的多樣性,指的是眼的接觸等所產生的感覺的多樣性。認知的多樣性,指的是慾望認知等的多樣性。意圖的多樣性,指的是慾望意圖等的多樣性。意圖的多樣性因而產生了對色的慾望、對聲的慾望,因而產生了慾望的多樣性。執著的多樣性,因而產生了對色的執著、對聲的執著,因而產生了執著的多樣性。追尋的多樣性,因而產生了對色的追尋等的多樣性。獲得的多樣性,因而產生了對色的獲得等的多樣性。 在認知中,死亡的認知,指的是對死亡的觀察的認知。飲食的厭惡的認知,指的是在獲取飲食時產生的認知。對整個世界的厭倦的認知,指的是在一切輪迴中產生的厭倦的認知。其餘的已在下面講述。在這裡,路徑中有許多的行為。其餘的與前面相同。 十法的說明。
- (Jha) nijjaravatthūnīti nijjarakāraṇāni. Micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hotīti ayaṃ heṭṭhā vipassanāyapi nijjiṇṇā eva pahīnā. Kasmā puna gahitāti asamucchinnattā. Vipassanāya hi kiñcāpi jiṇṇā, na pana samucchinnā, maggo pana uppajjitvā taṃ samucchindati, na puna vuṭṭhātuṃ deti. Tasmā puna gahitā. Evaṃ sabbapadesu nayo netabbo.
Ettha ca sammādiṭṭhipaccayā catusaṭṭhi dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Katame catusaṭṭhi? Sotāpattimaggakkhaṇe adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ paripūreti, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ paripūreti, anussaraṇaṭṭhena satindriyaṃ paripūreti, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ paripūreti, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ paripūreti, vijānanaṭṭhena manindriyaṃ, abhinandanaṭṭhena somanassindriyaṃ, pavattasantatiadhipateyyaṭṭhena jīvitindriyaṃ paripūreti…pe… arahattaphalakkhaṇe adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ, pavattasantatiadhipateyyaṭṭhena jīvitindriyaṃ paripūretīti evaṃ catūsu maggesu catūsu phalesu aṭṭha aṭṭha hutvā catusaṭṭhi dhammā pāripūriṃ gacchanti. Idha abhiññeyyapade maggo kathito. Sesaṃ purimasadisameva.
Idha ṭhatvā pañhā samodhānetabbā. Dasake sataṃ pañhā kathitā. Ekake ca navake ca sataṃ , duke ca aṭṭhake ca sataṃ, tike ca sattake ca sataṃ, catukke ca chakke ca sataṃ, pañcake paññāsāti aḍḍhachaṭṭhāni pañhasatāni kathitāni honti.
『『Idamavoca āyasmā sāriputto, attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandu』』nti sādhu, sādhūti abhinandantā sirasā sampaṭicchiṃsu. Tāya ca pana attamanatāya imameva suttaṃ āvajjamānā pañcasatāpi te bhikkhū saha paṭisambhidāhi aggaphale arahatte patiṭṭhahiṃsūti.
Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya
Dasuttarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Niṭṭhitā ca pāthikavaggassa vaṇṇanāti.
Pāthikavaggaṭṭhakathā niṭṭhitā.
Nigamanakathā
Ettāvatā ca –
Āyācito sumaṅgala, pariveṇanivāsinā thiraguṇena;
Dāṭhānāgasaṅghattherena, theravaṃsanvayena.
Dīghāgamavarassa dasabala, guṇagaṇaparidīpanassa aṭṭhakathaṃ;
Yaṃ ārabhiṃ sumaṅgala, vilāsiniṃ nāma nāmena.
Sā hi mahāṭṭhakathāya, sāramādāya niṭṭhitā;
Esā ekāsītipamāṇāya, pāḷiyā bhāṇavārehi.
Ekūnasaṭṭhimatto, visuddhimaggopi bhāṇavārehi;
Atthappakāsanatthāya, āgamānaṃ kato yasmā.
Tasmā tena sahā』yaṃ, aṭṭhakathā bhāṇavāragaṇanāya;
Suparimitaparicchinnaṃ, cattālīsasataṃ hoti.
Sabbaṃ cattālīsādhikasata, parimāṇaṃ bhāṇavārato evaṃ;
Samayaṃ pakāsayantiṃ, mahāvihāre nivāsinaṃ.
Mūlakaṭṭhakathāsāra, mādāya mayā imaṃ karontena;
Yaṃ puññamupacitaṃ tena, hotu sabbo sukhī lokoti.
這是指無障礙的事物,指的是無障礙的原因。錯誤的見解被稱為無障礙,正如前面所述,洞察的無障礙也被消除。為何再次被執著?是因為未被完全斷除。雖然在洞察中某些東西已被斷除,但並未完全斷除,正道生起后又將其斷除,不再讓其復生。因此再次被執著。由此可見,所有方面都應如此理解。 在這裡,因正確的見解而有六十種法則達到修行的圓滿。哪些是六十種法則?在進入初果的道路時,因為意志的緣故而充滿聽覺的根,因把握的緣故而充滿精進的根,因回憶的緣故而充滿正念的根,因不散亂的緣故而充滿定的根,因見解的緣故而充滿智慧的根,因認識的緣故而充滿心的根,因歡喜的緣故而充滿愉悅的根,因生命的延續而充滿生命的根……在阿羅漢果的特徵中,因意志的緣故而充滿聽覺的根,因生命的延續而充滿生命的根。如此,在四條道路與四種果位中,共有八種八種,六十種法則達到圓滿。在這裡,已說明可知的路徑。其餘的與前面相同。 在這裡,應當將問題整理出來。十個問題被提出來。單獨的與成對的,百個問題,三者與八者,百個問題,三者與七者,百個問題,四者與六者,百個問題,五者與五十者,合共八十七個問題被提出來。 「這是尊者舍利弗所說,聽到尊者舍利弗所說的,僧眾們內心歡喜。」當他們歡喜時,便以頭頂接受了。因而,他們因內心的歡喜而思考這部經文,五百位僧眾也因具備正知而在阿羅漢果中得以穩固。 《善生經》中的《長部經》註釋已完成。 《十法經》的註釋已完成。 並且《路徑經》的註釋已完成。 結尾的說明 至此—— 應邀的善生,因住于僧團而具備堅固的品質; 由大象長老所述,依照長老的傳承。 長久以來的經典,十種力量,法的眾多闡述; 我所開始的,名為《善生》的經典。 它確實是偉大的經典,已以精華完成; 這是單一的,依照巴利文的經典。 六十個法則的數量,清凈道的經典; 因闡明意義,因經典的傳承而成。 因此,正是因緣,這部經典的闡述與傳承; 確實有限,四十個百位。 所有的四十加上百位,確實是經典的數量; 在此時顯現,住于大寺的。 根本經典的精華,因我所作而成; 愿所積累的功德,使所有眾生幸福。
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sumaṅgalavilāsinī nāma dīghanikāyaṭṭhakathā –
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;
Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ diṭṭhivisuddhiyā.
Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;
Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.
Sumaṅgalavilāsinī nāma
Dīghanikāyaṭṭhakathā niṭṭhitā.
以極其清凈的信仰、智慧、精進所裝飾,以道德、行為、正直、溫和等美德的集合,以自身的時機、時節的理解能力,以智慧的適應性,涵蓋三藏的法義,闡述六種法則,因而在師的教導中,因無可阻礙的智慧光輝,因偉大的講解能力,因所產生的行動的成就而帶來的幸福,因而以美麗而動聽的言辭來表達,因而以高尚的說法者、偉大的詩人所傳達的,因而被六種通達的特質所裝飾,因而在超凡的法中穩固的智者們,作為長老的傳承的明燈,作為長老們的偉大寺院的住持,作為家族的裝飾,以廣泛而清凈的智慧,所作的正是這部名為《善生的華麗》的《長部經》註釋。 愿它在世間長存,愿它能引導世人超越世間; 愿它能讓貴族子弟們看到,因見解的清凈而獲得的道路。 直到稱為佛的那一刻,清凈心靈的那些人; 在世間中,世間的最高者,正如偉大的導師所示。 名為《善生的華麗》的《長部經》註釋已完成。