B01010514upālipañcakaṃ(五種制度)c3.5s

Upālipañcakaṃ

  1. Anissitavaggo

  2. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca – 『『katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabba』』nti?

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. [pari. 325] Katamehi pañcahi? Uposathaṃ na jānāti, uposathakammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ. Katamehi pañcahi? Uposathaṃ jānāti, uposathakammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. Katamehi pañcahi? Pavāraṇaṃ na jānāti, pavāraṇākammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ. Katamehi pañcahi? Pavāraṇaṃ jānāti , pavāraṇākammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ nānissitena vatthabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṃ anissitena vatthabbaṃ』』.

烏波離五法 無依止品 那時,佛陀世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)祇樹給孤獨園。於是,尊者烏波離來到世尊所在之處,來到後向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的尊者烏波離對世尊如是說:"尊者,具足幾種因素的比丘應終生不依止而住?" "烏波離,具足五種因素的比丘應終生不依止而住。哪五種?不知布薩,不知布薩羯磨,不知波羅提木叉,不知波羅提木叉誦,未滿五歲 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應終生不依止而住。烏波離,具足五種因素的比丘應終生無依止而住。哪五種?知布薩,知布薩羯磨,知波羅提木叉,知波羅提木叉誦,滿五歲或超過五歲 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應終生無依止而住。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應終生不依止而住。哪五種?不知自恣,不知自恣羯磨,不知波羅提木叉,不知波羅提木叉誦,未滿五歲 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應終生不依止而住。烏波離,具足五種因素的比丘應終生無依止而住。哪五種?知自恣,知自恣羯磨,知波羅提木叉,知波羅提木叉誦,滿五歲或超過五歲 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應終生無依止而住。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應終生不依止而住。哪五種?不知犯戒與非犯戒,不知輕重戒,不知有餘無餘戒,不知粗重非粗重戒,未滿五歲 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應終生不依止而住。烏波離,具足五種因素的比丘應終生無依止而住。哪五種?知犯戒與非犯戒,知輕重戒,知有餘無餘戒,知粗重非粗重戒,滿五歲或超過五歲 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應終生無依止而住。"

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo』』ti?

[mahāva. 84] 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Na paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ [imasmiṃ ṭhāne sabbattha 『『vinodetuṃ vā vinodāpetuṃ vā』』ti pāṭho dissati, vimativinodanīṭīkāya mahāvaggavaṇṇanā oloketabbā], abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi ? Na paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ, ādibrahmacāriyakāya sikkhāya vinetuṃ, adhisīle vinetuṃ, adhicitte vinetuṃ, adhipaññāya vinetuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ, ādibrahmacāriyakāya sikkhāya vinetuṃ, adhisīle vinetuṃ, adhicitte vinetuṃ, adhipaññāya vinetuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo』』ti.

"尊者,具足幾種因素的比丘不應授具足戒,不應給予依止,不應使沙彌侍奉?" "烏波離,具足五種因素的比丘不應授具足戒,不應給予依止,不應使沙彌侍奉。哪五種?不能照顧生病的弟子或共住者,或使人照顧;不能使不喜悅者遠離,或使人使之遠離;不能如法消除已生起的疑悔;不能教導阿毗達摩;不能教導律 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應授具足戒,不應給予依止,不應使沙彌侍奉。烏波離,具足五種因素的比丘應授具足戒,應給予依止,應使沙彌侍奉。哪五種?能照顧生病的弟子或共住者,或使人照顧;能使不喜悅者遠離,或使人使之遠離;能如法消除已生起的疑悔;能教導阿毗達摩;能教導律 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應授具足戒,應給予依止,應使沙彌侍奉。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應授具足戒,不應給予依止,不應使沙彌侍奉。哪五種?不能教導弟子或共住者增上行為學處,不能教導初梵行學處,不能教導增上戒,不能教導增上心,不能教導增上慧 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應授具足戒,不應給予依止,不應使沙彌侍奉。烏波離,具足五種因素的比丘應授具足戒,應給予依止,應使沙彌侍奉。哪五種?能教導弟子或共住者增上行為學處,能教導初梵行學處,能教導增上戒,能教導增上心,能教導增上慧 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應授具足戒,應給予依止,應使沙彌侍奉。"

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabba』』nti?

Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti , micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kāyikena anācārena samannāgato hoti , vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ āpanno kammakato upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Yāya āpattiyā saṅghena kammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ, kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ.

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabba』』nti.

Anissitavaggo niṭṭhito paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Uposathaṃ pavāraṇaṃ, āpatti ca gilānakaṃ;

Abhisamācāralajjī ca, adhisīle davena ca.

Anācāraṃ upaghāti, micchā āpattimeva ca;

Yāyāpattiyā buddhassa, paṭhamo vaggasaṅgahoti.

  1. Nappaṭippassambhanavaggo

"尊者,具足幾種因素的比丘應該被羯磨?" "烏波離,具足五種因素的比丘應該被羯磨。哪五種?無慚愧、愚癡、非正常、邪見、破壞生計 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應該被羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應該被羯磨。哪五種?在增上戒上破戒、在增上行為上破行為、在極端見解上破見解、邪見、破壞生計 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應該被羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應該被羯磨。哪五種?具有身體上的戲弄、具有語言上的戲弄、具有身語上的戲弄、邪見、破壞生計 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應該被羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應該被羯磨。哪五種?具有身體上的不正行、具有語言上的不正行、具有身語上的不正行、邪見、破壞生計 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應該被羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應該被羯磨。哪五種?具有身體上的傷害、具有語言上的傷害、具有身語上的傷害、邪見、破壞生計 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應該被羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應該被羯磨。哪五種?具有身體上的邪命、具有語言上的邪命、具有身語上的邪命、邪見、破壞生計 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應該被羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應該被羯磨。哪五種?犯戒后被羯磨而授具足戒、給予依止、使沙彌侍奉、接受教誡比丘尼的認可、被認可后教誡比丘尼 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應該被羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應該被羯磨。哪五種?犯了僧團對他做羯磨的那個戒、或犯了類似的戒、或犯了比那更嚴重的戒、誹謗羯磨、誹謗做羯磨的人 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應該被羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應該被羯磨。哪五種?說佛陀的過失、說法的過失、說僧團的過失、邪見、破壞生計 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應該被羯磨。" 無依止品第一結束。 其摘要如下: 布薩與自恣,犯戒與病患; 威儀與無慚,增上戒與戲。 不正行與害,邪命與犯戒; 所犯戒佛陀,第一品攝頌。 不解除品

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabba』』nti?

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Katamehi pañcahi ? Āpattiṃ āpanno kammakato upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.

[cūḷava. 8-9, 18, 30-31, 43, 53, 62, 72] 『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Katamehi pañcahi? Yāya āpattiyā saṅghena kammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ, kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Katamehi pañcahi? Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, omaddakārako ca hoti, vattesu sikkhāya ca na paripūrakārī – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ nappaṭippassambhetabba』』nti.

  1. 『『Saṅgāmāvacarena, bhante, bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamantena kati dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā saṅgho upasaṅkamitabbo』』ti?

[pari. 365] 『『Saṅgāmāvacarena, upāli, bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamantena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā saṅgho upasaṅkamitabbo. Katame pañca? Saṅgāmāvacarena, upāli, bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamantena nīcacittena saṅgho upasaṅkamitabbo, rajoharaṇasamena cittena, āsanakusalena bhavitabbaṃ nissajjakusalena, there bhikkhū anupakhajjantena, nave bhikkhū āsanena appaṭibāhantena yathāpatirūpe āsane nisīditabbaṃ, anānākathikena bhavitabbaṃ atiracchānakathikena, sāmaṃ vā dhammo bhāsitabbo, paro vā ajjhesitabbo, ariyo vā tuṇhibhāvo nātimaññitabbo, sace, upāli, saṅgho samaggakaraṇīyāni kammāni karoti tatra ce, upāli, bhikkhuno nakkhamati, api diṭṭhāvikammaṃ katvā ñāpetabbā sāmaggī. Taṃ kissahetu? Māhaṃ saṅghena nānatto assanti. Saṅgāmāvacarenupāli , bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamantena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā saṅgho upasaṅkamitabbo』』ti.

"尊者,具足幾種因素的比丘不應解除羯磨?" "烏波離,具足五種因素的比丘不應解除羯磨。哪五種?犯戒后被羯磨而授具足戒、給予依止、使沙彌侍奉、接受教誡比丘尼的認可、被認可后教誡比丘尼 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應解除羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應解除羯磨。哪五種?犯了僧團對他做羯磨的那個戒、或犯了類似的戒、或犯了比那更嚴重的戒、誹謗羯磨、誹謗做羯磨的人 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應解除羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應解除羯磨。哪五種?說佛陀的過失、說法的過失、說僧團的過失、邪見、破壞生計 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應解除羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應解除羯磨。哪五種?無慚愧、愚癡、非正常、壓制他人、不完全履行戒律 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應解除羯磨。" "尊者,作為一個參與僧團事務的比丘,在接近僧團時應該在內心確立幾種法?" "烏波離,作為一個參與僧團事務的比丘,在接近僧團時應該在內心確立五種法。哪五種?烏波離,作為一個參與僧團事務的比丘,在接近僧團時應以謙卑之心接近僧團,以除塵之心,應善於就座,善於放棄,不應擠入上座比丘之間,不應阻礙新比丘就座,應坐在適當的座位上,不應說無關的話,不應說過多的閑話,應自己說法或請他人說法,不應輕視聖者的沉默。烏波離,如果僧團在做和合的事,如果比丘不同意,即使表明自己的觀點后也應該表示同意和合。為什麼呢?'我不應與僧團不和'。烏波離,作為一個參與僧團事務的比丘,在接近僧團時應該在內心確立這五種法。"

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito cā』』ti?

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Katamehi pañcahi? Ussitamantī ca hoti, nissitajappī ca, na ca bhāsānusandhikusalo hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanaarucito ca. Katamehi pañcahi? Na ussitamantī ca hoti, na nissitajappī ca, bhāsānusandhikusalo ca hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Katamehi pañcahi? Ussādetā ca hoti, apasādetā ca, adhammaṃ gaṇhāti, dhammaṃ paṭibāhati, samphañca bahuṃ bhāsati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca. Katamehi pañcahi? Na ussādetā ca hoti, na apasādetā ca, dhammaṃ gaṇhāti, adhammaṃ paṭibāhati, samphañca na bahuṃ bhāsati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Katamehi pañcahi? Pasayhapavattā hoti, anokāsakammaṃ kāretvā pavattā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, na yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca. Katamehi pañcahi? Na pasayhapavattā hoti, okāsakammaṃ kāretvā pavattā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito cā』』ti.

  1. 『『Kati nu kho, bhante, ānisaṃsā vinayapariyattiyā』』ti?

『『Pañcime, upāli, ānisaṃsā vinayapariyattiyā. Katame pañca? Attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti, visārado saṅghamajjhe voharati, paccatthike sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhāti, saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hoti – imehi kho, upāli, pañcānisaṃsā vinayapariyattiyā』』.

Nappaṭippassambhanavaggo niṭṭhito dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Āpanno yāyavaṇṇañca, alajjī saṅgāmena ca;

Ussitā ussādetā ca, pasayha pariyattiyāti.

Paṭhamayamakapaññatti.

  1. Vohāravaggo

"尊者,具足幾種因素的比丘在僧團中發言時會不受眾人喜愛、不受眾人歡迎、不受眾人喜歡?" "烏波離,具足五種因素的比丘在僧團中發言時會不受眾人喜愛、不受眾人歡迎、不受眾人喜歡。哪五種?高傲自大、依賴他人、不善於連貫說話、不如法如律如犯戒而指責、不如法如律如犯戒而處罰 - 烏波離,具足這五種因素的比丘在僧團中發言時會不受眾人喜愛、不受眾人歡迎、不受眾人喜歡。烏波離,具足五種因素的比丘在僧團中發言時會受眾人喜愛、受眾人歡迎、受眾人喜歡。哪五種?不高傲自大、不依賴他人、善於連貫說話、如法如律如犯戒而指責、如法如律如犯戒而處罰 - 烏波離,具足這五種因素的比丘在僧團中發言時會受眾人喜愛、受眾人歡迎、受眾人喜歡。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘在僧團中發言時會不受眾人喜愛、不受眾人歡迎、不受眾人喜歡。哪五種?抬高他人、貶低他人、執取非法、排斥正法、說很多無意義的話 - 烏波離,具足這五種因素的比丘在僧團中發言時會不受眾人喜愛、不受眾人歡迎、不受眾人喜歡。烏波離,具足五種因素的比丘在僧團中發言時會受眾人喜愛、受眾人歡迎、受眾人喜歡。哪五種?不抬高他人、不貶低他人、執取正法、排斥非法、不說很多無意義的話 - 烏波離,具足這五種因素的比丘在僧團中發言時會受眾人喜愛、受眾人歡迎、受眾人喜歡。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘在僧團中發言時會不受眾人喜愛、不受眾人歡迎、不受眾人喜歡。哪五種?強制行事、不給機會就行事、不如法如律如犯戒而指責、不如法如律如犯戒而處罰、不如自己所見而解釋 - 烏波離,具足這五種因素的比丘在僧團中發言時會不受眾人喜愛、不受眾人歡迎、不受眾人喜歡。烏波離,具足五種因素的比丘在僧團中發言時會受眾人喜愛、受眾人歡迎、受眾人喜歡。哪五種?不強制行事、給機會後行事、如法如律如犯戒而指責、如法如律如犯戒而處罰、如自己所見而解釋 - 烏波離,具足這五種因素的比丘在僧團中發言時會受眾人喜愛、受眾人歡迎、受眾人喜歡。" "尊者,學習律有幾種利益?" "烏波離,學習律有這五種利益。哪五種?自己的戒蘊得到很好的保護、成為憂悔者的庇護、在僧團中無畏發言、以正法很好地制服對手、實踐正法的安住 - 烏波離,這就是學習律的五種利益。" 不解除品第二結束。 其摘要如下: 犯戒與所犯,無慚與參與; 高傲與抬高,強制與學習。 第一雙重製定。 發言品

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabba』』nti?

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ na jānāti, āpattiyā payogaṃ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ jānāti, āpattiyā payogaṃ jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ jānāti, āpattiyā vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ jānāti , adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Pasayhapavattā hoti, anokāsakammaṃ kāretvā pavattā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, na yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Na pasayhapavattā hoti, okāsakammaṃ kāretvā pavattā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, sappaṭikammaṃ appaṭikammaṃ āpattiṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, sappaṭikammaṃ appaṭikammaṃ āpattiṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kammaṃ na jānāti, kammassa karaṇaṃ na jānāti, kammassa vatthuṃ na jānāti, kammassa vattaṃ na jānāti, kammassa vūpasamaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli , aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Kammaṃ jānāti, kammassa karaṇaṃ jānāti, kammassa vatthuṃ jānāti, kammassa vattaṃ jānāti, kammassa vūpasamaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

"尊者,具足幾種因素的比丘不應在僧團中發言?" "烏波離,具足五種因素的比丘不應在僧團中發言。哪五種?不知犯戒、不知犯戒的起因、不知犯戒的方法、不知犯戒的平息、不善於判斷犯戒 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應在僧團中發言。烏波離,具足五種因素的比丘應在僧團中發言。哪五種?知犯戒、知犯戒的起因、知犯戒的方法、知犯戒的平息、善於判斷犯戒 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應在僧團中發言。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應在僧團中發言。哪五種?不知諍事、不知諍事的起因、不知諍事的方法、不知諍事的平息、不善於判斷諍事 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應在僧團中發言。烏波離,具足五種因素的比丘應在僧團中發言。哪五種?知諍事、知諍事的起因、知諍事的方法、知諍事的平息、善於判斷諍事 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應在僧團中發言。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應在僧團中發言。哪五種?強制行事、不給機會就行事、不如法如律如犯戒而指責、不如法如律如犯戒而處罰、不如自己所見而解釋 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應在僧團中發言。烏波離,具足五種因素的比丘應在僧團中發言。哪五種?不強制行事、給機會後行事、如法如律如犯戒而指責、如法如律如犯戒而處罰、如自己所見而解釋 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應在僧團中發言。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應在僧團中發言。哪五種?不知犯戒與非犯戒、不知輕重戒、不知有餘無餘戒、不知粗重非粗重戒、不知可懺悔不可懺悔戒 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應在僧團中發言。烏波離,具足五種因素的比丘應在僧團中發言。哪五種?知犯戒與非犯戒、知輕重戒、知有餘無餘戒、知粗重非粗重戒、知可懺悔不可懺悔戒 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應在僧團中發言。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應在僧團中發言。哪五種?不知羯磨、不知羯磨的執行、不知羯磨的事由、不知羯磨的規則、不知羯磨的平息 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應在僧團中發言。烏波離,具足五種因素的比丘應在僧團中發言。哪五種?知羯磨、知羯磨的執行、知羯磨的事由、知羯磨的規則、知羯磨的平息 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應在僧團中發言。"

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ . Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, alajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, lajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, akusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, kusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Ñattiṃ na jānāti, ñattiyā karaṇaṃ na jānāti, ñattiyā anussāvanaṃ na jānāti, ñattiyā samathaṃ na jānāti, ñattiyā vūpasamaṃ na jānāti – imehi kho, upāli , pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Ñattiṃ jānāti, ñattiyā karaṇaṃ jānāti, ñattiyā anussāvanaṃ jānāti, ñattiyā samathaṃ jānāti, ñattiyā vūpasamaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Suttaṃ na jānāti, suttānulomaṃ na jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca ṭhānāṭhānakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Suttaṃ jānāti, suttānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ jānāti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ.

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ na jānāti, dhammānulomaṃ na jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca pubbāparakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ jānāti, dhammānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ jānāti, pubbāparakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabba』』nti.

Vohāravaggo niṭṭhito tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Āpatti adhikaraṇaṃ, pasayhāpatti jānanā;

Kammaṃ vatthuṃ alajjī ca, akusalo ca ñattiyā;

Suttaṃ na jānāti dhammaṃ, tatiyo vaggasaṅgahoti.

  1. Diṭṭhāvikammavaggo

"再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應在僧團中發言。哪五種?不知事由、不知緣起、不知制定、不知詞句的重複、不知連貫的語句 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應在僧團中發言。烏波離,具足五種因素的比丘應在僧團中發言。哪五種?知事由、知緣起、知制定、知詞句的重複、知連貫的語句 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應在僧團中發言。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應在僧團中發言。哪五種?隨欲而行、隨瞋而行、隨癡而行、隨怖而行、無慚愧 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應在僧團中發言。烏波離,具足五種因素的比丘應在僧團中發言。哪五種?不隨欲而行、不隨瞋而行、不隨癡而行、不隨怖而行、有慚愧 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應在僧團中發言。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應在僧團中發言。哪五種?隨欲而行、隨瞋而行、隨癡而行、隨怖而行、不精通律 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應在僧團中發言。烏波離,具足五種因素的比丘應在僧團中發言。哪五種?不隨欲而行、不隨瞋而行、不隨癡而行、不隨怖而行、精通律 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應在僧團中發言。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應在僧團中發言。哪五種?不知白、不知白的執行、不知白的宣告、不知白的平等、不知白的平息 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應在僧團中發言。烏波離,具足五種因素的比丘應在僧團中發言。哪五種?知白、知白的執行、知白的宣告、知白的平等、知白的平息 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應在僧團中發言。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應在僧團中發言。哪五種?不知經、不知經的類推、不知律、不知律的類推、不善於判斷是非 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應在僧團中發言。烏波離,具足五種因素的比丘應在僧團中發言。哪五種?知經、知經的類推、知律、知律的類推、善於判斷是非 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應在僧團中發言。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應在僧團中發言。哪五種?不知法、不知法的類推、不知律、不知律的類推、不善於判斷前後 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應在僧團中發言。烏波離,具足五種因素的比丘應在僧團中發言。哪五種?知法、知法的類推、知律、知律的類推、善於判斷前後 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應在僧團中發言。" 發言品第三結束。 其摘要如下: 犯戒與諍事,強制與知戒; 羯磨事由慚,不精通與白; 不知經與法,第三品攝頌。 表明見解品

  1. 『『Kati nu kho, bhante, adhammikā diṭṭhāvikammā』』ti? 『『Pañcime, upāli, adhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Anāpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, adesanāgāminiyā āpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, desitāya āpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, catūhi pañcahi diṭṭhiṃ āvi karoti, mano mānasena diṭṭhiṃ āvi karoti – ime kho, upāli, pañca adhammikā diṭṭhāvikammā.

『『Pañcime, upāli, dhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Āpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, desanāgāminiyā āpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, adesitāya āpattiyā diṭṭhiṃ āvi karoti, na catūhi pañcahi diṭṭhiṃ āvi karoti, na mano mānasena diṭṭhiṃ āvi karoti – ime kho, upāli, pañca dhammikā diṭṭhāvikammā.

『『Aparepi , upāli, pañca adhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Nānāsaṃvāsakassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, nānāsīmāya ṭhitassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, apakatattassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, catūhi pañcahi diṭṭhiṃ āvi karoti, mano mānasena diṭṭhiṃ āvi karoti – ime kho, upāli, pañca adhammikā diṭṭhāvikammā.

『『Pañcime, upāli, dhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Samānasaṃvāsakassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, samānasīmāya ṭhitassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, pakatattassa santike diṭṭhiṃ āvi karoti, na catūhi pañcahi diṭṭhiṃ āvi karoti, na mano mānasena diṭṭhiṃ āvi karoti – ime kho, upāli, pañca dhammikā diṭṭhāvikammāti.

  1. 『『Kati nu kho, bhante, adhammikā paṭiggahā』』ti? 『『Pañcime, upāli, adhammikā paṭiggahā. Katame pañca? Kāyena diyyamānaṃ kāyena appaṭiggahitaṃ, kāyena diyyamānaṃ kāyappaṭibaddhena appaṭiggahitaṃ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṃ kāyena appaṭiggahitaṃ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṃ kāyappaṭibaddhena appaṭiggahitaṃ, nissaggiyena diyyamānaṃ kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā appaṭiggahitaṃ – ime kho, upāli, pañca adhammikā paṭiggahā.

『『Pañcime, upāli, dhammikā paṭiggahā. Katame pañca? Kāyena diyyamānaṃ kāyena paṭiggahitaṃ, kāyena diyyamānaṃ kāyappaṭibaddhena paṭiggahitaṃ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṃ kāyena paṭiggahitaṃ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṃ kāyappaṭibaddhena paṭiggahitaṃ, nissaggiyena diyyamānaṃ kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā paṭiggahitaṃ – ime kho, upāli, pañca dhammikā paṭiggahā』』ti.

  1. 『『Kati nu kho, bhante, anatirittā』』ti? 『『Pañcime, upāli, anatirittā. Katame pañca? [pāci. 239] Akappiyakataṃ hoti, appaṭiggahitakataṃ hoti anuccāritakataṃ hoti, ahatthapāse kataṃ hoti, alametaṃ sabbanti avuttaṃ hoti – ime kho, upāli, pañca anatirittā.

『『Pañcime, upāli, atirittā. Katame pañca? [pāci. 239] Kappiyakataṃ hoti, paṭiggahitakataṃ hoti, uccāritakataṃ hoti, hatthapāse kataṃ hoti, alametaṃ sabbanti vuttaṃ hoti – ime kho, upāli, pañca atirittā』』ti.

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, ākārehi pavāraṇā paññāyatī』』ti? 『『Pañcahupāli, ākārehi pavāraṇā paññāyati. Katamehi pañcahi? [pāci. 239] Asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati – imehi kho, upāli, pañcahākārehi pavāraṇā paññāyatī』』ti.

"尊者,有幾種非法的表明見解?" "烏波離,有五種非法的表明見解。哪五種?對非犯戒表明見解,對不需懺悔的犯戒表明見解,對已懺悔的犯戒表明見解,向四五人表明見解,以意念表明見解 - 烏波離,這就是五種非法的表明見解。 "烏波離,有五種如法的表明見解。哪五種?對犯戒表明見解,對需要懺悔的犯戒表明見解,對未懺悔的犯戒表明見解,不向四五人表明見解,不以意念表明見解 - 烏波離,這就是五種如法的表明見解。 "再者,烏波離,有另外五種非法的表明見解。哪五種?向不同共住者表明見解,向不同界內的人表明見解,向非正常人表明見解,向四五人表明見解,以意念表明見解 - 烏波離,這就是五種非法的表明見解。 "烏波離,有五種如法的表明見解。哪五種?向相同共住者表明見解,向相同界內的人表明見解,向正常人表明見解,不向四五人表明見解,不以意念表明見解 - 烏波離,這就是五種如法的表明見解。" "尊者,有幾種非法的接受?" "烏波離,有五種非法的接受。哪五種?以身給予而不以身接受,以身給予而不以身所連線物接受,以身所連線物給予而不以身接受,以身所連線物給予而不以身所連線物接受,以拋擲給予而不以身或身所連線物接受 - 烏波離,這就是五種非法的接受。 "烏波離,有五種如法的接受。哪五種?以身給予而以身接受,以身給予而以身所連線物接受,以身所連線物給予而以身接受,以身所連線物給予而以身所連線物接受,以拋擲給予而以身或身所連線物接受 - 烏波離,這就是五種如法的接受。" "尊者,有幾種非剩餘?" "烏波離,有五種非剩餘。哪五種?非如法處理,非接受處理,非宣說處理,非在伸手所及處處理,未說'這一切足夠'- 烏波離,這就是五種非剩餘。 "烏波離,有五種剩餘。哪五種?如法處理,接受處理,宣說處理,在伸手所及處處理,已說'這一切足夠'- 烏波離,這就是五種剩餘。" "尊者,以幾種方式可以知道已經滿足?" "烏波離,以五種方式可以知道已經滿足。哪五種?知道已坐下,知道已用餐,站在伸手所及處供養,知道拒絕 - 烏波離,以這五種方式可以知道已經滿足。"

  1. 『『Kati nu kho, bhante, adhammikā paṭiññātakaraṇā』』ti? 『『Pañcime, upāli, adhammikā paṭiññātakaraṇā. Katame pañca? Bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno saṅghādisesaṃ ajjhāpanno paṭijānāti, taṃ saṅgho saṅghādisesena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ . Bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno pācittiyaṃ…pe… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ ajjhāpanno paṭijānāti, taṃ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Bhikkhu saṅghādisesaṃ…pe… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ ajjhāpanno hoti. Dukkaṭena codiyamāno pārājikaṃ ajjhāpanno paṭijānāti, taṃ saṅgho pārājikena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Bhikkhu dukkaṭaṃ ajjhāpanno hoti, dukkaṭena codiyamāno saṅghādisesaṃ…pe… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ ajjhāpanno paṭijānāti, taṃ saṅgho pāṭidesanīyena kāreti – adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Ime kho, upāli, pañca adhammikā paṭiññātakaraṇā.

『『Pañcime, upāli, dhammikā paṭiññātakaraṇā. Katame pañca? Bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno pārājikaṃ ajjhāpanno paṭijānāti, taṃ saṅgho pārājikena kāreti, dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Bhikkhu saṅghādisesaṃ…pe… pācittiyaṃ… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ ajjhāpanno hoti, dukkaṭena codiyamāno dukkaṭaṃ ajjhāpanno paṭijānāti , taṃ saṅgho dukkaṭena kāreti, dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Ime kho, upāli, pañca dhammikā paṭiññātakaraṇā』』ti.

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātu』』nti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātuṃ. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuṭṭhānādhippāyo – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātuṃ.

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa alaṃ okāsakammaṃ kātuṃ. Katamehi pañcahi? Lajjī ca hoti, paṇḍito ca, pakatatto ca, vuṭṭhānādhippāyo vattā hoti, no cāvanādhippāyo – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa alaṃ okāsakammaṃ kātu』』nti.

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo.

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo sākacchitabbo』』ti.

  1. 『『Kati nu kho, bhante, pañhāpucchā』』ti? 『『Pañcimā, upāli, pañhāpucchā. Katamā pañca? Mandattā momūhattā pañhaṃ pucchati, pāpiccho icchāpakato pañhaṃ pucchati, paribhavā pañhaṃ pucchati , aññātukāmo pañhaṃ pucchati, sace me pañhaṃ puṭṭho sammadeva byākarissati iccetaṃ kusalaṃ no ce pañhaṃ puṭṭho sammadeva byākarissati ahamassa sammadeva byākarissāmīti pañhaṃ pucchati – imā kho, upāli, pañca pañhāpucchā』』ti.

  2. 『『Kati nu kho, bhante, aññabyākaraṇā』』ti? 『『Pañcime, upāli, aññabyākaraṇā. Katame pañca? Mandattā momūhattā aññaṃ byākaroti, pāpiccho icchāpakato aññaṃ byākaroti, ummādā cittakkhepā aññaṃ byākaroti , adhimānena aññaṃ byākaroti, bhūtaṃ aññaṃ byākaroti – ime kho, upāli, pañca aññabyākaraṇā』』ti.

"尊者,有幾種非法的依據承認而處置?" "烏波離,有五種非法的依據承認而處置。哪五種?比丘犯了波羅夷,被指控波羅夷時承認犯了僧殘,僧團以僧殘處置他,這是非法的依據承認而處置。比丘犯了波羅夷,被指控波羅夷時承認犯了波逸提...波羅提舍尼...突吉羅,僧團以突吉羅處置他,這是非法的依據承認而處置。比丘犯了僧殘...波逸提...波羅提舍尼...突吉羅,被指控突吉羅時承認犯了波羅夷,僧團以波羅夷處置他,這是非法的依據承認而處置。比丘犯了突吉羅,被指控突吉羅時承認犯了僧殘...波逸提...波羅提舍尼,僧團以波羅提舍尼處置他,這是非法的依據承認而處置。烏波離,這就是五種非法的依據承認而處置。 "烏波離,有五種如法的依據承認而處置。哪五種?比丘犯了波羅夷,被指控波羅夷時承認犯了波羅夷,僧團以波羅夷處置他,這是如法的依據承認而處置。比丘犯了僧殘...波逸提...波羅提舍尼...突吉羅,被指控突吉羅時承認犯了突吉羅,僧團以突吉羅處置他,這是如法的依據承認而處置。烏波離,這就是五種如法的依據承認而處置。" "尊者,具足幾種因素的比丘要求給予機會時不應給予機會?" "烏波離,具足五種因素的比丘要求給予機會時不應給予機會。哪五種?無慚愧、愚癡、非正常、意圖驅逐而說、不意圖出罪 - 烏波離,具足這五種因素的比丘要求給予機會時不應給予機會。 "烏波離,具足五種因素的比丘要求給予機會時應給予機會。哪五種?有慚愧、聰明、正常、意圖出罪而說、不意圖驅逐 - 烏波離,具足這五種因素的比丘要求給予機會時應給予機會。" "尊者,具足幾種因素的比丘不應與之討論律?" "烏波離,具足五種因素的比丘不應與之討論律。哪五種?不知事由、不知緣起、不知制定、不知詞句的重複、不知連貫的語句 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應與之討論律。 "烏波離,具足五種因素的比丘應與之討論律。哪五種?知事由、知緣起、知制定、知詞句的重複、知連貫的語句 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應與之討論律。" "尊者,有幾種問題詢問?" "烏波離,有五種問題詢問。哪五種?因愚癡而問、因惡欲而問、因輕蔑而問、因想知而問、想'如果我問他能正確回答就好,如果不能正確回答我就正確回答他'而問 - 烏波離,這就是五種問題詢問。" "尊者,有幾種證知回答?" "烏波離,有五種證知回答。哪五種?因愚癡而證知回答、因惡欲而證知回答、因瘋狂而證知回答、因增上慢而證知回答、如實證知回答 - 烏波離,這就是五種證知回答。"

  1. 『『Kati nu kho, bhante, visuddhiyo』』ti? 『『Pañcimā, upāli, visuddhiyo. Katamā pañca? Nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ ayaṃ paṭhamā visuddhi, nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ ayaṃ dutiyā visuddhi, nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ ayaṃ tatiyā visuddhi, nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ ayaṃ catutthā visuddhi, vitthāreneva pañcamī – imā kho, upāli, pañca visuddhiyo』』ti.

  2. 『『Kati nu kho, bhante, bhojanā』』ti? 『『Pañcime, upāli, bhojanā . Katame pañca? Odano, kummāso, sattu, maccho, maṃsaṃ – ime kho, upāli, pañca bhojanā』』ti.

Diṭṭhāvikammavaggo niṭṭhito catuttho.

Tassuddānaṃ –

Diṭṭhāvikammā apare, paṭiggahānatirittā;

Pavāraṇā paṭiññātaṃ, okāsaṃ sākacchena ca;

Pañhaṃ aññabyākaraṇā, visuddhi cāpi bhojanāti.

  1. Attādānavaggo

436.[cūḷava. 399; a. ni.

"尊者,有幾種清凈?" "烏波離,有五種清凈。哪五種?誦唸序文后,其餘以聽聞宣說,這是第一種清凈;誦唸序文后,誦唸四波羅夷,其餘以聽聞宣說,這是第二種清凈;誦唸序文后,誦唸四波羅夷,誦唸十三僧殘,其餘以聽聞宣說,這是第三種清凈;誦唸序文后,誦唸四波羅夷,誦唸十三僧殘,誦唸兩不定,其餘以聽聞宣說,這是第四種清凈;詳細誦唸全部,這是第五種清凈 - 烏波離,這就是五種清凈。" "尊者,有幾種食物?" "烏波離,有五種食物。哪五種?飯、粥、乾糧、魚、肉 - 烏波離,這就是五種食物。" 表明見解品第四結束。 其摘要如下: 表明見解和其他,接受與非剩餘; 滿足和依據承認,機會與討論; 問題和證知回答,清凈以及食物。 自取品

10.44] 『『Codakena, bhante, bhikkhunā paraṃ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā paro codetabbo』』ti? 『『Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā paro codetabbo. Katame pañca? Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – parisuddhakāyasamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no』』ti. No ce, upāli, bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, tassa bhavanti vattāro – 『iṅgha, tāva āyasmā kāyikaṃ sikkhassū』ti itissa bhavanti vattāro.

『『Puna caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『parisuddhavacīsamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no』ti. No ce, upāli, bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti, parisuddhena vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, tassa bhavanti vattāro – 『iṅgha, tāva āyasmā vācasikaṃ sikkhassū』ti itissa bhavanti vattāro.

『『Puna caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『mettaṃ nu kho me cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ sabrahmacārīsu anāghātaṃ, saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no』ti. No ce, upāli, bhikkhuno mettaṃ cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṃ, tassa bhavanti vattāro – 『iṅgha, tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettaṃ cittaṃ upaṭṭhāpehī』ti itissa bhavanti vattāro.

『『Puna caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『bahussuto nu khomhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no』ti. No ce, upāli, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpassa dhammā na bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro – 『iṅgha, tāva āyasmā āgamaṃ pariyāpuṇassū』ti itissa bhavanti vattāro.

『『Puna caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『ubhayāni kho me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no』ti. No ce, upāli, bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, 『idaṃ panāvuso kattha vuttaṃ bhagavatā』ti iti puṭṭho na sampāyati [na sampādayati (ka.), na sampādeti (syā.)], tassa bhavanti vattāro – 『iṅgha, tāva āyasmā vinayaṃ pariyāpuṇassū』ti itissa bhavanti vattāro. Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā paro codetabbo』』ti.

  1. 『『Codakena, bhante, bhikkhunā paraṃ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo』』ti? 『『Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo. Katame pañca? Kālena vakkhāmi no akālena , bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṃhitena vakkhāmi no anatthasaṃhitena, mettācitto vakkhāmi no dosantaroti – codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo』』ti.

"尊者,想要指責他人的指責者比丘應當內省幾種法后才能指責他人?" "烏波離,想要指責他人的指責者比丘應當內省五種法后才能指責他人。哪五種?烏波離,想要指責他人的指責者比丘應當這樣內省:'我的身行是否清凈,我是否具足無缺無瑕的清凈身行,我是否具有這種法?'如果比丘的身行不清凈,不具足無缺無瑕的清凈身行,他人就會說:'請尊者先學習身行',他人就會這樣說他。 "再者,烏波離,想要指責他人的指責者比丘應當這樣內省:'我的語行是否清凈,我是否具足無缺無瑕的清凈語行,我是否具有這種法?'如果比丘的語行不清凈,不具足無缺無瑕的清凈語行,他人就會說:'請尊者先學習語行',他人就會這樣說他。 "再者,烏波離,想要指責他人的指責者比丘應當這樣內省:'我對同梵行者是否具有無嗔恨的慈心,我是否具有這種法?'如果比丘對同梵行者不具有無嗔恨的慈心,他人就會說:'請尊者先對同梵行者生起慈心',他人就會這樣說他。 "再者,烏波離,想要指責他人的指責者比丘應當這樣內省:'我是否多聞、受持所聞、積集所聞,對於那些初善、中善、后善、有義、有文、圓滿清凈、顯示梵行的法,是否多聞、受持、熟習言辭、思惟其義、以正見通達,我是否具有這種法?'如果比丘不多聞、不受持所聞、不積集所聞,對於那些初善、中善、后善、有義、有文、圓滿清凈、顯示梵行的法,不多聞、不受持、不熟習言辭、不思惟其義、不以正見通達,他人就會說:'請尊者先學習經典',他人就會這樣說他。 "再者,烏波離,想要指責他人的指責者比丘應當這樣內省:'我是否對兩部戒本詳細通曉、善分別、善誦習、善決定、善了知經與隨經,我是否具有這種法?'如果比丘對兩部戒本不詳細通曉、不善分別、不善誦習、不善決定、不善了知經與隨經,被問到'賢友,這是世尊在哪裡所說?'時不能回答,他人就會說:'請尊者先學習律',他人就會這樣說他。烏波離,想要指責他人的指責者比丘應當內省這五種法后才能指責他人。" "尊者,想要指責他人的指責者比丘應當內心確立幾種法后才能指責他人?" "烏波離,想要指責他人的指責者比丘應當內心確立五種法后才能指責他人。哪五種?我將適時而說,不非時而說;我將如實而說,不虛妄而說;我將柔和而說,不粗暴而說;我將有益而說,不無益而說;我將慈心而說,不瞋心而說 - 烏波離,想要指責他人的指責者比丘應當內心確立這五種法后才能指責他人。"

438.[cūḷava. 400] 『『Codakena, bhante, bhikkhunā paraṃ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṃ manasi karitvā paro codetabbo』』ti? 『『Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ manasi karitvā paro codetabbo. Katame pañca? Kāruññatā, hitesitā, anukampatā, āpattivuṭṭhānatā, vinayapurekkhāratā – codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ manasi karitvā paro codetabbo』』ti.

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātu』』nti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātuṃ. Katamehi pañcahi? Aparisuddhakāyasamācāro hoti , aparisuddhavacīsamācāro hoti, aparisuddhājīvo hoti, bālo hoti abyatto, na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātuṃ.

『『Pañcahupāli , aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa alaṃ okāsakammaṃ kātuṃ. Katamehi pañcahi? Parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddhavacīsamācāro hoti, parisuddhājīvo hoti, paṇḍito hoti byatto paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa alaṃ okāsakammaṃ kātu』』nti.

"尊者,想要指責他人的指責者比丘應當內心思維幾種法后才能指責他人?" "烏波離,想要指責他人的指責者比丘應當內心思維五種法后才能指責他人。哪五種?悲憫心、利益心、同情心、出罪心、以律為先 - 烏波離,想要指責他人的指責者比丘應當內心思維這五種法后才能指責他人。" "尊者,具足幾種因素的比丘要求給予機會時不應給予機會?" "烏波離,具足五種因素的比丘要求給予機會時不應給予機會。哪五種?身行不清凈,語行不清凈,生活不清凈,愚癡無能,被詢問時不能回答 - 烏波離,具足這五種因素的比丘要求給予機會時不應給予機會。 "烏波離,具足五種因素的比丘要求給予機會時應給予機會。哪五種?身行清凈,語行清凈,生活清凈,聰明有能,被詢問時能回答 - 烏波離,具足這五種因素的比丘要求給予機會時應給予機會。"

440.[cūḷava. 398] 『『Attādānaṃ ādātukāmena, bhante, bhikkhunā katihaṅgehi samannāgataṃ attādānaṃ ādātabba』』nti? 『『Attādānaṃ ādātukāmenupāli, bhikkhunā pañcaṅgasamannāgataṃ [pañcahaṅgehi samannāgataṃ (sī. syā.)] attādānaṃ ādātabbaṃ. Katame pañca [katamehi pañcahi (syā.)]? Attādānaṃ ādātukāmena, upāli, bhikkhunā evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『yaṃ kho ahaṃ imaṃ attādānaṃ ādātukāmo, kālo nu kho imaṃ attādānaṃ ādātuṃ udāhu no』ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『akālo imaṃ attādānaṃ ādātuṃ no kālo』ti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

『『Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『kālo imaṃ attādānaṃ ādātuṃ no akālo』ti, tenupāli bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – 『yaṃ kho ahaṃ imaṃ attādānaṃ ādātukāmo bhūtaṃ nu kho idaṃ attādānaṃ udāhu no』ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『abhūtaṃ idaṃ attādānaṃ no bhūta』nti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

『『Sace panupāli bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『bhūtaṃ idaṃ attādānaṃ no abhūta』nti, tenupāli bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – 『yaṃ kho ahaṃ imaṃ attādānaṃ ādātukāmo, atthasaṃhitaṃ nu kho idaṃ attādānaṃ udāhu no』ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti –』 anatthasaṃhitaṃ idaṃ attādānaṃ no atthasaṃhita』nti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

『『Sace panupāli bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『atthasaṃhitaṃ idaṃ attādānaṃ no anatthasaṃhita』nti, tenupāli bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – 『imaṃ kho ahaṃ attādānaṃ ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe udāhu no』ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『imaṃ kho ahaṃ attādānaṃ ādiyamāno na labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe』ti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

『『Sace panupāli bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『idaṃ kho ahaṃ attādānaṃ ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe』ti, tenupāli bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – 『imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ udāhu no』ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa』nti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

『『Sace panupāli bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato na bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa』nti, taṃ ādātabbaṃ, upāli, attādānaṃ. Evaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ kho, upāli, attādānaṃ ādinnaṃ pacchāpi avippaṭisārakaraṃ bhavissatī』』ti.

"尊者,想要自取的比丘應當具足幾種因素才能自取?" "烏波離,想要自取的比丘應當具足五種因素才能自取。哪五種?烏波離,想要自取的比丘應當這樣思考:'我想要自取這個,現在是否適合自取這個?'如果比丘思考後知道:'現在不適合自取這個,不是時候',烏波離,就不應自取那個。 "但是烏波離,如果比丘思考後知道:'現在適合自取這個,是時候',那麼烏波離,這位比丘應當進一步思考:'我想要自取這個,這個自取是否如實?'如果比丘思考後知道:'這個自取不如實,不真實',烏波離,就不應自取那個。 "但是烏波離,如果比丘思考後知道:'這個自取如實,真實',那麼烏波離,這位比丘應當進一步思考:'我想要自取這個,這個自取是否有益?'如果比丘思考後知道:'這個自取無益,不利益',烏波離,就不應自取那個。 "但是烏波離,如果比丘思考後知道:'這個自取有益,利益',那麼烏波離,這位比丘應當進一步思考:'我自取這個時,是否能得到親近、友好的比丘依法依律支援?'如果比丘思考後知道:'我自取這個時,不能得到親近、友好的比丘依法依律支援',烏波離,就不應自取那個。 "但是烏波離,如果比丘思考後知道:'我自取這個時,能得到親近、友好的比丘依法依律支援',那麼烏波離,這位比丘應當進一步思考:'我自取這個,是否會因此導致僧團爭論、爭吵、分歧、諍訟、分裂、破裂、分派、分離?'如果比丘思考後知道:'我自取這個,會因此導致僧團爭論、爭吵、分歧、諍訟、分裂、破裂、分派、分離',烏波離,就不應自取那個。 "但是烏波離,如果比丘思考後知道:'我自取這個,不會因此導致僧團爭論、爭吵、分歧、諍訟、分裂、破裂、分派、分離',烏波離,就應當自取那個。烏波離,這樣具足五種因素的自取,以後也不會導致後悔。"

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hotī』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo; ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike assāsetuṃ saññāpetuṃ nijjhāpetuṃ pekkhetuṃ pasādetuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hoti.

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi? Parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddhavacīsamācāro hoti, parisuddhājīvo hoti, paṇḍito hoti byatto, paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hoti.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti , padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāro hotī』』ti.

"尊者,具足幾種因素的比丘對於生起諍事的比丘們有很大幫助?" "烏波離,具足五種因素的比丘對於生起諍事的比丘們有很大幫助。哪五種?持戒,守護波羅提木叉律儀而住,具足正行與行處,對微小的過失也見到危險,受持學習學處;多聞、受持所聞、積集所聞;對於那些初善、中善、后善、有義、有文、圓滿清凈、顯示梵行的法,多聞、受持、熟習言辭、思惟其義、以正見通達;對兩部戒本詳細通曉、善分別、善誦習、善決定、善了知經與隨經;安住于律,不動搖;能夠使雙方當事人安心、理解、接受、觀察、生信 - 烏波離,具足這五種因素的比丘對於生起諍事的比丘們有很大幫助。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘對於生起諍事的比丘們有很大幫助。哪五種?身行清凈,語行清凈,生活清凈,聰明有能,被詢問時能回答 - 烏波離,具足這五種因素的比丘對於生起諍事的比丘們有很大幫助。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘對於生起諍事的比丘們有很大幫助。哪五種?知事由,知緣起,知制定,知詞句的重複,知連貫的語句 - 烏波離,具足這五種因素的比丘對於生起諍事的比丘們有很大幫助。"

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabba』』nti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Suttaṃ na jānāti, suttānulomaṃ na jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca ṭhānāṭhānakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ.

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Suttaṃ jānāti, suttānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ jānāti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ na jānāti, dhammānulomaṃ na jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca pubbāparakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ.

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ jānāti, dhammānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ jānāti, pubbāparakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ.

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ na jānāti, āpattiyā payogaṃ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ.

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ jānāti, āpattiyā payogaṃ jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ jānāti, āpattiyā vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ.

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ.

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabba』』nti.

Attādānavaggo niṭṭhito pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Parisuddhañca kālena, kāruññaṃ okāsena ca;

Attādānaṃ adhikaraṇaṃ, aparehipi vatthuñca;

Suttaṃ dhammaṃ puna vatthuñca, āpatti adhikaraṇena cāti.

  1. Dhutaṅgavaggo

  2. 『『Kati nu kho, bhante, āraññikā』』ti? 『『Pañcime, upāli, āraññikā [a. ni.

"尊者,具足幾種因素的比丘不應被詢問?" "烏波離,具足五種因素的比丘不應被詢問。哪五種?不知經,不知經的類推,不知律,不知律的類推,不善巧於是處非處 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被詢問。 "烏波離,具足五種因素的比丘應被詢問。哪五種?知經,知經的類推,知律,知律的類推,善巧於是處非處 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被詢問。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被詢問。哪五種?不知法,不知法的類推,不知律,不知律的類推,不善巧於前后 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被詢問。 "烏波離,具足五種因素的比丘應被詢問。哪五種?知法,知法的類推,知律,知律的類推,善巧於前后 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被詢問。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被詢問。哪五種?不知事由,不知緣起,不知制定,不知詞句的重複,不知連貫的語句 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被詢問。 "烏波離,具足五種因素的比丘應被詢問。哪五種?知事由,知緣起,知制定,知詞句的重複,知連貫的語句 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被詢問。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被詢問。哪五種?不知罪,不知罪的起因,不知罪的方法,不知罪的平息,不善巧于罪的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被詢問。 "烏波離,具足五種因素的比丘應被詢問。哪五種?知罪,知罪的起因,知罪的方法,知罪的平息,善巧于罪的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被詢問。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被詢問。哪五種?不知諍事,不知諍事的起因,不知諍事的方法,不知諍事的平息,不善巧于諍事的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被詢問。 "烏波離,具足五種因素的比丘應被詢問。哪五種?知諍事,知諍事的起因,知諍事的方法,知諍事的平息,善巧于諍事的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被詢問。" 自取品第五結束。 其摘要如下: 清凈和適時,悲憫與機會; 自取和諍事,再者事由; 經和法再事由,罪和諍事。 頭陀支品 "尊者,有幾種住阿蘭若者?" "烏波離,有五種住阿蘭若者。

5.181; pari. 325]. Katame pañca? Mandattā momūhattā āraññiko hoti, pāpiccho icchāpakato āraññiko hoti, ummādā cittakkhepā āraññiko hoti, vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehīti āraññiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya – sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya āraññiko hoti – ime kho, upāli, pañca āraññikā』』ti.

『『Kati nu kho, bhante, piṇḍapātikāti…pe… kati nu kho, bhante, paṃsukūlikāti…pe… kati nu kho, bhante, rukkhamūlikāti…pe… kati nu kho, bhante, sosānikāti…pe… kati nu kho, bhante, abbhokāsikāti…pe… kati nu kho, bhante, tecīvarikāti…pe… kati nu kho, bhante, sapadānacārikāti…pe… kati nu kho, bhante, nesajjikāti…pe… kati nu kho, bhante, yathāsanthatikāti…pe… kati nu kho, bhante, ekāsanikāti…pe… kati nu kho, bhante, khalupacchābhattikāti…pe… kati nu kho, bhante, pattapiṇḍikāti? Pañcime, upāli, pattapiṇḍikā. Katame pañca? Mandattā momūhattā pattapiṇḍiko hoti, pāpiccho icchāpakato pattapiṇḍiko hoti, ummādā cittakkhepā pattapiṇḍiko hoti, vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehīti pattapiṇḍiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya pattapiṇḍiko hoti – ime kho, upāli, pañca pattapiṇḍikā』』ti.

Dhutaṅgavaggo niṭṭhito chaṭṭho.

Tassuddānaṃ –

Āraññiko piṇḍipaṃsu, rukkhasusānapañcamaṃ;

Abbho tecīvarañceva, sapadānanesajjikā;

Santhatekāsanañceva, khalupacchā pattapiṇḍikāti.

  1. Musāvādavaggo

  2. 『『Kati nu kho, bhante, musāvādā』』ti? 『『Pañcime, upāli, musāvādā. Katame pañca? Atthi musāvādo pārājikagāmī, atthi musāvādo saṅghādisesagāmī, atthi musāvādo thullaccayagāmī, atthi musāvādo pācittiyagāmī, atthi musāvādo dukkaṭagāmī – ime kho, upāli, pañca musāvādā』』ti.

  3. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa – 『alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda』nti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa – 『alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda』nti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuṭṭhānādhippāyo – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa – 『alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda』nti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa – 『alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda』nti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā. Katamehi pañcahi? Aparisuddhakāyasamācāro hoti, aparisuddhavacīsamācāro hoti, aparisuddhājīvo hoti, bālo hoti abyatto, bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa – 『alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda』nti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā』』ti.

哪五種?因愚癡而住阿蘭若,因惡欲而住阿蘭若,因瘋狂而住阿蘭若,因佛陀和佛弟子讚歎而住阿蘭若,因少欲、知足、減損、遠離、有此利益而住阿蘭若 - 烏波離,這就是五種住阿蘭若者。" "尊者,有幾種乞食者...有幾種糞掃衣者...有幾種樹下住者...有幾種冢間住者...有幾種露地住者...有幾種三衣者...有幾種次第乞食者...有幾種常坐不臥者...有幾種隨處住者...有幾種一座食者...有幾種時後不食者...有幾種缽食者?" "烏波離,有五種缽食者。哪五種?因愚癡而缽食,因惡欲而缽食,因瘋狂而缽食,因佛陀和佛弟子讚歎而缽食,因少欲、知足、減損、遠離、有此利益而缽食 - 烏波離,這就是五種缽食者。" 頭陀支品第六結束。 其摘要如下: 阿蘭若乞食糞掃衣,樹下冢間第五; 露地三衣以及,次第乞食常坐不臥; 隨處一座食以及,時後不食缽食。 妄語品 "尊者,有幾種妄語?" "烏波離,有五種妄語。哪五種?有導致波羅夷的妄語,有導致僧殘的妄語,有導致偷蘭遮的妄語,有導致波逸提的妄語,有導致突吉羅的妄語 - 烏波離,這就是五種妄語。" "尊者,具足幾種因素的比丘在僧團中止住布薩或自恣時,僧團應壓制說'夠了,比丘,不要爭論,不要爭吵,不要分歧,不要諍訟',然後舉行布薩或自恣?" "烏波離,具足五種因素的比丘在僧團中止住布薩或自恣時,僧團應壓制說'夠了,比丘,不要爭論,不要爭吵,不要分歧,不要諍訟',然後舉行布薩或自恣。哪五種?無慚愧,愚癡,未受具足戒,意圖使人退失而說,不意圖使人出罪 - 烏波離,具足這五種因素的比丘在僧團中止住布薩或自恣時,僧團應壓制說'夠了,比丘,不要爭論,不要爭吵,不要分歧,不要諍訟',然後舉行布薩或自恣。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘在僧團中止住布薩或自恣時,僧團應壓制說'夠了,比丘,不要爭論,不要爭吵,不要分歧,不要諍訟',然後舉行布薩或自恣。哪五種?身行不清凈,語行不清凈,生活不清凈,愚癡無能,製造爭論爭吵 - 烏波離,具足這五種因素的比丘在僧團中止住布薩或自恣時,僧團應壓制說'夠了,比丘,不要爭論,不要爭吵,不要分歧,不要諍訟',然後舉行布薩或自恣。"

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, sappaṭikammāpaṭikammaṃ āpattiṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo.

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo dātabbo. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, sappaṭikammāpaṭikammaṃ āpattiṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo dātabbo』』ti.

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, ākārehi bhikkhu āpattiṃ āpajjatī』』ti? 『『Pañcahupāli, ākārehi bhikkhu āpattiṃ āpajjati. Katamehi pañcahi? Alajjitā, aññāṇatā, kukkuccapakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā – imehi kho, upāli, pañcahākārehi bhikkhu āpattiṃ āpajjati.

『『Aparehipi, upāli, pañcahākārehi bhikkhu āpattiṃ āpajjati. Katamehi pañcahi ? Adassanena, assavanena, pasuttakatā, tathāsaññī, satisammosā – imehi kho, upāli, pañcahākārehi bhikkhu āpattiṃ āpajjatī』』ti.

  1. 『『Kati nu kho, bhante, verā』』ti? 『『Pañcime, upāli, verā. Katame pañca? Pāṇātipāto , adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo, surāmerayamajjappamādaṭṭhānaṃ – ime kho, upāli, pañca verā』』ti.

『『Kati nu kho, bhante, veramaṇiyo』』ti? 『『Pañcimā, upāli, veramaṇiyo. Katamā pañca? Pāṇātipātā veramaṇī [veramaṇi (ka.)], adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇī – imā kho, upāli, pañca veramaṇiyo』』ti.

  1. 『『Kati nu kho, bhante, byasanānī』』ti? 『『Pañcimāni, upāli, byasanāni. [pari. 325; a. ni. 5.130] Katamāni pañca? Ñātibyasanaṃ, bhogabyasanaṃ, rogabyasanaṃ, sīlabyasanaṃ, diṭṭhibyasanaṃ – imāni kho, upāli, pañca byasanānī』』ti.

『『Kati nu kho, bhante, sampadā』』ti? 『『Pañcimā, upāli, sampadā. [pari. 325; a. ni. 5.130] Katamā pañca? Ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā – imā kho, upāli, pañca sampadā』』ti.

Musāvādavaggo niṭṭhito sattamo.

Tassuddānaṃ –

Musāvādo ca omaddi, aparehi anuyogo;

Āpattiñca aparehi, verā veramaṇīpi ca;

Byasanaṃ sampadā ceva, sattamo vaggasaṅgahoti.

  1. Bhikkhunovādavaggo

  2. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabba』』nti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena. Katamehi pañcahi? Vivaritvā kāyaṃ bhikkhunīnaṃ dasseti, ūruṃ dasseti, aṅgajātaṃ dasseti, ubho aṃsakūṭe dasseti, obhāsati, gihī sampayojeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ. Avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena. Katamehi pañcahi? Bhikkhunīnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhunīnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhunīnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhuniyo akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhunīhi bhedeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena. Katamehi pañcahi? Bhikkhunīnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhunīnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhunīnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhuniyo akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhunīhi sampayojeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṃ kātabbaṃ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghenā』』ti.

"尊者,具足幾種因素的比丘不應被詢問?" "烏波離,具足五種因素的比丘不應被詢問。哪五種?不知罪與非罪,不知輕罪與重罪,不知有餘罪與無餘罪,不知粗罪與非粗罪,不知可懺悔罪與不可懺悔罪 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被詢問。 "烏波離,具足五種因素的比丘應被詢問。哪五種?知罪與非罪,知輕罪與重罪,知有餘罪與無餘罪,知粗罪與非粗罪,知可懺悔罪與不可懺悔罪 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被詢問。" "尊者,以幾種方式比丘犯罪?" "烏波離,以五種方式比丘犯罪。哪五種?無慚愧,無知,疑慮,非法想為法,法想為非法 - 烏波離,以這五種方式比丘犯罪。 "再者,烏波離,以另外五種方式比丘犯罪。哪五種?不見,不聞,睡眠,如是想,失念 - 烏波離,以這五種方式比丘犯罪。" "尊者,有幾種怨?" "烏波離,有五種怨。哪五種?殺生,不與取,欲邪行,妄語,飲酒放逸處 - 烏波離,這就是五種怨。" "尊者,有幾種離?" "烏波離,有五種離。哪五種?離殺生,離不與取,離欲邪行,離妄語,離飲酒放逸處 - 烏波離,這就是五種離。" "尊者,有幾種衰損?" "烏波離,有五種衰損。哪五種?親屬衰損,財物衰損,疾病衰損,戒衰損,見衰損 - 烏波離,這就是五種衰損。" "尊者,有幾種圓滿?" "烏波離,有五種圓滿。哪五種?親屬圓滿,財物圓滿,無病圓滿,戒圓滿,見圓滿 - 烏波離,這就是五種圓滿。" 妄語品第七結束。 其摘要如下: 妄語和壓制,再者詢問; 罪和再者,怨和離; 衰損和圓滿,第七品攝。 教誡比丘尼品 "尊者,具足幾種因素的比丘應由比丘尼僧團作羯磨,該比丘不應受比丘尼僧團禮拜?" "烏波離,具足五種因素的比丘應由比丘尼僧團作羯磨,該比丘不應受比丘尼僧團禮拜。哪五種?露出身體給比丘尼看,露出大腿給比丘尼看,露出生殖器給比丘尼看,露出兩肩給比丘尼看,調戲,與在家人交往 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應由比丘尼僧團作羯磨,該比丘不應受比丘尼僧團禮拜。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應由比丘尼僧團作羯磨,該比丘不應受比丘尼僧團禮拜。哪五種?謀求比丘尼不得利養,謀求比丘尼不得利益,謀求比丘尼不得住處,辱罵誹謗比丘尼,離間比丘與比丘尼 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應由比丘尼僧團作羯磨,該比丘不應受比丘尼僧團禮拜。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘應由比丘尼僧團作羯磨,該比丘不應受比丘尼僧團禮拜。哪五種?謀求比丘尼不得利養,謀求比丘尼不得利益,謀求比丘尼不得住處,辱罵誹謗比丘尼,使比丘與比丘尼交往 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應由比丘尼僧團作羯磨,該比丘不應受比丘尼僧團禮拜。"

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabba』』nti? Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Vivaritvā kāyaṃ bhikkhūnaṃ dasseti, ūruṃ dasseti, aṅgajātaṃ dasseti, ubho aṃsakūṭe dasseti, obhāsati, gihī sampayojeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabbaṃ.

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhuniyo bhikkhūhi bhedeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabbaṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabbaṃ. Katamehi pañcahi? Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhuniyo bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabba』』nti.

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuṭṭhānādhippāyo – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Aparisuddhakāyasamācāro hoti, aparisuddhavacīsamācāro hoti, aparisuddhājīvo hoti, bālo hoti, abyatto, na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātuṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti, bhikkhunīnaṃ akkosakaparibhāsako hoti, bhikkhunīhi saddhiṃ saṃsaṭṭho viharati ananulomikena saṃsaggena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo.

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, bhaṇḍanakārako ca hoti kalahakārako, sikkhāya ca na paripūrikārī – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na ṭhapetabbo』』ti.

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na gahetabbo』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na gahetabbo. Katamehi pañcahi? Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti, bhikkhunīnaṃ akkosakaparibhāsako hoti, bhikkhunīhi saddhiṃ saṃsaṭṭho viharati ananulomikena saṃsaggena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na gahetabbo.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na gahetabbo. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, gamiko vā hoti, gilāno vā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṃ ovādo na gahetabbo』』ti.

"尊者,具足幾種因素的比丘尼應被作羯磨?" "烏波離,具足五種因素的比丘尼應被作羯磨。哪五種?露出身體給比丘看,露出大腿給比丘看,露出生殖器給比丘看,露出兩肩給比丘看,調戲,與在家人交往 - 烏波離,具足這五種因素的比丘尼應被作羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘尼應被作羯磨。哪五種?謀求比丘不得利養,謀求比丘不得利益,謀求比丘不得住處,辱罵誹謗比丘,離間比丘尼與比丘 - 烏波離,具足這五種因素的比丘尼應被作羯磨。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘尼應被作羯磨。哪五種?謀求比丘不得利養,謀求比丘不得利益,謀求比丘不得住處,辱罵誹謗比丘,使比丘尼與比丘交往 - 烏波離,具足這五種因素的比丘尼應被作羯磨。" "尊者,具足幾種因素的比丘不應被指定教誡比丘尼?" "烏波離,具足五種因素的比丘不應被指定教誡比丘尼。哪五種?無慚愧,愚癡,未受具足戒,意圖使人退失而說,不意圖使人出罪 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被指定教誡比丘尼。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被指定教誡比丘尼。哪五種?身行不清凈,語行不清凈,生活不清凈,愚癡無能,被詢問時不能回答 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被指定教誡比丘尼。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被指定教誡比丘尼。哪五種?有身體不正行,有語言不正行,有身語不正行,辱罵誹謗比丘尼,以不適當的方式與比丘尼交往 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被指定教誡比丘尼。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被指定教誡比丘尼。哪五種?無慚愧,愚癡,未受具足戒,製造爭論爭吵,不圓滿學處 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被指定教誡比丘尼。" "尊者,具足幾種因素的比丘不應接受教誡比丘尼?" "烏波離,具足五種因素的比丘不應接受教誡比丘尼。哪五種?有身體不正行,有語言不正行,有身語不正行,辱罵誹謗比丘尼,以不適當的方式與比丘尼交往 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應接受教誡比丘尼。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應接受教誡比丘尼。哪五種?無慚愧,愚癡,未受具足戒,將要遠行,生病 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應接受教誡比丘尼。"

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ na sākacchitabbo』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ na sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ na sākacchitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti , asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ sākacchitabbo.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ na sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Na atthapaṭisambhidāpatto hoti, na dhammapaṭisambhidāpatto hoti, na niruttipaṭisambhidāpatto hoti, na paṭibhānapaṭisambhidāpatto hoti, yathāvimuttaṃ cittaṃ na paccavekkhitā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ na sākacchitabbo. Pañcahupāli , aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Atthapaṭisambhidāpatto hoti, dhammapaṭisambhidāpatto hoti, niruttipaṭisambhidāpatto hoti, paṭibhānapaṭisambhidāpatto hoti, yathāvimuttaṃ cittaṃ paccavekkhitā – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ sākacchitabbo』』ti.

Bhikkhunovādavaggo niṭṭhito aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Bhikkhunīheva kātabbaṃ, aparehi tathā duve;

Bhikkhunīnaṃ tayo kammā, na ṭhapetabbā dve dukā;

Na gahetabbā dve vuttā, sākacchāsu ca dve dukāti.

  1. Ubbāhikavaggo

"尊者,具足幾種因素的比丘不應與之討論?" "烏波離,具足五種因素的比丘不應與之討論。哪五種?不具足無學戒蘊,不具足無學定蘊,不具足無學慧蘊,不具足無學解脫蘊,不具足無學解脫知見蘊 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應與之討論。烏波離,具足五種因素的比丘應與之討論。哪五種?具足無學戒蘊,具足無學定蘊,具足無學慧蘊,具足無學解脫蘊,具足無學解脫知見蘊 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應與之討論。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應與之討論。哪五種?不得義無礙解,不得法無礙解,不得詞無礙解,不得辯無礙解,不能如實觀察已解脫之心 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應與之討論。烏波離,具足五種因素的比丘應與之討論。哪五種?得義無礙解,得法無礙解,得詞無礙解,得辯無礙解,能如實觀察已解脫之心 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應與之討論。" 教誡比丘尼品第八結束。 其摘要如下: 唯比丘尼應作,再者如是兩; 比丘尼三羯磨,不應指定兩對; 不應接受兩說,討論中兩對。 評議品

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na atthakusalo hoti, na dhammakusalo hoti, na niruttikusalo hoti, na byañjanakusalo hoti, na pubbāparakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Atthakusalo hoti, dhammakusalo hoti, niruttikusalo hoti, byañjanakusalo hoti, pubbāparakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Kodhano hoti kodhābhibhūto, makkhī hoti makkhābhibhūto, paḷāsī hoti paḷāsābhibhūto, issukī hoti issābhibhūto, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na kodhano hoti na kodhābhibhūto, na makkhī hoti na makkhābhibhūto, na paḷāsī hoti na paḷāsābhibhūto, na issukī hoti na issābhibhūto, asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānaggāhī suppaṭinissaggī – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Kuppati, byāpajjati, patiṭṭhiyati, kopaṃ janeti, akhamo hoti apadakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo . Katamehi pañcahi? Na kuppati, na byāpajjati, na patiṭṭhiyati, na kopaṃ janeti, khamo hoti padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Pasāretā hoti no sāretā, anokāsakammaṃ kāretvā pavattā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, na yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Sāretā hoti no pasāretā, okāsakammaṃ kāretvā pavattā hoti, yathādhammaṃ yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, yathādiṭṭhiyā byākatā hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, alajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, lajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, akusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, kusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo』』ti.

"尊者,具足幾種因素的比丘不應被選為議事委員?" "烏波離,具足五種因素的比丘不應被選為議事委員。哪五種?不善巧于義,不善巧於法,不善巧于詞,不善巧于文,不善巧於前后 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被選為議事委員。烏波離,具足五種因素的比丘應被選為議事委員。哪五種?善巧于義,善巧於法,善巧于詞,善巧于文,善巧於前后 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被選為議事委員。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被選為議事委員。哪五種?易怒且被怒所制,易覆且被覆所制,易惱且被惱所制,易嫉且被嫉所制,固執己見難以放下 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被選為議事委員。烏波離,具足五種因素的比丘應被選為議事委員。哪五種?不易怒且不被怒所制,不易覆且不被覆所制,不易惱且不被惱所制,不易嫉且不被嫉所制,不固執己見易於放下 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被選為議事委員。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被選為議事委員。哪五種?易惱怒,易瞋恨,易固執,易生氣,不能忍受教誡 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被選為議事委員。烏波離,具足五種因素的比丘應被選為議事委員。哪五種?不易惱怒,不易瞋恨,不易固執,不易生氣,能忍受教誡 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被選為議事委員。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被選為議事委員。哪五種?是擴大者非縮小者,未作白羯磨便宣說,不如法如律如罪而責問,不如法如律如罪而處置,不如見而解說 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被選為議事委員。烏波離,具足五種因素的比丘應被選為議事委員。哪五種?是縮小者非擴大者,作白羯磨后才宣說,如法如律如罪而責問,如法如律如罪而處置,如見而解說 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被選為議事委員。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被選為議事委員。哪五種?隨欲而行,隨瞋而行,隨癡而行,隨怖而行,無慚愧 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被選為議事委員。烏波離,具足五種因素的比丘應被選為議事委員。哪五種?不隨欲而行,不隨瞋而行,不隨癡而行,不隨怖而行,有慚愧 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被選為議事委員。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不應被選為議事委員。哪五種?隨欲而行,隨瞋而行,隨癡而行,隨怖而行,不善巧于律 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不應被選為議事委員。烏波離,具足五種因素的比丘應被選為議事委員。哪五種?不隨欲而行,不隨瞋而行,不隨癡而行,不隨怖而行,善巧于律 - 烏波離,具足這五種因素的比丘應被選為議事委員。"

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchatī』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Suttaṃ na jānāti, suttānulomaṃ na jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca ṭhānaṭhānakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Suttaṃ jānāti, suttānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ jānāti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ na jānāti, dhammānulomaṃ jānāti, vinayaṃ na jānāti, vinayānulomaṃ na jānāti, na ca pubbāparakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Dhammaṃ jānāti, dhammānulomaṃ jānāti, vinayaṃ jānāti, vinayānulomaṃ jānāti, pubbāparakusalo ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ na jānāti, āpattiyā payogaṃ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ jānāti , āpattisamuṭṭhānaṃ jānāti, āpattiyā payogaṃ jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ jānāti, āpattiyā vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati.

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṃ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchatī』』ti.

Ubbāhikavaggo niṭṭhito navamo.

Tassuddānaṃ –

Na atthakusalo ceva, kodhano kuppatī ca yo;

Pasāretā chandāgatiṃ, akusalo tatheva ca.

Suttaṃ dhammañca vatthuñca, āpatti adhikaraṇaṃ;

Dve dve pakāsitā sabbe, kaṇhasukkaṃ vijānathāti.

  1. Adhikaraṇavūpasamavaggo

"尊者,具足幾種因素的比丘被稱為愚人?" "烏波離,具足五種因素的比丘被稱為愚人。哪五種?不知經,不知經的類推,不知律,不知律的類推,不善巧於是處非處 - 烏波離,具足這五種因素的比丘被稱為愚人。烏波離,具足五種因素的比丘被稱為智者。哪五種?知經,知經的類推,知律,知律的類推,善巧於是處非處 - 烏波離,具足這五種因素的比丘被稱為智者。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘被稱為愚人。哪五種?不知法,不知法的類推,不知律,不知律的類推,不善巧於前后 - 烏波離,具足這五種因素的比丘被稱為愚人。烏波離,具足五種因素的比丘被稱為智者。哪五種?知法,知法的類推,知律,知律的類推,善巧於前后 - 烏波離,具足這五種因素的比丘被稱為智者。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘被稱為愚人。哪五種?不知事由,不知緣起,不知制定,不知詞句的重複,不知連貫的語句 - 烏波離,具足這五種因素的比丘被稱為愚人。烏波離,具足五種因素的比丘被稱為智者。哪五種?知事由,知緣起,知制定,知詞句的重複,知連貫的語句 - 烏波離,具足這五種因素的比丘被稱為智者。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘被稱為愚人。哪五種?不知罪,不知罪的起因,不知罪的方法,不知罪的平息,不善巧于罪的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘被稱為愚人。烏波離,具足五種因素的比丘被稱為智者。哪五種?知罪,知罪的起因,知罪的方法,知罪的平息,善巧于罪的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘被稱為智者。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘被稱為愚人。哪五種?不知諍事,不知諍事的起因,不知諍事的方法,不知諍事的平息,不善巧于諍事的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘被稱為愚人。烏波離,具足五種因素的比丘被稱為智者。哪五種?知諍事,知諍事的起因,知諍事的方法,知諍事的平息,善巧于諍事的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘被稱為智者。" 評議品第九結束。 其摘要如下: 不善巧于義以及,易怒易惱怒者; 擴大者隨欲行,不善巧者亦然。 經和法以及事由,罪和諍事; 兩兩宣說一切,了知黑白。 諍事平息品

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametu』』nti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ na jānāti, āpattiyā payogaṃ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Āpattiṃ jānāti, āpattisamuṭṭhānaṃ jānāti, āpattiyā payogaṃ jānāti, āpattiyā vūpasamaṃ jānāti, āpattiyā vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ jānāti, adhikaraṇassa payogaṃ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṃ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, alajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, lajjī ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati , appassuto ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, bahussuto ca hoti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, akusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, kusalo ca hoti vinaye – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

"尊者,具足幾種因素的比丘不適合平息諍事?" "烏波離,具足五種因素的比丘不適合平息諍事。哪五種?不知罪,不知罪的起因,不知罪的方法,不知罪的平息,不善巧于罪的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不適合平息諍事。烏波離,具足五種因素的比丘適合平息諍事。哪五種?知罪,知罪的起因,知罪的方法,知罪的平息,善巧于罪的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘適合平息諍事。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不適合平息諍事。哪五種?不知諍事,不知諍事的起因,不知諍事的方法,不知諍事的平息,不善巧于諍事的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不適合平息諍事。 "烏波離,具足五種因素的比丘適合平息諍事。哪五種?知諍事,知諍事的起因,知諍事的方法,知諍事的平息,善巧于諍事的判決 - 烏波離,具足這五種因素的比丘適合平息諍事。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不適合平息諍事。哪五種?隨欲而行,隨瞋而行,隨癡而行,隨怖而行,無慚愧 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不適合平息諍事。烏波離,具足五種因素的比丘適合平息諍事。哪五種?不隨欲而行,不隨瞋而行,不隨癡而行,不隨怖而行,有慚愧 - 烏波離,具足這五種因素的比丘適合平息諍事。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不適合平息諍事。哪五種?隨欲而行,隨瞋而行,隨癡而行,隨怖而行,少聞 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不適合平息諍事。烏波離,具足五種因素的比丘適合平息諍事。哪五種?不隨欲而行,不隨瞋而行,不隨癡而行,不隨怖而行,多聞 - 烏波離,具足這五種因素的比丘適合平息諍事。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不適合平息諍事。哪五種?不知事由,不知緣起,不知制定,不知詞句的重複,不知連貫的語句 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不適合平息諍事。烏波離,具足五種因素的比丘適合平息諍事。哪五種?知事由,知緣起,知制定,知詞句的重複,知連貫的語句 - 烏波離,具足這五種因素的比丘適合平息諍事。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不適合平息諍事。哪五種?隨欲而行,隨瞋而行,隨癡而行,隨怖而行,不善巧于律 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不適合平息諍事。烏波離,具足五種因素的比丘適合平息諍事。哪五種?不隨欲而行,不隨瞋而行,不隨癡而行,不隨怖而行,善巧于律 - 烏波離,具足這五種因素的比丘適合平息諍事。"

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, puggalagaru hoti no saṅghagaru – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli , aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ . Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, saṅghagaru hoti no puggalagaru – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, āmisagaru hoti no saddhammagaru – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, saddhammagaru hoti no āmisagaru – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametu』』nti.

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, ākārehi saṅgho bhijjatī』』ti? 『『Pañcahupāli, ākārehi saṅgho bhijjati. Katamehi pañcahi? Kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahākārehi saṅgho bhijjatī』』ti.

『『Saṅgharāji saṅgharājīti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo? Kittāvatā ca pana saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā』』ti? 『『Paññattetaṃ, upāli, mayā āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukavattaṃ. Evaṃ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade āgantukā bhikkhū āgantukavatte na vattanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṃ, upāli, mayā āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ āvāsikavattaṃ. Evaṃ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade āvāsikā bhikkhū āvāsikavatte na vattanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṃ upāli mayā bhikkhūnaṃ bhattagge bhattaggavattaṃ – yathāvuḍḍhaṃ yathārattaṃ yathāpatirūpaṃ aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ. Evaṃ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade navā bhikkhū bhattagge therānaṃ bhikkhūnaṃ āsanaṃ paṭibāhanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṃ, upāli, mayā bhikkhūnaṃ senāsane senāsanavattaṃ – yathāvuḍḍhaṃ yathārattaṃ yathāpatirūpaṃ. Evaṃ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade navā bhikkhū therānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanaṃ paṭibāhanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṃ, upāli, mayā bhikkhūnaṃ antosīmāya ekaṃ uposathaṃ ekaṃ pavāraṇaṃ ekaṃ saṅghakammaṃ ekaṃ kammākammaṃ. Evaṃ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade tattheva antosīmāya āvenibhāvaṃ [āveṇibhāvaṃ (sī. syā.)] karitvā gaṇaṃ bandhitvā āveniṃ [āveṇi (sī. syā.)] uposathaṃ karonti āveniṃ pavāraṇaṃ karonti āveniṃ saṅghakammaṃ karonti āveniṃ kammākammāni karonti. Evaṃ kho, upāli, saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā』』ti.

Adhikaraṇavūpasamavaggo niṭṭhito dasamo.

Tassuddānaṃ –

Āpattiṃ adhikaraṇaṃ, chandā appassutena ca;

Vatthuñca akusalo ca, puggalo āmisena ca;

Bhijjati saṅgharāji ca, saṅghabhedo tatheva cāti.

  1. Saṅghabhedakavaggo

459.[cūḷava. 354-355; a. ni.

"再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不適合平息諍事。哪五種?隨欲而行,隨瞋而行,隨癡而行,隨怖而行,重視個人而不重視僧團 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不適合平息諍事。烏波離,具足五種因素的比丘適合平息諍事。哪五種?不隨欲而行,不隨瞋而行,不隨癡而行,不隨怖而行,重視僧團而不重視個人 - 烏波離,具足這五種因素的比丘適合平息諍事。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的比丘不適合平息諍事。哪五種?隨欲而行,隨瞋而行,隨癡而行,隨怖而行,重視利養而不重視正法 - 烏波離,具足這五種因素的比丘不適合平息諍事。烏波離,具足五種因素的比丘適合平息諍事。哪五種?不隨欲而行,不隨瞋而行,不隨癡而行,不隨怖而行,重視正法而不重視利養 - 烏波離,具足這五種因素的比丘適合平息諍事。" "尊者,以幾種方式僧團分裂?" "烏波離,以五種方式僧團分裂。哪五種?羯磨,誦戒,說法,宣告,投票 - 烏波離,以這五種方式僧團分裂。" "尊者,所謂'僧團不和','僧團不和'。尊者,到什麼程度是僧團不和而非僧團分裂?到什麼程度既是僧團不和又是僧團分裂?" "烏波離,我制定了客比丘的客比丘職責。烏波離,我如此善制定學處,但客比丘不履行客比丘職責。烏波離,這樣就是僧團不和而非僧團分裂。烏波離,我制定了住比丘的住比丘職責。烏波離,我如此善制定學處,但住比丘不履行住比丘職責。烏波離,這樣也是僧團不和而非僧團分裂。烏波離,我為比丘們制定了食堂的食堂職責 - 按長幼、資歷、適當分配上座、上水、上食。烏波離,我如此善制定學處,但新比丘在食堂阻擋長老比丘的座位。烏波離,這樣也是僧團不和而非僧團分裂。烏波離,我為比丘們制定了住處的住處職責 - 按長幼、資歷、適當分配。烏波離,我如此善制定學處,但新比丘阻擋長老比丘的住處。烏波離,這樣也是僧團不和而非僧團分裂。烏波離,我為比丘們制定在界內一布薩、一自恣、一僧羯磨、一羯磨非羯磨。烏波離,我如此善制定學處,但他們就在界內分開,結成團體,分別舉行布薩、自恣、僧羯磨、羯磨非羯磨。烏波離,這樣既是僧團不和又是僧團分裂。" 諍事平息品第十結束。 其摘要如下: 罪和諍事,欲和少聞, 事由和不善巧,個人和利養, 分裂和不和,分裂亦然。 破僧品

10.38 ādayo] 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṃ kammena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṃ uddesena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhi voharanto – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṃ anussāvanena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

『『Aparehipi, upāli , pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya khantiṃ kammena…pe… vinidhāya khantiṃ uddesena…pe… vinidhāya khantiṃ voharanto…pe… vinidhāya khantiṃ anussāvanena…pe… vinidhāya khantiṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya ruciṃ kammena…pe… vinidhāya ruciṃ uddesena…pe… vinidhāya ruciṃ voharanto…pe… vinidhāya ruciṃ anussāvanena…pe… vinidhāya ruciṃ salākaggāhena – imehi kho , upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli , bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, vinidhāya saññaṃ kammena…pe… vinidhāya saññaṃ uddesena…pe… vinidhāya saññaṃ voharanto…pe… vinidhāya saññaṃ anussāvanena…pe… vinidhāya saññaṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho』』ti.

Saṅghabhedakavaggo niṭṭhito ekādasamo.

Tassuddānaṃ –

Vinidhāya diṭṭhiṃ kammena, uddese voharena ca;

Anussāvane salākena, pañcete diṭṭhinissitā;

Khantiṃ ruciñca saññañca, tayo te pañcadhā nayāti.

  1. Dutiyasaṅghabhedakavaggo

"尊者,具足幾種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥?" "烏波離,具足五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以羯磨歪曲見解 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以誦戒歪曲見解 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以說法歪曲見解 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以宣告歪曲見解 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可 藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以投票歪曲見解 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以羯磨歪曲忍受...以誦戒歪曲忍受...以說法歪曲忍受...以宣告歪曲忍受...以投票歪曲忍受 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以羯磨歪曲愛好...以誦戒歪曲愛好...以說法歪曲愛好...以宣告歪曲愛好...以投票歪曲愛好 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以羯磨歪曲想...以誦戒歪曲想...以說法歪曲想...以宣告歪曲想...以投票歪曲想 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者是墮落者、地獄者、一劫住、不可救藥。" 破僧品第十一結束。 其摘要如下: 歪曲見解以羯磨,誦戒和說法, 宣告和投票,這五依見解; 忍受、愛好和想,這三各五種方式。

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti , avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṃ kammena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṃ uddesena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṃ voharanto. Imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṃ anussāvanena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya khantiṃ kammena…pe… avinidhāya khantiṃ uddesena…pe… avinidhāya khantiṃ voharanto…pe… avinidhāya khantiṃ anussāvanena…pe… avinidhāya khantiṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

『『Aparehipi , upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya ruciṃ kammena…pe… avinidhāya ruciṃ uddesena…pe… avinidhāya ruciṃ voharanto…pe… avinidhāya ruciṃ anussāvanena…pe… avinidhāya ruciṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho.

『『Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinidhāya saññaṃ kammena…pe… avinidhāya saññaṃ uddesena…pe… avinidhāya saññaṃ voharanto…pe… avinidhāya saññaṃ anussāvanena…pe… avinidhāya saññaṃ salākaggāhena – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho』』ti.

Dutiyasaṅghabhedakavaggo niṭṭhito dvādasamo.

Tassuddānaṃ –

Avinidhāya diṭṭhiṃ kammena, uddese voharena ca;

Anussāvane salākena, pañcete diṭṭhinissitā.

"尊者,具足幾種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥?" "烏波離,具足五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以羯磨不歪曲見解 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以誦戒不歪曲見解 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以說法不歪曲見解。烏波離,具足這五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以宣告不歪曲見解 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以投票不歪曲見解 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以羯磨不歪曲忍受...以誦戒不歪曲忍受...以說法不歪曲忍受...以宣告不歪曲忍受...以投票不歪曲忍受 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以羯磨不歪曲愛好...以誦戒不歪曲愛好...以說法不歪曲愛好...以宣告不歪曲愛好...以投票不歪曲愛好 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。 "再者,烏波離,具足另外五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。哪五種?烏波離,在此比丘將非法說為法,將法說為非法,將非律說為律,將律說為非律,以羯磨不歪曲想...以誦戒不歪曲想...以說法不歪曲想...以宣告不歪曲想...以投票不歪曲想 - 烏波離,具足這五種因素的破僧者不是墮落者、不是地獄者、不是一劫住、不是不可救藥。" 第二破僧品第十二結束。 其摘要如下: 不歪曲見解以羯磨,誦戒和說法, 宣告和投票,這五依見解。

Khantiṃ ruciñca saññañca, tayo te pañcadhā nayā.

Heṭṭhime kaṇhapakkhamhi, samavīsati vidhī yathā;

Tatheva sukkapakkhamhi, samavīsati jānathāti.

  1. Āvāsikavaggo

  2. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye . Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, saṅghikaṃ puggalikaparibhogena paribhuñjati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, saṅghikaṃ na puggalikaparibhogena paribhuñjati – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge』』ti.

  1. 『『Kati nu kho, bhante, adhammikā vinayabyākaraṇā』』ti? 『『Pañcime, upāli, adhammikā vinayabyākaraṇā. Katame pañca? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti pariṇāmeti, dhammaṃ adhammoti pariṇāmeti, avinayaṃ vinayoti pariṇāmeti, vinayaṃ avinayoti pariṇāmeti , apaññattaṃ paññāpeti, paññattaṃ samucchindati – ime kho, upāli, pañca adhammikā vinayabyākaraṇā. Pañcime, upāli, dhammikā vinayabyākaraṇā. Katame pañca? Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ adhammoti pariṇāmeti, dhammaṃ dhammoti pariṇāmeti, avinayaṃ avinayoti pariṇāmeti, vinayaṃ vinayoti pariṇāmeti, apaññattaṃ na paññapeti, paññattaṃ na samucchindati – ime kho, upāli, pañca dhammikā vinayabyākaraṇā』』ti.

463.[a. ni. 5.272-285] 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[a. ni. 5.272-285] 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge』』ti.

  1. 『『Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato senāsanapaññāpako…pe… bhaṇḍāgāriko…pe… cīvarapaṭiggāhako…pe… cīvarabhājako…pe… yāgubhājako…pe… phalabhājako…pe… khajjabhājako…pe… appamattakavissajjako…pe… sāṭiyaggāhāpako…pe… pattaggāhāpako…pe… ārāmikapesako…pe… sāmaṇerapesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye』』ti? 『『Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati, pesitāpesitaṃ na jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, pesitāpesitaṃ jānāti – imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge』』ti.

Āvāsikavaggo niṭṭhito terasamo.

Tassuddānaṃ –

Āvāsikabyākaraṇā , bhattusenāsanāni ca;

Bhaṇḍacīvaraggāho ca, cīvarassa ca bhājako.

Yāgu phalaṃ khajjakañca, appasāṭiyagāhako;

Patto ārāmiko ceva, sāmaṇerena pesakoti.

  1. Kathinatthāravaggo

忍受、愛好和想,這三各五種方式。 如下面黑分中,共二十種方法; 同樣在白分中,了知共二十種。 住處品 "尊者,具足幾種因素的住處比丘如被帶去就被置於地獄?" "烏波離,具足五種因素的住處比丘如被帶去就被置於地獄。哪五種?隨欲而行,隨瞋而行,隨癡而行,隨怖而行,將僧團之物作為個人使用 - 烏波離,具足這五種因素的住處比丘如被帶去就被置於地獄。 "烏波離,具足五種因素的住處比丘如被帶去就被置於天界。哪五種?不隨欲而行,不隨瞋而行,不隨癡而行,不隨怖而行,不將僧團之物作為個人使用 - 烏波離,具足這五種因素的住處比丘如被帶去就被置於天界。" "尊者,有幾種非法的律解釋?" "烏波離,有這五種非法的律解釋。哪五種?烏波離,在此比丘將非法轉為法,將法轉為非法,將非律轉為律,將律轉為非律,制定未制定的,廢除已制定的 - 烏波離,這是五種非法的律解釋。烏波離,有這五種如法的律解釋。哪五種?烏波離,在此比丘將非法轉為非法,將法轉為法,將非律轉為非律,將律轉為律,不制定未制定的,不廢除已制定的 - 烏波離,這是五種如法的律解釋。" "尊者,具足幾種因素的分配食物者如被帶去就被置於地獄?" "烏波離,具足五種因素的分配食物者如被帶去就被置於地獄。哪五種?隨欲而行,隨瞋而行,隨癡而行,隨怖而行,不知已分配和未分配 - 烏波離,具足這五種因素的分配食物者如被帶去就被置於地獄。 "烏波離,具足五種因素的分配食物者如被帶去就被置於天界。哪五種?不隨欲而行,不隨瞋而行,不隨癡而行,不隨怖而行,知已分配和未分配 - 烏波離,具足這五種因素的分配食物者如被帶去就被置於天界。" "尊者,具足幾種因素的分配住處者...庫房管理者...接受衣物者...分配衣物者...分配粥者...分配水果者...分配點心者...分配小物品者...分配毛毯者...分配缽者...指派園丁者...指派沙彌者如被帶去就被置於地獄?" "烏波離,具足五種因素的指派沙彌者如被帶去就被置於地獄。哪五種?隨欲而行,隨瞋而行,隨癡而行,隨怖而行,不知已指派和未指派 - 烏波離,具足這五種因素的指派沙彌者如被帶去就被置於地獄。烏波離,具足五種因素的指派沙彌者如被帶去就被置於天界。哪五種?不隨欲而行,不隨瞋而行,不隨癡而行,不隨怖而行,知已指派和未指派 - 烏波離,具足這五種因素的指派沙彌者如被帶去就被置於天界。" 住處品第十三結束。 其摘要如下: 住處和解釋,食物和住處, 庫房和接受衣,以及分配衣。 粥、水果和點心,小物和毛毯, 缽和園丁,以及指派沙彌。 功德衣品

  1. 『『Kati nu kho, bhante, ānisaṃsā kathinatthāre』』ti? 『『Pañcime, upāli, ānisaṃsā kathinatthāre. Katame pañca? Anāmantacāro, asamādānacāro, gaṇabhojanaṃ, yāvadatthacīvaraṃ, yo ca tattha cīvaruppādo so nesaṃ bhavissati – ime kho, upāli, pañca ānisaṃsā kathinatthāre』』ti.

  2. 『『Kati nu kho, bhante, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamato』』ti? 『『Pañcime, upāli, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamato. Katame pañca? Dukkhaṃ supati, dukkhaṃ paṭibujjhati, pāpakaṃ supinaṃ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati – ime kho, upāli, pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamato. Pañcime, upāli, ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamato. Katame pañca? Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati – ime kho, upāli, pañca ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamato』』ti.

  3. 『『Kati nu kho, bhante, avandiyā』』ti? 『『Pañcime, upāli, avandiyā. Katame pañca? Antaragharaṃ paviṭṭho avandiyo, racchagato avandiyo, otamasiko avandiyo, asamannāharanto avandiyo, sutto avandiyo – ime kho, upāli, pañca avandiyā.

『『Aparepi, upāli, pañca avandiyā. Katame pañca? Yāgupāne avandiyo, bhattagge avandiyo, ekāvatto avandiyo, aññavihito avandiyo, naggo avandiyo – ime kho, upāli, pañca avandiyā.

『『Aparepi , upāli, pañca avandiyā. Katame pañca? Khādanto avandiyo, bhuñjanto avandiyo, uccāraṃ karonto avandiyo, passāvaṃ karonto avandiyo, ukkhittako avandiyo – ime kho, upāli, pañca avandiyā.

『『Aparepi, upāli, pañca avandiyā . Katame pañca? Pure upasampannena pacchā upasampanno avandiyo, anupasampanno avandiyo, nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro adhammavādī avandiyo, mātugāmo avandiyo, paṇḍako avandiyo – ime kho, upāli, pañca avandiyā.

『『Aparepi, upāli, pañca avandiyā. Katame pañca? Pārivāsiko avandiyo, mūlāyapaṭikassanāraho avandiyo, mānattāraho avandiyo, mānattacāriko avandiyo, abbhānāraho avandiyo – ime kho, upāli, pañca avandiyā』』ti.

  1. 『『Kati nu kho, bhante, vandiyā』』ti? 『『Pañcime, upāli, vandiyā. Katame pañca? Pacchā upasampannena pure upasampanno vandiyo, nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro dhammavādī vandiyo, ācariyo vandiyo, upajjhāyo vandiyo, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato arahaṃ sammāsambuddho vandiyo – ime kho, upāli, pañca vandiyā』』ti.

"尊者,功德衣的張設有幾種利益?" "烏波離,功德衣的張設有這五種利益。哪五種?不告而行,不持而行,群食,隨意受持衣,以及在那裡所生的衣料將屬於他們 - 烏波離,這是功德衣的張設的五種利益。" "尊者,失念不正知入睡有幾種過患?" "烏波離,失念不正知入睡有這五種過患。哪五種?睡眠不安,醒來不安,見惡夢,諸天不護佑,不凈流出 - 烏波離,這是失念不正知入睡的五種過患。烏波離,具念正知入睡有這五種利益。哪五種?睡眠安樂,醒來安樂,不見惡夢,諸天護佑,不凈不流出 - 烏波離,這是具念正知入睡的五種利益。" "尊者,有幾種人不應禮拜?" "烏波離,有這五種人不應禮拜。哪五種?入村中者不應禮拜,在路上者不應禮拜,在黑暗中者不應禮拜,不注意者不應禮拜,睡眠者不應禮拜 - 烏波離,這是五種不應禮拜的人。 "再者,烏波離,有另外五種人不應禮拜。哪五種?飲粥時不應禮拜,在食堂中不應禮拜,背向者不應禮拜,專注他事者不應禮拜,裸體者不應禮拜 - 烏波離,這是五種不應禮拜的人。 "再者,烏波離,有另外五種人不應禮拜。哪五種?嚼食者不應禮拜,進食者不應禮拜,大便者不應禮拜,小便者不應禮拜,被擯除者不應禮拜 - 烏波離,這是五種不應禮拜的人。 "再者,烏波離,有另外五種人不應禮拜。哪五種?后受具足戒者不應禮拜先受具足戒者,未受具足戒者不應禮拜,異住部的長老說非法者不應禮拜,女人不應禮拜,黃門不應禮拜 - 烏波離,這是五種不應禮拜的人。 "再者,烏波離,有另外五種人不應禮拜。哪五種?別住者不應禮拜,應重新開始者不應禮拜,應行摩那埵者不應禮拜,正在行摩那埵者不應禮拜,應出罪者不應禮拜 - 烏波離,這是五種不應禮拜的人。" "尊者,有幾種人應禮拜?" "烏波離,有這五種人應禮拜。哪五種?后受具足戒者應禮拜先受具足戒者,異住部的長老說法者應禮拜,阿阇黎應禮拜,和尚應禮拜,在天、魔、梵世界中,在沙門、婆羅門、天、人眾中,如來、應供、正等正覺應禮拜 - 烏波離,這是五種應禮拜的人。"

  1. 『『Navakatarena, bhante, bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena kati dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā』』ti? 『『Navakatarenupāli, bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā. Katame pañca? Navakatarenupāli, bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā, añjaliṃ paggahetvā , ubhohi pāṇitalehi pādāni parisambāhantena, pemañca gāravañca upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā – navakatarenupāli bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā』』ti.

Kathinatthāravaggo niṭṭhito cuddasamo.

Tassuddānaṃ –

Kathinatthāraniddā ca, antarā yāgukhādane;

Pure ca pārivāsi ca, vandiyo vanditabbakanti.

Upālipañcakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tesaṃ vaggānaṃ uddānaṃ

Anissitena kammañca, vohārāvikammena ca;

Codanā ca dhutaṅgā ca, musā bhikkhunimeva ca.

Ubbāhikādhikaraṇaṃ, bhedakā pañcamā pure;

Āvāsikā kathinañca, cuddasā suppakāsitāti.

"尊者,年輕比丘禮拜年長比丘的足時,應在內心建立幾種法而禮拜?" "烏波離,年輕比丘禮拜年長比丘的足時,應在內心建立五種法而禮拜。哪五種?烏波離,年輕比丘禮拜年長比丘的足時,應偏袒右肩,合掌,用雙手撫摸雙足,建立愛敬心而禮拜 - 烏波離,年輕比丘禮拜年長比丘的足時,應在內心建立這五種法而禮拜。" 功德衣品第十四結束。 其摘要如下: 功德衣和睡眠,中間粥和嚼食, 先前和別住,應禮拜和應禮拜。 烏波離五法結束。 那些品的摘要: 不依止和羯磨,說話和業, 呵責和頭陀支,妄語和比丘尼。 仲裁和諍事,破僧第五先前, 住處和功德衣,十四善宣說。