B0102051522mahānipāto(大品)
-
Mahānipāto
-
Mūgapakkhajātakaṃ (1)
1.
『『Mā paṇḍiccayaṃ [paṇḍitiyaṃ (sī.), paṇḍicciyaṃ (pī.)] vibhāvaya, bālamato bhava sabbapāṇinaṃ;
Sabbo taṃ jano ocināyatu, evaṃ tava attho bhavissati』』.
2.
『『Karomi te taṃ vacanaṃ, yaṃ maṃ bhaṇasi devate;
Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate』』.
3.
『『Kiṃ nu santaramānova, kāsuṃ khaṇasi sārathi;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ kāsuyā karissasi』』.
4.
『『Rañño mūgo ca pakkho ca, putto jāto acetaso;
Somhi raññā samajjhiṭṭho, puttaṃ me nikhaṇaṃ vane』』.
5.
『『Na badhiro na mūgosmi, na pakkho na ca vīkalo [napi paṅgulo (sī. pī.), na ca piṅgalo (syā.)];
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane』』.
6.
『『Ūrū bāhuṃ [bāhū (sī. ka.)] ca me passa, bhāsitañca suṇohi me;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane』』.
7.
『『Devatā nusi gandhabbo, adu [ādu (sī.), ādū (syā.)] sakko purindado;
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ』』.
8.
『『Namhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado;
Kāsirañño ahaṃ putto, yaṃ kāsuyā nikhaññasi [nighaññasi (sī. pī.), nikhañchasi (?)].
9.
『『Tassa rañño ahaṃ putto, yaṃ tvaṃ sammūpajīvasi [samupajīvasi (sī. pī.)];
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane.
10.
『『Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho [mittadūbho (sī. pī.)] hi pāpako.
11.
『『Yathā rukkho tathā rājā, yathā sākhā tathā ahaṃ;
Yathā chāyūpago poso, evaṃ tvamasi sārathi;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane.
12.
『『Pahūtabhakkho [bahuttabhakkho (ka.)] bhavati, vippavuṭṭho [vippavuttho (sī. pī.), vippamutto (ka.)] sakaṃ [sakā (sī. pī.)] gharā;
Bahū naṃ upajīvanti, yo mittānaṃ na dubbhati.
13.
『『Yaṃ yaṃ janapadaṃ yāti, nigame rājadhāniyo;
Sabbattha pūjito hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
14.
『『Nāssa corā pasāhanti [pasahanti (sī. syā. pī.)], nātimaññanti khattiyā [nātimaññeti khattiyo (sī. syā. pī.)];
Sabbe amitte tarati, yo mittānaṃ na dubbhati.
15.
『『Akkuddho sagharaṃ eti, sabhāyaṃ [sabhāya (sī. syā. pī.)] paṭinandito;
Ñātīnaṃ uttamo hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
16.
『『Sakkatvā sakkato hoti, garu hoti sagāravo [garuko hoti gāravo (ka.)];
Vaṇṇakittibhato hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
17.
『『Pūjako labhate pūjaṃ, vandako paṭivandanaṃ;
Yaso kittiñca pappoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
18.
『『Aggi yathā pajjalati, devatāva virocati;
Siriyā ajahito hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
19.
『『Gāvo tassa pajāyanti, khette vuttaṃ virūhati;
Vuttānaṃ phalamasnāti, yo mittānaṃ na dubbhati.
20.
『『Darito pabbatāto vā, rukkhato patito naro;
Cuto patiṭṭhaṃ labhati, yo mittānaṃ na dubbhati.
21.
『『Virūḷhamūlasantānaṃ, nigrodhamiva māluto;
Amittā nappasāhanti, yo mittānaṃ na dubbhati』』.
22.
『『Ehi taṃ paṭinessāmi, rājaputta sakaṃ gharaṃ;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi』』.
23.
『『Alaṃ me tena rajjena, ñātakehi [ñātakena (syā. ka.)] dhanena vā;
Yaṃ me adhammacariyāya, rajjaṃ labbhetha sārathi』』.
我來為您翻譯這段巴利語文獻為簡體中文。這是《大品》(Mahānipāto)中的《啞裝本生經》(Mūgapakkhajātaka)的開篇部分: 22. 大品 538. 啞裝本生經 (1) 1. "不要展現你的智慧,在眾生面前裝作愚人; 讓所有人都輕視你,這樣對你才有利益。" 2. "我會遵從你的話語,正如你所說的,天神啊; 母親啊,你是為我著想,天神啊,你是為我謀福。" 3. "御者啊,你為何如此匆忙地挖坑? 請告訴我,朋友,你挖這坑要做什麼?" 4. "國王生了個又啞又瘸的兒子,是個無知的人; 國王命令我,將王子埋葬在森林裡。" 5. "我不是聾子也不是啞巴,既不瘸也不殘; 御者啊,若你將我埋在林中,那就是非法之舉。" 6. "看看我的大腿和手臂,聽聽我說的話; 御者啊,若你將我埋在林中,那就是非法之舉。" 7. "你是天神還是乾闥婆,還是帝釋天主? 你是誰,是誰的兒子,我們該如何知曉你?" 8. "我不是天神,不是乾闥婆,也不是帝釋天主; 我是迦尸國王的兒子,就是你要埋在坑中的人。" 9. "我是你所侍奉的那位國王的兒子; 御者啊,若你將我埋在林中,那就是非法之舉。" 10. "若有人在某棵樹下,或坐或臥; 就不該折斷那樹的枝條,背叛朋友是邪惡的。" 11. "譬如這樹就像國王,枝條就像我; 譬如人在樹下乘涼,你就像那御者; 御者啊,若你將我埋在林中,那就是非法之舉。" 12. "離開自己家園的人,若能獲得豐富的食物; 許多人都能依靠他生活,只要他不背叛朋友。" 13. "無論他去到哪個地方,城鎮或王都; 處處都受人尊敬,只要他不背叛朋友。" 14. "盜賊不能制服他,武士不會輕視他; 他能戰勝所有敵人,只要他不背叛朋友。" 15. "他不帶怒氣回家,在集會上受歡迎; 他成為親族中最優秀的人,只要他不背叛朋友。" 16. "尊重人者受人尊重,恭敬人者受人恭敬; 他獲得美名與稱讚,只要他不背叛朋友。" 17. "供養者得到供養,禮敬者得到回禮; 他獲得名聲與榮耀,只要他不背叛朋友。" 18. "如火焰般閃耀,如天神般光輝; 他永不失去榮光,只要他不背叛朋友。" 19. "他的牛群繁殖眾多,田里播種的莊稼茂盛; 他能享受播種的果實,只要他不背叛朋友。" 20. "即使人從懸崖、山頂或樹上跌落; 他也能找到立足之地,只要他不背叛朋友。" 21. "如同根系發達的榕樹,不懼風吹; 敵人無法制服他,只要他不背叛朋友。" 22. "來吧,王子,我送你回家; 陛下,您去統治國家吧,在林中待著做什麼?" 23. "御者啊,我不需要那種國家, 也不需要親族和財富, 如果要以不正當的方式得到王位。"
24.
『『Puṇṇapattaṃ maṃ lābhehi [palābhehi (sī. pī.)], rājaputta ito gato;
Pitā mātā ca me dajjuṃ, rājaputta tayī gate.
25.
『『Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Tepi attamanā dajjuṃ, rājaputta tayī gate.
26.
『『Hatthārohā [hatthārūhā (sī. pī.) evamuparipi] anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Tepi attamanā dajjuṃ [tepi dajjuṃ patītāme (sī. pī.)], rājaputta tayī gate.
27.
『『Bahudhaññā jānapadā [bahū jānapadā caññe (sī.), bahū janapadā caññe (pī.)], negamā ca samāgatā;
Upāyanāni me dajjuṃ, rājaputta tayī gate』』.
28.
『『Pitu mātu cahaṃ catto, raṭṭhassa nigamassa ca;
Atho sabbakumārānaṃ, natthi mayhaṃ sakaṃ gharaṃ.
29.
『『Anuññāto ahaṃ matyā, sañcatto pitarā mahaṃ;
Ekoraññe pabbajito, na kāme abhipatthaye.
30.
『『Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi sārathi.
31.
『『Api ataramānānaṃ, sammadattho vipaccati;
Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo』』.
32.
『『Evaṃ vaggukatho santo, visaṭṭhavacano casi [ca so (syā. ka.)];
Kasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā』』.
33.
『『Nāhaṃ asandhitā [asatthitā (sī.)] pakkho, na badhiro asotatā;
Nāhaṃ ajivhatā mūgo, mā maṃ mūgamadhārayi [mūgo adhārayi (sī.)].
34.
『『Purimaṃ sarāmahaṃ jātiṃ, yattha rajjamakārayiṃ;
Kārayitvā tahiṃ rajjaṃ, pāpatthaṃ nirayaṃ bhusaṃ.
35.
『『Vīsatiñceva vassāni, tahiṃ rajjamakārayiṃ;
Asītivassasahassāni, nirayamhi apaccisaṃ [apaccasiṃ (syā.), apaccayiṃ (pī.)].
36.
『『Tassa rajjassahaṃ bhīto, mā maṃ rajjābhisecayuṃ [rajjebhisecayuṃ (syā. ka.)];
Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇiṃ tadā.
37.
『『Ucchaṅge maṃ nisādetvā, pitā atthānusāsati;
Ekaṃ hanatha bandhatha, ekaṃ khārāpatacchikaṃ [kharāpaticchakaṃ (syā.), kharāpaṭicchakaṃ (ka.)];
Ekaṃ sūlasmiṃ uppetha [appetha (sī.), ubbetha (syā.), accetha (pī.)], iccassa manusāsati.
38.
『『Tāyāhaṃ [tassāhaṃ (sī. pī.)] pharusaṃ sutvā, vācāyo samudīritā;
Amūgo mūgavaṇṇena, apakkho pakkhasammato;
Sake muttakarīsasmiṃ, acchāhaṃ samparipluto.
39.
『『Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ;
Komaṃ [ko taṃ (sī. pī.)] jīvitamāgamma, veraṃ kayirātha kenaci.
40.
『『Paññāya ca alābhena, dhammassa ca adassanā;
Komaṃ [ko taṃ (sī. pī.)] jīvitamāgamma, veraṃ kayirātha kenaci.
41.
『『Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi sārathi.
42.
『『Api ataramānānaṃ, sammadattho vipaccati;
Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo』』.
43.
『『Ahampi pabbajissāmi, rājaputta tavantike;
Avhāyassu [avhayassu (sī. pī.)] maṃ bhaddante, pabbajjā mama ruccati』』.
44.
『『Rathaṃ niyyādayitvāna, anaṇo ehi sārathi;
Anaṇassa hi pabbajjā, etaṃ isīhi vaṇṇitaṃ』』.
45.
『『Yadeva tyāhaṃ vacanaṃ, akaraṃ bhaddamatthu te;
Tadeva me tvaṃ vacanaṃ, yācito kattumarahasi.
46.
『『Idheva tāva acchassu, yāva rājānamānaye;
Appeva te pitā disvā, patīto sumano siyā』』.
47.
『『Karomi tetaṃ vacanaṃ, yaṃ maṃ bhaṇasi sārathi;
Ahampi daṭṭhukāmosmi, pitaraṃ me idhāgataṃ.
24. "王子啊,請讓我滿載而歸; 當你到達那裡時,我的父母會給我獎賞。 25. "後宮妃嬪和王子們,妓女和婆羅門; 當你到達那裡時,他們也會高興地給我獎賞。 26. "象軍、前鋒部隊、車兵、步兵; 當你到達那裡時,他們也會高興地給我獎賞。 27. "富有的地方官和從四方來的城鎮居民; 當你到達那裡時,他們也會給我獻上禮物。" 28. "我已被父母拋棄,被國家和城邑遺棄, 以及所有王子們,我已無家可歸。 29. "我已得到母親的許可,被父親捨棄; 我獨自來到林中出家,不再追求欲樂。 30. "即使對不著急的人來說,願望的果實也終會成熟; 我的清凈梵行已經圓滿,御者啊,你要如此了知。 31. "即使對不著急的人來說,正確的目標終會實現; 我的清凈梵行已經圓滿,我已出離無所畏懼。" 32. "你現在說話如此優雅,言辭清晰流暢; 為何當時在父母面前,卻一言不發呢?" 33. "我並非真的瘸腿,也不是真的聾子; 我也不是沒舌頭的啞巴,請不要把我當作啞巴。 34. "我記得前世,我曾在那裡統治王國; 在那裡行使王權后,因惡行墮入地獄。 35. "我在那裡統治了二十年, 在地獄中受苦八萬年。 36. "我因那王位而恐懼,害怕他們讓我即位; 所以當時在父母面前,我才一言不發。 37. "父親讓我坐在他膝上,教導我治國之道; '殺了這個,綁了那個,把那個斬首, 把另一個處以火刑',這就是他的教導。 38. "我聽到這些殘酷的話,從他口中說出; 我雖不啞卻裝啞,不瘸卻裝瘸; 我躺在自己的大小便中。 39. "生命是如此艱難渺小,又充滿痛苦; 為這樣的生命,誰會與人結怨? 40. "由於缺乏智慧,看不見正法; 為這樣的生命,誰會與人結怨? 41. "即使對不著急的人來說,願望的果實也終會成熟; 我的清凈梵行已經圓滿,御者啊,你要如此了知。 42. "即使對不著急的人來說,正確的目標終會實現; 我的清凈梵行已經圓滿,我已出離無所畏懼。" 43. "我也要出家,要在王子你身邊; 請接納我,尊者,我願意出家。" 44. "先把馬車交還,還清債務后再來,御者; 無債一身輕才能出家,這是聖者所讚歎的。" 45. "正如我遵從了你的話,愿你平安; 現在請你也遵從我的請求。 46. "請在這裡稍等,讓我去請國王來; 也許你父親見到你,會感到歡喜快樂。" 47. "我會遵從你的話,正如你所說的,御者; 我也想見到我的父親來到這裡。"
48.
『『Ehi samma nivattassu, kusalaṃ vajjāsi ñātinaṃ;
Mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ, vutto vajjāsi vandanaṃ』』.
49.
Tassa pāde gahetvāna, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;
Sārathi rathamāruyha, rājadvāraṃ upāgami.
50.
『『Suññaṃ mātā rathaṃ disvā, ekaṃ sārathimāgataṃ;
Assupuṇṇehi nettehi, rodantī naṃ udikkhati.
51.
『『Ayaṃ so sārathi eti, nihantvā mama atrajaṃ;
Nihato nūna me putto, pathabyā bhūmivaḍḍhano.
52.
『『Amittā nūna nandanti, patītā nūna verino;
Āgataṃ sārathiṃ disvā, nihantvā mama atrajaṃ.
53.
『『Suññaṃ mātā rathaṃ disvā, ekaṃ sārathimāgataṃ;
Assupuṇṇehi nettehi, rodantī paripucchi naṃ [rodantī paripucchati (sī. pī.), rodantī naṃ paripucchati (syā.)].
54.
『『Kinnu mūgo kiṃ nu pakkho, kinnu so vilapī tadā;
Nihaññamāno bhūmiyā, taṃ me akkhāhi sārathi.
55.
『『Kathaṃ hatthehi pādehi, mūgapakkho vivajjayi;
Nihaññamāno bhūmiyā, taṃ me akkhāhi pucchito』』.
56.
『『Akkheyyaṃ [akkhissaṃ (sī. pī.)] te ahaṃ ayye, dajjāsi abhayaṃ mama;
Yaṃ me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, rājaputtassa santike』』.
57.
『『Abhayaṃ samma te dammi, abhīto bhaṇa sārathi;
Yaṃ te sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, rājaputtassa santike』』.
58.
『『Na so mūgo na so pakkho, visaṭṭhavacano ca so;
Rajjassa kira so bhīto, akarā [akarī (sī. pī.)] ālaye bahū.
59.
『『Purimaṃ sarati so jātiṃ, yattha rajjamakārayi;
Kārayitvā tahiṃ rajjaṃ, pāpattha nirayaṃ bhusaṃ.
60.
『『Vīsatiñceva vassāni, tahiṃ rajjamakārayi;
Asītivassasahassāni, nirayamhi apacci so.
61.
『『Tassa rajjassa so bhīto, mā maṃ rajjābhisecayuṃ;
Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā.
62.
『『Aṅgapaccaṅgasampanno, ārohapariṇāhavā;
Visaṭṭhavacano pañño, magge saggassa tiṭṭhati.
63.
『『Sace tvaṃ daṭṭhukāmāsi, rājaputtaṃ [rājaputti (sī.)] tavatrajaṃ;
Ehi taṃ pāpayissāmi, yattha sammati temiyo』』.
64.
『『Yojayantu rathe asse, kacchaṃ nāgāna [nāgāni (syā. ka.)] bandhatha;
Udīrayantu saṅkhapaṇavā, vādantu [vadantu (sī.), nadantu (syā. ka.), vadataṃ (pī.)] ekapokkharā.
65.
『『Vādantu [nadantu (sī. syā. pī.)] bherī sannaddhā, vaggū vādantu dundubhī;
Negamā ca maṃ anventu, gacchaṃ puttanivedako [nivādako (syā. ka.)].
66.
『『Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako [nivādako (syā. ka.)].
67.
『『Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako [nivādako (syā. ka.)].
68.
『『Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako』』 [nivādako (syā. ka.)].
69.
『『Asse ca sārathī yutte, sindhave sīghavāhane;
Rājadvāraṃ upāgacchuṃ, yuttā deva ime hayā』』.
70.
『『Thūlā javena hāyanti, kisā hāyanti thāmunā;
Kise thūle vivajjetvā, saṃsaṭṭhā yojitā hayā』』.
71.
『『Tato rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṃ;
Itthāgāraṃ ajjhabhāsi [abhāsatha (ka.)], sabbāva anuyātha maṃ.
72.
『『Vālabījanimuṇhīsaṃ, khaggaṃ chattañca paṇḍaraṃ;
Upādhi rathamāruyha [upādirathamāruyha (sī.), upādhī rathamāruyha (syā.)], suvaṇṇehi alaṅkatā.
48. "來吧,朋友,請回去,向親屬們傳達平安; 請告訴我的父母,我向他們致以問候。" 49. 御者握住他的雙足,右繞禮拜后, 登上馬車,來到王宮門前。 50. "母親看到空車返回,只有御者一人歸來; 雙眼充滿淚水,哭泣著注視著他。 51. "這個御者回來了,殺死了我的親生子; 我的兒子一定已被殺害,他本應讓這大地繁榮。 52. "敵人一定在歡喜,仇人一定在慶幸; 看到御者獨自歸來,殺死了我的親生子。 53. "母親看到空車返回,只有御者一人歸來; 雙眼充滿淚水,哭泣著詢問他。 54. "他是真的啞巴嗎?他是真的瘸子嗎?他當時有呻吟嗎? 被埋入地下時,請告訴我,御者啊。 55. "他如何用手腳,這個又啞又瘸的人掙扎? 被埋入地下時,請回答我的詢問。" 56. "夫人,如果你能給我無畏,我就告訴你; 我在王子身邊所聽到和看到的一切。" 57. "朋友啊,我給你無畏,無需恐懼,請說吧御者; 你在王子身邊所聽到和看到的一切。" 58. "他不是啞巴也不是瘸子,他的言語清晰流暢; 他是因為害怕王位,才製造了許多假象。 59. "他記得前世,那時他掌管王國; 在那裡行使王權后,因惡行墮入地獄。 60. "他在那裡統治了二十年, 在地獄中受苦八萬年。 61. "他因那王位而恐懼,害怕他們讓他即位; 所以當時在父母面前,他才一言不發。 62. "他四肢健全,身材魁梧; 言語清晰,智慧深遠,正走在通往天界的道路上。 63. "夫人,如果你想見你的親生王子; 我可以帶你去見他,帶你到帝彌耶所在之處。" 64. "快給馬車套上馬,給大象繫上甲冑; 吹響法螺和小鼓,擊響整齊的鼓點。 65. "敲響裝飾好的戰鼓,奏響美妙的軍鼓; 城裡的人跟著我來,我要去見我的兒子。 66. "後宮妃嬪和王子們,妓女和婆羅門們; 快備好車輛,我要去見我的兒子。 67. "象兵、前鋒、戰車手、步兵; 快備好車輛,我要去見我的兒子。 68. "聚集的地方官和城鎮居民; 快備好車輛,我要去見我的兒子。" 69. "御者已給馬匹套上車,這些印度駿馬快速奔馳; 來到王宮門前說道:"陛下,馬已備好。" 70. "肥馬缺乏速度,瘦馬缺乏力量; 避開太肥太瘦的,選配適中的馬匹。" 71. "於是國王急忙登上備好的馬車, 對後宮妃嬪說道:"你們都跟隨我來。 72. "拿著拂塵、頭飾、寶劍和白傘, 裝飾著黃金,登上馬車。
73.
『『Tato sa [ca (sī. syā. pī.)] rājā pāyāsi, purakkhatvāna sārathiṃ;
Khippameva upāgacchi, yattha sammati temiyo.
74.
『『Tañca disvāna āyantaṃ, jalantamiva tejasā;
Khattasaṅghaparibyūḷhaṃ [paribbūḷhaṃ (sī.)], temiyo etadabravi』』.
75.
『『Kacci nu tāta kusalaṃ, kacci tāta anāmayaṃ;
Sabbā ca [kaccinnu (sī. pī.)] rājakaññāyo, arogā mayha mātaro』』.
76.
『『Kusalañceva me putta, atho putta anāmayaṃ;
Sabbā ca rājakaññāyo, arogā tuyha mātaro』』.
77.
『『Kacci amajjapo [kaccissa』majjapo (sī. pī.)] tāta, kacci te suramappiyaṃ;
Kacci sacce ca dhamme ca, dāne te ramate mano』』.
78.
『『Amajjapo ahaṃ putta, atho me suramappiyaṃ;
Atho sacce ca dhamme ca, dāne me ramate mano』』.
79.
『『Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;
Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā』』.
80.
『『Atho arogaṃ yoggaṃ me, atho vahati vāhanaṃ;
Atho me byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā』』 [sarīrassupatāpiyā (syā. ka.)].
81.
『『Kacci antā ca te phītā, majjhe ca bahalā tava;
Koṭṭhāgārañca kosañca, kacci te paṭisanthataṃ』』 [paṭisaṇṭhitaṃ (syā. ka.)].
82.
『『Atho antā ca me phītā, majjhe ca bahalā mama;
Koṭṭhāgārañca kosañca, sabbaṃ me paṭisanthataṃ』』.
83.
『『Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Patiṭṭhapentu [patiṭṭhāpentu (sī. syā. pī.)] pallaṅkaṃ, yattha rājā nisakkati』』.
84.
『『Idheva te nisīdassu [nisinnassa (sī. syā. pī.), nisinnassu (ka.)], niyate paṇṇasanthare;
Etto udakamādāya, pāde pakkhālayassu [pakkhālayantu (sī.), pakkhālayanti (pī.)] te』』.
85.
『『Idampi paṇṇakaṃ mayhaṃ, randhaṃ rāja aloṇakaṃ;
Paribhuñja mahārāja, pāhuno mesidhāgato』』 [āgato (sī. syā.)].
86.
『『Na cāhaṃ [na vāhaṃ (ka.)] paṇṇaṃ bhuñjāmi, na hetaṃ mayha bhojanaṃ;
Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ』』.
87.
『『Accherakaṃ maṃ paṭibhāti, ekakampi rahogataṃ;
Edisaṃ bhuñjamānānaṃ, kena vaṇṇo pasīdati』』.
88.
『『Eko rāja nipajjāmi, niyate paṇṇasanthare;
Tāya me ekaseyyāya, rāja vaṇṇo pasīdati.
89.
『『Na ca nettiṃsabandhā [nettisabaddhā (sī. pī.)] me, rājarakkhā upaṭṭhitā;
Tāya me sukhaseyyāya, rāja vaṇṇo pasīdati.
90.
『『Atītaṃ nānusocāmi, nappajappāmināgataṃ [nappajappāma』nāgataṃ (sī. syā. pī.)];
Paccuppannena yāpemi, tena vaṇṇo pasīdati.
91.
『『Anāgatappajappāya, atītassānusocanā;
Etena bālā sussanti, naḷova harito luto』』.
92.
『『Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammino;
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
93.
『『Itthāgārampi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṃ;
Tā putta paṭipajjassu [tāsu putte paṭipajja (ka.)], tvaṃ no rājā bhavissasi.
94.
『『Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo [caturitthiyo (sī. pī.)];
Kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi.
95.
『『Paṭirājūhi te kaññā, ānayissaṃ alaṅkatā;
Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.
96.
『『Yuvā ca daharo cāsi [cāpi (syā. ka.)], paṭhamuppattiko [paṭhamuppattito (sī. pī.)] susu;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi』』.
97.
『『Yuvā care brahmacariyaṃ, brahmacārī yuvā siyā;
Daharassa hi pabbajjā, etaṃ isīhi vaṇṇitaṃ.
73. "於是國王出發,讓御者在前引路; 很快就來到,帝彌耶所在之處。 74. "看到他散發著光輝而來, 被眾武士環繞,帝彌耶如此說道:" 75. "父王,您一切可好?父王,您身體健康嗎? 所有的王妃們,我的母親們都安好嗎?" 76. "孩子啊,一切都好,孩子啊,身體也康健; 所有的王妃們,你的母親們都安好。" 77. "父王,您沒有沉迷飲酒吧?您是否不喜歡烈酒? 您的心是否樂於真實、正法和佈施?" 78. "孩子啊,我不沉迷飲酒,我也不喜歡烈酒; 我的心確實樂於真實、正法和佈施。" 79. "您的車馬可好?馱運工具可用嗎? 您沒有疾病吧?身體沒有受到折磨吧?" 80. "我的車馬都很好,馱運工具也能用; 我也沒有疾病,身體沒有受到折磨。" 81. "邊境可繁榮?國中可富饒? 糧倉和國庫,是否都充實?" 82. "邊境很繁榮,國中也富饒; 糧倉和國庫,一切都充實。" 83. "歡迎您,大王,您來得正是時候; 請設定座椅,讓國王安坐。" 84. "請就在這裡坐,鋪著樹葉的地方; 取些水來,讓我為您洗腳。" 85. "這是我的樹葉飯,雖然沒有鹽調味; 大王請享用,您是我這裡的貴客。" 86. "我不吃樹葉,這不是我的食物; 我吃精米飯,配以清潔的肉湯。" 87. "我感到很奇怪,你獨自一人隱居; 吃這樣的食物,為何容光煥發?" 88. "大王啊,我獨自躺臥,在鋪著樹葉的地方; 正是這種獨處,讓我容光煥發。 89. "我身邊沒有持劍衛士,沒有王室護衛; 正是這種安寧,讓我容光煥發。 90. "我不為過去憂傷,不為未來焦慮; 我只活在當下,因此容光煥發。 91. "為未來焦慮,為過去憂傷; 愚人因此憔悴,如同被割的青草。" 92. "象軍、車軍、騎兵和甲士, 美麗的宮殿,我的孩子,我都給你。 93. "後宮我也給你,她們都裝飾華美; 孩子啊接受吧,你將成為我們的國王。 94. "精通歌舞,訓練有素的美女們; 會讓你歡愉享樂,你在林中做什麼? 95. "我會為你迎娶,其他國王裝扮華美的女兒; 生下子嗣之後,你再出家也不遲。 96. "你年輕又年少,正值人生初期; 陛下,去治理國家吧,你在林中做什麼?" 97. "年輕時就該修習梵行,年輕人應該保持清凈; 年少時出家,這是聖者所讚歎的。
98.
『『Yuvā care brahmacariyaṃ, brahmacārī yuvā siyā;
Brahmacariyaṃ carissāmi, nāhaṃ rajjena matthiko.
99.
『『Passāmi vohaṃ daharaṃ, amma tāta vadantaraṃ [vadaṃ naraṃ (sī.)];
Kicchāladdhaṃ piyaṃ puttaṃ, appatvāva jaraṃ mataṃ.
100.
『『Passāmi vohaṃ dahariṃ, kumāriṃ cārudassaniṃ;
Navavaṃsakaḷīraṃva, paluggaṃ jīvitakkhayaṃ [jīvitakkhaye (sī. pī.)].
101.
『『Daharāpi hi miyyanti, narā ca atha nāriyo;
Tattha ko vissase poso, daharomhīti jīvite.
102.
『『Yassa ratyā vivasāne, āyu appataraṃ siyā;
Appodakeva macchānaṃ, kiṃ nu komārakaṃ [komārataṃ (ka.)] tahiṃ.
103.
『『Niccamabbhāhato loko, niccañca parivārito;
Amoghāsu vajantīsu, kiṃ maṃ rajjebhisiñcasi』』 [rajjena siñcasi (sī. pī.)].
104.
『『Kena mabbhāhato loko, kena ca parivārito;
Kāyo amoghā gacchanti, taṃ me akkhāhi pucchito』』.
105.
『『Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito;
Ratyo amoghā gacchanti, evaṃ jānāhi khattiya.
106.
『『Yathāpi tante vitate [vitante (syā. ka.)], yaṃ yadevūpaviyyati [yaṃ yaṃ devūpaviyyati (sī. pī.)];
Appakaṃ hoti vetabbaṃ, evaṃ maccāna jīvitaṃ.
107.
『『Yathā vārivaho pūro, gacchaṃ nupanivattati [na parivattati (syā.), nuparivattati (ka.)];
Evamāyu manussānaṃ, gacchaṃ nupanivattati.
108.
『『Yathā vārivaho pūro, vahe rukkhepakūlaje;
Evaṃ jarāmaraṇena, vuyhante sabbapāṇino』』.
109.
『『Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammino;
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
110.
『『Itthāgārampi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṃ;
Tā putta paṭipajjassu, tvaṃ no rājā bhavissasi.
111.
『『Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo;
Kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi.
112.
『『Paṭirājūhi te kaññā, ānayissaṃ alaṅkatā;
Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.
113.
『『Yuvā ca daharo cāsi, paṭhamuppattiko susu;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi.
114.
『『Koṭṭhāgārañca kosañca, vāhanāni balāni ca;
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
115.
『『Gomaṇḍalaparibyūḷho, dāsisaṅghapurakkhato;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi』』.
116.
『『Kiṃ dhanena yaṃ khīyetha [kiṃ dhanena yaṃ jīyetha (sī.), kiṃ maṃ dhanena kīyetha (syā. ka.)], kiṃ bhariyāya marissati;
Kiṃ yobbanena jiṇṇena [ciṇṇena (sī. pī.), vaṇṇena (ka.)], yaṃ jarāyābhibhuyyati [yaṃ jarā abhihessati (sī. pī.)].
117.
『『Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā rati kā dhanesanā;
Kiṃ me puttehi dārehi, rāja muttosmi bandhanā.
118.
『『Yohaṃ [sohaṃ (sī. pī.)] evaṃ pajānāmi, maccu me nappamajjati;
Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā.
119.
『『Phalānamiva pakkānaṃ, niccaṃ patanato bhayaṃ;
Evaṃ jātāna maccānaṃ, niccaṃ maraṇato bhayaṃ.
120.
『『Sāyameke na dissanti, pāto diṭṭhā bahū janā;
Pāto eke na dissanti, sāyaṃ diṭṭhā bahū janā.
121.
『『Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ, ko jaññā maraṇaṃ suve;
Na hi no saṅkaraṃ [saṅgaraṃ (sī. pī.) ma. ni. 3.272] tena, mahāsenena maccunā.
122.
『『Corā dhanassa patthenti, rājamuttosmi bandhanā;
Ehi rāja nivattassu, nāhaṃ rajjena matthiko』』ti.
Mūgapakkhajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Mahājanakajātakaṃ (2)
98. "年輕時就該修習梵行,年輕人應該保持清凈; 我要修習梵行,我不需要王位。 99. "我看見年輕人,還在叫著'爸爸媽媽'; 辛苦得來的愛子,未老先死。 100. "我看見年輕的,美麗的少女; 如同嫩竹筍般,生命消逝殆盡。 101. "年輕人也會死去,無論男女; 誰能因為'我年輕'而對生命有把握? 102. "每過一夜,生命就減少一分; 如同淺水中的魚,何必談青春? 103. "世間常受打擊,常被包圍; 在無常流逝中,你為何要讓我即位?" 104. "世間被什麼打擊?被什麼包圍? 什麼在無常流逝?請回答我的問題。" 105. "世間被死亡打擊,被衰老包圍; 日夜在無常流逝,武士啊,你要如此了知。 106. "就像織布機上,織物逐漸完成; 剩下要織的越來越少,人的生命也是如此。 107. "就像滿溢的河流,流去便不復返; 人的生命也是如此,流逝永不迴轉。 108. "就像滿溢的河流,沖走岸邊的樹木; 眾生也是如此,被老死沖走。" 109. "象軍、車軍、騎兵和甲士, 美麗的宮殿,我的孩子,我都給你。 110. "後宮我也給你,她們都裝飾華美; 孩子啊接受吧,你將成為我們的國王。 111. "精通歌舞,訓練有素的美女們; 會讓你歡愉享樂,你在林中做什麼? 112. "我會為你迎娶,其他國王裝扮華美的女兒; 生下子嗣之後,你再出家也不遲。 113. "你年輕又年少,正值人生初期; 陛下,去治理國家吧,你在林中做什麼? 114. "糧倉和國庫,車馬和軍隊, 美麗的宮殿,我的孩子,我都給你。 115. "被眾臣環繞,婢女簇擁; 陛下,去治理國家吧,你在林中做什麼?" 116. "財富會耗盡,何用?妻子終將死去,又如何? 青春會衰老,何用?都會被衰老征服。 117. "其中有什麼歡喜?有什麼嬉戲?有什麼快樂?有什麼追求財富? 兒子妻子於我何用?大王,我已脫離束縛。 118. "我如此了知,死亡不會放過我; 被死神所侵,何樂何求? 119. "如同成熟的果實,常有墜落之虞; 生來的眾生也是如此,常有死亡之虞。 120. "晚上看不見的,早上見過的許多人; 早上看不見的,晚上見過的許多人。 121. "今日就該努力精進,誰知道明天是否會死? 不能與那大軍死神討價還價。 122. "盜賊覬覦財富,我已脫離王位的束縛; 請回去吧,大王,我不需要王位。" 啞裝本生經 第一 539. 大姜那迦本生經 (2)
123.
『『Koyaṃ majjhe samuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe;
Kaṃ [kiṃ (syā. ka.)] tvaṃ atthavasaṃ ñatvā, evaṃ vāyamase bhusaṃ』』.
124.
『『Nisamma vattaṃ lokassa, vāyāmassa ca devate;
Tasmā majjhe samuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe』』.
125.
『『Gambhīre appameyyasmiṃ, tīraṃ yassa na dissati;
Mogho te purisavāyāmo, appatvāva marissasi』』.
126.
『『Anaṇo ñātinaṃ hoti, devānaṃ pitunañca [pituno ca (sī. pī.)] so;
Karaṃ purisakiccāni, na ca pacchānutappati』』.
127.
『『Apāraṇeyyaṃ yaṃ kammaṃ, aphalaṃ kilamathuddayaṃ;
Tattha ko vāyamenattho, maccu yassābhinippataṃ』』 [yassābhinipphataṃ (syā.)].
128.
『『Apāraṇeyyamaccantaṃ , yo viditvāna devate;
Na rakkhe attano pāṇaṃ, jaññā so yadi hāpaye.
129.
『『Adhippāyaphalaṃ eke, asmiṃ lokasmi devate;
Payojayanti kammāni, tāni ijjhanti vā na vā.
130.
『『Sandiṭṭhikaṃ kammaphalaṃ, nanu passasi devate;
Sannā aññe tarāmahaṃ, tañca passāmi santike.
131.
『『So ahaṃ vāyamissāmi, yathāsatti yathābalaṃ;
Gacchaṃ pāraṃ samuddassa, kassaṃ [kāsaṃ (sī. pī.)] purisakāriyaṃ』』.
132.
『『Yo tvaṃ evaṃ gate oghe, appameyye mahaṇṇave;
Dhammavāyāmasampanno, kammunā nāvasīdasi;
So tvaṃ tattheva gacchāhi, yattha te nirato mano』』.
133.
『『Āsīsetheva [āsiṃsetheva (sī. syā. pī.)] puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
134.
『『Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
135.
『『Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
136.
『『Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
137.
『『Dukkhūpanītopi naro sapañño, āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya;
Bahū hi phassā ahitā hitā ca, avitakkitā maccumupabbajanti [maccumuppajjanti (syā.)].
138.
『『Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;
Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā』』.
139.
『『Aporāṇaṃ [apurāṇaṃ (sī. pī.)] vata bho rājā, sabbabhummo disampati;
Nājja nacce [na ca nacce (ka.)] nisāmeti, na gīte kurute mano.
140.
『『Na mige [mage (ka.)] napi uyyāne, napi haṃse udikkhati;
Mūgova tuṇhimāsīno, na atthamanusāsati』』.
141.
『『Sukhakāmā rahosīlā, vadhabandhā upāratā [upārutā (syā. ka.)];
Kassa [kesaṃ (sī. pī.)] nu ajja ārāme, daharā vuddhā ca acchare.
142.
『『Atikkantavanathā dhīrā, namo tesaṃ mahesinaṃ;
Ye ussukamhi lokamhi, viharanti manussukā.
143.
『『Te chetvā maccuno jālaṃ, tataṃ [tantaṃ (sī. syā. pī.), taṃ taṃ (ka.)] māyāvino daḷaṃ;
Chinnālayattā [santālayantā (syā. ka.)] gacchanti, ko tesaṃ gatimāpaye』』 [nesaṃ gati pāpaye (ka.)].
144.
『『Kadāhaṃ mithilaṃ [midhilaṃ (ka.)] phītaṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu [kadāssu (sī. pī.), kadāsu (syā.)] bhavissati.
145.
『『Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, visālaṃ sabbatopabhaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
146.
『『Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, bahupākāratoraṇaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
147.
『『Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
123. "這是誰在海中央,看不見岸邊還在努力游? 你知道什麼道理,如此奮力前進?" 124. "我考慮了世間的規律,以及努力的價值,天神啊; 因此在海中央,雖看不見岸邊還在努力游。" 125. "在如此深不可測,看不見岸邊的海中; 你的人力徒然無用,必定會死在到達之前。" 126. "他對親族無虧欠,對天神和父母無虧欠; 做著應做之事,將來不會後悔。" 127. "無法完成的工作,徒勞無益又疲憊; 當死亡降臨時,何必再努力?" 128. "天神啊,如果有人知道某事絕對無法完成, 卻不保護自己的生命,他會知道自己失敗。 129. "天神啊,在這世間有些人, 爲了目標而行動,無論成功與否。 130. "天神啊,你難道看不見行動的直接果報? 別人在游泳,我看見就在眼前。 131. "我會盡我所能,竭盡全力; 渡過這片海洋,展現人的勇氣。" 132. "你在如此洶涌的海浪中,在這無邊的大海里; 以正當的努力,以行動不沉沒; 你就去那裡吧,到你心向往的地方。" 133. "人應該心懷希望,智者不應灰心; 我親眼看見自己,如願以償。 134. "人應該心懷希望,智者不應灰心; 我親眼看見自己,從水中上岸。 135. "人應該努力奮鬥,智者不應灰心; 我親眼看見自己,如願以償。 136. "人應該努力奮鬥,智者不應灰心; 我親眼看見自己,從水中上岸。 137. "即使陷入痛苦,有智之人也不該斷絕希望; 因為有許多觸境,有害或有益,不期而遇死亡。 138. "想不到的會發生,想到的會消失; 財富不會因思慮而來,無論男女。" 139. "啊!這位統領四方的國王, 今天不再欣賞舞蹈,不再聽聞歌聲。 140. "不看鹿,不去花園,也不看天鵝; 像個啞巴一樣沉默坐著,不再發號施令。" 141. "那些追求快樂,獨處成性,遠離殺戮囚禁的人; 今天誰在園林中,無論老少都在那裡。 142. "智者已超越慾望的叢林,向那些大聖者致敬; 他們在這熱悶的世間,保持清涼自在。 143. "他們切斷了死神的網,那欺詐者的堅固陷阱; 他們斷除執著而離去,誰能追蹤他們的去處?" 144. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的彌絺羅城(今尼泊爾境內), 這個劃分整齊的城市,出家修行,什麼時候才能如此? 145. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的彌絺羅城, 這個廣大輝煌的城市,出家修行,什麼時候才能如此? 146. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的彌絺羅城, 這個有眾多城墻城門的城市,出家修行,什麼時候才能如此? 147. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的彌絺羅城, 這個有堅固瞭望塔和城門的城市,出家修行,什麼時候才能如此?
148.
『『Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, suvibhattaṃ mahāpathaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
149.
『『Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, suvibhattantarāpaṇaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
150.
『『Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, gavassarathapīḷitaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
151.
『『Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, ārāmavanamāliniṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
152.
『『Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, uyyānavanamāliniṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
153.
『『Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, pāsādavanamāliniṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
154.
『『Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, tipuraṃ rājabandhuniṃ;
Māpitaṃ somanassena, vedehena yasassinā;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
155.
『『Kadāhaṃ vedehe phīte, nicite dhammarakkhite;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
156.
『『Kadāhaṃ vedehe phīte, ajeyye dhammarakkhite;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
157.
『『Kadāhaṃ antepuraṃ [kadā antepuraṃ (sī. pī.)] rammaṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
158.
『『Kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ, sudhāmattikalepanaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
159.
『『Kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ, sucigandhaṃ manoramaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
160.
『『Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, vibhatte bhāgaso mite;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
161.
『『Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, sudhāmattikalepane;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
162.
『『Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, sucigandhe manorame;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
163.
『『Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, litte candanaphosite;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
164.
『『Kadāhaṃ soṇṇapallaṅke [suvaṇṇapallaṅke (sī. syā. pī.)], gonake cittasanthate;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
165.
[ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati] 『『Kadāhaṃ maṇipallaṅke, gonake cittasanthate;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati [ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati].
166.
『『Kadāhaṃ kappāsakoseyyaṃ, khomakoṭumbarāni ca;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
167.
『『Kadāhaṃ pokkharaṇī rammā, cakkavākapakūjitā [cakkavākūpakūjitā (sī. pī.)];
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
168.
『『Kadāhaṃ hatthigumbe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Suvaṇṇakacche mātaṅge, hemakappanavāsase.
169.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
170.
『『Kadāhaṃ assagumbe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Ājānīyeva jātiyā, sindhave sīghavāhane.
171.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
172.
『『Kadāhaṃ rathaseniyo, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
173.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
174.
『『Kadāhaṃ sovaṇṇarathe, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
148. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的彌絺羅城, 這個規劃有序的大道,出家修行,什麼時候才能如此? 149. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的彌絺羅城, 這個佈局整齊的商業區,出家修行,什麼時候才能如此? 150. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的彌絺羅城, 這個牛馬車輛擁擠的城市,出家修行,什麼時候才能如此? 151. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的彌絺羅城, 這個園林環繞的城市,出家修行,什麼時候才能如此? 152. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的彌絺羅城, 這個花園環繞的城市,出家修行,什麼時候才能如此? 153. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的彌絺羅城, 這個宮殿環繞的城市,出家修行,什麼時候才能如此? 154. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的彌絺羅城, 這個三重城墻的王族之城,由具威德的毗提訶王建造的城市, 出家修行,什麼時候才能如此? 155. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的毗提訶國, 這個人口稠密、法治的國家,出家修行,什麼時候才能如此? 156. "什麼時候我能夠捨棄這富饒的毗提訶國, 這個不可戰勝、法治的國家,出家修行,什麼時候才能如此? 157. "什麼時候我能夠捨棄這美麗的後宮, 這個劃分整齊的宮殿,出家修行,什麼時候才能如此? 158. "什麼時候我能夠捨棄這美麗的後宮, 這個石灰泥抹的宮殿,出家修行,什麼時候才能如此? 159. "什麼時候我能夠捨棄這美麗的後宮, 這個清香怡人的宮殿,出家修行,什麼時候才能如此? 160. "什麼時候我能夠捨棄這些尖頂宮殿, 這些劃分整齊的建築,出家修行,什麼時候才能如此? 161. "什麼時候我能夠捨棄這些尖頂宮殿, 這些石灰泥抹的建築,出家修行,什麼時候才能如此? 162. "什麼時候我能夠捨棄這些尖頂宮殿, 這些清香怡人的建築,出家修行,什麼時候才能如此? 163. "什麼時候我能夠捨棄這些尖頂宮殿, 這些塗抹檀香的建築,出家修行,什麼時候才能如此? 164. "什麼時候我能夠捨棄這些金座, 鋪著彩色毛毯的座位,出家修行,什麼時候才能如此? 165. "什麼時候我能夠捨棄這些寶座, 鋪著彩色毛毯的座位,出家修行,什麼時候才能如此? 166. "什麼時候我能夠捨棄這些棉質絲綢, 麻質和細亞麻布,出家修行,什麼時候才能如此? 167. "什麼時候我能夠捨棄這些美麗的蓮池, 赤鷺鳴叫的池塘,遍佈著曼陀羅花、蓮花和睡蓮, 出家修行,什麼時候才能如此? 168-169. "什麼時候我能夠捨棄這些裝飾華麗的象群, 這些金色裝甲的大象,披著金色盔甲, 由持有鉤鞭的馴象師騎乘,出家修行,什麼時候才能如此? 170-171. "什麼時候我能夠捨棄這些裝飾華麗的馬群, 純種良馬和快速的信度馬, 由持弓箭的騎士騎乘,出家修行,什麼時候才能如此? 172-173. "什麼時候我能夠捨棄這些戰車隊伍, 披掛整齊豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛,出家修行,什麼時候才能如此? 174. "什麼時候我能夠捨棄這些金色戰車, 披掛整齊豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗,
175.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
176.
『『Kadāhaṃ sajjhurathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
177.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
178.
『『Kadāhaṃ assarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
179.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
180.
『『Kadāhaṃ oṭṭharathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
181.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
182.
『『Kadāhaṃ goṇarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
183.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
184.
『『Kadāhaṃ ajarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
185.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
186.
『『Kadāhaṃ meṇḍarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
187.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
188.
『『Kadāhaṃ migarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
189.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
190.
『『Kadāhaṃ hatthārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Nīlavammadhare sūre, tomaraṅkusapāṇine [pāṇino (syā. ka.)];
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
191.
『『Kadāhaṃ assārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Nīlavammadhare sūre, illiyācāpadhārine [dhārino (syā. ka.)];
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
192.
『『Kadāhaṃ rathārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Nīlavammadhare sūre, cāpahatthe kalāpine [kalāpino (syā. ka.)];
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
193.
[ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati] 『『Kadāhaṃ dhanuggahe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Nīlavammadhare sūre, cāpahatthe kalāpine;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati [ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati].
194.
『『Kadāhaṃ rājaputte ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Citravammadhare sūre, kañcanāveḷadhārine;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
195.
『『Kadāhaṃ ariyagaṇe ca, vatavante [vatthavante (sī. syā. pī.)] alaṅkate;
Haricandanalittaṅge, kāsikuttamadhārine;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
196.
[ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati] 『『Kadāhaṃ amaccagaṇe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Pītavammadhare sūre, purato gacchamāline [gacchamālino (syā. ka.)];
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati [ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati].
197.
『『Kadāhaṃ [kadā (sī. pī.)] sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
198.
『『Kadāhaṃ [kadā (sī. pī.)] sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
175. "由持弓著甲的軍官駕駛, 出家修行,什麼時候才能如此? 176-177. "什麼時候我能夠捨棄這些銀製戰車, 披掛整齊豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛,出家修行,什麼時候才能如此? 178-179. "什麼時候我能夠捨棄這些馬車, 披掛整齊豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛,出家修行,什麼時候才能如此? 180-181. "什麼時候我能夠捨棄這些駱駝車, 披掛整齊豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛,出家修行,什麼時候才能如此? 182-183. "什麼時候我能夠捨棄這些牛車, 披掛整齊豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛,出家修行,什麼時候才能如此? 184-185. "什麼時候我能夠捨棄這些山羊車, 披掛整齊豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛,出家修行,什麼時候才能如此? 186-187. "什麼時候我能夠捨棄這些綿羊車, 披掛整齊豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛,出家修行,什麼時候才能如此? 188-189. "什麼時候我能夠捨棄這些鹿車, 披掛整齊豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛,出家修行,什麼時候才能如此? 190. "什麼時候我能夠捨棄這些裝飾華麗的象兵, 身著藍色盔甲的勇士,手持鉤鞭的戰士, 出家修行,什麼時候才能如此? 191. "什麼時候我能夠捨棄這些裝飾華麗的騎兵, 身著藍色盔甲的勇士,手持弓箭的戰士, 出家修行,什麼時候才能如此? 192. "什麼時候我能夠捨棄這些裝飾華麗的車兵, 身著藍色盔甲的勇士,手持弓箭的箭囊, 出家修行,什麼時候才能如此? 193. "什麼時候我能夠捨棄這些裝飾華麗的弓箭手, 身著藍色盔甲的勇士,手持弓箭的箭囊, 出家修行,什麼時候才能如此? 194. "什麼時候我能夠捨棄這些裝飾華麗的王子, 身著彩色盔甲的勇士,戴著金色頭飾, 出家修行,什麼時候才能如此? 195. "什麼時候我能夠捨棄這些高貴的隨從, 持戒裝飾,身涂檀香,穿著迦尸最好的衣服, 出家修行,什麼時候才能如此? 196. "什麼時候我能夠捨棄這些裝飾華麗的大臣, 身著黃色盔甲的勇士,前行時戴著花環, 出家修行,什麼時候才能如此? 197. "什麼時候我能夠捨棄這七百位妃子, 她們都裝飾華麗,出家修行,什麼時候才能如此? 198. "什麼時候我能夠捨棄這七百位妃子, 她們都機智美麗,纖腰優雅,出家修行,什麼時候才能如此?
199.
『『Kadāhaṃ [kadā (sī. pī.)] sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
200.
『『Kadāhaṃ [kadā (sī. pī.)] satapalaṃ kaṃsaṃ, sovaṇṇaṃ satarājikaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
201.
『『Kadāssu maṃ hatthigumbā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.
202.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
203.
『『Kadāssu maṃ assagumbā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhanā.
204.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
205.
『『Kadāssu maṃ rathasenī, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
206.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
207.
『『Kadāssu maṃ soṇṇarathā [sovaṇṇarathā (pī. ka.)], sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
208.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
209.
『『Kadāssu maṃ sajjhurathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
210.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
211.
『『Kadāssu maṃ assarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
212.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
213.
『『Kadāssu maṃ oṭṭharathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
214.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
215.
『『Kadāssu maṃ goṇarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
216.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
217.
『『Kadāssu maṃ ajarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
218.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
219.
『『Kadāssu maṃ meṇḍarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
220.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
221.
『『Kadāssu maṃ migarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
222.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
223.
『『Kadāssu maṃ hatthārohā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Nīlavammadharā sūrā, tomaraṅkusapāṇino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
224.
『『Kadāssu maṃ assārohā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Nīlavammadharā sūrā, illiyācāpadhārino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
225.
『『Kadāssu maṃ rathārohā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Nīlavammadharā sūrā, cāpahatthā kalāpino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
199. "什麼時候我能夠捨棄這七百位妃子, 聽話且說話動聽,出家修行,什麼時候才能如此? 200. "什麼時候我能夠捨棄這些百兩重的銅器, 和帶有百道紋的金器,出家修行,什麼時候才能如此? 201-202. "什麼時候這些裝飾華麗的象群, 金色裝甲的大象,穿著金色盔甲, 由持有鉤鞭的軍官騎乘, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 203-204. "什麼時候這些裝飾華麗的馬群, 純種良馬,快速的信度馬, 由持弓箭的軍官騎乘, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 205-206. "什麼時候這些披掛整齊的戰車隊伍, 豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 207-208. "什麼時候這些披掛整齊的金色戰車, 豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 209-210. "什麼時候這些披掛整齊的銀製戰車, 豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 211-212. "什麼時候這些披掛整齊的馬車, 豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 213-214. "什麼時候這些披掛整齊的駱駝車, 豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 215-216. "什麼時候這些披掛整齊的牛車, 豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 217-218. "什麼時候這些披掛整齊的山羊車, 豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 219-220. "什麼時候這些披掛整齊的綿羊車, 豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 221-222. "什麼時候這些披掛整齊的鹿車, 豎起旗幟,如同豹子和虎那樣裝飾華麗, 由持弓著甲的軍官駕駛, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 223. "什麼時候這些裝飾華麗的象兵, 身著藍色盔甲的勇士,手持鉤鞭的戰士, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 224. "什麼時候這些裝飾華麗的騎兵, 身著藍色盔甲的勇士,手持弓箭的戰士, 不再追隨我,那時候將會到來嗎? 225. "什麼時候這些裝飾華麗的車兵, 身著藍色盔甲的勇士,手持弓箭的箭囊, 不再追隨我,那時候將會到來嗎?
226.
『『Kadāssu maṃ dhanuggahā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Nīlavammadharā sūrā, cāpahatthā kalāpino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
227.
『『Kadāssu maṃ rājaputtā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Citravammadharā sūrā, kañcanāveḷadhārino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
228.
『『Kadāssu maṃ ariyagaṇā, vatavantā alaṅkatā;
Haricandanalittaṅgā, kāsikuttamadhārino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
229.
『『Kadāssu maṃ amaccagaṇā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Pītavammadharā sūrā, purato gacchamālino [gacchamālinī (syā. ka.)];
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
230.
『『Kadāssu maṃ sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
231.
『『Kadāssu maṃ sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
232.
『『Kadāssu maṃ sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
233.
『『Kadāhaṃ pattaṃ gahetvāna, muṇḍo saṅghāṭipāruto;
Piṇḍikāya carissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
234.
『『Kadāhaṃ paṃsukūlānaṃ, ujjhitānaṃ [ujjhiṭṭhānaṃ (ka.)] mahāpathe;
Saṅghāṭiṃ dhārayissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
235.
『『Kadāhaṃ sattāhasammeghe [sattāhaṃ meghe (sī. syā.)], ovaṭṭho allacīvaro;
Piṇḍikāya carissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
236.
『『Kadāhaṃ sabbattha gantvā [sabbahaṃ ṭhānaṃ (sī.), sabbaṇhaṃ gantvā (syā.), sabbāhaṃ ṭhānaṃ (pī.), sabbaṭṭhānaṃ (ka.)], rukkhā rukkhaṃ vanā vanaṃ;
Anapekkho gamissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
237.
『『Kadāhaṃ giriduggesu, pahīnabhayabheravo;
Adutiyo gamissāmi [viharissāmi (sī. pī.)], taṃ kudāssu bhavissati.
238.
『『Kadāhaṃ vīṇaṃ varujjako [vīṇarujjako (syā.), vīṇaṃ virujjako (ka.)], sattatantiṃ manoramaṃ;
Cittaṃ ujuṃ karissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
239.
『『Kadāhaṃ rathakārova, parikantaṃ upāhanaṃ;
Kāmasaññojane checchaṃ [chetvā (ka.)], ye dibbe ye ca mānuse』』.
240.
『『Tā ca sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
241.
『『Tā ca sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
242.
『『Tā ca sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
243.
『『Tā ca sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Hitvā sampaddavī [sampaddayī (sī.)] rājā, pabbajjāya purakkhato.
244.
『『Tā ca sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;
Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato.
245.
『『Tā ca sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato』』.
246.
『『Hitvā satapalaṃ kaṃsaṃ, sovaṇṇaṃ satarājikaṃ;
Aggahī mattikaṃ pattaṃ, taṃ dutiyābhisecanaṃ』』.
247.
『『Bhesmā [vesmā (sī.), bhiṃsā (pī.), bhīsā (ka.)] aggisamā jālā, kosā ḍayhanti bhāgaso;
Rajataṃ jātarūpañca, muttā veḷuriyā bahū.
248.
『『Maṇayo saṅkhamuttā ca, vatthikaṃ haricandanaṃ;
Ajinaṃ daṇḍabhaṇḍañca, lohaṃ kāḷāyasaṃ bahū;
Ehi rāja nivattassu, mā tetaṃ vinasā dhanaṃ』』 [vinassā dhanaṃ (syā. ka.)].
我來為您直譯這些偈頌: 226. "何時弓箭手們, 身披諸般裝飾; 著藍色鎧甲的勇士們, 手持弓箭背箭囊; 何時他們將不再追隨我, 這事何時才會發生。 227. "何時王子們, 身披諸般裝飾; 著彩色鎧甲的勇士們, 戴著金色頭飾; 何時他們將不再追隨我, 這事何時才會發生。 228. "何時聖者眾, 持戒莊嚴裝飾; 身涂旃檀香, 身著迦尸最上衣; 何時他們將不再追隨我, 這事何時才會發生。 229. "何時大臣眾, 身披諸般裝飾; 著黃色鎧甲的勇士們, 前行戴著花環; 何時他們將不再追隨我, 這事何時才會發生。 230. "何時七百位妻子, 身披諸般裝飾; 何時她們將不再追隨我, 這事何時才會發生。 231. "何時七百位妻子, 善相纖腰身; 何時她們將不再追隨我, 這事何時才會發生。 232. "何時七百位妻子, 聽話說悅耳語; 何時她們將不再追隨我, 這事何時才會發生。 233. "何時我剃髮持缽, 披著僧伽梨衣; 我將行乞食, 這事何時才會發生。 234. "何時我在大道上, 拾人棄布衣; 我將披僧伽梨, 這事何時才會發生。 235. "何時我在七日雨中, 淋濕衣裳時; 我將行乞食, 這事何時才會發生。 236. "何時我遍處而行, 從此樹到彼樹,從此林到彼林; 我將無執著而行, 這事何時才會發生。 237. "何時我在山間險峻處, 捨棄恐懼與怖畏; 我將獨自而行, 這事何時才會發生。 238. "何時我如琵琶師, 調節七絃悅意琴; 我將調直我心, 這事何時才會發生。 239. "何時我如制車師, 修整鞋履般; 我將斷除欲結, 無論天上人間。" 240. "那七百位妻子, 身披諸般裝飾; 舉臂大聲哭泣: '為何要捨棄我們。' 241. "那七百位妻子, 善相纖腰身; 舉臂大聲哭泣: '為何要捨棄我們。' 242. "那七百位妻子, 聽話說悅耳語; 舉臂大聲哭泣: '為何要捨棄我們。' 243. "那七百位妻子, 身披諸般裝飾; 國王捨棄她們離去, 向出家之道前進。 244. "那七百位妻子, 善相纖腰身; 國王捨棄她們離去, 向出家之道前進。 245. "那七百位妻子, 聽話說悅耳語; 國王捨棄她們離去, 向出家之道前進。" 246. "捨棄百兩銅缽, 及飾有百道紋的金缽; 取用陶土缽, 這是第二次灌頂。" 247. "可怕如火焰般, 寶庫部分焚燒; 銀與黃金, 眾多珍珠琉璃。 248. "寶石與貝母珠, 香袋與旃檀, 羚羊皮與杖具, 眾多銅鐵器; 來吧,大王請回返, 莫使此財物毀壞。"
249.
『『Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;
Mithilāya dayhamānāya, na me kiñci adayhatha』』.
250.
『『Aṭaviyo samuppannā, raṭṭhaṃ viddhaṃsayanti taṃ;
Ehi rāja nivattassu, mā raṭṭhaṃ vinasā idaṃ』』.
251.
『『Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;
Raṭṭhe vilumpamānamhi, na [mā (ka.)] me kiñci ahīratha.
252.
『『Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;
Pītibhakkhā bhavissāma, devā ābhassarā yathā』』.
253.
『『Kimheso mahato ghoso, kā nu gāmeva kīḷiyā [gāme kilīliyā (sī.)];
Samaṇa teva [samaṇaññeva (sī. pī.), samaṇatveva (syā.)] pucchāma, kattheso abhisaṭo jano』』.
254.
『『Mamaṃ ohāya gacchantaṃ, ettheso abhisaṭo jano;
Sīmātikkamanaṃ yantaṃ, munimonassa pattiyā;
Missaṃ nandīhi gacchantaṃ, kiṃ jānamanupucchasi』』.
255.
『『Māssu tiṇṇo amaññittha [amaññittho (sī. syā. pī.)], sarīraṃ dhārayaṃ imaṃ;
Atīraṇeyya yamidaṃ [atīraṇeyyamidaṃ kammaṃ (sī. syā. pī.)], bahū hi paripanthayo』』.
256.
『『Ko nu me paripanthassa, mamaṃ evaṃvihārino;
Yo neva diṭṭhe nādiṭṭhe, kāmānamabhipatthaye』』.
257.
『『Niddā tandī vijambhitā, aratī bhattasammado;
Āvasanti sarīraṭṭhā, bahū hi paripanthayo』』.
258.
『『Kalyāṇaṃ vata maṃ bhavaṃ, brāhmaṇa manusāsati [manusāsasi (sī.)];
Brāhmaṇa teva [brāhmaṇaññeva (sī.)] pucchāmi, ko nu tvamasi mārisa』』.
259.
『『Nārado iti me nāmaṃ [nāmena (syā. ka.)], kassapo iti maṃ vidū;
Bhoto sakāsamāgacchiṃ, sādhu sabbhi samāgamo.
260.
『『Tassa te sabbo ānando, vihāro upavattatu;
Yaṃ ūnaṃ [yadūnaṃ (sī. syā. pī.)] taṃ paripūrehi, khantiyā upasamena ca.
261.
『『Pasāraya sannatañca, unnatañca pasāraya [pahāraya (syā. pī. ka.)];
Kammaṃ vijjañca dhammañca, sakkatvāna paribbaja』』.
262.
『『Bahū hatthī ca asse ca, nagare janapadāni ca;
Hitvā janaka pabbajito, kapāle [kapalle (sī. pī.)] ratimajjhagā.
263.
『『Kacci nu te jānapadā, mittāmaccā ca ñātakā;
Dubbhimakaṃsu janaka, kasmā te taṃ aruccatha』』.
264.
『『Na migājina jātucche [jātucca (sī. pī.)], ahaṃ kañci kudācanaṃ;
Adhammena jine ñātiṃ, na cāpi ñātayo mamaṃ.
265.
『『Disvāna lokavattantaṃ, khajjantaṃ kaddamīkataṃ;
Haññare bajjhare cettha, yattha sanno [satto (sī.)] puthujjano;
Etāhaṃ upamaṃ katvā, bhikkhakosmi migājina』』.
266.
『『Ko nu te bhagavā satthā, kassetaṃ vacanaṃ suci;
Na hi kappaṃ vā vijjaṃ vā, paccakkhāya rathesabha;
Samaṇaṃ āhu vattantaṃ, yathā dukkhassatikkamo』』.
267.
『『Na migājina jātucche, ahaṃ kañci kudācanaṃ;
Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, sakkatvā anupāvisiṃ』』.
268.
『『Mahatā cānubhāvena, gacchanto siriyā jalaṃ;
Gīyamānesu gītesu, vajjamānesu vaggusu.
269.
『『Tūriyatāḷasaṅghuṭṭhe [turiyatāḷitasaṅghuṭṭhe (sī. pī.)], sammatālasamāhite;
Sa migājina maddakkhiṃ, phaliṃ [phalaṃ (sī. pī. ka.)] ambaṃ tirocchadaṃ;
Haññamānaṃ [tujjamānaṃ (sī.), tudamānaṃ (syā.), taddamānaṃ (pī.), hatamānaṃ (ka.)] manussehi, phalakāmehi jantubhi.
270.
『『So khohaṃ taṃ siriṃ hitvā, orohitvā migājina;
Mūlaṃ ambassupāgacchiṃ, phalino nipphalassa ca.
249. "我們生活真快樂,因為我們一無所有; 當彌希羅(今尼泊爾境內)城燃燒時, 我無一物被焚燬。" 250. "盜賊已經興起, 正在摧毀這國土; 來吧,大王請回返, 莫使此國毀壞。" 251. "我們生活真快樂,因為我們一無所有; 當國土被掠奪時, 我無一物被奪去。" 252. "我們生活真快樂,因為我們一無所有; 我們將以喜悅為食, 如同光音天眾。" 253. "這是什麼巨大喧聲, 為何村中如此嬉戲? 讓我問問沙門, 這些人為何聚集於此?" 254. "他們聚集是為離我而去, 越過邊界前行, 為求寂靜牟尼果, 歡喜相伴而行,你何必問?" 255. "莫以為已度過, 當你還攜帶此身時; 此事尚未度過, 因有諸多障礙。" 256. "對我這般安住者, 何物是我的障礙? 于可見不可見中, 不再貪求諸欲。" 257. "睡眠、怠惰、伸懶腰, 不樂與食后昏沉, 住于身中的, 這些都是障礙。" 258. "賢善哉,尊者, 婆羅門教誨於我, 讓我問問婆羅門, 尊者你是誰?" 259. "那羅陀是我名, 人們知我為迦葉, 我來到尊者面前, 與善人相會實為善。" 260. "愿你一切喜悅, 安住處皆成就, 以忍辱與寂靜, 圓滿你所缺乏。" 261. "展開已收斂的, 收斂已展開的, 對業、明與法, 恭敬后出離。" 262. "眾多象馬與, 城邑與國土, 捨棄后出家, 以陶缽為樂。" 263. "難道你的國民, 朋友大臣與親族, 對你有所背叛,難道, 你因此而不喜?" 264. "鹿皮衣者啊, 我從未以非法, 勝過任何親族, 親族亦未對我。" 265. "見世間運轉, 如泥中被啃食, 凡夫眾生在此, 被殺被縛; 我以此為喻, 成為乞士,鹿皮衣者。" 266. "誰是你的導師世尊, 誰的言教如此清凈? 不捨棄任何法則與明, 車乘中最上者, 如何說沙門之道, 得以超越苦惱?" 267. "鹿皮衣者啊, 我從未依隨, 任何沙門或婆羅門, 恭敬而追隨。" 268. "以大威力行進, 輝煌光耀, 歌聲高歌, 樂聲悅耳。" 269. "樂器鼓聲齊鳴, 節拍井然, 鹿皮衣者啊,我見, 結果芒果樹蔭下, 被求果之人, 擊打摧殘。" 270. "於是我捨棄榮華, 下來,鹿皮衣者, 來到芒果樹下, 觀無果與有果。"
271.
『『Phaliṃ [phalaṃ (sī. pī. ka.)] ambaṃ hataṃ disvā, viddhaṃstaṃ vinaḷīkataṃ;
Athekaṃ [athetaṃ (sī. pī.)] itaraṃ ambaṃ, nīlobhāsaṃ manoramaṃ.
272.
『『Evameva nūnamhepi [nūna amhe (sī. pī.)], issare bahukaṇṭake;
Amittā no vadhissanti, yathā ambo phalī hato.
273.
『『Ajinamhi haññate dīpi, nāgo dantehi haññate;
Dhanamhi dhanino hanti, aniketamasanthavaṃ;
Phalī ambo aphalo ca, te satthāro ubho mama』』.
274.
『『Sabbo jano pabyādhito, rājā pabbajito iti;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā.
275.
『『Assāsayitvā janataṃ, ṭhapayitvā paṭicchadaṃ;
Puttaṃ rajje ṭhapetvāna, atha pacchā pabbajissasi』』.
276.
『『Cattā mayā jānapadā, mittāmaccā ca ñātakā;
Santi puttā videhānaṃ, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;
Te rajjaṃ kārayissanti, mithilāyaṃ pajāpati』』.
277.
『『Ehi taṃ anusikkhāmi, yaṃ vākyaṃ mama ruccati;
Rajjaṃ tuvaṃ kārayasi [kārayantī (sī. syā. pī.)], pāpaṃ duccaritaṃ bahuṃ;
Kāyena vācā manasā, yena gacchasi [kañchisi (sī. pī.)] duggatiṃ.
278.
『『Paradinnakena paraniṭṭhitena, piṇḍena yāpehi sa dhīradhammo』』.
279.
『『Yopi catutthe bhattakāle na bhuñje, ajuṭṭhamārīva [ajaddhumārīva (sī.), ajjhuṭṭhamāriva (syā.), ajaddhumāriva (pī.) majjhimanikāye, aṅguttaranikāye ca passitabbaṃ] khudāya miyye;
Na tveva piṇḍaṃ luḷitaṃ anariyaṃ, kulaputtarūpo sappuriso na seve;
Tayidaṃ na sādhu tayidaṃ na suṭṭhu, sunakhucchiṭṭhakaṃ janaka bhuñjase tuvaṃ』』.
280.
『『Na cāpi me sīvali so abhakkho, yaṃ hoti cattaṃ gihino sunassa vā;
Ye keci bhogā idha dhammaladdhā, sabbo so bhakkho anavayoti [anavajjoti (sī. pī.)] vutto』』.
281.
『『Kumārike upaseniye, niccaṃ niggaḷamaṇḍite;
Kasmā te eko bhujo janati, eko te na janatī bhujo』』.
282.
『『Imasmiṃ me samaṇa hatthe, paṭimukkā dunīvarā [dunīdhurā (sī. pī.)];
Saṅghātā [saṃghaṭṭā (syā. ka.)] jāyate saddo, dutiyasseva sā gati.
283.
『『Imasmiṃ me samaṇa hatthe, paṭimukko ekanīvaro [ekanīdhuro (sī. pī.)];
So adutiyo na janati, munibhūtova tiṭṭhati.
284.
『『Vivādappatto [vivādamatto (pī.)] dutiyo, keneko vivadissati;
Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocataṃ』』.
285.
『『Suṇāsi sīvali kathā [gāthā (sī. syā. pī.)], kumāriyā paveditā;
Pesiyā [pessiyā (sī. pī.)] maṃ garahittho, dutiyasseva sā gati.
286.
『『Ayaṃ dvedhāpatho bhadde, anuciṇṇo pathāvihi;
Tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi, ahamekaṃ punāparaṃ.
287.
『『Māvaca [neva (sī. pī.), mā ca (syā. ka.)] maṃ tvaṃ pati meti, nāhaṃ [māhaṃ (sī. pī.)] bhariyāti vā puna』』;
『『Imameva kathayantā, thūṇaṃ nagarupāgamuṃ.
288.
『『Koṭṭhake usukārassa, bhattakāle upaṭṭhite;
Tatrā ca so usukāro, (ekaṃ daṇḍaṃ ujuṃ kataṃ;) [( ) natthi bahūsu]
Ekañca cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhati』』.
289.
『『Evaṃ no sādhu passasi, usukāra suṇohi me;
Yadekaṃ cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhasi』』.
290.
『『Dvīhi samaṇa cakkhūhi, visālaṃ viya khāyati;
Asampatvā paramaṃ [paraṃ (sī. pī.)] liṅgaṃ, nujubhāvāya kappati.
291.
『『Ekañca cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhato;
Sampatvā paramaṃ liṅgaṃ, ujubhāvāya kappati.
271. "見結果芒果樹, 被擊打摧毀成莖稈; 而另一芒果樹, 青翠悅意。" 272. "如是我們也必定, 為權貴多刺所困; 敵人將殺害我們, 如結果芒果樹被毀。" 273. "虎豹因皮被殺, 象因牙被殺, 富者因財被殺, 無家無親者安; 有果與無果芒果樹, 都是我的導師。" 274. "眾人都憂慮, 說國王已出家; 象兵、軍隊、 車兵、步兵都驚慌。" 275. "安撫民眾后, 設定護衛后, 立太子繼位后, 你才可以出家。" 276. "我已捨棄國土, 朋友大臣與親族; 毗提訶族有諸子, 長壽增長國土者; 他們將治理王國, 在彌希羅(今尼泊爾境內)為民主。" 277. "來吧,我教導你, 我所喜愛的言語; 你執掌王位時, 作諸多惡行; 以身口意, 因此將趣向惡道。" 278. "以他人所給,他人所備, 托缽活命,此為智者法。" 279. "即使到第四餐時不食, 如死屍般因飢餓而死; 不應受用混雜非聖食, 良家子善人不應侍奉; 此非善行此非妥當, 阇那迦啊你吃狗剩食。" 280. "西瓦利啊,對我而言非不可食, 無論是在家人或狗所舍; 任何以法所得之物, 皆說為可食無過。" 281. "小女孩優婆斯尼, 常以環釧裝飾; 為何你一臂發聲, 一臂不發聲?" 282. "沙門啊,在我這手上, 戴著難解的雙環; 相互碰撞發出聲音, 這是二者的本性。" 283. "沙門啊,在我這手上, 戴著單一環飾; 它無伴侶不發聲, 如牟尼般安住。" 284. "二者必起爭端, 一者何與誰爭? 渴求天界者, 應樂獨處。" 285. "聽啊,西瓦利, 少女所說偈頌; 她責備我如僕從, 這是二者的本性。" 286. "這是分岔路,賢者, 為行路者所常行; 你取其一道, 我取另一道。" 287. "你莫再稱我為夫, 我也不再稱你為妻;" "他們邊說著這話, 來到城門柱前。" 288. "在箭匠的門廊前, 到了用餐時分; 那裡箭匠, 以一眼閉起, 以一眼斜視。" 289. "你這樣看不好, 箭匠請聽我說; 為何你閉一眼, 用一眼斜視?" 290. "沙門啊,用雙眼看, 如見廣闊景象; 未達最高標準, 不適合端直。" 291. "閉起一眼, 以一眼斜視; 才能達到最高標準, 適合端直。"
292.
『『Vivādappatto [vivādamatto (pī.)] dutiyo, keneko vivadissati;
Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocataṃ』』.
293.
『『Suṇāsi sīvali kathā [gāthā (sī. syā. pī.)], usukārena veditā;
Pesiyā maṃ garahittho, dutiyasseva sā gati.
294.
『『Ayaṃ dvedhāpatho bhadde, anuciṇṇo pathāvihi;
Tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi, ahamekaṃ punāparaṃ.
295.
『『Māvaca maṃ tvaṃ pati meti, nāhaṃ bhariyāti vā puna』』;
『『Muñjāvesikā pavāḷhā, ekā vihara sīvalī』』ti.
Mahājanakajātakaṃ dutiyaṃ.
- Suvaṇṇasāmajātakaṃ (3)
296.
『『Ko nu maṃ usunā vijjhi, pamattaṃ udahārakaṃ [hārikaṃ (syā.), hāriyaṃ (ka.)];
Khattiyo brāhmaṇo vesso, ko maṃ viddhā nilīyasi.
297.
『『Na me maṃsāni khajjāni, cammenattho na vijjati;
Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṃ maṃ amaññatha.
298.
『『Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ maṃ viddhā nilīyasi』』.
299.
『『Rājāhamasmi kāsīnaṃ, pīḷiyakkhoti maṃ vidū;
Lobhā raṭṭhaṃ pahitvāna, migamesaṃ carāmahaṃ.
300.
『『Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
Nāgopi me na mucceyya, āgato usupātanaṃ.
301.
『『Ko vā tvaṃ kassa vā putto [tvaṃ ca kassa vā puttosi (sī. pī.)], kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ;
Pituno attano cāpi, nāmagottaṃ pavedaya』』.
302.
『『Nesādaputto bhaddante, sāmo iti maṃ ñātayo;
Āmantayiṃsu jīvantaṃ, svajjevāhaṃ gato [svājjevaṅgato (syā.), svajjevaṅgate (ka.)] saye.
303.
『『Viddhosmi puthusallena, savisena yathā migo;
Sakamhi lohite rāja, passa semi paripluto.
304.
『『Paṭivāmagataṃ [paṭidhamma gataṃ (sī. pī.)] sallaṃ, passa dhimhāmi [vihāmhi (sī. pī.)] lohitaṃ;
Āturo tyānupucchāmi, kiṃ maṃ viddhā nilīyasi.
305.
『『Ajinamhi haññate dīpi, nāgo dantehi haññate;
Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṃ maṃ amaññatha』』.
306.
『『Migo upaṭṭhito āsi, āgato usupātanaṃ;
Taṃ disvā ubbijī sāma, tena kodho mamāvisi』』.
307.
『『Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ;
Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi.
308.
『『Yato nidhiṃ parihariṃ, yato pattosmi yobbanaṃ;
Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi.
309.
『『Bhīrū kimpurisā rāja, pabbate gandhamādane;
Sammodamānā gacchāma, pabbatāni vanāni ca.
310.
(『『Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi;) [( ) natthi sī. syā. pī. potthakesu]
Atha kena nu vaṇṇena, utrāsanti migā mamaṃ』』 [utrāse so migo mamaṃ (sī. pī.)].
311.
『『Na taṃ tasa [na taddasā (sī. pī.)] migo sāma, kiṃ tāhaṃ alikaṃ bhaṇe;
Kodhalobhābhibhūtāhaṃ, usuṃ te taṃ avassajiṃ [avissajiṃ (syā.)].
312.
『『Kuto nu sāma āgamma, kassa vā pahito tuvaṃ;
Udahāro nadiṃ gaccha, āgato migasammataṃ』』.
313.
『『Andhā mātāpitā mayhaṃ, te bharāmi brahāvane;
Tesāhaṃ udakāhāro, āgato migasammataṃ.
314.
『『Atthi nesaṃ usāmattaṃ, atha sāhassa jīvitaṃ;
Udakassa alābhena , maññe andhā marissare.
315.
『『Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
Yañca ammaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
316.
『『Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
Yañca tātaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
292.
『『Vivādappatto [vivādamatto (pī.)] dutiyo, keneko vivadissati;
Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocataṃ』』.
293.
『『Suṇāsi sīvali kathā [gāthā (sī. syā. pī.)], usukārena veditā;
Pesiyā maṃ garahittho, dutiyasseva sā gati.
294.
『『Ayaṃ dvedhāpatho bhadde, anuciṇṇo pathāvihi;
Tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi, ahamekaṃ punāparaṃ.
295.
『『Māvaca maṃ tvaṃ pati meti, nāhaṃ bhariyāti vā puna』』;
『『Muñjāvesikā pavāḷhā, ekā vihara sīvalī』』ti.
Mahājanakajātakaṃ dutiyaṃ.
- Suvaṇṇasāmajātakaṃ (3)
296.
『『Ko nu maṃ usunā vijjhi, pamattaṃ udahārakaṃ [hārikaṃ (syā.), hāriyaṃ (ka.)];
Khattiyo brāhmaṇo vesso, ko maṃ viddhā nilīyasi.
297.
『『Na me maṃsāni khajjāni, cammenattho na vijjati;
Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṃ maṃ amaññatha.
298.
『『Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ maṃ viddhā nilīyasi』』.
299.
『『Rājāhamasmi kāsīnaṃ, pīḷiyakkhoti maṃ vidū;
Lobhā raṭṭhaṃ pahitvāna, migamesaṃ carāmahaṃ.
300.
『『Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
Nāgopi me na mucceyya, āgato usupātanaṃ.
301.
『『Ko vā tvaṃ kassa vā putto [tvaṃ ca kassa vā puttosi (sī. pī.)], kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ;
Pituno attano cāpi, nāmagottaṃ pavedaya』』.
302.
『『Nesādaputto bhaddante, sāmo iti maṃ ñātayo;
Āmantayiṃsu jīvantaṃ, svajjevāhaṃ gato [svājjevaṅgato (syā.), svajjevaṅgate (ka.)] saye.
303.
『『Viddhosmi puthusallena, savisena yathā migo;
Sakamhi lohite rāja, passa semi paripluto.
304.
『『Paṭivāmagataṃ [paṭidhamma gataṃ (sī. pī.)] sallaṃ, passa dhimhāmi [vihāmhi (sī. pī.)] lohitaṃ;
Āturo tyānupucchāmi, kiṃ maṃ viddhā nilīyasi.
305.
『『Ajinamhi haññate dīpi, nāgo dantehi haññate;
Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṃ maṃ amaññatha』』.
306.
『『Migo upaṭṭhito āsi, āgato usupātanaṃ;
Taṃ disvā ubbijī sāma, tena kodho mamāvisi』』.
307.
『『Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ;
Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi.
308.
『『Yato nidhiṃ parihariṃ, yato pattosmi yobbanaṃ;
Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi.
309.
『『Bhīrū kimpurisā rāja, pabbate gandhamādane;
Sammodamānā gacchāma, pabbatāni vanāni ca.
310.
(『『Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi;) [( ) natthi sī. syā. pī. potthakesu]
Atha kena nu vaṇṇena, utrāsanti migā mamaṃ』』 [utrāse so migo mamaṃ (sī. pī.)].
311.
『『Na taṃ tasa [na taddasā (sī. pī.)] migo sāma, kiṃ tāhaṃ alikaṃ bhaṇe;
Kodhalobhābhibhūtāhaṃ, usuṃ te taṃ avassajiṃ [avissajiṃ (syā.)].
312.
『『Kuto nu sāma āgamma, kassa vā pahito tuvaṃ;
Udahāro nadiṃ gaccha, āgato migasammataṃ』』.
313.
『『Andhā mātāpitā mayhaṃ, te bharāmi brahāvane;
Tesāhaṃ udakāhāro, āgato migasammataṃ.
314.
『『Atthi nesaṃ usāmattaṃ, atha sāhassa jīvitaṃ;
Udakassa alābhena , maññe andhā marissare.
315.
『『Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
Yañca ammaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
316.
『『Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
Yañca tātaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
我將按照要求直譯這段巴利文: 292. "與你爭論的第二個人,一個人如何與誰爭論? 對於你這渴求天界的人,愿獨處使你喜悅。" 293. "聽著,希瓦麗,箭匠所知的話語; 你譴責我是僕人,這是第二種歸宿。 294. "賢女啊,這是兩條岔路,被路人所習行; 你選擇其中一條,我則選另一條。 295. "你不要再稱我為夫君,我也不說你是妻子; 像斷離的文阇草,希瓦麗,你要獨居。" 第二章 摩訶阇那迦本生故事終 540. 金色沙門本生故事 (3) 296. "是誰用箭射我,這正在取水的不慎者; 是剎帝利、婆羅門還是吠舍,射了我為何躲藏? 297. "我的肉不可食,我的皮也無用處; 那麼到底為什麼,你認為該射我? 298. "你是誰,誰的兒子,我們如何知道你; 請回答我的詢問,射了我為何躲藏?" 299. "我是迦尸國(今印度瓦拉納西)的國王,人們稱我為毗利亞卡; 因貪慾捨棄國土,我在此獵鹿漫遊。 300. "我善於射箭,以'強弓'聞名; 即使大象也難逃,落入我的射程。 301. "你是誰,誰的兒子,我們如何知道你; 請說出你自己和父親的姓名氏族。" 302. "尊者啊,我是獵人之子,親族們稱我為沙門; 他們這樣稱呼我活著的時候,如今我已倒地而臥。 303. "我被寬大的毒箭所射,如同中箭的鹿; 國王啊,看我躺在自己的血中。 304. "看這箭傷逆向,我吐出鮮血; 我帶傷詢問你,射了我為何躲藏? 305. "人們為皮殺黑豹,為象牙殺大象; 那麼到底為什麼,你認為該射我?" 306. "有隻鹿正站立著,進入射程之內; 看到你,沙門啊,它驚跳而去,因此我怒火中燒。" 307. "自從我有記憶,自從我達到知事年齡; 野獸從不懼怕我,即便是林中猛獸。 308. "自從我護持聖寶,自從我到達青年; 野獸從不懼怕我,即便是林中猛獸。 309. "國王啊,在香醉山上的膽怯緊那羅; 我們和睦同行,穿越山林。 310. "野獸從不懼怕我,即便是林中猛獸; 那麼為什麼,野獸會因我而驚懼?" 311. "沙門啊,那鹿並非因你驚懼,我為何說謊; 我被憤怒和貪慾所征服,才向你射出那支箭。 312. "沙門啊,你從何處來,受誰之遣; 為何要到河邊取水,來到這獵場?" 313. "我的父母雙目失明,我在大林中扶養他們; 我是為他們取水,才來到這獵場。 314. "他們還剩一點體溫,尚有一息尚存; 若得不到水,我想這對盲人將會死去。 315. "這種痛苦於我不算什麼,這是人所能承受的; 但不能見到母親,這對我來說更痛苦。 316. "這種痛苦於我不算什麼,這是人所能承受的; 但不能見到父親,這對我來說更痛苦。
317.
『『Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati [ruccati (ka.)];
Aḍḍharatteva ratte vā, nadīva avasucchati [avasussati (syā.)].
318.
『『So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati [ruccati (ka.)];
Aḍḍharatteva ratte vā, nadīva avasucchati [avasussati (syā.)].
319.
『『Uṭṭhānapādacariyāya [pāricariyāya (sī. pī.)], pādasambāhanassa ca;
Sāma tāta vilapantā, hiṇḍissanti brahāvane.
320.
『『Idampi dutiyaṃ sallaṃ, kampeti hadayaṃ mamaṃ;
Yañca andhe na passāmi, maññe hissāmi [yañca hessāmi (sī. pī.), taṃ meṃ hissāmi (ka.)] jīvitaṃ』』.
321.
『『Mā bāḷhaṃ paridevesi, sāma kalyāṇadassana;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.
322.
『『Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.
323.
『『Migānaṃ [magānaṃ (ka.)] vighāsamanvesaṃ, vanamūlaphalāni ca;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.
324.
『『Katamaṃ taṃ vanaṃ sāma, yattha mātāpitā tava;
Ahaṃ te tathā bharissaṃ, yathā te abharī tuvaṃ』』.
325.
『『Ayaṃ ekapadī rāja, yoyaṃ ussīsake mama;
Ito gantvā aḍḍhakosaṃ, tattha nesaṃ agārakaṃ;
Yattha mātāpitā mayhaṃ, te bharassu ito gato.
326.
『『Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana;
Andhā mātāpitā mayhaṃ, te bharassu brahāvane.
327.
『『Añjaliṃ te paggaṇhāmi, kāsirāja namatthu te;
Mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ, vutto vajjāsi vandanaṃ』』.
328.
『『Idaṃ vatvāna so sāmo, yuvā kalyāṇadassano;
Mucchito visavegena, visaññī samapajjatha.
329.
『『Sa rājā paridevesi, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
Ajarāmarohaṃ āsiṃ, ajjetaṃ ñāmi [ajjahaññāmi (ka.)] no pure;
Sāmaṃ kālaṅkataṃ disvā, natthi maccussa nāgamo.
330.
『『Yassu maṃ paṭimanteti, savisena samappito;
Svajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsati.
331.
『『Nirayaṃ nūna gacchāmi, ettha me natthi saṃsayo;
Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, cirarattāya kibbisaṃ.
332.
『『Bhavanti tassa vattāro, gāme kibbisakārako;
Araññe nimmanussamhi, ko maṃ vattumarahati.
333.
『『Sārayanti hi kammāni, gāme saṃgaccha māṇavā;
Araññe nimmanussamhi, ko nu maṃ sārayissati』』.
334.
『『Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane;
Raññova anukampāya, imā gāthā abhāsatha.
335.
『『Āguṃ kira mahārāja, akari [akarā (sī.)] kamma dukkaṭaṃ;
Adūsakā pitāputtā, tayo ekūsunā hatā.
336.
『『Ehi taṃ anusikkhāmi, yathā te sugatī siyā;
Dhammenandhe vane posa, maññehaṃ sugatī tayā.
337.
『『Sa rājā paridevitvā, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
Udakakumbhamādāya, pakkāmi dakkhiṇāmukho.
338.
『『Kassa nu eso padasaddo, manussasseva āgato;
Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisa.
339.
『『Santañhi sāmo vajati, santaṃ pādāni neyati [uttahi (sī.)];
Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisa』』.
340.
『『Rājāhamasmi kāsīnaṃ, pīḷiyakkhoti maṃ vidū;
Lobhā raṭṭhaṃ pahitvāna, migamesaṃ carāmahaṃ.
341.
『『Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
Nāgopi me na mucceyya, āgato usupātanaṃ』』.
342.
『『Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
343.
『『Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.
317. "可憐的母親必定,長夜裡悲傷不已; 或在半夜時分中,如河水般乾涸殆盡。 318. "可憐的父親必定,長夜裡悲傷不已; 或在半夜時分中,如河水般乾涸殆盡。 319. "爲了起身與照料,爲了按摩雙足事; 父啊,他們哀嘆著,將在大林中徘徊。 320. "這第二支利箭,使我的心顫抖不已; 見不到盲父母,我想將失去性命。" 321. "不要過分悲傷,相貌端莊的沙門; 我願做個僕人,在大林中扶養他們。 322. "我善於射箭術,以'強弓'聞名於世; 我願做個僕人,在大林中扶養他們。 323. "尋覓野獸殘食,採集林中果實根; 我願做個僕人,在大林中扶養他們。 324. "沙門啊,是哪片林,你父母所在處; 我將如你照料,像你照料他們般。" 325. "國王啊,這條小徑,就在我頭的方向; 從這裡走半俱盧舍,那裡有他們的小屋; 那裡有我的父母,請你前去照料他們。 326. "向你致敬,迦尸王,向你致敬,迦尸國之榮; 我有雙目失明的父母,請你在大林中照料他們。 327. "我向你合十致禮,迦尸王愿你平安; 請你轉告我的父母,說我向他們致以問候。" 328. 說完這些話后,那俊美的青年沙門; 因毒箭之力昏迷,失去了知覺。 329. 那國王發出悲嘆,充滿著悲憫之情: "我曾以為自己不死不老,今日方知非昔日; 見沙門命已終,死亡確實無可避免。 330. "他剛才還與我對話,中毒痛苦交加; 此時生命已逝去,不再能說一言。 331. "我必定要下地獄,對此我毫無疑慮; 因為我所造惡業,將長久承受罪過。 332. "村中作惡之人,總有人來告誡; 在無人的林中,誰能來告誡我? 333. "村中若遇青年,會提醒所作之事; 在無人的林中,誰能來提醒我?" 334. 那天神隱沒于,香醉山的山中; 憐憫國王心意,說出如下偈語: 335. "大王啊你確實,造作了惡業苦行; 無辜的父與子,一箭射殺三人命。 336. "來吧我來指導,如何獲得善趣道; 以正法養林中盲者,我想你能得善趣。" 337. 那國王發出悲嘆,充滿著悲憫之情; 提起了水罐后,向南方走去。 338. "這是誰的腳步聲,像是人來的聲音; 這不是沙門的聲響,尊者你是何人? 339. "因為沙門走路輕盈,腳步輕柔無聲; 這不是沙門的聲響,尊者你是何人?" 340. "我是迦尸國的國王,人們稱我毗利亞卡; 因貪慾捨棄國土,我在此獵鹿漫遊。 341. "我善於射箭術,以'強弓'聞名於世; 即使大象也難逃,落入我的射程。" 342. "歡迎你大國王,你來得正是時候; 你是至高無上者,請告知此地所需。 343. "這裡有天枇杷果,毗耶羅與蜜果樹; 還有迦斯摩梨果,請享用最好的果實。
344.
『『Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasi』』.
345.
『『Nālaṃ andhā vane daṭṭhuṃ, ko nu vo phalamāhari;
Anandhassevayaṃ sammā, nivāpo mayha khāyati』』.
346.
『『Daharo yuvā nātibrahā, sāmo kalyāṇadassano;
Dīghassa kesā asitā, atho sūnagga [sonagga (ka.)] vellitā.
347.
『『So have phalamāharitvā, ito ādāya [ādā (sī. pī.)] kamaṇḍaluṃ;
Nadiṃ gato udahāro, maññe na dūramāgato』』.
348.
『『Ahaṃ taṃ avadhiṃ sāmaṃ, yo tuyhaṃ paricārako;
Yaṃ kumāraṃ pavedetha, sāmaṃ kalyāṇadassanaṃ.
349.
『『Dīghassa kesā asitā, atho sūnaggavellitā;
Tesu lohitalittesu, seti sāmo mayā hato』』.
350.
『『Kena dukūlamantesi, hato sāmoti vādinā;
Hato sāmoti sutvāna, hadayaṃ me pavedhati.
351.
『『Assatthasseva taruṇaṃ, pavāḷaṃ māluteritaṃ;
Hato sāmoti sutvāna, hadayaṃ me pavedhati』』.
352.
『『Pārike kāsirājāyaṃ, so sāmaṃ migasammate;
Kodhasā usunā vijjhi, tassa mā pāpamicchimhā』』.
353.
『『Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane;
Taṃ ekaputtaṃ ghātimhi, kathaṃ cittaṃ na kopaye』』.
354.
『『Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane;
Taṃ ekaputtaṃ ghātimhi, akkodhaṃ āhu paṇḍitā』』.
355.
『『Mā bāḷhaṃ paridevetha, hato sāmoti vādinā;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane.
356.
『『Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane.
357.
『『Migānaṃ vighāsamanvesaṃ, vanamūlaphalāni ca;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane』』.
358.
『『Nesa dhammo mahārāja, netaṃ amhesu kappati;
Rājā tvamasi amhākaṃ, pāde vandāma te mayaṃ』』.
359.
『『Dhammaṃ nesāda bhaṇatha, katā apacitī tayā;
Pitā tvamasi [tvamahi (?)] amhākaṃ, mātā tvamasi pārike』』.
360.
『『Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana;
Añjaliṃ te paggaṇhāma, yāva sāmānupāpaya.
361.
『『Tassa pāde samajjantā [pavaṭṭantā (pī.)], mukhañca bhujadassanaṃ;
Saṃsumbhamānā attānaṃ, kālamāgamayāmase』』.
362.
『『Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
Yattha sāmo hato seti, candova patito chamā.
363.
『『Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
Yattha sāmo hato seti, sūriyova patito chamā.
364.
『『Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
Yattha sāmo hato seti, paṃsunā patikuntito [kuṇṭhito (sī. syā. pī.) evamuparipi].
365.
『『Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
Yattha sāmo hato seti, idheva vasathassame』』.
366.
『『Yadi tattha sahassāni, satāni niyutāni [nahutāni (sī. syā. pī.)] ca;
Nevamhākaṃ bhayaṃ koci, vane vāḷesu vijjati』』.
367.
『『Tato andhānamādāya, kāsirājā brahāvane;
Hatthe gahetvā pakkāmi, yattha sāmo hato ahu.
368.
『『Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
Apaviddhaṃ brahāraññe, candaṃva patitaṃ chamā.
369.
『『Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
Apaviddhaṃ brahāraññe, sūriyaṃva patitaṃ chamā.
370.
『『Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
Apaviddhaṃ brahāraññe, kalūnaṃ [karuṇaṃ (sī. pī.)] paridevayuṃ.
371.
『『Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, adhammo kira bho iti.
344. "這裡有清涼之水,從山洞中取來的; 大王若你想要,請飲用這水。" 345. "盲人在林中難見,是誰為你採集果實; 我看這供養之物,不像是盲人所備。" 346. "有位年輕男子,沙門相貌端莊; 黑髮長垂肩頭,髮梢自然捲曲。 347. "他為我們採果,帶著水瓶從這裡; 到河邊去取水,想必沒走多遠。" 348. "是我殺了沙門,那位侍奉你們的人; 你們所說的少年,相貌端莊的沙門。 349. "他那長長黑髮,末梢自然捲曲; 如今染滿鮮血,躺在那裡被我殺害。" 350. "誰在說這致命話,說沙門已被殺; 聽到'沙門被殺',我的心在顫抖。 351. "如同菩提樹的,嫩芽被風吹動; 聽到'沙門被殺',我的心在顫抖。" 352. "我就是迦尸王,在那獵場之中; 憤怒射出一箭,愿他不遭惡報。" 353. "好不容易得到愛子,在林中照顧盲人; 你殺了我們獨子,怎能不生憤怒?" 354. "好不容易得到愛子,在林中照顧盲人; 你殺了我們獨子,智者說要不生瞋。" 355. "不要過分悲傷,聽到沙門被殺; 我願做個僕人,在大林中扶養你們。 356. "我善於射箭術,以'強弓'聞名於世; 我願做個僕人,在大林中扶養你們。 357. "尋覓野獸殘食,採集林中果實根; 我願做個僕人,在大林中扶養你們。" 358. "這不合正法,大王,於我們不應當; 你是我們的國王,我們應向你禮拜。" 359. "獵人啊你說正法,你已表達敬意; 你是我們的父親,你是我們的母親。" 360. "向你致敬,迦尸王,向你致敬,迦尸國之榮; 我們向你合十禮,請帶我們到沙門處。 361. "撫摸他的雙足,和他美好的面容; 我們已經準備好,等待死亡降臨。" 362. "那廣闊兇猛獸居處,看似天際盡頭; 沙門被殺躺在那裡,如月墜落地面。 363. "那廣闊兇猛獸居處,看似天際盡頭; 沙門被殺躺在那裡,如日墜落地面。 364. "那廣闊兇猛獸居處,看似天際盡頭; 沙門被殺躺在那裡,塵土覆蓋其身。 365. "那廣闊兇猛獸居處,看似天際盡頭; 沙門被殺躺在那裡,就在此處菴舍。" 366. "即使那裡有千百,萬億兇猛野獸; 我們絲毫不畏懼,林中任何野獸。" 367. "於是迦尸王在大林中,牽著那對盲人; 手把手地引導他們,走向沙門倒地之處。 368. "看到沙門倒地,愛子塵土覆身; 棄置大林之中,如月墜落地面。 369. "看到沙門倒地,愛子塵土覆身; 棄置大林之中,如日墜落地面。 370. "看到沙門倒地,愛子塵土覆身; 棄置大林之中,他們悲痛哀號。 371. "看到沙門倒地,愛子塵土覆身; 舉臂大聲哭喊,說這真是非法。"
372.
『『Bāḷhaṃ kho tvaṃ pamattosi, sāma kalyāṇadassana;
Yo ajjevaṃ [svajjevaṃ (ka.) evamuparipi] gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
373.
『『Bāḷhaṃ kho tvaṃ padittosi, sāma kalyāṇadassana;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
374.
『『Bāḷhaṃ kho tvaṃ pakuddhosi, sāma kalyāṇadassana;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
375.
『『Bāḷhaṃ kho tvaṃ pasuttosi, sāma kalyāṇadassana;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
376.
『『Bāḷhaṃ kho tvaṃ vimanosi, sāma kalyāṇadassana;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
377.
『『Jaṭaṃ valinaṃ paṃsugataṃ [paṅkahataṃ (sī. pī.)], ko dāni saṇṭhapessati [saṇṭhapessati (sī. syā. pī.)];
Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako.
378.
『『Ko me sammajjamādāya [ce sammajjanādāya (sī.), no sammajjanādāya (syā.), me sammajjanādāya (pī.)], sammajjissati assamaṃ;
Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako.
379.
『『Ko dāni nhāpayissati, sītenuṇhodakena ca;
Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako.
380.
『『Ko dāni bhojayissati, vanamūlaphalāni ca;
Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako』』.
381.
『『Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
Aṭṭitā puttasokena, mātā saccaṃ abhāsatha.
382.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, dhammacārī pure ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
383.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, brahmacārī pure ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
384.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, saccavādī pure ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
385.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, mātāpettibharo [mātāpetibharo (syā.), mātāpittibharo (ka.)] ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
386.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
387.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, pāṇā piyataro mama;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
388.
『『Yaṃ kiñcitthi kataṃ puññaṃ, mayhañceva pitucca te;
Sabbena tena kusalena, visaṃ sāmassa haññatu』』.
389.
『『Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
Aṭṭito puttasokena, pitā saccaṃ abhāsatha.
390.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, dhammacārī pure ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
391.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, brahmacārī pure ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
392.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, saccavādī pure ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
393.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, mātāpettibharo ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
394.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
395.
『『Yena saccenayaṃ sāmo, pāṇā piyataro mama;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
396.
『『Yaṃ kiñcitthi [kiñcatthi (sī. pī.)] kataṃ puññaṃ, mayhañceva mātucca te;
Sabbena tena kusalena, visaṃ sāmassa haññatu.
397.
『『Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane;
Sāmassa anukampāya, imaṃ saccaṃ abhāsatha.
398.
『『Pabbatyāhaṃ gandhamādane, cirarattanivāsinī [ciraṃ rattaṃ nivāsinī (syā.)];
Na me piyataro koci, añño sāmena [sāmā na (sī. pī.)] vijjati;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
372. "你怎如此昏迷,相貌端莊的沙門; 如今時候已到,你為何不對我說話。 373. "你怎如此燒灼,相貌端莊的沙門; 如今時候已到,你為何不對我說話。 374. "你怎如此惱怒,相貌端莊的沙門; 如今時候已到,你為何不對我說話。 375. "你怎如此沉睡,相貌端莊的沙門; 如今時候已到,你為何不對我說話。 376. "你怎如此迷惘,相貌端莊的沙門; 如今時候已到,你為何不對我說話。 377. "現在誰來整理,這蓬亂沾塵的發; 這沙門已命終,盲者的照料者。 378. "誰來拿著掃帚,為我打掃菴舍; 這沙門已命終,盲者的照料者。 379. "現在誰來為我們,用冷熱水沐浴; 這沙門已命終,盲者的照料者。 380. "現在誰來餵我們,林中的根與果; 這沙門已命終,盲者的照料者。" 381. "看到沙門倒地,愛子塵土覆身; 為子悲傷所苦,母親說真實語。 382. "以此沙門過去,持守正法之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 383. "以此沙門過去,修持梵行之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 384. "以此沙門過去,說真實語之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 385. "以此沙門過去,孝養父母之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 386. "以此沙門過去,尊敬長輩之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 387. "以此沙門對我,比生命更愛之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 388. "以我和你父親,所作一切功德; 以此所有善業,愿沙門毒消除。" 389. "看到沙門倒地,愛子塵土覆身; 為子悲傷所苦,父親說真實語。 390. "以此沙門過去,持守正法之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 391. "以此沙門過去,修持梵行之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 392. "以此沙門過去,說真實語之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 393. "以此沙門過去,孝養父母之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 394. "以此沙門過去,尊敬長輩之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 395. "以此沙門對我,比生命更愛之真實; 以此真實之語,愿沙門毒消除。 396. "以我和你母親,所作一切功德; 以此所有善業,愿沙門毒消除。" 397. "那天神隱沒于,香醉山的山中; 憐憫沙門心意,說出此真實語: 398. "我在香醉山中,已居住很長時; 沒有比沙門更,讓我喜愛的人; 以此真實之語,愿沙門毒消除。"
399.
『『Sabbe vanā gandhamayā, pabbate gandhamādane;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu』』.
400.
Tesaṃ lālappamānānaṃ, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
Khippaṃ sāmo samuṭṭhāsi, yuvā kalyāṇadassano.
401.
『『Sāmohamasmi bhaddaṃ vo [bhaddante (ka.)], sotthināmhi samuṭṭhito;
Mā bāḷhaṃ paridevetha, mañjunābhivadetha maṃ』』.
402.
『『Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
403.
『『Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.
404.
『『Atthi me pāniyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasi』』.
405.
『『Sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā;
Petaṃ taṃ sāmamaddakkhiṃ, ko nu tvaṃ sāma jīvasi』』.
406.
『『Api jīvaṃ mahārāja, purisaṃ gāḷhavedanaṃ;
Upanītamanasaṅkappaṃ, jīvantaṃ maññate mataṃ.
407.
『『Api jīvaṃ mahārāja, purisaṃ gāḷhavedanaṃ;
Taṃ nirodhagataṃ santaṃ, jīvantaṃ maññate mataṃ.
408.
『『Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, macco dhammena posati;
Devāpi naṃ tikicchanti, mātāpettibharaṃ naraṃ.
409.
『『Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, macco dhammena posati;
Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodati』』.
410.
『『Esa bhiyyo pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā;
Saraṇaṃ taṃ sāma gacchāmi [saraṇaṃ sāma gacchāmi (syā. ka.)], tvañca me saraṇaṃ bhava』』.
411.
『『Dhammaṃ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
412.
『『Dhammaṃ cara mahārāja, puttadāresu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
413.
『『Dhammaṃ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
414.
『『Dhammaṃ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
415.
『『Dhammaṃ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
416.
『『Dhammaṃ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
417.
『『Dhammaṃ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
418.
『『Dhammaṃ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
419.
『『Dhammaṃ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
420.
『『Dhammaṃ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā;
Suciṇṇena divaṃ pattā, mā dhammaṃ rāja pāmado』』ti.
Suvaṇṇasāmajātakaṃ [sāmajātakaṃ (sī. pī.)] tatiyaṃ.
- Nimijātakaṃ (4)
421.
『『Accheraṃ vata lokasmiṃ, uppajjanti vicakkhaṇā;
Yadā ahu nimirājā, paṇḍito kusalatthiko.
422.
『『Rājā sabbavidehānaṃ, adā dānaṃ arindamo;
Tassa taṃ dadato dānaṃ, saṅkappo udapajjatha;
Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphalaṃ.
423.
Tassa saṅkappamaññāya, maghavā devakuñjaro;
Sahassanetto pāturahu, vaṇṇena vihanaṃ [nihanaṃ (sī. pī.), vihataṃ (syā. ka.)] tamaṃ.
424.
Salomahaṭṭho manujindo, vāsavaṃ avacā nimi;
『『Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado.
399. "香醉山所有林,都充滿著芳香; 以此真實之語,愿沙門毒消除。" 400. 當他們如此悲嘆,充滿著悲憫之情; 沙門迅速站起,青年相貌端莊。 401. "我是沙門,愿你們平安,我已安然站起; 請不要過分悲傷,用溫柔語對我說話。" 402. "歡迎你大國王,你來得正是時候; 你是至高無上者,請告知此地所需。 403. "這裡有天枇杷果,毗耶羅與蜜果樹; 還有迦斯摩梨果,請享用最好的果實。 404. "這裡有清涼之水,從山洞中取來的; 大王若你想要,請飲用這水。" 405. "我感到迷惑困惑,所有方向皆迷亂; 我曾見你已死去,沙門你怎能還活著?" 406. "大王啊即使活著,人若身受劇痛; 心念已近死亡,活人也似已死。 407. "大王啊即使活著,人若身受劇痛; 已入滅盡定者,活人也似已死。 408. "若有人依正法,孝養父母雙親; 諸天神也護佑,如此孝順之人。 409. "若有人依正法,孝養父母雙親; 今生受人稱讚,來世生天歡喜。" 410. "我更加感迷惑,所有方向皆迷亂; 沙門我歸依你,愿你作我依怙。" 411. "大王啊行正法,對待父母當仁; 此世若行正法,王將往生天界。 412. "大王啊行正法,對待妻兒當仁; 此世若行正法,王將往生天界。 413. "大王啊行正法,對待朋臣當仁; 此世若行正法,王將往生天界。 414. "大王啊行正法,對待車乘軍隊; 此世若行正法,王將往生天界。 415. "大王啊行正法,對待鄉村城鎮; 此世若行正法,王將往生天界。 416. "大王啊行正法,對待國土人民; 此世若行正法,王將往生天界。 417. "大王啊行正法,對待沙門婆羅門; 此世若行正法,王將往生天界。 418. "大王啊行正法,對待走獸飛禽; 此世若行正法,王將往生天界。 419. "大王啊行正法,正法能帶來安樂; 此世若行正法,王將往生天界。 420. "大王啊行正法,因諸天神梵天; 以善行生天界,王莫放逸正法。" 第三章 金色沙門本生故事終 541. 尼彌本生故事 (4) 421. "世間實在稀有,智者竟然出現; 當時尼彌王者,智慧求善利益。 422. "毗提訶國王,不屈服敵能施; 當他佈施時,心中生起念想; 佈施與梵行,何者果報更大。 423. 知道他的心念,天主帝釋天王; 千眼者顯現,光明驅散黑暗。 424. 身毛豎立的人王,尼彌對帝釋說: "你是天神乾闥婆,還是帝釋天主?"
425.
『『Na ca me tādiso vaṇṇo, diṭṭho vā yadi vā suto;
[natthi sī. pī. potthakesu] Ācikkha me tvaṃ bhaddante, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ』』 [natthi sī. pī. potthakesu].
426.
Salomahaṭṭhaṃ ñatvāna, vāsavo avacā nimiṃ;
『『Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike;
Alomahaṭṭho manujinda, puccha pañhaṃ yamicchasi』』.
427.
So ca tena katokāso, vāsavaṃ avacā nimi;
『『Pucchāmi taṃ mahārāja [mahābāhu (sī. pī.), devarāja (ka.)], sabbabhūtānamissara;
Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphalaṃ』』.
428.
So puṭṭho naradevena, vāsavo avacā nimiṃ;
『『Vipākaṃ brahmacariyassa, jānaṃ akkhāsijānato.
429.
『『Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;
Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhati.
430.
『『Na hete sulabhā kāyā, yācayogena kenaci;
Ye kāye upapajjanti, anāgārā tapassino.
431.
『『Dudīpo [dutipo (ka.)] sāgaro selo, mujakindo [mucalindo (sī. syā. pī.), mujakinto (ka.)] bhagīraso;
Usindaro [usīnaro (sī. pī.)] kassapo ca [aṭṭhako ca (sī. pī.), atthako ca (syā.)], asako ca puthujjano.
432.
『『Ete caññe ca rājāno, khattiyā brāhmaṇā bahū;
Puthuyaññaṃ yajitvāna, petattaṃ [petaṃ te (sī. pī.)] nātivattisuṃ.
433.
『『Atha yīme [addhā ime (sī. pī.), addhāyime (syā.)] avattiṃsu, anāgārā tapassino;
Sattisayo yāmahanu, somayāmo [somayāgo (sī. syā. pī.)] manojavo.
434.
『『Samuddo māgho bharato ca, isi kālapurakkhato [kālikarikkhiyo (sī. pī.)];
Aṅgīraso kassapo ca, kisavaccho akatti [akitti (sī. pī.), akanti (syā.)] ca.
435.
『『Uttarena nadī sīdā, gambhīrā duratikkamā;
Naḷaggivaṇṇā jotanti, sadā kañcanapabbatā.
436.
『『Parūḷhakacchā tagarā, rūḷhakacchā vanā nagā;
Tatrāsuṃ dasasahassā, porāṇā isayo pure.
437.
『『Ahaṃ seṭṭhosmi dānena, saṃyamena damena ca;
Anuttaraṃ vataṃ katvā, pakiracārī samāhite.
438.
『『Jātimantaṃ ajaccañca, ahaṃ ujugataṃ naraṃ;
Ativelaṃ namassissaṃ, kammabandhū hi māṇavā [mātiyā (sī. pī.)].
439.
『『Sabbe vaṇṇā adhammaṭṭhā, patanti nirayaṃ adho;
Sabbe vaṇṇā visujjhanti, caritvā dhammamuttamaṃ』』.
440.
Idaṃ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;
Vedehamanusāsitvā, saggakāyaṃ apakkami.
441.
『『Imaṃ bhonto nisāmetha, yāvantettha samāgatā;
Dhammikānaṃ manussānaṃ, vaṇṇaṃ uccāvacaṃ bahuṃ.
442.
『『Yathā ayaṃ nimirājā, paṇḍito kusalatthiko;
Rājā sabbavidehānaṃ, adā dānaṃ arindamo.
443.
『『Tassa taṃ dadato dānaṃ, saṅkappo udapajjatha;
Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphalaṃ』』.
444.
Abbhuto vata lokasmiṃ, uppajji lomahaṃsano;
Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino.
445.
Devaputto mahiddhiko, mātali devasārathi;
Nimantayittha rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ.
446.
『『Ehimaṃ rathamāruyha, rājaseṭṭha disampati;
Devā dassanakāmā te, tāvatiṃsā saindakā;
Saramānā hi te devā, sudhammāyaṃ samacchare』』.
447.
Tato rājā taramāno, vedeho mithilaggaho;
Āsanā vuṭṭhahitvāna, pamukho rathamāruhi.
448.
Abhirūḷhaṃ rathaṃ dibbaṃ, mātali etadabravi;
『『Kena taṃ nemi maggena, rājaseṭṭha disampati;
Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā』』.
425. "我從未見過或聽過,如此的容貌; 請告訴我尊者,我們如何知道你?" 426. 知道他身毛豎立,帝釋對尼彌說: "我是天主帝釋,特來到你面前; 人王啊不要驚慌,請問你想問的問題。" 427. 得到他的允許后,尼彌對帝釋說: "我問你大天王,一切眾生之主; 佈施與梵行,何者果報更大?" 428. 被人王如此問,帝釋對尼彌說: "我知梵行果報,將告知你知者。 429. "以低等梵行者,投生為剎帝利; 以中等生天界,以最上得清凈。 430. "這些身不易得,非任何求得者; 能投生此身者,是無家修苦行。 431. "都地波、薩迦羅、謝羅、目阇金達、婆耆羅娑; 烏辛達羅、迦葉,還有凡夫阿薩迦。 432. "這些以及其他,眾多王與婆羅門; 雖修諸多佈施,未能超越鬼趣。 433. "而這些無家者,苦行超越輪迴; 薩提薩耶、亞馬哈努、索馬亞馬、馬諾加瓦。 434. "薩穆達、馬迦、婆羅多,以及迦羅為首的仙人; 安吉拉薩、迦葉,基薩瓦查與阿迦提。 435. "北方有希達河,深不可測難渡; 像蘆葦顏色般,永遠閃耀金山。 436. "草木茂盛之地,樹木蔓生山中; 過去曾有一萬,古仙人住此處。 437. "我以佈施為最,以及節制調伏; 修持最上誓願,廣修眾多禪定。 438. "不論生於高貴,或是生於卑賤; 若人心行正直,我都會向其致敬,因業為人之親。 439. "所有種姓若不住法,都將墮入地獄中; 所有種姓若修上法,都能獲得清凈果。" 440. 說完這些話后,天王帝釋天主; 教誡毗提訶后,返回天界而去。 441. "在座諸位請聽,所有聚集於此; 正法行者之人,有高下諸多相。 442. "如這尼彌王,智慧求善利益; 毗提訶國王,不屈服敵能施。 443. "當他佈施時,心中生起念想; 佈施與梵行,何者果報更大。" 444. 世間實在稀有,令人毛骨悚然; 天車突然出現,在那富貴王前。 445. 大神力天子,天界車伕摩多利; 邀請毗提訶王,彌梯羅城之主。 446. "請上此車來,最勝王領地主; 諸天欲見你,及因陀羅天眾; 諸天想念你,集於善法堂中。" 447. 於是王急急忙忙,毗提訶城主; 從座位起身,首先登上天車。 448. 登上天車后,摩多利如是說: "最勝王領地主,我應駕車何方; 是往作惡者處,還是往善人方?"
449.
『『Ubhayeneva maṃ nehi, mātali devasārathi;
Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā』』.
450.
『『Kena taṃ paṭhamaṃ nemi, rājaseṭṭha disampati;
Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā』』.
451.
『『Niraye [niriyaṃ (syā. ka.)] tāva passāmi, āvāse [āvāsaṃ (syā. ka.)] pāpakamminaṃ;
Ṭhānāni luddakammānaṃ, dussīlānañca yā gati』』.
452.
Dassesi mātali rañño, duggaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ;
Kuthitaṃ khārasaṃyuttaṃ, tattaṃ aggisikhūpamaṃ [aggisamodakaṃ (ka.)].
453.
Nimī have mātalimajjhabhāsatha [mātalimajjhabhāsi (syā.)], disvā janaṃ patamānaṃ vidugge;
『『Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā vetaraṇiṃ patanti』』.
454.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
455.
『『Ye dubbale balavantā jīvaloke, hiṃsanti rosanti supāpadhammā;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā vetaraṇiṃ patanti』』.
456.
『『Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā, kākolasaṅghā adanti [adenti (sī. syā. pī.) evamuparipi] bheravā;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme jane kākolasaṅghā adanti』』.
457.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
458.
『『Ye kecime maccharino kadariyā, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
Hiṃsanti rosanti supāpadhammā, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
Teme jane kākolasaṅghā adanti』』.
459.
『『Sajotibhūtā pathaviṃ kamanti, tattehi khandhehi ca pothayanti;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā khandhahatā sayanti』』.
460.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
461.
『『Ye jīvalokasmi supāpadhammino, narañca nāriñca apāpadhammaṃ;
Hiṃsanti rosanti supāpadhammā [supāpadhammino (ka.)], te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
Teme janā khandhahatā sayanti』』.
462.
『『Aṅgārakāsuṃ apare phuṇanti [thunanti (sī. syā.), phunanti (pī.)], narā rudantā paridaḍḍhagattā;
Bhayañhi maṃ vidanti sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā aṅgārakāsuṃ phuṇanti』』.
463.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
464.
『『Ye keci pūgāya dhanassa [pūgāyatanassa (sī. pī.)] hetu, sakkhiṃ karitvā iṇaṃ jāpayanti;
Te jāpayitvā janataṃ janinda, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
Teme janā aṅgārakāsuṃ phuṇanti』』.
465.
『『Sajotibhūtā jalitā padittā, padissati mahatī lohakumbhī;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā avaṃsirā lohakumbhiṃ patanti』』.
466.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
467.
『『Ye sīlavantaṃ [sīlavaṃ (pī.)] samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vā, hiṃsanti rosanti supāpadhammā;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā avaṃsirā lohakumbhiṃ patanti』』.
449. "請往兩處駕車,天界車伕摩多利; 帶我看作惡者,以及行善之人。" 450. "我應先往何處,最勝王領地主; 是往作惡者處,還是往善人方?" 451. "讓我先看地獄,作惡者居住處; 殘暴行為之地,破戒者所生處。" 452. 摩多利示王看,難渡的維多羅尼河; 沸騰充滿腐蝕物,熱如火焰般熾熱。 453. 尼彌對摩多利說,見眾生墮深淵: "車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些人造何惡,墮入維多羅尼?" 454. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 455. "生前以強欺弱,傷害發怒惡法; 造作如此惡業,墮入維多羅尼。" 456. "黑褐色和紅色,斑點禿鷲成群, 可怕的烏鴉群,在啄食眾生身; 車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些人造何惡,遭受烏鴉啄食?" 457. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 458. "凡是吝嗇守財,辱罵沙門婆羅門; 傷害發怒惡法,造作如此惡業; 這些人遭烏鴉,群鳥啄食其身。" 459. "身燃燒行大地,被燒身體擊打; 車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些人造何惡,遭受身體擊打?" 460. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 461. "生前行極惡法,傷害無罪男女; 傷害發怒惡法,造作如此惡業; 這些人遭受著,身體擊打之苦。" 462. "其他人掉入熾,炭坑中身焦燒; 車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些人造何惡,掉入熾熱炭坑?" 463. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 464. "爲了積聚財富,作假證討債務; 人王啊欺眾生,造作如此惡業; 這些人墮入于,熾熱燃燒炭坑。" 465. "燃燒發光熾熱,見一大銅鍋現; 車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些人造何惡,倒頭掉入銅鍋?" 466. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 467. "傷害有戒具德,沙門與婆羅門; 傷害發怒惡法,造作如此惡業; 這些人墮入于,倒頭落入銅鍋。"
468.
『『Luñcanti gīvaṃ atha veṭhayitvā [aviveṭhayitvā (ka.)], uṇhodakasmiṃ pakiledayitvā [pakiledayitvā (sī. pī.)];
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā luttasirā sayanti』』.
469.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
470.
『『Ye jīvalokasmi supāpadhammino, pakkhī gahetvāna viheṭhayanti te;
Viheṭhayitvā sakuṇaṃ janinda, te luddakāmā pasavetva pāpaṃ;
Teme janā luttasirā sayanti.
471.
『『Pahūtatoyā anigādhakūlā [anikhātakūlā (sī. syā. pī.)], nadī ayaṃ sandati suppatitthā;
Ghammābhitattā manujā pivanti, pītañca [pivataṃ ca (sī. syā. pī. ka.)] tesaṃ bhusa hoti pāni.
472.
『『Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, pītañca tesaṃ bhusa hoti pāni』』.
473.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
474.
『『Ye suddhadhaññaṃ palāsena missaṃ, asuddhakammā kayino dadanti;
Ghammābhitattāna pipāsitānaṃ, pītañca tesaṃ bhusa hoti pāni』』.
475.
『『Usūhi sattīhi ca tomarehi, dubhayāni passāni tudanti kandataṃ;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā sattihatā sayanti』』.
476.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
477.
『『Ye jīvalokasmi asādhukammino, adinnamādāya karonti jīvikaṃ;
Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ, ajeḷakañcāpi pasuṃ mahiṃsaṃ [mahīsaṃ (sī. pī.)];
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā sattihatā sayanti』』.
478.
『『Gīvāya baddhā kissa ime puneke, aññe vikantā [vikattā (sī. pī.)] bilakatā sayanti [puneke (sī. pī.)];
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā bilakatā sayanti』』.
479.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
480.
『『Orabbhikā sūkarikā ca macchikā, pasuṃ mahiṃsañca ajeḷakañca;
Hantvāna sūnesu pasārayiṃsu, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
Teme janā bilakatā sayanti.
481.
『『Rahado ayaṃ muttakarīsapūro, duggandharūpo asuci pūti vāti;
Khudāparetā manujā adanti, bhayañhi maṃ vindati sūta disvā;
Pucchāmi taṃ mātali devasārathi, ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ;
Yeme janā muttakarīsabhakkhā』』.
482.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
483.
『『Ye kecime kāraṇikā virosakā, paresaṃ hiṃsāya sadā niviṭṭhā;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, mittadduno mīḷhamadanti bālā.
484.
『『Rahado ayaṃ lohitapubbapūro, duggandharūpo asuci pūti vāti;
Ghammābhitattā manujā pivanti, bhayañhi maṃ vindati sūta disvā;
Pucchāmi taṃ mātali devasārathi, ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ;
Yeme janā lohitapubbabhakkhā』』.
485.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
468. "纏繞頸后拔扯,投入滾燙熱水; 車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些人造何惡,頭被拔光而臥?" 469. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 470. "生前行極惡法,捕捉鳥類加害; 人王啊傷害鳥,造作如此惡業; 這些人頭被拔,躺臥受報如是。 471. "這河水量豐富,無底岸甚清淺; 被熱所困的人,飲之成糠秕水。 472. "車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些人造何惡,飲水變成糠秕?" 473. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 474. "以糠秕混凈米,行不凈業賣與; 炎熱口渴之人,飲水變成糠秕。" 475. "以箭槍與標槍,兩邊刺身哭喊; 車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些人造何惡,遭受槍刺而臥?" 476. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 477. "生前行不善業,以偷盜維生者; 偷糧財銀黃金,羊牛等諸牲畜; 造作如此惡業,遭受槍刺而臥。" 478. "為何這些人被,頸縛或被割裂; 有些被鉆孔臥,車伕我見生懼; 問你天界車伕,這些人造何惡; 以致遭受此報,被鉆孔而躺臥?" 479. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 480. "屠羊豬與捕魚,殺牛羊等牲畜; 在屠宰場宰殺,造作如此惡業; 這些人遭受此,被鉆孔而躺臥。 481. "這池滿糞與尿,惡臭不淨髮臭; 飢餓眾生食之,車伕我見生懼; 問你天界車伕,這些人造何惡; 以致遭受此報,食糞與尿為食?" 482. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 483. "那些行刑惡人,常致力害他人; 造作如此惡業,愚人背叛朋友,食糞為食。 484. "這池滿血與膿,惡臭不淨髮臭; 熱困眾生飲之,車伕我見生懼; 問你天界車伕,這些人造何惡; 以致遭受此報,飲血與膿為食?" 485. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。
486.
『『Ye mātaraṃ vā pitaraṃ vā jīvaloke [pitaraṃ va jīvaloke (sī.), pitaraṃ va loke (pī.)], pārājikā arahante hananti;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā lohitapubbabhakkhā』』.
487.
『『Jivhañca passa baḷisena viddhaṃ, vihataṃ yathā saṅkusatena cammaṃ;
Phandanti macchāva thalamhi khittā, muñcanti kheḷaṃ rudamānā kimete.
488.
『『Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā vaṅkaghastā sayanti』』.
489.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
490.
『『Ye keci sandhānagatā [santhānagatā (sī. pī.), saṇṭhānagatā (syā.)] manussā, agghena agghaṃ kayaṃ hāpayanti;
Kuṭena kuṭaṃ dhanalobhahetu, channaṃ yathā vāricaraṃ vadhāya.
491.
『『Na hi kūṭakārissa bhavanti tāṇā, sakehi kammehi purakkhatassa;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā vaṅkaghastā sayanti』』.
492.
『『Nārī imā samparibhinnagattā, paggayha kandanti bhuje dujaccā;
Sammakkhitā [samakkhitā (syā.), samakkhikā (ka.)] lohitapubbalittā, gāvo yathā āghātane vikantā;
Tā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā, khandhātivattanti sajotibhūtā.
493.
『『Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Imā nu nāriyo kimakaṃsu pāpaṃ, yā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā;
Khandhātivattanti sajotibhūtā』』.
494.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
495.
『『Kolitthiyāyo [koliniyāyo (sī. pī.)] idha jīvaloke, asuddhakammā asataṃ acāruṃ;
Tā dittarūpā [dhuttarūpā (ka.)] pati vippahāya, aññaṃ acāruṃ ratikhiḍḍahetu;
Tā jīvalokasmiṃ ramāpayitvā, khandhātivattanti sajotibhūtā.
496.
『『Pāde gahetvā kissa ime puneke, avaṃsirā narake pātayanti;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā avaṃsirā narake pātayanti』』.
497.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
498.
『『Ye jīvalokasmi asādhukammino, parassa dārāni atikkamanti;
Te tādisā uttamabhaṇḍathenā, teme janā avaṃsirā narake pātayanti.
499.
『『Te vassapūgāni bahūni tattha, nirayesu dukkhaṃ vedanaṃ vedayanti;
Na hi pāpakārissa [kūṭakārissa (ka.)] bhavanti tāṇā, sakehi kammehi purakkhatassa;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā avaṃsirā narake pātayanti』』.
500.
『『Uccāvacāme vividhā upakkamā, nirayesu dissanti sughorarūpā;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā adhimattā dukkhā tibbā;
Kharā kaṭukā vedanā vedayanti』』.
501.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
502.
『『Ye jīvalokasmi supāpadiṭṭhino, vissāsakammāni karonti mohā;
Parañca diṭṭhīsu samādapenti, te pāpadiṭṭhiṃ [pāpadiṭṭhī (sī. syā.), pāpadiṭṭhīsu (pī.)] pasavetva pāpaṃ;
Teme janā adhimattā dukkhā tibbā, kharā kaṭukā vedanā vedayanti.
503.
『『Viditā te mahārāja, āvāsā pāpakamminaṃ;
Ṭhānāni luddakammānaṃ, dussīlānañca yā gati;
Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike』』.
486. "生前殺害父母,以及殺阿羅漢; 造作如此惡業,這些人飲血膿。" 487. "看他們舌被鉤刺,如皮被犁劃破; 如魚拋在陸地,哭泣流涎緣何。 488. "車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些人造何惡,遭受鉤刺而臥?" 489. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 490. "凡是做買賣人,以假貨騙真貨; 為貪財用欺詐,如捕魚用詭計。 491. "欺詐者無庇護,由己業所驅使; 造作如此惡業,遭受鉤刺而臥。" 492. "這些女子身碎,舉臂哭喊悲慘; 塗滿血膿之身,如屠場宰殺牛; 她們常被埋在,地裡身體燃燒。 493. "車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些女子造何惡,常被埋在地中; 身體燃燒受苦?" 494. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 495. "生前為貴族女,行不凈業不貞; 這些放蕩之人,棄夫尋歡作樂; 生前享樂之報,今身體燃燒苦。 496. "為何抓住他們腳,倒頭投入地獄; 車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些人造何惡,倒頭投入地獄?" 497. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 498. "生前行不善業,侵犯他人妻子; 偷盜最上之物,倒頭墮入地獄。 499. "他們在那地獄,多年受痛苦報; 作惡者無庇護,由己業所驅使; 造作如此惡業,倒頭墮入地獄。" 500. "地獄中各種苦,形態極其可怕; 車伕我見此生懼,問你天界車伕; 這些人造何惡,受如此極重苦; 劇烈難耐之痛?" 501. 被問后他回答,天界車伕摩多利; 知曉惡業果報,為知者而宣說。 502. "生前持極惡見,愚癡行背信事; 引導他人邪見,造作如此惡業; 這些人遭受著,極重劇烈之苦, 難耐痛苦煎熬。 503. "大王你已見識,作惡者居住處; 殘暴行為之地,破戒者所生處; 聖王請現前往,天王所在之處。"
504.
『『Pañcathūpaṃ dissatidaṃ vimānaṃ, mālāpiḷandhā sayanassa majjhe;
Tatthacchati nārī mahānubhāvā, uccāvacaṃ iddhi vikubbamānā.
505.
『『Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ayaṃ nu nārī kimakāsi sādhuṃ, yā modati saggapattā vimāne』』.
506.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
507.
『『Yadi te sutā bīraṇī jīvaloke, āmāyadāsī ahu brāhmaṇassa;
Sā pattakāle [pattakālaṃ (sī. syā. pī.)] atithiṃ viditvā, mātāva puttaṃ sakimābhinandī;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, sā vimānasmi modati.
508.
『『Daddallamānā ābhenti [ābhanti (syā. ka.)], vimānā satta nimmitā;
Tattha yakkho mahiddhiko, sabbābharaṇabhūsito;
Samantā anupariyāti, nārīgaṇapurakkhato.
509.
『『Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modati saggapatto vimāne』』.
510.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
511.
『『Soṇadinno gahapati, esa dānapatī ahu;
Esa pabbajituddissa, vihāre satta kārayi.
512.
『『Sakkaccaṃ te upaṭṭhāsi, bhikkhavo tattha vāsike;
Acchādanañca bhattañca, senāsanaṃ padīpiyaṃ.
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
513.
『『Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca [yā va (sī. pī.)] pakkhassa aṭṭhamī [aṭṭhamiṃ (sī. pī.)];
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
514.
『『Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati.
515.
『『Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ;
Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ;
Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ.
516.
『『Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne』』.
517.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
518.
『『Yā kāci nāriyo idha jīvaloke, sīlavantiyo upāsikā;
Dāne ratā niccaṃ pasannacittā, sacce ṭhitā uposathe appamattā;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, tā vimānasmi modare.
519.
『『Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ;
Upetaṃ bhūmibhāgehi, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ.
520.
『『Āḷambarā mudiṅgā ca, naccagītā suvāditā;
Dibbā saddā niccharanti, savanīyā manoramā.
521.
『『Nāhaṃ evaṃgataṃ jātu [jātaṃ (ka.)], evaṃsuruciraṃ pure;
Saddaṃ samabhijānāmi, diṭṭhaṃ vā yadi vā sutaṃ.
522.
『『Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne』』.
523.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
524.
『『Ye keci maccā idha jīvaloke, sīlavantā [sīlavanto (sī. pī.)] upāsakā;
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
Arahante sītibhūte [arahantesu sītibhūtesu (ka.)], sakkaccaṃ paṭipādayuṃ.
525.
『『Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Adaṃsu ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
526.
『『Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
527.
『『Uposathaṃ upavasuṃ, sadā sīlesu saṃvutā;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, te vimānasmi modare.
我來為您翻譯這段巴利語文獻。這似乎是一段關於功德和天界報應的對話詩。我會按照您的要求直譯成簡體中文: 504. "這宮殿現出五座寶塔, 花環裝飾于床榻中央; 其中端坐大威力女神, 展現種種神通變化。 505. "御者啊,見此我心歡喜, 摩多利天界馭者我問你; 此女神曾作何善行, 得生天界享樂宮中?" 506. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 507. "你可曾聞人間毗羅尼, 曾為婆羅門家婢女; 每逢時節見客至, 如母見子般歡喜; 因其節制與佈施, 今得歡樂住天宮。 508. "七座宮殿光燦爛, 神通廣大夜叉居; 莊嚴瓔珞飾其身, 天女圍繞四方行。 509. "御者啊,見此我心歡喜, 摩多利天界馭者我問你; 此人生前修何善, 得生天界樂宮中?" 510. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 511. "此是施主索那聽那, 昔為豪富居士家; 為出家眾建精舍, 共造七座供修行。 512. "恭敬供養住寺僧, 衣食臥具及明燈。 對正直者生凈信, 歡喜佈施不吝惜。 513. "十四日與十五日, 及每半月第八日; 神變月份具八支, 持守布薩修善行。 514. "持守布薩修善戒, 常護諸戒不放逸; 因其節制與佈施, 今得歡樂住天宮。 515. "此殿晶瑩且明亮, 水晶所造巧精工; 眾多勝妙天女繞, 重樓高聳極莊嚴; 飲食應時皆具足, 歌舞音樂兩相宜。 516. "御者啊,見此我心歡喜, 摩多利天界馭者我問你; 這些人前世作何善, 得生天界樂宮中?" 517. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 518. "凡是人間諸女性, 持戒虔誠優婆夷; 喜好佈施心常凈, 安住真實守布薩; 因其節制與佈施, 今得歡樂住天宮。 519. "此殿晶瑩且明亮, 琉璃所造極精工; 地界分佈皆適宜, 依比例度善安排。 520. "銅鼓小鼓齊奏響, 歌舞音樂皆和諧; 天界妙音常流出, 悅耳動聽最怡人。 521. "如此殊勝妙音聲, 我從未曾得聞見; 不論親見或耳聞, 未有如此妙境界。 522. "御者啊,見此我心歡喜, 摩多利天界馭者我問你; 這些人前世作何善, 得生天界樂宮中?" 523. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 524. "凡是人間諸眾生, 持戒虔誠優婆塞; 園林水井眾設施, 橋樑道路為眾修; 供養清涼羅漢眾, 恭敬虔誠作佈施。 525. "衣服飲食諸所需, 臥具資具悉供養; 對正直者生凈信, 歡喜佈施不吝惜。 526. "十四日與十五日, 及每半月第八日; 神變月份具八支, 持守布薩修善行。 527. "持守布薩修善戒, 常護諸戒不放逸; 因其節制與佈施, 今得歡樂住天宮。"
528.
『『Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ;
Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ.
529.
『『Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ;
Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā.
530.
『『Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne』』.
531.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
532.
『『Mithilāyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
533.
『『Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
534.
『『Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
535.
『『Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati』』.
536.
『『Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ [veḷuriyāsu nimmitaṃ (pī.)];
Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ , kūṭāgāravarocitaṃ.
537.
『『Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ;
Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā.
538.
『『Rājāyatanā kapitthā ca, ambā sālā ca jambuyo;
Tindukā ca piyālā ca, dumā niccaphalā bahū.
539.
『『Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne』』.
540.
『『Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
541.
『『Mithilāyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
542.
『『Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
543.
『『Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
544.
『『Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati』』.
545.
『『Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ;
Upetaṃ bhūmibhāgehi, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ.
546.
『『Āḷambarā mudiṅgā ca, naccagītā suvāditā;
Dibyā saddā niccharanti, savanīyā manoramā.
547.
『『Nāhaṃ evaṃgataṃ jātu [jātaṃ (ka.)], evaṃsuruciyaṃ pure;
Saddaṃ samabhijānāmi, diṭṭhaṃ vā yadi vā sutaṃ.
548.
『『Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modati saggapatto vimāne』』.
549.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
550.
『『Bārāṇasiyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
551.
『『Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
552.
『『Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
553.
『『Uposathaṃ upavasī, sadāsīlesu saṃvuto;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati.
554.
『『Yathā udayamādicco, hoti lohitako mahā;
Tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ, jātarūpassa nimmitaṃ.
我來為您翻譯這段經文: 528. "此殿晶瑩且明亮, 水晶所造巧精工; 眾多勝妙天女繞, 重樓高聳極莊嚴。 529. "飲食應時皆具足, 歌舞音樂兩相宜; 諸河環繞四周流, 各色花樹共交映。 530. "御者啊,見此我心歡喜, 摩多利天界馭者我問你; 此人生前修何善, 得生天界樂宮中?" 531. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 532. "此人本是彌梨羅(今尼泊爾境內), 昔為豪富施主家; 園林水井眾設施, 橋樑道路為眾修; 供養清涼羅漢眾, 恭敬虔誠作佈施。 533. "衣服飲食諸所需, 臥具資具悉供養; 對正直者生凈信, 歡喜佈施不吝惜。 534. "十四日與十五日, 及每半月第八日; 神變月份具八支, 持守布薩修善行。 535. "持守布薩修善戒, 常護諸戒不放逸; 因其節制與佈施, 今得歡樂住天宮。" 536. "此殿晶瑩且明亮, 水晶所造巧精工; 眾多勝妙天女繞, 重樓高聳極莊嚴。 537. "飲食應時皆具足, 歌舞音樂兩相宜; 諸河環繞四周流, 各色花樹共交映。 538. "王樹林間諸果樹, 芒果沙羅閻浮提; 腰果木蘋婆樹等, 常結碩果甚繁多。 539. "御者啊,見此我心歡喜, 摩多利天界馭者我問你; 此人生前修何善, 得生天界樂宮中?" 540. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 541. "此人本是彌梨羅(今尼泊爾境內), 昔為豪富施主家; 園林水井眾設施, 橋樑道路為眾修; 供養清涼羅漢眾, 恭敬虔誠作佈施。 542. "衣服飲食諸所需, 臥具資具悉供養; 對正直者生凈信, 歡喜佈施不吝惜。 543. "十四日與十五日, 及每半月第八日; 神變月份具八支, 持守布薩修善行。 544. "持守布薩修善戒, 常護諸戒不放逸; 因其節制與佈施, 今得歡樂住天宮。" 545. "此殿晶瑩且明亮, 琉璃所造極精工; 地界分佈皆適宜, 依比例度善安排。 546. "銅鼓小鼓齊奏響, 歌舞音樂皆和諧; 天界妙音常流出, 悅耳動聽最怡人。 547. "如此殊勝妙音聲, 我從未曾得聞見; 不論親見或耳聞, 未有如此妙境界。 548. "御者啊,見此我心歡喜, 摩多利天界馭者我問你; 此人生前修何善, 得生天界樂宮中?" 549. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 550. "此人本是波羅奈(今印度瓦拉納西), 昔為豪富施主家; 園林水井眾設施, 橋樑道路為眾修; 供養清涼羅漢眾, 恭敬虔誠作佈施。 551. "衣服飲食諸所需, 臥具資具悉供養; 對正直者生凈信, 歡喜佈施不吝惜。 552. "十四日與十五日, 及每半月第八日; 神變月份具八支, 持守布薩修善行。 553. "持守布薩修善戒, 常護諸戒不放逸; 因其節制與佈施, 今得歡樂住天宮。 554. "如同升起的太陽, 顯現廣大赤紅色; 此殿亦復如是現, 純金所造放光明。"
555.
『『Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne』』.
556.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
557.
『『Sāvatthiyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
558.
『『Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
559.
『『Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
560.
『『Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati.
561.
『『Vehāyasā me bahukā, jātarūpassa nimmitā;
Daddallamānā ābhenti, vijjuvabbhaghanantare.
562.
『『Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne』』.
563.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
564.
『『Saddhāya suniviṭṭhāya, saddhamme suppavedite;
Akaṃsu satthu vacanaṃ, sammāsambuddhasāsane [sammāsambuddhasāvakā (syā.), sammāsambuddhasāsanaṃ (pī.)];
Tesaṃ etāni ṭhānāni, yāni tvaṃ rāja passasi.
565.
『『Viditā te mahārāja, āvāsā pāpakamminaṃ;
Atho kalyāṇakammānaṃ, ṭhānāni viditāni te;
Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike』』.
566.
『『Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ, dibbayānamadhiṭṭhito;
Yāyamāno mahārājā, addā sīdantare nage;
Disvānāmantayī sūtaṃ, 『『ime ke nāma pabbatā』』.
567.
[ayaṃ gāthā sī. syā. pī. potthakesu aṭṭhakathāyañca na dissati] Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato [ayaṃ gāthā sī. syā. pī. potthakesu aṭṭhakathāyañca na dissati].
568.
『『Sudassano karavīko, īsadharo [isindharo (syā.), īsandharo (ka.)] yugandharo;
Nemindharo vinatako, assakaṇṇo girī brahā.
569.
『『Ete sīdantare nagā, anupubbasamuggatā;
Mahārājānamāvāsā , yāni tvaṃ rāja passasi.
570.
『『Anekarūpaṃ ruciraṃ, nānācitraṃ pakāsati;
Ākiṇṇaṃ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṃ [purakkhitaṃ (syā. ka.)].
571.
『『Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Imaṃ nu dvāraṃ kimabhaññamāhu [kimabhiññamāhu (sī. pī.)], (manorama dissati dūratova.) [( ) ayaṃ pāṭho syāmapotthakeyeva dissati]
572.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
573.
『『Citrakūṭoti yaṃ āhu, devarājapavesanaṃ;
Sudassanassa girino, dvārañhetaṃ pakāsati.
574.
『『Anekarūpaṃ ruciraṃ, nānācitraṃ pakāsati;
Ākiṇṇaṃ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṃ;
Pavisetena rājīsi, arajaṃ bhūmimakkama』』.
575.
『『Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ, dibbayānamadhiṭṭhito;
Yāyamāno mahārājā, addā devasabhaṃ idaṃ.
576.
『『Yathā sarade ākāse [ākāso (sī. syā. pī.)], nīlobhāso padissati;
Tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ.
我來為您翻譯這段文獻: 555. "御者啊,見此我心歡喜, 摩多利天界馭者我問你; 此人生前修何善, 得生天界樂宮中?" 556. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 557. "此人本是舍衛城(今印度薩赫特), 昔為豪富施主家; 園林水井眾設施, 橋樑道路為眾修; 供養清涼羅漢眾, 恭敬虔誠作佈施。 558. "衣服飲食諸所需, 臥具資具悉供養; 對正直者生凈信, 歡喜佈施不吝惜。 559. "十四日與十五日, 及每半月第八日; 神變月份具八支, 持守布薩修善行。 560. "持守布薩修善戒, 常護諸戒不放逸; 因其節制與佈施, 今得歡樂住天宮。 561. "空中眾多黃金殿, 閃耀輝煌甚莊嚴; 如同雷雲密佈時, 電光閃爍遍虛空。 562. "御者啊,見此我心歡喜, 摩多利天界馭者我問你; 這些人前世作何善, 得生天界樂宮中?" 563. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 564. "信心堅固且深固, 于正法中善宣說; 依教奉行不違背, 正等覺者之教法; 此即是彼諸善人, 汝所目睹之處所。 565. "大王當知諸惡人, 所居處所皆已知; 善業之人所住處, 亦為大王所明瞭; 聖王請速往前行, 覲見天界之帝王。" 566. "駕馭千匹天馬車, 乘坐天界妙車行; 大王行進途中時, 見到雪山諸山峰; 見此詢問車御者: '此等山峰何名號?'" 567. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 568. "善見山與迦樓山, 持軸山與雙峰山; 持邊山與毗那山, 馬耳山等諸高峰。 569. "此等雪山諸山峰, 次第升起高聳立; 大王所見諸宮殿, 即是四大天王居。 570. "種種形色甚美妙, 各種莊嚴皆顯現; 眾多天人環繞守, 如虎守護甚嚴謹。 571. "御者啊,見此我心歡喜, 摩多利天界馭者我問你; 此門何名世人說? 遠望已見最悅意。" 572. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 573. "此門名為雜色峰, 天王入此常經過; 善見山之正門戶, 今此明顯現於前。 574. "種種形色甚美妙, 各種莊嚴皆顯現; 眾多天人環繞守, 如虎守護甚嚴謹; 聖王請入此門中, 步履無塵地面行。" 575. "駕馭千匹天馬車, 乘坐天界妙車行; 大王行進途中時, 見到天眾集會處。 576. "如同秋季晴空中, 青色光輝遍顯現; 此殿亦復如是現, 琉璃所造放光明。"
577.
『『Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Imaṃ nu byamhaṃ kimabhaññamāhu [kimabhiññamāhu (sī. pī.)], (manorama dissati dūratova.) [( ) ayaṃ pāṭho syāmapotthakeyeva dissati]
578.
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
579.
『『Sudhammā iti yaṃ āhu, passesā [esesā (syā. ka.)] dissate sabhā;
Veḷuriyārucirā citrā, dhārayanti sunimmitā.
580.
『『Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā;
Yattha devā tāvatiṃsā, sabbe indapurohitā.
581.
『『Atthaṃ devamanussānaṃ, cintayantā samacchare;
Pavisetena rājīsi, devānaṃ anumodanaṃ』』.
582.
『『Taṃ devā paṭinandiṃsu, disvā rājānamāgataṃ;
『『Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Nisīda dāni rājīsi, devarājassa santike』』.
583.
『『Sakkopi paṭinandittha [paṭinanditvā (ka.)], vedehaṃ mithilaggahaṃ;
Nimantayittha [nimantayī ca (sī. pī.)] kāmehi, āsanena ca vāsavo.
584.
『『Sādhu khosi anuppatto, āvāsaṃ vasavattinaṃ;
Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu;
Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse』』.
585.
『『Yathā yācitakaṃ yānaṃ, yathā yācitakaṃ dhanaṃ;
Evaṃsampadamevetaṃ, yaṃ parato dānapaccayā.
586.
『『Na cāhametamicchāmi, yaṃ parato dānapaccayā;
Sayaṃkatāni puññāni, taṃ me āveṇikaṃ [āveṇiyaṃ (sī. syā. pī.), āvenikaṃ (ka.)] dhanaṃ.
587.
『『Sohaṃ gantvā manussesu, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;
Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;
Yaṃ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappati』』.
588.
『『Bahūpakāro no bhavaṃ, mātali devasārathi;
Yo me kalyāṇakammānaṃ, pāpānaṃ paṭidassayi』』 [paṭidaṃsayi (pī.)].
589.
『『Idaṃ vatvā nimirājā, vedeho mithilaggaho;
Puthuyaññaṃ yajitvāna, saṃyamaṃ ajjhupāgamī』』ti.
Nimijātakaṃ [nemirājajātakaṃ (syā.)] catutthaṃ.
- Umaṅgajātakaṃ (5)
590.
『『Pañcālo sabbasenāya, brahmadattoyamāgato;
Sāyaṃ pañcāliyā senā, appameyyā mahosadha.
591.
『『Vīthimatī [piṭṭhimatī (sī. pī.), viddhimatī (syā.)] pattimatī, sabbasaṅgāmakovidā;
Ohārinī saddavatī, bherisaṅkhappabodhanā.
592.
『『Lohavijjā alaṅkārā, dhajinī vāmarohinī;
Sippiyehi susampannā, sūrehi suppatiṭṭhitā.
593.
『『Dasettha paṇḍitā āhu, bhūripaññā rahogamā [rahogatā (syā. ka.)];
Mātā ekādasī rañño, pañcāliyaṃ pasāsati.
594.
『『Athetthekasataṃ khatyā, anuyantā yasassino;
Acchinnaraṭṭhā byathitā, pañcāliyaṃ [pañcālīnaṃ (bahūsu)] vasaṃ gatā.
595.
『『Yaṃvadā-takkarā rañño, akāmā piyabhāṇino;
Pañcālamanuyāyanti, akāmā vasino gatā.
596.
『『Tāya senāya mithilā, tisandhiparivāritā;
Rājadhānī videhānaṃ, samantā parikhaññati.
597.
『『Uddhaṃ tārakajātāva, samantā parivāritā;
Mahosadha vijānāhi, kathaṃ mokkho bhavissati』』.
598.
『『Pāde deva pasārehi, bhuñja kāme ramassu ca;
Hitvā pañcāliyaṃ senaṃ, brahmadatto palāyiti』』 [palāyati (sī. syā.)].
599.
『『Rājā santhavakāmo te, ratanāni pavecchati;
Āgacchantu ito [tato (sī. syā.)] dūtā, mañjukā piyabhāṇino.
600.
『『Bhāsantu mudukā vācā, yā vācā paṭinanditā;
Pañcālo ca videho ca [pañcālā ca videhā ca (sī. pī.)], ubho ekā bhavantu te』』.
我來翻譯這段經文: 577. "御者啊,見此我心歡喜, 摩多利天界馭者我問你; 此殿何名為世說? 遠望已見最悅意。" 578. 天界馭者摩多利, 應詢如是為解說; 深知善業之果報, 為求知者而宣說。 579. "此殿世稱善法堂, 請看殿堂今顯現; 琉璃光耀多彩飾, 巧工所造甚莊嚴。 580. "八角柱石善雕琢, 儘是琉璃為材質; 三十三天諸天眾, 皆隨帝釋集此中。 581. "為思天人諸利益, 眾天聚會常商議; 聖王且入此殿中, 天眾歡喜相隨順。" 582. "眾天見王來此處, 皆生歡喜相隨順: '善來大王今至此, 莫道路途太遙遠; 請王就座此殿中, 近於天帝之座側。'" 583. "帝釋亦生大歡喜, 見彌梨羅國王至; 以諸欲樂相邀請, 天主獻座迎貴賓。 584. "善哉王今來此處, 自在天眾居住地; 愿王住此天眾中, 一切欲樂皆圓滿; 三十三天諸天眾, 享受非人天界樂。" 585. "如同借來之車乘, 亦如借來之財物; 如是依他行佈施, 所得果報亦如是。 586. "我不希求此果報, 依靠他人佈施得; 唯有自作諸功德, 才是我之真財富。 587. "我當返回人間去, 廣修善業作功德; 佈施持戒修梵行, 調伏自心護諸根; 如是修行得安樂, 后無悔恨生歡喜。" 588. "摩多利天界馭者, 於我多有大恩德; 為我顯示諸善惡, 功德罪業之果報。" 589. "尼彌王如是說已, 彌梨羅國之君主; 廣行佈施修供養, 勤修諸戒證菩提。" 尼彌本生經第四 智慧道本生經(第542) 590. "般遮羅王統全軍, 梵授領軍今已至; 般遮羅軍晚來時, 大慧賢者難計數。 591. "步隊並車隊遍佈, 善知一切作戰法; 軍勢兇猛聲響大, 戰鼓螺號齊鳴響。 592. "金屬製具為裝飾, 旗隊排列左邊行; 技藝高超皆精通, 勇士堅實為後盾。 593. "其中十位智者在, 廣大智慧善隱行; 王母為第十一位, 掌管般遮羅軍政。 594. "又有百位剎帝利, 隨從而來具名聲; 國土失去心憂苦, 歸順般遮羅統領。 595. "昔日為王謀事者, 違心說著悅耳言; 今隨般遮羅軍行, 無奈臣服他人下。 596. "此軍已將彌梨羅, 三方包圍緊環繞; 毗提訶國王城, 周圍挖掘深壕溝。 597. "如同滿天繁星布, 四周包圍無縫隙; 大慧賢者當思量, 如何能得脫此圍。" 598. "大王且伸展雙足, 安享欲樂樂嬉戲; 般遮羅大軍必將, 梵授率領速逃遁。" 599. "國王欲與你和好, 將贈予你諸珍寶; 使者從彼處前來, 言語悅耳善辭令。 600. "說著柔和甜美語, 令人歡喜悅耳聞; 般遮羅毗提訶, 愿二國成為一體。"
601.
『『Kathaṃ nu kevaṭṭa mahosadhena, samāgamo āsi tadiṅgha brūhi;
Kacci te paṭinijjhatto, kacci tuṭṭho mahosadho』』.
602.
『『Anariyarūpo puriso janinda, asammodako thaddho asabbhirūpo;
Yathā mūgo ca badhiro ca, na kiñcitthaṃ abhāsatha』』 [abhāsittha (ka.)].
603.
『『Addhā idaṃ mantapadaṃ sududdasaṃ, attho suddho naravīriyena diṭṭho;
Tathā hi kāyo mama sampavedhati, hitvā sayaṃ ko parahatthamessati』』.
604.
『『Channañhi ekāva matī sameti, ye paṇḍitā uttamabhūripattā;
Yānaṃ ayānaṃ atha vāpi ṭhānaṃ, mahosadha tvampi matiṃ karohi』』.
605.
『『Jānāsi kho rāja mahānubhāvo, mahabbalo cūḷanibrahmadatto;
Rājā ca taṃ icchati māraṇatthaṃ [kāraṇatthaṃ (sī. pī.)], migaṃ yathā okacarena luddo.
606.
『『Yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ;
Āmagiddho na jānāti, maccho maraṇamattano.
607.
『『Evameva tuvaṃ rāja, cūḷaneyyassa dhītaraṃ;
Kāmagiddho na jānāsi, macchova maraṇamattano.
608.
『『Sace gacchasi pañcālaṃ, khippamattaṃ jahissati;
Migaṃ panthānubandhaṃva [pathānupannaṃva (sī. syā. pī.)], mahantaṃ bhayamessati』』.
609.
『『Mayameva bālamhase eḷamūgā, ye uttamatthāni tayī lapimhā;
Kimeva tvaṃ naṅgalakoṭivaḍḍho, atthāni jānāsi yathāpi aññe』』.
610.
『『Imaṃ gale gahetvāna, nāsetha vijitā mama;
Yo me ratanalābhassa, antarāyāya bhāsati』』.
611.
『『Tato ca so apakkamma, vedehassa upantikā;
Atha āmantayī dūtaṃ, mādharaṃ [maḍharaṃ (sī.), mādhuraṃ (syā.), māṭharaṃ (pī.)] suvapaṇḍitaṃ.
612.
『『Ehi samma haritapakkha [harīpakkha (sī. pī.)], veyyāvaccaṃ karohi me;
Atthi pañcālarājassa, sāḷikā sayanapālikā.
613.
『Taṃ bandhanena [taṃ pattharena (sī. pī.), taṃ santhavena (syā.)] pucchassu, sā hi sabbassa kovidā;
Sā tesaṃ sabbaṃ jānāti, rañño ca kosiyassa ca.
614.
『『『Āmo』ti so paṭissutvā, mādharo suvapaṇḍito;
Agamāsi haritapakkho [harīpakkho (sī. pī.)], sāḷikāya upantikaṃ.
615.
『『Tato ca kho so gantvāna, mādharo suvapaṇḍito;
Athāmantayi sugharaṃ, sāḷikaṃ mañjubhāṇikaṃ.
616.
『Kacci te sughare khamanīyaṃ, kacci vesse anāmayaṃ;
Kacci te madhunā lājā, labbhate sughare tuvaṃ』 [tava (sī. pī.)].
617.
『Kusalañceva me samma, atho samma anāmayaṃ;
Atho me madhunā lājā, labbhate suvapaṇḍita.
618.
『Kuto nu samma āgamma, kassa vā pahito tuvaṃ;
Na ca mesi ito pubbe, diṭṭho vā yadi vā suto』』.
619.
『『Ahosiṃ sivirājassa, pāsāde sayanapālako;
Tato so dhammiko rājā, baddhe mocesi bandhanā』』.
620.
『『Tassa mekā dutiyāsi, sāḷikā mañjubhāṇikā;
Taṃ tattha avadhī seno, pekkhato sughare mama』』.
621.
『『Tassā kāmā hi sammatto, āgatosmi tavantike;
Sace kareyya [kareyyāsi (sī.), kareyu (syā.), kareyyāsi me (pī.)] okāsaṃ, ubhayova vasāmase』』.
622.
『『Suvova suviṃ kāmeyya, sāḷiko pana sāḷikaṃ;
Suvassa sāḷikāyeva [sāḷikāya ca (sī. pī.)], saṃvāso hoti kīdiso』』.
623.
『『Yoyaṃ kāme [yaṃ yaṃ kāmī (sī. pī.)] kāmayati, api caṇḍālikāmapi;
Sabbo hi sadiso hoti, natthi kāme asādiso』』.
624.
『『Atthi jampāvatī [jambāvatī (sī. syā.), campāvatī (ka.)] nāma, mātā sivissa [sibbissa (sī. pī.)] rājino;
Sā bhariyā vāsudevassa, kaṇhassa mahesī piyā.
601. "凱瓦塔請告訴我, 大慧賢者如何見; 他是否已迴心轉, 是否歡喜生善意?" 602. "王啊此人非聖者, 不善共處性頑固; 如同啞者與聾人, 一言不發無迴應。" 603. "此深密意難理解, 唯勇智者能明瞭; 我身因此不禁顫, 誰會放棄投他人?" 604. "六位最上智者中, 唯有一人見相投; 或行或止或不動, 大慧賢者當思慮。" 605. "你知般遮羅王乃, 大力具大威神者; 王欲害你取性命, 如獵人慾捕獵物。 606. "如魚見鉤掛肉餌, 彎曲鉤上覆鮮肉; 貪食不知自身危, 魚兒將遇殺身禍。 607. "如是國王你亦然, 貪戀般遮羅王女; 如魚貪食不知危, 不覺即將遭殺害。 608. "若去般遮羅國時, 他將迅速斷你命; 如鹿誤入獵人路, 終將遭遇大災禍。" 609. "我等實如愚癡者, 向你談論最高事; 你這耕夫之子啊, 豈能知曉如他人?" 610. "抓住此人頸項處, 驅逐他出我國境; 因他妨礙我得到, 珍寶婚姻之良緣。" 611. 因此他從毗提訶, 王之身邊退下去; 召喚使者摩陀羅, 聰慧鸚鵡來商議。 612. "來吧朋友綠翅鳥, 為我效勞做一事; 般遮羅王宮殿中, 有隻八哥守床榻。 613. "你當親近去詢問, 她知一切諸事情; 國王與後宮內事, 無不了然于胸中。" 614. "好的"聰慧鸚鵡應, 摩陀羅鳥綠翅者; 立即飛往八哥處, 前去探詢諸訊息。 615. 於是聰慧摩陀羅, 飛抵八哥所在處; 問候善語八哥鳥, 聲音悅耳善言辭。 616. "你好嗎親愛八哥, 身體安康無病痛? 可有蜜和炒米食, 供你享用以維生?" 617. "朋友我一切安好, 亦無病痛身康健; 蜜和炒米皆不缺, 聰慧鸚鵡請勿憂。 618. "朋友你從何處來, 是誰派你前來此? 我從未曾見過你, 亦未聽聞你訊息。" 619. "我曾在尸毗王處, 宮中守護臥榻者; 後來正直國王釋, 放我出離籠中去。" 620. "我有一位好伴侶, 悅耳動聽八哥鳥; 被鷹當著我面前, 捉去吃掉好傷心。" 621. "因思念她我癡迷, 特來尋你作伴侶; 若你願意接納我, 我們二人同居住。" 622. "鸚鵡配對鸚鵡好, 八哥理應配八哥; 鸚鵡八哥若配對, 如何能成好伴侶?" 623. "凡是愛慕他人者, 即便對象是賤民; 在愛面前皆平等, 愛中不分貴與賤。" 624. "有位佔波瓦提后, 尸毗王之生身母; 她是黑天神之妻, 婆修天神最愛妃。
625.
『『Raṭṭhavatī [rathavatī (sī. pī.), ratanavatī (syā.)] kimpurisī, sāpi vacchaṃ akāmayi;
Manusso migiyā saddhiṃ, natthi kāme asādiso』』.
626.
『『Handa khvāhaṃ gamissāmi, sāḷike mañjubhāṇike;
Paccakkhānupadañhetaṃ, atimaññasi nūna maṃ』』.
627.
『『Na sirī taramānassa, mādhara suvapaṇḍita;
Idheva tāva acchassu, yāva rājāna dakkhasi [dakkhisi (pī.)];
Sossi [sossasi (sī.)] saddaṃ mudiṅgānaṃ, ānubhāvañca rājino』』.
628.
『『Yo nu khvāyaṃ tibbo saddo, tirojanapade [tirojanapadaṃ (pī. ka.)] suto;
Dhītā pañcālarājassa, osadhī viya vaṇṇinī;
Taṃ dassati videhānaṃ, so vivāho bhavissati』』.
629.
『『Ediso mā [nediso te (sī.)] amittānaṃ, vivāho hotu mādhara;
Yathā pañcālarājassa, vedehena bhavissati』』.
630.
『『Ānayitvāna vedehaṃ, pañcālānaṃ rathesabho;
Tato naṃ ghātayissati, nassa sakhī bhavissati』』.
631.
『『Handa kho maṃ anujānāhi, rattiyo sattamattiyo;
Yāvāhaṃ sivirājassa, ārocemi mahesino;
Laddho ca me āvasatho, sāḷikāya upantikaṃ』』 [upantikā (sī. ka.)].
632.
『『Handa kho taṃ anujānāmi, rattiyo sattamattiyo;
Sace tvaṃ sattarattena, nāgacchasi mamantike;
Maññe okkantasattaṃ [okkantasantaṃ (syā. pī. ka.)] maṃ, matāya āgamissasi』』.
633.
『『Tato ca kho so gantvāna, mādharo suvapaṇḍito;
Mahosadhassa akkhāsi, sāḷikāvacanaṃ idaṃ』』.
634.
『『Yasseva ghare bhuñjeyya bhogaṃ, tasseva atthaṃ puriso careyya』』;
『『Handāhaṃ gacchāmi pure janinda, pañcālarājassa puraṃ surammaṃ;
Nivesanāni māpetuṃ, vedehassa yasassino.
635.
『『Nivesanāni māpetvā, vedehassa yasassino;
Yadā te pahiṇeyyāmi, tadā eyyāsi khattiya』』.
636.
『『Tato ca pāyāsi pure mahosadho, pañcālarājassa puraṃ surammaṃ;
Nivesanāni māpetuṃ, vedehassa yasassino』』.
637.
『『Nivesanāni māpetvā, vedehassa yasassino;
Athassa pāhiṇī dūtaṃ, [natthi sī. pī. potthakesu] vedehaṃ mithilaggahaṃ [natthi sī. pī. potthakesu];
Ehi dāni mahārāja, māpitaṃ te nivesanaṃ』』.
638.
『『Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅgiyā [caturaṅginiyā (ka.)];
Anantavāhanaṃ daṭṭhuṃ, phītaṃ kapiliyaṃ [kampilliyaṃ (sī. pī.)] puraṃ』』.
639.
『『Tato ca kho so gantvāna, brahmadattassa pāhiṇi;
『Āgato』smi mahārāja, tava pādāni vandituṃ.
640.
『Dadāhi dāni me bhariyaṃ, nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhataṃ』』』.
641.
『『Svāgataṃ teva [te (sī.), tepi (syā.), tena (pī.)] vedeha, atho te adurāgataṃ;
Nakkhattaṃyeva paripuccha, ahaṃ kaññaṃ dadāmi te;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhataṃ』』.
642.
『『Tato ca rājā vedeho, nakkhattaṃ paripucchatha [paripucchati (syā. ka.)];
Nakkhattaṃ paripucchitvā, brahmadattassa pāhiṇi.
643.
『『Dadāhi dāni me bhariyaṃ, nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhataṃ』』.
644.
『『Dadāmi dāni te bhariyaṃ, nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhataṃ』』.
645.
『『Hatthī assā rathā pattī, senā tiṭṭhanti vammitā [vammikā (syā. ka.)];
Ukkā padittā jhāyanti, kinnu maññanti paṇḍitā.
625. "拉塔瓦提金補利, 亦曾愛慕犢牛子; 人類與獸相愛戀, 愛中不分貴與賤。" 626. "那麼我現在就走, 善語八哥請告別; 你明顯地拒絕我, 看來你是輕視我。" 627. "勿急摩陀羅智鳥, 吉祥不與匆忙伴; 且在此處暫停留, 等待得見國王時; 聽聞鼓聲齊奏響, 親睹國王威神力。" 628. "何故傳來如此聲, 遠隔他國皆可聞; 般遮羅王之公主, 容貌美麗如藥草; 將嫁與毗提訶王, 婚禮即將要舉行?" 629. "摩陀羅啊愿敵人, 遇此婚姻般不祥; 如般遮羅王與那, 毗提訶王之聯姻。" 630. "般遮羅車隊首領, 將迎來毗提訶王; 然後便要將他殺, 絕不會成好姻緣。" 631. "請允許我離開此, 僅需七夜時光里; 我去稟報尸毗王, 此事關係極重大; 我已獲得居所在, 八哥身邊暫棲身。" 632. "我允你去七夜期, 七日之內需回返; 若你七夜不歸來, 不來我這裡相見; 我想你定會發現, 我已死去方才來。" 633. 於是聰慧摩陀羅, 飛往大慧賢者處; 將此八哥所言語, 如實相告不遺漏。 634. "凡在何處享用食, 應為其人謀福利"; "讓我先往王城去, 般遮羅美麗城中; 為有榮耀毗提訶, 建造宮殿居住處。 635. 為有榮耀毗提訶, 建好宮殿居住處; 待我派人前去請, 剎帝利王才可來。" 636. 於是大慧啟程往, 般遮羅美麗城中; 為有榮耀毗提訶, 建造宮殿居住處。 637. 為有榮耀毗提訶, 建好宮殿居住處; 派遣使者前往請, 彌梨羅城國王來; "大王請即刻前來, 宮殿已為你建好。" 638. 於是國王便啟程, 四兵軍隊相隨從; 欲見無盡車隊城, 繁榮甘比拉城市。 639. 到達之後便遣使, 稟報梵授王知曉; "大王我已來此地, 為敬拜你雙足尊。 640. 請現在把公主賜, 全身美麗無瑕女; 以黃金飾所裝扮, 婢女眾多作侍從。" 641. "善來毗提訶王啊, 你來得正是時候; 且先問詢吉星相, 我定將公主賜你; 以黃金飾所裝扮, 婢女眾多作侍從。" 642. 於是毗提訶王便, 詢問星相是否宜; 問詢星相完畢后, 派人稟報梵授王。 643. "請現在把公主賜, 全身美麗無瑕女; 以黃金飾所裝扮, 婢女眾多作侍從。" 644. "我現在把公主賜, 全身美麗無瑕女; 以黃金飾所裝扮, 婢女眾多作侍從。" 645. "象馬戰車步兵隊, 披甲軍隊皆列陣; 火把點燃四處照, 智者對此作何想?"
646.
『『Hatthī assā rathā pattī, senā tiṭṭhanti vammitā [vammikā (syā. ka.)];
Ukkā padittā jhāyanti, kiṃ nu kāhanti [kāhati (ka.)] paṇḍita』』.
647.
『『Rakkhati taṃ mahārāja, cūḷaneyyo mahabbalo;
Paduṭṭho brahmadattena [paduṭṭho te brahmadatto (sī. syā. pī.)], pāto taṃ ghātayissati』』.
648.
『『Ubbedhati me hadayaṃ, mukhañca parisussati;
Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhova ātape.
649.
『『Kammārānaṃ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi;
Evampi hadayaṃ mayhaṃ, anto jhāyati no bahi』』.
650.
『『Pamatto mantanātīto, bhinnamantosi khattiya;
Idāni kho taṃ tāyantu, paṇḍitā mantino janā.
651.
『『Akatvāmaccassa vacanaṃ, atthakāmahitesino;
Attapītirato rājā, migo kūṭeva ohito.
652.
『『Yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ;
Āmagiddho na jānāti, maccho maraṇamattano.
653.
『『Evameva tuvaṃ rāja, cūḷaneyyassa dhītaraṃ;
Kāmagiddho na jānāsi, macchova maraṇamattano.
654.
『『Sace gacchasi pañcālaṃ, khippamattaṃ jahissasi;
Migaṃ panthānubandhaṃva, mahantaṃ bhayamessati.
655.
『『Anariyarūpo puriso janinda, ahīva ucchaṅgagato ḍaseyya;
Na tena mittiṃ kayirātha dhīro [pañño (pī.)], dukkho have kāpurisena [kāpurisehi (ka.)] saṅgamo.
656.
『『Yadeva [yaṃ tveva (sī. syā. pī.)] jaññā purisaṃ [puriso (syā. ka.)] janinda, sīlavāyaṃ bahussuto;
Teneva mittiṃ kayirātha dhīro, sukho have sappurisena saṅgamo』』.
657.
『『Bālo tuvaṃ eḷamūgosi rāja, yo uttamatthāni mayī lapittho;
Kimevahaṃ naṅgalakoṭivaḍḍho, atthāni jānāmi [jānissaṃ (sī. syā. pī.)] yathāpi aññe.
658.
『『Imaṃ gale gahetvāna, nāsetha vijitā mama;
Yo me ratanalābhassa, antarāyāya bhāsati』』.
659.
『『Mahosadha atītena, nānuvijjhanti paṇḍitā;
Kiṃ maṃ assaṃva sambandhaṃ, patodeneva vijjhasi.
660.
『『Sace passasi mokkhaṃ vā, khemaṃ vā pana passasi;
Teneva maṃ anusāsa, kiṃ atītena vijjhasi』』.
661.
『『Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ, dukkaraṃ durabhisambhavaṃ;
Na taṃ sakkomi mocetuṃ, tvaṃ pajānassu [tvampi jānassu (sī. pī.)] khattiya.
662.
『『Santi vehāyasā [vehāsayā (sī. pī.)] nāgā, iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
663.
『『Santi vehāyasā assā, iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
664.
『『Santi vehāyasā pakkhī, iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
665.
『『Santi vehāyasā yakkhā, iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
666.
『『Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ, dukkaraṃ durabhisambhavaṃ;
Na taṃ sakkomi mocetuṃ, antalikkhena khattiya』』.
667.
『『Atīradassī puriso, mahante udakaṇṇave;
Yattha so labhate gādhaṃ [nāvaṃ (ka.)], tattha so vindate sukhaṃ.
668.
『『Evaṃ amhañca rañño ca, tvaṃ patiṭṭhā mahosadha;
Tvaṃ nosi mantinaṃ seṭṭho, amhe dukkhā pamocaya』』.
669.
『『Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ, dukkaraṃ durabhisambhavaṃ;
Na taṃ sakkomi mocetuṃ, tvaṃ pajānassu senaka』』.
670.
『『Suṇohi metaṃ [etaṃ (sī. ka.)] vacanaṃ, passa senaṃ [passase』taṃ (sī. pī.)] mahabbhayaṃ;
Senakaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi』』.
646. "象馬戰車步兵隊, 披甲軍隊皆列陣; 火把點燃四處照, 智者對此將何為?" 647. "大王般遮羅大力, 正為守護你安全; 但他心懷惡意圖, 明晨即將害你命。" 648. "我心已感到驚惶, 口中乾澀不安寧; 無法獲得任何安, 如被烈日燒灼般。 649. "如同鐵匠爐中火, 內燃外表不可見; 我心此刻亦如是, 內燃外表不顯現。" 650. "你已疏忽失良機, 計謀已破剎帝利; 此時愿智者謀臣, 能來救護你性命。 651. "不聽大臣善忠告, 為你謀利求福者; 王貪自樂沉醉中, 如鹿落入陷阱般。 652. "如魚見鉤掛肉餌, 彎曲鉤上覆鮮肉; 貪食不知自身危, 魚兒將遇殺身禍。 653. "如是國王你亦然, 貪戀般遮羅王女; 如魚貪食不知危, 不覺即將遭殺害。 654. "若去般遮羅國時, 他將迅速斷你命; 如鹿誤入獵人路, 終將遭遇大災禍。 655. "此人品性非高尚, 如蛇在懷必噬人; 智者不應與交友, 惡人相交必受苦。 656. "若知此人有品德, 多聞持戒有智慧; 智者應與之為友, 善人相交樂無窮。" 657. "你是愚蠢啞巴王, 向我說些高論調; 我這農夫之子者, 豈能如他人知事。 658. "抓住此人頸項處, 驅逐他出我國境; 因他妨礙我得到, 珍寶婚姻之良緣。" 659. "大慧賢者智者不, 因過去事來指責; 何故如刺馬前行, 用棍責打我身軀。 660. "若你見有解脫道, 或見安穩出路時; 請以此來教導我, 何必指責已往事。" 661. "已往人事實難行, 困難重重難度越; 我無力救你脫離, 剎帝利王須自知。 662. "有些神通大威力, 空行龍眾具聲名; 若有如此神通者, 或可載你離此去。 663. "有些神通大威力, 空行天馬具聲名; 若有如此神通者, 或可載你離此去。 664. "有些神通大威力, 空行飛鳥具聲名; 若有如此神通者, 或可載你離此去。 665. "有些神通大威力, 空行夜叉具聲名; 若有如此神通者, 或可載你離此去。 666. "已往人事實難行, 困難重重難度越; 我無法讓你乘空, 剎帝利王得脫離。" 667. "人在大海無涯處, 遠望不見岸邊時; 若能得到淺灘處, 即可獲得安樂地。 668. "如是我等與國王, 仰賴大慧你支撐; 你是謀臣中最勝, 救我等離苦難中。" 669. "已往人事實難行, 困難重重難度越; 我無力救你脫離, 斯那迦你須自知。" 670. "且聽我說這番話, 看此軍隊甚可畏; 現在我問斯那迦, 你認為該如何行?"
671.
『『Aggiṃ vā dvārato dema, gaṇhāmase vikantanaṃ [vikattanaṃ (sī. pī.)];
Aññamaññaṃ vadhitvāna, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi』』.
672.
『『Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;
Pukkusaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi』』.
673.
『『Visaṃ khāditvā miyyāma, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi』』.
674.
『『Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;
Kāmindaṃ [kāvindaṃ (sī. pī.)] dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi』』.
675.
『『Rajjuyā bajjha miyyāma, papātā papatāmase [papatemase (sī. pī.)];
Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi』』.
676.
『『Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;
Devindaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi』』.
677.
『『Aggiṃ vā dvārato dema, gaṇhāmase vikantanaṃ;
Aññamaññaṃ vadhitvāna, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
Na no sakkoti mocetuṃ, sukheneva mahosadho』』.
678.
『『Yathā kadalino sāraṃ, anvesaṃ nādhigacchati;
Evaṃ anvesamānā naṃ, pañhaṃ najjhagamāmase.
679.
『『Yathā simbalino sāraṃ, anvesaṃ nādhigacchati;
Evaṃ anvesamānā naṃ, pañhaṃ najjhagamāmase.
680.
『『Adese vata no vuṭṭhaṃ, kuñjarānaṃvanodake;
Sakāse dummanussānaṃ, bālānaṃ avijānataṃ.
681.
『『Ubbedhati me hadayaṃ, mukhañca parisussati;
Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhova ātape.
682.
『『Kammārānaṃ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi;
Evampi hadayaṃ mayhaṃ, anto jhāyati no bahi』』.
683.
『『Tato so paṇḍito dhīro, atthadassī mahosadho;
Vedehaṃ dukkhitaṃ disvā, idaṃ vacanamabravi.
684.
『Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, rāhuggahaṃva [rāhugahitaṃva (sī. syā. pī.)] candimaṃ.
685.
『Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, rāhuggahaṃva sūriyaṃ.
686.
『『Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, paṅke sannaṃva kuñjaraṃ.
687.
『Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, peḷābaddhaṃva pannagaṃ.
688.
[ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati] 『Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, pakkhiṃ baddhaṃva pañjare [ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati].
689.
『Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, macche jālagateriva.
690.
『Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, sayoggabalavāhanaṃ.
691.
『Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Pañcālaṃ vāhayissāmi [bāhayissāmi (syā.), vārayissāmi (ka.)], kākasenaṃva leḍḍunā.
692.
『Adu paññā kimatthiyā, amacco vāpi tādiso;
Yo taṃ sambādhapakkhandaṃ [sambādhapakkhantaṃ (sī. pī.)], dukkhā na parimocaye』』』.
693.
『『Etha māṇavā uṭṭhetha, mukhaṃ sodhetha sandhino;
Vedeho sahamaccehi, umaṅgena [ummaggena (sī. pī.), ummaṅge (syā.) evamuparipi] gamissati』』.
694.
『『Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, paṇḍitassānucārino [paṇḍitassānusārino (sī. syā. pī.)];
Umaṅgadvāraṃ vivariṃsu, yantayutte ca aggaḷe』』.
671. "從門放火來自焚, 或持利刃相殺戮; 我等互相殘殺后, 速速結束自己命; 免得梵授王折磨, 長久受苦而死去。" 672. "且聽我說這番話, 看此軍隊甚可畏; 現在我問普庫沙, 你認為該如何行?" 673. "讓我們服毒而死, 速速結束自己命; 免得梵授王折磨, 長久受苦而死去。" 674. "且聽我說這番話, 看此軍隊甚可畏; 現在我問迦民達, 你認為該如何行?" 675. "讓我們尋繩上吊, 或從懸崖跳下去; 免得梵授王折磨, 長久受苦而死去。" 676. "且聽我說這番話, 看此軍隊甚可畏; 現在我問提溫達, 你認為該如何行?" 677. "從門放火來自焚, 或持利刃相殺戮; 我等互相殘殺后, 速速結束自己命; 大慧賢者難救我, 無法輕易使脫離。" 678. "如同尋找芭蕉心, 搜尋不得其精髓; 我等亦復如是尋, 無法找到解決法。 679. "如同尋找木棉心, 搜尋不得其精髓; 我等亦復如是尋, 無法找到解決法。 680. "我等實住不當處, 如象困於淺水中; 與諸愚人共處此, 不明事理無智者。 681. "我心已感到驚惶, 口中乾澀不安寧; 無法獲得任何安, 如被烈日燒灼般。 682. "如同鐵匠爐中火, 內燃外表不可見; 我心此刻亦如是, 內燃外表不顯現。" 683. 於是那位大智者, 見利害事大慧人; 見毗提訶憂苦時, 說出如此這番話: 684. "大王請勿生恐懼, 車軍之首莫驚慌; 我必救你脫險境, 如月脫離羅睺口。 685. "大王請勿生恐懼, 車軍之首莫驚慌; 我必救你脫險境, 如日脫離羅睺口。 686. "大王請勿生恐懼, 車軍之首莫驚慌; 我必救你脫險境, 如象脫離泥沼中。 687. "大王請勿生恐懼, 車軍之首莫驚慌; 我必救你脫險境, 如蛇脫離籠中去。 688. "大王請勿生恐懼, 車軍之首莫驚慌; 我必救你脫險境, 如鳥脫離籠中去。 689. "大王請勿生恐懼, 車軍之首莫驚慌; 我必救你脫險境, 如魚脫離網罟去。 690. "大王請勿生恐懼, 車軍之首莫驚慌; 我必救你脫險境, 與車馬軍眾一起。 691. "大王請勿生恐懼, 車軍之首莫驚慌; 我將驅散般遮羅, 如土塊散烏鴉群。 692. "若有智慧何用處, 或有如此大臣在; 見你陷入困境中, 卻不能救你脫離。" 693. "來吧年輕人起身, 清理隧道入口處; 毗提訶與大臣眾, 將從隧道中離去。" 694. 聽聞智者此言后, 隨從智者諸年輕; 開啟隧道諸門戶, 機關閘門皆打開。
695.
『『Purato senako yāti, pacchato ca mahosadho;
Majjhe ca rājā vedeho, amaccaparivārito』』.
696.
『『Umaṅgā nikkhamitvāna, vedeho nāvamāruhi;
Abhirūḷhañca taṃ ñatvā [abhiruyhañca ñatvāna (syā. ka.)], anusāsi mahosadho.
697.
『Ayaṃ te sasuro deva, ayaṃ sassu janādhipa;
Yathā mātu paṭipatti, evaṃ te hotu sassuyā.
698.
『Yathāpi niyako bhātā, saudariyo ekamātuko;
Evaṃ pañcālacando te, dayitabbo rathesabha.
699.
『Ayaṃ pañcālacandī te, rājaputtī abhicchitā [abhijjhitā (sī. syā. pī.)];
Kāmaṃ karohi te tāya, bhariyā te rathesabha』』』.
700.
『『Āruyha nāvaṃ taramāno, kinnu tīramhi tiṭṭhasi;
Kicchā muttāmha dukkhato, yāma dāni mahosadha』』.
701.
『『Nesa dhammo mahārāja, yohaṃ senāya nāyako;
Senaṅgaṃ parihāpetvā, attānaṃ parimocaye.
702.
『『Nivesanamhi te deva, senaṅgaṃ parihāpitaṃ;
Taṃ dinnaṃ brahmadattena, ānayissaṃ rathesabha』』.
703.
『『Appaseno mahāsenaṃ, kathaṃ viggayha [niggayha (syā. ka.)] ṭhassasi;
Dubbalo balavantena, vihaññissasi paṇḍita』』.
704.
『『Appasenopi ce mantī, mahāsenaṃ amantinaṃ;
Jināti rājā rājāno, ādiccovudayaṃ tamaṃ』』.
705.
『『Susukhaṃ vata saṃvāso, paṇḍitehīti senaka;
Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;
Amittahatthattagate [amittassa hatthagate (ka.)], mocayī no mahosadho』』.
706.
『『Evametaṃ [evameva (syā.)] mahārāja, paṇḍitā hi sukhāvahā;
Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;
Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho』』.
707.
『『Rakkhitvā kasiṇaṃ rattiṃ, cūḷaneyyo mahabbalo;
Udentaṃ aruṇuggasmiṃ, upakāriṃ upāgami.
708.
『『Āruyha pavaraṃ nāgaṃ, balavantaṃ saṭṭhihāyanaṃ;
Rājā avoca pañcālo, cūḷaneyyo mahabbalo.
709.
『『Sannaddho maṇivammena [maṇicammena (syā.)], saramādāya pāṇinā;
Pesiye ajjhabhāsittha, puthugumbe samāgate.
710.
『『Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake;
Upāsanamhi katahatthe, vālavedhe samāgate』』.
711.
『『Pesetha kuñjare dantī, balavante saṭṭhihāyane;
Maddantu kuñjarā nagaraṃ, vedehena sumāpitaṃ.
712.
『『Vacchadantamukhā setā, tikkhaggā aṭṭhivedhino;
Paṇunnā dhanuvegena, sampatantutarītarā.
713.
『『Māṇavā vammino sūrā, citradaṇḍayutāvudhā;
Pakkhandino mahānāgā, hatthīnaṃ hontu sammukhā.
714.
『『Sattiyo teladhotāyo, accimantā [accimantī (sī.)] pabhassarā;
Vijjotamānā tiṭṭhantu, sataraṃsīva [sataraṃsā viya (sī.)] tārakā.
715.
『『Āvudhabalavantānaṃ, guṇikāyūradhārinaṃ;
Etādisānaṃ yodhānaṃ, saṅgāme apalāyinaṃ;
Vedeho kuto muccissati, sace pakkhīva kāhiti.
716.
『『Tiṃsa me purisanāvutyo, sabbevekekaniccitā;
Yesaṃ samaṃ na passāmi, kevalaṃ mahimaṃ caraṃ.
717.
『『Nāgā ca kappitā dantī, balavanto saṭṭhihāyanā;
Yesaṃ khandhesu sobhanti, kumārā cārudassanā;
718.
『『Pītālaṅkārā pītavasanā, pītuttaranivāsanā;
Nāgakhandhesu sobhanti, devaputtāva nandane.
719.
『『Pāṭhīnavaṇṇā nettiṃsā, teladhotā pabhassarā;
Niṭṭhitā naradhīrehi [naravīrehi (sī. syā. pī.)], samadhārā sunissitā.
720.
『『Vellālino vītamalā, sikkāyasamayā daḷhā;
Gahitā balavantehi, suppahārappahāribhi.
695. "斯那迦走在前面, 大慧賢者在後方; 毗提訶王居中間, 眾大臣環繞保護。" 696. "從隧道中出來后, 毗提訶登上船; 大慧見他已上船, 開始教誨如是說。 697. "大王此是岳父王, 此是你的岳母后; 如同對待生母般, 應當孝敬岳母后。 698. "如同親生同胞弟, 一母所生手足情; 般遮羅月王亦然, 車軍之首當敬愛。 699. "此般遮羅月公主, 王女美麗你所愛; 隨意與她成好事, 車軍之首她是妻。" 700. "已登船上心急切, 為何岸邊還駐足? 我等已脫離困境, 大慧賢者快離去。" 701. "此非正法大君王, 我是軍隊的統帥; 若舍軍隊獨自逃, 如何解救自己身。 702. "大王你的宮殿中, 留下軍隊未撤離; 梵授王所賜軍隊, 我必前去解救回。" 703. "少數兵力對大軍, 如何能夠與對抗; 弱者遇到強者時, 智者你將遭損害。" 704. "即使少數有謀略, 勝過眾多無智謀; 如王勝王日破暗, 智慧能勝蠻力強。" 705. "與智者同住實歡愉, 斯那迦你說得對; 如鳥被困籠中時, 如魚被網所困住; 落入敵手受制時, 大慧解救我等出。" 706. "確實如此大君王, 智者能帶來安樂; 如鳥被困籠中時, 如魚被網所困住; 落入敵手受制時, 大慧解救我等出。" 707. 大力般遮羅王者, 整夜守護不鬆懈; 等到天明破曉時, 來到外圍城寨處。 708. 登上最勝大象背, 六十歲齡力強健; 般遮羅王發佈令, 威武雄壯發號施。 709. 身披寶石堅鎧甲, 手持利箭發號令; 命令使者傳達給, 眾多部隊聚集者。 710. "象兵步兵車兵眾, 步兵組成各部隊; 善射箭者集結齊, 能射毛髮之射手。" 711. "放出雄像有長牙, 強壯六十歲年齡; 讓象踐踏城池去, 毗提訶所建城。 712. "箭如牛齒潔白利, 鋒利可穿透骨髓; 弓弦發射勢強勁, 如雨般射不停息。 713. "勇士披甲手持槊, 彩色裝飾武器備; 猛象向前衝鋒去, 直面對方象兵陣。 714. "矛槍塗油發亮耀, 光芒閃爍如火焰; 立於陣前放光芒, 如百道光芒星輝。 715. "武器精良力強大, 身佩飾環威武嚴; 如此勇士在戰場, 從不退縮逃戰鬥; 毗提訶如何逃, 若他如鳥欲飛去。 716. "我有三萬九千士, 各個職責已分明; 尋遍大地難找到, 與其匹敵之勇士。 717. "象兵騎乘有長牙, 強壯六十歲年齡; 象背之上坐威武, 王子美麗放光芒。 718. "身著黃色之裝飾, 黃衣黃色上衣裳; 端坐象背放光芒, 如諸天子難陀園。 719. "如鯉魚色利劍光, 塗油閃耀放光芒; 英雄製造成利器, 刃口平整善磨利。 720. "弓弦潔凈無瑕疵, 鐵製堅固不易斷; 力士手持善揮舞, 能造強大之打擊。
721.
『『Suvaṇṇatharusampannā, lohitakacchupadhāritā;
Vivattamānā sobhanti, vijjuvabbhaghanantare.
722.
『『Paṭākā [patākā (sī. pī.), pathakā (syā.)] vammino sūrā, asicammassa kovidā;
Dhanuggahā sikkhitarā [tharuggahā sikkhitāro (sī. pī.)], nāgakhandhe nipātino [nāgakhandhātipātino (sī. pī.)].
723.
『『Etādisehi parikkhitto, natthi mokkho ito tava;
Pabhāvaṃ te na passāmi, yena tvaṃ mithilaṃ vaje』』.
724.
『『Kiṃ nu santaramānova, nāgaṃ pesesi kuñjaraṃ;
Pahaṭṭharūpo āpatasi [āgamasi (syā.), ātapasi (ka.)], siddhatthosmīti [laddhatthosmīti (sī. syā. pī.)] maññasi.
725.
『『Oharetaṃ dhanuṃ cāpaṃ, khurappaṃ paṭisaṃhara;
Oharetaṃ subhaṃ vammaṃ, veḷuriyamaṇisanthataṃ』』 [veḷuriyamaṇisannibhaṃ (syā.)].
726.
『『Pasannamukhavaṇṇosi, mitapubbañca bhāsasi;
Hoti kho maraṇakāle, edisī [tādisī (sī. pī.)] vaṇṇasampadā』』.
727.
『『Moghaṃ te gajjitaṃ rāja, bhinnamantosi khattiya;
Duggaṇhosi [duggaṇho hi (sī. syā. pī.)] tayā rājā, khaḷuṅkeneva [khaḷuṅgeneva (ka.)] sindhavo.
728.
『『Tiṇṇo hiyyo rājā gaṅgaṃ, sāmacco saparijjano;
Haṃsarājaṃ yathā dhaṅko, anujjavaṃ patissasi』』.
729.
『『Siṅgālā rattibhāgena, phullaṃ disvāna kiṃsukaṃ;
Maṃsapesīti maññantā, paribyūḷhā migādhamā.
730.
『『Vītivattāsu rattīsu, uggatasmiṃ divākare [divākare (sī. syā. pī.)];
Kiṃsukaṃ phullitaṃ disvā, āsacchinnā migādhamā.
731.
『『Evameva tuvaṃ rāja, vedehaṃ parivāriya [parivāraya (syā. pī.), parivāritaṃ (ka.)];
Āsacchinno gamissasi, siṅgālā kiṃsukaṃ yathā』』.
732.
『『Imassa hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca chindatha;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi.
733.
『『Imaṃ maṃsaṃva pātabyaṃ [maṃsaṃva pātabbaṃ (sī. pī.), maṃsañca pātabyaṃ (ka.)], sūle katvā pacantu naṃ;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi.
734.
『『Yathāpi āsabhaṃ cammaṃ, pathabyā vitaniyyati;
Sīhassa atho byagghassa, hoti saṅkusamāhataṃ.
735.
『『Evaṃ taṃ vitanitvāna, vedhayissāmi sattiyā;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi』』.
736.
『『Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ pañcālacandassa, vedeho chedayissati.
737.
『『Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ pañcālacandiyā, vedeho chedayissati.
738.
『『Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ nandāya deviyā, vedeho chedayissati.
739.
『『Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ te puttadārassa, vedeho chedayissati.
740.
『『Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;
Evaṃ pañcālacandassa, vedeho pācayissati.
741.
『『Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;
Evaṃ pañcālacandiyā, vedeho pācayissati.
742.
『『Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;
Evaṃ nandāya deviyā, vedeho pācayissati.
743.
『『Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;
Evaṃ te puttadārassa, vedeho pācayissati.
744.
『『Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;
Evaṃ pañcālacandassa, vedeho vedhayissati.
745.
『『Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;
Evaṃ pañcālacandiyā, vedeho vedhayissati.
721. "黃金箭矢裝備全, 嵌飾紅色寶石光; 旋轉揮舞放光芒, 如雷雲中閃電光。 722. "勇士身披盔甲來, 精通劍盾戰鬥術; 弓箭手皆善射箭, 能從象背躍下擊。 723. "為此眾軍所包圍, 你無路徑可逃脫; 我看不出你有力, 能返回到彌梨羅。" 724. "為何如此急匆匆, 命令大象來攻城; 歡喜狀態來進攻, 以為事已成功否? 725. "請放下你的弓箭, 收起你的利箭去; 脫下美麗鎧甲來, 琉璃寶石所裝飾。" 726. "你面色為何如此, 說話舉止有節度; 臨近死亡之時候, 容色常現如此相。" 727. "徒然空談大王啊, 計謀已破剎帝利; 你所抓獲之國王, 如劣馬捕良駿馬。 728. "昨日王已渡恒河, 隨從大臣眷屬俱; 如天鵝被烏鴉追, 徒然奔逐難追及。" 729. "夜間豺狼見無患樹, 花開紅艷似肉塊; 誤以為是肉塊時, 下等獸群齊圍繞。 730. "當夜晚過天明時, 太陽升起放光明; 見是無患樹開花, 下等獸群失所望。 731. "如是你這國王也, 包圍毗提訶王時; 將如豺狼失所望, 如見無患樹開花。" 732. "砍斷此人手腳來, 割去他的耳和鼻; 因他使我手中敵, 毗提訶王得逃脫。 733. "將他刺在尖樁上, 如肉塊般來烤他; 因他使我手中敵, 毗提訶王得逃脫。 734. "如同公牛的皮革, 展開舖在地面上; 獅子虎皮釘樁緊, 使其展平不皺褶。 735. "我要如是展開你, 用矛刺穿你身體; 因你使我手中敵, 毗提訶王得逃脫。" 736. "若你砍我手和腳, 割去我的耳和鼻; 毗提訶王亦會對, 般遮羅月如是行。 737. "若你砍我手和腳, 割去我的耳和鼻; 毗提訶王亦會對, 般遮羅月女如是。 738. "若你砍我手和腳, 割去我的耳和鼻; 毗提訶王亦會對, 難陀王后如是行。 739. "若你砍我手和腳, 割去我的耳和鼻; 毗提訶王亦會對, 你的妻兒如是行。 740. "若你將我刺樁上, 如肉塊般來烤我; 毗提訶王亦會對, 般遮羅月如是行。 741. "若你將我刺樁上, 如肉塊般來烤我; 毗提訶王亦會對, 般遮羅月女如是。 742. "若你將我刺樁上, 如肉塊般來烤我; 毗提訶王亦會對, 難陀王后如是行。 743. "若你將我刺樁上, 如肉塊般來烤我; 毗提訶王亦會對, 你的妻兒如是行。 744. "若你展開我身體, 用矛刺穿我身軀; 毗提訶王亦會對, 般遮羅月如是行。 745. "若你展開我身體, 用矛刺穿我身軀; 毗提訶王亦會對, 般遮羅月女如是。
746.
『『Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;
Evaṃ nandāya deviyā, vedeho vedhayissati.
747.
『『Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;
Evaṃ te puttadārassa, vedeho vedhayissati;
Evaṃ no mantitaṃ raho, vedehena mayā saha.
748.
『『Yathāpi palasataṃ cammaṃ, kontimantāsuniṭṭhitaṃ [kontīmantīsuniṭṭhitaṃ (sī. pī.)];
Upeti tanutāṇāya, sarānaṃ paṭihantave.
749.
『『Sukhāvaho dukkhanudo, vedehassa yasassino;
Matiṃ te paṭihaññāmi, usuṃ palasatena vā』』.
750.
『『Iṅgha passa mahārāja, suññaṃ antepuraṃ tava;
Orodhā ca kumārā ca, tava mātā ca khattiya;
Umaṅgā nīharitvāna, vedehassupanāmitā』』.
751.
『『Iṅgha antepuraṃ mayhaṃ, gantvāna vicinātha naṃ;
Yathā imassa vacanaṃ, saccaṃ vā yadi vā musā』』.
752.
『『Evametaṃ mahārāja, yathā āha mahosadho;
Suññaṃ antepuraṃ sabbaṃ, kākapaṭṭanakaṃ yathā』』.
753.
『『Ito gatā mahārāja, nārī sabbaṅgasobhanā;
Kosambaphalakasussoṇī [kosumbhaphalakasussoṇī (sī. syā. pī.)], haṃsagaggarabhāṇinī.
754.
『『Ito nītā mahārāja, nārī sabbaṅgasobhanā;
Koseyyavasanā sāmā, jātarūpasumekhalā.
755.
『『Surattapādā kalyāṇī, suvaṇṇamaṇimekhalā;
Pārevatakkhī sutanū, bimboṭṭhā tanumajjhimā.
756.
『『Sujātā bhujalaṭṭhīva, vedīva [vellīva (sī. pī.)] tanumajjhimā;
Dīghassā kesā asitā, īsakaggapavellitā.
757.
『『Sujātā migachāpāva, hemantaggisikhāriva;
Nadīva giriduggesu, sañchannā khuddaveḷubhi.
758.
『『Nāganāsūru kalyāṇī, paramā [paṭhamā (sī. pī.)] timbarutthanī;
Nātidīghā nātirassā, nālomā nātilomasā』』.
759.
『『Nandāya nūna maraṇena, nandasi sirivāhana;
Ahañca nūna nandā ca, gacchāma yamasādhanaṃ』』.
760.
『『Dibbaṃ adhīyase māyaṃ, akāsi cakkhumohanaṃ;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi』』.
761.
『『Adhīyanti mahārāja [adhiyanti ve mahārāja (syā. ka.)], dibbamāyidha paṇḍitā;
Te mocayanti attānaṃ, paṇḍitā mantino janā.
762.
『『Santi māṇavaputtā me, kusalā sandhichedakā;
Yesaṃ katena maggena, vedeho mithilaṃ gato』』.
763.
『『Iṅgha passa mahārāja, umaṅgaṃ sādhu māpitaṃ;
Hatthīnaṃ atha assānaṃ, rathānaṃ atha pattinaṃ;
Ālokabhūtaṃ tiṭṭhantaṃ, umaṅgaṃ sādhu māpitaṃ』』 [niṭṭhitaṃ (sī. syā. pī.)].
764.
『『Lābhā vata videhānaṃ, yassimedisā paṇḍitā;
Ghare vasanti vijite, yathā tvaṃsi mahosadha』』.
765.
『『Vuttiñca parihārañca, diguṇaṃ bhattavetanaṃ;
Dadāmi vipule bhoge, bhuñja kāme ramassu ca;
Mā videhaṃ paccagamā, kiṃ videho karissati』』.
766.
『『Yo cajetha mahārāja, bhattāraṃ dhanakāraṇā;
Ubhinnaṃ hoti gārayho, attano ca parassa ca;
Yāva jīveyya vedeho, nāññassa puriso siyā.
767.
『『Yo cajetha mahārāja, bhattāraṃ dhanakāraṇā;
Ubhinnaṃ hoti gārayho, attano ca parassa ca;
Yāva tiṭṭheyya vedeho, nāññassa vijite vase』』.
768.
『『Dammi nikkhasahassaṃ te, gāmāsītiñca kāsisu;
Dāsisatāni cattāri, dammi bhariyāsatañca te;
Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthiṃ gaccha mahosadha.
769.
『『Yāva dadantu hatthīnaṃ, assānaṃ diguṇaṃ vidhaṃ;
Tappentu annapānena, rathike pattikārake』』.
770.
『『Hatthī asse rathe pattī, gacchevādāya paṇḍita;
Passatu taṃ mahārājā, vedeho mithilaṃ gataṃ [mithilaggahaṃ (ka.)].
746. "若你展開我身體, 用矛刺穿我身軀; 毗提訶王亦會對, 難陀王后如是行。 747. "若你展開我身體, 用矛刺穿我身軀; 毗提訶王亦會對, 你的妻兒如是行; 這是我與毗提訶, 秘密商議所定計。 748. "如同百層皮甲冑, 精工製作已完成; 為保護身體安全, 能夠抵擋箭矢攻。 749. "我帶來安除憂苦, 予毗提訶王榮; 我能擋住你謀略, 如百層甲擋箭矢。" 750. "請看大王后宮中, 已成空虛無人在; 妃嬪王子及王母, 皆已離去不在此; 通過隧道帶走後, 已送交與毗提訶。" 751. "快去我的後宮中, 仔細搜查覈實看; 此人所說之言語, 究竟是真或是假。" 752. "確實如此大國王, 正如大慧賢所說; 後宮已全成空虛, 如同烏鴉廢棄城。" 753. "從此處去大國王, 全身美麗諸婦女; 臀部圓潤如棗實, 聲音婉轉如天鵝。 754. "從此帶走大國王, 全身美麗諸婦女; 身著絲綢衣深黑, 腰繫黃金製腰帶。 755. "雙足紅艷甚美好, 金玉裝飾腰帶佩; 眼如鴿眼身姿美, 唇如頻婆腰纖細。 756. "身似竹枝般優美, 腰如祭壇般纖細; 長髮烏黑如綢緞, 髮梢自然微卷曲。 757. "美如幼鹿般優雅, 如冬季火焰明亮; 似山澗中的溪流, 被小竹叢所遮掩。 758. "鼻如象鼻甚美好, 胸如天巴魯果實; 不太高又不太矮, 毛髮不多不太少。" 759. "你因難陀已死去, 吉祥之主現歡喜; 我與難陀此刻將, 同往閻魔王處去。" 760. "你必定習神通法, 能施展眼目迷惑; 使我手中抓獲敵, 毗提訶得解脫。" 761. "大王智者在此世, 常學習得神通力; 他們憑此救自身, 智者謀士善計策。 762. "我有青年巧匠徒, 善於挖掘隧道者; 他們開鑿道路中, 毗提訶返彌梨。" 763. "請看大王此隧道, 巧妙建造甚完善; 為象馬車及步兵, 開通道路甚光明; 光明通暢此隧道, 巧妙建造已完成。" 764. "毗提訶有大福分, 有如此等智者在; 住於國土宮殿中, 如你大慧賢者般。" 765. "生計護持雙倍給, 俸祿食物加倍賜; 賜你廣大諸財富, 享受欲樂作樂事; 莫再返回毗提訶, 毗提訶能何所為?" 766. "大王若人為財富, 背棄主人不忠誠; 雙方皆會受譴責, 自己他人共唾棄; 毗提訶王在世時, 我不事奉他人王。 767. "大王若人為財富, 背棄主人不忠誠; 雙方皆會受譴責, 自己他人共唾棄; 毗提訶王在位時, 不居他國他土地。" 768. "我賜你千兩黃金, 迦尸國中八十村; 四百婢女為奴僕, 百位妻子賜予你; 帶領全部軍隊去, 大慧賢者平安行。 769. "讓他們給大象馬, 雙倍口糧作供應; 以食與飲來款待, 車兵步兵諸軍士。" 770. "象馬戰車與步兵, 智者請你帶去吧; 讓大王看你平安, 返回彌梨羅城去。"
771.
『『Hatthī assā rathā pattī, senā padissate mahā;
Caturaṅginī bhīsarūpā, kiṃ nu maññasi paṇḍita』』 [maññanti paṇḍitā (sī. syā. pī.)].
772.
『『Ānando te mahārāja, uttamo paṭidissati;
Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthiṃ patto mahosadho』』.
773.
『『Yathā petaṃ susānasmiṃ, chaḍḍetvā caturo janā;
Evaṃ kapilaye tyamha [kappiliye tyamhā (syā.), kampilliye tyamhā (sī.), kampilliyaraṭṭhe (pī.)], chaḍḍayitvā idhāgatā.
774.
『『Atha tvaṃ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā;
Kena vā atthajātena, attānaṃ parimocayi』』.
775.
『『Atthaṃ atthena vedeha, mantaṃ mantena khattiya;
Parivārayiṃ [parivārayissaṃ (sī. syā.)] rājānaṃ, jambudīpaṃva sāgaro』』.
776.
『『Dinnaṃ nikkhasahassaṃ me, gāmāsīti ca kāsisu;
Dāsīsatāni cattāri, dinnaṃ bhariyāsatañca me;
Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthināmhi idhāgato』』.
777.
『『Susukhaṃ vata saṃvāso, paṇḍitehīti senaka;
Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;
Amittahatthattagate [amittassa hatthagate (ka.)], mocayī no mahosadho』』.
778.
『『Evametaṃ mahārāja, paṇḍitā hi sukhāvahā;
Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;
Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho』』.
779.
『『Āhaññantu sabbavīṇā, bheriyo dindimāni ca;
Dhamentu māgadhā saṅkhā, vaggū nadantu dundubhī』』.
780.
『『Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
781.
『『Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
782.
『『Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
783.
『『Bahujano pasannosi, disvā paṇḍitamāgataṃ;
Paṇḍitamhi anuppatte, celukkhepo avattathā』』ti.
Umaṅgajātakaṃ [mahāummaggajātakaṃ (sī. pī.), mahosadhajātakaṃ (syā.§ka.)] pañcamaṃ.
- Bhūridattajātakaṃ (6)
784.
『『Yaṃ kiñci ratanaṃ atthi, dhataraṭṭhanivesane;
Sabbāni te upayantu, dhītaraṃ dehi rājino』』.
785.
『『Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācanaṃ;
Taṃ vivāhaṃ asaṃyuttaṃ, kathaṃ amhe karomase』』.
786.
『『Jīvitaṃ nūna te cattaṃ, raṭṭhaṃ vā manujādhipa;
Na hi nāge kupitamhi, ciraṃ jīvanti tādisā.
787.
『『Yo tvaṃ deva manussosi, iddhimantaṃ aniddhimā;
Varuṇassa niyaṃ puttaṃ, yāmunaṃ atimaññasi』』.
788.
『『Nātimaññāmi rājānaṃ, dhataraṭṭhaṃ yasassinaṃ;
Dhataraṭṭho hi nāgānaṃ, bahūnamapi issaro.
789.
『『Ahi mahānubhāvopi, na me dhītaramāraho;
Khattiyo ca videhānaṃ, abhijātā samuddajā』』.
790.
『『Kambalassatarā uṭṭhentu, sabbe nāge nivedaya;
Bārāṇasiṃ pavajjantu, mā ca kañci [kiñci (sī. pī. ka.)] viheṭhayuṃ』』.
791.
『『Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca;
Rukkhaggesu ca lambantu, vitatā toraṇesu ca.
792.
『『Ahampi sabbasetena, mahatā sumahaṃ puraṃ;
Parikkhipissaṃ bhogehi, kāsīnaṃ janayaṃ bhayaṃ』』.
793.
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, uragānekavaṇṇino;
Bārāṇasiṃ pavajjiṃsu, na ca kañci viheṭhayuṃ.
794.
Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca;
Rukkhaggesu ca lambiṃsu, vitatā toraṇesu ca.
795.
Tesu disvāna lambante, puthū kandiṃsu nāriyo;
Nāge soṇḍikate disvā, passasante muhuṃ muhuṃ.
771. "象馬戰車與步兵, 可見龐大軍隊至; 四兵集結甚可畏, 智者你意如何想?" 772. "大國王請看阿難, 最高的人已現身; 帶領全部軍隊來, 大慧平安已到達。" 773. "如同死屍在墓地, 被四人抬丟棄去; 如是我等在甘比, 被遺棄後來此地。 774. "那麼你用何方法, 又是以何因由來; 或是爲了何目的, 使你自己得解脫?" 775. "毗提訶王我以事, 對事以謀對謀略; 我包圍住國王如, 大海環繞閻浮提。 776. "賜我千兩黃金幣, 迦尸國中八十村; 四百婢女為奴僕, 百位妻子賜予我; 帶領全部軍隊來, 平安抵達此地方。" 777. "與智者同住實安樂, 斯那迦你說得對; 如鳥被困籠中時, 如魚被網所困住; 落入敵手受制時, 大慧解救我等出。" 778. "確實如此大君王, 智者能帶來安樂; 如鳥被困籠中時, 如魚被網所困住; 落入敵手受制時, 大慧解救我等出。" 779. "奏響所有琴樂器, 鼓小鼓也一齊鳴; 摩揭陀笛聲吹響, 大鼓發出美妙聲。" 780. "後宮妃嬪與王子, 妓女祭司婆羅門; 攜帶眾多食與飲, 供養智者大慧人。 781. "象兵軍長與車兵, 步兵各部隊統領; 攜帶眾多食與飲, 供養智者大慧人。 782. "鄉村民眾齊聚集, 城市居民也來臨; 攜帶眾多食與飲, 供養智者大慧人。 783. "眾多民眾見智者, 歸來心生大歡喜; 智者平安歸來時, 人們歡呼投衣帽。" 隧道本生故事第五 543.布利達特本生故事(第六) 784. "凡是有何珍寶在, 持國龍王宮殿中; 愿一切皆歸於你, 請將公主賜王婚。" 785. "我等從未與龍族, 結過婚姻任何時; 此種不當之婚姻, 我等如何能成就?" 786. "你必定已捨生命, 或是放棄你王國; 若龍族生起忿怒, 如你難有長壽命。 787. "你只是個凡人王, 無神通力有限者; 對婆樓那之子孫, 閻浮河龍生輕視。" 788. "我不輕視持國王, 此位有名聲龍王; 持國實為龍王中, 眾多龍眾之君主。 789. "雖是大威神龍族, 不配得我的公主; 我是毗提訶王族, 公主生於大海族。" 790. "甘跋羅沙多羅起, 告知所有龍族眾; 進入波羅奈城去, 但不可傷害任何。 791. "在民居水池溝渠, 大街四衢路口處; 懸掛樹梢枝頭上, 遍佈城門拱門間。 792. "我也將以全白身, 盤繞此大城周圍; 以身環繞此城時, 使迦尸民生恐懼。" 793. 聽聞此言諸龍眾, 形色各異龍族群; 進入波羅奈城中, 不曾傷害任何人。 794. 在民居水池溝渠, 大街四衢路口處; 懸掛樹梢枝頭上, 遍佈城門拱門間。 795. 看見遍處懸掛龍, 眾多婦女齊啼哭; 見到群龍吐舌信, 不斷噴氣吐毒霧。
796.
Bārāṇasī pabyadhitā, āturā samapajjatha;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, 『『dhītaraṃ dehi rājino』』.
797.
『『Pupphābhihārassa vanassa majjhe, ko lohitakkho vitatantaraṃso;
Kā kambukāyūradharā suvatthā, tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā.
798.
『『Ko tvaṃ brahābāhu vanassa majjhe, virocasi ghatasittova aggi;
Mahesakkho aññatarosi yakkho, udāhu nāgosi mahānubhāvo』』.
799.
『『Nāgohamasmi iddhimā, tejassī [tejasī (sī. syā. pī. ka.)] duratikkamo;
Ḍaṃseyyaṃ tejasā kuddho, phītaṃ janapadaṃ api.
800.
『『Samuddajā hi me mātā, dhataraṭṭho ca me pitā;
Sudassanakaniṭṭhosmi, bhūridattoti maṃ vidū』』.
801.
『『Yaṃ gambhīraṃ sadāvaṭṭaṃ, rahadaṃ bhismaṃ pekkhasi;
Esa dibyo mamāvāso, anekasataporiso.
802.
『『Mayūrakoñcābhirudaṃ, nīlodaṃ vanamajjhato;
Yamunaṃ pavisa mā bhīto, khemaṃ vattavataṃ [vattavatiṃ (syā. ka.)] sivaṃ』』.
803.
『『Tattha patto sānucaro, saha puttena brāhmaṇa;
Pūjito mayhaṃ kāmehi, sukhaṃ brāhmaṇa vacchasi』』.
804.
『『Samā samantaparito, pahūtatagarā [bahukā taggarā (sī. syā. pī.)] mahī;
Indagopakasañchannā, sobhati harituttamā.
805.
『『Rammāni vanacetyāni, rammā haṃsūpakūjitā;
Opupphāpadmā tiṭṭhanti, pokkharañño [pokkharaññā (syā. pī.)] sunimmitā.
806.
『『Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā;
Sahassathambhā pāsādā, pūrā kaññāhi jotare.
807.
『『Vimānaṃ upapannosi, dibyaṃ puññehi attano;
Asambādhaṃ sivaṃ rammaṃ, accantasukhasaṃhitaṃ.
808.
『『Maññe sahassanettassa, vimānaṃ nābhikaṅkhasi;
Iddhī hi tyāyaṃ vipulā, sakkasseva jutīmato』』.
809.
『『Manasāpi na pattabbo, ānubhāvo jutīmato;
Paricārayamānānaṃ, saindānaṃ [indānaṃ (syā. ka.)] vasavattinaṃ』』.
810.
『『Taṃ vimānaṃ abhijjhāya, amarānaṃ sukhesinaṃ;
Uposathaṃ upavasanto, semi vammikamuddhani』』.
811.
『『Ahañca migamesāno, saputto pāvisiṃ vanaṃ;
Taṃ maṃ mataṃ vā jīvaṃ vā, nābhivedenti ñātakā.
812.
『『Āmantaye bhūridattaṃ, kāsiputtaṃ yasassinaṃ;
Tayā no samanuññātā, api passemu ñātake』』.
813.
『『Eso hi vata me chando, yaṃ vasesi mamantike;
Na hi etādisā kāmā, sulabhā honti mānuse.
814.
『『Sace tvaṃ nicchase vatthuṃ, mama kāmehi pūjito;
Mayā tvaṃ samanuññāto, sotthiṃ passāhi ñātake』』.
815.
『『Dhārayimaṃ maṇiṃ dibyaṃ, pasuṃ putte ca vindati;
Arogo sukhito hoti [hohi (syā.)], gacchevādāya brāhmaṇa』』.
816.
『『Kusalaṃ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava;
Pabbajissāmi jiṇṇosmi, na kāme abhipatthaye』』.
817.
『『Brahmacariyassa ce bhaṅgo, hoti bhogehi kāriyaṃ;
Avikampamāno eyyāsi, bahuṃ dassāmi te dhanaṃ』』.
818.
『『Kusalaṃ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava;
Punapi āgamissāmi, sace attho bhavissati』』.
819.
『『Idaṃ vatvā bhūridatto, pesesi caturo jane;
Etha gacchatha uṭṭhetha, khippaṃ pāpetha brāhmaṇaṃ.
820.
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, uṭṭhāya caturo janā;
Pesitā bhūridattena, khippaṃ pāpesu brāhmaṇaṃ.
821.
『『Maṇiṃ paggayha maṅgalyaṃ, sādhuvittaṃ [sādhucittaṃ (pī.)] manoramaṃ;
Selaṃ byañjanasampannaṃ, ko imaṃ maṇimajjhagā』』.
822.
『『Lohitakkhasahassāhi, samantā parivāritaṃ;
Ajja kālaṃ pathaṃ [padaṃ (sī. pī.)] gacchaṃ, ajjhagāhaṃ maṇiṃ imaṃ』』.
796. 波羅奈城生驚惶, 陷入憂慮恐慌中; 舉臂高呼連聲叫, "把公主嫁給龍王。" 797. "在這花開美林中, 誰有紅眼放光芒; 誰戴黃金美裝飾, 十位美女來禮拜。 798. "你這強臂林中人, 如火澆油放光芒; 你是大力夜叉神, 或是大威神龍王?" 799. "我是具足神通龍, 威力難以抗拒者; 若我發怒以毒力, 能毀繁盛之國土。 800. "我母生於大海中, 持國龍王是我父; 我是善見弟弟身, 人稱我為布利達。" 801. "你見此深常渦轉, 可畏水池在此處; 此是我的神居所, 數百人高之宮殿。 802. "孔雀仙鶴鳴聲處, 藍水環繞林中央; 無畏進入閻浮河, 安樂吉祥寂靜處。 803. "你到那裡與隨從, 與你兒子婆羅門; 我以欲樂來供養, 婆羅門你住安樂。 804. "平坦遍佈各方位, 地上長滿塔迦拉; 大地蟲蟻皆覆蓋, 青草茂盛甚美麗。 805. "美麗林中神殿所, 天鵝鳴叫甚悅耳; 開花蓮池皆昂立, 美飾池塘甚莊嚴。 806. "八角柱子善製成, 全部琉璃為材質; 千柱宮殿多華美, 眾多少女放光輝。 807. "你已獲得天宮殿, 因自己福德所成; 寬敞寂靜甚可意, 無盡快樂皆具足。 808. "我想你不羨慕那, 千眼帝釋之宮殿; 你有如此大神通, 如同光輝帝釋般。" 809. "即便用心也難及, 具光輝者之威力; 諸神侍奉在身邊, 自在天主之威力。" 810. "我渴望那天宮殿, 諸天追求之安樂; 持守布薩戒律時, 我臥蟻垤之頂上。" 811. "我與兒子尋獵時, 一同進入此林中; 我或生存或死亡, 親族都不知我事。 812. "我向布利達致意, 迦尸王子有聲望; 若蒙你的允許時, 我想重見我親族。" 813. "我也確實有此愿, 愿你住在我身邊; 因為如此諸欲樂, 人間難得能獲得。 814. "如果你不願住此, 享受我的諸欲樂; 我今允許你離去, 平安看望你親族。 815. "請持此天界寶珠, 可得牲畜與子息; 無病安樂常相隨, 婆羅門請帶去吧。" 816. "我感謝你善意語, 布利達特如是言; 我已衰老將出家, 不再追求諸欲樂。" 817. "若你修行有障礙, 或因財物有所需; 不要猶豫請前來, 我將贈你多財物。" 818. "我感謝你善意語, 布利達特如是言; 若有需要我還來, 再次前來求幫助。" 819. 布利達特說此後, 派遣四人為使者; "起身前去快護送, 送這婆羅門回家。" 820. 聽聞他說此言后, 四人立即起身去; 奉布利達特之命, 迅速護送婆羅門。 821. "持此吉祥之寶珠, 善妙珍寶令人喜; 具足相好寶石珠, 誰人得到此寶珠?" 822. "為千紅眼蛇環繞, 周圍遍佈護衛時; 今日走在路途中, 我得到了此寶珠。"
823.
『『Supaciṇṇo ayaṃ selo, accito mahito [mānito (ka.)] sadā;
Sudhārito sunikkhitto, sabbatthamabhisādhaye.
824.
『『Upacāravipannassa, nikkhepe dhāraṇāya vā;
Ayaṃ selo vināsāya, pariciṇṇo ayoniso.
825.
『『Na imaṃ akusalo [kusalaṃ (ka.)] dibyaṃ, maṇiṃ dhāretumāraho;
Paṭipajja sataṃ nikkhaṃ, dehimaṃ ratanaṃ mama』』.
826.
『『Na ca myāyaṃ maṇī keyyo, gohi [kehi (ka.)] vā ratanehi vā;
Selo byañjanasampanno, neva keyyo maṇī mama』』.
827.
『『No ce tayā maṇī keyyo, gohi [kehi (ka.)] vā ratanehi vā;
Atha kena maṇī keyyo, taṃ me akkhāhi pucchito』』.
828.
『『Yo me saṃse mahānāgaṃ, tejassiṃ duratikkamaṃ;
Tassa dajjaṃ imaṃ selaṃ, jalantamiva tejasā』』.
829.
『『Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, supaṇṇo patataṃ varo;
Nāgaṃ jigīsamanvesi, anvesaṃ bhakkhamattano.
830.
『『Nāhaṃ dijādhipo homi, na diṭṭho garuḷo mayā;
Āsīvisena vittoti [vittosmi (syā. ka.)], vajjo brāhmaṇa maṃ vidū』』.
831.
『『Kiṃ nu tuyhaṃ balaṃ atthi, kiṃ sippaṃ vijjate tava;
Kismiṃ vā tvaṃ paratthaddho, uragaṃ nāpacāyasi』』.
832.
『『Āraññikassa isino, cirarattaṃ tapassino;
Supaṇṇo kosiyassakkhā, visavijjaṃ anuttaraṃ.
833.
『『Taṃ bhāvitattaññataraṃ, sammantaṃ pabbatantare;
Sakkaccaṃ taṃ upaṭṭhāsiṃ, rattindivamatandito.
834.
『『So tadā pariciṇṇo me, vattavā brahmacariyavā;
Dibbaṃ pātukarī mantaṃ, kāmasā bhagavā mama.
835.
『『Tyāhaṃ mante paratthaddho, nāhaṃ bhāyāmi bhoginaṃ;
Ācariyo visaghātānaṃ, alampānoti [ālambānoti (sī. pī.), ālambāyanoti (syā.)] maṃ vidū』』.
836.
『『Gaṇhāmase maṇiṃ tāta, somadatta vijānahi;
Mā daṇḍena siriṃ pattaṃ, kāmasā pajahimhase』』.
837.
『『Sakaṃ nivesanaṃ pattaṃ, yo taṃ brāhmaṇa pūjayi;
Evaṃ kalyāṇakārissa, kiṃ mohā dubbhimicchasi』』.
838.
『『Sace tvaṃ [sace hi (sī. pī. ka.)] dhanakāmosi, bhūridatto padassati [bhūridattaṃ padissasi (ka.)];
Tameva gantvā yācassu, bahuṃ dassati te dhanaṃ』』.
839.
『『Hatthagataṃ pattagataṃ, nikiṇṇaṃ khādituṃ varaṃ;
Mā no sandiṭṭhiko attho, somadatta upaccagā』』.
840.
『『Paccati niraye ghore, mahissamapi vivarati [mahissamava dīyati (sī. pī.), mahimassa vindrīyati (syā.)];
Mittadubbhī hitaccāgī, jīvarevāpi sussati [jīvare cāpi sussare (sī. pī.)].
841.
『『Sace tvaṃ [sace hi (sī. pī. ka.)] dhanakāmosi, bhūridatto padassati;
Maññe attakataṃ veraṃ, naciraṃ vedayissasi』』.
842.
『『Mahāyaññaṃ yajitvāna, evaṃ sujjhanti brāhmaṇā;
Mahāyaññaṃ yajissāma, evaṃ mokkhāma pāpakā』』.
843.
『『Handa dāni apāyāmi, nāhaṃ ajja tayā saha;
Padampekaṃ [padamekaṃ (syā. ka.)] na gaccheyyaṃ, evaṃ kibbisakārinā』』.
844.
『『Idaṃ vatvāna pitaraṃ, somadatto bahussuto;
Ujjhāpetvāna bhūtāni, tamhā ṭhānā apakkami.
845.
『『Gaṇhāhetaṃ mahānāgaṃ, āharetaṃ maṇiṃ mama;
Indagopakavaṇṇābho, yassa lohitako siro.
846.
『『Kappāsapicurāsīva, eso kāyo padissati [kāya』ssa dissati (sī. pī.)];
Vammikaggagato seti, taṃ tvaṃ gaṇhāhi brāhmaṇa』』.
847.
『『Athosadhehi dibbehi, jappaṃ mantapadāni ca;
Evaṃ taṃ asakkhi satthuṃ [saṭṭhuṃ (sī. pī.), yuṭṭhuṃ (syā.), suttuṃ (ka.)], katvā parittamattano』』.
823. "此寶石若善護持, 恭敬尊重常供養; 善持善藏此寶物, 能成就一切事業。 824. "若不當使用供奉, 或收藏保管不當; 此寶石會帶滅亡, 若非正當來使用。 825. "無智之人不應持, 此種天界之寶珠; 給我百兩黃金來, 我將此珍寶給你。" 826. "此寶珠我不出售, 不論牛隻或珍寶; 具足相好此寶珠, 我決不會來出售。" 827. "若你不賣此寶珠, 不論牛隻或珍寶; 那麼寶珠如何換, 請你告訴我答案。" 828. "若能告訴我大龍, 威力難敵之所在; 我將此寶贈與你, 閃耀光芒如火焰。" 829. "誰以婆羅門形相, 是飛禽中金翅鳥; 尋找龍族作食物, 搜尋自己之食物?" 830. "我非鳥王金翅鳥, 也未見過金翅鳥; 我以毒蛇為生活, 人稱我為捕蛇者。" 831. "你究竟有何力量, 你掌握何種技能; 你何所依恃之物, 竟不敬畏龍族人?" 832. "林中仙人久修行, 長期苦行之隱士; 金翅鳥教授與我, 無上降毒之咒法。 833. "他是達悟者之一, 在山間默誦真言; 我恭敬地侍奉他, 日夜不懈勤精進。 834. "因我恭敬侍奉他, 持戒修習梵行者; 他賜我以天咒語, 世尊慈悲贈與我。 835. "我依靠此咒語力, 不畏懼任何蛇類; 人稱我為消毒師, 阿蘭巴那是我名。" 836. "讓我們取此寶珠, 須摩達特你須知; 莫讓杖得之福運, 隨意將它捨棄去。" 837. "他到你家得供養, 婆羅門你敬待他; 對行善者如此人, 為何愚癡想背叛?" 838. "若你渴求得財富, 布利達特會給你; 你該去向他乞求, 他會給你多財富。" 839. "手中到手之財物, 不如吃掉更為好; 莫讓眼前之利益, 須摩達特錯過去。" 840. "背叛朋友舍恩情, 必墮可怕地獄中; 即便活著如干枯, 痛苦煎熬將枯萎。 841. "若你渴求得財富, 布利達特會給你; 我想你造此仇恨, 不久將會自嘗果。" 842. "舉行盛大祭祀后, 如此婆羅門清凈; 我們行大祭祀事, 如此脫離諸罪惡。" 843. "那麼現在我離去, 今日不與你同行; 一步也不願同行, 與你這般作惡者。" 844. 博學須摩達特說, 對父親說這番話; 向諸神靈訴委屈, 從那地方即離去。 845. "捉住這條大龍來, 把我寶珠取回來; 頭如紅色螢火蟲, 放射紅色的光芒。 846. "身體白如棉絮團, 顯現如此之身軀; 蟻垤頂上正安臥, 婆羅門去捕捉他。" 847. 於是用天界藥草, 唸誦咒語真言句; 如此他能制伏龍, 為自己作護衛咒。
848.
『『Mamaṃ disvāna āyantaṃ, sabbakāmasamiddhinaṃ;
Indriyāni ahaṭṭhāni, sāvaṃ [sāmaṃ (sī. pī.)] jātaṃ mukhaṃ tava.
849.
『『Padmaṃ yathā hatthagataṃ, pāṇinā parimadditaṃ;
Sāvaṃ jātaṃ [yantaṃ (ka.)] mukhaṃ tuyhaṃ, mamaṃ disvāna edisaṃ.
850.
『『Kacci nu te nābhisasi [te nābhisayi (sī.), te nābhissasi (syā.)], kacci te atthi vedanā;
Yena sāvaṃ mukhaṃ tuyhaṃ, mamaṃ disvāna āgataṃ』』.
851.
『『Supinaṃ tāta addakkhiṃ, ito māsaṃ adhogataṃ;
Dakkhiṇaṃ viya me bāhuṃ, chetvā ruhiramakkhitaṃ;
Puriso ādāya pakkāmi, mama rodantiyā sati.
852.
『『Yatohaṃ [yato taṃ (sī.)] supinamaddakkhiṃ, sudassana vijānahi;
Tato divā vā rattiṃ vā, sukhaṃ me nopalabbhati』』.
853.
『『Yaṃ pubbe parivāriṃsu [paricāriṃsu (sī. pī.)], kaññā ruciraviggahā;
Hemajālapaṭicchannā, bhūridatto na dissati.
854.
『『Yaṃ pubbe parivāriṃsu [paricāriṃsu (sī. pī.)], nettiṃsavaradhārino;
Kaṇikārāva samphullā, bhūridatto na dissati.
855.
『『Handa dāni gamissāma, bhūridattanivesanaṃ;
Dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ, passāma tava bhātaraṃ』』.
856.
『『Tañca disvāna āyantiṃ, bhūridattassa mātaraṃ;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, bhūridattassa nāriyo.
857.
『『Puttaṃ teyye na jānāma, ito māsaṃ adhogataṃ;
Mataṃ vā yadi vā jīvaṃ, bhūridattaṃ yasassinaṃ』』.
858.
『『Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī [imissā gāthāyānantare sī. pī. potthakesu – 『『sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ; tena tena padhāvissa, piyaputtaṃ apassatī』』ti iti ayampi gāthā āgatā].
859.
『『Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī.
860.
『『Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anodake;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī.
861.
『『Kammārānaṃ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi;
Evaṃ jhāyāmi sokena, bhūridattaṃ apassatī』』.
862.
『『Sālāva sampamathitā [sampamadditā (syā. ka.)], mālutena pamadditā;
Senti puttā ca dārā ca, bhūridattanivesane』』.
863.
『『Idaṃ sutvāna nigghosaṃ, bhūridattanivesane;
Ariṭṭho ca subhogo [subhago (sī. pī.)] ca, padhāviṃsu anantarā [upadhāviṃsu anantarā (sī. pī.)].
864.
『『Amma assāsa mā soci, evaṃdhammā hi pāṇino;
Cavanti upapajjanti, esassa pariṇāmitā』』.
865.
『『Ahampi tāta jānāmi, evaṃdhammā hi pāṇino;
Sokena ca paretasmi, bhūridattaṃ apassatī.
866.
『『Ajja ce me imaṃ rattiṃ, sudassana vijānahi;
Bhūridattaṃ apassantī, maññe hissāmi jīvitaṃ』』.
867.
『『Amma assāsa mā soci, ānayissāma bhātaraṃ;
Disodisaṃ gamissāma, bhātupariyesanaṃ caraṃ.
868.
『『Pabbate giriduggesu, gāmesu nigamesu ca;
Orena sattarattassa [orena dasarattassa (sī. pī.)], bhātaraṃ passa āgataṃ』』.
869.
『『Hatthā pamutto urago, pāde te nipatī bhusaṃ;
Kacci nu taṃ ḍaṃsī tāta [kacci taṃ nu ḍasī tāta (sī.), kacci nu ḍaṃsito tāta (syā.), kaccitānuḍasī tāta (pī.)], mā bhāyi sukhito bhava』』.
870.
『『Neva mayhaṃ ayaṃ nāgo, alaṃ dukkhāya kāyaci;
Yāvatatthi ahiggāho, mayā bhiyyo na vijjati』』.
871.
『『Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, ditto [datto (sī. syā. pī.)] parisamāgato;
Avhāyantu suyuddhena, suṇantu parisā mama』』.
848. "看到我這樣到來, 一切慾望皆滿足; 你諸感官不歡喜, 你面容現萎靡相。 849. "如同手中蓮花朵, 被手掌揉捏萎蔫; 你的面容顯憔悴, 見到我來如是相。 850. "莫非你身不舒服, 或者你有何痛苦; 為何你面顯憔悴, 當看見我來到時。" 851. "兒啊我見一夢兆, 在一個月以前時; 夢見我右臂斷裂, 鮮血淋漓被砍斷; 有人將它拿走去, 留下我在此哭泣。 852. "自從我見此夢兆, 善見你須要明白; 從那以後日與夜, 我再不得安樂眠。" 853. "往日眾多美少女, 常常圍繞他身邊; 穿戴金網為裝飾, 布利達特今不見。 854. "往日手持利劍者, 常常圍繞他身邊; 如開花的花楹樹, 布利達特今不見。 855. "那麼現在我們去, 布利達特之住處; 持法具足諸戒德, 去看望你的兄長。" 856. "看見她們來到時, 布利達特的母親; 布利達特的妻子, 舉臂號哭痛哀泣。 857. "夫人我們不知曉, 一個月前你的子; 有名聲的布利達, 不知生存或死亡。" 858. "如鳥兒失去幼子, 見空巢穴傷心時; 長久憂愁將煎熬, 不見布利達特時。 859. "如鷺鳥失去幼雛, 見空巢穴傷心時; 長久憂愁將煎熬, 不見布利達特時。 860. "如鴛鴦鳥水池干, 無水可依棲身時; 長久憂愁將煎熬, 不見布利達特時。 861. "如鐵匠爐中之火, 內燃不見外火光; 憂愁如是燒我心, 不見布利達特時。" 862. "如沙羅樹被折斷, 被大風吹倒在地; 妻兒倒臥于地上, 布利達特之住處。" 863. 聽聞這般哀嘆聲, 布利達特之住處; 阿里特與蘇布伽, 立即飛奔趕來到。 864. "母親請你得安慰, 莫憂愁因眾生相; 生死輪迴此規律, 這是自然之變化。" 865. "兒啊我也知眾生, 皆有如此之規律; 但我憂愁所纏繞, 不見布利達特時。 866. "若今夜裡善見子, 你應當要知此事; 若不見布利達特, 我想我命將難存。" 867. "母親請你得安慰, 我們必尋回兄長; 四方各處我尋去, 搜尋兄長之所在。 868. "山嶽險峻之地方, 村落城鎮各處尋; 在七夜內定能見, 兄長歸來此地方。" 869. "從手中逃脫之蛇, 猛撲倒在你腳前; 是否咬傷你兒啊, 莫害怕請安心住。" 870. "這條龍蛇於我身, 不能造成任何害; 在擒蛇者眾人中, 無人勝我之技能。" 871. "誰以婆羅門形相, 驕傲來到眾人前; 挑戰進行善戰鬥, 請眾人來聽我言。"
872.
『『Tvaṃ maṃ nāgena ālampa, ahaṃ maṇḍūkachāpiyā;
Hotu no abbhutaṃ tattha, āsahassehi pañcahi』』.
873.
『『Ahañhi vasumā aḍḍho, tvaṃ daliddosi māṇava;
Ko nu te pāṭibhogatthi, upajūtañca kiṃ siyā.
874.
『『Upajūtañca me assa, pāṭibhogo ca tādiso;
Hotu no abbhutaṃ tattha, āsahassehi pañcahi』』.
875.
『『Suṇohi me mahārāja, vacanaṃ bhaddamatthu te;
Pañcannaṃ me sahassānaṃ, pāṭibhogo hi kittima』』.
876.
『『Pettikaṃ vā iṇaṃ hoti, yaṃ vā hoti sayaṃkataṃ;
Kiṃ tvaṃ evaṃ bahuṃ mayhaṃ, dhanaṃ yācasi brāhmaṇa』』.
877.
『『Alampāno hi nāgena, mamaṃ abhijigīsati [abhijigiṃsati (sī. syā. pī.)];
Ahaṃ maṇḍūkachāpiyā, ḍaṃsayissāmi brāhmaṇaṃ.
878.
『『Taṃ tvaṃ daṭṭhuṃ mahārāja, ajja raṭṭhābhivaḍḍhana;
Khattasaṅghaparibyūḷho, niyyāhi ahidassanaṃ』』 [abhidassanaṃ (sī. pī.)].
879.
『『Neva taṃ atimaññāmi, sippavādena māṇava;
Atimattosi sippena, uragaṃ nāpacāyasi』』.
880.
『『Ahampi nātimaññāmi, sippavādena brāhmaṇa;
Avisena ca nāgena, bhusaṃ vañcayase janaṃ.
881.
『『Evaṃ cetaṃ jano jaññā, yathā jānāmi taṃ ahaṃ;
Na tvaṃ labhasi ālampa, bhusamuṭṭhiṃ [thusamuṭṭhiṃ (syā.), sattumuṭṭhiṃ (sī. pī.)] kuto dhanaṃ』』.
882.
『『Kharājino jaṭī dummī [rummī (sī. syā. pī.)], ditto parisamāgato;
Yo tvaṃ evaṃ gataṃ nāgaṃ, aviso atimaññasi.
883.
『『Āsajja kho naṃ jaññāsi, puṇṇaṃ uggassa tejaso;
Maññe taṃ bhasmarāsiṃva, khippameso karissati』』.
884.
『『Siyā visaṃ siluttassa, deḍḍubhassa silābhuno;
Neva lohitasīsassa, visaṃ nāgassa vijjati』』.
885.
『『Sutametaṃ arahataṃ, saññatānaṃ tapassinaṃ;
Idha dānāni datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā;
Jīvanto dehi dānāni, yadi te atthi dātave.
886.
『『Ayaṃ nāgo mahiddhiko, tejassī duratikkamo;
Tena taṃ ḍaṃsayissāmi, so taṃ bhasmaṃ karissati』』.
887.
『『Mayāpetaṃ sutaṃ samma, saññatānaṃ tapassinaṃ;
Idha dānāni datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā;
Tvameva dehi jīvanto, yadi te atthi dātave.
888.
『『Ayaṃ ajamukhī [accimukhī (sī. syā. pī.)] nāma, puṇṇā uggassa tejaso;
Tāya taṃ ḍaṃsayissāmi, sā taṃ bhasmaṃ karissati』』.
889.
『『Yā dhītā dhataraṭṭhassa, vemātā bhaginī mama;
Sā taṃ ḍaṃsatvajamukhī [sā dissatu accimukhī (sī. pī.)], puṇṇā uggassa tejaso』』.
890.
『『Chamāyaṃ ce nisiñcissaṃ, brahmadatta vijānahi;
Tiṇalatāni osadhyo, ussusseyyuṃ asaṃsayaṃ.
891.
『『Uddhaṃ ce pātayissāmi, brahmadatta vijānahi;
Satta vassāniyaṃ devo, na vasse na himaṃ pate.
892.
『『Udake ce nisiñcissaṃ, brahmadatta vijānahi;
Yāvantodakajā [yāvatā odakā (sī.), yāvatā udakajā (pī.)] pāṇā, mareyyuṃ macchakacchapā』』.
893.
『『Lokyaṃ sajantaṃ udakaṃ, payāgasmiṃ patiṭṭhitaṃ;
Komaṃ ajjhoharī bhūto, ogāḷhaṃ yamunaṃ nadiṃ』』.
894.
『『Yadesa lokādhipatī yasassī, bārāṇasiṃ pakriya [pakiraparī (sī. pī.), pakiraharī (syā.)] samantato;
Tassāha putto uragūsabhassa, subhogoti maṃ brāhmaṇa vedayanti』』.
895.
『『Sace hi putto uragūsabhassa, kāsissa [kaṃsassa (sī. pī.)] rañño amarādhipassa;
Mahesakkho aññataro pitā te, maccesu mātā pana te atulyā;
Na tādiso arahati brāhmaṇassa, dāsampi ohārituṃ [ohātuṃ (sī. pī.)] mahānubhāvo』』.
872. "你用龍蛇來挑戰, 我用青蛙來應戰; 讓我們以此打賭, 以五千金為賭注。" 873. "我是富有多財者, 你是貧窮青年人; 誰來為你作保證, 你有何物可抵押?" 874. "我定能找到抵押, 也有相應之保人; 讓我們以此打賭, 以五千金為賭注。" 875. "請聽我言大國王, 愿你獲得諸吉祥; 為我作這五千金, 擔保請你來作證。" 876. "是父親留下債務, 還是你自己所欠; 為何向我求如此, 巨額財富婆羅門?" 877. "阿蘭巴那以龍蛇, 向我發起此挑戰; 我將用小青蛙來, 咬這婆羅門一口。 878. "請你來看大國王, 增長國土之君主; 眾臣環繞你前來, 觀看蛇類之較量。" 879. "我不輕視你技能, 年輕人請你聽我; 你過於自負技能, 不敬畏龍族之輩。" 880. "我也不輕視技能, 婆羅門請你聽我; 你用無毒之龍蛇, 大大欺騙眾人眾。 881. "若人知道此情況, 如我知道你那般; 阿蘭巴那你將得, 不到穀草何說金。" 882. "披鹿皮戴蓬髮者, 驕傲來到眾人前; 你如此說此龍蛇, 無毒而生輕視心。 883. "若你觸犯將知道, 充滿可怕之毒力; 我想他會使你成, 灰燼堆積在地上。" 884. "石蛙石蛇或可有, 毒性存在其體內; 但這紅頭之龍蛇, 體內絕無任何毒。" 885. "我曾聽聞阿羅漢, 自製苦行之聖者; 此世若人行佈施, 施者得生於天界; 活著時你行佈施, 如果你有可施物。 886. "這龍具大神通力, 威力難以超越過; 我將命他來咬你, 他會使你成灰燼。" 887. "朋友我也曾聽聞, 自製苦行之聖者; 此世若人行佈施, 施者得生於天界; 你才該行佈施事, 如果你有可施物。 888. "這是阿嘉穆奇蛙, 充滿可怕之毒力; 我將命她來咬你, 她會使你成灰燼。" 889. "她是持國王之女, 同父異母我妹妹; 讓阿嘉穆奇來咬, 充滿可怕之毒力。" 890. "若我吐毒在地上, 梵達特王請明瞭; 草木藥草諸植物, 必定枯萎無疑問。 891. "若我向上噴毒液, 梵達特王請明瞭; 七年之久天不雨, 不下雨雪到地上。 892. "若我吐毒入水中, 梵達特王請明瞭; 水中所有生物類, 魚龜皆會喪性命。" 893. "世間水流彙集處, 在巴亞迦聖地中; 有鬼吞噬科瑪龍, 沉入閻浮河水中。" 894. "那位世主有聲名, 環繞波羅奈城時; 我是龍王之子孫, 稱我善伽婆羅門。" 895. "若你是龍王之子, 迦尸王如天帝般; 你父具大威神力, 你母人間無可比; 如此大威神力者, 不該成為婆羅門, 低下之人的奴僕。"
896.
『『Rukkhaṃ nissāya vijjhittho, eṇeyyaṃ pātumāgataṃ;
So viddho dūramacari [dūra』masarā (sī. pī.)], saravegena sīghavā [sekhavā (sī. pī.), pekkhavā (syā. ka.)].
897.
『『Taṃ tvaṃ patitamaddakkhi, araññasmiṃ brahāvane;
Samaṃ sakājamādāya, sāyaṃ nigrodhupāgami.
898.
『『Sukasāḷikasaṅghuṭṭhaṃ, piṅgalaṃ [piṅgiyaṃ (sī. syā. pī.)] santhatāyutaṃ;
Kokilābhirudaṃ rammaṃ, dhuvaṃ haritasaddalaṃ.
899.
『『Tattha te so pāturahu, iddhiyā yasasā jalaṃ;
Mahānubhāvo bhātā me, kaññāhi parivārito.
900.
『『So tena pariciṇṇo tvaṃ, sabbakāmehi tappito;
Aduṭṭhassa tuvaṃ dubbhi, taṃ te veraṃ idhāgataṃ.
901.
『『Khippaṃ gīvaṃ pasārehi, na te dassāmi jīvitaṃ;
Bhātu parisaraṃ veraṃ, chedayissāmi te siraṃ』』.
902.
『『Ajjhāyako yācayogī, āhutaggi ca brāhmaṇo;
Etehi tīhi ṭhānehi, avajjho hoti [bhavati (sī. syā. pī.)] brāhmaṇo』』.
903.
『『Yaṃ pūraṃ dhataraṭṭhassa, ogāḷhaṃ yamunaṃ nadiṃ;
Jotate sabbasovaṇṇaṃ, girimāhacca yāmunaṃ.
904.
『『Tattha te purisabyagghā, sodariyā mama bhātaro;
Yathā te tattha vakkhanti, tathā hessasi brāhmaṇa』』.
905.
『『Anittarā ittarasampayuttā, yaññā ca vedā ca subhogaloke;
Tadaggarayhañhi vinindamāno, jahāti vittañca satañca dhammaṃ.
906.
『『Ajjhenamariyā pathaviṃ janindā, vessā kasiṃ pāricariyañca suddā;
Upāgu paccekaṃ yathāpadesaṃ, katāhu ete vasināti āhu』』.
907.
『『Dhātā vidhātā varuṇo kuvero, somo yamo candimā vāyu sūriyo;
Etepi yaññaṃ puthuso yajitvā, ajjhāyakānaṃ atho sabbakāme.
908.
『『Vikāsitā cāpasatāni pañca, yo ajjuno balavā bhīmaseno;
Sahassabāhu asamo pathabyā, sopi tadā mādahi jātavedaṃ』』.
909.
『『Yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṃ, annena pānena yathānubhāvaṃ;
Pasannacitto anumodamāno, subhoga devaññataro ahosi』』.
910.
『『Mahāsanaṃ devamanomavaṇṇaṃ, yo sappinā asakkhi bhojetumaggiṃ [jetumaggiṃ (sī. pī.)];
Sa yaññatantaṃ varato yajitvā, dibbaṃ gatiṃ mucalindajjhagacchi』』.
911.
『『Mahānubhāvo vassasahassajīvī, yo pabbajī dassaneyyo uḷāro;
Hitvā apariyantaraṭṭhaṃ [rathaṃ (sī. pī.)] sasenaṃ, rājā dudīpopi jagāma [dudīpopajjhagāmi (syā.)] saggaṃ』』.
912.
『『Yo sāgarantaṃ sāgaro vijitvā, yūpaṃ subhaṃ soṇṇamayaṃ [sovaṇṇamayaṃ (syā. ka.)] uḷāraṃ;
Ussesi vessānaramādahāno, subhoga devaññataro ahosi.
913.
『『Yassānubhāvena subhoga gaṅgā, pavattatha [pavattati (syā. ka.)] dadhisannisinnaṃ [dadhisanna (sī. pī.)] samuddaṃ;
Salomapādo paricariyamaggiṃ, aṅgo sahassakkhapurajjhagacchi』』.
914.
『『Mahiddhiko devavaro yasassī, senāpati tidive vāsavassa;
So somayāgena malaṃ vihantvā, subhoga devaññataro ahosi』』.
915.
『『Akārayi lokamimaṃ parañca, bhāgīrathiṃ himavantañca gijjhaṃ [gijjhaṃ (syā. ka.), viñjhaṃ (?)];
Yo iddhimā devavaro yasassī, sopi tadā ādahi jātavedaṃ.
916.
『『Mālāgirī himavā yo ca gijjho [vijjho (ka.), vijjhā (syā.)], sudassano nisabho kuveru [kākaneru (sī. pī.), kākaveru (syā.)];
Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhu』』.
896. "依樹隱藏的弓手, 瞄準飲水之羚羊; 中箭羚羊迅速逃, 因箭速力而遠走。 897. "你見它倒地之時, 在廣大森林之中; 取你所需之物后, 傍晚來到菩提樹。 898. "鸚鵡八哥聲喧鬧, 遍佈棕色地毯草; 杜鵑婉轉聲可意, 常綠草地甚美麗。 899. "彼時他對你顯現, 以神通威光閃耀; 我大威力之兄長, 眾仙女眾所圍繞。 900. "他善待你滿足你, 一切慾望皆滿足; 你卻背叛無罪者, 今此惡報已臨身。 901. "速速伸出你頸項, 我將不留你性命; 為報兄長此深仇, 我要砍下你頭顱。" 902. "吠陀學者修苦行, 獻火供養婆羅門; 因這三種之身份, 婆羅門不可殺害。" 903. "持國王城所充滿, 延伸至閻浮河邊; 全金城市放光輝, 直達閻浮山一帶。 904. "那裡有如虎之士, 我同胞諸兄弟眾; 他們如何處置你, 婆羅門你將如是。" 905. "短暫相應非永恒, 祭祀吠陀善伽世; 誹謗最上應責者, 失財失善法皆然。 906. "剎帝利習聖典治, 吠舍務農首陀仆; 各依所定之地位, 執行職責諸先說。" 907. "造化主維持神主, 財神月神死火日; 他們廣行諸祭祀, 供養誦經者欲樂。 908. "展開五百之弓箭, 勇猛阿周那之力; 大地無比千臂者, 彼時也敬火天神。 909. "長期供養婆羅門, 隨己能力施食飲; 虔誠心意生隨喜, 善伽成就天神位。 910. "以極豐盛天意味, 能以醍醐奉火神; 完成祭祀之儀軌, 目支林達生天界。 911. "大威神力活千年, 出家莊嚴值敬禮; 舍無邊土率軍眾, 都地帕王生天界。 912. "征服廣大之海洋, 立起美麗黃金柱; 供養毗濕婆那羅, 善伽成就天神位。 913. "因其威力善伽河, 流向凝如酪之海; 毛足供養事火神, 安伽生千眼天城。 914. "具大神通天威神, 帝釋天界軍統帥; 以索摩祭除垢穢, 善伽成就天神位。 915. "創造此世與他界, 恒河雪山及耆阇, 具神通力天威神, 彼時也敬火天神。 916. "瑪拉山與雪山嶽, 耆阇善見與牛主; 如是諸他大山峰, 祭祀者作祭壇說。"
917.
『『Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ, tapassinaṃ yācayogotidhāhu [ticāha (sī. pī.), ti cāhu (ka.)];
Tīre samuddassudakaṃ sajantaṃ [siñcantaṃ (ka.)], sāgarojjhohari tenapeyyo.
918.
『『Āyāgavatthūni puthū pathabyā, saṃvijjanti brāhmaṇā vāsavassa;
Purimaṃ disaṃ pacchimaṃ dakkhiṇuttaraṃ, saṃvijjamānā janayanti vedaṃ』』.
919.
『『Kalī hi dhīrāna kaṭaṃ magānaṃ, bhavanti vedajjhagatānariṭṭha;
Marīcidhammaṃ asamekkhitattā, māyāguṇā nātivahanti paññaṃ.
920.
『『Vedā na tāṇāya bhavanti dassa, mittadduno bhūnahuno narassa;
Na tāyate pariciṇṇo ca aggi, dosantaraṃ maccamanariyakammaṃ.
921.
『『Sabbañca maccā sadhanaṃ sabhogaṃ [sadhanā sabhogā (sī. syā. pī. ka.)], ādīpitaṃ dāru tiṇena missaṃ;
Dahaṃ na tappe [na tappe aggi (ka.)] asamatthatejo, ko taṃ subhikkhaṃ dvirasaññu kayirā [dirasañña kuriyā (sī.), dirasaññu kuriyā (pī.)].
922.
『『Yathāpi khīraṃ vipariṇāmadhammaṃ, dadhi bhavitvā navanītampi hoti;
Evampi aggi vipariṇāmadhammo, tejo samorohatī yogayutto.
923.
『『Na dissatī aggimanuppaviṭṭho, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi;
Nāmatthamāno [nāmanthamāno (sī. pī.)] araṇīnarena, nākammunā jāyati jātavedo.
924.
『『Sace hi aggi antarato vaseyya, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi;
Sabbāni susseyyu vanāni loke, sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṃ.
925.
『『Karoti ce dārutiṇena puññaṃ, bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ;
Aṅgārikā loṇakarā ca sūdā, sarīradāhāpi kareyyu puññaṃ.
926.
『『Atha ce hi ete na karonti puññaṃ, ajjhenamaggiṃ idha tappayitvā;
Na koci lokasmiṃ karoti puññaṃ, bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ.
927.
『『Kathañhi lokāpacito samāno, amanuññagandhaṃ bahūnaṃ akantaṃ;
Yadeva maccā parivajjayanti, tadappasatthaṃ dvirasaññu bhuñje.
928.
『『Sikhimpi devesu vadanti heke, āpaṃ milakkhū [milakkhā (sī. pī.)] pana devamāhu;
Sabbeva ete vitathaṃ bhaṇanti [gaṇhanti (ka.)], aggī na devaññataro na cāpo.
929.
『『Anindriyabaddhamasaññakāyaṃ [nirindriyaṃ antaṃ asaññakāyaṃ (sī. pī.), anidriyaṃ santamasaññakāyaṃ (syā.)], vessānaraṃ kammakaraṃ pajānaṃ;
Paricariya maggiṃ sugatiṃ kathaṃ vaje, pāpāni kammāni pakubbamāno [pakūbbamāno (syā. ka.)].
930.
『『Sabbābhibhū tāhudha jīvikatthā, aggissa brahmā paricārakoti;
Sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṃ, animmito nimmitaṃ vanditassa.
931.
『『Hassaṃ anijjhānakhamaṃ atacchaṃ, sakkārahetu pakiriṃsu pubbe;
Te lābhasakkāre apātubhonte, sandhāpitā [santhambhitā (sī. pī.), sandhābhitā (syā.), santāpitā (ka.)] jantubhi santidhammaṃ.
932.
『『Ajjhenamariyā pathaviṃ janindā, vessā kasiṃ pāricariyañca suddā;
Upāgu paccekaṃ yathāpadesaṃ, katāhu ete vasināti āhu.
933.
『『Etañca saccaṃ vacanaṃ bhaveyya, yathā idaṃ bhāsitaṃ brāhmaṇehi;
Nākhattiyo jātu labhetha rajjaṃ, nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe;
Nāññatra vessehi kasiṃ kareyya, suddo na mucce parapesanāya [parapessitāya (sī. pī.)].
934.
『『Yasmā ca etaṃ vacanaṃ abhūtaṃ, musāvime odariyā bhaṇanti;
Tadappapaññā abhisaddahanti, passanti taṃ paṇḍitā attanāva.
917. "維持吠陀具真言, 苦行佈施者之稱; 海邊灑水作祭祀, 海神吞之成可飲。 918. "大地遍佈供養處, 婆羅門事帝釋天; 東西南北四方位, 皆有誦習吠陀者。" 919. "賢者知此為敗運, 阿里特達吠陀者; 不知如幻之本質, 幻術不能勝智慧。 920. "吠陀不護惡人命, 背友殺胎之惡人; 供養火神亦無益, 非聖惡業罪深重。 921. "一切生命及財富, 如同木草投火中; 燒之不足無厭足, 誰會稱讚此豐富。 922. "如同牛乳變化法, 成酪又變為醍醐; 如是火亦變化法, 修習瑜伽熄熱力。 923. "不見火神入其中, 不論乾薪或新木; 人不摩擦鉆火木, 火神不生無因緣。 924. "若火真住其內中, 不論乾薪或新木; 世間森林皆枯萎, 乾燥木材悉燃燒。 925. "若人以木草為福, 供養煙火有威力; 燒炭製鹽諸廚師, 燒尸亦成作福業。 926. "若他們不作福德, 誦經供火此世間; 則無人能修福德, 供養煙火有威力。 927. "如何世人所尊敬, 眾多厭惡臭氣物; 一切人們所遠離, 無智食者不稱頌。 928. "有說火神居天上, 蠻族說水為天神; 這些皆是妄語言, 火水皆非是天神。 929. "無感官無意識體, 毗濕婆那羅眾役; 事火如何得善趣, 造作諸多惡業人。 930. "為活命稱一切勝, 梵天事火供養者; 全能自在何所為, 無造拜有被造物。 931. "可笑不堪深思量, 為利供養古人為; 若無利養供養時, 人眾結合成平靜。 932. "剎帝利習聖典治, 吠舍務農首陀仆; 各依所定之地位, 執行職責諸先說。 933. "若此言語為真實, 如婆羅門所說者; 剎帝利不得王位, 婆羅門不學真言; 農耕非吠舍不為, 首陀羅常作他役。 934. "因為此言非真實, 貪腹者說虛妄言; 愚癡之人信此說, 智者自見真實性。
935.
『『Khatyā hi vessānaṃ [khattā na vessā na (sī. pī.)] baliṃ haranti, ādāya satthāni caranti brāhmaṇā;
Taṃ tādisaṃ saṅkhubhitaṃ pabhinnaṃ, kasmā brahmā nujju karoti lokaṃ.
936.
『『Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī [brahmapahū bhūtapatī (syā.)] pajānaṃ;
Kiṃ sabbalokaṃ vidahī alakkhiṃ, kiṃ sabbalokaṃ na sukhiṃ akāsi.
937.
『『Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ;
Māyā musāvajjamadena [musāvañcanapadena (ka.)] cāpi, lokaṃ adhammena kimatthamakāri [kimattha』kāsi (sī. pī.), kimatthakārī (syā.)].
938.
『『Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ;
Adhammiko bhūtapatī ariṭṭha, dhamme sati yo vidahī adhammaṃ.
939.
『『Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bhekā [bhiṅgā (syā.)], hantvā kimī sujjhati makkhikā ca;
Etepi dhammā anariyarūpā, kambojakānaṃ vitathā bahūnaṃ.
940.
『『Sace hi so sujjhati yo hanāti, hatopi so saggamupeti ṭhānaṃ;
Bhovādi bhovādina mārayeyyuṃ [mārabheyyuṃ (ka.)], ye cāpi tesaṃ abhisaddaheyyuṃ.
941.
『『Neva migā na pasū nopi gāvo, āyācanti attavadhāya keci;
Vipphandamāne idha jīvikatthā, yaññesu pāṇe pasumārabhanti [māharanti (sī. syā. pī.)].
942.
『『Yūpussane [yūpassa te (sī.), yūpassa ne (pī.)] pasubandhe ca bālā, cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti;
Ayaṃ te yūpo kāmaduho parattha, bhavissati sassato samparāye.
943.
『『Sace ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṃ, dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ;
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, sace duhe tidive sabbakāme;
Tevijjasaṅghāva puthū yajeyyuṃ, abrāhmaṇaṃ [na brāhmaṇā (sī. syā.)] kañci na yājayeyyuṃ.
944.
『『Kuto ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṃ, dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ;
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, kuto duhe tidive sabbakāme.
945.
『『Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā [upaladdhabālā (sī. pī.)], cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti;
Ādāya aggiṃ mama dehi vittaṃ, tato sukhī hohisi sabbakāme.
946.
『『Tamaggihuttaṃ saraṇaṃ pavissa, cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti;
Oropayitvā kesamassuṃ nakhañca, vedehi vittaṃ atigāḷhayanti [atigāḷayanti (sī. pī.)].
947.
『『Kākā ulūkaṃva raho labhitvā, ekaṃ samānaṃ bahukā samecca;
Annāni bhutvā kuhakā kuhitvā, muṇḍaṃ karitvā yaññapathossajanti.
948.
『『Evañhi so vañcito brāhmaṇehi, eko samāno bahukā [bahuhī (sī.)] samecca;
Te yogayogena vilumpamānā, diṭṭhaṃ adiṭṭhena dhanaṃ haranti.
949.
『『Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhā, tadassa ādāya dhanaṃ haranti;
Te tādisā corasamā asantā, vajjhā na haññanti ariṭṭha loke.
950.
『『Indassa bāhārasi dakkhiṇāti, yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṃ;
Taṃ cepi saccaṃ maghavā chinnabāhu, kenassa indo asure jināti.
951.
『『Tañceva tucchaṃ maghavā samaṅgī, hantā avajjho paramo sa devo [sudevo (syā. ka.)];
Mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā, sandiṭṭhikā vañcanā esa loke.
952.
『『Mālāgiri himavā yo ca gijjho, sudassano nisabho kuveru;
Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhu.
953.
『『Yathāpakārāni hi iṭṭhakāni, cityā katā yaññakarehi māhu;
Na pabbatā honti tathāpakārā, aññā disā acalā tiṭṭhaselā.
935. "剎帝利取吠舍供, 婆羅門持劍而行; 如此混亂分裂世, 為何梵天不正治? 936. "若他主宰世間者, 梵天眾生之主宰; 為何創造世不幸, 為何不造眾安樂? 937. "若他主宰世間者, 梵天眾生之主宰; 以幻妄語與驕慢, 為何造世不如法? 938. "若他主宰世間者, 梵天眾生之主宰; 阿里特達生主非, 有法何造非法事? 939. "蟻蟲蛾蛇與青蛙, 殺害蠕蟲及蒼蠅; 此等邪法非聖者, 甘菩阇眾多妄說。 940. "若殺生者得清凈, 被殺者生天界中; 婆羅門應互相殺, 及殺信仰他們者。 941. "野鹿牲畜及牛群, 無一祈求自殺死; 眾生掙扎求生存, 祭祀卻殺諸生命。 942. "愚者綁柱系牲畜, 用種種色美飾面; 此柱來世如意牛, 永遠滿足諸慾望。 943. "若柱生珠貝之寶, 穀物財寶銀與金; 不論乾薪或新木, 若生三天諸欲樂; 三明眾多行祭祀, 不使他人來祭祀。 944. "何處柱生珠貝寶, 穀物財寶銀與金; 不論乾薪或新木, 何處生天諸欲樂? 945. "詭詐兇暴愚癡者, 用種種色美飾面; 取火向我求財物, 說你將得諸欲樂。 946. "進入火供作皈依, 用種種色美飾面; 剃除鬚髮及指甲, 以吠陀強取財物。 947. "如烏見到獨孤鸮, 眾多集合圍一人; 食物欺詐行詭計, 剃頭放棄祭祀道。 948. "如是被婆羅門騙, 獨一被眾多圍困; 他們用種種方法, 以無形取有形財。 949. "無作之人或王教, 取走他人之財物; 此等惡人如盜賊, 世不誅殺阿里特。 950. "稱為帝釋右臂祭, 祭時砍斷巴拉沙; 若此為實帝釋斷, 如何勝阿修羅眾? 951. "此說虛妄帝釋全, 殺者不死最高天; 婆羅門咒皆虛妄, 此世欺詐現眼前。 952. "瑪拉山與雪山嶽, 耆阇善見與牛主; 如是諸他大山峰, 祭祀者作祭壇說。 953. "如是磚塊所堆砌, 祭祀者說為祭壇; 山嶽本非如是相, 他方常立不動山。
954.
『『Na iṭṭhakā honti silā cirena [cirenapi (sī. pī.)], na tattha sañjāyati ayo na lohaṃ;
Yaññañca etaṃ parivaṇṇayantā, cityā katā yaññakarehi māhu.
955.
『『Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ, tapassinaṃ yācayogotidhāhu;
Tīre samuddassudakaṃ sajantaṃ, taṃ sāgarojjhohari tenapeyyo.
956.
『『Parosahassampi samantavede, mantūpapanne nadiyo vahanti;
Na tena byāpannarasūdakā na, kasmā samuddo atulo apeyyo.
957.
『『Ye keci kūpā idha jīvaloke, loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā;
Na brāhmaṇajjhoharaṇena [brāhmaṇajjhohari tena (ka.)] tesu, āpo apeyyo dvirasaññu māhu.
958.
『『Pure puratthā kā kassa bhariyā, mano manussaṃ ajanesi pubbe;
Tenāpi dhammena na koci hīno, evampi vossaggavibhaṅgamāhu [vossaggavibhāgamāhu (sī.)].
959.
『『Caṇḍālaputtopi adhicca vede, bhāseyya mante kusalo matīmā [mutīmā (sī. pī.)];
Na tassa muddhāpi phaleyya sattadhā, mantā ime attavadhāya katā [katta (sī. pī.)].
960.
『『Vācākatā giddhikatā [giddhigatā (ka.)] gahītā, dummocayā kabyapathānupannā;
Bālāna cittaṃ visame niviṭṭhaṃ, tadappapaññā abhisaddahanti.
961.
『『Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, na vijjatī porisiyaṃbalena;
Manussabhāvo ca gavaṃva pekkho, jātī hi tesaṃ asamā samānā [samānaṃ (syā. ka.)].
962.
『『Sace ca rājā pathaviṃ vijitvā, sajīvavā assavapārisajjo;
Sayameva so sattusaṅghaṃ vijeyya, tassappajā niccasukhī [niccasukhā (pī.)] bhaveyya.
963.
『『Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti;
Tesañca atthaṃ avinicchinitvā, na bujjhatī oghapathaṃva channaṃ.
964.
『『Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti;
Lābho alābho ayaso yaso ca, sabbeva tesaṃ catunnañca [sabbe te sabbesaṃ catunna (sī. pī.)] dhammā.
965.
『『Yathāpi ibbhā dhanadhaññahetu, kammāni karonti [kārenti (sī. syā. pī.)] puthū pathabyā;
Tevijjasaṅghā ca tatheva ajja, kammāni karonti [kārenti (sī. syā. pī.)] puthū pathabyā.
966.
『『Ibbhehi ye te [ete (sī. syā. pī.)] samakā bhavanti, niccussukā kāmaguṇesu yuttā;
Kammāni karonti [kārenti (sī. syā. pī.)] puthū pathabyā, tadappapaññā dvirasaññurā te』』.
967.
『『Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhāpaṇavadindimā;
Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṃ.
968.
『『Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā;
Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṃ.
969.
『『Ukkāmukhapahaṭṭhaṃva , khadiraṅgārasannibhaṃ;
Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṃ.
970.
『『Kassa jambonadaṃ chattaṃ, sasalākaṃ manoramaṃ;
Ādiccaraṃsāvaraṇaṃ, ko eti siriyā jalaṃ.
971.
『『Kassa aṅgaṃ [aṅkaṃ (sī. pī.)] pariggayha, vāḷabījanimuttamaṃ;
Ubhato varapuññassa [carate varapaññassa (sī. pī.)], muddhani uparūpari.
972.
『『Kassa pekhuṇahatthāni, citrāni ca mudūni ca;
Kañcanamaṇidaṇḍāni [tapaññamaṇidaṇḍāni (sī. pī.), suvaṇṇamaṇidaṇḍāni (syā. ka.)], caranti dubhato mukhaṃ.
973.
『『Khadiraṅgāravaṇṇābhā, ukkāmukhapahaṃsitā;
Kassete kuṇḍalā vaggū, sobhanti dubhato mukhaṃ.
974.
『『Kassa vātena chupitā, niddhantā mudukāḷakā [mudukāḷakaṃ (sī.), mudu kāḷikā (syā.)];
Sobhayanti nalāṭantaṃ, nabhā vijjurivuggatā.
954. "磚塊非永遠如石, 不生鐵礦及銅礦; 讚歎此等為祭祀, 祭祀者說為祭壇。 955. "維持吠陀具真言, 苦行佈施者之稱; 海邊灑水作祭祀, 海神吞之成可飲。 956. "千餘精通吠陀者, 具足真言河流過; 不因此變壞味水, 何故大海不可飲。 957. "世間所有諸水井, 挖掘所得鹹水井; 非因婆羅門所飲, 無智稱水不可飲。 958. "古時誰為誰妻子, 誰先生出人之心; 依此法則無低賤, 如是說解脫分別。 959. "旃陀羅子若學得, 善說吠陀具智慧; 頭顱不會裂七分, 此咒為自害而作。 960. "語言所造貪執取, 難解隨詩道而行; 愚者心入不平道, 少智之人深信此。 961. "獅子虎豹諸猛獸, 不依人力而存在; 人性如牛去觀察, 種姓雖異實相同。 962. "若王征服此大地, 具馬從者有生命; 自己能勝敵眾群, 子孫常得安樂住。 963. "王咒與三吠陀書, 以義理皆為相等; 不能決定其意義, 如覆水路不能知。 964. "王咒與三吠陀書, 以義理皆為相等; 得失名譽與譭譽, 此四法則皆相同。 965. "如富人為求財谷, 遍地從事諸事業; 三明眾今亦如是, 遍地從事諸事業。 966. "他們與富人相同, 常求欲樂相應事; 遍地從事諸事業, 無智雙舌者如是。" 967. "誰家之鼓及鈴鼓, 法螺手鼓小鼓聲; 在前列隊而行進, 使最勝車生歡喜。 968. "誰以寬廣金腰帶, 閃耀如同電光明; 青年束帶行裝飾, 誰以威光而閃耀。 969. "如同鍛爐口發光, 似火燒紅鐵木炭; 容顏美麗放光明, 誰以威光而閃耀。 970. "誰持金製之傘蓋, 具傘骨極其可意; 能遮擋住日光線, 誰以威光而閃耀。 971. "誰人身邊有侍從, 手持最上之拂塵; 兩側有大福德者, 在其頭頂上揮動。 972. "誰持孔雀尾扇柄, 美麗柔軟妙莊嚴; 金寶所制之柄飾, 兩邊搖動而行進。 973. "如鐵木炭之顏色, 如鍛爐口放光明; 誰戴如是美耳環, 兩邊莊嚴生光輝。 974. "誰被風吹柔黑髮, 吹散柔軟之黑髮; 莊嚴額際至邊際, 如天際電光閃耀。
975.
『『Kassa etāni akkhīni, āyatāni puthūni ca;
Ko sobhati visālakkho, kassetaṃ uṇṇajaṃ mukhaṃ.
976.
『『Kassete lapanajātā [lapanajā suddhā (sī. pī.)], suddhā saṅkhavarūpamā;
Bhāsamānassa sobhanti, dantā kuppilasādisā.
977.
『『Kassa lākhārasasamā, hatthapādā sukhedhitā;
Ko so bimboṭṭhasampanno, divā sūriyova bhāsati.
978.
『『Himaccaye himavati [hemavato (sī. syā. pī.)], mahāsālova pupphito;
Ko so odātapāvāro, jayaṃ indova sobhati.
979.
『『Suvaṇṇapīḷakākiṇṇaṃ , maṇidaṇḍavicittakaṃ;
Ko so parisamogayha, īsaṃ khaggaṃ pamuñcati [īso khaggaṃva muñcati (sī. pī.), bhante khaggaṃ pamuñcati (syā.)].
980.
『『Suvaṇṇavikatā cittā, sukatā cittasibbanā [sibbinī (syā. ka.)];
Ko so omuñcate pādā, namo katvā mahesino』』.
981.
『『Dhataraṭṭhā hi te nāgā, iddhimanto yasassino;
Samuddajāya uppannā, nāgā ete mahiddhikā』』ti.
Bhūridattajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Candakumārajātakaṃ (7)
982.
『『Rājāsi luddakammo, ekarājā pupphavatīyā;
So pucchi brahmabandhuṃ, khaṇḍahālaṃ purohitaṃ mūḷhaṃ.
983.
『Saggāna maggamācikkha [saggamaggamācikkha (sī. pī.)], tvaṃsi brāhmaṇa dhammavinayakusalo;
Yathā ito vajanti sugatiṃ, narā puññāni katvāna』.
984.
『Atidānaṃ daditvāna, avajjhe deva ghātetvā;
Evaṃ vajanti sugatiṃ, narā puññāni katvāna』.
985.
『Kiṃ pana taṃ atidānaṃ, ke ca avajjhā imasmi lokasmiṃ;
Etañca kho no akkhāhi, yajissāmi dadāmi [yajissāma dadāma (sī. pī.)] dānāni』.
986.
『Puttehi deva yajitabbaṃ, mahesīhi negamehi ca;
Usabhehi ājāniyehi catūhi, sabbacatukkena deva yajitabbaṃ』』』.
987.
『『Taṃ sutvā antepure, kumārā mahesiyo ca haññantu;
Eko ahosi nigghoso, bhismā accuggato saddo』』.
988.
『『Gacchatha vadetha kumāre, candaṃ sūriyañca bhaddasenañca;
Sūrañca vāmagottañca, pacurā [pasurā (sī. pī. ka.)] kira hotha yaññatthāya.
989.
『『Kumāriyopi vadetha, upasenaṃ [upaseniṃ (sī.), upaseṇiṃ (pī.)] kokilañca muditañca;
Nandañcāpi kumāriṃ, pacurā [pasurā (sī. pī. ka.)] kira hotha yaññatthāya.
990.
『『Vijayampi mayhaṃ mahesiṃ, erāvatiṃ [ekapatiṃ (pī.), erāpatiṃ (ka.)] kesiniṃ sunandañca;
Lakkhaṇavarūpapannā, pacurā kira hotha yaññatthāya.
991.
『『Gahapatayo ca vadetha, puṇṇamukhaṃ bhaddiyaṃ siṅgālañca;
Vaḍḍhañcāpi gahapatiṃ, pacurā kira hotha yaññatthāya』』.
992.
『『Te tattha gahapatayo, avocisuṃ samāgatā puttadāraparikiṇṇā;
Sabbeva sikhino deva karohi, atha vā no dāse sāvehi』』.
993.
『『Abhayaṃkarampi me hatthiṃ, nāḷāgiriṃ accuggataṃ varuṇadantaṃ [nāḷāgiriṃ accutaṃ varuṇadantaṃ (sī.), rājagiriṃ accutavaruṇadantaṃ (pī.)];
Ānetha kho ne khippaṃ, yaññatthāya bhavissanti.
994.
『『Assaratanampi [assatarampi (sī. pī.), assaratanampi me (syā.)] kesiṃ, surāmukhaṃ puṇṇakaṃ vinatakañca;
Ānetha kho ne khippaṃ, yaññatthāya bhavissanti.
995.
『『Usabhampi [usabhampi me (syā.)] yūthapatiṃ anojaṃ, nisabhaṃ gavampatiṃ tepi mayhaṃ ānetha;
Samūha [samupā (sī. pī.), sammukhā (syā.)] karontu sabbaṃ, yajissāmi dadāmi dānāni.
975. "誰有這雙眼睛者, 廣大且生輝光明; 誰以廣眼顯莊嚴, 誰有柔毛生面容。 976. "誰有這能言之口, 純潔如同海螺色; 當其開口講話時, 牙齒明亮如寶石。 977. "誰有如胭脂般色, 手足柔軟善養育; 誰具硃紅嘴唇者, 如日中天放光明。 978. "如雪山雪消融時, 大娑羅樹開花放; 誰著白色之衣裳, 如帝釋勝利莊嚴。 979. "遍佈金飾裝點品, 寶石杖飾妙莊嚴; 誰入眾中放寶劍, 如放軛端之長桿。 980. "以金裝飾妙莊嚴, 精製巧妙縫製品; 誰解足飾致敬意, 對大仙人以示敬。" 981. "這些龍乃持國族, 具神通力有名聲; 生於大海之龍族, 這些皆具大神通。" 布利達多本生故事第六完 544.月王子本生故事(七) 982. "花城(波羅奈)唯一王, 你為殘暴之國王; 他問婆羅門親友, 愚癡宮廷祭司官。 983. '請說天界通行道, 你為法律善巧人; 從此世往善趣者, 皆因造作諸福德。' 984. '行超越施不該殺, 陛下殺害諸生命; 如是善趣通行道, 人造福德得往生。' 985. '何為超越佈施事, 世間何者不該殺; 請為我等來說明, 我將祭祀行佈施。' 986. '陛下須以子祭祀, 皇后商人諸眾等; 以及四頭良種牛, 陛下應行四牲祭。'" 987. "聞此宮內諸聲音, 王子皇后將殺戮; 此處響起一聲音, 可怕尖叫聲上升。 988. "去喚王子月與日, 跋達塞那前來此; 須羅婆摩瞿多等, 皆為祭祀來聚集。 989. "亦喚公主烏巴塞, 拘基拉及穆迪達; 還有難陀公主等, 皆為祭祀來聚集。 990. "我之皇后毗阇耶, 愛羅瓦帝凱西妮; 善難陀具美容貌, 皆為祭祀來聚集。 991. "告訴商人富樓那, 跋達與僧伽羅等; 瓦達等諸商人眾, 皆為祭祀來聚集。" 992. "彼處聚集諸商人, 與妻兒眾皆到來; 陛下我等皆理髮, 或稱我等為奴僕。 993. "我之無畏上寶象, 那羅耆利最高大; 婆樓那牙快帶來, 他們將為祭祀用。 994. "寶馬凱西速羅口, 富樓那與毗那達; 快快把他們帶來, 他們將為祭祀用。 995. "群牛之主阿諾加, 尼薩跋與牛群主; 把他們也帶過來, 我要祭祀行佈施。
996.
『『Sabbaṃ [sabbampi (syā.)] paṭiyādetha, yaññaṃ pana uggatamhi sūriyamhi;
Āṇāpetha ca kumāre [āṇāpetha candakumāre (syā. ka.)], abhiramantu imaṃ rattiṃ.
997.
『『Sabbaṃ [sabbampi (syā.)] upaṭṭhapetha, yaññaṃ pana uggatamhi sūriyamhi;
Vadetha dāni kumāre, ajja kho [vo (pī.)] pacchimā ratti』』.
998.
『『Taṃtaṃ mātā avaca, rodantī āgantvā vimānato;
Yañño kira te putta, bhavissati catūhi puttehi』』.
999.
『『Sabbepi mayhaṃ puttā cattā, candasmiṃ haññamānasmiṃ;
Puttehi yaññaṃ yajitvāna, sugatiṃ saggaṃ gamissāmi』』.
1000.
『『Mā taṃ [mā (sī. pī.)] putta saddahesi, sugati kira hoti puttayaññena;
Nirayāneso maggo, neso maggo hi saggānaṃ.
1001.
『『Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ』』;
Esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññena』』.
1002.
『『Ācariyānaṃ vacanā, ghātessaṃ candañca sūriyañca;
Puttehi yaññaṃ [puttehi (sī. syā. pī.)] yajitvāna duccajehi, sugatiṃ saggaṃ gamissāmi』』.
1003.
『『Taṃtaṃ pitāpi avaca, vasavattī orasaṃ sakaṃ puttaṃ;
Yañño kira te putta, bhavissati catūhi puttehi』』.
1004.
『『Sabbepi mayhaṃ puttā cattā, candasmiṃ haññamānasmiṃ;
Puttehi yaññaṃ yajitvāna, sugatiṃ saggaṃ gamissāmi』』.
1005.
『『Mā taṃ putta saddahesi, sugati kira hoti puttayaññena;
Nirayāneso maggo, neso maggo hi saggānaṃ.
1006.
『『Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ;
Esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññena』』.
1007.
『『Ācariyānaṃ vacanā, ghātessaṃ candañca sūriyañca;
Puttehi yaññaṃ yajitvāna duccajehi, sugatiṃ saggaṃ gamissāmi』』.
1008.
『『Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ;
Puttaparivuto tuvaṃ, raṭṭhaṃ janapadañca pālehi』』.
1009.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.
1010.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.
1011.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.
1012.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa [idaṃ padaṃ sī. pī. potthakesu natthi];
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;
Bhikkhācariyaṃ carissāma』』.
1013.
『『Dukkhaṃ kho me janayatha, vilapantā jīvitassa kāmā hi;
Muñcetha [muñcatha (sī. pī.)] dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññena』』.
1014.
『『Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ;
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.
1015.
『『Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññaṃ』』.
1016.
『『Atha kissa jano [ca no (sī. syā. pī.)] pubbe, sotthānaṃ brāhmaṇe avācesi;
Atha no akāraṇasmā, yaññatthāya deva ghātesi.
1017.
『『Pubbeva no daharakāle [daharake samāne (sī. pī.)], na hanesi [na māresi (sī. pī.)] na ghātesi;
Daharamhā yobbanaṃ pattā, adūsakā tāta haññāma.
1018.
『『Hatthigate assagate, sannaddhe passa no mahārāja;
Yuddhe vā yujjhamāne vā, na hi mādisā sūrā honti yaññatthāya.
1019.
『『Paccante vāpi kupite, aṭavīsu vā mādise niyojenti;
Atha no akāraṇasmā, abhūmiyaṃ tāta haññāma.
996. "一切皆要準備好, 明晨日出行祭祀; 現在命令諸王子, 今夜且盡享歡娛。 997. "一切皆要安排好, 明晨日出行祭祀; 現在告訴諸王子, 今夜是最後一夜。" 998. "你母來自宮殿中, 哭泣對你如此說; '兒啊聽說你將要, 以四子為祭祀品。'" 999. "我所有兒皆捨棄, 當月王子被殺時; 以諸子行祭祀后, 我將往生天界去。" 1000. "兒啊莫信此謊言, 以子祭祀生善趣; 此乃通往地獄道, 此非通往天界路。 1001. "拘旬陀請行佈施, 不害一切眾生類; 此為善趣真正道, 非以子祭為正道。" 1002. "依照老師所言語, 我將殺月與日兒; 以難捨子祭祀后, 我將往生天界去。" 1003. "你父亦對你說道, 自在王對親生子; '兒啊聽說你將要, 以四子為祭祀品。'" 1004. "我所有兒皆捨棄, 當月王子被殺時; 以諸子行祭祀后, 我將往生天界去。" 1005. "兒啊莫信此謊言, 以子祭祀生善趣; 此乃通往地獄道, 此非通往天界路。 1006. "拘旬陀請行佈施, 不害一切眾生類; 此為善趣真正道, 非以子祭為正道。" 1007. "依照老師所言語, 我將殺月與日兒; 以難捨子祭祀后, 我將往生天界去。" 1008. "拘旬陀請行佈施, 不害一切眾生類; 讓諸子眾環繞你, 守護國土與人民。" 1009. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 即使戴上鐵鎖鏈, 我等看守象與馬。 1010. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 即使戴上鐵鎖鏈, 我等清掃象糞便。 1011. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 即使戴上鐵鎖鏈, 我等清掃馬糞便。 1012. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 你有任何慾望時, 即使逐出國土外; 我等將行乞食生。" 1013. "你等為求活命故, 悲嘆使我甚痛苦; 現今放開諸王子, 以子祭祀我已足。" 1014. "我早已對你說過, 此事艱難難成就; 祭祀已經備齊全, 為何現在來阻礙。 1015. "一切皆往善趣去, 行祭祀與主祭者; 及隨喜此祭祀者, 如是大祭皆生天。" 1016. "為何先前諸祭司, 對我等說吉祥事; 而今無故為祭祀, 陛下你要殺害我。 1017. "先前我等幼年時, 你未殺害未傷害; 少年長大成青年, 父親無故來殺我。 1018. "看我等騎象騎馬, 裝備齊全大王啊; 戰場之上正交戰, 如我勇士不應祭。 1019. "邊境若有叛亂時, 林中遣派如我輩; 而今無故父親啊, 在非處所來殺我。
1020.
『『Yāpi hi tā sakuṇiyo, vasanti tiṇagharāni katvāna;
Tāsampi piyā puttā, atha no tvaṃ deva ghātesi.
1021.
『『Mā tassa saddahesi, na maṃ khaṇḍahālo ghāteyya;
Mamañhi so ghātetvāna, anantarā tampi deva ghāteyya.
1022.
『『Gāmavaraṃ nigamavaraṃ dadanti, bhogampissa mahārāja;
Athaggapiṇḍikāpi, kule kule hete bhuñjanti.
1023.
『『Tesampi tādisānaṃ, icchanti dubbhituṃ mahārāja;
Yebhuyyena ete, akataññuno brāhmaṇā deva.
1024.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.
1025.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.
1026.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.
1027.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;
Bhikkhācariyaṃ carissāma』』.
1028.
『『Dukkhaṃ kho me janayatha, vilapantā jīvitassa kāmā hi;
Muñcetha dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññena』』.
1029.
『『Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ;
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.
1030.
『『Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññaṃ』』.
1031.
『『Yadi kira yajitvā puttehi, devalokaṃ ito cutā yanti;
Brāhmaṇo tāva yajatu, pacchāpi yajasi tuvaṃ rājā.
1032.
『『Yadi kira yajitvā puttehi, devalokaṃ ito cutā yanti;
Esveva khaṇḍahālo, yajataṃ sakehi puttehi.
1033.
『『Evaṃ jānanto khaṇḍahālo, kiṃ puttake na ghātesi;
Sabbañca ñātijanaṃ, attānañca na ghātesi.
1034.
『『Sabbe vajanti nirayaṃ, ye yajanti yepi yājenti;
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññaṃ.
1035.
[ayaṃ gāthā sī. syā. pī. potthakesu na dissati] 『『Sace hi so sujjhati yo hanāti, hatopi so saggamupeti ṭhānaṃ;
Bhovādi bhovādina mārayeyyuṃ, ye cāpi tesaṃ abhisaddaheyyuṃ』』 [ayaṃ gāthā sī. syā. pī. potthakesu na dissati].
1036.
『『Kathañca kira puttakāmāyo, gahapatayo gharaṇiyo ca;
Nagaramhi na uparavanti rājānaṃ, mā ghātayi orasaṃ puttaṃ.
1037.
『『Kathañca kira puttakāmāyo, gahapatayo gharaṇiyo ca;
Nagaramhi na uparavanti rājānaṃ, mā ghātayi atrajaṃ puttaṃ.
1038.
『『Rañño camhi atthakāmo, hito ca sabbajanapadassa [sabbadā janapadassa (sī. pī.)];
Na koci assa paṭighaṃ, mayā jānapado na pavedeti』』.
1039.
『『Gacchatha vo gharaṇiyo, tātañca vadetha khaṇḍahālañca;
Mā ghātetha kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.
1040.
『『Gacchatha vo gharaṇiyo, tātañca vadetha khaṇḍahālañca;
Mā ghātetha kumāre, apekkhite sabbalokassa』』.
1041.
『『Yaṃ nūnāhaṃ jāyeyyaṃ, rathakārakulesu vā;
Pukkusakulesu vā vessesu vā jāyeyyaṃ;
Na hajja maṃ rāja yaññe [yaññatthāya (sī. pī.)] ghāteyya』』.
1042.
『『Sabbā sīmantiniyo gacchatha, ayyassa khaṇḍahālassa;
Pādesu nipatatha, aparādhāhaṃ na passāmi.
1043.
『『Sabbā sīmantiniyo gacchatha, ayyassa khaṇḍahālassa;
Pādesu nipatatha, kinte bhante mayaṃ adūsema』』.
1020. "如那些小鳥築巢, 結草為屋而棲息; 它們亦愛惜子女, 而今陛下要殺我。 1021. "請勿相信他言語, 坎達不會殺害我; 他殺害我之後后, 陛下他也會殺你。 1022. "賜予上等村城邑, 大王亦賜諸財富; 即使最上之食物, 各家各戶皆供養。 1023. "對待如此之人等, 大王他們欲背叛; 大多數此等之人, 婆羅門皆忘恩德。 1024. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 即使戴上鐵鎖鏈, 我等看守象與馬。 1025. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 即使戴上鐵鎖鏈, 我等清掃象糞便。 1026. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 即使戴上鐵鎖鏈, 我等清掃馬糞便。 1027. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 你有任何慾望時, 即使逐出國土外; 我等將行乞食生。" 1028. "你等為求活命故, 悲嘆使我甚痛苦; 現今放開諸王子, 以子祭祀我已足。" 1029. "我早已對你說過, 此事艱難難成就; 祭祀已經備齊全, 為何現在來阻礙。 1030. "一切皆往善趣去, 行祭祀與主祭者; 及隨喜此祭祀者, 如是大祭皆生天。" 1031. "若以子行祭祀者, 死後必定生天界; 讓婆羅門先祭祀, 之後國王你再祭。 1032. "若以子行祭祀者, 死後必定生天界; 就讓坎達哈羅先, 以己子女來祭祀。 1033. "既然坎達知此事, 為何不殺己子女; 及一切親眷之人, 為何不殺自己身。 1034. "一切皆墮地獄去, 行祭祀與主祭者; 及隨喜此祭祀者, 如是大祭皆墮獄。 1035. "若殺生者得清凈, 被殺者生天界中; 婆羅門應互相殺, 及殺信仰他們者。 1036. "為何城中諸居士, 及愛子之妻婦等; 不向國王來請願, 勿殺親生之王子。 1037. "為何城中諸居士, 及愛子之妻婦等; 不向國王來請願, 勿殺自己所生子。 1038. "我為國王謀利益, 為全國民謀福祉; 無人對我生嗔恨, 國民無人來告知。" 1039. "你等諸妻速前往, 告訴父王與坎達; 勿殺無辜諸王子, 如獅威嚴之王子。 1040. "你等諸妻速前往, 告訴父王與坎達; 勿殺無辜諸王子, 一切世人所愛戴。" 1041. "但願我生於車匠, 旃陀羅或吠舍家; 不會被王所殺害, 如今作為祭祀品。" 1042. "所有高貴婚配婦, 前往尊者坎達處; 頂禮尊者足下時, 我無任何之罪責。 1043. "所有高貴婚配婦, 前往尊者坎達處; 頂禮尊者足下時, 大德我等有何罪。"
1044.
『『Kapaṇā [kapaṇaṃ (sī. pī.)] vilapati selā, disvāna bhātare [bhātaro (sī. syā. pī. ka.)] upanītatte;
Yañño kira me ukkhipito, tātena saggakāmena』』.
1045.
『『Āvatti parivatti ca, vasulo sammukhā rañño;
Mā no pitaraṃ avadhi, daharamhā yobbanaṃ pattā』』.
1046.
『『Eso te vasula pitā, samehi pitarā saha;
Dukkhaṃ kho me janayasi, vilapanto antepurasmiṃ;
Muñcetha dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññena』』.
1047.
『『Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ;
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.
1048.
『『Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññaṃ』』.
1049.
『『Sabbaratanassa yañño upakkhaṭo, ekarāja tava paṭiyatto;
Abhinikkhamassu deva, saggaṃ gato tvaṃ pamodissasi』』.
1050.
『『Daharā sattasatā etā, candakumārassa bhariyāyo;
Kese pakiritvāna [parikiritvāna (sī. pī.), vikiritvāna (syā. ka.)], rodantiyo maggamanuyāyiṃsu [maggamanuyanti (sī. pī.), maggamanuyāyanti (syā.)].
1051.
『『Aparā pana sokena, nikkhantā nandane viya devā;
Kese pakiritvāna [parikiritvāna (sī. pī.), vikiritvāna (syā. ka.)], rodantiyo maggamanuyāyiṃsu』』 [maggamanuyanti (sī. pī.), maggamanuyāyanti (syā.)].
1052.
『『Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyanti candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
1053.
『『Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyanti candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
1054.
『『Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyanti candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ.
1055.
『『Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā [nahāpakasunahātā (pī.)], kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyanti candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
1056.
[imā dve gāthā natthi pī potthake] 『『Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyanti candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
1057.
『『Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyanti candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ [imā dve gāthā natthi pī potthake].
1058.
『『Yassu pubbe hatthivaradhuragate, hatthīhi [hatthikā (syā.), pattikā (pī.)] anuvajanti;
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.
1059.
『『Yassu pubbe assavaradhuragate, assehi [assakā (syā.), pattikā (pī.)] anuvajanti;
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.
1060.
『『Yassu pubbe rathavaradhuragate, rathehi [rathikā (syā.), pattikā (pī.)] anuvajanti;
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.
1061.
『『Yehissu pubbe nīyiṃsu [niyyaṃsu (sī. pī.)], tapanīyakappanehi turaṅgehi;
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti』』.
1062.
『『Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu [uyyassu (syā. ka.)] pubbena pupphavatiyā;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi puttehi.
1063.
『『Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi kaññāhi.
1064.
『『Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi mahesīhi.
1044. "悲慘塞拉公主哭, 見兄長等被牽引; 說我父為生天故, 要將我等作祭品。" 1045. "阿瓦提與巴利瓦, 瓦蘇羅在王面前; 勿殺我等之父親, 少年長大成青年。" 1046. "瓦蘇羅此是汝父, 你與父親相會面; 你在內宮哭泣時, 使我心生大痛苦; 現今放開諸王子, 以子祭祀我已足。" 1047. "我早已對你說過, 此事艱難難成就; 祭祀已經備齊全, 為何現在來阻礙。 1048. "一切皆往善趣去, 行祭祀與主祭者; 及隨喜此祭祀者, 如是大祭皆生天。" 1049. "一切珍寶祭品備, 唯一王者為你備; 陛下請速出發去, 生天之後得歡喜。" 1050. "七百年輕妻妾等, 都是月王子妃子; 散亂頭髮且哭泣, 沿路追隨而前行。 1051. "其他因悲傷離去, 如天人離歡喜園; 散亂頭髮且哭泣, 沿路追隨而前行。" 1052. "身著迦尸細軟衣, 耳環沉香涂身體; 月與日王子前行, 為唯一王作祭品。 1053. "身著迦尸細軟衣, 耳環沉香涂身體; 月與日王子前行, 令母親心生憂愁。 1054. "身著迦尸細軟衣, 耳環沉香涂身體; 月與日王子前行, 令眾人心生憂愁。 1055. "食用肉汁妙食物, 浴者善浴飾耳環; 沉香涂身月日子, 為唯一王作祭品。 1056. "食用肉汁妙食物, 浴者善浴飾耳環; 沉香涂身月日子, 令母親心生憂愁。 1057. "食用肉汁妙食物, 浴者善浴飾耳環; 沉香涂身月日子, 令眾人心生憂愁。 1058. "昔日騎最上象時, 眾多騎象隨後行; 今日月與日王子, 二人步行而前進。 1059. "昔日騎最上馬時, 眾多騎馬隨後行; 今日月與日王子, 二人步行而前進。 1060. "昔日乘最上車時, 眾多乘車隨後行; 今日月與日王子, 二人步行而前進。 1061. "昔日乘金飾馬時, 眾多隨從相隨行; 今日月與日王子, 二人步行而前進。" 1062. "若鳥你欲得肉食, 飛向花城(波羅奈)東方去; 唯一王在彼迷惑, 以四子來作祭品。 1063. "若鳥你欲得肉食, 飛向花城東方去; 唯一王在彼迷惑, 以四女來作祭品。 1064. "若鳥你欲得肉食, 飛向花城東方去; 唯一王在彼迷惑, 以四後來作祭品。
1065.
『『Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi gahapatīhi.
1066.
『『Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbe pupphavatiyā;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi hatthīhi.
1067.
『『Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi assehi.
1068.
『『Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi usabhehi.
1069.
『『Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho sabbacatukkena』』.
1070.
『『Ayamassa pāsādo, idaṃ antepuraṃ suramaṇīyaṃ [sovaṇṇo pupphamalyavikiṇṇo (ka.)];
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
1071.
『『Idamassa kūṭāgāraṃ, sovaṇṇaṃ pupphamalyavikiṇṇaṃ;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
1072.
『『Idamassa uyyānaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
1073.
『『Idamassa asokavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
1074.
『『Idamassa kaṇikāravanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
1075.
『『Idamassa pāṭalivanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
1076.
『『Idamassa ambavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
1077.
『『Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā padumapuṇḍarīkehi;
Nāvā ca sovaṇṇavikatā, pupphavalliyā [pupphāvaliyā (sī. pī.)] cittā suramaṇīyā;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā』』.
1078.
『『Idamassa hatthiratanaṃ, erāvaṇo gajo balī dantī;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
1079.
『『Idamassa assaratanaṃ, ekakhūro [ekakhūro vego (syā.)] asso;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
1080.
『『Ayamassa assaratho, sāḷiya [sāḷiya viya (syā.)] nigghoso subho ratanavicitto;
Yatthassu ayyaputtā, sobhiṃsu nandane viya devā;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
1081.
『『Kathaṃ nāma sāmasamasundarehi, candanamudukagattehi [candanamarakatagattehi (sī. pī.)];
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi puttehi.
1082.
『『Kathaṃ nāma sāmasamasundarāhi, candanamudukagattāhi;
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi kaññāhi.
1083.
『『Kathaṃ nāma sāmasamasundarāhi, candanamudukagattāhi;
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi mahesīhi.
1084.
『『Kathaṃ nāma sāmasamasundarehi, candanamudukagattehi;
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi gahapatīhi.
1085.
『『Yathā honti gāmanigamā, suññā amanussakā brahāraññā;
Tathā hessati pupphavatiyā, yiṭṭhesu candasūriyesu』』.
1086.
『『Ummattikā bhavissāmi, bhūnahatā paṃsunā ca [paṃsunāva (syā. ka.)] parikiṇṇā;
Sace candavaraṃ [candakumāraṃ (syā.)] hanti, pāṇā me deva rujjhanti [nirujjhanti (sī.), bhijjanti (syā.)].
1087.
『『Ummattikā bhavissāmi, bhūnahatā paṃsunā ca parikiṇṇā;
Sace sūriyavaraṃ hanti, pāṇā me deva rujjhanti』』.
1065. "若鳥你欲得肉食, 飛向花城東方去; 唯一王在彼迷惑, 以四商來作祭品。 1066. "若鳥你欲得肉食, 飛向花城東方去; 唯一王在彼迷惑, 以四象來作祭品。 1067. "若鳥你欲得肉食, 飛向花城東方去; 唯一王在彼迷惑, 以四馬來作祭品。 1068. "若鳥你欲得肉食, 飛向花城東方去; 唯一王在彼迷惑, 以四牛來作祭品。 1069. "若鳥你欲得肉食, 飛向花城東方去; 唯一王在彼迷惑, 以四種來作祭品。" 1070. "這是他的宮殿啊, 內宮極其令人喜; 如今尊貴的王子, 四人被引往死處。 1071. "這是他的尖頂屋, 黃金花鬘所散佈; 如今尊貴的王子, 四人被引往死處。 1072. "這是他的園林地, 四季盛開令人喜; 如今尊貴的王子, 四人被引往死處。 1073. "這是他的無憂園, 四季盛開令人喜; 如今尊貴的王子, 四人被引往死處。 1074. "這是他的金花園, 四季盛開令人喜; 如今尊貴的王子, 四人被引往死處。 1075. "這是他的喇叭園, 四季盛開令人喜; 如今尊貴的王子, 四人被引往死處。 1076. "這是他的芒果園, 四季盛開令人喜; 如今尊貴的王子, 四人被引往死處。 1077. "這是他的蓮花池, 紅白蓮花遍覆蓋; 金飾船隻花環飾, 極其美妙令人喜; 如今尊貴的王子, 四人被引往死處。" 1078. "這是他的象寶貝, 伊羅婆那力士象; 如今尊貴的王子, 四人被引往死處。 1079. "這是他的馬寶貝, 獨蹄良駒速如風; 如今尊貴的王子, 四人被引往死處。 1080. "這是他的馬車輛, 八音嘹亮珍寶飾; 王子如天神站立, 猶如喜園天人美; 如今尊貴的王子, 四人被引往死處。 1081. "為何美如沙摩神, 身體塗抹旃檀香; 國王迷惑行祭祀, 以四王子為祭品。 1082. "為何美如沙摩神, 身體塗抹旃檀香; 國王迷惑行祭祀, 以四公主為祭品。 1083. "為何美如沙摩神, 身體塗抹旃檀香; 國王迷惑行祭祀, 以四皇后為祭品。 1084. "為何美如沙摩神, 身體塗抹旃檀香; 國王迷惑行祭祀, 以四商人為祭品。 1085. "如村鎮成空無人, 變成廣大森林地; 花城亦將如是成, 當月日子被獻祭。" 1086. "我將成為瘋狂者, 被毀覆塵土滿身; 若殺最上月王子, 陛下我命將終止。 1087. "我將成為瘋狂者, 被毀覆塵土滿身; 若殺最上日王子, 陛下我命將終止。"
1088.
『『Kiṃ nu mā na ramāpeyyuṃ, aññamaññaṃ piyaṃvadā;
Ghaṭṭikā uparikkhī ca, pokkharaṇī ca bhārikā [ghaṭṭiyā oparakkhī ca pokkharakkhī ca nāyikā (sī.) ghaṭṭiyā oparakkhī ca pokkharakkhī ca gāyikā (pī.)];
Candasūriyesu naccantiyo, samā tāsaṃ na vijjati』』.
1089.
『『Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu [paṭimuccatu (ka.)] khaṇḍahāla tava mātā;
Yo mayhaṃ hadayasoko, candamhi vadhāya ninnīte.
1090.
『『Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava mātā;
Yo mayhaṃ hadayasoko, sūriyamhi vadhāya ninnīte.
1091.
『『Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava jāyā;
Yo mayhaṃ hadayasoko, candamhi vadhāya ninnīte.
1092.
『『Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava jāyā;
Yo mayhaṃ hadayasoko, sūriyamhi vadhāya ninnīte.
1093.
『『Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava mātā;
Yo ghātesi kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.
1094.
『『Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava mātā;
Yo ghātesi kumāre, apekkhite sabbalokassa.
1095.
『『Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā;
Yo ghātesi kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.
1096.
『『Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā;
Yo ghātesi kumāre, apekkhite sabbalokassa』』.
1097.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.
1098.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.
1099.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.
1100.
『『Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;
Bhikkhācariyaṃ carissāma.
1101.
『『Dibbaṃ deva upayācanti, puttatthikāpi daliddā;
Paṭibhānānipi hitvā, putte na labhanti ekaccā.
1102.
『『Āsīsikāni [assāsakāni (sī. pī.), āsāsakāni (syā.)] karonti, puttā no jāyantu tato paputtā [puttā (sī. pī.)];
Atha no akāraṇasmā, yaññatthāya deva ghātesi.
1103.
『『Upayācitakena puttaṃ labhanti, mā tāta no aghātesi;
Mā kicchāladdhakehi puttehi, yajittho imaṃ yaññaṃ.
1104.
『『Upayācitakena puttaṃ labhanti, mā tāta no aghātesi;
Mā kapaṇaladdhakehi puttehi, ammāya no vippavāsesi』』.
1105.
『『Bahudukkhā [bahudukkhaṃ (syā. ka.)] posiya candaṃ, amma tuvaṃ jīyase puttaṃ;
Vandāmi kho te pāde, labhataṃ tāto paralokaṃ.
1106.
『『Handa ca maṃ upaguyha, pāde te amma vandituṃ dehi;
Gacchāmi dāni pavāsaṃ [vippavāsaṃ (ka.)], yaññatthāya ekarājassa.
1107.
『『Handa ca maṃ upaguyha [upaguyha (syā. ka.)], pāde te amma vandituṃ dehi;
Gacchāmi dāni pavāsaṃ, mātu katvā hadayasokaṃ.
1108.
Handa ca maṃ upaguyha [upaguyha (syā. ka.)], pāde te amma vandituṃ dehi;
Gacchāmi dāni pavāsaṃ, janassa katvā hadayasokaṃ』』.
1109.
『『Handa ca padumapattānaṃ, moḷiṃ bandhassu gotamiputta;
Campakadalamissāyo [campakadalivītimissāyo (sī. pī.), campakadalimissāyo (ka.)], esā te porāṇikā pakati.
1110.
『『Handa ca vilepanaṃ te, pacchimakaṃ candanaṃ vilimpassu;
Yehi ca suvilitto, sobhasi rājaparisāyaṃ.
1088. "為何不令我歡喜, 相互說著愛語者; 伽提卡與優婆黎, 寶珈以及跋利卡; 月日王子舞蹈時, 無人能與她們比。" 1089. "愿我此心中憂愁, 坎達哈羅母承受; 我心有此大憂愁, 因月王子被引死。 1090. "愿我此心中憂愁, 坎達哈羅母承受; 我心有此大憂愁, 因日王子被引死。 1091. "愿我此心中憂愁, 坎達哈羅妻承受; 我心有此大憂愁, 因月王子被引死。 1092. "愿我此心中憂愁, 坎達哈羅妻承受; 我心有此大憂愁, 因日王子被引死。 1093. "愿坎達哈羅之母, 永不見子與丈夫; 因他殺害諸王子, 無辜如獅之王子。 1094. "愿坎達哈羅之母, 永不見子與丈夫; 因他殺害諸王子, 世人所愛之王子。 1095. "愿坎達哈羅之妻, 永不見子與丈夫; 因他殺害諸王子, 無辜如獅之王子。 1096. "愿坎達哈羅之妻, 永不見子與丈夫; 因他殺害諸王子, 世人所愛之王子。" 1097. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 即使戴上鐵鎖鏈, 我等看守象與馬。 1098. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 即使戴上鐵鎖鏈, 我等清掃象糞便。 1099. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 即使戴上鐵鎖鏈, 我等清掃馬糞便。 1100. "陛下請勿殺害我, 請將我等獻坎達; 你有任何慾望時, 即使逐出國土外; 我等將行乞食生。 1101. "陛下諸人向天祈, 貧窮之人求子息; 捨棄一切智辯才, 有人仍不得子息。 1102. "人皆祈禱祝願說, 愿我有子及孫輩; 而今無故為祭祀, 陛下你要殺我等。 1103. "祈求得子不易得, 父親請勿殺我等; 勿以難得之子等, 為此祭祀作犧牲。 1104. "祈求得子不易得, 父親請勿殺我等; 勿以可憐得子等, 令我等離母遠去。" 1105. "母親撫養月王子, 你歷多苦養育我; 我今頂禮你足下, 愿父得生善趣中。 1106. "請你擁抱容許我, 讓我禮敬母足下; 我今將要遠行去, 為唯一王作祭品。 1107. "請你擁抱容許我, 讓我禮敬母足下; 我今將要遠行去, 令母心中生憂愁。 1108. "請你擁抱容許我, 讓我禮敬母足下; 我今將要遠行去, 令眾心中生憂愁。" 1109. "來吧戴上蓮葉冠, 瞿曇之子做裝飾; 混合旃簿迦花葉, 這是你昔日習慣。 1110. "來吧塗抹最後次, 以此旃檀為涂香; 你以此香涂身時, 王廷之中最莊嚴。
1111.
『『Handa ca mudukāni vatthāni, pacchimakaṃ kāsikaṃ nivāsehi;
Yehi ca sunivattho, sobhasi rājaparisāyaṃ.
1112.
『『Muttāmaṇikanakavibhūsitāni, gaṇhassu hatthābharaṇāni;
Yehi ca hatthābharaṇehi, sobhasi rājaparisāyaṃ』』.
1113.
『『Na hi nūnāyaṃ raṭṭhapālo, bhūmipati janapadassa dāyādo;
Lokissaro mahanto, putte snehaṃ janayati』』.
1114.
『『Mayhampi piyā puttā, attā ca piyo tumhe ca bhariyāyo;
Saggañca patthayāno [patthayamāno (syā. ka.)], tenāhaṃ ghātayissāmi』』.
1115.
『『Maṃ paṭhamaṃ ghātehi, mā me hadayaṃ dukkhaṃ phālesi;
Alaṅkato [analaṅkato (ka.)] sundarako, putto deva tava sukhumālo.
1116.
『『Handayya maṃ hanassu, paraloke [salokā (sī. syā. ka.)] candakena [candiyena (sī. pī. ka.)] hessāmi;
Puññaṃ karassu vipulaṃ, vicarāma ubhopi paraloke』』.
1117.
『『Mā tvaṃ cande rucci maraṇaṃ [idaṃ padaṃ natthi sī. pī. potthakesu], bahukā tava devarā visālakkhi;
Te taṃ ramayissanti, yiṭṭhasmiṃ gotamiputte』』.
1118.
『『Evaṃ vutte candā attānaṃ, hanti hatthatalakehi』』;
『『Alamettha [alamatthu (sī. pī.)] jīvitena, pissāmi [pāyāmi (sī. pī.)] visaṃ marissāmi.
1119.
『『Na hi nūnimassa rañño, mittāmaccā ca vijjare suhadā;
Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi orase putte.
1120.
『『Na hi nūnimassa rañño, ñātī mittā ca vijjare suhadā;
Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi atraje putte.
1121.
『『Ime tepi mayhaṃ puttā, guṇino kāyūradhārino rāja;
Tehipi yajassu yaññaṃ, atha muñcatu [muccatu (pī. ka.)] gotamiputte.
1122.
『『Bilasataṃ maṃ katvāna, yajassu sattadhā mahārāja;
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, adūsakaṃ sīhasaṅkāsaṃ.
1123.
『『Bilasataṃ maṃ katvāna, yajassu sattadhā mahārāja;
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, apekkhitaṃ sabbalokassa』』.
1124.
『『Bahukā tava dinnābharaṇā, uccāvacā subhaṇitamhi;
Muttāmaṇiveḷuriyā, etaṃ te pacchimakaṃ dānaṃ』』.
1125.
『『Yesaṃ pubbe khandhesu, phullā mālāguṇā vivattiṃsu;
Tesajjapi sunisito [pitanisito (sī. pī.)], nettiṃso vivattissati khandhesu.
1126.
『『Yesaṃ pubbe khandhesu, cittā mālāguṇā vivattiṃsu;
Tesajjapi sunisito, nettiṃso vivattissati khandhesu.
1127.
『『Aciraṃ [acirā (sī. syā. pī.)] vata nettiṃso, vivattissati rājaputtānaṃ khandhesu;
Atha mama hadayaṃ na phalati, tāva daḷhabandhañca me āsi.
1128.
『『Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyātha candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
1129.
『『Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyātha candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
1130.
『『Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyātha candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ.
1131.
『『Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyātha candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
1132.
『『Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyātha candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
1133.
『『Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
Niyyātha candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ』』.
1111. "來吧穿上最後次, 迦尸柔軟之衣裳; 你著此衣之時候, 王廷之中最莊嚴。 1112. "珍珠寶石金裝飾, 請取手飾來佩戴; 你戴此等手飾時, 王廷之中最莊嚴。" 1113. "此國王實非國主, 非是人民之繼承; 雖為世尊大權者, 對子不生慈愛心。" 1114. "我亦愛惜諸子女, 自身所愛及妻眾; 但為求生於天界, 是故我將殺害之。" 1115. "請先殺我不要令, 我心破碎生痛苦; 莊嚴美麗之王子, 陛下你子最柔弱。 1116. "來吧請您殺我吧, 來世與月王相聚; 請您廣造諸福德, 我倆來世同遊行。" 1117. "月后你莫愿死亡, 廣目你有眾小叔; 瞿曇子被獻祭后, 他們將使你歡喜。" 1118. "如是說時月后即, 以手掌拍打自己; '生命於此已足夠, 我將飲毒以赴死。 1119. "此王確實已無有, 善意朋友大臣眾; 無人勸阻此國王, 勿殺自己親生子。 1120. "此王確實已無有, 善意親戚朋友眾; 無人勸阻此國王, 勿殺自己所生子。 1121. "這些也是我兒子, 有德臂環飾王者; 請以他們作祭品, 釋放瞿曇之子去。 1122. "將我切成百塊肉, 大王以此作七祭; 莫殺長子無辜者, 具有如獅之威儀。 1123. "將我切成百塊肉, 大王以此作七祭; 莫殺長子人所愛, 一切世人所敬仰。" 1124. "我已賜你多飾物, 種種美語相對待; 珍珠寶石琉璃等, 此是最後之賜予。" 1125. "昔日他們肩頭上, 曾飾盛開花環者; 今日鋒利之利劍, 將在其肩上轉動。 1126. "昔日他們肩頭上, 曾飾多彩花環者; 今日鋒利之利劍, 將在其肩上轉動。 1127.\
1134.
『『Sabbasmiṃ upakkhaṭasmiṃ, nisīdite candasmiṃ [candiyasmiṃ (sī. pī.), candasūriyasmiṃ (syā.)] yaññatthāya;
Pañcālarājadhītā pañjalikā, sabbaparisāya samanupariyāyi [sabbaparisamanupariyāsi (sī. pī.), sabbaparisantaramanupariyāsi (syā.)].
1135.
『『Yena saccena khaṇḍahālo, pāpakammaṃ karoti dummedho;
Etena saccavajjena, samaṅginī sāmikena homi.
1136.
『『Ye idhatthi amanussā, yāni ca yakkhabhūtabhabyāni;
Karontu me veyyāvaṭikaṃ, samaṅginī sāmikena homi.
1137.
『『Yā devatā idhāgatā, yāni ca yakkhabhūtabhabyāni;
Saraṇesiniṃ anāthaṃ tāyatha maṃ, yācāmahaṃ patimāhaṃ ajeyaṃ』』 [ajiyyaṃ (sī.)].
1138.
『『Taṃ sutvā amanusso, ayokūṭaṃ paribbhametvāna;
Bhayamassa janayanto, rājānaṃ idamavoca.
1139.
『『Bujjhassu kho rājakali, mā tāhaṃ [mā tehaṃ (syā.)] matthakaṃ nitāḷesiṃ [nitālemi (sī. pī.), nipphālesiṃ (ka.)];
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, adūsakaṃ sīhasaṅkāsaṃ.
1140.
『『Ko te diṭṭho rājakali, puttabhariyāyo haññamānāyo [haññamānā (ka.)];
Seṭṭhi ca gahapatayo, adūsakā saggakāmā hi.
1141.
『『Taṃ sutvā khaṇḍahālo, rājā ca abbhutamidaṃ disvāna;
Sabbesaṃ bandhanāni mocesuṃ, yathā taṃ anupaghātaṃ [apāpānaṃ (sī. pī.)].
1142.
『『Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
Sabbe ekekaleḍḍukamadaṃsu, esa vadho khaṇḍahālassa』』.
1143.
『『Sabbe paviṭṭhā [patiṃsu (sī.), patitvā (pī.)] nirayaṃ, yathā taṃ pāpakaṃ karitvāna;
Na hi pāpakammaṃ katvā, labbhā sugatiṃ ito gantuṃ』』.
1144.
『『Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā rājaparisā [rājapurisā (syā.)] ca.
1145.
『『Sabbesu vippamuttesu, ye [yā (syā.)] tattha samāgatā tadā āsuṃ;
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā rājakaññāyo ca.
1146.
『『Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā devaparisā [devapurisā (syā.)] ca.
1147.
『『Sabbesu vippamuttesu, ye [yā (syā.)] tattha samāgatā tadā āsuṃ;
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā devakaññāyo ca.
1148.
『『Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā rājaparisā [rājapurisā (syā.)] ca.
1149.
『『Sabbesu vippamuttesu, ye [yā (syā.)] tattha samāgatā tadā āsuṃ;
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā rājakaññāyo ca.
1150.
『『Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā devaparisā [devapurisā (syā.)] ca.
1151.
『『Sabbesu vippamuttesu, ye [yā (syā.)] tattha samāgatā tadā āsuṃ;
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā devakaññāyo ca.
1152.
『『Sabbesu vippamuttesu, bahū ānanditā ahuṃ [bahu ānandano ahu vaṃso (sī.), bahu ānandito ahu vaṃso (pī.)];
Nandiṃ pavesi nagaraṃ [vādiṃsu nandipavesanagaraṃ (syā.), nandiṃ pavesi nagare (ka.)], bandhanā mokkho aghositthā』』ti.
Candakumārajātakaṃ [khaṇḍahālajātakaṃ (sī. pī.)] sattamaṃ.
- Mahānāradakassapajātakaṃ (8)
1153.
『『Ahu rājā videhānaṃ, aṅgati [aṅgāti (sī.) evamuparipi] nāma khattiyo;
Pahūtayoggo dhanimā, anantabalaporiso.
1154.
So ca pannarasiṃ [pannarase (syā. ka.)] rattiṃ, purimayāme anāgate;
Cātumāsā [cātumassa (sī. pī.)] komudiyā, amacce sannipātayi.
1134. "一切祭品備齊時, 月王子坐祭場中; 般遮羅王之公主, 合掌巡遍眾人前。 1135. "以此坎達哈羅愚, 造作惡業之真言; 以此真實之誓願, 愿我與夫得團圓。 1136. "此處若有非人眾, 及諸夜叉鬼神等; 請為我做護衛事, 愿我與夫得團圓。 1137. "此處所來諸天神, 及諸夜叉鬼神等; 請護無依求庇者, 我今祈求不敗夫。" 1138. "非人聞此言語后, 揮舞鐵錘環繞轉; 使他生起恐怖心, 對王如此說道來: 1139. "覺醒吧你作惡王, 勿令我擊碎你頭; 莫殺長子無辜者, 具有如獅之威儀。 1140. "作惡王者你曾見, 妻子被殺如何狀; 長者居士無罪過, 皆為生天而死亡。" 1141. "坎達哈羅聞此言, 國王見此希奇事; 解開一切人繩索, 如此不再行殺害。 1142. "當時一切得解放, 所有聚集之人眾; 皆各以土塊擊打, 此為坎達之死因。" 1143. "皆墮地獄無一免, 因為造作諸惡業; 造作惡業之後者, 不能從此生善趣。" 1144. "當時一切得解放, 所有聚集之人眾; 灌頂月王為君主, 集會王廷諸臣眾。 1145. "當時一切得解放, 所有聚集之人眾; 灌頂月王為君主, 集會王家諸公主。 1146. "當時一切得解放, 所有聚集之人眾; 灌頂月王為君主, 集會天眾諸天神。 1147. "當時一切得解放, 所有聚集之人眾; 灌頂月王為君主, 集會天眾天女等。 1148. "當時一切得解放, 所有聚集之人眾; 投擲衣物表歡喜, 集會王廷諸臣眾。 1149. "當時一切得解放, 所有聚集之人眾; 投擲衣物表歡喜, 集會王家諸公主。 1150. "當時一切得解放, 所有聚集之人眾; 投擲衣物表歡喜, 集會天眾諸天神。 1151. "當時一切得解放, 所有聚集之人眾; 投擲衣物表歡喜, 集會天眾天女等。 1152. "當時一切得解放, 眾人生起大歡喜; 城中宣佈勝利喜, 解脫束縛聲傳遍。" 月王子本生故事第七終 545.大那羅迦葉本生故事(八) 1153. "曾有毗提訶國王, 剎帝利名安迦提; 富有財富多受用, 無量兵力之人眾。 1154. "在十五日之夜晚, 前夜時分未到時; 四月滿月之夜裡, 召集大臣來集會。
1155.
『『Paṇḍite sutasampanne, mitapubbe [mihitapubbe (sī. pī.)] vicakkhaṇe;
Vijayañca sunāmañca, senāpatiṃ alātakaṃ.
1156.
『『Tamanupucchi vedeho, 『『paccekaṃ brūtha saṃ ruciṃ;
Cātumāsā komudajja, juṇhaṃ byapahataṃ [byapagataṃ (sī. pī.)] tamaṃ;
Kāyajja ratiyā rattiṃ, viharemu imaṃ utuṃ』』.
1157.
『『Tato senāpati rañño, alāto etadabravi;
『『Haṭṭhaṃ yoggaṃ balaṃ sabbaṃ, senaṃ sannāhayāmase.
1158.
『『Niyyāma deva yuddhāya, anantabalaporisā;
Ye te vasaṃ na āyanti, vasaṃ upanayāmase [upaniyyāmase (ka.)];
Esā mayhaṃ sakā diṭṭhi, ajitaṃ ojināmase.
1159.
Alātassa vaco sutvā, sunāmo etadabravi;
『『Sabbe tuyhaṃ mahārāja, amittā vasamāgatā.
1160.
『『Nikkhittasatthā paccatthā, nivātamanuvattare;
Uttamo ussavo ajja, na yuddhaṃ mama ruccati.
1161.
『『Annapānañca khajjañca, khippaṃ abhiharantu te;
Ramassu deva kāmehi, naccagīte suvādite』』.
1162.
Sunāmassa vaco sutvā, vijayo etadabravi;
『『Sabbe kāmā mahārāja, niccaṃ tava mupaṭṭhitā.
1163.
『『Na hete dullabhā deva, tava kāmehi modituṃ;
Sadāpi kāmā sulabhā, netaṃ cittamataṃ [cittaṃ matī (ka.)] mama.
1164.
『『Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, upāsemu bahussutaṃ;
Yo najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise』』.
1165.
Vijayassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi;
『『Yathā vijayo bhaṇati, mayhampetaṃva ruccati.
1166.
『『Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, upāsemu bahussutaṃ;
Yo najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise.
1167.
『『Sabbeva santā karotha matiṃ, kaṃ upāsemu paṇḍitaṃ;
Yo [ko (sī. pī.)] najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise』』.
1168.
『『Vedehassa vaco sutvā, alāto etadabravi;
『『Atthāyaṃ migadāyasmiṃ, acelo dhīrasammato.
1169.
『『Guṇo kassapagottāyaṃ, suto citrakathī gaṇī;
Taṃ deva [tadeva (ka.)] payirupāsemu [payirupāsaya (sī. pī.)], so no kaṅkhaṃ vinessati』』.
1170.
『『Alātassa vaco sutvā, rājā codesi sārathiṃ;
『『Migadāyaṃ gamissāma, yuttaṃ yānaṃ idhānaya』』.
1171.
Tassa yānaṃ ayojesuṃ, dantaṃ rūpiyapakkharaṃ [rūpiyupakkharaṃ (ka.)];
Sukkamaṭṭhaparivāraṃ, paṇḍaraṃ dosināmukhaṃ.
1172.
『『Tatrāsuṃ kumudāyuttā, cattāro sindhavā hayā;
Anilūpamasamuppātā [anilūpamasamuppādā (ka.)], sudantā soṇṇamālino.
1173.
『『Setacchattaṃ setaratho, setassā setabījanī;
Vedeho sahamaccehi, niyyaṃ candova sobhati.
1174.
『『Tamanuyāyiṃsu bahavo, indikhaggadharā [indakhaggadharā (sī.), iṭṭhikhaggadharā (pī.)] balī;
Assapiṭṭhigatā vīrā, narā naravarādhipaṃ.
1175.
So muhuttaṃva yāyitvā, yānā oruyha khattiyo;
Vedeho sahamaccehi, pattī guṇamupāgami.
1176.
Yepi tattha tadā āsuṃ, brāhmaṇibbhā samāgatā;
Na te apanayī rājā, akataṃ bhūmimāgate.
1177.
『『Tato so mudukā bhisiyā, muducittakasanthate [muducittakaḷandake (sī. pī.)];
Mudupaccatthate rājā, ekamantaṃ upāvisi.
1178.
『『Nisajja rājā sammodi, kathaṃ sāraṇiyaṃ tato;
『『Kacci yāpaniyaṃ bhante, vātānamaviyaggatā [vātānamavisaggatā (sī. pī.), vātānamaviyattatā (syā.)].
1179.
『『Kacci akasirā vutti, labhasi [labbhati (sī. pī.)] piṇḍayāpanaṃ [piṇḍiyāpanaṃ (syā. ka.)];
Apābādho casi kacci, cakkhuṃ na parihāyati』』.
1155. "智者具足多聞者, 曾經計量善觀察; 毗阇耶與善名者, 及阿拉塔將軍等。 1156. "毗提訶王問諸人: '各自說出你願望; 今夜四月滿月時, 月光碟機散黑暗夜; 這夜應尋何歡樂, 如何度過此時節。'" 1157. "時將軍對國王說, 阿拉塔如此言: '一切軍隊皆歡喜, 我等整裝待發行。 1158. "陛下我等去征戰, 無量兵力人眾行; 不順從者使順從, 此是我之見解法; 我等征服未服者。'" 1159. "聞阿拉塔之言后, 善名如此說道來: '大王你之所有敵, 皆已歸順於你前。 1160. "放下武器諸敵人, 順從如風靜安住; 今日最上之節日, 我不贊同行征戰。 1161. "讓他們速速送來此, 飲食點心諸美味; 陛下請享受欲樂, 歌舞音樂善奏鳴。'" 1162. "聞善名者之言后, 毗阇耶如此說來: '大王一切欲樂事, 常時侍立你身邊。 1163. "陛下這些不難得, 以你欲樂來歡娛; 欲樂常時易獲得, 此非我意所喜樂。 1164. "沙門婆羅門之中, 我等親近多聞者; 今日除疑智慧仙, 通曉義理與正法。'" 1165. "聞毗阇耶言語后, 安迦提王如是言: '如毗阇耶所說話, 我也同樣表贊同。 1166. "沙門婆羅門之中, 我等親近多聞者; 今日除疑智慧仙, 通曉義理與正法。 1167. "諸賢者請各思慮, 我等應近何智者; 今日除疑智慧仙, 通曉義理與正法。'" 1168. "聞毗提訶王言后, 阿拉塔如此言: '於此鹿野苑之中, 有位被尊為智者。 1169. "功德迦葉族之人, 眾人之師語善巧; 陛下我等去親近, 他能除去我等疑。'" 1170. "聞阿拉塔言語后, 國王命令御者道: '我等前往鹿野苑, 速備馬車來此處。' 1171. "為王備好馬車來, 銀飾馴服之良駒; 潔白如秋月般輝, 白馬車周白裝飾。 1172. "四匹信度良駒馬, 繫著白蓮花裝飾; 如風迅速飛馳去, 馴服身飾金鬘環。 1173. "白傘白車白馬匹, 白拂同行諸大臣; 毗提訶王光明耀, 宛如天際皎潔月。 1174. "眾多勇士手持劍, 力士隨從於後方; 騎馬勇士跟隨行, 追隨人中最上主。 1175. "行駛片刻剎帝利, 下車與眾臣步行; 毗提訶王諸大臣, 步行至功德仙處。 1176. "當時聚集於彼處, 婆羅門與富商等; 國王未曾輕視他, 皆來坐于地面上。 1177. "其處設柔軟墊席, 美麗花紋所裝飾; 柔軟鋪墊之座上, 國王就坐一隅處。 1178. "國王就座互致意, 親切言語問候道: '尊者生活可安好, 諸氣無有錯亂否? 1179. "生活是否無困苦, 乞食能否得充足? 無有疾病纏身否, 眼力是否未衰退?'"
1180.
Taṃ guṇo paṭisammodi, vedehaṃ vinaye rataṃ;
『『Yāpanīyaṃ mahārāja, sabbametaṃ tadūbhayaṃ.
1181.
『『Kacci tuyhampi vedeha, paccantā na balīyare;
Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;
Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpiyā』』 [sarīrassupatāpikā (sī. pī.), sarīrassupatāpanā (?)].
1182.
Paṭisammodito rājā, tato pucchi anantarā;
Atthaṃ dhammañca ñāyañca, dhammakāmo rathesabho.
1183.
『『Kathaṃ dhammaṃ care macco, mātāpitūsu kassapa;
Kathaṃ care ācariye, puttadāre kathaṃ care.
1184.
『『Kathaṃ careyya vuḍḍhesu, kathaṃ samaṇabrāhmaṇe;
Kathañca balakāyasmiṃ, kathaṃ janapade care.
1185.
『『Kathaṃ dhammaṃ caritvāna, maccā gacchanti [pecca gacchati (sī. syā. pī.)] suggatiṃ;
Kathañceke adhammaṭṭhā, patanti nirayaṃ atho』』.
1186.
『『Vedehassa vaco sutvā, kassapo etadabravi;
『『『Suṇohi me mahārāja, saccaṃ avitathaṃ padaṃ.
1187.
『『『Natthi dhammacaritassa [dhammassa ciṇṇassa (sī.)], phalaṃ kalyāṇapāpakaṃ;
Natthi deva paro loko, ko tato hi idhāgato.
1188.
『『『Natthi deva pitaro vā, kuto mātā kuto pitā;
Natthi ācariyo nāma, adantaṃ ko damessati.
1189.
『『『Samatulyāni bhūtāni, natthi jeṭṭhāpacāyikā;
Natthi balaṃ vīriyaṃ vā, kuto uṭṭhānaporisaṃ;
Niyatāni hi bhūtāni, yathā goṭaviso tathā.
1190.
『『『Laddheyyaṃ labhate macco, tattha dānaphalaṃ kuto;
Natthi dānaphalaṃ deva, avaso devavīriyo.
1191.
『『『Bālehi dānaṃ paññattaṃ, paṇḍitehi paṭicchitaṃ;
Avasā denti dhīrānaṃ, bālā paṇḍitamānino.
1192.
『『『Sattime sassatā kāyā, acchejjā avikopino;
Tejo pathavī āpo ca, vāyo sukhaṃ dukhañcime;
Jīve ca sattime kāyā, yesaṃ chettā na vijjati.
1193.
『『『Natthi hantā va chettā vā, haññe yevāpi [haññare vāpi (sī. syā. pī.)] koci naṃ;
Antareneva kāyānaṃ, satthāni vītivattare.
1194.
『『『Yo cāpi [yopāyaṃ (sī. pī.), yo cāyaṃ (syā. ka.)] siramādāya, paresaṃ nisitāsinā;
Na so chindati te kāye, tattha pāpaphalaṃ kuto.
1195.
『『『Cullāsītimahākappe, sabbe sujjhanti saṃsaraṃ;
Anāgate tamhi kāle, saññatopi na sujjhati.
1196.
『『『Caritvāpi bahuṃ bhadraṃ, neva sujjhantināgate;
Pāpañcepi bahuṃ katvā, taṃ khaṇaṃ nātivattare.
1197.
『『『Anupubbena no suddhi, kappānaṃ cullasītiyā;
Niyatiṃ nātivattāma, velantamiva sāgaro』』』.
1198.
Kassapassa vaco sutvā, alāto etadabravi;
『『Yathā bhadanto bhaṇati, mayhampetaṃva ruccati.
1199.
『『Ahampi purimaṃ jātiṃ, sare saṃsaritattano;
Piṅgalo nāmahaṃ āsiṃ, luddo goghātako pure.
1200.
『『Bārāṇasiyaṃ phītāyaṃ, bahuṃ pāpaṃ kataṃ mayā;
Bahū mayā hatā pāṇā, mahiṃsā sūkarā ajā.
1201.
『『Tato cuto idha jāto, iddhe senāpatīkule;
Natthi nūna phalaṃ pāpaṃ, yohaṃ [pāpe sohaṃ (sī. pī.)] na nirayaṃ gato.
1202.
Athettha bījako nāma, dāso āsi paṭaccarī [paḷaccarī (sī. pī.), paṭajjarī (ka.)];
Uposathaṃ upavasanto, guṇasantikupāgami.
1203.
Kassapassa vaco sutvā, alātassa ca bhāsitaṃ;
Passasanto muhuṃ uṇhaṃ, rudaṃ assūni vattayi.
1204.
Tamanupucchi vedeho, 『『kimatthaṃ samma rodasi;
Kiṃ te sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, kiṃ maṃ vedesi vedanaṃ』』.
1180. "功德仙人向樂法, 毗提訶王問候言: '大王一切皆安好, 生活無有諸憂慮。 1181. "毗提訶王你如何, 邊境可有不服否? 軍隊戰具皆安好, 車乘運載可順利? 身體可有諸病痛, 令你身心受煎熬?'" 1182. "國王問候完畢后, 隨即詢問諸道理; 車乘最勝樂正法, 問法義理及原則。 1183. "'迦葉對於父母親, 世人應如何行法? 對於師長應如何, 妻兒如何而對待? 1184. "對於長者應如何, 沙門婆羅門如何? 對於軍隊應如何, 對於國民應如何? 1185. "如何行法之眾生, 死後能往生善趣? 為何有些不行法, 死後墮入地獄中?'" 1186. "聞毗提訶王言后, 迦葉如此說道來: '大王請聽我所說, 真實不虛之言語。 1187. "'行法無有善惡果, 無有善報與惡報; 陛下無有他世界, 誰從他世來此生? 1188. "'陛下無有祖先等, 何有母親及父親? 無有師長之名稱, 未調伏者誰調伏? 1189. "'眾生平等無差別, 無有尊敬諸長者; 無有力量與精進, 何來勤勉人事業? 眾生命運皆註定, 如同牧牛繩索般。 1190. "'人得所得皆命運, 佈施何來有果報? 陛下佈施無果報, 命運主宰無能為。 1191. "'愚者制定佈施法, 智者接受此佈施; 自以為智實愚者, 被迫佈施與智者。 1192. "'七種永恒之物質, 不可切斷不動搖; 火地水風樂與苦, 生命為第七要素; 此七物質不可壞, 無人能將其切斷。 1193. "'無有殺者切斷者, 無人能夠殺害它; 諸物質體之間隙, 利劍穿過而已矣。 1194. "'即使有人持利劍, 斬斷他人之頭顱; 不能切斷此物質, 惡業何來有果報? 1195. "'經歷八十四大劫, 眾生輪迴自凈化; 未到時期之眾生, 即便節制不清凈。 1196. "'即使行多善法者, 未到時期不清凈; 即使造作多惡業, 那時刻限不能超。 1197. "'漸次清凈要經過, 八十四劫方得成; 我等不能超命運, 如海不越其界限。'" 1198. "聞迦葉之言語后, 阿拉塔如此言: '如尊者所說之法, 我也同樣表贊同。 1199. "我亦憶及前世事, 記得自己之輪迴; 我昔名為頻伽羅, 從前曾為屠牛者。 1200. "在繁榮之波羅奈, 我曾造作多惡業; 殺害眾多生命者, 水牛豬羊諸動物。 1201. "從彼死後生此處, 富貴將軍之家中; 惡業定然無果報, 否則我應墮地獄。 1202. "彼時有一名種子, 奴僕巧言虛偽者; 持守布薩修善法, 來至功德仙人前。 1203. "聞迦葉之言語后, 及阿拉塔所言說; 頻頻嘆息熱淚流, 悲泣落淚不止息。 1204. "毗提訶王問道他: '賢友為何你哭泣? 你是見聞何事情, 為何感受如此痛?'"
1205.
Vedehassa vaco sutvā, bījako etadabravi;
『『Natthi me vedanā dukkhā, mahārāja suṇohi me.
1206.
『『Ahampi purimaṃ jātiṃ, sarāmi sukhamattano;
Sāketāhaṃ pure āsiṃ, bhāvaseṭṭhi guṇe rato.
1207.
『『Sammato brāhmaṇibbhānaṃ, saṃvibhāgarato suci;
Na cāpi pāpakaṃ kammaṃ, sarāmi katamattano.
1208.
『『Tato cutāhaṃ vedeha, idha jāto duritthiyā;
Gabbhamhi kumbhadāsiyā, yato jāto suduggato.
1209.
『『Evampi duggato santo, samacariyaṃ adhiṭṭhito;
Upaḍḍhabhāgaṃ bhattassa, dadāmi yo me icchati.
1210.
『『Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, sadā upavasāmahaṃ;
Na cāpi [na ahaṃ (ka.)] bhūte hiṃsāmi, theyyañcāpi vivajjayiṃ.
1211.
『『Sabbameva hi nūnetaṃ, suciṇṇaṃ bhavati nipphalaṃ;
Niratthaṃ maññidaṃ sīlaṃ, alāto bhāsatī yathā.
1212.
『『Kalimeva nūna gaṇhāmi, asippo dhuttako yathā;
Kaṭaṃ alāto gaṇhāti, kitavosikkhito yathā.
1213.
『『Dvāraṃ nappaṭipassāmi, yena gacchāmi suggatiṃ;
Tasmā rāja parodāmi, sutvā kassapabhāsitaṃ』』.
1214.
Bījakassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi;
『『Natthi dvāraṃ sugatiyā, niyatiṃ [niyataṃ (syā.)] kaṅkha bījaka.
1215.
『『Sukhaṃ vā yadi vā dukkhaṃ, niyatiyā kira labbhati;
Saṃsārasuddhi sabbesaṃ, mā turittho [turito (syā.)] anāgate.
1216.
『『Ahampi pubbe kalyāṇo, brāhmaṇibbhesu byāvaṭo [vāvaṭo (ka.)];
Vohāramanusāsanto , ratihīno tadantarā』』.
1217.
『『Punapi bhante dakkhemu, saṅgati ce bhavissati』』;
Idaṃ vatvāna vedeho, paccagā sanivesanaṃ.
1218.
Tato ratyā vivasāne, upaṭṭhānamhi aṅgati;
Amacce sannipātetvā, idaṃ vacanamabravi.
1219.
『『Candake me vimānasmiṃ, sadā kāme vidhentu me;
Mā upagacchuṃ atthesu, guyhappakāsiyesu ca.
1220.
『『Vijayo ca sunāmo ca, senāpati alātako;
Ete atthe nisīdantu, vohārakusalā tayo』』.
1221.
Idaṃ vatvāna vedeho, kāmeva bahumaññatha;
Na cāpi brāhmaṇibbhesu, atthe kismiñci byāvaṭo.
1222.
Tato dvesattarattassa, vedehassatrajā piyā;
Rājakaññā rucā [rujā (sī. pī.) evamuparipi] nāma, dhātimātaramabravi.
1223.
『Alaṅkarotha maṃ khippaṃ, sakhiyo cālaṅkarontu [ca karontu (sī. pī.)] me;
Suve pannaraso dibyo, gacchaṃ issarasantike』 [pitussa santike (syā.)].
1224.
Tassā mālyaṃ abhihariṃsu, candanañca mahārahaṃ;
Maṇisaṅkhamuttāratanaṃ, nānāratte ca ambare.
1225.
Tañca sovaṇṇaye [soṇṇamaye (ka.)] pīṭhe, nisinnaṃ bahukitthiyo;
Parikiriya pasobhiṃsu [asobhiṃsu (sī. syā. pī.)], rucaṃ ruciravaṇṇiniṃ.
1226.
Sā ca sakhimajjhagatā, sabbābharaṇabhūsitā;
Sateratā abbhamiva, candakaṃ pāvisī rucā.
1227.
Upasaṅkamitvā vedehaṃ, vanditvā vinaye rataṃ;
Suvaṇṇakhacite [suvaṇṇavikate (sī. pī.)] pīṭhe, ekamantaṃ upāvisi』』.
1228.
Tañca disvāna vedeho, accharānaṃva saṅgamaṃ;
Rucaṃ sakhimajjhagataṃ, idaṃ vacanamabravi.
1229.
『『Kacci ramasi pāsāde, antopokkharaṇiṃ pati;
Kacci bahuvidhaṃ khajjaṃ, sadā abhiharanti te.
1230.
『『Kacci bahuvidhaṃ mālyaṃ, ocinitvā kumāriyo;
Gharake karotha paccekaṃ, khiḍḍāratiratā muhuṃ [ahu (syā. ka.)].
1231.
『『Kena vā vikalaṃ tuyhaṃ, kiṃ khippaṃ āharantu te;
Manokarassu kuḍḍamukhī [kuṭṭamukhī (sī. pī.)], api candasamamhipi』』 [api candasamampi te (ka.)].
1205. "聞毗提訶王言后, 種子如此說道來: '我無痛苦之感受, 大王請聽我所說。 1206. "我亦憶及前世事, 記得自己之安樂; 從前我在娑雞城, 富商好樂功德法。 1207. "婆羅門商人敬重, 喜好佈施心清凈; 不記自己曾造作, 任何惡業壞行為。 1208. "毗提訶從彼死後, 今生惡婦所生子; 甕女奴婢腹中生, 因此成為貧困者。 1209. "雖然如此貧困中, 仍然堅持修善行; 我食物分作兩半, 凡有所求我相與。 1210. "十四十五布薩日, 我常持守修善法; 不傷害諸眾生命, 遠離偷盜諸惡行。 1211. "如今此等一切善, 修習竟成無果報; 我修善戒成無益, 如阿拉塔所言說。 1212. "如今我定獲惡運, 如無技藝賭徒般; 阿拉塔獲勝利手, 如熟練賭徒所得。 1213. "我尋不見任何門, 能使我往生善趣; 因此大王我哭泣, 聞迦葉說如是言。'" 1214. "聞種子之言語后, 安迦提王如是言: '無有善趣之門戶, 種子請信此命運。 1215. "或苦或樂皆由於, 命運註定而獲得; 眾生輪迴自清凈, 勿為未來太操心。 1216. "我昔亦行諸善事, 為婆羅門商事忙; 處理諸多交易事, 中途厭離無歡喜。'" 1217. "'尊者若有機緣時, 我等再來相見面;' 毗提訶說此言后, 返回自己之住處。 1218. "其後夜晚過去時, 安迦提朝廷集會; 召集大臣眾人等, 如此說出這言語: 1219. "'在我月光宮殿中, 常使我享諸欲樂; 勿來見我論事務, 不論秘密或公開。 1220. "毗阇耶與善名者, 及阿拉塔將軍等; 此三善巧處事者, 令其處理諸事務。' 1221. "毗提訶說此言后, 只重視諸欲樂事; 不再為婆羅門等, 操心任何諸事務。 1222. "其後經過兩七日, 毗提訶愛女兒; 公主名為盧遮者, 對乳母說如是言: 1223. "'請速為我作裝飾, 諸友亦為我裝扮; 明日十五月圓時, 我要往見大王前。' 1224. "眾人為她取花環, 及貴重之旃檀香; 寶玉螺貝珍珠寶, 種種色彩之衣裳。 1225. "她坐黃金之座上, 眾多侍女環繞時; 使得美麗之盧遮, 更加光彩照耀人。 1226. "她在眾友環繞中, 身著一切諸裝飾; 如百光耀之星群, 盧遮進入月宮中。 1227. "趨近樂法毗提訶, 向父禮敬問候后; 黃金鑲嵌之座上, 一旁恭敬坐其處。" 1228. "毗提訶見此景象, 宛如天女來相會; 盧遮眾友環繞中, 說出如此這言語: 1229. "'你在宮殿可歡樂, 面對內苑蓮花池; 可有種種美食物, 常常為你送來否? 1230. "'可有眾多少女等, 為你採集諸花環; 各自宮中可常常, 歡樂嬉戲娛樂否? 1231. "'你有何事不足否? 何物應速送來否? 可愛女兒請歡喜, 即使月亮我亦取。'"
1232.
Vedehassa vaco sutvā, rucā pitaramabravi;
『『Sabbametaṃ mahārāja, labbhatissarasantike.
1233.
『『Suve pannaraso dibyo, sahassaṃ āharantu me;
Yathādinnañca dassāmi, dānaṃ sabbavanīsvahaṃ』』 [sabbavaṇīsvahaṃ (syā. ka.)].
1234.
Rucāya vacanaṃ sutvā, rājā aṅgati mabravi;
『『Bahuṃ vināsitaṃ vittaṃ, niratthaṃ aphalaṃ tayā.
1235.
『『Uposathe vasaṃ niccaṃ, annapānaṃ na bhuñjasi;
Niyatetaṃ abhuttabbaṃ, natthi puññaṃ abhuñjato』』.
1236.
『『Bījakopi hi sutvāna, tadā kassapabhāsitaṃ;
Passasanto muhuṃ uṇhaṃ, rudaṃ assūni vattayi.
1237.
『『Yāva ruce jīvamānā [jīvasino (sī. pī.)], mā bhattamapanāmayi;
Natthi bhadde paro loko, kiṃ niratthaṃ vihaññasi』』.
1238.
Vedehassa vaco sutvā, rucā ruciravaṇṇinī;
Jānaṃ pubbāparaṃ dhammaṃ, pitaraṃ etadabravi.
1239.
『『Sutameva pure āsi, sakkhi [paccakkhaṃ (ka.)] diṭṭhamidaṃ mayā;
Bālūpasevī yo hoti, bālova samapajjatha.
1240.
『『Mūḷho hi mūḷhamāgamma, bhiyyo mohaṃ nigacchati;
Patirūpaṃ alātena, bījakena ca muyhituṃ.
1241.
『『Tvañca devāsi sappañño, dhīro atthassa kovido;
Kathaṃ bālehi sadisaṃ, hīnadiṭṭhiṃ upāgami.
1242.
『『Sacepi saṃsārapathena sujjhati, niratthiyā pabbajjā guṇassa;
Kīṭova aggiṃ jalitaṃ apāpataṃ, upapajjati mohamūḷho [momuho (sī. pī.)] naggabhāvaṃ.
1243.
『『Saṃsārasuddhīti pure niviṭṭhā, kammaṃ vidūsenti bahū ajānaṃ [bahū pajā (ka.)];
Pubbe kalī duggahitovaatthā [attho (ka.), duggahitova』natthā (?)], dummo ca yā balisā ambujova.
1244.
『『Upamaṃ te karissāmi, mahārāja tavatthiyā;
Upamāya midhekacce, atthaṃ jānanti paṇḍitā.
1245.
『『Vāṇijānaṃ yathā nāvā, appamāṇabharā [appamāṇaharā (pī.)] garu;
Atibhāraṃ samādāya, aṇṇave avasīdati.
1246.
『『Evameva naro pāpaṃ, thokaṃ thokampi ācinaṃ;
Atibhāraṃ samādāya, niraye avasīdati.
1247.
『『Na tāva bhāro paripūro, alātassa mahīpati;
Ācināti ca taṃ pāpaṃ, yena gacchati duggatiṃ.
1248.
『『Pubbevassa kataṃ puññaṃ, alātassa mahīpati;
Tasseva deva nissando, yañceso labhate sukhaṃ.
1249.
『『Khīyate cassa taṃ puññaṃ, tathā hi aguṇe rato;
Ujumaggaṃ avahāya [apāhāya (sī.)], kummaggamanudhāvati.
1250.
『『Tulā yathā paggahitā, ohite tulamaṇḍale;
Unnameti tulāsīsaṃ, bhāre oropite sati.
1251.
『『Evameva naro puññaṃ, thokaṃ thokampi ācinaṃ;
Saggātimāno dāsova, bījako sātave [sādhave (ka.)] rato.
1252.
『『Yamajja bījako dāso, dukkhaṃ passati attani;
Pubbevassa [pubbe tassa (sī. pī.)] kataṃ pāpaṃ, tameso paṭisevati.
1253.
『『Khīyate cassa taṃ pāpaṃ, tathā hi vinaye rato;
Kassapañca samāpajja, mā hevuppathamāgamā.
1254.
『『Yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ;
Sīlavantaṃ visīlaṃ vā, vasaṃ tasseva gacchati.
1255.
『『Yādisaṃ kurute mittaṃ, yādisaṃ cūpasevati;
Sopi tādisako hoti, sahavāso hi [sahavāsopi (ka.)] tādiso.
1256.
『『Sevamāno sevamānaṃ, samphuṭṭho samphusaṃ paraṃ;
Saro diddho kalāpaṃva, alittamupalimpati;
Upalepabhayā [upalimpabhayā (ka.)] dhīro, neva pāpasakhā siyā.
1257.
『『Pūtimacchaṃ kusaggena, yo naro upanayhati;
Kusāpi pūti vāyanti, evaṃ bālūpasevanā.
1232. "聞毗提訶王言后, 盧遮對父如是言: '大王這一切事物, 在陛下處皆可得。 1233. "明日十五月圓時, 請賜我千金錢財; 如昔所施我將施, 佈施一切貧困者。'" 1234. "聞盧遮之言語后, 安迦提王如是說: '你已浪費許多財, 無義無果徒耗費。 1235. "常常持守布薩戒, 不食不飲諸飲食; 此定註定不應食, 不食無有任何福。'" 1236. "種子聞迦葉所說, 當時如此他言道: '頻頻嘆息熱淚流, 悲泣落淚不止息。 1237. "盧遮你活著之時, 勿拒絕食諸飲食; 賢女無有他世界, 何需無益自折磨?'" 1238. "聞毗提訶王言后, 美麗盧遮公主言; 知曉前後諸正法, 對父如此說道來: 1239. "'我昔聞說今親見, 親近愚者成此事; 若人親近愚癡者, 他也成為愚癡人。 1240. "'愚者親近愚癡人, 更加深入迷惑中; 阿拉塔與種子等, 迷惑實是理所然。 1241. "'父王你是具智者, 賢明通達諸義利; 為何如同愚者般, 接受邪惡錯見解? 1242. "'若說輪迴能清凈, 修道實為無意義; 如蟲投入燃火中, 愚癡投入裸行中。 1243. "'執著輪迴能清凈, 眾多無知毀善業; 前此惡見誤執持, 如魚上鉤陷網羅。 1244. "'大王我為你作個, 譬喻說明此義理; 有智之人因譬喻, 能夠了知真義理。 1245. "'譬如商人之船隻, 負重過量甚沉重; 因取過重之貨物, 沉沒大海深處中。 1246. "'如是造作諸惡業, 雖然點點滴滴積; 因取過重之惡業, 沉淪地獄深處中。 1247. "'阿拉塔之重擔子, 尚未完全積滿時; 仍在累積諸惡業, 以此將往惡趣生。 1248. "'阿拉塔昔所作善, 大王此事請了知; 他今所得諸安樂, 皆是善業之餘報。 1249. "'他之善業漸消盡, 因為喜好不善法; 捨棄正直之道路, 追隨邪惡之道路。 1250. "'如同稱量之天平, 若放置於水平上; 當重物被移除時, 天平一端即上升。 1251. "'如是積集諸善業, 雖然點點滴滴積; 上升天界如奴僕, 種子樂善亦如是。 1252. "'如今種子為奴僕, 自身所見諸苦惱; 此是他昔造惡業, 今受其報無可逃。 1253. "'他之惡業漸消盡, 因為喜好修善法; 莫近迦葉入邪道, 勿入歧途離正道。 1254. "'大王無論親近誰, 或善或惡之人等; 或有戒者無戒者, 皆隨其人勢力行。 1255. "'結交何等樣朋友, 親近何等樣之人; 他也成為如是人, 共處即成同樣人。 1256. "'親近者近親近者, 接觸者觸他人時; 如箭沾毒箭筒中, 未染者亦染上毒; 智者畏懼染污故, 不與惡友為伴侶。 1257. "'若人以草系腐魚, 攜帶在身前行時; 草也發出腐臭味, 親近愚者亦如是。
1258.
『『Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;
Pattāpi surabhi vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.
1259.
『『Tasmā pattapuṭasseva [phalapuṭasseva (sī. pī.)], ñatvā sampākamattano;
Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito;
Asanto nirayaṃ nenti, santo pāpenti suggatiṃ』』.
1260.
Ahampi jātiyo satta, sare saṃsaritattano;
Anāgatāpi satteva, yā gamissaṃ ito cutā.
1261.
『『Yā me sā sattamī jāti, ahu pubbe janādhipa;
Kammāraputto magadhesu, ahuṃ rājagahe pure.
1262.
『『Pāpaṃ sahāyamāgamma, bahuṃ pāpaṃ kataṃ mayā;
Paradārassa heṭhento, carimhā amarā viya.
1263.
『『Taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā, bhasmacchannova pāvako;
Atha aññehi kammehi, ajāyiṃ vaṃsabhūmiyaṃ.
1264.
『『Kosambiyaṃ seṭṭhikule, iddhe phīte mahaddhane;
Ekaputto mahārāja, niccaṃ sakkatapūjito.
1265.
『『Tattha mittaṃ asevissaṃ, sahāyaṃ sātave rataṃ;
Paṇḍitaṃ sutasampannaṃ, so maṃ atthe nivesayi.
1266.
『『Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, bahuṃ rattiṃ upāvasiṃ;
Taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā, nidhīva udakantike.
1267.
『『Atha pāpāna kammānaṃ, yametaṃ magadhe kataṃ;
Phalaṃ pariyāga maṃ [pariyāga taṃ (sī.), pariyāgataṃ (syā. pī.)] pacchā, bhutvā duṭṭhavisaṃ yathā.
1268.
『『Tato cutāhaṃ vedeha, roruve niraye ciraṃ;
Sakammunā apaccissaṃ, taṃ saraṃ na sukhaṃ labhe.
1269.
『『Bahuvassagaṇe tattha, khepayitvā bahuṃ dukhaṃ;
Bhinnāgate [bheṇṇākaṭe (sī. pī.)] ahuṃ rāja, chagalo uddhatapphalo [chakalo uddhitapphalo (sī. pī.)].
1270.
『『Sātaputtā mayā vūḷhā, piṭṭhiyā ca rathena ca;
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.
1271.
『『Tato cutāhaṃ vedeha, kapi āsiṃ brahāvane;
Niluñcitaphalo [nilicchitaphalo (sī. pī.)] yeva, yūthapena pagabbhinā;
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.
1272.
『『Tato cutāhaṃ vedeha, dassanesu [dasaṇṇesu (sī. pī.), dasannesu (syā.)] pasū ahuṃ;
Niluñcito javo bhadro, yoggaṃ vūḷhaṃ ciraṃ mayā;
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.
1273.
『『Tato cutāhaṃ vedeha, vajjīsu kulamāgamā;
Nevitthī na pumā āsiṃ, manussatte sudullabhe;
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.
1274.
『『Tato cutāhaṃ vedeha, ajāyiṃ nandane vane;
Bhavane tāvatiṃsāhaṃ, accharā kāmavaṇṇinī [varavaṇṇinī (ka.)].
1275.
『『Vicittavatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā;
Kusalā naccagītassa, sakkassa paricārikā.
1276.
『『Tattha ṭhitāhaṃ vedeha, sarāmi jātiyo imā;
Anāgatāpi satteva, yā gamissaṃ ito cutā.
1277.
『『Pariyāgataṃ taṃ kusalaṃ, yaṃ me kosambiyaṃ kataṃ;
Deve ceva manusse ca, sandhāvissaṃ ito cutā.
1278.
『『Satta jacco [jaccā (syā. pī.)] mahārāja, niccaṃ sakkatapūjitā;
Thībhāvāpi na muccissaṃ, chaṭṭhā nigatiyo [chaṭṭhā gatiyo (syā.)] imā.
1279.
『『Sattamī ca gati deva, devaputto mahiddhiko;
Pumā devo bhavissāmi [bhavissati (ka.)], devakāyasmimuttamo.
1280.
『『Ajjāpi santānamayaṃ, mālaṃ ganthenti nandane;
Devaputto javo nāma, yo me mālaṃ paṭicchati.
1281.
『『Muhutto viya so dibyo, idha vassāni soḷasa;
Rattindivo ca so dibyo, mānusiṃ saradosataṃ.
1258. "若人以葉包多香, 攜帶在身前行時; 葉也散發香氣來, 親近智者亦如是。 1259. "因此如同葉包物, 知曉自己成熟時; 不應親近不善者, 智者親近善良人; 不善引匯入地獄, 善者引導生善趣。" 1260. "我亦憶及七前生, 記得自己之輪迴; 未來七生亦可知, 從此死後將往生。 1261. "我之第七前世時, 人民主宰請聽聞; 在摩揭陀王舍城, 我曾為鐵匠之子。 1262. "因為親近惡朋友, 我造眾多諸惡業; 侵犯他人之妻室, 我等如天不死般。 1263. "此業隱藏不彰顯, 如火藏於灰燼中; 因其他業之果報, 我生竹林之地方。 1264. "憍賒彌城富商家, 富裕繁榮大財富; 大王我為獨生子, 常受尊敬與供養。 1265. "彼時我有善朋友, 親近喜好善法者; 多聞具足智慧人, 引導我入正道中。 1266. "十四十五布薩日, 多夜持守修善法; 此業隱藏不彰顯, 如寶藏埋水邊般。 1267. "其後摩揭陀所造, 惡業果報來臨時; 如食劇毒之果報, 終究無法得逃脫。 1268. "毗提訶從彼死後, 長久墮入叫喚獄; 因自業報受煎熬, 憶此不得任何樂。 1269. "經歷多年諸歲月, 受盡無量諸痛苦; 大王我生毗那城, 成為閹割山羊羔。 1270. "以我背脊拉貨車, 載重任務常從事; 此是我昔所造作, 侵犯他妻之餘報。 1271. "毗提訶從彼死後, 成為大林中猴子; 被群猴王所欺凌, 此是侵犯他妻報。 1272. "毗提訶從彼死後, 生在達薩納地方; 遭受閹割良駿馬, 長久負載車輛行; 此是我昔所造作, 侵犯他妻之餘報。 1273. "毗提訶從彼死後, 生於跋耆族家中; 非男非女兩性人, 難得人身更難得; 此是我昔所造作, 侵犯他妻之餘報。 1274. "毗提訶從彼死後, 我生歡喜園林中; 三十三天境界內, 天女美麗具欲貌。 1275. "身著各種美衣飾, 佩戴寶石耳環飾; 善能歌舞諸技藝, 為帝釋天之侍女。 1276. "毗提訶我于彼處, 憶及如此諸前生; 未來七生亦可知, 從此死後將往生。 1277. "我于憍賒彌所作, 善業果報已成熟; 從此死後我將在, 天人之間再輪迴。 1278. "大王我過七生中, 常受尊敬與供養; 尚未脫離女身形, 此為第六之趣處。 1279. "第七趣處我將成, 具大神通天子身; 成為男性天人身, 天人之中最殊勝。 1280. "今日尚在歡喜園, 為我結集花環者; 名為迅速天子者, 他為我取此花環。 1281. "天界片刻如此間, 人間十六年歲月; 天界晝夜相當於, 人間百年之歲月。
1282.
『『Iti kammāni anventi, asaṅkheyyāpi jātiyo;
Kalyāṇaṃ yadi vā pāpaṃ, na hi kammaṃ vinassati [panassati (sī. pī.)].
1283.
『『Yo icche puriso hotuṃ, jātiṃ jātiṃ [jātijātiṃ (sī. pī.)] punappunaṃ;
Paradāraṃ vivajjeyya, dhotapādova kaddamaṃ.
1284.
『『Yā icche puriso hotuṃ, jātiṃ jātiṃ punappunaṃ;
Sāmikaṃ apacāyeyya, indaṃva paricārikā.
1285.
『『Yo icche dibyabhogañca, dibbamāyuṃ yasaṃ sukhaṃ;
Pāpāni parivajjetvā [parivajjeyya (ka.)], tividhaṃ dhammamācare.
1286.
『『Kāyena vācā manasā, appamatto vicakkhaṇo;
Attano hoti atthāya, itthī vā yadi vā pumā.
1287.
『『Ye kecime mānujā jīvaloke, yasassino sabbasamantabhogā;
Asaṃsayaṃ tehi pure suciṇṇaṃ, kammassakāse puthu sabbasattā.
1288.
『『Iṅghānucintesi sayampi deva, kutonidānā te imā janinda;
Yā te imā accharāsannikāsā, alaṅkatā kañcanajālachannā』』.
1289.
Iccevaṃ pitaraṃ kaññā, rucā tosesi aṅgatiṃ;
Mūḷhassa maggamācikkhi, dhammamakkhāsi subbatā.
1290.
Athāgamā brahmalokā, nārado mānusiṃ pajaṃ;
Jambudīpaṃ avekkhanto, addā rājānamaṅgatiṃ.
1291.
『『Tato patiṭṭhā pāsāde, vedehassa puratthato [purakkhato (syā. ka.)];
Tañca disvānānuppattaṃ, rucā isimavandatha.
1292.
『『Athāsanamhā oruyha, rājā byathitamānaso [byamhitamānaso (sī. syā. pī.)];
Nāradaṃ paripucchanto, idaṃ vacanamabravi.
1293.
『『Kuto nu āgacchasi devavaṇṇi, obhāsayaṃ sabbadisā [saṃvariṃ (sī. pī.)] candimāva;
Akkhāhi me pucchito nāmagottaṃ, kathaṃ taṃ jānanti manussaloke』』.
1294.
『『Ahañhi devato idāni emi, obhāsayaṃ sabbadisā [saṃvariṃ (sī. pī.)] candimāva;
Akkhāmi te pucchito nāmagottaṃ, jānanti maṃ nārado kassapo ca』』.
1295.
『『Accherarūpaṃ tava [vata (sī. pī.)] yādisañca, vehāyasaṃ gacchasi tiṭṭhasī ca;
Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, atha kena vaṇṇena tavāyamiddhi』』.
1296.
『『Saccañca dhammo ca damo ca cāgo, guṇā mamete pakatā purāṇā;
Teheva dhammehi susevitehi, manojavo yena kāmaṃ gatosmi』』.
1297.
『『Accheramācikkhasi puññasiddhiṃ, sace hi etehi [ete tvaṃ (sī. pī.)] yathā vadesi;
Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, puṭṭho ca me sādhu viyākarohi』』.
1298.
『『Pucchassu maṃ rāja tavesa attho, yaṃ saṃsayaṃ kuruse bhūmipāla;
Ahaṃ taṃ nissaṃsayataṃ gamemi, nayehi ñāyehi ca hetubhī ca』』.
1299.
『『Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, puṭṭho ca me nārada mā musā bhaṇi;
Atthi nu devā pitaro nu atthi, loko paro atthi jano yamāhu』』.
1300.
『『Attheva devā pitaro ca atthi, loko paro atthi jano yamāhu;
Kāmesu giddhā ca narā pamūḷhā, lokaṃ paraṃ na vidū mohayuttā』』.
1301.
『『Atthīti ce nārada saddahāsi, nivesanaṃ paraloke matānaṃ;
Idheva me pañca satāni dehi, dassāmi te paraloke sahassaṃ』』.
1302.
『『Dajjemu kho pañca satāni bhoto, jaññāmu ce sīlavantaṃ vadaññuṃ [vataññuṃ (ka.)];
Luddaṃ taṃ bhontaṃ niraye vasantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
1303.
『『Idheva yo hoti adhammasīlo [akammasīlo (pī.)], pāpācāro alaso luddakammo;
Na paṇḍitā tasmiṃ iṇaṃ dadanti, na hi āgamo hoti tathāvidhamhā.
1282. "如是業報相隨逐, 無量生中不斷絕; 或善或惡諸業報, 業報確實不消失。 1283. "若人慾求生生世, 一再轉生為男身; 應當遠離他人妻, 如洗凈足避污泥。 1284. "若人慾求生生世, 一再轉生為男身; 應當恭敬侍夫主, 如侍女敬帝釋天。 1285. "若人慾求天界樂, 天壽榮耀與安樂; 應當遠離諸惡業, 修習三種善業道。 1286. "身口意業不放逸, 具足智慧善觀察; 為自利益而修行, 無論女性或男性。 1287. "世間所有諸人類, 具名聲財富圓滿者; 確實由於前世善, 業為眾生之所有。 1288. "請王思考自身事, 這些從何因所生? 如天女般侍女眾, 金網莊嚴美麗飾。" 1289. "如是公主盧遮女, 令父安迦提歡喜; 為迷惑者指明道, 善戒宣說正法義。 1290. "此時從梵天界來, 那羅陀降人間界; 觀察閻浮提世間, 見安迦提王所在。 1291. "隨後站立宮殿前, 毗提訶王之面前; 盧遮見他到來時, 向仙人作禮致敬。 1292. "此時國王從座起, 內心驚訝不自已; 詢問那羅陀仙人, 說出如此這言語: 1293. "'具天人容貌者從何處來, 如月照耀一切方向? 請告訴我你姓名氏族, 人間如何稱呼於你?' 1294. "'我今從天界來此處, 如月照耀一切方向; 告訴你我姓名氏族, 人知我為那羅陀迦葉。' 1295. "'你如此形貌實稀有, 虛空行走自在住; 那羅陀我問此事, 你何因緣得此力?' 1296. "'真實正法與調御佈施, 這些功德我昔已修習; 由於善修此等諸法故, 我心所欲隨意而行。' 1297. "'你說善業成就真稀有, 若如你說確實如此; 那羅陀我問此事, 請善解答我所問。' 1298. "'大王請問你之事, 對何疑惑請發問; 我當爲你除疑惑, 以理證據作解說。' 1299. "'那羅陀我問此事, 請勿對我說妄語; 是否有天與祖先, 是否有他世眾生?' 1300. "'確實有天與祖先, 確實有他世眾生; 貪著欲樂迷惑人, 不知他世著迷故。' 1301. "'那羅陀若你相信, 死者住處他世有; 此處借我五百金, 他世我還你千金。' 1302. "'我願借你五百金, 若知你有戒德知恩; 但知你住地獄時, 誰能索取彼千金? 1303. "'此世若人無戒德, 惡行懶惰作殘暴; 智者不借債與他, 因無收回可能故。
1304.
『『Dakkhañca posaṃ manujā viditvā, uṭṭhānakaṃ [uṭṭhāhakaṃ (sī.)] sīlavantaṃ vadaññuṃ;
Sayameva bhogehi nimantayanti, kammaṃ karitvā puna māharesi』』.
1305.
『『Ito cuto [gato (sī. pī.)] dakkhasi tattha rāja, kākolasaṅghehi vikassamānaṃ [kākoḷasaṅghehipi kaḍḍhamānaṃ (sī. pī.)];
Taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ, kākehi gijjhehi ca senakehi [soṇakehi (syā. ka.)];
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
1306.
『『Andhaṃtamaṃ tattha na candasūriyā, nirayo sadā tumulo ghorarūpo;
Sā neva rattī na divā paññāyati, tathāvidhe ko vicare dhanatthiko.
1307.
『『Sabalo ca sāmo ca duve suvānā, pavaddhakāyā balino mahantā;
Khādanti dantehi ayomayehi, ito paṇunnaṃ paralokapattaṃ [paraloke patantaṃ (ka.)].
1308.
『『Taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ, luddehi vāḷehi aghammigehi ca;
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
1309.
『『Usūhi sattīhi ca sunisitāhi, hananti vijjhanti ca paccamittā [pothayanti (ka.)];
Kāḷūpakāḷā nirayamhi ghore, pubbe naraṃ dukkaṭakammakāriṃ.
1310.
『『Taṃ haññamānaṃ niraye vajantaṃ, kucchismiṃ passasmiṃ vipphālitūdaraṃ;
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
1311.
『『Sattī usū tomarabhiṇḍivālā, vividhāvudhā vassanti tattha devā;
Patanti aṅgāramivaccimanto, silāsanī vassati luddakamme.
1312.
『『Uṇho ca vāto nirayamhi dussaho, na tamhi sukhaṃ labbhati [seti (ka.)] ittarampi;
Taṃ taṃ vidhāvantamalenamāturaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
1313.
『『Sandhāvamānampi [sandhāvamānaṃ taṃ (sī. pī.)] rathesu yuttaṃ, sajotibhūtaṃ pathaviṃ kamantaṃ;
Patodalaṭṭhīhi sucodayantaṃ [sucodiyantaṃ (sī. pī.)], ko codaye paraloke sahassaṃ.
1314.
『『Tamāruhantaṃ khurasañcitaṃ giriṃ, vibhiṃsanaṃ pajjalitaṃ bhayānakaṃ;
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
1315.
『『Tamāruhantaṃ pabbatasannikāsaṃ, aṅgārarāsiṃ jalitaṃ bhayānakaṃ;
Sudaḍḍhagattaṃ kapaṇaṃ rudantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
1316.
『『Abbhakūṭasamā uccā, kaṇṭakanicitā [kaṇṭakāpacitā (sī. pī.), kaṇṭakāhicitā (syā.)] dumā;
Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhi.
1317.
『『Tamāruhanti nāriyo, narā ca paradāragū;
Coditā sattihatthehi, yamaniddesakāribhi.
1318.
『『Tamāruhantaṃ nirayaṃ, simbaliṃ ruharimakkhitaṃ;
Vidaḍḍhakāyaṃ [viduṭṭhakāyaṃ (pī.)] vitacaṃ, āturaṃ gāḷhavedanaṃ.
1319.
『『Passasantaṃ muhuṃ uṇhaṃ, pubbakammāparādhikaṃ;
Dumagge vitacaṃ gattaṃ [dumaggaviṭapaggataṃ (sī.)], ko taṃ yāceyya taṃ dhanaṃ.
1320.
『『Abbhakūṭasamā uccā, asipattācitā dumā;
Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhi.
1321.
『『Tamāruhantaṃ asipattapādapaṃ, asīhi tikkhehi ca chijjamānaṃ [pabhijjamānaṃ (ka.)];
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
1322.
『『Tato nikkhantamattaṃ taṃ, asipattācitā dumā [asipattanirayā dukhā (sī. pī.)];
Sampatitaṃ vetaraṇiṃ, ko taṃ yāceyya taṃ dhanaṃ.
1323.
『『Kharā kharodakā [khārodikā (sī.), kharodikā (pī.)] tattā, duggā vetaraṇī nadī;
Ayopokkharasañchannā, tikkhā pattehi sandati.
1304. "若知此人具善巧, 勤勉有戒知恩義; 人們自願以財富, 邀請借貸后償還。" 1305. "大王你死去之後, 將見被烏群撕扯; 住在地獄被啄食, 烏鴉兀鷹與犬類; 身體破碎血流溢, 誰能索取彼千金? 1306. "黑暗處無日月光, 地獄常有恐怖聲; 不分晝夜皆漆黑, 誰愿前往索取財? 1307. "斑紋黑色兩猛犬, 身體強壯極巨大; 以其鐵製利牙齒, 嚙食墮入他世者。 1308. "住在地獄被啃食, 兇惡野獸害獸群; 身體破碎血流溢, 誰能索取彼千金? 1309. "利箭長矛極鋒利, 敵人刺殺又擊打; 漆黑恐怖地獄中, 昔日作惡業之人。 1310. "地獄中他被擊打, 腹部兩脅皆裂開; 身體破碎血流溢, 誰能索取彼千金? 1311. "矛箭投槍及投石, 各種武器如雨降; 如火閃耀炭火降, 殘暴業報雨石降。 1312. "地獄熱風難忍受, 片刻安樂也難得; 無處可避病痛苦, 誰能索取彼千金? 1313. "被系戰車中奔馳, 燃燒大地上行走; 鞭策抽打不停息, 誰能索取彼千金? 1314. "攀登剃刀整合山, 可怖燃燒甚恐怖; 身體破碎血流溢, 誰能索取彼千金? 1315. "攀登如山炭火堆, 燃燒可怖甚恐怖; 身體焦爛苦哭泣, 誰能索取彼千金? 1316. "高如烏雲密集處, 樹上遍佈利刺針; 鐵製利刺極鋒銳, 專飲人血不停息。 1317. "攀登其上諸女男, 皆因侵犯他人妻; 手執長矛者驅使, 閻魔使者令行刑。 1318. "攀登地獄木棉樹, 滿佈鮮血甚污穢; 身體爛壞皮剝落, 痛苦煎熬難忍受。 1319. "頻頻喘息熱氣逼, 因昔所作惡業故; 樹上身體皮剝落, 誰愿向彼索取財? 1320. "高如烏雲密集處, 劍葉遍佈諸樹上; 鐵製利刃極鋒銳, 專飲人血不停息。 1321. "攀登劍葉樹之時, 利劍切割身不停; 身體破碎血流溢, 誰能索取彼千金? 1322. "剛從劍葉樹下來, 又落入另一苦處; 墮入殃多利河中, 誰愿向彼索取財? 1323. "劇苦滾燙難越度, 殃多利河極可怖; 遍佈鐵蓮鋒利葉, 利刃切割水流淌。
1324.
『『Tattha sañchinnagattaṃ taṃ, vuyhantaṃ ruhiramakkhitaṃ;
Vetaraññe anālambe, ko taṃ yāceyya taṃ dhanaṃ』』.
1325.
『『Vedhāmi rukkho viya chijjamāno, disaṃ na jānāmi pamūḷhasañño;
Bhayānutappāmi mahā ca me bhayā, sutvāna kathā [gāthā (sī. syā. pī.)] tava bhāsitā ise.
1326.
『『Āditte vārimajjhaṃva, dīpaṃvoghe mahaṇṇave;
Andhakāreva pajjoto, tvaṃ nosi saraṇaṃ ise.
1327.
『『Atthañca dhammaṃ anusāsa maṃ ise, atītamaddhā aparādhitaṃ mayā;
Ācikkha me nārada suddhimaggaṃ, yathā ahaṃ no nirayaṃ pateyyaṃ』』.
1328.
『『Yathā ahu dhataraṭṭho ( ) [ettha kiñci ūnaṃ viya dissati], vessāmitto aṭṭhako yāmataggi;
Usindaro cāpi sivī ca rājā, paricārakā samaṇabrāhmaṇānaṃ.
1329.
『『Ete caññe ca rājāno, ye saggavisayaṃ [sakkavisayaṃ (sī. pī.)] gatā;
Adhammaṃ parivajjetvā, dhammaṃ cara mahīpati.
1330.
『『Annahatthā ca te byamhe, ghosayantu pure tava;
Ko chāto ko ca tasito, ko mālaṃ ko vilepanaṃ;
Nānārattānaṃ vatthānaṃ, ko naggo paridahissati.
1331.
『『Ko panthe chattamāneti [chatta』mādeti (sī. syā. pī.)], pādukā ca mudū subhā;
Iti sāyañca pāto ca, ghosayantu pure tava.
1332.
『『Jiṇṇaṃ posaṃ gavassañca, māssu yuñja yathā pure;
Parihārañca dajjāsi, adhikārakato balī.
1333.
『『Kāyo te rathasaññāto, manosārathiko lahu;
Avihiṃsāsāritakkho, saṃvibhāgapaṭicchado.
1334.
『『Pādasaññamanemiyo, hatthasaññamapakkharo;
Kucchisaññamanabbhanto, vācāsaññamakūjano.
1335.
『『Saccavākyasamattaṅgo, apesuññasusaññato;
Girāsakhilanelaṅgo, mitabhāṇisilesito.
1336.
『『Saddhālobhasusaṅkhāro, nivātañjalikubbaro;
Athaddhatānatīsāko [atthaddhatānatīsāko (sī. pī.)], sīlasaṃvaranandhano.
1337.
『『Akkodhanamanugghātī, dhammapaṇḍarachattako;
Bāhusaccamapālambo, ṭhitacittamupādhiyo [dhiticittamupādhiyo (ka.)].
1338.
『『Kālaññutācittasāro, vesārajjatidaṇḍako;
Nivātavuttiyottako [nivātavuttiyottaṅgo (ka.)], anatimānayugo lahu.
1339.
『『Alīnacittasanthāro , vuddhisevī rajohato;
Sati patodo dhīrassa, dhiti yogo ca rasmiyo.
1340.
『『Mano dantaṃ pathaṃ neti [patha』nveti (sī. pī.)], samadantehi vāhibhi;
Icchā lobho ca kummaggo, ujumaggo ca saṃyamo.
1341.
『『Rūpe sadde rase gandhe, vāhanassa padhāvato;
Paññā ākoṭanī rāja, tattha attāva sārathi.
1342.
『『Sace etena yānena, samacariyā daḷhā dhiti;
Sabbakāmaduho rāja, na jātu nirayaṃ vaje』』.
1343.
『『Alāto devadattosi, sunāmo āsi bhaddaji;
Vijayo sāriputtosi, moggallānosi bījako.
1344.
『『Sunakkhatto licchaviputto, guṇo āsi acelako;
Ānando sā rucā āsi, yā rājānaṃ pasādayi.
1345.
『『Ūruveḷakassapo rājā, pāpadiṭṭhi tadā ahu;
Mahābrahmā bodhisatto, evaṃ dhāretha jātaka』』nti.
Mahānāradakassapajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Vidhurajātakaṃ (9)
Dohaḷakaṇḍaṃ
1346.
『『Paṇḍu kisiyāsi dubbalā, vaṇṇarūpaṃ [vaṇṇarūpe (ka.)] natavedisaṃ pure;
Vimale akkhāhi pucchitā, kīdisī tuyhaṃ sarīravedanā』』.
1347.
『『Dhammo manujesu mātīnaṃ [mātinaṃ (sī. pī.)], dohaḷo nāma janinda vuccati;
Dhammāhataṃ nāgakuñjara, vidhurassa hadayābhipatthaye』』.
1324. "身體破碎血塗滿, 漂流無依殃多河; 此時誰愿往彼處, 向他索取彼財物?" 1325. "我顫如樹被砍斷, 迷亂不知何方向; 聞你所說生恐懼, 大怖畏生仙人前。 1326. "如火中求清涼水, 如大海中尋陸地; 如黑暗中求明燈, 仙人你是我依怙。 1327. "請教導我法與義, 我昔所犯諸過錯; 那羅陀示凈道路, 使我不墮入地獄。" 1328. "如昔持國與毗沙, 阿塔卡與亞馬吉; 烏辛達羅與尸毗, 供養沙門婆羅門。 1329. "此等諸王與其他, 已往生至天界者; 遠離非法諸惡行, 大地之主修正法。 1330. "手持食物你城中, 應當宣告如此語: 誰饑誰渴需何物, 誰要花環與香油? 誰無衣服需衣裳, 各色衣服任選取。 1331. "誰在路上需傘蓋, 誰要柔軟好鞋履? 如是早晚你城中, 應當宣告此諸事。 1332. "衰老之人與馬牛, 不應如昔使役用; 應當給予其護養, 報答昔日之勞苦。 1333. "身如戰車智馭者, 心為御者速馳驅; 不害為軸分施蓋, 諸善品德為裝飾。 1334. "腳之制御為輪圈, 手之制御為車翼; 腹之制御為車廂, 語言制御為車聲。 1335. "真實言語為車體, 不誹謗為善防護; 柔和言語為支撐, 適度言語為潤滑。 1336. "信心貪心為構造, 謙遜合掌為車軸; 不傲慢為車轅端, 持戒防護為車軸。 1337. "無忿不害為車體, 正法清凈為傘蓋; 多聞智慧為護欄, 心安定為眾飾物。 1338. "知時為心之精要, 無畏為車之車杖; 謙遜行為為車繩, 不驕慢為軛輕快。 1339. "無怯心為車座墊, 親近賢者除塵垢; 正念為智者鞭策, 堅定精進為韁繩。 1340. "調伏心意導正道, 善調御者為駕駛; 貪慾乃是邪惡道, 自製才是正直路。 1341. "色聲味香諸感官, 馳騁奔馳不停息; 智慧為王鞭策處, 自我才是真馭者。 1342. "若以此乘修正行, 堅定精進不放逸; 大王一切欲得滿, 永不墮入地獄中。" 1343. "阿拉塔即提婆達, 善名即是跋陀耆; 毗阇耶即舍利弗, 種子即是目犍連。 1344. "離車子善光裸行, 功德即是阿離托; 盧遮即是阿難陀, 她令國王得凈信。 1345. "優婁頻螺迦葉即, 國王當時持邪見; 大梵天即菩薩是, 如是持此本生譚。" 大那羅陀迦葉本生譚終 毗陀羅本生譚之九 妊娠品 1346. "你面色蒼白且虛弱, 容貌形體不如昔; 無瑕者請告訴我, 你身體有何痛苦?" 1347. "人間母性有規律, 稱為妊娠慾望事; 龍象英雄請了知, 我渴望毗陀羅心。"
1348.
『『Candaṃ kho tvaṃ dohaḷāyasi, sūriyaṃ vā atha vāpi mālutaṃ;
Dullabhañhi [dullabhe (sī. pī.)] vidhurassa dassanaṃ [dassane (sī. pī.)], ko vidhuramidha mānayissati』』.
1349.
『『Kinnu tāta tuvaṃ pajjhāyasi, padumaṃ hatthagataṃva te mukhaṃ;
Kinnu dummanarūposi issara, mā tvaṃ soci amittatāpana』』.
1350.
『『Mātā hi tava irandhati [irandati (sī. syā. pī.)], vidhurassa hadayaṃ dhaniyati;
Dullabhañhi vidhurassa dassanaṃ, ko vidhuramidha mānayissati』』.
1351.
『『Tassa bhattupariyesanaṃ [bhattupariyesanaṃ (sī. pī.)] cara, yo vidhuramidha mānayissati』』;
『『Pituno ca sā sutvāna vākyaṃ, rattiṃ nikkhamma avassutiṃ cari』』.
1352.
『『Ke gandhabbe rakkhase ca nāge, ke kimpurise cāpi mānuse;
Ke paṇḍite sabbakāmadade [sabbakāmade (sī. pī.)], dīgharattaṃ bhattā me bhavissati』』.
1353.
『『Assāsa hessāmi te pati, bhattā te hessāmi anindalocane;
Paññā hi mamaṃ tathāvidhā, assāsa hessasi bhariyā mama.
1354.
『『Avacāsi puṇṇakaṃ irandhatī [irandatī (sī. pī.)], pubbapathānugatena cetasā;
Ehi gacchāma pitu mamantike [pitu mama santikaṃ (ka.)], esova te etamatthaṃ pavakkhati.
1355.
『『Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā;
Yakkhaṃ hatthe gahetvāna, pitusantikupāgami』』.
1356.
『『Nāgavara vaco suṇohi me, patirūpaṃ paṭipajja suṅkiyaṃ;
Patthemi ahaṃ irandhatiṃ, tāya samaṅgiṃ karohi maṃ tuvaṃ.
1357.
『『Sataṃ hatthī sataṃ assā, sataṃ assatarīrathā;
Sataṃ valabhiyo puṇṇā, nānāratnassa kevalā;
Te nāga paṭipajjassu, dhītaraṃ dehirandhatiṃ』』.
1358.
『『Yāva āmantaye ñātī, mitte ca suhadajjane [suhadaṃjanaṃ (sī. pī.)];
Anāmanta kataṃ kammaṃ, taṃ pacchā anutappati』』.
1359.
Tato so varuṇo nāgo, pavisitvā nivesanaṃ;
Bhariyaṃ āmantayitvāna, idaṃ vacanamabravi.
1360.
『『Ayaṃ so puṇṇako yakkho, yācatī maṃ irandhatiṃ;
Bahunā vittalābhena, tassa dema piyaṃ mamaṃ』』.
1361.
『『Na dhanena na vittena, labbhā amhaṃ irandhatī;
Sace ca kho hadayaṃ paṇḍitassa, dhammena laddhā idha māhareyya;
Etena vittena kumāri labbhā, nāññaṃ dhanaṃ uttari patthayāma』』.
1362.
Tato so varuṇo nāgo, nikkhamitvā nivesanā;
Puṇṇakāmantayitvāna, idaṃ vacanamabravi.
1363.
『『Na dhanena na vittena, labbhā amhaṃ irandhatī;
Sace tuvaṃ hadayaṃ paṇḍitassa, dhammena laddhā idha māharesi;
Etena vittena kumāri labbhā, nāññaṃ dhanaṃ uttari patthayāma』』.
1364.
『『Yaṃ paṇḍitotyeke vadanti loke, tameva bāloti punāhu aññe;
Akkhāhi me vippavadanti ettha, kaṃ paṇḍitaṃ nāga tuvaṃ vadesi』』.
1365.
『『Korabyarājassa dhanañcayassa [dhanañjayassa (sī. syā. pī.)], yadi te suto vidhuro nāma kattā;
Ānehi taṃ paṇḍitaṃ dhammaladdhā, irandhatī padacarā [paddhacarā (sī. pī.), paṭṭhacarā (syā. ka.)] te hotu.
1366.
『『Idañca sutvā varuṇassa vākyaṃ, uṭṭhāya yakkho paramappatīto;
Tattheva santo purisaṃ asaṃsi, ānehi ājaññamidheva yuttaṃ.
1367.
『『Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā [kācamhamayā (sī.), kācambhamayā (pī.)] khurā;
Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado』』.
1368.
『『Devavāhavahaṃ yānaṃ, assamāruyha puṇṇako;
Alaṅkato kappitakesamassu, pakkāmi vehāyasamantalikkhe [antalikkhaṃ (ka.)].
我將為您完整翻譯這段巴利語文獻,保持章節編號並加上反斜槓: 1348 "你渴望月亮,或是太陽,或是微風; 維陀羅確實難得一見,誰能把維陀羅帶到這裡來?" 1349 "父親啊,你為何如此憂慮,你的臉如同手中的蓮花; 統治者啊,你為何如此憂愁,令敵人痛苦的人啊,請不要悲傷。" 1350 "你的母親伊蘭達蒂,渴望維陀羅的心; 維陀羅確實難得一見,誰能把維陀羅帶到這裡來?" 1351 "去尋找能把維陀羅帶到這裡來的人吧"; "她聽了父親的話,在夜晚出發,尋找機會。" 1352 "是哪些乾闥婆、羅剎、龍族,是哪些緊那羅或人類; 是哪些能滿足一切願望的智者,將長久作為我的丈夫。" 1353 "請放心,我將成為你的丈夫,美目的人兒啊,我將成為你的丈夫; 因為我有如此智慧,請放心,你將成為我的妻子。" 1354 "伊蘭達蒂對布那卡說,心中想著過去的路; 來吧,我們去我父親那裡,他會告訴你這件事。" 1355 "她盛裝打扮,穿著華服,戴著花環,塗抹檀香; 牽著夜叉的手,來到父親面前。" 1356 "龍王啊請聽我的話,請接受合適的聘禮; 我渴望伊蘭達蒂,請你讓我得到她。" 1357 "一百頭大象,一百匹馬,一百輛騾車; 一百個裝滿各種珍寶的箱子; 龍王啊請接受這些,把伊蘭達蒂嫁給我。" 1358 "讓我先告知親屬,和親密的朋友們; 不告而為之事,日後會後悔。" 1359 於是婆樓那龍王,進入住所; 召喚妻子,說出這番話。 1360 "這位夜叉布那卡,向我求娶伊蘭達蒂; 以豐厚的財物,我們要把我的愛女嫁給他。" 1361 "我們的伊蘭達蒂,不是用錢財能得到的; 如果能如法得到智者的心,把它帶到這裡來; 用這樣的財富可得到少女,我們不求其他更多財物。" 1362 於是婆樓那龍王,走出住所; 召喚布那卡,說出這番話。 1363 "我們的伊蘭達蒂,不是用錢財能得到的; 如果你能如法得到智者的心,把它帶到這裡來; 用這樣的財富可得到少女,我們不求其他更多財物。" 1364 "世間有些人說他是智者,而其他人又說同一人是愚者; 請告訴我他們為何爭論,龍王啊你說的智者是誰?" 1365 "俱盧國王達難佳雅的,如果你聽說過名叫維陀羅的大臣; 如法帶來那位智者,伊蘭達蒂就會成為你的侍女。" 1366 "聽了婆樓那的這番話,夜叉站起身來非常歡喜; 就在那裡召喚侍者,把良駒套好帶到這裡來。" 1367 "耳朵由純金打造,蹄子由水晶製成; 用閃耀的金子,製成胸前的裝飾。" 1368 "布那卡騎上這馭天的座駕,這匹神駒; 裝扮整齊,剃鬚理髮,飛向空中離去。"
1369.
『『So puṇṇako kāmarāgena [kāmavegena (sī. pī.)] giddho, irandhatiṃ nāgakaññaṃ jigīsaṃ [jigiṃsaṃ (sī. syā. pī.)];
Gantvāna taṃ bhūtapatiṃ yasassiṃ, iccabravī vessavaṇaṃ kuveraṃ.
1370.
『『Bhogavatī nāma mandire, vāsā hiraññavatīti vuccati;
Nagare nimmite kañcanamaye, maṇḍalassa uragassa niṭṭhitaṃ.
1371.
『『Aṭṭālakā oṭṭhagīviyo, lohitaṅkassa masāragallino;
Pāsādettha silāmayā, sovaṇṇaratanehi chāditā.
1372.
『『Ambā tilakā ca jambuyo, sattapaṇṇā mucalindaketakā;
Piyaṅgu [piyakā (sī. pī.), piyaṅgukā (syā.)] uddālakā sahā, uparibhaddakā sinduvārakā [bhinduvāritā (syā. pī.), bhindhavāritā (ka.)].
1373.
『『Campeyyakā nāgamallikā, bhaginīmālā atha mettha koliyā;
Ete dumā pariṇāmitā, sobhayanti uragassa mandiraṃ [mandire (syā. ka.)].
1374.
『『Khajjurettha silāmayā, sovaṇṇadhuvapupphitā bahū;
Yattha vasato papātiko, nāgarājā varuṇo mahiddhiko.
1375.
『『Tassa komārikā bhariyā, vimalā kañcanavelliviggahā;
Kālā taruṇāva uggatā, pucimandatthanī cārudassanā.
1376.
『『Lākhārasarattasucchavī , kaṇikārāva nivātapupphitā [kaṇikārova nivātapupphito (sī. pī.)];
Tidivokacarāva accharā, vijjuvabbhaghanā vinissaṭā.
1377.
『『Sā dohaḷinī suvimhitā, vidhurassa hadayaṃ dhaniyati;
Taṃ tesaṃ demi issara, tena te denti irandhatiṃ mamaṃ』』.
1378.
『『So puṇṇako bhūtapatiṃ yasassiṃ, āmantaya vessavaṇaṃ kuveraṃ;
Tattheva santo [santaṃ (pī.)] purisaṃ asaṃsi, ānehi ājaññamidheva yuttaṃ.
1379.
『『Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā;
Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado.
1380.
『『Devavāhavahaṃ yānaṃ, assamāruyha puṇṇako;
Alaṅkato kappitakesamassu, pakkāmi vehāyasamantalikkhe』』.
1381.
『『So aggamā rājagahaṃ surammaṃ, aṅgassa rañño nagaraṃ durāyutaṃ [durāsadaṃ (syā.)];
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa.
1382.
『『Mayūrakoñcāgaṇasampaghuṭṭhaṃ, dijābhighuṭṭhaṃ dijasaṅghasevitaṃ;
Nānāsakuntābhirudaṃ suvaṅgaṇaṃ [subhaṅgaṇaṃ (sī. pī.)], pupphābhikiṇṇaṃ himavaṃva pabbataṃ.
1383.
『『So puṇṇako vepulamābhirūhi [vepullamābhirucchi (sī. pī.)], siluccayaṃ kimpurisānuciṇṇaṃ;
Anvesamāno maṇiratanaṃ uḷāraṃ, tamaddasā pabbatakūṭamajjhe.
1384.
『『Disvā maṇiṃ pabhassaraṃ jātimantaṃ [jātivantaṃ (sī. syā.)], manoharaṃ [dhanāharaṃ (sī. pī. ka.)] maṇiratanaṃ uḷāraṃ;
Daddallamānaṃ yasasā yasassinaṃ, obhāsatī vijjurivantalikkhe.
1385.
『『Tamaggahī veḷuriyaṃ mahagghaṃ, manoharaṃ nāma mahānubhāvaṃ;
Ājaññamāruyha manomavaṇṇo, pakkāmi vehāyasamantalikkhe.
1386.
『『So aggamā [agamā (syā. pī. ka.)] nagaramindapatthaṃ, oruyhupāgacchi sabhaṃ kurūnaṃ;
Samāgate ekasataṃ samagge, avhettha yakkho avikampamāno.
1387.
『『Ko nīdha raññaṃ varamābhijeti, kamābhijeyyāma varaddhanena [varaṃdhanena (sī. pī.)];
Kamanuttaraṃ ratanavaraṃ jināma, ko vāpi no jeti varaddhanena』』.
1388.
『『Kuhiṃ nu raṭṭhe tava jātibhūmi, na korabyasseva vaco tavedaṃ;
Abhītosi [abhibhosi (sī. pī.)] no vaṇṇanibhāya sabbe, akkhāhi me nāmañca bandhave ca』』.
我將為您完整翻譯這段巴利語文獻,保持章節編號並加上反斜槓: 1369 布那卡為愛慾所迷,渴求龍女伊蘭達蒂; 前往拜見那位有名望的眾神之主,對毗沙門天王俱毗羅說道。 1370 "有一座名為富饒城的宮殿,據說位於黃金之地; 在這座純金打造的城市裡,是盤蛇之王的居所。" 1371 "城樓和望塔,由紅寶石和貓眼石建成; 這裡的宮殿由石頭筑就,以黃金珍寶裝飾。" 1372 "芒果樹、柿子樹和蒲桃樹,七葉樹、尼拘律樹和露兜樹; 烏藥樹、優曇缽羅樹、娑羅樹,還有美麗的印度楝樹。" 1373 "旃波迦樹、龍華樹,以及姐妹花和柯利亞樹; 這些樹木茂盛生長,裝點著龍王的宮殿。" 1374 "這裡有許多石頭做的棗樹,開著永不凋謝的金花; 在這裡居住的是大力龍王婆樓那,他從高處俯視一切。" 1375 "他有一位年輕的妻子,名叫維摩羅,身形如金藤般優美; 膚色黝黑又年輕美麗,胸如尼拘律樹果實,令人愉悅。" 1376 "肌膚如涂硃紅般鮮艷,如無風時盛開的金鐘花; 宛如天界的仙女,如烏雲中閃現的閃電。" 1377 "她渴望並驚歎于維陀羅的心; 統治者啊,我把它給他們,他們就會把伊蘭達蒂給我。" 1378 "布那卡對有名望的眾神之主,向毗沙門天王俱毗羅說道; 就在那裡召喚侍者,把良駒套好帶到這裡來。" 1379 "耳朵由純金打造,蹄子由水晶製成; 用閃耀的金子,製成胸前的裝飾。" 1380 "布那卡騎上這馭天的座駕,這匹神駒; 裝扮整齊,剃鬚理髮,飛向空中離去。" 1381 "他來到美麗的王舍城(今印度比哈爾邦王舍城),昂伽國王難以攻破的城市; 食物飲料豐富充足,如同帝釋天的瑪薩卡薩拉宮。" 1382 "孔雀和白鶴群聲聲鳴叫,眾鳥啼唱眾鳥棲息; 各種飛鳥婉轉啼鳴在美麗的庭院,如同鮮花遍佈的雪山。" 1383 "布那卡登上毗富羅山,這座緊那羅常住的石山; 尋找珍貴的寶石,在山頂中間發現了它。" 1384 "看見這顆閃耀的高貴寶石,迷人的珍貴寶物; 以威光閃耀著名聲,如同空中的閃電發光。" 1385 "他拿起這顆價值連城的毗琉璃寶石,名叫'迷人'的大威力寶石; 騎上如意色神駒,飛向空中離去。" 1386 "他來到因陀羅城(今印度德里),下來進入俱盧人的集會; 在一百位齊聚的人中,這位夜叉毫不畏懼地說道。" 1387 "這裡誰是眾王中最勝者,我們要以最好的財富挑戰誰; 我們要贏得最殊勝的寶物,或者誰要用最好的財富戰勝我們?" 1388 "你的出生之地在哪個國度,你的話不像是俱盧人; 你以容貌使我們都感到敬畏,請告訴我你的姓名和親族。"
1389.
『『Kaccāyano māṇavakosmi rāja, anūnanāmo iti mavhayanti;
Aṅgesu me ñātayo bandhavā ca, akkhena devasmi idhānupatto』』.
1390.
『『Kiṃ māṇavassa ratanāni atthi, ye taṃ jinanto hare akkhadhutto;
Bahūni rañño ratanāni atthi, te tvaṃ daliddo kathamavhayesi』』.
1391.
『『Manoharo nāma maṇī mamāyaṃ, manoharaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ;
Imañca ājaññamamittatāpanaṃ, etaṃ me jinitvā hare akkhadhutto』』.
1392.
『『Eko maṇī māṇava kiṃ karissati, ājāniyeko pana kiṃ karissati;
Bahūni rañño maṇiratanāni atthi, ājāniyā vātajavā anappakā』』.
Dohaḷakaṇḍaṃ nāma.
Maṇikaṇḍaṃ
1393.
『『Idañca me maṇiratanaṃ, passa tvaṃ dvipaduttama;
Itthīnaṃ viggahā cettha, purisānañca viggahā.
1394.
『『Migānaṃ viggahā cettha, sakuṇānañca viggahā;
Nāgarājā supaṇṇā ca [nāgarāje supaṇṇe ca (sī. syā. pī.)], maṇimhi passa nimmitaṃ.
1395.
『『Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammine [dhajāni ca (pī.)];
Caturaṅginimaṃ senaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1396.
『『Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake;
Balaggāni viyūḷhāni [viyūhāni (syā. ka.)], maṇimhi passa nimmitaṃ.
1397.
『『Puraṃ uddhāpasampannaṃ [uddāpasampannaṃ (sī. pī.), aṭṭālasampannaṃ (syā.)], bahupākāratoraṇaṃ;
Siṅghāṭakesu bhūmiyo, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1398.
『『Esikā parikhāyo ca, palikhaṃ aggaḷāni ca;
Aṭṭālake ca dvāre ca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1399.
『『Passa toraṇamaggesu, nānādijā gaṇā bahū;
Haṃsā koñcā mayūrā ca, cakkavākā ca kukkuhā.
1400.
『『Kuṇālakā bahū citrā, sikhaṇḍī jīvajīvakā;
Nānādijagaṇākiṇṇaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1401.
『『Passa nagaraṃ supākāraṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
Samussitadhajaṃ rammaṃ, soṇṇavālukasanthataṃ.
1402.
『『Passettha [passa tvaṃ (sī. pī.)] paṇṇasālāyo, vibhattā bhāgaso mitā;
Nivesane nivese ca, sandhibyūhe pathaddhiyo.
1403.
『『Pānāgāre ca soṇḍe ca, sūnā [sūṇā (sī. pī.), suddā (syā. ka.)] odaniyā gharā;
Vesī ca gaṇikāyo ca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1404.
『『Mālākāre ca rajake, gandhike atha dussike;
Suvaṇṇakāre maṇikāre, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1405.
『『Āḷārike ca sūde ca, naṭanāṭakagāyino;
Pāṇissare kumbhathūnike, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1406.
『『Passa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā;
Sabbañca tāḷāvacaraṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1407.
『『Sammatālañca vīṇañca, naccagītaṃ suvāditaṃ;
Tūriyatāḷitasaṅghuṭṭhaṃ , maṇimhi passa nimmitaṃ.
1408.
『『Laṅghikā muṭṭhikā cettha, māyākārā ca sobhiyā;
Vetālike [vettalike (ka.)] ca jalle ca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1409.
『『Samajjā cettha vattanti, ākiṇṇā naranāribhi;
Mañcātimañce bhūmiyo, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1410.
『『Passa malle samajjasmiṃ, phoṭente [pāṭhente (sī. syā. pī.)] diguṇaṃ bhujaṃ;
Nihate nihatamāne ca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1411.
『『Passa pabbatapādesu, nānāmigagaṇā bahū;
Sīhā byagghā varāhā ca, acchakokataracchayo.
1412.
『『Palāsādā gavajā ca, mahiṃsā rohitā rurū;
Eṇeyyā ca varāhā [sarabhā (syā.)] ca, gaṇino nīka [niṅka (sī. syā. pī.)] sūkarā.
1413.
『『Kadalimigā bahū citrā, biḷārā sasakaṇṭakā;
Nānāmigagaṇākiṇṇaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
我將為您完整翻譯這段巴利語文獻,保持章節編號並加上反斜槓: 1389 "國王啊,我是迦旃延族的年輕人,人們稱我為完美之名; 在昂伽國有我的親族眷屬,我是爲了賭博而來到這裡。" 1390 "這年輕人有什麼珍寶,能讓賭博勝者拿走; 國王有眾多珍寶,你這窮人怎敢向他挑戰?" 1391 "我有這顆名叫'迷人'的寶石,珍貴的迷人寶石; 還有這匹令敵人痛苦的良駒,贏了賭局就能把這些拿走。" 1392 "年輕人啊,一顆寶石有什麼用,一匹良駒又有什麼用; 國王有眾多珍寶,還有數不盡的神速良駒。" 慾望品完 寶石品 1393 "這是我的寶石,至高的兩足尊請看; 其中有女人的形象,也有男人的形象。" 1394 "其中有野獸的形象,也有鳥類的形象; 請看寶石中刻畫的龍王和金翅鳥。" 1395 "象兵、車兵,馬兵和披甲步兵; 請看寶石中刻畫的四兵種軍隊。" 1396 "騎象的戰士、列陣的士兵,駕車的戰士、步兵; 請看寶石中刻畫的軍佇列陣。" 1397 "高樓聳立的城市,有眾多城墻和門樓; 請看寶石中刻畫的四衢道路。" 1398 "柱子和護城河,圍墻和門閂; 請看寶石中刻畫的城樓和城門。" 1399 "請看門樓道路上,眾多各種鳥群; 有天鵝、白鶴和孔雀,鴛鴦和野雞。" 1400 "眾多美麗的金冠鳥,孔雀和命命鳥; 請看寶石中刻畫的眾多鳥群。" 1401 "請看這城墻堅固的城市,令人驚歎令人震撼; 高舉的旗幟美麗動人,鋪滿黃金般的沙子。" 1402 "請看這裡的草舍,按區域均勻分佈; 有住宅和房屋,街道和交叉路口。" 1403 "酒館和飲酒處,屠宰場和飯店; 請看寶石中刻畫的歌女和妓女。" 1404 "花匠和洗衣工,香料商和布商; 請看寶石中刻畫的金匠和寶石匠。" 1405 "廚師和炊事員,舞者演員歌手; 請看寶石中刻畫的手鼓手和鼓手。" 1406 "請看戰鼓和泥鼓,螺號和小鼓大鼓; 請看寶石中刻畫的所有打擊樂器。" 1407 "鐃鈸和琵琶,歌舞演奏; 請看寶石中刻畫的樂器和歌聲交響。" 1408 "這裡有雜技演員和拳擊手,魔術師和舞女; 請看寶石中刻畫的吟誦者和水手。" 1409 "這裡舉行集會,男女眾多熙攘; 請看寶石中刻畫的高低座位。" 1410 "請看集會中的摔跤手,雙臂抖動; 請看寶石中刻畫的勝者和敗者。" 1411 "請看山腳下,眾多各種野獸; 獅子、老虎和野豬,熊和狼。" 1412 "樹葉鹿和牛,水牛、紅鹿和黑鹿; 羚羊和野豬,成群的野豬。" 1413 "眾多美麗的斑鹿,貓和帶刺的兔子; 請看寶石中刻畫的眾多野獸群。"
1414.
『『Najjāyo supatitthāyo, soṇṇavālukasanthatā;
Acchā savanti ambūni, macchagumbanisevitā.
1415.
『『Kumbhīlā makarā cettha, susumārā ca kacchapā;
Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā [valajā (sī.), vālajā (pī.)] muñjarohitā.
1416.
『『Nānādijagaṇākiṇṇā, nānādumagaṇāyutā;
Veḷuriyaka-rodāyo [veḷuriyaphalakarodāyo (sī.)], maṇimhi passa nimmitaṃ.
1417.
『『Passettha pokkharaṇiyo, suvibhattā catuddisā;
Nānādijagaṇākiṇṇā, puthulomanisevitā.
1418.
『『Samantodakasampannaṃ , mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;
Upetaṃ vanarājehi, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1419.
『『Purato videhe passa, goyāniye ca pacchato;
Kuruyo jambudīpañca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1420.
『『Passa candaṃ sūriyañca, obhāsante catuddisā;
Sineruṃ anupariyante, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1421.
『『Sineruṃ himavantañca, sāgarañca mahītalaṃ [mahiddhikaṃ (sī. pī.), mahiddhiyaṃ (syā.)];
Cattāro ca mahārāje, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1422.
『『Ārāme vanagumbe ca, pāṭiye [piṭṭhiye (ka.)] ca siluccaye;
Ramme kimpurisākiṇṇe, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1423.
『『Phārusakaṃ cittalataṃ, missakaṃ nandanaṃ vanaṃ;
Vejayantañca pāsādaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1424.
『『Sudhammaṃ tāvatiṃsañca, pārichattañca pupphitaṃ;
Erāvaṇaṃ nāgarājaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1425.
『『Passettha devakaññāyo, nabhā vijjurivuggatā;
Nandane vicarantiyo, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1426.
『『Passettha devakaññāyo, devaputtapalobhinī;
Devaputte ramamāne [caramāne (sī. pī.)], maṇimhi passa nimmitaṃ.
1427.
『『Parosahassapāsāde, veḷuriyaphalasanthate;
Pajjalante ca [pajjalantena (sī. syā. pī.)] vaṇṇena, maṇimhi passa nimmitaṃ.
1428.
『『Tāvatiṃse ca yāme ca, tusite cāpi nimmite;
Paranimmitavasavattino [paranimmitābhiratino (sī. pī.)], maṇimhi passa nimmitaṃ.
1429.
『『Passettha pokkharaṇiyo, vippasannodikā sucī;
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca.
1430.
『『Dasettha rājiyo setā, dasanīlā [dassanīyā (ka.)] manoramā;
Cha piṅgalā pannarasa, haliddā ca catuddasa.
1431.
『『Vīsati tattha sovaṇṇā, vīsati rajatāmayā;
Indagopakavaṇṇābhā, tāva dissanti tiṃsati.
1432.
『『Dasettha kāḷiyo chacca, mañjeṭṭhā pannavīsati;
Missā bandhukapupphehi, nīluppalavicittikā.
1433.
『『Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ, accimantaṃ pabhassaraṃ;
Odhisuṅkaṃ mahārāja, passa tvaṃ dvipaduttama』』.
Maṇikaṇḍaṃ nāma.
Akkhakaṇḍaṃ
1434.
『『Upāgataṃ rāja mupehi lakkhaṃ, netādisaṃ maṇiratanaṃ tavatthi;
Dhammena jissāma [jiyyāma (sī. syā. pī.)] asāhasena, jito ca no khippamavākarohi.
1435.
『『Pañcāla -paccuggata-sūrasena, macchā [majjhā (ka.)] ca maddā saha kekakebhi;
Passantu note asaṭhena yuddhaṃ, na no sabhāyaṃ na karonti kiñci』』.
1436.
『『Te pāvisuṃ akkhamadena mattā, rājā kurūnaṃ puṇṇako cāpi yakkho;
Rājā kaliṃ viccinamaggahesi, kaṭaṃ aggahī puṇṇako nāma yakkho.
1437.
『『Te tattha jūte ubhaye samāgate, raññaṃ sakāse sakhīnañca majjhe;
Ajesi yakkho naravīraseṭṭhaṃ, tatthappanādo tumulo babhūva』』.
我將為您完整翻譯這段巴利語文獻,保持章節編號並加上反斜槓: 1414 "河流有美麗的渡口,鋪滿金色的沙子; 清澈的水流淌,魚群在其中棲息。" 1415 "這裡有鱷魚和鯊魚,蘇摩魚和烏龜; 巴提那魚和巴烏薩魚,巴拉加魚和姆加魚。" 1416 "眾多鳥群棲息,各種樹木生長; 請看寶石中刻畫的,青玉般的河岸。" 1417 "請看這裡的蓮池,四方佈局均勻; 眾多鳥群棲息,魚群遊弋其中。" 1418 "四面環水,大地如同海中環; 請看寶石中刻畫的,眾多森林之王。" 1419 "請看前方是毗提訶,後方是瞿耶尼; 請看寶石中刻畫的,俱盧和閻浮提。" 1420 "請看月亮和太陽,照耀四方; 請看寶石中刻畫的,環繞須彌山。" 1421 "須彌山和喜馬拉雅山,海洋和大地; 請看寶石中刻畫的,四大天王。" 1422 "園林和樹叢,山峰和巖石; 請看寶石中刻畫的,美麗的緊那羅之地。" 1423 "粗惡園、雜色園,和歡喜園; 請看寶石中刻畫的,勝利宮殿。" 1424 "善法堂和三十三天,盛開的傘型樹; 請看寶石中刻畫的,龍王伊羅婆那。" 1425 "請看天女們,如空中閃電般升起; 請看寶石中刻畫的,在歡喜園中游玩的天女。" 1426 "請看天女們,誘惑著天子; 請看寶石中刻畫的,快樂遊戲的天子。" 1427 "千餘座宮殿,以毗琉璃為地; 請看寶石中刻畫的,閃耀著光彩。" 1428 "三十三天和夜摩天,兜率天和化樂天; 請看寶石中刻畫的,他化自在天。" 1429 "請看這裡的蓮池,清澈的水清凈無垢; 覆蓋著曼陀羅花,以及紅白蓮花。" 1430 "這裡有十道白色光,十道藍色迷人的光; 六道橙色光,十五道黃色光。" 1431 "那裡有二十道金色光,二十道銀色光; 三十道光芒如同螢火蟲的顏色。" 1432 "這裡有十道黑色光,六道赤色光,二十五道; 混合著朱槿花的顏色,以藍蓮裝飾。" 1433 "如此具備一切莊嚴,光芒閃耀發光; 大王啊,至高的兩足尊,請看這聘禮寶物。" 寶石品完 賭博品 1434 "國王啊,請來賭注已備,你沒有這樣的寶石; 我們要公平競賭,不用暴力,輸了就要馬上付出。" 1435 "讓般遮羅、蘇拉塞那、摩差、摩陀和基迦耶人來觀看; 讓他們見證我們的誠實比賽,在集會中他們不會妨礙。" 1436 "他們因賭博的瘋狂而進入,俱盧王和夜叉布那卡; 國王選擇了壞骰子,夜叉布那卡拿到了好骰子。" 1437 "他們兩人在那裡賭博相遇,在諸王和朋友們面前; 夜叉戰勝了最優秀的人王,那裡爆發出巨大的喧譁。"
1438.
『『Jayo mahārāja parājayo ca, āyūhataṃ aññatarassa hoti;
Janinda jīnosi [jinnosi (syā.), jitosi (pī.) jinomhi (ka.)] varaddhanena, jito ca me khippamavākarohi』』.
1439.
『『Hatthī gavassā maṇikuṇḍalā ca, yañcāpi mayhaṃ [aññaṃ (ka.)] ratanaṃ pathabyā;
Gaṇhāhi kaccāna varaṃ dhanānaṃ, ādāya yenicchasi tena gaccha』』.
1440.
『『Hatthī gavassā maṇikuṇḍalā ca, yañcāpi tuyhaṃ ratanaṃ pathabyā;
Tesaṃ varo vidhuro nāma kattā, so me jito taṃ me avākarohi』』.
1441.
『『Attā ca me so saraṇaṃ gatī ca, dīpo ca leṇo ca parāyaṇo ca;
Asantuleyyo mama so dhanena, pāṇena me sādiso esa kattā』』.
1442.
『『Ciraṃ vivādo mama tuyhañcassa, kāmañca pucchāma tameva gantvā;
Esova no vivaratu etamatthaṃ, yaṃ vakkhatī hotu kathā [tathā (syā. ka.)] ubhinnaṃ』』.
1443.
『『Addhā hi saccaṃ bhaṇasi, na ca māṇava sāhasaṃ;
Tameva gantvā pucchāma, tena tussāmubho janā』』.
1444.
『『Saccaṃ nu devā vidahū kurūnaṃ, dhamme ṭhitaṃ vidhuraṃ nāmamaccaṃ;
Dāsosi rañño uda vāsi ñāti, vidhuroti saṅkhā katamāsi loke』』.
1445.
『『Āmāyadāsāpi bhavanti heke, dhanena kītāpi bhavanti dāsā;
Sayampi heke upayanti dāsā, bhayā paṇunnāpi bhavanti dāsā.
1446.
『『Ete narānaṃ caturova dāsā, addhā hi yonito ahampi jāto;
Bhavo ca rañño abhavo ca rañño, dāsāhaṃ devassa parampi gantvā;
Dhammena maṃ māṇava tuyha dajjā』』.
1447.
『『Ayaṃ [ayampi (syā. ka.)] dutīyo vijayo mamajja, puṭṭho hi kattā vivarettha [vivarittha (sī. syā. ka.)] pañhaṃ;
Adhammarūpo vata rājaseṭṭho, subhāsitaṃ nānujānāsi mayhaṃ』』.
1448.
『『Evaṃ ce no so vivarettha pañhaṃ, dāsohamasmi na ca khosmi ñāti;
Gaṇhāhi kaccāna varaṃ dhanānaṃ, ādāya yenicchasi tena gaccha』』.
Akkhakaṇḍaṃ nāma.
Gharāvāsapañhā
1449.
『『Vidhura vasamānāssa, gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ;
Khemā vutti kathaṃ assa, kathannu assa saṅgaho.
1450.
『『Abyābajjhaṃ [abyāpajjhaṃ (sī. syā. pī.)] kathaṃ assa, saccavādī ca māṇavo;
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, kathaṃ pecca na socati』』.
1451.
Taṃ tattha gatimā dhitimā, matimā atthadassimā;
Saṅkhātā [saṅkhāto (ka.)] sabbadhammānaṃ, vidhuro etadabravi.
1452.
『『Na sādhāraṇadārassa, na bhuñje sādumekako;
Na seve lokāyatikaṃ, netaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ.
1453.
『『Sīlavā vattasampanno, appamatto vicakkhaṇo;
Nivātavutti atthaddho, surato sakhilo mudu.
1454.
『『Saṅgahetā ca mittānaṃ, saṃvibhāgī vidhānavā;
Tappeyya annapānena, sadā samaṇabrāhmaṇe.
1455.
『『Dhammakāmo sutādhāro, bhaveyya paripucchako;
Sakkaccaṃ payirupāseyya, sīlavante bahussute.
1456.
『『Gharamāvasamānassa, gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ;
Khemā vutti siyā evaṃ, evaṃ nu assa saṅgaho.
1457.
『『Abyābajjhaṃ siyā evaṃ, saccavādī ca māṇavo;
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, evaṃ pecca na socati』』.
Gharāvāsapañhā nāma.
Lakkhaṇakaṇḍaṃ
1458.
『『Ehi dāni gamissāma, dinno no issarena me;
Mamevatthaṃ [tamevatthaṃ (pī.)] paṭipajja, esa dhammo sanantano』』.
1459.
『『Jānāmi māṇava tayāhamasmi, dinnohamasmi tava issarena;
Tīhañca taṃ vāsayemu agāre, yenaddhunā anusāsemu putte』』.
我將為您完整翻譯這段巴利語文獻,保持章節編號並加上反斜槓: 1438 "大王啊,勝利與失敗,必然降臨其中一方; 人主啊,你被最好的財富戰勝了,既已輸了就該馬上付出。" 1439 "象、牛、馬和珍珠耳環,以及地上我的其他珍寶; 迦旃延啊,你選擇最好的財寶,拿了想要的就走吧。" 1440 "象、牛、馬和珍珠耳環,以及地上你的珍寶; 其中最好的是名叫維陀羅的大臣,他是我贏得的,請把他交給我。" 1441 "他是我的自我、庇護和依靠,是我的明燈、藏處和歸宿; 他與我的財富不能相比,這位大臣對我如同生命。" 1442 "我們之間的爭論會持續很久,不如我們去問他本人; 讓他來解決這個問題,他說什麼就作為我們兩人的結論。" 1443 "你說的確實是真的,年輕人啊這不是暴力; 我們去問他吧,這樣我們兩人都能滿意。" 1444 "天神真的賜予俱盧人,堅守正法的維陀羅大臣嗎; 你是國王的奴隸還是親屬,世間稱你維陀羅是什麼意思?" 1445 "有些人生來就是奴隸,有些人是被金錢買來的奴隸; 有些人自願成為奴隸,有些人因恐懼而成為奴隸。" 1446 "這四種都是人的奴隸,我確實是生來就是奴隸; 無論國王興盛或衰敗,即使去到他處我也是國王的奴隸; 年輕人啊,按照法理你可以擁有我。" 1447 "這是我今天的第二次勝利,當被問到大臣解釋了這個問題; 最尊貴的國王啊你行為不當,你不承認我說的正確話語。" 1448 "既然他這樣解釋了問題,我是奴隸而不是親屬; 迦旃延啊,你選擇最好的財寶,拿了想要的就走吧。" 賭博品完 家居問題 1449 "維陀羅啊,對於居住在自己家中的在家人; 如何能獲得安穩生活,如何能獲得親友聚集。" 1450 "如何能免於傷害,年輕人如何能說實話; 從這個世界到另一個世界,死後如何能不憂愁。" 1451 於是那位具有智慧、堅定、聰明、明見的人, 通曉一切法的維陀羅,這樣說道: 1452 "不與他人分享妻子,不獨自享用美食; 不從事世俗論,這不能增長智慧。" 1453 "具有戒德和善行,不放逸有遠見; 為人謙遜不傲慢,溫和友善柔順。" 1454 "善待朋友,樂於分享,有智謀; 常以食物飲料,供養沙門婆羅門。" 1455 "喜愛正法持守所聞,應當常常請教; 恭敬親近,有戒德多聞者。" 1456 "對於居住在自己家中的在家人; 這樣能獲得安穩生活,這樣能獲得親友聚集。" 1457 "這樣能免於傷害,年輕人能說實話; 從這個世界到另一個世界,這樣死後不會憂愁。" 家居問題完 特徵品 1458 "現在來吧我們走,統治者已把你給了我; 你要遵從我的目的,這是永恒的法則。" 1459 "年輕人啊我知道我已被給予你,統治者已把我給了你; 讓我在家中住三天,這段時間讓我教導兒子們。"
1460.
『『Taṃ me tathā hotu vasemu tīhaṃ, kurutaṃ bhavajja gharesu kiccaṃ;
Anusāsataṃ puttadāre bhavajja, yathā tayī pecca [pacchā (sī. pī.)] sukhī bhaveyya』』.
1461.
『『Sādhūti vatvāna pahūtakāmo, pakkāmi yakkho vidhurena saddhiṃ;
Taṃ kuñjarājaññahayānuciṇṇaṃ, pāvekkhi antepuramariyaseṭṭho』』.
1462.
『『Koñcaṃ mayūrañca piyañca ketaṃ, upāgami tattha surammarūpaṃ;
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa』』.
1463.
『『Tattha naccanti gāyanti, avhāyanti varāvaraṃ;
Accharā viya devesu, nāriyo samalaṅkatā.
1464.
『『Samaṅgikatvā pamadāhi yakkhaṃ, annena pānena ca dhammapālo;
Atthattha [aggattha (syā. aṭṭha.)] mevānuvicintayanto, pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse.
1465.
『『Taṃ candanagandharasānulittaṃ, suvaṇṇajambonadanikkhasādisaṃ;
Bhariyaṃvacā ehi suṇohi bhoti, puttāni āmantaya tambanette.
1466.
『『Sutvāna vākyaṃ patino anujjā [anojā (syā. ka.)], suṇisaṃvaca tambanakhiṃ sunettaṃ;
Āmantaya vammadharāni cete, puttāni indīvarapupphasāme』』.
1467.
『『Te āgate muddhani dhammapālo, cumbitvā putte avikampamāno;
Āmantayitvāna avoca vākyaṃ, dinnāhaṃ raññā idha māṇavassa.
1468.
『『Tassajjahaṃ attasukhī vidheyyo, ādāya yenicchati tena gacchati;
Ahañca vo sāsitumāgatosmi [anusāsituṃ āgatosmi (syā. ka.)], kathaṃ ahaṃ aparittāya gacche.
1469.
『『Sace vo rājā kururaṭṭhavāsī [kurukhettavāsī (sī. pī.)], janasandho puccheyya pahūtakāmo;
Kimābhijānātha pure purāṇaṃ, kiṃ vo pitā anusāse puratthā.
1470.
『『Samāsanā hotha mayāva sabbe, konīdha rañño abbhatiko manusso;
Tamañjaliṃ kariya vadetha evaṃ, mā hevaṃ deva na hi esa dhammo;
Viyaggharājassa nihīnajacco, samāsano deva kathaṃ bhaveyya』』.
Lakkhaṇakaṇḍaṃ [pekkhaṇakaṇḍaṃ (sī. ka.)] nāma.
Rājavasati
1471.
『『So ca putte [mitte (sī. pī.)] amacce ca, ñātayo suhadajjane;
Alīnamanasaṅkappo, vidhuro etadabravi.
1472.
『『Ethayyo [ethayyā (syā.)] rājavasatiṃ, nisīditvā suṇātha me;
Yathā rājakulaṃ patto, yasaṃ poso nigacchati.
1473.
『『Na hi rājakulaṃ patto, aññāto labhate yasaṃ;
Nāsūro nāpi dummedho, nappamatto kudācanaṃ.
1474.
『『Yadāssa sīlaṃ paññañca, soceyyaṃ cādhigacchati;
Atha vissasate tyamhi, guyhañcassa na rakkhati.
1475.
『『Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā;
Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṃ vase.
1476.
『『Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā;
Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṃ vase.
1477.
『『Divā vā yadi vā rattiṃ, rājakiccesu paṇḍito;
Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṃ vase.
1478.
『『Divā vā yadi vā rattiṃ, rājakiccesu paṇḍito;
Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṃ vase.
1479.
『『Yo cassa sukato maggo, rañño suppaṭiyādito;
Na tena vutto gaccheyya, sa rājavasatiṃ vase.
1480.
『『Na rañño sadisaṃ [samakaṃ (sī. syā. pī.)] bhuñje, kāmabhoge kudācanaṃ;
Sabbattha pacchato gacche, sa rājavasatiṃ vase.
1481.
『『Na rañño sadisaṃ vatthaṃ, na mālaṃ na vilepanaṃ;
Ākappaṃ sarakuttiṃ vā, na rañño sadisamācare;
Aññaṃ kareyya ākappaṃ, sa rājavasatiṃ vase.
我將為您完整翻譯這段巴利語文獻,保持章節編號並加上反斜槓: 1460 "讓我們如此安排住三天,今天你在家中處理事務; 今天教導妻子兒女,以使你死後能獲得快樂。" 1461 "好",富有慾望的夜叉說完,就與維陀羅一起離開; 那位最尊貴的聖者,進入了有大象良馬的內宮。 1462 "白鶴、孔雀和可愛的旗幟,來到那美麗的地方; 食物飲料豐富充足,如同帝釋天的瑪薩卡薩拉宮。" 1463 "那裡有人跳舞歌唱,貴賤互相呼喚; 裝飾華麗的女子們,如同天界的仙女。" 1464 法護讓夜叉與少女們相伴,供給食物和飲料; 考慮著自己的利益,然後去到妻子那裡。 1465 "那位塗抹檀香,如黃金般美麗的妻子; 他對妻子說:來吧,聽我說紅眼的人兒啊,去叫兒子們來。" 1466 "聽了丈夫的話,紅指甲美目的媳婦; 去叫穿著甲冑的,如藍蓮花般的兒子們。" 1467 "他們來到后,法護親吻兒子們的頭,心不動搖; 召集他們后說道:國王已把我給了這位年輕人。" 1468 "今天我為他所有,要隨他所欲而去; 我來是爲了教導你們,我怎能不給你們指導就離去。" 1469 "如果住在俱盧國的國王,富有慾望的生民主問你們; 你們知道從前的事嗎,你們的父親以前教導什麼?" 1470 "你們都要和我一樣安坐,這裡誰是國王的親信; 向他合掌這樣說:陛下不該如此,這不是正法; 陛下啊,卑賤出身的人怎能與虎王同坐?" 特徵品完 王家生活 1471 於是他對兒子、大臣、親屬和朋友, 心無畏懼地,維陀羅這樣說: 1472 "來吧諸位,坐下聽我說王家生活; 當一個人來到王宮,如何獲得名聲。" 1473 "來到王宮的人,無名者得不到名聲; 不勇敢、不聰明、不謹慎的人,永遠也不會。" 1474 "當他了解了戒德、智慧和清凈; 那時就會得到信任,他的秘密就不用守護。" 1475 "如同平衡的天平,秤桿保持平穩; 被請求時不動搖,這樣的人可住王家。" 1476 "如同平衡的天平,秤桿保持平穩; 能承擔一切事務,這樣的人可住王家。" 1477 "無論白天黑夜,智者處理王事; 被請求時不動搖,這樣的人可住王家。" 1478 "無論白天黑夜,智者處理王事; 能承擔一切事務,這樣的人可住王家。" 1479 "國王為他開闢的道路,為他準備好的道路; 不要走那條路,這樣的人可住王家。" 1480 "不要享用與國王同樣的,任何慾望享樂; 一切處都要在後面,這樣的人可住王家。" 1481 "不要穿與國王同樣的衣服,不要戴同樣的花環和香膏; 不要有與國王同樣的舉止和聲音裝飾,要有不同的舉止; 這樣的人可住王家。"
1482.
『『Kīḷe rājā amaccehi, bhariyāhi parivārito;
Nāmacco rājabhariyāsu, bhāvaṃ kubbetha paṇḍito.
1483.
『『Anuddhato acapalo, nipako saṃvutindriyo;
Manopaṇidhisampanno, sa rājavasatiṃ vase.
1484.
『『Nāssa bhariyāhi kīḷeyya, na manteyya rahogato;
Nāssa kosā dhanaṃ gaṇhe, sa rājavasatiṃ vase.
1485.
『『Na niddaṃ bahu maññeyya [na niddannaṃ bahuṃ maññe (sī. pī.)], na madāya suraṃ pive;
Nāssa dāye mige haññe, sa rājavasatiṃ vase.
1486.
『『Nāssa pīṭhaṃ na pallaṅkaṃ, na kocchaṃ na nāvaṃ [nāgaṃ (sī. pī.)] rathaṃ;
Sammatomhīti ārūhe, sa rājavasatiṃ vase.
1487.
『『Nātidūre bhaje [bhave (sī. pī.)] rañño, nāccāsanne vicakkhaṇo;
Sammukhañcassa tiṭṭheyya, sandissanto sabhattuno.
1488.
『『Na ve [me (syā. ka.)] rājā sakhā hoti, na rājā hoti methuno;
Khippaṃ kujjhanti rājāno, sūkena』kkhīva ghaṭṭitaṃ.
1489.
『『Na pūjito maññamāno, medhāvī paṇḍito naro;
Pharusaṃ patimanteyya, rājānaṃ parisaṃgataṃ.
1490.
『『Laddhadvāro labhe dvāraṃ [laddhavārolabhe vāraṃ (pī.)], neva rājūsu vissase;
Aggīva saṃyato tiṭṭhe [aggīva yato tiṭṭheyya (sī. pī.)], sa rājavasatiṃ vase.
1491.
『『Puttaṃ vā bhātaraṃ vā saṃ, sampaggaṇhāti khattiyo;
Gāmehi nigamehi vā, raṭṭhehi janapadehi vā;
Tuṇhībhūto upekkheyya, na bhaṇe chekapāpakaṃ.
1492.
『『Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake;
Tesaṃ kammāvadānena [kammāpavādena (syā.)], rājā vaḍḍheti vetanaṃ;
Na tesaṃ antarā gacche, sa rājavasatiṃ vase.
1493.
『『Cāpovūnudaro dhīro [cāpova oname dhīro (syā.)], vaṃsovāpi pakampaye;
Paṭilomaṃ na vatteyya, sa rājavasatiṃ vase.
1494.
『『Cāpovūnudaro assa, macchovassa ajivhavā [ajivhatā (syā. ka.)];
Appāsī nipako sūro, sa rājavasatiṃ vase.
1495.
『『Na bāḷhaṃ itthiṃ gaccheyya, sampassaṃ tejasaṅkhayaṃ;
Kāsaṃ sāsaṃ daraṃ balyaṃ, khīṇamedho nigacchati.
1496.
『『Nātivelaṃ pabhāseyya, na tuṇhī sabbadā siyā;
Avikiṇṇaṃ mitaṃ vācaṃ, patte kāle udīraye.
1497.
『『Akkodhano asaṅghaṭṭo, sacco saṇho apesuṇo;
Samphaṃ giraṃ na bhāseyya, sa rājavasatiṃ vase.
1498.
[ayaṃ gāthā natthi pī. potthake] 『『Mātāpettibharo assa, kule jeṭṭhāpacāyiko;
Saṇho sakhilasambhāso [hiriottappasampanno (sī. ka.)], sa rājavasatiṃ vase [ayaṃ gāthā natthi pī. potthake].
1499.
『『Vinīto sippavā danto, katatto niyato mudu;
Appamatto suci dakkho, sa rājavasatiṃ vase.
1500.
『『Nivātavutti vuddhesu, sappatisso sagāravo;
Surato sukhasaṃvāso, sa rājavasatiṃ vase.
1501.
『『Ārakā parivajjeyya, sahituṃ pahitaṃ janaṃ;
Bhattāraññevudikkheyya, na ca aññassa rājino.
1502.
『『Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
Sakkaccaṃ payirupāseyya, sa rājavasatiṃ vase.
1503.
『『Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
Sakkaccaṃ anuvāseyya, sa rājavasatiṃ vase.
1504.
『『Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
Tappeyya annapānena, sa rājavasatiṃ vase.
1505.
『『Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
Āsajja paññe sevetha, ākaṅkhaṃ vuddhimattano.
1506.
『『Dinnapubbaṃ na hāpeyya, dānaṃ samaṇabrāhmaṇe;
Na ca kiñci nivāreyya, dānakāle vaṇibbake.
我將為您完整翻譯這段巴利語文獻,保持章節編號並加上反斜槓: 1482 "國王與大臣和妃子們遊戲, 智者大臣不應與王妃們親近。" 1483 "不驕傲不輕浮,穩重控制感官; 具有正確的心意,這樣的人可住王家。" 1484 "不要與王妃們遊戲,不要與她們私下交談; 不要取用王庫的財物,這樣的人可住王家。" 1485 "不要貪睡眠,不要飲酒醉酒; 不要在王的獵場獵殺野獸,這樣的人可住王家。" 1486 "不要因為自認受寵,就擅坐國王的座椅、臥榻; 不要乘坐國王的船隻和車輛,這樣的人可住王家。" 1487 "有遠見的人不要離國王太遠,也不要太近; 要在主人面前侍立,保持可以被看見。" 1488 "國王絕不是朋友,國王也不是夥伴; 國王容易發怒,如眼睛被針刺到一樣。" 1489 "即使受到尊敬,聰明智慧的人; 也不要用粗暴的話,回答在朝廷上的國王。" 1490 "即使得到通行的權利也要謹慎,不要對國王完全信任; 要如受控制的火一樣謹慎,這樣的人可住王家。" 1491 "當剎帝利提拔自己的兒子或兄弟; 賜予村莊、城鎮、國土或地區時; 應當保持沉默和平靜,不要說聰明或邪惡的話。" 1492 "對於象兵、軍官、車兵、步兵; 國王根據他們的功績,增加他們的薪俸; 不要干涉其中,這樣的人可住王家。" 1493 "智者要如弓一樣彎腰,如竹子一樣柔軟; 不要違逆(國王),這樣的人可住王家。" 1494 "要像弓一樣彎腰,像魚一樣不露鋒芒; 少食、穩重、勇敢,這樣的人可住王家。" 1495 "不要過分親近女色,要知道這會損耗精力; 會導致咳嗽、氣喘、衰弱、虛弱,智力也會衰退。" 1496 "不要說太多話,也不要總是保持沉默; 要適時說出,不散亂、適度的話語。" 1497 "不發怒不爭吵,誠實溫和不搬弄是非; 不說無意義的話,這樣的人可住王家。" 1498 "要贍養父母,尊重家族長者; 說話溫和友善,這樣的人可住王家。" 1499 "有教養有技藝有自制,性格穩定柔和; 不放逸清凈靈巧,這樣的人可住王家。" 1500 "對長者謙遜,有禮貌有敬意; 性情溫和易相處,這樣的人可住王家。" 1501 "要遠離挑撥離間,和圖謀不軌的人; 只關注自己的主人,不要關注其他國王。" 1502 "對於有戒德多聞的,沙門和婆羅門; 要恭敬親近,這樣的人可住王家。" 1503 "對於有戒德多聞的,沙門和婆羅門; 要恭敬保護,這樣的人可住王家。" 1504 "對於有戒德多聞的,沙門和婆羅門; 要以食物飲料供養,這樣的人可住王家。" 1505 "對於有戒德多聞的,沙門和婆羅門; 要親近請教智者,希望增長自己的智慧。" 1506 "不要停止過去給予,沙門婆羅門的佈施; 在佈施時對乞求者,不要拒絕任何東西。"
1507.
『『Paññavā buddhisampanno, vidhānavidhikovido;
Kālaññū samayaññū ca, sa rājavasatiṃ vase.
1508.
『『Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vicakkhaṇo;
Susaṃvihītakammanto, sa rājavasatiṃ vase.
1509.
『『Khalaṃ sālaṃ pasuṃ khettaṃ, gantā cassa abhikkhaṇaṃ;
Mitaṃ dhaññaṃ nidhāpeyya, mitaṃva pācaye ghare.
1510.
『『Puttaṃ vā bhātaraṃ vā saṃ, sīlesu asamāhitaṃ;
Anaṅgavā hi te bālā, yathā petā tatheva te;
Coḷañca nesaṃ piṇḍañca, āsīnānaṃ padāpaye.
1511.
『『Dāse kammakare pesse, sīlesu susamāhite;
Dakkhe uṭṭhānasampanne, ādhipaccamhi ṭhāpaye.
1512.
『『Sīlavā ca alolo [alobho (syā. ka.)] ca, anurakkho [anuratto (sī. pī.)] ca rājino;
Āvī raho hito tassa, sa rājavasatiṃ vase.
1513.
『『Chandaññū rājino cassa, cittaṭṭho assa rājino;
Asaṅkusakavutti』ssa, sa rājavasatiṃ vase.
1514.
『『Ucchādaye ca nhāpaye [acchādane ca nhāpe ca (syā. ka.)], dhove pāde adhosiraṃ;
Āhatopi na kuppeyya, sa rājavasatiṃ vase.
1515.
『『Kumbhampañjaliṃ kariyā [kuriyā (sī.)], cāṭañcāpi [vāyasaṃ vā (sī. pī.)] padakkhiṇaṃ;
Kimeva sabbakāmānaṃ, dātāraṃ dhīramuttamaṃ.
1516.
『『Yo deti sayanaṃ vatthaṃ, yānaṃ āvasathaṃ gharaṃ;
Pajjunnoriva bhūtāni, bhogehi abhivassati.
1517.
『『Esayyo rājavasati, vattamāno yathā naro;
Ārādhayati rājānaṃ, pūjaṃ labhati bhattusu』』.
Rājavasati nāma.
Antarapeyyālaṃ
1518.
『『Evaṃ samanusāsitvā, ñātisaṅghaṃ vicakkhaṇo;
Parikiṇṇo suhadehi, rājānamupasaṅkami.
1519.
『『Vanditvā sirasā pāde, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;
Vidhuro avaca rājānaṃ, paggahetvāna añjaliṃ.
1520.
『『Ayaṃ maṃ māṇavo neti, kattukāmo [gantukāmo (ka.)] yathāmati;
Ñātīnatthaṃ pavakkhāmi, taṃ suṇohi arindama.
1521.
『『Putte ca me udikkhesi, yañca maññaṃ ghare dhanaṃ;
Yathā pecca [pacchā (syā. ka.)] na hāyetha, ñātisaṅgho mayī gate.
1522.
『『Yatheva khalatī bhūmyā, bhūmyāyeva patiṭṭhati;
Evetaṃ khalitaṃ mayhaṃ, etaṃ passāmi accayaṃ』』.
1523.
『『Sakkā na gantuṃ iti mayha hoti, chetvā [jhatvā (sī. pī.)] vadhitvā idha kātiyānaṃ;
Idheva hohī iti mayha ruccati, mā tvaṃ agā uttamabhūripañña』』.
1524.
『『Mā hevadhammesu manaṃ paṇīdahi, atthe ca dhamme ca yutto bhavassu;
Dhiratthu kammaṃ akusalaṃ anariyaṃ, yaṃ katvā pacchā nirayaṃ vajeyya.
1525.
『『Nevesa dhammo na puneta [puneti (syā. ka.)] kiccaṃ, ayiro hi dāsassa janinda issaro;
Ghātetuṃ jhāpetuṃ athopi hantuṃ, na ca mayha kodhatthi vajāmi cāhaṃ』』.
1526.
『『Jeṭṭhaputtaṃ upaguyha, vineyya hadaye daraṃ;
Assupuṇṇehi nettehi, pāvisī so mahāgharaṃ』』.
1527.
『『Sālāva sammapatitā [sampamathitā (sī. pī.)], mālutena pamadditā;
Senti puttā ca dārā ca, vidhurassa nivesane.
1528.
『『Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
1529.
『『Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
1530.
『『Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
1531.
『『Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
我將為您完整翻譯這段巴利語文獻,保持章節編號並加上反斜槓: 1507 "有智慧有覺悟,精通規矩禮儀; 知時機識場合,這樣的人可住王家。" 1508 "勤勉于職責,不放逸有遠見; 善於安排工作,這樣的人可住王家。" 1509 "要經常視察,打穀場、倉庫、牲口和田地; 儲存適量糧食,在家中也要適量烹飪。" 1510 "對於不守戒律的,兒子或兄弟; 這些愚人無用,如同死人一般; 要給他們衣服和食物,讓他們安坐。" 1511 "對於善守戒律的,奴僕、工人和傭人; 勤勉又有能力的人,應當讓他們擔任要職。" 1512 "有戒德不貪婪,忠於國王; 明裡暗裡都對他有益,這樣的人可住王家。" 1513 "要知曉國王的意願,心裡要想著國王; 行為不需要鞭策,這樣的人可住王家。" 1514 "要給國王涂香、沐浴,低頭為他洗腳; 即使被打也不生氣,這樣的人可住王家。" 1515 "要向水罐合掌,向水瓶右繞; 何況是一切慾望的給予者,最高的智者。" 1516 "給予床具、衣服、車乘、住所和房屋的人; 如同雨神般,以財物降雨給眾生。" 1517 "諸位,如此這般生活的人,就是王家生活; 他能取悅國王,在主人中獲得尊敬。" 王家生活完 中間重複部分 1518 "這樣教導了親族之後,有遠見的人; 被朋友們圍繞著,去見國王。" 1519 "頭面禮拜他的雙足,向右繞他一週; 維陀羅舉起合掌,向國王說道。" 1520 "這位年輕人要帶我走,隨他的意願; 我要為親族說話,降魔者請聽。" 1521 "請照看我的兒子們,和家中其他財產; 使我離去之後,親族不會衰落。" 1522 "就像跌倒在地上的人,還是要靠地支撐; 這就是我的過失,我看到了這個錯誤。" 1523 "我想你不能走,要在這裡殺掉迦旃延; 我希望你留在這裡,最有智慧的人啊不要走。" 1524 "不要在非法上用心,要專注于利益和正法; 應當憎惡不善的非聖行,做了會導致墮地獄。" 1525 "這既不是正法也不是該做的事,人主啊,主人對奴隸有權力; 可以處死、燒死或殺害,但我沒有怨恨我會走。" 1526 "擁抱著長子,撫平心中的痛苦; 帶著滿含淚水的眼睛,他走進大屋。" 1527 "如同被風吹倒的沙羅樹,被風打倒; 兒子和妻子們,都躺在維陀羅的住所。" 1528 "一千個妻子,七百個女僕; 在維陀羅的住所,舉起雙臂哭泣。" 1529 "宮女們和王子們,妓女們和婆羅門; 在維陀羅的住所,舉起雙臂哭泣。" 1530 "象兵、軍官、車兵、步兵; 在維陀羅的住所,舉起雙臂哭泣。" 1531 "聚集的鄉民們,聚集的城裡人; 在維陀羅的住所,舉起雙臂哭泣。"
1532.
『『Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
1533.
『『Orodhā ca kumārā ca, dāsisattasatāni ca;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
1534.
『『Hatthārohā anīkaṭṭhā, dāsisattasatāni ca;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
1535.
『『Samāgatā jānapadā, dāsisattasatāni ca;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi』』.
1536.
『『Katvā gharesu kiccāni, anusāsitvā sakaṃ janaṃ;
Mittāmacce ca bhacce ca [suhajje (pī. ka.)], puttadāre ca bandhave.
1537.
『『Kammantaṃ saṃvidhetvāna, ācikkhitvā ghare dhanaṃ;
Nidhiñca iṇadānañca, puṇṇakaṃ etadabravi.
1538.
『『Avasī tuvaṃ mayha tīhaṃ agāre, katāni kiccāni gharesu mayhaṃ;
Anusāsitā puttadārā mayā ca, karoma kaccāna [kiccāni (syā. ka.)] yathāmatiṃ te』』.
1539.
『『Sace hi katte anusāsitā te, puttā ca dārā anujīvino ca;
Handehi dānī taramānarūpo, dīgho hi addhāpi ayaṃ puratthā.
1540.
『『Achambhitova [ayambhitova (sī. pī.)] gaṇhāhi, ājāneyyassa vāladhiṃ;
Idaṃ pacchimakaṃ tuyhaṃ, jīvalokassa dassanaṃ』』.
1541.
『『Sohaṃ kissa nu bhāyissaṃ, yassa me natthi dukkaṭaṃ;
Kāyena vācā manasā, yena gaccheyya duggatiṃ』』.
1542.
『『So assarājā vidhuraṃ vahanto, pakkāmi vehāyasamantalikkhe;
Sākhāsu selesu asajjamāno, kālāgiriṃ khippamupāgamāsi』』.
1543.
『『Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, yakkho brāhmaṇavaṇṇena;
Vidhuraṃ ādāya gacchati.
1544.
『『Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, yakkho brāhmaṇavaṇṇena;
Vidhuraṃ ādāya gacchati.
1545.
『『Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, paṇḍito so kuhiṃ gato.
1546.
『『Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, paṇḍito so kuhiṃ gato』』.
1547.
『『Sace so sattarattena, nāgacchissati paṇḍito;
Sabbe aggiṃ pavekkhāma [pavissāma (syā.)], natthattho jīvitena no』』.
1548.
『『Paṇḍito ca viyatto ca, vibhāvī ca vicakkhaṇo;
Khippaṃ mociya attānaṃ, mā bhāyitthāgamissati』』 [khippaṃ mocessata』ttānaṃ, mā bhātha āgamissati (sī. pī.)].
Antarapeyyālaṃ nāma.
Sādhunaradhammakaṇḍaṃ
1549.
『『So tattha gantvāna vicintayanto, uccāvacā cetanakā [cetanatā (ka.)] bhavanti;
Nayimassa jīvena mamatthi kiñci, hantvānimaṃ hadayamānayissaṃ』』 [ādiyissaṃ (sī. pī.)].
1550.
『『So tattha gantvā pabbatantarasmiṃ [pabbatapādasmiṃ (ka.)], anto pavisitvāna paduṭṭhacitto;
Asaṃvutasmiṃ jagatippadese, adhosiraṃ dhārayi kātiyāno.
1551.
『『So lambamāno narake papāte, mahabbhaye lomahaṃse vidugge;
Asantasanto kurūnaṃ kattuseṭṭho, iccabravi puṇṇakaṃ nāma yakkhaṃ.
1552.
『『Ariyāvakāsosi anariyarūpo, asaññato saññatasannikāso;
Accāhitaṃ kammaṃ karosi ludraṃ, bhāve ca te kusalaṃ natthi kiñci.
1553.
『『Yaṃ maṃ papātasmiṃ papātumicchasi, ko nu tavattho maraṇena mayhaṃ;
Amānusasseva tavajja vaṇṇo, ācikkha me tvaṃ katamāsi devatā』』.
1554.
『『Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, rañño kuverassa hi so sajibbo [sajīvo (sī. pī.)];
Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, brahā sucī vaṇṇabalūpapanno.
我將為您完整翻譯這段巴利語文獻,保持章節編號並加上反斜槓: 1532 "一千個妻子,七百個女僕; 舉起雙臂哭泣:'為什麼要拋棄我們?'" 1533 "宮女們和王子們,七百個女僕; 舉起雙臂哭泣:'為什麼要拋棄我們?'" 1534 "象兵、軍官,七百個女僕; 舉起雙臂哭泣:'為什麼要拋棄我們?'" 1535 "聚集的鄉民們,七百個女僕; 舉起雙臂哭泣:'為什麼要拋棄我們?'" 1536 "處理完家中事務,教導了自己的人民; 朋友、大臣和僕人,妻子兒女和親屬。" 1537 "安排好工作,交代了家中財物; 寶藏和債務后,對布那卡說道。" 1538 "你在我家住了三天,我的家務都已處理; 我已教導妻子兒女,迦旃延啊現在照你的意思行事吧。" 1539 "如果你已經教導了,兒子、妻子和隨從; 那麼現在就趕快走吧,前面的路還很長。" 1540 "無所畏懼地抓住,這良馬的尾巴; 這是你最後一次,看到生者世界。" 1541 "我為什麼要害怕呢,我沒有做過惡事; 身、口、意都沒有,會導致惡趣的行為。" 1542 "那匹馬王載著維陀羅,飛向空中; 不碰觸樹枝和山峰,很快就到達黑山。" 1543 "一千個妻子,七百個女僕; 舉起雙臂哭泣:'夜叉假扮婆羅門; 帶走了維陀羅。'" 1544 "聚集的鄉民們,聚集的城裡人; 舉起雙臂哭泣:'夜叉假扮婆羅門; 帶走了維陀羅。'" 1545 "一千個妻子,七百個女僕; 舉起雙臂哭泣:'那位智者去哪裡了?'" 1546 "聚集的鄉民們,聚集的城裡人; 舉起雙臂哭泣:'那位智者去哪裡了?'" 1547 "如果七天之內,智者不回來; 我們都將投入火中,生命對我們已無意義。" 1548 "他智慧又聰明,有辨別力有遠見; 很快就會解脫自己,不要害怕他會回來。" 中間重複部分完 善人法品 1549 "他到了那裡思考著,各種想法生起; 我用他的生命沒什麼用,殺了他取心就是了。" 1550 "他到了山間,進入其中懷著惡意; 在沒有圍欄的懸崖邊,把迦旃延頭朝下懸掛。" 1551 "他懸在可怕的深淵,令人毛骨悚然的險境; 但俱盧人中最優秀的他毫不畏懼,對名叫布那卡的夜叉說道。" 1552 "你裝作高貴卻行為卑劣,裝作克制卻不自制; 你做著極其殘忍的事,你的心中沒有任何善。" 1553 "你想把我扔下懸崖,我的死對你有什麼用; 你現在的樣子不像人,告訴我你是哪位神?" 1554 "如果你聽說過夜叉布那卡,他是俱毗羅王的隨從; 地下的龍王名叫婆樓那,高大清凈具足色力。"
1555.
『『Tassānujaṃ dhītaraṃ kāmayāmi, irandhatī nāma sā nāgakaññā;
Tassā sumajjhāya piyāya hetu, patārayiṃ tuyha vadhāya dhīra』』.
1556.
『『Mā heva tvaṃ [te (syā. ka.)] yakkha ahosi mūḷho, naṭṭhā bahū duggahītena loke [lokā (sī. syā. ka.)];
Kiṃ te sumajjhāya piyāya kiccaṃ, maraṇena me iṅgha suṇomi [suṇoma (sī. pī.)] sabbaṃ』』.
1557.
『『Mahānubhāvassa mahoragassa, dhītukāmo ñātibhato [ñātigato (pī.)] hamasmi;
Taṃ yācamānaṃ sasuro avoca, yathā mamaññiṃsu sukāmanītaṃ.
1558.
『『Dajjemu kho te sutanuṃ sunettaṃ, sucimhitaṃ candanalittagattaṃ;
Sace tuvaṃ hadayaṃ paṇḍitassa, dhammena laddhā idha māharesi;
Etena vittena kumāri labbhā, naññaṃ dhanaṃ uttari patthayāma.
1559.
『『Evaṃ na mūḷhosmi suṇohi katte, na cāpi me duggahitatthi kiñci;
Hadayena te dhammaladdhena nāgā, irandhatiṃ nāgakaññaṃ dadanti.
1560.
『『Tasmā ahaṃ tuyhaṃ vadhāya yutto, evaṃ mamattho maraṇena tuyhaṃ;
Idheva taṃ narake pātayitvā, hantvāna taṃ hadayamānayissaṃ』』.
1561.
『『Khippaṃ mamaṃ uddhara kātiyāna, hadayena me yadi te atthi kiccaṃ;
Ye kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva te pātukaromi ajja』』.
1562.
『『So puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, nagamuddhani khippaṃ patiṭṭhapetvā;
Assatthamāsīnaṃ samekkhiyāna, paripucchi kattāramanomapaññaṃ.
1563.
『『Samuddhato mesi tuvaṃ papātā, hadayena te ajja mamatthi kiccaṃ;
Ye kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva me pātukarohi ajja』』.
1564.
『『Samuddhato tyasmi ahaṃ papātā, hadayena me yadi te atthi kiccaṃ;
Ye kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva te pātukaromi ajja』』.
1565.
『『Yātānuyāyī ca bhavāhi māṇava, allañca [addañca (sī. pī.)] pāṇiṃ parivajjayassu;
Mā cassu mittesu kadāci dubbhī, mā ca vasaṃ asatīnaṃ nigacche』』.
1566.
『『Kathaṃ nu yātaṃ anuyāyī hoti, allañca pāṇiṃ dahate kathaṃ so;
Asatī ca kā ko pana mittadubbho, akkhāhi me pucchito etamatthaṃ』』.
1567.
『『Asanthutaṃ [asandhavaṃ (syā. ka.)] nopi ca diṭṭhapubbaṃ, yo āsanenāpi nimantayeyya;
Tasseva atthaṃ puriso kareyya, yātānuyāyīti tamāhu paṇḍitā.
1568.
『『Yassekarattampi ghare vaseyya, yatthannapānaṃ puriso labheyya;
Na tassa pāpaṃ manasāpi cintaye, adubbhī pāṇiṃ dahate mittadubbho.
1569.
『『Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.
1570.
『『Puṇṇampi cemaṃ pathaviṃ dhanena, dajjitthiyā puriso sammatāya;
Laddhā khaṇaṃ atimaññeyya tampi, tāsaṃ vasaṃ asatīnaṃ na gacche.
1571.
『『Evaṃ kho yātaṃ anuyāyī hoti, allañca pāṇiṃ dahate punevaṃ;
Asatī ca sā so pana mittadubbho, so dhammiko hoti jahassu adhammaṃ』』.
Sādhunaradhammakaṇḍaṃ nāma.
Kālāgirikaṇḍaṃ
1572.
『『Avasiṃ ahaṃ tuyhaṃ tīhaṃ agāre, annena pānena upaṭṭhitosmi;
Mitto mamāsī visajjāmahaṃ taṃ, kāmaṃ gharaṃ uttamapañña gaccha.
1573.
『『Api hāyatu nāgakulā [nāgakulassa (sī. syā. pī.)] attho, alampi me nāgakaññāya hotu;
So tvaṃ sakeneva subhāsitena, muttosi me ajja vadhāya pañña』』.
我將為您完整翻譯這段巴利語文獻,保持章節編號並加上反斜槓: 1555 "我愛上了他的妹妹,那位名叫伊蘭達蒂的龍女; 爲了那位纖腰的愛人,智者啊我設計要殺你。" 1556 "夜叉啊你不要愚癡,世間很多人因執著而滅亡; 那位纖腰的愛人與你何干,請告訴我你要我命的原因。" 1557 "我是大能威龍的親戚,想要他的女兒; 當我求婚時岳父說,他們認為這是好的提議。" 1558 "我們會把美身美目的她給你,面帶微笑身涂檀香的她; 如果你能用正當方法,把智者的心帶來這裡; 用這個代價就能得到少女,我們不要其他更多財物。" 1559 "你聽著大臣,我並不愚癡,我也沒有執著; 用正當方法得到你的心后,龍族就會把伊蘭達蒂龍女給我。" 1560 "所以我要殺你,這就是要你命的原因; 把你扔在這懸崖上,殺了你取走你的心。" 1561 "迦旃延啊快把我拉上去,如果你需要我的心; 凡是善人所有的法,我今天都告訴你。" 1562 "布那卡把俱盧人中最優秀的大臣,快速放在山頂上; 看著坐在菩提樹下的他,詢問那位無上智慧的大臣。" 1563 "我已把你從懸崖上救起,今天我需要你的心; 凡是善人所有的法,請你今天都告訴我。" 1564 "你已把我從懸崖上救起,如果你需要我的心; 凡是善人所有的法,我今天都告訴你。" 1565 "年輕人啊要以德報恩,要避免傷害恩人; 永遠不要背叛朋友,不要受不貞婦女的控制。" 1566 "怎樣才算是以德報恩,怎樣才算是傷害恩人; 什麼是不貞婦女,什麼是背叛朋友,請告訴我這些問題的答案。" 1567 "對不相識也未曾見過的人,如果他以座位相邀; 人應該為他做事,智者說這就是以德報恩。" 1568 "若在某人家中住一夜,得到食物和飲料; 連心裡都不該想害他,傷害恩人就是背叛朋友。" 1569 "在某棵樹的樹蔭下,或坐或臥; 不該折斷它的樹枝,背叛朋友是邪惡的。" 1570 "即使用滿地的財富,給予受人尊敬的女子; 得到機會就輕視她,不該受這些不貞婦女的控制。" 1571 "這就是什麼是以德報恩,這就是什麼是傷害恩人; 這就是不貞婦女和背叛朋友,要遵守正法放棄非法。" 善人法品完 黑山品 1572 "我在你家住了三天,得到食物和飲料的供養; 你是我的朋友我放你走,最高智慧者請回家吧。" 1573 "即使失去龍族的利益,我也不要龍女了; 你今天因為自己的善語,從死亡中解脫了,智者。"
1574.
『『Handa tuvaṃ yakkha mamampi nehi, sasuraṃ te [sassuraṃ nu te (sī. syā. pī. ka.)] atthaṃ mayi carassu;
Mayañca nāgādhipatiṃ vimānaṃ, dakkhemu nāgassa adiṭṭhapubbaṃ』』.
1575.
『『Yaṃ ve narassa ahitāya assa, na taṃ pañño arahati dassanāya;
Atha kena vaṇṇena amittagāmaṃ, tuvamicchasi uttamapañña gantuṃ』』.
1576.
『『Addhā pajānāmi ahampi etaṃ, na taṃ pañño arahati dassanāya;
Pāpañca me natthi kataṃ kuhiñci, tasmā na saṅke maraṇāgamāya』』.
1577.
『『Handa ca ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ, mayā saha dakkhasi ehi katte;
Yatthacchati naccagītehi nāgo, rājā yathā vessavaṇo naḷiññaṃ [niḷiññaṃ (syā.), niḷaññaṃ (ka.)].
1578.
『『Taṃ nāgakaññā caritaṃ gaṇena, nikīḷitaṃ niccamaho ca rattiṃ;
Pahūtamālyaṃ [bahuttamallaṃ (ka.)] bahupupphachannaṃ [bahupupphasañchannaṃ (ka.)], obhāsatī vijjurivantalikkhe.
1579.
『『Annena pānena upetarūpaṃ, naccehi gītehi ca vāditehi;
Paripūraṃ kaññāhi alaṅkatāhi, upasobhati vatthapilandhanena [vatthapilandhanehi (ka.)].
1580.
『『So puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, nisīdayī pacchato āsanasmiṃ;
Ādāya kattāramanomapaññaṃ, upānayī bhavanaṃ nāgarañño.
1581.
『『Patvāna ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ, aṭṭhāsi kattā pacchato puṇṇakassa;
Sāmaggi pekkhamāno [sāmaggipekkhī pana (sī. syā. pī.)] nāgarājā, pubbeva jāmātaramajjhabhāsatha』』.
1582.
『『Yannu tuvaṃ agamā maccalokaṃ, anvesamāno hadayaṃ paṇḍitassa;
Kacci samiddhena idhānupatto, ādāya kattāramanomapaññaṃ』』.
1583.
『『Ayañhi so āgato yaṃ tvamicchasi, dhammena laddho mama dhammapālo;
Taṃ passatha sammukhā [taṃ passa dhammaṃ samukhā (ka.)] bhāsamānaṃ, sukho have [bhave (pī.)] sappurisehi saṅgamo』』.
Kālāgirikaṇḍaṃ nāma.
1584.
『『Adiṭṭhapubbaṃ disvāna, macco maccubhayaṭṭito [bhayaddito (sī. pī.)];
Byamhito nābhivādesi, nayidaṃ paññavatāmiva』』.
1585.
『『Na camhi byamhito nāga, na ca maccubhayaṭṭito;
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
1586.
『『Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjati』』.
1587.
『『Evametaṃ yathā brūsi, saccaṃ bhāsasi paṇḍita;
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
1588.
『『Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjati』』.
1589.
『『Asassataṃ sassataṃ nu tavayidaṃ, iddhījutībalavīriyūpapatti [iddhiṃ jutiṃ balaṃ vīriyūpapatti (ka.)];
Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ.
1590.
『『Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ;
Akkhāhi me nāgarājetamatthaṃ, yatheva te laddhamidaṃ vimānaṃ.
1591.
『『Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃkataṃ nāpi devehi dinnaṃ;
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ』』.
1592.
『『Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
Iddhījutībalavīriyūpapatti, idañca te nāga mahāvimānaṃ』』.
1593.
『『Ahañca bhariyā ca manussaloke, saddhā ubho dānapatī ahumhā;
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
我來完整直譯這段巴利文: 1574. "來吧,夜叉,也帶我一起去, 讓我為你岳父做些事情; 讓我們去看龍王的宮殿, 那是我從未見過的龍宮。" 1575. "若對一個人有害之事, 智者不該去看; 那麼,以何理由, 你這最高智者要去敵人之處?" 1576. "我確實也明白這一點, 智者不該去看; 但我從未做過任何惡事, 因此我不懼怕死亡的降臨。" 1577. "來吧,你將與我一同看見, 那無比威力的場所; 那裡龍王以歌舞娛樂, 如同毗沙門王在竹林中。" 1578. "那裡龍女群舞, 日日夜夜歡娛嬉戲; 眾多花環與繁花覆蓋, 如閃電照亮天際。" 1579. "飲食俱全, 歌舞音樂齊備; 裝飾華麗的少女眾多, 以衣飾珠寶增添光彩。" 1580. "那般拏迦帶著俱盧族最佳的裁縫師, 讓他坐在後面的座位上; 帶著這位智慧非凡的裁縫師, 來到龍王的宮殿。" 1581. "到達這無比威力的地方, 裁縫師站在般拏迦身後; 龍王看著這和諧的一幕, 先對女婿說道。" 1582. "你去往人間, 尋找智者的心; 是否已如願以償, 帶來這位智慧非凡的裁縫師?" 1583. "這就是你想要的人, 我以正當方式得到的法護; 請看他當面說話, 與善人相會實在快樂。" 迦羅山品完。 1584. "從未見過的事物初見, 凡人因死亡恐懼而驚慌; 驚愕不知行禮, 這不是智者之道。" 1585. "龍王啊,我並非驚愕, 也不因死亡恐懼; 死刑犯不該行禮, 也不該向死刑犯行禮。" 1586. "如何向他行禮, 又如何讓他向我行禮; 若一個人想殺死某人, 這樣的行為是不該發生的。" 1587. "你說得對, 智者啊,你說的是實話; 死刑犯不該行禮, 也不該向死刑犯行禮。" 1588. "如何向他行禮, 又如何讓他向我行禮; 若一個人想殺死某人, 這樣的行為是不該發生的。" 1589. "你這神通、光明、力量與精進, 是無常還是永恒; 龍王啊,我問你這個問題, 你是如何得到這宮殿的?" 1590. "是偶然得到,還是因緣所生, 是自己創造,還是諸天所賜; 請告訴我,龍王啊, 你究竟如何得到這宮殿?" 1591. "不是偶然得到,不是因緣所生, 不是自己創造,也不是諸天所賜; 是因我自己無邪惡的行為, 通過功德獲得這宮殿。" 1592. "你遵守什麼戒律,修習什麼梵行, 是什麼善行的果報; 才有這神通、光明、力量與精進, 以及這龍王大宮殿?" 1593. "我和妻子在人間時, 我們二人都是虔誠的施主; 我的家如同水井, 常使沙門婆羅門滿足。"
1594.
『『Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṃ seyyamupassayañca;
Acchādanaṃ sāyanamannapānaṃ, sakkacca dānāni adamha tattha.
1595.
『『Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
Iddhījutībalavīriyūpapatti, idañca me dhīra mahāvimānaṃ』.
1596.
『『Evaṃ ce te laddhamidaṃ vimānaṃ, jānāsi puññānaṃ phalūpapattiṃ;
Tasmā hi dhammaṃ cara appamatto, yathā vimānaṃ puna māvasesi』.
1597.
『『Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, yesannapānāni dademu katte;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, yathā vimānaṃ puna māvasema』』.
1598.
『『Bhogī hi te santi idhūpapannā, puttā ca dārā anujīvino ca;
Tesu tuvaṃ vacasā kammunā ca, asampaduṭṭho ca bhavāhi niccaṃ.
1599.
『『Evaṃ tuvaṃ nāga asampadosaṃ, anupālaya vacasā kammunā ca;
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṃ vimāne, uddhaṃ ito gacchasi devalokaṃ』』.
1600.
『『Addhā hi so socati rājaseṭṭho, tayā vinā yassa tuvaṃ sajibbo;
Dukkhūpanītopi tayā samecca, vindeyya poso sukhamāturopi』』.
1601.
『『Addhā sataṃ bhāsasi nāga dhammaṃ, anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ;
Etādisiyāsu hi āpadāsu, paññāyate mādisānaṃ viseso』』.
1602.
『『Akkhāhi no tāyaṃ mudhā nu laddho, akkhehi no tāyaṃ ajesi jūte;
Dhammena laddho iti tāyamāha [mā』ya』māha (syā.)], kathaṃ nu tvaṃ hatthamimassa māgato』』.
1603.
『『Yo missaro tattha ahosi rājā, tamāyamakkhehi ajesi jūte;
So maṃ jito rājā imassadāsi, dhammena laddhosmi asāhasena.
1604.
『『Mahorago attamano udaggo, sutvāna dhīrassa subhāsitāni;
Hatthe gahetvāna anomapaññaṃ, pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse.
1605.
『『Yena tvaṃ vimale paṇḍu, yena bhattaṃ na ruccati;
Na ca me tādiso vaṇṇo, ayameso tamonudo.
1606.
『『Yassa te hadayenattho, āgatāyaṃ pabhaṅkaro;
Tassa vākyaṃ nisāmehi, dullabhaṃ dassanaṃ puna.
1607.
『『Disvāna taṃ vimalā bhūripaññaṃ, dasaṅgulī añjaliṃ paggahetvā;
Haṭṭhena bhāvena patītarūpā, iccabravi kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ.
1608.
『『Adiṭṭhapubbaṃ disvāna, macco maccubhayaṭṭito;
Byamhito nābhivādesi, nayidaṃ paññavatāmiva』』.
1609.
『『Na camhi byamhito nāgi, na ca maccubhayaṭṭito;
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
1610.
『『Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjati』』.
1611.
『『Evametaṃ yathā brūsi, saccaṃ bhāsasi paṇḍita;
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
1612.
『『Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjati』』.
1613.
『『Asassataṃ sassataṃ nu tavayidaṃ, iddhījutībalavīriyūpapatti;
Pucchāmi taṃ nāgakaññetamatthaṃ, kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ.
1614.
『『Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ;
Akkhāhi me nāgakaññetamatthaṃ, yatheva te laddhamidaṃ vimānaṃ』』.
1615.
『『Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃ kataṃ nāpi devehi dinnaṃ;
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ』』.
1616.
『『Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
Iddhījutībalavīriyūpapatti, idañca te nāgi mahāvimānaṃ』』.
我來完整直譯這段巴利文: 1594. "花環、香料和香膏, 燈具、床褥和枕頭; 衣服、座椅與飲食, 我們在那裡恭敬佈施。" 1595. "這就是我的戒律,這就是我的梵行, 這些善行的果報; 才有這神通、光明、力量與精進, 以及這智者啊,我的大宮殿。" 1596. "如果你是這樣得到此宮殿, 你知道功德果報的生起; 因此你要不放逸地修行正法, 使你再次住于這宮殿。" 1597. "這裡沒有沙門和婆羅門, 讓我們能供養飲食,裁縫師啊; 請告訴我,回答這個問題, 我們如何能再次住于這宮殿?" 1598. "你這裡有眷屬, 子女、妻子和隨從; 你要在言行上, 永遠對他們保持善意。" 1599. "這樣,龍王啊,你要以言行, 保持無害的態度; 在這宮殿中盡其壽命后, 你將從這裡往生天界。" 1600. "確實那最尊貴的王會憂傷, 失去你這樣的夥伴; 即使身處困境,與你相遇, 人也能獲得快樂,即便受苦。" 1601. "龍王啊,你確實說的是善人之法, 是最高的善行之道; 在這樣的困境中, 顯現出像我這樣的人的殊勝。" 1602. "告訴我們,他是無償得到你的嗎, 告訴我們,他是在賭博中贏得你的嗎; 他說是以正當方式得到, 你是如何落入他手中的?" 1603. "在那裡作王的統治者, 他在賭博中戰勝了他; 那戰敗的國王把我給了他, 我是以正當方式得到的,不是用強迫。" 1604. "大龍王心情愉悅歡喜, 聽了智者說的好話; 牽著智慧非凡者的手, 那時帶他去見自己的妻子。" 1605. "潔凈的妻子啊,為何你面色蒼白, 為何對食物沒有胃口; 我的容顏也不復往日, 這位能驅散黑暗的人來了。" 1606. "你心中所求的, 這位光明使者已經到來; 請聽他的話語, 再見他的機會難得。" 1607. "潔凈的妻子見到這位智慧廣大者, 雙手合十舉起; 以歡喜的心情和悅意的姿態, 對俱盧族最佳的裁縫師這樣說道。" 1608. "從未見過的事物初見, 凡人因死亡恐懼而驚慌; 驚愕不知行禮, 這不是智者之道。" 1609. "龍女啊,我並非驚愕, 也不因死亡恐懼; 犯不該行禮, 也不該向犯行禮。" 1610. "如何向他行禮, 又如何讓他向我行禮; 若一個人想殺死某人, 這樣的行為是不該發生的。" 1611. "你說得對, 智者啊,你說的是實話; 犯不該行禮, 也不該向犯行禮。" 1612. "如何向他行禮, 又如何讓他向我行禮; 若一個人想殺死某人, 這樣的行為是不該發生的。" 1613. "你這神通、光明、力量與精進, 是無常還是永恒; 龍女啊,我問你這個問題, 你是如何得到這宮殿的?" 1614. "是偶然得到,還是因緣所生, 是自己創造,還是諸天所賜; 請告訴我,龍女啊, 你究竟如何得到這宮殿?" 1615. "不是偶然得到,不是因緣所生, 不是自己創造,也不是諸天所賜; 是因我自己無邪惡的行為, 通過功德獲得這宮殿。" 1616. "你遵守什麼戒律,修習什麼梵行, 是什麼善行的果報; 才有這神通、光明、力量與精進, 以及這龍女啊,你的大宮殿?"
1617.
『『Ahañca kho sāmiko cāpi mayhaṃ, saddhā ubho dānapatī ahumhā;
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
1618.
『『Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṃ seyyamupassayañca;
Acchādanaṃ sāyanamannapānaṃ, sakkaccaṃ dānāni adamha tattha.
1619.
『『Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
Iddhījutībalavīriyūpapatti , idañca me dhīra mahāvimānaṃ』』.
1620.
『『Evaṃ ce te laddhamidaṃ vimānaṃ, jānāsi puññānaṃ phalūpapattiṃ;
Tasmā hi dhammaṃ cara appamattā, yathā vimānaṃ puna māvasesi』』.
1621.
『『Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, yesannapānāni dademu katte;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, yathā vimānaṃ puna māvasema』』.
1622.
『『Bhogī hi te santi idhūpapannā, puttā ca dārā anujīvino ca;
Tesu tuvaṃ vacasā kammunā ca, asampaduṭṭhā ca bhavāhi niccaṃ.
1623.
『『Evaṃ tuvaṃ nāgi asampadosaṃ, anupālaya vacasā kammunā ca;
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṃ vimāne, uddhaṃ ito gacchasi devalokaṃ』』.
1624.
『『Addhā hi so socati rājaseṭṭho, tayā vinā yassa tuvaṃ sajibbo;
Dukkhūpanītopi tayā samecca, vindeyya poso sukhamāturopi』』.
1625.
『『Addhā sataṃ bhāsasi nāgi dhammaṃ, anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ;
Etādisiyāsu hi āpadāsu, paññāyate mādisānaṃ viseso』』.
1626.
『『Akkhāhi no tāyaṃ mudhā nu laddho, akkhehi no tāyaṃ ajesi jūte;
Dhammena laddho iti tāyamāha, kathaṃ nu tvaṃ hatthamimassa māgato』』.
1627.
『『Yo missaro tattha ahosi rājā, tamāyamakkhehi ajesi jūte;
So maṃ jito rājā imassadāsi, dhammena laddhosmi asāhasena.
1628.
『『Yatheva varuṇo nāgo, pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ;
Tatheva nāgakaññāpi, pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ.
1629.
『『Yatheva varuṇaṃ nāgaṃ, dhīro tosesi pucchito;
Tatheva nāgakaññampi, dhīro tosesi pucchito.
1630.
『『Ubhopi te attamane viditvā, mahoragaṃ nāgakaññañca dhīro [vidhūro (ka.)];
Achambhī abhīto alomahaṭṭho, iccabravi varuṇaṃ nāgarājānaṃ.
1631.
『『Mā rodhayi [mā heṭhayi (pī.)] nāga āyāhamasmi, yena tavattho idaṃ sarīraṃ;
Hadayena maṃsena karohi kiccaṃ, sayaṃ karissāmi yathāmati te』』.
1632.
『『Paññā have hadayaṃ paṇḍitānaṃ, te tyamha paññāya mayaṃ sutuṭṭhā;
Anūnanāmo labhatajja dāraṃ, ajjeva taṃ kuruyo pāpayātu』』.
1633.
『『Sa puṇṇako attamano udaggo, irandhatiṃ nāgakaññaṃ labhitvā;
Haṭṭhena bhāvena patītarūpo, iccabravi kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ.
1634.
『『Bhariyāya maṃ tvaṃ akari samaṅgiṃ, ahañca te vidhura karomi kiccaṃ;
Idañca te maṇiratanaṃ dadāmi, ajjeva taṃ kuruyo pāpayāmi』』.
1635.
『『Ajeyyamesā tava hotu metti, bhariyāya kaccāna piyāya saddhiṃ;
Ānandi vitto [ānandacitto (syā. pī.)] sumano patīto, datvā maṇiṃ mañca nayindapatthaṃ.
1636.
『『Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, nisīdayī purato āsanasmiṃ;
Ādāya kattāramanomapaññaṃ, upānayī nagaraṃ indapatthaṃ.
1637.
『『Mano manussassa yathāpi gacche, tatopissa khippataraṃ [tatopi saṃkhippataraṃ (sī. pī.)] ahosi;
Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, upānayī nagaraṃ indapatthaṃ』』.
1638.
『『Etindapatthaṃ nagaraṃ padissati, rammāni ca ambavanāni bhāgaso;
Ahañca bhariyāya samaṅgibhūto, tuvañca pattosi sakaṃ niketaṃ』』.
我來完整直譯這段巴利文: 1617. "我和我的丈夫, 我們二人都是虔誠的施主; 我的家如同水井, 常使沙門婆羅門滿足。" 1618. "花環、香料和香膏, 燈具、床褥和枕頭; 衣服、座椅與飲食, 我們在那裡恭敬佈施。" 1619. "這就是我的戒律,這就是我的梵行, 這些善行的果報; 才有這神通、光明、力量與精進, 以及這智者啊,我的大宮殿。" 1620. "如果你是這樣得到此宮殿, 你知道功德果報的生起; 因此你要不放逸地修行正法, 使你再次住于這宮殿。" 1621. "這裡沒有沙門和婆羅門, 讓我們能供養飲食,裁縫師啊; 請告訴我,回答這個問題, 我們如何能再次住于這宮殿?" 1622. "你這裡有眷屬, 子女、妻子和隨從; 你要在言行上, 永遠對他們保持善意。" 1623. "這樣,龍女啊,你要以言行, 保持無害的態度; 在這宮殿中盡其壽命后, 你將從這裡往生天界。" 1624. "確實那最尊貴的王會憂傷, 失去你這樣的夥伴; 即使身處困境,與你相遇, 人也能獲得快樂,即便受苦。" 1625. "龍女啊,你確實說的是善人之法, 是最高的善行之道; 在這樣的困境中, 顯現出像我這樣的人的殊勝。" 1626. "告訴我們,他是無償得到你的嗎, 告訴我們,他是在賭博中贏得你的嗎; 他說是以正當方式得到, 你是如何落入他手中的?" 1627. "在那裡作王的統治者, 他在賭博中戰勝了他; 那戰敗的國王把我給了他, 我是以正當方式得到的,不是用強迫。" 1628. "如同龍王婆樓那, 向智者提出問題; 龍女也同樣, 向智者提出問題。" 1629. "如同智者回答時, 使龍王婆樓那滿意; 智者回答時也同樣, 使龍女滿意。" 1630. "智者知道他們二人都滿意, 大龍和龍女; 無畏無懼毫不戰慄, 對龍王婆樓那這樣說。" 1631. "龍王啊,不要阻止我,我來了, 這身體就是你所需要的; 用我的心臟做你要做的事, 我會按你的意願自己動手。" 1632. "智慧實在是智者的心臟, 我們對你的智慧非常滿意; 阿努那(般拏迦)今天得到妻子, 今天就讓他送你回俱盧國。" 1633. "那般拏迦心情愉悅歡喜, 得到龍女伊蘭達提; 以歡喜的心情和悅意的姿態, 對俱盧族最佳的裁縫師這樣說道。" 1634. "你讓我得到妻子, 我也要為你完成承諾; 我把這寶珠送給你, 今天就送你回俱盧國。" 1635. "愿你與可愛的妻子迦旃那, 這份友誼永不止息; 心滿意歡喜快樂, 給了寶珠后就送我回因陀羅波他(城)。" 1636. "般拏迦讓俱盧族最佳的裁縫師, 坐在前面的座位上; 帶著這位智慧非凡的裁縫師, 來到因陀羅波他城。" 1637. "比人的意念還要快, 他們的行程更加迅速; 般拏迦帶著俱盧族最佳的裁縫師, 來到因陀羅波他城。" 1638. "看,因陀羅波他城就在眼前, 美麗的芒果園處處可見; 我已與妻子團聚, 你也回到了自己的家。"
1639.
『『Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, oropiya dhammasabhāya majjhe;
Ājaññamāruyha anomavaṇṇo, pakkāmi vehāyasamantalikkhe.
1640.
『『Taṃ disvā rājā paramappatīto, uṭṭhāya bāhāhi palissajitvā;
Avikampayaṃ dhammasabhāya majjhe, nisīdayī pamukhamāsanasmiṃ』』.
1641.
『『Tvaṃ no vinetāsi rathaṃva naddhaṃ, nandanti taṃ kuruyo dassanena;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, kathaṃ pamokkho ahu māṇavassa』』.
1642.
『『Yaṃ māṇavotyābhivadī janinda, na so manusso naravīraseṭṭha;
Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, rañño kuverassa hi so sajibbo.
1643.
『『Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, brahā sucī vaṇṇabalūpapanno;
Tassānujaṃ dhītaraṃ kāmayāno, irandhatī nāma sā nāgakaññā.
1644.
『『Tassā sumajjhāya piyāya hetu, patārayittha maraṇāya mayhaṃ;
So ceva bhariyāya samaṅgibhūto, ahañca anuññāto maṇi ca laddho』』.
1645.
『『Rukkho hi mayhaṃ paddhāre [gharadvāre (syā.)] sujāto, paññākkhandho sīlamayassa sākhā;
Atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko, gavapphalo hatthigavassachanno.
1646.
『『Naccagītatūriyābhinādite, ucchijja senaṃ [menaṃ (sī. pī.)] puriso ahāsi;
So no ayaṃ āgato sanniketaṃ, rukkhassimassāpacitiṃ karotha.
1647.
『『Ye keci vittā mama paccayena, sabbeva te pātukarontu ajja;
Tibbāni katvāna upāyanāni, rukkhassimassāpacitiṃ karotha.
1648.
『『Ye keci baddhā mama atthi raṭṭhe, sabbeva te bandhanā mocayantu;
Yatheva yaṃ bandhanasmā pamutto, evamete muñcare bandhanasmā.
1649.
『『Unnaṅgalā māsamimaṃ karontu, maṃsodanaṃ brāhmaṇā bhakkhayantu;
Amajjapā majjarahā pivantu, puṇṇāhi thālāhi palissutāhi.
1650.
『『Mahāpathaṃ nicca samavhayantu, tibbañca rakkhaṃ vidahantu raṭṭhe;
Yathāññamaññaṃ na viheṭhayeyyuṃ, rukkhassimassāpacitiṃ karotha』』.
1651.
Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
1652.
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
1653.
Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
1654.
Bahujano pasannosi, disvā paṇḍitamāgate;
Paṇḍitamhi anuppatte, celukkhepo pavattathāti.
Vidhurajātakaṃ navamaṃ.
- Vessantarajātakaṃ (10)
Dasavarakathā
1655.
『『Phussatī [phusati (sī. pī.)] varavaṇṇābhe, varassu dasadhā vare;
Pathabyā cārupubbaṅgi, yaṃ tuyhaṃ manaso piyaṃ』』.
1656.
『『Devarāja namo tyatthu, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
Rammā cāvesi maṃ ṭhānā, vātova dharaṇīruhaṃ』』.
1657.
『『Na ceva te kataṃ pāpaṃ, na ca me tvamasi appiyā;
Puññañca te parikkhīṇaṃ, yena tevaṃ vadāmahaṃ.
1658.
『『Santike maraṇaṃ tuyhaṃ, vinābhāvo bhavissati;
Paṭigaṇhāhi me ete, vare dasa pavecchato』』.
1659.
『『Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Sivirājassa bhaddante, tattha assaṃ nivesane.
1660.
『『Nīlanettā nīlabhamu, nilakkhī ca yathā migī;
Phussatī nāma nāmena, tatthapassaṃ purindada.
1661.
『『Puttaṃ labhetha varadaṃ, yācayogaṃ [yācayogiṃ (ka.)] amacchariṃ;
Pūjitaṃ paṭirājūhi, kittimantaṃ yasassinaṃ.
1662.
『『Gabbhaṃ me dhārayantiyā, majjhimaṅgaṃ anunnataṃ;
Kucchi anunnato assa, cāpaṃva likhitaṃ samaṃ.
我來完整直譯這段巴利文: 1639. "般拏迦讓俱盧族最佳的裁縫師, 下車在法庭中央; 然後這位容貌非凡者騎上駿馬, 飛向天空離去。" 1640. "國王見此極為歡喜, 起身張開雙臂擁抱; 在法庭中央毫不動搖, 讓他坐在首席之位。" 1641. "你是我們的導師,如駕馭戰車; 俱盧人見到你都歡喜; 請告訴我,回答這個問題, 你是如何從那青年手中脫身的?" 1642. "人民之主啊,那對你說話的青年, 最勇猛的人啊,他不是人類; 如果你聽說過名叫般拏迦的夜叉, 他是俱毗羅王的夥伴。" 1643. "有位持地的龍王名叫婆樓那, 高大純凈,具備容貌和力量; 他愛慕其妹妹女兒, 那龍女名叫伊蘭達提。" 1644. "爲了那美麗的可愛女子, 他企圖置我于死地; 現在他已與妻子團聚, 我也得到允許回來並獲得寶珠。" 1645. "我門前生長著一棵樹, 智慧為樹幹,道德為枝葉; 安住于利益與正法,智慧成熟, 如牛王般庇護象馬。" 1646. "在歌舞音樂聲中, 此人擊敗軍隊帶我而去; 現在他已回到我們的住處, 你們要向這棵樹致敬。" 1647. "凡是因我而得財富的人, 今天都要顯示出來; 準備豐盛的供品, 向這棵樹致敬。" 1648. "凡是在我國中被囚禁的人, 都要從束縛中釋放; 就像我從束縛中獲得自由, 讓他們也從束縛中解脫。" 1649. "讓耕牛休息一個月, 讓婆羅門享用肉食; 讓應喝酒的人暢飲, 用滿溢的碗盆。" 1650. "讓大道常常保持開通, 在國中設定嚴密的防衛; 使人們彼此不相傷害, 向這棵樹致敬。" 1651. 後宮妃嬪和王子們, 妓女們和婆羅門; 帶來許多食物和飲料, 供養給智者。 1652. 象兵、軍隊、 車兵、步兵; 帶來許多食物和飲料, 供養給智者。 1653. 鄉村居民聚集而來, 城市居民也聚集而來; 帶來許多食物和飲料, 供養給智者。 1654. 許多人見到智者歸來, 都心生歡喜; 在智者回來時, 人們歡呼投擲衣物。 維陀羅本生經第九完。 第547毗輸安呾啰本生經(第10) 十個願望的故事 1655. "美麗容顏的富沙蒂啊, 請你許十個愿; 美麗的姑娘啊,在這大地上, 任何你心中所想。" 1656. "天王啊,我向你致敬, 我做了什麼惡事; 你讓我離開快樂之處, 如風吹倒一棵樹。" 1657. "你並未做任何惡事, 我也並非不喜歡你; 只是你的功德已經耗盡, 所以我對你這樣說。" 1658. "你的死期已近, 將要面臨分離; 請接受我給你的, 這十個願望。" 1659. "帝釋天主啊,如果你給我願望, 一切眾生的主宰; 愿我能在尊貴的, 尸毗王的宮中。" 1660. "愿我如鹿一般, 青眼、青眉、青目; 千眼主啊,愿我在那裡, 以富沙蒂為名。" 1661. "愿我生下一個樂於佈施的兒子, 適合向他求施,不吝嗇; 受諸王尊敬, 具有名聲和榮耀。" 1662. "當我懷胎時, 腰身不隆起; 愿我腹部平坦, 如弓般線條優美。"
1663.
『『Thanā me nappapateyyuṃ, palitā na santu vāsava;
Kāye rajo na limpetha, vajjhañcāpi pamocaye.
1664.
『『Mayūrakoñcābhirude, nārivaragaṇāyute;
Khujjacelāpakākiṇṇe , sūdamāgadhavaṇṇite.
1665.
『『Citraggaḷerughusite, surāmaṃsapabodhane;
Sivirājassa bhaddante, tatthassaṃ mahesī piyā』』.
1666.
『『Ye te dasa varā dinnā, mayā sabbaṅgasobhane;
Sivirājassa vijite, sabbe te lacchasī vare.
1667.
『『Idaṃ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;
Phussatiyā varaṃ datvā, anumodittha vāsavo.
Dasavarakathā nāma.
Hemavantaṃ
1668.
『『Parūḷhakacchanakhalomā , paṅkadantā rajassirā;
Paggayha dakkhiṇaṃ bāhuṃ, kiṃ maṃ yācanti brāhmaṇā』』.
1669.
『『Ratanaṃ deva yācāma, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
Dadāhi pavaraṃ nāgaṃ, īsādantaṃ urūḷhavaṃ』』.
1670.
『『Dadāmi na vikampāmi, yaṃ maṃ yācanti brāhmaṇā;
Pabhinnaṃ kuñjaraṃ dantiṃ, opavayhaṃ gajuttamaṃ』』.
1671.
『『Hatthikkhandhato oruyha, rājā cāgādhimānaso;
Brāhmaṇānaṃ adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano』』.
1672.
『『Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
Hatthināge padinnamhi, medanī sampakampatha.
1673.
『『Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
Hatthināge padinnamhi, khubbhittha nagaraṃ tadā.
1674.
『『Samākulaṃ puraṃ āsi, ghoso ca vipulo mahā;
Hatthināge padinnamhi, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane』』.
1675.
『『Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā.
1676.
『『Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā;
Disvā nāgaṃ nīyamānaṃ, te rañño paṭivedayuṃ.
1677.
『『Vidhamaṃ deva te raṭṭhaṃ, putto vessantaro tava;
Kathaṃ no hatthinaṃ dajjā, nāgaṃ raṭṭhassa pūjitaṃ.
1678.
『『Kathaṃ no kuñjaraṃ dajjā, īsādantaṃ urūḷhavaṃ;
Khettaññuṃ sabbayuddhānaṃ, sabbasetaṃ gajuttamaṃ.
1679.
『『Paṇḍukambalasañchannaṃ, pabhinnaṃ sattumaddanaṃ;
Dantiṃ savāḷabījaniṃ, setaṃ kelāsasādisaṃ.
1680.
『『Sasetacchattaṃ saupādheyyaṃ, sāthabbanaṃ sahatthipaṃ;
Aggayānaṃ rājavāhiṃ, brāhmaṇānaṃ adā gajaṃ [dhanaṃ (sī. pī.), dānaṃ (syā.)].
1681.
『『Annaṃ pānañca yo [so (sī. syā. ka.)] dajjā, vatthasenāsanāni ca;
Etaṃ kho dānaṃ patirūpaṃ, etaṃ kho brāhmaṇārahaṃ.
1682.
『『Ayaṃ te vaṃsarājā no, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano [raṭṭhavaḍḍhanaṃ (sī.), raṭṭhavaḍḍhana (pī.)];
Kathaṃ vessantaro putto, gajaṃ bhājeti sañjaya.
1683.
『『Sace tvaṃ na karissasi, sivīnaṃ vacanaṃ idaṃ;
Maññe taṃ saha puttena, sivī hatthe karissare』』.
1684.
『『Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu;
Nāhaṃ sivīnaṃ vacanā, rājaputtaṃ adūsakaṃ;
Pabbājeyyaṃ sakā raṭṭhā, putto hi mama oraso.
1685.
『『Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu;
Nāhaṃ sivīnaṃ vacanā, rājaputtaṃ adūsakaṃ;
Pabbājeyyaṃ sakā raṭṭhā, putto hi mama atrajo.
1686.
『『Na cāhaṃ tasmiṃ dubbheyyaṃ, ariyasīlavato hi so;
Asilokopi me assa, pāpañca pasave bahuṃ;
Kathaṃ vessantaraṃ puttaṃ, satthena ghātayāmase』』.
1687.
『『Mā naṃ daṇḍena satthena, na hi so bandhanāraho;
Pabbājehi ca naṃ raṭṭhā, vaṅke vasatu pabbate』』.
1688.
『『Eso ce sivīnaṃ chando, chandaṃ na panudāmase;
Imaṃ so vasatu rattiṃ, kāme ca paribhuñjatu.
我來完整直譯這段巴利文: 1663. "愿我的乳房不下垂,千眼主啊,愿無白髮, 愿塵埃不染身,也愿我能救死刑者。" 1664. "在孔雀和鶴鳴叫的地方, 有眾多美女相伴; 有侏儒和女僕環繞, 有廚師和吟唱者讚美。" 1665. "在畫飾門扉響聲處, 有美酒肉食喚醒; 愿在尊貴的尸毗王那裡, 我成為他鐘愛的皇后。" 1666. "美麗的人兒啊, 我給你的這十個願望; 在尸毗王的國土裡, 你將得到所有這些願望。" 1667. "說完這些話后,天王帝釋, 諸天之主; 給了富沙蒂這些願望, 併爲此感到歡喜。" 十個願望的故事完。 雪山品 1668. "頭髮蓬亂體毛粗糙, 牙齒污濁頭染塵埃; 舉起右手, 這些婆羅門向我求什麼?" 1669. "天神啊,我們求寶物, 尸毗國的繁榮之源; 請施捨最好的象, 那有象牙的高大象。" 1670. "我毫不遲疑地施捨, 婆羅門們向我所求的; 這發情的大象, 最佳的御用象。" 1671. "從象背上下來, 具有佈施心的國王; 把象施捨給婆羅門, 這位尸毗國的繁榮之源。" 1672. "那時發生可怕的事, 那時令人毛骨悚然; 當大象被施捨時, 大地都為之震動。" 1673. "那時發生可怕的事, 那時令人毛骨悚然; 當大象被施捨時, 城市陷入混亂。" 1674. "城市陷入混亂, 發出巨大喧囂; 當尸毗國繁榮之源的 大象被施捨時。" 1675. "貴族和王子們, **女和婆羅門; 象兵、軍隊, 車兵、步兵。" 1676. "整個城市, 和尸毗人都聚集在一起; 看見大象被牽走, 他們向國王報告。" 1677. "大王啊,你的兒子維山達羅, 正在毀壞你的國家; 為何要施捨大象, 這國家所珍視的聖像。" 1678. "為何要施捨大象, 那有象牙的高大象; 精通戰場, 全身潔白的最佳象。" 1679. "披著紅毯, 發情能降伏敵人; 有象牙,有白拂, 白如凱拉薩山。" 1680. "有白傘和裝飾品, 有背毯和象夫; 最佳的王乘, 他把象施給婆羅門。" 1681. "若施捨飲食, 衣服和住處; 這樣的佈施才合適, 這才適合婆羅門。" 1682. "山阇耶啊,這像是我們的部族之王, 是尸毗國的繁榮之源; 你的兒子維山達羅, 怎能把象送人?" 1683. "如果你不執行, 尸毗人的這個決定; 我想你和你的兒子, 將被尸毗人所制。" 1684. "即使人民不在, 國土也毀滅; 我也不會因尸毗人的話, 將無過的王子, 從自己的國土驅逐,因為他是我親生子。" 1685. "即使人民不在, 國土也毀滅; 我也不會因尸毗人的話, 將無過的王子, 從自己的國土驅逐,因為他是我的子嗣。" 1686. "我不會背叛他, 因為他有高尚的品德; 這會給我帶來惡名, 也會造成許多罪惡; 我們怎能用刀殺害, 兒子維山達羅?" 1687. "不要用棍棒和刀劍, 因為他不該受束縛; 只要把他驅逐出國, 讓他住在彎曲的山上。" 1688. "如果這是尸毗人的願望, 我們不能違背; 讓他在這裡度過今晚, 享受欲樂。"
1689.
『『Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati [sūriyuggamane sati (ka.)];
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayantu naṃ』』.
1690.
『『Uṭṭhehi katte taramāno, gantvā vessantaraṃ vada;
Sivayo deva te kuddhā, negamā ca samāgatā.
1691.
『『Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā.
1692.
『『Asmā ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayanti taṃ.
1693.
『『Sa kattā taramānova, sivirājena pesito;
Āmuttahatthābharaṇā, suvattho candanabhūsito.
1694.
『『Sīsaṃ nhāto udake so, āmuttamaṇikuṇḍalo;
Upāgami puraṃ rammaṃ, vessantaranivesanaṃ.
1695.
『『Tatthaddasa kumāraṃ so, ramamānaṃ sake pure;
Parikiṇṇaṃ amaccehi, tidasānaṃva vāsavaṃ.
1696.
『『So tattha gantvā taramāno, kattā vessantaraṃbravi;
Dukkhaṃ te vedayissāmi, mā me kujjhi rathesabha.
1697.
『『Vanditvā rodamāno so, kattā rājānamabravi;
Bhattā mesi mahārāja, sabbakāmarasāharo.
1698.
『『Dukkhaṃ te vedayissāmi, tattha assāsayantu maṃ;
Sivayo deva te kuddhā, negamā ca samāgatā.
1699.
『『Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā.
1700.
『『Asmā ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayanti taṃ』』.
1701.
『『Kismiṃ me sivayo kuddhā, nāhaṃ passāmi dukkaṭaṃ;
Taṃ me katte viyācikkha, kasmā pabbājayanti maṃ』』.
1702.
『『Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Nāgadānena khiyyanti, tasmā pabbājayanti taṃ』』.
1703.
『『Hadayaṃ cakkhumpahaṃ dajjaṃ, kiṃ me bāhirakaṃ dhanaṃ;
Hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā, muttā veḷuriyā maṇi.
1704.
『『Dakkhiṇaṃ vāpahaṃ bāhuṃ, disvā yācakamāgate;
Dadeyyaṃ na vikampeyyaṃ, dāne me ramate mano.
1705.
『『Kāmaṃ maṃ sivayo sabbe, pabbājentu hanantu vā;
Neva dānā viramissaṃ, kāmaṃ chindantu sattadhā』』.
1706.
『『Evaṃ taṃ sivayo āhu, negamā ca samāgatā;
Kontimārāya tīrena, girimārañjaraṃ pati;
Yena pabbājitā yanti, tena gacchatu subbato』』.
1707.
『『Sohaṃ tena gamissāmi, yena gacchanti dūsakā;
Rattindivaṃ me khamatha, yāva dānaṃ dadāmahaṃ』』.
1708.
『『Āmantayittha rājānaṃ, maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ;
Yaṃ te kiñci mayā dinnaṃ, dhanaṃ dhaññañca vijjati.
1709.
『『Hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā, muttā veḷuriyā bahū;
Sabbaṃ taṃ nidaheyyāsi, yañca te pettikaṃ dhanaṃ.
1710.
『『Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
Kuhiṃ deva nidahāmi, taṃ me akkhāhi pucchito』』.
1711.
『『Sīlavantesu dajjāsi, dānaṃ maddi yathārahaṃ;
Na hi dānā paraṃ atthi, patiṭṭhā sabbapāṇinaṃ.
1712.
『『Puttesu maddi dayesi, sassuyā sasuramhi ca;
Yo ca taṃ bhattā maññeyya, sakkaccaṃ taṃ upaṭṭhahe.
1713.
『『No ce taṃ bhattā maññeyya, mayā vippavasena te;
Aññaṃ bhattāraṃ pariyesa, mā kisittho [mā kilittha (sī. pī.)] mayā vinā』』.
1714.
『『Ahañhi vanaṃ gacchāmi, ghoraṃ vāḷamigāyutaṃ;
Saṃsayo jīvitaṃ mayhaṃ, ekakassa brahāvane』』.
我來完整直譯這段巴利文: 1689. "然後在夜晚結束時, 當太陽升起之際; 尸毗人齊心一致, 將他驅逐出國。" 1690. "裁縫師啊,快起來, 去告訴維山達羅; 尸毗人對你發怒, 城中居民都聚集在一起。" 1691. "貴族和王子們, 女和婆羅門; 象兵、軍隊, 車兵、步兵; 整個城市, 和尸毗人都聚集在一起。" 1692. "在今夜結束時, 當太陽升起之際; 尸毗人齊心一致, 要將你驅逐出國。" 1693. "那位裁縫師急忙地, 被尸毗王派遣; 戴著手飾, 穿著華麗衣服,塗著檀香。" 1694. "他在水中洗凈頭, 戴上寶石耳環; 前往那美麗的城市, 維山達羅的住處。" 1695. "他在那裡看見王子, 在自己的宮中歡樂; 被大臣們環繞, 如同三十三天的帝釋。" 1696. "他急忙地到那裡, 裁縫師對維山達羅說: 我要告訴你不幸的訊息, 車戰之最啊,請不要對我發怒。" 1697. "那裁縫師哭泣著行禮, 對王說道: 大王啊,你是我的主人, 給我一切快樂。" 1698. "我要告訴你不幸的訊息, 請在此安慰我; 天神啊,尸毗人對你發怒, 城中居民都聚集在一起。" 1699. "貴族和王子們, 女和婆羅門; 象兵、軍隊, 車兵、步兵; 整個城市, 和尸毗人都聚集在一起。" 1700. "在今夜結束時, 當太陽升起之際; 尸毗人齊心一致, 要將你驅逐出國。" 1701. "尸毗人為何對我發怒, 我不見我有何過錯; 裁縫師啊,請告訴我, 他們為何要驅逐我?" 1702. "貴族和王子們, **女和婆羅門; 象兵、軍隊, 車兵、步兵; 因施象而憤怒, 所以要驅逐你。" 1703. "我可以施捨心臟和眼睛, 何況是外在的財物; 黃金或白銀, 珍珠、琉璃、寶石。" 1704. "即使是我的右臂, 見到乞求者到來; 我也會施捨,毫不動搖, 我的心喜歡佈施。" 1705. "即使所有尸毗人, 要驅逐我或殺我; 我也不會停止佈施, 即使把我分成七塊。" 1706. "尸毗人和城中居民聚集, 這樣對你說: 沿著貢提馬拉河岸, 往阿蘭佳拉山去; 被驅逐者往那裡去, 善行者也要往那裡去。" 1707. "我將往那裡去, 那些犯錯者去的地方; 請給我一天一夜時間, 讓我完成佈施。" 1708. "他召喚國王和 美麗的妻子瑪蒂說: 我給你的一切, 所有財物和糧食。" 1709. "黃金或白銀, 許多珍珠、琉璃; 你要保管這一切, 包括你的家族財產。" 1710. "那容貌美麗的王女瑪蒂, 對他說道: 天神啊,我該把它藏在哪裡, 請你告訴我。" 1711. "瑪蒂啊,你要根據他們的品德, 適當地佈施給有德之人; 因為沒有什麼比佈施更好, 這是所有生命的依靠。" 1712. "瑪蒂啊,你要善待兒女, 和公婆; 如果有人願意做你的丈夫, 你要恭敬地侍奉他。" 1713. "如果在我離開后, 沒有人願意做你的丈夫; 你就另尋夫婿, 不要因失去我而憔悴。" 1714. "因為我要去森林, 那裡有可怕的野獸; 在那廣大的森林中獨處, 我的生命難以保全。"
1715.
『『Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
『『Abhumme kathaṃ nu bhaṇasi, pāpakaṃ vata bhāsasi.
1716.
『『Nesa dhammo mahārāja, yaṃ tvaṃ gaccheyya ekako;
Ahampi tena gacchāmi, yena gacchasi khattiya.
1717.
『『Maraṇaṃ vā tayā saddhiṃ, jīvitaṃ vā tayā vinā;
Tadeva maraṇaṃ seyyo, yaṃ ce jīve tayā vinā.
1718.
『『Aggiṃ ujjālayitvāna [nijjālayitvāna (sī. pī.)], ekajālasamāhitaṃ;
Tattha me [tattheva (syā. ka.)] maraṇaṃ seyyo, yaṃ ce jīve tayā vinā.
1719.
『『Yathā āraññakaṃ nāgaṃ, dantiṃ anveti hatthinī;
Jessantaṃ giriduggesu, samesu visamesu ca.
1720.
『『Evaṃ taṃ anugacchāmi, putte ādāya pacchato;
Subharā te bhavissāmi, na te hessāmi dubbharā.
1721.
『『Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
Āsīne [āsane (ka.)] vanagumbasmiṃ, na rajjassa sarissasi.
1722.
『『Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
Kīḷante vanagumbasmiṃ, na rajjassa sarissasi.
1723.
『『Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.
1724.
『『Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.
1725.
『『Ime kumāre passanto, māladhārī alaṅkate;
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.
1726.
『『Ime kumāre passanto, māladhārī alaṅkate;
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.
1727.
『『Yadā dakkhisi naccante, kumāre māladhārine;
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.
1728.
『『Yadā dakkhisi naccante, kumāre māladhārine;
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.
1729.
『『Yadā dakkhisi mātaṅgaṃ, kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ;
Ekaṃ araññe carantaṃ, na rajjassa sarissasi.
1730.
『『Yadā dakkhisi mātaṅgaṃ, kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ;
Sāyaṃ pāto vicarantaṃ, na rajjassa sarissasi.
1731.
『『Yadā kareṇusaṅghassa, yūthassa purato vajaṃ;
Koñcaṃ kāhati mātaṅgo, kuñjaro saṭṭhihāyano;
Tassa taṃ nadato sutvā, na rajjassa sarissasi.
1732.
『『Dubhato vanavikāse, yadā dakkhisi kāmado;
Vane vāḷamigākiṇṇe, na rajjassa sarissasi.
1733.
『『Migaṃ disvāna sāyanhaṃ, pañcamālinamāgataṃ;
Kimpurise ca naccante, na rajjassa sarissasi.
1734.
『『Yadā sossasi nigghosaṃ, sandamānāya sindhuyā;
Gītaṃ kimpurisānañca, na rajjassa sarissasi.
1735.
『『Yadā sossasi nigghosaṃ, girigabbharacārino;
Vassamānassulūkassa, na rajjassa sarissasi.
1736.
『『Yadā sīhassa byagghassa, khaggassa gavayassa ca;
Vane sossasi vāḷānaṃ, na rajjassa sarissasi.
1737.
『『Yadā morīhi parikiṇṇaṃ, barihīnaṃ matthakāsinaṃ;
Moraṃ dakkhisi naccantaṃ, na rajjassa sarissasi.
1738.
『『Yadā morīhi parikiṇṇaṃ, aṇḍajaṃ citrapakkhinaṃ;
Moraṃ dakkhisi naccantaṃ, na rajjassa sarissasi.
1739.
『『Yadā morīhi parikiṇṇaṃ, nīlagīvaṃ sikhaṇḍinaṃ;
Moraṃ dakkhisi naccantaṃ, na rajjassa sarissasi.
1740.
『『Yadā dakkhisi hemante, pupphite dharaṇīruhe;
Surabhiṃ sampavāyante, na rajjassa sarissasi.
1741.
『『Yadā hemantike māse, haritaṃ dakkhisi medaniṃ [mediniṃ (sī. pī.)];
Indagopakasañchannaṃ, na rajjassa sarissasi.
我來完整直譯這段巴利文: 1715. "那容貌美麗的王女瑪蒂, 對他說道: 哎呀,你怎麼這樣說, 你說的話太糟糕了。" 1716. "大王啊,你獨自去, 這不合正道; 武士啊,你去哪裡, 我就跟隨你去哪裡。" 1717. "要麼與你同死, 要麼與你同生; 沒有你的生活, 還不如死亡。" 1718. "寧願點燃火堆, 讓火焰合為一體; 我寧願在那裡死去, 也不願沒有你而活著。" 1719. "就像野生象王, 雌象跟隨著他; 穿越山間險峻, 不論平地或崎嶇。" 1720. "我也要這樣跟隨你, 帶著孩子在後面; 我會讓你輕鬆, 不會成為你的負擔。" 1721. "看著這些孩子, 說話溫柔可愛; 坐在林間灌木叢中, 你就不會想念王國。" 1722. "看著這些孩子, 說話溫柔可愛; 在林間灌木叢中玩耍, 你就不會想念王國。" 1723. "看著這些孩子, 說話溫柔可愛; 在美麗的隱居處, 你就不會想念王國。" 1724. "看著這些孩子, 說話溫柔可愛; 在美麗的隱居處玩耍, 你就不會想念王國。" 1725. "看著這些孩子, 戴著花環裝飾華麗; 在美麗的隱居處, 你就不會想念王國。" 1726. "看著這些孩子, 戴著花環裝飾華麗; 在美麗的隱居處玩耍, 你就不會想念王國。" 1727. "當你看見孩子們, 戴著花環跳舞; 在美麗的隱居處, 你就不會想念王國。" 1728. "當你看見孩子們, 戴著花環跳舞; 在美麗的隱居處玩耍, 你就不會想念王國。" 1729. "當你看見大象, 六十歲的巨象; 獨自在森林中漫步, 你就不會想念王國。" 1730. "當你看見大象, 六十歲的巨象; 早晚在林中漫步, 你就不會想念王國。" 1731. "當雌象群的, 象群前進時; 六十歲的巨象, 會發出如鶴般的吼叫; 聽到它的吼叫, 你就不會想念王國。" 1732. "當你看見欲樂的來源, 在兩邊開闊的森林中; 那佈滿兇猛野獸的林中, 你就不會想念王國。" 1733. "當你看見黃昏時分, 戴著五花環的鹿來臨; 金甲人在跳舞, 你就不會想念王國。" 1734. "當你聽見流動的, 河流的聲音; 和金甲人的歌聲, 你就不會想念王國。" 1735. "當你聽見在, 山洞中生活的; 貓頭鷹的叫聲, 你就不會想念王國。" 1736. "當你在森林中聽見, 獅子、老虎、 犀牛和野牛; 這些野獸的聲音, 你就不會想念王國。" 1737. "當你看見孔雀, 被雌孔雀環繞, 展開美麗的尾羽跳舞, 你就不會想念王國。" 1738. "當你看見孔雀, 被雌孔雀環繞, 這美麗的鳥兒跳舞, 你就不會想念王國。" 1739. "當你看見孔雀, 被雌孔雀環繞, 藍頸有冠羽跳舞, 你就不會想念王國。" 1740. "當你在冬季看見, 開花的樹木; 散發芳香, 你就不會想念王國。" 1741. "當你在冬季月份, 看見綠色的大地; 佈滿紅色甲蟲, 你就不會想念王國。"
1742.
『『Yadā dakkhisi hemante, pupphite dharaṇīruhe;
Kuṭajaṃ bimbajālañca, pupphitaṃ loddapadmakaṃ [lomapaddhakaṃ (sī. pī.)];
Surabhiṃ sampavāyante, na rajjassa sarissasi.
1743.
『『Yadā hemantike māse, vanaṃ dakkhisi pupphitaṃ;
Opupphāni ca padmāni, na rajjassa sarissasi』』.
Hemavantaṃ nāma.
Dānakaṇḍaṃ
1744.
『『Tesaṃ lālappitaṃ sutvā, puttassa suṇisāya ca;
Kalunaṃ [karuṇaṃ (sī. pī.), kalūnaṃ (syā. ka.)] paridevesi, rājaputtī yasassinī.
1745.
『『Seyyo visaṃ me khāyitaṃ, papātā papateyyahaṃ;
Rajjuyā bajjha miyyāhaṃ, kasmā vessantaraṃ puttaṃ;
Pabbājenti adūsakaṃ.
1746.
『『Ajjhāyakaṃ dānapatiṃ, yācayogaṃ amacchariṃ;
Pūjitaṃ paṭirājūhi, kittimantaṃ yasassinaṃ;
Kasmā vessantaraṃ puttaṃ, pabbājenti adūsakaṃ.
1747.
『『Mātāpettibharaṃ jantuṃ, kule jeṭṭhāpacāyikaṃ;
Kasmā vessantaraṃ puttaṃ, pabbājenti adūsakaṃ.
1748.
『『Rañño hitaṃ devihitaṃ, ñātīnaṃ sakhinaṃ hitaṃ;
Hitaṃ sabbassa raṭṭhassa, kasmā vessantaraṃ puttaṃ;
Pabbājenti adūsakaṃ.
1749.
『『Madhūniva palātāni, ambāva patitā chamā;
Evaṃ hessati te raṭṭhaṃ, pabbājenti adūsakaṃ.
1750.
『『Haṃso nikhīṇapattova, pallalasmiṃ anūdake;
Apaviṭṭho amaccehi, eko rājā vihiyyasi.
1751.
『『Taṃ taṃ brūmi mahārāja, attho te mā upaccagā;
Mā naṃ sivīnaṃ vacanā, pabbājesi adūsakaṃ』』.
1752.
『『Dhammassāpacitiṃ kummi, sivīnaṃ vinayaṃ dhajaṃ;
Pabbājemi sakaṃ puttaṃ, pāṇā piyataro hi me』』.
1753.
『『Yassa pubbe dhajaggāni, kaṇikārāva pupphitā;
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
1754.
『『Yassa pubbe dhajaggāni, kaṇikāravanāniva;
Yāyantamanuyāyanti , svajjekova gamissati.
1755.
『『Yassa pubbe anīkāni, kaṇikārāva pupphitā;
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
1756.
『『Yassa pubbe anīkāni, kaṇikāravanāniva;
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
1757.
『『Indagopakavaṇṇābhā, gandhārā paṇḍukambalā;
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
1758.
『『Yo pubbe hatthinā yāti, sivikāya rathena ca;
Svajja vessantaro rājā, kathaṃ gacchati pattiko.
1759.
『『Kathaṃ candanalittaṅgo, naccagītappabodhano;
Khurājinaṃ pharasuñca, khārikājañca hāhiti [hāriti (syā. ka.)].
1760.
『『Kasmā nābhiharissanti, kāsāva ajināni ca;
Pavisantaṃ brahāraññaṃ, kasmā cīraṃ na bajjhare.
1761.
『『Kathaṃ nu cīraṃ dhārenti, rājapabbājitā janā;
Kathaṃ kusamayaṃ cīraṃ, maddī paridahissati.
1762.
『『Kāsiyāni ca dhāretvā, khomakoṭumbarāni ca;
Kusacīrāni dhārentī, kathaṃ maddī karissati.
1763.
『『Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca;
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṃ gacchati pattikā.
1764.
『『Yassā mudutalā hatthā, caraṇā ca sukhedhitā;
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṃ gacchati pattikā.
1765.
『『Yassā mudutalā pādā, caraṇā ca sukhedhitā;
Pādukāhi suvaṇṇāhi, pīḷamānāva gacchati;
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṃ gacchati pattikā.
1766.
『『Yāssu itthisahassānaṃ, purato gacchati mālinī;
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṃ gacchati ekikā.
1767.
『『Yāssu sivāya sutvāna, muhuṃ uttasate pure;
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṃ gacchati bhīrukā.
我來完整直譯這段巴利文: 1742. "當你在冬季看見, 開花的樹木; 山茉莉、鐵木花、 還有開放的疏花海桐; 散發芳香, 你就不會想念王國。" 1743. "當你在冬季月份, 看見花開的森林; 和盛開的蓮花, 你就不會想念王國。" 雪山品完。 佈施品 1744. "聽到兒子和兒媳, 這樣的哀嘆; 那有名望的王女, 悲傷地哭泣。" 1745. "我寧願吃毒藥, 或從懸崖跳下; 或用繩子上吊而死,為何要把, 無辜的維山達羅王子驅逐。" 1746. "精通吠陀的佈施主, 適合向他求施,不吝嗇; 受諸王尊敬, 有名聲有榮耀; 為何要把無辜的, 維山達羅王子驅逐。" 1747. "孝養父母的人, 尊敬家族長者; 為何要把無辜的, 維山達羅王子驅逐。" 1748. "對國王有利,對王后有利, 對親屬朋友有利; 對全國人民都有利, 為何要把無辜的; 維山達羅王子驅逐。" 1749. "如蜂蜜流失, 如芒果落地; 你的國家將如此, 因驅逐無辜者。" 1750. "如失去羽毛的天鵝, 在無水的池塘; 失去大臣, 你這國王將孤獨留下。" 1751. "大王啊,我對你說, 不要失去利益; 不要因尸毗人的話, 驅逐無辜者。" 1752. "我尊重法律, 維護尸毗人的旗幟; 我驅逐自己的兒子, 因為生命對我更重要。" 1753. "他從前的旗幟, 如黃花樹般盛開; 出行時眾人隨行, 今天他將獨自而行。" 1754. "他從前的旗幟, 如黃花樹林; 出行時眾人隨行, 今天他將獨自而行。" 1755. "他從前的軍隊, 如黃花樹般盛開; 出行時眾人隨行, 今天他將獨自而行。" 1756. "他從前的軍隊, 如黃花樹林; 出行時眾人隨行, 今天他將獨自而行。" 1757. "如紅色甲蟲般鮮艷, 甘陀羅和紅毛毯; 出行時眾人隨行, 今天他將獨自而行。" 1758. "從前乘象出行, 或乘轎或乘車; 今天維山達羅王, 將如何步行而去。" 1759. "身涂檀香, 以歌舞歡樂的他; 將如何攜帶獸皮, 斧頭和行囊。" 1760. "為何不送去, 袈裟和獸皮; 當他進入大森林, 為何不繫上樹皮衣。" 1761. "被國王驅逐的人, 如何穿樹皮衣; 瑪蒂將如何, 穿草制的樹皮衣。" 1762. "曾經穿著迦尸布, 細麻和絲綢; 現在要穿樹皮衣, 瑪蒂將如何是好。" 1763. "從前坐著轎子, 或車乘出行; 今天這無車者, 將如何步行而去。" 1764. "她的手掌柔軟, 雙足備受呵護; 今天這無車者, 將如何步行而去。" 1765. "她的腳底柔軟, 雙足備受呵護; 穿金製涼鞋, 走路都感疼痛; 今天這無車者, 將如何步行而去。" 1766. "從前在千名女子中, 戴著花環走在前面; 今天這無車者, 將如何獨自入林。" 1767. "從前在宮中聽到, 豺狼聲就會驚恐; 今天這膽小者, 將如何獨自入林。"
1768.
『『Yāssu indasagottassa, ulūkassa pavassato;
Sutvāna nadato bhītā, vāruṇīva pavedhati;
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṃ gacchati bhīrukā.
1769.
『『Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, suññaṃ āgammimaṃ puraṃ.
1770.
『『Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.
1771.
『『Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
Tena tena padhāvissaṃ, piye putte apassatī.
1772.
『『Kurarī [kururī (syā. ka.)] hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, suññaṃ āgammimaṃ puraṃ.
1773.
『『Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.
1774.
『『Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
Tena tena padhāvissaṃ, piye putte apassatī.
1775.
『『Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anūdake;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, suññaṃ āgammimaṃ puraṃ.
1776.
『『Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anūdake;
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.
1777.
『『Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anūdake;
Tena tena padhāvissaṃ, piye putte apassatī.
1778.
『『Evaṃ me vilapantiyā, rājā puttaṃ adūsakaṃ;
Pabbājesi vanaṃ raṭṭhā, maññe hissāmi jīvitaṃ』』.
1779.
『『Tassā lālappitaṃ sutvā, sabbā antepure bahū [ahu (syā. ka.)];
Bāhā paggayha pakkanduṃ, sivikaññā samāgatā.
1780.
『『Sālāva sampamathitā, mālutena pamadditā;
Senti puttā ca dārā ca, vessantaranivesane.
1781.
『『Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vessantaranivesane.
1782.
『『Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vessantaranivesane.
1783.
『『Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
Atha vessantaro rājā, dānaṃ dātuṃ upāgami.
1784.
『『Vatthāni vatthakāmānaṃ, soṇḍānaṃ detha vāruṇiṃ;
Bhojanaṃ bhojanatthīnaṃ, sammadeva pavecchatha.
1785.
『『Mā ca kiñci vanibbake, heṭṭhayittha idhāgate;
Tappetha annapānena, gacchantu paṭipūjitā.
1786.
『『Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā;
Dānena taṃ nīharanti, puna dānaṃ adā tuvaṃ [ayaṃ gāthā sī. syā. pī. potthakesu na dissati].
1787.
『『Tesu mattā kilantāva, sampatanti vanibbakā;
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
1788.
『『Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ, nānāphaladharaṃ dumaṃ;
Yathā vessantaraṃ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṃ.
1789.
『『Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ, sabbakāmadadaṃ dumaṃ;
Yathā vessantaraṃ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṃ.
1790.
『『Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ, sabbakāmarasāharaṃ;
Yathā vessantaraṃ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṃ.
1791.
『『Ye vuḍḍhā ye ca daharā, ye ca majjhimaporisā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, nikkhamante mahārāje;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
1792.
『『Atiyakkhā vassavarā, itthāgārā ca rājino;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, nikkhamante mahārāje;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
1793.
『『Thiyopi tattha pakkanduṃ, yā tamhi nagare ahu;
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
1794.
『『Ye brāhmaṇā ye ca samaṇā, aññe vāpi vanibbakā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, adhammo kira bho iti.
我來完整直譯這段巴利文: 1768. "從前聽到因陀種姓, 貓頭鷹的叫聲時; 她害怕顫抖, 如醉酒一般; 今天這膽小者, 將如何獨自入林。" 1769. "如失去幼鳥的鳥兒, 看見空巢; 我將長久悲傷, 見此空城。" 1770. "如失去幼鳥的鳥兒, 看見空巢; 看不見親愛的兒子, 我將消瘦發黃。" 1771. "如失去幼鳥的鳥兒, 看見空巢; 看不見親愛的兒子, 我將四處奔走。" 1772. "如失去幼雛的海鷗, 看見空巢; 我將長久悲傷, 見此空城。" 1773. "如失去幼雛的海鷗, 看見空巢; 看不見親愛的兒子, 我將消瘦發黃。" 1774. "如失去幼雛的海鷗, 看見空巢; 看不見親愛的兒子, 我將四處奔走。" 1775. "我必如赤雁, 在無水的池塘; 我將長久悲傷, 見此空城。" 1776. "我必如赤雁, 在無水的池塘; 看不見親愛的兒子, 我將消瘦發黃。" 1777. "我必如赤雁, 在無水的池塘; 看不見親愛的兒子, 我將四處奔走。" 1778. "我這樣哀嘆時, 國王把無辜的兒子; 從國土驅逐入林, 我想我將失去生命。" 1779. "聽到她的哀嘆, 後宮中所有的; 尸毗族女子聚集, 舉手大聲哭泣。" 1780. "如被風吹倒, 被風踐踏的沙羅樹; 兒子和妻子們倒下, 在維山達羅的住處。" 1781. "宮女和王子們, **女和婆羅門; 舉手大聲哭泣, 在維山達羅的住處。" 1782. "象兵、軍隊, 車兵、步兵; 舉手大聲哭泣, 在維山達羅的住處。" 1783. "然後在夜晚結束時, 當太陽升起之際; 維山達羅王, 前來佈施。" 1784. "給需要衣服的衣服, 給酒徒們美酒; 給需要食物的食物, 適當地施捨。" 1785. "不要傷害任何, 來到這裡的乞丐; 用飲食滿足他們, 讓他們得到供養而去。" 1786. "那裡響起聲音, 巨大而可怕; 他們因佈施而驅逐你, 你卻又再次佈施。" 1787. "那些乞丐醉倒疲憊, 躺在地上; 當這位大王離開時, 這位尸毗國的繁榮之源。" 1788. "啊!他們砍倒了樹木, 那結滿各種果實的樹; 就像他們把無辜的, 維山達羅驅逐出國。" 1789. "啊!他們砍倒了樹木, 那滿足一切慾望的樹; 就像他們把無辜的, 維山達羅驅逐出國。" 1790. "啊!他們砍倒了樹木, 那帶來一切欲樂的樹; 就像他們把無辜的, 維山達羅驅逐出國。" 1791. "無論老人還是年輕人, 以及中年人; 當這位大王離開時, 這位尸毗國的繁榮之源, 都舉手大聲哭泣。" 1792. "超越夜叉的人們, 和國王的後宮; 當這位大王離開時, 這位尸毗國的繁榮之源, 都舉手大聲哭泣。" 1793. "城中的婦女們, 也都哭泣; 當這位大王離開時, 這位尸毗國的繁榮之源。" 1794. "婆羅門和沙門, 以及其他乞丐; 舉手大聲哭泣, 說這實在是不正義。"
1795.
『『Yathā vessantaro rājā, yajamāno sake pure;
Sivīnaṃ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjati.
1796.
『『Satta hatthisate datvā, sabbālaṅkārabhūsite;
Suvaṇṇakacche mātaṅge, hemakappanavāsase.
1797.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
1798.
『『Satta assasate datvā, sabbālaṅkārabhūsite;
Ājānīyeva jātiyā, sindhave sīghavāhane.
1799.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
1800.
『『Satta rathasate datvā, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
1801.
『『Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
1802.
『『Satta itthisate datvā, ekamekā rathe ṭhitā;
Sannaddhā nikkharajjūhi, suvaṇṇehi alaṅkatā.
1803.
『『Pītālaṅkārā pītavasanā, pītābharaṇavibhūsitā;
Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
1804.
『『Satta dhenusate datvā, sabbā kaṃsupadhāraṇā [kusumadhārine (ka.)];
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
1805.
『『Satta dāsisate datvā, satta dāsasatāni ca;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
1806.
『『Hatthī assarathe [asse rathe (syā.)] datvā, nāriyo ca alaṅkatā;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
1807.
『『Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
Mahādāne padinnamhi, medanī sampakampatha.
1808.
『『Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
Yaṃ pañjalikato rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
1809.
『『Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā;
Dānena taṃ nīharanti, puna dānaṃ adā tuvaṃ.
1810.
『『Tesu mattā kilantāva, sampatanti vanibbakā;
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane』』.
1811.
『『Āmantayittha rājānaṃ, sañjayaṃ dhamminaṃ varaṃ [dhammikaṃvaraṃ (syā. ka.)];
Avaruddhasi maṃ deva, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ.
1812.
『『Ye hi keci mahārāja, bhūtā ye ca bhavissare;
Atittāyeva kāmehi, gacchanti yamasādhanaṃ.
1813.
『『Svāhaṃ sake abhissasiṃ, yajamāno sake pure;
Sivīnaṃ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjati.
1814.
『『Aghaṃ taṃ paṭisevissaṃ, vane vāḷamigākiṇṇe;
Khaggadīpinisevite, ahaṃ puññāni karomi;
Tumhe paṅkamhi sīdatha』』.
1815.
『『Anujānāhi maṃ amma, pabbajjā mama ruccati;
Svāhaṃ sake abhissasiṃ, yajamāno sake pure;
Sivīnaṃ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjati.
1816.
『『Aghaṃ taṃ paṭisevissaṃ, vane vāḷamigākiṇṇe;
Khaggadīpinisevite, ahaṃ puññāni karomi;
Tumhe paṅkamhi sīdatha [vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ (ka.)].
1817.
『『Anujānāmi taṃ putta, pabbajjā te samijjhatu;
Ayañca maddī kalyāṇī, susaññā tanumajjhimā;
Acchataṃ saha puttehi, kiṃ araññe karissati』』.
1818.
『『Nāhaṃ akāmā dāsimpi, araññaṃ netumussahe;
Sace icchati anvetu, sace nicchati acchatu』』.
1819.
『『Tato suṇhaṃ mahārājā, yācituṃ paṭipajjatha;
Mā candanasamācāre, rajojallaṃ adhārayi.
1820.
『『Mā kāsiyāni dhāretvā [kāsiyāni ca dhāretvā (ka.)], kusacīraṃ adhārayi;
Dukkho vāso araññasmiṃ, mā hi tvaṃ lakkhaṇe gami.
1795. "正如韋山達羅王,在己城行佈施; 因錫毗人之言,被逐出本國。 1796. "佈施七百頭象,裝飾著各種飾物; 象頸佩金飾,身覆金色裝束。 1797. "由執持鉤與槍的,村長們騎乘著; 這位韋山達羅王,被逐出本國土。 1798. "佈施七百匹馬,裝飾著各種飾物; 皆為純種良駒,信度馬奔馳快速。 1799. "由持弓的村長們,騎乘在馬背上; 這位韋山達羅王,被逐出本國土。 1800. "佈施七百戰車,豎立著高高旗幟; 如豹般威猛快速,裝飾著各種飾物。 1801. "由穿甲持弓的,村長們駕馭著; 這位韋山達羅王,被逐出本國土。 1802. "佈施七百女子,各自立於車中; 身佩金銀珠寶,裝飾著精美飾物。 1803. "身著黃色裝飾,穿黃衣黃飾物; 大眼睛愛笑的,體態優美苗條女; 這位韋山達羅王,被逐出本國土。 1804. "佈施七百乳牛,全都佩戴銅鈴; 這位韋山達羅王,被逐出本國土。 1805. "佈施七百女僕,又施七百男僕; 這位韋山達羅王,被逐出本國土。 1806. "佈施象馬車輛,以及裝飾女子; 這位韋山達羅王,被逐出本國土。 1807. "那時極其可怕,那時令人戰慄; 在作大布施時,大地都為之震動。 1808. "那時極其可怕,那時令人戰慄; 當國王合掌時,被逐出本國土。 1809. "於是響起聲音,巨大可怕喧囂; 以佈施被驅逐,你又繼續佈施。 1810. "乞者們疲憊不堪,紛紛倒地昏迷; 當這位大國王,錫毗國的繁榮者離去時。" 1811. "我向正法之王,山阇耶王告別; '陛下您已束縛我,我將去彎山。 1812. "凡是一切眾生,已生或將生者; 對慾望永不滿,最終歸向死亡。 1813. "我在自己城中,行佈施被壓迫; 因錫毗人之言,被逐出本國土。 1814. "我將承受苦難,在野獸遍佈林; 劍齒虎出沒處,我要修功德業; 而你們陷泥沼。" 1815. "請允許我母親,我願意出家去; 我在自己城中,行佈施被壓迫; 因錫毗人之言,被逐出本國土。 1816. "我將承受苦難,在野獸遍佈林; 劍齒虎出沒處,我要修功德業; 而你們陷泥沼。 1817. "我允許你兒子,愿你出家成功; 這位美麗的瑪蒂,體態優美苗條; 讓她與孩子留,何必去林野中。" 1818. "我不願強迫她,去森林如奴婢; 若她願意就來,不願意就留下。" 1819. "於是大王開始,懇請他的兒媳; '像檀香般芬芳,莫染塵埃污垢。 1820. "莫著迦尸細衣,又披粗麻布衣; 林中生活艱難,美人啊莫前往。'"
1821.
『『Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
Nāhaṃ taṃ sukhamiccheyyaṃ, yaṃ me vessantaraṃ vinā』』.
1822.
『『Tamabravi mahārājā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
Iṅgha maddī nisāmeti, vane ye honti dussahā.
1823.
『『Bahū kīṭā paṭaṅgā ca, makasā madhumakkhikā;
Tepi taṃ tattha hiṃseyyuṃ, taṃ te dukkhataraṃ siyā.
1824.
『『Apare passa santāpe, nadīnupanisevite;
Sappā ajagarā nāma, avisā te mahabbalā.
1825.
『『Te manussaṃ migaṃ vāpi, api māsannamāgataṃ;
Parikkhipitvā bhogehi, vasamānenti attano.
1826.
『『Aññepi kaṇhajaṭino [kaṇhajaṭilā (ka.)], acchā nāma aghammigā;
Na tehi puriso diṭṭho, rukkhamāruyha muccati.
1827.
『『Saṅghaṭṭayantā siṅgāni, tikkhaggātippahārino [tikkhaggāni pahārino (sī. syā.)];
Mahiṃsā vicarantettha, nadiṃ sotumbaraṃ pati.
1828.
『『Disvā migānaṃ yūthānaṃ, gavaṃ sañcarataṃ vane;
Dhenuva vacchagiddhāva, kathaṃ maddi karissasi.
1829.
『『Disvā sampatite ghore, dumaggesu plavaṅgame;
Akhettaññāya te maddi, bhavissate mahabbhayaṃ.
1830.
『『Yā tvaṃ sivāya sutvāna, muhuṃ uttasayī [uttasase (sī. syā. ka.)] pure;
Sā tvaṃ vaṅkamanuppattā, kathaṃ maddi karissasi.
1831.
『『Ṭhite majjhanhike [majjhantike (sī. syā. pī.)] kāle, sannisinnesu pakkhisu;
Saṇateva brahāraññaṃ, tattha kiṃ gantumicchasi』』.
1832.
『『Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
Yāni etāni akkhāsi, vane paṭibhayāni me;
Sabbāni abhisambhossaṃ, gacchaññeva rathesabha.
1833.
『『Kāsaṃ kusaṃ poṭakilaṃ, usiraṃ muñjapabbajaṃ [muñjababbajaṃ (sī.)];
Urasā panudahissāmi, nassa hessāmi dunnayā.
1834.
『『Bahūhi vata cariyāhi, kumārī vindate patiṃ;
Udarassuparodhena, gohanuveṭhanena ca.
1835.
『『Aggissa pāricariyāya, udakummujjanena ca;
Vedhabyaṃ [vedhabbaṃ (sī. pī.)] kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
1836.
『『Apissā hoti appatto, ucchiṭṭhamapi bhuñjituṃ;
Yo naṃ hatthe gahetvāna, akāmaṃ parikaḍḍhati;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
1837.
『『Kesaggahaṇamukkhepā , bhūmyā ca parisumbhanā;
Datvā ca nopakkamati, bahudukkhaṃ anappakaṃ;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
1838.
『『Sukacchavī vedhaverā, datvā subhagamānino;
Akāmaṃ parikaḍḍhanti, ulūkaññeva vāyasā;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
1839.
『『Api ñātikule phīte, kaṃsapajjotane vasaṃ;
Nevābhivākyaṃ na labhe, bhātūhi sakhinīhipi [sakhikāhi ca (sī. pī.)];
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
1840.
『『Naggā nadī anūdakā, naggaṃ raṭṭhaṃ arājakaṃ;
Itthīpi vidhavā naggā, yassāpi dasa bhātaro;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
1841.
『『Dhajo rathassa paññāṇaṃ, dhūmo paññāṇamaggino;
Rājā rathassa paññāṇaṃ, bhattā paññāṇamitthiyā;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
1842.
『『Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittimaṃ;
Taṃ ve devā pasaṃsanti, dukkarañhi karoti sā.
1843.
『『Sāmikaṃ anubandhissaṃ, sadā kāsāyavāsinī;
Pathabyāpi abhijjantyā [abhejjantyā (sī. pī.)], vedhabyaṃ kaṭukitthiyā.
1844.
『『Api sāgarapariyantaṃ, bahuvittadharaṃ mahiṃ;
Nānāratanaparipūraṃ , nicche vessantaraṃ vinā.
1821. 那位全身美麗的,瑪蒂公主回答: "沒有韋山達羅時,我不願獨享樂。" 1822. 那位錫毗國繁榮,大王對她說道: "瑪蒂啊請聽我,林中有難忍事。 1823. "許多蟲類昆蟲,蚊蟲與蜜蜂群; 它們會在那裡,傷害你令你苦。 1824. "還有其他痛苦,在河邊常出沒; 有名蟒蛇巨蟒,無毒但力量大。 1825. "它們遇到人類,或是靠近的獸; 以身體盤繞住,使其歸己支配。 1826. "還有黑色蓬髮,兇猛熊類野獸; 被它們看見人,即使上樹難脫。 1827. "角與角相撞擊,尖銳傷人兇猛; 野牛群在此處,索圖姆巴拉河邊遊蕩。 1828. "看見獸群成群,林中游蕩牛群; 如母牛尋幼崽,瑪蒂你將如何? 1829. "看見可怕猴群,在樹頂跳躍時; 對此不熟悉的,瑪蒂你會心生大恐。 1830. "你從前聽豺聲,就常常驚恐怕; 到了彎山之後,瑪蒂你將如何? 1831. "正當午時烈日,鳥兒都已靜息; 大森林在轟鳴,你為何要去那?" 1832. 那位全身美麗的,瑪蒂公主回答: "你所說這一切,林中可怕之事; 我都能夠忍受,車王我必須去。 1833. "香茅草與芒草,波塔基拉草根; 我將以胸推開,不會變得難駕馭。 1834. "少女以諸多行,才能獲得丈夫; 以腹部的約束,以頸部的纏繞。 1835. "以侍奉聖火和,潛入水中等事; 寡婦生活艱難,車王我必須去。 1836. "她甚至不能得,吃剩下的食物; 有人抓住她手,強拉她不隨愿; 寡婦生活艱難,車王我必須去。 1837. "抓頭髮和打臉,推倒在地上面; 施與而不離去,諸多無量痛苦; 寡婦生活艱難,車王我必須去。 1838. "美貌的寡婦們,自認為很幸運; 被人強行拖拽,如烏鴉捉貓頭鷹; 寡婦生活艱難,車王我必須去。 1839. "即使住在富裕,銅器輝煌親族; 也得不到尊重,兄弟朋友皆然; 寡婦生活艱難,車王我必須去。 1840. "無水河即為空,無王國即為空; 女人若成寡婦,雖有十位兄弟亦為空; 寡婦生活艱難,車王我必須去。 1841. "旗幟是車標誌,煙是火的標誌; 國王是國標誌,丈夫是妻標誌; 寡婦生活艱難,車王我必須去。 1842. "貧女從貧夫,富女隨富夫; 諸天讚歎她,因她行難行。 1843. "我要跟隨夫君,常著袈裟衣行; 即使大地分裂,寡婦生活艱難。 1844. "即使遍及海邊,富有財寶大地; 充滿各種珍寶,無韋山達羅我不要。"
1845.
『『Kathaṃ nu tāsaṃ hadayaṃ, sukharā vata itthiyo;
Yā sāmike dukkhitamhi, sukhamicchanti attano.
1846.
『『Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane;
Tamahaṃ anubandhissaṃ, sabbakāmadado hi me』』.
1847.
『『Tamabravi mahārājā, maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ;
Ime te daharā puttā, jālī kaṇhājinā cubho;
Nikkhippa lakkhaṇe gaccha, mayaṃ te posayāmase』』 [posiyāmase (sī. pī. ka.)].
1848.
『『Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
Piyā me puttakā deva, jālī kaṇhājinā cubho;
Tyamhaṃ tattha ramessanti, araññe jīvasokinaṃ』』.
1849.
『『Tamabravi mahārājā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
Sālīnaṃ odanaṃ bhutvā, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
Rukkhaphalāni bhuñjantā, kathaṃ kāhanti dārakā.
1850.
『『Bhutvā satapale kaṃse, sovaṇṇe satarājike;
Rukkhapattesu bhuñjantā, kathaṃ kāhanti dārakā.
1851.
『『Kāsiyāni ca dhāretvā, khomakoṭumbarāni ca;
Kusacīrāni dhārentā, kathaṃ kāhanti dārakā.
1852.
『『Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca;
Pattikā paridhāvantā, kathaṃ kāhanti dārakā.
1853.
『『Kūṭāgāre sayitvāna, nivāte phusitaggaḷe;
Sayantā rukkhamūlasmiṃ, kathaṃ kāhanti dārakā.
1854.
『『Pallaṅkesu sayitvāna, gonake cittasanthate;
Sayantā tiṇasanthāre, kathaṃ kāhanti dārakā.
1855.
『『Gandhakena vilimpitvā, agarucandanena ca;
Rajojallāni dhārentā, kathaṃ kāhanti dārakā.
1856.
『『Cāmaramorahatthehi, bījitaṅgā sukhedhitā [sukhe ṭhitā (syā. pī.)];
Phuṭṭhā ḍaṃsehi makasehi, kathaṃ kāhanti dārakā』』.
1857.
『『Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
Mā deva paridevesi, mā ca tvaṃ vimano ahu;
Yathā mayaṃ bhavissāma, tathā hessanti dārakā.
1858.
『『Idaṃ vatvāna pakkāmi, maddī sabbaṅgasobhanā;
Sivimaggena anvesi, putte ādāya lakkhaṇā』』.
1859.
Tato vessantaro rājā, dānaṃ datvāna khattiyo;
Pitu mātu ca vanditvā, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ.
1860.
Catuvāhiṃ rathaṃ yuttaṃ, sīghamāruyha sandanaṃ;
Ādāya puttadārañca, vaṅkaṃ pāyāsi pabbataṃ.
1861.
Tato vessantaro rājā, yenāsi bahuko jano;
『『Āmanta kho taṃ gacchāma, arogā hontu ñātayo』』.
1862.
『『Iṅgha maddi nisāmehi, rammarūpaṃva dissati;
Āvāsaṃ siviseṭṭhassa, pettikaṃ bhavanaṃ mama』』.
1863.
『『Taṃ brāhmaṇā anvagamuṃ, te naṃ asse ayācisuṃ;
Yācito paṭipādesi, catunnaṃ caturo haye』』』.
1864.
『『Iṅgha maddi nisāmehi, cittarūpaṃva dissati;
Migarohiccavaṇṇena, dakkhiṇassā vahanti maṃ』』.
1865.
『『Athettha pañcamo āgā, so taṃ rathamayācatha;
Tassa taṃ yācitodāsi, na cassupahato mano.
1866.
『『Tato vessantaro rājā, oropetvā [otāretvā (ka.)] sakaṃ janaṃ;
Assāsayi assarathaṃ, brāhmaṇassa dhanesino』』.
1867.
『『Tvaṃ maddi kaṇhaṃ gaṇhāhi, lahu esā kaniṭṭhikā;
Ahaṃ jāliṃ gahessāmi, garuko bhātiko hi so』』.
1868.
『『Rājā kumāramādāya, rājaputtī ca dārikaṃ;
Sammodamānā pakkāmuṃ, aññamaññaṃ piyaṃvadā』』.
Dānakaṇḍaṃ nāma.
Vanapavesanaṃ
1869.
『『Yadi keci manujā enti, anumagge paṭipathe;
Maggaṃ te paṭipucchāma, kuhiṃ vaṅkatapabbato.
1870.
『『Te tattha amhe passitvā, kalunaṃ paridevayuṃ;
Dukkhaṃ te paṭivedenti, dūre vaṅkatapabbato』』.
1845. "她們的心如何,女人真是易悅; 在丈夫受苦時,還想著自己樂。 1846. "當這位大國王,錫毗國繁榮者離去; 我要跟隨他去,因他給我一切所欲。" 1847. 大王對全身美麗,的瑪蒂說道: "這兩個幼小子,札利與干哈基那; 美人啊留下他們,讓我們來撫養。" 1848. 那位全身美麗的,瑪蒂公主回答: "陛下這兩個孩子,札利與干哈基那; 他們是我摯愛,在林中慰我心。" 1849. 那位錫毗國繁榮,大王對她說道: "習慣吃精米飯,配上清潔肉湯; 改吃樹上果實,這孩子怎能受? 1850. "習慣用百兩價,金製百王缽食; 改在樹葉上吃,這孩子怎能受? 1851. "習慣穿迦屍衣,細麻與絲綢衣; 改穿粗麻布衣,這孩子怎能受? 1852. "習慣乘轎子行,或是坐車出行; 改為步行奔走,這孩子怎能受? 1853. "習慣睡尖頂室,無風有門閂中; 改睡樹根之下,這孩子怎能受? 1854. "習慣睡華麗床,鋪設毛毯錦緞; 改睡草墊之上,這孩子怎能受? 1855. "習慣涂香料和,沉香與檀香粉; 改染塵土污垢,這孩子怎能受? 1856. "習慣用拂塵扇,舒適安樂成長; 改受虻蚊叮咬,這孩子怎能受?" 1857. 那位全身美麗的,瑪蒂公主回答: "陛下請勿悲傷,也不要憂慮憂; 我們將如何過,孩子們就如何。 1858. 說完這些話后,全身美麗瑪蒂; 帶著兩個孩子,尋錫毗道而行。" 1859. 於是韋山達羅,這位剎帝利王; 佈施完畢之後,向父母禮拜繞。 1860. 駕著四馬之車,迅速登上戰車; 帶著妻子兒女,往彎山方向去。 1861. 於是韋山達羅,對眾多人說道: "向你們告別去,愿親族平安好。" 1862. "瑪蒂請你看,多麼美麗景象; 這是錫毗最勝,我祖先的住處。" 1863. "婆羅門跟隨他,向他乞求馬匹; 他應其所求,將四馬贈四人。" 1864. "瑪蒂請你看,多麼美麗景象; 像米伽羅喜的,柴馬馱著我行。" 1865. "這時第五人來,向他乞求戰車; 他應其所求,心中毫無懊惱。 1866. 於是韋山達羅,讓親人下戰車; 把車連同馬匹,贈予求財婆羅門。" 1867. "瑪蒂你抱干哈,她是小女兒輕; 我來抱著札利,因他是長子重。" 1868. 國王抱著王子,王妃抱著公主; 彼此說著愛語,和睦一同前行。 佈施品完 入林品 1869. "如果有人來此,在路上相遇時; 我們問路於他,彎山在何方向。 1870. "那些人見我們,都悲傷地哭泣; 告訴我們痛苦,彎山路途遠。"
1871.
『『Yadi passanti pavane, dārakā phaline [phalite (sī. syā. pī.)] dume;
Tesaṃ phalānaṃ hetumhi, uparodanti dārakā.
1872.
『『Rodante dārake disvā, ubbiddhā [ubbiggā (sī. syā. pī.)] vipulā dumā;
Sayamevonamitvāna, upagacchanti dārake.
1873.
『『Idaṃ accherakaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
Sādhukāraṃ pavattesi, maddī sabbaṅgasobhanā.
1874.
『『Accheraṃ vata lokasmiṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
Vessantarassa tejena, sayamevonatā dumā』』.
1875.
『『Saṅkhipiṃsu pathaṃ yakkhā, anukampāya dārake;
Nikkhantadivaseneva, cetaraṭṭhaṃ upāgamuṃ』』.
1876.
『『Te gantvā dīghamaddhānaṃ, cetaraṭṭhaṃ upāgamuṃ;
Iddhaṃ phītaṃ janapadaṃ, bahumaṃsasurodanaṃ』』.
1877.
『『Cetiyo parivāriṃsu, disvā lakkhaṇamāgataṃ;
Sukhumālī vata ayyā, pattikā paridhāvati.
1878.
『『Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca;
Sājja maddī araññasmiṃ, pattikā paridhāvati』』.
1879.
『『Taṃ disvā cetapāmokkhā, rodamānā upāgamuṃ;
Kacci nu deva kusalaṃ, kacci deva anāmayaṃ;
Kacci pitā arogo te, sivīnañca anāmayaṃ.
1880.
『『Ko te balaṃ mahārāja, ko nu te rathamaṇḍalaṃ;
Anassako arathako, dīghamaddhānamāgato;
Kaccāmittehi pakato, anuppattosimaṃ disaṃ』』.
1881.
『『Kusalañceva me samma, atho samma anāmayaṃ;
Atho pitā arogo me, sivīnañca anāmayaṃ.
1882.
『『Ahañhi kuñjaraṃ dajjaṃ, īsādantaṃ urūḷhavaṃ;
Khettaññuṃ sabbayuddhānaṃ, sabbasetaṃ gajuttamaṃ.
1883.
『『Paṇḍukambalasañchannaṃ, pabhinnaṃ sattumaddanaṃ;
Dantiṃ savāḷabījaniṃ, setaṃ kelāsasādisaṃ.
1884.
『『Sasetacchattaṃ saupādheyyaṃ, sāthappanaṃ sahatthipaṃ;
Aggayānaṃ rājavāhiṃ, brāhmaṇānaṃ adāsahaṃ.
1885.
『『Tasmiṃ me sivayo kuddhā, pitā cupahatomano;
Avaruddhasi maṃ rājā, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ;
Okāsaṃ sammā jānātha, vane yattha vasāmase』』.
1886.
『『Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
1887.
『『Sākaṃ bhisaṃ madhuṃ maṃsaṃ, suddhaṃ sālinamodanaṃ;
Paribhuñja mahārāja, pāhuno nosi āgato』』.
1888.
『『Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
Avaruddhasi maṃ rājā, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ;
Okāsaṃ sammā jānātha, vane yattha vasāmase』』.
1889.
『『Idheva tāva acchassu, cetaraṭṭhe rathesabha;
Yāva cetā gamissanti, rañño santika yācituṃ.
1890.
『『Nijjhāpetuṃ mahārājaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
Taṃ taṃ cetā purakkhatvā, patītā laddhapaccayā;
Parivāretvāna gacchanti, evaṃ jānāhi khattiya』』.
1891.
『『Mā vo ruccittha gamanaṃ, rañño santika yācituṃ;
Nijjhāpetuṃ mahārājaṃ, rājāpi tattha nissaro.
1892.
『『Accuggatā hi sivayo, balaggā negamā ca ye;
Te vidhaṃsetumicchanti, rājānaṃ mama kāraṇā』』.
1893.
『『Sace esā pavattettha, raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaḍḍhana;
Idheva rajjaṃ kārehi, cetehi parivārito.
1894.
『『Iddhaṃ phītañcidaṃ raṭṭhaṃ, iddho janapado mahā;
Matiṃ karohi tvaṃ deva, rajjassa manusāsituṃ』』.
1895.
『『Na me chando mati atthi, rajjassa anusāsituṃ;
Pabbājitassa raṭṭhasmā, cetaputtā suṇātha me.
1896.
『『Atuṭṭhā sivayo āsuṃ, balaggā negamā ca ye;
Pabbājitassa raṭṭhasmā, cetā rajjebhisecayuṃ.
1871. "如果在樹林中,看見果實纍纍; 孩子們爲了果,就會哭泣不已。 1872. "看見孩子們哭,高大的樹枝條; 就自動彎下來,靠近這些孩子。 1873. "見此奇妙之事,令人毛骨悚然; 全身美麗瑪蒂,發出讚歎之聲。 1874. "世間真奇妙,令人毛骨悚然; 因韋山達羅力,樹枝自動彎下。" 1875. "夜叉們縮短路,憐憫這些孩子; 就在離開當天,到達支陀國境。" 1876. "他們走了很遠,到達支陀國境; 那是富庶之地,肉食米飯豐盛。" 1877. "支陀人圍觀著,見美人到來說: '這位貴人嬌嫩,如今卻要步行。 1878. "'從前乘轎子行,或是坐車出行; 今日瑪蒂卻在,林中徒步而行。'" 1879. "見此支陀首領,哭泣著來接近: '陛下可安好?陛下無病否? 你父王安康否?錫毗人平安否? 1880. "'大王你的軍隊,你的戰車在哪? 無馬也無車,走了如此遠路; 是否受敵所害,來到這方向?'" 1881. "'朋友我很好,也無病痛憂; 父王也安康,錫毗人平安。 1882. "'我曾佈施象,有長牙高大; 熟知戰場事,全白最上象。 1883. "'身披紅毯飾,發情能破敵; 有牙持拂塵,白如開拉薩山。 1884. "'有白傘裝具,有象夫調教; 王家最佳乘,佈施婆羅門。 1885. "'為此錫毗怒,父王也傷心; 國王已囚我,我去彎山處; 朋友請指示,林中何處住。'" 1886. "'歡迎大王來,來得正是時; 您是我們主,有何需請說。 1887. "'蔬菜蓮藕蜜,肉食與米飯; 請享用大王,您是貴賓至。'" 1888. "'施與已領受,一切皆表敬; 國王已囚我,我去彎山處; 朋友請指示,林中何處住。'" 1889. "'請暫且留此,車王支陀國; 待支陀人去,向王請願時。 1890. "'說服大國王,錫毗國繁榮; 支陀人擁戴,歡喜有依靠; 環繞您而行,剎帝利請知。'" 1891. "'不要去請願,向王求情事; 說服大國王,王也無權力。 1892. "'錫毗人勢大,軍民皆強盛; 他們要毀滅,國王因我故。'" 1893. "'若此事如此,國家繁榮者; 就在此為王,受支陀環繞。 1894. "'此國很富庶,人民眾繁榮; 請您作決定,統治此王國。'" 1895. "'我無心無意,要統治王國; 被逐出國者,支陀子聽我。 1896. "'錫毗人不滿,軍民皆強盛; 我被逐出國,支陀要立王。
1897.
『『Asammodiyampi vo assa, accantaṃ mama kāraṇā;
Sivīhi bhaṇḍanañcāpi, viggaho me na ruccati.
1898.
『『Athassa bhaṇḍanaṃ ghoraṃ, sampahāro anappako;
Ekassa kāraṇā mayhaṃ, hiṃseyya bahuko jano.
1899.
『『Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
Avaruddhasi maṃ rājā, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ;
Okāsaṃ sammā jānātha, vane yattha vasāmase』』.
1900.
『『Taggha te mayamakkhāma, yathāpi kusalā tathā;
Rājisī yattha sammanti, āhutaggī samāhitā.
1901.
『『Esa selo mahārāja, pabbato gandhamādano;
Yattha tvaṃ saha puttehi, saha bhariyāya cacchasi.
1902.
『『Taṃ cetā anusāsiṃsu, assunettā rudaṃmukhā;
Ito gaccha mahārāja, ujuṃ yenuttarā mukho.
1903.
『『Atha dakkhisi bhaddante, vepullaṃ nāma pabbataṃ;
Nānādumagaṇākiṇṇaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ.
1904.
『『Tamatikkamma bhaddante, atha dakkhisi āpagaṃ;
Nadiṃ ketumatiṃ nāma, gambhīraṃ girigabbharaṃ.
1905.
『『Puthulomamacchākiṇṇaṃ, supatitthaṃ mahodakaṃ;
Tattha nhatvā pivitvā ca, assāsetvā saputtake.
1906.
『『Atha dakkhisi bhaddante, nigrodhaṃ madhupipphalaṃ;
Rammake sikhare jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ.
1907.
『『Atha dakkhisi bhaddante, nāḷikaṃ nāma pabbataṃ;
Nānādijagaṇākiṇṇaṃ, selaṃ kimpurisāyutaṃ.
1908.
『『Tassa uttarapubbena, mucalindo nāma so saro;
Puṇḍarīkehi sañchanno, setasogandhikehi ca.
1909.
『『So vanaṃ meghasaṅkāsaṃ, dhuvaṃ haritasaddalaṃ;
Sīhovāmisapekkhīva vanasaṇḍaṃ vigāhaya;
Puppharukkhehi sañchannaṃ, phalarukkhehi cūbhayaṃ.
1910.
『『Tattha bindussarā vaggū, nānāvaṇṇā bahū dijā;
Kūjantamupakūjanti, utusaṃpupphite dume.
1911.
『『Gantvā girividuggānaṃ, nadīnaṃ pabhavāni ca;
So addasa [dakkhasi (sī. pī.)] pokkharaṇiṃ, karañjakakudhāyutaṃ.
1912.
『『Puthulomamacchākiṇṇaṃ, supatitthaṃ mahodakaṃ;
Samañca caturaṃsañca, sāduṃ appaṭigandhiyaṃ.
1913.
『『Tassā uttarapubbena, paṇṇasālaṃ amāpaya;
Paṇṇasālaṃ amāpetvā, uñchācariyāya īhatha』』.
Vanapavesanaṃ nāma.
Jūjakapabbaṃ
1914.
『『Ahu vāsī kaliṅgesu, jūjako nāma brāhmaṇo;
Tassāsi daharā bhariyā, nāmenāmittatāpanā.
1915.
『『Tā naṃ tattha gatāvocuṃ, nadiṃ udakahāriyā;
Thiyo naṃ paribhāsiṃsu, samāgantvā kutūhalā.
1916.
『『Amittā nūna te mātā, amitto nūna te pitā;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
1917.
『『Ahitaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
1918.
『『Amittā vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
1919.
『『Dukkaṭaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
1920.
『『Pāpakaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
1921.
『『Amanāpaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
1922.
『『Amanāpavāsaṃ vasi, jiṇṇena patinā saha [evaṃ dahariyā satī (sī. pī.)];
Yā tvaṃ vasasi jiṇṇassa, mataṃ te jīvitā varaṃ.
1923.
『『Na hi nūna tuyhaṃ kalyāṇi, pitā mātā ca sobhane;
Aññaṃ bhattāraṃ vindiṃsu, ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu;
Evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
1897. "因我而致使,你們不和睦; 與錫毗爭鬥,我不願看到。 1898. "否則將有可怕,爭鬥非小事; 僅因我一人,多人將受害。 1899. "施與已領受,一切皆表敬; 國王已囚我,我去彎山處; 朋友請指示,林中何處住。" 1900. "我們必告訴,如善知此事; 聖王們所住,供火修行處。 1901. "這座山大王,名為香山者; 你將與子女,和妻子同去。 1902. "支陀人指引,淚眼和泣面; 從此去大王,向北直行去。 1903. "吉祥者你將,見毗富羅山; 諸樹林茂盛,涼蔭令人喜。 1904. "越過此山後,吉祥者將見; 名凱圖瑪蒂,深谷中河流。 1905. "魚類多遊動,水深淺灘好; 可在那沐浴,飲水慰子女。 1906. "吉祥者你將,見尼拘律樹; 生於美山頂,涼蔭令人喜。 1907. "吉祥者你將,見那利迦山; 眾鳥群棲息,緊那羅所居。 1908. "其東北方有,名目支臨達; 白蓮覆蓋池,白水蓮芬芳。 1909. "那片如雲林,常綠草地美; 如獅尋食般,進入樹林中; 花樹與果樹,兩種皆繁茂。 1910. "其中美妙音,眾鳥多彩色; 鳴叫相呼應,應季花開時。 1911. "越過山險處,來到河源頭; 將見蓮花池,迦蘭樹環繞。 1912. "大魚多遊動,水深淺灘好; 平坦四方正,清甜無異味。 1913. "在其東北方,建造葉茅舍; 建好葉茅舍,以採集為生。" 入林品完 朱嘉迦品 1914. "有住迦陵伽,名朱嘉迦婆羅門; 他有年輕妻,名為阿密達巴那。 1915. "去那裡取水,在河邊的女子; 聚集來嘲笑,對她出惡語。 1916. "你母定是敵,你父定是敵; 把你這年輕,聰慧女嫁老。 1917. "你的親戚們,私下商量時; 把你這年輕,聰慧女嫁老。 1918. "你的親戚是,仇敵暗商議; 把你這年輕,聰慧女嫁老。 1919. "你的親戚做,錯事暗商議; 把你這年輕,聰慧女嫁老。 1920. "你的親戚做,惡事暗商議; 把你這年輕,聰慧女嫁老。 1921. "你的親戚做,不悅暗商議; 把你這年輕,聰慧女嫁老。 1922. "與老夫同住,生活不如意; 你與老人住,死比活更好。 1923. "美女啊你的,父母定不好; 不尋他良婿,把你這年輕; 聰慧女嫁老。
1924.
『『Duyiṭṭhaṃ te navamiyaṃ, akataṃ aggihuttakaṃ;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
1925.
『『Samaṇe brāhmaṇe nūna, brāhmaṇacariyaparāyaṇe;
Sā tvaṃ loke abhisapi, sīlavante bahussute;
Yā tvaṃ vasasi jiṇṇassa, evaṃ dahariyā satī.
1926.
『『Na dukkhaṃ ahinā daṭṭhaṃ, na dukkhaṃ sattiyā hataṃ;
Tañca dukkhañca tibbañca, yaṃ passe jiṇṇakaṃ patiṃ.
1927.
『『Natthi khiḍḍā natthi rati, jiṇṇena patinā saha;
Natthi allāpasallāpo, jagghitumpi [jagghitampi (sī. pī.)] na sobhati.
1928.
『『Yadā ca daharo daharā, mantayanti [mantayiṃsu (syā. ka.)] rahogatā;
Sabbesaṃ sokā nassanti, ye keci hadayassitā.
1929.
『『Daharā tvaṃ rūpavatī, purisānaṃbhipatthitā;
Gaccha ñātikule accha, kiṃ jiṇṇo ramayissati』』.
1930.
『『Na te brāhmaṇa gacchāmi, nadiṃ udakahāriyā;
Thiyo maṃ paribhāsanti, tayā jiṇṇena brāhmaṇa』』.
1931.
『『Mā me tvaṃ akarā kammaṃ, mā me udakamāhari;
Ahaṃ udakamāhissaṃ, mā bhoti kupitā ahu』』.
1932.
『『Nāhaṃ tamhi kule jātā, yaṃ tvaṃ udakamāhare;
Evaṃ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmahaṃ ghare.
1933.
『『Sace me dāsaṃ dāsiṃ vā, nānayissasi brāhmaṇa;
Evaṃ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmi santike』』.
1934.
『『Natthi me sippaṭhānaṃ vā, dhanaṃ dhaññañca brāhmaṇi;
Kutohaṃ dāsaṃ dāsiṃ vā, ānayissāmi bhotiyā;
Ahaṃ bhotiṃ upaṭṭhissaṃ, mā bhoti kupitā ahu』』.
1935.
『『Ehi te ahamakkhissaṃ, yathā me vacanaṃ sutaṃ;
Esa vessantaro rājā, vaṅke vasati pabbate.
1936.
『『Taṃ tvaṃ gantvāna yācassu, dāsaṃ dāsiñca brāhmaṇa;
So te dassati yācito, dāsaṃ dāsiñca khattiyo』』.
1937.
『『Jiṇṇohamasmi dubbalo [abalo (sī. pī. ka.)], dīgho caddhā suduggamo;
Mā bhoti paṭidevesi, mā ca tvaṃ [mā bhoti (syā. ka.)] vimanā ahu;
Ahaṃ bhotiṃ upaṭṭhissaṃ, mā bhoti kupitā ahu』』.
1938.
『『Yathā agantvā saṅgāmaṃ, ayuddhova parājito;
Evameva tuvaṃ brahme, agantvāva parājito.
1939.
『『Sace me dāsaṃ dāsiṃ vā, nānayissasi brāhmaṇa;
Evaṃ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmahaṃ ghare;
Amanāpaṃ te karissāmi, taṃ te dukkhaṃ bhavissati.
1940.
『『Nakkhatte utupubbesu, yadā maṃ dakkhisilaṅkataṃ;
Aññehi saddhiṃ ramamānaṃ, taṃ te dukkhaṃ bhavissati.
1941.
『『Adassanena mayhaṃ te, jiṇṇassa paridevato;
Bhiyyo vaṅkā ca palitā, bahū hessanti brāhmaṇa』』.
1942.
『『Tato so brāhmaṇo bhīto, brāhmaṇiyā vasānugo;
Aṭṭito kāmarāgena, brāhmaṇiṃ etadabravi』』.
1943.
『『Pātheyyaṃ me karohi tvaṃ, saṃkulyā saguḷāni ca [saṅkulā saṅguḷāni ca (syā.), aṅguḷā sakalāni ca (ka.)];
Madhupiṇḍikā ca sukatāyo, sattubhattañca brāhmaṇi.
1944.
『『Ānayissaṃ methunake, ubho dāsakumārake;
Te taṃ paricarissanti, rattindivamatanditā』』.
1945.
『『Idaṃ vatvā brahmabandhu, paṭimuñci upāhanā;
Tato so mantayitvāna, bhariyaṃ katvā padakkhiṇaṃ.
1946.
『『Pakkāmi so ruṇṇamukho, brāhmaṇo sahitabbato;
Sivīnaṃ nagaraṃ phītaṃ, dāsapariyesanaṃ caraṃ』』.
1947.
『『So tattha gantvā avaca [avacāsi (syā. ka.)], ye tatthāsuṃ samāgatā;
Kuhiṃ vessantaro rājā, kattha passemu khattiyaṃ』』.
1924. "你這九月祭,未好好供祭; 把你這年輕,聰慧女嫁老。 1925. "沙門婆羅門,遵行梵行者; 你在世咒罵,有德多聞者; 你這年輕女,卻與老人住。 1926. "蛇咬的痛苦,劍刺的痛苦; 都不及看見,老夫為夫婿。 1927. "無戲樂無樂,與老夫同住; 無甜言蜜語,連笑都不宜。 1928. "當少年少女,私下相談時; 一切心中苦,都會隨之消。 1929. "你年輕美貌,眾多男子求; 回孃家住吧,老人何能樂?" 1930. "婆羅門我不,去河邊取水; 婦女們嘲笑,你這老婆羅門。" 1931. "別為我做事,別為我取水; 我去取水來,請你別生氣。" 1932. "我非生在你,該取水家中; 婆羅門須知,我不住你家。 1933. "若你不為我,帶來僕婢者; 婆羅門須知,我不留你處。" 1934. "我無技藝處,無財物糧食; 我從何處找,僕婢獻給你; 我來侍奉你,請你別生氣。" 1935. "來我告訴你,如我所聽聞; 韋山達羅王,住在彎山中。 1936. "你去向他求,僕婢婆羅門; 他必應你求,剎帝利賜予。" 1937. "我已老體弱,路遠且難行; 夫人莫悲傷,也莫心憂愁; 我來侍奉你,請你別生氣。" 1938. "如未去戰場,未戰即敗逃; 如是婆羅門,未去即認輸。 1939. "若你不為我,帶來僕婢者; 婆羅門須知,我不住你家; 我要讓你苦,那將是你苦。 1940. "節日季節時,當你見我妝; 與他人歡樂,那將是你苦。 1941. "因見不到我,你這老人哭; 皺紋和白髮,將更多出現。" 1942. 於是婆羅門,怕妻子威脅; 為欲愛所困,對妻子說道: 1943. "為我備路糧,餅乾與糕點; 蜜糖精製品,和炒麵飯食。 1944. "我將帶回來,一對童僕人; 他們將服侍,你日夜不倦。" 1945. 梵種說此後,穿上他鞋子; 然後向妻子,作禮右繞行。 1946. 這守戒梵志,面帶淚離去; 往錫毗繁榮,城尋找僕人。 1947. 他到那裡問,聚集在那人: "韋山達羅王,何處見剎帝利?"
1948.
『『Te janā taṃ avaciṃsu, ye tatthāsuṃ samāgatā;
Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
Pabbājito sakā raṭṭhā, vaṅke vasati pabbate.
1949.
『『Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
Ādāya puttadārañca, vaṅke vasati pabbate』』.
1950.
『『So codito brāhmaṇiyā, brāhmaṇo kāmagiddhimā;
Aghaṃ taṃ paṭisevittha, vane vāḷamigākiṇṇe;
Khaggadīpinisevite.
1951.
『『Ādāya beḷuvaṃ daṇḍaṃ, aggihuttaṃ kamaṇḍaluṃ;
So pāvisi brahāraññaṃ, yattha assosi kāmadaṃ.
1952.
『『Taṃ paviṭṭhaṃ brahāraññaṃ, kokā naṃ parivārayuṃ;
Vikkandi so vippanaṭṭho, dūre panthā apakkami.
1953.
『『Tato so brāhmaṇo gantvā, bhogaluddho asaññato;
Vaṅkassorohaṇe naṭṭhe, imā gāthā abhāsatha』』.
1954.
『『Ko rājaputtaṃ nisabhaṃ, jayantamaparājitaṃ;
Bhaye khemassa dātāraṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
1955.
『『Yo yācataṃ patiṭṭhāsi, bhūtānaṃ dharaṇīriva;
Dharaṇūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
1956.
『『Yo yācataṃ gatī āsi, savantīnaṃva sāgaro;
Sāgarūpamaṃ [udadhūpamaṃ (sī. syā. pī.), tathūpamaṃ (ka.)] mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
1957.
『『Kalyāṇatitthaṃ sucimaṃ, sītūdakaṃ manoramaṃ;
Puṇḍarīkehi sañchannaṃ, yuttaṃ kiñjakkhareṇunā;
Rahadūpamaṃ [sarūpamaṃ (ka.)] mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
1958.
『『Assatthaṃva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
1959.
『『Nigrodhaṃva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
1960.
『『Ambaṃ iva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
1961.
『『Sālaṃ iva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
1962.
『『Dumaṃ iva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
1963.
『『Evañca me vilapato, paviṭṭhassa brahāvane;
Ahaṃ jānanti yo vajjā, nandiṃ so janaye mama.
1964.
『『Evañca me vilapato, paviṭṭhassa brahāvane;
Ahaṃ jānanti yo vajjā, tāya so ekavācāya;
Pasave puññaṃ anappakaṃ』』.
1965.
『『Tassa ceto paṭissosi, araññe luddako caraṃ;
Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
Pabbājito sakā raṭṭhā, vaṅke vasati pabbate.
1966.
『『Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
Ādāya puttadārañca, vaṅke vasati pabbate.
1967.
『『Akiccakārī dummedho, raṭṭhā pavanamāgato;
Rājaputtaṃ gavesanto, bako macchamivodake.
1968.
『『Tassa tyāhaṃ na dassāmi, jīvitaṃ idha brāhmaṇa;
Ayañhi te mayā nunno [mayā』ruḷho (ka.)], saro pissati lohitaṃ.
1969.
『『Siro te vajjhayitvāna, hadayaṃ chetvā sabandhanaṃ;
Panthasakuṇaṃ [bandhasakuṇaṃ (ka.)] yajissāmi, tuyhaṃ maṃsena brāhmaṇa.
1970.
『『Tuyhaṃ maṃsena medena, matthakena ca brāhmaṇa;
Āhutiṃ paggahessāmi, chetvāna hadayaṃ tava.
1971.
『『Taṃ me suyiṭṭhaṃ suhutaṃ, tuyhaṃ maṃsena brāhmaṇa;
Na ca tvaṃ rājaputtassa, bhariyaṃ putte ca nessasi』』.
1948. 那些聚集人,回答他說道: "你們婆羅門,因他過度施; 驅逐此剎帝利,出自己國土,住在彎山中。 1949. "你們婆羅門,因他過度施; 帶著妻兒去,住在彎山中。" 1950. 被妻子催促,貪慾婆羅門; 承受此痛苦,入野獸林中; 劍齒虎出沒。 1951. 手持木棒和,聖火水瓶去; 他進大森林,聞說施愿者。 1952. 他入大森林,烏鴉群圍他; 迷失路驚叫,遠離正道去。 1953. 於是婆羅門,貪利無節制; 彎山路迷失,說出這些偈: 1954. "誰知人中牛,勝利永不敗; 施予畏者安,韋山達羅王? 1955. "如大地承載,一切眾生者; 如大地之王,誰知韋山達? 1956. "如海納百川,為求者歸依; 如海洋之王,誰知韋山達? 1957. "如清凈水池,涼水令人喜; 白蓮花遍覆,花粉香飄散; 如水池之王,誰知韋山達? 1958. "如路邊菩提,涼蔭令人喜; 疲倦者憩息,倦者得庇護; 如此之大王,誰知韋山達? 1959. "如路邊榕樹,涼蔭令人喜; 疲倦者憩息,倦者得庇護; 如此之大王,誰知韋山達? 1960. "如路邊芒果,涼蔭令人喜; 疲倦者憩息,倦者得庇護; 如此之大王,誰知韋山達? 1961. "如路邊沙羅,涼蔭令人喜; 疲倦者憩息,倦者得庇護; 如此之大王,誰知韋山達? 1962. "如路邊大樹,涼蔭令人喜; 疲倦者憩息,倦者得庇護; 如此之大王,誰知韋山達? 1963. "當我如此嘆,入大林之時; 若有人告我,他知在何處; 必讓我歡喜。 1964. "當我如此嘆,入大林之時; 若有人告我,他知在何處; 僅此一言語,必得無量福。" 1965. 獵人聞此語,林中他對答: "你們婆羅門,因他過度施; 驅逐此剎帝利,出自己國土,住在彎山中。 1966. "你們婆羅門,因他過度施; 帶著妻兒去,住在彎山中。 1967. "做不該做事,愚者入林來; 尋找王子去,如鷺覓水魚。 1968. "我不會讓你,活命婆羅門; 我射出此箭,必飲你鮮血。 1969. "砍下你頭顱,割斷你心臟; 用你的肉獻,祭給路神鳥。 1970. "用你肉脂肪,和你的頭顱; 割下你心臟,作為祭品獻。 1971. "用你肉祭祀,定是好祭品; 你不能帶走,王子妻兒去。"
1972.
『『Avajjho brāhmaṇo dūto, cetaputta suṇohi me;
Tasmā hi dūtaṃ na hanti, esa dhammo sanantano.
1973.
『『Nijjhattā sivayo sabbe, pitā naṃ daṭṭhumicchati;
Mātā ca dubbalā tassa, acirā cakkhūni jīyare.
1974.
『『Tesāhaṃ pahito dūto, cetaputta suṇohi me;
Rājaputtaṃ nayissāmi, yadi jānāsi saṃsa me.
『『Piyassa me piyo dūto, puṇṇapattaṃ dadāmi te』』;
1975.
『『Imañca madhuno tumbaṃ, migasatthiñca brāhmaṇa;
Tañca te desamakkhissaṃ, yattha sammati kāmado』』.
Jūjakapabbaṃ nāma.
Cūḷavanavaṇṇanā
1976.
『『Esa selo mahābrahme, pabbato gandhamādano;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
1977.
『『Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca [āsaṭañca (ka.)] masaṃ jaṭaṃ;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
1978.
『『Ete nīlā padissanti, nānāphaladharā dumā;
Uggatā abbhakūṭāva, nīlā añjanapabbatā.
1979.
『『Dhavassakaṇṇā khadirā, sālā phandanamāluvā;
Sampavedhanti vātena, sakiṃ pītāva māṇavā.
1980.
『『Upari dumapariyāyesu, saṅgītiyova suyyare;
Najjuhā kokilasaṅghā [kokilā siṅghā (ka.)], sampatanti dumā dumaṃ.
1981.
『『Avhayanteva gacchantaṃ, sākhāpattasamīritā;
Ramayanteva āgantaṃ, modayanti nivāsinaṃ;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
1982.
『『Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
1983.
『『Ambā kapitthā panasā, sālā jambū vibhītakā;
Harītakī āmalakā, assatthā badarāni ca.
1984.
『『Cārutimbarukkhā cettha, nigrodhā ca kapitthanā;
Madhumadhukā thevanti, nīce pakkā cudumbarā.
1985.
『『Pārevatā bhaveyyā ca, muddikā ca madhutthikā;
Madhuṃ anelakaṃ tattha, sakamādāya bhuñjare.
1986.
『『Aññettha pupphitā ambā, aññe tiṭṭhanti dovilā;
Aññe āmā ca pakkā ca, bhekavaṇṇā tadūbhayaṃ.
1987.
『『Athettha heṭṭhā puriso, ambapakkāni gaṇhati;
Āmāni ceva pakkāni, vaṇṇagandharasuttame.
1988.
『『Ateva me acchariyaṃ, hiṅkāro paṭibhāti maṃ;
Devānamiva āvāso, sobhati nandanūpamo.
1989.
『『Vibhedikā nāḷikerā, khajjurīnaṃ brahāvane;
Mālāva ganthitā ṭhanti, dhajaggāneva dissare;
Nānāvaṇṇehi puppheti, nabhaṃ tārācitāmiva.
1990.
『『Kuṭajī kuṭṭhatagarā, pāṭaliyo ca pupphitā;
Punnāgā giripunnāgā, koviḷārā ca pupphitā.
1991.
『『Uddālakā somarukkhā, agaruphalliyā [agarubhalliyā (sī. syā. pī.)] bahū;
Puttajīvā [puṭajīvā (ka.)] ca kakudhā, asanā cettha pupphitā.
1992.
『『Kuṭajā salaḷā nīpā [nimbā (ka.)], kosambā labujā dhavā;
Sālā ca pupphitā tattha, palālakhalasannibhā.
1993.
『『Tassāvidūre pokkharaṇī, bhūmibhāge manorame;
Padumuppalasañchannā, devānamiva nandane.
1994.
『『Athettha puppharasamattā, kokilā mañjubhāṇikā;
Abhinādenti pavanaṃ, utusampupphite dume.
1995.
『『Bhassanti makarandehi, pokkhare pokkhare madhū;
Athettha vātā vāyanti, dakkhiṇā atha pacchimā;
Padumakiñjakkhareṇūhi, okiṇṇo hoti assamo.
1996.
『『Thūlā siṅghāṭakā cettha, saṃsādiyā pasādiyā [saṃsāriyā pasāriyā (ka.)];
Macchakacchapabyāviddhā, bahū cettha mupayānakā;
Madhuṃ bhisehi savati, khirasappimuḷālibhi.
1972. "婆羅門使者,不可殺支陀子聽我; 因此不殺使,這是古老法。 1973. "錫毗人已悟,父親想見他; 他母親衰弱,雙目將失明。 1974. "我是他們使,支陀子聽我; 我要帶王子,若知請告我。" "親者之使者,我贈滿缽你; 1975. "此蜜葫蘆和,獸大腿婆羅門; 我為你指明,施愿者所居。" 朱嘉迦品完 小林品描寫 1976. "這山大梵志,名為香醉山; 韋山達羅王,與子女居此。 1977. "他著婆羅門,裝束蓬頭垢; 身披獸皮衣,地上拜聖火。 1978. "那些藍樹木,結著各種果; 如雲峰聳立,藍如眼影山。 1979. "達瓦薩卡納,刺槐沙羅藤; 風吹皆搖動,如醉少年般。 1980. "在樹枝之上,聽聞歌聲似; 那朱哈鳥群,飛躍樹與樹。 1981. "風吹葉與枝,似在呼往者; 歡迎新來者,喜悅居住者; 韋山達羅王,與子女居此。 1982. "他著婆羅門,裝束蓬頭垢; 身披獸皮衣,地上拜聖火。 1983. "芒果木蘋果,麵包樹沙羅; 蒲桃訶黎勒,菩提棗樹果。 1984. "美麗鐵木樹,榕樹和木蘋; 滴著甜蜜汁,熟透的無花果。 1985. "鴿子婆維亞,葡萄和蜜果; 清凈之蜂蜜,採摘來食用。 1986. "這邊芒果花,那邊多維拉; 又有生熟果,兩種蛙色果。 1987. "那下面的人,採摘熟芒果; 生熟兩種果,色香味俱佳。 1988. "此實令我驚,歡呼聲震撼; 如諸天居處,美如喜園般。 1989. "比比提椰子,棗林大樹中; 如花環相連,如旗頂可見; 種種色花開,如星布天空。 1990. "山丁花塔格,喇叭花盛開; 龍樹山龍樹,波羅樹開花。 1991. "優達拉卡樹,索馬沉香多; 子命活迦庫,阿薩那花開。 1992. "山丁沙拉拉,尼巴科桑巴; 沙羅樹開花,如稻草堆般。 1993. "不遠處蓮池,地勢令人喜; 蓮花遍覆蓋,如諸天喜園。 1994. "飽享花蜜的,杜鵑聲優美; 飛鳴林中樹,應季花開時。 1995. "每朵蓮花上,花蜜正滴落; 南風和西風,輕輕吹過時; 蓮粉紛飛落,遍撒庵室中。 1996. "這裡喇叭蓮,桑莎迪雅花; 魚龜來往游,許多小船形; 蓮莖流蜜汁,如乳酪優曇。
1997.
『『Surabhī taṃ vanaṃ vāti, nānāgandhasamoditaṃ [nānāgandhasameritaṃ (sī. syā. pī.)];
Sammaddateva [samodateva (ka.)] gandhena, pupphasākhāhi taṃ vanaṃ;
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā.
1998.
『『Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā;
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
1999.
『『Nandikā jīvaputtā ca, jīvaputtā piyā ca no;
Piyā puttā piyā nandā, dijā pokkharaṇīgharā.
2000.
『『Mālāva ganthitā ṭhanti, dhajaggāneva dissare;
Nānāvaṇṇehi pupphehi, kusaleheva suganthitā [suganthikā (sī. pī.)];
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
2001.
『『Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati』』.
2002.
『『Idañca me sattubhattaṃ, madhunā paṭisaṃyutaṃ;
Madhupiṇḍikā ca sukatāyo, sattubhattaṃ dadāmi te』』.
2003.
『『Tuyheva sambalaṃ hotu, nāhaṃ icchāmi sambalaṃ;
Itopi brahme gaṇhāhi, gaccha brahme yathāsukhaṃ.
2004.
『『Ayaṃ ekapadī eti, ujuṃ gacchati assamaṃ;
Isīpi accuto tattha, paṅkadanto rajassiro;
Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ.
2005.
『『Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati;
Taṃ tvaṃ gantvāna pucchassu, so te maggaṃ pavakkhati』』.
2006.
Idaṃ sutvā brahmabandhu, cetaṃ katvā padakkhiṇaṃ;
Udaggacitto pakkāmi, yenāsi accuto isi.
Cūḷavanavaṇṇanā.
Mahāvanavaṇṇanā
2007.
Gacchanto so bhāradvājo, addassa accutaṃ isiṃ;
Disvāna taṃ bhāradvājo, sammodi isinā saha.
2008.
『『Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
Kacci uñchena yāpesi, kacci mūlaphalā bahū.
2009.
『『Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati』』.
2010.
『『Kusalañceva me brahme, atho brahme anāmayaṃ;
Atho uñchena yāpemi, atho mūlaphalā bahū.
2011.
『『Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā mayhaṃ na vijjati.
2012.
『『Bahūni vassapūgāni, assame vasato mama;
Nābhijānāmi uppannaṃ, ābādhaṃ amanoramaṃ.
2013.
『『Svāgataṃ te mahābrahme, atho te adurāgataṃ;
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.
2014.
『『Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṃ varaṃ.
2015.
『『Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
Tato piva mahābrahme, sace tvaṃ abhikaṅkhasi』』.
2016.
『『Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
Sañjayassa sakaṃ puttaṃ, sivīhi vippavāsitaṃ;
Tamahaṃ dassanamāgato, yadi jānāsi saṃsa me』』.
2017.
『『Na bhavaṃ eti puññatthaṃ, sivirājassa dassanaṃ;
Maññe bhavaṃ patthayati, rañño bhariyaṃ patibbataṃ;
Maññe kaṇhājinaṃ dāsiṃ, jāliṃ dāsañca icchasi.
2018.
『『Atha vā tayo mātāputte, araññā netumāgato;
Na tassa bhogā vijjanti, dhanaṃ dhaññañca brāhmaṇa』』.
2019.
『『Akuddharūpohaṃ bhoto [bhoto (sī. pī.)], nāhaṃ yācitumāgato;
Sādhu dassanamariyānaṃ, sannivāso sadā sukho.
2020.
『『Adiṭṭhapubbo sivirājā, sivīhi vippavāsito;
Tamahaṃ dassanamāgato, yadi jānāsi saṃsa me』』.
2021.
『『Esa selo mahābrahme, pabbato gandhamādano;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
1997. "此林香氣溢,種種香交融; 樹枝花散發,香氣遍林中; 蜜蜂隨花香,四處發嗡聲。 1998. "這裡有眾鳥,種種色雙生; 與妻同歡樂,互相啼鳴聲。 1999. "難提卡鳥和,活子鳥我愛; 愛子鳥愛難,雙生蓮池居。 2000. "如花環相連,如旗頂可見; 種種色花開,巧工編織般; 韋山達羅王,與子女居此。 2001. "他著婆羅門,裝束蓬頭垢; 身披獸皮衣,地上拜聖火。" 2002. "這是我炒麵,與蜜一起食; 和精製蜜團,炒麵贈與你。" 2003. "路糧留給你,我不需路糧; 從這裡拿去,去吧隨你意。 2004. "這是一條路,直通庵室去; 那裡有仙人,阿丘達牙白; 身著婆羅門,裝束蓬頭垢。 2005. "身披獸皮衣,地上拜聖火; 你去問問他,他會指路你。" 2006. 梵種聞此言,右繞支陀人; 心情甚歡喜,往阿丘達去。 小林品描寫完 大林品描寫 2007. 那婆羅豆婆,見到阿丘達; 見此婆羅豆,與仙人問候。 2008. "尊者可安好,尊者無病否? 採集可維生,根果可多否? 2009. "虻蚊和爬蟲,可還少擾否? 野獸遍林中,可無傷害否?" 2010. "我很好婆羅門,也無病婆羅門; 採集可維生,根果也很多。 2011. "虻蚊和爬蟲,確實擾甚少; 野獸遍林中,未受其傷害。 2012. "多年住此處,庵室安居時; 未曾有生起,不悅之病痛。 2013. "歡迎大梵志,來得正是時; 請進來吉祥,清洗你雙足。 2014. "丁杜卡果和,比亞拉蜜果; 小小諸果實,婆羅門請食。 2015. "這是山洞中,取來的冷水; 大梵志請飲,若你想喝時。" 2016. "施與已領受,一切皆表敬; 珊阇耶之子,被錫毗人逐; 我來要見他,若知請告我。" 2017. "你不為功德,來見錫毗王; 我想你是要,王妃貞淑者; 想要干哈基娜,為婢札利仆。 2018. "或是來森林,帶走母子三; 他已無財富,錢穀婆羅門。" 2019. "我不現憤容,不是來乞求; 見聖者為善,常與共住樂。 2020. "未見錫毗王,被錫毗人逐; 我來要見他,若知請告我。" 2021. "這山大梵志,名為香醉山; 韋山達羅王,與子女居此。
2022.
『『Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
2023.
『『Ete nīlā padissanti, nānāphaladharā dumā;
Uggatā abbhakūṭāva nīlā añjanapabbatā.
2024.
『『Dhavassakaṇṇā khadirā, sālā phandanamāluvā;
Sampavedhanti vātena, sakiṃ pītāva māṇavā.
2025.
『『Upari dumapariyāyesu, saṅgītiyova suyyare;
Najjuhā kokilasaṅghā, sampatanti dumā dumaṃ.
2026.
『『Avhayanteva gacchantaṃ, sākhāpattasamīritā;
Ramayanteva āgantaṃ, modayanti nivāsinaṃ;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
2027.
『『Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
2028.
『『Karerimālā vitatā, bhūmibhāge manorame;
Saddalāharitā bhūmi, na tatthuddhaṃsate rajo.
2029.
『『Mayūragīvasaṅkāsā, tūlaphassasamūpamā;
Tiṇāni nātivattanti, samantā caturaṅgulā.
2030.
『『Ambā jambū kapitthā ca, nīce pakkā cudumbarā;
Paribhogehi rukkhehi, vanaṃ taṃ rativaḍḍhanaṃ.
2031.
『『Veḷuriyavaṇṇasannibhaṃ , macchagumbanisevitaṃ;
Suciṃ sugandhaṃ salilaṃ, āpo tatthapi sandati.
2032.
『『Tassāvidūre pokkharaṇī, bhūmibhāge manorame;
Padumuppalasañchannā, devānamiva nandane.
2033.
『『Tīṇi uppalajātāni, tasmiṃ sarasi brāhmaṇa;
Vicittaṃ nīlānekāni, setā lohitakāni ca.
2034.
『『Khomāva tattha padumā, setasogandhikehi ca;
Kalambakehi sañchanno, mucalindo nāma so saro.
2035.
『『Athettha padumā phullā, apariyantāva dissare;
Gimhā hemantikā phullā, jaṇṇutagghā upattharā.
2036.
『『Surabhī sampavāyanti, vicittapupphasanthatā;
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā.
2037.
『『Athettha udakantasmiṃ, rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa;
Kadambā pāṭalī phullā, koviḷārā ca pupphitā.
2038.
『『Aṅkolā kacchikārā ca, pārijaññā ca pupphitā;
Vāraṇā vayanā [sāyanā (sī. pī.), vuyhanā (syā.)] rukkhā, mucalindamubhato [mucalindamabhito (sī. pī.)] saraṃ.
2039.
『『Sirīsā setapārisā [setavārisā (sī. pī.)], sādhu vāyanti padmakā;
Nigguṇḍī sirīnigguṇḍī [saranigguṇḍī (ka.)], asanā cettha pupphitā.
2040.
『『Paṅgurā [paṅkurā (syā.), paṅgulā (ka.)] bahulā selā, sobhañjanā ca pupphitā;
Ketakā kaṇikārā ca, kanaverā ca pupphitā.
2041.
『『Ajjunā ajjukaṇṇā ca, mahānāmā ca pupphitā;
Supupphitaggā tiṭṭhanti, pajjalanteva kiṃsukā.
2042.
『『Setapaṇṇī sattapaṇṇā, kadaliyo kusumbharā;
Dhanutakkārī pupphehi, sīsapāvaraṇāni ca.
2043.
『『Acchivā sallavā [sabalā (sī.), simalā (pī.)] rukkhā, sallakiyo ca pupphitā;
Setageru ca tagarā, maṃsikuṭṭhā kulāvarā.
2044.
『『Daharā rukkhā ca vuddhā ca, akuṭilā cettha pupphitā;
Assamaṃ ubhato ṭhanti, agyāgāraṃ samantato.
2045.
『『Athettha udakantasmiṃ, bahujāto phaṇijjako;
Muggatiyo karatiyo, sevālasīsakā bahū.
2046.
『『Uddāpavattaṃ [uddhāpavattaṃ (syā. pī.)] ulluḷitaṃ, makkhikā hiṅgujālikā;
Dāsimakañjako [dāsimā koñjako (ka.)] cettha, bahū nīcekaḷambakā.
2047.
『『Elamphurakasañchannā [elambarakasañchannā (sī. pī.), eḷambakehi sañchannā (syā.)], rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa;
Sattāhaṃ dhāriyamānānaṃ, gandho tesaṃ na chijjati.
2022. "他著婆羅門,裝束蓬頭垢; 身披獸皮衣,地上拜聖火。 2023. "那些藍樹木,結著各種果; 如雲峰聳立,藍如眼影山。 2024. "達瓦薩卡納,刺槐沙羅藤; 風吹皆搖動,如醉少年般。 2025. "在樹枝之上,聽聞歌聲似; 那朱哈鳥群,飛躍樹與樹。 2026. "風吹葉與枝,似在呼往者; 歡迎新來者,喜悅居住者; 韋山達羅王,與子女居此。 2027. "他著婆羅門,裝束蓬頭垢; 身披獸皮衣,地上拜聖火。 2028. "卡雷利花環,鋪展令人喜; 青草綠地上,塵土不飛揚。 2029. "如孔雀頸色,柔軟似棉絮; 草長四指高,均勻不過長。 2030. "芒果蒲桃果,木蘋無花果; 皆可供食用,此林增喜樂。 2031. "如琉璃之色,魚群常遊戲; 清凈香水流,流淌于其中。 2032. "不遠處蓮池,地勢令人喜; 蓮花遍覆蓋,如諸天喜園。 2033. "三種蓮花生,此池婆羅門; 彩色與藍色,白色和紅色。 2034. "亞麻般蓮花,白水蓮花開; 卡蘭巴覆蓋,此名目支林達池。 2035. "這裡蓮花開,無邊際可見; 夏冬皆盛開,鋪展至膝深。 2036. "芳香四處飄,各色花散佈; 蜜蜂隨花香,四處發嗡聲。 2037. "在水邊生長,諸樹婆羅門; 卡丹巴花開,喇叭樹盛開。 2038. "安科拉花和,野蘿蔔花開; 瓦拉那瓦亞,樹環目支林達池。 2039. "合歡白花樹,巴德馬香郁; 尼群迪樹和,阿薩那花開。 2040. "潘古拉眾樹,索班加納花; 計達卡花和,黃花楹花開。 2041. "阿朱那樹和,阿朱卡納花; 花開樹梢上,如火焰金樹。 2042. "白葉七葉樹,芭蕉俱孫巴; 弓箭手之花,頭飾花環樹。 2043. "阿契瓦沙拉,沙拉基樹開; 白色訶梨勒,塔嘎拉花開。 2044. "幼樹與老樹,挺直皆開花; 兩旁環庵室,火堂四周圍。 2045. "在那水邊生,眾多香茅草; 綠豆卡拉提,水蘚蘆葦多。 2046. "水面波浪起,蜜蜂如網飛; 達西馬康加,低矮卡蘭巴。 2047. "埃蘭普拉卡,樹立婆羅門; 持續七日久,香氣不消散。
2048.
『『Ubhato saraṃ mucalindaṃ, pupphā tiṭṭhanti sobhanā;
Indīvarehi sañchannaṃ, vanaṃ taṃ upasobhati.
2049.
『『Aḍḍhamāsaṃ dhāriyamānānaṃ, gandho tesaṃ na chijjati;
Nīlapupphī setavārī, pupphitā girikaṇṇikā;
Kalerukkhehi [kaṭerukehi (sī.), kaṭerukkhehi (pī.)] sañchannaṃ, vanaṃ taṃ tulasīhi ca.
2050.
『『Sammaddateva gandhena, pupphasākhāhi taṃ vanaṃ;
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā.
2051.
『『Tīṇi kakkārujātāni, tasmiṃ sarasi brāhmaṇa;
Kumbhamattāni cekāni, murajamattāni tā ubho.
2052.
『『Athettha sāsapo bahuko, nādiyo [nāriyo (ka.)] haritāyuto;
Asī tālāva tiṭṭhanti, chejjā indīvarā bahū.
2053.
『『Apphoṭā suriyavallī ca, kāḷīyā [koḷīyā (ka.)] madhugandhiyā;
Asokā mudayantī ca, vallibho khuddapupphiyo.
2054.
『『Koraṇḍakā anojā ca, pupphitā nāgamallikā [nāgavallikā (sī. pī.)];
Rukkhamāruyha tiṭṭhanti, phullā kiṃsukavalliyo.
2055.
『『Kaṭeruhā ca vāsantī, yūthikā madhugandhiyā;
Niliyā sumanā bhaṇḍī, sobhati padumuttaro.
2056.
『『Pāṭalī samuddakappāsī, kaṇikārā ca pupphitā;
Hemajālāva dissanti, ruciraggi sikhūpamā.
2057.
『『Yāni tāni ca pupphāni, thalajānudakāni ca;
Sabbāni tattha dissanti, evaṃ rammo mahodadhi.
2058.
『『Athassā pokkharaṇiyā, bahukā vārigocarā;
Rohitā naḷapī [naḷape (ka.)] siṅgū, kumbhilā makarā susū.
2059.
『『Madhu ca madhulaṭṭhi ca, tālisā ca piyaṅgukā;
Kuṭandajā bhaddamuttā [unnakā bhaddamuṭṭhā ca (ka.)], setapupphā ca lolupā.
2060.
『『Surabhī ca rukkhā tagarā, bahukā tuṅgavaṇṭakā [tuṅgavallikā (ka.)];
Padmakā naradā kuṭṭhā, jhāmakā ca hareṇukā.
2061.
『『Haliddakā gandhasilā, hiriverā ca guggulā;
Vibhedikā corakā kuṭṭhā, kappurā ca kaliṅgukā.
2062.
『『Athettha sīhabyagghā ca, purisālū ca hatthiyo;
Eṇeyyā pasadā ceva, rohiccā sarabhā migā.
2063.
『『Koṭṭhasuṇā suṇopi ca, tuliyā naḷasannibhā;
Cāmarī calanī laṅghī, jhāpitā makkaṭā picu.
2064.
『『Kakkaṭā kaṭamāyā ca, ikkā goṇasirā bahū;
Khaggā varāhā nakulā, kāḷakettha bahūtaso.
2065.
『『Mahiṃsā soṇasiṅgālā, pampakā ca samantato;
Ākucchā pacalākā ca, citrakā cāpi dīpiyo.
2066.
『『Pelakā ca vighāsādā, sīhā gogaṇisādakā;
Aṭṭhapādā ca morā ca, bhassarā ca kukutthakā.
2067.
『『Caṅkorā kukkuṭā nāgā, aññamaññaṃ pakūjino;
Bakā balākā najjuhā, dindibhā kuñjavājitā [kuñjavādikā (sī. pī.)].
2068.
『『Byagghinasā lohapiṭṭhā, pammakā [pampakā (sī. pī.), cappakā (syā.), pabbakā (ka.)] jīvajīvakā;
Kapiñjarā tittirāyo, kulā ca paṭikutthakā.
2069.
『『Mandālakā celakeṭu, bhaṇḍutittiranāmakā;
Celāvakā piṅgalāyo [piṅgulāyo (sī. pī.)], goṭakā aṅgahetukā.
2070.
『『Karaviyā ca saggā ca, uhuṅkārā ca kukkuhā;
Nānādijagaṇākiṇṇaṃ, nānāsaranikūjitaṃ.
2071.
『『Athettha sakuṇā santi, nīlakā [sāḷikā (ka.)] mañjubhāṇikā;
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
2072.
『『Athettha sakuṇā santi, dijā mañjussarā sitā;
Setacchikuṭā bhadrakkhā, aṇḍajā citrapekhuṇā.
2073.
『『Athettha sakuṇā santi, dijā mañjussarā sitā;
Sikhaṇḍī nīlagīvāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
2048. "目支林達池,兩岸美花立; 青蓮花覆蓋,使林更美麗。 2049. "持續半月久,香氣不消散; 藍花白水蓮,山耳花盛開; 卡雷樹覆蓋,圖拉西遍林。 2050. "樹枝花散發,香氣遍林中; 蜜蜂隨花香,四處發嗡聲。 2051. "三種卡卡魯,生於池婆羅門; 一如缸大小,兩種如鼓形。 2052. "這裡芥子多,青草相伴生; 如棕櫚樹立,青蓮花眾多。 2053. "阿普塔藤和,太陽藤香草; 無憂曼陀羅,小花藤蔓開。 2054. "科蘭達卡花,阿諾迦開放; 藤蔓攀樹上,金樹花盛開。 2055. "卡特魯哈花,雅絲明香馥; 尼利亞素曼,班迪蓮上勝。 2056. "喇叭海棉花,黃花楹盛開; 如金網閃耀,似火焰光明。 2057. "所有這些花,陸地水中生; 皆可在此見,此海如是美。 2058. "又在蓮池中,許多水生物; 羅希塔魚和,鯉魚和角魚; 鱷魚和鯊魚,以及蘇蘇魚。 2059. "蜜和甘草莖,塔利沙香草; 庫丹德佳草,白花和貪草。 2060. "香樹和塔格,多高莖花草; 巴德瑪那拉,達香草哈雷。 2061. "薑黃香石和,生薑古古洛; 比比提草和,香草香附子。 2062. "這裡獅虎和,人獵者象群; 羚羊和黑鹿,野牛陸鹿群。 2063. "籠養狗野狗,圖利亞蘆似; 雪牛和舞者,跳躍猿松鼠。 2064. "蟹和卡塔瑪,蝎多角蛇群; 犀牛野豬鼬,眾多黑色獸。 2065. "水牛狼豺狗,班帕卡遍佈; 阿庫查巴查,花豹和獵豹。 2066. "食腐肉動物,獅子牛群食; 八足獸孔雀,閃亮的公雞。 2067. "昌科拉雞象,互相啼鳴聲; 白鷺和白鶴,丁地巴山雞。 2068. "虎鼻銅背鳥,班瑪卡命鳥; 卡賓加鷓鴣,庫拉反舌鳥。 2069. "曼達拉卡旗,禿鷓鴣名鳥; 切拉瓦卡鳥,平古拉戈塔。 2070. "迦羅頻迦鳥,薩格烏嗚聲; 眾鳥群棲息,各種鳴聲發。 2071. "這裡有藍鳥,發出悅耳音; 與妻同歡樂,互相啼鳴聲。 2072. "這裡有雙生,悅耳白色鳥; 白眼美目鳥,卵生彩羽鳥。 2073. "這裡有雙生,悅耳白色鳥; 孔雀藍頸鳥,互相啼鳴聲。
2074.
『『Kukutthakā kuḷīrakā, koṭṭhā pokkharasātakā;
Kālāmeyyā baliyakkhā, kadambā suvasāḷikā.
2075.
『『Haliddā lohitā setā, athettha nalakā bahū;
Vāraṇā bhiṅgarājā ca, kadambā suvakokilā.
2076.
『『Ukkusā kurarā haṃsā, āṭā parivadentikā;
Pākahaṃsā atibalā, najjuhā jīvajīvakā.
2077.
『『Pārevatā ravihaṃsā, cakkavākā nadīcarā;
Vāraṇābhirudā rammā, ubho kālūpakūjino.
2078.
『『Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā;
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
2079.
『『Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā;
Sabbe mañjū nikūjanti, mucalindamubhatosaraṃ.
2080.
『『Athettha sakuṇā santi, karaviyā nāma te dijā [karavī nāma te dijā (sī. pī.)];
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
2081.
『『Athettha sakuṇā santi, karaviyā nāma te dijā;
Sabbe mañjū nikūjanti, mucalindamubhatosaraṃ.
2082.
『『Eṇeyyapasadākiṇṇaṃ, nāgasaṃsevitaṃ vanaṃ;
Nānālatāhi sañchannaṃ, kadalīmigasevitaṃ.
2083.
『『Athettha sāsapo bahuko [sāmā bahukā (syā. ka.)], nīvāro varako bahu;
Sāli akaṭṭhapāko ca, ucchu tattha anappako.
2084.
『『Ayaṃ ekapadī eti, ujuṃ gacchati assamaṃ;
Khudaṃ [khuddaṃ (syā. ka.)] pipāsaṃ aratiṃ, tattha patto na vindati;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
2085.
『『Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati』』.
2086.
Idaṃ sutvā brahmabandhu, isiṃ katvā padakkhiṇaṃ;
Udaggacitto pakkāmi, yattha vessantaro ahu』』.
Mahāvanavaṇṇanā.
Dārakapabbaṃ
2087.
『『Uṭṭhehi jāli patiṭṭha, porāṇaṃ viya dissati;
Brāhmaṇaṃ viya passāmi, nandiyo mābhikīrare』』.
2088.
『『Ahampi tāta passāmi, yo so brahmāva dissati;
Addhiko viya [atthiko viya (sī. pī.)] āyāti, atithī no bhavissati』』.
2089.
『『Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
2090.
『『Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati』』.
2091.
『『Kusalañceva no brahme, atho brahme anāmayaṃ;
Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.
2092.
『『Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā amhaṃ [mayhaṃ (syā. ka.)] na vijjati』』.
2093.
『『Satta no māse vasataṃ, araññe jīvasokinaṃ [jīvisokinaṃ (syā.)];
Idampi paṭhamaṃ passāma, brāhmaṇaṃ devavaṇṇinaṃ;
Ādāya veḷuvaṃ daṇḍaṃ, aggihuttaṃ kamaṇḍaluṃ.
2094.
『『Svāgataṃ te mahābrahme, atho te adurāgataṃ;
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.
2095.
『『Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṃ varaṃ.
2096.
『『Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
Tato piva mahābrahme, sace tvaṃ abhikaṅkhasi.
2097.
『『Atha tvaṃ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā;
Anuppatto brahāraññaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito』』.
2098.
『『Yathā vārivaho pūro, sabbakālaṃ na khīyati;
Evaṃ taṃ yācitāgacchiṃ, putte me dehi yācito』』.
2099.
『『Dadāmi na vikampāmi, issaro naya brāhmaṇa;
Pāto gatā rājaputtī, sāyaṃ uñchāto ehiti.
2100.
『『Ekarattiṃ vasitvāna, pāto gacchasi brāhmaṇa;
Tassā nhāte upaghāte, atha ne māladhārine.
2074. "公雞和蟹鳥,鸮鳥樸卡拉; 卡拉梅亞和,巴利亞卡丹巴; 和鸚鵡八哥。 2075. "黃色紅白色,眾多的蘆葦; 象鳥和領雀,卡丹巴鸚鵡。 2076. "鷹隼和天鵝,阿塔和鳴鳥; 樸卡天鵝強,那朱哈生命。 2077. "鴿子和太陽鵝,河邊的鴛鴦; 象鳥美鳴聲,晨昏皆啼叫。 2078. "這裡有眾鳥,種種色雙生; 與妻同歡樂,互相啼鳴聲。 2079. "這裡有眾鳥,種種色雙生; 皆發悅耳音,目支林達兩岸。 2080. "這裡有眾鳥,名為迦羅頻; 與妻同歡樂,互相啼鳴聲。 2081. "這裡有眾鳥,名為迦羅頻; 皆發悅耳音,目支林達兩岸。 2082. "羚羊黑鹿群,大象所游處; 藤蔓所覆蓋,芭蕉鹿所居。 2083. "這裡芥子多,尼瓦拉谷豐; 野生稻米和,甘蔗亦不少。 2084. "這是一條路,直通庵室去; 飢渴與不樂,到此皆消失; 韋山達羅王,與子女居此。 2085. "他著婆羅門,裝束蓬頭垢; 身披獸皮衣,地上拜聖火。" 2086. 梵種聞此言,右繞仙人後; 心情甚歡喜,往韋山達羅處。 大林品描寫完 童子品 2087. "起來札利看,似如舊時樣; 我見婆羅門,心生歡喜相。" 2088. "父親我也見,他似婆羅門; 如趕路人來,將成我們客。" 2089. "尊者可安好,尊者無病否? 採集可維生,根果可多否? 2090. "虻蚊和爬蟲,可還少擾否? 野獸遍林中,可無傷害否?" 2091. "我們好婆羅門,也無病婆羅門; 採集可維生,根果也很多。 2092. "虻蚊和爬蟲,確實擾甚少; 野獸遍林中,未受其傷害。" 2093. "七月居此地,林中生活苦; 今初見天人,相似婆羅門; 手持竹杖和,聖火水瓶來。 2094. "歡迎大梵志,來得正是時; 請進來吉祥,清洗你雙足。 2095. "丁杜卡果和,比亞拉蜜果; 小小諸果實,婆羅門請食。 2096. "這是山洞中,取來的冷水; 大梵志請飲,若你想喝時。 2097. "那麼以何因,以何等緣故; 來到大森林,請告訴我知。" 2098. "如河水充滿,永遠不枯竭; 如是我來求,請給我你子。" 2099. "我施不猶豫,你帶去婆羅門; 王女早已去,晚歸採集時。 2100. "住一夜之後,清晨去婆羅門; 待她沐浴后,戴上花環時
2101.
『『Ekarattiṃ vasitvāna, pāto gacchasi brāhmaṇa;
Nānāpupphehi sañchanne, nānāgandhehi bhūsite;
Nānāmūlaphalākiṇṇe, gaccha svādāya brāhmaṇa』』.
2102.
『『Na vāsamabhirocāmi, gamanaṃ mayha ruccati;
Antarāyopi me assa, gacchaññeva rathesabha.
2103.
『『Na hetā yācayogī naṃ, antarāyassa kāriyā;
Itthiyo mantaṃ [itthikāmantaṃ (ka.)] jānanti, sabbaṃ gaṇhanti vāmato.
2104.
『『Saddhāya dānaṃ dadato, māsaṃ adakkhi mātaraṃ;
Antarāyampi sā kayirā, gacchaññeva rathesabha.
2105.
『『Āmantayassu te putte, mā te mātaramaddasuṃ;
Saddhāya dānaṃ dadato, evaṃ puññaṃ pavaḍḍhati.
2106.
『『Āmantayassu te putte, mā te mātaramaddasuṃ;
Mādisassa dhanaṃ datvā, rāja saggaṃ gamissasi』』.
2107.
『『Sace tvaṃ nicchase daṭṭhuṃ, mama bhariyaṃ patibbataṃ;
Ayyakassapi dassehi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
2108.
『『Ime kumāre disvāna, mañjuke piyabhāṇine;
Patīto sumano vitto, bahuṃ dassati te dhanaṃ』』.
2109.
『『Acchedanassa bhāyāmi, rājaputta suṇohi me;
Rājadaṇḍāya maṃ dajjā, vikkiṇeyya haneyya vā;
Jino dhanañca dāse ca, gārayhassa brahmabandhuyā』』.
2110.
『『Ime kumāre disvāna, mañjuke piyabhāṇine;
Dhamme ṭhito mahārājā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
Laddhā pītisomanassaṃ, bahuṃ dassati te dhanaṃ』』.
2111.
『『Nāhaṃ tampi karissāmi, yaṃ maṃ tvaṃ anusāsasi;
Dārakeva ahaṃ nessaṃ, brāhmaṇyā paricārake』』.
2112.
『『Tato kumārā byathitā [byadhitā (sī. pī. ka.)], sutvā luddassa bhāsitaṃ;
Tena tena padhāviṃsu, jālī kaṇhājinā cubho』』.
2113.
『『Ehi tāta piyaputta, pūretha mama pāramiṃ;
Hadayaṃ mebhisiñcetha, karotha vacanaṃ mama.
2114.
『『Yānā nāvā ca me hotha, acalā bhavasāgare;
Jātipāraṃ tarissāmi, santāressaṃ sadevakaṃ』』.
2115.
『『Ehi amma piyadhīti, pūretha mama pāramiṃ [piyā me dānapāramī (syā. ka.)];
Hadayaṃ mebhisiñcetha, karotha vacanaṃ mama.
2116.
『『Yānā nāvā ca me hotha, acalā bhavasāgare;
Jātipāraṃ tarissāmi, uddharissaṃ sadevakaṃ』』.
2117.
『『Tato kumāre ādāya, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho;
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano.
2118.
『『Tato kumāre ādāya, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho;
Brāhmaṇassa adā vitto, puttake dānamuttamaṃ.
2119.
『『Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
Yaṃ kumāre padinnamhi, medanī sampakampatha.
2120.
『『Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
Yaṃ pañjalikato rājā, kumāre sukhavacchite;
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano』』.
2121.
『『Tato so brāhmaṇo luddo, lataṃ dantehi chindiya;
Latāya hatthe bandhitvā, latāya anumajjatha [anupajjatha (ka.)].
2122.
『『Tato so rajjumādāya, daṇḍañcādāya brāhmaṇo;
Ākoṭayanto te neti, sivirājassa pekkhato』』.
2123.
『『Tato kumārā pakkāmuṃ, brāhmaṇassa pamuñciya;
Assupuṇṇehi nettehi, pitaraṃ so udikkhati.
2124.
『『Vedhamassatthapattaṃva, pitu pādāni vandati;
Pitu pādāni vanditvā, idaṃ vacanamabravi.
2125.
『『Ammā ca tāta nikkhantā, tvañca no tāta dassasi;
Yāva ammampi passemu, atha no tāta dassasi.
2126.
『『Ammā ca tāta nikkhantā, tvañca no tāta dassasi;
Mā no tvaṃ tāta adadā, yāva ammāpi etu no;
Tadāyaṃ brāhmaṇo kāmaṃ, vikkiṇātu hanātu vā.
2101. "住一夜之後,清晨去婆羅門; 種種花環繞,各種香莊嚴; 諸多根果處,去帶走婆羅門。" 2102. "我不願住宿,想要即刻走; 恐有意外事,我要走車主。 2103. "這些不適合,乞者有障礙; 女人知咒語,一切從左取。 2104. "信心佈施者,一月未見母; 她會成障礙,我要走車主。 2105. "你可叫你子,勿讓見其母; 信心行佈施,如是福增長。 2106. "你可叫你子,勿讓見其母; 施我這樣人,王當生天界。" 2107. "若你不願見,我貞節妻子; 也請讓祖父,見札利干哈。 2108. "見這兩童子,可愛語溫柔; 歡喜心滿意,必多施財你。" 2109. "我怕被奪去,王子請聽我; 會受王懲罰,賣掉或殺我; 梵種將失去,財富和奴僕。" 2110. "見這兩童子,可愛語溫柔; 大王立正法,錫毗國增長; 得喜悅歡樂,必多施財你。" 2111. "我不會那樣,依你所教導; 我只要童子,伺候婆羅女。" 2112. "於是兩童子,聞獵人言語; 札利干哈吉,四處逃奔走。" 2113. "來吧愛子啊,圓滿我波羅蜜; 灌注我心頭,遵從我言語。 2114. "做我車與船,度生死海中; 我將渡生死,令天人同度。" 2115. "來吧愛女啊,圓滿我波羅蜜; 灌注我心頭,遵從我言語。 2116. "做我車與船,度生死海中; 我將渡生死,提升諸天人。" 2117. "於是取童子,札利干哈吉; 施與婆羅門,錫毗國增長。 2118. "於是取童子,札利干哈吉; 歡喜施最上,佈施與婆羅門。 2119. "那時實可怖,那時毛骨悚; 當施童子時,大地都震動。 2120. "那時實可怖,那時毛骨悚; 王合掌而立,施養育童子; 施與婆羅門,錫毗國增長。" 2121. "那時兇婆羅,用齒咬藤條; 用藤綁其手,用藤抽打他。 2122. "於是婆羅門,取繩又取杖; 邊打邊帶走,錫毗王目視。" 2123. "於是童子去,被婆羅牽走; 淚眼望父親,抬頭凝視他。 2124. "如風搖樹葉,拜父親雙足; 拜父親雙足,說這樣言語。 2125. "母親外出去,父你將施我; 待我見母親,然後再施我。 2126. "母親外出去,父你將施我; 請勿施我們,待母親回來; 任憑婆羅門,買賣或殺害。
2127.
『『Balaṅkapādo [bilaṅkapādo (ka.)] andhanakho [addhanakho (sī. syā. pī.)], atho ovaddhapiṇḍiko [obandhapiṇḍiko (ka.)];
Dīghuttaroṭṭho capalo, kaḷāro bhagganāsako.
2128.
『『Kumbhodaro bhaggapiṭṭhi, atho visamacakkhuko;
Lohamassu haritakeso, valīnaṃ tilakāhato.
2129.
『『Piṅgalo ca vinato ca, vikaṭo ca brahā kharo;
Ajināni ca sannaddho, amanusso bhayānako.
2130.
『『Manusso udāhu yakkho, maṃsalohitabhojano;
Gāmā araññamāgamma, dhanaṃ taṃ tāta yācati.
2131.
『『Nīyamāne pisācena, kiṃ nu tāta udikkhasi;
Asmā nūna te hadayaṃ, āyasaṃ daḷhabandhanaṃ.
2132.
『『Yo no baddhe na jānāsi, brāhmaṇena dhanesinā;
Accāyikena luddena, yo no gāvova sumbhati.
2133.
『『Idheva acchataṃ kaṇhā, na sā jānāti kismiñci;
Migīva khīrasammattā, yūthā hīnā pakandati.
2134.
『『Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
Yañca ammaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
2135.
『『Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
Yañca tātaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
2136.
『『Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati [rujjati (syā. ka.)];
Kaṇhājinaṃ apassantī, kumāriṃ cārudassaniṃ.
2137.
『『So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati;
Kaṇhājinaṃ apassanto, kumāriṃ cārudassaniṃ.
2138.
『『Sā nūna kapaṇā ammā, ciraṃ rucchati assame;
Kaṇhājinaṃ apassantī, kumāriṃ cārudassaniṃ.
2139.
『『So nūna kapaṇo tāto, ciraṃ rucchati assame;
Kaṇhājinaṃ apassanto, kumāriṃ cārudassaniṃ.
2140.
『『Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati;
Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati.
2141.
『『So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati;
Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati.
2142.
『『Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā [sindhuvāritā (bahūsu)];
Vividhāni rukkhajātāni, tāni ajja jahāmase.
2143.
『『Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā;
Vividhāni phalajātāni, tāni ajja jahāmase.
2144.
『『Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṃ sītūdakā [sītodikā (sī. pī.)] nadī;
Yatthassu pubbe kīḷāma, tāni ajja jahāmase.
2145.
『『Vividhāni pupphajātāni, asmiṃ uparipabbate;
Yānassu pubbe dhārema, tāni ajja jahāmase.
2146.
『『Vividhāni phalajātāni, asmiṃ uparipabbate;
Yānassu pubbe bhuñjāma, tāni ajja jahāmase.
2147.
『『Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
Yehissu pubbe kīḷāma, tāni ajja jahāmase』』.
2148.
『『Nīyamānā kumārā te, pitaraṃ etadabravuṃ;
Ammaṃ ārogyaṃ vajjāsi, tvañca tāta sukhī bhava.
2149.
『『Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
Tāni ammāya dajjesi, sokaṃ tehi vinessati.
2150.
『『Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
Tāni ammā udikkhantī, sokaṃ paṭivinessati.
2151.
『『Tato vessantaro rājā, dānaṃ datvāna khattiyo;
Paṇṇasālaṃ pavisitvā, kalunaṃ paridevayi』』.
2152.
『『Kaṃ nvajja chātā tasitā, uparucchanti dārakā;
Sāyaṃ saṃvesanākāle, ko ne dassati bhojanaṃ.
2153.
『『Kaṃ nvajja chātā tasitā, uparucchanti dārakā;
Sāyaṃ saṃvesanākāle, ammā chātamha detha no.
2154.
『『Kathaṃ nu pathaṃ gacchanti, pattikā anupāhanā;
Santā sūnehi pādehi, ko ne hatthe gahessati.
2127. "跛足黑指甲,腹部垂如包; 長上唇輕浮,殘暴鼻破碎。 2128. "腹如瓶背曲,又複目歪斜; 銅須綠色發,皺紋痣縱橫。 2129. "黃眼身彎曲,畸形身粗硬; 身披獸皮衣,如非人可怖。 2130. "是人是夜叉,食肉飲血者; 從村至森林,向你父求財。 2131. "鬼魅正帶走,父親為何視? 你的心必定,堅如鐵鎖鏈。 2132. "不知我們被,貪財婆羅門; 兇殘急迫者,如牛被打擊。 2133. "干哈就在此,她毫無所知; 如飲乳醉鹿,離群而悲鳴。 2134. "這苦不算什,男子能忍受; 不能見母親,那才是大苦。 2135. "這苦不算什,男子能忍受; 不能見父親,那才是大苦。 2136. "可憐母親啊,必定長久苦; 見不到干哈,美麗的少女。 2137. "可憐父親啊,必定長久苦; 見不到干哈,美麗的少女。 2138. "可憐母親啊,長久苦庵室; 見不到干哈,美麗的少女。 2139. "可憐父親啊,長久苦庵室; 見不到干哈,美麗的少女。 2140. "可憐母親啊,必定長久苦; 半夜或夜裡,如河水乾涸。 2141. "可憐父親啊,必定長久苦; 半夜或夜裡,如河水乾涸。 2142. "這些蒲桃樹,維迪沙辛度; 種種樹木生,今日將離別。 2143. "菩提麵包樹,榕樹和木蘋; 種種果實生,今日將離別。 2144. "這些花園立,這清涼河水; 從前遊戲處,今日將離別。 2145. "種種花朵開,在這山頂上; 從前戴花冠,今日將離別。 2146. "種種果實熟,在這山頂上; 從前常食用,今日將離別。 2147. "這些小象馬,這些力壯牛; 從前遊戲伴,今日將離別。" 2148. "被帶走童子,對父親如說; 請代問母安,愿父親安樂。 2149. "這些小象馬,這些力壯牛; 請贈與母親,以解她憂愁。 2150. "這些小象馬,這些力壯牛; 母親看見它,能解除憂愁。 2151. "於是剎帝利,韋山達羅王; 佈施已完成,入葉屋悲泣。" 2152. "今誰飢渴苦,孩童在困擾; 到了睡覺時,誰給他們食。 2153. "今誰飢渴苦,孩童在困擾; 到了睡覺時,餓了母給食。 2154. "如何走道路,赤足無鞋履; 柔嫩的雙足,誰牽他們手。
2155.
『『Kathaṃ nu so na lajjeyya, sammukhā paharaṃ mama;
Adūsakānaṃ puttānaṃ, alajjī vata brāhmaṇo.
2156.
『『Yopi me dāsidāsassa, añño vā pana pesiyo;
Tassāpi suvihīnassa, ko lajjī paharissati.
2157.
『『Vārijasseva me sato, baddhassa kumināmukhe;
Akkosati paharati, piye putte apassato.
2158.
『『Adu cāpaṃ gahetvāna, khaggaṃ bandhiya vāmato;
Ānessāmi sake putte, puttānañhi vadho dukho.
2159.
『『Aṭṭhānametaṃ [addhā hi metaṃ (pī.)] dukkharūpaṃ, yaṃ kumārā vihaññare;
Satañca dhammamaññāya, ko datvā anutappati』』.
2160.
『『Saccaṃ kirevamāhaṃsu, narā ekacciyā idha;
Yassa natthi sakā mātā, yathā natthi [pitā atthi (ka.)] tatheva so.
2161.
『『Ehi kaṇhe marissāma, natthattho jīvitena no;
Dinnamhāti [dinnamhāpi (sī. syā.), dinnamāsi (ka.)] janindena, brāhmaṇassa dhanesino;
Accāyikassa luddassa, yo no gāvova sumbhati.
2162.
『『Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā;
Vividhāni rukkhajātāni, tāni kaṇhe jahāmase.
2163.
『『Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā;
Vividhāni phalajātāni, tāni kaṇhe jahāmase.
2164.
『『Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṃ sītūdakā nadī;
Yatthassu pubbe kīḷāma, tāni kaṇhe jahāmase.
2165.
『『Vividhāni pupphajātāni, asmiṃ uparipabbate;
Yānassu pubbe dhārema, tāni kaṇhe jahāmase.
2166.
『『Vividhāni phalajātāni, asmiṃ uparipabbate;
Yānassu pubbe bhuñjāma, tāni kaṇhe jahāmase.
2167.
『『Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
Yehissu pubbe kīḷāma, tāni kaṇhe jahāmase』』.
2168.
『『Nīyamānā kumārā te, brāhmaṇassa pamuñciya;
Tena tena padhāviṃsu, jālī kaṇhājinā cubho』』.
2169.
『『Tato so rajjumādāya, daṇḍañcādāya brāhmaṇo;
Ākoṭayanto te neti, sivirājassa pekkhato』』.
2170.
『『Taṃ taṃ kaṇhājināvoca, ayaṃ maṃ tāta brāhmaṇo;
Laṭṭhiyā paṭikoṭeti, ghare jātaṃva dāsiyaṃ.
2171.
『『Na cāyaṃ brāhmaṇo tāta, dhammikā honti brāhmaṇā;
Yakkho brāhmaṇavaṇṇena, khādituṃ tāta neti no;
Nīyamāne pisācena, kiṃ nu tāta udikkhasi』』.
2172.
『『Ime no pādakā dukkhā, dīgho caddhā suduggamo;
Nīce colambate sūriyo, brāhmaṇo ca dhāreti [tareti (sī. syā. pī.)] no.
2173.
『『Okandāmase [okkantāmasi (ka.)] bhūtāni, pabbatāni vanāni ca;
Sarassa sirasā vandāma, supatitthe ca āpake [āvake (ka.)].
2174.
『『Tiṇalatāni osadhyo, pabbatāni vanāni ca;
Ammaṃ ārogyaṃ vajjātha, ayaṃ no neti brāhmaṇo.
2175.
『『Vajjantu bhonto ammañca, maddiṃ asmāka mātaraṃ;
Sace anupatitukāmāsi, khippaṃ anupatiyāsi no.
2176.
『『Ayaṃ ekapadī eti, ujuṃ gacchati assamaṃ;
Tamevānupateyyāsi, api passesi ne lahuṃ.
2177.
『『Aho vata re jaṭinī, vanamūlaphalahārike [hāriyā (syā. ka.)];
Suññaṃ disvāna assamaṃ, taṃ te dukkhaṃ bhavissati.
2178.
『『Ativelaṃ nu ammāya, uñchā laddho anappako [uñchāladdhaṃ anappakaṃ (syā.)];
Yā no baddhe na jānāsi, brāhmaṇena dhanesinā.
2179.
『『Accāyikena luddena, yo no gāvova sumbhati;
Apajja ammaṃ passemu, sāyaṃ uñchāto āgataṃ.
2180.
『『Dajjā ammā brāhmaṇassa, phalaṃ khuddena missitaṃ;
Tadāyaṃ asito dhāto, na bāḷhaṃ dhārayeyya [tarayeyya (sī. syā. pī.)] no.
2155. "他怎不知恥,當面打我子; 孩童無過錯,婆羅門無恥。 2156. "即使我奴僕,或是他使者; 即使最卑微,誰會無恥打。 2157. "如我是水生,困在捕魚籠; 辱罵又毆打,不見愛子時。 2158. "或我取弓箭,左邊系寶劍; 帶回自己子,殺子實可悲。 2159. "這是不應該,痛苦事孩童; 知善人正法,施后不後悔。" 2160. "確實如此說,世間有人言; 誰沒有母親,如無父一般。 2161. "來吧干哈死,活著已無義; 國王已施我,與貪財梵志; 殘暴又急迫,如牛被打擊。 2162. "這些蒲桃樹,維迪沙辛度; 種種樹木生,干哈將離別。 2163. "菩提麵包樹,榕樹和木蘋; 種種果實生,干哈將離別。 2164. "這些花園立,這清涼河水; 從前遊戲處,干哈將離別。 2165. "種種花朵開,在這山頂上; 從前戴花冠,干哈將離別。 2166. "種種果實熟,在這山頂上; 從前常食用,干哈將離別。 2167. "這些小象馬,這些力壯牛; 從前遊戲伴,干哈將離別。" 2168. "於是兩童子,被婆羅牽走; 札利干哈吉,四處逃奔走。" 2169. "於是婆羅門,取繩又取杖; 邊打邊帶走,錫毗王目視。" 2170. "干哈吉那說,父親這婆羅; 用杖打我身,如打家生婢。 2171. "這非婆羅門,正法婆羅門; 是夜叉假扮,父要食我們; 鬼魅正帶走,父親為何視。" 2172. "我們腳疼痛,路長難行走; 太陽低垂時,婆羅驅趕我。 2173. "我們向眾神,山嶽與森林; 低頭敬禮池,淺灘諸水域。 2174. "草藤與藥草,山嶽與森林; 請代問母安,婆羅帶我走。 2175. "諸位請轉告,母親瑪迪說; 若想追隨我,請速來追尋。 2176. "這是一條路,直通庵室去; 沿路追尋來,或許能速見。 2177. "哎呀蓬髮女,採集林果者; 見到空庵室,那將成你苦。 2178. "為母採集物,必定得很多; 不知我們被,貪財婆羅綁。 2179. "殘暴又急迫,如牛被打擊; 今日見母親,傍晚採集回。 2180. "母會給婆羅,果實和蜜糖; 那時他飽足,不會催促我。
2181.
『『Sūnā ca vata no pādā, bāḷhaṃ dhāreti brāhmaṇo;
Iti tattha vilapiṃsu, kumārā mātugiddhino』』.
Dārakapabbaṃ nāma.
Maddīpabbaṃ
2182.
『『Tesaṃ lālappitaṃ sutvā, tayo vāḷā vane migā;
Sīho byaggho ca dīpi ca, idaṃ vacanamabravuṃ.
2183.
『『Mā heva no rājaputtī, sāyaṃ uñchāto āgamā;
Mā hevamhāka nibbhoge, heṭhayittha vane migā.
2184.
『『Sīho ca naṃ viheṭheyya, byaggho dīpi ca lakkhaṇaṃ;
Neva jālīkumārassa, kuto kaṇhājinā siyā;
Ubhayeneva jīyetha, patiṃ putte ca lakkhaṇā』』.
2185.
『『Khaṇittikaṃ me patitaṃ, dakkhiṇakkhi ca phandati;
Aphalā phalino rukkhā, sabbā muyhanti me disā.
2186.
『『Tassā sāyanhakālasmiṃ, assamāgamanaṃ pati;
Atthaṅgatamhi sūriye, vāḷā panthe upaṭṭhahuṃ.
2187.
『『Nīce colambate sūriyo, dūre ca vata assamo;
Yañca nesaṃ ito hassaṃ [hissaṃ (ka.)], taṃ te bhuñjeyyu bhojanaṃ.
2188.
『『So nūna khattiyo eko, paṇṇasālāya acchati;
Tosento dārake chāte, mamaṃ disvā anāyatiṃ.
2189.
『『Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
Sāyaṃ saṃvesanākāle, khīrapītāva acchare.
2190.
『『Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
Sāyaṃ saṃvesanākāle, vāripītāva acchare.
2191.
『『Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, vacchā bālāva mātaraṃ.
2192.
『『Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, haṃsāvuparipallale.
2193.
『『Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, assamassāvidūrato.
2194.
『『Ekāyano ekapatho, sarā sobbhā ca passato;
Aññaṃ maggaṃ na passāmi, yena gaccheyya assamaṃ.
2195.
『『Migā namatthu rājāno, kānanasmiṃ mahabbalā;
Dhammena bhātaro hotha, maggaṃ me detha yācitā.
2196.
『『Avaruddhassāhaṃ bhariyā, rājaputtassa sirīmato;
Taṃ cāhaṃ nātimaññāmi, rāmaṃ sītāvanubbatā.
2197.
『『Tumhe ca putte passatha, sāyaṃ saṃvesanaṃ pati;
Ahañca putte passeyyaṃ, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
2198.
『『Bahuṃ cidaṃ mūlaphalaṃ, bhakkho cāyaṃ anappako;
Tato upaḍḍhaṃ dassāmi, maggaṃ me detha yācitā.
2199.
『『Rājaputtī ca no mātā, rājaputto ca no pitā;
Dhammena bhātaro hotha, maggaṃ me detha yācitā』』.
2200.
『『Tassā lālappamānāya, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
Sutvā nelapatiṃ vācaṃ, vāḷā panthā apakkamuṃ』』.
2201.
『『Imamhi naṃ padesamhi, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, vacchā bālāva mātaraṃ.
2202.
『『Imamhi naṃ padesamhi, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, haṃsāvuparipallale.
2203.
『『Imamhi naṃ padesamhi, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, assamassāvidūrato.
2204.
『『Dve migā viya [te migāviya (sī. syā. pī.)] ukkaṇṇā [okkaṇṇā (ka.)], samantā mabhidhāvino;
Ānandino pamuditā, vaggamānāva kampare;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
2205.
『『Chakalīva migī chāpaṃ, pakkhī muttāva pañjarā;
Ohāya putte nikkhamiṃ, sīhīvāmisagiddhinī;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
2206.
『『Idaṃ nesaṃ padakkantaṃ, nāgānamiva pabbate;
Citakā parikiṇṇāyo, assamassāvidūrato;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
2181. "我們腳受傷,婆羅緊催趕; 如此哀嘆著,童子思念母。" 童子品完 瑪迪品 2182. "聽聞他們哭,林中三猛獸; 獅子虎豹三,說出這樣話。 2183. "但願王妃莫,傍晚採集回; 但願我們缺,林中不傷獸。 2184. "獅子會傷她,虎豹傷吉祥; 不見札利子,哪有干哈吉; 吉祥將失去,丈夫與兒女。" 2185. "我的鋤具落,右眼在跳動; 果樹不結果,方向全迷惘。 2186. "當她傍晚時,歸來到庵室; 太陽已西沉,猛獸立路旁。 2187. "太陽低垂下,庵室路遙遠; 我為他們采,食物他們食。 2188. "那貴族獨自,必在葉屋中; 安慰飢餓子,見我未歸來。 2189. "我這可憐者,可憐的兒女; 睡覺時刻到,如飲乳安臥。 2190. "我這可憐者,可憐的兒女; 睡覺時刻到,如飲水安臥。 2191. "我這可憐者,可憐的兒女; 必定來迎接,如牛犢迎母。 2192. "我這可憐者,可憐的兒女; 必定來迎接,如天鵝水上。 2193. "我這可憐者,可憐的兒女; 必定來迎接,在庵室不遠。 2194. "一條獨路道,池塘在旁邊; 我看不見有,別路通庵室。 2195. "請敬禮林中,強大獸王們; 依法為兄弟,求予通行路。 2196. "我是放逐者,光榮王子妻; 我不輕視他,如悉多隨羅摩。 2197. "你們見子女,傍晚歸來時; 愿我也能見,札利干哈兩。 2198. "這裡根果多,食物不少有; 我施一半給,求予通行路。 2199. "我母是王女,我父是王子; 依法為兄弟,求予通行路。" 2200. "聽她如此說,充滿悲痛語; 聞此動聽聲,猛獸離開路。" 2201. "就在這地方,孩童塵土染; 必定來迎接,如牛犢迎母。 2202. "就在這地方,孩童塵土染; 必定來迎接,如天鵝水上。 2203. "就在這地方,孩童塵土染; 必定來迎接,在庵室不遠。 2204. "如兩耳豎鹿,四處向我跑; 歡喜又歡樂,蹦跳著奔來; 今我不見子,札利干哈兩。 2205. "如母鹿失羔,如鳥出籠去; 我離開兒女,如獅尋食去; 今我不見子,札利干哈兩。 2206. "這是他們的,足跡如山象; 遍佈如畫跡,在庵室不遠; 今我不見子,札利干哈兩。
2207.
『『Vālikāyapi okiṇṇā, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
Samantā mabhidhāvanti, te na passāmi dārake.
2208.
『『Ye maṃ pure paccuṭṭhenti [paccudenti (sī. syā. pī.)], araññā dūramāyatiṃ;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
2209.
『『Chakaliṃva migiṃ chāpā, paccuggantuna mātaraṃ;
Dūre maṃ pavilokenti [apalokenti (ka.), paṭivilokenti (syā.)], te na passāmi dārake.
2210.
『『Idaṃ nesaṃ kīḷānakaṃ, patitaṃ paṇḍubeḷuvaṃ;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
2211.
『『Thanā ca mayhime pūrā, uro ca sampadālati;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
2212.
『『Ucchaṅgeko vicināti, thanamekāvalambati;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
2213.
『『Yassu sāyanhasamayaṃ, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
Ucchaṅge me vivattanti, te na passāmi dārake.
2214.
『『Ayaṃ so assamo pubbe, samajjo paṭibhāti maṃ;
Tyajja putte apassantyā, bhamate viya assamo.
2215.
『『Kimidaṃ appasaddova, assamo paṭibhāti maṃ;
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
2216.
『『Kimidaṃ appasaddova, assamo paṭibhāti maṃ;
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
2217.
『『Kimidaṃ tuṇhibhūtosi, api ratteva me mano;
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
2218.
『『Kimidaṃ tuṇhibhūtosi, api ratteva me mano;
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
2219.
『『Kacci nu me ayyaputta, migā khādiṃsu dārake;
Araññe iriṇe vivane, kena nītā me dārakā.
2220.
『『Adu te pahitā dūtā, adu suttā piyaṃvadā;
Adu bahi no nikkhantā, khiḍḍāsu pasutā nu te.
2221.
『『Nevāsaṃ kesā dissanti, hatthapādā ca jālino;
Sakuṇānañca opāto, kena nītā me dārakā.
2222.
『『Idaṃ tato dukkhataraṃ, sallaviddho yathā vaṇo;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
2223.
『『Idampi dutiyaṃ sallaṃ, kampeti hadayaṃ mama;
Yañca putte na passāmi, tvañca maṃ nābhibhāsasi.
2224.
『『Ajjeva [ajja ce (syā.)] me imaṃ rattiṃ, rājaputta na saṃsasi;
Maññe okkantasantaṃ [ukkantasattaṃ (sī. pī.)] maṃ, pāto dakkhisi no mataṃ』』.
2225.
『『Nūna maddī varārohā, rājaputtī yasassinī;
Pāto gatāsi uñchāya, kimidaṃ sāyamāgatā』』.
2226.
『『Nanu tvaṃ saddamassosi, ye saraṃ pātumāgatā;
Sīhassapi nadantassa, byagghassa ca nikujjitaṃ.
2227.
『『Ahu pubbanimittaṃ me, vicarantyā brahāvane;
Khaṇitto me hatthā patito, uggīvañcāpi [uṅgīvañcāpi (ka.)] aṃsato.
2228.
『『Tadāhaṃ byathitā bhītā, puthu katvāna pañjaliṃ;
Sabbadisā namassissaṃ, api sotthi ito siyā.
2229.
『『Mā heva no rājaputto, hato sīhena dīpinā;
Dārakā vā parāmaṭṭhā, acchakokataracchihi.
2230.
『『Sīho byaggho ca dīpi ca, tayo vāḷā vane migā;
Te maṃ pariyāvaruṃ maggaṃ, tena sāyamhi āgatā.
2231.
『『Ahaṃ patiñca putte ca, āceramiva māṇavo;
Anuṭṭhitā divārattiṃ, jaṭinī brahmacārinī.
2232.
『『Ajināni paridahitvā, vanamūlaphalahāriyā;
Vicarāmi divārattiṃ, tumhaṃ kāmā hi puttakā.
2233.
『『Ahaṃ suvaṇṇahaliddiṃ, ābhataṃ paṇḍubeḷuvaṃ;
Rukkhapakkāni cāhāsiṃ, ime vo putta kīḷanā.
2234.
『『Imaṃ mūlāḷivattakaṃ, sālukaṃ ciñcabhedakaṃ;
Bhuñja khuddehi saṃyuttaṃ, saha puttehi khattiya.
2207. "沙土中嬉戲,孩童塵土染; 四處向我跑,今不見童子。 2208. "從前來迎我,遠從林中來; 今我不見子,札利干哈兩。 2209. "如小鹿迎接,母鹿歸來時; 遠遠望著我,今不見童子。 2210. "這是他們的,掉落黃木蘋; 今我不見子,札利干哈兩。 2211. "我的乳房滿,胸口欲裂開; 今我不見子,札利干哈兩。 2212. "一人坐膝上,一人吸乳房; 今我不見子,札利干哈兩。 2213. "傍晚時分時,孩童塵土染; 常在我膝上,今不見童子。 2214. "這是從前的,歡聚的庵室; 今不見子時,庵室似旋轉。 2215. "為何如此靜,庵室向我顯; 烏鴉不啼叫,我子必已死。 2216. "為何如此靜,庵室向我顯; 鳥兒不啼叫,我子必已死。 2217. "為何如此寂,我心似染血; 烏鴉不啼叫,我子必已死。 2218. "為何如此寂,我心似染血; 鳥兒不啼叫,我子必已死。 2219. "尊貴的夫君,野獸食我子? 空曠的林中,誰帶走我子? 2220. "是你派使者,還是語甜睡; 或是他們出,外面去遊戲? 2221. "不見札利的,頭髮手和足; 也無鳥啄跡,誰帶走我子? 2222. "這比那更苦,如箭射傷口; 今我不見子,札利干哈兩。 2223. "這是第二箭,刺痛我心間; 既不見我子,你又不對我說。 2224. "王子若今夜,你不與我語; 我想明早時,將見我已死。" 2225. "美麗的瑪迪,光榮的王女; 清晨去採集,為何晚歸來?" 2226. "你沒聽到聲,來飲水之獸; 獅子的咆哮,和虎的低吼。 2227. "我在大林中,行走有預兆; 鋤具從手落,擔箕從肩掉。 2228. "那時我恐懼,雙手合十拜; 向著諸方位,愿此得平安。 2229. "但願我王子,未被獅豹殺; 孩童未被熊,和豺狼所害。 2230. "獅子虎和豹,林中三猛獸; 它們圍住路,故我晚歸來。 2231. "我為夫和子,如學童事師; 日夜勤不息,苦行修梵行。 2232. "身披獸皮衣,採集林果去; 日夜我行走,爲了你們子。 2233. "我帶黃姜根,和黃色木蘋; 樹上熟果實,這是你們玩。 2234. "這些根莖圈,睡蓮和酸果; 與蜜同食用,和子共食吧。
2235.
『『Padumaṃ jālino dehi, kumudañca kumāriyā;
Māline passa naccante, sivi puttāni avhaya.
2236.
『『Tato kaṇhājināyapi, nisāmehi rathesabha;
Mañjussarāya vagguyā, assamaṃ upayantiyā [upaganthiyā (syā. ka.)].
2237.
『『Samānasukhadukkhamhā, raṭṭhā pabbājitā ubho;
Api sivi putte passesi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
2238.
『『Samaṇe brāhmaṇe nūna, brahmacariyaparāyaṇe;
Ahaṃ loke abhissapiṃ, sīlavante bahussute;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho』』.
2239.
『『Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā;
Vividhāni rukkhajātāni, te kumārā na dissare.
2240.
『『Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā;
Vividhāni phalajātāni, te kumārā na dissare.
2241.
『『Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṃ sītūdakā nadī;
Yatthassu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare.
2242.
『『Vividhāni pupphajātāni, asmiṃ uparipabbate;
Yānassu pubbe dhāriṃsu, te kumārā na dissare.
2243.
『『Vividhāni phalajātāni, asmiṃ uparipabbate;
Yānassu pubbe bhuñjiṃsu, te kumārā na dissare.
2244.
『『Ime te hatthikā assā, balibaddā ca te ime;
Yehissu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare』』.
2245.
『『Ime sāmā sasolūkā, bahukā kadalīmigā;
Yehissu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare.
2246.
『『Ime haṃsā ca koñcā ca, mayūrā citrapekhuṇā;
Yehissu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare』』.
2247.
『『Imā tā vanagumbāyo, pupphitā sabbakālikā;
Yatthassu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare.
2248.
『『Imā tā pokkharaṇī rammā, cakkavākūpakūjitā;
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;
Yatthassu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare.
2249.
『『Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamāhataṃ;
Aggipi te na hāpito, kiṃ nu mandova jhāyasi.
2250.
『『Piyo piyena saṅgamma, samo me [samohaṃ (syā.), sammohaṃ (ka.)] byapahaññati;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho』』.
2251.
『『Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
2252.
『『Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā』』.
2253.
『『Sā tattha paridevitvā, pabbatāni vanāni ca;
Punadevassamaṃ gantvā, rodi sāmikasantike [sāmikasantike rodi (sī. syā. pī.)].
2254.
『『『Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
2255.
『『『Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
2256.
『『『Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
Vicaranti rukkhamūlesu, pabbatesu guhāsu ca』.
2257.
『『Iti maddī varārohā, rājaputtī yasassinī;
Bāhā paggayha kanditvā, tattheva patitā chamā』』.
2258.
『『Tamajjhapattaṃ rājaputtiṃ, udakenābhisiñcatha;
Assatthaṃ naṃ viditvāna, atha naṃ etadabravi』』.
2259.
『『Ādiyeneva te maddi, dukkhaṃ nakkhātumicchisaṃ;
Daliddo yācako vuḍḍho, brāhmaṇo gharamāgato.
2260.
『『Tassa dinnā mayā puttā, maddi mā bhāyi assasa;
Maṃ passa maddi mā putte, mā bāḷhaṃ paridevasi;
Lacchāma putte jīvantā, arogā ca bhavāmase.
2235. "給札利蓮花,給女孩睡蓮; 看戴花環舞,錫毗喚子來。 2236. "然後聽干哈,貴族如戰車; 甜美動聽聲,向庵室歸來。 2237. "同苦又同樂,二人同被逐; 錫毗見子否,札利干哈兩。 2238. "必是沙門和,修梵行婆羅; 我在世詛咒,多聞持戒者; 今我不見子,札利干哈兩。" 2239. "這些蒲桃樹,維迪沙辛度; 種種樹木生,不見那童子。 2240. "菩提麵包樹,榕樹和木蘋; 種種果實生,不見那童子。 2241. "這些花園立,這清涼河水; 從前遊戲處,不見那童子。 2242. "種種花朵開,在這山頂上; 從前戴花冠,不見那童子。 2243. "種種果實熟,在這山頂上; 從前常食用,不見那童子。 2244. "這些小象馬,這些力壯牛; 從前遊戲伴,不見那童子。" 2245. "這些黑貓頭鷹,眾多芭蕉鹿; 從前遊戲伴,不見那童子。 2246. "這些鵝鶴和,孔雀彩羽鳥; 從前遊戲伴,不見那童子。" 2247. "這些林中叢,四季常開花; 從前遊戲處,不見那童子。 2248. "這美麗蓮池,鴛鴦在鳴叫; 曼陀羅覆蓋,紅白蓮點綴; 從前遊戲處,不見那童子。 2249. "你未劈柴薪,你未取水來; 火也未新增,為何癡坐思。 2250. "親愛者相遇,我心亂如麻; 今我不見子,札利干哈兩。" 2251. "主人我不見,被誰帶走死; 烏鴉不啼叫,我子必已死。 2252. "主人我不見,被誰帶走死; 鳥兒不啼叫,我子必已死。" 2253. "她在那悲嘆,山嶽與森林; 又回到庵室,夫前繼續哭。 2254. "主人我不見,被誰帶走死; 烏鴉不啼叫,我子必已死。 2255. "主人我不見,被誰帶走死; 鳥兒不啼叫,我子必已死。 2256. "主人我不見,被誰帶走死; 四處尋樹下,山中與洞穴。" 2257. "如此美麗的,光榮的王女; 舉臂大哭泣,倒地于其處。" 2258. "見王女昏迷,用水來灑她; 知她已恢復,對她如此說。" 2259. "瑪迪我不願,開始就告訴; 貧困老乞者,婆羅門來家。 2260. "我已施子與,瑪迪勿懼安; 看我別看子,勿過分悲嘆; 我們必得子,活著且康健。
2261.
『『Putte pasuñca dhaññañca, yañca aññaṃ ghare dhanaṃ;
Dajjā sappuriso dānaṃ, disvā yācakamāgataṃ;
Anumodāhi me maddi, puttake dānamuttamaṃ』』.
2262.
『『Anumodāmi te deva, puttake dānamuttamaṃ;
Datvā cittaṃ pasādehi, bhiyyo dānaṃ dado bhava.
2263.
『『Yo tvaṃ maccherabhūtesu, manussesu janādhipa;
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano』』.
2264.
『『Ninnāditā te pathavī, saddo te tidivaṅgato;
Samantā vijjutā āguṃ, girīnaṃva patissutā.
2265.
『『Tassa te anumodanti, ubho nāradapabbatā;
Indo ca brahmā pajāpati, somo yamo vessavaṇo;
Sabbe devānumodanti, tāvatiṃsā saindakā.
2266.
『『Iti maddī varārohā, rājaputtī yasassinī;
Vessantarassa anumodi, puttake dānamuttamaṃ』』.
Maddīpabbaṃ nāma.
Sakkapabbaṃ
2267.
Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
Sakko brāhmaṇavaṇṇena, pāto tesaṃ adissatha.
2268.
『『Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
2269.
『『Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati』』.
2270.
『『Kusalañceva no brahme, atho brahme anāmayaṃ;
Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.
2271.
『『Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā mayhaṃ na vijjati.
2272.
『『Satta no māse vasataṃ, araññe jīvasokinaṃ;
Idaṃ dutiyaṃ passāma, brāhmaṇaṃ devavaṇṇinaṃ;
Ādāya veḷuvaṃ daṇḍaṃ, dhārentaṃ ajinakkhipaṃ.
2273.
『『Svāgataṃ te mahābrahme, atho me adurāgataṃ;
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.
2274.
『『Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṃ varaṃ.
2275.
『『Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
Tato piva mahābrahme, sace tvaṃ abhikaṅkhasi.
2276.
『『Atha tvaṃ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā;
Anuppatto brahāraññaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito』』.
2277.
『『Yathā vārivaho pūro, sabbakālaṃ na khīyati;
Evaṃ taṃ yācitāgacchiṃ, bhariyaṃ me dehi yācito』』.
2278.
『『Dadāmi na vikampāmi, yaṃ maṃ yācasi brāhmaṇa;
Santaṃ nappaṭiguyhāmi, dāne me ramatī mano』』.
2279.
『『Maddiṃ hatthe gahetvāna, udakassa kamaṇḍaluṃ;
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano.
2280.
『『Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
Maddiṃ paricajantassa, medanī sampakampatha.
2281.
『『Neva sā maddī bhākuṭi, na sandhīyati na rodati;
Pekkhatevassa tuṇhī sā, eso jānāti yaṃ varaṃ』』.
2282.
『『Komārī yassāhaṃ bhariyā, sāmiko mama issaro;
Yassicche tassa maṃ dajjā, vikkiṇeyya haneyya vā』』.
2283.
『『Tesaṃ saṅkappamaññāya, devindo etadabravi;
Sabbe jitā te paccūhā, ye dibbā ye ca mānusā.
2284.
『『Ninnāditā te pathavī, saddo te tidivaṅgato;
Samantā vijjutā āguṃ, girīnaṃva patissutā.
2285.
『『Tassa te anumodanti, ubho nāradapabbatā;
Indo ca brahmā pajāpati, somo yamo vessavaṇo;
Sabbe devānumodanti, dukkarañhi karoti so.
2286.
『『Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;
Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo durannayo.
2287.
『『Tasmā satañca asataṃ, nānā hoti ito gati;
Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyaṇā.
2261. "子女和牲畜,穀物和家財; 善人見乞者,前來施佈施; 瑪迪請隨喜,最上施子施。" 2262. "我隨喜主人,最上施子施; 施后凈其心,愿更多佈施。 2263. "你在吝嗇人,人間眾生中; 施與婆羅門,錫毗國增長。" 2264. "大地為震動,聲達三重天; 四周閃電現,如山谷迴響。 2265. "那羅陀山神,二者同隨喜; 因陀梵天主,月日閻摩天; 諸天同隨喜,帝釋三十三。 2266. "如此美麗的,光榮的王女; 隨喜韋山達,最上施子施。" 瑪迪品完 帝釋品 2267. 於是夜盡時,日昇之時分; 帝釋婆羅形,清晨現其前。 2268. "尊者是平安,尊者無病痛? 採集能維生,根果是否多? 2269. 虻蚊和爬蟲,是否少困擾? 林中猛獸多,可有受傷害?" 2270. "我們很平安,梵者無病痛; 採集能維生,根果確實多。 2271. 虻蚊和爬蟲,確實少困擾; 林中猛獸多,我未受傷害。 2272. 我們住七月,林中受生苦; 這是第二次,見天人梵相; 手持竹杖來,披著獸皮衣。 2273. 歡迎大梵者,來得正是時; 請進來貴客,洗凈你雙足。 2274. 天野柿果和,醉果迦須果; 這些小果實,梵者請選食。 2275. 這是清涼水,從山洞取來; 請飲大梵者,如果你想要。 2276. 你為何緣故,以何種形相; 來到大森林,請告訴詢問。" 2277. "如河水充滿,永遠不枯竭; 如此我來求,請施我你妻。" 2278. "我施不動搖,你求婆羅門; 有物不藏私,我心樂佈施。" 2279. "手牽著瑪迪,以及水瓶具; 施與婆羅門,錫毗國增長。 2280. 那時實可怖,那時毛骨悚; 當舍瑪迪時,大地都震動。 2281. 瑪迪不皺眉,不悲泣憂愁; 只是靜靜看,他知何為善。" 2282. "少女時為妻,夫君是主人; 隨他意處置,賣掉或殺害。" 2283. "知道他們意,天帝如此說; 你勝所有礙,天上與人間。 2284. 大地為震動,聲達三重天; 四周閃電現,如山谷迴響。 2285. 那羅陀山神,二者同隨喜; 因陀梵天主,月日閻摩天; 諸天同隨喜,他行難行事。 2286. 難施能佈施,難行能實行; 惡人不能隨,善法難了知。 2287. 因此善與惡,去處各不同; 惡人墮地獄,善人生天界。
2288.
『『Yametaṃ kumāre adā, bhariyaṃ adā vane vasaṃ;
Brahmayānamanokkamma, sagge te taṃ vipaccatu』』.
2289.
『『Dadāmi bhoto bhariyaṃ, maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ;
Tvañceva maddiyā channo, maddī ca patinā saha.
2290.
『『Yathā payo ca saṅkho ca, ubho samānavaṇṇino;
Evaṃ tuvañca maddī ca, samānamanacetasā.
2291.
『『Avaruddhettha araññasmiṃ, ubho sammatha assame;
Khattiyā gottasampannā, sujātā mātupettito;
Yathā puññāni kayirātha, dadantā aparāparaṃ』』.
2292.
『『Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike;
Varaṃ varassu rājisi, vare aṭṭha dadāmi te』』.
2293.
『『Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Pitā maṃ anumodeyya, ito pattaṃ sakaṃ gharaṃ;
Āsanena nimanteyya, paṭhametaṃ varaṃ vare.
2294.
『『Purisassa vadhaṃ na roceyyaṃ, api kibbisakārakaṃ;
Vajjhaṃ vadhamhā moceyyaṃ, dutiyetaṃ varaṃ vare.
2295.
『『Ye vuḍḍhā ye ca daharā, ye ca majjhimaporisā;
Mameva upajīveyyuṃ, tatiyetaṃ varaṃ vare.
2296.
『『Paradāraṃ na gaccheyyaṃ, sadārapasuto siyaṃ;
Thīnaṃ vasaṃ na gaccheyyaṃ, catutthetaṃ varaṃ vare.
2297.
『『Putto me sakka jāyetha, so ca dīghāyuko siyā;
Dhammena jine pathaviṃ, pañcametaṃ varaṃ vare.
2298.
『『Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, chaṭṭhametaṃ varaṃ vare.
2299.
『『Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ;
Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, sattametaṃ varaṃ vare.
2300.
『『Ito vimuccamānāhaṃ, saggagāmī visesagū;
Anivatti tato assaṃ, aṭṭhametaṃ varaṃ vare』』.
2301.
『『Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, devindo etadabravi;
Aciraṃ vata te tato, pitā taṃ daṭṭhumessati』』.
2302.
『『Idaṃ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;
Vessantare varaṃ datvā, saggakāyaṃ apakkami』』.
Sakkapabbaṃ nāma.
Mahārājapabbaṃ
2303.
『『Kassetaṃ mukhamābhāti, hemaṃ vuttattamagginā;
Nikkhaṃva jātarūpassa, ukkāmukhapahaṃsitaṃ.
2304.
『『Ubho sadisapaccaṅgā, ubho sadisalakkhaṇā;
Jālissa sadiso eko, ekā kaṇhājinā yathā.
2305.
『『Sīhā bilāva nikkhantā, ubho sampatirūpakā;
Jātarūpamayāyeva, ime dissanti dārakā』』.
2306.
『『Kuto nu bhavaṃ bhāradvāja, ime ānesi dārake;
Ajja raṭṭhaṃ anuppatto, kuhiṃ gacchasi brāhmaṇa』』 [idaṃ gāthaddhaṃ pī potthake natthi].
2307.
『『Mayhaṃ te dārakā deva, dinnā vittena sañjaya;
Ajja pannarasā ratti, yato laddhā [dinnā (sī. pī.)] me dārakā』』.
2308.
『『Kena vā vācapeyyena, sammāñāyena saddahe;
Ko tetaṃ dānamadadā, puttake dānamuttamaṃ』』.
2309.
『『Yo yācataṃ patiṭṭhāsi, bhūtānaṃ dharaṇīriva;
So me vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṃ.
2310.
『『Yo yācataṃ gatī āsi, savantīnaṃva sāgaro;
So me vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṃ』』.
2311.
『『Dukkaṭaṃ vata bho raññā, saddhena gharamesinā;
Kathaṃ nu puttake dajjā, araññe avaruddhako.
2312.
『『Imaṃ bhonto nisāmetha, yāvantettha samāgatā;
Kathaṃ vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṃ.
2313.
『『Dāsiṃ dāsaṃ ca [dāsaṃ dāsi ca (sī. pī.)] so dajjā, assaṃ cassatarīrathaṃ;
Hatthiñca kuñjaraṃ dajja, kathaṃ so dajja dārake』』.
2314.
『『Yassa nassa [natthi (sī. pī.)] ghare dāso, asso cassatarīratho;
Hatthī ca kuñjaro nāgo, kiṃ so dajjā pitāmaha』』.
2288. "你施捨童子,林中施愛妻; 超越梵乘道,愿生天界中。" 2289. "我施你妻子,瑪迪身端莊; 愿你配瑪迪,瑪迪配夫君。 2290. "如乳與貝殼,二者同一色; 你和瑪迪亦,心意皆相同。 2291. "你們在林中,庵室和諧住; 貴族良好生,父母雙高貴; 愿你們修福,不斷行佈施。" 2292. "我是天帝釋,來到你面前; 請求愿聖仙,我施八愿你。" 2293. "若你施我願,眾生的主宰; 父親隨喜我,歸家到府中; 座位來迎接,此是第一愿。 2294. "不願殺他人,即使作惡者; 免死當被殺,此是第二愿。 2295. "無論老與少,以及中年人; 皆能依我活,此是第三愿。 2296. "不往他人妻,滿足於己妻; 不受女人制,此是第四愿。 2297. "帝釋愿生子,長壽福樂全; 正法治天下,此是第五愿。 2298. "於是夜盡時,日昇之時分; 天食自然現,此是第六愿。 2299. "佈施不匱乏,施后不後悔; 施時心歡喜,此是第七愿。 2300. "從此得解脫,生天證殊勝; 永不再退轉,此是第八愿。" 2301. "聽聞他此言,天帝如此說; 不久你父親,將來見你面。" 2302. "說完此話后,天王善生主; 施韋山達愿,返回天眾中。" 帝釋品完 大王品 2303. "誰的面容耀,如火熾金光; 如精煉黃金,爐火所照耀。 2304. "二人體相同,二人相貌同; 一似札利子,一如干哈吉。 2305. "如獅出洞穴,二人皆相似; 這些童子似,純金所造成。" 2306. "尊者婆羅豆,從何得童子; 今日至王國,婆羅將何往。" 2307. "這些童子主,施我以財富; 今已十五日,自我得童子。" 2308. "用何種言語,如何相信你; 誰施此佈施,最上施子施。" 2309. "如大地依止,一切眾生者; 韋山達羅王,林中施我子。 2310. "如海洋容納,一切諸河流; 韋山達羅王,林中施我子。" 2311. "國王做錯事,信心求家者; 林中被放逐,怎能施子女。 2312. "諸位請傾聽,所有來集者; 韋山達羅王,林中施子事。 2313. "施婢與奴僕,施馬車驢騾; 施象與巨象,怎能施子女。" 2314. "若家無奴僕,無馬車驢騾; 無象與巨象,祖父他施何?"
2315.
『『Dānamassa pasaṃsāma, na ca nindāma puttakā;
Kathaṃ nu hadayaṃ āsi, tumhe datvā vanibbake』』.
2316.
『『Dukkhassa hadayaṃ āsi, atho uṇhampi passasi;
Rohinīheva tambakkhī, pitā assūni vattayi』』.
2317.
『『Yaṃ taṃ kaṇhājināvoca, ayaṃ maṃ tāta brāhmaṇo;
Laṭṭhiyā paṭikoṭeti, ghare jātaṃva dāsiyaṃ.
2318.
『『Na cāyaṃ brāhmaṇo tāta, dhammikā honti brāhmaṇā;
Yakkho brāhmaṇavaṇṇena, khādituṃ tāta neti no;
Nīyamāne pisācena, kinnu tāta udikkhasi』』.
2319.
『『Rājaputtī ca vo mātā, rājaputto ca vo pitā;
Pubbe me aṅgamāruyha, kiṃ nu tiṭṭhatha ārakā』』.
2320.
『『Rājaputtī ca no mātā, rājaputto ca no pitā;
Dāsā mayaṃ brāhmaṇassa, tasmā tiṭṭhāma ārakā』』.
2321.
『『Mā sammevaṃ avacuttha, ḍayhate hadayaṃ mama;
Citakāyaṃva me kāyo, āsane na sukhaṃ labhe.
2322.
『『Mā sammevaṃ avacuttha, bhiyyo sokaṃ janetha maṃ;
Nikkiṇissāmi dabbena, na vo dāsā bhavissatha.
2323.
『『Kimagghiyañhi vo tāta, brāhmaṇassa pitā adā;
Yathābhūtaṃ me akkhātha, paṭipādentu brāhmaṇaṃ』』.
2324.
『『Sahassagghañhi maṃ tāta, brāhmaṇassa pitā adā;
Atha [acchaṃ (sī. syā. ka.)] kaṇhājinaṃ kaññaṃ, hatthinā ca satena ca』』 [hatthiādisatena ca (syā.), hatthinādisatena ca (ka.)].
2325.
『『Uṭṭhehi katte taramāno, brāhmaṇassa avākara;
Dāsisataṃ dāsasataṃ, gavaṃ hatthusabhaṃ sataṃ;
Jātarūpasahassañca , puttānaṃ dehi nikkayaṃ.
2326.
『『Tato kattā taramāno, brāhmaṇassa avākari;
Dāsisataṃ dāsasataṃ, gavaṃ hatthusabhaṃ sataṃ;
Jātarūpasahassañca, puttānaṃdāsi nikkayaṃ』』.
2327.
『『Nikkiṇitvā nahāpetvā, bhojayitvāna dārake;
Samalaṅkaritvā bhaṇḍena, ucchaṅge upavesayuṃ.
2328.
『『Sīsaṃ nhāte sucivatthe, sabbābharaṇabhūsite;
Rājā aṅke karitvāna, ayyako paripucchatha.
2329.
『『Kuṇḍale ghusite māle, sabbābharaṇabhūsite;
Rājā aṅke karitvāna, idaṃ vacanamabravi.
2330.
『『Kacci ubho arogā te, jāli mātāpitā tava;
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
2331.
『『Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati』』.
2332.
『『Atho ubho arogā me, deva mātāpitā mama;
Atho uñchena yāpenti, atho mūlaphalā bahū.
2333.
『『Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā nesaṃ na vijjati.
2334.
『『Khaṇantālukalambāni, bilāni takkalāni ca;
Kolaṃ bhallātakaṃ bellaṃ, sā no āhatva posati.
2335.
『『Yañceva sā āharati, vanamūlaphalahāriyā;
Taṃ no sabbe samāgantvā, rattiṃ bhuñjāma no divā.
2336.
『『Ammāva no kisā paṇḍu, āharantī dumapphalaṃ;
Vātātapena sukhumālī, padumaṃ hatthagatāmiva.
2337.
『『Ammāya patanūkesā, vicarantyā brahāvane;
Vane vāḷamigākiṇṇe, khaggadīpinisevite.
2338.
『『Kesesu jaṭaṃ bandhitvā, kacche jallamadhārayi;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
2339.
『『Puttā piyā manussānaṃ, lokasmiṃ udapajjisuṃ;
Na hi nūnamhākaṃ ayyassa, putte sneho ajāyatha』』.
2340.
『『Dukkaṭañca hi no putta, bhūnahaccaṃ kataṃ mayā;
Yohaṃ sivīnaṃ vacanā, pabbājesimadūsakaṃ.
2341.
『『Yaṃ me kiñci idha atthi, dhanaṃ dhaññañca vijjati;
Etu vessantaro rājā, siviraṭṭhe pasāsatu』』.
2315. "我們贊佈施,不責備子女; 但將子佈施,乞者心如何?" 2316. "當時心痛苦,而且熱如火; 如赤目羅睺,父親流眼淚。" 2317. "干哈吉那說,父親這婆羅; 用杖打我身,如打家生婢。 2318. "這非婆羅門,正法婆羅門; 是夜叉假扮,父要食我們; 鬼魅正帶走,父親為何視。" 2319. "你母是王女,你父是王子; 從前騎我身,為何遠遠立?" 2320. "我母雖王女,我父雖王子; 我為婆羅仆,因此遠遠立。" 2321. "你們莫如此,我心如焚燒; 身如火葬柴,坐立不安寧。 2322. "你們莫如此,增我更多憂; 我將用財贖,你們不做奴。 2323. "多少錢為價,父施婆羅門; 如實告訴我,還債婆羅門。" 2324. "父親施我價,一千婆羅門; 干哈吉娜女,百象為贖價。" 2325. "起來執事官,快向婆羅門; 百婢與百仆,百象與百牛; 黃金一千件,作為贖子價。 2326. "於是執事官,快向婆羅門; 百婢與百仆,百象與百牛; 黃金一千件,作為贖子價。" 2327. "贖回后沐浴,飲食與童子; 裝飾以飾物,抱坐于膝上。 2328. "頭洗凈衣新,飾以諸裝飾; 王抱在膝上,祖父問童子。 2329. "耳環閃光亮,飾以諸裝飾; 王抱在膝上,說出這樣話。 2330. "札利告訴我,父母是平安? 採集能維生,根果是否多? 2331. 虻蚊和爬蟲,是否少困擾? 林中猛獸多,可有受傷害?" 2332. "父母都平安,大王我告知; 採集能維生,根果確實多。 2333. 虻蚊和爬蟲,確實少困擾; 林中猛獸多,他們未受害。 2334. 挖掘芋芭蕉,茯苓與菌類; 訶子與腰果,母親養育我。 2335. 她從林中采,採集根和果; 我們聚在一,夜食不日食。 2336. 我母變瘦黃,採集樹上果; 柔弱經風日,如手握蓮花。 2337. 母發已稀疏,行走大森林; 林中猛獸多,劍豹所棲處。 2338. 頭髮結成髻,腋下積污垢; 皮衣臥地上,敬拜火天神。 2339. 子女為人間,最可愛生出; 但我父親對,子女無慈愛。" 2340. "我做錯事了,子啊殺胎罪; 聽從錫毗人,放逐無過者。 2341. "這裡所有的,財富與穀物; 愿韋山達來,統治錫毗國。"
2342.
『『Na deva mayhaṃ vacanā, ehiti sivisuttamo;
Sayameva devo gantvā, siñca bhogehi atrajaṃ』』.
2343.
『『Tato senāpatiṃ rājā, sajjayo ajjhabhāsatha;
Hatthī assā rathā pattī, senā sannāhayantu naṃ;
Negamā ca maṃ anventu, brāhmaṇā ca purohitā.
2344.
『『Tato saṭṭhisahassāni, yodhino [yuthino (ka.)] cārudassanā;
Khippamāyantu sannaddhā, nānāvaṇṇehilaṅkatā.
2345.
『『Nīlavatthadharā neke [nīlavaṇṇadharāneke (sī. pī.), nīlavatthadharā eke (?)], pītāneke nivāsitā;
Aññe lohitauṇhīsā, suddhāneke nivāsitā;
Khippamāyantu sannaddhā, nānāvaṇṇehilaṅkatā.
2346.
『『Himavā yathā gandhadharo, pabbato gandhamādano;
Nānārukkhehi sañchanno, mahābhūtagaṇālayo.
2347.
『『Osadhehi ca dibbehi, disā bhāti pavāti ca;
Khippamāyantu sannaddhā, disā bhantu pavantu ca.
2348.
『『Tato nāgasahassāni, yojayantu catuddasa;
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.
2349.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
Khippamāyantu sannaddhā, hatthikkhandhehi dassitā.
2350.
『『Tato assasahassāni, yojayantu catuddasa;
Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhanā.
2351.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;
Khippamāyantu sannaddhā, assapiṭṭhe alaṅkatā.
2352.
『『Tato rathasahassāni, yojayantu catuddasa;
Ayosukatanemiyo, suvaṇṇacitapakkhare.
2353.
『『Āropentu dhaje tattha, cammāni kavacāni ca;
Vippālentu [vipphālentu (sī. syā. pī.)] ca cāpāni, daḷhadhammā pahārino;
Khippamāyantu sannaddhā, rathesu rathajīvino』』.
2354.
『『Lājāolopiyā [lājā olokirā (ka.)] pupphā, mālāgandhavilepanā;
Agghiyāni ca tiṭṭhantu, yena maggena ehiti.
2355.
『『Gāme gāme sataṃ kumbhā, merayassa surāya ca;
Maggamhi patitiṭṭhantu [patitā ṭhantu (syā. ka.)], yena maggena ehiti.
2356.
『『Maṃsā pūvā saṅkuliyo, kummāsā macchasaṃyutā;
Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti.
2357.
『『Sappi telaṃ dadhi khīraṃ, kaṅgubījā [kaṅguvīhi (sī. pī.), kaṅgupiṭṭhā (syā.)] bahū surā;
Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti.
2358.
『『Āḷārikā ca sūdā ca, naṭanaṭṭakagāyino;
Pāṇissarā kumbhathūṇiyo, mandakā sokajjhāyikā [sokacchāyikā (ka.)].
2359.
『『Āhaññantu sabbavīṇā, bheriyo dindimāni ca;
Kharamukhāni dhamentu [vadantu (sī. pī.)], nadantu ekapokkharā.
2360.
『『Mudiṅgā paṇavā saṅkhā, godhā parivadentikā;
Dindimāni ca haññantu, kutumpa [kuṭumbā (sī. syā. pī.)] dindimāni ca』』.
2361.
『『Sā senā mahatī āsi, uyyuttā sivivāhinī;
Jālinā magganāyena, vaṅkaṃ pāyāsi pabbataṃ.
2362.
『『Koñcaṃ nadati mātaṅgo, kuñjaro saṭṭhihāyano;
Kacchāya baddhamānāya, koñcaṃ nadati vāraṇo.
2363.
『『Ājānīyā hasiyanti [hasissiṃsu (sī. pī.)], nemighoso ajāyatha;
Abbhaṃ rajo acchādesi, uyyuttā sivivāhinī.
2364.
『『Sā senā mahatī āsi, uyyuttā hārahārinī;
Jālinā magganāyena, vaṅkaṃ pāyāsi pabbataṃ.
2365.
『『Te pāviṃsu brahāraññaṃ, bahusākhaṃ mahodakaṃ [bahudijaṃ (pī.)];
Puppharukkhehi sañchannaṃ, phalarukkhehi cūbhayaṃ.
2366.
『『Tattha bindussarā vaggū, nānāvaṇṇā bahū dijā;
Kūjantamupakūjanti, utusampupphite dume.
2342. "大王不因我,言語錫毗至; 請王親自去,以財灌子頭。" 2343. "於是王對著,將軍發此言; 象馬車步兵,軍隊備整裝; 商人隨我行,婆羅門祭司。 2344. "於是六萬名,勇士容端莊; 迅速來整裝,飾以各色彩。 2345. "有些穿藍衣,有些著黃衣; 有紅色頭巾,有些著白衣; 迅速來整裝,飾以各色彩。 2346. "如香滿雪山,香醉山芳香; 眾樹所覆蓋,大神眾居所。 2347. "天界諸藥草,散發香四方; 迅速來整裝,遍佈各方向。 2348. "於是一萬四,千頭象整裝; 金飾揹帶象,金網為裝飾。 2349. "村長們騎乘,手持鉤與矛; 迅速來整裝,顯耀象背上。 2350. "於是一萬四,千匹馬整裝; 良種信度馬,快速善馳騁。 2351. "村長們騎乘,持弓箭裝備; 迅速來整裝,飾立馬背上。 2352. "於是一萬四,千輛車整裝; 鐵製車輪邊,金飾車輪輻。 2353. "豎立旗幟和,皮甲與鎧甲; 拉開強力弓,箭手善射擊; 迅速來整裝,戰車上戰士。" 2354. "爆米與鮮花,花環香涂膏; 供品皆陳列,他將來此路。 2355. "每村百酒罈,美酒與烈酒; 擺列于道路,他將來此路。 2356. "肉食與糕點,酸粥魚相配; 擺列于道路,他將來此路。 2357. "酥油乳與奶,粟米眾美酒; 擺列于道路,他將來此路。 2358. "廚師與炊夫,舞者與歌手; 手鼓與銅鼓,彈唱悲傷歌。 2359. "奏響所有琴,大鼓小鼓聲; 吹響號角聲,齊鳴單面鼓。 2360. "泥鼓貝殼聲,蜥蜴皮鼓響; 擊打大小鼓,家鼓與軍鼓。" 2361. "那是大軍隊,錫毗軍出發; 札利為嚮導,往彎曲山去。 2362. "六十歲巨象,發出鳴叫聲; 當繫緊腹帶,像發鳴叫聲。 2363. "良馬都嘶鳴,車輪聲響起; 塵土遮蔽天,錫毗軍出發。 2364. "那是大軍隊,飾品皆裝備; 札利為嚮導,往彎曲山去。 2365. "他們入大林,枝繁水豐盛; 花樹遍覆蓋,果樹亦如是。 2366. "那裡甜聲鳥,種種色眾鳥; 互相呼應鳴,樹木時節花。
2367.
『『Te gantvā dīghamaddhānaṃ, ahorattānamaccaye;
Padesaṃ taṃ upāgacchuṃ, yattha vessantaro ahu』』.
Mahārājapabbaṃ nāma.
Chakhattiyakammaṃ
2368.
『『Tesaṃ sutvāna nigghosaṃ, bhīto vessantaro ahu;
Pabbataṃ abhiruhitvā, bhīto senaṃ udikkhati.
2369.
『『Iṅgha maddi nisāmehi, nigghoso yādiso vane;
Ājānīyā hasiyanti, dhajaggāni ca dissare.
2370.
『『Ime nūna araññasmiṃ, migasaṅghāni luddakā;
Vāgurāhi parikkhippa, sobbhaṃ pātetvā tāvade;
Vikkosamānā tibbāhi, hanti nesaṃ varaṃ varaṃ.
2371.
『『Yathā mayaṃ adūsakā, araññe avaruddhakā;
Amittahatthattaṃ gatā, passa dubbalaghātakaṃ』』.
2372.
『『Amittā nappasāheyyuṃ, aggīva udakaṇṇave;
Tadeva tvaṃ vicintehi, api sotthi ito siyā』』.
2373.
『『Tato vessantaro rājā, orohitvāna pabbatā;
Nisīdi paṇṇasālāyaṃ, daḷhaṃ katvāna mānasaṃ』』.
2374.
『『Nivattayitvāna rathaṃ, vuṭṭhapetvāna seniyo;
Ekaṃ araññe viharantaṃ, pitā puttaṃ upāgami.
2375.
『『Hatthikkhandhato oruyha, ekaṃso pañjalīkato;
Parikiṇṇo [parikkhitto (sī. pī.)] amaccehi, puttaṃ siñcitumāgami.
2376.
『『Tatthaddasa kumāraṃ so, rammarūpaṃ samāhitaṃ;
Nisinnaṃ paṇṇasālāyaṃ, jhāyantaṃ akutobhayaṃ.
2377.
『『Tañca disvāna āyantaṃ, pitaraṃ puttagiddhinaṃ;
Vessantaro ca maddī ca, paccuggantvā avandisuṃ.
2378.
『『Maddī ca sirasā pāde, sasurassābhivādayi;
『Maddī ahañhi te deva, pāde vandāmi te suṇhā』 [husā (sī. syā. pī.)];
Tesu tattha palisajja, pāṇinā parimajjatha』』.
2379.
『『Kacci vo kusalaṃ putta, kacci putta anāmayaṃ;
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
2380.
『『Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati』』.
2381.
『『Atthi no jīvikā deva, sā ca yādisakīdisā;
Kasirā jīvikā homa [ahosi (?)], uñchācariyāya jīvitaṃ.
2382.
『『Aniddhinaṃ mahārāja, dametassaṃva sārathi;
Tyamhā aniddhikā dantā, asamiddhi dameti no.
2383.
『『Api no kisāni maṃsāni, pitu mātu adassanā;
Avaruddhānaṃ mahārāja, araññe jīvasokinaṃ』』.
2384.
『『Yepi te siviseṭṭhassa, dāyādāpattamānasā;
Jālī kaṇhājinā cubho, brāhmaṇassa vasānugā;
Accāyikassa luddassa, yo ne gāvova sumbhati.
2385.
『『Te rājaputtiyā putte, yadi jānātha saṃsatha;
Pariyāpuṇātha no khippaṃ, sappadaṭṭhaṃva māṇavaṃ』』.
2386.
『『Ubho kumārā nikkītā, jālī kaṇhājinā cubho;
Brāhmaṇassa dhanaṃ datvā, putta mā bhāyi assasa』』.
2387.
『『Kacci nu tāta kusalaṃ, kacci tāta anāmayaṃ;
Kacci nu tāta me mātu, cakkhu na parihāyati』』.
2388.
『『Kusalañceva me putta, atho putta anāmayaṃ;
Atho ca putta te mātu, cakkhu na parihāyati』』.
2389.
『『Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;
Kacci phīto janapado, kacci vuṭṭhi na chijjati』』.
2390.
『『Atho arogaṃ yoggaṃ me, atho vahati vāhanaṃ;
Atho phīto janapado, atho vuṭṭhi na chijjati』』.
2391.
『『Iccevaṃ mantayantānaṃ, mātā nesaṃ adissatha;
Rājaputtī giridvāre, pattikā anupāhanā.
2392.
『『Tañca disvāna āyantaṃ, mātaraṃ puttagiddhiniṃ;
Vessantaro ca maddī ca, paccuggantvā avandisuṃ.
2393.
『『Maddī ca sirasā pāde, sassuyā abhivādayi;
Maddī ahañhi te ayye, pāde vandāmi te suṇhā』』.
2367. "他們行遠路,經過日與夜; 到達那地方,韋山達羅處。" 大王品完 六剎帝利業 2368. "聽到那聲響,韋山達羅懼; 登上山頂看,驚恐觀軍隊。 2369. "瑪迪請聽聞,林中何聲響; 良馬皆嘶鳴,旗幟可看見。 2370. "這必是林中,獵人尋獸群; 以網圍捕后,推入陷阱中; 大聲相呼應,獵取其精選。 2371. "如我們無辜,被放逐林中; 落入敵人手,見弱者遭殺。" 2372. "敵人不能勝,如火入海中; 你且想這事,愿此得平安。" 2373. "於是韋山王,從山上下來; 坐葉屋之中,堅定其心意。" 2374. "停止車隊來,安頓好軍隊; 獨居在林中,父親近其子。 2375. "從象背下來,單肩合掌禮; 大臣眾圍繞,來為子灌頂。 2376. "那裡見王子,端正入禪定; 坐于葉屋中,無畏入禪思。 2377. "見父親前來,渴望見子情; 韋山與瑪迪,迎接行禮敬。 2378. "瑪迪以頭頂,禮敬公公足; '瑪迪我是你,媳婦禮你足'; 他們相擁抱,用手相撫摸。" 2379. "子你是平安,子你無病痛? 採集能維生,根果是否多? 2380. 虻蚊和爬蟲,是否少困擾? 林中猛獸多,可有受傷害?" 2381. "我們有生計,雖然很微薄; 生活實艱難,採集為生活。 2382. 大王如馭者,調教無財者; 我們貧已調,貧困調教我。 2383. 我們身體瘦,不見父與母; 大王我們在,林中苦憂生。" 2384. "錫毗最優者,繼承者心願; 札利干哈兩,隨從婆羅門; 殘暴性急者,如牛被鞭打。 2385. 王女的子女,若知請告知; 快快來救助,如救蛇咬者。" 2386. "兩個童子已,贖回札利哈; 付婆羅門財,子勿懼安息。" 2387. "父親是平安,父親無病痛? 父親我母親,眼力未衰退?" 2388. "我確實平安,子啊無病痛; 而且子你母,眼力未衰退。" 2389. "車乘是完好,運載力尚佳? 國土是繁榮,雨水不斷絕?" 2390. "車乘是完好,運載力尚佳; 國土很繁榮,雨水不斷絕。" 2391. "正當他們在,交談這些時; 王女在山門,徒步無鞋履。 2392. "見母親前來,渴望見子情; 韋山與瑪迪,迎接行禮敬。 2393. "瑪迪以頭頂,禮敬婆婆足; '瑪迪我是你,媳婦禮你足。'"
2394.
『『Maddiñca puttakā disvā, dūrato sotthimāgatā;
Kandantā mabhidhāviṃsu, vacchabālāva mātaraṃ.
2395.
『『Maddī ca puttake disvā, dūrato sotthimāgate;
Vāruṇīva pavedhentī, thanadhārābhisiñcatha』』.
2396.
『『Samāgatānaṃ ñātīnaṃ, mahāghoso ajāyatha;
Pabbatā samanādiṃsu, mahī pakampitā ahu.
2397.
『『Vuṭṭhidhāraṃ pavattento, devo pāvassi tāvade;
Atha vessantaro rājā, ñātīhi samagacchatha.
2398.
『『Nattāro suṇisā putto, rājā devī ca ekato;
Yadā samāgatā āsuṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ.
2399.
『『Pañjalikā tassa yācanti, rodantā bherave vane;
Vessantarañca maddiñca, sabbe raṭṭhā samāgatā;
Tvaṃ nosi issaro rājā, rajjaṃ kāretha no ubho』』.
Chakhattiyakammaṃ nāma.
2400.
『『Dhammena rajjaṃ kārentaṃ, raṭṭhā pabbājayittha maṃ;
Tvañca jānapadā ceva, negamā ca samāgatā』』.
2401.
『『Dukkaṭañca hi no putta, bhūnahaccaṃ kataṃ mayā;
Yohaṃ sivīnaṃ vacanā, pabbājesimadūsakaṃ』』.
2402.
『『Yena kenaci vaṇṇena, pitu dukkhaṃ udabbahe;
Mātu bhaginiyā cāpi, api pāṇehi attano』』.
2403.
『『Tato vessantaro rājā, rajojallaṃ pavāhayi;
Rajojallaṃ pavāhetvā, saṅkhavaṇṇaṃ [saccavaṇṇaṃ (sī. syā.)] adhārayi』』.
2404.
『『Sīsaṃ nhāto sucivattho, sabbābharaṇabhūsito;
Paccayaṃ nāgamāruyha, khaggaṃ bandhi parantapaṃ.
2405.
『『Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā;
Sahajātā pakiriṃsu, nandayantā rathesabhaṃ.
2406.
『『Tato maddimpi nhāpesuṃ, sivikaññā samāgatā;
Vessantaro taṃ pāletu, jālī kaṇhājinā cubho;
Athopi taṃ mahārājā, sañjayo abhirakkhatu』』.
2407.
『『Idañca paccayaṃ laddhā, pubbe saṃklesamattano;
Ānandiyaṃ ācariṃsu, ramaṇīye giribbaje.
2408.
『『Idañca paccayaṃ laddhā, pubbe saṃklesamattano;
Ānandi vittā sumanā, putte saṅgamma lakkhaṇā.
2409.
『『Idañca paccayaṃ laddhā, pubbe saṃklesamattano;
Ānandi vittā patītā, saha puttehi lakkhaṇā』』.
2410.
『『Ekabhattā pure āsiṃ, niccaṃ thaṇḍilasāyinī;
Iti metaṃ vataṃ āsi, tumhaṃ kāmā hi puttakā.
2411.
『『Taṃ me vataṃ samiddhajja, tumhe saṅgamma puttakā;
Mātujampi taṃ pāletu, pitujampi ca puttaka;
Athopi taṃ mahārājā, sañjayo abhirakkhatu.
2412.
『『Yaṃ kiñcitthi kataṃ puññaṃ, mayhañceva pitucca te;
Sabbena tena kusalena, ajaro amaro bhava』』.
2413.
『『Kappāsikañca koseyyaṃ, khomakoṭumbarāni ca;
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
2414.
『『Tato hemañca kāyūraṃ, gīveyyaṃ ratanāmayaṃ;
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
2415.
『『Tato hemañca kāyūraṃ, aṅgadaṃ maṇimekhalaṃ;
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
2416.
『『Uṇṇataṃ mukhaphullañca, nānāratte ca māṇike [māṇiye (sī. pī.)];
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
2417.
『『Uggatthanaṃ giṅgamakaṃ, mekhalaṃ pāṭipādakaṃ [paṭipādukaṃ (sī. syā.), pālipādakaṃ (pī.)];
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
2418.
『『Suttañca suttavajjañca, upanijjhāya seyyasi;
Asobhatha rājaputtī, devakaññāva nandane.
2419.
『『Sīsaṃ nhātā sucivatthā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Asobhatha rājaputtī, tāvatiṃseva accharā.
2420.
『『Kadalīva vātacchupitā, jātā cittalatāvane;
Dantāvaraṇasampannā, rājaputtī asobhatha.
2394. "子女見瑪迪,遠道平安歸; 啼哭奔向前,如犢尋母牛。 2395. "瑪迪見子女,遠道平安歸; 如樹枝搖動,乳汁流灑出。" 2396. "親屬相聚集,發出巨大聲; 群山齊迴響,大地為震動。 2397. "傾盆雨傾瀉,天立即降雨; 於是韋山王,與親屬相會。 2398. "孫輩媳與子,王后同一處; 當他們相聚,恐怖毛髮豎。 2399. "合掌向他求,可怖林中泣; 韋山和瑪迪,全國民相聚; 你是我們王,二人來治國。" 六剎帝利業品完 2400. "我以法治國,國人卻放逐; 你和國人民,城邑民聚集。" 2401. "我做錯事了,子啊殺胎罪; 聽從錫毗人,放逐無過者。" 2402. "以任何方式,解除父親苦; 乃至母妹苦,甚至捨生命。" 2403. "於是韋山王,洗凈塵與垢; 洗凈塵垢后,穿上貝色衣。" 2404. "頭沐凈衣著,飾以諸裝飾; 騎上象背行,繫上勝敵劍。 2405. "於是六萬名,勇士容端莊; 生來相陪伴,歡喜戰車王。 2406. "於是錫毗女,來為瑪迪浴; 韋山來保護,札利干哈二; 而且大國王,山佳保護她。" 2407. "今得此境遇,前受自身苦; 他們生歡喜,山中可喜處。 2408. "今得此境遇,前受自身苦; 祥瑞心歡喜,與子相團圓。 2409. "今得此境遇,前受自身苦; 祥瑞心歡喜,與子同歡樂。" 2410. "從前一日食,常臥于地上; 這是我誓願,為你們子故。 2411. "今日愿成就,與你們相聚; 愿護母生子,父生子平安; 而且大國王,山佳保護你。 2412. "所有作福德,我與你父親; 以此諸善業,愿永無老死。" 2413. "棉布與絲綢,麻布粗毛布; 婆婆贈媳婦,瑪迪以莊嚴。 2414. "又贈金臂飾,寶石項鍊飾; 婆婆贈媳婦,瑪迪以莊嚴。 2415. "又贈金臂環,珠寶腰帶飾; 婆婆贈媳婦,瑪迪以莊嚴。 2416. "高聳花開式,各色寶石飾; 婆婆贈媳婦,瑪迪以莊嚴。 2417. "胸飾鈴環飾,腰帶足飾物; 婆婆贈媳婦,瑪迪以莊嚴。 2418. "線飾鑲邊飾,觀之更美麗; 王女顯莊嚴,如天女喜園。 2419. "頭沐凈衣著,飾以諸裝飾; 王女顯莊嚴,如三十三天。 2420. "如芭蕉風搖,生彩樹林中; 牙齒潔白齊,王女顯莊嚴。
2421.
『『Sakuṇī mānusinīva, jātā cittapattā patī;
Nigrodhapakkabimboṭṭhī, rājaputtī asobhatha.
2422.
『『Tassā ca nāgamānesuṃ, nātibaddhaṃva kuñjaraṃ;
Sattikkhamaṃ sarakkhamaṃ, īsādantaṃ urūḷhavaṃ.
2423.
『『Sā maddī nāgamāruhi, nātibaddhaṃva kuñjaraṃ;
Sattikkhamaṃ sarakkhamaṃ, īsādantaṃ urūḷhavaṃ』』.
2424.
『『Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha migā ahuṃ;
Vessantarassa tejena, naññamaññaṃ viheṭhayuṃ.
2425.
『『Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha dijā ahuṃ;
Vessantarassa tejena, naññamaññaṃ viheṭhayuṃ.
2426.
『『Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha migā ahuṃ;
Ekajjhaṃ sannipātiṃsu, vessantare payātamhi;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
2427.
『『Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha dijā ahuṃ;
Ekajjhaṃ sannipātiṃsu, vessantare payātamhi;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
2428.
『『Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha migā ahuṃ;
Nāssu mañjū nikūjiṃsu, vessantare payātamhi;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
2429.
『『Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha dijā ahuṃ;
Nāssu mañjū nikūjiṃsu, vessantare payātamhi;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
2430.
『『Paṭiyatto rājamaggo, vicitto pupphasanthato;
Vasi vessantaro yattha, yāvatāva jetuttarā.
2431.
『『Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā;
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
2432.
『『Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
2433.
『『Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
2434.
『『Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
2435.
『『Karoṭiyā cammadharā, illīhatthā [indihatthā (syā. ka.), khaggahatthā (sī. pī.)] suvammino;
Purato paṭipajjiṃsu, vessantare payātamhi;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
2436.
『『Te pāvisuṃ puraṃ rammaṃ, mahāpākāratoraṇaṃ;
Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ.
2437.
『『Vittā jānapadā āsuṃ, negamā ca samāgatā;
Anuppatte kumāramhi, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
2438.
『『Celukkhepo avattittha, āgate dhanadāyake;
Nandiṃ pavesi [nandi-ppavesi (sī. syā. pī.)] nagare, bandhanā mokkho aghosatha.
2439.
『『Jātarūpamayaṃ vassaṃ, devo pāvassi tāvade;
Vessantare paviṭṭhamhi, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
2421. "如人間仙女,生有彩翼夫; 唇如榕果紅,王女顯莊嚴。 2422. "為她牽來象,馴良大象王; 能耐矛與箭,牙如車轅長。 2423. "瑪迪騎上象,馴良大象王; 能耐矛與箭,牙如車轅長。" 2424. "在那整片林,所有獸群中; 因韋山達力,互不相傷害。 2425. "在那整片林,所有鳥群中; 因韋山達力,互不相傷害。 2426. "在那整片林,所有獸群中; 全都聚在一,韋山達離去; 錫毗國增長。 2427. "在那整片林,所有鳥群中; 全都聚在一,韋山達離去; 錫毗國增長。 2428. "在那整片林,所有獸群中; 不再甜鳴叫,韋山達離去; 錫毗國增長。 2429. "在那整片林,所有鳥群中; 不再甜鳴叫,韋山達離去; 錫毗國增長。 2430. "王道已裝飾,花朵鋪其上; 韋山達居處,直至勝利城。 2431. "於是六萬名,勇士容端莊; 四面來圍繞,韋山達離去; 錫毗國增長。 2432. "妃子與王子,妓女婆羅門; 四面來圍繞,韋山達離去; 錫毗國增長。 2433. "象騎與軍隊,車兵與步兵; 四面來圍繞,韋山達離去; 錫毗國增長。 2434. "鄉村民聚集,城邑民聚集; 四面來圍繞,韋山達離去; 錫毗國增長。 2435. "頭盔皮甲士,弓箭善裝甲; 前方開道行,韋山達離去; 錫毗國增長。 2436. "他們入美城,大城墻門樓; 具足飲與食,歌舞雙俱全。 2437. "鄉民皆歡喜,城民同聚集; 王子已歸來,錫毗國增長。 2438. "拋衣表歡迎,佈施者歸來; 城中傳喜訊,宣告釋囚犯。 2439. "金色雨立即,天空降下來; 韋山達入城,錫毗國增長。
2440.
『『Tato vessantaro rājā, dānaṃ datvāna khattiyo;
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjathā』』ti.
Vessantarajātakaṃ dasamaṃ.
Mahānipāta niṭṭhitā.
Jātakapāḷi niṭṭhitā.
2440. "於是韋山王,剎帝利佈施; 身壞有智者,往生於天界。" 韋山達羅本生經第十完 大品完 本生經完