B020303puggalapaññatti-aṭṭhakathā(人施設論註釋)c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Pañcapakaraṇa-aṭṭhakathā

Dhātukathā-aṭṭhakathā

Aṭṭhārasahi bhedehi, vibhaṅgaṃ mārabhañjano;

Desayitvā mahāvīro, yaṃ tasseva anantaraṃ.

Adesayi dhātukathaṃ, dhātubhedappakāsano;

Tassatthaṃ dīpayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

  1. Mātikāvaṇṇanā

  2. Nayamātikāvaṇṇanā

1.Saṅgahoasaṅgahotiādīnañhi vasena idaṃ pakaraṇaṃ cuddasavidhena vibhattanti vuttaṃ. Taṃ sabbampi uddesaniddesato dvidhā ṭhitaṃ. Tattha mātikā uddeso. Sā pañcavidhā – nayamātikā, abbhantaramātikā, nayamukhamātikā, lakkhaṇamātikā, bāhiramātikāti. Tattha saṅgaho asaṅgaho…pe… vippayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahitanti – ayaṃ cuddasahi padehi nikkhittā nayamātikā nāma. Ayañhi iminā saṅgahādikena nayena dhātukathā dhammā vibhattāti dassetuṃ ṭhapitattā nayamātikāti vuccati. Etesaṃ padānaṃ mūlabhūtattā mūlamātikātipi vattuṃ vaṭṭati.

  1. Abbhantaramātikāvaṇṇanā

2.Pañcakkhandhā…pe… manasikāroti ayaṃ pañcavīsādhikena padasatena nikkhittā abbhantaramātikā nāma. Ayañhi 『『sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikā』』ti evaṃ avatvā saṅgahādinā nayena vibhajitabbe khandhādidhamme sarūpato dassetvā dhātukathāya abbhantareyeva ṭhapitattā abbhantaramātikāti vuccati. Khandhādipadānaṃ dhammasaṅgaṇīmātikāya asaṅgahitattā pakiṇṇakamātikātipi vattuṃ vaṭṭati.

  1. Nayamukhamātikāvaṇṇanā

3.Tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho; catūhi sampayogo, catūhi vippayogoti ayaṃ catūhi padehi nikkhittā nayamukhamātikā nāma. Ayañhi sabbesupi pañcakkhandhādīsu ceva kusalattikādīsu ca mātikādhammesu, tīhi khandhāyatanadhātupadeheva saṅgaho ca asaṅgaho ca yojetabbo. Tathā catūhi arūpakkhandhehi sampayogo ca vippayogo ca. Etāni imesaṃ saṅgahāsaṅgahādīnaṃ nayānaṃ mukhānīti dassetuṃ ṭhapitattā nayamukhamātikāti vuccati.

  1. Lakkhaṇamātikāvaṇṇanā

4.Sabhāgo, visabhāgoti ayaṃ dvīhi padehi nikkhittā lakkhaṇamātikā nāma. Ayañhi sabhāgalakkhaṇehi dhammehi saṅgahanayo, visabhāgalakkhaṇehi asaṅgahanayo, tathā sampayogavippayoganayo yojetabboti sabhāgavisabhāgalakkhaṇavasena saṅgahādilakkhaṇaṃ dassetuṃ ṭhapitattā lakkhaṇamātikāti vuccati.

  1. Bāhiramātikāvaṇṇanā

以下是巴利文的完整直譯: 敬禮有幸者、阿羅漢、正等正覺者。 阿毗達摩藏 五論註釋 界論註釋 1. 標題解釋 條目標題解釋 1.根據包括與不包括等的方式,本論被說為十四種分別。這一切從總說和分說兩方面存在。其中,標題是總說。它有五種:條目標題、內部標題、條目開端標題、特徵標題、外部標題。其中,包括與不包括……通過不相關而被包括與不包括——這就是用十四個詞闡述的條目標題。因為這是爲了通過這個包括等條目來展示界論的法被分別,所以被稱為條目標題。因為這些詞是根本,所以也可以說是根本標題。 內部標題解釋 2.五蘊……乃至意念,這是用一百二十五個詞闡述的內部標題。因為沒有說"所有法聚論都是界論的標題",而是通過包括等條目來分別,展示蘊等法的本質,並置于界論內部,所以被稱為內部標題。因為蘊等詞未被法聚論標題包括,所以也可以說是雜項標題。 條目開端標題解釋 3.以三種方式包括,以三種方式不包括;以四種方式相應,以四種方式不相應——這是用四個詞闡述的條目開端標題。這是爲了在所有五蘊等和善三法等標題法中,以三種蘊、處、界詞來包括和不包括。同樣,以四種無色蘊來相應和不相應。這些是爲了展示這些包括不包括等條目的開端而置於此處。 特徵標題解釋 4.相似,不相似——這是用兩個詞闡述的特徵標題。這是通過相似特徵法的包括條目,不相似特徵法的不包括條目,以及相應和不相應條目,來展示包括等特徵,所以被稱為特徵標題。 外部標題解釋 [註:原文第5節似乎未完成或缺失]

5.Sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikāti ayaṃ chasaṭṭhi tikapadāni, dve ca dukapadasatāni saṅkhipitvā nikkhittā bāhiramātikā nāma. Ayañhi 『『pañcakkhandhā…pe… manasikāro』』ti evaṃ dhātukathāya abbhantare avatvā 『『sabbāpi dhammasaṅgaṇī』』ti evaṃ dhātukathāya mātikato bahi ṭhapitattā bāhiramātikāti vuccati.

Evaṃ mātikāya pañcadhā ṭhitabhāvaṃ viditvā idāni 『saṅgaho asaṅgaho』tiādīsu saṅgaho tāva jātisañjātikiriyāgaṇanavasena catubbidho. Tattha – 『『sabbe khattiyā āgacchantu, sabbe brāhmaṇā, sabbe vessā, sabbe suddā āgacchantu』』, 『『yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo, ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā』』ti ayaṃ jātisaṅgaho nāma. 『『Ekajātikā āgacchantū』』ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbepi jātiyā ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Sabbe kosalakā āgacchantu, sabbe māgadhakā, sabbe bhārukacchakā āgacchantu』』, 『『yo cāvuso visākha, sammāvāyāmo; yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ sañjātisaṅgaho nāma. 『『Ekaṭṭhāne jātā saṃvaḍḍhā āgacchantū』』ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbepi sañjātiṭhānena nivutthokāsena ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Sabbe hatthārohā āgacchantu, sabbe assārohā, sabbe rathikā āgacchantu』』, 『『yā cāvuso visākha, sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo, ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā』』ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ kiriyāsaṅgaho nāma. Sabbeva hete attano kiriyākaraṇena ekasaṅgahaṃ gatā. 『『Cakkhāyatanaṃ katamakkhandhagaṇanaṃ gacchatīti? Rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchatī』』ti. Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati, tena vata re vattabbe – 『cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahita』』nti (kathā. 471), ayaṃ gaṇanasaṅgaho nāma. Ayamidha adhippeto. Tappaṭipakkhena asaṅgaho veditabbo. Tesaṃ vikappato saṅgahitena asaṅgahitādīni. Ekuppādekanirodhaekavatthukaekārammaṇatāvasena sampayogo, tappaṭipakkhato vippayogo. Tesaṃ vikappato sampayuttena vippayuttādīni. Tadubhayasaṃsaggavikappato saṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttantiādīni. Pañcakkhandhātiādīni pana khandhavibhaṅgādīsu vuttanayeneva veditabbāni. Phassādayo panettha sanniṭṭhānavasena vuttasabbacittuppādasādhāraṇato vuttāti.

Mātikāvaṇṇanā.

  1. Niddesavaṇṇanā

  2. Paṭhamanayo saṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā

  3. Khandhapadavaṇṇanā

  4. 所有法聚論的標題——這是六十個詞,和兩個百詞總計,概括為外部標題。因為在界論中說到「所有五蘊……乃至意念」,而以「所有法聚論」作為界論的標題,故稱為外部標題。 這樣瞭解標題的五種存在後,現在在「包括與不包括」等方面,包括則為四種。其間——「所有的士族皆來,所有的婆羅門,所有的居士,所有的清凈者皆來」, 「那位阿難,正言辭,正行為,正生活,這些法匯聚于戒法中」——這就是種類匯聚。就像在「單一類群皆來」的地方,這裡所有的種類都匯聚為一個。 「所有的高士皆來,所有的摩揭陀人,所有的巴魯卡人皆來」, 「那位阿難,正精進;那位正念,那位正定,這些法匯聚于定法中」(《中部尼柯》1.462)——這就是生起的匯聚。就像在「同一處所生長皆來」的地方,這裡所有的生起都聚合為一個。 「所有的騎手皆來,所有的馬車伕,所有的車伕皆來」, 「那位阿難,正見,正思維,這些法匯聚于智慧法中」(《中部尼柯》1.462)——這就是行為的匯聚。所有的行為通過自身的行為聚合為一個。「眼處所是哪個法的匯聚?」 「色法的匯聚。」因此,眼處所確實與色法匯聚,因此應當說——「眼處所與色法匯聚」(《討論》471),這就是計數的匯聚。這裡的意思是如此。相對的,不包括應當被理解。對它們的定義是匯聚的與不匯聚的等。通過單一的因緣、單一的對象、單一的作用的方式,聚合與相對的分離。對它們的定義是聚合的與不聚合的等。關於兩者結合的定義是匯聚的與分離的等。關於五蘊等的說法,應當如同在蘊的分別等中所說的理解。觸等則在此處按所述的總結性法則而說。 標題解釋。

  5. 註釋解釋
  6. 首先的包括與不包括的詞解釋
  7. 蘊的詞解釋

  8. Idāni pañcakkhandhādivasena nikkhittamātikaṃ 『saṅgaho asaṅgaho』tiādīhi nayamātikāpadehi saddhiṃ yojetvā dassetuṃ rūpakkhandho katihi khandhehītiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha yasmā 『『saṅgaho asaṅgahotiādikāya nayamātikāya 『『tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho』』ti nayamukhamātikā ṭhapitā, tasmā rūpakkhandhādīnaṃ saṅgahaṃ dassetuṃ katihi khandhehi katihāyatanehi katihi dhātūhīti tīṇi khandhāyatanadhātupadāneva uddhaṭāni. 『Cattāri saccānī』tiādīsu ekampi na parāmaṭṭhaṃ. Yasmā ca 『『sabhāgo visabhāgo』』ti evaṃ lakkhaṇamātikā ṭhapitā, tasmā imassa pañhassa vissajjane rūpakkhandho ekena khandhenātiādi vuttaṃ. Sabhāgā hi tassa ete khandhādayoti. Tattha ekena khandhenāti rūpakkhandheneva. Yañhi kiñci rūpaṃ rūpakkhandhasabhāgattā rūpakkhandhotveva saṅgahaṃ gacchatīti rūpakkhandheneva gaṇitaṃ, taṃ rūpakkhandheneva paricchinnaṃ. Ekādasahāyatanehīti manāyatanavajjehi. Sabbopi hi rūpakkhandho dasāyatanāni dhammāyatanekadeso ca hoti, tasmā ekādasahāyatanehi gaṇito , paricchinno. Ekādasahi dhātūhīti sattaviññāṇadhātuvajjāhi ekādasahi etāsu hi apariyāpannaṃ rūpaṃ nāma natthi.

Asaṅgahanayaniddese katihi asaṅgahitoti saṅkhepeneva pucchā katā. Vissajjane panassa yasmā rūpakkhandhassa visabhāgā cattāro arūpakkhandhā, ekaṃ manāyatanaṃ, satta viññāṇadhātuyo; tasmā catūhi khandhehītiādi vuttaṃ. Iminā nayena sabbapadesu saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Imasmiṃ pana khandhaniddese – 『『rūpakkhandho katihi khandhehī』』tiādimhi tāva ekamūlake saṅgahanaye sarūpeneva dassitā pañca pucchā, pañca vissajjanāni. Asaṅgahanaye saṅkhepena dassitā pañca pucchā, pañca vissajjanāni. Iminā upāyena dukamūlakādīsupi pucchāvissajjanāni veditabbāni. Rūpakkhandhamūlakāyeva cettha dukatikacatukkā dassitā. Pañcake pana 『『rūpakkhandho ca…pe… viññāṇakkhandho cā』』ti evaṃ bhedato ca, 『『pañcakkhandhā katihi khandhehī』』ti evaṃ abhedato cāti dvidhā pucchāvissajjanāni katāni. Evaṃ pāḷinayo veditabboti.

  1. Āyatanapadādivaṇṇanā

  2. Āyatanapadaniddesādīsu āyatanapadaniddese tāva cakkhāyatanaṃ ekena khandhenāti ekena rūpakkhandheneva, ekena cakkhāyataneneva ekāya cakkhudhātuyāva saṅgahitanti veditabbaṃ. Sotāyatanādīsupi imināva nayena saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvāti ettha pana yasmā asaṅkhataṃ dhammāyatanaṃ nāma nibbānaṃ, tañca khandhasaṅgahaṃ na gacchati; tasmā 『khandhato ṭhapetvā』ti vuttaṃ. Catūhi khandhehīti rūpavedanāsaññāsaṅkhārakkhandhehi. Nibbānavajjañhi dhammāyatanaṃ etehi saṅgahitaṃ. Viññāṇakkhandhena pana ṭhapetvā dhammāyatanadhammadhātuyo sesāyatanadhātūhi ca taṃ na saṅgayhati. Tena vuttaṃ – 『『ekena khandhena, ekādasahāyatanehi, sattarasahi dhātūhi asaṅgahita』』nti. Yathā ca te heṭṭhā rūpakkhandhamūlakā, evamidhāpi cakkhāyatanamūlakāva nayā veditabbā. Dukamattameva pana pāḷiyaṃ dassetvā 『『dvādasāyatanānī』』ti abhedatova pucchāvissajjanaṃ kataṃ. Dhātuniddesepi eseva nayo.

  3. Saccaniddese – sabbepi dukatikacatukkā pāḷiyaṃ dassitā. Yasmā ca dukatikesu samudayasaccasadisameva maggasaccepi vissajjanaṃ, tasmā taṃ samudayānantaraṃ vuttaṃ.

  4. 現在根據五蘊等的內容,闡明的標題是「包括與不包括」等等,通過條目標題詞彙來展示,因而以「色蘊有多少蘊」等方式開始了註釋部分。因為在「包括與不包括」等的條目標題中,已經建立了「以三種方式包括,以三種方式不包括」的條目開端標題,所以爲了展示色蘊等的包括,提到「有多少蘊、多少處所、多少元素」的三個蘊、處、元素的詞語被引用。「四個真理」等等,沒有一個是多餘的。因為「相似與不相似」這樣建立了特徵標題,所以在這個問題的回答中提到色蘊是以一個蘊來描述的。相似的就是這些蘊等。因此,以一個蘊來描述是指色蘊。因為任何色法因其是色蘊的相似部分,故被稱為色蘊,所以僅以色蘊來計算,限於色蘊。十一處所是指沒有心處所的。所有的色蘊是十個處所法的部分,因此以十一處所來計算,限於此。十一元素是指沒有七個意識元素。因為在這些中沒有不被包含的色法。 在不包括的定義中,多少是不包括的,簡而言之是提問。回答中,因為色蘊有不相似的四個無色蘊、一個心處所、七個意識元素;因此提到「以四個蘊」等等。依此方式,所有的詞彙中的包括與不包括應當被理解。在這段蘊的註釋中——「色蘊有多少蘊」等等,首先在根本的包括中以其本質展示了五個提問和五個回答。在不包括的方面簡略地展示了五個提問和五個回答。依此方法,關於雙重根本等的提問與回答也應當被理解。色蘊作為根本在此處展示了雙重與四重等。關於五個方面則是「色蘊……乃至意識蘊」等等,從分開和不分開的方面說,兩種提問與回答被建立。如此,巴利文的意思應當被理解。

  5. 處所詞彙等的解釋
  6. 在處所詞彙等的定義中,首先應當理解「眼處所是以一個蘊來描述的」,即以一個色蘊來描述,以一個眼處所來描述,直到以一個眼元素來匯聚。耳處所等也是同樣的方式來理解包括與不包括。在此處提到的「除去蘊」是指不包括的法則,因其是無色法的處所,故不包括色法的匯聚;因此說「除去蘊」。「以四個蘊」是指色、感覺、知覺、行、識蘊。無涅槃的法則中,這些被匯聚。除了意識蘊之外,其餘的處所法則不被包括。因此說——「以一個蘊、以十一處所、以十七元素不被匯聚。」如同這些在下方是色蘊的根本,這裡也是眼處所的根本應當被理解。僅僅顯示兩個的情況下,巴利文中提到「十二處所」的時候,因其不分開而被提問與回答。元素的定義也是如此。
  7. 在真理的定義中——所有的雙重與四重在巴利文中被顯示。因為在雙重中,與生起真理相似的也被回答,因此在生起之後提到。

  8. Indriyaniddese – jīvitindriyaṃ dvīhi khandhehīti rūpajīvitindriyaṃ rūpakkhandhena, arūpajīvitindriyaṃ saṅkhārakkhandhena saṅgahitaṃ. Sesaṃ vuttanayānusāreneva veditabbaṃ. Pāḷivavatthānaṃ panettha āyatanadhātuniddesasadisameva.

  9. Paṭiccasamuppādavaṇṇanā

  10. Paṭiccasamuppādaniddese – 『『avijjā katihi khandhehī』』ti pucchaṃ anārabhitvā avijjā ekena khandhenāti evaṃ vissajjanameva dassitaṃ. Tattha saṅkhārapaccayā viññāṇanti paṭisandhiyaṃ pavatte ca sabbampi vipākaviññāṇaṃ. Tenevāha – 『『sattahi dhātūhi saṅgahita』』nti. Nāmarūpampi paṭisandhipavattivaseneva veditabbaṃ. Tenevettha saddāyatanampi saṅgahetvā ekādasahāyatanehi saṅgaho dassito. Phassādīsu khandhabhedo veditabbo. Aññeneva hi ekena khandhena phasso saṅgahito, aññena vedanā, taṇhāupādānakammabhavā pana saṅkhārakkhandheneva saṅgahitā. Bhavapadañcettha kammabhavādīnaṃ vasena ekādasadhā vibhattaṃ. Tattha kammabhavo phassādīhi sadisavisajjanattā tehi saddhiṃ ekato dassito. Upapattibhavakāmabhavasaññābhavapañcavokārabhavā aññamaññasadisavissajjanattā ekato dassitā. Yasmā cete upādinnakadhammāva tasmā 『『ekādasahāyatanehi sattarasahi dhātūhī』』ti vuttaṃ. Saddāyatanañhi anupādinnaṃ, taṃ ettha na gahitaṃ.

  11. Rūpabhavaniddese – pañcahāyatanehīti cakkhusotamanarūpadhammāyatanehi. Aṭṭhahi dhātūhīti cakkhusotacakkhuviññāṇasotaviññāṇarūpadhammamanodhātumanoviññāṇadhātūhi. Arūpabhavādayopi tayo sadisavissajjanattāva ekato dassitā. Tathā asaññābhavaekavokārabhavā. Tattha dvīhāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanehi. Dhātūsupi eseva nayo. Ekatalavāsikānañhi sesabrahmānaṃ cakkhusabbhāvato tassārammaṇattā tattha rūpāyatanaṃ uddhaṭaṃ.

71.Jāti dvīhi khandhehīti rūpajāti rūpakkhandhena, arūpajāti saṅkhārakkhandhena. Jarāmaraṇesupi eseva nayo. Sokādīsupi ekena khandhenāti sokadukkhadomanassāni vedanākkhandhena, paridevo rūpakkhandhena, upāyāsādayo saṅkhārakkhandhenāti evaṃ khandhaviseso veditabbo.

73.Iddhipādo dvīhīti saṅkhāraviññāṇakkhandhehi, manāyatanadhammāyatanehi, dhammadhātumanoviññāṇadhātūhi ca. Jhānaṃ dvīhīti vedanākkhandhasaṅkhārakkhandhehi. Appamaññādayo sadisavissajjanattā ekato niddiṭṭhā. Cittaṃ pana cetanānantaraṃ nikkhittampi asadisavissajjanattā pacchā gahitaṃ. Tattha appamaññādīsu ekena khandhenāti vedanā vedanākkhandhena, saññā saññākkhandhena, sesā saṅkhārakkhandhena saṅgahitāti evaṃ khandhaviseso veditabbo.

  1. Tikapadavaṇṇanā

  2. 在元素的定義中——生命元素是由兩個蘊組成的,即色的生命元素是由色蘊構成的,無色的生命元素是由行蘊構成的。其餘的應當根據所述的方式理解。巴利文的定義在這裡與處所元素的定義類似。

  3. 因緣生起的解釋
  4. 在因緣生起的定義中——「無明有多少蘊」,這一提問未被開始而是直接給出「無明是以一個蘊」的回答。此處,由於「因行所依而有意識」,在再生中發生的所有果報意識。因此說——「由七個元素所匯聚」。名色也應根據再生的發生來理解。因此在這裡,聲音處所也被匯聚,顯示出以十一處所的匯聚。在觸等中應當理解蘊的分別。因為通過一個蘊匯聚了觸,另一個蘊則是感覺、渴望、執取、行為等則是由行蘊匯聚的。生起的方面在這裡因行為等的關係而被分為十一種。此處,行為的生起因觸等的相似性而與之一起展示。再生、欲界、意識界、五種境界因彼此的相似性而被一起展示。因為這些是被執取的法,所以說「以十一處所由十七個元素所匯聚」。在聲音處所中並沒有被執取的,因此未被包含在此處。
  5. 在色生起的定義中——由五個處所組成,即眼、耳、鼻、舌、身的法。由八個元素組成,即眼、耳、眼意識、耳意識、色法、心法、心識元素。無色生起等也因三者的相似性而被一起展示。同樣,非識生起、單一境界生起。此處有兩個處所,即色處所與法處所。元素中也是同樣的方式。對於那些住在一處的天人,由於其眼的特性,因此在那邊提到色處所。
  6. 出生是由兩個蘊組成的,即色出生是由色蘊構成的,無色出生是由行蘊構成的。老死的情況也是同樣的方式。對於憂傷等,因一個蘊而有,即憂傷、痛苦、憂愁是由感覺蘊構成的,哀傷是由色蘊構成的,執取等是由行蘊構成的,因此應當理解這些蘊的特別之處。
  7. 超能力是由行、意識蘊、心處所、法處所、意識元素等組成。禪定是由感覺蘊與行蘊構成的。微細等因相似性而被一起展示。心則因為其與意志的關係而被後續地包含。此處在微細等中因一個蘊而有,即感覺是由感覺蘊構成的,知覺是由知覺蘊構成的,其餘的則是由行蘊匯聚的,因此應當理解這些蘊的特別之處。
  8. 三詞的解釋

  9. Evaṃ abbhantaramātikāya saṅgahaṃ dassetvā idāni bāhiramātikāya saṅgahaṃ dassetuṃ kusalā dhammātiādi āraddhaṃ. Tattha vedanāttike tīhi dhātūhīti kāyaviññāṇamanoviññāṇadhammadhātūhi. Sattahi dhātūhīti cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātūhi ceva manodhātudhammadhātumanoviññāṇadhātūhi ca. Vipākattike aṭṭhahi dhātūhīti kāyaviññāṇadhātuyā saddhiṃ tāhiyeva. Vipākadhammadhammā pana saṃkiliṭṭhasaṃkilesikehi saddhiṃ sadisavissajjanattā ekato gahitā. Yathā cete, evaṃ sabbatikadukapadesu yaṃ yaṃ padaṃ yena yena padena saddhiṃ sadisavissajjanaṃ hoti, taṃ taṃ uppaṭipāṭiyāpi tena tena saddhiṃ gahetvā vissajjitaṃ. Tattha vuttānusāreneva saṅgahāsaṅgahanayo veditabboti.

Saṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā.

  1. Dutiyanayo saṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni saṅgahitena asaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ cakkhāyatanenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre yaṃ khandhapadena saṅgahitaṃ hutvā āyatanadhātupadehi asaṅgahitaṃ, khandhāyatanapadehi vā saṅgahitaṃ hutvā dhātupadena asaṅgahitaṃ, tassa khandhādīhi asaṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi rūpakkhandhova saṅgahito. So ca aḍḍhekādasahi āyatanadhātūhi asaṅgahito nāma natthi. Vedanākkhandhena ca vedanākkhandhova saṅgahito. Sopi dhammāyatanadhammadhātūhi asaṅgahito nāma natthi. Evaṃ asaṅgahitatāya abhāvato etāni aññāni ca evarūpāni manāyatanadhammāyatanādīni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni rūpekadesaṃ arūpena asammissaṃ, viññāṇekadesañca aññena asammissaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Pariyosāne ca –

『『Dasāyatanā sattarasa dhātuyo,

Sattindriyā asaññābhavo ekavokārabhavo;

Paridevo sanidassanasappaṭighaṃ,

Anidassanaṃ punadeva sappaṭighaṃ upādā』』ti.

Evaṃ uddānagāthāya dassitāneva. Tasmā tesaṃ vaseneva saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Pañhavasena hi imasmiṃ vāre āyatanadhātuvaseneva sadisavissajjane vīsati dhamme samodhānetvā eko pañho kato, satta viññāṇadhātuyo samodhānetvā eko, sattindriyāni samodhānetvā eko, dve bhave samodhānetvā eko, paridevena ca sanidassanasappaṭighehi ca eko, anidassanasappaṭighehi eko, sanidassanehi eko, sappaṭighehi ca upādādhammehi ca ekoti aṭṭha pañhā katā. Tesu khandhādivibhāgo evaṃ veditabbo seyyathidaṃ – paṭhamapañhe tāva catūhi khandhehīti arūpakkhandhehi, dvīhāyatanehīti cakkhāyatanādīsu ekekena saddhiṃ manāyatanena, aṭṭhahi dhātūhīti cakkhudhātuādīsu ekekāya saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

Tatrāyaṃ nayo – cakkhāyatanena hi khandhasaṅgahena rūpakkhandho saṅgahito. Tasmiṃ saṅgahite rūpakkhandhe āyatanasaṅgahena cakkhāyatanamevekaṃ saṅgahitaṃ. Sesāni dasa āyatanāni asaṅgahitāni. Dhātusaṅgahenapi tena cakkhudhātuyevekā saṅgahitā. Sesā dasa dhātuyo asaṅgahitā. Iti yāni tena asaṅgahitāni dasāyatanāni, tāni cakkhāyatanamanāyatanehi dvīhi asaṅgahitāni. Yāpi tena asaṅgahitā dasa dhātuyo, tā cakkhudhātuyā ceva sattahi ca viññāṇadhātūhi asaṅgahitāti. Rūpāyatanādīsupi eseva nayo.

  1. 如此展示了內部標題的匯聚,現在開始展示外部標題的匯聚,關於善法等內容。其間,關於感覺的部分是由三個元素組成的,即身體意識、心意識、法元素。關於七個元素,是指眼、耳、鼻、舌、身、意識元素和法元素。關於果報的部分是由八個元素組成的,即身體意識元素與其他元素。關於果報法則,因其相似性而被一起展示。正如這些一樣,在所有的雙重部分中,任何的詞彙與任何的詞彙相似的展示,均被以此方式逐一回答。因此,應當根據所述的方式理解匯聚與不匯聚的內容。 匯聚與不匯聚詞彙的解釋。
  2. 第二個方面的匯聚與不匯聚詞彙的解釋
  3. 現在開始分析匯聚與不匯聚的詞彙,包括「眼處所」等等。此處的特徵是——在這一段落中,任何詞彙在作為蘊的情況下被匯聚,或在作為處所元素的情況下被匯聚,或在作為元素的情況下被匯聚,詢問關於蘊等的匯聚后給予回答。然而,這在色蘊等中並不適用。因為色蘊本身就被匯聚。並且,因其與其他十一處所元素的匯聚而被稱為匯聚。感覺蘊同樣被匯聚。法處所元素也因其與其他法元素的匯聚而被稱為匯聚。因此,由於不匯聚的原因,這些以及其他類似的心處所、法處所等在這一段落中並未被包含。而那些詞彙在色的部分與無色的部分之間沒有混淆,因此在這裡被包含。最終結果是—— 「十個處所,十七個元素, 七個意識,非意識生起,單一境界; 哀傷是有形象的,有形象的執取, 無形象的再次執取。」 如是通過總結的詩句展示。因此,基於這些的內容,匯聚應當被理解。在這一段落中,關於處所元素的內容通過相似的展示,匯聚了二十個法則,形成了一個問題,匯聚七個意識元素形成一個問題,匯聚七個感覺形成一個問題,匯聚兩個生起形成一個問題,關於哀傷及有形象的執取形成一個問題,無形象的執取形成一個問題,有形象的形成一個問題,以及關於執取的法則形成一個問題,故形成了八個問題。在這些中,蘊的分類應當如此理解——在第一個問題中,四個蘊是指無色蘊,兩個處所是指眼處所等與心處所的單獨匯聚,八個元素是指眼元素等與七個意識元素的單獨匯聚。 在這裡的方式是——通過眼處所的匯聚,色蘊被匯聚。在此匯聚的色蘊中,因處所的匯聚,眼處所單獨被匯聚。其餘的十個處所則未被匯聚。通過元素的匯聚,只有眼元素被匯聚。其餘的十個元素則未被匯聚。因此,任何通過眼處所的匯聚,二者匯聚的十個處所,都是通過眼元素與七個意識元素匯聚的。同樣,色處所等也應如此理解。

  4. Dutiyapañhe – yasmā yāya kāyaci viññāṇadhātuyā saṅgahito viññāṇakkhandho manāyatanena asaṅgahito nāma natthi, tasmā āyatanasaṅgahena saṅgahitāti vuttaṃ. Ettha pana catūhi khandhehīti rūpādīhi catūhi. Ekādasahāyatanehīti manāyatanavajjehi. Dvādasahi dhātūhīti yathānurūpā cha viññāṇadhātuyo apanetvā sesāhi dvādasahi. Cakkhuviññāṇadhātuyā hi cakkhuviññāṇadhātuyeva saṅgahitā, itarā asaṅgahitā. Sotaviññāṇadhātuādīsupi eseva nayo.

  5. Tatiyapañhe – cakkhundriyādīnaṃ vissajjanaṃ cakkhāyatanādisadisameva. Itthindriyapurisindriyesu pana dhammāyatanena saddhiṃ dve āyatanāni, dhammadhātuyā ca saddhiṃ aṭṭha dhātuyo veditabbā.

  6. Catutthapañhe – tīhāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanamanāyatanehi. Tesu hi bhavesu rūpāyatanadhammāyatanavasena dveva āyatanāni tehi saṅgahitāni . Sesāni nava rūpāyatanāni teheva ca dvīhi, manāyatanena cāti tīhi asaṅgahitāni nāma honti. Navahi dhātūhīti rūpadhātudhammadhātūhi saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

  7. Pañcamapañhe – dvīhāyatanehīti paṭhamapadaṃ sandhāya saddāyatanamanāyatanehi. Dutiyapadaṃ sandhāya rūpāyatanamanāyatanehi. Dhātuyopi tesaṃyeva ekekena saddhiṃ satta viññāṇadhātuyo veditabbā.

  8. Chaṭṭhapañhe – dasahāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanavajjehi. Soḷasahi dhātūhīti rūpadhātudhammadhātuvajjeheva. Kathaṃ? Anidassanasappaṭighā hi dhammā nāma nava oḷārikāyatanāni. Tehi khandhasaṅgahena saṅgahite rūpakkhandhe, āyatanasaṅgahena tāneva navāyatanāni saṅgahitāni. Rūpāyatanadhammāyatanāni asaṅgahitāni. Dhātusaṅgahenapi tā eva nava dhātuyo saṅgahitā. Rūpadhātudhammadhātuyo asaṅgahitā. Iti yāni tehi asaṅgahitāni dve āyatanāni , tāni rūpāyatanavajjehi navahi oḷārikāyatanehi, manāyatanena cāti dasahi asaṅgahitāni. Yāpi tehi asaṅgahitā dve dhātuyo, tā rūpadhātuvajjāhi navahi oḷārikadhātūhi, sattahi ca viññāṇadhātūhīti soḷasahi asaṅgahitāti veditabbā.

  9. Sattamapañhe – dvīhāyatanehīti rūpāyatanamanāyatanehi. Aṭṭhahi dhātūhīti rūpadhātuyā saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

  10. Aṭṭhamapañhe – ekādasahāyatanehīti sappaṭighadhamme sandhāya dhammāyatanavajjehi, upādādhamme sandhāya phoṭṭhabbāyatanavajjehi. Dhātūsupi eseva nayo. Atthayojanā panettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti.

Saṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Tatiyanayo asaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. 第二個問題——因為通過身體意識元素匯聚的意識蘊,並沒有通過心處所匯聚,因此說通過處所的匯聚而被匯聚。在這裡,四個蘊是指色等四個。十一處所是指沒有心處所的。十二個元素是指相應的六個意識元素去掉其餘的十二個。因為眼意識元素本身就被匯聚,其他則未被匯聚。耳意識元素等也是如此。

  3. 第三個問題——眼根等的回答與眼處所等相似。然而,在女根與男根中,因法處所而與之相結合的有兩個處所,因法元素而有八個元素應當被理解。
  4. 第四個問題——三個處所是指色處所、法處所、心處所。在這些生起中,色處所與法處所只有兩個處所被匯聚。其餘的九個色處所則與這兩個處所相結合,因此有三個未被匯聚的處所。九個元素是指色元素與法元素及七個意識元素。
  5. 第五個問題——兩個處所是指第一詞彙中包含的聲音處所與心處所。第二詞彙中包含的色處所與心處所。元素中也是如此,每個元素與七個意識元素相結合應當被理解。
  6. 第六個問題——十個處所是指色處所、法處所等。十六個元素是指色元素與法元素等。如何呢?無形象的執取法則稱為九個粗糙處所。通過這些蘊的匯聚,色蘊被匯聚,通過處所的匯聚,這九個處所被匯聚。色處所與法處所未被匯聚。元素的匯聚中,這九個元素也被匯聚。色元素與法元素未被匯聚。因此,所匯聚的兩個處所是指色處所與九個粗糙處所、心處所,因此十個處所被匯聚。所匯聚的兩個元素是指色元素與九個粗糙元素及七個意識元素,因此十六個元素被匯聚。
  7. 第七個問題——兩個處所是指色處所與心處所。八個元素是指色元素與七個意識元素。
  8. 第八個問題——十一處所是指與有形象的法則相關的法處所,與執取法則相關的觸處所。元素中也是如此。其餘的意義應當根據前述的內容來理解。 匯聚與不匯聚詞彙的解釋。
  9. 第三個方面的匯聚與不匯聚詞彙的解釋。

  10. Idāni asaṅgahitenasaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre yaṃ khandhapadena asaṅgahitaṃ hutvā āyatanadhātupadehi saṅgahitaṃ, tassa khandhādīhi saṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhaviññāṇakkhandhacakkhāyatanādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi cattāro khandhā khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Tesu tena ekadhammopi āyatanadhātusaṅgahena saṅgahito nāma natthi. Nanu ca vedanādayo dhammāyatanena saṅgahitāti? Saṅgahitā. Na pana rūpakkhandhova dhammāyatanaṃ, rūpakkhandhato hi sukhumarūpamattaṃ dhammāyatanaṃ bhajati. Tasmā ye dhammāyatanena saṅgahitā, na te rūpakkhandhena saṅgahitā nāma. Viññāṇakkhandhenapi itare cattāro khandhā asaṅgahitā. Tesu tena ekopi āyatanadhātusaṅgahena saṅgahito nāma natthi. Evaṃ saṅgahitatāya abhāvato etāni aññāni ca evarūpāni cakkhāyatanādīni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni viññāṇena vā oḷārikarūpena vā asammissaṃ dhammāyatanekadesaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Tayo khandhā tathā saccā, indriyāni ca soḷasa;

Padāni paccayākāre, cuddasūpari cuddasa.

『『Samatiṃsa padā honti, gocchakesu dasasvatha;

Duve cūḷantaradukā, aṭṭha honti mahantarā』』ti.

Etesu pana padesu sadisavissajjanāni padāni ekato katvā sabbepi dvādasa pañhā vuttā. Tesu evaṃ khandhavibhāgo veditabbo. Āyatanadhātūsu pana bhedo natthi. Tattha paṭhamapañhe tāva – tīhi khandhehīti rūpasaññāsaṅkhārakkhandhehi. Āyatanadhātuyo pana dhammāyatanadhammadhātuvasena veditabbā.

Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena hi nibbānañca sukhumarūpasaññāsaṅkhārā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tesu nibbānaṃ khandhasaṅgahaṃ na gacchati, sesā rūpasaññāsaṅkhārakkhandhehi saṅgahaṃ gacchanti. Āyatanadhātusaṅgahaṃ pana nibbānampi gacchateva. Tena vuttaṃ – 『『asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvā tīhi khandhehi, ekenāyatanena, ekāya dhātuyā saṅgahitā』』ti. Saññākkhandhapakkhe panettha saññaṃ apanetvā vedanāya saddhiṃ tayo khandhā saṅkhārādīsu saṅkhārakkhandhaṃ apanetvā rūpavedanāsaññāvasena tayo khandhā veditabbā.

  1. Dutiye – catūhi khandhehīti viññāṇavajjehi. Te hi nirodhena khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā.

  2. Tatiye – dvīhīti vedanāsaññākkhandhehi. Rūpārūpajīvitindriyena hi vedanāsaññāviññāṇakkhandhā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Tesu pana vedanāsaññāva āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tena vuttaṃ – 『『vedanāsaññākkhandhehī』』ti. Iminā upāyena sabbattha khandhabhedo veditabbo. Ito parañhi khandhānaṃ nāmamattameva vakkhāma.

  3. Catutthe – tīhi khandhehīti itthindriyapurisindriyesu vedanāsaññāsaṅkhārehi, vedanāpañcake rūpasaññāsaṅkhārehi; saddhindriyādīsu phassapariyosānesu rūpavedanāsaññākkhandhehi. Vedanāya vedanākkhandhasadisova taṇhupādānakammabhavesu saṅkhārakkhandhasadisova vinicchayo.

  4. 現在開始分析匯聚與不匯聚的詞彙,包括「感覺蘊」等等。在這裡的特徵是——在這一段落中,任何詞彙在作為蘊的情況下被匯聚,或在作為處所元素的情況下被匯聚,詢問關於蘊等的匯聚后給予回答。然而,這在色蘊、意識蘊、眼處所等中並不適用。因為色蘊與四個蘊的匯聚並未被匯聚。在這些中,因其匯聚而被稱為匯聚的法則是不存在的。難道感覺等法則是通過法處所匯聚的嗎?是的,確實被匯聚。然而,色蘊本身並不是法處所,因為色蘊僅僅是微細的色法,因此那些通過法處所匯聚的法則,並不是通過色蘊匯聚的。通過意識蘊,其他四個蘊也未被匯聚。在這些中,因其匯聚而被稱為匯聚的法則是不存在的。因此,由於不匯聚的原因,這些以及其他類似的眼處所等在這一段落中並未被包含。而那些通過意識或粗糙的形式而不混淆的法處所部分,則在這裡被包含。對於這些,以下是總結: 「三個蘊如是事實,意識也有十六個; 詞彙在因緣法則中,十四個在上面十四個。 「三十個詞彙存在,十個在牛群中; 兩個小的在大中,八個是大的。」 在這些部分中,類似的展示詞彙被一同列出,共有十二個問題被提出。在這些中,蘊的分類應當如此理解。關於處所元素的部分沒有區別。在第一問題中,三種蘊是指色、知覺、行蘊。處所元素則應通過法處所與法元素來理解。 在這裡的方式是——通過感覺蘊,涅槃與微細的色、知覺、行蘊因蘊的匯聚而未被匯聚,而通過處所的匯聚則被匯聚。在這些中,涅槃並不歸於蘊的匯聚,其他的則歸於色、知覺、行蘊的匯聚。處所的匯聚中,涅槃也確實被歸入。因此說——「除了無為法之外,三種蘊通過一個處所、一個元素被匯聚。」在知覺蘊的方面,去掉知覺后,與感覺一起的三種蘊、去掉行蘊后,色、感覺、知覺三種蘊應當被理解。

  5. 第二個——四個蘊是指意識法則等的例外。它們通過滅盡而未被匯聚,然而通過處所的匯聚而被匯聚。
  6. 第三個——兩個蘊是指感覺與知覺蘊。色與無色的生命元素因感覺、知覺與意識蘊的匯聚而未被匯聚。在這些中,感覺與知覺蘊通過處所的匯聚而被匯聚。因此說——「在感覺與知覺蘊中。」通過這種方式,所有的蘊的分類應當被理解。接下來,我們將僅僅提及蘊的名稱。
  7. 第四個——三個蘊是指女根與男根中的感覺、知覺、行蘊,感覺五蘊與色、知覺、行蘊相結合;在聲音、觸等的結果中,色、感覺、知覺蘊中。感覺蘊與感覺蘊相似,執取、行為的生起與行蘊相似。

  8. Pañcame – jātijarāmaraṇesu jīvitindriyasadisova. Jhānena pana nibbānaṃ sukhumarūpaṃ saññā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tasmā taṃ sandhāya rūpakkhandhasaññākkhandhānaṃ vasena dve khandhā veditabbā.

  9. Chaṭṭhe – sokādittaye vedanāya sadiso. Upāyāsādīsu saṅkhārasadiso. Puna vedanāya vedanākkhandhasadiso, saññāya saññākkhandhasadiso, cetanādīsu saṅkhārakkhandhasadiso vinicchayo. Iminā upāyena sattamapañhādīsupi saṅgahāsaṅgaho veditabboti.

Asaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Catutthanayo saṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni saṅgahitenasaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ samudayasaccenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādīhi saṅgahitena khandhādivasena saṅgahitaṃ, puna tasseva khandhādīhi saṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ khandhāyatanadhātūsu ekampi sakalakoṭṭhāsaṃ gahetvā ṭhitapadesu na yujjati. Sakalena hi khandhādipadena aññaṃ khandhādivasena saṅgahitaṃ nāma natthi, yaṃ attano saṅgāhakaṃ saṅgaṇhitvā puna teneva saṅgahaṃ gaccheyya. Tasmā tathārūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni saṅkhārekadesaṃ vā aññena asammissaṃ dīpenti – vedanekadesaṃ vā sukhumarūpaṃ vā saddekadesaṃ vā, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Dve saccā pannarasindriyā, ekādasa paṭiccapadā;

Uddhaṃ puna ekādasa, gocchakapadamettha tiṃsavidha』』nti.

Pañhā panettha dveyeva honti. Tattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi dhammehi khandhādivasena saṅgahitaṃ, te dhamme sandhāya sabbattha ekena khandhenātiādi vuttaṃ. Tatrāyaṃ nayo – samudayasaccena hi taṇhāvajjā sesā saṅkhārā khandhādisaṅgahena saṅgahitā. Puna tehi taṇhāva saṅgahitā. Sā taṇhā puna saṅkhāreheva khandhādisaṅgahena saṅgahitāti. Eseva nayo sabbattha. Arūpadhammapucchāsu panettha saṅkhārakkhandho vā vedanākkhandho vā eko khandho nāma. Rūpadhammapucchāsu rūpakkhandho. Paridevapucchāya saddāyatanaṃ ekaṃ āyatanaṃ nāma. Saddadhātu ekā dhātu nāma, sesaṭṭhānesu dhammāyatanadhammadhātuvaseneva attho veditabboti.

Saṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Pañcamanayo asaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. 第五個——在生、老、死中,生命元素如同其他。通過禪定,涅槃與微細的色、知覺因蘊的匯聚而未被匯聚,而通過處所的匯聚則被匯聚。因此,關於此,色蘊與知覺蘊應當被理解為兩個蘊。

  3. 第六個——在痛苦的情況下,感覺與之相似。在方法等中,行法與之相似。再者,感覺與感覺蘊相似,知覺與知覺蘊相似,意志等與行蘊相似。因此,通過這種方式,第七個問題等的匯聚與不匯聚的內容應當被理解。 匯聚與不匯聚詞彙的解釋。
  4. 第四個方面的匯聚與不匯聚詞彙的解釋
  5. 現在開始分析匯聚與不匯聚的詞彙,包括「緣起法則」等等。在這裡,任何通過蘊等匯聚的詞彙,詢問關於蘊等的匯聚后給予回答。然而,在蘊的處所元素中,任何一個整體的部分都不適用。因為整體的蘊與其他蘊的匯聚並不被稱為匯聚,若將其作為自身的匯聚再進行匯聚。因此,這樣的詞彙在這一段落中並未被包含。而那些詞彙在行法部分或其他不混淆的部分中,或在感覺部分、微細的部分中、或在單一部分中,則在這裡被包含。對於這些,以下是總結: 「兩個事實,十五個意識,十一種因緣法則; 再者,十一種,牛群中的三十種。」 在這裡的問題只有兩個。在那裡,所詢問的被提及的詞彙,正是通過蘊等所匯聚的法則,所有的法則通過一個蘊而被理解。因此,這裡有這樣的方式——通過緣起法則,渴望等其他的行法因蘊的匯聚而被匯聚。再者,這些渴望也被匯聚。該渴望再次通過行法等的蘊的匯聚而被匯聚。這種方式適用於所有情況。在無色法的提問中,行蘊或感覺蘊都是一個蘊。在色法的提問中,色蘊是一個蘊。在哀傷的提問中,聲音處所是一個處所。聲音元素是一個元素,其餘的六個地方應通過法處所與法元素來理解。 匯聚與不匯聚詞彙的解釋。
  6. 第五個方面的匯聚與不匯聚詞

  7. Idāni asaṅgahitena asaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādīhi asaṅgahitena khandhādivasena asaṅgahitaṃ, puna tasseva khandhādīhi asaṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pañcakkhandhaggāhakesu dukkhasaccādīsu viññāṇena saddhiṃ sukhumarūpaggāhakesu anidassanaappaṭighādīsu ca padesu na yujjati. Tādisena hi padena nibbānaṃ khandhasaṅgahamattaṃ na gaccheyya. Sesā khandhādīhi asaṅgahitadhammā nāma natthi. Tasmā tathārūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana pañcakkhandhe viññāṇañca sukhumarūpena saddhiṃ ekato na dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Sabbe khandhā tathāyatanadhātuyo saccato tayo;

Indriyānipi sabbāni, tevīsati paṭiccato.

『『Parato soḷasa padā, tecattālīsakaṃ tike;

Gocchake sattati dve ca, satta cūḷantare padā.

『『Mahantare padā vuttā, aṭṭhārasa tato paraṃ;

Aṭṭhāraseva ñātabbā, sesā idha na bhāsitā』』ti.

Pañhā panettha sadisavissajjanānaṃ vasena samodhānetvā katihi saddhiṃ sabbepi catuttiṃsa honti. Tattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi khandhādīhi asaṅgahitaṃ, te dhamme sandhāya ekena khandhenātiādi vuttaṃ.

Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena hi cattāro khandhā nibbānañca khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Āyatanadhātusaṅgahena pana ṭhapetvā viññāṇaṃ avasesā saṅgahitāti viññāṇameva tīhipi khandhasaṅgahādīhi asaṅgahitaṃ nāma. Puna tena viññāṇena saddhiṃ nibbānena cattāro khandhā khandhādisaṅgahena asaṅgahitā. Te sabbepi puna viññāṇeneva khandhādisaṅgahena asaṅgahitāti ekena khandhena, ekenāyatanena, sattahi dhātūhi asaṅgahitā nāma honti. Atha vā – yadetaṃ rūpakkhandhena viññāṇameva tīhi khandhādisaṅgahehi asaṅgahitaṃ, tehipi viññāṇadhammehi te rūpadhammāva tīhi saṅgahehi asaṅgahitā. Puna te rūpadhammā viññāṇeneva tīhi saṅgahehi asaṅgahitā. Viññāṇañca khandhato eko viññāṇakkhandho hoti, āyatanato ekaṃ manāyatanaṃ, dhātuto satta viññāṇadhātuyo. Tasmā 『『ekena khandhenā』』tiādi vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi dhammehi khandhādivasena asaṅgahitaṃ, tesaṃ dhammānaṃ vasena khandhādayo veditabbā. Tattha dutiyapañhe tāva – rūpaviññāṇānaṃ vasena veditabbā. Vedanādayo hi rūpaviññāṇeheva khandhādisaṅgahena asaṅgahitā. Te ca dve khandhā ekādasāyatanāni sattarasa dhātuyo honti.

  1. Tatiyapañhe – viññāṇaṃ rūpādīhi catūhi asaṅgahitanti tesaṃ vasena khandhādayo veditabbā.

  2. Catutthapañhe – cakkhāyatanaṃ vedanādīhi catūhīti iminā nayena sabbattha khandhādayo veditabbā. Pariyosāne – rūpañca dhammāyatananti uddānagāthāya dassitadhammāyeva aññenākārena saṅkhipitvā dassitāti.

Asaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Chaṭṭhanayo sampayogavippayogapadavaṇṇanā

  2. 現在開始分析不匯聚的詞彙,包括色蘊等。在這裡,任何通過蘊等匯聚的詞彙,再次詢問關於蘊等的匯聚后給予回答。在五蘊的匯聚中,痛苦的事實等與微細的色法的匯聚在無形象和無牴觸的地方並不適用。因為通過這樣的詞彙,涅槃並不歸於蘊的匯聚。其他的蘊等法則並不存在。因此,這樣的詞彙在這一段落中並未被包含。而那些在五蘊中與意識的微細部分未能結合的詞彙,則在這裡被包含。對於這些,以下是總結: 「所有蘊如是事實,處所元素三種; 意識也皆在內,三十個因緣法則。 「此外十六個詞彙,三十個在牛群中; 七十個小的在大中,八個在大中。 「在大中提及的詞彙,十八個之後再提及; 十八個應當被理解,其他的在這裡未被提及。」 在這裡的問題以類似的展示方式被彙總,共有三十個。在那裡,所詢問的被提及的詞彙,正是通過蘊等所匯聚的法則,所有的法則通過一個蘊而被理解。因此,這裡有這樣的方式——通過色蘊,四個蘊與涅槃因蘊的匯聚而未被匯聚。若不考慮處所元素,意識則未被匯聚。再者,意識與涅槃通過四個蘊的匯聚而未被匯聚。它們都通過意識的匯聚而未被匯聚,因此通過一個蘊、一個處所、七個元素而被匯聚。或者——若通過色蘊與意識的匯聚,四個蘊的匯聚也未被匯聚。再者,色法通過意識的匯聚而未被匯聚。意識的部分是一個意識蘊,處所的部分是一個心處所,元素的部分是七個意識元素。因此說「通過一個蘊」等等。通過這種方式,所有的詢問中提及的詞彙,正是通過蘊等所匯聚的法則,這些法則的性質應當被理解。在這裡,第二個問題首先應當通過色意識的部分來理解。感覺等法則確實通過色意識的匯聚而未被匯聚。它們的兩個蘊是十一處所和七個元素。

  3. 第三個問題——意識通過色等四個匯聚而應當被理解為蘊等。
  4. 第四個問題——眼處所通過感覺等四個匯聚而應當被理解為蘊等。最終——色法與法處所的部分通過總結的方式被提及。 匯聚與不匯聚詞彙的解釋。
  5. 第六個方面的結合與分離詞彙的解釋。

  6. Idāni sampayogavippayogapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhotiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ labbhati yañca na labbhati taṃ sabbaṃ pucchāya gahitaṃ. Vissajjane pana yaṃ na labbhati, taṃ natthīti paṭikkhittaṃ. Catūhi sampayogo, catūhi vippayogo; sabhāgo visabhāgoti hi vacanato catūhi arūpakkhandheheva sabhāgānaṃ ekasantānasmiṃ ekakkhaṇe uppannānaṃ arūpakkhandhānaṃyeva aññamaññaṃ sampayogo labbhati. Rūpadhammānaṃ pana rūpena nibbānena vā, nibbānassa ca rūpena saddhiṃ sampayogo nāma natthi. Tathā rūpanibbānānaṃ arūpakkhandhehi, visabhāgā hi te tesaṃ. Yathā ca arūpakkhandhānaṃ rūpanibbānehi, evaṃ bhinnasantānehi nānākkhaṇikehi arūpadhammehipi saddhiṃ natthiyeva. Tepi hi tesaṃ santānakkhaṇavisabhāgatāya visabhāgāyeva. Ayaṃ pana visabhāgatā saṅgahaṭṭhena virujjhanato saṅgahanaye natthi. Gaṇanūpagamattañhi saṅgahaṭṭho. Sampayoganaye pana atthi, ekuppādatādilakkhaṇañhi sampayogaṭṭhoti. Evamettha yassa ekadhammenapi sampayogalakkhaṇaṃ na yujjhati, tassa pucchāya saṅgahaṃ katvāpi natthīti paṭikkhepo kato. Yassa vippayogalakkhaṇaṃ yujjati, tassa vippayogo dassito. Yāni pana padāni sattasu viññāṇadhātūsu ekāyapi avippayutte rūpena nibbānena vā missakadhamme dīpenti, tāni sabbathāpi idha na yujjantīti na gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Dhammāyatanaṃ dhammadhātu, dukkhasaccañca jīvitaṃ;

Saḷāyatanaṃ nāmarūpaṃ, cattāro ca mahābhavā.

『『Jātijarā ca maraṇaṃ, tikesvekūnavīsati;

Gocchakesu ca paññāsa, aṭṭha cūḷantare padā.

『『Mahantare pannarasa, aṭṭhārasa tato pare;

Tevīsa padasataṃ etaṃ, sampayoge na labbhatī』』ti.

Dhammāyatanañhi rūpanibbānamissakattā tasmiṃ apariyāpannena viññāṇenapi na sakkā sampayuttanti vattuṃ. Yasmā panettha vedanādayo viññāṇena sampayuttā, tasmā vippayuttantipi na sakkā vattuṃ. Sesesupi eseva nayo. Evaṃ sabbatthāpi etāni na yujjantīti idha na gahitāni. Sesāni khandhādīni yujjantīti tāni gahetvā ekekavasena ca samodhānena ca pañhavissajjanaṃ kataṃ. Tesu pañhesu, paṭhame – ekenāyatanenāti manāyatanena. Kehicīti dhammāyatanadhammadhātupariyāpannehi vedanāsaññāsaṅkhārehi.

  1. Dutiye – tīhīti pucchitaṃ pucchitaṃ ṭhapetvā sesehi. Kehici sampayuttoti vedanākkhandho saññāsaṅkhārehi. Itarepi attānaṃ ṭhapetvā itarehi. Kehici vippayuttoti rūpanibbānehi. Evaṃ sabbattha rūpassa vippayoge dhammāyatanadhammadhātūsu arūpaṃ, arūpassa vippayoge rūpaṃ daṭṭhabbaṃ. Tatiyapañho uttānatthova.

  2. Catutthe – 『katihi khandhehī』tiādiṃ avatvā sampayuttanti natthīti vuttaṃ. Taṃ pana khandhādīnaṃyeva vasena veditabbaṃ. Paratopi evarūpesu pañhesu eseva nayo. Ādipañhasmiñhi sarūpato dassetvā parato pāḷi saṃkhittā. Iminā nayena sabbattha atthayojanā veditabbā. Yattha pana nātipākaṭā bhavissati, tattha naṃ pākaṭaṃ katvāva gamissāma.

234.Soḷasahi dhātūhīti cakkhuviññāṇadhātu tāva attānaṃ ṭhapetvā chahi viññāṇadhātūhi, dasahi ca rūpadhātūhi. Sesāsupi eseva nayo.

  1. 現在開始分析結合與分離的詞彙,包括色蘊等。在這裡,所有可得的和不可得的都通過詢問而被包含。在回答中,所不可得的被排除。四種結合,四種分離;根據這些詞彙,四種無色蘊的部分在同一瞬間所產生的無色蘊之間的結合是可得的。而色法的結合,無論是通過色法還是通過涅槃,與涅槃的結合並不存在。類似地,無色涅槃與無色蘊之間的結合也不存在。就像無色蘊與色涅槃之間,亦如在不同的部分之間沒有結合。它們的結合因其部分的不同而沒有結合。結合的部分僅僅是數量而已。結合的方式是存在的,結合的特徵在於單一的產生等。如此,對於那些即使通過單一的法則也無法結合的人,基於詢問而進行的結合被排除。對於那些結合特徵適用的人,則顯示出分離的特徵。那些在七個意識元素中,通過單一的無分離的色法與涅槃的混合法則而被提及的詞彙,在這裡則完全不適用。因此,這些的總結是: 「法處所與法元素,痛苦的事實與生命; 六個處所與名色,四個大元素。 「生、老與死亡,二十個在小處所中; 在牛群中五十個,八個在小中。 「在大中提及的十五個,十八個之後再提及; 三十個詞彙在此,結合中並不可得。」 法處所中的色涅槃因混合而未能結合,因此不可能與未完全的意識結合。因為在這裡,感覺等與意識結合,因此也無法被視為分離。其他的法則也是如此。因此,在所有情況下,這些都不適用。在其他的蘊等中,它們是可得的,因而通過個別的方式和彙總的方式進行問題的回答。在這些問題中,第一——通過一個處所,即心處所。通過某些法處所的範圍,感覺、知覺、行法。
  2. 第二個——三個,通過詢問而被提及的。某些結合的情況是,感覺蘊與知覺、行法結合。其他的則是將自身排除在外。某些分離的情況是,無色涅槃。這樣,所有情況下的分離都應當在法處所與法元素中被理解。第三個問題的內容直接可得。
  3. 第四個——「通過多少個蘊」等等,表明結合的情況並不存在。那應當根據蘊等的內容來理解。在其他類似的問題中,情況也是如此。在第一個問題中,通過其特性顯示出的內容,其他的部分被簡要地列出。通過這種方式,所有的意義應當被理解。若某處不明顯,則在此處明確說明。
  4. 「十六個元素」是指眼意識元素,排除自身后與六個意識元素結合,和十個色法結合。其他的情況也是如此。

235.Tīhikhandhehīti saṅkhārakkhandhaṃ ṭhapetvā sesehi. Ekāya dhātuyāti manoviññāṇadhātuyā. Samudayamaggānañhi aññāya dhātuyā sampayogo natthi. Ekena khandhenāti saṅkhārakkhandhena. Ekenāyatanenāti dhammāyatanena. Ekāyadhātuyāti dhammadhātuyā. Etesu hi taṃ saccadvayaṃ kehici sampayuttaṃ.

  1. Sukhindriyādipañhe – tīhīti saññāsaṅkhāraviññāṇehi. Ekāya dhātuyāti kāyaviññāṇadhātuyā, manoviññāṇadhātuyā ca. Chahi dhātūhīti kāyaviññāṇadhātuvajjāhi.

  2. Rūpabhavapañhe – sabbesampi arūpakkhandhānaṃ arūpāyatanānañca atthitāya na kehicīti vuttaṃ. Ghānajivhākāyaviññāṇadhātūnaṃ pana natthitāya tīhi dhātūhi vippayuttoti vuttaṃ.

  3. Adhimokkhapañhe – dvīhi dhātūhīti manodhātumanoviññāṇadhātūhi. Pannarasahīti sesāhi dasahi rūpadhātūhi, pañcahi ca cakkhuviññāṇādīhi.

  4. Kusalapañhe – kusalehi catunnampi khandhānaṃ gahitattā sampayogo paṭikkhitto.

  5. Vedanāttikapañhe – ekena khandhenāti vedanākkhandheneva. Pannarasahīti cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātumanodhātūhi ceva rūpadhātūhi ca. Ekādasahīti kāyaviññāṇadhātuyā saddhiṃ rūpadhātūhi.

  6. Nevavipākanavipākadhammadhammapañhe – pañcahīti cakkhuviññāṇādīhi. Anupādinnaanupādāniyapañhe – chahīti manoviññāṇadhātuvajjāhi. Savitakkasavicārapañhe – pannarasahīti pañcahi viññāṇehi saddhiṃ rūpadhātūhi. Avitakkavicāramattapañhe – ekena khandhenātiādi saṅkhārakkhandhavaseneva veditabbaṃ. Dutiyajjhānavicārañhi ṭhapetvā sesā avitakkavicāramattā nāma. Pītiṃ ṭhapetvā sesā pītisahagatā. Tattha vicāro vicārena, pīti ca pītiyā na sampayuttāti saṅkhārakkhandhadhammāyatanadhammadhātūsu kehici sampayuttā nāma. Soḷasahīti dhammadhātumanoviññāṇadhātuvajjāheva. Avitakkaavicārapañhe – ekāya dhātuyāti manodhātuyā. Sukhasahagatā upekkhāsahagatā ca vedanāttike vuttāva. Dassanenapahātabbādayo kusalasadisāva.

271.Parittārammaṇaṃ vipākadhammasadisaṃ. Ekāya dhātuyāti dhammadhātuyā. Kehicīti ye tattha parittārammaṇā na honti, tehi. Dhammadhātu pana parittārammaṇānaṃ channaṃ cittuppādānaṃ vasena catūhi khandhehi saṅgahitattā paṭhamapaṭikkhepameva bhajati. Mahaggatārammaṇādayo kusalasadisāva.

  1. Anuppannesu – pañcahi dhātūhīti cakkhuviññāṇādīhi. Tāni hi ekantena uppādidhammabhūtāneva, uppannakoṭṭhāsampi pana bhajanti. Paccuppannārammaṇādayo parittārammaṇasadisāva . Hetuādayo samudayasadisāva. Sahetukā ceva na ca hetūpi pītisahagatasadisāva. Tathā parāmāsasampayuttā. Anupādinnā anuppannasadisāva. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sampayogavippayogapadavaṇṇanā.

  1. Sattamanayo sampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā

  2. 三個蘊是指排除行蘊的其他部分。通過一個元素是指心意識元素。在緣起法中,其他元素之間並不存在結合。通過一個蘊是指行蘊。通過一個處所是指法處所。通過一個元素是指法元素。在這些中,某些真理的對立是結合的。

  3. 關於快樂的意識等問題——三個是指知覺、行法、意識。通過一個元素是指身體意識元素和心意識元素。通過六個元素是指身體意識元素的排除。
  4. 關於色法的存在——所有的無色蘊和無色處所的存在,某些情況下並不存在。關於嗅覺、味覺、身體意識元素的不存在,表明與這三種元素的分離。
  5. 關於選擇的問題——兩個元素是指心元素和心意識元素。十五個是指其他十個色法元素和五個眼意識元素。
  6. 關於善的法則——因四個蘊的存在而被排除的結合。
  7. 關於感覺的部分——通過一個蘊是指感覺蘊。十五個是指眼、耳、鼻、舌、身體意識元素和心意識元素的法。十一個是指身體意識元素與色法元素的結合。
  8. 關於非因果法的法則——五個是指眼意識元素等。關於無所依的法則——六個是指排除心意識元素的法。關於有思維與無思維的問題——十五個是指五個意識元素與色法元素的結合。關於無思維與思維的部分——通過一個蘊是指行蘊的部分。第二禪的思維排除在外,其餘的被稱為無思維部分。若排除快樂,其餘的為快樂所伴隨。在那裡,思維與思維相結合,快樂與快樂並不結合,因此在行蘊、法處所、法元素中,某些結合是存在的。十六個是指法元素與心意識元素的排除。關於無思維與思維的問題——通過一個元素是指心元素。快樂伴隨與平等伴隨的感覺被提及。通過見到的法則等同於善的法則。
  9. 微小的感受與因果法相似。通過一個元素是指法元素。某些是指那些在此處不存在微小感受的人。法元素由於微小感受的六個意識產生的緣起法,結合於四個蘊的存在,因此首先被排除。其他的微小感受等同於善的法則。
  10. 關於未生者——五個是指眼意識元素等。它們是完全由生起法所組成,生起的部分也被排除。關於現前的感受等同於微小感受。因緣等同於緣起法。因緣法與伴隨快樂的法則相似。類似於有思維的結合。未依的與未生的相似。其餘的在所有情況下都與直接的內容相似。 結合與分離詞彙的解釋。
  11. 第七個方面的結合與分離詞彙的解釋。

  12. Idāni sampayuttenavippayuttapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre pucchāya uddhaṭapadena ye dhammā sampayuttā, tehi ye dhammā vippayuttā, tesaṃ khandhādīhi vippayogaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi sampayuttā nāma natthi. Tasmā tañca aññāni ca evarūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni dhammadhātuyā sampayutte dhamme viññāṇañca aññena asammissaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Cattāro khandhāyatanañca ekaṃ,

Dve indriyā dhātupadāni satta;

Tayo paṭiccā atha phassasattakaṃ,

Tike tayo satta mahantare ca.

『『Ekaṃ savitakkaṃ, savicāramekaṃ;

Yuttaṃ upekkhāya ca ekamevā』』ti.

Pariyosāne – khandhā caturotiādināpi ayamevattho saṅgahito. Tattha yāni padāni sadisavissajjanāni, tāni uppaṭipāṭiyāpi samodhānetvā tattha vedanākkhandhādikā pañhā katā. Tesu evaṃ khandhādivibhāgo veditabbo. Vedanākkhandhādipañhe tāva – ekenāti manāyatanena. Sattahīti viññāṇadhātūhi. Kehicīti dhammāyatane vedanādīhi. Viññāṇadhātupañhe – te dhammā na kehicīti te pucchāya uddhaṭapadaṃ viññāṇadhātuṃ ṭhapetvā sesā cha viññāṇadhātudhammā, rūpaṃ, nibbānañca. Tehi sabbesaṃ khandhāyatanānaṃ saṅgahitattā na kehici khandhehi āyatanehi vā vippayuttā. Ekāya dhātuyāti yā yā pucchāya uddhaṭā hoti tāya tāya.

  1. Upekkhindriyapañhe – pañcahīti upekkhāsampayuttāhi cakkhuviññāṇadhātuādīhi. Iminā nayena sabbattha pucchāya uddhaṭapadeneva saddhiṃ vippayuttānaṃ vasena attho veditabboti.

Sampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Aṭṭhamanayo vippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni vippayuttenasampayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha sabbāpi pucchā moghapucchāva . Rūpakkhandhena hi vippayuttā nāma cattāro khandhā, tesaṃ aññehi sampayogo natthi. Vedanākkhandhena vippayuttaṃ rūpaṃ nibbānañca, tassa ca kenaci sampayogo natthi. Evaṃ sabbapadesu. Vippayuttānaṃ pana sampayogābhāvo veditabbo. Iti pucchāya moghattā sabbavissajjanesu natthi natthiicceva vuttanti.

Vippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā.

  1. Navamanayo sampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā

以下是巴利文的完整直譯: 現在開始分析與不相應的詞語,從蘊(聚集)開始等。這裡的特徵是:在這一部分的問題中,被提取的詞語中相互關聯的法,與不相互關聯的法,從蘊等中分離,並提出了回答。但這不適用於色蘊。因為與色蘊相互關聯的實際上不存在。因此,這和其他類似的詞語在這一部分未被採用。但是那些詞語闡明了與法界相互關聯的法,以及與識不混合的,在此被採用。它們的總結是: "四蘊和處為一, 兩根和界處七; 三緣且七觸緣, 三法七大間隔。 一個有尋有伺, 一個有伺一個; 與舍相應一個。" 在結尾 - 從"蘊為四"等也包含了這個意義。在那裡,那些相似回答的詞語,按順序綜合,在那裡提出了受蘊等問題。在這些中,應該這樣理解蘊等的劃分。在受蘊等問題中 - "以一"即意處。"七"即識界。"某些"即法處中的受等。在識界問題中 - "那些法不是某些"即在問題中提取的識界除外,其餘六個識界法,色和涅槃。因為它們包含了所有蘊和處,所以不是某些蘊或處不相關。"以一界"即在問題中提取的那個。 在舍根問題中 - "五"即與舍相應的眼識界等。按照這種方式,在所有情況下,都應該理解與問題中提取的詞語相關的意義。 與不相應詞語的解釋。 第八種方法:與不相應詞語的解釋 現在開始分析與不相應的詞語,從色蘊開始等。在那裡,所有問題都是無意義的問題。因為與色蘊不相應的實際上是四蘊,它們彼此間沒有關聯。與受蘊不相應的是色和涅槃,它與任何事物都沒有關聯。在所有詞語中都是如此。應該瞭解不相應者之間沒有關聯。因此,由於問題無意義,在所有回答中都沒有"不存在"這個說法。 與不相應詞語的解釋。 第九種方法:與相應詞語的解釋

  1. Idāni sampayuttenasampayuttapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādivasena sampayuttaṃ, puna tasseva khandhādīhi sampayogaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ rūpena vā rūpamissakehi vā sabbarūpakkhandhasaṅgāhakehi vā padehi saddhiṃ na yujjati. Rūpena hi rūpamissakena vā aññesaṃ sampayogo natthi. Sabbarūpakkhandhasaṅgāhakehi sabbesaṃ sampayogārahānaṃ khandhādīnaṃ gahitattā aññaṃyeva natthi, yaṃ tena saha sampayogaṃ gaccheyya. Tasmā tathārūpāni padāni idha na gahitāni. Yāni pana padāni rūpena asammissaṃ arūpekadesaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Arūpakkhandhā cattāro, manāyatanameva ca;

Viññāṇadhātuyo satta, dve saccā cuddasindriyā.

『『Paccaye dvādasa padā, tato upari soḷasa;

Tikesu aṭṭha gocchake, tecattālīsameva ca.

『『Mahantaraduke satta, padā piṭṭhidukesu cha;

Navamassa padassete, niddese saṅgahaṃ gatā』』ti.

Sabbapañhesu pana ye dhammā pucchāya uddhaṭā, te yehi sampayuttā honti, tesaṃ vasena khandhādibhedo veditabbo . Vedanākkhandhena hi itare tayo khandhā sampayuttā, puna tehi vedanākkhandho sampayutto. So tehi saññādīhi tīhi khandhehi, ekena manāyatanena, sattahi viññāṇadhātūhi, ekasmiṃ dhammāyatane, dhammadhātuyā ca, kehici saññāsaṅkhāreheva sampayutto. Eseva nayo sabbatthāti.

Sampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā.

  1. Dasamanayo vippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni vippayuttenavippayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye sampayogavippayogapadaniddese rūpakkhandhādayo dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Sadisavissajjanānaṃ pana ekato gahitattā padāni aññāya paṭipāṭiyā āgatāni. Tattha yaṃ padaṃ pucchāya uddhaṭaṃ, taṃ yehi dhammehi vippayuttaṃ, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo. Rūpakkhandhena hi vedanādayo vippayuttā, tehi ca rūpakkhandho vippayutto. Nibbānaṃ pana sukhumarūpagatikameva. So rūpakkhandho catūhi khandhehi, ekena manāyatanena sattahi viññāṇadhātūhi, dhammāyatanadhammadhātūsu, kehici vedanādīhi dhammeheva vippayutto. Eseva nayo sabbatthāti.

Vippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Ekādasamanayo saṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā

現在開始分析與相應和不相應的詞語,從受蘊開始等。在那裡,依據蘊等所關聯的,重新提問並回答其關聯性。以色或色蘊的其他所有詞彙,均不適用。因為色或色蘊與其他事物沒有關聯。由於所有色蘊的集合,所有的關聯都在蘊等中被採納,除了與之相關的其他事物。因此,這樣的詞語在此不被採用。而那些詞語闡明了與色不混合的無色部分,在此被採納。它們的總結是: "無色蘊四個,意處唯一; 識界七個,真理二個,十四根。 "因緣十二個,之後十六個; 八個在小處,三十四個同樣。 "大間隔中的七個,詞語在後六個; 九個在此處,解釋已歸納"。 在所有問題中,被提取的法,依據與之相應的法,蘊等的劃分應被理解。因為受蘊與其他三蘊相互關聯,而再次與受蘊相互關聯。它與三蘊中的受等、識等,依一意處、七個識界、在一個法界中,法界中也與某些受等法相互關聯。此法在所有情況下都是如此。 與相應和不相應詞語的解釋。 第十種方法:與不相應的詞語的解釋 現在開始分析與不相應的詞語,從色蘊開始等。在那裡,所有的關聯與不關聯的詞語說明了色蘊等法的提取,在所有問題中都是被提取的。由於相似回答的集合,詞語被以不同方式引入。在那裡,被提取的問題,依據與之不相應的法,蘊等的劃分應被理解。因為受蘊與其他的蘊不相應,而與受蘊相互關聯。涅槃則是細微的色法。該色蘊與四個蘊相互關聯,依一意處、七個識界,在法界中,某些受等法則不相互關聯。此法在所有情況下都是如此。 與不相應詞語的解釋。 第十一種方法:以綜合方式分析相應與不相應的詞語的解釋。

  1. Idāni saṅgahitenasampayuttavippayuttapadaṃ bhājetuṃ samudayasaccenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye saṅgahitenasaṅgahitapadaniddese samudayasaccādayova dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Sadisavissajjanānaṃ pana ekato gahitattā padāni aññāya paṭipāṭiyā āgatāni. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭapadena khandhādisaṅgahena saṅgahitā, tesaṃ yehi sampayogo vā vippayogo vā hoti, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – samudayasaccena tāva saṅkhārakkhandhapariyāpannā dhammā khandhādisaṅgahena saṅgahitā. Te ca sesehi tīhi khandhehi, ekena manāyatanena, sattahi viññāṇadhātūhi, saṅkhārakkhandhe dhammāyatanadhammadhātūsu ca ṭhapetvā taṇhaṃ sesehi sampayuttattā kehici sampayuttā nāma. Ekena pana rūpakkhandhena, dasahi rūpāyatanehi, rūpadhātūhi ca vippayuttā, ekasmiṃ dhammāyatane dhammadhātuyā ca, rūpanibbānehi vippayuttattā kehici vippayuttā nāma. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Saṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Dvādasamanayo sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā

  2. Idāni sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye sampayuttenasampayuttapadaniddese vedanākkhandhādayo dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭapadena sampayuttā, tesaṃ yehi saṅgaho vā asaṅgaho vā hoti, tesaṃ vasena khandhādibhedo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandho hi saññādīhi sampayutto. Te saññādayo tīhi saññādikkhandhehi, dvīhi dhammāyatanamanāyatanehi, dhammadhātuyā ceva, sattahi ca viññāṇadhātūhīti aṭṭhahi dhātūhi saṅgahitā, sesāhi khandhāyatanadhātūhi asaṅgahitā. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā.

  1. Terasamanayo asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā

  2. Idāni asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye pañcame asaṅgahitenaasaṅgahitapadaniddese rūpakkhandhena sadisapañhā dhammā, ye ca arūpabhavena sadisā, teyeva uddhaṭā. Sesā pana na ruhantīti na uddhaṭā. Vedanākkhandhena hi khandhādivasena pana rūpārūpadhammā asaṅgahitā honti. Tesañca sampayogo nāma natthi. Tasmā yāni padāni ruhanti, tāneva sadisavissajjanehi saddhiṃ samodhānetvā uddhaṭāni. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭadhammehi khandhādivasena asaṅgahitā, te yehi sampayuttā ca vippayuttā ca, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena tāva viññāṇameva tīhi saṅgahehi asaṅgahitaṃ. Taṃ vedanādīhi tīhi khandhehi, dhammāyatanadhammadhātūsu ca vedanādīheva sampayuttaṃ. Ekena rūpakkhandhena, dasahi rūpāyatanarūpadhātūhi, dhammāyatanadhammadhātūsu ca rūpanibbānadhammehi vippayuttaṃ. Taṃ sandhāya te dhammā tīhi khandhehītiādi vuttaṃ. Iminā nayena sabbattha attho veditabboti.

Asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā.

  1. Cuddasamanayo vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā

現在開始分析與相應和不相應的詞語,從緣起真理開始等。在那裡,依據相應的詞語的定義,緣起真理等法被提取,在所有問題中都是被提取的。由於相似回答的**,詞語被以不同方式引入。在那裡,依據提問所提取的詞語與蘊等的相應,蘊等的劃分應被理解。 這裡的原則是 - 依據緣起真理的法,包含了行蘊的法,依據蘊等的相應。它們與其他三蘊相互關聯,依一意處、七個識界,除了行蘊外的法,因慾望與其他法相互關聯的,某些法是相應的。但依一色蘊,十個色處,色法則是不相應的,在一個法界中,因色與涅槃不相應的,某些法是無關聯的。以這種方式,所有的意義都應被理解。 與相應和不相應詞語的解釋。 第十二種方法:與相應的詞語的解釋 現在開始分析與相應的詞語,從受蘊開始等。在那裡,依據相應的詞語的定義,受蘊等法被提取,在所有問題中都是被提取的。在那裡,依據提問所提取的詞語與蘊等的相應,蘊等的劃分應被理解。 這裡的原則是 - 受蘊與三種感知相互關聯。它們與三種感知的蘊,兩個法界的意處,法界和七個識界相互關聯,合計八種法,其他蘊的法則不相互關聯。以這種方式,所有的意義都應被理解。 與相應的詞語的解釋。 第十三種方法:與不相應的相應和不相應詞語的解釋 現在開始分析與不相應的相應和不相應的詞語,從色蘊開始等。在那裡,第五種與不相應的詞語的定義,色蘊與相似的問題法被提取,其他無色法也同樣被提取。其他則不相關,因此沒有被提取。因為受蘊等法與蘊等的法則不相互關聯。因此,那些被提取的詞語,都是與相似的回答結合而提取的。在那裡,依據提問所提取的法與蘊等的無關聯,蘊等的劃分應被理解。 這裡的原則是 - 依色蘊,唯有識法與三種相應的法不相應。它與受等三種蘊,法界和法界的法相互關聯。依一色蘊,十個色處,法界和涅槃的法則不相應。由此可知,這些法與三種蘊相互關聯等。以這種方式,所有的意義都應被理解。 與不相應的相應和不相應詞語的解釋。 第十四種方法:與不相應的相應的詞語的解釋。

  1. Idāni vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yesaṃ padānaṃ vippayogo na ruhati, tāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Kāni pana tānīti? Dhammāyatanādīni. Dhammāyatanassa hi khandhādīsu ekenāpi vippayogo na ruhati. Dhammadhātuādīsupi eseva nayo. Tesaṃ idamuddānaṃ –

『『Dhammāyatanaṃ dhammadhātu, jīvitindriyameva ca;

Nāmarūpapadañceva, saḷāyatanameva ca.

『『Jātiādittayaṃ ekaṃ, padaṃ vīsatime tike;

Tikāvasānikaṃ ekaṃ, satta cūḷantare padā.

『『Daseva gocchake honti, mahantaramhi cuddasa;

Cha padāni tato uddhaṃ sabbānipi samāsato;

Padāni ca na labbhanti, cattālīsañca satta cā』』ti.

Pariyosāne ca – dhammāyatanaṃ dhammadhātūti gāthāpi imamevatthaṃ dīpetuṃ vuttā. Imāni pana ṭhapetvā sesāni sabbānipi labbhanti. Tesu khandhādivibhāgo vuttanayānusāreneva veditabboti.

Vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Dhātuppabhedakusalo, yaṃ dhātukathaṃ tathāgato āha;

Tassā nayamukhabheda-ppakāsanaṃ niṭṭhitaṃ hoti.

Iminā nayamukhabheda-ppakāsanena hi vibhāvinā sakkā;

Ñātuṃ sabbepi nayā, saṅkhepakathāva iti vuttā.

Ekekassa pana sace, padassa vitthārameva bhāseyyaṃ;

Vacanañca ativiya bahuṃ, bhaveyya attho ca aviseso.

Iti ūnabhāṇavāradvayāya, yaṃ tantiyā mayā etaṃ;

Kurunā pattaṃ puññaṃ, sukhāya taṃ hotu lokassāti.

Dhātukathā-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Puggalapaññatti-aṭṭhakathā

Nipuṇatthaṃ pakaraṇaṃ, dhātubhedappakāsano;

Satthā dhātukathaṃ nāma, desayitvā surālaye.

Anantaraṃ tassa jino, paññattibhedadīpanaṃ;

Āha puggalapaññattiṃ, yaṃ loke aggapuggalo.

Tassā saṃvaṇṇanokāso, yasmā dāni upāgato;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

  1. Mātikāvaṇṇanā

1.Chapaññattiyo – khandhapaññatti…pe… puggalapaññattīti ayaṃ tāva puggalapaññattiyā uddeso. Tattha chāti gaṇanaparicchedo. Tena ye dhamme idha paññapetukāmo tesaṃ gaṇanavasena saṃkhepato paññattiparicchedaṃ dasseti. Paññattiyoti paricchinnadhammanidassanaṃ. Tattha 『『ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapetī』』ti (saṃ. ni.

現在開始分析與不相應的相應和不相應的詞語,從色蘊開始等。在那裡,依據那些詞語的定義,不相應的法在此不被採用。那麼那些是什麼呢?是法界等。因為在法界的蘊等中,任何一個都不相應。在法界等中也是如此。它們的總結是: "法界和法的本質,生命根本唯一; 名色的詞語,以及六處的法。 "生起等三者為一,二十個詞語在此; 三種相似的詞語,七個小間隔的詞。 "十個在小處,三大處有十六; 六個詞在此之後,所有的合計皆無。 "詞語也無法獲得,四十和七個也"。 在結尾 - 法界和法的本質的詩句也是為此說明的。除了這些,其他的都可以獲得。在這些中,蘊等的劃分應依據上述原則理解。 與不相應的相應和不相應詞語的解釋。 結論 到此為止 - 擅長元素分類的,正如如來所說的元素論; 因此,依據這樣的元素分類的闡述,已完成。 通過這樣的元素分類的闡述,能夠了解所有的法; 如同概括性論述一樣。 如果每個詞都詳細解釋; 言辭也會過於繁多,意義也會無差別。 因此,通過這兩種簡略的表述,我所說的; 愿此功德,帶給眾生快樂。 元素論的註釋已完成。 禮敬那位有德的、正覺的佛陀 《阿毗達摩經典》 《人名論註釋》 爲了深意的闡述,元素分類的說明; 導師講述元素論的名為,在天界中。 緊接著,勝者闡明了,分類的明燈; 他說人名論,正如世間的最上人。 它的解釋範圍,因而現在已到達; 因此我將闡述它,愿你們專注傾聽。 目錄的解釋 六種分類 - 蘊的分類……等……人名的分類,這是人名論的概要。在那裡,六是數量的界定。因此,欲要在此說明的法,依據數量的劃分,簡要展示了分類的界限。分類是指有限的法的顯示。在那裡「描述、講述、闡明、建立」之類的。

2.20) āgataṭṭhāne paññāpanā dassanā pakāsanā paññatti nāma. 『『Supaññattaṃ mañcapīṭha』』nti (pārā. 269) āgataṭṭhāne ṭhapanā nikkhipanā paññatti nāma. Idha ubhayampi vaṭṭati. Cha paññattiyoti hi cha paññāpanā, cha dassanā pakāsanātipi; cha ṭhapanā nikkhipanātipi idha adhippetameva. Nāmapaññatti hi te te dhamme dassetipi, tena tena koṭṭhāsena ṭhapetipi.

Khandhapaññattītiādi pana saṃkhepato tāsaṃ paññattīnaṃ sarūpadassanaṃ. Tattha khandhānaṃ 『khandhā』ti paññāpanā dassanā pakāsanā ṭhapanā nikkhipanā khandhapaññatti nāma. Āyatanānaṃ āyatanānīti, dhātūnaṃ dhātuyoti, saccānaṃ saccānīti, indriyānaṃ indriyānīti, puggalānaṃ puggalāti paññāpanā dassanā pakāsanā ṭhapanā nikkhipanā puggalapaññatti nāma.

Pāḷimuttakena pana aṭṭhakathānayena aparāpi cha paññattiyo – vijjamānapaññatti, avijjamānapaññatti, vijjamānena avijjamānapaññatti, avijjamānena vijjamānapaññatti, vijjamānena vijjamānapaññatti, avijjamānena avijjamānapaññattīti. Tattha kusalākusalasseva saccikaṭṭhaparamatthavasena vijjamānassa sato sambhūtassa dhammassa paññāpanā vijjamānapaññatti nāma. Tathā avijjamānassa lokaniruttimattasiddhassa itthipurisādikassa paññāpanā avijjamānapaññatti nāma. Sabbākārenapi anupalabbhaneyyassa vācāvatthumattasseva pañcamasaccādikassa titthiyānaṃ aṇupakatipurisādikassa vā paññāpanāpi avijjamānapaññattiyeva. Sā pana sāsanāvacarā na hotīti idha na gahitā. Iti imesaṃ vijjamānāvijjamānānaṃ vikappanavasena sesā veditabbā. 『Tevijjo』, 『chaḷabhiñño』tiādīsu hi tisso vijjā cha abhiññā ca vijjamānā, puggalo avijjamāno. Tasmā tisso vijjā assāti tevijjo, cha abhiññā assāti chaḷabhiññoti evaṃ vijjamānena avijjamānassa paññāpanato evarūpā vijjamānena avijjamānapaññatti nāma. 『Itthirūpaṃ』, 『purisarūpa』ntiādīsu pana itthipurisā avijjamānā, rūpaṃ vijjamānaṃ. Tasmā itthiyā rūpaṃ itthirūpaṃ, purisassa rūpaṃ purisarūpanti evaṃ avijjamānena vijjamānassa paññāpanato evarūpā avijjamānena vijjamānapaññatti nāma. Cakkhusamphasso, sotasamphassotiādīsu cakkhusotādayopi phassopi vijjamānoyeva. Tasmā cakkhumhi samphasso, cakkhuto jāto samphasso, cakkhussa vā phalabhūto samphasso cakkhusamphassoti evaṃ vijjamānena vijjamānassa paññāpanato evarūpā vijjamānena vijjamānapaññatti nāma. Khattiyaputto, brāhmaṇaputto, seṭṭhiputtotiādīsu khattiyādayopi avijjamānā, puttopi. Tasmā khattiyassa putto khattiyaputtoti evaṃ avijjamānena avijjamānassa paññāpanato evarūpā avijjamānena avijjamānapaññatti nāma. Tāsu imasmiṃ pakaraṇe purimā tissova paññattiyo labbhanti. 『『Khandhapaññatti…pe… indriyapaññattī』』ti imasmiñhi ṭhāne vijjamānasseva paññāpitattā vijjamānapaññatti labbhati. 『『Puggalapaññattī』』ti pade avijjamānapaññatti. Parato pana 『tevijjo』, 『chaḷabhiñño』tiādīsu vijjamānena avijjamānapaññatti labbhatīti.

2.20) 到達的地方是智慧的顯示、見解的闡明、分類的定義。「良好的分類」是指(《巴利文經典》269)在到達的地方的設定和放置,稱為分類。在這裡,兩者都適用。六個分類是指六種智慧的顯示,六種見解的闡明;六種設定和放置也是指這個意思。名的分類是指這些法的顯示,因此在不同的地方有所設定。 蘊的分類等,簡而言之,是對這些分類的本質的顯示。在那裡,蘊的「蘊」是指智慧的顯示、見解的闡明、設定和放置,稱為蘊的分類。依處的分類是指依處的法,元素的分類是指元素的法,真理的分類是指真理的法,根的分類是指根的法,人的分類是指人的法,稱為人的分類。 根據《巴利文經典》的註釋法,還有其他六種分類 - 存在的分類、不存在的分類、存在的卻不存在的分類、不存在的卻存在的分類、存在的存在的分類、不存在的不存在的分類。在那裡,善與惡的真實存在的法稱為存在的分類。如此,存在的只是世俗的定義的法,女性和男性等的分類稱為不存在的分類。所有的形式都無法被發現的,作為五個真實的分類、異教徒的微小定義等,稱為不存在的分類。它在教法的範圍內並不適用,因此在這裡不被採用。如此,這些存在與不存在的分類應當以這種方式理解。「三明」, 「六通」等等,三種智慧和六種神通是存在的,而人是不存在的。因此,三種智慧是存在的,稱為三明;六種神通是存在的,稱為六通。如此,存在的分類是基於存在的定義而形成的。 「女性的形象」、「男性的形象」等等,女性和男性是不存在的,而形象是存在的。因此,女性的形象是女性的形象,男性的形象是男性的形象,以此類推,基於存在的定義而形成的不存在的分類。眼耳等的接觸也都是存在的。因此,眼中的接觸、從眼中產生的接觸、眼的果實所產生的接觸稱為眼的接觸,以此類推,基於存在的定義而形成的存在的分類。 王子的兒子、婆羅門的兒子、首領的兒子等,王族等都是不存在的,而兒子是存在的。因此,王子的兒子稱為王子的兒子,以此類推,基於存在的定義而形成的不存在的分類。在這些中,在本段落的前面,前面三個分類是可以獲得的。「蘊的分類……等……根的分類」在這裡是由於存在的定義而被設定的,獲得存在的分類。「人的分類」則是指不存在的分類。而在其他地方,「三明」、「六通」等等,存在的分類是可以獲得的。

Aṭṭhakathāmuttakena pana ācariyanayena aparāpi cha paññattiyo – upādāpaññatti, upanidhāpaññatti, samodhānapaññatti, upanikkhittapaññatti, tajjāpaññatti, santatipaññattīti . Tattha yo rūpavedanādīhi ekattena vā aññattena vā rūpavedanādayo viya saccikaṭṭhaparamatthena anupalabbhasabhāvopi rūpavedanādibhede khandhe upādāya nissāya kāraṇaṃ katvā sammato satto. Tāni tāni aṅgāni upādāya ratho gehaṃ muṭṭhi uddhananti ca; te teyeva rūpādayo upādāya ghaṭo paṭo; candasūriyaparivattādayo upādāya kālo, disā; taṃ taṃ bhūtanimittañceva bhāvanānisaṃsañca upādāya nissāya kāraṇaṃ katvā sammataṃ tena tenākārena upaṭṭhitaṃ uggahanimittaṃ paṭibhāganimittanti ayaṃ evarūpā upādāpaññatti nāma. Paññapetabbaṭṭhena cesā paññatti nāma, na paññāpanaṭṭhena. Yā pana tassatthassa paññāpanā, ayaṃ avijjamānapaññattiyeva.

Yā paṭhamadutiyādīni upanidhāya dutiyaṃ tatiyantiādikā, aññamaññañca upanidhāya dīghaṃ rassaṃ, dūraṃ, santikantiādikā paññāpanā; ayaṃ upanidhāpaññatti nāma. Apicesā upanidhāpaññatti – tadaññāpekkhūpanidhā, hatthagatūpanidhā, sampayuttūpanidhā, samāropitūpanidhā, avidūragatūpanidhā , paṭibhāgūpanidhā, tabbahulūpanidhā, tabbisiṭṭhūpanidhātiādinā bhedena anekappakārā.

Tattha dutiyaṃ tatiyantiādikāva tadaññaṃ apekkhitvā vuttatāya tadaññāpekkhūpanidhā nāma. Chattapāṇi, satthapāṇītiādikā hatthagataṃ upanidhāya vuttatāya hatthagatūpanidhā nāma. Kuṇḍalī, sikharī, kiriṭītiādikā sampayuttaṃ upanidhāya vuttatāya sampayuttūpanidhā nāma. Dhaññasakaṭaṃ, sappikumbhotiādikā samāropitaṃ upanidhāya vuttatāya samāropitūpanidhā nāma. Indasālaguhā, piyaṅguguhā, serīsakantiādikā avidūragataṃ upanidhāya vuttatāya avidūragatūpanidhā nāma. Suvaṇṇavaṇṇo, usabhagāmītiādikā paṭibhāgaṃ upanidhāya vuttatāya paṭibhāgūpanidhā nāma. Padumassaro, brāhmaṇagāmotiādikā tabbahulaṃ upanidhāya vuttatāya tabbahulūpanidhā nāma. Maṇikaṭakaṃ, vajirakaṭakantiādikā tabbisiṭṭhaṃ upanidhāya vuttatāya tabbisiṭṭhūpanidhā nāma.

Yā pana tesaṃ tesaṃ samodhānamapekkhitvā tidaṇḍaṃ, aṭṭhapadaṃ, dhaññarāsi, puppharāsītiādikā paññāpanā, ayaṃ samodhānapaññatti nāma. Yā purimassa purimassa upanikkhipitvā dve, tīṇi, cattārītiādikā paññāpanā, ayaṃ upanikkhittapaññatti nāma. Yā taṃ taṃ dhammasabhāvaṃ apekkhitvā pathavī, tejo, kakkhaḷatā, uṇhatātiādikā paññāpanā, ayaṃ tajjāpaññatti nāma. Yā pana santativicchedābhāvaṃ apekkhitvā āsītiko, nāvutikotiādikā paññāpanā, ayaṃ santatipaññatti nāma. Etāsu pana tajjāpaññatti vijjamānapaññattiyeva. Sesā avijjamānapakkhañceva, avijjamānena avijjamānapakkhañca bhajanti.

根據八分解說的方式,老師所說的有六種定義——即:取法定義、依處定義、聚合定義、分離定義、斷除定義、持續定義。那裡,若是以色、受等為一體或其他的方式,像色、受等的真實存在,因而不被認知的性質,作為依賴而形成的原因,被認為是生存者。那些部分作為依賴的車輛、家、手、升起等;這些同樣的色等作為依賴的物體;月、日的輪轉等作為依賴的時間、方向;那些種種的元素的標誌以及修行的利益作為依賴而形成的原因,被認為是以此方式存在的,這個就是所謂的依處定義。就其定義而言,這個稱為定義,而非標示的定義。至於那標示的定義,這個是不存在的定義。 關於第一、第二等依賴的第二、第三等,彼此依賴的長、短、遠、近等標示;這個就是所謂的依處定義。此外,這個依處定義——有依賴於他者的依處、有手邊的依處、有相連的依處、有歸納的依處、有不遠的依處、有對立的依處、有多種的依處、以及有優越的依處等多種形式。 在這裡,第二、第三等是以他者為依賴而說的,因此稱為有他者依賴的依處。傘把、老師把等是以手邊的依賴而說的,因此稱為手邊的依處。環、尖頂、冠等是以相連的依賴而說的,因此稱為相連的依處。穀物車、金缸等是以歸納的依賴而說的,因此稱為歸納的依處。天神的洞、親愛的洞、蜜蜂的洞等是以不遠的依賴而說的,因此稱為不遠的依處。金色、牛車等是以對立的依賴而說的,因此稱為對立的依處。蓮花池、婆羅門村等是以多種的依賴而說的,因此稱為多種的依處。寶石車、金剛車等是以優越的依賴而說的,因此稱為優越的依處。 關於那些以聚合為依賴的三根、八步、穀物的量、花的量等標示,這個就是所謂的聚合定義。關於那前一前一的依賴而說的二、三、四等標示,這個就是所謂的分離定義。關於那依賴於種種法的性質而說的地、水、風、熱等標示,這個就是所謂的斷除定義。關於那依賴於持續的缺失而說的八十個、九十個等標示,這個就是所謂的持續定義。在這些當中,斷除定義是存在的定義。其餘的都是不存在的部分,依賴於不存在的部分而存在。

Aṭṭhakathāmuttakena ācariyanayeneva aparāpi cha paññattiyo – kiccapaññatti, saṇṭhānapaññatti, liṅgapaññatti, bhūmipaññatti, paccattapaññatti, asaṅkhatapaññattīti. Tattha bhāṇako, dhammakathikotiādikā kiccavasena paññāpanā kiccapaññatti nāma. Kiso, thūlo, parimaṇḍalo, caturassotiādikā saṇṭhānavasena paññāpanā saṇṭhānapaññatti nāma. Itthī, purisotiādikā liṅgavasena paññāpanā liṅgapaññati nāma. Kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, kosalakā, mādhurātiādikā bhūmivasena paññāpanā bhūmipaññatti nāma. Tisso , nāgo, sumanotiādikā paccattanāmakaraṇamattavasena paññāpanā paccattapaññatti nāma. Nirodho, nibbānantiādikā asaṅkhatadhammassa paññāpanā asaṅkhatapaññatti nāma. Tattha ekaccā bhūmipaññatti asaṅkhatapaññatti ca vijjamānapaññattiyeva, kiccapaññatti vijjamānena avijjamānapakkhaṃ bhajati. Sesā avijjamānapaññattiyo nāma.

  1. Idāni yāsaṃ paññattīnaṃ uddesavāre saṅkhepato sarūpadassanaṃ kataṃ, saṅkhepatoyeva tāva tāsaṃ vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena tā dassetuṃ kittāvatātiādimāha. Tattha pucchāya tāva evamattho veditabbo – yā ayaṃ khandhānaṃ 『khandhā』ti paññāpanā, dassanā, ṭhapanā, sā kittakena hotīti kathetukamyatāpucchā. Parato kittāvatā āyatanānantiādīsupi eseva nayo. Vissajjanepi evamattho veditabbo – yattakena paññāpanena saṅkhepato pañcakkhandhāti vā pabhedato 『『rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho』』ti vā; tatrāpi rūpakkhandho kāmāvacaro, sesā catubhūmikāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena khandhānaṃ 『khandhā』ti paññatti hoti.

  2. Tathā yattakena paññāpanena saṅkhepato dvādasāyatanānīti vā, pabhedato 『『cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatana』』nti vā; tatrāpi dasāyatanā kāmāvacarā , dvāyatanā catubhūmikāti vā, evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena āyatanānaṃ āyatanānīti paññatti hoti.

  3. Yattakena paññāpanena saṅkhepato aṭṭhārasa dhātuyoti vā , pabhedato 『『cakkhudhātu…pe… manoviññāṇadhātū』』ti vā; tatrāpi soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve dhātuyo catubhūmikāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena dhātūnaṃ dhātūti paññatti hoti.

  4. Yattakena paññāpanena saṅkhepato cattāri saccānīti vā, pabhedato 『『dukkhasaccaṃ…pe… nirodhasacca』』nti vā; tatrāpi dve saccā lokiyā, dve saccā lokuttarāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena saccānaṃ 『saccānī』ti paññatti hoti.

  5. Yattakena paññāpanena saṅkhepato bāvīsatindriyānīti vā, pabhedato 『『cakkhundriyaṃ…pe… aññātāvindriya』』nti vā; tatrāpi dasindriyāni kāmāvacarāni, navindriyāni missakāni, tīṇi indriyāni lokuttarānīti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena indriyānaṃ indriyānīti paññatti hoti. Ettāvatā saṅkhepato vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena pañca paññattiyo dassitā honti.

根據八分解說的方式,老師所說的有六種定義——即:功能定義、狀態定義、標誌定義、領域定義、個別定義、無為定義。那裡,講師、法講師等是以功能為基礎的標示,這個稱為功能定義。瘦、粗、圓形、四方等是以狀態為基礎的標示,這個稱為狀態定義。女性、男性等是以標誌為基礎的標示,這個稱為標誌定義。欲界、色界、無色界、善良、甜美等是以領域為基礎的標示,這個稱為領域定義。三種、蛇、善花等是以個別的名稱為基礎的標示,這個稱為個別定義。滅、涅槃等是以無為法的標示,這個稱為無為定義。在這裡,某些領域定義和無為定義是存在的定義,功能定義存在時則依賴於不存在的部分。其餘的都是不存在的定義。 現在關於這些定義的概述,簡要地顯示其形式,簡要地將其事物分開以便展示。對此的詢問應當理解為——這「色法」所說的標示,展示、設定,那個標示是以何種程度存在的?對於其他的標示,如「感官領域」等等也是同樣的道理。解說時也應當理解為——以何種標示簡要地說五蘊,或以類別說「色蘊……等……識蘊」;在這裡,色蘊是欲界的,其餘的四蘊等也應當如此,因而這樣的標示就是「色法」。 同樣,以何種標示簡要地說十二處,或以類別說「眼處……等……法處」;在這裡,十處是欲界的,二處是四果的,因而這樣的標示就是「處」。 以何種標示簡要地說十八元素,或以類別說「眼元素……等……意識元素」;在這裡,十六元素是欲界的,兩個元素是四果的,因而這樣的標示就是「元素」。 以何種標示簡要地說四種真理,或以類別說「苦真理……等……滅真理」;在這裡,有兩個世俗真理,兩個出世真理,因而這樣的標示就是「真理」。 以何種標示簡要地說二十六種根,或以類別說「眼根……等……他知根」;在這裡,十根是欲界的,九根是混合的,三根是出世的,因而這樣的標示就是「根」。至此,簡要地將事物分開以便展示的五種定義已被呈現。 provided by EasyChat

  1. Idāni vitthārato vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena puggalapaññattiṃ dassetuṃ samayavimutto asamayavimuttotiādimāha. Sammāsambuddhena hi tile visārayamānena viya, vāke hīrayamānena viya ca, heṭṭhā vibhaṅgappakaraṇe imāsaṃ pañcannaṃ paññattīnaṃ vatthubhūtā khandhādayo nippadesena kathitāti tena te idha ekadeseneva kathesi. Chaṭṭhā puggalapaññatti heṭṭhā akathitāva. Idhāpi uddesavāre ekadeseneva kathitā; tasmā taṃ vitthārato kathetukāmo samayavimutto asamayavimuttoti ekakato paṭṭhāya yāva dasakā mātikaṃ ṭhapesīti.

Mātikāvaṇṇanā.

  1. Niddesavaṇṇanā

  2. Ekakaniddesavaṇṇanā

現在爲了詳細展示事物,將其分開以便展示個人定義,提到「有時間解脫、無時間解脫」等等。因為正覺者就像在用手指指向星星一樣,或像在用言語引導一樣,下面在細分的部分中,這五種定義的基礎就是色蘊等,因此他在這裡僅部分地進行了說明。第六種個人定義在下面未曾說明。在這裡的概述部分也僅部分地進行了說明;因此,想要詳細闡述它,從「有時間解脫、無時間解脫」開始,直到十種的母題。 母題的說明。 解釋的說明 單一解釋的說明 provided by EasyChat

  1. Idāni yathāṭhapitaṃ mātikaṃ ādito paṭṭhāya vibhajitvā dassetuṃ – katamo ca puggalo samayavimuttotiādimāha. Tattha idhāti imasmiṃ sattaloke. Ekacco puggaloti eko puggalo. Kālena kālanti ettha bhummavasena attho veditabbo. Ekekasmiṃ kāleti vuttaṃ hoti. Samayena samayanti idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Aṭṭha vimokkheti rūpāvacarārūpāvacaraaṭṭhasamāpattiyo. Tāsañhi paccanīkadhammehi vimuccanato vimokkhoti nāmaṃ. Kāyenāti vimokkhasahajātena nāmakāyena. Phusitvā viharatīti paṭilabhitvā iriyati. Katamasmiṃ panesa kāle vimokkhe phusitvā viharatīti? Samāpattiṃ samāpajjitukāmassa hi kālo nāma atthi, akālo nāma atthi. Tattha pātova sarīrapaṭijagganakālo, vattakaraṇakālo ca samāpajjanassa akālo nāma. Sarīraṃ pana paṭijaggitvā vattaṃ katvā vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā nisinnassa yāva piṇḍāya gamanakālo nāgacchati, etasmiṃ antare samāpajjanassa kālo nāma.

Piṇḍāya gamanakālaṃ pana sallakkhetvā nikkhantassa cetiyavandanakālo, bhikkhusaṅghaparivutassa vitakkamāḷake ṭhānakālo piṇḍāya gamanakālo gāme caraṇakālo; āsanasālāya yāgupānakālo vattakaraṇakāloti ayampi samāpajjanassa akālo nāma. Āsanasālāya pana vivitte okāse sati yāva bhattakālo nāgacchati, etasmimpi antare samāpajjanassa kālo nāma. Bhattaṃ pana bhuñjanakālo, vihāragamanakālo, pattacīvarapaṭisāmanakālo, divāvattakaraṇakālo, paripucchādānakāloti ayampi samāpajjanassa akālo nāma. Yo akālo, sveva asamayo. Taṃ sabbampi ṭhapetvā avasese kāle kāle, samaye samaye vuttappakāre aṭṭha vimokkhe sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharanto, 『『idhekacco puggalo…pe… viharatī』』ti vuccati.

Apicesa saphassakehi sahajātanāmadhammehi sahajātadhamme phusatiyeva nāma, upacārena appanaṃ phusatiyeva nāma. Purimāya appanāya aparaṃ appanaṃ phusatiyeva. Yena hi saddhiṃ ye dhammā sahajātā, tena te paṭiladdhā nāma honti. Phassenāpi phuṭṭhāyeva nāma honti. Upacārampi appanāya paṭilābhakāraṇameva, tathā purimā appanā aparaappanāya. Tatrāssa evaṃ sahajātehi sahajātānaṃ phusanā veditabbā – paṭhamajjhānañhi vitakkādīhi pañcaṅgikaṃ. Tasmiṃ ṭhapetvā tāni aṅgāni sesā atirekapaṇṇāsadhammā cattāro khandhā nāma honti. Tena nāmakāyena paṭhamajjhānasamāpattivimokkhaṃ phusitvā paṭilabhitvā viharati. Dutiyaṃ jhānaṃ pītisukhacittekaggatāhi tivaṅgikaṃ, tatiyaṃ sukhacittekaggatāhi duvaṅgikaṃ, catutthaṃ upekkhācittekaggatāhi duvaṅgikaṃ, tathā ākāsānañcāyatanaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanañca. Tattha ṭhapetvā tāni aṅgāni sesā atirekapaṇṇāsadhammā cattāro khandhā nāma honti. Tena nāmakāyena nevasaññānāsaññāyatanasamāpattivimokkhaṃ phusitvā paṭilabhitvā viharati.

現在爲了詳細展示事物,從一開始分開以便展示——「什麼是有時間解脫的個人」等等。那裡,「這裡」是指在這個眾生的世界中。某個個人是指一個個人。在這裡「隨著時間的推移」應當理解為以地面為基礎的意義。說到「每一個時間」,就是指每個個體的時間。「隨著時間的推移」是指之前的意思。八種解脫是欲界、色界、無色界的八種定。因為它們是從對立的事物中解脫而來,所以稱為解脫。通過身體的解脫是指與名法相伴的解脫。觸及後生活是指獲得後行動。那麼在什麼時間這個人觸及後生活呢?想要進入定的時間有,想要不進入的時間也有。在這裡,早晨身體的照顧時間、進行行為的時間是進入定的無時間。在照顧身體后,完成行為進入居住地點坐下,直到乞食的時間是進入定的時間。 乞食的時間是指在思考後離開時,禮拜的時間,圍繞比丘僧團的思考時間,乞食的時間是指在村子裡行走的時間;在坐食堂上取食的時間、進行行為的時間也是進入定的無時間。坐食堂上在空曠的地方,直到吃飯的時間是進入定的時間。在吃飯的時間、離開住處的時間、接受碗和袈裟的時間、白天進行行為的時間、詢問和給予的時間也是進入定的無時間。那些無時間的,都是與今天有關的。將所有這些排除后,剩下的時間是時間的時間,隨著時間的推移,按照所說的八種解脫,伴隨著名法的解脫而生活,被稱為「這裡有某個個人……等……生活」。 此外,依靠觸及的名法,觸及的法是存在的,依靠近似的觸及是存在的。通過最初的觸及后,進一步觸及是存在的。與之相應的法則是那些與名法相伴的法,因而它們被稱為獲得。通過觸及也被稱為存在。近似的觸及是獲得的原因,正如最初的觸及與進一步的觸及。這裡的觸及應當理解為——在初禪中有思維等五種因素。除了這些因素,其餘的額外的五十種法則是四種蘊。因而通過名法,觸及初禪的解脫而獲得並生活。第二禪是以喜樂和心的專注為三種因素,第三禪是以樂和心的專注為二種因素,第四禪是以無覺和心的專注為二種因素,此外還有空間的無限……等……無覺無知的狀態。在這裡,除了這些因素,其餘的額外的五十種法則是四種蘊。因而通過名法,觸及無覺無知的解脫而獲得並生活。 provided by EasyChat

Paññāya cassa disvāti vipassanāpaññāya saṅkhāragataṃ, maggapaññāya catusaccadhamme passitvā. Ekacce āsavā parikkhīṇā hontīti upaḍḍhupaḍḍhā paṭhamamaggādivajjhā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo samayavimuttoti ettha aṭṭhasamāpattilābhī puthujjano tena nāmakāyena phusitvā viharatīti vattuṃ vaṭṭati. Pāḷiyaṃ pana 『『ekacce āsavā parikkhīṇā』』ti vuttaṃ. Puthujjanassa ca khīṇā āsavā nāma natthi, tasmā so na gahito. Aṭṭhasamāpattilābhī khīṇāsavopi tena nāmakāyena phusitvā viharatīti vattuṃ vaṭṭati. Tassa pana aparikkhīṇāsavā nāma natthi, tasmā sopi na gahito. Samayavimuttoti pana tiṇṇaṃ sotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃyevetaṃ nāmanti veditabbaṃ.

  1. Asamayavimuttaniddese – purimasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Asamayavimuttoti panettha sukkhavipassakakhīṇāsavassetaṃ nāmaṃ. Sukkhavipassakā pana sotāpannasakadāgāmianāgāmino aṭṭhasamāpattilābhino ca khīṇāsavā puthujjanā ca imasmiṃ duke na labbhanti, dukamuttakapuggalā nāma honti. Tasmā satthā attano buddhasubuddhatāya heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakehi tantiṃ āropento sabbepi ariyapuggalātiādimāha. Tattha ariye vimokkheti kilesehi ārakattā ariyeti saṅkhaṃ gate lokuttaravimokkhe. Idaṃ vuttaṃ hoti – bāhirānañhi aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ samāpajjantassa samayopi atthi asamayopi. Maggavimokkhena vimuccanassa samayo vā asamayo vā natthi. Yassa saddhā balavatī, vipassanā ca āraddhā, tassa gacchantassa tiṭṭhantassa nisīdantassa nipajjantassa khādantassa bhuñjantassa maggaphalapaṭivedho nāma na hotīti natthi. Iti maggavimokkhena vimuccanassa samayo vā asamayo vā natthīti heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā imaṃ piṭṭhivaṭṭakaṃ tantiṃ āropesi dhammarājā. Samāpattilābhī puthujjano imāyapi tantiyā aggahitova. Bhajāpiyamāno pana samāpattivikkhambhitānaṃ kilesānaṃ vasena samayavimuttabhāvaṃ bhajeyya.

通過智慧看到的,是指洞察智慧所觀察到的因緣法,和道路智慧所觀察到的四聖諦。有些煩惱已經消散,故而在初道等的煩惱中,煩惱已經消散。這裡所說的個人是指有八種定的獲得者,因而可以說他以名法的方式生活。在巴利文中則說「有些煩惱已經消散」。對於普通人來說,沒有已滅的煩惱,因此他不被認定。以八種定的獲得者,已滅煩惱的人也可以說他以名法的方式生活。但對於他來說,沒有未滅的煩惱,因此他也不被認定。至於「有時間解脫」,應當理解為是指三種流派的初果、二果、三果者。 關於無時間解脫的說明——應當以與前面相同的方式理解。這裡的無時間解脫是指乾涸的洞察者的已滅煩惱。乾涸的洞察者是初果、二果、三果者,以及有八種定的已滅煩惱的普通人,在此並未獲得解脫,因此被稱為「苦的解脫者」。因此,導師以自己的佛法的智慧,結合已滅和未滅的情況,提到所有的高貴者等。那裡,貴族解脫是因為遠離煩惱而被稱為高貴的,進入出世的解脫。這是說——對於外在的有八種定的獲得者來說,無論是有時間的或無時間的,都是存在的。通過道路的解脫而獲得的時間或無時間是不存在的。對於有強烈信仰、努力進行洞察的人來說,走路、站立、坐下、臥下、吃東西、享用食物的過程中,無法獲得道果的體驗。由此可見,通過道路的解脫而獲得的時間或無時間是不存在的。因此,導師結合已滅和未滅的情況,將這個道理加以闡述。 以八種定的獲得者,普通人也被視為在這個道理中被認可。若他在八種定中被障礙煩惱所影響,則他應當追求有時間解脫的狀態。 provided by EasyChat

  1. Kuppadhammākuppadhammaniddesesu – yassa adhigato samāpattidhammo kuppati nassati, so kuppadhammo. Rūpasahagatānanti rūpanimittasaṅkhātena rūpena sahagatānaṃ. Tena saddhiṃ pavattānaṃ na vinā rūpārammaṇānaṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānanti attho. Arūpasahagatānanti rūpato aññaṃ, na rūpanti arūpaṃ. Arūpena sahagatānaṃ tena saddhiṃ pavattānaṃ na vinā arūpārammaṇānaṃ catunnaṃ arūpāvacarajjhānānanti attho. Na nikāmalābhīti pañcahākārehi aciṇṇavasitāya icchitākārena aladdhattā na nikāmalābhī. Appaguṇasamāpattikoti attho. Na akicchalābhīti kicchalābhī dukkhalābhī. Yo āgamanamhi kilese vikkhambhento upacāraṃ pāpento appanaṃ pāpento cittamañjūsaṃ labhanto dukkhena kicchena sasaṅkhārena sappayogena kilamanto taṃ sampadaṃ pāpuṇituṃ sakkoti, so na akicchalābhī nāma. Na akasiralābhīti avipulalābhī. Samāpattiṃ appetvā addhānaṃ pharituṃ na sakkoti. Ekaṃ dve cittavāre vattetvā sahasāva vuṭṭhātīti attho.

Yatthicchakanti yasmiṃ okāse samāpattiṃ appetvā nisīdituṃ icchati. Yadicchakanti kasiṇajjhānaṃ vā ānāpānajjhānaṃ vā brahmavihārajjhānaṃ vā asubhajjhānaṃ vāti yaṃ yaṃ samāpattiṃ appetvā nisīdituṃ icchati. Yāvaticchakanti addhānaparicchedena yattakaṃ kālaṃ icchati. Idaṃ vuttaṃ hoti – yattha yattha yaṃ yaṃ samāpattiṃ yattakaṃ addhānaṃ samāpajjitumpi vuṭṭhātumpi icchati, tattha tattha taṃ taṃ samāpattiṃ tattakaṃ addhānaṃ samāpajjitumpi vuṭṭhātumpi na sakkoti. Candaṃ vā sūriyaṃ vā ulloketvā 『imasmiṃ cande vā sūriye vā ettakaṃ ṭhānaṃ gate vuṭṭhahissāmī』ti paricchinditvā jhānaṃ samāpanno yathāparicchedena vuṭṭhātuṃ na sakkoti, antarāva vuṭṭhāti; samāpattiyā appaguṇatāyāti.

Pamādamāgammāti pamādaṃ paṭicca. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃvidho puggalo kuppadhammoti vuccati. Idaṃ pana aṭṭhasamāpattilābhino puthujjanassa sotāpannassa sakadāgāminoti tiṇṇaṃ puggalānaṃ nāmaṃ. Etesañhi samādhipāribandhakā vipassanāpāribandhakā ca dhammā na suvikkhambhitā, na suvikkhālitā, tena tesaṃ samāpatti nassati parihāyati. Sā ca kho neva sīlabhedena, nāpattivītikkamena. Na garukamokkhadhammo panesa appamattakenapi kiccakaraṇīyena vā vattabhedamattakena vā nassati.

Tatridaṃ vatthu – eko kira thero samāpattiṃ vaḷañjeti. Tasmiṃ piṇḍāya gāmaṃ paviṭṭhe dārakā pariveṇe kīḷitvā pakkamiṃsu. Thero āgantvā 『pariveṇaṃ sammajjitabba』nti cintetvā asammajjitvā vihāraṃ pavisitvā 『samāpattiṃ appessāmī』ti nisīdi. So appetuṃ asakkonto, 『kiṃ nu kho āvaraṇa』nti sīlaṃ āvajjanto appamattakampi vītikkamaṃ adisvā 『vattabhedo nu kho atthī』ti olokento pariveṇassa asammaṭṭhabhāvaṃ ñatvā sammajjitvā pavisitvā nisīdanto samāpattiṃ appentova nisīdi.

關於不安定法的說明——他所獲得的定法若動搖消失,則稱為動搖法。與色相伴的,指的是與色法所對應的色法。與之相應的,若沒有色法的四種色界定。與無色相伴的,指的是與色法不同的,無色法。與之相應的,若沒有無色法的四種無色界定。沒有直接獲得,指的是以五種方式未能獲得所欲的。即使是微小的定,亦指的是微少的定。沒有困難獲得,指的是有困難的獲得和痛苦的獲得。若在來臨時,克服煩惱,進入近似狀態,獲得微小的定,若在痛苦、困難、帶著思維的狀態下,疲憊不堪,想要獲得這種狀態者,便無法達到,因此稱為沒有困難獲得。沒有輕易獲得,指的是不廣泛獲得。進入定后,無法維持。若一、二次心念轉動,便突然醒來。 在什麼地方想要坐下進入定,指的是在某個地方。若想要進入某種定,比如說元素定、呼吸定、四無量心定、厭離定等,想要坐下進入的任何定。想要在何時,指的是在某個時段內想要。這裡的意思是——在任何地方,任何定,想要在任何時間進入或醒來,便無法在那地方、那定、那時間進入或醒來。若抬頭看月亮或太陽,想要在這月亮或太陽的某個位置醒來,便無法如願,反而會突然醒來;因定的微少。 關於懈怠的,指的是依賴懈怠。這裡所說的,便是如此的個人稱為動搖法。這裡所說的,有八種定的普通人、初果者、二果者、三果者,稱為三種個人。因為這些與定相關的法,洞察相關的法並不容易被克服,也不容易被維持,因此它們的定會消失、減退。它們也並不因戒律的差別,或因過失的違犯而消失。這個重大的解脫法,甚至在微小的事情上也不容易消失。 這裡的事情是——有一位長老在進入定。當天他到村子乞食時,孩子們在廟裡嬉戲后離開。長老來到后,思考「應當清理廟」,但未能清理,便進入了寺院,想著「我想要進入定」。他未能進入,便思考「究竟是什麼障礙」,反思戒律,未見到微小的過失,便思考「是否有行為的差異」,瞭解到廟未被清理,便清理後進入,想著想要進入定。 provided by EasyChat

  1. Akuppadhammaniddeso vuttapaṭipakkhavaseneva veditabbo. Akuppadhammoti idaṃ pana aṭṭhasamāpattilābhino anāgāmissa ceva khīṇāsavassa cāti dvinnaṃ puggalānaṃ nāmaṃ. Tesañhi samādhipāribandhakā vipassanāpāribandhakā ca dhammā suvikkhambhitā suvikkhālitā; tena tesaṃ bhassasaṅgaṇikārāmādikiccena vā aññena vā yena kenaci attano anurūpena pamādena vītināmentānampi samāpatti na kuppati, na nassati. Sukkhavipassakā pana sotāpannasakadāgāmianāgāmikhīṇāsavā imasmiṃ duke na labbhanti; dukamuttakapuggalā nāma honti. Tasmā satthā attano buddhasubuddhatāya heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā imasmimpi duke saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakehi tantiṃ āropento sabbepi ariyapuggalātiādimāha. Aṭṭhannañhi samāpattīnaṃ kuppanaṃ nassanaṃ bhaveyya, lokuttaradhammassa pana sakiṃ paṭividdhassa kuppanaṃ nassanaṃ nāma natthi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

  2. Parihānadhammāparihānadhammaniddesāpi kuppadhammākuppadhammaniddesavaseneva veditabbā. Kevalañhi idha puggalassa pamādaṃ paṭicca dhammānaṃ parihānampi aparihānampi gahitanti idaṃ pariyāyadesanāmattameva nānaṃ. Sesaṃ sabbattha tādisameva.

  3. Cetanābhabbaniddese – cetanābhabboti cetanāya aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo. Sace anusañcetetīti, sace samāpajjati. Samāpattiñhi samāpajjanto anusañceteti nāma. So na parihāyati, itaro parihāyati.

  4. Anurakkhaṇābhabbaniddese – anurakkhaṇābhabboti anurakkhaṇāya aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo. Sace anurakkhatīti sace anupakāradhamme pahāya upakāradhamme sevanto samāpajjati. Evañhi paṭipajjanto anurakkhati nāma. So na parihāyati, itaro parihāyati.

Ime dvepi samāpattiṃ ṭhapetuṃ thāvaraṃ kātuṃ paṭibalā. Cetanābhabbato pana anurakkhaṇābhabbova balavataro. Cetanābhabbo hi upakārānupakāre dhamme na jānāti. Ajānanto upakāradhamme nudati nīharati, anupakāradhamme sevati. So te sevanto samāpattito parihāyati . Anurakkhaṇābhabbo upakārānupakāre dhamme jānāti. Jānanto anupakāradhamme nudati nīharati, upakāradhamme sevati. So te sevanto samāpattito na parihāyati.

Yathā hi dve khettapālā eko paṇḍurogena sarogo akkhamo sītādīnaṃ, eko arogo sītādīnaṃ saho. Sarogo heṭṭhākuṭiṃ na otarati, rattārakkhaṃ divārakkhaṃ vijahati. Tassa divā sukamorādayo khettaṃ otaritvā sālisīsaṃ khādanti, rattiṃ migasūkarādayo pavisitvā khalaṃ tacchi taṃ viya chetvā gacchanti. So attano pamattakāraṇā puna bījamattampi na labhati. Itaro rattārakkhaṃ divārakkhaṃ na vijahati. So attano appamattakāraṇā ekakarīsato cattāripi aṭṭhapi sakaṭāni labhati.

Tattha sarogakhettapālo viya cetanābhabbo, arogo viya anurakkhaṇābhabbo daṭṭhabbo. Sarogassa attano pamādena puna bījamattassapi alabhanaṃ viya cetanābhabbassa upakārānupakāre dhamme ajānitvā upakāre pahāya anupakāre sevantassa samāpattiyā parihānaṃ. Itarassa attano appamādena ekakarīsamattato catuaṭṭhasakaṭauddharaṇaṃ viya anurakkhaṇābhabbassa upakārānupakāre dhamme jānitvā anupakāre pahāya upakāre sevantassa samāpattiyā aparihānaṃ veditabbaṃ. Evaṃ cetanābhabbato anurakkhaṇābhabbova samāpattiṃ thāvaraṃ kātuṃ balavataroti veditabbo.

不可動法的定義應當以相對的方式理解。不動法即是獲得八種安穩的無漏者,以及無漏者和已斷者這兩種人名。因為他們所依止的定和觀察法是被很好地保持和保護的;因此,無論通過他們的言語、聚集、安樂等任何其他方式,以任何適合於自己的方式來進行的定都不會動搖,也不會消失。乾涸的觀察者們則在此中無法獲得;苦解脫者則名為苦受者。因此,導師以自己的佛陀智慧,依照所掌握的和未掌握的,結合這兩者,向所有的聖者們指出了這一點。八種安穩的定的動搖和消失是可能的,但對於超越世俗的法來說,動搖和消失是不存在的,這正是所指的內容。 失落法和失落法的定義也應當以動搖法和不可動法的方式理解。因為這裡僅僅依賴於個人的懈怠,法的失落和不失落被掌握,這僅僅是名義上的說法。其餘的在所有地方都是如此。 意念法的定義 – 意念法即是通過意念達到不失落的能力。如果繼續意念,若能獲得安穩。安穩者在獲得安穩時,稱為繼續意念。這樣的人不會失落,而其他人則會失落。 保護法的定義 – 保護法即是通過保護達到不失落的能力。如果能保護,若能捨棄無益的法而依止有益的法,便能獲得安穩。這樣的人稱為在實踐中保護。這樣的人不會失落,而其他人則會失落。 這兩者也能夠使安穩的定保持不變。意念法的能力比保護法的能力更為強大。因為意念法者對於有益和無益的法並不知曉。無知者捨棄有益的法而依止無益的法。這樣的人在依止時會因安穩而失落。保護法者則知曉有益和無益的法。知曉者捨棄無益的法而依止有益的法。這樣的人在依止時不會失落。 就如同兩個田地的守護者,一個因白病而無能為力,另一個因健康而能夠承受。病者不會進入下層屋子,捨棄紅色保護而選擇白天保護。白天,良好的田地被老鼠等動物進入,晚上,野豬等動物進入,破壞田地,離開時就如同切斷了它。因自己的懈怠,病者連一粒種子也無法獲得。健康者則不會捨棄白天和夜晚的保護。因自己的稍微懈怠,能夠獲得四個或八個車子。 在這裡,病田守護者應被視為意念法者,而健康者應被視為保護法者。病者因自己的懈怠而再次無法獲得一粒種子,正如意念法者在無益的法中無知,捨棄有益的法而依止無益的法時,定會失落。健康者因自己的稍微懈怠,能夠獲得四個或八個車子,正如保護法者在有益的法中知曉,捨棄無益的法而依止有益的法時,定會保持不變。由此可知,意念法者的能力不如保護法者的能力強大。

  1. Puthujjananiddese – tīṇi saṃyojanānīti diṭṭhisaṃyojanasīlabbataparāmāsasaṃyojanavicikicchāsaṃyojanāni. Etāni hi phalakkhaṇe pahīnāni nāma honti. Ayaṃ pana phalakkhaṇepi na hotīti dasseti. Tesaṃ dhammānanti tesaṃ saṃyojanadhammānaṃ. Maggakkhaṇasmiñhi tesaṃ pahānāya paṭipanno nāma hoti. Ayaṃ pana maggakkhaṇepi na hoti. Ettāvatā vissaṭṭhakammaṭṭhāno thūlabālaputhujjanova idha kathitoti veditabbo.

  2. Gotrabhuniddese – yesaṃ dhammānanti yesaṃ gotrabhuñāṇena saddhiṃ uppannānaṃ paropaṇṇāsakusaladhammānaṃ. Ariyadhammassāti lokuttaramaggassa. Avakkanti hotīti okkanti nibbatti pātubhāvo hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ nibbānārammaṇena ñāṇena sabbaṃ puthujjanasaṅkhaṃ puthujjanagottaṃ puthujjanamaṇḍalaṃ puthujjanapaññattiṃ atikkamitvā ariyasaṅkhaṃ ariyagottaṃ ariyamaṇḍalaṃ ariyapaññattiṃ okkamanato gotrabhūpuggalo nāma vuccati.

  3. Bhayūparataniddese – bhayena uparatoti bhayūparato. Sattapi sekkhā puthujjanā ca bhāyitvā pāpato oramanti pāpaṃ na karonti . Tattha puthujjanā duggatibhayaṃ, vaṭṭabhayaṃ, kilesabhayaṃ, upavādabhayanti cattāri bhayāni bhāyanti. Tesu bhāyitabbaṭṭhena duggatiyeva bhayaṃ duggatibhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tattha puthujjano 『sace tvaṃ pāpaṃ karissasi, cattāro apāyā mukhaṃ vivaritvā ṭhitacchātaajagarasadisā, tesu dukkhaṃ anubhavanto kathaṃ bhavissasī』ti duggatibhayaṃ bhāyitvā pāpaṃ na karoti. Anamataggasaṃsāravaṭṭaṃyeva pana vaṭṭabhayaṃ nāma. Sabbampi akusalaṃ kilesabhayaṃ nāma. Garahā pana upavādabhayaṃ nāma. Tānipi bhāyitvā puthujjano pāpaṃ na karoti. Sotāpannasakadāgāmianāgāmino pana tayo sekkhā duggatiṃ atītattā sesāni tīṇi bhayāni bhāyitvā pāpaṃ na karonti. Maggaṭṭhakasekkhā āgamanavasena vā asamucchinnabhayattā vā bhayūparatā nāma honti. Khīṇāsavo imesu catūsu bhayesu ekampi na bhāyati. So hi sabbaso samucchinnabhayo; tasmā abhayūparatoti vuccati. Kiṃ pana so upavādampi na bhāyatīti? Na bhāyati. Upavādaṃ pana rakkhatīti vattuṃ vaṭṭati. Doṇuppalavāpigāme khīṇāsavatthero viya.

  4. Abhabbāgamananiddese – sammattaniyāmāgamanassa abhabboti abhabbāgamano. Kammāvaraṇenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Vipākāvaraṇenāti ahetukaduhetukapaṭisandhiyā. Assaddhāti buddhadhammasaṅghesu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā. Te ṭhapetvā jambudīpaṃ itaradīpattayavāsino veditabbā. Tesu hi manussā acchandikabhāvaṃ paviṭṭhā nāma. Duppaññāti bhavaṅgapaññārahitā. Abhabbāti appaṭiladdhamaggaphalūpanissayā. Niyāmanti magganiyāmaṃ, sammattaniyāmaṃ. Okkamitunti etaṃ kusalesu dhammesu sammattasaṅkhātaṃ niyāmaṃ okkamituṃ pavisituṃ tattha patiṭṭhātuṃ abhabbā.

  5. Bhabbāgamananiddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Evamimasmiṃ duke ye ca puggalā pañcānantariyakā, ye ca niyatamicchādiṭṭhikā, yehi ca ahetukaduhetukapaṭisandhi gahitā , ye ca buddhādīnaṃ na saddahanti, yesañca kattukamyatāchando natthi, ye ca aparipuṇṇabhavaṅgapaññā, yesañca maggaphalānaṃ upanissayo natthi, te sabbepi sammattaniyāmaṃ okkamituṃ abhabbā, viparītā bhabbāti vuttā.

普通人定義 – 三種羈絆,即見的羈絆、戒律和習俗的羈絆、懷疑的羈絆。這些在果的階段時被捨棄。然此果的階段並不存在。關於他們的法,即是關於這些羈絆法的。在道的階段中,依靠他們的捨棄稱為。然在道的階段中也並不存在。至此,應當理解為這裡所談論的僅僅是粗糙的普通人。 種姓的定義 – 關於他們的法,即是通過種姓的智慧所生起的有益法。聖者的法,即是超越世俗的道。下降即是出生的顯現。這被稱為:通過涅槃的對象的智慧,超越所有普通人的稱謂、普通人的種姓、普通人的界限、普通人的定義,超越至聖者的稱謂、聖者的種姓、聖者的界限、聖者的定義,因此被稱為種姓者。 恐懼的定義 – 被恐懼所制止。七種修行者和普通人因恐懼而遠離惡行,不做惡行。在這裡,普通人畏懼四種恐懼:惡道的恐懼、輪迴的恐懼、煩惱的恐懼、誹謗的恐懼。關於這些,畏懼的對象即是惡道的恐懼。其餘的同樣如此。在這裡,普通人會說:「如果你做惡,四種惡道的面孔顯現,承受痛苦,你將如何?」因而畏懼惡道而不做惡行。無始的輪迴的輪迴即是輪迴的恐懼。所有的惡行即是煩惱的恐懼。責罵即是誹謗的恐懼。即便畏懼這些,普通人也不做惡行。入流者、須陀洹、斯陀含、阿那含的三位修行者因過去的緣故,遠離惡道,因而畏懼其餘三種恐懼而不做惡行。道的修行者因來臨的緣故或因未斷的恐懼而被稱為被恐懼所制止。已斷者在這四種恐懼中一無所懼。他完全斷除了所有的恐懼;因此被稱為無恐懼者。那麼他是否也不畏懼誹謗呢?不畏懼。然則他是保護誹謗的,能夠說是有可能的。就如同多納普拉瓦比的比丘。 不可行的定義 – 適合於正當法的不可行。因五種直接因緣的行為障礙。因煩惱的障礙,即是執著的錯誤見。因果報的障礙,即是無因緣和有因緣的再生。無信者,即是對佛法僧缺乏信心。無慾者,即是缺乏善法的慾望。除去這些,住在賈姆布迪卡的其他島嶼的居民應當被理解。在這些人中,眾生被稱為無慾。無智者,即是缺乏生死智慧。不可行,即是缺乏獲得道果的因緣。法則,即是道的法則,適合於正當法的法則。下降即是進入適合於善法的法則,進入、停留在其中是不可行的。 可行的定義應當以對立的方式理解。如此,在這苦中,那些五種直接因緣的個人,那些執著的錯誤見者,那些無因緣和有因緣的再生者,那些對佛等缺乏信心者,那些對善法的慾望缺乏者,那些缺乏圓滿的生死智慧者,那些缺乏道果的因緣者,他們全部都無法進入適合於正當法的法則,反而被稱為不可行。 provided by EasyChat

  1. Niyatāniyataniddese – ānantarikāti āntarikakammasamaṅgino. Micchādiṭṭhikāti niyatamicchādiṭṭhisamaṅgino. Sabbepi hete nirayassa atthāya niyatattā niyatā nāma. Aṭṭha pana ariyapuggalā sammābhāvāya uparūparimaggaphalatthāya ceva anupādāparinibbānatthāya ca niyatattā niyatā nāma. Avasesapuggalā pana anibaddhagatikā. Yathā ākāse khittadaṇḍo pathaviyaṃ patanto 『aggena vā majjhena vā mūlena vā patissatī』ti na ñāyati; evameva 『asukagatiyā nāma nibbattissantī』ti niyamābhāvā aniyatā nāmāti veditabbā. Yā pana uttarakurukānaṃ niyatagatikatā vuttā, na sā niyatadhammavasena. Micchattasammattaniyatadhammāyeva hi niyatā nāma. Tesañca vasenāyaṃ puggalaniyamo kathitoti.

  2. Paṭipannakaniddese – maggasamaṅginoti maggaṭṭhakapuggalā. Te hi phalatthāya paṭipannattā paṭipannakā nāma. Phalasamaṅginoti phalapaṭilābhasamaṅgitāya phalasamaṅgino. Phalapaṭilābhato paṭṭhāya hi te phalasamāpattiṃ asamāpannāpi phale ṭhitāyeva nāma.

  3. Samasīsīniddese – apubbaṃ acarimanti apure apacchā, ekappahārenevāti attho. Pariyādānanti parikkhayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ puggalo samasīsī nāma vuccati. So panesa tividho hoti – iriyāpathasamasīsī, rogasamasīsī, jīvitasamasīsīti. Tattha yo caṅkamantova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā caṅkamantova parinibbāti padumatthero viya; ṭhitakova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā ṭhitakova parinibbāti koṭapabbatavihāravāsītissatthero viya; nisinnova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā nisinnova parinibbāti, nipannova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā nipannova parinibbāti – ayaṃ iriyāpathasamasīsī nāma.

Yo pana ekaṃ rogaṃ patvā antorogeyeva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāti – ayaṃ rogasamasīsī nāma.

Kataro jīvitasamasīsī nāma? 『『Sīsanti terasa sīsāni – palibodhasīsañca taṇhā, vinibandhanasīsañca māno, parāmāsasīsañca diṭṭhi, vikkhepasīsañca uddhaccaṃ, saṃkilesasīsañca avijjā, adhimokkhasīsañca saddhā, paggahasīsañca vīriyaṃ, upaṭṭhānasīsañca sati, avikkhepasīsañca samādhi, dassanasīsañca paññā, pavattasīsañca jīvitindriyaṃ, gocarasīsañca vimokkho, saṅkhārasīsañca nirodho』』ti (paṭi. ma. 1.87). Tattha kilesasīsaṃ avijjaṃ arahattamaggo pariyādiyati. Pavattasīsaṃ jīvitindriyaṃ cuticittaṃ pariyādiyati. Avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ jīvitindriyaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Jīvitindriyapariyādāyakaṃ cittaṃ avijjaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ aññaṃ, jīvitindriyapariyādāyakaṃ cittaṃ aññaṃ. Yassa cetaṃ sīsadvayaṃ samaṃ pariyādānaṃ gacchati, so jīvitasamasīsī nāma.

Kathamidaṃ samaṃ hotīti? Vārasamatāya. Yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti – sotāpattimagge pañca paccavekkhaṇāni, sakadāgāmimagge pañca, anāgāmimagge pañca, arahattamagge cattārīti ekūnavīsatiyā paccavekkhaṇañāṇe patiṭṭhāya bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyati. Imāya vārasamatāya idaṃ ubhayasīsapariyādānaṃ samaṃ hoti nāma. Tenāyaṃ puggalo jīvitasamasīsīti vuccati. Ayameva ca idha adhippeto.

確定的定義 – 立即的,即是與直接因緣相結合的行為。錯誤見,即是與執著的錯誤見相結合的。所有這些因其確定性而名為確定者。八位聖者因其正確的存在而名為確定者,以便獲得更高的道果和無執著的涅槃。而其餘的眾生則是無定的。正如在空中拋出的木棒落入大地時,不會說「它將落在前面、中間或後面」;同樣地,若沒有因果的法則,便稱為無定者。至於北方的庫魯族所說的確定的存在,並非因定法的緣故。真正的確定者只有在錯誤和正確的法則中存在。由此可知,關於他們的眾生的限制被談論。 修行者的定義 – 與道相結合者,即是與道的修行者。他們因追求果而被稱為修行者。與果相結合者,即是與果的獲得相結合的。因果的獲得而起,他們即使未獲得果,也名為在果中存在。 同頭者的定義 – 不同的,前面的和後面的,只有一個拋棄的意思。覆蓋,即是消失。這被稱為:此人被稱為同頭者。然此人有三種:行走的同頭者、疾病的同頭者、生命的同頭者。在這裡,行走者通過設定觀察而獲得阿羅漢果,像帕杜瑪比丘那樣,通過行走而入涅槃;站立者通過設定觀察而獲得阿羅漢果,像科塔帕巴特維哈拉的比丘那樣,通過站立而入涅槃;坐著者通過設定觀察而獲得阿羅漢果,坐著入涅槃;臥著者通過設定觀察而獲得阿羅漢果,臥著入涅槃 – 這便是行走的同頭者。 而若遇到一種疾病,通過內在的疾病設定觀察而獲得阿羅漢果,便以此疾病入涅槃 – 這便是疾病的同頭者。 那麼,生命的同頭者是什麼呢?「頭有十三個頭 – 其中有慾望的頭,束縛的頭,執著的頭,擾動的頭,煩惱的頭,無明的頭,信心的頭,精進的頭,正念的頭,定的頭,智慧的頭,生命的頭,解脫的頭,滅的頭。」在這裡,煩惱的頭是無明,阿羅漢道則被覆蓋。生命的頭是生死意識的變化。無明所覆蓋的意識無法覆蓋生命的意識。生命的意識所覆蓋的意識無法覆蓋無明的意識。無明所覆蓋的意識和生命的意識是不同的。若這兩種意識相同,則稱為生命的同頭者。 那麼這如何相同呢?在於分段的相同。若在某一段中有道的出現 – 在入流的道中有五種反省,在須陀洹的道中有五種,在斯陀含的道中有五種,在阿那含的道中有四種,即以二十種反省的智慧為基礎,進入生死後入涅槃。以此分段的相同,這便是兩種頭的覆蓋相同。因此此人被稱為生命的同頭者。這正是這裡所指的。 provided by EasyChat

  1. Ṭhitakappīniddese – ṭhito kappoti ṭhitakappo, ṭhitakappo assa atthīti ṭhitakappī. Kappaṃ ṭhapetuṃ samatthoti attho. Uḍḍayhanavelā assāti jhāyanakālo bhaveyya. Neva tāvāti yāva esa maggasamaṅgī puggalo sotāpattiphalaṃ na sacchikaroti, neva tāva kappo jhāyeyya. Jhāyamānopi ajjhāyitvāva tiṭṭheyya. Kappavināso hi nāma mahāvikāro mahāpayogo koṭisatasahassacakkavāḷassa jhāyanavasena mahālokavināso. Ayampi evaṃ mahāvināso tiṭṭheyya vāti vadati. Sāsane pana dharamāne ayaṃ kappavināso nāma natthi. Kappavināse sāsanaṃ natthi. Gatakoṭike hi kāle kappavināso nāma hoti. Evaṃ santepi satthā antarāyābhāvaṃ dīpetuṃ idaṃ kāraṇaṃ āhari – 『『idampi bhaveyya, maggasamaṅgino pana phalassa antarāyo na sakkā kātu』』nti. Ayaṃ pana puggalo kappaṃ ṭhapento kittakaṃ kālaṃ ṭhapeyyāti? Yasmiṃ vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, atha bhavaṅgaṃ āvaṭṭentaṃ manodvārāvajjanaṃ uppajjati. Tato tīṇi anulomāni, ekaṃ gotrabhucittaṃ, ekaṃ maggacittaṃ, dve phalacittāni, pañca paccavekkhaṇañāṇānīti ettakaṃ kālaṃ ṭhapeyya. Imaṃ panatthaṃ bāhirāya āgantukūpamāyapi evaṃ dīpayiṃsu. Sace hi sotāpattimaggasamaṅgissa matthakūpari yojanikaṃ ekagghanaselaṃ tivaṭṭāya rajjuyā bandhitvā olambeyya, ekasmiṃ vaṭṭe chinne dvīhi olambeyya, dvīsu chinnesu ekena olambeyyeva, tasmimpi chinne abbhakūṭaṃ viya ākāse tiṭṭheyya, na tveva tassa puggalassa maggānantaraphalassa antarāyaṃ kareyyāti. Ayaṃ pana dīpanā parittā, purimāva mahantā. Na kevalaṃ pana sotāpattimaggaṭṭhova kappaṃ ṭhapeti, itare maggasamaṅginopi ṭhapentiyeva. Tena bhagavā heṭṭhā gahitañca aggahitañca sabbaṃ saṅkaḍḍhitvā saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakapuggalehi imaṃ tantiṃ āropesi – 『『sabbepi maggasamaṅgino puggalā ṭhitakappino』』ti.

  2. Ariyaniddese – kilesehi ārakattā ariyā. Sadevakena lokena araṇīyattā ariyā. Ariyaṭṭho nāma parisuddhaṭṭhoti parisuddhattāpi ariyā. Sesā aparisuddhatāya anariyā.

  3. Sekkhaniddese – maggasamaṅgino maggakkhaṇe, phalasamaṅgino ca phalakkhaṇe, adhisīlasikkhādikā tissopi sikkhā sikkhantiyevāti sekkhā. Arahatā pana arahattaphalakkhaṇe tisso sikkhā sikkhitā. Puna tassa sikkhanakiccaṃ natthīti asekkhā. Iti satta ariyā sikkhantīti sekkhā. Khīṇāsavā aññassa santike sīlādīnaṃ sikkhitattā sikkhitaasekkhā nāma. Buddhapaccekabuddhā sayambhūtatāya asikkhitaasekkhā nāma. Sesapuggalā neva sikkhanti na sikkhitāti nevasekkhānāsekkhā.

  4. Tevijjaniddese – paṭhamaṃ pubbenivāsadibbacakkhuñāṇāni nibbattetvā pacchā arahattaṃ pattopi, paṭhamaṃ arahattaṃ patvā pacchā pubbenivāsadibbacakkhuñāṇanibbattakopi tevijjoyeva nāma. Suttantakathā pana pariyāyadesanā abhidhammakathā nippariyāyadesanāti imasmiṃ ṭhāne āgamanīyameva dhuraṃ. Tasmā paṭhamaṃ dve vijjā nibbattetvā pacchā arahattaṃ pattova idha adhippeto. Chaḷabhiññepi eseva nayo.

站立的定義 – 站立的狀態,即是站立者,站立者的意思是「站立的狀態」。能夠建立的意思。即是冥想的時間。若不如此,直到此與道相結合的個人未能獲得入流果,若不如此,便不會冥想。即使在冥想中,仍需思慮而站立。因果的消失是巨大的變化,巨大的損失,數千萬輪迴的冥想所帶來的巨大損失。也如此,巨大的損失將會保持。然在教法存在時,這種因果的消失並不存在。因果的消失在教法中並不存在。在過去的輪迴中,因果的消失是存在的。即使如此,導師爲了闡明無障礙的原因,提出了這個理由:「這將會存在,但與道相結合的果的障礙是無法產生的。」那麼此人建立因果需要多長時間呢?在何時道的出現時,便會產生生死的意識流。然後是三種順應,第一種是種姓意識,第二種是道意識,兩個果意識,五種反省的智慧 – 這段時間將會建立。為此,外來的比喻也如此說明。如果與入流道結合的頂端上,藉助一塊石頭被綁住,懸掛在一根繩子上,若在一個輪迴中被切斷,便會在兩個輪迴中懸掛,若在兩個輪迴中被切斷,便會在一個輪迴中懸掛,因此即使在被切斷的情況下,也會如同懸掛在空中,不會對這個個人的道後果產生障礙。這個比喻是微小的,而前面的比喻是巨大的。並且不僅僅是入流道的存在,其他與道相結合的存在也是如此。因此,佛陀結合所掌握的和未掌握的,向所有與地球相結合的個人指出了這一點:「所有與道相結合的個人都是站立的。」 聖者的定義 – 由於煩惱的緣故而成為聖者。由於與世間的緣故而成為聖者。聖者的意思是指純凈的狀態,因此也因純凈而成為聖者。其餘的因不純凈而被稱為非聖者。 修行者的定義 – 與道相結合的在道的階段,與果相結合的在果的階段,三種修行的訓練,修行者因此而被稱為修行者。而阿羅漢在阿羅漢果的階段則接受三種訓練。再者,關於訓練的任務並不存在,因此稱為非修行者。由此七位聖者是修行者。已斷者因在他人面前接受道德等的訓練而被稱為受過訓練的非修行者。佛陀和獨覺者因自性而被稱為未受訓練的非修行者。其餘的眾生既不修行也不受訓練,因此被稱為非修行非非修行者。 三明的定義 – 初始的過去生的天眼智慧被開發后,隨後獲得阿羅漢果,或初始獲得阿羅漢果后,再次開發過去生的天眼智慧者,便被稱為三明者。經典的教法則是通過名義的說法,阿毗達摩的教法則是沒有名義的說法,因此在這裡應當理解為初始的兩種智慧被開發后,隨後獲得阿羅漢果。六種神通也是如此。 provided by EasyChat

  1. Sammāsambuddhaniddese – pubbe ananussutesūti pacchimabhave saccappaṭivedhato pubbe aññassa kassaci santike assutapubbesu. Tato purimapurimesu pana bhavesu sabbaññubodhisattā buddhasāsane pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā gatapaccāgatavattaṃ āruyha kammaṭṭhānaṃ anulomaṃ gotrabhuṃ āhacca ṭhapenti. Tasmā pacchimabhavasmiṃyeva anācariyakabhāvaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tadā hi tathāgato pūritapāramittā aññassa santike sāmaṃ ananussutesu saṅkhatāsaṅkhatadhammesu 『『idaṃ dukkhaṃ…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』』ti attapaccakkhena ñāṇena cattāri saccāni abhisambujjhati.

Tattha cāti tasmiñca catusaccasambodhisaṅkhāte arahattamagge. Sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvanti sabbaññutaññāṇañceva balesu ca ciṇṇavasībhāvaṃ pāpuṇāti. Buddhānañhi sabbaññutaññāṇassa ceva dasabalañāṇassa ca adhigamanato paṭṭhāya aññaṃ kātabbaṃ nāma natthi. Yathā pana ubhatosujātassa khattiyakumārassa abhisekappattito paṭṭhāya 『idaṃ nāma issariyaṃ anāgata』nti na vattabbaṃ, sabbaṃ āgatameva hoti. Evameva buddhānaṃ arahattamaggassa āgamanato paṭṭhāya 『ayaṃ nāma guṇo na āgato, na paṭividdho, na paccakkho』ti na vattabbo, sabbepi sabbaññuguṇā āgatā paṭividdhā paccakkhakatāva honti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃ pāramīpūraṇasiddhānubhāvena ariyamaggena paṭividdhasabbaññuguṇo puggalo sammāsambuddhoti vuccati.

  1. Paccekabuddhaniddesepi – pubbe ananussutesūti pade pubbe vuttanayeneva attho veditabbo. Paccekabuddhopi hi pacchimabhave anācariyako attukkaṃsikañāṇeneva paṭividdhasacco sabbaññutaññāṇañceva balesu ca ciṇṇavasībhāvaṃ na pāpuṇāti.

正覺者的定義 – 以前未曾聽聞的,意指在後世中,因對真理的洞察,在其他人的身邊未曾聽聞過的。在此之前的前世中,所有的完全覺悟菩薩在佛法中出家,掌握三藏,依靠已成就的修行,順應種姓而建立。因此在後世中所指的是無師之教。那時,如來已滿愿,因其他人的緣故,未曾聽聞的因緣中,對於有為法和無為法,便以自知的智慧,親自證悟四聖諦。 在此處,即是指四聖諦的覺悟所稱的阿羅漢道。達到完全的智慧,掌握力量,達到完全的智慧和力量的掌握。因佛陀的完全智慧和十種力量的獲得,便沒有其他需要做的。如同兩種貴族王子在受封后,便不應說「這是一種未來的權力」,而是所有的權力皆為已來。因此,佛陀的阿羅漢道的獲得,便不應說「這是一種品質未曾到達、未曾證悟、未曾親證」,所有的完全智慧的品質皆為已來、已證悟、已親證。此人被稱為,因其通過圓滿的功德成就,依靠聖道而獲得的完全智慧的個人,被稱為正覺者。 獨覺者的定義 – 以前未曾聽聞的,意指在前面所說的意義應當理解為。獨覺者在後世中也是無師之教,因自知的智慧而證悟的真理,未能達到完全的智慧和力量的掌握。 provided by EasyChat

  1. Ubhatobhāgavimuttaniddese – aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharatīti aṭṭha samāpattiyo sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharati. Paññāya cassa disvāti vipassanāpaññāya saṅkhāragataṃ, maggapaññāya cattāri saccāni passitvā cattāropi āsavā khīṇā honti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo ubhatobhāgavimutto nāmāti vuccati. Ayañhi dvīhi bhāgehi dve vāre vimuttoti ubhatobhāgavimutto. Tatrāyaṃ theravādo – tipiṭakacūḷanāgatthero tāva āha – 『『samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena, maggena samucchedavimokkhena vimuttoti ubhatobhāgehi dve vāre vimutto』』ti. Tipiṭakamahādhammarakkhitatthero 『『nāmanissitako eso』』ti vatvā –

『『Accī yathā vātavegena khittā, (upasīvāti bhagavā;)

Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ;

Evaṃ munī nāmakāyā vimutto,

Atthaṃ paleti na upeti saṅkha』』nti. (su. ni. 1080);

Vatvā suttaṃ āharitvā 『『nāmakāyato ca rūpakāyato ca suvimuttattā ubhatobhāgavimutto』』ti āha. Tipiṭakacūḷābhayatthero panāha – 『『samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena ekavāraṃ vimutto maggena samucchedavimokkhena ekavāraṃ vimuttoti ubhatobhāgavimutto』』ti. Ime pana tayopi therā paṇḍitā, 『tiṇṇampi vāde kāraṇaṃ dissatī』ti tiṇṇampi vādaṃ tantiṃ katvā ṭhapayiṃsu.

Saṅkhepato pana arūpasamāpattiyā rūpakāyato vimutto, maggena nāmakāyato vimuttoti ubhohi bhāgehi vimuttattā ubhatobhāgavimutto. So catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pattānaṃ catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya arahattaṃ pattassa anāgāmino ca vasena pañcavidho hoti. Tattha purimā cattāro samāpattisīsaṃ nirodhaṃ na samāpajjantīti pariyāyena ubhatobhāgavimuttā nāma. Aṭṭhasamāpattilābhī anāgāmī taṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattoti nippariyāyena ubhatobhāgavimuttaseṭṭho nāma. Nanu ca arūpāvacarajjhānampi upekkhācittekaggatāhi duvaṅgikaṃ rūpāvacaracatutthajjhānampi, tasmā tampi padaṭṭhānaṃ katvā arahattaṃ pattena ubhatobhāgavimuttena bhavitabbanti? Na bhavitabbaṃ. Kasmā? Rūpakāyato avimuttattā. Tañhi kilesakāyatova vimuttaṃ, na rūpakāyato; tasmā tato vuṭṭhāya arahattaṃ patto ubhatobhāgavimutto nāma na hoti . Arūpāvacaraṃ pana nāmakāyato ca vimuttaṃ rūpakāyato cāti tadeva pādakaṃ katvā arahattaṃ patto ubhatobhāgavimutto hotīti veditabbo.

  1. Paññāvimuttaniddese – paññāya vimuttoti paññāvimutto. So sukkhavipassako catūhi jhānehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattā cattāro cāti pañcavidho hoti. Etesu hi ekopi aṭṭhavimokkhalābhī na hoti. Teneva na heva kho aṭṭha vimokkhetiādimāha. Arūpāvacarajjhānesu pana ekasmiṃ sati ubhatobhāgavimuttoyeva nāma hotīti.

  2. Kāyasakkhiniddese – ekacce āsavāti heṭṭhimamaggattayavajjhā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo kāyasakkhīti vuccati. So hi phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti kāyasakkhī. Jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati, pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikarotītipi kāyasakkhī. So sotāpattiphalaṭṭhaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggaṭṭhā chabbidho hoti.

雙重解脫的定義 – 八種解脫,觸及身體而住,意指獲得八種禪定,依靠自然的身體而住。因智慧而見,意指通過觀照的智慧,見到因緣法,因道的智慧,見到四聖諦,四種煩惱也因此而斷滅。此人被稱為,因而被稱為雙重解脫者。此人確實是通過兩個方面的兩次解脫而成為雙重解脫者。對此,長老們有不同的見解 – 比丘提毗達的長老說:「通過禪定的止息解脫,因道的斷除解脫而雙重解脫。」而大藏經的長老則說:「這是名為無名者。」 「如火被風吹動, (如來所說); 雖在目標上卻不應說出數量; 如是,聖者的名身已解脫, 雖在目標上卻不應說出數量。」(《增支部》1080) 他引用了經典,並說:「因名身和色身的徹底解脫而成為雙重解脫者。」而比丘提毗達的長老則說:「通過禪定的止息解脫一次解脫,通過道的斷除解脫一次解脫而成為雙重解脫者。」這三位長老都是智者,他們闡明了三種解脫的原因。 簡而言之,因無色的禪定而從色身解脫,因道而從名身解脫,因此因兩個方面的解脫而成為雙重解脫者。他在四種無色禪定中分別出離,見到因緣法而獲得阿羅漢果,因此因無色的解脫而成為五種。其中特別是前四種禪定的果,未能獲得解脫,因此稱為雙重解脫者。獲得八種解脫的非流轉者,在獲得后通過觀察而增進智慧,最終獲得阿羅漢果,因此被稱為雙重解脫者的最上者。難道無色的禪定也因平等的專注而成為流轉的,色的第四禪定也因而成為解脫的,因此以此為基礎而獲得阿羅漢果的雙重解脫者是可以被理解的?不可以理解。為什麼?因未從色身解脫。因煩惱的身而解脫,而非從色身解脫;因此從中出離而獲得阿羅漢果的雙重解脫者並不存在。而無色的禪定則因名身和色身而解脫,因此被理解為以此為基礎而獲得阿羅漢果的雙重解脫者。 智慧解脫的定義 – 通過智慧而解脫,意指智慧解脫者。他是經過四種禪定而出離獲得阿羅漢果的,因此是五種。因為在這些中,哪怕是一個獲得八種解脫者也不會存在。因此不應說「八種解脫」的開頭。然在無色的禪定中,若在一種狀態下,便是雙重解脫者。 身體見證的定義 – 一些煩惱者,意指下三道的障礙。此人被稱為,因而被稱為身體見證者。他確實是觸及真實的。首先觸及禪定的觸感,隨後觸及涅槃的真實,因此也是身體見證者。他從入流果開始,一直到阿羅漢道共六種。 provided by EasyChat

  1. Diṭṭhippattaniddese – idaṃ dukkhanti idaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ dukkhaṃ, na ito uddhaṃ dukkhaṃ. Dukkhasamudayādīsupi eseva nayo. Yathābhūtaṃ pajānātīti ṭhapetvā taṇhaṃ pañcupādānakkhandhe 『dukkhasacca』nti yāthāvasarasato pajānāti. Taṇhā pana dukkhaṃ janeti nibbatteti, pabhāveti, tato taṃ dukkhaṃ samudeti; tasmā naṃ ayaṃ 『dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Yasmā pana idaṃ dukkhañca samudayo ca nibbānaṃ patvā nirujjhanti vūpasammanti appavattiṃ gacchanti; tasmā naṃ 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ariyo pana aṭṭhaṅgiko maggo, taṃ dukkhanirodhaṃ gacchati; tena taṃ 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ettāvatā nānākkhaṇe saccavavatthānaṃ dassitaṃ. Idāni ekakkhaṇe dassetuṃ tathāgatappaveditātiādimāha. Tattha tathāgatappaveditāti mahābodhimaṇḍe nisīdatvā tathāgatena paṭividdhā viditā pākaṭīkatā. Dhammāti catusaccadhammā. Vodiṭṭhā hontīti sudiṭṭhā honti. Vocaritāti sucaritā. Tesu anena paññā suṭṭhu carāpitā hotīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo diṭṭhippattoti vuccati. Ayañhi diṭṭhantaṃ patto. 『『Dukkhā saṅkhārā, sukho nirodho』』ti ñāṇaṃ hoti . Diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ passitaṃ paññāyāti diṭṭhappatto. Ayampi kāyasakkhī viya chabbidhova hoti.

見解的定義 – 這是苦,意指這是苦,這樣的苦,沒有這以上的苦。苦的起因等也是如此。瞭解如實的意思,除了慾望外,五蘊被稱為「苦的真理」,如實地理解。慾望確實生起苦,產生苦,顯現苦,因此苦的起因便因此而生;因此如實地理解它為「苦的起因」。因為此苦和起因在達到涅槃後會被斷除、止息、趨向于少量;因此如實地理解它為「苦的滅盡」。而聖者的八正道,通往苦的滅盡;因此如實地理解它為「通往苦滅的道路」。到此為止,已顯示出在不同的時刻的真理的確立。現在爲了在單一時刻顯示,便說「如來所宣說」。 在此,「如來所宣說」是指在大菩提樹下坐著,由如來所證悟的真實顯現。法是指四聖諦的法。顯現是顯而易見的。所說的是真實的。通過此智慧,已被充分地闡明。因此,這樣的人被稱為「見解者」。他確實是已見到的。「有為法是苦,滅盡是樂」,是智慧的顯現。已見、已知、已證、已見的智慧,便是見解者。此人也如同身體見證者一樣,具備六種。 provided by EasyChat

  1. Saddhāvimuttaniddese – no ca kho yathā diṭṭhippattassāti yathā diṭṭhippattassa āsavā parikkhīṇā, na evaṃ saddhāvimuttassāti attho. Kiṃ pana nesaṃ kilesappahāne nānattaṃ atthīti? Natthi. Atha kasmā saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇātīti? Āgamanīyanānattena. Diṭṭhippato hi āgamanamhi kilese vikkhambhento appadukkhena appakasirena akilamantova vikkhambhetuṃ sakkoti. Saddhāvimutto pana dukkhena kasirena kilamanto hutvā vikkhambhetuṃ sakkoti, tasmā diṭṭhippattaṃ na pāpuṇāti. Apica nesaṃ paññāyapi nānattaṃ atthiyeva. Diṭṭhippattassa hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇaṃ tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā vahati. Saddhāvimuttassa vipassanāñāṇaṃ no tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā vahati, tasmāpi so diṭṭhippattaṃ na pāpuṇāti.

Yathā hi dvīsu taruṇesu sippaṃ dassentesu ekassa hatthe tikhiṇo asi, ekassa kuṇṭho. Tikhiṇena asinā kadalī chijjamānā saddaṃ na karoti. Kuṇṭhena asinā chijjamānā 『kaṭakaṭā』ti saddaṃ karoti. Tattha tikhiṇena asinā saddaṃ akarontiyā eva kadaliyā chedanaṃ viya diṭṭhippattassa tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇassa tikhiṇasūravippasannabhāvo. Kuṇṭhena asinā saddaṃ karontiyāpi kadaliyā chedanaṃ viya saddhāvimuttassa tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇassa atikhiṇaasūraappasannabhāvo veditabbo. Imaṃ pana nayaṃ 『no』ti paṭikkhipitvā, āgamanīyanānatteneva saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇātīti sanniṭṭhānaṃ kataṃ.

Āgamaṭṭhakathāsu pana vuttaṃ – 『『etesu hi saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggakkhaṇe saddahantassa viya okappentassa viya adhimuccantassa viya ca kilesakkhayo hoti. Diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggakkhaṇe kilesacchedakañāṇaṃ adandhaṃ tikhiṇaṃ sūraṃ hutvā vahati. Tasmā yathā nāma atikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ na maṭṭhaṃ hoti, asi na sīghaṃ vahati, saddo suyyati, balavataro vāyāmo kātabbo hoti ; evarūpā saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā. Yathā pana sunisiteneva asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ hoti, asi sīghaṃ vahati, saddo na suyyati, balavavāyāmakiccaṃ na hoti; evarūpā diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggabhāvanā veditabbā』』ti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo saddhāvimuttoti vuccati. Ayañhi saddahanto vimuttoti saddhāvimutto. Ayampi kāyasakkhī viya chabbidhova hoti.

  1. Dhammānusārīniddese – paṭipannassāti iminā sotāpattimaggaṭṭho dassito. Adhimattanti balavaṃ. Paññaṃ vāhetīti paññāvāhī. Paññā imaṃ puggalaṃ vahatīti paññāvāhītipi vuttaṃ hoti. Paññāpubbaṅgamanti paññaṃ purecārikaṃ katvā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo dhammānusārīti vuccati. So hi paññāsaṅkhātena dhammena sarati anussaratīti dhammānusārī. Sotāpattimaggaṭṭhassevetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte diṭṭhippatto nāma hoti.

信解脫的定義 – 不如見解者那樣,意指見解者的煩惱已完全斷除,而信解脫者並非如此。那麼他們在斷除煩惱方面有什麼不同嗎?沒有不同。那麼為什麼信解脫者無法達到見解者的境界呢?因為來源的不同。見解者在來源中能夠輕易地、毫不費力地壓制煩惱。而信解脫者則需要經過痛苦、困難和疲憊才能壓制煩惱,因此無法達到見解者的境界。此外,他們在智慧方面也有所不同。見解者在上面三個道的觀察智慧是銳利的、強大的、清晰的。而信解脫者的觀察智慧則不是銳利的、強大的、清晰的,因此也無法達到見解者的境界。 就像兩個年輕人展示技藝時,一個手持鋒利的刀,一個手持鈍刀。用鋒利的刀切割香蕉樹時不會發出聲音。用鈍刀切割時會發出"咔嗒咔嗒"的聲音。在這裡,用鋒利的刀切割時不發出聲音的香蕉樹,就像見解者三個道的觀察智慧的鋒利、強大和清晰。用鈍刀切割時發出聲音的香蕉樹,就像信解脫者三個道的觀察智慧的不鋒利、不強大和不清晰。然而,這種觀點被否定,最終結論是信解脫者僅僅因為來源的不同而無法達到見解者的境界。 在傳統註釋中說:"在這些人中,信解脫者在前面的道的階段,如同相信、確信、決定一樣斷除煩惱。見解者在前面的道的階段,斷除煩惱的智慧是迅速的、鋒利的、強大的。因此,就像用非常鋒利的刀切割香蕉樹時,切割的地方不平滑,刀不能快速移動,能聽到聲音,需要更大的努力;這就像信解脫者前面的道的修行。而就像用鋒利的刀切割香蕉樹時,切割的地方平滑,刀能快速移動,聽不到聲音,不需要太大的努力;這就像見解者前面的道的修行。"這樣的人被稱為信解脫者。他因信而解脫,因此被稱為信解脫者。他也如同身體見證者一樣,具備六種。 法隨行者的定義 – 已入道者,這裡指的是入流道的階段。極強的意思是強大的。智慧引導意思是智慧的引導者。智慧引導這個人,因此也被稱為智慧的引導者。以智慧為先導意思是以智慧為前導。這樣的人被稱為法隨行者。他因智慧所稱的法而隨行、追隨,因此被稱為法隨行者。這是入流道階段的名稱。當獲得果位時,便被稱為見解者。

  1. Saddhānusārīniddesepi – saddhaṃ vāhetīti saddhāvāhī. Saddhā imaṃ puggalaṃ vahatīti saddhāvāhītipi vuttameva. Saddhāpubbaṅgamanti saddhaṃ purecārikaṃ katvā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo saddhānusārīti vuccati. So hi saddhāya sarati. Anussaratīti saddhānusārī. Sotāpattimaggaṭṭhassevetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte saddhāvimutto nāma hoti. Lokuttaradhammañhi nibbattentānaṃ dve dhurāni nāma, dve abhinivesā nāma, dve sīsāni nāma. Tattha saddhādhuraṃ paññādhuranti – dve dhurāni nāma. Eko pana bhikkhu samathābhinivesena abhinivisati, eko vipassanābhinivesenāti – ime dve abhinivesā nāma. Eko ca matthakaṃ pāpuṇanto ubhatobhāgavimutto hoti, eko paññāvimuttoti – imāni dve sīsāni nāma. Ye keci hi lokuttaradhammaṃ nibbattenti, sabbe te ime dve dhamme dhuraṃ katvā imesu dvīsu ṭhānesu abhinivisitvā imehi dvīhi ṭhānehi vimuccanti. Tesu yo bhikkhu aṭṭhasamāpattilābhī paññaṃ dhuraṃ katvā samathavasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, so sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu kāyasakkhī nāma. Arahattaphale patte ubhatobhāgavimutto nāma.

Aparo paññameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayampi sotāpattimaggakkhaṇeyeva dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu diṭṭhippatto nāma. Arahatte patte paññāvimutto nāma. Idha dve nāmāni apubbāni, tāni purimehi saddhiṃ pañca honti. Aparo aṭṭhasamāpattilābhī saddhaṃ dhuraṃ katvā samādhivasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti – ayaṃ sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma. Parato chasu ṭhānesu kāyasakkhīyeva nāma. Arahatte patte ubhatobhāgavimuttoyeva nāma. Idha ekameva nāmaṃ apubbaṃ. Tena saddhiṃ purimāni pañca cha honti. Aparo saddhameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Ayampi sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma. Parato chasu ṭhānesu saddhāvimutto nāma. Arahatte patte paññāvimutto nāma. Idhāpi ekameva nāmaṃ apubbaṃ. Tena saddhiṃ purimāni cha satta honti. Ime satta puggalā loke aggadakkhiṇeyyā nāmāti.

  1. Sattakkhattuparamaniddese – sattakkhattunti sattavāre. Sattakkhattuparamā bhavūpapatti attabhāvaggahaṇaṃ assa, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti sattakkhattuparamo. Sotāpanno hotīti ettha sototi ariyamaggo, tena samannāgato sotāpanno nāma. Yathāha –

『『Soto sototi hidaṃ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, sototi? Ayameva hi, bhante, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhīti. Sotāpanno sotāpannoti, hidaṃ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, sotāpannoti? Yo hi, bhante, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṃ vuccati sotāpanno, svāyaṃ āyasmā evaṃnāmo evaṃgotto iti vā』』ti (saṃ. ni.

信隨行者的定義 – 信引導意思是信的引導者。信引導這個人,因此也被稱為信的引導者。以信為先導意思是以信為前導。這樣的人被稱為信隨行者。他因信而隨行。追隨意思是信隨行者。這是入流道階段的名稱。當獲得果位時,便被稱為信解脫者。 在超世間法中,有兩種擔當、兩種專注、兩種頭。在這裡,信的擔當和智慧的擔當是兩種擔當。一位比丘通過止觀的專注,另一位通過觀察的專注 – 這是兩種專注。一位在頂點獲得雙重解脫,一位獲得智慧解脫 – 這是兩種頭。凡是修習超世間法的人,都以這兩種法為擔當,在這兩種處所專注,並從這兩種處所獲得解脫。 其中,一位獲得八種禪定的比丘,以智慧為擔當,通過止觀專注,以某種無色禪定為基礎,開始觀察並獲得阿羅漢果,在入流道階段被稱為法隨行者。此後在六種處所被稱為身體見證者。獲得阿羅漢果時被稱為雙重解脫者。 另一位以智慧為擔當,通過觀察專注,觸及純粹的因緣或色界禪定,獲得阿羅漢果,在入流道階段也被稱為法隨行者。此後在六種處所被稱為見解者。獲得阿羅漢果時被稱為智慧解脫者。這裡有兩個前所未有的名稱,與前面的名稱共計五個。 另一位獲得八種禪定,以信為擔當,通過定專注,以某種無色禪定為基礎,開始觀察並獲得阿羅漢果,在入流道階段被稱為信隨行者。此後在六種處所被稱為身體見證者。獲得阿羅漢果時被稱為雙重解脫者。這裡有一個前所未有的名稱,與前面的名稱共計六個。 另一位以信為擔當,通過觀察專注,觸及純粹的因緣或色界禪定,獲得阿羅漢果,在入流道階段也被稱為信隨行者。此後在六種處所被稱為信解脫者。獲得阿羅漢果時被稱為智慧解脫者。這裡也有一個前所未有的名稱,與前面的名稱共計七個。這七種眾生在世間被稱為最高的供養對象。 七次往生最高者的定義 – 七次意指七個輪迴。七次往生最高者意指其生命形態最多可達七次,之後不再接受第八次生命。入流者,這裡的"流"指聖道,具有這種道的人被稱為入流者。如經中所說: "流,被稱為流。舍利弗,什麼是流?正是這八正道,即正見……乃至正定。入流者,被稱為入流者。舍利弗,什麼是入流者?具有這種聖道的人,被稱為入流者,他是某某名字,某某姓氏。"

5.1001).

Evaṃ maggakkhaṇepi sotāpanno nāma hoti. Idha pana maggena phalassa nāmaṃ dinnanti phalakkhaṇe sotāpanno adhippeto.

Avinipātadhammoti vinipātasaṅkhātaṃ apāyaṃ upapattivasena anāgamanasabhāvo. Niyatoti magganiyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti bujjhanakabhāvaparāyaṇo. So hi paṭiladdhamaggena bujjhatīti sambodhiparāyaṇo. Upari tīhi maggehi avassaṃ bujjhissatīti sambodhiparāyaṇo. Deve ca manusse cāti devalokañca manussalokañca. Sandhāvitvā saṃsaritvāti paṭisandhivasena aparāparaṃ gantvā. Dukkhassantaṃ karotīti vaṭṭadukkhassa pariyantaṃ parivaṭumaṃ karoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo sattakkhattuparamo nāma vuccati. Ayaṃ pana kālena devalokassa kālena manussalokassa vasena missakabhavena kathitoti veditabbo.

  1. Kolaṃkolaniddese – kulato kulaṃ gacchatīti kolaṃkolo. Sotāpattiphalasacchikiriyato hi paṭṭhāya nīce kule upapatti nāma natthi, mahābhogakulesuyeva nibbattatīti attho. Dve vā tīṇi vā kulānīti devamanussavasena dve vā tayo vā bhave. Iti ayampi missakabhaveneva kathito. Desanāmattameva cetaṃ – 『dve vā tīṇi vā』ti. Yāva chaṭṭhabhavā saṃsarantopi pana kolaṃkolova hoti.

  2. 七次往生最高者的定義(續) – 在道的階段也被稱為入流者。在此,通過道獲得果的名稱,在果的階段被稱為入流者。 不墮落者意指不會墮入被稱為惡道的生存狀態。確定者意指通過道的確定性而被確定。趨向正覺者意指趨向覺悟的狀態。因為他通過獲得的道而覺悟,所以是趨向正覺者。通過上面三種道必定會覺悟,因此是趨向正覺者。在天界和人界 – 指天界和人界。輪迴往返意指通過結生不斷地前往。結束苦難意指結束輪迴之苦的邊際。這樣的人被稱為七次往生最高者。應當理解為他有時在天界,有時在人界,是混合的生存狀態。 往返家族的定義 – 從一個家族到另一個家族,因此稱為往返家族。從獲得入流果開始,就不會再生於低等家族,而是隻會出生在富貴的家族。意指在天界和人界有兩種或三種生命形態。因此,這也是通過混合的生存狀態來描述的。"兩種或三種"僅僅是一種說法。即使輪迴至第六生,他仍然是往返家族。

  3. Ekabījiniddese – khandhabījaṃ nāma kathitaṃ. Yassa hi sotāpannassa ekaṃyeva khandhabījaṃ atthi, ekaṃ attabhāvaggahaṇaṃ, so ekabījī nāma. Mānusakaṃ bhavanti idaṃ panettha desanāmattameva. Devabhavaṃ nibbattetītipi pana vattuṃ vaṭṭatiyeva. Bhagavatā gahitanāmavaseneva cetāni etesaṃ nāmāni. Ettakaṃ ṭhānaṃ gato sattakkhattuparamo nāma hoti, ettakaṃ kolaṃkolo, ettakaṃ ekabījīti bhagavatā etesaṃ nāmaṃ gahitaṃ. Niyamato pana ayaṃ sattakkhattuparamo, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ ekabījīti natthi.

Ko pana tesaṃ etaṃ pabhedaṃ niyametīti? Keci tāva therā 『pubbahetu niyametī』ti vadanti, keci 『paṭhamamaggo』, keci 『upari tayo maggā』, keci 『tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā』ti. Tattha 『pubbahetu niyametī』ti vāde 『paṭhamamaggassa upanissayo kato nāma hoti, upari tayo maggā nirupanissayā uppannā』ti vacanaṃ āpajjati. 『Paṭhamamaggo niyametī』ti vāde upari tiṇṇaṃ maggānaṃ niratthakatā āpajjati. 『Upari tayo maggā niyamentī』ti vāde 『aṭṭhamamagge anuppanneyeva upari tayo maggā uppannā』ti āpajjati. 『Tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā niyametī』ti vādo pana yujjati. Sace hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā balavatī hoti, ekabījī nāma hoti; tato mandatarāya kolaṃkolo; tato mandatarāya sattakkhattuparamoti.

Ekacco hi sotāpanno vaṭṭajjhāsayo hoti, vaṭṭābhirato, punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva vicarati sandissati. Anāthapiṇḍiko seṭṭhi, visākhā upāsikā, cūḷarathamahārathā devaputtā, anekavaṇṇo devaputto, sakko devarājā, nāgadatto devaputtoti ime hi ettakā janā vaṭṭajjhāsayā vaṭṭābhiratā ādito paṭṭhāya cha devaloke sodhetvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbāyissanti, ime idha na gahitā. Na kevalañcime; yopi manussesuyeva sattakkhattuṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, yopi devaloke nibbatto devesuyeva sattakkhattuṃ aparāparaṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, imepi idha na gahitā. Missakabhavavaseneva panettha sattakkhattuparamakolaṃkolā mānusakabhavanibbattakoyeva ca ekabījī gahitoti veditabbo. Tattha ekeko dukkhāpaṭipadādivasena catubbidhabhāvaṃ āpajjati. Saddhādhureneva cattāro sattakkhattuparamā, cattāro kolaṃkolā, cattāro ekabījinoti dvādasa honti. Sace paññāya sakkā nibbattetuṃ, 『ahaṃ lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattessāmī』ti evaṃ paññaṃ dhuraṃ katvā sattakkhattuparamādibhāvaṃ pattāpi paṭipadāvasena dvādasevāti ime catuvīsati sotāpannā ihaṭṭhakanijjhānikavaseneva imasmiṃ ṭhāne kathitāti veditabbā.

一生者的定義 – 已經說明了蘊種子。對於入流者來說,只有一個蘊種子,只有一次生命形態的獲得,他被稱為一生者。這裡說的是人類生命,但也可以說他能夠轉生於天界生命。這些名稱是根據世尊所給予的名稱。世尊給予他們這些名稱,即七次往生最高者、往返家族和一生者。但從本質上說,並不存在嚴格意義上的七次往生最高者、往返家族和一生者。 誰來確定他們的這種區別呢?有些長老說"前因決定",有些說"第一道",有些說"上面三道",有些說"三道的觀察"。在"前因決定"的觀點中,會導致"第一道的助緣已經成就,上面三道沒有助緣而產生"的說法。在"第一道決定"的觀點中,會導致上面三道變得毫無意義。在"上面三道決定"的觀點中,會導致"在第八道未生起時上面三道就已生起"的說法。而"三道的觀察決定"這個觀點是合理的。如果上面三道的觀察強有力,就會成為一生者;稍弱一些則成為往返家族;再稍弱一些則成為七次往生最高者。 有些入流者仍然沉溺於輪迴,喜愛輪迴,不斷在輪迴中游蕩。如給孤獨長者、毗舍佉優婆夷、大小車匿天子、多種顏色的天子、帝釋天王、那伽達多天子等這些人,從一開始就會在六天界凈化,最後停留在色究竟天,然後涅槃 – 這些人在此不被考慮。不僅如此,無論是在人間輪迴七次後獲得阿羅漢果,還是在天界輪迴七次後獲得阿羅漢果的人,也都不被考慮在內。應當理解的是,這裡只考慮混合生命狀態下的七次往生最高者、往返家族和出生於人間的一生者。 在這裡,每個人根據苦的修行等因素可以呈現四種不同狀態。僅憑信的擔當,就有四種七次往生最高者、四種往返家族、四種一生者,共計十二種。如果能夠通過智慧產生,以"我將產生超世間法"的方式以智慧為擔當,即使獲得了七次往生最高者等狀態,根據修行方式,仍然是十二種。這二十四種入流者應當理解為在此處根據現前的觀察而說明的。

  1. Sakadāgāminiddese – paṭisandhivasena sakiṃ āgacchatīti sakadāgāmī. Sakidevāti ekavāraṃyeva. Imaṃ lokaṃ āgantvāti iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva parinibbāyati, ekacco idha patvā devaloke parinibbāyati, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāyati, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāyati – ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyati – ayaṃ ekova idha gahitoti veditabbo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ lokuttarakusalaniddese vuttameva. Imassa pana sakadāgāmino ekabījinā saddhiṃ kiṃ nānākaraṇanti? Ekabījissa ekāva paṭisandhi, sakadāgāmissa dve paṭisandhiyo – idaṃ nesaṃ nānākaraṇanti.

  2. Anāgāminiddese – orambhāgiyānaṃ saṃyojanānanti oraṃ vuccati kāmadhātu. Yassa imāni pañca bandhanāni appahīnāni honti, so bhavagge nibbattopi gilitabaḷiso maccho viya dīghasuttakena pāde baddhakāko viya tehi bandhanehi ākaḍḍhiyamāno kāmadhātuyaṃyeva pavattatīti pañca bandhanāni orambhāgiyānīti vuccanti. Heṭṭhābhāgiyāni heṭṭhākoṭṭhāsikānīti attho. Parikkhayāti tesaṃ bandhanānaṃ parikkhayena. Opapātikoti upapātayoniko. Imināssa gabbhaseyyā paṭikkhittā. Tattha parinibbāyīti tattha suddhāvāsaloke parinibbāyitā. Anāvattidhammo tasmā lokāti paṭisandhiggahaṇavasena tasmā lokā idha anāvattanasabhāvo. Buddhadassanatheradassanadhammassavanānaṃ panatthāyassa āgamanaṃ anivāritaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃvidho puggalo paṭisandhivasena puna anāgamanato anāgāmī nāma vuccati.

  3. Antarāparinibbāyiniddese – upapannaṃ vā samanantarāti upapannasamanantarā vā hutvā. Appattaṃ vā vemajjhaṃ āyuppamāṇanti āyuppamāṇaṃ vemajjhaṃ appattaṃ vā hutvā ariyamaggaṃ sañjanetīti attho. Vāsaddavikappato pana vemajjhaṃ pattantipi attho veditabbo. Evaṃ tayo antarāparinibbāyino siddhā honti. Upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānanti upari pañcannaṃ uddhambhāgiyasaṃyojanānaṃ aṭṭhannaṃ vā kilesānaṃ. Pahānāyāti etesaṃ pajahanatthāya maggaṃ sañjaneti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo āyuvemajjhassa antarāyeva parinibbāyanato antarāparinibbāyīti vuccati.

  4. Upahaccaparinibbāyiniddese – atikkamitvā vemajjhaṃ āyuppamāṇanti āyuppamāṇaṃ vemajjhaṃ atikkamitvā. Upahacca vā kālakiriyanti upagantvā kālakiriyaṃ. Āyukkhayassa āsanne ṭhatvāti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo avihesu tāva kappasahassappamāṇassa āyuno pañcakappasatasaṅkhātaṃ vemajjhaṃ atikkamitvā chaṭṭhe vā kappasate sattamaṭṭhamanavamānaṃ vā aññatarasmiṃ dasameyeva vā kappasate ṭhatvā arahattaṃ patvā kilesaparinibbānena parinibbāyanato upahaccaparinibbāyīti vuccati.

  5. Asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyiniddesesu – asaṅkhārena appadukkhena adhimattapayogaṃ akatvāva kilesaparinibbānena parinibbānadhammoti asaṅkhāraparinibbāyī. Sasaṅkhārena dukkhena kasirena adhimattapayogaṃ katvāva kilesaparinibbānena parinibbāyanadhammoti sasaṅkhāraparinibbāyī.

二生者的定義 – 通過再生而來,因此稱為二生者。二生者意指僅一次到達此世。通過此世而來,意指在五種二生者中,只有一個被認為具備四個特徵。有些人在這裡獲得二生果后就在此涅槃,有些人在此獲得后在天界涅槃,有些人在天界獲得后在那裡涅槃,有些人在天界獲得后又轉生到此涅槃 – 這四種情況在此不被考慮。若是通過獲得而在天界居住至壽命終結后再回到此涅槃 – 這應被視為唯一在此被考慮的情況。其餘的內容可參考下文的法集講解中的超世間善法部分。至於這個二生者與一生者之間有什麼不同呢?一生者只有一次再生,而二生者有兩次再生 – 這就是他們之間的不同。 三生者的定義 – 低界的束縛稱為低界,意指欲界。若是這五個束縛未被斷除,他在生死中即使出生也如同被大魚吞噬,像被長繩綁住的鳥一樣,被這些束縛所牽引,只能在欲界中流轉,因此這五個束縛被稱為低界的束縛。地獄的意思是指地獄的存在。通過這些束縛的斷除而獲得解脫。生起者意指在生起中。由此他的胎生被排除。在那裡涅槃,意指在純凈的住處涅槃。由於不再回歸,因此在此界的再生是無法再回歸的狀態。對於佛陀、長老的見證和法的聽聞,來臨的機會是不可阻擋的。這樣的人被稱為三生者,是因為他通過再生而不再回歸。 中間涅槃者的定義 – 通過再生或立即生起,意指通過再生或立即生起。未達到或處於中間的壽命界限,意指在壽命界限內未達到的狀態。應理解為通過聖道的獲得。根據詞義的解釋,達到中間的狀態也應理解為。由此產生的中間涅槃者有三種。上面所說的束縛,意指上面五種的束縛或八種的煩惱。爲了斷除這些,聖道被獲得。這樣的人被稱為中間涅槃者,因其在中間的壽命中涅槃而得名。 超越涅槃者的定義 – 超越中間的壽命界限,意指超越壽命的中間界限。或是通過接觸而進行死亡的行為。意指在接近壽命終結時的狀態。這樣的人被稱為超越涅槃者,因其在無量劫的壽命中,超越五百劫的中間狀態,或在第六劫、七劫、八劫、九劫中的任何一個劫中獲得阿羅漢果,因煩惱的斷除而涅槃。 無量法與有量法涅槃者的定義 – 無量法者是指在沒有過多痛苦的情況下,通過煩惱的斷除而涅槃的狀態。有量法者是指在有少量痛苦的情況下,通過煩惱的斷除而涅槃的狀態。

  1. Uddhaṃsotaniddese – uddhaṃ vāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotaṃ vāti uddhaṃsoto. Uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti uddhaṃsoto. Akaniṭṭhaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī. Avihā cuto atappaṃ gacchatītiādīsu avihe kappasahassaṃ vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā atappaṃ gacchati. Tatrāpi dve kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā sudassaṃ gacchati. Tatrāpi cattāri kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā sudassiṃ gacchati. Tatrāpi aṭṭha kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā akaniṭṭhaṃ gacchati. Tattha vasanto ariyamaggaṃ sañjanetīti attho.

Imesaṃ pana anāgāmīnaṃ pabhedajānanatthaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīcatukkaṃ veditabbaṃ. Tattha yo avihato paṭṭhāya cattāro devaloke sodhetvā akaniṭṭhaṃ gantvā parinibbāyati ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana heṭṭhā tayo devaloke sodhetvā sudassīdevaloke ṭhatvā parinibbāyati – ayaṃ uddhaṃsoto, na akaniṭṭhagāmī nāma . Yo pana ito akaniṭṭhameva gantvā parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto, akaniṭṭhagāmī nāma . Yo pana heṭṭhā catūsu devalokesu tattha tattheva parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto, na akaniṭṭhagāmī nāmāti. Evamete aṭṭhacattālīsa anāgāmino honti.

Kathaṃ? Avihe tāva tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsoto te asaṅkhāraparinibbāyino pañca, sasaṅkhāraparinibbāyino pañcāti dasa honti. Tathā atappāsudassāsudassīsūti cattāro dasakā cattālīsaṃ. Akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto natthi. Tayo pana antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī. Te asaṅkhāraparinibbāyino cattāro, sasaṅkhāraparinibbāyino cattāroti aṭṭha. Evaṃ aṭṭhacattālīsaṃ honti.

上升流的定義 – 上升的流指的是通過慾望的流動而產生的上升流。上升的流是指通過到達而獲得的上升之道。前往無色界,因此稱為無色界者。無色界者在無量劫中居住,無法獲得阿羅漢果而前往無色界。即使在此也有兩劫的時間,無法獲得阿羅漢果而進入清凈的無色界。在此也有四劫的時間,無法獲得阿羅漢果而進入極其清凈的無色界。在此也有八劫的時間,無法獲得阿羅漢果而前往無色界。在那裡居住並獲得聖道的意思。 關於這些三生者的分類,需瞭解上升流與無色界者之間的關係。在那裡,若是從未被打擾而在四個天界中清凈,前往無色界而涅槃,這就是上升流的無色界者。若是在下面三個天界清凈后停留在清凈天界而涅槃 – 這就是上升流,而不是無色界者。若是從這裡直接前往無色界而涅槃,這就是上升流,而被稱為無色界者的則不是。若是在下面四個天界中停留而涅槃,這也不是上升流,也不是無色界者。這樣便有三十四個三生者。 如何呢?有三位未受影響的中間涅槃者,一位超越涅槃者,一位上升流者,他們是五個無量法涅槃者,五個有量法涅槃者,共計十個。這樣,四個清凈者便是四個十個,合計三十四個。在無色界中並沒有上升流者。三位中間涅槃者,一位超越涅槃者。他們是四個無量法涅槃者,四個有量法涅槃者,共計八個。這樣便有三十四個。

Te sabbepi papaṭikopamāya dīpitā – divasaṃ santattānampi hi ārakaṇṭakavipphalikanakhacchedanānaṃ ayomukhe haññamāne papaṭikā uppajjitvāva nibbāyati – evarūpo paṭhamo antarāparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Uppannasamanantarāva kilesaparinibbānena parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā nibbāyati – evarūpo dutiyo antarāparinibbāyī daṭṭhabbo. Kasmā? Vemajjhaṃ appatvā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā nivattamānā pathaviyaṃ anupahaccatalā hutvā parinibbāyati – evarūpo tatiyo antarāparinibbāyī daṭṭhabbo. Kasmā? Vemajjhaṃ patvā anupahacca parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā pathaviyaṃ patitvā upahaccatalā hutvā nibbāyati – evarūpo upahaccaparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Kālakiriyaṃ upagantvā āyugatiṃ khepetvā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā paritte tiṇakaṭṭhe patitvā taṃ parittaṃ tiṇakaṭṭhaṃ jhāpetvā nibbāyati – evarūpo asaṅkhāraparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Appayogena lahusāya gatiyā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā vipule tiṇakaṭṭhapuñje patitvā taṃ vipulaṃ tiṇakaṭṭhapuñjaṃ jhāpetvā nibbāyati – evarūpo sasaṅkhāraparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Sappayogena alahusāya gatiyā parinibbāyanato. Aparā mahantesu tiṇakaṭṭhapuñjesu patati, tattha mahantesu tiṇakaṭṭhapuñjesu jhāyamānesu vītaccitaṅgāro vā jālā vā uppatitvā kammārasālaṃ jhāpetvā gāmanigamanagararaṭṭhaṃ jhāpetvā samuddantaṃ patvā nibbāyati – evarūpo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī daṭṭhabbo. Kasmā? Anekabhavabījavipphāraṃ phussa phussa byantīkatvā parinibbāyanato. Yasmā pana ārakaṇṭakādibhedaṃ khuddakampi mahantampi ayokapālameva, tasmā sutte sabbavāresu ayokapālantveva vuttaṃ (a. ni.

他們都被比喻為如同刺痛的草 – 白天,即使在刺痛的草被鐵釘刺破的情況下,刺痛的草也會在鐵嘴上受損而涅槃 – 這種情況被視為第一種中間涅槃者。為什麼呢?因為是通過立即產生的煩惱的斷除而涅槃。因此,當刺痛的草在更大的鐵嘴上受損時,它會越過天空而涅槃 – 這種情況被視為第二種中間涅槃者。為什麼呢?因為未達到中間的狀態而涅槃。因此,當刺痛的草在更大的鐵嘴上受損時,它會越過天空,返回大地而不受影響地涅槃 – 這種情況被視為第三種中間涅槃者。為什麼呢?因為達到中間的狀態而不受影響地涅槃。因此,當刺痛的草在更大的鐵嘴上受損時,它會越過天空,落到大地上,受到影響而涅槃 – 這種情況被視為超越涅槃者。為什麼呢?因為接觸死亡而斷絕生命而涅槃。因此,當刺痛的草在更大的鐵釘上受損時,它會落到較小的草地上,燒盡那片小草地而涅槃 – 這種情況被視為無量法涅槃者。為什麼呢?因為通過微弱的接觸而涅槃。因此,當刺痛的草在更大的鐵釘上受損時,它會落在一大堆草上,燒盡那堆大草而涅槃 – 這種情況被視為有量法涅槃者。為什麼呢?因為通過強烈的接觸而涅槃。再者,當落在更大的草堆上時,若是在那裡的大草堆中燃燒,火焰或煙霧會升起,燒燬工匠的屋子,燒燬村莊、城市、鄉鎮,最後落入海中而涅槃 – 這種情況被視為上升流的無**者。為什麼呢?因為在多次輪迴的種子中,每次觸碰后都會產生涅槃。因為刺痛的草等是微小的、巨大的鐵釘,因此在經文中提到所有的鐵釘都被稱為鐵釘。

7.55). Yathāha –

『『Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – 『no cassa, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissati, yadatthi yaṃ bhūtaṃ, taṃ pajahāmī』』』ti upekkhaṃ paṭilabhati. So bhave na rajjati, sambhave na rajjati, atthuttari padaṃ santaṃ sammappaññāya passati. Tañca khvassa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā nibbāyeyya; evameva kho , bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā anupahacca talaṃ nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… upahaccaparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā upahacca talaṃ nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… upahaccaparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā paritte tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva parittaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti.

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā vipule tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya…pe… tameva vipulaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti.

7.55). 如是說 – 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 『無論他,或我,不存在,不會存在,或我所擁有的,皆捨棄』,他獲得了無所執著的狀態。他在生中不貪戀,在生中不貪戀,通過正智看到了彼岸的道。那條道並非所有的都被證悟。對於他而言,所有的自我觀念已被棄除,所有的生的貪慾已被棄除,所有的無明已被棄除。他因此成為五種低界束縛的斷除者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…中間涅槃者。 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…中間涅槃者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,飛起而涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…中間涅槃者。 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…中間涅槃者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,飛起而不受影響地涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…中間涅槃者。 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…超越涅槃者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,飛起而受影響地涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…超越涅槃者。 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…無量法涅槃者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,飛起而落入小草堆或木堆中,若在那兒生起火焰,產生煙霧,若火焰和煙霧將那小草堆或木堆燒盡,則不再進食而涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…無量法涅槃者。 「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…有量法涅槃者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,飛起而落入大草堆或木堆中,若在那兒生起火焰…同樣地,若火焰和煙霧將那大草堆或木堆燒盡,則不再進食而涅槃;同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…有量法涅槃者。

『『Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā mahante tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya…pe… tameva mahantaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā gacchampi daheyya, dāyampi daheyya , gacchampi dahitvā dāyampi dahitvā haritantaṃ vā pathantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā ramaṇīyaṃ vā bhūmibhāgaṃ āgamma anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī』』ti (a. ni. 7.55).

41-44. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannādiniddesā uttānatthāva. Ayaṃ vuccati puggalo arahāti ettha pana dvādasa arahanto veditabbā. Kathaṃ? Tayo hi vimokkhā – suññato, animitto, appaṇihitoti. Tattha suññatavimokkhena vimuttakhīṇāsavo paṭipadāvasena catubbidho hoti; tathā animittaappaṇihitavimokkhehīti – evaṃ dvādasa arahanto veditabbā. Iti ime dvādasa arahanto viya dvādaseva sakadāgāmino, catuvīsati sotāpannā, aṭṭhacattālīsa anāgāminoti ettakā puggalā ito muccitvā bahiddhā nuppajjanti, imasmiññeva sabbaññubuddhasāsane uppajjantīti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

  1. Dukaniddesavaṇṇanā

  2. Dukaniddese kodhanoti kujjhanasīlo mahākodho. Evaṃ puggalaṃ pucchitvāpi dhammena puggalaṃ dassetuṃ tattha katamo kodhotiādimāha. Upanāhīniddesādīsupi eseva nayo. Kodho kujjhanātiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Tathā upanāhīniddesādīsu pubbakālaṃ kodhotiādīni. Ayaṃ kodho appahīnoti ayaṃ ettako kodho vikkhambhanappahānena vā tadaṅgappahānena vā samucchedappahānena vā appahīno. Parato upanāhādīsupi eseva nayo.

  3. Ahirikaniddesādīsu – iminā ahirikenāti iminā evaṃpakārena ahirikadhammena samannāgato. Iminā anottappenātiādīsupi eseva nayo.

63.Ajjhattasaṃyojanoti ajjhattabandhano. Bahiddhāsaṃyojanoti bahiddhābandhano. Te ubhopi vacchakasālūpamāya dīpetabbā. Vacchakasālāya hi anto baddho antoyeva sayitavacchako viya idhaṭṭhakasotāpannasakadāgāmino. Tesañhi bandhanampi idheva, sayampi idheva. Anto baddho pana bahi sayitavacchako viya rūpārūpabhave sotāpannasakadāgāmino. Tesañhi bandhanameva idha, sayaṃ pana brahmaloke ṭhitā. Bahi baddho bahi sayitavacchako viya rūpārūpabhave anāgāmī. Tassa hi bandhanampi bahiddhā, sayampi bahiddhāva. Bahi baddho pana antosayitavacchako viya idhaṭṭhakaanāgāmī. Tassa hi bandhanaṃ rūpārūpabhavesu, sayaṃ pana idha ṭhito.

  1. Akkodhananiddesādīsu – pahīnoti vikkhambhanappahānena vā, tadaṅgappahānena vā, samucchedappahānena vā pahīno.

「在這裡,僧人,僧人這樣修行 – 無論他…中間涅槃者是上升流的無色界者。就像在白天,刺痛的草在鐵釘上受損而生起,落入大的草堆或木堆中,若在那兒生起火焰…同樣地,僧人,這樣修行者 – 無論他…中間涅槃者是上升流的無色界者。」(a. ni. 7.55) 41-44. 關於入流果的證悟者的定義已被提及。這裡提到的眾生是阿羅漢,應理解為十二位阿羅漢。如何呢?因為有三種解脫 – 空性、無相、少執。通過空性解脫的已斷者在修行的層面上是四種;同樣地,通過無相和少執的解脫 – 這樣應理解為十二位阿羅漢。因此,這十二位阿羅漢如同十二位入流者,二十四位入流者,三十六位不再回流者,這些眾生在此被解脫后不再出生於他處,而是在此無所不知的佛法中出生。 單一定義的解釋。 雙重定義的解釋 在雙重定義中,憤怒是指憤怒的性格,極度憤怒。這樣詢問眾生后,如何才能用法來顯現這個眾生的憤怒?在敵意的定義等中也是同樣的道理。憤怒和憤怒的定義等在下面的地方已被提及。同樣,在敵意的定義等中,憤怒的性質也是如此。這個憤怒是未被棄除的,或者說,這個憤怒是通過抑制的拋棄、部分的拋棄或完全的拋棄而未被棄除。其他的敵意等同樣適用此法。 在不害的定義等中 – 以此不害的性質為標誌。其他的定義等同樣適用此法。 內在束縛是指內部的束縛。外在束縛是指外部的束縛。兩者都應以小牛圈的比喻來說明。因為在小牛圈內被束縛的牛就像這裡的入流者和再來者一樣。因為他們的束縛就在這裡,他們的存在也在這裡。然而,被內部束縛的牛就像外部存在的牛一樣,入流者和再來者。因為他們的束縛就在這裡,而在梵天界的存在。外部被束縛的牛就像外部存在的牛一樣,不再回流者。因為他的束縛在外部,他的存在也在外部。外部被束縛的牛就像內部存在的牛一樣,在這裡的再來者。因為他的束縛在色界和無色界,而他的存在就在這裡。 在不憤怒的定義等中 – 被拋棄是通過抑制的拋棄、部分的拋棄或完全的拋棄而被拋棄。

  1. Dullabhaniddese – dullabhāti na sulabhā. Pubbakārīti paṭhamameva kārako. Katavedīti kataṃ vedeti, viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Te agāriyānagāriyehi dīpetabbā. Agāriyesu hi mātāpitaro pubbakārino nāma. Puttadhītaro pana mātāpitaro paṭijaggantā abhivādanādīni tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Anagāriyesu ācariyupajjhāyā pubbakārino nāma. Antevāsikasaddhivihārikā ācariyupajjhāye paṭijaggantā abhivādanādīni tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Tesaṃ āvibhāvatthāya upajjhāyaposakasoṇattherādīnaṃ vatthūni kathetabbāni.

Aparo nayo – parena akateyeva upakāre attani kataṃ upakāraṃ anapekkhitvā kārako pubbakārī, seyyathāpi mātāpitaro ceva ācariyupajjhāyā ca. So dullabho; sattānaṃ taṇhābhibhūtattā. Parena katassa upakārassa anurūpappavattiṃ attani kataṃ upakāraṃ upakārato jānanto, vediyanto, kataññukatavedī. Seyyathāpi mātāpituācariyupajjhāyesu sammā paṭipanno. Sopi dullabho; sattānaṃ avijjābhibhūtattā.

Apica – akāraṇavacchalo pubbakārī, sakāraṇavacchalo kataññukatavedī. 『Karissati me』ti evamādikāraṇanirapekkhakiriyo pubbakārī. 『Karissati me』ti evamādikāraṇasāpekkhakiriyo kataññukatavedī. Tamojotiparāyaṇo pubbakārī, jotijotiparāyaṇo kataññukatavedī. Desetā pubbakārī, paṭipajjitā kataññukatavedī. Sadevake loke arahaṃ sammāsambuddho pubbakārī, ariyasāvako kataññukatavedīti. Dukanipātaṭṭhakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 2.2.120) pana – 『『『pubbakārī』ti paṭhamaṃ upakārassa kārako, 『kataññukatavedī』ti tena kataṃ ñatvā pacchā kārako. Tesu pubbakārī iṇaṃ demīti saññaṃ karoti, pacchākārako 『iṇaṃ jīrāpemī』ti saññaṃ karotī』』ti ettakameva vuttaṃ.

  1. Duttappayaniddese – duttappayāti atappayā, na sakkā kenaci tappetuṃ. Yo hi upaṭṭhākakulaṃ vā ñātikulaṃ vā nissāya vasamāno cīvare jiṇṇe tehi dinnaṃ cīvaraṃ nikkhipati, na paribhuñjati. Punappunaṃ dinnampi gahetvā nikkhipateva. Yo ca teneva nayena laddhaṃ laddhaṃ vissajjeti parassa deti. Punappunaṃ laddhampi tatheva karoti. Ime dve puggalā sakaṭehipi paccaye upanentena tappetuṃ na sakkāti duttappayā nāma.

  2. Sutappayaniddese – na vissajjetīti attano akatvā parassa na deti. Atireke pana sati na nikkhipati parassa deti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo pana bhikkhu upaṭṭhākakulā vā ñātikulā vā jiṇṇacīvaro sāṭakaṃ labhitvā cīvaraṃ katvā paribhuñjati, na nikkhipati; aggaḷaṃ datvā pārupantopi puna diyyamāne sahasā na paṭiggaṇhāti. Yo ca laddhaṃ laddhaṃ attanā paribhuñjati, paresaṃ na deti. Ime dvepi sukhena sakkā tappetunti sutappayā nāmāti.

在稀有的定義中 – 稀有是指不易得。最初的行為者是指第一位作業者。已做的則是指已完成的,已知的,顯著的。它們應由不出家的家庭者來說明。在不出家的家庭者中,父母被稱為初始行為者。子女在照顧父母的同時,進行問候等行為,被稱為已做的行為者。在出家者中,老師和導師被稱為初始行為者。在信仰的居住者中,老師和導師在照顧的同時,進行問候等行為,被稱為已做的行為者。爲了說明這些,應提及導師、供養者、索那長老等的相關事宜。 另外一種說法是 – 在他人未做的情況下,行為者在自身所做的幫助上,毫不在意地成為初始行為者,比如父母和老師。因此,這種情況稀有;因為眾生被慾望所困擾。在他人所做的幫助中,知曉、感知自身所做的幫助的情況,稱為已做的行為者。就像父母和老師在正道上修行一樣。這也稀有;因為眾生被無明所困擾。 此外 – 無因的初始行為者,有因的已做的行為者。「我將做」的這種無因的行為是初始行為者。「我將做」的這種有因的行為是已做的行為者。被黑暗所引導的初始行為者,被光明所引導的已做的行為者。講解者是初始行為者,實踐者是已做的行為者。在有情世界中,阿羅漢正等覺者是初始行為者,貴族弟子是已做的行為者。在雙重章節的解釋中(a. ni. aṭṭha. 2.2.120)中提到 – 「『初始行為者』是指最初的幫助者,『已做的行為者』是指知道了之後再做的。」在這些中,初始行為者會認為「我給予」,而後者則會認為「我讓它枯萎」。 在難得的定義中 – 難得是指無法被任何人所獲得。若有依靠供養家庭或親屬而生活的人,將舊的衣物交給他們,而不去享用。反覆地將給予的衣物放下。若依照同樣的方式,所獲得的東西也會被放下並交給他人。反覆地獲得的東西也會如此。這樣兩位眾生在自己的供養下也無法獲得,稱為難得。 在易得的定義中 – 不給予是指在自己未做的情況下不將其給予他人。若有多餘的情況下,則不放下而給予他人。這是說 – 若僧人依靠供養家庭或親屬,穿著舊衣物,獲得了新衣物而享用,不放下;即使給予了新衣物,突然也不會接受。若所獲得的東西都由自己享用,而不給予他人。這兩者都可以輕鬆地被稱為易得。

86.Āsavāti kilesā. Na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyatīti na kukkuccāyitabbayuttakaṃ kukkuccāyati. Sūkaramaṃsaṃ labhitvā acchamaṃsanti kukkuccāyati, migamaṃsaṃ, labhitvā dīpimaṃsanti kukkuccāyati. Kāle santeyeva 『kālo natthī』ti, appavāretvāva 『pavāritosmī』ti, patte rajasmiṃ apatiteyeva 『patita』nti, attānaṃ uddissa macchamaṃse akateyeva 『maṃ uddissa kata』nti kukkuccāyati. Kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyatīti kukkuccāyitabbayuttakaṃ na kukkuccāyati. Acchamaṃsaṃ labhitvā sūkaramaṃsanti na kukkuccāyati…pe… attānaṃ uddissa macchamaṃse kate 『maṃ uddissa kata』nti na kukkuccāyati . Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana – 『『『na kukkuccāyitabba』nti saṅghabhogassa apaṭṭhapanaṃ avicāraṇaṃ na kukkuccāyitabbaṃ nāma, taṃ kukkuccāyati. 『Kukkuccāyitabba』nti tasseva paṭṭhapanaṃ vicāraṇaṃ, taṃ na kukkuccāyatī』』ti ettakameva vuttaṃ. Imesanti imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ subhūmiyaṃ tiṇalatādīni viya rattimpi divāpi āsavā vaḍḍhantiyeva. Sukkapakkhe kappiyamaṃsaṃ labhitvā kappiyamaṃsantveva gaṇhanto na kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati nāmāti iminā nayena attho veditabbo.

88.Hīnādhimuttoti hīnajjhāsayo. Dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo.

89.Paṇītādhimuttoti paṇītajjhāsayo. Kalyāṇadhammoti bhaddakadhammo, sucidhammo, sundaradhammo.

90.Tittoti suhito pariyosito. Tappetāti aññesampi tittikaro. Paccekasambuddhā ye ca tathāgatasāvakāti ettha paccekabuddhā navahi lokuttaradhammehi sayaṃ tittā paripuṇṇā. Aññe pana tappetuṃ na sakkonti. Tesañhi dhammakathāya abhisamayo na hoti. Sāvakānaṃ pana dhammakathāya aparimāṇānampi devamanussānaṃ abhisamayo hoti. Evaṃ santepi yasmā pana te dhammaṃ desentā na attano vacanaṃ katvā kathenti, buddhānaṃ vacanaṃ katvā kathenti. Sotuṃ nisinnaparisāpi 『ayaṃ bhikkhu na attanā paṭividdhadhammaṃ katheti, buddhehi paṭividdhadhammaṃ kathetī』ti cittīkāraṃ karoti. Iti so cittīkāro buddhānaṃyeva hoti. Evaṃ tattha sammāsambuddhova tappetā nāma. Yathā hi 『asukassa nāma idañcidañca dethā』ti raññā āṇattā kiñcāpi ānetvā denti, atha kho rājāva tattha dāyako. Yehipi laddhaṃ hoti, te 『raññā amhākaṃ ṭhānantaraṃ dinnaṃ, issariyavibhavo dinno』tveva gaṇhanti, na rājapurisehīti. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

  1. Tikaniddesavaṇṇanā

「污染是指煩惱。不能被懊悔所影響,懊悔是指不能被懊悔所影響的事物。獲得豬肉后則懊悔,獲得鹿肉后則懊悔。若在適當的時候說『沒有時間』,在稍微放鬆后說『我已放鬆』,在裝滿泥土的器皿中說『已倒下』,自我意識在魚肉未做時說『是我所做的』而懊悔。不能被懊悔所影響,懊悔是指不能被懊悔所影響的事物。獲得豬肉后則不會懊悔…同樣,自我意識在魚肉做成時說『是我所做的』而不會懊悔。在《增支論》的註釋中提到 – 「『不能被懊悔所影響』是指對僧團財物的不恰當使用,不加思考而不能被懊悔所影響,而這就是懊悔。『可以被懊悔所影響』是指對其的恰當使用,不能被懊悔所影響。」這樣說就足夠了。這兩個眾生就像良好的土壤中的草一樣,煩惱在白天和夜晚都會增長。獲得合適的肉后,認為是合適的肉而不懊悔,稱之為不能被懊悔所影響的。 低劣的意圖是指低劣的志向。惡行是指無所作為。惡法是指劣質的法。 精緻的意圖是指高尚的志向。善法是指良好的法、純潔的法、美好的法。 精進者是指善於完成的。能使他人精進。獨覺者和如來弟子在這裡獨覺者通過九種出世間法而完全精進。其他人則無法精進。因為他們對於法的講解沒有領悟。而弟子們對於法的講解則有無量的天人和人類的領悟。即使如此,因為他們講法時並非依照自身的言辭,而是依據佛陀的言辭進行講解。坐著的聽眾也會覺得「這個僧人並不是在講自己所領悟的法,而是在講佛陀所領悟的法」,而產生思維的轉變。因此,這種思維的轉變僅屬於佛陀。因此,在那裡,正等覺者被稱為能夠精進。就像「某王命令說,『給我這個和那個』」時,雖然有命令,但還是由王來給予。即使獲得的東西,他們也會認為「是王在我們的位置上給予的,權力的分配是由王給予的」,而不是王的侍衛。因此,這種情況應當如此理解。其餘的內容在各處都可見到明確的意義。 雙重定義的解釋。 三重定義的解釋。

  1. Tikaniddese – dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo. Sīlavipattiyā vā dussīlo, diṭṭhivipattiyā pāpadhammo . Kāyavacīsaṃvarabhedena dussīlo, sesasaṃvarabhedena pāpadhammo. Asuddhapayogatāya dussīlo, asuddhāsayatāya pāpadhammo. Kusalasīlavirahena dussīlo; akusalasīlasamannāgamena pāpadhammo. Asucīti asucīhi kāyakammādīhi samannāgato. Saṅkassarasamācāroti saṅkāya parehi saritabbasamācāro. Kiñcideva asāruppaṃ disvā 『idaṃ iminā kataṃ bhavissatī』ti evaṃ parehi āsaṅkanīyasamācāro, attanoyeva vā saṅkāya saritabbasamācāro – sāsaṅkasamācāroti attho. Tassa hi divāṭṭhānādīsu sannipatitvā kiñcideva mantayante bhikkhū disvā 『ime ekato hutvā mantenti, kacci nu kho mayā katakammaṃ jānitvā mantentī』ti evaṃ sāsaṅkasamācāro hoti.

Paṭicchannakammantoti paṭicchādetabbayuttakena pāpakammena samannāgato. Assamaṇo samaṇapaṭiññoti assamaṇo hutvāva samaṇapatirūpakatāya 『samaṇo aha』nti evaṃ paṭiñño. Abrahmacārī brahmacāripaṭiññoti aññe brahmacārino sunivatthe supārute sumbhakapattadhare gāmanigamajanapadarājadhānīsu piṇḍāya caritvā jīvikaṃ kappente disvā sayampi tādisena ākārena tathā paṭipajjanato 『ahaṃ brahmacārī』ti paṭiññaṃ dento viya hoti. 『Ahaṃ bhikkhū』ti vatvā uposathaggādīni pavisanto pana brahmacāripaṭiñño hotiyeva, tathā saṅghikaṃ lābhaṃ gaṇhanto. Antopūtīti pūtinā kammena anto anupaviṭṭho, nigguṇatāya vā guṇasāravirahitattā antopūti. Avassutoti rāgādīhi tinto. Kasambujātoti sañjātarāgādikacavaro. Atha vā kasambu vuccati tintakuṇapagataṃ kasaṭaudakaṃ. Imasmiñca sāsane dussīlo nāma jigucchanīyattā tintakuṇapakasaṭaudakasadiso. Tasmā kasambu viya jātoti kasambujāto.

Tassa na evaṃ hotīti kasmā na hoti? Yattha patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ laddhuṃ, tassā patiṭṭhāya bhinnattā. Yathā hi caṇḍālakumārakassa 『asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto』ti sutvāpi, yasmiṃ kule paccājātā abhisekaṃ pāpuṇanti, tasmiṃ kule apaccājātattā na evaṃ hoti – 『kudāssu nāmāhampi so khattiyakumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya』nti; evameva dussīlassa 『asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto』ti sutvāpi, yasmiṃ sīle patiṭṭhitena arahattaṃ pattabbaṃ, tassa abhāvato 『kudāssu nāmāhampi so sīlavā viya arahattaṃ pāpuṇeya』nti na evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arahattāsāya abhāvā nirāsoti vuccati.

92.Tassa evaṃ hotīti kasmā hoti? Yasmiṃ patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ pāpuṇituṃ, tassā patiṭṭhāya thirattā. Yathā hi sujātassa khattiyakumārassa 『asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto』ti sutvāva yasmiṃ kule paccājātā abhisekaṃ pāpuṇanti, tasmiṃ paccājātassa evaṃ hoti – 『kudāssu nāmāhampi, so kumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya』nti evameva sīlavato 『asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto』ti sutvāva yasmiṃ sīle patiṭṭhitena arahattaṃ pattabbaṃ, tassā patiṭṭhāya thirattā – 『kudāssu nāmāhampi so bhikkhu viya arahattaṃ pāpuṇeyya』nti evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo āsaṃso nāma vuccati. So hi arahattaṃ āsaṃsati patthetīti āsaṃso.

三重定義中 – 惡行是指無所作為。惡法是指劣質的法。因戒律的失落而成為惡行,因見解的失落而成為惡法。通過身口的約束而成為惡行,通過其他約束而成為惡法。因不潔的行為而成為惡行,因不潔的心態而成為惡法。因缺乏善法而成為惡行;因具備惡法而成為惡法。污穢者是指與污穢的身體行為等相結合。因他人而產生的疑慮是指因他人而產生的可疑行為。偶爾看到一些不良的事情,便會懷疑「這是由此造成的」,這種行為是可疑的,自我意識也會因他人而產生的可疑行為 – 這就是可疑的行為。因此,若在白天和夜晚聚集在一起,偶爾進行商議的僧人看到「他們聚在一起商議,難道我所做的事情也被他們知道了嗎?」這就是可疑的行為。 隱秘的行為是指與可隱秘的惡行相結合。非出家者的出家者的承諾是指非出家者而成為出家者的承諾。非梵行者的梵行者的承諾是指其他的梵行者在良好的行為中,身著整潔的衣物,在村莊、城市、王國等地方乞食維生,看到后自己也以同樣的方式進行修行,便會說「我是一名梵行者」。說「我是一名僧人」並進入齋戒等場所,便會成為梵行者的承諾,並接受僧團的財物。內在的污穢是指因污穢的行為而未能進入內心,因缺乏優良品質而成為內在的污穢。無慾是指被慾望所渾濁。因慾望而成為污穢,或者說污穢是指因被慾望所困而變得污穢。在這教法中,惡行者因令人厭惡而如同污穢的水。因此,稱之為污穢者。 那麼,為什麼不這樣呢?在某個地方,若能通過某種基礎獲得阿羅漢果,因其基礎的破裂而不能如此。就如同聽到一個叫做「某個王子被加冕」的乞丐的兒子,若在某個家中出生,便會獲得加冕;在那個家中未出生,因此不能這樣 – 「難道我也能像那個王子一樣獲得加冕?」同樣地,聽到一個叫做「某個僧人已獲得阿羅漢果」,若在某個戒律上獲得阿羅漢果,因其缺乏而不能「難道我也能像那個戒律者一樣獲得阿羅漢果?」因此,這種人被稱為因缺乏而不能獲得阿羅漢果的人。 那麼,為什麼會這樣呢?在某個地方,若能通過某種基礎獲得阿羅漢果,因其基礎的穩固而能如此。就如同聽到一個叫做「某個王子被加冕」的乞丐的兒子,若在某個家中出生,便會獲得加冕;在那個出生的地方便會這樣 – 「難道我也能像那個王子一樣獲得加冕?」同樣地,聽到一個叫做「某個僧人已獲得阿羅漢果」,若在某個戒律上獲得阿羅漢果,因其基礎的穩固而能「難道我也能像那個僧人一樣獲得阿羅漢果?」因此,這種人被稱為有希望的人。他確實希望獲得阿羅漢果。

93.Yā hissa pubbe avimuttassāti yā tassa khīṇāsavassa pubbe arahattavimuttiyā avimuttassa vimuttāsā ahosi, sā paṭippassaddhā, tasmā na evaṃ hoti. Yathā hi abhisittassa khattiyassa 『asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto』ti sutvā ekassa rañño dvinnaṃ rajjābhisekānaṃ dvinnaṃ setacchattānaṃ abhāvā na evaṃ hoti – 『『kudāssu nāmāhampi so kumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya』』nti; evameva khīṇāsavassa 『asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto』ti sutvā, dvinnaṃ arahattānaṃ abhāvā – 『kudāssu nāmāhampi so bhikkhu viya arahattaṃ pāpuṇeyya』nti na evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arahattāsāya vigatattā vigatāsoti vuccati.

「那些曾經未解脫的,是指在他之前,已滅盡煩惱的,曾經獲得阿羅漢果的未解脫者所獲得的解脫,因而是平靜的,因此不應如此。就如同聽到被加冕的王子,「某王子被加冕」的時候,因有兩個王國的加冕,因有兩個白傘的缺失而不能如此 – 「難道我也能像那個王子一樣獲得加冕?」同樣地,聽到已滅盡煩惱的「某僧人已獲得阿羅漢果」,因有兩個阿羅漢的缺失而不應如此 – 「難道我也能像那個僧人一樣獲得阿羅漢果?」因此,這種人被稱為因失去而無法獲得阿羅漢果的人。 provided by EasyChat

  1. Gilānūpamaniddese – yāya upamāya te gilānūpamāti vuccanti, taṃ tāva upamaṃ dassetuṃ tayo gilānātiādi vuttaṃ. Tattha sappāyānīti hitāni vuddhikarāni. Patirūpanti anucchavikaṃ. Neva vuṭṭhāti tamhā ābādhāti iminā atekicchena vātāpamārādinā rogena samannāgato niṭṭhappatto gilāno kathito. Vuṭṭhāti tamhā ābādhāti iminā khipitakacchutiṇapupphakajarādippabhedo appamattakābādho kathito.

Labhantosappāyāni bhojanāni no alabhantoti iminā pana yesaṃ paṭijagganena phāsukaṃ hoti, sabbepi te ābādhā kathitā. Ettha ca patirūpo upaṭṭhāko nāma gilānupaṭṭhākaaṅgehi samannāgato paṇḍito dakkho analaso veditabbo.

Gilānupaṭṭhāko anuññātoti 『bhikkhusaṅghena dātabbo』ti anuññāto. Tasmiñhi gilāne attano dhammatāya yāpetuṃ asakkonte bhikkhusaṅghena tassa bhikkhuno 『eko bhikkhu ca sāmaṇero ca imaṃ paṭijaggathā』ti apaloketvā dātabbā. Yāva pana te taṃ paṭijagganti, tāva gilānassa ca tesañca dvinnaṃ yenattho sabbaṃ bhikkhusaṅghasseva bhāro. Aññepi gilānā upaṭṭhātabbāti itarepi dve gilānā upaṭṭhātabbā. Kiṃ kāraṇā? Yopi hi niṭṭhappattagilāno, so anupaṭṭhiyamāno 『sace maṃ paṭijaggeyyuṃ, phāsukaṃ me bhaveyya, na kho pana maṃ paṭijaggantī』ti manopadosaṃ katvā apāye nibbatteyya. Paṭijaggiyamānassa pana evaṃ hoti – 『bhikkhusaṅghena yaṃ kattabbaṃ taṃ sabbaṃ kataṃ, mayhaṃ pana kammavipāko īdiso』ti so bhikkhusaṅghe mettaṃ paccupaṭṭhapetvā sagge nibbattati. Yo pana appamattakena byādhinā samannāgato labhantopi alabhantopi vuṭṭhātiyeva, tassa vināpi bhesajjena vūpasamanakabyādhi bhesajje kate khippataraṃ vūpasammati. Tato so buddhavacanaṃ vā uggaṇhituṃ samaṇadhammaṃ vā kātuṃ sakkhissati. Iminā kāraṇena aññepi gilānā upaṭṭhātabbāti vuttaṃ.

Neva okkamatīti neva pavisati. Niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu magganiyāmasaṅkhātaṃ sammattaṃ. Iminā padaparamo puggalo kathito. Dutiyavārena ugghaṭitaññū gahito sāsane nāḷakattherasadiso . Buddhantare ekavāraṃ paccekabuddhānaṃ santike ovādaṃ labhitvā paṭividdhapaccekabodhiñāṇo ca. Tatiyavārena vipañcitaññū puggalo kathito. Neyyo pana tannissitova hoti.

Dhammadesanā anuññātāti māsassa aṭṭha vāre dhammakathā anuññātā. Aññesampi dhammo desetabboti itaresampi dhammo kathetabbo. Kiṃ kāraṇā? Padaparamassa hi imasmiṃ attabhāve dhammaṃ paṭivijjhituṃ asakkontassāpi anāgate paccayo bhavissati. Yo pana tathāgatassa rūpadassanaṃ labhantopi alabhantopi dhammavinayañca savanāya labhantopi alabhantopi dhammaṃ abhisameti; so alabhanto na tāva abhisameti, labhanto pana khippameva abhisamessatīti iminā kāraṇena tesaṃ dhammo desetabbo. Tatiyassa pana punappunaṃ desetabbova. Kāyasakkhidiṭṭhappattasaddhāvimuttā heṭṭhā kathitāyeva.

疾病比喻的定義 – 通過比喻所稱的疾病比喻,可以通過三個疾病的例子來展示。這裡的「適當的」是指有益的、能促進增長的。「相應」是指合適的。未能從那裡恢復的,因而與無所作為的病痛相結合的,已完成的病人被稱為生病的。恢復的,因而與輕微的病痛相結合的,已完成的病人被稱為輕微的病痛。 獲得適當的食物而不被獲得,這裡所說的那些因承諾而感到舒適,所有這些病痛都被提及。在這裡,合適的照顧者是指具備疾病照顧者的特徵的聰明、靈巧、不懈怠的人。 疾病照顧者被允許是指「應由僧團給予」的被允許。在那種情況下,因病人無法自我照顧,僧團便會說「一個僧人和一個沙彌應照顧他」。只要他們照顧著他,便是病人和他們之間的責任,所有這些都是僧團的負擔。還有其他的病人也應被照顧,其他兩個病人也應被照顧。為什麼呢?因為即使是已完成的病人,如果不被照顧,心中會生起這樣的想法:「如果他們照顧我,我會感到舒適,而現在卻沒有人照顧我。」而被照顧的病人則會想:「僧團所應做的事情都已完成,而我所遭遇的業果是這樣的。」因此,那個病人在僧團中生起慈悲而生於天界。若是因輕微的疾病而被照顧,無論是獲得還是未獲得,都會恢復得更快。因此,他能學習佛陀的教導或實踐出家法。基於這個原因,其他病人也應被照顧。 既不進入也不離開。善法中的規則是指善法中的正道規則。通過這個,所談論的便是極端的眾生。第二種是指被善法所引導的,像納拉卡長老那樣被引導。佛陀的時代曾在獨覺者那裡獲得教導,獲得了獨覺的覺悟。第三種是指被善法所引導的眾生。被引導的則是依賴於他。 教法的允許是指在一個月的八個時段內允許講解教法。其他的教法也應被講解。為什麼呢?因為對於極端的眾生,若無法理解這個身體的教法,也會在未來產生因緣。若能獲得如來所見的形象,或能聽到教法和戒律,若能獲得或未能獲得,教法的理解也會有所不同;因此,未能獲得的人不會理解,而獲得的人會迅速理解。這就是為何應講解這些教法。第三個則應不斷地被講解。身體的能力、見解、信仰和解脫在下面已被提及。

  1. Gūthabhāṇīādīsu – sabhaggatoti sabhāyaṃ ṭhito. Parisaggatoti gāmaparisāya ṭhito. Ñātimajjhagatoti dāyādānaṃ majjhe ṭhito. Pūgamajjhagatoti seṇīnaṃ majjhe ṭhito. Rājakulamajjhagatoti rājakulassa majjhe mahāvinicchaye ṭhito. Abhinītoti pucchanatthāya nīto. Sakkhipuṭṭhoti sakkhiṃ katvā pucchito. Ehambho purisāti ālapanametaṃ. Attahetu vā parahetu vāti attano vā parassa vā hatthapādādihetu vā dhanahetu vā. Āmisakiñcikkhahetu vāti ettha āmisanti lābho adhippeto. Kiñcikkhanti yaṃ vā taṃ vā appamattakaṃ. Antamaso tittiravaṭṭakasappipiṇḍanavanītapiṇḍādiappamattakassāpi lañjassa hetūti attho. Sampajānamusā bhāsitā hotīti jānantoyeva musāvādaṃ kattā hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo gūthasadisavacanattā gūthabhāṇīti vuccati. Yathā hi gūthaṃ nāma mahājanassa aniṭṭhaṃ hoti akantaṃ; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ aniṭṭhaṃ hoti akantaṃ.

99.Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pupphasadisavacanattā pupphabhāṇīti vuccati. Yathā hi phullāni vassikāni vā adhimuttakāni vā mahājanassa iṭṭhāni kantāni honti; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ iṭṭhaṃ hoti kantaṃ.

100.Nelāti elaṃ vuccati doso. Nāssā elanti nelā. Niddosāti attho, 『『nelaṅgo setapacchādo』』ti (udā. 65) ettha vuttanelaṃ viya. Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā. Sūcivijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti. Atthamadhuratāya sakalasarīre kopaṃ ajanetvā pemaṃ janetīti pemanīyā. Hadayaṃ gacchati appaṭihaññamānā sukhena cittaṃ pavisatīti hadayaṅgamā. Guṇaparipuṇṇatāya pure bhavāti porī. Pure saṃvaḍḍhanārī viya sukumārātipi porī. Purassa esātipi porī. Nagaravāsīnaṃ kathāti attho. Nagaravāsino hi yuttakathā honti. Pitimattaṃ pitāti, mātimattaṃ mātāti, bhātimattaṃ bhātāti vadanti. Evarūpī kathā bahuno janassa kantā hotīti bahujanakantā. Bahujanassa kantabhāveneva bahuno janassa manāpā cittavuddhikarāti bahujanamanāpā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo madhubhāṇīti vuccati. Mudubhāṇītipi pāṭho. Ubhayatthāpi madhuravacanoti attho. Yathā hi catumadhuraṃ nāma madhuraṃ paṇītaṃ; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ madhuraṃ hoti.

關於污穢之言 – 「具足」的是指站在眾人中間。「圍繞」的是指站在村莊的聚會中。「親屬中間」的是指站在繼承人中間。「群體中間」的是指站在長者中間。「王族中間」的是指站在王族中間,在重大決策中站立。「被引導」的是指為提問而被引導。「作證后被問」的是指在作證后被問。「來吧,男子!」這是指對話。這是指因自身或他人而產生的,或因自身或他人之手足等而產生的,或因財富而產生的。「因物質而產生」的是指這裡的「物質」是指利益的意思。「一些小東西」是指那或此,一些微小的東西。至少如同小鳥、蛇、牛奶等微小的東西的原因。「明白地說謊」是指明白地進行說謊的人。這個人被稱為污穢之言者。就如同污穢對大眾來說是不可接受的;同樣,這個人的話對天人和人類來說也是不可接受的。 這個人被稱為「花之言者」,是指因其話語如同花朵。就如同盛開的花朵、雨季的花朵、心中所愛的花朵對大眾來說是可取的;同樣,這個人的話對天人和人類來說是可取的。 「Nelāti」是指污點。「Nāssā elanti nelā」是指無污點。「無污點」的意思是「無污點的白色覆蓋物」(《優陀夷經》65)中所說的污點。耳朵的愉悅是指因音韻的甜美而使耳朵愉悅。像針刺一樣不會產生耳痛。因內容的甜美而不引起全身的憤怒,產生愛意的稱為「愛意之美」。心靈愉悅地進入心中,稱為「心靈的歸宿」。因品質的充實而稱為「前身」。前身如同豐盈的女子,亦可稱為「前身」。這是指城鎮居民的談話。城鎮居民的談話是合適的。他們稱父親為「父」,母親為「母」,兄弟為「兄」。這種談話對許多人來說是可取的,因此被稱為「眾人所愛的」。因眾人所愛的緣故,許多人心中愉悅,因而被稱為「眾人所愛的」。這個人被稱為「蜜之言者」。也可稱為「甜美之言者」。兩者皆是甜美的話語。就如同四種甜美是指精緻的甜美;同樣,這個人的話對天人和人類來說是甜美的。

  1. Arukūpamacittādīsu – abhisajjatīti laggati. Kuppatīti kopavasena kuppati. Byāpajjatīti pakatibhāvaṃ pajahati, pūtiko hoti. Patitthīyatīti thinabhāvaṃ thaddhabhāvañca āpajjati. Kopanti dubbalakodhaṃ. Dosanti dussanavasena tato balavataraṃ. Appaccayanti atuṭṭhākāraṃ domanassaṃ. Duṭṭhārukoti purāṇavaṇo. Kaṭṭhenāti daṇḍakakoṭiyā. Kaṭhalāyāti kapālena. Āsavaṃ detīti aparāparaṃ savati. Purāṇavaṇo hi attano dhammatāya eva pubbaṃ lohitaṃ yūsanti imāni tīṇi savati , ghaṭṭito pana tāni adhikataraṃ savati. Evamevaṃ khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ, duṭṭhāruko viya hi kodhano puggalo. Tassa attano dhammatāya savanaṃ viya kodhanassapi attano dhammatāya uddhumātakassa viya caṇḍikatassa caraṇaṃ. Kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭanaṃ viya appamattakampi vacanaṃ bhiyyoso mattāya savanaṃ viya 『mādisaṃ nāma esa evaṃ vadatī』ti bhiyyoso mattāya uddhumāyanabhāvo daṭṭhabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arukūpamacittoti vuccati. Purāṇavaṇasadisacittoti attho.

102.Rattandhakāratimisāyāti rattiṃ cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakaraṇe bahalatame. Vijjantarikāyāti vijjuppattikkhaṇe. Idhāpi idaṃ opammasaṃsandanaṃ – cakkhumā puriso viya hi yogāvacaro daṭṭhabbo. Andhakāraṃ viya sotāpattimaggavajjhā kilesā. Vijjusañcaraṇaṃ viya sotāpattimaggañāṇassa uppattikālo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya sotāpattimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya sakadāgāmimaggavajjhā kilesā. Puna vijjusañcaraṇaṃ viya sakadāgāmimaggañāṇassa uppādo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya sakadāgāmimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya anāgāmimaggavajjhā kilesā. Puna vijjusañcaraṇaṃ viya anāgāmimaggañāṇassa uppādo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya anāgāmimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo vijjūpamacittoti vuccati. Ittarakālobhāsena vijjusadisacittoti attho.

  1. Vajirūpamacittatāyapi idaṃ opammasaṃsandanaṃ – vajiraṃ viya hi arahattamaggañāṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Maṇigaṇṭhipāsāṇagaṇṭhi viya arahattamaggavajjhā kilesā. Vajirassa maṇigaṇṭhiṃ vā pāsāṇagaṇṭhiṃ vā vinivijjhitvā agamanabhāvassa natthibhāvo viya arahattamaggañāṇena acchejjānaṃ kilesānaṃ natthibhāvo. Vajirena nibbiddhavedhassa puna apaṭipūraṇaṃ viya arahattamaggena chinnānaṃ kilesānaṃ puna anuppādo daṭṭhabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo vajirūpamacittoti vuccati. Kilesānaṃ mūlaghātakaraṇasamatthatāya vajirena sadisacittoti attho.

關於嚴重痛苦之心 – 「依附」的是指被吸引。「憤怒」的是指因憤怒而憤怒。「煩惱」的是指放棄本質,變得污穢。「建立」的是指陷入懈怠和麻木的狀態。「憤怒」是指微弱的憤怒。「過失」是指因錯誤而變得更強。「輕微的痛苦」是指因不滿而產生的痛苦。「惡劣的痛苦」是指古老的痛苦。「用木棒」是指用棍子。「用木杖」是指用頭顱。「給出煩惱」的是指不斷地發出聲音。古老的痛苦因其本質而發出三種聲音,然而被壓制的聲音則發出更大的聲音。就如同這裡所提到的比喻,憤怒的人就如同痛苦的人。其聲音如同憤怒的聲音,或如同憤怒的行動。用棍子或用木杖的撞擊,哪怕是微小的言語,也如同變得更強的聲音,因而應當被看作是「這樣的事情他就是這樣說」。這個人被稱為「嚴重痛苦之心」。意指與古老的痛苦相似的心。 關於黑暗的夜晚 – 夜晚因眼識的障礙而變得極其黑暗。關於光明的瞬間 – 在光明的瞬間。這裡也有這個比喻 – 具有眼力的人就如同修行者應當被看作。黑暗如同阻礙了初果道的煩惱。光明的出現如同初果道的智慧的出現。光明的瞬間,具有眼力的人應當被看作如同在初果道的時刻看到涅槃。再次,黑暗如同阻礙了二果道的煩惱。再次,光明的出現如同二果道的智慧的出現。光明的瞬間,具有眼力的人應當被看作如同在二果道的時刻看到涅槃。再次,黑暗如同阻礙了三果道的煩惱。再次,光明的出現如同三果道的智慧的出現。光明的瞬間,具有眼力的人應當被看作如同在三果道的時刻看到涅槃。這個人被稱為「光明之心」。意指與光明相似的心。 關於金剛之心 – 金剛如同阿羅漢果的智慧應當被看作。像寶石或石頭的煩惱如同阻礙了阿羅漢果的煩惱。金剛的寶石或石頭被擊打而失去的狀態,就如同通過阿羅漢果的智慧而消失的煩惱。金剛的刺穿與穿透則應被看作如同通過阿羅漢果的智慧而切斷的煩惱。這個人被稱為「金剛之心」。意指

  1. Andhādīsu tathārūpaṃ cakkhu na hotīti tathājātikaṃ tathāsabhāvaṃ paññācakkhu na hoti. Phātiṃ kareyyāti phītaṃ vaḍḍhitaṃ kareyya. Sāvajjānavajjeti sadosaniddose. Hīnappaṇīteti adhamuttame. Kaṇhasukkasappaṭibhāgeti kaṇhasukkāyeva aññamaññapaṭibāhanato paṭipakkhavasena sappaṭibhāgāti vuccanti. Ayaṃ panettha saṅkhepo – kusale dhamme 『kusalā dhammā』ti yena paññācakkhunā jāneyya, akusale dhamme 『akusalā dhammā』ti, sāvajjādīsupi eseva nayo. Kaṇhasukkasappaṭibhāgesu pana kaṇhadhamme 『sukkasuppaṭibhāgā』ti, sukkadhamme 『kaṇhasappaṭibhāgā』ti yena paññācakkhunā jāneyya. Tathārūpampissa cakkhu na hotīti iminā nayena sesaṭṭhānesupi attho veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo diṭṭhadhammikabhogasaṃharaṇapaññācakkhuno ca samparāyikatthasodhanapaññācakkhuno ca abhāvā andhoti vuccati. Dutiyo diṭṭhadhammikabhogasaṃharaṇapaññācakkhuno bhāvā, samparāyikatthasodhanapaññācakkhuno pana abhāvā ekacakkhūti vuccati. Tatiyo dvinnampi bhāvā dvicakkhūti vuccati.

  2. Avakujjapaññādīsu dhammaṃ desentīti upāsako dhammassavanatthāya āgatoti attano kammaṃ pahāya dhammaṃ desenti. Ādikalyāṇanti ādimhi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjaṃ niddosaṃ katvā desenti. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha pana ādīti pubbapaṭṭhapanā. Majjhanti kathāvemajjhaṃ. Pariyosānanti sanniṭṭhānaṃ. Itissa dhammaṃ kathentā pubbapaṭṭhapanepi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā kathenti, vemajjhepi, pariyosānepi. Ettha ca atthi desanāya ādimajjhapariyosānāni, atthi sāsanassa. Tattha desanāya tāva – catuppadikagāthāya paṭhamapadaṃ ādi, dve padāni majjhaṃ, avasānapadaṃ pariyosānaṃ. Ekānusandhikasuttassa – nidānaṃ ādi, anusandhi majjhaṃ, idamavocāti appanā pariyosānaṃ. Anekānusandhikassa – paṭhamo anusandhi ādi , tato paraṃ eko vā anekā vā majjhaṃ, pacchimo pariyosānaṃ. Ayaṃ tāva desanāya nayo.

Sāsanassa pana sīlaṃ ādi, samādhi majjhaṃ, vipassanā pariyosānaṃ. Samādhi vā ādi, vipassanā majjhaṃ, maggo pariyosānaṃ. Vipassanā vā ādi, maggo majjhaṃ, phalaṃ pariyosānaṃ. Maggo vā ādi, phalaṃ majjhaṃ, nibbānaṃ pariyosānaṃ . Dve dve vā kariyamāne sīlasamādhayo ādi, vipassanāmaggā majjhaṃ, phalanibbānāni pariyosānaṃ. Sātthanti sātthakaṃ katvā desenti. Sabyañjananti akkharapāripūriṃ katvā desenti. Kevalaparipuṇṇanti sakalaparipuṇṇaṃ anūnaṃ katvā desenti. Parisuddhanti parisuddhaṃ nijjaṭaṃ niggaṇṭhiṃ katvā desenti. Brahmacariyaṃ pakāsentīti evaṃ desentā ca seṭṭhacariyabhūtaṃ sikkhattayasaṅgahitaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ pakāsenti. Neva ādiṃ manasi karotīti neva pubbapaṭṭhapanaṃ manasi karoti. Kumbhoti ghaṭo. Nikkujjoti adhomukho ṭhapito. Evamevanti ettha kumbho nikkujjo viya avakujjapañño puggalo daṭṭhabbo. Udakāsiñcanakālo viya dhammadesanāya laddhakālo. Udakassa vivaṭṭanakālo viya tasmiṃ āsane nisinnassa uggahetuṃ asamatthakālo. Udakassa asaṇṭhānakālo viya uṭṭhahitvā asallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo avakujjapaññoti vuccati. Adhomukhapaññoti attho.

關於盲目之事 – 這樣的眼睛並不存在,因此這樣的智慧眼並不存在。「使其增大」的是指使其變得更大。「帶有過失」的是指帶有缺陷和污點。「低劣的高貴」的是指極端的低劣。「黑色與白色的分別」是指黑色與白色的相互對立。這裡的要點是 – 在善法中應當以「善法」來認識,在惡法中應當以「惡法」來認識,在帶有過失等的情況下也是如此。在黑色與白色的分別中,黑法應當以「白法的對立」來認識,白法應當以「黑法的對立」來認識。這樣的眼睛並不存在,這個道理在其他六個地方也應當如此理解。這個人被稱為「盲目者」,是因為缺乏對現法的把握與未來的明悟。第二個是缺乏對現法的把握,然而對未來的明悟則是單一的眼睛。第三個是兩個方面的缺乏則稱為雙眼。 關於教法的講解 – 信士是爲了聽法而來,放棄自己的業,講解教法。「開始的善」是指開始時的善、幸福、無過失、無污點的講解。其他方面也是如此。在這裡「開始」是指最初的引導。「中間」是指中間的談話。「結束」是指最終的完成。在談論教法時,最初的引導也是善、幸福、無過失的講解,在中間與結束時也是如此。在這裡,有教法的開始、中間與結束,也有教義的存在。在教法中,四句偈的第一句是開始,兩個句子是中間,最後一句是結束。對於單一的因緣法 – 因緣是開始,中間是因緣,最後是這樣說。對於多重因緣法 – 第一個因緣是開始,之後是一個或多箇中間,最後是結束。這是教法的要點。 教義的開始是戒,中間是定,最後是慧。定是開始,慧是中間,正道是結束。慧是開始,正道是中間,果是結束。正道是開始,果是中間,涅槃是結束。當兩個戒與定同時進行時,慧與正道是中間,果與涅槃是結束。是有意義的,因此講解。所有的字母都是完整的,因此講解。完整的即是無缺的,因此講解。清凈的即是清凈的,故講解。說明出家生活的,是講解最高的修行,包含三學的八正道。既不開始也不念起,既不進行最初的引導。「瓶子」是指容器。「放置」是指向下放置。就如同這個瓶子被放置的盲目者應當被看作。就如同灑水的時間是教法講解的時間。就如同水的流動時間是坐在那個位置時無法理解的時間。就如同水的不穩定時間應當被理解。這個人被稱為「盲目者」。意指向下的智慧。

108.Ākiṇṇānīti pakkhittāni. Satisammosā pakireyyāti muṭṭhassatitāya vikireyya. Evamevanti ettha ucchaṅgo viya ucchaṅgapañño puggalo daṭṭhabbo. Nānākhajjakāni viya nānappakāraṃ buddhavacanaṃ. Ucchaṅge nānākhajjakāni khādantassa nisinnakālo viya tasmiṃ āsane nisinnassa uggahaṇakālo. Vuṭṭhahantassa satisammosā vikiraṇakālo viya tasmā āsanā vuṭṭhāya gacchantassa asallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo ucchaṅgapaññoti vuccati. Ucchaṅgasadisapaññoti attho.

109.Ukkujjoti uparimukho ṭhapito. Saṇṭhātīti patiṭṭhahati. Evameva khoti ettha uparimukho ṭhapito kumbho viya puthupañño puggalo daṭṭhabbo. Udakassa āsittakālo viya desanāya laddhakālo. Udakassa saṇṭhānakālo viya tattha nisinnassa uggahaṇakālo. No vivaṭṭanakālo viya uṭṭhāya gacchantassa sallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo puthupaññoti vuccati. Vitthārikapaññoti attho.

  1. Avītarāgādīsu – yathā sotāpannasakadāgāmino, evaṃ puthujjanopi pañcasu kāmaguṇesu, tīsu ca bhavesu avītarāgo. Adabbatāya pana na gahito. Yathā hi cheko vaḍḍhakī dabbasambhāratthaṃ vanaṃ paviṭṭho na ādito paṭṭhāya sampattasampattarukkhe chindati, ye panassa dabbasambhārūpagā honti, teyeva chindati; evamidhāpi bhagavatā dabbajātikā ariyāva gahitā, puthujjanā pana adabbatāya na gahitāti veditabbā. Kāmesu vītarāgoti pañcasu kāmaguṇesu vītarāgo. Bhavesu avītarāgoti rūpārūpabhavesu avītarāgo.

  2. Pāsāṇalekhūpamādīsu – anusetīti appahīnatāya anuseti. Na khippaṃ lujjatīti na antarā nassati, kappuṭṭhāneneva nassati. Evamevanti evaṃ tassāpi puggalassa kodho na antarā punadivase vā aparadivase vā nibbāti, addhaniyo pana hoti. Maraṇeneva nibbātīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pāsāṇalekhā viya kujjhanabhāvena ciraṭṭhitikato pāsāṇalekhūpamoti vuccati.

114.So ca khvassa kodhoti so appamattakepi kāraṇe sahasā kuddhassa kodho. Na ciranti aciraṃ appahīnatāya nānuseti. Yathā pana pathaviyaṃ ākaḍḍhitvā katalekhā vātādīhi khippaṃ nassati, evamassa sahasā uppannopi kodho khippameva nibbātīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pathaviyaṃ lekhā viya kujjhanabhāvena aciraṭṭhitikato pathavīlekhūpamoti vuccati.

115.Āgāḷhenāti atigāḷhena mammacchedakena thaddhavacanena. Pharusenāti na sotasukhena. Amanāpenāti na cittasukhena. Saṃsandatīti ekībhavati. Sandhiyatīti ghaṭayati. Sammodatīti nirantaro hoti. Atha vā – saṃsandatīti cittakiriyādīsu cittena samodhānaṃ gacchati. Khīrodakaṃ viya ekībhāvaṃ upetīti attho. Sandhiyatīti ṭhānagamanādīsu kāyakiriyādīsu kāyena samodhānaṃ gacchati. Tilataṇḍulā viya missībhāvaṃ upetīti attho. Sammodatīti uddesaparipucchādīsu vacīkiriyāsu vācāya samodhānaṃ gacchati. Vippavāsagatopi piyasahāyako viya piyatarabhāvaṃ upetīti attho. Apica – kiccakaraṇīyesu tehi saddhiṃ āditova ekakiriyabhāvaṃ upagacchanto saṃsandati. Yāva majjhā pavattanto sandhiyati, yāva pariyosānā anivattanto sammodatītipi veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo udakalekhā viya khippaṃ saṃsandanato udakalekhūpamoti vuccati.

關於被填滿的 – 是指被覆蓋的。「心無所念」是指因忘記而散亂。就如同這裡的高貴者應當被看作如同高貴的智慧者。就如同各種美味的佛陀之言。高貴者如同在高處進食的,坐在那個位置的,獲得食物的時間。起身時的心無所念如同從那個座位站起來去的時刻應當被理解。這個人被稱為「高貴的智慧者」。意指與高貴相似的智慧。 「抬起」的是指向上放置。「穩定」的是指保持不變。就如同這裡的高貴者應當被看作如同被放置的瓶子。就如同水的澆灌時間是講法的時間。就如同水的穩定時間是坐在那裡的獲得食物的時間。不是流動的時間就如同起身去的時刻應當被理解。這個人被稱為「普通的智慧者」。意指廣泛的智慧。 關於不貪慾的 – 就如同初果與二果的修行者一樣,普通人也在五種慾望中,不在三種生中貪慾。然而因無過失而不被抓住。就如同砍伐者爲了收集柴火而進入森林,從開始到結束砍伐那些樹木,只有那些適合的樹木被砍伐;同樣,聖者被抓住,而普通人因無過失而不被抓住。慾望中無貪慾是指在五種慾望中無貪慾。在生中無貪慾是指在色界與無色界中無貪慾。 關於石碑的比喻 – 「不追隨」的是指因不放棄而追隨。「不迅速崩潰」的是指不立即消失,因而僅僅是被放置而消失。就如同這裡的憤怒者不會在第二天或後天消失,但會在當下存在。因死亡而消失的意思。這個人被稱為「石碑」,因其憤怒的性質而長久存在,故被稱為如同石碑。 「他的憤怒」是指在微小的原因下也會突然憤怒。不會長久,因而因不放棄而不追隨。就如同在大地上被風吹動的石碑迅速消失,同樣他的憤怒也會迅速消失。這個人被稱為「地上的碑」,因其憤怒的性質而短暫存在,故被稱為如同地碑。 「用力」的是指用極大的力量進行的堅硬言語。「粗暴」的是指沒有耳朵的愉悅。「不安寧」的是指沒有心靈的愉悅。「相聚」的是指合為一體。「結合」的是指相互碰撞。「和諧」的是指保持不變。或者 – 「相聚」的是指在心的行為等中,心的統一。「如同牛奶與水的結合」的意思。「結合」的是指在位置移動等的身體行為中,身體的統一。「如同芝麻與米的混合」的意思。「和諧」的是指在講解與詢問等的言語行為中,言語的統一。即使是遠離的朋友也如同親密的關係。「此外」 – 在需要做的事情中,與他們一起從開始就合為一體,進行相聚。直到中間進行時相聚,直到結束不變的和諧也應被理解。這個人被稱為「水中的碑」,因其迅速的結合而被稱為如同水中的碑。

  1. Potthakūpamesu – yāya upamāya te potthakūpamāti vuccanti, taṃ tāva upamaṃ dassetuṃ tayo potthakātiādi vuttaṃ. Tattha navoti navavāyimo. Potthakoti sāṇavākasāṭako. Dubbaṇṇoti vivaṇṇo. Dukkhasamphassoti kharasamphasso. Appagghoti atibahuṃ agghanto kahāpaṇagghanako hoti. Majjhimoti paribhogamajjhimo. So hi navabhāvaṃ atikkamitvā jiṇṇabhāvaṃ appatto majjhe paribhogakālepi dubbaṇṇo ca dukkhasamphasso ca appagghoyeva ca hoti. Atibahuṃ agghanto aḍḍhaṃ agghati. Jiṇṇakāle pana aḍḍhamāsakaṃ vā kākaṇikaṃ vā agghati. Ukkhaliparimajjananti kāḷukkhaliparipuñchanaṃ.

Navoti upasampadāya pañcavassakālato heṭṭhā jātiyā saṭṭhivassopi navoyeva. Dubbaṇṇatāyāti sarīravaṇṇenapi guṇavaṇṇenapi dubbaṇṇatāya. Dussīlassa hi parisamajjhe nisinnassa nittejatāya sarīravaṇṇopi na sampajjati, guṇavaṇṇe vattabbameva natthi. Ye kho panassāti ye kho pana tassa upaṭṭhākā vā ñātimittādayo vā etaṃ puggalaṃ sevanti. Tesaṃ tanti tesaṃ puggalānaṃ cha satthāre sevantānaṃ micchādiṭṭhikānaṃ viya, devadattaṃ sevantānaṃ kokālikādīnaṃ viya ca taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti. Majjhimoti pañcavassakālato paṭṭhāya yāva navavassakālā majjhimo nāma. Theroti dasavassakālato paṭṭhāya thero nāma. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti. Kiṃ nu kho tuyhanti tuyhaṃ bālassa bhaṇitena ko atthoti vuttaṃ hoti. Tathārūpanti tathājātikaṃ tathāsabhāvaṃ ukkhepanīyakammassa kāraṇabhūtaṃ.

  1. Kāsikavatthūpamesu – kāsikavatthaṃ nāma tayo kappāsaṃsū gahetvā kantitasuttena vāyitaṃ sukhumavatthaṃ. Taṃ navavāyimaṃ anagghaṃ hoti. Paribhogamajjhimaṃ vīsampi tiṃsampi sahassāni agghati. Jiṇṇakāle pana aṭṭhapi dasapi sahassāni agghati.

Tesaṃtaṃ hotīti tesaṃ sammāsambuddhādayo sevantānaṃ viya taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hoti. Sammāsambuddhañhi ekaṃ nissāya yāvajjakālā muccanakasattānaṃ pamāṇaṃ natthi. Tathā sāriputtattheramahāmoggallānatthere avasese ca asītimahāsāvake nissāya saggaṃ gatasattānaṃ pamāṇaṃ natthi. Yāvajjakālā tesaṃ diṭṭhānugatiṃ paṭipannasattānampi pamāṇaṃ natthiyeva. Ādheyyaṃ gacchatīti tassa mahātherassa taṃ atthanissitaṃ vacanaṃ yathā gandhakaraṇḍake kāsikavatthaṃ ādhātabbataṃ ṭhapetabbataṃ gacchati, evaṃ uttamaṅge sirasmiṃ hadaye ca ādhātabbataṃ ṭhapetabbatampi gacchati. Sesamettha heṭṭhā vuttānusāreneva veditabbaṃ.

  1. Suppameyyādīsu – sukhena pametabboti suppameyyo. Idhāti imasmiṃ sattaloke. Uddhatoti uddhaccena samannāgato. Unnaḷoti uggatanaḷo; tucchamānaṃ ukkhipitvā ṭhitoti attho. Capaloti pattamaṇḍanādinā cāpallena samannāgato. Mukharoti mukhakharo. Vikiṇṇavācoti asaṃyatavacano. Asamāhitoti cittekaggatārahito. Vibbhantacittoti bhantacitto, bhantagāvībhantamigīsappaṭibhāgo. Pākaṭindriyoti vivaṭindriyo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo 『suppameyyo』ti vuccati. Yathā hi parittassa udakassa sukhena pamāṇaṃ gayhati; evameva imehi aguṇaṅgehi samannāgatassa sukhena pamāṇaṃ gayhati. Tenesa 『suppameyyo』ti vutto.

關於被覆蓋的比喻 – 以此比喻稱為「被覆蓋的」。因此提到三種被覆蓋的情況。這裡的「新」是指新生的狀態。「被覆蓋的」是指被遮蔽的。「難以辨認的」是指難以識別的。「痛苦的接觸」是指粗糙的接觸。「不貴重的」是指極其少量的,像是微不足道的。「中等的」是指中間的享用。因為他超越了新生的狀態而未達到衰老的狀態,即使在享用的中間時也是難以辨認、痛苦的且不貴重的。極其少量的就稱為半分。在衰老的時刻則稱為半月或小量的。「像磨盤的轉動」是指像黑磨盤的轉動。 「新」的是指在受戒五年之前,甚至在六十歲時仍然是新生的。「難以辨認的」是指身體的外貌或品質的難以辨認。因為不善者在聚會中坐著時,因其外貌而無法顯現,品質的外貌則無法被提及。那些跟隨他的人,如同他的侍者或親友,這些人若長久地隨之而行,就如同跟隨德瓦達特等人一樣,長久以來都是有害且痛苦的。中等的,是指從五年開始到九年期間的中等者。長老,是指從十年開始的長老。就如同這樣,他們說:「你究竟是什麼?」是指以愚者的言辭所說的意思。類似的,是指具有相同本質和相同性質的引導行為。 關於卡西的布料比喻 – 卡西的布料是指用三種草編織的,經過精細的縫製而成的柔軟布料。它是新生的且無價的。中等的享用是指價值在二十、三十、數千之間。在衰老的時刻則價值在八百、十個數千之間。 「這些」是指跟隨正覺者等的人的長久隨之而行是有益且快樂的。因為正覺者是唯一的依靠,直到永恒的時間內,解脫的眾生沒有可比之處。就如同舍利弗長老與摩訶目犍連長老,以及其他八十位長老的依靠,解脫的眾生沒有可比之處。直到永恒的時間內,依循正見的眾生也沒有可比之處。「應當去」的是指那位大長老所說的,像香料一樣的卡西布料應當被依靠、應當被放置在頭上和心中。其他的應當根據前述的內容來理解。 關於良好衡量的比喻 – 「應當以快樂來衡量」的是良好的衡量。在此世間中。「激動」的是指因激動而充滿。「輕盈」的是指被輕盈的狀態所支配;是指抬起輕盈的狀態而站立的意思。「不穩定」的是指因初步的行為等而不穩定。「口出惡言」的是指口出惡言。「散亂的言語」的是指無節制的言辭。「不專注」的是指缺乏專注的狀態。「心不安定」的是指心神散亂,心神被擾亂的狀態。「明顯的感官」的是指明顯的感官。這個人被稱為「良好的衡量者」。就如同微小的水被快樂地衡量;同樣,這些人因具備缺陷的特徵而快樂地衡量。因此稱為「良好的衡量」。

  1. Dukkhena pametabboti duppameyyo. Anuddhatādīni vuttapaṭipakkhavasena veditabbāni. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo 『duppameyyo』ti vuccati. Yathā hi mahāsamuddassa dukkhena pamāṇaṃ gayhati; evameva imehi guṇaṅgehi samannāgatassa dukkhena pamāṇaṃ gayhati. Tādiso 『anāgāmī nu kho, khīṇāsavo nu kho』ti vattabbataṃ gacchati, tenesa 『duppameyyo』ti vutto.

  2. Na sakkā pametunti appameyyo. Yathā hi ākāsassa na sakkā pamāṇaṃ gahetuṃ, evaṃ khīṇāsavassa. Tenesa 『appameyyo』ti vutto.

  3. Na sevitabbādīsu – na sevitabboti na upasaṅkamitabbo. Na bhajitabboti na allīyitabbo. Na payirupāsitabboti na santike nisīdanavasena punappunaṃ upāsitabbo. Hīnohoti sīlenātiādīsu upādāyupādāya hīnatā veditabbā . Yo hi pañca sīlāni rakkhati, so dasa sīlāni rakkhantena na sevitabbo. Yo pana dasa sīlāni rakkhati, so catupārisuddhisīlaṃ rakkhantena na sevitabbo. Aññatra anuddayā aññatra anukampāti ṭhapetvā anuddayañca anukampañca. Attano atthāya eva hi evarūpo puggalo na sevitabbo. Anuddayānukampāvasena pana taṃ upasaṅkamituṃ vaṭṭati.

122.Sadiso hotīti samāno hoti. Sīlasāmaññagatānaṃ satanti sīlena samānabhāvaṃ gatānaṃ santānaṃ. Sīlakathā ca no bhavissatīti evaṃ samānasīlānaṃ amhākaṃ sīlameva ārabbha kathā bhavissati. Sā ca no phāsu bhavissatīti sā ca sīlakathā amhākaṃ phāsuvihāro sukhavihāro bhavissati. Sā ca no pavattinī bhavissatīti sā ca amhākaṃ kathā divasampi kathentānaṃ pavattinī bhavissati, na paṭihaññissati. Dvīsu hi sīlavantesu ekena sīlassa vaṇṇe kathite itaro anumodati; tena tesaṃ kathā phāsu ceva hoti, pavattinī ca. Ekasmiṃ pana dussīle sati dussīlassa sīlakathā dukkathāti neva sīlakathā hoti, na phāsu hoti, na pavattinī. Samādhipaññākathāsupi eseva nayo. Dve hi samādhilābhino samādhikathaṃ, sappaññā ca paññākathaṃ kathentā, rattiṃ vā divasaṃ vā atikkantampi na jānanti.

123.Sakkatvā garuṃ katvāti sakkārañceva garukārañca karitvā. Adhiko hotīti atireko hoti. Sīlakkhandhanti sīlarāsiṃ. Paripūressāmīti taṃ atirekasīlaṃ puggalaṃ nissāya attano aparipūraṃ sīlarāsiṃ paripūraṃ karissāmi. Tattha tattha paññāya anuggahessāmīti ettha sīlassa asappāye anupakāradhamme vajjetvā sappāye upakāradhamme sevanto tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne sīlakkhandhaṃ paññāya anuggaṇhāti nāma. Samādhipaññākkhandhesupi eseva nayo.

  1. Jigucchitabbādīsu – jigucchitabboti gūthaṃ viya jigucchitabbo. Atha kho nanti atha kho assa. Kittisaddoti kathāsaddo. Evamevanti ettha gūthakūpo viya dussīlyaṃ daṭṭhabbaṃ. Gūthakūpe patitvā ṭhito dhamanīahi viya dussīlapuggalo. Guthakūpato uddhariyamānena tena ahinā purisassa sarīraṃ āruḷhenāpi adaṭṭhabhāvo viya dussīlaṃ sevamānassāpi tassa kiriyāya kāraṇabhāvo sarīraṃ gūthena makkhetvā ahino gatakālo viya dussīlaṃ sevamānassa pāpakittisaddassa abbhuggamanakālo veditabbo.

關於痛苦的衡量 – 應當以痛苦來衡量的被稱為「難以衡量的」。應當根據相反的情況來理解。這個人被稱為「難以衡量」。就如同大海的痛苦被作為衡量;同樣,這些具備特徵的人也以痛苦作為衡量。因此,他被稱為「難以衡量」。 「無法衡量」的是指「微小的」。就如同天空無法被衡量,同樣,解脫者也無法被衡量。因此,他被稱為「微小的」。 關於不可隨處接觸的 – 「不可接觸」的是指不可接近。「不可分享」的是指不可依賴。「不可崇拜」的是指在身邊坐著時不可一次又一次地崇拜。「低劣」的是指因依賴而顯得低劣。誰若保護五條戒律,他便不可被低劣者分享。誰若保護十條戒律,他便不可被四種清凈戒律的保護者分享。除非有憐憫與同情,除了憐憫與同情之外,若沒有憐憫與同情,這樣的人不應被接觸。因他是爲了自己的利益而存在的,這樣的人不應被接觸。然而,基於憐憫與同情,還是可以接近他。 「相似的」是指相同的。「具戒者的真實」是指因戒律的相同而具備的真實。「戒律的談論不會發生」的是指我們之間的戒律談論將以我們的戒律為基礎。「那也將是愉快的」的是指我們的戒律談論將是愉快的居所與幸福的居所。「那也將是持久的」的是指我們的談論即使在白天也將持續不斷,不會消失。在兩位具戒者之間,若一位談論戒律的美德,另一位便會贊同;因此,他們的談論既愉快又持久。而在一位不善者面前,若談論不善者的戒律則稱為痛苦的,因此既不是戒律的談論,也不愉快,也不持久。關於定與智慧的談論也是如此。在兩位獲得定的人之間,談論定的內容,智慧者也會談論智慧的內容,無論在夜間還是白天,甚至超過的也無法知道。 「以尊重與重視」的是指進行尊重與重視。「更為」的是指超出。「戒律的聚集」是指戒律的聚合。「我將使其充滿」的是指依靠那個超出戒律的人,我將使自己未充滿的戒律聚合充滿。在那裡,那裡將以智慧來支援,因而在戒律的不足方面,不應依賴於無益的法,而應依賴於有益的法。因而在此處的戒律以智慧來支援。關於定與智慧的聚集也是如此。 關於可厭惡的 – 「可厭惡的」是指如同污垢般的可厭惡。「那麼」是指「那麼」的意思。「讚美的聲音」是指談論的聲音。「如此」是指如同污垢的井一樣的可厭惡。在污垢的井中跌入后,就如同被繩子拉住的可厭惡者。通過從污垢的井中被拉起,就如同被那條蛇的身體所包圍的可厭惡者也未被看見。通過從污垢的井中被拉起,因而他身體的污垢被蛇包圍的時刻也應被理解為可厭惡的。

125.Tindukālātanti tindukarukkhaalātaṃ. Bhiyyoso mattāya cicciṭāyatīti tañhi jhāyamānaṃ pakatiyāpi papaṭikāyo muñcantaṃ cicciṭāyati ciṭiciṭāti saddaṃ karoti. Ghaṭṭitaṃ pana adhimattaṃ karotīti attho. Evamevanti evamevaṃ kodhano attano dhammatāyapi uddhato caṇḍikato hutvā carati. Appamattakaṃ pana vacanaṃ vuttakāle 『mādisaṃ nāma evaṃ vadatī』ti atirekataraṃ uddhato caṇḍikato hutvā carati. Gūthakūpoti gūthapuṇṇakūpo, gūtharāsiyeva vā. Opammasaṃsandanaṃ panettha purimanayeneva veditabbaṃ. Tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo, na sevitabboti yasmā kodhano atiseviyamānopi atiupasaṅkamiyamānopi kujjhatiyeva, 『kiṃ iminā』ti paṭikkamantopi kujjhatiyeva, tasmā palālaggi viya ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yo hi palālaggiṃ atiupasaṅkamitvā tappati, tassa sarīraṃ jhāyati. Yo atipaṭikkamitvā tappati, tassa sītaṃ na vūpasammati. Anupasaṅkamitvā apaṭikkamitvā pana majjhattabhāvena tappentassa sītaṃ vūpasammati, kāyopi na ḍayhati. Tasmā palālaggi viya kodhano puggalo majjhattabhāvena ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo.

126.Kalyāṇamittoti sucimitto. Kalyāṇasahāyoti sucisahāyo. Sahāyoti sahagāmī saddhiṃcaro. Kalyāṇasampavaṅkoti kalyāṇesu sucipuggalesu sampavaṅko, tanninnatappoṇatappabbhāramānasoti attho.

關於「如同火焰」的是指如同火焰的樹木。更為的程度是指它發出嘶嘶聲,因為它在燃燒時,即使是微小的火焰也會發出嘶嘶聲。被撞擊的則是極為強烈的意思。就如同這樣,他因憤怒而在自身的特性上高昂而憤怒地行走。當提到微小的言辭時,則更為憤怒地行走。污垢的井是指滿是污垢的井,或是污垢的堆積。比喻的結合在這裡仍應根據前述的理解。因此,這樣的人應當被觀察,而不應被接觸。因為憤怒者即使被過度接觸或過度接近,仍會憤怒地反抗,因而也會憤怒地拒絕,因此應當如同火焰般被觀察,而不應被接觸。那是什麼意思呢?誰若過度接近火焰,其身體會被燒灼。誰若過度拒絕火焰,其寒冷不會平息。若不接近也不拒絕,而是以中庸的方式接觸,其寒冷會平息,身體也不會被燒灼。因此,憤怒的人應當以中庸的方式被觀察,而不應被接觸,不應被依賴,不應被崇拜。 「良好的朋友」是指善良的朋友。「良好的伴侶」是指純潔的伴侶。「伴侶」是指與同行者共處的人。「良好的交往」是指在善良的純潔者之間的交往,意指與他們的親密交

  1. Sīlesu paripūrakārītiādīsu – sīlesu paripūrakārinoti ete ariyasāvakā yāni tāni maggabrahmacariyassa ādibhūtāni, ādibrahmacariyakāni, pārājikasaṅkhātāni cattāri mahāsīlasikkhāpadāni, tesaṃ avītikkamanato yāni khuddānukhuddakāni āpajjanti, tehi ca vuṭṭhānato sīlesu yaṃ kattabbaṃ, taṃ paripūraṃ samattaṃ karontīti 『sīlesu paripūrakārino』ti vuccanti. Samādhipāribandhakānaṃ pana kāmarāgabyāpādānaṃ, paññāpāribandhakassa ca saccapaṭicchādakassa mohassa asamūhatattā, samādhiṃ paññañca bhāventāpi samādhipaññāsu yaṃ kattabbaṃ taṃ mattaso pamāṇena padesamattameva karontīti samādhismiṃ paññāya ca mattaso kārinoti vuccanti. Iminā upāyena itaresupi dvīsu nayesu attho veditabbo.

Tatrāyaṃ aparopi suttantanayo –

『『Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ mattaso kārī, paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi, vuṭṭhātipi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlo ca hoti, ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti, avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu…pe… so tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā, rāgadosamohānaṃ tanuttā, sakadāgāmī hoti; sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya mattaso kārī. So yāni tāni…pe… sikkhati sikkhāpadesu. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ…pe… anāvattidhammo tasmā lokā. Idha pana, bhikkhave , bhikkhu sīlesu paripūrakārī, samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya paripūrakārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni…pe… sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṃ khayā…pe… upasampajja viharatī』』ti (a. ni. 3.87).

  1. Satthāraniddese – pariññaṃ paññapetīti pahānaṃ samatikkamaṃ paññapeti. Tatrāti tesu tīsu janesu. Tena daṭṭhabboti tena paññāpanena so satthā rūpāvacarasamāpattiyā lābhīti daṭṭhabboti attho. Dutiyavārepi eseva nayo. Sammāsambuddho satthā tena daṭṭhabboti tena titthiyehi asādhāraṇena paññāpanena ayaṃ tatiyo satthā sabbaññubuddho daṭṭhabbo. Titthiyā hi kāmānaṃ pariññaṃ paññapentā rūpabhavaṃ vakkhanti. Rūpānaṃ pariññaṃ paññapentā arūpabhavaṃ vakkhanti. Vedanānaṃ pariññaṃ paññapentā asaññabhavaṃ vakkhanti. Sammā paññapentā 『evaṃ paññapeyyuṃ』, no ca sammā paññapetuṃ sakkonti. Sammāsambuddho pana kāmānaṃ pariññaṃ pahānaṃ anāgāmimaggena paññapeti . Rūpavedanānaṃ pariññaṃ pahānaṃ arahattamaggena paññapeti. Ime tayo satthāroti ime dve janā bāhirakā, eko sammāsambuddhoti – imasmiṃ loke tayo satthāro nāma.

  2. Dutiye satthāraniddese – diṭṭhe ceva dhammeti imasmiṃ attabhāve. Attānaṃ saccato thetato paññapetīti 『『attā nāmeko atthi nicco dhuvo sassato』』ti bhūtato thirato paññapeti. Abhisamparāyañcāti aparasmiṃ attabhāve evameva paññapeti. Sesamettha vuttanayeneva veditabbanti.

Tikaniddesavaṇṇanā.

  1. Catukkaniddesavaṇṇanā

關於戒律圓滿等方面 - "戒律圓滿"是指這些聖弟子們,對於作為梵行基礎的四大戒條,即被稱為波羅夷的四條重要學處,他們不違犯,即使犯了小小戒也會懺悔,因此被稱為"戒律圓滿"。但由於還未完全斷除障礙定的貪慾、嗔恨,以及障礙慧的愚癡,所以雖然修習定慧,但在定慧方面所做的只是有限度的,因此被稱為"定慧有限度"。其他兩種情況也應以此方法理解。 這裡還有另一種經典的解釋方法: "在此,比丘們,有比丘戒律圓滿,定慧有限度。他可能會犯一些小小戒,但會懺悔。為什麼呢?因為我不說他無法證果。對於那些作為梵行基礎、適合梵行的學處,他堅持不犯,嚴格遵守。他斷除三結,成為預流果,不墮惡道,必定證悟。又有比丘戒律圓滿,定慧有限度。他斷除三結,貪嗔癡薄,成為一來果,再來此世一次便能盡苦。又有比丘戒律圓滿,定圓滿,慧有限度。他斷除五下分結,成為不還果,不再返回此世。又有比丘戒定慧皆圓滿。他斷盡諸漏,證得無漏心解脫、慧解脫,現法自知作證具足住。" 在導師的解釋中 - "宣說遍知"是指宣說斷除、超越。"在那裡"是指在那三種人中。"應當被視為"是指由於那種宣說,那個導師應當被視為獲得色界定的人。第二種情況也是如此。正等覺的導師應當被視為,由於那種外道所沒有的宣說,這第三位導師應當被視為一切智佛。外道宣說對欲的遍知時會說色界,宣說對色的遍知時會說無色界,宣說對受的遍知時會說無想界。正確宣說的話"應該這樣宣說",但他們無法正確宣說。而正等覺則宣說以不還道斷除對欲的遍知,以阿羅漢道斷除對色受的遍知。這三位導師是指兩位外道和一位正等覺,這就是世間所說的三位導師。 在第二個導師的解釋中 - "在現法中"是指在此生中。"宣說自我是真實、確定的"是指宣說"有一個永恒、穩固、常住的自我"。"來世也是如此"是指在下一生中也是這樣宣說。其餘的應當按照前面所說的方法來理解。 三法的解釋完畢。 四法的解釋

  1. Catukkaniddese – asappurisoti lāmakapuriso. Pāṇaṃ atipātetīti pāṇātipātī. Adinnaṃ ādiyatīti adinnādāyī. Kāmesu micchā caratīti kāmesumicchācārī. Musā vadatīti musāvādī. Surāmerayamajjapamāde tiṭṭhatīti surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī.

133.Pāṇātipāte samādapetīti yathā pāṇaṃ atipāteti, tathā naṃ tattha gahaṇaṃ gaṇhāpeti. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo yasmā sayaṃ katena ca dussīlyena samannāgato yañca samādapitena kataṃ, tato upaḍḍhassa dāyādo, tasmā asappurisena asappurisataroti vuccati. Sappurisoti uttamapuriso.

135.Sappurisena sappurisataroti attanā katena susīlyena samannāgatattā yañca samādapito karoti. Tato upaḍḍhassa dāyādattā uttamapurisena uttamapurisataro.

136.Pāpoti akusalakammapathasaṅkhātena dasavidhena pāpena samannāgato.

138.Kalyāṇoti kusalakammapathasaṅkhātena dasavidhena kalyāṇadhammena samannāgato suddhako bhadrako. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.

  1. Pāpadhammādīsu – pāpo dhammo assāti pāpadhammo. Kalyāṇo dhammo assāti kalyāṇadhammo. Sesamettha uttānatthameva.

  2. Sāvajjādīsu – sāvajjoti sadoso. Sāvajjena kāyakammenāti sadosena pāṇātipātādinā kāyakammena. Itaresupi eseva nayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammassa sadosattā, gūthakuṇapādibharito padeso viya sāvajjoti vuccati.

145.Sāvajjena bahulanti yassa sāvajjameva kāyakammaṃ bahu hoti, appaṃ anavajjaṃ; so sāvajjena bahulaṃ kāyakammena samannāgato, appaṃ anavajjenāti vuccati. Itaresupi eseva nayo. Ko pana evarūpo hotīti? Yo gāmadhammatāya vā nigamadhammatāya vā kadāci karahaci uposathaṃ samādiyati, sīlāni pūreti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammesu sāvajjasseva bahulatāya anavajjassa appatāya vajjabahuloti vuccati.

Yathā hi ekasmiṃ padese dubbaṇṇāni duggandhāni pupphāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ atimuttakavassikapāṭalāni patitāni bhaveyyuṃ. Evarūpo ayaṃ puggalo veditabbo. Yathā pana ekasmiṃ padese atimuttakavassikapāṭalāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ dubbaṇṇaduggandhāni badarapupphādīni patitāni bhaveyyuṃ. Evarūpo tatiyo puggalo veditabbo. Catuttho pana tīhipi dvārehi āyūhanakammassa niddosattā, catumadhurabharitasuvaṇṇapāti viya daṭṭhabbo. Tesu paṭhamo andhabālaputhujjano. Dutiyo antarantarā kusalassa kārako lokiyaputhujjano. Tatiyo sotāpanno sakadāgāmianāgāminopi eteneva saṅgahitā. Catuttho khīṇāsavo. So hi ekantena anavajjoyeva. Ayaṃ aṅguttaraṭṭhakathāyo.

  1. Ugghaṭitaññūādīsu – ugghaṭitaññūti ettha ugghaṭitaṃ nāma ñāṇugghāṭanaṃ, ñāṇe ugghaṭitamatteyeva jānātīti attho. Saha udāhaṭavelāyāti udāhāre udāhaṭamatteyeva. Dhammābhisamayoti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṃ abhisamayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ 『cattāro satipaṭṭhānā』tiādinā nayena saṃkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā arahattaṃ gaṇhituṃ samattho puggalo ugghaṭitaññūti vuccati.

以下是巴利文的直譯: 132. 在四法論述中 - "非善人"即是下賤之人。"殺害生命"即為殺生者。"取未給予"即為偷盜者。"在欲樂中邪行"即為邪淫者。"說謊"即為妄語者。"停留于酒和麻醉品的放逸"即為酒麻醉放逸者。 133. "在殺生中勸誘"即是如何使他殺生,就如何使他接受。在其餘的情況中也是同樣的道理。這被稱為:這種人因為自身具有惡劣行為,以及勸誘他人做的,從一半開始繼承,因此被稱為"非善人中最非善人"。"善人"即是最上等的人。 135. "以善人比善人"是因為以自身的善良行為為特徵,以及勸誘他人所做,從一半開始繼承,所以比最上等的人更為最上等。 136. "惡"即具有十種被稱為不善業道的惡。 138. "善"即具有十種被稱為善業道的善法,純凈、美好。其餘部分與前面所說的方式相同,意義明顯。 140. 在惡法等中 - 具有惡法即為惡法。具有善法即為善法。其餘部分意義明顯。 144. 在有過失等中 - "有過失"即有過錯。"以有過失的身業"即以有過錯的殺生等身業。在其他情況中也是同樣的道理。這被稱為:這種人因為在三個門(身、口、意)中行為有過錯,就像被糞便和腐肉填滿的地方一樣,被稱為"有過失"。 145. "以有過失為多"即他的身業多為有過失,少為無過失;他以有過失的身業為主,被稱為"少有無過失"。在其他情況中也是同樣的道理。什麼樣的人會這樣呢?那種偶爾按照村莊或城鎮的習俗受持齋戒、圓滿戒律的人。這被稱為:這種人因為在三個門中行為多有過失、少無過失,所以被稱為"過失眾多"。 就像在某個地方有不美、有惡臭的花朵堆積,在其上落下多花和黃葛花一樣。應該瞭解這種人是如此。又如在某個地方有多花和黃葛花堆積,在其上落下不美、有惡臭的豆蔻花等。應該瞭解第三種人是如此。第四種則因為在三個門中行為完全無過失,就像盛滿四種蜂蜜的金盃一樣可以看待。在這些人中,第一種是盲目的凡夫。第二種是在中間做善業的世俗凡夫。第三種是須陀洹、斯陀含、阿那含也被這樣包含。第四種是阿羅漢。他確實是完全無過失的。這是《增支部注》所說。 148. 在能開悟等中 - "能開悟"即是知識的開啟,意思是僅僅在知識開啟時就能理解。"伴隨著舉例的時刻"即僅僅舉例。"法現觀"即四諦法與知識一起的現觀。這被稱為:這種人能夠按照"四念處"等簡略的綱要,隨著開示送出知識,能夠獲得阿羅漢果,所以被稱為"能開悟者"。

  1. Vipañcitaṃ vitthāritameva atthaṃ jānātīti vipañcitaññū. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ saṅkhittena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena atthe bhājiyamāne arahattaṃ pāpuṇituṃ samattho puggalo vipañcitaññūti vuccati.

  2. Uddesādīhi netabboti neyyo. Anupubbena dhammābhisamayo hotīti anukkamena arahattappatti.

  3. Byañjanapadameva paramaṃ assāti padaparamo. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotīti na tena attabhāvena jhānaṃ vā vipassanaṃ vā maggaṃ vā phalaṃ vā nibbattetuṃ sakkotīti attho.

  4. Yuttapaṭibhānādīsu – paṭibhānaṃ vuccati ñāṇampi, ñāṇassa upaṭṭhitavacanampi. Taṃ idha adhippetaṃ. Atthayuttaṃ kāraṇayuttañca paṭibhānamassāti yuttappaṭibhāno. Pucchitānantarameva sīghaṃ byākātuṃ asamatthatāya no muttaṃ paṭibhānamassāti no muttappaṭibhāno. Iminā nayena sesā veditabbā. Ettha pana paṭhamo – kiñci kālaṃ vīmaṃsitvā yuttameva pekkhati, tipiṭakacūḷanāgatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho pariggahetvā yuttapayuttakāraṇameva katheti.

Dutiyo – pucchānantarameva yena vā tena vā vacanena paṭibāhati, vīmaṃsitvāpi ca yuttaṃ na pekkhati catunikāyikapaṇḍitatissatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho pañhapariyosānampi nāgameti, yaṃ vā taṃ vā kathetiyeva. Vacanatthaṃ panassa vīmaṃsiyamānaṃ katthaci na laggati.

Tatiyo – pucchāsamakālameva yuttaṃ pekkhati, taṅkhaṇaññeva vacanaṃ byākaroti tipiṭakacūḷābhayatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho sīghameva katheti, yuttapayuttakāraṇo ca hoti.

Catuttho – puṭṭho samāno neva yuttaṃ pekkhati , na yena vā tena vā paṭibāhituṃ sakkoti tibbandhakāranimuggo viya hoti lāḷudāyitthero viya.

  1. Dhammakathikesu – appañca bhāsatīti sampattaparisāya thokameva katheti. Asahitañcāti kathento ca pana na atthayuttaṃ kāraṇayuttaṃ katheti. Parisā cassa na kusalā hotīti sotuṃ nisinnaparisā cassa yuttāyuttaṃ kāraṇākāraṇaṃ siliṭṭhāsiliṭṭhaṃ na jānātīti attho. Evarūpoti ayaṃ evaṃjātiko bāladhammakathiko. Evaṃjātikāya bālaparisāya dhammakathikotveva nāmaṃ labhati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Ettha ca dveyeva janā sabhāvadhammakathikā, itare pana dhammakathikānaṃ antare paviṭṭhattā evaṃ vuttā.

  2. 能知曉已詳細闡述的義理者稱為通達智者。這裡所說的是:簡略地立下綱要后,當義理被詳細解說時,能夠證得阿羅漢果的人,被稱為通達智者。

  3. 需要通過誦讀等方法引導的人稱為應被引導者。逐步地證悟法義,即是逐步地證得阿羅漢果。
  4. 以文字詞句為最高者稱為文句為最者。不能在那一世證悟法義,意思是不能在那一生中修得禪定、觀智、道或果。
  5. 關於善巧辯才等:辯才指智慧,也指智慧所生的言語。這裡指後者。具有合乎義理、合乎道理的辯才者稱為善巧辯才者。因為不能在被問后立即迅速回答,所以沒有自在的辯才,稱為非自在辯才者。其餘的應以此方法理解。 在這裡,第一種人經過一段時間思考後只看重合理的,如三藏小龍長老。據說他被問到問題時,經過思考後只說合理恰當的道理。 第二種人在問題剛一問完就用任何話語迴應,即使經過思考也不看重合理的,如四部經典學者帝須長老。據說他被問到問題時甚至不等問題問完,就隨便說些什麼。但是當人們思考他話語的含義時,卻發現哪裡都說不通。 第三種人在問題問出的同時就看到合理之處,當場就能回答,如三藏小無畏長老。據說他被問到問題時能迅速回答,而且言之有理。 第四種人被問到時既看不到合理之處,也無法用任何話語迴應,就像陷入濃密黑暗中一樣,如拉盧達伊長老。
  6. 關於說法者:說得少,是指對在場的聽眾只說很少的內容。說得不相應,是指說話時不說合乎義理、合乎道理的內容。聽眾也不善巧,意思是坐著聽法的聽眾不懂什麼是合理的、不合理的,有道理的、無道理的,流暢的、不流暢的。這樣的人,就是這種愚蠢的說法者。這種人在愚蠢的聽眾中被稱為說法者。以此類推,其他情況也應這樣理解。在這裡,只有兩種人是真正的說法者,其他人只是混在說法者中間才這樣稱呼的。

  7. Valāhakūpamesu valāhakāti meghā. Gajjitāti thanitā. Tattha gajjitvā no vassanabhāvo nāma pāpako. Manussā hi yathā devo gajjati 『suvuṭṭhikā bhavissatī』ti bījāni nīharitvā vapanti. Atha deve avassante khette bījāni khetteyeva nassanti, gehe bījāni geheyeva nassantīti dubbhikkhaṃ hoti. No gajjitvā vassanabhāvopi pāpakova. Manussā hi 『imasmiṃ kāle dubbuṭṭhikā bhavissatī』ti ninnaṭṭhānesuyeva vappaṃ karonti. Atha devo vassitvā sabbabījāni mahāsamuddaṃ pāpeti, dubbhikkhameva hoti. Gajjitvā vassanabhāvo pana bhaddako. Tadā hi subhikkhaṃ hoti. No gajjitvā no vassanabhāvo ekantapāpakova.

Bhāsitā hoti no kattāti 『idāni ganthadhuraṃ pūressāmi, vāsadhuraṃ pūressāmī』ti kathetiyeva, na pana uddesaṃ gaṇhāti, na kammaṭṭhānaṃ bhāveti.

Kattā hoti no bhāsitāti 『ganthadhuraṃ vā pūressāmi vāsadhuraṃ vā』ti na bhāsati. Sampatte pana kāle tamatthaṃ sampādeti. Iminā nayena itarepi veditabbā. Sabbaṃ panetaṃ paccayadāyakeneva kathitaṃ. Eko hi 『asukadivase nāma dānaṃ dassāmī』ti saṅghaṃ nimanteti, sampattakāle no karoti. Ayaṃ puggalo puññena parihāyati, bhikkhusaṅghopi lābhena parihāyati . Aparo saṅghaṃ animantetvāva sakkāraṃ katvā 『bhikkhū ānessāmī』ti na labhati, sabbe aññattha nimantitā honti. Ayampi puññena parihāyati , saṅghopi tena lābhena parihāyati. Aparo paṭhamaṃ saṅghaṃ nimantetvā, pacchā sakkāraṃ katvā dānaṃ deti, ayaṃ kiccakārī hoti. Aparo neva saṅghaṃ nimanteti, na dānaṃ deti, ayaṃ 『pāpapuggalo』ti veditabbo.

  1. Mūsikūpamesu – gādhaṃ kattā no vasitāti attano āsayaṃ bilaṃ kūpaṃ khaṇati, no tattha vasati, kismiñcideva ṭhāne vasati, evaṃ biḷārādiamittavasaṃ gacchati. Khattātipi pāṭho. Vasitā no gādhaṃ kattāti sayaṃ na khaṇati, parena khate bile vasati, evaṃ jīvitaṃ rakkhati. Tatiyā dvepi karontī, jīvitaṃ rakkhati. Catutthā dvepi akarontī amittavasaṃ gacchati. Imāya pana upamāya upamitesu puggalesu paṭhamo yathā sā mūsikā gādhaṃ khaṇati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ uggaṇhāti. Yathā pana sā tattha na vasati, kismiñcideva ṭhāne vasantī, amittavasaṃ gacchati; tathā ayampi pariyattivasena ñāṇaṃ pesetvā catusaccadhammaṃ na paṭivijjhati, lokāmisaṭṭhānesuyeva caranto maccumārakilesamāradevaputtamārasaṅkhātānaṃ amittānaṃ vasaṃ gacchati. Dutiyo yathā sā mūsikā gādhaṃ na khaṇati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ na uggaṇhāti. Yathā pana parena khatabile vasantī jīvitaṃ rakkhati; evaṃ parassa kathaṃ sutvā catusaccadhammaṃ paṭivijjhitvā tiṇṇaṃ mārānaṃ vasaṃ atikkamati. Iminā nayena tatiyacatutthesupi opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.

  2. Ambūpamesu – āmaṃ pakkavaṇṇīti anto āmaṃ bahi pakkasadisaṃ. Pakkaṃ āmavaṇṇīti anto pakkaṃ bahi āmasadisaṃ. Sesadvayesupi eseva nayo. Tattha yathā ambe apakkabhāvo āmatā hoti, evaṃ puggalepi puthujjanabhāvo āmatā, ariyabhāvo pakkatā. Yathā ca tattha pakkasadisatā pakkavaṇṇitā; evaṃ puggalepi ariyānaṃ abhikkamanādisadisatā pakkavaṇṇitāti – iminā nayena upamitapuggalesu opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.

  3. 關於云的譬喻中,云指的是雨雲。雷鳴指的是雷聲。其中,打雷而不下雨是不好的。因為人們聽到雷聲就會想"將會有好雨",於是拿出種子播種。然後如果不下雨,田里的種子就會在田里爛掉,家裡的種子就會在家裡爛掉,這樣就會發生饑荒。不打雷而下雨也是不好的。因為人們會想"這個時候會幹旱",就只在低窪處播種。然後雨下來把所有種子都衝到大海里去,這樣也會發生饑荒。打雷又下雨是好的。那時就會豐收。既不打雷又不下雨則是絕對不好的。 說而不做的人,就是隻說"現在我要完成學習的責任,要完成修行的責任",但既不學習經典,也不修習禪觀。 做而不說的人,就是不說"我要完成學習的責任或修行的責任"。但到了適當的時候,就會完成這些事。其他的也應以此類推理解。所有這些都是從供養者的角度來說的。有人說"某日我要佈施",邀請僧團,但到了時候卻不做。這種人失去功德,比丘僧團也失去供養。另一個人不邀請僧團就準備好供養,說"我要請比丘來",卻請不到,因為所有比丘都被邀請到別處去了。這人也失去功德,僧團也失去那份供養。另一個人先邀請僧團,後來準備好供養並佈施,這人是盡責的。還有一個人既不邀請僧團,也不佈施,這人應被視為惡人。

  4. 關於老鼠的譬喻中,挖洞而不住的,是指挖自己的住處、洞穴,但不住在那裡,而是住在某個地方,這樣就會落入貓等敵人手中。有的版本作"挖"。住而不挖洞的,是指自己不挖,而住在別人挖的洞里,這樣就能保全性命。第三種既挖又住,能保全性命。第四種既不挖也不住,會落入敵人手中。用這個比喻來比喻的人中,第一種人就像那隻老鼠挖洞一樣,學習九分教法。但就像那隻老鼠不住在那裡,而住在某處落入敵人手中;這種人也是通過學習運用智慧,卻不能洞見四聖諦之法,只在世俗利益中活動,落入死魔、煩惱魔、天子魔等敵人手中。第二種人就像那隻老鼠不挖洞,這種人不學習九分教法。但就像老鼠住在別人挖的洞里保全性命;這種人聽了別人的教導后洞見四聖諦之法,超越三種魔的控制。第三種和第四種人也應以此方法理解比喻的對應關係。
  5. 關於芒果的譬喻中,生而似熟的,是指內里生而外表像熟的。熟而似生的,是指內里熟而外表像生的。其餘兩種也是這個道理。其中,就像芒果未熟是生的狀態,人也是凡夫是生的狀態,聖者是熟的狀態。就像那裡看似成熟是熟的樣子;人也是看似聖者的行為舉止是熟的樣子。應以此方法理解被比喻的人與比喻的對應關係。

  6. Kumbhūpamesu – kumbhoti ghaṭo. Tucchoti anto ritto. Pihitoti pidahitvā ṭhapito. Puroti anto puṇṇo. Vivaṭoti vivaritvā ṭhapito. Upamitapuggalesu panettha anto guṇasāravirahito tuccho bāhirasobhanatāya pihito puggalo veditabbo. Sesesupi eseva nayo.

  7. Udakarahadūpamesu – udakarahado tāva jaṇṇumattepi udake sati paṇṇarasasambhinnavaṇṇattā vā bahalattā vā udakassa apaññāyamānatalo uttāno gambhīrobhāso nāma hoti. Tiporisa catuporisepi pana udake sati acchattā udakassa paññāyamānatalo gambhīro uttānobhāso nāma hoti. Ubhayakāraṇasambhāvato pana itare dve veditabbā. Puggalopi kilesussadabhāvato guṇagambhīratāya ca abhāvato guṇagambhīrānaṃ sadisehi abhikkamādīhi yutto uttāno gambhīrobhāso nāma. Iminā nayena sesāpi veditabbā.

  8. Balībaddūpamesu – balībaddo tāva yo attano gogaṇaṃ ghaṭṭeti ubbejeti, paragogaṇe pana sorato sukhasīlo hoti – ayaṃ sakagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo nāma. Puggalopi attano parisaṃ ghaṭṭento vijjhanto pharusena samudācaranto, paraparisāya pana soraccaṃ nivātavuttitaṃ āpajjanto sakagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo nāmāti. Iminā nayena sesāpi veditabbā. Niddesavāre panettha ubbejitā hotīti ghaṭṭetvā vijjhitvā ubbegappattaṃ karoticceva attho.

  9. Āsīvisūpamesu – āsīviso tāva yassa visaṃ āsuṃ āgacchati sīghaṃ pharati; ghoraṃ pana na hoti, cirakālaṃ na pīḷeti – ayaṃ āgataviso no ghoraviso. Sesapadesupi eseva nayo. Puggalavibhājanaṃ pana uttānatthameva.

164.Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hotītiādīsu ananuviccāti atulayitvā, apariggaṇhitvā. Apariyogāhetvāti paññāya guṇe anogāhetvā.

166.Bhūtaṃ tacchanti vijjamānato bhūtaṃ, aviparītato tacchaṃ. Kālenāti yuttapayuttakālena. Tatra kālaññū hotīti yamidaṃ kālenāti vuttaṃ. Tatra yo puggalo kālaññū hoti, kālaṃ jānāti, tassa pañhassa veyyākaraṇatthāya 『『imasmiṃ kāle pucchitenāpi mayā na kathetabbā, imasmiṃ kāle kathetabbā』』ti – ayaṃ kālena bhaṇati nāma. Upekkhako viharatīti majjhattabhūtāya upekkhāya ṭhito hutvā viharati. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva.

  1. Uṭṭhānaphalūpajīvītiādīsu – yo uṭṭhānavīriyeneva divasaṃ vītināmetvā tassa nissandaphalamattaṃ kiñcideva labhitvā jīvikaṃ kappeti, taṃ pana uṭṭhānaṃ āgamma kiñci puññaphalaṃ na paṭilabhati, taṃ sandhāya yassa puggalassa uṭṭhahatotiādi vuttaṃ. Tatūpari devāti tato upari brahmakāyikādayo devā. Tesañhi uṭṭhānavīriyena kiccaṃ nāma natthi. Puññaphalameva upajīvanti. Puññavato cāti idaṃ puññavante khattiyabrāhmaṇādayo ceva bhummadeve ādiṃ katvā nimmānaratipariyosāne deve ca sandhāya vuttaṃ. Sabbepi hete vāyāmaphalañceva puññaphalañca anubhavanti. Nerayikā pana neva uṭṭhānena ājīvaṃ uppādetuṃ sakkonti, nāpi nesaṃ puññaphalena koci ājīvo uppajjati.

  2. 關於水罐的譬喻中,水罐指的是容器。空的,指的是內部空虛。被蓋住的,指的是被蓋住放置的。滿的,指的是內部充滿的。打開的,指的是被打開放置的。在比喻的人中,內部缺少優點、外表華麗的空容器被視為空的。其餘的也應如此理解。

  3. 關於水池的譬喻中,水池即使在水面上也有水存在,由於水色分散或豐盈,水池的深度和廣度就會顯得深而廣。對於四種水池而言,即使水面上有水,水池的深度和廣度就會顯得深而廣。由於兩種原因,其他兩種應被理解為。人由於煩惱的存在,缺乏優點的深度,因此被稱為深而廣的水池。以此類推,其他的也應如此理解。
  4. 關於強壯的牛的譬喻中,強壯的牛是指能驅趕自己的牛群,面對外來的牛群則表現得溫和馴良——這稱為自己的牛群,而非外來的牛群。人也一樣,驅趕自己的群體時用力粗暴,對外來的群體則表現得溫和,適應環境。以此類推,其他的也應如此理解。在解釋部分,這裡所說的「驅趕」是指通過驅趕、攻擊而達到的狀態。
  5. 關於毒蛇的譬喻中,毒蛇是指其毒液迅速到達併發作;但並不兇猛,且不會長時間折磨——這稱為來毒,而非兇猛的毒。其餘的部分也應如此理解。人類的分類則是直接關聯的。
  6. 關於無所不在的部分,所說的無所不在是指不被限制,未被捕捉。無所不在的原因是指通過智慧不被限制的優點。
  7. 真實存在的,是指真實的存在,未被扭曲的真實。適時的,指的是合乎時宜的時間。在這裡,所說的「適時」是指在這個時間內。此時,若有個人在適時,他就知道時間,針對這個問題的解釋是「在這個時間被問到時,我不該說什麼,應該說什麼」——這稱為在時說。處於平等的狀態,指的是處於中立的平和狀態中生活。其餘的在所有地方都是直接相關的。
  8. 關於起身果實的生計,指的是通過努力起身而度過一天,得到的某種果實,作為生計的來源,但通過起身而沒有獲得任何功德的,正是指那些人。至於其上層的天人,指的是更高層次的天人。因為他們沒有通過努力而獲得任何工作。只有功德的果實可以維持生計。至於有功德的人,指的是有功德的貴族、婆羅門等以及地上的天人,最終指的是天人。所有這些人都享受著努力的果實和功德的果實。地獄人則無法通過努力獲得生計,也無法通過功德得到生計。

  9. Tamādīsu – 『『nīce kule paccājāto』』tiādikena tamena yuttoti tamo. Kāyaduccaritādīhi puna nirayatamūpagamanato tamaparāyaṇo. Nesādakuleti migaluddakādīnaṃ kule. Venakuleti vilīvakārakule. Rathakārakuleti cammakārakule. Pukkusakuleti pupphachaḍḍakakule. Kasiravuttiketi dukkhavuttike. Dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. Duddasikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano. Okoṭimakoti lakuṇḍako. Kāṇoti ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā. Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī. Padīpeyyassāti telakapallakādino padīpūpakaraṇassa. Evaṃ puggalo tamo hoti tamaparāyaṇoti ettha eko puggalo bahiddhā ālokaṃ adisvā mātukucchismiññeva kālaṃ katvā apāyesu nibbattanto sakalepi kappe saṃsarati. Sopi tamo tamaparāyaṇova. So pana kuhakapuggalo bhaveyya. Kuhakassa hi evarūpā nibbatti hotīti vuttaṃ.

Ettha ca nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vātiādīhi āgamanavipatti ceva pubbuppannapaccayavipatti ca dassitā. Daliddetiādīhi pavattipaccayavipatti. Kasiravuttiketiādīhi ājīvupāyavipatti. Dubbaṇṇotiādīhi rūpavipatti. Bahvābādhotiādīhi dukkhakāraṇasamāyogo. Na lābhītiādīhi sukhakāraṇavipatti ceva upabhogavipatti ca. Kāyena duccaritantiādīhi tamaparāyaṇabhāvassa kāraṇasamāyogo. Kāyassa bhedātiādīhi samparāyikatamūpagamo. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.

Apicettha tividhāya kulasampattiyā paccājātiādikena jotinā yuttato joti, ālokabhūtoti vuttaṃ hoti. Kāyasucaritādīhi pana saggūpapattijotibhāvūpagamanato jotiparāyaṇo. Khattiyamahāsālakule vātiādīsu khattiyamahāsālāti khattiyā mahāsārā mahāsārappattā khattiyā. Yesañhi khattiyānaṃ heṭṭhimantena koṭisataṃ nidhānagataṃ hoti, tayo kahāpaṇakumbhā vaḷañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapitā honti, te khattiyamahāsālā nāma. Yesaṃ brāhmaṇānaṃ asītikoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, diyaḍḍho kahāpaṇakumbho vaḷañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te brāhmaṇamahāsālā nāma. Yesaṃ gahapatīnaṃ cattālīsakoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, kahāpaṇakumbho vaḷañjatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te gahapatimahāsālā nāma. Tesaṃ kuleti attho. Aḍḍheti issare. Nidhānagatadhanassa mahantatāya mahaddhane. Suvaṇṇarajatabhājanādīnaṃ upabhogabhaṇḍānaṃ mahantatāya mahābhoge. Nidhānagatassa jātarūparajatassa pahūtatāya pahūtajātarūparajate. Vittūpakaraṇassa tuṭṭhikaraṇassa pahūtatāya pahūtavittūpakaraṇe. Godhanādīnañca sattavidhadhaññānañca pahūtatāya pahūtadhanadhaññe. Abhirūpoti sundararūpo. Dassanīyoti aññaṃ kammaṃ pahāya divasampi passitabbayutto. Pāsādikoti dassaneneva cittapasādāvaho. Paramāyāti uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti pokkharavaṇṇatāya. Pokkharaṃ vuccati sarīraṃ. Tassa vaṇṇasampattiyāti attho. Samannāgatoti upeto.

  1. 關於黑暗等:與"生於低賤家庭"等黑暗相應的稱為黑暗者。由於身惡行等再次投生到地獄黑暗中,所以稱為歸向黑暗。獵人家族指獵鹿等人的家族。竹匠家族指編籃子的人家族。車匠家族指製革工人家族。清道夫家族指掃花的人家族。貧困生活指艱難的生活。醜陋指像灰塵鬼一樣,顏色如燒焦的木樁。難看指即使對剛生產的母親來說也不悅目。矮小指侏儒。瞎子指一隻眼瞎或兩隻眼都瞎。跛子指一隻手跛或兩隻手都跛。瘸子指一隻腳瘸或兩隻腳都瘸。半身不遂指失去一側身體功能,需要坐在椅子上移動。燈具指油燈等照明用具。 這樣的人是黑暗者,歸向黑暗:有些人從未見過外界的光明,從母胎中就死去,投生到惡道中,在整個劫中輪迴。這也是黑暗者,歸向黑暗。這可能是指虛偽的人。因為據說虛偽的人會有這樣的投生。 這裡,"生於低賤家庭,如旃陀羅家"等詞顯示了出身的缺陷和前世因緣的缺陷。"貧窮"等詞顯示了現世因緣的缺陷。"貧困生活"等詞顯示了謀生方式的缺陷。"醜陋"等詞顯示了容貌的缺陷。"多病"等詞顯示了與痛苦原因的結合。"不得"等詞顯示了快樂原因的缺陷和享受的缺陷。"身惡行"等詞顯示了與歸向黑暗原因的結合。"身壞"等詞顯示了來世投生黑暗。光明的一面應以相反的方式理解。 此外,這裡由於具有三種家族圓滿的出生等光明,所以稱為光明者,成為光明。由於身善行等而投生天界成為光明,所以稱為歸向光明。關於"剎帝利大富豪家"等,剎帝利大富豪指有大財富、達到大財富的剎帝利。對於剎帝利來說,至少有一億財富藏起來,三罐錢幣堆放在家中中央以供使用,這樣的人稱為剎帝利大富豪。對於婆羅門來說,有八千萬財富藏起來,一罐半錢幣堆放在家中中央以供使用,這樣的人稱為婆羅門大富豪。對於居士來說,有四千萬財富藏起來,一罐錢幣堆放在家中中央以供使用,這樣的人稱為居士大富豪。"他們的家族"是這個意思。富有指有權勢。大財富指藏起來的財富很多。大財產指金銀器皿等享用物品很多。大量金銀指藏起來的金銀很多。大量財物指能帶來滿足的物品很多。大量財谷指牛群等和七種穀物很多。端正指容貌美好。可愛指值得放下其他工作整天觀看。令人愉悅指一看就能讓人心生歡喜。最高的指最上等的。容色殊妙指身體的顏色美好。身體被稱為蓮花,意思是身體色澤圓滿。具足指擁有。

  2. Oṇatoṇatādīsu – diṭṭhadhammikāya vā samparāyikāya vā sampattiyā virahito oṇato. Nīco, lāmakoti attho. Tabbipakkhato uṇṇato. Ucco, uggatoti attho. Sesamettha tamādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ. Apica – oṇatoṇatoti idāni nīco, āyatimpi nīcova bhavissati. Oṇatuṇṇatoti idāni nīco, āyatiṃ ucco bhavissati. Uṇṇatoṇatoti idāni ucco, āyatiṃ nīco bhavissati. Uṇṇatuṇṇatoti idāni ucco, āyatimpi uccova bhavissatīti.

  3. Rukkhūpamesu – rukkho tāva pheggusāraparivāroti vanajeṭṭhakarukkho sayaṃ pheggu hoti , parivārarukkhā panassa sārā honti. Iminā nayena sesā veditabbā. Puggalesu pana sīlasāravirahato pheggutā, sīlācārasamannāgamena ca sāratā veditabbā.

  4. Rūpappamāṇādīsu – sampattiyuttaṃ rūpaṃ pamāṇaṃ karotīti rūpappamāṇo. Tattha pasādaṃ janetīti rūpappasanno. Kittisaddabhūtaṃ ghosaṃ pamāṇaṃ karotīti ghosappamāṇo. Ārohaṃ vātiādīsu pana – ārohanti uccattanaṃ. Pariṇāhanti kisathūlabhāvāpagataṃ parikkhepasampattiṃ. Saṇṭhānanti aṅgapaccaṅgānaṃ dīgharassavaṭṭatādiyuttaṭṭhānesu tathābhāvaṃ. Pāripūrinti yathāvuttappakārānaṃ anūnataṃ, lakkhaṇaparipuṇṇabhāvaṃ vā. Paravaṇṇanāyāti parehi parammukhā nicchāritāya guṇavaṇṇanāya. Parathomanāyāti parehi thutivasena gāthādiupanibandhanena vuttāya thomanāya. Parapasaṃsanāyāti parehi sammukhā vuttāya pasaṃsāya. Paravaṇṇahārikāyāti paramparathutivasena parehi pavattitāya vaṇṇaharaṇāya.

172.Cīvaralūkhanti cīvarassa dubbaṇṇādibhāvena lūkhataṃ. Pattalūkhanti bhājanassa vaṇṇasaṇṭhānavatthūhi lūkhataṃ. Senāsanalūkhanti nāṭakādisampattivirahena senāsanassa lūkhataṃ. Vividhanti acelakādibhāvena anekappakāraṃ. Dukkarakārikanti sarīratāpanaṃ.

Aparo nayo – imesu hi catūsu puggalesu rūpe pamāṇaṃ gahetvā pasanno rūpappamāṇo nāma. Rūpappasannoti tasseva atthavacanaṃ. Ghose pamāṇaṃ gahetvā pasanno ghosappamāṇo nāma. Cīvaralūkhapattalūkhesu pamāṇaṃ gahetvā pasanno lūkhappamāṇo nāma. Dhamme pamāṇaṃ gahetvā pasanno dhammappamāṇo nāma. Itarāni tesaṃyeva atthavacanāni. Sabbasatte ca tayo koṭṭhāse katvā dve koṭṭhāsā rūpappamāṇā, eko na rūpappamāṇo. Pañca koṭṭhāse katvā cattāro koṭṭhāsā ghosappamāṇā, eko na ghosappamāṇo. Dasa koṭṭhāse katvā nava koṭṭhāsā lūkhappamāṇā, eko na lūkhappamāṇo. Satasahassaṃ koṭṭhāse katvā pana eko koṭṭhāsova dhammappamāṇo, sesā na dhammappamāṇā. Evamayaṃ catuppamāṇo lokasannivāso.

Etasmiṃ catuppamāṇe lokasannivāse buddhesu appasannā mandā, pasannāva bahukā. Rūpappamāṇassa hi buddharūpato uttari pasādāvahaṃ rūpaṃ nāma natthi. Ghosappamāṇassa buddhānaṃ kittighosato uttari pasādāvaho ghoso nāma natthi. Lūkhappamāṇassa kāsikāni vatthāni mahārahāni kañcanabhājanāni tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike sabbasampattiyutte pāsādavare pahāya paṃsukūlacīvaraselamayapattarukkhamūlādisenāsanasevino buddhassa bhagavato lūkhato uttari pasādāvahaṃ aññaṃ lūkhaṃ nāma natthi. Dhammappamāṇassa sadevake loke asādhāraṇasīlādiguṇassa tathāgatassa sīlādiguṇato uttari pasādāvaho añño sīlādiguṇo nāma natthi. Iti bhagavā imaṃ catuppamāṇikaṃ lokasannivāsaṃ muṭṭhinā gahetvā viya ṭhitoti.

低下、低微等 – 低下者是指缺乏現世或來世的福報。卑微,意指低賤。相對而言,尊貴,意指高貴。其餘的應根據上述解釋理解。此外 – 低下者如今是指卑微,未來也是將繼續卑微。低微者如今是指卑微,未來將會高貴。高貴者如今是指高貴,未來將會卑微。高微者如今是指高貴,未來也是將繼續高貴。 樹木比喻 – 樹木本身是指具有果實的主要樹木,樹木的周圍則是其果實的樹木。依此類推,其他的也應如此理解。在個人中,由於缺乏道德,果實的品質應被理解為低劣,而因道德行為的具備,品質應被理解為優秀。 形狀與量等 – 適合福報的形狀是指形狀的標準。這裡產生喜悅的是形狀的美。被稱為名聲的聲音是指聲音的標準。上升等的情況是指上升的高度。變化是指從微小到粗大的變化的財富。安置是指身體各部分在長久的圓滿狀態下的安置。充滿是指如所述的方式,特徵的完滿狀態。對他人讚美是指他人面前的讚美。對他人讚美的方式是指以他人之名的讚美。對他人讚美的方式是指以他人之名的讚美。 衣服的低劣是指衣服的醜陋等特徵。器皿的低劣是指器皿的顏色和狀態的醜陋。臥具的低劣是指缺乏如戲劇等的適合的臥具。多樣是指因無衣等的多種狀態。艱難的行為是指身體的痛苦。 此外,在這四種個人中,形狀的標準被認為是形狀的標準。形狀的標準是指其本身的意義。聲音的標準被認為是聲音的標準。衣服的低劣、器皿的低劣被認為是低劣的標準。法的標準被認為是法的標準。其他的都是它們的意義。所有眾生分為三類,其中兩類為形狀的標準,一類不是形狀的標準。五類分為四類聲音的標準,一類不是聲音的標準。十類分為九類衣服的標準,一類不是衣服的標準。數千類分為一類法的標準,其他的不是法的標準。這樣,這就是四種標準的世界的聚集。 在這四種標準的世界中,對佛陀的信心很少,信心很大。因為在形狀的標準中,佛陀的形象之上,沒有比這更能產生喜悅的形狀。對於聲音的標準,佛陀的名聲之上,沒有比這更能產生喜悅的聲音。對於衣服的標準,諸如可憐的衣物、華麗的器皿、金色的器皿、三種氣候下的適合的財富,捨棄了最好的臥具、用灰塵的衣服、樹木的根等的臥具,佛陀的低劣之上,沒有比這更能產生喜悅的低劣。對於法的標準,在有情世界中,超越了非凡的道德等特質,佛陀的道德特質之上,沒有比這更能產生喜悅的道德特質。如此,佛陀將這四種標準的世界當作被掩蓋的持有而立。

  1. Attahitāya paṭipannādīsu – sīlasampannoti sīlena sampanno samannāgato. Samādhisampannotiādīsupi eseva nayo. Ettha ca sīlaṃ lokiyalokuttaraṃ kathitaṃ. Tathā samādhipaññā ca. Vimutti arahattaphalavimuttiyeva. Ñāṇadassanaṃ ekūnavīsatividhaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ. No parantiādīsu – parapuggalaṃ 『『tayāpi sīlasampannena bhavituṃ vaṭṭatī』』ti vatvā yathā sīlaṃ samādiyati, evaṃ na samādapeti, na gaṇhāpeti. Eseva nayo sabbattha. Etesu pana catūsu paṭhamo vakkalittherasadiso hoti. Dutiyo upanandasakyaputtasadiso . Tatiyo sāriputtamoggallānattherasadiso. Catuttho devadattasadisoti veditabbo.

自我實現的修行者等 – 道德具足者是指具備道德的,具備道德的特質。專注具足者等同的道理也是如此。在這裡,道德被稱為世俗的和超世俗的。正如專注和智慧也是如此。解脫是指阿羅漢果的解脫。知識與見解是指二十種的反省智慧。關於他人等 – 他說:「你也可以依靠一個具備道德的人而存在」,但他並沒有如同具備道德那樣去接受,也沒有讓他接受。這個道理在所有情況下都是如此。在這四種中,第一種與長老瓦克利相似。第二種與烏帕南達的兒子相似。第三種與舍利弗和目犍連的長老相似。第四種應被理解為與天神達達相似。 provided by EasyChat

  1. Attantapādīsu – attānaṃ tapati dukkhāpetīti attantapo. Attano paritāpanānuyogaṃ attaparitāpanānuyogaṃ. Acelakoti niccelo, naggo. Muttācāroti visaṭṭhācāro. Uccārakammādīsu lokiyakulaputtācārena virahito ṭhitakova uccāraṃ karoti, passāvaṃ karoti, khādati, bhuñjati ca. Hatthāpalekhanoti hatthe piṇḍamhi niṭṭhite jivhāya hatthaṃ apalekhati. Uccāraṃ vā katvā hatthasmiññeva daṇḍakasaññī hutvā hatthena apalekhatīti dasseti. Te kira daṇḍakaṃ sattoti paññapenti. Tasmā tesaṃ paṭipadaṃ pūrento evaṃ karoti. Bhikkhāgahaṇatthaṃ 『ehi bhaddante』ti vutto, na etīti naehibhaddantiko. Tena hi 『tiṭṭha bhaddante』ti vuttopi na tiṭṭhatīti natiṭṭhabhaddantiko. Tadubhayampi hetaṃ titthiyā 『『etassa vacanaṃ kataṃ bhavissatī』』ti na karonti. Abhihaṭanti puretaraṃ gahetvā āhaṭaṃ bhikkhaṃ. Uddissakatanti 『『imaṃ tumhe uddissa kata』』nti evaṃ ārocitabhikkhaṃ. Na nimantananti 『『asukaṃ nāma kulaṃ vā vīthiṃ vā gāmaṃ vā paviseyyāthā』』ti evaṃ nimantitabhikkhampi na sādiyati, na gaṇhāti.

Nakumbhimukhāti kumbhito uddharitvā diyyamānaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāti. Na kaḷopimukhāti kaḷopīti ukkhali, pacchi vā. Tatopi na gaṇhāti. Kasmā? Kumbhī kaḷopiyo kaṭacchunā pahāraṃ labhantīti. Na eḷakamantaranti ummāraṃ antaraṃ katvā diyyamānaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Ayaṃ maṃ nissāya antarakaraṇaṃ labhatīti. Daṇḍamusalesupi eseva nayo. Dvinnanti dvīsu bhuñjamānesu ekasmiṃ uṭṭhāya dente na gaṇhati. Kasmā? Kabaḷantarāyo hotīti. Na gabbhiniyātiādīsu pana gabbhiniyā kucchiyaṃ dārako kilamati. Pāyantiyā dārakassa khīrantarāyo hoti. Purisantaragatāya ratiantarāyo hotīti na gaṇhāti na saṅkittīsūti saṅkittetvā katabhattesu. Dubbhikkhasamaye kira acelakasāvakā acelakānaṃ atthāya tato tato taṇḍulādīni samādapetvā bhattaṃ pacanti, ukkaṭṭhācelako tato na paṭiggaṇhāti. Na yattha sāti yattha sunakho 『piṇḍaṃ labhissāmī』ti upaṭṭhito hoti, tattha tassa adatvā āhaṭaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Etassa piṇḍantarāyo hotīti.

Saṇḍasaṇḍacārinīti samūhasamūhacārinī. Sace hi acelakaṃ disvā 『imassa bhikkhaṃ dassāmā』ti mānussakā bhattagehaṃ pavisanti, tesu ca pavisantesu kaḷopimukhādīsu nilīnā makkhikā uppatitvā saṇḍasaṇḍā caranti, tato āhaṭaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Maṃ nissāya makkhikānaṃ gocarantarāyo jātoti. Thusodakanti sabbasassasambhārehi kataṃ sovīrakaṃ. Ettha ca surāpānameva sāvajjaṃ. Ayaṃ pana etasmimpi sāvajjasaññī. Ekāgārikoti yo ekasmiṃyeva gehe bhikkhaṃ labhitvā nivattati. Ekālopikoti yo ekeneva ālopena yāpeti. Dvāgārikādīsupi eseva nayo. Ekissāpi dattiyāti ekāya dattiyā. Datti nāma ekā khuddakapāti hoti, yattha aggabhikkhaṃ pakkhipitvā ṭhapenti.

自我修行者等 – 自我修行者是指自我施加痛苦的修行者。自我圍繞的修行是指自我圍繞的修行。無衣者是指沒有衣物,赤裸者。放縱行為是指無拘無束的行為。依照世俗的家族子弟的行為,處於不具備的情況下,他會進行高聲呼喊、觀看、吃、享用等。手寫是指在手中食物結束時,用舌頭抬起手來。高聲呼喊或是將手放在手中,作為打擊的認知而不抬起手來。因為他們認為這是打擊眾生。因此,他們在修行時這樣做。爲了獲取乞食,被稱為「來吧,善者」,而不是「來吧,善者」之類的。正因為如此,被稱為「站著吧,善者」,但他並不站著,因此被稱為不站著的善者。兩者都被外道認為「這樣的話就會成真」。被打擊的乞食是指之前所接受的乞食。被指示的乞食是指「這是爲了你們而接受的乞食」。不被邀請的是指「你們是否會進入某個家族、街道或村莊」,這樣的被邀請的乞食也不被接受,也不被認可。 被稱為「納庫姆比」的乞食是指從容器中取出並給予的乞食不被認可。不被稱為「卡洛皮」的乞食是指從容器中取出並給予的乞食也不被認可。為什麼呢?因為容器的底部會受到打擊。不被稱為「艾拉卡」的乞食是指在容器中間被給予的乞食不被認可。為什麼呢?因為這是依靠我而獲得的中間的果實。對於棍子和錘子也是如此。對於兩者來說,在兩個人吃東西時,一個人站起來給予的乞食不被認可。為什麼呢?因為會產生困擾。不被稱為「懷孕者」等等的情況下,懷孕的母親的肚子里有孩子會受到折磨。對於懷孕的孩子來說,會面臨牛奶的困擾。對於男人來說,會面臨慾望的困擾,因此不被認可,也不會被列入清單。在饑荒的情況下,確實,出家人爲了出家人的利益,收集米等食物,做飯,出家人就不接受。沒有地方有水,或者有狗說「我會獲得食物」的地方,那裡他不接受而是被打擊的乞食。為什麼呢?因為這會對他造成食物的困擾。 被稱為「桑達桑達」的乞食是指成群結隊的乞食。如果看到無衣者說「我將給予他的乞食」,人們會進入乞食的家中,而在這些進入的情況下,蜜蜂等會在容器的底部飛舞,因此他不接受的乞食。為什麼呢?因為這是依靠我而導致的蜜蜂的困擾。被稱為「粗糙的水」的乞食是指用所有的穀物製成的粗糙的食物。在這裡,只有酒是不合適的。而在這裡也被認為是不合適的。被稱為「單一的家」的乞食是指在同一個家中獲得乞食后返回。被稱為「單一的容器」的乞食是指用單一的方式進行的。對於兩家以上的情況也是如此。對於單一的給予是指單一的給予。給予是指一個 provided by EasyChat

Ekāhikanti ekadivasantarikaṃ. Aḍḍhamāsikanti aḍḍhamāsantarikaṃ. Pariyāyabhattabhojananti vārabhattabhojanaṃ. Ekāhavārena dvīhavārena sattāhavārena aḍḍhamāsavārenāti – evaṃ divasavārena ābhatabhattabhojanaṃ. Sākabhakkhoti allasākabhakkho. Sāmākabhakkhoti sāmākataṇḍulabhakkho. Nīvārādīsu – nīvārā nāma tāva araññe sayaṃ jātā vīhijāti. Daddulanti cammakārehi cammaṃ vilikhitvā chaḍḍitakasaṭaṃ. Haṭaṃ vuccati silesopi, sevālopi kaṇikārādirukkhaniyyāsopi. Kaṇanti kuṇḍakaṃ. Ācāmoti bhattaukkhalikāya laggo jhāmodano. Taṃ chaḍḍitaṭṭhāne gahetvā khādati. 『『Odanakañjiya』』ntipi vadanti. Piññākādayo pākaṭā eva. Pavattaphalabhojīti patitaphalabhojī.

Sāṇānīti sāṇavākacelāni. Masāṇānīti missakacelāni. Chavadussānīti matasarīrato chaḍḍitavatthāni. Erakatiṇādīni vā ganthetvā katanivāsanāni. Paṃsukūlānīti pathaviyaṃ chaḍḍitanantakāni. Tirīṭānīti rukkhattacavatthāni. Ajinanti ajinamigacammaṃ. Ajinakkhipanti tadeva majjhe phālitaṃ. Sakhurakantipi vadanti. Kusacīranti kusatiṇāni ganthetvā katacīrakaṃ. Vākacīraphalakacīresupi eseva nayo. Kesakambalanti manussakesehi katakambalaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – 『『seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ kesakambalo tesaṃ patikuṭṭho akkhāyatī』』ti (a. ni. 3.138). Vāḷakambalanti assavāḷādīhi katakambalaṃ. Ulūkapakkhanti ulūkapattāni ganthetvā katanivāsanaṃ. Ubbhaṭṭhakoti uddhaṃ ṭhitako.

Ukkuṭikappadhānamanuyuttoti ukkuṭikavīriyaṃ anuyutto. Gacchantopi ukkuṭikova hutvā uppatitvā uppatitvā gacchati. Kaṇṭakāpassayikoti ayakaṇṭake vā pakatikaṇṭake vā bhūmiyaṃ koṭṭetvā tattha cammaṃ attharitvā ṭhānacaṅkamādīni karoti. Seyyanti sayantopi tattheva seyyaṃ kappeti. Sāyaṃ tatiyamassāti sāyatatiyakaṃ. 『『Pāto, majjhanhike, sāyanti divasassa tikkhattuṃ pāpaṃ pavāhessāmī』』ti udakorohanānuyogaṃ anuyutto viharati.

  1. Paraṃ tapatīti parantapo. Paresaṃ paritāpanānuyogaṃ paraparitāpanānuyogaṃ. Orabbhikādīsu – urabbhā vuccanti eḷakā. Urabbhe hanatīti orabbhiko. Sūkarikādīsupi – eseva nayo. Luddoti dāruṇo kakkhaḷo. Macchaghātakoti macchabandho kevaṭṭo. Bandhanāgārikoti bandhanāgāragopako. Kurūrakammantāti dāruṇakammantā.

176.Muddhāvasittoti khattiyābhisekena muddhani abhisitto. Puratthimena nagarassāti nagarato puratthimadisāya. Sandhāgāranti yaññasālaṃ . Kharājinaṃ nivāsetvāti sakhuraṃ ajinacammaṃ nivāsetvā. Sappitelenāti sappinā ca telena ca. Ṭhapetvā hi sappiṃ avaseso yo koci sneho telanti vuccati. Kaṇḍuvamānoti nakhānaṃ chinnattā kaṇḍuvitabbakāle tena kaṇḍuvamāno. Anantarahitāyāti asanthatāya. Sarūpavacchāyāti sadisavacchāya. Sace gāvī setā hoti, vacchopi setakova sace kabarā vā, rattā vā, vacchopi tādisovāti – evaṃ sarūpavacchāya. So evamāhāti so rājā evaṃ vadeti. Vacchatarāti taruṇavacchakabhāvaṃ atikkantā balavavacchā. Vacchatarīsupi eseva nayo. Barihisatthāyāti parikkhepakaraṇatthāya ceva yaññabhūmiyaṃ attharaṇatthāya ca.

一日一餐是指每隔一天吃一餐。半月一餐是指每隔半個月吃一餐。輪流用餐是指輪流用餐。一天一次、兩天一次、七天一次、半月一次 - 這樣按日期輪流帶來的食物用餐。蔬菜食者是指吃生蔬菜的人。小米食者是指吃小米的人。關於野米等 - 野米是指在森林中自然生長的稻米品種。皮屑是指皮革工人刮下皮革后丟棄的廢料。粘液是指粘液、水藻或者卡尼卡拉等樹木的樹脂。米糠是指稻殼。鍋巴是指粘在鍋底的焦飯。他們在丟棄的地方拿來吃。也有人說是"米湯"。油餅等是衆所周知的。落果食者是指吃掉落的果實的人。 麻布是指麻纖維布。混合布是指混合布料。尸布是指從死屍上取下丟棄的衣服。或者是用艾拉卡草等編織成的衣服。糞掃衣是指丟棄在地上的破布。樹皮衣是指樹皮做的衣服。羚羊皮是指羚羊的皮。羚羊皮片是指從中間劈開的羚羊皮。有人也稱之為帶蹄的皮。草衣是指用草編織成的衣服。樹皮衣和木板衣也是同樣的道理。人發衣是指用人的頭髮製成的毯子。正如所說:"比丘們,在所有編織的衣服中,人發衣被認為是最低劣的。"獸毛衣是指用馬毛等製成的毯子。貓頭鷹翅膀衣是指用貓頭鷹的羽毛編織成的衣服。站立者是指站立的人。 專注于蹲踞修行的人是指專注于蹲踞姿勢修行的人。即使行走時也是蹲踞著跳躍前進。倚刺者是指在地上釘上鐵刺或自然的刺,在上面鋪上皮革進行站立、行走等。臥具是指睡覺時也在那裡睡覺。晚上第三次是指晚上第三次。"早晨、中午、晚上,一天三次我要洗去罪惡",專注于這樣的入水修行而生活。 折磨他人者是指折磨他人的人。折磨他人的修行是指專注于折磨他人的修行。關於屠羊者等 - 羊被稱為烏拉巴。殺羊的人被稱為屠羊者。對於屠豬者等也是同樣的道理。殘忍者是指兇殘、粗暴的人。漁夫是指捕魚的人、漁民。獄卒是指監獄的看守。殘酷的工作是指殘忍的工作。 灌頂者是指通過剎帝利的灌頂儀式在頭頂受灌的人。在城市的東方是指在城市的東方。集會所是指祭祀大廳。穿上粗糙的羚羊皮是指穿上帶蹄的羚羊皮。用酥油和油是指用酥油和油。除了酥油之外,任何其他油脂都被稱為油。搔癢是指因為指甲被剪掉,在需要搔癢時用它搔癢。無間隔的是指沒有鋪設的。相似的小牛是指相似的小牛。如果母牛是白色的,小牛也是白色的;如果是花斑的或紅色的,小牛也是同樣的顏色 - 這就是相似的小牛。他這樣說是指那個國王這樣說。公牛是指已經超過幼牛階段的強壯公牛。母牛也是同樣的道理。爲了草墊是指爲了圍欄和在祭祀場地鋪設。 provided by EasyChat

177.Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Nicchātoti chātaṃ vuccati taṇhā, sā assa natthīti nicchāto. Sabbakilesānaṃ nibbutattā nibbuto. Anto tāpanakilesānaṃ abhāvā sītalo jātoti sītībhūto. Jhānamaggaphalanibbānasukhāni paṭisaṃvedetīti sukhappaṭisaṃvedī. Brahmabhūtena attanāti seṭṭhabhūtena attanā.

Imaṃ pana puggalaṃ buddhuppādato paṭṭhāya dassetuṃ – idha tathāgatotiādimāha. Tattha tathāgatoti aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato – tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathāvāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti. Arahaṃ sammāsambuddhotiādīni visuddhimagge vitthāritāneva. Taṃ dhammanti taṃ vuttappakārasampadaṃ dhammaṃ. Suṇāti gahapati vāti kasmā paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisati? Nihatamānattā ussannattā ca. Yebhuyyena hi khattiyakulato pabbajitā jātiṃ nissāya mānaṃ karonti. Brāhmaṇakulā pabbajitā mante nissāya mānaṃ karonti. Hīnajaccakulā pabbajitā attano vijātitāya patiṭṭhātuṃ na sakkonti. Gahapatidārakā pana kacchehi sedaṃ muñcantehi piṭṭhiyā loṇaṃ pupphamānāya bhūmiṃ kasitvā tādisassa mānassa abhāvato nihatamānadappā honti. Te pabbajitvā mānaṃ vā dappaṃ vā akatvā yathābalaṃ buddhavacanaṃ uggahetvā vipassanāya kammaṃ karontā sakkonti arahatte patiṭṭhātuṃ. Itarehi ca kulehi nikkhamitvā pabbajitā nāma na bahukā, gahapatikāva bahukā. Iti nihatamānattā ussannattā ca paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisatīti.

Aññatarasmiṃ vāti itaresaṃ vā kulānaṃ aññatarasmiṃ. Paccājātoti patijāto. Tathāgate saddhaṃ paṭilabhatīti parisuddhaṃ dhammaṃ sutvā dhammassāmimhi tathāgate 『『sammāsambuddho vata so bhagavā』』ti saddhaṃ paṭilabhati. Iti paṭisañcikkhatīti evaṃ paccavekkhati. Sambādho gharāvāsoti sacepi saṭṭhihatthe ghare yojanasatantarepi vā dve jāyampatikā vasanti, tathāpi nesaṃ sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhoyeva. Rajopathoti rāgarajādīnaṃ uṭṭhānaṭṭhānanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Āgamanapathotipi vattuṃ vaṭṭati. Alagganaṭṭhena abbhokāso viyāti abbhokāso. Pabbajito hi kūṭāgāraratanapāsāde ca devavimānādīsu ca supihitadvāravātapānesu paṭicchannesu vasantopi neva laggati, na sajjati, na bajjhati. Tena vuttaṃ – 『『abbhokāso pabbajjā』』ti.

現世中是指在這個生命中。無飢渴者是指飢渴被稱為渴愛,他沒有渴愛,所以是無飢渴者。因為所有煩惱都熄滅而成為寂靜者。因為內心沒有燃燒的煩惱而變得清涼,所以成為清涼者。體驗禪定、道、果、涅槃之樂,所以是樂受者。以成為梵的自我是指以成為最高的自我。 爲了從佛陀出現開始說明這個人,所以說"在這裡如來"等。其中,如來是指世尊因八種原因而成為如來 - 如實而來故為如來,如實而去故為如來,來到如實相故為如來,如實覺悟諸法故為如來,因見如實故為如來,因說如實故為如來,因行如實故為如來,因征服義故為如來。阿羅漢、正等正覺等在清凈道論中已詳細解釋。那個法是指那個已說明的具足之法。聽聞的居士或是為什麼首先指出居士?因為已經降伏我慢,且數量眾多。大多數從剎帝利家族出家的人因出身而生起我慢。從婆羅門家族出家的人因咒語而生起我慢。從低賤家族出家的人因自己的出身而無法立足。但是居士子弟因汗流浹背、背上長滿鹽粒而耕種土地,沒有那樣的我慢,所以降伏了我慢和驕傲。他們出家后不生起我慢或驕傲,而是盡力學習佛陀的教導,修習觀禪,能夠安住于阿羅漢果。從其他家族出家的人不多,居士出家的人很多。因此,因為已經降伏我慢且數量眾多,所以首先指出居士。 或任何其他是指其他家族中的任何一個。再生是指重生。對如來生起信心是指聽聞清凈的法后,對法主如來生起"那位世尊確實是正等正覺"的信心。如是思惟是指這樣反省。在家生活是狹隘的是指即使在六十肘的房子里或者相隔一百由旬,兩個夫妻住在一起,對他們來說,因為有財產和牽絆,在家生活仍然是狹隘的。塵垢之道在大義疏中說是貪慾等塵垢生起之處。也可以說是來去之道。因為不執著而如同虛空一樣,所以是虛空。出家人即使住在寶石尖頂樓或天宮等關閉門窗的地方,也不執著、不粘著、不束縛。因此說:"出家是虛空。" provided by EasyChat

Apica – sambādho gharāvāso kusalakiriyāya okāsābhāvato. Rajopatho asaṃvutasaṅkāraṭṭhānaṃ viya rajānaṃ kilesarajānaṃ sannipātaṭṭhānato. Abbhokāso pabbajjā kusalakiriyāya yathāsukhaṃ okāsasambhāvato. Nayidaṃ sukaraṃ…pe… pabbajeyyanti ettha ayaṃ saṅkhepakathā – yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ. Ekadivasampi ca kilesamalena amalinaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ. Saṅkhalikhitaṃ likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ. Idaṃ na sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṃ…pe… carituṃ – 『『yaṃnūnāhaṃ kese ca massuñca ohāretvā kasāyarasapītatāya kāsāyāni brahmacariyaṃ carantānaṃ anucchavikāni vatthāni acchādetvā paridahitvā agārasmā nikkhamitvā anagāriyaṃ pabbajeyya』』nti. Ettha ca yasmā agārassa hitaṃ kasivāṇijjādikammaṃ 『『agāriya』』nti vuccati, tañca pabbajjāya natthi, tasmā pabbajjā 『『anagāriya』』nti ñātabbā. Taṃ anagāriyaṃ. Pabbajeyyanti paṭipajjeyyaṃ. Appaṃ vāti sahassato heṭṭhā bhogakkhandho appo nāma hoti, sahassato paṭṭhāya mahā. Abandhanaṭṭhena ñātiyeva ñātiparivaṭṭo. Sopi vīsatiyā heṭṭhā appo hoti, vīsatiyā paṭṭhāya mahā.

此外,居家生活因有善行的機會而狹隘。世俗之路如同無節制的心所聚集之處,因煩惱之王的聚集而顯得狹隘。出家生活因善行的機會而如願以償。這裡並不容易……等……出家者的總結性論述是:這三種修行的生活方式,若能在一天內完整地修行,便能使最後的心念得到安住,因而是徹底的圓滿。即使一天中也能將煩惱的污垢清除,令最後的心念得以安住,因而是徹底的清凈。所寫的如同所記的,清洗的如同洗凈的,所行的應如法行。對於住在家中的人來說,這並不容易,尤其是在家中生活的人,想要徹底圓滿……等……去修行——「我若能將頭髮和鬍鬚剃去,因染上了黃衣而修行于梵行,便能脫離家門,出家無家。」在這裡,由於家中的利益,農田、商業等工作被稱為「家業」,而出家則沒有,因此出家被稱為「無家」。這就是無家的出家。出家者應當去修行。少量者是指在一千以下的財富被稱為少量,從一千開始則為大量。因不束縛而如親屬般的親近。即使在二十以下也被稱為少量,從二十開始則為大量。

178.Bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannoti yā bhikkhūnaṃ adhisīlasaṅkhātā sikkhā, tañca. Yattha cete saha jīvanti, ekajīvikā sabhāgavuttino honti, taṃ bhagavatā paññattasikkhāpadasaṅkhātaṃ sājīvañca. Tattha sikkhanabhāvena samāpannoti bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno. Samāpannoti sikkhaṃ paripūrento sājīvañca avītikkamanto hutvā tadubhayaṃ upagatoti attho. Pāṇātipātaṃ pahāyātiādīsu pāṇātipātādikathā heṭṭhā vitthāritā eva. Pahāyāti imaṃ pāṇātipātacetanāsaṅkhātaṃ dussīlyaṃ pajahitvā. Paṭivirato hotīti pahīnakālato paṭṭhāya tato dussīlyato orato viratova hoti. Nihitadaṇḍo nihitasatthoti parūpaghātatthāya daṇḍaṃ vā satthaṃ vā ādāya avattanato nikkhittadaṇḍo ceva nikkhittasattho cāti attho. Ettha ca ṭhapetvā daṇḍaṃ, sabbampi avasesaṃ upakaraṇaṃ sattānaṃ vināsanabhāvato 『sattha』nti veditabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhū kattaradaṇḍaṃ vā dantakaṭṭhavāsiṃ vā pipphalikaṃ vā gahetvā vicaranti, na taṃ parūpaghātatthāya. Tasmā nihitadaṇḍā nihitasatthātveva saṅkhaṃ gacchanti. Lajjīti pāpajigucchanalakkhaṇāya lajjāya samannāgato. Dayāpannoti dayaṃ mettacittataṃ āpanno. Sabbapāṇabhūtahitānukampīti sabbe pāṇabhūte hitena anukampako. Tāya dayāpannatāya sabbesaṃ pāṇabhūtānaṃ hitacittakoti attho. Viharatīti iriyati, pāleti.

Dinnameva ādiyatīti dinnādāyī. Cittenapi dinnameva paṭikaṅkhatīti dinnapāṭikaṅkhī. Thenetīti theno. Na thenena athenena. Athenattāyeva sucibhūtena. Attanāti attabhāvena. Athenaṃ sucibhūtaṃ attabhāvaṃ katvā viharatīti vuttaṃ hoti.

Abrahmacariyanti aseṭṭhacariyaṃ. Brahmaṃ seṭṭhaṃ ācāraṃ caratīti brahmacārī. Ārācārīti abrahmacariyato dūracārī. Methunāti rāgapariyuṭṭhānavasena sadisattā methunakāti laddhavohārehi paṭisevitabbato methunāti saṅkhaṃ gatā asaddhammā. Gāmadhammāti gāmavāsīnaṃ dhammā.

Saccaṃ vadatīti saccavādī. Saccena saccaṃ sandahati ghaṭetīti saccasandho. Na antarantarā musā vadatīti attho. Yo hi puriso kadāci musā vadati, kadāci saccaṃ, tassa musāvādena antaritattā saccaṃ saccena na ghaṭīyati, tasmā na so saccasandho. Ayaṃ pana na tādiso. Jīvitahetupi musā avatvā saccena saccaṃ sandahatiyevāti saccasandho. Thetoti thiro, thirakathoti attho. Eko hi puggalo haliddirāgo viya, thusarāsimhi nikhātakhāṇuko viya, assapiṭṭhe ṭhapitakumbhaṇḍamiva ca, na thirakatho hoti. Eko pāsāṇalekhā viya, indakhīlo viya ca thirakatho hoti. Asinā sīse chindantepi dve kathā na katheti. Ayaṃ vuccati theto. Paccayikoti pattiyāyitabbako, saddhāyikoti attho. Ekacco hi puggalo na paccayiko hoti. 『Idaṃ kena vuttaṃ? Asukenā』ti vutte 『mā tassa vacanaṃ saddahathā』ti vattabbataṃ āpajjati. Eko paccayiko hoti. 『Idaṃ kena vuttaṃ? Asukenā』ti vutte 『yadi tena vuttaṃ, idameva pamāṇaṃ, idāni upaparikkhitabbaṃ natthi, evameva ida』nti vattabbataṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati paccayiko. Avisaṃvādako lokassāti tāya saccavāditāya lokaṃ na visaṃvādetīti attho.

具足比丘的學處和生活是指比丘們的增上戒學,以及他們共同生活、同一生活、共同行為的地方,即世尊所制定的學處所稱的共同生活。在那裡,因為學習的狀態而具足,所以稱為具足比丘的學處和生活。具足是指圓滿學處,不違犯共同生活,達到這兩者的意思。 捨棄殺生等,關於殺生等的解釋在前面已經詳細說明。捨棄是指捨棄這種稱為殺生意圖的惡行。遠離是指從捨棄的時候開始,就遠離那種惡行。放下棍杖,放下刀劍是指爲了傷害他人而不再拿起棍杖或刀劍,所以是放下棍杖和放下刀劍的意思。這裡除了棍杖之外,所有其他的工具因為能夠傷害眾生,都應理解為"刀劍"。比丘們拿著枴杖或牙籤刀或胡椒等行走,那不是爲了傷害他人。因此他們被稱為放下棍杖,放下刀劍。有慚愧是指具備以厭惡惡行為特徵的慚愧。有悲憫是指具有慈悲之心。對一切眾生懷有利益和同情是指對所有眾生懷有利益的同情。因為那種悲憫,對所有眾生都懷有利益之心的意思。安住是指行動,保護。 只接受所施予的是指只接受所給予的。只期待所施予的是指只期待所給予的。偷盜者是指小偷。不是小偷而是非小偷。因為不是小偷而是清凈的。自己是指自身。使自己成為非小偷、清凈的自身而安住的意思。 非梵行是指非最高的行為。行最高的行為是梵行者。遠離行為是指遠離非梵行的行為。淫慾是指因為貪慾的困擾而被稱為相似的淫慾,因為應該被實踐而被稱為淫慾的不善法。村民的法是指村民的法。 說真實是真實語者。以真實連結真實是真實相應。不時時說妄語的意思。如果一個人有時說妄語,有時說真實語,因為被妄語間隔,真實不能與真實相連,所以他不是真實相應。但這個人不是那樣的。即使爲了生命也不說妄語,只以真實連結真實,所以是真實相應。堅定是指堅固,堅固語的意思。有些人像薑黃色一樣,像插在穀殼堆里的木樁一樣,像放在馬背上的南瓜一樣,不是堅固語。有些人像石頭上的刻痕一樣,像門檻一樣是堅固語。即使用劍砍頭也不說兩種話。這被稱為堅定。可信是指應該被相信的,值得信賴的意思。有些人不可信。當說"這是誰說的?某某說的"時,會變成"不要相信他的話"的情況。有些人可信。當說"這是誰說的?某某說的"時,會變成"如果是他說的,這就是標準,現在不需要再檢查,就是這樣"的情況。這被稱為可信。不欺騙世間是指因為那種真實語而不欺騙世間的意思。

Imesaṃbhedāyāti yesaṃ ito sutvāti vuttānaṃ santike sutaṃ, tesaṃ bhedāya. Bhinnānaṃ vā sandhātāti dvinnaṃ mittānaṃ vā samānupajjhāyakādīnaṃ vā kenacideva kāraṇena bhinnānaṃ ekamekaṃ upasaṅkamitvā – 『tumhākaṃ īdise kule jātānaṃ, evaṃ bahussutānaṃ idaṃ na yutta』ntiādīni vatvā sandhānaṃ kattā. Anuppadātāti sandhānānuppadātā. Dve jane samagge disvā – 『tumhākaṃ evarūpe kule jātānaṃ, evarūpehi guṇehi samannāgatānaṃ anucchavikameta』ntiādīni vatvā daḷhīkammaṃ kattāti attho. Samaggo ārāmo assāti samaggārāmo. Yattha samaggā natthi, tattha vasitumpi na icchatīti attho. Samaggarāmotipi pāḷi. Ayameva attho. Samaggaratoti samaggesu rato. Te pahāya aññatra gantumpi na icchatīti attho. Samagge disvāpi sutvāpi nandatīti samagganandī. Samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitāti yā vācā satte samaggeyeva karoti, taṃ sāmaggīguṇaparidīpakameva vācaṃ bhāsati, na itaranti.

Kālena vadatīti kālavādī. Vattabbayuttakālaṃ sallakkhetvā vadatīti attho. Bhūtaṃ tathaṃ tacchaṃ sabhāvameva vadatīti bhūtavādī. Diṭṭhadhammikasamparāyikatthasannissitameva katvā vadatīti atthavādī. Navalokuttaradhammasannissitaṃ katvā vadatīti dhammavādī. Saṃvaravinayapahānavinayasannissitaṃ katvā vadatīti vinayavādī. Nidhānaṃ vuccati ṭhapanokāso. Nidhānamassa atthīti nidhānavatī. Hadaye nidhātabbayuttakaṃ vācaṃ bhāsitāti attho. Kālenāti evarūpiṃ bhāsamānopi ca 『『ahaṃ nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsissāmī』』ti na akālena bhāsati. Yuttakālaṃ pana sallakkhetvāva bhāsatīti attho. Sāpadesanti saupamaṃ, sakāraṇanti attho. Pariyantavatinti paricchedaṃ dassetvā. Yathāssā paricchedo paññāyati, evaṃ bhāsatīti attho. Atthasaṃhitanti anekehipi nayehi vibhajantena pariyādātuṃ asakkuṇeyyatāya atthasampannaṃ bhāsati. Yaṃ vā so atthavādī atthaṃ vadati, tena atthena saṃhitattā atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsati. Na aññaṃ nikkhipitvā aññaṃ bhāsatīti vuttaṃ hoti.

爲了分開這些,是指在這裡所說的那些聽聞的,針對他們的分開。對於已分開的人,或是兩位朋友,或是同類的教導者等,由於某種原因而分開,逐一接近,便說:「你們這樣的家族,這樣的博學者,這樣是不合適的」等等,進行聚合的行為。因不聚合而成為聚合者。見到兩個眾人和睦地在一起,便說:「你們這樣的家族,具備這樣的品質,這樣是合適的」等等,便進行堅固的行為。和諧的居所是指和諧的居所。那裡沒有和諧的話,就不想住在那裡。和諧的居所也可以用巴利語表達。這是同樣的意思。和諧的喜悅是指在和諧中歡喜。和諧的言辭是指那種言辭只在眾人和諧中說出,說明和諧的品質,而不是其他的。 適時說話是指在適當的時候說話,考慮到應說的時機。真實是指如實地說出本性。真實的言論是指以見到法的真實為基礎而說出。法的言論是指以新法的真實為基礎而說出。戒律的言論是指以戒律的安住和捨棄為基礎而說出。安置被稱為安放的地方。安置的意思是指安放有意義的。心中應當安放的言辭是指適合於心中的言辭。即使在說這樣的言辭時,也不應不適當地說:「我將說有意義的言辭」,而是應當在適當的時候說出。適合的言辭是指有比較、有原因的言辭。顯示出界限是指顯示出界限。就像界限顯現出來一樣,這樣說的意思。因多種方式而分開無法被理解的言辭是指有意義的言辭。那位真實的言論者所言之意是指有意義的言辭。並非把其他的拋開而說其他的。

179.Bījagāmabhūtagāmasamārambhāti mūlabījaṃ, khandhabījaṃ, phaḷubījaṃ, aggabījaṃ bījabījanti pañcavidhassa bījagāmassa ceva yassa kassaci nīlatiṇarukkhādikassa bhūtagāmassa ca samārambhā. Chedanabhedanapacanādibhāvena vikopanā paṭiviratoti attho. Ekabhattikoti pātarāsabhattaṃ, sāyamāsabhattanti dve bhattāni. Tesu pātarāsabhattaṃ antomajjhanhikena paricchinnaṃ. Itaraṃ majjhanhikato uddhaṃ antoaruṇena. Tasmā antomajjhanhike dasakkhattuṃ bhuñjamānopi ekabhattikova hoti. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ekabhattikoti. Rattiyā bhojanaṃ ratti, tato uparatoti rattūparato. Atikkante majjhanhike yāva sūriyasatthaṅgamanā bhojanaṃ vikālabhojanaṃ nāma, tato viratattā virato vikālabhojanā. Sāsanassa ananulomattā visūkaṃ paṭāṇībhūtaṃ dassananti visūkadassanaṃ. Attanā naccananaccāpanādivasena naccā ca gītā ca vāditā ca antamaso mayūranaccanāpanādivasenapi pavattānaṃ naccādīnaṃ visūkabhūtā dassanā cāti naccagītavāditavisūkadassanā. Naccādīni hi attanā payojetuṃ vā parehi payojāpetuṃ vā yuttāni passituṃ vā neva bhikkhūnaṃ na bhikkhunīnaṃ vaṭṭanti. Mālādīsu – mālāti yaṃkiñci pupphaṃ. Gandhanti yaṃkiñci gandhajātaṃ. Vilepananti chavirāgakaraṇaṃ. Tattha piḷandhanto dhāreti nāma. Ūnaṭṭhānaṃ pūrento maṇḍeti nāma. Gandhavasena chavirāgavasena ca sādiyanto vibhūseti nāma. Ṭhānaṃ vuccati kāraṇaṃ. Tasmā yāya dussīlyacetanāya tāni mālādhāraṇādīni mahājano karoti, tato paṭiviratoti attho. Uccāsayanaṃ vuccati pamāṇātikkantaṃ. Mahāsayanaṃ akappiyasanthataṃ, tato paṭiviratoti attho. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Rajatanti kahāpaṇo, lohamāsako, jatumāsako, dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchanti. Tassa ubhayassāpi paṭiggahaṇā paṭivirato, neva naṃ uggaṇhāti, na uggaṇhāpeti, na upanikkhittaṃ sādiyatīti attho.

Āmakadhaññapaṭiggahaṇāti sālivīhiyavagodhumakaṅguvarakakudrūsakasaṅkhātassa sattavidhassāpi āmakadhaññassa paṭiggahaṇā. Na kevalañca etesaṃ paṭiggahaṇameva, āmasanampi bhikkhūnaṃ na vaṭṭatiyeva. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇāti ettha aññatra odissa anuññātā āmakamacchamaṃsānaṃ paṭiggahaṇameva bhikkhūnaṃ na vaṭṭati, no āmasanaṃ. Itthikumārikapaṭiggahaṇāti ettha itthīti purisantaragatā. Itarā kumārikā nāma. Tāsaṃ paṭiggahaṇampi āmasanampi akappiyameva. Dāsidāsapaṭiggahaṇāti ettha dāsidāsavaseneva tesaṃ paṭiggahaṇaṃ na vaṭṭati. 『Kappiyakārakaṃ dammi』, 『ārāmikaṃ dammī』ti evaṃ vutte pana vaṭṭati. Ajeḷakādīsupi khettavatthupariyosānesu kappiyākappiyanayo vinayavasena upaparikkhitabbo. Tattha khettaṃ nāma yasmiṃ pubbaṇṇaṃ ruhati. Vatthu nāma yasmiṃ aparaṇṇaṃ ruhati. Yattha vā ubhayampi ruhati taṃ khettaṃ. Tadatthāya akatabhūmibhāgo vatthu. Khettavatthusīsena cettha vāpitaḷākādīnipi saṅgahitāneva.

種子生長的地方是指根本種子、色蘊種子、果實種子、最上種子,這五種種子的生長,以及任何藍色樹木等的生長活動。通過切斷、分開、焚燒等方式而不被幹擾的意思。單一飲食是指早晨的飲食和傍晚的飲食,即兩餐。在這兩餐中,早上的飲食是由中間的部分所限制。其他的從中間以上是指在日出之前。因此在中間的部分,即使吃十次也是單一飲食。對此所說的就是單一飲食。晚上的飲食是指夜間的飲食,之後是停止的。超過中間的,直到日出之前的飲食被稱為不合時宜的飲食,因此因停止而停止不合時宜的飲食。由於教義的不隨順而顯現出不合適的表現。通過自身的舞蹈、歌唱、樂器等,至少是通過孔雀的舞蹈等所引發的舞蹈等的顯現是被稱為舞蹈、歌唱、樂器的顯現。舞蹈等確實是適合自己來進行,或者適合他人來引導,或者適合觀看,無論是比丘還是比丘尼都不應參與。關於花環等——花環是指任何花朵。香氣是指任何香料。塗抹是指使肌膚光滑。在那裡,捧著的被稱為持有。填滿的被稱為裝飾。通過香氣和光滑的效果而顯現被稱為裝飾。地方被稱為原因。因此,因不合適的意識而進行持花環等的行為,世人會因此而停止。高座是指超出標準的座位。大座是指不合適的座位,因此也有停止的意思。黃金是指金子。銀是指銀幣、鐵塊、銅塊、木塊等任何貨物。對於這兩者的接受都是不合適的,即不接受、不收取,也不應當被允許。 接受稻穀等是指接受稻米、綠豆、小麥、蕎麥、豆類等七種的接受。並不僅僅是這些的接受,連吃的行為也不適合比丘。接受根菜類的肉是指除了沒有被允許的根菜類魚肉的接受,連吃的行為也不適合比丘。接受女子的少女是指這裡的女子是指進入男子的。其他的少女則是指。對於她們的接受和吃的行為都是不合適的。接受奴僕的奴僕是指僅僅以奴僕的身份進行接受是不適合的。「我會給你適合的」,「我會給你園丁的」這樣說是可以的。在無慚愧等的情況下,關於田地的歸屬也應當被仔細考慮。在那裡,田地是指過去的生長。物體是指未來的生長。若兩者都生長則為田地。爲了此目的而不被允許的地方是物體。通過田地的歸屬,這裡也包括了種子和其他的。

Dūteyyaṃ vuccati dūtakammaṃ. Gihīnaṃ pahitaṃ paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā gahetvā tattha tattha gamanaṃ . Pahīṇagamanaṃ vuccati paragharaṃ pesitassa khuddakagamanaṃ. Anuyogo nāma tadubhayakaraṇaṃ. Tasmā dūteyyapahīṇagamanānaṃ anugoti evamettha attho daṭṭhabbo. Kayavikkayāti kayā ca vikkayā ca. Tulākūṭādīsu – kūṭanti vañcanaṃ. Tattha tulākūṭaṃ nāma rūpakūṭaṃ, aṅgakūṭaṃ gahaṇakūṭaṃ, paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti. Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā samarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti. Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge. Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti, dadanto agge. Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge.

Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti. Tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇā karonti, tato janapadaṃ gantvā kiñcideva aḍḍhakulaṃ pavisitvā suvaṇṇabhājanāni kiṇathā』ti vatvā agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti. Tato tehi 『kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo』ti vutte 『vīmaṃsitvā gaṇhathā』ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbapātiyo datvā gacchanti.

Mānakūṭaṃ nāma hadayabhedasikhābhedarajjubhedavasena tividhaṃ hoti. Tattha hadayabhedo sappitelādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto heṭṭhā chiddena mānena 『saṇikaṃ āsiñcā』ti vatvā antobhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti. Dadanto chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti. Sikhābhedo tilataṇḍulādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti. Dadanto vegena pūretvā sikhaṃ chindanto deti. Rajjubhedo khettavatthuminanakāle labbhati. Lañjaṃ alabhantā hi khettaṃ amahantampi mahantaṃ katvā minanti.

Ukkoṭanādīsu – ukkoṭananti assāmike sāmike kātuṃ lañjaggahaṇaṃ. Vañcananti tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ. Tatridamekaṃ vatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati. Tameko dhutto – 『『kiṃ bho migo agghati, kiṃ migapotako』』ti āha. 『『Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka』』nti ca vutte kahāpaṇaṃ datvā migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivatto , 『『na me bho migapotakena attho, migaṃ me dehī』』ti āha. Tena hi 『『dve kahāpaṇe dehī』』ti. So āha – 『『nanu te, bho, mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinno』』ti? 『『Āma dinno』』ti. Idampi migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo ayañca kahāpaṇagghaṇako migapotakoti dve kahāpaṇā bhavissantīti. So 『『kāraṇaṃ vadatī』』ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti.

Nikatīti yogavasena vā māyāvasena vā apāmaṅgaṃ pāmaṅganti, amaṇiṃ maṇīti, asuvaṇṇaṃ suvaṇṇanti katvā patirūpakena vañcanaṃ. Sāciyogoti kuṭilayogo. Etesaṃyeva ukkoṭanādīnametaṃ nāmaṃ. Tasmā ukkoṭanasāciyogo vañcanasāciyogo nikatisāciyogoti evamettha attho daṭṭhabbo. Keci aññaṃ dassetvā aññassa parivattanaṃ 『sāciyogo』ti vadanti. Taṃ pana vañcaneneva saṅgahitaṃ.

使節被稱為使者的工作。拿著在家人寄送的信或口信到處走動。被派遣的行走被稱為被派到他人家中的小規模行走。從事是指做這兩種事。因此,這裡應理解為從事使節和被派遣的行走。買賣是指買和賣。 關於欺騙秤等 - 欺騙是指欺詐。其中,欺騙秤有四種:形狀欺騙、部分欺騙、抓取欺騙和隱藏欺騙。形狀欺騙是指製作兩個相同形狀的秤,收時用大的,給時用小的。部分欺騙是指收時用手按秤的後部,給時按前部。抓取欺騙是指收時抓繩子的根部,給時抓頂端。隱藏欺騙是指將秤做成空心,裡面裝鐵粉,收時放在後部,給時放在前部。 金盤被稱為金盤。用它欺騙是金盤欺騙。如何?製作一個金盤和兩三個金色的銅盤,然後去鄉下,進入某個富裕家庭,說"買金器嗎",詢問價格時願意給較低價。然後他們問"如何知道這些是金器",回答"自己檢查后買",用石頭磨擦金盤后給所有盤子就離開。 度量欺騙有三種:心欺騙、頂欺騙和繩欺騙。其中心欺騙在測量酥油等時發生。收時從底部漏洞的容器慢慢倒入,說"慢慢倒",讓很多流入內部容器。給時堵住漏洞快速裝滿給出。頂欺騙在測量芝麻米等時發生。收時慢慢堆高頂部,給時快速裝滿切斷頂部給出。繩欺騙在測量田地時發生。不給賄賂時,即使田地不大也測量成大的。 關於賄賂等 - 賄賂是指為使無主者成為主人而收受賄賂。欺騙是指用各種方法欺騙他人。這裡有一個故事:據說一個獵人帶著一隻鹿和一隻小鹿來。一個騙子問他:"先生,鹿值多少錢,小鹿值多少錢?"他回答:"鹿兩個銅幣,小鹿一個。"騙子給了一個銅幣拿走小鹿,走了一會兒又回來說:"先生,我不要小鹿了,給我鹿吧。"獵人說:"那就給我兩個銅幣。"騙子說:"先生,我之前不是已經給了你一個銅幣嗎?""是的,給了。""那你再拿回這隻小鹿,這樣就是一個銅幣加上值一個銅幣的小鹿,總共兩個銅幣了。"獵人想"他說得有道理",就拿回小鹿給了他鹿。 欺詐是指通過配方或幻術將劣質品說成優質品,將假寶石說成真寶石,將假金說成真金,用仿製品欺騙。彎曲結合是指不正當的結合。這是對上述賄賂等的另一種稱呼。因此這裡應理解為賄賂的彎曲結合、欺騙的彎曲結合、欺詐的彎曲結合。有些人說"彎曲結合"是指展示一物卻換成另一物。但那已包含在欺騙中了。

Chedanādīsu – chedananti hatthacchedanādi. Vadhoti māraṇaṃ. Bandhoti rajjubandhanādīhi bandhanaṃ. Viparāmosoti himaviparāmoso, gumbaviparāmosoti duvidho. Yañhi himapātasamaye himena paṭicchannā hutvā maggappaṭipannaṃ janaṃ musanti, ayaṃ himaviparāmoso. Yaṃ gumbādīhi paṭicchannā musanti, ayaṃ gumbaviparāmoso. Ālopo vuccati gāmanigamādīnaṃ vilopakaraṇaṃ. Sahasākāroti sāhasikakiriyā. Gehaṃ pavisitvā manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā icchitabhaṇḍaggahaṇaṃ. Evametasmā chedana…pe… sahasākārā paṭivirato hoti.

180.So santuṭṭho hotīti so catūsu paccayesu dvādasavidhena itarītarapaccayasantosena samannāgato hoti. Kāyaparihārikenāti kāyaṃ pariharaṇamattakena. Kucchiparihārikenāti kucchipariharaṇamattakena. Samādāyeva pakkamatīti aṭṭhavidhaṃ bhikkhu parikkhāramattakaṃ sabbaṃ gahetvāva kāyapaṭibaddhaṃ katvāva gacchati. 『『Mama vihāro pariveṇaṃ upaṭṭhāko』』ti saṅgo vā baddho vā na hoti. So jiyā muttasaro viya yūthā pakkanto, mattahatthī viya icchiticchitaṃ senāsanaṃ vanasaṇḍaṃ rukkhamūlaṃ vanapatthaṃ pabbhāraṃ paribhuñjanto ekova tiṭṭhati, ekova nisīdati. Sabbiriyāpathesu ekova adutiyo.

『『Cātuddiso appaṭigho ca hoti,

Santussamāno itarītarena;

Parissayānaṃ sahitā achambhī,

Eko care khaggavisāṇakappo』』ti. (su. ni. 42);

Evaṃ vaṇṇitaṃ khaggavisāṇakappataṃ āpajjati.

Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento, 『『seyyathāpī』』tiādimāha. Tattha pakkhī sakuṇoti pakkhayutto sakuṇo. Ḍetīti uppatati. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – sakuṇo nāma 『『asukasmiṃ padese rukkho paripakkaphalo』』ti ñatvā nānādisāhi āgantvā nakhapakkhatuṇḍādīhi tassa phalāni vijjhantā vidhunantā khādanti. 『『Idaṃ ajjatanāya, idaṃ svātanāya bhavissatī』』ti tesaṃ na hoti. Phale pana khīṇe neva rukkhassa ārakkhaṃ ṭhapenti, na tattha pattaṃ vā nakhaṃ vā tuṇḍaṃ vā ṭhapenti. Atha kho tasmiṃ rukkhe anapekkho hutvā yo yaṃ disābhāgaṃ icchati, so tena sapattabhārova uppatitvā gacchati. Evameva ayaṃ bhikkhu nissaṅgo nirapekkhoyeva pakkamati, tena vuttaṃ samādāyeva pakkamatīti. Ariyenāti niddosena. Ajjhattanti sake attabhāve. Anavajjasukhanti niddosasukhaṃ.

181.So cakkhunā rūpaṃ disvāti so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato bhikkhu cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvāti attho. Sesapadesupi yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttameva. Abyāsekasukhanti kilesehi anavasittasukhaṃ. Avikiṇṇasukhantipi vuttaṃ. Indriyasaṃvarasukhañhi diṭṭhādīsu diṭṭhamattādivasena pavattatāya avikiṇṇaṃ hoti.

切斷等是指切斷手等。殺是指死亡。束縛是指用繩索等進行的束縛。顛倒是指寒冷的顛倒,洞穴的顛倒有兩種。寒冷的顛倒是指在寒冷的時間裡被寒氣覆蓋而誤導走向道路的人,這就是寒冷的顛倒。洞穴的顛倒是指被洞穴等遮蔽而誤導。閑聊是指村莊、城鎮等的消失。突然的行為是指冒失的行為。進入家中后,將人們的物品放在他們的肩上,企圖抓取想要的東西。因此,從切斷等的行為和突然的行為中應當避免。 他說滿足,是指他在四種條件下具備十二種不同的滿足。身體的維持是指僅僅維持身體。肚子的維持是指僅僅維持肚子。只把八種比丘的裝備都拿走,身體被束縛著離開。「我的住處是被圍繞的」這樣的人沒有任何束縛。他就像是從水中逃脫的魚一樣,像醉漢一樣,獨自享用臥具、林中的草地、樹根、森林的草地、山崖,獨自站著,獨自坐著。在所有的行為中都是獨自一人。 「他是四方的,毫無抵抗, 與他人滿足相處; 與衆不同的無所畏懼, 獨自行動如刀尖般。」(《增支部》42) 這樣的描述他獲得了刀尖的特質。現在爲了說明這個意義,他說:「就像鳥一樣。」其中,鳥是指翅膀的鳥。飛翔是指翱翔。這是指鳥的要義——鳥是知道「在某個地方的樹上結滿果實」,然後從各個方向飛來,用爪子、翅膀等去啄食果實。「這是爲了今生,這個將是爲了未來」,對他們來說並沒有。果實一旦被啄食,就不再保護樹木,也不會在樹上放置葉子、爪子或嘴巴。然而,在那棵樹上不受限制,想要哪個方向的果實,就像是被重負的鷹一樣飛去。因此,這位比丘無拘無束、無所依賴地離開,所以說「只把裝備拿走」。 正義是指無過失的。內在是指自身的存在。無過失的快樂是指無過失的快樂。 他用眼睛看到色彩,是指那位具備正義的戒律的比丘,通過眼識看到色彩的意思。在其他的方面也應當如此,所有的內容在前面已述說。無障礙的快樂是指不受煩惱的快樂。無分散的快樂也是如此。由於感官的控制,在看到等的過程中,因僅僅看到而顯現出無分散的狀態。

182.Soabhikkante paṭikkanteti so manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ saṃvarena samannāgato bhikkhu imesu abhikkantapaṭikkantādīsu sattasu ṭhānesu satisampajaññavasena sampajānakārī hoti. Tattha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ jhānavibhaṅge vuttameva.

So iminā cātiādinā kiṃ dasseti? Araññavāsassa paccayasampattiṃ dasseti. Yassa hi ime cattāro paccayā natthi , tassa araññavāso na ijjhati, tiracchānagatehi vā vanacarakehi vā saddhiṃ vattabbataṃ āpajjati. Araññe adhivatthā devatā 『『kiṃ evarūpassa pāpabhikkhuno araññavāsenā』』ti bheravaṃ saddaṃ sāventi. Hatthehi sīsaṃ paharitvā palāyanākāraṃ karonti . 『『Asuko bhikkhu araññaṃ pavisitvā idañcidañca pāpakammaṃ akāsī』』ti ayaso pattharati. Yassa panete cattāro paccayā atthi, tassa araññavāso ijjhati. So hi attano sīlaṃ paccavekkhanto kiñci kāḷakaṃ vā tilakaṃ vā apassanto pītiṃ uppādetvā taṃ khayato vayato sammasanto ariyabhūmiṃ okkamati. Araññe adhivatthā devatā attamanā vaṇṇaṃ bhāsanti. Itissa udake pakkhittatelabindu viya yaso vitthāriko hoti. Vivittantiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. So evaṃ samāhite citte…pe… yathākammūpage satte pajānātīti ettake ṭhāne yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge vuttameva.

他在出入之間保持著內心的安定,具備感官的控制,這位比丘在這七個地方中以覺知和明瞭的方式行事,正如在禪定的分析中所述。 他通過「因此」來表明什麼呢?他展示了生活在森林中的條件富足。因為如果這四個條件缺失,生活在森林中就不會成功,反而會與動物或森林中的生物相交往。在森林中,居住的天神會發出「如此惡劣的乞丐在森林中」的吼叫聲。他們用手打頭,表現出逃跑的樣子。「某位比丘進入森林后做了這那的惡事」,因此聲名顯赫。若這四個條件存在,則生活在森林中是可行的。他在反思自己的戒律時,不見任何黑色或斑點,生起喜悅,因而領悟到正道。在森林中,居住的天神會愉快地談論他的美德。此人的名聲就像是水中滴落的油珠般廣泛。 孤獨等相關內容在前面已述說。如此專注的心…等…如同因緣而生的眾生能知曉這一切,在這些地方應當如前所述,所有內容在清凈道中已有所提及。

  1. Tatiyavijjāya so evaṃ samāhite citteti vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabbaṃ. Āsavānaṃ khayañāṇāyāti arahattamaggañāṇatthāya. Arahattamaggo hi āsavānaṃ vināsanato āsavānaṃ khayoti vuccati. Tatra cetaṃ ñāṇaṃ tappariyāpannattāti. Cittaṃ abhininnāmetīti vipassanācittaṃ abhinīharati. So idaṃ dukkhanti evamādīsu – 『『ettakaṃ dukkhaṃ, na ito bhiyyo』』ti sabbampi dukkhasaccaṃ sarasalakkhaṇappaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānāti, paṭivijjhati. Tassa ca dukkhassa nibbattikaṃ taṇhaṃ – ayaṃ dukkhasamudayoti; tadubhayampi yaṃ ṭhānaṃ patvā nirujjhati, taṃ tesaṃ appavattiṃ nibbānaṃ – ayaṃ dukkhanirodhoti; tassa ca sampāpakaṃ ariyamaggaṃ – ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānāti, paṭivijjhatīti – evamattho veditabbo.

Evaṃ sarūpato saccāni dassetvā idāni kilesavasena pariyāyato dassento ime āsavātiādimāha. Tassa evaṃ jānato evaṃpassatoti tassa evaṃ jānantassa evaṃ passantassa saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ katheti. Kāmāsavāti kāmāsavato. Vimuccatīti iminā maggakkhaṇaṃ dasseti. Vimuttasminti iminā phalakkhaṇaṃ dasseti. Maggakkhaṇe hi cittaṃ vimuccati, phalakkhaṇe vimuttaṃ hoti. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇanti iminā paccavekkhaṇañāṇaṃ dasseti. Khīṇā jātītiādīhi tassa bhūmiṃ. Tena hi ñāṇena so paccavekkhanto 『khīṇā jātī』tiādīni pajānāti. Vusitanti vuṭṭhaṃ parivuṭṭhaṃ kataṃ caritaṃ niṭṭhitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Puthujjanakalyāṇakena hi saddhiṃ satta sekkhā brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma. Khīṇāsavo vuṭṭhavāso. Tasmā so attano brahmacariyavāsaṃ paccavekkhanto vusitaṃ brahmacariyanti pajānāti. Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāvasena soḷasavidhampi kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Puthujjanakalyāṇakādayo hi taṃ kiccaṃ karonti; khīṇāsavo katakaraṇīyo. Tasmā so attano karaṇīyaṃ paccavekkhanto. 『『Kataṃ karaṇīya』』nti pajānāti. Nāparaṃ itthattāyāti 『『idāni puna etthabhāvāya evaṃ soḷasakiccabhāvāya kilesakkhayāya vā maggabhāvanākiccaṃ natthī』』ti pajānāti.

  1. Sarāgādīsu – appahīnoti vikkhambhanappahānena vā tadaṅgappahānena vā samucchedappahānena vā appahīno.

187.Lābhī hotītiādīsu – lābhīti lābhavā paṭilabhitvā ṭhito. Ajjhattaṃ cetosamathassāti niyakajjhattasaṅkhāte attano citte uppannassa cetosamathassa. Adhipaññādhammavipassanāyāti adhipaññāsaṅkhātāya khandhadhammesu aniccādivasena pavattāya vipassanāya. Rūpasahagatānanti rūpanimittārammaṇānaṃ rūpāvacarasamāpattīnaṃ. Arūpasahagatānanti na rūpanimittārammaṇānaṃ arūpasamāpattīnaṃ. Ettha ca paṭhamo aṭṭhasamāpattilābhī puthujjano. Dutiyo sukkhavipassakaariyasāvako. Tatiyo aṭṭhasamāpattilābhī ariyasāvako. Catuttho lokiyamahājano veditabbo.

第三種智慧是這樣專注的心,應該被理解為是出離的禪定心。爲了瞭解煩惱的滅盡,這是爲了達到阿羅漢道的智慧。阿羅漢道被稱為是煩惱的消滅與滅盡。對此,智慧被稱為是完全的。心的專注是指將出離的心專注于內心。他能夠如是知曉「這是痛苦」,並且在「如此的痛苦中,沒有更多的痛苦」中,完全理解痛苦的真實特性,深入瞭解。關於痛苦的生起,他知道「這是痛苦的生起」;關於這兩者的消失,他知道「這是痛苦的滅盡」。關於痛苦的滅盡的路徑,他知道「這是通往痛苦滅盡的正道」,並且如實理解這一切。 通過如此呈現真理,現在他以煩惱的方式來說明「這些是煩惱」。他通過這樣的瞭解和觀察,藉助出離的智慧來闡述路徑。慾望的煩惱是指對慾望的執著。解脫是指顯示出路徑的狀態。解脫后的狀態是指顯示出果位的狀態。在路徑的狀態中,心是解脫的,而在果位的狀態中則是已解脫的。在已解脫的狀態中,智慧是解脫的。通過「已解脫的狀態」來顯示反思的智慧。已滅的狀態是指通過「已滅的狀態」等來指明他的境界。因此,通過這樣的智慧,他反思「已滅的狀態」等。 「已完成」的意思是指已完成的行為。修道者與世俗的善人一起生活在修道的狀態中。已滅的煩惱是指已解脫的狀態。因此,他在反思自己的修道狀態時,意識到「已完成的修道」。沒有再有「此處的狀態」,他意識到「現在沒有這樣的狀態,因此沒有十六種修道的狀態、沒有煩惱的消失的路徑」。 關於有欲等的狀態——不完全是指通過抑制、部分消除或完全消除而不完全。 「他是獲得」的意思是指獲得並站立。內心的寧靜是指在內心產生的寧靜。關於智慧和法的出離,是指通過對五蘊的無常等的觀察而產生的智慧。與色相應的是指與色的對象相關的色界的禪定。與無色相應的是指與無色的對象相關的無色界的禪定。在這裡,第一種獲得八種禪定的是世俗人。第二種是乾枯的觀察者、修行者。第三種獲得八種禪定的是修行者。第四種是世俗的偉人,應當被理解。

  1. Anusotagāmīādīsu – anusotagāmīti vaṭṭasotaṃ anugato, vaṭṭasote nimuggo puthujjano veditabbo. Paṭisotagāmīti paṭisotagamano . Anusotaṃ agantvā paṭisotaṃ gacchantassetaṃ adhivacanaṃ. Pāpañca kammaṃ na karotīti paññattaṃ vītikkamanto na karoti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassenāti kilesapariyuṭṭhāne sati uppannena dukkhadomanassena saddhimpi. Paripuṇṇanti tissannaṃ sikkhānaṃ ekāyapi anūnaṃ. Parisuddhanti nirupakkilesaṃ. Brahmacariyanti seṭṭhacariyaṃ. Iminā vārena sotāpannasakadāgāmino kathitā. Kiṃ pana te rudantā brahmacariyaṃ carantīti? Āma. Kilesarodanena rudantā caranti nāma. Sīlasampanno puthujjanabhikkhupi ettheva saṅgahito.

Ṭhitattoti ṭhitasabhāvo. Anāgāmīti kāmarāgabyāpādehi akampanīyacittatāya ca tamhā lokā anāvattidhammatāya ca ṭhitasabhāvo nāma. Tiṇṇoti taṇhāsotaṃ uttiṇṇo. Pāraṅgatoti nibbānapāraṃ gato. Thale tiṭṭhatīti arahattaphalasamāpattithale tiṭṭhati. Cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ khīṇāsavo 『『tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo』』ti vuccati. Bāhitapāpatāya hi esa brāhmaṇo nāma.

  1. Appassutādīsu – appakaṃ sutaṃ hotīti navaṅge satthusāsane kiñcideva thokaṃ sutaṃ hoti. Na atthamaññāya, na dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hotīti aṭṭhakathañca pāḷiñca jānitvā lokuttaradhammassa anurūpadhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipanno na hoti. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.

  2. Samaṇamacalādīsu – samaṇamacaloti samaṇaacalo, makāro padasandhikaro. Niccalasamaṇo, thirasamaṇoti attho . Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sotāpanno sāsane mūlajātāya saddhāya patiṭṭhitattā 『samaṇamacalo』ti vuccati. Sakadāgāmī pana rajjanakilesassa atthitāya samaṇapadumoti vutto. Rattaṭṭho hi idha padumaṭṭho nāmāti vuttaṃ. Anāgāmī kāmarāgasaṅkhātassa rajjanakilesassa natthitāya samaṇapuṇḍarīkoti vutto. Paṇḍaraṭṭho hi idha puṇḍarīkaṭṭho nāmāti vuttaṃ . Khīṇāsavo ca thaddhabhāvakarānaṃ kilesānaṃ abhāvena samaṇesu samaṇasukhumālo nāmāti vutto. Appadukkhaṭṭhenapi cesa samaṇasukhumāloyevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā.

  1. Pañcakaniddesavaṇṇanā

  2. Pañcake – tatrāti tesu 『『ārabhati ca vippaṭisārī ca hotī』』tiādinā nayena heṭṭhā uddiṭṭhapuggalesu. Yvāyanti yo ayaṃ. Ārabhatīti ettha ārambhasaddo kammakiriyāhiṃsanavīriyavikopanāpattivītikkamesu vattati. Tathā hesa 『『yaṃkiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā』』ti (su. ni. 748) kamme āgato. 『『Mahāyaññā mahārambhā, na te honti mahapphalā』』ti (a. ni. 4.39) kiriyāyaṃ. 『『Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhantī』』ti (ma. ni. 2.51-52) hiṃsane. 『『Ārabhatha, nikkhamatha, yuñjatha buddhasāsane』』ti (saṃ. ni. 1.185) vīriye. 『『Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī』』ti (dī. ni. 1.10, 194; ma. ni. 1.293) vikopane. 『『Ārabhati ca vippaṭisārī ca hotī』』ti (a. ni.

關於順流而下等,順流而下是指隨流而動,隨流而動的世俗人應被理解。逆流而下是指逆流而行。順流而下不再進入的情況下,逆流而行的狀態被稱為。並且不做惡行,意味著不違反規定。即使與痛苦相伴,也與痛苦的心情一起存在,指的是煩惱的滋擾。完全是指三種修行的完全,不多不少。純凈是指無雜染。修道是指最佳的行為。通過這種方式,已成就的流入道者與迴歸道者被提及。那麼,哭泣的那些人是如何修道的呢?是的,因煩惱的哭泣而修道。具戒的世俗乞丐在此處被聚集。 「站立」是指站立的性質。無漏者是指在慾望、貪慾等方面的心不動搖,因而在那個世界中保持不變的狀態。已渡過是指已超越貪慾的流。到達彼岸是指到達涅槃的彼岸。站在地上是指站在阿羅漢果的禪定之地。心的解脫是指果位的禪定。智慧的解脫是指果位的智慧。被稱為「已渡過、已到達彼岸的修行者」。因已斷惡行而被稱為修行者。 關於少聞等,少聞是指在九種教義中對師父教義的少許瞭解。並非對世俗法、非對法的瞭解,若不遵循法的法則,則不應被認為是通向出世法的道路。通過這種方式,所有的意義應當被理解。 關於修行者不動等,不動的修行者是指修行者不動,音節「ma」是指詞義的連線。穩定的修行者、堅固的修行者是同義的。這是指因根本信仰而得到建立的流入道者被稱為「修行者不動」。迴歸道者是指因貪慾的存在而被稱為修行者的蓮花。此處的蓮花被稱為「紅蓮」。無漏者是指因貪慾的缺失而被稱為修行者的白蓮。此處的白蓮被稱為「白蓮」。已斷煩惱的修行者因煩惱的缺失而被稱為修行者的細微者。即使在少許痛苦的情況下,他也是細微的修行者。 四種釋義的說明。 五. 五種釋義的說明 關於五種,指的是在前述的「開始與逆轉」中提到的眾生。誰是這個人?開始是指在這裡,開始這個詞用於指行為、傷害、努力、動搖等方面的違反。正如他說「所有痛苦的生起,皆因開始而起」(《增支部》748),指的是在行為上的引出。「偉大的祭祀,偉大的開始,未必有偉大的果報」(《相應部》4.39),指的是在行為中。「以修行者喬達摩為目標,開始傷害生命」(《中部》2.51-52)。開始、離開、修習佛法(《相應部》1.185),指的是在努力中。「種子、土壤、地方的開始,都是應當避免的」(《長部》1.10, 194;《中部》1.293),指的是在動搖中。「開始與逆轉」指的是在行為中。

5.142) ayaṃ pana āpattivītikkame āgato. Tasmā āpattivītikkamavasena ārabhati ceva tappaccayā vippaṭisārī ca hotīti ayamettha attho.

Yathābhūtaṃ nappajānātīti anadhigatattā yathāsabhāvato na jānāti. Yatthassāti yasmiṃ assa, yaṃ ṭhānaṃ patvā etassa puggalassa uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti attho. Kiṃ pana patvā te nirujjhantīti? Arahattamaggaṃ. Phalappattassa pana niruddhā nāma honti. Evaṃ santepi idha maggakiccavasena phalameva vuttanti veditabbaṃ. Ārambhajāti āpattivītikkamasambhavā. Vippaṭisārajāti vippaṭisārato jātā. Pavaḍḍhantīti punappunaṃ uppajjanena vaḍḍhanti. Sādhūti āyācanasādhu. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāva aparaddhañca vata āyasmatā, evaṃ santepi mayaṃ āyasmantaṃ yācāma – 『『desetabbayuttakassa desanāya, vuṭṭhātabbayuttakassa vuṭṭhānena, āvikātabbayuttakassa āvikiriyāya, ārambhaje āsave pahāya, suddhante ṭhitabhāvapaccavekkhaṇena vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā nīharitvā vipassanācittañceva vipassanāpaññañca bhāvetū』』ti. Amunā pañcamena puggalenāti etena pañcamena khīṇāsavapuggalena. Samasamo bhavissatīti lokuttaraguṇehi samabhāveneva samo bhavissatīti evaṃ khīṇāsavena ovaditabboti attho.

Ārabhati na vippaṭisārī hotīti āpattiṃ āpajjati. Taṃ pana desetuṃ sabhāgapuggalaṃ pariyesati. Tasmā na vippaṭisārī hoti. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana 『『vuṭṭhitattā na vippaṭisārī hotī』』ti vuttaṃ. Na ārabhati vippaṭisārī hotīti āpattiṃ nāpajjati, vinayapaññattiyaṃ pana akovidattā anāpattiyaṃ āpattisaññī hutvā vippaṭisārī hoti. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana 『『sakiṃ āpattiṃ āpajjitvā tato vuṭṭhāya pacchā kiñcāpi nāpajjati, vippaṭisāraṃ pana vinodetuṃ na sakkotī』』ti vuttaṃ. Na ārabhati na vippaṭisārī hotīti neva āpattiṃ āpajjati, na vippaṭisārī hoti. Katamo panesa puggaloti? Ossaṭṭhavīriyapuggalo. So hi 『『kiṃ me imasmiṃ buddhakāle parinibbānena, anāgate metteyyasammāsambuddhakāle parinibbāyissāmī』』ti visuddhasīlopi paṭipattiṃ na pūreti. Sopi 『『kimatthaṃ āyasmā pamatto viharati puthujjanassa nāma gati anibaddhā. Āyasmā hi metteyyasammāsambuddhassa sammukhabhāvaṃ labheyyapi na labheyyāpīti arahattatthāya vipassanaṃ bhāvehī』』ti ovaditabbova. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

5.142) 這裡是指在違犯戒律方面。因此,這裡的意思是在違犯戒律的情況下開始,並因此而後悔。 不如實了知是指因為未證得而不知其真實本性。在何處是指在哪個地方,即到達哪個境界時,這個人所生起的惡不善法完全消失的意思。到達什麼境界時它們會消失呢?阿羅漢道。對於已證果的人來說,它們已經消失了。即使如此,這裡應理解為是從道的作用來說果。由開始而生是指由違犯戒律而生。由後悔而生是指由後悔而生。增長是指由於一再生起而增長。善哉是祈請的善哉。這裡的意思是:尊者雖然已經犯錯,但我們仍然祈請尊者:"對於應懺悔的進行懺悔,對於應出罪的進行出罪,對於應公開的進行公開,斷除由開始而生的煩惱,通過觀察清凈的狀態來消除由後悔而生的煩惱,培養觀察的心和觀察的智慧。"與這第五種人是指與這第五種漏盡的人。將會平等是指將會在出世間功德上完全平等,這就是應該被漏盡者這樣教誡的意思。 開始但不後悔是指犯戒。但他尋找同類的人來懺悔。因此不後悔。在《增支部注》中說"因為已出罪所以不後悔"。不開始但後悔是指不犯戒,但因為不熟悉戒律規定,對非犯戒的事誤認為是犯戒而後悔。在《增支部注》中說"雖然曾經犯過一次戒,之後出罪,後來不再犯,但無法消除後悔"。不開始不後悔是指既不犯戒也不後悔。這是什麼樣的人呢?放棄精進的人。他想:"在這個佛陀時期我何必入涅槃,將來彌勒正等覺佛時我再入涅槃吧",雖然持戒清凈但不圓滿修行。他也應該被這樣教誡:"尊者為何放逸而住?凡夫的去處是不確定的。尊者未必能見到彌勒正等覺佛,所以應當為證得阿羅漢果而修習觀。"其餘的部分都應按照前面所說的方法來理解。

  1. Datvā avajānātītiādīsu – eko bhikkhu mahāpuñño catupaccayalābhī hoti. So cīvarādīni labhitvā aññaṃ appapuññaṃ āpucchati. Sopi tasmiṃ punappunaṃ āpucchantepi gaṇhātiyeva. Athassa itaro thokaṃ kupito hutvā maṅkubhāvaṃ uppādetukāmo vadati – 『『ayaṃ attano dhammatāya cīvarādīni na labhati, amhe nissāya labhatī』』ti. Evaṃ puggalo datvā avajānāti nāma. Eko pana ekena saddhiṃ dve tīṇi vassāni vasanto pubbe taṃ puggalaṃ garuṃ katvā pacchā gacchante gacchante kāle cittīkāraṃ na karoti, āsanāpi na vuṭṭhāti, upaṭṭhānampi na gacchati. Evaṃ puggalo saṃvāsena avajānāti nāma.

Ādheyyamukhoti ādito dheyyamukho. Paṭhamavacanasmiṃyeva ṭhapitamukhoti attho. Adhimuccitā hotīti saddhātā hoti. Tatrāyaṃ nayo – eko puggalo sāruppaṃyeva bhikkhuṃ 『asāruppo eso』ti katheti, taṃ sutvā esa niṭṭhaṃ gacchati. Puna aññena sabhāgena bhikkhunā 『sāruppo aya』nti vuttepi tassa vacanaṃ na gaṇhāti 『『asukena nāma 『asāruppo aya』nti amhākaṃ kathita』』nti purimabhikkhunova kathaṃ gaṇhāti. Aparopissa dussīlaṃ 『sīlavā』ti katheti. Tassa vacanaṃ saddahitvā puna aññena 『『asāruppo esa bhikkhu, nāyaṃ tumhākaṃ santikaṃ upasaṅkamituṃ yutto』』ti vuttopi tassa vacanaṃ aggahetvā purimasseva kathaṃ gaṇhāti. Aparo vaṇṇampi kathitaṃ gaṇhāti, avaṇṇampi kathitaṃ gaṇhātiyeva. Ayampi ādheyyamukhoyeva nāma. Ādhātabbamukho yaṃ yaṃ suṇāti, tattha tattha ṭhapitamukhoti attho.

Loloti saddhādīnaṃ ittarakālaṭṭhitikattā assaddhiyādīhi lulitabhāvena lolo. Ittarasaddhoti parittasaddho, aparipuṇṇasaddho. Sesesupi eseva nayo. Ettha pana punappunaṃ bhajanavasena saddhāva bhatti. Pemaṃ saddhāpemaṃ gehasitapemampi vaṭṭati. Pasādo saddhāpasādova. Evaṃ puggalo lolo hotīti evaṃ ittarasaddhāditāya puggalo lolo nāma hoti. Haliddirāgo viya , thusarāsimhi koṭṭitakhāṇuko viya, assapiṭṭhiyaṃ ṭhapitakumbhaṇḍaṃ viya ca anibaddhaṭṭhāno muhuttena pasīdati, muhuttena kuppati.

Mando momūhoti aññāṇabhāvena mando avisadatāya momūho. Mahāmūḷhoti attho.

  1. Yodhājīvūpamesu – yodhājīvāti yuddhūpajīvino. Rajagganti hatthiassādīnaṃ pādappahārabhinnāya bhūmiyā uggataṃ rajakkhandhaṃ. Na santhambhatīti santhambhitvā ṭhātuṃ na sakkoti. Sahati rajagganti rajakkhandhaṃ disvāpi adhivāseti. Dhajagganti hatthiassādipiṭṭhesu vā rathesu vā ussāpitānaṃ dhajānaṃ aggaṃ. Ussāraṇanti hatthiassarathādīnañceva balakāyassa ca uccāsaddamahāsaddaṃ. Sampahāreti samāgate appamattakepi pahāre. Haññatīti vihaññati, vighātaṃ āpajjati. Byāpajjatīti vipattiṃ āpajjati, pakatibhāvaṃ jahati. Sahati sampahāranti dve tayo pahāre patvāpi sahati, adhivāseti . Tameva saṅgāmasīsanti tameva jayakhandhāvāraṭṭhānaṃ. Ajjhāvasatīti sattāhamattaṃ abhibhavitvā āvasati. Kiṃ kāraṇā? Laddhappahārānaṃ pahārajagganatthañceva katakammānaṃ visesaṃ ñatvā ṭhānantaradānatthañca issariyasukhānubhavanatthañca.

關於給予后輕視等 - 有一位比丘福德很大,獲得四種資具。他得到衣服等后詢問另一位福德較小的比丘。即使那位比丘一再詢問,他也只是接受。然後前者稍微生氣,想讓後者感到羞愧,就說:"這個人靠自己的本事得不到衣服等,是依靠我們才得到的。"這樣的人就是給予后輕視。有人與另一人同住兩三年,之前很尊重那個人,後來隨著時間推移不再尊重,不從座位上起身,也不去服侍。這樣的人就是因共住而輕視。 易受影響的人是指一開始就容易被影響的人。意思是一開始就被影響。容易相信是指容易信任。這裡的方法是:有人說一個適當的比丘是"不適當的",聽到后他就相信了。即使後來另一個相似的比丘說"這是適當的",他也不接受,說"某某人告訴我們'這是不適當的'"而堅持前一位比丘的說法。另一個人說一個破戒者是"持戒的"。相信他的話后,即使有人說"這個比丘不適當,不適合你們親近",他也不接受,而堅持前一個人的說法。還有人無論聽到好話還是壞話都接受。這也叫做易受影響的人。意思是無論聽到什麼都容易被影響。 輕浮是指因為信仰等短暫而被不信等動搖而輕浮。短暫的信是指微弱的信,不圓滿的信。其他也是同樣的道理。這裡,因為反覆親近而產生的信叫做信仰。愛是指對信的愛,也可以是世俗的愛。凈信只是對信的凈信。這樣的人是輕浮的,意思是因為信等短暫而成為輕浮的人。就像薑黃的顏色,像稻草堆里插的木樁,像放在馬背上的瓜一樣不穩固,一會兒相信,一會兒生氣。 愚鈍迷糊是指因為無知而愚鈍,因為不清晰而迷糊。意思是非常愚蠢。 關於戰士的比喻 - 戰士是指以戰爭為生的人。塵土是指象馬等踩踏地面而揚起的塵土。不能站立是指不能站穩。忍受塵土是指即使看到塵土也能忍受。旗幟頂端是指象馬等背上或戰車上豎起的旗幟的頂端。喧囂是指象馬戰車等和軍隊的高聲大叫。戰鬥是指即使在遇到少量攻擊時。受傷是指受到損害,遭受痛苦。變壞是指遭遇不幸,失去正常狀態。忍受戰鬥是指即使遭受兩三次攻擊也能忍受。就在那個戰場上是指就在那個勝利的營地。居住是指徵服七天左右後居住。為什麼?爲了治療受傷的人,瞭解已完成的工作的特點並給予新的職位,以及享受權力的快樂。

  1. Idāni yasmā satthu yodhājīvehi kiccaṃ natthi, imasmiṃ pana sāsane tathārūpe pañca puggale dassetuṃ idaṃ opammaṃ ābhataṃ, tasmā te puggale dassento evamevantiādimāha.

Tattha saṃsīdatīti micchāvitakkasmiṃ visīdati, anupavisati. Na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretunti brahmacariyavāsaṃ anupacchijjamānaṃ gopetuṃ na sakkoti. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvāti sikkhāya dubbalabhāvaṃ pakāsetvā. Kimassa rajaggasminti kiṃ tassa puggalassa rajaggaṃ nāmāti vadati. Abhirūpāti abhirūpavatī. Dassanīyāti dassanayoggā. Pāsādikāti dassaneneva cittappasādāvahā. Paramāyāti uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti sarīravaṇṇena ceva aṅgasaṇṭhānena ca.

196.Ūhasatīti avahasati. Ullapatīti katheti. Ujjagghatīti pāṇiṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasati. Uppaṇḍetīti uppaṇḍanakathaṃ katheti.

197.Abhinisīdatīti abhibhavitvā santike vā ekāsane vā nisīdati. Dutiyapadepi eseva nayo. Ajjhottharatīti avattharati.

198.Viniveṭhetvā vinimocetvāti gahitaṭṭhānato tassa hatthaṃ viniveṭhetvā ceva, mocetvā ca. Sesamettha uttānatthameva.

  1. Piṇḍapātikesu – mandattā momūhattāti neva samādānaṃ jānāti, na ānisaṃsaṃ; attano pana mandattā momūhattā aññāṇeneva piṇḍapātiko hoti. Pāpiccho icchāpakatoti piṇḍapātikassa me sato 『『ayaṃ piṇḍapātiko』』ti catupaccayasakkāraṃ karissanti. Lajjī, appicchotiādīhi ca guṇehi sambhāvessantīti. Evaṃ pāpikāya icchāya ṭhatvā tāya pāpicchāya abhibhūto hutvā piṇḍapātiko hoti. Ummādavasena piṇḍāya caranto pana ummādā cittavikkhepā piṇḍapātiko nāma hoti. Vaṇṇitanti idaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ nāma buddhehi ca buddhasāvakehi ca vaṇṇitaṃ pasatthanti piṇḍapātiko hoti. Appicchataṃyeva nissāyātiādīsu – 『『iti appiccho bhavissāmi, idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ appicchatāya saṃvattissati; 『iti santuṭṭho bhavissāmi idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ santuṭṭhiyā saṃvattissati』; 『iti kilese saṃlikhissāmi』, idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ kilesasallekhanatthāya saṃvattissatī』』ti piṇḍapātiko hoti. Idamatthitanti imāya kalyāṇāya paṭipattiyā atthikabhāvaṃ, iminā vā piṇḍapātamattena atthikabhāvaṃ. Yaṃ yaṃ laddhaṃ tena teneva yāpanabhāvaṃ nissāyāti attho. Aggoti jeṭṭhako. Sesāni tasseva vevacanāni.

Gavā khīranti gāvito khīraṃ nāma hoti, na vinā gāviyā. Khīramhā dadhītiādīsupi eseva nayo. Evamevanti yathā etesu pañcasu gorasesu sappimaṇḍo aggo; evamevaṃ imesu pañcasu piṇḍapātikesu yvāyaṃ appicchatādīni nissāya piṇḍapātiko hoti. Ayaṃ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Imesu pana pañcasu piṇḍapātikesu dveva janā piṇḍapātikā , tayo na piṇḍapātikā. Nāmamattena pana piṇḍapātikāti veditabbā. Khalupacchābhattikādīsupi eseva nayoti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā.

  1. Chakkaniddesavaṇṇanā

現在因為在佛陀的戰士生活中沒有什麼可做的,而在這個教法中要顯示這樣的五個人,因此引入這個比喻,所以他就這樣說。 在這裡,沉迷是指在錯誤的思維中感到沮喪,不再進入。無法維持修道是指無法保持修道生活。學習的無力是指顯示學習的無力。那個人說什麼呢?他問這個人有什麼可做的。美麗是指有美麗的外表。可見是指適合被看到的。令人愉悅是指通過視覺的愉悅使心安寧。最好的意思是最優秀的。外貌的光輝是指身體的美麗和肢體的端正。 施加是指施加壓力。談論是指說話。抬起是指用手打擊而大笑。講述是指講述關於抬起的事。 安坐是指控制並坐在身邊或單獨坐。第二句也是如此。抬起是指抬起。 通過壓制和釋放是指從被抓的位置壓制他的手並釋放。其餘的內容都是指前面提到的意思。 關於乞食者 - 因為懶惰而迷糊,所以他既不知道接受,也不知道利益;而他因為懶惰和迷糊而無知地成為乞食者。貪婪是指乞食者的貪婪,"這個乞食者"將會進行四種供養。羞愧、少欲等品德將會被考慮。因此,因貪婪而成為乞食者。因瘋狂而乞食,因瘋狂的心而成為乞食者。被稱為乞食者的意思是被佛陀和佛的弟子所稱讚。因少欲而成為乞食者,"我將會少欲,因少欲而得到乞食;我將會滿足,因滿足而得到乞食;我將會斷除煩惱,因斷除煩惱而得到乞食。"這就是乞食者。這個存在是指通過這種良好的修行而存在,或者僅僅因為乞食而存在。所獲得的東西就是依靠所獲得的東西而存在的意思。優越是指長者。其他的都是同樣的意義。 牛奶是指來自牛的牛奶,沒有牛就沒有牛奶。在牛奶和酸奶等方面也是同樣的道理。正如這樣,在這五種牛的乳汁中,牛奶是最優秀的;同樣,在這五種乞食者中,因少欲而成為乞食者是最優秀的、最尊貴的、最優越的、最優秀的、最卓越的。在這五種乞食者中只有兩個人是乞食者,三個人不是乞食者。僅僅是名稱而已,乞食者應當被理解。在其他方面如同樣的道理。 五種釋義的說明。 六種釋義的說明。

  1. Chakke – tatrāti tesu chasu puggalesu. Sammāsambuddho tena daṭṭhabboti so puggalo tena anācariyakena attanā uppāditena sabbaññutaññāṇena sabbaññubuddho daṭṭhabbo.

Paccekasambuddho tenātiādīsupi tena paccekasambodhiñāṇena so puggalo paccekasambuddho. Tena sāvakapāramīñāṇena te puggalā sāriputtamoggallānā. Tena dukkhassa antakaraṇena te puggalā avasesā arahanto. Tena itthattaṃ anāgamanena so puggalo anāgāmī. Tena itthattaṃ āgamanena te puggalā sotāpannasakadāgāmino daṭṭhabbāti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

  1. Sattakaniddesavaṇṇanā

以下是巴利文的完整直譯: 在這六種人中 - 在這裡。正等覺者應以此被看待,即此人以無師自悟的一切智智被看作遍知佛。 以及在其餘情況下,以此菩提智,此人被稱為獨覺佛。以此聲聞波羅蜜智,這些人如舍利弗、目犍連。以此斷苦的方式,這些人是其餘阿羅漢。以此不再來此世的方式,此人是不還者。以此再來此世的方式,這些人應被看作預流、一來者。 六種解釋的註釋。 七種解釋的註釋。

  1. Sattake – sakiṃ nimuggoti ekavāraṃ nimuggo. Ekantakāḷakehīti ekanteneva kāḷakehi natthikavādaahetukavādaakiriyavādasaṅkhātehi niyatamicchādiṭṭhidhammehi. Evaṃ puggaloti iminā kāraṇena puggalo ekavāraṃ nimuggo tathā nimuggova hoti. Etassa hi puna bhavato vuṭṭhānaṃ nāma natthīti vadanti. Makkhaligosālādayo viya heṭṭhā narakaggīnaṃyeva āhāro hoti.

Sāhu saddhā kusalesu dhammesūti kusaladhammesu saddhā nāma sādhuladdhikāti ummujjati. So tāvatakeneva kusalena ummujjati nāma. Sādhu hirītiādīsupi eseva nayo. Hāyatiyevāti caṅkavāre āsittaudakaṃ viya ekantena parihāyateva. Evaṃ puggaloti evaṃ sāhu saddhāti. Imesaṃ saddhādīnaṃ vasena ekavāraṃ ummujjitvā tesaṃ parihāniyā puna nimujjatiyeva, devadattādayo viya. Devadatto hi aṭṭha samāpattiyo, pañca ca abhiññāyo nibbattetvāpi puna buddhānaṃ paṭikaṇṭakatāya tehi guṇehi parihīno ruhiruppādakammaṃ saṅghabhedakammañca katvā kāyassa bhedā dutiyacittavārena niraye nibbatti. Kokāliko dve aggasāvake upavaditvā padumaniraye nibbatto.

Neva hāyati no vaḍḍhatīti appahonakakālepi na hāyati, pahonakakālepi na vaḍḍhati. Ubhayampi panetaṃ agārikenapi anagārikenapi dīpetabbaṃ. Ekacco hi agāriko appahonakakāle pakkhikabhattaṃ vā salākabhattaṃ vā vassāvāsikaṃ vā upanibandhāpeti. So pacchā pahonakakālepi pakkhikabhattādimattameva pavatteti. Anagārikopi ādimhi appahonakakāle uddesaṃ vā dhutaṅgaṃ vā gaṇhāti, medhābalavīriyasampattiyā pahonakakālepi tato uttariṃ na karoti. Evaṃ puggaloti evaṃ imāya saddhādīnaṃ ṭhitiyā puggalo ummujjitvā ṭhito nāma hoti.

Ummujjitvā vipassati viloketīti sotāpanno puggalo uṭṭhahitvā gamanamaggaṃ gantabbaṃ disaṃ vā āloketi nāma.

Ummujjitvāpataratīti sakadāgāmipuggalo kilesatanutāya uṭṭhahitvā gantabbadisābhimukho patarati nāma.

Patigādhappatto hotīti anāgāmipuggalo uṭṭhāya viloketvā pataritvā gantvā ekasmiṃ ṭhāne patiṭṭhāpatto nāma hoti, tiṭṭhati, na punāgacchati.

Tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhatīti sabbakilesoghaṃ taritvā paratīraṃ gantvā nibbānathale ṭhito nāma hoti. Ime pana satta puggalā udakopamena dīpitā.

Satta kira jaṅghavāṇijā addhānamaggapaṭipannā antarāmagge ekaṃ puṇṇanadiṃ pāpuṇiṃsu. Tesu paṭhamaṃ otiṇṇo udakabhīruko puriso otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjitvā puna uṭṭhātuṃ nāsakkhi, antoyeva macchakacchapabhakkho jāto. Dutiyo otiṇṇaṭṭhāne nimujjitvā sakiṃ uṭṭhahitvā puna nimuggo uṭṭhātuṃ nāsakkhi, antoyeva macchakacchapabhakkho jāto. Tatiyo nimujjitvā uṭṭhahi. So majjhe nadiyā ṭhatvā neva orato āgantuṃ, na parato gantuṃ asakkhi . Catuttho uṭṭhāya ṭhito uttaraṇatitthaṃ olokesi. Pañcamo otaraṇatitthaṃ oloketvā patari. Chaṭṭho taritvā pārimatīraṃ gantvā kaṭippamāṇe udake ṭhito. Sattamo pārimatīraṃ gantvā gandhacuṇṇādīhi nhātvā varavatthāni nivāsetvā surabhivilepanaṃ vilimpitvā nīluppalādīni piḷandhitvā nānālaṅkārapaṭimaṇḍito mahānagaraṃ pavisitvā pāsādavaramāruyha uttamabhojanaṃ bhuñji.

七種 - 他確實被一次性放下。完全黑暗者,即是說,完全黑暗者沒有因果法則、非因果法則、非行為法則等方面的確實見解。如此的人,因此被稱為一次性放下,確實被放下。因為他再也沒有從生死中復起,這樣的人說是沒有。就像摩卡利·戈薩拉等人,對地獄的火焰而言,他只是食物。 善信于善法者,善法中的信仰稱為善的獲得,故而他以此善法得以升起。如此,他僅憑此善法而升起。善的羞恥等方面也是如此。確實減少者,正如在懷疑之時,水被完全消失。如此的人,確實善信。由於這些信等的緣故,他一次性升起后,再次被放下,正如天神達等人。天神達確實有八種定,五種神通,雖然生起了,但由於佛陀的阻礙,他因這些功德而減少,做了破僧的行為,故而因身體的分離,第二意識而入地獄。可可利克因為貶低兩位大弟子而入蓮花地獄。 既不減少也不增加,即使在不多的時刻也不減少,即使在多的時刻也不增加。兩者都應在有家者和無家者中說明。某些有家者在不多的時刻會選擇飯食或缽食或雨季住處。然後他在多的時刻也只會做飯食等事。無家者在不多的時刻會選擇教義或修行,憑藉智慧、力量、勇氣,在多的時刻也不會做得更好。如此的人,確實如此,這樣的信等的堅持下,他升起後站立。 升起后觀察與觀看,即是說,預流者會站起后觀察應去的方向。 升起后輕鬆落下,即是說,迴流者因煩惱的微細而站起后,面向應去的方向輕鬆落下。 到達所持之處,即是說,不還者站起后觀察並輕鬆落下,來到一個地方安住,停留,不再返回。 越過一切煩惱而站立,即是說,渡過一切煩惱,來到涅槃的地方安住。這裡七種人以水為比喻。 七個確實是行商,沿著路途走入了一條善河。在他們中,第一個到達的水懼者,在到達的地方被放下,無法再站起,內心成爲了食魚的鱷魚。第二個在到達的地方被放下,自己站起后再次被放下,無法再站起,內心成爲了食魚的鱷魚。第三個被放下後站起。此人站在河中,無法向下遊走,也無法向上遊走。第四個站起后觀察北岸。第五個觀察下游后落下。第六個輕鬆渡過,來到對岸,站在淺水中。第七個渡過對岸后,洗浴、穿上華美的衣物,塗抹香料,佩戴藍蓮花等種種裝飾,進入裝飾華美的偉大城市,登上高樓享用美食。

Tattha satta jaṅghavāṇijā viya ime satta puggalā. Nadī viya vaṭṭaṃ. Paṭhamassa udakabhīrukassa purisassa otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjanaṃ viya micchādiṭṭhikassa vaṭṭe nimujjanaṃ. Ummujjitvā nimuggapuriso viya saddhādīnaṃ uppattimattakena ummujjitvā tesaṃ parihāniyā nimuggapuggalo. Majjhe nadiyā ṭhito viya saddhādīnaṃ ṭhitiyā ṭhitapuggalo. Uttaraṇatitthaṃ olokento viya gantabbamaggaṃ gantabbadisaṃ vā olokento sotāpanno. Pataritapuriso viya kilesatanutāya pataranto sakadāgāmī. Taritvā kaṭimatte udake ṭhitapuriso viya anāvattitadhammatāya ṭhito anāgāmī. Nhatvā pārimatīraṃ uttaritvā thale ṭhitapuriso viya cattāro oghe atikkamitvā nibbānathale ṭhito khīṇāsavabrāhmaṇo. Thale ṭhitapurisassa nagaraṃ pavisitvā pāsādavaraṃ āruyha uttamabhojanabhuñjanaṃ viya khīṇāsavassa nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā vītināmanaṃ veditabbaṃ. Ubhatobhāgavimuttādayo heṭṭhā pakāsitāyevāti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

  1. Aṭṭhakanavakaniddesāpi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā.

  2. Dasakaniddesavaṇṇanā

Tattha satta jaṅghavāṇijā viya ime satta puggalā. Nadī viya vaṭṭaṃ. Paṭhamassa udakabhīrukassa purisassa otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjanaṃ viya micchādiṭṭhikassa vaṭṭe nimujjanaṃ. Ummujjitvā nimuggapuriso viya saddhādīnaṃ uppattimattakena ummujjitvā tesaṃ parihāniyā nimuggapuggalo. Majjhe nadiyā ṭhito viya saddhādīnaṃ ṭhitiyā ṭhitapuggalo. Uttaraṇatitthaṃ olokento viya gantabbamaggaṃ gantabbadisaṃ vā olokento sotāpanno. Pataritapuriso viya kilesatanutāya pataranto sakadāgāmī. Taritvā kaṭimatte udake ṭhitapuriso viya anāvattitadhammatāya ṭhito anāgāmī. Nhatvā pārimatīraṃ uttaritvā thale ṭhitapuriso viya cattāro oghe atikkamitvā nibbānathale ṭhito khīṇāsavabrāhmaṇo. Thale ṭhitapurisassa nagaraṃ pavisitvā pāsādavaraṃ āruyha uttamabhojanabhuñjanaṃ viya khīṇāsavassa nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā vītināmanaṃ veditabbaṃ. Ubhatobhāgavimuttādayo heṭṭhā pakāsitāyevāti. 七種人如同行商,像河流般循環。第一個水懼者在到達的地方被放下,正如錯誤見解的輪迴被放下。升起后如同被放下的人,以信等的升起而放下,因而被放下的人。站在河中間的人如同信等的堅持而站立。觀察渡河的地方,或觀察應去的方向的預流者。輕鬆落下的人因煩惱的微細而輕鬆落下,正是迴流者。渡過淺水而站立的人因不再返回的法則而站立,不還者。洗浴后渡過對岸,站立在岸邊的人,超越四種流而站立在涅槃的地方,正是已斷流的聖者。站立於岸邊的人進入城市,登上高樓,享用美食,正是已斷流者的涅槃所依的果位,應當被理解為過渡的狀態。兩者皆是解脫者等在下方已被闡明。 七種解釋的註釋。 八種與九種的解釋也應依照上述所述理解。 十種解釋的註釋。

  1. Dasakaniddese – idhāti kāmāvacarabhūmiyaṃ. Kāmāvacarabhūmiyañhi sattakkhattuparamādīnaṃ kāmāvacarabhūmiyaññeva niṭṭhā hoti. Kāmāvacarattabhāveneva arahattappatti ca anupādisesanibbānappatti ca hotīti attho.

Idhavihāyāti idha kāmāvacare attabhāve vihāya suddhāvāsattabhāve ṭhitānaṃ niṭṭhā hotīti attho. Antarāparinibbāyiādayo hi idha anāgāmiphalaṃ patvā ito cutā suddhāvāsesu uppajjitvā tena attabhāvena arahattañceva anupādisesanibbānadhātuñca pāpuṇanti. Tena vuttaṃ – 『『imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā』』ti.

Dasakaniddesavaṇṇanā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Yaṃ ve puggalapaññattiṃ, loke appaṭipuggalo;

Nātisaṅkhepato satthā, desesi tidasālaye.

Tassā aṭṭhakathañceva, dīpabhāsāya saṅkhataṃ;

Āgamaṭṭhakathāyo ca, ogāhetvā asesato.

Suvibhatto asaṃkiṇṇo, yo yo attho yahiṃ yahiṃ;

Tato tato taṃ gahetvā, pahāya ativitthāraṃ.

Visuddhimagge yaṃ vuttaṃ, taṃ anādāya saṅkhatā;

Nātisaṅkhepavitthāra-nayenaṭṭhakathā ayaṃ.

Taṃ etaṃ sattamattehi, bhāṇavārehi tantiyā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, saṅkharontena yaṃ mayā.

Sampattaṃ kusalaṃ tena, saddhammaṃ sukhumaṃ sivaṃ;

Olokentu visuddhena, pāṇayo dhammacakkhunāti.

Puggalapaññatti-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Kathāvatthu-aṭṭhakathā

Nisinno devalokasmiṃ, devasaṅghapurakkhato;

Sadevakassa lokassa, satthā appaṭipuggalo.

Sabbapaññattikusalo, paññattiparidīpanaṃ;

Vatvā puggalapaññattiṃ, loke uttamapuggalo.

Yaṃ puggalakathādīnaṃ, kathānaṃ vatthubhāvato;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, saṅkhepena adesayī.

Mātikāṭhapaneneva , ṭhapitassa surālaye;

Tassa moggaliputtena, vibhattassa mahītale.

Idāni yasmā sampatto, atthasaṃvaṇṇanākkamo;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

Nidānakathā

Yamakapāṭihīrāvasānasmiñhi bhagavā tidasapure pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagantvā mātaraṃ kāyasakkhiṃ katvā devaparisāya abhidhammakathaṃ kathento dhammasaṅgaṇīvibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattippakaraṇāni desayitvā kathāvatthudesanāya vāre sampatte 『『anāgate mama sāvako mahāpañño moggaliputtatissatthero nāma uppannaṃ sāsanamalaṃ sodhetvā tatiyasaṅgītiṃ karonto bhikkhusaṅghassa majjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā imaṃ pakaraṇaṃ bhājessatī』』ti tassokāsaṃ karonto yā cesā puggalavāde tāva catūsu pañhesu dvinnaṃ pañcakānaṃ vasena aṭṭhamukhā vādayutti, taṃ ādiṃ katvā sabbakathāmaggesu asampuṇṇabhāṇavāramattāya tantiyā mātikaṃ ṭhapesi. Athāvasesaṃ abhidhammakathaṃ vitthāranayeneva kathetvā vutthavasso suvaṇṇarajatasopānamajjhe maṇimayena sopānena devalokato saṅkassanagare oruyha sattahitaṃ sampādento yāvatāyukaṃ ṭhatvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

十種解釋 - 這裡是欲界的領域。在欲界的領域中,至多有七次的欲界,便是圓滿。因欲界的性質,阿羅漢的成就以及無餘涅槃的成就都是如此。 「這裡離開」是指在此欲界的肉身中,離開后在清凈的住處中站立,達到圓滿。因為中間的斷滅者等,確實在此獲得不還果后,從此處死亡后,生於清凈的住處,憑藉此肉身,獲得阿羅漢果及無餘涅槃的法。正因如此說:「這些五者在這裡離開而圓滿。」 十種解釋的註釋。 結論 至此 - 確實是人物的定義,在世間少有的出衆者; 非簡略之法,師父在三千世界中講授。 對此的註釋,依照光明的語言; 經典的註釋,完整無缺地呈現。 清晰分明而不混亂,所說之法在何處; 從那裡抓住,從那裡放下,超越廣泛的闡述。 在清凈道中所說的,取其而不取; 非簡略或廣泛的方式,這注釋便是。 這七個字句,作為講述的基礎; 長久堅固的法,因其而生的。 善法的成就,因而獲得的正法; 清凈之人應當觀察,擁有法眼的人。 人物定義的註釋已完成。 禮敬那位具足威德的正等覺者。 在《阿毗達摩》經典中, 在《論述》註釋中, 坐在天界,圍繞著天眾; 在有天的世界中,師父是少有的出衆者。 他具足一切定義,闡明所有定義; 說到人物的定義,這位出衆者在世間。 關於人物及其相關的討論, 簡要地闡明了討論的主題。 如同建立目錄, 這由摩訶迦葉所分佈於世間。 現在因為達到,闡明意義的目的; 因此我將闡述,聽著專注的眾人。 引言 在雙重的靜默中, 佛陀在三千世界的底部, 在白色的石頭上,降雨而來, 與天眾一起,講述阿毗達摩的教義, 講述法的總集與細分, 講述人物定義的相關主題。 當時,佛陀說:「未來我的弟子, 偉大的智者摩訶迦葉,將會出現, 清除教法的污垢, 在僧團中坐著,將會講述五百部經, 並將五千部經彙總, 將會分配這個經典。」 因此,基於這些人物的定義, 在四個問題中,依據兩者的五個方面, 開始時便以此為基礎, 在所有討論的主題中, 因而建立了目錄。 隨後,餘下的阿毗達摩教義, 將以詳細的方式闡述, 在黃金與白銀的臺階之間, 從天界降下, 在世間停留, 直到無餘涅槃的法中, 圓滿地解脫。

Athassa mahākassapappamukho vasīgaṇo ajātasatturājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi. Tato vassasatassa accayena vajjiputtakā bhikkhū dasa vatthūni dīpayiṃsu. Tāni sutvā kākaṇḍakassa brāhmaṇassa putto yasatthero susunāgaputtaṃ kālāsokaṃ nāma rājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dvādasannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ antare sattatherasatāni uccinitvā tāni dasavatthūni madditvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi.

Tehi pana dhammasaṅgāhakattherehi niggahitā dasasahassā vajjiputtakā bhikkhū pakkhaṃ pariyesamānā attano anurūpaṃ dubbalapakkhaṃ labhitvā visuṃ mahāsaṅghikācariyakulaṃ nāma akaṃsu . Tato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – gokulikā ca ekabyohārikā ca. Gokulikanikāyato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – paṇṇattivādā ca bāhuliyā ca. Bahussutikātipi tesaṃyeva nāmaṃ. Tesaṃyeva antare cetiyavādā nāma apare ācariyavādā uppannā. Evaṃ mahāsaṅghikācariyakulato dutiye vassasate pañcācariyakulāni uppannāni. Tāni mahāsaṅghikehi saddhiṃ cha honti.

Tasmiṃyeva dutiye vassasate theravādato bhijjitvā dve ācariyavādā uppannā – mahisāsakā ca vajjiputtakā ca. Tattha vajjiputtakavādato bhijjitvā apare cattāro ācariyavādā uppannā – dhammuttariyā, bhadrayānikā, channāgārikā, samitiyāti. Puna tasmiṃyeva dutiye vassasate mahisāsakavādato bhijjitvā sabbatthivādā dhammaguttikāti dve ācariyavādā uppannā. Puna sabbatthivādakulato bhijjitvā kassapikā nāma jātā. Kassapikesu bhinnesu apare saṅkantikā nāma jātā. Saṅkantikesu bhinnesu suttavādā nāma jātāti theravādato bhijjitvā ime ekādasa ācariyavādā uppannā. Te theravādehi saddhiṃ dvādasa honti. Iti ime ca dvādasa, mahāsaṅghikānañca cha ācariyavādāti sabbeva aṭṭhārasa ācariyavādā dutiye vassasate uppannā. Aṭṭhārasa nikāyātipi, aṭṭhārasācariyakulānītipi etesaṃyeva nāmaṃ. Etesu pana sattarasa vādā bhinnakā, theravādo asambhinnakoti veditabbo. Vuttampi cetaṃ dīpavaṃse –

『『Nikkaḍḍhitā pāpabhikkhū, therehi vajjiputtakā;

Aññaṃ pakkhaṃ labhitvāna, adhammavādī bahū janā.

『『Dasasahassā samāgantvā, akaṃsu dhammasaṅgahaṃ;

Tasmāyaṃ dhammasaṅgīti, mahāsaṅgīti vuccati.

『『Mahāsaṅgītikā bhikkhū, vilomaṃ akaṃsu sāsane;

Bhinditvā mūlasaṅgahaṃ, aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ.

『『Aññatra saṅgahitā suttaṃ, aññatra akariṃsu te;

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, vinaye nikāyesu ca pañcasu.

『『Pariyāyadesitañcāpi, atho nippariyāyadesitaṃ;

Nītatthañceva neyyatthaṃ, ajānitvāna bhikkhavo.

『『Aññaṃ sandhāya bhaṇitaṃ, aññaṃ atthaṃ ṭhapayiṃsu te;

Byañjanacchāyāya te bhikkhū, bahuṃ atthaṃ vināsayuṃ.

『『Chaḍḍetvāna ekadesaṃ, suttaṃ vinayagambhīraṃ;

Patirūpaṃ suttaṃ vinayaṃ, tañca aññaṃ kariṃsu te.

『『Parivāraṃ atthuddhāraṃ, abhidhammaṃ chappakaraṇaṃ;

Paṭisambhidañca niddesaṃ, ekadesañca jātakaṃ.

『『Ettakaṃ vissajjitvāna, aññāni akariṃsu te;

Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca.

『『Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te;

Pubbaṅgamā bhinnavādā, mahāsaṅgītikārakā.

『『Tesañca anukārena, bhinnavādā bahū ahu;

Tato aparakālamhi, tasmiṃ bhedo ajāyatha.

隨後,以大迦葉為首的長老眾請阿阇世王作為助手,將法與律的要義結集。此後一百年,跋耆子比丘宣揚十事。聽聞此事後,耶舍長老(迦旃延婆羅門之子)請鬚鬚那伽之子迦羅阿育王作為助手,從十二萬比丘中選出七百位長老,壓制那十事,再次結集法與律的要義。 被那些結集法的長老們譴責的一萬跋耆子比丘尋求支援,找到適合自己的弱小派別,另外成立了大眾部師承。從此分裂出另外兩個師承 - 雞胤部和一說部。從雞胤部又分裂出兩個師承 - 說出世部和多聞部。多聞部也是他們的另一個名字。在他們當中又產生了另一個師承叫做制多山部。如此,在第二個一百年中,從大眾部產生了五個師承。加上大眾部共有六個。 同樣在第二個一百年中,從上座部分裂出兩個師承 - 犢子部和跋耆子部。其中從跋耆子部又分裂出四個師承 - 法上部、賢冑部、正量部和密林山部。又在第二個一百年中,從犢子部分裂出說一切有部和法護部兩個師承。又從說一切有部分裂出迦葉比部。迦葉比部分裂后又產生了正量部。正量部分裂后又產生了說轉部。如此從上座部分裂出這十一個師承。加上上座部共有十二個。這十二個加上大眾部的六個師承,總共十八個師承在第二個一百年中產生。十八部派、十八師承都是指這些。其中十七個是分裂的,只有上座部是未分裂的。這在《島史》中也有說: "被長老們驅逐的惡比丘跋耆子, 獲得另一派別支援,許多人成為非法說者。 一萬人聚集,進行法的結集, 因此這次法的結集被稱為大結集。 大結集的比丘們,在教法中做出相違背的事, 破壞根本結集,另外進行結集。 他們將經典結集在別處, 破壞了義理、法、律和五部。 他們不知道方便說和非方便說, 也不知道了義和不了義。 他們將為一義而說的解釋為另一義, 這些比丘以文字的影像毀壞了許多義理。 他們捨棄了一部分深奧的經律, 另外製作了相似的經律。 他們捨棄了義釋、六部阿毗達摩、 無礙解道、義釋和部分本生。 捨棄了這些后,他們另外製作, 改變了名稱、性別、資具和儀軌。 他們捨棄了原本的狀態,另外製作, 大結集的舉行者是分裂說的先驅。 效仿他們的分裂說者很多, 之後不久,在其中產生了分裂。

『『Gokulikā ekabyohāri, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Gokulikānaṃ dve bhedā, aparakālamhi jāyatha.

『『Bahussutikā ca paññatti, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Cetiyā ca punavādī, mahāsaṅgītibhedakā.

『『Pañcavādā ime sabbe, mahāsaṅgītimūlakā;

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ.

『『Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te;

Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca.

『『Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te;

Visuddhattheravādamhi, puna bhedo ajāyatha.

『『Mahisāsakā vajjiputtakā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Vajjiputtakavādamhi, catudhā bhedo ajāyatha.

『『Dhammuttarikā bhaddayānikā, channāgārikā ca samiti;

Mahisāsakānaṃ dve bhedā, aparakālamhi ajāyatha.

『『Sabbatthivādā dhammaguttā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Sabbatthivādānaṃ kassapikā, saṅkantikassapikena ca.

『『Saṅkantikānaṃ suttavādī, anupubbena bhijjatha;

Ime ekādasa vādā, sambhinnā theravādato.

『『Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ;

Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te.

『『Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca;

Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te.

『『Sattarasa bhinnavādā, ekavādo abhinnako;

Sabbevaṭṭhārasa honti, bhinnavādena te saha.

『『Nigrodhova mahārukkho, thera vādānamuttamo;

Anūnaṃ anadhikañca, kevalaṃ jinasāsanaṃ.

『『Santakā viya rukkhamhi, nibbattā vādasesakā;

Paṭhame vassasate natthi, dutiye vassasatantare;

Bhinnā sattarasa vādā, uppannā jinasāsane』』ti.

Aparāparaṃ pana hemavatikā, rājagirikā, siddhatthikā, pubbaseliyā, aparaseliyā, vājiriyāti aññepi cha ācariyavādā uppannā. Te idha anadhippetā. Purimakānaṃ pana aṭṭhārasannaṃ ācariyavādānaṃ vasena pavattamāne sāsane paṭiladdhasaddho asoko dhammarājā divase divase buddhapūjāya satasahassaṃ, dhammapūjāya satasahassaṃ, saṅghapūjāya satasahassaṃ, attano ācariyassa nigrodhattherassa satasahassaṃ, catūsu dvāresu bhesajjatthāya satasahassanti pañcasatasahassāni pariccajanto sāsane uḷāraṃ lābhasakkāraṃ pavattesi.

Titthiyā hatalābhasakkārā antamaso ghāsacchādanamattampi alabhantā lābhasakkāraṃ patthayamānā bhikkhūsu pabbajitvā sakāni sakāni diṭṭhigatāni – 『『ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana』』nti dīpenti. Pabbajjaṃ alabhamānāpi sayameva kese chinditvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā vihāresu vicarantā uposathakammādikaraṇakāle saṅghamajjhaṃ pavisanti. Te bhikkhusaṅghena dhammena vinayena satthusāsanena niggayhamānāpi dhammavinayānulomāya paṭipattiyā asaṇṭhahantā anekarūpaṃ sāsanassa abbudañca malañca kaṇṭakañca samuṭṭhāpenti. Keci aggiṃ paricaranti, keci pañcātape tapanti, keci ādiccaṃ anuparivattanti, keci 『『dhammañca vinayañca vobhindissāmā』』ti tathā tathā paggaṇhiṃsu. Tadā bhikkhusaṅgho na tehi saddhiṃ uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā akāsi. Asokārāme satta vassāni uposatho upacchijji.

"雞胤部和一說部,比丘們分裂為兩派; 雞胤部又分裂為兩派,在後來產生。 多聞部和施設部,比丘們分裂為兩派; 制多山部和重說部,是大眾部的分裂。 這五個說法都是,源於大眾部; 他們破壞了義理和法,以及部分結集。 他們捨棄了部分經典,另外製作; 改變了名稱、性別、資具和儀軌。 他們捨棄了原本的狀態,另外製作; 在清凈的上座部中,又產生了分裂。 化地部和跋耆子部,比丘們分裂為兩派; 在跋耆子部中,產生了四種分裂。 法上部、賢冑部、正量部和密林山部; 化地部又產生了兩種分裂。 說一切有部和法護部,比丘們分裂為兩派; 說一切有部中有迦葉比部,以及正量部。 正量部中有說轉部,逐漸分裂; 這十一種說法,都是從上座部分裂出來的。 他們破壞了義理和法,以及部分結集; 他們捨棄了部分經典,另外製作。 他們改變了名稱、性別、資具和儀軌; 他們捨棄了原本的狀態,另外製作。 十七種是分裂的說法,一種是未分裂的; 總共十八種,包括分裂的說法。 如同尼拘律陀大樹,上座部是最高的; 既不多也不少,正是佛陀的教法。 如同樹上的寄生植物,其他說法產生; 在第一個百年沒有,在第二個百年之間; 十七種說法分裂,在佛陀的教法中產生。" 此外,又產生了雪山部、王舍城部、悉達多部、東山部、西山部、金剛部等六個師承。這裡不考慮這些。在前面提到的十八個師承的教法流傳期間,獲得信仰的阿育法王每天為佛陀供養十萬,為法供養十萬,為僧團供養十萬,為自己的老師尼拘律陀長老供養十萬,在四個門口為藥品供養十萬,共五十萬,在教法中興起了巨大的利養和尊敬。 外道失去了利養和尊敬,連最基本的食物和衣服都得不到,渴望利養和尊敬,於是出家為比丘,宣揚自己的見解說:"這是法,這是律,這是導師的教導。"即使沒有得到出家,也自己剃髮穿上袈裟,在寺院中游蕩,在布薩等儀式時進入僧團中。即使被比丘僧團以法、律、導師的教導譴責,他們也不遵循法律的修行,引起教法中多種混亂、污穢和障礙。有些人供奉火,有些人修五熱苦行,有些人追隨太陽,有些人說"我們要破壞法和律",如此這般地努力。當時比丘僧團不與他們一起舉行布薩或自恣。在阿育王寺,布薩中斷了七年。

Rājā 『『āṇāya kāressāmī』』ti vāyamantopi kāretuṃ nāsakkhi, aññadatthu duggahitagāhinā bālena amaccena anekesu bhikkhūsu jīvitā voropitesu vippaṭisārī ahosi. So tañca vippaṭisāraṃ tañca sāsane uppannaṃ abbudaṃ vūpasametukāmo 『『ko nu kho imasmiṃ atthe paṭibalo』』ti saṅghaṃ pucchitvā 『『moggaliputtatissatthero, mahārājā』』ti sutvā saṅghassa vacanena ahogaṅgāpabbatato theraṃ pakkosāpetvā iddhipāṭihāriyadassanena therassa ānubhāve nibbicikiccho attano kukkuccaṃ pucchitvā vippaṭisāraṃ vūpasamesi. Theropi taṃ rājuyyāneyeva vasanto satta divasāni samayaṃ uggaṇhāpesi. So uggahitasamayo sattame divase asokārāme bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvā sāṇipākārantare nisinno ekaladdhike ekaladdhike bhikkhū ekato ekato kāretvā ekamekaṃ bhikkhusamūhaṃ pakkosāpetvā pucchi – 『『bhante, kiṃvādī sammāsambuddho』』ti? Tato sassatavādino – 『『sassatavādī』』ti āhaṃsu. Ekaccasassatikā, antānantikā, amarāvikkhepikā, adhiccasamuppannikā, saññīvādā, asaññīvādā, nevasaññīnāsaññīvādā, ucchedavādā, diṭṭhadhammanibbānavādā – 『『diṭṭhadhammanibbānavādī』』ti āhaṃsu. Rājā paṭhamameva samayassa uggahitattā nayime bhikkhū aññatitthiyā imeti ñatvā tesaṃ setakāni vatthāni datvā uppabbājesi. Te sabbepi saṭṭhisahassā ahesuṃ.

Athaññe bhikkhū pakkosāpetvā pucchi – 『『kiṃvādī, bhante, sammāsambuddho』』ti? 『『Vibhajjavādī, mahārājā』』ti. Evaṃ vutte rājā theraṃ pucchi – 『『vibhajjavādī, bhante, sammāsambuddho』』ti? 『『Āma, mahārājā』』ti. Tato rājā 『suddhaṃ dāni, bhante, sāsanaṃ, karotu bhikkhusaṅgho uposatha』nti ārakkhaṃ datvā nagaraṃ pāvisi. Samaggo saṅgho sannipatitvā uposathaṃ akāsi. Tasmiṃ sannipāte saṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ. Tasmiṃ samāgame moggaliputtatissatthero yāni ca tadā uppannāni vatthūni, yāni ca āyatiṃ uppajjissanti, sabbesampi tesaṃ paṭibāhanatthaṃ satthārā dinnanayavaseneva tathāgatena ṭhapitamātikaṃ vibhajanto sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ āharitvā imaṃ parappavādamathanaṃ āyatilakkhaṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ abhāsi.

Tato saṭṭhisatasahassasaṅkhyesu bhikkhū uccinitvā tipiṭakapariyattidharānaṃ pabhinnapaṭisambhidānaṃ bhikkhūnaṃ sahassamekaṃ gahetvā yathā mahākassapatthero ca yasatthero ca dhammañca vinayañca saṅgāyiṃsu; evameva saṅgāyanto sāsanamalaṃ visodhetvā tatiyasaṅgītiṃ akāsi. Tattha abhidhammaṃ saṅgāyanto imaṃ yathābhāsitaṃ pakaraṇaṃ saṅgahaṃ āropesi. Tena vuttaṃ –

『『Yaṃ puggalakathādīnaṃ, kathānaṃ vatthubhāvato;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, saṅkhepena adesayī.

『『Mātikāṭhapaneneva, ṭhapitassa surālaye;

Tassa moggaliputtena, vibhattassa mahītale.

『『Idāni yasmā sampatto, atthasaṃvaṇṇanākkamo;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitā』』ti.

Nidānakathā niṭṭhitā.

Mahāvaggo

  1. Puggalakathā

  2. Suddhasaccikaṭṭho

  3. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

國王說"我要以王命強制執行",但儘管努力也無法執行,反而因為愚蠢大臣的錯誤理解,導致許多比丘喪生,感到後悔。他爲了平息這種後悔和教法中出現的混亂,詢問僧團"誰有能力處理這件事",聽到"大王,是目犍連子帝須長老",於是按照僧團的話從阿呼江山請來長老,看到神通奇蹟后對長老的威力不再懷疑,詢問自己的疑慮並平息了後悔。長老在王苑住了七天,教導他正確的觀點。他學習了正確觀點后,第七天在阿育王寺召集比丘僧團,用布幕圍起來,坐在布幕內,讓持相同見解的比丘聚在一起,一個一個地召集比丘群體詢問:"尊者,正等覺者持什麼見解?"於是常見論者說"持常見論",一分常論者、邊無邊論者、詭辯論者、偶然論者、有想論者、無想論者、非有想非無想論者、斷滅論者、現法涅槃論者說"持現法涅槃論"。國王因為之前已經學習了正確觀點,知道這些不是比丘而是外道,給了他們白衣后驅逐出去。他們總共有六萬人。 然後召集其他比丘詢問:"尊者,正等覺者持什麼見解?""大王,是分別論者。"國王聽到這個回答后問長老:"尊者,正等覺者是分別論者嗎?""是的,大王。"於是國王說"尊者,現在教法清凈了,讓比丘僧團舉行布薩吧",安排好警衛后回到城裡。和合的僧團聚集后舉行了布薩。在那次集會中有六十萬比丘。在那次集會上,目犍連子帝須長老爲了駁斥當時已經出現和將來會出現的所有爭論,按照導師給予的方法,依照如來建立的綱要,分別闡述自己的觀點五百經,他方的觀點五百經,共一千經,宣說了這部駁斥他方觀點、具有未來特徵的《論事》。 然後從六十萬比丘中選出精通三藏、獲得無礙解的一千位比丘,如同大迦葉長老和耶舍長老結集法和律一樣,結集並凈化教法,舉行了第三次結集。在結集阿毗達摩時,將這部如實宣說的論典納入結集。因此說: "關於人等話題,作為討論的基礎; 簡要地教導了,這部《論事》論典。 通過建立綱要,在天界中建立; 由目犍連子,在人間中分別。 現在因為到達,解釋意義的時候; 所以我將解釋,你們專注地聽。" 引言結束。 大品 人論 純粹的真實義 順逆解釋

  1. Tattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti ayaṃ pucchā. Āmantāti ayaṃ paṭijānanā. Kassa panāyaṃ pucchā, kassa paṭijānanāti? Asukassāti na vattabbā. Bhagavatā hi imasmiṃ pakaraṇe nānappakārānaṃ laddhīnaṃ visodhanatthaṃ tantivasena mātikā ṭhapitā. Sā therena satthārā dinnanaye ṭhatvā tantivasena vibhattā. Na hi thero yattakā ettha vādamaggā dassitā, tattakehi vādīhi saddhiṃ vādena viggāhikakathaṃ kathesi. Evaṃ santepi pana tāsaṃ tāsaṃ kathānaṃ atthassa sukhāvadhāraṇatthaṃ sakavādīpucchā, paravādīpucchā, sakavādīpaṭiññā, paravādīpaṭiññāti evaṃ vibhāgaṃ dassetvāva atthavaṇṇanaṃ karissāma.

Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti hi ayaṃ sakavādīpucchā. Tāya 『『ye atthi puggaloti evaṃladdhikā puggalavādino, te evaṃ pucchitabbā』』ti dīpeti. Ke pana puggalavādinoti? Sāsane vajjiputtakā ceva samitiyā ca bahiddhā ca bahū aññatitthiyā. Tattha puggaloti attā, satto jīvo. Upalabbhatīti paññāya upagantvā labbhati, ñāyatīti attho. Saccikaṭṭhaparamatthenāti ettha saccikaṭṭhoti māyāmarīciādayo viya abhūtākārena aggahetabbo bhūtaṭṭho. Paramatthoti anussavādivasena aggahetabbo uttamattho. Ubhayenāpi yo parato 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhatī』』tiādinā khandhāyatanadhātuindriyavasena sattapaññāsavidho dhammappabhedo dassito . Yathā so bhūtena sabhāvaṭṭhena upalabbhati, evaṃ tava puggalo upalabbhatīti pucchati. Paravādī āmantāti paṭijānāti. Paṭijānanañhi katthaci 『『āma, bhante』』ti āgacchati, katthaci 『『āmo』』ti paṭijānanaṃ āgacchati. Idha pana 『『āmantā』』ti āgataṃ. Tatrāyaṃ adhippāyo – so hi yaṃ taṃ parato vuttaṃ bhagavatā – 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti suttaṃ āgataṃ, taṃ gahetvā yasmā pana bhagavā saccavādī na visaṃvādanapurekkhāro vācaṃ bhāsati, nāpi anussavādivasena dhammaṃ deseti, sadevakaṃ pana lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti, tasmā yo tena vutto 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti, so saccikaṭṭhaparamattheneva atthīti laddhiṃ gahetvā 『『āmantā』』ti paṭijānāti.

Athassa tādisassa lesavacanassa chalavādassa okāsaṃ adadamāno sakavādī yo saccikaṭṭhotiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yvāyaṃ parato 『『sappaccayo appaccayo, saṅkhato asaṅkhato, sassato, asassato sanimitto animitto』』ti evaṃ paridīpito rūpādisattapaññāsavidho dhammappabhedo āgato; na sammutisaccavasena, nāpi anussavādivasena gahetabbo. Attano pana bhūtatāya eva saccikaṭṭho, attapaccakkhatāya ca paramattho. Taṃ sandhāyāha – 『『yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti.

Tatoti karaṇavacanametaṃ, tasmā tena saccikaṭṭhaparamatthena so puggalo upalabbhatīti ayamettha attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ruppanādibhedena vā sappaccayādibhedena vā ākārena yo saccikaṭṭhaparamattho upalabbhati, kiṃ te puggalopi tenākārena upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbeti avajānanā paravādissa. So hi tathārūpaṃ puggalaṃ anicchanto avajānāti. Tatrāyaṃ padacchedo – 『na hi evaṃ vattabbe』ti, na hi evantipi vaṭṭati. Dvinnampi evaṃ na vattabboti attho.

在這裡,"人是否以真實義和勝義可得"是問題。"是的"是承認。但這是誰的問題,誰的承認?不能說是某某人的。因為世尊在這部論典中爲了凈化各種見解,依據聖典建立了綱要。長老依據導師給予的方法,按照聖典分別闡述。長老並沒有與這裡所顯示的所有論點的持有者進行辯論。即便如此,爲了容易理解這些討論的意義,我們將通過顯示自方問、他方問、自方承認、他方承認等分類來進行解釋。 "人是否以真實義和勝義可得"是自方問。這表明"應該這樣詢問那些認為'人存在'的人論者"。誰是人論者?在教內是跋耆子部和正量部,在教外是許多外道。其中,"人"是指自我、有情、生命。"可得"是指通過智慧接近而獲得,意思是被了知。"真實義和勝義"中,"真實義"是指不應該像幻影海市蜃樓等那樣以虛假的方式把握的真實義。"勝義"是指不應該通過傳聞等方式把握的最高義。兩者都是指後面所說的"人以真實義和勝義可得,色也可得"等,通過蘊處界根等五十七種法的區分所顯示的。就像那些法以真實的自性可得一樣,你的人也可得嗎?這樣詢問。他方承認說"是的"。承認有時表示為"是的,尊者",有時表示為"是"。這裡表示為"是的"。這裡的意思是 - 他抓住了後面所說的世尊的經文"有為自利而修行的人",因為世尊是真實語者,不會說欺騙的話,也不會通過傳聞等方式說法,而是通過自己的證知向包括天界在內的世界宣說,所以他認為世尊所說的"有為自利而修行的人"是以真實義和勝義存在的,因此承認說"是的"。 然後自方不給予這種片面言論和詭辯的機會,說"凡是真實義"等。這裡的意思是 - 後面所說的"有因無因,有為無為,常無常,有相無相"等,通過色等五十七種法的區分所顯示的,不應該通過世俗諦的方式把握,也不應該通過傳聞等方式把握。而是因為自身的真實性而是真實義,因為自身的直接性而是勝義。針對這一點說:"凡是真實義和勝義,人以此真實義和勝義可得嗎?" "以此"是工具格,意思是以那個真實義和勝義,人可得嗎?這裡的意思是 - 通過變壞等差別或有因等差別的形式,凡是以真實義和勝義可得的,你的人也以那種形式可得嗎?他方否認說"不應該這樣說"。他不接受那樣的人,所以否認。這裡的詞分析是"不應該這樣說",也可以說"不是這樣"。兩者的意思都是不應該這樣說。

Ājānāhi niggahanti sakavādivacanaṃ. Yasmā te purimāya vattabbapaṭiññāya pacchimā navattabbapaṭiññā, pacchimāya ca purimā na sandhiyati, tasmāpi niggahaṃ patto. Taṃ niggahaṃ dosaṃ aparādhaṃ sampaṭicchāhīti attho. Evaṃ niggahaṃ ājānāpetvā idāni taṃ ṭhapanāya ceva anulomapaṭilomato pāpanāropanānañca vasena pākaṭaṃ karonto hañci puggalotiādimāha. Tattha hañci puggalo upalabbhatīti yadi puggalo upalabbhati, sace puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti attho. Ayaṃ tāva paravādīpakkhassa ṭhapanato niggahapāpanāropanānaṃ lakkhaṇabhūtā anulomaṭhapanā nāma. Tena vata retiādi anulomapakkhe niggahassa pāpitattā anulomapāpanā nāma. Tattha tenāti kāraṇavacanaṃ. Vatāti okappanavacanaṃ. Reti āmantanavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – tena, re vattabbe vata, re hambho, bhadramukha, tena kāraṇena vattabboyevāti. Yaṃ tattha vadesītiādi anulomapakkhe niggahassa āropitattā anulomaropanā nāma. Yaṃ tassa pariyosāne micchātipadaṃ tassa purato idaṃ te』ti āharitabbaṃ. Idaṃ te micchāti ayañhettha attho. Parato ca pāḷiyaṃ etaṃ āgatameva.

No ce pana vattabbetiādi 『『na hevaṃ vattabbe』』ti paṭikkhittapakkhassa ṭhapitattā paṭilomato niggahapāpanāropanānaṃ lakkhaṇabhūtā paṭilomaṭhapanā nāma. No ca vata retiādi paṭilomapakkhe niggahassa pāpitattā paṭilomapāpanā nāma. Puna yaṃ tattha vadesītiādi paṭilomapakkhe niggahassa āropitattā paṭilomaropanā nāma. Idhāpi pariyosāne micchātipadassa purato idaṃ teti āharitabbameva. Paratopi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo.

Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya saṅkhepattho – yadi puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata bho so upalabbhatīti vattabbo. Yaṃ pana tattha vadesi 『『vattabbo kho purimapañhe 『saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhatī』ti, no ca vattabbo dutiyapañhe 『tato so puggalo upalabbhatī』』』ti, idaṃ te micchāti evaṃ tāva anulomato ṭhapanāpāpanāropanā honti. Atha na vattabbo dutiyapañhe 『『tato so upalabbhatī』』ti, purimapañhepi na vattabbova. Yaṃ panettha vadesi 『『vattabbo kho purimapañhe 『saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhatī』ti, no ca vattabbo dutiyapañhe 『tato so puggalo upalabbhatī』』』ti, idaṃ te micchāti evaṃ paṭilomato ṭhapanāpāpanāropanā honti. Evametaṃ niggahassa ca anulomapaṭilomato catunnaṃ pāpanāropanānañca vuttattā upalabbhatītiādikaṃ anulomapañcakaṃ nāma. Ettha ca kiñcāpi anulomato pāpanāropanāhi eko, paṭilomato pāpanāropanāhi ekoti dve niggahā katā. 『Ājānāhi niggaha』nti etasseva panettha puggalo upalabbhatīti paṭhamaṃ vādaṃ nissāya paṭhamassa niggahassa dvīhākārehi āropitattā ekovāyaṃ niggahoti paṭhamo niggaho.

理解譴責 - 這是自方的話。因為你先前應該承認的後來卻說不應該承認,後面的與前面的不一致,所以你受到譴責。接受這個譴責、過失、錯誤的意思。這樣使他理解譴責后,現在爲了通過建立、順逆推論、導出和歸結使之明顯,說"如果人"等。其中,"如果人可得"是指如果人以真實義和勝義可得,假如人以真實義和勝義可得的意思。這首先是他方立場的建立,是譴責導出歸結的特徵,稱為順推建立。"因此"等是在順推方面導出譴責,稱為順推導出。其中,"因此"是原因詞,"確實"是確定詞,"喂"是呼喚詞。這裡的意思是 - 因此,喂,確實應該說,喂朋友,善者,因為這個原因應該說。"你在那裡所說"等是在順推方面歸結譴責,稱為順推歸結。在其結尾的"錯誤"一詞前應該加上"這是你的"。"這是你的錯誤"就是這裡的意思。後面的經文中也是這樣出現的。 "但如果不應該說"等是對"不應該這樣說"的否定立場的建立,是逆推譴責導出歸結的特徵,稱為逆推建立。"但確實不"等是在逆推方面導出譴責,稱為逆推導出。再次"你在那裡所說"等是在逆推方面歸結譴責,稱為逆推歸結。這裡在結尾的"錯誤"一詞前也應該加上"這是你的"。後面類似的地方也是這樣。 這裡從開始的簡要意思是 - 如果人以真實義和勝義可得,那麼朋友,應該說他可得。但你在那裡說"在前一問題中應該說'以真實義和勝義可得',但在第二個問題中不應該說'因此人可得'",這是你的錯誤。這樣首先是順推的建立、導出和歸結。那麼如果在第二個問題中不應該說"因此他可得",在前一問題中也不應該說。但你在這裡說"在前一問題中應該說'以真實義和勝義可得',但在第二個問題中不應該說'因此人可得'",這是你的錯誤。這樣是逆推的建立、導出和歸結。因為這樣說了譴責和順逆四種導出歸結,所以稱為"可得"等順推五法。雖然這裡通過順推的導出歸結做了一個譴責,通過逆推的導出歸結做了一個譴責,共兩個譴責。但這裡依據"人可得"的第一個論點,通過兩種方式歸結第一個譴責,所以這是一個譴責,是第一個譴責。

  1. Idāni paccanīkanayo hoti. Tattha pucchā paravādissa. So hi 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti gahitattā 『『nupalabbhatī』』ti asampaṭicchanto evaṃ pucchati. Sakavādī yathā rūpādidhammā upalabbhanti, evaṃ anupalabbhanīyato āmantāti paṭijānāti. Puna itaro attanā adhippetaṃ saccikaṭṭhaṃyeva sandhāya yo saccikaṭṭhotiādimāha. Sammutisaccaparamatthasaccāni vā ekato katvāpi evamāha. Sakavādī 『puggalo』ti upādāpaññattisabbhāvatopi dvinnaṃ saccānaṃ ekato katvā pucchitattāpi na hevanti paṭikkhipati.

Idāni kiñcāpi tena paṭhamaṃ paramatthasaccavasena nupalabbhanīyatā sampaṭicchitā, pacchā sammutisaccavasena vomissakavasena vā paṭikkhittā. Paravādī pana 『nupalabbhatī』ti vacanasāmaññamattaṃ chalavādaṃ nissāya yaṃ tayā paṭhamaṃ paṭiññātaṃ, taṃ pacchā paṭikkhittanti bhaṇḍanassa paṭibhaṇḍanaṃ viya attano katassa niggahakammassa paṭikammaṃ karonto ājānāhi paṭikammanti āha. Idāni yathāssa anulomapañcake sakavādinā vādaṭṭhapanaṃ katvā anulomapaṭilomato pāpanāropanāhi niggaho pākaṭo kato, evaṃ paṭikammaṃ pākaṭaṃ karonto hañci puggalotiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttanayeneva atthato veditabbaṃ. Yasmā panettha ṭhapanā nāma paravādīpakkhassa ṭhapanato 『『ayaṃ tava doso』』ti dassetuṃ ṭhapanamattameva hoti, na niggahassa vā paṭikammassa vā pākaṭabhāvakaraṇaṃ, pāpanāropanāhi panassa pākaṭakaraṇaṃ hoti. Tasmā idaṃ anulomapaṭilomato pāpanāropanānaṃ vasena catūhākārehi. Paṭikammassa katattā paṭikammacatukkaṃ nāmāti ekaṃ catukkaṃ veditabbaṃ.

  1. Evaṃ paṭikammaṃ katvā idāni yvāssa anulomapañcake sakavādinā niggaho kato, tassa tameva chalavādaṃ nissāya dukkaṭabhāvaṃ dassento tvañce pana maññasītiādimāha. Tattha tvaṃ ce pana maññasīti yadi tvaṃ maññasi. Vattabbe khoti idaṃ paccanīke āmantāti paṭiññaṃ sandhāya vuttaṃ . No ca vattabbeti idaṃ pana na hevāti avajānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tena tava tatthāti tena kāraṇena tvaṃyeva tasmiṃ nupalabbhatīti pakkhe – 『『hevaṃ paṭijānantanti āmantā』』ti evaṃ paṭijānanto. Hevaṃ niggahetabbeti puna na hevāti avajānanto evaṃ niggahetabbo. Atha taṃ niggaṇhāmāti athevaṃ niggahārahaṃ taṃ niggaṇhāma. Suniggahito ca hosīti sakena matena niggahitattā suniggahito ca bhavasi.

Evamassa niggahetabbabhāvaṃ dassetvā idāni taṃ niggaṇhanto hañcītiādimāha. Tattha ṭhapanāpāpanāropanā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Pariyosāne pana idaṃ te micchāti idaṃ tava vacanaṃ micchā hotīti attho. Idaṃ chalavādena catūhi ākārehi niggahassa katattā niggahacatukkaṃ nāma.

現在是對立的論點。這裡的問題是他方的。因為他認為"有為自利而修行的人"被接受,所以他不承認"不可得"而這樣詢問。自方認為如色等法可得,因此因不可得而稱為"不可得"。再者,另一方是指自己所指的真實義。真實義和世俗義可以合併地說。自方以"人"為指稱,包括依賴和存在的所有事物,因此即使合併兩種真實義也不成立。 現在雖然因第一點真實義的不可得被接受,後來因世俗義的不可得或不成立而被否定。而他方則因"不可得"的言辭,僅僅是依賴於詭辯而否定了你所第一點的承認,像是對自己所做的譴責進行反駁。因此,像這樣以順推的五法建立自方論點,因而使譴責明顯。這樣反駁的過程也應當被理解。因為這裡的建立是爲了顯示"這是你的錯誤",而不是爲了譴責或反駁的明顯性,而是通過導出和歸結使之明顯。因此,這裡通過順推和逆推的導出歸結有四種方式。因反駁的原因,反駁的四法應當被理解為一個四法。 如此進行反駁后,現在是自方通過順推的五法建立的譴責,顯示出其依賴於詭辯的錯誤。這裡說"如果你認為"等,若你認為。此處"可得"是指對立的承認。若不應說"不可得"則是指對否定的理解。因此,"因此你在那不可得"是指因這個原因你在那不可得。基於這一點,"確實如此"是指承認。若你認為"確實如此",再者是指不應否定的理解,這樣就應當被譴責。然後,"我將譴責他"是指我將對他進行譴責。因為你因自己的理解被譴責,所以你將被善加譴責。 通過顯示他應被譴責的狀態,現在是對他進行譴責。這裡的建立和歸結應當如前所述理解。在結尾處,"這是你的錯誤"是指你的言辭是錯誤的。這是通過詭辯的四種方式進行譴責所造成的,因此稱為譴責的四法。

  1. Evaṃ niggahaṃ katvāpi idāni 『『yadi ayaṃ mayā tava matena kato niggaho dunniggaho, yo mama tayā heṭṭhā anulomapañcake kato niggaho, sopi dunniggaho』』ti dassento ese ce dunniggahitetiādimāha. Tattha ese ce dunniggahiteti eso ce tava vādo mayā dunniggahito. Atha vā eso ce tava mayā kato niggaho dunniggaho. Hevamevaṃ tattha dakkhāti tatthāpi tayā mama heṭṭhā kate niggahe evamevaṃ passa. Idāni yvāssa heṭṭhā sakavādinā niggaho kato, taṃ 『『vattabbe kho』』tiādivacanena dassetvā puna taṃ niggahaṃ aniggahabhāvaṃ upanento no ca mayaṃ tayātiādimāha. Tattha no ca mayaṃ tayā tattha hetāya paṭiññāyātiādīsu ayamattho – yasmā so tayā mama kato niggaho dunniggaho, tasmā mayaṃ tayā tattha anulomapañcake āmantāti etāya paṭiññāya evaṃ paṭijānantā puna na hevāti paṭikkhepe katepi 『『ājānāhi niggaha』』nti evaṃ na niggahetabboyeva. Evaṃ aniggahetabbampi maṃ niggaṇhāsi, īdisena pana niggahena dunniggahitā mayaṃ homa.

Idāni yaṃ niggahaṃ sandhāya 『『dunniggahitā ca homā』』ti avoca, taṃ dassetuṃ hañci puggalo…pe… idaṃ te micchātiāha. Evamidaṃ anulomapaṭilomato catūhi pāpanāropanāhi niggahassa upanītattā upanayanacatukkaṃ nāma hoti.

  1. Idāni 『『na hevaṃ niggahetabbe』』tiādikaṃ niggamanacatukkaṃ nāma hoti. Tattha na hevaṃ niggahetabbeti yathāhaṃ tayā niggahito, na hi evaṃ niggahetabbo. Etassa hi niggahassa dunniggahabhāvo mayā sādhito. Tena hīti tena kāraṇena, yasmā esa niggaho dunniggaho, tasmā yaṃ maṃ niggaṇhāsi hañci puggalo…pe… idaṃ te micchāti, idaṃ niggaṇhanaṃ tava micchāti attho. Tena hi ye kate niggaheti yena kāraṇena idaṃ micchā, tena kāraṇena yo tayā niggaho kato, so dukkaṭo. Yaṃ mayā paṭikammaṃ kataṃ, tadeva sukataṃ. Yāpi cesā paṭikammacatukkādivasena kathāmaggasampaṭipādanā katā, sāpi sukatā. Evametaṃ puggalo upalabbhatītiādikassa anulomapañcakassa nupalabbhatītiādikānaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānaṃ vasena anulomapaccanīkapañcakaṃ nāma niddiṭṭhanti veditabbaṃ. Ettāvatā sakavādino pubbapakkhe sati paravādino vacanasāmaññamattena chalavādena jayo hoti.

  2. Paccanīkānulomavaṇṇanā

  3. Idāni yathā paravādino pubbapakkhe sati sakavādino dhammeneva tathena sujayo hoti, tathā vāduppattiṃ dassetuṃ puggalo nupalabbhatīti paccanīkānulomapañcakaṃ āraddhaṃ. Tattha paccanīke pucchā paravādissa, rūpādibhedaṃ saccikaṭṭhaparamatthaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Suddhasammutisaccaṃ vā paramatthamissakaṃ vā sammutisaccaṃ sandhāya yo saccikaṭṭhoti puna anuyogo paravādissa, sammutivasena nupalabbhatīti navattabbattā missakavasena vā anuyogassa saṃkiṇṇattā na hevanti paṭikkhepo sakavādissa. Paṭiññātaṃ paṭikkhipatīti vacanasāmaññamattena ājānāhi niggahantiādivacanaṃ paravādissa. Evamayaṃ puggalo nupalabbhatīti dutiyavādaṃ nissāya dutiyo niggaho hotīti veditabbo. Evaṃ tena chalena niggaho āropito.

7-

這樣進行譴責后,現在爲了顯示"如果我對你的觀點所做的這個譴責是錯誤的,那麼你先前在順推五法中對我所做的譴責也是錯誤的",說"如果這是錯誤譴責"等。其中,"如果這是錯誤譴責"是指如果你的這個論點被我錯誤地譴責。或者,如果我對你所做的這個譴責是錯誤的。"在那裡也應該這樣看"是指在你先前對我所做的譴責中也應該這樣看。現在他顯示了先前自方對他所做的譴責,用"應該說"等話語,然後引出那個譴責不是譴責,說"我們不是被你"等。其中,"我們不是被你在那裡以這個承認"等的意思是 - 因為你對我所做的那個譴責是錯誤的,所以我們在那順推五法中以"是的"這個承認如此承認,即使後來否定說"不是這樣",也不應該說"理解譴責"而這樣譴責。你這樣譴責了不應該被譴責的我,但是通過這樣的譴責我們是被錯誤譴責的。 現在爲了顯示他所說的"我們是被錯誤譴責的"所指的譴責,說"如果人...這是你的錯誤"。這樣通過順逆四種導出歸結引出譴責,稱為引導四法。 現在"不應該這樣譴責"等稱為結論四法。其中,"不應該這樣譴責"是指我不應該像你譴責我那樣被譴責。因為這個譴責的錯誤性已經被我證明了。"因此"是指因為這個原因,因為這個譴責是錯誤的,所以你譴責我說"如果人...這是你的錯誤",這個譴責是你的錯誤。"因此所做的譴責"是指因為這個原因這是錯誤的,所以你所做的譴責是錯誤的。我所做的反駁是正確的。這種通過反駁四法等方式進行的討論過程也是正確的。這樣應該理解,通過"人可得"等順推五法和"不可得"等反駁、譴責、引導、結論四法,稱為順逆五法。到此為止,在自方的前提下,他方通過言辭的相似性進行詭辯而獲勝。 對立順推解釋 現在爲了顯示在他方的前提下,自方如何通過法和真理正確地獲勝,開始了"人不可得"的對立順推五法。其中,對立中的問題是他方的,針對色等差別的真實義和勝義的承認是自方的。針對純粹的世俗諦或混合勝義的世俗諦的"凡是真實義"的再次詢問是他方的,因為從世俗的角度不可得不應該說,或者因為混合的詢問是混亂的,所以"不是這樣"的否定是自方的。"否定了承認"等言辭是他方基於言辭的相似性而說的。這樣應該理解,這是依據"人不可得"的第二個論點而產生的第二個譴責。這樣他通過詭辯而歸結出譴責。 7-

  1. Idāni dhammena samena attano vāde jayaṃ dassetuṃ anulomanaye pucchā sakavādissa, attano laddhiṃ nissāya paṭiññā paravādissa. Laddhiyā okāsaṃ adatvā paramatthavasena puna anuyogo sakavādissa, paramatthavasena puggalassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Tato paraṃ dhammena samena attano jayadassanatthaṃ ājānāhi paṭikammantiādi sabbaṃ sakavādīvacanameva hoti. Tattha sabbesaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānaṃ heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo. Evamidaṃ puggalo nupalabbhatītiādikassa paccanīkapañcakassa upalabbhatītiādīnaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānañca vasena paccanīkānulomapañcakaṃ nāma niddiṭṭhaṃ hoti. Evametāni paṭhamasaccikaṭṭhe dve pañcakāni niddiṭṭhāni. Tattha purimapañcake paravādissa sakavādinā kato niggaho suniggaho. Sakavādissa pana paravādinā chalavādaṃ nissāya paṭikammaṃ katvā attanā sādhito jayo dujjayo. Dutiyapañcake sakavādissa paravādinā kato niggaho dunniggaho. Paravādissa pana sakavādinā dhammavādaṃ nissāya paṭikammaṃ katvā attanā sādhito jayo sujayoti paṭhamasaccikaṭṭho. Tatthetaṃ vuccati –

『『Niggaho paravādissa, suddho paṭhamapañcake;

Asuddho pana tasseva, paṭikammajayo tahiṃ.

『『Niggaho sakavādissa, asuddho dutiyapañcake;

Visuddho pana tasseva, paṭikammajayo tahiṃ.

『『Tasmā dvīsupi ṭhānesu, jayova sakavādino;

Dhammena hi jayo nāma, adhammena kuto jayo.

『『Saccikaṭṭhe yathā cettha, pañcakadvayamaṇḍite;

Dhammādhammavaseneva, vutto jayaparājayo.

『『Ito paresu sabbesu, saccikaṭṭhesu paṇḍito;

Evameva vibhāveyya, ubho jayaparājaye』』ti.

  1. Okāsasaccikaṭṭho

  2. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

  3. Evaṃ suddhikasaccikaṭṭhaṃ vitthāretvā idāni tameva aparehi okāsādīhi nayehi vitthāretuṃ puna puggalo upalabbhatītiādi āraddhaṃ. Tattha pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna sabbatthāti sarīraṃ sandhāya anuyogo sakavādissa, rūpasmiṃ attānaṃ samanupassanādosañca 『aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra』nti āpajjanadosañca disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesamettha anulomapaccanīkapañcake heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Pāṭho pana saṅkhitto . Tattha yasmā sarīraṃ sandhāya 『『sabbattha na upalabbhatī』』ti vutte sarīrato bahi upalabbhatīti āpajjati. Tasmā paccanīke paṭikkhepo sakavādissa, paṭhamaṃ anujānitvā pacchā avajānātīti chalavādassa vasena paṭikammaṃ paravādissa. Sesaṃ pākaṭameva.

  4. Kālasaccikaṭṭho

  5. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

  6. Dutiyanaye sabbadāti purimapacchimajātikālañca dharamānaparinibbutakālañca sandhāya anuyogo sakavādissa, sveva khattiyo so brāhmaṇotiādīnaṃ āpattidosañca dharamānaparinibbutānaṃ visesābhāvadosañca disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ paṭhamanaye vuttasadisameva.

  7. Avayavasaccikaṭṭho

  8. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

  9. Tatiyanaye sabbesūti khandhāyatanādīni sandhāya anuyogo sakavādissa, rūpasmiṃ attā, cakkhusmiṃ attātiādidosabhayena paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ tādisamevāti.

Okāsadisaccikaṭṭhādi

  1. Paccanīkānulomavaṇṇanā

現在爲了顯示通過法和平等在自己的論點中獲勝,在順推論點中問題是自方的,依據自己的見解的承認是他方的。不給予見解的機會,從勝義的角度再次詢問是自方的,因為從勝義的角度人不存在所以否定是他方的。此後,爲了顯示通過法和平等自己的勝利,"理解反駁"等全都是自方的話。其中所有反駁、譴責、引導、結論四法的意思都應該如前所述理解。這樣通過"人不可得"等對立五法和"可得"等反駁、譴責、引導、結論四法,稱為對立順推五法。這樣在第一真實義中闡述了兩個五法。其中在前一個五法中,他方被自方所做的譴責是正確的譴責。但自方被他方依靠詭辯而做的反駁所證明的勝利是錯誤的勝利。在第二個五法中,自方被他方所做的譴責是錯誤的譴責。但他方被自方依靠法論而做的反駁所證明的勝利是正確的勝利。這是第一真實義。關於這一點說: "他方的譴責,在第一個五法中是清凈的; 但他的反駁勝利,在那裡是不清凈的。 自方的譴責,在第二個五法中是不清凈的; 但他的反駁勝利,在那裡是清凈的。 因此在兩處,勝利都屬於自方; 因為通過法的勝利,怎麼會有非法的勝利。 如在這裡真實義,由兩個五法裝飾; 通過法和非法,說明了勝利和失敗。 在此之後所有,真實義中智者; 也應該這樣分析,兩種勝利和失敗。" 處所真實義 順逆解釋 這樣詳細解釋了純粹真實義后,現在爲了用其他處所等方法詳細解釋它,再次開始了"人可得"等。其中問題是自方的,承認是他方的。再次"在一切處"是指針對身體的詢問是自方的,看到在色中觀察自我的過失和"生命是一回事,身體是另一回事"的過失后否定是他方的。其餘在順逆五法中應該如前所述理解。但經文是簡略的。其中因為針對身體說"在一切處不可得"時,會導致在身體之外可得。因此在對立中否定是自方的,先承認后否認是他方基於詭辯的反駁。其餘是明顯的。 時間真實義 順逆解釋 在第二方法中,"在一切時"是指針對前生後生的時間和存在滅度的時間的詢問是自方的,看到"他是剎帝利,他是婆羅門"等的過失和存在者與滅度者無差別的過失后否定是他方的。其餘與第一方法所說的相同。 部分真實義 順逆解釋 在第三方法中,"在一切"是指針對蘊處等的詢問是自方的,因為害怕"色中有我,眼中有我"等過失而否定是他方的。其餘是相同的。 處所等真實義 對立順推解釋

  1. Evametāni tīṇi anulomapaccanīkapañcake anulomamattavaseneva tāva paṭipāṭiyā bhājetvā puna paccanīkānulomapañcake paccanīkamattavaseneva bhājetuṃ puggalo nupalabbhatītiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapañcakassa pāḷiyaṃ saṅkhipitvā āgate paccanīke vuttanayeneva paccanīkassa ca pāḷiyaṃ saṅkhipitvā āgate anulome vuttanayeneva attho veditabbo. Ettāvatā suddhikassa ceva imesañca tiṇṇanti catunnaṃ saccikaṭṭhānaṃ ekekasmiṃ saccikaṭṭhe anulomapaccanīkassa paccanīkānulomassa cāti dvinnaṃ dvinnaṃ paccanīkānaṃ vasena ayaṃ aṭṭhamukhā nāma vādayutti niddiṭṭhā hotīti veditabbā. Yā ekekasmiṃ mukhe ekekassa niggahassa vasena aṭṭhakaniggahoti pāḷiyaṃ likhiyati. Tatthetaṃ vuccati –

『『Evaṃ catubbidhe pañhe, pañcakadvayabhedato;

Esā aṭṭhamukhā nāma, vādayutti pakāsitā.

『『Aṭṭheva niggahā tattha, cattāro tesu dhammikā;

Adhammikā ca cattāro, sabbattha sakavādino;

Jayo parājayo ceva, sabbattha paravādino』』ti.

Saccikaṭṭhavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Suddhikasaṃsandanavaṇṇanā

17-27. Idāni rūpādīhi saddhiṃ saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ hoti. Tattha rūpañcāti yathā rūpaṃ paramatthato upalabbhati, kiṃ te puggalopi tatheva upalabbhatīti sandhāya pucchā sakavādissa, atthi puggaloti vacanamattaṃ gahetvā paṭiññā paravādissa. Yadi te rūpaṃ viya paramatthato puggalo atthi, rūpato vedanādīnaṃ viya puggalassāpi aññattaṃ āpajjatīti anuyogo sakavādissa, samayasuttavirodhaṃ disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ atthato pākaṭameva. Dhammato panettha sattapaññāsabhedassa saccikaṭṭhaparamatthassa vasena sakavādīpakkhamūlake anulomapaccanīke sattapaññāsa anulomapañcakāni dassitāni. Paṭikammacatukkādīni saṅkhittāni. Paravādīpakkhamūlakepi paccanīkānulome sattapaññāsa paṭilomapañcakāni dassitāni. Paṭikammacatukkādīni saṅkhittāni. Tattha 『『vuttaṃ bhagavatā』』ti vacanamattena puggalassa atthitaṃ rūpassa ca saccikaṭṭhaparamatthavasena upalabbhanīyataṃ dassetvā ubhinnaṃ aññattaṃ paṭijānāpanatthaṃ vuttaṃ bhagavatāti anuyogo paravādissa, sammutiparamatthānaṃ ekattanānattapañhassa ṭhapanīyattā paṭikkhepo sakavādissa. Sesamidhāpi atthato pākaṭamevāti.

Suddhikasaṃsandanavaṇṇanā.

  1. Opammasaṃsandanavaṇṇanā

28-36. Idāni rūpādīheva saddhiṃ opammavasena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ hoti. Tattha rūpavedanānaṃ upaladdhisāmaññena aññattapucchā ca puggalarūpānaṃ upaladdhisāmaññapucchā cāti pucchādvayampi sakavādissa, ubhopi paṭiññā paravādissa. Paravādinā anuññātena upaladdhisāmaññena rūpavedanānaṃ viya rūpapuggalānaṃ aññattānuyogo sakavādissa, paṭikkhepo itarassa. Sesamidhāpi atthato pākaṭameva. Dhammato panettha rūpamūlakādīnaṃ cakkānañca vasena sakavādīpakkhe vīsādhikāni nava niggahapañcakasatāni dassitāni. Kathaṃ? Khandhesu tāva rūpamūlake cakke cattāri, tathā vedanādimūlakesūti vīsati. Āyatanesu cakkhāyatanamūlake cakke ekādasa, tathā sesesūti dvattiṃsasataṃ. Dhātūsu cakkhudhātumūlake cakke sattarasa, tathā sesesūti chādhikāni tīṇi satāni. Indriyesu cakkhundriyamūlake cakke ekavīsati, tathā sesesūti dvāsaṭṭhādhikāni cattāri satāni. Evaṃ sabbānipi vīsādhikāni nava niggahapañcakasatāni honti.

37-

這樣將這三個順逆五法首先按照順推的方式依次分配后,現在爲了再次按照對立的方式分配對立順推五法,開始了"人不可得"等。其中在經文中簡略的順推五法的對立部分,應該如前所述理解其意思,在經文中簡略的對立的順推部分,也應該如前所述理解其意思。到此為止,應該理解,通過純粹的和這三個,共四個真實義,在每一個真實義中通過順逆和對立順推兩種對立,這種八面論法被闡述。在每一面通過一個譴責,在經文中被記錄爲八個譴責。關於這一點說: "這樣在四種問題中,通過兩種五法的區分; 這種八面論法,被解釋清楚。 其中有八個譴責,其中四個是如法的; 四個是不如法的,在一切處自方; 勝利和失敗,在一切處他方。" 真實義解釋結束。 純粹對比解釋 17-27. 現在是與色等進行真實義的對比。其中"色和"是指自方的問題,意思是如色從勝義上可得,你的人也同樣可得嗎?他方基於"人存在"的言辭而承認。如果你認為人像色一樣從勝義上存在,那麼人也會像受等不同於色那樣成為不同的,這是自方的詢問,看到與教法經典相違而否定是他方的。其餘從意義上是明顯的。從法的角度,這裡基於五十七種真實義和勝義,在自方立場的順逆中顯示了五十七個順推五法。反駁四法等是簡略的。在他方立場的對立順推中也顯示了五十七個逆推五法。反駁四法等是簡略的。其中"世尊說"僅僅通過這個言辭顯示人的存在和色從真實義和勝義的角度可得,爲了使兩者承認不同而說"世尊說",這是他方的詢問,因為世俗和勝義的一異問題應該擱置,所以自方否定。這裡其餘的從意義上也是明顯的。 純粹對比解釋。 譬喻對比解釋 28-36. 現在是通過譬喻的方式與色等進行真實義的對比。其中色和受的可得相似性的不同詢問,以及人和色的可得相似性詢問,這兩個問題都是自方的,兩個承認都是他方的。通過他方所承認的可得相似性,像色和受那樣詢問色和人的不同,這是自方的,否定是他方的。這裡其餘的從意義上是明顯的。從法的角度,這裡基於以色為根本等的輪,在自方立場中顯示了九百二十個譴責五法。如何?首先在蘊中,以色為根本的輪有四個,同樣以受等為根本的有二十個。在處中,以眼處為根本的輪有十一個,同樣其他的有一百三十二個。在界中,以眼界為根本的輪有十七個,同樣其他的有三百零六個。在根中,以眼根為根本的輪有二十一個,同樣其他的有四百六十二個。這樣一共有九百二十個譴責五法。 37-

  1. Paravādīpakkhepi rūpaṃ upalabbhatīti anulomavaseneva rūpavedanādīnaṃ aññattapaṭiññaṃ kāretvā puna atthi puggaloti suttaṃ nissāya chalavasena puggalassa rūpādīhi upaladdhisāmaññaṃ āropetvā aññattānuyogo kato. Sesamidhāpi atthato uttānameva. Dhammatopi sakavādīpakkhe vuttanayena vīsādhikāni nava paṭikammapañcakasatāni dassitāni.

Rūpādīhi saddhiṃ opammavasena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ.

  1. Catukkanayasaṃsandanavaṇṇanā

46-52. Idāni yaṃ saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhati, tena yasmā rūpādīsu sattapaññāsāya saccikaṭṭhaparamatthesu aññatarena bhavitabbaṃ; rūpādinissitena vā, aññatra vā rūpādīhi, rūpādīnaṃ vā nissayena, tasmā iminā catukkanayena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ āraddhaṃ. Tattha rūpaṃ puggaloti anuyogo sakavādissa, ucchedadiṭṭhibhayena na hevāti paṭikkhepo paravādissa, niggahāropanaṃ sakavādissa. Kiṃ panetaṃ yuttaṃ, nanu rūpaṃ vedanāti vuttampi paṭikkhipitabbamevāti? Āma paṭikkhipitabbaṃ. Taṃ pana rūpato vedanāya aññasabhāvasabbhāvato, na aññattābhāvato. Ayañca rūpādīsu ekadhammatopi puggalassa aññattaṃ na icchati, tasmā yuttaṃ. Ayañca anuyogo rūpaṃ puggalo…pe… aññātāvindriyaṃ puggaloti sakalaṃ paramatthasaccaṃ sandhāya āraddho. Sakalaṃ pana paccattalakkhaṇavasena ekato vattuṃ na sakkāti tantivasena anuyogalakkhaṇamattametaṃ ṭhapitaṃ. Tena viññū atthaṃ vibhāventi. Vādakāmena pana imaṃ lakkhaṇaṃ gahetvā yathā yathā paravādissa okāso na hoti, tathā tathā vattabbaṃ. Iti tantivasena anuyogalakkhaṇassa ṭhapitattāpi yuttameva. Iminā nayena sabbānuyogesu attho veditabbo.

Ayaṃ pana viseso – rūpasmiṃ puggalotiādīsu yathā ekaṃ mahābhūtaṃ nissāya tayo mahābhūtā, vatthurūpaṃ nissāya viññāṇaṃ rūpasminti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ rūpasmiṃ puggalo? Yathā ca sabhāgavinibbhogato vedanādayo sabbadhammā, arūpā vā pana cattāro khandhā, nibbānameva vā 『『aññatra rūpā』』ti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ puggalo? Yathā ca cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ nissayavasena 『『vedanāya rūpaṃ…pe… viññāṇasmiṃ rūpa』』nti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ puggaloti? Sabbānuyogesu pana ucchedadiṭṭhibhayena ceva samayavirodhena ca paṭikkhepo paravādissa. Sesamettha atthato pākaṭameva. Dhammato panettha sattapaññāsāya saccikaṭṭhesu ekekasmiṃ cattāri cattāri katvā niggahavasena aṭṭhavīsādhikāni dve pañcakasatāni dassitāni. Paravādīpakkhepi paṭikammavasena tattakāneva. Yā panettha atthi puggaloti vutte sakavādissa paṭiññā, sā sutte āgatena sammutivasena. Yo rūpaṃ puggalotiādīsu paṭikkhepo, so sakkāyadiṭṭhipañhassa ṭhapanīyattā. Paravādissa paṭikammaṃ chalavasenevāti.

Catukkanayasaṃsandanaṃ.

Niṭṭhitā ca saṃsandanakathā.

  1. Lakkhaṇayuttivaṇṇanā

在他方立場中也認為色可得,因此通過順推的方式對色、受等的不同承認進行討論,然後再次依據"人存在"的經典,基於詭辯的方式,針對色等進行不同的承認。其餘在意義上也是明顯的。從法的角度,在自方立場中如前所述顯示了九百二十個反駁五法。 與色等進行譬喻的真實義對比。 四法對比解釋 46-52. 現在所依據的真實義是從勝義上可得的,因此在色等中基於五十七種真實義的勝義中應當存在其中之一;無論是依賴於色,還是無依於色,或依賴於色的存在,因此通過這種四法的方式進行真實義的對比。這裡色是人,這是自方的詢問,因斷滅見的恐懼而否定是他方的,譴責的引入是自方的。那這是否合適呢?難道不應該否定色和受嗎?是的,應該否定。但那是因為色與受的不同性質,而非不同的存在。這在色等的情況下,對任何一個人來說都不想要,因此這是合適的。這個詢問是關於色和人……等,涉及到所有的勝義真實。整體上,從個體特徵的角度無法單獨討論,這僅僅是作為引入的特徵。因此,智者會分析其意義。然而,基於這種特徵,隨著他方的機會逐漸增加,逐漸會有相應的表現。因此,即使基於這種引入的特徵,仍然是合適的。通過這種方式,所有的對比都應當理解其意義。 而這個特殊之處在於——在色中人……等,像依賴於一個大元素而依賴於三個大元素一樣,基於物質的存在,意識是基於色的,這樣說是合適的,難道你認為在色中人存在嗎?同樣所有的感受等都是基於一切法,或者四個無色的蘊,或者涅槃的說法"除了色"也是合適的,難道你認為在色中人存在嗎?同樣基於心的生起,色的依賴可以說是"受的色……等……意識中的色",難道你認為在色中人存在嗎?在所有的對比中,基於斷滅見的恐懼和時間的相違而否定是他方的。其餘在意義上也是明顯的。從法的角度,在五十七種真實義的勝義中,每一個中四個四個地進行了譴責,共顯示了八十個譴責五法。在他方立場的反駁中也同樣如此。關於這裡的"有一個人"的說法是自方的承認,這在經典中是以世俗的方式出現的。關於色是人……等的否定,是因為存在於自我見的問題。 四法對比解釋。 對比討論結束。 特徵引入解釋

  1. Idāni lakkhaṇayutti nāma hoti. Tattha yasmā ṭhapetvā nibbānaṃ seso saccikaṭṭhaparamattho paccayapaṭibaddhatāya sappaccayo, paccayehi samāgamma katattā saṅkhato, uppajjitvā nirujjhanato sadā abhāvato asassato, uppattikāraṇasaṅkhātassa nimittassa atthitāya sanimitto, nibbānaṃ vuttappakārābhāvato appaccayaṃ asaṅkhataṃ sassataṃ animittanti idaṃ saccikaṭṭhassa lakkhaṇaṃ. Tasmā yadi puggalopi saccikaṭṭhaparamatthova tassāpi iminā lakkhaṇena bhavitabbanti sandhāya puggalo sappaccayotiādayo aṭṭhapi anuyogā sakavādissa , paṭikkhepo paravādissa. Ājānāhi niggahantiādi panettha saṅkhittaṃ. Evametāni sakavādīpakkhe anulomapaccanīke anulomamattavasena aṭṭha pañcakāni veditabbāni.

  2. Paravādīpakkhepi paccanīkānulome paccanīkamattavasena aṭṭheva. Tattha yasmā paravādinā suttavasena sammutisaccaṃ sādhitaṃ, sammutiyā ca sappaccayādibhāvo natthi, tasmā yāthāvato ca paṭikkhepo sakavādissa. Chalavasena pana vattabbaṃ 『『ājānāhi paṭikamma』』ntiādi sabbaṃ idhāpi saṅkhittameva.

Lakkhaṇayuttikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Vacanasodhanavaṇṇanā

55-

現在稱為特徵引入。因為除了涅槃以外,其餘的真實義是由於因緣的存在而具有真實條件,因緣的聚合使其成為具備特性,因其生起后消失,永遠不存在而無常,因其是生起原因所稱的特徵而存在,因此涅槃被稱為無條件、無因、無相的。這就是真實義的特徵。因此,如果人也是基於這種特徵而存在於真實義中,關於人是具備真實條件等的說法都是自方的,而否定是他方的。關於"請理解譴責"等,這裡是簡略的。這樣在自方立場的順逆推中應當理解八個五法。 在他方立場中也同樣,基於對立順推的方式應當理解八個五法。因為在他方的經典中,基於世俗真理的真實義已被確立,而世俗中沒有真實條件等的存在,因此如實的否定是自方的。而基於詭辯的方式應當說"請理解反駁"等,所有的內容在這裡也是簡略的。 特徵引入的討論結束。 言辭澄清解釋

  1. Idāni vacanasodhanaṃ hoti. Tattha yadetaṃ puggalo upalabbhatīti vacanaṃ, taṃ sodhetuṃ puggalo upalabbhati, upalabbhati puggaloti. Pucchā sakavādissa. Tassattho – yadetaṃ puggalo upalabbhatīti padadvayaṃ, taṃ ekatthaṃ vā bhaveyya nānatthaṃ vā. Yadi tāva nānatthaṃ, yathā aññaṃ rūpaṃ, aññā vedanā, evaṃ añño puggalo, añño upalabbhatīti āpajjati. Athekatthaṃ, yathā yaṃ cittaṃ taṃ mano, evaṃ sveva puggalo, so upalabbhatīti āpajjati. Tena taṃ vadāmi 『『yadi te yo puggalo, so upalabbhati, evaṃ sante yo yo upalabbhati, so so puggaloti āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi eta』』nti? Tato puggalavādī yasmā puggalassa upalabbhataṃ icchati, na upalabbhamānānampi rūpādīnaṃ puggalabhāvaṃ, tasmā puggalo upalabbhati, upalabbhati ke hi ci puggalo ke hi ci na puggalotiādimāha. Tassattho – mama puggalo atthi puggaloti satthu vacanato upalabbhati. Yo pana upalabbhati, na so sabbo puggalo, atha kho ke hi ci puggalo ke hi ci na puggaloti. Tattha ko-kāratthe ke-kāro, hi-kāro ca nipātamatto. Koci puggalo, koci na puggaloti ayaṃ panettha attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – puggalopi hi rūpādīsupi yo koci dhammo upalabbhatiyeva, tattha puggalova puggalo. Rūpādīsu pana kocipi na puggaloti. Tato taṃ sakavādī āha – puggalo ke hi ci upalabbhati ke hi ci na upalabbhatīti. Tassattho – puggalo upalabbhatīti padadvayassa atthato ekatte yadi upalabbhatīti anuññāto dhammo puggalato anaññopi koci puggalo koci na puggalo, puggalopi te koci upalabbhati, koci na upalabbhatīti āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi etanti? So puggalassa anupaladdhiṃ anicchanto na hevanti paṭikkhipati. Ito paraṃ 『『ājānāhi niggaha』』ntiādi sabbaṃ saṅkhittaṃ. Vitthārato pana veditabbaṃ. Puggalo saccikaṭṭhotiādīsupi eseva nayo. Sabbāni hetāni upalabbhativevacanāneva, apica yasmā 『『puggalo upalabbhatisaccikaṭṭhaparamatthenā』』ti ayaṃ puggalavādino paṭiññā, tasmāssa yatheva puggalo upalabbhatīti laddhi, evamevaṃ puggalo saccikaṭṭhotipi āpajjati. Yā panassa puggalo atthīti laddhi, tassā vijjamānotivevacanameva, tasmā sabbānipetāni vacanāni sodhitāni.

  2. Tattha yaṃ avasāne 『『puggalo atthi, atthi na sabbo puggalo』』tiādi vuttaṃ, tatrāyamadhippāyo – yañhetaṃ paravādinā 『『puggalo atthi, atthi kehici puggalo, kehici na puggalo』』ti vuttaṃ, taṃ yasmā atthato puggalo atthi, atthi na sabbo puggaloti ettakaṃ hoti, tasmā naṃ sakavādī sampaṭicchāpetvā idāni naṃ evaṃ anuyuñjati. Tayā hi 『『atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』ti vacanamattaṃ nissāya 『『puggalo atthī』』ti laddhi gahitā, yathā ca bhagavatā etaṃ vuttaṃ, tathā 『『suññato lokaṃ avekkhassu, mogharājā, sadā sato』』tiādinā (su. ni. 1125) nayena 『『natthī』』tipi vuttaṃ, tasmā yatheva te 『『puggalo atthi, atthi na sabbo puggalo』』ti laddhi, tathā puggalo natthi, natthi na sabbo puggalotipi āpajjati, kiṃ etaṃ sampaṭicchasīti? Atha naṃ asampaṭicchanto na hevāti paṭikkhipati. Sesamettha niggahādividhānaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Vacanasodhanavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paññattānuyogavaṇṇanā

61-

現在是言辭澄清。其中關於"人可得"這個說法,爲了澄清它,"人可得,可得人"。這是自方的問題。其意思是 - 這個"人可得"的兩個詞,它們是同義還是異義?如果是異義,就像色是一回事,受是另一回事,那麼人是一回事,可得是另一回事。如果是同義,就像心和意是同一回事,那麼人就是可得本身。因此我說:"如果你認為人就是可得,那麼凡是可得的都是人,你同意嗎?"然後人論者因為想要人是可得的,而不想要可得的色等也成為人,所以說"人可得,某些可得是人,某些不是人"等。其意思是 - 我的人根據師尊的話語"有人"而可得。但是凡是可得的,不都是人,而是某些是人,某些不是人。這裡"ke"是"ko"的意思,"hi"只是虛詞。某些是人,某些不是人,這是這裡的意思。這是說 - 人和色等任何法都是可得的,其中只有人是人。而在色等中,沒有任何是人。然後自方對他說:"人在某些情況下可得,在某些情況下不可得"。其意思是 - 如果"人"和"可得"這兩個詞在意義上是同一的,那麼被承認為可得的法即使與人無異,也有某些是人,某些不是人,那麼你的人也有某些可得,某些不可得,你同意嗎?他不想要人不可得,所以否定說"不是這樣"。此後"請理解譴責"等都是簡略的。但應該詳細理解。在"人是真實義"等中也是同樣的方法。因為所有這些都是"可得"的同義詞,而且因為"人以真實義和勝義可得"是人論者的主張,所以正如他認為"人可得"一樣,也會導致"人是真實義"。而他認為"人存在"的主張,只是"存在"的同義詞,因此所有這些言辭都被澄清了。 其中最後說的"人存在,不是所有存在都是人"等,這裡的意思是 - 他方所說的"人存在,某些存在是人,某些不是人",這在意義上就是"人存在,不是所有存在都是人"而已,因此自方讓他承認后,現在這樣詢問他。你依據"有為自利而修行的人"這樣的言辭而持有"人存在"的見解,但是正如世尊這樣說,也以"空觀世間,常念不忘"等方式說"不存在",因此正如你認為"人存在,不是所有存在都是人",同樣也會導致"人不存在,不是所有不存在都不是人",你同意這一點嗎?然後他不同意而否定說"不是這樣"。其餘這裡的譴責等安排應該如前所述理解。 言辭澄清解釋結束。 概念詢問解釋 61-

  1. Idāni paññattānuyogo nāma hoti. Rūpadhātuyā hi puggalavādī rūpiṃ puggalaṃ paññapeti, tathā arūpadhātuyā arūpiṃ. Tassa taṃ laddhiṃ bhindituṃ sabbāpi pucchā sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa . So hi rūpīti vutte rūpakāyasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā atthitāya paṭijānāti. Kāmīti vutte vītarāgasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā natthitāya paṭikkhipati. Arūpīti vuttepi arūpakkhandhasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā atthitāya paṭijānāti. Dvīsupi nayesu sattoti puggalassa vevacanavasena vuttaṃ.

  2. Idāni yasmā so 『『kāye kāyānupassī』』ti āgataṭṭhāne añño kāyo añño puggaloti icchati, tasmā taṃ laddhiṃ bhindituṃ kāyoti vā sarīranti vātiādi sakavādīpucchā hoti. Tattha kāyaṃ appiyaṃ karitvāti kāyaṃ appetabbaṃ allīyāpetabbaṃ ekībhāvaṃ upanetabbaṃ avibhajitabbaṃ katvā pucchāmīti attho. Eseseti eso soyeva. Ese esetipi pāṭho. Eso esoyevāti attho. Ekaṭṭheti ekaṭṭho. Same samabhāge tajjāteti samo samabhāgo tajjātiko. Vacanamatteyevettha bhedo. Atthato pana kāyova esoti pucchati. Paravādī nānattaṃ apassanto āmantāti paṭijānāti. Puggaloti vā jīvoti vāti pucchāyapi eseva nayo. Añño kāyoti puṭṭho pana kāyānupassanāya evaṃladdhikattā paṭijānāti. Aññaṃ jīvanti puṭṭho pana āhacca bhāsitaṃ suttaṃ paṭikkhipituṃ asakkonto avajānāti. Tato paraṃ 『『ājānāhi niggaha』』ntiādi uttānatthameva.

  3. Paravādīpakkhe pana añño kāyo añño puggaloti puṭṭho sakavādī ṭhapanīyapañhattā paṭikkhipati, paravādī chalavasena paṭikammaṃ karoti. Tampi uttānatthamevāti.

Paññattānuyogavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Gatianuyogavaṇṇanā

69-72. Idāni gatiparivattanamukhena cutipaṭisandhianuyogo hoti. Tattha yasmā puggalavādī 『『sa sattakkhattuparamaṃ sandhāvitvāna puggalo』』tiādīni (saṃ. ni. 2.133; itivu. 24) suttāni nissāya puggalo sandhāvatīti laddhiṃ gahetvā voharati , tasmāssa taṃ laddhiṃ bhindituṃ sandhāvatīti pucchā sakavādissa. Tattha sandhāvatīti saṃsarati gamanāgamanaṃ karoti. Attano laddhivasena paṭiññā paravādissa. So puggalotiādayo anuyogopi sakavādissa, paṭikkhepo itarassa. Tattha soti soyevāti attho. Evaṃ pana anuyutto sassatadiṭṭhibhayena paṭikkhipati. Aññoti puṭṭho ucchedadiṭṭhibhayena. So ca añño cāti puṭṭho ekaccasassatadiṭṭhibhayena. Neva so na aññoti puṭṭho amarāvikkhepadiṭṭhibhayena. Puna cattāropi pañhe ekato puṭṭho catunnampi diṭṭhīnaṃ bhayena paṭikkhipitvā puna yānissa suttāni nissāya laddhi uppannā tāni dassento tena hi puggalosandhāvatītiādimāha.

  1. Puna sakavādinā 『『yvāyaṃ tava laddhiyā sandhāvati, kiṃ so asmiñca parasmiñca loke ekoyevā』』ti adhippāyena svevāti niyametvā puṭṭho sassatabhayā paṭikkhipitvā puna daḷhaṃ katvā tatheva puṭṭho yasmā so puggalova na añño bhāvo, 『『so tato cuto idhūpapanno』』tiādisuttampi (pārā. 12; dī. ni. 1.245) atthi, tasmā paṭijānāti. Sveva manussoti puṭṭho manussasseva devattābhāvato paṭikkhipati.

  2. Puna puṭṭho 『『ahaṃ tena samayena sunetto nāma satthā ahosi』』ntiādisuttavasena (a. ni.

現在稱為概念詢問。因為色界的論者認為色是人,非色界的論者認為非色是人。因此,爲了打破這種看法,所有的提問都是自方的,回答和否定都是他方的。當說到"色"時,他承認因色的全體性質和相應的概念而存在。當說到"欲"時,他否定因超越欲的全體性質和相應的概念而不存在。當說到"非色"時,他也承認因非色的五蘊全體性質和相應的概念而存在。以上兩種方式都是從人的角度進行表述。 現在因為他在"身觀身"的地方想要認為另一個身體是另一個人,因此爲了打破這種看法,關於"身體"或"身體"的提問是自方的。在這裡,"身體"是指應當被認為是一個整體,不應分割的意思。這是同一的。這個"是"的意思是同一個。這個"同一"的意思是同一的。這個"同一"的意思是同一的。這裡的分裂只是言辭上的。在意義上,身體就是這個。對於他方來說,無法看到多樣性而進行的承認。關於"人"或"生命"的提問也是同樣的方式。如果被問到另一個身體,他因身體的觀察而承認這種看法。如果被問到另一個生命,他因無法反駁而承認所說的經典。此後,"請理解譴責"等都是簡略的。 在他方立場中,如果被問到另一個身體是另一個人,自方則因其設定的問題而否定,他方則以詭辯的方式進行反駁。這也是簡略的。 概念詢問的討論結束。 行動詢問解釋 69-72. 現在是關於因果變遷的再生與死後再生的詢問。在這裡,因為人論者根據"在七次生命之後,所說的就是人"等經典而持有"人是再生"的看法,因此爲了打破這種看法,關於"再生"的提問是自方的。在這裡"再生"的意思是輪迴,進行往返的意思。基於他自己的看法而進行的承認是他方的。關於"他是人"等的詢問也是自方的,否定是他方的。在這裡"是"的意思是同一個。這樣一來,被問到的因緣會因永恒見的恐懼而否定。如果被問到"另一個"的意思會因斷滅見的恐懼而否定。如果被問到"既不是他也不是另一個"的意思會因不死的見解而否定。再者,在四個問題中被問到的會因四種見解的恐懼而否定,再次基於經典而產生的看法會顯示出他是人。 再次被自方問到"這個看法因你所持的見解而存在,難道在這個世界上沒有一個人嗎?"因此被問到的會因永恒的恐懼而否定,再次堅定地被問到,因為他認為人是人而不是其他的存在,因此說"他從這裡死去後再生於此"等經典存在,因此他承認。當被問到"他是人"時,因為他是人而否定。 再次被問到"那時我名叫善根,曾是導師"等經典。

7.66 atthato samānaṃ) paṭijānāti. Athassa sakavādī devamanussupapattīnaṃ nānattato vacanaṃ micchāti pakāsento manusso hutvātiādimāha.

  1. Tattha hevaṃ maraṇaṃ na hehitīti evaṃ sante maraṇaṃ na bhavissatīti attho. Ito paraṃ yakkho petoti attabhāvanānattavasena anuyoganānattaṃ veditabbaṃ.

82.Khattiyotiādīni jātivasena ceva aṅgavekallādivasena ca vuttāni.

  1. Puna na vattabbanti paravādinā puṭṭho idhaṭṭhakassa upapattivasena paralokassa gamanābhāvato paṭiññā sakavādissa puna sotāpannassa bhavantarepi sotāpannabhāvāvijahanato dutiyapaṭiññāpi tasseva. Hañcītiādivacanaṃ paravādissa.

  2. Puna devaloke upapannassa manussattābhāvadassanena anuyogo sakavādissa.

  3. Tato paraṃ anañño avigatoti ettha anaññoti sabbākārena ekasadiso. Avigatoti ekenāpi ākārena avigatoti attho. Na hevanti devaloke upapannassa manussabhāvābhāvato evamāha.

  4. Puna daḷhaṃ katvā anuyutto 『『sveva puggalo sandhāvatī』』ti laddhiyā anujānāti. Hatthacchinnotiādi ākāravigamanadassanena avigato sandhāvatīti laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Tattha aḷacchinnoti yassa aṅguṭṭhakā chinnā. Kaṇḍaracchinnoti yassa mahānhārū chinnā.

91.Sarūpotiādīsu paṭhame pañhe iminā rūpakāyena saddhiṃ agamanaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiye antarābhavapuggalaṃ sandhāya paṭijānāti. So hi tassa laddhiyā sarūpova gantvā mātukucchiṃ pavisati. Athassa taṃ rūpaṃ bhijjati. Taṃ jīvanti yena rūpasaṅkhātena sarīrena saddhiṃ gacchati, kimassa tadeva jīvaṃ taṃ sarīranti pucchati. Paravādī idha sarīranikkhepā suttavirodhā ca paṭikkhipati.

Savedanotiādīsu asaññūpapattiṃ sandhāya paṭikkhipati, tadaññaṃ upapattiṃ sandhāya paṭijānāti. Taṃ jīvanti yena vedanādisaṅkhātena sarīrena saddhiṃ gacchati. Kimassa tadeva jīvaṃ taṃ sarīranti pucchati. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti etissā hi laddhiyā pañcapi khandhā sarīranti adhippetā. Paravādī suttavirodhā paṭikkhipati.

92.Arūpotiādīsu paṭhame pañhe antarābhavaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiye arūpā rūpaṃ upapajjamānaṃ sandhāya paṭijānāti. Aññaṃ, jīvanti yaṃ rūpasaṅkhātaṃ sarīraṃ pahāya arūpo sandhāvati, kiṃ te taṃ sarīraṃ aññaṃ, aññaṃ jīvanti pucchati. Itaro suttavirodhā paṭikkhipati.

Avedanotiādīsu saññībhavaṃ sandhāya paṭikkhipati, tadaññaṃ upapattiṃ sandhāya paṭijānāti. Aññaṃ jīvanti yaṃ vedanādisaṅkhātaṃ sarīraṃ pahāya avedano aviññāṇo sandhāvati, kiṃ te taṃ aññaṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvanti pucchati. Itaro suttavirodhā paṭikkhipati.

93.Rūpaṃ sandhāvatītiādīsu ye rūpādayo khandhe upādāya puggalaṃ paññapeti, kiṃ te tasmiṃ puggale sandhāvante tampi rūpaṃ sandhāvatīti pucchati. Paravādī 『『avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarata』』nti sattasseva sandhāvanavacanato paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā rūpādidhamme vinā puggalo natthi, tasmā tasmiṃ sandhāvante tenapi rūpena sandhāvitabbanti saññāya paṭijānāti. Vedanādīsupi eseva nayo.

7.66 在意義上他承認是相同的。因此,自方論者在談到神人出生的多樣性時,錯誤地表述為「成為人」。 在這裡,"因此死亡不是必然的"的意思是死亡不會發生。此後,關於鬼神和亡者的多樣性應當被理解為身心的多樣性。 "士族"等是根據種族和其他特徵所述。 再次不應當說,當被他方問到關於此生的出生時,因無法到達他方而進行的承認是自方的,因而再生的狀態也會因第二次承認而存在。關於"因此"等的表述是他方的。 再次被問到關於生於天界的人的狀態,因其顯示出人性而是自方的。 此後,"非他非我"的意思是從各個方面看都是相同的。"非我"的意思是至少在某個方面是非我。並不是因為生於天界而沒有人性。 再次堅定地承認"人確實存在"的看法。關於"手被切斷"等的表述是爲了打破他方的看法。在這裡,"無指"是指拇指被切斷。"無手"是指手被切斷。 在"有形"等的表述中,首次提問是指與色身的關係。第二次提問是指關於中間生的人的承認。因此,他因這一看法而是有形的,進入母胎。然後他的色身會被破壞。那是生命與色身的關係,問道"那是生命,那是色身"。他方在此否定色身的存在與經典的矛盾。 在"無形"等的表述中,首次提問是指關於中間生的否定。第二次提問是指關於無形的色身的承認。問道"那是色身,另一種生命"時,問道"那是色身,另一種生命"。他方在此否定經典的矛盾。 在"色"等的表述中,任何依賴於色等五蘊而被稱為人的,問道"那是人,是否在此人中存在色"。他方否定"因無明的障礙,眾生因慾望而輪迴",因此僅僅承認眾生的存在。再次被問到,因為沒有色等法則就沒有人,因此在此人中也應當承認這一點。關於感覺等也是同樣的方式。

94.Rūpaṃ na sandhāvatītiādīsu yasmā te rūpaṃ puggalo na hoti, sveva ca sandhāvatīti vadesi, tasmā taṃ pucchāmi, kiṃ te rūpaṃ na sandhāvatīti attho. Itaro puggale sandhāvante na sakkā tassa upādānabhūtena rūpena sandhāvitunti saññāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho sattānaññeva sandhāvanavacanato paṭijānāti. Sesamettha uttānameva.

Gāthānaṃ pana ayamattho – āyasmato matena rukkhaṃ upādāya chāyā viya, indhanaṃ upādāya aggi viya ca, khandhe upādāya puggalo; rūpādīnaṃ sandhāvane asati tesu khandhesu bhijjamānesu so tava puggalo bhijjati ce, evaṃ sante ucchedā bhavati diṭṭhi, ucchedadiṭṭhi te āpajjati. Katarā yā buddhena vivajjitā akusaladiṭṭhi. Yā pana 『『ucchedavādī samaṇo gotamo』』ti pariyāyabhāsitā, na taṃ vadāmāti dasseti. Athāpi tesu khandhesu bhijjamānesu so puggalo na bhijjati, evaṃ sante sassato puggalo hoti. Tato so nibbānena samasamo āpajjati . Samasamoti ativiya samo, samena vā samo, samabhāveneva samo. Yatheva nibbānaṃ nuppajjati na bhijjati, evaṃ te puggalopi tena samasamoti.

Gatiparivattanamukhena cutipaṭisandhānuyogo niṭṭhito.

Anuyogavaṇṇanā.

  1. Upādāpaññattānuyogavaṇṇanā

  2. Idāni upādāpaññattānuyogo hoti. Tattha pucchā sakavādissa, paṭiññāpaṭikkhepo paravādissa. So hi rukkhaṃ upādāya chāyāya viya, indhanaṃ upādāya aggissa viya ca, rūpādīni upādāya puggalassa paññattiṃ paññāpanaṃ avabodhanaṃ icchati, tasmā 『『rūpaṃ upādāyā』』ti puṭṭho paṭijānāti. Puna yathā rukkhupādānā chāyā rukkho viya, indhanupādāno ca aggi indhanaṃ viya aniccādidhammo, evaṃ te rūpādiupādāno puggalo rūpādayo viya aniccoti imamatthaṃ puṭṭho attano laddhiyaṃ ṭhatvā paṭikkhipati.

97.Nīlaṃ rūpaṃ upādāya nīlotiādīsu nīlarūpena saddhiṃ puggalassa ekattaṃ, ekasarīre nīlādīnaṃ bahūnaṃ vasena bahubhāvañca anicchanto paṭikkhipati.

98.Kusalaṃ vedananti etthāpi vedanāya saddhiṃ ekattaṃ ekasantāne bahūnaṃ kusalavedanānaṃ vasena bahubhāvañca anicchanto paṭikkhipati. Dutiyanaye maggakusalotiādivacanasabbhāvato chekaṭṭhaṃ sandhāya paṭijānāti. Saphalotiādīni puṭṭho tathārūpassa vohārassa abhāvato paṭikkhipati.

  1. Akusalapakkhe achekaṭṭhaṃ sandhāya paṭijānāti.

  2. Abyākatapakkhe sassatādivasena abyākatabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

104.Cakkhuṃupādāyātiādīsu 『『cakkhumā visamānīva…pe… pāpāni parivajjaye』』ti(udā. 43) ādivohārasabbhāvato paṭijānāti. Cakkhumattādinirodhena puggalanirodhaṃ anicchanto paṭikkhipati.

107.Rūpaṃ upādāya vedanaṃ upādāyāti ettha aññepi rūpamūlakā dukatikacatukkā veditabbā. Yasmā pana khandhe upādāya puggalassa paññatti, tasmā dvepi tayopi cattāropi pañcapi upādāya paññattiṃ paṭijānāti. Ekasantāne pana dvinnaṃ pañcannaṃ vā abhāvā paṭikkhipati. Āyatanādīsupi eseva nayo.

  1. Idāni yaṃ upādāya yassa paññatti, yathā tassa aniccatāya tassāpi aniccatā, tato ca aññattaṃ siddhaṃ, evaṃ tassa puggalassāpi āpajjatīti dassetuṃ yathā rukkhantiādimāha. Tattha upādāyāti paṭicca āgamma, na vinā tanti attho. Paravādī pana tathā anicchanto laddhiyaṃ ṭhatvā paṭikkhipati.

在"色不輪迴"等中,因為你說色不是人,而人確實輪迴,所以我問你,你認為色不輪迴嗎?他方認為人輪迴時,無法以作為其執著對象的色來輪迴,因此否定。再次被問到時,因為只有眾生輪迴的說法而承認。其餘在這裡是明顯的。 關於偈頌的意思是:根據尊者的觀點,就像依樹而有影,依薪而有火一樣,依五蘊而有人;如果色等不輪迴,當這些蘊滅時,你的人也滅,如果是這樣,就會落入斷見,你會落入斷見。這是佛陀所避免的不善見。而所謂"沙門喬達摩是斷見論者"是比喻說法,我不是這個意思。如果當這些蘊滅時人不滅,那麼人就是常住的。因此他會與涅槃等同。"等同"是指非常相同,或者與相同者相同,本質上相同。就像涅槃不生不滅一樣,你的人也是如此與之等同。 通過行動變遷來詢問死亡與再生的討論結束。 詢問的解釋。 依賴概念詢問的解釋 現在是依賴概念的詢問。這裡問題是自方的,承認和否定是他方的。他認為,就像依樹而有影,依薪而有火一樣,依色等而有人的概念、瞭解和認識,因此當被問到"依色"時他承認。再次,就像依樹而有影,影像樹一樣無常,依薪而有火,火像薪一樣無常,同樣你依色等而有的人,像色等一樣無常,當被問到這個意思時,他堅持自己的觀點而否定。 在"依藍色而有藍"等中,不想要人與藍色為一,也不想要在一個身體中有多種藍等,因此否定。 在"善受"中,也不想要與受為一,也不想要在一個相續中有多種善受,因此否定。在第二種方式中,因為有"道善"等說法,所以就善巧的意思而承認。當被問到"有果"等時,因為沒有這樣的用語而否定。 在不善的部分,就不善巧的意思而承認。 在無記的部分,就常等的無記性而承認。其餘在這裡應該如前所述理解。 在"依眼"等中,因為有"有眼者如避開不平之地...避免惡行"等用語而承認。不想要因眼等的滅而人滅,因此否定。 在"依色依受"中,應該理解其他以色為根本的二法、三法、四法。因為依蘊而有人的概念,所以承認依兩個、三個、四個、五個而有概念。但因為在一個相續中沒有兩個或五個,所以否定。在處等中也是同樣的方式。 現在爲了顯示依什麼而有什麼的概念,就像那個的無常性導致這個的無常性,由此不同性成立,同樣也適用於那個人,因此說"就像樹"等。這裡"依"的意思是緣于、基於,不能離開的意思。但他方不想要這樣,堅持自己的觀點而否定。

115.Nigaḷoti saṅkhalikabandhanaṃ. Negaḷikoti tena bandhako yassa rūpaṃ so rūpavāti yasmā yassa rūpaṃ so rūpavā hoti, tasmā yathā na nigaḷo …pe… añño rūpavāti attho.

116.Citte cittetiādīsu sarāgādicittavasena sarāgāditaṃ sandhāya cittānupassanāvasena paṭijānāti. Jāyatītiādinā nayena puṭṭho puggalassa khaṇikabhāvaṃ anicchanto paṭikkhipati. 『『So』』ti vā 『『añño』』ti vā puṭṭho sassatucchedabhayena paṭikkhipati. Puna na vattabbaṃ 『『kumārako』』ti vā 『『kumārikā』』ti vā puṭṭho lokavohārasamucchedabhayena vattabbanti paṭijānāti. Sesamettha pākaṭameva.

  1. Idāni paravādī aññenākārena laddhiṃ patiṭṭhāpetukāmo na vattabbaṃ puggalo upalabbhatītiādimāha. Tattha na vattabbanti kiṃ te iminā evaṃ bahunā upādāpaññattānuyogena, idaṃ tāva vadehi, kiṃ na vattabbaṃ 『『puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā』』ti. Tato sakavādinā āmantāti vutte nanu yo passatītiādimāha. Tattha yoti puggalo . Yanti rūpaṃ. Yenāti cakkhunā. Soti puggalo. Tanti rūpaṃ. Tenāti cakkhunā. Idaṃ vuttaṃ hoti – nanu yo yaṃ rūpaṃ yena cakkhunā passati, so taṃ rūpaṃ tena cakkhunā passanto puggaloti. Sakavādī kiñcāpi cakkhuviññāṇassa nissayabhāvaṃ gacchantaṃ cakkhumeva rūpaṃ passati, tathā sotameva saddaṃ suṇāti…pe… viññāṇameva dhammaṃ vijānāti, 『『atthi arahato cakkhu, passati arahā cakkhunā rūpa』』ntiādisammutivasena pana āmantāti paṭijānāti.

  2. Tato chalavādaṃ nissāya paravādinā puggalassa vattabbatāya sādhitāya tameva vādaṃ parivattetvā puggalo upalabbhatītiādimāha. Tattha yo na passatīti andho asaññasatto arūpaṃ upapanno nirodhaṃ samāpanno, anandhopi ca aññatra dassanasamayā na passati nāma. Sesavāresupi eseva nayo. Sesaṃ pāḷivaseneva atthato veditabbaṃ.

  3. Suttasaṃsandanāyaṃ dibbassa cakkhuno rūpagocarattā rūpaṃ passatīti āha. Dutiyavāre 『『satte passāmī』』tivacanato puggalaṃ passatīti āha. Tatiyavāre 『『rūpaṃ disvā puggalaṃ vibhāvetī』』ti laddhito ubho passatīti āha. Yasmā pana passitabbaṃ nāma diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātanti catubbidhe rūpasaṅgahe rūpāyatanameva saṅgahitaṃ, tasmā sakavādī 『『rūpaṃ puggalo, puggalo rūpaṃ, ubho rūpa』』nti anuyogaṃ karoti. Tassattho pākaṭoyevāti.

Upādāpaññattānuyogavaṇṇanā.

  1. Purisakārānuyogavaṇṇanā

  2. Idāni purisakārānuyogo hoti. Tattha kamme sati niyamato tassa kārakenapi bhavitabbanti laddhiyā pucchā paravādissa, tathārūpānaṃ kammānaṃ atthitāya paṭiññā sakavādissa. Puna kattā kāretāti pucchā paravādissa. Tattha kattāti tesaṃ kammānaṃ kārako. Kāretāti āṇattidesanādīhi upāyehi kārāpako. Idāni yasmā paravādī puggalaṃ sandhāya kattāti pucchati, na karaṇamattaṃ, tasmā paṭikkhepo sakavādissa.

"束縛"是指繩索的束縛。"被束縛"是指與之相連的那個色,因此他是色者。因為與之相連的那個色是色者,所以如同不被束縛的……等的意思。 在"心"等的表述中,依據有情心等的性質而承認。因"生"等的說法,被問到時他否定個體的瞬間存在。"他"或"另一個"被問到時,因常與斷的恐懼而否定。再次不應當說被問到"小男孩"或"小女孩"時,因世俗的斷見而應當被問。其餘在這裡是明顯的。 現在他方希望通過其他方式來建立看法,認為個體並不存在等。這裡不應當說"個體存在於真實的絕對中"。在此,自方的論者會問,"難道看到的人不是個體嗎"等。在這裡,"他"是指個體。"他們"是指色。"由此"是指眼睛。"他"是指個體。"它們"是指色。"由此"是指眼睛。這裡的意思是,"難道看到的那個色,通過眼睛看到的他,就是那個色,看到的個體嗎"。自方的論者雖然承認眼識的依賴性,但仍然通過眼睛看到那個色,聽到聲音……等,了解法,"有目者存在,目者通過眼睛看到色"等的共識而承認。 此後,基於六種見解的他方論者,因個體的存在而被確認,因此通過將該論點轉變為個體存在的方式來進行說明。在這裡,"他不見"是指盲人、無知者、已生於無色界、已入滅盡定者,即使是盲人,在沒有見的時刻也看不見。其餘的例子也是同樣的方式。其餘應當根據巴利文字進行理解。 在經典的引證中,由於天眼的存在,能夠看到色,因此說"看到色"。在第二次提問中,由於"我看到眾生",因此說"看到個體"。在第三次提問中,由於"看到色,個體顯現",因此說"兩者都看到"。因為被看到的東西是"見、聞、知"的四種,所以在色的集合中只有色的感知,因此自方的論者會說"色是個體,個體是色,兩者都是色"。這點是顯而易見的。 依賴概念的詢問解釋。 與人類行為的詢問解釋 現在是關於人類行為的詢問。在這裡,因工作而存在的限制,因而通過該工作者也應當存在的看法,被問到時是他方的,因同樣的工作而存在的承認是自方的。再次,被問到"誰在做"是他方的。在這裡,"做"是指那些工作的執行者。"被做"是指通過命令、指示等手段的執行者。現在因為他方問到個體時,問的是"做"而非"僅僅是做",因此否定是自方的。

124.Tassa kattā kāretāti ettha yadi yaṃ yaṃ upalabbhati, tassa tassa kattā puggalo te upalabbhati, kiṃ tassāpi kārako ca kārāpako ca añño puggalo upalabbhatīti attho. Paravādī tathā anicchanto issaranimmānavādabhayena paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā puggalaṃ mātāpitaro janenti nāmaṃ karonti posenti, tasmāssa te kārakā. Ye ca pana taṃ kalyāṇamittā vā ācariyā vā tāni tāni vijjāṭṭhānasippāyatanāni sikkhāpenti , te kārāpakā nāmāti imamatthaṃ sandhāya paṭijānāti. Purimakammameva tassa kattā ceva kārāpetā cāti adhippetaṃ.

125.Tassa tassevāti iminā idaṃ pucchati – yadi kammānaṃ kārakassa kattā tassāpi kattā tassāpi kattā attheva, evaṃ sante purimena purimena avassaṃ pacchā pacchā puggalo kātabboti imināpi te kammānaṃ kārakena puggalena āyatiṃ añño puggalo kātabbo, tenāpi aññoti natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭassa upacchedo, natthi appaccayaparinibbānaṃ. Paccayābhāvena paccayapaṭibaddhassa dukkhassa abhāvā yaṃ nibbānaṃ vuttaṃ, natthi te tanti. Atha vā tassa tassevāti yadi kammaṃ kammamattaṃ na hoti, tassa pana kārako puggalo, tassāpi kārako, tassāpi kārakoti evaṃ puggalaparamparā atthi. Evaṃ sante yā esā kammavaṭṭassa appavattikaraṇena dukkhassa antakiriyā vuttā, sā natthīti attho. Paravādī taṃ anicchanto paṭikkhipati. Ito aparāsupi upalabbhati sāmaññena kārakapucchāsu puggalaṃyeva sandhāya 『『kattā kāretā』』ti vuttaṃ, na paccaye. Na hi mahāpathavīādīnaṃ paccayā natthi.

135.Añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattāti pañho 『『saṅkhāravantaṃ vā attāna』』ntiādidiṭṭhibhayā paṭikkhitto.

136.Vipāko upalabbhatītiādi vipākapaṭisaṃvedīvasena puggalaṃ dassentassa laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Tattha vipākapaṭisaṃvedīti anuyogo paravādissa , vipākapavattito aññassa vedakassa abhāvā paṭikkhepo sakavādissa. Puna pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

138.Tassa paṭisaṃvedīti tassa vipākapaṭisaṃvedakassa paṭisaṃvedī yasmā pana paṭisaṃveditabbo nāma vipāko, na ca puggalo vipāko, tasmā paṭikkhepo paravādissa. Puna puṭṭho yasmā puññavipāke ṭhitattā vipākapaṭisaṃvedī puttaṃ vā patiṃ vā mātā vā jāyā vā paricumbati parisajjati, tasmā tathārūpaṃ paṭisaṃveditaṃ sandhāya paṭijānāti paravādī.

Tassatassevāti yadi vipāko vipākamattaṃ na hoti, tassa pana paṭisaṃvedī puggalo, tassāpi paṭisaṃvedī tassāpi paṭisaṃvedīti evaṃ puggalaparamparā atthi. Evaṃ sante yā esā vipākavaṭṭassa appavattikaraṇena dukkhassa antakiriyā vuttā, sā natthīti attho. Ito paraṃ upalabbhatisāmaññena paṭisaṃvedīpucchāsu heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.

142.Añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedīti pañho 『『vedanavantaṃ vā attāna』』ntiādidiṭṭhibhayā paṭikkhitto.

143.Dibbaṃ sukhantiādi kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ bhājetvā dassanavasena āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Sakavādino cettha puggalavaseneva paṭisaṃvedīpaṭikkhepo veditabbo, na vedayitavasena.

148.Mahāpathavīādīni hi ārammaṇaṃ katvā vedayitānaṃ uppatti appaṭisiddhā.

在"他是做者和使做者"中,如果所有被認知的事物,其做者都是被認知的人,那麼是否也有另一個人是該人的做者和使做者?他方不想要這樣,因為害怕造物主的創造論而否定。再次被問到時,因為父母生育人,取名字,撫養,所以他們是做者。而善知識或老師教導各種學問技藝,他們是使做者。考慮到這個意思而承認。前世的業才是真正的做者和使做者。 "那個那個"的意思是這樣問:如果業的做者有做者,那個做者又有做者,如此一來,前前必然要由後後的人來做,那麼你認為由做業的人來做未來的另一個人,那個人又做另一個人,這樣就沒有苦的終結,沒有輪迴的斷絕,沒有無因的涅槃。因為沒有因緣,所以依因緣而有的苦不存在,所說的涅槃就不存在了。或者,"那個那個"的意思是,如果業不僅僅是業,而是有做業的人,那個人又有做者,那個做者又有做者,如此就有一連串的人。這樣一來,通過使業輪不轉而說的苦的終結就不存在了。他方不想要這樣而否定。此後在其他關於一般做者的問題中,只是就人而言說"做者和使做者",而不是就因緣而言。因為大地等的因緣是存在的。 "另一個是善惡業的做者"這個問題因為害怕"有行的我"等見解而被否定。 "果報被認知"等是爲了打破他方認為有經歷果報的人的觀點而說的。在這裡,"經歷果報者"是他方的詢問,因為除了果報的生起外沒有其他經歷者,所以自方否定。再次提問是自方的,承認是他方的。 "他的經歷者"是指那個果報經歷者的經歷者。因為所謂應被經歷的是果報,而人不是果報,所以他方否定。再次被問到時,因為處於善果報中,果報的經歷者親吻撫摸兒子或丈夫或母親或妻子,所以考慮到這樣的經歷而承認。 "那個那個"的意思是,如果果報不僅僅是果報,而是有經歷果報的人,那個人又有經歷者,那個經歷者又有經歷者,如此就有一連串的人。這樣一來,通過使果報輪不轉而說的苦的終結就不存在了。此後關於一般經歷者的問題應該如前所述理解。 "另一個是善惡業果報的經歷者"這個問題因為害怕"有受的我"等見解而被否定。 "天界的樂"等是爲了分別顯示善惡業的果報而開始的。這一切都應該如前所述理解。在這裡應該理解自方是從人的角度否定經歷者,而不是從經歷的角度。 因為以大地等為所緣而生起經歷者是不被否定的。

170.Kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedītiādi vomissakanayavasena āraddhaṃ. Tattha so karotīti yaṃ tvaṃ kattāti ca paṭisaṃvedīti ca vadesi, kiṃ soyeva karoti, so paṭisaṃvedeti. Ayamanuyogo sakavādissa, suttavirodhabhayena paṭikkhepo paravādissa.

  1. Puna puṭṭho 『『idha nandati pecca nandatī』』tiādisuttavasena (dha. pa. 18) paṭiññā tasseva. Athassa vacanokāsaṃ paṭibāhanto sakavādī sayaṃkataṃ sukhadukkhanti āha.

  2. Tattha añño karotīti kārakavedakānaṃ aññattapucchāvasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhabhayena paṭikkhipitvā puna puṭṭho 『『manussabhūto katvā devabhūto paṭisaṃvedetī』』ti maññamāno paṭijānāti . Evaṃvādino pana paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati.

174.So ca añño cāti kārakavedakānaṃ ekattaaññattapucchāvasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhabhayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho purime dvepi naye ekato katvā paṭijānāti. Evaṃvādino pana sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati.

176.Neva so karotīti kārakavedakānaṃ ekattaaññattapaṭikkhepavasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhavaseneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho yasmā manusso devalokūpapattiyā kammaṃ katvā na manussabhūtova paṭisaṃvedeti, nāpi yena kammaṃ kataṃ, tato aññova paṭisaṃvedeti, tasmā kārakato vedako neva so hoti, na aññoti maññamāno paṭijānāti. Laddhimattamevetaṃ? Evaṃvādino pana asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati. Apica imasmiṃ vomissakanaye ādito paṭṭhāya imināpi nayena attho veditabbo. Yasmā hi ayaṃ puggalavādī kammānaṃ kārakañceva vedakañca icchati, tasmāssa yo kārako, teneva vā vedakena bhavitabbaṃ, aññena vā ubhohi vā bhavitabbaṃ, ubhohi vāpi na bhavitabbanti idamāpannaṃ hoti. Evamāpannameva anuyogaṃ anuyuñjanto sakavādī 『『so karotī』』tiādayo cattāropi vikappe āha. Sesaṃ vuttappakārameva.

Pariyosāne pana cattāropi pañhā ekato puṭṭhā. Tattha paṭikkhepo ca paṭijānanā ca sayaṃkatādidosappatti ca purimanayeneva veditabbā. Ito paraṃ 『『kalyāṇapāpakānī』』ti avatvā heṭṭhā vuttanayā eva 『『kammaṃ atthī』』tiādinā vikappena dassitā. Tesampi heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.

Purisakārānuyogavaṇṇanā.

Kalyāṇavaggotipi etasseva nāmaṃ.

  1. Abhiññānuyogavaṇṇanā

  2. Ito paraṃ abhiññānuyogādivasena arahattasādhanā hoti. Tattha āmantāti sakavādinā paṭiññāte paravādī 『『bahiddhā anindriyabaddharūpe iddhividhādivisesādhigamo natthi, ajjhattaṃ atthi, tasmā iddhādinibbattakena puggalena bhavitabba』』nti maññamāno nanu atthi koci iddhiṃ vikubbatītiādimāha. Taṃ sabbaṃ uttānatthameva.

Abhiññānuyogavaṇṇanā.

15-18. Ñātakānuyogādivaṇṇanā

  1. Idāni mātātiādiko ñātakānuyogo. Khattiyotiādiko jātianuyogo. Gahaṭṭho pabbajitoti paṭipattianuyogo. Devo manussoti upapattianuyogo. Sotāpannotiādiko paṭivedhānuyogo, ariyānuyogotipi vuccati. Te sabbe uttānatthāyeva. 『『Arahā hutvā na arahā』』ti panettha moghapañhattā na vuttaṃ.

206.Cattāro purisayugātiādi saṃghānuyogo, sopi uttānatthoyeva.

"做者、使做者、果報的經歷者"等是根據闡釋方法而開始的。在這裡,"他做"是指你所說的"做者"和"經歷者",那麼他是否單獨做呢?他是否經歷呢?這是自方的論證,因與經典相悖而否定他方。 再次被問到"在這裡歡喜,之後又歡喜"等的經典(《法句經》18)承認是同樣的。於是爲了阻止他的發言,自方的論者說"自己創造的快樂與痛苦"。 在這裡,"另一個做者"是指對做者與經歷者的另一種詢問。然後他方因與經典相悖而否定,再次被問到"成為人後,成為天人後經歷"時,他認為是這樣而承認。這樣說的人會因自己所造的快樂與痛苦而被問到,再次否定。 "他也是另一個"是指對做者與經歷者的相互詢問。在這裡,他方因與經典相悖而否定,再次被問到時,將前面兩者合併而承認。這樣說的人會因自己所造與他人所造的快樂與痛苦而被問到,再次否定。 "他並不做"是指對做者與經歷者的相互否定。在這裡,他方因與經典相悖而否定,再次被問到時,因人成為天人後造作而不再是人所經歷的,因此他認為不是做者,也不是另一個。認為這僅僅是有限的?這樣說的人會因內心的無所作為與他人的作為而產生的快樂與痛苦而被問到,再次否定。此外,在這個闡釋方法中,從一開始就應以此方式理解。因為這個人論者希望有業的做者與經歷者,因此他所做的做者,應該由這個經歷者來承擔,或者由其他或兩者來承擔,或者兩者都不能承擔,這樣就會產生困惑。這樣就會使自方的"他做"等四種推論成為可能。其餘的內容是如前所述的。 最終,這四個問題被合併提問。在這裡,否定與承認的自我與他者的表現應如前所述理解。此後,除了"善惡業者"外,應該如前所述的推論顯示。 與人類行為的詢問解釋。 善類的分支也稱為此名。 超凡能力的詢問解釋 此後是關於超凡能力的詢問,作為通往阿羅漢果的修行。在這裡,自方的論者承認后,他方說"外在無感官束縛的形式,神通等的特殊成就不存在,內在存在,因此應由因神通而生的人來承擔",他認為是否有任何神通可以施展等。所有這些內容都在前面已述。 超凡能力的詢問解釋。 15-18. 親屬的詢問等解釋 現在是關於母親等的親屬詢問。關於貴族等的種族詢問。關於家庭主婦與出家人的修行詢問。關於神與人的輪迴詢問。關於已入流者等的洞察詢問,也稱為聖者的詢問。這些都是在前面已述。"成為阿羅漢與非阿羅漢"在此處並未提及。 "四個男性配對"等是關於僧團的詢問,這也是在前面已述。

209.Saṅkhatotiādi saccikaṭṭhasabhāvānuyogo. Tattha tatiyā koṭīti pucchā sakavādissa. Tathārūpassa saccikaṭṭhassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Puna puṭṭho puggalaṃ sandhāya paṭiññā tasseva.

211.Aññopuggalotipañhepi saṅkhatehi khandhehi aññattaṃ anicchanto paṭikkhepo tasseva.

212.Khandhā saṅkhatātiādi saṅkhatāsaṅkhatāni sarūpena dassetvā aññattapucchanatthaṃ vuttaṃ.

213.Rūpaṃ saṅkhatantiādi khandhe vibhāgato dassetvā aññattapucchanatthaṃ vuttaṃ.

214.Puggalassa uppādoti pucchā sakavādissa, 『『jātidhammā jarādhammā, atho maraṇadhammino』』tiādisuttavasena paṭiññā paravādissa. Saṅkhatabhāvaṃ panassa so na icchati, tasmā paṭikkhipati.

  1. Puna na uppādo paññāyatītiādinā nayena puṭṭho 『『dukkhameva hi sambhoti , dukkhaṃ tiṭṭhati veti cā』』tiādivacanato (saṃ. ni. 1.171) puggalassa uppādādayo nāma na yujjantīti paṭijānāti.

216.Atthatthamhīti atthaṃ vuccati nibbānaṃ. Tattha atthīti pucchati. Tassa atthitāya sassataṃ, natthitāya. Ucchedo āpajjati. Tadubhayampi anicchanto pacchā paṭikkhipati.

Ñātakānuyogādivaṇṇanā.

  1. Paṭivedhānuyogādivaṇṇanā

  2. Bhavaṃ nissāya pañhe bhavanti upapattibhavaṃ.

  3. Vedanaṃ vediyamānapañhe vedanaṃ vediyamāno pariggahitavedano yogāvacarova pajānāti, bālaputhujjano nappajānāti.

  4. Kāyānupassanādipañhā uttānatthāyeva.

  5. Pārāyanagāthāya suññato lokaṃ avekkhassūti sattasuññatavasena khandhalokaṃ olokehīti attho.

228.Puggalo avekkhatīti sakavādipucchā. Paravādissa hi 『『suññato lokaṃ avekkhassū』』ti gāthāya yo avekkhati, so puggaloti laddhi, tasmā naṃ evaṃ pucchati. Saha rūpenāti rūpakāyena saddhiṃ. Tato anissaṭo hutvāti attho. Idaṃ pañcavokāravasena anujānitvā puna taṃ jīvanti puṭṭho suttavirodhabhayena paṭikkhipati. Vinā rūpenāti idaṃ catuvokāravasena anujānitvā puna aññaṃ jīvanti puṭṭho suttavirodhabhayeneva paṭikkhipati. 『『Abbhantaragato』』ti ca 『『bahiddhā nikkhamitvā』』ti ca idaṃ 『『saha rūpena vinā rūpenā』』ti heṭṭhā vuttassa lakkhaṇavacanaṃ. Tattha abbhantaragatoti rūpassa antogato, ito vā etto vā anikkhamitvā rūpaparicchedavaseneva ṭhito hutvāti attho. Nikkhamitvāti rūpaparicchedaṃ atikkamitvā. Rūpaṃ anissito hutvāti attho.

231.Anattāti attanā jīvena puggalena rahito. Ekadhammepi puggalo natthīti attho. Evaṃ sabbasuttānaṃ āgamaṭṭhakathāsu vuttanayeneva attho veditabbo. Idha pana sandhāyabhāsitamattameva vakkhāma.

"成、有、滅"等的因實存在的推論。在這裡,第三類問"誰是因實存在的",自方的論者承認,而他方因為因實不存在而否定。再次被問到時,人是如何回答的。 在他人的五蘊中,他方不想要分離,因此否定。 在五蘊中,"形"等是因實存在的,是爲了回答他方的詢問。 "形"等五蘊是因實存在的,是爲了回答他方的詢問。

237.Vuttaṃ bhagavatā sappikumbhotiādi 『『sabbāva desanā yathārutavaseneva atthato na gahetabbā』』ti dassanatthaṃ ābhataṃ. Yathā hi suvaṇṇaṃ gahetvā kato suvaṇṇavikāro kumbho suvaṇṇakumbhoti vuccati, na evaṃ sappiṃ gahetvā kato sappissa vikāro sappikumbho nāma atthi. Yasmiṃ pana kumbhe sappi pakkhittaṃ, so sappikumbho nāmāti ayamettha attho. Telakumbhādīsupi eseva nayo. Yathā ca nibbānaṃ niccaṃ dhuvaṃ, na evaṃ bhattaṃ vā yāgu vā atthi. Kālaparicchedaṃ pana akatvā divase divase dassāmāti paññattavasena 『『niccabhattaṃ dhuvayāgū』』ti vuccatīti ayamettha attho.

『『Atthi puggalo attahitāya paṭipanno』』tiādīsupi yathā rūpādayo dhammā paccattalakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena atthi, na evaṃ puggalo . Rūpādīsu pana sati 『evaṃnāmo』『evaṃgotto』ti vohāro hoti. Iti iminā lokavohārena lokasammutiyā lokaniruttiyā atthi puggaloti ayamettha attho. Vuttampi cetaṃ bhagavatā – 『『imā kho citta, lokasamaññā lokaniruttiyo lokavohārā lokapaññattiyo』』ti (dī. ni. 1.440). Rūpādidhammā pana vināpi lokasammutiṃ paccattasāmaññalakkhaṇavasena paññāpanato atthīti ayamettha attho.

Buddhānaṃ pana dve kathā sammutikathā ca paramatthakathā ca. Tattha satto, puggalo, devo, brahmātiādikā sammutikathā nāma. Aniccaṃ, dukkhaṃ, anattā, khandhā, dhātuyo, āyatanāni, satipaṭṭhānā, sammappadhānātiādikā paramatthakathā nāma.

Tattha yo sammutidesanāya sattoti vā…pe… brahmāti vāti vutte jānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti, tassa bhagavā āditova sattoti vā puggaloti vā posoti vā devoti vā brahmāti vā katheti. Yo paramatthadesanāya aniccanti vā dukkhanti vātiādīsu aññataraṃ sutvāva jānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti. Tassa aniccantiādīsu aññataraṃ katheti. Tathā sammutikathāya bujjhanakasattassa na paṭhamaṃ paramatthakathaṃ katheti. Sammutikathāya pana bodhetvā pacchā paramatthakathaṃ katheti . Paramatthakathāya bujjhanakasattassāpi na paṭhamaṃ sammutikathaṃ katheti. Paramatthakathāya pana bodhetvā pacchā sammutikathaṃ katheti. Pakatiyā pana paṭhamameva paramatthakathaṃ kathentassa desanā lūkhākārā hoti. Tasmā buddhā paṭhamaṃ sammutikathaṃ kathetvā pacchā paramatthakathaṃ kathenti. Te sammutikathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti. Paramatthakathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti. Ayañhi –

『『Duve saccāni akkhāsi, sambuddho vadataṃ varo;

Sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nupalabbhati』』.

Tattha –

『『Saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇaṃ;

Paramatthavacanaṃ saccaṃ, dhammānaṃ tathalakkhaṇa』』nti.

Aparo nayo – dve bhagavato desanā paramatthadesanā ca khandhādivasena, sammutidesanā ca sappikumbhādivasena. Na hi bhagavā samaññaṃ atidhāvati. Tasmā 『『atthi puggalo』』ti vacanamattato abhiniveso na kātabbo. Satthārā hi –

『『Paññattiṃ anatikkamma, paramattho pakāsito;

Samaññaṃ nātidhāveyya, tasmā aññopi paṇḍito;

Paramatthaṃ pakāsento, samaññaṃ nātidhāvaye』』.

Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Puggalakathā niṭṭhitā.

  1. Parihānikathā

  2. Vādayuttiparihānivaṇṇanā

由佛陀所說的「酥油瓶」等是爲了說明「所有的教誨在意義上不應被接受」。就像黃金被拿來製作黃金瓶一樣,酥油瓶的變化並不存在。因此,只有在瓶中放入酥油時,才稱之為酥油瓶,這就是這裡的意思。在油瓶等也是同樣的道理。涅槃是永恒的、可靠的,而飯或粥並不存在。若不考慮時間的限制,逐日顯示為「永恒的飯、可靠的粥」,這就是這裡的意思。 「存在的人是爲了自我利益而修行」等的說法中,正如色等法根據自性和共性存在,而人並不如此。在色等法中存在「如此的名字」「如此的種族」的稱謂。因此,藉助於世俗的語言、世俗的共識、世俗的解釋,存在人就是這裡的意思。佛陀也曾說過:「這些,心啊,是世俗的共識、世俗的解釋、世俗的稱謂、世俗的定義」(《大智度論》1.440)。而色等法即使沒有世俗的共識,也根據自性的共性而被認知,這就是這裡的意思。 佛陀的教誨有兩種:世俗教誨和究竟教誨。在這裡,眾生、人、天和梵等稱為世俗教誨。無常、苦、無我、五蘊、元素、處所、正念、正勤等稱為究竟教誨。 在這裡,若在世俗教義中說「眾生」或……天等,能夠理解、領悟、引導、把握阿羅漢的勝利者;因此,佛陀首先會說「眾生」或「人」或「天」或「梵」。而在究竟教義中,若聽到「無常」或「苦」等中的任何一項,能夠理解、領悟、引導、把握阿羅漢的勝利者;因此,他會在無常等中說某一項。這樣,在世俗教義中,覺悟的眾生不會首先講究竟教義。而在世俗教義中,先啓發后再講究竟教義。覺悟的眾生在究竟教義中也不會首先講世俗教義,而是在講究竟教義后再講世俗教義。通常情況下,若首先講究竟教義,其教導會顯得粗糙。因此,佛陀首先講世俗教義,然後再講究竟教義。他們在講世俗教義時,也只講真實的本質,而不是空洞的說法。在講究竟教義時,也只講真實的本質,而不是空洞的說法。這裡有: 「他宣說了兩個真實,正覺者的最優者; 世俗與究竟,第三個無法被發現。」 在這裡: 「暗示的言辭是真實的,世俗共識的原因; 究竟的言辭是真實的,法的特性如此。」 另一種解釋是:佛陀的教誨有兩個,究竟教誨是基於五蘊等,世俗教誨是基於酥油瓶等。佛陀並不超越世俗。因此,「存在的人」的說法僅僅是言辭上的,不應執著。因為導師說: 「不要超越定義,究竟的道理已被顯現; 世俗不應被超越,因此其他智者; 在顯現究竟時,不應超越世俗。」 其餘的內容皆在前述的真實意義中。 人之教義已完結。 失落的教義 辯論法的失落解釋

  1. Idāni parihānikathā hoti. Parihānidhammo aparihānidhammo, 『『dveme, bhikkhave, dhammā sekkhassa, bhikkhuno parihānāya saṃvattanti』』 (a. ni. 2.185), 『『pañcime, bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattantī』』ti (a. ni. 5.149) evamādīni hi suttāni nissāya sammitiyā vajjiputtakā sabbatthivādino ekacce ca mahāsaṅghikā arahatopi parihāniṃ icchanti, tasmā te vā hontu aññeyeva vā, yesaṃ ayaṃ laddhi, tesaṃ laddhibhindanatthaṃ parihāyati arahā arahattāti pucchā sakavādissa. Tatra parihāyatīti dve parihāniyo pattaparihāni ca appattaparihāni ca. Tattha 『『dutiyampi kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyī』』ti (saṃ. ni. 1.159) ayaṃ pattaparihāni nāma. 『『Mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyī』』ti (ma. ni.

現在是關於失落的教義。在這裡,失落的法和不失落的法,「有兩種法,僧侶,適合修行僧侶的失落」(《阿含經》2.185),「有五種法,僧侶,適合時解脫僧侶的失落」(《阿含經》5.149)等經典是根據共識和證據,薩米提耶和婆蹉補特伽羅等一些大眾派和阿羅漢也想要失落,因此他們或者其他人,誰獲得這種理解,誰就會失落這種理解,阿羅漢和阿羅漢的失落被問到。這裡有兩種失落:獲得失落和不獲得失落。在這裡,「第二位尊者戈德希科也通過這種時刻的思惟解脫而失落」(《薩門經》1.159)這是一種獲得失落。「不要讓沙門的沙門目標失落」(《摩訶經》)。 provided by EasyChat

1.416-418) ayaṃ appattaparihāni. Tāsu idha pattaparihāni adhippetā. Tañhi sandhāya āmantāti paṭiññā paravādissa. Sakasamaye pana imaṃ pattaparihāniṃ nāma lokiyasamāpattiyāva icchanti, na arahattādīhi sāmaññaphalehi. Parasamayepi naṃ sabbasāmaññaphalesu sabbabhavesu sabbakālesu sabbesañca puggalānaṃ na icchanti. Taṃ pana tesaṃ laddhimattamevāti sabbaṃ laddhijālaṃ bhindituṃ puna sabbatthātiādinā nayena desanā vaḍḍhitā.

Tattha yasmā paravādī kamena parihāyitvā sotāpattiphale ṭhitassa arahato parihāniṃ na icchati, upariphalesu ṭhitasseva icchati. Yasmā ca rūpārūpabhavesu ṭhitassa na icchati, kammārāmatādīnaṃ pana parihāniyadhammānaṃ bhāvato kāmabhave ṭhitasseva icchati, tasmā 『『sabbatthā』』ti puṭṭho paṭikkhipati. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭho kāmabhavaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbasmimpi hi kāmabhave parihānikarā kāmaguṇā atthi, tasmā tattha parihāyatīti tassa laddhi.

Tatiyapucchāya parihānīti parihānikare dhamme pucchati. Tattha yasmā parihāni nāma kammārāmatādidhammā, visesato vā kāmarāgabyāpādā eva, te ca rūpārūpabhave natthi, tasmā 『『na heva』』nti paṭikkhepo paravādissa.

Sabbadāti kālapucchā. Tattha paṭhamapañhe yonisomanasikārakāle aparihāyanato paṭikkhipati. Dutiye ayonisomanasikaroto rattibhāge vā divasabhāge vā sabbadā parihāyanato paṭijānāti. Tatiye parihānikaradhammasamāyoge sati muhuttameva parihāni nāma hoti, tato pubbe aparihīnassa pacchā parihīnassa ca parihāni nāma natthīti paṭikkhipati.

Sabbeva arahantoti pañhānaṃ paṭhamasmiṃ tikkhindriye sandhāya paṭikkhipati. Dutiyasmiṃ mudindriye sandhāya paṭijānāti. Tatiyasmimpi tikkhindriyāva adhippetā. Tesañhi sabbesampi parihāni na hotīti tassa laddhi.

Seṭṭhiudāharaṇe paṭhamapucchā paravādissa, dutiyā sakavādissa. Tatrāyaṃ adhippāyo – yaṃ maṃ tumhe pucchatha – 『『arahā arahattā parihāyanto catūhi phalehi parihāyatī』』ti, tatra vo paṭipucchāmi – 『『catūhi satasahassehi seṭṭhī seṭṭhittaṃ karonto satasahassehi parihīne seṭṭhī seṭṭhittā parihīno hotī』』ti. Tato sakavādinā ekadesena parihāniṃ sandhāya 『『āmantā』』ti vutte sabbasāpateyyā parihīno hotīti pucchati. Tathā aparihīnattā sakavādī na hevāti vatvā atha naṃ 『『evameva arahāpi parihāyati ca. Na ca catūhi phalehī』』ti uppannaladdhikaṃ dutiyaṃ bhabbapañhaṃ pucchati. Paravādī seṭṭhino abhabbatāya niyamaṃ apassanto paṭijānitvā arahato catūhi phalehi parihānibhabbataṃ puṭṭho 『『niyato sambodhiparāyaṇo』』ti (a. ni. 3.87) vacanassa ayoniso atthaṃ gahetvā laddhiyaṃ ṭhito sotāpattiphalato parihāyituṃ abhabbataṃ sandhāya paṭikkhipati. Taṃ panassa laddhimattamevāti.

Ettāvatā vādayutti nāma niṭṭhitā hoti.

  1. Ariyapuggalasaṃsandanaparihānivaṇṇanā

1.416-418) 這是關於不獲得失落的教義。在這裡,獲得失落的教義是指那些已獲得的失落。對此,引用了他方的承認。至於在自己的時間裡,他們只希望獲得這種失落名為世俗的定,非阿羅漢等的共性果實。在他方的時間裡,他們對所有的共性果實、所有的存在、所有的人也不希望獲得。對此,他們的理解僅限於此,因此爲了打破所有的理解,教義被進一步闡述。 由於他方的論者因緣而失落,已達到初果的阿羅漢不希望失落,而希望在更高的果位上。由於在色和無色的存在中不希望失落,而對因緣的樂趣等的失落法則卻希望在欲界的存在中,因此當被問及「在所有地方」時,他方會否定。再者,經過堅定的詢問,針對欲界的存在做出承認。在一切欲界中,失落的因緣存在,因此在那兒被稱為失落。 在第三個問題中,詢問失落的法。在這裡,失落的法是指因緣樂趣等的法,特別是欲界的貪慾和厭惡,而在色和無色的存在中並不存在,因此他方否定。 「所有」的問題是關於時間的。在第一個問題中,在正思惟的時刻因未失落而否定。第二個問題中,由於非正思惟的原因,在夜間或白天的所有時刻都承認失落。第三個問題中,在失落法的結合中,即使在一瞬間也稱為失落,因此在之前未失落的情況下,之後失落的情況下也並不存在失落,因此他方否定。 「所有的阿羅漢」是針對第一個問題中敏銳的根基而否定。第二個問題中是針對柔軟的根基而做出的承認。在第三個問題中也是指敏銳的根基。因為對他們來說,所有的失落並不存在,因此這是他們的理解。 在最優的例子中,第一個問題是針對他方,第二個問題是針對自方。在這裡的意思是——「你們問我——『阿羅漢在四種果實中失落』」,對此我向你們詢問——「在四萬的財富中,最優者在四萬的財富中失落時也會失落」。因此,自方的論者會部分承認失落,針對「承諾」而問道「在所有的可能性中也失落」。因此,因不失落而自方論者也不應說「阿羅漢也會失落,也不會在四種果實中」。 他方對最優者的失落未能看到限制,因此承認了阿羅漢在四種果實中的失落,而被問及「是否有可能失落」時,因未能抓住真實的意義而否定。對此,他的理解僅限於此。 到此為止,辯論的內容已完結。 關於高貴眾生的結合與失落的解釋

  1. Idāni ariyapuggalasaṃsandanā āraddhā. Tattha yasmā keci arahatova parihāniṃ icchanti, keci anāgāminopi, keci sakadāgāmissapi. Sotāpannassa pana sabbepi na icchantiyeva. Ye arahattā parihāyitvā anāgāmisakadāgāmibhāve ṭhitā, tesaṃ parihāniṃ icchanti, na itaresaṃ anāgāmisakadāgāmīnaṃ. Sotāpannassa pana tepi sabbathāpi na icchantiyeva, tasmā peyyālamukhena pucchā katā. Tattha tesaṃ laddhivasena paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbā. 『『Parihāyati anāgāmī anāgāmiphalā』』ti hi pañhasmiṃ ye anāgāmino parihāniṃ na icchanti, tesaṃ vasena paṭikkhepo. Ye pakatianāgāmino vā arahattā parihāyitvā ṭhitaanāgāmino vā parihāniṃ icchanti, tesaṃ vasena paṭiññāti idamettha nayamukhaṃ. Tassānusārena sabbapeyyālā atthato veditabbā.

  2. Yaṃ panettha 『『sotāpattiphalassa anantarā arahattaṃyeva sacchikarotī』』ti vuttaṃ, taṃ parihīnassa puna vāyamato arahattappattiṃ sandhāya vuttaṃ. Itaro sotāpattiphalānantaraṃ arahattassa abhāvā paṭikkhipati.

  3. Tato paraṃ 『『parihāni nāmesā kilesappahānassa vā mandatāya bhaveyya, maggabhāvanādīnaṃ vā anadhimattatāya, saccānaṃ vā adassanenā』』ti evamādīnaṃ vasena anuyuñjituṃ kassa bahutarā kilesā pahīnātiādi vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānādhippāyameva suttānaṃ panattho āgamaṭṭhakathāsu vuttanayeneva veditabbo.

262.Samayavimutto arahā arahattā parihāyatīti ettha mudindriyo samayavimutto, tikkhindriyo asamayavimuttoti tesaṃ laddhi. Sakasamaye pana avasippatto jhānalābhī samayavimutto, vasippatto jhānalābhī ceva sabbe ca ariyapuggalā ariye vimokkhe asamayavimuttāti sanniṭṭhānaṃ. So pana taṃ attano laddhiṃ gahetvā samayavimutto parihāyati, itaro na parihāyatī』』ti āha. Sesamettha uttānatthameva.

Ariyapuggalasaṃsandanaparihānivaṇṇanā.

  1. Suttasādhanaparihānivaṇṇanā

  2. Idāni suttasādhanā hoti. Tattha uccāvacāti uttamahīnabhedato uccā ca avacā ca. Paṭipādāti paṭipadā. Samaṇena pakāsitāti buddhasamaṇena jotitā. Sukhāpaṭipadā hi khippābhiññā uccā. Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā avacā. Itarā dve ekenaṅgena uccā, ekena avacā. Paṭhamaṃ vuttā eva vā uccā, itaro tissopi avacā. Tāya cetāya uccāvacāya paṭipadāya na pāraṃ diguṇaṃ yanti, ekamaggena dvikkhattuṃ nibbānaṃ na gacchantīti attho. Kasmā? Yena maggena ye kilesā pahīnā, tena tesaṃ puna appahātabbato. Etena parihānidhammābhāvaṃ dīpeti. Nayidaṃ ekaguṇaṃ mutanti tañca idaṃ pāraṃ ekavāraṃyeva phusanārahaṃ na hoti. Kasmā? Ekena maggena sabbakilesānaṃ appahānato. Etena ekamaggeneva arahattābhāvaṃ dīpeti.

Atthi chinnassa chediyanti chinnassa kilesavaṭṭassa puna chinditabbaṃ kiñci atthīti pucchati. Itaro tikkhindriyaṃ sandhāya paṭikkhipitvā puna puṭṭho mudindriyaṃ sandhāya paṭijānāti. Sakavādī suttaṃ āharitvā natthibhāvaṃ dasseti. Tattha oghapāsoti kilesogho ceva kilesapāso ca.

266.Katassa paṭicayoti bhāvitassa maggassa puna bhāvanā. Idhāpi paṭikkhepapaṭijānanāni purimanayeneva veditabbāni.

現在開始討論高貴眾生的結合。在這裡,有些人希望阿羅漢失落,有些人希望非來者失落,有些人希望再來者失落。而對於初果者,他們皆不希望失落。那些因阿羅漢而失落而處於非來者或再來者狀態的人,他們希望失落,而其他非來者和再來者則不希望失落。初果者對他們而言,皆不希望失落,因此以此為依據提出了問題。在這裡,根據他們的理解,承認與否都應被理解。「非來者失落」這句話是指那些不希望失落的非來者,因此對此持否定態度。那些因緣非來者或因阿羅漢失落而處於非來者狀態的人,他們希望失落,這就是這裡的論點。因此,所有的討論應被理解為有意義。 關於「初果之後立即達到阿羅漢」的說法,是指在失落的情況下再次努力以獲得阿羅漢的成就。而其他的初果者由於缺乏阿羅漢的存在而持否定態度。 此外,「失落是由於對煩惱的放棄或因修行的懈怠,或因對真理的無知」等等,通過這些來解釋,誰能更有效地放棄煩惱等。所有這些都應根據經典的含義和解釋來理解。 「時解脫的阿羅漢因阿羅漢的失落而失落」,在這裡,柔軟的根基是時解脫,敏銳的根基是非時解脫。至於在自己的時間中,若因獲得了禪定而時解脫,所有的高貴眾生在真實的解脫中是非時解脫的狀態。此人因把握自己的理解而時解脫,另一個則不會失落。 關於高貴眾生的結合與失落的解釋。 關於經典的修習與失落的解釋。 現在是關於經典修習的部分。在這裡,高低是指優劣的劃分。路徑是指修行。由佛陀所顯現的,照亮了。幸福的修行迅速通達,痛苦的修行則緩慢。其他兩者中,一者為優,另一者為劣。首先所說的即是優,其他的三者也是劣。通過這種方式,優劣的修行並不跨越彼岸,單一的道路也不會兩次達到涅槃。這是為什麼呢?因為通過這條道路所放棄的煩惱,因而不應再被放棄。因此,這顯示了失落法的不存在。這並不是單一的優,而是單一的道路也不應被觸及。為何呢?因為通過一條道路,所有的煩惱都不應被放棄。因此,這顯示了通過單一的道路而無法獲得阿羅漢的狀態。 「對於被割斷的煩惱,若被割斷的煩惱圈再次被割斷,還有什麼意義呢?」這是一個問題。另一個是針對敏銳的根基而否定,隨後針對柔軟的根基而承認。自方的論者引用經典證明其不存在。在這裡,「洪流」是指煩惱的洪流和煩惱的束縛。 「因緣的積累」是指修行的再次修習。在這裡,否定和承認的內容應根據先前的方式理解。

267.Parihānāya saṃvattantīti paravādinā ābhate sutte pañca dhammā appattaparihānāya ceva lokiyasamāpattiparihānāya ca saṃvattanti. So pana pattassa arahattaphalassa parihānāya sallakkheti. Teneva atthi arahato kammārāmatāti āha. Itaropi asamayavimuttaṃ sandhāya paṭikkhipitvā itaraṃ sandhāya paṭijānāti. Kāmarāgavasena vā pavattamānaṃ taṃ paṭikkhipitvā itarathā pavattamānaṃ paṭijānāti. Rāgādīnaṃ pana atthitaṃ puṭṭho paṭijānituṃ na sakkoti.

268.Kiṃ pariyuṭṭhitoti kena pariyuṭṭhito anubaddho ajjhotthato vā hutvāti attho. Anusayapucchāyapi tikkhindriyamudindriyavaseneva paṭikkhepapaṭijānanāni veditabbāni. Kalyāṇānusayoti vacanamattasāmaññena vā paṭijānāti. Rāgo upacayaṃ gacchatīti bhāvanāya pahīnaṃ sandhāyāha. Parato dosamohesupi eseva nayo. Sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ pana dassanena pahīnattā upacayaṃ na icchati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Suttasādhanā.

Parihānikathā niṭṭhitā.

  1. Brahmacariyakathā

  2. Suddhabrahmacariyakathāvaṇṇanā

  3. Idāni brahmacariyakathā hoti. Tattha dve brahmacariyavāsā, maggabhāvanā ca pabbajjā ca. Pabbajjā sabbadevesu natthi. Maggabhāvanā ṭhapetvā asaññasatte sesesu appaṭisiddhā. Tattha ye paranimmitavasavattideve upādāya taduparidevesu maggabhāvanampi na icchanti seyyathāpi sammitiyā, te sandhāya natthi devesūti pucchā sakavādissa. 『『Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi jambudīpakā manussā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti deve ca tāvatiṃse. Katamehi tīhi? Sūrā satimanto idha brahmacariyavāso』』ti (a. ni. 9.21) idaṃ suttaṃ nissāya dvepi brahmacariyavāsā natthi devesūti uppannaladdhivasena paṭiññā paravādissa. Puna dvinnampi brahmacariyānaṃ antarāyikadhammavaseneva sabbe devā jaḷāti pucchā sakavādissa. Tattha hatthasaṃvācikāti mūgā viya hatthamuddhāya vattāro. Parato atthi devesūti pucchā paravādissa, maggabhāvanaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Paṭiññāya adhippāyaṃ asallakkhetvā pabbajjāvasena anuyogo paravādissa.

270.Yattha natthi pabbajjāti pañhe gihīnañceva ekaccānañca devānaṃ maggapaṭilābhaṃ sandhāya paṭikkhepo tasseva. Puna puṭṭho paccantavāsino ceva asaññasatte ca sandhāya paṭiññā tasseva. Yo pabbajatītiādīsu pucchāsupi eseva nayo. Puna 『『atthi devesū』』ti pañhepi maggabhāvanaṃ sandhāyeva paṭiññā sakavādissa, 『『sabbadevesū』』ti vutte asaññasatte sandhāya paṭikkhepo tasseva.

271.Manussesūti pañhadvaye jambudīpake sandhāya paṭiññā. Paccantavāsino sandhāya paṭikkhepo veditabbo.

Atthi yattha atthīti atthi te devā, atthi vā so padeso, yattha atthīti evaṃ sattapadesavibhāgamukhena vissajjanaṃ sakavādissa. Iminā nayena sabbe ekantarikapañhā veditabbā.

  1. Suttānuyoge kuhiṃ phaluppattīti tassa anāgāmino arahattaphaluppatti kuhinti pucchā sakavādissa. Tatthevāti suddhāvāsesūti attho.

Handa hīti kāraṇatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā anāgāmipuggalo idha loke bhāvitena maggena tattha suddhāvāsesu phalaṃ sacchikaroti, na tattha aññaṃ maggaṃ bhāveti, tasmā natthi devesu brahmacariyavāsoti.

  1. Saṃsandanabrahmacariyavaṇṇanā

"導致失落"是他方引用的經文中提到的五種法,它們導致未獲得的失落和世俗定的失落。他認為這也適用於已獲得的阿羅漢果的失落。因此他說阿羅漢也有對業的喜愛。另一方針對非時解脫而否定,針對其他而承認。或者針對欲貪而生起的否定,針對其他方式而生起的承認。但是當被問及貪等的存在時,他無法承認。 "被什麼所纏繞"是指被什麼所束縛或壓制。在潛在傾向的問題上,也應根據敏銳和柔軟的根基來理解否定和承認。"善的潛在傾向"僅僅是用語的共性而承認。"貪慾增長"是指通過修行而被放棄。對於嗔恨和愚癡也是同樣的道理。但對於身見等,由於通過觀察而被放棄,因此不認為會增長。其餘的內容都是明顯的意思。 經典的修習。 失落的教義已結束。 梵行的教義 純粹梵行的教義解釋 現在是關於梵行的教義。在這裡,有兩種梵行的生活,即道的修習和出家。出家在所有天界中都不存在。道的修習除了無想天外,在其他地方都不被禁止。在這裡,那些從他化自在天開始,包括更高層次的天界,不認為有道的修習,如同正量部一樣,針對他們而言,自方的論者問道"天界中不存在嗎?"。"比丘們,有三個方面,閻浮提的人類超過北俱盧洲的人類和三十三天的天神。哪三個方面?勇敢、正念和在此處的梵行生活。"(《增支部》9.21)根據這段經文,他方認為兩種梵行的生活在天界中都不存在。再次,自方的論者問道,是否所有的天神都是愚鈍的,因為兩種梵行都有障礙。在這裡,"手語者"是指像啞巴一樣用手勢交流的人。隨後,他方問道"天界中存在嗎?"自方的論者針對道的修習而承認。他方未能理解承認的含義,而從出家的角度進行質問。 在"哪裡不存在出家"的問題中,他否定了在家人和某些天神獲得道的可能性。再次被問到時,他承認邊遠地區的居民和無想天的情況。在"誰出家"等問題中也是同樣的道理。再次在"天界中存在嗎"的問題中,自方的論者僅針對道的修習而承認,當被問及"所有天界"時,他針對無想天而否定。 在關於人類的兩個問題中,針對閻浮提而承認。應理解針對邊遠地區居民而否定。 "存在之處存在"是指那些天神存在,或者那個地方存在,通過眾生和地方的區分來回答,這是自方的論者的解釋。按照這種方式,所有交替的問題都應被理解。 在經文的詢問中,"在哪裡獲得果位"是自方的論者詢問那位不還者在哪裡獲得阿羅漢果。"就在那裡"是指在凈居天。 "那麼"是表示原因的語氣詞。這裡的意思是:由於不還者在此世界修習道,在凈居天中證悟果位,而不是在那裡修習其他的道,因此在天界中不存在梵行生活。 梵行的比較解釋

  1. Idāni yadi aññattha bhāvitena maggena aññattha phalasacchikiriyā hoti, sotāpannādīnampi siyāti etamatthaṃ dassetuṃ puna anāgāmītiādīnaṃ saṃsandanapucchā sakavādissa. Tattha anāgāmissa phalasacchikiriyāya paṭiññā, sesānaṃ phalasacchikiriyāya paṭikkhepo paravādissa. Idha bhāvitamaggo hi anāgāmī idhavihāyaniṭṭho nāma hoti. So idha anāgāmimaggaṃ bhāvetvā 『『opapātiko tatthaparinibbāyī』』ti vacanato 『『puna maggabhāvanaṃ vinā upapattivaseneva arahattaphalaṃ sacchikarotī』』ti tassa laddhi. Sotāpannasakadāgāmino pana tattha maggaṃ bhāvetvā tatrupapattikā nāma hontīti tesaṃ idhāgamanaññeva natthi. Iti so anāgāmissa phalasacchikiriyaṃ puṭṭho paṭijānāti. Itaresaṃ paṭikkhipati.

Anāgāmī puggalo tattha bhāvitena maggenāti pañhe 『『anāgāmino tattha maggabhāvanāva natthī』』ti laddhiyā paṭikkhipati. Maggo ca bhāvīyati, na ca kilesā pahīyantīti pucchā sakavādissa , rūpāvacaramaggaṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Rūpāvacaramaggena hi so idhavihāyaniṭṭho nāma jāto.

Anāgāmī puggalo katakaraṇīyoti pañhe 『『opapātiko tatthaparinibbāyī』』ti vacanato upapattiyāvassa katakaraṇīyādibhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Arahāti pañhe idhaparinibbāyino arahato vaseneva paṭikkhipati. Puna puṭṭho tatthaparinibbāyino vasena paṭijānāti.

Atthi arahato punabbhavotiādīsupi tatthaparinibbāyī idhaparinibbāyīnaṃ vaseneva attho veditabbo. Appaṭividdhākuppova tatthaparinibbāyatīti puṭṭho idheva bhāvitena maggena tassa akuppapaṭivedhaṃ icchanto paṭikkhipati.

Yathā migoti paṭhamaṃ udāharaṇaṃ paravādissa, dutiyaṃ sakavādissa. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Brahmacariyakathā niṭṭhitā.

  1. Odhisokathāvaṇṇanā

  2. Idāni odhisokathā nāma hoti. Tattha ye sotāpannādīnaṃ nānābhisamayavasena dukkhadassanādīhi odhiso odhiso ekadesena ekadesena kilesappahānaṃ icchanti seyyathāpi etarahi sammitiyādayo, tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ odhisoti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna anuyogo sakavādissa, ekadesena sotāpannādibhāvassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabboti.

Odhisokathāvaṇṇanā.

  1. Jahatikathā

  2. Nasuttāharaṇakathāvaṇṇanā

  3. Idāni jahatikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『jhānalābhī puthujjano saha saccābhisamayā anāgāmī nāma hoti, tassa puthujjanakāleyeva kāmarāgabyāpādā pahīnā』』ti laddhi seyyathāpi etarahi sammitiyānaṃ, tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ jahati puthujjanoti pucchā sakavādissa, jhānavikkhambhitānaṃ pana tesaṃ pariyuṭṭhānaṃ apassantassa paṭiññā paravādissa. Yasmā pana tesaṃ jhānavikkhambhitānampi anāgāmimaggeneva accantaṃ pahānaṃ hoti, tasmā puna accantantiādianuyogo sakavādissa, tathārūpassa pahānassa abhāvato paṭikkhepo itarassa. Vikkhambhetīti accantavikkhambhanameva sandhāya pucchā sakavādissa. Tato paraṃ anāgāmimaggaṭṭhena saddhiṃ puthujjanasaṃsandanaṃ hoti. Taṃ uttānatthameva.

現在,如果在一處修習道而在另一處證悟果位,初果等也應如此,爲了說明這一點,自方的論者再次提出不還者等的比較問題。在這裡,他方承認不還者證悟果位,否認其他人證悟果位。因為在此處修習道的不還者稱為"此處滅盡者"。他在此處修習不還道,"化生者在彼處般涅槃"的說法,他的理解是"不需要再修習道,僅通過化生就證悟阿羅漢果"。但初果和一來果在那裡修習道,稱為"彼處化生者",因此他們不會再來此處。因此,當被問及不還者證悟果位時他承認,而否認其他人。 當被問及"不還者在那裡通過修習的道"時,他因為認為"不還者在那裡沒有修習道"而否認。自方的論者問"道被修習,但煩惱未被斷除",他方針對色界道而承認。因為通過色界道他成為"此處滅盡者"。 在"不還者已完成所應做的"的問題中,他基於"化生者在彼處般涅槃"的說法,考慮到通過化生而完成所應做的等,因此承認。在"阿羅漢"的問題中,他僅針對此處般涅槃的阿羅漢而否認。再次被問到時,他針對彼處般涅槃者而承認。 在"阿羅漢有再生"等問題中,也應根據彼處般涅槃者和此處般涅槃者來理解。當被問及"未證悟不動而在彼處般涅槃"時,他因為認為在此處修習道而證悟不動,所以否認。 "如鹿"的第一個例子是他方的,第二個是自方的。其餘的內容都是明顯的意思。 梵行的教義已結束。 部分的教義解釋 現在是關於部分的教義。在這裡,那些希望通過不同的證悟方式,如苦的觀察等,部分地、一點一點地斷除初果等的煩惱的人,如現在的正量部等,爲了破除他們的這種理解,自方的論者問"部分地嗎?",他方承認。再次,自方的論者追問,他方因為部分地成為初果等是不存在的而否認。應該用這種方法理解所有的章節。 部分的教義解釋。 放棄的教義 不引用經典的教義解釋 現在是關於放棄的教義。在這裡,那些認為"獲得禪定的凡夫在證悟真理的同時成為不還者,他在凡夫時就已斷除了欲貪和嗔恨"的人,如現在的正量部,爲了破除他們的這種理解,自方的論者問"凡夫放棄嗎?",他方因為看不到那些被禪定壓制的煩惱的現行而承認。但是,因為那些被禪定壓制的煩惱只有通過不還道才能徹底斷除,所以自方的論者再次追問"徹底地"等,他方因為沒有那樣的斷除而否認。"壓制"是自方的論者針對徹底壓制而問。此後是凡夫與不還道聖者的比較。這是明顯的意思。

  1. Tato paraṃ anāgāmiphale saṇṭhātīti puṭṭho jhānānāgāmitaṃ sandhāya paṭijānāti. Arahatte saṇṭhātīti puṭṭho dassanamaggena uddhambhāgiyānaṃ pahānābhāvato paṭikkhipati.

Apubbaṃ acarimaṃ tayo maggeti puṭṭho tathārūpāya bhāvanāya abhāvā paṭikkhipati. Puna puṭṭho tiṇṇaṃ maggānaṃ kiccasabbhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sāmaññaphalapucchāsupi eseva nayo. Katamena maggenāti puṭṭho anāgāmimaggenāti jhānānāgāmitaṃ sandhāya vadati. Puna saṃyojanappahānaṃ puṭṭho tiṇṇaṃ anāgāmimaggena tesaṃ kilesānaṃ appaheyyattā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho paṭhamamaggasseva jhānānāgāmimaggabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Jahatikathā.

  1. Sabbamatthītikathā

  2. Vādayuttivaṇṇanā

  3. Idāni sabbamatthītivādakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… ayaṃ vuccati rūpakkhandho』』tiādivacanato (vibha. 2) 『『sabbepi atītādibhedā dhammā khandhasabhāvaṃ na vijahanti, tasmā sabbaṃ atthiyeva nāmā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi sabbamatthivādānaṃ, tesaṃ laddhivisodhanatthaṃ sabbamatthīti pucchā sakavādissa, vuttappakārāya laddhiyā ṭhatvā paṭiññā itarassa. Sabbathāti sabbasmiṃ sarīre sabbamatthīti pucchati. Sabbadāti sabbasmiṃ kāle sabbamatthīti pucchati. Sabbena sabbanti sabbenākārena sabbamatthīti pucchati. Sabbesūti sabbesu dhammesu sabbamatthīti pucchati. Ayoganti ayuttaṃ. Nānāsabhāvānañhi yogo hoti, na ekasabhāvassa. Iti imasmiṃ pañhe rūpaṃ vedanāya, vedanaṃ vā rūpena anānaṃ ekalakkhaṇameva katvā sabbamatthīti pucchati. Yampi natthi tampatthīti yampi chaṭṭhakhandhādikaṃ sasavisāṇādikaṃ vā kiñci natthīti siddhaṃ, tampi te atthīti pucchati. Sabbamatthīti yā diṭṭhi sā diṭṭhi micchādiṭṭhīti, yā diṭṭhi sā diṭṭhi sammādiṭṭhīti hevamatthīti iminā idaṃ pucchati – yā te esā sabbamatthīti diṭṭhi, sā diṭṭhi ayāthāvakattā micchādiṭṭhīti evaṃ yā amhākaṃ diṭṭhi, sā diṭṭhi yāthāvakattā sammādiṭṭhīti evaṃ tava samaye atthīti pucchati. Itaro sabbesupi etesu nayesu vuttappakārāya atthitāya abhāvato paṭikkhipati. Imesu pana sabbesupi nayesu 『『ājānāhi niggaha』』nti ādiṃ katvā sabbo kathāmaggabhedo vitthārato veditabboti ayaṃ tāvettha vādayutti.

  4. Kālasaṃsandanavaṇṇanā

283-284. Idāni atītaṃ atthīti kālasaṃsandanaṃ hoti. Tattha atītaṃ atthītiādikaṃ suddhikasaṃsandanaṃ. Atītaṃ rūpaṃ atthītiādikaṃ khandhavasena kālasaṃsandanaṃ.

285.Paccuppannaṃ rūpaṃ appiyaṃ karitvāti atītānāgataṃ pahāya paccuppannarūpameva appiyaṃ avibhajitabbaṃ karitvā. Rūpabhāvaṃ jahatītipañhe niruddhassāpi rūpassa rūpakkhandhasaṅgahitattā paṭikkhipati. Rūpabhāvaṃ na jahatīti paṭilomapañhepi rūpakkhandhena saṅgahitattāva paṭijānāti. Odātaṃ vatthaṃ appiyaṃ karitvāti ettha kiñcāpi na sabbaṃ vatthaṃ odātaṃ, iminā pana vatthanti avatvā 『『odātaṃ vatthaṃ appiyaṃ karitvā』』ti vutte sakavādinā ekatthatā anuññātā. Odātabhāvaṃ jahatīti pañhe vaṇṇavigamaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Vatthabhāvaṃ jahatīti ettha pana paññattiyā avigatattā paṭikkhepo tasseva. Paṭilomepi eseva nayo.

此後,被問及不還果的保持時,他根據禪定的不還道而承認。被問及阿羅漢的保持時,他因對觀察道的斷除而否認。 被問及「不可思議的最後三條道路」時,他因認為這種修習不存在而否認。再次被問及三條道路的功能時,他承認。對於一般果位的問題也是同樣的道理。被問及「哪條道路」時,他說是「不還道」的禪定。再次被問及束縛的斷除時,他因認為不還道的煩惱不應被斷除而否認。第二次被問及時,他承認初道的禪定不還道的性質。其餘的內容都是明顯的意思。 放棄的教義。 一切存在的教義 辯論的解釋 現在是關於一切存在的教義。在這裡,基於「任何形式的過去、未來和現在……這稱為色法」等等的說法(《分別論》2),認為「一切過去等的法都不離開色法的本質,因此一切都是存在的」,如同現在的一切存在論者,爲了清楚他們的理解,自方的論者問「一切存在嗎?」,根據所述的方式承認。關於一切的存在,問的是一切的存在。關於一切的時間,問的是一切的存在。關於一切的方式,問的是一切的存在。關於一切的法,問的是一切的存在。無用的,意味著不合適。因為有多種性質的結合,而不是單一的性質。因此,在這個問題中,色與感覺,感覺與色是同一特性的一部分,問的是一切的存在。對於「沒有的東西」,如六根等的存在,問的是「那也存在嗎?」一切存在的理解是錯誤的,認為那是錯誤的見解;而認為那是正確的見解。通過這種方式問道:「你所說的一切存在的見解是錯誤的」,而我們所說的見解是正確的。對於其他人,在這些問題中,由於不存在於所述的方式而否認。因此,在這些問題中,所有的討論方式都應被理解。 時間的結合的解釋 283-284. 現在是關於過去的存在的時間的結合。在這裡,關於過去的存在等的清晰結合。關於過去的色的存在等的法的時間的結合。 「現前的色是不愉快的」是指在放棄過去和未來后,僅將現前的色視為不愉快而不應被分開。關於色法的放棄,因其包含的色法而否認。關於色法的存在,因其包含的色法而承認。關於「白色的衣服是不愉快的」,在這裡雖然並非所有的衣服都是白色,但在這裡的衣服並未被否定,因此在說「白色的衣服是不愉快的」時,自方的論者承認其單一性。關於白色的存在,因其被定義而否認。關於衣服的存在,在這裡的定義並未消失而否認其存在。反之亦然。

286.Atītaṃ atītabhāvaṃ na jahatīti puṭṭho 『『yadi jaheyya, anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā siyā』』ti maññamāno paṭijānāti. Anāgataṃ anāgatabhāvaṃ na jahatīti puṭṭho pana 『『yadi na jaheyya, anāgatamevassa , paccuppannabhāvaṃ na pāpuṇeyyā』』ti maññamāno paṭikkhipati. Paccuppannapañhepi atītabhāvaṃ anāpajjanadoso siyāti paṭikkhipati. Anulomapañhesupi imināva nayena attho veditabbo.

  1. Evaṃ suddhikanayaṃ vatvā puna khandhavasena dassetuṃ atītaṃ rūpantiādi vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ pāḷianusāreneva sakkā jānituṃ.

Vacanasodhanavaṇṇanā

當被問及"過去是否放棄過去性"時,他認為"如果放棄,就會成為未來或現在",因此承認。但當被問及"未來是否放棄未來性"時,他認為"如果不放棄,就會一直是未來,不會成為現在",因此否認。在現在的問題中,他也否認,因為會有不成為過去的錯誤。在順序的問題中,也應以同樣的方式理解其意義。 這樣說明了純粹的方法后,爲了再次通過蘊來說明,提出了"過去的色"等。所有這些都可以根據經文來理解。 語言凈化的解釋 provided by EasyChat

  1. Idāni 『『atītaṃ nvatthī』』tiādi vacanasodhanā hoti. Tattha hañci atītaṃ nvatthīti yadi atītaṃ no atthīti attho. Atītaṃatthīti micchāti atītañca taṃ atthi cāti micchā eva. Taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti puṭṭho anāgatakkhaṇeyevassa paccuppannatāya abhāvaṃ sandhāya kālanānattena paṭikkhipati.

Dutiyaṃ puṭṭho yaṃ uppādato pubbe anāgataṃ ahosi, tassa uppannakāle paccuppannattā paṭijānāti. Hutvā hoti hutvā hotīti yadetaṃ tayā 『『anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hotī』』ti vadatā taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti laddhivasena 『『anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā hutvā hotī』』ti vuttaṃ. Kiṃ te tampi hutvā hotīti? Itaro hutvā bhūtassa puna hutvā abhāvato na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyaṃ puṭṭho yasmā taṃ anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hontaṃ 『『hutvā hotī』』ti saṅkhaṃ gataṃ, tasmā paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『yadi te taṃ anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hontaṃ 『hutvā hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ, puna hutvā hoti, yaṃ anāgataṃ na hutvā paccuppannaṃ na hontaṃ 『na hutvā na hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ sasavisāṇaṃ, kiṃ te tampi puna na hutvā na hotī』』tiadhippāyena na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pañhaṃ pucchati. Itaro 『『yaṃ natthi, taṃ natthitāya, eva anāgataṃ na hutvā paccuppannaṃ na hotīti nahutvānahoti nāma tāva hotu, puna nahutvānahotibhāvo panassa kuto』』ti maññamāno paṭikkhipati. Taññeva paccuppannaṃ taṃ atītanti pañhepi paccuppannakkhaṇeyevassa atītatāya abhāvaṃ sandhāya kālanānattā paṭikkhipati.

Dutiyapañhe puṭṭho yaṃ atītabhāvato pubbe paccuppannaṃ ahosi, tasseva atītattā paṭijānāti. Hutvā hoti hutvā hotīti yadetaṃ tayā 『『paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hotī』』ti vadatā 『『taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta』』nti laddhivasena 『『paccuppannaṃ vā atītaṃ vā hutvā hotī』』ti vuttaṃ, kiṃ te tampi hutvā hotīti? Itaro hutvā bhūtassa puna hutvā abhāvato na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyapañhe yasmā taṃ paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hontaṃ 『『hutvā hotī』』ti saṅkhaṃ gataṃ, tasmā paṭijānāti . Atha naṃ sakavādī 『『yadi te taññeva paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hontaṃ 『hutvā hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ, puna hutvā hoti, yaṃ paccuppannaṃ na hutvā atītaṃ na hontaṃ 『na hutvā na hotī』ti saṅkhaṃ gataṃ sasavisāṇaṃ, kiṃ te tampi puna na hutvā na hotī』』ti adhippāyena na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pañhaṃ pucchati. Itaro 『『yaṃ natthi, taṃ natthitāya eva paccuppannaṃ na hutvā atītaṃ na hotīti nahutvānahoti nāma tāva hotu. Puna nahutvānahotibhāvo panassa kuto』』ti maññamāno paṭikkhipati. Ubhayaṃ ekato katvā āgate tatiyapañhepi imināvupāyena yojanā kātabbā.

現在是關於"過去不存在"等語言凈化的部分。在這裡,"如果過去不存在"的意思是"如果過去不是存在的"。"過去存在"是錯誤的,意思是過去和存在都是錯誤的。當被問及"那就是未來,那就是現在"時,他考慮到在未來的瞬間不存在現在性,因此從時間的差異性而否認。 在第二個問題中,他承認在生起之前是未來,在生起時是現在。"已經存在而存在,已經存在而存在"是你說的"未來已經存在而成為現在",根據這種理解,"未來或現在已經存在而存在"。"這對你來說也是已經存在而存在嗎?"另一方因為已經存在的不會再次存在而否認。 在第二個問題中,由於那個未來已經存在而成為現在,被稱為"已經存在而存在",因此他承認。然後自方論者問道:"如果你認為那個未來已經存在而成為現在被稱為'已經存在而存在',再次已經存在而存在,那麼未來不存在而不成為現在被稱為'不存在而不存在'的兔角,對你來說也是再次不存在而不存在嗎?"另一方認為"不存在的東西因為不存在性而未來不存在不成為現在,暫且稱為'不存在而不存在',但它再次不存在而不存在的性質從何而來?"因此否認。在"那就是現在,那就是過去"的問題中,他考慮到在現在的瞬間不存在過去性,因此從時間的差異性而否認。 在第二個問題中,他承認在成為過去之前是現在,因為它已經成為過去。"已經存在而存在,已經存在而存在"是你說的"現在已經存在而成為過去",根據這種理解,"現在或過去已經存在而存在"。"這對你來說也是已經存在而存在嗎?"另一方因為已經存在的不會再次存在而否認。 在第二個問題中,由於那個現在已經存在而成為過去,被稱為"已經存在而存在",因此他承認。然後自方論者問道:"如果你認為那個現在已經存在而成為過去被稱為'已經存在而存在',再次已經存在而存在,那麼現在不存在而不成為過去被稱為'不存在而不存在'的兔角,對你來說也是再次不存在而不存在嗎?"另一方認為"不存在的東西因為不存在性而現在不存在不成為過去,暫且稱為'不存在而不存在',但它再次不存在而不存在的性質從何而來?"因此否認。在將兩者結合起來的第三個問題中,也應以同樣的方式理

Aparo nayo – yadi taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannaṃ, anāgatassa paccuppanne vutto hotibhāvo, paccuppannassa ca anāgate vutto hutvābhāvo āpajjati. Evaṃ sante anāgatampi hutvāhoti nāma. Paccuppannampi hutvāhotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī』』ti? Itaro – 『『taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna』』nti pañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiye pañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna』』nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu 『『tayā taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna』』nti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena anāgatassa hotibhāvo paccuppannassa ca hutvābhāvo paṭikkhittoti. Tena anāgataṃ na hoti nāma, paccuppannaṃ na hutvā nāma.

Dutiyapañhe ca taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante anāgatampi na hutvā na hoti nāma. Paccuppannampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti na hutvā na hotī』』ti? Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ nahutvānahotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyavārepi yadi taññeva paccuppannaṃ taṃ atītaṃ, paccuppannassa atīte vutto hotibhāvo, atītassa ca paccuppanne vutto hutvābhāvo āpajjati, evaṃ sante paccuppannampi hutvāhoti nāma, atītampi hutvāhotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī』』ti? Itaro taññeva paccuppannaṃ taṃ atītantipañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiyapañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta』』nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu tayā taññeva paccuppannaṃ taṃ atītanti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena paccuppannassa hotibhāvo, atītassa ca hutvābhāvo paṭikkhittoti. Tena paccuppannaṃ nahoti nāma. Atītaṃ nahutvā nāma.

Dutiyapañhe ca te 『『taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta』』nti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante paccuppannampi na hutvā na hoti nāma, atītampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti, na hutvā na hotī』』ti. Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ nahutvānahotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipati.

Aparo nayo – 如果那個未來是現在,未來的存在被稱為現在的狀態,現存的也被稱為未來的狀態。這種情況下,未來也會被稱為存在。現在也會被稱為存在。因此,我們問:「你對這些是否各自存在?」另一方則通過「那個未來是現在」這一問題的否定,否認了這個問題。再次被問及第二個問題時,他通過承認的方式進行回答。然後自方論者問:「那個未來是現在」這一問題的方式下,是否各自存在而存在?他問道:「那是否存在?」因此,他認為「你所說的『那個未來是現在』這一問題的否定,意味著未來的狀態被否認,而現在的狀態也被否認」。 在第二個問題中,也承認「那個未來是現在」。因此,未來並不被稱為不存在,現在也並不被稱為不存在。因此,我們問:「你對這些是否各自不存在?」外方論者如同被完全黑暗所包圍,未能看到他們的不存在而否認。 在第二次提問中,如果那個現在是過去,現存的被稱為過去的狀態,過去的也被稱為現存的狀態。這種情況下,現存的也會被稱為存在,過去的也會被稱為存在。因此,我們問:「你對這些是否各自存在?」另一方通過「那個現在是過去」這一問題的否定,否認了這個問題。再次被問及第二個問題時,他通過承認的方式進行回答。然後自方論者問:「那個現在是過去」這一問題的方式下,是否各自存在而存在?他問道:「那是否存在?」因此,他認為「你所說的『那個現在是過去』這一問題的否定,意味著現存的狀態被稱為存在,而過去的狀態被稱為不存在」。 在第二個問題中,也承認「那個現在是過去」。因此,現存的並不被稱為不存在,過去的也並不被稱為不存在。因此,我們問:「你對這些是否各自不存在?」外方論者如同被完全黑暗所包圍,未能看到他們的不存在而否認。

Tatiyavārepi yadi taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannaṃ taṃ atītaṃ; anāgatapaccuppannānaṃ paccuppannātītesu vutto hotibhāvo, paccuppannātītānañca anāgatapaccuppannesu vutto hutvābhāvo āpajjati. Evaṃ sante anāgatampi hutvāhoti nāma. Paccuppannampi atītampi hutvā hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te tīsupi etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī』』ti? Itaro 『『taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta』』ntipañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiyapañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta』』nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti, hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu tayā taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atītanti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena anāgatapaccuppannānaṃ hotibhāvo; paccuppannātītānañca hutvābhāvo paṭikkhittoti? Tena anāgataṃ paccuppannañca na hoti nāma. Paccuppannañca atītañca na hutvā nāma.

Dutiyapañhe ca te 『『taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta』』nti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante anāgatampi na hutvā na hoti nāma, paccuppannampi atītampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – 『『kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti na hutvā na hotī』』ti? Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ na hutvā na hotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipatīti. Niggahādīni panettha heṭṭhā vuttanayeneva yojetabbāni.

Vacanasodhanavaṇṇanā niṭṭhitā.

Atītacakkhurūpādikathāvaṇṇanā

289.Atītaṃcakkhu atthītiādīsupi cakkhādibhāvāvijahaneneva atthitaṃ paṭijānāti. Passatītiādīni puṭṭho pana tesaṃ viññāṇānaṃ kiccābhāvavasena paṭikkhipati.

Atītañāṇādikathāvaṇṇanā

  1. Tena ñāṇena ñāṇakaraṇīyaṃ karotīti pañhe tassa ñāṇassa niruddhattā kiccabhāvamassa apassanto paṭikkhipati. Puna puṭṭho atītārammaṇaṃ paccuppannaṃ ñāṇaṃ atītānaṃ dhammānaṃ jānanato atītaṃ ñāṇanti lesena paccuppannameva 『『atītaṃ ñāṇa』』nti katvā tena ñāṇena ñāṇakaraṇīyassa atthitāya paṭijānāti. Athassa sakavādī lesokāsaṃ adatvā tena ñāṇena dukkhaṃ parijānātītiādimāha. Itaro atītārammaṇeneva ñāṇena imesaṃ catunnaṃ kiccānaṃ abhāvā paṭikkhipati. Anāgatapañhepi eseva nayo. Paccuppannapañho ceva saṃsandanapañho ca uttānatthāyeva.

Arahantādikathāvaṇṇanā

291.Arahato atīto rāgo atthītiādīsupi rāgādibhāvāvijahanto evaṃ paṭijānāti. Sarāgotiādīsu suttavirodhabhayena ceva yuttivirodhabhayena ca paṭikkhipati.

Padasodhanakathāvaṇṇanā

  1. Evaṃ sabbampi pāḷianusāreneva viditvā parato atthi siyā atītaṃ, siyā nvātītanti ettha evamattho veditabbo. Yaṃ atītameva atthi, taṃ atītaṃ. Yaṃ paccuppannānāgataṃ atthi, taṃ no atthi, taṃ no atītaṃ. Tenātītaṃ nvātītaṃ, nvātītaṃ atītanti tena kāraṇena atītaṃ no atītaṃ, no atītaṃ atītanti. Anāgatapaccuppannapucchāsupi eseva nayo.

Suttasādhanavaṇṇanā

在第三次提問中,如果那個未來是現在是過去;未來和現在被稱為現在和過去的狀態,現在和過去被稱為未來和現在的狀態。這種情況下,未來也會被稱為存在。現在和過去也會被稱為存在。因此,我們問:"你對這三者是否各自存在?"另一方通過"那個未來,那個現在,那個過去"這一問題的否定,否認了這個問題。再次被問及第二個問題時,他通過承認的方式進行回答。然後自方論者問:"那個未來,那個現在,那個過去"這一問題的方式下,是否各自存在而存在?他問道:"那是否存在?"因此,他認為"你所說的'那個未來,那個現在,那個過去'這一問題的否定,意味著未來和現在的狀態被稱為存在,而現在和過去的狀態被稱為不存在"。 在第二個問題中,也承認"那個未來,那個現在,那個過去"。因此,未來並不被稱為不存在,現在和過去也並不被稱為不存在。因此,我們問:"你對這些是否各自不存在?"外方論者如同被完全黑暗所包圍,未能看到他們的不存在而否認。這裡的駁斥等應按照前面所說的方式來理解。 語言凈化的解釋結束。 過去的眼睛和色等的教義解釋 在"過去的眼睛存在"等問題中,他承認其存在是因為不放棄眼睛等的本質。但當被問及"看見"等時,他因為那些識的功能不存在而否認。 過去的智慧等的教義解釋 在"用那個智慧做智慧應做的事"的問題中,他因為看不到那個已滅智慧的功能而否認。再次被問及時,他以過去為對象的現在智慧了知過去法,稱為"過去智慧",以此借口將現在智慧稱為"過去智慧",因為用那個智慧做智慧應做的事存在而承認。然後自方論者不給他借口的機會,說"用那個智慧了知苦"等。另一方因為以過去為對象的智慧不具備這四種功能而否認。對未來的問題也是同樣的道理。現在的問題和比較的問題意思很明顯。 阿羅漢等的教義解釋 在"阿羅漢的過去貪慾存在"等問題中,他因為不放棄貪慾等的本質而承認。在"有貪"等問題中,他因為害怕與經文和道理相違而否認。 詞語凈化的教義解釋 這樣,一切都應按照經文來理解,然後在"存在可能是過去,可能不是過去"中,應這樣理解其意思。凡是過去的就是存在的,那是過去。凡是現在和未來的存在,那不是存在,那不是過去。因此,過去不是過去,不是過去是過去,因為這個原因,過去不是過去,不是過去是過去。對未來和現在的問題也是同樣的道理。 經典證明的解釋

296.Navattabbaṃ 『『atītaṃ atthi anāgataṃ atthī』』ti suttasādhanāya pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Puna attano laddhiṃ nissāya yaṃkiñci, bhikkhave, rūpanti anuyogo paravādisseva. Dutiyanaye pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Evaṃ sabbattha pucchā ca paṭiññā ca veditabbā. Yaṃ panetaṃ paravādinā anāgatassa atthibhāvasādhanatthaṃ 『『nanu vuttaṃ bhagavatā kabaḷīkāre, ce, bhikkhave』』ti suttassa pariyosāne atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbattītiādi dassitaṃ na taṃ anāgatassa atthibhāvasādhakaṃ . Tañhi hetūnaṃ pariniṭṭhitattā avassaṃ bhāvitaṃ sandhāya tattha vuttaṃ. Ayaṃ suttādhippāyo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sabbamatthītikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Atītakkhandhādikathā

  2. Nasuttasādhanakathāvaṇṇanā

  3. Idāni 『『atītaṃ khandhā』』tiādikathā hoti. Tattha khandhādibhāvāvijahanato atītānāgatānaṃ atthitaṃ icchantassa atītaṃ khandhāti pucchā paravādissa, atītassa khandhasaṅgahitattā āmantāti paṭiññā sakavādissa. Puna atītaṃnatthīti pucchā paravādissa, tassa niruttipathasuttena atthitāya vāritattā paṭikkhepo sakavādissa. Āyatanadhātupucchāsupi anāgatapañhesupi paccuppannena saddhiṃ saṃsanditvā anulomapaṭilomato āgatapañhesupi 『『atītaṃ rūpa』』ntiādipañhesupi imināvupāyena attho veditabbo.

  4. Suttasādhanavaṇṇanā

  5. Suttasādhane pana na vattabbanti pucchā sakavādissa. Tattha natthi ceteti natthi ca ete dhammāti attho. Khandhādibhāve sati natthitaṃ anicchantassa āmantāti paṭiññā paravādissa, atha nesaṃ natthibhāvasādhanatthaṃ suttāharaṇaṃ sakavādissa. Dutiyapucchāpi paravādissa, paṭiññā sakavādissa, suttāharaṇaṃ paravādissa. Taṃ pana nesaṃ khandhādibhāvameva sādheti, na atthibhāvanti āhaṭampi anāhaṭasadisamevāti.

Atītaṃ khandhātiādikathāvaṇṇanā.

  1. Ekaccaṃatthītikathā

  2. Atītādiekaccakathāvaṇṇanā

不應說「過去存在,未來存在」作為經典證明的問詢對外方論者,承認則是自方論者。再次依據自身的見解,任何關於色的事物的追隨都是外方論者的。第二種方式下,問詢是自方論者,承認是他方。這樣在任何情況下的問詢和承認都應被理解。而外方論者爲了證明未來的存在,引用了「佛陀曾說過,『如果,僧侶們』」這一經典的結尾,表示那裡有永恒的再生等,並不是證明未來的存在。因為這確實是因緣的完備性,故而在此處提到。此乃經典的意圖。其餘部分在任何情況下都是顯而易見的。 所有事物存在的教義解釋結束。 關於過去的五蘊等的教義 不應說經典證明的教義解釋 現在是關於「過去的五蘊」之類的教義。在這裡,由於不放棄五蘊等的本質,欲求過去的存在者,問詢為外方論者,因過去的五蘊的聚合而承認為自方論者。再次問及「過去的目的」,則是外方論者,因其解釋路徑的經典而被否定為自方論者。對於感官和元素的問詢,以及對於未來的問題,應當結合現在的內容,通過順承和逆承的方式,關於過去的問題如「過去的色」等,也應以此方式理解其意思。 經典證明的解釋 然而在經典證明中,不應說的問詢是自方論者。在這裡,「如果沒有,那麼這些法則也沒有」的意思。關於五蘊等的存在,若存在則不應被稱為存在者,承認是外方論者,而如果引用經典以證明他們的不存在,則是自方論者。第二個問詢也是外方論者,承認是自方論者,引用經典是外方論者。但這確實是證明他們的五蘊存在,而不是存在者的狀態,故而即便是被引證的也與未被引證的相同。 關於過去的五蘊等的教義解釋結束。 關於某些事物存在的教義 關於過去的某些教義解釋

  1. Idāni ekaccaṃ atthīti kathā hoti. Tattha ye 『『ekaccaṃ atītaṃ atthī』』ti maññanti, seyyathāpi kassapikā; tesaṃ laddhibhindanatthaṃ atītaṃ atthīti pucchā sakavādissa, ekaccaṃ atthīti vissajjanaṃ paravādissa. Ayañhi adhippāyo – avipakkavipākaṃ atthi, vipakkavipākaṃ natthīti. Ekaccaṃ niruddhanti anuyogo sakavādissa. Tassattho – yadi te atītaṃ ekaccaṃ atthi ekaccaṃ natthi, evaṃ sante ekaccaṃ atītaṃ niruddhaṃ, ekaccaṃ atītaṃ aniruddhaṃ, tatheva ṭhitanti āpajjati. Vigatantiādīsupi eseva nayo.

Avipakkavipākadhammā ekacceti idaṃ yasmā yesaṃ so avipakkavipākānaṃ atthitaṃ icchati, tepi atītāyeva. Tasmā yathā te atītaṃ ekaccaṃ atthi, kiṃ tathā avipakkavipākāpi dhammā ekacce atthī ekacce natthīti codetuṃ vuttaṃ. Vipakkavipākāti idaṃ yesaṃ so natthitaṃ icchati, tesaṃ vasena codetuṃ vuttaṃ. Avipākāti idaṃ abyākatānaṃ vasena codetuṃ vuttaṃ. Iti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ vasena sabbesu anulomapaṭilomesu paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbā. Atītā ekadesaṃ vipakkavipākā, ekadesaṃ avipakkavipākāti vippakatavipākā vuccanti. Yena hi kammena paṭisandhi nibbattitā, bhavaṅgampi cutipi tasseva vipāko. Tasmā paṭisandhito yāva cuti, tāva taṃ vippakatavipākaṃ nāma hoti. Tathārūpe dhamme sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Vipaccissantīti katvā te atthīti pucchā sakavādissa. Yathā dhammadharassa puggalassa niddāyantassāpi bahupavattino dhammā atthīti vuccanti, evaṃ lokavohāravasena atthitaṃ sandhāya paṭiññā paravādissa. Vipaccissantīti katvā paccupannāti dutiyapañhe 『『kammānaṃ avināsasaṅkhāto kammūpacayo nāmeko atthī』』ti laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa.

  1. Anāgatādiekaccakathāvaṇṇanā

300.Anāgataṃatthītiādīsupi ekaccaṃ atthīti uppādino dhamme sandhāya vadati. Sesaṃ sabbattha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Ekaccaṃatthītikathāvaṇṇanā.

  1. Satipaṭṭhānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni satipaṭṭhānakathā hoti. 『『Tattha – catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmī』』ti (saṃ. ni.

現在是關於某些事物存在的講述。在這裡,認為「某些過去存在」的人,例如卡薩皮派;爲了打破他們的見解,問詢為自方論者,解釋為外方論者。這確實是意圖——無對立的果存在,有對立的果不存在。某些事物被認為是無對立的果。其意為——如果對於你們來說,某些過去存在,某些不存在,那麼在這種情況下,某些過去被認為是無對立的,某些過去被認為是有對立的,就會這樣存在。對於「消失」等等,也同樣適用。 無對立果的事物是某些的,因為他們希望無對立果的存在,他們也是過去的。因此,正如他們認為某些過去存在,是否可以說無對立果的事物有些存在,有些不存在?有對立果的事物是那些希望存在的,因此被說到。無對立果是指那些不明確的事物。因此,依據這三種類別的情況,所有的順承和逆承都應被理解。過去的某些事物是有對立果的,某些是無對立果的,因此被稱為有區別的果。因為通過某種因緣而生起的再生,生死也是其果。因此,從再生到死亡,都是被稱為有區別的果。正是指這樣的法。 「若有相反」時,問詢為自方論者。正如對於法的擁有者,即使在沉睡中,許多活動的法也被稱為存在,依此為世俗的存在,承認為外方論者。「若有相反」時,關於現在的第二個問題「因果法則的不滅,因果聚集並非存在」時,基於承認而立場為外方論者。 關於未來的某些教義解釋 關於未來的存在等,提到某些存在時,指的是生起的法。其餘部分因前面所述而顯而易見。 某些事物存在的教義解釋結束。 關於正念的教義解釋 現在是關於正念的講述。「在這裡——四種,僧侶們,我將講述正念的生起與消失。」

5.408) satipaṭṭhānasaṃyutte vuttanayeneva yesaṃ kāyādayo satiyā ārammaṇadhamme gahetvā 『『sabbe dhammā satipaṭṭhānā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ. Andhakā nāma pubbaseliyā, aparaseliyā, rājagiriyā, siddhatthikāti ime pacchā uppannanikāyā. Tesaṃ laddhivivecanatthaṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Tattha yasmā 『『patiṭṭhāti etesūti paṭṭhānā. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānā satipaṭṭhānā』』ti iminā atthena satigocarāpi satipaṭṭhānā. 『『Patiṭṭhahantīti paṭṭhānā. Kā patiṭṭhahanti? Satiyo. Satiyova paṭṭhānā satipaṭṭhānā』』ti iminā atthena satiyova satipaṭṭhānā. Tasmā dvepi vādā pariyāyena yujjanti. Ye pana taṃ pariyāyaṃ pahāya ekanteneva 『『sabbe dhammā satipaṭṭhānā』』ti vadanti, te sandhāya pucchā sakavādissa, ārammaṇavasena paṭiññā paravādissa. Sabbe dhammā satīti anuyuttassa pana sabbesaṃ satisabhāvābhāvato paṭikkhepo tasseva. Tattha khayagāmītiādīni maggavisesanāni. Ekāyanamaggo hi kilesānaṃ khayabhūtaṃ nibbānaṃ gacchatīti khayagāmī. Cattāri saccāni bujjhanto gacchatīti bodhagāmī. Vaṭṭaṃ apacinanto gacchatīti apacayagāmī. Evametehi padehi 『『kiṃ te sabbe dhammā evarūpo te ekāyano maggo hotī』』ti pucchati. Anāsavā asaṃyojaniyātiādīnipi lokuttarabhāvaṃ pucchanatthāya vuttāni. Buddhānussatītiādīni pabhedapucchāvasena vuttāni.

Cakkhāyatanaṃsatipaṭṭhānantiādi sabbadhammānaṃ pabhedapucchāvasena vuttaṃ. Tatthāpi sativasena paṭikkhepo, ārammaṇavasena paṭiññāti. Evaṃ sabbapañhesu attho veditabbo. Suttasādhanā uttānatthāyevāti.

Satipaṭṭhānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Hevatthikathāvaṇṇanā

  2. Idāni hevatthikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sabbepi atītādibhedā dhammā rūpādivasena atthi, atītaṃ anāgatapaccuppannavasena, anāgatapaccuppannāni vā atītādivasena natthi; tasmā sabbamevidaṃ evaṃ atthi evaṃ natthī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi vuttappabhedānaṃ andhakānaṃ; te sandhāya atītaṃ atthīti pucchā sakavādissa. Hevatthi heva natthīti vissajjanaṃ paravādissa. Tattha hevāti evaṃ . Atha naṃ sakavādī 『『yadi atītova evaṃ atthi, evaṃ natthīti laddhi, evaṃ sante soyeva atthi, soyeva natthi nāmā』』ti pucchanto sevatthi, seva natthīti āha. Itaro teneva sabhāvena atthitaṃ, teneva natthitaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho sakabhāveneva atthitaṃ, parabhāveneva natthitaṃ sandhāya paṭijānāti. Tato paraṃ atthaṭṭho natthaṭṭhoti atthisabhāvo natthisabhāvo nāma hotīti pucchati. Imināvupāyena sabbavāresu attho veditabbo. Pariyosāne pana 『『tena hi atītaṃ hevatthi, heva natthī』』ti ca 『『tena hi rūpaṃ hevatthi, heva natthī』』ti cātiādīni vatvā kiñcāpi paravādinā laddhi patiṭṭhāpitā, ayoniso patiṭṭhāpitattā panesā appatiṭṭhāpitāyevāti.

Hevatthikathāvaṇṇanā.

Mahāvaggo niṭṭhito.

  1. Dutiyavaggo

  2. Parūpahāravaṇṇanā

5.408) 在與正念相關的教義中,依據所述,關於身體等的正念作為所緣法被抓住,「一切法都是正念」,例如現在的黑暗之中。黑暗是指古代的巴比倫、後來的王舍城、悉達多等這些後來的派別。爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。在這裡,由於「這些是建立的,因此是正念。什麼是建立的?正念。正念的建立是正念的建立」,因此正念的範圍也是正念的建立。「建立者是建立的。什麼是建立者?正念。正念本身就是正念的建立」,因此正念本身就是正念的建立。因此,這兩種見解在某種程度上是相互一致的。那些放棄這種說法,完全說「一切法都是正念」的人,問詢為自方論者,承認為外方論者。對於「一切法是存在」的說法,若與一切法的正念性質相應,則被否定於此。在這裡,滅盡的道路等是特別的道路。單一的道路確實是指消滅煩惱的涅槃。因此,滅盡的道路是指滅盡煩惱的涅槃。理解四聖諦而到達的稱為覺悟的道路。消耗而到達的稱為消耗的道路。因此,通過這些詞彙問詢「你們的一切法,這種形式的法是否是單一的道路呢?」無漏的、無縛的等也是爲了問詢世俗的性質而被提到。關於佛陀的記憶等也是作為類別的問詢而被提到。 關於眼根的正念等是針對所有法的類別問詢。在那裡同樣是正念的否定,作為所緣的承認。因此,在所有問題中,意義應被理解。經典證明的意圖顯而易見。 正念的教義解釋結束。 關於「這樣」的教義解釋 現在是關於「這樣」的教義。在這裡,認為「一切過去等的法,如色等存在,過去、未來、現在的法不存在,因此一切法如此存在,如此不存在」的人,例如現在所述的黑暗之中;他們因此問詢過去的存在為自方論者。這樣存在的確是存在的。然後自方論者問:「如果過去確實如此存在,如此不存在的見解,那麼在這種情況下,確實存在,確實不存在的名稱。」外方論者則回答「存在,如此不存在」。另一方則以此為依據,否認其存在和不存在。第二次被問時,自方論者以存在的性質為依據,外方論者以不存在的性質為依據進行承認。然後,問詢者問:「在這種情況下,存在的性質和不存在的性質是什麼?」通過這種方式,所有的類別的意義應被理解。最後說:「因此,過去確實存在,如此不存在」、「因此,色確實存在,如此不存在」等等,雖然被外方論者所建立,但由於未能正確建立,因此這並不是確實的建立。 關於「這樣」的教義解釋結束。 大篇章結束。 第二篇章 關於他方的教義解釋

  1. Idāni parūpahārakathā nāma hoti. Tattha ye arahattaṃ paṭijānantānaṃ appatte pattasaññīnaṃ adhimānikānaṃ kuhakānaṃ vā arahattaṃ paṭijānantānaṃ sukkavissaṭṭhiṃ disvā 『『mārakāyikā devatā arahato asuciṃ upasaṃharantī』』ti maññanti; seyyathāpi etarahi pubbaseliyā ca aparaseliyā ca; te sandhāya atthi arahatoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Idāni yasmā sukkavissaṭṭhi nāma rāgasamuṭṭhānā hoti, tasmā atthi arahato rāgoti anuyogo āraddho. So sabbopi uttānatthoyeva.

Mārakāyikā devatā attanotiādipañhe yasmā tāsaṃ devatānaṃ sukkavissaṭṭhi nāma natthi, aññesampi sukkaṃ gahetvā na upasaṃharanti, arahato pana sukkameva natthi, tasmā na hevanti paṭikkhipati.

Neva attanotipañhe pana nimminitvā upasaṃharantīti laddhiyā paṭijānāti. Lomakūpehītipañhe sappitelānaṃ viya lomakūpehi upasaṃharaṇābhāvaṃ disvā paṭikkhipati.

308.Handahīti vacasāyatthe nipāto. 『『Arahā nu kho ahaṃ, no』』ti evaṃ vimatiṃ gāhayissāmāti evaṃ vacasāyaṃ katvā upasaṃharantīti attho. Atthi arahato vimatīti puṭṭho aṭṭhavatthukaṃ vicikicchaṃ sandhāya paṭikkhipati, dutiyaṃ puṭṭho itthipurisānaṃ nāmagottādīsu sanniṭṭhānābhāvaṃ sandhāya paṭijānāti.

309.Atthi tassa āsayoti tassa sukkassa uccārapassāvānaṃ viya patiṭṭhānokāso atthīti pucchati.

312.Sadhammakusalassāti attano arahattadhammamatteyeva kusalassa. Paññāvimuttaṃ sandhāyevaṃ vadati. Paradhammakusalassāti sadhammato parasmiṃ aṭṭhasamāpattidhammepi kusalassa. Ubhatobhāgavimuttaṃ sandhāyevaṃ vadati. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbanti.

Parūpahārakathāvaṇṇanā.

2-3-4. Aññāṇādikathāvaṇṇanā

  1. Idāni aññāṇaṃ, kaṅkhā, paravitaraṇāti tisso kathā nāma honti. Tattha yesaṃ 『『arahato itthipurisādīnaṃ nāmagottādīsu ñāṇappavattiyā abhāvena atthi aññāṇaṃ, tattheva sanniṭṭhānābhāvena atthi kaṅkhā. Yasmā ca nesaṃ tāni vatthūni pare vitaranti pakāsenti ācikkhanti, tasmā nesaṃ atthi paravitaraṇā』』ti imā laddhiyo, seyyathāpi etarahi pubbaseliyādīnaṃ; tesaṃ tā laddhiyo bhindituṃ tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa. Tattha sabbesupi pañhesu ceva vissajjanesu ca pāḷiṃ anugantvāva attho veditabboti.

Aññāṇādikathāvaṇṇanā.

  1. Vacībhedakathāvaṇṇanā

現在是關於他方的教義。在這裡,認為「對於那些認識到涅槃的人,未能達到涅槃的人,或對於那些認為自己已達到涅槃的人,看到乾枯的生殖器,『魔的天神們正在收集不潔之物』」的人,例如現在的古代巴比倫和後來的王舍城;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為他方論者。現在,由於乾枯的生殖器是由貪慾所生,因此對於涅槃的貪慾存在的見解被提出。因此,存在涅槃的貪慾的確是被承認的。這個觀點顯而易見。 關於「魔的天神」這一問題,因為這些神靈沒有乾枯的生殖器,其他的乾枯的生殖器也不會被收集,但對於涅槃而言沒有乾枯的生殖器,因此不被承認。 「沒有自我」這一問題則是基於「他們收集」的理解。關於「像蟲子一樣的生殖器」這一問題,看到像蟲子一樣的生殖器的缺失而被否認。 「我確實存在」是指言語的承諾。「我是否是涅槃者?」如此思考時,意圖表達「我將收集」之意。關於「存在涅槃者」的問題,被問時是基於對存在的懷疑而否認,第二次被問時是基於男女的名稱、種族等的存在缺失而承認。 「那是否存在他的根本?」是指乾枯的生殖器的發聲和排泄的基礎存在。 「善法的善者」是指自身的涅槃法的善者。是指智慧解脫者。關於「他法的善者」是指在善法的基礎上,另有八種定法的善者。是指兩者皆解脫者。其餘部分應依據巴利文的原意理解。 他方的教義解釋結束。 2-3-4. 關於無知等的教義解釋 現在是關於無知、懷疑和他方的分配的三種教義。在這裡,認為「對於那些認為自己是涅槃者的男女等,由於沒有名稱和種族的知識的產生,因而存在無知;由於沒有存在的確定,因而存在懷疑。因為他們的對象被他人分配、顯示和講述,因此他們存在他方的分配」的見解,例如現在的古代派別;爲了打破這些見解,關於這三種教義的問詢為自方論者,承認與否定為他方論者。在這裡,所有的問題和解釋都應依據巴利文的原意理解。 無知等的教義解釋結束。 關於言語的分散的教義解釋

  1. Idāni vacībhedakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sotāpattimaggakkhaṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa dukkhanti vācā bhijjatī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyādīnaṃ; te sandhāya samāpannassa atthi vacībhedoti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Puna sabbatthāti tayo bhave sandhāya puṭṭho arūpaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sabbadāti kālavasena puṭṭho paṭhamamaggakkhaṇe paṭhamajjhānikasamāpattito aññaṃ sabbaṃ samāpattikālaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sabbesaṃ samāpannānanti puṭṭho lokiyasamāpattiyo samāpanne sandhāya paṭikkhipati. Sabbasamāpattīsūti puṭṭho dutiyajjhānādikaṃ lokuttaraṃ sabbañca lokiyasamāpattiṃ sandhāya paṭikkhipati.

Kāyabhedoti abhikkamādivasena pavattakāyaviññatti. Idaṃ 『『yāni cittāni vacīviññattiṃ samuṭṭhāpenti, tāneva kāyaviññattiṃ. Evaṃ sante kasmā kāyabhedopi na hotī』』ti codanatthaṃ pucchati. Itaro laddhivasena paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Idāni yadi so maggakkhaṇe 『『dukkha』』nti vācaṃ bhāsati, 『『samudayo』』tiādikampi bhāseyya. Yadi vā taṃ na bhāsati, itarampi na bhāseyyāti codanatthaṃ dukkhanti jānantotiādayo pañhā vuttā. Itaro pana attano laddhivaseneva paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca. Lokuttaraṃ paṭhamajjhānaṃ samāpanno dukkhadukkhanti vipassatīti hissa laddhi.

328.Ñāṇanti lokuttaraṃ catusaccañāṇaṃ. Sotanti sotaviññāṇaṃ adhippetaṃ, yena taṃ saddaṃ suṇāti. Dvinnaṃ phassānanti sotasamphassamanosamphassānaṃ.

329.No vata re vattabbeti yadi avisesena yaṃkiñci samāpannassa natthi vacībhedo, na avisesena vattabbaṃ 『『samāpannassa atthi vacībhedo』』ti. Sesamettha uttānatthameva saddhiṃ suttasādhanāya. Yaṃ panetena 『『sikhissa ānanda, bhagavato』』ti pariyosāne suttaṃ ābhataṃ, tattha yena samāpatticittena so vacībhedo samuṭṭhito, kāyabhedopi tena samuṭṭhātiyeva, na ca taṃ lokuttaraṃ paṭhamajjhānacittaṃ, tasmā asādhakanti.

Vacībhedakathāvaṇṇanā.

  1. Dukkhāhārakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dukkhāhārakathā nāma hoti. Tattha 『『dukkhaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsanto dukkhe ñāṇaṃ āharati, taṃ dukkhāhāro nāma vuccati . Tañca panetaṃ maggaṅgaṃ maggapariyāpanna』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya dukkhāhāroti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Ye kecīti paṭhamapañhe avipassake sandhāya paṭikkhipati, dutiyapañhe vipassake sandhāya paṭijānāti, taṃ panassa laddhimattameva. Tasmā 『『sabbe te』』ti vādassa bhindanatthaṃ bālaputhujjanātiādimāha. Taṃ uttānatthamevāti.

Dukkhāhārakathāvaṇṇanā.

  1. Cittaṭṭhitikathāvaṇṇanā

  2. Idāni cittaṭṭhitikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samāpatticittañceva bhavaṅgacittañca anuppabandhena pavattamānaṃ disvā 『『ekameva cittaṃ ciraṃ tiṭṭhatī』』ti laddhi seyyathāpi etarahi heṭṭhā vuttappabhedānaṃ andhakānaṃ, taṃladdhivisodhanatthaṃ ekaṃ, cittaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Upaḍḍhadivaso uppādakkhaṇoti ettha ṭhitikkhaṇaṃ anāmasitvā 『『aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino』』ti (saṃ. ni. 1.186;

現在是關於言語的分散的教義。在這裡,認為「在見到須陀洹的道路時,第一禪的體驗中,痛苦的言語會破裂」的人,例如現在的古代派別;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。再次,關於「全部」的問題,基於三種存在的狀態,被問時否定無色的存在。被問時,基於時間的存在,否定在第一次見道的時刻,第一禪的體驗之外的其他一切體驗。被問時,基於所有的世俗體驗,否定所有的世俗體驗。被問時,基於第二禪等的超世俗體驗,否定所有的世俗體驗。 關於身體的分裂,基於運動等的身體的表現。這裡問:「那些心識產生言語表現的,正是身體表現。既然如此,為什麼身體的分裂卻不存在?」因此他以見解為依據進行否定和承認。現在,如果在見道時他說「痛苦」,也會說「生起」等等。如果他不說,那麼其他人也不會說,因此問詢的目的是爲了否定「痛苦」的認識等。另一方則僅基於自身的見解進行承認和否定。超世俗的第一禪體驗中,痛苦的痛苦是他所認識的。 「知識」是指超世俗的四聖諦的知識。 「耳」是指耳根的意識,意指通過耳朵聽到的聲音。關於兩個觸覺是指耳的觸覺與心的觸覺。 「難道真的如此?」如果沒有區別,對於任何已經體驗的事物都沒有言語的分散,就不應當說「對於已經體驗的事物有言語的分散」。其餘部分應與經典的內容一致。至於「阿難,佛陀的教導」,在此處所指的體驗中,言語的分散是由體驗的心所生起,身體的分裂也因此生起,因此它不是超世俗的第一禪的心,因此不被承認。 言語的分散的教義解釋結束。 關於痛苦的接受的教義解釋 現在是關於痛苦的接受的教義。在這裡,「痛苦是痛苦」的言語,表述痛苦的知識,稱之為痛苦的接受。而且這也是路徑的組成部分,屬於路徑的範圍的人,例如現在的古代派別;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。那些人,基於第一問題對無見者進行否定,基於第二問題對有見者進行承認,而這僅是對他自身的見解。因此,「所有這些」是爲了打破該見解而提到的愚癡的普通人等。其餘部分顯而易見。 痛苦的接受的教義解釋結束。 關於心的穩定的教義解釋 現在是關於心的穩定的教義。在這裡,看到體驗的心與生死的心未被連線而生起,認為「只有一個心長久地存在」,例如現在的古代派別;爲了清晰其見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。關於「半日的生起時刻」是指在此處的穩定的時刻,未被定義為「無常的確是生起與滅亡的法」。

2.143) desanānayena uppādavayavaseneva pucchā katā.

Te dhammā cittena lahuparivattāti puṭṭho cittato lahutaraparivattino dhamme apassanto paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yassa cittassa dīghaṭṭhitiṃ icchati, taṃ sandhāya paṭijānāti. Yāvatāyukaṃ tiṭṭhatīti pañhe 『『cullāsītisahassāni, kappā tiṭṭhanti ye marū』』tiādivacanavasena (mahāni. 10) āruppato aññatra paṭikkhipati, āruppe paṭijānāti. Muhuttaṃ muhuttaṃ uppajjatīti pañhe paravādissa 『『uppādavayadhammino』』tiādisuttavirodhabhayena paṭijānāti. Ṭhitiṃ panassa laddhivasena icchati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Cittaṭṭhitikathāvaṇṇanā.

  1. Kukkuḷakathāvaṇṇanā

  2. Idāni kukkuḷakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sabbaṃ, bhikkhave, ādittaṃ (saṃ. ni. 4.28; mahāva. 54) sabbe saṅkhārā dukkhā』』tiādīni (dha. pa. 278) suttāni ayoniso gahetvā 『『nippariyāyeneva sabbe saṅkhārā kukkuḷā vītaccitaṅgārasammissā chārikanirayasadisā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi gokulikānaṃ; tesaṃ nānappakārasukhasandassanena taṃ laddhiṃ vivecetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Tattha anodhiṃ katvāti odhiṃ mariyādaṃ koṭṭhāsaṃ akaritvā, avisesena sabbeyevāti attho. Sesaṃ sabbaṃ pāḷinayeneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanāyāti.

Kukkuḷakathāvaṇṇanā.

  1. Anupubbābhisamayakathāvaṇṇanā

  2. Idāni anupubbābhisamayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ –

『『Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;

Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano』』ti. (dha. pa. 239) –

Ādīni suttāni ayoniso gahetvā 『『sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno ekacce kilese dukkhadassanena pajahati, ekacce samudayanirodhamaggadassanena, tathā sesāpīti evaṃ soḷasahi koṭṭhāsehi anupubbena kilesappahānaṃ katvā arahattapaṭilābho hotī』』ti evarūpā nānābhisamayaladdhi uppannā, seyyathāpi etarahi andhakasabbatthikasammitiyabhadrayānikānaṃ; tesaṃ laddhivivecanatthaṃ anupubbābhisamayoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Anupubbena sotāpattimagganti puṭṭho pana ekassa maggassa bahubhāvāpattibhayena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho dukkhadassanādivasena paṭijānāti. Tāni vā cattāripi ñāṇāni eko sotāpattimaggoyevāti paṭijānāti, phalaṃ pana ekameva icchati, tasmā paṭikkhipati. Sakadāgāmimaggādīsupi eseva nayo.

344.Magge diṭṭhe phale ṭhitoti pañhe yasmā dukkhadassanādīhi dassanaṃ apariniṭṭhitaṃ, maggadassanena pariniṭṭhitaṃ nāma hoti, tadā so phale ṭhitoti saṅkhaṃ gacchati, tasmā paṭijānāti.

2.143) 依據教導的方式進行提問。 這些法則因心的輕快而迅速轉動;被問時,因未見到心的輕快轉動的法則而否定。第二次被問時,若希望心的永續性,則基於此進行承認。「保持長久」是指「有六萬年,猶如沙漠中的人」之類的話(見《大論》10),從高處未被否定,而是承認在高處。片刻片刻地生起,是指被問時,基於「生起的法」的經典所生的矛盾而承認。關於永續性,他希望基於自身的見解。其餘部分應依經典的內容理解。 心的穩定的教義解釋結束。 關於雞的教義解釋 現在是關於雞的教義。在這裡,認為「所有的,僧侶們,都是燃燒的(見《相應部》4.28;見《大論》54),所有的造作都是痛苦」的經典,未能正確理解,認為「無論如何,所有的造作都是雞,猶如被火焚燒的地獄」的見解,例如現在的牛群;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。在這裡,認為「無所依賴」,是指未設定限制,意指所有的都是無差別的。其餘部分應依據巴利文的原意理解,結合經典的內容。 雞的教義解釋結束。 關於漸次通達的教義解釋 現在是關於漸次通達的教義。在這裡,有人認為—— 「漸次的智者,片段片段地每一刻; 如同銀匠,清除自己的污垢」(見《大論》239)—— 未能正確理解這些經典,認為「在須陀洹果的證悟中,某些人因見到痛苦而放棄某些煩惱,某些人因見到生起與滅盡的道路而放棄煩惱,其他人也是如此」,因此通過這十六個方面,漸次放棄煩惱而獲得阿羅漢果,類似於現在的盲人、普遍的合一與善法;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。被問時,關於漸次的須陀洹之道,因單一的道路的多重性質而否定。第二次被問時,則基於痛苦的見解等進行承認。那些或四種知識,單一的須陀洹之道也是如此,果實卻是唯一的,因此否定。對於再來果道等也是如此。 「在道路上見到果實的存在」是指因痛苦的見解等的見解未完成,而是因道路的見解而完成,因此他被稱為在果實上存在,因此承認。

345.Dukkhediṭṭhe cattāri saccānīti pucchā paravādissa, ekābhisamayavasena paṭiññā sakavādissa. Puna dukkhasaccaṃ cattāri saccānīti anuyoge catunnampi nānāsabhāvattā paṭikkhepo tasseva.

Rūpakkhandhe aniccato diṭṭheti pucchā sakavādissa, samuddato ekabindussa rase paṭividdhe sesaudakassa paṭivedho viya ekadhamme aniccādito paṭividdhe sabbepi paṭividdhā hontīti laddhiyā paṭiññā paravādissa.

Catūhi ñāṇehīti dukkhe ñāṇādīhi. Aṭṭhahi ñāṇehīti sāvakānaṃ sādhāraṇehi saccañāṇehi ceva paṭisambhidāñāṇehi ca. Dvādasahi ñāṇehīti dvādasaṅgapaṭiccasamuppādañāṇehi. Catucattārīsāya ñāṇehīti 『『jarāmaraṇe ñāṇaṃ, jarāmaraṇasamudaye ñāṇa』』nti evaṃ nidānavagge vuttañāṇehi. Sattasattatiyā ñāṇehīti 『『jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhamma』』nti (saṃ. ni. 2.20) evaṃ tattheva vuttañāṇehi. Sesamettha pāḷinayeneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanenāti.

Anupubbābhisamayakathāvaṇṇanā.

  1. Vohārakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vohārakathā nāma hoti. Tattha buddho bhagavā lokuttarena vohārena voharatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā paravādissa. Lokuttare sotetiādīni tassa ayuttavādībhāvadīpanatthaṃ vuttāni. Ayañhettha adhippāyo – 『『saddāyatanameva te lokuttaraṃ, udāhu sotādīnipī』』ti.

Hañci buddhassa bhagavato vohāro lokiye sote paṭihaññatīti ettha yadi so lokuttare paṭihaññeyya. Lokuttaro siyāti evamattho na gahetabbo. Lokiye paṭihaññamānassa pana lokuttaratā nāma natthīti ayametthādhippāyo. Lokiyena viññāṇenāti etthāpi lokiyenevāti attho. Itarathā anekantatā siyā. Lokuttarañhi lokiyenapi ñāṇena ñāyatī. Evaṃ sabbaṃ yathānurūpato veditabbaṃ. Sabbe te maggaṃ bhāventīti pañhesu ye maggaṃ nappaṭilabhanti, te sandhāya paṭikkhipati. Ye paṭilabhanti, te sandhāya paṭijānāti.

351.Sovaṇṇamayāyāti suvaṇṇamayāya. Idaṃ paravādissa udāharaṇaṃ.

Eḷaṇḍiyāyāti eḷaṇḍamayāya. Idaṃ sakavādissa udāharaṇaṃ. Lokiyaṃ voharantassa lokiyoti ayampi ekā laddhi. Sā etarahi ekaccānaṃ andhakānaṃ laddhi. Sesamettha uttānatthamevāti.

Vohārakathāvaṇṇanā.

  1. Nirodhakathāvaṇṇanā

「痛苦的見解是四聖諦」是指向外方論者提問,自方論者則以單一的理解進行承認。再次,關於「痛苦的真理是四聖諦」因四種不同的性質而否定。 關於「色蘊因無常而被見」的問題,自方論者承認,基於如同從海洋中取出一滴水的理解,所有的水都被理解為同一法則的無常,因此所有的都被理解為無常。 「通過四種知識」是指痛苦的知識等。「通過八種知識」是指聲聞的普通真理知識以及解脫知識。「通過十二種知識」是指十二因緣的知識。「通過四十種知識」是指「衰老與死亡的知識,衰老與死亡的生起的知識」等等在因緣品中所述的知識。「通過七十七種知識」是指「衰老與死亡,僧侶們,都是無常的,因緣而生的,滅亡的法,消逝的法,解脫的法」(見《相應部》2.20)等在此處所述的知識。其餘部分應依據巴利文的原意理解,結合經典的內容。 漸次通達的教義解釋結束。 關於語言的教義解釋 現在是關於語言的教義。在這裡,認為「佛陀通過超世俗的語言進行交流」,例如現在的盲人;爲了分析他們的見解,問詢為自方論者,承認為外方論者。關於超世俗的「耳」等等,爲了說明其不正確的說法而進行闡述。這裡的意思是:「聲音的感官才是超世俗的,或者是耳等」。 如果佛陀的語言在世俗的耳中被否定,那麼他在超世俗中也會被否定。超世俗的存在則不應被接受。若在世俗中被否定,則超世俗的存在也不存在,這就是這裡的含義。關於世俗的意識,這裡也是指世俗的意思。否則則可能存在多重的觀點。在超世俗的情況下,世俗的知識也是有道理的。所有的都應根據情況而理解。所有那些未能獲得道路的人,基於此進行否定。那些獲得的人,基於此進行承認。 「用黃金製成的」是指用純金製成的。這是外方論者的例證。 「用白麻製成的」是指用白麻製成的。這是自方論者的例證。在世俗中進行交流的則是世俗的,這也是一種見解。此處是現在的某些盲人的見解。其餘部分應依據巴利文的原意理解,結合經典的內容。 語言的教義解釋結束。 關於滅的教義解釋

  1. Idāni nirodhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ appaṭisaṅkhānirodhañca paṭisaṅkhānirodhañca dvepi ekato katvā nirodhasaccanti laddhi, seyyathāpi etarahi mahisāsakānañceva andhakānañca; te sandhāya dve nirodhāti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa . Dve dukkhanirodhāti pañhesu yasmā dve dukkhasaccāni na icchati, tasmā paṭikkhipati. Yasmā dvīhākārehi dukkhaṃ nirujjhatīti icchati, tasmā paṭijānāti. Dve nirodhasaccānītipañhesu dvinnaṃ dukkhasaccānaṃ nirodhavasenaanicchanto paṭikkhipati. Dvīhākārehi dukkhassa nirujjhanato paṭijānāti. Dve tāṇānītiādīsupi eseva nayo.

Atthi dvinnaṃ nibbānānantiādīsu pucchāsu uccanīcatādīni apassanto paṭikkhipati.

Appaṭisaṅkhāniruddheti ye paṭisaṅkhāya lokuttarena ñāṇena aniruddhā suddhapakatikattā vā uddesaparipucchādīnaṃ vā vasena na samudācaraṇato niruddhāti vuccanti, te saṅkhāre. Paṭisaṅkhā nirodhentīti. Lokuttarañāṇena nirodhenti anuppattibhāvaṃ gamenti. Nanu appaṭisaṅkhāniruddhā saṅkhārāti pucchā paravādissa . Tattha bhaggānaṃ puna abhañjanato appaṭisaṅkhāniruddhānaṃ vā ariyamagge uppanne tathā nirujjhanatova sakavādī accantabhaggataṃ paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nirodhakathāvaṇṇanā.

Dutiyo vaggo.

  1. Tatiyavaggo

  2. Balakathāvaṇṇanā

  3. Idāni balakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anuruddhasaṃyutte 『『imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāmī』』tiādīni (saṃ. ni. 5.913) dasasuttāni ayoniso gahetvā 『『tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa』』nti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Tathāgatabalañca nāmetaṃ sāvakehi sādhāraṇampi atthi asādhāraṇampi sādhāraṇāsādhāraṇampi. Tattha āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ sādhāraṇaṃ. Indriyaparopariyattiñāṇaṃ asādhāraṇaṃ. Sesaṃ sādhāraṇañca asādhāraṇañca. Ṭhānāṭṭhānādīni hi sāvakā padesena jānanti, tathāgatā nippadesena. Iti tāni uddesato sādhāraṇāni, na niddesato. Ayaṃ pana avisesena sabbampi sādhāraṇanti āha. Tamenaṃ tato vivecetuṃ tathāgatabalaṃ sāvakabalanti puna anuyogo āraddho. Tattha paṭhamapañhe niddesato sabbākāravisayataṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyapañhe uddesato ṭhānāṭṭhānamattādijānanavasena paṭijānāti. Taññevātiādipañhesu sabbākārena ninnānākaraṇatāya abhāvena paṭikkhipati. Pubbayogo ca pubbacariyā ca atthato ekaṃ, tathā dhammakkhānañca dhammadesanā ca.

Indriyaparopariyattipañhe ekadesena sādhāraṇataṃ sandhāya sāvakavisaye paṭijānāti.

  1. Idāni yasmā uddesato ṭhānāṭṭhānādīni sāvako jānāti, tasmā sāvakassa tathā jānanaṃ pakāsetvā tena jānanamattasāmaññena tesaṃ sāvakasādhāraṇattaṃ patiṭṭhāpetuṃ sāvako ṭhānāṭṭhānaṃjānātītiādayo paravādipañhā honti. Tattha indriyaparopariyattiñāṇaṃ channaṃ asādhāraṇañāṇānaṃ aññataranti na gahitaṃ. Āsavakkhayena vā āsavakkhayanti yaṃ tathāgatassa āsavakkhayena saddhiṃ sāvakassa āsavakkhayaṃ paṭicca vattabbaṃ siyā nānākaraṇaṃ, taṃ natthi. Vimuttiyā vā vimuttinti padepi eseva nayo. Sesamettha uttānatthameva.

這是對該巴利文段落的漢語翻譯:

關於滅諦的論述:

對於那些將不可斷滅(appaṭisaṅkhānirodha)和可斷滅(paṭisaṅkhānirodha)兩者合併爲一個滅諦的人來說,就像現在的摩訶僧祇部和犢子部一樣。針對這一點,提出了兩種滅的問題:對於自方(自己的觀點),是問題;對於他方(對方的觀點),是承認。

關於"兩種苦的滅"的問題,因為他們不希望有兩種苦諦,所以予以否定。因為承認苦以兩種方式被滅,所以予以肯定。在"兩種滅諦"的問題上,因為不希望兩種苦諦的滅,所以予以否定。因為承認苦以兩種方式被滅,所以予以肯定。對於"兩種庇護"等問題,也是同樣的道理。

在"兩種涅槃"等問題上,因為看不到高低等差別,所以予以否定。

"不可斷滅"是指那些未被以出世間智慧斷除的行蘊,或因為其純粹本性,或因為未被提及和詢問等原因而被稱為已滅。"以可斷滅方式滅"是指以出世間智慧使其不再生起。對於"是否有不可斷滅的行蘊"這一問題,自方認為,當聖道生起時,這些行蘊完全被破壞,不再生起。其餘部分顯而易見。

關於力的論述:

在《相應部》的《阿努樓陀相應》中,有十部經文不當地被理解為"如來的力是弟子所共有的",就像現在犢子部那樣。針對這一點,對於自方是問題,在見解上站穩后,對於他方是承認。

如來的力既有弟子共有的,也有不共有的,還有共有與不共有兼具的。其中,漏盡智是共有的;根勝解智是不共有的;其餘的既有共有的,也有不共有的。弟子們部分地知道處與非處等,而如來則無分別地知道。因此,從廣義上說是共有的,但從細節上說不是。

爲了區分這一點,再次提出瞭如來的力與弟子的力的問題。在第一個問題上,因為考慮到一切方面的範圍,所以予以否定。在第二個問題上,因為考慮到處與非處等的廣義知曉,所以予以承認。在後續問題中,因為沒有以一切方面區分的能力,所以予以否定。先前的修行和行為在本質上是一致的,說法和宣說也是一致的。

在根勝解智的問題上,考慮到部分的共有性,在弟子的範圍內予以承認。

現在,因為弟子從廣義上知道處與非處等,所以提出了弟子知道處與非處等的問題。在這裡,六種不共智中的根勝解智未被接受。關於漏盡,如果說如來的漏盡與弟子的漏盡有什麼不同,那麼這種不同是不存在的。對於解脫等問題,也是同樣的道理。其餘部分顯而易見。

  1. Idāni yaṃ sakavādinā 『『āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ sādhāraṇa』』nti anuññātaṃ, tena saddhiṃ saṃsanditvā sesānampi sādhāraṇabhāvaṃ pucchituṃ puna āsavānaṃ khayetiādayo paravādipañhāva honti. Tesaṃ vissajjane sakavādinā āsavakkhaye visesābhāvena taṃ ñāṇaṃ sādhāraṇanti anuññātaṃ. Itaresupi visesābhāvena sādhāraṇatā paṭikkhittā. Puna ṭhānāṭṭhānādīnaṃ āsavakkhayeneva saddhiṃ saṃsanditvā asādhāraṇapucchā paravādisseva. Tattha āsavakkhayañāṇe paṭikkhepo, sesesu ca paṭiññā sakavādissa. Tato indriyaparopariyattena saddhiṃ saṃsanditvā asādhāraṇapucchā paravādissa. Sā saṅkhipitvā dassitā. Tathāpi indriyaparopariyatte paṭiññā, sesesu ca paṭikkhepo sakavādissa. Tato ṭhānāṭṭhānādīhi saddhiṃ saṃsanditvā indriyaparopariyattassa sādhāraṇapucchā paravādissa. Sāpi saṅkhipitvāva dassitā. Tattha indriyaparopariyatte paṭikkhepo. Sesesu ca paṭiññā sakavādissāti.

Balakathāvaṇṇanā.

  1. Ariyantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni ariyantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『na kevalaṃ āsavakkhayañāṇameva ariyaṃ, atha kho purimānipi nava balāni ariyāni』』cceva laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya ariyanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna yadi taṃ ariyaṃ, maggādīsu tena aññatarena bhavitabbanti maggādivasena pucchā sakavādissa, paṭikkhepo itarassa.

Puna suññatārammaṇādivasena pucchā sakavādissa. Tattha dve suññatā – sattasuññatā ca saṅkhārasuññatā ca. Sattasuññatā nāma diṭṭhiyā parikappitena sattena suññā pañcakkhandhā. Saṅkhārasuññatā nāma sabbasaṅkhārehi suññaṃ vivittaṃ nissaṭaṃ nibbānaṃ. Tattha paravādī nibbānārammaṇataṃ sandhāya paṭikkhipati, saṅkhārārammaṇataṃ sandhāya paṭijānāti. Manasi karotīti puṭṭhopi nibbānameva sandhāya paṭikkhipati, saṅkhāre sandhāya paṭijānāti. Tato sakavādinā 『『ṭhānāṭṭhānādimanasikāro saṅkhārārammaṇo, suññatamanasikāro nibbānārammaṇo』』ti imaṃ nayaṃ gahetvā 『『dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotī』』ti puṭṭho lesokāsaṃ alabhanto paṭikkhipati. Animittāpaṇihitesupi eseva nayo. Sattanimittābhāvato hi khandhā animittā. Saṅkhāranimittābhāvato nibbānaṃ. Ekadhammasmimpi āropetvā ṭhapetabbasaṅkhātena ca paṇidahitabbaṭṭhena paṇihitasaṅkhaṃ gatena sattapaṇidhinā appaṇihitā khandhā. Taṇhāpaṇidhinā taṇhāya vā ārammaṇabhūtena sabbasaṅkhārapaṇidhinā appaṇihitaṃ nibbānaṃ. Tasmā idhāpi paṭikkhepo ca paṭiññā ca purimanayeneva veditabbā.

  1. Tato 『『yathā satipaṭṭhānādayo lokuttaradhammā ariyā ceva suññatādiārammaṇā ca, kiṃ te evaṃ ṭhānāṭṭhānañāṇa』』nti anulomapaṭilomapucchā honti. Tattha sabbāpi paṭiññā sabbe ca paṭikkhepā paravādisseva. Imināvupāyena sesañāṇesupi pucchāvissajjanaṃ veditabbaṃ. Pāḷiyaṃ pana sesāni saṅkhipitvā avasāne cutūpapātañāṇameva vibhattaṃ. Tato paraṃ sakasamayepi 『『ariya』』nti siddhena āsavānaṃ khayañāṇena saddhiṃ saṃsanditvā sesañāṇānaṃ anulomato ca paṭilomato ca ariyabhāvapucchā honti. Tā sabbā paravādissa, paṭiññā paṭikkhepo ca sakavādissa . Te uttānatthāyeva. Pāḷiyaṃ panettha paṭhamanavamāneva dassetvā satta ñāṇāni saṅkhittānīti.

Ariyantikathāvaṇṇanā.

  1. Vimuttikathāvaṇṇanā

現在,關於「滅盡煩惱的智慧是普遍的」這一觀點,由於獲得了允許,因此連同此觀點一起,詢問其他的普遍性時,便成爲了外道的提問。對於這些問題的解答,持有此觀點的人以滅盡煩惱的特殊性為依據,允許了這一智慧的普遍性。其他方面也因特殊性而被排斥。再者,與位置、狀態等結合在一起,關於滅盡煩惱的問詢便如同外道的提問。在那裡,對於滅盡煩惱的智慧被排斥,而對其他的回答則是持有此觀點的人所給出的。因此,結合感官的相對性,關於特殊性的問題便是外道的提問。此問題被簡要地展示出來。儘管如此,關於感官的相對性,回答和其他方面的排斥仍然是持有此觀點的人所給出的。隨後,結合位置、狀態等,關於感官的相對性的普遍性的問題便是外道的提問。此問題也被簡要地展示出來。在那裡,關於感官的相對性被排斥。其他方面的回答則是持有此觀點的人所給出的。 巴利文的討論。 聖者的討論 現在稱之為聖者的討論。在這裡,持有「不僅僅是滅盡煩惱的智慧是聖者的,前面的九種力量也是聖者的」這一觀點的人,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。再者,如果這是聖者,那麼在道等方面必定是由此而存在的,因此在道的方面提問,持有其他觀點的人則是排斥的。 再者,關於空的所緣等方面的提問。這裡有兩種空:有為的空和無為的空。有為的空是指以見解為界定的有為五蘊的空。無為的空是指所有有為皆為空、孤立、解脫的涅槃。在這裡,外道者針對涅槃的所緣進行排斥,針對有為的所緣則進行承認。即使被問及,仍然是針對涅槃進行排斥,針對有為進行承認。然後,持有此觀點的人以「位置、狀態等的心所緣是有為的所緣,空的心所緣是涅槃的所緣」為依據,被問及時未能獲得回答而進行排斥。對於無相的所緣也是如此。由於五蘊無相,所以有為是無相的。由於有為的無相,所以涅槃是無相的。在單一法中,依照所依的定義和設定,已被指定為有為的五蘊。由於渴望的所緣,或作為渴望的所緣,所有有為的所緣皆是無所緣的涅槃。因此,在這裡的排斥和承認應當與之前的觀點相同。 接下來,「如同四念處等超世間法既是聖者的,又是空等的所緣,你們對此位置、狀態的智慧如何?」於是便有順應與逆反的提問。在這裡,所有的承認和所有的排斥皆是外道的。根據此方法,其他的智慧的提問和回答也應當被理解。在巴利文中,其他的部分被簡要概括,最後只提到出世間的智慧。之後,在自己的時機中,關於「聖者」的定義,結合已知的滅盡煩惱的智慧,便有關於其他智慧的順應與逆反的提問。這些問題都是外道的,承認和排斥則是持有此觀點的人所給出的。它們的內容是顯而易見的。在巴利文中,這裡僅展示了第一和第九的內容,表明七種智慧是被概括的。 聖者的討論。 解脫的討論

  1. Idāni vimuttikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『vītarāgacittānaṃ vimuttipayojanaṃ nāma natthi. Yathā pana malīnaṃ vatthaṃ dhoviyamānaṃ malā vimuccati, evaṃ sarāgaṃ cittaṃ rāgato vimuccatī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya sarāganti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato rāgasahagatantiādinā nayena puṭṭho maggakkhaṇe cittaṃ vimuccati nāma. Tadā ca evarūpaṃ cittaṃ natthīti paṭikkhipati.

Saphassantiādinā nayena puṭṭhopi yathā phasso ca cittañca ubho rāgato vimuccanti, evaṃ rāgassa vimuttiṃ apassamāno paṭikkhipati. Sadosādīsupi imināvupāyena attho veditabbo.

Vimuttikathāvaṇṇanā.

  1. Vimuccamānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vimuccamānakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『jhānena vikkhambhanavimuttiyā vimuttaṃ, maggakkhaṇe samucchedavimuttiyā vimuccamānaṃ nāma hotī』』ti laddhi, te sandhāya vimuttaṃ vimuccamānanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarasa.

Puna ekadesanti pucchā sakavādissa. Tattha ekadesanti bhāvanapuṃsakaṃ. Yathā vimuttaṃ, ekadesena vā ekadese vā avimuttaṃ hoti kiṃ evaṃ ekadesaṃ vimuttaṃ, ekadesaṃ avimuttanti pucchati. Kiṃ kāraṇā evaṃ pucchatīti? 『『Vimuttaṃ vimuccamāna』』nti vippakatabhāvena vuttattā. Yathā hi kariyamānā kaṭādayo vippakatattā ekadesena katā ekadesena akatā honti, tathā idampi ekadesaṃ vimuttaṃ ekadesaṃ avimuttanti āpajjati. Tato paravādī kaṭādīnaṃ viya cittassa ekadesābhāvā paṭhamapañhe paṭikkhipitvā dutiye vimuccamānassa apariniṭṭhitavimuttitāya paṭijānāti. Lokiyajjhānakkhaṇaṃ vā sandhāya paṭikkhipati. Na hi taṃ tadā samucchedavimuttiyā vimuccamānaṃ. Lokuttarajjhānakkhaṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Tañhi tadā samucchedavimuttiyā vimuttekadesena vimuccamānantissa laddhi. Tato sakavādī 『『yadi te ekameva cittaṃ ekadesaṃ vimuttaṃ ekadesaṃ avimuttaṃ, evaṃ sante yo ekeneva cittena sotāpanno hoti, sopi te ekadesaṃ sotāpanno, ekadesaṃ na sotāpanno āpajjatī』』ti codanatthaṃ ekadesaṃ sotāpannotiādimāha. Itaro taṃ vidhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Sesavāresupi eseva nayo.

Uppādakkhaṇapañhe yadi ekameva cittaṃ vimuttañca vimuccamānañca, ekasmiṃ khaṇe vimuttaṃ ekasmiṃ vimuccamānaṃ āpajjati. Kiṃ te evarūpaṃ cittanti attho.

現在稱之為解脫的討論。在這裡,持有「對於心中無慾的人,解脫的目的並不存在。就如同被洗滌的污垢衣物,污垢得以解脫,心中有欲則得以解脫」這一觀點的人,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。隨後,按照「有欲的心」等方式被提問,認為在道的瞬間,心是得以解脫的。那時,認為這種心並不存在,因此進行了排斥。 按照「有觸等」的方式被問及,即使觸和心都是從欲中解脫的,看到欲的解脫而未能理解,因此進行了排斥。對於「有苦有樂」的情況也應以此方法理解。 解脫的討論。 解脫中的討論 現在稱之為解脫中的討論。在這裡,持有「通過禪定的抑制解脫,稱為在道的瞬間的徹底解脫」這一觀點的人,針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。 再者,關於「一部分」的提問。這裡的「一部分」是指修行者。就如解脫的,部分或部分地未解脫,問道:「為什麼如此提問?」因為「解脫與解脫中的」是以分開之義而說的。就如被切割的東西,由於分開,部分被切割,部分未被切割,因此這個也變成部分解脫,部分未解脫。隨後,外道者因心的部分不存在而在初次提問中進行了排斥,第二次則因解脫中的未完成解脫而承認。關於世間禪定的瞬間也進行了排斥。那時並非徹底解脫。關於出世間禪定的瞬間則承認。因為那時,通過徹底解脫的部分解脫的獲得而稱為解脫中的。然後,持有此觀點的人說:「如果你的心只有一個,部分解脫,部分未解脫,那麼如果以一個心而成為入流者,他也是部分入流者,部分並非入流者。」爲了證明這一點,提到部分入流者等。其他的排斥也是如此。 關於產生的瞬間,如果只有一個心,解脫和解脫中的,便在同一時刻解脫,並在同一時刻得以解脫。你們的這種心意如何?

  1. Suttasādhane paṭhamasuttaṃ paravādissa. Tatrāssāyamadhippāyo – vimuccatīti vippakataniddeso. Tasmā yaṃ tassa yogino evaṃ jānato evaṃ passato etehi āsavehi cittaṃ vimuccati, taṃ vimuccamānaṃ nāma hotīti. Dutiyasuttaṃ sakavādissa. Tatrāssāyamadhippāyo – yadi te vimuccatīti vacanato vimuttaṃ vimuccamānaṃ, idha vimuccatīti vacanābhāvato vimuttameva siyā, na vimuccamānanti.

Idāni 『『yathā te vippakatavimuttitāya vimuccamānaṃ, kiṃ evaṃ vippakatarāgāditāya rajjamānādīnipi atthī』』ti codanatthaṃ puna atthi cittantiādi āraddhaṃ. Paravādināpi tathārūpaṃ cittaṃ apassantena sabbaṃ paṭikkhittaṃ. Atha naṃ sakavādī 『『dveyeva koṭiyo, tatiyā natthī』』ti anubodhento nanu rattañceva arattañcātiādimāha. Tassattho – nanu bhadramukha, rāgasampayuttaṃ cittaṃ rattaṃ vippayuttaṃ arattanti dveva koṭiyo, rajjamānaṃ nāma tatiyā koṭi natthīti? Duṭṭhādīsupi eseva nayo. Atha naṃ āmantāti paṭijānitvā ṭhitaṃ. Vimuttipakkhepi dveyeva koṭiyo dassetuṃ hañci rattañcevātiādimāha. Tassattho – yadi etā dve koṭiyo sampaṭicchasi, avimuttañceva vimuttañcā ti imāpi sampaṭiccha. Kilesasampayuttañhi cittaṃ avimuttaṃ, vippayuttaṃ vimuttaṃ. Vimuccamānaṃ nāmāti paramatthato tatiyā koṭi natthīti.

Vimuccamānakathāvaṇṇanā.

  1. Aṭṭhamakakathāvaṇṇanā

  2. Idāni aṭṭhamakakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anulomagotrabhumaggakkhaṇe kilesānaṃ samudācārābhāvato aṭṭhamakassa sotāpattimaggaṭṭhapuggalassa dve pariyuṭṭhānā pahīnāti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānañceva sammitiyānañca; tesaṃ aññataraṃ sandhāya pucchā sakavādissa, maggakkhaṇato paṭṭhāya diṭṭhiyā anuppattiṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Tato yasmā diṭṭhi nāmesā sotāpannasseva pahīnā, na maggaṭṭhassa, tasmā aṭṭhamako puggalo sotāpannoti anuyogo sakavādissa. Vicikicchāpañhepi eseva nayo. Anusayapañhe pariyuṭṭhānato añño anusayoti tesaṃ laddhi, tasmā 『『na heva』』nti paṭikkhittaṃ.

Sīlabbataparāmāsapañhepi sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhānanti vohāraṃ na passati, tasmā paṭikkhipati. Pariyuṭṭhānamevassa pahīnanti laddhi.

369.Maggo bhāvitoti pañhe tasmiṃ khaṇe bhāveti, na bhāvito. Tasmā paṭikkhipati. Amaggenātiādianuyoge paṭhamamaggeneva pahīnabhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Yadi hi amaggena pahīyetha, gotrabhupuggalādīnampi pahīyethāti āpajjanato. Uppajjissatīti pucchā paravādissa, vissajjanaṃ sakavādissa. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Aṭṭhamakakathāvaṇṇanā.

  1. Aṭṭhamakassa indriyakathāvaṇṇanā

  2. Idāni aṭṭhamakassa indriyakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『aṭṭhamako maggakkhaṇe indriyāni paṭilabhati nāma, no cassa paṭiladdhāni hontī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya natthi saddhindriyanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Natthi saddhāti puṭṭho pana saddhindriyato saddhāya nānattaṃ sallakkhetvā paṭikkhipati. Sesesupi eseva nayo. Yathā pana yassa atthi mano, tassa manindriyampi atthi; evaṃ yassa saddhādayo atthi, tassa atthi saddhindriyādīnipīti dīpanatthaṃ atthi mano atthi manindriyantiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthameva saddhiṃ suttasādhanenāti.

Aṭṭhamakassa indriyakathāvaṇṇanā.

  1. Dibbacakkhukathāvaṇṇanā

在經典的證明中,第一部經是外道的。在那裡,他的意思是:"解脫"是一個未完成的說明。因此,對於那個修行者來說,如此了知、如此看見,心從這些煩惱中解脫,這稱為正在解脫。第二部經是持有此觀點的人的。在那裡,他的意思是:如果你說"解脫"就意味著已解脫和正在解脫,那麼這裡沒有"正在解脫"的說法,應該只是已解脫,而不是正在解脫。 現在,爲了批評"就像你說的未完成的解脫是正在解脫,那麼未完成的貪慾等是否也存在正在貪著等?"而開始了"是否有心"等問題。外道者因為看不到這樣的心而全部否認。然後,持有此觀點的人爲了讓他明白"只有兩個極端,沒有第三種"而說"難道不是有貪著的和無貪著的"等。其意思是:善友啊,難道不是隻有兩個極端,即與貪慾相應的心是貪著的,不相應的是無貪著的,沒有所謂的正在貪著這第三種極端嗎?對於瞋恨等也是同樣的道理。然後他回答"是的"並停下。爲了在解脫方面也顯示只有兩個極端,說"如果有貪著的"等。其意思是:如果你接受這兩個極端,那麼也接受"未解脫的和已解脫的"。因為與煩惱相應的心是未解脫的,不相應的是已解脫的。從究竟意義上說,沒有所謂的正在解脫這第三種極端。 正在解脫的討論。 第八者的討論 現在稱為第八者的討論。在這裡,有些人認為由於在順解脫分、種姓、道的瞬間沒有煩惱的活動,所以第八者即預流道的人已經斷除了兩種纏縛,比如現在的盲人和正量部;針對他們中的一個,持有此觀點的人提問,從道的瞬間開始,關於見解不再生起,另一方回答。然後,因為所謂的見解只有預流果的人才斷除,而不是道的人,所以持有此觀點的人追問第八者是否是預流果的人。對於疑問的問題也是同樣的道理。在潛在傾向的問題上,他們認為潛在傾向與纏縛是不同的,所以回答"不是"。 在戒禁取的問題上,他看不到所謂的戒禁取纏縛,所以否認。他認為只有纏縛被斷除。 在"道已修習"的問題上,在那個瞬間是正在修習,而不是已修習。所以他否認。在"非道"等追問中,考慮到是由第一道斷除的,所以否認。因為如果由非道斷除,那麼種姓人等也會斷除。"將會生起"的問題是外道的,回答是持有此觀點的人的。其餘的在所有地方都是明顯的意思。 第八者的討論。 第八者的根的討論 現在稱為第八者的根的討論。在這裡,有些人認為"第八者在道的瞬間獲得諸根,但這些根還未完全獲得",比如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人問"是否沒有信根",另一方回答。但當被問到"是否沒有信"時,他考慮到信根與信的差異而否認。對於其他的也是同樣的道理。就像有意的人也有意根一樣,有信等的人也有信根等,爲了說明這一點而開始了"有意有意根"等。這一切連同經典的證明都是明顯的意思。 第八者的根的討論。 天眼的討論

  1. Idāni dibbacakkhukathā nāma hoti. Tattha yesaṃ catutthajjhānadhammūpatthaddhaṃ maṃsacakkhumeva dibbacakkhu nāma hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya maṃsacakkhunti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Puna 『『maṃsacakkhu dibbacakkhu, dibbacakkhu maṃsacakkhū』』ti puṭṭho taṃ mattameva taṃ na hotīti paṭikkhipati. Yādisantiādipucchāsupi ubhinnaṃ ekasabhāvābhāveneva paṭikkhipati.

Visayotiādīsu ubhinnampi rūpāyatanameva visayo. Maṃsacakkhu pana āpāthagatameva passati. Itaraṃ anāpāthagataṃ tiropabbatādigatampi. Dibbacakkhussa ca atisukhumampi rūpaṃ gocaro, na tādisaṃ itarassāti evametesaṃ ānubhāvagocarā asadisā.

Upādiṇṇaṃ hutvā anupādiṇṇaṃ hotīti puṭṭho yasmā maṃsacakkhu upādiṇṇaṃ, dibbacakkhu anupādiṇṇaṃ, na ca maṃsacakkhumeva dibbacakkhūti icchati, tasmā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yasmā 『『maṃsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno』』ti vacanaṃ nissāya maṃsacakkhupaccayā dibbacakkhu uppajjati, tañca rūpāvacarikānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasādoti icchati, tasmā paṭijānāti. Kāmāvacaraṃ hutvāti puṭṭhopi yasmā na maṃsacakkhumeva dibbacakkhūti icchati, tasmā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho rūpāvacarajjhānapaccayena uppannattā rūpāvacaraṃ nāma jātanti paṭijānāti.

Rūpāvacaraṃ hutvā arūpāvacaranti puṭṭhopi tato paraṃ bhāvanāya arūpāvacarakkhaṇe rūpāvacaracittassa abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho arūpāvacarikānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasādo hutvā uppajjatīti laddhiyā paṭijānāti. Apariyāpannabhāvaṃ panassa na icchati, tasmā paṭikkhipatiyeva.

374.Dibbacakkhuṃ dhammupatthaddhanti kāmāvacaradhammena upatthambhitaṃ hutvā. Puna dhammupatthaddhanti lokuttaradhammena upatthaddhaṃ. Dveva cakkhūnīti puṭṭho kiñcāpi dibbacakkhuno dhammupatthaddhassa paññācakkhubhāvaṃ na icchati, paññācakkhussa pana atthitāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho maṃsacakkhu dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhu hotīti laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Dibbacakkhukathāvaṇṇanā.

  1. Dibbasotakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dibbasotakathā nāma hoti. Tattha ekaṃyeva sotanti puṭṭho dvinnaṃ atthitāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā tadeva dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ nāma hoti, tasmā paṭijānāti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Dibbasotakathāvaṇṇanā.

  1. Yathākammūpagatañāṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni yathākammūpagatañāṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『iti dibbena cakkhunā visuddhena…pe… yathākammūpage satte pajānātī』』ti (dī. ni. 1.246; paṭi. ma. 1.106) suttaṃ ayoniso gahetvā yathākammūpagatañāṇameva dibbacakkhunti laddhi, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna yathākammūpagatañca manasi karotīti puṭṭho ekacittassa ārammaṇadvayābhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho nānācittavasena paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā dvinnaṃ phassānanti puṭṭho paṭikkhipati. Iti yathā iminā yathākammūpagatapadena, evameva ime vata bhonto, sattātiādipadehipi saddhiṃ yojanāsu attho veditabbo.

現在稱之為天眼的討論。在這裡,持有「第四禪定的法所生的肉眼稱為天眼」這一觀點的人,例如現在的盲人和正量部;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。 再者,當被問「肉眼是天眼,天眼是肉眼」時,他回答說:「僅此而已,並非如此。」在關於「如何」等問題上,他也以兩者的本質不存在為由進行排斥。 在「所緣」等方面,二者的所緣都是色界。肉眼僅能見到世俗的。其他的則是非世俗的,比如山壁等。天眼的所緣則是極細微的形相,而不是那樣的其他。 被問及「有依、有無依」,因為肉眼是有依的,而天眼是無依的,他認為肉眼並非天眼,因此進行了排斥。第二次被問及時,因為「肉眼的生起,天眼的道路」這一說法,他認為天眼是依賴肉眼而生起的,並且希望其所緣是四大元素的細膩之相,因此進行了承認。被問及「是否屬於欲界」時,他認為肉眼並非天眼,因此進行了排斥。第二次被問及時,他承認因色界的禪定而生起的。 被問及「屬於色界而不屬於無色界」時,他在此之後由於修行無色界的緣故,否認色界的心的存在。第二次被問及時,他承認因無色界的四大元素的細膩之相而生起。 天眼由法所生,因欲界的法而存在。再者,由出世間的法所生。被問及「兩種眼」時,他認為即使天眼是由法所生的,但並不希望其有智慧之眼的存在,而是希望智慧之眼的存在。再者,被問及肉眼是法所生的天眼時,他承認這一觀點。其餘的在這裡都是明顯的意思。 天眼的討論。 天耳的討論 現在稱之為天耳的討論。在這裡,被問及「是否只有一個耳朵」時,他否認兩個耳朵的存在。再者,被問及因為那是法所生的天耳,因此他承認。其餘的與前述相同。 天耳的討論。 如法所生的智慧的討論 現在稱之為如法所生的智慧的討論。在這裡,持有「通過清凈的天眼……如法所生的眾生而理解」的經文(《增支部·尼柯篇》1.246;《法句經》1.106),不合理地理解為如法所生的智慧就是天眼的人,針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。再者,被問及「如法所生的智慧是否為心所思」時,他因單一心的所緣不存在而進行了排斥。第二次被問及時,他因多心的緣故而承認。再者,在沒有給予細微的所緣的情況下,被問及「二種觸」時,他進行了排斥。如此,通過如法所生的這個詞,確實如此,諸眾生的存在等詞也應與此相結合進行理解。

378.Āyasmāsāriputto yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ jānātīti idaṃ sakavādī yasmā thero appicchatāya abhiññāñāṇāni na vaḷañjetīti ekacce na jānanti, tāni panassa neva atthīti maññanti, tasmā taṃ 『『dibbacakkhuno alābhī thero』』ti maññamānaṃ pucchati. Teneva kāraṇena 『『atthāyasmato sāriputtassa dibbacakkhū』』ti parato puṭṭho paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yaṃkiñci sāvakena pattabbaṃ, sabbaṃ taṃ therena anuppattanti paṭijānāti. Idānissa vikkhepaṃ karonto sakavādī nanu āyasmā sāriputtotiādimāha. Imañhi gāthaṃ thero vaḷañjanapaṇidhiyā eva abhāvena āha, na abhiññāñāṇassa abhāvena. Paravādī pana abhāvenevāti atthaṃ sallakkheti. Tasmā tassa laddhiyā therassa yathākammūpagatañāṇameva atthi, no dibbacakkhu. Tena vuttaṃ 『『tena hi na vattabbaṃ yathākammūpagatañāṇaṃ dibbacakkhū』』ti.

Yathākammūpagatañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Saṃvarakathāvaṇṇanā

  2. Idāni saṃvarakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ tāvatiṃse deve upādāya tatuttari devesu yasmā te pañca verāni na samācaranti, tasmā saṃvaro atthīti laddhi, te sandhāya pucchā sakavādissa, verasamudācāraṃ apassato paṭiññā itarassa. Tato yasmā saṃvaro nāma saṃvaritabbe asaṃvare sati hoti, tasmā asaṃvarapucchā sakavādissa, devesu pāṇātipātādīnaṃ abhāvena paṭikkhepo itarassa.

Atthi manussesūtiādi saṃvare sati asaṃvarassa asaṃvare ca sati saṃvarassa pavattidassanatthaṃ vuttaṃ.

380.Pāṇātipātā veramaṇīti ādipañhesu pāṇātipātādīnaṃ asamācaraṇavasena paṭiññā, pāṇātipātādīnaṃ natthitāya paṭikkhepo veditabbo. Paṭilomapañhā uttānatthāyeva.

Avasāne natthi devesu saṃvarotipañhe pāṇātipātādīni katvā puna tato saṃvarābhāvaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Tato chalavasena yadi saṃvaro natthi, sabbe devā pāṇātipātinotiādipucchā paravādissa. Devānaṃ verasamudācārassa abhāvena paṭikkhepo sakavādissa. Nahevanti vacanamattaṃ gahetvā laddhipatiṭṭhāpanaṃ paravādissa. Evaṃ patiṭṭhitā pana laddhi appatiṭṭhitāva hotīti.

Saṃvarakathāvaṇṇanā.

  1. Asaññakathāvaṇṇanā

  2. Idāni asaññakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『saṅkhārapaccayā viññāṇa』』nti vacanato vinā viññāṇena paṭisandhi nāma natthi. 『『Saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavantī』』ti vacanato asaññasattānampi cutipaṭisandhikkhaṇe saññā atthīti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato naṃ sakavādī 『『kiṃ te taṃ ṭhānaṃ saññābhavo』』tiādīhi codetuṃ saññābhavo saññāgatītiādimāha. Taṃ sabbaṃ tato parañca pāḷinayeneva veditabbanti.

Asaññakathāvaṇṇanā.

  1. Nevasaññānāsaññāyatanakathāvaṇṇanā

  2. Idāni nevasaññānāsaññāyatanakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『nevasaññānāsaññāyatana』』nti vacanato na vattabbaṃ 『『tasmiṃ bhave saññā atthī』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha sabbaṃ pāḷinayeneva veditabbanti.

Nevasaññānāsaññāyatanakathāvaṇṇanā.

Tatiyo vaggo.

  1. Catutthavaggo

  2. Gihissa arahātikathāvaṇṇanā

"尊者舍利弗知道如法所生的智慧"這句話,持有此觀點的人問道,因為有些人不知道長老由於少欲而不使用神通智慧,他們認為長老根本沒有這些神通。因此,他們認為"長老沒有獲得天眼",所以提出這個問題。出於同樣的原因,當後來被問到"尊者舍利弗是否有天眼"時,他否認了。第二次被問及時,他承認長老已經獲得了所有聲聞弟子應該獲得的。現在,持有此觀點的人爲了使他困惑而說"難道尊者舍利弗不是..."等。長老說這個偈頌是因為沒有使用的願望,而不是因為沒有神通智慧。但外道者認為是因為沒有。因此,根據他的觀點,長老只有如法所生的智慧,而沒有天眼。所以說"因此不應該說如法所生的智慧就是天眼"。 如法所生的智慧的討論。 戒律的討論 現在稱之為戒律的討論。在這裡,持有"從三十三天開始,更高的天界中,由於他們不犯五戒,所以有戒律"這一觀點的人,針對他們,持有此觀點的人提問,因為看不到惡行的發生而回答。然後,因為所謂的戒律是在應該持戒而不持戒的情況下存在的,所以持有此觀點的人詢問不持戒的情況,而另一方因為天界中沒有殺生等而否認。 "人間是否有"等是爲了顯示在有戒律的情況下無戒律,在無戒律的情況下有戒律而說的。 在"遠離殺生"等問題上,應當理解為因不作殺生等而承認,因殺生等不存在而否認。反向的問題意思很明顯。 最後,在"天界是否沒有戒律"的問題上,持有此觀點的人承認因為做了殺生等而沒有戒律。然後,外道者詭辯地問:"如果沒有戒律,那麼所有的天人都是殺生者嗎?"持有此觀點的人因為天人沒有惡行而否認。外道者僅僅抓住"不是"這個詞而建立自己的觀點。但是,這樣建立的觀點實際上是沒有立足點的。 戒律的討論。 無想的討論 現在稱之為無想的討論。在這裡,持有"因為說'緣行識',所以沒有識就沒有結生。因為說'當想生起時,那些天人從那個身體死亡',所以無想有情在死亡結生的瞬間也有想"這一觀點的人,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後,持有此觀點的人爲了批評他"那個狀態是想的存在嗎?"等而說"想的存在,想的去處"等。這一切和之後的內容都應該按照經文來理解。 無想的討論。 非想非非想處的討論 現在稱之為非想非非想處的討論。在這裡,持有"因為說'非想非非想處',所以不能說'在那個境界有想'"這一觀點的人,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。這裡其餘的一切都應該按照經文來理解。 非想非非想處的討論。 第三品。 第四品 在家人成為阿羅漢的討論

  1. Idāni gihissa arahāti kathā nāma hoti. Tattha yesaṃ yasakulaputtādīnaṃ gihibyañjane ṭhitānaṃ arahattappattiṃ disvā 『『gihi assa arahā』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa. Tattha gihissāti yo gihisaṃyojanasampayuttatāya gihi, so arahaṃ assāti attho. Paravādī pana adhippāyaṃ asallakkhetvā gihibyañjanamattameva passanto paṭijānāti. Idānissa 『『gihi nāma gihisaṃyojanena hoti, na byañjanamattena. Yathāha bhagavā –

『Alaṅkato cepi samaṃ careyya,

Santo danto niyato brahmacārī;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū』』』ti. (dha. pa. 142);

Imaṃ nayaṃ dassetuṃ atthi arahatotiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Gihissa arahātikathāvaṇṇanā.

  1. Upapattikathāvaṇṇanā

  2. Idāni upapattikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『opapātiko hoti tatthaparinibbāyī』』tivacanāni (pu. pa. 35-40) ayoniso gahetvā suddhāvāsesu upapattiyā arahāti laddhi, 『『yesaṃ vā upahaccaparinibbāyī』』ti padaṃ parivattitvā 『『upapajjaparinibbāyī』』ti pariyāpuṇantānaṃ saha upapattiyā arahā hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha yasmā upapatticittaṃ nāma lokiyaṃ, tena sotāpannādayopi na honti, pageva arahā. Tasmāssa imaṃ nayaṃ dassetuṃ saha upapattiyā sotāpannotiādi āraddhaṃ.

389.Sāriputtotiādi imesu mahātheresu ko ekopi saha upapattiyā arahā nāmāti codanatthaṃ vuttaṃ.

390.Upapattesiyenāti paṭisandhicittena. Tañhi upapattiṃ esati gavesati, tasmā upapattesiyanti vuccati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Upapattikathāvaṇṇanā.

  1. Anāsavakathāvaṇṇanā

  2. Idāni anāsavakathā nāma hoti. Tattha ye dhammā anāsavassa arahato, sabbe te anāsavāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya arahatoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ anāsavā nāma maggādayo, kiṃ tassa teyeva uppajjantīti codanatthaṃ maggo phalantiādi āraddhaṃ. Cakkhu anāsavanti puṭṭho tassa sāsavattā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anāsavassetanti paṭijānāti.

  3. Cīvarapañhe ekova dhammo anāsavo sāsavo ca hotīti lakkhaṇavirodhabhayā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anāsavassa hutvā sāsavassa hotīti paṭijānāti. Taññeva anāsavanti pañhādvayepi eseva nayo. Sakavādī pana taññevāti anuññātattā 『『maggo anāsavo hutvā』』tiādīhi codeti. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Anāsavakathāvaṇṇanā.

  1. Samannāgatakathāvaṇṇanā

現在稱之為在家人成為阿羅漢的討論。在這裡,某些人看到「尊者舍利弗等出身于高貴家族的人達到了阿羅漢果」,便認為「在家人是阿羅漢」,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問。這裡的「在家人」是指因與在家人相連而成為在家人的意思。外道者則不明白其意,僅僅看到「在家」的字面意思而進行否認。對此,他迴應說:「在家人是因與在家人相連而存在,而不是僅僅憑藉字面意思。正如佛陀所說: 『即使裝飾華麗若能如法行, 內心平靜馴服的出家人; 對一切眾生放下杖子, 他才是真正的婆羅門、修行者、比丘。』」 (《法句經》142); 爲了說明這一點,開始了「因此,阿羅漢是存在的」這一論述。所有這些都應被理解為明顯的意思。 在家人成為阿羅漢的討論。 輪迴的討論 現在稱之為輪迴的討論。在這裡,某些人不合理地理解「他是輪迴者,因此會在那兒涅槃」的說法(《增支部·法篇》35-40),認為在清凈的余處中輪迴是阿羅漢的;他們將「他是被打擾的輪迴者」這一詞轉變為「他是輪迴中的涅槃者」,並認為與輪迴相關的人是阿羅漢,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。因為輪迴的心是世俗的,所以連預流果等也不算阿羅漢,更何況是阿羅漢。因此,爲了說明這一點,開始了「與輪迴相關的預流果」這一論述。 「尊者舍利弗等」這些大長老中,誰是與輪迴相關的阿羅漢?這是爲了批評而說的。 「與輪迴相關的人」是指有意識地尋求輪迴的。因為他在追尋輪迴,所以稱之為與輪迴相關的。其餘的在這裡都是明顯的意思。 輪迴的討論。 無漏的討論 現在稱之為無漏的討論。在這裡,認為「無漏的阿羅漢的法,都是無漏的」這一觀點的人,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後,持有此觀點的人認為「無漏的法是指道路等,難道這不是直接產生的嗎?」因此開始了「道路是果」的論述。被問及「眼睛是無漏的」時,他因為有漏而否認。第二次被問及時,他承認「無漏的法存在」。 在關於袈裟的問題上,有人認為「只有一種法是無漏的,而有漏的也存在」,因此進行否認。第二次被問及時,他承認「無漏的法是有漏的」。對於這兩種問題,都是同樣的道理。持有此觀點的人因為允許而說「道路是無漏的」而開始批評。通過這種方式,所有的意思都可以理解。 無漏的討論。 具足的討論

  1. Idāni samannāgatakathā nāma hoti. Tattha dve samannāgamā paccuppannakkhaṇe samaṅgībhāvasamannāgamo ca rūpāvacarādīsu aññatarabhūmippattito paṭilābhasamannāgamo ca. So yāva adhigatavisesā na parihāyati, tāvadeva labbhati. Yesaṃ pana ṭhapetvā ime dve samannāgame añño upapattidhammavasena eko samannāgamo nāma hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ, tesaṃ pattidhammo nāma koci natthīti anubodhanatthaṃ arahā catūhi phalehi samannāgatoti pucchā sakavādissa, pattiṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Athassa 『『yadi te arahā catūhi khandhehi viya catūhi phalehi samannāgato, evaṃ sante ye catūsu phalesu cattāro phassādayo, tehi te arahato samannāgatatā pāpuṇātī』』ti codanatthaṃ arahā catūhi phassehītiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ paravādinā ekakkhaṇe catunnaṃ phassādīnaṃ abhāvā paṭikkhittaṃ. Anāgāmipañhādīsupi eseva nayo.

395.Sotāpattiphalaṃ vītivattoti na paṭhamajjhānaṃ viya dutiyajjhānalābhī; puna anuppattiyā pana vītivattoti pucchati. Sotāpattimaggantiādi yaṃ vītivatto, tenassa puna asamannāgamaṃ dassetuṃ āraddhaṃ.

396.Tehi ca aparihīnoti pañhe yasmā yathā paccanīkasamudācārena lokiyajjhānadhammā parihāyanti, na evaṃ lokuttarā. Maggena hi ye kilesā pahīyanti, phalena ca paṭippassambhanti, te tathā pahīnāva tathā paṭippassaddhāyeva ca honti, tasmā sakavādinā āmantāti paṭiññātaṃ. Svāyamattho parato 『『arahatā cattāro maggā paṭiladdhā』』tiādīsu pakāsitoyeva. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Samannāgatakathāvaṇṇanā.

  1. Upekkhāsamannāgatakathāvaṇṇanā

397.Arahāchahi upekkhāhīti kathāyapi imināva nayena attho veditabbo. Arahā hi chasu dvāresu upekkhānaṃ uppattibhabbatāya tāhi samannāgatoti vuccati, na ekakkhaṇe sabbāsaṃ uppattibhāvenāti.

Upekkhāsamannāgatakathāvaṇṇanā.

  1. Bodhiyābuddhotikathāvaṇṇanā

  2. Idāni bodhiyā buddhotikathā nāma hoti. Tattha bodhīti catumaggañāṇassāpi sabbaññutaññāṇassāpi adhivacanaṃ. Tasmā yesaṃ yathā odātena vaṇṇena odāto, sāmena vaṇṇena sāmo, evaṃ bodhiyā buddhoti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃyeva; te sandhāya pucchā ca anuyogo ca sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa.

Atītāyāti pañhe tasmiṃ khaṇe abhāvato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho paṭilābhaṃ sandhāya paṭijānāti. Puna kiccavasena puṭṭho kiccābhāvato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yaṃ tena tāya karaṇīyaṃ kataṃ, tattha sammohābhāvaṃ paṭijānāti. Lesokāsaṃ pana adatvā dukkhaṃ parijānātītiādinā nayena puṭṭho tassa kiccassa abhāvā paṭikkhipati.

Anāgatapañhe tasmiṃ khaṇe maggañāṇassa abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho 『『agamā rājagahaṃ buddho』』ti (su. ni. 410) anāgatāya bodhiyā buddhabhāvaṃ maññamāno paṭijānāti. Bodhikaraṇīyaṃ karotīti puṭṭho tasmiṃ khaṇe kiccābhāvena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yadi na kareyya, buddhoti na vucceyya. Yasmā avassaṃ karissati, tasmā karotiyeva nāmāti paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā puṭṭho paṭikkhipati. Paccuppannapañho saddhiṃ saṃsandanāya uttānatthova.

現在稱之為具足的討論。在這裡,有兩種具足:現在瞬間的具足和從色界等某一界獲得的具足。只要特殊的成就沒有失去,就可以獲得。但某些人認為除了這兩種具足外,還有一種具足是依照成就的本質而存在的,例如現在的北方人。爲了讓他們理解沒有任何成就,持有此觀點的人問道:"阿羅漢是否具足四種果?"持有其他觀點的人針對成就而回答。然後,爲了批評他說:"如果你的阿羅漢像四蘊一樣具足四種果,那麼在四種果中的四種觸等,是否也能使阿羅漢具足?"開始了"阿羅漢具足四種觸"等論述。外道者因為在同一瞬間四種觸等不存在而否認。對於不還果等問題也是同樣的道理。 "超越預流果"並不像第一禪那樣獲得第二禪,再問是否已經超越。關於"超越預流道"等,爲了顯示他再次沒有具足,開始了論述。 在"他們沒有失去"的問題上,因為與世間禪定的法不同,出世間的法不會失去。通過道路斷除的煩惱,通過果斷除的煩惱,它們被斷除和平息,所以持有此觀點的人承認。這個意思在後面的"阿羅漢獲得四種道路"等處已經闡明。其餘的都是明顯的意思。 具足的討論。 舍心具足的討論 關於"阿羅漢具有六種舍心"的討論,也應該以同樣的方式理解。阿羅漢在六種門中有可能生起舍心,所以說他具有這些舍心,而不是在同一瞬間所有舍心都生起。 舍心具足的討論。 菩提已覺悟的討論 現在稱之為菩提已覺悟的討論。在這裡,菩提是四道智慧和一切智慧的稱號。因此,某些人認為就像白色的顏色是白的,同樣的顏色是同樣的,菩提已覺悟,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問和追問,持有其他觀點的人承認和否認。 在"過去"的問題上,因為在那個瞬間不存在而否認。第二次被問及時,針對獲得而承認。再次被問及功能時,因為功能不存在而否認。第二次被問及時,針對他為此所做的事情,承認沒有迷惑。沒有給予細微的機會,被問及"完全瞭解痛苦"等時,因為那個功能不存在而否認。 在"未來"的問題上,因為在那個瞬間道智慧不存在而否認。第二次被問及時,認為"佛陀來到王舍城",承認未來的菩提已經覺悟。被問及"正在做菩提的事情"時,因為在那個瞬間沒有功能而否認。第二次被問及時,如果不做,就不能稱為佛陀。因為必定會做,所以承認正在做。再次被問及時,沒有給予細微的機會而否認。現在的問題與對比后是顯而易見的。

  1. Tisso bodhiyo ekato katvā puṭṭho sabbaññutaññāṇaṃ sandhāya tīhipi buddhoti vattabbabhāvato paṭijānāti. Puna tīhiti puṭṭho sabbāsaṃ ekakkhaṇe abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho atītānāgatapaccuppannassa sabbaññutaññāṇassa vasena paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā satataṃ samitanti puṭṭho paṭikkhipati.

Na battabbaṃ bodhiyāti pucchā paravādissa, bodhiyā abhāvakkhaṇe abuddhabhāvāpattito paṭiññā sakavādissa. Nanu bodhipaṭilābhāti pañhe pana yasmiṃ santāne bodhisaṅkhātaṃ maggañāṇaṃ uppannaṃ, tattha buddhoti sammutisabbhāvato paṭiññā tasseva. Tassa adhippāyaṃ ajānitvā hañcīti laddhiṭṭhapanā paravādissa. Idānissa asallakkhaṇaṃ pākaṭaṃ kātuṃ bodhipaṭilābhā buddhoti bodhiyā buddhoti pucchā sakavādissa. Tassattho – 『『kiṃ te yasmā bodhipaṭilābhā buddho, tasmā bodhiyā buddho』』ti. Itaro 『『bodhipaṭilābho nāma bodhiyā uppajjitvā niruddhāyapi santāne uppannabhāvoyeva. Bodhi nāma maggakkhaṇe ñāṇa』』nti imaṃ vibhāgaṃ asallakkhentova puna paṭijānāti. Tato sakavādinā bodhipaṭilābhā bodhīti puṭṭho vacanokāsaṃ alabhanto paṭikkhipatīti.

Bodhiyābuddhotikathāvaṇṇanā.

Iti imā tissopi kathā uttarāpathakānaṃyeva.

  1. Lakkhaṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni lakkhaṇakathā nāma hoti. Tattha 『『yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavantī』』ti (dī. ni. 1.258) imaṃ suttaṃ ayoniso gahetvā lakkhaṇasamannāgato bodhisattova hotīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Cakkavattisattoti pañhesu yasmā cakkavattī sattopi ca bodhisattopi, tasmā abodhisattaṃ sandhāya paṭikkhipati. Bodhisattaṃ sandhāya paṭijānāti.

402.Dvattiṃsimānītisuttaṃ bodhisattameva sandhāya vuttaṃ. So hi pacchime bhave buddho hoti, itaresu cakkavattī, tasmā ābhatampi anābhatasadisamevāti.

Lakkhaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Niyāmokkantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni niyāmokkantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ghaṭikārasutte jotipālassa pabbajjaṃ sandhāya 『『bodhisatto kassapabhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya bodhisattoti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Tato yasmā niyāmoti vā brahmacariyanti vā ariyamaggassa nāmaṃ, bodhisattānañca ṭhapetvā pāramīpūraṇaṃ aññā niyāmokkanti nāma natthi. Yadi bhaveyya, bodhisatto sotāpanno sāvako bhaveyya. Na cetamevaṃ. Kevalañhi naṃ buddhā attano ñāṇabale ṭhatvā – 『『ayaṃ buddho bhavissatī』』ti byākaronti, tasmā puna bodhisattoti anuyogo sakavādissa. Pacchimabhavaṃ sandhāya paṭikkhepo itarassa. Dutiyapañhe jotipālakālaṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Sāvako hutvātiādīsupi eseva nayo. Anussaviyoti anussavena paṭividdhadhammo. Pacchimabhavaṃ sandhāya paṭikkhipitvā jotipālakāle anussavaṃ sandhāya paṭijānāti.

現在稱之為菩提已覺悟的討論。在這裡,三種菩提合在一起,被問及時,指的是一切智的智慧,因此認為三者都可以被稱為佛陀。再次被問及時,他否認在同一瞬間的存在。第二次被問及時,指的是過去、未來和現在的一切智的智慧。再次被問及時,否認沒有細微的機會。 關於「菩提」的問題,外道者認為在菩提的缺失中沒有覺悟的狀態,持有此觀點的人承認。難道說「菩提的獲得」是指在某個流中產生的菩提法的智慧?因此認為佛陀是名義上的覺悟。因為不明白他的意圖而被批評。現在爲了使菩提的獲得顯而易見,持有此觀點的人問道:「你為什麼說菩提的獲得是佛陀,因此稱為菩提?」另一方則認為:「菩提的獲得是指菩提的產生后即使被阻斷仍然存在的狀態。菩提是指在道路的時刻產生的智慧。」他再次承認這一分法。然後,持有此觀點的人在被問及菩提的獲得時,因無法找到說法而否認。 菩提已覺悟的討論。 這些討論都是針對北方人的。 特徵的討論 現在稱之為特徵的討論。在這裡,「通過這些,具足特徵的偉大人將有兩種去處」這一經文(《增支部·尼柯》1.258)被不合理地理解為具足特徵的菩薩。因此,某些人認為,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。 關於「轉輪聖王」的問題,因為轉輪聖王和菩薩都是,故而否認菩薩。關於菩薩,持有此觀點的人承認。 關於「三十七道品」的經文是專門指菩薩而說的。他在最後的生中成為佛陀,而其他的則是轉輪聖王,因此即使是轉輪聖王也與菩薩相似。 特徵的討論。 規律的討論 現在稱之為規律的討論。在這裡,某些人根據《工匠經》提到的照明者的出家,認為「菩薩是依照迦葉佛的教法而修行的」。因此,某些人認為,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人在此立場上承認。然後,因為「規律」或「修行」是指聖道的名稱,除了菩薩之外,沒有其他的規律的圓滿。如果他存在,菩薩可能成為預流果的弟子。但並非如此。因為佛陀們憑藉自己的智慧力量說:「他將成為佛陀」,所以再次稱為菩薩是合乎邏輯的。關於最後的生,外道者否認其他的。第二個問題是關於照明者的時間,持有此觀點的人承認。關於成為弟子等問題也是同樣的道理。關於「聽聞」的問題,是指通過聽聞而獲得的法。關於最後的生,否認后,關於照明者的時間,持有此觀點的人承認。

404.Aññaṃ satthārantiāḷārañca rāmaputtañca sandhāya vuttaṃ. Āyasmā ānandotiādi 『『okkantaniyāmāva sāvakā honti, na itare okkantaniyāmā evarūpā hontī』』ti dassetuṃ vuttaṃ.

Sāvako jātiṃ vītivattoti yāya jātiyā sāvako, taṃ vītivatto aññasmiṃ bhave asāvako hotīti pucchati. Itaro sotāpannādīnaṃ sotāpannādisāvakabhāvato paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Niyāmokkantikathāvaṇṇanā.

  1. Aparāpi samannāgatakathāvaṇṇanā

  2. Idāni aparāpi samannāgatakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『catutthamaggaṭṭho puggalo pattidhammavasena tīhi phalehi samannāgato』』ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā catūhi phalehi samannāgatakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Aparāpi samannāgatakathāvaṇṇanā.

  1. Sabbasaṃyojanappahānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni saṃyojanappahānakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『nippariyāyeneva sabbasaṃyojanappahānaṃ arahatta』』nti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna sabbe saṃyojanāti puṭṭho heṭṭhā vuttamaggattayena pahīne sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tena maggena appahīnassa abhāvā paṭijānāti. Sakkāyadiṭṭhiādīsupi paṭhamamaggena pahīnabhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, catutthamaggena anavasesappahānaṃ sandhāya paṭijānāti. Eseva nayo sabbatthāti.

Sabbasaṃyojanappahānakathāvaṇṇanā.

Catuttho vaggo.

  1. Pañcamavaggo

  2. Vimuttikathāvaṇṇanā

  3. Idāni vimuttikathā nāma hoti. Tattha vipassanā, maggo, phalaṃ, paccavekkhaṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ vimuttiñāṇanti nāmaṃ. Tesu vipassanāñāṇaṃ niccanimittādīhi vimuttattā, tadaṅgavimuttibhāvena vā vimuttattā vimuttiñāṇaṃ. Maggo samucchedavimutti, phalaṃ paṭippassaddhivimutti, paccavekkhaṇañāṇaṃ pana vimuttiṃ jānātīti vimuttiñāṇaṃ. Evaṃ catubbidhe vimuttiñāṇe nippariyāyena phalañāṇameva vimutti. Sesāni 『『vimuttānī』』ti vā 『『avimuttānī』』ti vā na vattabbāni. Tasmā 『『idaṃ nāma vimuttiñāṇaṃ vimutta』』nti avatvā aviseseneva 『『vimuttiñāṇaṃ vimutta』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna yaṃkiñcīti puṭṭho paccavekkhaṇādīni sandhāya paṭikkhipati. Paṭipannassāti puṭṭho maggañāṇassa anāsavataṃ sandhāya paṭijānāti. Yasmā pana taṃ sotāpannassa phale ṭhitassa ñāṇaṃ na hoti, tasmā vimuttaṃ nāma na hotīti codanatthaṃ puna sakavādī sotāpannassātiādimāha. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo.

Vimuttikathāvaṇṇanā.

  1. Asekhañāṇakathāvaṇṇanā

關於"另一位導師"是指阿拉拉和羅摩之子。尊者阿難等是爲了顯示"只有聲聞才進入規律,其他人不會以這種方式進入規律"而說的。 關於"聲聞超越出生"的問題,是指聲聞超越了某種出生,在另一種生中成為非聲聞。另一方因為預流果等聲聞的存在而否認。其餘的在這裡都是明顯的意思。 規律的討論。 另一種具足的討論 現在稱之為另一種具足的討論。在這裡,某些人認為"第四道的人因成就的本質而具有三種果",例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘的應該按照前面四種果具足的討論中所說的方式來理解。 另一種具足的討論。 斷除一切繫縛的討論 現在稱之為繫縛斷除的討論。在這裡,某些人認為"無條件地斷除一切繫縛就是阿羅漢果",例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。再次被問及"所有繫縛"時,他指的是前面所說的三種道路已經斷除而否認。第二次被問及時,因為那個道路沒有斷除而承認。對於身見等問題,他指的是第一道已經斷除而否認,指的是第四道完全斷除而承認。在所有情況下都是同樣的道理。 斷除一切繫縛的討論。 第四品。 第五品 解脫的討論 現在稱之為解脫的討論。在這裡,觀察、道、果、回顧這四種智慧稱為解脫智慧。其中,觀察智慧因為從常、相等中解脫,或因為解脫的支分而稱為解脫智慧。道是斷除解脫,果是平息解脫,回顧智慧則了知解脫,因此稱為解脫智慧。在這四種解脫智慧中,無條件地說果智慧就是解脫。其餘的不應說是"已解脫"或"未解脫"。因此,某些人認為不應該說"這是解脫智慧",而是不加區分地說"解脫智慧已解脫",例如盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,外道者承認。再次被問及時,他指的是回顧等而否認。被問及"修行者"時,他指的是道智慧的無漏性而承認。因為這個智慧對於住于預流果的人不存在,所以不稱為已解脫,爲了批評這一點,持有此觀點的人再次說"預流果"等。通過這種方式,在所有情況下都應該理解其意義。 解脫的討論。 無學智慧的討論

  1. Idāni asekhakathā nāma hoti. Tattha yasmā ānandattherādayo sekhā 『『uḷāro bhagavā』』tiādinā nayena asekhe jānanti, tasmā 『『sekhassa asekhañāṇaṃ atthī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Jānāti passatīti idaṃ attanā adhigatassa jānanavasena vuttaṃ. Gotrabhunotiādi heṭṭhimāya bhūmiyaṃ ṭhitassa uparūpariñāṇassa abhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Nanu āyasmā ānando sekho 『『uḷāro bhagavā』』ti jānātīti paravādī asekhe bhagavati pavattattā taṃ asekhañāṇanti icchati, na panetaṃ asekhaṃ. Tasmā evaṃ patiṭṭhāpitāpi laddhi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Asekhañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Viparītakathāvaṇṇanā

  2. Idāni viparītakathā nāma hoti. Tattha 『『yvāyaṃ pathavīkasiṇe pathavīsaññī samāpajjati, tassa taṃ ñāṇaṃ viparītañāṇa』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Pathaviṃ nissāya uppannanimittañhi na pathavīyeva, tatra cāyaṃ pathavīsaññī. Tasmā viparītañāṇanti ayametassa adhippāyo. Tato sakavādī 『『lakkhaṇapathavīpi sasambhārapathavīpi nimittapathavīpi pathavīdevatāpi sabbā pathavīyeva, tāsu pathavīti ñāṇaṃ viparītaṃ na hoti. Anicce niccantiādivipariyeso pana viparītañāṇaṃ nāma. Kiṃ te idaṃ etesu aññatara』』nti codetuṃ anicce niccantiādimāha. Itaro vipallāsalakkhaṇābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, pathavīnimittaṃ sandhāya paṭijānāti.

Kusalanti sekkhaputhujjanānaṃ ñāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Atthi arahatoti pañhesupi vipallāsalakkhaṇābhāvena paṭikkhipati. Pathavīnimittaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbeva pathavīti sabbaṃ taṃ pathavīkasiṇaṃ lakkhaṇapathavīyeva hotīti pucchati. Sakavādī tathā abhāvato paṭikkhipati. Nanu pathavī atthi, atthi ca koci pathaviṃ pathavito samāpajjatīti pucchā sakavādissa . Tassattho – nanu nimittapathavī atthi, atthi ca koci taṃ pathaviṃ pathavitoyeva samāpajjati, na āpato vā tejato vāti. Pathavī atthītiādi 『『yadi yaṃ yathā atthi, taṃ tathā samāpajjantassa ñāṇaṃ viparītaṃ hoti, nibbānaṃ atthi, tampi samāpajjantassa sabbavipariyesasamugghātanaṃ maggañāṇampi te viparītaṃ hotū』』ti dassanatthaṃ vuttanti.

Viparītakathāvaṇṇanā.

  1. Niyāmakathāvaṇṇanā

428-

現在稱之為無學的討論。在這裡,由於阿難尊者等聲聞者通過「偉大的佛陀」這樣的說法知道無學,因此持有「聲聞有無學智慧」的觀點,例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。這裡的「知道」是指通過自身獲得的知識。關於「根本」的部分,是爲了顯示在下位的境界中沒有更高的知識。難道阿難尊者是「偉大的佛陀」而知道嗎?外道者因為無學的佛陀而希望那是無學智慧,而這並不是無學。因此,即使如此,建立的觀點仍然是微不足道的。 無學智慧的討論。 顛倒的討論 現在稱之為顛倒的討論。在這裡,「如果此人通過地的性質而進入對地的認知,那麼他的智慧就是顛倒的智慧」,持有此觀點的人,例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。基於地而產生的顯現並不只是在地上,而是地的認知。因此,顛倒的智慧是這個意思。然後,持有此觀點的人說:「特徵的地、因緣的地、顯現的地、地的神靈,所有這些都是地,因此在這些地中,智慧並不是顛倒的。而無常、常等的顛倒則稱為顛倒的智慧。」爲了批評這一點,他說:「這在這些中有某種不同嗎?」另一方則否認顛倒的特徵,指的是地的顯現而承認。 「善」的意思是指聲聞者的智慧。對於「有阿羅漢」的問題,他也因顛倒的特徵而否認。指的是地的顯現而承認。所有的地是指所有的地的特徵,因此被問到「所有的地都是地」時,持有此觀點的人否認。難道地存在嗎?難道有某種地可以通過地進入嗎?持有此觀點的人問道。其意思是:難道顯現的地存在嗎?難道有某種地可以通過地進入,而不是通過水或火嗎?關於「地存在」的問題,若是「如果某種存在的東西,智慧則是顛倒的,涅槃存在,那麼即使是涅槃的智慧也會是顛倒的」,這就是所說的。 顛倒的討論。 規律的討論 現在稱之為規律的討論。

  1. Idāni niyāmakathā nāma hoti. Tattha yo puggalo sammattaniyāmaṃ okkamissati, taṃ 『『bhabbo esa dhammaṃ abhisametu』』nti yasmā bhagavā jānāti, tasmā 『『aniyatassa puthujjanasseva sato puggalassa niyāmagamanāya ñāṇaṃ atthī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya aniyatassāti pucchā sakavādissa. Tattha niyāmagamanāyāti niyāmo vuccati maggo, maggagamanāya maggokkamanāyāti attho. Yaṃ panassa ñāṇaṃ disvā bhagavā 『『bhabbo aya』』nti jānāti, taṃ sandhāya paṭiññā paravādissa.

Athassa sakavādī ayuttavāditaṃ dīpetuṃ niyatassāti viparītānuyogamāha. Tattha paṭhamapañhe maggena niyatassa aniyāmagamanāya ñāṇaṃ nāma natthīti paṭikkhipati. Dutiye natthibhāvena paṭijānāti. Tatiye aniyatassa natthīti puṭṭhattā laddhivirodhena paṭikkhipati. Puna paṭhamapañhameva catutthaṃ katvā niyatassa niyāmagamanādivasena tayo pañhā katā. Tesu paṭhame yasmā ādimaggena niyatassa puna tadatthāya ñāṇaṃ natthi, tasmā paṭikkhipati. Dutiye natthibhāveneva paṭijānāti. Tatiye laddhivirodheneva paṭikkhipati. Puna paṭhamapañhaṃ aṭṭhamaṃ katvā aniyatassa aniyāmagamanādivasena tayo pañhā katā. Tesaṃ attho vuttanayeneva veditabbo. Puna paṭhamapañhameva dvādasamaṃ katvā taṃmūlakā atthi niyāmotiādayo pañhā katā. Tattha yasmā niyāmagamanāya ñāṇaṃ nāma maggañāṇameva hoti, tasmā taṃ sandhāya atthi niyāmoti vuttaṃ. Itaro pana niyāmoti vutte paṭikkhipati, ñāṇanti vutte paṭijānāti. Satipaṭṭhānādīsupi eseva nayo. Paccanīkaṃ uttānatthameva. Gotrabhunotiādi yena yaṃ appattaṃ, tassa taṃ natthīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Bhagavā jānātīti attano ñāṇabalena jānāti, na tassa niyāmagamanañāṇasabbhāvato. Tasmā iminā kāraṇena patiṭṭhitāpissa laddhi appatiṭṭhitāyevāti.

Niyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Paṭisambhidākathāvaṇṇanā

432-433. Idāni paṭisambhidākathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『yaṃkiñci ariyānaṃ ñāṇaṃ, sabbaṃ lokuttaramevā』』ti gahetvā 『『sabbaṃ ñāṇaṃ paṭisambhidā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sammutiñāṇapañhesu pathavīkasiṇasammutiyaṃ samāpattiñāṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, niruttiñāṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Ye keci sammutinti pañhe puthujjane sandhāya paṭikkhipati. Cetopariyāyapañhesu puthujjanassa ñāṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, ariyassa ñāṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbā paññātipañhesu kasiṇasamāpattipañhaṃ sandhāya paṭikkhipati, lokuttaraṃ sandhāya paṭijānāti. Pathavīkasiṇasamāpattintiādi 『『yā etesu ettakesu ṭhānesu paññā, kiṃ sabbā sā paṭisambhidā』』ti pucchanatthaṃ vuttaṃ. Tenahi sabbaṃ ñāṇanti yasmā sabbā lokuttarapaññā paṭisambhidā , tasmā sabbanti vacanaṃ sāmaññaphalena saddhiṃ patiṭṭhāpetīti.

Paṭisambhidākathāvaṇṇanā.

  1. Sammutiñāṇakathāvaṇṇanā

434-

現在稱之為規律的討論。在這裡,佛陀知道某個人將進入正確的規律,因此他說"他有能力證悟正法"。因此,某些人認為"未定的凡夫也有進入規律的智慧",例如現在的北方人;針對他們,持有此觀點的人提問"未定的..."。在這裡,"進入規律"意味著規律被稱為道路,意思是進入道路。佛陀看到他的智慧後知道"他有能力",對此,外道者承認。 然後,持有此觀點的人爲了顯示不合理的論點,提出了關於"未定的..."的反向追問。在第一個問題上,他否認對於已定的人通過道路進入未定規律的智慧。在第二個問題上,他承認不存在。在第三個問題上,因為被問及未定的人而否認,與自己的觀點相矛盾。再次將第一個問題作為第四個問題,關於已定的人進入規律的三個問題。在第一個問題上,因為最初的道路沒有再次為此目的的智慧,所以否認。在第二個問題上,承認不存在。在第三個問題上,因為與自己的觀點相矛盾而否認。再次將第一個問題作為第八個問題,關於未定的人未進入規律的三個問題。它們的意思應該按照前面說的方式理解。再次將第一個問題作為第十二個問題,提出了"基於此的規律存在"等問題。在這裡,因為進入規律的智慧就是道路的智慧,所以關於此說"規律存在"。但是,當說"規律"時,外道者否認,當說"智慧"時,承認。在念處等問題上也是同樣的道理。反向的意思很明顯。關於"根本"等,是爲了顯示某人尚未獲得某些東西。佛陀通過自己的智慧力量知道,而不是因為存在進入規律的智慧。因此,即使如此建立的觀點也是沒有立足點的。 規律的討論。 分別智慧的討論 432-433. 現在稱之為分別智慧的討論。在這裡,某些人認為"聖者的任何智慧都是出世間的",並進一步認為"所有智慧都是分別智慧",例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。在世俗智慧的問題上,關於地遍的世俗性,他否認禪定的智慧,關於語言的智慧而承認。在"任何世俗"的問題上,他指的是凡夫而否認。在心通的問題上,他否認凡夫的智慧,承認聖者的智慧。在所有智慧的問題上,他否認禪定的問題,承認出世間的。關於"地遍禪定"等,是爲了詢問"在這些情況下的智慧是否都是分別智慧"而說的。因為所有出世間的智慧都是分別智慧,所以與共同果一起建立"所有"這個詞。 分別智慧的討論。 世俗智慧的討論 現在稱之為世俗智慧的討論。

  1. Idāni sammutiñāṇakathā nāma hoti. Tattha sammutisaccaṃ paramatthasaccanti dve saccāni. Ye pana evaṃ vibhāgaṃ akatvā saccanti vacanasāmaññena sammutiñāṇampi 『『saccārammaṇamevā』』ti vadanti, seyyathāpi andhakā; te ayuttavādinoti tesaṃ vādavisodhanatthaṃ ayaṃ kathā āraddhā. Tattha na vattabbanti pucchā paravādissa, paramatthasaccaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Sammutisaccamhīti sammutiṃ anupaviṭṭhe saccamhi. Paccatte vā bhummavacanaṃ, sammutisaccanti attho. Sammutiñāṇaṃ saccārammaṇaññevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato naṃ 『『yadi taṃ avisesena saccārammaṇaññeva, tena ñāṇena dukkhapariññādīni kareyyā』』ti codetuṃ tena ñāṇenātiādimāha.

Sammutiñāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Cittārammaṇakathāvaṇṇanā

436-438. Idāni cittārammaṇakathā nāma hoti. Tattha cetopariyāye ñāṇanti vacanamattameva gahetvā 『『taṃ ñāṇaṃ cittārammaṇamevā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Athassa 『『yo sarāgādivasena cittaṃ jānāti, tassa rāgādayopi ārammaṇā honti, tasmā na vattabbaṃ taṃ cittārammaṇaññevā』』ti codanatthaṃ nanu atthi kocītiādi āraddhaṃ. Phassārammaṇeti phassasaṅkhāte ārammaṇe. Vedanārammaṇetiādīsupi eseva nayo. Puna phassārammaṇe ñāṇaṃ na vattabbanti puṭṭho phassassa phusanalakkhaṇaṃ manasikaroto phassovārammaṇaṃ hotīti paṭijānāti. Kiṃ panetaṃ phassapariyāye ñāṇanti puṭṭho pana tādisassa suttapadassa abhāvā paṭikkhipati. Vedanādīsupi eseva nayo. Idāni yaṃ nissāya laddhi, tadeva dassetvā laddhiṃ patiṭṭhāpetuṃ nanu cetopariyāye ñāṇantiādimāha. Sā panesā vacanamattābhinivesena patiṭṭhāpitāpi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Cittārammaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Anāgatañāṇakathāvaṇṇanā

439-

現在稱之為世俗智慧的討論。在這裡,有世俗諦和勝義諦兩種真理。有些人沒有做出這種區分,僅僅根據"真理"這個共同的說法,認為世俗智慧也"只以真理為所緣",例如盲人;爲了澄清他們的錯誤論點,開始了這個討論。在這裡,外道者問"不應該說",持有此觀點的人針對勝義諦而承認。"在世俗諦中"是指進入世俗的真理。或者是處格,意思是世俗諦。持有此觀點的人問"世俗智慧只以真理為所緣",外道者承認。然後,爲了批評他說"如果它不加區分地只以真理為所緣,那麼通過這個智慧就能完全了知苦等",開始說"通過那個智慧"等。 世俗智慧的討論。 心所緣的討論 436-438. 現在稱之為心所緣的討論。在這裡,某些人僅僅抓住"心通的智慧"這個說法,認為"那個智慧只以心為所緣",例如現在的盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,外道者承認。然後,爲了批評他說"如果有人通過貪慾等了知心,那麼貪慾等也成為所緣,因此不應該說它只以心為所緣",開始說"難道沒有人"等。"以觸為所緣"是指以觸為所緣。在"以受為所緣"等中也是同樣的道理。再次被問及"以觸為所緣的智慧不應該說"時,他承認對於專注于觸的接觸特徵的人來說,觸就是所緣。當被問及"這是觸通的智慧嗎"時,因為沒有這樣的經文而否認。在受等中也是同樣的道理。現在,爲了顯示觀點的依據並建立觀點,說"難道不是心通的智慧"等。但是,這個觀點即使建立也是沒有立足點的,因為只是執著于語言而已。 心所緣的討論。 未來智慧的討論 現在稱之為未來智慧的討論。

  1. Idāni anāgatañāṇakathā nāma hoti. Tattha anāgataṃ nāma antarampi atthi, anantarampi. Tesu anantare ekanteneva ñāṇaṃ natthi. Yathā ca anantare, tathā ekavīthiekajavanapariyāpannepi. Tattha ye sabbasmimpi anāgate ñāṇaṃ icchanti, seyyathāpi andhakā; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yaṃ te anāgate ñāṇaṃ, kiṃ tena anantaraṃ anāgataṃ mūlādivasena jānātī』』ti codetuṃ anāgataṃ mūlatotiādimāha. Tattha mūlatotiādīni sabbāni kāraṇavevacanāneva. Kāraṇañhi yaṃ attano phalaṃ karoti, taṃ tattha mūlayati patiṭṭhātīti mūlaṃ. Tato ca taṃ hinoti pavattayatīti hetu. Tadeva taṃ nideti 『『handa naṃ gaṇhathā』』ti. Niyyāteti viyāti nidānaṃ. Tato taṃ sambhavatīti sambhavo. Pabhavatīti pabhavo. Tattha ca taṃ samuṭṭhāti, taṃ vā naṃ samuṭṭhāpetīti samuṭṭhānaṃ. Tadeva naṃ āharatīti āhāro. Tañcassa apariccajitabbaṭṭhena ārammaṇaṃ. Tadeva cetaṃ paṭicca etīti paccayo. Tato naṃ samudetīti samudayoti vuccati. Yasmā pana anantaraṃ cittaṃ etehākārehi na sakkā jānituṃ, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Anāgataṃ hetupaccayatanti yā anantarānāgate citte hetupaccayatā, taṃ jānāti. Ye tattha dhammā hetupaccayā honti, te jānātīti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Gotrabhunotiādi yasmiṃ anāgate ñāṇaṃ na uppajjati, taṃ sarūpato dassetuṃ vuttaṃ. Pāṭaliputtassāti suttaṃ yasmiṃ anāgate ñāṇaṃ uppajjati, taṃ dassetuṃ āhaṭaṃ. Yasmā panetaṃ na sabbasmiṃ anāgate ñāṇassa sādhakaṃ; tasmā anāhaṭamevāti.

Anāgatañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Paṭuppannañāṇakathāvaṇṇanā

441-442. Idāni paṭuppannañāṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sabbasaṅkhāresu aniccato diṭṭhesu tampi ñāṇaṃ aniccato diṭṭhaṃ hotī』』ti vacanaṃ nissāya 『『avisesena sabbasmiṃ paccuppanne ñāṇaṃ atthī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya paṭuppanneti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi avisesena paṭuppanne ñāṇaṃ atthi, khaṇapaccuppannepi tena bhavitabbaṃ. Evaṃ sante dvinnaṃ ñāṇānaṃ ekato abhāvā teneva ñāṇena taṃ jānitabbaṃ hotī』』ti codanatthaṃ tenāti anuyogo sakavādissa. Tattha paṭhamapañhe teneva taṃ jānituṃ na sakkāti paṭikkhepo itarassa. Dutiyapañhe santatiṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Paṭipāṭito bhaṅgaṃ passanto bhaṅgānupassaneneva bhaṅgānupassanāñāṇaṃ passatīti adhippāyo. Tena ñāṇena taṃ ñāṇaṃ jānātītiādīsupi eseva nayo. Tena phassena taṃ phassantiādīnissa lesokāsanivāraṇatthaṃ vuttāni . Yaṃ panetena laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ nanu sabbasaṅkhāretiādi vuttaṃ. Tattha nayato taṃ ñāṇaṃ diṭṭhaṃ hoti, na ārammaṇatoti adhippāyena paṭiññā sakavādissa. Tasmā evaṃ patiṭṭhitāpissa laddhi appatiṭṭhitāva hoti.

Paṭuppannañāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Phalañāṇakathāvaṇṇanā

443-

現在稱之為未來智慧的討論。在這裡,未來是指即將到來的,也包括未到來的。在這兩者之間,單獨的智慧是不存在的。就像在未到來之中,單獨的道理和單一的瞬間的智慧也是如此。在這裡,任何希望在所有未來中獲得智慧的人,例如盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了批評他說「你所說的未來智慧,難道可以通過根本等方式知道未來的嗎」,開始說「未來的根本」等。在這裡「根本」等等都是指因緣的表達。因為因緣使得它產生果報,因此稱為根本。然後它使得它發展,成為因。因此,它引導著「那麼你們抓住它吧」。因是指因緣。然後它被稱為「生起」。在這裡,它是從某處生起,或者不讓它生起。然後它被稱為「顯現」,在這裡它是顯現的。然後它被稱為「聚集」,或者不讓它聚集。然後它被稱為「攝取」。而這個因緣是不能被拋棄的。這個因緣也因此被稱為因。然後它被稱為「生起」,因此被稱為因。由於無法通過這些方式知道未來的心,因此它被否定。未來的因緣是指那些未來的心的因緣。那些因緣存在的法則被知道。其他部分也是同樣的道理。關於「根本」等是爲了顯示在未來智慧未生起的情況下。關於「帕塔利布特」(現代名:巴特那)是爲了顯示在未來智慧生起的情況。 未來智慧的討論。 現前智慧的討論 441-442. 現在稱之為現前智慧的討論。在這裡,某些人根據「在所有法中,因無常而見的智慧也是因無常而見的」,認為「在所有現前中也有智慧」,例如盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了批評他說「如果在現前中有智慧,那麼在瞬間現前中也應該存在。如此一來,兩個智慧的合一就會導致通過那個智慧來認識它」,因此持有此觀點的人開始說「那麼」。在第一個問題上,持有此觀點的人否認通過那個智慧來認識它,外道者則否認。第二個問題上,承認連續性。關於「正行觀察破壞」的問題,意思是通過觀察破壞的智慧。通過那個智慧認識那個智慧等的說法也是同樣的道理。爲了防止觸及等的障礙而說出這些。關於「如果通過那個智慧建立了智慧,難道不說所有法嗎」等的說法。在這裡,按照這個觀點,智慧被認為是見到的,而不是作為所緣的。因此,即使如此建立的觀點也是沒有立足點的。 現前智慧的討論。 果報智慧的討論 現在稱之為果報智慧的討論。

  1. Idāni phale ñāṇakathā nāma hoti. Tattha 『『buddhāpi sattānaṃ ariyaphalappattiyā dhammaṃ desenti sāvakāpi, iti iminā sāmaññena buddhānaṃ viya sāvakānampi tena tena sattena pattabbe phale ñāṇaṃ atthī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sāvakassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi sāvakassa phale ñāṇaṃ atthi, yathā buddhā samānepi sotāpattiphale attano ñāṇabalena 『ayaṃ ekabījī, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ sattakkhattuparamo』ti phalassakataṃ paññapenti, kiṃ te evaṃ sāvakopī』』ti codetuṃ sāvako phalassa kataṃ paññapetīti āha. Itaro paṭikkhipati.

Atthi sāvakassa phalaparopariyattītiādi phale ñāṇassa atthitāya paccayapucchanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – buddhānaṃ 『『idaṃ phalaṃ paraṃ, idaṃ opara』』nti evaṃ phalānaṃ uccāvacabhāvajānanasaṅkhātā phale paropariyatti nāma atthi. Tathā indriyapuggalaparopariyattiyo, tāsaṃ atthitāya tassa tassa puggalassa tesaṃ tesaṃ indriyānaṃ vasena taṃ taṃ phalaṃ jānanti, kiṃ te sāvakassāpi etā paropariyattiyo atthīti.

Atthi sāvakassa khandhapaññattītiādīnipi 『『yadi te sāvakassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi, imā hi pissa paññattīhi bhavitabbaṃ. Kimassa tā atthi, sakkoti so etā paññattiyo attano balena jānituṃ vā paññapetuṃ vā』』ti codanatthaṃ vuttāni. Sāvako jinotiādi 『『yadi sāvakassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi, evaṃ sante sveva jino』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Sāvako anuppannassāti pañhepi ayameva nayo. Aññāṇīti pañhe avijjāsaṅkhātassa aññāṇassa vihatattā paṭikkhitto, na panassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi. Tasmā appatiṭṭhitova paravādīvādoti.

Phalañāṇakathāvaṇṇanā.

Pañcamo vaggo.

Mahāpaṇṇāsako samatto.

  1. Chaṭṭhavaggo

  2. Niyāmakathāvaṇṇanā

445-447. Idāni niyāmakathā nāma hoti. Tattha niyāmoti 『『bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammatta』』nti (pu. pa. 13) vacanato ariyamaggo vuccati. Yasmā pana tasmiṃ uppajjitvā niruddhepi puggalo aniyato nāma na hoti, tasmā 『『so niyāmo niccaṭṭhena asaṅkhato』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato 『『yadi so asaṅkhato, evarūpena tena bhavitabba』』nti dīpento nibbānantiādimāha. Saṃsandanapucchā uttānatthāyeva.

Atthikecītiādi niyāmassa saṅkhatabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Maggo asaṅkhatotipañhe tassa uppādanirodhabhāvato paṭikkhipatīti. Niyāmo saṅkhatotipañhe niruddhepi magge niyāmassa atthitaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sotāpattiniyāmotiādipañhesupi anulomato ca paṭilomato ca imināva nayena attho veditabbo. Pañca asaṅkhatānīti puṭṭho pañcannaṃ asaṅkhatānaṃ āgataṭṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho catunnaṃ sammattaniyāmānaṃ niyāmavacanato nibbānassa ca asaṅkhatabhāvato paṭijānāti. Micchattaniyāmapañho niyāmavacanamattena asaṅkhatatāya ayuttabhāvadīpanatthaṃ vuttoti.

Niyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Paṭiccasamuppādakathāvaṇṇanā

  2. Idāni paṭiccasamuppādakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ nidānavagge 『『uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā』』tiādivacanato (saṃ. ni.

現在稱之為果報智慧的討論。在這裡,某些人認為"佛陀為眾生說法以獲得聖果,弟子們也是如此,因此就像佛陀一樣,弟子們也有關於每個眾生所能獲得的果報的智慧",例如盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了批評他說"如果弟子有果報的智慧,就像佛陀在預流果中憑藉自己的智慧力量宣說'這是一生者,這是兩生者,這是七次為最',你的弟子是否也是如此",開始說"弟子宣說果報"。另一方否認。 "弟子是否有果報的前後智慧"等是爲了詢問果報智慧的存在而說的。這裡的意思是:佛陀知道"這個果報是高的,這個是低的",這種對果報高低的認知被稱為果報的前後智慧。同樣,對於根和個人的前後智慧,他們根據每個個人和每個根的情況知道相應的果報,那麼你的弟子是否也有這些前後智慧? "弟子是否有蘊的安立"等是爲了批評他說:"如果弟子像佛陀一樣有果報的智慧,那麼他應該有這些安立。他是否有這些?他能否憑藉自己的力量知道或安立這些?"。"弟子戰勝"等是爲了批評他說:"如果弟子像佛陀一樣有果報的智慧,那麼他就是勝利者"。在"弟子對未生起的"等問題上也是同樣的道理。在"無知"的問題上,因為無明已被摧毀而否認,但他沒有像佛陀那樣的果報智慧。因此,外道的觀點是沒有立足點的。 果報智慧的討論。 第五品。 大五十經已完。 第六品 規律的討論 445-447. 現在稱之為規律的討論。在這裡,規律是根據"能夠進入善法的正確規律"(《經集》13)而說的,指的是聖道。因為即使在生起並消失後,個人也不會變成未定,所以某些人認為"這個規律因為永恒而是無為的",例如盲人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了顯示"如果它是無為的,就應該是這樣",開始說"涅槃"等。對於比較的問題,意義是顯而易見的。 "有些人"等是爲了顯示規律的有為性而說的。在"道是無為的"問題上,因為它有生起和滅去,所以否認。在"規律是有為的"問題上,即使道已滅去,也否認規律的存在。在"預流果規律"等問題上,應該從順向和逆向兩個方面理解。被問及"五個無為"時,因為看不到五個無為的來處而否認。第二次被問及時,因為四種正確規律的名稱和涅槃的無為性而承認。關於邪惡規律的問題是爲了顯示僅僅通過規律的名稱就不能說它是無為的。 規律的討論。 緣起的討論 現在稱之為緣起的討論。在這裡,某些人根據《因緣品》中"無論如來出世與否,這個法則都是存在的"等語句(《相應部·因緣》)

2.20) 『『paṭiccasamuppādo asaṅkhato』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañca mahisāsakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

449.Avijjāasaṅkhatāti ādayo pañhā avijjādīnaṃyeva paṭiccasamuppādabhāvadassanatthaṃ vuttā. Yena panatthena tattha ekekaṃ aṅgaṃ 『『paṭiccasamuppādo』』ti vuccati, so paṭiccasamuppādavibhaṅge vuttoyeva.

451.Avijjāpaccayā saṅkhārāti yā tattha dhammaṭṭhitatātiādi yena suttena laddhi patiṭṭhāpitā, tasseva atthadassanena laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha attho – yā ayaṃ heṭṭhā 『『ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā』』ti vuttā na sā aññatra avijjādīhi visuṃ ekā atthi. Avijjādīnaṃ pana paccayānaṃyevetaṃ nāmaṃ. Uppannepi hi tathāgate anuppannepi avijjāto saṅkhārā sambhavanti, saṅkhārādīhi ca viññāṇādīni, tasmā 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti yā etasmiṃ pade saṅkhāradhammānaṃ kāraṇaṭṭhena ṭhitatāti dhammaṭṭhitatā. Tesaṃyeva ca dhammānaṃ kāraṇaṭṭheneva niyāmatāti dhammaniyāmatāti avijjā vuccati. Sā ca asaṅkhatā, nibbānañca asaṅkhatanti pucchati. Paravādī laddhivasena paṭijānitvā puna dve asaṅkhatānīti puṭṭho suttābhāvena paṭikkhipitvā laddhivaseneva paṭijānāti. Sesapadesupi eseva nayo. Heṭṭhā vuttasadisaṃ pana tattha vuttanayeneva veditabbanti.

Paṭiccasamuppādakathāvaṇṇanā.

  1. Saccakathāvaṇṇanā

452-454. Idāni saccakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathānī』』ti (saṃ. ni. 5.1090) suttaṃ nissāya 『『cattāri saccāni niccāni asaṅkhatānī』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Ayañhissa adhippāyo – dukkhasamudayamaggesu vatthusaccaṃ saṅkhataṃ, lakkhaṇasaccaṃ asaṅkhataṃ. Nirodhe vatthusaccaṃ nāma natthi asaṅkhatameva tanti. Tasmā āmantāti āha. Taṃ panassa laddhimattameva. So hi dukkhaṃ vatthusaccaṃ icchati, tathā samudayaṃ maggañca. Yāni pana nesaṃ bādhanapabhavaniyyānikalakkhaṇāni, tāni lakkhaṇasaccaṃ nāmāti, na ca bādhanalakkhaṇādīhi aññāni dukkhādīni nāma atthīti. Tāṇānītiādīsu adhippāyo vuttanayeneva veditabbo.

Dukkhasaccanti pañhe laddhivasena lakkhaṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Dukkhanti pañhe vatthuṃ sandhāya paṭikkhipati. Ito paraṃ suddhikapañhā ca saṃsandanapañhā ca sabbe pāḷianusāreneva veditabbā. Avasāne laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ āhaṭasuttaṃ atthassa micchā gahitattā anāhaṭasadisamevāti.

Saccakathāvaṇṇanā.

  1. Āruppakathāvaṇṇanā

455-456. Idāni āruppakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『cattāro āruppā āneñjā』』ti vacanaṃ nissāya 『『sabbepi te dhammā asaṅkhatā』』ti laddhi, te sandhāya ākāsānañcāyatananti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti. Sādhakasuttampi atthaṃ ajānitvā āhaṭattā anāhaṭasadisamevāti.

Āruppakathāvaṇṇanā.

  1. Nirodhasamāpattikathāvaṇṇanā

457-

448-2.20)某些人認為"緣起是無為的",例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。 "無明是無為的"等問題是爲了顯示無明等緣起的本質而說的。在那裡,每個支分被稱為"緣起"的意義,在《緣起分別》中已經說明。 "以無明為緣有行"是根據那個經文建立的觀點,通過顯示其意義來破壞這個觀點。這裡的意思是:前面說的"這個法則是存在的"並不是單獨存在於無明等之外。這只是無明等因緣的名稱。即使如來已經出世或未出世,行仍然從無明生起,從行等生起識等。因此,"以無明為緣有行"是指行法在因果關係上的存在,這就是法的存在。這些法在因果關係上的規律就是法的規律,這就是無明。它是無為的,涅槃也是無為的,這是他的問題。外道者根據自己的觀點承認,再次被問及"兩個無為"時,因為沒有經文而否認,但又根據自己的觀點承認。其他部分也是同樣的道理。應該按照前面已經說過的方式來理解。 緣起的討論。 諦的討論 452-454. 現在稱之為諦的討論。在這裡,某些人根據"比丘們,這四個是真實的、不虛假的"(《相應部》5.1090)這個經文,認為"四諦是永恒的、無為的",例如前塞利亞人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。這是他的意思:在苦、集、道中,事實諦是有為的,特徵諦是無為的。在滅中,事實諦是不存在的,只有無為的。因此,他說"是的"。這只是他的觀點。他希望苦是事實諦,同樣希望集和道也是。而它們的障礙、生起、出離的特徵被稱為特徵諦,除此之外,並沒有其他苦等。在"庇護"等問題上的意思應該按照前面說的方式理解。 在"苦諦"的問題上,根據觀點承認特徵。在"苦"的問題上,否認事實。此後的純粹問題和比較問題都應該按照巴利文原文來理解。最後,爲了建立觀點而引用的經文,因為意義被錯誤理解,所以與未引用的經文沒有區別。 諦的討論。 無色的討論 455-456. 現在稱之為無色的討論。在這裡,某些人根據"四種無色是不動的"的說法,認為"所有這些法都是無為的";針對他們,持有此觀點的人問"無邊空處",持有其他觀點的人回答。其餘的在這裡都是顯而易見的。因為未能理解支援的經文,所引用的經文與未引用的經文沒有區別。 無色的討論。 滅盡定的討論 現在稱之為滅盡定的討論。

  1. Idāni nirodhasamāpattikathā nāma hoti. Tattha nirodhasamāpattīti catunnaṃ khandhānaṃ appavatti. Yasmā pana sā kariyamānā kariyati, samāpajjiyamānā samāpajjiyati, tasmā nipphannāti vuccati. Saṅkhatāsaṅkhatalakkhaṇānaṃ pana abhāvena na vattabbā 『『saṅkhatāti vā asaṅkhatā』』ti vā. Tattha yesaṃ 『『yasmā saṅkhatā na hoti, tasmā asaṅkhatā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya nirodhasamāpattīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Uppādentītiādi samāpajjanapaṭilābhavaseneva vuttaṃ. Yathā pana rūpādayo asaṅkhatadhamme uppādenti; na tathā taṃ keci uppādenti nāma. Nirodhā vodānaṃ vuṭṭhānanti phalasamāpatti veditabbā. Asaṅkhatā pana taṃ natthiyeva, tasmā paṭikkhipati. Tena hīti yasmā saṅkhatā na hoti, tasmā asaṅkhatāti laddhi. Idaṃ pana asaṅkhatabhāve kāraṇaṃ na hotīti vuttampi avuttasadisamevāti.

Nirodhasamāpattikathāvaṇṇanā.

  1. Ākāsakathāvaṇṇanā

460-462. Idāni ākāsakathā nāma hoti. Tattha tividho ākāso – paricchedākāso , kasiṇugghāṭimākāso, ajaṭākāso. 『『Tucchākāso』』tipi tasseva nāmaṃ. Tesu paricchedākāso saṅkhato, itare dve paññattimattā. Yesaṃ pana 『『duvidhopi yasmā saṅkhato na hoti, tasmā asaṅkhato』』ti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ mahisāsakānañca; te sandhāya ākāsoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Ākāsakathāvaṇṇanā.

  1. Ākāso sanidassanotikathāvaṇṇanā

463-464. Idāni ākāso sanidassanotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ tāḷacchiddādīsu ñāṇappavattiṃ nissāya 『『sabbopi ajaṭākāso sanidassano』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ ; te sandhāya ākāso sanidassanoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi sanidassano, evaṃvidho bhaveyyā』』ti codanatthaṃ rūpantiādi vuttaṃ. Cakkhuñca paṭiccātipañhesu evarūpassa suttassa abhāvena paṭikkhipitvā tulantarikādīnaṃ upaladdhiṃ nissāya paṭijānāti. Dvinnaṃ rukkhānaṃ antaranti ettha rukkharūpaṃ cakkhunā disvā antare rūpābhāvato ākāsanti manodvāraviññāṇaṃ uppajjati, na cakkhuviññāṇaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tasmā asādhakametanti.

Ākāso sanidassanotikathāvaṇṇanā.

  1. Pathavīdhātusanidassanātiādikathāvaṇṇanā

465-470. Idāni pathavīdhātu sanidassanātiādikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ pāsāṇaudakajālarukkhacalanānañceva pañcindriyapatiṭṭhokāsānañca vaṇṇāyatanaṃ kāyaviññattikāle hatthapādādirūpañca disvā 『『pathavīdhātuādayo sanidassanā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sabbakathāsu ādipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ sabbattha pāḷianusārena ceva heṭṭhā vuttanayena ca veditabbanti. Pathavīdhātu sanidassanāti ādiṃ katvā kāyakammaṃ sanidassananti pariyosānakathā niṭṭhitā.

Chaṭṭho vaggo.

  1. Sattamavaggo

  2. Saṅgahitakathāvaṇṇanā

471-

現在稱之為滅盡定的討論。在這裡,滅盡定指的是四種ggregate的停止。因為它是在發生和停止時發生的,所以稱為滅盡。如果沒有有為和無為的標誌,就不能說是有為或無為。在這裡,有些人認為"沒有有為,就有無為",就像前塞利亞人和摩訶師一樣;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。在"發生"等問題上的意思是根據停止的過程和實現來說明的。像色等這樣的有為法可以停止,但有些人認為不會停止,這是錯誤的。滅盡是不存在的,因此被否認。這就是為什麼沒有原因的意思被說明。 滅盡定的討論。 空的討論 460-4

  1. Idāni saṅgahitakathā nāma hoti. Tattha yasmā dāmādīhi balibaddādayo viya keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitā nāma natthi, tasmā 『『natthi keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitā, evaṃ sante ekavidhena rūpasaṅgahotiādi niratthaka』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya aññenatthena saṅgahabhāvaṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Idāni yenatthena saṅgaho labbhati, taṃ dassetuṃ nanu atthi keci dhammātiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yā panesā paravādinā laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ yathā dāmena vātiādikā upamā āhaṭā, sakavādinā taṃ anabhinanditvā appaṭikkositvā 『『hañci dāmena vā』』ti tassa laddhi bhinnāti veditabbā. Ayañhettha attho – yadi te dāmādīhi balibaddādayo saṅgahitā nāma, atthi keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitāti.

Saṅgahitakathāvaṇṇanā.

  1. Sampayuttakathāvaṇṇanā

473-474. Idāni sampayuttakathā nāma hoti. Tattha yasmā tilamhi telaṃ viya na vedanādayo saññādīsu anupaviṭṭhā, tasmā 『『natthi keci dhammā kehici dhammehi sampayuttā, evaṃ sante ñāṇasampayuttantiādi niratthakaṃ hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaññeva; te sandhāya aññenevatthena sampayuttataṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yo panesa paravādinā 『『yathā tilamhi tela』』ntiādiko upamāpañho āhaṭo, so yasmā vedanāsaññānaṃ viya tilatelānaṃ lakkhaṇato nānattavavatthānaṃ natthi. Sabbesupi hi tilaaṭṭhitacesu tiloti vohāramattaṃ, teneva tilaṃ nibbattetvā gahite purimasaṇṭhānena tilo nāma na paññāyati, tasmā anāhaṭasadisova hotīti.

Sampayuttakathāvaṇṇanā.

  1. Cetasikakathāvaṇṇanā

475-477. Idāni cetasikakathā nāma hoti. Tattha yasmā phassikādayo nāma natthi, tasmā 『『cetasikenāpi na bhavitabbaṃ, iti natthi cetasiko dhammo』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sahajātoti sampayuttasahajātaṃ sandhāya vuttaṃ. Phassikāti tādisaṃ vohāraṃ apassantassa pucchā paravādissa. Kiṃ vohārena, yathā cittanissitakoti cetasiko, evaṃ sopi phassanissitattā phassikoti vutte doso natthīti paṭiññā sakavādissa. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Cetasikakathāvaṇṇanā.

  1. Dānakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dānakathā nāma hoti. Tattha dānaṃ nāma tividhaṃ – cāgacetanāpi, viratipi, deyyadhammopi. 『『Saddhā hiriyaṃ kusalañca dāna』』nti (a. ni. 8.30) āgataṭṭhāne cāgacetanā dānaṃ. 『『Abhayaṃ detī』』ti (a. ni.

現在稱之為聚合的討論。在這裡,由於某些法沒有像牽繩等那樣被其他法聚合,因此有人認為"沒有任何法被其他法聚合,如果是這樣,那麼就只能有一種形式的色聚合",例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。現在爲了顯示聚合的存在,開始說"難道沒有任何法嗎"等。所有這些都因前面所述的內容而顯而易見。另一方面,外道者爲了建立觀點而引用了像"以施捨為例"等比喻,持有自己觀點的人對此並不贊同,且不反駁,認為"施捨或許是這樣的",因此他的觀點被認為是破裂的。這裡的意思是:如果那些法是通過施捨等聚合的,那麼就會有一些法通過其他法聚合。 聚合的討論。 伴隨的討論 473-474. 現在稱之為伴隨的討論。在這裡,由於油在芝麻中並未附著于感覺等的知覺,因此有人認為"沒有任何法與其他法伴隨,如果是這樣,那麼就會有伴隨的智慧",例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分因前面所述的內容而顯而易見。至於外道者引用的"就像油在芝麻中"等比喻,由於感覺和知覺等沒有像芝麻油那樣的特徵,因此不存在差異的界定。因為所有的芝麻在其存在中僅僅是芝麻,所以即使用芝麻製造的東西,按照原有的狀態,芝麻也不會被稱為,不然就會變得不清晰。 伴隨的討論。 心所的討論 475-477. 現在稱之為心所的討論。在這裡,由於沒有觸等的存在,因此有人認為"即使是心所也不應存在,因此沒有心所的法",例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。這裡的"共生"是指伴隨的共生。觸是指未見到那種說法的提問,針對外道者的提問。用什麼說法呢?就像依賴心的心所一樣,觸也是如此,因此被稱為觸,持有自己觀點的人認為沒有錯誤。其他部分因前面所述的內容而顯而易見。 心所的討論。 施捨的討論 現在稱之為施捨的討論。在這裡,施捨有三種類型——放棄的意圖、止息、給予的法。"信心在此是善的施捨"(《阿含經》8.30)在此處提到放棄的意圖的施捨。

8.39) āgataṭṭhāne virati. 『『Dānaṃ deti annaṃ pāna』』nti āgataṭṭhāne deyyadhammo. Tattha cāgacetanā 『『deti vā deyyadhammaṃ, denti vā etāya deyyadhamma』』nti dānaṃ. Virati avakhaṇḍanaṭṭhena lavanaṭṭhena vā dānaṃ. Sā hi uppajjamānā bhayabheravādisaṅkhātaṃ dussīlyacetanaṃ dāti khaṇḍeti lunāti vāti dānaṃ. Deyyadhammo diyyatīti dānaṃ. Evametaṃ tividhampi atthato cetasiko ceva dhammo deyyadhammo cāti duvidhaṃ hoti. Tattha yesaṃ 『『cetasikova dhammo dānaṃ, na deyyadhammo』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya cetasikoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ deyyadhammavasena codetuṃ labbhāti pucchā sakavādissa, annādīni viya so na sakkā dātunti paṭikkhepo itarassa. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭhe 『『abhayaṃ detī』』ti suttavasena paṭiññā tasseva. Phassapañhādīsu pana phassaṃ detītiādivohāraṃ apassanto paṭikkhipateva.

479.Aniṭṭhaphalantiādi acetasikassa dhammassa dānabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Na hi acetasiko annādidhammo āyatiṃ vipākaṃ deti, iṭṭhaphalabhāvaniyamanatthaṃ panetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayampi hettha adhippāyo – yadi acetasiko annādidhammo dānaṃ bhaveyya, hitacittena aniṭṭhaṃ akantaṃ bhesajjaṃ dentassa nimbabījādīhi viya nimbādayo aniṭṭhameva phalaṃ nibbatteyya. Yasmā panettha hitapharaṇacāgacetanā dānaṃ, tasmā aniṭṭhepi deyyadhamme dānaṃ iṭṭhaphalameva hotīti.

Evaṃ paravādinā cetasikadhammassa dānabhāve patiṭṭhāpite sakavādī itarena pariyāyena deyyadhammassa dānabhāvaṃ sādhetuṃ dānaṃ iṭṭhaphalaṃ vuttaṃ bhagavatātiādimāha. Paravādī pana cīvarādīnaṃ iṭṭhavipākataṃ apassanto paṭikkhipati. Suttasādhanaṃ paravādīvādepi yujjati sakavādīvādepi, na pana ekenatthena. Deyyadhammo iṭṭhaphaloti iṭṭhaphalabhāvamattameva paṭikkhittaṃ. Tasmā tena hi na vattabbanti iṭṭhaphalabhāveneva na vattabbatā yujjati . Dātabbaṭṭhena pana deyyadhammo dānameva. Dinnañhi dānānaṃ saṅkarabhāvamocanatthameva ayaṃ kathāti.

Dānakathāvaṇṇanā.

  1. Paribhogamayapuññakathāvaṇṇanā

  2. Idāni paribhogamayapuññakathā nāma hoti. Tattha 『『tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhatī』』ti (saṃ. ni. 1.47) ca 『『yassa bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno』』ti (a. ni. 4.51) ca evamādīni suttāni ayoniso gahetvā yesaṃ paribhogamayaṃ nāma puññaṃ atthī』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikasammitiyānaṃ; te sandhāya paribhogamayanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『puññaṃ nāma phassādayo kusalā dhammā, na tato paraṃ, tasmā phassādīhi te vaḍḍhitabba』』nti codetuṃ paribhogamayo phassotiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ itarena tesaṃ avaḍḍhanato paṭikkhittaṃ. Latāviyātiādīni 『『kiriyāya vā bhāvanāya vā vināpi yathā latādīni sayameva vaḍḍhanti, kiṃ te evaṃ vaḍḍhantī』』ti codanatthaṃ vuttāni. Tathā panassa avaḍḍhanato na hevāti paṭikkhittaṃ.

8.39) 在此處提到的放棄。「施捨食物和飲料」在此處提到的給予法。在這裡,放棄的意圖是「給予或給予法,給予或給予法」這樣的施捨。放棄是指從切割或剁碎的角度來看施捨。因為它在出現時給予被稱為恐懼和惡行的意圖,因此施捨是被稱為切割的。給予法是指給予的施捨。因此,從意義上講,它有三種類型,心所的法和給予法,因此是二元的。在這裡,有些人認為「施捨是心所的法,而不是給予法」,例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了顯示給予法的存在,開始詢問「難道沒有任何法嗎」等。所有這些都因前面所述的內容而顯而易見。另一方面,外道者爲了建立觀點而引用了像「施捨為例」這樣的比喻,持有自己觀點的人對此並不贊同,且不反駁,認為「施捨或許是這樣的」,因此他的觀點被認為是破裂的。根據經文「他給予無畏」,因此被稱為施捨。 「不愉快的果」是爲了說明無心法的施捨的性質。因為無心法不會給予任何食物等,然而這是爲了說明愉快果的存在而被提到的。這也有其意思——如果無心法是施捨,它將以善心的方式給予不愉快的藥物,就像用檸檬種子等給予不愉快的果實。由於這裡的意圖是以有益的放棄意圖施捨,因此即使是施捨也會是愉快的果。 因此,外道者在心所的法的施捨中建立了自己的觀點,而持有自己觀點的人則通過其他方式來證明給予法的存在,認為施捨是愉快的果。外道者則否認了如衣物等的愉快果的存在。引用的經文在外道的觀點中也適用,在持有自己觀點的人中也適用,但並不是在同一意義上。給予法是愉快的果,因此僅僅是愉快的果被否認。因此,施捨應該是施捨的法。給予的目的是爲了消除施捨的混合性質。 施捨的討論。 消費性功德的討論 現在稱之為消費性功德的討論。在這裡,「他們在白天和夜晚,功德總是增長」(《相應部》1.47)和「比丘在使用衣物時」(《阿含經》4.51)等經文,未深思熟慮地被引用,認為有一種名為消費性功德的存在,例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後爲了顯示功德的存在,開始詢問「功德是感覺等的善法,而不是其他,因此應通過感覺等來增長」,以此來反駁消費性功德的存在。所有這些都因他們的增長而被否認。關於「像藤蔓等通過行為或修行自然增長,難道你們也自然增長嗎」的提問是爲了反駁而說的。因此,由於它的增長也並非如此而被否認。

484.Na samannāharatīti pañhe paṭiggāhakānaṃ paribhogena purimacetanā vaḍḍhati, evaṃ taṃ hoti puññanti laddhivasena paṭijānāti. Tato anāvaṭṭentassātiādīhi puṭṭho dāyakassa cāgacetanaṃ sandhāya paṭikkhipati. Tattha anāvaṭṭentassāti dānacetanāya purecārikena āvajjanena bhavaṅgaṃ anāvaṭṭentassa aparivaṭṭentassa. Anābhogassāti nirābhogassa. Asamannāharantassāti na samannāharantassa. Āvajjanañhi bhavaṅgaṃ vicchinditvā attano gatamagge uppajjamānaṃ dānacetanaṃ samannāharati nāma. Evaṃkiccena iminā cittena asamannāharantassa puññaṃ hotīti pucchati. Amanasikarontassāti manaṃ akarontassa. Āvajjanena hi tadanantaraṃ uppajjamānaṃ manaṃ karoti nāma. Evaṃ akarontassāti attho. Upayogavacanasmiñhi etaṃ bhummaṃ. Acetayantassāti cetanaṃ anuppādentassa. Apatthentassāti patthanāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ akarontassa. Appaṇidahantassāti dānacetanāvasena cittaṃ aṭṭhapentassāti attho. Nanu āvaṭṭentassāti vāre ābhogassāti ābhogavato. Atha vā ābhogā assa, ābhogassa vā anantaraṃ taṃ puññaṃ hotīti attho.

485.Dvinnaṃ phassānantiādīsupi ekakkhaṇe dāyakassa dvinnaṃ phassādīnaṃ abhāvā paṭikkhipati, dāyakassa ca paribhuñjantassa cāti ubhinnaṃ phassādayo sandhāya paṭijānāti. Apicassa pañcannaṃ viññāṇānaṃ samodhānaṃ hotīti laddhi, tassāpi vasena paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī pariyāyassa dvāraṃpidahitvā ujuvipaccanīkavasena codetuṃ kusalādipañhaṃ pucchati. Tatrāpi kusalākusalānaṃ ekassekakkhaṇe sampayogābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Paribhogamayaṃ pana cittavippayuttaṃ uppajjatīti laddhiyā paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī suttena niggaṇhāti.

  1. Suttasādhane ārāmaropakādīnaṃ anussaraṇapaṭisaṅkharaṇādivasena antarantarā uppajjamānaṃ puññaṃ sandhāya sadā puññaṃ pavaḍḍhatīti vuttaṃ. Appamāṇo tassa puññābhisandoti idaṃ appamāṇavihārino dinnapaccayattā ca 『『evarūpo me cīvaraṃ paribhuñjatī』』ti anumodanavasena ca vuttaṃ. Taṃ so paribhogamayanti sallakkheti. Yasmā pana paṭiggāhakena paṭiggahetvā aparibhuttepi deyyadhamme puññaṃ hotiyeva, tasmā sakavādīvādova balavā, tattha paṭiggāhakena paṭiggahiteti attho daṭṭhabbo. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Paribhogamayapuññakathāvaṇṇanā.

  1. Itodinnakathāvaṇṇanā

488-491. Idāni ito dinnakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『ito dinnena yāpenti, petā kālaṅkatā tahi』』nti (pe. va. 19) vacanaṃ nissāya 『『yaṃ ito cīvarādi dinnaṃ teneva yāpentī』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya ito dinnenāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Puna cīvarādivasena anuyutto paṭikkhipati. Añño aññassa kārakoti aññassa vipākadāyakānaṃ kammānaṃ añño kārako, na attanāva attano kammaṃ karotīti vuttaṃ hoti. Evaṃ puṭṭho pana itaro suttavirodhabhayena paṭikkhipati. Dānaṃ dentanti dānaṃ dadamānaṃ disvāti attho. Tattha yasmā attano anumoditattā ca tesaṃ tattha bhogā uppajjanti, tasmāssa iminā kāraṇena laddhiṃ patiṭṭhapentassāpi appatiṭṭhitāva hoti. Na hi te ito dinneneva vatthunā yāpenti. Sesesupi suttasādhanesu eseva nayoti.

Ito dinnakathāvaṇṇanā.

  1. Pathavīkammavipākotikathāvaṇṇanā

在"不會聚集"的問題上,根據接受者的消費,先前的意圖會增長,因此這就是功德,持有此觀點的人承認。然後被問及"不返回"等,他否認了施捨者的放棄意圖。在這裡,"不返回"是指施捨意圖的前導思考不會返回到有分識。"不費力"是指沒有努力。"不聚集"是指不聚集。因為思考會切斷有分識,並在自己的路徑中生起施捨意圖而聚集。通過這種方式,這個心不聚集時是否有功德?"不作意"是指不使用心。因為思考會在其後生起心。"不有意識"是指不產生意圖。"不期望"是指不產生被稱為希望的善意。"不安置"是指不以施捨意圖安置心。"難道不是返回"是指在機會或努力時。或者是努力,或者是努力之後的功德。 在"兩種觸"等問題上,由於施捨者在同一時刻沒有兩種觸,所以否認。他承認施捨者和消費者都有觸等。此外,還有五種識的會聚,因此根據這一點承認。然後,持有自己觀點的人關閉了這個方面的門,並以直接和相反的方式詢問善等問題。在這裡,他也否認善與不善在同一時刻有聯繫。他承認消費性功德是與心分離而生起的。然後,持有自己觀點的人用經文駁斥他。 在經文證明中,關於在修建園林等時不斷回憶和修復等過程中間隔生起的功德,說"功德總是增長"。"它的功德流是無量的"是因為無量住者的佈施原因,以及"我這樣使用衣服"的隨喜而說的。他認識到這是消費性功德。因為即使在接受者接受但未使用的給予法中也有功德,所以持有自己觀點的人的論點更強。在那裡,應該理解為由接受者接受。其餘部分都是顯而易見的。 消費性功德的討論。 從此佈施的討論 488-491. 現在稱之為從此佈施的討論。在這裡,某些人根據"從此佈施,亡靈就能生活"(《閻羅王經》19)的說法,認為"從此佈施的衣物等就能維持",例如前塞利亞人和摩訶師;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後他專注于衣物等並否認。"一個是另一個的作者"是指一個是另一個業報的給予者,不是自己創造自己的業。被問及時,他因為害怕違背經文而否認。"施捨"是指看到正在佈施。在那裡,因為他們隨喜,所以在那裡產生財富,因此即使建立這個觀點,也沒有立足點。他們並不僅僅依靠從此佈施的事物生活。其他經文證明也是同樣的道理。 從此佈施的討論。 地界業報是否的討論

  1. Idāni pathavī kammavipākotikathā nāma hoti. Tattha yasmā 『『atthi issariyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ, ādhipaccasaṃvattaniyaṃ kamma』』nti ettha issarānaṃ bhāvo issariyaṃ nāma , adhipatīnañca bhāvo ādhipaccaṃ nāma, pathavissariyaādhipaccasaṃvattanikañca kammaṃ atthīti vuttaṃ. Tasmā yesaṃ 『『pathavī kammavipāko』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pathavīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sukhavedanīyātiādi kammavipākasabhāvadassanavasena vuttaṃ. 『『Phasso hotī』』tiādinā nayena niddiṭṭhesu vipākesu phasso sukhavedanīyādibhedo hoti. So ca saññādayo ca sukhavedanādīhi sampayuttā, vedanādayo saññādīhi, sabbepi sārammaṇā, atthi ca nesaṃ purecārikaāvaṭṭanādisaṅkhātaṃ āvajjanaṃ, kammapaccayabhūtā cetanā, yo tattha iṭṭhavipāko, tassa patthanā, paṇidhānavasena pavattā mūlataṇhā, kiṃ te evarūpā pathavīti pucchati. Itaro paṭikkhipati. Paṭilomapucchādīni uttānatthāneva.

493.Kammavipāko paresaṃ sādhāraṇoti pañhe phassādayo sandhāya paṭikkhipati, kammasamuṭṭhānaṃ rūpañca pathavīādīnaṃyeva ca sādhāraṇabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Asādhāraṇamaññesanti suttaṃ parasamayato āharitvā dassitaṃ. Sabbe sattā pathaviṃ paribhuñjantīti pañhe pathaviṃ anissite sandhāya paṭikkhipati, nissite sandhāya paṭijānāti. Pathaviṃ aparibhuñjitvā parinibbāyantīti pañhe āruppe parinibbāyantānaṃ vasena paṭijānāti. Kammavipākaṃ akhepetvāti idaṃ parasamayavasena vuttaṃ. Kammavipākañhi khepetvāva parinibbāyantīti tesaṃ laddhi. Sakasamaye pana katokāsassa kammassa uppannaṃ vipākaṃ akhepetvā parinibbānaṃ natthi. Tesañca laddhiyā pathavī sādhāraṇavipākattā uppannavipākoyeva hoti. Taṃ vipākabhāvena ṭhitaṃ akhepetvā parinibbānaṃ na yujjatīti codetuṃ vaṭṭati. Itaro laddhivasena paṭikkhipati. Cakkavattisattassa kammavipākanti pañhe asādhāraṇaṃ phassādiṃ sandhāya paṭikkhipati, sādhāraṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Pathavīsamuddasūriyacandimādayo hi sabbesaṃ sādhāraṇakammavipākoti tesaṃ laddhi.

494.Issariyasaṃvattaniyanti ettha issariyaṃ nāma bahudhanatā. Ādhipaccaṃ nāma sesajane attano vase vattetvā tehi garukātabbaṭṭhena adhipatibhāvo. Tattha kammaṃ paṭilābhavasena taṃsaṃvattanikaṃ nāma hoti, na janakavasena. Tasmā vipākabhāve asādhakametanti.

Pathavī kammavipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Jarāmaraṇaṃ vipākotikathāvaṇṇanā

  2. Idāni jarāmaraṇaṃ vipākotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『atthi dubbaṇṇasaṃvattaniyaṃ kammaṃ appāyukasaṃvattaniyaṃ kamma』』nti ettha dubbaṇṇatā nāma jarā. Appāyukatā nāma maraṇaṃ. Taṃsaṃvattaniyañca kammaṃ atthi. Tasmā jarāmaraṇaṃ vipākoti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Paṭilomapañhe anārammaṇanti rūpadhammānaṃ tāva anārammaṇameva, arūpānaṃ pana jarāmaraṇaṃ sampayogalakkhaṇābhāvā anārammaṇameva.

現在稱為地界業報討論。在這裡,說"有施主性的業,有統治性的業",因此施主性和統治性是地界業報的行為。因此,對於那些認為"地界業報"的人,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。根據感覺等業報的顯現而說明。在這裡,觸等的業報是有感覺等的差異的。這些和知覺等都與感覺等有聯繫,並且有自己的主體,根據其中的業報。在那裡,產生自己的業報,因為在那裡建立了這個觀點,所以沒有立足點。其他問題也是同樣的道理。 地界業報討論。 老死的業報討論 現在稱為老死的業報討論。在這裡,說"有脫殼的業,有不永久的業",因此脫殼是老,不永久是死亡,並且有此行為的業。因此,對於那些認為"老死業報"的人,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。根據有形和無形法的特徵,在這裡,有形法沒有老死業報,而無形法有老死業報。 老死的業報討論。

496.Akusalānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ vipākoti pañhe jarāmaraṇena nāma aniṭṭhavipākena bhavitabbanti laddhiyā paṭijānāti . Teneva kāraṇena kusalānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇassa kusalavipākataṃ paṭikkhipati. Parato cassa akusalavipākataññeva paṭijānāti.

Kusalānañca akusalānañcāti pucchāvasena ekato kataṃ, ekakkhaṇe pana taṃ natthi. Abyākatānaṃ avipākānaṃ jarāmaraṇaṃ vipākoti vattabbatāya pariyāyo natthi, tasmā abyākatavasena pucchā na katā.

497.Dubbaṇṇasaṃvattaniyanti ettha dubbaṇṇiyaṃ nāma aparisuddhavaṇṇatā. Appāyukatā nāma āyuno ciraṃ pavattituṃ asamatthatā. Tattha akusalakammaṃ kammasamuṭṭhānassa dubbaṇṇarūpassa kammapaccayo hoti, asadisattā panassa taṃvipāko na hoti. Utusamuṭṭhānādino pana taṃpaṭilābhavasena āyuno ca upacchedakavasena paccayo hoti. Evametaṃ pariyāyena taṃsaṃvattanikaṃ nāma hoti, na vipākaphassādīnaṃ viya janakavasena, tasmā vipākabhāve asādhakaṃ. Sesamettha heṭṭhā vuttasadisamevāti.

Jarāmaraṇaṃ vipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Ariyadhammavipākakathāvaṇṇanā

  2. Idāni ariyadhammavipākakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kilesappahānamattameva sāmaññaphalaṃ, na cittacetasikā dhammāti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya natthi ariyadhammavipākoti pucchā sakavādissa. Tattha ariyadhammavipākoti maggasaṅkhātassa ariyadhammassa vipāko. Kilesakkhayamattaṃ ariyaphalanti laddhiyā paṭiññā itarassa. Sāmaññanti samaṇabhāvo, maggassetaṃ nāmaṃ. 『『Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi sāmaññaphalañcā』』ti hi vuttaṃ. Brahmaññepi eseva nayo.

Sotāpattiphalaṃ na vipākotiādīsu sotāpattimaggādīnaṃ apacayagāmitaṃ sandhāya ariyaphalānaṃ navipākabhāvaṃ paṭijānāti, dānaphalādīnaṃ paṭikkhipati . So hi ācayagāmittikassa evaṃ atthaṃ dhāreti – vipākasaṅkhātaṃ ācayaṃ gacchanti, taṃ vā ācinantā gacchantīti ācayagāmino, vipākaṃ apacinantā gacchantīti apacayagāminoti. Tasmā evaṃ paṭijānāti ca paṭikkhipati ca.

500.Kāmāvacaraṃ kusalaṃ savipākaṃ ācayagāmītiādikā pucchā paravādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca sakavādissa. Lokiyañhi kusalaṃ vipākacutipaṭisandhiyo ceva vaṭṭañca ācinantaṃ gacchatīti ācayagāmi. Lokuttarakusalaṃ cutipaṭisandhiyo ceva vaṭṭañca apacinantaṃ gacchatīti apacayagāmi. Evametaṃ savipākameva hoti, na apacayagāmivacanamattena avipākaṃ. Imamatthaṃ sandhāyettha sakavādino paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbāti.

Ariyadhammavipākakathāvaṇṇanā.

  1. Vipāko vipākadhammadhammotikathāvaṇṇanā

不善法的老死是指不善法的業報,因此根據老死的說法,認為有不愉快的業報。因此,基於這一原因,否認善法的老死的善業報。同時,他承認不善法的業報。 善法和不善法是以提問的方式結合在一起的,但在同一時刻並不存在。對於不定法的無業報,老死的業報沒有可說之處,因此在不定法的情況下不提問。 "脫殼的業"是指不純凈的顏色。 "不永久"是指生命延續的無能。在這裡,不善業是由不純凈的形象產生的業的因,而類似的業報並不存在。然而,基於氣候等因素,這也作為生命的終結因。因此,這被稱為產生此類業的因,而不是像業報和觸等的因,因此在業報的情況下是不合適的。其餘部分與前面所述相同。 老死的業報討論。 貴族法的業報討論 現在稱為貴族法的業報討論。在這裡,認為只有放棄煩惱的少量是共同果,而不是心與心所的法,例如前塞利亞人;因此,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。在這裡,貴族法的業報是指稱為道的貴族法的業報。只有消除煩惱的貴族果是被承認的。共同是指出家人的狀態,這是道的名稱。「我將教你們共同的狀態和共同的果」這樣說過。即使在婆羅門中也是如此。 關於「入流果不是業報」的說法,是指入流道等的無積累性,承認貴族果沒有業報,因此否認施捨果等。因為他這樣理解積累的狀態——被稱為業報的積累,稱為積累的獲得,稱為不積累的獲得。因此,他在此承認和否認。 關於「欲界的善法是有業報的積累」這樣的提問是外道者的提問,持有自己觀點的人則回答並否認。因為世俗的善法是有業報的再生和輪迴的,因此稱為積累者。超世俗的善法是無再生和輪迴的,因此稱為不積累者。因此,這樣的善法是有業報的,而不是僅僅以不積累者的說法來否認。關於這一點,持有自己觀點的人應理解其承認和否認。 貴族法的業報討論。 業報的業報法的討論

  1. Idāni vipāko vipākadhammadhammotikathā nāma hoti. Tattha yasmā vipāko vipākassa aññamaññādipaccayavasena paccayo hoti, tasmā vipākopi vipākadhammadhammoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tassa vipākoti tassa vipākadhammadhammassa vipākassa yo vipāko, sopi te vipākadhammadhammo hotīti pucchati. Itaro āyatiṃ vipākadānābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tappaccayāpi aññassa vipākassa uppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Evaṃ sante panassa kusalākusalassa viya tassāpi vipākassa vipāko, tassāpi vipākoti vaṭṭānupacchedo āpajjatīti puṭṭho samayavirodhabhayena paṭikkhipati.

Vipākoti vātiādimhi vacanasādhane pana yadi vipākassa vipākadhammadhammena ekatthatā bhaveyya, kusalākusalabyākatānaṃ ekatthataṃ āpajjeyyāti paṭikkhipati. Vipāko ca vipākadhammadhammo cāti ettha ayaṃ adhippāyo – so hi catūsu vipākakkhandhesu ekekaṃ aññamaññapaccayādīsu paccayaṭṭhena vipākadhammadhammataṃ paccayuppannaṭṭhena ca vipākaṃ maññamāno 『『vipāko vipākadhammadhammo』』ti puṭṭho āmantāti paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī 『『yasmā tayā ekakkhaṇe catūsu khandhesu vipāko vipākadhammadhammopi anuññāto, tasmā tesaṃ sahagatādibhāvo āpajjatī』』ti codetuṃ evamāha. Itaro kusalākusalasaṅkhātaṃ vipākadhammadhammaṃ sandhāya paṭikkhipati. Taññeva akusalanti yadi te vipāko vipākadhammadhammo, yo akusalavipāko, so akusalaṃ āpajjati. Kasmā? Vipākadhammadhammena ekattā. Taññeva kusalantiādīsupi eseva nayo.

502.Aññamaññapaccayāti idaṃ sahajātānaṃ paccayamattavasena vuttaṃ, tasmā asādhakaṃ. Mahābhūtānampi ca aññamaññapaccayatā vuttā, na ca tāni vipākāni, na ca vipākadhammadhammānīti.

Vipāko vipākadhammadhammotikathāvaṇṇanā.

Sattamo vaggo.

  1. Aṭṭhamavaggo

  2. Chagatikathāvaṇṇanā

503-504. Idāni chagatikathā nāma hoti. Tattha asurakāyena saddhiṃ chagatiyoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī 『『pañca kho panimā, sāriputta, gatiyo』』ti (ma. ni.

現在稱為業報的業報法的討論。在這裡,由於業報是業報的相互等因緣,因此有人認為業報也是業報法,例如前塞利亞人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。"那個業報"是指那個業報法的業報的業報,你認為這也是業報法嗎?他考慮到未來沒有業報的給予而否認。第二次被問及時,他考慮到由於那個因緣而產生其他業報而承認。如果是這樣,就像善不善一樣,那個業報也有業報,那個業報也有業報,這樣輪迴就沒有終結了,被問及時,他因為害怕違背教義而否認。 在"業報或"等詞語證明中,如果業報與業報法是同一意思,那麼善、不善和無記就會變成同一意思,因此他否認。在"業報和業報法"中,他的意思是 - 他認為在四種業報蘊中,每一種都是相互因緣等的因緣意義上的業報法,是因緣生起意義上的業報,因此當被問到"業報是業報法嗎"時,他回答"是的"。然後,持有自己觀點的人說"因為你在同一時刻承認四蘊中的業報也是業報法,所以它們就會變成相應等"來反駁他。他考慮到被稱為善不善的業報法而否認。"那就是不善"是指如果你認為業報是業報法,那麼不善業報就會變成不善。為什麼?因為與業報法是同一的。在"那就是善"等中也是同樣的道理。 "相互因緣"是指同時生起的因緣而已,因此是不合適的。大種也被說成是相互因緣,但它們既不是業報,也不是業報法。 業報的業報法的討論。 第七品。 第八品 六道的討論 503-504. 現在稱為六道的討論。在這裡,有人認為包括阿修羅道在內有六道,例如前塞利亞人和北方人;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後,持有自己觀點的人引用"舍利弗,這五道"(《中部》

1.153) lomahaṃsanapariyāye paricchinnānaṃ gatīnaṃ vasena codetuṃ nanu pañca gatiyotiādimāha. Itaro suttavirodhabhayena paṭijānāti. Kasmā pana sakavādī cha gatiyo na sampaṭicchati, nanu 『『catūhāpāyehi ca vippamutto』』ti ettha asurakāyopi gahitoti. Saccaṃ gahito, na panesā gati. Kasmā? Visuṃ abhāvato. Asurakāyasmiñhi kālakañcikā asurā petagatiyā saṅgahitā , vepacittiparisā devagatiyā, asurakāyoti visuṃ ekā gati nāma natthi.

Idāni etameva atthaṃ dassetuṃ nanu kālakañcikātiādi āraddhaṃ. Tattha samānavaṇṇāti sadisarūpasaṇṭhānā bībhacchā virūpā duddassikā. Samānabhogāti sadisamethunasamācārā. Samānāhārāti sadisakheḷasiṅghāṇikapubbalohitādiāhārā. Samānāyukāti sadisaāyuparicchedā. Āvāhavivāhanti kaññāgahaṇañceva kaññādānañca. Sukkapakkhe samānavaṇṇāti sadisarūpasaṇṭhānā abhirūpā pāsādikā dassanīyā pabhāsampannā. Samānabhogāti sadisapañcakaāmaguṇabhogā. Samānāhārāti sadisasudhābhojanādiāhārā. Sesaṃ vuttanayameva. Nanu atthi asurakāyoti idaṃ asurakāyasseva sādhakaṃ. Tassa pana visuṃ gatiparicchedābhāvena na gatisādhakanti.

Chagatikathāvaṇṇanā.

  1. Antarābhavakathāvaṇṇanā

  2. Idāni antarābhavakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『antarā parinibbāyī』』ti suttapadaṃ ayoniso gahetvā 『『antarābhavo nāma atthi, yattha satto dibbacakkhuko viya adibbacakkhuko, iddhimā viya aniddhimā mātāpitisamāgamañceva utusamayañca olokayamāno sattāhaṃ vā atirekasattāhaṃ vā tiṭṭhatī』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya atthīti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Atha naṃ ye ca bhagavatā tayo bhavā vuttā, tesaṃ vasena codetuṃ kāmabhavotiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi te antarābhavo nāma koci bhavo atthi, tena kāmabhavādīnaṃyeva aññatarena bhavitabbaṃ pañcavokārabhavādinā viya, tena taṃ pucchāmi – 『『kiṃ te ayaṃ antarābhavo nāma kāmabhavo, udāhu rūpabhavo arūpabhavo vā』』ti? Itaro tathā anicchanto sabbaṃ paṭikkhipati. Kāmabhavassa cātiādi yadi antarābhavo nāma atthi, imesaṃ bhavānaṃ antarā dvinnaṃ sīmānaṃ sīmantarikā viya bhaveyyāti codetuṃ āraddhaṃ. Paravādī pana tathā anicchanto sabbapañhe paṭikkhipati kevalaṃ laddhiyā, na sahadhammena. Teneva naṃ sakavādī 『no vata re』ti paṭisedheti.

1.153)在六道的討論中,提到由於有限的去處,五道是存在的。持有其他觀點的人因為害怕與經文相違而否認。為什麼持有自己觀點的人不接受六道呢?難道在這裡也包括「從四個墮落中解脫」時的阿修羅道嗎?確實是被包括在內,但這不是道。為什麼呢?因為它們是各自獨立的。在阿修羅道中,有死後的阿修羅,鬼道中有鬼,天道中有天,阿修羅道中沒有一個共同的道。 現在爲了說明這個意思,提及「死後的阿修羅」等。在這裡,顏色相同是指相似的形狀,令人畏懼和難以看見的。享受相同是指相似的性行為。飲食相同是指相似的食物,如同獅子、豬、紅色的食物。壽命相同是指相似的壽命限制。婚姻和家庭是指婚娶和給予女性。好的方面中,顏色相同是指相似的形狀,令人愉悅、華麗、光輝燦爛的。享受相同是指相似的五種慾望的享受。飲食相同是指相似的美味食物等。其餘部分與前面所述相同。難道阿修羅道確實存在嗎?這是阿修羅道的特徵。然而,由於沒有共同的道的限制,所以不算作道的特徵。 六道的討論。 中間生的討論 現在稱為中間生的討論。在這裡,認為「中間解脫」的經文句子不當理解為「確實存在中間生,在那裡眾生像天眼一樣無眼,有神通一樣無神通,觀察父母的聚合和氣候的時間,停留七天或更多的時間」,例如早期的修行者和持戒者;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後,持有自己觀點的人引用佛所說的三種生的說法,來否認「欲界生」等等。那麼,這裡的意思是——如果確實有一個叫中間生的生,那麼欲界生等必須是其中之一,就像五種果報生一樣,因此我問你——「這個中間生是欲界生,還是色界生,或者無色界生呢?」持有其他觀點的人同樣否認所有。對於欲界生等,如果確實存在中間生,那麼這些生的中間就會像兩個邊界一樣存在,因此開始否認。持有其他觀點的人同樣否認所有問題,僅僅基於觀點,而不是基於相同的教義。因此,持有自己觀點的人反駁說「不要這樣說」。

506.Pañcamī sā yonītiādīnipi yathāparicchinnayoniādīsu so samodhānaṃ na gacchati, atha tena tato tato atirekena bhavitabbanti codetuṃ vuttāni. Antarābhavūpagaṃ kammanti yadi sopi eko bhavo, yathā kāmabhavūpagādīni kammāni atthīti satthārā vibhajitvā dassitāni, evaṃ tadupagenāpi kammena bhavitabbanti codanatthaṃ vuttaṃ. Yasmā pana parasamaye antarābhavūpagaṃ nāma pāṭiyekkaṃ kammaṃ natthi, yaṃ yaṃ bhavaṃ upapajjissati, tadupageneva kammena antarābhave nibbattatīti tesaṃ laddhi, tasmā 『naheva』nti paṭikkhittaṃ. Atthi antarābhavūpagā sattāti puṭṭhopi kāmabhavūpagāyeva nāma teti laddhiyā paṭikkhipati. Jāyantītiādīni puṭṭhopi tattha jātijarāmaraṇāni ceva cutipaṭisandhiparamparañca anicchanto paṭikkhipati. Rūpādivasena puṭṭhopi yasmā antarābhavasattassa anidassanaṃ rūpaṃ, vedanādayopi aññesaṃ viya na oḷārikāti tassa laddhi, tasmā paṭikkhipati. Imināva kāraṇena pañcavokārabhavabhāvepi paṭikkhepo veditabbo.

  1. Idāni kāmabhavo bhavo gatītiādi bhavasaṃsandanaṃ nāma hoti. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi te antarābhavo nāma koci bhavo bhaveyya, yathā kāmabhavādīsu bhavagatiādibhedo labbhati, tathā tatrāpi labbhetha. Yathā vā tattha na labbhati, tathā imesupi na labbhetha. Samānasmiñhi bhavabhāve etesvevesa vibhāgo atthi, na itarasminti ko ettha visesahetūti. Itaro puna laddhimattavasena taṃ taṃ paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca.

508.Sabbesaññeva sattānaṃ atthi antarābhavoti puṭṭho yasmā nirayūpagaasaññasattūpagaarūpūpagānaṃ antarābhavaṃ na icchati, tasmā paṭikkhipati. Teneva kāraṇena paṭilome paṭijānāti. Ānantariyassātiādi yesaṃ so antarābhavaṃ na icchati, te tāva vibhajitvā dassetuṃ vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ pāḷianusāreneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanenāti.

Antarābhavakathāvaṇṇanā.

  1. Kāmaguṇakathāvaṇṇanā

第五種是生的說法等,在有限的生等中,這樣的歸納不成立,因此說「因此可以在此基礎上產生」。如果中間生也是一種生,就像欲界生等的因緣一樣,正如老師所闡明的那樣,基於此也應當有中間生的因緣。因此,既然在他人時間中沒有單獨的中間生的因緣,那麼任何生都將因緣而生,因此在中間生中也將因緣而生;因此,他們的觀點被否定。即使被問及「中間生的眾生是否存在」,他們也否認只有欲界生的存在。在被問及「生、老、死」時,他們否認中間生的存在,認為因緣不成立。即使被問及色等,因中間生的眾生是無形的,感受等也與其他生不同,因此被否認。因此,基於這個原因,在五種果報生的存在中也應當被否認。 現在稱為欲界生的生的討論。在這裡,意思是——如果確實存在一個叫中間生的生,那麼就像欲界生等的生的種類一樣,也應當在這裡存在。同樣,如果在這裡不存在,那麼在這些生中也不應存在。在同一生的狀態中,這些生是有區別的,而其他生則沒有特殊的原因。持有其他觀點的人則根據其觀點承認和否認。 當被問及「所有眾生是否都有中間生」時,由於不希望在地獄等生中有中間生的存在,因此否認。因此,基於這個原因,在相反的情況下也承認。對於那些不希望有中間生的人,已被闡明以便說明這一點。這一切都應當根據巴利文的教義來理解,並結合經文的論證。 中間生的討論。 欲界法的討論

  1. Idāni kāmaguṇakathā nāma hoti. Tattha sakasamaye tāva kāmadhātūti vatthukāmāpi vuccanti – kilesakāmāpi kāmabhavopi. Etesu hi vatthukāmā kamanīyaṭṭhena kāmā, sabhāvanissattasuññataṭṭhena dhātūti kāmadhātu. Kilesakāmā kamanīyaṭṭhena ceva kamanaṭṭhena ca kāmā, yathāvuttenevatthena dhātūti kāmadhātu. Kāmabhavo kamanīyaṭṭhena kamanaṭṭhena vatthukāmapavattidesaṭṭhenāti tīhi kāraṇehi kāmo, yathāvuttenevatthena dhātūti kāmadhātu. Parasamaye pana – 『『pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā』』ti vacanamattaṃ nissāya pañceva kāmaguṇā kāmadhātūti gahitaṃ. Tasmā yesaṃ ayaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya kāmadhātunānattaṃ bodhetuṃ pañcevāti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Nanu atthītiādi kilesakāmadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha tappaṭisaṃyuttoti kāmaguṇapaṭisaṃyutto, kāmaguṇārammaṇoti attho. No ca vata re vattabbe pañcevāti imesu tappaṭisaṃyuttachandādīsu sati pañceva kāmaguṇā kāmadhātūti na vattabbaṃ. Etepi hi chandādayo kamanīyaṭṭhena kāmā ca dhātu cātipi kāmadhātu. Kamanaṭṭhena kāmasaṅkhātā dhātūtipi kāmadhātūti attho.

Manussānaṃ cakkhuntiādi vatthukāmadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha paravādī channampi āyatanānaṃ vatthukāmabhāvena nakāmadhātubhāvaṃ paṭikkhipitvā puna manoti puṭṭho mahaggatalokuttaraṃ sandhāya nakāmadhātubhāvaṃ paṭijānāti. Yasmā pana sabbopi tebhūmakamano kāmadhātuyeva, tasmā naṃ sakavādī suttena niggaṇhāti.

511.Kāmaguṇābhavotiādi bhavassa kāmadhātubhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Yasmā pana kāmaguṇamatte bhavoti vohāro natthi, tasmā paravādī nahevāti paṭikkhipati. Kāmaguṇūpagaṃ kammantiādi sabbaṃ kāmaguṇamattassa nakāmadhātubhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Kāmadhātusaṅkhātakāmabhavūpagameva hi kammaṃ atthi, kāmabhavūpagā eva ca sattā honti. Tattha jāyanti jiyanti miyanti cavanti upapajjanti, na kāmaguṇesūti iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Kāmaguṇakathāvaṇṇanā.

  1. Kāmakathāvaṇṇanā

513-514. Idāni kāmakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā』』ti vacanamattaṃ nissāya rūpāyatanādīni pañcevāyatanāni kāmāti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; tesaṃ kilesakāmasseva nippariyāyena kāmabhāvaṃ dassetuṃ pañcevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Kāmakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpadhātukathāvaṇṇanā

515-516. Idāni rūpadhātukathā nāma hoti. Tattha 『『rūpino dhammā rūpadhātu nāmā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya rūpinoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī yasmā rūpadhātu nāma rūpabhavo, na rūpamattameva, tasmā tenatthena codetuṃ rūpadhātūtiādimāha. Taṃ sabbaṃ kāmaguṇakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sāva kāmadhātūti puṭṭho bhūmiparicchedena virodhaṃ passamāno paṭikkhipati. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭho attano laddhivasena paṭijānāti. Evaṃ sante pana dvīhi bhavehi samannāgatatā āpajjati, tena taṃ sakavādī kāmabhavena cāti ādimāha. Itaro ekassa dvīhi samannāgatābhāvato paṭikkhipatīti.

Rūpadhātukathāvaṇṇanā.

  1. Arūpadhātukathāvaṇṇanā

517-

現在稱為欲界法的討論。在某個時期,稱為欲界的物質也稱為欲界,即有欲的物質,也稱為欲界。在這些物質中,有欲的是因欲的存在,無常的是因無常的存在,因而稱為欲界。在其他時期,由於「五種欲界法」的說法,稱其為欲界法。因此,在這種情況下,當有人問「欲界法的存在嗎?」,應當回答「是的,就像現在的修行者和早期的修行者一樣」。在這裡,欲界法是通過慾望和因緣產生的,而不是通過慾望和物質產生的。 對於人類的慾望,也是通過慾望和因緣產生的,而不是通過物質產生的。持有其他觀點的人,即使在慾望和情緒等中也有慾望,也會否認欲界法的存在,因為這些都是慾望和物質的產生。 在欲界法的存在中,慾望的存在等也是通過欲界法產生的,因此持有其他觀點的人也會否認欲界法的存在。只有在欲界法中,才有行為和眾生,生、老、死、滅亡和重生。因此,在所有地方都不是通過慾望產生的。 欲界法的討論。 慾望的討論 513-514. 現在稱為慾望的討論。在這裡,根據「五種欲界法」的說法,稱為五種感覺的蘊,就像早期的修行者一樣。當有人問「在欲界中,是否只有五種感覺的蘊嗎?」,應當回答「是的」。其餘的部分與前面的內容相同。 慾望的討論。 形蘊的討論 515-516. 現在稱為形蘊的討論。在這裡,稱為形的蘊,就像黑暗中的人一樣。當有人問「什麼是形蘊?」,應當回答「形的蘊」。在這裡,所有內容都應當根據上一節的內容來理解。當被問及「欲界中的界限嗎?」時,由於與欲界法存在矛盾,因此否認。然後,根據自己的觀點,回答問題。在這種情況下,如果有兩種蘊,則持有自己的觀點,否認沒有兩種蘊的觀點。 形蘊的討論。 無色蘊的討論 517-

  1. Arūpadhātukathāyapi imināvupāyena attho veditabbo. Arūpadhammesu pana vedanākkhandhameva gahetvā vedanā bhavotiādinā nayenettha desanā katā. Tattha kiṃ te arūpino dhammāti saṅkhaṃ gatā vedanādīsu aññatarā hotīti evamattho daṭṭhabbo. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Arūpadhātukathāvaṇṇanā.

  1. Rūpadhātuyā āyatanakathāvaṇṇanā

  2. Idāni rūpadhātuyā āyatanakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『rūpī manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo』』ti (dī. ni. 1.87) suttaṃ nissāya brahmakāyikānaṃ ghānādinimittānipi āyatanānevāti kappetvā saḷāyataniko tesaṃ attabhāvoti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya saḷāyatanikoti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ yaṃ tattha āyatanaṃ natthi, tassa vasena codetuṃ atthi tattha ghānāyatanantiādi āraddhaṃ. Tato paravādī yaṃ tattha ajjhattikānaṃ tiṇṇaṃ āyatanānaṃ ghānādikaṃ saṇṭhānanimittaṃ tadeva āyatananti laddhiyā paṭijānāti. Bāhirānaṃ gandhāyatanādīnaṃ vasena puṭṭho ghānappasādādayo tattha na icchati, tasmā tesaṃ gocaraṃ paṭisedhento paṭikkhipati. Paṭilomapañhasaṃsandanapañhesupi imināvupāyena attho veditabbo.

  3. Atthi tattha ghānāyatanaṃ atthi gandhāyatanaṃ tena ghānena taṃ gandhaṃ ghāyatīti tasmiṃyeva parasamaye ekacce ācariye sandhāya vuttaṃ. Te kira tattha cha ajjhattikāni āyatanāni paripuṇṇāni icchanti, āyatanena ca nāma sakiccakena bhavitabbanti tehi ghānādīhi te gandhādayo ghāyanti sāyanti phusantītipi icchanti. Taṃ laddhiṃ sandhāya paravādī āmantāti paṭijānāti.

522.Atthitattha mūlagandhotiādīni pana puṭṭho atthibhāvaṃ sādhetuṃ asakkonto paṭikkhipati. Nanu atthi tatthaghānanimittantiādi saṇṭhānamattasseva sādhakaṃ, na āyatanassa, tasmā udāhaṭampi anudāhaṭasadisamevāti.

Rūpadhātuyā āyatanakathāvaṇṇanā.

  1. Arūpe rūpakathāvaṇṇanā

524-526. Idāni arūpe rūpakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『viññāṇapaccayā nāmarūpa』』nti vacanato āruppabhavepi oḷārikarūpā nissaṭaṃ sukhumarūpaṃ atthīti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi rūpanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Arūpe rūpakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ kammantikathāvaṇṇanā

527-

在無色蘊的討論中,意義應當如此理解。在無色法中,僅僅抓住感覺蘊,便以「感覺是存在的」等方式進行講解。在這裡,問你「無色的法是什麼?」應當理解為在感覺等中有某種存在。其餘部分應當根據之前所述的內容來理解。 無色蘊的討論。 形蘊的根源討論 現在稱為形蘊的根源討論。在這裡,依據「形的法是由心所造的,所有的感官都是無礙的」這句經文,可以認為是由天人所依賴的感官等,因此稱為六種感官的存在,就像黑暗中的人和持戒者一樣;在這裡,問你「六種感官是什麼?」應當根據持有自己觀點的人來回答,而持有其他觀點的人則否認。接下來,如果在這裡沒有某種感官的存在,那麼就可以以此為依據進行反駁,像「嗅覺的感官」等等。對此,持有其他觀點的人則認為是內在的三種感官的存在,因此承認它們是感官。被問及外在的嗅覺等時,因不希望它們存在,因此否認它們的存在。對於相反的五種感官的討論,意義也應當如此理解。 在這裡確實存在嗅覺的感官,確實存在嗅覺,因此通過嗅覺來感知香氣。因此在某個時期,有些老師是根據這個說法的。因為他們在這裡希望有六種內在的感官是完全的,因此通過感官的存在,確實希望能夠通過它們來感知香氣等。因此,持有其他觀點的人承認這種看法。 當被問及「在這裡是否有嗅覺的存在?」時,因無法證明存在而否認。難道在這裡的嗅覺和香味的存在僅僅是存在的標誌,而不是感官的存在嗎?因此,即使舉例也是相似的。 形蘊的根源討論。 無色的形法討論 524-526. 現在稱為無色的形法討論。在這裡,根據「因意識而有名色」的說法,即使在無色的存在中,也有粗糙的形法被排除,細膩的形法存在。因此,像黑暗中的人一樣;在這裡,問你「是否有形存在?」應當根據持有自己觀點的人來回答,而持有其他觀點的人則否認。其餘部分應當根據前面的內容來理解。 無色的形法討論。 形法的因果討論 527-

  1. Idāni rūpaṃ kammantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kāyavacīviññattisaṅkhātaṃ rūpameva kāyakammaṃ vacīkammaṃ nāma, tañca kusalasamuṭṭhānaṃ kusalaṃ, akusalasamuṭṭhānaṃ akusalanti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya kusalena cittena samuṭṭhitanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sace taṃ kusalaṃ, yvāyaṃ sārammaṇādibhedo kusalassa labbhati, atthi te so tassāti codetuṃ sārammaṇantiādi āraddhaṃ. Tattha patthanā paṇidhīti cetanāyevetaṃ vevacanaṃ. Kusalacetanāyeva hi pakappayamānā patthanāti. Pakappanavasena ṭhitattā paṇidhīti ca vuccati. Parato pana kusalena cittena samuṭṭhitā vedanā saññā cetanā saddhātiādīsu vedanādīnaññeva cettha patthanā paṇidhīti labbhati, na cetanāya. Kasmā? Dvinnaṃ cetanānaṃ ekato abhāvā, sotapatitattā pana evaṃ tanti gatāti veditabbā. Rūpāyatanantiādi purimavāre 『『sabbantaṃ kusala』』nti saṃkhittassa pabhedadassanatthaṃ vuttaṃ . Sesā saṃsandananayā, vacīkammakathā 『『akusalena cittena samuṭṭhita』』ntiādividhānañca sabbaṃ pāḷianusāreneva veditabbaṃ. Asucīti panettha sukkaṃ adhippetaṃ. Suttasādhanaṃ uttānatthameva.

Rūpaṃ kammantikathāvaṇṇanā.

  1. Jīvitindriyakathāvaṇṇanā

  2. Idāni jīvitindriyakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ jīvitindriyaṃ nāma cittavippayutto arūpadhammo, tasmā rūpajīvitindriyaṃ natthīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Natthi rūpīnaṃ dhammānaṃ āyūti pañhe upādinnarūpānampi tiṇakaṭṭhādīnampi santānavasena pavattimeva āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanāti icchati, tasmā paṭikkhipati. Atthīti pañhepi iminā kāraṇena paṭijānāti. Atthi arūpajīvitindriyanti pañhe arūpadhammānaṃ cittavippayuttaṃ jīvitindriyasantānaṃ nāma atthīti icchati, tasmā paṭijānāti.

541.Rūpīnaṃ dhammānaṃ āyu arūpajīvitindriyanti pañhe sattasantāne rūpino vā hontu arūpino vā, sabbesaṃ cittavippayuttaṃ arūpajīvitindriyameva icchati, tasmā paṭijānāti.

  1. Nirodhasamāpannapañhesupi cittavippayuttaṃ arūpajīvitameva sandhāya paṭikkhipati ca paṭijānāti ca. Sakavādī pana taṃ asampaṭicchanto yaṃ arūpapavatte asati atthi, rūpena tena bhavitabbanti codetuṃ hañcītiādimāha. Saṅkhārakkhandhapañhe phassādisaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭikkhipati, kāyakammādisaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭijānāti. Kāyaviññatti vacīviññatti sammāvācā sammākammanto jīvitindriyanti evamādayopi dhammā saṅkhārakkhandhapariyāpannātissa laddhi. Sakavādī pana taṃ asampaṭicchanto yadi niruddhepi arūpapavatte saṅkhārakkhandho atthi, catunnampi khandhānaṃ atthitā hotūti codetuṃ atthi vedanākkhandhoti ādimāha. Itaro antosamāpattiṃ sandhāya paṭikkhipati, samāpajjantassa ca vuṭṭhahantassa ca pubbāparabhāgaṃ sandhāya paṭijānāti.

現在稱為形法的因果討論。在這裡,稱為身體和言語的表現的形法,即身體的行為和言語的行為,這些都是善的起因,善的法則,惡的起因,惡的法則,因此像大象和持戒者一樣;在這裡,問你「善的心所產生的行為是什麼?」應當根據持有自己觀點的人來回答,而持有其他觀點的人則否認。如果這是善的,那麼在這種情況下,善的法則是可以通過某種方式獲得的,因此可以通過「善的法則」的說法進行反駁。在這裡,意圖和決心是指意志本身。因為善的意志是通過意圖產生的。由於意圖的存在,因此也稱為決心。但是在外部,善的心所產生的感覺、知覺、意志、信仰等,都是通過這些心所產生的意圖,而不是通過意志。為什麼?因為這兩種意志是沒有共同之處的,但由於有了聽聞,所以應當這樣理解。關於「形的感官」等等,前面提到的「所有的善法」是爲了說明其種類。其餘部分應當根據相互關聯的方式來理解,言語行為的討論中「是由惡的心所產生的」這樣的說法,所有這些都應根據巴利文的教義來理解。這裡的「不潔」是指污垢。經文的論證是爲了闡明其意義。 形法的因果討論。 生命根源的討論 現在稱為生命根源的討論。在這裡,稱為生命根源的法是與心相離的無色法,因此認為沒有形的生命根源,就像早期的修行者和持戒者一樣;在這裡,問你「是否有形的生命根源?」應當根據持有自己觀點的人來回答,而持有其他觀點的人則否認。並不存在形的法的生命根源,因而對那些有形的存在,比如草木等,認為生命的存在是通過生存、存在、行為、維持等方式來實現的,因此否認。因為在這裡的意義是爲了證明其存在。確實存在無色生命根源的法,指的是無色法與心相離的生命根源,因此應當承認。 關於形的法的生命,問你「形的法的生命是否是無色的生命根源?」在這裡,眾生的存在無論是形的還是無色的,所有的眾生都與無色生命根源相關,因此應當承認。 在關於滅盡的討論中,也應當指向無色生命根源。持有自己觀點的人則否認,認為在無色法中不存在,因而通過形的存在而得以存在,因此可以進行反駁。關於構成法的討論中,指的是觸等構成法,因此否認,而關於身體行為等構成法的討論則應當承認。身體的表現、言語的表現、正言、正行等,這些法都與構成法相關。持有自己觀點的人則否認,認為即使在滅盡的狀態下,構成法也應當存在,四個法應當存在,因此可以進行反駁,涉及到感覺等的討論。持有其他觀點的人則否認,基於內心的定境進行反駁,關於進入和出離的狀態則應當承認。

  1. Asaññasattavārepi eseva nayo. Tassa hi laddhiyā asaññasattānaṃ paṭisandhikāle cittaṃ uppajjitvā nirujjhati, tena saha cittavippayuttaarūpajīvitindriyaṃ uppajjitvā yāvatāyukaṃ pavattati. Tasmā tesaṃ jīvitindriyaṃ natthīti puṭṭho paṭikkhipati, atthīti puṭṭho paṭijānāti. Vedanākkhandhādayopi tesaṃ pavattivasena paṭikkhipati, cutipaṭisandhivasena paṭijānāti. Sakavādī pana taṃ anicchanto 『『sace tattha ekakkhaṇepi vedanādayo atthi, pañcavokārabhavattaṃ pāpuṇātī』』ti codetuṃ pañcavokārabhavoti āha. Itaro suttavirodhabhayā paṭikkhipati.

544-545.Ekadesaṃ bhijjatīti pañhe sampayuttaṃ bhijjati, vippayuttaṃ tiṭṭhatīti tassa laddhi, tasmā paṭijānāti. Dve jīvitindriyānīti pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Rūpārūpavasena hi dve jīvitindriyāni, tehiyeva satto jīvati, tesaṃ bhaṅgena maratīti vuccati. Cutikkhaṇasmiñhi dvepi jīvitāni saheva bhijjanti.

Jīvitindriyakathāvaṇṇanā.

  1. Kammahetukathāvaṇṇanā

  2. Idāni kammahetukathā nāma hoti. Tattha yena arahatā purimabhave arahā abbhācikkhitapubbo, so tassa kammassa hetu arahattā parihāyatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya kammahetūti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ parihānikathāyaṃ vuttanayameva .

Handa hi arahantānaṃ abbhācikkhatīti idaṃ yassa kammassa hetu parihāyati, taṃ sampaṭicchāpetuṃ vadati. Atha naṃ sakavādī taṃ pakkhaṃ paṭijānāpetvā 『『yadi evaṃ yehi arahanto na abbhācikkhitapubbā, te sabbe arahattaṃ pāpuṇeyyu』』nti codetuṃ ye kecītiādimāha. Itaro tassa kammassa arahattaṃ sampāpuṇane niyāmaṃ apassanto paṭikkhipati.

Kammahetukathāvaṇṇanā.

Aṭṭhamo vaggo.

  1. Navamavaggo

  2. Ānisaṃsadassāvīkathāvaṇṇanā

在無想有情的部分也是同樣的道理。根據他的觀點,無想有情在結生時心生起后即滅,與此同時生起與心不相應的無色命根,持續到壽命盡頭。因此當被問到"他們是否有命根"時否認,當被問到"是否存在"時承認。關於受蘊等,他否認它們的存在,但承認它們在死生時存在。持有自己觀點的人不接受這一點,認為"如果在那裡哪怕一剎那受等存在,就會成為五蘊有",因此說"五蘊有"。另一方因害怕與經典相違而否認。 544-545. 當被問到"是否部分破壞"時,他認為相應的破壞,不相應的存在,因此承認。"兩種命根"是持其他觀點者的問題,持自己觀點者的承認。因為有色無色兩種命根,眾生依靠它們而活,它們破壞時就死亡。在死亡的剎那,兩種命根同時破壞。 命根的討論。 業因的討論 現在稱為業因的討論。在這裡,有人認為阿羅漢在前世誹謗過阿羅漢,因此由於那個業的原因而從阿羅漢果退失,例如早期的修行者和持戒者;針對他們,持有此觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分與退失的討論相同。 "來吧,他們誹謗阿羅漢"是爲了讓他接受由於那個業而退失。然後持有自己觀點的人讓他承認這一點,並反問"如果是這樣,那些沒有誹謗過阿羅漢的人都應該成為阿羅漢"。另一方因看不到那個業導致成為阿羅漢的必然性而否認。 業因的討論。 第八品。 第九品 見功德的討論

  1. Idāni ānisaṃsadassāvīkathā nāma hoti. Tattha sakasamaye saṅkhāre ādīnavato nibbānañca ānisaṃsato passantassa saṃyojanappahānaṃ hotīti nicchayo. Yesaṃ pana tesu dvīsupi ekaṃsikavādaṃ gahetvā 『『ānisaṃsadassāvinova saṃyojanappahānaṃ hotī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Athassa 『『ekaṃsikavādo tayā gahito, ādīnavopi daṭṭhabboyevā』』ti vibhāgadassanatthaṃ sakavādī saṅkhāretiādimāha.

Saṅkhāreca aniccato manasikaroti, nibbāne ca ānisaṃsadassāvī hotīti pañhasmiṃ ayamadhippāyo – ānisaṃsadassāvissa saṃyojanānaṃ pahānaṃ hotīti tesaṃ laddhi. Nanu saṅkhāre aniccato manasikaroto saṃyojanā pahīyantīti ca puṭṭho āmantāti paṭijānāti. Tena te saṅkhāre ca aniccato manasikaroti, nibbāne ca ānisaṃsadassāvī hotīti idaṃ āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi etanti. Tato paravādī ekacittakkhaṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, dutiyaṃ puṭṭho nānācittavasena paṭijānāti. Sakavādī panassa adhippāyaṃ madditvā aniccamanasikārassa ānisaṃsadassāvitāya ca ekato paṭiññātattā dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti pucchati. Itaro dvinnaṃ samodhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Dukkhatotiādipañhesupi eseva nayo. Kiṃ panettha sanniṭṭhānaṃ, kiṃ aniccādito manasikaroto saṃyojanā pahīyanti, udāhu nibbāne ānisaṃsadassāvissa, udāhu dvepi ekato karontassāti. Yadi tāva aniccādito manasikaroto pahānaṃ bhaveyya, vipassanācitteneva bhaveyya. Atha ānisaṃsadassāvino, anussavavasena nibbāne ānisaṃsaṃ passantassa vipassanācitteneva bhaveyya, atha dvepi ekato karontassa bhaveyya, dvinnaṃ phassādīnaṃ samodhānaṃ bhaveyya. Yasmā pana ariyamaggakkhaṇe aniccādimanasikārassa kiccaṃ nipphattiṃ gacchati puna niccatotiādigahaṇassa anuppattidhammabhāvato, nibbāne ca paccakkhatova ānisaṃsadassanaṃ ijjhati, tasmā kiccanipphattivasena aniccādito manasikaroto ārammaṇaṃ katvā pavattivasena ca nibbāne ānisaṃsadassāvissa saṃyojanānaṃ pahānaṃ hotīti veditabbaṃ.

548.Nibbāne sukhānupassīti suttaṃ nibbāne sukhānupassanādibhāvameva sādheti, na ānisaṃsadassāvitāmattena saṃyojanānaṃ pahānaṃ. Tasmā ābhatampi anābhatasadisamevāti.

Ānisaṃsadassāvīkathāvaṇṇanā.

  1. Amatārammaṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni amatārammaṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『nibbānaṃ maññatī』』tiādīnaṃ ayoniso atthaṃ gahetvā amatārammaṇaṃ saṃyojanaṃ hotīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sace amatārammaṇaṃ saṃyojanaṃ, amatassa saṃyojaniyādibhāvo āpajjatīti codetuṃ amataṃ saṃyojaniyantiādimāha. Itaro suttavirodhabhayena sabbaṃ paṭikkhipati. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabbo. Nibbānaṃ nibbānatoti āhaṭasuttaṃ pana diṭṭhadhammanibbānaṃ sandhāya bhāsitaṃ, tasmā asādhakanti.

Amatārammaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ sārammaṇantikathāvaṇṇanā

552-

現在稱為見功德的討論。在這裡,關於在同一時刻,因緣的苦與涅槃的樂相對的觀察,得出解脫的結論。那些持有「見功德者的解脫」這一觀點的人,例如早期的修行者和持戒者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。於是他就說:「你所持的觀點是單一的,苦的觀察也應當被認知。」 關於因緣的無常進行觀察,見到涅槃的樂者是持有這種觀點——見功德者的解脫。因此,問到「因緣的無常是否會導致解脫」,他回答承認。於是他以此為依據,因緣的無常進行觀察,見到涅槃的樂者,這種觀點將適用,問你「你接受嗎?」然後持有其他觀點的人就會基於單一的心念進行否認,第二次被問則因心念的不同而做出承認。持有自己觀點的人則在此基礎上問到「你所持的觀點是否會導致因緣的無常與見功德者的解脫相結合」,而持有其他觀點的人則否認二者的結合。關於苦等問題也是如此。那麼這裡的結論是什麼?是因緣的無常是否會導致解脫,還是見功德者的解脫,還是二者結合?如果因緣的無常能導致解脫,那就只能通過智慧的心來實現。或者說,見功德者的樂者,依據聽聞的方式見到涅槃的樂者,是否也只能通過智慧的心來實現,還是二者結合,二者的結合是否真實存在?由於在聖道的時刻,因緣的無常的作用會導致其結果,因此在涅槃中,親身見到的樂者能夠實現,因此應當理解為因緣的無常的觀察會導致見功德者的解脫。 在涅槃中觀察到樂者,這段經文僅僅是闡述涅槃的樂的狀態,而不是僅憑見功德者的解脫來得出解脫的結論。因此,儘管如此,仍然應當理解為不相同。 見功德的討論。 關於不死的法的討論 現在稱為不死的法的討論。在這裡,持有「認為涅槃是這樣的」這種錯誤的理解,得出不死的法是解脫的觀點,例如早期的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。如果不死的法是解脫,那麼就會有解脫的狀態,因此可以進行反駁,持有不死法的觀點的人則因害怕與經典相違而全盤否認。通過這種方式,所有的討論都應當如此理解。關於涅槃的經文是指現世中的涅槃,因此被認為是不成立的。 不死的法的討論。 形法的法的討論

  1. Idāni rūpaṃ sārammaṇantikathā nāma hoti. Tattha rūpaṃ sappaccayaṭṭhena sārammaṇaṃ nāma hoti, na aññaṃ ārammaṇaṃ karotīti ārammaṇapaccayavasena. Yesaṃ pana avisesena rūpaṃ sārammaṇanti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya ārammaṇatthassa vibhāgadassanatthaṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbaṃ. Na vattabbanti pañhe olubbhārammaṇaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Dutiyapañhepi paccayārammaṇaṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Iti sappaccayaṭṭhenevettha sārammaṇatā siddhāti.

Rūpaṃ sārammaṇantikathāvaṇṇanā.

  1. Anusayā anārammaṇakathāvaṇṇanā

554-556. Idāni anusayā anārammaṇātikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anusayā nāma cittavippayuttā ahetukā abyākatā, teneva ca anārammaṇāti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva ekaccānañca uttarāpathakānaṃ; te sandhāya anusayāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ anārammaṇena nāma evaṃvidhena bhavitabbanti codetuṃ rūpantiādimāha. Kāmarāgotiādi kāmarāgānusayato anaññattā dassitaṃ. Saṅkhārakkhandho anārammaṇoti pañhe cittasampayuttasaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭikkhipati. Anusayaṃ jīvitindriyaṃ kāyakammādirūpañca saṅkhārakkhandhapariyāpannaṃ, taṃ sandhāya paṭijānāti. Imināvupāyena sabbavāresu attho veditabbo. Sānusayoti pañhe pana appahīnānusayattā sānusayatā anuññātā. Na anusayānaṃ pavattisabbhāvā. Yo hi appahīno, na so atīto, nānāgato, na paccuppanno ca. Maggavajjhakileso panesa appahīnattāva atthīti vuccati. Evarūpassa ca idaṃ nāma ārammaṇanti na vattabbaṃ. Tasmā taṃ paṭikkhittaṃ. Taṃ panetaṃ na kevalaṃ anusayassa, rāgādīnampi tādisameva, tasmā anusayānaṃ anārammaṇatāsādhakaṃ na hotīti.

Anusayā anārammaṇātikathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇaṃ anārammaṇantikathāvaṇṇanā

557-558. Idāni ñāṇaṃ anārammaṇantikathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā cakkhuviññāṇasamaṅgī ñāṇīti vuccati, tassa ñāṇassa tasmiṃ khaṇe ārammaṇaṃ natthi, tasmā ñāṇaṃ anārammaṇanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha anusayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Ñāṇaṃ anārammaṇantikathāvaṇṇanā.

  1. Atītānāgatārammaṇakathāvaṇṇanā

559-561. Idāni atītānāgatārammaṇakathā nāma hoti. Tattha yasmā atītānāgatārammaṇaṃ nāma natthi, tasmā tadārammaṇena cittena ārammaṇassa natthitāya anārammaṇena bhavitabbanti atītaṃ anārammaṇanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ, te sandhāya atītārammaṇanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Atītānāgatārammaṇakathāvaṇṇanā.

  1. Vitakkānupatitakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vitakkānupatitakathā nāma hoti. Tattha vitakkānupatitā nāma duvidhā – ārammaṇato ca sampayogato ca. Tattha asukacittaṃ nāma vitakkassārammaṇaṃ na hotīti niyamābhāvato siyā sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitaṃ, vitakkavippayuttacittasabbhāvato pana na sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitaṃ. Iti imaṃ vibhāgaṃ akatvā aviseseneva sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha pāḷivaseneva niyyātīti.

Vitakkānupatitakathāvaṇṇanā.

現在稱為形法的法的討論。在這裡,形法是指由於某種原因而存在的法,不是其他的法。那些持有「形法是法」的觀點的人,例如北方的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。所有這些都應當根據巴利文的教義來理解。「不應當那樣」是指根據對立的法來理解,而第二次被問則根據因緣的法來理解。因此,在這裡,形法的法是由於某種原因而存在的。 形法的法的討論。 無明的法的討論 554-556. 現在稱為無明的法的討論。在這裡,無明是指與心不相應的、無因的、不確定的法,例如早期的修行者和北方的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。如果無明的法是這樣,那麼就會有無明的狀態,因此可以進行反駁。關於慾望等問題也是如此。持有自己觀點的人則否認無明的法是無明的狀態。 無明的法的討論。 智慧的法的討論 557-558. 現在稱為智慧的法的討論。在這裡,智慧是指阿羅漢的智慧,因為阿羅漢具有智慧的眼睛,因此在那個時刻,智慧的法不存在

  1. Vitakkavipphārasaddakathāvaṇṇanā

  2. Idāni vitakkavipphārasaddakathā nāma hoti. Tattha yasmā 『『vitakkavicārā vacīsaṅkhārā』』ti vuttā, tasmā sabbaso vitakkayato vicārayato antamaso manodhātupavattikālepi vitakkavipphāro saddoyevāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya sabbasoti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Atha naṃ yadi vitakkavipphāramattaṃ saddo, phassādivipphāropi saddo bhaveyyāti codetuṃ sabbaso phusayatotiādimāha. Itaro tādisaṃ suttalesaṃ apassanto paṭikkhipati. Vitakkavipphāro saddo sotaviññeyyoti vitakkassa vipphāramattameva saddoti katvā pucchati, na vitakkavipphārasamuṭṭhitaṃ suttapamattānaṃ saddaṃ, itaro paṭikkhipati. Nanu vitakkavipphārasaddo na sotaviññeyyoti idaṃ tasseva laddhiyā dasseti. So hi vitakkavipphāramattameva saddaṃ vadati, so na sotaviññeyyoti. Itaro pana 『『vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisatī』』 ti (dī. ni. 3.148) vacanato sotaviññeyyovāti vadati.

Vitakkavipphārasaddakathāvaṇṇanā.

  1. Nayathācittassa vācātikathāvaṇṇanā

  2. Idāni nayathācittassa vācātikathā nāma hoti. Tattha yasmā koci aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇati, tasmā nayathācittassa vācā cittānurūpā cittānugatikā na hoti, vināpi cittena pavattatīti yesaṃ laddhi; seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi taṃsamuṭṭhāpakaṃ cittaṃ na siyā, phassādayopi tasmiṃ khaṇe na siyu』』nti codetuṃ aphassakassātiādimāha. Na bhaṇitukāmotiādīsu yasmā aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇantopi bhaṇitukāmoyeva nāma hoti, tasmā na hevāti paṭikkhipati.

565.Nanu atthi koci aññaṃ bhaṇissāmītiādīsu cīvaranti bhaṇitukāmo cīranti bhaṇeyya. Tattha aññaṃ bhaṇitukāmatācittaṃ, aññaṃ bhaṇanacittaṃ, iti pubbabhāgena cittena asadisattā ayathācitto nāma hoti, tenassa kevalaṃ anāpatti nāma hoti, na pana cīranti vacanasamuṭṭhāpakacittaṃ natthi, iti acittakā sā vācāti atthaṃ sandhāya iminā udāharaṇena 『『nayathācittassa vācā』』ti patiṭṭhāpitāpi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Nayathācittassa vācātikathāvaṇṇanā.

  1. Nayathācittassa kāyakammantikathāvaṇṇanā

566-567. Idāni nayathācittassa kāyakammantikathā nāma hoti. Tattha yasmā koci aññatra gacchissāmīti aññatra gacchati, tasmā nayathācittassa kāyakammaṃ cittānurūpaṃ cittānugatikaṃ na hoti, vināpi cittena pavattatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃyeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Nayathācittassa kāyakammantikathāvaṇṇanā.

  1. Atītānāgatasamannāgatakathāvaṇṇanā

568-

思維擴散聲音的討論 現在稱為思維擴散聲音的討論。在這裡,因為"思維和觀察是語言的構成",所以從根本上,即使在意識領域的活動時期,思維的擴散也是聲音本身,這是某些人的觀點,例如早期的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。如果思維擴散僅僅是聲音,那麼觸等擴散也可能是聲音,因此可以進行反駁。另一方因找不到類似的經文而否認。關於思維擴散的聲音是否可以被聽覺識別,是僅僅將思維的擴散視為聲音,還是包括思維擴散產生的語言聲音,另一方否認。難道思維擴散的聲音不可被聽覺識別嗎?這是他自己觀點的體現。他認為思維擴散僅僅是聲音,而不可被聽覺識別。但另一方則根據"聽到思維擴散的聲音"的經文認為是可以被聽覺識別的。 思維擴散聲音的討論。 非心意語言的討論 現在稱為非心意語言的討論。在這裡,因為有人說要說一件事但卻說了另一件事,所以非心意的語言不符合心意,不跟隨心意,可以在沒有心意的情況下進行,這是某些人的觀點,例如早期的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。如果沒有產生這種語言的心意,那麼在那個時刻觸等也將不復存在,因此可以進行反駁。在想要說話等情況下,即使說的是與本意不同的話,說話的意願本身仍然存在,因此否認這種說法。 難道不存在某人想說"衣服"但說成"布"的情況嗎?在這種情況下,想說的心意和實際說話的心意是不同的,因此被稱為非心意。這僅僅意味著沒有過失,但並不意味著沒有產生語言的心意,因此語言並非無心的。通過這個例子,"非心意的語言"這一觀點既被建立又未被建立。 非心意語言的討論。 非心意身體行為的討論 566-567. 現在稱為非心意身體行為的討論。在這裡,因為有人想去一個地方但卻去了另一個地方,所以非心意的身體行為不符合心意,不跟隨心意,可以在沒有心意的情況下進行,這是某些人的觀點,例如早期的修行者;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分應當根據之前所述的方式來理解。 非心意身體行為的討論。 過去未來共存的討論 568-

  1. Idāni atītānāgatehi samannāgatakathā nāma hoti. Tattha samannāgatapaññatti paṭilābhapaññattīti dve paññattiyo veditabbā. Tāsu paccuppannadhammasamaṅgī samannāgatoti vuccati. Aṭṭha samāpattilābhino pana samāpattiyo kiñcāpi na ekakkhaṇe pavattanti, aññā atītā honti, aññā anāgatā, aññā paccuppannā, paṭivijjhitvā aparihīnatāya pana lābhīti vuccati. Tattha yesaṃ imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā yasmā jhānalābhīnaṃ atītānāgatāni jhānānipi atthi, tasmā 『『te atītenapi anāgatenapi samannāgatā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ. Te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti. 『『Aṭṭhavimokkhajhāyī』』tiādi pana lābhībhāvassa sādhakaṃ, na samannāgatabhāvassāti.

Atītānāgatasamannāgatakathāvaṇṇanā.

Navamo vaggo.

  1. Dasamavaggo

  2. Nirodhakathāvaṇṇanā

571-572. Idāni nirodhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『upapattesiyanti saṅkhaṃ gatassa bhavaṅgacittassa bhaṅgakkhaṇena saheva kiriyāti saṅkhaṃ gatā kusalā vā akusalā vā cattāro khandhā cittasamuṭṭhānarūpañcāti pañcakkhandhā uppajjanti. Tesu hi anuppannesu bhavaṅge niruddhe santativicchedo bhaveyyā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya upapattesiyeti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha upapattesiyeti catūsupi padesu bahuvacanabhummatthe ekavacanabhummaṃ. Upapattesiyesu pañcasu khandhesu aniruddhesūti ayañhettha attho. Dasannanti upapattesiyakhandhānañca kiriyakhandhānañca vasena vuttaṃ. Tattha paṭhamapañhe khandhalakkhaṇavasena kiriyavasena ca pañceva nāma te khandhāti paṭikkhipati. Dutiyapañhe purimapacchimavasena upapattesiyakiriyavasena ca nānattaṃ sandhāya paṭijānāti. Dvinnaṃ pana phassānaṃ cittānañca samodhānaṃ puṭṭho suttalesābhāvena paṭikkhipati.

Kiriyā cattāroti rūpena vinā kusalā akusalā vā cattāro gahitā. Kiriyāñāṇanti paravādinā cakkhuviññāṇasamaṅgikkhaṇe arahato anuññātaṃ anārammaṇañāṇaṃ. Niruddhe maggo uppajjatīti pucchā paravādissa, aniruddhe anuppajjanato paṭiññā sakavādissa. Mato maggaṃ bhāvetīti chalena pucchā paravādissa. Yasmā pana paṭisandhito yāva cuticittā satto jīvatiyeva nāma, tasmā sakavādī na hevanti paṭikkhipati.

Nirodhakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃmaggotikathāvaṇṇanā

573-575. Idāni rūpaṃ maggotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sammāvācākammantājīvā rūpa』』nti laddhi, seyyathāpi mahisāsakasammitiyamahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya maggasamaṅgissāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te sammāvācādayo rūpaṃ, na viratiyo, yathā sammādiṭṭhādimaggo sārammaṇādisabhāvo, evaṃ tampi rūpaṃ siyā』』ti codetuṃ sārammaṇotiādimāha. Tattha paṭikkhepo ca paṭiññā ca paravādino laddhianurūpena veditabbā. Sesamettha uttānatthamevāti.

Rūpaṃ maggotikathāvaṇṇanā.

  1. Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathāvaṇṇanā

現在稱為過去未來共存的討論。在這裡,有兩種概念需要理解:共存的概念和獲得的概念。在這些中,具有現在法的被稱為共存。八種定的獲得者,雖然不是在同一剎那發生,有些是過去的,有些是未來的,有些是現在的,但因為已經透徹理解並未失去,所以被稱為獲得者。在這裡,那些沒有區分這一點的人,因為禪定獲得者也有過去和未來的禪定,所以認為"他們是由過去和未來共存的",例如早期的修行者。針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分應當直接理解。"八種解脫的修習者"等是證明獲得的狀態,而非共存的狀態。 過去未來共存的討論。 第九品。 第十品 滅盡的討論 571-572. 現在稱為滅盡的討論。在這裡,某些人認為,對於已經達到生起狀態的有分心,在其滅盡的剎那,同時被稱為業的善或不善的四蘊和由心產生的色法將會生起。如果這些未生起,有分心被滅盡,意識的連續性將會中斷,這是早期修行者的觀點;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。在這裡,"生起狀態"在四種情況下是單數形式。意思是在五蘊未滅盡的生起狀態中。"十"是指生起狀態的蘊和業的蘊。在第一個問題中,根據蘊的特徵和業的方式,否認這五蘊。在第二個問題中,根據前後和生起狀態與業的方式,承認其差異。當被問及兩種觸和心的結合時,因缺乏經文依據而否認。 "業有四種"是指除色法外的善或不善的四種。"業智"是持其他觀點者承認阿羅漢在眼識存在時的無對象智慧。關於"道在滅盡時生起"的問題,持其他觀點者否認,持自己觀點者因未滅盡而承認。關於"死者修習道"的問題,持其他觀點者提出質疑。因為從結生到死亡剎那,眾生確實存活,所以持自己觀點者否認。 滅盡的討論。 形法是道的討論 573-575. 現在稱為形法是道的討論。在這裡,某些人認為"正語、正業、正命是形法",例如大象派和大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:"如果這些正語等是形法,不是離欲,就像正見等道路具有對象等性質,那麼這個形法也應該如此。"在這裡,持其他觀點者的否認和承認應根據其觀點來理解。其餘部分應直接理解。 形法是道的討論。 五識共存的道的討論

  1. Idāni pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hotī』』ti suttaṃ nissāya 『『pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā』』ti laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace tassa maggabhāvanā atthi, pañcaviññāṇagatikena vā maggena, maggagatikehi vā pañcaviññāṇehi bhavitabbaṃ, na ca tāni maggagatikāni anibbānārammaṇattā alokuttarattā ca, na maggo pañcaviññāṇagatiko tesaṃ lakkhaṇena asaṅgahitattā』』ti codetuṃ nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukātiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi pañcaviññāṇasamaṅgissa maggabhāvanā siyā, yena manoviññāṇena maggo sampayutto, tampi pañcaviññāṇasamaṅgissa siyā. Evaṃ sante yadidaṃ 『『pañcaviññāṇā uppannavatthukā』』tiādi lakkhaṇaṃ vuttaṃ, taṃ evaṃ avatvā 『『cha viññāṇā』』ti vattabbaṃ siyā. Tathā pana avatvā 『『pañcaviññāṇā』』tveva vuttaṃ, tasmā na vatabbaṃ 『『pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā』』ti. Yasmā cettha ayameva adhippāyo, tasmā sakavādī taṃ lakkhaṇaṃ paravādiṃ sampaṭicchāpetvā no ca vata re vattabbe pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti āha.

Aparo nayo – pañcaviññāṇā uppannavatthukā, maggo avatthukopi hoti. Te ca uppannārammaṇā, maggo navattabbārammaṇo. Te purejātavatthukāva maggo avatthukopi. Te purejātārammaṇā, maggo apurejātārammaṇo. Te ajjhattikavatthukāva maggo avatthukopi hoti. Te ca rūpādivasena bāhirārammaṇā, maggo nibbānārammaṇo. Te aniruddhaṃ vatthuṃ nissayaṃ katvā pavattanato asambhinnavatthukā, maggo avatthukopi. Te aniruddhāneva rūpādīni ārabbha pavattanato asambhinnārammaṇā, maggo nibbānārammaṇo. Te nānāvatthukā, maggo avatthuko vā ekavatthuko vā. Te nānārammaṇā maggo ekārammaṇo. Te attano attanova rūpādigocare pavattanato na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, maggo rūpādīsu ekampi gocaraṃ na karoti. Te kiriyamanodhātuṃ purecārikaṃ katvā uppajjanato na asamannāhārā na amanasikārā uppajjanti, maggo nirāvajjanova. Te sampaṭicchanādīhi vokiṇṇā uppajjanti, maggassa vokāroyeva natthi. Te aññamaññaṃ pubbacarimabhāvena uppajjanti, maggassa tehi saddhiṃ purimapacchimatāva natthi, tesaṃ anuppattikāle tikkhavipassanāsamaye, tesaṃ anuppattidese āruppepi ca uppajjanato. Te sampaṭicchanādīhi antaritattā na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, maggassa sampaṭicchanādīhi antaritabhāvova natthi. Tesaṃ aññatra abhinipātā ābhogamattampi kiccaṃ natthi, maggassa kilesasamugghātanaṃ kiccanti. Yasmā cettha ayampi adhippāyo, tasmā sakavādī imehākārehi paravādiṃ maggassa apañcaviññāṇagatikabhāvaṃ sampaṭicchāpetvā no ca vata re vattabbe pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti āha.

577.Suññataṃ ārabbhāti 『『yathā lokuttaramaggo suññataṃ nibbānaṃ ārabbha, lokiyo suddhasaṅkhārapuñjaṃ ārabbha uppajjati, kiṃ te evaṃ cakkhuviññāṇa』』nti pucchati. Itaro 『『cakkhuñca paṭicca rūpe cā』』ti vacanato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho 『『na nimittaggāhī』』ti vacanato yaṃ tattha animittaṃ, tadeva suññatanti sandhāya paṭijānāti. Cakkhuñca paṭiccāti pañhadvayepi eseva nayo.

578-

現在稱為五識共存的道的討論。在這裡,某些人根據"以眼見色不執取相"的經文,認為"五識共存者有道的修習",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:"如果他們有道的修習,那麼要麼是五識的道,要麼是五識應該具有道的性質。但這些並不具有道的性質,因為它們不以涅槃為對象,是超世間的,道也不是五識的性質。"因此提出"五識是已生起的對象"等問題。 其要點是:如果五識共存者有道的修習,那麼與意識相應的道也應該屬於五識共存者。這種情況下,原本說"五識是已生起的對象"等特徵,就應該說"六識"。但既然沒有這樣說,而是說"五識",所以不應說"五識共存者有道的修習"。由於這是其本意,持自己觀點者讓對方接受這一特徵,並說"不應說五識共存者有道的修習"。 另一種解釋是:五識是已生起的對象,道是無對象的;它們是已生起的對象,道是無法言說的對象;它們是已有前生對象,道是無對象的;它們是已有前生對象,道是無前生對像;它們是內在對象,道是無對象的;它們是外在色等對象,道是涅槃對像;它們依靠未滅的對象而存在,道是無對象的;它們依靠未滅的色等而存在,道是涅槃對像;它們是不同對象,道是無對象或單一對像;它們是不同對象,道是單一對像;它們在自身色等範圍內存在,不經歷彼此的範圍,道不在色等任何範圍內;它們以意識界為前導而生起,不是無關聯或不作意的,道是無過的;它們與領受等混雜而生起,道沒有變化;它們以前後關係生起,道與它們沒有前後關係;在它們未生起時的銳利觀察時刻,在無色界也會生起;它們因領受等間隔而不是彼此的緊鄰,道沒有領受等間隔;它們除了猛烈衝擊外沒有任何作用,道的作用是消滅煩惱。由於這是其本意,持自己觀點者讓對方接受道不是五識的性質,並說"不應說五識共存者有道的修習"。 關於空性,問道:"就像出世間道以涅槃為對象,世間道以純粹的行聚為對象,你的眼識是否也是如此?"另一方因"依眼和色"的說法而否認。第二次被問時,根據"不執取相"的說法,承認其中無相即是空性。關於"依眼"的兩個問題也是同樣的道理。 578-

579.Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbhāti ettha ayamadhippāyo – manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇañca atītānāgatampi ārabbha uppajjati, kiṃ te evaṃ cakkhuviññāṇampīti. Phassaṃ ārabbhātiādīsupi eseva nayo. Cakkhunārūpaṃ disvā na nimittaggāhīti ettha javanakkhaṇe na nimittaggāhitā vuttā, na cakkhuviññāṇakkhaṇe. Tasmā lokiyamaggampi sandhāyetaṃ asādhakanti.

Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathāvaṇṇanā.

  1. Pañcaviññāṇā kusalāpītikathāvaṇṇanā

580-583. Idāni pañcaviññāṇā kusalāpītikathā nāma hoti. Sā heṭṭhā vuttanayeneva atthato veditabbāti.

Pañcaviññāṇā kusalāpītikathāvaṇṇanā.

  1. Pañcaviññāṇā sābhogātikathāvaṇṇanā

584-586. Idāni pañcaviññāṇā sābhogātikathā nāma hoti. Tattha ābhogo nāma kusalākusalavasena hoti satthārā ca 『『cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti, na nimittaggāhī hotī』』tiādi vuttaṃ, taṃ ayoniso gahetvā 『『pañcaviññāṇā sābhogā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha purimakathāsadisamevāti.

Pañcaviññāṇā sābhogātikathāvaṇṇanā.

  1. Dvīhi sīlehītikathāvaṇṇanā

587-589. Idāni dvīhi sīlehītikathā nāma hoti. Tattha 『『sīle patiṭṭhāya naro sapañño』』tiādivacanato (saṃ. ni. 1.23) yasmā lokiyena sīlena sīlavā lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti, tasmā 『『purimena ca lokiyena maggakkhaṇe lokuttarena cāti dvīhi sīlehi samannāgato nāma hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃyeva, te sandhāya maggasamaṅgīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi so ekakkhaṇe lokiyalokuttarehi dvīhi sīlehi samannāgato, dvīhi phassādīhipi tena samannāgatena bhavitabba』』nti codetuṃ dvīhi phassehītiādimāha. Itaro tathārūpaṃ nayaṃ apassanto paṭikkhipati. Lokiyena ca lokuttarena cāti pañhe pubbe samādinnañca maggakkhaṇe uppannasammāvācādīni ca sandhāya paṭijānāti.

Lokiye sīle niruddheti pucchā paravādissa, khaṇabhaṅganirodhaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Itaro pana taṃ vītikkamaṃ viya sallakkhento dussīlotiādimāha. Laddhipatiṭṭhāpanaṃ panassa pubbe abhinnasīlataṃyeva dīpeti, na dvīhi samannāgatataṃ. Tasmā appatiṭṭhitāva laddhīti.

Dvīhi sīlehītikathāvaṇṇanā.

  1. Sīlaṃ acetasikantikathāvaṇṇanā

590-594. Idāni sīlaṃ acetasikantikathā nāma hoti. Tattha yasmā sīle uppajjitvā niruddhepi samādānahetuko sīlopacayo nāma atthi, yena so sīlavāyeva nāma hoti, tasmā 『『sīlaṃ acetasika』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha 『『dānaṃ acetasika』』ntikathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Laddhipatiṭṭhāpanampi ayoniso gahitattā appatiṭṭhāpanamevāti.

Sīlaṃ acetasikantikathāvaṇṇanā.

  1. Sīlaṃ na cittānuparivattītikathāvaṇṇanā

595-597. Idāni sīlaṃ na cittānuparivattītikathā nāma hoti. Tattha na cittānuparivattīti bhāsantarameva nānaṃ, sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Sīlaṃ na cittānuparivattītikathāvaṇṇanā.

  1. Samādānahetukathāvaṇṇanā

598-

關於眼識依過去未來,其要點是:意識共存者有道的修習,意識也依過去未來而生起,那麼你的眼識是否也如此?關於觸等問題也是同樣的道理。"以眼見色不執取相"中,在速行剎那說不執取相,而非在眼識剎那。因此,這不足以證明世間道。 五識共存的道的討論。 五識是善的討論 580-583. 現在稱為五識是善的討論。應當根據之前所述的方式來理解其意義。 五識是善的討論。 五識有意圖的討論 584-586. 現在稱為五識有意圖的討論。在這裡,意圖是指善不善的方式,如導師所說:"以眼見色,或執取相,或不執取相"。某些人錯誤地理解了這一點,認為"五識有意圖",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分與前面的討論相同。 五識有意圖的討論。 兩種戒的討論 587-589. 現在稱為兩種戒的討論。根據"立足於戒的智者"等說法,因為人以世間戒修習出世間道,所以某些人認為"以世間道的剎那和出世間道的剎那的兩種戒",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:"如果他在一個剎那具有世間和出世間兩種戒,也應該具有兩種觸等"。另一方因找不到類似的論點而否認。在"世間和出世間"的問題上,承認之前已受持的和道的剎那生起的正語等。 關於世間戒的滅盡,持其他觀點者提問,持自己觀點者承認剎那滅盡。另一方則像觀察過失一樣說"不持戒"等。他的觀點建立僅僅顯示之前未分離的戒性,而非兩種戒的共存。因此,觀點未被確立。 兩種戒的討論。 戒非心的討論 590-594. 現在稱為戒非心的討論。因為即使戒生起后滅盡,仍有受持戒的增長,使其成為持戒者,所以某些人認為"戒是非心的",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分應當像"佈施非心"的討論中所述的方式來理解。由於觀點建立不當,因此未被確立。 戒非心的討論。 戒不隨心轉的討論 595-597. 現在稱為戒不隨心轉的討論。在這裡,"不隨心轉"只是另一種說法,其餘部分與前面的討論相同。 戒不隨心轉的討論。 受持因的討論 598-

  1. Idāni samādānahetukathā nāma hoti. Tattha 『『ārāmaropā』』ti gāthāya atthaṃ ayoniso gahetvā 『『sadā puññaṃ pavaḍḍhatī』』ti vacanato 『『samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, cittavippayuttaṃ sīlopacayaṃ sandhāya paṭiññā paravādissa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Samādānahetukathāvaṇṇanā.

  1. Viññatti sīlantikathāvaṇṇanā

601-602. Idāni viññatti sīlantikathā nāma hoti. Tattha kāyaviññatti kāyakammaṃ, vacīviññatti vacīkammanti gahitattā 『『viññatti sīla』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānañceva sammitiyānañca; te sandhāya viññattīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā sīlaṃ nāma virati, na rūpadhammo, tasmā tenatthena codetuṃ pāṇātipātā veramaṇītiādimāha. Abhivādanaṃ sīlantiādi yathārūpaṃ viññattiṃ so 『『sīla』』nti maññati taṃ uddharitvā dassetuṃ vuttaṃ. Yasmā pana sā virati na hoti, tasmā puna pāṇātipātātiādimāha. Laddhi panassa chalena patiṭṭhitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Viññatti sīlantikathāvaṇṇanā.

  1. Aviññatti dussīlyantikathāvaṇṇanā

603-604. Idāni aviññatti dussīlyantikathā nāma hoti. Tattha cittavippayuttaṃ apuññūpacayañceva āṇattiyā ca pāṇātipātādīsu aṅgapāripūriṃ sandhāya 『『aviññatti dussīlya』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace sā dussīlyaṃ, pāṇātipātādīsu aññatarā siyā』』ti codetuṃ pāṇātipātotiādimāha. Pāpakammaṃ samādiyitvāti 『『asukaṃ nāma ghātessāmi, asukaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmī』』ti evaṃ pāpasamādānaṃ katvā. Ubho vaḍḍhantīti puṭṭho dānakkhaṇe pāpassa anuppattiṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho cittavippayuttaṃ pāpūpacayaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha paribhogamayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Laddhipatiṭṭhāpanampissa pāpasamādinnapubbabhāgameva sādheti; na aviññattiyā dussīlabhāvanti.

Aviññatti dussīlyantikathāvaṇṇanā.

Dasamo vaggo.

Dutiyapaṇṇāsako samatto.

  1. Ekādasamavaggo

1-3. Tissopi anusayakathāvaṇṇanā

605-613. Idāni anusayā abyākatā, ahetukā, cittavippayuttāti tissopi anusayakathā nāma honti. Tattha yasmā puthujjano kusalābyākate citte vattamāne 『『sānusayo』』ti vattabbo, yo cassa tasmiṃ khaṇe hetu, na tena hetunā anusayā sahetukā, na tena cittena sampayuttā, tasmā 『『te abyākatā, ahetukā, cittavippayuttā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānañceva sammitiyānañca; te sandhāya tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā sakkā pāḷimaggeneva jānitunti, tasmā na vitthāritanti.

Tissopi anusayakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇakathāvaṇṇanā

614-

現在稱為受持因的討論。在這裡,"依靠善行"的詩句中,錯誤地理解為"總是善行增長"的說法,認為"受持因的戒增長",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分與前面的討論相同。 受持因的討論。 意圖戒的討論 601-602. 現在稱為意圖戒的討論。在這裡,身體的意圖是指身體的行為,言語的意圖是指言語的行為,因此認為"意圖是戒",例如大眾部和導師;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說,"因為戒是指離欲,不是色法",因此以此為理由提出"不殺生"等問題。關於禮敬等的意圖,認為這也是戒,因此舉出這些例子。由於這不是離欲的,所以再次提到"不殺生"等。由於觀點建立不當,因此認為"不持戒"。 意圖戒的討論。 非意圖的不善的討論 603-604. 現在稱為非意圖的不善的討論。在這裡,心的離開和不善的增長,以及依賴於不殺生等的行為的完整性,認為"非意圖的不善",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:"如果這是不善,那麼在不殺生等中是否有其他的呢?"關於不殺生等,認為這是惡行的集合,"我將殺某人,我將拿走某物"等就是這樣的惡行。關於兩者的增長,詢問時,針對施捨的剎那,否認了惡行的未生起。第二次被問時,承認心的離開與惡的增長。其餘部分應當根據施捨的討論來理解。由於觀點建立不當,因此只針對惡的未生起進行討論。 非意圖的不善的討論。 第十品。 第二十五品已完成。 第十一品 1-3. 三種依賴的討論 605-613. 現在稱為三種依賴的討論。這裡的依賴被稱為未被明確、無因、心的離開。因此,普通人應被稱為有依賴,因為在善的未明確的心中運作,若在此時有因,則不是因而依賴,也不是與此心相應,所以認為"它們未被明確、無因、心的離開",例如大眾部和導師;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。其餘部分因前面已述,因此可以通過巴利文理解,不必詳細解釋。 三種依賴的討論。 智慧的討論

  1. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha maggañāṇena aññāṇe vigatepi puna cakkhuviññāṇādivasena ñāṇavippayuttacitte vattamāne yasmā taṃ maggacittaṃ na pavattati, tasmā 『『na vattabbaṃ ñāṇī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi aññāṇe vigate 『ñāṇī』ti paññatti na siyā, rāgādīsu vigatesu vītarāgādipaññattipi na siyāti puggalapaññattiyaṃ akovidosī』』ti codetuṃ rāge vigatetiādimāha. Itaro tesu vigatesu sarāgādibhāve yuttiṃ apassanto paṭikkhipati. Pariyosāne yasmā ñāṇapaṭilābhena so ñāṇīti vattabbataṃ arahati, tasmā na hevanti paṭikkhepo sakavādissāti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā

616-617. Idāni ñāṇaṃ cittavippayuttantikathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā cakkhuviññāṇādisamaṅgī paṭiladdhaṃ maggañāṇaṃ sandhāya 『『ñāṇī』』ti vuccati, na cassa taṃ tena cittena sampayuttaṃ, tasmā 『『ñāṇaṃ cittavippayutta』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te ñāṇaṃ cittavippayuttaṃ cittavippayuttesu rūpādīsu aññataraṃ siyā』』ti codetuṃ rūpantiādimāha. Itaro paṭikkhipati. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Pariyosāne pana paññavāti puṭṭho paṭilābhavasena taṃ pavattiṃ icchati, tasmā paṭijānātīti.

Ñāṇaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā.

  1. Idaṃ dukkhantikathāvaṇṇanā

618-820. Idāni idaṃ dukkhantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『lokuttaramaggakkhaṇe yogāvacaro idaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsati, evamassa idaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsato ca idaṃ dukkhanti ñāṇaṃ pavattatī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, maggakkhaṇe tathā vācābhāsanaṃ ñāṇappavattiñca sandhāya paṭiññā itarassa. Yasmā pana so sesasaccapaṭisaṃyuttaṃ vācaṃ puthujjanova bhāsati , na ca tassa tathā ñāṇappavattīti icchati, tasmā samudayādipañhesu paṭikkhipati. Rūpaṃ aniccantiādi dukkhapariyāyadassanavasena vuttaṃ. Itaro pana sakasamaye tādisaṃ vohāraṃ apassanto paṭikkhipati. Iti ca danti cātiādi yadi tassa dukkhe ñāṇaṃ pavattati, i-kāra daṃ-kāra du-kāra kha-kāresu paṭipāṭiyā catūhi ñāṇehi pavattitabbanti dassetuṃ vuttaṃ. Itaro pana tathā na icchati, tasmā paṭikkhipati.

Idaṃ dukkhantikathāvaṇṇanā.

  1. Iddhibalakathāvaṇṇanā

621-624. Idāni iddhibalakathā nāma hoti. Tattha iddhipādabhāvanānisaṃsassa atthaṃ ayoniso gahetvā 『『iddhibalena samannāgato kappaṃ tiṭṭheyyā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya iddhibalena samannāgato kappaṃ tiṭṭheyyāti pucchā sakavādissa. Tattha kappo nāma mahākappo, kappekadeso, āyukappoti tividho. 『『Cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyānī』』ti (a. ni. 4.156) ettha hi mahākappova kappoti vutto. 『『Brahmakāyikānaṃ devānaṃ kappo āyuppamāṇa』』nti (a. ni.

現在稱為智慧的討論。在這裡,因道的智慧而非其他的智慧消失時,眼識等依然運作,但由於此時道的心未生起,因此認為「不能稱為有智慧的人」,例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:「如果在其他智慧消失時『有智慧』的稱謂不成立,在貪慾等消失時,超脫貪慾的稱謂也不成立,那麼在個人的稱謂上也不成立。」另一方在這些消失中未見到有貪慾的狀態而否認。最終,因智慧的獲得,他應被稱為有智慧的人,因此持有自己觀點的人否認。 智慧的討論。 智慧與心的離開之討論 616-617. 現在稱為智慧與心的離開之討論。在這裡,由於阿羅漢與眼識等共存的道智慧被稱為「有智慧」,而此心並未與之相應,因此認為「智慧與心的離開」,例如前輩的說法;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:「如果你的智慧與心的離開,那麼在心的離開中是否有色等的其他存在?」另一方否認。其餘部分與前面的討論相同。最後,當被問及智慧的獲得時,他期望此狀態的發生,因此承認。 智慧與心的離開之討論。 這是關於苦的討論 618-820. 現在稱為關於苦的討論。在這裡,某些人認為「在出世間道的剎那,修行者說這是苦,當他說這是苦時,智慧也隨之生起」,例如盲人;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。因為他所說的言語是與其他真實相應的,普通人才會如此說,但他並不認為此時智慧生起,因此在因緣等問題上否認。「色是無常」等是以苦的定義來說明的。另一方在自身的時刻未見到這樣的言語而否認。若在此苦中智慧生起,那麼通過四種智慧的路徑應當生起,因此如此說明。另一方則不期望如此,因此否認。 這是關於苦的討論。 神通力的討論 621-624. 現在稱為神通力的討論。在這裡,關於神通力的修習的利益被錯誤理解為「若具備神通力,應能在某個時刻存在」,例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。在這裡,時刻是指大時刻、小時刻和壽命時刻三種。「四種,僧侶們,時刻是不可數的」在此處大時刻被稱為時刻。「神通力與天神的壽命相當」

4.123) ettha kappekadesā. 『『Kappaṃ nirayamhi paccati, kappaṃ saggamhi modatī』』ti (cūḷava. 354) ettha āyukappo. Āyukappanaṃ āyuvidhānaṃ kammassa vipākavasena vā vassagaṇanāya vā āyuparicchedoti attho. Tesu mahākappaṃ sandhāya pucchati, itaro paṭijānāti.

Atha naṃ sakavādī 『『sace te iddhibalena samannāgato, 『yo ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo』ti (saṃ. ni. 2.143) evaṃ paricchinnā āyukappā uddhaṃ mahākappaṃ vā mahākappekadesaṃ vā jīveyya iddhimayikenassa āyunā bhavitabba』』nti codetuṃ iddhimayiko so āyūtiādimāha. Itaro 『『jīvitindriyaṃ nāma iddhimayikaṃ natthi, kammasamuṭṭhānamevā』』ti vuttattā paṭikkhipati. Ko panettha iddhimato viseso, nanu aniddhimāpi āyukappaṃ tiṭṭheyyāti? Ayaṃ viseso – iddhimā hi yāvatāyukaṃ jīvitappavattiyā antarāyakare dhamme iddhibalena paṭibāhitvā antarā akālamaraṇaṃ nivāretuṃ sakkoti, aniddhimato etaṃ balaṃ natthi. Ayametesaṃ viseso.

Atītaṃ anāgatanti idaṃ avisesena kappaṃ tiṭṭheyyāti paṭiññātattā codeti. Dve kappetiādi 『『yadi iddhimā jīvitaparicchedaṃ atikkamituṃ sakkoti, na kevalaṃ ekaṃ anekepi kappe tiṭṭheyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Uppanno phassotiādi na sabbaṃ iddhiyā labbhati, iddhiyā avisayopi atthīti dassetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthamevāti.

Iddhibalakathāvaṇṇanā.

  1. Samādhikathāvaṇṇanā

625-626. Idāni samādhikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ekacittakkhaṇe uppannāpi ekaggatā samādhānaṭṭhena samādhīti aggahetvā 『『satta rattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedī viharitu』』ntiādivacanaṃ (ma. ni. 1.180) nissāya 『『cittasantati samādhī』』ti laddhi, seyyathāpi sabbatthivādānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya cittasantatīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi cittasantati samādhi, cittasantati nāma atītāpi atthi, anāgatāpi atthi. Na hi ekaṃ paccuppannacittameva cittasantati nāma hoti, kiṃ te sabbāpi sā samādhī』』ti codetuṃ atītātiādimāha, itaro tathā anicchanto paṭikkhipati.

Nanuatītaṃ niruddhantiādi 『『cittasantatiyaṃ paccuppannameva cittaṃ kiccakaraṃ, atītānāgataṃ niruddhattā anuppannattā ca natthi, kathaṃ taṃ samādhi nāma hotī』』ti dassetuṃ vuttaṃ. Ekacittakkhaṇikoti pucchā paravādissa. Tato yā sakasamaye 『『samādhiṃ, bhikkhave, bhāvethā』』tiādīsu paccuppannakusalacittasampayuttā ekaggatā samādhīti vuttā, taṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Cakkhuviññāṇasamaṅgītiādi 『『ekacittakkhaṇiko』』ti vacanamattaṃ gahetvā chalena vuttaṃ, teneva sakavādinā paṭikkhittaṃ. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ purimapacchimavasena pavattamānassa samādhissa abbokiṇṇataṃ sādheti, na santatiyā samādhibhāvaṃ, tasmā asādhakanti.

Samādhikathāvaṇṇanā.

  1. Dhammaṭṭhitatākathāvaṇṇanā

關於神通力的討論續: 在三種時刻中,針對大時刻提問,另一方承認。 然後持自己觀點者質疑說:"如果你具有神通力,根據'長壽者活百年或更久'的說法,應該能夠超越大時刻或大時刻的一部分,並以神通力延長壽命。"另一方否認說:"生命力並非由神通力決定,而是由業決定。" 這裡神通力的特別之處在於:具有神通力者能夠通過神通力阻斷影響生命延續的障礙,防止非時死亡;而沒有神通力者沒有這種能力。這就是他們的區別。 關於"過去和未來",質疑其是否能無差別地存在於時刻中。"兩個時刻"等語句是爲了質疑:如果具有神通力能夠超越生命限制,不僅一個,甚至可以存在於多個時刻。"已生起的觸"等語句是爲了顯示並非一切都可以通過神通力獲得,神通力的範圍之外也存在其他事物。其餘部分應直接理解。 定的討論 625-626. 現在稱為定的討論。某些人認為,儘管在一個心的剎那生起的專注性因聚集的緣故稱為定,並引用"連續七天夜間體驗極樂"等說法,因此認為"心的相續是定",例如一切有部和北方部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:"如果心的相續是定,心的相續既有過去也有未來。不僅僅是一個現在的心構成心的相續,那麼是否所有這些都是定?"另一方不願如此,因此否認。 "過去已滅"等語句是爲了說明:在心的相續中,只有現在的心起作用,過去和未來的心因已滅或未生而不存在,怎能稱為定?這是對方的問題。在"一個心的剎那"的問題上,根據"諸比丘,應修習定"等處,現在善心相應的專注性被稱為定,對此持自己觀點者承認。"眼識共存"等語句僅僅是"一個心的剎那",因此被質疑,並被持自己觀點者否認。佛陀的經典證明了定從前後延續的不間斷性,而非心的相續性的定,因此不能作為證據。 定的討論。 法住性的討論

  1. Idāni dhammaṭṭhitatākathā nāma hoti. Tattha 『『ṭhitāva sā dhātū』』ti vacanaṃ nissāya 『『paṭiccasamuppādasaṅkhātā dhammaṭṭhitatā nāma ekā atthi, sā ca parinipphannā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi parinipphannānaṃ avijjādīnaṃ aññā dhammaṭṭhitatā nāma parinipphannā atthi, tāyapi ca te dhammaṭṭhitatāya aññā ṭhitatā parinipphannā āpajjatī』』ti codetuṃ tāya ṭhitatātiādimāha. Paravādī evarūpāya laddhiyā abhāvena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anantarapaccayatañceva aññamaññapaccayatañca sandhāya paṭijānāti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Dhammaṭṭhitatākathāvaṇṇanā.

  1. Aniccatākathāvaṇṇanā

  2. Idāni aniccatākathā nāma hoti. Tattha 『『aniccānaṃ rūpādīnaṃ aniccatāpi rūpādayo viya parinipphannā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te rūpādayo viya aniccatā parinipphannā, tassāpi aññāya parinipphannāya aniccatāya bhavitabba』』nti codetuṃ tāya aniccatāyātiādimāha. Itaro dvinnaṃ aniccatāya ekato abhāvena paṭikkhipitvā puna yasmā sā aniccatā niccā na hoti, teneva aniccena saddhiṃ antaradhāyati, tasmā paṭijānāti. Athassa sakavādī lesokāsaṃ adatvā yā tena dutiyā aniccatā paṭiññātā , tāyapi tato parāyapīti paramparavasena anupacchedadosaṃ āropento tāya tāyevātiādimāha. Jarā parinipphannātiādi yasmā uppannassa jarāmaraṇato aññā aniccatā nāma natthi, tasmā aniccatāvibhāgānuyuñjanavasena vuttaṃ. Tatrāpi paravādino purimanayeneva paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbo.

629.Rūpaṃ parinipphannantiādi yesaṃ sā aniccatā, tehi saddhiṃ saṃsandanatthaṃ vuttaṃ. Tattha 『『yathā parinipphannānaṃ rūpādīnaṃ aniccatājarāmaraṇāni atthi, evaṃ parinipphannānaṃ aniccatādīnaṃ tāni natthī』』ti maññamāno ekantena paṭikkhipatiyevāti.

Aniccatākathāvaṇṇanā.

Ekādasamo vaggo.

  1. Dvādasamavaggo

  2. Saṃvaro kammantikathāvaṇṇanā

630-632. Idāni saṃvaro kammantikathā nāma hoti. Tattha 『『cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti, na nimittaggāhī hotī』』ti suttaṃ nissāya 『『saṃvaropi asaṃvaropi kamma』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Atha naṃ yā sakasamaye cetanā 『『kamma』』nti vuttā yathā sā kāyavacīmanodvāresu pavattamānā kāyakammādināmaṃ labhati, tathā 『『yadi te saṃvaro kammaṃ, sopi cakkhundriyādīsu pavattamāno cakkhukammādināmaṃ labheyyā』』ti codetuṃ cakkhundriyasaṃvaro cakkhukammantiādimāha. Itaro tādisaṃ suttapadaṃ apassanto catūsu dvāresu paṭikkhipitvā pañcame kāyadvāre pasādakāyaṃ sandhāya paṭikkhipati, viññattikāyaṃ sandhāya paṭijānāti. So hi pasādakāyampi viññattikāyampi kāyindriyantveva icchati. Manodvārepi vipākadvāraṃ sandhāya paṭikkhipati, kammadvāraṃ sandhāya paṭijānāti. Asaṃvarepi eseva nayo. 『『Cakkhunā rūpaṃ disvā』』ti suttaṃ tesu dvāresu saṃvarāsaṃvarameva dīpeti, na tassa kammabhāvaṃ, tasmā asādhakanti.

Saṃvaro kammantikathāvaṇṇanā.

  1. Kammakathāvaṇṇanā

633-635. Idāni kammakathā nāma hoti. Tattha 『『nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammāna』』nti (a. ni.

現在稱為法住性的討論。在這裡,基於「站立的法」的說法,認為「名為因緣所生的法存在一種,這種法是已成就的」,例如盲人;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:「如果已成就的法中有無明等其他法存在,那麼這些法也會因法住性而存在。」另一方否認這種說法。第二次被問時,基於相互因緣和其他因緣的聯繫而承認。其餘部分因前面已述,因此應直接理解。 法住性的討論。 無常的討論 現在稱為無常的討論。在這裡,認為「色等無常的法也是已成就的」,例如盲人;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。然後質疑說:「如果色等的無常是已成就的,那麼也應有其他已成就的無常。」另一方否認,認為那種無常並非永恒,因此會與無常相結合而消失,因此承認。然後持自己觀點的人沒有給出理由,只是承認第二種無常,這種無常也會因次第而導致不滅的錯失。因老而已成就的法中,因生起的老死而沒有其他的無常,因此是以無常的劃分來說明的。在這裡,持有其他觀點的人應當以先前的方式進行承認與否認。 「色是已成就的」這一說法是爲了與之相結合而提出的。在這裡,「如同已成就的色等無常、老死存在,亦如已成就的無常等沒有」是爲了顯示其否定的立場。 無常的討論。 第十一品。 第十二品。 行為的約束的討論 630-632. 現在稱為行為的約束的討論。在這裡,基於「眼見色時,能抓住徵兆,或不能抓住徵兆」的經典,認為「約束或不約束都是行為」,例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人提問,持有其他觀點的人回答。 然後,持有自己觀點者質疑說:「在某個時刻的意圖被稱為『行為』,如同它在身體、言語和心的門中運作,因此如果約束是行為,那麼在眼根等中運作的眼行為也應被承認。」另一方則未見到這樣的經典句子,否認在四個門中的約束,並在第五個身體門的愉悅身體上進行否認,承認在意識的身體上。因為他確實只想在身體的感知上。也在心門上基於果的門進行否認,承認行為的門。即使在不約束的情況下也是如此。「眼見色時」的經典在這些門中僅僅是顯示約束與不約束,而非其行為,因此被認為是無效的。 行為的約束的討論。

10.217) suttapadaṃ nissāya 『『sabbaṃ kammaṃ savipāka』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; tesaṃ 『『cetanāhaṃ, bhikkhave, kammaṃ vadāmī』』ti (a. ni. 6.63) satthārā avisesena cetanā 『『kamma』』nti vuttā; sā ca kusalākusalāva savipākā, abyākatā avipākāti imaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ sabbaṃ kammanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna sabbā cetanāti pañhesu abyākataṃ sandhāya paṭikkhepo, kusalākusale sandhāya paṭiññā veditabbā . Vipākābyākatātiādi savipākāvipākacetanaṃ sarūpena dassetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva. 『『Nāhaṃ, bhikkhave』』ti suttaṃ sati paccaye diṭṭhadhammādīsu vipākapaṭisaṃvedanaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā asādhakanti.

Kammakathāvaṇṇanā.

  1. Saddo vipākotikathāvaṇṇanā

636-637. Idāni saddo vipākotikathā nāma hoti. Tattha 『『so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā brahmassaro hotī』』tiādīni (dī. ni. 3.236) ayoniso gahetvā 『『saddo vipāko』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; tesaṃ 『『kammasamuṭṭhānā arūpadhammāva vipākāti nāmaṃ labhanti. Rūpadhammesu panāyaṃ vohāro natthī』』ti dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sukhavedanīyotiādi 『『vipāko nāma evarūpo hotī』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. 『『So tassa kammassā』』ti suttaṃ lakkhaṇapaṭilābhadassanatthaṃ vuttaṃ. Mahāpuriso hi kammassa katattā suciparivāropi hoti, na ca parivāro vipāko, tasmā asādhakametanti.

Saddo vipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Saḷāyatanakathāvaṇṇanā

638-640. Idāni saḷāyatanakathā nāma hoti. Tattha yasmā saḷāyatanaṃ kammassa katattā uppannaṃ, tasmā 『『vipāko』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya cakkhāyatanaṃ vipākoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Saḷāyatanaṃ vipākoti ettha manāyatanaṃ siyā vipāko. Sesāni kevalaṃ kammasamuṭṭhānāni, na vipāko. Tasmā asādhakametanti.

Saḷāyatanakathāvaṇṇanā.

  1. Sattakkhattuparamakathāvaṇṇanā

541-

行為的討論 633-635. 現在稱為行為的討論。在這裡,基於"諸比丘,我不說有意圖的行為"的經典句子,認為"所有行為都有果報",例如大眾部;針對他們,導師不加區分地說"意圖是行為",並顯示意圖可以是善、不善,有果報或無果報。持有自己觀點的人提問,另一方回答。再次詢問所有意圖時,關於無記法進行否認,關於善不善進行承認。關於有果報和無記法是爲了顯示意圖的本質。其餘部分直接理解。"諸比丘,我不"的經典是關於現世等果報的體驗,因此不能作為證據。 行為的討論。 聲音果報的討論 636-637. 現在稱為聲音果報的討論。在這裡,錯誤地理解"因為他的行為已經完成、積累、增長、廣大,所以有梵音"等語句,認為"聲音是果報",例如大眾部;爲了顯示"業生的無色法得到名稱,但在色法中沒有這種說法",持有自己觀點的人提問,另一方回答。"可意受"等是爲了顯示果報的性質。"他的行為"的經典是爲了顯示特徵的獲得。偉大的人因行為而有清凈的隨從,但隨從不是果報,因此不能作為證據。 聲音果報的討論。 六處的討論 638-640. 現在稱為六處的討論。因為六處是由於行為而生起,所以認為"是果報",例如大眾部;針對他們,持有自己觀點的人詢問眼處是否是果報,另一方回答。其餘部分與前面的討論相同。在"六處是果報"中,意處可能是果報。其餘的只是業生,不是果報。因此不能作為證據。 六處的討論。 七次最高的討論

  1. Idāni sattakkhattuparamakathā nāma hoti, tattha yasmā 『『sattakkhattuparamo』』ti vuttaṃ, tasmā 『『sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāya niyato』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ ṭhapetvā 『『ariyamaggaṃ añño tassa niyamo natthi, yena so sattakkhattuparamatāya niyato bhaveyyā』』ti imaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Mātā jīvitātiādīsu ayamadhippāyo – dve niyāmā sammattaniyāmo ca micchattaniyāmo ca. Sammattaniyāmo ariyamaggo. So avinipātadhammatañceva phaluppattiñca niyameti. Micchattaniyāmo ānantariyakammaṃ. Taṃ anantarā nirayūpapattiṃ niyameti. Tattha sattakkhattuparamo sotāpattimaggena avinipātadhammatāya ca phaluppattiyā ca niyamito. Sesamagganiyāmo panassa natthi anadhigatattā, ānantariyampi kātuṃ so abhabbo. Tvaṃ panassa niyāmaṃ icchasi, tena taṃ vadāma – 『『kiṃ te so iminā micchattaniyāmena niyamito』』ti.

Abhabbo antarāti pañhesu ānantariyābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, sattakkhattuparamaṃ sandhāya paṭijānāti. Atthi so niyāmoti pañhe sattakkhattuparamatāya niyāmaṃ apassanto paṭikkhipati. Atthi te satipaṭṭhānātiādi niyāmasaṅkhāte maggadhamme dassetuṃ vuttaṃ. Tassa pana puna paṭhamamaggānuppattito tepi natthi, tasmā paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthameva. Nanu so sattakkhattuparamoti ettha bhagavā 『『ayaṃ puggalo ettake bhave sandhāvitvā parinibbāyissati, ayaṃ ettake』』ti attano ñāṇabalena byākaroti, na bhavaniyāmaṃ nāma kiñci tena sattakkhattuparamo, kolaṃkolo, ekabījī vāti vuttaṃ, tasmā asādhakametanti.

Sattakkhattuparamakathāvaṇṇanā.

646-647. Kolaṃkolaekabījikathāyopi imināvupāyena veditabbā.

Kolaṃkolaekabījikathāvaṇṇanā.

  1. Jīvitāvoropanakathāvaṇṇanā

648-649. Idāni jīvitāvoropanakathā nāma hoti. Tattha yasmā dosasampayuttena cittena pāṇātipāto hoti, doso ca diṭṭhisampannassa appahīno, tasmā 『『diṭṭhisampanno sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya diṭṭhisampannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sañcicca mātarantiādipañhesu pana 『『aṭṭhānametaṃ anavakāso』』ti suttabhayena paṭikkhipati. Satthari agāravotiādi satthārādīsu sagāravassa sikkhāpadassa vītikkamābhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana akusalavasena tassa agāravo nāma natthīti paṭikkhipitvā sagāravabhāvañca sampaṭicchitvā puna agāravoti puṭṭho tesu tesu kiccesu pasutatāya vikkhittānaṃ asatiyā amanasikārena cetiye abhivādanapadakkhiṇakaraṇābhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Puna ohadeyyātiādinā nayena puṭṭho tādisāya kiriyāya sañcicca akaraṇato paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Jīvitāvoropanakathāvaṇṇanā.

  1. Duggatikathāvaṇṇanā

650-

541-545. 現在稱為七次最高的討論。在這裡,因為說"七次最高",所以認為"七次最高的人註定要七次最高",例如北方部;爲了顯示"除了聖道,他沒有其他註定,使他註定七次最高"這一區別,持有自己觀點的人提問,另一方回答。 在"殺母"等問題中,意思是:有兩種註定,即正性註定和邪性註定。正性註定是聖道,它註定不墮惡趣和果的生起。邪性註定是無間業,它註定下一世生在地獄。其中,七次最高者通過預流道註定不墮惡趣和果的生起。他沒有其他道的註定,因為尚未證得,也不可能造無間業。但你認為他有註定,所以我們問你:"他是否被這種邪性註定所註定?" 在"不可能中途"的問題中,基於無間業的不存在而否認,基於七次最高而承認。在"是否有那種註定"的問題中,因看不到七次最高的註定而否認。"是否有念住"等是爲了顯示被稱為註定的道法而說的。但因為他不會再生起初道,所以也沒有這些,因此否認。其餘部分應直接理解。在"他是七次最高"中,世尊以自己的智力宣說"這個人經過這麼多世就會般涅槃,那個人經過那麼多世",並非有所謂的生存註定,所以說七次最高、家家、一種子,因此不能作為證據。 七次最高的討論。 646-647. 關於家家和一種子的討論也應以同樣的方法理解。 家家和一種子的討論。 奪取生命的討論 648-649. 現在稱為奪取生命的討論。在這裡,因為殺生是由與嗔相應的心造成的,而具正見者未斷除嗔,所以認為"具正見者會故意奪取生命",例如東山部和西山部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在"故意殺母"等問題中,因為經典中說"這是不可能的,沒有機會",所以否認。"對導師不恭敬"等是爲了顯示對導師等恭敬的學處不會被違犯而說的。另一方則認為在不善方面他沒有所謂的不恭敬,否認並接受恭敬的狀態,再次被問到不恭敬時,考慮到在各種事務中忙碌的人因不注意而不向塔行禮繞行,因此承認。再次被問到"是否會挖掘"等時,因為不會故意做這樣的行為而否認。其餘部分應直接理解。 奪取生命的討論。 惡趣的討論 650-

  1. Idāni duggatikathā nāma hoti. Tattha ye duggatiñca duggatisattānaṃ rūpādiārammaṇaṃ taṇhañcāti ubhayampi duggatīti gahetvā puna tathā avibhajitvā aviseseneva 『『diṭṭhisampannassa pahīnā duggatī』』ti vadanti, seyyathāpi uttarāpathakā; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āpāyike rūpe rajjeyyātiādi paravādino laddhiyā diṭṭhisampannassa duggati appahīnā, tassa vasena codetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva. Nirayaṃ upapajjeyyātiādi duggatipahānameva duggatigāminitaṇhāpahānaṃ vā dīpeti, na duggatisattānaṃ rūpādiārammaṇāya taṇhāya pahānaṃ, tasmā asādhakanti.

Duggatikathāvaṇṇanā.

  1. Sattamabhavikakathāyapi eseva nayoti.

Dvādasamo vaggo.

  1. Terasamavaggo

  2. Kappaṭṭhakathāvaṇṇanā

654-657. Idāni kappaṭṭhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī』』ti 『『sakalampi kappaṃ saṅghabhedako niraye tiṭṭhatī』』ti laddhi, seyyathāpi rājagirikānaṃ; te sandhāya kappaṭṭhoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Buddho ca loketi idaṃ vinā buddhuppādena saṅghabhedassa abhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Kappo ca saṇṭhāti saṅgho ca bhijjatītiādi 『『yadi so sakalaṃ kappaṃ tiṭṭhati, saṇṭhahanato paṭṭhāya taṃ kammaṃ katvā tattha uppajjitvā tiṭṭheyyā』』ti dassetuṃ vuttaṃ. Atītantiādi heṭṭhā vuttādhippāyameva. Kappaṭṭho iddhimāti pañhe bhāvanāmayaṃ sandhāya paṭikkhipati, parasamaye panassa jātimayaṃ iddhiṃ icchanti, taṃ sandhāya paṭijānāti. Chandiddhipādotiādi 『『jātimayāya iddhiyā iddhimāti laddhimattametaṃ, kiṃ tena, yadi panassa iddhi atthi, iminā nayena iddhipādā bhāvitā bhaveyyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Āpāyiko nerayikoti suttaṃ yaṃ so ekaṃ kappaṃ asītibhāge katvā tato ekabhāgamattaṃ kālaṃ tiṭṭheyya, taṃ āyukappaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā asādhakanti.

Kappaṭṭhakathāvaṇṇanā.

  1. Kusalapaṭilābhakathāvaṇṇanā

658-659. Idāni kusalapaṭilābhakathā nāma hoti. Tattha kappaṭṭho sakasamaye kāmāvacarakusalameva paṭilabhati. Yena pana taṃ upapattiṃ paṭibāheyya, taṃ mahaggataṃ lokuttaraṃ vā na paṭilabhati. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ akatvā aviseseneva 『『so kusalacittaṃ na paṭilabhatī』』ti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ vibhāgadassanena taṃ laddhiṃ bhindituṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Kusalapaṭilābhakathāvaṇṇanā.

  1. Anantarāpayuttakathāvaṇṇanā

660-

現在稱為惡趣的討論。在這裡,有些人將惡趣和惡趣眾生的色等對境以及渴愛兩者都理解為惡趣,然後不加區分地說"具正見者已斷除惡趣",例如北方部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。"在可感知的色中生起"等是爲了質疑具正見者的惡趣未被斷除,以此為依據而說。其餘部分應直接理解。"生於地獄"等顯示的是斷除惡趣或斷除通向惡趣的渴愛,而非斷除惡趣眾生的色等對境的渴愛,因此不能作為證據。 惡趣的討論。 第七生的討論也是同樣的方法。 第十二品。 第十三品。 劫住的討論 654-657. 現在稱為劫住的討論。在這裡,有些人認為"破壞和合的僧團,將在地獄中受苦一劫","破壞僧團的人將在地獄中停留整個劫",例如王山部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。"佛陀和世界"是爲了顯示沒有佛陀出世時不會有破壞僧團的事。"劫停止,僧團破裂"等是爲了顯示:如果他在整個劫中停留,從形成開始就造作那業並在那裡生起。"過去"等與前面所述意圖相同。在"劫住是否有神通"的問題中,關於修習的神通而否認,但在其他時刻認為是生命的神通。"欲神通"等是爲了質疑:生命的神通僅僅是獲得,有何用處?如果他有神通,那麼神通基礎應該已經修習。"地獄的"經典是說他在八十分之一劫中停留的壽命劫,因此不能作為證據。 劫住的討論。 善的獲得的討論 658-659. 現在稱為善的獲得的討論。在這裡,劫住在當時僅獲得欲界的善。爲了阻止那種生存,他不獲得廣大或出世間的善。有些人不加區分地認為"他不獲得善心",例如北方部;爲了顯示這種區別並破除這種觀點,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應直接理解。 善的獲得的討論。 無間相應的討論 660-

  1. Idāni anantarāpayuttakathā nāma hoti. Tattha anantarāpayutto nāma yena khandhabhedato anantarā vipākadāyakaṃ mātughātādi ānantariyakammaṃ āṇattaṃ. Tattha yassa niyatāya āṇattiyā āṇatto taṃ kammaṃ karissati, so atthasādhikāya cetanāya uppāditattā micchattaniyato hoti, abhabbo sammattaniyāmaṃ okkamituṃ. Yassa aniyatāya āṇattiyā āṇatto taṃ kammaṃ karissati, so atthasādhikāya cetanāya anuppāditattā na micchattaniyato, bhabbo sammattaniyāmaṃ okkamitunti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yesaṃ pana 『『aniyatāyapi āṇattiyā abhabboyeva sammattaniyāmaṃ okkamitu』』nti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ sakavādī pubbapakkhaṃ datvā anantarāpayuttoti paravādinā attānaṃ pucchāpeti. Tenettha paṭhamapucchā paravādissa, atthasādhikacetanāya abhāvaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Tato paravādī mātughātādikammassa āṇattattāva 『『so micchattaniyato』』ti maññati. Tasmā micchattaniyāmañcāti pañhaṃ pucchati. Sakavādī pana ekassa puggalassa dvinnaṃ niyāmānaṃ anokkantimattameva sandhāya na hevanti paṭikkhipati.

Nanu taṃ kammanti mātughātādikammaṃ. Tattha aniyatāṇattiṃ sandhāya 『『āmantā』』ti paṭiññā sakavādissa. Aniyatampi hi āṇattiṃ payojetvā ṭhitassa 『『ananucchavikaṃ mayā kata』』nti kukkuccaṃ uppajjateva, vippaṭisāro jāyateva. Hañcītiādi kukkuccuppattimattaṃ gahetvā paravādinā laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ vuttaṃ.

  1. Idāni yassa aniyatāṇattikassāpi anantarāpayuttassa paravādinā sammattaniyāmokkamanaṃ paṭisiddhaṃ, tameva puggalaṃ gahetvā anantarāpayuttopuggalo abhabboti pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī 『『abhabbo nāma mātughātādikammānaṃ kārako, kiṃ te tena tāni kammāni katānī』』ti codetuṃ mātā jīvitā voropitātiādimāha. Itaro tesaṃ vatthūnaṃ arogatāya tathārūpaṃ kiriyaṃ apassanto 『『na heva』』nti paṭikkhipati.

Taṃ kammaṃ paṭisaṃharitvāti aniyatāṇattikammaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi 『『mā kho mayā āṇattaṃ ākāsī』』ti āṇattaṃ nivārentena paṭisaṃhaṭaṃ nāma hoti. Paṭisaṃhaṭattāyeva cettha kukkuccaṃ paṭivinoditaṃ, vippaṭisāro paṭivinīto nāma hoti. Evaṃ santepi panettha purimāṇattiyāyeva niyatabhāvaṃ maññamāno paravādī 『『āmantā』』ti paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī tassa kammassa paṭisaṃhaṭabhāvaṃ sampaṭicchāpetvā attano laddhiṃ patiṭṭhāpetvā hañcītiādimāha.

  1. Puna anantarāpayuttoti pariyosānapañhe paṭhamapañhe viya pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Nanu taṃ kammanti anuyogo paravādissa, paṭisaṃhaṭakālato pubbe payuttakālaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Payuttapubbatāmattaṃ gahetvā aniyatāṇattivasena hañcīti laddhipatiṭṭhāpanaṃ paravādissa. Ayaṃ pana laddhi ayoniso patiṭṭhitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Anantarāpayuttakathāvaṇṇanā.

  1. Niyatassa niyāmakathāvaṇṇanā

663-

現在稱為無間相應的討論。在這裡,無間相應是指從蘊的破壞中緊接著能給果的殺母等無間業被命令。在這裡,對於被確定的命令而被命令去做那個業的人,因為以成就目的的意圖已生起,所以處於邪性註定,不能進入正性註定。對於被不確定的命令而被命令去做那個業的人,因為以成就目的的意圖未生起,所以不處於邪性註定,能夠進入正性註定,這是當時的結論。然而有些人認為"即使是不確定的命令也不能進入正性註定",例如北方部;爲了破除這種觀點,持有自己觀點的人先提供前提,然後讓對方通過無間相應來詢問自己。 因此,第一個問題來自對方,關於未生起以成就目的的意圖而承認。然後對方認為僅僅因為殺母等業被命令,所以處於邪性註定。因此詢問邪性註定的問題。持有自己觀點的人基於一個人未進入兩種註定,因此不予否認。 難道這個業不是殺母等業嗎?在這裡,關於不確定的命令,持有自己觀點的人承認。即使運用不確定的命令,站立者也會生起"我做得不恰當"的憂慮,悔恨也會生起。"哎"等是對方為建立自己的觀點而僅僅抓住憂慮的生起而說的。 現在,對方否認了不確定命令的無間相應者進入正性註定,持有自己觀點的人以同一個人為基礎詢問無間相應者是否不能,對方根據自己的觀點承認。然後持自己觀點者質疑:"不能的人是殺母等業的做者,這些業有什麼意義?"提到"母親被剝奪生命"等。對方因為看不到這些事實的病理狀態而否認。 "收回那個業"是關於不確定命令的業而說的。這確實是指"不要被我命令"而制止命令。僅僅因為收回,這裡的憂慮被消除,悔恨被平息。即便如此,對方仍然認為先前的命令具有確定性,因此承認。然後持自己觀點者讓對方接受業的收回,並建立自己的觀點。 再次關於無間相應,在最後的問題中,問題來自對方,承認來自持自己觀點者。對方追問:"這個業是什麼?"關於收回之前的相應時刻,持自己觀點者承認。對方僅僅抓住先前相應的事實,並以不確定命令建立自己的觀點。但這個觀點因為不恰當地建立,所以實際上是不成立的。 無間相應的討論。 確定者的註定的討論 663-

  1. Idāni niyatassa niyāmakathā nāma hoti. Tattha duvidho niyāmo – micchattaniyāmo ca ānantariyakammaṃ, sammattaniyāmo ca ariyamaggo. Ime dve niyāme ṭhapetvā añño niyāmo nāma natthi. Sabbepi hi sesā tebhūmakadhammā aniyatā nāma. Tehi samannāgatopi aniyatoyeva. Buddhehi pana attano ñāṇabalena 『『ayaṃ satto anāgate bodhiṃ pāpuṇissatī』』ti byākato bodhisatto puññussadattā niyatoti vuccati. Iti imaṃ vohāramattaṃ gahetvā 『『pacchimabhaviko bodhisatto tāya jātiyā bhabbo dhammaṃ abhisametu』』nti adhippāyena 『『niyato niyāmaṃ okkamatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Micchattaniyatotiādi aññena niyāmena niyatassa aññaniyāmābhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Pubbe maggaṃ bhāvetvātiādi niyāmappabhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Satipaṭṭhānantiādi ekasmimpi niyāme dhammappabhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Bhabbo bodhisattoti vacanaṃ kevalaṃ bodhisattassa bhabbataṃ dīpeti, na niyatassa niyāmokkamanaṃ, tasmā asādhakaṃ. So hi pubbe ekenapi niyatadhammena aniyato bodhimūle saccadassanena niyāmaṃ okkantoti.

Niyatassa niyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Nivutakathāvaṇṇanā

665-667. Idāni nivutakathā nāma hoti. Tattha suddhassa suddhakiccābhāvato nīvaraṇehi nivuto ophuṭo pariyonaddho ca nīvaraṇaṃ jahatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya nivutotipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Ratto rāgantiādi nivutassa nīvaraṇajahane dosadassanatthaṃ vuttaṃ. Parisuddhe pariyodātetiādi vikkhambhanavisuddhiyā visuddhassa samucchedavisuddhidassanatthaṃ vuttaṃ. Tassa evaṃ jānatotiādi jānato passato āsavakkhayaṃ dīpeti, na nivutassa nīvaraṇajahanaṃ, tasmā asādhakanti.

Nivutakathāvaṇṇanā.

  1. Sammukhībhūtakathāvaṇṇanā

668-670. Idāni sammukhībhūtakathā nāma hoti. Tattha sammukhībhūtoti saṃyojanānaṃ sammukhībhāvaṃ tehi samaṅgībhāvaṃ upagato. Sesamettha nivutakathāsadisamevāti.

Sammukhībhūtakathāvaṇṇanā.

  1. Samāpanno assādetītikathāvaṇṇanā

671-673. Idāni samāpanno assādetītikathā nāma hoti. Tattha 『『paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, so tadassādetī』』tiādivacanaṃ (a. ni. 4.123) nissāya 『『samāpanno assādeti, sā cassa jhānanikanti jhānārammaṇā hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya samāpannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Taṃ jhānaṃ tassa jhānassa ārammaṇanti pañhesu tasseva tadārammaṇataṃ apassanto suttavirodhabhayena paṭikkhipati, 『『tadassādetī』』tivacanamattena paṭijānāti. So tadassādetīti suttaṃ jhānalābhino jhānā vuṭṭhāya jhānassādaṃ sādheti, na antosamāpattiyaṃyeva jhānanikantiyā jhānārammaṇataṃ, tasmā asādhakanti.

Samāpanno assādetītikathāvaṇṇanā.

  1. Asātarāgakathāvaṇṇanā

  2. Idāni asātarāgakathā nāma hoti. Tattha 『『yaṃkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadatī』』ti (ma. ni.

現在稱為確定者的註定的討論。在這裡,註定有兩種:邪性註定是無間業,正性註定是聖道。除了這兩種註定外,沒有其他註定。所有其餘的三界法都被稱為不確定。即使具有這些法,也仍然是不確定的。但諸佛以自己的智力宣說:"這個眾生在未來將證得菩提",因為福德的增上,菩薩被稱為確定的。因此,僅僅抓住這種說法,認為"最後一生的菩薩在那一生能夠證悟",例如東山部和西山部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。 "邪性註定"等是爲了顯示確定者沒有其他註定。"先前修習道"等是爲了顯示註定的種類。"念住"等是爲了顯示在一種註定中法的種類。"能夠的菩薩"這句話僅僅顯示菩薩的能力,而非確定者進入註定,因此不能作為證據。因為他在菩提樹下以真諦的見而進入註定,即使之前沒有任何確定的法。 確定者的註定的討論。 被障礙的討論 665-667. 現在稱為被障礙的討論。在這裡,因為清凈者沒有清凈的作用,被五蓋所障礙、包圍、圍繞,而捨棄五蓋,例如北方部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。"貪著于貪"等是爲了顯示被障礙者捨棄障礙的過失。"極其清凈"等是爲了顯示通過壓制的清凈和究竟的清凈。"這樣知道"等顯示知者見者的漏盡,而非被障礙者捨棄障礙,因此不能作為證據。 被障礙的討論。 面對的討論 668-670. 現在稱為面對的討論。在這裡,面對是指進入結縛的面對狀態,與之相應。其餘部分與被障礙的討論相同。 面對的討論。 已獲得而享受的討論 671-673. 現在稱為已獲得而享受的討論。在這裡,基於"獲得初禪而住,他享受那個"等說法,認為"已獲得者享受,這對他來說是禪的意樂,是禪的對境",例如盲人部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在"那個禪是他的禪的對境"的問題中,因為看不到其對境性,出於恐懼違背經典而否認,僅僅以"享受那個"的說法而承認。"他享受那個"的經典證明禪的獲得者從禪出離后享受禪的滋味,而非在禪定中以禪的意樂為禪的對境,因此不能作為證據。 已獲得而享受的討論。 不可意的貪的討論 現在稱為不可意的貪的討論。在這裡,基於"無論感受什麼,是樂、苦或不苦不樂,他都讚歎、稱讚那個感受"的說法,

1.409) sutte diṭṭhābhinandanavasena vuttaṃ. 『『Abhinandatī』』tivacanaṃ nissāya 『『dukkhavedanāyapi rāgassādavasena abhinandanā hoti. Tasmā atthi asātarāgo』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya atthi asātarāgoti pucchā sakavādissa. Tattha asātarāgoti asāte dukkhavedayite 『『aho vata me etadeva bhaveyyā』』ti rajjanā. Āmantāti laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthameva.

675.So taṃ vedanaṃ abhinandatīti sutte pana vinivaṭṭetvā dukkhavedanameva ārabbha rāguppatti nāma natthi, samūhaggahaṇena pana vedayitalakkhaṇaṃ dhammaṃ dukkhavedanameva vā attato samanupassanto diṭṭhimaññanāsaṅkhātāya diṭṭhābhinandanāya vedanaṃ abhinandati, dukkhāya vedanāya vipariṇāmaṃ abhinandati, dukkhāya vedanāya abhibhūto tassā paṭipakkhaṃ kāmasukhaṃ patthayantopi dukkhavedanaṃ abhinandati nāma. Evaṃ dukkhavedanāya abhinandanā hotīti adhippāyo. Tasmā asādhakametaṃ asātarāgassāti.

Asātarāgakathāvaṇṇanā.

  1. Dhammataṇhāabyākatātikathāvaṇṇanā

676-680. Idāni dhammataṇhā abyākatātikathā nāma hoti. Tattha rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti imāsu chasu taṇhāsu yasmā sabbapacchimā taṇhā dhammataṇhāti vuttā, tasmā sā abyākatāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesapañhānaṃ pāḷiyā attho niyyāti. Kāmataṇhātiādīhi tīhi koṭṭhāsehi chapi taṇhā saṅkhipitvā dassitā. Rūpādīsu hi chasu ārammaṇesu kāmassādavasena pavattā taṇhā kāmataṇhā. 『『Bhavissati attā ca loko cā』』ti sassatadiṭṭhisahagatā taṇhā bhavataṇhā. 『『Na bhavissatī』』ti ucchedadiṭṭhisahagatā taṇhā vibhavataṇhāti. Nanu sā dhammataṇhāti padaṃ taṇhāya dhammārammaṇaṃ ārabbha pavattiṃ dīpeti, na abyākatabhāvaṃ tasmā asādhakanti.

Dhammataṇhā abyākatātikathāvaṇṇanā.

  1. Dhammataṇhānadukkhasamudayotikathāvaṇṇanā

681-685. Idāni dhammataṇhā nadukkhasamudayotikathā nāma hoti. Tatrāpi yasmā sā dhammataṇhāti vuttā, tasmā na dukkhasamudayoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Dhammataṇhā nadukkhasamudayotikathāvaṇṇanā.

Terasamo vaggo.

  1. Cuddasamavaggo

  2. Kusalākusalapaṭisandahanakathāvaṇṇanā

686-

1.409) 在經典中以見的讚歎的方式表述。「讚歎」這個詞的基礎是「即使是苦的感受也因貪的滋味而讚歎」。因此,存在不可意的貪,像北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在這裡,不可意的貪是指在苦的感受中「真希望我能這樣」。關於讚歎的說法是基於對方的理解。其餘部分應直接理解。 "他讚歎那個感受"的經典中,若不考慮苦的感受而只談貪的產生,就沒有貪的產生;然而,通過整體把握,觀察到感受的特徵,專注于苦的感受,便會因見解與妨礙的混合而對苦的感受讚歎,讚歎于苦的感受的變化,即使被苦的感受所壓迫,仍然渴望與之相反的感受,追求欲樂,也會讚歎苦的感受。因此,意圖是讚歎于苦的感受。因此,這種理解是不成立的,不可意的貪也是如此。 不可意的貪的討論。 法貪的無記討論 676-680. 現在稱為法貪的無記討論。在這裡,色貪……等六種貪慾中,所有的后五種貪慾被稱為法貪,因此它是無記的,像前山部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘問題的巴利文意義是明確的。關於欲貪等,三種類的貪慾被概括顯示。因為在色等六種對境中,因欲的滋味而生起的貪慾是欲貪。「將有自我和世界」的觀點伴隨永恒見的貪慾是生貪。「不會存在」的觀點伴隨斷滅見的貪慾是亡貪。難道法貪這個詞不是指因法對境而生起的貪慾的表現,而是無記的狀態,因此不能作為證據。 法貪的無記討論。 法貪之苦的生起討論 681-685. 現在稱為法貪之苦的生起討論。在這裡,因為法貪被提及,所以根據某些人的理解,它不是苦的生起,像前山部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分與前面的討論相同。 法貪之苦的生起討論。 第十三品。 第十四品。 善惡的再生的討論

  1. Idāni kusalākusalapaṭisandahanakathā nāma hoti. Tattha kusalaṃ vā akusalassa, akusalaṃ vā kusalassa anantarā uppajjanakaṃ nāma natthīti tesaṃ aññamaññaṃ paṭisandhānaṃ na yujjati. Ye pana yasmā ekavatthusmiññeva rajjati virajjati ca, tasmā taṃ aññamaññaṃ paṭisandahatīti laddhiṃ gahetvā ṭhitā, seyyathāpi mahāsaṅghikā; te sandhāya pucchā sakavādissa; paṭiññā itarassa. Āvaṭṭanā paṇidhīti ubhayaṃ āvajjanasseva nāmaṃ. Tañhi bhavaṅgaṃ āvaṭṭetīti āvaṭṭanā. Bhavaṅgārammaṇato aññasmiṃ ārammaṇe cittaṃ paṇidahati ṭhapetīti paṇidhi. Kusalaṃ anāvaṭṭentassāti yaṃ taṃ akusalānantaraṃ paṭisandahantaṃ kusalaṃ uppajjati, taṃ anāvaṭṭentassa uppajjatīti pucchati. Itaro pana vinā āvajjanena kusalassa uppattiṃ apassanto paṭikkhipati. Kusalaṃ ayoniso manasikarototi idaṃ yadi akusalānantaraṃ kusalaṃ uppajjeyya, akusalasseva āvajjanena ayoniso manasikaroto uppajjeyyāti codanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Nanu yasmiṃyeva vatthusminti vacanaṃ ekārammaṇe sarāgavirāguppattiṃ dīpeti, na kusalākusalānaṃ anantarataṃ, tasmā asādhakanti.

Kusalākusalapaṭisandahanakathāvaṇṇanā.

  1. Saḷāyatanuppattikathāvaṇṇanā

691-692. Idāni saḷāyatanuppattikathā nāma hoti. Tattha upapattesiyena paṭisandhicittena saheva opapātikānaṃ saḷāyatanaṃ uppajjati. Gabbhaseyyakānaṃ ajjhattikāyatanesu manāyatanakāyāyatanāneva paṭisandhikkhaṇe uppajjanti. Sesāni cattāri sattasattatirattimhi. Tāni ca kho yena kammunā paṭisandhi gahitā, tasseva aññassa vā katattāti ayaṃ sakasamaye vādo. Yesaṃ pana ekakammasambhavattā sampannasākhāviṭapānaṃ rukkhādīnaṃ aṃkuro viya bījamattaṃ saḷāyatanaṃ mātukucchismiṃ paṭisandhikkhaṇeyeva uppajjatīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya saḷāyatananti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sabbaṅgapaccaṅgītiādi saḷāyatane sati evarūpo hutvā okkameyyāti codanatthaṃ vuttaṃ. Mātukucchigatassāti pucchā paravādissa. Parato mātukucchigatassa pacchā kesāti pucchā sakavādissa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Saḷāyatanuppattikathāvaṇṇanā.

  1. Anantarapaccayakathāvaṇṇanā

693-697. Idāni anantarapaccayakathā nāma hoti. Tattha naccagītādīsu rūpadassanasaddasavanādīnaṃ lahuparivattitaṃ disvā 『『imāni viññāṇāni aññamaññassa anantarā uppajjantī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya cakkhuviññāṇassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sotaviññāṇaṃ rūpārammaṇaṃyevāti yadi cakkhuviññāṇassa anantarā uppajjeyya, vipākamanodhātu viya rūpārammaṇaṃ siyāti codetuṃ vuttaṃ. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati sotaviññāṇanti pañhesu suttābhāvena paṭikkhipitvā anantaruppattiṃ sallakkhento laddhivasena paṭijānāti. Taññeva cakkhuviññāṇaṃtaṃ sotaviññāṇanti yathā paṭhamajavanānantaraṃ dutiyajavanaṃ manoviññāṇabhāvena taññeva hoti, kiṃ te tathā etampi dvayaṃ ekamevāti pucchati. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo. Naccati gāyatītiādivacanaṃ ārammaṇasamodhāne lahuparivattitāya vokiṇṇabhāvaṃ dīpeti, na anantarapaccayataṃ, tasmā asādhakanti.

Anantarapaccayakathāvaṇṇanā.

  1. Ariyarūpakathāvaṇṇanā

698-

現在稱為善惡的再生的討論。在這裡,善或惡,惡或善的相繼產生是沒有的,因此它們之間的再生是不適用的。那些在同一處所中既貪又厭的人,因此持有「它們之間的再生」這種理解,例如大乘部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。迴旋的意圖是指兩者的關注。因為"生起於心流"的迴旋是指的迴旋。心因緣于生起于其他對境而專注于某一對境的意圖。善的再生在不迴旋的情況下,即當善在惡之後生起時,問道:「這是否是善的再生?」而另一方則否認,未能通過關注而看到善的產生。善的意圖不正當則是指,如果惡之後生起善,則因惡而產生的意圖是不正當的。其餘部分應如巴利文所述理解。難道「在同一處所」這個說法不是指在同一對境中貪與厭的產生,而非善惡之間的相繼,因此不能作為證據。 善惡的再生的討論。 受身的產生的討論 691-692. 現在稱為受身的產生的討論。在這裡,依靠再生意識的產生,受身就會生起于天人。對於在母胎中的那些,內在的身心的對境在再生的瞬間生起。其餘的四種在七十七夜中生起。它們因某種業而獲得再生,這就是當時的討論。那些因單一業的因緣而生起的,像樹木的枝條與根一樣,受身在母胎中再生的瞬間生起,例如前山部;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。所有的部分都是爲了顯示受身的存在而作出的指引。關於母胎的提問是針對對方的。關於從外部進入母胎后,頭髮的生長是針對持有自己觀點的人提問。其餘部分應如前所述理解。 受身的產生的討論。 相繼條件的討論 693-697. 現在稱為相繼條件的討論。在這裡,看到舞蹈、歌曲等的色、聲、觸等的輕微變化,認為「這些意識是彼此相繼生起的」,例如北方部的人;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於眼識的提問是針對持有自己觀點的人,另一方回答。若眼識之後生起耳識,因果關係的道理就像色的對境。眼與色相依而生起耳識,針對這些問題以經典的方式否認相繼的產生,承認它們是相繼的。因而眼識與耳識是相同的,像第一瞬間之後的第二瞬間因意識的存在而生起,問道:「這兩者是否真的是同一個?」依此方式,所有的部分都應理解。舞蹈、歌曲等的說法指的是對境的結合,顯示輕微變化的存在,而非相繼條件,因此不能作為證據。 相繼條件的討論。 聖者的形相的討論

  1. Idāni ariyarūpakathā nāma hoti. Tattha sammāvācākammantā rūpaṃ, tañca kho 『『sabbaṃ rūpaṃ cattāri ca mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa』』nti (ma. ni. 3.67) vacanato upādāyarūpanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya ariyarūpaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti pucchā sakavādissa. Tattha ariyānaṃ rūpaṃ, ariyaṃ vā rūpanti ariyarūpaṃ. Āmantāti laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Kusalanti puṭṭho laddhivaseneva paṭijānāti. Anāsavapucchādīsupi eseva nayo. Yaṃ kiñci rūpanti suttaṃ ṭhapetvā bhūtāni sesarūpassa upādābhāvaṃ dīpeti, na sammāvācākammantānaṃ. Tesañhi rūpamattaññeva asiddhaṃ, kuto upādārūpatā; tasmā asādhakanti.

Ariyarūpakathāvaṇṇanā.

  1. Añño anusayotikathāvaṇṇanā

700-701. Idāni añño anusayotikathā nāma hoti. Tattha yasmā puthujjano kusalābyākate citte vattamāne sānusayoti vattabbo, na pariyuṭṭhitoti tasmā añño anusayo, aññaṃ pariyuṭṭhānanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya añño kāmarāgānusayoti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā anusayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sānusayotiādi pana tasmiṃ samaye anusayassa appahīnattā sānusayoti vattabbataṃ, anuppannattā ca pariyuṭṭhitoti avattabbataṃ dīpeti, na anusayapariyuṭṭhānānaṃ aññattaṃ, tasmā asādhakanti.

Añño anusayotikathāvaṇṇanā.

  1. Pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathā nāma hoti. Tattha yasmā aniccādito manasikarotopi rāgādayo uppajjanti. Vuttampi cetaṃ – 『『appekadā, bho bhāradvāja, asubhato manasikarissāmīti subhatova manasikarotī』』ti (saṃ. ni. 4.127). Tasmā pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā.

  1. Pariyāpannakathāvaṇṇanā

703-705. Idāni pariyāpannakathā nāma hoti. Tattha yasmā kāmarāgo kāmadhātuṃ anuseti, kāmadhātupariyāpannoti ca vuccati, tasmā rūparāgārūparāgāpi rūpadhātuarūpadhātuyo anusenti. Rūpadhātuarūpadhātupariyāpannāyeva ca nāma hontīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya rūparāgoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Tattha anusetīti yathā kāmarāgo kāmavitakkasaṅkhātaṃ kāmadhātuṃ sahajātavasena anuseti, kiṃ te evaṃ rūparāgo rūpadhātunti pucchati. Pariyāpannoti yathā ca so tividhāya kāmadhātuyā kilesakāmavasena pariyāpannattā kāmadhātupariyāpanno, kiṃ te evaṃ rūparāgopi rūpadhātupariyāpannoti pucchati. Itaro panassa adhippāyaṃ asallakkhento kevalaṃ laddhivasena āmantāti paṭijānāti. Atha naṃ tamatthaṃ sallakkhāpetuṃ kusalavipākakiriyasaṅkhātehi samāpattesiyādīhi saṃsanditvā pucchituṃ samāpattesiyotiādimāha. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti. Nanu kāmarāgotiādivacanampi kāmarāgasseva kāmadhātuyaṃ anusayabhāvaṃ pariyāpannatañca dīpeti, na itaresaṃ itaradhātūsūti.

Pariyāpannakathāvaṇṇanā.

  1. Abyākatakathāvaṇṇanā

706-

現在稱為聖者的形相的討論。在這裡,正語和正業是形相,而形相則是「所有的形相和四大元素及四大元素的依處」(《中部經典》3.67)所說的依處,像北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在這裡,聖者的形相,或形相的聖者即為聖者的形相。關於這一點,基於理解而作出對方的迴應。被問及善時,基於理解而作出迴應。在無漏的提問等情況下也是如此。無論是什麼形相,除了經典所述的元素之外,顯示出其他形相的依處是不存在的,因此不能作為證據。 聖者的形相的討論。 另一個潛在的討論 700-701. 現在稱為另一個潛在的討論。在這裡,由於凡人在善的無記的心中活動時,潛在是存在的,而非被覆蓋的,因此另一個潛在是指另一種覆蓋,像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應根據下面的潛在討論進行理解。潛在的存在是指在那個時候,由於潛在未被消除而被稱為潛在,未生起的則被稱為未被覆蓋,因此顯示出潛在的存在,而非潛在的覆蓋,因此不能作為證據。 另一個潛在的討論。 覆蓋的心與心的分離的討論 現在稱為覆蓋的心與心的分離的討論。在這裡,由於從無常等方面進行關注,貪等會生起。這也被說過:「有時,婆羅門,因不凈而關注時,便會關注于凈。」(《增支部》4.127)。因此,覆蓋的心與心的分離是指那些像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述理解。 覆蓋的心與心的分離的討論。 覆蓋的討論 703-705. 現在稱為覆蓋的討論。在這裡,由於欲貪追隨欲界,因此被稱為覆蓋于欲界,欲界的覆蓋也被稱為形相與無形相的追隨。因欲界和無形相的覆蓋而存在的人,像盲人部的人和持有正確見解的人;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在這裡,追隨是指欲貪如同欲界的思維所生起的自然追隨,問道:「那麼,形相的貪慾是否也追隨形相的欲界?」被稱為覆蓋的是,因欲界的三種煩惱而被覆蓋,問道:「那麼,形相的貪慾是否也被稱為形相的覆蓋?」而另一方則基於理解而作出迴應。至於他,若不理解其意圖,僅僅以理解的方式迴應。然後,他會通過善的果報與行為的相應而進行詢問,問道:「是否因善的果報而生起?」其餘部分應如巴利文所述理解。難道「欲貪」這個說法不也是指欲貪在欲界中的潛在存在和覆蓋,而非其他的其他界? 覆蓋的討論。 無記的討論

  1. Idāni abyākatakathā nāma hoti. Tattha vipākakiriyarūpanibbānasaṅkhātaṃ catubbidhaṃ abyākataṃ avipākattā abyākatanti vuttaṃ. Diṭṭhigataṃ 『『sassato lokoti kho, vaccha, abyākatameta』』nti (saṃ. ni. 4.416 thokaṃ visadisaṃ) sassatādibhāvena akathitattā. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā purimābyākataṃ viya diṭṭhigatampi abyākatanti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; tesaṃ taṃ vibhāgaṃ dassetuṃ diṭṭhigataṃ abyākatanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Abyākatakathāvaṇṇanā.

  1. Apariyāpannakathāvaṇṇanā

709-710. Idāni apariyāpannakathā nāma hoti. Tattha yasmā puthujjano jhānalābhī kāmesu vītarāgoti vattabbo hoti, na pana vigatadiṭṭhikoti , tasmā diṭṭhigataṃ apariyāpannanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Apariyāpannakathāvaṇṇanā.

Cuddasamo vaggo.

  1. Pannarasamavaggo

  2. Paccayatākathāvaṇṇanā

711-717. Idāni paccayatākathā nāma hoti. Tattha yo dhammo hetupaccayena paccayo, so yesaṃ hetupaccayena paccayo, tesaññeva yasmā ārammaṇānantarasamanantarapaccayena paccayo na hoti, yo vā ārammaṇapaccayena paccayo, so yasmā tesaṃyeva anantarasamanantarapaccayena paccayo na hoti, tasmā paccayatā vavatthitāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Paccayatākathāvaṇṇanā.

  1. Aññamaññapaccayakathāvaṇṇanā

718-719. Idāni aññamaññapaccayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samaye 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』ti ayameva tanti, 『『saṅkhārapaccayāpi avijjā』』ti ayaṃ natthi, tasmā avijjāva saṅkhārānaṃ paccayo, na pana saṅkhārā avijjāyāti laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya avijjāsaṅkhārādīnaṃ aññamaññapaccayatāpi atthīti dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Avijjā saṅkhārenāti ettha apuññābhisaṅkhārova gahito. Tasmā saṅkhārapaccayāpi avijjāti ettha sahajātaaññamaññaatthiavigatasampayuttavasena paccayatā veditabbā. Upādānapaccayāpi taṇhāti ettha ṭhapetvā kāmupādānaṃ sesāni tīṇi upādānāni avijjāya saṅkhārā viya taṇhāya paccayā hontīti veditabbāni. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Jarāmaraṇapaccayāti pucchā paravādissa, nāmarūpaṃ viññāṇapaccayāti sakavādissāti.

Aññamaññapaccayakathāvaṇṇanā.

  1. Addhākathāvaṇṇanā

720-721. Idāni addhākathā nāma hoti. Tattha 『『tīṇimāni, bhikkhave, kathāvatthūnī』』ti (a. ni. 3.68) suttaṃ nissāya kālasaṅkhāto addhā nāma parinipphanno atthīti yesaṃ laddhi; tesaṃ 『『addhā nāma koci parinipphanno natthi aññatra kālapaññattimattā. Rūpādayo pana khandhāva parinipphannā』』ti vibhāgaṃ dassetuṃ addhā parinipphannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace so parinipphanno, rūpādīsu anena aññatarena bhavitabba』』nti codetuṃ rūpantiādimāha. Itaro paṭikkhipati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Addhākathāvaṇṇanā.

  1. Khaṇalayamuhuttakathāvaṇṇanā

722-723. Khaṇalayamuhuttakathāsupi eseva nayo. Sabbepi hete khaṇādayo addhāpariyāyā evāti.

Khaṇalayamuhuttakathāvaṇṇanā.

現在稱為無記的討論。在這裡,果報、行為、形相和涅槃稱為四種無記,因為沒有果報而被稱為無記。關於見解,"世界是永恒的"被稱為無記,因為沒有明確說明其永恒等性質。那些沒有區分這一點,像之前的無記一樣將見解也視為無記的人,例如盲人部和北方部;爲了顯示這種區分,持有自己觀點的人詢問見解是否無記,另一方回答。其餘部分應如巴利文所述理解。 無記的討論。 非覆蓋的討論 709-710. 現在稱為非覆蓋的討論。在這裡,由於凡夫獲得禪定時可以說在欲中已無貪,但並非已無見解,因此見解是非覆蓋的,像前山部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如巴利文所述理解。 非覆蓋的討論。 第十四品。 第十五品。 因緣的討論 711-717. 現在稱為因緣的討論。在這裡,某種法以因緣為條件,對於某些法以因緣為條件,由於不是以對境、相續或近因為條件,或以對境為條件的,不是以相續或近因為條件,因此因緣是確定的,像大眾部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如巴利文所述理解。 因緣的討論。 相互因緣的討論 718-719. 現在稱為相互因緣的討論。在這裡,有些人認為"無明緣行"是這個規律,"行也緣無明"則不存在,因此無明是行的因緣,而行不是無明的因緣,像大眾部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,以顯示無明和行等的相互因緣,另一方回答。在"無明緣行"中,僅指非福的造作。因此,在"行也緣無明"中,應理解為同時、相互、存在和相應的因緣。在"取緣渴愛"中,除了欲取外,其餘三種取與無明和行一樣,是渴愛的因緣。其餘部分應如巴利文所述理解。關於老死為緣是對方的問題,關於名色緣識是持自己觀點者的問題。 相互因緣的討論。 時段的討論 720-721. 現在稱為時段的討論。在這裡,基於"有這三種論題"的經典,認為以時間計算的時段是已完成的;針對他們,為顯示"除了時間的概念外,沒有其他已完成的事物,色等蘊才是已完成的",持有自己觀點的人詢問時段是否已完成,另一方回答。然後質疑:"如果已完成,應該在色等中體現"。對方否認。其餘部分應如巴利文所述理解。 時段的討論。 剎那、時段、剎那的討論 722-723. 在剎那、時段、剎那的討論中也是同樣的方法。所有這些剎那等都是時段的不同說法。 剎那、時段、剎那的討論。

  1. Āsavakathāvaṇṇanā

724-725. Idāni āsavakathā nāma hoti. Tattha yasmā catūhi āsavehi uttari añño āsavo nāma natthi, yena cattāro āsavā sāsavā siyuṃ, tasmā cattāro āsavā anāsavāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te āsavā anāsavā, evaṃ sante tehi maggādilakkhaṇappattehi bhavitabba』』nti codetuṃ maggotiādimāha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Āsavakathāvaṇṇanā.

  1. Jarāmaraṇakathāvaṇṇanā

726-727. Idāni jarāmaraṇakathā nāma hoti. Tattha jarāmaraṇaṃ nāma aparinipphannattā lokiyanti vā lokuttaranti vā na vattabbaṃ. 『『Lokiyā dhammā lokuttarā dhammā』』ti hi duke jarāmaraṇaṃ neva lokiyapade, na lokuttarapade niddiṭṭhaṃ. Tattha yesaṃ imaṃ lakkhaṇaṃ anādiyitvā lokuttarānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ lokuttaranti laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Jarāmaraṇakathāvaṇṇanā.

  1. Saññāvedayitakathāvaṇṇanā

728-729. Idāni saññāvedayitakathā nāma hoti. Tattha saññāvedayitanirodhasamāpatti nāma na koci dhammo, catunnaṃ pana khandhānaṃ nirodho. Iti sā neva lokiyā na lokuttarā. Yasmā pana lokiyā na hoti, tasmā lokuttarāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Saññāvedayitakathāvaṇṇanā.

  1. Dutiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā

730-731. Idāni yasmā sā lokuttarā na hoti, tasmā lokiyāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimasadisamevāti.

Dutiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā.

  1. Tatiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā

  2. Idāni yasmā 『『asuko maraṇadhammo, asuko na maraṇadhammo』』ti sattānaṃ maraṇadhammatāya niyāmo natthīti saññāvedayitanirodhaṃ samāpannopi kālaṃ kareyyāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānaṃ; tesaṃ samāpannāyapi maraṇadhammatāya maraṇasamayañca amaraṇasamayañca dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā kālaṃ karontassa nāma maraṇantikehi phassādīhi bhavitabbaṃ, tasmā tenākārena codetuṃ atthītiādimāha.

Aphassakassa kālakiriyātiādīni puṭṭho sesasatte sandhāya paṭikkhipati visaṃ kameyyātiādīni puṭṭho samāpattiānubhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyavāre sarīrapakatiṃ sandhāya paṭijānāti. Evaṃ sante pana samāpattiānubhāvo nāma na hoti, teneva na nirodhasamāpannoti anuyuñjati.

733-734.Na kālaṃ kareyyāti pucchā paravādissa. Atthi so niyāmoti paravādissa pañhe pana yasmā evarūpo niyāmo nāma natthi, tasmā paṭikkhipati. Cakkhuviññāṇasamaṅgītiādi sakavādinā 『『niyāme asantepi maraṇasamayeneva marati, nāsamayenā』』ti dassetuṃ vuttaṃ. Tatrāyamadhippāyo – yadi niyāmābhāvena kālakiriyā bhaveyya, cakkhuviññāṇasamaṅginopi bhaveyya. Tato 『『pañcahi viññāṇehi na cavati, na upapajjatī』』ti suttavirodho siyā. Yathā pana cakkhuviññāṇasamaṅgissa kālakiriyā na hoti, tathā nirodhasamāpannassāpīti.

Tatiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā.

  1. Asaññasattupikākathāvaṇṇanā

現在稱為煩惱的討論。在這裡,由於沒有其他煩惱超越四種煩惱,因此四種煩惱被稱為無煩惱,像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會質疑:「如果你的煩惱是無煩惱,那麼你們應當具備道路等的特徵。」因此提到道路等。其餘部分應如前所述理解。 煩惱的討論。 老死的討論 726-727. 現在稱為老死的討論。在這裡,老死因未完成而不應被稱為世俗或超世俗。「世俗法與超世俗法」中並未提到老死在世俗或超世俗的範疇中。那些不理解這一特徵,而將超世俗的法視為老死的人,例如大乘部的人;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述理解。 老死的討論。 覺知與感受的討論 728-729. 現在稱為覺知與感受的討論。在這裡,覺知與感受的滅盡定不是某種法,而是四種蘊的滅盡。因此它既不是世俗的也不是超世俗的。由於它不是世俗的,因此被稱為超世俗,像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分與之前的討論相似。 覺知與感受的討論。 第二覺知與感受的討論 730-731. 現在因為它不是超世俗的,所以被稱為世俗,像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分與之前的討論相似。 第二覺知與感受的討論。 第三覺知與感受的討論 現在因為「某個死亡法,某個不是死亡法」的說法中,眾生的死亡法沒有限制,因此即使在覺知與感受的滅盡中也會經歷死亡,像王舍城的人所理解的那樣;針對他們,即使在覺知與感受的滅盡中也會顯示出死亡法的死亡時間與不死亡時間,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說,由於在死亡時應當與死亡相關的接觸等,因此以這種方式來質疑。 關於無接觸的死亡行為等的提問,針對其他眾生的情況進行否認。關於第二次的身體接觸,基於理解而作出迴應。若如此,覺知與感受的體驗便不會存在,因此不能被稱為滅盡的定。 733-734. 「不會經歷死亡」是針對對方的提問。是否存在這樣的限制是針對對方的提問,但由於沒有這樣的限制,因此否認。關於眼識等的相關性,持有自己觀點的人則說:「即使在沒有限制的情況下,也會因死亡的時間而死亡,而不是因其他時間。」因此說明了這個意圖——如果沒有限制,死亡行為也會存在於眼識等中。然後「若五種意識不消失,也不會再生」的經典可能會有矛盾。正如眼識等的死亡行為不存在一樣,滅盡的狀態也是如此。 第三覺知與感受的討論。 無意識眾生的討論

  1. Idāni asaññasattupikākathā nāma hoti. Tattha saññāvirāgavasena pavattabhāvanā asaññasamāpattipi nirodhasamāpattipi saññāvedayitanirodhasamāpatti nāma. Iti dve saññāvedayitanirodhasamāpattiyo lokiyā ca lokuttarā ca. Tattha lokiyā puthujjanassa asaññasattupikā hoti, lokuttarā ariyānaṃ, sā ca nāsaññasattupikā. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā avisesena saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā asaññasamāpattiṃ samāpannassa alobhādayo atthi, na nirodhasamāpattiṃ, tasmā tesaṃ vasena codetuṃ atthītiādimāha.

736.Idhāpi asaññīti pañhe idha saññāvirāgavasena samāpannattā asaññitā anuññātā, tatrāpi asaññasatteneva. Tasmā imaṃ paṭiññaṃ gahetvā laddhiṃ patiṭṭhapentena chalena patiṭṭhāpitā hoti. Idha vā nirodhasamāpattiṃ sandhāya asaññitā anuññātā. Tatrāpi ito cutassa anāgāmino nirodhasamāpattimeva tasmāpi imāya paṭiññāya patiṭṭhāpitā laddhi appatiṭṭhitāyevāti.

Asaññasattupikākathāvaṇṇanā.

  1. Kammūpacayakathāvaṇṇanā

  2. Idāni kammūpacayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kammūpacayo nāma kammato añño cittavippayutto abyākato anārammaṇoti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya aññaṃ kammanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi kammato añño kammūpacayo, phassāditopi aññena phassūpacayādinā bhavitabba』』nti codetuṃ añño phassotiādimāha. Itaro laddhiyā abhāvena paṭikkhipati.

738-739.Kammenasahajātoti pañhesu cittavippayuttaṃ sandhāya paṭikkhipati, cittasampayuttaṃ sandhāya paṭijānāti. Kusaloti pañhesupi cittavippayuttaṃ sandhāya paṭijānāti. Parato akusalotipañhesupi eseva nayo.

740.Sārammaṇoti puṭṭho pana ekantaṃ anārammaṇameva icchati, tasmā paṭikkhipati. Cittaṃ bhijjamānanti yadā cittaṃ bhijjamānaṃ hoti, tadā kammaṃ bhijjatīti attho. Bhummatthe vā paccattaṃ, citte bhijjamāneti attho. Ayameva vā pāṭho. Tattha yasmā sampayutto bhijjati, vippayutto na bhijjati, tasmā paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca.

741.Kammamhi kammūpacayoti kamme sati kammūpacayo, kamme vā patiṭṭhite kammūpacayo, kammūpacayatova vipāko nibbattati. Tasmiṃ pana kamme niruddhe yāva aṃkuruppādā bījaṃ viya yāva vipākuppādā kammūpacayo tiṭṭhatītissa laddhi, tasmā paṭijānāti. Taññeva kammaṃ, so kammūpacayo, so kammavipākoti yasmā kammamhi kammūpacayo, so ca yāva vipākuppādā tiṭṭhatītissa laddhi, tasmā naṃ tesaṃ tiṇṇampi ekattaṃ pucchati vipāko sārammaṇoti idaṃ vipāko viya vipākadhammadhammopi ārammaṇapaṭibaddhoyevāti codanatthaṃ pucchati. Itaro pana laddhivasenekaṃ paṭijānāti, ekaṃ paṭikkhipati. Paṭilomepi eseva nayo. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Kammūpacayakathāvaṇṇanā.

Pannarasamo vaggo.

Tatiyapaṇṇāsako samatto.

  1. Soḷasamavaggo

  2. Niggahakathāvaṇṇanā

743-

現在稱為無意識眾生的討論。在這裡,因覺知的滌盪而生起的無意識的定與滅盡的定被稱為覺知與感受的滅盡定。因此,這兩種覺知與感受的滅盡定既有世俗的也有超世俗的。在這裡,世俗的無意識眾生是指凡夫的無意識眾生,而超世俗的則是聖者的無意識眾生,且其是無覺知的。若不進行這種區分,而是籠統地將覺知與感受的滅盡定稱為無意識眾生的人,像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會質疑:「因為無意識的定中存在無貪等,而滅盡的定中不存在,因此以此為依據進行質疑。」 在這裡的無意識是指在覺知的滌盪中所生起的無意識,因此在此情況下也被稱為無意識。因此,依據這一理解而建立的觀點是基於六種方式而建立的。在這裡,或是關於滅盡的定而被稱為無意識。至於那些已經生起的無意識眾生,因不再存在於此,而被稱為無意識者,因此根據這一理解而建立的觀點是極其不穩定的。 無意識眾生的討論。 行為的積累的討論 現在稱為行為的積累的討論。在這裡,行為的積累是指與行為不同的心相離的無記,像盲人部和持有正確見解的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:「如果行為的積累與行為不同,那麼由於接觸等的緣故也應該有其他的接觸。」對方則因理解的缺乏而否認。 738-739. 行為與生起的關係是指與心相離的情況,而與心相連的情況則是基於理解而作出迴應。善的行為是指與心相離的情況。至於不善的行為也是同樣的道理。 作為對象的行為被問及時,完全不想要其他的對象,因此否認。若心在破裂時,行為也會破裂;這意味著行為在破裂時會破裂。對於場地的意義或是個人的意義,意指心在破裂的情況下。因而,若相連則會破裂,若相離則不會破裂,因此既作出迴應也進行否認。 在行為中有行為的積累,行為存在時有行為的積累,或是行為建立時有行為的積累,因行為的積累而生起果報。在這個行為中,若被阻止,直到芽的生起,像種子一樣,直到果報的生起,行為的積累存在。因此,因行為的積累而生起的果報被稱為果報,而因行為的積累而生起的果報,因果報的生起而存在,因此以此為依據進行質疑。對方則因理解的缺乏而否認。 行為的積累的討論。 第十五品。 第十六品。 約束的討論

  1. Idāni niggahakathā nāma hoti. Tattha ye loke balappattā vasībhūtā, te yadi parassa cittaṃ niggaṇhituṃ na sakkuṇeyyuṃ, kā tesaṃ balappatti, ko vasībhāvo. Balappattiyā pana vasībhāvena ca addhā te parassa cittaṃ niggaṇhantīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya paro parassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha niggaṇhātīti saṃkilesāpattito nivāreti. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti. Paggahakathāyapi eseva nayo.

Niggahakathāvaṇṇanā.

  1. Sukhānuppadānakathāvaṇṇanā

747-748. Idāni sukhānuppadānakathā nāma hoti. Tattha 『『bahūnaṃ vata no bhagavā sukhadhammānaṃ upahattā』』ti (ma. ni. 2.148) suttaṃ nissāya paro parassa sukhaṃ anuppadetīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Dukkhaṃ anuppadetīti puṭṭho pana tādisaṃ suttapadaṃ apassanto paṭikkhipati. Attano sukhantiādipañhe yaṃ attano parassa vā, taṃ anuppadātuṃ na sakkā. Yaṃ tasseva, kiṃ tattha anuppadānaṃ nāmāti paṭikkhipati. Nevattanotiādipañhe pana yaṃ evarūpaṃ, na taṃ anuppadinnaṃ nāma bhavitumarahatīti laddhiyāpaṭijānāti. No ca vata retitādisassa sukhassa abhāvā vuttaṃ. Sukhadhammānaṃ upahattātivacanaṃ bhagavato paresaṃ sukhuppattiyā paccayabhāvaṃ dīpeti, na annādīnaṃ viya sukhassa anuppadānaṃ, tasmā asādhakanti.

Sukhānuppadānakathāvaṇṇanā.

  1. Adhigayhamanasikārakathāvaṇṇanā

749-753. Idāni adhigayha manasikārakathā nāma hoti. Tattha duvidho manasikāro nayato ca ārammaṇato ca. Tattha ekasaṅkhārassāpi aniccatāya diṭṭhāya sabbe saṅkhārā aniccāti avasesesu nayato manasikāro hoti. Atīte pana saṅkhāre manasikaronto na anāgate manasikātuṃ sakkoti. Atītādīsu aññataraṃ manasikaroto ārammaṇato manasikāro hoti . Tattha paccuppanne manasikaronto yena cittena te manasikaroti, taṃ paccuppannakkhaṇe manasikātuṃ na sakkoti. Tattha yesaṃ 『『sabbe saṅkhārā aniccā』』tiādivacanaṃ nissāya 『『manasikaronto nāma adhigayha adhigaṇhitvā saṅgaṇhitvā sabbe saṅkhāre ekato manasikarotī』』ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Atha naṃ yasmā sabbe ekato manasikarontena yena cittena te manasikaroti, tampi manasikātabbaṃ hoti. Tasmā taṃcittatāya codetuṃ tena cittenāti āha. Itaro ārammaṇaṃ katvā na sakkā jānitunti sandhāya paṭikkhipati. Evaṃlakkhaṇaṃ cittanti ñātattā pana tampi cittaṃ ñātameva hotīti sandhāya paṭijānāti. Atha vā taññeva tassa ārammaṇaṃ na hotīti paṭikkhipati. 『『Sabbe saṅkhārā aniccā, yadā paññāya passatī』』tiādīni nissāya uppannaladdhivasena paṭijānāti. Sesapañhadvayepi eseva nayo. Tena phassenātiādīsu pana tathārūpaṃ suttaṃ apassanto paṭikkhipateva. Atītādipañhesu heṭṭhā vuttanayeneva paṭikkhepapaṭiññā veditabbā. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti. Sabbe saṅkhārātiādivacanaṃ nayato dassanaṃ sandhāya vuttaṃ, na ekakkhaṇe ārammaṇato, tasmā asādhakanti.

Adhigayhamanasikārakathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ hetūtikathāvaṇṇanā

754-

現在稱為約束的討論。在這裡,若世間中有力量者能夠控制他人心識,但如果他們不能夠控制他人的心,那麼他們的力量和控制又有什麼意義呢?關於力量和控制的理解,像大乘部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。這裡的「約束」是指從污垢中解脫。其餘部分應如巴利文所述理解。關於捕獲的討論也是同樣的方法。 約束的討論。 快樂的無增的討論 747-748. 現在稱為快樂的無增的討論。在這裡,基於「眾多的確,佛陀是對快樂法的摧毀」這句經典,認為他人不會增加快樂,像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。若被問到「痛苦不會增加」,他則否認看到這樣的經典。關於自身的快樂等問題,無論是自身還是他人,都無法增加。若是他人,又有什麼無增的呢?因此他否認。關於「無增」這類問題,認為這種情況不應被稱為無增的快樂。並且並未提到快樂的缺失。關於佛陀對他人快樂的摧毀,說明了他人獲得快樂的條件,而不是像其他人的快樂的無增,因此被稱為不善。 快樂的無增的討論。 精進的專注的討論 749-753. 現在稱為精進的專注的討論。在這裡,專注分為兩種:一種是基於方向的,另一種是基於對象的。在這裡,基於單一因緣的無常的理解,所有因緣都是無常的,因此在其餘方面的專注是有效的。然而,若是專注於過去的因緣,則無法專注于未來的因緣。在過去等的某個方面專注時,基於對象的專注是有效的。在這裡,專注于目前的因緣時,因心所專注的對象,不能在目前時刻專注于。因此,若有人說:「所有因緣都是無常的」,因此「專注的人應當精進地掌握所有因緣」,像前山部和後山部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。 然後他會說,由於所有的因緣被統一地專注于,因此心也應當被專注。因此,基於心的專注而進行質疑。對方則否認,基於對象的專注無法被理解。由於這種特徵,心也被稱為被認識的。或者他也可能否認其對象的統一。基於「所有因緣都是無常的,當智慧看到時」的理解,進行迴應。其餘的兩個問題也是同樣的方法。對於「因此通過接觸」這類經典,他否認未曾見到。關於過去等的問題應當基於之前所述的方式理解。其餘部分應如巴利文所述理解。關於「所有因緣」的說法是基於理解的,而不是在同一時刻的對象,因此被稱為不善。 精進的專注的討論。 作為因的形相的討論

  1. Idāni rūpaṃ hetūti kathānāma hoti. Tattha hetūti kusalamūlādino hetuhetussāpi nāmaṃ, yassa kassaci paccayassāpi. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā 『『cattāro mahābhūtā hetū』』ti vacanamattaṃ nissāya aviseseneva rūpaṃ hetūti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Alobho hetūti kiṃ te rūpaṃ alobhasaṅkhāto hetūti pucchati, itaro paṭikkhipati. Sesesupi eseva nayo. Mahābhūtā upādāyarūpānaṃ upādāyahetūti ettha paccayaṭṭhena hetubhāvo vutto, na mūlaṭṭhena, tasmā asādhakanti.

Rūpaṃ hetūtikathāvaṇṇanā.

757-759. Sahetukakathāyampi imināva nayena attho veditabboti.

Rūpaṃ sahetukantikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ kusalākusalantikathāvaṇṇanā

760-764. Idāni rūpaṃ kusalākusalantikathā nāma hoti. Tattha 『『kāyakammaṃ vacīkammaṃ kusalampi akusalampī』』tivacanaṃ nissāya kāyavacīkammasaṅkhātaṃ kāyaviññattivacīviññattirūpaṃ kusalampi akusalampīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya rūpaṃ kusalanti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te rūpaṃ kusalaṃ, evaṃvidhena anena bhavitabba』』nti codetuṃ sārammaṇanti ādimāha. Parato akusalapañhepi eseva nayo. Sesamettha uttānatthamevāti.

Rūpaṃ kusalākusalantikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ vipākotikathāvaṇṇanā

765-767. Idāni rūpaṃ vipākotikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kammassa katattā uppannā cittacetasikā viya kammassa katattā uppannaṃ taṃ rūpampi vipākoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te rūpaṃ vipāko, evaṃvidhena anena bhavitabba』』nti codetuṃ sukhavedanīyantiādimāha. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Rūpaṃ vipākotikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathāvaṇṇanā

768-770. Idāni rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kāmāvacarakammassa katattā rūpaṃ, taṃ yasmā kāmāvacaraṃ, tasmā rūpāvacarārūpāvacarakammānampi katattā rūpena rūpāvacarārūpāvacarena bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacaranti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayamevāti.

Rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathāvaṇṇanā.

  1. Rūpārūpadhātupariyāpannakathāvaṇṇanā

771-775. Idāni rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannoti kathā nāma hoti. Tattha yasmā kāmarāgo kāmadhātupariyāpanno, tasmā rūparāgārūparāgehipi rūpadhātuarūpadhātupariyāpannehi bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi tattha 『『rūpadhātuṃ anuseti, arūpadhātuṃ anusetī』』ti padaṃ viseso. Sā ca laddhi andhakānañceva sammitiyānañca. Ayaṃ andhakānaṃyevāti.

Rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannotikathāvaṇṇanā.

Rūpārūpadhātupariyāpannakathāvaṇṇanā.

Soḷasamo vaggo.

  1. Sattarasamavaggo

  2. Atthi arahato puññūpacayakathāvaṇṇanā

776-

現在稱為形相作為因的討論。在這裡,"因"是指善根等的因和因的名稱,也是任何條件的名稱。沒有進行這種區分,僅僅基於"四大元素是因"的說法,不加區別地認為形相是因,像北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"無貪是因",問道:"你的形相是無貪的因嗎?"對方否認。其餘部分也是同樣的方法。四大元素是依處形相的依處因,這裡是以條件的意義說明因的性質,而非根本的意義,因此不能作為證據。 形相作為因的討論。 757-759. 在有因的討論中,也應當以同樣的方法理解。 形相有因的討論。 形相是善是惡的討論 760-764. 現在稱為形相是善是惡的討論。在這裡,基於"身業和語業是善或惡"的說法,認為身體的表達和語言的表達的形相是善或惡,像摩訶僧祇部和持有正確見解的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:"如果你的形相是善的,那麼它應該具有這種特徵。"關於對像等進行質疑。對於不善的問題也是同樣的方法。其餘部分應如前所述理解。 形相是善是惡的討論。 形相是果報的討論 765-767. 現在稱為形相是果報的討論。在這裡,認為像因業而生起的心和心所一樣,形相也是因業而生起的果報,像盲人部和持有正確見解的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:"如果你的形相是果報,那麼它應該具有這種特徵。"其餘部分應如巴利文所述理解。 形相是果報的討論。 形相是色界或非色界的討論 768-770. 現在稱為形相是色界或非色界的討論。在這裡,由於欲界業而生起的形相,因為是欲界的,所以色界和非色界的業也應該以形相和色界或非色界的方式存在,像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述理解。 形相是色界或非色界的討論。 色界和非色界覆蓋的討論 771-775. 現在稱為色界貪和色界覆蓋,非色界貪和非色界覆蓋的討論。在這裡,由於欲貪覆蓋欲界,因此色界貪和非色界貪也應該被色界和非色界所覆蓋,像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述理解。在這裡,唯一的區別是"追隨色界,追隨非色界"這個詞。這是盲人部和持有正確見解的人的觀點。這是盲人部的觀點。 色界貪和色界覆蓋,非色界貪和非色界覆蓋的討論。 色界和非色界覆蓋的討論。 第十六品。 第十七品。 阿羅漢是否有福德積累的討論

  1. Idāni atthi arahato puññūpacayotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ arahato dānasaṃvibhāgacetiyavandanādīni kammāni disvā atthi arahato puññūpacayoti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『arahā nāma pahīnapuññapāpo, so yadi puññaṃ kareyya, pāpampi kareyyā』』ti codetuṃ apuññūpacayoti āha. Itaro pāṇātipātādikiriyaṃ apassanto paṭikkhipati. Puññābhisaṅkhārantiādīsu bhavagāmikammaṃ arahato natthīti paṭikkhipati. Dānaṃ dadeyyātiādīsu kiriyacittena dānādipavattisabbhāvato sakavādī paṭijānāti. Itaro cittaṃ anādiyitvā kiriyāpavattimattadassaneneva laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā pana ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhāpitā hotīti.

Atthi arahato puññūpacayotikathāvaṇṇanā.

  1. Natthi arahato akālamaccūtikathāvaṇṇanā

  2. Idāni natthi arahato akālamaccūtikathā nāma hoti. Tattha 『『nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ apaṭisaṃveditvā byantībhāvaṃ vadāmī』』ti (a. ni. 10.217) suttassa atthaṃ ayoniso gahetvā 『『arahatā nāma sabbakammavipākaṃ paṭisaṃvedayitvāva parinibbāyitabbaṃ, tasmā natthi, arahato akālamaccū』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace tassa natthi akālamaccu, arahantaghātakena nāma na bhavitabba』』nti codetuṃ natthi arahantaghātakoti āha. Itaro ānantariyakammassa ceva tādisānañca puggalānaṃ sabbhāvato paṭikkhipati.

781.Visaṃ na kameyyāti pañhe 『『yāva pubbe katakammaṃ parikkhayaṃ na gacchati, tāva na kamatī』』ti laddhiyā paṭikkhipati. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti.

782.Nāhaṃ,bhikkhaveti suttaṃ idaṃ sandhāya vuttaṃ – sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ vipākaṃ apaṭisaṃveditvā avinditvā ananubhavitvā byantībhāvaṃ tesaṃ kammānaṃ parivaṭumaparicchinnabhāvaṃ na vadāmi, tañca kho diṭṭhadhammavedanīyānaṃ diṭṭheva dhamme, na tato paraṃ, upapajjavedanīyānaṃ anantaraṃ upapattiṃ upapajjitvāva na tato paraṃ, aparāpariyavedanīyānaṃ yadā vipākokāsaṃ labhanti, tathārūpe aparāpare vā pariyāye. Evaṃ sabbathāpi saṃsārapavatte sati laddhavipākavāre kamme na vijjateso jagatippadeso, yatthaṭṭhito mucceyya pāpakammāti. Evaṃ sante yadetaṃ 『『aladdhavipākavārampi kammaṃ avassaṃ arahato paṭisaṃveditabba』』nti kappanāvasena 『『natthi arahato akālamaccū』』ti laddhipatiṭṭhāpanaṃ kataṃ, taṃ dukkaṭamevāti.

Natthi arahato akālamaccūtikathāvaṇṇanā.

  1. Sabbamidaṃ kammatotikathāvaṇṇanā

  2. Idāni sabbamidaṃ kammatotikathā nāma hoti. Tattha 『『kammunā vattati loko』』ti suttaṃ nissāya 『『sabbamidaṃ kammakilesavipākavaṭṭaṃ kammatova hotī』』ti yesaṃ laddhi , seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya sabbamidanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『evaṃ sante kammampi kammato āpajjatī』』ti codetuṃ kammampi kammatoti āha. Itaro yadi kammampi kammatova nāma taṃ kammaṃ vipākoyeva siyāti paṭikkhipati. Pubbekatahetūti 『『yadi sabbamidaṃ kammato, pubbekatahetunā tena bhavitabba』』nti codetuṃ pucchati, itaro pubbekatahetuvādabhayena paṭikkhipati.

現在稱為阿羅漢是否有福德積累的討論。在這裡,若有人見到阿羅漢的施捨、分配、聖物、禮敬等行為,認為阿羅漢有福德積累,像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:「阿羅漢是已斷除的善惡,如果他做善事,也會做惡事。」以此質疑說沒有福德積累。對方則否認,未見殺生等行為。關於福德的因緣等,認為阿羅漢沒有世間的行為。關於施捨等,持有自己觀點的人認為施捨等的行為是有其本質的。而對方則因未能承認行為的存在而建立自己的觀點。由於這一觀點不正確,因此被認為是極其不穩定的。 阿羅漢是否有福德積累的討論。 阿羅漢是否沒有無時無刻的討論 現在稱為阿羅漢是否沒有無時無刻的討論。在這裡,基於「我說,僧侶們,關於有意識的行為所產生的因緣,我不認為它們會導致滅盡」這句經典,錯誤地理解為「阿羅漢必須體驗所有業的果報,因此沒有無時無刻的阿羅漢」,像王舍城的人和有成就的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:「如果阿羅漢沒有無時無刻,那麼就不應有殺害阿羅漢的行為。」對方則因直接的行為和這些人的本質而否認。 「他不應做惡」的問題中,「只要過去的行為不消失,他就不會做惡。」因此以這種理解進行否認。其餘部分應如巴利文所述理解。 「我說,僧侶們」這句經典是指——關於有意識的行為所產生的果報,我不說它們是有限的,不是由於未能體驗而被困於這些行為的限制,而是因為它們是可見的法,存在於此世,而不是之後的;在生起時體驗后,無法再有之後的果報,關於後後果報的體驗,若獲得果報的機會時,像這樣的後後果報。如此在輪迴中,若有獲得果報的行為,則這個世界的地方就沒有果報可得,若立於此則應解脫于惡業。如此一來,若說「未獲得的果報的行為也必須被阿羅漢體驗」,則建立這一觀點為「阿羅漢沒有無時無刻的」,這就非常不善。 阿羅漢是否沒有無時無刻的討論。 一切皆為業的討論 現在稱為一切皆為業的討論。在這裡,基於「世界依業而運作」的經典,認為「一切皆為業的污垢和果報的輪迴,確實是業」,像王舍城的人和有成就的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:「如果是這樣,業也會從業中產生。」對方則否認,若業也是業的話,業的果報就應當存在。關於過去的因緣,若一切皆為業,那麼就應當有過去的因緣而成就。對方則因對過去的因緣的恐懼而否認。

784.Kammavipākatoti 『『yadi sabbamidaṃ kammato, yaṃ atītabhave pavattassa hetubhūtaṃ kammaṃ, tampi purimatare bhave kammatoti kammavipāko sampajjati, tena te sabbamidaṃ kammavipākato āpajjatī』』ti codetuṃ pucchati. Itaro bījato aṃkurasseva paccuppannapavattassa kammato nibbattiṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tassāpi kammassa bījassa purimabījato viya purimakammato pavattattā paṭijānāti. Pāṇaṃ haneyyātiādi 『『yadi sabbaṃ kammavipākato, pāṇātipātādīni kammavipākeneva kareyyā』』ti codetuṃ vuttaṃ. Itaro dussīlyacetanāpi purimakammanibbattā ekena pariyāyena vipākoyevāti laddhiyā paṭijānāti. Atha naṃ 『『yadi te pāṇātipāto kammavipākato nibbattati, pāṇātipāto viya vipākopi saphalo āpajjatī』』ti codetuṃ saphaloti āha. Itaro pāṇātipātassa nirayasaṃvattanikādibhāvato saphalataṃ passanto paṭijānāti. Kammavipākassa pana idaṃ nāma phalanti vuttaṭṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Adinnādānādīsupi eseva nayo. Gilānapaccayabhesajjaparikkhāro saphaloti deyyadhammavasena dānaphalaṃ pucchati. Kammunā vattatīti suttaṃ 『『natthi kamma』』nti akammavāditaṃ paṭikkhipitvā 『『atthi kamma』』nti kammavāditaṃ kammassakataṃ dīpeti. Na sabbasseva kammato nibbattiṃ, tasmā asādhakanti.

Sabbamidaṃ kammatotikathāvaṇṇanā.

  1. Indriyabaddhakathāvaṇṇanā

786-787. Idāni indriyabaddhakathā nāma hoti. Tattha duvidhaṃ dukkhaṃ – indriyabaddhaṃ, anindriyabaddhañca. Indriyabaddhaṃ dukkhavatthutāya dukkhaṃ, anindriyabaddhaṃ udayabbayapaṭipīḷanaṭṭhena 『『yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti saṅgahitattā dukkhaṃ. Imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā 『『yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, taṃ indriyabaddhameva dukkhaṃ, na itara』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, tesaṃ itarassāpi dukkhabhāvaṃ dassetuṃ indriyabaddhaññevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yasmā bhagavatā 『yadaniccaṃ taṃ dukkha』nti vuttaṃ, tasmā indriyabaddheneva tena aniccena bhavitabba』』nti codetuṃ indriyabaddhaññeva aniccantiādimāha. Nanuanindriyabaddhaṃ aniccanti nanu pathavīpabbatapāsāṇādi anindriyabaddhampi aniccanti attho.

788.Na vattabbaṃ indriyabaddhaññeva dukkhanti pañhe āmantāti paṭiññā sakavādissa. Anindriyabaddhañhi dukkhadomanassānaṃ ārammaṇaṃ hoti. Uṇhakālasmiñhi aggi sītakāle ca vāto dukkhassa ārammaṇaṃ, niccampi bhogavināsādayo domanassassa. Tasmā vināpi aniccaṭṭhena anindriyabaddhaṃ dukkhanti vattabbaṃ. Kammakilesehi pana anibbattattā dukkhaṃ ariyasaccanti na vattabbaṃ, tathā maggena apariññeyyattā. Yasmā pana tiṇakaṭṭhādinirodho vā utubījādinirodho vā dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ nāma na hoti, tasmā indriyabaddhaṃ dukkhañceva ariyasaccañca, itaraṃ pana dukkhamevāti idaṃ nānattaṃ dassetuṃ paṭijānāti. Yathā indriyabaddhassātiādivacanaṃ indriyabaddhassa pariññāya brahmacariyavāsaṃ pariññātassa puna anuppattiṃ dīpeti. Tenevettha sakavādinā paṭikkhepo kato. 『『Yadaniccaṃ taṃ dukkha』』nti vacanena pana saṅgahitassa anindriyabaddhassa dukkhabhāvaṃ paṭisedhetuṃ na sakkāti, tasmā asādhakanti.

Indriyabaddhakathāvaṇṇanā.

  1. Ṭhapetvā ariyamaggantikathāvaṇṇanā

789-

關於業的果報,他說:"如果一切皆為業,那麼過去世中作為因的業,在更早的世界中也是業,這樣業的果報就會產生,因此一切都會從業的果報中產生。"對方則否認,就像種子生出芽一樣,從目前的業中產生。第二次被問到時,他承認這個業的種子也像先前的種子一樣,來自先前的業。關於"殺生"等,質疑說:"如果一切都來自業的果報,那麼殺生等行為也應該是業的果報所為。"對方則承認,不善的意圖也是由先前的業所產生,從某種角度來說,這本身就是果報。然後他說:"如果殺生是由業的果報產生,那麼果報本身也應該是有果的。"對方則承認,因為殺生會導致地獄等,所以是有果的。但對於業的果報的具體果實,他否認有明確的說法。對於不與取等也是同樣的方法。關於生病時的藥品等是否有果,他以佈施的方式來詢問。"業主導世界"的經典否認"沒有業"的說法,顯示"有業"的觀點和業的本質。並非一切都源於業,因此不能作為證據。 一切皆為業的討論。 根系束縛的討論 786-787. 現在稱為根系束縛的討論。在這裡,痛苦有兩種:根系束縛的和非根系束縛的。根系束縛的痛苦是因為是痛苦的本質,非根系束縛的痛苦是因為生滅的壓迫,被"無常即是苦"所包含。沒有進行這種區分,認為"佛陀爲了了知什麼而修梵行,那就是根系束縛的苦,而非其他",像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,爲了顯示其他的痛苦本質,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"因為佛陀說'無常即是苦',所以應該是根系束縛的無常。"關於地、山、石頭等非根系束縛的事物是否也是無常,這是其意圖。 對於"不應說只有根系束縛是苦"的問題,他承認。因為非根系束縛的事物也是痛苦和憂愁的對象。在炎熱時火、寒冷時風是痛苦的對象,財產的損失等也是憂愁的常態。因此即使沒有無常的意義,非根系束縛的事物也應

  1. Idāni ṭhapetvā ariyamaggantikathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā ariyamaggo 『dukkhanirodhagāminipaṭipadā』ti vutto, tasmā ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi evaṃ samudayassāpi dukkhabhāvo āpajjatī』』ti codetuṃ dukkhasamudayopīti āha. Itaro hetulakkhaṇaṃ sandhāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho pavattapariyāpannabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Tīṇevāti pañhesu suttavirodhabhayena paṭikkhipati, laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Ṭhapetvā ariyamaggantikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathāvaṇṇanā

791-792. Idāni na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathā nāma hoti. Tattha 『『paramatthato maggaphalāneva saṅgho, maggaphalehi añño saṅgho nāma natthi, maggaphalāni ca na kiñci paṭiggaṇhanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi mahāpuññavādīsaṅkhātānaṃ vetullakānaṃ; te sandhāya na vattabbanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi saṅgho na paṭiggaṇheyya, na naṃ satthā āhuneyyātiādīhi thomeyyā』』ti codetuṃ nanu saṅgho āhuneyyotiādimāha. Saṅghassa dānaṃ dentīti 『『ye te saṅghassa denti, te paṭiggāhakesu asati kassa dadeyyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Āhutiṃ jātavedo vāti suttaṃ parasamayato āgataṃ. Tattha mahāmeghanti meghavuṭṭhiṃ sandhāya vuttaṃ. Vuṭṭhiñhi medanī paṭiggaṇhāti, na meghameva. Maggo paṭiggaṇhātīti 『『maggaphalāni saṅgho』』ti laddhiyā vadati, na ca maggaphalāneva saṅgho. Maggaphalapātubhāvaparisuddhe pana khandhe upādāya paññattā aṭṭha puggalā saṅgho, tasmā asādhakametanti.

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathāvaṇṇanā

793-794. Idāni na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathā nāma hoti. Tattha 『『maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni dakkhiṇaṃ visodhetuṃ sakkonti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyotiādi 『『yadi saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetuṃ na sakkuṇeyya, na naṃ satthā evaṃ thomeyyā』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Visodhetīti mahapphalaṃ karoti. Saṅghasmiñhi appaṃ dinnaṃ bahu hoti, bahu dinnaṃ bahutaraṃ. Dakkhiṇeyyāti dakkhiṇārahā dakkhiṇāya anucchavikā, dakkhiṇaṃ visodhetuṃ samatthāti attho. Dakkhiṇaṃ ārādhentīti sampādenti, appamattikāyapi dakkhiṇāya mahantaṃ phalaṃ pāpuṇantīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathāvaṇṇanā

795-

關於業的果報,他說:"如果一切皆為業,那麼過去世中作為因的業,在更早的世界中也是業,這樣業的果報就會產生,因此一切都會從業的果報中產生。"對方則否認,就像種子生出芽一樣,從目前的業中產生。第二次被問到時,他承認這個業的種子也像先前的種子一樣,來自先前的業。關於"殺生"等,質疑說:"如果一切都來自業的果報,那麼殺生等行為也應該是業的果報所為。"對方則承認,不善的意圖也是由先前的業所產生,從某種角度來說,這本身就是果報。然後他說:"如果殺生是由業的果報產生,那麼果報本身也應該是有果的。"對方則承認,因為殺生會導致地獄等,所以是有果的。但對於業的果報的具體果實,他否認有明確的說法。對於不與取等也是同樣的方法。關於生病時的藥品等是否有果,他以佈施的方式來詢問。"業主導世界"的經典否認"沒有業"的說法,顯示"有業"的觀點和業的本質。並非一切都源於業,因此不能作為證據。 一切皆為業的討論。 根系束縛的討論 786-787. 現在稱為根系束縛的討論。在這裡,痛苦有兩種:根系束縛的和非根系束縛的。根系束縛的痛苦是因為是痛苦的本質,非根系束縛的痛苦是因為生滅的壓迫,被"無常即是苦"所包含。沒有進行這種區分,認為"佛陀爲了了知什麼而修梵行,那就是根系束縛的苦,而非其他",像因緣派的人所理解的那樣;針對他們,爲了顯示其他的痛苦本質,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"因為佛陀說'無常即是苦',所以應該是根系束縛的無常。"關於地、山、石頭等非根系束縛的事物是否也是無常,這是其意圖。 對於"不應說只有根系束縛是苦"的問題,他承認。因為非根系束縛的事物也是痛苦和憂愁的對象。在炎熱時火、寒冷時風是痛苦的對象,財產的損失等也是憂愁的常態。因此即使沒有無常的意義,非根系束縛的事物也應該被稱為苦。但因為沒有被業和煩惱所生,所以不應說是聖諦的苦,同樣因為道路沒有被充分了知。因為草木等的滅盡,或季節種子等的滅盡,並不是苦的滅盡的聖諦,所以根系束縛的苦是聖諦,其他的只是苦。爲了顯示這種差異,他作出迴應。就像"根系束縛"等的說法顯示了對根系束縛的了知,以及對已了知者不再生起,因此持有自己觀點的人進行否認。但是無法通過"無常即是苦"的說法來否定非根系束縛的痛苦本質,因此不能作為證據。 根系束縛的討論。 除去聖道的討論

  1. Idāni na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathā nāma hoti. Tatrāpi 『『maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni kiñci bhuñjanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho bhuñjati, pivati, khādati, sāyatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi saṅgho na bhuñjeyya, saṅghabhattādikaraṇaṃ niratthakaṃ bhaveyyā』』ti codetuṃ nanu atthi keci saṅghabhattāni karontītiādimāha. Gaṇabhojanantiādi 『『yadi saṅgho na bhuñjeyya, kassa gaṇabhojanādīni siyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Aṭṭha pānānīti idampi 『『yadi saṅgho na piveyya, kassetāni pānāni satthā anujāneyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā

797-798. Idāni na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathā nāma hoti. Tatrāpi 『『maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca sakkā tesaṃ kiñci dātuṃ, na ca tehi paṭiggaṇhituṃ, nāpi tesaṃ dānena koci upakāro ijjhati, tasmā na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphala』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyotiādi 『『yadi saṅghassa dinnaṃ mahapphalaṃ na bhaveyya, na naṃ satthā evaṃ thomeyyā』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā.

  1. Na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā

  2. Idāni na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathā nāma hoti. Tattha 『『buddho bhagavā na kiñci paribhuñjati, lokānuvattanatthaṃ pana paribhuñjamānaṃ viya attānaṃ dasseti, tasmā nirupakārattā na vattabbaṃ tasmiṃ dinnaṃ mahapphala』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Dvipadānaṃ aggotiādi 『『manussadussīlepi dānaṃ sahassaguṇaṃ hoti, kimaṅgaṃ pana evarūpe aggapuggale』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā.

  1. Dakkhiṇāvisuddhikathāvaṇṇanā

800-801. Idāni dakkhiṇāvisuddhikathā nāma hoti. Tattha 『『yadi paṭiggāhakato dakkhiṇā visujjheyya, mahapphalā bhaveyya. Dāyakena dānaṃ dinnaṃ, paṭiggāhakena vipāko nibbattitoti añño aññassa kārako bhaveyya, paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ āpajjeyya, añño kareyya, añño paṭisaṃvedeyya. Tasmā dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato, dāyakasseva cittavisuddhi vipākadāyikā hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyātiādi 『『yadi paṭiggāhakato dānaṃ na visujjheyya, kimassa āhuneyyādibhāvo kareyyā』』ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Añño aññassa kārakoti yadi dāyakassa dānacetanā paṭiggāhakena katā bhaveyya, yuttarūpaṃ siyā. Tassa pana dānacetanā parisuddhā paṭiggāhakasaṅkhātaṃ vatthuṃ paṭicca mahāvipākaṭṭhena visujjhati, tasmā acodanā esā 『『paṭiggāhakato dānaṃ visujjhatī』』ti.

Dakkhiṇāvisuddhikathāvaṇṇanā.

Sattarasamo vaggo.

  1. Aṭṭhārasamavaggo

  2. Manussalokakathāvaṇṇanā

802-

現在稱為不應說僧伽享用的討論。在這裡,"僧伽只是道果,且他們不享用任何東西,因此不應說僧伽享用、飲用、吃東西"的觀點,像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他會說:"如果僧伽不享用,那麼僧伽的供養就會變得毫無意義。"對此,質疑道:"難道沒有人做僧伽的供養嗎?"關於"團體的供養"等,"如果僧伽不享用,那麼誰會做團體的供養呢?"以此質疑。關於"八種飲品"的說法也是如此,"如果僧伽不飲用,那麼這些飲品的老師會被允許嗎?"以此質疑。其餘部分應如前所述理解。 不應說僧伽享用的討論。 不應說僧伽的供養是大果的討論 797-798. 現在稱為不應說僧伽的供養是大果的討論。在這裡,"僧伽只是道果,不能給予他們任何東西,且不能接受他們的供養,任何供養也無法帶來幫助,因此不應說僧伽的供養是大果",像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"如果僧伽的供養不是大果,那麼老師就不會這樣稱讚他們。"其餘部分應如巴利文所述理解。 不應說僧伽的供養是大果的討論。 不應說佛陀的供養是大果的討論 現在稱為不應說佛陀的供養是大果的討論。在這裡,"佛陀不享用任何東西,但爲了順應世間而像享用一樣展現自己,因此沒有幫助的供養不應被稱為大果",像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"雙足中的最高者","即使是有缺陷的人,供養也是有千種功德,那麼對於這樣的大人物又有什麼特別的呢?"以此說明。其餘部分應如前所述理解。 不應說佛陀的供養是大果的討論。 關於供養的純凈討論 800-801. 現在稱為供養的純凈討論。在這裡,"如果供養者的供養能夠純凈,那麼將會產生大果。施主給予的供養,接受者的果報也會產生,彼此之間會成為因緣,導致他人獲得快樂和痛苦,另一方會行善,另一方會體驗。因此,供養的純凈是由施主而非接受者,施主的心靈純凈是果報的給予",像北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"如果供養者的供養不純凈,那麼有什麼意義呢?"若施主的供養意圖由接受者所產生,那是合情合理的。但施主的供養意圖若是純凈的,基於接受者所稱之的對象,將會產生極大的果報,因此認為"供養的純凈是由接受者產生的"。 供養的純凈討論。 第十七品。 第十八品。 關於人間世界的討論。

  1. Idāni manussalokakathā nāma hoti. Tattha 『『tathāgato loke, jāto loke saṃvaḍḍho, lokaṃ abhibhuyya viharati anupalitto lokenā』』ti (saṃ. ni. 3.94) suttaṃ ayoniso gahetvā 『『bhagavā tusitabhavane nibbatto tattheva vasati, na manussalokaṃ āgacchati, nimmitarūpamattakaṃ panettha dassetī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi vetullakānaṃyeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ puṭṭhokāsena ceva suttasādhanena ca saññāpetuṃ nanu atthītiādimāha. Loke jātoti paravādī tusitapuraṃ sandhāya vadati. Satthārā panetaṃ manussalokaññeva sandhāya lokaṃ vuttaṃ. Lokaṃ abhibhuyyāti paravādī manussalokaṃ abhibhavitvāti diṭṭhiyā vadati, satthā pana ārammaṇalokaṃ abhibhavitvā vihāsi. Anupalitto lokenāti paravādī manussalokena anupalittataṃva sandhāya vadati, satthā pana lokadhammesu kilesehi anupalitto vihāsi. Tasmā asādhakametanti.

Manussalokakathāvaṇṇanā.

  1. Dhammadesanākathāvaṇṇanā

804-806. Idāni dhammadesanākathā nāma hoti. Tattha 『『tusitapure ṭhito bhagavā dhammadesanatthāya abhinimmitaṃ pesesi, tena ceva tassa ca desanaṃ sampaṭicchitvā āyasmatā ānandena dhammo desito, na buddhena bhagavatā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi vetullakānaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi tena dhammo desito, sveva satthā bhaveyyā』』ti codetuṃ abhinimmito jinotiādimāha. Itaro tathā asampaṭicchanto paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Dhammadesanākathāvaṇṇanā.

  1. Karuṇākathāvaṇṇanā

807-808. Idāni karuṇākathā nāma hoti. Tattha piyāyitānaṃ vatthūnaṃ vipattiyā sarāgānaṃ rāgavasena karuṇāpatirūpikaṃ pavattiṃ disvā 『『rāgova karuṇā nāma, so ca bhagavato natthi, tasmā natthi buddhassa bhagavato karuṇā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『karuṇā nāmesā nikkilesatāya ceva sattārammaṇatāya ca cetovimuttitāya ca ekādasānisaṃsatāya ca mettādīhi samānajātikā, tasmā yadi bhagavato karuṇā natthi, mettādayopissa na siyu』』nti codanatthaṃ natthi buddhassa bhagavato mettātiādimāha. Ākāruṇikoti pañhe tathārūpaṃ vohāraṃ apassanto paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Karuṇākathāvaṇṇanā.

  1. Gandhajātakathāvaṇṇanā

  2. Idāni gandhajātakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ buddhe bhagavati ayoniso pemavasena 『『bhagavato uccārapassāvo aññe gandhajāte ativiya adhigaṇhāti, natthi tato ca sugandhataraṃ gandhajāta』』nti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Gandhajātakathāvaṇṇanā.

  1. Ekamaggakathāvaṇṇanā

810-

現在稱為人間世界的討論。在這裡,基於"如來在世間出生,在世間長大,超越世間而住,不為世間所染"這句經文,錯誤地理解為"世尊出生于兜率天,一直住在那裡,不來人間世界,只是在這裡顯現化身",像現在的方廣部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他爲了用機會和經文說服對方而說"難道沒有"等。"出生於世間"對方是指兜率天,但老師說的是人間世界。"超越世間"對方認為是超越人間世界,但老師是指超越所緣世間而住。"不為世間所染"對方是指不被人間世界所染,但老師是指不被世間法的煩惱所染而住。因此這不能作為證據。 人間世界的討論。 說法的討論 804-806. 現在稱為說法的討論。在這裡,"世尊住在兜率天,爲了說法而派遣化身,由他和接受他教導的尊者阿難說法,而不是由佛陀世尊說法",像方廣部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說"如果是由他說法,那他就應該是導師",以此質疑。對方不接受這種說法而否認。其餘部分意思很明顯。 說法的討論。 悲憫的討論 807-808. 現在稱為悲憫的討論。在這裡,看到對所愛事物的損失而產生貪慾的人們以貪慾的方式表現出類似悲憫的行為,認為"悲憫就是貪慾,而世尊沒有這種貪慾,因此佛陀世尊沒有悲憫",像北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說"悲憫是無煩惱的、以眾生為所緣的、心解脫的、有十一種功德的,與慈等是同類的,因此如果世尊沒有悲憫,那麼他也不應該有慈等",以此質疑說"佛陀世尊沒有慈"等。關於"無悲憫"的問題,因為沒有這樣的說法而否認。其餘部分意思很明顯。 悲憫的討論。 香氣的討論 現在稱為香氣的討論。在這裡,對佛陀世尊產生不正確的愛好,認為"世尊的糞便和尿液超過其他香氣,沒有比這更香的香氣",像某些盲人部和北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如巴利文所述理解。 香氣的討論。 一道的討論 810-

  1. Idāni ekamaggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ buddhe bhagavati ayoniso pemavaseneva 『『bhagavā sotāpanno hutvā sakadāgāmī, sakadāgāmī hutvā anāgāmī, anāgāmī hutvā arahattaṃ sacchākāsi, ekeneva pana ariyamaggena cattāri phalāni sacchākāsī』』ti laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ catūhi phalehi saddhiṃ uppannānaṃ catunnaṃ phassādīnaṃ ekato samodhānavasena codetuṃ catunnaṃ phassānantiādimāha. Sotāpattimaggenātiādi 『『kataramaggena sacchikarotī』』ti pucchanatthaṃ vuttaṃ. Arahattamaggenāti ca vutte tena sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ pahānābhāvavasena codeti. Bhagavā sotāpannoti buddhabhūtassa sotāpannabhāvo natthīti paṭikkhipati. Parato pañhadvayepi eseva nayo. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Ekamaggakathāvaṇṇanā.

  1. Jhānasaṅkantikathāvaṇṇanā

813-816. Idāni jhānasaṅkantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, vitakkavicārānaṃ vūpasamā dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī』』ti (saṃ. ni. 5.923-934) imaṃ paṭipāṭidesanaṃ nissāya 『『tassa tassa jhānassa upacārappavattiṃ vināva jhānā jhānaṃ saṅkamatī』』ti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva ekaccānañca andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi te dutiyajjhānūpacāraṃ appatvā uppaṭipāṭiyā paṭhamajjhānā dutiyajjhānameva saṅkamati, paṭhamato tatiyaṃ, dutiyato catutthampi saṅkameyyā』』ti codetuṃ paṭhamā jhānātiādimāha. Yā paṭhamassātiādi 『『yadi paṭhamato anantaraṃ dutiyaṃ, dutiyādīhi vā tatiyādīni samāpajjati, ekāvajjanena samāpajjeyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Kāme ādīnavatoti paṭhamaṃ kāme ādīnavato manasi karoto pacchā uppajjati. Jhānakkhaṇe panesa nimittameva manasi karoti. Taññeva paṭhamanti 『『yadi purimajavanato pacchimajavanaṃ viya anantaraṃ uppajjeyya, ṭhapetvā purimapacchimabhāvaṃ lakkhaṇato taññeva taṃ bhaveyyā』』ti codetuṃ pucchati. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo. Vivicceva kāmehītiādīhi paṭipāṭiyā jhānānaṃ desitabhāvaṃ dīpeti, na anantaruppattiṃ, tasmā asādhakanti.

Jhānasaṅkantikathāvaṇṇanā.

  1. Jhānantarikakathāvaṇṇanā

817-818. Idāni jhānantarikakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samaye 『『pañcakanaye pañca jhānāni vibhattāni, kevalaṃ tayo samādhī uddiṭṭhā』』ti avitakkavicāramattassa samādhino okāsaṃ ajānantānaṃ 『『paṭhamassa ca dutiyassa ca jhānassa antare jhānantarikā nāma esā』』ti laddhi, seyyathāpi sammitiyānañceva ekaccānañca andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『jhānampi cetasikā dhammā, phassādayopi, tasmā yadi jhānantarikā nāma bhaveyya, phassantarikādīhipi bhavitabba』』nti codanatthaṃ atthi phassantarikātiādimāha .

Dutiyassa ca jhānassāti 『『yadi jhānantarikā nāma bhaveyya, dutiyatatiyādīnipi jhānāneva, tesampi antarikāya bhavitabba』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. So kevalaṃ laddhiyā abhāvena paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Paṭhamassa cāti puṭṭho laddhivasena paṭijānāti.

近接禪定的討論 813-8

819.Savitakko savicārotiādi 『『tiṇṇampi samādhīnaṃ samādhibhāve samāne avitakko vicāramattova samādhi jhānantariko, na itaroti ko ettha visesahetū』』ti codanatthaṃ vuttaṃ.

820-822.Dvinnaṃ jhānānaṃ paṭuppannānanti paṭhamadutiyāni sandhāya pucchati. Itaro 『『tesaṃ paccuppannānaṃyeva antare avitakko vicāramatto samādhi jhānantariko nāma hotī』』ti laddhiyā paṭijānāti. Paṭhamaṃ jhānaṃ niruddhanti puṭṭho tiṇṇaṃ ekakkhaṇe pavatti na yuttāti paṭijānāti . Avitakko vicāramatto samādhi paṭhamaṃ jhānanti catukkanayavasena pucchati. Sakavādī tasmiṃ naye tassa abhāvā paṭikkhipati. Nanu tayo samādhīti etthāyamadhippāyo – yathā tesu tīsu samādhīsu dve samādhī jhānāneva, na jhānantarikā, evaṃ itarenapi jhāneneva bhavitabbaṃ, na jhānantarikāyāti.

Jhānantarikakathāvaṇṇanā.

  1. Samāpanno saddaṃ suṇātītikathāvaṇṇanā

823-825. Idāni samāpanno saddaṃ suṇātītikathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā paṭhamassa jhānassa saddo kaṇḍako vutto bhagavatā, yadi ca samāpanno taṃ na suṇeyya, kathaṃ kaṇḍako siyā. Tasmā samāpanno saddaṃ, suṇātī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Cakkhunā rūpaṃ passatītiādi 『『samāpannassa tāva pañcadvārappavattaṃ natthi, tasmiṃ asati yadi so saddaṃ suṇeyya, rūpampi passeyyā』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Saddo kaṇḍakoti vikkhepakarattā vuttaṃ. Oḷārikena hi saddena sote ghaṭṭite paṭhamajjhānato vuṭṭhānaṃ hoti, tenetaṃ vuttaṃ, tasmā asādhakaṃ. Dutiyassa jhānassātiādi 『『yathā aññopi kaṇḍako antosamāpattiyaṃ natthi, evaṃ saddassavanampī』』ti bodhanatthaṃ vuttaṃ, taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Samāpanno saddaṃ suṇātītikathāvaṇṇanā.

  1. Cakkhunārūpaṃpassatītikathāvaṇṇanā

826-

關於"有思維、有觀察"的討論,"對於這三種禪定的狀態,只有在沒有思維和觀察的情況下,禪定才是禪定的中間狀態,其他的並不屬於此",因此這樣說是爲了質疑。 820-822. 關於"兩種禪定的現前",指的是第一和第二禪。對方回答說:"在它們現前之間,只有在沒有思維和觀察的情況下,禪定才是禪定的中間狀態。"被問到第一禪是否停止時,他回答說:"在三種狀態中,只有一種狀態是不合適的。"關於沒有思維和觀察的禪定,依據四個方面進行提問。持有自己觀點的人對此持否定態度。難道有三種禪定嗎?在這裡的意思是:在這三種禪定中,只有兩種禪定是被稱為禪定的中間狀態,其他的並不屬於此;同樣,其他的禪定也應如此,不屬於禪定的中間狀態。 禪定中間狀態的討論。 關於"達到聲音的聽聞"的討論 823-825. 現在稱為達到聲音的聽聞的討論。在這裡,"因為第一禪的聲音是由世尊所說的,如果他達到狀態卻不聽到聲音,那麼聲音怎麼會存在呢?因此,達到狀態的人是聽到聲音的",像早期的修行者所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"眼睛看到色相",是爲了質疑說:"如果他沒有達到五根門的現前,若他不在其中,聽到聲音的話,還是能看到色相的。"聲音是指由於分散而說的。因為用粗大的聲音撞擊耳朵,會導致從第一禪中退轉,因此這樣說是不能成立的。關於第二禪的討論,"就如其他的聲音在內心的達到中不存在,聽到聲音也是如此",這是爲了警示,所有的內容都是顯而易見的。 達到聲音的聽聞的討論。 關於"眼睛看到色相"的討論。

  1. Idāni cakkhunā rūpaṃ passatītikathā nāma hoti. Tattha 『『cakkhunā rūpaṃ disvā』』ti vacanaṃ nissāya 『『pasādacakkhumeva rūpaṃ passatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ , te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi cakkhunā rūpaṃ passeyya, rūpena rūpaṃ passeyyātī』』ti codetuṃ rūpena rūpaṃ passatīti āha. Itaro rūpāyatanaṃ sandhāya paṭikkhipitvā puna puṭṭho cakkhumeva sandhāya paṭijānāti. Paṭivijānātīti ettha ayamadhippāyo – passatīti hi mayaṃ paṭijānanaṃ sandhāya pucchāma, na cakkhūpasaṃhāramattaṃ. Tasmā vadehi tāva 『『kiṃ te cakkhumā rūpena rūpaṃ paṭivijānātī』』ti. Itaro purimanayeneva paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Atha naṃ 『『evaṃ sante rūpaṃ manoviññāṇaṃ āpajjati, tañhi paṭivijānāti nāmā』』ti codetuṃ rūpaṃ manoviññāṇanti āha. Itaro lesaṃ alabhanto paṭikkhipateva. Atthi cakkhussa āvaṭṭanātiādi 『『yadi cakkhu paṭivijānanaṭṭhena passati, cakkhuviññāṇassa viya tassāpi āvajjanāya bhavitabba』』nti codetuṃ pucchati. Itaro yasmā na āvajjanapaṭibaddhaṃ cakkhu, na taṃ āvajjanānantaraṃ uppajjati, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Sotena saddantiādīsupi eseva nayo. Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ passatīti sasambhārakathānayena vuttaṃ. Yathā hi usunā vijjhantopi 『『dhanunā vijjhatī』』ti vuccati, evaṃ cakkhuviññāṇena passantopi 『『cakkhunā passatī』』ti vutto, tasmā asādhakametaṃ. Sesesupi eseva nayopi.

Cakkhunā rūpaṃ passatītikathāvaṇṇanā.

Aṭṭhārasamo vaggo.

  1. Ekūnavīsatimavaggo

  2. Kilesapajahanakathāvaṇṇanā

828-831. Idāni kilesapajahanakathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā kilesapahānaṃ nāma atthi, pahīnakilesassa ca atītāpi kilesā pahīnāva honti, anāgatāpi, paccuppannāpi, tasmā atītepi kilese pajahati, anāgatepi, paccuppannepī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya atītetiādipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Natthi kilese jahatīti imasmiṃ pana paravādissa pañhe yasmā kacavaraṃ pajahantassa kacavare chaḍḍanavāyāmo viya kilese pajahantassa na atītādibhedesu kilesesu vāyāmo atthi, nibbānārammaṇe pana ariyamagge pavattite kilesā anuppannāyeva nuppajjantīti pahīnā nāma honti, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Tena hi atīte kilese pajahatītiādi pana yasmā 『『natthi kilesapajahanā』』ti na vattabbaṃ, tasmā atītādibhede pajahatīti chalena vuttaṃ.

Kilesapajahanakathāvaṇṇanā.

  1. Suññatakathāvaṇṇanā

現在稱為"眼睛看到色相"的討論。在這裡,基於"用眼睛看到色相"這句話,認為"只有清凈的眼睛才能看到色相",像大乘部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"如果用眼睛看到色相,憑藉色相也能看到色相",以此質疑。對方針對色的存在進行否定后,再次被問及眼睛的存在時,他回答說。"理解"的意思是:我們是基於"看到"來提問,而不是僅僅依靠眼睛的存在。因此,先問"你是否用眼睛理解色相?"對方則以相同的方式否定並回答。然後他說:"如果是這樣,色相就會變成心意所知的對象,因此被理解的色相才算存在。"對方在未獲得理解的情況下仍然否定。關於"眼睛的存在",他問道:"如果眼睛是理解的對象,眼識的存在也應如此。"對方因未受眼識的限制而否定其存在。關於"耳朵的聲音"等問題也是如此。在這裡,僧人們說:"用眼睛看到色相"是以具備條件的方式說的。就如同用箭射中目標一樣,也可以說是"用眼識看到",因此這不能成立。其餘的情況也是如此。 眼睛看到色相的討論。 第十八章。 第十九章 關於"煩惱的斷除"的討論 828-831. 現在稱為"煩惱的斷除"的討論。在這裡,"因為有煩惱的斷除,已斷的煩惱在過去也已斷除,未來的煩惱和現前的煩惱也是如此,因此在過去也斷除煩惱,在未來也斷除,在現前也斷除",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如巴利文所述理解。關於"沒有煩惱的斷除",在這裡,針對對方的問題,認為"如同放棄樹葉的風,放棄煩惱的努力在過去和未來並不存在",因此在涅槃的境界中,煩惱並未出現,所以已斷的煩惱才算存在,因此這不能成立。因此,"在過去斷除煩惱"等的說法是以技巧的方式表達的。 關於煩惱的斷除的討論。

  1. Idāni suññatakathā nāma hoti. Tattha suññatāti dve suññatā khandhānañca anattalakkhaṇaṃ nibbānañca. Tesu anattalakkhaṇaṃ tāva ekaccaṃ ekena pariyāyena siyā saṅkhārakkhandhapariyāpannaṃ, nibbānaṃ, apariyāpannameva. Imaṃ pana vibhāgaṃ aggahetvā 『『suññatā saṅkhārakkhandhapariyāpannā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Animittanti sabbanimittarahitaṃ nibbānaṃ. 『『Appaṇihito』』tipi tasseva nāmaṃ. Kasmā panetaṃ ābhatanti? Avibhajjavādīvāde dosāropanatthaṃ. Yassa hi avibhajitvā 『『ekadeseneva suññatā saṅkhārakkhandhapariyāpannā』』ti laddhi, tassa nibbānampi saṅkhārakkhandhapariyāpannanti āpajjati. Imassa dosassāropanatthaṃ 『『animittaṃ appaṇihita』』nti ābhataṃ. Itaro tassa pariyāpannabhāvaṃ anicchanto paṭikkhipati. Saṅkhārakkhandho na aniccotiādi nibbānasaṅkhātāya suññatāya aniccabhāvāpattidosadassanatthaṃ vuttaṃ.

833.Saṅkhārakkhandhassa suññatāti 『『yadi aññassa khandhassa suññatā aññakkhandhapariyāpannā, saṅkhārakkhandhasuññatāyapi sesakkhandhapariyāpannāya bhavitabba』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Saṅkhārakkhandhassa suññatā na vattabbātiādi 『『yadi saṅkhārakkhandhasuññatā sesakkhandhapariyāpannā na hoti, sesakkhandhasuññatāpi saṅkhārakkhandhapariyāpannā na hotī』』ti paṭilomadassanatthaṃ vuttaṃ.

834.Suññamidaṃ, bhikkhave, saṅkhārāti suttaṃ parasamayato ābhataṃ. Tattha saṅkhārāti 『『sabbe saṅkhārā aniccā』』ti āgataṭṭhāne viya pañcakkhandhā, te ca attattaniyasuññattā suññatāti sāsanāvacaraṃ hoti, na virujjhati, tasmā anuññātaṃ. Yasmā panetaṃ na suññatāya saṅkhārakkhandhapariyāpannabhāvaṃ dīpeti, tasmā asādhakanti.

Suññatakathāvaṇṇanā.

  1. Sāmaññaphalakathāvaṇṇanā

835-836. Idāni sāmaññaphalakathā nāma hoti. Tattha maggavīthiyampi phalasamāpattivīthiyampi ariyamaggassa vipākacittaṃ sāmaññaphalaṃ nāmāti sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yesaṃ pana tathā aggahetvā 『『kilesapahānañceva phaluppatti ca sāmaññaphalaṃ, tasmā asaṅkhata』』nti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā yathā pāḷimeva niyyātīti.

Sāmaññaphalakathāvaṇṇanā.

  1. Pattikathāvaṇṇanā

837-840. Idāni pattikathā nāma hoti. Tattha 『『yaṃ yaṃ paṭilabbhati, tassa tassa paṭilābho patti nāma. Sā ca asaṅkhatā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā yathāpāḷimeva niyyātīti . Na vattabbantiādi yāya laddhiyā patti asaṅkhatāti maññati, taṃ pakāsetuṃ vuttaṃ. Tattha sakavādī 『『na hevaṃ vattabbe』』ti paṭikkhipanto kevalaṃ pattiyā rūpādibhāvaṃ na sampaṭicchati. Na hi patti nāma koci dhammo atthi, na pana asaṅkhatabhāvaṃ anujānāti. Itaro pana paṭikkhepamatteneva asaṅkhatāti laddhiṃ patiṭṭhapeti, sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Pattikathāvaṇṇanā.

  1. Tathatākathāvaṇṇanā

841-

現在稱為空性的討論。在這裡,空性有兩種:蘊的無我特徵和涅槃。在這些中,無我特徵在某種程度上可能屬於行蘊,涅槃則完全不屬於。但未能理解這種區分,認為"空性屬於行蘊",像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。"無相"指完全沒有任何相的涅槃。"無愿"也是同一個名稱。為什麼要提出這個?是爲了指出不可分割論者的錯誤。對於那些未經區分就認為"空性只屬於行蘊的一部分"的人,涅槃也會被認為屬於行蘊。爲了指出這個錯誤,提出了"無相、無愿"。對方不願意接受其屬於行蘊的觀點而否認。關於"行蘊不是無常"等,是爲了展示涅槃所稱的空性可能導致無常性的錯誤。 關於"行蘊的空性","如果另一個蘊的空性屬於其他蘊,那麼行蘊的空性也應屬於其餘蘊",以此質疑而說。關於"不應說行蘊的空性","如果行蘊的空性不屬於其餘蘊,那麼其餘蘊的空性也不應屬於行蘊",以此反向展示而說。 經文"比丘們,這些行是空的"是從其他教義引用的。在這裡,"行"就像"一切行無常"中出現的五蘊,它們因為沒有自性而是空的,這符合佛教的教義,不相矛盾,因此是被允許的。但因為它沒有顯示行蘊屬於空性,所以不能成立。 空性的討論。 共同果的討論 835-836. 現在稱為共同果的討論。在這裡,在道的路徑和果的獲得路徑中,聖道的果報心稱為共同果,這是他們自己的結論。但有些人未能正確理解,認為"煩惱的斷除和果的產生是共同果,因此是無為的",像早期修行者所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述,按照巴利文理解。 共同果的討論。 獲得的討論 837-840. 現在稱為獲得的討論。在這裡,"凡是獲得的,其獲得稱為獲得。它是無為的",像早期修行者所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應如前所述,按照巴利文理解。關於"不應說"等,是爲了闡明認為獲得是無為的那種觀點。在這裡,持有自己觀點的人否認並不接受獲得具有色等性質。他認為根本不存在叫做獲得的任何法,也不承認其無為性。對方僅僅通過否定就建立了無為的觀點,但因為這種建立是不恰當的,所以實際上是不成立的。 獲得的討論。 如實性的討論。

  1. Idāni tathatākathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『rūpādīnaṃ sabbadhammānaṃ rūpādisabhāvatāsaṅkhātā tathatā nāma atthi, sā ca saṅkhatesu rūpādīsu apariyāpannattā asaṅkhatā』』ti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa , paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā pākaṭamevāti.

Tathatākathāvaṇṇanā.

  1. Kusalakathāvaṇṇanā

844-846. Idāni kusalakathā nāma hoti. Tattha anavajjampi kusalaṃ iṭṭhapākampi. Anavajjaṃ nāma kilesavippayuttaṃ. Ayaṃ nayo ṭhapetvā akusalaṃ sabbadhamme bhajati. Iṭṭhavipākaṃ nāma āyatiṃ upapattipavattesu iṭṭhaphalanipphādakaṃ puññaṃ. Ayaṃ nayo kusalattike ādipadameva bhajati. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā anavajjabhāvamatteneva nibbānaṃ kusalanti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, tesaṃ iṭṭhavipākaṭṭhena nibbānassa kusalatābhāvaṃ dīpetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Kusalakathāvaṇṇanā.

  1. Accantaniyāmakathāvaṇṇanā

  2. Idāni accantaniyāmakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『sakiṃ nimuggo nimuggova hotī』』ti (a. ni. 7.15) suttaṃ nissāya 『『atthi puthujjanassa accantaniyāmatā』』ti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Mātughātakotiādi 『『niyatamicchādiṭṭhikassa ca mātughātakādīnañca samāne micchattaniyāme mātughātakādīhipi te accantaniyatehi bhavitabba』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro 『『niyatamicchādiṭṭhiko saṃsārakhāṇuko bhavantarepi niyatova ime pana ekasmiññeva attabhāve』』ti laddhiyā na hevanti paṭikkhipati .

848.Vicikicchā uppajjeyyāti 『『ayaṃ niyato vā no vā』』ti evaṃ uppajjeyyāti pucchati. Itaro anuppattikāraṇaṃ apassanto paṭijānāti. Nuppajjeyyāti puṭṭho pana yaṃ diṭṭhiṃ āsevanto niyāmaṃ okkanto, tattha anuppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Tato pahīnāti puṭṭho maggena appahīnattā paṭikkhipati, taṃ diṭṭhiṃ ārabbha asamudācārato paṭijānāti. Atha naṃ yasmā pahānaṃ nāma vinā ariyamaggena natthi, tasmā tassa vasena codetuṃ sotāpattimaggenātiādimāha. So ekamaggenāpi appahīnattā paṭikkhipati. Puna katamenāti puṭṭho micchāmaggaṃ sandhāya akusalenātiādimāha.

849.Ucchedadiṭṭhi uppajjeyyāti dutiyaniyāmuppattiṃ pucchati. Itaro yasmā 『『yepi te okkalā vayabhiññā natthikavādā akiriyavādā ahetukavādā』』ti (ma. ni. 3.143) vacanato tissopi niyatamicchādiṭṭhiyo ekassa uppajjanti, tasmā paṭijānāti.

  1. Atha naṃ 『『na ca nāma so accantaniyāmo』』ti codetuṃ hañcītiādimāha. Accantaniyatassa hi dutiyaniyāmo niratthako. Nuppajjeyyāti pañhe yaṃ sassatadiṭṭhiyā sassatanti gahitaṃ, tadeva ucchijjissatīti gahetvā anuppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Pahīnāti puṭṭho maggena appahīnattā paṭikkhipati, vuttanayena anuppajjanato paṭijānāti. Sassatadiṭṭhi uppajjeyyātiādīsupi eseva nayo. Sesaṃ vicikicchāvāre vuttanayameva.

851-

現在稱為如實性的討論。在這裡,認為「所有色等法的本質稱為如實性,且由於在行等中不具備限制性,因此是無為的」,像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分在這裡也如前所述,顯而易見。 如實性的討論。 關於善法的討論 844-846. 現在稱為善法的討論。在這裡,善法是無過失的,也屬於所欲的。無過失是指與煩惱無關的。這個原則是排除一切惡法的。所欲的果是指在生的輪迴中,所愿的果報所產生的善業。這個原則僅適用於善法的初始部分。然而,有些人未能理解這個區分,認為僅憑無過失的狀態就能稱涅槃為善法,像盲人部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分在這裡也如前所述,顯而易見。 善法的討論。 關於絕對限制的討論 現在稱為絕對限制的討論。在這裡,基於「如果自己被困住,就會變得困惑」的經文,認為「存在凡人的絕對限制」,像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於「母親殺害者」等,"基於確定的錯誤觀點,母親殺害者等也應被認為有絕對限制",以此質疑而說。對方則認為「持有確定錯誤觀點的人在輪迴中也會被認為是絕對的」,因此否認。 關於「懷疑是否會出現」的討論,「這是否是確定的或不確定的」,他會這樣問。對方在未看到因果的情況下就直接回答。被問到是否會出現時,他根據自己所持的觀點回答,指出了未出現的原因。被問到是否會消失時,他則因未完全消失而否認,基於這觀點而進行回答。然後他因為認為「沒有斷除是沒有聖道的」,因此以此為依據進行質疑,提到初果的聖道。即使是通過一條道路也因未完全消失而否認。再次被問及時,他則根據錯誤的道路回答,認為是惡法。 關於「斷滅見是否會出現」的討論。對方因為「那些自以為是的,認為沒有存在的、無行為的、無因的」這句話,認為這三種確定的錯誤見也會出現,因此進行回答。 然後他提到「這並不是絕對的限制」的質疑,稱為「絕對的限制是無意義的」。關於絕對限制的第二種限制是沒有意義的。被問到是否會出現時,若持有永恒見的人認為是永恒的,他會以此為依據,指出未出現的原因。被問到消失時,他因未完全消失而否認,基於所述的未出現而進行回答。在永恒見的討論中也是如此。其餘部分在懷疑的討論中也如前所述。

852.Na vattabbanti pucchā paravādissa, suttassa atthitāya paṭiññā sakavādissa. Na pana so bhavantarepi nimuggova. Imasmiññeva hi bhave abhabbo so taṃ diṭṭhiṃ pajahitunti ayamettha adhippāyo, tasmā asādhakametanti. Sabbakālaṃ ummujjitvā nimujjatītiādi vacanamatte abhinivesaṃ akatvā attho pariyesitabboti dassanatthaṃ vuttanti.

Accantaniyāmakathāvaṇṇanā.

  1. Indriyakathāvaṇṇanā

853-856. Idāni indriyakathā nāma hoti. Tattha lokiyā saddhā saddhā eva nāma, na saddhindriyaṃ. Tathā lokiyaṃ vīriyaṃ…pe… sati… samādhi… paññā paññāyeva nāma, na paññindriyanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānañceva mahisāsakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Natthi lokiyā saddhātiādi yasmā lokiyāpi saddhādayova dhammā adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ, na saddhādīhi aññaṃ saddhindriyādi nāma atthi, tasmā lokiyānampi saddhādīnaññeva saddhindriyādibhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthi lokiyo manotiādi yathā te lokiyāpi manādayo dhammā manindriyādīni, evaṃ lokiyā saddhādayopi saddhindriyānīti upamāya tassatthassa vibhāvanatthaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Indriyakathāvaṇṇanā.

Ekūnavīsatimo vaggo.

  1. Vīsatimavaggo

  2. Asañciccakathāvaṇṇanā

857-862. Idāni asañciccakathā nāma hoti. Tattha 『『ānantariyavatthūni nāma garūni bhāriyāni, tasmā asañciccāpi tesu vatthūsu vikopitesu ānantariko hotī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya asañciccāti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yasmā ānantariyakammaṃ nāma kammapathappattaṃ. Yadi ca asañcicca kammapathabhedo siyā, avasesā pāṇātipātādayopi asañcicca bhaveyyu』』nti codanatthaṃ asañciccapāṇaṃ hantvātiādimāha. Itaro tathārūpāya laddhiyā abhāvena paṭikkhipati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Na vattabbaṃ mātughātakoti pucchā paravādissa, rogapaṭikārādikāle asañcicca ghātaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Nanu mātā jīvitā voropitāti pañhepi asañcicca voropitaṃ sandhāya paṭiññā sakavādisseva. Evaṃ adhippāyaṃ pana aggahetvā hañcīti laddhipatiṭṭhāpanaṃ itarassa. Taṃ ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitameva. Pitughātakādīsupi eseva nayo. Saṅghabhedake pana dhammasaññiṃ sandhāya saṅghabhedo ānantarikoti pucchā sakavādissa, 『『saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī』』ti vacanaṃ ayoniso gahetvā paṭiññā paravādissa. Puna sabbeti puṭṭho sakapakkhe dhammasaññiṃ sandhāya paṭikkhipati, parapakkhe dhammasaññiṃ sandhāya paṭijānāti. Dhammasaññīti pañhadvayepi eseva nayo. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ ekanteneva dhammavādissa ānantarikabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Āpāyiko nerayikoti gāthāyapi adhammavādīyeva adhippeto. Itaro pana adhippāyaṃ aggahetvā laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Asañciccakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇakathāvaṇṇanā

863-

對方提出"不應該說"的問題,持有自己觀點的人因為經文的存在而回答。但他並不是在所有的生中都沉淪。這裡的意思是,他只是在這一生中無法斷除那種見解,因此這不能成立。關於"一直浮出水面又沉下去"等說法,是爲了表明不應執著于字面意思,而應該探求其含義。 絕對限制的討論。 關於根的討論 853-856. 現在稱為根的討論。在這裡,認為"世俗的信仰只是信仰,不是信根。同樣,世俗的精進...念...定...慧只是慧,不是慧根",像因論者和化地部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"沒有世俗的信仰"等,因為世俗的信仰等法也具有支配的意義,所以稱為根,而不是除了信仰等之外還有叫做信根等的其他法,因此說這是爲了顯示世俗的信仰等也是信根等。關於"有世俗的意"等,就像他們認為世俗的意等法是意根等一樣,世俗的信仰等也是信根,這是爲了通過比喻來闡明其意義。其餘部分應如巴利文所述理解。 根的討論。 第十九章。 第二十章 關於非故意的討論 857-862. 現在稱為非故意的討論。在這裡,認為"無間業是嚴重的、沉重的,因此即使非故意地破壞這些事物也會成為無間業",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提出"非故意"的問題,另一方根據自己的觀點回答。然後他說"因為所謂的無間業是達到業道的。如果非故意也能破壞業道,那麼其他的殺生等也可能是非故意的",以此質疑。對方因為沒有這樣的觀點而否認。其餘部分應如巴利文所述理解。關於"不應該說是殺母者"的問題是對方提出的,持有自己觀點的人考慮到治病等情況下的非故意殺害而回答。在"難道母親不是被奪去生命嗎"的問題中,持有自己觀點的人也是考慮到非故意奪去生命而回答。但對方未能理解這種意圖,而建立了自己的觀點。這種建立是不恰當的,因此是不成立的。關於殺父等也是同樣的道理。關於破和合僧,持有自己觀點的人考慮到認為是正法的人而問"破和合僧是無間業嗎",對方錯誤地理解"破壞和合的僧團,將在地獄中受苦一劫"這句話而回答。再次被問到"所有的人"時,他考慮到自己一方認為是正法的人而否認,考慮到對方認為是正法的人而回答。關於"認為是正法"的兩個問題也是同樣的道理。"難道世尊不是說過"這句經文是爲了明確顯示正法論者的無間業性。偈頌中的"墮落者、地獄者"也是指非正法論者。但對方未能理解這種意圖,而建立了自己的觀點。這種建立是不恰當的,因此是不成立的。 非故意的討論。 關於智的討論 863-

  1. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha duvidhaṃ ñāṇaṃ – lokiyañca lokuttarañca. Lokiyaṃ samāpattiñāṇampi hoti dānādivasena pavattaṃ kammassakatañāṇampi; lokuttaraṃ saccaparicchedakaṃ maggañāṇampi phalañāṇampi. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā 『『saccaparicchedakameva ñāṇaṃ na itaraṃ, tasmā natthi puthujjanassa ñāṇa』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Paññātiādi ñāṇavevacanadassanatthaṃ vuttaṃ. Tenetaṃ dīpeti – yadi tassa ñāṇaṃ natthi, paññādayopi natthi. Atha paññādayo atthi, ñāṇampi atthi. Kasmā? Paññādīnaṃ ñāṇato anaññattāti. Paṭhamaṃ jhānantiādi samāpattiñāṇassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Dānaṃ dadeyyātiādi kammassakatañāṇassa. Dukkhaṃ parijānātīti lokuttaramaggañāṇameva dīpeti, na ca lokuttarameva ñāṇanti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

  1. Nirayapālakathāvaṇṇanā

  2. Idāni nirayapālakathā nāma hoti. Tattha 『『niraye nerayikakammāneva nirayapālarūpavasena vadhenti, natthi nirayapālā nāma sattā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi tattha nirayapālā na siyuṃ, kammakāraṇāpi na bhaveyyuṃ. Kāraṇikesu hi sati kāraṇā』』ti codetuṃ natthi nirayesūtiādimāha.

867-868.Atthi manussesūti paccakkhena ñāpanatthaṃ. Yathā hi manussesu sati kāraṇikesu kāraṇā, evaṃ tatthāpīti ayamettha adhippāyo. Atthi nirayesūti pucchā paravādissa, paṭiññā itarassa. Na vessabhū nopi ca pettirājāti paravādinā sakasamayato suttaṃ ābhataṃ. Taṃ pana sāsanāvacarikanti sakavādinā anuññātaṃ. Tattha vessabhūti eko devo. Pettirājāti pettivisaye petamahiddhiko. Somādayo pākaṭā eva. Idaṃ vuttaṃ hoti – attano kammehi ito paṇunnaṃ paralokaṃ pattaṃ purisaṃ na ete vessabhūādayo hananti. Yehi pana so kammehi tattha paṇunno, tāni sakāni kammāniyeva naṃ tattha hanantīti kammassakataṃ dīpeti, na nirayapālānaṃ abhāvaṃ. Sakavādinā pana tamenaṃ, bhikkhaveti ābhatāni suttapadāni nītatthānevāti.

Nirayapālakathāvaṇṇanā.

  1. Tiracchānakathāvaṇṇanā

869-871. Idāni tiracchānakathā nāma hoti. Tattha devesu erāvaṇādayo devaputtā hatthivaṇṇaṃ assavaṇṇaṃ vikubbanti, natthi tattha tiracchānagatā. Yesaṃ pana tiracchānavaṇṇino devaputte disvā 『『atthi devesu tiracchānagatā』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi devayoniyaṃ tiracchānagatā siyuṃ, tiracchānayoniyampi devā siyu』』nti codetuṃ atthi tiracchānagatesūtiādimāha. Kīṭātiādi yesaṃ so abhāvaṃ icchati, te dassetuṃ vuttaṃ. Erāvaṇoti pañhe tassa atthitāya paṭiññā sakavādissa , na tiracchānagatassa. Hatthibandhātiādi 『『yadi tattha hatthiādayo siyuṃ, hatthibandhādayopi siyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Tattha yāvasikāti yavassa dāyakā. Kāraṇikāti hatthācariyādayo, yehi te nānāvidhaṃ kāraṇaṃ kareyyuṃ. Bhattakārakāti hatthiādīnaṃ bhattarandhakā. Na hevanti tathā anicchanto paṭikkhipatīti.

Tiracchānakathāvaṇṇanā.

  1. Maggakathāvaṇṇanā

872-875. Idāni maggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ 『『pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti (a. ni.

現在稱為智的討論。在這裡,智有兩種——世俗智和出世智。世俗智包括定的智,也包括因施等所產生的善業智;出世智是指識別真理的道智和果智。如果不考慮這一劃分,認為「只有識別真理的智,而沒有其他智,因此凡人沒有智」的觀點,像因論者所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於「智慧」等的說法是爲了說明智的定義。因此,如果沒有那種智,智慧等也不存在。如果智慧等存在,智也存在。為什麼呢?因為智慧等的智是不可分的。關於「第一禪」等是爲了顯示定的智。關於「應施捨」等是爲了顯示善業智。關於「識別痛苦」等則是專指出世的道智,而不是僅僅出世的智。 智的討論。 關於地獄的討論 現在稱為地獄的討論。在這裡,認為「在地獄中,只有因地獄業而受苦,根本不存在地獄的眾生」,像盲人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:「如果那裡沒有地獄的眾生,那麼因果也不會存在。因為在因果存在的地方,必定有因果。」 867-868. 「在人類中存在」是爲了直接表明這一點。正如在人類中存在因果一樣,那裡也存在因果,這就是這裡的意思。關於「在地獄中存在」是對方提出的問題,另一方回答。關於「既不是天神也不是鬼王」是持有自己觀點的人從自己理解的經文中引述的。這是被允許的,屬於教義的範圍。在這裡,天神指的是一種神;鬼王指的是在鬼道中非常強大的鬼。像索摩等是顯而易見的。這是說:以自己的業力而生的人,根本不會被這些天神等所傷害。只有那些因業力而生的人,才會在那兒受到傷害,因此顯示出善業的存在,而非地獄眾生的缺失。持有自己觀點的人則認為,關於「比丘們」所引述的經文是明確的。 地獄的討論。 關於畜生的討論 869-871. 現在稱為畜生的討論。在這裡,天神如大象等的天子們擁有象的顏色和馬的顏色,而那裡根本不存在畜生。如果看到這些畜生的天子,認為「在天中存在畜生」,像盲人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。如果「如果在天界中存在畜生,那麼在畜生道中也會有天神」,以此質疑,關於「在畜生中存在」的說法是被提出的。關於「蟲」等的說法是爲了說明其缺失。關於「神」是對方提出的問題,持有自己觀點的人回答,認為在畜生中沒有存在。關於「像的束縛」等的說法是爲了質疑「如果那裡有象等,那麼也會有象的束縛」等。這裡的「直到」指的是給予穀物的;「因」是指象的訓練等,依此他們會做出各種各樣的事情。關於「廚師」等是指象等的廚師。對方則因不願意接受而否認。 畜生的討論。 關於道路的討論 872-875. 現在稱為道路的討論。在這裡,認為「過去他的身體行為、言語行為、生活方式是非常清凈的」,如《阿毗達摩經》所述。

3.431) idañceva suttaṃ sammāvācākammantājīvānañca cittavippayuttataṃ nissāya 『『nippariyāyena pañcaṅgikova maggo』』ti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānaṃ, te sandhāya pañcaṅgikoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sammāvācā maggaṅgaṃ, sā ca na maggotiādi parasamayavasena vuttaṃ. Parasamayasmiñhi sammāvācādayo maggaṅganti āgatā. Rūpattā pana maggo na hotīti vaṇṇitā. Sammādiṭṭhi maggaṅgantiādi maggaṅgassa amaggatā nāma natthīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Pubbeva kho panassāti sutte parisuddhasīlassa maggabhāvanā nāma hoti, na itarassāti āgamaniyapaṭipadāya visuddhibhāvadassanatthaṃ 『『kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī』』ti vuttaṃ, na imehi vinā pañcaṅgikabhāvadassanatthaṃ. Tenevāha 『『evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī』』ti. Sakavādinā ābhatasuttaṃ nītatthamevāti.

Maggakathāvaṇṇanā.

  1. Ñāṇakathāvaṇṇanā

876-877. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha dhammacakkappavattane dvādasākārañāṇaṃ sandhāya 『『dvādasavatthukaṃ ñāṇaṃ lokuttara』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace taṃ dvādasavatthukaṃ, dvādasahi maggañāṇehi bhavitabba』』nti codetuṃ dvādasātiādimāha. Itaro maggassa ekattaṃ sandhāya paṭikkhipati, ekekasmiṃ sacce saccañāṇakiccañāṇakatañāṇānaṃ vasena ñāṇanānattaṃ sandhāya paṭijānāti. Dvādasa sotāpattimaggātiādīsupi eseva nayo. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ saddhiṃ pubbabhāgaparabhāgehi ñāṇanānattaṃ dīpeti, na ariyamaggassa dvādasa ñāṇataṃ. Tasmā asādhakanti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

Vīsatimo vaggo.

Catutthapaṇṇāsako samatto.

  1. Ekavīsatimavaggo

  2. Sāsanakathāvaṇṇanā

  3. Idāni sāsanakathā nāma hoti. Tattha tisso saṅgītiyo sandhāya 『『sāsanaṃ navaṃ kata』』nti ca 『『atthi koci tathāgatassa sāsanaṃ navaṃ karotī』』ti ca 『『labbhā tathāgatassa sāsanaṃ navaṃ kātu』』nti ca yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Satipaṭṭhānātiādi sāsanaṃ nāma satipaṭṭhānādayo ceva ariyadhammā, kusalādīnañca desanā. Tattha yesaṃ bhagavatā desitā satipaṭṭhānādayo, ṭhapetvā te aññesaṃ vā satipaṭṭhānādīnaṃ karaṇena akusalādīnaṃ vā kusalādibhāvakaraṇena sāsanaṃ navaṃkataṃ nāma bhaveyya, kiṃ taṃ evaṃ kataṃ kenaci, atthi vā koci evaṃ karoti, labbhā vā evaṃ kātunti tīsupi pucchāsu codanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Sāsanakathāvaṇṇanā.

  1. Avivittakathāvaṇṇanā

879-880. Idāni avivittakathā nāma hoti. Tattha yassa puggalassa yo dhammo paccuppanno, so tena avivitto nāmāti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yasmā pana puthujjanena tedhātukā dhammā apariññātā, tasmā so ekakkhaṇeyeva sabbehipi tedhātukehi dhammehi avivittoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Phassehītiādi sabbesaṃ phassādīnaṃ ekakkhaṇe pavattidosadassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Avivittakathāvaṇṇanā.

  1. Saññojanakathāvaṇṇanā

881-

3.431) 如果說,基於正確的言語、行為和生活方式的心的分離,稱為「簡單來說是五支的道路」,像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。正確的言語是道路的組成部分,而這並不是道路等。關於其他方面的討論是爲了說明,在其他方面,正確的言語等作為道路的組成部分是被接受的。然而,因其本質,不能稱為道路。正確的見解是道路的組成部分等,說明道路的非組成部分是不存在的。以前他已經說過,這在於清凈的行為的修習,而不是其他的;因此爲了闡明「身體行為、言語行為、生活方式是非常清凈的」,這是爲了顯示通過清凈的修習而達到的狀態,而不是僅僅通過這五種組成部分的存在。基於這個原因說:「因此,這個聖者的八支道路將會達到修習的圓滿。」持有自己觀點的人認為這是明確的經文。 道路的討論。 關於智的討論 876-877. 現在稱為智的討論。在這裡,關於法輪的轉動,提到的十二因緣的智,稱為「出世的智」,像某些早期的部派所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他提到:「如果那是十二因緣的智,那麼應該有十二個道路的智。」以此質疑,提到「十二」的問題。對方則是基於道路的統一性而否認,認為分別的智是存在的。關於「十二個入道」的討論也是如此。難道不是說過「世尊」嗎?這部經文通過前後文來說明智的多樣性,而不是出世道的十二種智。因此,這並不成立。 智的討論。 第十九章。 第21章。 關於教法的討論 現在稱為教法的討論。在這裡,提到三種聚會,稱為「教法是新的」,以及「是否有任何人能創造出如來新的教法」,還有「是否能獲得如來新的教法」,像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於「正念」等的說法是指教法,即正念等和聖法,以及對善法等的教導。在這裡,世尊所教導的正念等,如果不包括其他的正念等的行為或不善法的行為,那麼稱為教法是新的,這樣的事情是否有人做過,是否有人獲得過,這在三種討論中是爲了質疑而說的。其餘部分應如巴利文所述理解。 教法的討論。 關於不分離的討論 879-880. 現在稱為不分離的討論。在這裡,某個人所面對的法是當下的,因此稱為不分離。這是基於某種情況下的存在。由於凡人未能理解這些法,因此他在任何時刻都被所有的法所不分離,像他們所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於「觸」的說法是爲了說明所有觸的發生的缺陷。其餘部分應如巴利文所述理解。 不分離的討論。 關於束縛的討論 881-

  1. Idāni saññojanakathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā sabbaṃ buddhavisayaṃ na jānāti, tasmā tassa tattha avijjāvicikicchāhi appahīnāhi bhavitabbanti saññāya 『『atthi kiñci saññojanaṃ appahāya arahattappattī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atthi kiñci sakkāyadiṭṭhītiādi arahato sabbasaṃyojanappahānadassanatthaṃ vuttaṃ. Sabbaṃ buddhavisayanti pañhadvaye arahato sabbaññutaññāṇābhāvena paṭisedho kato, na avijjāvicikicchānaṃ appahānena. Itaro pana tesaṃ appahīnataṃ sandhāya tena hīti laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Saññojanakathāvaṇṇanā.

  1. Iddhikathāvaṇṇanā

883-884. Idāni iddhikathā nāma hoti. Tattha iddhi nāmesā katthaci ijjhati, katthaci na ijjhati, aniccādīnaṃ niccādikaraṇe ekanteneva na ijjhati. Sabhāgasantatiṃ pana parivattetvā visabhāgasantatikaraṇe vā sabhāgasantativaseneva ciratarappavattane vā yesaṃ atthāya kariyati, tesaṃ puññādīni kāraṇāni nissāya katthaci ijjhati, bhikkhūnaṃ atthāya pānīyassa sappikhīrādikaraṇe viya mahādhātunidhāne dīpādīnaṃ cirasantānappavattane viya cāti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yaṃ pana āyasmā pilindavaccho rañño pāsādaṃ suvaṇṇantveva adhimucci, taṃ nissāya yesaṃ 『『atthi adhippāyaiddhī』』ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi adhippāyaiddhīti pucchā sakavādissa. Tattha adhippāyaiddhīti adhippāyaiddhi, yathādhippāyaṃ ijjhanaiddhīti attho. Āmantāti laddhimatte ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Atha naṃ aniccādīnaṃ niccāditāya anuyuñjituṃ niccapaṇṇā rukkhā hontūtiādimāha. Sesamettha uttānatthameva. Laddhipatiṭṭhāpane suvaṇṇo ca panāsīti rañño puññūpanissayena āsi, na kevalaṃ therassa adhippāyeneva. Tasmā asādhakametanti.

Iddhikathāvaṇṇanā.

  1. Buddhakathāvaṇṇanā

  2. Idāni buddhakathā nāma hoti. Tattha ṭhapetvā tasmiṃ tasmiṃ kāle sarīravemattataṃ āyuvemattataṃ pabhāvemattatañca sesehi buddhadhammehi buddhānaṃ buddhehi hīnātirekatā nāma natthi. Yesaṃ pana aviseseneva atthīti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi buddhānanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ buddhadhammehi anuyuñjituṃ satipaṭṭhānatotiādimāha. Itaro tesaṃ vasena hīnātirekataṃ apassanto paṭikkhipatiyevāti.

Buddhakathāvaṇṇanā.

  1. Sabbadisākathāvaṇṇanā

  2. Idāni sabbadisākathā nāma hoti. Tattha catūsu disāsu heṭṭhā uparīti samantato lokadhātusannivāsaṃ, sabbalokadhātūsu ca buddhā atthīti attano vikappasippaṃ uppādetvā 『『sabbadisāsu buddhā tiṭṭhantī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puratthimāyāti puṭṭho sakyamuniṃ sandhāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho laddhivasena aññalokadhātuyaṃ ṭhitaṃ sandhāya paṭijānāti. Kinnāmo so bhagavātiādi 『『sace tvaṃ jānāsi, nāmādivasena naṃ kathehī』』ti codanatthaṃ vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Sabbadisākathāvaṇṇanā.

  1. Dhammakathāvaṇṇanā

887-

現在稱為束縛的討論。在這裡,由於阿羅漢不知道佛陀的全部境界,因此認為他在那裡還未斷除無明和懷疑,基於這種想法,"是否有某些束縛未斷除就能證得阿羅漢果"的觀點,像大眾部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"是否有某些身見"等的說法是爲了說明阿羅漢已斷除一切束縛。關於"佛陀的全部境界"的兩個問題,是因為阿羅漢沒有一切智,而不是因為未斷除無明和懷疑。但對方基於這些未斷除而建立了自己的觀點。這種建立是不恰當的,因此是不成立的。 束縛的討論。 關於神通的討論 883-884. 現在稱為神通的討論。在這裡,所謂的神通有時會成功,有時不會成功,對於無常等變為常等是絕對不會成功的。但是,通過改變相似的相續或產生不相似的相續,或者僅僅通過相似的相續而長期持續,爲了某些目的而做的,基於功德等因素,有時會成功,就像爲了比丘們將水變成油、奶等,或者在大遺物儲存中使燈等長期持續一樣,這是他們自己的結論。但是,尊者毗鄰陀婆蹉使國王的宮殿變成黃金,基於這一點,認為"存在意願神通"的觀點,像盲人部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問。在這裡,"意願神通"指的是如願而成的神通。對方基於自己的觀點而回答。然後他爲了質疑無常等變為常等,提出"樹葉應該永恒"等問題。其餘部分顯而易見。在建立觀點時,"變成了黃金"是基於國王的功德而成,不僅僅是長老的意願。因此,這不能成立。 神通的討論。 關於佛陀的討論 現在稱為佛陀的討論。在這裡,除了在不同時期身體、壽命、光明的差異外,在其他佛陀的特質上,佛陀之間並沒有高下之分。但有些人認為普遍存在差異,像盲人部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他爲了質疑佛陀的特質,提到"正念"等。對方因為看不到這些方面的差異而否認。 佛陀的討論。 關於一切方向的討論 現在稱為一切方向的討論。在這裡,四方上下遍滿世界,在一切世界中都有佛陀,基於這種想像而產生"佛陀存在於一切方向"的觀點,像大眾部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。被問到"東方"時,他考慮到釋迦牟尼佛而否認。再次被問到時,他基於自己的觀點,考慮到其他世界中存在的佛陀而回答。關於"那位世尊叫什麼名字"等的問題是爲了質疑"如果你知道,就用名字等來說明"。以這種方式,應該理解所有的含義。 一切方向的討論。 關於法的討論 887-

  1. Idāni dhammakathā nāma hoti. Tattha yasmā rūpādayo rūpādisabhāvena niyatā na taṃ sabhāvaṃ vijahanti, tasmā sabbadhammā niyatāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva ekaccānañca uttarāpathakānaṃ; te sandhāya sabbe dhammāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace te niyatā, micchattaniyatā vā siyuṃ sammattaniyatā vā, ito añño niyāmo nāma natthī』』ti codetuṃ micchattaniyatātiādimāha. Tattha paṭikkhepo ca paṭiññā ca paravādissa. Rūpaṃ rūpaṭṭhenātiādi yenatthena niyatāti vadati, tassa vasena codetuṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ adhippāyo – rūpañhi rūpaṭṭhena niyatanti rūpaṃ rūpameva, na vedanādisabhāvanti adhippāyena vattabbaṃ, ito aññathā na vattabbaṃ. Kasmā? Rūpaṭṭhato aññassa rūpassa abhāvā. Rūpasabhāvo hi rūpaṭṭho, rūpasabhāvo ca rūpameva, na rūpato añño. Vedanādīhi panassa nānattapaññāpanatthaṃ esa vohāro hotīti. Tasmā 『『rūpaṃ rūpaṭṭhena niyata』』nti vadantena rūpaṃ niyatanti vuttaṃ hoti. Niyatañca nāma micchattaniyataṃ vā siyā sammattaniyataṃ vā, ito añño niyāmo nāma natthīti. Atha kasmā paṭijānātīti? Atthantaravasena. Rūpaṃ rūpaṭṭhena niyatanti ettha hi rūpaṃ rūpameva, na vedanādisabhāvanti ayamattho. Tasmā paṭijānāti. Ito aññathā panassa niyatattaṃ natthīti puna teneva nayena codetuṃ micchattaniyatantiādimāha . Taṃ sabbaṃ uttānatthameva. Tena hi rūpanti laddhipi ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Dhammakathāvaṇṇanā.

  1. Kammakathāvaṇṇanā

889-891. Idāni kammakathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā diṭṭhadhammavedanīyādīni diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhādīhi niyatāni, tasmā sabbe kammā niyatā』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhena niyatanti ettha diṭṭhadhammavedanīyaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhameva. Sace diṭṭheva dhamme vipākaṃ dātuṃ sakkoti deti, no ce ahosikammaṃ nāma hotīti imamatthaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Micchattasammattaniyāmavasena panetaṃ aniyatamevāti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Kammakathāvaṇṇanā.

Ekavīsatimo vaggo.

  1. Bāvīsatimavaggo

  2. Parinibbānakathāvaṇṇanā

  3. Idāni parinibbānakathā nāma hoti. Tattha 『『yasmā arahā sabbaññuvisaye appahīnasaṃyojanova parinibbāyati, tasmā atthi kiñci saṃyojanaṃ appahāya parinibbāna』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayamevāti.

Parinibbānakathāvaṇṇanā.

  1. Kusalacittakathāvaṇṇanā

894-895. Idāni kusalacittakathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā sativepullappatto parinibbāyantopi sato sampajānova parinibbāti, tasmā kusalacitto parinibbāyatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā kusalacitto nāma puññābhisaṅkhārābhisaṅkharaṇādivasena hoti, tasmā tenatthena codetuṃ arahā puññābhisaṅkhārantiādimāha. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti. Sato sampajānoti idaṃ javanakkhaṇe kiriyasatisampajaññānaṃ vasena asammohamaraṇadīpanatthaṃ vuttaṃ, na kusalacittadīpanatthaṃ. Tasmā asādhakanti.

Kusalacittakathāvaṇṇanā.

  1. Āneñjakathāvaṇṇanā

現在稱為法的討論。在這裡,由於色等法在色等本質上是確定的,不會離開這種本質,因此所有法都是確定的,像盲人部和某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"如果它們是確定的,那麼是錯誤的確定還是正確的確定,除此之外沒有其他確定",以此質疑。在這裡,對方既有否認也有肯定。關於"色是色的本質"等,是爲了質疑他所說的確定性。這裡的意思是:色確實以色的本質是確定的,即色是色本身,不是受等的本質,不應該以其他方式說。為什麼?因為除了色的本質外,沒有其他的色。色的本質就是色的意義,色的本質就是色本身,不是色以外的東西。但是爲了說明受等的差異,這種說法是存在的。因此,說"色以色的本質是確定的",就是說色是確定的。所謂的確定,可能是錯誤的確定或正確的確定,除此之外沒有其他確定。他為什麼承認呢?是基於另一種意義。在"色以色的本質是確定的"中,色就是色本身,不是受等的本質。因此他承認。爲了質疑除此之外沒有其他確定性,他再次提出"錯誤的確定"等問題。這一切都是顯而易見的。因此,這種觀點因為建立不恰當,所以是不成立的。 法的討論。 關於業的討論 889-891. 現在稱為業的討論。在這裡,"因為現法受報等是以現法受報的本質確定的,所以所有業都是確定的",像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。在"以現法受報的本質確定"中,現法受報就是現法受報的本質。如果能在現世給予果報就給予,如果不能,就不是已作業,基於這一點,持有自己觀點的人回答。但這是不確定的,是基於錯誤和正確的確定性,應該按照前面所說的方式理解。 業的討論。 第二十一章。 第二十二章 關於圓寂的討論 現在稱為圓寂的討論。在這裡,"因為阿羅漢在佛陀的全知境界中還未斷除束縛就圓寂,所以存在某些未斷除的束縛就可以圓寂",像盲人部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應按照前面所說的方式理解。 圓寂的討論。 關於善心的討論 894-895. 現在稱為善心的討論。在這裡,"因為阿羅漢已達到唸的圓滿,即使圓寂時也是有念、有正知的,所以是善心圓寂",像盲人部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說,因為善心是通過造作福德等而產生的,所以爲了質疑這一點,提到"阿羅漢造作福德"等。其餘部分應按照巴利文理解。關於"有念、有正知"是爲了在心的最後剎那通過行動的念和正知來顯示無迷惑的死亡,而不是爲了顯示善心。因此,這不能成立。 善心的討論。 關於不動的討論

  1. Idāni āneñjakathā nāma hoti. Tattha bhagavā catutthajjhāne ṭhito parinibbāyīti sallakkhetvā 『『arahā āneñje ṭhito parinibbāyatī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Pakaticitteti bhavaṅgacitte. Sabbe hi saññino sattā bhavaṅgacitte ṭhatvā bhavaṅgapariyosānena cuticittena kālaṃ karonti. Iti naṃ iminā atthena codetuṃ evamāha. Tattha kiñcāpi catuvokārabhave arahato pakaticittampi āneñjaṃ hoti, ayaṃ pana pañho pañcavokārabhavavasena uddhaṭo. Tasmā no ca vata re vattabbeti āha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Āneñjakathāvaṇṇanā.

  1. Dhammābhisamayakathāvaṇṇanā

  2. Idāni dhammābhisamayakathā nāma hoti. Tattha atītabhave sotāpannaṃ mātukucchiyaṃ vasitvā nikkhantaṃ disvā 『『atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayo』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『yadi tattha dhammābhisamayo atthi, dhammābhisamayassa kāraṇehi dhammadesanādīhi bhavitabba』』nti codetuṃ atthi gabbhaseyyāya dhammadesanātiādimāha. Suttassātiādi bhavaṅgavāraṃ sandhāya vuttaṃ. Gabbhaseyyāya hi yebhuyyena bhavaṅgameva pavattati. Teneva satto kiriyamayappavattābhāvā sutto, bhāvanānuyogassa abhāvā pamatto, kammaṭṭhānapariggāhakānaṃ satisampajaññānaṃ abhāvā muṭṭhassati asampajāno nāma hoti, tathārūpassa kuto dhammābhisamayoti?

Dhammābhisamayakathāvaṇṇanā.

5-7. Tissopikathāvaṇṇanā

898-900. Idāni tissopikathā nāma honti. Tattha acirajātānaṃ pana sotāpannānaṃ arahattappattiṃ suppavāsāya ca upāsikāya sattavassikaṃ gabbhaṃ disvā 『『atthi gabbhaseyyāya arahattappattī』』ti ca supine ākāsagamanādīni disvā 『『atthi dhammābhisamayo』』ti ca 『『atthi tattha arahattappattī』』ti ca idhāpi yesaṃ laddhiyo, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha purimakathā sadisamevāti.

Tissopikathāvaṇṇanā.

  1. Abyākatakathāvaṇṇanā

901-902. Idāni abyākatakathā nāma hoti. Tattha 『『atthesā, bhikkhave, cetanā, sā ca kho abbohārikā』』ti (pārā. 235) vacanato 『『sabbaṃ supinagatassa cittaṃ abyākata』』nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathā pāḷimeva niyyāti. Supinagatassa cittaṃ abbohārikanti idaṃ āpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Supinagatassa hi pāṇātipātādivasena kiñcāpi akusalacittaṃ pavattati, vatthuvikopanaṃ pana natthīti na sakkā tattha āpattiṃ paññapetuṃ. Iminā kāraṇena taṃ abbohārikaṃ, na abyākatattāti.

Abyākatakathāvaṇṇanā.

  1. Āsevanapaccayakathāvaṇṇanā

903-905. Idāni āsevanapaccayakathā nāma hoti. Tattha yasmā sabbe dhammā khaṇikā , na koci muhuttampi ṭhatvā āsevanapaccayaṃ āsevati nāma. Tasmā natthi kiñci āsevanapaccayatā. Āsevanapaccayatāya uppannaṃ pana na kiñci atthīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ suttavaseneva paññāpetuṃ nanu vuttaṃ bhagavatā pāṇātipātotiādi ābhataṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Āsevanapaccayakathāvaṇṇanā.

  1. Khaṇikakathāvaṇṇanā

906-

現在稱為不動的討論。在這裡,認為世尊在第四禪定中入滅,因此"阿羅漢在不動中入滅",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"正常的心"是指有分心。所有有想的眾生都是在有分心中,以有分心的結束和死亡心而死亡。因此,他爲了質疑這一點而這樣說。雖然在四蘊有中阿羅漢的正常心也是不動的,但這個問題是基於五蘊有而提出的。因此他說"不應該這樣說"。其餘部分顯而易見。 不動的討論。 關於法的證悟的討論 現在稱為法的證悟的討論。在這裡,看到過去世的須陀洹在母胎中住過後出生,因此認為"在胎中有法的證悟",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說:"如果在那裡有法的證悟,那麼應該有法的證悟的因緣,如說法等",以此質疑。關於"睡眠"等是指有分心的階段。在胎中大多是有分心在運作。因此,眾生因為沒有作意的活動而稱為睡眠,因為沒有修習而稱為放逸,因為沒有觀察業處的正念和正知而稱為失念和不正知,這樣的人怎麼可能有法的證悟呢? 法的證悟的討論。 5-7. 三種討論 898-900. 現在有三種討論。在這裡,看到剛出生的須陀洹證得阿羅漢果,以及優婆夷須波婆娑懷胎七年,因此認為"在胎中有證得阿羅漢果",以及看到夢中在空中飛行等,因此認為"有法的證悟"和"在那裡有證得阿羅漢果",像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分與前面的討論相同。 三種討論。 關於無記的討論 901-902. 現在稱為無記的討論。在這裡,基於"比丘們,這是意圖,但它是無效的"這句話,認為"夢中的一切心都是無記的",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應按照巴利文理解。關於"夢中的心是無效的"是指罪過而言。雖然在夢中會產生殺生等不善心,但因為沒有實際的傷害,所以不能定罪。因此,這是無效的,而不是因為是無記的。 無記的討論。 關於習行緣的討論 903-905. 現在稱為習行緣的討論。在這裡,因為一切法都是剎那的,沒有任何法能夠停留片刻而稱為習行緣。因此,不存在任何習行緣性。而且,沒有任何法是由習行緣產生的,像他們自己所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他爲了用經文來說明,引用了"難道世尊不是說過殺生"等。這一切都是顯而易見的。 習行緣的討論。 關於剎那的討論 906-

  1. Idāni khaṇikakathā nāma hoti. Tattha yasmā sabbasaṅkhatadhammā aniccā, tasmā ekacittakkhaṇikāyeva. Samānāya hi aniccatāya eko lahuṃ bhijjati, eko cirenāti ko ettha niyāmoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya ekacittakkhaṇikāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Citte mahāpathavītiādīsu tesaṃ tathā saṇṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Cakkhāyatanantiādi 『『yadi sabbe ekacittakkhaṇikā bhaveyyuṃ, cakkhāyatanādīni cakkhuviññāṇādīhi saddhiṃyeva uppajjitvā nirujjheyyu』』nti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana antomātukucchigatassa viññāṇuppattiṃ sandhāya paṭikkhipati , pavattaṃ sandhāya laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti. Tena hi ekacittakkhaṇikāti yasmā niccā na honti, tasmā ekacittakkhaṇikāti attano ruciyā kāraṇaṃ vadati. Taṃ avuttasadisamevāti.

Khaṇikakathāvaṇṇanā.

Bāvīsatimo vaggo.

  1. Tevīsatimavaggo

  2. Ekādhippāyakathāvaṇṇanā

  3. Idāni ekādhippāyakathā nāma hoti. Tattha kāruññena vā ekena adhippāyena ekādhippāyo, saṃsāre vā ekato bhavissāmāti itthiyā saddhiṃ buddhapūjādīni katvā paṇidhivasena eko adhippāyo assāti ekādhippāyo. Evarūpo dvinnampi janānaṃ ekādhippāyo methuno dhammo paṭisevitabboti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva vetullakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Ekādhippāyakathāvaṇṇanā.

  1. Arahantavaṇṇakathāvaṇṇanā

  2. Idāni arahantavaṇṇakathā nāma hoti. Tattha iriyāpathasampanne ākappasampanne pāpabhikkhū disvā 『『arahantānaṃ vaṇṇena amanussā methunaṃ dhammaṃ paṭisevantī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Arahantavaṇṇakathāvaṇṇanā.

3-7. Issariyakāmakārikākathāvaṇṇanā

910-914. Idāni issariyakāmakārikākathā nāma hoti. Chaddantajātakādīni sandhāya 『『bodhisatto issariyakāmakārikāhetu vinipātaṃ gacchati, gabbhaseyyaṃ okkamati, dukkarakārikaṃ akāsi, aparantapaṃ akāsi, aññaṃ satthāraṃ uddisī』』ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ paṭhamakathāyaṃ uttānatthameva. Dutiyakathāyaṃ iddhimāti yadi issariyakāmakārikāhetu gaccheyya, iddhiyā gaccheyya, na kammavasenāti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana paṭhamapañhe bhāvanāmayaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyapañhe puññiddhiṃ sandhāya paṭijānāti. Tatiyakathāyaṃ issariyakāmakārikāhetu nāma dukkarakārikā micchādiṭṭhiyā kariyati. Yadi ca so taṃ kareyya, sassatādīnipi gaṇheyyāti codanatthaṃ sassato lokotiādi vuttaṃ. Catutthakathāyampi eseva nayoti.

Issariyakāmakārikākathāvaṇṇanā.

  1. Patirūpakathāvaṇṇanā

915-

現在稱為剎那的討論。在這裡,因為一切有為法都是無常的,所以都是一心剎那的。因為無常性是相同的,一個快速破壞,一個緩慢破壞,這裡有什麼規律呢?像前部派和後部派所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。關於"心中的大地"等,他因為看不到它們的那種存在而否認。關於"眼處"等是爲了質疑"如果一切都是一心剎那的,那麼眼處等應該與眼識等同時生滅"而說的。但對方考慮到胎兒的識的生起而否認,考慮到相續而基於自己的觀點回答。其餘部分顯而易見。因此,"一心剎那"是因為不是常的,所以是一心剎那,他根據自己的喜好提出理由。這與未說的相似。 剎那的討論。 第二十二章。 第二十三章 關於同一意圖的討論 現在稱為同一意圖的討論。在這裡,由於慈悲或一個意圖而有同一意圖,或者在輪迴中一起存在的意圖,與女人一起供養佛陀等而發願,這就是同一意圖。兩個人這樣的同一意圖是應該實行淫慾法的,像盲人部和方廣部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分應按照巴利文理解。 同一意圖的討論。 關於阿羅漢相貌的討論 現在稱為阿羅漢相貌的討論。在這裡,看到威儀莊嚴、外表莊嚴的惡比丘,認為"非人以阿羅漢的相貌實行淫慾法",像某些北方部的人所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。其餘部分顯而易見。 阿羅漢相貌的討論。 3-7. 關於自在欲行的討論 910-914. 現在稱為自在欲行的討論。考慮到六牙象本生等,"菩薩因自在欲行而墮落,入胎,行苦行,傷害他人,歸依其他導師",像盲人部所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,另一方回答。第一個討論的其餘部分顯而易見。在第二個討論中,關於"具有神通"是爲了質疑"如果因自在欲行而去,應該用神通去,而不是因業力"而說的。但對方在第一個問題中考慮到修習而產生的神通而否認。在第二個問題中考慮到福德神通而回答。在第三個討論中,所謂的自在欲行是指因邪見而行苦行。如果他這樣做,也會接受常見等,因此提到"世界是常"等。第四個討論也是同樣的道理。 自在欲行的討論。 關於相似的討論 915-

  1. Idāni rāgapatirūpakathā nāma hoti. Tattha mettākaruṇāmuditāyo sandhāya 『『na rāgo rāgapatirūpako』』ti ca issāmacchariyakukkuccāni sandhāya 『『na doso dosapatirūpako』』ti ca hasituppādaṃ sandhāya 『『na moho mohapatirūpako』』ti ca dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ anuggahaṃ pāpagarahitaṃ kalyāṇapasaṃsaṃ āyasmato pilindavacchassa vasalavādaṃ bhagavato kheḷāsakavādaṃ moghapurisavādañca sandhāya 『『na kileso kilesapatirūpako』』ti ca yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sabbakathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā phassādipatirūpakā naphassādayo nāma natthi, tasmā rāgādipatirūpakā narāgādayopi natthīti codetuṃ atthi na phassotiādimāha . Itaro tesaṃ abhāvā paṭikkhipati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Patirūpakathāvaṇṇanā.

  1. Aparinipphannakathāvaṇṇanā

917-918. Idāni aparinipphannakathā nāma hoti. Tattha –

『『Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca;

Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhatī』』ti. (saṃ. ni. 1.171) –

Vacanaṃ nissāya dukkhaññeva parinipphannaṃ, sesā khandhāyatanadhātuindriyadhammā aparinipphannāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarapathakānañceva hetuvādānañca; te sandhāya rūpaṃ aparinipphannanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ 『『sace rūpaṃ aparinipphannaṃ, na aniccādisabhāvaṃ siyā』』ti codetuṃ rūpaṃ na aniccantiādimāha. Itaro tathārūpaṃ rūpaṃ apassanto paṭikkhipati. Sakavādī nanu rūpaṃ aniccantiādi vacanena tassa ekaṃ laddhiṃ paṭisedhetvā dutiyaṃ pucchanto dukkhaññeva parinipphannantiādimāha. Athassa tampi laddhiṃ paṭisedhetuṃ na yadaniccantiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – na kevalañhi paṭhamasaccameva dukkhaṃ. Yaṃ pana kiñci aniccaṃ, taṃ dukkhameva. Rūpañca aniccaṃ, tasmā tampi parinipphannaṃ. Iti yaṃ tvaṃ vadesi 『『rūpaṃ aparinipphannaṃ, dukkhaññeva parinipphanna』』nti, taṃ no vata re vattabbe 『『dukkhaññeva parinipphanna』』nti. Vedanādimūlikādīsupi yojanāsu eseva nayo. Dhammāyatanadhammadhātūsu pana ṭhapetvā nibbānaṃ sesadhammānaṃ vasena aniccatā veditabbā. Indriyāni aniccānevāti.

Aparinipphannakathāvaṇṇanā.

Tevīsatimo vaggo.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Paṇṇāsakehi catūhi, tīhi vaggehi ceva ca;

Saṅgahetvā kathā sabbā, ūnatisatabhedanā.

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, kathāmaggesu kovido;

Yaṃ jino desayi tassa, niṭṭhitā atthavaṇṇanā.

Imaṃ terasamattehi, bhāṇavārehi tantiyā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, saṅkharontena yaṃ mayā.

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tena, lokoyaṃ sanarāmaro;

Dhammarājassa saddhamma-rasamevādhigacchatūti.

Kathāvatthu-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Yamakappakaraṇa-aṭṭhakathā

Saṅkhepeneva devānaṃ, devadevo surālaye;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, desayitvā raṇañjaho.

Yamassa visayātīto, nānāyamakamaṇḍitaṃ;

Abhidhammappakaraṇaṃ, chaṭṭhaṃ chaṭṭhāna desako.

Yamakaṃ ayamāvatta-nīlāmalatanūruho;

Yaṃ desayi anuppatto, tassa saṃvaṇṇanākkamo;

Idāni yasmā tasmāssa, hoti saṃvaṇṇanā ayanti.

  1. Mūlayamakaṃ

Uddesavāravaṇṇanā

915-916. 現在稱為相似的討論。在這裡,考慮到慈悲喜捨,"貪不是貪的相似",考慮到嫉妒吝嗇後悔,"嗔不是嗔的相似",考慮到微笑,"癡不是癡的相似",考慮到對惡人的懲罰、對善比丘的支援、譴責惡行、讚揚善行、尊者毗鄰陀婆蹉的賤民之說、世尊的唾棄之說和愚人之說,"煩惱不是煩惱的相似",像盲人部所理解的那樣;針對他們,在所有討論中持有自己觀點的人提問,另一方回答。然後他說,因為不存在觸等的相似而非觸等,所以也不存在貪等的相似而非貪等,以此質疑。對方因為這些不存在而否認。其餘部分在所有地方都顯而易見。 相似的討論。 關於非完全形成的討論 917-918. 現在稱為非完全形成的討論。在這裡,基於"只有苦生起,苦存在和消失;除苦外無他物生起,除苦外無他物滅去"這句話,認為只有苦是完全形成的,其餘的蘊處界根法是非完全形成的,像某些北方部和因論者所理解的那樣;針對他們,持有自己觀點的人提問,"色是非完全形成的嗎?",另一方回答。然後他說"如果色是非完全形成的,就不應該是無常等的本質",以此質疑。對方因為看不到這樣的色而否認。持有自己觀點的人通過"難道色不是無常"等話語否定了他的一個觀點,然後問第二個問題,"只有苦是完全形成的嗎?"。然後爲了否定他的這個觀點,說"不是凡無常"等。這裡的意思是:不僅僅是第一聖諦是苦。凡是無常的,那就是苦。色是無常的,因此它也是完全形成的。因此,你所說的"色是非完全形成的,只有苦是完全形成的",這不應該說"只有苦是完全形成的"。在受等為根本的解釋中也是同樣的道理。但在法處法界中,除了涅槃外,其餘法的無常性應該理解。諸根都是無常的。 非完全形成的討論。 第二十三章。 結語 至此: 四個五十章,以及三個章節; 總結所有討論,共一百一十九種。 對於討論方法精通的人, 勝者所教導的《論事》, 其義釋已經完成。 我用大約十三個誦分, 爲了法的長久住世而編纂。 以此所得的善業, 愿這個天人世界, 都能獲得法王正法的滋味。 《論事》註釋書完。 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 阿毗達摩藏 《雙論》註釋書 在天界中,諸天之天, 簡略地教導了《論事》, 戰勝了爭論。 超越了死亡的領域, 以各種雙論莊嚴, 第六阿毗達摩論, 六處的教導者。 這位具有藍色無垢身體的人, 教導了《雙論》, 現在輪到解釋它; 因此,現在開始對它進行解釋。 根本雙論 誦分的解釋

  1. Mūlayamakaṃ , khandhayamakaṃ, āyatanayamakaṃ, dhātuyamakaṃ, saccayamakaṃ, saṅkhārayamakaṃ, anusayayamakaṃ, cittayamakaṃ, dhammayamakaṃ, indriyayamakanti imesaṃ dasannaṃ yamakānaṃ vasena idaṃ pakaraṇaṃ dasavidhena vibhattanti hi vuttaṃ. Tattha yesaṃ dasannaṃ yamakānaṃ vasena idaṃ pakaraṇaṃ dasavidhena vibhattaṃ, tesañceva imassa ca pakaraṇassa nāmattho tāva evaṃ veditabbo – kenaṭṭhena yamakanti? Yugaḷaṭṭhena. Yugaḷañhi yamakanti vuccati – 『yamakapāṭihāriyaṃ, yamakasālā』tiādīsu viya. Iti yugaḷasaṅkhātānaṃ yamakānaṃ vasena desitattā imesu dasasu ekekaṃ yamakaṃ nāma. Imesaṃ pana yamakānaṃ samūhabhāvato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ yamakanti veditabbaṃ.

Tattha mūlavasena pucchāvissajjanaṃ katvā desitattā dasannaṃ tāva sabbapaṭhamaṃ mūlayamakanti vuttaṃ. Tassa uddesavāro, niddesavāroti dve vārā honti . Tesu uddiṭṭhānukkamena niddisitabbattā uddesavāro paṭhamo. Tassa ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalamūlā; ye vā pana kusalamūlā, sabbe te dhammā kusalāti idaṃ yamakaṃ ādi . Tassa kusalākusalamūlasaṅkhātānaṃ dvinnaṃ atthānaṃ vasena atthayamakanti vā, tesaññeva atthānaṃ vasena anulomapaṭilomato pavattapāḷidhammavasena dhammayamakanti vā, anulomapaṭilomato pavattapucchāvasena pucchāyamakanti vā tidhā yamakabhāvo veditabbo. Sesesupi eseva nayo.

Idāni imesaṃ yamakānaṃ vasena desite imasmiṃ mūlayamake uddesavārassa tāva nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānameva evaṃ veditabbaṃ – kusalattikamātikāya hi 『kusalā dhammā』ti idaṃ ādipadaṃ nissāya mūlanayo, mūlamūlanayo, mūlakanayo, mūlamūlakanayoti ime cattāro nayā honti. Tesaṃ ekekasmiṃ naye mūlayamakaṃ, ekamūlayamakaṃ, aññamaññamūlayamakanti tīṇi tīṇi yamakāni. Evaṃ catūsu nayesu dvādasa yamakāni, ekekasmiṃ yamake anulomapaṭilomavasena dve dve pucchāti catuvīsati pucchā, ekekāya pucchāya sanniṭṭhānasaṃsayavasena dve dve atthāti aṭṭhacattālīsa atthāti.

Tattha ye keci kusalā dhammāti kusalesu 『『kusalā nu kho, na kusalā nu kho』』ti sandehābhāvato imasmiṃ pade sanniṭṭhānattho veditabbo. Sabbe te kusalamūlāti 『『sabbe te kusalā dhammā kusalamūlā nu kho, nanu kho』』ti evaṃ vimativasena pucchitattā imasmiṃ pade saṃsayattho veditabbo. So ca kho veneyyānaṃ saṃsayaṭṭhāne saṃsayadīpanatthaṃ vutto, tathāgatassa pana saṃsayo nāma natthi. Ito paresupi pucchāpadesu eseva nayo.

Yathā ca kusalapadaṃ nissāya ime cattāro nayā, ekekasmiṃ naye tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena dvādasa yamakāni, ekekasmiṃ yamake dvinnaṃ dvinnaṃ pucchānaṃ vasena catuvīsati pucchā; ekekāya pucchāya dvinnaṃ dvinnaṃ atthānaṃ vasena aṭṭhacattālīsa atthā ca honti. Akusalapadaṃ nissāyapi tatheva. Abyākatapadaṃ nissāyapi tatheva. Tīṇipi padāni ekato katvā niddiṭṭhaṃ nāmapadaṃ nissāyapi tathevāti kusalattikamātikāya catūsu padesu sabbepi soḷasa nayā, aṭṭhacattālīsa yamakāni , channavuti pucchā, dvenavutisataṃ atthā ca uddesavasena vuttāti veditabbā. Ettāvatā mūlavāro nāma paṭhamaṃ uddiṭṭho hoti.

根本雙論、蘊雙論、處雙論、界雙論、真理雙論、行雙論、潛伏雙論、心雙論、法雙論、根雙論,這十種雙論的內容以十種方式進行闡述。這裡,依據這十種雙論的內容,這個論著的名義應當這樣理解——依據什麼稱為雙論呢?是成對的。因為成對的被稱為雙論——如「雙重神通」、「雙重房屋」等等。因此,依據成對所稱的雙論,在這十種中每一種都被稱為一個雙論。由於這些雙論的整體性質,這個論著應當被理解為雙論。 在這裡,基於根本的提問和解答,論述的內容因此被稱為十種根本雙論。它有提綱和解釋兩個部分。在這兩部分中,由於提到的順序,所以解釋部分是第一部分。關於其中的任何善法,所有這些都以善根為根本;或者關於善根的所有法,所有這些都是善的。這個雙論的開頭就是這樣。關於善與惡根的兩種意義,稱為意義雙論;也可以根據這兩種意義,依據順序與逆序的法則稱為法雙論;也可以根據順序與逆序的提問稱為提問雙論,這樣三種雙論的性質應當被理解。其餘部分也是同樣的道理。 現在,依據這些雙論的內容,在這個根本雙論的提綱部分,應該這樣理解——因為在善法的總綱中「善法」這一開頭的詞彙是根本的,因此有根本法、根本根、根本法等四種方式。這些在每一種方式中都有根本雙論、單一根本雙論、其他根本雙論等三種三種雙論。這樣,在這四種方式中共有十二個雙論,每一種雙論中依據順序與逆序的法則提問兩次,共二十四個提問,每一個提問的兩種意義,共四十二個意義。 在這裡,關於任何善法,應該理解為「善法」這一詞是基於善法的「是否善」,因此在這個詞中應當理解為有疑問的性質。所有這些都是善根的,應該理解為「所有這些善法都是善根嗎?」因此在這個詞中應當理解為有懷疑的性質。這個懷疑是爲了說明有疑問的地方,而對於如來沒有懷疑。其他提問的部分也是同樣的道理。 如同在善法的基礎上,這四種方式中,每一種方式有三種雙論,共有十二個雙論,每一種雙論中有兩種提問,共二十四個提問;每一個提問中有兩種意義,共四十二個意義。關於惡法的詞彙也是如此。關於無記的詞彙也是如此。三種詞彙合在一起,提到的名詞也是如此。因此,在善根的總綱中,四個部分中所有的都有十六個方式,四十二個雙論,六十個提問,二百九十個意義,依據提綱的方式進行闡述,這些應當被理解。至此,根本部分被

Tato paraṃ ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalahetūtiādayo tasseva mūlavārassa vevacanavasena nava vārā uddiṭṭhā. Iti mūlavāro, hetuvāro, nidānavāro, sambhavavāro, pabhavavāro, samuṭṭhānavāro, āhāravāro, ārammaṇavāro, paccayavāro, samudayavāroti sabbepi dasa vārā honti. Tattha mūlavāre āgataparicchedeneva sesesupi nayādayo veditabbāti sabbesupi dasasu vāresu saṭṭhisatanayā, asītiadhikāni cattāri yamakasatāni, saṭṭhiadhikāni navapucchāsatāni, vīsādhikāni ekūnavīsati atthasatāni ca uddiṭṭhānīti veditabbāni. Evaṃ tāva uddesavāre nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānameva veditabbaṃ.

Mūlaṃ hetu nidānañcāti gāthā dasannampi vārānaṃ uddānagāthā nāma. Tattha mūlādīni sabbānipi kāraṇavevacanāneva. Kāraṇañhi patiṭṭhānaṭṭhena mūlaṃ. Attano phalanipphādanatthaṃ hinoti pavattatīti hetu. 『Handa, naṃ gaṇhāthā』ti dassentaṃ viya attano phalaṃ nidetīti nidānaṃ. Etasmā phalaṃ sambhotīti sambhavo. Pabhavatīti pabhavo. Samuṭṭhāti ettha phalaṃ, etena vā samuṭṭhātīti samuṭṭhānaṃ. Attano phalaṃ āharatīti āhāro. Appaṭikkhipitabbena attano phalena ālambiyatīti ālambaṇaṃ. Etaṃ paṭicca appaṭikkhipitvā phalaṃ eti pavattatīti paccayo. Etasmā phalaṃ samudetīti samudayo. Evametesaṃ padānaṃ vacanattho veditabbo.

Uddesavāravaṇṇanā.

Niddesavāravaṇṇanā

  1. Idāni yekeci kusalā dhammātiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha ye kecīti anavasesavacanaṃ. Kusalā dhammāti kusalattikassa padabhājane vuttalakkhaṇā anavajjasukhavipākā kusalasabhāvā. Sabbe te kusalamūlāti kiṃ te sabbeyeva kusalamūlāti pucchati. Tīṇevakusalamūlānīti na te sabbe kusalamūlāni, alobhādīni pana tīṇi eva kusalamūlānīti attho. Avasesā kusalā dhammā na kusalamūlāti avasesā phassādayo kusalā dhammā kusalamūlāni nāma na honti. Atha vā avasesā phassādayo kusalā dhammāyeva nāma, na kusalamūlānītipi attho. Ye vā pana kusalamūlāti ye vā pana paṭhamapucchāya dutiyapadena kusalamūlāti tayo alobhādayo gahitā. Sabbe te dhammā kusalāti kiṃ te sabbe tayopi dhammā kusalāti pucchati. Āmantāti sabbesampi kusalamūlānaṃ kusalabhāvaṃ sampaṭicchanto āha. Ayaṃ tāva mūlanaye mūlayamakassa attho. Iminā upāyena sabbapucchāsu vissajjananayo veditabbo. Yaṃ pana yattha visesamattaṃ atthi, tadeva vaṇṇayissāma.

  2. Ekamūlayamake tāva sabbe te kusalamūlena ekamūlāti gaṇanaṭṭhena ekamūlakaṃ aggahetvā samānaṭṭhena gahetabbā. Ayañhettha attho – sabbe te kusalamūlena samānamūlā. Yaṃ phassassa mūlaṃ, tadeva vedanādīnanti. Atha nesaṃ tathābhāvaṃ sampaṭicchanto āmantāti āha. Kusalasamuṭṭhānanti kusalacittasamuṭṭhānarūpaṃ dassitaṃ. Ekamūlanti alobhādinā kusalamūlena samānamūlaṃ . Yatheva hi phassādīnaṃ alobhādayo hetupaccayattā mūlaṃ, tathā taṃ samuṭṭhānarūpassāpi, kusalalakkhaṇābhāvena pana taṃ na kusalaṃ.

Tato paraṃ ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalahetūtiādayo tasseva mūlavārassa vevacanavasena nava vārā uddiṭṭhā. Iti mūlavāro, hetuvāro, nidānavāro, sambhavavāro, pabhavavāro, samuṭṭhānavāro, āhāravāro, ārammaṇavāro, paccayavāro, samudayavāroti sabbepi dasa vārā honti. Tattha mūlavāre āgataparicchedeneva sesesupi nayādayo veditabbāti sabbesupi dasasu vāresu saṭṭhisatanayā, asītiadhikāni cattāri yamakasatāni, saṭṭhiadhikāni navapucchāsatāni, vīsādhikāni ekūnavīsati atthasatāni ca uddiṭṭhānīti veditabbāni. Evaṃ tāva uddesavāre nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānameva veditabbaṃ. 根本、因、緣起、發生、起源、聚集、飲食、所緣、條件、產生,這十種都是雙論的內容。因此,根本部分、因部分、因緣部分、發生部分、起源部分、聚集部分、飲食部分、所緣部分、條件部分、產生部分這十個部分都存在。在這裡,根本部分通過來處的界定,其餘的方式也應當被理解。因此在這十個部分中,有六十種方式,超過八十種的四種雙論,超過六十種的九種提問,超過二十種的十八種意義被提及。這樣,關於提綱部分,依據雙論的提問和意義部分的劃分,應當被理解為巴利文的內容。 根本、因、緣起這三者的內容被稱為十種部分的提綱。在這裡,根本及其餘部分都是因的說明。因是根本的基礎。爲了自身的果報而起作用的就是因。爲了顯示「那麼,抓住它吧」的意思而說明自身的果報就是因。由此果報而生起的就是生起。起源就是起源。聚集在這裡的果報,亦即由此聚集而成的就是聚集。自身的果報是飲食。由於不應拒絕自身的果報而依附的就是依附。依此,因而不應拒絕地果報而生起的就是條件。由此果報而生起的就是生起。上述各個詞的含義應當被理解。 提綱部分的解釋。 意義部分的解釋。 現在通過「有些是善法」等這樣的方式,開始了意義部分的討論。在這裡,「有些」是沒有例外的表達。善法是具備善的特性、無過失的快樂果報的善法。所有這些都是善根,這樣問「他們都是善根嗎?」三種善根即不貪等的善根。其餘的善法不是善根,諸如觸等的善法不是善根。或者其餘的觸等的善法是善法,但不是善根。或者說那些善根是善法,這樣理解。關於善根的提問,問「所有這些法都是善法嗎?」因此這部分的意義是接受所有善根的善性。這就是根本法的意義。通過這種方式,所有提問的內容應當被理解。若在某處有特別的內容,我們將特別說明。 在單一根本雙論中,所有這些都應當以單一根本進行計算。這裡的意思是,所有這些都以善根為相同的根本。關於觸的根本,正是感覺等。或者說爲了包容它們的性質而說明。善的起源是指善心所產生的。單一根本是指與不貪等的善根相同的根本。正如觸等的根本由於不貪等的因緣而存在,善的起源的性質也一樣,但由於善的特徵而不被認為是善。

  1. Aññamaññayamake 『yekeci kusalā』ti apucchitvā yekeci kusalamūlena ekamūlāti pucchā katā. Kasmā? Imināpi byañjanena tassevatthassa sambhavato. Kusalamūlānīti idaṃ purimassa visesanaṃ. 『Mūlāni yāni ekato uppajjantī』ti hi vuttaṃ, tāni pana kusalamūlānipi honti akusalaabyākatamūlānipi, idha kusalamūlānīti visesadassanatthamidaṃ vuttaṃ. Aññamaññamūlāni cāti aññamaññaṃ hetupaccayena paccayā hontīti attho. Tasseva paṭilomapucchāya 『sabbe te dhammā kusalamūlena ekamūlā』ti avatvā sabbe te dhammā kusalāti vuttaṃ. Kasmā? Atthavisesābhāvato. Kusalamūlena ekamūlāti hi pucchāya katāya 『mūlāni yāni ekato uppajjantī』ti heṭṭhā vuttanayeneva vissajjanaṃ kātabbaṃ bhaveyya, evañca sati atthavisesābhāvo hoti. Tasmā tathā akatvā evaṃ pucchā katā. Iminā upāyena mūlamūlanayādīsupi aññamaññamūlayamake pucchāviseso veditabbo.

53-55. Mūlamūlanaye sabbe te kusalamūlamūlāti sabbe te kusalamūlasaṅkhātā mūlāti pucchati. Ekamūlamūlāti samānaṭṭhena ekameva mūlamūlaṃ etesanti ekamūlamūlā. Aññamaññamūlamūlāti aññamaññassa mūlaṃ aññamaññamūlaṃ, aññamaññamūlaṃ hetupaccayaṭṭhena mūlaṃ etesanti aññamaññamūlamūlā.

  1. Mūlakanaye kusalamūlakāti hetupaccayaṭṭhena kusalaṃ mūlaṃ etesanti kusalamūlakā.

57-61. Mūlamūlakanaye kusalamūlamūlakāti kusalānaṃ mūlaṃ kusalamūlaṃ. Hetupaccayaṭṭheneva kusalamūlaṃ mūlaṃ etesanti kusalamūlamūlakāti. Ayaṃ tāva kusalapadaṃ nissāya nayayamakapucchāsu visesattho.

62-73.Akusalapadādīsupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso, ahetukaṃ akusalanti vicikicchāya ceva uddhaccena ca sampayuttaṃ mohaṃ sandhāya vuttaṃ.

74-85.Ahetukaṃabyākatanti aṭṭhārasa cittuppādā rūpaṃ, nibbānañca. Abyākatamūlena na ekamūlanti idha pana ṭhapetvā sahetukaabyākatasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ, sesaṃ labbhati. Sahetukaabyākatasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ abyākatamūlena ekamūlaṃ hoti, taṃ abbohārikaṃ katvā ekato labbhamānakavaseneva cetaṃ vissajjanaṃ kataṃ.

86-97.Nāmā dhammāti nāmasaṅkhātā dhammā. Te atthato cattāro arūpino khandhā, nibbānañca. Naveva nāmamūlānīti kusalākusalaabyākatamūlavasena nava mūlāni. Ahetukaṃ nāmaṃ nāmamūlena na ekamūlanti ahetukaṃ sabbampi aṭṭhārasa cittuppādavicikicchuddhaccasampayuttamohanibbānasaṅkhātaṃ nāmaṃ nāmamūlena na ekamūlaṃ . Na hi taṃ tena saddhiṃ uppajjati. Sahetukaṃnāmaṃ nāmamūlenāti padepi sahetukaṃ nāmaṃ nāmamūlenāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Mūlavāravaṇṇanā.

98-99. Hetuvārādīsupi imināvupāyena attho veditabbo. Mūlaṃ hetu nidānañcātigāthā yathāniddiṭṭhānaṃ dasannampi vārānaṃ puna uddānavaseneva vuttāti.

Mūlayamakavaṇṇanā.

  1. Khandhayamakaṃ

  2. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā

另外的雙論中,問「有些是善法」,然後以某個善根作為單一根本進行提問。為什麼?因為通過這種方式可以說明其意義。善根是對前者的描述。「根本是那些共同生起的」,而這些根本也可以是善根,也可以是惡根或無記根,在這裡提到善根是爲了說明其特性。其他的根本是指其他的因緣條件。因此,在反問中說「所有這些法都是以善根為單一根本」,而不是說「所有這些法都是善法」。為什麼?因為沒有特別的意義。以善根作為單一根本的提問,正如前面所說的「根本是那些共同生起的」應當如此解釋,這樣一來就沒有特別的意義。因此,不這樣做的提問就是這樣。通過這種方式,根本法的討論和其他的雙論提問的特例應當被理解。 53-55. 在根本法的討論中,問「所有這些法都是善根嗎?」所有這些被稱為善根的根本。單一根本是指在同一位置上唯一的根本。其他的根本是指其他的因緣條件的根本,這些被稱為其他的根本。 在根本法的討論中,善根是指因緣條件的善根。 57-61. 在根本與根本的討論中,善根是善法的根本。善根是因緣條件的善根。這裡的善法是基於善的內容進行提問的特例。 62-73. 關於惡法的詞彙也是如此。這裡的特別之處在於,非因緣的惡法是指與懷疑和輕率相結合的無明。 74-85. 非因緣的無記法是指十八種心法、色法和涅槃。除非在此基礎上,非因緣的無記法不是單一根本;在此處,基於有因緣的無記法的聚集,其他的可以獲得。有因緣的無記法的聚集是以非因緣的根本為單一根本,這樣的解釋是爲了說明其聚集的性質。 86-97. 名為法的就是名詞所指的法。其意義為四種無色的蘊法和涅槃。新的名詞根本是指善、惡和無記的根本。有因緣的名詞根本不是單一根本,所有的非因緣的十八種心法、懷疑、輕率和無明、涅槃等都不是單一根本。因為這些並不會因此而生起。基於有因緣的名詞,名詞的根本也是如此。其餘部分在所有地方都顯而易見。 根本法的解釋。 98-99. 在因緣法等的討論中,其意義也應當如此理解。根本與因、因緣的解釋如前所述的十種部分,再次以提綱的方式進行闡述。 根本雙論的解釋。 蘊雙論 論述提綱的解釋。

  1. Idāni mūlayamake desiteyeva kusalādidhamme khandhavasena saṅgaṇhitvā mūlayamakānantaraṃ desitassa khandhayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva evaṃ veditabbaṃ – imasmiñhi khandhayamake tayo mahāvārā honti – paṇṇattivāro, pavattivāro, pariññāvāroti. Tesu paṇṇattivāro khandhānaṃ nāmābhidhānasodhanavaseneva gatattā paṇṇattivāroti vuccati. Pavattivāro tena sodhitanāmābhidhānānaṃ khandhānaṃ uppādanirodhavasena pavattiṃ sodhayamāno gato, tasmā pavattivāroti vuccati. Pariññāvāro iminānukkamena pavattānaṃ khandhānaṃ saṅkhepeneva tisso pariññā dīpayamāno gato, tasmā pariññāvāroti vuccati. Tattha paṇṇattivāro uddesaniddesavasena dvīhākārehi vavatthito. Itaresu visuṃ uddesavāro natthi. Ādito paṭṭhāya pucchāvissajjanavasena ekadhā vavatthitā. Tattha pañcakkhandhātipadaṃ ādiṃ katvā yāva na khandhā, na saṅkhārāti padaṃ tāva paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo. Pucchāvārotipi tasseva nāmaṃ. Tattha pañcakkhandhāti ayaṃ yamakavasena pucchitabbānaṃ khandhānaṃ uddeso. Rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti tesaññeva pabhedato nāmavavatthānaṃ.

2-

現在,在根本雙論中已經講述的善等法,按照蘊的方式歸納,緊接著根本雙論之後所講述的蘊雙論的解釋開始了。在這裡,首先應該這樣理解巴利文的內容安排:在這個蘊雙論中有三個大部分 - 概念部分、運作部分和遍知部分。其中,概念部分因為只是通過澄清蘊的名稱而進行的,所以稱為概念部分。運作部分是在澄清了名稱之後,通過蘊的生起和滅去來澄清其運作,因此稱為運作部分。遍知部分是按照這個順序,簡要地闡明蘊的三種遍知,因此稱為遍知部分。在這裡,概念部分通過列舉和解釋兩種方式來安排。其他兩個部分沒有單獨的列舉部分。從開始就通過問答的方式來安排。在這裡,從"五蘊"這個詞開始,一直到"非蘊,非行"這個詞為止,應該理解為概念部分的列舉部分。這也稱為問題部分。在這裡,"五蘊"是對將要通過雙論方式提問的蘊的列舉。"色蘊...識蘊"是對這些蘊的詳細名稱安排。 2-

  1. Idāni imesaṃ khandhānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhakhandhavāro, suddhakhandhamūlacakkavāroti cattāro nayavārā honti. Tattha rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpantiādinā nayena padameva sodhetvā gato padasodhanavāro nāma. So anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpa』ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ, na rūpakkhandho; na rūpakkhandho na rūpa』ntiādīni pañceva. Tato paraṃ tesaññeva padasodhanavāre sodhitānaṃ khandhānaṃ 『rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho』tiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato padasodhanamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya padasodhanamūlacakkavāro nāma. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho』tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ, na rūpakkhandho; na khandhā na vedanākkhandho』tiādīni vīsatimeva.

Tato paraṃ rūpaṃ khandho khandhā rūpantiādinā nayena suddhakhandhavaseneva gato suddhakhandhavāro nāma. Tattha khandhā rūpantiādīsu khandhā rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandhoti attho gahetabbo. Kasmā? Niddesavāre evaṃ bhājitattā. Tattha hi 『rūpaṃ khandhoti āmantā. Khandhā rūpakkhandhoti rūpakkhandho khandho ceva rūpakkhandho ca, avasesā khandhā na rūpakkhandho』ti evaṃ 『khandhā rūpa』ntiādīnaṃ khandhā rūpakkhandhotiādinā nayena padaṃ uddharitvā attho vibhatto. Teneva ca kāraṇenese suddhakhandhavāroti vutto. Vacanasodhane viya hi ettha na vacanaṃ pamāṇaṃ. Yathā yathā pana suddhakhandhā labbhanti, tathā tathā atthova pamāṇaṃ. Parato āyatanayamakādīsupi eseva nayo. Esopi ca suddhakhandhavāro anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ khandho khandhā rūpa』ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ na khandho, na khandhā na rūpa』ntiādīni pañceva.

Tato paraṃ tesaññeva suddhakhandhānaṃ rūpaṃ khandho, khandhā vedanātiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato suddhakhandhamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya suddhakhandhamūlacakkavāro nāma. Tattha khandhā vedanātiādīsu khandhā vedanākkhandhotiādinā nayena attho veditabbo. Itarathā niddesavārena saddhiṃ virodho hoti. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre 『rūpaṃ khandho, khandhā vedanā』tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi 『na rūpaṃ, na khandho, na khandhā na vedanā』tiādīni vīsatimeva. Evaṃ tāva ekena yamakasatena dvīhi pucchāsatehi ekekapucchāya sanniṭṭhānasaṃsayavasena dve dve atthe katvā catūhi ca atthasatehi paṭimaṇḍito paṇṇattivārassa uddesavāro veditabboti.

Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā.

  1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā

現在,基於這些蘊,有四種方法部分:詞語澄清部分、詞語澄清根本輪轉部分、純蘊部分、純蘊根本輪轉部分。其中,通過"色是色蘊,色蘊是色"等方式只澄清詞語的稱為詞語澄清部分。這分為順序和逆序兩種。在順序部分中有"色是色蘊,色蘊是色"等五個雙論。在逆序部分中也有"非色非色蘊,非色蘊非色"等五個。之後,對這些在詞語澄清部分中已澄清的蘊,通過"色是色蘊,蘊是受蘊"等方式,以每一蘊為根本組成四個輪轉,因為有以詞語澄清為根本的輪轉,所以稱為詞語澄清根本輪轉部分。這也分為順序和逆序兩種。在順序部分中,以每一蘊為根本有四個,共二十個雙論。在逆序部分中也有"非色非色蘊,非蘊非受蘊"等二十個。 之後,通過"色是蘊,蘊是色"等方式,只基於純蘊進行的稱為純蘊部分。在這裡,"蘊是色"等中,"蘊是色蘊,蘊是受蘊"的意思應該理解。為什麼?因為在解釋部分是這樣分析的。在那裡,"色是蘊嗎?是的。蘊是色蘊嗎?色蘊是蘊也是色蘊,其餘的蘊不是色蘊",這樣通過"蘊是色蘊"等方式提取詞語並解釋其意義。正是因為這個原因,這被稱為純蘊部分。因為在這裡,不像在詞語澄清中那樣以詞語為標準。但是,無論如何獲得純蘊,其意義才是標準。在後面的處雙論等中也是這個道理。這個純蘊部分也分為順序和逆序兩種。在順序部分中有"色是蘊,蘊是色"等五個雙論。在逆序部分中也有"非色非蘊,非蘊非色"等五個。 之後,對這些純蘊,通過"色是蘊,蘊是受"等方式,以每一蘊為根本組成四個輪轉,因為有以純蘊為根本的輪轉,所以稱為純蘊根本輪轉部分。在這裡,"蘊是受"等中,應該理解為"蘊是受蘊"等的意思。否則就會與解釋部分相矛盾。這也分為順序和逆序兩種。在順序部分中,以每一蘊為根本有四個,共二十個雙論。在逆序部分中也有"非色非蘊,非蘊非受"等二十個。這樣,應該理解概念部分的列舉部分有一百個雙論,二百個問題,每個問題有兩個意義,共四百個意義。 概念列舉部分的解釋。 概念解釋部分的解釋

  1. Idāni rūpaṃ rūpakkhandhotiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha rūpaṃ rūpakkhandhoti yaṃkiñci rūpanti vuccati. Sabbaṃ taṃ rūpaṃ rūpakkhandhoti vacanasodhanatthaṃ pucchati. Piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rūpaṃ, na rūpakkhandhoti yaṃ 『piyarūpaṃ sātarūpa』nti ettha rūpanti vuttaṃ, taṃ rūpameva, na rūpakkhandhoti attho. Rūpakkhandho rūpañceva rūpakkhandho cāti yo pana rūpakkhandho, so rūpantipi rūpakkhandhotipi vattuṃ vaṭṭatīti attho. Rūpakkhandho rūpanti ettha pana yasmā rūpakkhandho niyameneva rūpanti vattabbo. Tasmā āmantāti āha. Iminā upāyena sabbavissajjanesu attho veditabbo. Yo pana yattha viseso bhavissati, tatheva taṃ vaṇṇayissāma . Saññāyamake tāva diṭṭhisaññāti 『papañcasaññā』tiādīsu āgatā diṭṭhisaññā. Saṅkhārayamake avasesā saṅkhārāti 『aniccā vata saṅkhārā』tiādīsu āgatā saṅkhārakkhandhato avasesā saṅkhatadhammā. Paṭilomavārepi eseva nayoti.

Padasodhanavāro niṭṭhito.

  1. Padasodhanamūlacakkavāre khandhā vedanākkhandhoti yekeci khandhā, sabbe te vedanākkhandhoti pucchati. Sesapucchāsupi eseva nayo. Paṭilome na khandhā na vedanākkhandhoti ettha ye paññattinibbānasaṅkhātā dhammā khandhā na honti, te yasmā vedanākkhandhopi na honti, tasmā āmantāti āha. Sesavissajjanesupi eseva nayoti.

Padasodhanamūlacakkavāro niṭṭhito.

  1. Suddhakhandhavāre rūpaṃ khandhoti yaṃkiñci rūpanti vuttaṃ, sabbaṃ taṃ khandhoti pucchati. Tattha yasmā piyarūpasātarūpasaṅkhātaṃ vā rūpaṃ hotu, bhūtupādārūpaṃ vā, sabbaṃ pañcasu khandhesu saṅgahaṃ gacchateva. Tasmā āmantāti paṭijānāti. Dutiyapade 『khandhā rūpa』nti pucchitabbe yasmā rūpantivacanena rūpakkhandhova adhippeto, tasmā vacanaṃ anādiyitvā atthavasena pucchanto khandhā rūpakkhandhoti āha. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Parato āyatanayamakādīnaṃ niddesavārepi eseva nayo. Saññā khandhoti etthāpi diṭṭhisaññā vā hotu, saññā eva vā, sabbāyapi khandhabhāvato āmantāti vuttaṃ. Saṅkhārā khandhoti padepi eseva nayo. Khandhavinimuttako hi saṅkhāro nāma natthi.

  2. Paṭilome na rūpaṃ na khandhoti yaṃ dhammajātaṃ rūpaṃ na hoti, taṃ khandhopi na hotīti pucchati. Vissajjane panassa rūpaṃ ṭhapetvā avasesā khandhā na rūpaṃ, khandhāti rūpato aññe vedanādayo khandhā rūpameva na honti, khandhā pana hontīti attho. Rūpañca khandhe ca ṭhapetvā avasesāti pañcakkhandhavinimuttaṃ nibbānañceva paññatti ca. Ito paresupi 『avasesā』ti padesu eseva nayoti.

Suddhakhandhavāro niṭṭhito.

40-44. Suddhakhandhamūlacakkavāre rūpaṃ khandhotiādīnaṃ heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabboti.

Suddhakhandhamūlacakkavāro niṭṭhito.

Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

50-

現在,通過「色是色蘊」等方式,開始了對詞語澄清部分的解釋。在這裡,「色是色蘊」是指任何被稱為「色」的東西。所有這些色都是色蘊,因此提問是爲了澄清詞語的意義。「可愛的色、可喜的色」,在這裡提到的「色」,只是指這個色,而不是色蘊的意思。色蘊是指色本身和色蘊,因此色蘊可以被稱為色或色蘊。色蘊在這裡,因色蘊的限制而被稱為色。因此說「是的」。通過這種方式,所有的澄清都應當理解為有意義的。如果在某處有特別之處,我們也會如是說明。在概念部分中,所提到的「見的覺知」是指「繁雜的覺知」等等的見的覺知。在構成部分中,其餘的構成是指「無常的確實構成」等等的構成法。逆序部分也是如此。 詞語澄清部分已結束。 在詞語澄清根本輪轉部分中,問「蘊是受蘊」是指某些蘊,所有這些都是受蘊。其餘的提問也是如此。在逆序中「非蘊非受蘊」是指那些被稱為涅槃的法不屬於蘊,因為它們也不屬於受蘊,因此說「是的」。其餘的澄清也是如此。 詞語澄清根本輪轉部分已結束。 在純蘊部分中,「蘊是蘊」是指任何被稱為「色」的東西,所有這些都是蘊,因此提問是爲了澄清。因為可愛的色、可喜的色或是物質的色,所有這些都歸入五蘊之中。因此說「是的」。在第二個部分中,問「蘊是色」時,因為「色」一詞指的是色蘊,所以不需要再次解釋,而是以意義進行提問,因而說「蘊是色蘊」。通過這種方式,所有的詞語都應當理解為有意義的。在後面的感官領域等的解釋部分也是如此。覺知蘊是指這裡的見的覺知或是覺知本身,所有的都因蘊的存在而被稱為「是的」。構成蘊也是如此。因為沒有解脫于構成的構成法。 在逆序中「非色非蘊」是指那些法所生的色不屬於蘊,因此蘊也不屬於蘊。澄清時,除了色以外的其餘蘊不屬於色,因而說「蘊是的」。色和蘊是指五蘊的解脫,涅槃和概念也是如此。在後面的部分中,「其餘的」一詞也應如此理解。 純蘊部分已結束。 40-44. 在純蘊根本輪轉部分中,「蘊是蘊」等的意義應當如前所述理解。 純蘊根本輪轉部分已結束。 概念解釋部分的解釋。 運作部分的解釋。

  1. Idāni yassa rūpakkhandhotiādinā nayena pavattivāro āraddho. Kasmā panettha uddesavāro na vuttoti? Heṭṭhā dassitanayattā. Paṇṇattivārasmiñhi uddesavāre nayo dassito. Tena pana nayena sakkā so idha avuttopi jānitunti taṃ avatvā niddesavārova āraddho. Imasmiṃ pana pavattivārasaṅkhāte mahāvāre uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāroti tayo antaravārā honti. Tesu paṭhamo dhammānaṃ uppādalakkhaṇassa dīpitattā uppādavāroti vuccati. Dutiyo tesaññeva nirodhalakkhaṇassa dīpitattā nirodhavāroti vuccati. Tatiyo ubhinnampi lakkhaṇānaṃ dīpitattā uppādanirodhavāroti vuccati. Uppādavārena cettha dhammānaṃ uppajjanākārova dīpito. Nirodhavārena 『uppannaṃ nāma niccaṃ natthī』ti tesaññeva aniccatā dīpitā. Uppādanirodhavārena tadubhayaṃ.

Tattha uppādavāre tāva tiṇṇaṃ addhānaṃ vasena cha kālabhedā honti – paccuppanno, atīto, anāgato, paccuppannenātīto, paccuppannenānāgato, atītenānāgatoti. Tesu 『yassa rūpakkhandho uppajjatī』ti paccuppannābhidhānavasena paccuppanno veditabbo. So paccuppannānaṃ dhammānaṃ paccakkhato gahetabbattā ativiya suviññeyyoti paṭhamaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjitthāti atītābhidhānavasena atīto veditabbo. So paccakkhato anubhūtapubbānaṃ atītadhammānaṃ anumānena anāgatehi suviññeyyatarattā dutiyaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjissatīti anāgatābhidhānavasena anāgato veditabbo. So paccakkhato ca anubhūtapubbavasena ca gahitadhammānumānena 『anāgatepi evarūpā dhammā uppajjissantī』ti gahetabbato tatiyaṃ vutto.

Yassarūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjitthāti paccuppannena saddhiṃ atītābhidhānavasena paccuppannenātīto veditabbo. So missakesu tīsu suviññeyyatarattā catutthaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjati tassa vedanākkhandho uppajjissatīti paccuppannena saddhiṃ anāgatābhidhānavasena paccuppannenānāgato veditabbo. So paccakkhato gahetabbānaṃ dhammānaṃ atthitāya atthato suviññeyyataroti pañcamaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjissatīti atītena saddhiṃ anāgatābhidhānavasena atītenānāgato veditabbo. So purimehi duviññeyyoti chaṭṭhaṃ vutto.

Evametesu chasu kālabhedesu yvāyaṃ paṭhamo paccuppanno, tattha puggalato, okāsato, puggalokāsatoti tayo vārā honti. Tesu yassāti puggalavasena khandhānaṃ uppattidīpano puggalavāro. Yatthāti okāsavasena khandhānaṃ uppattidīpano okāsavāro. Yassa yatthāti puggalokāsavasena khandhānaṃ uppattidīpano puggalokāsavāro. Ime pana tayopi vārā paṭhamaṃ anulomanayena niddisitvā pacchā paṭilomanayena niddiṭṭhā. Tesu 『uppajjati』 『uppajjittha,』 『uppajjissatī』ti vacanato uppattidīpano anulomanayo. 『Nuppajjati』, 『nuppajjittha,』 『nuppajjissatī』ti vacanato anuppattidīpano paṭilomanayo.

現在,通過"對於誰色蘊"等方式,開始了運作部分。為什麼這裡沒有說明列舉部分呢?因為前面已經說明了方法。在概念部分的列舉部分中已經說明了方法。通過那個方法,即使這裡沒有說明也可以知道,所以沒有說明而直接開始了解釋部分。在這個被稱為運作部分的大部分中,有生起部分、滅去部分、生起滅去部分這三個中間部分。其中第一個因為說明了法的生起特徵,所以稱為生起部分。第二個因為說明了同樣法的滅去特徵,所以稱為滅去部分。第三個因為說明了兩種特徵,所以稱為生起滅去部分。這裡通過生起部分說明了法的生起方式。通過滅去部分說明了"已生起的沒有常住"的無常性。通過生起滅去部分說明了這兩者。 在生起部分中,首先根據三個時期有六種時間區分 - 現在、過去、未來、現在與過去、現在與未來、過去與未來。其中,"對於誰色蘊生起"是指現在時的表述,應該理解為現在。因為現在的法可以直接感知,所以最容易理解,因此首先提到。"對於誰色蘊已生起"是指過去時的表述,應該理解為過去。因為過去經歷過的法比未來的法更容易通過推理理解,所以第二個提到。"對於誰色蘊將生起"是指未來時的表述,應該理解為未來。因為可以通過直接感知和過去經歷推理"未來也會有這樣的法生起",所以第三個提到。 "對於誰色蘊生起,他的受蘊已生起"是指現在與過去時的表述,應該理解為現在與過去。因為在混合的三種中最容易理解,所以第四個提到。"對於誰色蘊生起,他的受蘊將生起"是指現在與未來時的表述,應該理解為現在與未來。因為可以直接感知的法存在,所以實際上最容易理解,因此第五個提到。"對於誰色蘊已生起,他的受蘊將生起"是指過去與未來時的表述,應該理解為過去與未來。因為比前面的更難理解,所以第六個提到。 這六種時間區分中,第一個現在時有三個部分:人、處所、人與處所。其中,"對於誰"是指通過人來說明蘊的生起的人部分。"在哪裡"是指通過處所來說明蘊的生起的處所部分。"對於誰在哪裡"是指通過人與處所來說明蘊的生起的人與處所部分。這三個部分首先用順序方式解釋,然後用逆序方式解釋。其中,"生起"、"已生起"、"將生起"的說法是說明生起的順序方式。"不生起"、"沒有生起"、"不會生起"的說法是說明不生起的逆序方式。

Tattha paccuppannakāle tāva puggalavārassa anulomanaye 『『yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjati. Yassa vā pana vedanākkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjati. Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho, uppajjati. Yassa vā pana viññāṇakkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjatī』』ti evaṃ rūpakkhandhamūlakāni cattāri yamakāni; 『『yassa vedanākkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho uppajjatī』』tiādinā nayena vedanākkhandhamūlakāni tīṇi; saññākkhandhamūlakāni dve; saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena dasa yamakāni honti.

Tattha rūpakkhandhamūlakesu catūsu ādito ekameva vissajjitaṃ. Sesāni tena sadisavissajjanānīti tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittāni. Vedanākkhandhādimūlakesupi 『āmantā』ti ekasadisameva vissajjanaṃ. Tasmā tānipi tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittānevāti evametāni paccuppannakāle puggalavāre anulomanaye ekayamakavissajjaneneva dasa yamakāni vissajjitāni nāma hontīti veditabbāni. Yathā ca puggalavāre dasa, evaṃ okāsavāre dasa, puggalokāsavāre dasāti paccuppannakāle tīsu vāresu anulomanaye tiṃsa yamakāni honti. Yathā ca anulomanaye, evaṃ paṭilomanayepīti sabbānipi paccuppannakāle saṭṭhi yamakāni honti. Tesu vīsapucchāsataṃ, cattārīsāni ca dve atthasatāni hontīti veditabbāni. Evaṃ sesesupi pañcasu kālabhedesu puggalādibhedato anulomapaṭilomanayavasena cha cha vārā. Ekekasmiṃ vāre dasa dasa katvā saṭṭhi saṭṭhi yamakānīti tīṇi yamakasatāni. Tāni purimehi saddhiṃ saṭṭhādhikāni tīṇi yamakasatāni, vīsādhikāni sattapucchāsatāni, cattārīsāni ca cuddasa atthasatāni honti. Idaṃ tāva uppādavāre pāḷivavatthānaṃ. Yathā ca uppādavāre, tathā nirodhavārepi, uppādanirodhavārepīti sabbasmimpi pavattimahāvāre asīti yamakasahassaṃ, saṭṭhisatādhikāni dve pucchāsahassāni, vīsaṃ tisatādhikāni ca cattāri atthasahassāni veditabbāni.

Pāḷi pana uppādavāre nirodhavāre ca tīsu asammissakakālabhedesu tasmiṃ tasmiṃ vāre ekekameva yamakaṃ vissajjetvā saṅkhittā. Tīsu missakakālabhedesu 『yassa vedanākkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho uppajjitthā』tiādinā nayena vedanākkhandhādimūlakesupi ekaṃ yamakaṃ vissajjitaṃ. Uppādanirodhavāre pana chasupi kālabhedesu taṃ vissajjitameva. Sesāni tena samānavissajjanattā saṅkhittānīti. Idaṃ sakalepi pavattimahāvāre pāḷivavatthānaṃ.

在此,目前時段中,關於個人部分的順序方式有:「對於誰色蘊生起,誰的受蘊生起;或者說,誰的受蘊生起,誰的色蘊生起;誰的色蘊生起,誰的覺知蘊、構成蘊、識蘊生起;或者說,誰的識蘊生起,誰的色蘊生起。」通過這種方式,色蘊根本的四個雙論;「誰的受蘊生起,誰的覺知蘊生起」等等的方式,受蘊根本的三個雙論;覺知蘊根本的兩個雙論;構成蘊根本的一個雙論,因此總共是十個雙論。 在這些色蘊根本中,首先只有一個被澄清。其餘的因相似澄清而被簡化。因此,受蘊等根本的澄清也是如此。所以它們也因相似澄清而被簡化。因此在目前時段中,關於個人部分的順序方式,通過單個雙論的澄清,十個雙論被澄清。正如個人部分有十個,處所部分也有十個,個人與處所部分也有十個,因此在目前時段的這三部分中,順序方式有三十個雙論。正如在順序方式中,亦如在逆序方式中,所有這些在目前時段中總共有六十個雙論。在這些中,有二十個問題,四十個問題,以及兩個意義的總和。 同樣,在其餘的五個時間區分中,關於個人等的區分也有六個順序和逆序的部分。每個部分有十個雙論,合計爲六十個雙論。這些與前面的合計爲六十多個雙論,二十個以上的問題,四十個意義的總和。現在這是生起部分的解釋。正如在生起部分中那樣,在滅去部分中、在生起滅去部分中,所有這些在整體運作部分中總共有八萬雙論,六十多個問題,二十個以上的意義。 在巴利文中,生起部分和滅去部分的三個不混合時間區分中,每個部分只有一個雙論被澄清。在三個混合時間區分中,「誰的受蘊生起,誰的覺知蘊生起」等等的方式,受蘊等根本的部分也有一個雙論被澄清。而在生起滅去部分中,六個時間區分中也只有一個雙論被澄清,其餘的因相似澄清而被簡化。因此,這也是在整體運作部分中的巴利文解釋。

Atthavinicchayatthaṃ panassa idaṃ lakkhaṇaṃ veditabbaṃ – imasmiñhi pavattimahāvāre catunnaṃ pañhānaṃ pañca vissajjanāni sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitvā atthavinicchayo veditabbo. Tattha purepañho, pacchāpañho, paripuṇṇapañho, moghapañhoti ime cattāro pañhā nāma. Ekekasmiñhi yamake dve dve pucchā. Ekekapucchāyapi dve dve padāni. Tattha yāya pucchāya vissajjane ekeneva padena gahitakkhandhassa uppādo vā nirodho vā labbhati , ayaṃ purepañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane dvīhipi padehi gahitakkhandhānaṃ uppādo vā nirodho vā labbhati, ayaṃ pacchāpañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane ekenapi padena gahitakkhandhassa dvīhipi padehi gahitakkhandhānaṃ uppādo vā, nirodho vā labbhati, ayaṃ paripuṇṇapañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane paṭikkhepo vā, paṭisedho vā labbhati, ayaṃ moghapañho nāma. Yasmā panesa adassiyamāno na sakkā jānituṃ, tasmā naṃ dassayissāma.

『Yattha rūpakkhandho nuppajjati, tattha vedanākkhandho nuppajjatī』ti pucchāya tāva uppajjatīti imasmiṃ vissajjane ekeneva padena gahitassa vedanākkhandhassa uppādo labbhati, iti ayañceva añño ca evarūpo pañho purepañhoti veditabbo. 『Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjitthā』ti pucchāya pana 『āmantā』ti imasmiṃ vissajjane dvīhi padehi gahitānaṃ rūpavedanākkhandhānaṃ yassa kassaci sattassa atīte uppādo labbhati. Iti ayañceva añño ca evarūpo pañho pacchāpañhoti veditabbo.

『Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjatī』ti imāya pana paṭhamapucchāya 『asaññasattaṃ upapajjantāna』ntiādike imasmiṃ vissajjane 『asaññasattaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho uppajjati, no ca tesaṃ vedanākkhandho uppajjatī』ti imasmiṃ koṭṭhāse ekeneva padena gahitassa rūpakkhandhassapi uppādo labbhati. 『Pañcavokāraṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati vedanākkhandho ca uppajjatī』ti imasmiṃ koṭṭhāse dvīhipi padehi saṅgahitānaṃ rūpavedanākkhandhānampi uppādo labbhati. Iti ayañceva añño ca evarūpo pañho paripuṇṇapañhoti veditabbo. Purepacchāpañhotipi etasseva nāmaṃ. Etassa hi vissajjane purimakoṭṭhāse ekena padena saṅgahitassa rūpakkhandhasseva uppādo dassito. Dutiyakoṭṭhāse dvīhi padehi saṅgahitānaṃ rūpavedanākkhandhānaṃ. Imināyeva ca lakkhaṇena yattha ekena padena saṅgahitassa khandhassa uppādo vā nirodho vā labbhati, so purepañhoti vutto. Yattha dvīhipi padehi saṅgahitānaṃ khandhānaṃ uppādo vā nirodho vā labbhati, so pacchāpañhoti vutto.

『Yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho nuppajjitthā』ti imāya pana pucchāya 『natthī』ti imasmiṃ vissajjane paṭikkhepo labbhati. 『Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho nirujjhatī』ti pucchāya 『no』ti imasmiṃ vissajjane paṭisedho labbhati. Tasmā ayañceva duvidho añño ca evarūpo pañho moghapañhoti veditabbo. Tucchapañhotipi vuccati. Evaṃ tāva cattāro pañhā veditabbā.

爲了理解意義,這個特徵應當被理解——在這個運作的大部分中,有四個問題的五個澄清,放入二十七個位置中,意義得以理解。在這裡,前問題、后問題、完全問題、空洞問題這四個問題的名稱。每個雙論中有兩個提問。每個提問中也有兩個詞語。在這裡,依據每個提問的澄清,若通過一個詞語所把握的蘊的生起或滅去而獲得,稱之為前問題;若通過兩個詞語所把握的蘊的生起或滅去而獲得,稱之為后問題;若通過一個詞語所把握的蘊的生起,而通過兩個詞語所把握的蘊的生起,稱之為完全問題;若通過提問的澄清而獲得拒絕或禁止,稱之為空洞問題。由於這個問題是不可見的,無法知曉,因此我們將展示它。 「在哪裡色蘊不生起,那裡受蘊也不生起」的提問中,首先生起的是通過一個詞語所把握的受蘊的生起,因此這個問題及其他類似的問題應被理解為前問題。「誰的色蘊已生起,誰的受蘊也已生起」的提問中,若通過兩個詞語所把握的色受蘊的生起,任何眾生的過去生起得以獲得。因此這個問題及其他類似的問題應被理解為后問題。 「誰的色蘊生起,誰的受蘊生起」的這個第一提問中,「無感知的眾生生起」的等語句中,在這個澄清中,無感知的眾生的色蘊生起,而他們的受蘊不生起,在這個地方通過一個詞語所把握的色蘊的生起也得以獲得。「五蘊生起的眾生中,色蘊生起,受蘊也生起」的在這個地方通過兩個詞語所把握的色受蘊的生起也得以獲得。因此這個問題及其他類似的問題應被理解為完全問題。前後問題也稱為這個名稱。因為在這個澄清中,前面的部分通過一個詞語所把握的色蘊的生起被展示。第二部分通過兩個詞語所把握的色受蘊的生起。通過這種特徵,無論是通過一個詞語所把握的蘊的生起或滅去,稱之為前問題;若通過兩個詞語所把握的蘊的生起或滅去,稱之為后問題。 「誰的色蘊沒有生起,誰的受蘊也沒有生起」的這個提問中,若通過「沒有」的在這個澄清中獲得拒絕。「誰的色蘊生起,誰的受蘊滅去」的提問中,若通過「不是」的在這個澄清中獲得禁止。因此這兩個問題及其他類似的問題應被理解為空洞問題。也可以稱之為空虛問題。這樣四個問題應被理解。

Pāḷigatiyā vissajjanaṃ, paṭivacanavissajjanaṃ, sarūpadassanena vissajjanaṃ, paṭikkhepena vissajjanaṃ, paṭisedhena vissajjananti imāni pana pañca vissajjanāni nāma . Tattha yaṃ vissajjanaṃ pāḷipadameva hutvā atthaṃ vissajjeti, idaṃ pāḷigatiyā vissajjanaṃ nāma. Taṃ purepañhe labbhati. 『Yattha rūpakkhandho nuppajjati tattha vedanākkhandho nuppajjatī』ti hi pañhe 『uppajjatī』ti idaṃ vissajjanaṃ pāḷipadameva hutvā atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu pāḷigatiyā vissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ pana vissajjanaṃ paṭivacanabhāvena atthaṃ vissajjeti, idaṃ paṭivacanavissajjanaṃ nāma. Taṃ pacchāpañhe labbhati. 『Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjitthā』ti hi pañhe 『āmantā』ti idaṃ vissajjanaṃ paṭivacanavaseneva atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭivacanavissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ vissajjanaṃ sarūpena dassetvā atthaṃ vissajjeti; idaṃ sarūpadassanena vissajjanaṃ nāma. Taṃ paripuṇṇapañhe labbhati. 『Yassa rūpakkhandho uppajjati; tassa vedanākkhandho uppajjatī』ti hi pañhe 『asaññasattaṃ upapajjantāna』nti idaṃ vissajjanaṃ 『imesaṃ rūpakkhandho uppajjati, no ca vedanākkhandho, imesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati, vedanākkhandho cā』ti sarūpadassaneneva atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ. Tasmā evarūpesu ṭhānesu sarūpadassanena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ pana vissajjanaṃ tathārūpassa atthassābhāvato atthapaṭikkhepena pañhaṃ vissajjeti, idaṃ paṭikkhepena vissajjanaṃ nāma. Yaṃ tathārūpassa atthassa ekakkhaṇe alābhato atthapaṭisedhanena pañhaṃ vissajjeti, idaṃ paṭisedhena vissajjanaṃ nāma. Taṃ moghapañhe labbhati. 『Yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho nuppajjitthā』ti hi pañhe 『natthī』ti idaṃ vissajjanaṃ; evarūpo nāma satto natthīti atthapaṭikkhepena pañhaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ; tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭikkhepena vissajjanaṃ veditabbaṃ. 『Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho nirujjhatī』ti pañhe pana 『no』ti idaṃ vissajjanaṃ ekasmiṃ paṭisandhikkhaṇe uppādena saddhiṃ nirodho nāma na labbhatīti atthapaṭisedhanena pañhaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭisedhena vissajjanaṃ veditabbaṃ.

巴利文澄清有五種名稱:巴利文澄清、回話澄清、實相展示澄清、拒絕澄清、禁止澄清。在這裡,若澄清是通過巴利文字身而理解意義,這稱為巴利文澄清。這個適用於前問題。「在哪裡色蘊不生起,那裡受蘊也不生起」的問題中,「生起」這個澄清是通過巴利文字身而理解意義,因此在這種情況下,巴利文澄清應被理解。 若澄清是通過回話的方式理解意義,這稱為回話澄清。這個適用於后問題。「誰的色蘊已生起,誰的受蘊也已生起」的問題中,「稱呼」這個澄清是通過回話的方式而理解意義,因此在這種情況下,回話澄清應被理解。 若澄清是通過實相展示的方式理解意義,這稱為實相展示澄清。這個適用於完全問題。「誰的色蘊生起,誰的受蘊生起」的問題中,「無感知的眾生生起」的等語句中,這個澄清是通過實相展示而理解意義,因此在這種情況下,實相展示澄清應被理解。 若澄清是通過拒絕某種意義而理解意義,這稱為拒絕澄清。若通過某種意義的拒絕而理解問題,這稱為禁止澄清。這個適用於空洞問題。「誰的色蘊沒有生起,誰的受蘊也沒有生起」的問題中,「沒有」這個澄清是通過拒絕而理解意義;這種情況下,某種眾生是不存在的,因此通過拒絕澄清而理解問題,因此在這種情況下,拒絕澄清應被理解。「誰的色蘊生起,誰的受蘊滅去」的問題中,「不是」這個澄清是通過禁止而理解意義。在這種情況下,通過生起與滅去的結合而理解問題,因此在這種情況下,禁止澄清應被理解。

Idāni ime cattāro pañhā, imāni ca pañca vissajjanāni, yesu sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitabbāni, tāni evaṃ veditabbāni – asaññasattaṃ upapajjantānanti ekaṃ ṭhānaṃ, asaññasatte tatthāti ekaṃ, asaññasattānanti ekaṃ; asaññasattā cavantānanti ekaṃ; arūpaṃ upapajjantānanti ekaṃ, arūpe tatthāti ekaṃ, arūpānanti ekaṃ, arūpā cavantānanti ekaṃ , arūpe pacchimabhavikānanti ekaṃ, arūpe parinibbantānanti ekaṃ; ye ca arūpaṃ upapajjitvā parinibbāyissantīti ekaṃ; pañcavokāraṃ upapajjantānanti ekaṃ, pañcavokāre tatthāti ekaṃ, pañcavokārānanti ekaṃ pañcavokārā cavantānanti ekaṃ, pañcavokāre pacchimabhavikānanti ekaṃ, pañcavokāre parinibbantānanti ekaṃ; suddhāvāsaṃ upapajjantānanti ekaṃ, suddhāvāse tatthāti ekaṃ, suddhāvāsānanti ekaṃ, suddhāvāse parinibbantānanti ekaṃ; sabbesaṃ upapajjantānanti ekaṃ, sabbesaṃ cavantānanti ekaṃ; sabbasādhāraṇavasena pacchimabhavikānanti ekaṃ, parinibbantānanti ekaṃ, catuvokāraṃ pañcavokāraṃ upapajjantānanti ekaṃ, cavantānanti ekaṃ. Evaṃ imesaṃ catunnaṃ pañhānaṃ imāni pañca vissajjanāni imesu sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitvā imasmiṃ pavattimahāvāre atthavinicchayo veditabbo. Evaṃ viditvā hi pañhaṃ vissajjantena suvissajjito hoti, atthañca vinicchayantena suvinicchito hoti.

Tatthāyaṃ nayo – yassa rūpakkhandho uppajjatīti yassa puggalassa uppādakkhaṇasamaṅgitāya rūpakkhandho uppajjati. Tassa vedanākkhandho uppajjatīti vedanākkhandhopi tassa tasmiññeva khaṇe uppajjatīti pucchati. Asaññasattaṃ upapajjantānanti acittakapaṭisandhivasena asaññasattabhavaṃ upapajjantānaṃ. Tesaṃ rūpakkhandho uppajjatīti tesaṃ ekantena rūpakkhandho uppajjatiyeva. Pavatte uppannānaṃ rūpakkhandho uppajjatipi nirujjhatipi, tasmā 『asaññasattāna』nti avatvā』asaññasattaṃ upapajjantāna』nti vuttaṃ. No ca tesaṃ vedanākkhandho uppajjatīti acittakattā pana tesaṃ vedanākkhandho nuppajjateva. Idaṃ sattavīsatiyā ṭhānesu paṭhame ṭhāne paripuṇṇapañhassa purimakoṭṭhāse sarūpadassanena vissajjanaṃ. Pañcavokāraṃ upapajjantānanti rūpārūpamissakapaṭisandhivasena pañcavokārabhavaṃ upapajjantānaṃ. Tesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati, vedanākkhandho cāti tesaṃ ekantena rūpavedanākkhandhasaṅkhātā dvepi khandhā uppajjantiyeva. Pavatte pana tattha uppannānaṃ te khandhā uppajjantipi nirujjhantipi, tasmā 『pañcavokārāna』nti avatvā 『pañcavokāraṃ upapajjantāna』nti vuttaṃ. Idaṃ pañcavokāraṃ upapajjantānanti ṭhāne paripuṇṇapañhassa pacchimakoṭṭhāse sarūpadassanena vissajjanaṃ. Iminā upāyena sabbāni vissajjanāni veditabbāni.

Idaṃ panettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ – sakalepi hi imasmiṃ khandhayamake tattha tattha uppannānaṃ pavatte yāva maraṇā khandhānaṃ apariyantesu uppādanirodhesu vijjamānesupi lahuparivattānaṃ dhammānaṃ vinibbhogaṃ katvā uppādanirodhe dassetuṃ na sukaranti pavattiyaṃ uppādanirodhe anāmasitvā abhinavaṃ vipākavaṭṭaṃ nipphādayamānena nānākammena nibbattānaṃ paṭisandhikhandhānaṃ uppādaṃ dassetuṃ sukhanti paṭisandhikāle uppādavaseneva uppādavāro kathito. Uppannassa pana vipākavaṭṭassa pariyosānena nirodhaṃ dassetuṃ sukhanti maraṇakāle nirodhavasena nirodhavāro kathito.

現在這四個問題,以及這五個澄清,應該放置在二十七個位置中,這些應當這樣理解——無感知的眾生生起的一個位置,無感知的眾生在那裡一個位置,無感知的眾生的一個位置;無感知的眾生的滅去的一個位置;無色生起的一個位置,無色在那裡一個位置,無色的一個位置,無色的滅去的一個位置,無色的後生的一個位置,無色的涅槃的一個位置;那些無色生起后將要涅槃的一個位置;五蘊生起的一個位置,五蘊在那裡一個位置,五蘊的一個位置,五蘊的滅去的一個位置,五蘊的後生的一個位置,五蘊的涅槃的一個位置;清凈住處生起的一個位置,清凈住處在那裡一個位置,清凈住處的一個位置,清凈住處的涅槃的一個位置;所有生起的一個位置,所有滅去的一個位置;所有共同的後生的一個位置,涅槃的一個位置,四蘊五蘊生起的一個位置,滅去的一個位置。這樣,這四個問題的這五個澄清放入這些二十七個位置中,在這個運作的大部分中,意義得以理解。因為這樣理解問題的澄清會使其澄清得很好,而理解意義也會使其理解得很好。 在這裡,這個方法是——「誰的色蘊生起」,即是某個眾生的生起時相應的色蘊生起。然後,「他的受蘊生起」,即受蘊也在那個時刻生起。無感知的眾生生起,依靠無意識的結合而生起的無感知眾生。那些的色蘊生起,確實是那些的色蘊生起。發生的色蘊生起或滅去,因此不說「無感知的眾生」,而說「無感知的眾生生起」。並且這些的受蘊並不生起,因為無意識的緣故,所以這些的受蘊確實不生起。這是在二十七個位置中,第一位置是完全問題的前面部分通過實相展示而澄清。「五蘊生起的眾生」,即是色與無色結合的無感知眾生。那些的色蘊生起,受蘊也生起;因此這兩個蘊被稱為色受蘊。發生的情況下,那些蘊生起或滅去,因此不說「五蘊」,而說「五蘊生起的眾生」。這是在五蘊生起的地方,完全問題的後面部分通過實相展示而澄清。通過這種方式,所有的澄清應被理解。 在這裡,生起與滅去的特徵是——在這個蘊的組合中,所有發生的地方,直到死亡,蘊的無盡生起與滅去的情況下,即使有微小的變化的法,也很難通過生起

Kiṃ panettha pavattiyaṃ uppādanirodhānaṃ anāmaṭṭhabhāve pamāṇanti? Pāḷiyeva. Pāḷiyañhi visesena uppādavārassa anāgatakālavāre 『pacchimabhavikānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca nuppajjissati, vedanākkhandho ca nuppajjissatī』ti ayaṃ pāḷi atipamāṇameva. Pacchimabhavikānañhi pavatte rūpārūpadhammānaṃ uppajjituṃ yuttabhāve satipi 『rūpakkhandho ca nuppajjissati, vedanākkhandho ca nuppajjissatī』ti sanniṭṭhānaṃ katvā vuttabhāvena pavatte uppādo na gahitoti veditabbo. 『Suddhāvāse parinibbantānaṃ tesaṃ tattha saññākkhandho na nirujjhittha, no ca tesaṃ tattha vedanākkhandho na nirujjhatī』ti ayaṃ pana pāḷi pavatte nirodhassa anāmaṭṭhabhāve ativiya pamāṇaṃ. Suddhāvāse parinibbantānañhi cuticittassa bhaṅgakkhaṇe ṭhitānaṃ paṭisandhito paṭṭhāya pavatte uppajjitvā niruddhasaññākkhandhānaṃ gaṇanapatho natthi. 『Evaṃ santepi tesaṃ tattha saññākkhandho na nirujjhitthā』ti sanniṭṭhānaṃ katvā vuttabhāvena pavatte nirodho na gahitoti veditabbo.

Evamettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ viditvā paṭisandhiuppādameva cutinirodhameva ca gahetvā tesu tesu ṭhānesu āgatānaṃ vissajjanānaṃ atthavinicchayo veditabbo. So pana sakkā ādivissajjane vuttanayena sabbattha viditunti vissajjanapaṭipāṭiyā na vitthārito. Iminā pana evaṃ dinnenapi nayena yo etesaṃ atthavinicchayaṃ jānituṃ na sakkoti, tena ācariye payirupāsitvā sādhukaṃ sutvāpi jānitabbo.

Uppādassa nirodhassa, uppannañcāpi ekato;

Nayassa anulomassa, paṭilomanayassa ca.

Vasena yāni khandhesu, yamakāni ca pañcasu;

Puggalaṃ atha okāsaṃ, puggalokāsameva ca.

Āmasitvā pavattesu, ṭhānesu kathayī jino;

Tesaṃ pāḷivavatthānaṃ, dassitaṃ anupubbato.

Vinicchayatthaṃ atthassa, pañhāvissajjanāni ca;

Vissajjanānaṃ ṭhānāni, yāni tāni ca sabbaso.

Dassetvā ekapañhasmiṃ, yojanāpi pakāsitā;

Vitthārena gate ettha, pañhāvissajjanakkame.

Atthaṃ vaṇṇayatā kātuṃ, kiṃ nu sakkā ito paraṃ;

Nayena iminā tasmā, atthaṃ jānantu paṇḍitāti.

Pavattimahāvāravaṇṇanā.

  1. Pariññāvāravaṇṇanā

206-

現在,這四個問題和五個澄清應當被理解為放入二十七個位置中,如下所示: 無想眾生生起是一個位置,無想眾生在那裡是一個,無想眾生是一個;無想眾生離開是一個;無色界眾生生起是一個,無色界在那裡是一個,無色界眾生是一個,無色界眾生離開是一個,無色界最後生是一個,無色界般涅槃是一個;那些生起無色界后將般涅槃的是一個;五蘊眾生生起是一個,五蘊在那裡是一個,五蘊眾生是一個,五蘊眾生離開是一個,五蘊最後生是一個,五蘊般涅槃是一個;凈居天生起是一個,凈居天在那裡是一個,凈居天眾生是一個,凈居天般涅槃是一個;所有眾生生起是一個,所有眾生離開是一個;一般意義上的最後生是一個,般涅槃是一個,四蘊五蘊眾生生起是一個,離開是一個。這樣,這四個問題的五個澄清應當被理解為放入這二十七個位置中,在這個運作的大部分中理解意義。這樣理解后,回答問題時就能很好地回答,理解意義時就能很好地理解。 在這裡,方法如下: "誰的色蘊生起"是指哪個人在生起的剎那具有色蘊。"他的受蘊生起"是問在同一剎那他的受蘊是否也生起。"無想眾生生起"是指通過無心結生的方式生起無想眾生界的眾生。"他們的色蘊生起"是指他們的色蘊必定生起。在存在中已生起的色蘊會生起也會滅去,因此不說"無想眾生"而說"無想眾生生起"。"但他們的受蘊不生起"是因為無心所以他們的受蘊不生起。這是二十七個位置中第一個位置的完全問題前半部分的實相展示澄清。"五蘊眾生生起"是指通過色無色混合結生的方式生起五蘊界的眾生。"他們的色蘊和受蘊生起"是指他們的色蘊和受蘊這兩個蘊必定生起。但在存在中已生起的這些蘊會生起也會滅去,因此不說"五蘊眾生"而說"五蘊眾生生起"。這是在"五蘊眾生生起"位置的完全問題後半部分的實相展示澄清。通過這種方法,所有的澄清都應當被理解。 這裡關於生起和滅去的規則特徵是:在整個蘊雙論中,雖然在各處已生起的眾生在存在中直到死亡時蘊的生起滅去是無限的,但因為法的快速變化很難分別顯示生起滅去,所以在存在中不涉及生起滅去,而是爲了容易顯示新的果報輪轉,通過各種業而生起的結生蘊的生起,所以只在結生時通過生起的方式說明生起部分。而爲了容易顯示已生起的果報輪轉的結束而顯示滅去,所以在死亡時通過滅去的方式說明滅去部分。 這裡在存在中不涉及生起滅去的證據是什麼?就是巴利文字身。在巴利文中,特別是在生起部分的未來時部分,"對於最後生的眾生,他們的色蘊和受蘊將不生起"這段話就是最好的證據。因為對於最後生的眾生,雖然在存在中色無色法應該生起,但通過確定"色蘊和受蘊將不生起"而說,所以應當理解為在存在中的生起沒有被包括。"對於在凈居天般涅槃的眾生,他們的想蘊在那裡不會滅去,但他們的受蘊在那裡不是不滅去"這段話在存在中不涉及滅去是非常好的證據。因為對於在凈居天般涅槃的眾生,在死亡心的滅去剎那,從結生開始在存在中生起后滅去的想蘊是無法計數的。即使如此,通過確定"他們的想蘊在那裡不會滅去"而說,所以應當理解為在存在中的滅去沒有被包括。 這樣理解了生起滅去的規則特徵后,只取結生生起和死亡滅去,應當理解在各個位置出現的澄清的意義。這個意義可以通過在最初澄清中說明的方法在所有地方理解,所以沒有按照澄清的順序詳細說明。但是,即使通過這種給出的方法,如果有人不能理解這些意義,他應該親近老師,好好聽聞后理解。 生起和滅去,以及已生起的同時, 順序方法和逆序方法, 在五蘊中的雙論, 涉及人、處所、人與處所, 在存在的位置中佛陀所說, 其巴利文的安排已按順序顯示。 爲了理解意義,問題和澄清, 以及澄清的所有位置, 都已經顯示,在一個問題中的應用也已說明, 在這裡詳細說明了問題和澄清的順序。 解釋意義時,還能做什麼呢? 因此,智者們應通過這個方法理解意義。 運作大部分的解釋。 遍知部分的解釋 206-

  1. Tadanantare pariññāvārepi chaḷeva kālabhedā. Anulomapaṭilomato dveyeva nayā. Puggalavāro, okāsavāro, puggalokāsavāroti imesu pana tīsu puggalavārova labbhati, na itare dve. Kiṃ kāraṇā? Sadisavissajjanatāya. Yo hi koci puggalo yattha katthaci ṭhāne rūpakkhandhaṃ ce parijānāti, vedanākkhandhampi parijānātiyeva. Vedanākkhandhaṃ ce parijānāti, rūpakkhandhampi parijānātiyeva. Rūpakkhandhaṃ ce na parijānāti, vedanākkhandhampi na parijānātiyeva. Vedanākkhandhaṃ ce na parijānāti, rūpakkhandhampi na parijānātiyeva. Tasmā tesupi 『yattha rūpakkhandhaṃ parijānāti, tattha vedanākkhandhaṃ parijānātī』ti ādivasena pucchaṃ katvā 『āmantā』tveva vissajjanaṃ kātabbaṃ . Siyāti sadisavissajjanatāya te idha na labbhantīti veditabbā.

Atha vā pariññākiccaṃ nāma puggalasseva hoti, no okāsassa, puggalova parijānituṃ samattho, no okāsoti puggalavārovettha gahito, na okāsavāro. Tassa pana aggahitattā tadanantaro puggalokāsavāro labbhamānopi na gahito. Yo panesa puggalavāro gahito, tattha paccuppannakāle rūpakkhandhamūlakāni cattāri, vedanākkhandhamūlakāni tīṇi, saññākkhandhamūlakāni dve, saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti heṭṭhā vuttanayeneva anulomanaye aggahitaggahaṇena dasa yamakāni. Paṭilomanaye dasāti vīsati. Tathā sesesupīti ekekasmiṃ kāle vīsati vīsati katvā chasu kālesu vīsaṃ yamakasataṃ, cattārīsāni dve pucchāsatāni, asītyādhikāni cattāri atthasatāni ca hontīti idamettha pāḷivavatthānaṃ.

Atthavinicchaye panettha atītānāgatapaccuppannasaṅkhātā tayo addhā pavattivāre viya cutipaṭisandhivasena na labbhanti. Pavatte cittakkhaṇavaseneva labbhanti. Tenevettha 『yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānātī』tiādīsu pucchāsu 『āmantā』ti vissajjanaṃ kataṃ. Lokuttaramaggakkhaṇasmiñhi nibbānārammaṇena cittena pañcasu khandhesu pariññākiccanibbattiyā yaṃ kiñci ekaṃ khandhaṃ parijānanto itarampi parijānātīti vuccati. Evamettha 『parijānātī』ti pañhesu anulomanaye pariññākiccassa matthakappattaṃ aggamaggasamaṅgiṃ sandhāya 『āmantā』ti vuttanti veditabbaṃ. Paṭilomanaye pana 『na parijānātī』ti pañhesu puthujjanādayo sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. 『Parijānitthā』ti imasmiṃ pana atītakālavāre maggānantaraaggaphale ṭhitopi pariññākiccassa niṭṭhitattā parijānitthayeva nāma.

209.Yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānitthāti pañhena aggamaggasamaṅgiṃ pucchati. Yasmā panesa khandhapañcakaṃ parijānātiyeva nāma, na tāva niṭṭhitapariññākicco; tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Dutiyapañhe pana parijānitthāti arahantaṃ pucchati. Yasmā paneso niṭṭhitapariññākicco. Natthi tassa pariññeyyaṃ nāma; tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Paṭilomanayavissajjane panettha arahā rūpakkhandhaṃ na parijānātīti arahato pariññāya abhāvena vuttaṃ. Aggamaggasamaṅgī vedanākkhandhaṃ na parijānitthāti arahattamaggaṭṭhassa aniṭṭhitapariññākiccatāya vuttaṃ. Na kevalañca vedanākkhandhameva, ekadhammampi so na parijānittheva. Idaṃ pana pucchāvasena vuttaṃ. No ca rūpakkhandhanti idampi pucchāvaseneva vuttaṃ. Aññampi pana so khandhaṃ parijānāti.

210-

在隨後的遍知部分中也有六種時間區分。順序和逆序只有兩種方法。在個人部分、處所部分、個人與處所部分這三者中,只有個人部分存在,其他兩個不存在。為什麼?因為澄清相似。無論哪個人在任何地方遍知色蘊,也必定遍知受蘊。如果遍知受蘊,也必定遍知色蘊。如果不遍知色蘊,也必定不遍知受蘊。如果不遍知受蘊,也必定不遍知色蘊。因此,即使在那些部分中,"在哪裡遍知色蘊,在那裡遍知受蘊"等方式提問后,也應該回答"是的"。應當理解,因為澄清相似,所以這裡不存在那些部分。 或者說,遍知的作用只屬於個人,不屬於處所,只有個人能夠遍知,處所不能,所以這裡只取個人部分,不取處所部分。因為沒有取處所部分,所以隨後的個人與處所部分雖然可能存在也沒有被取。在所取的這個個人部分中,在現在時,以色蘊為根本的四個,以受蘊為根本的三個,以想蘊為根本的兩個,以行蘊為根本的一個,如前所說的方式,在順序方法中通過未取的取有十個雙論。在逆序方法中有十個,總共二十個。其他時間也同樣,在每個時間二十個,六個時間中有一百二十個雙論,二百四十個問題,四百八十個意義。這是這裡的巴利文安排。 在意義解釋中,這裡所說的過去、未來、現在三個時期,不像運作部分那樣通過死亡和結生而獲得。而是在存在中通過心的剎那而獲得。因此這裡"誰遍知色蘊,他遍知受蘊"等問題中回答"是的"。因為在出世間道的剎那,通過以涅槃為所緣的心,在五蘊中完成遍知的作用,所以說遍知任何一個蘊也遍知其他蘊。這樣,這裡應當理解在"遍知"的問題中,順序方法中說"是的"是指達到遍知作用頂點的最高道的具有者。在逆序方法中,"不遍知"的問題中說"是的"是指凡夫等。但在這個過去時部分中,"已遍知"是指即使處於道后的最高果位,因為遍知作用已完成,所以稱為已遍知。 "誰遍知色蘊,他已遍知受蘊嗎"這個問題是問最高道的具有者。因為他確實正在遍知五蘊,還沒有完成遍知作用;所以回答"不是"。但在第二個問題中,"已遍知"是問阿羅漢。因為他已完成遍知作用,對他來說沒有所謂的應遍知;所以回答"不是"。在逆序方法的澄清中,這裡"阿羅漢不遍知色蘊"是因為阿羅漢沒有遍知而說的。"最高道的具有者沒有已遍知受蘊"是因為處於阿羅漢道者還未完成遍知作用而說的。不僅是受蘊,他確實沒有已遍知任何一法。但這是根據問題而說的。"不是色蘊"這也是根據問題而說的。但他確實遍知其他蘊。 210-

211.Yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānissatīti ettha yasmā maggaṭṭhapuggalo ekacittakkhaṇiko, tasmā so parijānissatīti saṅkhaṃ na gacchati. Tena vuttaṃ 『no』ti. Te rūpakkhandhañca naparijānitthāti pucchāsabhāgena vuttaṃ, na parijāniṃsūti panettha attho. Iminā upāyena sabbattha atthavinicchayo veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Khandhayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Āyatanayamakaṃ

  2. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā

1-9. Idāni mūlayamake desiteyeva kusalādidhamme āyatanavasenāpi saṅgaṇhitvā khandhayamakānantaraṃ desitassa āyatanayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Yatheva hi tattha paṇṇattivāro, pavattivāro, pariññāvāroti tayo mahāvārā honti, tathā idhāpi. Vacanatthopi nesaṃ tattha vuttanayeneva veditabbo. Idhāpi ca paṇṇattivāro uddesaniddesavasena dvidhā vavatthito. Itare niddesavaseneva. 『Tattha dvādasāyatanānī』ti padaṃ ādiṃ katvā yāva nāyatanā na manoti, tāva paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo. Tattha dvādasāyatanānīti ayaṃ yamakavasena pucchitabbānaṃ āyatanānaṃ uddeso. Cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatananti tesaññeva pabhedato nāmavavatthānaṃ. Yamakavasena pucchāsukhatthañcettha paṭhamaṃ paṭipāṭiyā ajjhattarūpāyatanāni vuttāni. Pacchā bāhirarūpāyatanāni. Pariyosāne manāyatanadhammāyatanāni.

Yathā pana heṭṭhā khandhavasena, evamidha imesaṃ āyatanānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhāyatanavāro, suddhāyatanamūlacakkavāroti, cattārova nayavārā honti. Ekeko cettha anulomapaṭilomavasena duvidhoyeva. Tesamattho tattha vuttanayeneva veditabbo. Yathā pana khandhayamake padasodhanavārassa anulomavāre 『rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpa』ntiādīni pañca yamakāni, tathā idha 『cakkhu, cakkhāyatanaṃ; cakkhāyatanaṃ; cakkhū』tiādīni dvādasa. Paṭilomavārepi 『na cakkhu, na cakkhāyatanaṃ; na cakkhāyatanaṃ, na cakkhū』tiādīni dvādasa , padasodhanamūlacakkavārassa panettha anulomavāre ekekāyatanamūlakāni ekādasa ekādasa katvā dvattiṃsasataṃ yamakāni. Paṭilomavārepi dvattiṃsasatameva. Suddhāyatanavārassāpi anulomavāre dvādasa, paṭilomavāre dvādasa, suddhāyatanamūlacakkavārassāpi anulomavāre ekekāyatanamūlakāni ekādasa ekādasa katvā dvattiṃsasataṃ yamakāni. Paṭilomavārepi dvattiṃsasatamevāti evamidha chasattatādhikehi pañcahi yamakasatehi, dvipaññāsādhikehi ekādasahi pucchāsatehi, caturādhikehi tevīsāya atthasatehi ca paṭimaṇḍito paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo.

Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā.

  1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā

10-

「誰遍知色蘊,他會遍知受蘊嗎?」在這裡,由於道的建立者是單一心的瞬間,因此他不會說「會遍知」。因此說「不是」。因為提問的部分是關於色蘊不遍知的,所以說「他不會遍知」。通過這種方式,所有的意義應當被理解。 遍知部分的解釋。 五蘊部分的解釋已完成。 感處部分 定義部分的解釋 1-9. 現在在根本部分講述的基礎上,通過善法等的感處也進行歸納,接下來是關於講述感處部分的解釋。在這裡,五蘊部分應當根據前面所述的方式理解。就像那裡有定義部分、運作部分、遍知部分這三大部分一樣,這裡也有。它們的言辭意義也應當根據前面所述的方式理解。在這裡,定義部分也根據講述的內容分為兩類。其他的則根據說明的內容。 「那裡有十二感處」這句話開始到「沒有感處」的地方,這應當被理解為定義部分的講述。在這裡,十二感處是通過雙論的方式提問的感處的定義。眼根……等……法根,這些就是它們的分類名稱。通過雙論的方式提問是爲了說明快樂,所以這裡首先提到內在的感處。接著是外在的感處。最後是心根與法根。 就像在前面的五蘊部分一樣,在這裡這些感處的定義部分也有詞句清理部分、詞句清理根本、清凈感處部分、清凈感處根本等四種方法。這裡每個部分根據順序和逆序的方式分為兩類。它們的意義應當根據前面所述的方式理解。就像在五蘊部分的詞句清理部分的順序部分中,「色法是色蘊,色蘊是色法」等等五個雙論一樣,這裡也有「眼,眼根;眼根;眼」等等十二個雙論。在逆序部分也有「不是眼, 不是眼根;不是眼根, 不是眼」等等十二個雙論,而在詞句清理根本部分的順序部分中這裡有每個感處的根本各自有十一種,每種各自有三十個雙論。在逆序部分也有三十個雙論。清凈感處部分的順序部分也有十二個,逆序部分也有十二個。在清凈感處根本部分的順序部分中,每個感處的根本各自有十一種,每種各自有三十個雙論。在逆序部分也有三十個雙論。這樣,在這裡以六十七個以上的五百個雙論、五十個以上的十一個提問、四十個以上的三十個意義來裝飾定義部分的講述。 定義部分的解釋。 定義說明部分的解釋 10-

  1. Niddesavāre pana heṭṭhā khandhayamakassa paṇṇattivāraniddese vuttanayeneva attho veditabbo. Aññatra visesā. Tatrāyaṃ viseso – dibbacakkhūti dutiyavijjāñāṇaṃ. Paññācakkhūti tatiyavijjāñāṇaṃ. Dibbasotanti dutiyaabhiññāñāṇaṃ. Taṇhāsotanti taṇhāva. Avaseso kāyoti nāmakāyo, rūpakāyo, hatthikāyo, assakāyoti evamādi. Avasesaṃ rūpanti rūpāyatanato sesaṃ bhūtupādāyarūpañceva piyarūpasātarūpañca. Sīlagandhotiādīni vāyanaṭṭhena sīlādīnaṃyeva nāmāni. Attharasotiādīnipi sādhumadhuraṭṭhena atthādīnaññeva nāmāni. Avaseso dhammoti pariyattidhammādianekappabhedoti ayamettha viseso.

Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

18-

在說明部分,應當根據前面五蘊部分定義部分說明的方式理解意義。只是有一些特殊之處。這裡的特殊之處是: "天眼"是第二明智。"慧眼"是第三明智。"天耳"是第二神通智。"貪慾流"就是貪慾本身。其餘的"身"如名身、色身、象群、馬群等。其餘的"色"是指除了色處之外的四大種及所造色,以及可愛色、悅意色。"戒香"等是以語言方式表達的戒等的名稱。"義味"等是以善美甘甜的方式表達的義等的名稱。其餘的"法"是指教法等多種分類。這就是這裡的特殊之處。 定義說明部分的解釋。 運作部分的解釋 18- provided by EasyChat

  1. Idhāpi ca pavattivārassa uppādavārādīsu tīsu antaravāresu ekekasmiṃ chaḷeva kālabhedā. Tesaṃ ekekasmiṃ kāle puggalavārādayo tayo vārā. Te sabbepi anulomapaṭilomanayavasena duvidhāva honti. Tattha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye yathā khandhayamake rūpakkhandhamūlakāni cattāri, vedanākkhandhamūlakāni tīṇi, saññākkhandhamūlakāni dve, saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena dasa yamakāni honti. Evaṃ 『『yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa sotāyatanaṃ uppajjati; yassa vā pana sotāyatanaṃ uppajjati, tassa cakkhāyatanaṃ uppajjati; yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa ghāṇāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ, uppajjati; yassa vā pana dhammāyatanaṃ uppajjati, tassa cakkhāyatanaṃ uppajjatī』』ti evaṃ cakkhāyatanamūlakāni ekādasa. 『『Yassa sotāyatanaṃ uppajjati, tassa ghānāyatanaṃ uppajjatī』』tiādinā nayena sotāyatanamūlakāni dasa; ghānāyatanamūlakāni nava, jivhāyatanamūlakāni aṭṭha; kāyāyatanamūlakāni satta; rūpāyatanamūlakāni cha; saddāyatanamūlakāni pañca; gandhāyatanamūlakāni cattāri; rasāyatanamūlakāni tīṇi; phoṭṭhabbāyatanamūlakāni dve; manāyatanamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena chasaṭṭhi yamakāni honti.

Tattha cakkhāyatanamūlakesu ekādasasu 『『yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ uppajjatī』』ti imāni pañceva vissajjitāni. Tesu paṭhamaṃ vissajjetabbaṃ tāva vissajjitaṃ. Dutiyaṃ kiñcāpi paṭhamena sadisavissajjanaṃ, cakkhusotāyatanānaṃ pavattiṭṭhāne pana ghānāyatanassa na ekantena pavattito 『『kathaṃ nu kho etaṃ vissajjetabba』』nti vimatinivāraṇatthaṃ vissajjitaṃ. Rūpāyatanamanāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ tīṇi yamakāni asadisavissajjanattā vissajjitāni. Sesesu jivhāyatanakāyāyatanehi tāva saddhiṃ dve yamakāni purimehi dvīhi saddhiṃ sadisavissajjanāni. Saddāyatanassa paṭisandhikkhaṇe anuppattito tena saddhiṃ yamakassa vissajjanameva natthi. Gandharasaphoṭṭhabbāyatanehipi saddhiṃ tīṇi yamakāni purimehi dvīhi sadisavissajjanāneva hontīti tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittāni. Sotāyatanamūlakesu yaṃ labbhati , taṃ purimehi sadisavissajjanamevāti ekampi pāḷiṃ nāruḷhaṃ. Ghānāyatanamūlakesu rūpāyatanena saddhiṃ ekaṃ, manāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ dveti tīṇi yamakāni pāḷiṃ āruḷhāni. Sesāni ghānāyatanayamakena sadisavissajjanattā nāruḷhāni. Tathā jivhāyatanakāyāyatanamūlakāni. Rūpāyatanamūlakesu manāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ dveyeva vissajjitāni. Gandharasaphoṭṭhabbehi pana saddhiṃ tīṇi rūpāyatanamanāyatanehi saddhiṃ sadisavissajjanāni. Yatheva hettha 『『sarūpakānaṃ acittakāna』』ntiādi vuttaṃ, tathā idhāpi 『『sarūpakānaṃ agandhakānaṃ, arasakānaṃ aphoṭṭhabbakāna』』nti yojanā veditabbā. Gandhādīni cettha āyatanabhūtāneva adhippetāni. Tasmā 『『sarūpakānaṃ sagandhāyatanāna』』nti āyatanavasenettha attho daṭṭhabbo.

在這裡,運作部分的生起部分等三個中間部分中,每一部分都有六種時間區分。在每一個時間中都有個人部分等三個部分。所有這些都根據順序和逆序方法分為兩類。在其中,現在時個人部分的順序方法中,就像在五蘊部分中以色蘊為根本的四個,以受蘊為根本的三個,以想蘊為根本的兩個,以行蘊為根本的一個,通過未取的取有十個雙論一樣,這裡"誰的眼處生起,他的耳處生起;或者誰的耳處生起,他的眼處生起;誰的眼處生起,他的鼻處、舌處、身處、色處、聲處、香處、味處、觸處、意處、法處生起;或者誰的法處生起,他的眼處生起"這樣以眼處為根本的有十一個。"誰的耳處生起,他的鼻處生起"等方式,以耳處為根本的有十個;以鼻處為根本的有九個,以舌處為根本的有八個;以身處為根本的有七個;以色處為根本的有六個;以聲處為根本的有五個;以香處為根本的有四個;以味處為根本的有三個;以觸處為根本的有兩個;以意處為根本的有一個,通過未取的取有六十六個雙論。 在那裡,以眼處為根本的十一個中,"誰的眼處生起,他的耳處、鼻處、色處、意處、法處生起"這五個被解答。其中第一個首先被解答。第二個雖然與第一個有相似的解答,但因為在眼處和耳處運作的地方鼻處不一定運作,爲了避免"這應該如何解答"的疑惑而被解答。與色處、意處、法處一起的三個雙論因為解答不相似而被解答。在其餘的中,首先與舌處、身處一起的兩個雙論與前面兩個有相似的解答。因為聲處在結生的剎那不生起,所以與它一起的雙論根本沒有解答。與香處、味處、觸處一起的三個雙論與前面兩個有相似的解答,所以爲了經文的簡潔而被省略。在以耳處為根本的中,所得到的與前面有相似的解答,所以一個也沒有進入經文。在以鼻處為根本的中,與色處一起的一個,與意處、法處一起的兩個,共三個雙論進入經文。其餘的因為與鼻處雙論有相似的解答而沒有進入經文。舌處、身處為根本的也是如此。在以色處為根本的中,只有與意處、法處一起的兩個被解答。但與香處、味處、觸處一起的三個與色處、意處一起有相似的解答。就像這裡說"有色無心的"等,這裡也應理解為"有色無香的、無味的、無觸的"等組合。這裡所指的香等是作為處的。因此這裡應該通過處的方式理解"有色有香處的"等意義。

Saddāyatanamūlakāni atthābhāvato pāḷiṃ nāruḷhāneva. Gandharasaphoṭṭhabbamūlakāni cattāri tīṇi dve ca heṭṭhimehi sadisavissajjanattā pāḷiṃ nāruḷhāni. Manāyatanamūlakaṃ vissajjitamevāti evametāni paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye katipayayamakavissajjaneneva chasaṭṭhiyamakāni vissajjitāni nāma hontīti veditabbāni. Yathā ca puggalavāre, evaṃ okāsavārepi puggalokāsavārepi chasaṭṭhīti paccuppannakāle tīsu vāresu anulomanaye aṭṭhanavutisataṃ yamakāni honti. Yathā ca anulomanaye, evaṃ paṭilomanayepīti sabbānipi paccuppannakāle channavutādhikāni tīṇi yamakasatāni honti. Tesu dvānavutādhikāni satta pucchāsatāni, caturāsītādhikāni ca pannarasa atthasatāni hontīti veditabbāni. Evaṃ sesesupi pañcasu kālabhedesūti sabbānipi chasattatādhikāni tevīsati yamakasatāni. Tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthāti idamettha uppādavāre pāḷivavatthānaṃ. Nirodhavārauppādanirodhavāresupi eseva nayoti. Sabbasmimpi pavattivāre aṭṭhavīsāni ekasattati yamakasatāni. Tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā veditabbā. Pāḷi pana manāyatanaṃ dhammāyatanañca ekasadisaṃ, nānaṃ natthi. Upari pana 『『vārasaṅkhepo hotī』』tiādīni vatvā tattha tattha saṅkhittā. Tasmā yaṃ tattha tattha saṅkhittaṃ, taṃ sabbaṃ asammuyhantehi sallakkhetabbaṃ.

Atthavinicchaye panettha idaṃ nayamukhaṃ. Sacakkhukānaṃ asotakānanti apāye jātibadhiraopapātikaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi sacakkhuko asotako hutvā upapajjati. Yathāha – 『『kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassaci aparāni dasāyatanāni pātubhavanti. Opapātikānaṃ petānaṃ , opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ, opapātikānaṃ nerayikānaṃ; jaccabadhirānaṃ upapattikkhaṇe dasāyatanāni pātubhavanti, cakkhāyatanaṃ rūpaghānagandhajivhārasakāyaphoṭṭhabbāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatana』』nti. Sacakkhukānaṃ sasotakānanti sugatiduggatīsu paripuṇṇāyatane ca opapātike rūpībrahmāno ca sandhāya vuttaṃ. Te hi sacakkhukā sasotakā hutvā upapajjanti. Yathāha – 『『kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassaci ekādasāyatanāni pātubhavanti; kāmāvacarānaṃ devānaṃ, paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ, opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ, opapātikānaṃ nerayikānaṃ, paripuṇṇāyatanānaṃ. Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe pañcāyatanāni pātubhavanti, cakkhāyatanaṃ rūpasotamanāyatanaṃ dhammāyatana』』nti.

Aghānakānanti brahmapārisajjādayo sandhāya vuttaṃ. Te hi sacakkhukā aghānakā hutvā upapajjanti. Kāmadhātuyaṃ pana aghānako opapātiko natthi. Yadi bhaveyya 『『kassaci aṭṭhāyatanāni pātubhavantī』』ti vedayya. Yo gabbhaseyyako pana aghānako siyā, so 『『sacakkhukāna』』nti vacanato idha anadhippeto. Sacakkhukānaṃ saghānakānanti jaccabadhirampi paripuṇṇāyatanampi opapātikaṃ sandhāya vuttaṃ. Saghānakānaṃ acakkhukānanti jaccandhampi jaccabadhirampi opapātikaṃ sandhāya vuttameva. Saghānakānaṃ sacakkhukānanti paripuṇṇāyatanameva opapātikaṃ sandhāya vuttaṃ.

以聲處為根本的因為沒有意義所以沒有進入巴利文。以香處、味處、觸處為根本的四個、三個、兩個因為與前面有相似的解答而沒有進入巴利文。以意處為根本的被解答了。這樣,應當理解這些在現在時個人部分的順序方法中通過解答少數雙論就被稱為解答了六十六個雙論。就像在個人部分一樣,在處所部分和個人與處所部分也是六十六個,所以在現在時三個部分的順序方法中有一百九十八個雙論。就像在順序方法中一樣,在逆序方法中也是,所以在現在時總共有三百九十六個雙論。在這些中應當理解有七百九十二個問題,一千五百八十四個意義。在其他五個時間區分中也是這樣,所以總共有二千三百七十六個雙論。問題是這個數量的兩倍,意義是問題的兩倍。這就是這裡生起部分的巴利文安排。在滅去部分和生起滅去部分中也是這個方法。在整個運作部分中應當理解有七千一百二十八個雙論。問題是這個數量的兩倍,意義是問題的兩倍。但是巴利文中意處和法處是相同的,沒有區別。上面說"部分簡略"等后在各處簡略了。因此,對於在各處簡略的內容,不應混淆而應仔細觀察。 在意義解釋中,這裡有這個方法的開端。"有眼無耳的"是指惡道中生來耳聾的化生眾生。他確實是有眼無耳地出生的。如說:"在欲界結生的剎那,對某些眾生顯現其他十處。對於化生的餓鬼、化生的阿修羅、化生的畜生、化生的地獄眾生;對於生來耳聾者在結生的剎那顯現十處,即眼處、色處、鼻處、香處、舌處、味處、身處、觸處、意處、法處。""有眼有耳的"是指善趣惡趣中具足諸處的化生眾生和有色梵天。他們確實是有眼有耳地出生的。如說:"在欲界結生的剎那,對某些眾生顯現十一處;對於欲界天、第一劫人類、化生的餓鬼、化生的阿修羅、化生的畜生、化生的地獄眾生、具足諸處者。在色界結生的剎那顯現五處,即眼處、色處、耳處、意處、法處。" "無鼻的"是指梵眾天等。他們確實是有眼無鼻地出生的。但在欲界中沒有無鼻的化生眾生。如果有的話,就會說"對某些眾生顯現八處"。如果有胎生的無鼻者,因為說"有眼的",所以這裡不包括在內。"有眼有鼻的"是指生來耳聾的和具足諸處的化生眾生。"有鼻無眼的"就是指生來眼盲的和生來耳聾的化生眾生。"有鼻有眼的"就是指具足諸處的化生眾生。

Sarūpakānaṃ acakkhukānanti ettha jaccandhajaccabadhiraopapātikesu aññataropi gabbhaseyyakopi labbhatiyeva. Sacittakānaṃ acakkhukānanti ettha heṭṭhā vuttehi jaccandhādīhi tīhi saddhiṃ arūpinopi labbhanti. Acakkhukānanti ettha purimapade vuttehi catūhi saddhiṃ asaññasattāpi labbhanti. Sarūpakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca asaññasattā ca sesarūpībrahmāno ca labbhanti. Sacittakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca rūpārūpabrahmāno ca labbhanti. Acittakānaṃ arūpakānantipadesu pana ekavokāracatuvokārasattāva labbhantīti iminā nayena sabbesu puggalavāresu puggalavibhāgo veditabbo.

22-254. Okāsavāre yattha cakkhāyatananti rūpībrahmalokaṃ pucchati. Teneva āmantāti vuttaṃ . Tasmiñhi tale niyamato tāni āyatanāni paṭisandhiyaṃ uppajjanti. Idamettha nayamukhaṃ. Iminā nayamukhena sakalepi pavattivāre attho veditabbo. Pariññāvāro khandhayamake vuttanayoyevāti.

Pavattivāravaṇṇanā.

Āyatanayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhātuyamakaṃ

1-19. Idāni teyeva mūlayamake desite kusalādidhamme dhātuvasena saṅgaṇhitvā āyatanayamakānantaraṃ desitassa dhātuyamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha āyatanayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ vetidabbaṃ. Idhāpi hi paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, avasesā antaravārā ca saddhiṃ kālappabhedādīhi āyatanayamake āgatasadisāyeva. Idhāpi ca yamakapucchāsukhatthaṃ paṭipāṭiyā ajjhattikabāhirā rūpadhātuyova vatvā viññāṇadhātuyo vuttā. Dhātūnaṃ pana bahuttā idha āyatanayamakato bahutarāni yamakāni, yamakadiguṇā pucchā, pucchādiguṇā ca atthā honti. Tattha cakkhudhātumūlakādīsu yamakesu labbhamānānaṃ yamakānaṃ atthavinicchayo āyatanayamake vuttanayeneva veditabbo. Taṃsadisāyeva hettha atthagati, teneva ca kāraṇena pāḷipi saṅkhittā. Pariññāvāro pākatikoyevāti.

Dhātuyamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Saccayamakaṃ

  2. Paṇṇattivāravaṇṇanā

1-9. Idāni teyeva mūlayamake desite kusalādidhamme saccavasena saṅgaṇhitvā dhātuyamakānantaraṃ desitassa saccayamakassa vaṇṇanā hoti. Tatthāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā antaravārādayo ca avasesappabhedā veditabbā. Paṇṇattivāre panettha catunnaṃ saccānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhasaccavāro, suddhasaccamūlacakkavāroti imesu catūsu vāresu yamakagaṇanā veditabbā.

10-26. Paṇṇattivāraniddese pana avasesaṃ dukkhasaccanti dukkhavedanāya ceva taṇhāya ca vinimuttā tebhūmakadhammā veditabbā. Avaseso samudayoti saccavibhaṅge niddiṭṭhakāmāvacarakusalādibhedo dukkhasaccassa paccayo. Avaseso nirodhoti tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinirodho ceva khaṇabhaṅganirodho ca. Avaseso maggoti 『『tasmiṃ kho pana samaye pañcaṅgiko maggo hoti, aṭṭhaṅgiko maggo, micchāmaggo, jaṅghamaggo, sakaṭamaggo』』ti evamādiko.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

27-

Sarūpakānaṃ acakkhukānanti ettha jaccandhajaccabadhiraopapātikesu aññataropi gabbhaseyyakopi labbhatiyeva. Sacittakānaṃ acakkhukānanti ettha heṭṭhā vuttehi jaccandhādīhi tīhi saddhiṃ arūpinopi labbhanti. Acakkhukānanti ettha purimapade vuttehi catūhi saddhiṃ asaññasattāpi labbhanti. Sarūpakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca asaññasattā ca sesarūpībrahmāno ca labbhanti. Sacittakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca rūpārūpabrahmāno ca labbhanti. Acittakānaṃ arūpakānantipadesu pana ekavokāracatuvokārasattāva labbhantīti iminā nayena sabbesu puggalavāresu puggalavibhāgo veditabbo。 22-254. 在處所部分,問到眼處時,指的是色梵天界。因此說"那就是"。在其中,確實這些處在結生時生起。這就是這裡的方法開端。通過這種方法,整個運作部分的意義應當被理解。理解部分在五蘊部分中所述的意義。 運作部分的解釋。 處所部分的解釋已完結。 元素部分 1-19. 現在在這些根本部分中所述的善等法中,以元素的方式進行分類,接下來是處所部分的元素部分的解釋。在那裡,處所部分的巴利文的內容應當理解為前面所述的意義。這裡確實,定義部分等三個主要部分,以及其餘的中間部分,因時間的劃分等與處所部分相似。這裡也爲了問答的方便,按照內外的區分,直接說是色元素。由於元素的多樣性,這裡處所部分的內容比元素部分多出許多雙論,雙論的數量是問答的數量,問答的數量也是意義的數量。在那裡,眼元素根本的等部分的意義應當根據處所部分所述的意義來理解。這裡的意義與此相似,因此巴利文中內容簡略。 元素部分的解釋已完結。 真理部分 定義部分的解釋 1-9. 現在在這些根本部分中所述的善等法中,以真理的方式進行分類,接下來是元素部分之後的真理部分的解釋。在那裡,前面所述的定義部分等三個主要部分和其餘的中間部分應當被理解。這裡的定義部分中,四種真理的內容應當理解為,包含有四種真理的內容、清凈真理的內容、清凈真理的根本等四個部分的雙論的數量應當被理解。 10-26. 在定義部分的解釋中,其餘的是真理是痛苦,即痛苦的感受和貪慾的解脫,這三種法應當被理解為。其餘的生起是指在真理分析中所述的欲界善等法的種類是痛苦的因。其餘的滅去是指那種因緣的斷除和瞬間的滅去。其餘的道路是指"在那個時刻,五根的道路、八支的道路、邪道、行路、車道"等。 定義部分的解釋。 運作部分的解釋 27-

  1. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye 『『yassa dukkhasaccaṃ uppajjati, tassa samudayasaccaṃ uppajjati; yassa vā pana samudayasaccaṃ uppajjati, tassa dukkhasaccaṃ uppajjatī』』ti dukkhasaccamūlakehi tīhi, samudayasaccamūlakehi dvīhi, nirodhasaccamūlakena ekenāti labbhamānañca alabbhamānañca gahetvā pāḷivasena chahi yamakehi bhavitabbaṃ. Tesu yasmā nirodhassa neva uppādo, na nirodho yujjati, tasmā dukkhasaccamūlakāni samudayasaccamaggasaccehi saddhiṃ dve, samudayasaccamūlakaṃ maggasaccena saddhiṃ ekanti tīṇi yamakāni āgatāni. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā. Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imassa hi saccayamakassa pavattivāre nirodhasaccaṃ tāva na labbhateva. Sesesu pana tīsu samudayasaccamaggasaccāni ekantena pavattiyaṃyeva labbhanti. Dukkhasaccaṃ cutipaṭisandhīsupi pavattepi labbhati. Paccuppannādayo pana tayo kālā cutipaṭisandhīnampi pavattiyāpi vasena labbhanti. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – sabbesaṃ upapajjantānanti antamaso suddhāvāsānampi. Tepi hi dukkhasacceneva upapajjanti. Taṇhāvippayuttacittassāti idaṃ dukkhasaccasamudayasaccesu ekakoṭṭhāsassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Tasmā pañcavokāravaseneva gahetabbaṃ. Catuvokāre pana taṇhāvippayuttassa phalasamāpatticittassa uppādakkhaṇe ekampi saccaṃ nuppajjati. Idaṃ idha na gahetabbaṃ. Tesaṃ dukkhasaccañcāti tasmiñhi khaṇe taṇhaṃ ṭhapetvā sesaṃ dukkhasaccaṃ nāma hotīti sandhāyetaṃ vuttaṃ. Maggassa uppādakkhaṇepi eseva nayo. Tattha pana rūpameva dukkhasaccaṃ nāma. Sesā maggasampayuttakā dhammā saccavinimuttā. Teneva kāraṇena 『『arūpe maggassa uppādakkhaṇe tesaṃ maggasaccaṃ uppajjati, no ca tesaṃ dukkhasaccaṃ uppajjatī』』ti vuttaṃ. Sabbesaṃ upapajjantānaṃ pavatte taṇhāvippayuttacittassa uppādakkhaṇe tesaṃ tatthāti tesaṃ tasmiṃ upapattikkhaṇe taṇhāvippayuttacittuppattikkhaṇe cāti evamettha khaṇavasena okāso veditabbo. Aññesupi evarūpesu eseva nayo. Anabhisametāvīnanti catusaccapaṭivedhasaṅkhātaṃ abhisamayaṃ appattasattānaṃ. Abhisametāvīnanti abhisamitasaccānanti. Iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo.

Pavattivāravaṇṇanā.

  1. Pariññāvāravaṇṇanā

165-170. Pariññāvāre pana ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti tissopettha pariññāyo labbhanti. Yasmā ca lokuttaradhammesu pariññā nāma natthi; tasmā idha dve saccāni gahitāni. Tattha dukkhasaccaṃ parijānātīti ñātatīraṇapariññāvaseneva vuttaṃ. Samudayasaccaṃ pajahatīti ñātapahānapariññāvasena. Iti imāsaṃ pariññānaṃ vasena sabbapadesu attho veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Saccayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Saṅkhārayamakaṃ

  2. Paṇṇattivāravaṇṇanā

在運作部分中,現在時個人部分的順序方法中,"誰的苦諦生起,他的集諦生起;或者誰的集諦生起,他的苦諦生起",以苦諦為根本的三個,以集諦為根本的兩個,以滅諦為根本的一個,取可得和不可得的,根據巴利文應有六個雙論。在這些中,因為滅諦既不生起也不滅去,所以以苦諦為根本的與集諦、道諦一起的兩個,以集諦為根本的與道諦一起的一個,共三個雙論出現。在其逆序方法中和處所部分等中也是這個方法。這樣在這裡所有部分中應當理解是根據三個三個雙論的方式來計算雙論的數量。在意義解釋中,這裡有這個特徵 - 在這個真理部分的運作部分中,首先滅諦是不可得的。但在其餘三個中,集諦和道諦只在運作中可得。苦諦在死亡結生和運作中都可得。過去等三個時間則通過死亡結生和運作而可得。這樣在這裡,對於可得的,應當根據它們來理解意義解釋。 這裡有這個方法的開端 - "所有出生者"即使是最後的凈居天。他們也是通過苦諦而出生。"離貪心"這是爲了顯示苦諦和集諦中一部分的生起而說的。因此應當只根據五蘊來理解。但在四蘊中,在離貪的果定心生起的剎那,一個諦也不生起。這裡不應取這個。"他們的苦諦"是指在那個剎那,除了貪慾,其餘的稱為苦諦,這是針對這個而說的。在道生起的剎那也是這個方法。但在那裡只有色法稱為苦諦。其餘與道相應的法不屬於諦。因此說"在無色界道生起的剎那,他們的道諦生起,但他們的苦諦不生起"。"所有出生者在運作中離貪心生起的剎那,他們在那裡"是指他們在那個出生的剎那,在離貪心生起的剎那,這樣應當根據剎那來理解處所。在其他類似的情況中也是這個方法。"未證悟者"是指未達到稱為四諦證悟的眾生。"已證悟者"是指已證悟諸諦者。通過這個方法的開端,應當在所有地方理解意義解釋。 運作部分的解釋。 遍知部分的解釋 165-170. 在遍知部分中,這裡可得知遍知、審察遍知、斷除遍知這三種遍知。因為在出世間法中沒有所謂的遍知;所以這裡取了兩個諦。在那裡,"遍知苦諦"是根據知遍知和審察遍知而說的。"斷除集諦"是根據知遍知和斷除遍知而說的。這樣,應當根據這些遍知來理解所有詞句的意義。 遍知部分的解釋。 真理部分的解釋已完結。 行部分 定義部分的解釋

  1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṅgaṇhitvā saccayamakānantaraṃ desitassa saṅkhārayamakassa vaṇṇanā hoti. Tatthāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, antaravārādayo ca avasesapabhedā veditabbā. Ayaṃ panettha viseso – paṇṇattivāre tāva yathā heṭṭhā khandhādayo dhamme uddisitvā 『『rūpaṃ rūpakkhandho; cakkhu cakkhāyatanaṃ; cakkhu cakkhudhātu; dukkhaṃ dukkhasacca』』nti padasodhanavāro āraddho. Tathā anārabhitvā 『『assāsapassāsā kāyasaṅkhāro』』ti paṭhamaṃ tayopi saṅkhārā vibhajitvā dassitā.

Tattha kāyassa saṅkhāro kāyasaṅkhāro. 『『Assāsapassāsā kāyikā, ete dhammā kāyappaṭibaddhā』』ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348 atthato samānaṃ) hi vacanato kāraṇabhūtassa karajakāyassa phalabhūto eva saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Aparo nayo – saṅkhariyatīti saṅkhāro. Kena saṅkhariyatīti? Kāyena. Ayañhi vāto viya bhastāya karajakāyena saṅkhariyatīti. Evampi kāyassa saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Kāyena kato assāsapassāsavātoti attho. 『『Pubbeva kho, āvuso visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro』』ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanato pana saṅkharotīti saṅkhāro. Kiṃ saṅkharoti? Vaciṃ. Vaciyā saṅkhāroti vacīsaṅkhāro. Vacībhedasamuṭṭhāpakassa vitakkavicāradvayassetaṃ nāmaṃ. 『『Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaṭibaddhā』』ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanatoyeva pana tatiyapadepi saṅkhariyatīti saṅkhāro. Kena saṅkhariyati? Cittena. Karaṇatthe sāmivacanaṃ katvā cittassa saṅkhāroti cittasaṅkhāro. Sabbesampi cittasamuṭṭhānānaṃ cetasikadhammānametaṃ adhivacanaṃ. Vitakkavicārānaṃ pana vacīsaṅkhārabhāvena visuṃ gahitattā 『『ṭhapetvā vitakkavicāre』』ti vuttaṃ.

2-

現在是對根本部分中所述的善等法,根據可得的方式進行部分歸納,接下來是真理部分之後的行部分的解釋。在那裡,前面所述的定義部分等三個主要部分和其餘的中間部分應當被理解。這裡有這個特殊之處 - 首先在定義部分中,不像前面列舉蘊等法后開始"色是色蘊;眼是眼處;眼是眼界;苦是苦諦"等詞句清理部分。而是首先分別顯示三種行,"入息出息是身行"。 在那裡,身的行是身行。因為說"入息出息是屬於身的,這些法與身相連",所以作為因的所生身的果就是行,稱為身行。另一種解釋 - 被造作是行。被什麼造作?被身。這個風就像被風箱一樣被所生身造作。這樣也是身的行,所以是身行。意思是被身造作的入息出息風。因為說"朋友毗舍佉,先思維尋伺,然後發出語言,所以尋伺是語行",所以造作是行。造作什麼?造作語。語的行是語行。這是引起語言發出的尋伺二法的名稱。因為說"想和受是心所,這些法與心相連",所以在第三句中也是被造作是行。被什麼造作?被心。以具格表示所有格,心的行是心行。這是一切由心引生的心所法的代名詞。因為尋伺作為語行而單獨取出,所以說"除了尋伺"。 2-

  1. Idāni kāyo kāyasaṅkhāroti padasodhanavāro āraddho. Tassa anulomanaye tīṇi, paṭilomanaye tīṇīti cha yamakāni. Padasodhanamūlacakkavāre ekekasaṅkhāramūlakāni dve dve katvā anulomanaye cha, paṭilomanaye chāti dvādasa yamakāni. Suddhasaṅkhāravāre pana yathā suddhakhandhavārādīsu 『『rūpaṃ khandho, khandhā rūpaṃ; cakkhu āyatanaṃ, āyatanā cakkhū』』tiādinā nayena yamakāni vuttāni. Evaṃ 『『kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo』』ti avatvā 『『kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro, vacīsaṅkhāro kāyasaṅkhāro』』tiādinā nayena kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti anulome tīṇi, paṭilome tīṇīti sabbānipi suddhikavāre cha yamakāni vuttāni. Kiṃ kāraṇā? Suddhikaekekapadavasena atthābhāvato. Yathā hi khandhayamakādīsu rūpādivisiṭṭhānaṃ khandhānaṃ cakkhādivisiṭṭhānañca āyatanādīnaṃ adhippetattā 『『rūpaṃ khandho , khandhā rūpaṃ, cakkhu āyatanaṃ, āyatanā cakkhū』』ti suddhikaekekapadavasena attho atthi. Evamidha 『『kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo』』ti natthi. Kāyasaṅkhāroti pana dvīhipi padehi ekova attho labbhati. Assāso vā passāso vāti suddhikaekekapadavasena atthābhāvato 『『kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo』』ti na vuttaṃ. 『『Kāyo kāyasaṅkhāro』』tiādi pana vattabbaṃ siyā. Tampi kāyavacīcittapadehi idha adhippetānaṃ saṅkhārānaṃ aggahitattā na yujjati. Suddhasaṅkhāravāro hesa. Padasodhane pana vināpi atthena vacanaṃ yujjatīti tattha so nayo gahitova. Idha pana kāyasaṅkhārassa vacīsaṅkhārādīhi, vacīsaṅkhārassa ca cittasaṅkhārādīhi, cittasaṅkhārassa ca kāyasaṅkhārādīhi, aññattā 『『kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, kāyasaṅkhāro』』ti ekekasaṅkhāramūlakāni dve dve katvā cha yamakāni yujjanti. Tesu aggahitaggahaṇena tīṇeva labbhanti. Tasmā tāneva dassetuṃ anulomanaye tīṇi, paṭilomanaye tīṇīti cha yamakāni vuttāni. Suddhasaṅkhāramūlacakkavāro panettha na gahitoti. Evaṃ paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo.

8-18. Niddesavāre panassa anulome tāva yasmā na kāyādayova kāyasaṅkhārādīnaṃ nāmaṃ, tasmā noti paṭisedho kato. Paṭilome na kāyo na kāyasaṅkhāroti yo na kāyo so kāyasaṅkhāropi na hotīti pucchati. Kāyasaṅkhāro na kāyo kāyasaṅkhāroti kāyasaṅkhāro kāyo na hoti, kāyasaṅkhāroyeva panesoti attho. Avasesanti na kevalaṃ sesasaṅkhāradvayameva. Kāyasaṅkhāravinimuttaṃ pana sesaṃ sabbampi saṅkhatāsaṅkhatapaṇṇattibhedaṃ dhammajātaṃ neva kāyo, na kāyasaṅkhāroti iminā upāyena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

現在是身的身行的詞句清理部分已開始。在順序方法中有三個,在逆序方法中有兩個,共六個雙論。在詞句清理的根本部分中,每個行的根本都有兩個兩個合併在順序方法中,共六個;在逆序方法中也有六個,共十二個雙論。而在凈行部分中,正如在凈蘊部分等中所述的那樣,"色是蘊,蘊是色;眼是處,處是眼"等詞句已被列出。這樣,"身是行,行是身"之外,"身行是語行,語行是身行"等方式的身行的根本有兩個,語行的根本有一個,所以在順序中有三個,在逆序中有三個,所有的凈行部分的雙論已被列出。為什麼呢?因為凈的每個詞句的意義是缺乏的。正如在蘊的雙論等中,因色等的歸屬而說,"色是蘊,蘊是色;眼是處,處是眼"等的凈的每個詞句的意義是存在的。這裡沒有"身是行,行是身"。而身行在兩個詞句中也有一個意義。入息或出息是以凈的每個詞句的意義為缺乏,所以沒有說"身是行,行是身"。而"身是身行"的說法應當被理解。這裡的身行是指在這裡所指的行的根本的顯著性,因此不適用。凈行部分是這樣的。雖然在詞句清理中不涉及意義,語言是適用的,因此這裡的方法被理解為。這裡的身行的行,語行的行,心行的行,彼此之間的"身行是語行,語行是身行"等每個行的根本都有兩個兩個組合,因此有六個雙論是適用的。在這些中,通過顯著的顯著性可以得出三個。因此,爲了顯示這些,順序方法中有三個,逆序方法中也有三個雙論被列出。凈行的根本在這裡沒有被取出。因此,定義部分的內容應當被理解。 8-18. 在解釋部分中,順序方法中因為不是身等的身行的名稱,因此沒有說"不是"。在逆序方法中,"不是身也不是身行"是問到"不是身的身行也不成立",身行不是身,身行是身的意思,身行確實存在。其餘的並不僅僅是其餘的兩種行。身行的解脫,其餘的所有法則的分裂,因緣法的法則,既不是身,也不是身行,這個方法應當被理解為在所有的釋義中。 定義部分的解釋。 運作部分的解釋

  1. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye 『『yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro uppajjatī』』ti kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti tīṇeva yamakāni labbhanti; tāni gahitāneva. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā.

Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi saṅkhārayamake 『『assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe vitakkavicārānaṃ uppādakkhaṇe』』tiādivacanato paccuppannādikālabhedo pavattivasenāpi gahetabbo, na cutipaṭisandhivaseneva. 『『Dutiyajjhāne tatiyajjhāne tattha kāyasaṅkhāro uppajjatī』』tiādivacanato ca jhānampi okāsavasena gahitanti veditabbaṃ. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – vinā vitakkavicārehīti dutiyatatiyajjhānavasena vuttaṃ. Tesanti tesaṃ dutiyatatiyajjhānasamaṅgīnaṃ. Kāmāvacarānanti kāmāvacare uppannasattānaṃ. Rūpāvacaradevānaṃ pana assāsapassāsā natthi. Arūpāvacarānaṃ rūpameva natthi. Vinā assāsapassāsehīti rūpārūpabhavesu nibbattasattānaṃ vitakkavicāruppattiṃ sandhāya vuttaṃ.

21.Paṭhamajjhāne kāmāvacareti kāmāvacarabhūmiyaṃ uppanne paṭhamajjhāne. Aṅgamattavasena cettha paṭhamajjhānaṃ gahetabbaṃ, na appanāvaseneva. Anappanāpattepi hi savitakkasavicāracitte idaṃ saṅkhāradvayaṃ uppajjateva.

24.Cittassabhaṅgakkhaṇeti idaṃ kāyasaṅkhārassa ekantacittasamuṭṭhānattā vuttaṃ. Uppajjamānameva hi cittaṃ rūpaṃ vā arūpaṃ vā samuṭṭhāpeti, na bhijjamānaṃ.

37.Suddhāvāsānaṃ dutiye citte vattamāneti paṭisandhito dutiye bhavaṅgacitte. Kāmañcetaṃ paṭisandhicittepi vattamāne tesaṃ tattha nuppajjittheva. Yāva pana abbokiṇṇaṃ vipākacittaṃ vattati, tāva nuppajjittheva nāmāti dassanatthametaṃ vuttaṃ. Yassa vā jhānassa vipākacittena te nibbattā, taṃ satasopi sahassasopi uppajjamānaṃ paṭhamacittameva. Vipākacittena pana visadisaṃ bhavanikantiyā āvajjanacittaṃ dutiyacittaṃ nāma. Taṃ sandhāyetaṃ vuttanti veditabbaṃ.

44.Pacchimacittasamaṅgīnanti sabbapacchimena appaṭisandhikacittena samaṅgībhūtānaṃ khīṇāsavānaṃ. Avitakkaavicāraṃ pacchimacittanti rūpāvacarānaṃ dutiyajjhānikādicuticittavasena, arūpāvacarānañca catutthajjhānikacuticittavasenetaṃ vuttaṃ. Tesanti tesaṃ pacchimacittasamaṅgīādīnaṃ.

在運作部分中,在現在時個人部分的順序方法中,"誰的身行生起,他的語行生起"以身行為根本的兩個,以語行為根本的一個,共三個雙論可得;這些已被取出。在其逆序方法和處所部分等中也是這個方法。這樣在這裡所有部分中應當根據三個三個雙論來計算雙論的數量。 在意義解釋中,這裡有這個特徵 - 在這個行部分中,根據"入息出息生起的剎那,尋伺生起"等語句,應當根據運作的方式來理解現在等時間的區分,而不僅僅是根據死亡結生。從"在第二禪、第三禪中身行生起"等語句可知,禪定也應當根據處所來理解。這樣在這裡,對於可得的,應當根據它們來理解意義解釋。 這裡有這個方法的開端 - "除了尋伺"是根據第二、第三禪而說的。"他們"是指具有第二、第三禪的人。"欲界的"是指生於欲界的眾生。色界天沒有入息出息。無色界沒有色法。"除了入息出息"是指在色、無色界中生起的眾生,關於尋伺的生起而說的。 "在第一禪欲界"是指生於欲界界的第一禪。這裡應當根據支分的方式來理解第一禪,而不是僅僅根據安止。即使在未達到安止的有尋有伺心中,這兩種行也確實生起。 "心的壞滅剎那"是因為身行完全由心引生而說的。生起的心確實引生色法或無色法,而不是壞滅的心。 "凈居天第二心現在"是指從結生的第二有分心。雖然在結生心中也是現在,但他們在那裡並未生起。直到未被雜染的異熟心運轉,才未生起,這是爲了顯示而說的。或者對於以異熟心所生的禪定,即使百千眾生生起,也是第一心。但異熟心不同,由於有趣的緣故,第二心稱為意向心。應當理解這是針對這個而說的。 "最後心具足者"是指具有最後的、非結生的心的漏盡者。"無尋無伺的最後心"是根據色界天第二禪等死亡心,以及無色界天第四禪死亡心而說的。"他們"是指最後心具足等的人。

79.Yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhatīti ettha niyamato kāyasaṅkhārassa cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato āmantāti paṭivacanaṃ dinnaṃ. Na cittasaṅkhārassa kāyasaṅkhārena saddhiṃ. Kiṃ kāraṇā? Cittasaṅkhāro hi kāyasaṅkhārena vināpi uppajjati ca nirujjhati ca. Kāyasaṅkhāro pana cittasamuṭṭhāno assāsapassāsavāto. Cittasamuṭṭhānarūpañca cittassa uppādakkhaṇe uppajjitvā yāva aññāni soḷasacittāni uppajjanti, tāva tiṭṭhati. Tesaṃ soḷasannaṃ sabbapacchimena saddhiṃ nirujjhatīti yena cittena saddhiṃ uppajjati, tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati. Na kassaci cittassa uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā nirujjhati, nāpi ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā uppajjati. Esā cittasamuṭṭhānarūpassa dhammatāti niyamato cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato āmantāti vuttaṃ. Yaṃ pana vibhaṅgappakaraṇassa sīhaḷaṭṭhakathāyaṃ 『『cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ sattarasamassa cittassa uppādakkhaṇe nirujjhatī』』ti vuttaṃ, taṃ imāya pāḷiyā virūjjhati. Aṭṭhakathāto ca pāḷiyeva balavatarāti pāḷiyaṃ vuttameva pamāṇaṃ.

128.Yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro nirujjhatīti ettha yasmā kāyasaṅkhāro cittassa uppādakkhaṇe uppajjati, na ca tasmiṃ khaṇe vitakkavicārā nirujjhanti, tasmā noti paṭisedho katoti. Iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo. Pariññāvāro pākatikoyevāti.

Pavattivāravaṇṇanā.

Saṅkhārayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Anusayayamakaṃ

Paricchedaparicchinnuddesavāravaṇṇanā

"誰的身行消失,他的心行也消失"在這裡明確地說明了身行與心行在同一剎那消失的關係。並非心行與身行相互消失。為什麼呢?因為心行即使沒有身行也會生起和消失。而身行則是由心所引生的入息出息之風。心所引生的形態在心生起的剎那生起,直到其他十六種心生起為止,才保持不變。與這十六種心一起的所有最後心也會消失,因此與心相互生起的,之後與十七種心一起消失。沒有任何心在生起的剎那或保持的剎那消失,也沒有在保持的剎那或破壞的剎那生起。這是心所引生的法則,因此明確地說明了心行與身行在同一剎那消失的關係。至於在《獅子解說》中提到的「心所引生的形態在十七種心生起的剎那消失」,與這一部經文相悖。根據註釋,顯然是以經文為標準。 "誰的身行生起,他的語行消失"在這裡,因為身行在心生起的剎那生起,而在這一剎那思維與觀察並未消失,因此說「不是」。通過這一方法的開端,應當在所有地方理解意義解釋。完美的部分是自然的。 運作部分的解釋。 行部分的解釋已完成。 潛藏部分。 界限與界限內的定義部分的解釋。

  1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṅgaṇhitvā saṅkhārayamakānantaraṃ desitassa anusayayamakassa atthavaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva veditabbaṃ – imasmiñhi anusayayamake khandhayamakādīsu viya desanaṃ akatvā aññena nayena pāḷidesanā katā. Kathaṃ? Paṭhamaṃ tāva paricchedato, uddesato, uppattiṭṭhānatoti tīhākārehi anusaye gahāpetuṃ paricchedavāro, paricchinnuddesavāro, uppattiṭṭhānavāroti, tayo vārā desitā. Tato sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā. Tattha sattānusayāti ayaṃ 『『satteva, na tato uddhaṃ, na heṭṭhā』』ti gaṇanaparicchedena paricchinditvā anusayānaṃ desitattā paricchedavāro nāma. Kāmarāgānusayo…pe… avijjānusayoti ayaṃ paricchedavārena paricchinnānaṃ nāmamattaṃ uddisitvā 『『ime nāma te』』ti desitattā paricchinnuddesavāro nāma. Kattha kāmarāgānusayo anuseti…pe… ettha avijjānusayo anusetīti ayaṃ 『『imesu nāma ṭhānesu ime anusayā anusenti』』ti evaṃ tesaṃyeva uppattiṭṭhānassa desitattā uppattiṭṭhānavāro nāma.

Yesaṃ pana sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā, tesaṃ imāni nāmāni – anusayavāro, sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāro dhātuvāroti. Tesu paṭhamo anusayavāro. So anulomapaṭilomanayavasena duvidho hoti.

Tattha anulomanaye 『『yassa anuseti, yattha anuseti, yassa yattha anusetī』』ti puggalokāsatadubhayavasena tayo antaravārā honti. Tesu paṭhame puggalavāre 『『yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anuseti; yassa vā pana paṭighānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anuseti; yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa mānānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo anuseti. Yassa vā pana avijjānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anusetī』』ti kāmarāgānusayamūlakāni cha yamakāni. Puna agahitaggahaṇavasena paṭighānusayamūlakāni pañca, mānānusayamūlakāni cattāri, diṭṭhānusayamūlakāni tīṇi, vicikicchānusayamūlakāni dve, bhavarāgānusayamūlakaṃ ekanti evaṃ sabbānipi ekamūlakāni ekavīsati. Puna 『『yassa kāmarāgānusayo ca paṭighānusayo ca anusentī』』ti evaṃ āgatāni dukamūlakāni pañca, tikamūlakāni cattāri, catukkamūlakāni tīṇi, pañcakamūlakāni dve, chakkamūlakaṃ ekanti aparānipi pannarasa honti. Tāni purimehi ekavīsatiyā saddhiṃ chattiṃsāti puggalavāre chattiṃsa yamakāni. Tathā okāsavāre, tathā puggalokāsavāreti sabbānipi anulomanaye aṭṭhasataṃ yamakāni. Tathā paṭilomanayeti anusayavāre soḷasādhikāni dve yamakasatāni, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca veditabbā. Yathā cettha, evaṃ sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāroti imesampi pañcannaṃ vārānaṃ, ekekasmiṃ yamakagaṇanā; yamakadiguṇā pucchā, pucchādiguṇā ca atthā veditabbā. Ayaṃ panettha purimesu tīsu vāresu viseso. Okāsavāre 『『yattha tatthā』』ti avatvā yato tatoti nissakkavacanena desanā katā. Sesaṃ tādisameva.

現在在這些根本部分中,關於善法等的獲得情況,歸納出一部分,接著是行部分之後的潛藏部分的意義解釋。在這裡應當理解巴利文的定義——在這個潛藏部分中,未按照行的方式進行講解,而是以其他方式進行巴利文的講解。如何呢?首先是從界限、定義、存在的狀態這三種方式來理解潛藏,界限部分、界限內的定義部分、存在狀態部分這三部分被講解。然後根據七個大部分的內容,結合潛藏進行雙論的講解。在這裡,七個潛藏是指「只在眾生中,不在其上方,也不在其下方」的計算界限,因其講解潛藏而稱為界限部分。欲界的潛藏……等……無明的潛藏,這些是根據界限部分而被定義的,稱為界限內的定義部分。在哪裡欲界的潛藏……等……這裡無明的潛藏是指「在這些地方這些潛藏存在」的意思,因此這些是存在狀態部分的講解。 對於這七個大部分的內容,結合潛藏進行雙論的講解,這些名稱是——潛藏部分、相伴潛藏部分、摒棄部分、瞭解部分、棄除部分、生起部分、元素部分。這裡的第一個是潛藏部分。它根據順序和逆序的方式分為兩類。 在順序方法中,「誰的潛藏,在哪裡潛藏,誰在何處潛藏」根據個人的狀態有三種中間部分。在這些中,首先在個人部分中「誰的欲界潛藏存在,那個反擊潛藏存在;或者誰的反擊潛藏存在,那個欲界潛藏存在;誰的欲界潛藏存在,那個傲慢潛藏、見潛藏、疑惑潛藏、存在欲潛藏、無明潛藏也在潛藏」。或者誰的無明潛藏存在,那個欲界潛藏也在潛藏,這些是以欲界潛藏為根本的六個雙論。然後根據未被取出的取出部分,反擊潛藏為根本的五個,傲慢潛藏為根本的四個,見潛藏為根本的三個,疑惑潛藏為根本的兩個,存在欲潛藏為根本的一個,因此所有的都是一個根本的二十一個。再者,「誰的欲界潛藏和反擊潛藏在一起存在」這樣就有了兩個根本的五個,三個根本的四個,兩個根本的三個,一個根本的兩個,因此其他的也有十五個。這些與前面的二十一個相加,共三十個在個人部分中。如此在處所部分、在個人處所部分,所有的在順序方法中都有八十個雙論。這樣在逆序方法中,潛藏部分有十六個以上的兩個百個,因此應當理解為二倍的提問,再者應當理解為二倍的意義。就像這裡一樣,這樣相伴潛藏部分、摒棄部分、瞭解部分、棄除部分、生起部分等這五個部分,各自的雙論計算;雙論的二倍提問,提問的二倍意義應當被理解。這在前面的三個部分中是特別的。在處所部分中,「在那裡那兒」以非受限的方式進行講解。其餘的部分與此相同。

Yo panāyaṃ sabbapacchimo dhātuvāro nāma, so pucchāvāro, vissajjanāvāroti dvidhā ṭhito. Tassa pucchāvāre kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassāti vatvā 『『kāmadhātuṃ vā pana upapajjantassa kāmadhātuyā cutassā』』ti na vuttaṃ. Kiṃ kāraṇā? Atthavisesābhāvato. Dvepi hi etā pucchā ekatthāyeva, tasmā ekekasmā yamakā ekekameva pucchaṃ pucchitvā sabbapucchāvasāne pucchānukkameneva 『『kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa kassaci satta anusayā anusentī』』tiādinā nayena vissajjanaṃ kataṃ.

Tattha 『『kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa, rūpadhātuṃ, arūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ naarūpadhātuṃ , upapajjantassā』』ti cha suddhikapucchā; 『『nakāmadhātuṃ, naarūpadhātuṃ, narūpadhātuṃ; naarūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ, upapajjantassā』』ti tisso missakā pucchā cāti kāmadhātumūlakā nava anulomapucchā honti. Tathā rūpadhātumūlakā nava, arūpadhātumūlakā navāti sattavīsati anulomapucchā honti. Tathā nakāmadhātunarūpadhātunaarūpadhātumūlakā sattavīsati paṭilomapucchā. Puna 『『nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā, narūpadhātuyā, naarūpadhātuyā, nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā』』ti sattavīsati dukamūlakā pucchāti sabbāpi sampiṇḍitā ekāsīti pucchā honti. Tāsaṃ vasenettha vissajjanaṃ katanti idaṃ dhātuvāre pāḷivavatthānaṃ. Evaṃ tāva sakalepi anusayayamake pāḷivavatthānametaṃ veditabbaṃ.

Ādito paṭṭhāya panettha yaṃ yaṃ anuttānaṃ, tattha tattha ayaṃ vinicchayakathā – anusayāti kenaṭṭhena anusayā? Anusayanaṭṭhena. Ko esa anusayanaṭṭho nāmāti? Appahīnaṭṭho. Ete hi appahīnaṭṭhena tassa tassa santāne anusenti nāma, tasmā anusayāti vuccanti. Anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantīti attho. Athāpi siyā – anusayanaṭṭho nāma appahīnākāro. Appahīnākāro ca uppajjatīti vattuṃ na yujjati, tasmā na anusayā uppajjantīti . Tatridaṃ paṭivacanaṃ – appahīnākāro anusayo, anusayoti pana appahīnaṭṭhena thāmagatakileso vuccati. So cittasampayutto sārammaṇo sappaccayaṭṭhena sahetuko ekantākusalo atītopi hoti anāgatopi paccuppannopi, tasmā uppajjatīti vattuṃ yujjati.

Tatridaṃ pamāṇaṃ – abhidhamme tāva kathāvatthusmiṃ (kathā. 554 ādayo) 『『anusayā abyākatā, anusayā ahetukā, anusayā cittavippayuttā』』ti sabbe vādā paṭisedhitā. Paṭisambhidāmagge (paṭi. ma.

這是所有最後的元素部分,名為問題部分、解釋部分。這裡的問題部分有兩個部分。在問題部分中,沒有提到「誰的欲界元素生起,誰的欲界元素滅亡」的問題。為什麼呢?因為沒有特殊的意義。這裡的兩個問題是同一個意思,因此在所有問題的末尾,以「誰的欲界元素生起,誰的欲界元素滅亡」等方式進行解釋。 在這裡,「誰的欲界元素生起,誰的欲界元素滅亡;誰的色界元素生起,誰的色界元素滅亡;誰的無色界元素生起,誰的無色界元素滅亡」等六個純潔的問題;「誰的無色界元素生起,誰的無色界元素滅亡;誰的無色界元素生起,誰的欲界元素滅亡;誰的無色界元素生起,誰的色界元素滅亡」等三個混雜的問題,這些是以欲界元素為根本的九個順序問題。同樣,以色界元素、無色界元素為根本的九個順序問題。以無色界元素、無色界元素、無色界元素為根本的二十七個逆序問題。再者,「誰的無色界元素生起,誰的無色界元素滅亡;誰的無色界元素生起,誰的欲界元素滅亡;誰的無色界元素生起,誰的色界元素滅亡」等二十七個雙根本問題。所有的八十一問題被總結。這些問題在這裡的元素部分中被解釋。 這樣,在所有潛藏部分中,這些問題的解釋應當被理解。 從開始,以後,這些問題的解釋是這樣的 —— 「潛藏」是由什麼而生的?是由潛藏的原因而生的。「潛藏的原因」是什麼?是指摒棄。「這些摒棄的原因」是指什麼?是指摒棄的行為。這些摒棄的行為是指在某些情況下潛藏的存在,因此被稱為潛藏。潛藏的意思是指在某些情況下生起的原因。然而,這些摒棄的行為不生起,因此不能說潛藏生起。這是對潛藏的解釋 —— 摒棄的行為是潛藏,潛藏是指摒棄的行為在某些情況下的污染。它是心所伴隨的,具有某些原因,在過去、現在、未來都是生起的,因此生起是合理的。 這是在《阿毗達摩》中所說的 —— 在《阿毗達摩》中所有的說法都是被否定的,如「潛藏是無記的,潛藏是無因的,潛藏是心所不伴隨的」等。這些說法都是被否定的。在《分 biệt道》中(《分 biệt道》554等),所有的說法都是被否定的。

3.21) 『『paccuppanne kilese pajahatī』』ti pucchaṃ katvā anusayānaṃ paccuppannabhāvassa atthitāya 『『thāmagatānusayaṃ pajahatī』』ti vuttaṃ. Dhammasaṅgahe pana mohassa padabhājane 『『avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ tasmiṃ samaye moho hotī』』ti (dha. sa. 390) akusalacittena saddhiṃ avijjānusayassa uppannabhāvo vutto. Imasmiṃyeva anusayayamake sattannaṃ mahāvārānaṃ aññatarasmiṃ uppajjanavāre 『『yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī』』tiādi vuttaṃ. Tasmā 『『anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantī』』ti yaṃ vuttaṃ, taṃ iminā tantippamāṇena suvuttanti veditabbaṃ. Yampi 『『cittasampayutto sārammaṇo』』tiādi vuttaṃ, tampi suvuttameva. Anusayo hi nāmesa parinipphanno cittasampayutto akusaladhammoti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Kāmarāgānusayotiādīsu kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo.

Paricchedaparicchinnuddesavāravaṇṇanā.

Uppattiṭṭhānavāravaṇṇanā

以下是巴利文的簡體中文直譯: 既然現在煩惱已被斷除,提出疑問:"斷除現在的煩惱",關於潛在煩惱的現在狀態的存在,說道:"斷除已經固定的潛在煩惱"。在《法集》中,對於癡的詞語分析,說:"無明潛在、無明圍繞、無明纏繞、癡、不善根,在那個時刻癡存在",已經闡述了與不善心一起的無明潛在煩惱的生起。在這個潛在煩惱的組合中,七大系列的其中一個生起系列中,說:"對於某人生起欲貪潛在煩惱,對於他也生起瞋恚潛在煩惱"等。因此,"潛在"意味著獲得適當的因緣而生起,應當理解為已經很好地說明了。即使說"與心相應、有所緣"等,這也已經很好地說明了。潛在煩惱確實是已完成的、與心相應的不善法,對此應得出結論。在"欲貪潛在煩惱"等中,欲貪因為未被斷除而成為潛在煩惱。其他詞語也是同樣的道理。 章節分析描述。 生起狀態系列描述。

  1. Idāni tesaṃ uppattiṭṭhānaṃ pakāsetuṃ kattha kāmarāgānusayo anusetītiādimāha. Tattha kāmadhātuyā dvīsu vedanāsūti kāmāvacarabhūmiyaṃ sukhāya ca upekkhāya cāti dvīsu vedanāsu. Ettha kāmarāgānusayo anusetīti imāsu dvīsu vedanāsu uppajjati. So panesa akusalavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Akusalāya sukhāya vedanāya ceva upekkhāya vedanāya ca sahajātopi hutvā uppajjati. Tā vedanā ārammaṇaṃ katvāpi uppajjatīti attho. Avasesā pana kāmāvacarakusalavipākakiriyavedanā ārammaṇameva katvā uppajjati. Kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi vedanāhi sampayuttesu saññāsaṅkhāraviññāṇesupi anusetiyeva. Na hi sakkā vedanāsu anusayamānena taṃsampayuttehi saññādīhi saddhiṃ asahajātena vā bhavituṃ, taṃsampayutte vā saññādayo ārammaṇaṃ akatvā uppajjituṃ. Evaṃ santepi pana yasmā imā dve vedanāva sātasantasukhattā assādaṭṭhena kāmarāgānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu padhānā, tasmā 『『dvīsu vedanāsu ettha kāmarāgānusayo anusetī』』ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.

現在爲了闡明它們的生起狀態,提出問題:"欲貪潛在煩惱在何處潛伏?"等。在這裡,在欲界的兩種感受中,即在可意的樂受和舍受這兩種感受中。在這裡,欲貪潛在煩惱潛伏,意即在這兩種感受中生起。而這種潛在煩惱以兩種方式潛伏:與不善感受俱生的方式和所緣的方式。它與不善的樂受和舍受俱生而生起。這些感受成為所緣而生起,這就是其意義。其餘的欲界善、異熟、唯作感受則僅以所緣方式生起。在欲界的這兩種感受中潛伏時,它也潛伏于與這些感受相應的想、行、識中。因為當在感受中潛伏時,不可能與相應的想等不俱生,或者相應的想等不以它為所緣而生起。然而,由於這兩種感受因為是可意、安穩、快樂,以其誘惑性質,是欲貪潛在煩惱生起的主要原因,所以說:"在這兩種感受中,欲貪潛在煩惱潛伏",因為在粗顯的層面上,樂受是應被

Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ imāsu dvīsu vedanāsu ceva vedanāsampayuttadhammesu ca anuseti, iṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva. Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) 『『yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ettha sattānaṃ kāmarāgānusayo anusetī』』ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ. 『『Yattha kāmarāgānusayo nānuseti tattha diṭṭhānusayo nānusetīti dukkhāya vedanāya rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha kāmarāgānusayo nānuseti, no ca tattha diṭṭhānusayo nānuseti. Apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, diṭṭhānusayo ca nānusetī』』ti. Ettha hi dukkhavedanāya ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammaṃ dukkhavedanaṃ saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu anusetīti vuttaṃ hoti. Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi vedanānaññeva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ, atthato pana labbhati. Tasmā etesupi kāmarāgānusayo anusetiyevāti veditabbo. Na hi satthā sabbaṃ sabbattha katheti. Bodhaneyyasattānaṃ pana vasena katthaci yaṃ labbhati, taṃ sabbaṃ katheti, katthaci na katheti. Tathā hi anena katthaci diṭṭhānusayo anusetīti pucchitvā 『『sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anusetī』』ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ kathitaṃ. Aparasmiṃ ṭhāne vissajjantena 『『rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha vicikicchānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha vicikicchānusayo ca kāmarāgānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, dukkhāya vedanāya ettha vicikicchānusayo ca paṭighānusayo ca diṭṭhānusayo ca avijjānusayo ca anusentī』』ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ akathetvā rūpadhātuarūpadhātūhi saddhiṃ tisso vedanāva kathitā. Vedanāsampayuttā pana arūpadhammā, sabbañca rūpaṃ na kathitaṃ. Kiñcāpi na kathitaṃ, diṭṭhānusayo panettha anusetiyeva. Evameva kiñcāpi idha rūpādiiṭṭhārammaṇaṃ na kathitaṃ, kāmarāgānusayo panettha anusetiyevāti. Evaṃ tāva kāmarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Paṭighānusayassa pana 『『dukkhāya vedanāyā』』ti vacanato dve domanassavedanā kāyaviññāṇasampayuttā dukkhavedanāti tisso vedanā anusayanaṭṭhānaṃ. So panesa domanassavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Avasesadukkhavedanāya pana ārammaṇavaseneva anuseti. Tāsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi sampayuttesu saññākkhandhādīsupi anusetiyeva. Yāya hi vedanāya esa sahajāto, taṃsampayuttehi saññādīhipi sahajātova. Yā ca vedanā ārammaṇaṃ karoti, tāhi sampayutte saññādayopi karotiyeva. Evaṃ santepi pana yasmā dukkhavedanāva asātadukkhavedayitattā nirassādaṭṭhena paṭighānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu adhikā; tasmā 『『dukkhāya vedanāya ettha paṭighānusayo anusetī』』ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.

難道這種以所緣方式潛伏的潛在煩惱,不僅僅潛伏在這兩種感受和與感受相應的法中,而且還潛伏在可意的色等對像中嗎?這在《分別論》中也曾說過:"在世間中可意、悅意的事物中,眾生的欲貪潛在煩惱潛伏"。在這部論著的潛在煩惱章節的反向解釋中也曾提到。"在哪裡欲貪潛在煩惱不潛伏,哪裡邪見潛在煩惱也不潛伏"——在苦受、色界、無色界中,欲貪潛在煩惱不潛伏,但邪見潛在煩惱也不潛伏。在非所緣中,欲貪潛在煩惱和邪見潛在煩惱都不潛伏。 因為已經說明在苦受和色界等處不潛伏,所以與相應法的苦受、色界、無色界法,以及除了出世間法之外的其餘色、聲、香、味、觸中都潛伏。為什麼在這裡不說呢?因為不粗顯。正如之前所說,感受具有粗顯性,而這些對像不粗顯,所以在這些色等對像中潛伏未被說明,但實際上是可以理解的。因此,應當瞭解欲貪潛在煩惱也潛伏在這些對像中。誠然,導師並非在一切處處都講述一切。而是根據應被覺悟的眾生的需要,在某些處說明可以理解的內容,在某些處不說。 就像這樣,當詢問邪見潛在煩惱在何處潛伏時,說明了"在一切有身見所攝的法中潛伏"。在另一處回答中,說明了色界、無色界中疑、慢、邪見潛在煩惱潛伏,欲界兩種感受中疑、欲貪、慢、邪見潛在煩惱潛伏,苦受中疑、瞋恚、邪見、無明潛在煩惱潛伏。但未詳細闡述,僅提及了色界、無色界的三種感受。與感受相應的無色法未被說明,所有色法也未被說明。儘管未被說明,但邪見潛在煩惱在此處仍然潛伏。同樣,儘管色等可意所緣未被說明,但欲貪潛在煩惱在此處仍然潛伏。如此應當瞭解欲貪潛在煩惱的潛伏處。 對於瞋恚潛在煩惱,因為提到"在苦受中",有兩種憂受與身識相應,加上苦受,共三種感受是其潛伏處。它以兩種方式潛伏:與憂受俱生和以所緣方式。在其餘苦受中,僅以所緣方式潛伏。在這些感受中潛伏時,也潛伏于與這些感受相應的想蘊等中。因為與哪種感受俱生,也與相應的想等俱生。哪種感受作為所緣,相應的想等也作為所緣。然而,因為苦受具有不可意、痛苦的特性,所以是瞋恚潛在煩惱生起的主要原因,因此說:"在苦受中瞋恚潛在煩惱潛伏",因為在粗顯層面上應當覺知。

Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ dukkhavedanāya ceva taṃsampayuttadhammesu ca anuseti, aniṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva? Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) 『『yaṃ loke appiyarūpaṃ asātarūpaṃ, ettha sattānaṃ paṭighānusayo anusetī』』ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ – 『『kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha paṭighānusayo nānuseti, no ca tattha kāmarāgānusayo nānuseti. Rūpadhātuyā arūpadhātuyā apariyāpanne ettha paṭighānusayo ca nānuseti, kāmarāgānusayo ca nānusetī』』ti. Ettha hi dvīsu kāmāvacaravedanāsu ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammā dve vedanā saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpādīsu anusetīti vuttaṃ hoti . Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi dukkhavedanāya eva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ. Atthato pana labbhati, tasmā etesupi paṭighānusayo anusetiyevāti veditabbo.

Kiṃ pana itarā dve vedanā iṭṭhārammaṇaṃ vā paṭighassa ārammaṇaṃ na hontīti? No na honti. Parihīnajjhānassa vippaṭisāravasena sasampayuttadhammā tā vedanā ārabbha domanassaṃ uppajjati. Iṭṭhārammaṇassa ca paṭiladdhassa vipariṇāmaṃ vā appaṭiladdhassa appaṭilābhaṃ vā samanussaratopi domanassaṃ uppajjati. Domanassamattameva pana taṃ hoti, na paṭighānusayo. Paṭighānusayo hi aniṭṭhārammaṇe paṭihaññanavasena uppanno thāmagato kileso, tasmā ettha domanassena saddhiṃ paṭigho uppannopi attano paṭighakiccaṃ akaraṇabhāvena eva paṭighānusayo na hoti abbohārikattaṃ gacchati. Yathā hi pāṇātipātacetanāya saddhiṃ uppannopi byāpādo manokammaṃ nāma na hoti abbohārikattaṃ gacchati, evaṃ paṭighānusayo na hoti, abbohārikattaṃ gacchati. Vuttampi cetaṃ ekaccaṃ iṭṭhārammaṇaṃ nekkhammasitampi vā domanassaṃ sandhāya 『『yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ paṭighaṃ tena pajahati na tattha paṭighānusayo anusetī』』ti (ma. ni.

難道這種以所緣方式潛伏的潛在煩惱,不僅僅潛伏在苦受和與之相應的法中,而且還潛伏在不可意的色等對像中嗎?這在《分別論》中也曾說過:"在世間中不可意、不悅意的事物中,眾生的瞋恚潛在煩惱潛伏"。在這部論著的潛在煩惱章節的反向解釋中也曾提到:"在欲界的兩種感受中,瞋恚潛在煩惱不潛伏,但欲貪潛在煩惱並非不潛伏。在色界、無色界和非所緣中,瞋恚潛在煩惱和欲貪潛在煩惱都不潛伏。" 因為已經說明在兩種欲界感受和色界等處不潛伏,所以與相應法的兩種感受、色界無色界法,以及除了出世間法之外的其餘色等對像中都潛伏。為什麼在這裡不說呢?因為不粗顯。正如之前所說,苦受具有粗顯性,而這些對像不粗顯,所以在這些色等對像中潛伏未被說明。但實際上是可以理解的,因此,應當瞭解瞋恚潛在煩惱也潛伏在這些對像中。 那麼,其他兩種感受或可意所緣不是瞋恚的所緣嗎?不是不是。對於失去禪那的人,由於後悔,緣取那些感受及其相應法而生起憂。對於已獲得的可意所緣的變化,或未獲得的不能獲得,回憶時也會生起憂。但那只是憂而已,不是瞋恚潛在煩惱。瞋恚潛在煩惱是對不可意所緣生起抗拒而形成的強烈煩惱,因此在這裡雖然與憂一起生起瞋恚,但因為不執行瞋恚的功能,所以不成為瞋恚潛在煩惱,而是變得無關緊要。就像與殺生意圖一起生起的惡意雖然存在,但不成為意業,變得無關緊要一樣,瞋恚潛在煩惱也不存在,變得無關緊要。 這也曾經說過,針對某些可意所緣或出離相關的憂:"這種憂能斷除瞋恚,瞋恚潛在煩惱不在其中潛伏。"

1.465). Evaṃ paṭighānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Mānānusayassa pana 『『kāmadhātuyā dvīsu vedanāsū』』tiādivacanato dve kāmāvacaravedanā rūpārūpadhātuyo cāti idaṃ tividhaṃ anusayanaṭṭhānaṃ. Tassa akusalāsu vedanāsu kāmarāgānusayassa viya sahajātānusayatā veditabbā. Sasampayuttadhammāsu pana sabbāsupi kāmāvacarāsu sukhaadukkhamasukhavedanāsu rūpārūpadhātūsu ca ārammaṇavaseneva anuseti. Anusayavārassa pana paṭilomanaye 『『dukkhāya vedanāya apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, mānānusayo ca nānusetī』』ti vuttattā ṭhapetvā dukkhavedanañceva navavidhaṃ lokuttaradhammañca sesarūpārūpadhammesupi ayaṃ anusetiyevāti. Evaṃ mānānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Diṭṭhānusayavicikicchānusayā pana kevalaṃ lokuttaradhammesveva nānusenti. Tebhūmakesu pana sabbesupi anusentiyeva. Tena vuttaṃ – 『『sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anuseti, ettha vicikicchānusayo anusetī』』ti. Tattha sabbasakkāyapariyāpannesūti saṃsāravaṭṭanissitaṭṭhena sakkāyapariyāpannesu sabbadhammesūti attho. Tattha panete pañcasu cittuppādesu sahajātānusayanavasena anusenti. Te vā pana pañca cittuppāde aññe vā tebhūmakadhamme ārabbha pavattikāle ārammaṇānusayanavasena anusentīti. Evaṃ diṭṭhānusayavicikicchānusayānaṃ anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Bhavarāgānusayo pana kiñcāpi diṭṭhivippayuttesu catūsu cittesu uppajjanato sahajātānusayanavasena 『『kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetī』』ti vattabbo bhaveyya. Kāmadhātuyaṃ panesa dvīhi vedanāhi saddhiṃ uppajjamānopi rūpārūpāvacaradhammameva paṭilabhati. Kāmadhātuyā pariyāpannaṃ ekadhammampi ārammaṇaṃ na karoti, tasmā ārammaṇānusayanavasena niyamaṃ katvā 『『rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha bhavarāgānusayo anusetī』』ti vuttaṃ. Apica rāgo nāmesa kāmarāgabhavarāgavasena duvidho. Tattha kāmarāgo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetīti vutto. Sace pana bhavarāgopi kāmarāgo viya evaṃ vucceyya, kāmarāgena saddhiṃ desanā saṃkiṇṇā viya bhaveyyāti rāgakilesaṃ dvidhā bhinditvā kāmarāgato bhavarāgassa visesadassanatthampi evaṃ desanā katāti. Evaṃ bhavarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Avijjānusayo pana sabbesupi tebhūmakadhammesu anuseti. Tena vuttaṃ 『『sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha avijjānusayo anusetī』』ti. Tassa dvādasasu cittuppādesu sahajātānusayatā veditabbā. Ārammaṇakaraṇavasena pana na kiñci tebhūmakadhammaṃ ārabbha na pavattatīti. Evaṃ avijjānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ tāva paricchedavāraparicchinnuddesavārauppattiṭṭhānavāresu vinicchayakathā.

Uppattiṭṭhānavāravaṇṇanā.

Mahāvāro

  1. Anusayavāravaṇṇanā

因此,瞋恚潛在煩惱的潛伏處應當被理解。 對於慢潛在煩惱而言,"在欲界的兩種感受中"等的說法表明有兩種欲界感受、色和無色界,因此這是三種潛伏的地方。對於不善的感受,應當理解它與欲貪潛在煩惱的相似性。對於與相應法的所有欲界的樂受、苦受和樂苦受,色和無色界的感受也僅以所緣方式潛伏。對於潛伏的部分,反向解釋中提到:"在苦受中,欲貪潛在煩惱不潛伏,慢潛在煩惱也不潛伏",因此除了苦受,苦受的潛伏也適用於九種出世間法以及其他色和無色法。 因此,慢潛在煩恚的潛伏處應當被理解。 對於見潛在煩恚和疑潛在煩恚,僅在出世間法中潛伏。對於三界中的所有法,它們都潛伏。因此說到:"在一切有身見所攝的法中,見潛在煩恚潛伏,在這裡疑潛在煩恚也潛伏。"在這裡,"一切有身見所攝"指的是因輪迴而存在的法的全部。它們在五種心變中以俱生的方式潛伏。或者,這五種心變也可以在與三界法相關的過程中以所緣的方式潛伏。因此,見潛在煩恚和疑潛在煩恚的潛伏處應當被理解。 而對於生欲貪潛在煩恚,儘管在與見相應的四種心中生起,但應當說在欲界的兩種感受中潛伏。欲界中,這種潛在煩恚在這兩種感受中生起,但僅是色和無色界的法而已。欲界的範圍內,不會以單一的法作為所緣,因此以所緣的方式限制了,"在色界和無色界中,生欲貪潛在煩恚潛伏"。此外,欲貪並不是僅指欲界的欲貪和生欲貪。這裡的欲貪在欲界的兩種感受中潛伏。如果生欲貪也像欲貪那樣被稱為,那麼與欲貪的教導混淆在一起的情況也會發生,因此爲了特別說明生欲貪與欲貪的區別而進行這樣的教導。因此,生欲貪潛在煩恚的潛伏處應當被理解。 無明潛在煩恚在所有三界法中潛伏。因此說到:"在一切有身見所攝的法中,無明潛在煩恚潛伏。"它在十二種心變中以俱生的方式潛伏。以所緣的方式,在三界法中不會因任何法而生起。因此,無明潛在煩恚的潛伏處應當被理解。這是關於界限、特定法的界限和生起處的分類討論。 生起處的分類說明。 大章 潛伏的分類說明

  1. Sattannaṃ pana mahāvārānaṃ paṭhame anusayavāre yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetīti ettha yadetaṃ 『『āmantā』』ti paṭivacanaṃ dinnaṃ, taṃ duddinnaṃ viya khāyati. Kasmā? Kāmarāgapaṭighānaṃ ekakkhaṇe anuppattito. Yathā hi 『『yassa manāyatanaṃ uppajjati, tassa dhammāyatanaṃ uppajjatīti 『āmantā』, assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe tesaṃ kāyasaṅkhāro ca uppajjati, vacīsaṅkhāro ca uppajjatī』』tiādīsu manāyatanadhammāyatanāni kāyasaṅkhāravacīsaṅkhārā ca ekakkhaṇe uppajjanti, na tathā kāmarāgapaṭighā. Kāmarāgo hi aṭṭhasu lobhasahagatacittuppādesu uppajjati. Paṭigho dvīsu domanassasahagatesūti, natthi nesaṃ ekakkhaṇe uppatti; tasmā ettha 『no』ti paṭisedho kattabbo siyā. Taṃ akatvā pana 『āmantā』ti paṭivacanassa dinnattā heṭṭhāyamakesu viya ettha khaṇapaccuppannavasena vattamānavohāraṃ aggahetvā aññathā gahetabbo.

Kathaṃ? Appahīnavasena. Appahīnatañhi sandhāya ayaṃ 『『anusetī』』ti vattamānavohāro vutto, na khaṇapaccuppannataṃ. Yasmā ca appahīnataṃ sandhāya vutto, tasmā 『『yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetī』』ti pucchāya yassa kāmarāgānusayo appahīno, na anuppattidhammataṃ āpādito, tassa paṭighānusayopi appahīnoti evamattho daṭṭhabbo. Yasmā ca tesu yasseko appahīno, tassa itaropi appahīnova hoti, tasmā 『『āmantā』』ti vuttaṃ. Yadi evaṃ, yaṃ upari uppajjanavāre 『yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī』ti pucchitvā 『āmantā』ti vuttaṃ; tattha kathaṃ attho gahetabboti? Tatthāpi appahīnavaseneva uppattipaccaye sati uppattiyā anivāritavasena vā. Yathā hi cittakammādīni ārabhitvā apariniṭṭhitakammantā cittakārādayo tesaṃ kammantānaṃ akaraṇakkhaṇepi mittasuhajjādīhi diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne 『『imesu divasesu kiṃ karothā』』ti vuttā, 『『cittakammaṃ karoma, kaṭṭhakammaṃ karomā』』ti vadanti. Te kiñcāpi tasmiṃ khaṇe na karonti avicchinnakammantattā pana katakhaṇañca kattabbakhaṇañca upādāya karontiyeva nāma honti. Evameva yamhi santāne anusayā appahīnā, yamhi vā pana nesaṃ santāne uppattipaccaye sati uppatti anivāritā, tattha anuppajjanakkhaṇepi uppannapubbañceva kālantare uppajjanakañca upādāya yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatiyeva nāmāti evamattho veditabbo. Ito paresupi evarūpesu vissajjanesu eseva nayo. No ca tassāti idaṃ anāgāmissa kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesato pahīnattā vuttaṃ. Tiṇṇaṃ puggalānanti puthujjanasotāpannasakadāgāmīnaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Paratopi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo.

  1. Okāsavārassa paṭhamadutiyapucchāsu yasmā kāmarāgānusayo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti, paṭighānusayo dukkhavedanāya; tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Tatiyapucchāyaṃ ubhinnampi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayanato 『āmantā』ti paṭivacanaṃ dinnaṃ. Rūpadhātuarūpadhātuyā pana mānānusayassa kāmarāgānusayena saddhiṃ asādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ. Tasmā no ca tattha kāmarāgānusayoti vuttaṃ. Iminā nayena sabbesaṃ uppattiṭṭhānavāraṃ oloketvā sādhāraṇāsādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

對於七種大法而言,在第一潛伏的部分中,若欲貪潛在煩惱潛伏,則瞋恚潛在煩惱也潛伏;在這裡所說的「阿曼塔」,其意義如同難以理解。為什麼?因為欲貪與瞋恚的生起並非在同一瞬間。正如「若某人的心所緣生起,則法的所緣也隨之生起;在呼吸的生起時,身體的造作和語言的造作也隨之生起」這樣的說法中,心所緣法和法的所緣在同一瞬間生起,而欲貪與瞋恚並非如此。欲貪在八種貪心的心變中生起。瞋恚則在兩種憂心的心變中生起,因此在同一瞬間並未生起;因此在這裡應當說「沒有」。由於未生起而說「阿曼塔」,因此在此處應當以瞬間生起的方式理解,而非以其他方式。 如何理解?以不棄的方式。這裡所說的「潛伏」是指不棄的狀態,而非瞬間生起的狀態。因此,若說「若欲貪潛在煩恚潛伏,則瞋恚潛在煩恚也潛伏」,若欲貪潛在煩恚是不棄的,而非生起的法,則瞋恚潛在煩恚也應是不棄的,這樣的意思應當被理解。由於在這些中,若有一個是不棄的,另一個也必然是不棄的,因此說「阿曼塔」。如果如此,若在上文中提到「若欲貪潛在煩恚生起,則瞋恚潛在煩恚生起」,那麼在這裡應當如何理解?在這裡也應以不棄的方式理解,生起的條件存在時,生起並未被阻礙。正如心作等被開始但尚未完成的工作,心作等在這些工作未完成的狀態下,也會在可見的地方被問及:「這幾天你們在做什麼?」他們會說:「我們在做心作,我們在做木工。」雖然在此刻他們並未進行,但由於他們的工作未被中斷,因此在應該進行的時刻和已經進行的時刻都被理解為存在。因此,若在某個階段潛伏的煩恚是不棄的,若在它們的潛伏中生起的條件存在時,生起並未被阻礙,那麼若欲貪潛在煩恚生起,則瞋恚潛在煩恚也必然生起,這樣的意思應當被理解。對於其他類似的情況也是如此。因此,這裡所說的「沒有」是指對於不退轉者的欲貪和瞋恚的徹底消除。 三種人,即普通人、入流者和一來者。對於兩種人,即入流者和一來者。對於其他類似的地方也是如此。 關於機會的第一和第二問,由於欲貪潛在煩恚在欲界的兩種感受中潛伏,而瞋恚潛在煩恚則在苦受中;因此在這裡應當說「沒有」。在第三問中,由於兩者都在欲界的兩種感受中潛伏,因此說「阿曼塔」。而對於色界和無色界的慢潛在煩恚而言,與欲貪潛在煩恚的生起並無特殊的狀態。因此在這裡說「沒有欲貪潛在煩恚」。通過這種方式,應當觀察所有的生起狀態,瞭解一般與特殊的生

  1. Dukamūlakapucchāyaṃ yasmā kāmarāgapaṭighānusayā nāpi ekasmiṃ ṭhāne uppajjanti, na ekaṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ karonti, tasmā natthīti paṭikkhepo kato. Ayañhettha adhippāyo. Yasmiṃ ime dve anusayā anusayeyyuṃ, taṃ ṭhānameva natthi. Tasmā 『『kattha mānānusayo anusetī』』ti ayaṃ pucchā apucchāyevāti. Aññesupi evarūpesu eseva nayo.

  2. Puggalokāsavāre catunnanti puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃ.

  3. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo nānusetīti ayaṃ pucchā anāgāmiṃ gahetvā pucchati.

56.Dvinnaṃpuggalānaṃ sabbattha kāmarāgānusayonānusetīti anāgāmiarahantānaṃ. Kāmadhātuyā tīsu vedanāsūti ca vedanāggahaṇena vedanāsampayuttakānampi tesaṃ vatthārammaṇānampīti sabbesampi kāmāvacaradhammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ anusayavāre vinicchayakathā.

Anusayavāravaṇṇanā.

  1. Sānusayavāravaṇṇanā

66-131. Sānusayavāre pana yo kāmarāgānusayena sānusayoti yathā ekantarikajarādirogena ābādhiko yāva tamhā rogā na muccati, tāva tassa rogassa anuppattikkhaṇepi sarogoyeva nāma hoti. Evaṃ sasaṃkilesassa vaṭṭagāmisattassa yāva ariyamaggena anusayā samugghātaṃ na gacchanti, tāva tesaṃ anusayānaṃ anuppattikkhaṇepi sānusayoyeva nāma hoti. Evarūpaṃ sānusayataṃ sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. Sesamettha anusayavārasadisameva.

Okāsavāre pana 『『rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha mānānusayena sānusayo』』ti vutte tāsu dhātūsu puggalassa sānusayatā paññāyeyya, anusayassa uppattiṭṭhānaṃ na paññāyeyya. Anusayassa ca uppattiṭṭhānadassanatthaṃ ayaṃ vāro āraddho, tasmā tato mānānusayena sānusayoti vuttaṃ. Evañhi sati tato dhātudvayato uppannena mānānusayena sānusayoti anusayassa uppattiṭṭhānaṃ dassitaṃ hoti. Imassa pana pañhassa atthe avutte ādipañhassa attho pākaṭo na hotīti paṭhamaṃ na vutto, tasmā so evaṃ veditabbo. Yato kāmarāgānusayenāti yato uppannena kāmarāgānusayena sānusayo, kiṃ so tato uppannena paṭighānusayenapi sānusayoti? Yasmā panete dve ekasmā ṭhānā nuppajjanti; tasmā 『『no』』ti paṭisedho kato. Arahā sabbatthāti arahā sabbadhammesu uppajjanakena kenaci anusayena nirānusayoti. Iminā atthavasena nippadesaṭṭhānesu bhummavacanameva katanti. Iminā upāyena sabbattha atthavinicchayo veditabboti.

Sānusayavāravaṇṇanā.

  1. Pajahanavāravaṇṇanā

132-

在雙重根源的問題中,由於欲貪和瞋恚潛在煩惱既不在同一處生起,也不以同一法為所緣,因此否定說"沒有"。這裡的意思是,這兩種潛在煩惱可能潛伏的地方根本不存在。因此,"慢潛在煩惱在哪裡潛伏"這個問題實際上不是一個問題。對於其他類似的情況也是如此。 在人和處的部分中,"四種"指的是凡夫、入流者、一來者和不還者。 在反向解釋中,"欲貪潛在煩惱不潛伏"這個問題是針對不還者而提出的。 "對於兩種人,欲貪潛在煩惱在任何地方都不潛伏",這裡指的是不還者和阿羅漢。"在欲界的三種感受中",這裡的感受不僅包括感受本身,還包括與感受相應的法、它們的基礎和所緣,應當理解為包括所有欲界法。這是關於潛在煩惱部分的解釋。 潛在煩惱部分的解釋。 有潛在煩惱部分的解釋 在有潛在煩惱的部分中,"誰有欲貪潛在煩惱",就像一個患有間歇性疾病的人,只要沒有擺脫那種病,即使在病癥沒有發作的時候也被稱為有病。同樣,對於有煩惱的、在輪迴中流轉的眾生來說,只要聖道沒有根除潛在煩惱,即使在潛在煩惱沒有生起的時候,也被稱為有潛在煩惱。考慮到這種有潛在煩惱的狀態,所以說"是的"。其餘的部分與潛在煩惱部分相同。 在處的部分中,當說"在色界和無色界中有慢潛在煩惱"時,可以看出人在這些界中有潛在煩惱,但看不出潛在煩惱的生起處。這個部分的目的是爲了顯示潛在煩惱的生起處,因此說"從那裡有慢潛在煩惱"。這樣,就顯示了從這兩界生起的慢潛在煩惱的生起處。如果不解釋這個問題的含義,第一個問題的含義就不清楚,所以最初沒有說明,因此應當這樣理解。"從哪裡有欲貪潛在煩惱"意味著從哪裡生起的欲貪潛在煩惱,他是否也從那裡生起的瞋恚潛在煩惱有潛在煩惱?由於這兩種不從同一處生起,所以否定說"不是"。"阿羅漢在一切處"意味著阿羅漢在一切法中都沒有任何可能生起的潛在煩惱。基於這個意義,在無餘處使用了處格。應當以這種方法理解所有地方的意義判斷。 有潛在煩惱部分的解釋。 斷除部分的解釋

  1. Pajahanavāre pajahatīti tena tena maggena pahānapariññāvasena pajahati, āyatiṃ anuppattidhammataṃ āpādeti. Āmantāti anāgāmīmaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭivacanaṃ. Tadekaṭṭhaṃ pajahatīti pahānekaṭṭhataṃ sandhāya vuttaṃ. Noti arahattamaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭisedho.

Yato kāmarāgānusayaṃ pajahatīti yato uppajjanakaṃ kāmarāgānusayaṃ pajahatīti attho. Aṭṭhamakoti arahattaphalaṭṭhato paṭṭhāya paccorohanagaṇanāya gaṇiyamāno sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamako nāma. Dakkhiṇeyyagaṇanāya hi arahā aggadakkhiṇeyyattā paṭhamo, arahattamaggaṭṭho dutiyo, anāgāmī tatiyo…pe… sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamo. So idha 『『aṭṭhamako』』ti vutto. Nāmasaññāyeva vā esā tassāti. Anāgāmimaggasamaṅgiñca aṭṭhamakañca ṭhapetvā avasesāti saddhiṃ puthujjanena sekkhāsekkhā. Tesu hi puthujjano pahānapariññāya abhāvena nappajahati. Sesā tesaṃ anusayānaṃ pahīnattā. Dvinnaṃ maggasamaṅgīnanti dve maggasamaṅgino ṭhapetvāti attho. Iminā nayena sabbattha vinicchayo veditabboti.

Pajahanavāravaṇṇanā.

  1. Pariññāvāravaṇṇanā

198-263. Pariññāvāre parijānātīti tīhi pariññāhi parijānāti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva. Ayampi hi vāro pajahanavāro viya maggaṭṭhānaññeva vasena vissajjitoti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

  1. Pahīnavāravaṇṇanā

264-274. Pahīnavāre phalaṭṭhavaseneva desanā āraddhā. Anāgāmissa hi ubhopete anusayā pahīnā, tasmā 『『āmantā』』ti vuttaṃ.

275-296. Okāsavāre yattha kāmarāgānusayo pahīno tattha paṭighānusayo pahīnoti pucchitvā na vattabbo pahīnoti vā appahīnoti vāti vuttaṃ taṃ kasmāti? Uppattiṭṭhānassa asādhāraṇattā. Aññaṃ hi kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, aññaṃ paṭighānusayassa. Abhāvitamaggassa ca yattha anusayo uppajjati, magge bhāvite tattheva so pahīno nāma hoti . Tattha yasmā neva kāmarāgānusayaṭṭhāne paṭighānusayo uppajjati, na paṭighānusayaṭṭhāne kāmarāgānusayo, tasmā tattha so pahīnoti vā appahīnoti vā na vattabbo. So hi yasmiṃ attano uppattiṭṭhāne kāmarāgānusayo pahīno, tasmiṃ appahīnattā tattha pahīnoti na vattabbo. Yaṃ kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, tasmiṃ aṭṭhitattā tattha appahīnoti na vattabbo.

Yattha kāmarāgānusayo pahīno, tattha mānānusayo pahīnoti ettha pana sādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāya āmantāti vuttaṃ. Kāmarāgānusayo hi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti. Mānānusayo tāsu ceva rūpārūpadhātūsu ca. So ṭhapetvā asādhāraṇaṭṭhānaṃ sādhāraṇaṭṭhāne tena saddhiṃ pahīno nāma hoti. Tasmā 『āmantā』ti vuttaṃ. Iminā nayena sabbasmimpi okāsavāre pahīnatā ca navattabbatā ca veditabbā. 『Natthī』ti āgataṭṭhānesu pana heṭṭhā vuttasadisova vinicchayo. Puggalokāsavāro, okāsavāragatikoyeva.

297-307. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo appahīnoti puthujjanasotāpannasakadāgāmivasena pucchati. Kiñcāpi hi ime dve anusayā puthujjanato paṭṭhāya yāva anāgāmimaggaṭṭhā channaṃ puggalānaṃ appahīnā. Idha pana parato 『『tiṇṇaṃ puggalānaṃ dvinnaṃ puggalāna』』ntiādivacanato maggaṭṭhā anadhippetā, tasmā puthujjanasotāpannasakadāgāminova sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Iminā nayena puggalavāre vinicchayo veditabbo.

308-

在斷除部分的問題中,所說的「斷除」是指通過各種路徑的徹底瞭解而斷除,達成長久未生起的法的狀態。提到「阿曼塔」是指不還者的路徑。這裡的「斷除」是指在斷除的狀態下的單一斷除。並不是指阿羅漢的路徑。 「當欲貪潛在煩恚斷除時」是指當生起的欲貪潛在煩恚斷除時的意思。第八者是指從阿羅漢果的角度出發,被計算為反向升起的第八者。根據南傳的計算,阿羅漢在所有的給養中是最優的,阿羅漢果是第二,出不還者是第三……以此類推,入流者是第八者。在這裡被稱為「第八者」。這也可以僅僅通過名稱來理解。除了不還者的路徑和第八者,其他的則與普通人和修行者相關。在這些中,普通人由於未能徹底瞭解而不可能斷除。其餘的則是它們的潛在煩恚的斷除。對於兩種路徑的相關者來說,是指兩條路徑的相關者被排除在外。因此應當以這種方式理解所有的分類。 斷除部分的解釋。 徹底瞭解部分的解釋 在徹底瞭解的部分中,所說的「徹底瞭解」是指通過三種徹底瞭解來理解。其餘部分與之前所述的相同。這個部分的確與斷除部分相似,僅在路徑的狀態上有所不同。 徹底瞭解部分的解釋。 斷除部分的解釋 在斷除部分,果的狀態的講解已經開始。因為不還者的這兩種潛在煩恚已被斷除,所以說「阿曼塔」。 在機會的部分中,若欲貪潛在煩恚被斷除,則瞋恚潛在煩恚也被斷除;在這裡問到「被斷除」或「未被斷除」時,為什麼這樣說?因為生起的狀態是不同的。欲貪潛在煩恚的生起狀態與瞋恚潛在煩恚的生起狀態是不同的。在未開發的路徑中,若潛在煩恚生起,則在路徑被開發的狀態下,那裡就被稱為斷除。由於在欲貪潛在煩恚的狀態下,瞋恚潛在煩恚並不生起,反之亦然,因此在這裡不應說「被斷除」或「未被斷除」。在某個狀態下,若欲貪潛在煩恚被斷除,則在這個狀態下由於未被斷除而不應說「被斷除」。在欲貪潛在煩恚的生起狀態中,由於存在而不被稱為未被斷除。 在欲貪潛在煩恚被斷除的地方,慢潛在煩恚也被斷除,因此在這裡提到「阿曼塔」。因為欲貪潛在煩恚在欲界的兩種感受中潛伏,而慢潛在煩恚則在色界和無色界中潛伏。因此在此處與特殊狀態相關的斷除被稱為「被斷除」。因此說「阿曼塔」。以這種方式,應當理解在所有機會的部分中,斷除的狀態和未被斷除的狀態。對於「沒有」的地方,與之前所述的分類相同。人和處的部分,機會的狀態。 在反向解釋中,若欲貪潛在煩恚未被斷除,則是針對普通人、入流者和一來者的問詢。雖然這兩種潛在煩恚從普通人開始,一直到不還者的路徑下,六種人都是未被斷除的。在這裡,提到「對於三種人,兩個普通人」的說法,路徑的狀態是未被提及的,因此是針對普通人、入流者和一來者的說法。對於兩個普通人,即入流者和一來者。以這種方式,應當理解人和處的部分的分類。

  1. Okāsavārapuggalokāsavārā pana heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti.

Pahīnavāravaṇṇanā.

  1. Uppajjanavāravaṇṇanā

  2. Uppajjanavāro anusayavārasadisoyeva.

  3. Dhātupucchāvāravaṇṇanā

332-340. Dhātuvārassa pucchāvāre tāva kati anusayā anusentīti kati anusayā santānaṃ anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā nānusentīti kati anusayā santānaṃ na anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā bhaṅgāti kati anusayā anusenti nānusentīti evaṃ vibhajitabbāti attho. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā pāḷivavatthāne vuttameva.

  1. Dhātuvissajjanāvāravaṇṇanā

341-349. Niddesavāre panassa kassaci satta anusayā anusentīti puthujjanavasena vuttaṃ. Kassaci pañcāti sotāpannasakadāgāmivasena vuttaṃ. Tesañhi diṭṭhānusayo ca vicikicchānusayo ca pahīnāti pañceva anusenti. Tattha yathā anusayavāre 『『anusentī』』ti padassa uppajjantīti attho gahito, evamidha na gahetabbo. Kasmā? Tasmiṃ khaṇe anuppajjanato. Kāmadhātuṃ upapajjantassa hi vipākacittañceva kammasamuṭṭhānarūpañca uppajjati, akusalacittaṃ natthi. Anusayā ca akusalacittakkhaṇe uppajjanti, na vipākacittakkhaṇeti tasmiṃ khaṇe anuppajjanato tathā attho na gahetabbo. Kathaṃ pana gahetabboti? Yathā labbhati tathā gahetabbo. Kathañca labbhati? Appahīnaṭṭhena. Yathā hi rāgadosamohānaṃ appahīnattā. Kusalābyākatacittasamaṅgī puggalo 『『sarāgo sadoso samoho』』ti vuccati, evaṃ maggabhāvanāya appahīnattā paṭisandhikkhaṇepi tassa tassa puggalassa te te anusayā anusentīti vuccanti. Na kevalañca vuccanti, appahīnattā pana te anusentiyeva nāmāti veditabbā.

Anusayā bhaṅgā natthīti yassa hi yo anuseti, so anusetiyeva; yo nānuseti, so nānusetiyeva. Ayaṃ anuseti ca nānuseti ca, ayaṃ siyā anuseti siyā nānusetīti, evaṃ vibhajitabbo anusayo nāma natthi. Rūpadhātuṃ upapajjantassa kassaci tayoti anāgāmivasena vuttaṃ. Tassa hi kāmarāgapaṭighadiṭṭhivicikicchānusayā cattāropi anavasesato pahīnā. Itare tayova appahīnā. Tena vuttaṃ – 『『kassaci tayo anusayā anusentī』』ti.

Nakāmadhātunti kāmadhātuyā paṭisiddhattā sesā dve dhātuyo upapajjantassāti attho. Sattevāti yasmā ariyasāvakassa rūpadhātuyā cutassa kāmadhātuyaṃ upapatti nāma natthi, puthujjanasseva hoti, tasmā sattevāti niyametvā vuttaṃ. 『『Arūpadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa sattevā』』ti etthāpi eseva nayo. Rūpadhātuyā upapatti natthīti kasmā natthi? Upapattinipphādakassa rūpāvacarajjhānassa abhāvā. So hi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā taṃ dhātuṃ upapannoti nāssa tattha rūpāvacarajjhānaṃ atthi. Tadabhāvā rūpadhātuyaṃ upapatti natthīti veditabbā. Arūpadhātuyā cutassa na kāmadhātunti ettha arūpadhātuyeva adhippetā. Iminā nayena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Dhātuvāravaṇṇanā.

Anusayayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Cittayamakaṃ

Uddesavāravaṇṇanā

1-

機會處和人處應當按照之前所述的方式理解。 斷除部分的解釋。 生起部分的解釋 生起部分與潛在煩惱部分相同。 界問題部分的解釋 在界的問題部分,首先詢問:"有多少潛在煩惱在潛伏?"即有多少潛在煩惱在眾生的相續中潛伏並休息。"有多少潛在煩惱不潛伏?"即有多少潛在煩惱在眾生的相續中不潛伏並休息。有多少潛在煩惱在斷滅時,有多少潛在煩惱潛伏或不潛伏,應當如此分別。其餘應當按照之前的文字闡述。 界回答部分的解釋 在說明部分,對某些人來說有七種潛在煩惱潛伏,這是針對普通人說的。對某些人來說有五種,這是針對入流者和一來者說的。因為對他們來說,邪見和疑的潛在煩惱已被斷除,只有五種潛在煩惱。在這裡,不應像潛在煩惱部分中"潛伏"一詞被理解為"生起"那樣理解。為什麼?因為在那一刻並未生起。當一個人投生於欲界時,成熟的心和業生色法生起,但不存在不善心。潛在煩惱在不善心的剎那生起,而非成熟心的剎那,因此在那一刻未生起,不應如此理解。 應當如何理解?應當按照可能的方式理解。如何可能?以未斷除的意義。就像由於貪、瞋、癡未斷除,具有善和無記心的人被稱為"有貪、有瞋、有癡",同樣,由於未通過修道斷除,即使在結生剎那,某些人的某些潛在煩惱也被稱為潛伏。不僅如此,由於未斷除,這些潛在煩惱實際上是潛伏的。 "潛在煩惱無法斷滅"意味著:誰潛伏,誰就確實潛伏;誰不潛伏,誰就確實不潛伏。這個既潛伏又不潛伏,或有時潛伏有時不潛伏,應當如此分別,實際上並不存在潛在煩惱。 對於投生色界的某些人來說有三種,這是針對不還者說的。對他們來說,欲貪、瞋恚、邪見和疑的潛在煩惱已完全斷除。其餘的三種未斷除。因此說"某些人有三種潛在煩惱潛伏"。 "非欲界"意味著對於投生其他兩界的人。因為對於聖弟子從色界死後投生欲界是不存在的,僅存在於普通人,因此確定說"七種"。對於從無色界死後投生欲界的情況也是如此。為什麼色界不存在投生?因為色界禪那的缺乏。他已完全超越色想,因此不可能投生於那個界。由於缺乏色界禪那,應當瞭解不存在色界的投生。對於從無色界死後不投生欲界,這裡指的是無色界。應當以這種方式理解所有的回答。 界部分的解釋。 潛在煩惱雙重解釋結束。 心雙重解釋 說明部分的解釋

  1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesameva saṅgaṇhitvā anusayayamakānantaraṃ desitassa cittayamakassa atthavaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva veditabbaṃ. Imasmiñhi cittayamake mātikāṭhapanaṃ, ṭhapitamātikāya vissajjananti dve vārā honti. Tattha mātikāṭhapane puggalavāro, dhammavāro, puggaladhammavāroti āditova tayo suddhikamahāvārā honti.

Tattha 『『yassa cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī』』ti evaṃ puggalavasena cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggalavāro nāma. 『『Yaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī』』ti evaṃ dhammavaseneva cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato dhammavāro nāma. 『『Yassa yaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī』』ti evaṃ ubhayavasena cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggaladhammavāro nāma. Tato 『『yassa sarāgaṃ citta』』nti soḷasannaṃ padānaṃ vasena apare sarāgādipadavisesitā soḷasa puggalavārā, soḷasa dhammavārā, soḷasa puggaladhammavārāti aṭṭhacattālīsaṃ missakavārā honti. Te sarāgādipadamattaṃ dassetvā saṅkhittā. Tato 『『yassa kusalaṃ citta』』ntiādinā nayena chasaṭṭhidvisatasaṅkhānaṃ abhidhammamātikāpadānaṃ vasena apare kusalādipadavisesitā chasaṭṭhidvisatapuggalavārā, chasaṭṭhidvisatadhammavārā chasaṭṭhidvisatapuggaladhammavārāti aṭṭhanavutisattasatā missakavārā honti. Tepi kusalādipadamattaṃ dassetvā saṅkhittāyeva. Yānipettha sanidassanādīni padāni cittena saddhiṃ na yujjanti, tāni moghapucchāvasena ṭhapitāni.

Tesu pana tīsu vāresu sabbapaṭhame suddhikapuggalamahāvāre uppādanirodhakālasambhedavāro, uppāduppannavāro, nirodhuppannavāro, uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāro uppajjamānanirodhavāro, uppajjamānuppannavāro, nirujjhamānuppannavāro, uppannuppādavāro, atītānāgatavāro, uppannuppajjamānavāro, niruddhanirujjhamānavāro, atikkantakālavāroti cuddasa antaravārā. Tesu uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāroti imesu tīsu vāresu anulomapaṭilomavasena cha cha katvā aṭṭhārasa yamakāni. Uppannuppādavāre atītānāgatakālavasena anulomato dve, paṭilomato dveti cattāri yamakāni. Sesesu ādito niddiṭṭhesu tīsu, anantare niddiṭṭhesu tīsu; avasāne niddiṭṭhesu catūsūti dasasu vāresu anulomato ekaṃ, paṭilomato ekanti dve dve katvā vīsati yamakāni. Evaṃ sabbesupi cuddasasu antaravāresu dvācattālīsa yamakāni, caturāsīti pucchā aṭṭhasaṭṭhiatthasataṃ hoti. Yathā ca ekasmiṃ suddhikapuggalamahāvāre, tathā suddhikadhammavārepi suddhikapuggaladhammavārepīti tīsu mahāvāresu chabbīsatiyamakasataṃ, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca veditabbā. Idaṃ pana vārattayaṃ sarāgādivasena soḷasaguṇaṃ, kusalādivasena chasaṭṭhidvisataguṇaṃ katvā imasmiṃ cittayamake anekāni yamakasahassāni, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca hontīti . Pāṭho pana saṃkhittoti. Evaṃ tāva imasmiṃ cittayamake pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ.

Mātikāṭhapanavaṇṇanā.

Niddeso

  1. Puggalavāravaṇṇanā

現在,對於這些所述的根源,基於善等法的獲得,部分地將其歸納為潛在煩惱部分之後,接下來是關於心的部分的解釋。在這裡應當理解巴利文的文字。在這個心的部分,設定了表格,表格中包含了兩個部分。這裡的設定部分有個人部分、法部分、個人法部分,這三種清凈的主要部分。 在這裡,「誰的心生起,而不消失」是指通過個人的角度來解釋心的生起與消失的不同,稱為個人部分。「哪種心生起,而不消失」是指通過法的角度來解釋心的生起與消失的不同,稱為法部分。「誰的哪種心生起,而不消失」是指通過兩者的角度來解釋心的生起與消失的不同,稱為個人法部分。接下來,「誰的心是有貪的」是指通過十六個詞的分類,進一步細分為十六個個人部分、十六個法部分、十六個個人法部分,共計三十四個混合部分。它們通過展示有貪的詞而被歸納。 接著,「誰的心是善的」等等,通過六十六個二十個的阿毗達摩表格的詞,進一步細分為六十六個個人部分、六十六個法部分、六十六個個人法部分,共計八十九個混合部分。它們同樣通過展示善的詞而被歸納。在這裡,有些詞與心不相應,因此被歸為無謂的問詢。 在這三種部分中,所有的第一部分清凈個人主要部分包含了生起、消失、時間、變化的部分,生起與不生起的部分,消失與生起的部分,生起部分、消失部分、生起與消失的部分,生起中的生起部分、未生起部分、未消失部分、已生起的生起部分、過去未來部分、已生起的生起部分、已斷絕未消失的生起部分、超越時間的部分,共十三個中間部分。在這中間部分,生起部分、消失部分、生起與消失部分,基於順應與逆反的情況,分成六六共計十八對。已生起的生起部分,基於過去未來的時間,順應為二,逆反為二,共四對。其餘部分從開頭的三種中間部分,接著是接下來的三種部分;最後在四種部分中,基於結尾的三種,順應為一,逆反為一,共計二十對。這樣,在這所有的十三個中間部分中,共有二十四對,四十六個問詢總計四十六個。 就像在一個清凈個人主要部分中那樣,清凈法部分和清凈個人法部分也同樣在這三種主要部分中有三十六對。因此,從這三種主要部分中,基於六十六個問詢,得出相應的意義。這裡的部分是通過有貪和善等法的分類,得出十六種和六十六種,形成了在這個心的部分中的多種對,得出相應的問詢和意義。 在這個心的部分中,巴利文的文字應當如此理解。 表格設定部分的解釋。 說明部分 個人部分的解釋

  1. Idāni ṭhapitānukkamena mātikaṃ vissajjetuṃ yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhatītiādi āraddhaṃ. Tattha uppajjatīti uppādakkhaṇasamaṅgitāya uppajjati na nirujjhatīti nirodhakkhaṇaṃ appattatāya na nirujjhati. Tassa cittanti tassa puggalassa tato paṭṭhāya cittaṃ nirujjhissati nuppajjissatīti pucchati. Tesaṃ cittanti yesaṃ paricchinnavaṭṭadukkhānaṃ khīṇāsavānaṃ sabbapacchimassa cuticittassa uppādakkhaṇo vattati, etesaṃ tadeva cuticittaṃ uppādappattatāya uppajjati nāma, bhaṅgaṃ appattatāya na nirujjhati. Idāni pana bhaṅgaṃ patvā taṃ tesaṃ cittaṃ nirujjhissati, tato appaṭisandhikattā aññaṃ nuppajjissati. Itaresanti pacchimacittasamaṅgiṃ khīṇāsavaṃ ṭhapetvā avasesānaṃ sekkhāsekkhaputhujjanānaṃ nirujjhissati ceva uppajjissati cāti yaṃ taṃ uppādakkhaṇappattaṃ taṃ nirujjhissateva. Aññaṃ pana tasmiṃ vā aññasmiṃ vā attabhāve uppajjissati ceva nirujjhissati ca. Dutiyapucchāvissajjanepi tathārūpasseva khīṇāsavassa cittaṃ sandhāya 『āmantā』ti vuttaṃ. Nuppajjati nirujjhatīti bhaṅgakkhaṇe arahato pacchimacittampi sesānaṃ bhijjamānacittampi. Tato paṭṭhāya pana arahato cittaṃ na nirujjhissatīti sakkā vattuṃ uppajjissatīti pana na sakkā. Sesānaṃ uppajjissatīti sakkā vattuṃ, na nirujjhissatīti na sakkā. Tasmā 『no』ti paṭisedho kato. Dutiyapañhe yassa cittaṃ na nirujjhissati, uppajjissatīti so puggaloyeva natthi, tasmā natthīti paṭikkhepo kato.

65-82.Uppannanti uppādasamaṅginopetaṃ nāmaṃ. Uppādaṃ patvā aniruddhassāpi. Tattha uppādasamaṅgitaṃ sandhāya 『āmantā』ti, uppādaṃ patvā aniruddhabhāvaṃ sandhāya 『『tesaṃ cittaṃ uppanna』』nti vuttaṃ. Anuppannanti uppādaṃ appattaṃ. Tesaṃ cittaṃ uppajjitthāti etthāpi sabbesaṃ tāva cittaṃ khaṇapaccuppannameva hutvā uppādakkhaṇaṃ atītattā uppajjittha nāma, nirodhasamāpannānaṃ nirodhato pubbe uppannapubbattā, asaññasattānaṃ saññībhave uppannapubbattā. Uppajjittha ceva uppajjati cāti uppādaṃ pattattā uppajjittha, anatītattā uppajjati nāmāti attho.

Uppādakkhaṇeanāgatañcāti uppādakkhaṇe ca cittaṃ anāgatañca cittanti attho.

現在,依次解釋設定的表格,關於「誰的心生起而不消失」等內容。這裡的「生起」是指在生起的時刻,生起而不消失;「不消失」是指在消失的時刻未能達到。關於「他的心」是指從那個人出發,心是否會消失或不生起。 對於那些心來說,是指那些有限輪迴的苦惱已滅的,所有的最後生起的心的生起時刻,生起的心是指那個生起的心,未能達到的消失是不消失的。現在,如果達到消失,那麼他們的心將會消失,因此由於未能再生起,是否會生起其他的心。其他的心是指除了最後的心,除了已滅的心,其他的修行者和普通人也會消失並生起。對於那些生起的時刻,必然會消失。 在第二次詢問的解釋中,同樣是針對已滅者的心而說「阿曼塔」。不生起不消失是指在斷滅時刻,阿羅漢的最後心以及其他的破碎心。從此以後,阿羅漢的心不會消失,因此可以說會生起;但對於其他的心,是否會生起則不能說。因此說「沒有」,這裡是禁止的。第二個問題中,若「他的心不消失」,則生起的那個人是不存在的,因此說「沒有」。 生起是指生起的狀態。生起的狀態是指生起的狀態,生起的心是指生起的狀態,未生起的狀態是指未達到的狀態。對於他們的心,生起的狀態是指生起的時刻,生起的狀態是指未達到的狀態;對於那些已生起的心,生起的狀態是指生起的心,未達到的狀態是指未生起的狀態。 關於生起的時刻和未來的心,生起的時刻和未來的心是指相應的心。

  1. Atikkantakālavāre uppajjamānaṃ khaṇanti uppādakkhaṇaṃ. Tattha kiñcāpi uppādakkhaṇo uppajjamāno nāma na hoti, uppajjamānassa pana khaṇattā evaṃ vutto. Khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālanti na ciraṃ vītikkantaṃ tameva pana uppādakkhaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālanti saṅkhaṃ gacchati. Nirujjhamānaṃ khaṇanti nirodhakkhaṇaṃ. Tattha kiñcāpi nirodhakkhaṇo nirujjhamāno nāma na hoti, nirujjhamānassa pana khaṇattā evaṃ vutto. Khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālanti kiṃ tassa cittaṃ evaṃ nirodhakkhaṇampi vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hotīti pucchati. Tattha yasmā bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ hoti, nirodhakkhaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma na hoti. Atītaṃ pana cittaṃ ubhopi khaṇe khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma, tasmā 『『bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ vītikkantaṃ, bhaṅgakkhaṇaṃ avītikkantaṃ, atītaṃ cittaṃ uppādakkhaṇañca vītikkantaṃ bhaṅgakkhaṇañca vītikkantanti vissajjanamāha. Dutiyapañhassa vissajjane yasmā atītaṃ cittaṃ ubhopi khaṇe vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hoti, tasmā atītaṃ cittanti vuttaṃ. Paṭilomapañhassa vissajjane yasmā uppādakkhaṇe ca cittaṃ anāgatañca cittaṃ ubhopi khaṇe khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma na hoti, tesaṃ khaṇānaṃ avītikkantattā. Tasmā 『『uppādakkhaṇe cittaṃ anāgataṃ citta』』nti vuttaṃ. Dutiyavissajjanaṃ pākaṭameva.

84-113. Dhammavārepi imināvupāyena sabbavissajjanesu attho veditabbo. Puggaladhammavāro dhammavāragatikoyeva.

114-116. Sabbepi missakavārā yassa sarāgaṃ cittantiādinā nayena mukhamattaṃ dassetvā saṅkhittā. Vitthāro pana nesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Tesu pana 『『yassa sarāgaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhati; tassa cittaṃ nirujjhissati, nuppajjissatī』』ti evaṃ vitthāretabbatāya pucchāva sadisā hoti. Yasmā pana sarāgaṃ cittaṃ pacchimacittaṃ na hoti, tasmā 『『yassa sarāgaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhati; tassa cittaṃ nirujjhissati, nuppajjissatīti no』』ti evaṃ vissajjitabbattā vissajjanaṃ asadisaṃ hoti. Taṃ taṃ tassā tassā pucchāya anurūpavasena veditabbanti.

Cittayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Dhammayamakaṃ

  2. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā

1-16. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ mātikaṃ ṭhapetvā cittayamakānantaraṃ desitassa dhammayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Yathā hi tattha paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, avasesā antaravārā ca honti, tathā idhāpi. 『『Yo kusalaṃ dhammaṃ bhāveti, so akusalaṃ dhammaṃ pajahatī』』ti āgatattā panettha pariññāvāro, bhāvanāvāro nāmāti veditabbo. Tattha yasmā abyākato dhammo neva bhāvetabbo, na pahātabbo, tasmā taṃ padameva na uddhaṭaṃ. Paṇṇattivāre panettha tiṇṇaṃ kusalādidhammānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhadhammavāro, suddhadhammamūlacakkavāroti imesu catūsu vāresu yamakagaṇanā veditabbā.

  1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā

17-

在超越時間的部分中,"正在生起的剎那"是指生起的剎那。雖然生起的剎那不能稱為正在生起,但因為是正在生起的剎那,所以這樣說。"剎那已過去,時間已超越"不是指很久以前,而是指那個生起的剎那已經過去,成為超越時間。"正在消失的剎那"是指消失的剎那。雖然消失的剎那不能稱為正在消失,但因為是正在消失的剎那,所以這樣說。"剎那已過去,時間已超越"是在問那個心的消失剎那是否也已過去,成為超越時間。 在這裡,因為在消失剎那,心的生起剎那已經過去,成為超越時間,而消失剎那還沒有過去,不能稱為超越時間。但是過去的心,兩個剎那都已過去,稱為超越時間。因此說"在消失剎那,心的生起剎那已過去,消失剎那未過去;過去的心,生起剎那和消失剎那都已過去"。在第二個問題的回答中,因為過去的心兩個剎那都已過去,成為超越時間,所以說"過去的心"。在反向問題的回答中,因為在生起剎那的心和未來的心,兩個剎那都還沒有過去,不能稱為超越時間,所以說"在生起剎那的心和未來的心"。第二個回答是明顯的。 在法部分中,所有的回答都應該用同樣的方法來理解。個人法部分與法部分相同。 所有的混合部分都只顯示了"誰的有貪心"等開頭,然後簡略。詳細內容應該按照前面所說的方法來理解。在這些中,"誰的有貪心生起而不消失;他的心將消失而不生起"等,問題應該這樣詳細展開。但是因為有貪心不是最後一心,所以回答是"不是",與問題不同。這應該根據每個問題的特點來理解。 心雙重解釋結束。 法雙重解釋 概念說明部分的解釋 現在是對根本雙重解釋中所說的善等法設立綱要,在心雙重解釋之後所說的法雙重解釋的解釋。這裡應該按照蘊雙重解釋中所說的方法來理解巴利文的安排。就像那裡有概念部分等三個大部分和其餘的中間部分一樣,這裡也是如此。因為有"誰修習善法,他就斷除不善法"等說法,所以這裡應該理解為有遍知部分和修習部分。在那裡,因為無記法既不需要修習也不需要斷除,所以沒有提到那個詞。在概念部分中,這裡應該根據三種善等法來計算四個部分中的雙重解釋的數量:詞語凈化部分、詞語凈化根本輪轉部分、純法部分、純法根本輪轉部分。 概念說明部分的解釋

  1. Paṇṇattivāraniddese pana kusalā kusaladhammāti kusalānaṃ ekantena kusaladhammattā 『『āmantā』』ti vuttaṃ. Sesavissajjanesupi eseva nayo. Avasesā dhammā na akusalā dhammāti avasesā dhammā akusalā na honti, dhammā pana hontīti attho. Iminā nayena sabbavissajjanāni veditabbāni.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

  1. Pavattivāravaṇṇanā

33-34. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye 『『yassa kusalā dhammā uppajjanti, tassa akusalā dhammā uppajjanti; yassa vā pana akusalā dhammā uppajjanti, tassa kusalā dhammā uppajjantī』』ti kusaladhammamūlakāni dve yamakāni, akusaladhammamūlakaṃ ekanti tīṇi yamakāni honti. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā. Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imassa hi dhammayamakassa pavattimahāvāre 『『uppajjanti nirujjhantī』』ti imesu uppādanirodhesu kusalākusaladhammā tāva ekantena pavattiyaṃyeva labbhanti, na cutipaṭisandhīsu. Abyākatadhammā pana pavatte ca cutipaṭisandhīsu cāti tīsupi kālesu labbhanti. Evamettha yaṃ yattha yattha labbhati, tassa vasena tattha tattha vinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – kusalākusalānaṃ tāva ekakkhaṇe anuppajjanato 『『no』』ti paṭisedho kato. Abyākatā cāti cittasamuṭṭhānarūpavasena vuttaṃ.

35-36.Yattha kusalā dhammā nuppajjantīti asaññabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenevettha 『『āmantā』』ti vissajjanaṃ kataṃ. Uppajjantīti idampi asaññabhavaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Abyākatānaṃ pana anuppattiṭṭhānassa abhāvā 『『natthī』』ti paṭikkhepo kato.

49.Dutiye akusaleti bhavaṃ assādetvā uppannesu nikantijavanesu dutiye javanacitte. Dutiye citte vattamāneti paṭisandhito dutiye bhavaṅgacitte vattamāne saha vā paṭisandhiyā bhavaṅgaṃ vipākavasena ekameva katvā bhavanikantiyā āvajjanacitte. Tañhi kiriyacittattā abyākatajātiyaṃ vipākato dutiyaṃ nāma hoti.

57.Yassa cittassa anantarāaggamagganti gotrabhucittaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalā dhammā uppajjissantīti te aggamaggadhammeyeva sandhāya vuttaṃ.

79.Yassacittassa anantarā aggamaggaṃ paṭilabhissanti, tassa cittassa uppādakkhaṇeti idaṃ cittajātivasena vuttaṃ. Tajjātikassa hi ekāvajjanena uppannassa tato orimacittassa uppādakkhaṇepi etaṃ lakkhaṇaṃ labbhateva.

  1. Nirodhavārepi kusalākusalānaṃ ekato anirujjhanato 『『no』』ti vuttaṃ. Iminā nayamukhena sabbattha vinicchayo veditabboti.

Dhammayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

在概念說明部分中,善法是指善法的完全性,因此稱為「阿曼塔」。其餘的解釋也是如此。其他的法不是不善法,因此其他的法不屬於不善法,而是屬於法。依此方法,所有的解釋都應當被理解。 概念部分的解釋。 現象部分的解釋 在現象部分中,關於目前的時刻,個人部分的順應方面有:「誰的善法生起,誰的惡法也生起;或者誰的惡法生起,誰的善法也生起。」因此,善法的根本部分有兩個對,惡法的根本部分有一個對,共有三個對。在反向方面的解釋中,機會部分等也應當如此理解。因此在這裡,所有的部分都應當根據三個對的數量來計算。 在意義分析中,這裡有這樣的特徵:在這個法的部分的現象大部分中,「生起而消失」這些善與惡的法只能在生起的狀態中獲得,而不能在死亡與再生中獲得。無記法則在現象中和死亡與再生中都能獲得。因此在這裡,任何地方獲得的東西都應當根據其所在的地方進行分析。 在這裡的主要論點是:善法與惡法在同一剎那中不生起,因此「沒有」被禁止。無記法是指以心的生起為基礎的。 在這裡,善法不生起是指無意識狀態。因此在這裡的「阿曼塔」是這樣解釋的。生起也是指無意識狀態。無記法的生起狀態是指「沒有」的否定。 關於第二次的惡法,生起時的狀態是指生起的狀態。第二次的心在再生狀態中,第二次的生起心正在生起中,或者在再生狀態中,生起的結果是一個,成為生起的狀態。因為這是心的生起,所以在無記法的生起中,第二次的生起是名為第二次的。 關於「誰的心的生起」,這是指關於心的生起。善法生起時,是指這些善法的生起。 關於「誰的心的生起」,這是指關於生起的剎那。善法生起時,這些是關於生起的法。 關於「誰的心的生起」,這是指關於心的生起。善法生起時,這些是關於生起的法。 在消失的部分,善法與惡法不再生起,因此「沒有」被禁止。依此方法,所有地方的分析都應當被理解。 法部分的解釋結束。

  1. Indriyayamakaṃ

Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṃgaṇhitvā dhammayamakānantaraṃ desitassa indriyayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamakādīsu vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Idhāpi hi paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā avasesā antaravārā ca saddhiṃ kālappabhedādīhi khandhayamakādīsu āgatasadisāva. Indriyānaṃ pana bahutāya dhātuyamakatopi bahutarāni yamakāni honti. Yathā pana heṭṭhā puggalavārādīsu cakkhāyatanacakkhudhātumūlake naye cakkhāyatanacakkhudhātūhi saddhiṃ jivhāyatanakāyāyatanāni na yojitāni. Jivhāyatanakāyāyatanamūlakāni ca yamakāneva na gahitāni, tathā idhāpi cakkhundriyamūlake naye jivhindriyakāyindriyāni na yojitāni, jivhindriyakāyindriyamūlakāni ca yamakāneva na gahitāni. Tesaṃ aggahaṇe kāraṇaṃ tattha vuttanayeneva veditabbaṃ. Manindriyaṃ pana yathā cakkhundriyādimūlakehi tatheva itthindriyādimūlakehipi saddhiṃ yasmā yojanaṃ gacchati, tasmā nikkhittapaṭipāṭiyā ayojetvā sabbehipi cakkhundriyamūlakādīhi saddhiṃ pariyosāne yojitanti veditabbaṃ. Cakkhundriyena saddhiṃ itthindriyapurisindriyajīvitindriyāni yojitāni sukhindriyadukkhindriyadomanassindriyāni paṭisandhiyaṃ natthīti na gahitāni. Somanassindriyaupekkhindriyāni paṭisandhiyaṃ uppattisabbhāvato gahitāni. Tathā saddhindriyādīni pañca. Lokuttarāni tīṇi paṭisandhiyaṃ abhāveneva na gahitāni. Iti yāni gahitāni, tesaṃ vasenettha cakkhundriyamūlake naye yamakagaṇanā veditabbā. Yathā cettha, evaṃ sabbattha. Yāni pana na gahitāni, tesaṃ vasena yamakāni na gaṇetabbāni. Gaṇentena vā moghapucchāvasena gaṇetabbānīti evaṃ tāva sabbavāresu pāḷivavatthānameva veditabbaṃ.

Pavattivāravaṇṇanā

1-86. Atthavinicchaye panettha idaṃ nayamukhaṃ – sacakkhukānaṃ na itthīnanti brahmapārisajjādīnañceva rūpīnaṃ purisanapuṃsakānañca vasena vuttaṃ. Tesañhi itthindriyaṃ nuppajjati. Sacakkhukānaṃ na purisānanti rūpībrahmānañceva itthinapuṃsakānañca vasena vuttaṃ. Tesañhi purisindriyaṃ nuppajjati. Acakkhukānaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ jīvitindriyaṃ uppajjatīti ekavokāracatuvokārakāmadhātusatte sandhāya vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ vinā somanassenāti upekkhāsahagatānaṃ catunnaṃ mahāvipākapaṭisandhīnaṃ vasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ vinā upekkhāyāti somanassasahagatapaṭisandhikānaṃ vasena vuttaṃ. Upekkhāya acakkhukānanti ahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Ahetukānanti ahetukapaṭisandhicittena saddhiṃ saddhindriyādīnaṃ abhāvato vuttaṃ. Tattha hi ekanteneva saddhāsatipaññāyo natthi. Samādhivīriyāni pana indriyappattāni na honti. Sahetukānaṃ acakkhukānanti gabbhaseyyakavasena ceva arūpīvasena ca vuttaṃ. Añño hi sahetuko acakkhuko nāma natthi. Sacakkhukānaṃ ahetukānanti apāye opapātikavasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ ñāṇavippayuttānanti kāmadhātuyaṃ duhetukapaṭisandhikānaṃ vasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ ñāṇasampayuttānanti rūpībrahmāno ceva kāmāvacaradevamanusse ca sandhāya vuttaṃ. Ñāṇasampayuttānaṃ acakkhukānanti arūpino ca tihetukagabbhaseyyake ca sandhāya vuttaṃ.

現在,依照這些根本的設定,關於善等法的可獲得性,部分進行彙總,隨後是法的部分的解釋。這裡應當根據蘊的部分所說的方法來理解巴利文的安排。在這裡,概念部分等三大部分和其餘的中間部分應當是相似的。由於感官的數量較多,因此感官的部分有更多的對。就像在個人部分等中,眼根、眼界的根本部分與舌根、身體的根本部分並不相連。在舌根、身體的根本部分也沒有被包含在內,因此在這裡,眼根的根本部分與舌根、身體的感官並不相連,舌根、身體的根本部分也沒有被包含在內。關於這些的歸納原因,應當根據前文所述的方法來理解。心根的部分與眼根等的根本部分相同,因此因為有聯繫,所以在這裡應當根據所有的部分進行歸納。 關於心的部分,眼根與女性根的部分相同,因此應當通過聯繫進行歸納。所有的部分都應當根據其所處的狀態進行分析。關於這些被歸納的部分,眼根的根本部分的數量應當被理解。就像在這裡一樣,在所有地方也是如此。關於那些未被歸納的部分,數量不應被計算。通過計算或以無用問題的方式進行計算,這樣在所有的部分中,巴利文的安排應當被理解。 現象部分的解釋 在意義分析中,這裡有這樣的主要論點:對於有眼者而言,女性根不生起,這裡是指天人等與色界的男性根的部分。對於他們而言,男性根不生起。對於無眼者而言,生起的生命根生起,這裡是指單一的四生者與欲界的眾生。對於有眼者而言,沒有快樂的存在,因而是與四大果報的生起有關。對於有眼者而言,若沒有快樂,則是與四大果報的生起有關。若是沒有眼者,則是與無因果的生起有關。無因果者是指因無因果的部分而生起的部分。因為在這裡,信、念、智慧並不存在。至於定、精進的感官部分並不存在。因果者的無眼者是指在母胎中的部分,以及無色界的部分。沒有因果的無眼者是指在墮落的部分生起。對於有眼者而言,知的部分是指欲界的二因果的生起。對於有眼者而言,知的部分是指色界的天人及欲界的神人。知的部分的無眼者是指無色界的部分與三因果的母

  1. Jīvitindriyamūlake vinā somanassena upapajjantānanti dvepi jīvitindriyāni sandhāya vuttaṃ. Pavattesomanassavippayuttacittassa uppādakkhaṇeti arūpajīvitindriyaṃ sandhāya vuttaṃ. Iminā nayena sabbatthāpi paṭisandhipavattivasena jīvitindriyayojanā veditabbā. Somanassindriyādimūlakesupi paṭisandhipavattivasenevattho gahetabbo. Paṭilomanaye pana nirodhavāre ca etesañceva aññesañca dhammānaṃ yathālābhavasena cutipaṭisandhipavattesu tīsupi anuppādanirodhā veditabbā.

  2. Anāgatavāre eteneva bhāvenāti etena purisabhāveneva, antarā itthibhāvaṃ anāpajjitvā purisapaṭisandhiggahaṇenevāti attho. Katici bhave dassetvā parinibbāyissantīti katici paṭisandhiyo gahetvā itthibhāvaṃ appatvāva parinibbāyissantīti attho. Dutiyapucchāyapi eseva nayo.

  3. Paccuppannena atītavāre suddhāvāsānaṃ upapatticittassa bhaṅgakkhaṇe manindriyañca nuppajjitthāti cittayamake viya uppādakkhaṇātikkamavasena atthaṃ aggahetvā tasmiṃ bhave anuppannapubbavasena gahetabboti. Iminā nayamukhena sabbasmimpi pavattivāre atthavinicchayo veditabbo.

Pavattivāravaṇṇanā.

Pariññāvāravaṇṇanā

435-

在生命根的部分中,沒有快樂的生起者是指兩個生命根。關於發生的快樂與無快樂的心的生起,是指無色生命根。依此方法,所有地方的生起與發生的生命根的關係應當被理解。關於快樂根等的生起與發生的關係也應當如此理解。在反向方面以及在消失的部分中,這些法及其他法的獲得應當根據死亡與再生的發生來理解。 在未來的部分中,依此方式是指以人的身份,避免女性的身份,通過抓住男性的再生狀態。多少次生起顯示出多少次再生,多少次生起而不生起的狀態。第二個問題的回答也是如此。 關於目前的部分,過去的部分,關於純凈的住處的生起,是否在破裂的剎那中,心的生起者是否未生起,這裡是指在生起的狀態中,應該理解為在這個生起的狀態中未生起的部分。依此方法,在所有地方的現象部分的意義分析也應當被理解。 現象部分的解釋。 理解部分的解釋。

  1. Pariññāvāre pana cakkhumūlakādīsu ekameva cakkhusotayamakaṃ dassitaṃ. Yasmā pana sesānipi lokiyaabyākatāni ceva lokiyaabyākatamissakāni ca pariññeyyāneva, tasmā tāni anupadiṭṭhānipi imināva dassitāni honti. Yasmā pana akusalaṃ ekantato pahātabbameva, ekantaṃ kusalaṃ bhāvetabbameva, lokuttarābyākataṃ sacchikātabbaṃ, tasmā 『『domanassindriyaṃ pajahatī』』ti 『『anaññātaññassāmītindriyaṃ bhāvetī』』ti 『『aññātāvindriyaṃ sacchikarotī』』ti vuttaṃ. Aññindriyaṃ pana bhāvetabbampi atthi sacchikātabbampi, taṃ bhāvanāvaseneva gahitaṃ. Tattha dve puggalāti sakadāgāmimaggasamaṅgī ca, arahattamaggasamaṅgī ca. Tesu eko samucchindituṃ asamatthattā domanassindriyaṃ na pajahati nāma. Eko pahīnadosattā cakkhundriyaṃ na parijānātīti anuppādaṃ āpādetuṃ asamatthatāya na parijānāti. Iminā nayena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Indriyayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Yassovāde ṭhatvā, niṭṭhitakiccassa kiccasampanno;

Yuvatijanopi atīto, suvihitaniyamo yamassāṇaṃ.

Devaparisāya majjhe, devapure sabbadevadevena;

Yamakaṃ nāma pakāsitaṃ, yamāmalalomena yaṃ tena.

Pāḷivavatthānavidhiṃ, pucchāvissajjane ca atthanayaṃ;

Dassetuṃ āraddhā, yamakaaṭṭhakathā mayā tassa.

Sā subahuantarāye, lokamhi yathā anantarāyena;

Ayamajja pañcamattehi, tantiyā bhāṇavārehi.

Niṭṭhaṃ pattā evaṃ, niṭṭhānaṃ pāpuṇantu sabbepi;

Hitasukhanibbattikarā, manorathā sabbasattānanti.

Yamakappakaraṇa-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Paṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā

Devātidevo devānaṃ, devadānavapūjito,

Desayitvā pakaraṇaṃ, yamakaṃ suddhasaṃyamo.

Atthato dhammato ceva, gambhīrassātha tassa yaṃ,

Anantaraṃ mahāvīro, sattamaṃ isisattamo.

Paṭṭhānaṃ nāma nāmena, nāmarūpanirodhano,

Desesi atigambhīra-nayamaṇḍitadesanaṃ.

Idāni tassa sampatto, yasmā saṃvaṇṇanākkamo,

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

Paccayuddesavaṇṇanā

Sammāsambuddhena hi anulomapaṭṭhāne dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ, sataṃ duke nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tike pana tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Duke ca dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Evaṃ –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti.

在理解部分中,關於眼根等的部分,只有一個眼耳根被展示。因為其他的世俗無記法與世俗無記法的混合法也應當被理解為可被理解的,因此它們在未被觀察的情況下也被展示。因為不善法應當完全拋棄,善法應當完全培養,出世無記法應當被證悟,因此說「拋棄苦樂根」,「培養非他知根」,「證悟他知根」。其他的根也應當被培養,也應當被證悟,這通過修習的方式被理解。在這裡的兩個人是指:一者是與一來果道相應的,另一者是與無上果道相應的。在這兩者中,由於無法完全斷除,故不拋棄苦樂根。由於一者斷除了煩惱,故不知眼根。依此方法,所有的解釋的意義應當被理解。 理解部分的解釋。 感官部分的解釋已完成。 結論 至此— 依靠他的教導,完成了所需的事務; 年輕人雖然已過去,善巧的法則在此生存。 在天眾中間,所有的天神都在此; 所稱之為法的,因而以其光輝而顯現。 關於巴利文的安排,關於提問與解釋的意義; 為展示而努力,我以此論述為之。 這在世間中有很多障礙,就像有障礙的存在一樣; 在這裡的五個部分,因而以這些法則為基礎。 完成了,愿所有人都能達到完成的境界; 為眾生帶來幸福與快樂,心願實現於所有眾生。 關於因果部分的解釋已完成。 向那位值得尊崇、值得敬仰的完全覺悟者致敬。 在《阿毗達摩》中 《因緣部分的解釋》 天中之天的天神,受天神與天人崇敬, 講解后,所講的因果,因而以清凈的法則。 從意義上與法上,深邃的意義在於此, 在無間的偉大英雄中,第七位的智者。 因緣名為因緣,因名為名色的消滅, 講解極為深邃的,法的圓滿教義。 現在他已到達,因而說明了闡釋的過程, 因此我將為你們描述,愿你們專心傾聽。 關於條件的概述 因為完全覺悟者所講的,順應因緣的部分有二十二條,因此提到的因緣名為三十條,基於一百個苦的因緣名為苦因緣。之後,基於二十二條的因緣,取出一百個苦,名為二苦因緣。之後,取出一百個苦,基於二十二條的因緣,名為三苦因緣。部分則是基於部分而取出,名為部分因緣。苦的部分也基於苦而取出,名為苦苦因緣。如此— 三者因緣最為優越,最為出色的苦; 苦與三者,三者與苦; 三者與三者,苦與苦; 六種順應的法則深邃而

Paccanīyapaṭṭhānepi dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma. Dvāvīsati tike dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma. Tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma. Duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāmāti evaṃ paccanīyepi chahi nayehi paṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ. Tena vuttaṃ –

『『Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti.

Tato paraṃ anulomapaccanīyepi etenevupāyena cha nayā dassitā. Tenāha –

『『Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti.

Tadanantaraṃ paccanīyānulomamhi eteheva chahi nayehi niddiṭṭhaṃ. Tenāha –

『『Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti.

Evaṃ anulome cha paṭṭhānāni, paccanīye cha, anulomapaccanīye cha, paccanīyānulome cha paṭṭhānānīti idaṃ 『『catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānapaṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmā』』ti hi vuttaṃ.

Tattha yesaṃ catuvīsatiyā samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmāti vuttaṃ, tesañceva imassa ca pakaraṇassa nāmattho tāva evaṃ veditabbo. Kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Nānappakārapaccayaṭṭhena. 『Pa-kāro』 hi nānappakāratthaṃ dīpeti, ṭhānasaddo paccayatthaṃ. Ṭhānāṭṭhānakusalatātiādīsu hi paccayo ṭhānanti vutto. Iti nānappakārānaṃ paccayānaṃ vasena desitattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānanti veditabbaṃ.

Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Vibhajanaṭṭhena. 『『Paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma』』nti (ma. ni. 1.371) āgataṭṭhānasmiñhi vibhajanaṭṭhena paṭṭhānaṃ paññāyati. Iti kusalādīnaṃ dhammānaṃ hetupaccayādivasena vibhattattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.

Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Paṭṭhitatthena. Gamanaṭṭhenāti attho. 『『Goṭṭhā paṭṭhitagāvo』』ti (ma. ni.

在因緣部分中,基於二十二條的因緣名為三十條,基於一百個苦的因緣名為苦因緣。基於二十二條的因緣,取出一百個苦,名為二苦因緣。基於一百個苦,取出二十二條的因緣,名為三苦因緣。部分則是基於部分而取出,名為部分因緣。苦的部分也基於苦而取出,名為苦苦因緣。如此— 三者因緣最為優越,最為出色的苦; 苦與三者,三者與苦; 三者與三者,苦與苦; 六種順應的法則深邃而。 之後,基於順應的因緣,也以同樣的方式展示六種法則。因此說— 三者因緣最為優越,最為出色的苦; 苦與三者,三者與苦; 三者與三者,苦與苦; 六種順應的法則深邃而。 隨後,在因緣與順應的部分中,這六種法則也被提到。因此說— 三者因緣最為優越,最為出色的苦; 苦與三者,三者與苦; 三者與三者,苦與苦; 六種因緣與順應的法則深邃而。 如此,順應的六個因緣,因緣的六個因緣,順應的因緣與因緣的六個因緣,這被稱為「二十四種全方位的因緣大法」。 在這裡,這二十四種全方位的因緣的集合被稱為因緣大法,這也應當如此理解。因緣的意義是什麼?是多種類的因緣。『因緣』是指多種類的意義,『位置』是指因緣的意義。在位置、位置的善巧等方面,因緣被稱為位置。因此,基於多種類的因緣的講解,這二十四種因緣中,每一種因緣被稱為因緣。 而這些因緣的集合,全部應當被理解為因緣。 另一種方法—因緣的意義是什麼?是分離的意義。關於「智慧的建立、建立的闡明、分離、分開」的內容,在闡明的地方,因緣被稱為分離。因此,基於善法等法的因緣的因緣,分開后,這二十四種因緣中,每一種因緣被稱為因緣。 而這些因緣的集合,全部應當被理解為因緣。 另一種方法—因緣的意義是什麼?是建立的意義。是指基於位置的意義。關於「牛群在固定的地方」的內容,在固定的地方,因緣被稱為建立。

1.156) āgataṭṭhānasmiñhi yena paṭṭhānena paṭṭhitagāvoti vutto, taṃ atthato gamanaṃ hoti. Iti nātivitthāritanayesu dhammasaṅgaṇīādīsu anissaṅgagamanassa sabbaññutaññāṇassa hetupaccayādibhedabhinnesu kusalādīsu vitthāritanayalābhato nissaṅgavasena pavattagamanattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.

Tattha anulomamhi tāva paṭhamaṃ tikavasena desitattā tikapaṭṭhānaṃ nāma. Tassa padacchedo – tikānaṃ paṭṭhānaṃ ettha atthīti tikapaṭṭhānaṃ. Tikānaṃ nānappakārakā paccayā etissā desanāya atthīti attho. Dutiyavikappepi tikānaṃ paṭṭhānantveva tikapaṭṭhānaṃ. Hetupaccayādivasena tikānaṃ vibhajanāti attho. Tatiyavikappe hetupaccayādibhedabhinnatāya laddhavitthārā tikā eva paṭṭhānaṃ tikapaṭṭhānaṃ. Sabbaññutaññāṇassa nissaṅgagamanabhūmīti attho. Dukapaṭṭhānādīsupi eseva nayo. Evaṃ anulome chapaṭṭhānāni viditvā paccanīyādīsupi imināvupāyena veditabbāni.

Yasmā panetāni anulome, paccanīye, anulomapaccanīye, paccanīyānulometi samantā cha cha hutvā catuvīsati honti; tasmā 『『catuvīsati samantapaṭṭhānānī』』ti vuccanti. Iti imesaṃ catuvīsatiyā khuddakapaṭṭhānasaṅkhātānaṃ samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāma.

Taṃ panetaṃ ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā 『『tikapaṭṭhānaṃ dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhāna』』nti vuttaṃ, te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā te paccaye dassetuṃ ādito tāvassa mātikānikkhepavāro nāma vutto; paccayavibhaṅgavārotipi tasseva nāmaṃ. So uddesaniddesato duvidho. Tassa hetupaccayo…pe… avigatapaccayoti ayaṃ uddeso.

Tattha hetu ca so paccayo cāti hetupaccayo. Hetu hutvā paccayo, hetubhāvena paccayoti vuttaṃ hoti. Ārammaṇapaccayādīsupi eseva nayo. Tattha hetūti vacanāvayavakāraṇamūlānametaṃ adhivacanaṃ. 『『Paṭiññā hetū』』tiādīsu hi loke vacanāvayavo hetūti, vuccati. Sāsane pana 『『ye dhammā hetuppabhavā』』tiādīsu (mahāva. 60) kāraṇaṃ. 『『Tayo kusalā hetū, tayo akusalā hetū』』tiādīsu (dha. sa. 1059) mūlaṃ hetūti vuccati. Taṃ idha adhippetaṃ. Paccayoti ettha pana ayaṃ vacanattho – paṭicca etasmā etīti paccayo, appaccakkhāya naṃ vattatīti attho. Yo hi dhammo yaṃ dhammaṃ appaccakkhāya tiṭṭhati vā uppajjati vā, so tassa paccayoti vuttaṃ hoti.

Lakkhaṇato pana upakārakalakkhaṇo paccayo, yo hi dhammo yassa dhammassa ṭhitiyā vā uppattiyā vā upakārako hoti, so tassa paccayoti vuccati. Paccayo, hetu; kāraṇaṃ nidānaṃ sambhavo, pabhavoti atthato ekaṃ, byañjanato nānaṃ. Iti mūlaṭṭhena hetu, upakārakaṭṭhena paccayoti saṅkhepato mūlaṭṭhena upakārako dhammo hetupaccayo. So hi sāliādīnaṃ sālibījādīni viya, maṇippabhādīnaṃ viya ca maṇivaṇṇādayo kusalādīnaṃ kusalādibhāvasādhakoti ācariyānaṃ adhippāyo. Evaṃ sante pana taṃsamuṭṭhānarūpesu hetupaccayatā na sampajjati. Na hi so tesaṃ kusalādibhāvaṃ sādheti, na ca paccayo na hotīti. Vuttañhetaṃ 『『hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo』』ti. Ahetukacittānañca vinā etena abyākatabhāvo siddho.

在不過分詳細的法集等中,基於無執著行走的一切智智,在因緣等不同的善等法中,通過詳細的方法,因為無執著的行走,這二十四種因緣中的每一種都被稱為因緣。而這些因緣的總和,全部應當被理解為因緣。 在這裡,首先在順應中,基於三個部分的講解,因此被稱為三因緣。它的詞語分解是:在這裡有三個的因緣,因此是三因緣。意思是在這個講解中有三個不同型別的因緣。在第二種變體中,仍然是三因緣。意思是基於因緣等的分解。在第三種變體中,基於因緣等的不同,三個已經獲得詳細闡述的部分就是三因緣。意思是一切智智的無執著行走的領域。在二因緣等中也是如此。如此在順應中理解六個因緣后,在反向等中也應當以同樣的方法理解。 因為這些在順應、反向、順應反向、反向順應中,每一部分都有六個,因此總共有二十四個;所以被稱為"二十四種全方位的因緣"。因此,這二十四種小因緣的全方位因緣的彙集,被稱為因緣大論。 這被稱為"三因緣、二因緣等",是因為基於三等而被闡明。不觸及這些,爲了展示這些因緣,首先是綱要部分的陳述;這也被稱為因緣分別部分。它有兩種:標題和解釋。其標題是:因緣等。從因緣到無滅因緣。 在這裡,因緣是指因和緣。被稱為因緣,意思是成為因,以因的方式成為緣。在緣等中也是如此。在這裡,"因"是指言語、部分、原因的根本的稱呼。在世間,如"根據承認"等,言語部分被稱為因。在教義中,如"哪些法以因為生"等,是指原因。在"三個善因、三個不善因"等中,被稱為根本的因。這是這裡的意圖。 "緣"在這裡的語言意義是:依賴於此而來,意思是不拒絕而存在。哪個法不拒絕而存在或生起,就被稱為那個法的緣。 從特徵上說,緣的特徵是有幫助。哪個法對哪個法的存在或生起有幫助,就被稱為那個法的緣。緣、因、原因、根源、生起、產生在意義上是一個,在語言上是不同的。因此,從根本的意義是因,從有幫助的意義是緣,簡而言之,從根本意義有幫助的法是因緣。就像稻種之於稻,寶石的光芒之於寶石顏色,善等法對善等法的本質是成立的,這是老師們的意圖。 然而,在由此生起的色法中,因緣性並不成立。因為它並不成立善等法的本質,也不成為緣。因此說:"因對與因相應的法和由此生起的色法是因緣的緣"。除此之外,無因心的無記性已經成立。

Sahetukānampi ca yonisomanasikārādipaṭibaddho kusalādibhāvo na sampayuttahetupaṭibaddho. Yadi ca sampayuttahetūsu sabhāvatova kusalādibhāvo siyā, taṃsampayuttesu hetupaṭibaddho alobho kusalo vā siyā abyākato vā. Yasmā pana ubhayathāpi hoti, tasmā yathā sampayuttesu, evaṃ hetūsupi kusalāditā pariyesitabbā. Kusalādibhāvasādhanavasena pana hetūnaṃ mūlaṭṭhaṃ aggahetvā suppatiṭṭhitabhāvasādhanavasena gayhamāne na kiñci virujjhati. Laddhahetupaccayā hi dhammā viruḷhamūlā viya pādapā thirā honti suppatiṭṭhitā, ahetukā pana tilabījakādisevālā viya na suppatiṭṭhitā. Iti mūlaṭṭhena upakārakoti suppatiṭṭhitabhāvasādhanena upakārako dhammo hetupaccayoti veditabbo.

Tato paresu ārammaṇavasena upakārako dhammo ārammaṇapaccayo. So 『『rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā』』ti ārabhitvāpi 『『yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbha ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo』』ti osāpitattā na koci dhammo na hoti. Yathā hi dubbalo puriso daṇḍaṃ vā rajjuṃ vā ālambitvāva uṭṭhahati ceva tiṭṭhati ca, evaṃ cittacetasikā dhammā rūpādiārammaṇaṃ ārabbheva uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmā sabbepi cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ārammaṇabhūtā dhammā ārammaṇapaccayoti veditabbā.

Jeṭṭhakaṭṭhena upakārako dhammo adhipatipaccayo. So sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha 『『chandādhipati chandasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ adhipatipaccayena paccayo』』tiādivacanato chandavīriyacittavīmaṃsasaṅkhātā cattāro dhammā sahajātādhipatipaccayoti veditabbā, no ca kho ekato. Yadā hi chandaṃ dhuraṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittaṃ pavattati, tadā chandova adhipati, na itare. Esa nayo sesesupi. Yaṃ pana dhammaṃ garuṃ katvā arūpadhammā pavattanti, so nesaṃ ārammaṇādhipati. Tena vuttaṃ – 『『yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvā ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ adhipatipaccayena paccayo』』ti.

Anantarabhāvena upakārako dhammo anantarapaccayo. Samanantarabhāvena upakārako dhammo samanantarapaccayo. Idañca paccayadvayaṃ bahudhā papañcayanti. Ayaṃ panettha sāro – yo hi esa cakkhuviññāṇānantarā manodhātu, manodhātuanantarā manoviññāṇadhātūtiādi cittaniyamo, so yasmā purimacittavaseneva ijjhati, na aññathā. Tasmā attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa uppādanasamatthova dhammo anantarapaccayo. Tenevāha – 『『anantarapaccayoti cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo』』tiādi.

有因緣的善法等,依賴於正念等的修習,並不與因緣相結合。如果在因緣中,自然的善法存在,那麼在與之相結合的因緣中,若有無貪的善法,或者是未被說明的善法。因為兩者都會存在,因此在與之相結合的因緣中,善法等應當被尋求。就善法的成就而言,根本的意義在於不被否定的狀態,因而在良好建立的狀態下並無任何衝突。獲得因緣的法如同根深葉茂的樹木堅固而穩定,而無因的法如同種子未被妥善處理的情況則不穩定。因此,從根本意義上說,善法是有幫助的法。 接著,在其他方面,因緣是有幫助的法。它是「色處與眼識的元素」所開始的,且「由此法所生的所有心法,都是因緣的法」因此沒有任何法不存在。正如一個虛弱的人依靠棍子或繩子站立和起身一樣,心法是依賴於色等法而生起和存在的。因此,所有心法的因緣法應當被理解為因緣。 從優越性上說,有幫助的法是主導因緣。它是依賴於伴隨的因緣而分為兩類。在這裡,「願望主導與願望相結合的法及其生起的法」被稱為主導因緣,因此應當理解為願望、精進、心、思維等四種法是伴隨主導因緣的,而不是單獨的。當願望作為主要因素時,心就會運作,此時願望是主導,而其他則不是。其他法也是如此。當某法被視為重時,非色法則依靠其因緣主導。因此說:「任何法被視為重時,所有心法的因緣法都是主導因緣。」 從瞬間關係上說,有幫助的法是瞬間因緣。從相鄰關係上說,有幫助的法是相鄰因緣。這兩種因緣在多方面被闡述。這裡的要點是:當眼識與心識相繼存在時,心法的運作是基於前一心法的,因此不會有其他的狀態。因此,某個法在自身的前一瞬間的心起生時,成為瞬間因緣。因此說:「瞬間因緣是眼識元素及其相應的法的因緣。」

Yo anantarapaccayo, sveva samanantarapaccayo. Byañjanamattameva hettha nānaṃ, upacayasantatiādīsu viya, adhivacananiruttidukādīsu viya ca, atthato pana nānaṃ natthi. Yampi 『『addhānantaratāya anantarapaccayo, kālānantaratāya samanantarapaccayo』』ti ācariyānaṃ mataṃ , taṃ 『『nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanakusalaṃ phalasamāpattiyā samanantarapaccayena paccayo』』tiādīhi virujjhati. Yampi tattha vadanti – 『『dhammānaṃ samuṭṭhāpanasamatthatā na parihāyati, bhāvanābalena pana vāritattā dhammā samanantaraṃ nuppajjantī』』ti, tampi kālānantaratāya abhāvameva sādheti. Bhāvanābalena hi tattha kālānantaratā natthīti, mayampi etadeva vadāma. Yasmā ca kālānantaratā natthi, tasmā samanantarapaccayatā na yujjati. Kālānantaratāya hi tesaṃ samanantarapaccayo hotīti laddhi. Tasmā abhinivesaṃ akatvā byañjanamattatovettha nānākaraṇaṃ paccetabbaṃ, na atthato. Kathaṃ? Natthi etesaṃ antaranti hi anantarā. Saṇṭhānābhāvato suṭṭhu anantarāti samanantarā.

Uppajjamāno saha uppajjamānabhāvena upakārako dhammo sahajātapaccayo, pakāsassa padīpo viya. So arūpakkhandhādivasena chabbidho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ…pe… cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ…pe… mahābhūtā upādārūpānaṃ…pe… rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānaṃ kiñcikāle sahajātapaccayena paccayo; kiñci kāle na sahajātapaccayena paccayoti. Idaṃ hadayavatthumeva sandhāya vuttaṃ.

Aññamaññaṃ uppādanupatthambhanabhāvena upakārako dhammo aññamaññapaccayo. Aññamaññupatthambhakaṃ tidaṇḍaṃ viya. So arūpakkhandhādivasena tividho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññapaccayena paccayoti.

Adhiṭṭhānākārena nissayākārena ca upakārako dhammo nissayapaccayo, tarucittakammādīnaṃ pathavīpaṭādayo viya. So 『『cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ nissayapaccayena paccayo』』ti evaṃ sahajāte vuttanayeneva veditabbo. Chaṭṭho panettha koṭṭhāso 『『cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sotaghānajivhākāyāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti , taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo』』ti evaṃ vibhatto.

瞬間因緣就是相鄰因緣。這裡只是在詞語上有所不同,就像在增長、相續等中,以及名稱、語言等二法中一樣,但在意義上並無差別。有些老師認為"由於時間的連續性是瞬間因緣,由於時刻的連續性是相鄰因緣",但這與"從滅盡定出定時,非想非非想處善法是果定的相鄰因緣"等說法相矛盾。他們對此解釋說:"法的生起能力並未減弱,只是由於修習的力量而被阻止,所以法不會相鄰生起。"這也只是證明了時刻連續性的不存在。因為在那裡由於修習的力量,時刻的連續性是不存在的,我們也是這樣說的。因為時刻的連續性不存在,所以相鄰因緣性是不合理的。因為他們認為由於時刻的連續性才有相鄰因緣。因此,不應執著,只應從詞語上承認這裡的差異,而不是從意義上。怎麼說呢?因為它們之間沒有間隔,所以是瞬間的。由於沒有間隔,所以是很好的瞬間,即相鄰。 生起時與同時生起的狀態有幫助的法是俱生因緣,就像燈對光明一樣。它通過無色蘊等分為六種。如說:四無色蘊互相是俱生因緣。四大種互相...入胎時名色互相...心心所法對心生色法...大種對所造色...色法對無色法有時是俱生因緣,有時不是俱生因緣。這是指心所依處而說的。 互相生起和支援的狀態有幫助的法是相互因緣。就像互相支撐的三腳架一樣。它通過無色蘊等分為三種。如說:四無色蘊互相是相互因緣。四大種...入胎時名色互相是相互因緣。 以依止和支援的方式有幫助的法是依止因緣,就像地等對樹木和繪畫等一樣。它應當如在俱生中所說的方式來理解:"四無色蘊互相是依止因緣。"這裡的第六部分是這樣分別的:"眼處對眼識界,耳鼻舌身處對身識界及其相應法是依止因緣。依靠某色而意界和意識界運作,那色對意界和意識界及其相應法是依止因緣。"

Upanissayapaccayoti idha pana ayaṃ tāva vacanattho – tadadhīnavuttitāya attano phalena nissito, na paṭikkhittoti nissayo. Yathā pana bhuso āyāso upāyāso, evaṃ bhuso nissayo upanissayo. Balavakāraṇassetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā balavakāraṇabhāvena upakārako dhammo upanissayapaccayoti veditabbo. So ārammaṇūpanissayo, anantarūpanissayo pakatūpanissayoti tividho hoti. Tattha 『『dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā paccavekkhati, jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā paccavekkhati, sekkhā gotrabhuṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, vodānaṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, sekkhā maggā vuṭṭhahitvā maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantī』』ti evamādinā nayena ārammaṇūpanissayo tāva ārammaṇādhipatinā saddhiṃ nānattaṃ akatvā vibhatto. Tattha yaṃ ārammaṇaṃ garuṃ katvā cittacetasikā uppajjanti, taṃ niyamato tesaṃ ārammaṇesu balavārammaṇaṃ hoti . Iti garukātabbamattaṭṭhena ārammaṇādhipati, balavakāraṇaṭṭhena ārammaṇūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

Anantarūpanissayopi 『『purimā purimā kusalā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo』』tiādinā nayena anantarapaccayena saddhiṃ nānattaṃ akatvāva vibhatto. Mātikānikkhepe pana nesaṃ 『『cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo』』tiādinā nayena anantarassa ca 『『purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ upanissayapaccayena paccayo』』tiādinā nayena upanissayassa ca āgatattā nikkhepaviseso atthi, sopi atthato ekībhāvameva gacchati. Evaṃ santepi attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa pavattanasamatthatāya anantaratā purimacittassa ca pacchimacittuppādane balavatāya anantarūpanissayatā veditabbā. Yathā hi hetupaccayādīsu kañci dhammaṃ vināpi cittaṃ uppajjati, na evaṃ anantaracittaṃ, vinā cittassa uppatti nāma atthi, tasmā balavapaccayo hoti. Iti attano attano anantaraṃ anurūpacittuppādavasena anantarapaccayo, balavakāraṇavasena anantarūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

Pakatūpanissayo pana pakato upanissayo pakatūpanissayo. Pakato nāma attano santāne nipphādito vā saddhāsīlādi; upasevito vā utubhojanādi. Pakatiyāyeva vā upanissayo pakatūpanissayo, ārammaṇānantarehi asammissoti attho. Tassa 『『pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti, vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti, sīlaṃ… sutaṃ… cāgaṃ… paññaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Saddhā… sīlaṃ… sutaṃ… cāgo… paññā saddhāya… sīlassa… sutassa… cāgassa… paññāya upanissayapaccayena paccayo』』tiādinā nayena anekappakārako pabhedo veditabbo. Iti ime saddhādayo pakatā ceva balavakāraṇaṭṭhena upanissayā cāti pakatūpanissayoti.

依止因緣在這裡的意思是:由於當下的狀態而依賴於自身的果報,並不被拒絕,因此是依止。就像極大的希望、極大的手段一樣,依止也是極大的。由於強大的原因,這個法應當被理解為依止因緣。它有三種:對像依止、瞬間依止和自然依止。在這裡,「施捨后持戒,修習安居法,反思重法,先前清凈的重法,反思,禪定覺醒后反思重法,修行者反思重法,洗凈后反思重法,修行者在道上覺醒后反思重法」這樣等的方式下,對像依止與對像主導並未有不同。這裡所說的重法是指心法的生起,因此在這些對像中,重法的對象是強大的。如此,因重法的建立而成為對像主導,因強大的原因而成為對像依止,這樣的不同應當被理解。 瞬間依止同樣是「前面的前面的善法依賴於後面的後面的善法的依止因緣」這樣等的方式下,並未有不同。關於綱要部分的說法,如「眼識元素及其相應法與心識元素及其相應法的瞬間因緣」這樣等的說法,說明瞬間的存在確實有其特殊的意義。即使在自身的相繼生起中,瞬間的生起也應當被理解為強大的瞬間依止。正如在因緣法中,某法生起時,心法並未有瞬間的存在,因此瞬間的生起被稱為強大因緣。因此,依靠自身的相繼生起的能力,瞬間的生起應當被理解為強大的瞬間依止。 自然依止則是自然的依止。自然的意思是自身的生起或依賴於信、戒等的修習。自然依止是基於對象的相互關係而不相混淆的意思。關於此處的說法是:「自然依止是基於信而施捨,持戒,修習安居法,生起禪定,生起觀察,生起道,生起神通,生起定,持戒……聽聞……佈施……智慧依賴於施捨……」等多種不同的方式應當被理解。因此,這些信等法是基於自然的強大原因而成為依止因緣。

Paṭhamataraṃ uppajjitvā vattamānabhāvena upakārako dhammo purejātapaccayo. So pañcadvāre vatthārammaṇahadayavatthuvasena ekādasavidho hoti . Yathāha – cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sadda… gandha… rasa… phoṭṭhabbāyatanaṃ, kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo, manoviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ kiñci kāle purejātapaccayena paccayo, kiñci kāle na purejātapaccayena paccayoti.

Purejātānaṃ rūpadhammānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārako arūpadhammo pacchājātapaccayo, gijjhapotakasarīrānaṃ āhārāsācetanā viya. Tena vuttaṃ – 『『pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo』』ti.

Āsevanaṭṭhena anantarānaṃ paguṇabalavabhāvāya upakārako dhammo āsevanapaccayo, ganthādīsu purimāpurimābhiyogo viya. So kusalākusalakiriyajavanavasena tividho hoti. Yathāha – purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayo . Purimā purimā akusalā…pe… kiriyābyākatā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kiriyābyākatānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayoti.

Cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārako dhammo kammapaccayo. So nānākkhaṇikāya ceva kusalākusalacetanāya sahajātāya ca sabbāyapi cetanāya vasena duvidho hoti. Yathāha – kusalākusalaṃ kammaṃ vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ kammapaccayena paccayoti.

Nirussāhasantabhāvena nirussāhasantabhāvāya upakārako vipākadhammo vipākapaccayo. So pavatte cittasamuṭṭhānānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ, sabbattha ca sampayuttadhammānaṃ vipākapaccayo hoti. Yathāha – vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ, vipākapaccayena paccayo…pe… paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho…pe… dve khandhā dvinnaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa vipākapaccayena paccayoti.

Rūpārūpānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārakā cattāro āhārā āhārapaccayo. Yathāha – kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa āhārapaccayena paccayo. Arūpino āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo』』tipi vuttaṃ.

首先生起並持續存在的有幫助的法是前生因緣。它通過五門的所依、所緣和心所依處而成為十一種。如說:眼處對眼識界及其相應法是前生因緣。耳、鼻、舌、身處,色處、聲、香、味、觸處對身識界及其相應法是前生因緣。色聲香味觸處對意界及其相應法是前生因緣。依靠某色而意界和意識界運作,那色對意界及其相應法是前生因緣,對意識界及其相應法有時是前生因緣,有時不是前生因緣。 對已生起的色法起支援作用的無色法是後生因緣,就像食物對禿鷹幼鳥身體的作用一樣。因此說:"後生的心心所法對這已生起的身體是後生因緣。" 以重複的方式使相續的法變得熟練和有力的有幫助的法是重複因緣,就像在書等中反覆練習一樣。它通過善、不善、唯作速行而成為三種。如說:前面的前面的善法對後面的後面的善法是重複因緣。前面的前面的不善法...唯作無記法對後面的後面的唯作無記法是重複因緣。 以心的努力即行為的方式有幫助的法是業因緣。它通過異時的善不善思以及俱生的一切思而成為兩種。如說:善不善業對異熟蘊和所作色是業因緣。思對相應法和由此生起的色法是業因緣。 以無功用寂靜的狀態對無功用寂靜狀態有幫助的異熟法是異熟因緣。它在生起時對心生色,在結生時對所作色,在一切處對相應法是異熟因緣。如說:一個異熟無記蘊對三蘊和心生色是異熟因緣...在結生剎那,一個異熟無記蘊...兩蘊對兩蘊和所作色是異熟因緣。蘊對所依是異熟因緣。 以支援色無色的方式有幫助的四種食是食因緣。如說:段食對這個身體是食因緣。無色食對相應法和由此生起的色法是食因緣。在問答部分還說:"在結生剎那,異熟無記食對相應蘊和所作色是食因緣。"

Adhipatiyaṭṭhena upakārakā itthindriyapurisindriyavajjā vīsatindriyā indriyapaccayo. Tattha cakkhundriyādayo pañca arūpadhammānaṃyeva, sesā rūpārūpānaṃ paccayā honti. Yathāha – cakkhundriyaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sota… ghāna… jivhā… kāyindriyaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ indriyapaccayena paccayo. Arūpino indriyā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayo』』tipi vuttaṃ.

Upanijjhāyanaṭṭhena upakārakāni ṭhapetvā dvipañcaviññāṇesu kāyikasukhadukkhavedanādvayaṃ sabbānipi kusalādibhedāni satta jhānaṅgāni jhānapaccayo. Yathāha – jhānaṅgāni jhānasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo』』tipi vuttaṃ.

Yato tato vā niyyānaṭṭhena upakārakāni kusalādibhedāni dvādasa maggaṅgāni maggapaccayo. Yathāha – 『『maggaṅgāni maggasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo』』ti. Pañhāvāre pana 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo』』ti vuttaṃ. Na ete pana dvepi jhānamaggapaccayā yathāsaṅkhyaṃ dvipañcaviññāṇāhetukacittesu labbhantīti veditabbā.

Ekavatthukaekārammaṇaekuppādekanirodhasaṅkhātena sampayuttabhāvena upakārakā arūpadhammā sampayuttapaccayo. Yathāha – 『『cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo』』ti.

Ekavatthukādibhāvānupagamena upakārakā rūpino dhammā arūpīnaṃ, arūpino dhammā rūpīnaṃ vippayuttapaccayena paccayo. So sahajātapacchājātapurejātavasena tividho hoti. Vuttañhetaṃ – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayoti. Abyākatapadassa pana sahajātavibhaṅge 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa, vatthu khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo』』ti vuttaṃ. Purejātaṃ pana cakkhundriyādivatthuvaseneva veditabbaṃ. Yathāha – purejātaṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa…pe… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ, vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.

以主導地位為基礎的有幫助的法是二十種感官因緣,包括女性感官和男性感官。其中眼根等五種是無色法,其餘為色法。如說:眼根對眼識界及其相應法是感官因緣。耳根、鼻根、舌根、身根,對身識界及其相應法是感官因緣。色根對色法的生命力是感官因緣。無色的感官對相應法及由此生起的色法是感官因緣。在問答部分還說:「在結生剎那,異熟無記的感官對相應蘊和所作色是感官因緣。」 以深入觀察為基礎的有幫助的法,除了二十五種意識外,身體的快樂和痛苦的感覺都是善等的七種禪定因素的禪定因緣。如說:禪定因素對禪定相應法及由此生起的色法是禪定因緣。在問答部分還說:「在結生剎那,異熟無記的禪定因素對相應蘊和所作色是禪定因緣。」 從這裡或那裡出發的有幫助的法是十二種道的因素的道因緣。如說:「道的因素對道相應法及由此生起的色法是道因緣。」在問答部分還說:「在結生剎那,異熟無記的道的因素對相應蘊和所作色是道因緣。」然而這兩者的禪定和道因緣,並不如所計數的那樣在二十五種意識因緣中獲得。 以單一的對象、單一的所緣、單一的滅盡狀態為基礎的相互關聯的有幫助的法是無色法的相互關聯因緣。如說:「四個無色蘊互相是相互關聯因緣。」 在不依賴於單一對像等的情況下,有幫助的色法是無色法的,或無色法是色法的相互分離因緣。它有三種:俱生、後生、前生因緣。如說:俱生的善蘊對心生的色法是相互分離因緣。後生的善蘊對這已生起的身體是相互分離因緣。對於無記的說法,在俱生分開時:「在結生剎那,異熟無記的蘊對色法的相互分離因緣。蘊對所依的相互分離因緣。」應當如此理解前生因緣,如眼根等的所依。正如說:「前生因緣的眼處對眼識的……身處對身識的相互分離因緣。」所依的蘊對異熟無記的蘊、異熟無記的行為的蘊、善蘊和不善蘊的相互分離因緣。

Paccuppannalakkhaṇena atthibhāvena tādisasseva dhammassa upatthambhakaṭṭhena upakārako dhammo atthipaccayo. Tassa arūpakkhandhamahābhūtanāmarūpacittacetasikamahābhūtāyatanavatthuvasena sattadhā mātikā nikkhittā. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ atthipaccayena paccayo; cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ, okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ, cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ mahābhūtā upādārūpānaṃ, cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā…pe… kāyāyatanaṃ…pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyantipi nikkhipitvā sahajāte tāva 『『eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ atthipaccayena paccayo』』tiādinā nayena niddeso kato. Purejāte purejātānaṃ cakkhādīnaṃ vasena niddeso kato. Pacchājāte purejātassa imassa kāyassa pacchājātānaṃ cittacetasikānaṃ paccayavasena niddeso kato. Āhārindriyesu pana 『『kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa atthipaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ atthipaccayena paccayo』』ti evaṃ niddeso katoti.

Attano anantaraṃ uppajjamānānaṃ arūpadhammānaṃ pavattiokāsassa dānena upakārakā samanantaraniruddhā arūpadhammā natthipaccayo. Yathāha – samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ natthipaccayena paccayoti.

Te eva vigatabhāvena upakārakattā vigatapaccayo. Yathāha – samanantaravigatā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ vigatapaccayena paccayoti.

Atthipaccayadhammā eva avigatabhāvena upakārakattā avigatapaccayoti veditabbā. Desanāvilāsena pana tathā vinetabbaveneyyavasena vā ayaṃ duko vutto; sahetukadukaṃ vatvāpi hetusampayuttaduko viyāti.

Imesu pana catuvīsatiyā paccayesu asammohatthaṃ –

Dhammato kālato ceva, nānappakārabhedato;

Paccayuppannato ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha dhammatoti – imesu hi paccayesu hetupaccayo tāva nāmarūpadhammesu nāmadhammekadeso. Ārammaṇapaccayo saddhiṃ paññattiyā ca abhāvena sabbepi nāmarūpadhammā. Adhipatipaccaye sahajātādhipati nāmadhammekadeso, tathā kammajhānamaggapaccayā. Ārammaṇādhipati sabbepi garukātabbā ārammaṇadhammā. Anantarasamanantarapacchājātaāsevanavipākasampayuttanatthivigatapaccayā nāmadhammāva. Nibbānassa asaṅgahitattā nāmadhammekadesotipi vattuṃ vaṭṭati. Purejātapaccayo rūpekadeso. Sesā yathālābhavasena nāmarūpadhammāti evaṃ tāvettha dhammato viññātabbo vinicchayo.

Kālatoti –

Paccuppannāva hontettha, paccayā dasa pañca ca;

Atītā eva pañceko, te kāle dvepi nissito;

Tayo tikālikā ceva, vimuttā cāpi kālatoti.

以現在的特徵存在,並以這樣的方式支援法的有幫助的法是有因緣。它通過無色蘊、大種、名色、心心所、大種、處所、所依而分為七種。如說:四無色蘊互相是有因緣;四大種互相是有因緣;入胎時名色互相是有因緣;心心所法對心生色是有因緣;大種對所造色是有因緣;眼處對眼識界...身處...色處...觸處對身識界及其相應法是有因緣。色處...觸處對意界及其相應法是有因緣。依靠某色而意界和意識界運作,那色對意界和意識界及其相應法是有因緣。在問答部分,通過俱生、前生、後生、食、根等來說明,首先在俱生中說:"一蘊對三蘊和心生色是有因緣"等。在前生中通過前生的眼等來說明。在後生中通過後生的心心所對這已生起的身體的因緣來說明。在食和根中說:"段食對這個身體是有因緣。色命根對所作色是有因緣。" 以給予緊接著生起的無色法的生起機會而有幫助的剛剛滅去的無色法是無有因緣。如說:剛剛滅去的心心所法對現在的心心所法是無有因緣。 那些以消失的狀態而有幫助的是離去因緣。如說:剛剛離去的心心所法對現在的心心所法是離去因緣。 有因緣的法以不消失的狀態而有幫助,應當被理解為不離去因緣。但是通過說法的技巧或應當引導的弟子的緣故而說這對。就像說了有因二法后又說因相應二法一樣。 在這二十四種因緣中,爲了不迷惑: 應當從法、時間、各種不同、緣生法來了解決定。 其中,從法來說:在這些因緣中,首先因緣在名色法中是名法的一部分。所緣因緣包括概念和非存在的一切名色法。在增上緣中,俱生增上是名法的一部分,業、禪那、道因緣也是如此。所緣增上是一切應當重視的所緣法。無間、等無間、後生、重複、異熟、相應、無有、離去因緣都是名法。因為涅槃不包括在內,所以也可以說是名法的一部分。前生因緣是色法的一部分。其餘的根據所獲

Etesu hi hetupaccayo sahajātaaññamaññanissayapurejātapacchājātavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatapaccayoti ime pannarasa paccayā paccuppannadhammāva honti. Anantarapaccayo samanantaraāsevananatthivigatapaccayoti ime pañca atītāyeva honti. Eko pana kammapaccayo, so paccuppannātīte dvepi kāle nissito hoti. Sesā ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo upanissayapaccayoti ime tayo paccayā tekālikāpi honti, paññattiyā saddhiṃ nibbānassa saṅgahitattā kālavimuttāpīti. Evamettha kālatopi viññātabbo vinicchayo.

Nānappakārabhedato paccayuppannatoti imesaṃ pana dvinnaṃ padānaṃ attho niddesavāre āvibhavissatīti.

Paccayuddesavaṇṇanā.

Paccayaniddeso

  1. Hetupaccayaniddesavaṇṇanā

在這些因緣中,因緣、俱生、相互、依止、前生、後生、異熟、食、根、禪那、道、相應、不相應、有、無有等十五個因緣是現在法。無間、等無間、重複、無有、離去等五個因緣是過去法。業因緣是依賴於現在和過去兩個時間的。其餘的所緣因緣、增上因緣、依止因緣這三個因緣是三時的,因為涅槃包括在內,所以也超越時間。這樣從時間的角度來了解決定。 關於各種不同和緣生法兩個詞語的意義,將在說明部分闡明。 因緣概述的解釋 因緣的說明 因緣的說明與解釋 provided by EasyChat

  1. Idāni sabbepi te paccaye uddiṭṭhapaṭipāṭiyā niddisitvā dassetuṃ hetupaccayoti hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayotiādimāha. Tattha hetupaccayoti catuvīsatiyā paccayesu nikkhittapaṭipāṭiyā sabbapaṭhamaṃ bhājetabbassa paduddhāro. Sesapaccayesupi imināva nayena paṭhamaṃ bhājetabbapadaṃ uddharitvā vissajjanaṃ katanti veditabbaṃ. Ayaṃ panettha sambandho – yo paccayuddese hetupaccayoti uddiṭṭho, so niddesato 『『hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo』』ti evaṃ veditabbo . Iminā upāyena sabbapaccayesu bhājetabbassa padassa vissajjanena saddhiṃ sambandho veditabbo.

Idāni hetū hetusampayuttakānanti ettha 『『hetusampayuttakāna』』nti avatvā 『『hetū hetusampayuttakāna』』nti kasmā vuttanti? Paccayassa ceva paccayuppannānañca vavatthāpanato. Hetusampayuttakānanti hi vutte hetunā sampayuttakānaṃ hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya. Evaṃ sante asuko nāma dhammo hetupaccayena paccayoti paccayavavatthānaṃ na paññāyeyya. Athāpi hetunā sampayuttakānaṃ hetusampayuttakānanti atthaṃ aggahetvāva yesaṃ kesañci sampayuttakānaṃ hetū hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya, evaṃ sante hetunā vippayuttā cakkhuviññāṇādayopi sampayuttakāyeva, hetunā sampayuttā kusalādayopi. Tattha ayaṃ hetu asukassa nāma sampayuttakadhammassa paccayoti paccayuppannavavatthānaṃ na paññāyeyya. Tasmā paccayañceva paccayuppannañca vavatthāpento 『『hetū hetusampayuttakāna』』nti āha. Tassattho – hetusampayuttakānaṃ kusalādidhammānaṃ yo hetu sampayuttako, so hetupaccayena paccayoti. Tatrāpi 『『paccayo』』ti avatvā 『『hetupaccayenā』』ti vacanaṃ hetuno aññathā paccayabhāvapaṭisedhanatthaṃ. Ayañhi hetu hetupaccayenāpi paccayo hoti, sahajātādipaccayenāpi. Tatrāssa yvāyaṃ sahajātādipaccayavasena aññathāpi paccayabhāvo, tassa paṭisedhanatthaṃ hetupaccayenāti vuttaṃ. Evaṃ santepi 『『taṃsampayuttakāna』』nti avatvā kasmā 『『hetusampayuttakāna』』nti vuttanti? Niddisitabbassa apākaṭattā. Taṃsampayuttakānanti hi vutte yena te taṃsampayuttakā nāma honti , ayaṃ nāma soti niddisitabbo apākaṭo. Tassa apākaṭattā yena sampayuttā te taṃsampayuttakāti vuccanti, taṃ sarūpatova dassetuṃ 『『hetusampayuttakāna』』nti vuttaṃ.

Taṃsamuṭṭhānānanti ettha pana niddisitabbassa pākaṭattā taṃ-gahaṇaṃ kataṃ. Ayañhettha attho – te hetū ceva hetusampayuttakā ca dhammā samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ, hetuto ceva hetusampayuttadhammehi ca nibbattānanti attho. Iminā cittasamuṭṭhānarūpaṃ gaṇhāti . Kiṃ pana taṃ cittato aññenapi samuṭṭhātīti? Āma, samuṭṭhāti. Sabbepi hi cittacetasikā ekato hutvā rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Lokiyadhammadesanāyaṃ pana cittassa adhikabhāvato tathāvidhaṃ rūpaṃ cittasamuṭṭhānanti vuccati. Tenevāha cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ sahajātapaccayena paccayoti.

現在將所有因緣按照已列出的順序說明,並展示因緣。因緣是對與因相應的法及由此生起的色法是因緣。在這裡,因緣是在二十四種因緣中首先要分析的詞語。在其他因緣中也應以同樣的方式首先提取要分析的詞語並作出迴應。這裡的聯繫是:在因緣概述中提到的因緣,應從說明中理解為"因對與因相應的法及由此生起的色法是因緣"。應當以這種方式理解所有因緣中分析詞語的迴應的聯繫。 現在,為什麼說"因與因相應的法"而不是簡單地說"與因相應的法"呢?這是爲了確定因緣和緣生法。如果只說"與因相應的法",意思將是"與因相應的是因緣"。這樣的話,就無法確定某個法是因緣。如果不明確指出與因相應,就可能包括與因不相應的法。這樣,與因不相應的眼識等也會被包括在相應法中,與因相應的善等法也是如此。在這種情況下,無法確定某個因對某個相應法是因緣。因此,爲了確定因緣和緣生法,說"因與因相應的法"。其意思是:對善等法中與因相應的,是因緣。 在這裡,沒有說"因緣"而說"以因緣"是爲了否定因有其他方式成為因緣。這個因不僅是以因緣成為因緣,也以俱生等因緣成為因緣。爲了否定因以其他方式成為因緣,所以說"以因緣"。 為什麼不說"與彼相應的法"而說"與因相應的法"呢?這是因為要說明的對象不明顯。如果說"與彼相應的法",就需要說明什麼是"彼"。爲了清楚地顯示與之相應的本質,所以說"與因相應的法"。 在"由此生起"中,因為要說明的對象是明顯的,所以使用了"彼"。其意思是:這些因和與因相應的法是它們的生起處。即從因和與因相應的法生起。這裡包括了心生色。但是,除了心之外還有其他生起嗎?是的,心心所法共同生起色法。在世間法的說明中,因為心的主導性,所以稱這種色法為心生。因此說心心所法對心生色法是俱生因緣。

Yadi evaṃ idhāpi 『『taṃsamuṭṭhānāna』』nti avatvā cittasamuṭṭhānānanti kasmā na vuttanti? Acittasamuṭṭhānānampi saṅgaṇhanato. Pañhāvārasmiñhi 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ hetupaccayena paccayoti āgataṃ』』. Tassa saṅgaṇhanatthaṃ idha cittasamuṭṭhānānanti avatvā taṃsamuṭṭhānānanti vuttaṃ. Tassattho – cittajarūpaṃ ajanayamānāpi te hetū hetusampayuttakā dhammā sahajātādipaccayavasena samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ pavatte cittajānaṃ paṭisandhiyañca kaṭattārūpānampi hetū hetupaccayena paccayoti. Iminā upāyena aññesupi taṃsamuṭṭhānānanti āgataṭṭhānesu attho veditabbo.

Kasmā panāyaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ hetupaccayo hoti, na pavatteti? Paṭisandhiyaṃ kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhavuttitāya. Paṭisandhiyañhi kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhā pavatti, cittavasena uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmiñhi khaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkoti, tānipi vinā cittena uppajjituṃ vā ṭhātuṃ vā na sakkonti. Tenevāha – 『『viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe nāmarūpassa avakkanti hotī』』ti (saṃ. ni. 2.39). Pavattiyaṃ pana tesaṃ citte vijjamānepi kammapaṭibaddhāva pavatti, na cittapaṭibaddhā. Avijjamāne cāpi citte nirodhasamāpannānaṃ uppajjantiyeva.

Kasmā pana paṭisandhikkhaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkotīti? Kammavegakkhittatāya ceva appatiṭṭhitavatthutāya ca dubbalattā. Tañhi tadā kammavegakkhittaṃ apurejātavatthukattā ca appatiṭṭhitavatthukanti dubbalaṃ hoti. Tasmā papāte patitamatto puriso kiñci sippaṃ kātuṃ viya rūpaṃ janetuṃ na sakkoti; kammajarūpameva panassa cittasamuṭṭhānarūpaṭṭhāne tiṭṭhati. Tañca kammajarūpasseva bījaṭṭhāne tiṭṭhati. Kammaṃ panassa khettasadisaṃ, kilesā āpasadisā. Tasmā santepi khette āpe ca paṭhamuppattiyaṃ bījānubhāvena rukkhuppatti viya paṭisandhikkhaṇe cittānubhāvena rūpakāyassa uppatti. Bīje pana vigatepi pathavīāpānubhāvena rukkhassa uparūpari pavatti viya; vinā cittena kammatova kaṭattārūpānaṃ pavatti hotīti veditabbā. Vuttampi cetaṃ – 『『kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ bījaṃ taṇhā sneho』』ti (a. ni.

如果這樣的話,為什麼在這裡不說「由此生起的法」而只說「心生起的法」?這是因為也包括非心生起的法。在問答部分提到「在再生時,因緣相應的蘊因果法的緣起是因緣」。爲了收集這些,在這裡說「心生起的法」而不說「由此生起的法」。其意思是:心生起的色法及與因相應的法是由此生起的。這些法的生起是由心生起的法和再生的緣起所導致的。 那麼,為什麼這個因緣在再生時是色法的因緣,而不在生起時生效?因為在再生時,因緣是與心相應的。再生時,因緣是與心相應的生起,因而生起並存在。在那個時刻,心無法產生心生起的色法;沒有心的話,色法也無法生起或存在。因此說:「因緣是名色的因緣,在那時名色沒有生起。」 在生起時,即使有心存在,因緣仍然是與業相應的生起,而不是與心相應的生起。即使在沒有心的情況下,因緣也會生起。 那麼,為什麼在再生時心無法產生心生起的色法呢?因為在再生時,心是受到業力的影響並且不穩定。因此,當時的心受到業力的影響而不穩定。正因如此,跌倒的人無法像某人那樣創造色法;然而,他的業法仍然存在。業法的存在相似於田地中的種子;煩惱的存在也如水的存在。因此,即使在田地中,種子的影響也會導致樹木的生長;在再生時,心的影響也會導致色法的生起。而種子即使不在,土壤的影響也會導致樹木的生長;而沒有心的話,業力仍然會導致色法的生起。正如所說:「業是田地,意識是種子,渴望是水。」

3.77).

Ayañca panattho okāsavaseneva gahetabbo. Tayo hi okāsā – nāmokāso, rūpokāso, nāmarūpokāsoti. Tattha arūpabhavo nāmokāso nāma. Tatra hi hadayavatthumattampi rūpapaccayaṃ vinā arūpadhammāva uppajjanti. Asaññabhavo rūpokāso nāma. Tatra hi paṭisandhicittamattampi arūpapaccayaṃ vinā rūpadhammāva uppajjanti. Pañcavokārabhavo nāmarūpokāso nāma. Tatra hi vatthurūpamattampi vinā paṭisandhiyaṃ arūpadhammā, paṭisandhicittañca vinā kammajāpi rūpadhammā nuppajjanti. Yuganaddhāva rūpārūpānaṃ uppatti. Yathā hi sassāmike sarājake gehe sadvārapālake rājāṇattiṃ vinā paṭhamappaveso nāma natthi, aparabhāge pana vināpi āṇattiṃ purimāṇattiānubhāveneva hoti, evameva pañcavokāre paṭisandhiviññāṇarājassa sahajātādipaccayataṃ vinā rūpassa paṭisandhivasena paṭhamuppatti nāma natthi. Aparabhāge pana vināpi paṭisandhiviññāṇassa sahajātādipaccayānubhāvaṃ purimānubhāvavasena laddhappavesassa kammato pavatti hoti. Asaññabhavo pana yasmā arūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva arūpapaccayā asaññokāsattā rūpaṃ pavattati, assāmike suññagehe attano gehe ca purisassa paveso viya. Arūpabhavopi yasmā rūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva rūpapaccayā aññokāsattā arūpadhammā pavattanti. Pañcavokārabhavo pana rūpārūpokāsoti natthettha arūpapaccayaṃ vinā paṭisandhikkhaṇe rūpānaṃ uppattīti. Iti ayaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ paccayo hoti, na pavatteti.

Nanu 『『hetū sahajātānaṃ hetupaccayena paccayoti vutte sabbopi ayamattho gahito hoti, atha kasmā 『『hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpāna』』nti idaṃ gahitanti? Pavattiyaṃ kaṭattārūpādīnaṃ paccayabhāvapaṭibāhanato. Evañhi sati yāni pavattiyaṃ hetunā saha ekakkhaṇe kaṭattārūpāni ceva utuāhārasamuṭṭhānāni ca jāyanti, tesampi hetū hetupaccayoti āpajjeyya, na ca so tesaṃ paccayo. Tasmā tesaṃ paccayabhāvassa paṭibāhanatthametaṃ gahitanti veditabbaṃ.

Idāni 『『nānappakārabhedato paccayuppannato』』ti imesaṃ padānaṃ vasenettha viññātabbo vinicchayo. Tesu nānappakārabhedatoti ayañhi hetu nāma jātito kusalākusalavipākakiriyabhedato catubbidho. Tattha kusalahetu bhūmantarato kāmāvacarādibhedena catubbidho, akusalahetu kāmāvacarova vipākahetu kāmāvacarādibhedena catubbidho, kiriyahetu kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho. Tattha kāmāvacarakusalahetu nāmato alobhādivasena tividho. Rūpāvacarādikusalahetūsupi eseva nayo. Akusalahetu lobhādivasena tividho. Vipākakiriyahetū pana alobhādivasena tayo tayo honti. Taṃtaṃcittasampayogavasena pana tesaṃ tesaṃ hetūnaṃ nānappakārabhedoyevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

這個意義應當從空間的角度來理解。有三種空間:名空間、色空間和名色空間。 在無色界,名空間是指:在那裡,即使只有心臟處,也只有無色法生起,不需要色法因緣。 在無想界,色空間是指:在那裡,即使只有結生心,也只有色法生起,不需要無色法因緣。 在五蘊界,名色空間是指:在那裡,即使只有所依色,在結生時無色法也會生起;即使沒有結生心,業生色法也不會生起。名色同時生起。就像在有主人和國王的房子里,有守門員,沒有國王的命令是無法進入的;但在後來,即使沒有命令,也會依據先前的命令而進入。同樣地,在五蘊界,結生識的王沒有俱生等因緣,就無法第一次以結生的方式生起色法。但在後來,即使沒有結生識的俱生等因緣,也會依據先前的影響而從業生起。 在無想界,因為沒有色空間,所以沒有無色法因緣,色法就會生起,就像一個人進入無主的空房子或自己的房子一樣。 在無色界,因為沒有色空間,所以沒有色法因緣,無色法就會生起。 在五蘊界,名色空間意味著在結生剎那,不可能沒有無色法因緣而生起色法。 因此,這個因緣只在結生時對所作色法有效,在生起時則不然。 有人可能會問:"當說'因與俱生法是因緣'時,難道不是已經包含了所有意義嗎?為什麼還要說'與因相應的法和由此生起的色法'?"這是爲了否定在生起時所作色法等的因緣性。如果不這樣,在生起時與因同時生起的所作色法、時節生色法和食生色法也會被認為是因緣,但實際上它們不是因緣。因此,應當理解這是爲了否定它們的因緣性。 現在,從"各種不同和緣生法"的角度來理解決定。在這裡,因有四種:從種類上分為善、不善、異熟和唯作。 對於善因:從界的角度可分為四種,如欲界等。 對於不善因:只有欲界。 對於異熟因:可分為欲界等四種。 對於唯作因:包括欲界、色界和無色界。 在欲界善因中,從名稱上可分為三種,如無貪等。 在色界等善因中,方法相同。 不善因從貪等分為三種。 異熟和唯作因從無貪等各分為三種。 從各自的心相應的角度,因的各種不同就是如此。

Paccayuppannatoti iminā paccayena ime dhammā uppajjanti, imesaṃ nāma dhammānaṃ ayaṃ paccayoti evampi viññātabbo vinicchayoti attho. Tattha imasmiṃ tāva hetupaccaye kāmāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesu attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo hoti, arūpabhave sampayuttadhammānaṃyeva. Rūpāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesuyeva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Arūpāvacarakusalahetu kāmāvacarakusalahetusadisova. Tathā apariyāpannakusalahetu, tathā akusalahetu. Kāmāvacaravipākahetu pana kāmabhavasmiṃyeva attanā sampayuttadhammānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānaṃ, pavatte cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Rūpāvacaravipākahetu rūpabhave vuttappakārānaññeva hetupaccayo. Arūpāvacaravipākahetu arūpabhave sampayuttakānaññeva hetupaccayo. Apariyāpannavipākahetu kāmabhavarūpabhavesu sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca arūpabhave arūpadhammānaññeva hetupaccayo. Kiriyahetūsu pana tebhūmakesupi kusalahetusadisova paccayoti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Hetupaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Ārammaṇapaccayaniddesavaṇṇanā

因緣生起的法是指:通過這個因緣,這些法生起。對於這些法,這個因緣就是如此理解的意思。 在這裡,首先,因緣是指欲界善因在欲界和色界的生起,因緣是與自身相應的法和心生起的色法的因緣,只有在無色界的相應法中才有。 色界善因在欲界和色界的生起,因緣是與自身相應的法和心生起的色法的因緣。無色界善因的因緣與欲界善因相同。 同樣地,對於不完全的善因和不善因也是如此。欲界異熟因在欲界的生起,因緣是與自身相應的法、結生的色法和生起的心生起的色法的因緣。 色界異熟因的因緣是指在色界的生起,只有特定的因緣。無色界異熟因的因緣是指在無色界的生起,只有特定的因緣。 對於不完全的異熟因,在欲界和色界的生起,因緣是與自身相應的法、心生起的色法和無色法的因緣。在行為因中,這些也是與善因相同的因緣。 因此,在這裡,因緣生起的法也應當被理解為如此。 因緣的描述和定義。 對像因緣的描述

  1. Ārammaṇapaccayaniddese rūpāyatananti rūpasaṅkhātaṃ āyatanaṃ. Sesesupi eseva nayo. Cakkhuviññāṇadhātuyāti cakkhuviññāṇasaṅkhātāya dhātuyā. Sesapadesupi eseva nayo. Taṃsampayuttakānanti tāya cakkhuviññāṇadhātuyā sampayuttakānaṃ tiṇṇaṃ khandhānaṃ, sabbesampi cakkhupasādavatthukānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ rūpāyatanaṃ ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Ito paresupi eseva nayo. Manodhātuyāti sasampayuttadhammāya tividhāyapi manodhātuyā rūpāyatanādīni pañca ārammaṇapaccayena paccayo, no ca kho ekakkhaṇe. Sabbe dhammāti etāni ca rūpāyatanādīni pañca avasesā ca sabbepi ñeyyadhammā imā cha dhātuyo ṭhapetvā sesāya sasampayuttadhammāya manoviññāṇadhātuyā ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbhāti iminā ye ete etāsaṃ sattannaṃ viññāṇadhātūnaṃ ārammaṇadhammā vuttā, te tāsaṃ dhātūnaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakkhaṇeyeva ārammaṇapaccayo hontīti dīpeti. Evaṃ hontāpi ca na ekato honti, yaṃ yaṃ ārabbha ye ye uppajjanti, tesaṃ tesaṃ te te visuṃ visuṃ ārammaṇapaccayo hontītipi dīpeti. Uppajjantīti idaṃ yathā najjo sandanti, pabbatā tiṭṭhantīti sabbakālasaṅgahavasena, evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tena yepi ārabbha ye uppajjiṃsu, yepi uppajjissanti, te sabbe ārammaṇapaccayeneva uppajjiṃsu ca uppajjissanti cāti siddhaṃ hoti. Cittacetasikā dhammāti idaṃ 『『ye ye dhammā』』ti vuttānaṃ sarūpato nidassanaṃ. Te te dhammāti te te ārammaṇadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ cittacetasikadhammānaṃ. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Idaṃ pana ārammaṇaṃ nāma rūpārammaṇaṃ saddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇanti koṭṭhāsato chabbidhaṃ hoti. Tattha ṭhapetvā paññattiṃ avasesaṃ bhūmito kāmāvacaraṃ…pe… apariyāpannanti catubbidhaṃ hoti. Tattha kāmāvacaraṃ kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidhaṃ; rūpāvacaraṃ kusalavipākakiriyato tividhaṃ, tathā arūpāvacaraṃ, apariyāpannaṃ kusalavipākanibbānavasena tividhaṃ hoti. Sabbameva vā etaṃ kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānapaññattibhedato sattavidhaṃ hoti. Tattha kusalaṃ bhūmibhedato catubbidhaṃ hoti, akusalaṃ kāmāvacarameva, vipākaṃ catubhūmakaṃ, kiriyaṃ tibhūmakaṃ, rūpaṃ ekabhūmakaṃ kāmāvacarameva, nibbānampi ekabhūmakaṃ apariyāpannameva, paññatti bhūmivinimuttāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panetasmiṃ ārammaṇe kāmāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalārammaṇaṃ tesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, arūpāvacarakusalassa, akusalassa, arūpāvaracaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa, arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ aṭṭhannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannakusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarato kusalakiriyānameva ārammaṇapaccayo hoti. Akusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti.

對像因緣的描述,色界是指色所指的領域。其他的也是同樣的道理。眼識元素是指眼識所指的元素。其他的地方也是同樣的道理。 與之相應的法是指:通過眼識元素所相應的三蘊,所有的眼根所依的四蘊,都是通過色界作為對像因緣而生起的意思。其他的地方也是同樣的道理。 心元素是指與之相應的法,三種心元素的色界等都是通過對像因緣而生起的,但並非在每個時刻。所有的法是指這些色界等五種法,除了這六種元素之外,其餘的與之相應的法都是通過心識元素作為對像因緣而生起的意思。 所依的法是指:關於這些法,所提到的七種意識元素,都是在這些元素的對象上生起的,因而在生起時就是對像因緣。而且它們並非是同時生起的,所依的法是因緣的生起。 生起是指:就像河流匯聚,山巒屹立,從總體的角度來看,這樣的說法應當被理解。因此,那些因緣而生起的法,無論是過去生起的,還是未來將生起的,都是通過對像因緣而生起的。 心所法是指:這些法是通過「這些法」所指的,指的是與心所法相應的法。它們是這些法的對象。 在這裡,對象是指色的對象、聲的對象、香的對象、觸的對象和法的對象,共分為六類。在這裡,除了名詞之外,其餘的從地位上來說是欲界的……等,分為四類。 在這裡,欲界的法根據善、不善、異熟和行為的分類分為五種;色界的法根據善、異熟和行為分為三種;無色界的法和不完全的法根據善、異熟的涅槃分為三種。這一切法根據善、不善、異熟和行為的分類分為七種。 在這裡,善法根據地位分為四種,不善法是欲界的,異熟法是四種地位的,行為法是三種地位的,色法是單一地位的欲界的,涅槃也是單一地位的,不完全的法是從名義上解脫的。 因此,在這些不同的對象中,欲界的善法對象是欲界的善法、色界的善法、不善法、欲界的異熟法、欲界的行為法、色界的行為法等,這六種法的對象因緣是如此。 色界的善法對像在這六種法中,欲界的異熟法作為五種法的對象因緣。無色界的善法對象是欲界的善法、色界的善法、無色界的善法、不善法、無色界的異熟法、欲界的行為法、色界的行為法、無色界的行為法等,這八種法的對象因緣是如此。 不完全的善法對象是欲界和色界的善行為的對象因緣。不善法對象是欲界和色界的善法、不善法、欲界的異熟法、欲界和色界的行為法等,這六種法的對象因緣是如此。

Kāmāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākārammaṇampi imesaṃyeva pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannavipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalakiriyānaññeva ārammaṇapaccayo hoti.

Kāmāvacarakiriyārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyārammaṇaṃ imesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyārammaṇaṃ tesaṃ pañcannaṃ arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Catusamuṭṭhānaṃ rūpakkhandhasaṅkhātaṃ rūpārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa akusalassa kāmāvacaravipākassa kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Nibbānārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, apariyāpannato kusalavipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyānaṃ keci nicchanti, taṃ yuttito upadhāretabbaṃ. Nānappakārakaṃ pana paññattiārammaṇaṃ tebhūmakakusalassa, akusalassa, rūpāvacaravipākassa, arūpāvacaravipākassa, tebhūmakakiriyassa cāti imesaṃ navannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Tattha yaṃ yaṃ ārammaṇaṃ yesaṃ yesaṃ paccayo, te te taṃtaṃpaccayuppannā nāma hontīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Ārammaṇapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Adhipatipaccayaniddesavaṇṇanā

欲界異熟法對象是指:欲界的色法、善法、不善法、欲界的異熟法、欲界的色法行為等這六種法的對象因緣。色界異熟法對象是指:欲界的色法、善法、不善法、欲界的異熟法、欲界的色法行為等這五種法的對象因緣。無色界異熟法對象也是指這五種法的對象因緣。不完全的異熟法對象是指:欲界的色法、善法行為的對象因緣。 欲界行為法對象是指:欲界的色法、善法、不善法、欲界的異熟法、欲界的色法行為等這六種法的對象因緣。色界行為法對像在這六種法中是指欲界的異熟法的五種法的對象因緣。無色界行為法對象是指這五種無色界的行為法的對象因緣。 四種生起的法是指:色蘊所指的色的對象,欲界的色法、善法、不善法、欲界的異熟法、欲界的色法行為等這六種法的對象因緣。涅槃對象是指:欲界的色法、善法、無完全的善異熟法、欲界的色法行為等這六種法的對象因緣。有些人認為色界的善行為的對象,這應當被合理地保持。 多種法的對象是指:這三種地位的善法、不善法、欲界的異熟法、無色界的異熟法、這三種地位的行為法等這九種法的對象因緣。在這裡,任何對象與任何因緣相應的法,這些法就是因緣生起的法。因此,在這裡,因緣生起的法也應當被理解為如此。 對像因緣的描述。 主導因緣的描述。

  1. Adhipatipaccayaniddese chandādhipatīti chandasaṅkhāto adhipati. Chandaṃ dhuraṃ katvā chandaṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittuppattikāle uppannassa kattukamyatāchandassetaṃ nāmaṃ. Sesesupi eseva nayo. Kasmā pana yathā hetupaccayaniddese hetū hetusampayuttakāna』』nti vuttaṃ, evamidha 『『adhipatī adhipatisampayuttakānanti avatvā 『『chandādhipati chandasampayuttakāna』』ntiādinā nayena desanā katāti? Ekakkhaṇe abhāvato. Purimanayasmiñhi dve tayo hetū ekakkhaṇepi hetupaccayo honti mūlaṭṭhena. Upakārakabhāvassa avijahanato. Adhipati pana jeṭṭhakaṭṭhena upakārako, na ca ekakkhaṇe bahū jeṭṭhakā nāma honti. Tasmā ekato uppannānampi nesaṃ ekakkhaṇe adhipatipaccayabhāvo natthi. Tassa adhipatipaccayabhāvassa ekakkhaṇe abhāvato idha evaṃ desanā katāti.

Evaṃ sahajātādhipatiṃ dassetvā idāni ārammaṇādhipatiṃ dassetuṃ yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ yaṃ dhammanti yaṃ yaṃ ārammaṇadhammaṃ. Garuṃ katvāti garukāracittīkāravasena vā assādavasena vā garuṃ bhāriyaṃ laddhabbaṃ avijahitabbaṃ anavaññātaṃ katvā. Te te dhammāti te te garukātabbadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ garukārakadhammānaṃ. Adhipatipaccayenāti ārammaṇādhipatipaccayena paccayo hotīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana adhipati nāma sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha sahajāto chandādivasena catubbidho. Tesu ekeko kāmāvacarādivasena bhūmito catubbidho. Tattha kāmāvacaro kusalākusalakiriyavasena tividho. Akusalaṃ patvā panettha vīmaṃsādhipati na labbhati. Rūpārūpāvacaro kusalakiriyavasena duvidho, apariyāpanno kusalavipākavasena duvidho. Ārammaṇādhipati pana jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānānaṃ vasena chabbidhoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sahajātādhipatimhi tāva kāmāvacarakusalakiriyasaṅkhāto adhipati duhetukatihetukesu cittuppādesu chandādīnaṃ aññataraṃ jeṭṭhakaṃ katvā uppattikāle attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca adhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyasaṅkhātepi eseva nayo. Ayaṃ pana ekanteneva labbhati. Na hi te dhammā sahajātādhipatiṃ vinā uppajjanti. Arūpāvacarakusalakiriyasaṅkhāto pana pañcavokāre rūpāvacaraadhipatisadisova catuvokāre pana sampayuttadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Tathā tatthuppanno sabbopi kāmāvacarādhipati. Apariyāpanno kusalatopi vipākatopi pañcavokāre ekanteneva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti, catuvokāre arūpadhammānaññeva. Akusalo kāmabhave micchattaniyatacittesu ekanteneva sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti. Aniyato kāmabhavarūpabhavesu attano adhipatikāle tesaññeva. Arūpabhave arūpadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Ayaṃ tāva sahajātādhipatimhi nayo.

在主導因緣的描述中,欲求主導是指被稱為欲求的主導。欲求作為首要,作為最高,在心生起的時刻生起的意願欲求就是這個名稱。其他的也是同樣的道理。 為什麼在因緣的描述中說"因與因相應的法",而在這裡不說"主導與主導相應的法",而是說"欲求主導與欲求相應的法"等呢?這是因為它們不可能在同一時刻存在。在先前的方法中,兩三個因在同一時刻可以作為因緣,因為它們是根本。這是因為它們的輔助性質沒有被放棄。而主導是以最高的方式作為輔助的,但在同一時刻不可能有多個最高的存在。因此,即使是同時生起的法,在同一時刻也沒有主導因緣。由於主導因緣在同一時刻不存在,所以在這裡是這樣描述的。 在展示俱生主導之後,現在要展示對像主導。"對於任何法"等是開始。在這裡,"任何法"是指任何對像法。"作為重要"是指通過重要的心態或喜愛的方式,作為重要的、不可放棄的、不可輕視的。"這些法"是指這些應該被重視的法。"對於這些"是指對於這些重視的法。"以主導因緣"是指以對像主導因緣而成為因緣。 這個主導是通過俱生和對象的方式分為兩種。在俱生中,根據欲求等分為四種。在這些中,每一種根據欲界等從地位上分為四種。在那裡,欲界根據善、不善和行為分為三種。在這裡,不善法中不存在意志主導。色界和無色界根據善和行為分為兩種,不完全的法根據善和異熟分為兩種。對像主導根據生起的種類,從善、不善、異熟、行為、色法和涅槃分為六種。 在這種分類中,首先在俱生主導中,欲界的善和行為的主導在有兩因和三因的心生起時,以欲求等中的某一種為最高,在生起時對自身相應的法和心生起的色法是主導因緣。色界的善和行為也是同樣的道理。這是絕對可以獲得的。這些法不會沒有俱生主導而生起。 在無色界的善和行為中,在五蘊界中類似於色界主導,在四蘊界中只對相應的法是主導因緣。在那裡生起的所有欲界主導也是如此。不完全的善和異熟在五蘊界中絕對是對相應的法和心生起的色法的主導因緣,在四蘊界中只對無色法是主導因緣。 不善法在欲界的邪定心中絕對是對相應的法和心生起的色法的主導因緣。不定的法在欲界和色界中在自己的主導時刻對這些法是主導因緣。在無色界只對無色法是主導因緣。這就是俱生主導的方法。

Ārammaṇādhipatimhi pana kāmāvacarakusalo ārammaṇādhipati kāmāvacarakusalassa lobhasahagatākusalassāti imesaṃ dvinnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarārūpāvacarepi kusalārammaṇādhipatimhi eseva nayo. Apariyāpannakusalo pana ārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ceva ñāṇasampayuttakiriyassa ca ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Akusalo pana ārammaṇādhipati nāma lobhasahagatacittuppādo vuccati. So lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacaro pana vipākārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Tathā rūpāvacarārūpāvacaravipākārammaṇādhipati. Lokuttaro pana vipākārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalakiriyānaññeva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacarādibhedato pana tividhopi kiriyārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Catusamuṭṭhānikarūpasaṅkhāto rūpakkhandho ārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Nibbānaṃ kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ñāṇasampayuttakiriyassa lokuttarakusalassa lokuttaravipākassa cāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Adhipatipaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Anantarapaccayaniddesavaṇṇanā

在對像主導中,欲界善法的對象主導是對欲界善法和與貪俱生的不善法這兩種法的對象主導因緣。色界和無色界的善法對像主導也是同樣的道理。 不完全的善法對像主導是對欲界的與智相應的善法和與智相應的行為法的對象主導因緣。不善法的對象主導被稱為與貪俱生的心生起,它是與貪俱生的不善法的對象主導因緣。 欲界的異熟法對像主導是與貪俱生的不善法的對象主導因緣。色界和無色界的異熟法對像主導也是如此。出世間的異熟法對像主導是對欲界的與智相應的善法和行為法的對象主導因緣。 根據欲界等的分類,三種行為法的對象主導也是與貪俱生的不善法的對象主導因緣。四種生起的色蘊所指的色法對像主導也是與貪俱生的不善法的對象主導因緣。 涅槃是對欲界的與智相應的善法、與智相應的行為法、出世間的善法和出世間的異熟法這四種法的對象主導因緣。因此,在這裡,因緣生起的法也應當被理解為如此。 主導因緣的描述。 相續因緣的描述。

  1. Anantarapaccayaniddese manodhātuyāti vipākamanodhātuyā. Manoviññāṇadhātuyāti santīraṇakiccāya ahetukavipākamanoviññāṇadhātuyā. Tato paraṃ pana voṭṭhabbanajavanatadārammaṇabhavaṅgakiccā manoviññāṇadhātuyo vattabbā siyuṃ, tā avuttāpi imināva nayena veditabbāti nayaṃ dassetvā desanā saṅkhittā. 『『Purimā purimā kusalā dhammā』』tiādike ca chaṭṭhanaye tā saṅgahitātipi idha na vuttāti veditabbā. Tattha purimā purimāti chasu dvāresupi anantarātītā kusalajavanadhammā daṭṭhabbā. Pacchimānaṃ pacchimānanti anantarauppajjamānānaññeva. Kusalānanti sadisakusalānaṃ. Abyākatānanti idaṃ pana kusalānantaraṃ tadārammaṇabhavaṅgaphalasamāpattivasena vuttaṃ. Akusalamūlake abyākatānanti tadārammaṇabhavaṅgasaṅkhātānaññeva. Abyākatamūlake abyākatānanti āvajjanajavanavasena vā bhavaṅgavasena vā pavattānaṃ kiriyavipākābyākatānaṃ kiriyamanodhātuto paṭṭhāya pana yāva voṭṭhabbanakiccā manoviññāṇadhātu, tāva pavattesu vīthicittesupi ayaṃ nayo labbhateva. Kusalānanti pañcadvāre voṭṭhabbanānantarānaṃ manodvāre āvajjanāntarānaṃ paṭhamajavanakusalānaṃ. Akusalānanti padepi eseva nayo. Yesaṃ yesanti idaṃ sabbesampi anantarapaccayadhammānaṃ. Saṅkhepalakkhaṇanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana anantarapaccayo nāma ṭhapetvā nibbānaṃ catubhūmako arūpadhammarāsiyevāti veditabbo. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyato catudhā bhijjati. Tattha kusalo kāmāvacarādibhedato catubbidho hoti, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyānantarapaccayo pana te bhūmakoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalo attanā sadisasseva kāmāvacarakusalassa anantarapaccayo hoti. Ñāṇasampayuttakāmāvacarakusalo pana rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Kāmāvacarakusalo ca kāmāvacaravipākassa, rūpāvacarārūpāvacaravipākassa, ñāṇasampayutto lokuttaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalo rūpāvacarakusalassa, ñāṇasampayuttakāmāvacaravipākassa, rūpāvacaravipākassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalo tesaṃ dvinnaṃ vipākānaṃ attano kusalassa vipākassa cāti avisesena catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Visesena panettha nevasaññānāsaññāyatanakusalo anāgāmiphalasaṅkhātassa lokuttaravipākassapi anantarapaccayo hoti. Lokuttarakusalo lokuttaravipākasseva anantarapaccayo hoti. Akusalo avisesena akusalassa ceva kusalākusalavipākassa ca. Visesena panettha sukhamajjhattavedanāsampayutto akusalo rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.

在相續因緣的描述中,心元素是指異熟心元素。心識元素是指審察功能的無因異熟心識元素。 此後,還應該提到審察、確定、速行、有分和對境的心識元素,雖然未被詳細說明,但可以用同樣的方法理解。在第六種方法中,"先前的善法"等已經包含了這些,因此在這裡不再贅述。 在這裡,"先前的先前"應在六種門中理解為已經過去的善速行法。"後來的後來"是指緊接著生起的法。"善法"是指同類的善法。"無記法"是指在善法之後的有分、對境和果定。 在不善根的無記法中,是指有分和對境。在無記根的無記法中,是指從意門的行為或有分開始,直到審察功能的心識元素,在生起的路線心中也可以獲得這種方法。 "善法"是指在五門中審察之後的第一速行善法,在意門中是意門的第一速行善法。不善法的方法也是如此。"對於這些"是指所有相續因緣的法。這就是經文的簡要特徵。 這個相續因緣應當理解為除了涅槃之外的四界無色法聚。它根據生起可分為善、不善、異熟和行為四種。 在這種分類中,善法根據欲界等可分為四種,不善法只有欲界,異熟法是四界的,相續因緣的行為法是這些界的。 在這種分類中,欲界善法是欲界同類善法的相續因緣。與智相應的欲界善法是色界善法、無色界善法和出世間善法這三種法的相續因緣。 欲界善法是欲界異熟法、色界和無色界異熟法、與智相應的出世間異熟法這四種法的相續因緣。 色界善法是色界善法、與智相應的欲界異熟法和色界異熟法這三種法的相續因緣。 無色界善法是這兩種異熟法、自身的異熟法,不加區分地是四種法的相續因緣。特別地,非想非非想處的善法是出世間無餘涅槃的相續因緣。 出世間善法只是出世間異熟法的相續因緣。 不善法不加區分是不善法和善不善異熟法的相續因緣。特別地,與樂、中舍受相應的不善法是色界和無色界異熟法這四種法的相續因緣。

Kāmāvacaravipākassa ñāṇasampayutto vā ñāṇavippayutto vā vipāko kāmāvacarakiriyāvajjanassa, ñāṇasampayuttavipāko panettha paṭisandhivasena uppajjamānassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacaravipāko sahetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Lokuttaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassāti catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.

Kāmāvacarakiriyaṃ kāmāvacarakusalākusalassa catubhūmakavipākassa tebhūmakakiriyassāti navannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacaravipākassa rūpāvacarakiriyassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassa arūpāvacarakiriyassāti pañcannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hotīti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Anantarapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Samanantarapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Samanantarapaccayaniddesopi iminā samānagatikova. Ime pana dve paccayā mahāvitthārā, tasmā sabbacittuppattivasena tesaṃ upaparikkhitvā vitthāro gahetabboti.

Samanantarapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Sahajātapaccayaniddesavaṇṇanā

欲界異熟法是與智相應的或與智無關的異熟,是欲界行為的審察,然而與智相應的異熟是指在此處因緣生起的四種法。色界異熟法是與因相應的欲界異熟法、色界異熟法和欲界行為的審察,這也是四種法的因緣。無色界異熟法是與因相應的欲界異熟法、無色界異熟法和欲界行為的審察,這也是三種法的因緣。出世間異熟法是與因相應的欲界異熟法、色界異熟法、無色界出世間異熟法,這也是四種法的因緣。 欲界行為是欲界善法和不善法的四種異熟法,這也是九種法的因緣。色界行為是與因相應的欲界異熟法、色界異熟法和色界行為,這也是三種法的因緣。無色界行為是與因相應的欲界異熟法、色界異熟法、出世間異熟法和無色界行為,這也是五種法的因緣。因此,在這裡,因緣生起的法也應當被理解為如此。 相續因緣的描述。 同時因緣的描述 同時因緣的描述也是如此,屬於同類的法。這兩種因緣的內容較為廣泛,因此應根據所有心的生起進行考察,並進行詳細闡述。 同時因緣的描述。 俱生因緣的描述。

  1. Sahajātapaccayaniddese aññamaññanti añño aññassa. Iminā etesaṃ dhammānaṃ ekakkhaṇe paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca dīpeti. Okkantikkhaṇeti pañcavokārabhave paṭisandhikkhaṇe. Tasmiñhi khaṇe nāmarūpaṃ okkantaṃ viya pakkhandantaṃ viya paralokato imaṃ lokaṃ āgantvā pavisantaṃ viya uppajjati, tasmā so khaṇo 『『okkantikkhaṇo』』ti vuccati. Ettha ca rūpanti hadayavatthumattameva adhippetaṃ. Tañhi nāmassa, nāmañca tassa aññamaññaṃ sahajātapaccayaṭṭhaṃ pharati. Cittacetasikāti pavattiyaṃ cattāro khandhā. Sahajātapaccayenāti ettha cittasamuṭṭhānarūpā cittacetasikānaṃ paccayaṭṭhaṃ na pharanti, tasmā 『『aññamañña』』nti na vuttaṃ. Tathā upādārūpā bhūtānaṃ. Rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānanti hadayavatthu catunnaṃ khandhānaṃ. Kiñci kāleti kismiñci kāle. Sahajātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Na sahajātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ.

Ayaṃ pana 『cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo』ti evaṃ chahi koṭṭhāsehi ṭhito. Tattha tayo koṭṭhāsā aññamaññavasena vuttā, tayo na aññamaññavasena. Tattha paṭhamakoṭṭhāse arūpameva paccayo ceva paccayuppannañca, dutiye rūpameva, tatiye nāmarūpaṃ, catutthe paccayo arūpaṃ, paccayuppannaṃ rūpaṃ; pañcame paccayopi paccayuppannampi rūpameva; chaṭṭhe paccayo rūpaṃ, paccayuppannaṃ arūpanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana sahajātapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidho hoti, akusalo ekavidhova vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokārabhave attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātapaccayo hoti, tathā akusalaṃ. Yaṃ panettha arūpe uppajjati, taṃ arūpadhammānaṃyeva sahajātapaccayo hoti.

Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpassa ceva sampayuttadhammānañca sahajātapaccayo hoti. Yaṃ panettha rūpaṃ na samuṭṭhāpeti, taṃ sampayuttadhammānaññeva. Yaṃ paṭisandhiyaṃ uppajjati, taṃ kaṭattārūpānañcāpi sahajātapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre arūpānaññeva. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca sahajātapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekantena sahajātapaccayo hoti.

Catusamuṭṭhānikassa rūpassa kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpassa sahajātapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ sahajātapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtāni aññamaññañceva upādārūpassa ca sahajātapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Sahajātapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Aññamaññapaccayaniddesavaṇṇanā

在俱生因緣的描述中,"相互"是指一個對另一個。這表明這些法在同一時刻既是因緣也是因緣所生。"入胎的時刻"是指在五蘊有情的結生時刻。在那個時刻,名色似乎是進入、跳躍、從前世來到此世進入般生起,因此那個時刻被稱為"入胎的時刻"。這裡的"色"只是指心所依處。它與名互為俱生因緣。"心與心所"是指在生起時的四蘊。"以俱生因緣",這裡心生起的色法不遍及心與心所的因緣性,因此沒有說"相互"。同樣,所造色對大種也是如此。"色法對無色法"是指心所依處對四蘊。"有時"是指在某些時候。"以俱生因緣"是指結生。"非以俱生因緣"是指生起。 這個俱生因緣分為六個部分:"四無色蘊互為俱生因緣"等。其中三個部分是以相互的方式說的,三個不是以相互的方式說的。在第一部分中,只有無色法既是因緣也是因緣所生;在第二部分中,只有色法;在第三部分中,是名色;在第四部分中,因緣是無色法,因緣所生是色法;在第五部分中,因緣和因緣所生都是色法;在第六部分中,因緣是色法,因緣所生是無色法。 這個俱生因緣根據生起分為五種:善、不善、異熟、唯作和色法。其中善法根據界分為四種,不善法只有一種,異熟法有四種,唯作法有三種,色法只有一種是欲界的。 在這種分類中,四界的善法在五蘊有情中對與之相應的法和心生起的色法是俱生因緣,不善法也是如此。在無色界生起的法只對無色法是俱生因緣。 欲界和色界的異熟法對心生起的色法和相應的法是俱生因緣。不生起色法的只對相應的法是俱生因緣。在結生時生起的對業生色也是俱生因緣。無色界異熟法只對相應的法是俱生因緣。出世間異熟法在五蘊界中對相應的法和心生起的色法是俱生因緣,在四蘊界中只對無色法是俱生因緣。欲界和無色界的唯作法在五蘊界中對相應的法和心生起的色法是俱生因緣,在四蘊界中只對無色法是俱生因緣。色界唯作法必定對相應的法和心生起的色法是俱生因緣。 在四種生起的色法中,業生色中一大種對三大種,三大種對一大種,兩大種對兩大種,大種對所造色是俱生因緣。在欲界和色界的結生時刻,所依色對異熟蘊是俱生因緣。在溫度、心、食所生的色法中,大種互相以及對所造色是俱生因緣。 相互因緣的描述。 相互因緣的描述。

  1. Aññamaññapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ tiṇṇaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena pāḷi āgatā. Tassā tattha vuttasadisāva vaṇṇanāti puna na gahitā. Ayampi ca aññamaññapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhinno. Tattha kusalo bhūmito catubbidho. Sabbaṃ purimasadisamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sabbampi catubhūmakaṃ kusalaṃ attanā sampayuttadhammānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Tathā akusalaṃ. Vipāke pana kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ paṭisandhiyaṃ vatthurūpassa, pavatte sampayuttadhammānaññeva. Arūpāvacaralokuttaravipākaṃ attanā sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Sabbampi kiriyaṃ sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Catusamuṭṭhānikarūpassa kammasamuṭṭhāne ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhiyaṃ vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu mahābhūtāneva mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Aññamaññapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Nissayapaccayaniddesavaṇṇanā

在相互因緣的描述中,俱生因緣的描述是根據前面三個部分的內容而來的。因此,相關的解釋也沒有被再提及。這個相互因緣根據生起分為善、不善、異熟和行為五種。善法根據界分為四種。所有的內容與前面相同,因此在這裡應當根據不同的分類進行理解。 這樣一來,所有的四界善法在與自身相應的法之間是相互因緣。同樣,不善法也是如此。在異熟法中,欲界和色界的異熟法在結生時對所依法是相互因緣,生起時與相應的法是相互因緣。無色界和出世間的異熟法在與自身相應的法之間也是相互因緣。所有的行為在與相應的法之間也是相互因緣。在四種生起的色法中,業生色中一大種對三大種,三大種對一大種,兩大種對兩大種,互為因緣。在欲界和色界的結生時刻,所依色對異熟蘊也是相互因緣。在溫度、心、食所生的色法中,大種之間也是相互因緣。 相互因緣的描述。 依賴因緣的描述。

  1. Nissayapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ pañcannaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena sahajātanissayanayaṃ dassetvā puna chaṭṭhena koṭṭhāsena purejātanissayanayaṃ dassetuṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ rūpaṃ nissāyāti vatthurūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi nissāya tividhā manodhātu, ṭhapetvā arūpavipākaṃ dvāsattatividhā manoviññāṇadhātūti imāni pañcasattati cittāni vattantīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayampi nissayapaccayo jātivasena kusalādibhedato pañcadhāva bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidhova akusalo ekavidho vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayena paccayo hoti. Tathā akusalaṃ . Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ arūpadhammānaññeva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi nissayapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttakkhandhānaṃyeva hoti. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre; sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ekantena nissayapaccayo hoti.

Catusamuṭṭhānikarūpassa ca kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpānaṃ, vatthurūpaṃ pañcavokārabhave catubhūmakakusalassa, akusalassa, ṭhapetvā āruppavipākañceva dve pañcaviññāṇāni ca sesatebhūmakavipākassa, tebhūmakakiriyassāti imesaṃ catunnaṃ dhammarāsīnaṃ nissayapaccayo hoti. Cakkhāyatanādīni pañca sasampayuttānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ nissayapaccayo hoti. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtā mahābhūtānañceva upādārūpassa ca nissayapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Nissayapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Upanissayapaccayaniddesavaṇṇanā

在依賴因緣的描述中,首先展示了俱生因緣描述的前五個部分的依賴方式,然後通過第六個部分展示前生依賴方式,從"眼處"和"眼識界"開始。 在這裡,"依賴的色法"是指所依處的色法。依靠它,意元素有三種,除了無色異熟法外,心識元素有七十二種,總共七十五種心在運轉。 這個依賴因緣根據生起也分為五種:善等。其中善法根據界分為四種,不善法只有一種,異熟法有四種,唯作法有三種,色法只有一種。 在這種分類中,所有四界的善法在五蘊界中對相應蘊和心生起的色法是依賴因緣。不善法也是如此。在無色界生起的法只對無色法是依賴因緣。 欲界和色界的異熟法在生起時對相應法和心生起的色法是依賴因緣,在結生時對業生色也是依賴因緣。無色界異熟法只對相應蘊是依賴因緣。出世間異熟法在五蘊界中對相應法和心生起的色法是依賴因緣,在四蘊界中只對無色法是依賴因緣。 欲界和無色界的唯作法在五蘊界中對相應法和心生起的色法是依賴因緣,在四蘊界中只對無色法是依賴因緣。色界唯作法必定對相應法和心生起的色法是依賴因緣。 在四種生起的色法中,業生色中一大種對三大種,三大種對一大種,兩大種對兩大種,大種對所造色是依賴因緣。所依處在五蘊界中對四界善法、不善法、除無色異熟和兩個五識的其他三界異熟法和三界唯作法是依賴因緣。眼處等五處對與之相應的眼識等是依賴因緣。在溫度、心、食生起的色法中,大種對大種和所造色是依賴因緣。 依賴因緣的描述。 近依因緣的描述。

  1. Upanissayapaccayaniddese purimā purimāti anantarūpanissaye samanantarātītā labbhanti, ārammaṇūpanissayapakatūpanissayesu nānāvīthivasena purimatarā. Te tayopi rāsayo kusalavasena kusalapade labbhanti, kusalena pana akusale samanantarātītā na labbhanti. Teneva vuttaṃ – 『『akusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo』』ti . Idañhi – 『『kusalo dhammo akusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo; ārammaṇūpanissayo pakatūpanissayo. Ārammaṇūpanissayo – dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati. Jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati diṭṭhi uppajjati. Pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sīlaṃ sutaṃ cāgaṃ paññaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā rāgassa dosassa mohassa mānassa diṭṭhiyā patthanāya upanissayapaccayena paccayo』』ti imaṃ nayaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalena abyākate tayopi labbhanti, tathā akusalena akusale.

Akusalena pana kusale samanantarātītā na labbhanti. Tena vuttaṃ – 『『kusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo』』ti. Idampi hi – 『『akusalo dhammo kusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo. Pakatūpanissayo – rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti; dosaṃ mohaṃ mānaṃ diṭṭhiṃ patthanaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Rāgo doso moho māno diṭṭhi patthanā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāya upanissayapaccayena paccayo. Pāṇaṃ hantvā tassa paṭighātatthāya dānaṃ detī』』tiādinā nayena pañhāvāre āgataṃ pakatūpanissayameva sandhāya vuttaṃ. Akusalaṃ pana kusalassa ārammaṇūpanissayo na hoti. Kasmā? Taṃ garuṃ katvā tassa appavattanatoti yathā anantarūpanissayo, evaṃ ārammaṇūpanissayopettha na labbhatīti veditabbo. Akusalena abyākatapade ārammaṇūpanissayova na labbhati. Na hi abyākatā dhammā akusalaṃ garuṃ karonti . Yasmā pana anantaratā labbhati, tasmā ettha 『『kesañcī』』ti na vuttaṃ. Abyākatena pana abyākate kusale akusaleti tīsu nayesu tayopi upanissayā labbhanteva. Puggalopi senāsanampīti idaṃ dvayaṃ pakatūpanissayavasena vuttaṃ. Idañhi dvayaṃ kusalākusalapavattiyā balavapaccayo hoti. Paccayabhāvo cassa panettha pariyāyavasena veditabboti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

在近依因緣的描述中,"先前的先前"在等無間近依中是指已經過去的等無間,在所緣近依和自然近依中是指不同心路過程中更早的。這三種在善法的部分都可以獲得,但善法對不善法的等無間過去是不能獲得的。因此說:"對某些不善法是近依因緣。" 這是指:"善法對不善法是近依因緣;所緣近依和自然近依。所緣近依 - 佈施后、受持戒律后、行布薩后,尊重它而享受、歡喜,尊重它而生起貪慾、見解,尊重過去善行而享受、歡喜,尊重它而生起貪慾、見解。從禪那出定后,尊重禪那而享受、歡喜,尊重它而生起貪慾、見解。自然近依 - 依靠信仰而生起驕慢、執取見解。依靠戒、聞、舍、慧而生起驕慢、執取見解。信、戒、聞、舍、慧是貪、瞋、癡、慢、見、欲求的近依因緣。"這是指這種方法。善法對無記法三種都可以獲得,不善法對不善法也是如此。 但不善法對善法的等無間過去是不能獲得的。因此說:"對某些善法是近依因緣。"這也是指:"不善法對善法是近依因緣。自然近依 - 依靠貪慾而佈施、受持戒律、行布薩、生起禪那、生起觀智、生起道、生起神通、生起定;依靠瞋、癡、慢、見、欲求而佈施...生起定。貪、瞋、癡、慢、見、欲求是信、戒、聞、舍、慧的近依因緣。殺生后爲了報復而佈施"等,這是指問題部分中出現的自然近依。不善法不是善法的所緣近依。為什麼?因為不尊重它而不生起。應當理解這裡不能獲得等無間近依,所緣近依也是如此。不善法對無記法的部分只有所緣近依是不能獲得的。因為無記法不尊重不善法。因為可以獲得等無間性,所以這裡沒有說"某些"。無記法對無記法、善法、不善法這三種方法中,三種近依都可以獲得。"人和住處"這兩種是根據自然近依而說的。因為這兩種對善不善的生起是強有力的因緣。它們的因緣性應當從方便的角度來理解。

Ayaṃ pana upanissayapaccayo nāma saddhiṃ ekaccāya paññattiyā sabbepi catubhūmakadhammā. Vibhāgato pana ārammaṇūpanissayādivasena tividho hoti. Tattha ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatinā ninnānākaraṇoti heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato gahetabbo. Anantarūpanissayo anantarapaccayena ninnānākaraṇo, sopi heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato veditabbo. Paccayuppannatopi nesaṃ tattha vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Pakatūpanissayo pana jātivasena kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidho hoti, kusalādīnaṃ pana bhūmibhedato anekavidhoti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha tebhūmakakusalo catubhūmakassāpi kusalassa akusalassa vipākakiriyassāti catunnaṃ rāsīnaṃ pakatūpanissayo hoti. Lokuttaro akusalasseva na hoti. Amhākaṃ ācariyena 『『lokuttaradhammo nibbattito』』ti iminā pana nayena aññesaṃ akusalassāpi hoti. Yassa vā uppajjissati, tassāpi anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato iminā nayena hotiyeva. Akusalo sabbesampi catubhūmakānaṃ khandhānaṃ pakatūpanissayo hoti, tathā tebhūmakavipāko. Lokuttaravipāke heṭṭhimāni tīṇi phalāni akusalasseva na honti, upariṭṭhimaṃ kusalassāpi. Purimanayena pana aññesaṃ vā yassa vā uppajjissati, tassa santāne sabbopi lokuttaravipāko sabbesaṃ kusalādīnaṃ arūpakkhandhānaṃ pakatūpanissayo hoti. Kiriyasaṅkhātopi pakatūpanissayo catubhūmakānaṃ akusalādikhandhānaṃ hotiyeva, tathā rūpasaṅkhāto. Sayaṃ pana rūpaṃ imasmiṃ paṭṭhānamahāpakaraṇe āgatanayena upanissayapaccayaṃ na labhati, suttantikapariyāyena pana labhatīti vattuṃ vaṭṭati. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Upanissayapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Purejātapaccayaniddesavaṇṇanā

這個近依因緣與一些特定的概念一起,包括所有四界的法。從區分上看,它有所緣近依等三種。 在所緣近依中,以所緣為主導而決定,應按照下文所述的方式理解其不同分類。等無間近依以等無間因緣決定,也應按照下文所述的方式理解其不同分類。對於因緣所生的法,也應按照那裡提到的方式來理解。 自然近依根據生起可分為善、不善、異熟、唯作和色法五種,而從善等法的界的角度來看,又可有多種分類。 在這種分類中,三界善法對四界的善法、不善法、異熟法和唯作法是自然近依。出世間法不是不善法的近依。我們的老師說:"出世間法已經生起",按照這種方式,對其他不善法也是如此。或者對於將要生起的人,在無上解脫中生起希望時,它也確實是近依。 不善法對所有四界的蘊是自然近依,三界異熟法也是如此。在出世間異熟法中,下三種果不是不善法的近依,上一種果對善法也不是。但按照前面的方法,對於其他人或將要生起的人,出世間異熟法對善等無色蘊都是自然近依。被稱為唯作的自然近依對四界的不善等蘊是存在的,色法也是如此。 色法本身在這部大論中提到的方式中不獲得近依因緣,但可以說在經典的方法中是可以獲得的。對於因緣所生的法,也應當這樣理解。 近依因緣的描述。 前生因緣的描述。

  1. Purejātapaccayaniddese purejātapaccayena paccayoti ettha purejātaṃ nāma yassa paccayo hoti, tato purimataraṃ jātaṃ jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitikkhaṇappattaṃ. Cakkhāyatanantiādi vatthupurejātavasena vuttaṃ. Rūpāyatanantiādi ārammaṇapurejātavasena. Kiñcikāle purejātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kiñcikāle na purejātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Evaṃ sabbathāpi pañcadvāre vatthārammaṇavasena, manodvāre vatthuvasenevāyaṃ pāḷi āgatā, pañhāvāre pana 『『ārammaṇapurejātaṃ – sekkhā vā puthujjanā vā cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato vipassantī』』ti āgatattā manodvārepi ārammaṇapurejātaṃ labbhateva. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana purejātapaccayo suddharūpameva hoti. Tañca kho uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattaṃ aṭṭhārasavidhaṃ rūparūpameva. Taṃ sabbampi vatthupurejātaṃ ārammaṇapurejātanti dvidhā ṭhitaṃ. Tattha cakkhāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ vatthurūpanti idaṃ vatthupurejātaṃ nāma. Sesaṃ imāya pāḷiyā āgatañca anāgatañca vaṇṇo saddo gandho raso catasso dhātuyo tīṇi indriyāni kabaḷīkāro āhāroti dvādasavidhaṃ rūpaṃ ārammaṇapurejātapaccayo nāmāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha cakkhāyatanaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ purejātapaccayena paccayo, tathā itarāni cattāri sotaviññāṇādīnaṃ. Vatthurūpaṃ pana ṭhapetvā dvipañcaviññāṇāni cattāro ca āruppavipāke sesānaṃ sabbesampi catubhūmakānaṃ kusalākusalābyākatānaṃ cittacetasikānaṃ purejātapaccayo hoti. Rūpādīni pana pañcārammaṇāni dvipañcaviññāṇānañceva manodhātūnañca ekanteneva purejātapaccayā honti. Aṭṭhārasavidhampi panetaṃ rūparūpaṃ kāmāvacarakusalassa rūpāvacarato abhiññākusalassa akusalassa tadārammaṇabhāvino kāmāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyassa rūpāvacarato abhiññākiriyassāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ purejātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Purejātapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Pacchājātapaccayaniddesavaṇṇanā

在前生因緣的描述中,前生因緣是指有前生的法,超過了前生的生起,達到停住的時刻。眼處等是從所依的前生法來說的。色處等是從所緣的前生法來說的。少許時間的前生因緣是指生起的過程。少許時間不是前生因緣是指結生。這樣,從五根的所依和所緣來說,這個巴利文是傳達的,而在問題部分中提到的「所緣的前生法——無論是修行者還是普通人,眼睛都能看到無常、痛苦、無我」也同樣適用於心的所緣。 這裡的前生因緣是純粹的色法。它是超越生起的時刻,達到停住的狀態,包含十八種色法。這一切都以所依的前生法和所緣的前生法兩種形式存在。其中,眼處等……身體處等是指所依的前生法。其他的如聲音、氣味、味道、四種元素、三種感官、食物等都是十二種色法的所緣前生因緣。 在這種情況下,眼處的前生因緣是指兩個眼識的因緣,其他的四種是耳識等的因緣。除了所依的色法,其他五種識的前生因緣都是存在的。色法等的五種所緣和兩種眼識的因緣是完全的前生因緣。十八種色法是欲界的善法,欲界的異熟法、欲界的唯作法、色界的異熟法、色界的唯作法都是這六種法的前生因緣。 前生因緣的描述。 在後生因緣的描述中。

  1. Pacchājātapaccayaniddese pacchājātāti yassa kāyassa paccayā honti, tasmiṃ uppajjitvā ṭhite jātā. Purejātassāti tesaṃ uppādato paṭhamataraṃ jātassa jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa. Imassa kāyassāti imassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikabhūtaupādārūpasaṅkhātassa kāyassa. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Ayamettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana pacchājātapaccayo nāma saṅkhepato ṭhapetvā āruppavipāke avasesā catubhūmakā arūpakkhandhā. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakakusalañca akusalañca uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātapaccayo hoti. Vipākepi ṭhapetvā paṭisandhivipākaṃ avaseso kāmāvacararūpāvacaravipāko tasseva ekantena pacchājātapaccayo hoti. Lokuttaropi pañcavokāre uppannavipāko tasseva pacchājātapaccayo hoti. Tebhūmakakiriyāpi pañcavokāre uppannāva vuttappakārassa kāyassa pacchājātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Pacchājātapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Āsevanapaccayaniddesavaṇṇanā

在後生因緣的描述中,"後生"是指由某個身體作為因緣,在那個身體生起並停住后而生。"前生"是指在那些生起之前,超過了生起的時刻,達到停住的狀態。"這個身體"是指四種生起、三種生起的大種和所造色的身體。在這裡,"三種生起的身體"是指由於沒有食生起,應當理解為梵眾天等的身體。 這個後生因緣概括地說,除了無色異熟法外,其他四界的無色蘊。它根據生起可分為四種:善、不善、異熟和唯作。 在這種分類中,在五蘊有情中生起的四界善法和不善法,超過生起的時刻,達到停住狀態的四種生起、三種生起的色法身體是後生因緣。異熟法中,除了結生異熟法外,其餘的欲界和色界異熟法必定是後生因緣。出世間法在五蘊界中生起的異熟法也是後生因緣。三界的唯作法在五蘊界中生起,對前面所說的身體是後生因緣。 後生因緣的描述。 等無間因緣的描述。

  1. Āsevanapaccayaniddese purimā purimāti sabbanayesu samanantarātītāva daṭṭhabbā. Kasmā panettha anantarapaccaye viya 『『purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ abyākatānaṃ dhammāna』』ntiādinā nayena bhinnajātikehi saddhiṃ niddeso na katoti? Attano gatiṃ gāhāpetuṃ asamatthatāya. Bhinnajātikā hi bhinnajātikānaṃ arūpadhammānaṃ āsevanaguṇena paguṇabalavabhāvaṃ sādhayamānā attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ na sakkonti. Tasmā tehi saddhiṃ niddesaṃ akatvā ye yesaṃ vāsanāsaṅkhātena āsevanena paguṇatarabalavatarabhāvavisiṭṭhaṃ attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ sakkonti, tesaṃ tehi samānajātikeheva saddhiṃ niddeso katoti veditabbo. Atha vipākābyākataṃ kasmā na gahitanti? Āsevanābhāvena. Vipākañhi kammavasena vipākabhāvappattaṃ kammapariṇāmitaṃ hutvā vattati nirussāhaṃ dubbalanti taṃ āsevanaguṇena attano sabhāvaṃ gāhāpetvā paribhāvetvā neva aññaṃ vipākaṃ uppādetuṃ sakkoti, na purimavipākānubhāvaṃ gahetvā uppajjitunti. Kammavegakkhittaṃ pana patitaṃ viya hutvā uppajjatīti sabbathāpi vipāke āsevanaṃ natthīti āsevanābhāvena vipākaṃ na gahitaṃ. Kusalākusalakiriyānantaraṃ uppajjamānampi cetaṃ kammapaṭibaddhavuttitāya āsevanaguṇaṃ na gaṇhātīti kusalādayopissa āsevanapaccayā na honti. Apica nānājātikattāpete na hontiyeva. Bhūmito pana ārammaṇato vā nānājātikattaṃ nāma natthi. Tasmā kāmāvacarakusalakiriyāmahaggatakusalakiriyānampi, saṅkhārārammaṇañca anulomakusalaṃ nibbānārammaṇassa gotrabhukusalassa āsevanapaccayo hotiyevāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana āsevanapaccayo jātito tāva kusalo akusalo kiriyābyākatoti tidhā ṭhito. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho hoti, akusalo kāmāvacarova kiriyābyākato kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividhova, lokuttaro āsevanapaccayo nāma natthīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalaṃ attano anantarassa kāmāvacarakusalasseva. Yaṃ panettha ñāṇasampayuttaṃ, taṃ attanā sadisavedanassa rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalaṃ pana rūpāvacarakusalasseva. Arūpāvacarakusalaṃ arūpāvacarakusalasseva. Akusalaṃ pana akusalasseva āsevanapaccayo hoti. Kiriyato pana kāmāvacarakiriyasaṅkhāto tāva kāmāvacarakiriyasseva. Yo panettha ñāṇasampayutto, so attanā sadisavedanassa rūpāvacarakiriyassa arūpāvacarakiriyassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyasaṅkhāto pana rūpāvacarakiriyasseva, arūpāvacarakiriyasaṅkhāto arūpāvacarakiriyasseva āsevanapaccayo hoti. Vipāko pana ekadhammassāpi ekadhammopi vā koci vipākassa āsevanapaccayo natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Āsevanapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Kammapaccayaniddesavaṇṇanā

在等無間因緣的描述中,"前前"在所有方法中都應理解為等無間過去的。為什麼這裡不像在無間因緣中那樣,用"前前善法對後後無記法"等方式來描述不同種類的法呢?因為它們無法讓自己的特性被接受。不同種類的無色法通過習慣的品質來增強熟練和力量時,無法讓自己的善等特性被接受。因此,沒有與它們一起描述,而是與那些能通過習慣讓自己的善等特性更加熟練和強大的同類法一起描述。 那麼為什麼不包括異熟無記法呢?因為缺乏習慣。異熟法是由業力而成為異熟狀態,被業所轉化而運作,沒有努力,很微弱,它無法通過習慣的品質來接受和培養自己的本性,既不能產生另一個異熟,也不能接受前面異熟的影響而生起。它像被業力拋出而落下一樣生起,所以在異熟中完全沒有習慣,因此異熟法沒有被包括在內。即使在善、不善、唯作之後生起的異熟法,由於與業相關的運作方式,也不接受習慣的品質,所以善等法也不是它的等無間因緣。而且,由於種類不同,它們也不是等無間因緣。 但是,從界或所緣來說,並沒有所謂的種類不同。因此,欲界善唯作法對大界善唯作法,以及緣行為所緣的隨順善法對緣涅槃為所緣的種姓善法,都是等無間因緣。 這個等無間因緣從生起的角度可分為善、不善和唯作無記三種。其中善法從界的角度可分為欲界、色界和無色界三種,不善法只有欲界,唯作無記法有欲界、色界和無色界三種,出世間法沒有等無間因緣。 在這種分類中,欲界善法對緊接其後的欲界善法是等無間因緣。其中與智相應的,對與自己相同受的色界善法、無色界善法和出世間善法是等無間因緣。色界善法只對色界善法是等無間因緣。無色界善法只對無色界善法是等無間因緣。不善法只對不善法是等無間因緣。在唯作法中,欲界唯作法只對欲界唯作法是等無間因緣。其中與智相應的,對與自己相同受的色界唯作法和無色界唯作法是等無間因緣。色界唯作法只對色界唯作法是等無間因緣,無色界唯作法只對無色界唯作法是等無間因緣。異熟法對任何一法都不是等無間因緣,任何一法對異熟法也不是等無間因緣。 等無間因緣的描述。 業因緣的描述。

  1. Kammapaccayaniddese kammanti cetanākammameva. Kaṭattā ca rūpānanti kammassa kaṭattā uppannarūpānaṃ. Kammapaccayenāti anekānampi kappakoṭīnaṃ matthake attano phalaṃ uppādetuṃ samatthena nānākkhaṇikakammapaccayenāti attho. Kusalākusalañhi kammaṃ attano pavattikkhaṇe phalaṃ na deti. Yadi dadeyya, yaṃ manusso devalokūpagaṃ kusalakammaṃ karoti, tassānubhāvena tasmiṃyeva khaṇe devo bhaveyya. Yasmiṃ pana khaṇe taṃ kataṃ, tato aññasmiṃ khaṇe avijjamānampi kevalaṃ kaṭattāyeva diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye avasesapaccayasamāyoge sati phalaṃ uppādeti niruddhāpi purimasippādikiriyā viya kālantare pacchimasippādikiriyāya. Tasmā nānākkhaṇikakammapaccayoti vuccati. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānanti yā kāci cetanā attanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti iminā paṭisandhikkhaṇe kaṭattārūpampi gaṇhāti. Kammapaccayenāti idaṃ sahajātacetanaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalādīsu hi yā kāci sahajātacetanā sesadhammānaṃ cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārikā hoti. Tasmā sahajātakammapaccayoti vuccati. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana kammapaccayo atthato catubhūmikacetanāmattameva. So hi jātibhedato kusalo akusalo vipāko kiriyāti catudhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā bhijjati. Akusalo ekadhāva vipāko catudhā, kiriyā tidhāvāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sahajātā kāmāvacarakusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayo hoti. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo hoti. Sā ca kho pañcavokāreyeva, na aññattha. Sahajātā rūpāvacarakusalacetanā attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekanteneva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Arūpāvacarā pana lokuttarā ca sahajātā kusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā panesā duvidhāpi attano attano vipākakkhandhānaññeva nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Sahajātā akusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca catuvokāre arūpakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana vipākakkhandhānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo.

在業因緣的描述中,"業"是指意志的業。"業的作用"是指業對已生起的色法的作用。"業因緣"的意思是能在無數劫末尾產生自身果報的各種不同時刻的業因緣。 善惡業在自身生起的時刻不會立即給予果報。如果立即給予,那麼人做了能夠昇天的善業,他在同一時刻就會成為天人。但在業被造作的時刻,在另一個時刻不存在時,僅僅通過業的作用,要麼在現世,要麼在其他因緣聚合的情況下產生果報,就像已經消失的前一個技藝活動在後一個技藝活動中一樣。因此稱為不同時刻的業因緣。 "與意志相應的法"是指任何與自身相應的法。"由其生起"這一表述在結生時刻也包括業生色。"業因緣"是指與此同時的意志。在善等法中,任何同時的意志通過心的活動作為作用而幫助其他法。因此稱為同時業因緣。 這個業因緣實際上只是四界的意志。它根據生起可分為四種:善、不善、異熟和唯作。其中善法從界的角度可分為四種,不善法只有一種,異熟法有四種,唯作法有三種。 在這種分類中,同時的欲界善意志在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是同時業因緣,在四蘊中只對相應蘊是同時業因緣。生起后消失的意志對自身異熟蘊和業生色是不同時刻的業因緣,這隻存在於五蘊中。 同時的色界善意志必定對自身相應法和心生起的色法是同時業因緣。生起后消失的意志對自身異熟和業生色是不同時刻的業因緣。 無色界和出世間的同時善意志在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是同時業因緣,在四蘊中只對相應蘊是同時業因緣。生起后消失的兩種意志只對自身異熟蘊是不同時刻的業因緣。 同時的不善意志在五蘊中對自身相應蘊和心生起的色法是同時業因緣,在四蘊中只對無色蘊是同時業因緣。生起后消失的意志對異熟蘊和業生色是不同時刻的業因緣。 業因緣的描述。

Kāmāvacararūpāvacarato vipākacetanā attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca sahajātakammapaccayena paccayo. Arūpāvacaravipākacetanā attanā sampayuttadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Lokuttaravipākacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva sahajātakammapaccayena paccayo. Tebhūmikā kiriyacetanā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātakammapaccayena paccayo. Yā panettha āruppe uppajjati, sā arūpadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Kammapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Vipākapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Vipākapaccayaniddese vipākā cattāro khandhāti yasmā kammasamuṭṭhānāpi rūpā vipākā na honti, tasmā 『『vipākā』』ti vatvā 『『cattāro khandhā』』ti vuttaṃ. Evaṃ ayaṃ pāḷi arūpadhammānaññeva vipākapaccayavasena āgatā. Pañhāvāre pana 『『vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho tiṇṇannaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo』』ti āgatattā cittasamuṭṭhānakammasamuṭṭhānarūpānampi vipākapaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana vipākapaccayo vipākabhāvena jātito ekavidho, bhūmibhedato kāmāvacarādivasena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacararūpāvacaravipāko attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca vipākapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipāko pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva vipākapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Vipākapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Āhārapaccayaniddesavaṇṇanā

欲界和色界的異熟意志對自身相應法在生起時的心生起色法,在結生時的業生色是同時業因緣。無色界異熟意志只對自身相應法是同時業因緣。出世間異熟意志在五蘊中對自身相應法和心生起的色法,在四蘊中只對無色法是同時業因緣。三界的唯作意志在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是同時業因緣。在無色界生起的意志只對無色法是同時業因緣。 業因緣的描述。 異熟因緣的描述 在異熟因緣的描述中,"異熟是四蘊"是因為業生起的色法不是異熟,所以說"異熟"后又說"四蘊"。這個巴利文是關於無色法的異熟因緣。在問題部分中提到"異熟無記法對三蘊和心生起的色法是異熟因緣。在結生時刻,異熟無記法對三蘊和業生色是異熟因緣",因此心生起和業生起的色法也可以獲得異熟因緣。這裡是有餘地進行描述。 這個異熟因緣從異熟狀態的角度是一種,從界的角度可分為欲界等四種。 在這種分類中,欲界和色界的異熟法對自身相應法在生起時的心生起色法,在結生時的業生色是異熟因緣。無色界異熟法只對自身相應法是異熟因緣。出世間異熟法在五蘊中對自身相應法和心生起的色法,在四蘊中只對相應蘊是異熟因緣。 異熟因緣的描述。 食因緣的描述。

  1. Āhārapaccayaniddese kabaḷīkāro āhāroti catusantatisamuṭṭhāne rūpe ojā āhāro nāma. So pana yasmā kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitova āhārakiccaṃ karoti, na bahi ṭhito, tasmā āhāroti avatvā 『『kabaḷīkāro āhāro』』ti vuttaṃ. Kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitabbavatthukattā vā kabaḷīkāroti nāmametaṃ tassa. Arūpino āhārāti phassacetanāviññāṇāhārā . Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kammasamuṭṭhānāni gahitāneva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana āhārapaccayo saṅkhepato kabaḷīkāro āhāro, phasso, cetanā, viññāṇanti cattārova dhammā honti. Tattha ṭhapetvā kabaḷīkārāhāraṃ sesā tayo arūpāhārā jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedato catudhā bhijjanti. Puna bhūmibhedena kusalo catudhā, akusalo ekadhā, vipāko catudhā, kiriyā tidhāti evaṃ anekadhā bhijjanti. Kabaḷīkārāhāro pana jātito abyākato, bhūmito kāmāvacarovāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakāpi tayo kusalāhārā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca āhārapaccayena paccayo, ṭhapetvā pana rūpāvacaraṃ avasesā āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo. Akusalāhāresupi eseva nayo. Catubhūmakavipākāhārā pana sabbattha sampayuttakānaṃ āhārapaccayā honti. Kāmāvacararūpāvacaravipākā panettha pañcavokāre uppajjamānā pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi āhārapaccayā honti. Lokuttarā pana cittasamuṭṭhānarūpasseva, āruppe uppannā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakāpi tayo kiriyāhārā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo . Catusantatisamuṭṭhāno kabaḷīkārāhāro kiñcāpi 『『imassa kāyassā』』ti avisesato vutto, visesato panāyamettha āhārasamuṭṭhānarūpassa janako ceva anupālako ca hutvā āhārapaccayena paccayo hoti, sesatisantatisamuṭṭhānassa anupālakova hutvā āhārapaccayena paccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Āhārapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Indriyapaccayaniddesavaṇṇanā

在食因緣的描述中,"食"是指通過四種相續所生起的色法的光明。因為它是通過食物的加工而被吸收的,因此稱為"食"而不是外在的。因此稱為"加工食"。加工食是指通過加工而被吸收的事物。 無色的食是指觸、意志和意識的食。這裡也包括業的生起。這裡提到的問題部分——在結生時刻,異熟無記法對三蘊和業生色的食因緣。因此,這裡是有餘地進行描述。 這個食因緣簡而言之是加工食、觸、意志、意識這四種法。除了加工食之外,其他三種無色食根據生起的善惡異熟和唯作的不同可分為四種。再者,根據界的不同,善法可分為四種,不善法可分為一種,異熟法可分為四種,唯作法可分為一種。 加工食從生起的角度來說是未說明的,從界的角度可分為欲界等四種。 在這種分類中,三界的善食在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是食因緣,除了欲界外,其他無色法也是食因緣。不善食也是如此。四界的異熟食在所有情況下都是對相應法的食因緣。欲界和色界的異熟法在這裡的五蘊中生起時的心生起色法和業生色是食因緣。出世間法則只有心生起的色法,而無色法不適用。 三界的善唯作食在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是食因緣,欲界和色界的無色法也只對相應法是食因緣。四種相續的加工食雖然以"此身體"來描述,但從特殊的角度來看,它是食法的生起因,從而成為食因緣的條件,其他的相續則只是食因緣的條件。 食因緣的描述。 感官因緣的描述。

  1. Indriyapaccayaniddese cakkhundriyanti cakkhusaṅkhātaṃ indriyaṃ. Indriyapaccayenāti sayaṃ purejāto hutvā arūpadhammānaṃ uppādato paṭṭhāya yāva bhaṅgā indriyapaccayena paccayo hoti. Sotindriyādīsupi eseva nayo. Arūpino indriyāti ettha arūpajīvitindriyampi saṅgahitaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti ettha heṭṭhā vuttanayeneva kaṭattārūpampi saṅgahitaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.

Ayaṃ pana indriyapaccayo itthindriyapurisindriyavajjānaṃ samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhito. Itthindriyapurisindriyāni hi kiñcāpi itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ bījabhūtāni, kalalādikāle pana vijjamānesupi tesu itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ abhāvā tāni neva tesaṃ, na aññesaṃ indriyapaccayataṃ pharanti. Indriyapaccayo hi attano vijjamānakkhaṇe avinibbhuttadhammānaṃ indriyapaccayataṃ apharanto nāma natthi, tasmā tāni indriyapaccayā na honti. Yesaṃ panetāni bījabhūtāni, tesaṃ tāni suttantikapariyāyena pakatūpanissayabhāvaṃ bhajanti. Iti indriyapaccayo samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhitoti veditabbo. So jātito kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmivasena catudhā, akusalo kāmāvacarova vipāko catudhāva kiriyāsaṅkhāto tidhā, rūpaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ anekadhā bhijjatīti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakopi kusalindriyapaccayo pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca indriyapaccayena paccayo, tathā akusalo. Ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avasesā kusalākusalā āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayena paccayo. Catubhūmako vipākindriyapaccayo ekanteneva sampayuttakānaṃ indriyapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarā panettha pañcavokāre uppajjanato pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi indriyapaccayena paccayā honti. Lokuttarā cittasamuṭṭhānarūpasseva. Āruppe uppannā lokuttaravipākā indriyā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakā kiriyindriyā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayataṃ pharanti. Cakkhundriyādivasena chabbidhe rūpindriye cakkhundriyaṃ kusalākusalavipākato sampayuttadhammānaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ, sotindriyādīni tathāvidhānaññeva sotaviññāṇādīnaṃ, rūpajīvitindriyaṃ attanā sahajātarūpānaṃ ṭhitikkhaṇe indriyapaccayena paccayo. Sahajātapaccayatā pana tassa natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Indriyapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Jhānapaccayaniddesavaṇṇanā

在感官因緣的描述中,"眼感官"是指被稱為眼的感官。通過感官因緣,從自身的生起到消失,所有無色法都依賴於感官因緣。耳感官等也是如此。無色的感官在這裡也包括無色生命感官。由此生起的法在這裡也包括前述的色法。 在問題部分提到——在結生時刻,異熟無記法對三蘊和業生色的感官因緣。因此,這裡是有餘地進行描述。 這個感官因緣是因為女性和男性的感官相互依存而存在。女性和男性的感官雖然是由女性特徵和男性特徵所生,但在無性別的情況下,即使存在,因其缺乏女性特徵和男性特徵,它們仍然不具備感官因緣。感官因緣在自身存在的時刻,不存在不被依賴的法,因此它們不具備感官因緣。若這些感官是由種子所生,則它們在隱秘的意義上依賴於自然的存在。因此,感官因緣是因為感官的相互依存而存在。 它從生起的角度可分為善、不善、異熟和唯作四種。善法從界的角度可分為四種,不善法可分為一種,異熟法可分為四種,唯作法可分為一種。 在這種分類中,四界的善感官在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是感官因緣,惡感官也是如此。除了色界的善法外,其他的善惡法也都是感官因緣。四界的異熟感官則完全依賴於相應法的感官因緣。欲界和色界的異熟法在這裡的五蘊中生起時的心生起色法和業生色是感官因緣。出世間法則只有心生起的色法,而無色法不適用。 三界的唯作感官在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是感官因緣,欲界和色界的無色法也只對相應法是感官因緣。通過眼感官等的六種感官,眼感官因善惡異熟而依賴於相應法的兩個眼識,耳感官等也是如此,耳識等同樣依賴於相應法。生命感官在自身相應法的存在時,是通過感官因緣而存在的。由於沒有自然的因緣,因此這裡的因緣也可以進行描述。 感官因緣的描述。 禪定因緣的描述。

  1. Jhānapaccayaniddese jhānaṅgānīti dvipañcaviññāṇavajjesu sesacittesu uppannāni vitakkavicārapītisomanassadomanassupekkhācittekaggatāsaṅkhātāni satta aṅgāni. Pañcannaṃ pana viññāṇakāyānaṃ abhinipātamattattā tesu vijjamānānipi upekkhāsukhadukkhāni upanijjhānākārassa abhāvato jhānaṅgānīti na uddhaṭāni. Tattha pacchinnattā pana sesāhetukesupi jhānaṅgaṃ na uddhaṭameva. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitanti veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo』』ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana jhānapaccayo sattannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhijjati, puna bhūmivasena catudhā; ekadhā, catudhā, tidhāti dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayo. Akusalepi eseva nayo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ sampayuttadhammānañceva kaṭattārūpassa ca, āruppavipākaṃ sampayuttadhammānaññeva, yañca āruppe lokuttaravipākaṃ uppajjati, tañca. Pañcavokāre pana taṃ cittasamuṭṭhānarūpassapi jhānapaccayena paccayo hoti. Tebhūmakampi kiriyajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca. Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Jhānapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Maggapaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Maggapaccayaniddese maggaṅgānīti ahetukacittuppādavajjesu sesacittesu uppannāni paññā, vitakko, sammāvācākammantājīvā, vīriyaṃ, sati, samādhi, micchādiṭṭhi, micchāvācākammantājīvāti imāni dvādasaṅgāni. Maggassa pana hetupacchimakattā ahetukacittesu maggaṅgāni na uddhaṭāni. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitameva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – 『『paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo』』ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana maggapaccayo dvādasannaṃ maggaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalādivasena catudhā, kusalādīnañca kāmāvacarādibhūmibhedato dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo . Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalamaggaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva maggapaccayena paccayoti sabbaṃ jhānapaccaye viya vitthāretabbanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Maggapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Sampayuttapaccayaniddesavaṇṇanā

在禪定因緣的描述中,"禪支"是指除了兩種五識之外的其他心中生起的尋、伺、喜、樂、憂、舍、一境性這七種支分。五種識雖然存在舍、樂、苦,但由於缺乏深入觀察的特徵,所以不被列為禪支。在其他無因心中也沒有列出禪支。"由此生起"在這裡也包括業生色。 在問題部分提到——在結生時刻,異熟無記法的禪支對相應蘊和業生色是禪定因緣。 這個禪定因緣雖然是基於七種禪支而存在,但從生起的角度可分為善、不善、異熟和唯作四種,再從界的角度可分為四種、一種、四種、三種,共十二種。 在這種分類中,四界的善禪支在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是禪定因緣,除了色界外,其他在無色界中只對相應法是禪定因緣。不善法也是如此。欲界和色界的異熟法在生起時對相應法和心生起的色法,在結生時對相應法和業生色是禪定因緣。無色界異熟法只對相應法是禪定因緣,在無色界中生起的出世間異熟法也是如此。但在五蘊中,它對心生起的色法也是禪定因緣。三界的唯作禪支在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是禪定因緣。在無色界中生起的只對相應法是禪定因緣。 禪定因緣的描述。 道因緣的描述 在道因緣的描述中,"道支"是指除了無因心生起之外的其他心中生起的慧、尋、正語、正業、正命、精進、念、定、邪見、邪語、邪業、邪命這十二支。由於道是因的最後,所以在無因心中沒有列出道支。"由此生起"在這裡也包括業生色。 在問題部分提到——在結生時刻,異熟無記法的道支對相應蘊和業生色是道因緣。 這個道因緣雖然是基於十二種道支而存在,但從生起的角度可分為善等四種,從善等的欲界等界的角度可分為十二種。 在這種分類中,四界的善道支在五蘊中對自身相應法和心生起的色法是道因緣,除了色界外,其他在無色界中只對相應法是道因緣。其他應像禪定因緣那樣詳細解釋。 道因緣的描述。 相應因緣的描述。

  1. Sampayuttapaccayaniddese pāḷi uttānatthā eva. Ayaṃ pana sampayuttapaccayo nāma saṅkhepato sabbepi arūpino khandhā. Pabhedato panesa jātito kusalādīnaṃ, bhūmito ca kāmāvacarādīnaṃ vasena anekadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo. Evaṃ bhinne panettha catubhūmakesupi kusalakkhandhesu eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, tayo ekassa, dve dvinnanti evaṃ sabbepi aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo. Akusalavipākakiriyakkhandhesupi eseva nayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Sampayuttapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Vippayuttapaccayaniddesavaṇṇanā

在相應因緣的描述中,巴利文的含義如上所述。這個相應因緣簡而言之是所有無色法的蘊。根據不同的分類,從生起的角度可分為善等,從界的角度可分為欲界等,因此可以多種方式進行劃分。 在這種分類中,四界的善法蘊中有一個蘊與三個蘊相應,三個蘊與一個蘊相應,兩個蘊與兩個蘊相應,因此所有的法都是通過相互的相應因緣而存在。不善的異熟法和唯作法的蘊也是如此,因此這裡的因緣也可以進行描述。 相應因緣的描述。 離相因緣的描述。 provided by EasyChat

  1. Vippayuttapaccayaniddese rūpino dhammā arūpīnanti idaṃ tāva hadayavatthuno ceva cakkhundriyādīnañca vasena veditabbaṃ. Rūpadhammesu hi eteyeva cha koṭṭhāsā arūpakkhandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayā honti. Rūpāyatanādayo pana ārammaṇadhammā kiñcāpi vippayuttadhammā, vippayuttapaccayā pana na honti. Kiṃ kāraṇā? Sampayogāsaṅkāya abhāvato. Arūpino hi khandhā cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ abbhantarato nikkhamantā viya uppajjanti. Tattha āsaṅkā hoti – 『『kiṃ nu kho ete etehi sampayuttā, udāhu vippayuttā』』ti. Ārammaṇadhammā pana vatthunissayena uppajjamānānaṃ ārammaṇamattā hontīti natthi tesu sampayogāsaṅkā. Iti sampayogāsaṅkāya abhāvato na te vippayuttapaccayā. Hadayavatthuādīsu eva panāyaṃ vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.

Arūpinodhammā rūpīnanti idaṃ pana catunnaṃ khandhānaṃ vasena veditabbaṃ. Arūpadhammesu hi cattāro khandhāva sahajātapurejātānaṃ rūpadhammānaṃ vippayuttapaccayā honti, nibbānaṃ pana arūpampi samānaṃ rūpassa vippayuttapaccayo na hoti. 『『Catūhi sampayogo catūhi vippayogo』』ti hi vuttaṃ. Iti catunnaṃ arūpakkhandhānaṃyeva vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo, khandhā vatthussāti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.

Ayaṃ pana vippayuttapaccayo nāma saṅkhepato pañcavokārabhave vattamānā rūpārūpadhammā. Tesu rūpaṃ vatthuno cakkhādīnañca vasena chadhā bhinnaṃ, arūpaṃ pañcavokārabhave uppannakusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhinnaṃ. Tassa bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā, ekadhā, tidhā, tidhāti ekadasadhā bhedo hoti. Āruppavipākañhi vippayuttapaccayo na hotīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

在離相因緣的描述中,色法與無色法是指通過心識和眼感官等的作用來理解的。在色法中,這六種要素是通過離相因緣而存在的無色法。色處等雖然是依賴於對像法而生起的,但並不屬於離相因緣。為什麼呢?因為缺乏相互結合的特徵。無色法的蘊像是從眼、耳等的對象中生起一樣生起。在這裡有一種懷疑——「這些究竟是相互結合的,還是離相的?」而對像法在依賴於對象的情況下生起,因此不存有相互結合的懷疑。因此,它們不屬於離相因緣。只有在心和對像等中,才能理解這種離相因緣。問題部分也提到——善法的蘊通過離相因緣而存在。不善法的蘊通過離相因緣而存在。眼處的眼識通過離相因緣而存在。耳處……鼻處……舌處……身體處的身體識通過離相因緣而存在。異熟無記法的蘊通過離相因緣而存在。 無色法與色法是指通過四種蘊來理解的。在無色法中,四種蘊是與自然生起的色法通過離相因緣而存在的,而涅槃則與無色法的離相因緣並不相同。「四種結合與四種離開」是這樣說的。因此,四種無色法的離相因緣是可以理解的。問題部分也提到——自然生起的善法蘊通過心生起的色法而存在。後生的善法蘊通過此身體的離相因緣而存在。在結生時,異熟法的蘊通過相應的色法而存在,蘊都是對像法。因此,這裡可以理解為巴利文的描述。 這個離相因緣簡而言之是五蘊中存在的色法與無色法。在這些法中,色法因眼等的作用而分為六種,無色法因在五蘊中生起的善、不善、異熟、唯作而分為四種。從界的角度可分為四種、一種、三種、三種,因此有十種不同的劃分。無色的異熟法不屬於離相因緣,這裡也可以進行多種方式的劃分。

Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakampi kusalaṃ akusalañca attanā samuṭṭhāpitacittasamuṭṭhānarūpassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Uppādakkhaṇaṃ pana atikkamitvā ṭhitikkhaṇaṃ pattassa purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pana pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassa ca sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Lokuttaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpasseva. Tividhampi panetaṃ purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Tebhūmakampi kiriyaṃ cittasamuṭṭhānassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo, purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Chadhā ṭhitesu pana rūpesu vatthurūpaṃ paṭisandhikkhaṇe kāmāvacararūpāvacaravipākānaṃ sahajātavippayuttapaccayena paccayo, pavatte uppajjamānānaṃ catubhūmakakusalānaṃ akusalānaṃ dvipañcaviññāṇavajjānaṃ tebhūmakavipākānaṃ tebhūmakakiriyānañca purejātavippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ purejātavippayuttapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Vippayuttapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Atthipaccayaniddesavaṇṇanā

在這種分類中,五蘊中生起的四界善法和不善法,對自身生起的心生起色法是同時離相因緣。超過生起時刻,進入存在時刻的前生四種相續和業相續的色法體是後生離相因緣。在這裡,三種相續的色法體是指不包括食生起的梵眾天等的色法體。 欲界和色界的異熟法在生起時對心生起的色法,在結生時對業生色是同時離相因緣。出世間異熟法只對心生起的色法是離相因緣。這三種法對前生四種相續和業相續的色法體是後生離相因緣。三界的唯作法對心生起的色法是同時離相因緣,對前生四種相續和業相續的色法體是後生離相因緣。 在六種存在的色法中,對像色在結生時對欲界和色界異熟法是同時離相因緣,在生起時對四界善法、不善法(除了兩種五識)、三界異熟法和三界唯作法是前生離相因緣。眼處等對眼識等是前生離相因緣。因此,這裡的因緣也可以進行描述。 離相因緣的描述。 有因緣的描述。

  1. Atthipaccayaniddese cattāro khandhātiādīhi sahajātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Cakkhāyatanantiādīhi purejātavasena. Yaṃ rūpaṃ nissāyāti ettha sahajātapurejātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Evamayaṃ pāḷi sahajātapurejātānaññeva atthipaccayānaṃ vasena āgatā. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyanti imesaṃ vasena āgatattā pacchājātaāhārindriyavasenāpi atthipaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana atthipaccayo nāma duvidho – aññamaññato, na aññamaññato. Tattha aññamaññaṃ tividhaṃ – arūpaṃ arūpena, rūpaṃ rūpena, rūpārūpaṃ rūpārūpena. 『『Cattāro khandhā arūpino』』ti ettha hi sabbacittuppattivasena arūpaṃ arūpena vuttaṃ. 『『Cattāro mahābhūtā』』ti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpena. 『『Okkantikkhaṇe nāmarūpa』』nti ettha paṭisandhikhandhānañceva vatthuno ca vasena rūpārūpaṃ rūpārūpena vuttaṃ. Na aññamaññampi tividhaṃ – 『『arūpaṃ rūpassa, rūpaṃ rūpassa, rūpaṃ arūpassa cittacetasikā dhammā』』ti ettha hi pañcavokāravasena arūpaṃ rūpassa vuttaṃ. 『『Mahābhūtā upādārūpāna』』nti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpassa. 『『Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā』』tiādīsu vatthārammaṇavasena rūpaṃ arūpassa atthipaccayoti vuttaṃ.

Apicesa atthipaccayo nāma saṅkhepato khaṇattayappattaṃ nāmañceva rūpañca, vattamānā pañcakkhandhātipi vattuṃ vaṭṭati. So jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati . Tattha kusalo sahajātapacchājātavasena duvidho hoti, tathā akusalo vipākakiriyasaṅkhāto ca. Tesu kusalo kāmāvacarādibhedena catudhā bhijjati, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyāsaṅkhāto tibhūmako. Rūpasaṅkhāto atthipaccayo kāmāvacarova. So pana sahajātapurejātavasena duvidho. Tattha pañca vatthūni ārammaṇāni ca purejātāneva, hadayavatthu sahajātaṃ vā hoti purejātaṃ vā. Pañhāvāre pana āgato āhāro indriyañca sahajātādibhedaṃ na labhatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakakusalopi sahajāto atthipaccayo pañcavokāre 『『eko khandho tiṇṇannaṃ khandhāna』』ntiādinā nayena aññamaññaṃ khandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avaseso āruppe sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakusalo atthipaccayena paccayo hoti. Catubhūmako panesa pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājāto kusalo atthipaccayena paccayo hoti. Akusalepi eseva nayo. Sopi hi pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātākusalo atthipaccayena paccayo. Pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātākusalo atthipaccayena paccayo.

在有因緣的描述中,四種蘊等的自然生起因緣被提及。眼處等是指前生的因緣。依賴於色法的生起因緣在這裡被提及。這樣,巴利文是基於自然生起的因緣而來的。問題部分提到,由於自然生起、前生、後生、食、感官等的緣故,後生的食感官因緣也可以獲得。因此,這裡是以有餘的方式進行講解的。 這個有因緣的因緣有兩種——相互之間的和不相互之間的。其中,相互之間有三種——無色法與無色法、色法與色法、色法與無色法。這裡提到「四種無色蘊」,是指所有心的生起都與無色法相互關聯。「四種大元素」是指所有存在的色法。「在生起時的名色」是指依賴於結生蘊和對像法的色法與無色法的相互關係。不相互之間的也有三種——「無色法與色法、色法與色法、色法與無色法的心識法」,這裡提到的是五蘊的無色法與色法的關係。「大元素是依附色法的」,這裡提到的是所有存在的色法與色法的關係。「眼處等與眼識等」,是指依賴於對象的色法與無色法的因緣。 此外,這個有因緣的因緣簡而言之是針對三種時刻的名與色,正在發生的五蘊也可以被提及。它根據出生的分類分為善、不善、異熟、唯作的五種。這裡的善法根據自然生起和後生的分類分為兩種,同樣不善法也被稱為異熟和唯作。在這些中,善法根據欲界等的分類分為四種,不善法在欲界的異熟法是四界的,而唯作法是三界的。色法的有因緣是欲界的。它同時也根據自然生起和前生的分類分為兩種。在這裡,五種對像和五種感官的自然生起不會被提及,因此這裡的因緣也可以有多種方式的劃分。 在這種分類中,四界的善法也是自然生起的有因緣,五蘊中「一個蘊與三種蘊」的說法,除了心生起的色法外,其餘的都是色法與無色法的相應因緣。四界的善法在五蘊中是後生的有因緣。不善法也是如此。它在五蘊中與相應的蘊、心生起的色法都有相互因緣。在五蘊中,四界的相應因緣也被稱為後生的有因緣。

Vipākato pana kāmāvacararūpāvacaro atthipaccayo niyameneva paṭisandhikkhaṇe khandhānañceva kaṭattārūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo. Pavatte pana sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Arūpāvacaravipāko pana āruppe uppannalokuttaravipāko ca attanā sampayuttakkhandhānaññeva sahajātatthipaccayena paccayo. Pañcavokāre lokuttaravipāko sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kiriyato rūpāvacaro atthipaccayo sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kāmāvacarārūpāvacaro pana āruppe sampayuttakkhandhānaññeva, pañcavokāre cittasamuṭṭhānarūpassāpi sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthi paccayena paccayo.

Rūpasaṅkhāto pana atthipaccayo sahajāto, purejāto, āhāro, indriyanti catubbidho. Tattha sahajātarūpatthipaccayo catusamuṭṭhānavasena catudhā ṭhito. Tattha kammasamuṭṭhāno ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Paṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ kāmāvacararūpāvacaravipākakkhandhānaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Tesampi tisamuṭṭhānikarūpaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Purejātatthipaccayo pana vatthupurejātaārammaṇapurejātavasena duvidho hoti. So duvidhopi heṭṭhā purejātapaccaye vuttanayeneva yojetvā gahetabbo. Āhāratthipaccayopi heṭṭhā kabaḷīkārāhārapaccaye yojitanayeneva yojetabbo. Idha panesa attano aniruddhakkhaṇe paccayabhāvena atthipaccayoti vutto. Rūpajīvitindriyampi heṭṭhā indriyapaccaye rūpajīvitindriyayojanāyaṃ vuttanayeneva yojetabbaṃ. Idha panetampi attano aniruddhakkhaṇeyeva paccayabhāvena atthipaccayoti vuttanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Atthipaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Natthipaccayaniddesavaṇṇanā

  2. Natthipaccayaniddese samanantaraniruddhāti aññena cittuppādena anantarikā hutvā samanantaraniruddhā. Paṭuppannānanti paccuppannānaṃ. Iminā natthipaccayassa okāsadānaṭṭhena natthipaccayabhāvaṃ sādheti. Purimesu hi nirodhavasena pacchimānaṃ pavattanokāsaṃ adentesu tesaṃ paṭuppannabhāvo na siyāti ayamettha pāḷivaṇṇanā. Sesaṃ sabbaṃ anantarapaccaye vuttanayeneva veditabbaṃ. Paccayalakkhaṇameva hettha nānaṃ, paccayānaṃ pana paccayuppannānañca nānākaraṇaṃ natthi. Kevalaṃ pana tattha 『『cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā』』tiādinā nayena paccayā ca paccayuppannā ca sarūpato dassitā. Idha pana 『『samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammāna』』nti sabbepi te nirodhuppādavasena sāmaññato dassitāti.

Natthipaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Vigatapaccayaniddesavaṇṇanā

從異熟法的角度來看,欲界和色界的有因緣在結生時刻對蘊和業生色是同時的有因緣。在生起時,對相應蘊和心生起的色法是同時的有因緣,對已進入存在時刻的四種相續和業相續的色法體是後生的有因緣。 無色界的異熟法和在無色界生起的出世間異熟法,只對自身相應的蘊是同時的有因緣。在五蘊中,出世間異熟法對相應蘊和心生起的色法是同時的有因緣,對四種相續和業相續的色法體是後生的有因緣。 從唯作法的角度,色界的有因緣對相應蘊和心生起的色法是同時的有因緣,對四種相續和業相續的色法體是後生的有因緣。欲界和色界的有因緣在無色界只對相應蘊是同時的,在五蘊中對心生起的色法和四種相續和業相續的色法體是同時和後生的有因緣。 色法的有因緣有四種:同時生起、前生、食和感官。其中,同時生起的色法有因緣根據四種相續分為四種。在這裡,業生的一個大元素與三個大元素、三個大元素與一個大元素、兩個大元素與兩個大元素,大元素與依附色法是同時的有因緣。在結生時刻,對像色是欲界和色界異熟蘊的同時有因緣。對於三種相續的色法,一個大元素與三個大元素、三個大元素與一個大元素、兩個大元素與兩個大元素,大元素與依附色法是同時的有因緣。 前生的有因緣根據對像前生和對境前生分為兩種。這兩種都應按照前面前生因緣的方式來理解。食的有因緣應按照前面食因緣的方式來理解。在這裡,它在自身未消失的時刻被稱為有因緣。生命感官也應按照前面感官因緣的方式來理解。在這裡,它在自身未消失的時刻被稱為有因緣。因此,這裡的因緣也可以進行描述。 有因緣的描述。 無因緣的描述 在無因緣的描述中,"緊鄰滅"是指被另一個心的生起緊密相連而滅。"現在的"是指目前的。通過這一點,證明了無因緣的空間給予的特性。在前面的滅去中,如果不給後面的生起空間,那麼目前的存在就不會發生,這是這裡的巴利文解釋。其餘部分應按照前面的相續因緣的方式來理解。這裡的特點僅僅是因緣的特徵,因緣和因緣生起的法並沒有不同。只是在那裡,通過"眼識界和與之相應的法是意界"等方式,因緣和因緣生起的法在本質上被顯示出來。在這裡,所有這些法都是通過滅和生起的方式被普遍地顯示出來。 無因緣的描述。 離去因緣的描述。

  1. Vigatapaccayaniddese samanantaravigatāti samanantarameva vigatā. Iminā vigatapaccayassa vigacchamānabhāveneva paccayabhāvaṃ dasseti. Iti natthipaccayassa ca imassa ca byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.

Vigatapaccayaniddesavaṇṇanā.

  1. Avigatapaccayaniddesavaṇṇanā

在離去因緣的描述中,「緊鄰離去」是指緊鄰著離去。通過這一點,顯示了離去因緣的離去狀態。因此,無因緣和這一點僅僅是表面的不同,並沒有實質上的差異。 離去因緣的描述。 不離去因緣的描述。 provided by EasyChat

  1. Avigatapaccayaniddese cattāro khandhātiādīnaṃ sabbākārena atthipaccayaniddese vuttanayeneva attho veditabbo. Imassapi hi paccayassa atthipaccayena saddhiṃ byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.

Avigatapaccayaniddesavaṇṇanā.

Paccayaniddesapakiṇṇakavinicchayakathā

Idāni evaṃ uddesaniddesato dassitesu imesu catuvīsatiyā paccayesu ñāṇacārassa visadabhāvatthaṃ anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato, ekadhammassa anekapaccayabhāvato, ekapaccayassa anekapaccayabhāvato, paccayasabhāgato, paccayavisabhāgato, yugaḷakato, janakājanakato, sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikato, rūpaṃ rūpassātiādivikappato, bhavabhedatoti imesaṃ dasannaṃ padānaṃ vasena pakiṇṇakavinicchayo veditabbo. Tattha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvatoti etesu hi ṭhapetvā kammapaccayaṃ avasesesu tevīsatiyā paccayesu anekadhammā ekato paccayā honti. Kammapaccayo pana eko cetanādhammoyevāti evaṃ tāvettha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato vinicchayo veditabbo.

Ekadhammassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccaye tāva amoho eko dhammo. So purejātakammāhārajhānapaccayova na hoti, sesānaṃ vīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Alobhādosā indriyamaggapaccayāpi na honti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Lobhamohā vipākapaccayāpi na honti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Doso adhipatipaccayopi na hoti, sesānaṃ soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Ārammaṇapaccaye rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā ārammaṇapurejātaatthiavigatavasena catudhā paccayo; tathā manodhātuyā ahetukamanoviññāṇadhātuyā ca. Sahetukāya pana ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayavasenāpi paccayo hoti. Iminā nayena sabbesaṃ ārammaṇapaccayadhammānaṃ anekapaccayabhāvo veditabbo.

Adhipatipaccaye ārammaṇādhipatino ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Sahajātādhipatīsu vīmaṃsā amohahetu viya vīsatidhā paccayo hoti. Chando hetupurejātakammaāhāraindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Cittaṃ hetupurejātakammajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Vīriyaṃ hetupurejātakammāhārajhānapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti.

在不離去因緣的描述中,四種蘊等的意義應該按照有因緣的描述方式來理解。這個因緣與有因緣相比,僅僅是表面上的不同,本質上並無差異。 不離去因緣的描述。 因緣描述的雜項判斷討論 現在,通過前面的總說和詳說已經展示了這二十四種因緣。爲了使智慧的活動更加清晰,需要從以下十個角度進行雜項判斷:多種法的單一因緣、單一法的多種因緣、單一因緣的多種法、因緣的相似性、因緣的不相似性、成對、生與不生、遍及一切處與不遍及一切處、色法與色法等的變化,以及界的差別。 在多種法的單一因緣中,除了業因緣外,其餘二十三種因緣中,多種法可以成為單一因緣。而業因緣只是一個意志法。 在單一法的多種因緣中,首先在因緣中,無癡是一個法。它不僅僅是前生、業、食、禪定的因緣,還是其餘二十種因緣的因緣。無貪、無瞋不是感官和道的因緣,但是其餘十八種因緣的因緣。貪、癡不是異熟的因緣,但是其餘十七種因緣的因緣。瞋不是親依因緣,但是其餘十六種因緣的因緣。 在對境因緣中,色處對眼識界是對境、前生、有、不離去四種因緣;對意界和有分意識界也是如此。對有因的法,還可以是對境、親依、近依因緣。按照這種方式,可以理解所有對境因緣法的多種因緣性。 在親依因緣中,對境親依因緣的多種因緣性,可以按照對境因緣的方式來理解。在同時生起的親依因緣中,如無癡因一樣,可以成為二十種因緣。 欲求不是因、前生、業、食、感官、禪定、道的因緣,但是其餘十七種因緣的因緣。心不是因、前生、業、禪定、道的因緣,但是其餘二十九種因緣的因緣。精進不是因、前生、業、食、禪定的因緣,但是其餘二十九種因緣的因緣。

Anantarapaccaye 『『cakkhuviññāṇadhātū』』tiādinā nayena vuttesu catūsu khandhesu vedanākkhandho hetupurejātakammāhāramaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Saññākkhandho indriyajhānapaccayopi na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Saṅkhārakkhandhe hetū hetupaccaye vuttanayena, chandavīriyāni adhipatipaccaye vuttanayeneva paccayā honti. Phasso hetupurejātakammaindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Cetanā hetupurejātaindriyajhānamaggapaccayo na hoti. Sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vitakko hetupurejātakammāhārindriyapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vicāro maggapaccayopi na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Pīti tesaññeva vasena paccayo hoti. Cittekaggatā hetupurejātakammāhārapaccayo na hoti, sesānaṃ vīsatiyā vasena paccayo hoti. Saddhā hetupurejātakammāhārajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Sati tehi ceva maggapaccayena cāti ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Jīvitindriyaṃ saddhāya vuttānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Hirottappaṃ tato indriyapaccayaṃ apanetvā sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Tathā kāyapassaddhādīni yugaḷakāni, yevāpanakesu adhimokkhamanasikāratatramajjhattatā karuṇāmuditā ca. Viratiyo pana tehi ceva maggapaccayena cāti aṭṭhārasadhā paccayā honti. Micchādiṭṭhi tato vipākapaccayaṃ apanetvā sattarasadhā, micchāvācākammantājīvā tehi ceva kammāhārapaccayehi cāti ekūnavīsatidhā. Ahirikaṃ anottappaṃ māno thinaṃ middhaṃ uddhaccanti ime hetupurejātakammavipākāhārindriyajhānamaggapaccayā na honti, sesānaṃ pana soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Vicikicchāissāmacchariyakukkuccāni tato adhipatipaccayaṃ apanetvā pannarasadhā viññāṇakkhandhassa. Adhipatipaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Samanantarapaccayepi eseva nayo.

Sahajātapaccaye catūsu tāva khandhesu ekekassa dhammassa anekapaccayabhāvo vuttanayeneva veditabbo. Cattāri mahābhūtāni ārammaṇaārammaṇādhipatisahajātaaññamaññanissayaupanissayapurejātaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Hadayavatthu tesañceva vippayuttassa ca vasena dasadhā paccayo hoti. Aññamaññapaccaye apubbaṃ natthi. Nissayapaccaye cakkhāyatanādīni ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Upanissaye apubbaṃ natthi. Purejātapaccaye rūpasaddagandharasāyatanāni ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayapurejātaatthiavigatavasena chadhā paccayā honti. Ettakamevettha apubbaṃ. Pacchājātādīsu apubbaṃ natthi. Āhārapaccaye kabaḷīkārāhāro ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayaāhāraatthiavigatavasena chadhā paccayo hoti. Indriyādīsu apubbaṃ natthi. Evamettha ekadhammassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.

在無因緣中,"眼識界"等方式所述的四種蘊中,感覺蘊的因緣不是業因緣,而是其餘二十種因緣的因緣。感知蘊的感官禪定因緣不是因緣,而是其餘十七種因緣的因緣。行蘊的因緣根據因緣的方式所述,慾望和精進的因緣也根據因緣的方式所述。接觸的因緣不是業因緣,而是其餘十八種因緣的因緣。意志的因緣不是業因緣,而是其餘二十種因緣的因緣。思維的因緣不是業因緣,而是其餘二十種因緣的因緣。反思的因緣不是道的因緣,而是其餘十七種因緣的因緣。喜悅的因緣是這些的因緣。心的專注不是業因緣,而是其餘二十種因緣的因緣。信仰的因緣不是業因緣,而是其餘十八種因緣的因緣。正念的因緣與這些和道的因緣一起,是二十種因緣的因緣。生命感官的因緣是信仰的因緣,是其餘十八種因緣的因緣。羞愧和不安的因緣除去感官因緣,成為十七種因緣的因緣。身體的安寧等也是成對的因緣,這些在無因緣中,心的專注、慈悲、喜悅等是因緣。戒律的因緣與這些和道的因緣一起,成為十八種因緣的因緣。錯誤的見解除去異熟因緣,成為十七種因緣的因緣,錯誤的言辭、行為、生活與這些因緣一起,成為二十種因緣的因緣。無羞愧、無不安、傲慢、懈怠、懶惰、輕率這些因緣不是業因緣,而是其餘十六種因緣的因緣。懷疑、吝嗇、懈怠等除去主導因緣,成為十五種因緣的因緣。主導因緣的方式可以理解為多種因緣的性質。緊鄰因緣也是如此。 在相鄰因緣中,四種蘊中每一種法的多種因緣的性質應當理解。四大元素與對像、對象的主導因緣、相互依賴、相互依賴、前生、無離去等方面,成為九種因緣的因緣。心臟的基礎與這些的結合,成為十種因緣的因緣。相互依賴因緣中沒有獨特的因緣。主導因緣中,眼處等與對像、對象的主導因緣、相互依賴、相互依賴、前生、無離去等方面,成為九種因緣的因緣。依賴中沒有獨特的因緣。前生因緣中,色聲香味觸等與對像、對象的主導因緣、相互依賴、前生、無離去等方面,成為六種因緣的因緣。這些是獨特的。後生等中沒有獨特的因緣。食的因緣中,食物的依賴、對像、對象的主導因緣、相互依賴、食物等方面,成為六種因緣的因緣。感官等中沒有獨特的因緣。這樣,單一法的多種因緣的性質也應當被理解。

Ekapaccayassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccayādīsu yassa kassaci ekassa paccayassa yenākārena yenatthena yo paccayuppannānaṃ paccayo hoti, taṃ ākāraṃ taṃ atthaṃ avijahitvāva aññehipi yehākārehi yehi atthehi so tasmiññeva khaṇe tesaṃ dhammānaṃ anekapaccayabhāvaṃ gacchati, tato anekapaccayabhāvato tassa vinicchayo veditabboti attho. Seyyathidaṃ – amoho hetupaccayo, so hetupaccayattaṃ avijahantova adhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Alobhādosā tato adhipatiindriyamaggapaccaye tayo apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Idaṃ vipākahetūsuyeva labbhati, kusalakiriyesu pana vipākapaccayatā parihāyati. Lobhadosamohā te tayo vipākañcāti cattāro apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.

Ārammaṇapaccayo taṃ ārammaṇapaccayattaṃ avijahantaṃyeva ārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi sattahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayamettha ukkaṭṭhaparicchedo, arūpadhammānaṃ pana atītānāgatānaṃ vā rūpadhammānaṃ ārammaṇapaccayabhāve sati ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayamattaññeva uttari labbhati. Adhipatipaccaye vīmaṃsā amohasadisā. Chando adhipatipaccayo adhipatipaccayattaṃ avijahantova sahajātaaññamaññanissayavipākasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vīriyaṃ tesañceva indriyamaggapaccayānañcāti imesaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Cittaṃ tato maggapaccayaṃ apanetvā āhārapaccayaṃ pakkhipitvā imesaṃ vasena adhipatipaccayato uttari dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ārammaṇādhipatino pana heṭṭhā ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo.

Anantarasamanantarapaccayā anantarasamanantarapaccayattaṃ avijahantāva upanissayakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Sahajātapaccayo sahajātapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatiaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedo vatthusahajātādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ abhāvopi veditabbo. Aññamaññapaccayepi eseva nayo.

Nissayapaccayo nissayapaccayattaṃ avijahantova catuvīsatiyā paccayesu attano nissayapaccayattañceva anantarasamanantarapacchājātaāsevananatthivigatapaccaye ca cha apanetvā sesānaṃ vasena aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedova vatthunissayādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ ābhāvopi veditabbo.

單一因緣的多種法是指:在因緣等中,任何單一因緣,以其方式和意義成為諸法因緣,而不放棄其因緣的本質,在同一時刻可以以其他方式和意義成為多種法的因緣。例如: 無癡是因緣,不放棄其因緣本質,可以通過主導、同時生起、相互、依賴、異熟、感官、道、相應、不相應、有、不離去等十一種方式成為多種法的因緣。 無貪、無瞋除去主導、感官、道的因緣,可以通過其餘方式成為多種法的因緣。這僅僅存在於異熟因中,在善法和唯作法中,異熟因緣的性質會減弱。貪、瞋、癡除去異熟和四種因緣,可以通過其餘方式成為多種法的因緣。 對境因緣不放棄其對境因緣本質,可以通過對境、主導、依賴、近依、前生、不相應、有、不離去等七種方式成為多種法的因緣。這是最高限度的描述,對於無色法和過去未來的色法,僅僅是對境、主導、近依的因緣。 主導因緣中,無癡類似。欲求作為主導因緣,不放棄其主導因緣本質,可以通過同時生起、相互、依賴、異熟、相應、不相應、有、不離去等八種方式成為多種法的因緣。精進可以通過這些和感官、道的因緣,成為十種方式的多種法因緣。心可以除去道的因緣,加入食的因緣,通過十種方式成為多種法的因緣。對境的主導因緣可以按照對境因緣的方式理解。 緊鄰和相續因緣不放棄其本質,可以通過近依、業、修習、無、離去等五種方式成為多種法的因緣。在這裡,只有聖道的意志可以成為業因緣,其餘法不能。 同時生起因緣不放棄其本質,可以通過因、主導、相互、依賴、業、異熟、食、感官、道、相應、不相應、有、不離去等十四種方式成為多種法的因緣。這是最高限度的描述,對於對像等,可以理解為因緣等的缺失。 相互因緣也是如此。 依賴因緣不放棄其本質,在二十四種因緣中,可以除去自身的依賴因緣和緊鄰、相續、後生、修習、無、離去等六種因緣,通過其餘十七種方式成為多種法的因緣。這也是最高限度的描述,對於對像等,可以理解為因緣等的缺失。

Upanissayapaccaye ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatisadiso. Anantarūpanissayo anantarūpanissayapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantarakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi chahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Pakatūpanissayo pakatūpanissayova. Purejātapaccayo attano purejātapaccayattaṃ avijahantova ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayaindriyavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaniddesova ārammaṇapurejāte panettha nissayaindriyavippayuttapaccayatā na labbhati. Ito uttaripi labbhamānālabbhamānaṃ veditabbaṃ. Pacchājātapaccayo attano pacchājātapaccayabhāvaṃ avijahantova vippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi tīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āsevanapaccayo āsevanapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraupanissayanatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.

Kammapaccayo kammapaccayattaṃ avijahantova ekakkhaṇiko tāva sahajātaaññamaññanissayavipākaāhārasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi navahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Nānākkhaṇiko upanissayaanantarasamanantaranatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vipākapaccayo vipākapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āhārapaccaye kabaḷīkāro āhāro āhārapaccayattaṃ avijahantova atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Sesā tayo āhārapaccayattaṃ avijahantāva yathānurūpaṃ adhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaindriyasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.

Indriyapaccaye rūpino pañcindriyā indriyapaccayattaṃ avijahantāva nissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Rūpajīvitindriyampi indriyapaccayattaṃ avijahantaññeva atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Arūpino indriyānipi yathānurūpaṃ indriyapaccayattaṃ avijahantāneva hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaāhārajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Jhānapaccayo jhānapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Maggapaccayo maggapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ jhānapaccaye vuttānaṃ dasannaṃ hetuadhipatīnañcāti imesaṃ vasena aparehipi dvādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.

依賴因緣中,對境依賴因緣與對境主導因緣相似。無間接依賴因緣不放棄其本質,可以通過相鄰、同時生起、修習、無、離去等六種方式成為多種法的因緣。只有聖道的意志可以成為業因緣,其餘法不能。自然依賴因緣是自然依賴因緣本質。前生因緣不放棄其本質,可以通過對境、主導、依賴、近依、感官、異熟等八種方式成為多種法的因緣。這也是最高限度的描述,而在這裡對境的依賴因緣不再存在。從這裡向上也應當被理解為可得與不可得。 後生因緣不放棄其本質,可以通過相應的依賴、異熟等三種方式成為多種法的因緣。修習因緣不放棄其本質,可以通過相鄰、同時生起、依賴、無、離去等五種方式成為多種法的因緣。 業因緣不放棄其本質,可以通過相應的、同時生起、相互、依賴、異熟、食、感官、道、相應、不相應等九種方式成為多種法的因緣。多種法的因緣可以通過相鄰的、同時生起的、依賴、異熟等五種方式成為多種法的因緣。異熟因緣不放棄其本質,可以通過因、主導、相互、依賴、異熟、食、感官、道、相應、不相應等十三種方式成為多種法的因緣。食的因緣中,食物的依賴不放棄其本質,可以通過存在等兩種方式成為多種法的因緣。 其餘三種食的因緣不放棄其本質,可以通過相應的、主導、相互、依賴、異熟、感官、道、相應、不相應等十一種方式成為多種法的因緣。 感官因緣中,色法的五種感官不放棄其本質,可以通過依賴、前生、異熟等五種方式成為多種法的因緣。色法的生命感官也不放棄其本質,可以通過存在等兩種方式成為多種法的因緣。無色法的感官也可以通過相應的、主導、相互、依賴、異熟、食、感官、道、相應、不相應等十三種方式成為多種法的因緣。禪定因緣不放棄其本質,可以通過相應的、主導、相互、依賴、異熟、感官、道、相應、不相應等十種方式成為多種法的因緣。道的因緣不放棄其本質,可以通過相應的、禪定因緣中所述的十種因緣成為多種法的因緣。

Sampayuttapaccayo sampayuttapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vippayuttapaccayo vippayuttapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatasaṅkhāte cha paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Tattha rūpassa ca arūpassa ca paccayavibhāgo veditabbo. Atthipaccayo atthipaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevananatthivigatasaṅkhāte pañca paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehi aṭṭhārasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Natthipaccayavigatapaccayā anantarapaccayasadisā . Avigatapaccayo atthipaccayasadisoyevāti evamettha ekapaccayassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.

Paccayasabhāgatoti etesu hi catuvīsatiyā paccayesu anantarasamanantaraanantarūpanissayaāsevananatthivigatā sabhāgā, tathā ārammaṇaārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayāti iminā upāyenettha paccayasabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.

Paccayavisabhāgatoti purejātapaccayo panettha pacchājātapaccayena visabhāgo, tathā sampayuttapaccayo vippayuttapaccayena, atthipaccayo natthipaccayena, vigatapaccayo avigatapaccayenāti iminā upāyenettha paccayavisabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.

Yugaḷakatoti etesu ca atthasarikkhatāya, saddasarikkhatāya, kālapaṭipakkhatāya, hetuphalatāya, aññamaññapaṭipakkhatāyāti imehi kāraṇehi yugaḷakato viññātabbo vinicchayo. Anantarasamanantarā hi atthasarikkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma; nissayūpanissayā saddasarikkhatāya, purejātapacchājātā kālapaṭipakkhatāya, kammapaccayavipākapaccayā hetuphalatāya, sampayuttavippayuttapaccayā aññamaññapaṭipakkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma, tathā atthinatthipaccayā, vigatāvigatapaccayā cāti evamettha yugaḷakatopi viññātabbo vinicchayo. Janakājanakatoti etesu ca anantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanapaccayā nānākkhaṇiko, kammapaccayo, natthivigatapaccayāti ime paccayā janakāyeva, na ajanakā. Pacchājātapaccayo kevalaṃ upatthambhakoyeva, na janako. Sesā janakā ca ajanakā ca upatthambhakā cāti attho. Evamettha janakājanakatopi viññātabbo vinicchayo.

Sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikatoti etesu ca sahajātanissayaatthiavigatapaccayā sabbaṭṭhānikā nāma, sabbesaṃ saṅkhatānaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Etehi vinā uppajjamāno ekadhammopi natthīti. Ārammaṇaārammaṇādhipatianantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanasampayuttanatthivigatapaccayā asabbaṭṭhānikā nāma. Na sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā, arūpakkhandhānaññeva pana ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Arūpadhammāyeva hi etehi uppajjanti, na rūpadhammā. Purejātapacchājātāpi asabbaṭṭhānikā arūparūpānaññeva yathākkamena paccayabhāvato. Vuttāvasesāpi ekaccānaṃ rūpārūpadhammānaṃ uppattihetuto na sabbaṭṭhānikāti evamettha sabbaṭṭhānikā sabbaṭṭhānikatopi viññātabbo vinicchayo.

伴隨因緣不放棄其伴隨因緣的本質,可以通過相應的、主導、同時生起、相互、依賴、異熟、食、感官、道、相應、不相應等十三種方式成為多種法的因緣。分離因緣不放棄其分離因緣的本質,可以通過相鄰、同時生起、修習、無、離去等六種方式成為多種法的因緣。在這裡,色法和無色法的因緣的劃分應當被理解。存在因緣不放棄其存在因緣的本質,可以通過相鄰、同時生起、修習、無、離去等五種方式成為多種法的因緣。不存在因緣的缺失與依賴因緣相似。無缺失因緣與存在因緣相似。因此,在這裡,單一因緣的多種法的性質也應當被理解。 因緣的性質是指在這二十四種因緣中,依賴、同時生起、相鄰、相互、依賴、異熟等因緣的性質應當被理解。 因緣的不同性質則是:前生因緣與後生因緣不同,伴隨因緣與分離因緣不同,存在因緣與不存在因緣不同,無缺失因緣與有缺失因緣不同。因此,在這裡,因緣的不同性質也應當被理解。 成對的性質是指:在這些因緣中,因果相似、因果相反、時間相反、因果結果、相互相反等原因應當被理解。無間接依賴因緣與因果相似的性質相同;依賴與相互依賴的性質相同;前生與後生的時間相反;業因緣與異熟因緣的結果相同;伴隨因緣與分離因緣的相互相反性質相同。因此,在這裡,成對的性質也應當被理解。 生與生的因緣是指:在這些因緣中,無間接依賴、同時生起、自然、修習等因緣是不同的,業因緣、不存在因緣等因緣是生的,而不是生的。後生因緣僅僅是支援,而不是生的。其餘的生與非生的因緣是支援的。因此,在這裡,生與非生的性質也應當被理解。 所有因緣的性質是指:在這些因緣中,伴隨的、存在的、無缺失的因緣是所有因緣的性質,所有因緣的因緣是色法與無色法的因緣。沒有這些因緣的法是無法產生的。對境與對境主導的因緣、無間接依賴、同時生起、修習、相互、依賴、異熟等因緣是所有因緣的性質。並不是所有的色法與無色法的因緣,只有無色法的因緣才是因緣的性質。無色法的因緣確實是由這些因緣產生的,而不是色法的因緣。前生與後生的因緣也是所有因緣的性質,依照其因緣的性質而存在。因此,剩餘的因緣也應當被理解為某些色法與無色法的產生因緣。如此,在這裡,所有因緣的性質也應當被理解。

Rūpaṃ rūpassātiādivikappatoti etesu ca catuvīsatiyā paccayesu ekapaccayopi ekantena rūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāma natthi, ekantena pana rūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Purejātapaccayo. Purejātapaccayo hi ekantena rūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo nāmātipi natthi, ekantena pana arūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatavasena chabbidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena arūpameva hutvāpi ekantena rūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Pacchājātapaccayo. So hi ekantena arūpaṃ hutvā rūpasseva paccayo hoti; ekantena pana arūpadhammova hutvā rūpārūpānaṃ paccayopi atthi. Kataro panesoti? Hetukammavipākajhānamaggavasena pañcavidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā rūpadhammānaṃ arūpadhammānampi paccayo hoti. Ekantena pana rūpārūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāmātipi natthi, arūpasseva pana hoti. Kataro panesoti? Ārammaṇapaccayo ceva upanissayapaccayo ca. Idañhi dvayaṃ ekantena rūpārūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpārūpameva hutvā pana rūpārūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Adhipatisahajātaaññamaññanissayaāhāraindriyavippayuttaatthiavigatavasena navavidho. So hi sabbopi ekantena rūpārūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo hotīti evamettha rūpaṃ rūpassātiādivikappatopi viññātabbo vinicchayo.

Bhavabhedatoti imesu pana catuvīsatiyā paccayesu pañcavokārabhave tāva na koci paccayo na labbhati nāma. Catuvokārabhave pana tayo purejātapacchājātavippayuttapaccaye apanetvā sesā ekavīsatimeva labbhanti. Ekavokārabhave sahajātaaññamaññanissayakammaindriyaatthiavigatavasena satteva labbhanti. Bāhire pana anindriyabaddharūpe sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatavasena pañceva labbhantīti evamettha bhavabhedatopi viññātabbo vinicchayoti.

Paccayaniddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Pucchāvāro

色法、色法的性質等的劃分是指:在這二十四種因緣中,單一因緣若僅僅是色法存在,則沒有色法的因緣;但若僅僅是色法存在,則有無色法的因緣。那究竟是什麼呢?是前生因緣。前生因緣確實是單一的,僅僅是色法存在的同時,也有無色法的因緣。單一的僅僅是色法存在的同時,沒有色法與無色法的因緣;但若僅僅是無色法存在,則有無色法的因緣。那究竟是什麼呢?是無間接依賴因緣,具體分為六種。它確實是單一的,完全是無色法存在的同時,也有無色法的因緣。單一的無色法存在的同時,也有單一的色法的因緣。那究竟是什麼呢?是後生因緣。後生因緣確實是單一的,僅僅是無色法存在的同時,也有色法的因緣;而單一的無色法存在的同時,也有色法與無色法的因緣。那究竟是什麼呢?是因果、業、異熟、禪定、道等五種。它確實是單一的,完全是無色法存在的同時,也有色法的因緣。單一的無色法存在的同時,沒有色法的因緣,但無色法的因緣是存在的。那究竟是什麼呢?是對境因緣和依賴因緣。這兩者確實是單一的,完全是色法與無色法的因緣。單一的色法與無色法的因緣也有可能存在。那究竟是什麼呢?是主導因緣、同時生起的因緣、相互的因緣、依賴的因緣、無色法的因緣、異熟的因緣等九種。它確實是單一的,完全是色法與無色法的因緣。 存在的分裂是指:在這二十四種因緣中,五種存在的因緣是不存在的。若在五種存在的因緣中,去掉三種前生因緣和後生因緣,其餘的二十種因緣便存在。若在單一的存在中,伴隨的、相互的因緣則存在。 因緣的描述和分類已經完成。 問答部分。

  1. Paccayānulomavaṇṇanā

Evaṃ anulomapaṭṭhānādīsu tikapaṭṭhānādivasena catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhāne paṭṭhānamahāpakaraṇe ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā, te paccaye eva tāva iminā mātikānikkhepapaccayavibhaṅgasaṅkhātena vārena uddesato ca niddesato ca dassetvā, idāni ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te tikādayo imesaṃ paccayānaṃ vasena vitthāretvā dassetuṃ ekekaṃ tikadukaṃ nissāya sattahi mahāvārehi desanā katā. Tesaṃ imāni nāmāni – paṭiccavāro, sahajātavāro, paccayavāro, nissayavāro, saṃsaṭṭhavāro, sampayuttavāro, pañhāvāroti.

Tattha 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo』』ti evaṃ paṭiccābhidhānavasena vutto paṭiccavāro nāma. Kusalaṃ dhammaṃ sahajāto kusalo dhammo』』ti evaṃ sahajātābhidhānavasena vutto sahajātavāro nāma. So purimena paṭiccavārena atthato ninnānākaraṇo. Paṭiccābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sahajātābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Dvīsupi cetesu rūpārūpadhammavasena paccayā ceva paccayuppannadhammā ca veditabbā. Te ca kho sahajātāva, na purejātapacchājātā labbhanti. 『『Kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo』』ti evaṃ paccayābhidhānavasena vutto pana paccayavāro nāma. Sopi purimavāradvayaṃ viya rūpārūpadhammavaseneva veditabbo. Paccayo panettha purejātopi labbhati. Ayamassa purimavāradvayato viseso. Tadanantaro 『『kusalaṃ dhammaṃ nissāya kusalo dhammo』』ti evaṃ nissayābhidhānavasena vutto nissayavāro nāma. So purimena paccayavārena atthato ninnānākaraṇo. Paccayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, nissayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Tato paraṃ 『『kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭho kusalo dhammo』』ti evaṃ saṃsaṭṭhābhidhānavasena vutto saṃsaṭṭhavāro nāma. 『『Kusalaṃ dhammaṃ sampayutto kusalo dhammo』』ti evaṃ sampayuttābhidhānavasena vutto sampayuttavāro nāma. So purimena saṃsaṭṭhavārena atthato ninnānākaraṇo. Saṃsaṭṭhābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sampayuttābhidhānavasena dutiyo. Dvīsupi cetesu arūpadhammavaseneva paccayā paccayuppannā ca veditabbā. Sattamavāre pana yasmā 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo』』tiādinā nayena te te pañhe uddharitvā puna 『『kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhāna』』ntiādinā nayena sabbepi te pañhā nijjaṭā niggumbā ca katvā vibhattā, tasmā so vāro pañhānaṃ sādhukaṃ vibhattattā pañhāvārotveva saṅkhyaṃ gato. Rūpārūpadhammavaseneva panettha paccayāpi paccayuppannāpi veditabbā.

Tattha yo tāva esa sabbapaṭhamo paṭiccavāro nāma, so uddesato niddesato ca duvidho hoti. Tattha uddesavāro paṭhamo, pucchāvārotipi vuccati. Paṇṇattivārotipi tasseva nāmaṃ. So hi kusalādayo paṭicca kusalādīnaṃ hetupaccayādīnaṃ vasena uddiṭṭhattā uddesavāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā pucchitattā pucchāvāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā paññāpitattā paṇṇattivārotipi vutto.

25-

因緣順適的描述 如此,在順適的《發趣論》等中,通過三法發趣等的方式,在二十四種總髮趣的綜合中,在《發趣大論》中,已經說明了依賴於三法等的發趣,二法發趣等。沒有觸及那些通過因緣的方式劃分的三法等,現在首先通過總說和詳說的方式展示這些因緣,然後依賴於七個大段落詳細闡述每一個三法和二法。這些段落的名稱是:緣起段、同時生起段、因緣段、依賴段、相互段、伴隨段、問答段。 在此,"緣起善法"等的方式被稱為緣起段。"同時生起善法"等的方式被稱為同時生起段。它在本質上與前面的緣起段不同。從覺悟的角度來說,第一段是通過緣起的方式說明,第二段是通過同時生起的方式說明。在這兩個段落中,因緣和因緣生起的法應當通過色法和無色法來理解。它們是同時生起的,不是前生或後生的。 "依因善法"等的方式被稱為因緣段。它應當像前面兩個段落一樣,通過色法和無色法來理解。在這裡,因緣也可以是前生的。這是它與前面兩個段落的不同之處。 接下來,"依賴善法"等的方式被稱為依賴段。它在本質上與前面的因緣段不同。從覺悟的角度來說,第一段是通過因緣的方式說明,第二段是通過依賴的方式說明。 然後,"相互善法"等的方式被稱為相互段。"伴隨善法"等的方式被稱為伴隨段。它在本質上與前面的相互段不同。從覺悟的角度來說,第一段是通過相互的方式說明,第二段是通過伴隨的方式說明。在這兩個段落中,因緣和因緣生起的法應當通過無色法來理解。 在第七個段落中,通過"善法是善法的因緣"等方式提出各種問題,然後通過"善因與伴隨的蘊"等方式解開這些問題,因此這個段落因為詳細闡述了問題,所以被稱為問答段。在這裡,因緣和因緣生起的法應當通過色法和無色法來理解。 在這些段落中,第一個緣起段有兩種:總說段和問答段。也稱為顯示段。它是通過善法等緣起善法的因緣等方式總說的,因為是通過問題提出善法等緣起善法的生起,所以也稱為問答段;因為是通過善法等緣起善法的因緣等方式闡明的,所以也稱為顯示段。

  1. Tattha siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti parikappapucchā. Ayañhettha attho – yo kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā, kiṃ so kusalaṃ dhammaṃ paṭicca siyāti atha vā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca yo kusalo dhammo uppajjeyya, so hetupaccayā siyāti ayamettha attho. Tattha paṭīti sadisatthe vattati. Sadisapuggalo hi paṭipuggalo, sadisabhāgo ca paṭibhāgoti vuccati. Iccāti gamanussukkavacanametaṃ. Ubhayaṃ ekato katvā paṭiccāti paṭigantvā sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvā, tena saddhiṃ ekato uppattibhāvaṃ upagantvāti vuttaṃ hoti. Kusalo dhammoti evaṃ sahuppattibhāvena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti pucchati. Atha vā paṭiccāti paccayaṃ katvā. Taṃ pana paccayakaraṇaṃ purejātepi paccaye labbhati sahajātepi. Idha sahajātaṃ adhippetaṃ. Siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalotiādīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi sahajātavasena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo natthi, imasmiṃ pana pucchāvāre yampi vissajjiyamānaṃ atthato labbhati, yampi na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchāvasena uddhaṭaṃ. Parato pana vissajjane yaṃ na labbhati, taṃ pahāya yaṃ labbhati, tadeva vissajjitaṃ.

Evamettha pucchānaṃ atthañceva pucchāgatiñca ñatvā idāni gaṇanavasena pucchāparicchedo veditabbo . Ettha hi 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭiccā』』ti kusalapadaṃ ādiṃ katvā kusalākusalābyākatantā tisso pucchā, puna tadevādiṃ katvā kusalābyākatādivasena dukappabhedantā tisso, puna tadevādiṃ katvā tikantā ca ekā, evaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalādikā satta pucchā, tathā akusalādikā, tathā abyākatādikā, tathā kusalābyākatādikā, akusalābyākatādikā, kusalākusalādikā, kusalākusalābyākatādikāti sabbāpi sattannaṃ sattakānaṃ vasena kusalattikaṃ nissāya hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ pucchā.

Tattha ekamūlakāvasānā nava, ekamūladukāvasānā nava, ekamūlatikāvasānā tisso, dukamūlaekāvasānā nava, dukamūladukāvasānā nava, dukamūlatikāvasānā tisso, tikamūlaekāvasānā tisso, tikamūladukāvasānā tisso, tikamūlatikāvasānā ekāti evametā mūlavasenāpi veditabbā. Yathā ca hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ, ārammaṇapaccayādīsupi tathevāti sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu –

Sahassamekañca sataṃ, chasattati punāparā;

Pucchā sampiṇḍitā honti, nayamhi ekamūlake.

35-36. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayāti dumūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇaduko…pe… hetuavigatadukoti hetupaccayena saddhiṃ tevīsati dukā honti. Tesu hetupaccaye viya hetārammaṇadukepi ekūnapaññāsaṃ pucchā, tāsu pāḷiyaṃ dveyeva dassitā. Yathā ca hetārammaṇaduke ekūnapaññāsaṃ tathā hetādhipatidukādīsupi. Tattha paṭhamapucchāvasena hetādhipatiduko, hetānantaraduko, hetusamanantaradukoti paṭipāṭiyā tayo duke dassetvā pariyosāne hetuavigataduko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Pucchāparicchedo panettha evaṃ veditabbo.

Sahassamekañca sataṃ, sattavīsatimeva ca;

Dukesu tevīsatiyā, pucchā honti dumūlake.

在此,可能會有這樣的假設性問題:"是否由於因緣,依善法而善法生起?"這裡的意思是:由於因緣而生起的善法,是否依賴於善法?或者,依賴於善法而生起的善法,是否由於因緣?在這裡,"依"的意思是相似。相似的人被稱為對等的人,相似的部分被稱為對等的部分。"依"是表示努力的詞。把這兩個合在一起,"依"的意思就是:以相似的方式同時生起,與之一起生起。"善法"就是以這種同時生起的方式,問是否由於因緣,依善法而善法生起。或者,"依"的意思是作為條件。這種作為條件既可以是前生的條件,也可以是同時生起的條件。這裡指的是同時生起的條件。對於"是否依善法而不善法生起"等問題也是同樣的道理。雖然從同時生起的角度來說,依善法而不善法不會生起,但在這個問答段中,無論實際上能否得到,所有的問題都被提出來了。但在後面的回答中,只回答了能得到的,捨棄了得不到的。 這樣,在理解了問題的意思和問題的來源之後,現在應當通過計數來了解問題的範圍。在這裡,以"依善法"為開始,有善、不善、無記三個問題,然後又以此為開始,有善無記等二法的三個問題,然後又以此為開始,有一個三法的問題,這樣以"依善法"為開始的有七個問題,同樣以不善為開始的有七個問題,以無記為開始的有七個問題,以善無記為開始的有七個問題,以不善無記為開始的有七個問題,以善不善為開始的有七個問題,以善不善無記為開始的有七個問題,這樣在善三法中,關於因緣一共有四十九個問題。 在這些問題中,以一法為根源的有九個,以一法為根源二法為結尾的有九個,以一法為根源三法為結尾的有三個,以二法為根源一法為結尾的有九個,以二法為根源二法為結尾的有九個,以二法為根源三法為結尾的有三個,以三法為根源一法為結尾的有三個,以三法為根源二法為結尾的有三個,以三法為根源三法為結尾的有一個,這樣也可以從根源的角度來理解這些問題。就像因緣有四十九個問題一樣,在所緣緣等中也是如此,在所有二十四種緣中 - 一千一百七十六個問題, 在單一根源的方法中被總結。 在此之後,開始了"因緣所緣緣"的雙根源方法。在那裡,有因所緣二法等二十三個二法。在這些二法中,就像在因緣中有四十九個問題一樣,在因所緣二法中也有四十九個問題,在這些問題中,經文只顯示了兩個。就像在因所緣二法中有四十九個問題一樣,在因增上二法等中也是如此。在那裡,通過第一個問題顯示了因增上二法、因無間二法、因等無間二法等三個二法,最後顯示了因不離去二法,其餘的被省略了。這裡的問題範圍應當這樣理解: 在二十三個二法中, 雙根源方法中有一千一百二十七個問題。

  1. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti timūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇadukena saddhiṃ adhipatipaccayādīsu bāvīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena bāvīsati tikā honti. Tesu paṭhamapucchāvasena paṭhamattikañca dutiyattikañca dassetvā pariyosānatiko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Yathā pana dukesu, evaṃ tikesupi ekamekasmiṃ tike ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi bāvīsatiyā tikesu –

Sahassamekaṃ pucchānaṃ, aṭṭhasattatimeva ca;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi tikamūlake.

在此之後,開始了"因緣、所緣緣、增上緣"的三根源方法。在那裡,因所緣二法與增上緣等二十二種緣中的每一種結合,形成二十二個三法。在這些三法中,通過第一個問題顯示了第一個三法和第二個三法,最後顯示了最後一個三法,其餘的被省略了。就像在二法中一樣,在三法中也是每一個三法有四十九個問題,在所有二十二個三法中 - 一千零七十八個問題, 在三根源方法中通過計數得出。 provided by EasyChat

  1. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā anantarapaccayāti catumūlakanayo āraddho. Tattha paṭhamattikena saddhiṃ anantarapaccayādīsu ekavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekavīsati catukkā honti. Tesu dve catukke dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Idhāpi ekamekasmiṃ catukke ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi ekavīsatiyā catukkesu –

Sahassamekaṃ pucchānaṃ, ekūnatiṃsa punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi catumūlake.

Tato paraṃ pañcamūlakaṃ ādiṃ katvā yāva sabbamūlakā desanā katā, taṃ sabbaṃ saṅkhipitvā heṭṭhā vuttañca upari vattabbañca ekato katvā pāḷiyaṃ 『『ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ, pañcamūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba』』nti nayo dassito. Tattha ekamūlakādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ vuttameva. Pañcamūlake pana paṭhamacatukkena saddhiṃ samanantarapaccayādīsu samavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena samavīsati pañcakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni nava pucchānaṃ, asīti ca punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi pañcamūlake.

Chamūlake paṭhamapañcakena saddhiṃ sahajātapaccayādīsu ekūnavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekūnavīsati chakkā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni nava pucchānaṃ, ekatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi chakkamūlake.

Sattamūlake paṭhamachakkena saddhiṃ aññamaññapaccayādīsu aṭṭhārasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭhārasa sattakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni aṭṭha pucchānaṃ, dvāsīti ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi sattamūlake.

Aṭṭhamūlake paṭhamasattakena saddhiṃ nissayapaccayādīsu sattarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena sattarasa aṭṭhakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni aṭṭha pucchānaṃ, tettiṃsā ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi aṭṭhamūlake.

Navamūlake paṭhamaaṭṭhakena saddhiṃ upanissayapaccayādīsu soḷasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena soḷasa navakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni satta pucchānaṃ, caturāsīti tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi navamūlake.

Dasamūlake paṭhamanavakena saddhiṃ purejātapaccayādīsu pannarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pannarasa dasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni satta pucchānaṃ, pañcatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi dasamūlake.

Ekādasamūlake paṭhamadasakena saddhiṃ pacchājātapaccayādīsu cuddasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cuddasa ekādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cha satāni ca pucchānaṃ, chaḷāsīti tatoparā;

Nayamhi pucchā gaṇitā, ekādasakamūlake.

Dvādasamūlake paṭhamaekādasakena saddhiṃ āsevanapaccayādīsu terasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena terasa dvādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cha satāni ca pucchānaṃ, sattatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye dvādasamūlake.

在此之後,開始了"因緣、所緣緣、增上緣、無間緣"的四根源方法。在那裡,第一個三法與無間緣等二十一種緣中的每一種結合,形成二十一個四法。在這些四法中,顯示了兩個四法,其餘的被省略了。在這裡,每一個四法也有四十九個問題,在所有二十一個四法中 - 一千零二十九個問題, 在四根源方法中通過計數得出。 在此之後,從五根源開始直到全根源的教導都被概括了,把前面所說的和後面要說的合在一起,在經文中顯示了"一根源、二根源、三根源、四根源、五根源、全根源應當由不迷惑者詳細闡述"的方法。在一根源等中應該說的已經說了。在五根源中,第一個四法與等無間緣等二十種緣中的每一種結合,形成二十個五法。在這些五法中,每一個都有四十九個問題 - 九百八十個問題, 在五根源方法中通過計數得出。 在六根源中,第一個五法與俱生緣等十九種緣中的每一種結合,形成十九個六法。在這些六法中,每一個都有四十九個問題 - 九百三十一個問題, 在六根源方法中通過計數得出。 在七根源中,第一個六法與相互緣等十八種緣中的每一種結合,形成十八個七法。在這些七法中,每一個都有四十九個問題 - 八百八十二個問題, 在七根源方法中通過計數得出。 在八根源中,第一個七法與依止緣等十七種緣中的每一種結合,形成十七個八法。在這些八法中,每一個都有四十九個問題 - 八百三十三個問題, 在八根源方法中通過計數得出。 在九根源中,第一個八法與親依止緣等十六種緣中的每一種結合,形成十六個九法。在這些九法中,每一個都有四十九個問題 - 七百八十四個問題, 在九根源方法中通過計數得出。 在十根源中,第一個九法與前生緣等十五種緣中的每一種結合,形成十五個十法。在這些十法中,每一個都有四十九個問題 - 七百三十五個問題, 在十根源方法中通過計數得出。 在十一根源中,第一個十法與後生緣等十四種緣中的每一種結合,形成十四個十一法。在這些十一法中,每一個都有四十九個問題 - 六百八十六個問題, 在十一根源方法中通過計數得出。 在十二根源中,第一個十一法與重複緣等十三種緣中的每一種結合,形成十三個十二法。在這些十二法中,每一個都有四十九個問題 - 六百三十七個問題, 在十二根源方法中通過計數得出。

Terasamūlake paṭhamadvādasakena saddhiṃ kammapaccayādīsu dvādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dvādasa terasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni pañca pucchānaṃ, aṭṭhāsīti punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye terasamūlake.

Cuddasamūlake paṭhamaterasakena saddhiṃ vipākapaccayādīsu ekādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekādasa cuddasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni pañca pucchānaṃ, tiṃsa cātha navāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye cuddasamūlake.

Pannarasamūlake paṭhamacuddasakena saddhiṃ āhārapaccayādīsu dasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dasa pannarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni cattāri pucchānaṃ, navuti ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye pannarasamūlake.

Soḷasamūlake paṭhamapannarasakena saddhiṃ indriyapaccayādīsu navasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena nava soḷasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni cattāri cattā-līsekā ceva punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye soḷasamūlake.

Sattarasamūlake paṭhamasoḷasakena saddhiṃ jhānapaccayādīsu aṭṭhasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭha sattarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni tīṇi pucchānaṃ, navuti dve punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye sattarasamūlake.

Aṭṭhārasamūlake paṭhamasattarasakena saddhiṃ maggapaccayādīsu sattasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena satta aṭṭhārasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni tīṇi pucchānaṃ, tecattārīsameva ca;

Pucchā gaṇanato honti, naye aṭṭhārasamūlake.

Ekūnavīsatimūlake paṭhamaaṭṭhārasakena saddhiṃ sampayuttapaccayādīsu chasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cha ekūnavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Dve satā navuti ceva, catasso ca punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye ekūnavīsatike.

Vīsatimūlake paṭhamaekūnavīsatikena saddhiṃ vippayuttapaccayādīsu pañcasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pañcavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Dve satā honti pucchānaṃ, cattālīsā ca pañca ca;

Pucchā gaṇanato honti, naye vīsatimūlake.

Ekavīsatimūlake paṭhamavīsatikena saddhiṃ atthipaccayādīsu catūsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cattāro ekavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Sataṃ chanavuti ceva, pucchā honti sampiṇḍitā;

Gaṇitā lakkhaṇaññūhi, ekavīsatike naye.

Dvāvīsatimūlake paṭhamaekavīsatikena saddhiṃ natthipaccayādīsu tīsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena tayo dvāvīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cattālīsādhikaṃ sataṃ, satta ceva punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye dvāvīsatimūlake.

Tevīsatimūlake paṭhamadvāvīsatikena saddhiṃ dvīsu vigatāvigatapaccayesu ekamekassa yojanāvasena dve tevīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Aṭṭhanavutimevidha, pucchā gaṇanato matā;

Nayamhi tevīsatime, tevīsatikamūlake.

在十三根源中,第一個十二法與業緣等十二種緣中的每一種結合,形成十二個十三法。在這些十三法中,每一個都有四十九個問題 - 五百個問題, 在十三根源方法中通過計數得出。 在十四根源中,第一個十三法與果緣等十一種緣中的每一種結合,形成十一種十四法。在這些十四法中,每一個都有四十九個問題 - 五十一個問題, 在十四根源方法中通過計數得出。 在十五根源中,第一個十四法與飲食緣等十種緣中的每一種結合,形成十個十五法。在這些十五法中,每一個都有四十九個問題 - 四十九個問題, 在十五根源方法中通過計數得出。 在十六根源中,第一個十五法與感官緣等九種緣中的每一種結合,形成九個十六法。在這些十六法中,每一個都有四十九個問題 - 四十個問題, 在十六根源方法中通過計數得出。 在十七根源中,第一個十六法與禪定緣等八種緣中的每一種結合,形成八個十七法。在這些十七法中,每一個都有四十九個問題 - 三十一個問題, 在十七根源方法中通過計數得出。 在十八根源中,第一個十七法與道緣等七種緣中的每一種結合,形成七個十八法。在這些十八法中,每一個都有四十九個問題 - 二十二個問題, 在十八根源方法中通過計數得出。 在十九根源中,第一個十八法與依賴緣等六種緣中的每一種結合,形成六個十九法。在這些十九法中,每一個都有四十九個問題 - 十三個問題, 在十九根源方法中通過計數得出。 在二十根源中,第一個十九法與存在緣等五種緣中的每一種結合,形成五個二十法。在這些二十法中,每一個都有四十九個問題 - 四個問題, 在二十根源方法中通過計數得出。 在二十一根源中,第一個二十法與後生緣等四種緣中的每一種結合,形成四個二十一法。在這些二十一法中,每一個都有四十九個問題 - 三個問題, 在二十一根源方法中通過計數得出。 在二十二根源中,第一個二十一法與重複緣等三種緣中的每一種結合,形成三個二十二法。在這些二十二法中,每一個都有四十九個問題 - 兩個問題, 在二十二根源方法中通過計數得出。 在二十三根源中,第一個二十二法與無緣緣等兩種緣中的每一種結合,形成兩個二十三法。在這些二十三法中,每一個都有四十九個問題 - 一個問題, 在二十三根源方法中通過計數得出。

Catuvīsatimūlako pana sabbapaccayānaṃ samodhānavasena veditabbo, teneva sabbamūlakoti vutto. Tattha ekūnapaññāsameva pucchā hontīti sabbāpetā hetupaccayapadameva gahetvā ekamūlakādīnaṃ sabbamūlakapariyosānānaṃ vasena satthārā devaparisati vitthārato vibhattā pucchā idha saṅkhepena dassitā.

Tāsaṃ pana sabbāsampi ayaṃ gaṇanapiṇḍo – ekamūlakanayasmiñhi ekādasa satāni chasattati ca pucchā āgatā. Hetupaccayanaye teneva mūlakena ekūnapaññāsaṃ katvā imasmiṃ hetupaccayamūlake gahetabbā, sesā sesapaccayamūlakesu pakkhipitabbā. Dumūlake sattavīsāni ekādasa satāni, timūlake sahassaṃ aṭṭhasattati ca, catumūlake sahassaṃ ekūnatiṃsañca, pañcamūlake asītādhikāni nava satāni, chamūlake ekatiṃsāni nava satāni, sattamūlake dvāsītāni aṭṭha satāni, aṭṭhamūlake tettiṃsāni aṭṭha satāni, navamūlake caturāsītāni satta satāni, dasamūlake pañcatiṃsāni satta satāni, ekādasamūlake chāsītāni cha satāni, dvādasamūlake sattatiṃsāni cha satāni, terasamūlake aṭṭhāsītāni pañca satāni, cuddasamūlake ekūnacattālīsāni pañca satāni, pannarasamūlake navutāni cattāri satāni, soḷasamūlake ekacattālīsāni cattāri sattāni, sattarasamūlake dvānavutāni tīṇi satāni, aṭṭhārasamūlake tecattālīsāni tīṇi satāni, ekūnavīsatimūlake catunavutāni dve satāni, vīsatimūlake pañcacattālīsāni dve satāni, ekavīsatimūlake chanavutisataṃ, dvāvīsatimūlake sattacattālīsasataṃ, tevīsatimūlake aṭṭhanavuti, sabbamūlake ekūnapaññāsāti evaṃ hetupadaṃ ādiṃ katvā vibhattesu ekamūlakādīsu –

Cuddaseva sahassāni, puna satta satāni ca;

Pucchā hetupadasseva, ekamūlādibhedatoti.

39-40. Evaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakato paṭṭhāya yāva sabbamūlakanayā pucchābhedaṃ dassetvā idāni ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya ārammaṇapaccayā hetupaccayātiādimāha. Tattha ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ettāvatā ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā hetupaccayapariyosāno ekamūlakanayo dassito. Tato paraṃ ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti dukamūlakaṃ āraddhaṃ. Tattha imaṃ paṭhamadukañceva ārammaṇāvigatadukañca dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ayaṃ osānadukopi na dassito. Sace pana katthaci vācanāmagge sandissati, sveva vācanāmaggo gahetabbo. Tato paraṃ ārammaṇapaccayavasena tikamūlakādayo adassetvāva adhipatipaccayaṃ ādiṃ katvā ekakādayo dassetuṃ adhipatipaccayā, anantarapaccayā, samanantarapaccayā, sahajātapaccayā, aññamaññapaccayāti ettakameva vuttaṃ, taṃ ekamūlakavasena vā sabbamūlakavasena vā veditabbaṃ.

二十四根源應當通過所有緣的綜合來理解,

  1. Tato paraṃ avigatapaccayaṃ ādiṃ katvā dumūlakameva dassetuṃ – avigatapaccayā hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha avigatahetuduko, avigatārammaṇaduko, avigatādhipatidukoti paṭipāṭiyā tayo duke vatvā pariyosāne ca avigatavigataduko eko duko dassito. Tato avigatapaccayavaseneva timūlakaṃ dassetuṃ – 『『avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā anantarapaccayā』』ti evaṃ paṭipāṭiyā tayo tike vatvā 『『avigatapaccayā hetupaccayā vigatapaccayā』』ti pariyosānattiko vutto. Tato avigatapaccayavaseneva catumūlakaṃ dassetuṃ 『『avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā anantarapaccayā』』ti dve catukke vatvā 『『vigatapaccayā』』ti padaṃ uddharitvā ṭhapitaṃ, sesaṃ sabbaṃ saṅkhittaṃ. Tassa saṅkhittabhāvaṃ dassetuṃ 『『ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba』』nti vuttaṃ. Tasmā yathā hetupaccayaṃ ādiṃ katvā hetuādipadavasena ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsaṃ, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekamekassa padassa ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede sattasatādhikāni cuddasa pucchā sahassāni honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –

Dvāpaññāsasahassāna-ṭṭhasatāni tīṇi satasahassāni;

Kusalattikassa pucchā, anulomanayamhi suvibhattā.

Yathā ca kusalattikassa, evaṃ vedanāttikādīnampīti sabbesupi dvāvīsatiyā tikesu –

Ekasaṭṭhisahassāni, cha satāni sattasattati;

Satasahassāni pucchānaṃ, tikabhede pabhedato.

Saṅkhittā vācanāmagge.

Dukesu pana 『『siyā hetuṃ dhammaṃ paṭicca hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ hetuṃ paṭicca hetu, hetuṃ paṭicca nahetu, hetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, nahetuṃ paṭicca nahetu, nahetuṃ paṭicca hetu, nahetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu, hetuñca nahetuñca paṭicca nahetu, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu ca nahetu cāti ekamekasmiṃ duke hetupaccayādīsu ekamekasmiṃ paccaye nava pucchā honti. Tāsu hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlake dvesatāni soḷasa ca pucchā honti. Tāsu hetupaccayasseva aññena asammissā nava pucchā gahetabbā, sesā aṭṭha vārena gahitā.

因此被稱為全根源。在那裡只有四十九個問題,所以這裡簡要地展示了所有這些問題,它們是由導師在天眾中詳細解釋的,從單根源到全根源,只取因緣這一項。 所有這些問題的總數如下:在單根源方法中有一千一百七十六個問題。在因緣方法中,以同樣的根源取四十九個,在這個因緣根源中應當取,其餘的應當放入其他緣根源中。在雙根源中有一千一百二十七個,在三根源中有一千零七十八個,在四根源中有一千零二十九個,在五根源中有九百八十個,在六根源中有九百三十一個,在七根源中有八百八十二個,在八根源中有八百三十三個,在九根源中有七百八十四個,在十根源中有七百三十五個,在十一根源中有六百八十六個,在十二根源中有六百三十七個,在十三根源中有五百八十八個,在十四根源中有五百三十九個,在十五根

Tāsaṃ dukamūlakādīsu tevīsatiyā vāresu ekekaṃ navakaṃ apanetvā yāva sabbamūlakā ayaṃ gaṇanaparicchedo – dukamūlake tāva ekamūlake dassitesu dvīsu soḷasādhikesu pucchāsatesu nava apanetvā dvesatāni satta ca pucchā honti, tato nava apanetvā timūlake aṭṭhanavutisataṃ. Evaṃ purimapurimato nava nava apanetvā catumūlake ekūnanavutisataṃ, pañcamūlake asītisataṃ, chamūlake ekasattatisataṃ, sattamūlake dvāsaṭṭhisataṃ, aṭṭhamūlake tepaṇṇāsasataṃ, navamūlake catucattālīsasataṃ, dasamūlake pañcatiṃsasataṃ, ekādasamūlake chabbīsasataṃ, dvādasamūlake sattarasādhikasataṃ, terasamūlake aṭṭhādhikasataṃ, cuddasamūlake navanavuti, pannarasamūlake navuti, soḷasamūlake ekāsīti, sattarasamūlake dvāsattati, aṭṭhārasamūlake tesaṭṭhi, ekūnavīsatimūlake catupaññāsaṃ, vīsatimūlake pañcacattālīsaṃ, ekavīsatimūlake chattiṃsaṃ, dvāvīsatimūlake sattavīsa, tevīsatimūlake aṭṭhārasa, sabbamūlake navāti. Yathā panetāni hetupaccayavasena ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake nava, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekekassa padassa ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake navāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede dve pucchā sahassāni sattasatāni ca pucchā honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –

Catusaṭṭhisahassāni, puna aṭṭhasatāni ca;

Pucchā hetudukasseva, anulomanaye matā.

Yathā ca hetudukassa, evaṃ sahetukadukādīnampīti sabbasmimpi dukasate –

Saṭṭhi satasahassāni, cattāri ca tatoparaṃ;

Asīti ca sahassāni, pucchā dukasate vidū.

Ayaṃ tāva suddhike tikapaṭṭhāne ceva dukapaṭṭhāne ca pucchānaṃ gaṇanaparicchedo.

Yaṃ pana tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tattha 『『siyā hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ dukānaṃ satena satena saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.

Yampi tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi 『『siyā kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca kusalo hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ dvāvīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.

Yampi tato paraṃ tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi 『『siyā kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ sesehi ekavīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.

在二十三個二法變體中,每次減去九個問題,直到全根源,這個計數過程如下:在雙根源中,在單根源顯示的兩百十六個問題中減去九個,剩下二百零七個問題;然後再減去九個,在三根源中為九十八個問題。以此類推,在四根源中為八十九個問題,在五根源中為八十個問題,在六根源中為七十一個問題,在七根源中為六十二個問題,在八根源中為五十三個問題,在九根源中為四十四個問題,在十根源中為三十五個問題,在十一根源中為二十六個問題,在十二根源中為十七個問題,在十三根源中為八個問題,在十四根源中為九個問題,在十五根源中為九十個問題,在十六根源中為八十一個問題,在十七根源中為七十二個問題,在十八根源中為六十三個問題,在十九根源中為五十四個問題,在二十根源中為四十五個問題,在二十一根源中為三十六個問題,在二十二根源中為二十七個問題,在二十三根源中為十八個問題,在全根源中為九個問題。 就像在因緣中單根源有二百一十六個問題,直到全根源只有九個問題一樣,在所緣緣等其他緣中,以所緣等為開頭,每個詞在單根源中有二百一十六個問題,直到全根源只有九個問題。在所有二十四種緣中,這個計數過程是: 六千四百八十個問題, 在因緣二法方法中被認為是順序的。 就像因緣二法一樣,在有因二法等所有二法中 - 六萬零四千個問題, 在二法變體中被了知。 這是在純粹的三法和二法開始中問題數量的計算。 接下來,取二十二個三法,加入二法變體,稱為二法三法開始。在那裡,如"是否依善法為因,善法為因的法生起"這樣,在二十二個三法中,每個三法與一百個二法相結合,按照前面所說的方法,取所有從單根源到全根源的問題數量。 然後,取一百個二法,加入二十二個三法,稱為三法二法開始。在那裡,如"是否依善法為因的法,依善法為因的法生起"這樣,在一百個二法中,每個二法與二十二個三法相結合,按照前面所說的方法,取所有從單根源到全根源的問題數量。 接下來,在三法中加入三法,稱為三法三法開始。在那裡,如"是否依善法與樂受相應的法,依善法與樂受相應的法生起"這樣,在二十二個三法中,每個三法與其餘二十一個三法相結合,按照前面所說的方法,取所有從單根源到全根源的問題數量。

Yampi tato paraṃ duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi 『『siyā hetuṃ sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetu sahetuko dhammo uppajjeyya hetupaccayā』』ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ sesehi navanavutiyā dukehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo. Tathāgatena hi sabbampetaṃ pabhedaṃ dassetvāva devaparisāya dhammo desito, dhammasenāpatissa pana tena 『『ajja idañcidañca desita』』nti saṅkhipitvā nayadassanamatteneva desanā akkhātā. Therenāpi saṅkhipitvāva vācanāmaggo pavattito, so therena pavattitanayeneva saṅgītikāle saṅgahaṃ āropito.

Taṃ panassa saṅkhepanayaṃ dassetuṃ tikañca paṭṭhānavaranti ayaṃ gāthā ṭhapitā. Tassattho – tikañca paṭṭhānavaranti pavaraṃ tikapaṭṭhānañca. Dukuttamanti uttamaṃ seṭṭhaṃ dukapaṭṭhānañca. Dukatikañcevāti dukatikapaṭṭhānañca. Tikadukañcāti tikadukapaṭṭhānañca. Tikatikañcevāti tikatikapaṭṭhānañca. Dukadukañcāti dukadukapaṭṭhānañca. Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti ete tikapaṭṭhānādayo suṭṭhu gambhīrā cha nayā anulomamhi veditabbāti. Tattha dve anulomāni – dhammānulomañca paccayānulomañca. Tattha 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomaṃ nāma. 『『Hetupaccayā ārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomaṃ nāma.

Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā tasmiṃ dhammānulome paccayānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha anulomamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse 『『hetupaccayā ārammaṇapaccayā』』ti evaṃ pavatte paccayānulome ete dhammānulome tikapaṭṭhānādayo 『『cha nayā sugambhīrā』』ti evamattho veditabbo. Tesu anulome tikapaṭṭhāne kusalattikamattasseva vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha anulomamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

  1. Paccayapaccanīyavaṇṇanā

42-

如果在二法中加入二法,稱為二法二法開始。在那裡,如「是否依因緣的善法,善法因緣生起」這樣,在二法中每個二法與九十個二法相結合,按照前面所說的方法,取所有從單根源到全根源的問題數量。 如是,在此處也顯示了三法的開始,並且在此處的三法中,每個三法與其餘二十一個三法相結合,按照前面所說的方法,取所有從單根源到全根源的問題數量。 因此,爲了說明這一點,建立了這一句詩。其意為:三法的開始是最好的三法開始;二法的開始是二法的開始;三法與二法的開始是三法與二法的開始;三法與三法的開始是三法與三法的開始;二法與二法的開始是二法與二法的開始。六個順序中,這些三法的開始是非常深奧的。因此有兩個順序:法順序和緣順序。 在這裡,如「依善法生起的善法」這樣,是依于阿毗達摩的法而說的法順序。由此可知,在這裡的詩句是指法順序中的緣順序。因此,在這裡的詩句中,法順序與緣順序的關係是非常深奧的。 在這段中,如「因緣的善法」這樣,在緣順序中,這些三法的開始是非常深奧的。對於這些順序,在因緣中,只要是善法的開始,就可以在此處簡要地展示出問題的分類。在其餘的部分,對於其他的開始沒有展示出任何問題。 因此,在其他的順序中,由於善法的開始,也展示了問題的分類。關於「六個順序非常深奧」這句話,在緣順序中,這六個開始的問題也應當展示出來。對於這些開始的分類,教師們的重擔是如此之重。 緣的解釋

  1. Idāni paccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya na hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapucchāhi samappamāṇova pucchāparicchedo. Tenevettha 『『yathā anulome hetupaccayo vitthārito, evaṃ paccanīyepi nahetupaccayo vitthāretabbo』』ti vatvā puna pariyosāne 『『yathā anulome ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ yāva tevīsatimūlakaṃ, evaṃ paccanīyepi vitthāretabba』』nti vuttaṃ. Tevīsatimūlakanti idañcettha dumūlakaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Pariyosāne pana sabbamūlakaṃ catuvīsatimūlakampi hotiyeva. Taṃ sabbaṃ saṅkhittamevāti.

Tikañcapaṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti etthāpi dve paccanīyāni – dhammapaccanīyañca paccayapaccanīyañca. Tattha 『『kusalā dhammā』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ 『『na kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo』』ti paccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyaṃ nāma. 『『Nahetupaccayā nārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ paccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāgāthāya dhammapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse na hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

  1. Anulomapaccanīyavaṇṇanā

45-

現在是反方。爲了展示這一點,開始了"是否依善法生起善法,非因緣"等。在那裡,問題的數量與順序問題相同。因此在這裡說:"就像在順序中詳細解釋了因緣一樣,在反方中也應該詳細解釋非因緣。"然後在最後又說:"就像在順序中每一項有單根源、雙根源、三根源、四根源直到二十三根源一樣,在反方中也應該詳細解釋。"這裡說的"二十三根源"只是指雙根源。但在最後,全根源也是二十四根源。這一切都是簡略的。 "三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧"這裡也有兩種反方:法反方和緣反方。其中,"善法"等是依阿毗達摩綱要所攝的法,"非依善法生起非善法"這樣的反方教說是法反方。"非因緣,非所緣緣"等二十四緣的反方教說是緣反方。在那裡,前面註釋中"三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧"這個偈頌是指法反方。但在這裡,這個偈頌是指法順序中的緣反方。因此,"在反方中六種方法非常深奧"這句註釋偈頌應理解為在法反方中三法開始等六種方法非常深奧。但在這個場合,"非因緣,非所緣緣"等緣反方中,這些法順序的三法開始等六種方法非常深奧,應該這樣理解。 在這些中,只在順序三法開始中,依善法三法的方式,在這個緣起章的施設章中簡略地顯示了問題的分類。但在其他三法和其他開始中,一個問題也沒有顯示。此後在俱生章等中,即使對善法三法也沒有提出問題,只是依可得的方式顯示了回答。但由於說"在反方中六種方法非常深奧",在這個緣反方中,這六種開始方法也應該提出問題來顯示。因為這是解釋開始的老師們的責任。 順反方解釋

  1. Idāni anulomapaccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā naārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha 『『hetupaccayā naārammaṇapaccayā…pe… hetupaccayā naavigatapaccayā』』ti hetupadassa sesesu tevīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena hetupadādike ekamūlake tevīsati anulomapaccanīyāni. Tesu ekekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā sattavīsādhikāni ekādasa pucchāsatāni honti. Dumūlake pana hetārammaṇapadānaṃ sesesu dvāvīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena dvāvīsati anulomapaccanīyānīti evaṃ anulome vuttesu sabbesu ekamūlakādīsu ekekaṃ padaṃ parihāpetvā avasesānaṃ vasena pucchāgaṇanā veditabbā. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.

Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti ettha pana heṭṭhā vuttanayeneva dve anulomapaccanīyāni – dhammānulomapaccanīyaṃ paccayānulomapaccanīyañca. Tattha 『『kusalā dhammā』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo』』ti anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomapaccanīyaṃ nāma. 『『Hetupaccayā naārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulomapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayānulomapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulome tikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulomapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

  1. Paccanīyānulomavaṇṇanā

49-

現在是順反方。爲了展示這一點,開始於「是否依善法生起善法,非因緣」這樣的表述。在那裡,「非因緣、非所緣緣」等的表述是與前面提到的二十四種緣的每一種相結合的,因此有二十四個順反方的內容。在這些中,每一個都計算出五十個問題,總共有七十七個問題。對於雙根源來說,與因緣相關的每一種都與二十四種緣相結合,因此有二十四個順反方。 在所有這些順反方中,每個單一的詞都應當被理解為在前面所述的基礎上,而所有未提及的內容則應當被理解為問題的數量。在這裡提到的所有問題,無論是已提及的還是未提及的,都應當按照前面所述的方法來理解。 「三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧」這裡也有兩種順反方:法順反方和緣順反方。其中,「善法」等是依阿毗達摩綱要所攝的法,「非依善法生起非善法」這樣的順反方教說是法順反方。「非因緣、非所緣緣」二十四緣的順反方教說是緣順反方。在這裡,前面註釋中提到的「三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧」這個偈頌是指法順反方。但在這裡,這個偈頌是指法順序中的緣順反方。因此,「在反方中六種方法非常深奧」這句註釋偈頌應理解為在法順反方中三法開始等六種方法非常深奧。 在這些中,只在順序三法開始中,依善法三法的方式,在這個緣起章的施設章中簡略地顯示了問題的分類。但在其他三法和其他開始中,一個問題也沒有顯示。此後在俱生章等中,即使對善法三法也沒有提出問題,只是依可得的方式顯示了回答。但由於說「在反方中六種方法非常深奧」,在這個順反方中,這六種開始方法也應該提出問題來顯示。因為這是解釋開始的老師們的責任。 反方順序解釋

  1. Idāni paccanīyānulomaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya nahetupaccayā ārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapaccanīyapucchāhi samappamāṇo eva pucchāparicchedo. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.

Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti etthāpi heṭṭhā vuttanayeneva dve paccayānulomāni – dhammapaccanīyānulomaṃ paccayapaccanīyānulomañca. Tattha 『『kusalā dhammā』』ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ 『『nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo』』ti paccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyānulomaṃ nāma. 『『Nahetupaccayā ārammaṇapaccayā』』ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ paccayapaccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyānulomaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ 『『tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā 『『cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti aṭṭhakathāya dhammapaccanīyānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse nahetupaccayā ārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīyānulome ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassapi vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassapi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. 『『Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā』』ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīyānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

Pucchāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Kusalattikavaṇṇanā

  2. Paṭiccavāravaṇṇanā

  3. Paccayānulomaṃ

(1.) Vibhaṅgavāro

現在是反方順序。爲了展示這一點,開始於「是否依善法生起善法,非因緣、非所緣緣」等。在那裡,順反方的問題數量是與前面提到的相同的。因此在這裡說:"在順反方中,每個問題的數量應當被理解為在前面所述的基礎上。"在這裡提到的所有問題,無論是已提及的還是未提及的,都應當按照前面所述的方法來理解。 「三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧」這裡也有兩種順反方:法順反方和緣順反方。其中,「善法」等是依阿毗達摩綱要所攝的法,「非依善法生起非善法」這樣的順反方教說是法順反方。「非因緣、非所緣緣」二十四緣的順反方教說是緣順反方。在這裡,前面註釋中提到的「三法開始最殊勝...在反方中六種方法非常深奧」這個偈頌是指法順反方。但在這裡,這個偈頌是指法順序中的緣順反方。因此,「在反方中六種方法非常深奧」這句註釋偈頌應理解為在法順反方中三法開始等六種方法非常深奧。 在這些中,只在順序三法開始中,依善法三法的方式,在這個緣起章的施設章中簡略地顯示了問題的分類。但在其他三法和其他開始中,一個問題也沒有顯示。此後在俱生章等中,即使對善法三法也沒有提出問題,只是依可得的方式顯示了回答。但由於說「在反方中六種方法非常深奧」,在這個順反方中,這六種開始方法也應該提出問題來顯示。因為這是解釋開始的老師們的責任。 問題的解釋部分已完成。 善法的解釋 起因的解釋 順反方

  1. Idāni yā etā paṇṇattivāre kusalattikaṃ nissāya hetupaccayādivasena ekūnapaññāsaṃ ādiṃ katvā nayamattaṃ dassentena aparimāṇā pucchā dassitā. Tattha kusalākusalādīnaṃ sahuppattiyā abhāvato yā pucchā 『『kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati hetupaccayā』』ti evaṃ vissajjanaṃ na labhanti. Tā pahāya yā vissajjanaṃ labhanti, tāyeva vissajjetuṃ ayaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādinā nayena paṭiccavārassa niddesavāro āraddho.

Tattha siyā – sace imā hetupaccayādivasena ekūnapaññāsaṃ pucchā sabbaso vissajjanaṃ na labhanti, atha kasmā dassitā? Nanu yā labhanti, tāyeva dassetabbāti? Āma, dassetabbā siyuṃ. Tathā dassiyamānā pana sabbesu tikadukapaṭṭhānādīsu ekekasmiṃ tike, duke, dukatike, tikaduke, tikatike, dukaduke ca saṅkhepaṃ akatvā dassetabbāyeva bhaveyyuṃ. Kasmā? Yasmā yā kusalattike labhanti, na tāyeva vedanāttikādīsu. Dhammānulomapaccanīye ca tikapaṭṭhāne vitakkattikapītittikānaṃ vissajjane sabbāpetā vissajjanaṃ labhanti, tasmā ukkaṭṭhaparicchedena ekekasmiṃ tike yattakāhi pucchāhi bhavitabbaṃ sabbā kusalattike dassitā. Evaṃ dassitāsu hi yā tattha vissajjanaṃ na labhanti, tā pahāya yā labhanti, tā vuccamānā sakkā sukhena vijānitunti sukhena vijānanatthaṃ sabbāpi kusalattike dassitā. Yā panettha vissajjanaṃ na labhanti, tā pahāya yā labhanti, tāyeva vissajjitāti veditabbā.

Tattha kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti catubhūmakakusaladhammesu vedanākkhandhādibhedaṃ ekaṃ dhammaṃ paṭicca paṭigantvā sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvā, tena saddhiṃ ekato uppattibhāvaṃ upagantvāti attho. Kusalo dhammoti catubhūmakakusaladhammesuyeva saññākkhandhādibhedo eko dhammo. Uppajjatīti uppādato yāva nirodhagamanā uddhaṃ pajjati, nibbattatītipi attho . Attānaṃ labhati, uppādādayo tayopi khaṇe pāpuṇātīti vuttaṃ hoti. Hetupaccayāti kusalahetunā hetupaccayabhāvaṃ sādhentena.

Evaṃ 『『uppajjeyyā』』ti pucchāya 『『uppajjatī』』ti vissajjanaṃ vatvā idāni yaṃ dhammaṃ paṭicca yo dhammo uppajjati, taṃ dhammaṃ khandhavasena dassetuṃ kusalaṃ ekaṃ khandhantiādimāha. Tattha ekanti vedanādīsu catūsu yaṃkiñci ekaṃ. Tayo khandhāti yo yo paccayabhāvena gahito, taṃ taṃ ṭhapetvā avasesā tayo khandhā. Tayo khandheti vedanādīsu yo eko khandho uppajjatīti gahito, taṃ ṭhapetvā sese tayo. Dve khandheti vedanāsaññādukādīsu chasu dukesu yekeci dve khandhe paṭicca. Dve khandhāti ye ye paccayabhāvena gahitā, te te ṭhapetvā avasesā dve khandhā kusalahetunā hetupaccayabhāvaṃ sādhentena uppajjantīti attho.

Yasmā pana eko khandho ekasseva dvinnaṃyeva vā, dve vā pana ekasseva paccayo nāma natthi, tasmā 『『ekaṃ khandhaṃ paṭicca eko khandho, ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho』』ti na vuttaṃ. Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjatītiādīsupi vuttanayeneva attho veditabbo. Cittasamuṭṭhānaṃ rūpanti idaṃ paṭiccatthassa sahajātatthattā yaṃ kusalena sahajātañceva hetupaccayañca labhati, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Paratopi evarūpesu ṭhānesu ayameva nayo.

現在是反方順序。爲了展示這一點,開始於「是否依善法生起善法,非因緣、非所緣緣」等。在這裡,依善法的基礎上,通過引入五十個問題來說明問題的數量。在這裡,由於善法與惡法等的適宜性缺乏,因此提到的問題「依善法生起惡法」這樣的解釋並沒有得到。因此,拋棄這些問題后,那些得到解釋的問題應當通過「依善法生起善法」這樣的方式進行說明,這是反方解釋的引入部分。 在這裡,如果這些以因緣等為基礎的五十個問題都沒有得到解釋,那麼為什麼會被提出呢?難道說那些得到解釋的問題就應當被展示嗎?是的,應當被展示。然後在所有的三法開始等中,每一個三法、二法、二法三法、三法二法、二法二法等都應當被簡略展示。為什麼呢?因為那些依善法得到的問題,並不適用於感覺等。對於法順反方的三法開始,在思維、感覺等的解釋中,所有這些問題都得到了解釋,因此在每個三法中,應當展示所有適當的問題。 在這些展示中,那些沒有得到解釋的問題應當被拋棄,而那些得到解釋的問題則應當被理解為能夠輕易地被知曉。那些沒有得到解釋的問題應當被拋棄,而那些得到解釋的問題則應當被理解為已經被解釋。 在這裡「依善法」是指四種根本善法中的一種,通過接受感覺等的分類,以適宜的方式獲得相應的存在。因此,善法是指四種根本善法中的一種。產生是指從產生到滅盡的過程,也可以理解為生起。自我獲得,產生等三者在瞬間都能實現。 因此,在提問「是否生起」時,回答「生起」后,現在要展示的是依此法生起的法,通過法的分類來說明善法的單一性等。在這裡的單一性是指在感覺等四種中任何一種的單一。三法是指依因緣所獲得的,除去這些剩餘的三法。三法是指在感覺等中有一個法生起,除去這個法后剩餘的三個法。兩個法是指在感覺、認知等六種痛苦中,依任何兩個法生起的。兩個法是指那些依因緣獲得的,除去這些剩餘的兩個法,通過善法的因緣生起。 因為一個法只與一個或兩個法相關,兩個法也只與一個法相關,因此「依一個法生起一個法,依一個法生起兩個法,依兩個法生起一個法」並沒有被提及。依善法生起的未被解釋的法也應以同樣的方式被理解。心的生起是爲了展示依此法生起的法的生起和因緣。對於其他類似的情況也是如此。

Vipākābyākataṃ kiriyābyākatanti ettha hetupaccayābhāvato ahetukaṃ, rūpena saddhiṃ anuppattito āruppavipākañca na gahetabbaṃ. Paṭisandhikkhaṇeti kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa abyākataṃ paṭicca uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Vipākābyākatanti tasmiṃ khaṇe vijjamānābyākatavasena vuttaṃ. Khandhe paṭicca vatthu, vatthuṃ paṭicca khandhāti idaṃ kaṭattārūpaggahaṇena vatthumhi gahitepi vatthuṃ paṭicca khandhānaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ.

Ekaṃ mahābhūtantiādi rūpābyākataṃ paṭicca rūpābyākatassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Ekaṃ khandhantiādīsu vuttanayeneva panettha atthayojanā veditabbā. Evaṃ rūpābyākatamhi bhūte paṭicca bhūtānaṃ uppattiṃ vatvā idāni bhūte paṭicca upādārūpānaṃ uppattiṃ dassetuṃ mahābhūtepaṭicca cittasamuṭṭhānantiādi vuttaṃ. Evaṃ sante upādārūpanti ettakameva vattabbaṃ, itaradvayaṃ kasmā vuttanti? Mahābhūtepi paṭicca uppattidassanatthaṃ. Yañhi heṭṭhā 『『cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ kaṭattā ca rūpa』』nti dassitaṃ, taṃ na kevalaṃ khandheyeva ca paṭicca uppajjati, mahābhūtepi pana paṭicca uppajjatīti dassanatthamidaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tattha cittasamuṭṭhānaṃ pavatteyeva, kaṭattārūpaṃ paṭisandhiyampi. Upādārūpanti tasseva ubhayassa visesanaṃ.

Kusale khandhe ca mahābhūte ca paṭiccāti ettha cittasamuṭṭhānāva mahābhūtā gahitā. Cittasamuṭṭhānaṃ rūpanti ettha pana bhūtarūpampi upādārūpampi gahitaṃ. 『『Ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca tayo mahābhūtā』』tiādinā nayena hi bhūtarūpampi khandhe ca mahābhūte ca paṭicca uppajjati. Mahābhūte paṭicca upādārūpanti vuttanayena upādārūpampi. Akusalañca abyākatañcāti pañhāvissajjanesupi eseva nayo. Evaṃ hetupaccaye nava pucchā vissajjitā. Etāyeva hi ettha labbhanti, sesā cattālīsa moghapucchāti na vissajjitā. Iminā upāyena ārammaṇapaccayādīsupi pucchāvissajjanānaṃ attho veditabbo. Tattha tattha pana vicāretabbayuttakameva vicārayissāma.

  1. Ārammaṇapaccaye tāva rūpassa ārammaṇapaccayavasena anuppattito tāsu navasu rūpamissakā pahāya tissova pucchā vissajjitā. Teneva ca kāraṇena 『『vatthuṃ paṭicca khandhā』』ti vatvā 『『khandhe paṭicca vatthū』』ti na vuttaṃ. Na hi taṃ ārammaṇapaccayena uppajjati.

  2. Adhipatipaccaye vipākābyākatanti lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. Tenevettha 『『paṭisandhikkhaṇe』』ti na gahitaṃ. Sesaṃ hetupaccayasadisameva.

  3. Anantarasamantaresupi rūpaṃ na labbhatīti ārammaṇapaccaye viya tissova pucchā.

  4. Sahajātapaccaye paṭisandhikkhaṇeti pañcavokāre paṭisandhivasena vuttaṃ. Heṭṭhā pana paccayavibhaṅge 『『okkantikkhaṇe』』ti āgataṃ tampi iminā saddhiṃ atthato ekaṃ, byañjanamattameva hettha nānanti. Apica 『『tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī』』ti (ma. ni.

因果關係的解釋中,因緣的缺乏被稱為無因緣,因緣的生起不應被接受。關於再生瞬間,這裡提到的無因緣是爲了說明無因緣的生起。因果關係的解釋是在該時刻存在的無因緣的生起。基於五蘊的存在,五蘊是基於事物的存在而生起的,這裡是爲了說明五蘊的生起。 一個大元素等是基於色法的生起而說明色法的生起。在這裡,單一的五蘊等的意義應當被理解。這樣,在色法的生起中,基於元素的生起,現在爲了展示基於色法的生起,提到的是基於大元素的心的生起。既然如此,基於色法的生起應當如此說明,另外兩個為什麼被提及呢?也是爲了說明基於大元素的生起。因為在下面提到的「心的生起與形狀的生起」中,這不僅僅是依五蘊而生起的,也是在大元素的基礎上生起的,因此應當被理解為如此。 在這裡,心的生起僅僅是基於大元素的生起。心的生起的形狀在這裡是指色法和基於色法的生起。通過「一個大元素依三個大元素」這樣的方式,色法也依於五蘊和大元素而生起。基於大元素的生起和基於色法的生起也是如此。惡法和無因緣的法在提問和回答中也是如此。因此,這樣通過因緣的九個問題被解釋。在這裡,正是這些問題得到了解釋,其餘的四十三個無效問題並沒有得到解釋。通過這種方式,基於對象的因緣等問題的解釋也應當被理解。在這裡,我們將對各個方面進行必要的分析。 在對象的因緣中,色法的因緣是基於生起的,因此拋棄了那九個混合的色法的解釋。因此,基於事物的五蘊並未被提及。因為它並不是通過對象的因緣而生起的。 關於主導因緣的生起,僅僅是指出世間的生起。因此在這裡沒有提到「再生瞬間」。其餘的與因緣相似。 在因緣的相續中,色法並不被獲得,因此與對象的因緣相似,這裡的問題也是如此。 關於共生因緣,再生瞬間是指五種狀態的再生。因此在下面的因緣分析中提到「入胎的瞬間」,與此相同的

1.408) vacanato okkantīti pañcavokārapaṭisandhiyāvetaṃ nāmaṃ. Paṭisandhīti sabbabhavasādhāraṇaṃ. Idha pana 『『kaṭattā ca rūpa』』ntiādivacanato pañcavokārapaṭisandhiyeva adhippetā. Sā hi rūpassapi arūpassapi paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca saṅgaṇhāti, tasmā paripuṇṇavissajjanā hotīti gahitā. Bāhiraṃ ekaṃ mahābhūtanti anindriyabaddhesu pathavīpāsāṇādīsu mahābhūtaṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayavibhaṅgavārasmiñhi cattāro mahābhūtāti ajjhattikañca bāhirañca ekato katvā gahitaṃ. Saṅkhepadesanā hi sā. Ayaṃ pana vitthāradesanā, tasmā sabbaṃ vibhajitvā dassento 『『bāhiraṃ ekaṃ mahābhūta』』ntiādimāha. Asaññasattānaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ paṭiccāti dvisantatisamuṭṭhānabhūtavasena vuttaṃ. Mahābhūte paṭicca kaṭattārūpanti idaṃ pana kammasamuṭṭhānavaseneva vuttaṃ. Upādārūpanti utusamuṭṭhānavaseneva.

  1. Aññamaññapaccaye khandhe paṭicca vatthu, vatthuṃ paṭicca khandhāti catunnampi khandhānaṃ ekato vatthunā aññamaññapaccayataṃ dassetuṃ vuttaṃ.

  2. Nissayapaccaye yasmā paṭiccattho nāma sahajātattho, tasmā yā heṭṭhā paccayavibhaṅgavāre cakkhāyatanādīnaṃ nissayapaccayatā dassitā, na sā gahitā. Cakkhāyatanādīni hi purejātāni hutvā paccayā honti, idha sahajātameva labbhati. Teneva vuttaṃ – 『『nissayapaccayo sahajātapaccayasadiso』』ti.

  3. Upanissayapaccaye rūpassa upanissayapaccayābhāvā tīṇeva vissajjanāni labbhanti, tena vuttaṃ 『『ārammaṇapaccayasadisa』』nti. Tattha kiñcāpi na sabbe kusalākusalābyākatā ārammaṇūpanissayaṃ labhanti, ye pana labhanti, tesaṃ vasenetaṃ vuttanti veditabbaṃ.

  4. Purejātapaccaye vatthuṃ purejātapaccayāti vatthuṃ paṭicca vatthunā purejātapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Vipākābyākataṃ ekaṃ khandhanti ettha yaṃ vipākābyākatassa vatthu okkantikkhaṇe sahajātapaccayo hoti, taṃ purejātapaccayabhājaniyattā idha na gahetabbaṃ. Yepi kusalādayo āruppe purejātapaccayaṃ na labhanti, tepi purejātapaccayabhājaniyatoyeva idha na gahetabbā. Ārammaṇaṃ pana niyamato purejātapaccayabhāvaṃ na labhati. Rūpāyatanādīni hi cakkhuviññāṇādīnaṃyeva purejātapaccayataṃ sādhenti, manoviññāṇadhātuyā atītānāgatānipi ārammaṇaṃ hontiyeva. Tasmā idha na gahitaṃ. Khandhavasena hi ayaṃ desanā, na viññāṇadhātuvasena. 『『Vipākābyākataṃ ekaṃ khandha』』nti desanāya ca sabbāpi viññāṇadhātuyo gahitā, na cakkhuviññāṇadhātuādayo evāti.

Pacchājāto kusalākusalānaṃ paccayo na hoti, abyākatassapi upatthambhakova na janako, tasmā 『『uppajjati pacchājātapaccayā』』ti evaṃ vattabbo ekadhammopi natthīti pacchājātapaccayavasena vissajjanaṃ na kataṃ.

  1. Āsevanapaccaye kāmaṃ sabbā kiriyā āsevanapaccayaṃ na labhanti, labbhamānavasena pana 『『kiriyābyākata』』nti vuttaṃ. Tasmā javanakiriyāvettha gahitāti veditabbā.

1.408)關於入胎的瞬間,這是五種狀態的再生。再生是普遍的。這裡提到的「因緣與形狀」是指五種狀態的再生。它確實包括色法和無色法的因緣關係和因緣的生起,因此被認為是完全的解釋。外在的一個大元素是指在無感官束縛的地、水、火、風等大元素。關於因緣分析部分,四種大元素被結合在一起。它是簡略的描述。然而,這裡是詳細的描述,因此爲了將所有內容分開說明,提到「外在的一個大元素」等等。對於無意識存在的一個大元素,是指在二十五種生起的基礎上被提及的。關於大元素的因緣,這裡是基於因果關係的生起。 關於相互因緣,基於五蘊的存在、存在基於五蘊的因緣,這裡是爲了說明四種五蘊的相互因緣。 關於依賴因緣,由於依賴的意思是自然的,因此在下面的因緣分析中,眼根等依賴因緣並沒有被接受。眼根等是先前存在的,因此基於因緣而存在,這裡僅僅是自然的獲得。因此提到「依賴因緣是自然因緣的相似」。 關於近依賴因緣,色法的近依賴因緣的缺乏,得到三個解釋,因此提到「與對像因緣相似」。在這裡,儘管並非所有的善法與惡法的無因緣都依賴於對象的近依,但那些得到的法是以此為基礎的。 關於先前存在的因緣,基於事物的先前存在,這裡是指存在於事物的因緣。關於因果關係的解釋,關於生起的一個五蘊,在這裡的再生瞬間是自然的,因此不應被接受。即使善法等在無色法中不依賴於先前存在的因緣,它們也不應被接受。對象的因緣在這裡並不自然地依賴於先前存在的因緣。色法等確實依賴於眼識等的先前存在,而心識的過去和未來也確實是對象。因此在這裡不應被接受。因為這是基於五蘊的解釋,而不是基於意識元素的。「關於因果關係的解釋中,一個五蘊的生起」這段描述中所有的意識元素都被接受,而不僅僅是眼識等。 關於後生的善法與惡法並不存在,關於無因緣的存在也並不產生,因此「依賴於後生生起」這段話應當如此說明,單一的法並不存在,因此基於後生的因緣解釋並未被做出。 關於修習因緣,所有的行為並不依賴於修習因緣,但根據獲得的法被稱為「行為的無因緣」。因此這裡應當被理解為快速行為被接受。

  1. Kammapaccaye kusalākusalesu ekakkhaṇiko kammapaccayo veditabbo, tathā kiriyābyākate. Vipākābyākate pana nānākkhaṇikopi, tathā paṭisandhikkhaṇe mahābhūtānaṃ. Cittasamuṭṭhānānaṃ pana ekakkhaṇiko. Kaṭattārūpānaṃ nānākkhaṇikova tathā asaññasattarūpānaṃ. Kaṭattārūpaṃ panettha jīvitindriyaṃ. Sesaṃ na ekantato kammasamuṭṭhānattā upādārūpanti vuttaṃ. Evaṃ santepi idha kammasamuṭṭhānameva adhippetaṃ.

  2. Vipākapaccaye kusalākusalaṃ kiriyañca na labbhatīti abyākatavaseneva vissajjanaṃ kataṃ. Cittasamuṭṭhānanti vipākacittasamuṭṭhānameva. Kaṭattārūpanti yathālābhavasena indriyarūpañca vatthurūpañca. Upādārūpanti tadavasesaṃ tasmiṃ samaye vijjamānakaṃ upādārūpaṃ.

  3. Āhārapaccaye sabbesampi kusalādīnaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānarūpassa ca arūpāhāravasena uppatti veditabbā, tathā paṭisandhikkhaṇe mahābhūtānaṃ. Cittasamuṭṭhānanti bhavaṅgādicittasamuṭṭhānaṃ. Āhārasamuṭṭhānanti kabaḷīkārāhārasamuṭṭhānaṃ . Cittasamuṭṭhānanti kusalākusalacittasamuṭṭhānameva. Paccayavibhaṅgavāre āhārapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ kabaḷīkāro āhāro dassito, idha pana kusalaṃ dhammanti pucchāvasena paṭhamaṃ arūpāhārā dassitāti veditabbā.

  4. Indriyapaccaye paccayavibhaṅge indriyapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ cakkhundriyādīni dassitāni, idha pana kusalādipucchāvasena paṭhamaṃ arūpindriyānaṃ paccayatā dassitā. Tattha kusalādīsu yathālābhavasena arūpindriyā gahetabbā. Asaññasattānaṃ bhūtarūpesupi jīvitindriyanti.

  5. Jhānamaggapaccayesu hetupaccayasadisameva vissajjanaṃ, tenevettha 『『hetupaccayasadisa』』nti vuttaṃ.

  6. Sampayuttapaccaye vissajjanaṃ ārammaṇapaccayagatikaṃ, tenevettha 『『ārammaṇapaccayasadisa』』nti vuttaṃ.

  7. Vippayuttapaccaye vatthuṃ vippayuttapaccayāti vatthuṃ paṭicca vippayuttapaccayā, vatthunā vippayuttapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Khandhe vippayuttapaccayāti khandhe paṭicca vippayuttapaccayā, khandhehi vippayuttapaccayataṃ sādhentehi uppajjatīti attho. Khandhā vatthuṃ vippayuttapaccayāti vatthuṃ paṭicca khandhā vippayuttapaccayā. Vatthunā vippayuttapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Cittasamuṭṭhānarūpaṃ khandhe vippayuttapaccayāti khandhe paṭicca vippayuttapaccayā cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ khandhehi vippayuttapaccayataṃ sādhentehi uppajjatīti attho. Sesavissajjanesupi vatthuṃ vippayuttapaccayātiādīsupi vuttanayenevattho veditabbo. Vipākābyākate cettha vatthuggahaṇena cakkhādīni saṅgahitabbāni. Ekaṃ mahābhūtantiādi rūpābyākatassa paccayabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Cittasamuṭṭhānanti abyākatacittasamuṭṭhānampi kusalākusalacittasamuṭṭhānampi.

  8. Atthipaccaye sabbaṃ sahajātapaccayagatikaṃ. Tenevettha 『『sahajātapaccayasadisa』』nti vuttaṃ.

71-72. Natthivigatā ārammaṇapaccayagatikā, avigataṃ sahajātagatikaṃ. Tenevettha 『『ārammaṇapaccayasadisaṃ, sahajātapaccayasadisa』』nti vuttaṃ . Ime tevīsati paccayāti saṅkhipitvā dassitānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Vitthāretabbāti yā pucchā vissajjanaṃ labhanti, tāsaṃ vasena vitthāretabbā. Ayaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlake paccayānulome paṭiccavārassa kusalattikavissajjane atthavaṇṇanā.

(2.) Saṅkhyāvāro

關於業因緣,在善法與惡法中,業因緣應當被理解為同一時刻,行為的無因緣也是如此。但在果報的無因緣中,是不同時刻的,在再生的瞬間,大元素也是如此。心的生起是同一時刻的。形狀的生起是不同時刻的,無意識存在的形狀也是如此。在這裡,形狀是指生命根。其餘的並不完全是業的生起,因此被稱為色法。即便如此,這裡仍然是指業的生起。 關於果報因緣,善法、惡法和行為並不能被獲得,因此只能通過無因緣來解釋。心的生起僅指果報的心的生起。形狀是指根據獲得的感官形狀和事物形狀。色法是指在那個時刻存在的剩餘色法。 關於食因緣,應當理解為所有善法等五蘊和心生色法以及無色食的生起,在再生瞬間的大元素也是如此。心的生起是指有分等心的生起。食的生起是指段食的生起。心的生起僅指善法與惡法的心的生起。在因緣分析中,首先顯示了段食,但在這裡,根據"善法"的問題,首先顯示了無色食。 關於根因緣,在因緣分析中,首先顯示了眼根等。但在這裡,根據善法等的問題,首先顯示了無色根的因緣。在善法等中,應當根據獲得的方式接受無色根。對於無意識存在,在大元素中也有生命根。 關於禪定和道的因緣,解釋與因緣相似,因此在這裡說"與因緣相似"。 關於相應因緣,解釋遵循對像因緣,因此在這裡說"與對像因緣相似"。 關於不相應因緣,基於事物的不相應因緣,是指依賴事物,通過事物的不相應因緣而生起。基於五蘊的不相應因緣,是指依賴五蘊,通過五蘊的不相應因緣而生起。五蘊基於事物的不相應因緣,是指依賴事物,通過事物的不相應因緣而生起。心生色法基於五蘊的不相應因緣,是指依賴五蘊,通過五蘊的不相應因緣而心生色法生起。其餘的解釋也應當以同樣的方式理解。在果報的無因緣中,通過事物的接受,眼等也應被包括。"一個大元素"等是爲了顯示色法無因緣的因緣關係。心的生起包括無因緣的心的生起和善法與惡法的心的生起。 關於存在因緣,一切都遵循共生因緣,因此在這裡說"與共生因緣相似"。 71-72. 關於不存在和離去因緣,遵循對像因緣,離去因緣遵循共生因緣,因此在這裡說"與對像因緣相似,與共生因緣相似"。這二十三種因緣是通過已顯示的方式被說明的。應當詳細解釋那些得到解釋的問題。這是以因緣為開始,在單一根源的因緣順序中,關於緣起章的善法三法解釋的意義闡述。 (2.) 數量章

  1. Idāni ye ettha hetupaccayādīsu ekekasmiṃ paccaye vissajjanavārā laddhā, te gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā navātiādi āraddhaṃ. Tattha hetuyā navāti hetupaccaye nava pucchāvissajjanavārā honti. Seyyathidaṃ – kusalena kusalaṃ, kusalena abyākataṃ, kusalena kusalābyākataṃ; akusalena akusalaṃ, akusalena abyākataṃ, akusalena akusalābyākataṃ, abyākatena abyākataṃ, kusalābyākatena abyākataṃ, akusalābyākatena abyākatanti.

Ārammaṇetīṇīti kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākataṃ. Adhipatiyā navāti hetuyā vuttasadisāva. Dvādasasu hi paccayesu nava navāti vuttaṃ. Sabbesupi pucchāvissajjanāni hetupaccayasadisāneva. Vibhaṅge pana atthi viseso. Dasasu paccayesu tīṇi tīṇīti vuttaṃ. Sabbesupi pucchāvissajjanāni ārammaṇasadisāneva. Vibhaṅge pana atthi viseso. Aññamaññapaccayasmiñhi abyākatapadassa vissajjane rūpampi labbhati, tathā purejātapaccaye. Āsevanapaccaye vipākāni ceva vīthicittāni ca na labbhanti. Vipāke ekanti abyākatameva. Evamettha saṅkhepato nava tīṇi ekanti, tividhova vāraparicchedo. Vitthārato dvādasa navakā, dasa tikā, ekaṃ ekakanti sabbesupi tevīsatiyā paccayesu ekūnacattālīsādhikaṃ vārasataṃ hoti, ekūnacattālīsādhikañca pucchāsataṃ. Ekūnacattālīsādhikaṃ pucchāvissajjanasatantipi tasseva nāmaṃ.

  1. Evaṃ hetupaccayādike ekamūlake gaṇanaṃ dassetvā ito paresu dumūlakādīsu vitthāradesanaṃ saṅkhipitvā ekamūlake dassitāya desanāya labbhamānagaṇanaññeva ādāya vāraparicchedaṃ dassetuṃ dumūlake tāva hetupaccayā ārammaṇe tīṇītiādimāha. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – bahugaṇanopi paccayo abahugaṇanena saddhiṃ yutto tena samānagaṇanova hoti. Tena vuttaṃ 『『hetupaccayā ārammaṇe tīṇī』』ti. Hetuārammaṇaduke ārammaṇe vuttāni tīṇeva vissajjanāni labbhantīti attho. Samānagaṇano pana samānagaṇanena saddhiṃ yutto aparihīnagaṇanova hoti. Tena vuttaṃ 『『hetupaccayā adhipatiyā navā』』ti. Hetādhipatiduke naveva vissajjanāni labbhantīti attho. Vipāke ekanti hetuvipākaduke vipāke vuttaṃ ekameva vissajjanaṃ labbhatīti evaṃ tāva dumūlake vāraparicchedo veditabbo.

  2. Timūlakādīsupi idameva lakkhaṇaṃ. Tenevāha – hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatiyā tīṇīti. Hetārammaṇādhipati tike ārammaṇe vuttāni tīṇeva vissajjanāni labbhantīti attho. Evaṃ sabbattha nayo netabbo.

76-

現在那些在這裡因緣等的每一種因緣的解釋中獲得的,都是爲了通過數量來展示因緣的九種等。這裡因緣的九種是指因緣的九種問題解釋。比如說——善法與善法,善法與無因緣,善法與善無因緣;惡法與惡法,惡法與無因緣,惡法與惡無因緣,無因緣與無因緣,善無因緣與無因緣,惡無因緣與無因緣。 關於對象的三種,是指善法與善法,惡法與惡法,無因緣與無因緣。關於主導因緣的九種,是指與因緣相似的。在十二種因緣中,九種被提及。所有的問題解釋都與因緣相似。在分析中有特別之處。在十種因緣中有三種被提及。所有的問題解釋都與對像相似。在分析中也有特別之處。在相互因緣中,無因緣的解釋也可以獲得,此外在先前存在的因緣中。關於修習因緣,果報和心的狀態並不能被獲得。關於果報的唯一是無因緣。因此在這裡簡要地提到九種、三種、唯一的,三種的分段。詳細地說是十二種九種,十種三種,單一的單一的,因此在所有的三十三種因緣中,少於四十的數量是存在的,少於四十的問題數量也是如此。少於四十的問題解釋的數量也是如此。 這樣在因緣等中展示了單一根源的數量,接下來在其他地方簡略地說明了單一根源的展示,獲得的數量也將展示出分段的數量。在這裡的特點是——大量的數量與少量的數量相結合,因此與相同數量的數量是相同的。因此說「因緣的對象為三種」。因緣與對象的雙重對像中提到的三種能夠獲得。因此,數量相同的數量與數量相結合,且不失去數量。因此說「因緣的主導為九種」。因緣與主導的雙重中九種也能夠獲得。因此,關於果報的唯一是指因緣與果報的雙重中,果報的唯一能夠獲得。因此這樣,關於單一根源的分段數量應當被理解。 在其他地方的特點也是如此。因此說——因緣的對象與主導為三種。因緣與對象的主導中提到的三種能夠獲得。因此在這裡的解釋應當適用於所有地方。

  1. Dvādasamūlake pana vipākapaccayo na labbhati, tasmā āsevanapaccayā kamme tīṇīti vatvā vipākaṃ aparāmasitvā āhāre tīṇīti vuttaṃ. Terasamūlakādīsupi eseva nayo. Te pana saṅkhipitvā tevīsatimūlakovettha dassito. So duvidho hoti – sāsevano vā savipāko vā. Tattha paṭhamaṃ sāsevano dassito, so tīṇeva vissajjanāni labhati. Tena vuttaṃ 『『āsevanapaccayā avigate tīṇī』』ti. Savipāko pana āsevanaṃ na labhati, tasmā taṃ pahāya vipākavasena gaṇanāya dassanatthaṃ anantarāyeva 『『hetupaccayā…pe… vipākapaccayā āhāre eka』』nti ekaṃ nayaṃ dassetvā pacchā tevīsatimūlakova dassito. Etesu pana dvīsu tevīsatimūlakesu kiñcāpi ekasmiṃ vipākapaccayo natthi, ekasmiṃ āsevanapaccayo, pacchājātapaccayo pana ubhayatthāpi. Ruḷhīsaddena panete tevīsatimūlakātveva veditabbā. Tesu sāsevane āsevanassa vasena sabbattha tīṇeva vissajjanāni, savipāke vipākapaccayassa vasena ekamevāti ayaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakādīsu gaṇanā.

Yaṃ panetaṃ hetumūlakānantaraṃ 『『ārammaṇe ṭhitena sabbattha tīṇeva pañhā』』ti vuttaṃ, taṃ ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakepi dumūlakādīsupi sabbattha ārammaṇapade ceva ārammaṇena saddhiṃ sesapaccayayojanāsu ca yattha navahi bhavitabbaṃ, tattha tayova pañhā hontīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Vipākapade pana vipākapadena saddhiṃ sesapaccayayojanāsu ca ekova pañho hotīti. Iti yaṃ heṭṭhā avocumha 『『bahugaṇanopi paccayo abahugaṇanena saddhiṃ yutto tena samānagaṇano hotī』』ti, taṃ suvuttameva.

80-

在十二個根源中,果報因緣無法獲得,因此在修習因緣和業因緣中有三種,不涉及果報,說在食因緣中有三種。在十三個根源等中也是如此。這些被簡略地總結在二十三個根源中。它分為兩種——有修習或有果報。在這裡首先展示有修習的,它獲得三種解釋。因此說"修習因緣在離去中有三種"。有果報的不獲得修習,因此拋棄它,爲了通過果報的數量展示,緊接著在因緣中展示了一種方法,然後展示了二十三個根源。在這兩個二十三個根源中,儘管在一個中沒有果報因緣,在另一個中沒有修習因緣,後生因緣在兩者中都存在。但應當通過常用語理解這些二十三個根源。在有修習中,通過修習的力量,所有地方都有三種解釋,在有果報中,通過果報因緣,只有一種,這是以因緣為開始的單一根源等的數量。 那麼在因緣根源之後提到"在對像中停留時,所有地方都有三個問題",這是爲了展示從對像因緣開始,在單一根源和其他根源中,在所有對象處和對像以及其餘因緣的組合中,凡是應當有九個的地方,都只有三個問題。在果報處,與果報一起在其餘因緣的組合中,只有一個問題。因此,我們之前說的"大量的因緣與少量的因緣結合,與相同數量的因緣相同",這是很好地被說明的。

  1. Idāni ye ārammaṇādīnaṃ paccayānaṃ vasena ekamūlakādayo dassetabbā, tesu ekamūlako tāva hetuekamūlakeneva sadisoti ekasmimpi paccaye na dassito. Ārammaṇapaccayavasena pana dumūlake gaṇanaṃ dassetuṃ ārammaṇapaccayā hetuyā tīṇi, adhipatiyā tīṇi…pe… avigate tīṇīti vuttaṃ. Ettha ca 『『ārammaṇapaccayā adhipatiyā tīṇi…pe… avigate tīṇī』』ti vattabbe ye hetupaccayādayo paccayā bahugaṇanā, tesaṃ ūnataragaṇanehi ca samānagaṇanehi ca saddhiṃ saṃsandane yā gaṇanā labbhati, taṃ dassetuṃ ārammaṇapaccayassa purimabhāge ṭhitampi hetupaccayaṃ pacchimabhāgeva ṭhapetvā 『『ārammaṇapaccayā hetuyā tīṇī』』ti vuttaṃ. Tenetaṃ āvi karoti – ārammaṇapaccayo yena yena bahutaragaṇanena vā samānagaṇanena vā paccayena saddhiṃ dukatikādibhedaṃ gacchati, sabbattha tīṇeva pañhāvissajjanāni veditabbāni. Vipākapaccayena pana saddhiṃ saṃsandane ekameva labbhati, taṃ vipākapaccayādikāya gaṇanāya āvi bhavissatīti idha na dassitaṃ. Yā cesā dumūlake gaṇanā dassitā, timūlakādīsupi esāva gaṇanāti ārammaṇapaccayavasena timūlakādayo na vitthāritā.

Idāni adhipatipaccayādivasena dumūlakādīsu gaṇanaṃ dassetuṃ adhipatipaccayā hetuyā navātiādi vuttaṃ. Tatthāpi vuttanayeneva paccayasanniveso veditabbo. Yathā ca adhipatipaccayā hetuyā nava, evaṃ sesesupi hetunā samānagaṇanāsu naveva. Iti yo yo paccayo ādimhi tiṭṭhati, tena tena saddhiṃ samānagaṇanānaṃ saṃsandane ādimhi ṭhitassa vasena gaṇanā hoti. Tena pana saddhiṃ ūnataragaṇanānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃyeva vasena gaṇanā hotīti veditabbo. Yathā ca ārammaṇapaccayavasena evaṃ adhipatipaccayavasenāpi tato paresaṃ anantarādīnaṃ vasenāpi timūlakādayo na vitthāritā. Tasmā dumūlake dassitagaṇanāvaseneva sabbattha sādhetabbā. Teneva vuttaṃ 『『ekekaṃ paccayaṃ mūlakaṃ kātuna sajjhāyamaggena gaṇetabbā』』ti.

Paccayānulomavaṇṇanā.

Paṭiccavāro

Paccayapaccanīyavaṇṇanā

86-87. Paccayapaccanīyaṃ pana yasmā kusalapade na labbhati kusaladhammassa hetupaccayena vinā anuppattito, tasmā akusalaṃ dhammaṃ paṭiccātiādi āraddhaṃ. Tattha nahetupaccayāti hetupaccayapaṭikkhepo hetupaccayaṃ vinā aññena paccayena uppajjatīti attho. Vicikicchāsahagato uddhaccasahagato mohoti ayañhi sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sayaṃ hetupaccayo hoti, aññassa pana sampayuttahetuno abhāvā na hetupaccayā uppajjatīti ṭhapetvā hetupaccayaṃ sesehi attano anurūpapaccayehi uppajjati. Iminā nayena sabbapaccayapaṭikkhepesu attho veditabbo. Ahetukaṃ vipākābyākatanti idaṃ rūpasamuṭṭhāpakavaseneva veditabbaṃ. Aññesupi evarūpesu eseva nayo.

  1. Naadhipatipaccaye kāmaṃ adhipatipi attanā saddhiṃ dutiyassa adhipatino abhāvā naadhipatipaccayaṃ labhati, yathā pana vicikicchuddhaccasahagato moho ahetuko, na tathā adhipatayo eva nirādhipati. Chandādīsu pana aññataraṃ adhipatiṃ akatvā kusalādīnaṃ uppattikāle sabbepi kusalādayo nirādhipatino. Tasmā mohaṃ viya visuṃ adhipatimattameva anuddharitvā sabbasaṅgāhikavasena esā 『『ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā』』tiādikā desanā katāti veditabbā.

現在根據對像等的因緣,單一根源等應當被展示。在這些中,單一根源僅僅是因緣的單一根源,因此在同一因緣中並未被展示。關於對像因緣的情況下,爲了展示雙重根源的數量,因緣的對象有三種,主導因緣有三種……等……在離去中有三種。這裡說到「因緣的對象為主導的三種……等……在離去中有三種」,是指那些因緣等的數量眾多,關於它們的數量與相同數量的結合,所獲得的數量,顯示在因緣的對象的前部分,除了因緣的後部分之外說「因緣的對象為因緣的三種」。因此,它表明——因緣的對象與任何數量眾多或相同數量的因緣結合,都會涉及到三種解釋。在與果報因緣的結合中,只有一種能夠獲得,這在果報因緣等的數量中並未被展示。關於雙重根源的數量的展示,在三重根源等中也是如此,關於對像因緣的情況下,三重根源等並未詳細說明。 現在爲了展示主導因緣等在雙重根源中的數量,主導因緣的因緣有九種等被提及。在那裡,因緣的組合應當被理解。正如主導因緣的因緣有九種,其他因緣在相同數量的情況下也有九種。因此,任何因緣在起始處存在,結合相同數量的因緣時,基於起始處的因緣數量將被計算。因此,結合少量數量的因緣時,只有少量數量的因緣將被計算。因此正如在對像因緣的情況下,主導因緣的情況下,其他地方的後續等,三重根源等並未詳細說明。因此,關於雙重根源的數量的展示應當在所有地方被理解。因此說「單一因緣的根源應當通過適當的方式進行計算」。 因緣的順序說明。 因緣的分析。 因緣的分析說明。 86-87. 因緣的分析說明,由於在善法中無法獲得善法的因緣,因此在善法的因緣中無法獲得,因此開始了「因緣的果報等」。在這裡,非因緣的因緣是指因緣的排斥,意即沒有因緣的情況下,其他因緣也無法生起。與懷疑和無常相結合的無明,確實是與相關的法和心的生起的因緣,而在其他的因緣中,因緣的缺乏並不生起。因此,因緣的生起是由其他適合的因緣引起的。以這種方式,所有因緣的排斥的意義應當被理解。無因緣的果報是指根據色的生起而被理解的。其他地方的情況也是如此。 在主導因緣中,慾望的主導與自身的結合,第二個主導的缺乏使得主導因緣無法獲得,正如懷疑和無常相結合的無明是無因緣的,主導也並非如此。在慾望等中,除了某個主導外,善法等在產生時,所有的善法都沒有主導。因此,關於無明的情況,單一的主導並未被排除,而是作為整體的因緣,說明「基於一個五蘊而產生三個五蘊」等的教義。

  1. Nānantaranasamanantaresu nārammaṇe viya rūpameva paccayuppannaṃ. Tena vuttaṃ 『『nārammaṇapaccayasadisa』』nti. Sahajātapaccayo parihīno. Yathā cesa, tathā nissayaatthiavigatapaccayāpi. Kiṃ kāraṇā? Etehi vinā kassaci anuppattito. Sahajātanissayaatthiavigatapaccayepi hi paccakkhāya ekopi rūpārūpadhammo nuppajjati, tasmā te parihīnā.

  2. Naaññamaññapaccayavibhaṅge paṭisandhikkhaṇe vipākābyākate khandhe paṭicca kaṭattārūpanti hadayavatthuvajjaṃ veditabbaṃ.

  3. Naupanissayapaccayavibhaṅge rūpameva paccayuppannaṃ, tañhi upanissayaṃ na labhati. Arūpaṃ pana kiñcāpi ārammaṇūpanissayapakatūpanissaye na labheyya, anantarūpanissayamuttakaṃ pana natthi. Tena vuttaṃ 『『nārammaṇapaccayasadisa』』nti.

  4. Napurejāte cittasamuṭṭhānarūpanti pañcavokāravasena vuttaṃ.

93.Napacchājātapaccayāti ettha sahajātapurejātapaccayā saṅgahaṃ gacchanti. Tasmā sahajātapaccayasadisā ettha pāḷi, sā naadhipatipaccaye vitthāritāti idha saṅkhittā. Nāsevanapaccaye kusalākusalā paṭhamajavanavasena veditabbā, tathā kiriyābyākataṃ. Pāḷi pana idhāpi naadhipatipaccaye vitthāritavasena veditabbā. Tenevāha – 『『napacchājātapaccayampi nāsevanapaccayampi nādhipatipaccayasadisa』』nti.

94-97. Nakammapaccaye vipākacetanā nānākkhaṇikakammapaccayaṃ labhatīti na gahitā. Nāhārapaccaye ekaccaṃ rūpameva paccayuppannaṃ, tathā naindriyapaccaye.

  1. Najhānapaccaye pañcaviññāṇadhammā ceva ekaccañca rūpaṃ paccayuppannaṃ. Pañcaviññāṇasmiñhi vedanā ca cittekaggatā ca dubbalattā upanijjhānalakkhaṇaṃ na pāpuṇantīti jhānapaccaye na gahitā.

99-102. Namaggapaccaye ahetukavipākakiriyañceva ekaccañca rūpaṃ paccayuppannaṃ. Nasampayuttanonatthinovigatesu rūpameva paccayuppannaṃ. Tena vuttaṃ 『『nārammaṇapaccayasadisa』』nti.

103.Nahetuyā dveti ekamūlakagaṇanāya yathāpāḷimeva niyyāti.

  1. Dumūlake nahetupaccayā nārammaṇe ekanti ettha kiñcāpi bahugaṇanena saddhiṃ ūnataragaṇanassa saṃsandane ūnataragaṇanavasena nahetuyā viya dvīhi bhavitabbaṃ. Nārammaṇavasena pana arūpadhammānaṃ parihīnattā abyākataṃ paṭicca rūpābyākatassa uppattiṃ sandhāya 『『eka』』nti vuttaṃ . Sabbesu ekakesupi eseva nayo. Dveti vuttaṭṭhāne pana nahetuyā laddhavasena vāradvayaṃ veditabbaṃ.

105-106. Timūlakādīsu pana sabbesu nārammaṇapaccayassa aparihīnattā ekameva vissajjananti ayaṃ paccanīye nahetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakādīsu gaṇanā.

107-

在非連續和非同時因緣中,僅僅是色法作為因緣而生起。因此說"非對像因緣相似"。共生因緣被排除。正如這種情況,依賴因緣、存在因緣和離去因緣也是如此。為什麼?因為沒有這些,任何法都無法生起。即使排除了共生、依賴、存在和離去因緣,單一的色法和無色法也無法生起,因此這些因緣被排除。 在非相互因緣的分析中,在再生瞬間,基於果報的無因緣的五蘊,應當理解為除了心臟處所之外的形狀。 在非近依賴因緣的分析中,僅僅是色法作為因緣而生起,它確實無法獲得近依賴。儘管無色法在對象的近依賴和作為近依賴時無法獲得,但並非沒有連續的近依賴。因此說"非對像因緣相似"。 在非先前存在的心生色法中,是根據五種狀態被提及的。 關於非後生因緣,共生和先前存在的因緣被包括在內。因此這裡的語句與共生因緣相似,在非主導因緣中未被詳細說明,因此在這裡被簡略地說明。在非修習因緣中,善法和惡法應當根據第一個快速心的生起來理解,行為的無因緣也是如此。這裡的語句應當根據在非主導因緣中未被詳細說明的方式來理解。因此說"非後生因緣和非修習因緣與非主導因緣相似"。 94-97. 在非業因緣中,果報的意志不獲得不同時刻的業因緣,因此不被接受。在非食因緣中,僅僅是某些色法作為因緣而生起,在非根因緣中也是如此。 在非禪定因緣中,五種識的法和某些色法作為因緣而生起。在五種識中,感受和心一境性因為薄弱,無法獲得洞察的特徵,因此在禪定因緣中不被接受。 99-102. 在非道因緣中,無因緣的果報、行為和某些色法作為因緣而生起。在非相應、非存在和非離去中,僅僅是色法作為因緣而生起。因此說"非對像因緣相似"。 在非因緣的二種中,根據單一根源的數量,按照語句的方式進行。 在雙重根源中,非因緣和非對像因緣的唯一,儘管在大量數量的結合中,少量數量的情況下,非因緣應當是二種。但根據對像因緣,由於無色法的排除,基於無因緣的色法的生起,說"唯一"。在所有單一根源中也是如此。在提到二種的地方,應當根據非因緣獲得的方式理解兩種分段。 105-106. 在三重根源等中,由於對像因緣並未被排除,僅有一種解釋。這是在非分析中以非因緣為開始的單一根源等的數量。

  1. Nārammaṇapaccayādayo pana ekamūlake tāva purimena sadisattā idhāpi na dassitāyeva. Nārammaṇapaccayavasena dumūlake nārammaṇapaccayā, nahetuyā ekanti nahetudumūlake vuttameva. Nādhipatiyā pañcāti nārammaṇapaccaye laddhavasena veditabbāti evaṃ sabbasaṃsandanesu ūnataragaṇanasseva paccayassa vasena gaṇanā veditabbā. Yattha yattha ca nārammaṇapaccayo pavisati, tattha tattha rūpameva paccayuppannaṃ. Nānantaranasamanantaranaaññamaññanaupanissayanāhāranaindriyanasampayuttanonatthinovigatapaccayānaṃ paviṭṭhaṭṭhānepi eseva nayo. Nāhāranaindriyanajhānanamaggapaccayā sabbattha sadisavissajjanā. Nasahajātādicatukkaṃ idhāpi parihīnamevāti idamettha lakkhaṇaṃ. Iminā pana lakkhaṇena sabbesu dumūlakādīsu 『『ayaṃ paccayo mūlaṃ, ayamettha dumūlako, ayaṃ timūlako, ayaṃ sabbamūlako』』ti sallakkhetvā ūnataragaṇanassa paccayassa vasena gaṇanā veditabbāti.

Paccayapaccanīyavaṇṇanā.

Paccayānulomapaccanīyavaṇṇanā

131-189. Idāni anulomapaccanīye gaṇanaṃ dassetuṃ hetupaccayā nārammaṇe pañcātiādi āraddhaṃ. Tattha hetādhipatimaggapaccayesu anulomato ṭhitesu sahajātādayo cattāro sabbaṭṭhānikapaccayā, āhārindriyajhānamaggapaccayā cattāroti ime aṭṭha paccanīyato na labbhanti. Hetupaccayādivasena hi uppajjamāno dhammo ime aṭṭha paccaye alabhanto nāma natthi. Ārammaṇaanantarasamanantaraupanissayasampayuttanatthivigatapaccayesu pana anulomato ṭhitesu arūpaṭṭhānikā paccanīkato na labbhanti. Na hi ārammaṇapaccayādīhi uppajjamānā anantarasamanantarapaccayādayo na labhanti. Sahajātaaññamaññanissayakammāhārindriyaatthiavigatapaccayesu pana anulomato ṭhitesu cattāro sabbaṭṭhānikāyeva, paccanīkato na labbhanti. Etesañhi paccayānaṃ vasena uppajjamāno sabbaṭṭhānike alabhanto nāma natthi. Pacchājātapaccayassa anulomato ṭhānaṃ nāma natthi. Evaṃ sesesu anulomato ṭhitesu ye ca labbhanti, ye ca na labbhanti, te sallakkhetvā sabbesupi dumūlakādīsu nayesu tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃyeva vasena gaṇanā veditabbāti.

Paccayānulomapaccanīyavaṇṇanā.

Paccayapaccanīyānulomavaṇṇanā

然而,非對像因緣等在單一根源中,前者的相似性在這裡並未被展示。關於對像因緣的情況下,雙重根源的對象因緣,非因緣的單一根源並未被詳細說明。關於主導因緣的五種,應當根據非對像因緣的獲得來理解。因此,在所有的結合中,因緣的數量應當根據少量數量的因緣來計算。在任何地方,只要有對像因緣的存在,那裡僅僅是色法作為因緣而生起。對於非連續、非同時、非相互依賴、非食因緣的情況下,所進入的地方也是如此。關於食因緣和禪定因緣,所有地方的解釋都是相似的。關於共生因緣的四種,在這裡也被排除,因此這是這裡的特徵。通過這個特徵,所有的雙重根源等應當被理解為「這是因緣的根源,這是雙重根源,這是三重根源,這是所有根源」,並且應當根據少量數量的因緣來計算。 因緣的分析說明。 因緣的順序分析說明。 131-189. 現在爲了展示順序分析中的數量,因緣的因緣在對像中有五種等的開始。在那裡,關於因緣的主導和路徑因緣,順序中的共生因緣等四種是所有的常駐因緣,而關於食根因緣和禪定因緣的四種在這裡並未被獲得。因為根據因緣等的情況,所生起的法在這八種因緣中沒有獲得。關於對像、非連續、非同時、非依賴的因緣,順序中的情況,非色法的常駐因緣在這裡並未被獲得。因為根據對像因緣等所生起的法,非連續、非同時的因緣等並未獲得。關於共生、相互依賴的因緣、食因緣、存在因緣等在順序中的情況下,四種常駐因緣並未被獲得。因此,依賴於這些因緣所生起的法在所有常駐因緣中並不存在。關於後生因緣的順序中並不存在。因此,在其他的順序中,獲得的和未獲得的,應當根據所有的雙重根源等的數量來理解,依據這些因緣的結合,少量數量的因緣的計算應當被理解。 因緣的順序分析說明。 因緣的分析順序說明。

  1. Idāni paccanīyānulome gaṇanaṃ dassetuṃ nahetupaccayā ārammaṇe dvetiādi āraddhaṃ. Tattha hetumhi paccanīkato ṭhite ṭhapetvā adhipatiṃ avasesā anulomato labbhanti. Pacchājāto pana anulomato sabbattheva na labbhati, ye nava paccayā 『『arūpānaññevā』』ti vuttā, tesu purejātañca āsevanañca ṭhapetvā avasesesu sattasu paccanīkato ṭhitesu sesā arūpaṭṭhānikā anulomato na labbhanti. Yo hi ārammaṇādīhi nuppajjati, na so anantarādayo labhati. Paṭisandhivipāko pana purejātato, sabbavipāko ca saddhiṃ kiriyamanodhātuyā āsevanato anuppajjamānopi anantarādayo labhati, tasmā 『『purejātañca āsevanañca ṭhapetvā』』ti vuttaṃ.

Purejātapacchājātaāsevanavipākavippayuttesu paccanīkato ṭhitesu ekaṃ ṭhapetvā avasesā anulomato labbhanti. Kammapaccaye paccanīkato ṭhite ṭhapetvā vipākapaccayaṃ avasesā anulomato labbhanti. Āhārindriyesu paccanīkato ṭhitesu ṭhapetvā sabbaṭṭhānike ceva aññamaññakammāhārindriyapaccaye ca avasesā anulomato na labbhanti, itare yujjamānakavasena labbhanti. Jhānapaccaye paccanīkato ṭhite. Hetādhipatiāsevanamaggapaccayā anulomato na labbhanti. Maggapaccaye paccanīkato ṭhite hetādhipatipaccayā anulomato na labbhanti. Vippayuttapaccaye paccanīkato ṭhite purejātapaccayaṃ ṭhapetvā avasesā anulomato labbhanti. Evaṃ tesu tesu paccayesu paccanīkato ṭhitesu ye ye anulomato na labbhanti, te te ñatvā tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃ vasena gaṇanā veditabbā.

191-

現在爲了展示順序分析中的數量,非因緣的因緣在對像中有二種等的開始。在那裡,關於因緣的情況下,除了主導因緣之外,其他因緣在順序中獲得。關於後生因緣的情況下,普遍都無法獲得,那些九種因緣中提到的「非色法」,在這些中,除了先前存在和修習之外,剩餘的七種在順序中並未獲得。因為如果不依賴於對像等生起的法,就不會獲得非連續等的因緣。關於再生的果報,雖然從先前存在中獲得,所有的果報與行為心的結合中,即使未生起,非連續等的因緣也會獲得,因此說「除去先前存在和修習」。 在先前存在、後生、修習、果報和非相互依賴的情況下,除了一個之外,其他的在順序中獲得。關於業因緣的情況下,除了果報因緣之外,其他的在順序中獲得。關於食根因緣的情況下,除了所有的常駐因緣和相互依賴的業食因緣之外,其他的在順序中並未獲得,而其他的則根據結合的情況獲得。關於禪定因緣的情況下,順序中獲得。關於因緣的主導和修習的路徑因緣,在順序中並未獲得。關於路徑因緣的情況下,順序中獲得,因緣的主導在順序中並未獲得。關於相互依賴的因緣的情況下,順序中獲得先前存在的因緣,其他的在順序中獲得。因此,在這些因緣中,關於順序中獲得的那些,未獲得的應當根據這些因緣的結合,少量數量的因緣的計算應當被理解。 191-

  1. Dumūlakādīsu ca nayesu yaṃ yaṃ paccayaṃ ādiṃ katvā ye ye dukādayo dassitā, te te labbhamānālabbhamānapaccayavasena yathā yathā dassitā, tathā tathā sādhukaṃ sallakkhetabbā. Tattha yaṃ nahetuvasena dumūlakādayo naye dassentena nahetupaccayā nārammaṇapaccayā…pe… nāsevanapaccayāti vatvā 『『yāva āsevanā sabbaṃ sadisa』』nti vuttaṃ. Tassa, 『『naaññamaññapaccayā sahajāte eka』』ntiādīhi sadisatā veditabbā. Yaṃ pana 『『nakamme gaṇite pañca gaṇhātī』』ti sīhaḷabhāsāya likhitaṃ, tassattho – nahetupaccayaṃ ādiṃ katvā nakammapaccayāti evaṃ nakammapaccayena ghaṭite sahajāte ekanti evaṃ dassitā pañceva paccayā anulomato labbhanti, na aññeti. Evaṃ aññesupi evarūpesu ṭhānesu byañjanaṃ anādiyitvā adhippetatthoyeva gahetabbo. Evarūpañhi byañjanaṃ attano saññānibandhanatthaṃ porāṇehi sakasakabhāsāya likhitaṃ.

Apica imasmiṃ paccanīyānulome paccayuppannadhammesupi atthi dhammo kammapaccayaṃ labhati, na indriyapaccayaṃ. So asaññesu ceva pañcavokāre pavatte ca rūpajīvitindriyavasena veditabbo. Atthi dhammo maggapaccayaṃ labhati, nahetupaccayaṃ. So vicikicchuddhaccasahajātamohavasena veditabbo. Atthi dhammo jhānapaccayaṃ labhati, namaggapaccayaṃ. So manodhātuahetukamanoviññāṇadhātuvasena veditabbo. Yattha kaṭattārūpāni nānākkhaṇikakammavaseneva kammapaccayaṃ labhanti, tattha rūpadhammā hetādhipativipākindriyajhānamaggapaccaye na labhanti, sabbaṭṭhānikā paccanīyā na honti. Ahetuke adhipatipaccayo natthīti imesampi pakiṇṇakānaṃ vasenettha gaṇanavāro asammohato veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – nahetupaccayā ārammaṇe dveti ettha tāva ahetukamoho ceva ahetukavipākakiriyā ca paccayuppannaṃ, tasmā akusalenākusalaṃ, abyākatena abyākataṃ sandhāyettha dveti vuttaṃ. Sesesupi eseva nayo. Āsevane pana vipākaṃ na labbhati, tathā kiriyamanodhātu. Tasmā kiriyāhetumanoviññāṇadhātuvasenettha abyākatena abyākataṃ veditabbaṃ. Vipāke ekanti abyākatena abyākatameva. Magge ekanti akusalena akusalameva.

196-197.Nārammaṇamūlake hetuyā pañcāti rūpameva sandhāya vuttaṃ. Tañhi kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ kusalābyākataṃ akusalābyākatañcāti pañca koṭṭhāse paṭicca uppajjati. Sabbapañcakesu eseva nayo. Aññamaññe ekanti bhūtarūpāni ceva vatthuñca sandhāya vuttaṃ. Tāni hi nārammaṇapaccayā aññamaññapaccayā uppajjanti. Timūlakepi eseva nayo.

198-202. Nādhipatimūlake hetuyā navāti anulome hetumhi vuttāneva. Tīṇītiādīnipi heṭṭhā anulome vuttasadisāneva. Timūlake dveti heṭṭhā nahetupaccayā ārammaṇe vuttasadisāneva.

203-233. Napurejātamūlake hetuyā sattāti heṭṭhā 『『āruppe kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭiccā』』tiādinā nayena purejāte dassitāneva. Sabbasattakesu eseva nayo. Nakammamūlake hetuyā tīṇītiādīsu cetanāva paccayuppannā. Tasmā kusalaṃ akusalaṃ abyākatañca paṭicca uppattiṃ sandhāya tīṇīti vuttaṃ. Iminā nayena 『『ekaṃ dve tīṇi pañca satta navā』』ti āgataṭṭhānesu gaṇanā veditabbā. 『『Cattāri cha aṭṭhā』』ti imā pana tisso gaṇanā natthevāti.

Paccayapaccanīyānulomavaṇṇanā.

Niṭṭhitā ca paṭiccavārassa atthavaṇṇanā.

  1. Sahajātavāravaṇṇanā

234-

在雙重根源等的情況下,所述的每一種因緣,都是根據所獲得和未獲得的因緣而被展示,因此應當清晰地理解。在那裡,非因緣的情況下,雙重根源等的展示,非因緣的對象因緣……等,非修習因緣被提及,因此說「只要修習都是相似的」。因此,應當根據「非相互因緣的共生因緣是單一的」等語句來理解。關於「在沒有業因緣的情況下,五種應當被接受」的斯里蘭卡語寫作,其意是:在非因緣的情況下,所述的業因緣是單一的,因此在這裡展示的五種因緣是根據順序獲得的,並非其他。因此,在其他類似的情況下,描述的內容應當被理解為其意圖。這樣的描述是爲了與自己的認知相聯繫,而用古代的語言寫成。 此外,在這個非因緣的順序分析中,因緣所生起的法中,業因緣獲得,而非根因緣則不獲得。它應當根據無識和五種狀態的存在而被理解。存在的法獲得路徑因緣,而非因緣。它應當根據疑惑、無知和共生的無明而被理解。存在的法獲得禪定因緣,而非路徑因緣。它應當根據心的因緣、無因緣的意識法而被理解。在那裡,作為因緣的色法,僅僅是根據瞬時的業而獲得,因此色法在因緣的主導和果報因緣中並未獲得,所有常駐因緣並不成立。因此,非因緣的主導因緣並不存在,因此在這些附屬因緣的情況下,計算的過程應當是清晰的。 這裡的原則是:非因緣的對象因緣有二種,這裡包含了非因緣的無明和非因緣的果報,因此根據獲得的法,惡法和善法,以及未被說明的法應當被理解。其他的情況也是如此。關於修習的情況下,果報無法獲得,行為心也是如此。因此,行為的因緣和無因緣的意識法在這裡應當被理解為未被說明的法。關於果報的單一性,未被說明的法也是未被說明的法。關於路徑的單一性,惡法也是惡法。 196-197. 關於對像因緣的根源,五種因緣是僅僅指色法。因此,善法、惡法和未被說明的法,善法未被說明的惡法和未被說明的惡法,都是根據五種因緣的地方生起的。所有五種中的情況都是相同的。關於相互因緣的單一性,指的是存在的色法和對象。因此,它們實際上是通過對像因緣和相互因緣而生起的。在三重根源中也是如此。 198-202. 關於非先前存在的根源,因緣的情況有九種,順序中的因緣被提及。三種等的情況也是在順序中與之前的描述相似。關於三重根源的二種,前述的非因緣的對象因緣與之前的描述相似。 203-233. 關於非先前存在的根源,因緣的情況有七種,前述的「在色法中,善法依靠一個五蘊」是通過先前存在的法而展示的。所有的存在法都是相同的。在非業根源的情況下,因緣的情況有三種等,只有意志作為因緣而生起。因此,善法、惡法和未被說明的法都是根據三種因緣而生起的。根據這個原則,「一個、二個、三個、五個、七個、九個」應當在提到的地方被計算。「四個、六個、八個」則在這裡並不存在。 因緣的順序分析說明。 已完結的因緣分析的意義說明。 共生因緣的分析說明。

  1. Sahajātavāre kusalaṃ dhammaṃ sahajātoti kusalaṃ dhammaṃ paṭicca tena sahajāto hutvāti attho. Sesamettha paṭiccavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa 『『paṭiccattaṃ nāma sahajātattaṃ, sahajātattaṃ nāma paṭiccatta』』nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi ete dvepi ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. 『『Cakkhuñca paṭicca rūpe cā』』tiādīsu hi asahajātampi paṭicca uppajjatīti vuccati. Sahajātampi ca upādārūpaṃ bhūtarūpassa paccayo na hoti. Iti paṭiccavārena sahajātapaccayabhāvaṃ, sahajātavārena ca paṭiccāti vuttassa sahajātabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāppabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Sahajātavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Paccayavāravaṇṇanā

  2. Paccayavāre kusalaṃ dhammaṃ paccayāti kusaladhamme patiṭṭhito hutvā kusalaṃ dhammaṃ nissayaṭṭhena paccayaṃ katvāti attho. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paccayāti kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ nissayapaccayaṃ katvā tayo khandhā uppajjanti hetupaccayāti vuttaṃ hoti. Imināvupāyena sabbapadesu attho veditabbo. Vatthuṃ paccayā vipākābyākatā kiriyābyākatā khandhāti idaṃ pañcavokāre pavattivasena vuttaṃ. Pañcavokāre pavattiyañhi khandhānaṃ purejātaṃ vatthu nissayapaccayo hoti. Paṭiccaṭṭhassa pana sahajātaṭṭhattā paṭiccavāre esa nayo na labbhatīti paṭisandhiyaṃ sahajātameva vatthuṃ sandhāya 『『vatthuṃ paṭicca khandhā』』ti vuttaṃ. Kusalaṃ ekaṃ khandhañca vatthuñca paccayā tayo khandhātiādīsupi imināva nayena attho veditabbo.

Abyākataṃdhammaṃ paccayā kusalo ca abyākato cāti kusalābyākatānaṃ hetupaccayavasena ekato uppattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kusaluppattikkhaṇasmiñhi vatthuṃ nissāya kusalā khandhā, cittasamuṭṭhāne ca mahābhūte nissāya cittasamuṭṭhānaṃ upādārūpaṃ hetupaccayavasena ekato uppajjati. Iti paccayabhūtassa abyākatassa nānattepi paccayuppannānaṃ hetupaccayavasena ekato uppattiṃ sandhāyetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Aññesupi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo. Evaṃ imasmiṃ hetupaccaye sahajātañca purejātañca nissayaṭṭhena paccayaṃ katvā sattarasa pañhā vissajjitā. Tattha khandhā ceva bhūtā ca sahajātavasena, vatthu sahajātapurejātavasena gahitaṃ. Paṭiccavāre pana sahajātavasena paccayo labbhati, tasmā tattha naveva pañhā vissajjitā. Ye panete ettha sattarasa pañhā vissajjitā, tesu ekādike ekāvasāne vissajjane kusalādīsu ekapaccayato eko paccayuppanno. Ekādike dukāvasāne ekapaccayato nānāpaccayuppanno. Dukādike ekāvasāne nānāpaccayato eko paccayuppanno. Dukādike dukāvasāne nānāpaccayato nānāpaccayuppanno.

248-

在共生因緣中,善法與共生是指依靠善法而與之共同生起。其餘部分應當按照前面因緣分析中所述的方式理解。在結尾處說"依靠是共生,共生是依靠",這是爲了展示這兩種分析方式的不同本質。從本質上說,這兩種方式確實是不同的。即便如此,它們仍然是爲了相互限定其意義而被說明。例如在"依靠眼根和色法"等處,即使是非共生的也被說為依靠而生起。共生的依附色法並不是存在色法的因緣。因此,通過因緣分析展示共生因緣的本質,通過共生因緣展示依靠的共生本質,這兩種方式都被提及。此外,這兩種方式是根據理解者的意圖,通過教說的風格,以及語言分析和理解的方式而被說明的。 共生因緣的分析說明已完結。 因緣分析說明 在因緣分析中,依靠善法是指在善法中建立,作為依賴的因緣。依靠一個善法的五蘊是指依靠一個善法的五蘊作為依賴因緣,三個五蘊通過因緣生起。這種方式應當在所有處理中被理解。依靠對象的無因果和行為無因果的五蘊是根據五種狀態的存在而說的。在五種狀態的存在中,五蘊的先前存在的對象是依賴因緣。但因為在因緣分析中與共生處於同一狀態,因此在再生中僅僅依靠對像而說"依靠對象的五蘊"。依靠一個善法的五蘊和對像等,也應當以同樣的方式理解。 依靠無因果的法,善法和無因果法是根據善法和無因果法的因緣一起生起而說的。在善法生起的瞬間,依靠對象的善法五蘊,以及依靠心生的大種和心生的依附色法作為因緣一起生起。因此,應當理解,儘管因緣的無因果法不同,但根據因緣一起生起。在其他類似的情況下也是如此。在這個因緣中,通過共生和先前存在作為依賴因緣,已經解答了十七個問題。在那裡,五蘊和存在的色法是通過共生,對像通過共生和先前存在被接受。但在因緣分析中,因緣通過共生獲得,因此那裡只解答了九個問題。這十七個問題的解答中,在一到多個因緣的結尾處,根據一個因緣,有一個因緣生起。在一到多個因緣的結尾處,根據一個因緣,有多個因緣生起。在多個因緣到一個因緣的結尾處,根據多個因緣,有一個因緣生起。在多個因緣到多個因緣的結尾處,根據多個因緣,有多個因緣生起。 248-

  1. Ārammaṇapaccayādīsupi imināvupāyena pañhāvissajjanappabhedo veditabbo. Yaṃ panetaṃ ārammaṇapaccaye vatthuṃ paccayā khandhāti vuttaṃ, taṃ paṭisandhikkhaṇe vipākakkhandheyeva sandhāya vuttaṃ. Cakkhuviññāṇādīni abyākataṃ nissāya ārammaṇapaccayena uppajjantānaṃ pabhedadassanatthaṃ vuttāni. Puna vatthuṃ paccayāti pavatte vipākakiriyābyākatānaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ imasmiṃ ārammaṇapaccaye sahajātañca purejātañca paccayaṃ katvā satta pañhā vissajjitā. Tattha khandhā sahajātavasena, vatthu sahajātapurejātavasena, cakkhāyatanādīni purejātavaseneva gahitāni. Paṭiccavāre pana sahajātavaseneva paccayo labbhati. Tasmā tattha tayova pañhā vissajjitā.

253-254. Adhipatipaccaye vipākābyākataṃ lokuttarameva veditabbaṃ. Anantarasamanantarā rūpābhāvena ārammaṇasadisā. Parato āsevananatthivigatesupi eseva nayo.

  1. Sahajātapaccaye kaṭattārūpaṃ upādārūpanti upādārūpasaṅkhātaṃ kaṭattārūpaṃ. Idaṃ asaññasattānaññeva rūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Cakkhāyatanādīni pañcavokāravasena vuttāni.

256-257. Aññamaññapaccaye ca yathā ārammaṇapaccayā evanti vissajjanasamataṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayuppannesu pana nānattaṃ atthi.

  1. Upanissayapaccaye ārammaṇapaccayasadisanti rūpābhāvatopi vissajjanasamatāyapi vuttaṃ.

259-260.Vatthuṃ purejātapaccayātiādīnaṃ paṭiccavāre vuttanayenevattho gahetabbo.

261-266. Kammapaccaye tīṇīti kusalaṃ paccayā kusalo abyākato kusalābyākato cāti evaṃ tīṇi veditabbāni. Akusalepi eseva nayo.

267-268. Vippayuttapaccaye khandhe vippayuttapaccayāti khandhe nissāya vippayuttapaccayā uppajjantīti attho. Khandhā vatthuṃ vippayuttapaccayāti khandhā vatthuṃ nissāya vippayuttapaccayā uppajjantīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

269-

在對像因緣等中,也應以同樣的方式理解問題解答的區別。關於對像因緣中所說的"依靠對象的五蘊",是指再生瞬間的果報五蘊。眼識等是爲了展示依靠無因果法而通過對像因緣生起的區別而說的。再次說"依靠對像"是爲了展示在存在中果報和行為無因果法的生起。其餘應按前面的方式理解。這樣,在這個對像因緣中,通過共生和先前存在作為因緣,已解答了七個問題。其中,五蘊通過共生,對像通過共生和先前存在,眼處等僅通過先前存在而被接受。但在因緣分析中,因緣僅通過共生獲得。因此那裡只解答了三個問題。 253-254. 在主導因緣中,無因果果報應理解為出世間的。連續和同時因緣由於無色法而與對像相似。後面的修習、存在和離去因緣也是如此。 在共生因緣中,作為因緣的色法是指依附色法。這是指無想有情的色法而說的。眼處等是根據五種狀態而說的。 256-257. 關於相互因緣,說"如同對像因緣"是指解答的相似性。但在因緣所生法中存在差異。 關於近依因緣,說"與對像因緣相似"是指無色法和解答的相似性。 259-260. "依靠先前存在的對象"等的意義應按因緣分析中所說的方式理解。 261-266. 業因緣中的三種,應理解為善法依靠善法、無因果法和善無因果法。不善法中也是如此。 267-268. 在不相應因緣中,"依靠五蘊的不相應因緣"是指依靠五蘊而生起不相應因緣的意思。"五蘊依靠對象的不相應因緣"是指五蘊依靠對像而生起不相應因緣的意思。其餘應按前面所說的方式理解。 269-

  1. Idāni yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā sattarasātiādimāha. Tattha hetuyā sattarasāti kusalena kusalaṃ, kusalena abyākataṃ, kusalena kusalābyākatanti evaṃ kusalavasena ekādikāni ekāvasānāni dve, dukāvasānaṃ ekanti tīṇi vuttāni honti, tathā akusalavasena. Abyākatena abyākataṃ, teneva kusalaṃ, akusalaṃ, kusalābyākataṃ akusalābyākatañca; kusalābyākatehi kusalaṃ, abyākataṃ, kusalābyākataṃ; akusalābyākatehi akusalaṃ, abyākataṃ, akusalābyākatanti evaṃ sattarasa veditabbāni.

Ārammaṇesattāti kusalena kusalaṃ; akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākataṃ, kusalaṃ, akusalaṃ; kusalābyākatena kusalaṃ; akusalābyākatena akusalanti evaṃ satta.

Vipākeekanti abyākatena abyākatameva. Evamettha sattarasa, satta, ekanti tayo vāraparicchedā honti. Tesu dvādasa sattarasakā, dasa sattakā, ekaṃ ekakanti te sabbe sādhukaṃ sallakkhetvā parato dukatikādivasena paccayasaṃsandane ūnataragaṇanassa vasena gaṇanā veditabbā. Sakkā hi imāya gaṇanāya dukamūlādīsu vāraparicchede jānitunti puna 『『kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo』』ti anāmasitvā gaṇanavaseneva vāraparicchedaṃ dassetuṃ hetupaccayā ārammaṇe sattātiādi āraddhaṃ.

Tattha kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo uppajjati hetupaccayā ārammaṇapaccayā. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paccayā tayo khandhāti iminā nayena ārammaṇe laddhavissajjanāni vitthāretabbāni. Ayaṃ tāva anulome nayo.

277-285. Paccanīye pana kusalaṃ na labbhatīti akusalaṃ dhammaṃ paccayāti akusalameva ādiṃ katvā vissajjanaṃ āraddhaṃ. Taṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Yañhettha vattabbaṃ siyā, taṃ paṭiccavārassa paccanīye vuttameva.

286-

現在爲了展示已獲得的解答的數量,從因緣的十七種開始說起。在那裡,因緣的十七種是:通過善法的善法,通過善法的無因果法,通過善法的善無因果法,這樣通過善法,一到多個的結尾有兩種,多個結尾的單一種,共三種被說明,不善法也是如此。通過無因果法的無因果法,通過同樣的方式的善法、惡法、善無因果法和惡無因果法;通過善無因果法的善法、無因果法、善無因果法;通過惡無因果法的惡法、無因果法、惡無因果法,這樣應當理解十七種。 對像因緣的七種:通過善法的善法;通過惡法的惡法,通過無因果法的無因果法、善法、惡法;通過善無因果法的善法;通過惡無因果法的惡法。 果報的單一性:僅僅是通過無因果法的無因果法。這樣,十七種、七種、單一性,共有三種分析。在這些中,十二個十七種,十個七種,單一的單一種,所有這些都應當清晰地理解,並根據後續的二到三等因緣的結合,少量數量的因緣來計算。通過這種計算,可以在二重根源等的分析中瞭解。因此,不直接提及"依靠善法的善法",而是通過數量來展示分析,從因緣的對象因緣的七種開始。 在那裡,依靠善法的善法通過因緣和對像因緣而生起。依靠一個善法的五蘊,三個五蘊,應當以這種方式詳細闡述對像中已獲得的解答。這是順序分析的方式。 277-285. 但在非分析中,善法無法獲得,因此依靠惡法的惡法開始解答。它按照語句的方式進行。在這裡應當說的,在因緣分析的非分析中已經被說明。 286-

  1. Yaṃ panetaṃ paccanīye laddhavissajjanaparicchedaṃ gaṇanato dassetuṃ nahetuyā cattārītiādi vuttaṃ, tattha cattāri, sattarasa, satta, pañca, tīṇi, ekanti cha paricchedā. Tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā. Yo hi paccayo sattarasa vissajjanāni labhati, tena saddhiṃ sadisasaṃsandane sattarasa, ūnatarasaṃsandane sesā chapi paricchedā labbhanti. Evaṃ sesesupi adhikaparicchedaṃ ṭhapetvā samasamā ūnatarā ca labbhantīti.

Ettha ca adhikatarā na labbhantīti ayamettha niyamo. Samasamā pana ūnatarā ca atthā virodhe sati labbhanti. Tenettha 『『nahetupaccayā nārammaṇe eka』』ntiādi vuttaṃ. Ettha hi nahetuyā catunnaṃ, nārammaṇe pañcannaṃ āgatattā nahetuvasena cattārīti vattabbaṃ siyā, nārammaṇena saddhiṃ ghaṭitattā pana ārammaṇadhammo virujjhatīti akusalaṃ dhammaṃ paccayā akusalo dhammo, abyākataṃ dhammaṃ paccayā akusalo, akusalañca abyākatañca dhammaṃ paccayā akusaloti tīṇi vissajjanāni parihīnāni. Abyākataṃ dhammaṃ paccayā abyākatoti rūpavasena ekameva vuttaṃ. Evaṃ sabbattha viruddhāviruddhaṃ ñatvā labbhamānaparicchedo veditabbo. Apicettha idaṃ nayamattadassanaṃ. Nādhipatiyā cattārīti nahetuyā laddhāneva. Sesacatukkesupi eseva nayo.

Nānantare ekanti ahetukacittasamuṭṭhānassa ceva sesarūpassa ca vasena abyākatena abyākataṃ. Evaṃ sabbesu ekakesu yujjamānakarūpaṃ jānitabbaṃ. Napurejāte dveti idhāpi nahetuvasena cattārīti vattabbaṃ siyā, napurejātena saddhiṃ ghaṭitattā pana abyākataṃ dhammaṃ paccayā akusalo, akusalañca abyākatañca dhammaṃ paccayā akusaloti vatthupurejātavasena dve vissajjanāni parihīnāni. Āruppe pana ahetukamohassa ahetukakiriyassa ca vasena dve vuttāni. Navippayutte dveti āruppe ahetukākusalakiriyavasena dve. Nonatthi novigatesu ekanti sabbassa rūpassa vasena abyākatena abyākataṃ daṭṭhabbaṃ. Tikādīsu apubbaṃ natthi.

  1. Nārammaṇamūlake pana naadhipatiyā pañcāti nārammaṇe laddhāneva. Nakamme ekanti ettha cittasamuṭṭhānañca kaṭattārūpañca aggahetvā sesarūpavasena abyākatena abyākataṃ veditabbaṃ.

289-296. Nādhipatimūlake napurejāte sattāti napurejāte laddhāneva. Napacchājāte sattarasāti imānipi tattha laddhāni sattaraseva. Nānantaranasamanantaranaaññamaññanaupanissayanasampayuttanonatthinovigatamūlakāni nārammaṇamūlakasadisāneva. Imināva nayamattadassanena sabbattha āgatānāgataṃ labbhamānālabbhamānañca veditabbanti.

Paccanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

297-328. Imināyeva pana lakkhaṇena anulomaṃ purato katvā anulomapaccanīye paccanīyaṃ purato katvā paccanīyānulome ca gaṇanaparicchedo āgatānāgataṃ labbhamānālabbhamānañca veditabbanti.

Paccayavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

  1. Nissayavāravaṇṇanā

329-

關於這個非分析中獲得的解答的數量,提到"非因緣的四種"等,因此有四種、十七種、七種、五種、三種、單一的六種分類。根據這些,應當理解在二重根源等的因緣結合中進行計算。誰通過因緣獲得了十七種解答,那麼在相似的結合中獲得十七種,在少量結合中,其餘六種也能獲得。這樣,其他情況也是如此,增加的分類可以獲得相同的和減少的。 在這裡,增加的分類是無法獲得的,這是一種限制。而相同的和減少的在意義相悖的情況下是可以獲得的。因此在這裡說"非因緣的四種"等。因為在這裡非因緣的四種,由於對象的五種而到達,因此可以說是非因緣的四種,而由於對象的結合,因緣法則是相悖的,因此依靠惡法的惡法等,依靠無因果法的惡法,惡法和無因果法的依賴,三種解答被排除。依靠無因果法的法則是單一的。這樣,所有相互矛盾的情況應當理解為獲得的分類。此外,這裡是僅僅爲了說明這種方式。非主導的四種是非因緣獲得的。其他四個分類也是如此。 在沒有相鄰的單一性方面,依靠無因果的心生和其他色法,作為無因果法的無因果法。這樣,在所有單一的情況下應當理解為相互結合。沒有先前存在的兩個,因而可以說是非因緣的四種,而由於沒有先前存在的結合,依靠無因果法的惡法,惡法和無因果法的依賴,作為對象的先前存在的兩個解答被排除。關於形狀的非因緣的愚癡和非因緣的行為,兩個被說出。在沒有相應的兩個方面,關於形狀的非因緣的惡法行為,兩個被說出。在沒有存在或離去的單一性方面,所有的色法作為無因果法的無因果法應當被理解。在三種等中沒有特別的情況。 關於對像因緣的根源,非主導的五種是僅僅通過對像獲得的。在沒有工作的一種情況下,這裡應當理解為心生和依附色法,而不包括其他色法的無因果法的無因果法。 289-296. 在非主導的根源中,沒有先前存在的七種是沒有先前存在的而獲得的。在沒有後續存在的十七種中,這些也是通過獲得的十七種。沒有相鄰的、同時的、相互的、依賴的、沒有離去的根源,和對像因緣相似。通過這種方式,所有的到達和未到達的獲得和未獲得應當被理解。 非分析的說明已完結。 297-328. 通過這種方式,特徵的順序在前面,順序的非分析在前面,非分析的順序和計算的分類,所有的到達和未到達的獲得和未獲得應當被理解。 因緣分析的說明已完結。 4

  1. Nissayavāre kusalaṃ dhammaṃ nissāyāti kusalaṃ dhammaṃ patiṭṭhaṭṭhena nissayaṃ katvāti attho. Sesamettha paccayavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa 『『paccayattaṃ nāma nissayattaṃ, nissayattaṃ nāma paccayatta』』nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi etepi paṭiccasahajātā viya ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. Avijjāpaccayā saṅkhārātiādīsu hi anissāya vattamānaṃ nānākkhaṇikampi 『『paccayā uppajjatī』』ti vuttaṃ. Aññamaññaṃ allīyitvā ṭhitakaṭṭhādīsu ca ekaṃ ekassa nissayapaccayo na hoti, tathā upādārūpaṃ mahābhūtassa nissayapaccayo na hotiyeva. Iti paccayavārena nissayapaccayabhāvaṃ nissayavārena ca paccayāti vuttassa sahajātapurejātabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāpabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Nissayavāravaṇṇanā.

  1. Saṃsaṭṭhavāravaṇṇanā

338-346. Saṃsaṭṭhavāre kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭhoti kusalaṃ dhammaṃ ekuppādādilakkhaṇena sampayogaṭṭhena paccayaṃ katvāti attho. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ saṃsaṭṭhoti kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ sampayuttapaccayaṃ katvā tayo khandhā uppajjanti hetupaccayāti vuttaṃ hoti. Iminā upāyena sabbapadesu attho veditabbo. Imasmiṃ pana hetupaccaye arūpadhammasseva sampayogaṭṭhena paccayaṃ katvā tayo pañhā vissajjitā. Yathā ca hetupaccaye, tathā ārammaṇapaccayādīsupi, kevalaṃ vipākapaccaye ekameva vissajjanaṃ.

347-350. Idāni yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā tīṇītiādi vuttaṃ. Tattha sabbatikesu kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākatanti ayameva niyamo. Ekake pana abyākatena abyākatameva labbhatīti evamettha bāvīsatiyā paccayesu tīṇi, vipāke ekanti dve paricchedā. Pacchājāte anulomaṃ natthi. Tasmā tīṇi ekanti imesaññeva vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane yattha vipākapaccayo pavisati; tattha ekaṃ, sesesu tīṇīti evaṃ gaṇanā veditabbā. Sesamettha anulome uttānatthameva.

351-354. Paccanīye pana kusalaṃ na labbhatīti akusalameva ādiṃ katvā vissajjanaṃ kataṃ, taṃ uttānatthameva.

  1. Yaṃ panettha paccanīye vissajjanaparicchedaṃ gaṇanato dassetuṃ nahetuyā dvetiādi vuttaṃ, tattha dve tīṇi ekanti tayo paricchedā. Tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā. Idhāpi adhikataragaṇanānaṃ ūnataragaṇanena saddhiṃ saṃsandane ūnataragaṇanameva labbhati, samagaṇanena saddhiṃ samagaṇanaṃ. Yasmā cettha arūpadhammāyeva paccayuppannā, tasmā nahetunādhipatinapurejātanapacchājātanāsevananakammanavipākanajhānanamagganavippayuttavasena daseva paccayā paccanīkato dassitā, sesā cuddasa na labbhanti. Yepi labbhanti, tesupi vipāke paccayuppanne nakammanavipākā na labbhanti.

360-

在依賴分析中,"依靠善法"是指以善法作為支援和依靠的意思。其餘部分應按照因緣分析中所述的方式理解。在結尾處說"因緣性即是依賴性,依賴性即是因緣性",這是爲了展示這兩種分析方式的不同本質。從本質上說,這兩種方式確實像依靠和共生一樣是不同的。即便如此,它們仍然是爲了相互限定其意義而被說明。例如在"無明緣行"等處,即使是非依賴的、不同時刻的法也被說為"緣而生起"。在相互緊密連線的木頭等情況下,一個並不是另一個的依賴因緣,同樣,依附色法也不是大種的依賴因緣。因此,通過因緣分析展示依賴因緣的本質,通過依賴分析展示因緣的共生和先前存在的本質,這兩種方式都被提及。此外,這兩種方式是根據理解者的意圖,通過教說的風格,以及語言分析和理解的方式而被說明的。 依賴分析的說明已完結。 相互聯繫分析的說明 338-346. 在相互聯繫分析中,"與善法相互聯繫"是指以善法的同一生起等特徵,以相互聯繫的方式作為因緣。依靠一個善法的五蘊相互聯繫,通過相互聯繫因緣,三個五蘊通過因緣生起。這種方式應在所有處理中被理解。在這個因緣中,僅對無色法以相互聯繫的方式作為因緣,解答了三個問題。如同在因緣中,在對像因緣等中也是如此,僅在果報因緣中有一個解答。 347-350. 現在爲了展示已獲得的解答的數量,從因緣的三種開始說起。在所有三重情況中,通過善法的善法,通過惡法的惡法,通過無因果法的無因果法,這是唯一的限制。在單一情況下,僅通過無因果法的無因果法獲得。這樣,在二十二種因緣中有三種,在果報中有單一性的兩種分類。在後生中沒有順序。因此,三個單一性是根據這些在二重根源等因緣結合中進行計算,在果報因緣進入的地方;在那裡是一個,在其他情況下是三個。其餘部分在順序中已經很明顯。 351-354. 但在非分析中,由於無法獲得善法,因此以惡法開始解答,這已經很明顯。 關於在非分析中爲了展示解答分類的數量,提到"非因緣的二種"等,因此有二種、三種、單一的三種分類。應根據這些在二重根源等因緣結合中進行計算。在這裡,增加的數量與減少的數量的結合中,僅獲得減少的數量,與相同數量的結合中獲得相同數量。因為在這裡僅有無色法生起,所以通過非因緣、主導、先前存在、後生、修習、業、果報、禪定、路徑、不相應的十種因緣在非分析中被展示,其餘十四種無法獲得。即使獲得的因緣中,在果報因緣生起時,業和果報也無法獲得。 360-

368.Nahetupaccayā nādhipatiyā dveti nahetuyā laddhaṃ dvayameva. Sesadvayesupi eseva nayo. Nakamme ekanti ahetukakiriyacetanaṃ paccayuppannaṃ katvā abyākatena abyākataṃ. Navipāke dveti ahetukamohakiriyavasena dve. Najhāne ekanti ahetukapañcaviññāṇavasena abyākatavissajjanaṃ veditabbaṃ. Namagge ekanti ahetukavipākakiriyavasena abyākatavissajjanaṃ. Imināvupāyena sabbasaṃsandanesu attho veditabboti.

369-383. Anulomapaccanīye heṭṭhā vuttā nahetuādayo daseva paccanīyato labbhanti, na sesā. Yepi labbhanti, tesu hetumhi anulomato ṭhite jhānamaggā paccanīyato na labbhantīti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

384-391. Paccanīyānulome nahetupaccayuppannesu ahetukamohova jhānamaggapaccayaṃ labhati, sesā na labhanti. Najhānapaccaye aṭṭhāhetukacittānipi. Nakammapaccayā nahetupaccayā nādhipatipaccayā napurejātapaccayā ārammaṇe ekanti āruppe ahetukakiriyacetanāvasena abyākatena abyākataṃ. Iminā upāyena yaṃ labbhati, yañca na labbhati, tassa vasena sabbattha gaṇanā veditabbāti.

Saṃsaṭṭhavāravaṇṇanā.

  1. Sampayuttavāravaṇṇanā

392-400. Sampayuttavāre kusalaṃ dhammaṃ sampayuttoti kusalaṃ dhammaṃ sampayuttapaccayaṃ katvāti attho. Sesamettha saṃsaṭṭhavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa 『『saṃsaṭṭhattaṃ nāma sampayuttattaṃ, sampayuttattaṃ nāma saṃsaṭṭhatta』』nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi etepi paṭiccasahajātā viya paccayanissayā viya ca ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. 『『Saṃsaṭṭhā yojitā hayā』』tiādīsu (jā. 2.22.70) hi asampayuttampi saṃsaṭṭhanti vuccati. 『『Yā sā vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā』』tiādīsu (saṃ. ni. 5.832) asaṃsaṭṭhaṃ vokiṇṇampi sampayuttanti. Iti saṃsaṭṭhavārena ekuppādalakkhaṇassa sampayuttassa saṃsaṭṭhabhāvaṃ sampayuttavārena ca saṃsaṭṭhassa ekuppādādilakkhaṇassa sampayuttabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāpabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Sampayuttavāravaṇṇanā.

Etesu pana chasu vāresu atthi koci paccayo ekantaṃ anulomato na tiṭṭhati, paccanīkatova tiṭṭhati; atthi ekantaṃ paccanīkato na tiṭṭhati, anulomatova tiṭṭhati; atthi anekantaṃ anulomato ceva tiṭṭhati, paccanīkato cāti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Tattha paṭhamo pañho pacchājātassa, dutiyo mahācatukkassa, tatiyo yujjamānakānaṃ sesānaṃ vasena veditabboti.

  1. Pañhāvāravibhaṅgavaṇṇanā

401-

非因緣和非主導的二種,僅僅是通過非因緣獲得的兩種。其餘兩種也是如此。在沒有業的單一性中,通過無因緣的行為意志生起,作為無因果法的無因果法。在沒有果報的二種中,根據無因緣的愚癡和行為有兩種。在沒有禪定的單一性中,應理解為通過無因緣的五識的無因果法解答。在沒有路徑的單一性中,根據無因緣的果報和行為的無因果法解答。應以這種方式理解所有結合中的意義。 369-383. 在順序非分析中,如前所述的非因緣等僅十種在非分析中獲得,其餘則不獲得。即使獲得的因緣中,當因緣在順序中存在時,禪定和路徑在非分析中也不獲得,所有內容應按照前面所述的方式理解。 384-391. 在非分析的順序中,在非因緣生起的法中,僅無因緣的愚癡獲得禪定和路徑因緣,其餘則不獲得。在禪定因緣中,八個無因緣的心也是如此。在業因緣、非因緣、非主導因緣、非先前存在因緣的對象中的單一性,在形狀中通過無因緣的行為意志作為無因果法的無因果法。應以這種方式理解所獲得和未獲得的,根據其方式在所有處進行計算。 相互聯繫分析的說明已完結。 相互聯繫分析的說明 392-400. 在相互聯繫分析中,"與善法相互聯繫"是指以善法作為相互聯繫因緣。其餘部分應按照相互聯繫分析中所述的方式理解。在結尾處說"相互聯繫性即是相互聯繫性,相互聯繫性即是相互聯繫性",這是爲了展示這兩種分析方式的不同本質。從本質上說,這兩種方式確實像依靠和因緣一樣是不同的。即便如此,它們仍然是爲了相互限定其意義而被說明。在"相互聯繫、聯結的馬"等處,即使是不相互聯繫的也被說為相互聯繫。在"與懈怠相伴的審察"等處,即使是不相互聯繫的也被說為相互聯繫。因此,通過相互聯繫分析展示同一生起特徵的相互聯繫本質,通過相互聯繫分析展示相互聯繫的同一生起等特徵,這兩種方式都被提及。此外,這兩種方式是根據理解者的意圖,通過教說的風格,以及語言分析和理解的方式而被說明的。 相互聯繫分析的說明已完結。 在這六種分析中,存在某些因緣完全不在順序中存在,而僅在非分析中存在;存在完全不在非分析中存在,而僅在順序中存在;存在既在順序中存在,又在非分析中存在,這些附屬情況應當被理解。其中,第一個問題是關於後生,第二個是關於大四法,第三個應根據其餘可結合法的方式理解。 問題分析說明 401-

Pañhāvāre 『『siyā kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo』』tiādinā kusalattike uddharitabbapucchānaṃ labbhamānavasena vissajjanaṃ dassetuṃ kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayotiādi vuttaṃ. Kusalo ca nāmesa sayaṃ uppajjanto ṭhapetvā pacchājātañca vipākañca sesehi dvāvīsatiyā paccayehi uppajjati. Kusalassa paccayo honto ṭhapetvā purejātapacchājātavipākavippayutte sesehi vīsatiyā paccayehi paccayo hoti. Tasmā yehi paccayehi kusalo kusalassa paccayo hoti, te paccaye paṭipāṭiyā dassetuṃ hetupaccayenātiādi āraddhaṃ.

Tattha yā esā paccayavibhaṅgavāre viya 『『hetusampayuttakānaṃ dhammāna』』nti akatvā 『『hetū sampayuttakānaṃ khandhāna』』nti desanā katā, tassā eva karaṇe idaṃ payojanaṃ – tattha hi suññaṭṭhaṃ dīpetuṃ dhammānanti vuttaṃ. Idha paccayato uppajjamānā dhammā rāsito uppajjanti, na ekekatoti rāsaṭṭhaṃ dīpetuṃ khandhānanti vuttaṃ. Paṭiccavārādīsu vā khandhavasena paccayuppannadesanā āruḷhāti tenevānukkamena idhāpi āruḷhāti. Kasmā panetesu evaṃ āruḷhāti? Asaṅkarato vibhāgadassanatthaṃ. 『『Ekaṃ dhammaṃ paṭicca sesā dhammā』』ti hi ādinā nayena vuccamāne asukadhammaṃ nāma nissāya asukadhammāti na sakkā asaṅkarato paccaye paccayuppanne ca jānituṃ, evaṃ sante uddesaniddesā nibbisesā siyuṃ. Tasmā asaṅkarato vibhāgadassanatthaṃ evaṃ āruḷhāti veditabbā. Cittasamuṭṭhānānanti idaṃ yassa abyākatassa kusalo hetupaccayena paccayo hoti, tameva dassetuṃ vuttaṃ. Paccayavibhaṅge pana kusalādivasena vibhāgaṃ akatvā sāmaññato sabbesaṃ hetūnaṃ vasena uppannarūpadassanatthaṃ cittasamuṭṭhānānanti avatvā taṃsamuṭṭhānānanti vuttaṃ. Tasmā tattha abyākatahetusamuṭṭhānarūpaṃ, okkantikkhaṇe kaṭattārūpampi saṅgahaṃ gataṃ. Iminā upāyena sesesupi evarūpesu vissajjanesu attho veditabbo.

404.Dānaṃdatvāti deyyadhammaṃ cajitvā. Yāya vā cetanāya so diyyati, sā cetanā dānaṃ. Datvāti taṃ cetanaṃ pariyodāpetvā visuddhaṃ katvā. Sīlaṃ samādiyitvāti pañcaṅgādivasena niccasīlaṃ gaṇhitvā. Iminā samādānaviratiyeva dassitā. Sampattaviratisamucchedaviratiyo pana loke sīlanti apākaṭattā na vuttā. Kiñcāpi na vuttā, ārammaṇapaccayā pana hontiyeva. Tattha samucchedavirati sekkhānaṃyeva kusalassa ārammaṇaṃ hoti, na itaresaṃ. Uposathakammaṃ katvāti 『『pāṇaṃ na hane, na cādinnamādiye』』ti (a. ni.

  1. 在問題分析中,"是否善法的善法因緣"等的表述是爲了展示通過善法的善法因緣獲得的解答。善法本身生起,除了後生和果報之外,其他二十二種因緣也生起。善法的因緣除了先生、後生、果報和不相應的其他二十種因緣外,善法的因緣也存在。因此,正是通過那些因緣獲得的善法,才能說明因緣的存在。

在這裡,"因緣結合的法"並不是說"因緣結合的五蘊",而是說"因緣結合的法",這是爲了說明在空無的狀態下法的存在。此處因緣所生的法是通過集合而生,而非單個的,所以是爲了展示集合的狀態。根據因緣和其他法的結合,法被稱為結合的法。因此,為什麼在這些情況下如此被稱?是爲了展示非混合的分離的狀態。"依靠一個法而生的其他法"的說法,使得某個法的存在依賴於另一個法,因此無法從非混合的因緣中得知。正因為如此,說明的內容可能是沒有特定的。因此,正是爲了展示非混合的分離的狀態而被稱為如此。關於心生的法,這是指通過無因緣的善法作為因緣的法,正是爲了展示這一點而被提及。在因緣分析中,不論是善法還是惡法,均應以普遍的方式理解。

  1. "施捨"是指放棄所給予的財物。通過某種意圖給予的,即是施捨。給予是指將這種意圖凈化並清晰化。通過持戒,是指將五戒等視為常規持戒。通過這種方式,僅展現了持戒的放棄。關於豐盈的放棄和破壞的放棄在世俗中並未說明。儘管未說明,但它們確實是依賴於對象的因緣。在這裡,破壞的放棄僅是修行者的善法對象,而其他人則不是。通過進行安居法,"不殺生,不傷害"等。

evaṃ vuttaṃ uposathadivasesu aṭṭhaṅgauposathakiriyaṃ katvā. Taṃ paccavekkhatīti taṃ kusalaṃ sekkhopi puthujjanopi paccavekkhati, arahāpi paccavekkhateva. Arahatopi hi pubbe kataṃ kusalaṃ kusalameva, yena pana cittena paccavekkhati, taṃ kiriyacittaṃ nāma hoti. Tasmā 『『etaṃ kusalo dhammo kusalassa dhammassā』』ti imasmiṃ adhikāre na labbhati. Pubbe suciṇṇānīti 『『datvā samādiyitvā katvā』』ti hi āsanne katāni vuttāni, imāni na āsanne katānīti veditabbāni. Dānādīhi vā sesāni kāmāvacarakusalāni dassetuṃ idaṃ vuttaṃ. Jhānā vuṭṭhahitvāti jhānā vuṭṭhahitvā. Ayameva vā pāḷi. Sekkhā gotrabhunti sotāpannaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi gotrabhuṃ paccavekkhati. Vodānanti idaṃ pana sakadāgāmianāgāmino sandhāya vuttaṃ. Tesañhi taṃ cittaṃ vodānaṃ nāma hoti. Sekkhāti sotāpannasakadāgāmianāgāmino. Maggā vuṭṭhahitvāti maggaphalabhavaṅgātikkamavasena attanā paṭiladdhā maggā vuṭṭhahitvā, suddhamaggatoyeva pana vuṭṭhāya paccavekkhaṇaṃ nāma natthi.

Kusalaṃ aniccatoti ettha vipassanūpagaṃ tebhūmakakusalameva veditabbaṃ, vipassanākusalaṃ pana kāmāvacarameva. Cetopariyañāṇenāti rūpāvacarakusalaṃ dasseti. Ākāsānañcāyatanantiādīhi arūpāvacarakusalārammaṇavasena uppajjamānaṃ arūpāvacarakusalameva. Kusalā khandhā iddhividhañāṇassātiādīhi puggalaṃ anāmasitvā dhammavasena dasseti. Tenevettha heṭṭhā gahitampi cetopariyañāṇaṃ puna vuttaṃ.

405.Assādetīti somanassasahagatalobhasampayuttacittehi anubhavati ceva rajjati ca . Abhinandatīti sappītikataṇhāvasena nandati haṭṭhapahaṭṭho hoti, diṭṭhābhinandanāya vā abhinandati. Rāgo uppajjatīti assādentassa rāgo uppajjati nāma. Idaṃ aṭṭhapi lobhasahagatāni gahetvā vuttaṃ. Diṭṭhi uppajjatīti abhinandantassa attā attaniyantiādivasena catūhipi cittehi sampayuttā diṭṭhi uppajjati. Asanniṭṭhānagatassa panettha vicikicchā uppajjati. Vikkhepagatassa uddhaccaṃ, akataṃ vata me kalyāṇanti vippaṭisārino domanassaṃ. Taṃ ārabbhāti tāni suciṇṇāni ārammaṇaṃ katvāti attho. Bahuvacanassa hesa ekavacanādeso, jātivasena vā ekavacanamevetaṃ.

以下是巴利文的完整直譯:

如此所說,在齋月日,行八支齋。他省思這個,即使是學習者、凡夫、阿羅漢都省思這個善業。阿羅漢先前所作的善業仍是善業,但他省思的心意名為無作用心。因此在此章節中"此為善法對善法"不可得。"先前善行"即近期所說"給予、受持、作",這些不應理解為非近期所作。或為顯示佈施等其餘欲界善業。從禪定出起,即從禪定出。這是原文。"學者種姓"是指初果,他省思種姓。"清凈"是指一來、不還,他們的心名為清凈。"學者"是指初果、一來、不還。"從道出"即從道、果、有分超越時由自己獲得的道出,但從純凈道出時無省思。

善業無常,此處應理解為三界適合觀智的善業,觀智善業則為欲界。"以意識遍知"顯示色界善業。"無邊空處等"是指生起的無色界善業。"善蘊為神通智"等是就法的角度顯示,不涉及個人。因此此處先前提到的意識遍知再次被提及。

405.令悅意,即以與喜悅俱生的貪心意享受並染著。隨喜,即以有喜的渴望而歡喜,歡歡喜喜,或隨喜見解。貪生起,即令悅意者生起貪。這包括八種與貪俱生的情況。見解生起,即隨喜者以自我、我所等四種心相應的見解生起。對於未確定者,疑生起;處於散亂者,掉舉生起;未作善業者,生起悔惱。以此為緣,即以那些善行為所緣。這是複數變為單數,或僅就本質是單數。

406.Arahā maggā vuṭṭhahitvāti maggavīthiyaṃ phalānantarassa bhavaṅgassa atikkamavasena vuṭṭhahitvā. Paccavekkhaṇacittāni panassa kiriyābyākatāni. Evaṃ kiriyābyākatassa ārammaṇapaccayaṃ dassetvā puna vipākābyākatassa dassetuṃ sekkhā vātiādimāha. Kusale niruddheti vipassanājavanavīthiyā pacchinnāya. Vipākoti kāmāvacaravipāko. Tadārammaṇatāti tadārammaṇatāya, taṃ kusalassa javanassa ārammaṇabhūtaṃ vipassitakusalaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjatīti attho. Na kevalañca tadārammaṇavaseneva, paṭisandhibhavaṅgacutivasenāpi. Vipāko hi kammaṃ ārammaṇaṃ katvā gahitapaṭisandhikassa kusalārammaṇo hotiyeva, so pana dubbiññeyyattā idha na dassito.

Kusalaṃ assādetītiādi akusalajavanāvasāne kusalārammaṇavipākaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Viññāṇañcāyatanavipākassāti idaṃ dubbiññeyyampi samānaṃ mahaggatavipākassa tadārammaṇabhāvena anuppattito labbhamānakavasena vuttaṃ. Kiriyassāti arahattaṃ patvā asamāpannapubbe ākāsānañcāyatane paṭilomato vā ekantarikavasena vā samāpannakiriyāya. Cetopariyañāṇassātiādīni parato āvajjanāya yojetabbāni. Yā etesaṃ āvajjanā, tassā kusalā khandhā ārammaṇapaccayena paccayoti ayañhettha attho.

407-409.Rāganti attano vā parassa vā rāgaṃ. Attano rāgavasena panettha vaṇṇanā pākaṭā hoti. Assādetītiādīni vuttatthāneva. Vicikicchādīsu pana tīsu assādetabbatāya abhāvena 『『assādetī』』ti na vuttaṃ. Diṭṭhi panettha uppajjati, sā assādetīti padassa parihīnattā āgatapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ na vuttā. Vicikicchādīsuyeva taṃ taṃ sabhāgaṃ paṭhamaṃ vatvā tassa tassa anantarā vuttā. Imesu ca pana rāgādīsu 『『kiṃ me pāpadhammā uppajjantī』』ti akkhantivasena vā, 『『kataṃ pāpaṃ kataṃ luddha』』nti vippaṭisārādivasena vā domanassuppatti veditabbā.

410.Cakkhuṃ aniccatoti vipassanānukkamena oḷārikāyatanāni vatthurūpañcāti ekādasa rūpāni pākaṭattā gahitāni. Puna rūpāyatanādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ ārammaṇattā gahitāni. Yasmā panesā viññāṇakāyavasena desanā, na dhātuvasena, tasmā manodhātu na gahitā. Evaṃ sabbattha gahitāgahitaṃ veditabbaṃ.

411.Phalaṃ paccavekkhanti nibbānaṃ paccavekkhantīti paccavekkhaṇakusalassa ārammaṇadassanatthaṃ vuttaṃ.

413-416. Ārammaṇādhipatiniddese sekkhaputhujjanānaṃ vasena catubhūmakakusalaṃ dassitaṃ, tathā sahajātādhipatiniddese. Arahato uttamadhammaṃ adhigatattā lokiyakusalesu garukāro natthīti aggamaggova dassito.

以下是巴利文的完整直譯:

  1. "阿羅漢從道路升起"意為從道路過程中,超越即將成為果的有分識。而他的觀察識則是無記的作用。如此示現了無記作用的所緣緣后,又要示現有記無記,所以說"學者"等。"在善法滅盡時"是指觀察速行道路被截斷。"異熟"是指欲界異熟。"以彼為所緣"是指以彼為所緣,以觀察善法為所緣的善速行生起。不僅僅是以彼為所緣,也是以結生、有分、死的方式。異熟確實以業為所緣,獲得結生的善所緣,但因難以理解,此處未被顯示。

"善使悅意"等是在不善速行結束時顯示善所緣異熟。"識處異熟"這部分雖難以理解,但根據大界異熟的彼所緣性,可以根據可獲得的方式說明。"于作用"是指證得阿羅漢果前,在無邊空處以相反或中間方式完成的作用。"於他心智"等應與後面的觀察連線。這些觀察的善蘊以所緣緣為條件,這就是此處的意義。

407-409. "貪"是指自身或他人的貪。但此處以自身貪的闡述更為明顯。"使悅意"等與前面所說意義相同。在疑等三種情況中,因無可悅意性,所以未說"使悅意"。然而此處生起的見,因"使悅意"一詞的缺失,未在最初按順序說明。在疑等情況中,先說各自相似處,然後緊接著說明。在這些貪等情況中,應理解為因"我的惡法生起"的不忍或因"作了惡,作了殘酷"的追悔等而生起憂苦。

  1. "眼無常"是按觀察的順序,因為粗大處等十一種色法較為明顯而被把握。再次,因色處等是眼識等的所緣,而被把握。由於此處是以識蘊方式宣說,而非以界的方式,所以未把握意界。應在一切處了知所把握與未把握。

  2. "觀察果"是指觀察涅槃,是爲了顯示觀察善的所緣。

413-416. 在所緣主導的說明中,以學者和凡夫的方式顯示四界善,在俱生主導的說明中也是如此。因阿羅漢已獲得最高法,在世間善中無需重視,所以僅顯示最高道。

  1. Anantarapaccaye purimā purimāti ekabhūmakāpi nānābhūmakāpi kusalā ekato katvā vuttā. Anulomaṃ gotrabhussa, anulomaṃ vodānassāti nānārammaṇavasena. Gotrabhu maggassa, vodānaṃ maggassāti nānābhūmivasena. Kusalaṃ vuṭṭhānassāti ettha pana kusalanti tebhūmakakusalaṃ. Vuṭṭhānanti tebhūmakavipākaṃ. Tehi kusalajavanavīthito vuṭṭhahanti, tasmā vuṭṭhānanti vuccati. Taṃ duvidhaṃ hoti – tadārammaṇaṃ bhavaṅgañca. Tattha kāmāvacarakusalassa ubhayampi vuṭṭhānaṃ hoti, mahaggatassa bhavaṅgameva. Maggo phalassāti idaṃ yasmā lokuttaravipākaṃ javanavīthipariyāpannattā vuṭṭhānaṃ nāma na hoti, tasmā visuṃ vuttaṃ. Anulomaṃ sekkhāyāti asekkhāya kusalaṃ anantaraṃ na hoti, tasmā vibhāgaṃ karoti. Phalasamāpattiyāti sotāpattiphalasakadāgāmiphalaanāgāmiphalasamāpattiyāpi. Phalasamāpattiyāti anāgāmiphalasamāpattiyā. Akusale duvidhampi vuṭṭhānaṃ labbhati. Vipākābyākatā kiriyābyākatāti ettha vipākābyākatā vipākābyākatānaṃyeva, kiriyābyākatā kiriyābyākatānaṃyeva veditabbā. Bhavaṅgaṃ āvajjanāyātiādi vomissakavasena vuttaṃ. Tattha kiriyāti kāmāvacarakiriyā. Sā duvidhassāpi vuṭṭhānassa anantarapaccayo hoti, mahaggatā bhavaṅgasseva. Iti ye heṭṭhā paccayavibhaṅganiddese 『『purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo』』ti ārabhitvā kusalaṃ kusalassa, kusalaṃ abyākatassa, akusalaṃ akusalassa, akusalaṃ abyākatassa, abyākataṃ abyākatassa, abyākataṃ kusalassa, abyākataṃ akusalassāti satta vārā dassitā; tesaṃ vasena idha saṅkhepato anantarapaccayo vibhatto.

Vitthārato panettha –

Dasadhā sattarasadhā, samasaṭṭhividhena ca;

Bahudhāpi ca niddesaṃ, sādhukaṃ upalakkhaye.

Ayañhi anantarapaccayo na kevalaṃ sattadhāva niddesaṃ labhati, kusalaṃ pana kusalassa vipākassa; akusalaṃ akusalassa vipākassa; vipākaṃ vipākassa kiriyassa; kiriyaṃ kusalassa akusalassa vipākassa kiriyassāti evaṃ dasadhāpi niddesaṃ labhati. Na kevalaṃ dasadhāyeva, kusalaṃ pana kusalassa kusalavipākassa akusalavipākassa; akusalaṃ akusalassa akusalavipākassa kusalavipākassa; kusalavipākaṃ kusalavipākassa akusalavipākassa kiriyassa; akusalavipākaṃ akusalavipākassa kusalavipākassa kiriyassa; kiriyaṃ kiriyassa kusalassa akusalassa kusalavipākassa akusalavipākassāti evaṃ sattarasadhā niddesaṃ labhati.

Na kevalañca sattarasadhāva samasaṭṭhividhenāpi niddesaṃ labhateva. Kathaṃ? Kāmāvacarakusalañhi bhūmibhedena catubbidhassa kusalassa anantarapaccayo hoti, rūpāvacarārūpāvacaraṃ sakasakabhūmikassevāti kusalaṃ kusalassa chabbidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakusalaṃ pana kāmāvacarakusalavipākassa akusalavipākassa rūpāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassa lokuttaravipākassa; rūpāvacarakusalaṃ rūpāvacaravipākassa kāmāvacarakusalavipākassa; arūpāvacarakusalaṃ kāmāvacarakusalavipākassa rūpāvacaraarūpāvacaralokuttaravipākassa; lokuttarakusalaṃ lokuttaravipākassāti kusalaṃ vipākassa dvādasavidhena anantarapaccayo . Akusalaṃ akusalassa akusalavipākassa tebhūmakakusalavipākassāti pañcavidhena anantarapaccayo.

以下是417段的全文直譯: 在近因緣中,前前法,無論是同一界還是不同界的善法,都被綜合說明。順次於種姓智,順次於清凈,是由於不同對境。種姓智于道,清凈于道,是由於不同界。善於出起,在此處"善"是指三界善。"出起"是指三界異熟。他們從善速行路出起,因此稱為出起。這有兩種 - 有分和彼所緣。在此,欲界善的兩種出起都有,色界廣大的只有有分。道于果,因為出起不屬於出世間異熟,且限於速行路,所以單獨說明。順次於有學,因為無學善不緊隨其後,所以作區分。于果定,即預流果定、一來果定、不還果定。特指不還果定。在不善中,兩種出起都可得。異熟無記和作業無記,在此處異熟無記是異熟無記,作業無記是作業無記。有分于轉向等,是混合說明。在此,作業是指欲界作業。它是兩種出起的近因,廣大的只是有分。 如下文所述,在前面的緣分別解說中,"前前善法是後後善法的近因緣"開始,已展示了七種情況:善於善,善於無記,不善於不善,不善於無記,無記于無記,無記于善,無記于不善。據此,在此處概略地分別了近因緣。 詳細地說 - 十種、十七種,以及六十種方式; 多種方式中,仔細觀察說明。 此近因緣不僅僅是七種說明,善於善的異熟,不善於不善的異熟,異熟于異熟的作業,作業于善、不善、異熟、作業,因此可得十種說明。不僅十種,善於善的異熟、不善異熟,不善於不善的異熟、善異熟,善異熟于善異熟、不善異熟、作業,不善異熟于不善異熟、善異熟、作業,作業于作業、善、不善、善異熟、不善異熟,因此可得十七種說明。 不僅十七種,還可以六十種方式說明。如何?欲界善因界別可成四種善的近因,色界無色界只對各自界。善於善有六種近因。欲界善於欲界善異熟、不善異熟、色界異熟、無色界異熟、出世間異熟,色界善於色界異熟、欲界善異熟,無色界善於欲界善異熟、色界無色界出世間異熟,出世間善於出世間異熟,因此善於異熟有十二種近因。不善於不善、不善異熟,有五種近因。

Kāmāvacarakusalavipākaṃ kāmāvacarakusalavipākassa akusalavipākassa rūpāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassāti kāmāvacarakusalavipākaṃ vipākassa catubbidhena anantarapaccayo. Rūpāvacaravipākaṃ tebhūmakakusalavipākassāti tividhena anantarapaccayo. Arūpāvacaravipākaṃ arūpāvacaravipākassa kāmāvacarakusalavipākassāti duvidhena anantarapaccayo. Lokuttaravipākaṃ catubhūmakakusalavipākassāti catubbidhena anantarapaccayo. Evaṃ kusalavipākaṃ vipākassa terasadhāpi anantarapaccayo. Akusalavipākaṃ akusalavipākassa kāmāvacarakusalavipākassāti duvidhena anantarapaccayo. Evaṃ sabbathāpi vipākaṃ vipākassa pañcadasavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakusalavipākaṃ pana kāmāvacarakiriyassa, tathā akusalavipākaṃ, tathā rūpāvacaravipākaṃ, tathā arūpāvacaravipākañcāti vipākaṃ kiriyassa ca catubbidhena anantarapaccayo.

Kāmāvacarakiriyaṃ tebhūmakakiriyassa, rūpāvacarārūpāvacarakiriyaṃ rūpāvacarārūpāvacarānaññevāti kiriyaṃ kiriyassa pañcavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakiriyaṃ akusalavipākassa ceva catubhūmakakusalavipākassa ca, rūpāvacarakiriyaṃ kāmāvacarakusalavipākarūpāvacaravipākānaṃ arūpāvacarakiriyaṃ catubhūmakakusalavipākassāpīti kiriyaṃ vipākassa ekādasavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakiriyaṃ pana kāmāvacarakusalassa akusalassāti kusalākusalānaṃ duvidhena anantarapaccayo hoti. Evaṃ samasaṭṭhividhenāpi niddesaṃ labhati.

Na kevalañca samasaṭṭhividheneva, bahuvidhenāpi labhateva. Kathaṃ? Kāmāvacarapaṭhamamahākusalacittaṃ tāva attano, catunnañca rūpāvacarakusalānaṃ pādakayogena soḷasannaṃ somanassalokuttarānanti ekavīsatiyā ca kusalānaṃ, javanapariyosāne tadārammaṇabhavaṅgavasena uppajjamānānaṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ, bhavaṅgavaseneva pavattānaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ, phalasamāpattivasena pavattānaṃ dvādasannaṃ lokuttaravipākānanti evaṃ ekavīsatiyā kusalānaṃ; dvattiṃsāya vipākānanti tepaññāsāya cittānaṃ anantarapaccayo hoti . Tathā dutiyakusalacittaṃ. Tatiyacatutthāni pana ṭhapetvā uparibhūmakakusalāni ca lokuttaravipākāni ca sesaekavīsaticittānaṃ. Pañcamachaṭṭhāni attano ca, navannañca uparibhūmakaupekkhākusalānaṃ, tevīsatiyā ca vipākānanti tettiṃsāya. Sattamaaṭṭhamāni ekavīsatiyāva.

Pañca rūpāvacarakusalāni attano attano pacchimānaṃ rūpāvacarakusalānaṃ, catunnampi ñāṇasampayuttamahāvipākānaṃ, pañcannaṃ rūpāvacaravipākānañcāti dasannaṃ. Eteneva ca nayena arūpāvacarakusalesu paṭhamaṃ attano vipākena saddhiṃ ekādasannaṃ, dutiyaṃ dvādasannaṃ, tatiyaṃ terasannaṃ, catutthaṃ cuddasannaṃ phalasamāpattiyā cāti pannarasannaṃ lokuttarakusalaṃ attano attano vipākasseva. Aṭṭhasu lobhasahagatesu ekekaṃ akusalaṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ navannaṃ, mahaggatavipākānaṃ attano attano pacchimassa cāti ekavīsatiyā. Dve domanassasahagatāni upekkhāsahagatānaṃ channaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ attano pacchimassa cāti sattannaṃ. Vicikicchuddhaccasahagatadvayaṃ somanassasahagatāhetukavipākena saddhiṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ navannaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ attano pacchimassa cāti ekavīsatiyā.

欲界善異熟于欲界善異熟、不善異熟、色界異熟、無色界異熟,欲界善異熟于異熟有四種近因。色界異熟於三界善異熟有三種近因。無色界異熟于無色界異熟、欲界善異熟有兩種近因。出世間異熟於四界善異熟有四種近因。如此,善異熟于異熟有十三種近因。不善異熟于不善異熟、欲界善異熟有兩種近因。如此,異熟于異熟有十五種近因。欲界善異熟于欲界作業,同樣不善異熟,色界異熟,無色界異熟,異熟于作業有四種近因。 欲界作業於三界作業,色界無色界作業於色界無色界作業,作業于作業有五種近因。欲界作業于不善異熟和四界善異熟,色界作業于欲界善異熟和色界異熟,無色界作業於四界善異熟,作業于異熟有十一種近因。欲界作業于欲界善和不善,善與不善有兩種近因。如此,可得六十種方式的說明。 不僅六十種方式,還有多種方式。如何?首先,欲界第一大善心於自身、四種色界善的基礎上,對於二十一種善,在速行結束時以彼所緣和有分方式生起的十一種欲界異熟,以有分方式執行的色界無色界異熟,以果定方式執行的十二種出世間異熟。對於二十一種善,對於三十二種異熟,有五十三種心的近因。第二善心也是如此。第三、第四心除外,連同上界善和出世間異熟,對於其餘二十一種心。第五、第六心於自身和九種上界舍善,對於二十三種異熟,共三十三種。第七、第八心對於二十一種。 五種色界善於自身後續的色界善,四種具智大異熟,五種色界異熟,共十種。同樣的方式,在無色界善中,第一種與自身異熟共十一種,第二種十二種,第三種十三種,第四種十四種,加上果定共十五種,出世間善於自身異熟。八種貪相應中,每一種對十一種欲界異熟意識界,九種廣大異熟于自身後續,共二十一種。兩種憂相應對六種欲界異熟意識界的自身後續,共七種。疑、掉舉相應對十一種欲界異熟意識界、九種色界無色界異熟的自身後續,共二十一種。

Kusalavipākapañcaviññāṇā kusalavipākamanodhātuyā, manodhātu dvinnaṃ vipākamanoviññāṇadhātūnaṃ. Tāsu dvīsu somanassasahagatā dasannaṃ vipākamanoviññāṇadhātūnaṃ bhavaṅgabhūtānaṃ tadārammaṇakāle attano pacchimassa voṭṭhabbanakiriyassa cāti dvādasannaṃ. Upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātu pana āvajjanamanodhātuyā dviṭṭhānikāya āvajjanamanoviññāṇadhātuyā dasannañca vipākamanoviññāṇadhātūnanti dvādasannameva. Tihetukamahāvipākā somanassasahagatāhetukavajjānaṃ dasannampi kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ āvajjanadvayassa cāti ekavīsatiyā, duhetukavipākā ṭhapetvā mahaggatavipāke sesānaṃ dvādasannaṃ. Pañca rūpāvacaravipākā tebhūmakakusalavipākasahetukapaṭisandhicittānaṃ sattarasannaṃ āvajjanadvayassa cāti ekūnavīsatiyā. Arūpāvacaravipākesu paṭhamaṃ kāmāvacarakusalavipākatihetukapaṭisandhicittānaṃ, catunnaṃ arūpāvacaravipākacittānaṃ catunnaṃ manodvārāvajjanassa cāti navannaṃ. Dutiyaṃ heṭṭhimavipākaṃ vajjetvā aṭṭhannaṃ, tatiyaṃ dve heṭṭhimāni vajjetvā sattannaṃ, catutthaṃ tīṇi heṭṭhimāni vajjetvā channaṃ cattāri lokuttaravipākāni tihetukavipākānaṃ terasannaṃ attano attano pacchimassa cāti cuddasannaṃ.

Akusalavipākapañcaviññāṇā akusalavipākamanodhātuyā, manodhātu akusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātuyā. Sā tadārammaṇakāle attano pacchimassa cutikāle paṭisandhivasena bhavaṅgavasena ca pavattānaṃ itaresampi navannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ upekkhāsahagatānaṃ dvinnaṃ parittakiriyānañcāti dvādasannaṃ. Kiriyamanodhātu dasannaṃ viññāṇānaṃ hasituppādakiriyā pañcavokāre bhavaṅgavasena pavattānaṃ navannaṃ tihetukavipākānaṃ, tadārammaṇavasena pavattānaṃ pañcannaṃ somanassasahagatavipākānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena terasannaṃ. Voṭṭhabbanakiriyā ṭhapetvā kiriyamanodhātuṃ dasannaṃ kāmāvacarakiriyānaṃ, kāmāvacarakusalākusalānaṃ pañcavokāre bhavaṅgavasena pavattānaṃ pannarasannaṃ vipākacittānañcāti pañcacattālīsāya.

善異熟五識于善異熟意界,意界于兩種異熟意識界。在這兩種中,與喜俱的十種異熟意識界,在有分狀態和彼所緣時刻,于自身後續和確定作業,共十二種。與舍俱的無因意識界,于轉向意界的兩個位置,轉向意識界和十種異熟意識界,共十二種。三因大異熟,除去與喜俱的無因,對十種欲界異熟意識界、色界無色界異熟,以及兩種轉向,共二十一種。二因異熟,除去廣大異熟,其餘十二種。五種色界異熟,對三界善異熟有因結生心,以及兩種轉向,共十九種。在無色界異熟中,第一種對欲界善異熟三因結生心,四種無色界異熟心,四種意門轉向,共九種。第二種除去地獄異熟,八種。第三種除去兩種地獄,七種。第四種除去三種下界,六種。四種出世間異熟,對三因異熟十三種,于自身後續,共十四種。 不善異熟五識于不善異熟意界,意界于不善異熟無因意識界。在彼所緣時刻,于自身後續,在死亡時結生和有分狀態執行,對其餘九種欲界異熟、兩種與舍俱、兩種少分作業,共十二種。作業意界對十種識,笑生起作業,在五蘊中以有分狀態執行的九種三因異熟,以彼所緣狀態執行的五種與喜俱異熟,于自身後續,以未把握把握,共十三種。除去確定作業的作業意界,對十種欲界作業,在五蘊中以有分狀態執行的欲界善不善,以及十五種異熟心,共四十五種。

Kāmāvacaratihetukasomanassasahagatakiriyadvayaṃ bhavaṅgavasena pavattānaṃ terasannaṃ tihetukavipākānaṃ tadārammaṇavasena pañcannaṃ somanassasahagatavipākānaṃ parikammavasena pavattamānānaṃ catunnaṃ rūpāvacarakiriyānaṃ arahattaphalasamāpattiyā attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena dvāvīsatiyā duhetukasomanassasahagatakiriyadvayaṃ yathāvuttānaṃ terasannaṃ bhavaṅgacittānaṃ pañcannaṃ tadārammaṇānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena sattarasannaṃ. Kāmāvacaratihetukaupekkhāsahagatakiriyadvayaṃ tesaṃyeva terasannaṃ bhavaṅgānaṃ, tadārammaṇavasena pavattānaṃ channaṃ upekkhāsahagatavipākānaṃ, parikammavasena pavattānaṃ ekissā rūpāvacarakiriyāya catunnaṃ arūpāvacarakiriyānaṃ arahattaphalasamāpattiyā attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena catuvīsatiyā. Duhetukaupekkhāsahagatakiriyadvayaṃ tesaṃyeva terasannaṃ bhavaṅgānaṃ channaṃ tadārammaṇānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena aṭṭhārasannaṃ. Rūpāvacarakiriyesu ekekaṃ navannaṃ pañcavokāre tihetukabhavaṅgānaṃ attano pacchimassa cāti dasannaṃ. Arūpāvacarakiriyesu paṭhamaṃ pañcavokāre navannaṃ bhavaṅgānaṃ, catuvokāre ekassa attano pacchimassa cāti ekādasannaṃ. Dutiyaṃ catuvokāre dve bhavaṅgāni labhati. Tatiyaṃ tīṇi, catutthaṃ cattāri phalasamāpattiñcāti tesu ekekaṃ yathāpaṭipāṭiyā ekādasannaṃ dvādasannaṃ terasannaṃ pañcadasannañca anantarapaccayo hoti. Evaṃ bahuvidhenāpi niddesaṃ labhati. Tena vuttaṃ –

『『Dasadhā sattarasadhā, samasaṭṭhividhena ca;

Bahudhāpi ca niddesaṃ, sādhukaṃ upalakkhaye』』ti.

Samanantarapaccayādayo uttānatthāyeva.

欲界三因與喜俱的兩種作業,以有分狀態執行的十三種三因異熟,以彼所緣狀態執行的五種與喜俱異熟,以準備狀態執行的四種色界作業,阿羅漢果定於自身後續,以未把握把握,共二十二種。二因與喜俱的兩種作業,如前所說的十三種有分心,五種彼所緣,于自身後續,以未把握把握,共十七種。欲界三因與舍俱的兩種作業,對這十三種有分,以彼所緣狀態執行的六種與舍俱異熟,以準備狀態執行的一種色界作業,四種無色界作業,阿羅漢果定於自身後續,以未把握把握,共二十四種。二因與舍俱的兩種作業,對這十三種有分,六種彼所緣,于自身後續,以未把握把握,共十八種。 在色界作業中,每一種對五蘊中九種三因有分,于自身後續,共十種。在無色界作業中,第一種對五蘊中九種有分,四蘊中一種于自身後續,共十一種。第二種在四蘊中得兩種有分。第三種三種,第四種四種,果定,每一種按順序得十一種、十二種、十三種、十五種近因。如此,可得多種方式的說明。因此說: "十種、十七種,以及六十種方式; 多種方式中,仔細觀察說明。" 近因緣等已闡明其義。

  1. Upanissaye saddhaṃ upanissāyāti kammakammaphalaidhalokaparalokādīsu saddhaṃ upanissayaṃ katvā. Yathā hi puriso heṭṭhāpathaviyaṃ udakaṃ atthīti saddahitvā pathaviṃ khanati, evaṃ saddho kulaputto dānādīnaṃ phalañca ānisaṃsañca saddahitvā dānādīni pavatteti. Tasmā 『『saddhaṃ upanissāyā』』ti vuttaṃ.

Sīlaṃ upanissāyātiādīsupi ime sīlādayo dhamme upanissayaṃ katvāti attho. Sīlavā hi sīlānubhāvesu sīlānisaṃsesu ca kusalo sīlaṃ upanissāya sīlavantānaṃ dānaṃ deti, uparūpari sīlaṃ samādiyati suparisuddhaṃ akhaṇḍaṃ, cātuddasīādīsu pakkhadivasesu uposathakammaṃ karoti, sīlasampadaṃ nissāya jhānādīni uppādeti. Bahussutopi dānādipuññakiriyāyattā sabbasampattiyo dānādīnañca saṅkilesavodānādibhedaṃ sutamayāya paññāya paṭivijjhitvā ṭhito sutaṃ upanissāya dānādīni pavatteti. Cāgavāpi cāgādhimutto attano cāgasampadaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlavanto hutvā dinnaṃ mahapphalanti sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, tāya paṭipattiyā parisuddhacitto jhānādīni uppādeti. Paññavāpi idhalokaparalokahitañceva lokasamatikkamanupāyañca upaparikkhanto 『『sakkā imāya paṭipattiyā idhalokahitampi paralokahitampi lokasamatikkamanūpāyañca sampādetu』』nti paññaṃ upanissāya dānādīni pavatteti. Yasmā pana na kevalaṃ saddhādayo dānādīnaṃyeva upanissayā, attano aparabhāge uppajjamānānaṃ saddhādīnampi upanissayā eva, tasmā saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāyāti vuttaṃ.

Parikammanti anantaraṃ aggahetvā pubbabhāge parikammaṃ gahetabbaṃ. Yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsañāṇassāti imesaṃ dvinnaṃ dibbacakkhuparikammameva, parikammaṃ visuṃ natthi. Dibbacakkhusseva paribhaṇḍañāṇāni etāni, tasmiṃ ijjhamāne ijjhanti evaṃ santepi tadadhimuttatāya sahitaṃ dibbacakkhuparikammaṃ tesaṃ parikammanti veditabbaṃ. Na hi etāni sabbesaṃ dibbacakkhukānaṃ samagatikāni honti. Tasmā bhavitabbamettha parikammavisesenāti. Dibbacakkhu dibbāya sotadhātuyāti dūre rūpāni disvā tesaṃ saddaṃ sotukāmassa dibbacakkhu sotadhātuvisuddhiyā upanissayo hoti. Tesaṃ pana saddaṃ sutvā tattha gantukāmatādivasena dibbasotadhātu iddhividhañāṇassa upanissayo hoti. Evaṃ sabbattha tassa tassa upakārakabhāvavasena upanissayapaccayatā veditabbā.

Maggaṃ upanissāya anuppannaṃ samāpattinti tena tena maggena sithilīkatapāripanthakattā pahīnapāripanthakattā ca taṃ taṃ samāpattiṃ uppādentīti tesaṃ maggo samāpattiyā upanissayo hoti. Vipassantīti uparūparimaggatthāya vipassanti. Atthapaṭisambhidāyātiādi paṭisambhidānaṃ maggapaṭilābheneva ijjhanato vuttaṃ. Evaṃiddhānañca panetāsaṃ pacchā tesu tesu ārammaṇesu pavattiyā maggova upanissayo nāma hoti.

依止信,以信依止,即在業、業果、財富、此世、他世等中以信為依止。譬如有人相信在下層土地下有水,因此挖掘土地,同樣地,有信心的兒子相信佈施等的果報和利益,因此進行佈施等。所以說"依止信"。 依止戒等中,這些戒等法作為依止。持戒者因戒的威力和戒的利益,依止戒而佈施,一再地受持清凈完整的戒,在十四日等吉日進行布薩,依止戒德生起禪定等。多聞者因佈施等福德行為,以聞所成慧透徹一切成就和佈施等的染凈差別,依止所聞而行佈施等。舍心者以自身舍的成就為依止而佈施,受持戒律使所佈施的具大果報,進行布薩,以此行而清凈地生起禪定等。智者觀察此世他世的利益和超越世間的方法,思考"可以以此行得到此世、他世的利益和超越世間的方法",依止智慧而行佈施等。因為不僅信等是佈施等的依止,也是自身後續生起的信等的依止,所以說信、戒、聞、舍、慧,信于戒,戒于信,聞于舍,舍于智慧。 準備,即不把握近因,應在之前把握準備。對於隨業智和未來智,這兩種只有天眼的準備,沒有單獨的準備。這些是天眼的附屬智,當天眼成就時,它們也成就,因為與天眼的專注相應,應了知這是天眼的準備。這些並非對所有天眼者都是共同的。因此,這裡應有準備的特殊性。天眼于天耳界,對於希望遠距離看到色法並聽到聲音者,天眼是天耳界清凈的依止。聽到聲音后,希望前往等,天耳界成為神通智的依止。應如此了知,在一切處,各自的助益性質是依止緣。 依止道而生未生的定,因為道使障礙鬆弛、障礙被斷除,所以生起各種定。爲了更高的道而觀察。對於智慧分別等,因為通過獲得道而成就,所以說。對於這些神通,後來在各種所緣中執行,道才是依止。

Saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappetīti ahamasmi saddho pasannoti mānaṃ pavatteti. Diṭṭhiṃ gaṇhātīti tasmiṃ tasmiṃ vacane saddhāvaseneva gantvā paññāya atthaṃ anupaparikkhanto 『『atthi puggalo』』tiādivasena diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sīlaṃ sutaṃ cāgaṃ paññanti ahamasmi sīlavā sutavā cāgī paññāsampannoti mānaṃ jappeti. Sīlasutacāgapaññāsu pana mānamaññanaṃ viya diṭṭhimaññanaṃ uppādento diṭṭhiṃ gaṇhāti. Rāgassātiādīsu saddhādisampadaṃ upanissāya attukkaṃsanakāle tesu ekeko dhammo rāgassa, paravambhanakāle dosassa, ubhayena sampayuttassa mohassa, vuttappakārānaṃ mānadiṭṭhīnaṃ, saddhādisampadaṃ upanissāya bhavabhogasampattipatthanāya upanissayo hoti. Evamettha lokiyakusalaññeva dassitaṃ. Lokuttaraṃ pana santaṃ paṇītaṃ uttamaṃ akusalaviddhaṃsanaṃ. Tasmā cando viya andhakāratamānaṃ na akusalassa upanissayo hotīti na gahitaṃ.

Ātāpetītiādi kāyikadukkhavasena abyākatadhammadassanatthaṃ vuttaṃ. Saddho hi saddhaṃ nissāya atisītaṃ atiuṇhanti anosakkitvā nānappakārāni navakammaveyyāvaccādīni karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, bhogaṃ uppādetvā puññāni karissāmīti pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sīlavāpi sīlānurakkhaṇatthaṃ abbhokāsikattādivasena attānaṃ ātāpeti paritāpeti, piṇḍacārikattādivasena pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sutavāpi bāhussaccānurūpaṃ paṭipattiṃ paṭipajjissāmīti vuttanayeneva paṭipajjanto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Cāgavāpi cāgādhimuttatāya attano yāpanamattepi paccaye anavasesetvā pariccajanto, aṅgādipariccāgaṃ vā pana karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariccajitabbassa vatthuno uppādanatthaṃ pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Paññavāpi uparūpari paññaṃ vaḍḍhessāmīti sappaññataṃ nissāya sītuṇhādīni agaṇetvā sajjhāyamanasikāresu yogaṃ karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, micchājīve ādīnavaṃ sammājīve ca ānisaṃsaṃ disvā micchājīvaṃ pahāya parisuddhena ājīvena jīvitavuttiṃ pariyesanto pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti.

依止信而生慢,說"我是有信的"而生起慢。執取見,在各種言說中僅憑信而前往,不以智慧審察義理,如"有補特伽羅"等而執取見。依止戒、聞、舍、慧而生慢,說"我是持戒的、多聞的、有舍心的、具智慧的"。在戒、聞、舍、慧中生起慢和見的執取,如相互比較般執取見。 在貪等處,依止信等成就,在自我讚揚時,每一法對於貪,在輕蔑他人時對於瞋,與兩者相應時對於癡,對於所說方式的慢和見,依止信等成就而希求有的享受,成為依止。如此在此處僅顯示世間善。出世間則是寂靜、微妙、最上、破壞不善的。因此如月亮破除黑暗,不是不善的依止,所以不被接受。 "努力"等是因身體的苦而說,爲了見無記法。有信者依止信,不避寒熱,做各種新業和服務等,使自己努力、煩惱,產生財富后將作福,忍受因追求根本的苦。持戒者為護持戒,如露地等,使自己努力、煩惱,因行乞等忍受因追求根本的苦。多聞者將按多聞相應的行為而行,如前所說,使自己努力、煩惱,忍受因追求根本的苦。有舍心者盡全部資具而舍,或捨身體等部分,使自己努力、煩惱,為產生應捨棄的事物而忍受因追求根本的苦。有智者依止增長智慧,不計較寒熱,在誦習、作意中用功,觀察邪命等過患和正命的功德,捨棄邪命,以清凈生活追求生計,忍受因追求根本的苦。

Kāyikassa sukhassāti saddhādisampattiṃ upanissāya uppannāni sukhopakaraṇāni paribhuñjanakāle saddhādisamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭakāyassa ca tesaṃ vasena avippaṭisāramūlakapāmojjapītisamuṭṭhānarūpaphuṭakāyassa ca sukhuppattikāle tesaṃ kaṭattā uppannavipākasukhakāle ca kāyikassa sukhassa, vuttanayeneva dukkhuppattikāle saddhādiguṇasampattiṃ asahamānehi payuttavadhabandhanādikāle ca kāyikassa dukkhassa, saddhādayo upanissāya pavattitaphalasamāpattikāle pana phalasamāpattiyā etesu ekeko upanissayapaccayena paccayo hotīti veditabbo. Kusalaṃ kammanti kusalacetanā attano vipākassa upanissayapaccayo, sā pana balavacetanāva labbhati, na dubbalā. Tatridaṃ vatthu – ekā kira itthī ubbandhitukāmā rukkhe rajjuṃ laggetvā saṃvidhātabbaṃ saṃvidahati. Atheko coro rattibhāge taṃ gehaṃ upasaṅkamitvā 『『imāya rajjuyā kiñcideva bandhitvā harissāmī』』ti satthena chindituṃ upagato. Atha sā rajju āsīviso hutvā susūti akāsi. Coro bhīto apasakki. Itthī attano nivesanā nikkhamitvā rajjupāse gīvaṃ paṭimuñcitvā ubbandhā kālamakāsi. Evaṃ balavacetanā antarāye nivāretvā attano vipākassa upanissayo hoti. Na panetaṃ ekantato gahetabbaṃ. Katokāsañhi kammaṃ eva vipākassa antarāyaṃ paṭibāhitvā vipaccati, vipākajanakaṃ pana kammaṃ vipākassa upanissayapaccayo na hotīti na vattabbaṃ. Kammanti ettha catubhūmakampi veditabbaṃ. Yaṃ pana parato 『『maggo phalasamāpattiyā』』ti vuttaṃ, taṃ acetanāvasena. Tenetaṃ dīpeti – yo koci vipākajanako dhammo, so attano vipākassa upanissayapaccayo hotīti.

Rāgaṃupanissāya pāṇaṃ hanatīti yasmiṃ vatthusmiṃ sāratto hoti, tasmiṃ vā viruddhaṃ, tassa vā atthāya pāṇaṃ hanati. Adinnādānādīsupi etenevupāyena attho veditabbo. Sandhiṃ chindatīti adinnādānavasena vuttaṃ. Tattha sandhinti gehasandhiṃ. Nillopaṃ haratīti nilīyitvā harati. Ekāgārikaṃ karotīti bahūhi saddhiṃ ekameva gehaṃ parivāretvā vilumpati. Paripanthe tiṭṭhatīti panthadūhanakammaṃ karoti. Dosaṃ upanissāyātiādīsu 『『anatthaṃ me acarī』』tiādivasena uppannaṃ dosaṃ upanissayaṃ katvā. Mohaṃ upanissāyāti pāṇātipātādīsu ādīnavapaṭicchādakaṃ mohaṃ upanissayaṃ katvā. Mānaṃ upanissāyāti ahaṃ kiṃ hanituṃ na sakkomi, ādātuṃ na sakkomīti mānaṃ upanissayaṃ katvā. Kenaci vā pana avaññāto hoti paribhūto hīḷito, taṃ omānaṃ upanissayaṃ katvātipi attho. Diṭṭhiṃ upanissāyāti yaññādīsu brāhmaṇādayo viya pādasikamilakkhuādayo viya ca diṭṭhiṃ upanissayaṃ katvā. Patthanaṃ upanissāyāti 『『sace me idaṃ nāma ijjhissati, evarūpaṃ te balikammaṃ karissāmīti evaṃ devatāyācanasaṅkhataṃ vā, asukaṃ nāma me ghātetvā dehi, asukassa santakaṃ āhara, ehi vā me etāni kammāni karontassa sahāyo hohī』』ti evamādiṃ vā patthanaṃ upanissayaṃ katvā. Rāgo doso moho māno diṭṭhi patthanā rāgassāti. Ettha rāgo rāgassāpi upanissayo hoti dosādīnampi. Dosādīsupi eseva nayo.

對於身體的樂,依止信等成就,在享受資生之樂時,因信等生起的精妙充滿身體,以及因此生起的無悔喜悅充滿身體時,在身體獲得樂時,因為它們的緣故。如前所說,在苦生起時,不能忍受信等功德成就的時候,如被捆綁等,對於身體的苦。在果定執行時,這些每一種作為依止緣應當了知。 善業,善思是自身異熟的依止緣,但只有強大的思才能獲得,非微弱的。此處有一個故事:某女子欲自縊,在樹上繫好繩索。夜間一盜賊來到其家,欲用刀割斷繩索偷取。此時繩索變成毒蛇,使盜賊驚退。女子從家中出來,解開頸上繩索,遂自縊身亡。如此強大的思能阻礙障礙,成為自身異熟的依止。然而不應絕對接受。因為業確實能阻礙異熟並使其成熟,但不能說業不是異熟的依止緣。此處應了知四界業。後面說"道于果定",是無心的緣故。因此闡明:任何能生異熟的法,都是自身異熟的依止緣。 依止貪而殺生,在他貪戀的對象,或與之相反,或為其目的而殺生。在不與取等處,應以同樣方式瞭解。切斷聯繫,是因不與取而說。此處聯繫指房屋的聯繫。偷盜,是潛藏而偷取。使成一家,是與多人一起包圍一所房屋而搶掠。在路旁站立,是進行路上破壞的行為。 依止瞋,如"他對我造成損害"等而生起的瞋。依止癡,在殺生等處遮蔽過患的癡。依止慢,如"我不能殺,不能取"等。或因被輕視、被侮辱、被輕蔑而生起慢。依止見,如祭祀時的婆羅門,或如足跡等。依止希求,如"若此事成就,我將為你做這樣的供養",或向天神祈求,"殺某人給我,取某人的財物,來做我的助手"等。 貪、瞋、癡、慢、見、希求是貪的依止。此處貪不僅是貪的依止,也是瞋等的依止。在瞋等處也是同樣道理。

Pāṇātipāto pāṇātipātassāti pāṇātipātī asaṃvare ṭhitattā aññampi pāṇaṃ hanati. Yo vā etena hato, tassa ñātimittehi upadduto tesu aññampi hanati. Evaṃ pāṇātipāto pāṇātipātassa upanissayapaccayena paccayo. Bhaṇḍasāmikaṃ pana gopakaṃ vā ghātetvā parabhaṇḍaharaṇe, sāmikaṃ ghātetvā tassa dārātikkame, nāhaṃ hanāmīti musābhaṇane, katassa paṭicchādanatthāya akatassa vā karaṇatthāya pesuññaṃ upasaṃhāre, teneva nayena pharusavācānicchāraṇe, samphappalāpabhaṇane, paraṃ hanitvā abhijjhāyitabbaparavittūpakaraṇābhijjhāyane, yo tena ghātito hoti; tassa mittāmaccā ucchijjantūtiādicintane 『『evaṃ me pāṇātipāto nijjiṇṇo bhavissatī』』ti dukkarakārikādivasena diṭṭhiggahaṇakāle pāṇātipāto adinnādānādīnampi upanissayo hoti. Iminā upāyena adinnādānādimūlakesupi cakkesu attho veditabbo.

Mātughātikammaṃ mātughātikammassāti aññaṃ mātaraṃ hanantaṃ disvā 『『vaṭṭati evaṃ kātu』』nti attano mātaraṃ hanantassa vā, ekasmiṃ bhave hantvā aparasmimpi hananavasena vā, ekasmiṃyeva bhave 『『gaccha, me mātaraṃ hanāhī』』ti punappunaṃ āṇāpanavasena vā, dvīhi pahārehi niyatamaraṇāya dutiyapahāradānavasena vā mātughātikammaṃ mātughātikammassa upanissayo hoti. Sesānipi yathāyogaṃ imināva nayena veditabbāni. Yasmā pana balavākusalaṃ dubbalākusalassa upanissayo na hoti, tasmā kammapathānantariyakammavaseneva desanā katāti vadanti. Taṃ na ekantato gahetabbaṃ. Pāṇātipātādīni hi katvā 『『kasmā evamakāsī』』ti codiyamāno kopamattakampi karoti. Vippaṭisārīpi hoti. Appamattakepi ca kilese uppanne taṃ vaḍḍhetvā vītikkamaṃ karoti. Tasmā balavaṃ dubbalassa dubbalañca balavassāpi upanissayo hotiyeva. Yaṃ pana paccayavibhaṅgassa uddesavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ 『『balavakāraṇaṭṭhena upanissayo hotī』』ti, taṃ kāraṇabhāvasseva balavatāya vuttaṃ, na upanissayapaccayadhammānaṃ. Kammakilesā hi balavantopi dubbalāpi balavakāraṇaṃ hontiyeva.

Rāgaṃupanissāya dānaṃ detītiādīsu aho vatāhaṃ cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti upapattibhave vā bhogesu vā rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti. Sīlasamādānauposathakammesupi eseva nayo. Jhānaṃ pana rāgavikkhambhanatthāya, vipassanaṃ rāgassa pahānatthāya, maggaṃ samucchedanatthāya uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma. Vītarāgabhāvatthāya pana abhiññaṃ samāpattiñca uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma. Ettāvatā hi vītarāgo nāma hoti.

Saddhāyāti dānādivasena pavattasaddhāya sīlādīsupi eseva nayo. Yatheva hi dānādivasena saddhādayo uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma, evaṃ rāgādayopi saddhādīnaṃ upanissayapaccayā nāma hontīti veditabbā. Tassa paṭighātatthāyāti tassa paṭibāhanatthāya, vipākokāsassa anuppadānatthāyāti attho. Sappaṭighātesu tāva evaṃ hotu, yāni pana appaṭighātāni ānantariyakammāni, tesu 『『tassa paṭighātatthāyā』』ti kasmā vuttanti? Tassa ajjhāsayavasena. Tappaṭighātatthāya pavattemīti hissa ajjhāsayo, taṃ gahetvā evaṃ vuttaṃ.

殺生於殺生,殺生者因不節制而站立,再殺其他生命。或被殺者的親友受到侵擾,也殺其他人。如此殺產生為殺生的依止緣。殺害物主或守護者而偷盜,殺害主人以侵犯其妻子,說謊"我不殺",為遮蔽已做或未做之事而造謠,同樣方式說惡語,胡說,殺害他人後貪戀他人財物,思考"愿被殺者的親友滅絕","我的殺生將被消耗",如苦行等,在執取見時,殺產生為不與取等的依止。以此方式應了知不與取等根本的各種情況。 弒母之業于弒母之業,看到殺母者說"可以如此做",或自己殺母,或在一生中殺,或在另一生中殺,或在同一生中再三命令"去殺我母親",或以兩次打擊使必定死亡,弒母之業成為弒母之業的依止。其餘應以同樣方式了知。因為強大的不善不是微弱不善的依止,所以說業道和無間業的說明。不應絕對接受。即使造作殺生等,被問"為何如此做"也僅生少許瞋。也會生悔。即使生起微小煩惱,也會擴大而犯。因此強大的可以是微弱的依止,微弱的也可以是強大的依止。在緣分別的概述解釋中說"強大原因是依止",是就原因的強大性說,非依止緣法。業煩惱無論強弱都是強大原因。 依止貪而佈施,如"愿我生四大王天眾眷屬",或在生有中依止貪而佈施。在受持戒、布薩中也是同樣道理。禪定為抑制貪,觀察為斷除貪,道為斷除,稱為依止貪而生起。為離貪性而生起神通和三摩地,也稱為依止貪而生起。如此稱為離貪。 依信,如因佈施等生起的信,在戒等處也是同樣道理。如因佈施等生起信而依止貪,貪等也成為信的依止緣。為對治,即為遮止,不給異熟機會。在有對治處如此,在無對治的無間業中為何說"為對治"?因為其意樂。意樂為對治而行,因此如此說。

Rāgaṃ upanissāya attānaṃ ātāpetīti yattha ratto, tassa dukkarena pattiṃ sampassanto evaṃ karotīti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Kāyikassa sukhassāti rāgādisamatikkamavasena kusalaṃ katvā paṭiladdhasukhassa vā rāgādivasena anādīnavadassāvino kāme paribhuñjanavasena uppannasukhassa vā. Dukkhassāti ātāpanādivasena uppannasukhassa vā rāgādihetu pavattavadhabandhanādivasena uppannadukkhassa vā. Phalasamāpattiyāti rāgādayo samucchinditvā vā uppāditāya tehi vā aṭṭīyamānena samāpannāya.

Kāyikaṃ sukhantiādīsu sukhe uppanne taṃ assādetvā punappunaṃ tathārūpeheva paccayehi taṃ uppādentassa purimaṃ pacchimassa upanissayo hoti. Sītādīsu pana aggisantāpanādīni atisevantassa pubbabhāge sukhaṃ aparabhāge dukkhassa, 『『sukho vati missā paribbājikāya taruṇāya lomasāya bāhāya samphasso』』ti kāmesu pātabyataṃ āpajjantassa idha kāyikaṃ sukhaṃ nerayikassa kāyikadukkhassa, arogabhāvena pana sukhino phalasamāpattiṃ samāpajjantassa kāyikaṃ sukhaṃ phalasamāpattiyā upanissayapaccayo hoti. Dukkhapaṭighātāya pana sukhaṃ sevantassa dukkhapaṭighātāya ca bhagavato viya ābādhaṃ vikkhambhetvā phalasamāpattiṃ samāpajjantassa kāyikadukkhaṃ kāyikasukhassa ceva phalasamāpattiyā ca, upanissayapaccayo hoti. Utusappāyo sukhassa ceva phalasamāpattiyā ca, asappāyo dukkhassa. Utuasappāyaṃ vā abhibhavitvā samāpattisamuṭṭhitarūpavasena uppannaṃ sukhaṃ anubhavitukāmassa asappāyopi utu phalasamāpattiyā paccayova. Bhojanasenāsanesupi eseva nayo. Puna kāyikaṃ sukhantiādīni kevalaṃ ekato dassitāni. Heṭṭhā vuttanayeneva panesaṃ paccayabhāvo veditabbo. Phalasamāpatti kāyikassa sukhassāti samāpattisamuṭṭhānarūpavasena uppannassa sukhassa. Taṃ hesa samāpattito vuṭṭhāya anubhavati.

Kāyikaṃ sukhaṃ upanissāya dānantiādīsu 『『aho vata me idaṃ sukhaṃ na parihāyeyyā』』ti pattassa vā aparihāyanavasena; 『『aho vatāhaṃ āyatiṃ evarūpaṃ sukhaṃ pāpuṇeyya』』nti appattassa vā pattivasena; dukkhepi 『『aho vata me dukkhaṃ parihāyeyyā』』ti pattassa parihāyanavasena vā; 『『āyatiṃ evarūpaṃ nuppajjeyyā』』ti anuppādapatthanāvasena vā sukhadukkhānaṃ upanissayatā veditabbā. Utubhojanasenāsanāni vuttanayāneva. Puna kāyikaṃ sukhantiādīsu yasmā 『『sādhu kho, mārisa, moggallāna, buddhasaraṇagamanaṃ hotī』』ti sukhappattānampi, 『『sammāsambuddho vata, so bhagavā, yo evarūpassa dukkhassa pariññāya dhammaṃ desetī』』ti (udā. 18) dukkhappattānampi saddhā uppajjati. Sukhadukkhehi ca saṃyogaviyogatthāya sīlādiparipūraṇaṃ kareyya, tasmā sukhadukkhāni saddhādīnaṃ upanissayabhāvena dassitāni. Utuādīnipi yathāyogaṃ yojetabbāni. Kāyikaṃ sukhaṃ upanissāya pāṇaṃ hanatītiādīsupi vuttanayānusāreneva sukhādīnaṃ upanissayatā veditabbā.

Imasmiṃ pana upanissayabhājanīye kusalo kusalassa tividhenāpi upanissayo, akusalassa duvidhena, abyākatassa tividhena. Akusalo akusalassa tividhena, kusalassa ekavidhena, abyākatassa duvidhena. Abyākatopi abyākatassa tividhena, tathā kusalassa, tathā akusalassāti. Evaṃ kusalo aṭṭhavidhena, akusalo chabbidhena, abyākato navavidhenāti tevīsatividhena upanissayo bhājitoti veditabbo.

依止貪慾而努力,若在某處沉醉,因而難以獲得,應該如前所述瞭解。身體的樂,是通過超越貪等而做善業獲得的快樂,或因貪等而享受慾望中產生的快樂。苦,是因努力等而生起的快樂,或因貪等的緣故而生起的苦。果定,是指通過超越貪等而生起的果定或因其而達到的果。 身體的樂,在樂生起時,因不斷以相同的緣生起而獲得。于寒等中,因過度享受而在早期獲得樂,在後期則遭受苦,"樂在於年輕的乞丐與細膩的接觸"。此時身體的樂是因墮落而生的身體苦,因健康而獲得的樂是因果定的依止緣。為對抗苦而享受樂,因對抗苦而如同佛陀所遭受的障礙,因而獲得果定的身體苦、身體樂及果定的依止緣。氣候適應的樂及果定,氣候不適應的苦。若克服氣候適應而生起的果定,欲享受樂的同時,氣候不適應也成為果定的依止緣。飲食、坐臥等也應如此理解。再者,身體的樂等只是單獨顯示。應如前所述瞭解它們的依止緣。果定的身體樂是因果定生起的樂。此樂從果定中出離而體驗。 身體的樂,依止佈施等,若說"愿我此樂不消失",這是因獲得而不消失;"愿我能獲得如此樂",這是因未獲得而願望;在苦中說"愿我此苦不消失",這是因獲得而不消失;"愿我能不遭此苦",這是因未生起的願望,樂苦的依止應如此理解。氣候、飲食、坐臥等應如前述理解。再者,身體的樂等,因"好啊,朋友,莫迦拉那,歸依佛陀",在獲得樂的同時,"確實是正覺者,佛陀,能了知如此苦而講法"(《優陀那》18)在遭苦的同時也生起信心。因樂苦的結合與分離而修持戒等,因此樂苦應以信等的依止緣顯示。氣候等也應適當連線。依止貪而殺生等,亦應如此理解樂等的依止。 在此,因果的依止,善者有三種依止,惡者有兩種依止,無記者有三種依止。惡者有三種依止,善者有一種依止,無記者有兩種依止。無記者也有三種依止,如同善者、惡者一樣。如此,善者有八種,惡者有六種,無記者有九種,因此應理解為三十種依止的分類。

  1. Purejāte cakkhādīni oḷārikavasena vuttāni. Āpodhātuādīnipi pana purejātārammaṇāni hontiyeva. Vatthu purejātaṃ cakkhāyatanantiādi yaṃ vatthu hutvā purejātaṃ hoti, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Vatthu vipākābyākatānanti pavattiyaṃ purejātapaccayaṃ sandhāya vuttaṃ.

  2. Pacchājāte imassa kāyassāti cātumahābhūtikakāyassa. Pacchājātapaccayena paccayoti upatthambhanavasena pacchājāto hutvā paccayo. Upatthambhakaṭṭhena paccayattāyeva hesa pacchājātapaccayoti imasmiṃ pañhāvāre anulomato āgato.

  3. Āsevanapaccaye anulomaṃ gotrabhussātiādīnaṃ visuṃ gahaṇe heṭṭhā vuttanayeneva kāraṇaṃ veditabbaṃ.

  4. Kammapaccaye kusalā cetanā sampayuttakānanti ettha sahajātanānākkhaṇikavibhāgassa abhāvato sahajātāti na vuttā. Abyākatavissajjane pana so vibhāgo atthi, tasmā tattha vuttā. Paṭisandhiggahaṇaṃ kaṭattārūpānaṃ vasena kataṃ. Cetanā vatthussāti kiñcāpi paṭisandhikkhaṇe vatthupatiṭṭhitā arūpadhammā vatthupaccayā vattanti, cetanā pana vatthussāpi paccayoti dassetuṃ vuttaṃ.

  5. Vipākapaccaye paṭisandhivāre imināva nayena attho veditabbo.

429-438. Āhārapaccaye imassa kāyassāti imasmiṃ catusantativasena pavatte cātumahābhūtikakāye āhārasamuṭṭhānassa janakavasena, sesassa upatthambhakavasena āhārapaccayena paccayo. Indriyapaccayādīsupi paṭisandhivāro vuttanayeneva veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Pañhāvāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañhāvārassa ghaṭane anulomagaṇanā

先前所述的眼耳等感官是粗糙的。水、土等元素也確實是先前所依的對象。所說的「以眼為基礎的對象」是爲了說明所依的對象。所說的「因果法則」是指先前所依的緣。 後來所指的是這個身體,即四大元素的身體。因後來的緣而成為因果,這裡是指因後來的緣而成為因果。因作為支援的緣故而成為因果,因此在此問題中按順序而來。 依止修習的緣,按順序所說的「因緣」應當如前所述理解。 業的緣,善的意圖相應的,這裡並未提到因其沒有相應的瞬間的分類。雖然有無記的拋棄,但該分類存在,因此在此提到。因緣的把握是因形態而成。意圖雖在所依處,雖然在再生的時刻存在於所依處的無形法中,但爲了說明意圖也是因緣。 在因果法則中,依止再生的緣應以同樣的方式理解。 429-438. 依止飲食的緣,指的是在此四種存在的情況下,因四大元素的身體而生起的飲食所生,其他則是作為支援的緣而生起的因緣。在感官等的緣中,依止再生的緣應如前所述理解。其餘的在各處皆是顯而易見的。 問題討論的分類已完成。 問題的建立在於順序的計數。

  1. Idānettha yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanāvasena dassetuṃ hetuyā sattātiādi vuttaṃ. Tattha sattāti kusalena kusalaṃ, abyākataṃ, kusalābyākatanti tīṇi. Tathā akusalena; abyākatena abyākatamevāti evaṃ satta. Ārammaṇe navāti ekamūlakaekāvasānāni nava. Adhipatiyā dasāti kusalaṃ kusalassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; akusalassa ārammaṇatova abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; kusalābyākatassa sahajātatovāti kusalamūlakāni cattāri. Akusalaṃ akusalassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; abyākatassa sahajātatova tathā akusalābyākatassāti akusalamūlakāni tīṇi. Abyākato abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; kusalassa ārammaṇatova tathā akusalassāti abyākatamūlakāni tīṇīti evaṃ dasa. Ettha pana ārammaṇādhipatipi sattadhā, sahajātādhipatipi sattadhāva labbhati.

Anantare sattāti kusalamūlakāni dve, tathā akusalamūlakāni, abyākatamūlakāni tīṇīti evaṃ satta. Samanantarepi etāneva. Sahajāte navāti kusalamūlakāni tīṇi, akusalamūlakāni tīṇi, abyākatamūlakaṃ ekaṃ, tathā kusalābyākatamūlakaṃ, akusalābyākatamūlakañcāti evaṃ nava. Aññamaññe tīṇīti kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ , abyākatena abyākatanti evaṃ tīṇi. Nissaye terasāti sahajātatova kusalamūlakāni tīṇi, tathā akusalamūlakāni, tathā abyākatamūlakāni. Ettha pana purejātampi labbhati. Abyākatañhi abyākatassa sahajātampi hoti purejātampi; kusalassa purejātameva tathā akusalassa. Puna kusalābyākato sahajātapurejātato kusalassa, sahajātatova abyākatassa, tathā akusalābyākatoti evaṃ terasa. Upanissaye navāti ekamūlakekāvasānā nava. Tesaṃ vibhaṅge tevīsati bhedā dassitā. Tesu ārammaṇūpanissaye satta, anantarūpanissaye satta, pakatūpanissaye nava honti. Purejāte tīṇīti abyākato abyākatassa, kusalassa, akusalassāti evaṃ tīṇi.

Pacchājātetīṇīti kusalo abyākatassa, akusalo abyākatassa, abyākato abyākatassāti evaṃ tīṇi. Āsevane tīṇi aññamaññasadisāni. Kamme satta hetusadisāni. Tattha dvīsu vissajjanesu nānākkhaṇikakammampi āgataṃ, pañcasu sahajātameva. Vipāke ekaṃ abyākatena abyākataṃ. Āhāraindriyajhānamaggesu satta hetusadisāneva. Indriyaṃ panettha sahajātapurejātavasena āgataṃ. Sampayutte tīṇi aññamaññasadisāni. Vippayutte pañcāti sahajātapacchājātato kusalena abyākataṃ, akusalena abyākataṃ, sahajātapurejātapacchājātato abyākatena abyākataṃ, vatthupurejātato abyākatena kusalaṃ, tathā akusalanti ekaṃ kusalamūlaṃ, ekaṃ akusalamūlaṃ, tīṇi abyākatamūlānīti evaṃ pañca.

現在在此,按照所獲得的拋棄和計數來顯示因果,說"有七"等。其中,有七指:善與善、無記,以及善無記三種。同樣,以不善、無記,共七種。對於所緣有九種,即單一根源、單一終結的九種。在主導因中有十種:善於善,來自俱生和所緣;不善於所緣;無記于俱生和所緣;善無記于俱生,共四種善根。不善於不善,來自俱生和所緣;無記于俱生;不善無記同樣,共三種不善根。無記于無記,來自俱生和所緣;善於所緣;不善同樣,共三種無記根。在此,所緣和主導因都可得七種。 在無間緣中有七種:兩種善根,兩種不善根,三種無記根。在等無間緣中也是如此。在俱生緣中有九種:三種善根,三種不善根,一種無記根,以及善無記根和不善無記根。在互相緣中有三種:善與善,不善與不善,無記與無記。在依止緣中有十三種:三種善根、不善根、無記根,此處還可得先前所依。無記于無記可以是俱生或先前所依;善和不善只有先前所依。再者,善無記、不善無記,來自俱生、先前所依、後來,共十三種。在依止緣中有九種,即單一根源、單一終結。在其分類中顯示二十三種差別。在所緣依止有七種,無間依止有七種,自然依止有九種。在先前所依中有三種:無記于無記、善、不善。 在後來所依中有三種:善於無記,不善於無記,無記于無記。在修習中有三種,相互類似。在業中有七種,類似因。在兩種拋棄中,有不同剎那的業,五種是俱生的。在果報中,無記于無記一種。在飲食、感官、禪定、道中,七種類似因。感官在此來自俱生和先前所依。在相應中有三種,相互類似。在不相應中有五種:善於無記,不善於無記,無記于無記,來自俱生、先前所依、後來;先前所依的無記于善、不善,共一種善根,一種不善根,三種無記根。

Atthiyā terasāti sahajātato kusalena kusalaṃ, sahajātapacchājātato kusalena abyākataṃ, sahajātatova kusalena kusalābyākatanti kusalamūlāni tīṇi, tathā akusalamūlāni, sahajātapurejātapacchājātāhārindriyato pana abyākatena abyākataṃ, vatthārammaṇapurejātato abyākatena kusalaṃ, tathā akusalaṃ, sahajātapurejātato kusalo ca abyākato ca akusalassa; sveva abyākatassa sahajātapacchājātaāhārindriyato sahajātapurejātato ca kusalo ca abyākato ca kusalassa; sveva abyākatassa sahajātapacchājātaāhārindriyatoti evaṃ terasa. Natthivigatesu satta anantarasadisāni. Avigate terasa atthisadisānīti. Evamettha satta gaṇanaparicchedā ekaṃ tīṇi pañca satta nava dasa terasāti. Tesu vipākavasena ekameva ekakaṃ, aññamaññapurejātapacchājātāsevanasampayuttavasena pañca tikā, vippayuttavasena ekameva pañcakaṃ, hetuanantarasamanantarakammaāhārindriyajhānamagganatthivigatavasena dasa sattakā, ārammaṇasahajātaupanissayavasena tayo navakā, adhipativasena ekaṃ dasakaṃ, nissayaatthiavigatavasena tayo terasakāti evaṃ tasmiṃ tasmiṃ paccaye niddiṭṭhavāre gaṇanavasena sādhukaṃ sallakkhetvā tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā.

在存在緣中有十三種:善與善,來自俱生;善於無記,來自俱生和後來;善與善無記,來自俱生,三種善根。不善根也是同樣。無記于無記,來自俱生、後來、先前所依、飲食、感官;無記于善,來自先前所依的對象;無記于不善也是同樣。善和無記于不善,來自俱生和先前所依;無記于善和無記,來自無記的俱生、後來、飲食、感官,以及先前所依,共十三種。 在非存在和滅盡緣中有七種,類似無間緣。在未滅盡緣中有十三種,類似存在緣。如此在此處,七種計數分別是:一、三、五、七、九、十、十三。 在這些中,按果報,只有一個單一;按相互的先前所依、後來、修習、相應,有五個三組;按不相應,只有一個五組;按因、無間、等無間、業、飲食、感官、禪定、道、非存在、滅盡,有十個七組;按所緣、俱生、依止,有三個九組;按主導因,有一個十組;按依止、存在、滅盡,有三個十三組。 在每一緣的問題中,仔細計算后,應按其數量在二、三等組合中瞭解緣的連線。

  1. Ye pana paccayā yesaṃ paccayānaṃ visabhāgā vā viruddhā vā honti, te tehi saddhiṃ na yojetabbā. Seyyathidaṃ – hetupaccayassa tāva ārammaṇānantarasamanantarūpanissayapurejātapacchājātakammāsevanāhārajhānanatthivigatā adhipatipaccaye ca ṭhapetvā vīmaṃsaṃ sesādhipatino visabhāgā, sahajātādayo sabhāgā. Kasmā? Tathā bhāvābhāvato. Hetupaccayo hi yesaṃ hetupaccayo hoti, tesaṃ sahajātādipaccayopi hoti, ārammaṇādipaccayo pana na hotīti ārammaṇādayo tassa visabhāgā nāma. Tasmā so tehi, te vā tena saddhiṃ, na yojetabbā. Purejātapacchājātasampayuttavippayuttaatthinatthivigatāvigatā ca aññamaññaviruddhā, tepi aññamaññaṃ na yojetabbā. Tattha ayojanīye vajjetvā yojanīyehi yoge ye vārā labbhanti, te saṅkhepato dassetuṃ hetupaccayā adhipatiyā cattārītiādi vuttaṃ.

Tattha kiñcāpi hetupaccayassa adhipatinā saṃsandane ūnataragaṇanavasena sattahi vārehi bhavitabbaṃ, yasmā pana adhipatīsu vīmaṃsāva hetupaccayo, na itare, tasmā visabhāge vajjetvā sabhāgavasena 『『cattārī』』ti vuttaṃ. Tāni evaṃ veditabbāni – kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ, kusalo dhammo abyākatassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ, kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ, abyākato dhammo abyākatassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; vipākābyākatā kiriyābyākatā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānanti. Ettha ca vipākābyākatā lokuttaratova gahetabbā. Ārammaṇapaccayaanantarapaccayādayo pana visabhāgattā na yojitā. Iminā upāyena sabbattha labbhamānañca alabbhamānañca ñatvā labbhamānavasena vārā uddharitabbā.

Sahajātesattāti hetuyā laddhāneva. Aññamaññe tīṇīti suddhikaaññamaññe laddhāneva. Nissaye sattāti hetuyā laddhāneva. Vipāke ekanti suddhikavipāke laddhameva. Indriyamaggesu cattārīti heṭṭhā vuttanayāneva . Sampayutte tīṇīti suddhikasampayutte laddhāneva. Vippayutte tīṇīti kusalādicittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ paccayuppannaṃ katvā veditabbāni. Atthiavigatesu sattāti hetuyā laddhāneva.

441-

某些緣若與其他緣不同類或相互矛盾,則不應與之結合。例如,因緣與所緣、無間、等無間、依止、先前所依、後來所依、業、修習、飲食、禪定、非存在、滅盡緣,除了智慧外,其他主導緣是不同類的,而俱生等是同類的。為什麼?因為存在與否的緣故。因為若某法是因緣,則其俱生等緣也是,但所緣等緣則不是,所以所緣等被稱為不同類。因此不應與之結合。先前所依、後來所依、相應、不相應、存在、非存在、滅盡等相互矛盾,也不應相互結合。在不可結合的情況下,可結合的情況中,可得到某些情況,簡要顯示為因緣、主導緣有四等。 在此,雖然因緣與主導緣的結合應以較少的計數七種情況,但因智慧是主導緣中唯一的因緣,其他不是,所以排除不同類,以同類方式說"四"。應如此了知:善法是善法的因緣和主導緣;善慧是相應蘊的;善法是無記法的因緣和主導緣;善慧是心生色的;善法是善與無記法的因緣和主導緣;善慧是相應蘊和心生色的;無記法是無記法的因緣和主導緣;異熟無記和作業無記的慧是相應蘊和心生色的。在此,異熟無記應僅取出世間的。所緣緣、無間緣等因不同類而未結合。以此方式,了知可得與不可得,應以可得的方式取出情況。 在俱生緣中有七種,即因緣所得。在互相緣中有三種,即純互相所得。在依止緣中有七種,即因緣所得。在果報中有一種,即純果報所得。在感官和道中有四種,如前所述。在相應緣中有三種,即純相應所得。在不相應緣中有三種,應了知為善等心生的色法。在存在和滅盡緣中有七種,即因緣所得。

  1. Evaṃ yehi adhipatipaccayādīhi ekādasahi paccayehi saddhiṃ hetupaccayo yojanaṃ labhati, tesaṃ vasena dumūlakanaye gaṇanaṃ dassetvā idāni timūlakādīsu tassa dassanatthaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapento hetusahajātanissayaatthiavigatanti sattātiādimāha. Potthakesu pana nissaupanissaadhipāti evaṃ parihīnakkharāni paccayanāmāni likhanti, taṃ saññākaraṇamattavasena likhitaṃ. Tasmā tādisesu ṭhānesu paripuṇṇā pāḷi kātabbā. Yaṃ panidaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapitaṃ, tena idaṃ dīpeti – ayaṃ hetupaccayo sahajātādīhi catūhi saddhiṃ saṃsandane attano vibhaṅge laddhāni satteva vissajjanāni labhati. Sace panettha aññamaññapaccayo pavisati, aññamaññe laddhāni tīṇi labhati. Sace sampayuttapaccayo pavisati, tāneva tīṇi labhati. Sace vippayuttapaccayo pavisati, hetuvippayuttaduke laddhāni tīṇi labhati. Sace vipākapaccayo pavisati, sabbehi vipākasabhāgehi saddhiṃ saṃsandane evameva vissajjanaṃ labhati. Sace panettha indriyamaggapaccayā pavisanti, tehi saddhiṃ dumūlake laddhāni cattāriyeva labhati. Sace tehi saddhiṃ aññamaññapaccayo pavisati, hetādhipatiduke dassitesu catūsu vissajjanesu 『『kusalo dhammo abyākatassa, kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa cā』』ti dve apanetvā sesāni dve labhati. Sacepi tattha sampayuttapaccayo pavisati, tāneva dve labhati. Sace pana vippayuttapaccayo pavisati, itarāni dve labhati. Sace pana tesu vipākapaccayo pavisati, sabbattha ekameva labhati. Adhipatinā pana saddhiṃ hetādhipatidukato ūnataragaṇanesu appavisantesu cattāriyeva labhati. Ūnataragaṇanesu pavisantesu tesaṃ vasena dve ekanti labhati. Evaṃ tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti.

Etesu pana ghaṭanesu sabbapaṭhamāni cattāri ghaṭanāni sāmaññato navannampi hetūnaṃ vasena vuttāni avipākāni. Abyākatena abyākatavissajjane panettha vipākahetupi labbhati.

Tato parāni pañca ghaṭanāni vipākahetuvasena vuttāni. Tattha sabbepi sahajātavipākā ceva vipākasahajātarūpā ca. Tesu paṭhame ghaṭane vipākā ceva taṃsamuṭṭhānarūpā ca labbhanti, dutiye vipākā ceva paṭisandhiyañca vatthurūpaṃ. Tatiye arūpadhammāva. Catutthe vipākacittasamuṭṭhānarūpameva labbhati. Pañcame vatthurūpameva.

如此,通過十一種主導緣等,因緣得以結合,現在顯示兩根本方式的計數,併爲顯示三根本等中的情況,置於因緣的特徵,說"七"等,包括因、俱生、依止、存在、滅盡。在書籍中,依止、依止、主導等名稱的字母常有省略,這僅僅是爲了標記。因此在此類情況下應完整書寫原文。 所置的特徵顯示:此因緣在與俱生等四種結合時,在自身分類中得七種拋棄。若在此互相緣進入,得三種互相。若相應緣進入,得同樣三種。若不相應緣進入,得因不相應對中的三種。若果報緣進入,與所有果報同類結合時得同樣拋棄。若感官道緣進入,在兩根本中得四種。若與之互相緣進入,在因主導對中顯示的四種拋棄中,去除"善法于無記,善法于善與無記"兩種,得其餘兩種。若相應緣進入,得同樣兩種。若不相應緣進入,得其他兩種。若果報緣進入,everywhere得一種。與主導緣結合時,在因主導對中,未進入較少計數時得四種。進入較少計數時,得兩種一種。如此了知各緣結合可得的計數,應在三根本等中取出計數。 在這些構建中,最初四種構建通常說九種因,不包括果報。在無記與無記的拋棄中,果報因也可得。 其後五種構建是依果報因說的。在此,所有俱生果報和果報俱生色。在第一構建中得果報和由此生起的色,在第二構建中得果報和再生及所依色,在第三構建中得無形法,在第四構建中得果報心生色,在第五構建中得所依色。

Tato parāni pañcadasa ghaṭanāni indriyamaggayuttāni amohahetuvasena vuttāni. Tattha paṭhamāni nava nirādhipatīni, pacchimāni cha sādhipatīni. Nirādhipatikesupi paṭhamāni cattāri sāmaññato sabbattha amohavasena vuttāni, pacchimāni pañca vipākāmohavasena. Tattha nirādhipatikesu paṭhame cattārīti heṭṭhā hetādhipatiduke dassitāneva. Dutiye cittasamuṭṭhānarūpaṃ parihāyati. Tatiye vatthurūpaṃ parihāyati. Catutthe kusalo dhammo cittasamuṭṭhānānaṃ, abyākato taṃsamuṭṭhānānanti rūpameva labbhati. Tato parāni vipākayuttāni pañca heṭṭhā vuttanayāneva. Sādhipatikesu paṭhamāni tīṇi ghaṭanāni sāmaññato vipākāvipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame cattāri vuttanayāneva. Dutiye rūpaṃ parihāyati, tatiye arūpaṃ parihāyati. Tato parāni tīṇi vipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Evampi tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti.

Hetumūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Ārammaṇamūlakepi adhipatipaccayādayo satta ārammaṇena sabhāgā, sesā soḷasa visabhāgāti te ayojetvā satteva yojitā. Tesu adhipatiyā sattāti kusalo dhammo kusalassa dhammassa, akusalassa dhammassa, abyākatassāti evaṃ kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlaṃ ekaṃ, abyākatamūlāni tīṇīti satta. Nissaye tīṇīti vatthuvasena abyākatamūlāneva. Upanissaye satta heṭṭhimāni eva. Purejāte tīṇīti vatthārammaṇavasena abyākatamūlāni. Vippayutte tīṇīti vatthuvaseneva. Atthiavigatesu tīṇīti vatthārammaṇavasena. Yathā pana hetumūlake lakkhaṇadassanatthaṃ ghaṭanāni ṭhapitāni, tathā ārammaṇamūlakādīsupi.

  2. Tattha yāni tāva imasmiṃ ārammaṇamūlake pañca ghaṭanāni ṭhapitāni. Tattha paṭhamaṃ ārammaṇādhipativasena sādhipatikaṃ. Tattha sattāti ārammaṇādhipatiduke laddhavissajjanāneva. Dutiyaṃ nirādhipatikaṃ. Tattha tīṇīti vatthārammaṇavasena ārammaṇavaseneva vā abyākatamūlāni. Tatiyaṃ nissayena vuttaṃ. Tattha tīṇīti vatthuvasena abyākatamūlāni. Catutthapañcamāni sādhipatikāni. Tesu catutthe ekanti vatthārammaṇavasena ārammaṇavaseneva vā abyākatamūlaṃ akusalaṃ. Pañcame ekanti nissayato abyākatamūlakaṃ akusalaṃ. Evamidhāpi labbhamānavasena tikādīsu gaṇanā veditabbā. Tathā adhipatimūlakādīsu. Ārammaṇaindriyavipākavasena vitthārayojanaṃ pana avatvā tattha tattha vattabbayuttakameva vadāmāti.

Tato parāni pañcadasa ghaṭanāni indriyamaggayuttāni amohahetuvasena vuttāni. Tattha paṭhamāni nava nirādhipatīni, pacchimāni cha sādhipatīni. Nirādhipatikesupi paṭhamāni cattāri sāmaññato sabbattha amohavasena vuttāni, pacchimāni pañca vipākāmohavasena. Tattha nirādhipatikesu paṭhame cattārīti heṭṭhā hetādhipatiduke dassitāneva. Dutiye cittasamuṭṭhānarūpaṃ parihāyati. Tatiye vatthurūpaṃ parihāyati. Catutthe kusalo dhammo cittasamuṭṭhānānaṃ, abyākato taṃsamuṭṭhānānanti rūpameva labbhati. Tato parāni vipākayuttāni pañca heṭṭhā vuttanayāneva. Sādhipatikesu paṭhamāni tīṇi ghaṭanāni sāmaññato vipākāvipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame cattāri vuttanayāneva. Dutiye rūpaṃ parihāyati, tatiye arūpaṃ parihāyati. Tato parāni tīṇi vipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Evampi tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti. 因果根本已完成。 在所緣根本中,主導緣等有七種,所有與之相應的,其他十六種不同類的緣則不應結合。因此,主導緣中有七種,即善法的因緣,善法的因緣、不善法的因緣、無記法的因緣,這樣的善根有三種,不善根有一種,無記根有三種,共七種。在依止中有三種,依據所依的無記根。在下位中有七種。先前所依中有三種,依據所依的無記根。在不相應中有三種,依據所依的無記根。在存在和滅盡中有三種,依據所依的無記根。就像因果根本的特徵展示了構建一樣,所緣根本等的特徵也是如此。 在這裡,所緣根本中有五種構建。第一種是依所緣的主導緣。這裡有七種,即依據所緣的主導緣所獲得的拋棄。第二種是無主導緣。這裡有三種,依據所依的無記根。第三種是依止說的。這裡有三種,依據所依的無記根。第四和第五種是主導緣。在這其中,第四種是依據所依的無記根的不善根。第五種是依據依止的無記根的不善根。如此在此也應以可得的方式理解三根本等的計數。也同樣適用於主導根本等。至於所緣、感官、果報的詳細結合,除外在此處的討論。

  1. Adhipatimūlake sahajāte sattāti sahajātādhipativasena kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlāni tīṇi, abyākatamūlaṃ ekaṃ. Sahajātena pana saddhiṃ ārammaṇādhipati, ārammaṇādhipatinā ca saddhiṃ sahajātaṃ na labbhati. Aññamaññe tīṇīti sahajātādhipativaseneva. Nissaye aṭṭhāti kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlāni tīṇi, abyākatamūlāni dve. Abyākato hi adhipati abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca nissayo hoti, akusalassa ārammaṇatova. Kusalassa pana ubhayathāpi na hotīti abyākatamūlāni dveyevāti evaṃ aṭṭha. Upanissaye satta ārammaṇasadisāneva. Purejāte ekanti abyākatādhipati ārammaṇavasena akusalassa. Vipāke ekaṃ abyākatena abyākataṃ lokuttaraṃ. Āhārādīsu satta heṭṭhā ekamūlake laddhāneva. Vippayutte cattārīti kusalena abyākataṃ, tathā akusalena, abyākatena abyākatañca kusalañca. Atthiavigatesu aṭṭha nissayasadisāneva.

447-452. Ghaṭanāni panettha paṭipāṭiyā ārammaṇādīhi ayojetvā paṭhamaṃ atthiavigatehi yojitāni. Kiṃ kāraṇāti? Ubhayādhipatimissakattā. Tattha paṭhame ghaṭane ārammaṇādhipativasena vatthārammaṇaṃ labbhati , dutiye nissayavasena garuṃ katvā assādentassa vatthumeva, tatiye sahajātādhipativasena kusalādayo rūpānaṃ, ārammaṇādhipativasena vatthu akusalassa. Tato parāni tīṇi ghaṭanāni ārammaṇādhipativasena vuttāni. Tattha paṭhame sattāti heṭṭhā vuttāneva. Dutiye ekanti purejātāni vatthārammaṇāni akusalassa. Tatiye vatthumeva akusalassa. Tato parāni tīṇi ghaṭanāni vipākāvipākasādhāraṇāni sahajātādhipativasena vuttāni. Tattha paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Tato parāni tīṇi vipākādhipativasena vuttāni. Tesupi paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpaṃ, tatiye rūpameva. Tato parāni cha ghaṭanāni āhārindriyayuttāni cittādhipativasena vuttāni. Tattha tīṇi avipākāni, tīṇi savipākāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva. Tato parāni cha ghaṭanāni tatheva viriyādhipativasena vuttāni. Nanu ca adhipatipaṭipāṭiyā paṭhamaṃ viriyādhipativasena vattabbāni siyuṃ, kasmā tathā na vuttānīti? Parato hetuvasena vuttaghaṭanehi sadisattā. Parato hi hetuvasena ghaṭanāni amohassa vīmaṃsādhipatittā vīmaṃsāya ca sammādiṭṭhibhāvato maggasampayuttāni. Viriyampi ca sammāvāyāmamicchāvāyāmabhāvena maggoti tena saddhiṃ ghaṭanāni parato hetuvasena vuttaghaṭanehi sadisānīti parivattetvā vuttāni. Tesupi gaṇanā pākaṭāyeva.

453-456. Anantarasamanantaramūlakesu sattāti kusalo kusalassa abyākatassa ca, tathā akusalo, abyākato tiṇṇannampīti evaṃ satta. Kamme ekanti kusalā maggacetanā attano vipākābyākatassa. Ghaṭanāni panetesu tīṇi tīṇiyeva. Tāni bahutarapaṭipāṭiyā vuttāni.

457-

在主導根本的俱生緣中有七種:依俱生主導,善根三種,不善根三種,無記根一種。但與俱生主導的所緣主導不能結合,所緣主導與俱生也不能結合。在互相緣中有三種,依俱生主導。在依止緣中有八種:善根三種,不善根三種,無記根兩種。因為無記主導是無記法的依止,來自俱生和所緣,對於不善法是所緣,對於善法則兩種方式都不是,所以無記根只有兩種,共八種。在下位緣中有七種,類似所緣。在先前所依中有一種,無記主導依所緣對於不善法。在果報中有一種,無記于無記的出世間。在飲食等中有七種,如前在單一根本中所得。在不相應中有四種:善於無記,不善於無記,無記于無記和善。在存在和滅盡中有八種,類似依止。 447-452. 在此,構建按順序與所緣等不結合,首先與存在和滅盡結合。為何如此?因為兩種主導混合。在第一構建中,依所緣主導得所依所緣;在第二構建中,依依止,重視所依;在第三構建中,依俱生主導得善等色,依所緣主導得不善的所依。其後三種構建依所緣主導說。在第一構建中有七種,如前所述;在第二構建中有一種,不善的先前所依所緣;在第三構建中是不善的所依。其後三種構建依果報和非果報的共同俱生主導。在第一構建中得色和非色,在第二構建中得無色,在第三構建中得色。其後三種構建依果報主導。在第一構建中得色和非色,在第二構建中得無色,在第三構建中得色。其後六種構建依飲食和感官,依心主導。其中三種非果報,三種有果報。其計數顯而易見。其後六種構建同樣依精進主導。為何不首先依精進主導說?因為與後來依因說的構建相似。後來依因說的構建是無癡的智慧主導,智慧是正見,與道相應。精進也是正精進和邪精進,與道相應。因此轉換后說,與後來依因說的構建相似。其計數也顯而易見。 453-456. 在無間和等無間根本中有七種:善於善和無記,不善,無記,共三種。在業中有一種:善的道意圖于自身的果報無記。在這些構建中,各有三種,按更多順序說。

  1. Sahajātaaññamaññanissayamūlakesu ye ye dukamūlake paccayā vuttā te teyeva ādito ṭhitena sabhāgā. Tasmā dukamūlake gaṇanaṃ ñatvā ye upari paccayā ghaṭitā, tesu ūnataragaṇanassa vasena sabbaghaṭanesu gaṇanā veditabbā. Tattha sahajātamūlake dasa ghaṭanāni. Tesu pañca avipākāni, pañca savipākāni. Tattha avipākesu tāva paṭhame kusalo kusalassa abyākatassa , kusalābyākatassa, kusalābyākato abyākatassāti cattāri, tathā akusalo, abyākato abyākatassevāti evaṃ nava. Tattha kusalākusalādikesu aṭṭhasu vissajjanesu arūpañceva cittasamuṭṭhānarūpañca labbhati. Abyākate vatthurūpampi. Dutiye ghaṭane abyākatavissajjane rūpesu vatthumeva labbhati, tatiye tīsupi arūpameva, catutthe cittasamuṭṭhānarūpameva, pañcame paṭisandhiyaṃ vatthunā saddhiṃ arūpadhammā. Savipākesu paṭhame vipākā ceva vipākacittasamuṭṭhānarūpañca, dutiye vipākā ceva vatthurūpañca, tatiye vipākameva, catutthe vipākacittasamuṭṭhānameva, pañcame vatthurūpameva labbhati.

Aññamaññamūlake cha ghaṭanāni. Tesu paṭhamāni tīṇi avipākāni, pacchimāni tīṇi savipākāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva.

  1. Nissayamūlake nissayapaccayā ārammaṇe tīṇīti vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā pavattakusalādivasena veditabbāni. Upanissaye ekanti vatthuṃ ārammaṇūpanissayaṃ katvā uppannākusalaṃ. Sesaṃ dumūlake heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

462-464. Imasmiṃ pana nissayapaccaye vīsati ghaṭanāni. Tesu purimāni cha ghaṭanāni purejātasahajātavasena vuttāni, tato cattāri purejātavaseneva, tato dasa sahajātavaseneva. Tattha paṭhame ghaṭane terasāti nissayapaccayavibhaṅge vuttāneva. Dutiye aṭṭhāti sahajātādhipativasena satta, vatthuṃ garuṃ katvā akusalañcāti aṭṭha. Tatiye satta indriyapaccaye laddhāneva. Catutthe pañca vippayutte laddhāni. Pañcame cattārīti kusalādīni cittasamuṭṭhānānaṃ, vatthu ca akusalassa. Chaṭṭhe tīṇīti kusalādīni cittasamuṭṭhānassa. Purejātavasena catūsu paṭhame tīṇīti vatthu kusalādīnaṃ, cakkhādīni ca abyākatassa. Dutiye vatthumeva kusalādīnaṃ. Tatiye ekanti vatthu akusalassa. Catutthe cakkhādīni viññāṇapañcakassa. Sahajātavasena dasa savipākāvipākavasena dvidhā bhinditvā sahajātamūlake vuttanayeneva veditabbāni.

  1. Upanissayamūlake ārammaṇe sattāti ārammaṇūpanissaye laddhāneva. Adhipatiyā sattāti tāneva. Anantarasamanantaresu anantarūpanissaye laddhāneva. Nissaye ekanti vatthu akusalassa. Purejāte ekanti tasseva vatthuṃ vā ārammaṇaṃ vā. Āsevane tīṇi anantarūpanissayavasena. Kamme dve pakatūpanissayavasena. Lokuttarakusalacetanā pana anantarūpanissayopi hoti. Vippayutte ekaṃ ārammaṇūpanissayavasena, tathā atthiavigatesu. Natthivigatesu satta anantarasamāneva.

在俱生互相緣的根本中,所述的每種苦緣都是由最初的緣所支配。因此,在苦緣的計數中,瞭解上面所述的緣,所有構建的計數應當被理解。在這裡,俱生根本中有十種構建。其中五種是非果報的,五種是有果報的。在非果報中,首先有善於無記,善於有記,善於無記的無記,善於無記的無記,這四種;同樣有不善和無記的無記,這樣共九種。在善與不善的八種拋棄中,得無形與心生色。在無記的所依中也得。在第二構建中,得無記的拋棄色;在第三構建中,得三種無形;在第四構建中,得心生色;在第五構建中,得與無形法結合的所依。 在互相緣的根本中有六種構建。其中前三種是非果報的,后三種是有果報的。其計數顯而易見。 在依止根本中,依止的緣在所緣中有三種,作為所依的所緣,依于所依的善等可被理解。在下位中有一種,作為所依的所緣,得產生的善。在其他的苦緣中,依前所述的方式理解。 462-464. 在此依止緣中有二十種構建。其中前六種構建是根據先前所依的俱生緣,接下來的四種是根據先前所依的緣,接下來的十種是根據俱生緣。在這裡,第一構建中有十三種,依止緣的分析中已經說過。第二構建中有八種,依俱生主導的緣,所依的重視不善;第三構建中有七種,依于感官緣而得。在第四構建中有五種,依于不相應的緣而得。在第五構建中有四種,依于善等心生的緣,所依的不善。在第六構建中有三種,依于善等心生的緣。依先前所依,四種中第一種是所依的善等,第二種是所依的善等;第三種是所依的不善。第四種是眼等的五識。根據俱生緣的十種有果報和非果報,分為兩類,依俱生根本的說法理解。 在下位根本中,所緣有七種,依于所依的緣而得。在主導緣中有七種,依於它們。無間和等無間中有七種,依于所依而得。在依止中有一種,作為不善的所依。先前所依中有一種,作為其所依或所緣。依于所依的緣中有三種。作為業的緣有兩種,作為固有的依止。出世間的善意圖也在無間緣中。根據不相應的緣有一種,依于所依的緣;同樣在存在和滅盡中。在無存在中有七種,依于等無間的情況。

  1. Upanissayamūlakāni pana satta ghaṭanāni honti. Tattha purimāni tīṇi ārammaṇūpanissayavasena vuttāni. Tattha paṭhame sattāti kusalo kusalādīnaṃ, tathā abyākato, akusalo akusalassevāti evaṃ satta. Dutiye ekanti cakkhādiabyākataṃ akusalassa. Tatiye vatthu akusalassa. Tato parāni dve anantarūpanissayavasena vuttāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva. Tato dve anantarapakatūpanissayavasena vuttāni. Tattha paṭhame lokiyakusalākusalacetanāpaccayabhāvato gahetabbā, dutiye lokuttarakusalāva.

467-468. Purejātamūlake ārammaṇe tīṇīti abyākato kusalādīnaṃ. Adhipatiyā ekanti abyākato akusalassa. Sesesupi eseva nayo. Ettha pana satta ghaṭanāni. Tesu paṭhamaṃ vatthārammaṇavasena vuttaṃ, dutiyaṃ vatthuvaseneva, tatiyaṃ ārammaṇavasena, catutthaṃ vatthussa ārammaṇakālavasena, pañcamaṃ ārammaṇādhipativasena, chaṭṭhaṃ vatthuno ārammaṇādhipatikālavasena, sattamaṃ cakkhādivasena.

469-472. Pacchājātamūlake vīsati paccayā na yujjanti, tayova yojanaṃ labhanti. Ekamevettha ghaṭanaṃ, taṃ kāyassa kusalādīnaṃ vasena veditabbaṃ. Āsevanamūlakepi ekameva ghaṭanaṃ.

473-477. Kammamūlake anantare ekanti maggacetanāvasena vuttaṃ. Aññamaññe tīṇīti ettha paṭisandhiyaṃ vatthupi gahetabbaṃ. Upanissaye dveti anantarapakatūpanissayavasena heṭṭhā vuttāneva. Evaṃ sesānipi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni. Ettha pana ekādasa ghaṭanāni. Tattha paṭhamāni dve pakatūpanissayānantarūpanissayavibhāgato nānākkhaṇikakammavasena vuttāni. Tato parāni cattāri vipākāvipākato ekakkhaṇikakammavasena vuttāni. Tattha paṭhame arūpena saddhiṃ cittasamuṭṭhānarūpaṃ labbhati, dutiye arūpena saddhiṃ vatthu, tatiye arūpameva, catutthe cittasamuṭṭhānarūpameva. Paṭisandhiyaṃ pana kaṭattārūpampi labbhati. Tato parāni pañca savipākāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva. Vipākamūlake pañca ghaṭānāni uttānatthāneva.

478-483. Āhāramūlake sattātiādīni vuttanayāneva. Ghaṭanāni panettha catuttiṃsa. Tesu paṭhamāni pañca vipākāvipākasāmaññato vuttāni. Tattha paṭhame cattāropi āhārā labbhanti; dutiye tayo arūpāhārāva. Tatiye vatthupi paccayuppannaṃ hoti, catutthe taṃ parihāyati. Pañcame rūpameva paccayuppannaṃ. Tato parāni pañca savipākaghaṭanāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva. Tato parāni nava ghaṭanāni cetanāhāravasena vuttāni. Tato parāni nava nirādhipativiññāṇāhāravasena . Tato parāni sādhipativiññāṇāhāravasena cha ghaṭanāni vuttāni. Tattha tīṇi vipākāvipākasāmaññavasena vuttāni. Tīṇi vipākavaseneva. Tattha lokiyānaṃ vipākānaṃ abhāvato vatthu parihāyati.

484-

在依止根本中有七種構建。其中前三種是依于所緣的依止而述說的。在這裡,第一種是七種:善於善的,善於無記的,善於不善的,及無記的。第二種是依于眼等的無記的不善。第三種是所依的不善。其後還有兩種,依于無間的緣而述說的。其計數顯而易見。接下來還有兩種,依于固有的無間而述說的。在這裡,第一種是世俗的善與不善的意圖,第二種是出世間的善。 467-468. 在先前所依的根本中,所緣有三種:無記的善與不善。在主導緣中有一種:無記的不善。其餘的也是如此。在這裡有七種構建。其中第一種是依據所依的緣而述說的,第二種是依據所依的緣,第三種是依據所緣,第四種是依據所依的時機,第五種是依據所緣的主導,第六種是依據所依的主導,第七種是依據眼等的。 469-472. 在後生根本中,二十種緣不相應,只有三種結合。在這裡有一種構建,應當理解為身體的善等。在依于接觸的根本中也有一種構建。 473-477. 在業的根本中,有一種是依于道意圖而述說的。在互相緣中有三種,這裡應當理解為再生的所依。在下位中有兩種,依于固有的無間而述說的。其餘的也應當依前所述的方式理解。在這裡有十一種構建。其中,前兩種是依據固有的無間與無間的區別而述說的,接下來的四種是依據果報與非果報的各個瞬間而述說的。在這裡,第一種是與無形相結合的心生色,第二種是與無形相結合的所依,第三種是無形,第四種是心生色。在再生中也可以得到有形的。其後還有五種有果報的構建,這些都依前所述的方式。在果報根本中有五種構建,顯而易見。 478-483. 在飲食根本中有七種等,依前所述的方式。在這裡構建有三十種。其中,前五種是依據果報與非果報的共同特徵而述說的。在這裡,第一種是四種飲食得;第二種是三種無形飲食。第三種是所依中生起的,第四種則消失。第五種是有形的生起。其後還有五種有果報的構建,這些都依前所述的方式。其後還有九種構建,依於心生的飲食。其後還有九種構建,依于無主導的意識飲食。其後還有六種構建,依于有主導的意識飲食。在這裡有三種依據果報與非果報的共同特徵而述說的。三種依據果報而述說的。在這裡,由於世俗果報的缺失,所依將會消失。

  1. Indriyamūlake purejāte ekanti cakkhundriyādīnaṃ vasena abyākatena abyākataṃ. Sesaṃ dumūlakaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha cha sattati. Tattha paṭhame sabbānipi indriyāni paccayaṭṭhena labbhanti. Dutiye rūpajīvitindriyaṃ hāyati. Na hi taṃ nissayo hoti. Tatiye arūpindriyāni rūpānaṃ. Catutthe cakkhādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ. Tato parāni nava ghaṭanāni sahajātaarūpindriyavasena vuttāni, tato nava maggabhūtānaṃ indriyānaṃ vasena, tato nava jhānaṅgabhūtānaṃ, tato nava jhānamaggabhūtānaṃ, tato nava manindriyavaseneva, tato sādhipatīni cha, tato vīriyavasena maggasampayuttāni cha, tato amohahetuvasena nirādhipatīni nava, sādhipatīni cha. Tesu sabbesu vipākapaccayena ayuttāni ca yuttāni ca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

496-500. Jhānamūlakepi dumūlakaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha chattiṃsa. Tesu paṭhamāni nava indriyamaggabhāvaṃ anāmasitvā sādhāraṇajhānaṅgavaseneva vuttāni. Tato parāni nava indriyabhūtajhānaṅgavasena, tato nava maggabhūtajhānaṅgavasena, tato nava indriyamaggabhūtajhānaṅgavasena. Catūsupi cetesu navakesu ādito cattāri cattāri vipākāvipākasādhāraṇāni. Avasāne pañca pañca vipākāneva, tāni heṭṭhā vuttanayāneva.

501-508. Maggamūlakepi dumūlakaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha sattapaññāsa. Tesu paṭhamāni nava indriyajhānabhāvaṃ anāmasitvā suddhikamaggavaseneva vuttāni. Tato nava indriyabhūtamaggavasena, tato nava jhānabhūtamaggavasena, tato nava indriyajhānabhūtamaggavasena, tato cha adhipatibhūtamaggavasena, tato nava nirādhipatimaggahetuvasena, tato cha sādhipatimaggahetuvasena, tattha navakesu pañca pañca chakkesu tīṇi tīṇi vipākāni. Sesāni sādhāraṇāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva.

509-510. Sampayuttamūlake dumūlakaṃ uttānatthameva. Ettha pana dveyeva ghaṭanāni. Tattha ekaṃ sādhāraṇavasena, ekaṃ vipākavasena vuttaṃ.

511-514. Vippayuttamūlakepi dumūlakaṃ uttānatthameva. Ghaṭanāni panettha terasa. Tattha paṭhame pañcāti kusalo abyākatassa, tathā akusalo, abyākato tiṇṇannampi. Ettha ca ime vippayuttādayo sahajātāpi honti, pacchājātapurejātāpi. Dutiye purejātasahajātāva tatiye teyeva adhipativasena. Tattha kusalo abyākatassa tathā akusalo, abyākato pana abyākatassa ca ārammaṇādhipativasena akusalassa cāti evaṃ cattāri. Catutthe tīṇīti kusalādīni abyākatassa. Indriyāni panettha rūpānipi arūpānipi. Pañcame paccayā arūpāva chaṭṭhe vatthuvasena rūpāva sattame kusalābyākatānaṃ vipassanāvasena, akusalassa assādanavasena vatthumeva. Aṭṭhame tadevākusalassa, navame cakkhādīni abyākatassa, dasame kusalādayo cittasamuṭṭhānānaṃ, ekādasame paṭisandhiyaṃ vatthu khandhānaṃ, dvādasame paṭisandhiyaṃ khandhā kaṭattārūpānaṃ, terasame paṭisandhiyaṃ khandhā vatthussa.

515-

在依止根本中有一種,依于眼等的無記而述說的無記。在其他方面應依前述的方式理解。在這裡有六十種構建。在這些中,第一種是所有的感官因緣而得;第二種是色生存感官的衰退。因為它沒有依止。第三種是無形感官的色。第四種是眼等的意識。其後還有九種構建,依于俱生的無形感官而述說,接下來是九種依于道的感官,接下來是九種依于禪的感官,接下來是九種依于禪道的感官,接下來是九種依於心的感官,接下來是六種有主導的,接下來是六種依于精進的道相應,接下來是九種因無癡的緣而無主導的,六種有主導的。在這些中,所有的果報因緣都應依前述的方式理解為不相應和相應。 496-500. 在禪的根本中也應依前述的方式理解。在這裡有三十種構建。其中,前九種是依于感官道的性質而述說的,接下來是九種依于感官的禪,接下來是九種依于道的禪,接下來是九種依于感官道的禪。在這四種中,各有四種果報與非果報的共同特徵。最後有五種果報,依前述的方式。 501-508. 在道的根本中也應依前述的方式理解。在這裡有七十五種構建。其中,前九種是依于感官禪的性質而述說的,接下來是九種依于感官的道,接下來是九種依于禪的道,接下來是九種依于感官禪的道,接下來是六種依于主導的道,接下來是九種因無主導的緣而生的道,接下來是六種因有主導的緣而生的道。在這九種中,有五種五個方面的果報。其餘的都是共同特徵,依前述的方式。 509-510. 在相應根本中應依於前述的方式理解。在這裡只有兩種構建。其中一種是依于共同的方式,另一種是依于果報的方式。 511-514. 在不相應根本中也應依於前述的方式理解。在這裡有十三種構建。其中第一種是五種:善於無記,不善於無記,及無記的三種。在這裡,這些不相應的構建也可以是俱生的,後生或先生的。第二種是先生的俱生,第三種是根據這些的主導。在這裡,善於無記和不善於無記,及無記的無記,依于不善的所緣而述說的,這樣共四種。在第四種中有三種:善等的無記。在這裡的感官包括有形和無形。在第五種中,因緣的無形;第六種則是因緣的有形;第七種是善於無記的觀察,及不善於的所依。在第八種中是同樣的不善,在第九種中是眼等的無記;在第十種中是善等的心生;在第十一種中是再生的所依;在第十二種中是再生的所依的無形;在第十三種中是再生的所依的所緣。

  1. Atthipaccayamūlake upanissaye ekanti ārammaṇūpanissayavasena abyākataṃ akusalassa. Sesaṃ dumūlake uttānameva. Ghaṭanāni panettha ekūnatiṃsa. Tesu paṭhame arūpavatthārammaṇamahābhūtaindriyāhārānaṃ vasena sahajātapurejātapacchājātapaccayā labbhanti. Dutiye pacchājātakabaḷīkārāhārā na labbhanti. Paṭhamadutiyaghaṭanāneva adhipatinā saddhiṃ upari tatiyacatutthāni katāni. Puna paṭhamameva catūhi āhārehi saddhiṃ pañcamaṃ, rūpindriyehi saddhiṃ chaṭṭhaṃ, rūpārūpindriyehi saddhiṃ sattamaṃ kataṃ. Dutiyameva vā pana indriyehi saddhiṃ sattamaṃ kataṃ. Paṭhamadutiyāneva vippayuttapaccayena saddhiṃ aṭṭhamanavamāni. Tesu navamaṃ adhipatinā saddhiṃ dasamaṃ kataṃ. Tato ekādasame paccayavasena vatthu hāyati. Dvādasame arūpadhammāyeva paccayā, terasame vatthārammaṇā, cuddasame vatthumeva, pannarasame ārammaṇameva, soḷasame vatthumeva ārammaṇaṃ, sattarasame pana tadeva ārammaṇādhipatibhāvena, aṭṭhārasamepi tadeva ārammaṇūpanissayavasena, ekūnavīsatime cakkhādayova paccayā. Imāni ekūnavīsati pakiṇṇakaghaṭanāni nāma sahajātaṃ aggahetvā vuttāni. Tato parāni dasa sahajātavasena vuttāni.

在存在緣的根本中,在下位中有一種,依于所緣的下位,無記的不善。在其他方面應依前述的方式理解。在這裡有二十九種構建。在這些中,第一種是依于無形、所依、大種、感官和飲食的俱生、先生、後生的緣而得。第二種是後生的食不得。第一和第二構建與主導緣結合,上述第三和第四構建。再次第一構建與四種飲食結合,第五構建;與色感官結合,第六構建;與色無形感官結合,第七構建。第二構建或與感官結合,第七構建。第一和第二構建與不相應緣結合,第八和第九構建。其中第九構建與主導緣結合,第十構建。在第十一構建中,緣的所依消失。在第十二構建中,只有無形法的緣。在第十三構建中是所依所緣,在第十四構建中是所依,在第十五構建中是所緣,在第十六構建中是所依的所緣,在第十七構建中是同樣的所緣主導,在第十八構建中是同樣的所緣下位,在第十九構建中是眼等的緣。這些是二十九種雜項構建,未包括俱生。其後還有十種依于俱生而述說的。

  1. Natthivigatamūlakesu anantarasamanantaramūlakesu viya upanissayāsevanakammavasena tīṇiyeva ghaṭanāni, avigatamūlakaṃ atthimūlakasadisamevāti.

Yāni panetāni imasmiṃ pañhāvāre ghaṭanāni vuttāni, tāni sabbānipi duvidhāniyeva – pakiṇṇakato sahajātato ca. Tattha sabbesampi ārammaṇamūlakādīnaṃ ādito sahajātaṃ aggahetvā vuttāni pakiṇṇakāni nāma. Tāni ārammaṇamūlake pañcapi, adhipatimūlake cha, anantaramūlake tīṇipi, tathā samanantaramūlake, nissayamūlake dasa, upanissayamūlake satta, purejātamūlake satta, pacchājātamūlake ekameva, tathā āsevanamūlake, kammamūlake dve, āhāramūlake ekaṃ, indriyamūlake cattāri, vippayuttamūlake nava, atthimūlake ekūnavīsati, natthimūlake tīṇipi, tathāvigatamūlake. Avigatamūlake ekūnavīsatīti sabbānipi satañceva tīṇi ca honti. Sahajātanissayabhāvena panetāni pakiṇṇakānīti vuttāni.

Yāni pana sahajātaṃ labbhanti, tāni sahajātaghaṭanāni nāmāti vuccanti. Tāni ārammaṇamūlake anantarasamanantarapurejātapacchājātaāsevananatthivigatamūlakesu na labbhanti. Na hi te paccayā sahajātānaṃ paccayā honti. Yathā ca sahajātānaṃ na honti, tathā hetusahajātaaññamaññavipākajhānamaggasampayuttapaccayā. Asahajātānanti hetumūlake sabbāni catuvīsatipi ghaṭanāni sahajātaghaṭanāneva. Tathā adhipatimūlake catuvīsati, sahajātamūlake dasapi, aññamaññamūlake chapi, nissayamūlake dasa, kammamūlake nava, vipākamūlake pañcapi, āhāramūlake tettiṃsa, indriyamūlake dvāsattati jhānamūlake chattiṃsāpi, maggamūlake sattapaññāsampi, sampayuttamūlake dvepi, vippayuttamūlake cattāri, atthimūlake dasa, avigatamūlake dasāti sabbānipi tīṇi satāni dvādasa ca honti. Iti purimāni sataṃ tīṇi ca imāni ca dvādasuttarāni tīṇi satānīti sabbānipi pañcadasādhikāni cattāri ghaṭanasatāni pañhāvāre āgatāni. Tesu ye ye paccayadhammā nāmavasena na pākaṭā hutvā paññāyanti, tepi hetumūlakādīnaṃ nayānaṃ ādito vipākāvipākasāmaññato vuttesu ghaṭanesu dassetabbā. Dvādaseva hi hetū cha ārammaṇā cattāro adhipatayo cattāro āhārā vīsati indriyāni satta jhānaṅgāni dvādasa maggaṅgānīti ete paccayadhammā nāma. Tesu ye ye dhammā ekantena kusalā, ekanteneva akusalā, ekantena kusalavipākā, ekantenevākusalavipākā, ekanteneva vipākā, ekanteneva avipākā te te sādhukaṃ sallakkhetvā ye tattha vipākā, te vipākaghaṭanesu, ye avipākā, te avipākaghaṭanesu yathāyogaṃ yojetabbāti.

Pañhāvārassa ghaṭane anulomagaṇanā.

Paccanīyuddhāravaṇṇanā

在沒有存在緣的根本中,依于下位的緣,像在無間的根本中一樣,依于接觸和依止的行為有三種,非無間的根本與存在根本是相似的。 在這一段中提到的構建,都是二類的——從雜項和俱生中得出。這裡所有的都是依于所緣的根本等,未包括俱生。它們在所緣根本中有五種,在主導根本中有六種,在無間根本中有三種,也在無間根本中,存在根本中有十種,在依止根本中有七種,在先生根本中有七種,在後生根本中有一種,在依于接觸的根本中有兩種,在業的根本中有一種,在飲食根本中有一種,在感官根本中有四種,在不相應根本中有九種,在存在根本中有二十九種,在沒有存在根本中有三種,在無間根本中有二十九種。所有這些是二十九種雜項構建。 那些能夠得到的俱生構建,被稱為俱生構建。在所緣根本中、無間根本中、先生和後生的緣、接觸、沒有存在的根本中都不能得到。因為這些因緣不是依于俱生的因緣。正如這些不是俱生的那樣,因緣的俱生也不是相互的果報、禪、道的相應因緣。非俱生的,即因緣根本中所有的二十四種構建都是俱生構建。同樣在主導根本中有二十四種,在俱生根本中有十種,在互相根本中有六種,在存在根本中有十種,在業的根本中有九種,在果報根本中有五種,在飲食根本中有三十種,在感官根本中有二十七種,在禪的根本中有三十種,在道的根本中有七十五種,在相應根本中有兩種,在不相應根本中有四種,在存在根本中有十種,在無間根本中有十種。所有這些都是三百二十種構建。 因此,前面提到的三百種構建和這二百種構建,共計五百種構建在這一段中出現。那些因緣法名義上不顯而易見的,也應當從因緣根本等的前述果報和非果報的共同特徵中理解。因為只有因緣六種、所緣四種、主導四種、飲食二十種、感官七種、禪的八種、道的十二種,這些因緣法名義上稱為因緣法。在這些中,所有的法都可以是完全的善,完全的不善,完全的善的果報,完全的不善的果報,完全的果報,完全的非果報,這些都應當被清楚地理解為在這些果報構建中,非果報的在相應構建中應當適當地結合。 關於這一段的構建,進行順序計算。 關於反駁的闡述。

  1. Idāni paccanīyaṃ hoti. Tattha yathā paṭicca vārādīsu 『『akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati nahetupaccayā』』tiādinā nayena labbhamānā pañhā labbhamānānaṃ paccayānaṃ vasena sarūpatova vitthāritā. Evaṃ avitthāretvā ekena lakkhaṇena saṅkhepato paccanīyaṃ dassetuṃ dhammasaṅgāhakehi kusalo dhammo kusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayotiādinā nayena anulomato kusalādīnaṃ paccayā uddhaṭā. Te ca kho paccayā samūhavasena, no ekekapaccayavaseneva; tasmā ye yattha samūhato dassitā, te vibhajitvā veditabbā. Sabbepi hi ime catuvīsati paccayā aṭṭhasu paccayesu saṅgahaṃ gacchanti. Kataresu aṭṭhasu? Ārammaṇe, sahajāte, upanissaye, purejāte, pacchājāte, kamme, āhāre, indriyeti. Kathaṃ? Ṭhapetvā hi ime aṭṭha paccaye sesesu soḷasasu hetupaccayo aññamaññavipākajhānamaggasampayuttapaccayoti ime cha paccayā ekantena sahajātā hutvā sahajātānaññeva paccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Anantarapaccayo samanantaraāsevananatthivigatapaccayoti ime pana pañca uppajjitvā niruddhā attano anantaraṃ uppajjamānānaññeva paccayabhāvato anantarūpanissayalakkhaṇena upanissaye saṅgahaṃ gacchanti. Nissayapaccayo sahajātapurejātabhedato duvidho. Tattha sahajātanissayo sahajātānaññeva nissayapaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati, purejātanissayo purejātapaccaye saṅgahaṃ gacchati.

Adhipatipaccayopi sahajātādhipatiārammaṇādhipativasena duvidho. Tattha sahajātādhipati sahajātānaṃyeva adhipatipaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Ārammaṇādhipati ārammaṇūpanissayo hotiyevāti ārammaṇūpanissayalakkhaṇena upanissayapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Vippayuttapaccayo sahajātapurejātapacchājātabhedato tividho. Tattha sahajātavippayutto sahajātānaññeva vippayuttapaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Purejātavippayutto pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ paccayabhāvato purejāte saṅgahito. Pacchājātavippayutto pacchā uppajjitvā pure uppannānaṃ upatthambhanavasena paccayabhāvato pacchājātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Atthipaccayaavigatapaccayā sahajātapurejātapacchājātaāhārindriyānañceva atthiavigatesu ca ekekassa vasena chahi bhedehi ṭhitā. Tattha sahajātaatthiavigatā sahajātānaññeva atthiavigatapaccayabhāvato. Sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Purejātā pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ paccayabhāvato purejātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Pacchājātā pacchā uppajjitvā pure uppannānaṃ upatthambhanavasena paccayabhāvato pacchājātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Āhārabhūtā kabaḷīkārāhārapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Indriyabhūtā rūpajīvitindriyapaccaye saṅgahaṃ gacchantīti evaṃ ime soḷasa paccayā imesu aṭṭhasu paccayesu saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā.

現在是反駁的部分。在這裡,如同依于因緣的法則,所述的構建是「因緣法中不善法因緣生起並非無因緣」之類的方式,所獲得的問答以其性質而被詳細闡釋。這樣不詳細闡釋的情況下,通過一個特徵來簡略地展示反駁的內容,法的集合者以善法為因緣的法而述說。在此情況下,因緣是作為一個整體,而不是單一因緣;因此,在那裡作為整體所展示的,需被分開理解。所有這些四十個因緣都歸於八個因緣的集合。哪些是這八個?在所緣、俱生、依止、先生、後生、業、飲食、感官中。如何呢?除去這八個因緣,其餘的十六個因緣是因緣、果報、禪、道的相應因緣,這六個因緣作為完全的俱生而歸於俱生因緣的集合。依止因緣是因緣的特徵,作為整體歸於依止因緣的集合。依止因緣又分為兩類,因緣的特徵是俱生與先生的差異。在這裡,俱生依止因緣是因緣的特徵,作為整體歸於俱生因緣的集合;先生依止因緣是作為先生的因緣而歸於整體。 主導因緣也分為兩類,依于俱生主導和所緣主導。在這裡,俱生主導是因緣的特徵,歸於俱生因緣的集合。所緣主導是依于所緣的依止特徵而歸於依止因緣的集合。非相應因緣又分為三類,因緣的特徵是俱生、先生和後生的差異。在這裡,俱生非相應因緣是因緣的特徵,歸於俱生因緣的集合。先生非相應因緣是依于先生生起的因緣,歸於先生的集合。後生非相應因緣是依於後生生起的因緣,歸於後生的集合。 存在因緣與無存在因緣的差異,依于俱生、先生和後生的因緣也各有六種。在這裡,俱生存在因緣是因緣的特徵,歸於俱生因緣的集合。俱生因緣與無存在因緣的集合是依於六種特徵而存在的。在這裡,俱生因緣與無存在因緣的集合歸於八個因緣的集合。依于飲食的因緣歸於飲食因緣的集合。依于感官的因緣歸於感官因緣的集合。這樣這十六個因緣在這八個因緣中歸於集合。

Imesampi pana aṭṭhannaṃ paccayānaṃ aññamaññaṃ saṅgaho atthiyeva. Ādito niddiṭṭho hi ārammaṇapaccayo adhipatianadhipatibhedena duvidho. Tattha adhipatibhūto ārammaṇūpanissayalakkhaṇena upanissaye saṅgahaṃ gacchati. Anadhipatibhūto suddho ārammaṇapaccayova. Kammapaccayopi sahajātanānākkhaṇikavasena duvidho. Tattha sahajātakammaṃ attanā sahajātānaññeva kammapaccayabhāvato sahajāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Nānākkhaṇikakammaṃ balavadubbalavasena duvidhaṃ. Tattha balavakammaṃ vipākadhammānaṃ upanissayova hutvā paccayo hotīti upanissaye saṅgahaṃ gacchati. Balavampi pana rūpānaṃ dubbalañca arūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayeneva paccayo. Āhārapaccayopi rūpārūpato duvidho. Tattha arūpāhāro attanā sahajātānaññeva paccayo hotīti sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Rūpāhāro sahajātapurejātapacchājātānaṃ paccayo na hoti. Attano pana uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippatto āhārapaccayataṃ sādhetīti āhārapaccayova hoti. Indriyapaccayopi rūpārūpato duvidho. Tattha arūpindriyapaccayo attanā sahajātānaññeva indriyapaccayataṃ sādhetīti sahajāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Rūpindriyapaccayo pana ajjhattabahiddhābhedato duvidho. Tattha ajjhattaṃ indriyapaccayo pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ sasampayuttadhammānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ indriyapaccayo hotīti purejāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Bāhiro indriyapaccayo nāma rūpajīvitindriyaṃ, taṃ sahajātānaṃ paccayo hontampi anupālanamattavaseneva hoti, na janakavasenāti indriyapaccayova hoti. Evaṃ ime aṭṭha paccayā aññamaññampi saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā. Ayaṃ tāva aṭṭhasu paccayesu avasesānaṃ soḷasannañceva tesaṃyeva ca aṭṭhannaṃ aññamaññavasena saṅgahanayo.

這些八個因緣的相互關係是存在的。首先,所緣因緣被分為兩類,因緣和非因緣的差異。在這裡,因緣的特徵是依于所緣的依止特徵,而歸於依止因緣的。非因緣是純粹的所緣因緣。 業因緣也分為兩類,因緣的特徵是俱生和非俱生的差異。在這裡,俱生業因緣是因緣的特徵,歸於俱生因緣的。非俱生業因緣是強弱的差異。在這裡,強業因緣是依于果報法的依止特徵,而歸於依止因緣的。強業因緣也是依於色法和非色法的非俱生業因緣的。 飲食因緣也分為兩類,因緣的特徵是色法和非色法的差異。在這裡,非色飲食因緣是因緣的特徵,歸於俱生因緣的。色飲食因緣不是俱生、先生和後生的因緣,但它超越自己的生起,成為飲食因緣的。 感官因緣也分為兩類,因緣的特徵是色法和非色法的差異。在這裡,非色感官因緣是因緣的特徵,歸於俱生因緣的。色感官因緣是內外的差異。在這裡,內感官因緣是依于先生生起的因緣,歸於先生的。外感官因緣是眼、耳、鼻、舌、身和意識等感官因緣的,它是因緣的特徵,歸於感官因緣的。 這樣,這八個因緣的相互關係是存在的。這些八個因緣的相互關係是十六個因緣的**。

Idāni imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ catuvīsatiyāpi paccayesu ye ye saṅgahaṃ gacchanti, te te veditabbā. Tattha aṭṭhannaṃ tāva sabbapaṭhame ārammaṇapaccaye ārammaṇapaccayova saṅgahaṃ gacchati, na sesā tevīsati. Dutiye sahajātapaccaye hetupaccayo sahajātādhipatipaccayo sahajātapaccayo aññamaññapaccayo sahajātanissayapaccayo sahajātakammapaccayo vipākapaccayo sahajātaāhārapaccayo sahajātaindriyapaccayo jhānapaccayo maggapaccayo sampayuttapaccayo sahajātavippayuttapaccayo sahajātatthipaccayo sahajātāvigatapaccayoti ime pannarasa paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Tatiye upanissayapaccaye adhipatibhūto ārammaṇapaccayo ārammaṇabhūto adhipatipaccayo anantarasamanantaraupanissayaāsevanapaccayā nānākkhaṇiko balavakammapaccayo natthipaccayo vigatapaccayoti ime nava paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Catutthe purejātapaccaye purejātanissayapaccayo purejātapaccayo purejātindriyapaccayo purejātavippayuttapaccayo purejātatthipaccayo purejātāvigatapaccayoti ime cha paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Pañcame pacchājātapaccaye pacchājātapaccayo pacchājātavippayuttapaccayo pacchājātatthipaccayo pacchājātāvigatapaccayoti ime cattāro paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Chaṭṭhe kammapaccaye nānākkhaṇikakammapaccayova saṅgahito. Sattame āhārapaccaye kabaḷīkārāhāravaseneva āhārapaccayo āhāratthipaccayo āhārāvigatapaccayoti ime tayo paccayā saṅgahitā. Aṭṭhame indriyapaccaye rūpajīvitindriyapaccayo indriyatthipaccayo indriyāvigatapaccayoti ime tayo paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Evaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ ime cime ca paccayā saṅgahaṃ gatāti ñatvā ye yattha saṅgahaṃ gatā, te tassa gaṇanena gahitāva hontīti veditabbā.

Evaṃ sabbapaccayasaṅgāhakānaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ vasena ekūnapaññāsāya pañhesu imasmiṃ paccanīye 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo』』tiādayo ime pannarasa pañhā uddharitvā vissajjitā. Tattha kusalo kusalassa, kusalo akusalassa, kusalo abyākatassa, kusalo kusalābyākatassāti kusalādikā cattāro pañhā; tathā akusalādikā; abyākato pana abyākatassa, abyākato kusalassa, abyākato akusalassāti abyākatādikā tayo; kusalo ca abyākato ca kusalassa; tathā abyākatassa; akusalo ca abyākato ca akusalassa; tathā abyākatassāti dumūlakekāvasānā cattāro honti. Tesu paṭhame pañhe yehi bhavitabbaṃ, te sabbe saṅgahetvā tayo paccayā vuttā. Dutiye dve, tatiye pañca, catutthe ekova pañcame tayo, chaṭṭhe dve, sattame pañca, aṭṭhame ekova navame satta, dasame tayo, ekādasame tayo, dvādasame dve, terasame cattāro, cuddasame dve, pannarasamepi cattārova. Te 『『sahajātapaccayenā』』ti avatvā 『『sahajātaṃ pacchājāta』』nti vuttā. Tattha kāraṇaṃ parato vakkhāma.

現在,對於這八個因緣中的每一個,四十個因緣的相互關係是存在的。在這裡,首先提到的八個因緣中,所緣因緣歸於所緣因緣的集合,而其他的三十二個則不在此列。其次,在俱生因緣中,因緣的特徵是因緣和主導因緣,俱生因緣、相互因緣、依止因緣、業因緣、果報因緣、俱生飲食因緣、俱生感官因緣、禪因緣、道因緣、相應因緣、俱生非相應因緣、俱生存在因緣、俱生無存在因緣,這十五個因緣歸於集合。 第三,在依止因緣中,主導的所緣因緣、所緣的主導因緣、非無間的依止因緣、依止因緣的多種狀態、強業因緣、沒有存在因緣和無存在因緣,這九個因緣歸於集合。第四,在先生因緣中,先生依止因緣、先生因緣、先生感官因緣、先生非相應因緣、先生存在因緣、先生無存在因緣,這六個因緣歸於集合。第五,在後生因緣中,後生因緣、後生非相應因緣、後生存在因緣、後生無存在因緣,這四個因緣歸於集合。第六,在業因緣中,非無間的業因緣歸於集合。第七,在飲食因緣中,依于飲食的因緣、飲食的存在因緣、飲食的無存在因緣,這三個因緣歸於集合。第八,在感官因緣中,色法生命感官因緣、感官的存在因緣、感官的無存在因緣,這三個因緣歸於集合。這樣,這八個因緣的相互關係是存在的,所有這些因緣都歸於集合。 因此,所有的因緣集合者依據這八個因緣的特性,在五十個問答中,諸如「善法因緣善法的因緣」之類的十五個問答被提取並闡述。在這裡,善法因緣的善法、善法的非善法、善法的未定義、善法的善法未定義,這四個問答屬於善法的集合;同樣,非善法的集合;未定義的則是未定義的非善法、未定義的善法、未定義的非善法,這三類問答屬於未定義的集合;善法與未定義的善法;同樣未定義的;非善法與未定義的非善法;同樣未定義的;最終歸於四個問答的集合。 在這些問答中,第一問所應有的,都是歸於集合的三類因緣。第二問有兩個,第三問有五個,第四問只有一個,第五問有三個,第六問有兩個,第七問有五個,第八問只有一個,第九問有七個,第十問有三個,第十一問有三個,第十二問有兩個,第十三問有四個,第十四問有兩個,第十五問也有四個。它們被稱為「因緣的俱生」,而不是「俱生的後生」。在這裡,原因將在後面闡述。

Samāsato panettha eko dve tayo cattāro pañca sattāti chaḷeva paccayaparicchedā honti. Ayaṃ pañhāvārassa paccanīye ukkaṭṭhavasena pañhāparicchedo ceva te te paccaye saṅgahetvā dassitapaccayaparicchedo ca. 『『Na hetupaccayo』』tiādīsu hi catuvīsatiyāpi paccayapaccanīyesu ekapaccanīyepi ito uddhaṃ pañhā vā paccayā vā na labbhanti, heṭṭhā labbhanti. Tasmā yesu pañhesu 『『kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca dhammassa sahajātapaccayena paccayo』』ti evaṃ ekova paccayo āgato, tasmiṃ paccaye paṭikkhitte te pañhā parihāyanti. Yasmiṃ pana pañhe 『『kusalo dhammo akusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo upanissayapaccayena paccayo』』ti evaṃ dve paccayā āgatā. Tattha nārammaṇapaccayāti evaṃ ekasmiṃ paccaye paṭikkhittepi itarassa paccayassa vasena so pañho labbhateva. Tesu pana dvīsupi paccayesu paṭikkhittesu so vāro pacchijjati. Evameva yesu pañhesu tayo cattāro pañca satta vā labbhanti, tesu ṭhapetvā paṭikkhitte paccaye avasesānaṃ vasena te pañhā labbhantiyeva. Sabbesu pana paccayesu paṭikkhittesu sabbepi te vārā pacchijjantīti idameva cettha lakkhaṇaṃ. Iminā lakkhaṇena ādito paṭṭhāya tesu tesu pañhesu saṅkhipitvā vuttapaccayānaṃ pabhedo ca tasmiṃ tasmiṃ paccanīye tesaṃ tesaṃ pañhānaṃ parihāni ca veditabbā.

Tatrāyaṃ vitthārakathā – paṭhamapañhe tāva tīhi paccayehi ekūnavīsati paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi kusalassa purejātapacchājātavipākavippayutteheva paccayo na hoti , sesehi vīsatiyā hoti, tesu ārammaṇapaccayo ekova sahajāte pana sabbasaṅgāhikavasena pannarasa paccayā saṅgahaṃ gacchantīti vuttā. Tesu hetupaccaye paṭikkhitte cuddasa honti. Kusalo pana kusalassa neva vipākapaccayo na, vippayuttapaccayoti te dve apanetvā sese dvādasa sandhāya sahajātapaccayena paccayoti vuttaṃ. Upanissayapaccayepi sabbasaṅgāhikavasena nava paccayā saṅgahaṃ gacchantīti vuttā. Tesu adhipatibhūto ārammaṇapaccayo ārammaṇabhūto ca adhipatipaccayo ārammaṇūpanissayavasena upanissayameva anupaviṭṭho. Kusalo pana kusalassa nānākkhaṇikakammapaccayo na hotīti taṃ apanetvā sese cha sandhāya upanissayapaccayena paccayoti vuttaṃ. Evaṃ paṭhamapañhe tīhi paccayehi ekūnavīsatipaccayā dassitāti veditabbā. Tesu imasmiṃ hetupaccanīye 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassa nahetupaccayena paccayoti dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni paccavekkhatī』』ti evamādinā ārammaṇapaccayādīsu vuttanayeneva uddharitvā pāḷi dassetabbā.

Ārammaṇapaccaye pana paṭikkhitte tassa vitthāraṃ apanetvā hetupaccayavitthāraṃ pakkhipitvā sāyeva pāḷi dassetabbā, sesapaccayapaṭikkhepesupi eseva nayo. Tasmiṃ pana paccaye paṭikkhitte ye vārā parihāyanti, te parato vakkhāma.

總的來說,這裡有六個因緣的分類:一個、兩個、三個、四個、五個、七個。這裡的問答部分通過提問的方式,展示了這些因緣的分類。對於「無因緣」等四十個因緣的反駁中,單一因緣在這裡的問答或因緣中是無法獲得的,而在下面的部分則能獲得。因此,在這些問答中,如「善法因緣善法的因緣」,這樣的單一因緣出現時,如果在該因緣中被拒絕,則這些問答就會消失。而在某些問答中,如「善法因緣非善法因緣的所緣因緣和依止因緣」,則出現了兩個因緣。在這裡,所緣因緣的拒絕即使在單一因緣中也能獲得其他因緣的支援。 在這些問答中,兩個因緣的拒絕會阻止該問答的存在。如此,在這些問答中,三個、四個、五個、七個因緣的分類也會存在,除去拒絕的因緣,其他的問答仍然存在。在所有因緣的拒絕中,這些因緣的分類都會被阻止;這就是這裡的特徵。根據這個特徵,從一開始起,在這些問答中所述的因緣的種類與在這些反駁中所述的問答的消失也應被理解。 在這裡有詳細的討論——在第一個問答中,通過三個因緣展示了十九個因緣。怎麼說呢?善法因緣對於善法的因緣、前生因緣、後生因緣、果報因緣和非相應因緣都不成立,而在其他的二十個因緣中成立,因此,所緣因緣只在俱生的情況下,作為整體的十五個因緣歸於**。在這些因緣中,因緣的拒絕會導致十四個因緣的消失。善法因緣對於善法的因緣既不是果報因緣,也不是非相應因緣,這兩個因緣被排除,剩下的二十個因緣則是通過俱生因緣的支援而存在。依止因緣也作為整體的九個因緣存在。 在這些因緣中,主導的所緣因緣和所緣的主導因緣,依止因緣的特徵在於未被包含。善法因緣對於善法的非無間因緣並不成立,因此排除這個因緣后,剩下的六個因緣通過依止因緣的支援而存在。這樣,在第一個問答中通過三個因緣展示了十九個因緣。對於這些因緣,在這個無因緣的反駁中,「善法因緣善法的因緣不是無因緣的因緣」,如施捨、持戒、修行等,都是在此反駁中所述的。 對於所緣因緣的拒絕,詳細的內容應被排除,因而將因緣的詳細內容放入其中,其他因緣的拒絕也應遵循同樣的原則。在這些因緣的拒絕中,哪些因緣會消失,我們將在後面討論。

Dutiyapañhe pana dvīhi paccayehi tayo paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi akusalassa anantarādivasena paccayo na hoti. Tasmā te apanetvā ārammaṇūpanissayavasena saṅgahitaṃ ārammaṇādhipatiñceva pakatūpanissayañca sandhāya upanissayapaccayena paccayoti vuttaṃ. Tasmā suddho ārammaṇapaccayo ārammaṇādhipativasena adhipatipaccayo upanissayapaccayoti dutiyapañhe dvīhi paccayehi ime tayo paccayā dassitāti veditabbā.

Tatiyapañhe pana pañcahi paccayehi aṭṭhārasa paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi abyākatassa aññamaññapurejātāsevanavipākasampayuttehiyeva paccayo na hoti, sesehi ekūnavīsatiyā hoti. Tesu ārammaṇapaccayo eko. Yasmā pana kusalo abyākatassa aññamaññavipākasampayuttavasena paccayo na hoti, hetupaccayo paṭikkhitto, kammapaccayo visuṃ gahito, tasmā ime pañca apanetvā sahajātena dasa paccayā dassitā. Upanissayena heṭṭhā vuttesu chasu ṭhapetvā āsevanaṃ sesā pañca. Pacchājāto ekova tathā sahajātanānākkhaṇikavasena duvidhopi kammapaccayoti evaṃ tatiyapañhe pañcahi paccayehi ime aṭṭhārasa paccayā dassitāti veditabbā.

Catutthapañhe pana ekena paccayena dasa. Kathaṃ? Kusalo hi kusalābyākatassa sahajāte vuttesu pannarasasu aññamaññavipākasampayuttavippayuttehi paccayo na hoti, hetupaccayo paṭikkhitto. Iti ime pañca apanetvā sesā dasa paccayā ettha ekena paccayena dassitāti veditabbā.

  1. Yathā ca imesu kusalādikesu catūsu, tathā akusalādikesupi catūsu pañhesu tehi tehi paccayehi te teyeva paccayā dassitāti veditabbā.

  2. Tato parānaṃ abyākatādīnaṃ tiṇṇaṃ pañhānaṃ paṭhamapañhe sattahi paccayehi tevīsati paccayā dassitā. Kathaṃ? Abyākato hi abyākatassa catuvīsatiyāpi paccayehi paccayo hoti. Hetupaccaye pana paṭikkhitte tevīsati honti. Tesu ārammaṇapaccayo ekova. Yasmā panettha asahajātānampi saṅgahaṇatthaṃ āhārindriyapaccayā visuṃ gahitā. Tasmā ime tayo apanetvā sahajātena dvādasa paccayā dassitā. Upanissayena heṭṭhā vuttā cha, purejāto ekova tathā pacchājātaāhārindriyapaccayāti evamettha sattahi paccayehi ime tevīsati paccayā dassitāti veditabbā. Dutiye tīhi paccayehi dvādasa dassitā. Kathaṃ? Ārammaṇapaccayo eko, upanissayena pana ārammaṇūpanissayavasena ārammaṇādhipatianantarasamanantaranatthivigataupanissayapaccayoti cha dassitā. Purejātena purejātanissayavippayuttaatthiavigatā pañcāti evamettha tīhi paccayehi ime dvādasa paccayā dassitāti veditabbā. Tatiyepi eseva nayo.

在第二個問答中,通過兩個因緣展示了三個因緣。如何理解?善法因緣對於非善法並不是通過無間等方式的因緣。因此,排除這些因緣后,依于所緣和依止的方式,包括所緣主導和普通依止,通過依止因緣而存在。因此,純粹的所緣因緣、所緣主導因緣和依止因緣,在第二個問答中通過兩個因緣展示了這三個因緣。 在第三個問答中,通過五個因緣展示了十八個因緣。如何理解?善法因緣對於未定義法並不是通過相互、先生、接觸、果報和相應的因緣,但在其他二十九個因緣中成立。在這些中,所緣因緣只有一個。由於善法因緣對於未定義法的相互、果報和相應的因緣不成立,因此拒絕了因緣,業因緣被單獨處理,排除這五個因緣后,通過俱生因緣展示了十個因緣。在依止因緣中,排除前面提到的六個因緣后,剩下五個因緣。後生因緣只有一個,業因緣根據俱生和非同時的方式是二類。這樣,在第三個問答中通過五個因緣展示了十八個因緣。 在第四個問答中,通過一個因緣展示了十個因緣。如何理解?善法因緣對於善法和未定義法在前面提到的十五個俱生因緣中,不是通過相互、果報和非相應的因緣,因此拒絕了因緣。排除這五個因緣后,剩餘的十個因緣通過一個因緣展示。 正如在這四個關於善法等的問答中,在四個關於非善法等的問答中,這些因緣也通過相應的因緣展示。 接著,對於未定義法等三個問答,在第一個問答中通過七個因緣展示了二十三個因緣。如何理解?未定義法對於未定義法可以通過二十四個因緣成立。在拒絕因緣時,二十三個因緣存在。在這些中,所緣因緣只有一個。由於在這裡需要包括非俱生因緣,飲食和感官因緣被單獨處理。因此,排除這三個因緣后,通過俱生因緣展示了十二個因緣。在依止因緣中,排除前面提到的六個因緣后,剩下一個因緣,以及先生、後生、飲食和感官因緣。這樣,在第一個問答中通過七個因緣展示了二十三個因緣。 在第二個問答中,通過三個因緣展示了十二個因緣。如何理解?所緣因緣只有一個,通過依止因緣展示了所緣依止、所緣主導、無間、無間依止、沒有存在和無存在的六個因緣。通過先生因緣展示了先生依止、先生非相應、存在和無存在的五個因緣。這樣,在第二個問答中通過三個因緣展示了十二個因緣。第三個問答也遵循相同的原則。

  1. Tato parānaṃ dukamūlakānaṃ catunnaṃ pañhānaṃ paṭhamapañhe 『『sahajātapaccayena purejātapaccayenā』』ti avatvā 『『sahajātaṃ purejāta』』nti vuttehi dvīhi nissayaatthiavigatavasena tayo paccayā dassitā. Kusalā hi khandhā vatthunā saddhiṃ ekato kusalassa paccayabhāvaṃ sādhayamānā kiñcāpi sahajātā, sahajātapaccayā pana na honti vatthumissakattā . Tasmā tesaṃ sahajātānaṃ nissayaatthiavigatānaṃ vasena sahajātanti vuttaṃ. Vatthumhipi eseva nayo. Tampi hi kiñcāpi purejātaṃ, khandhamissakattā pana purejātapaccayo na hoti. Kevalaṃ purejātānaṃ nissayādīnaṃ vasena purejātanti vuttaṃ.

Dutiyapañhe 『『sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriya』』nti vuttehi catūhipi sahajātanissayaatthiavigatavasena cattāro paccayā dassitā. Imasmiñhi vāre sahajātapaccayo labbhati, pacchājātapaccayādayo na labbhanti. Pacchājātānaṃ pana āhārindriyasaṅkhātānañca atthiavigatānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Kusalā hi khandhā abyākatā ca mahābhūtā upādārūpānaṃ sahajātapaccayena nissayapaccayena atthiavigatapaccayehīti catudhā paccayā honti. Pacchājātā pana kusalā tehiyeva bhūtehi saddhiṃ tesaññeva upādārūpānaṃ atthiavigatavasena paccayo. Kabaḷīkārāhāropi pacchājātehi kusalehi saddhiṃ purejātassa kāyassa atthiavigatavaseneva paccayo. Rūpajīvitindriyampi pacchājātehi kusalehi saddhiṃ kaṭattārūpānaṃ atthiavigatapaccayeneva paccayo. Iti imaṃ catudhā paccayabhāvaṃ sandhāya 『『sahajātaṃ pacchājātaṃ, āhāraṃ indriya』』nti idaṃ vuttaṃ. Pacchājātāhārindriyapaccayā panettha na labbhantiyeva. Parato akusalamissakapañhādvayepi eseva nayoti. Evamettha tesu tesu pañhesu saṅkhipitvā vuttapaccayānaṃ pabhedo veditabbo. Tasmiṃ tasmiṃ pana paccaye tesaṃ tesaṃ pañhānaṃ parihānāparihāniṃ parato āvikarissāmāti.

Paccanīyuddhārassa atthavaṇṇanā.

Paccanīyagaṇanavaṇṇanā

接下來,對於四個關於苦根的問題,在第一個問答中,除了「俱生因緣和前生因緣」之外,提到「俱生的前生」時,以兩種依止和無存在的方式展示了三個因緣。善法的五蘊與物質結合,雖然嘗試證明善法的因緣,但由於物質的缺失,俱生因緣並不存在。因此,提到的俱生因緣是基於缺失的依止。物質方面也是如此。雖然提到前生因緣,但由於物質的缺失,前生因緣並不存在。僅僅是基於前生因緣的依止等而提到的前生因緣。 在第二個問答中,提到「俱生的後生飲食感官」,通過四個因緣展示了四個因緣。在這一部分中,俱生因緣是可以獲得的,而後生因緣等則無法獲得。後生因緣的飲食感官屬於存在的缺失,因此這樣提到。善法的五蘊、未定義法和四大元素通過俱生因緣、依止因緣和存在的缺失形成四種因緣。後生因緣則與這些元素相結合,形成存在的缺失。飲食因緣也通過後生的善法與前生的身體形成存在的缺失。色法生命感官也同樣通過後生的善法與這些元素形成存在的缺失。因此,提到「俱生的後生飲食感官」是爲了說明這種四種因緣的存在。在這裡,後生飲食感官的因緣並不成立。對於非善法的兩個問答也遵循同樣的原則。由此可見,在這些問答中所述的因緣的分類應被理解。在這些因緣中,問答的消失與存在應當被闡明。 關於反駁的提取和解釋。 關於反駁的分類解釋。

  1. Idāni ete 『『kusalo dhammo kusalassa dhammassā』』tiādayo anulomavasena pannarasa vārā dassitā. Yasmā paccanīyepi eteyeva, na ito uddhaṃ; heṭṭhā pana honti, tasmā yassa yassa paccayassa paccanīye ye ye vārā labbhanti, te te ādito paṭṭhāya gaṇanavasena dassetuṃ nahetuyā pannarasātiādi āraddhaṃ.

Tattha nahetuyā sabbesampi yathādassitānaṃ paccayānaṃ vasena pannarasa labbhanti. Nārammaṇe sahajāte hetupaccayo pavisati. Tasmiṃ tasmiṃ vāre suddho ārammaṇapaccayo parihāyati, sesapaccayavasena te vārā vissajjanaṃ labhanti. Yathā ca nārammaṇe, evaṃ sesesupi. Sahajāte hetupaccayo pavisati. Tasmiṃ tasmiñca vāre naupanissaye naanantareti evaṃ paccanīyato ṭhitā paccayā parihāyanti, avasesapaccayavasena te te vārā vissajjanaṃ labhanti. Nasahajāte pana 『『kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca, akusalo dhammo akusalassa ca abyākatassa ca, kusalo ca abyākato ca dhammā kusalassa, akusalo ca abyākato ca dhammā akusalassāti ime cattāro vārā parihāyanti. Etesañhi catunnaṃ purimesu dvīsu sahajātapaccayena paccayoti ekādasannaṃ paccayānaṃ vasena ekova paccayasaṅgaho vutto. Te tasmiṃ paṭikkhitte aññenākārena vissajjanaṃ na labhanti. Pacchimesu dvīsu nissayaatthiavigatapaccaye sandhāya 『『sahajātaṃ purejāta』』nti vuttaṃ. Te sahajāte paṭikkhitte avasesānaṃ hetuādīnañca purejātānañceva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tasmā ime cattāropi vārā parihāyanti. Avasesānaṃ vasena 『『ekādasā』』ti vuttaṃ.

Tattha siyā – yathā hetumhi paṭikkhitte sesānaṃ adhipatiādīnaṃ vasena te vārā laddhā, evaṃ sahajāte paṭikkhitte avasesānaṃ hetuādīnaṃ vasena kasmā na labbhantīti? Nippadesattā. Hetuādayo hi sahajātānaṃ ekadesamattato sappadesā, tasmā tesu paṭikkhittesu aññesaṃ vasena te vārā labbhanti. Sahajāto pana nippadeso sabbepi hetuādayo gaṇhāti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte sabbepi te paṭikkhittā honti. Na hi asahajātā hetupaccayādayo nāma atthi . Iti sahajātassa nippadesattā tasmiṃ paṭikkhitte sabbepi te ubhopi vārā na labbhanti. 『『Sahajātaṃ purejāta』』nti vissajjitavāresu pana kiñcāpi sahajātapaccayoyeva natthi, yasmā panettha sahajātāva arūpakkhandhā nissayaatthiavigatavasena paccayā, sahajāte ca paṭikkhitte ekantena sahajātanissayaatthiavigatā paṭikkhittā honti, tasmā tassa paṭikkhittattā tepi vārā na labbhantīti evaṃ sabbathāpettha ime cattāro vārā parihāyanti. Avasesānaññeva vasena ekādasāti vuttaṃ.

Naaññamaññananissayanasampayuttepi teyeva vārā parihāyanti. Kasmā? Sahajātagatikattā. Yatheva hi arūpadhammabhūto sahajātapaccayo nippadesena cattāro arūpakkhandhe gaṇhāti, tathā aññamaññanissayasampayuttāpīti sahajātagatikattā etesupi paṭikkhittesu te vārā na labbhantīti veditabbā. Tena vuttaṃ naaññamaññe ekādasa, nanissaye ekādasa, nasampayutte ekādasāti.

現在,這些"善法因緣善法"等十五個問答是按照順序展示的。由於反駁也是這些問答,而不是更多,且在下面存在,因此對於每個因緣在反駁中可以獲得的問答,從一開始就按照數量展示,從無因緣的十五個問答開始。 在這裡,對於無因緣,根據所有已展示的因緣,可以獲得十五個問答。在無所緣中,因緣進入。在每個問答中,純粹的所緣因緣被排除,其餘因緣的方式使這些問答得以解決。正如在無所緣中,在其他情況下也是如此。在俱生中,因緣進入。在每個問答中,無依止和無無間等因緣被排除,其餘因緣的方式使這些問答得以解決。 在非俱生中,"善法因緣善法和未定義法,非善法因緣非善法和未定義法,善法和未定義法因緣善法,非善法和未定義法因緣非善法"這四個問答被排除。在前兩個問答中,通過俱生因緣,只有十一個因緣被述說。當這個因緣被拒絕時,無法以其他方式解決。在後兩個問答中,通過依止、存在和無存在因緣提到"俱生的前生"。當俱生因緣被拒絕時,其餘的因緣、因緣等和先生的依止、存在和無存在因緣無法解決,因此這四個問答被排除。根據其餘因緣,提到"十一個"。 在這裡可能會問:正如在因緣被拒絕時,其餘的主導等因緣可以獲得,為什麼在俱生因緣被拒絕時,其餘的因緣等不能獲得?這是因為沒有部分。因為因緣等對於俱生只是部分的,因此在它們被拒絕時,可以通過其他方式獲得問答。但俱生是沒有部分的,所有因緣等都包括在內,因此當它被拒絕時,所有這些都被拒絕。非俱生的因緣等實際上並不存在。因此,由於俱生沒有部分,當它被拒絕時,這兩個問答都無法獲得。 儘管在"俱生的前生"的解決問答中俱生因緣不存在,但由於非色法蘊是依止、存在和無存在因緣,當俱生因緣被完全拒絕時,這些問答也被拒絕。因此,這四個問答在任何情況下都被排除。根據其餘因緣,提到"十一個"。 在非相互、非依止、非相應的問答中,這三個問答也被排除。為什麼?因為遵循俱生的方式。正如非色法的俱生因緣沒有部分地包括四個非色法蘊,相互、依止和相應因緣也是如此。因此,當這些因緣被拒絕時,這些問答無法獲得。因此提到"非相互十一個,非依止十一個,非相應十一個"。

Tattha siyā – kiñcāpi ime avisesena kusalādibhedānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ saṅgāhakattā sahajātagatikā, kusalo pana kusalābyākatassa ṭhapetvā sahajātapaccayaṃ aññathā paccayova na hoti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyatu. Kusalo pana kusalābyākatānaṃ neva aññamaññapaccayo hoti, tasmiṃ paṭikkhitte so vāro kasmā parihāyatīti? Aññamaññapaccayadhammavasena pavattisabbhāvato. Yatheva hi kusalābyākatā kusalassa sahajātapaccayova na honti. Sahajātadhammavasena pana nissayapaccayādīhi pavattisabbhāvato tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati, evamidhāpi aññamaññapaccayadhammavasena sahajātādīhi pavattisabbhāvato tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati. Naaññamaññapaccayena paccayoti padassa hi ayamattho – ye dhammā aññamaññapaccayasaṅgahaṃ gatā, na tehi paccayo. Kusalo ca kusalābyākatānaṃ sahajātādivasena paccayo honto aññamaññapaccayadhammeheva paccayo hoti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati. Yathā ca so vāro, tathā sesāpi tayoti cattāropi te vārā parihāyanti.

Nanissayeekādasāti etthāpi yasmā tesaṃ vārānaṃ ekentena sahajātapaccayadhammāva nissayabhūtā, tasmā nissaye paṭikkhitte parihāyanti. Napurejāte terasāti sahajātaṃ purejātanti vuttavissajjane dvimūlake dve apanetvā terasa. Yathā hi te sahajāte paṭikkhitte purejātānaññeva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tathā purejātepi paṭikkhitte sahajātānaññeva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tasmā te apanetvā terasāti veditabbā.

Napacchājāte pannarasāti ettha 『『pacchājātapaccayena paccayo』』ti vā 『『sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriya』』nti vā āgataṭṭhānesu ṭhapetvā pacchājātaṃ avasesavasenapi te pañhā labbhanti, tasmā pannaraseva vuttā. Nakammetiādīsu yasmā kammavipākāhārindriyajhānamaggāpi kusalādibhedānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ ekadesova tasmā ṭhapetvā te dhamme avasesadhammavasena sahajātadhammā paccayā hontīti ekampi pañhāvissajjanaṃ na parihīnaṃ . Nasampayutte ekādasāti yasmā tesu catūsu vāresu sampayuttadhammā sahajātādipaccayena paccayā honti, tasmā sampayuttapaccayapaṭikkhepena teyeva vārā parihāyantīti veditabbā. Navippayutte navāti dumūlakaekāvasānā cattāro ekamūlakadukāvasānā dve cāti ime cha vārā ekantena vippayuttapaccayadhammehi yuttā. Tehi sahajātādivasena paccayā honti, tasmā vippayutte paṭikkhitte sabbepi te parihāyantīti naveva labbhanti. Tena vuttaṃ 『『navippayutte navā』』ti. Noatthinoavigatesupi teyeva veditabbā. Ekantena hi te vārā atthiavigatapaccayadhammayuttā, tasmā te tesaṃ paṭikkhepe parihāyanti. Yepi labbhanti, tesu ārammaṇavasena anantarādivasena vā vissajjanāni kātabbāni. Sahajātapurejātapacchājātaāhārindriyabhedato pañcannaṃ atthiavigatānaṃ vippayuttadhammānaṃ vā vasena na kātabbānīti.

在這裡可能會問——儘管這些沒有區別的善法等的四個五蘊是通過俱生的方式存在,但善法對於善法和未定義法來說,除了俱生因緣之外,並沒有其他因緣,因此在這種情況下,這個問答被排除。善法對於善法和未定義法並不是相互因緣,因此在這種情況下,這個問答為什麼被排除呢?這是因為相互因緣的性質。正如善法和未定義法的俱生因緣並不存在一樣。由於俱生的性質和依止因緣等的性質,因此在這種情況下,這個問答被排除。同樣,對於相互因緣的性質和俱生等的性質,在這種情況下,這個問答也被排除。相互因緣的意思是——那些因緣通過相互因緣的匯聚而存在,而不是通過這些因緣。善法和善法的未定義法通過俱生等的方式存在,相互因緣的性質使得這個問答在這種情況下被排除。因此,正如這個問答被排除,其他的三個問答也同樣被排除。 在非依止的情況下,提到"十一個"是因為這些問答的因緣是以俱生因緣為基礎,因此在非依止的情況下被排除。對於前生的十三個問答,提到的"俱生的前生"在排除兩個根本因緣的情況下是十三個。正如這些在俱生的情況下被排除,前生的因緣也僅僅是基於依止和存在的缺失而被排除,因此應理解為十三個。 在非後生的情況下,提到"十五個"是因為在這裡"後生因緣"和"俱生的後生飲食感官"等提到的情況下,這些問答也能獲得,因此僅僅提到十五個。由於因緣的性質和其他因緣的性質,這些因緣在這裡並不成立,因此應理解為十五個。由於這些問答的性質,提到的因緣在這裡並不存在,因此這些問答的性質也應被理解。 在非相互、非依止、非相應的情況下,這些問答同樣被排除。為什麼?因為遵循俱生的性質。正如非色法的俱生因緣以無部分的方式包括四個非色法蘊,相互、依止和相應因緣也是如此。因此,當這些因緣被排除時,這些問答也無法獲得。因此,提到"非相互十一個,非依止十一個,非相應十一個"。

  1. Evaṃ paccanīye laddhavāre gaṇanato dassetvā idāni dumūlakādivasena paccayagaṇanaṃ dassetuṃ nahetupaccayā nārammaṇe pannarasātiādi āraddhaṃ. Tattha nahetumūlakadukesu atirekagaṇano ūnataragaṇanena saddhiṃ yojito ūnataragaṇanova hoti.

Timūlake naupanissaye terasāti kusalo akusalassa, akusalo kusalassāti dve vārā parihāyanti. Kasmā? Nārammaṇena saddhiṃ naupanissayassa ghaṭitattā. Ārammaṇavasena hi upanissayavasena ca imesaṃ pavatti. Tañca ubhayaṃ paṭikkhittaṃ. Ārammaṇādhipati ca ārammaṇūpanissayaggahaṇena gahito hotiyeva.

Chamūlakepi naupanissaye terasāti teyeva terasa. Sattamūlake pana naupanissaye sattāti nasahajātena saddhiṃ ghaṭitattā tattha parihīnehi catūhi saddhiṃ 『『kusalo kusalassa, kusalo akusalassa, akusalo akusalassa, akusalo kusalassā』』ti ime anantarūpanissayapakatūpanissayavasena pavattamānā cattāroti aṭṭha parihāyanti, tasmā avasesānaṃ vasena sattāti vuttaṃ. Napurejāte ekādasāti nasahajātena saddhiṃ ghaṭitattā ekādasa. Napacchājāte navāti tesu ekādasasu sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriyanti laddhavissajjanesu dumūlake abyākatante dve vāre apanetvā. Te hi sahajāte paṭikkhittepi pacchājātavasena aparihīnā. Sahajātena pana saddhiṃ pacchājāte paṭikkhitte parihāyantīti sesānaṃ vasena navāti vuttaṃ. Aṭṭhamūlake nanissaye ekādasāti sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Navamūlake naupanissaye pañcāti kusalādayo abyākatantā tayo dumūlakā abyākatantā dve cāti pañca. Tesu nānākkhaṇikakammakabaḷīkārāhārarūpajīvitindriyapacchājātadhammavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ.

Dasamūlake napurejāte pañcātiādīsupi teyeva. Napacchājāte tīṇīti pacchājātavasena labbhamāne dumūlake abyākatante dve apanetvā avasesā. Navippayuttepi teyeva tayo. Noatthiyā dveti nānākkhaṇikakammavasena kusalañca akusalañca kaṭattārūpassa. Vipākaṃ panettha naupanissayena saddhiṃ ghaṭitattā na labbhati. Ekādasamūlake heṭṭhā vuttasadisāva gaṇanā. Dvādasamūlake nakamme ekanti abyākatena abyākataṃ. Tattha ca āhārindriyavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Terasamūlakādīsupi sabbattha ekanti āgataṭṭhāne idameva gahetabbaṃ. Nāhāre pana indriyavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Naindriye āhāravasena. Cuddasamūlakādīsu nakammena saddhiṃ ghaṭitattā noatthinoavigatā na labbhantīti na vuttā. Nāhārapaccayā najhānapaccayāti naindriyaṃ apanetvā vuttaṃ. Tasmā tattha indriyavasena ekaṃ veditabbaṃ. Navipākapaccayā naindriyapaccayāti nāhāraṃ apanetvā vuttaṃ, tasmā tattha āhāravasena ekaṃ veditabbaṃ. Imesu pana dvīsu paccanīyato ṭhitesu gaṇanā nāma natthi, tasmā ekato na dassitāti.

Nahetumūlakaṃ.

這樣,在反駁中通過獲得的問答展示后,現在爲了展示通過依止因緣等的數量,開始討論無因緣的問答。在這裡,基於無因緣的根本二重因緣的額外數量與減少數量相結合,因此只有減少的數量。 在三重因緣的情況下,關於無依止的十三個,善法與非善法之間,這兩個問答被排除。為什麼?因為與所緣的結合導致了無依止的形成。正是由於所緣和依止的性質,這些因緣的出現。並且這兩者都被拒絕。所緣的主導性和所緣依止的結合也被視為存在。 在四重因緣的情況下,關於無依止的十三個問答也是如此。在七重因緣的情況下,關於無依止的七個,由於與非俱生的結合而導致的,因此在這裡被排除的四個問答與這四個因緣的結合有關,因此八個被排除,因此剩下的七個被提到。對於前生的十一種情況,由於與非俱生的結合而導致的,因此為十一。對於後生的九個情況,在這十一種情況中,俱生的後生飲食感官在獲得的排除中,由於與根本因緣的結合,因此在這裡被排除。它們在俱生的情況下,即使被拒絕,後生的因緣也仍然存在。因此,剩下的九個被提到。 在第八重因緣的非依止情況下,提到的十一種情況與之前提到的相同。在第九重因緣的無依止情況下,提到的五個善法等,三重因緣的兩種未定義法和兩個被提到的五個。因此,在這些情況下,基於瞬間的因緣和因果法則的性質應當被理解。 在第十重因緣的前生情況下,提到的五個等同於之前提到的情況。在後生的情況下,提到的三種情況是由於後生因緣的結合而導致的,因此在這裡被排除的兩個未定義法和一個被提到的剩餘部分。即使在非相互的情況下,這些也是如此。對於不存在的兩個情況,由於瞬間的因緣與善法和非善法的結合,因此在這裡並不成立。由於因果法則的性質,在這裡也沒有被提到。 在第十二重因緣的無因緣情況下,提到的一個未定義法與未定義法的結合。這裡應當理解為飲食感官的性質。對於後生的因緣,應當理解為飲食感官的性質,而不是因緣的性質。在第十三重因緣的情況下,因緣與因果法則的性質相結合,因此並沒有被提到。因此在這一點上,飲食感官的性質應當被理解。 在這兩個反駁的情況下,數量的計算並不存在,因此無法顯示為一個整體。 無因緣的根本。

  1. Nārammaṇamūlakādīsupi pannarasaterasaekādasanavāti sabbadukesu cattārova mūlagaṇanaparicchedā. Tikādīsu pana bahupaccayasamāyoge itarānipi satta pañca tīṇi dve ekanti paricchinnagaṇanāni vissajjanāni labbhantiyeva. Tesu yesaṃ paccayānaṃ samāyoge yaṃ yaṃ labbhati, taṃ taṃ heṭṭhā vuttanayena sādhukaṃ sallakkhetvā uddharitabbaṃ. Sabbesu cetesu nārammaṇamūlakādīsu nārammaṇādīni padāni atikkantena hetupadena saddhiṃ paṭhamaṃ bandhitvāva cakkāni katāni. Yasmā pana tāni nahetumūlake vuttasadisāneva honti, tasmā vitthārena adassetvā saṅkhepaṃ katvā dassitāni. Tattha yathā nahetumūlake nārammaṇanaupanissayā visuṃ visuṃ pannarasa vāre labhantāpi samāyoge terasa labhiṃsu, evaṃ sabbattha teraseva labhanti. Yathā ca nārammaṇanasahajātehi saddhiṃ naupanissaye satta vārā honti, evaṃ naupanissayanārammaṇehi saddhiṃ nasahajātepi satta.

538.Nanissayapaccayānaupanissayapaccayā napacchājāte tīṇīti kusalādīni abyākatantāni. Tesu kaṭattārūpañca āhārasamuṭṭhānañca paccayuppannaṃ.

543-544. Nāhāranaindriyamūlakesu catukkesu nakammena saddhiṃ aghaṭitattā nahetumūlake viya ekentena labbhanti. Naindriyamūlake naupanissaye ca napurejāte ca ṭhapetvā nāhāre tīṇīti kātabbanti naindriyapaccayato paṭṭhāya ime dve paccaye ghaṭetvā naindriyapaccayā…pe… naupanissayapaccayā nāhāre tīṇī. Naindriyapaccayā…pe… napurejātapaccayā nāhāre tīṇīti evaṃ imehi paccayehi saddhiṃ nāhārapaccaye ca gaṇanā kātabbāti attho. Tattha tīṇīti kusalādīneva abyākatassa. Tattha kusalākusalā kaṭattārūpānaṃ purejātassa ca kāyassa pacchājātapaccayena, abyākatā pana cittacetasikā pacchājātapaccayenevāti imesaṃ vasena tīṇi vissajjanāni kātabbāni. Parato pana napacchājātena saddhiṃ ghaṭitattā nāhāre dveti vuttaṃ. Tattha kaṭattārūpavasena kusalaṃ abyākatassa, tathā akusalanti ettakameva labbhati. Āhārassa pana paṭikkhittattā kabaḷīkārāhāro atthiavigatavasenāpi paccayabhāvaṃ na labhati.

  1. Navippayuttamūlakassa catumūlake naupanissaye pañcāti kusalo sahajātakusalassa, kusalo kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa, akusalo sahajātaakusalassa, tathā kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa, abyākato sahajātaabyākatassāti evaṃ pañca. Navippayuttapaccayā…pe… naupanissaye tīṇīti heṭṭhā vuttanayeneva kusalādayo tayo abyākatassa.

在所緣根本等情況下,十五、十三、十一、九等的數量在所有的根本中都被定義為四個根本因緣。在三重因緣的情況下,許多因緣的結合使得其他的七、五、三、二、一個的有限數量的解決方案能夠獲得。在這些中,依照因緣的結合獲得的內容,應當仔細考慮並根據下面所述的方式進行提取。在所有這些所緣根本等中,所緣等的詞彙與因緣的原則結合后形成的輪迴。由於這些在無因緣的情況下與之前提到的相同,因此在詳細展示之前進行了概述。在這裡,正如在無因緣的情況下,所緣和依止的結合分別獲得了十五個,所有地方也僅獲得了十三個。正如與所緣的俱生因緣結合的情況下,有七個問答,那麼在無依止的所緣中,非俱生因緣的情況下也有七個問答。 在非依止因緣和依止因緣的情況下,後生的三種情況是善法等未定義的內容。在這些中,因緣的結合與飲食的起源相結合。 543-544. 在飲食感官的根本中,四個情況下由於與因果法則的結合而無法形成,因此與無因緣的情況相同,只有一個因緣的存在。飲食感官的根本中,除了前生的情況外,後生的情況下應當被理解為飲食的三種情況。基於飲食的因緣,兩個因緣的結合使得飲食的三種情況得以存在。飲食的因緣與後生的因緣結合,形成飲食的三種情況。因此,基於這些因緣的結合,飲食的數量應當被理解為善法等未定義的內容。在這裡,三種情況是善法等未定義的內容。善法與非善法的因緣通過前生的身體和後生的因緣形成,而未定義的內容則通過意識和心的後生因緣形成,因此應當解決這三種情況。另一方面,由於後生的因緣的結合,飲食的兩種情況被提到。在這裡,善法等未定義的內容僅僅存在於因緣的結合中,因此僅此而已。飲食的根本中,由於飲食的拒絕,因緣的存在也無法被理解。 在無依止的根本中,四重因緣的無依止情況下有五個,善法與俱生的善法,善法與非善法,非善法與俱生的非善法,以及非善法與非善法,未定義的俱生等,因此總共是五個。無依止的因緣…等…在無依止的情況下有三種,正如之前所述的善法等未定義的內容。

546.Noatthipaccayā nahetuyā navāti nahetupaccayā noatthiyā vuttā naveva. Sabbepi hi te ekamūlakekāvasānā anantarapakatūpanissayavasena labbhanti. Nārammaṇe navātipi teyeva nārammaṇe ṭhatvā naupanissaye dve kātabbā. Yāva nissayampīti noatthimūlake naye 『『noatthipaccayā nahetupaccayā nārammaṇapaccayā』』ti evaṃ cakkabandhagamanena nārammaṇapaccaye ṭhatvā imehi vā tīhi, ito paresu nādhipatiādīsu aññataraññatarena vā saddhiṃ yāva nissayapaccayaṃ pāpuṇāti, tāva gantvā naupanissaye dve vissajjanāni kātabbānīti attho.

Evaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapetvā puna nārammaṇato paṭṭhāya yāva nissayā satta paccaye gahetvā naupanissaye dveti āha. Tattha noatthipaccayā nahetupaccayā nārammaṇapaccayā naupanissaye dve, noatthipaccayā nahetunārammaṇanādhipatipaccayā naupanissaye dveti evaṃ nārammaṇato purimapacchimehi nissayapariyosānehi sabbapadehi saddhiṃ yojanā kātabbā. Dveti panettha kusalo abyākatassa, akusalo abyākatassāti nānākkhaṇikakammavasena kaṭattārūpassa paccayavasena veditabbāni. Naupanissayapadena saddhiṃ napurejātādīsu sabbattha dve. Kammapaccayo panettha na gahito. Tasmiñhi gahite tepi dve vārā chijjanti, vissajjanameva na labbhati. Evaṃ yena yena saddhiṃ yassa yassa saṃsandane. Yaṃ labbhati, yañca parihāyati, taṃ sabbaṃ sādhukaṃ sallakkhetvā sabbapaccanīyesu gaṇanā uddharitabbāti.

Paccanīyagaṇanavaṇṇanā.

Anulomapaccanīyavaṇṇanā

  1. Anulomapaccanīye 『『hetuyā satta, ārammaṇe navā』』ti evaṃ anulome 『『nahetuyā pannarasa, nārammaṇe pannarasā』』ti evaṃ paccanīye ca laddhagaṇanesu paccayesu yo paccayo anulomato ṭhito, tassa anulome laddhavārehi saddhiṃ ye paccanīyato ṭhitassa paccanīye laddhavāresu sadisavārā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Anulomasmiñhi hetupaccaye 『『hetuyā sattā』』ti satta vārā laddhā, paccanīye nārammaṇapaccaye 『『nārammaṇe pannarasā』』ti pannarasa laddhā. Tesu ye hetuyā satta vuttā, tehi saddhiṃ nārammaṇe vuttesu pannarasasu 『『kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa, akusalo akusalassa, abyākatassa, akusalābyākatassa, abyākato abyākatassā』』ti ime satta sadisā. Te sandhāya hetupaccayā naārammaṇe sattāti vuttaṃ. Naadhipatiyā sattātiādīsupi eseva nayo.

Nasahajātassa pana hetupaccayassa abhāvā nasahajāte ekopi na labbhati, tasmā tena saddhiṃ yojanā na katā. Naaññamaññe kusalādayo tayo rūpābyākatassa labbhanti, te sandhāya tīṇīti vuttaṃ. Tathā nasampayutte. Navippayutte pana kusalaṃ kusalassa, akusalaṃ akusalassa, abyākataṃ abyākatassāti arūpadhammavasena tīṇi veditabbāni. Nanissayanoatthinoavigatā nasahajāto viya na labbhantiyevāti tehipi saddhiṃ yojanā na katā. Evamettha satta tīṇīti dveyeva gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena ūnataragaṇanena saddhiṃ atirekagaṇanassapi gaṇanaṃ parihāpetvā paccayaghaṭanesu gaṇanā veditabbā.

在不存在因緣和無因緣的情況下,提到了九個。所有這些都是通過瞬間和普通依止的方式獲得的。在無所緣的情況下,這九個也是如此,在無所緣的情況下保持兩個。直到依止因緣,在不存在的根本情況下,通過"不存在因緣、無因緣、所緣因緣"的輪迴方式,在所緣因緣停留,通過這三個或其他主導等因緣的任何一個,直到達到依止因緣,應當解決兩個問題。 這樣的特徵被保留後,再次從所緣開始,直到依止因緣,獲取七個因緣,並在無依止的情況下解決兩個。在這裡,不存在因緣、無因緣和所緣因緣的無依止有兩個,不存在因緣、無因緣、所緣和主導因緣的無依止有兩個,因此應當通過所緣和其他依止的終結方式與所有詞彙結合。在這裡的兩個是善法對於未定義法,非善法對於未定義法,應當通過瞬間因果和非善法的因緣方式理解。在無依止詞彙的情況下,在前生等情況下處處都有兩個。因果因緣在這裡並未被接受。如果接受,這兩個問答也會被切斷,無法獲得解決。這樣,通過與每個因緣的結合,應當仔細考慮所獲得和被排除的一切,並在所有反駁中提取數量。 反駁數量的解釋。 順序反駁的解釋。 在順序反駁中,"因緣有七,所緣有九",在順序中"無因緣有十五,無所緣有十五",在獲得的因緣中,順序中存在的因緣,與順序中獲得的問答相同,與反駁中獲得的問答相同,應當根據這些理解數量。在順序的因緣中,"因緣有七"獲得了七個問答,在反駁的所緣因緣中,"無所緣有十五"獲得了十五個。在這七個因緣中提到的,與所緣中提到的十五個中的"善法對善法、未定義法、善法和未定義法,非善法對非善法、未定義法、非善法和未定義法,未定義法對未定義法"七個相同。因此提到因緣的無所緣有七個。在主導等因緣中也是如此。 對於非俱生的因緣,由於不存在,在非俱生中甚至一個也無法獲得,因此未與之結合。非相互的善法等三個對於色法和未定義法可以獲得,因此提到三個。在非相應中也是如此。在非相互中,善法對善法,非善法對非善法,未定義法對未定義法,應當根據非色法的性質理解三個。非依止、不存在和無缺失,與非俱生一樣無法獲得,因此未與之結合。這樣,七和三隻有兩種數量限制,通過減少數量與額外數量的結合,應當在因緣的結合中理解數量。

  1. Tattha hetusahajātanissayaatthiavigatanti nārammaṇe sattāti kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo, sahajātanissayaatthiavigatapaccayena paccayo, nārammaṇapaccayena paccayo. Kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ hetupaccayena paccayo, sahajātanissayaatthiavigatapaccayena paccayo, nārammaṇapaccayena paccayoti iminā nayena satta vārā uddharitabbā. Nādhipatiyā sattātiādīsupi eseva nayo. Dutiye ghaṭane aññamaññassa paviṭṭhattā ṭhapetvā nasampayuttaṃ sesesu tīṇīti vuttaṃ. Nasampayutte pana aññamaññavippayuttaṃ paṭisandhināmarūpaṃ sandhāya ekanti vuttaṃ. Aññamaññapaccayo cettha anulomaghaṭane paviṭṭhattā paccanīyato na labbhati, tasmā 『『naaññamaññe』』ti na vuttaṃ. Yathā cettha, evaṃ sesaghaṭanesupi paviṭṭhapaccayā paccanīyato na labbhantīti na vuttā. Tatiyaghaṭane sampayuttassa paviṭṭhattā sabbattha tīṇiyeva. Catutthaghaṭane vippayuttassa paviṭṭhattā tīṇi kusalādīni cittasamuṭṭhānarūpassa. Pañcame vipākassa paviṭṭhattā sabbattha ekaṃ abyākatena abyākataṃ. Ito paresupi vipākasampayuttesu eseva nayo.

552.Hetusahajātanissayaindriyamaggaatthiavigatanti nārammaṇe cattārīti kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa; abyākato abyākatassāti imesaṃ vasena veditabbāni. Sesesupi eseva nayo. Naaññamaññe dveti kusalo abyākatassa, tathā abyākato. Paratopi dvīsu eseva nayo. Iminā upāyena sabbaghaṭanesu labbhamānavasena gaṇanā veditabbā. Sabbānipi cetāni imasmiṃ anulomapaccanīye sahajātavasena ceva pakiṇṇakavasena ca pannarasādhikāni cattāri ghaṭanasatāni vuttāni. Tesu tasmiṃ tasmiṃ ghaṭane ye anulomato ṭhitā paccayā, tesaṃ ekopi paccanīyato na labbhati. Hetumūlake cettha paṭhame ghaṭane anulomato pañcannaṃ paccayānaṃ ṭhitattā paccanīyato ekūnavīsati paccayā āgatā. Evaṃ sesesupi anulomato ṭhitāvasesā paccanīyato āgatā. Anulomato cettha bahūsupi ṭhitesu paccanīyato ekekova āgatoti veditabbo. Yathā ca hetumūlake, evaṃ ārammaṇādimūlakesupi sabbametaṃ vidhānaṃ yathānurūpato veditabbanti.

Anulomapaccanīyavaṇṇanā.

Paccanīyānulomavaṇṇanā

在這裡,關於因緣、俱生、依止、存在和無存在的所緣七個問答是:善法對於善法的因緣,俱生、依止、存在和無存在的因緣,所緣因緣。善法的因緣對於相應的五蘊,俱生、依止、存在和無存在的因緣,所緣因緣。通過這種方式,應當提取七個問答。在主導等因緣中也是如此。在第二種結合中,由於相互的介入,除了非相應之外,其餘的三個被提到。在非相應中,對於相互分離的結生名色,提到了一個。在這裡,相互因緣由於在順序結合中介入,因此在反駁中無法獲得,因此未提到"非相互"。正如在這裡,在其他結合中介入的因緣在反駁中也無法獲得,因此未被提到。在第三種結合中,由於相應的介入,處處都是三個。在第四種結合中,由於分離的介入,善法等三個對於意識生起的色法。在第五種結合中,由於果報的介入,處處都是未定義法對於未定義法。在此之後的果報相應中也是如此。 關於因緣、俱生、依止、感官、道路、存在和無存在的所緣四個問答是:善法對於善法、未定義法、善法和未定義法,未定義法對於未定義法。在其餘情況下也是如此。非相互的兩個是善法對於未定義法,未定義法也是如此。在其他情況下也是如此。通過這種方式,應當根據在所有結合中可獲得的方式理解數量。所有這些在這個順序反駁中,通過俱生和雜項的方式,提到了超過十五的四百個結合。在每個結合中,順序中存在的因緣,在反駁中沒有一個可以獲得。在因緣根本的第一個結合中,由於順序中存在五個因緣,在反駁中出現了減去一的十九個因緣。同樣,在其餘的結合中,順序中存在的因緣在反駁中也出現了。應當理解,儘管在順序中存在多個,但在反駁中只出現一個。正如在因緣根本中,在所緣等根本中也應當按照相應的方式理解這一切。 順序反駁的解釋。 反駁順序的解釋。

  1. Paccanīyānulomepi 『『hetuyā satta, ārammaṇe navā』』ti evaṃ anulome 『『nahetuyā pannarasa, nārammaṇe pannarasā』』ti evaṃ paccanīye ca laddhagaṇanesu paccayesu yo paccanīyato ṭhito, tassa paccanīyato laddhavāresu ye anulomato ṭhitassa anulomato laddhavārehi sadisā vārā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Paccanīyasmiñhi nahetupaccaye 『『nahetuyā pannarasā』』ti pannarasa vārā laddhā, anulome ārammaṇapaccaye 『『ārammaṇe navā』』ti nava vārā laddhā. Tattha ye nahetuyā pannarasa vuttā, tesu ye vārā ārammaṇe vuttehi navahi sadisā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Tattha ye ārammaṇe nava vuttā, te nahetuyā vuttesu pannarasasu kusalo 『『kusalākusalābyākatānaṃ, akusalo akusalakusalābyākatānaṃ, abyākato abyākatakusalākusalāna』』nti imehi navahi sadisā, te sandhāya nahetuyā ārammaṇe navāti vuttaṃ. Adhipatiyā dasātiādīsupi eseva nayo. Ārammaṇādīnañhi anulomagaṇanāya ye vārā vuttā nahetupaccayena saddhiṃ saṃsandanepi te sabbe labbhantīti veditabbā. 『『Kusalo dhammo kusalassa dhammassa nahetupaccayena paccayo ārammaṇapaccayena paccayo, dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni paccavekkhatī』』ti iminā upāyena tesaṃ pāḷi uddharitabbā.

Nahetupaccayā adhipatiyā dasāti ettha ṭhapetvā vīmaṃsādhipatiṃ sesādhipativasena anulomavibhaṅge āgatavārā uddharitabbā. Evamettha nava dasasattatīṇiterasaekanti cha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena ūnataragaṇanena saddhiṃ atirekagaṇanassāpi gaṇanaṃ parihāpetvā nahetumūlakādīnaṃ nayānaṃ timūlakādīsu sabbasaṃsandanesu gaṇanā veditabbā. Idaṃ tāva sādhāraṇalakkhaṇaṃ . Na panetaṃ sabbasaṃsandanesu gacchati, yehi pana paccayehi saddhiṃ yesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ye vārā virujjhanti, te apanetvā avasesānaṃ vasenapettha gaṇanā veditabbā.

Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā adhipatiyā sattāti ettha hi kusalo akusalassa; abyākato kusalassa, akusalassāti ime ārammaṇādhipativasena labbhamānā tayo vārā virujjhanti. Kasmā? Naārammaṇapaccayāti vuttattā. Tasmā te apanetvā sahajātādhipatinayenevettha 『『kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa; akusalo akusalassa, abyākatassa, akusalābyākatassa; abyākato abyākatassā』』ti satta vārā veditabbā. Tepi nahetupaccayāti vacanato ṭhapetvā vīmaṃsādhipatiṃ sesādhipatīnaṃ vasena. Evaṃ sabbattha ūnataragaṇanapaccayavasena avirujjhamānagaṇanavasena ca gaṇanā veditabbā.

Yesu ca paccayesu paccanīyato ṭhitesu ye anulomato na tiṭṭhanti, tepi veditabbā. Seyyathidaṃ – anantare paccanīyato ṭhite samanantarāsevananatthivigatā anulomato na tiṭṭhanti, sahajāte paccanīyato ṭhite hetuaññamaññavipākajhānamaggasampayuttā anulomato na tiṭṭhanti, nissaye paccanīyato ṭhite vatthupurejāto anulomato na tiṭṭhati. Āhāre vā indriye vā paccanīyato ṭhite hetuaññamaññavipākajhānamaggasampayuttā anulomato na tiṭṭhanti. Ārammaṇe pana paccanīyato ṭhite adhipatiupanissayā anulomato na tiṭṭhanti, ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayā pana na labbhanti. Iminā upāyena sabbattha yaṃ labbhati, yañca na labbhati, taṃ jānitvā labbhamānavasena vārā uddharitabbā.

在反駁順序中,「因緣有七,所緣有九」,在順序中「無因緣有十五,所緣有十五」,在反駁中獲得的因緣中,若在反駁中存在的因緣,與順序中存在的因緣相同的問答,應當根據這些理解數量。在反駁中,無因緣的「無因緣有十五」獲得了十五個問答,在順序中所緣因緣的「所緣有九」獲得了九個問答。在這裡,提到的無因緣的十五個與所緣的九個相同,因此應當根據這些理解數量。在這裡提到的九個是無因緣的問答,善法對於善法、非善法、善法和非善法,非善法對於非善法,未定義法對於未定義法,七個相同的問答。因此提到無因緣的九個。主導等因緣中也是如此。關於所緣等的順序結合所提到的問答,所有的都應當被理解為獲得。 「善法對於善法的因緣,所緣因緣,施與持戒,修習齋戒,反省過去已清凈的」應當以這種方式提取其巴利文。 無因緣的主導等因緣中,除了提到的反思主導外,其餘的主導因緣應當在順序分析中提取。因此,在這裡提到的九、十、七、三、二等六種數量限制,應當在減少數量的基礎上,排除額外數量的結合,理解所有因緣的結合。此為一般特徵。並非所有的結合都適用,若與之結合的因緣中,有些因緣相互牴觸,則應當在排除這些后,理解其餘的數量。 無因緣、無所緣的主導等因緣有七,在這裡,善法對於非善法,未定義法對於善法,非善法對於善法,這三個因緣與所緣的主導因緣相互牴觸。為何如此?因提到無所緣的因緣。因此,排除這些后,根據俱生的主導因緣,理解「善法對於善法、未定義法、善法和非善法;非善法對於非善法、未定義法、非善法和非善法;未定義法對於未定義法」的七個問答。它們在無因緣的情況下,排除反思主導的其餘主導因緣。這樣,在所有地方的減少數量和不牴觸的數量應當被理解。 在那些因緣中,若在反駁中存在的因緣不在順序中,亦應當被理解。比如說——在反駁中存在的因緣中,若在順序中未能獲得相應的因緣,俱生的反駁中未能獲得因緣,依止的反駁中未能獲得因緣。飲食或感官的反駁中,若在反駁中未能獲得因緣,俱生的反駁中未能獲得因緣。關於所緣的反駁中,若在反駁中未能獲得主導因緣,而所緣的主導因緣則無法獲得。通過這種方式,所有所獲得的和未獲得的,應當在理解中提取數量。

Tattha sabbesupi timūlakādīsu anantare sattātiādayo dumūlake laddhavārāyeva sattamūlakādīsu pana nasahajātapaccayā nissaye tīṇīti purejātavasena vatthunissaye tīṇi. Kamme dve nānākkhaṇikavaseneva. Āhāreekaṃ kabaḷīkārāhāravasena. Indriye ekaṃ rūpindriyavasena. Kamena gantvā vippayutte tīṇīti kusalādīnaṃ abyākatantāni pacchājātavasena. Atthiavigatesu pañcāti tāni ceva tīṇi, kusalābyākatā abyākatassa, akusalābyākatā abyākatassāti imāni ca dve pacchājātāhārindriyavasenāti. Pacchājātapaccayassa paccanīkabhāvato paṭṭhāya pana atthiavigatesu ekanti abyākato abyākatassa āhārindriyavasena. Nāhāre gahite naindriyapaccayāti na gahetabbaṃ. Tathā naindriye gahite nāhārapaccayāti. Kasmā? Dvīsu ekato gahitesu gaṇetabbavārassa abhāvato. Jhānamaggādīsupi paccanīkato ṭhitesu āhārato vā indriyato vā ekaṃ anulomaṃ akatvāva avasāne indriye ekaṃ, atthiyā ekaṃ, avigate ekaṃ, āhāre ekaṃ, atthiyā ekaṃ, avigate ekanti vuttaṃ. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nahetumūlakaṃ.

  1. Nārammaṇamūlakādīsu naaññamaññamūlake naaññamaññapaccayā hetuyā tīṇīti kusalādīni cittasamuṭṭhānānaṃ. Adhipatiyā aṭṭhāti adhipatiyā vuttesu dasasu 『『kusalo kusalābyākatassa, akusalo akusalābyākatassā』』ti dve apanetvā sesāni aṭṭha. Sahajāte pañcāti hetuyā vuttehi tīhi saddhiṃ 『『kusalo ca abyākato ca abyākatassa, akusalo ca abyākato ca abyākatassā』』ti ime dve. Nissaye sattāti tehi pañcahi saddhiṃ 『『abyākato kusalassa, abyākato akusalassā』』ti ime dve vatthuvasena. Kamme tīṇīti hetuyā vuttāneva. Sesatikesupi eseva nayo. Adhipatiyā tīṇīti heṭṭhā vuttāneva.

  2. Nāhāramūlake aññamaññe tīṇīti ṭhapetvā āhāre sesacetasikavasena veditabbāni. Yathā ca heṭṭhā, tathā idhāpi nāhāranaindriyesu ekekameva gahitaṃ, na dve ekato.

648.Nasampayuttapaccayāhetuyā tīṇīti heṭṭhā naaññamaññe vuttāneva. Adhipatiyā aṭṭhāti vuttāneva. Navippayuttamūlake kamme pañcāti kusalādicetanā sahajātakusalādīnaṃ, nānākkhaṇikā kusalākusalacetanā kammasamuṭṭhānarūpassāti evaṃ pañca. Āhārindriyesu tīṇi sahajātasadisāni. Jhānamaggādīsu tīṇi hetusadisāni.

在這裡,所有的三因等中,存在於七個問答中,都是在無俱生因緣的情況下,依止的三個是通過前生的依止獲得的三個。在工作中有兩個,分別是不同瞬間的因緣。在飲食中是一個,屬於飲食的因緣。在感官中是一個,屬於色法的因緣。在行動中,若相互分開,則有三個,善法等未定義法的因緣,因而是通過後生的因緣獲得的。存在與無存在中有五個,那些是三個,善法未定義的,非善法未定義的,這也是兩個,屬於後生的飲食與感官的因緣。關於後生因緣的反駁,應當理解為在存在與無存在中有一個,未定義的未定義的飲食因緣。若飲食被接受,則不應接受感官的因緣。如此在感官被接受時,也不應接受飲食的因緣。為何如此?因為在兩個相同的情況下,無法計算其數量。在禪定道等中,若在反駁中存在飲食或感官的因緣,則一個順序的因緣未被考慮,最後在感官中有一個,在存在中有一個,在無存在中有一個,在飲食中有一個,在存在中有一個,在無存在中有一個。其餘的情況亦是如此。 無因緣根本。 在所緣根本等中,非相互的因緣中,非相互的因緣有三個,即善法等心生起的因緣。在主導因緣中有八個,除了提到的「善法對於善法的未定義法、非善法對於非善法的未定義法」這兩個,其餘的六個。關於俱生的因緣,有五個與因緣相同的,提到的「善法與未定義法、非善法與未定義法」這兩個。關於依止,存在於五個因緣中,提到的「未定義的善法、未定義的非善法」這兩個。工作中有三個,正如提到的因緣一樣。在其餘的情況中也是如此。關於主導因緣有三個,正如前面提到的。 在飲食根本中,除了相互的三個,其他的因緣應當理解為屬於飲食的心法。正如前面提到的,在這裡的飲食感官中也只有一個被接受,而不是兩個。 在非相應的因緣中,有三個,正如前面提到的非相互的因緣。在主導因緣中有八個,正如前面提到的。在非相應的根本中,工作中有五個,善法等心生起的因緣,屬於不同瞬間的善法與非善法的因緣,這樣有五個。在飲食感官中有三個,與俱生的相同。在禪定道等中有三個,與因緣相同。

  1. Noatthimūlake yasmā hetu noatthi nāma na hoti, niyamato atthiyeva, tasmā taṃ aggahetvā nārammaṇe navāti vuttaṃ. Yathā ca hetu, tathā aññepi atthipaccayalakkhaṇayuttā ettha anulomato na tiṭṭhanti. Kamme dveti idaṃ pana nānākkhaṇikakammavasena vuttaṃ. Paccanīyato sabbe labbhanti. Yaṃ pana anulomato labbhamānampi aggahetvā tato puretarā paccayā paccanīyato gayhanti, so pacchā yojanaṃ labhati. Tenevettha 『『noatthipaccayā nahetupaccayā…pe… noavigatapaccayā kamme dve』』ti vuttaṃ. Kasmā panesa sakaṭṭhāneyeva na gahitoti ? Yasmā avasesesupi paccanīyato ṭhitesu ekova anulomato labbhati. Idañhi imasmiṃ paccayānulome lakkhaṇaṃ – yo sabbesu paccanīyato ṭhitesu ekova anulomato labbhati, so pacchā vuccatīti. Noatthipaccayā nohetupaccayā…pe… noavigatapaccayā upanissaye navāti etthāpi eseva nayo. Idaṃ pana pakatūpanissayavasena vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha labbhamānaṃ alabbhamānaṃ purevuttaṃ pacchāvuttañca veditabbanti.

Pañhāvārassa paccanīyānulomavaṇṇanā.

Niṭṭhitā ca kusalattikapaṭṭhānassa vaṇṇanāti.

  1. Vedanāttikavaṇṇanā

  2. Vedanāttike tisso vedanā rūpaṃ nibbānanti ime dhammā na labbhanti, tasmā ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhātiādi vuttaṃ. Paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāyāti sahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Dukkhavedanā paṭisandhiyaṃ na labbhatīti dutiyavāre paṭisandhiggahaṇaṃ na kataṃ. Tatiyavāre paṭisandhikkhaṇeti sahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Sesamettha ito paresu ca paccayesu yathāpāḷimeva niyyāti. Sabbattha tayo tayo vārā vuttā. Tena vuttaṃ hetuyā tīṇi…pe… avigate tīṇīti.

  3. Paccayasaṃsandane pana sahetukāya vipākadukkhavedanāya abhāvato hetumūlakanaye vipāke dveti vuttaṃ. Adhipatiādīhi saddhiṃ saṃsandanesupi vipāke dveyeva. Kasmā? Vipāke dukkhavedanāya adhipatijhānamaggānaṃ abhāvato. Yehi ca saddhiṃ saṃsandane vipāke dve vārā labbhanti, vipākena saddhiṃ saṃsandane tesupi dveyeva.

  4. Paccanīye napurejāte āruppe ca paṭisandhiyañca dukkhavedanāya abhāvato dve vārā āgatā. Navippayuttepi āruppe dukkhābhāvato dveyeva. Sabbaarūpadhammapariggāhakā pana sahajātādayo paccayā imasmiṃ paccanīyavāre parihāyanti. Kasmā? Vedanāsampayuttassa dhammassa vedanāsampayuttaṃ paṭicca sahajātādīhi vinā anuppattito pacchājātapaccayañca vināva uppattito.

  5. Paccayasaṃsandane pana napurejāte ekanti āruppe paṭisandhiyañca ahetukādukkhamasukhavedanāsampayuttaṃ sandhāya vuttaṃ. Nakamme dveti ahetukakiriyasampayuttacetanāvasena vuttaṃ. Sukhāya hi adukkhamasukhāya ca vedanāya sampayutte dhamme paṭicca tāhi vedanāhi sampayuttā ahetukakiriyacetanā uppajjanti. Nahetupaccayā navipākepi eseva nayo. Navippayutte ekanti āruppe āvajjanavasena vuttaṃ. Iminā upāyena sabbasaṃsandanesu gaṇanā veditabbā.

25-

在不存在的根本中,由於因緣不存在,必然是存在的,因此未被接受,提到了無所緣的九個。正如因緣,其他存在因緣的特徵在這裡也不在順序中。關於工作的兩個,是通過不同瞬間的工作因緣提到的。在反駁中,所有的都可以獲得。但是,未被接受的順序中可獲得的,以及之前的因緣在反駁中被接受,這後來會得到結合。因此在這裡提到"不存在因緣、無因緣…無消失因緣的工作有兩個"。為什麼不在其原處被接受?因為在其餘的反駁中存在的,在順序中只有一個可以獲得。這在這些因緣的順序中的特徵是——在所有反駁中存在的,在順序中只有一個可以獲得,這後來會被提到。不存在因緣、無因緣…無消失因緣的依止有九個,在這裡也是如此。這是通過普通依止提到的。通過這種方式,應當理解所有可獲得的、不可獲得的、之前提到的和後來提到的。 問答的反駁順序解釋。 善法三重的註釋已完成。 受三重的解釋 在受三重中,三種受、色法、涅槃等法無法獲得,因此提到了"依靠一蘊可獲得兩蘊"等。在結生剎那的樂受,是通過有因結生提到的。苦受在結生中無法獲得,因此在第二次未進行結生的接受。在第三次結生剎那,是通過有因結生提到的。其餘的在後續因緣中,按照巴利文字進行闡述。所有地方都提到了三個問答。因此提到"因緣有三…在無存在中有三"等。 在因緣的結合中,由於無有因果報苦受,在因緣根本的方法中,果報有兩個。在主導等的結合中,果報也只有兩個。為什麼?因為果報的苦受中無主導、禪定、道路。在與之結合的結合中,果報有兩個問答,在與果報結合中也只有兩個。 在反駁中,前生無、無色界和結生中無苦受,因此出現兩個問答。在非相互中,由於無色界無苦,也只有兩個。所有無色法的包括者,如俱生等因緣在這個反駁問答中被排除。為什麼?因為與受相應的法,依靠與受相應的法,除了俱生等,無法生起,且無後生因緣的生起。 在因緣的結合中,前生無、無色界和結生中,提到了一個無因無果報的苦樂受相應的情況。在工作中有兩個,是通過無因無果報相應的意識提到的。對於樂受和不苦不樂受相應的法,這些受相應的無因無果報的意識生起。在無因緣和無果報中也是如此。在非相互中,提到了無色界的注意。通過這種方式,應當理解所有結合中的數量。

  1. Anulomapaccanīye paccanīye laddhapaccayā eva paccanīyato tiṭṭhanti. Paccanīyānulome sabbā rūpadhammapariggāhakā sahajātādayo anulomatova tiṭṭhanti, na paccanīyato. Ahetukassa pana cittuppādassa adhipati natthīti adhipatipaccayo anulomato na tiṭṭhati. Paṭiccavārādīsu pana pacchājāto anulomato na labbhatiyevāti parihīno. Ye cettha anulomato labbhanti, te paccanīyato labbhamānehi saddhiṃ parivattetvāpi yojitāyeva. Tesu tīṇi dve ekanti tayova vāraparicchedā, te sabbattha yathānurūpaṃ sallakkhetabbā. Yo cāyaṃ paṭiccavāre vutto, sahajātavārādīsupi ayameva vaṇṇanānayo.

  2. Pañhāvāre pana sampayuttakānaṃ khandhānanti tena saddhiṃ sampayuttakānaṃ khandhānaṃ tehiyeva vā hetūhi sukhavedanādīhi vā.

39.Vippaṭisārissāti dānādīsu tāva 『『kasmā mayā idaṃ kataṃ, duṭṭhu me kataṃ, akataṃ seyyo siyā』』ti evaṃ vippaṭisārissa. Jhānaparihāniyaṃ pana 『『parihīnaṃ me jhānaṃ, mahājāniyo vatamhī』』ti evaṃ vippaṭisārissa. Moho uppajjatīti dosasampayuttamoho. Tathā mohaṃ arabbhāti dosasampayuttamohameva.

45.Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ bhavaṅgaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa bhavaṅgassāti tadārammaṇasaṅkhātaṃ piṭṭhibhavaṅgaṃ mūlabhavaṅgassa. Vuṭṭhānassāti tadārammaṇassa bhavaṅgassa vā. Ubhayampi hetaṃ kusalākusalajavanato vuṭṭhitattā vuṭṭhānanti vuccati. Kiriyaṃ vuṭṭhānassāti etthāpi eseva nayo. Phalaṃ vuṭṭhānassāti phalacittaṃ bhavaṅgassa. Bhavaṅgena hi phalato vuṭṭhito nāma hoti. Parato 『『vuṭṭhāna』』nti āgataṭṭhānesupi eseva nayo.

46.Dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhāti domanassasampayuttā akusalā khandhā. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa vuṭṭhānassāti tadārammaṇasaṅkhātassa āgantukabhavaṅgassa vā upekkhāsampayuttamūlabhavaṅgassa vā. Sace pana somanassasahagataṃ mūlabhavaṅgaṃ hoti, tadārammaṇassa ca uppattikāraṇaṃ na hoti, javanassa ārammaṇato aññasmimpi ārammaṇe adukkhamasukhavedanaṃ akusalavipākaṃ uppajjateva. Tampi hi javanato vuṭṭhitattā vuṭṭhānanti vuccati. Sahajātapaccayādiniddesā uttānatthāyeva. Nahettha kiñci atthi, yaṃ na sakkā siyā heṭṭhā vuttanayena vedetuṃ, tasmā sādhukaṃ upalakkhetabbaṃ.

  1. 在順序的反駁中,獲得的因緣正是反駁的基礎。所有的色法因緣的包括者,如俱生等,都是在順序中存在的,而不是在反駁中。對於無因緣的心生起,主導因緣是不存在的,因此在順序中也不存在。關於因緣的結生等,順序中也無法獲得。因此,在這裡順序中獲得的,都是通過反駁中獲得的因緣來連線的。對此,三個兩個一個,即三種問答,所有的都應當根據情況進行理解。這裡提到的因緣,關於結生的問答,俱生等的因緣也是這樣解釋的。

  2. 在問答中,提到的與之相應的蘊,即與之相應的蘊與這些因緣相同。

  3. "我為什麼做了這個,做得不好,未做的會更好"是因為在施捨等中產生的反思。在禪定的衰退中,"我禪定衰退了,似乎非常糟糕"也是因為反思。無明產生,是與過失相應的無明。正如無明開始,是與過失相應的無明。

  4. 與樂受相應的生起,是與不苦不樂的受相應的生起,因此是指稱為所緣的根本生起。關於覺醒,是指稱為所緣的生起。兩者都是因為善法與非善法的心生起而生起,因此稱為覺醒。在這裡,行為的覺醒也是如此。果報的覺醒是指果法的生起。因為通過生起的果法而生起,稱為覺醒。在其他地方提到的「覺醒」也是如此。

  5. 與苦受相應的蘊,指的是與憂苦相應的非善蘊。不苦不樂的受相應的覺醒,是指稱為所緣的外來生起,或是與平等相應的根本生起。如果存在與樂受相應的根本生起,那麼所緣的生起就不會成為因緣,因而在心生起的過程中,其他的因緣中會生起不苦不樂的非善果報。因為心生起而生起,因此稱為覺醒。關於俱生因緣等的說明,都是爲了闡明這些內容。在這裡沒有其他的,無法通過前面提到的方式理解,因此應當好好地進行理解。

  6. Idāni yasmiṃ yasmiṃ paccaye ye ye vārā laddhā, sabbe te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ hetuyā tīṇītiādi vuttaṃ. Tattha sabbāni tīṇi suddhānaṃ tiṇṇaṃ padānaṃ vasena veditabbāni. Ārammaṇe nava ekamūlakekāvasānāni. Adhipatiyā pañca sahajātādhipativasena amissāni tīṇi, ārammaṇādhipativasena ca 『『sukhāya sampayutto sukhāya sampayuttassa, adukkhamasukhāya sampayutto adukkhamasukhāya sampayuttassā』』ti dve, tāni na gaṇetabbāni. Sukhāya pana sampayutto adukkhamasukhāya, adukkhamasukhāya sampayutto sukhāyāti imāni dve gaṇetabbānīti evaṃ pañca. Anantarasamanantaresu sattāti sukhā dvinnaṃ, tathā dukkhā, adukkhamasukhā tiṇṇampīti evaṃ satta. Upanissaye navāti sukhasampayutto sukhasampayuttassa tīhipi upanissayehi, dukkhasampayuttassa pakatūpanissayeneva, upekkhāsampayuttassa tīhipi, dukkhasampayutto dukkhasampayuttassa anantarapakatūpanissayehi, sukhasampayuttassa pakatūpanissayena, adukkhamasukhasampayuttassa dvidhā, adukkhamasukhasampayutto adukkhamasukhasampayuttassa tidhāpi, tathā sukhasampayuttassa, dukkhasampayuttassa anantarapakatūpanissayehīti evaṃ nava. Paccayabhedato panettha pakatūpanissayā nava, anantarūpanissayā satta, ārammaṇūpanissayā cattāroti vīsati upanissayā. Purejātapacchājātā panettha chijjanti. Na hi purejātā pacchājātā vā arūpadhammā arūpadhammānaṃ paccayā honti.

Kammeaṭṭhāti sukhasampayutto sukhasampayuttassa dvidhāpi, dukkhasampayuttassa nānākkhaṇikatova tathā itarassa. Dukkhasampayutto dukkhasampayuttassa dvidhāpi, sukhasampayuttassa natthi, itarassa nānākkhaṇikatova adukkhamasukhasampayutto adukkhamasukhasampayuttassa dvidhāpi, itaresaṃ nānākkhaṇikatoti evaṃ aṭṭha. Paccayabhedato panettha nānākkhaṇikā aṭṭha, sahajātā tīṇīti ekādasa kammapaccayā. Yathā ca purejātapacchājātā, evaṃ vippayuttapaccayopettha chijjati. Arūpadhammā hi arūpadhammānaṃ vippayuttapaccayo na honti. Natthivigatesu satta anantarasadisāva. Evamettha tīṇi pañca satta aṭṭha navāti pañca gaṇanaparicchedā. Tesaṃ vasena paccayasaṃsandane ūnataragaṇanena saddhiṃ saṃsandanesu atirekañca alabbhamānañca apanetvā gaṇanā veditabbā.

63-64. Hetuyā saddhiṃ ārammaṇaṃ na labbhati, tathā anantarādayo. Adhipatiyā dveti dukkhapadaṃ ṭhapetvā sesāni dve. Dukkhasampayutto hi hetu adhipati nāma natthi, tasmā so na labbhatīti apanīto. Sesadvayesupi eseva nayo. Iti hetumūlake dveyeva gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena cha ghaṭanāni vuttāni. Tesu paṭhamaṃ avipākabhūtānaṃ ñāṇavippayuttanirādhipatidhammānaṃ vasena vuttaṃ, dutiyaṃ tesaññeva vipākabhūtānaṃ, tatiyacatutthāni tesaññeva ñāṇasampayuttānaṃ, pañcamaṃ avipākabhūtasādhipatiamohavasena, chaṭṭhaṃ vipākabhūtasādhipatiamohavasena. Paṭhamaṃ vā sabbahetuvasena, dutiyaṃ sabbavipākahetuvasena, tatiyaṃ sabbāmohahetuvasena, catutthaṃ sabbavipākāmohahetuvasena. Pañcamaṃ sabbasādhipatiamohavasena, chaṭṭhaṃ sabbasādhipativipākāmohavasena.

以下是巴利文的完整中文直譯:

  1. 現在,在任何條件下,凡獲得的各種情況,將它們全部總結起來,以便通過原因進行計數等,如前所述。在這裡,應當通過三種純凈的三個詞來理解。在對像上有九種,以一個根源和一個結尾。在主導力上有五種,未混合的三種是同時主導力,對像主導力的兩種是"與樂相應的與樂相應者,與不苦不樂相應的與不苦不樂相應者",這些不應計算。但是,與樂相應的與不苦不樂相應,與不苦不樂相應的與樂相應,這兩種應計算,因此共五種。在連續和緊密連續中有七種:與樂相應的兩種,同樣的苦,不苦不樂的三種。在近因上有九種:與樂相應的與樂相應者有三種近因,與苦相應的僅有自然近因,與舍相應的有三種近因,與苦相應的與苦相應者有連續和自然近因,與樂相應的有自然近因,與不苦不樂相應的有兩種方式,與不苦不樂相應的與不苦不樂相應者有三種方式,同樣對於與樂相應的,與苦相應的有連續和自然近因,因此共九種。在條件差異上,這裡有九種自然近因,七種連續近因,四種對像近因,共二十種近因。在此,前生和後生被切斷。非色法確實不能作為非色法的條件。

63-64. 與原因一起,對像不能獲得,同樣的還有連續等。與主導力有兩種,除去苦的詞,其餘兩種。與苦相應的原因不稱為主導力,因此被排除。在其餘兩種中也是如此。因此,在原因根源上只有兩種計數劃分,根據它們有六種組合被說明。其中第一個是根據非成熟的、與智慧不相應、無主導的法;第二個是這些成熟的;第三和第四個是這些與智慧相應的;第五個是非成熟的有主導的癡;第六個是成熟的有主導的癡。或者第一個是根據所有原因,第二個是所有成熟原因,第三個是所有癡原因,第四個是所有成熟癡原因。第五個是所有有主導的癡,第六個是所有有主導的成熟癡。

  1. Ārammaṇamūlake adhipatiyā cattārīti ārammaṇādhipativasena sukhaṃ sukhassa, adukkhamasukhassa, adukkhamasukhaṃ adukkhamasukhassa, sukhassāti evaṃ cattāri. Upanissayepi ārammaṇūpanissayavasena cattāro vuttā. Ghaṭanāni panettha ekameva. Adhipatimūlakādīsupi heṭṭhā vuttanayeneva yaṃ labbhati yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ sādhukaṃ sallakkhetvā saṃsandanaghaṭanagaṇanā veditabbā.

83-87. Paccanīyamhi kusalattike vuttanayeneva anulomato paccaye uddharitvā tattha laddhānaṃ vārānaṃ vasena paccanīyato gaṇanavasena nahetuyā navāti sabbapaccayesu nava vārā dassitā . Te ekamūlakekāvasānānaṃ navannaṃ vissajjanānaṃ vasena 『『sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa nahetupaccayena paccayo, sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā』』tiādinā nayena pāḷiṃ uddharitvā dassetabbā. Paccayasaṃsandane panettha nahetupaccayā…pe… naupanissaye aṭṭhāti nānākkhaṇikakammapaccayavasena veditabbā. Dubbalakammañhi vipākassa na upanissayo hoti. Kevalaṃ pana nānākkhaṇikakammapaccayeneva paccayo hoti. Sesamettha anulomapaccanīyapaccanīyānulomesu ca tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ yoge laddhavāravasena sakkā heṭṭhā vuttanayeneva gaṇetuṃ, tasmā na vitthāritanti.

Vedanāttikavaṇṇanā.

  1. Vipākattikavaṇṇanā

1-23. Vipākattike vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati hetupaccayāti ye hetupaccaye terasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ hetuyā terasāti vuttaṃ. Ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha terasa pañca nava satta tīṇi dveti cha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva gaṇanā veditabbā.

24-52. Paccanīyepi vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati nahetupaccayāti ye nahetupaccaye dasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ nahetuyā dasāti vuttaṃ. Na ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha dasa pañca terasa dvādasa dve ekaṃ nava tīṇīti aṭṭha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva vitthārato gaṇanā veditabbā. Pāḷi pana saṅkhittā, etesaññeva pana laddhagaṇanaraparicchedānaṃ vārānaṃ vasena saṃsanditvā anulomapaccanīyaṃ paccanīyānulomañca veditabbaṃ.

Sahajātavāro imināva ekagatiko. Paccayanissayasaṃsaṭṭhasampayuttavārā yathāpāḷimeva niyyanti.

  1. Pañhāvāre kusalākusale niruddheti etasmiṃ vipassanāvasena pavatte kusale sārajjanādivasena pavatte akusale ca niruddhe. Vipāko tadārammaṇatā uppajjatīti kāmāvacaravipāko tadārammaṇatāya uppajjati. Ye pana 『『vipassanājavanānaṃ vicikicchuddhaccānañca pariyosāne tadārammaṇaṃ natthī』』ti vadanti, te imāya tantiyā paṭisedhetabbā. Ākāsānañcāyatanakusalaṃ viññāṇañcāyatanassa kiriyassa ārammaṇapaccayena paccayoti arahattaṃ patvā asamāpannapubbā samāpattiyo paṭilomato samāpajjantassa vasenetaṃ vuttaṃ. Iminā upāyena sabbavissajjanesu sādhukaṃ pāḷiṃ upaparikkhitvā attho veditabbo.

以下是巴利文的完整直譯: 在以對像為根基的支配力中有四種:以對像支配力的方式,對樂的樂,對無苦無樂的無苦無樂,對無苦無樂的無苦無樂,對樂,如是四種。在依靠條件中也以對像依靠條件的方式說了四種。在這裡的安排中只有一個。在以支配力為根基等中,如下所述,凡可得與不可得的,應當仔細觀察並計算安排。 83-87. 在否定的善三法中,如前所述,從順序中提取,根據在那裡獲得的變化,從否定的角度按計算方式,在所有條件中顯示了九種變化。這些根據單一根基、以九種釋放為終結,如"與樂受相應的法是與樂受相應的法的非因緣條件,以與樂受相應的心施捨"等方式,應當通過提取經文來顯示。但在條件的協調中,非因緣條件等,在不同時刻的業力條件中應當了知。弱業實際上不是果報的依靠條件。純粹只是以不同時刻的業力條件為條件。其餘部分在順序、否定、否定順序中,根據各種條件獲得的變化,可以按照下面所述的方式計算,因此未詳細闡述。 受三法解釋。 果報三法解釋 1-23. 在果報三法中,依靠果報法,果報法生起,以因緣條件,previously提到了十三種變化,將其簡略並按計算顯示為"以因緣的十三"。在對像中也是同樣的方法。在此有十三、五、九、七、三、二、六種計算區分,根據它們在條件協調中,應按下面所述的方式計算。 24-52. 在否定中,依靠果報法,果報法生起,以非因緣條件,previously提到了十種變化,將其簡略並按計算顯示為"以非因緣的十"。在對像中也不是同樣的方法。在此有十、五、十三、十二、二、一、九、三八種計算區分,根據它們在條件協調中,應按下面詳細所述的方式計算。經文是簡略的,應根據這些獲得的計算變化區分,協調順序、否定、否定順序。 同時生起的變化就是這一個。條件、依靠條件、相互聯繫、相應的變化按照經文方式進行。 在問題變化中,善與不善已滅,在這種通過觀察進行的善中,以貪等方式進行的不善已滅。果報生起作為彼所緣,即欲界果報作為彼所緣而生起。那些說"觀察心用和疑、掉舉的最後沒有彼所緣"的人,應當被這個論點駁斥。無邊處善是無邊處的kiriya(無記)的對象條件,這是爲了在證得阿羅漢后,從反向角度重新進入未曾進入的禪定。通過這種方式,在所有釋放中仔細檢查經文,應當瞭解其意義。

120.Hetuyā satta, ārammaṇe nava, adhipatiyā dasātiādīsupi sahajātādhipativasena ārammaṇādhipativasena sahajātanissayavasena purejātanissayavasena anantarūpanissayavasena ārammaṇūpanissayavasena pakatūpanissayavasena sahajātavippayuttavasena purejātapacchājātavippayuttavasenāti yattha yattha yathā yathā yattakāni vissajjanāni labbhanti, tattha tattha tathā tathā tāni sabbāni sallakkhetabbāni. Tathā paccanīyādīsu anulomavasena vāruddharaṇaṃ, anulomato laddhavārānaṃ paccanīyato gaṇanā, paccayasaṃsandanaṃ, anulomapaccanīye paccanīyānulome ca suddhikesu ceva saṃsandanavasena ca pavattesu hetumūlakādīsu labbhamānavāragaṇanā, alabbhamānānaṃ alabbhamānatāti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

Yathā cettha, evaṃ ito paresupi tikadukesu. Paṭṭhānapakaraṇañhi pāḷitova anantaṃ aparimāṇaṃ. Tassa padapaṭipāṭiyā atthaṃ vaṇṇayissāmīti paṭipannassa atidīghāyukassāpi āyu nappahoti. Na cassa ekadesaṃ vaṇṇetvā sesamhi nayato dassiyamāne na sakkā attho jānituṃ, tasmā ito paraṃ ettakampi avatvā sesesu tikadukesu heṭṭhā avuttappakārattā yaṃ yaṃ avassaṃ vattabbaṃ, taṃ tadeva vakkhāma. Yaṃ pana avatvā gamissāma, taṃ pāḷinayeneva veditabbanti.

Vipākattikavaṇṇanā.

  1. Upādinnattikavaṇṇanā

  2. Upādinnupādāniyattikassa pañhāvāre vatthu upādāniyānaṃ khandhānaṃ purejātapaccayena paccayoti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭisandhiyaṃ pana taṃ purejātaṃ na hoti.

72.Upādinnupādāniyo kabaḷīkāro āhāro upādinnupādāniyassa kāyassa āhārapaccayena paccayoti ettha upādinnupādāniyo kabaḷīkārāhāro nāma kammasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ abbhantaragatā ojā. Upādinnupādāniyassa kāyassāti tasseva kammasamuṭṭhānarūpakāyassa āhārapaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ viya kaṭattārūpānaṃ anupālanaupatthambhanavasena paccayo, na janakavasena. Yaṃ pana maṇḍūkādayo gilitvā ṭhitānaṃ ahiādīnaṃ kāyassa jīvamānakamaṇḍūkādisarīre ojā āhārapaccayena paccayoti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi jīvamānakasarīre ojā aññassa sarīrassa āhārapaccayataṃ sādheti. Anupādinnupādāniyassa kāyassāti ettha pana janakavasenāpi labbhati. Upādinnupādāniyassa ca anupādinnupādāniyassa cāti ettha ekassa upatthambhakavasena, ekassa janakavasena, ubhinnampi vā upatthambhakavaseneva vutto. Dve pana āhārā ekato paccayā hontā upatthambhakāva honti, na janakā. Sesamettha pāḷimeva sādhukaṃ oloketvā veditabbaṃ.

Upādinnattikavaṇṇanā.

5-22. Saṅkiliṭṭhattikādivaṇṇanā

Saṅkiliṭṭhasaṅkilesikattike sabbaṃ kusalattike vuttanayānusāreneva veditabbaṃ.

  1. Vitakkattike yathākammūpagañāṇassa parikammanti dibbacakkhuparikammameva tassa uppādanatthāya parikammaṃ. Uppannassa pana vaḷañjanakāle parikammaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti.

以下是巴利文的完整直譯: 以因緣有七種,以對像有九種,以支配力有十種等,依順生起的支配力、以對像支配力、依自然條件、以先生條件、以後生條件、以對像依靠條件、以自然依靠條件、以自然分離的方式、以先生後生分離的方式等,任何地方任何時候所獲得的釋放,都應當仔細觀察。如此,在否定等中,順序中有變化,順序中獲得的變化、否定的計算、條件的協調、順序否定的情況下,清凈的變化中,因緣根基等所獲得的變化,未獲得的變化也應當如前所述瞭解。 如是,在這裡,亦然在其他地方的微細與粗糙中。起因的材料中,巴利文是無盡的、無限的。根據其詞句,我將闡明其意義,因此即使是長壽的人也無法理解其中的意義。如果只描述一部分,而其他部分以相同的方式顯示,是無法理解其意義的,因此從這裡起,不再闡述這一部分,至於其他微細與粗糙部分,由於未曾闡述的緣故,必須說明的內容,我將如是說。而我們所闡述的,應當僅以巴利文理解。 果報三法解釋。 依賴三法解釋 在依賴與不依賴的問答中,主題是依賴的五蘊,依先生條件而生起的現象。至於再生,先生的現象並不存在。 依賴與不依賴的食物、食物的依賴,依賴的身體,因食物條件而生起的現象,在這裡,依賴與不依賴的食物,稱為因業而生的形狀的內在光明。依賴的身體,指的是因業而生的形狀的身體,因食物條件而生起的現象。像形狀生命的感官,因維持與支援的方式而生起,並非因生育的緣故。至於青蛙等所吞食后停留的生物,其身體的生命光明因食物條件而生起,這種說法不應被接受。因為生命的光明並不滿足於其他身體的食物條件。至於不依賴的身體,在這裡也可以因生育而獲得。依賴與不依賴的身體,亦即在這裡以一種支援的方式,一個是因生育的方式,或兩者皆是以支援的方式而說。兩種食物共同條件下生起的,實為支援的,而非生育的。其餘部分應當根據巴利文仔細觀察。 依賴三法解釋。 5-22. 污染的三法解釋 污染的三法,所有的善法應當根據前述的方式理解。 在思維方面,關於如業力所引導的知覺,準備的只是爲了獲得天眼的準備。至於已生起的,在搖動的時刻,準備是指向它的。其餘部分如前述的方式理解。

  1. Ti tadārammaṇabhavaṅgamūlabhavaṅgānaṃ vasena vuttaṃ. Sesamettha sabbaṃ pāḷivaseneva veditabbaṃ.

Dassanattike dassanena pahātabbo rāgo uppajjatītiādīsu dassanena pahātabbo puthujjanassa uppajjati. Bhāvanāya pahātabbo sotāpannassāpīti evaṃ uparimassa uparimassa heṭṭhimā heṭṭhimā nuppajjantīti veditabbā. Dassanena pahātabbo dhammo bhāvanāya pahātabbassa dhammassa ekenapi paccayena paccayo na hoti. Sesamettha pāḷiṃ anugantvā kusalattike vuttalakkhaṇavaseneva veditabbaṃ.

Dassanenapahātabbahetukattike dassanenapahātabbahetukādīnaṃ vibhāgo aṭṭhakathākaṇḍe vuttanayeneva veditabbo. Vicikicchuddhaccasahagato moho ahetukattā tatiyapade paviṭṭho. Evamettha yesaṃ dassanabhāvanāhi pahātabbo hetu atthi, te pahātabbahetukā. Yesaṃ so natthi te nevadassanena nabhāvanāyapahātabbahetukāti imaṃ pahātabbahetukavibhāgaṃ ñatvā sesaṃ dassanenapahātabbattike ceva kusalattike ca dassitalakkhaṇānusāreneva veditabbaṃ.

Ācayagāmittike ca paṭiccavārasaṃsaṭṭhavāresu anulomaṃ kusalattikasadisameva. Sesaṃ vissajjanato gaṇanato ca yathāpāḷimeva niyyāti.

Sekkhattike asekkho dhammo sekkhassa dhammassa na kenaci paccayena paccayo. Sekkho asekkhassa anantarapakatūpanissayo pana hoti. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti, tathā parittattike.

Parittārammaṇattike appamāṇārammaṇācetanāti sekkhānaṃ gotrabhucetanā, paccavekkhaṇacetanātipi vattuṃ vaṭṭati. Vipākānaṃ parittārammaṇānanti paṭisandhiyaṃ kammaṃ ārammaṇaṃ katvā, pavatte cakkhuviññāṇādivasenarūpādiārammaṇaṃ, tadārammaṇavasena javanena gahitaparittārammaṇañca ārammaṇaṃ katvā uppannānaṃ. Ye pana 『『gotrabhucittena natthi paṭisandhī』』ti vadanti, te iminā suttena paṭisedhetabbā. Sesamettha pāḷinayeneva veditabbaṃ. Hīnattiko saṅkiliṭṭhattikasadiso.

Micchattattike micchattaniyato sammattaniyatassa, sammattaniyato vā micchattaniyatassa kenaci paccayena paccayo na hoti. Micchattaniyato vā sammattaniyato vā sahajātādhipatirahito nāma natthi. Sammattaniyate ekantato ārammaṇapurejātaṃ natthi, micchattaniyate siyā ārammaṇapurejātaṃ. Aniyataṃ cittaṃ ārabbha niyatā micchādiṭṭhi uppajjeyya. Sesā niyataṃ ārabbha niyataṃ nuppajjati, micchattaniyataṃ garuṃ katvā na koci dhammo uppajjati. Kusalo micchattassa upanissayapaccayo na hoti. Sesamettha pāḷiyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Maggārammaṇattike paṭiccavārassa anulome vipākapaccayo natthi. Kammapaccayepi imasmiṃ tike nānākkhaṇikaṃ na labbhati, tathā uppannattikaatītattikesu. Paccanīye ahetukaṃ maggārammaṇanti ahetukaṃ maggārammaṇaṃ, āvajjanaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 這是依彼所緣、有分根基、有分的方式而說。其餘部分應當根據巴利文理解。 在見的三法中,"以見可斷除的貪生起"等,以見可斷除的對於凡夫生起。以修可斷除的對於須陀洹也是如此,應當了知上面的不生起于下面。以見可斷除的法對於以修可斷除的法,不以任何一種條件為條件。其餘部分應當根據巴利文中善法所述的特徵理解。 在以見可斷除的因的三法中,以見可斷除的因等的分別,應當根據註釋部分前述的方式理解。與疑、掉舉俱生的癡,因無因而進入第三位。如是在此,凡有以見修可斷除的因者,彼等為可斷除因。凡無此因者,既非以見亦非以修可斷除因。了知此可斷除因的分別后,其餘部分應當根據以見可斷除的三法及善法所顯示的特徵理解。 在增長的三法中,在依緣變化中,順序與善法三法相同。其餘部分從釋放和計算來看,如巴利文所示。 在有學的三法中,無學法對有學法不以任何條件為條件。有學法對無學法為近因自然依靠條件。其餘部分如巴利文所示,小分三法亦然。 在小分對象的三法中,無量對象的意志,是有學者的種姓意志,回顧意志也可以這樣說。果報的小分對象,在再生時以業為對象,在現起時以眼識等為色等對象,以彼所緣的心用所把握的小分對像而生起。那些說"種姓心無再生"的人,應當被這個經文駁斥。其餘部分應當根據巴利文理解。低劣的三法與污染的三法相似。 在邪正的三法中,邪定者對正定者,或正定者對邪定者,不以任何條件為條件。邪定者或正定者,無同時生起的支配力。在正定中,絕對沒有對象先生,在邪定中可能有對象先生。依靠未定的心,邪見可能生起。其餘未定依靠未定不生起,不以邪定為重任何法生起。善法不是邪定的依靠條件。其餘部分應當根據巴利文所述方式理解。 在道對象的三法中,在依緣的順序中沒有果報條件。在業條件中,在這個三法中不存在不同時刻的,在生起的三法和過去的三法中亦然。在否定中,無因的道對象,是指無因的道對象,是爲了提及意向。其餘部分應當根據巴利文理解。

Uppannattike ca atītattike ca paṭiccavārādayo natthi, pañhāvāramattameva labbhati. Kasmā? Paṭiccavārādayo hi sahajātapurejātānaññeva honti. Ime ca tikā atītānāgatamissakā. Uppannattike cettha anantarabhāgiyāpi paccayā na labbhanti. Kasmā? Uppannattike atītassa abhāvato. Uppanno ca anuppanno cāti ime cettha dve dhammā uppannassa ca anuppannassa cāti imesaṃ dvinnaṃ na kenaci paccayena paccayo. Anuppanno ca uppādī cāti ime pana dve uppannassa ārammaṇūpanissayavasena dvīhi paccayehi paccayo. Sesamettha pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbaṃ.

Atītattike paccuppannaṃ atītānāgatassa, atītānāgatañca atītānāgatassa na kenaci paccayena paccayo. Nibbānaṃ pana dvīsupi imesu tikesu neva paccayato na paccayuppannato labbhati. Sesamidhāpi pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbaṃ.

Ajjhattattike ajjhattabahiddhāpadaṃ na gahitaṃ. Ajjhattabahiddhāsaṅkhātā hi ubho rāsayo neva ekato paccayā honti, na paccayuppannā; tasmā hatthatale ṭhapitassa sāsapassa vaṇṇopi hatthatalavaṇṇena saddhiṃ ekato ārammaṇaṃ na hotīti veditabbo. Yathā ca ajjhattabahiddhāpadaṃ, evamettha ajjhattārammaṇattikepi ajjhattabahiddhārammaṇapadaṃ na labbhati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti.

Sanidassanattikepi pāḷivaseneva attho gahetabbo. Gaṇanāpettha pāḷiyaṃ āgatavāre saṅkhipitvā heṭṭhā vuttanayeneva saṃsandanesu saṃsanditvā veditabbāti.

Dhammānulome tikapaṭṭhānavaṇṇanā.

以下是巴利文的完整直譯: 在現起的三法和過去的三法中,沒有依緣的順序等,僅僅可獲得問答的部分。為什麼?因為依緣的順序等僅存在於同時生起的現象中。這些三法是過去、未來的混合。在現起的三法中,甚至連依賴的條件也無法獲得。為什麼?因為現起的三法缺乏過去的存在。現起與未現起的這兩種法,現起與未現起的這兩種法,任何條件都不成為條件。未現起與生起的這兩種法,現起的對象依靠條件有兩種條件。其餘部分應當根據巴利文所述的方式理解。 在過去的三法中,目前的過去、未來的過去,以及過去與未來的過去,任何條件都不成為條件。而涅槃在這兩種三法中,無論是依賴條件還是依賴現起條件都無法獲得。其餘部分在這裡也應當根據巴利文所述的方式理解。 內在的三法,內外的部分未被把握。內外的部分確實是兩個方面,既不作為共同的條件,也不作為依賴現起的條件;因此,像放在手掌上的芥菜的顏色,與手掌的顏色相結合,作為一個對象並不存在。正如內外的部分一樣,在內在對象的三法中,內外的對象也無法獲得。其餘部分應當如巴利文所示理解。 在有示現的三法中,應當根據巴利文理解。計算在這裡應當根據巴利文的來處,簡略地結合之前所述的方式進行理解。 法的順序中,三法的基礎解釋。

  1. Dukapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukapaṭṭhānepi sabbadukesu pañhāvissajjanāni ceva gaṇanā ca pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbā. Apicettha sahetukahetusampayuttadukānaṃ vissajjanaṃ hetudukavissajjanasadisaṃ; tathā hetūcevasahetukahetūcevahetusampayuttadukānaṃ, tathā sappaccayasaṅkhatadukānaṃ. Idaṃ dukaṃ yathā sappaccayadukaṃ, evaṃ kātabbanti idaṃ yasmā sappaccayo viya appaccayena saṅkhatopi, asaṅkhatena saddhiṃ yojanaṃ na labbhati, tasmā vuttaṃ. Sārammaṇacittasampayuttasaṃsaṭṭhadukāpi sadisavissajjanāyeva; tathā āsavaoghayogagocchakā. Ete hi tayo aññamaññaṃ sadisavissajjanāyeva. Apica lokiyasāsavasaṃyojaniyaganthaniyanīvaraṇiyaparāmaṭṭhasaṅkilesikadukā āsavavippayuttasāsavasaṃyojanavippayuttasaṃyojaniyaganthavippayuttaganthaniyanīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyaparāmāsavippayuttaparāmaṭṭhakilesavippayuttasaṅkilesikapariyāpannasauttaradukāta imepi dukā samānā.

Kilesadukaṃ saṃyojanadukasadisaṃ. Saṅkiliṭṭhakilesasampayuttanīvaraṇasampayuttadassanenapahātabbasaraṇadukāpi samānā. Tathākilesā ceva saṅkiliṭṭhanīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttakilesā ceva kilesasampayuttadukā. Iminā nayena sabbesaṃ atthato sadisānaṃ dukānaṃ vissajjanāni sadisāneva hontīti veditabbāni. Sabbasmimpi pana paṭṭhāne kenaciviññeyyadukaṃ na labbhati. Āsavā ceva āsavasampayuttā ca, saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā ca, ganthā ceva ganthasampayuttā ca, nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā ca, kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti evarūpesu dukesu vipākapaccayo ceva nānākkhaṇikakammapaccayo ca na labbhati. Nahetusahetukanahetuahetukesu hetupaccayo natthi. Hetū ceva hetusampayuttā ca, āsavā ceva āsavasampayuttā ca, ganthā ceva ganthasampayuttā cāti imesu dukesu nahetunajhānanamaggā na labbhanti. Saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā ca, nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā ca, kilesā ceva kilesasampayuttā ca, kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti imesu pana vicikicchuddhaccasahagatassa mohassa vasena nahetupaccayo labbhati; najhānanamaggapaccayā na labbhantīti evaṃ sabbadukesu labbhamānālabbhamānaṃ upaparikkhitvā pāḷivaseneva vāragaṇanā veditabbāti.

Dukapaṭṭhānavaṇṇanā.

以下是巴利文的完整直譯: 苦的基礎解釋 在苦的基礎中,所有的苦的問答釋放和計算,應當根據巴利文的來處理解。在這裡,因緣和因的結合的苦的釋放,類似於因的釋放;同樣,因與因緣結合的苦,因與因緣結合的苦,因緣相應的苦也是如此。這對苦的理解就像因緣相應的苦一樣,因此應當這樣做,因為這意味著因緣的結合與少量因緣的結合,結合的方式無法獲得,因此如此說。與所緣的心相應的結合的苦也是類似的;同樣,煩惱、流轉、束縛的苦。因為這三者彼此之間也都是類似的釋放。再者,世俗的煩惱束縛的障礙、束縛的障礙、束縛的障礙、煩惱的釋放、煩惱的釋放、煩惱的束縛、束縛的障礙、煩惱的障礙、煩惱的障礙、煩惱的障礙,這些苦也是相同的。 煩惱的苦與束縛的苦是相似的。與污染的煩惱相應的障礙與障礙相應的觀察可斷除的苦也是相似的。正如煩惱和污染的障礙一樣,障礙相應的煩惱也是煩惱相應的苦。以此方式,所有的苦的釋放都應當被理解為相似的。在所有的基礎中,任何可被瞭解的苦都無法獲得。煩惱和煩惱相應的,束縛和束縛相應的,束縛和束縛相應的,障礙和障礙相應的,煩惱和污染的,這些型別的苦中,果報的條件和各種瞬間的業的條件都無法獲得。無因的因、因緣的因、因緣的因、因緣的因中,沒有條件的因。因和因相應的,煩惱和煩惱相應的,束縛和束縛相應的,這些苦中,沒有無因的無知之道無法獲得。束縛和束縛相應的,障礙和障礙相應的,煩惱和污染的,這些情況下,因無因而生的條件是可以獲得的;而無知之道的條件則無法獲得。因此,在所有的苦中,獲得與未獲得的應當根據巴利文的方式進行觀察。 苦的基礎解釋。

  1. Dukatikapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukatikapaṭṭhāne hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu kusalo dhammo uppajjati hetupaccayāti evaṃ pañhāmattuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. 『『Kusalaṃ alobhaṃ paṭicca adoso amoho』』tiādinā pana nayena vitthāro vattabbo siyā, so heṭṭhā dassitanayena sakkā avuttopi jānitunti ekapadepi ekapaccayo vā na vutto. Yā panesā saṅkhepato desanā katā, sā evaṃ katāti veditabbā. Hetudukena hi saddhiṃ kusalapadaṃ yojetvā paṭiccavāre anulomassa ceva paccanīyassa ca vasena sabbe labbhamānakapaccayā dassitā, anulomapaccanīyapaccanīyānulomanayā ceva sahajātavārādayo ca na dassitā, kevalaṃ 『『paṭiccavārasadisaṃyeva vitthāretabba』』nti vuttaṃ. Pañhāvāre pañhampi avissajjetvā kevalaṃ pañhuddhāramattaṃ katvā anulomapaccanīyavaseneva labbhamānapaccayā dassitā. Yathā ca kusalapadaṃ, evaṃ akusalaabyākatapadānipi hetudukena saddhiṃ yojetvā hetukusaladukatikaṃ niddisitabbanti vuttaṃ.

Tato paraṃ hetuṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammantiādinā nayena hetuvedanādukatikādīni ekavīsati dukatikāni dassitāni. Yasmā pana hetu nāma sanidassanasappaṭigho anidassanasappaṭigho vā natthi, tasmā hetupadena saddhiṃ sanidassanasappaṭighaanidassanasappaṭighapadāni na yojitāni. Evaṃ hetudukena saddhiṃ labbhamānakavasena dvāvīsati tike yojetvā puna te sahetukadukādīhi saraṇadukapariyosānehi sabbadukehi saddhiṃ yojitā. Tattha yaṃ yaṃ padaṃ yena yena padena saddhiṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ pāḷiyaṃyeva na labbhatīti vuttaṃ. Evamettha ekena dukena saddhiṃ bāvīsati tike yojetvā puna aparena bāvīsati, aparena bāvīsatīti paṭipāṭiyā dukasate labbhamānadukapadehi saddhiṃ dvāvīsati tikā yojitāti dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ. Tattha yesu yesu ṭhānesu nayaṃ dassetvā pāḷiyā saṅkhepo kato, tesu tesu ṭhānesu dassitanayānurūpena tassā vitthāro veditabboti.

Dukatikapaṭṭhānavaṇṇanā.

  1. Tikadukapaṭṭhānavaṇṇanā

Tikadukapaṭṭhānepi kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca kusalo hetu dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhāmattuddhāravaseneva desanā katā. Tattha yathā heṭṭhā hetudukena saddhiṃ kusalapadaṃ yojetvā sabbapaccayavasena sabbavāresu saṅkhepato desanā katā, evamidha kusalattikena saddhiṃ hetupadaṃ yojetvā sabbapaccayavasena sabbavāresu saṅkhepato desanā katā. Yathā ca hetupadaṃ, evaṃ nahetupadampi kusalattikena saddhiṃ yojetvā kusalattikahetudukaṃ niṭṭhāpitaṃ. Tato paraṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ hetuṃ dhammantiādinā nayena vedanāttikahetudukādīni ekavīsati tikadukāni dassitāni.

Evaṃ bāvīsatiyā tikehi saddhiṃ hetudukaṃ yojetvā puna tehiyeva saddhiṃ sahetukadukādayo saraṇadukapariyosānā labbhamānavasena sabbadukā yojitā. Idhāpi yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ pāḷiyaṃyeva paṭikkhittaṃ. Evaṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ. Tatrāpi yena yena nayena pāḷi saṅkhittā, so so nayo vitthārato veditabbo.

Tikadukapaṭṭhānavaṇṇanā.

以下是巴利文的完整中文直譯: 二法緣起解釋 在二法緣起中,依靠善法為因,善的法生起,這是因緣。就這樣,僅僅通過問題摘要的方式進行了簡要闡述。通過"依靠無貪為因,無瞋、無癡"等方式,可以進行詳細闡述,這可以通過下文所示方法被瞭解,即使未被明確說明。應當這樣理解已進行的這個簡要闡述: 通過與因二法一起連線善法,在順序緣和逆序緣的範圍內,顯示了所有可獲得的緣;未顯示順逆緣、逆順緣以及俱生等變相,只說"應當像順序緣一樣詳細闡述"。在問題範圍內,首先未解決,僅僅進行了問題摘要,通過順序和逆序顯示了可獲得的緣。就像善法一樣,也應當通過因二法連線不善法和無記法,闡述因善二法。 此後,通過"依靠因與樂受相應的法"等方式,顯示了二十一個二法。因為因實際上不存在有顯色無礙或無顯色無礙,所以沒有與因法連線顯色無礙和無顯色無礙法。這樣,通過因二法連線可獲得的二十二個三法,再與因二法等、有依止二法等所有二法連線。對於無法連線的法,在原文中也不存在。就這樣,通過一個二法連線二十二個三法,再通過另一個連線二十二個,如此按順序在二法百中,與可獲得的二法法連線了二十二個三法,取二十二個三法,加入二法百,稱為二法緣起。對於用某種方法顯示並在原文中簡要說明的地方,應按照所示方法理解其詳細內容。 二法緣起解釋。 三法二法緣起解釋 在三法二法緣起中,依靠善法為因,善的因法生起,這是因緣。在這裡,就像之前通過因二法連線善法,在所有緣的範圍內進行簡要闡述一樣,現在通過善三法連線因法,在所有緣的範圍內進行簡要闡述。就像因法一樣,也通過善三法連線非因法,完成了善三法因二法。此後,通過"依靠因與樂受相應的法"等方式,顯示了二十一個三法二法。 這樣,通過二十二個三法連線因二法,再與這些三法一起,通過可獲得的方式連線因二法等、有依止二法等所有二法。在這裡,對於無法連線的法,在原文中也被拒絕。就這樣,取二法百,在二十二個三法中加入,稱為三法二法緣起。在這裡,原文簡略的方法,應當通過詳細內容來理解。 三法二法緣起解釋

  1. Tikatikapaṭṭhānavaṇṇanā

Tikatikapaṭṭhānepi kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. Ettha ca kusalattikaṃ vedanāttikādīhi, vedanāttikādayo ca kusalattikenāti evaṃ tikesuyeva tikā pakkhittā. Yena yena ca padena saddhiṃ yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ hāpetvā labbhamānavaseneva sabbapaccayesu vārā ca gaṇananayā ca dassitā, tasmā te sādhukaṃ pāḷiṃ upaparikkhitvā veditabbā. Yathā ca kusalattikaṃ vedanāttikādīhi, vedanāttikādayo ca tena saddhiṃ yojetvā veditabbā; tathā ekekaṃ tikaṃ sesehi. Sesā ca tehi saddhiṃ yojetvā veditabbāti.

Tikatikapaṭṭhānavaṇṇanā.

  1. Dukadukapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukadukapaṭṭhānepi hetusahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetusahetuko dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. Tattha hetudukaṃ sahetukadukādīhi, sahetukadukādīni ca tena saddhiṃ yojitāni. Ekekaṃ pana dukaṃ sesehi, sesā ca tehi saddhiṃ paṭipāṭiyā yojetabbā. Idañhi dukadukapaṭṭhānaṃ nāma 『dukesuyeva duke pakkhipitvā』 desitaṃ. Tenettha sabbadukehi saddhiṃ sabbadukānaṃ yojanā veditabbā. Pāḷi pana saṅkhittā. Yena yena ca padena saddhiṃ yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ hāpetvāva desanā katāti.

Dukadukapaṭṭhānavaṇṇanā.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammānulomapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ anulomapaṭṭhānaṃyeva veditabbaṃ.

7-12. Paccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā

  1. Idāni kusalādīnaṃ padānaṃ paṭikkhepavasena dhammānaṃ paccanīyatāya laddhanāmaṃ paccanīyapaṭṭhānaṃ dassetuṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha nakusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ vāreti. Nakusalo dhammo uppajjatīti kusalassa uppattiṃ vāreti, tasmā 『『akusalābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca akusalābyākatā tayo khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpa』』nti evamādinā nayenettha pañhaṃ vissajjitabbaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ paccaye laddhagaṇanā pana pāḷiyaṃ vuttāyeva. Yepi vārā sadisavissajjanā, tepi tattheva dassitā. Tasmā sabbamettha heṭṭhā vuttanayānusārena pāḷiṃ upaparikkhitvā veditabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ dukapaṭṭhāne, dukatikapaṭṭhāne, tikadukapaṭṭhāne tikatikapaṭṭhāne, dukadukapaṭṭhāne ca.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva, dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammapaccanīyapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ paccanīyapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Paccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā.

13-18. Anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā

以下是巴利文的完整中文直譯: 三法緣起解釋 在三法緣起中,依靠善法與樂受相應的法,善法生起,依賴於因緣;就這樣,僅通過問題摘要的方式進行了簡要闡述。在這裡,善三法與樂受三法等,樂受三法等也與善三法相聯繫,因此這些三法的部分被包含在內。對於與某個法連線而無法連線的法,應當去掉這些法,依賴於可獲得的方式,所有緣的範圍和計算的方式也被闡述,因此這些應當仔細分析原文。就像善三法與樂受三法等一樣,樂受三法等也應當與之連線;同樣,每一個三法與其餘的相連線。其餘的法也應當與這些相連線並被理解。 三法緣起解釋。 二法二法緣起解釋 在二法二法緣起中,依靠因法與有因法的法,因法與有因法的法生起,依賴於因緣;就這樣,僅通過問題摘要的方式進行了簡要闡述。在這裡,因二法與有因二法等相連線,有因二法等也與之相連線。每一個二法與其餘的法相連線,其餘的法也應當按順序連線。在這裡,二法二法緣起的名稱是「將二法的部分包含在二法中」。因此,在這裡應當理解所有二法的連線。原文則是簡略的。對於與某個法連線而無法連線的法,應當去掉這些法,進行闡述。 二法二法緣起解釋。 至此為止— 三法緣起的優越,二法的最優, 二法與三法相互交融; 三法與三法相互交融, 六種順序法則深奧而顯著。— 在註釋中以所述的詩句呈現。法的順序緣起中,六種法則被指出。在緣的方面,這裡每一個緣的順序中,順序等四個四個法則,按一種方式理解為二十種法則的順序緣起。 7-12. 逆序緣起解釋 現在爲了顯示因果法則中不善法的緣起,依賴於不善法的法生起,因緣開始。這裡不善法的緣起是爲了說明善法的緣起。不善法生起是爲了說明善法的產生,因此「依靠不善無記的一個聚合體,依靠不善無記的三個聚合體,心的生起和色身」這樣的方式應當在這裡解決問題。在每一個緣的獲得中,原文中已經說明。那些與之相似的法的闡述也在這裡顯示。因此,所有這些應當根據之前所述的方式仔細分析原文。就像這裡一樣,也適用於二法緣起、二法二法緣起、三法二法緣起、三法三法緣起和二法二法緣起。 至此為止— 三法緣起的優越,二法的最優, 二法與三法相互交融; 三法與三法相互交融, 六種逆序法則深奧而顯著。— 在註釋中以所述的詩句呈現。法的逆序緣起中,六種法則被指出。在緣的方面,這裡每一個緣的順序中,順序等四個四個法則,按一種方式理解為二十種法則的逆序緣起。 逆序緣起解釋。 13-18. 順序逆序緣起解釋

  1. Idāni kusalādīsu dhammesu paccayadhammaṃ appaṭikkhipitvā paccayuppannassa kusalādibhāvapaṭikkhepavasena dhammānaṃ anulomapaccanīyatāya laddhanāmaṃ anulomapaccanīyapaṭṭhānaṃ dassetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ anujānāti. Na kusalo dhammo uppajjatīti kusalasseva uppattiṃ vāreti. Tasmā 『『kusale khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa』』ntiādinā nayena vissajjanaṃ dassitaṃ, taṃ sabbaṃ pāḷiṃ oloketvā sādhukaṃ sallakkhetabbaṃ. Yampi yena sadisaṃ, yañca yattha labbhati, yo ca yesaṃ vissajjanānaṃ yesu paccayesu gaṇanaparicchedo, so sabbo pāḷiyaṃ dassito, tasmā pāḷiyeva ettha attho. Yathā cettha, evaṃ dukapaṭṭhānādīsupīti.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā dhammānulomapaccanīyapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ anulomapaccanīyapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā.

19-24. Paccanīyānulomapaṭṭhānavaṇṇanā

以下是巴利文的完整中文直譯: 現在,在善等法中,不拒絕緣法,爲了顯示緣生法的非善等性質,通過法的順序逆序性質,開始依靠善法,非善法不生起,這是因緣。在這裡,依靠善法意味著允許善的緣性。非善法不生起意味著阻止善法的產生。因此,通過"依靠善法聚合體,心生起的色身"等方式顯示解答,所有這些都應仔細觀察原文並審慎考慮。無論哪些相似的、在何處可得、在哪些緣中對解答進行計算和劃分,這一切都在原文中顯示,因此這裡的意義就是原文字身。就像在這裡一樣,也適用於二法緣起等。 至此為止— 三法緣起的優越,二法的最優, 二法與三法相互交融; 三法與三法相互交融, 六種順序逆序法則深奧而顯著。— 在註釋中以所述的詩句呈現,法的順序逆序緣起中,六種法則被指出。在緣的方面,這裡每一個緣的順序中,順序等四個四個法則,按一種方式理解為二十四種法則的順序逆序緣起。 順序逆序緣起解釋。 19-24. 逆序順序緣起解釋

  1. Idāni kusalādīsu dhammesu paccayadhammaṃ paṭikkhipitvā paccayuppannassa kusalādibhāvaṃ appaṭikkhepavasena dhammānaṃ paccanīyānulomatāya laddhanāmaṃ paccanīyānulomapaṭṭhānaṃ dassetuṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha nakusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ vāreti. Akusalo dhammo uppajjatīti akusalassa uppattiṃ anujānāti. Nakusalañhi akusalaṃ abyākataṃ vā, tañca sahajātapaccayaṃ katvā uppajjamāno kusalo nāma natthi, tasmā akusalābyākatavasena desanā katā. Tattha 『『akusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā』』ti evaṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca vissajjanaṃ veditabbaṃ. Abyākato dhammo uppajjati hetupaccayāti ayaṃ pana pañho 『『vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpa』』nti vissajjitova. Iti sabbapañhesu avissajjitassa atthānurūpaṃ vissajjitassa ca pāḷiāgatameva vissajjanaṃ. Ekekasmiñca tikaduke vārappabhedapaccayagaṇanavidhānaṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbaṃ.

Ettāvatā ca –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammapaccanīyānulomapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ paccanīyānulomapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Paccanīyānulomapaṭṭhānavaṇṇanā.

Evaṃ dhammānulomādivasena catūsu vāresu ekekasmiṃ catuvīsatiyā catuvīsatiyā nayānaṃ vasena channavuti nayā honti. Tattha paccayanaye aggahetvā ekekasmiṃ paṭṭhāne tikadukādīnaññeva channaṃ channaṃ nayānaṃ vasenetaṃ catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ samantapaṭṭhānamahāpakaraṇaṃ veditabbaṃ. Keci pana 『『kusalārammaṇo dhammo akusalārammaṇo dhammo』』tiādinā nayena ārammaṇamātikaṃ nāma ṭhapetvā 『『kusalārammaṇo dhammo kusalārammaṇassa dhammassa hetupaccayena paccayo』』tiādinā nayena ārammaṇapaṭṭhānaṃ nāma dassetvā aparampi phassādīnaṃ vasenapi phassapaṭṭhānaṃ nāma uddharitvā dassenti. Taṃ neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāsu sandissatīti idha na vicāritaṃ. Saṅgītiāruḷhapāḷivaseneva panettha vaṇṇanā katāti veditabbā.

Ettāvatā ca –

Sammūḷhā yattha pajā, tantākulādibhāvamāpannā;

Nekavidhadukkhagahanaṃ, saṃsāraṃ nātivattanti.

Paccayabhede kusalo, loke garutampi paccayākāraṃ;

Atinippuṇagambhīraṃ, javanabbhūmiṃ buddhañāṇassa.

Kusalādidhammabhedaṃ, nissāya nayehi vividhagaṇanehi;

Vitthārento sattama-mabhidhammappakaraṇaṃ satthā.

Suvihitasanniṭṭhāno , paṭṭhānaṃ nāma yaṃ pakāsesi;

Saddhāya samāraddhā, yā aṭṭhakathā mayā tassa.

Ācariyānaṃ vādaṃ, avihāya vibhajjavādisissānaṃ;

Atibahuvidhantarāye, lokamhi anantarāyena.

Sā evaṃ ajja katā, cuddasamattehi bhāṇavārehi;

Atthaṃ pakāsayantī, paṭṭhānavarassa sakalassa.

Sanniṭṭhānaṃ pattā yatheva niṭṭhaṃ tathā bahujanassa;

Sampāpuṇantu sīghaṃ, kalyāṇā sabbasaṅkappā.

Ettāvatā –

Sattappakaraṇaṃ nātho, abhidhammamadesayi;

Devātidevo devānaṃ, devalokamhi yaṃ pure.

以下是巴利文的完整中文直譯: 現在,在善等法中,拒絕緣法,不拒絕緣生的善等性質,通過法的逆序順序性質,開始依靠不善法,不善法生起,這是因緣。在這裡,依靠不善法意味著阻止善的緣性。不善法生起意味著允許不善的產生。因為不善或無記法,與之共同生起的緣,善實際上並不存在,因此通過不善無記的方式進行闡述。在這裡,"依靠不善的一個聚合體,三個聚合體",應當這樣理解依靠不善法的解答。無記法生起是因緣,這個問題通過"依靠異熟無記或作用無記的一個聚合體,三個聚合體和心生起的色身"來解答。這樣,在所有問題中,未解答的部分,根據其意義,解答應當遵循原文。在每個三法二法中,變相、緣、計算和安排的方式,都應按照之前所述的方法理解。 至此為止— 三法緣起的優越,二法的最優, 二法與三法相互交融; 三法與三法相互交融, 六種逆序順序法則深奧而顯著。— 在註釋中以所述的詩句呈現。法的逆序順序緣起中,六種法則被指出。在緣的方面,這裡每一個緣的順序中,順序等四個四個法則,按一種方式理解為二十四種法則的逆序順序緣起。 逆序順序緣起解釋。 這樣,在四種順序中,每一種都有二十四種法則,總共九十六種法則。在這裡,不考慮緣的方式,在每個緣中,僅對三法二法等六種法則,這是二十四種法則的全面緣起。有些人說,通過"善所緣法、不善所緣法"等方式,留下所緣母法,並通過"善所緣法是善所緣法的因緣"等方式顯示所緣緣起,進一步通過觸等的方式顯示觸緣起。這在原文和註釋中都未見,因此在此不加討論。應當理解,這裡的解釋是根據已傳誦的原文進行的。 至此為止— 迷惑的眾生,陷入糾結狀態; 多種痛苦的深淵,未能超越輪迴。 善於瞭解緣的變化,在世間深深體會緣的形態; 極其精細深奧,是佛陀智慧的境界。 依靠善等法的差別,通過各種不同的計算方法; 詳細闡述第七部阿毗達摩論; 導師精心完成,顯示了緣起的名稱; 我以信心開始撰寫這部註釋。 不背離諸師的觀點,遵循分別論的傳統; 在眾多障礙中,無障礙地面對世間。 今天以十四個誦本, 闡明緣起的全部意義。 眾生如願以償,獲得美好的願望; 迅速實現理想,善哉! 至此為止— 七部論,導師宣說阿毗達摩; 天中之天,在天界曾經宣說。

Tassa aṭṭhakathā esā, sakalassāpi niṭṭhitā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, niṭṭhapentena taṃ mayā.

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tassa, ānubhāvena pāṇino;

Sabbe saddhammarājassa, ñatvā dhammaṃ sukhāvahaṃ.

Pāpuṇantu visuddhāya, sukhāya paṭipattiyā;

Asokamanupāyāsaṃ, nibbānasukhamuttamaṃ.

Ciraṃ tiṭṭhatu saddhammo, dhamme hontu sagāravā;

Sabbepi sattā kālena, sammā devo pavassatu.

Yathā rakkhiṃsu porāṇā, surājāno tathevimaṃ;

Rājā rakkhatu dhammena, attanova pajaṃ pajanti.

Paṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca pañcapakaraṇaṭṭhakathāti.

Nigamanakathā

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sakalassapi abhidhammapiṭakassa aṭṭhakathā –

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.

Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Abhidhammapiṭaka-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

以下是巴利文的完整中文直譯: 他的註釋,已完全完成; 為使正法長存,我已完成此書。 以其善業的力量,使有情眾生; 瞭解正法王的教法,帶來安樂。 愿獲得清凈,獲得安樂的實踐; 無憂無慮,得最上涅槃之樂。 愿正法長存,法應受尊敬; 愿諸有情眾生,天神按時降雨。 如古代明智君王曾守護, 國王應以正法,保護人民。 緣起論註釋完成。 五部論註釋已完成。 總結章 以最清凈的信、智慧和精進所莊嚴,具有戒、行、柔軟等品質的集合,能夠穿透自己教法與其他教法的深奧,具有智慧通達能力,在三藏教法的解釋中,以不可阻擋的智慧光芒,以偉大的解釋者,以圓滿的表達能力,產生歡喜的甘露妙語,善於說法的最上詩人,具有六種神通等功德,在超越凡人的境界中,根基穩固的長老傳燈者,大寺院住持,傳統的裝飾者,具有廣大清凈智慧,被尊稱為佛音的長老所作的,這是整個阿毗達摩藏的註釋— 愿它長存於世間,拯救世人; 為諸善男子,顯示智慧清凈之道。 只要佛的名號,在清凈心者中; 在世間最尊者,偉大聖者的教法中流傳。 阿毗達摩藏註釋完成。