B0102040303puggalavaggo(人品)

  1. Puggalavaggo

  2. Samiddhasuttaṃ

以下是直譯成簡體中文的內容: 3. 人品 1. 具財經

  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ca samiddho [saviṭṭho (sī. syā. kaṃ. pī.)] āyasmā ca mahākoṭṭhiko [mahākoṭṭhito (sī. syā. kaṃ. pī.)] yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ samiddhaṃ āyasmā sāriputto etadavoca –

『『Tayome, āvuso samiddha, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto [diṭṭhappatto (ka.)], saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ, āvuso, tiṇṇaṃ puggalānaṃ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā』』ti?

『『Tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ, āvuso, tiṇṇaṃ puggalānaṃ yvāyaṃ [yoyaṃ (ka.)] puggalo saddhāvimutto, ayaṃ me puggalo khamati imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa saddhindriyaṃ adhimatta』』nti.

Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ etadavoca – 『『tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ . Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ , āvuso, tiṇṇaṃ puggalānaṃ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā』』ti?

『『Tayome , āvuso sāriputta, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ, āvuso, tiṇṇaṃ puggalānaṃ yvāyaṃ puggalo kāyasakkhī, ayaṃ me puggalo khamati imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa samādhindriyaṃ adhimatta』』nti.

Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – 『『tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Kāyasakkhī , diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ, āvuso, tiṇṇaṃ puggalānaṃ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā』』ti?

『『Tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ, āvuso, tiṇṇaṃ puggalānaṃ yvāyaṃ puggalo diṭṭhippatto, ayaṃ me puggalo khamati imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa paññindriyaṃ adhimatta』』nti.

Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantañca samiddhaṃ āyasmantañca mahākoṭṭhikaṃ etadavoca – 『『byākataṃ kho, āvuso, amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. Āyāmāvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṃ dhāressāmā』』ti. 『『Evamāvuso』』ti kho āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto yāvatako ahosi āyasmatā ca samiddhena āyasmatā ca mahākoṭṭhikena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.

『『Na khvettha, sāriputta, sukaraṃ ekaṃsena byākātuṃ – 『ayaṃ imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā』ti. Ṭhānañhetaṃ, sāriputta, vijjati yvāyaṃ puggalo saddhāvimutto svāssa [svāyaṃ (syā. kaṃ. pī.), soyaṃ (ka.)] arahattāya paṭipanno, yvāyaṃ puggalo kāyasakkhī svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṃ puggalo diṭṭhippatto sopassa [soyaṃ (ka.)] sakadāgāmī vā anāgāmī vā.

以下是直譯成簡體中文的內容: 21. 如是我聞:一時,世尊住舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)祇樹給孤獨園。那時,具壽三彌陀和具壽摩訶拘絺羅往詣具壽舍利弗處。到已,與具壽舍利弗互相問候。寒暄歡愉,敘述值得紀念之語已,坐於一旁。坐於一旁的具壽三彌陀,具壽舍利弗如是說: "朋友三彌陀,此世間有三種人存在。哪三種?身證者、見至者、信解脫者。朋友,此世間確實有這三種人存在。朋友,在這三種人中,你認為哪一種人更殊勝、更優秀?" "朋友舍利弗,此世間有三種人存在。哪三種?身證者、見至者、信解脫者。朋友,此世間確實有這三種人存在。朋友,在這三種人中,我認為信解脫者是這三種人中最殊勝、最優秀的。這是什麼原因?朋友,這種人的信根最為強盛。" 然後,具壽舍利弗對具壽摩訶拘絺羅如是說:"朋友拘絺羅,此世間有三種人存在。哪三種?身證者、見至者、信解脫者。朋友,此世間確實有這三種人存在。朋友,在這三種人中,你認為哪一種人更殊勝、更優秀?" "朋友舍利弗,此世間有三種人存在。哪三種?身證者、見至者、信解脫者。朋友,此世間確實有這三種人存在。朋友,在這三種人中,我認為身證者是這三種人中最殊勝、最優秀的。這是什麼原因?朋友,這種人的定根最為強盛。" 然後,具壽摩訶拘絺羅對具壽舍利弗如是說:"朋友舍利弗,此世間有三種人存在。哪三種?身證者、見至者、信解脫者。朋友,此世間確實有這三種人存在。朋友,在這三種人中,你認為哪一種人更殊勝、更優秀?" "朋友拘絺羅,此世間有三種人存在。哪三種?身證者、見至者、信解脫者。朋友,此世間確實有這三種人存在。朋友,在這三種人中,我認為見至者是這三種人中最殊勝、最優秀的。這是什麼原因?朋友,這種人的慧根最為強盛。" 然後,具壽舍利弗對具壽三彌陀和具壽摩訶拘絺羅如是說:"朋友們,我們每個人都已經按照自己的見解作了回答。朋友們,讓我們去世尊那裡,到了之後,將此事告知世尊。世尊如何解答,我們就如何受持。""如是,朋友。"具壽三彌陀和具壽摩訶拘絺羅回答具壽舍利弗。於是,具壽舍利弗、具壽三彌陀和具壽摩訶拘絺羅往詣世尊處。到已,禮敬世尊,坐於一旁。坐於一旁的具壽舍利弗將與具壽三彌陀和具壽摩訶拘絺羅的全部對話內容告知世尊。 "舍利弗,在這裡不容易斷然地回答說:'這個人在這三種人中是最殊勝、最優秀的。'舍利弗,有這種情況:那個信解脫的人可能正在為阿羅漢果而修行,那個身證者可能是一來者或不還者,那個見至者也可能是一來者或不還者。"

『『Na khvettha, sāriputta, sukaraṃ ekaṃsena byākātuṃ – 『ayaṃ imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā』ti. Ṭhānañhetaṃ, sāriputta, vijjati yvāyaṃ puggalo kāyasakkhī svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṃ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṃ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā.

『『Na khvettha, sāriputta, sukaraṃ ekaṃsena byākātuṃ – 『ayaṃ imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā』ti. Ṭhānañhetaṃ, sāriputta, vijjati yvāyaṃ puggalo diṭṭhippatto svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṃ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṃ puggalo kāyasakkhī sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā.

『『Na khvettha, sāriputta, sukaraṃ ekaṃsena byākātuṃ – 『ayaṃ imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā』』』ti. Paṭhamaṃ.

  1. Gilānasuttaṃ

22.[pu. pa. 94] 『『Tayome, bhikkhave, gilānā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, ekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ alabhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ neva vuṭṭhāti tamhā ābādhā.

『『Idha pana, bhikkhave, ekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni , labhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ alabhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ vuṭṭhāti tamhā ābādhā.

『『Idha pana, bhikkhave, ekacco gilāno labhantova sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhantova sappāyāni bhesajjāni no alabhanto, labhantova patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ no alabhanto vuṭṭhāti tamhā ābādhā.

『『Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ gilāno labhantova sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhantova sappāyāni bhesajjāni no alabhanto, labhantova patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ no alabhanto vuṭṭhāti tamhā ābādhā, imaṃ kho, bhikkhave, gilānaṃ paṭicca gilānabhattaṃ anuññātaṃ gilānabhesajjaṃ anuññātaṃ gilānupaṭṭhāko anuññāto. Imañca pana, bhikkhave, gilānaṃ paṭicca aññepi gilānā upaṭṭhātabbā. Ime kho, bhikkhave, tayo gilānā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, tayome gilānūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo labhanto vā tathāgataṃ dassanāya alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya, labhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya neva okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.

『『Idha, pana, bhikkhave, ekacco puggalo labhanto vā tathāgataṃ dassanāya alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya, labhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.

『『Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo labhantova tathāgataṃ dassanāya no alabhanto, labhantova tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya no alabhanto okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.

『『Tatra , bhikkhave, yvāyaṃ puggalo labhantova tathāgataṃ dassanāya no alabhanto, labhantova tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya no alabhanto okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, imaṃ kho bhikkhave, puggalaṃ paṭicca dhammadesanā anuññātā. Imañca pana, bhikkhave, puggalaṃ paṭicca aññesampi dhammo desetabbo. 『『Ime kho, bhikkhave, tayo gilānūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』nti. Dutiyaṃ.

  1. Saṅkhārasuttaṃ

以下是直譯成簡體中文的內容: "舍利弗,在這裡不容易斷然地回答說:'這個人在這三種人中是最殊勝、最優秀的。'舍利弗,有這種情況:那個身證者可能正在為阿羅漢果而修行,那個信解脫的人可能是一來者或不還者,那個見至者也可能是一來者或不還者。 "舍利弗,在這裡不容易斷然地回答說:'這個人在這三種人中是最殊勝、最優秀的。'舍利弗,有這種情況:那個見至者可能正在為阿羅漢果而修行,那個信解脫的人可能是一來者或不還者,那個身證者也可能是一來者或不還者。 "舍利弗,在這裡不容易斷然地回答說:'這個人在這三種人中是最殊勝、最優秀的。'"第一。 2. 病人經 22. "諸比丘,此世間有三種病人存在。哪三種?諸比丘,在此,某個病人無論得到或得不到適宜的食物,無論得到或得不到適宜的藥物,無論得到或得不到適當的護理,都不能從那病中康復。 "然而,諸比丘,在此,某個病人無論得到或得不到適宜的食物,無論得到或得不到適宜的藥物,無論得到或得不到適當的護理,都能從那病中康復。 "然而,諸比丘,在此,某個病人只有得到適宜的食物而非得不到,只有得到適宜的藥物而非得不到,只有得到適當的護理而非得不到,才能從那病中康復。 "諸比丘,在這裡,那個只有得到適宜的食物而非得不到,只有得到適宜的藥物而非得不到,只有得到適當的護理而非得不到,才能從那病中康復的病人,諸比丘,正是因為這個病人,病人食物才被允許,病人藥物才被允許,病人護理才被允許。諸比丘,正是因為這個病人,其他病人也應該得到照顧。諸比丘,這就是此世間存在的三種病人。 "同樣地,諸比丘,此世間有三種如病人般的人存在。哪三種?諸比丘,在此,某個人無論得到或得不到見到如來的機會,無論得到或得不到聽聞如來所教導的法與律的機會,都不能進入善法的正確性與必然性。 "然而,諸比丘,在此,某個人無論得到或得不到見到如來的機會,無論得到或得不到聽聞如來所教導的法與律的機會,都能進入善法的正確性與必然性。 "然而,諸比丘,在此,某個人只有得到見到如來的機會而非得不到,只有得到聽聞如來所教導的法與律的機會而非得不到,才能進入善法的正確性與必然性。 "諸比丘,在這裡,那個只有得到見到如來的機會而非得不到,只有得到聽聞如來所教導的法與律的機會而非得不到,才能進入善法的正確性與必然性的人,諸比丘,正是因為這個人,法的教導才被允許。諸比丘,正是因為這個人,法也應該教導給其他人。諸比丘,這就是此世間存在的三種如病人般的人。"第二。 3. 行經

  1. 『『Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabyābajjhaṃ [sabyāpajjhaṃ (sabbattha) evamuparipi] kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ sabyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhā phassā phusanti. So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṃ vedanaṃ vedayati ekantadukkhaṃ, seyyathāpi sattā nerayikā.

『『Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ abyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyābajjhā phassā phusanti. So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṃ vedanaṃ vedayati ekantasukhaṃ, seyyathāpi devā subhakiṇhā.

『『Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṃ vedayati vokiṇṇasukhadukkhaṃ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』nti. Tatiyaṃ.

  1. Bahukārasuttaṃ

  2. 『『Tayome , bhikkhave, puggalā puggalassa bahukārā. Katame tayo? Yaṃ, bhikkhave, puggalaṃ āgamma puggalo buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti; ayaṃ, bhikkhave, puggalo imassa puggalassa bahukāro.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, yaṃ puggalaṃ āgamma puggalo 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti; ayaṃ, bhikkhave, puggalo imassa puggalassa bahukāro.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, yaṃ puggalaṃ āgamma puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; ayaṃ, bhikkhave, puggalo imassa puggalassa bahukāro. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā puggalassa bahukārā.

『『Imehi ca pana, bhikkhave, tīhi puggalehi imassa puggalassa natthañño puggalo bahukāroti vadāmi. Imesaṃ pana, bhikkhave, tiṇṇaṃ puggalānaṃ iminā puggalena na suppatikāraṃ vadāmi, yadidaṃ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānenā』』ti. Catutthaṃ.

  1. Vajirūpamasuttaṃ

以下是直譯成簡體中文的內容: 23. "諸比丘,此世間有三種人存在。哪三種?諸比丘,在此,某個人造作有害的身行,造作有害的語行,造作有害的意行。他造作了有害的身行、有害的語行、有害的意行后,轉生到有害的世界。轉生到有害的世界后,有害的接觸觸及他。被有害的接觸所觸及,他感受完全痛苦的感受,就像地獄眾生一樣。 "然而,諸比丘,在此,某個人造作無害的身行,造作無害的語行,造作無害的意行。他造作了無害的身行、無害的語行、無害的意行后,轉生到無害的世界。轉生到無害的世界后,無害的接觸觸及他。被無害的接觸所觸及,他感受完全快樂的感受,就像遍凈天的眾生一樣。 "然而,諸比丘,在此,某個人造作既有害又無害的身行,造作既有害又無害的語行,造作既有害又無害的意行。他造作了既有害又無害的身行、既有害又無害的語行、既有害又無害的意行后,轉生到既有害又無害的世界。轉生到既有害又無害的世界后,既有害又無害的接觸觸及他。被既有害又無害的接觸所觸及,他感受摻雜苦樂的感受,就像人類、某些天神和某些墮落者一樣。諸比丘,這就是此世間存在的三種人。"第三。 4. 多所作為經 24. "諸比丘,這三種人對一個人有很大的幫助。哪三種?諸比丘,因遇到某人,一個人皈依佛、皈依法、皈依僧;諸比丘,這個人對那個人有很大的幫助。 "再者,諸比丘,因遇到某人,一個人如實了知'這是苦',如實了知'這是苦的生起',如實了知'這是苦的止息',如實了知'這是導向苦止息的道路';諸比丘,這個人對那個人有很大的幫助。 "再者,諸比丘,因遇到某人,一個人通過諸漏盡,在現法中自己證知、證悟、成就並安住于無漏的心解脫、慧解脫;諸比丘,這個人對那個人有很大的幫助。諸比丘,這就是對一個人有很大幫助的三種人。 "諸比丘,我說沒有其他人比這三種人對這個人有更大的幫助。諸比丘,我說這個人無法充分報答這三種人,即使是以禮敬、起立、合掌、恭敬行為、供養衣服、飲食、臥具、病人所需藥品及資具。"第四。 5. 金剛喻經

  1. 『『Tayome , bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ . Katame tayo? Arukūpamacitto puggalo, vijjūpamacitto puggalo, vajirūpamacitto puggalo. Katamo ca, bhikkhave, arukūpamacitto puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi, bhikkhave, duṭṭhāruko [duṭṭhārukā (sī.)] kaṭṭhena vā kaṭhalāya [kathalāya (syā. kaṃ. ka.), kaṭhalena-kathalena (aṭṭhakathā)] vā ghaṭṭito [ghaṭṭitā (sī.)] bhiyyosomattāya āsavaṃ deti [assavanoti (sī.)]; evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, arukūpamacitto puggalo.

『『Katamo ca, bhikkhave, vijjūpamacitto puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Seyyathāpi bhikkhave, cakkhumā puriso rattandhakāratimisāyaṃ vijjantarikāya rūpāni passeyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, vijjūpamacitto puggalo.

『『Katamo ca, bhikkhave, vajirūpamacitto puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, vajirassa natthi kiñci abhejjaṃ maṇi vā pāsāṇo vā; evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo āsavānaṃ khayā…pe… upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, vajirūpamacitto puggalo. 『Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』』nti [pu. pa. 102]. Pañcamaṃ.

  1. Sevitabbasuttaṃ

以下是直譯成簡體中文的內容: 25. "諸比丘,此世間有三種人存在。哪三種?心如瘡的人、心如閃電的人、心如金剛的人。諸比丘,什麼是心如瘡的人?諸比丘,在此,某個人易怒且多憂惱,即使被稍微責備也會生氣、發怒、惱怒、對抗,顯露憤怒、憎恨和不滿。諸比丘,就像一個壞瘡被木棒或碎片觸碰時會流出更多膿液;同樣地,諸比丘,在此,某個人易怒且多憂惱,即使被稍微責備也會生氣、發怒、惱怒、對抗,顯露憤怒、憎恨和不滿。諸比丘,這被稱為心如瘡的人。 "諸比丘,什麼是心如閃電的人?諸比丘,在此,某個人如實了知'這是苦',如實了知'這是苦的生起',如實了知'這是苦的止息',如實了知'這是導向苦止息的道路'。諸比丘,就像一個有眼睛的人在漆黑的夜晚藉助閃電的光芒能看到形體;同樣地,諸比丘,在此,某個人如實了知'這是苦'......'這是導向苦止息的道路'。諸比丘,這被稱為心如閃電的人。 "諸比丘,什麼是心如金剛的人?諸比丘,在此,某個人通過諸漏盡,在現法中自己證知、證悟、成就並安住于無漏的心解脫、慧解脫。諸比丘,就像沒有任何寶石或巖石是金剛所不能破碎的;同樣地,諸比丘,在此,某個人通過諸漏盡......安住于無漏的心解脫、慧解脫。諸比丘,這被稱為心如金剛的人。諸比丘,這就是此世間存在的三種人。"第五。 6. 應親近經

  1. 『『Tayome , bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Atthi, bhikkhave, puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Atthi, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Atthi, bhikkhave, puggalo sakkatvā garuṃ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Katamo ca, bhikkhave, puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo hīno hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo, bhikkhave, puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo aññatra anuddayā aññatra anukampā.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sadiso hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu? Sīlasāmaññagatānaṃ sataṃ sīlakathā ca no bhavissati, sā ca no pavattinī [pavattanī (sī. syā. kaṃ. pī.) pu. pa. 122 passitabbaṃ] bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati. Samādhisāmaññagatānaṃ sataṃ samādhikathā ca no bhavissati, sā ca no pavattinī bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati. Paññāsāmaññagatānaṃ sataṃ paññākathā ca no bhavissati, sā ca no pavattinī bhavissati, sā ca no phāsu bhavissatīti. Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo sakkatvā garuṃ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idha, bhikkhave , ekacco puggalo adhiko hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo, bhikkhave, puggalo sakkatvā garuṃ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu? Iti aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ paripūressāmi, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmi; aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paripūressāmi, paripūraṃ vā samādhikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmi; aparipūraṃ vā paññākkhandhaṃ paripūressāmi, paripūraṃ vā paññākkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmīti. Tasmā evarūpo puggalo sakkatvā garuṃ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』nti.

『『Nihīyati puriso nihīnasevī,

Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;

Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ,

Tasmā attano uttariṃ bhajethā』』ti. chaṭṭhaṃ;

  1. Jigucchitabbasuttaṃ

以下是直譯成簡體中文的內容: 26. "諸比丘,此世間有三種人存在。哪三種?諸比丘,有一種人不應親近、不應結交、不應侍奉。諸比丘,有一種人應當親近、應當結交、應當侍奉。諸比丘,有一種人應當恭敬、尊重地親近、結交、侍奉。諸比丘,什麼樣的人不應親近、不應結交、不應侍奉?諸比丘,在此,某個人在戒、定、慧方面低劣。諸比丘,這樣的人不應親近、不應結交、不應侍奉,除非出于憐憫或同情。 "諸比丘,什麼樣的人應當親近、應當結交、應當侍奉?諸比丘,在此,某個人在戒、定、慧方面與自己相等。諸比丘,這樣的人應當親近、應當結交、應當侍奉。這是什麼原因?因為我們在戒行相同的情況下,將會有關於戒的討論,這討論將會持續,這討論將會令我們舒適。我們在禪定相同的情況下,將會有關於禪定的討論,這討論將會持續,這討論將會令我們舒適。我們在智慧相同的情況下,將會有關於智慧的討論,這討論將會持續,這討論將會令我們舒適。因此,這樣的人應當親近、應當結交、應當侍奉。 "諸比丘,什麼樣的人應當恭敬、尊重地親近、結交、侍奉?諸比丘,在此,某個人在戒、定、慧方面超越自己。諸比丘,這樣的人應當恭敬、尊重地親近、結交、侍奉。這是什麼原因?爲了我能完成未完成的戒蘊,或以智慧在各方面支援已完成的戒蘊;爲了我能完成未完成的定蘊,或以智慧在各方面支援已完成的定蘊;爲了我能完成未完成的慧蘊,或以智慧在各方面支援已完成的慧蘊。因此,這樣的人應當恭敬、尊重地親近、結交、侍奉。諸比丘,這就是此世間存在的三種人。" "親近低劣者,人會變低劣, 親近相等者,永不會退步; 親近優秀者,迅速得提升, 故應親近比自己更優秀者。"第六。 7. 應厭惡經

  1. 『『Tayome , bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Atthi, bhikkhave, puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Atthi, bhikkhave, puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Atthi, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Katamo ca, bhikkhave, puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? Idha , bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto, assamaṇo samaṇapaṭiñño, abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, antopūti avassuto kasambujāto. Evarūpo, bhikkhave, puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu? Kiñcāpi, bhikkhave, evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati, atha kho naṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchati – 『pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅko』ti. Seyyathāpi, bhikkhave, ahi gūthagato kiñcāpi na daṃsati [ḍaṃsati (sī. syā.), ḍassati (pī.)], atha kho naṃ makkheti; evamevaṃ kho, bhikkhave, kiñcāpi evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati, atha kho naṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchati – 『pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅko』ti. Tasmā evarūpo puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo , appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Seyyathāpi, bhikkhave, duṭṭhāruko kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyosomattāya āsavaṃ deti; evamevaṃ kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi, bhikkhave, tindukālātaṃ kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭitaṃ bhiyyosomattāya cicciṭāyati ciṭiciṭāyati; evamevaṃ kho bhikkhave…pe… seyyathāpi, bhikkhave, gūthakūpo kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyosomattāya duggandho hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Evarūpo, bhikkhave, puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu? Akkoseyyapi maṃ paribhāseyyapi maṃ anatthampi maṃ kareyyāti. Tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo. Evarūpo, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. Taṃ kissa hetu? Kiñcāpi, bhikkhave, evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati, atha kho naṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati – 『kalyāṇamitto purisapuggalo kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko』ti. Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. 『Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』』nti.

『『Nihīyati puriso nihīnasevī,

Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;

Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ,

Tasmā attano uttariṃ bhajethā』』ti. sattamaṃ;

  1. Gūthabhāṇīsuttaṃ

  2. 『『Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ . Katame tayo? Gūthabhāṇī, pupphabhāṇī, madhubhāṇī. Katamo ca, bhikkhave, puggalo gūthabhāṇī? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabhaggato vā parisaggato vā [sabhāgato vā parisāgato vā (syā. kaṃ.)] ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho – 『ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī』ti. So ajānaṃ vā āha 『jānāmī』ti, jānaṃ vā āha 『na jānāmī』ti, apassaṃ vā āha 『passāmī』ti, passaṃ vā āha 『na passāmī』ti [ma. ni.

以下是直譯成簡體中文的內容: 27. "諸比丘,此世間有三種人存在。哪三種?諸比丘,有一種人應當厭惡,不應親近、不應結交、不應侍奉。諸比丘,有一種人應當忽視,不應親近、不應結交、不應侍奉。諸比丘,有一種人應當親近、應當結交、應當侍奉。諸比丘,什麼樣的人應當厭惡,不應親近、不應結交、不應侍奉?諸比丘,在此,某個人破戒、品行惡劣、不潔、行為可疑、行為隱秘,不是沙門卻自稱是沙門,不是梵行者卻自稱是梵行者,內心腐敗、充滿慾望、如同垃圾。諸比丘,這樣的人應當厭惡,不應親近、不應結交、不應侍奉。這是什麼原因?雖然,諸比丘,一個人不會效仿這樣的人的見解,但是惡名會傳開來 - '此人交友惡劣,夥伴惡劣,親近惡劣之人'。諸比丘,就像一條掉進糞坑的蛇,雖然它不會咬人,但它會弄髒人;同樣地,諸比丘,雖然一個人不會效仿這樣的人的見解,但是惡名會傳開來 - '此人交友惡劣,夥伴惡劣,親近惡劣之人'。因此,這樣的人應當厭惡,不應親近、不應結交、不應侍奉。 "諸比丘,什麼樣的人應當忽視,不應親近、不應結交、不應侍奉?諸比丘,在此,某個人易怒且多憂惱,即使被稍微責備也會生氣、發怒、惱怒、對抗,顯露憤怒、憎恨和不滿。諸比丘,就像一個壞瘡被木棒或碎片觸碰時會流出更多膿液;同樣地,諸比丘......就像被木棒或碎片觸碰的丁豆樹會發出更多噼啪聲;同樣地,諸比丘......就像被木棒或碎片攪動的糞坑會變得更加惡臭;同樣地,諸比丘,在此,某個人易怒且多憂惱,即使被稍微責備也會生氣、發怒、惱怒、對抗,顯露憤怒、憎恨和不滿。諸比丘,這樣的人應當忽視,不應親近、不應結交、不應侍奉。這是什麼原因?他可能會辱罵我,可能會責備我,可能會傷害我。因此,這樣的人應當忽視,不應親近、不應結交、不應侍奉。 "諸比丘,什麼樣的人應當親近、應當結交、應當侍奉?諸比丘,在此,某個人有戒德,品行良好。諸比丘,這樣的人應當親近、應當結交、應當侍奉。這是什麼原因?雖然,諸比丘,一個人不會效仿這樣的人的見解,但是美名會傳開來 - '此人交友良善,夥伴良善,親近良善之人'。因此,這樣的人應當親近、應當結交、應當侍奉。諸比丘,這就是此世間存在的三種人。" "親近低劣者,人會變低劣, 親近相等者,永不會退步; 親近優秀者,迅速得提升, 故應親近比自己更優秀者。"第七。 8. 糞語者經 28. "諸比丘,此世間有三種人存在。哪三種?糞語者、花語者、蜜語者。諸比丘,什麼是糞語者?諸比丘,在此,某個人在集會中,或在眾人中,或在親屬中,或在團體中,或在王室中被召喚作證時,被問道:'來吧,善男子,說出你所知道的。'他不知道卻說'我知道',知道卻說'我不知道',沒有看見卻說'我看見了',看見了卻說'我沒有看見'。

1.440; pu. pa. 91]; iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo gūthabhāṇī.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo pupphabhāṇī? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho – 『ehambho purisa, yaṃ pajānāsi taṃ vadehī』ti, so ajānaṃ vā āha 『na jānāmī』ti, jānaṃ vā āha 『jānāmī』ti, apassaṃ vā āha 『na passāmī』ti, passaṃ vā āha 『passāmī』ti; iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo pupphabhāṇī.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo madhubhāṇī? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo madhubhāṇī. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』nti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Andhasuttaṃ

  2. 『『Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Andho, ekacakkhu, dvicakkhu. Katamo ca, bhikkhave, puggalo andho? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tathārūpaṃ cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya [phātikareyya (sī.)]; tathārūpampissa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo andho.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo ekacakkhu? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tathārūpaṃ cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya; tathārūpaṃ panassa [tathārūpampissa (syā. kaṃ. pī. ka.)] cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo ekacakkhu.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo dvicakkhu? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tathārūpaṃ cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kareyya; tathārūpampissa cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya; sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo dvicakkhu. 『Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』』nti.

『『Na ceva bhogā tathārūpā, na ca puññāni kubbati;

Ubhayattha kaliggāho, andhassa hatacakkhuno.

『『Athāparāyaṃ akkhāto, ekacakkhu ca puggalo;

Dhammādhammena saṭhoso [saṃsaṭṭho (sī. syā. kaṃ. pī.), saṭhoti (ka.)], bhogāni pariyesati.

『『Theyyena kūṭakammena, musāvādena cūbhayaṃ;

Kusalo hoti saṅghātuṃ [saṃhātuṃ (syā.)], kāmabhogī ca mānavo;

Ito so nirayaṃ gantvā, ekacakkhu vihaññati.

『『Dvicakkhu pana akkhāto, seṭṭho purisapuggalo;

Dhammaladdhehi bhogehi, uṭṭhānādhigataṃ dhanaṃ.

『『Dadāti seṭṭhasaṅkappo, abyaggamānaso naro;

Upeti bhaddakaṃ ṭhānaṃ, yattha gantvā na socati.

『『Andhañca ekacakkhuñca, ārakā parivajjaye;

Dvicakkhuṃ pana sevetha, seṭṭhaṃ purisapuggala』』nti. navamaṃ;

  1. Avakujjasuttaṃ

以下是直譯成簡體中文的內容: 這樣,他爲了自己的利益,或爲了他人的利益,或爲了一點小利而故意說謊。諸比丘,這被稱為糞語者。 "諸比丘,什麼是花語者?諸比丘,在此,某個人在**中,或在眾人中,或在親屬中,或在團體中,或在王室中被召喚作證時,被問道:'來吧,善男子,說出你所知道的。'他不知道就說'我不知道',知道就說'我知道',沒有看見就說'我沒有看見',看見了就說'我看見了'。這樣,他不爲了自己的利益,不爲了他人的利益,不爲了一點小利而故意說謊。諸比丘,這被稱為花語者。 "諸比丘,什麼是蜜語者?諸比丘,在此,某個人捨棄粗惡語,遠離粗惡語;他說的話柔和、悅耳、可愛、入心、優雅、令眾人喜歡、令眾人愉悅。諸比丘,這被稱為蜜語者。諸比丘,這就是此世間存在的三種人。"第八。 9. 盲人經 29. "諸比丘,此世間有三種人存在。哪三種?盲人、獨眼人、雙眼人。諸比丘,什麼是盲人?諸比丘,在此,某個人沒有這樣的眼睛,以這樣的眼睛能獲得未獲得的財富或增長已獲得的財富;他也沒有這樣的眼睛,以這樣的眼睛能了知善不善法,了知有罪無罪之法,了知低劣高尚之法,了知黑白對應之法。諸比丘,這被稱為盲人。 "諸比丘,什麼是獨眼人?諸比丘,在此,某個人有這樣的眼睛,以這樣的眼睛能獲得未獲得的財富或增長已獲得的財富;但他沒有這樣的眼睛,以這樣的眼睛能了知善不善法,了知有罪無罪之法,了知低劣高尚之法,了知黑白對應之法。諸比丘,這被稱為獨眼人。 "諸比丘,什麼是雙眼人?諸比丘,在此,某個人有這樣的眼睛,以這樣的眼睛能獲得未獲得的財富或增長已獲得的財富;他也有這樣的眼睛,以這樣的眼睛能了知善不善法,了知有罪無罪之法,了知低劣高尚之法,了知黑白對應之法。諸比丘,這被稱為雙眼人。諸比丘,這就是此世間存在的三種人。" "既無適當財富,也不行善業; 兩方面都失敗,盲人失去眼。 另一種人被稱,為獨眼之人; 以非法混合法,尋求諸財富。 以偷盜欺詐和,兩種虛妄語; 善於積累財,享受欲樂者; 從此去地獄后,獨眼受折磨。 雙眼人被稱為,最優秀之人; 以正法得財富,勤勞獲得財。 具最勝思惟者,心無散亂人; 佈施后往生於,不憂之善處。 應遠離盲人和,獨眼之人等; 應親近雙眼人,最優秀之人。"第九。 10. 倒覆經

  1. 『『Tayome , bhikkhave [pu. pa. 107-108], puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Avakujjapañño puggalo, ucchaṅgapañño puggalo, puthupañño puggalo. Katamo ca, bhikkhave, avakujjapañño puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti; vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho nikkujjo [nikkujjo (sī. pī.)] tatra udakaṃ āsittaṃ vivaṭṭati, no saṇṭhāti; evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti; vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya nevādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, avakujjapañño puggalo.

『『Katamo ca, bhikkhave, ucchaṅgapañño puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā kathāya nevādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Seyyathāpi, bhikkhave, purisassa ucchaṅge nānākhajjakāni ākiṇṇāni – tilā taṇḍulā modakā badarā. So tamhā āsanā vuṭṭhahanto satisammosā pakireyya . Evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṃ manasi karoti, na majjhaṃ manasi karoti, na pariyosānaṃ manasi karoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ucchaṅgapañño puggalo.

『『Katamo ca, bhikkhave, puthupañño puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti. Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho ukkujjo tatra udakaṃ āsittaṃ saṇṭhāti no vivaṭṭati; evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya. Tassa bhikkhū dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puthupañño puggalo. 『Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi』』』nti.

以下是直譯成簡體中文的內容: 30. "諸比丘,此世間有三種人存在。哪三種?智慧倒覆的人、智慧如膝的人、智慧廣大的人。諸比丘,什麼是智慧倒覆的人?諸比丘,在此,某個人經常去寺院聽比丘們說法。比丘們為他宣說法,開始善、中間善、結尾善,具足義理和文句,宣示完全圓滿清凈的梵行。他坐在那裡時,既不注意開始,也不注意中間,也不注意結尾;從座位起來后,他也既不注意開始,也不注意中間,也不注意結尾。諸比丘,就像一個倒置的水罐,倒入的水會流走,不會停留;同樣地,諸比丘,在此,某個人經常去寺院聽比丘們說法。比丘們為他宣說法,開始善、中間善、結尾善,具足義理和文句,宣示完全圓滿清凈的梵行。他坐在那裡時,既不注意開始,也不注意中間,也不注意結尾;從座位起來后,他也既不注意開始,也不注意中間,也不注意結尾。諸比丘,這被稱為智慧倒覆的人。 "諸比丘,什麼是智慧如膝的人?諸比丘,在此,某個人經常去寺院聽比丘們說法。比丘們為他宣說法,開始善、中間善、結尾善,具足義理和文句,宣示完全圓滿清凈的梵行。他坐在那裡時,注意開始,注意中間,注意結尾;但從座位起來后,他既不注意開始,也不注意中間,也不注意結尾。諸比丘,就像一個人膝上放滿了各種食物 - 芝麻、大米、甜餅、棗子。他從座位起來時,因忘念而把它們撒落。同樣地,諸比丘,在此,某個人經常去寺院聽比丘們說法。比丘們為他宣說法,開始善、中間善、結尾善,具足義理和文句,宣示完全圓滿清凈的梵行。他坐在那裡時,注意開始,注意中間,注意結尾;但從座位起來后,他既不注意開始,也不注意中間,也不注意結尾。諸比丘,這被稱為智慧如膝的人。 "諸比丘,什麼是智慧廣大的人?諸比丘,在此,某個人經常去寺院聽比丘們說法。比丘們為他宣說法,開始善、中間善、結尾善,具足義理和文句,宣示完全圓滿清凈的梵行。他坐在那裡時,注意開始,注意中間,注意結尾;從座位起來后,他也注意開始,注意中間,注意結尾。諸比丘,就像一個正置的水罐,倒入的水會停留,不會流走;同樣地,諸比丘,在此,某個人經常去寺院聽比丘們說法。比丘們為他宣說法,開始善、中間善、結尾善,具足義理和文句,宣示完全圓滿清凈的梵行。他坐在那裡時,注意開始,注意中間,注意結尾;從座位起來后,他也注意開始,注意中間,注意結尾。諸比丘,這被稱為智慧廣大的人。諸比丘,這就是此世間存在的三種人。"

『『Avakujjapañño puriso, dummedho avicakkhaṇo;

Abhikkhaṇampi ce hoti, gantā bhikkhūna santike.

『『Ādiṃ kathāya majjhañca, pariyosānañca tādiso;

Uggahetuṃ na sakkoti, paññā hissa na vijjati.

『『Ucchaṅgapañño puriso, seyyo etena vuccati;

Abhikkhaṇampi ce hoti, gantā bhikkhūna santike.

『『Ādiṃ kathāya majjhañca, pariyosānañca tādiso;

Nisinno āsane tasmiṃ, uggahetvāna byañjanaṃ;

Vuṭṭhito nappajānāti, gahitaṃ hissa [gahitampissa (ka.)] mussati.

『『Puthupañño ca puriso, seyyo etehi [etena (ka.)] vuccati;

Abhikkhaṇampi ce hoti, gantā bhikkhūna santike.

『『Ādiṃ kathāya majjhañca, pariyosānañca tādiso;

Nisinno āsane tasmiṃ, uggahetvāna byañjanaṃ.

『『Dhāreti seṭṭhasaṅkappo, abyaggamānaso naro;

Dhammānudhammappaṭipanno, dukkhassantakaro siyā』』ti. dasamaṃ;

Puggalavaggo tatiyo.

以下是直譯成簡體中文的內容: "智慧倒覆之人,愚鈍無洞察, 即使常常前往,比丘們身邊。 這樣的人對於,開始中間末, 無法領會掌握,因為缺乏慧。 智慧如膝之人,被稱為較好, 即使常常前往,比丘們身邊。 這樣的人對於,開始中間末, 坐在座位上時,能領會文句; 但起身後不知,所得已忘失。 智慧廣大之人,被稱為最勝, 即使常常前往,比丘們身邊。 這樣的人對於,開始中間末, 坐在座位上時,能領會文句。 具最勝思惟者,心無散亂人; 依法修行者,能終結苦痛。"第十。 第三 人

Tassuddānaṃ –

Samiddha [kāyasakkhi (sī.), saviṭṭha (syā. kaṃ.), seṭṭha (ka.)] -gilāna-saṅkhārā, bahukārā vajirena ca;

Sevi-jiguccha-gūthabhāṇī, andho ca avakujjatāti.

以下是直譯成簡體中文的內容: 其摘要: 富裕、病人、行、 多所作、金剛; 親近、厭惡、糞語者、 盲人和倒覆。