B01030905(2)vedanāttikaṃ(感受)c3.5s
-
Vedanāttikaṃ
-
Paṭiccavāro
-
Paccayānulomaṃ
-
Vibhaṅgavāro
Hetupaccayo
- Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayā – sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho; paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayā – dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayā – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho; paṭisandhikkhaṇe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Ārammaṇapaccayādi
- Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati ārammaṇapaccayā… adhipatipaccayā (adhipatiyā paṭisandhi natthi)… anantarapaccayā… samanantarapaccayā… sahajātapaccayā… aññamaññapaccayā… nissayapaccayā… upanissayapaccayā… purejātapaccayā – sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho. Vatthuṃ purejātapaccayā (saṃkhittaṃ).
Āsevanapaccayādi
- Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati āsevanapaccayā… kammapaccayā… vipākapaccayā – sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho ; paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati vipākapaccayā – dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇasahagataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati vipākapaccayā – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho; paṭisandhikkhaṇe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Āhārapaccayādi
- 受三法
- 緣起分
- 順緣法
- 分別分 因緣
- 緣于與樂受相應之法,與樂受相應之法生起,因緣故 - 緣于與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起;結生剎那,緣于與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與苦受相應之法,與苦受相應之法生起,因緣故 - 緣于與苦受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與不苦不樂受相應之法,與不苦不樂受相應之法生起,因緣故 - 緣于與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起;結生剎那,緣于與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 所緣緣等
- 緣于與樂受相應之法,與樂受相應之法生起,所緣緣故...增上緣故(增上緣無結生)...無間緣故...等無間緣故...俱生緣故...相互緣故...依止緣故...親依止緣故...前生緣故 - 緣于與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。依處為前生緣(略)。 重複緣等
-
緣于與樂受相應之法,與樂受相應之法生起,重複緣故...業緣故...異熟緣故 - 緣于與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起;結生剎那,緣于與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與苦受相應之法,與苦受相應之法生起,異熟緣故 - 緣于與苦俱之身識相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與不苦不樂受相應之法,與不苦不樂受相應之法生起,異熟緣故 - 緣于與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起;結生剎那,緣于與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 食緣等
-
Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati āhārapaccayā… indriyapaccayā… jhānapaccayā… maggapaccayā… sampayuttapaccayā… vippayuttapaccayā – sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho; vatthuṃ vippayuttapaccayā; paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho. Vatthuṃ vippayuttapaccayā.
Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati vippayuttapaccayā – dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho. Vatthuṃ vippayuttapaccayā.
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati vippayuttapaccayā – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho; vatthuṃ vippayuttapaccayā; paṭisandhikkhaṇe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho. Vatthuṃ vippayuttapaccayā (saṃkhittaṃ).
Atthipaccayādi
-
Atthipaccayā… natthipaccayā… vigatapaccayā… avigatapaccayā….
-
Paccayānulomaṃ
-
Saṅkhyāvāro
Suddhaṃ
- Hetuyā tīṇi, ārammaṇe tīṇi…pe… avigate tīṇi.
Hetuādidukāni
- Hetupaccayā ārammaṇe tīṇi…pe… vipāke dve…pe… avigate tīṇi…pe….
Ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā hetuyā tīṇi…pe… vipāke dve…pe… avigate tīṇi…pe….
Āsevanapaccayā hetuyā tīṇi…pe… kamme tīṇi, āhāre tīṇi…pe… avigate tīṇi…pe….
Vipākapaccayā hetuyā dve, ārammaṇe tīṇi, adhipatiyā dve…pe… purejāte tīṇi, kamme tīṇi…pe… jhāne dve, magge dve…pe… avigate tīṇi…pe….
Jhānapaccayā hetuyā tīṇi…pe… vipāke dve…pe… avigate tīṇi…pe….
Maggapaccayā hetuyā tīṇi…pe… vipāke dve…pe… avigate tīṇi…pe….
Avigatapaccayā hetuyā tīṇi…pe… natthiyā tīṇi, vigate tīṇi…pe….
(Yathā kusalattikassa paccayagaṇanā, evaṃ vitthāretabbā).
-
Paccayapaccanīyaṃ
-
Vibhaṅgavāro
Nahetupaccayo
- Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati nahetupaccayā – ahetukaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati nahetupaccayā – dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇasahagataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati nahetupaccayā – ahetukaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho; ahetukapaṭisandhikkhaṇe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho; vicikicchāsahagate uddhaccasahagate khandhe paṭicca vicikicchāsahagato uddhaccasahagato moho.
Naadhipatipaccayo
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法生起,因緣于飲食緣……感官緣……禪定緣……道緣……相應緣……離相緣 – 緣于與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起;依處為離相緣;結生剎那,緣于與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。依處為離相緣。 緣于與苦受相應之法,苦受相應之法生起,因緣于離相緣 – 緣于與苦受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。依處為離相緣。 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法生起,因緣于離相緣 – 緣于與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起;依處為離相緣;結生剎那,緣于與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。依處為離相緣(略)。 存在緣等
- 存在緣……不存在緣……消失緣……不消失緣……
- 順緣法
- 數量分 清凈
- 因緣三種,所緣三種……等……不消失三種。 因緣等的二種
- 因緣于所緣三種……等……異熟二種……等……不消失三種……等…… 所緣緣、增上緣,因緣三種……等……異熟二種……等……不消失三種……等…… 重複緣,因緣三種……等……業三種,飲食三種……等……不消失三種……等…… 異熟緣,因緣二種,所緣三種,增上緣二種……等……前生三種,業三種……等……禪定二種,道二種……等……不消失三種……等…… 禪定緣,因緣三種……等……異熟二種……等……不消失三種……等…… 道緣,因緣三種……等……異熟二種……等……不消失三種……等…… 不消失緣,因緣三種……等……不存在三種,消失三種……等…… (如同善法的因緣計算,亦應詳細闡述)。
- 因緣的決定
- 分析分 無因緣
-
緣于與樂受相應之法,樂受相應之法生起,因緣于無因緣 – 緣于無因緣的與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與苦受相應之法,苦受相應之法生起,因緣于無因緣 – 緣于與苦俱之身識相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法生起,因緣于無因緣 – 緣于無因緣的與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起;無因緣的結生剎那,與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起;疑惑相應的、煩惱相應的蘊,因緣于疑惑相應的、煩惱相應的無明。 無增上緣
-
Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati naadhipatipaccayā (nādhipati paripuṇṇaṃ paṭisandhikaṃ).
Napurejātapaccayo
- Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati napurejātapaccayā – arūpe sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho; paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati napurejātapaccayā – arūpe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho; paṭisandhikkhaṇe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Napacchājāta-naāsevanapaccayā
- Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati napacchājātapaccayā… naāsevanapaccayā (napacchājātampi naāsevanampi paripuṇṇaṃ paṭisandhikaṃ).
Nakammapaccayo
- Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati nakammapaccayā – sukhāya vedanāya sampayutte khandhe paṭicca sukhāya vedanāya sampayuttā cetanā.
Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati nakammapaccayā – dukkhāya vedanāya sampayutte khandhe paṭicca dukkhāya vedanāya sampayuttā cetanā.
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati nakammapaccayā – adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte khandhe paṭicca adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā cetanā.
Navipāka-najhānapaccayā
- Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati navipākapaccayā… najhānapaccayā – sukhasahagataṃ kāyaviññāṇasahagataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati najhānapaccayā – dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇasahagataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati najhānapaccayā – catuviññāṇasahagataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Namaggapaccayo
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法生起,因緣于無增上緣(無增上緣完全包括結生)。 無前生緣
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法生起,因緣于無前生緣 - 在無色界,緣于與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起;結生剎那,緣于與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法生起,因緣于無前生緣 - 在無色界,緣于與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起;結生剎那,緣于與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 無後生緣、無重複緣
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法生起,因緣于無後生緣……無重複緣(無後生緣和無重複緣也完全包括結生)。 無業緣
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法生起,因緣于無業緣 - 緣于與樂受相應之諸蘊,與樂受相應之思生起。 緣于與苦受相應之法,苦受相應之法生起,因緣于無業緣 - 緣于與苦受相應之諸蘊,與苦受相應之思生起。 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法生起,因緣于無業緣 - 緣于與不苦不樂受相應之諸蘊,與不苦不樂受相應之思生起。 無異熟緣、無禪定緣
-
緣于與樂受相應之法,苦受相應之法生起,因緣于無異熟緣……無禪定緣 - 緣于與樂俱之身識相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與苦受相應之法,苦受相應之法生起,因緣于無禪定緣 - 緣于與苦俱之身識相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法生起,因緣于無禪定緣 - 緣于與四識相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 無道緣
-
Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati namaggapaccayā – ahetukaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati namaggapaccayā – dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇasahagataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati namaggapaccayā – ahetukaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā , dve khandhe paṭicca eko khandho ; ahetukapaṭisandhikkhaṇe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Navippayuttapaccayo
- Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati navippayuttapaccayā – arūpe sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati navippayuttapaccayā – arūpe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho.
-
Paccayapaccanīyaṃ
-
Saṅkhyāvāro
Suddhaṃ
- Nahetuyā tīṇi, naadhipatiyā tīṇi, napurejāte dve, napacchājāte tīṇi, naāsevane tīṇi, nakamme tīṇi, navipāke tīṇi, najhāne tīṇi, namagge tīṇi, navippayutte dve.
Nahetudukaṃ
- Nahetupaccayā naadhipatiyā tīṇi, napurejāte ekaṃ, napacchājāte tīṇi, naāsevane tīṇi, nakamme dve, navipāke dve, najhāne tīṇi, namagge tīṇi, navippayutte ekaṃ…pe….
Catukkaṃ
Nahetupaccayā naadhipatipaccayā napurejātapaccayā napacchājāte ekaṃ, naāsevane ekaṃ, nakamme ekaṃ, navipāke ekaṃ, namagge ekaṃ, navippayutte ekaṃ…pe….
Navakaṃ
Nahetupaccayā naadhipatipaccayā napurejātapaccayā napacchājātapaccayā naāsevanapaccayā nakammapaccayā navipākapaccayā namaggapaccayā navippayutte ekaṃ (saṃkhittaṃ).
Naadhipatidukaṃ
- Naadhipatipaccayā nahetuyā tīṇi, napurejāte dve, napacchājāte tīṇi, naāsevane tīṇi, nakamme tīṇi, navipāke tīṇi, najhāne tīṇi, namagge tīṇi, navippayutte dve (saṃkhittaṃ).
Napurejātadukaṃ
- Napurejātapaccayā nahetuyā ekaṃ, naadhipatiyā dve, napacchājāte dve, naāsevane dve, nakamme dve, navipāke dve, namagge ekaṃ, navippayutte dve.
Tikaṃ
Napurejātapaccayā nahetupaccayā naadhipatiyā ekaṃ, napacchājāte ekaṃ, naāsevane ekaṃ, nakamme ekaṃ, navipāke ekaṃ, namagge ekaṃ, navippayutte ekaṃ (saṃkhittaṃ).
Napacchājātādidukāni
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法生起,因緣于無道緣 - 緣于無因的與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與苦受相應之法,苦受相應之法生起,因緣于無道緣 - 緣于與苦俱之身識相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法生起,因緣于無道緣 - 緣于無因的與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起;無因的結生剎那,緣于與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 無離相緣
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法生起,因緣于無離相緣 - 在無色界,緣于與樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法生起,因緣于無離相緣 - 在無色界,緣于與不苦不樂受相應之一蘊,二蘊生起;緣於二蘊,一蘊生起。
- 因緣的決定
- 數量分 清凈
- 無因三種,無增上三種,無前生二種,無後生三種,無重複三種,無業三種,無異熟三種,無禪定三種,無道三種,無離相二種。 無因二法
- 無因緣,無增上三種,無前生一種,無後生三種,無重複三種,無業二種,無異熟二種,無禪定三種,無道三種,無離相一種……等…… 四法 無因緣、無增上緣、無前生緣、無後生,一種;無重複,一種;無業,一種;無異熟,一種;無道,一種;無離相,一種……等…… 九法 無因緣、無增上緣、無前生緣、無後生緣、無重複緣、無業緣、無異熟緣、無道緣、無離相,一種(略)。 無增上二法
- 無增上緣,無因三種,無前生二種,無後生三種,無重複三種,無業三種,無異熟三種,無禪定三種,無道三種,無離相二種(略)。 無前生二法
-
無前生緣,無因一種,無增上二種,無後生二種,無重複二種,無業二種,無異熟二種,無道一種,無離相二種。 三法 無前生緣、無因緣、無增上,一種;無後生,一種;無重複,一種;無業,一種;無異熟,一種;無道,一種;無離相,一種(略)。 無後生等二法
-
Napacchājātapaccayā… naāsevanapaccayā… nakammapaccayā nahetuyā dve, naadhipatiyā tīṇi, napurejāte dve, napacchājāte tīṇi, naāsevane tīṇi, navipāke tīṇi, namagge dve, navippayutte dve.
Tikaṃ
Nakammapaccayā nahetupaccayā naadhipatiyā dve, napurejāte ekaṃ, napacchājāte dve, naāsevane dve, navipāke dve, namagge dve, navippayutte ekaṃ…pe….
Pañcakaṃ
Nakammapaccayā nahetupaccayā naadhipatipaccayā napurejātapaccayā napacchājāte ekaṃ, naāsevane ekaṃ, navipāke ekaṃ, namagge ekaṃ, navippayutte ekaṃ (saṃkhittaṃ).
Navipākadukaṃ
- Navipākapaccayā nahetuyā dve, naadhipatiyā tīṇi, napurejāte dve, napacchājāte tīṇi, naāsevane tīṇi, nakamme tīṇi, namagge dve, navippayutte dve.
Navipākapaccayā (nakammapaccayasadisaṃ).
Najhānadukaṃ
- Najhānapaccayā nahetuyā tīṇi, naadhipatiyā tīṇi, napacchājāte tīṇi, naāsevane tīṇi, namagge tīṇi…pe….
Chakkaṃ
Najhānapaccayā nahetupaccayā naadhipatipaccayā napacchājātapaccayā naāsevanapaccayā namagge tīṇi (saṃkhittaṃ).
Namaggadukaṃ
- Namaggapaccayā nahetuyā tīṇi, naadhipatiyā tīṇi, napurejāte ekaṃ, napacchājāte tīṇi, naāsevane tīṇi, nakamme dve, navipāke dve, najhāne tīṇi, navippayutte ekaṃ.
Tikaṃ
Namaggapaccayā nahetupaccayā naadhipatiyā tīṇi, napurejāte ekaṃ, napacchājāte tīṇi, naāsevane tīṇi, nakamme dve, navipāke dve, najhāne tīṇi, navippayutte ekaṃ…pe….
Pañcakaṃ
Namaggapaccayā nahetupaccayā naadhipatipaccayā napurejātapaccayā napacchājāte ekaṃ, naāsevane ekaṃ, nakamme ekaṃ, navipāke ekaṃ, navippayutte ekaṃ (saṃkhittaṃ).
Navippayuttadukaṃ
- Navippayuttapaccayā nahetuyā ekaṃ, naadhipatiyā dve, napurejāte dve, napacchājāte dve, naāsevane dve, nakamme dve, navipāke dve, namagge ekaṃ.
Tikaṃ
Navippayuttapaccayā nahetupaccayā naadhipatiyā ekaṃ, napurejāte ekaṃ, napacchājāte ekaṃ, naāsevane ekaṃ, nakamme ekaṃ, navipāke ekaṃ, namagge ekaṃ…pe….
Navakaṃ
Navippayuttapaccayā nahetupaccayā naadhipatipaccayā napurejātapaccayā napacchājātapaccayā naāsevanapaccayā nakammapaccayā navipākapaccayā namagge ekaṃ (saṃkhittaṃ).
Paccanīyagaṇanā.
- Paccayānulomapaccanīyaṃ
Hetudukaṃ
- Hetupaccayā naadhipatiyā tīṇi, napurejāte dve, napacchājāte tīṇi, naāsevane tīṇi, nakamme tīṇi, navipāke tīṇi, navippayutte dve.
Tikaṃ
Hetupaccayā ārammaṇapaccayā naadhipatiyā tīṇi, napurejāte dve, napacchājāte tīṇi, naāsevane tīṇi, nakamme tīṇi, navipāke tīṇi, navippayutte dve.
(Yathā kusalattikaṃ, evaṃ gaṇetabbaṃ.)
Anulomapaccanīyaṃ.
- Paccayapaccanīyānulomaṃ
Nahetudukaṃ
- 無後生緣……無重複緣……無業緣,無因二種,無增上三種,無前生二種,無後生三種,無重複三種,無異熟三種,無道二種,無離相二種。 三法 無業緣、無因緣、無增上,二種;無前生,一種;無後生,二種;無重複,二種;無異熟,二種;無道,二種;無離相,一種……等…… 五法 無業緣、無因緣、無增上緣、無前生緣、無後生,一種;無重複,一種;無異熟,一種;無道,一種;無離相,一種(略)。 無異熟二法
- 無異熟緣,無因二種,無增上三種,無前生二種,無後生三種,無重複三種,無業三種,無道二種,無離相二種。 無異熟緣(與無業緣相同)。 無禪定二法
- 無禪定緣,無因三種,無增上三種,無後生三種,無重複三種,無道三種……等…… 六法 無禪定緣、無因緣、無增上緣、無後生緣、無重複緣、無道,三種(略)。 無道二法
- 無道緣,無因三種,無增上三種,無前生一種,無後生三種,無重複三種,無業二種,無異熟二種,無禪定三種,無離相一種。 三法 無道緣、無因緣、無增上,三種;無前生,一種;無後生,三種;無重複,三種;無業,二種;無異熟,二種;無禪定,三種;無離相,一種……等…… 五法 無道緣、無因緣、無增上緣、無前生緣、無後生,一種;無重複,一種;無業,一種;無異熟,一種;無離相,一種(略)。 無離相二法
- 無離相緣,無因一種,無增上二種,無前生二種,無後生二種,無重複二種,無業二種,無異熟二種,無道一種。 三法 無離相緣、無因緣、無增上,一種;無前生,一種;無後生,一種;無重複,一種;無業,一種;無異熟,一種;無道,一種……等…… 九法 無離相緣、無因緣、無增上緣、無前生緣、無後生緣、無重複緣、無業緣、無異熟緣、無道,一種(略)。 逆緣計算。
- 順緣逆緣法 因二法
- 因緣,無增上三種,無前生二種,無後生三種,無重複三種,無業三種,無異熟三種,無離相二種。 三法 因緣、所緣緣,無增上三種,無前生二種,無後生三種,無重複三種,無業三種,無異熟三種,無離相二種。 (如同善法三法,應如是計算。) 順緣逆緣法。
-
逆緣順緣法 無因二法
-
Nahetupaccayā ārammaṇe tīṇi, anantare tīṇi, samanantare tīṇi, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, upanissaye tīṇi, purejāte tīṇi, āsevane dve, kamme tīṇi, vipāke tīṇi, āhāre tīṇi, indriye tīṇi, jhāne dve, magge ekaṃ, sampayutte tīṇi, vippayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, natthiyā tīṇi , vigate tīṇi, avigate tīṇi.
Tikaṃ
Nahetupaccayā naadhipatipaccayā ārammaṇe tīṇi, anantare tīṇi, samanantare tīṇi, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, upanissaye tīṇi, purejāte tīṇi, āsevane dve, kamme tīṇi, vipāke tīṇi, āhāre tīṇi, indriye tīṇi, jhāne dve, magge ekaṃ, sampayutte tīṇi, vippayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, natthiyā tīṇi, vigate tīṇi, avigate tīṇi.
Catukkaṃ
Nahetupaccayā naadhipatipaccayā napurejātapaccayā ārammaṇe ekaṃ, anantare ekaṃ, samanantare ekaṃ, sahajāte ekaṃ, aññamaññe ekaṃ, nissaye ekaṃ, upanissaye ekaṃ, āsevane ekaṃ, kamme ekaṃ, vipāke ekaṃ, āhāre ekaṃ, indriye ekaṃ, jhāne ekaṃ, magge ekaṃ, sampayutte ekaṃ, vippayutte ekaṃ, atthiyā ekaṃ, natthiyā ekaṃ, vigate ekaṃ, avigate ekaṃ…pe….
Sattakaṃ
Nahetupaccayā naadhipatipaccayā napurejātapaccayā napacchājātapaccayā naāsevanapaccayā nakammapaccayā ārammaṇe ekaṃ, anantare ekaṃ, samanantare ekaṃ, sahajāte ekaṃ, aññamaññe ekaṃ, nissaye ekaṃ, upanissaye ekaṃ, āhāre ekaṃ, indriye ekaṃ, jhāne ekaṃ, sampayutte ekaṃ, atthiyā ekaṃ, natthiyā ekaṃ, vigate ekaṃ, avigate ekaṃ…pe….
Dasakaṃ
Nahetupaccayā naadhipatipaccayā…pe… nakammapaccayā navipākapaccayā namaggapaccayā navippayuttapaccayā ārammaṇe ekaṃ, anantare ekaṃ, samanantare ekaṃ, sahajāte ekaṃ, aññamaññe ekaṃ, nissaye ekaṃ, upanissaye ekaṃ, āhāre ekaṃ, indriye ekaṃ, jhāne ekaṃ, sampayutte ekaṃ, atthiyā ekaṃ, natthiyā ekaṃ, vigate ekaṃ, avigate ekaṃ (saṃkhittaṃ).
Nahetumūlakaṃ.
Naadhipatidukaṃ
- Naadhipatipaccayā hetuyā tīṇi…pe… avigate tīṇi (saṃkhittaṃ).
Napurejātadukaṃ
- Napurejātapaccayā hetuyā dve…pe… avigate dve (saṃkhittaṃ).
Napacchājātādidukāni
- Napacchājātapaccayā… naāsevanapaccayā… nakammapaccayā… navipākapaccayā hetuyā tīṇi…pe… avigate tīṇi (saṃkhittaṃ).
Najhānadukaṃ
- Najhānapaccayā ārammaṇe tīṇi, anantare tīṇi, samanantare tīṇi, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, upanissaye tīṇi, purejāte tīṇi, kamme tīṇi, vipāke tīṇi, āhāre tīṇi, indriye tīṇi, sampayutte tīṇi, vippayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, natthiyā tīṇi, vigate tīṇi, avigate tīṇi (saṃkhittaṃ).
Namaggadukaṃ
- Namaggapaccayā ārammaṇe tīṇi, anantare tīṇi, samanantare tīṇi…pe… āsevane ekaṃ, kamme tīṇi…pe… jhāne dve…pe… avigate tīṇi (saṃkhittaṃ).
Navippayuttadukaṃ
- 無因緣,所緣三種,無間三種,等無間三種,俱生三種,相互三種,依止三種,親依止三種,前生三種,重複二種,業三種,異熟三種,食三種,根三種,禪定二種,道一種,相應三種,離相三種,有三種,無三種,離去三種,不離去三種。 三法 無因緣、無增上緣,所緣三種,無間三種,等無間三種,俱生三種,相互三種,依止三種,親依止三種,前生三種,重複二種,業三種,異熟三種,食三種,根三種,禪定二種,道一種,相應三種,離相三種,有三種,無三種,離去三種,不離去三種。 四法 無因緣、無增上緣、無前生緣,所緣一種,無間一種,等無間一種,俱生一種,相互一種,依止一種,親依止一種,重複一種,業一種,異熟一種,食一種,根一種,禪定一種,道一種,相應一種,離相一種,有一種,無一種,離去一種,不離去一種……等…… 七法 無因緣、無增上緣、無前生緣、無後生緣、無重複緣、無業緣,所緣一種,無間一種,等無間一種,俱生一種,相互一種,依止一種,親依止一種,食一種,根一種,禪定一種,相應一種,有一種,無一種,離去一種,不離去一種……等…… 十法 無因緣、無增上緣……等……無業緣、無異熟緣、無道緣、無離相緣,所緣一種,無間一種,等無間一種,俱生一種,相互一種,依止一種,親依止一種,食一種,根一種,禪定一種,相應一種,有一種,無一種,離去一種,不離去一種(略)。 以無因為根。 無增上二法
- 無增上緣,因三種……等……不離去三種(略)。 無前生二法
- 無前生緣,因二種……等……不離去二種(略)。 無後生等二法
- 無後生緣……無重複緣……無業緣……無異熟緣,因三種……等……不離去三種(略)。 無禪定二法
- 無禪定緣,所緣三種,無間三種,等無間三種,俱生三種,相互三種,依止三種,親依止三種,前生三種,業三種,異熟三種,食三種,根三種,相應三種,離相三種,有三種,無三種,離去三種,不離去三種(略)。 無道二法
-
無道緣,所緣三種,無間三種,等無間三種……等……重複一種,業三種……等……禪定二種……等……不離去三種(略)。 無離相二法
-
Navippayuttapaccayā hetuyā dve, ārammaṇe dve, adhipatiyā dve, anantare dve, samanantare dve, sahajāte dve, aññamaññe dve, nissaye dve, upanissaye dve, āsevane dve, kamme dve, vipāke dve, āhāre dve, indriye dve, jhāne dve, magge dve, sampayutte dve, atthiyā dve, natthiyā dve, vigate dve, avigate dve.
Tikaṃ
Navippayuttapaccayā nahetupaccayā ārammaṇe ekaṃ, anantare ekaṃ, samanantare ekaṃ, sahajāte ekaṃ, aññamaññe ekaṃ, nissaye ekaṃ, upanissaye ekaṃ, āsevane ekaṃ, kamme ekaṃ, āhāre ekaṃ, indriye ekaṃ, jhāne ekaṃ, magge ekaṃ, sampayutte ekaṃ, atthiyā ekaṃ, natthiyā ekaṃ, vigate ekaṃ, avigate ekaṃ…pe….
Dasakaṃ
Navippayuttapaccayā nahetupaccayā naadhipatipaccayā napurejātapaccayā napacchājātapaccayā naāsevanapaccayā nakammapaccayā navipākapaccayā namaggapaccayā ārammaṇe ekaṃ, anantare ekaṃ, samanantare ekaṃ, sahajāte ekaṃ, aññamaññe ekaṃ, nissaye ekaṃ, upanissaye ekaṃ, āhāre ekaṃ, indriye ekaṃ, jhāne ekaṃ, sampayutte ekaṃ, atthiyā ekaṃ, natthiyā ekaṃ, vigate ekaṃ, avigate ekaṃ.
Paccanīyānulomaṃ.
Paṭiccavāro.
-
Sahajātavāro
-
Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ sahajāto…pe….
-
Paccayavāro
-
Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paccayā…pe….
-
Nissayavāro
-
Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ nissāya…pe….
-
Saṃsaṭṭhavāro
-
Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭho…pe….
-
Sampayuttavāro
-
Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ sampayutto sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayā – sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ sampayuttā dve khandhā, dve khandhe sampayutto eko khandho (saṃkhittaṃ).
Sampayuttavāro.
-
Pañhāvāro
-
Paccayānulomaṃ
-
Vibhaṅgavāro
Hetupaccayo
- Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa hetupaccayena paccayo – sukhāya vedanāya sampayuttā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ hetupaccayena paccayo; paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāya sampayuttā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ hetupaccayena paccayo. (1)
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa hetupaccayena paccayo – dukkhāya vedanāya sampayuttā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ hetupaccayena paccayo. (1)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa hetupaccayena paccayo – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ hetupaccayena paccayo; paṭisandhikkhaṇe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ hetupaccayena paccayo. (1)
Ārammaṇapaccayo
- 無離相緣,因二種,所緣二種,增上二種,無間二種,等無間二種,俱生二種,相互二種,依止二種,親依止二種,重複二種,業二種,異熟二種,食二種,根二種,禪定二種,道二種,相應二種,有二種,無二種,離去二種,不離去二種。 三法 無離相緣、無因緣,所緣一種,增上一種,無間一種,等無間一種,俱生一種,相互一種,依止一種,親依止一種,重複一種,業一種,異熟一種,食一種,根一種,禪定一種,道一種,相應一種,有一種,無一種,離去一種,不離去一種……等…… 十法 無離相緣、無因緣、無增上緣、無前生緣、無後生緣、無重複緣、無業緣、無異熟緣、無道緣,所緣一種,增上一種,無間一種,等無間一種,俱生一種,相互一種,依止一種,親依止一種,食一種,根一種,禪定一種,相應一種,有一種,無一種,離去一種,不離去一種。 逆緣計算。 因緣法。
- 自生緣法
- 緣于與樂受相應之法,自生法……等……
- 因緣法
- 緣于與樂受相應之法,因緣法……等……
- 依止法
- 緣于與樂受相應之法,依止法……等……
- 聚合法
- 緣于與樂受相應之法,聚合法……等……
- 相應法
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法生起,因緣法 - 緣于與樂受相應之一蘊,相應二蘊,二蘊相應之一蘊(略)。 相應法。
- 問題法
- 逆緣法
- 分析法 因緣
-
緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的因緣法 - 緣于與樂受相應的因緣法,因緣法的蘊生起;在結生剎那,緣于與樂受相應的因緣法,因緣法的蘊生起。(1) 緣于與苦受相應之法,苦受相應之法的因緣法 - 緣于與苦受相應的因緣法,因緣法的蘊生起。(1) 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的因緣法 - 緣于與不苦不樂受相應的因緣法,因緣法的蘊生起;在結生剎那,緣于與不苦不樂受相應的因緣法,因緣法的蘊生起。(1) 所緣法
-
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo – sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena paccavekkhati. Sukhāya vedanāya sampayuttā jhānā vuṭṭhahitvā, maggā vuṭṭhahitvā, phalā vuṭṭhahitvā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena paccavekkhati. Ariyā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena sukhāya vedanāya sampayutte pahīne kilese paccavekkhanti, vikkhambhite kilese paccavekkhanti , pubbe samudāciṇṇe kilese jānanti. Sukhāya vedanāya sampayutte khandhe sukhāya vedanāya sampayuttena cittena aniccato dukkhato anattato vipassati, assādeti abhinandati; taṃ ārabbha sukhāya vedanāya sampayutto rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati; sukhāya vedanāya sampayutte khandhe ārabbha sukhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti. (1)
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo – sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā vippaṭisārissa domanassaṃ uppajjati. Sukhāya vedanāya sampayutte jhāne parihīne vippaṭisārissa domanassaṃ uppajjati. Sukhāya vedanāya sampayutte khandhe ārabbha dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti. (2)
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo – sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena paccavekkhati. Sukhāya vedanāya sampayuttā jhānā vuṭṭhahitvā, maggā vuṭṭhahitvā, phalā vuṭṭhahitvā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena paccavekkhati. Ariyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena sukhāya vedanāya sampayutte pahīne kilese paccavekkhanti, vikkhambhite kilese paccavekkhanti, pubbe samudāciṇṇe kilese jānanti. Sukhāya vedanāya sampayutte khandhe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena aniccato dukkhato anattato vipassati, assādeti abhinandati; taṃ ārabbha adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati, vicikicchā uppajjati, uddhaccaṃ uppajjati, cetopariyañāṇena sukhāya vedanāya sampayuttacittasamaṅgissa cittaṃ jānāti. Sukhāya vedanāya sampayuttā khandhā cetopariyañāṇassa, pubbenivāsānussatiñāṇassa, yathākammūpagañāṇassa, anāgataṃsañāṇassa, āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo . Sukhāya vedanāya sampayutte khandhe ārabbha adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti. (3)
-
緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的因緣法 - 緣于與樂受相應的心,施捨時給予,持戒后,行善法后,緣于與樂受相應的心而反省。緣于與樂受相應的禪定,覺醒后,緣于與樂受相應的心而反省。聖者緣于與樂受相應的心,反省已捨棄的煩惱,反省已抑制的煩惱,瞭解以前積聚的煩惱。緣于與樂受相應的五蘊,緣于與樂受相應的心,觀察無常、苦、無我,喜悅、歡喜;由此緣起,樂受相應的貪慾生起,見解生起;緣于與樂受相應的五蘊,樂受相應的五蘊生起。(1) 緣于與樂受相應之法,苦受相應之法的因緣法 - 緣于與樂受相應的心,施捨時給予,持戒后,行善法后,生起不安的憂苦。緣于與樂受相應的禪定失去後,生起不安的憂苦。緣于與樂受相應的五蘊,緣起苦受相應的五蘊生起。(2) 緣于與樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的因緣法 - 緣于與樂受相應的心,施捨時給予,持戒后,行善法后,緣于與樂受相應的心而反省。緣于與樂受相應的禪定,覺醒后,緣于與樂受相應的心而反省。聖者緣于不苦不樂受相應的心,反省已捨棄的煩惱,反省已抑制的煩惱,瞭解以前積聚的煩惱。緣于與樂受相應的五蘊,緣于不苦不樂受相應的心,觀察無常、苦、無我,喜悅、歡喜;由此緣起,不苦不樂受相應的貪慾生起,見解生起,疑惑生起,煩躁生起,心識知曉與樂受相應的心。緣于與樂受相應的五蘊,心識與心識的知曉,過去的生起、未來的生起、觀察的因緣法。緣于與樂受相應的五蘊,不苦不樂受相應的五蘊生起。(3)
-
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo – dosaṃ ārabbha doso uppajjati, moho uppajjati; dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ mohaṃ ārabbha moho uppajjati, doso uppajjati; dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ ārabbha doso uppajjati, moho uppajjati; dukkhāya vedanāya sampayutte khandhe ārabbha dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti. (1)
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo – ariyā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dukkhāya vedanāya sampayutte pahīne kilese paccavekkhanti, vikkhambhite kilese paccavekkhanti, pubbe samudāciṇṇe kilese jānanti. Dukkhāya vedanāya sampayutte khandhe sukhāya vedanāya sampayuttena cittena aniccato dukkhato anattato vipassati; dukkhāya vedanāya sampayutte khandhe ārabbha sukhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti. (2)
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo – ariyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dukkhāya vedanāya sampayutte pahīne kilese paccavekkhanti, vikkhambhite kilese paccavekkhanti, pubbe samudāciṇṇe kilese jānanti. Dukkhāya vedanāya sampayutte khandhe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena aniccato dukkhato anattato vipassati; cetopariyañāṇena dukkhāya vedanāya sampayuttacittasamaṅgissa cittaṃ jānanti. Dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhā cetopariyañāṇassa, pubbenivāsānussatiñāṇassa, yathākammūpagañāṇassa, anāgataṃsañāṇassa, āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo – dukkhāya vedanāya sampayutte khandhe ārabbha adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti. (3)
-
緣于與苦受相應之法,苦受相應之法的因緣法 - 緣起于煩惱,煩惱生起,愚癡生起;緣于與苦受相應的愚癡,愚癡生起,煩惱生起;緣于與苦相伴的身體意識,煩惱生起,愚癡生起;緣于與苦受相應的五蘊,苦受相應的五蘊生起。(1) 緣于與苦受相應之法,樂受相應之法的因緣法 - 聖者緣于與樂受相應的心,反省已捨棄的煩惱,反省已抑制的煩惱,瞭解以前積聚的煩惱。緣于與苦受相應的五蘊,緣于與樂受相應的心,觀察無常、苦、無我;緣于與苦受相應的五蘊,樂受相應的五蘊生起。(2) 緣于與苦受相應之法,不苦不樂受相應之法的因緣法 - 聖者緣于不苦不樂受相應的心,反省已捨棄的煩惱,反省已抑制的煩惱,瞭解以前積聚的煩惱。緣于與苦受相應的五蘊,緣于不苦不樂受相應的心,觀察無常、苦、無我;緣于與苦受相應的心,知曉與苦受相應的心。緣于與苦受相應的五蘊,過去的生起、未來的生起、觀察的因緣法 - 緣于與苦受相應的五蘊,不苦不樂受相應的五蘊生起。(3)
-
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena paccavekkhati. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā jhānā vuṭṭhahitvā, maggā vuṭṭhahitvā, phalā vuṭṭhahitvā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena paccavekkhati; ariyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte pahīne kilese paccavekkhanti, vikkhambhite kilese paccavekkhanti, pubbe samudāciṇṇe kilese jānanti. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte khandhe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena aniccato dukkhato anattato vipassati, assādeti abhinandati; taṃ ārabbha adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati, vicikicchā uppajjati, uddhaccaṃ uppajjati; cetopariyañāṇena adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttacittasamaṅgissa cittaṃ jānanti. Ākāsānañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanassa ārammaṇapaccayena paccayo. Ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanassa ārammaṇapaccayena paccayo. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā khandhā iddhividhañāṇassa, cetopariyañāṇassa, pubbenivāsānussatiñāṇassa, yathākammūpagañāṇassa, anāgataṃsañāṇassa āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte khandhe ārabbha adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti. (1)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena paccavekkhati. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā jhānā vuṭṭhahitvā, maggā vuṭṭhahitvā, phalā vuṭṭhahitvā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena paccavekkhati. Ariyā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte pahīne kilese paccavekkhanti , vikkhambhite kilese paccavekkhanti, pubbe samudāciṇṇe kilese jānanti. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte khandhe sukhāya vedanāya sampayuttena cittena aniccato dukkhato anattato vipassati, assādeti abhinandati; taṃ ārabbha sukhāya vedanāya sampayutto rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati; adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte khandhe ārabbha sukhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti. (2)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā vippaṭisārissa domanassaṃ uppajjati, adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte jhāne parihīne vippaṭisārissa domanassaṃ uppajjati, adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte khandhe ārabbha dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhā uppajjanti. (3)
Adhipatipaccayo
-
緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的因緣法 - 緣于與不苦不樂受相應的心,施捨時給予,持戒后,行善法后,緣于與不苦不樂受相應的心而反省。不苦不樂受相應的禪定,覺醒后,緣于與不苦不樂受相應的心而反省;聖者緣于與不苦不樂受相應的心,反省已捨棄的煩惱,反省已抑制的煩惱,瞭解以前積聚的煩惱。緣于與不苦不樂受相應的五蘊,緣于與不苦不樂受相應的心,觀察無常、苦、無我,喜悅、歡喜;由此緣起,不苦不樂受相應的貪慾生起,見解生起,疑惑生起,煩躁生起;心識知曉與不苦不樂受相應的心。空處的意識與意識的因緣法。無所有處的無想與非想的因緣法。緣于與不苦不樂受相應的五蘊,神通的知曉,心識的知曉,過去生的知曉,因業而生的知曉,未來的知曉,觀察的因緣法。緣于與不苦不樂受相應的五蘊,不苦不樂受相應的五蘊生起。(1) 緣于與不苦不樂受相應之法,樂受相應之法的因緣法 - 緣于與不苦不樂受相應的心,施捨時給予,持戒后,行善法后,緣于與樂受相應的心而反省。不苦不樂受相應的禪定,覺醒后,緣于與樂受相應的心而反省。聖者緣于與樂受相應的心,反省已捨棄的煩惱,反省已抑制的煩惱,瞭解以前積聚的煩惱。緣于與不苦不樂受相應的五蘊,緣于與樂受相應的心,觀察無常、苦、無我,喜悅、歡喜;由此緣起,樂受相應的貪慾生起,見解生起;緣于與不苦不樂受相應的五蘊,樂受相應的五蘊生起。(2) 緣于與不苦不樂受相應之法,苦受相應之法的因緣法 - 緣于與不苦不樂受相應的心,施捨時給予,持戒后,行善法后,生起不安的憂苦;緣于與不苦不樂受相應的禪定失去後,生起不安的憂苦;緣于與不苦不樂受相應的五蘊,緣起苦受相應的五蘊生起。(3) 增上緣
-
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa adhipatipaccayena paccayo – ārammaṇādhipati, sahajātādhipati.
Ārammaṇādhipati – sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena taṃ garuṃ katvā paccavekkhati. Sukhāya vedanāya sampayuttā jhānā vuṭṭhahitvā, maggā vuṭṭhahitvā, phalā vuṭṭhahitvā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena taṃ garuṃ katvā paccavekkhati. Sukhāya vedanāya sampayutte khandhe sukhāya vedanāya sampayuttena cittena garuṃ katvā assādeti abhinandati; taṃ garuṃ katvā sukhāya vedanāya sampayutto rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati.
Sahajātādhipati – sukhāya vedanāya sampayuttādhipati sampayuttakānaṃ khandhānaṃ adhipatipaccayena paccayo. (1)
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa adhipatipaccayena paccayo.
Ārammaṇādhipati – sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena taṃ garuṃ katvā paccavekkhati. Sukhāya vedanāya sampayuttā jhānā vuṭṭhahitvā, maggā vuṭṭhahitvā, phalā vuṭṭhahitvā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena taṃ garuṃ katvā paccavekkhati. Sukhāya vedanāya sampayutte khandhe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena garuṃ katvā assādeti abhinandati; taṃ garuṃ katvā adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati. (2)
- Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa adhipatipaccayena paccayo.
Sahajātādhipati – dukkhāya vedanāya sampayuttādhipati sampayuttakānaṃ khandhānaṃ adhipatipaccayena paccayo. (1)
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的增上緣 - 所緣增上,俱生增上。 所緣增上 - 緣于與樂受相應的心,施捨時給予,持戒后,行善法后,緣于與樂受相應的心而重視反省。樂受相應的禪定,覺醒后,緣于與樂受相應的心而重視反省。緣于與樂受相應的五蘊,緣于與樂受相應的心而重視,喜悅、歡喜;由此重視,樂受相應的貪慾生起,見解生起。 俱生增上 - 樂受相應的增上,對相應的五蘊是增上緣。(1) 緣于與樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的增上緣。 所緣增上 - 緣于與樂受相應的心,施捨時給予,持戒后,行善法后,緣于與不苦不樂受相應的心而重視反省。樂受相應的禪定,覺醒后,緣于與不苦不樂受相應的心而重視反省。緣于與樂受相應的五蘊,緣于與不苦不樂受相應的心而重視,喜悅、歡喜;由此重視,不苦不樂受相應的貪慾生起,見解生起。(2)
-
緣于與苦受相應之法,苦受相應之法的增上緣。 俱生增上 - 苦受相應的增上,對相應的五蘊是增上緣。(1)
-
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa adhipatipaccayena paccayo – ārammaṇādhipati, sahajātādhipati.
Ārammaṇādhipati – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena taṃ garuṃ katvā paccavekkhati. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā jhānā vuṭṭhahitvā, maggā vuṭṭhahitvā, phalā vuṭṭhahitvā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena taṃ garuṃ katvā paccavekkhati. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte khandhe adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena garuṃ katvā assādeti abhinandati; taṃ garuṃ katvā adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati.
Sahajātādhipati – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttādhipati sampayuttakānaṃ khandhānaṃ adhipatipaccayena paccayo. (1)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa adhipatipaccayena paccayo.
Ārammaṇādhipati – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā, sīlaṃ samādiyitvā, uposathakammaṃ katvā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena taṃ garuṃ katvā paccavekkhati. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā jhānā vuṭṭhahitvā, maggā vuṭṭhahitvā, phalā vuṭṭhahitvā sukhāya vedanāya sampayuttena cittena taṃ garuṃ katvā paccavekkhati. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutte khandhe sukhāya vedanāya sampayuttena cittena garuṃ katvā assādeti abhinandati; taṃ garuṃ katvā sukhāya vedanāya sampayutto rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati. (2)
Anantarapaccayo
- Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa anantarapaccayena paccayo – purimā purimā sukhāya vedanāya sampayuttā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ sukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ anulomaṃ sukhāya vedanāya sampayuttassa gotrabhussa anantarapaccayena paccayo, anulomaṃ vodānassa… gotrabhu maggassa… vodānaṃ maggassa… maggo phalassa… phalaṃ phalassa… anulomaṃ sukhāya vedanāya sampayuttāya phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo. Sukhāya vedanāya sampayuttā khandhā sukhāya vedanāya sampayuttassa vuṭṭhānassa anantarapaccayena paccayo. (1)
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa anantarapaccayena paccayo – sukhāya vedanāya sampayuttaṃ cuticittaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa upapatticittassa anantarapaccayena paccayo. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ bhavaṅgaṃ āvajjanāya anantarapaccayena paccayo. Sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ vipākamanodhātuyā anantarapaccayena paccayo. Sukhāya vedanāya sampayuttā vipākamanoviññāṇadhātu kiriyamanoviññāṇadhātuyā anantarapaccayena paccayo. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ bhavaṅgaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa bhavaṅgassa anantarapaccayena paccayo. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ kusalākusalaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa vuṭṭhānassa… kiriyaṃ vuṭṭhānassa… phalaṃ vuṭṭhānassa anantarapaccayena paccayo. (2)
- 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的增上緣 - 所緣增上,俱生增上。 所緣增上 - 緣于與不苦不樂受相應的心,施捨時給予,持戒后,行善法后,緣于與不苦不樂受相應的心而重視反省。不苦不樂受相應的禪定,覺醒后,緣于與不苦不樂受相應的心而重視反省。緣于與不苦不樂受相應的五蘊,緣于與不苦不樂受相應的心而重視,喜悅、歡喜;由此重視,不苦不樂受相應的貪慾生起,見解生起。 俱生增上 - 不苦不樂受相應的增上,對相應的五蘊是增上緣。(1) 緣于與不苦不樂受相應之法,樂受相應之法的增上緣。 所緣增上 - 緣于與不苦不樂受相應的心,施捨時給予,持戒后,行善法后,緣于與樂受相應的心而重視反省。不苦不樂受相應的禪定,覺醒后,緣于與樂受相應的心而重視反省。緣于與不苦不樂受相應的五蘊,緣于與樂受相應的心而重視,喜悅、歡喜;由此重視,樂受相應的貪慾生起,見解生起。(2) 無間緣
-
緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的無間緣 - 前前的樂受相應五蘊,對後後的樂受相應五蘊是無間緣。樂受相應的順適,對樂受相應的種姓是無間緣,順適對凈化……種姓對道……凈化對道……道對果……果對果……順適對樂受相應的果定是無間緣。樂受相應的五蘊,對樂受相應的出離是無間緣。(1) 緣于與樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的無間緣 - 樂受相應的死亡心,對不苦不樂受相應的結生心是無間緣。樂受相應的有分,對轉向是無間緣。樂相伴的身識,對異熟意界是無間緣。樂受相應的異熟意識界,對作意識界是無間緣。樂受相應的有分,對不苦不樂受相應的有分是無間緣。樂受相應的善不善,對不苦不樂受相應的出離……作意對出離……果對出離是無間緣。(2)
-
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa anantarapaccayena paccayo – purimā purimā dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ dukkhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo. (1)
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa anantarapaccayena paccayo – dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ vipākamanodhātuyā anantarapaccayena paccayo. Dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa vuṭṭhānassa anantarapaccayena paccayo. (2)
- Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa anantarapaccayena paccayo – purimā purimā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo . Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ anulomaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa gotrabhussa anantarapaccayena paccayo. Anulomaṃ vodānassa… gotrabhu maggassa… vodānaṃ maggassa… maggo phalassa… phalaṃ phalassa… anulomaṃ phalasamāpattiyā… nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāya phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā khandhā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa vuṭṭhānassa anantarapaccayena paccayo. (1)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa anantarapaccayena paccayo – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ cuticittaṃ sukhāya vedanāya sampayuttassa upapatticittassa anantarapaccayena paccayo. Āvajjanā sukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo. Vipākamanodhātu sukhāya vedanāya sampayuttāya vipākamanoviññāṇadhātuyā anantarapaccayena paccayo. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ bhavaṅgaṃ sukhāya vedanāya sampayuttassa bhavaṅgassa anantarapaccayena paccayo. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ kusalākusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttassa vuṭṭhānassa… kiriyaṃ vuṭṭhānassa… phalaṃ vuṭṭhānassa… nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanaṃ sukhāya vedanāya sampayuttāya phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo. (2)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa anantarapaccayena paccayo – āvajjanā dukkhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo. (3)
Samanantarapaccayo
- Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa samanantarapaccayena paccayo (anantarapaccayasadisaṃ).
Sahajātapaccayo
-
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa sahajātapaccayena paccayo – sukhāya vedanāya sampayutto eko khandho dvinnaṃ khandhānaṃ sahajātapaccayena paccayo. Dve khandhā ekassa khandhassa sahajātapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāya sampayutto eko khandho dvinnaṃ khandhānaṃ sahajātapaccayena paccayo. Dve khandhā ekassa khandhassa sahajātapaccayena paccayo. (1)
-
緣于與苦受相應之法,苦受相應之法的無間緣 - 前前的苦受相應五蘊,對後後的苦受相應五蘊是無間緣。(1) 緣于與苦受相應之法,不苦不樂受相應之法的無間緣 - 苦相伴的身識,對異熟意界是無間緣。苦受相應的五蘊,對不苦不樂受相應的出離是無間緣。(2)
- 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的無間緣 - 前前的不苦不樂受相應五蘊,對後後的不苦不樂受相應五蘊是無間緣。不苦不樂受相應的順適,對不苦不樂受相應的種姓是無間緣。順適對凈化……種姓對道……凈化對道……道對果……果對果……順適對果定……滅盡覺醒時的無想非想處,緣于與不苦不樂受相應的果定是無間緣。不苦不樂受相應的五蘊,對不苦不樂受相應的出離是無間緣。(1) 緣于與不苦不樂受相應之法,樂受相應之法的無間緣 - 不苦不樂受相應的死亡心,對樂受相應的結生心是無間緣。觀察樂受相應的五蘊是無間緣。異熟意界對樂受相應的異熟意識界是無間緣。不苦不樂受相應的有分,對樂受相應的有分是無間緣。不苦不樂受相應的善不善,對樂受相應的出離……作意對出離……果對出離是無間緣。(2) 緣于與不苦不樂受相應之法,苦受相應之法的無間緣 - 觀察苦受相應的五蘊是無間緣。(3) 相續緣
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的相續緣(與無間緣相似)。 俱生緣
-
緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的俱生緣 - 與樂受相應的單一五蘊,對兩個五蘊的俱生緣。兩個五蘊對一個五蘊的俱生緣。在再生時,樂受相應的單一五蘊,對兩個五蘊的俱生緣。兩個五蘊對一個五蘊的俱生緣。(1)
-
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa sahajātapaccayena paccayo – dukkhāya vedanāya sampayutto eko khandho dvinnaṃ khandhānaṃ sahajātapaccayena paccayo. Dve khandhā ekassa khandhassa sahajātapaccayena paccayo. (Dukkhāya vedanāya sampayuttapaṭisandhi na labbhati.) (1)
-
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa sahajātapaccayena paccayo – adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto eko khandho dvinnaṃ khandhānaṃ sahajātapaccayena paccayo. Dve khandhā ekassa khandhassa sahajātapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto eko khandho dvinnaṃ khandhānaṃ sahajātapaccayena paccayo. Dve khandhā ekassa khandhassa sahajātapaccayena paccayo. (1)
Aññamañña-nissayapaccayā
- Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa aññamaññapaccayena paccayo… nissayapaccayena paccayo (aññamaññampi nissayampi sahajātapaccayasadisaṃ).
Upanissayapaccayo
- 緣于與苦受相應之法,苦受相應之法的俱生緣 - 與苦受相應的單一五蘊,對兩個五蘊的俱生緣。兩個五蘊對一個五蘊的俱生緣。(與苦受相應的再生不成立。)(1)
- 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的俱生緣 - 與不苦不樂受相應的單一五蘊,對兩個五蘊的俱生緣。兩個五蘊對一個五蘊的俱生緣。在再生時,與不苦不樂受相應的單一五蘊,對兩個五蘊的俱生緣。兩個五蘊對一個五蘊的俱生緣。(1) 相互依賴緣
-
緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的相互依賴緣……依賴緣(相互依賴和依賴與俱生緣相似)。 近依賴緣
-
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo – ārammaṇūpanissayo, anantarūpanissayo, pakatūpanissayo…pe….
Pakatūpanissayo – sukhāya vedanāya sampayuttaṃ saddhaṃ upanissāya sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, sukhāya vedanāya sampayuttaṃ jhānaṃ uppādeti, vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti, mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ sīlaṃ… sutaṃ… cāgaṃ… paññaṃ… rāgaṃ… mohaṃ… mānaṃ… diṭṭhiṃ… patthanaṃ… sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ upanissāya sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti (saddhāpañcamakesu 『『mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhātī』』ti kātabbaṃ, avasesesu na kātabbaṃ). Sukhāya vedanāya sampayuttena cittena adinnaṃ ādiyati, musā bhaṇati, pisuṇaṃ bhaṇati, samphaṃ palapati, sandhiṃ chindati, nillopaṃ harati, ekāgārikaṃ karoti, paripanthe tiṭṭhati, paradāraṃ gacchati, gāmaghātaṃ karoti, nigamaghātaṃ karoti. Sukhāya vedanāya sampayuttā saddhā… sīlaṃ… sutaṃ… cāgo… paññā… rāgo… moho… māno… diṭṭhi… patthanā… sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ sukhāya vedanāya sampayuttāya saddhāya… sīlassa… sutassa… cāgassa… paññāya… rāgassa… mohassa… mānassa… diṭṭhiyā… patthanāya… sukhasahagatassa kāyaviññāṇassa… sukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo. (1)
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo.
Pakatūpanissayo – sukhāya vedanāya sampayuttaṃ saddhaṃ upanissāya attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariyiṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ sīlaṃ… sutaṃ… cāgaṃ… paññaṃ upanissāya attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariyiṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ rāgaṃ… mohaṃ… mānaṃ… diṭṭhiṃ… patthanaṃ… sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ upanissāya pāṇaṃ hanati. Dukkhāya vedanāya sampayuttena cittena adinnaṃ ādiyati, musā bhaṇati , pisuṇaṃ bhaṇati, pharusaṃ bhaṇati, samphaṃ palapati, sandhiṃ chindati, nillopaṃ harati, ekāgārikaṃ karoti, paripanthe tiṭṭhati, paradāraṃ gacchati, gāmaghātaṃ karoti, nigamaghātaṃ karoti, mātaraṃ jīvitā voropeti, pitaraṃ jīvitā voropeti, arahantaṃ jīvitā voropeti, duṭṭhena cittena tathāgatassa lohitaṃ uppādeti, saṅghaṃ bhindati. Sukhāya vedanāya sampayuttā saddhā… sīlaṃ… sutaṃ… cāgo… paññā… rāgo… moho… māno… diṭṭhi… patthanā… sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ dosassa… mohassa… dukkhasahagatassa kāyaviññāṇassa… dukkhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo. (2)
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo – ārammaṇūpanissayo, anantarūpanissayo, pakatūpanissayo…pe….
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的近依賴緣 - 所緣近依賴,無間近依賴,自然近依賴……等。 自然近依賴 - 依賴與樂受相應的信仰,以樂受相應的心佈施,持戒,行善法,生起樂受相應的禪定,生起觀智,生起道,生起定,生起慢心,執取見解。依賴與樂受相應的戒……聞……舍……慧……貪……癡……慢……見……願望……樂相伴的身識,以樂受相應的心佈施……等……生起定(在信等五法中應加"生起慢心,執取見解",其餘不應加)。以樂受相應的心偷盜,妄語,離間語,綺語,破門而入,搶劫,入室盜竊,伏擊,通姦,屠村,屠鎮。與樂受相應的信仰……戒……聞……舍……慧……貪……癡……慢……見……願望……樂相伴的身識,對樂受相應的信仰……戒……聞……舍……慧……貪……癡……慢……見……願望……樂相伴的身識……樂受相應的五蘊是近依賴緣。(1) 緣于與樂受相應之法,苦受相應之法的近依賴緣。 自然近依賴 - 依賴與樂受相應的信仰,使自己疲憊,使自己痛苦,經歷尋求根源的痛苦。依賴與樂受相應的戒……聞……舍……慧,使自己疲憊,使自己痛苦,經歷尋求根源的痛苦。依賴與樂受相應的貪……癡……慢……見……願望……樂相伴的身識,殺生。以苦受相應的心偷盜,妄語,離間語,惡語,綺語,破門而入,搶劫,入室盜竊,伏擊,通姦,屠村,屠鎮,殺母,殺父,殺阿羅漢,以噁心使如來流血,分裂僧團。與樂受相應的信仰……戒……聞……舍……慧……貪……癡……慢……見……願望……樂相伴的身識,對嗔恨……癡……苦相伴的身識……苦受相應的五蘊是近依賴緣。(2) 緣于與樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的近依賴緣 - 所緣近依賴,無間近依賴,自然近依賴……等。
Pakatūpanissayo – sukhāya vedanāya sampayuttaṃ saddhaṃ upanissāya adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ jhānaṃ uppādeti, vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti, mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ sīlaṃ… sutaṃ… cāgaṃ… paññaṃ… rāgaṃ… mohaṃ… mānaṃ… diṭṭhiṃ… patthanaṃ… sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ upanissāya adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena adinnaṃ ādiyati , musā bhaṇati, pisuṇaṃ bhaṇati, samphaṃ palapati [pharusaṃ bhaṇati, samphaṃ palapati (sī. syā.)], sandhiṃ chindati, nillopaṃ harati, ekāgārikaṃ karoti, paripanthe tiṭṭhati, paradāraṃ gacchati, gāmaghātaṃ karoti, nigamaghātaṃ karoti. Sukhāya vedanāya sampayuttā saddhā… sīlaṃ… sutaṃ… cāgo… paññā… rāgo… moho… māno… diṭṭhi… patthanā… sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāya saddhāya… sīlassa… sutassa… cāgassa… paññāya… rāgassa… mohassa… mānassa… diṭṭhiyā… patthanāya… adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo. (3)
- Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo – anantarūpanissayo, pakatūpanissayo…pe….
Pakatūpanissayo – dosaṃ upanissāya pāṇaṃ hanati, dukkhāya vedanāya sampayuttena cittena adinnaṃ ādiyati…pe… saṅghaṃ bhindati. Mohaṃ, dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ upanissāya pāṇaṃ hanati, dukkhāya vedanāya sampayuttena cittena adinnaṃ ādiyati…pe… saṅghaṃ bhindati. Doso… moho… dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ dosassa… mohassa… dukkhasahagatassa kāyaviññāṇassa… dukkhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo. (1)
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo.
Pakatūpanissayo – dosaṃ upanissāya sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Sukhāya vedanāya sampayuttena cittena adinnaṃ ādiyati…pe… nigamaghātaṃ karoti. Mohaṃ, dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ upanissāya sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti…pe… nigamaghātaṃ karoti. Doso… moho… dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ sukhāya vedanāya sampayuttāya saddhāya…pe… sukhasahagatassa kāyaviññāṇassa sukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo. (2)
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo – anantarūpanissayo, pakatūpanissayo…pe….
Pakatūpanissayo – dosaṃ upanissāya adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti…pe… nigamaghātaṃ karoti. Mohaṃ, dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ upanissāya adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti…pe… nigamaghātaṃ karoti. Doso… moho… dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāya saddhāya…pe… patthanāya… adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo. (3)
Pakatūpanissayo – 依賴與樂受相應的信仰,以不苦不樂受相應的心佈施,持戒,行善法,生起不苦不樂受相應的禪定,生起觀智,生起道,生起神通,生起定,生起慢心,執取見解。依賴與樂受相應的戒……聞……舍……慧……貪……癡……慢……見……願望……樂相伴的身識,以不苦不樂受相應的心佈施……等……生起定。不苦不樂受相應的心偷盜,妄語,離間語,綺語,破門而入,搶劫,入室**,伏擊,通姦,屠村,屠鎮。與樂受相應的信仰……戒……聞……舍……慧……貪……癡……慢……見……願望……樂相伴的身識,以不苦不樂受相應的信仰……戒……聞……舍……慧……貪……癡……慢……見……願望……不苦不樂受相應的五蘊是近依賴緣。(3) 54. 緣于與苦受相應之法,苦受相應之法的近依賴緣 - 無間近依賴,自然近依賴……等。 自然近依賴 - 依賴於嗔恨,殺生,以苦受相應的心偷盜……等……分裂僧團。癡,苦相伴的身識,依賴於嗔恨,殺生,以苦受相應的心偷盜……等……分裂僧團。嗔恨……癡……苦相伴的身識,嗔恨……癡……苦相伴的身識……苦受相應的五蘊是近依賴緣。(1) 緣于與苦受相應之法,樂受相應之法的近依賴緣。 自然近依賴 - 依賴於嗔恨,以樂受相應的心佈施……等……生起定。以樂受相應的心偷盜……等……屠鎮。癡,苦相伴的身識,依賴於樂受相應的心佈施……等……屠鎮。嗔恨……癡……苦相伴的身識,依賴於樂受相應的信仰……等……樂相伴的身識,樂受相應的五蘊是近依賴緣。(2) 緣于與苦受相應之法,不苦不樂受相應之法的近依賴緣 - 無間近依賴,自然近依賴……等。 自然近依賴 - 依賴於嗔恨,以不苦不樂受相應的心佈施……等……屠鎮。癡,苦相伴的身識,依賴於不苦不樂受相應的心佈施……等……屠鎮。嗔恨……癡……苦相伴的身識,依賴於不苦不樂受相應的信仰……等……願望……不苦不樂受相應的五蘊是近依賴緣。(3)
- Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo – ārammaṇūpanissayo, anantarūpanissayo, pakatūpanissayo…pe….
Pakatūpanissayo – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ saddhaṃ upanissāya adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti…pe… diṭṭhiṃ gaṇhāti. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ sīlaṃ… sutaṃ… cāgaṃ… paññaṃ… rāgaṃ… mohaṃ… mānaṃ… diṭṭhiṃ… patthanaṃ upanissāya adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena cittena adinnaṃ ādiyati…pe… nigamaghātaṃ karoti. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saddhā… sīlaṃ… sutaṃ… cāgo… paññā… rāgo… moho… māno… diṭṭhi… patthanā… adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāya saddhāya…pe… patthanāya adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo. (1)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo – ārammaṇūpanissayo, anantarūpanissayo, pakatūpanissayo…pe….
Pakatūpanissayo – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ saddhaṃ upanissāya sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti…pe… diṭṭhiṃ gaṇhāti. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ sīlaṃ…pe… patthanaṃ upanissāya sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Sukhāya vedanāya sampayuttena cittena adinnaṃ ādiyati…pe… nigamaghātaṃ karoti. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saddhā…pe… patthanā sukhāya vedanāya sampayuttāya saddhāya…pe… patthanāya… sukhasahagatassa kāyaviññāṇassa sukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo. (2)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo – anantarūpanissayo, pakatūpanissayo…pe….
Pakatūpanissayo – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ saddhaṃ upanissāya attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariyiṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ sīlaṃ…pe… patthanaṃ upanissāya pāṇaṃ hanati. Dukkhāya vedanāya sampayuttena cittena adinnaṃ ādiyati…pe… saṅghaṃ bhindati. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saddhā…pe… patthanā… dosassa… mohassa… dukkhasahagatassa kāyaviññāṇassa… dukkhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo. (3)
Āsevanapaccayo
-
緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的近依賴緣 - 所緣近依賴,無間近依賴,自然近依賴……等。 自然近依賴 - 依賴與不苦不樂受相應的信仰,以不苦不樂受相應的心佈施……等……執取見解。依賴與不苦不樂受相應的戒……聞……舍……慧……貪……癡……慢……見……願望,以不苦不樂受相應的心佈施……等……生起定。以不苦不樂受相應的心偷盜……等……屠鎮。與不苦不樂受相應的信仰……戒……聞……舍……慧……貪……癡……慢……見……願望,對不苦不樂受相應的信仰……等……願望……不苦不樂受相應的五蘊是近依賴緣。(1) 緣于與不苦不樂受相應之法,樂受相應之法的近依賴緣 - 所緣近依賴,無間近依賴,自然近依賴……等。 自然近依賴 - 依賴與不苦不樂受相應的信仰,以樂受相應的心佈施……等……執取見解。依賴與不苦不樂受相應的戒……等……願望,以樂受相應的心佈施……等……生起定。以樂受相應的心偷盜……等……屠鎮。與不苦不樂受相應的信仰……等……願望,對樂受相應的信仰……等……願望……樂相伴的身識……樂受相應的五蘊是近依賴緣。(2) 緣于與不苦不樂受相應之法,苦受相應之法的近依賴緣 - 無間近依賴,自然近依賴……等。 自然近依賴 - 依賴與不苦不樂受相應的信仰,使自己疲憊,使自己痛苦,經歷尋求根源的痛苦。依賴與不苦不樂受相應的戒……等……願望,殺生。以苦受相應的心偷盜……等……分裂僧團。與不苦不樂受相應的信仰……等……願望,對嗔恨……癡……苦相伴的身識……苦受相應的五蘊是近依賴緣。(3) 習行緣
-
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa āsevanapaccayena paccayo – purimā purimā sukhāya vedanāya sampayuttā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ sukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ āsevanapaccayena paccayo. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ anulomaṃ gotrabhussa… anulomaṃ vodānassa… gotrabhu maggassa… vodānaṃ maggassa āsevanapaccayena paccayo. (1)
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa āsevanapaccayena paccayo – purimā purimā dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ dukkhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ āsevanapaccayena paccayo. (1)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa āsevanapaccayena paccayo – purimā purimā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ āsevanapaccayena paccayo. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ anulomaṃ gotrabhussa… anulomaṃ vodānassa… gotrabhu maggassa… vodānaṃ maggassa āsevanapaccayena paccayo. (1)
Kammapaccayo
- Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa kammapaccayena paccayo – sahajātā, nānākkhaṇikā [nānākhaṇikā (ka.)]. Sahajātā – sukhāya vedanāya sampayuttā cetanā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kammapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe…pe…. Nānākkhaṇikā – sukhāya vedanāya sampayuttā cetanā vipākānaṃ sukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kammapaccayena paccayo. (1)
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa kammapaccayena paccayo. Nānākkhaṇikā – sukhāya vedanāya sampayuttā cetanā vipākānaṃ dukkhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kammapaccayena paccayo. (2)
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa kammapaccayena paccayo. Nānākkhaṇikā – sukhāya vedanāya sampayuttā cetanā vipākānaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kammapaccayena paccayo. (3)
- Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa kammapaccayena paccayo – sahajātā, nānākkhaṇikā. Sahajātā – dukkhāya vedanāya sampayuttā cetanā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kammapaccayena paccayo. Nānākkhaṇikā – dukkhāya vedanāya sampayuttā cetanā vipākānaṃ dukkhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kammapaccayena paccayo. (1)
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa kammapaccayena paccayo. Nānākkhaṇikā – dukkhāya vedanāya sampayuttā cetanā vipākānaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kammapaccayena paccayo. (2)
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的習行緣 - 前前的樂受相應五蘊,對後後的樂受相應五蘊是習行緣。樂受相應的順適對種姓……順適對凈化……種姓對道……凈化對道是習行緣。(1) 緣于與苦受相應之法,苦受相應之法的習行緣 - 前前的苦受相應五蘊,對後後的苦受相應五蘊是習行緣。(1) 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的習行緣 - 前前的不苦不樂受相應五蘊,對後後的不苦不樂受相應五蘊是習行緣。不苦不樂受相應的順適對種姓……順適對凈化……種姓對道……凈化對道是習行緣。(1) 業緣
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的業緣 - 俱生,異時。俱生 - 樂受相應的思,對相應的五蘊是業緣。在結生時……等。異時 - 樂受相應的思,對樂受相應的異熟五蘊是業緣。(1) 緣于與樂受相應之法,苦受相應之法的業緣。異時 - 樂受相應的思,對苦受相應的異熟五蘊是業緣。(2) 緣于與樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的業緣。異時 - 樂受相應的思,對不苦不樂受相應的異熟五蘊是業緣。(3)
-
緣于與苦受相應之法,苦受相應之法的業緣 - 俱生,異時。俱生 - 苦受相應的思,對相應的五蘊是業緣。異時 - 苦受相應的思,對苦受相應的異熟五蘊是業緣。(1) 緣于與苦受相應之法,不苦不樂受相應之法的業緣。異時 - 苦受相應的思,對不苦不樂受相應的異熟五蘊是業緣。(2)
-
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa kammapaccayena paccayo – sahajātā, nānākkhaṇikā. Sahajātā – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā cetanā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kammapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe…pe…. Nānākkhaṇikā – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā cetanā vipākānaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kammapaccayena paccayo. (1)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa kammapaccayena paccayo. Nānākkhaṇikā – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā cetanā vipākānaṃ sukhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kammapaccayena paccayo. (2)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa kammapaccayena paccayo. Nānākkhaṇikā – adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā cetanā vipākānaṃ dukkhāya vedanāya sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kammapaccayena paccayo. (3)
Vipākapaccayo
- Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa vipākapaccayena paccayo – vipāko sukhāya vedanāya sampayutto eko khandho dvinnaṃ khandhānaṃ vipākapaccayena paccayo. Dve khandhā ekassa khandhassa vipākapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāya sampayutto eko khandho dvinnaṃ khandhānaṃ vipākapaccayena paccayo. Dve khandhā ekassa khandhassa…pe…. (1)
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa vipākapaccayena paccayo – vipāko dukkhāya vedanāya sampayutto eko khandho dvinnaṃ khandhānaṃ vipākapaccayena paccayo …pe…. (1)
Adukkhamasukhāya vedanāya…pe… vipāko adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto eko khandho dvinnaṃ khandhānaṃ…pe… paṭisandhikkhaṇe…pe…. (1)
Āhārapaccayādi
-
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa āhārapaccayena paccayo…pe… indriyapaccayena paccayo…pe… jhānapaccayena paccayo…pe… maggapaccayena paccayo…pe… sampayuttapaccayena paccayo…pe… atthipaccayena paccayo…pe… natthipaccayena paccayo…pe… vigatapaccayena paccayo…pe… avigatapaccayena paccayo…pe….
-
Paccayānulomaṃ
-
Saṅkhyāvāro
Suddhaṃ
- Hetuyā tīṇi, ārammaṇe nava, adhipatiyā pañca, anantare satta, samanantare satta, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi , upanissaye nava, āsevane tīṇi, kamme aṭṭha, vipāke tīṇi, āhāre tīṇi, indriye tīṇi, jhāne tīṇi, magge tīṇi, sampayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, natthiyā satta, vigate satta, avigate tīṇi.
Hetusabhāgaṃ
- Hetupaccayā adhipatiyā dve, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, vipāke dve, indriye dve, magge dve, sampayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, avigate tīṇi. (10)
Sāmaññaghaṭanā (2)
Hetu-sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Hetu-sahajātaaññamañña-nissaya-vipāka-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Saindriya-maggaghaṭanā (2)
- Hetu-sahajāta-aññamañña-nissaya-indriya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve. Hetu-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Sādhipati-indriya-maggaghaṭanā (2)
- 緣于與不苦不樂受相應之法,不苦不樂受相應之法的業緣 - 俱生,異時。俱生 - 與不苦不樂受相應的思,對相應的五蘊是業緣。在結生時……等。異時 - 與不苦不樂受相應的思,對不苦不樂受相應的異熟五蘊是業緣。(1) 緣于與不苦不樂受相應之法,樂受相應之法的業緣。異時 - 與不苦不樂受相應的思,對樂受相應的異熟五蘊是業緣。(2) 緣于與不苦不樂受相應之法,苦受相應之法的業緣。異時 - 與不苦不樂受相應的思,對苦受相應的異熟五蘊是業緣。(3) 果緣
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的果緣 - 果是與樂受相應的單一五蘊,對兩個五蘊的果緣。兩個五蘊是對一個五蘊的果緣。在結生時與樂受相應的單一五蘊,對兩個五蘊的果緣。兩個五蘊是對一個五蘊的……等。(1) 緣于與苦受相應之法,苦受相應之法的果緣 - 果是與苦受相應的單一五蘊,對兩個五蘊的果緣……等。(1) 緣于與不苦不樂受相應之法……等……果是與不苦不樂受相應的單一五蘊,對兩個五蘊的……等……在結生時……等。(1) 飲食緣等
- 緣于與樂受相應之法,樂受相應之法的飲食緣……等……感官緣……等……禪定緣……等……道緣……等……相應緣……等……存在緣……等……不存在緣……等……消失緣……等……不消失緣……等……。 緣的順適 數量的分類 純凈
- 因緣有三,所緣有九,主導有五,間接有七,直接有七,俱生有三,相互有三,依賴有三,近依賴有九,習行有三,業有八,果有三,飲食有三,感官有三,禪定有三,道有三,相應有三,存在有三,不存在有七,消失有七,不消失有三。 因緣部分
- 因緣的緣有兩個,主導有兩個,俱生有三,相互有三,依賴有三,果有兩個,感官有兩個,道有兩個,相應有三,存在有三,不消失有三。(10) 共同構成(2) 因緣-俱生-相互-依賴-相應-存在-不消失等三。因緣-俱生-相互-依賴-果-相應-存在-不消失等兩個。 感官-道構成(2)
-
因緣-俱生-相互-依賴-感官-道-相應-存在-不消失等兩個。因緣-俱生-相互-依賴-果-感官-道-相應-存在-不消失等兩個。 主導-感官-道構成(2)
-
Hetu-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-indriya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve hetu-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Ārammaṇasabhāgaṃ
- Ārammaṇapaccayā adhipatiyā cattāri, upanissaye cattāri. (2)
Ārammaṇaghaṭanā (1)
- Ārammaṇādhipati-upanissayanti cattāri.
Adhipatisabhāgaṃ
- Adhipatipaccayā hetuyā dve, ārammaṇe cattāri, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, upanissaye cattāri, vipāke dve, āhāre tīṇi, indriye tīṇi, magge tīṇi, sampayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, avigate tīṇi. (13)
Pakiṇṇakaghaṭanā (1)
- Adhipati-ārammaṇa-upanissayanti cattāri.
Sahajātaghaṭanā (8)
Adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-āhāra-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-āhāra-indriyasampayutta-atthi-avigatanti dve.
Adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-indriya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Adhipati-sahajātaṃ-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Adhipati-hetu-sahajāta-aññamañña-nissaya-indriya-magga -sampayutta-atthi-avigatanti dve. Adhipati-hetu-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Anantarasabhāgaṃ
- Anantarapaccayā samanantare satta, upanissaye satta, āsevane tīṇi, kamme dve, natthiyā satta, vigate satta. (6)
Ghaṭanā (3)
- Anantara-samanantara-upanissaya-natthi-vigatanti satta. Anantara-samanantara-upanissaya-āsevana-natthi-vigatanti tīṇi. Anantara-samanantaraupanissaya-kamma-natthi-vigatanti dve.
Samanantarapaccayā (anantarasadisaṃ).
Sahajātādisabhāgaṃ
- Sahajātapaccayā … aññamaññapaccayā… nissayapaccayā hetuyā tīṇi, adhipatiyā tīṇi, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, kamme tīṇi, vipāke tīṇi, āhāre tīṇi, indriye tīṇi, jhāne tīṇi, magge tīṇi, sampayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, avigate tīṇi. (13)
Ghaṭanā (2)
Nissaya-sahajāta-aññamañña-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Nissaya-sahajātaaññamañña-vipāka-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi.
Upanissayasabhāgaṃ
- Upanissayapaccayā ārammaṇe cattāri, adhipatiyā cattāri, anantare satta, samanantare satta, āsevane tīṇi, kamme aṭṭha, natthiyā satta, vigate satta. (8)
Ghaṭanā (5)
- Upanissaya-ārammaṇa-adhipatīti cattāri. Upanissaya-anantarasamanantara-natthi-vigatanti satta. Upanissaya-anantara-samanantara-āsevana-natthi-vigatanti tīṇi. Upanissaya-kammanti aṭṭha. Upanissaya-anantara-samanantara-kamma-natthi-vigatanti dve.
Āsevanasabhāgaṃ
- Āsevanapaccayā anantare tīṇi, samanantare tīṇi, upanissaye tīṇi, natthiyā tīṇi, vigate tīṇi. (5)
Ghaṭanā (1)
Āsevana-anantara-samanantara-upanissaya-natthi-vigatanti tīṇi.
Kammasabhāgaṃ
- 因緣-主導-俱生-相互-依賴-感官-道-相應-存在-不消失等兩個;因緣-主導-俱生-相互-依賴-果-感官-道-相應-存在-不消失等兩個。 所緣部分
- 因緣的緣有四,主導的緣有四。(2) 所緣構成(1)
- 所緣-主導-近依賴等四。 主導部分
- 主導的緣有兩個,因緣的緣有兩個,所緣的緣有四,俱生的緣有三,相互的緣有三,依賴的緣有三,近依賴的緣有四,果有兩個,飲食有三,感官有三,道有三,相應有三,存在有三,不存在有三。(13) 雜項構成(1)
- 主導-所緣-近依賴等四。 俱生構成(8) 主導-俱生-相互-依賴-相應-存在-不消失等三。主導-俱生-相互-依賴-果-相應-存在-不消失等兩個。 主導-俱生-相互-依賴-飲食-感官-相應-存在-不消失等三。主導-俱生-相互-依賴-果-飲食-感官-相應-存在-不消失等兩個。 主導-因緣-俱生-相互-依賴-感官-道-相應-存在-不消失等兩個。主導-因緣-俱生-相互-依賴-果-感官-道-相應-存在-不消失等兩個。 無間部分
- 無間的緣有七,近依賴有七,習行有三,業有兩個,不存在有七,消失有七。(6) 構成(3)
- 無間-相互-近依賴-不存在-消失等七。無間-相互-近依賴-習行-不存在-消失等三。無間-相互-近依賴-業-不存在-消失等兩個。 相互的緣(如無間)。 俱生等部分
- 俱生的緣……相互的緣……依賴的緣,因緣有三,主導有三,俱生有三,相互有三,業有三,果有三,飲食有三,感官有三,禪定有三,道有三,相應有三,存在有三,不消失有三。(13) 構成(2) 依賴-俱生-相互-相應-存在-不消失等三。依賴-俱生-相互-果-相應-存在-不消失等三。 近依賴部分
- 近依賴的緣有四,所緣的緣有四,間接的緣有七,近依賴的緣有三,業有八,不存在有七,消失有七。(8) 構成(5)
- 近依賴-所緣-主導等四。近依賴-無間-相互-不存在-消失等七。近依賴-無間-相互-習行-不存在-消失等三。近依賴-業有八。近依賴-無間-相互-業-不存在-消失等兩個。 習行部分
-
習行的緣有三,間接的緣有三,近依賴有三,不存在有三,消失有三。(5) 構成(1) 習行-無間-相互-近依賴-不存在-消失等三。
-
Kammapaccayā anantare dve, samanantare dve, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, upanissaye aṭṭha, vipāke tīṇi, āhāre tīṇi, sampayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, natthiyā dve, vigate dve, avigate tīṇi. (13)
Pakiṇṇakaghaṭanā (2)
Kamma-upanissayanti aṭṭha. Kamma-anantara-samanantara-upanissaya-natthi-vigatanti dve.
Sahajātaghaṭanā (2)
Kamma-sahajāta-aññamañña-nissaya-āhāra-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Kammasahajāta-aññamañña-nissaya -vipāka-āhāra-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi.
Vipākasabhāgaṃ
- Vipākapaccayā hetuyā dve, adhipatiyā dve, sahajāte tīṇi…pe… jhāne dve, magge dve, sampayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, avigate tīṇi. (13)
Ghaṭanā (1)
Vipāka-sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi.
Āhārasabhāgaṃ
- Āhārapaccayā adhipatiyā tīṇi, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, kamme tīṇi, vipāke tīṇi, indriye tīṇi, sampayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, avigate tīṇi. (10)
Ghaṭanā (8)
Āhāra-sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Āhāra-sahajātaaññamañña-nissaya-vipāka-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi.
Āhāra-sahajāta-aññamañña-nissaya-kamma-sampayutta-avigatanti tīṇi. Āhāra-sahajātaaññamañña-nissaya-kamma-vipāka-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi.
Āhāra-sahajāta-aññamañña-nissaya-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Āhārasahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-sampayuttaatthi-avigatanti tīṇi.
Āhāra-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Āhāra-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Indriyasabhāgaṃ
- 業的緣有兩個,間接的緣有兩個,相互的緣有兩個,俱生的緣有三,相互的緣有三,依賴的緣有三,近依賴有八,果有三,飲食有三,相應有三,存在有三,不存在有兩個,消失有兩個,不消失有三。(13) 雜項構成(2) 業-近依賴等八。業-無間-相互-近依賴-不存在-消失等兩個。 俱生構成(2) 業-俱生-相互-依賴-飲食-相應-存在-不消失等三。業-俱生-相互-依賴-果-飲食-相應-存在-不消失等三。 果部分
- 果的緣有兩個,因緣的緣有兩個,主導有兩個,俱生有三……等……禪定有兩個,道有兩個,相應有三,存在有三,不消失有三。(13) 構成(1) 果-俱生-相互-依賴-相應-存在-不消失等三。 飲食部分
-
飲食的緣有三,主導有三,俱生有三,相互有三,依賴有三,業有三,果有三,感官有三,相應有三,存在有三,不消失有三。(10) 構成(8) 飲食-俱生-相互-依賴-相應-存在-不消失等三。飲食-俱生-相互-依賴-果-相應-存在-不消失等三。 飲食-俱生-相互-依賴-業-相應-不消失等三。飲食-俱生-相互-依賴-業-果-相應-存在-不消失等三。 飲食-俱生-相互-依賴-感官-相應-存在-不消失等三。飲食-俱生-相互-依賴-果-感官-相應-存在-不消失等三。 飲食-主導-俱生-相互-依賴-感官-相應-存在-不消失等三。飲食-主導-俱生-相互-依賴-果-感官-相應-存在-不消失等兩個。 感官部分
-
Indriyapaccayā hetuyā dve, adhipatiyā tīṇi, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, vipāke tīṇi, āhāre tīṇi, jhāne tīṇi, magge tīṇi, sampayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, avigate tīṇi. (12)
Ghaṭanā (16)
Indriya-sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Indriya-sahajātaaññamañña-nissaya-vipāka-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi.
Indriya-sahajāta-aññamañña-nissaya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Indriyasahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Indriya-sahajāta-aññamañña-nissaya-jhāna-magga-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Indriya-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-jhāna-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Indriya-sahajāta-aññamañña-nissaya-āhāra-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Indriyasahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-āhāra-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi.
Indriya-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-āhāra-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Indriya-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-āhāra-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Indriya-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Indriya-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya -vipāka-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Indriya-hetu-sahajāta-aññamañña-nissaya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve. Indriyahetu-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-magga-sampayuttaatthi-avigatanti dve.
Indriya-hetu-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve. Indriya-hetu-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Jhānasabhāgaṃ
- Jhānapaccayā sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, vipāke dve, indriye tīṇi, magge tīṇi, sampayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, avigate tīṇi. (9)
Ghaṭanā (6)
Jhāna-sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Jhāna-sahajātaaññamañña-nissaya-vipāka-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Jhāna-sahajāta-aññamañña-nissaya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Jhānasahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Jhāna-sahajāta-aññamañña-nissaya-indriya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Jhānasahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-magga-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Maggasabhāgaṃ
- 感官的緣有兩個,因緣的緣有兩個,主導有三,俱生有三,相互有三,依賴有三,果有三,飲食有三,禪定有三,道有三,相應有三,存在有三,不消失有三。(12) 構成(16) 感官-俱生-相互-依賴-相應-存在-不消失等三。感官-俱生-相互-依賴-果-相應-存在-不消失等三。 感官-俱生-相互-依賴-道-相應-存在-不消失等三。感官-俱生-相互-依賴-果-道-相應-存在-不消失等兩個。 感官-俱生-相互-依賴-禪定-道-相應-存在-不消失等三。感官-俱生-相互-依賴-果-禪定-道-相應-存在-不消失等兩個。 感官-俱生-相互-依賴-飲食-相應-存在-不消失等三。感官-俱生-相互-依賴-果-飲食-相應-存在-不消失等三。 感官-主導-俱生-相互-依賴-飲食-相應-存在-不消失等三。感官-主導-俱生-相互-依賴-果-飲食-相應-存在-不消失等兩個。 感官-主導-俱生-相互-依賴-道-相應-存在-不消失等三。感官-主導-俱生-相互-依賴-果-道-相應-存在-不消失等兩個。 感官-因緣-俱生-相互-依賴-道-相應-存在-不消失等兩個。感官-因緣-俱生-相互-依賴-果-道-相應-存在-不消失等兩個。 感官-因緣-主導-俱生-相互-依賴-道-相應-存在-不消失等兩個。感官-因緣-主導-俱生-相互-依賴-果-道-相應-存在-不消失等兩個。 禪定部分
-
禪定的緣有三,俱生有三,相互有三,依賴有三,果有兩個,感官有三,道有三,相應有三,存在有三,不消失有三。(9) 構成(6) 禪定-俱生-相互-依賴-相應-存在-不消失等三。禪定-俱生-相互-依賴-果-相應-存在-不消失等兩個。 禪定-俱生-相互-依賴-道-相應-存在-不消失等三。禪定-俱生-相互-依賴-果-道-相應-存在-不消失等兩個。 禪定-俱生-相互-依賴-感官-道-相應-存在-不消失等三。禪定-俱生-相互-依賴-果-感官-道-相應-存在-不消失等兩個。 道部分
-
Maggapaccayā hetuyā dve, adhipatiyā tīṇi, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, vipāke tīṇi, indriye tīṇi, jhāne tīṇi, sampayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, avigate tīṇi. (11)
Ghaṭanā (14)
Magga-sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Magga-sahajātaaññamañña-nissaya-vipāka-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Magga-sahajāta-aññamañña-nissaya-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Maggasahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Magga-sahajāta-aññamañña-nissaya-jhāna-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Maggasahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-jhāna-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Magga-sahajāta-aññamañña-nissaya-indriya-jhāna-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Maggasahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-jhāna-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Magga-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti tīṇi. Magga-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Magga-hetu-sahajāta-aññamañña-nissaya-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti dve. Maggahetu-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Magga-hetu-adhipati-sahajāta-aññamañña -nissaya-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti dve. Magga-hetu-adhipati-sahajāta-aññamañña-nissaya-vipāka-indriya-sampayutta-atthi-avigatanti dve.
Sampayuttasabhāgaṃ
- Sampayuttapaccayā hetuyā tīṇi, adhipatiyā tīṇi, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, kamme tīṇi, vipāke tīṇi, āhāre tīṇi, indriye tīṇi, jhāne tīṇi, magge tīṇi, atthiyā tīṇi, avigate tīṇi. (13)
Ghaṭanā (2)
Sampayutta-sahajāta-aññamañña-nissaya-atthi-avigatanti tīṇi. Sampayutta-sahajātaaññamañña-nissaya-vipāka-atthi-avigatanti tīṇi.
(Atthipaccayā… natthipaccayā… vigatapaccayā… avigatapaccayā…pe….)
Pañhāvārassa anulomaṃ.
Paccanīyuddhāro
- Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo… sahajātapaccayena paccayo… upanissayapaccayena paccayo… kammapaccayena paccayo. (1)
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo… upanissayapaccayena paccayo… kammapaccayena paccayo. (2)
Sukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo… upanissayapaccayena paccayo,… kammapaccayena paccayo. (3)
- Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo… sahajātapaccayena paccayo… upanissayapaccayena paccayo… kammapaccayena paccayo. (1)
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo… upanissayapaccayena paccayo. (2)
Dukkhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo… upanissayapaccayena paccayo… kammapaccayena paccayo. (3)
- 道的緣有兩個,因緣的緣有兩個,主導有三,俱生有三,相互有三,依賴有三,果有三,感官有三,禪定有三,相應有三,存在有三,不消失有三。(11) 構成(14) 道-俱生-相互-依賴-相應-存在-不消失等三。道-俱生-相互-依賴-果-相應-存在-不消失等兩個。 道-俱生-相互-依賴-感官-相應-存在-不消失等三。道-俱生-相互-依賴-果-感官-相應-存在-不消失等兩個。 道-俱生-相互-依賴-禪定-相應-存在-不消失等三。道-俱生-相互-依賴-果-禪定-相應-存在-不消失等兩個。 道-主導-俱生-相互-依賴-感官-相應-存在-不消失等三。道-主導-俱生-相互-依賴-果-感官-相應-存在-不消失等兩個。 道-因緣-俱生-相互-依賴-感官-相應-存在-不消失等兩個。道-因緣-俱生-相互-依賴-果-感官-相應-存在-不消失等兩個。 道-因緣-主導-俱生-相互-依賴-感官-相應-存在-不消失等兩個。道-因緣-主導-俱生-相互-依賴-果-感官-相應-存在-不消失等兩個。 相應部分
- 相應的緣有三個,因緣的緣有三個,主導有三個,俱生有三個,相互有三個,依賴有三個,業有三個,果有三個,飲食有三個,感官有三個,禪定有三個,道有三個,存在有三個,不消失有三個。(13) 構成(2) 相應-俱生-相互-依賴-存在-不消失等三。相應-俱生-相互-依賴-果-存在-不消失等三。 (存在的緣……不存在的緣……消失的緣……不消失的緣……等……) 問答的順應。 說明部分
- 與快樂的感覺相應的法,與快樂的感覺相應的法的所緣緣……俱生的緣……近依賴的緣……業的緣。(1) 與快樂的感覺相應的法,與痛苦的感覺相應的法的所緣緣……近依賴的緣……業的緣。(2) 與快樂的感覺相應的法,與無痛苦無快樂的感覺相應的法的所緣緣……近依賴的緣……業的緣。(3)
-
與痛苦的感覺相應的法,與痛苦的感覺相應的法的所緣緣……俱生的緣……近依賴的緣……業的緣。(1) 與痛苦的感覺相應的法,與快樂的感覺相應的法的所緣緣……近依賴的緣……業的緣。(2) 與痛苦的感覺相應的法,與無痛苦無快樂的感覺相應的法的所緣緣……近依賴的緣……業的緣。(3)
-
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo… sahajātapaccayena paccayo… upanissayapaccayena paccayo… kammapaccayena paccayo. (1)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo… upanissayapaccayena paccayo… kammapaccayena paccayo. (2)
Adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo… upanissayapaccayena paccayo… kammapaccayena paccayo. (3)
-
Paccayapaccanīyaṃ
-
Saṅkhyāvāro
Suddhaṃ
- Nahetuyā nava, naārammaṇe nava, naadhipatiyā nava, naanantare nava, nasamanantare nava, nasahajāte nava, naaññamaññe nava, nanissaye nava, naupanissaye nava, napurejāte nava, napacchājāte nava, naāsevane nava, nakamme nava, navipāke nava, naāhāre nava, naindriye nava, najhāne nava, namagge nava, nasampayutte nava, navippayutte nava, noatthiyā nava, nonatthiyā nava, novigate nava, noavigate nava.
Nahetudukaṃ
- Nahetupaccayā naārammaṇe nava…pe… noavigate nava.
Tikaṃ
Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā naadhipatiyā nava…pe… naupanissaye aṭṭha…pe… noavigate nava…pe….
Tevīsakaṃ
Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā…pe… naupanissayapaccayā napurejātapaccayā napacchājātapaccayā naāsevanapaccayā navipākapaccayā naāhārapaccayā…pe… noavigate aṭṭha.
Nahetumūlakaṃ.
(Yathā kusalattikassa paccanīyagaṇanā gaṇitā, evaṃ idampi asammuyhantena sabbaṃ mūlakaṃ gaṇetabbaṃ [gahetabbaṃ (syā.)].)
Paccanīyaṃ.
- Paccayānulomapaccanīyaṃ
Hetusabhāgaṃ
- Hetupaccayā naārammaṇe tīṇi, naadhipatiyā tīṇi, naanantare tīṇi, nasamanantare tīṇi, naupanissaye tīṇi, napurejāte tīṇi, napacchājāte tīṇi, naāsevane tīṇi, nakamme tīṇi, navipāke tīṇi, naāhāre tīṇi, naindriye tīṇi, najhāne tīṇi, namagge tīṇi, navippayutte tīṇi, nonatthiyā tīṇi, novigate tīṇi.
Sāmaññaghaṭanā
- Hetu-sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigatanti naārammaṇe tīṇi…pe… novigate tīṇi.
(Yathā kusalattikassa anulomapaccanīyagaṇanā sajjhāyamaggena gaṇitā, evaṃ idampi gaṇetabbaṃ.)
Kammapaccayā nahetuyā aṭṭha, naārammaṇe aṭṭha…pe… noavigate aṭṭha (saṃkhittaṃ).
Anulomapaccanīyagaṇanā.
- Paccayapaccanīyānulomaṃ
Nahetudukaṃ
- 與無痛苦無快樂的感覺相應的法,與無痛苦無快樂的感覺相應的法的所緣緣……俱生的緣……近依賴的緣……業的緣。(1) 與無痛苦無快樂的感覺相應的法,與快樂的感覺相應的法的所緣緣……近依賴的緣……業的緣。(2) 與無痛苦無快樂的感覺相應的法,與痛苦的感覺相應的法的所緣緣……近依賴的緣……業的緣。(3) 緣的說明 數量部分 清凈
- 無因緣的九個,無所緣的九個,無主導的九個,無間接的九個,無相鄰的九個,無俱生的九個,無相互的九個,無依賴的九個,無近依賴的九個,無前生的九個,無後生的九個,無所依的九個,無業的九個,無果的九個,無飲食的九個,無感官的九個,無禪定的九個,無道的九個,無相應的九個,無不相應的九個,無存在的九個,無不存在的九個,無消失的九個,無不消失的九個。 無因緣的困難
- 無因緣的緣,無所緣的九個……等……無消失的九個。 三項 無因緣的緣,無所緣的緣,無主導的九個……等……無近依賴的八個……等……無消失的九個……等…… 三十項 無因緣的緣,無所緣的緣……等……無近依賴的緣,無前生的緣,無後生的緣,無所依的緣,無果的緣,無飲食的緣……等……無消失的八個。 無因緣的根本。 (如同善法的說明數量被計算時,這一切也應當由不迷惑者計算為根本。) 說明部分。 緣的說明的說明 因緣部分
- 因緣的緣,無所緣的三,主導的三,無間接的三,無相鄰的三,無近依賴的三,無前生的三,無後生的三,無所依的三,無業的三,無果的三,無飲食的三,無感官的三,無禪定的三,無道的三,無不相應的三,無消失的三。 普遍構成
-
因-俱生-相互-依賴-相應-存在-不消失等三,無所緣的三……等……無消失的三。 (如同善法的說明數量被計算時,這一切也應當被計算。) 業的緣無因緣的八個,無所緣的八個……等……無消失的八個(簡略)。 說明的數量。 緣的說明的說明
-
Nahetupaccayā ārammaṇe nava, adhipatiyā pañca, anantare satta, samanantare satta, sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, upanissaye nava, āsevane tīṇi , kamme aṭṭha, vipāke tīṇi, āhāre tīṇi, indriye tīṇi, jhāne tīṇi, magge tīṇi, sampayutte tīṇi, atthiyā tīṇi, natthiyā satta, vigate satta, avigate tīṇi.
Tikaṃ
Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā adhipatiyā tīṇi, anantare satta…pe… avigate tīṇi…pe….
Chakkaṃ
Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā naadhipatipaccayā naanantarapaccayā nasamanantarapaccayā sahajāte tīṇi, aññamaññe tīṇi, nissaye tīṇi, upanissaye nava, kamme aṭṭha, vipāke tīṇi…pe… avigate tīṇi…pe….
Navakaṃ
Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā (mūlakaṃ saṃkhittaṃ) nanissayapaccayā upanissaye nava, kamme aṭṭha…pe….
Catuvīsakaṃ (saupanissayaṃ)
Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā…pe… naupanissayapaccayā napurejātapaccayā napacchājātapaccayā naāsevanapaccayā navipākapaccayā naāhārapaccayā naindriyapaccayā najhānapaccayā namaggapaccayā nasampayuttapaccayā navippayuttapaccayā noatthipaccayā nonatthipaccayā novigatapaccayā noavigatapaccayā kamme aṭṭha.
Catuvīsakaṃ (sakammaṃ)
Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā…pe… nanissayapaccayā napurejātapaccayā napacchājātapaccayā naāsevanapaccayā nakammapaccayā…pe… novigatapaccayā noavigatapaccayā upanissaye nava.
Nahetumūlakaṃ.
Naārammaṇadukaṃ
- Naārammaṇapaccayā hetuyā tīṇi…pe… kamme aṭṭha…pe… avigate tīṇi…pe….
Noavigatadukaṃ
- 無因緣的九個,主導的五個,間接的七個,相鄰的七個,俱生的三,相互的三,依賴的三,近依賴的九個,所依的三,業的八個,果的三,飲食的三,感官的三,禪定的三,道的三,相應的三,存在的三,不存在的七,消失的七,不消失的三。 三項 無因緣的緣,無所緣的緣,主導的三,間接的七……等……不消失的三……等…… 六項 無因緣的緣,無所緣的緣,無主導的緣,無間接的緣,無相鄰的緣,俱生的三,相互的三,依賴的三,近依賴的九個,業的八個,果的三……等……不消失的三……等…… 九項 無因緣的緣,無所緣的緣(根本的簡略)無依賴的緣,近依賴的九個,業的八個……等…… 二十四項(含近依賴) 無因緣的緣,無所緣的緣……等……近依賴的九個,前生的緣,後生的緣,無所依的緣,果的緣,飲食的緣,感官的緣,禪定的緣,道的緣,相應的緣,不相應的緣,存在的緣,不存在的緣,消失的緣,不消失的緣,業的八個。 二十四項(有業) 無因緣的緣,無所緣的緣……等……無依賴的緣,前生的緣,後生的緣,無所依的緣,業的緣……等……不消失的緣,不消失的緣,近依賴的九個。 無因緣的根本。 無所緣的困難
-
無所緣的緣,因緣的三……等……業的八個……等……不消失的三……等…… 無消失的困難
-
Noavigatapaccayā ārammaṇe nava, adhipatiyā cattāri, anantare satta, samanantare satta, upanissaye nava, āsevane tīṇi, kamme aṭṭha, natthiyā satta, vigate satta…pe….
Catukkaṃ
Noavigatapaccayā nahetupaccayā naārammaṇapaccayā anantare satta, samanantare satta, upanissaye nava, āsevane tīṇi, kamme aṭṭha, natthiyā satta, vigate satta…pe….
Catuvīsakaṃ (saupanissayaṃ)
Noavigatapaccayā nahetupaccayā naārammaṇa-naadhipati-naanantara-nasamanantaranasahajāta-naaññamañña-nanissaya-naupanissaya-napurejāta-napacchājāta-naāsevana-navipākanaāhāra-naindriya-najhāna-namagga-nasampayutta-navippayutta-noatthipaccayā nonatthipaccayā novigatapaccayā kamme aṭṭha.
Catuvīsakaṃ (sakammaṃ)
Noavigatapaccayā nahetupaccayā…pe… nanissayapaccayā napurejātapaccayā…pe… nakammapaccayā…pe… novigatapaccayā upanissaye nava.
(Yathā kusalattikassa paccanīyānulomagaṇanā sajjhāyamaggena gaṇitā, evaṃ gaṇetabbaṃ.)
Paccanīyānulomaṃ.
Vedanāttikaṃ niṭṭhitaṃ.
- 無不消失的緣,所緣的九個,主導的四個,間接的七個,相鄰的七個,近依賴的九個,所依的三,業的八個,不存在的七個,消失的七個……等…… 四項 無不消失的緣,無因緣的緣,無所緣的緣,間接的七個,相鄰的七個,近依賴的九個,所依的三,業的八個,不存在的七個,消失的七個……等…… 二十四項(含近依賴) 無不消失的緣,無因緣的緣,無所緣-無主導-無間接-無相鄰-無俱生-無相互-無依賴-無近依賴-無前生-無後生-無所依-無果-無飲食-無感官-無禪定-無道-無相應-無不相應-無存在的緣,無不存在的緣,無消失的緣,業的八個。 二十四項(有業) 無不消失的緣,無因緣的緣……等……無依賴的緣,無前生的緣……等……無業的緣……等……無消失的緣,近依賴的九個。 (如同善法的說明數量被計算時,這一切也應當被計算。) 說明的說明。 感受三法已結束。