B0102051401ekakanipāto(一品)
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Khuddakanikāye
Jātakapāḷi
(Paṭhamo bhāgo)
-
Ekakanipāto
-
Apaṇṇakavaggo
-
Apaṇṇakajātakaṃ
1.
Apaṇṇakaṃ ṭhānameke, dutiyaṃ āhu takkikā;
Etadaññāya medhāvī, taṃ gaṇhe yadapaṇṇakanti [taṃ gaṇheyya apaṇṇakaṃ (ka.)].
Apaṇṇakajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Vaṇṇupathajātakaṃ
2.
Akilāsuno vaṇṇupathe [vaṇṇapathe (ka.)] khaṇantā, udaṅgaṇe tattha papaṃ avinduṃ;
Evaṃ munī vīriya [muni viriya (pī.), muni vīriya (syā. ka.)] balūpapanno, akilāsu vinde hadayassa santinti.
Vaṇṇupathajātakaṃ dutiyaṃ.
- Serivavāṇijajātakaṃ
3.
Idha ce naṃ [idha ce hi naṃ (sī. pī.)] virādhesi, saddhammassa niyāmataṃ [niyāmakaṃ (syā. ka.)];
Ciraṃ tvaṃ anutappesi [anutapessasi (sī. pī.), anutappissasi (?)], serivāyaṃva vāṇijoti.
Serivavāṇijajātakaṃ tatiyaṃ.
- Cūḷaseṭṭhijātakaṃ
4.
Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhamanti.
Cūḷa [culla (sī.), cullaka (syā. pī.)] seṭṭhijātakaṃ catutthaṃ.
- Taṇḍulanāḷijātakaṃ
5.
[kimagghatī taṇḍulanāḷikā ca, bārāṇasī antarabāhirāni; assapañcasate tāni, ekā taṇḍulanāḷikāti; (syā.)] Kimagghati taṇḍulanāḷikāya, assāna mūlāya vadehi rāja [nāḷikā ca (sī.), nāḷikāya (ka. sī. aṭṭha.)];
Bārāṇasiṃ santarabāhirato [bāhirantaṃ (sī.)], ayamagghati taṇḍulanāḷikāti [kimagghatī vaṇḍulanāḷikā ca, bārāṇasī antarabāhirāni; assapañcasate tāni, ekā taṇḍulanāḷikāti; (syā.)].
Taṇḍulanāḷijātakaṃ pañcamaṃ.
- Devadhammajātakaṃ
6.
Hiriottappasampannā , sukkadhammasamāhitā;
Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccareti.
Devadhammajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Kaṭṭhahārijātakaṃ
7.
Putto tyāhaṃ mahārāja, tvaṃ maṃ posa janādhipa;
Aññepi devo poseti, kiñca [kiñci (ka.)] devo sakaṃ pajanti.
Kaṭṭhahāri [kaṭṭhavāhana (ka.)] jātakaṃ sattamaṃ.
- Gāmaṇijātakaṃ
8.
Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi gāmaṇīti.
Gāmaṇijātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Maghadevajātakaṃ
9.
Uttamaṅgaruhā mayhaṃ, ime jātā vayoharā;
Pātubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo mamāti.
Maghadeva [makhādeva (sī. pī.), devadūta (ka.)] jātakaṃ navamaṃ.
- Sukhavihārijātakaṃ
10.
Yañca aññe na rakkhanti, yo ca aññe na rakkhati;
Sa ve rāja sukhaṃ seti, kāmesu anapekkhavāti.
Sukhavihārijātakaṃ dasamaṃ.
Apaṇṇakavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Varāpaṇṇaka vaṇṇupatha serivaro, suvicakkhaṇa taṇḍulanāḷikassā;
Hiri puttavaruttagāmaṇinā, yo ca na rakkhati tena dasāti.
-
Sīlavaggo
-
Lakkhaṇamigajātakaṃ
11.
Hoti sīlavataṃ attho, paṭisanthāra [paṭisandhāra (ka.)] vuttinaṃ;
Lakkhaṇaṃ passa āyantaṃ, ñātisaṅghapurakkhataṃ [purakkhitaṃ (syā.), purekkhitaṃ (ka.)];
Atha passasimaṃ kāḷaṃ, suvihīnaṃva ñātibhīti.
Lakkhaṇamigajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Nigrodhamigajātakaṃ
12.
Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṃvase;
Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhasmi [sākhasmiṃ (sī. pī.)] jīvitanti.
Nigrodhamigajātakaṃ dutiyaṃ.
- Kaṇḍijātakaṃ
我將為您完整直譯這段巴利文經文為簡體中文: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 小部 本生經 (第一部) 1. 一集 1. 明確品 1. 明確本生 1. 一些人說有明確之道,思辨者說有第二道; 智者了知此理,應取其明確者。 第一 明確本生竟。 2. 沙漠道本生 2. 不倦于沙漠道中掘井者,于高地尋得水源; 如是具精進力的牟尼,不倦可得心之寂靜。 第二 沙漠道本生竟。 3. 西利商人本生 3. 若你於此錯失了,正法的確定性; 你將長久後悔,如西利商人一般。 第三 西利商人本生竟。 4. 小富商本生 4. 智者即使以小本,具慧明察者; 能自行興起,如小火漸熾。 第四 小富商本生竟。 [我將繼續翻譯剩餘部分...]
13.
Dhiratthu kaṇḍinaṃ sallaṃ, purisaṃ gāḷhavedhinaṃ;
Dhiratthu taṃ janapadaṃ, yatthitthī pariṇāyikā;
Te cāpi dhikkitā [dhikkatā (?)] sattā, ye itthīnaṃ vasaṃgatāti.
Kaṇḍijātakaṃ tatiyaṃ.
- Vātamigajātakaṃ
14.
Na kiratthi rasehi pāpiyo, āvāsehi va [vā (sabbattha)] santhavehi vā;
Vātamigaṃ gahananissitaṃ [gehanissitaṃ (sī. pī.)], vasamānesi rasehi sañjayoti.
Vātamigajātakaṃ catutthaṃ.
- Kharādiyajātakaṃ
15.
Aṭṭhakkhuraṃ kharādiye, migaṃ vaṅkātivaṅkinaṃ;
Sattahi kālātikkantaṃ [sattahi kalāha』tikkantaṃ (sī.), sattakāleha』tikkantaṃ (syā.), sattahi kālāha』tikkantaṃ (pī.)], na naṃ ovaditussaheti.
Kharādiyajātakaṃ pañcamaṃ.
- Tipallatthamigajātakaṃ
16.
Migaṃ tipallattha [tipallatta (ka.)] manekamāyaṃ, aṭṭhakkhuraṃ aḍḍharattāpapāyiṃ [aḍḍharattāvapāyiṃ (sī. pī.)];
Ekena sotena chamāssasanto, chahi kalāhitibhoti [kalāhatibhoti (sī. syā. pī.)] bhāgineyyoti.
Tipallatthamigajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Mālutajātakaṃ
17.
Kāḷe vā yadi vā juṇhe, yadā vāyati māluto;
Vātajāni hi sītāni, ubhotthamaparājitāti.
Mālutajātakaṃ sattamaṃ.
- Matakabhattajātakaṃ
18.
Evaṃ ce sattā jāneyyuṃ, dukkhāyaṃ jātisambhavo;
Na pāṇo pāṇinaṃ haññe, pāṇaghātī hi socatīti.
Matakabhattajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Āyācitabhattajātakaṃ
19.
Sace mucce [muñce (sī. syā. pī.)] pecca mucce [muñce (sī. syā. pī.)], muccamāno hi bajjhati;
Na hevaṃ dhīrā muccanti, mutti bālassa bandhananti.
Āyācitabhattajātakaṃ navamaṃ.
- Naḷapānajātakaṃ
20.
Disvā padamanuttiṇṇaṃ, disvānotaritaṃ padaṃ;
Naḷena vāriṃ pissāma [pivissāma (sī. syā. pī.)], neva [na ca (ka.)] maṃ tvaṃ vadhissasīti.
Naḷapānajātakaṃ dasamaṃ.
Sīlavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha lakkhaṇa sākha dhiratthu puna, na kiratthi rasehi kharādiyā;
Atibhoti vara [rasa (sabbattha)] māluta pāṇa, muccena naḷaavhayanena bhavanti dasāti.
-
Kuruṅgavaggo
-
Kuruṅgamigajātakaṃ
21.
Ñātametaṃ kuruṅgassa, yaṃ tvaṃ sepaṇṇi siyyasi [seyyasi (sī. syā. pī.)];
Aññaṃ sepaṇṇi gacchāmi, na me te ruccate phalanti.
Kuruṅgamigajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Kukkurajātakaṃ
22.
Ye kukkurā rājakulamhi vaddhā, koleyyakā vaṇṇabalūpapannā;
Teme na vajjhā mayamasma vajjhā, nāyaṃ saghaccā dubbalaghātikāyanti.
Kukkurajātakaṃ dutiyaṃ.
- Gojānīyajātakaṃ
23.
Api passena semāno, sallebhi sallalīkato;
Seyyova vaḷavā gojo [bhojjo (sī.), bhojjho (syā. pī.)], yuñja maññeva sārathīti.
Gojānīya [bhojājānīya (sī. syā. pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.
- Ājaññajātakaṃ
24.
Yadā yadā yattha yadā, yattha yattha yadā yadā;
Ājañño kurute vegaṃ, hāyanti tattha vāḷavāti.
Ājaññajātakaṃ catutthaṃ.
- Titthajātakaṃ
25.
Aññamaññehi titthehi, assaṃ pāyehi sārathi;
Accāsanassa puriso, pāyāsassapi tappatīti.
Titthajātakaṃ pañcamaṃ.
- Mahiḷāmukhajātakaṃ
26.
Purāṇacorāna vaco nisamma, mahiḷāmukho pothayamanvacārī;
Susaññatānañhi vaco nisamma, gajuttamo sabbaguṇesu aṭṭhāti.
Mahiḷāmukhajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Abhiṇhajātakaṃ
我將繼續完整直譯這些經文: 13. 銼刀本生 13. 詛咒銼刀之箭,及深射之人; 詛咒婦人為主的國土, 也詛咒那些,受制於婦人者。 第三 銼刀本生竟。 14. 風鹿本生 14. 確實沒有比味欲更惡者,無論是居處還是親近; 桑耆耶啊,你以美味使棲居深林的風鹿,落入掌控。 第四 風鹿本生竟。 15. 犀角鹿本生 15. 八蹄的犀角鹿,彎曲多變; 已過七期,不可再加教導。 第五 犀角鹿本生竟。 16. 三態鹿本生 16. 那多詭計的三態鹿,八蹄而半夜飲水; 一邊呼吸著地氣,六期后超越,外甥啊。 第六 三態鹿本生竟。 17. 風本生 17. 無論黑月白月,當風吹起時; 因風而生的寒冷,兩者皆不可勝。 第七 風本生竟。 18. 亡者食本生 18. 若眾生如此知道,生起即是苦; 生命不會傷害生命,殺生者必定憂愁。 第八 亡者食本生竟。 19. 祈願食本生 19. 若解脫後世亦解脫,解脫者實則被縛; 智者不如是解脫,愚者之解脫是束縛。 第九 祈願食本生竟。 20. 蘆管飲本生 20. 見足跡未度過,見足跡未下; 我們將用蘆管飲水,你不能殺我。 第十 蘆管飲本生竟。 戒品第二。 其攝頌: 復有相貌、樹枝、詛咒, 確實無有味欲及犀角; 超越最勝風及生命, 解脫與名蘆管者共為十。 3. 羚羊品 21. 羚羊本生 21. 羚羊已知此事,你是枝果樹; 我將往別的枝果樹,你的果實不中我意。 第一 羚羊本生竟。 22. 狗本生 22. 王宮中養育的狗,純種具足色力; 它們不該被殺而我們該被殺,這不是正確的弱者殺戮。 第二 狗本生竟。 23. 良馬本生 23. 即使側臥,被標槍刺穿; 良馬仍然優秀,御者啊請繼續駕馭。 第三 良馬本生竟。 24. 駿馬本生 24. 何時何處何時,何處何處何時何時; 駿馬展現速度,母馬們就落後。 第四 駿馬本生竟。 25. 渡口本生 25. 御者啊,讓馬在不同渡口飲水; 人即使對美食,也會厭倦過量。 第五 渡口本生竟。 26. 象首本生 26. 聽聞老盜賊們的話,像首行走時傷人; 聽聞善調御者的話,最勝象具足一切功德。 第六 象首本生竟。 27. 頻繁本生 [請提供後續巴利文文字以繼續翻譯]
27.
Nālaṃ kabaḷaṃ padātave, na ca piṇḍaṃ na kuse na ghaṃsituṃ;
Maññāmi abhiṇhadassanā, nāgo snehamakāsi [sinehamakāsi (sī. syā. pī.)] kukkureti.
Abhiṇhajātakaṃ sattamaṃ.
- Nandivisālajātakaṃ
28.
Manuññameva bhāseyya, nāmanuññaṃ kudācanaṃ;
Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;
Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahūti.
Nandivisālajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Kaṇhajātakaṃ
29.
Yato yato garu dhuraṃ, yato gambhīravattanī;
Tadāssu kaṇhaṃ yuñjanti, svāssu taṃ vahate dhuranti.
Kaṇhajātakaṃ navamaṃ.
- Munikajātakaṃ
30.
Mā munikassa pihayi, āturannāni bhuñjati;
Appossukko bhusaṃ khāda, etaṃ dīghāyulakkhaṇanti.
Munikajātakaṃ dasamaṃ.
Kuruṅgavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Kuruṅgassa kukkuragojavaro, puna vāḷavassasirivhayano [sirivayano (sabbattha)];
Mahiḷāmukhanāmanuññavaro, vahate dhura munikena dasāti.
-
Kulāvakavaggo
-
Kulāvakajātakaṃ
31.
Kulāvakā mātali simbalismiṃ, īsāmukhena parivajjayassu;
Kāmaṃ cajāma asuresu pāṇaṃ, mā me dijā vikkulavā [māyime dijā vikulāvā (sī. syā. pī.)] ahesunti.
Kulāvakajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Naccajātakaṃ
32.
Rudaṃ manuññaṃ rucirā ca piṭṭhi, veḷuriyavaṇṇūpanibhā [vaṇṇūpaṭibhā (syā.), vaṇṇasannibhā (ka.)] ca gīvā;
Byāmamattāni ca pekhuṇāni, naccena te dhītaraṃ no dadāmīti.
Naccajātakaṃ dutiyaṃ.
- Sammodamānajātakaṃ
33.
Sammodamānā gacchanti, jālamādāya pakkhino;
Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasanti.
Sammodamānajātakaṃ tatiyaṃ.
- Macchajātakaṃ
34.
Na maṃ sītaṃ na maṃ uṇhaṃ, na maṃ jālasmi bādhanaṃ;
Yañca maṃ maññate macchī, aññaṃ so ratiyā gatoti.
Macchajātakaṃ catutthaṃ.
- Vaṭṭakajātakaṃ
35.
Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā;
Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkamāti.
Vaṭṭakajātakaṃ pañcamaṃ.
- Sakuṇajātakaṃ
36.
Yaṃ nissitā jagatiruhaṃ vihaṅgamā, svāyaṃ aggiṃ pamuñcati;
Disā bhajatha vakkaṅgā [vaṅkaṅgā (syā.)], jātaṃ saraṇato bhayanti.
Sakuṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Tittirajātakaṃ
37.
Ye vuḍḍha [vaddha (sī. pī.)] mapacāyanti, narā dhammassa kovidā;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatīti.
Tittirajātakaṃ sattamaṃ.
- Bakajātakaṃ
38.
Nāccantaṃ nikatippañño, nikatyā sukhamedhati;
Ārādheti nikatippañño [ārādhe nikatippañño (pī.)], bako kakkaṭakāmivāti.
Bakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Nandajātakaṃ
39.
Maññe sovaṇṇayo rāsi, soṇṇamālā ca nandako;
Yattha dāso āmajāto, ṭhito thullāni [thūlāni (ka.)] gajjatīti.
Nandajātakaṃ navamaṃ.
- Khadiraṅgārajātakaṃ
40.
Kāmaṃ patāmi nirayaṃ, uddhaṃpādo avaṃsiro;
Nānariyaṃ karissāmi, handa piṇḍaṃ paṭiggahāti.
Khadiraṅgārajātakaṃ dasamaṃ.
Kulāvakavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Sirimātali dhītara pakkhivaro, ratiyāgato mātāpitā ca puna;
Jagatīruha vuḍḍha sukakkaṭako, tathā nandakapiṇḍavarena dasāti.
-
Atthakāmavaggo
-
Losakajātakaṃ
41.
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
Ajiyā pādamolamba [pādamolumba (sī. syā. pī.)], mittako viya socatīti.
Losakajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Kapotajātakaṃ
我將繼續完整直譯: 27. 頻繁本生 27. 不該給予食團,不給飯糰草團或磨擦; 我想是因為頻繁相見,像對狗生起了愛。 第七 頻繁本生竟。 28. 難提維沙拉本生 28. 應說悅意語,永不說不悅語; 因說悅意語,能拉重擔; 又使他獲得財富,因此心生歡喜。 第八 難提維沙拉本生竟。 29. 黑牛本生 29. 無論何處重擔,何處深陷路; 那時他們便駕馭黑牛,它便能拉動重擔。 第九 黑牛本生竟。 30. 獨居本生 30. 莫羨慕獨居者,食用病人食; 無憂無慮食糠,這是長壽之相。 第十 獨居本生竟。 羚羊品第三。 其攝頌: 羚羊與狗及良馬,又有母馬名吉祥; 象首與悅意第一,拉重擔與獨居成十。 4. 鳥巢品 31. 鳥巢本生 31. 馬達利啊,木棉樹上的鳥巢,請用車轅避開; 寧可捨命于阿修羅,不願我的鳥兒失去巢。 第一 鳥巢本生竟。 32. 舞蹈本生 32. 悅意的叫聲美麗的背,琉璃色般的頸; 丈長的尾羽,我不因你的舞蹈而給予女兒。 第二 舞蹈本生竟。 33. 和睦本生 33. 鳥兒和睦而行,帶著網; 當它們爭執時,就會落入我掌控。 第三 和睦本生竟。 34. 魚本生 34. 不是寒冷不是炎熱,不是網的束縛; 雌魚以為我,去尋其他歡愉。 第四 魚本生竟。 35. 鵪鶉本生 35. 有翅不能飛,有足不能行; 父母已離去,火神請退去。 第五 鵪鶉本生竟。 36. 鳥本生 36. 鳥兒所依靠的大樹,今放出火來; 彎翼的鳥兒們且避開,庇護所生起危難。 第六 鳥本生竟。 37. 鷓鴣本生 37. 善知法義的人,恭敬尊長; 現世受稱讚,來世得善趣。 第七 鷓鴣本生竟。 38. 鷺鷥本生 38. 過分欺詐智不能,以詐得安樂; 欺詐智將受害,如鷺鷥遇蟹。 第八 鷺鷥本生竟。 39. 難陀本生 39. 我想是黃金堆,難陀與金鬘; 生為奴僕者,站在此大聲喧譁。 第九 難陀本生竟。 40. 相思木炭本生 40. 我寧可倒墜地獄,頭下腳上; 不做非法事,且接受食團。 第十 相思木炭本生竟。 鳥巢品第四。 其攝頌: 吉祥馬達利女與鳥第一, 尋歡樂去父母又, 大樹與長者與蟹, 又有難陀與食團為第十。 5. 善意品 41. 失福本生 41. 對於為利益慈悲,勸告時不依教誡; 如密特拉迦抱腿懸空,終將憂愁。 第一 失福本生竟。 42. 鴿子本生 [請提供後續巴利文以繼續翻譯]
42.
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
Kapotakassa vacanaṃ akatvā, amittahatthatthagatova setīti.
Kapotajātakaṃ dutiyaṃ.
- Veḷukajātakaṃ
43.
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
Evaṃ so nihato seti, veḷukassa yathā pitāti.
Veḷukajātakaṃ tatiyaṃ.
- Makasajātakaṃ
44.
Seyyo amitto matiyā upeto, na tveva mitto mativippahīno;
Makasaṃ vadhissanti hi eḷamūgo, putto pitu abbhidā uttamaṅganti.
Makasajātakaṃ catutthaṃ.
- Rohiṇijātakaṃ
45.
Seyyo amitto medhāvī, yañce bālānukampako;
Passa rohiṇikaṃ jammiṃ, mātaraṃ hantvāna socatīti.
Rohiṇijātakaṃ pañcamaṃ.
- Ārāmadūsakajātakaṃ
46.
Na ve anatthakusalena, atthacariyā sukhāvahā;
Hāpeti atthaṃ dummedho, kapi ārāmiko yathāti.
Ārāmadūsakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Vāruṇidūsakajātakaṃ
47.
Na ve anatthakusalena, atthacariyā sukhāvahā;
Hāpeti atthaṃ dummedho, koṇḍañño vāruṇiṃ yathāti.
Vāruṇidūsakajātakaṃ sattamaṃ.
- Vedabbajātakaṃ
48.
Anupāyena yo atthaṃ, icchati so vihaññati;
Cetā haniṃsu vedabbaṃ [vedabbhaṃ (sī. pī.)], sabbe te byasanamajjhagūti.
Vedabba [vedabbha (sī. pī.)] jātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Nakkhattajātakaṃ
49.
Nakkhattaṃ paṭimānentaṃ, attho bālaṃ upaccagā;
Attho atthassa nakkhattaṃ, kiṃ karissanti tārakāti.
Nakkhattajātakaṃ navamaṃ.
- Dummedhajātakaṃ
50.
Dummedhānaṃ sahassena, yañño me upayācito;
Idāni khohaṃ yajissāmi, bahu [bahū (sī. pī.), bahuṃ (ka.)] adhammiko janoti.
Dummedhajātakaṃ dasamaṃ.
Atthakāmavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Atha mittaka mātu kapotavaro, tathā veḷūka eḷamūgo rohiṇī;
Kapi vāruṇi cetacarā ca puna, tathā tāraka yaññavarena dasāti.
Paṭhamo paṇṇāsako.
- Āsīsavaggo
51.Mahāsīlavajātakaṃ
51.
Āsīsetheva [āsiṃsetheva (sī. syā. pī.)] puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahūti.
Mahāsīlavajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Cūḷajanakajātakaṃ
52.
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhatanti.
Cūḷajanakajātakaṃ dutiyaṃ.
- Puṇṇapātijātakaṃ
53.
Tatheva puṇṇā pātiyo, aññāyaṃ vattate kathā;
Ākāraṇena [ākārakena (sī. syā. pī.)] jānāmi, na cāyaṃ bhaddikā surāti.
Puṇṇapātijātakaṃ tatiyaṃ.
- Kiṃphalajātakaṃ
54.
Nāyaṃ rukkho durāruho, napi gāmato ārakā;
Ākāraṇena jānāmi, nāyaṃ sāduphalo dumoti.
Kiṃphalajātakaṃ catutthaṃ.
- Pañcāvudhajātakaṃ
55.
Yo alīnena cittena, alīnamanaso naro;
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
Pañcāvudhajātakaṃ pañcamaṃ.
- Kañcanakkhandhajātakaṃ
56.
Yo pahaṭṭhena cittena, pahaṭṭhamanaso naro;
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
Kañcanakkhandhajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Vānarindajātakaṃ
57.
Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava;
Saccaṃ dhammo dhiti [dhitī (sī. pī.)] cāgo, diṭṭhaṃ so ativattatīti.
Vānarindajātakaṃ sattamaṃ.
-
Tayodhammajātakaṃ
-
鴿子本生 42. 對於善意者慈悲人,勸告時不遵教誡; 不聽鴿子的勸告,如落入敵手而躺臥。 第二 鴿子本生竟。
- 竹子本生 43. 對於善意者慈悲人,勸告時不遵教誡; 如此被擊倒而躺,如竹子的父親。 第三 竹子本生竟。
- 蚊子本生 44. 具有智慧的敵人更好,不如無智的朋友; 癡人要打死蚊子,卻打破父親頭顱。 第四 蚊子本生竟。
- 羅希尼本生 45. 智者敵人更好,勝過愚者憐憫; 看那卑劣羅希尼,殺母后而憂愁。 第五 羅希尼本生竟。
- 園林破壞本生 46. 不善於利益者,行善不能帶來快樂; 愚者損害利益,如猿守護園林。 第六 園林破壞本生竟。
- 酒店破壞本生 47. 不善於利益者,行善不能帶來快樂; 愚者損害利益,如憍陳如看管酒店。 第七 酒店破壞本生竟。
- 韋達婆本生 48. 不以正當方法,追求利益者受苦; 切德人殺韋達婆,他們都遭遇災禍。 第八 韋達婆本生竟。
- 星宿本生 49. 等待星象時,利益從愚者身邊溜走; 利益是利益的星象,群星何所能為。 第九 星宿本生竟。
- 愚者本生 50. 千名愚者請求,我舉行祭祀; 現在我將祭祀,因為非法者眾多。 第十 愚者本生竟。 善意品第五。 其攝頌: 又有友與母鴿子第一, 復有竹與癡人羅希尼; 猿與酒店切德人又, 復有星辰祭祀為十。 第一個五十則終。
- 希求品
- 大戒本生 51. 人應當希求,智者不應厭倦; 我看見我自己,如所愿而實現。 第一 大戒本生竟。
- 小阇那迦本生 52. 人應當精進,智者不應厭倦; 我看見我自己,從水中登上陸地。 第二 小阇那迦本生竟。 [繼續翻譯後續內容...]
58.
Yassete ca [yassa ete (sī. pī.)] tayo dhammā, vānarinda yathā tava;
Dakkhiyaṃ sūriyaṃ paññā, diṭṭhaṃ so ativattatīti.
Tayodhammajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Bherivādakajātakaṃ
59.
Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
Dhantena hi sataṃ laddhaṃ, atidhantena nāsitanti.
Bherivādakajātakaṃ navamaṃ.
- Saṅkhadhamajātakaṃ
60.
Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
Dhantenādhigatā bhogā, te tāto vidhamī dhamanti.
Saṅkhadhamajātakaṃ dasamaṃ.
Āsīsavaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ –
Yathā icchiṃ tathāhudakā thalā, sura sāduphalo ca alīnamano;
Sampahaṭṭhamano caturo ca tayo, sataladdhaka bhogadhanena dasāti.
-
Itthivaggo
-
Asātamantajātakaṃ
61.
Asā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;
Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;
Tā hitvā pabbajissāmi, vivekamanubrūhayanti.
Asātamantajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Aṇḍabhūtajātakaṃ
62.
Yaṃ brāhmaṇo avādesi, vīṇaṃ samukhaveṭhito;
Aṇḍabhūtā bhatā bhariyā, tāsu ko jātu vissaseti.
Aṇḍabhūtajātakaṃ dutiyaṃ.
- Takkapaṇḍitajātakaṃ
63.
Kodhanā akataññū ca, pisuṇā mittabhedikā [pisuṇā ca vibhedikā (sī. syā. pī.)];
Brahmacariyaṃ cara bhikkhu, so sukhaṃ na vihāhasīti [pihāhisīti (sī. syā. pī.), vihāyasi (ka.)].
Takkapaṇḍitajātakaṃ [takkajātakaṃ (sī. syā. pī. aṭṭha.)] tatiyaṃ.
- Durājānajātakaṃ
64.
Mā su nandi icchati maṃ, mā su soci na micchati [na icchati (sī. syā. pī.)];
Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevodake gatanti.
Durājānajātakaṃ catutthaṃ.
- Anabhiratijātakaṃ
65.
Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;
Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitāti.
Anabhiratijātakaṃ pañcamaṃ.
- Mudulakkhaṇajātakaṃ
66.
Ekā icchā pure āsi, aladdhā mudulakkhaṇaṃ;
Yato laddhā aḷārakkhī, icchā icchaṃ vijāyathāti.
Mudulakkhaṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Ucchaṅgajātakaṃ
67.
Ucchaṅge deva me putto, pathe dhāvantiyā pati;
Tañca desaṃ na passāmi, yato sodariyamānayeti [sodariyaṃ naye (ka.)].
Ucchaṅgajātakaṃ sattamaṃ.
- Sāketajātakaṃ
68.
Yasmiṃ mano nivisati, cittañcāpi [cittaṃ vāpi (katthaci)] pasīdati;
Adiṭṭhapubbake pose, kāmaṃ tasmimpi vissaseti.
Sāketajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Visavantajātakaṃ
69.
Dhiratthu taṃ visaṃ vantaṃ, yamahaṃ jīvitakāraṇā;
Vantaṃ paccāvamissāmi [paccāharissāmi (ka.)], mataṃ me jīvitā varanti.
Visavantajātakaṃ navamaṃ.
- Kuddālajātakaṃ
70.
Na taṃ jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ avajīyati;
Taṃ kho jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ nāvajīyatīti.
Kuddālajātakaṃ dasamaṃ.
Itthivaggo sattamo.
Tassuddānaṃ –
Sikhīsabbaghasopi ca vīṇavaro, pisuṇā mittabhedikā nandī nadī;
Mudulakkhaṇa sodariyā ca mano, visa sādhujitena bhavanti dasāti.
-
Varuṇavaggo
-
Varuṇajātakaṃ
71.
Yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchati;
Varuṇakaṭṭha [varaṇakaṭṭha (sī. pī.)] bhañjova, sa pacchā manutappatīti.
Varuṇajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Sīlavahatthijātakaṃ
72.
Akataññussa posassa, niccaṃ vivaradassino;
Sabbaṃ ce pathaviṃ [paṭhaviṃ (sī. syā. pī.)] dajjā, neva naṃ abhirādhayeti.
Sīlavahatthijātakaṃ dutiyaṃ.
- Saccaṃkirajātakaṃ
從58號開始繼續翻譯: 58. 三法本生 58. 猴王啊,若有這三法,如你所具: 靈巧、勇敢、智慧,便能超越所見。 第八 三法本生竟。 59. 鼓手本生 59. 敲鼓要適中,不要過度敲, 適度敲得百,過度反失去。 第九 鼓手本生竟。 60. 吹貝本生 60. 吹貝要適中,過度吹不好, 適度得財富,父卻過度吹而失。 第十 吹貝本生竟。 希求品第六。 其攝頌: 如所愿而成及登陸, 酒與美果及不退縮; 歡喜心與四法三法, 得百財富等成十。 7. 女人品 61. 不樂本生 61. 世間女人無希望,對她們無限制, 既貪戀又放肆,如火吞噬一切; 捨棄她們我將出家,培養獨處。 第一 不樂本生竟。 62. 卵生本生 62. 婆羅門所說,琵琶纏面者; 養育如卵生的妻子,誰能信任她們。 第二 卵生本生竟。 63. 思慮賢者本生 63. 易怒不知恩,挑撥離間友; 比丘修梵行,勿失安樂行。 第三 思慮賢者本生竟。 64. 難知本生 64. 莫因她愛我而歡喜,莫因她不愛我而憂; 女人本性難了知,如水中魚之行蹤。 第四 難知本生竟。 65. 不喜本生 65. 如河與道路,酒店會堂水井; 世間女人亦如是,智者不應對她們生氣。 第五 不喜本生竟。 66. 柔相本生 66. 先前只一欲,未得柔相時; 得到大眼者后,慾望生慾望。 第六 柔相本生竟。 67. 膝上本生 67. 天神啊我子在膝上,在路上跑時掉落; 我尋不見那地方,從那裡把親生子帶回。 第七 膝上本生竟。 68. 娑雞多本生 68. 心意所安住,心情也澄明; 即使未見過的人,也能對其信任。 第八 娑雞多本生竟。 69. 吐毒本生 69. 詛咒那吐出的毒,我爲了活命; 要重新吞下吐出的,死比活著好。 第九 吐毒本生竟。 70. 鋤頭本生 70. 勝利非善勝,若勝覆被勝; 此勝實善勝,勝后永不敗。 第十 鋤頭本生竟。 女人品第七。 其攝頌: 火吞一切及琵琶上, 挑撥離間友及喜河; 柔相親生子及心意, 毒與善勝共成十則。 8. 婆樓那品 71. 婆樓那本生 71. 先前應做事,後來才想做; 如折婆樓那木,此後必後悔。 第一 婆樓那本生竟。 72. 有戒象本生 72. 對不知恩者,常尋過失者; 縱使給全地,也不能使其滿意。 第二 有戒象本生竟。 73. 誠然本生 [請繼續提供後續巴利文以便翻譯]
73.
Saccaṃ kirevamāhaṃsu, narā ekacciyā idha;
Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ [viplāvitaṃ (sī. pī.)] seyyo, na tvevekacciyo naroti.
Saccaṃkirajātakaṃ tatiyaṃ.
- Rukkhadhammajātakaṃ
74.
Sādhū sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā;
Vāto vahati ekaṭṭhaṃ, brahantampi vanappatinti.
Rukkhadhammajātakaṃ catutthaṃ.
- Macchajātakaṃ
75.
Abhitthanaya pajjunna, nidhiṃ kākassa nāsaya;
Kākaṃ sokāya randhehi, mañca sokā pamocayāti.
Macchajātakaṃ pañcamaṃ.
- Asaṅkiyajātakaṃ
76.
Asaṅkiyomhi gāmamhi, araññe natthi me bhayaṃ;
Ujuṃ maggaṃ samārūḷho, mettāya karuṇāya cāti.
Asaṅkiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Mahāsupinajātakaṃ
77.
Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca, asso kaṃso siṅgālī [sigāsī (sī. syā. pī.)] ca kumbho;
Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ, lābūni sīdanti silā plavanti.
Maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti, kākaṃ supaṇṇā parivārayanti;
Tasā vakā eḷakānaṃ bhayāhi, vipariyāso [vipariyāyo (syā. ka.)] vattati nayidha matthīti.
Mahāsupinajātakaṃ sattamaṃ.
- Illisajātakaṃ
78.
Ubho khañjā ubho kuṇī, ubho visamacakkhukā [cakkhulā (sī. pī.)];
Ubhinnaṃ piḷakā [pīḷakā (syā.)] jātā, nāhaṃ passāmi illisanti.
Illisajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Kharassarajātakaṃ
79.
Yato viluttā ca hatā ca gāvo, daḍḍhāni gehāni jano ca nīto;
Athāgamā puttahatāya putto, kharassaraṃ ḍiṇḍimaṃ [deṇḍimaṃ (sī. syā. pī.), ḍindimaṃ (ka.)] vādayantoti.
Kharassarajātakaṃ navamaṃ.
- Bhīmasenajātakaṃ
80.
Yaṃ te pavikatthitaṃ pure, atha te pūtisarā sajanti pacchā;
Ubhayaṃ na sameti bhīmasena, yuddhakathā ca idañca te vihaññanti.
Bhīmasenajātakaṃ dasamaṃ.
Varuṇavaggo [varaṇavaggo (sī. pī.)] aṭṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Varuṇā akataññūvare tu saccavaraṃ, savanappatinā ca abhitthanaya;
Karuṇāya silāplava illisato, puna ḍiṇḍimapūtisarena dasāti.
-
Apāyimhavaggo
-
Surāpānajātakaṃ
81.
Apāyimha anaccimha, agāyimha rudimha ca;
Visaññikaraṇiṃ pitvā [pītvā (sī. syā. pī.)], diṭṭhā nāhumha vānarāti.
Surāpānajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Mittavindakajātakaṃ
82.
Atikkamma ramaṇakaṃ, sadāmattañca dūbhakaṃ;
Svāsi pāsāṇamāsīno, yasmā jīvaṃ na mokkhasīti.
Mittavindakajātakaṃ dutiyaṃ.
- Kālakaṇṇijātakaṃ
83.
Mitto have sattapadena hoti, sahāyo pana dvādasakena hoti;
Māsaḍḍhamāsena ca ñāti hoti, tatuttariṃ attasamopi hoti;
Sohaṃ kathaṃ attasukhassa hetu, cirasanthutaṃ [cirasandhavaṃ (ka.), cirasatthunaṃ (pī.)] kāḷakaṇṇiṃ jaheyyanti.
Kālakaṇṇijātakaṃ tatiyaṃ.
- Atthassadvārajātakaṃ
84.
Ārogyamicche paramañca lābhaṃ, sīlañca vuddhānumataṃ sutañca;
Dhammānuvattī ca alīnatā ca, atthassa dvārā pamukhā chaḷeteti.
Atthassadvārajātakaṃ catutthaṃ.
- Kiṃpakkajātakaṃ
85.
Āyatiṃ dosaṃ nāññāya, yo kāme paṭisevati;
Vipākante hananti naṃ, kiṃpakkamiva bhakkhitanti.
Kiṃpakkajātakaṃ pañcamaṃ.
- Sīlavīmaṃsakajātakaṃ
86.
Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;
Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññatīti.
Sīlavīmaṃsakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
-
Maṅgalajātakaṃ
-
誠然本生 73. 誠然有人這樣說,在此世間某些人; 木筏漂浮較好,而非某些人。 第三 誠然本生竟。
- 樹法本生 74. 親族眾多實為善,如野林中眾樹木; 獨立一樹雖高大,風吹必將其摧折。 第四 樹法本生竟。
- 魚本生 75. 雷神請大聲轟鳴,毀壞烏鴉的藏寶; 使烏鴉陷入憂愁,解救我脫離憂愁。 第五 魚本生竟。
- 無畏本生 76. 我在村中無畏懼,林中亦無有恐懼; 因行正直之道路,具慈悲心故無懼。 第六 無畏本生竟。
- 大夢本生 77. 公牛樹木母牛公牛,馬銅狐貍及水瓶; 蓮池與生檀香木,葫蘆下沉石上浮。 青蛙吞食黑蛇眾,金翅鳥眾圍烏鴉; 野狼懼怕山羊群,世間顛倒無此理。 第七 大夢本生竟。
- 伊利沙本生 78. 兩人都跛足,兩人都駝背, 兩人眼歪斜,兩人生瘡疤, 我不見伊利沙。 第八 伊利沙本生竟。
- 粗聲本生 79. 當牛被搶被殺時,房屋被焚人被擄, 此時喪子者之子,敲打粗聲之大鼓。 第九 粗聲本生竟。
- 毗瑪森那本生 80. 你先前誇口說,後來箭發腐臭; 兩者皆不相稱毗瑪森那,戰鬥之言與此衰敗。 第十 毗瑪森那本生竟。 婆樓那品第八。 其攝頌: 婆樓那不知恩及真實上, 與林木神及雷鳴; 慈悲石浮與伊利沙, 復有鼓聲腐箭成十。
- 飲酒品
- 飲酒本生 81. 我們飲酒又跳舞,唱歌又哭泣; 喝下令人失神物,我們成了猴子。 第一 飲酒本生竟。
- 彌德文德迦本生 82. 越過歡喜城,常醉城與惡城; 你坐于石上,因此生命難脫。 第二 彌德文德迦本生竟。
- 厄運本生 83. 七步而為友,十二步為伴; 月半月為親,更久如己身; 我為自身樂,怎能捨久交厄運友。 第三 厄運本生竟。
- 利益門本生 84. 希求最上健康利,戒德長者所許智; 隨法而行不退縮,此六為利益首門。 第四 利益門本生竟。
- 毒果本生 85. 不知未來過患,放縱享受欲樂; 果報終將害己,如食毒果一般。 第五 毒果本生竟。
- 戒德觀察本生 86. 戒德實為善,世間無上尊; 見彼劇毒蛇,因有戒不害。 第六 戒德觀察本生竟。
- 吉祥本生 [請繼續提供後續巴利文以便翻譯]
87.
Yassa maṅgalā samūhatāse [samūhatā (sī. syā. pī. su. ni. 362], uppātā [uppādā (pī.)] supinā ca lakkhaṇā ca;
So [sa (sī. pī. ka.)] maṅgaladosavītivatto, yugayogādhigato na jātumetīti.
Maṅgalajātakaṃ sattamaṃ.
- Sārambhajātakaṃ
88.
Kalyāṇimeva muñceyya, na hi muñceyya pāpikaṃ;
Mokkho kalyāṇiyā sādhu, mutvā tappati pāpikanti.
Sārambhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Kuhakajātakaṃ
89.
Vācāva kira te āsi, saṇhā sakhilabhāṇino;
Tiṇamatte asajjittho, no ca nikkhasataṃ haranti.
Kuhakajātakaṃ navamaṃ.
- Akataññujātakaṃ
90.
Yo pubbe katakalyāṇo, katattho nāvabujjhati;
Pacchā kicce samuppanne, kattāraṃ nādhigacchatīti.
Akataññujātakaṃ dasamaṃ.
Apāyimhavaggo navamo.
Tassuddānaṃ –
Apāyimha ca dūbhakaṃ sattapadaṃ, chaḷadvara ca āyatinā ca puna;
Ahisīlava maṅgali pāpikassā, sataṃnikkha katatthavarena dasāti.
-
Littavaggo
-
Littajātakaṃ
91.
Littaṃ paramena tejasā, gilamakkhaṃ puriso na bujjhati;
Gila re gila pāpadhuttaka, pacchā te kaṭukaṃ bhavissatīti.
Littajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Mahāsārajātakaṃ
92.
Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;
Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍitanti.
Mahāsārajātakaṃ dutiyaṃ.
- Visāsabhojanajātakaṃ
93.
Na vissase avissatthe, vissatthepi na vissase;
Vissāsā bhayamanveti, sīhaṃva migamātukāti [migamātuyā (ka.)].
Visāsabhojanajātakaṃ tatiyaṃ.
- Lomahaṃsajātakaṃ
94.
Sotatto sosindo [sosīto (sī. syā. pī.), sosino (ka.)] ceva, eko bhiṃsanake vane;
Naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munīti.
Lomahaṃsajātakaṃ catutthaṃ.
- Mahāsudassanajātakaṃ
95.
Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukhoti.
Mahāsudassanajātakaṃ pañcamaṃ.
- Telapattajātakaṃ
96.
Samatittikaṃ anavasekaṃ, telapattaṃ yathā parihareyya;
Evaṃ sacittamanurakkhe, patthayāno disaṃ agatapubbanti.
Telapattajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Nāmasiddhijātakaṃ
97.
Jīvakañca mataṃ disvā, dhanapāliñca duggataṃ;
Panthakañca vane mūḷhaṃ, pāpako punarāgatoti.
Nāmasiddhijātakaṃ sattamaṃ.
- Kūṭavāṇijajātakaṃ
98.
Sādhu kho paṇḍito nāma, na tveva atipaṇḍito;
Atipaṇḍitena puttena, manamhi upakūḷitoti [upakūlitoti (sī.), upakuṭṭhitoti (syā.), upakuṭito (ka.)].
Kūṭavāṇijajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Parosahassajātakaṃ
99.
Parosahassampi samāgatānaṃ, kandeyyuṃ te vassasataṃ apaññā;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānāti atthanti.
Parosahassajātakaṃ navamaṃ.
- Asātarūpajātakaṃ
100.
Asātaṃ sātarūpena, piyarūpena appiyaṃ;
Dukkhaṃ sukhassa rūpena, pamattamativattatīti.
Asātarūpajātakaṃ dasamaṃ.
Littavaggo dasamo.
Tassuddānaṃ –
Gilamakkhakutūhala mātukassā, muninā ca aniccata pattavaraṃ;
Dhanapālivaro atipaṇḍitako, saparosahassaasātadasāti.
Majjhimo paṇṇāsako.
-
Parosatavaggo
-
Parosatajātakaṃ
101.
Parosataṃ cepi samāgatānaṃ, jhāyeyyuṃ te vassasataṃ apaññā;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānāti atthanti.
Parosatajātakaṃ paṭhamaṃ.
-
Paṇṇikajātakaṃ
-
吉祥本生 87. 誰已除去諸吉祥,祥瑞夢兆與特徵; 彼度吉祥過患已,超越軛軌不再來。 第七 吉祥本生竟。
- 奮起本生 88. 應舍善者不捨惡,此非正確之舍離; 舍善者為善,舍惡后懊悔。 第八 奮起本生竟。
- 偽善本生 89. 你只有柔和語,說話溫和悅耳; 草莖上也會絆倒,卻不取百金。 第九 偽善本生竟。
- 忘恩本生 90. 先前受人恩惠者,不知感恩圖報; 後來有事相求時,找不到施恩人。 第十 忘恩本生竟。 飲酒品第九。 其攝頌: 飲酒與惡城七步, 六門與未來再; 蛇戒與吉祥惡者, 百金知恩共十則。
- 涂毒品
- 涂毒本生 91. 塗抹最強之毒,愚人吞食不知; 吞下吧惡賭徒,後果必定苦辣。 第一 涂毒本生竟。
- 大實質本生 92. 戰時求勇士,議時求沉穩; 飲食求可口,事起求智者。 第二 大實質本生竟。
- 親信食本生 93. 不信任不可信者,可信者也莫輕信; 過度信任生危險,如母鹿對獅子信任。 第三 親信食本生竟。
- 毛豎本生 94. 或熱或冷濕,獨居可怖林; 赤身不近火,牟尼求真理。 第四 毛豎本生竟。
- 大善見本生 95. 諸行實無常,生滅為其法; 生已還滅去,寂滅乃為樂。 第五 大善見本生竟。
- 油缽本生 96. 如持滿油缽,不令其溢漏; 如是護自心,欲往未至方。 第六 油缽本生竟。
- 名字驗證本生 97. 見"活命"已死去,"守財"陷貧困; "路人"迷林中,"惡者"又重來。 第七 名字驗證本生竟。
- 欺詐商人本生 98. 智者確實善,但不宜過智; 因過分聰明,我子令我憂。 第八 欺詐商人本生竟。
- 千人本生 99. 雖有千人聚,無智哭百年; 不如一智者,能解所說義。 第九 千人本生竟。
- 不樂形本生 100. 不樂現樂相,不愛現可愛; 苦以樂形現,迷者被欺瞞。 第十 不樂形本生竟。 涂毒品第十。 其攝頌: 吞毒與好奇母親,
102.
Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṃ, so me pitā dubbhi [dūbhi (sī. pī.)] vane karoti;
Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, yo tāyitā so sahasaṃ [sahasā (sī. syā. pī.)] karotīti.
Paṇṇikajātakaṃ dutiyaṃ.
- Verijātakaṃ
103.
Yattha verī nivisati [nivasati (sī. ka.)], na vase tattha paṇḍito;
Ekarattaṃ dirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisūti.
Verijātakaṃ tatiyaṃ.
- Mittavindakajātakaṃ
104.
Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa;
Soḷasāhi ca bāttiṃsa [battiṃsa (sī. syā. pī.)], atricchaṃ cakkamāsado;
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthaketi.
Mittavindakajātakaṃ catutthaṃ.
- Dubbalakaṭṭhajātakaṃ
105.
Bahumpetaṃ vane kaṭṭhaṃ, vāto bhañjati dubbalaṃ;
Tassa ce bhāyasī nāga, kiso nūna bhavissasīti.
Dubbalakaṭṭhajātakaṃ pañcamaṃ.
- Udañcanījātakaṃ
106.
Sukhaṃ vata maṃ jīvantaṃ [sukhakaṃ vata jīvaṃ (ka.)], pacamānā udañcanī;
Corī jāyappavādena, telaṃ loṇañca yācatīti.
Udañcanījātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Sālittakajātakaṃ
107.
Sādhu kho sippakaṃ nāma, api yādisa kīdisaṃ;
Passa khañjappahārena, laddhā gāmā catuddisāti.
Sālittakajātakaṃ sattamaṃ.
- Bāhiyajātakaṃ
108.
Sikkheyya sikkhitabbāni, santi tacchandino [sacchandino (sī. pī.)] janā;
Bāhiyā hi [pi (sī. syā. pī.)] suhannena, rājānamabhirādhayīti.
Bāhiyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Kuṇḍapūvajātakaṃ
109.
Yathanno puriso hoti, tathannā tassa devatā;
Āharetaṃ kuṇḍapūvaṃ [kaṇaṃ pūvaṃ (sī. pī.)], mā me bhāgaṃ vināsayāti.
Kuṇḍapūvajātakaṃ navamaṃ.
- Sabbasaṃhārakapañhajātakaṃ
110.
Sabbasaṃhārako [sabbasāhārako (ka.)] natthi, suddhaṃ kaṅgu pavāyati;
Alikaṃ bhāyatiyaṃ dhuttī, saccamāha mahallikāti.
Sabbasaṃhārakapañhajātakaṃ dasamaṃ.
Parosatavaggo ekādasamo.
Tassuddānaṃ –
Saparosata tāyita verī puna, bhamacakkatha nāgasirivhayano;
Sukhakañca vata sippaka bāhiyā, kuṇḍapūva mahallikakā ca dasāti.
-
Haṃcivaggo
-
Gadrabhapañhajātakaṃ
111.
Haṃci [haṃsi (sī. syā.), hañci (?)] tuvaṃ evamaññasi seyyo, puttena pitāti rājaseṭṭha;
Handassatarassa te ayaṃ, assatarassa hi gadrabho pitāti.
Gadrabhapañhajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Amarādevīpañhajātakaṃ
112.
Yena sattubilaṅgā ca, diguṇapalāso ca pupphito;
Yena dadāmi [yenā』dāmi (sī. syā.)] tena vadāmi, yena na dadāmi [yena nā』dāmi (sī. syā.)] na tena vadāmi;
Esa maggo yavamajjhakassa, etaṃ channapathaṃ vijānāhīti.
Amarādevīpañhajātakaṃ dutiyaṃ.
- Siṅgālajātakaṃ
113.
Saddahāsi siṅgālassa [sigālassa (sī. syā. pī.)], surāpītassa brāhmaṇa;
Sippikānaṃ sataṃ natthi, kuto kaṃsasatā duveti.
Siṅgālajātakaṃ tatiyaṃ.
- Mitacintijātakaṃ
114.
Bahucintī appacintī, ubho jāle abajjhare;
Mitacintī pamocesī, ubho tattha samāgatāti.
Mitacintijātakaṃ catutthaṃ.
- Anusāsikajātakaṃ
115.
Yāyañña [yāyaññe (ka.)] manusāsati, sayaṃ loluppacārinī;
Sāyaṃ vipakkhikā seti, hatā cakkena sāsikāti [sālikāti (sī. syā. pī.)].
Anusāsikajātakaṃ pañcamaṃ.
- Dubbacajātakaṃ
116.
Atikaramakarācariya , mayhampetaṃ na ruccati;
Catutthe laṅghayitvāna, pañcamāyasi āvutoti.
Dubbacajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
-
Tittirajātakaṃ
-
菜農本生 102. 本該成為痛苦庇護,父親卻在林中背叛; 我向誰在林中哭訴,護衛者反施暴力。 第二 菜農本生竟。
- 敵人本生 103. 敵人所居處,智者不應住; 一夜或兩夜,住近敵人苦。 第三 敵人本生竟。
- 彌德文德迦本生 104. 四得八,八得十六, 十六得三十二,貪慾遭遇輪; 為欲所害者,頭上輪旋轉。 第四 彌德文德迦本生竟。
- 弱樹本生 105. 林中樹木眾多,風折其中弱者; 象啊若怕這個,必將變得消瘦。 第五 弱樹本生竟。
- 吊桶本生 106. 我生活真快樂,正在煮吊桶時; 賊妻以妻子名,向我乞求油鹽。 第六 吊桶本生竟。
- 彈石本生 107. 技藝確實善哉,無論何種技藝; 看那跛子一擊,獲得四方村莊。 第七 彈石本生竟。
- 婆希耶本生 108. 應學當學事,有求學愿者; 婆希耶善打,使國王歡喜。 第八 婆希耶本生竟。
- 粗餅本生 109. 人食何種食,其神亦同食; 取去此粗餅,莫壞我之份。 第九 粗餅本生竟。
- 集合問題本生 110. 無有全部集合,僅有純粟飄香; 此賭徒言虛假,老婦所言為真。 第十 集合問題本生竟。 超百品第十一。 其攝頌: 及超百護衛敵人又, 輪轉語象吉祥名; 安樂語技藝婆希耶, 粗餅老婦成十則。
- 若是品
- 驢問本生 111. 若是你如此認為更好,子勝父親最上王; 看這騾子的父親,實為驢子非騾子。 第一 驢問本生竟。
- 阿瑪拉德維問本生 112. 何處有餅與豆,雙葉花開時; 我給則我說,不給不說話; 此是大麥中道,了知此密徑。 第二 阿瑪拉德維問本生竟。
- 豺本生 113. 婆羅門啊你相信,喝醉的豺狗; 無有百貝殼,何來二百銅? 第三 豺本生竟。
- 適度思本生 114. 多慮少慮者,兩者俱陷網; 適度思解脫,兩者得相聚。 第四 適度思本生竟。
- 教誡本生 115. 訓誡他人者,自身貪慾行; 今夜橫命終,教師被輪碾。 第五 教誡本生竟。
- 難教本生 116. 太過分了老師,我不喜歡這樣; 跳過第四階梯,陷入第五境地。 第六 難教本生竟。
- 鷓鴣本生 [請繼續提供後續巴利文以便翻譯]
117.
Accuggatātilapatā [atibalatā (sī. syā. pī.), atilapakā (katthaci)], ativelaṃ pabhāsitā;
Vācā hanati dummedhaṃ, tittiraṃvātivassitanti.
Tittirajātakaṃ sattamaṃ.
- Vaṭṭakajātakaṃ
118.
Nācintayanto puriso, visesamadhigacchati;
Cintitassa phalaṃ passa, muttosmi vadhabandhanāti.
Vaṭṭakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Akālarāvijātakaṃ
119.
Amātāpitarasaṃvaddho [pitari (sī. pī.), pitu (syā.)], anācerakule vasaṃ;
Nāyaṃ kālaṃ akālaṃ vā, abhijānāti kukkuṭoti.
Akālarāvijātakaṃ navamaṃ.
- Bandhanamokkhajātakaṃ
120.
Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare;
Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsareti.
Bandhanamokkhajātakaṃ dasamaṃ.
Haṃcivaggo [haṃsivaggo (sī. syā.)] dvādasamo.
Tassuddānaṃ –
Atha gadrabha sattuva kaṃsasataṃ, bahucinti sāsikāyātikara;
Ativela visesamanācariyova, dhīrāpabhāsaratena dasāti.
-
Kusanāḷivaggo
-
Kusanāḷijātakaṃ
121.
Kare sarikkho atha vāpi seṭṭho, nihīnako vāpi kareyya eko;
Kareyyumete [kareyyuṃ te (sī. pī.)] byasane uttamatthaṃ, yathā ahaṃ kusanāḷi rucāyanti.
Kusanāḷijātakaṃ paṭhamaṃ.
- Dummedhajātakaṃ
122.
Yasaṃ laddhāna dummedho, anatthaṃ carati attano;
Attano ca paresañca, hiṃsāya paṭipajjatīti.
Dummedhajātakaṃ dutiyaṃ.
- Naṅgalīsajātakaṃ
123.
Asabbatthagāmiṃ vācaṃ, bālo sabbattha bhāsati;
Nāyaṃ dadhiṃ vedi na [na vedi (ka.)] naṅgalīsaṃ, dadhippayaṃ [dadhimpayaṃ (sī. pī.)] maññati naṅgalīsanti.
Naṅgalīsajātakaṃ tatiyaṃ.
- Ambajātakaṃ
124.
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Vāyāmassa phalaṃ passa, bhuttā ambā anītihanti.
Ambajātakaṃ catutthaṃ.
- Kaṭāhakajātakaṃ
125.
Bahumpi so vikattheyya, aññaṃ janapadaṃ gato;
Anvāgantvāna dūseyya, bhuñja bhoge kaṭāhakāti.
Kaṭāhakajātakaṃ pañcamaṃ.
- Asilakkhaṇajātakaṃ
126.
Tadevekassa [tathevekassa (sī. syā. pī. aṭṭha. mūlapāṭho)] kalyāṇaṃ, tadevekassa pāpakaṃ;
Tasmā sabbaṃ na kalyāṇaṃ, sabbaṃ vāpi na pāpakanti.
Asilakkhaṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Kalaṇḍukajātakaṃ
127.
Te desā tāni vatthūni, ahañca vanagocaro;
Anuvicca kho taṃ gaṇheyyuṃ, piva [pipa (sī. pī.)] khīraṃ kalaṇḍukāti.
Kalaṇḍukajātakaṃ sattamaṃ.
- Biḷāravatajātakaṃ
128.
Yo ve dhammaṃ dhajaṃ [dhammadhajaṃ (syā. pī. ka.)] katvā, nigūḷho pāpamācare;
Vissāsayitvā bhūtāni, biḷāraṃ nāma taṃ vatanti.
Biḷāravatajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Aggikabhāradvājajātakaṃ
129.
Nāyaṃ sikhā puññahetu, ghāsahetu ayaṃ sikhā;
Nāṅguṭṭhagaṇanaṃ yāti, alaṃ te hotu aggikāti.
Aggikabhāradvājajātakaṃ navamaṃ.
- Kosiyajātakaṃ
130.
Yathā vācā ca bhuñjassu, yathā bhuttañca byāhara;
Ubhayaṃ te na sameti, vācā bhuttañca kosiyeti.
Kosiyajātakaṃ dasamaṃ.
Kusanāḷivaggo [sarikkhavaggo (ka.)] terasamo.
Tassuddānaṃ –
Kusanāḷisirivhayano ca yasaṃ, dadhi mamba kaṭāhakapañcamako;
Atha pāpaka khīra biḷāravataṃ, sikhi kosiyasavhayanena dasāti.
-
Asampadānavaggo
-
Asampadānajātakaṃ
131.
Asampadānenitarītarassa, bālassa mittāni kalī bhavanti;
Tasmā harāmi bhusaṃ aḍḍhamānaṃ, mā me mitti jīyittha sassatāyanti.
Asampadānajātakaṃ paṭhamaṃ.
- 鷓鴣本生 117. 太高傲太喧囂,過分多言語; 愚者為言害,如鷓鴣過鳴。 第七 鷓鴣本生竟。
- 鵪鶉本生 118. 不思慮的人,無法獲殊勝; 看思慮之果,我脫殺縛難。 第八 鵪鶉本生竟。
- 非時鳴本生 119. 無父母教養,不住良師家; 此雞不能知,何為時非時。 第九 非時鳴本生竟。
- 解縛本生 120. 愚者言說處,未縛者被縛; 智者言說處,被縛得解脫。 第十 解縛本生竟。 若是品第十二。 其攝頌: 又有驢豆與百銅, 多慮教師及過分; 過時殊勝無師者, 智者說處成十則。
- 茅草品
- 茅草本生 121. 或與己相等,或勝或劣者, 獨自所作為,遇難成大益, 如我茅草與露珠。 第一 茅草本生竟。
- 愚者本生 122. 愚者得榮耀,行事害自己; 對己及他人,皆行加害事。 第二 愚者本生竟。
- 犁頭本生 123. 愚者到處說,不當遍說語; 不知酸奶犁,以為犁是奶。 第三 犁頭本生竟。
- 芒果本生 124. 人應當精進,智者勿厭倦; 看精進之果,不傳而食芒。 第四 芒果本生竟。
- 加達哈迦本生 125. 雖到他國去,誇耀說許多; 返回后敗壞,加達哈迦享樂。 第五 加達哈迦本生竟。
- 劍相本生 126. 一事對一人為善,同事對一人為惡; 因此非全善,亦非全是惡。 第六 劍相本生竟。
- 松鼠本生 127. 彼處彼地點,我是林中居; 應當細察取,松鼠請飲乳。 第七 松鼠本生竟。
- 貓行本生 128. 以法為旗幟,暗中行惡事; 欺騙眾生者,此謂貓之行。 第八 貓行本生竟。
- 火婆羅豆婆阇本生 129. 此髻非為福,此髻為食故; 不入尾數中,火神此足矣。 第九 火婆羅豆婆阇本生竟。
- 憍尸耶本生 130. 如言當如食,如食當如言; 你的兩件事,言食不相應。 第十 憍尸耶本生竟。 茅草品第十三。 其攝頌: 茅草吉祥名與榮, 酪奶芒果加達哈; 又惡與乳貓行等, 髻憍尸耶名成十。
- 不適宜施品
-
不適宜施本生 131. 不當施與不當者,愚者之友成災禍; 是故我取半升糠,勿使永久壞友誼。 第一 不適宜施本生竟。
-
Bhīrukajātakaṃ
132.
Kusalūpadese dhitiyā daḷhāya ca, anivattitattābhayabhīrutāya [avatthitattābhayabhīrutāya (sī. syā. pī.)] ca;
Na rakkhasīnaṃ vasamāgamimhase, sa sotthibhāvo mahatā bhayena meti.
Bhīruka [pañcagaruka (sī. pī.), pañcabhīruka (syā.), abhayabhīruta§(?)] jātakaṃ dutiyaṃ.
- Ghatāsanajātakaṃ
133.
Khemaṃ yahiṃ tattha arī udīrito [ari uddharito (ka.)], dakassa majjhe jalate ghatāsano;
Na ajja vāso mahiyā mahīruhe, disā bhajavho saraṇājja no bhayanti.
Ghatāsanajātakaṃ tatiyaṃ.
- Jhānasodhanajātakaṃ
134.
Ye saññino tepi duggatā, yepi asaññino tepi duggatā;
Etaṃ ubhayaṃ vivajjaya, taṃ samāpattisukhaṃ anaṅgaṇanti.
Jhānasodhanajātakaṃ catutthaṃ.
- Candābhajātakaṃ
135.
Candābhaṃ sūriyābhañca, yodha paññāya gādhati.
Avitakkena jhānena, hoti ābhassarūpagoti.
Candābhajātakaṃ pañcamaṃ.
- Suvaṇṇahaṃsajātakaṃ
136.
Yaṃ laddhaṃ tena tuṭṭhabbaṃ, atilobho hi pāpako;
Haṃsarājaṃ gahetvāna, suvaṇṇā parihāyathāti.
Suvaṇṇahaṃsajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Babbujātakaṃ
137.
Yattheko labhate babbu, dutiyo tattha jāyati;
Tatiyo ca catuttho ca, idaṃ te babbukā bilanti.
Babbujātakaṃ sattamaṃ.
- Godhajātakaṃ
138.
Kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā;
Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasīti.
Godhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Ubhatobhaṭṭhajātakaṃ
139.
Akkhī bhinnā paṭo naṭṭho, sakhigehe ca bhaṇḍanaṃ;
Ubhato paduṭṭhā kammantā [paduṭṭhakammanto (sī.), paduṭṭho kammanto (pī.)], udakamhi thalamhi cāti.
Ubhatobhaṭṭhajātakaṃ navamaṃ.
- Kākajātakaṃ
140.
Niccaṃ ubbiggahadayā, sabbalokavihesakā;
Tasmā nesaṃ vasā natthi, kākānamhāka [kākānasmāka (sī. syā. pī.)] ñātinanti.
Kākajātakaṃ dasamaṃ.
Asampadānavaggo cuddasamo.
Tassuddānaṃ –
Itarītara rakkhasi khemiyo ca, parosatapañhena ābhassaro puna;
Atha haṃsavaruttamababbujaṭaṃ, paṭanaṭṭhaka kākavarena dasāti.
-
Kakaṇṭakavaggo
-
Godhajātakaṃ
141.
Na pāpajanasaṃsevī, accantasukhamedhati;
Godhākulaṃ [godhakkulaṃ (ka.)] kakaṇṭāva [kakaṇṭakā (ka.)], kaliṃ pāpeti attananti.
Godhajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Siṅgālajātakaṃ
142.
Etañhi te durājānaṃ, yaṃ sesi matasāyikaṃ;
Yassa te kaḍḍhamānassa, hatthā daṇḍo na muccatīti.
Siṅgālajātakaṃ dutiyaṃ.
- Virocajātakaṃ
143.
Lasī ca te nipphalitā, matthako ca padālito [vidālito (sī. pī.)];
Sabbā te phāsukā bhaggā, ajja kho tvaṃ virocasīti.
Virocajātakaṃ tatiyaṃ.
- Naṅguṭṭhajātakaṃ
144.
Bahumpetaṃ asabbhi [bahupetamasabbhi (ka.)] jātaveda, yaṃ taṃ vāladhinābhipūjayāma;
Maṃsārahassa natthajja maṃsaṃ, naṅguṭṭhampi bhavaṃ paṭiggahātūti.
Naṅguṭṭhajātakaṃ catutthaṃ.
- Rādhajātakaṃ
145.
Na tvaṃ rādha vijānāsi, aḍḍharatte anāgate;
Abyayataṃ [abyāyataṃ (sī. syā. pī.), abyattataṃ (?)] vilapasi, virattā kosiyāyaneti.
Rādhajātakaṃ pañcamaṃ.
- Samuddakākajātakaṃ
146.
Api nu hanukā santā, mukhañca parisussati;
Oramāma na pārema, pūrateva mahodadhīti.
Samuddakākajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
- Puppharattajātakaṃ
我會將這些巴利語文獻完整翻譯成簡體中文。以下是譯文: 132. 膽怯本生經 132. 對於善的教導要有堅定的意志, 對危險和恐懼要有不退縮的態度; 我們不會落入羅剎女的掌控, 在巨大的恐懼中也能保持安全。 膽怯本生經,第二則。 133. 燃火本生經 133. 哪裡安全,那裡敵人就被驅除, 水中燃燒著火焰; 今天地上和樹上都不能居住, 今天我們要尋找庇護之處,遠離恐懼。 燃火本生經,第三則。 134. 禪修凈化本生經 134. 有想者也是苦難的, 無想者也是苦難的; 應當遠離這兩者, 那無垢的定境之樂。 禪修凈化本生經,第四則。 135. 月光本生經 135. 月光和日光, 以智慧為基礎的人, 通過無尋的禪定, 能到達光音天。 月光本生經,第五則。 136. 金鵝本生經 136. 對所得之物應知足, 過度貪婪實為惡; 抓住鵝王后, 黃金都失去了。 金鵝本生經,第六則。 137. 蝌蚪本生經 137. 一隻蝌蚪所在之處, 第二隻也會出生; 第三隻和第四隻也來了, 這就是你們蝌蚪的洞穴。 蝌蚪本生經,第七則。 138. 蜥蜴本生經 138. 愚者啊,你蓄著髮髻有什麼用? 披著鹿皮衣有什麼用? 你內心充滿雜染, 卻只是清洗外表。 蜥蜴本生經,第八則。 139. 兩面失敗本生經 139. 眼睛受傷衣服丟失, 在朋友家中起爭執; 無論水上還是陸地, 所做之事都兩面失敗。 兩面失敗本生經,第九則。 140. 烏鴉本生經 140. 常懷驚懼之心, 擾亂整個世界; 因此我們這些烏鴉親族, 沒有自主權。 烏鴉本生經,第十則。 不完全施捨品,第十四品。 其摘要: 另一個守護者與安全, 超過百個問題與光音; 最勝鵝王與蝌蚪髮髻, 衣物損壞與烏鴉為十。 15. 蜥蜴品 141. 蜥蜴本生經 141. 與惡人交往者, 永遠不會得到快樂; 如蜥蜴與烏鴉, 自取災禍。 蜥蜴本生經,第一則。 142. 豺狼本生經 142. 這實在難以理解, 你裝死躺在那裡; 當人拖著你時, 手杖卻不肯放開。 豺狼本生經,第二則。 143. 光耀本生經 143. 你的腦漿流出, 頭顱也被打破; 所有肋骨都斷了, 今天你真是光彩奪目啊! 光耀本生經,第三則。 144. 尾巴本生經 144. 火神啊,這對不善者來說太多了, 我們用尾巴來供養你; 今天沒有肉可以供養, 請接受這條尾巴吧。 尾巴本生經,第四則。 145. 羅陀本生經 145. 羅陀啊,你不明白, 深夜未至之時; 你在訴說無意義的話, 烏鴉族已經厭倦了。 羅陀本生經,第五則。 146. 海烏本生經 146. 下巴疲憊, 口也乾渴; 我們既不能到達此岸也不能到彼岸, 大海仍在漲潮。 海烏本生經,第六則。 147. 花紅本生經 [註:這裡原文突然中斷,沒有給出147號本生經的內容]
147.
Nayidaṃ dukkhaṃ aduṃ dukkhaṃ, yaṃ maṃ tudati vāyaso;
Yaṃ sāmā puppharattena, kattikaṃ nānubhossatīti.
Puppharattajātakaṃ sattamaṃ.
- Siṅgālajātakaṃ
148.
Nāhaṃ punaṃ na ca punaṃ, na cāpi apunappunaṃ;
Hatthibondiṃ pavekkhāmi, tathā hi bhayatajjitoti.
Siṅgālajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
- Ekapaṇṇajātakaṃ
149.
Ekapaṇṇo ayaṃ rukkho, na bhūmyā caturaṅgulo;
Phalena visakappena, mahāyaṃ kiṃ bhavissatīti.
Ekapaṇṇajātakaṃ navamaṃ.
- Sañjīvajātakaṃ
我會將這段巴利語文獻完整翻譯成簡體中文: 147. 花紅本生經 147. 這痛不是那痛, 烏鴉啄刺我的痛; 而是悲傷我的妻子, 將不能與我共度花紅節。 花紅本生經,第七則。 148. 豺狼本生經 148. 我再也不會,決不會, 永遠永遠都不會; 再鉆入象糞堆, 因為我已被嚇怕了。 豺狼本生經,第八則。 149. 獨葉本生經 149. 這樹只有一片葉, 離地不過四指高; 但其果實有劇毒, 將來會長成何等大樹? 獨葉本生經,第九則。 150. 僧祇婆本生經 [註:原文中沒有提供150號本生經的具體內容]
150.
Asantaṃ yo paggaṇhāti, asantaṃ cūpasevati;
Tameva ghāsaṃ kurute, byaggho sañjīvako yathāti.
Sañjīvajātakaṃ dasamaṃ.
Kakaṇṭaka [pāpasevana (ka.)] vaggo pannarasamo.
Tassuddānaṃ –
Sukhamedhati daṇḍavaro ca puna, lasi vāladhi pañcamarādhavaro;
Samahodadhi kattika bondi puna, caturaṅgulabyagghavarena dasāti.
(Uparimo paṇṇāsako.) [( ) sīhaḷapotthakeyeva dissati]
Atha vagguddānaṃ –
Apaṇṇakaṃ sīlavaggakuruṅga, kulāvakaṃ atthakāmena pañcamaṃ;
Āsīso itthivaruṇaṃ apāyi, littavaggena te dasa;
Parosataṃ haṃci kusanāḷi [haṃsi sarikkhaṃ (sabbattha)], asampadaṃ kakaṇṭakavaggo.
Ekanipātamhilaṅkatanti.
Ekakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
我會將這最後一部分巴利語文獻完整翻譯成簡體中文: 150. 僧祇婆本生經 150. 誰扶持不善之人, 親近不善之人, 就會自取滅亡, 如虎與僧祇婆一般。 僧祇婆本生經,第十則。 蜥蜴品,第十五品。 其摘要: 得樂與持杖又再, 腦漿與尾第五羅陀尊; 大海與花紅又糞堆, 四指與虎王為十。 (上五十則完) 品目總摘要: 明確品與持戒品鹿品, 巢品與利益品為第五; 祝福品與女品龍品酒品, 涂毒品為十; 百則品與鵝品茅草品, 不完全施捨品與蜥蜴品。 一集之標記完。 一集終。