B0102050817tiṃsanipāto(三十品經)

  1. Tiṃsanipāto

  2. Phussattheragāthā

949.

Pāsādike bahū disvā, bhāvitatte susaṃvute;

Isi paṇḍarasagotto [paṇḍarassa gotto (sī.)], apucchi phussasavhayaṃ.

950.

『『Kiṃchandā kimadhippāyā, kimākappā bhavissare;

Anāgatamhi kālamhi, taṃ me akkhāhi pucchito』』.

951.

『『Suṇohi vacanaṃ mayhaṃ, isipaṇḍarasavhaya;

Sakkaccaṃ upadhārehi, ācikkhissāmyanāgataṃ.

952.

『『Kodhanā upanāhī ca, makkhī thambhī saṭhā bahū;

Ussukī nānāvādā ca, bhavissanti anāgate.

953.

『『Aññātamānino dhamme, gambhīre tīragocarā;

Lahukā agaru dhamme, aññamaññamagāravā.

954.

『『Bahū ādīnavā loke, uppajjissantyanāgate;

Sudesitaṃ imaṃ dhammaṃ, kilesessanti [kilesissanti (sī.), kilisissanti (syā. ka.)] dummatī.

955.

『『Guṇahīnāpi saṅghamhi, voharantā visāradā;

Balavanto bhavissanti, mukharā assutāvino.

956.

『『Guṇavantopi saṅghamhi, voharantā yathātthato;

Dubbalā te bhavissanti, hirīmanā anatthikā.

957.

『『Rajataṃ jātarūpañca, khettaṃ vatthumajeḷakaṃ;

Dāsidāsañca dummedhā, sādiyissantyanāgate.

958.

『『Ujjhānasaññino bālā, sīlesu asamāhitā;

Unnaḷā vicarissanti, kalahābhiratā magā.

959.

『『Uddhatā ca bhavissanti, nīlacīvarapārutā;

Kuhā thaddhā lapā siṅgī, carissantyariyā viya.

960.

『『Telasaṇṭhehi kesehi, capalā añjanakkhikā;

Rathiyāya gamissanti, dantavaṇṇikapārutā.

961.

『『Ajegucchaṃ vimuttehi, surattaṃ arahaddhajaṃ;

Jigucchissanti kāsāvaṃ, odātesu samucchitā [odāte susamucchitā (sī.)].

962.

『『Lābhakāmā bhavissanti, kusītā hīnavīriyā;

Kicchantā vanapatthāni, gāmantesu vasissare.

963.

『『Ye ye lābhaṃ labhissanti, micchājīvaratā sadā;

Te teva anusikkhantā, bhajissanti asaṃyatā.

964.

『『Ye ye alābhino lābhaṃ, na te pujjā bhavissare;

Supesalepi te dhīre, sevissanti na te tadā.

965.

『『Milakkhurajanaṃ rattaṃ [pilakkharajanaṃ rattaṃ (?)], garahantā sakaṃ dhajaṃ;

Titthiyānaṃ dhajaṃ keci, dhārissantyavadātakaṃ.

966.

『『Agāravo ca kāsāve, tadā tesaṃ bhavissati;

Paṭisaṅkhā ca kāsāve, bhikkhūnaṃ na bhavissati.

967.

『『Abhibhūtassa dukkhena, sallaviddhassa ruppato;

Paṭisaṅkhā mahāghorā, nāgassāsi acintiyā.

968.

『『Chaddanto hi tadā disvā, surattaṃ arahaddhajaṃ;

Tāvadeva bhaṇī gāthā, gajo atthopasaṃhitā』』.

969.

[dha. pa. 9; jā. 1.2.141; 1.16.122] 『『Anikkasāvo kāsāvaṃ, yo vatthaṃ paridhassati [paridahissati (sī. syā.)];

Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati.

970.

『『Yo ca vantakāsāvassa, sīlesu susamāhito;

Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahati.

971.

『『Vipannasīlo dummedho, pākaṭo kāmakāriyo;

Vibbhantacitto nissukko, na so kāsāvamarahati.

972.

『『Yo ca sīlena sampanno, vītarāgo samāhito;

Odātamanasaṅkappo, sa ve kāsāvamarahati.

973.

『『Uddhato unnaḷo bālo, sīlaṃ yassa na vijjati;

Odātakaṃ arahati, kāsāvaṃ kiṃ karissati.

974.

『『Bhikkhū ca bhikkhuniyo ca, duṭṭhacittā anādarā;

Tādīnaṃ mettacittānaṃ, niggaṇhissantyanāgate.

975.

『『Sikkhāpentāpi therehi, bālā cīvaradhāraṇaṃ;

Na suṇissanti dummedhā, pākaṭā kāmakāriyā.

976.

『『Te tathā sikkhitā bālā, aññamaññaṃ agāravā;

Nādiyissantupajjhāye, khaḷuṅko viya sārathiṃ.

  1. 三十偈頌品
  2. 富沙長老偈 949. 見諸多悅意者,修習善防護; 仙人般達羅種,詢問名富沙。 950. "何愿何志向,何種行為將來; 未來之時節,請為我解說。" 951. "請聽我言說,仙人般達羅; 恭敬且留意,我說未來事。 952. "易怒且懷恨,覆藏與僵硬; 嫉妒說異端,未來將如此。 953. "自詡知法者,深法淺嘗止; 輕慢對正法,互不相尊敬。 954. "世間諸過患,未來將生起; 此善說正法,愚者將污染。 955. "無德在僧中,饒舌語無畏; 將成強勢者,多言無聞德。 956. "有德在僧中,如實而說法; 他們將衰弱,慚愧無所求。 957. "銀與黃金財,田地及牲畜; 奴婢諸愚者,未來將貪求。 958. "愚者多挑剔,戒律不安穩; 傲慢四處游,喜爭如野獸。 959. "將有驕傲者,身披青色衣; 虛偽頑固者,偽裝如聖者。 960. "塗油閃耀發,輕浮眼施黛; 街道上行走,著白似象牙。 961. "解脫者不厭,鮮紅應供旗; 厭惡袈裟衣,執著白色衣。 962. "貪求諸利養,懈怠無精進; 厭倦林野居,將住村落邊。 963. "凡得利養者,常行邪命事; 效仿追隨他,放逸無節制。 964. "無利養之人,彼等不受敬; 賢善具戒者,當時不親近。 965. "蠻族染赤衣,輕蔑自己旗; 外道之標幟,有人持白衣。 966. "對於袈裟衣,彼時將不敬; 比丘對法衣,不再作思擇。 967. "為苦所困擾,利箭所刺痛; 大象深思慮,不可思議時。 968. "六牙象見到,鮮紅應供旗; 立即說偈頌,像言含真義。" 969. "不離垢染者,披著袈裟衣; 遠離調與實,不配袈裟衣。 970. "已離諸染者,善持守戒律; 具足調與實,堪配袈裟衣。 971. "破戒無智慧,顯露隨欲行; 心亂無精進,不配袈裟衣。 972. "具足諸戒行,離欲心專注; 清凈意志者,堪配袈裟衣。 973. "驕傲與傲慢,愚者無戒行; 應著白色衣,袈裟何所為。 974. "比丘比丘尼,邪心不恭敬; 對慈心如是,未來將降伏。 975. "長老教導時,愚者著法衣; 無智不聽從,顯露隨欲行。 976. "如是學愚者,互不相尊敬; 不敬依止師,如劣馬御者。"

977.

『『Evaṃ anāgataddhānaṃ, paṭipatti bhavissati;

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, patte kālamhi pacchime.

978.

『『Purā āgacchate etaṃ, anāgataṃ mahabbhayaṃ;

Subbacā hotha sakhilā, aññamaññaṃ sagāravā.

979.

『『Mettacittā kāruṇikā, hotha sīlesu saṃvutā;

Āraddhavīriyā pahitattā, niccaṃ daḷhaparakkamā.

980.

『『Pamādaṃ bhayato disvā, appamādañca khemato;

Bhāvethaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, phusantā amataṃ pada』』nti.

… Phusso thero….

  1. Sāriputtattheragāthā

981.

『『Yathācārī yathāsato satīmā, yatasaṅkappajjhāyi appamatto;

Ajjhattarato samāhitatto, eko santusito tamāhu bhikkhuṃ.

982.

『『Allaṃ sukkhaṃ vā bhuñjanto, na bāḷhaṃ suhito siyā;

Ūnūdaro mitāhāro, sato bhikkhu paribbaje.

983.

『『Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.

984.

『『Kappiyaṃ taṃ ce chādeti, cīvaraṃ idamatthikaṃ [idamatthitaṃ (sī.)];

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.

985.

『『Pallaṅkena nisinnassa, jaṇṇuke nābhivassati;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.

986.

[saṃ. ni. 4.253; itivu. 53] 『『Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;

Ubhayantarena [ubhayamantare (sī.)] nāhosi, kena lokasmi kiṃ siyā.

987.

『『Mā me kadāci pāpiccho, kusīto hīnavīriyo;

Appassuto anādaro, kena lokasmi kiṃ siyā.

988.

『『Bahussuto ca medhāvī, sīlesu susamāhito;

Cetosamathamanuyutto, api muddhani tiṭṭhatu.

989.

『『Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago;

Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.

990.

『『Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapathe rato;

Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.

991.

[dha. pa. 98] 『『Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;

Yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ.

992.

『『Ramaṇīyāni araññāni, yattha na ramatī jano;

Vītarāgā ramissanti, na te kāmagavesino.

993.

[dha. pa. 76] 『『Nidhīnaṃva pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;

Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje;

Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.

994.

[dha. pa. 77] 『『Ovadeyyānusāseyya, asabbhā ca nivāraye;

Satañhi so piyo hoti, asataṃ hoti appiyo.

995.

『『Aññassa bhagavā buddho, dhammaṃ desesi cakkhumā;

Dhamme desiyamānamhi, sotamodhesimatthiko;

Taṃ me amoghaṃ savanaṃ, vimuttomhi anāsavo.

996.

『『Neva pubbenivāsāya, napi dibbassa cakkhuno;

Cetopariyāya iddhiyā, cutiyā upapattiyā;

Sotadhātuvisuddhiyā, paṇidhī me na vijjati [kathā. 378].

997.

『『Rukkhamūlaṃva nissāya, muṇḍo saṅghāṭipāruto;

Paññāya uttamo thero, upatissova [upatisso ca (sī. ka.)] jhāyati.

998.

『『Avitakkaṃ samāpanno, sammāsambuddhasāvako;

Ariyena tuṇhībhāvena, upeto hoti tāvade.

999.

[udā. 24] 『『Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito;

Evaṃ mohakkhayā bhikkhu, pabbatova na vedhati.

1000.

『『Anaṅgaṇassa posassa, niccaṃ sucigavesino;

Vālaggamattaṃ pāpassa, abbhamattaṃva khāyati.

1001.

『『Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;

Nikkhipissaṃ imaṃ kāyaṃ, sampajāno patissato.

1002.

『『Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;

Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathā.

977. "如是未來世,將有此行徑; 比丘比丘尼,末法時代中。 978. "在此大恐懼,未來尚未至; 應當易教導,和善互恭敬。 979. "慈心具悲憫,戒律當守護; 精進意堅定,常作大勇猛。 980. "見放逸生畏,不放逸安穩; 修八正道支,證得不死地。" ——富沙長老—— 2. 舍利弗長老偈 981. "如何行如何念具念,修意專注無有放逸; 內心安樂心得等持,獨處知足是名比丘。 982. "食新鮮或干,不應過飽足; 少食知量度,正念行乞食。 983. "四五口食物,飲水即足夠; 足供安樂住,精進比丘用。 984. "如法之衣服,覆體此足夠; 足供安樂住,精進比丘用。 985. "結跏趺而坐,膝上不淋雨; 足供安樂住,精進比丘用。 986. "見樂實為苦,見苦如毒箭; 兩者皆非有,世間何所依。 987. "愿我永不成,惡欲懶惰者; 少聞無恭敬,世間何所依。 988. "多聞具智慧,戒律善安住; 心尋求寂靜,愿立於頂上。 989. "隨逐於戲論,喜愛戲論者; 錯失涅槃道,無上安穩處。 990. "舍離諸戲論,樂無戲論道; 成就涅槃道,無上安穩處。 991. "或在村落中,或在阿蘭若; 低地或高原,阿羅漢所居,是為可樂地。 992. "林野甚可樂,眾人不喜處; 離欲者歡喜,不求諸欲樂。 993. "如見藏寶者,見人指過失; 智者善訶責,應親近智者; 親近如是人,增善非增惡。 994. "教誡與勸導,遮止不善行; 善人皆敬愛,惡人則不喜。 995. "世尊佛陀為,他人說妙法; 正說法之時,我開智慧耳; 聞法不空過,無漏得解脫。 996. "不為宿命通,亦非天眼通; 他心通神變,死生之智見; 凈化天耳界,我皆不希求。 997. "依止樹根下,剃髮披袈裟; 智慧最上尊,優波帝沙(舍利弗的本名)修禪定。 998. "入無尋定中,正等覺弟子; 以聖默然法,立即得成就。 999. "如山巖穩固,不動善安立; 比丘滅癡暗,如山不動搖。 1000. "無垢求清凈,此等清凈人; 微細如毛端,罪過現如雲。 1001. "我不喜死亡,亦不喜生存; 舍此色身時,正知具正念。 1002. "我不喜死亡,亦不喜生存; 我待時節至,如工人待工。"

1003.

『『Ubhayena midaṃ maraṇameva, nāmaraṇaṃ pacchā vā pure vā;

Paṭipajjatha mā vinassatha, khaṇo vo mā upaccagā.

1004.

『『Nagaraṃ yathā paccantaṃ, guttaṃ santarabāhiraṃ;

Evaṃ gopetha attānaṃ, khaṇo vo mā upaccagā;

Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā.

1005.

『『Upasanto uparato, mantabhāṇī [mattabhāṇī (sī.)] anuddhato;

Dhunāti pāpake dhamme, dumapattaṃva māluto.

1006.

『『Upasanto uparato, mantabhāṇī anuddhato;

Appāsi [abbahi (syā.), abhāsi (?)] pāpake dhamme, dumapattaṃva māluto.

1007.

『『Upasanto anāyāso, vippasanno anāvilo;

Kalyāṇasīlo medhāvī, dukkhassantakaro siyā.

1008.

『『Na vissase ekatiyesu evaṃ, agārisu pabbajitesu cāpi;

Sādhūpi hutvā na asādhu honti, asādhu hutvā puna sādhu honti.

1009.

『『Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhañca bhikkhuno;

Uddhaccaṃ vicikicchā ca, pañcete cittakelisā.

1010.

『『Yassa sakkariyamānassa, asakkārena cūbhayaṃ;

Samādhi na vikampati, appamādavihārino.

1011.

『『Taṃ jhāyinaṃ sātatikaṃ, sukhumadiṭṭhivipassakaṃ;

Upādānakkhayārāmaṃ, āhu sappuriso iti.

1012.

『『Mahāsamuddo pathavī, pabbato anilopi ca;

Upamāya na yujjanti, satthu varavimuttiyā.

1013.

『『Cakkānuvattako thero, mahāñāṇī samāhito;

Pathavāpaggisamāno, na rajjati na dussati.

1014.

『『Paññāpāramitaṃ patto, mahābuddhi mahāmati;

Ajaḷo jaḷasamāno, sadā carati nibbuto.

1015.

『『Pariciṇṇo mayā satthā…pe… bhavanetti samūhatā.

1016.

『『Sampādethappamādena , esā me anusāsanī;

Handāhaṃ parinibbissaṃ, vippamuttomhi sabbadhī』』ti.

… Sāriputto thero….

  1. Ānandattheragāthā

1017.

『『Pisuṇena ca kodhanena ca, maccharinā ca vibhūtanandinā;

Sakhitaṃ na kareyya paṇḍito, pāpo kāpurisena saṅgamo.

1018.

『『Saddhena ca pesalena ca, paññavatā bahussutena ca;

Sakhitaṃ kareyya paṇḍito, bhaddo sappurisena saṅgamo.

1019.

『『Passa cittakataṃ bimbaṃ…pe… yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti.

1020.

『『Passa cittakataṃ bimbaṃ…pe… vatthehi sobhati.

1021.

『『Alattakakatā …pe… no ca pāragavesino.

1022.

『『Aṭṭhapadakatā…pe… no ca pāragavesino.

1023.

『『Añjanīva navā…pe… no ca pāragavesino.

1024.

『『Bahussuto cittakathī, buddhassa paricārako;

Pannabhāro visaññutto, seyyaṃ kappeti gotamo.

1025.

『『Khīṇāsavo visaññutto, saṅgātīto sunibbuto;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jātimaraṇapāragū.

1026.

『『Yasmiṃ patiṭṭhitā dhammā, buddhassādiccabandhuno;

Nibbānagamane magge, soyaṃ tiṭṭhati gotamo.

1027.

『『Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto;

Caturāsītisahassāni, ye me dhammā pavattino.

1028.

『『Appassutāyaṃ puriso, balibaddova jīrati;

Maṃsāni tassa vaḍḍhanti, paññā tassa na vaḍḍhati.

1029.

『『Bahussuto appassutaṃ, yo sutenātimaññati;

Andho padīpadhārova, tatheva paṭibhāti maṃ.

1030.

『『Bahussutaṃ upāseyya, sutañca na vināsaye;

Taṃ mūlaṃ brahmacariyassa, tasmā dhammadharo siyā.

1031.

『『Pubbāparaññū atthaññū, niruttipadakovido;

Suggahītañca gaṇhāti, atthañcopaparikkhati.

1032.

『『Khantyā chandikato [khantiyā chandito (?)] hoti, ussahitvā tuleti taṃ;

Samaye so padahati, ajjhattaṃ susamāhito.

1003. "此兩者皆是死,非死在前後; 精進莫放逸,莫失良機時。 1004. "如邊境城池,內外皆防護; 如是護自身,莫失良機時; 失時墮地獄,悲嘆痛哀傷。 1005. "寂靜已止息,善語不驕慢; 除去諸惡法,如風吹樹葉。 1006. "寂靜已止息,善語不驕慢; 拔除諸惡法,如風吹樹葉。 1007. "寂靜無煩擾,清凈無混濁; 具德有智慧,能作苦邊際。 1008. "不應輕信人,在家出家者; 善者變不善,不善覆成善。 1009. "貪慾與瞋恚,昏沉與睡眠; 掉舉與疑惑,此五心垢染。 1010. "于彼受供養,或不受供養; 二者皆不動,不放逸而住。 1011. "修禪常精進,微細觀智慧; 樂滅諸執取,是名為善士。 1012. "大海與大地,山嶽及風氣; 皆不足為喻,導師勝解脫。 1013. "隨轉法輪者,大智得等持; 如地水火風,不貪亦不瞋。 1014. "圓滿諸智慧,廣慧大智者; 不癡似愚者,常行於寂滅。 1015. "我已侍奉師......有結已斷除。 1016. "以不放逸成就,此乃我教誡; 且我當涅槃,一切得解脫。" ——舍利弗長老—— 3. 阿難長老偈 1017. "離間與瞋怒,慳吝喜譭譽; 智者莫交友,惡人為惡伴。 1018. "具信性善良,智慧多聞者; 智者應交友,善人為善伴。 1019. "見此彩繪身......無有常住處。 1020. "見此彩繪身......以衣為莊嚴。 1021. "涂以胭脂......非求彼岸者。 1022. "八步之......非求彼岸者。 1023. "如新涂眼藥......非求彼岸者。 1024. "多聞善說者,佛陀之侍者; 重擔已卸下,瞿曇離繫縛。 1025. "漏盡離繫縛,超越諸束縛; 持此最後身,超生死彼岸。 1026. "依止諸法者,日種佛陀教; 趣向涅槃道,此瞿曇安住。 1027. "佛陀處我得,八萬二千法; 比丘處二千,轉法八萬四。 1028. "少聞此人者,如牛唯長老; 肌肉雖增長,智慧不增長。 1029. "多聞輕少聞,以聞生驕慢; 如盲持燈者,於我如是現。 1030. "親近多聞者,所聞莫損失; 此為梵行本,故應持正法。 1031. "知前後義理,通達詞句法; 善取所當取,觀察其義理。 1032. "忍辱生歡喜,精進思量彼; 適時勤精進,內心善等持。

1033.

『『Bahussutaṃ dhammadharaṃ, sappaññaṃ buddhasāvakaṃ;

Dhammaviññāṇamākaṅkhaṃ, taṃ bhajetha tathāvidhaṃ.

1034.

『『Bahussuto dhammadharo, kosārakkho mahesino;

Cakkhu sabbassa lokassa, pūjanīyo bahussuto.

1035.

『『Dhammārāmo dhammarato, dhammaṃ anuvicintayaṃ;

Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu, saddhammā na parihāyati.

1036.

『『Kāyamaccheragaruno [garuko (sī.)], hiyyamāne [hiyyamāno (sī.)] anuṭṭhahe;

Sarīrasukhagiddhassa, kuto samaṇaphāsutā.

1037.

『『Na pakkhanti disā sabbā, dhammā na paṭibhanti maṃ;

Gate kalyāṇamittamhi, andhakāraṃva khāyati.

1038.

『『Abbhatītasahāyassa, atītagatasatthuno;

Natthi etādisaṃ mittaṃ, yathā kāyagatā sati.

1039.

『『Ye purāṇā atītā te, navehi na sameti me;

Svajja ekova jhāyāmi, vassupetova pakkhimā.

1040.

『『Dassanāya abhikkante, nānāverajjake bahū;

Mā vārayittha sotāro, passantu samayo mamaṃ.

1041.

『『Dassanāya abhikkante, nānāverajjake puthu;

Karoti satthā okāsaṃ, na nivāreti cakkhumā.

1042.

『『Paṇṇavīsativassāni, sekhabhūtassa me sato;

Na kāmasaññā uppajji, passa dhammasudhammataṃ.

1043.

『『Paṇṇavīsativassāni, sekhabhūtassa me sato;

Na dosasaññā uppajji, passa dhammasudhammataṃ.

1044.

『『Paṇṇavīsativassāni, bhagavantaṃ upaṭṭhahiṃ;

Mettena kāyakammena, chāyāva anapāyinī [anupāyinī (syā. ka.)].

1045.

『『Paṇṇavīsativassāni, bhagavantaṃ upaṭṭhahiṃ;

Mettena vacīkammena, chāyāva anapāyinī.

1046.

『『Paṇṇavīsativassāni, bhagavantaṃ upaṭṭhahiṃ;

Mettena manokammena, chāyāva anapāyinī.

1047.

『『Buddhassa caṅkamantassa, piṭṭhito anucaṅkamiṃ;

Dhamme desiyamānamhi, ñāṇaṃ me udapajjatha.

1048.

『『Ahaṃ sakaraṇīyomhi, sekho appattamānaso;

Satthu ca parinibbānaṃ, yo amhaṃ anukampako.

1049.

『『Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;

Sabbākāravarūpete, sambuddhe parinibbute.

1050.

『『Bahussuto dhammadharo, kosārakkho mahesino;

Cakkhu sabbassa lokassa, ānando parinibbuto.

1051.

『『Bahussuto dhammadharo, kosārakkho mahesino;

Cakkhu sabbassa lokassa, andhakāre tamonudo.

1052.

『『Gatimanto satimanto, dhitimanto ca yo isi;

Saddhammadhārako thero, ānando ratanākaro.

1033. "多聞持法者,智慧佛弟子; 欲求法智者,親近如是人。 1034. "多聞持法者,大仙藏護者; 一切世間眼,多聞應供養。 1035. "樂法喜法者,思維于正法; 憶念法比丘,不離於正法。 1036. "身重吝嗇者,衰退不精進; 貪著身樂者,何得沙門樂。 1037. "一切方不明,諸法不顯現; 善友已離去,如入黑暗中。 1038. "昔日友已逝,導師已去世; 再無如是友,如身念是親。 1039. "昔日諸舊友,與新不相合; 今日獨修禪,如鳥入巢穴。 1040. "欲見而前來,眾多異國人; 聽眾莫遮止,且讓見我時。 1041. "欲見而前來,眾多異國眾; 導師開方便,具眼不遮止。 1042. "我為有學時,二十五年間; 不生欲想念,見法善妙性。 1043. "我為有學時,二十五年間; 不生瞋恚想,見法善妙性。 1044. "我侍奉世尊,二十五年間; 以慈身業近,如影不相離。 1045. "我侍奉世尊,二十五年間; 以慈語業近,如影不相離。 1046. "我侍奉世尊,二十五年間; 以慈意業近,如影不相離。 1047. "佛陀經行時,我隨後而行; 正說妙法時,智慧得生起。 1048. "我尚有所作,有學未證果; 導師將涅槃,悲憫我等者。 1049. "彼時真可怖,彼時毛骨悚; 具一切勝相,正覺入涅槃。 1050. "多聞持法者,大仙藏護人; 一切世間眼,阿難入涅槃。 1051. "多聞持法者,大仙藏護人; 一切世間眼,暗中除黑暗。 1052. "具慧具正念,具智慧仙人; 持正法長老,阿難寶藏者。"

1053.

『『Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;

Ohito garuko bhāro, natthi dāni punabbhavo』』ti.

… Ānando thero….

Tiṃsanipāto niṭṭhito.

Tatruddānaṃ –

Phussopatisso ānando, tayotime pakittitā;

Gāthāyo tattha saṅkhātā, sataṃ pañca ca uttarīti;

1053. "我已侍奉師,佛陀教已行; 重擔已卸下,今無再後有。" ——阿難長老—— 三十偈品終 其攝頌: 富沙優波帝沙(舍利弗)阿難,此三者所說; 偈頌數總計,一百零五偈。 provided by EasyChat