B040708Naradakkhadīpanī(人才燈)c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Naradakkhadīpanī

Pālito yeva saddhammo,

Pālitena varena ca;

Pālite suṭṭhu yaṃ sīlaṃ,

Pālitaṃ dhamma-sundaraṃ.

Sammā āraddhaṃ sabba-sampattīnaṃ,

Mūlaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.

Vīriyārabbho bhikkhave,

Mahato atthāya saṃvattatīti.

Tasmā vīriyameva kattabbaṃ,

Vīriyavato hi acintitaṃpi hoti.

Yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ,

Pamāṇaṃ hoti;

Eva metampi viññūnaṃ.

Suvijāno bhavaṃ hoti,

Dubbijāno parābhavo;

Dhammakāmo bhavaṃ hoti,

Dhammadessī parābhavo.

Ayaṃ dhammatāti ayaṃ sabhāvo,

Ayaṃ niyāmoti vuttaṃ hoti.

Ye dhammā hetupabhavā,

Tesaṃ hetuṃ tathāgato.

Ratanattayaṃ , santataṃ, ahaṃ vandāmi;

Ācariyaṃ, so ahaṃ, niccaṃ namāmi;

『『Hotu sabbaṃ, maṅgalaṃ, mamaṃ sabbadhi』』.

Naradakkhadīpanī

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Paṇāma

Naradakkhadīpakassa,

Namo samantacakkhuno;

Saṃsārā vippamuttassa,

Saṃsārā vippamuttassa,

Sa-saddhammassa saṅghino.

Matthanā

2.

Pālitehi varuttamaṃ,

Pālitaṃ sīla-pāramiṃ;

Pāletu varasambuddho,

Pālitaṃ gantha-kāraṇaṃ.

Āsīsa

3.

Bahussuto ca medhāvī,

Sīlesuca samāhito;

Cetosamathānuyutto,

Api muddhani tiṭṭhatu.

Abhiyācaka

4.

Dhamma-saṅghaṃ vanditvāna,

Sabba-lokassa nāyakaṃ;

Yācito tikakrapa-therena,

Māṇavena ca dhīmatā.

5.

Uttānameva saṅkhepaṃ,

Nānā-sattha-sudhāritaṃ;

Nara-dakkhaṃ likhissami,

Passantu dhīra-māmakā.

6.

Kosajjaṃ bhayato disvā,

Vīriyañjāpi khemato;

Āraddhavīriyā hotha;

Esā buddhānusāsanī.

7.

Vīriyavā kho bhikkhave ariyasāvako,

Akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti;

Sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti,

Suddhamattānaṃ pariharatīti.

Vīriyavato kiṃ nāma kammaṃ na sijjhati;

Purisakāro nāma na nassati,

Sukhe patiṭṭhāpetīti jānāmi.

8.

Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu,

Dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ;

Tatheva buddha-seṭṭhānaṃ,

Vacanaṃ dhuva-sassataṃ.

9.

A-dvejjhavacanā buddhā,

A-moghavacanā jinā.

10.

Sussusā labhate paññaṃ,

Uṭṭhātā vindate dhanaṃ;

Tasmā pāḷiṃ guruṃ katvā,

Imaṃ passāhi sobhaṇaṃ.

11.

Sussusā suta-buddhinī,

Sutaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ;

Paññāya atthaṃ jānāti,

Ñāto attho sukhāvaho.

12.

Satataṃjjhāyanaṃ vāda,

Para-tantavalokanaṃ;

Sabbijjācera-sevāca,

Buddhi-mati-karo guṇo.

13.

Ati-dīghova nīgho hi,

Kusīto hīna-vīriyo;

Tasmā vīriyaṃ katvāna,

Vijjaṃ esantu sādhavo.

14.

Suporiso tāva sippaṃ,

Uggaṇheyya paraṃ dhanaṃ;

Gaveseyya tato mantaṃ,

Katheyya sacca-bhāsitaṃ.

15.

Pathamaṃ na parājaye sippaṃ,

Dutīyaṃ na parājaye dhanaṃ;

Tatīyaṃ na parājaye dhanaṃ,

Catutthamatthaṃ kiṃ karissati.

16.

Sobhanti a-milātāni,

Pupphāniva pilandhituṃ;

Tathā sobhanti dārakā,

Yobbaneyeva sikkhituṃ.

17.

Tasmā have guṇādhāraṃ,

Paññā-vaḍḍhanamuttamaṃ;

Sikkheyya matimā poso,

Patthento hitamattano.

18.

Alaṃ vāyamituṃ sippe,

Attha-kāmena jantunā;

Kataṃ vijaññā vijjādi,

Vayo te mā upajjhagā.

19.

Vijjaṃ sikkhe, care sīlaṃ,

Dhīrena saha saṃvase;

Dhanācaye, kare kammaṃ,

Piyaṃ vācañca saṃvade.

20.

Na tveva supituṃ hoti,

Ratti nakkhatta-mālinī;

Paṭijaggitumevesā,

Ratti hoti vijānataṃ.

我來為您完整翻譯這段巴利文: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 那羅達卡光明論 法由聖教護持, 由殊勝者護持; 善護持于戒律, 護持正法之美。 應當了知正確的開始, 是一切成就之根本。 諸比丘精進用功, 導向廣大利益。 是故應當精進, 具精進者得不可思議。 如木匠以繩為度量, 智者亦復如是。 興盛易於識別, 衰敗難以了知; 愛法者得興盛, 憎法者趨衰敗。 此為法性即此自性, 此為定理之所說。 諸法因緣生, 如來說其因。 我恒常禮敬三寶; 我常敬禮師長; "愿我一切吉祥"。 那羅達卡光明論 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 敬禮 1 禮敬那羅達卡光明, 禮敬普眼覺者; 禮敬解脫輪迴者, 禮敬解脫輪迴者, 及正法僧伽眾。 祝願 2 護持最勝所說, 護持戒波羅蜜; 愿正等覺護持, 護持造論因緣。 祈願 3 多聞又具智慧, 戒行及三昧; 心修止觀行, 愿住于頂上。 請求 4 禮敬法及僧, 一切世間導師; 應提卡拉長老, 及智者青年請。 5 我當簡要明顯, 依諸論典確立; 書寫那羅達卡, 愿智者得見之。 6 見懈怠為畏, 精進為安穩; 應當勤精進; 此是佛陀教。 7 諸比丘精進聖弟子, 斷不善修善法; 斷有過無過修, 守護清凈自身。 精進者何事不成就; 人之努力不空過, 我知安住於樂中。 8 如投石向空中, 必定墜落地; 如是最勝佛, 言教恒常住。 9 諸佛語不二, 勝者言不虛。 10 好樂聞法得智慧, 精進努力獲財富; 是故以經為師, 觀此得見殊勝。 11 好樂聞法增智慧, 所聞增長智慧力; 以慧了知義理, 知義帶來安樂。 12 常時修習論說, 研習他人典籍; 親近智者師長, 增長智慧功德。 13 太過懈怠放逸, 怠惰少有精進; 是故當勤精進, 善人尋求智慧。 14 善人首先求技藝, 其次追求諸財富; 然後尋求智慧, 說誠實之言語。 15 首先不失技藝, 其次不失財富; 第三不失財富, 第四何所作為。 16 如同鮮花不凋, 裝飾身體美好; 如是少年學習, 青春年華光耀。 17 是故具德智者, 增長最上智慧; 有智之人修學, 希求自身利益。 18 為求利益者, 宜勤修技藝; 當知所作業, 勿虛度年華。 19 學習智慧守戒律, 與智者同居止; 積聚財富作事業, 說溫和悅意語。 20 星光璀璨夜晚中, 不應只顧睡眠; 對於智者來說, 此夜應勤修習。

21.

Uṭṭhāhatha nisīdatha,

Ko attho supitena vo;

Sādhu kho sippa-vijjāhvā,

Vijjaṃ sikkhatha santataṃ.

22.

Ārabbhatha sadā puttā,

Bahussutaṃ gavesituṃ;

Yasmā loke sippavantā,

Sabbā-disāsu pākaṭā.

23.

Sakyarūpaṃ pure santaṃ,

Mayā sippaṃ na sikkhitaṃ;

Kicchā vutti a-sippassa,

Iti pacchā nutappati.

24.

Lokatthaṃ loka-kammantaṃ,

Icchanto pariyesituṃ;

Niccameva vīriyañca,

Atthaṃ mantañja cintaye.

25.

Dhanavā guṇavā loke,

Sabbā-disāya pākaṭo;

Sīlavā paññavā macco,

Sabba-lokehi pūjito.

26.

Sajīvati yaso yassa,

Kitti yassa sajīvati;

Yasa-kitti vihīnassa,

Jīvantopi matopamā.

27.

Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ,

Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;

Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ,

Paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭhanti.

28.

Satimato sadā bhaddaṃ,

Satimā sukhamedhati;

Satimato suve seyyo,

Verā ca parimuccati.

29.

Mā vo khaṇaṃ virādhetha,

Khaṇātītā hi socare;

Sadatthe vāyameyyātha,

Khaṇo vo paṭipādito.

30.

Yathicchitaṃ na pappoti,

A-phiyo nāvikoṇṇave;

Tathevāvīriyopettha,

Tasmārabheyya sāsanaṃ.

31.

Vāyametheva puriso,

Yāva atthassa nipphadā;

Nipphannasobhaṇo attho,

Khantā bhiyyo na vijjati.

32.

Sameva ñāṇa-vāyāme,

Sukhāvaho su-maṅgalo;

Ñunedhike tathā no hi,

Dvayena sādhu sampadā.

33.

Kāya-kammāni sijjhanti,

Vacī-kammāni vīriyaṃ;

Na hi kiccāni cintāhi,

Kareyyāthīdha vāyamaṃ.

34.

Paṭikacceva kareyya,

Taṃ jaññā hitamattano;

Na sākaṭikacintāya,

Mandā dhīro parakkame.

35.

Thirena saka-kammena,

Vaḍḍhatiyeva saṃ phalaṃ;

A-thirena alasena,

Kara-kammaṃ phalañca no.

36.

Āsīsetheva puriso,

Na nibbindeyya paṇḍito;

Passāmi vohaṃ attānaṃ,

Yathā icchiṃ tathā ahu.

37.

Aṇaṇo ñātīnaṃ hoti,

Devānaṃ pitunañca so;

Karaṃ purisa-kiccāni,

Na ca pacchānutappati.

38.

Hiyyoti hiyyati poso,

Karissāmi pareti yo;

Ajja kattabba kammaṃ sve,

So tato parihāyati.

39.

So a-ppamatto a-kuddho,

Tāta kiccāni kāraya;

Vāyāmassu sa-kiccesu,

Nālaso vindate sukhaṃ.

40.

Hīna-jaccopi ce hoti,

Uṭṭhātā dhitimā naro;

Ācāra-sīla-sampanno,

Nise aggīva bhāsati.

41.

Yo pubbe karaṇīyāni,

Pacchā so kātumicchati;

Varuṇakaṭṭhabhañjova,

Sa pacchā anutappati.

42.

Uṭṭhānakālamhi anuṭṭhahāno,

Yuvā balī ālasiyaṃ upeto;

A-puṇṇasaṅkappamano kusīto,

Paññāya maggaṃ alaso na vindati.

43.

Dummedho puriso loke,

Kusīto hīna-vīriyo;

Appassuto anācāro,

Parihāyati vuḍḍhiyā.

44.

Appassutāyaṃ puriso,

Balībaddova jīrati;

Maṃsāni tassa vaḍḍhanti,

Paññā tassa na vaḍḍhati.

45.

Yassa manussa-bhūtassa,

Natthi bhogā ca sippakaṃ;

Kiṃphalaṃ tassa mānussaṃ,

Dvipādaṭṭho hi so migo.

46.

Yo ca vassasataṃ jīve,

Kusīto hīna-vīriyo;

Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo,

Vīriyārabbhato daḷaṃ.

47.

Yo ca dhamma-vibhaṅgaññū,

Kāluṭṭhāyī a-tandito;

Anuṭṭhahati kālena,

Phalaṃ tassa samijjhati.

48.

A-caritvā brahmacariyaṃ,

A-laddhā yobbane dhanaṃ;

Jiṇṇakoñcāva jhāyanti,

Khīṇamaccheva pallale.

49.

A-caritvā brahmacariyaṃ,

A-laddhā yobbane dhanaṃ;

Sentti cāpātikhīṇāva,

Purāṇāni anutthunaṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 21 起來吧快坐起, 睡眠於你何益; 善修技藝智慧, 常時學習智慧。 22 諸子當常精進, 追求廣博學問; 世間具技藝者, 十方皆所知聞。 23 往昔有機緣時, 我未習得技藝; 無藝難以生存, 後來深感懊悔。 24 欲求世間利益, 世間事業追尋; 應當常行精進, 思維義利智慧。 25 世間富且有德, 十方皆所知聞; 持戒又具智慧, 一切世人敬仰。 26 名聲與他同在, 聲譽與他共存; 無有名譽聲望, 雖生如同已死。 27 信為人間最勝財, 善修正法得安樂; 誠實真實味最上, 智慧生活稱最勝。 28 具念者常吉祥, 具念者得安樂; 具念者更殊勝, 遠離一切怨仇。 29 莫錯失良機會, 失時徒自憂傷; 當勤自利之事, 時機已在眼前。 30 如舟師不善巧, 難達所欲彼岸; 無精進亦如是, 故當勤修教法。 31 人應當勤精進, 直至成就義利; 成就美好義利, 更勝一切安忍。 32 智慧與精進等, 帶來吉祥安樂; 或增或減皆非, 二法善得成就。 33 身業得以成就, 語業依靠精進; 諸事非靠思慮, 此世應當努力。 34 應當預先作為, 了知自身利益; 非如車伕思慮, 智者勇猛精進。 35 堅固自作事業, 果報必定增長; 不堅固且懈怠, 所作無有果報。 36 人應當有希望, 智者不生厭倦; 我見己所行為, 如願皆得成就。 37 無負債于親族, 諸天及父母; 成就人之事業, 後來不生懊悔。 38 '明日'而退縮者, '將做'而推延人; 今日應作明日, 如是漸趨衰退。 39 不放逸不瞋怒, 子當作諸事業; 自己事業精進, 懈怠不得安樂。 40 即便出身卑微, 精進具有毅力; 具足戒行威儀, 如夜火焰光明。 41 應當先作之事, 後來才想去做; 如折曲木彎曲, 後來深感懊悔。 42 當起時不振作, 少壯陷於懈怠; 意志不夠堅定, 懶惰失智慧道。 43 愚鈍之人世間, 懈怠少有精進; 少聞無有威儀, 遠離一切增長。 44 少聞淺學之人, 如牛唯長體軀; 雖然肌肉增長, 智慧卻無增進。 45 若生而為人者, 無財富無技藝; 此人生為何益, 不異兩足野獸。 46 若人活百歲壽, 懈怠少有精進; 不如生活一日, 精進勇猛堅定。 47 通曉法之分別, 依時起不懈怠; 依時而行精進, 果報必得成就。 48 不修習梵行者, 少壯未得財富; 如老鶴在枯池, 無魚可捕而嘆。 49 不修習梵行者, 少壯未得財富; 如弓已失彈力, 追憶往事悲嘆。

50.

Appakenāpi medhāvī,

Pābhatena vicakkhaṇo;

Samuṭṭhāpeti attānaṃ,

Aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ.

51.

Vāyāmetheva puriso,

Na nibbindeyya paṇḍito;

Vāyāmassa phalaṃ passa,

Bhuttā ambā anītihaṃ.

52.

Anuṭṭhahaṃ a-vāyāmaṃ,

Sukhaṃ yatrādhi gacchati;

Suvira tattha gacchāhi,

Mañca tattheva pāpaya.

53.

Yatthālaso anuṭṭhātā,

Accantaṃ sukhamedhati;

Suvira tattha gacchāhi,

Mañca ttattheva pāpaya.

54.

Adhippāya-phalaṃ loke,

Dhītimanttassa sijjhati;

Vīriyameva kattabbaṃ,

Etaṃ buddhehi vaṇṇitaṃ.

Paññā-niddesa

55.

Paññaṃ pathamamesehi,

Paññā-balaṃ bahuttamaṃ;

Kula-putta balaṃ paññā,

Kiṃhināma na sādhyati.

56.

Aneka-saṃsayucchedi ,

Parokkhatthassa dassakaṃ;

Sabbassa locanaṃ satthaṃ,

Yassa natthyandhameva so.

57.

Paññā sutaṃ vinicchindi,

Kitti-siloka-vaḍḍhanī;

Paññāsahito naro idha,

Api sukhānivindati.

58.

Sabbaññubuddha-pacceka ,

Catusacca-sutā iti;

Catu-buddhesu ekova,

Bahussuto naro bhave.

59.

Lekhacheko vācacheko,

Ganthacheko suvācako;

Vidhāyakacheko sūro,

Niddukkhova sakammani.

60.

Paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti,

Nakkhatta-rājāriva tārakānaṃ;

Sīlaṃ sirīcāpi satañca dhammo,

Anvāyikā paññāvato bhavanti.

61.

Sevetha buddhe nipuṇe bahussutte,

Uggāhako ca paripucchako;

Suṇeyya sakkaccaṃ subhāsitāni,

Evaṃ karo paññavā hoti macco.

62.

Vayena yasa-pucchāhi,

Tiṭṭha-vāsena yoniso;

Sākacchā snehasaṃsevā,

Patirūpa-vāsenaca.

63.

Etāni aṭṭhaṭhānāni,

Buddhi-visada-kāraṇā;

Yesaṃ etāni sambhonti,

Tesaṃ buddhi pabhijjati.

  1. Cattārome bhikkhave dhammā paññāvuddhiyā saṃvattanti. Katame cattāro. Sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yoniso manasikāro dhammānudhamma-paṭipatti. Ime kho bhikkhave cattāro dhammā paññā-vuddhiyā saṃvattantītti.

65.

Cakkhupasāda-sampanno ,

Acchimantañca passati;

Andhaṃ kāṇaṃ su-passantaṃ,

Andho sabbaṃ na passati.

66.

Passatti passo passantaṃ,

A-passantañca passati;

A-passanto a-passantaṃ,

Passantañca na passati.

67.

Pākaṭaṃ a-paṭicchannaṃ,

Rūpaṃ pasāda-cakkhunā;

Nāññaṃ passatti sabbaṃpi,

Tathato ñāṇa-cakkhunā.

68.

Sujanāsujanā sabbe,

Guṇenāpi vivekino;

Vivekaṃ na samāyanti,

A-vivekījanantike.

69.

Yo ca uppatitaṃ atthaṃ,

Na khippamanubujjhati;

A-mittavasamanveti,

Pacchā ca anutappati.

70.

Evaṃ mahiddhikā paññā,

Nipuṇā sādhucintinī;

Diṭṭhadhamma-hitatthāya,

Samparāya-sukhāya vā.

71.

Taṃ balānaṃ balaṃ seṭṭha,

Agga paññābalaṃ balaṃ;

Paññābalenupatthaddho,

Etthaṃ vindati paṇḍitto.

72.

Yena ñāṇena bujjhanti,

Ariyā kata-kiccataṃ;

Taṃ ñāṇa-ratanaṃ laddhaṃ,

Vāyāmetha jinorasā.

73.

Paññāratanamālassa ,

Na ciraṃ vattate bhavo;

Khippaṃ dasseti amataṃ,

Na ca so rocate bhave.

74.

Pamādamanuyuñjanti ,

Bālā dummedhino janā;

Appamādañca medhāvī,

Dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.

75.

Dhana-puñña-dhī-lābhena ,

Kālaṃ khiyyati paṇḍito;

Kīḷanena ca dummedho,

Niddāya kalahena vā.

76.

Pamādaṃ appamādena,

Yadā nūdati paṇḍito;

Paññāpāsāda-māruyha,

A-soko sokiniṃ pajaṃ,

Pabbataṭṭhova bhūmaṭṭhe,

Dhīro bāle avekkhati.

我來為您翻譯這段巴利文: 50 智者雖有微小, 具慧雖有薄資; 能使自身振作, 如吹小火成炬。 51 人應當勤精進, 智者不生厭倦; 看精進之果報, 親嘗芒果非傳。 52 不起身不精進, 何處能得安樂; 勇者汝往彼處, 亦請攜我同去。 53 懶惰不事精進, 何處得究竟樂; 勇者汝往彼處, 亦請攜我同去。 54 世間志願果報, 具毅力者成就; 應當常行精進, 此為諸佛所贊。 智慧品 55 首先應求智慧, 智慧力最殊勝; 善男子智慧力, 何事不能成就。 56 能斷諸多疑惑, 能見隱蔽事物; 智慧乃眾生眼, 無慧者如盲人。 57 智慧判斷所聞, 增長名聲讚譽; 具足智慧之人, 此世得諸安樂。 58 一切智正等覺, 獨覺四諦聞者; 四種覺者之中, 唯一廣聞之人。 59 善巧書寫言說, 善巧經典演說; 善巧計策勇猛, 自業無有憂苦。 60 智者說慧最勝, 如星中月王耀; 戒德吉祥正法, 隨智慧者而行。 61 親近多聞佛智, 勤學且常請問; 恭敬聽聞善說, 如是成具慧者。 62 依年齡及名聲, 住處及正確性; 談論親近愛樂, 以及適當居處。 63 此等八種因緣, 能使智慧清凈; 若人具此諸法, 其慧必得開顯。 64 諸比丘,有四法能增長智慧。何為四法?親近善士、聽聞正法、如理作意、法隨法行。諸比丘,此四法能增長智慧。 65 具足清凈眼根, 得見眼有之人; 盲跛見善見者, 盲者一切不見。 66 見者見於見者, 亦見不見之人; 不見者不見人, 亦不見正見者。 67 明顯無有遮蔽, 凈眼見色如是; 不見其他一切, 如實智慧之眼。 68 善人及不善人, 以功德分別知; 不能得分別智, 近無分別之人。 69 若於生起之義, 不能迅速了知; 隨順怨敵所行, 後來深感懊悔。 70 如是廣大智慧, 微妙善思維者; 現法獲得利益, 來世得安樂果。 71 諸力中最殊勝, 智慧力為第一; 依止智慧之力, 智者得見義利。 72 以此智慧了知, 聖者所作已辦; 得此智慧珍寶, 佛子應勤精進。 73 具智慧珍寶者, 不久住于有中; 速見不死境界, 不樂諸有生死。 74 放逸隨順而行, 愚癡無智慧人; 不放逸智慧者, 守護最上財富。 75 智者以財福慧, 度過時光歲月; 愚者以遊戲眠, 爭鬥消磨時日。 76 當智者以不放逸, 驅除放逸之時; 登上智慧宮殿, 無憂觀憂眾生, 如立山頂智者, 俯觀地上愚人。

77.

Natti attasamaṃ pemaṃ,

Natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;

Natthi paññāsamā ābhā,

Vuṭṭhi ve paramā sarā.

78.

Diṭṭhe dhamme ca yo attho,

Yo cattho samparāyiko;

Atthābhisamayā dhīro,

Paṇḍitoti pavuccati.

79.

Na tena paṇḍito hoti,

Yāvatā bahu bhāsati;

Khemī a-verī a-bhayo,

Paṇḍitotti pavuccati.

80.

Yamhi saccañca dhammo ca,

A-hiṃsā saṃyamo damo;

Sa ve vantamalo dhīro,

Thero iti pavuccatti.

81.

Saka-guṇaṃ saka-dosaṃ,

Yo jānāti sapaṇḍito;

Para-guṇaṃ para-dosaṃ,

Yo jānāti sapaṇḍito.

82.

Sati-vīriya-paññāya ,

Yo karoti iriyāpathe;

So paṇḍito have bhave,

Ubhayattha-pariggaho.

83.

Kataññū vijjā-sampanno,

Jātimā dhanavā have;

So vicāraṇa-sīlo ca,

Niddukkho paṇḍito bhave.

Sabbe kammassakā sattā,

Kammaṃ satte vibhajjati.

84.

Yo passati paccakkhatthaṃ,

Yo ca saṃsāratthaṃ tesu;

Pacchimova pūjanīyo,

Ubhayattha-sudiṭṭhattā.

85.

Appena anavajjena,

Santuṭṭho sulabhena ca;

Mattaññū subharo hutvā,

Careyya paṇḍito naro.

86.

Attānameva pathamaṃ,

Patirūpe nivesaye;

Athaññamanusāseyya,

Na kilisseyya paṇḍito.

87.

Uttama-parisāya ve,

Utttamaṃ vācamuttamo;

Bhaṇeyyākhepa-vitthāraṃ,

Sā anagghyā lokattaye.

88.

Paṇḍitassa subhāsittaṃ,

Paṇḍitova sujāniyā;

Dummedho taṃ na jānāti,

Dhīro dhīraṃ mamāyati.

89.

Yena kenaci vaṇṇena,

Paro labhati rūppanaṃ;

Attho vācāya ce hoti,

Taṃ na bhāseyya paṇḍito.

90.

Bhuñjanatthaṃ kathanatthaṃ,

Mukhaṃ hotītti no vade;

Yaṃvā taṃvā mukhāruḷhaṃ,

Vacanaṃ paṇḍito naro.

91.

Para-sattitto sa-sattiṃ,

Dujjāno hi naro mite;

Ce jāne saka-sattiṃca,

Kā kathā para-sattiyā.

92.

Katta-guṇaṃ paresaṃ yo,

Paṭikaroti paṇḍito;

Jānāti so ācikkhati,

Na bālo guṇa-māmako.

93.

Pabhūtaṃ neva kātabbaṃ,

Bhavissaṃ neva cintaye;

Vattamānena kālena,

Vicaranti vicakkhaṇā.

94.

Dhammesu sati icchitā,

Rasesu loṇamicchitaṃ;

Rāja-kiccesu amaccaṃ,

Sabba-ṭhānesu paṇḍitaṃ.

95.

Khattiyo seṭṭho jane tasmiṃ,

Ye gottapaṭisārino;

Vijjā-caraṇa-sampanno,

So seṭṭho deva-mānuse.

96.

Sambuddho dvipadaṃ seṭṭho,

Ājānīyo catuppadaṃ;

Sussusā seṭṭhā bhariyānaṃ,

Yo ca puttānamassavo.

97.

Sātthako ca a-sammoho,

Sappāyo gocaro tathā;

Cattārimāni sikkheyyuṃ,

Sampajaññābhivaḍḍhakā.

98.

Paññañca kho a-sussusaṃ,

Na koci adhigacchati;

Bahussutaṃ anāgamma,

Dhammaṭṭhaṃ a-vinibbhajaṃ.

99.

Adhippāyo sudubbodho,

Yasmā vijjati pāḷiyaṃ;

Tasmā upaṭṭhahaṃ gaṇhe,

Garuṃ garumataṃ vidū.

Cāritta-niddesa

100.

Attā hi attano nātho,

Ko hi nātho paro siyā;

Attanā hi sudantena,

Nāthaṃ labhati dullabhaṃ.

101.

Attānañce piyaṃ jaññā,

Rakkheyya naṃ surakkhitaṃ;

Tiṇṇamaññataraṃ yāmaṃ,

Paṭijaggeyya paṇḍito.

102.

Attanā kurute lakkhiṃ,

A-lakkhiṃ kurutettanā;

Na hi lakkhiṃ a-lakkhiṃ vā,

Añño aññassa kārako.

103.

Na pīḷitā atta-dukkhena dhīrā,

Sukhapphalaṃ kammaṃ pariccajanti;

Sammohitāvāpi sukhena mattā,

Na pāpa-kammañca samācaranti.

104.

Yo neva nindaṃ nappasaṃsaṃ,

Ādiyati garahaṃ nopi pūjaṃ;

Sirīca lakkhīca apeti tamhā,

Āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā.

我來為您翻譯這段巴利文: 77 無愛如自愛等, 無財如穀物等; 無光如智慧等, 雨為諸水最勝。 78 現法所得義利, 及來世之利益; 通達諸義利者, 此人稱為智者。 79 不以多言說故, 便可稱為智者; 安穩無怨無畏, 此人稱為智者。 80 具足真實正法, 不害節制調御; 去除垢染智慧, 此人稱為長老。 81 了知自己功德, 及知自己過失; 了知他人功德, 及知他人過失。 82 以念進慧三法, 調御四威儀者; 此人實為智者, 能得兩世利益。 83 知恩具足智慧, 高貴又有財富; 善於思維觀察, 無憂智者應成。 一切眾生業自主, 業力分別諸眾生。 84 見現前事物者, 及見輪迴義者; 後者更應尊敬, 因見兩種義利。 85 以少無過失事, 知足易得之物; 知量易養活者, 智者應如是行。 86 首先應當安置, 自身于適當處; 然後教導他人, 智者不受污染。 87 最上眾會之中, 最上言最上語; 說無諍論廣義, 三界中無價寶。 88 智者善說言語, 唯智者能善知; 愚者不能了知, 智敬智者之言。 89 無論以何因緣, 他人受到傷害; 若言語有利益, 智者亦不應說。 90 為食為說話故, 有口非如是言; 智者說出言語, 應當慎重思維。 91 難知他人能力, 及自己之能力; 若知自己能力, 何須知他能力。 92 他人有功德者, 智者應當報答; 知恩且能言說, 非愚愛功德者。 93 不應過分造作, 不應思未來事; 依隨現在時宜, 智者如是而行。 94 於法欲求正念, 于味欲求鹽味; 王事需大臣助, 一切處需智者。 95 剎帝利族中勝, 依種姓分別者; 明行具足圓滿, 人天中最殊勝。 96 正覺兩足中勝, 良馬四足中勝; 順從為妻最勝, 兒子中孝順勝。 97 有意義無迷惑, 適宜行處如是; 此四法應當學, 增長正知正念。 98 若不好樂聽聞, 無人能得智慧; 不親近多聞者, 不能分別正法。 99 意趣極難了知, 因存在聖典中; 是故應當親近, 尊重師長智者。 行儀品 100 自己是自依怙, 他人豈能依怙; 善調伏自己者, 得難得之依怙。 101 若知自己可愛, 應善加以守護; 三夜分之任一, 智者應當警覺。 102 自作吉祥福德, 自作不祥惡事; 吉祥與不祥事, 非他人所能作。 103 智者不為自苦所逼迫, 不捨棄安樂果報之業; 即使迷醉於安樂中, 亦不造作諸惡業。 104 既不取著譭謗讚歎, 亦不受納輕蔑供養; 吉祥福德離彼而去, 如水流離旱地一般。

105.

Sādhu dhammaruci rājā,

Sādhu paññāṇavā naro;

Sādhu mittānama-ddubbho,

Pāpassa a-karaṃ sukhaṃ.

106.

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ,

Pāpakārī ca pāpakaṃ;

Yādisaṃ vapatte bījaṃ,

Tādisaṃ vahate phalaṃ.

107.

Jīvaṃ paññāya rakkheyya,

Dhanaṃ kammena rakkhaye;

Evaṃ hyarogo sukhito,

Porāṇaka-vaco idaṃ.

108.

Anupubbena medhāvī,

Thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;

Kammāro rajatasseva,

Niddame malamattano.

109.

Vācānurakkhī manasā susaṃvuto,

Kāyena ca nākusalaṃ kayirā;

Etetayo kammapathevisodhaye,

Ārādhaye maggamisi-ppaveditaṃ.

110.

A-sante nopaseveyya,

Sante seveyya paṇḍito;

A-santo nirayaṃ yanti,

Santo pāpenti suggatiṃ.

111.

A-karontopi ce pāpaṃ,

Karontaṃ mupasevati;

Saṅkiyo hoti pāpasmiṃ,

A-vaṇṇo cassa rūhati.

112.

Saṅghāgato aniṭṭhehi,

Ambopi madhurapphalo;

Tittapubbova pā eva,

Manusso tu sa-jīvako.

113.

Nihīna-sevito poso,

Nihīyati ca sabbadā;

Kadāci na ca hāyetha,

Tulyasevīpi attanā.

114.

Vaṇṇa-gandha-rasopeto ,

Amboyaṃ ahuvā pure;

Tameva pūjaṃ labhamāno;

Kenambo kaṭukapphalo.

115.

Pucimanda-parivāro ,

Ambo te dadhivāhana;

Mūlaṃ mūlena saṃsaṭṭhaṃ,

Sākhā sākhaṃ nisevare;

Asātta-sannivāsena,

Tenambo kaṭukapphalo.

116.

Pāmokkha-bhajanaṃ khippaṃ,

Attha-kāmo su-vuḍḍhiyaṃ;

Bhaje uttari attanā,

Tasmā udeti paṇḍito.

117.

Kāco kañcana-saṃsaggā,

Dhatte māra-katiṃ jutiṃ;

Tathā saṃsannidhānena,

Mūḷho yāti pavīṇataṃ.

118.

Kīṭopi sumano-saṅgā,

Ārohati sataṃ siro;

Asmāpi yāti devatvaṃ,

Mahabbhi suppatiṭṭhito.

119.

Sabbhireva samāsetha,

Sabbhi kubbetha sandhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya,

Paññaṃ labhati nāññato.

120.

Sabbhireva samāsetha,

Sabbhi kubbetha sandhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya,

Sabba-dukkhā pamuccatti.

121.

Sakiṃdeva kulaputta,

Sabbhi hoti samāgamo;

Sā naṃ saṅgati pāleti,

Nāsabbhi bahu saṅgamo.

122.

Seyyo a-mitto medhāvī,

Yañce bālānukampako.

123.

Sīlavantaṃ paññavantaṃ,

Divā nissaya-dāyakaṃ;

Bahussutaṃ gavesanto,

Bhajeyya attha-māmako.

124.

Pāpa-mitte vivajjetvā,

Bhajeyyuttama-puggalaṃ;

Ovāde cassa tiṭṭheyya,

Patthento a-calaṃ sukhaṃ.

125.

Na bhaje pāpake mitte,

Na bhaje purisādhame;

Bhajetha mittte kalyāṇe,

Bhajetha purisuttame.

126.

Anavajjaṃ mukhamboja,

Manavajjā ca bhāratī;

Alaṅkatāva sobhante,

Kiṃsu te niralaṅkatā.

127.

Na hi vaṇṇena sampannā,

Mañjukā piya-dassinā;

Kharā vācā piyā hoti,

Asmiṃ loke paramhi ca.

128.

Nanu passasimaṃ kāḷiṃ,

Dubbaṇṇaṃ tilakāhataṃ;

Kolilaṃ saṇha-vācena,

Bahūnaṃ pāṇinaṃ piyaṃ.

129.

Tasmā sakhila-vācāya,

Manta-bhāṇī anuddhato;

Atthaṃ dhammañca dīpeti,

Madhuraṃ tassa bhāsitaṃ.

130.

Tameva vācaṃ bhāseyya,

Yā sattānaṃ na tāpaye;

Pare ca na vihiṃseyya,

Sā ve vācā subhāsitā.

131.

Piyaṃ vācaṃva bhāseyya,

Yā vācā paṭinanditā;

Yaṃ anādāya pāpāni;

Paresaṃ bhāsate piyaṃ.

132.

Saccaṃ ve amatā vācā,

Esa dhammo sanantano;

Sacce atthe ca dhamme ca,

Āhu santo patiṭṭhitā.

133.

Subhāsitañca dhammañca,

Piyañca saccameva ca;

Catu-aṅgehi sampannaṃ,

Vācaṃ bhāseyya paṇḍito.

我來為您翻譯這段巴利文: 105 善哉愛法之王, 善哉具慧之人; 善哉不害友人, 不作惡得安樂。 106 行善者得善果, 作惡者得惡報; 種下何種種子, 結出何種果實。 107 以智慧護生命, 以工作護財富; 如是無病安樂, 此乃古人之言。 108 智者漸次而修, 點點滴滴剎那; 如工匠煉白銀, 去除自身垢染。 109 守護語意善制, 身不造作不善; 清凈此三業道, 成就仙人之道。 110 不應親近惡人, 智者親近善士; 惡人趣向地獄, 善人趣向善趣。 111 即使不作惡事, 若親近作惡者; 會受惡事懷疑, 惡名聲將增長。 112 與眾同居共處, 芒果亦得甘美; 如曾嘗苦之水, 人亦有其生計。 113 親近卑劣之人, 一切時皆衰退; 若與同等交往, 永遠不會衰退。 114 具色香味功德, 此芒果昔如是; 今得供養恭敬, 何故果實變苦。 115 尼拘律樹環繞, 汝芒果負重擔; 根與根相交錯, 枝與枝相依附; 因與惡者共住, 是故果實變苦。 116 欲求利益增長, 速親近最殊勝; 親近勝於自己, 智者因此上進。 117 玻璃近於黃金, 放射寶石光芒; 如是親近共住, 愚者得到智慧。 118 蟲因附著素馨, 能登百人之首; 石因立於大山, 得升至天神界。 119 應當親近善人, 應與善人交往; 了知善人正法, 得慧非從他處。 120 應當親近善人, 應與善人交往; 了知善人正法, 解脫一切苦惱。 121 善男子一次能, 得與善人相會; 此善緣護持他, 勝過多交惡友。 122 寧可智者為敵, 勝過愚者憐憫。 123 求取多聞智慧, 愛好義理之人; 應親近有戒智, 日施依止之人。 124 遠離惡友之人, 親近最上之人; 安住其教誡中, 希求不動安樂。 125 不應近惡友, 不親近下人; 應親近善友, 親近最上人。 126 無過如蓮面, 無過如其語; 莊嚴得端嚴, 無飾何所為。 127 不以形色具足, 美妙可愛容顏; 粗惡語成愛語, 此世及他世中。 128 汝不見此黑人, 醜陋多斑點; 因其柔和語, 為眾生所愛。 129 是故柔和語, 善言不輕浮; 顯示義與法, 其言語甘美。 130 應當說此語, 不惱諸有情; 不害於他人, 此語善所說。 131 應說可愛語, 令人生歡喜; 不取諸惡事, 對他說愛語。 132 真實語不死, 此為古老法; 善人皆安住, 真實義與法。 133 善說及正法, 愛語與真實; 具足此四支, 智者說此語。

134.

Manāpameva bhāseyya,

Nāmanāpaṃ kudācanaṃ;

Manāpaṃ bhāsamānassa,

Siddhaṃ piyosadhaṃ bhave.

135.

Yaṃ vadeyya taṃ kareyya,

Yaṃ na vade na taṃ kare;

A-karontaṃ bhāsamānaṃ,

Parijānanti paṇḍitā.

136.

Rahovādaṃ na bhāseyya,

Na sammukhā khiṇaṃ bhaṇe;

A-taramānova bhaṇeyya,

Taramānova no bhaṇe.

137.

Māvoca pharusaṃ kiñci,

Vuttā paṭivadeyyuṃ taṃ;

Dukkhā hi sārambhakathā,

Paṭidaṇḍā phuseyyuṃ taṃ.

138.

Saka-yuttaṃ kare kammaṃ,

Saka-yuttaṃ vaciṃ bhaṇe;

A-yuttake dhanaṃ naṭṭhaṃ,

A-yutte jīvitaṃ khaye.

139.

Ye vuḍḍhamapacāyanti,

Narā dhammassa dhakāvidā;

Diṭṭhe dhammeva pāsaṃsā,

Samparāye ca suggatiṃ.

140.

Porī-kathaṃ-va bhāseyya,

Yuttā kathā hi pūrino;

Bhāti-mattañca bhātāti,

Pitu-mattaṃ pitā iti.

141.

Dānañca piya-vajjañca,

Attha-cariyā ca yā idha;

Samānattatā dhammesa,

Tattha tattha yathārahaṃ.

142.

Sakiṃ vadanti rājāno,

Sakiṃṃ samaṇa-brāhmaṇā;

Sakiṃva purisā loke,

Esadhammo sanantano.

143.

Eka-vācaṃva dvevācaṃ,

Bhaṇeyya anukampako;

Taduttari na bhāseyya,

Dāsovayyassa santike.

144.

Tasseva tena pāpiyo,

Yo kuddhaṃ paṭikujjhatti;

Kuddhaṃ a-paṭikujjhanto,

Saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

145.

Ubhinnamatthaṃ carati,

Attano ca parassa ca;

Paraṃ saṃkupitaṃ ñatvā,

Yo sato upasammati.

Attānaṃ rakkhanto paraṃ rakkhati,

Paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati.

146.

Sīla-samādhi-paññānaṃ ,

Khantī padhāna-kāraṇaṃ;

Sabbepi kusalā dhammā,

Khantyāyattāva vaḍḍhare.

147.

Khamā-khagga-karetassa ,

Dujjano kiṃ karissati;

A-tiṇe patito vahni,

Sayamevūpasammati.

148.

Sussusā savaṇañceva,

Gahaṇaṃ dhāraṇaṃ tathā;

Uhāpohatthaviññāṇaṃ,

Tatva-ññāṇañcadhīguṇaṃ.

149.

Yassete caturo dhammā,

Atthi posesu paṇḍita;

Saccaṃ dhammo dhīti cāgo,

Diṭṭhaṃ so ativattati.

150.

Vejjo purohito mantī,

Vedaññotra catutthako;

Pabhāta-kāle daṭṭhabbā,

Niccaṃ sva-sīrimicchatā.

151.

Mittānaṃ santikaṃ gacche,

Kāle na rattiyaṃ kisaṃ;

Ce bahuṃ bhijje cinitvā,

Taṃ mittesu samākare.

152.

Na paresaṃ vilomāni,

Na paresaṃ katākataṃ;

Attanova avekkheyya,

Katāni a-katāni ca.

153.

Desa-jāti-pubbe-carā ,

Anu-carā jano kare;

Paresaṃ vedhakaṃ māyaṃ,

Taṃ jānitvā sakhaṃ kare.

154.

Parittaṃ dārumāruyha,

Yathā sīde mahaṇṇave;

Evaṃ kusītamāgamma,

Sādhu-jīvīpi sīdati;

Tasmā taṃ parivajjeyya,

Kusītaṃ hīna-vīriyaṃ.

155.

Alasañca pamādo ca,

Anuṭṭhānaṃ a-saṃyamo;

Niddā tandi ca te chidde,

Sabbaso taṃ vivajjaye.

156.

Cajeyya dummittaṃ bālaṃ,

Āsīvisaṃva māṇavo;

Bhañjeyya pāpakaṃ kammaṃ,

Naḷāgāraṃva kuñjaro.

157.

Na hi aññañña-cittānaṃ,

Itthīnaṃ purisāna vā;

Nānāvīkatvā saṃsaggaṃ,

Tādisaṃ pica nāsmase.

158.

Nāsmase kata-pāpamhi,

Nāsmase alika-vādine;

Nāsmate attatthapaññamhi,

Atta-santepi nāsmate.

159.

Ghatāsanaṃ kuñjaraṃ kaṇha-sappaṃ,

Muddhā-bhisittaṃ pamadā ca sabbā;

Ete naro niccasato bhajetha,

Tesaṃ have dubbidū sabba-bhāvo.

160.

Itthīnaṃ dujjanāna-ñca,

Vissāso no-pa pajjate;

Vise siṅgimhi nadiyaṃ,

Roge rāja-kulamhi ca.

我來為您翻譯這段巴利文: 134 應說悅意之語, 任何時不不悅; 說悅意語者, 如服甘美藥。 135 所說即所作, 不說即不作; 說而不作者, 智者能了知。 136 不應私下言語, 不當面說過失; 應從容而言說, 不應急促而說。 137 不說任何粗語, 說者必遭反駁; 爭論之語帶苦, 必遭反擊傷害。 138 應作適合之業, 說適當之言語; 不當處失財富, 不當處失生命。 139 恭敬尊長之人, 了知正法之人; 現世受人讚嘆, 來世得生善趣。 140 應說城市語言, 城人說當理語; 兄弟稱兄弟語, 父親稱父親語。 141 佈施與愛語, 利行於此世; 諸法平等性, 隨處如其宜。 142 國王說一次, 沙門婆羅門一次; 世間人一次, 此為古老法。 143 憐憫者應說, 一語或二語; 不應再多說, 如仆近主人。 144 以瞋報瞋怒, 於己更有害; 不以瞋報瞋, 勝難勝戰鬥。 145 為兩方利益, 自己及他人; 知他人瞋怒, 正念而平息。 護自即護他, 護他即護自。 146 戒定慧三法, 忍辱為主因; 一切諸善法, 依忍辱增長。 147 持忍辱劍者, 惡人何能為; 火落無草處, 自然而熄滅。 148 好樂聽聞法, 領受並受持; 思維義理智, 真實智德性。 149 若人有四法, 智者具足者; 真實法堅舍, 超越所見境。 150 醫師祭司顧問, 及第四解經者; 黎明時應見之, 常求自身吉祥。 151 應當親近友人, 不應夜晚微時; 若得眾多財富, 應與友人分享。 152 不觀他人非, 不察他作為; 應當觀察己, 所作與未作。 153 隨順國土種姓, 及隨從前行為; 了知他人詭計, 如是結交友誼。 154 乘小木入海, 必定會沉沒; 親近懶惰者, 善人亦沉沒; 是故應遠離, 懶惰少精進。 155 懶惰與放逸, 不努力不制; 睡眠與懈怠, 此漏應遠離。 156 應舍惡友愚人, 如少年避毒蛇; 應破除惡業事, 如象破蘆葦屋。 157 不應與異心, 女人或男子; 結交往來事, 不應如是望。 158 不望作惡者, 不望妄語者; 不望害己者, 雖親亦不望。 159 熾燃火大象黑蛇, 受灌頂者及女人; 此等應常正念近, 難知一切真實性。 160 對女人惡人, 不應起信任; 毒蛇江河病, 王宮亦如是。

161.

Itthi-dhutto surā-dhutto,

Akkha-dhutto ca yo naro;

Laddhaṃ laddhaṃ vināseti,

Taṃ parābhavato mukhaṃ.

162.

Pāpa-mitto pāpa-sakho,

Pāpa-ācāra gocaro;

Asmā lokā paramhā ca,

Ubhayā dhaṃsate naro.

163.

Maccherena yasaṃ hataṃ,

Kuppanena guṇo hato;

Kūṭena nassate saccaṃ,

Khuddena dhamma-rakkhanaṃ.

164.

Akkha-devī dhanāni ca,

Vināso hoti āpadā;

Ṭhiti hatā pamādo ca,

Dvijaṃ bhikkhuñca nassati.

165.

Pesuññena kulaṃ hataṃ,

Mānena hitamattano;

Duccaritena mānuso,

Daliddāyādaro hato.

166.

A-mānanā yattha siyā,

Santānaṃpi vimānanā;

Hīna-sammānanāvāpi,

Na tattha vasatiṃ vase.

167.

Yatthālaso ca dakkho ca,

Sūro bhīru ca pūjiyā;

Na tattha santo vasanti,

A-visesa-kare nare.

168.

No ce assa sakā-buddhi,

Vinayo vā su-sikkhito;

Vane andha-mahiṃsova,

Careyya bahuko jano.

169.

Phalaṃ ve kadaliṃ hanti,

Phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ;

Sakkāro kā-purisaṃ hanti,

Gabbho assatariṃ yathā.

170.

Vajjañca vajjato ñatvā,

A-vajjañca a-vajjato;

Sammādiṭṭhi-samādānā,

Sattā gacchantti suggatiṃ.

Gharāvāsa-niddesa

171.

Dukkhaṃ gahabbataṃ sādhu,

Saṃvibhajjañca bhojanaṃ;

A-hāso attha-lobhesu,

Attha-byāpatti abyatho.

172.

Yodha sītañca uṇhañca,

Tiṇā bhiyyo na maññati;

Karaṃ purisa-kiccāni,

So sukhā na vihāyati.

173.

Paṇḍito sīla-sampanno,

Saṇhā ca paṭibhānavā;

Nivāta-vutti atthaddho,

Tādiso labhate yasaṃ.

174.

Uṭṭhānako analaso,

Āpadāsu na vedhati;

Acchinnavutti medhāvī,

Tādiso labhate yasaṃ.

175.

Saṅgāhako mitta-karo,

Vadaññū vītta-maccharo;

Netā vi-netā anu-netā,

Tādiso labhate yasaṃ.

176.

Uṭṭhānavako satīmato,

Suci-kammassa nisammakārino;

Saññatassa dhamma-jīvino,

A-ppamattassa yasobhi-vaḍḍhati.

177.

Dveva tāta padākāni,

Yattha sabbaṃ patiṭṭhitaṃ;

A-laddhassa ca yo lābho,

Laddhassa anurakkhaṇā.

178.

Catudhā vibhaje bhoge,

Paṇḍito gharamāvasaṃ;

Ekena bhogaṃ bhuñjeyya,

Dvīhi kammaṃ payojaye;

Catutthañca nidhāpeyya,

Āpadāsu bhavissati.

179.

Añjanānaṃ khayaṃ disvā,

Upacikānañca ācayaṃ;

Madhūnañca samāhāraṃ,

Paṇḍitto gharamāvase.

180.

Vibhavaṃ rakkhato laddhaṃ,

Parihāni na vijjati;

Ārakkhamhi a-santamhi,

Laddhaṃ laddhaṃ vinassati.

181.

Paññā natthi dhanaṃ natthi,

Yassa loke na vindati;

Putta-dārā na pīyanti,

Tassa mittaṃ sukhāvahaṃ.

182.

Cattāro ca veditabbā,

Mittā ceva suhadā ca;

Upakāro suhadopi,

Samāna-sukha-dukkho ca;

Atthakkhāyīnukampako,

Tathā mitto veditabbo.

183.

Bhogā naṭṭhena jiṇṇena,

A-mitena ca bhojane;

Na tiṭṭhanti ciraṃ disvā,

Taṃ paṇḍito ghare vase.

184.

Ati-sītaṃ ati-uṇhaṃ,

Ati-sāyamidaṃ ahu;

Iti vissaṭṭha-kammantte,

Atthā accenti māṇave.

185.

Na divā suppa-sīlena,

Rattinaṭṭhānadessinā;

Niccaṃ mattena soṇḍena,

Sakkā āvasituṃ gharaṃ.

186.

Hananti bhogā dummedhaṃ,

No ce pāra-gavesino;

Bhoga-taṇhāya dummedho,

Hanti aññeva attanaṃ.

187.

Dujjīvitamajīvimhā ,

Yesaṃ no na dadāmase;

Vijjamānesu bhogesu,

Dīpaṃ nā kamha mattano.

188.

Saṭṭhi-vassa-sahassāni ,

Paripuṇṇāni sabbaso;

Niraye paccamānānaṃ,

Kadā anto bhavissati.

我來為您翻譯這段巴利文: 161 沉迷女色賭博, 沉迷飲酒之人; 所得皆損失, 此為衰敗門。 162 惡友惡伴侶, 惡行惡行處; 今世與來世, 此人兩俱失。 163 吝嗇損聲譽, 瞋恚壞功德; 欺詐失真實, 忿怒壞護法。 164 賭博與財富, 災難成毀滅; 失壞正住立, 損失僧俗眾。 165 離間語壞族, 慢心害自利; 惡行使人眾, 貧窮無尊敬。 166 若有不恭敬, 輕慢諸善士; 或敬卑賤者, 不應住其處。 167 懶惰與勤勉, 勇怯同受敬; 善人不住此, 不分別之處。 168 若無自己智, 或未善學戒; 如盲牛林中, 眾人如是行。 169 果實毀芭蕉, 果毀竹與蘆; 恭敬毀惡人, 如胎殺騾子。 170 知過失為過, 無過知無過; 正見具足者, 眾生趣善道。 在家品 171 善修居家苦, 分享食物善; 不喜求利事, 利衰不動搖。 172 於此寒與熱, 不以草為重; 成就人之事, 不離諸安樂。 173 智者具足戒, 柔和有辯才; 謙遜不傲慢, 如是得名譽。 174 勤勉不懶惰, 災難不動搖; 生計不間斷, 如是得名譽。 175 攝受作友善, 慷慨無吝嗇; 引導正引導, 如是得名譽。 176 勤勉具正念, 凈業深思行; 節制法命活, 不放逸增譽。 177 兒啊有二道, 一切依此立; 未得者求得, 已得善守護。 178 智者居家者, 四分分財富; 一分用享受, 二分作生計; 第四分儲存, 以防諸災難。 179 見眼藥耗盡, 白蟻堆積起; 蜜蜂集蜂蜜, 智者治居家。 180 守護所得財, 必無有損失; 若無善守護, 所得皆損失。 181 無智又無財, 世間難獲得; 妻兒不可愛, 友誼帶安樂。 182 應知四種人, 為友善知識; 幫助善知識, 同甘共苦者; 說義憐憫者, 應知為善友。 183 財富因損失, 衰老飲食過; 不能長久住, 智者住家中。 184 太冷或太熱, 或說太晚了; 如是舍作業, 利益離青年。 185 日間好眠睡, 夜間喜遊蕩; 常醉酒貪杯, 不能治居家。 186 財富害愚人, 不求彼岸者; 貪愛諸財富, 愚害己非他。 187 我等生活苦, 不能行佈施; 雖有諸財富, 未作自明燈。 188 六萬年圓滿, 完全無餘盡; 地獄受煎熬, 何時得終盡。

189.

Natthi anto kuto anto,

Na anto patidissati;

Tadā hi pakataṃ pāpaṃ,

Mama tuyhañce mārisā;

190.

Sohaṃ nūna ito gantā,

Yoni laddhāna mānusaṃ;

Vadaññū sīla-sampanno,

Kāhāmi kusalaṃ bahuṃ.

191.

Mā gijjhe paccaye macco,

Bahu-dosā hi paccayā;

Caranto paccaye ñāyā,

Ubhayatthāpi vaḍḍhati.

192.

A-laddhā vittaṃ tappati,

Pubbe a-samudānitaṃ;

Na pubbe dhanamesissaṃ,

Iti pacchānutappati.

193.

Kūṭavedī pure āsiṃ,

Pisuṇo piṭṭhi-maṃsiko;

Caṇḍo ca pharuso cāpi,

Iti pacchānutappati.

194.

Pāṇātipātī pure āsiṃ,

Luddo cāpi anariyo;

Bhūtānaṃ nānukampiyaṃ,

Iti pacchānutappati.

195.

Bahūsu vata santīsu,

Anāpādāsu itthisu;

Para-dāraṃ asevissaṃ,

Iti pacchānutappati.

196.

Bahumhi tava santamhi,

Anna-pāne upaṭṭhite;

Na pubbe adadaṃ dānaṃ,

Iti pacchānutappati.

197.

Mātaraṃ pitarañcāpi,

Jiṇṇakaṃ gata-yobbanaṃ;

Pahu santo na posissaṃ,

Iti pacchānukappati.

198.

Ācariyamanusatthāraṃ ,

Sabba-kāma-rasāharaṃ;

Pitaraṃ atimaññissaṃ,

Iti pacchānutappati.

199.

Samaṇe brāhmaṇe cāpi,

Sīlavante bahussute;

Na pubbe payirupāsissaṃ,

Iti pacchānutappati.

200.

Sādhu hoti tapo ciṇṇo,

Santo ca payirupāsito;

Na pubbeva tapociṇṇo,

Iti pacchānutappati.

201.

Yo ca etāni ṭhānāni,

Yoniso paṭipajjati;

Karaṃ purisa-kiccāni,

Sa pacchā nānutappati.

202.

Na sādhāraṇa-dārassa,

Na bhuñje sādhumekako;

Na seve lokāyatikaṃ,

Netaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ.

203.

Sīlavā vatta-sampanno,

A-ppamatto vicakkhaṇo;

Nivātta-vutti atthaddho,

Surato sakhito mudu.

204.

Saṅgahetā ca mittānaṃ,

Saṃvibhāgī vīdhānavā;

Tappeyya anna-pānena,

Sadā samaṇa-brāhmaṇe.

205.

Dhamma-kāmo sutā-dhāro,

Bhaveyya paripucchako;

Sakkaccaṃ payirupāseyya,

Sīlavante bahussutte.

206.

Gharamāvasamānassa ,

Gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ;

Khemā vutti siyā evaṃ,

Evaṃ nu assa saṅgaho.

207.

A-byapajjo siyā evaṃ,

Sacca-vādī ca māṇavo;

Asmā lokā paraṃ lokaṃ,

Evaṃ pecca na socati.

208.

Sukhā matteyyatā loke,

Atho petteyyatā sukhā;

Sukhā sāmaññatā loke,

Atho brahmaññatā sukhā.

209.

Pathavī veḷukaṃ pattaṃ,

Cakkavāḷaṃ sucipphalaṃ;

Sineru vammiko khuddo,

Samuddo pātiko yathā.

210.

Brahmāti mātā-pitaro,

Pubbācariyāti vuccare;

Āhuneyyā ca puttānaṃ,

Pajānamanukampakā.

211.

Tasmā hi ne namaseyya,

Sakkareyya ca paṇḍito;

Annena atho pānena,

Vatthena sayanena ca.

Sādhujana-niddesa

212.

Kāya-kammaṃ suci tesaṃ,

Vācā-kammaṃ anāvilaṃ;

Mano-kammaṃ suci-suddhaṃ,

Tādisā sujanā narā.

213.

Seṭṭha-vittaṃ sutaṃ paññā,

Saddhanaṃ sattadhā hotti;

Saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo,

Paññā ceva hirottappaṃ.

214.

Saddhammāpi ca satteva,

Saddhā hirī ca ottappaṃ;

Bāhussaccaṃ dhiro ceva,

Sati paññā ca iccevaṃ.

215.

Hirī-ottappa-sampannā ,

Suktka-dhamma-samāhitā;

Santo sappurisā loke,

Deva-dhammāti vuccare.

216.

Saddho hirimā ottappī,

Vīro pañño sa-gāravo;

Bhabbo āpajjituṃ buddhiṃ,

Virūḷhiñca vipullataṃ.

217.

Yo ve kataññū kata-vedi dhīro,

Kalyāṇa-mitto daḷhaa-bhatto ca hoti;

Dukkhittassa sakkaccaṃ karoti kiccaṃ,

Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadanti.

我來為您翻譯這段巴利文: 189 無有邊際何有邊, 邊際不可得見; 如是所作惡業, 我與汝等賢者。 190 我今必從此去, 得生為人之身; 慷慨具足戒德, 當作眾多善業。 191 莫貪求資具, 資具多過患; 如法求資具, 兩利皆增長。 192 未得財富憂, 往昔未積聚; 昔不求財富, 後來深懊悔。 193 昔為欺詐者, 兩舌背後語; 粗暴又兇惡, 後來深懊悔。 194 昔為殺生者, 殘酷非聖者; 不愍諸眾生, 後來深懊悔。 195 雖有眾多婦, 無災無過患; 親近他人妻, 後來深懊悔。 196 雖有眾多食, 飲食皆具足; 往昔不佈施, 後來深懊悔。 197 父母年已老, 衰老失青春; 有力不扶養, 後來深懊悔。 198 師長諸教授, 施與諸欲樂; 輕慢如父者, 後來深懊悔。 199 沙門婆羅門, 持戒多聞者; 昔不親近奉, 後來深懊悔。 200 修苦行為善, 親近寂靜善; 昔不修苦行, 後來深懊悔。 201 若人於此事, 如理而實行; 成就人之事, 後來不懊悔。 202 不與他共妻, 不獨食美食; 不習世間論, 此非增智慧。 203 持戒具威儀, 不放逸明察; 謙遜不傲慢, 柔和親善軟。 204 攝受諸親友, 分享有智慧; 以飲食供養, 沙門婆羅門。 205 愛法持所聞, 常樂於請問; 恭敬而親近, 持戒多聞者。 206 居住於家中, 在家己房舍; 生活得安穩, 如是攝受他。 207 無瞋恚如是, 青年說真實; 從此世他世, 死後無憂愁。 208 孝敬母世樂, 又孝敬父樂; 敬沙門世樂, 敬婆羅門樂。 209 大地如沙缽, 輪圍如凈果; 須彌如蟻垤, 大海如小器。 210 父母如梵天, 稱為最初師; 子女應供養, 憐愍諸子孫。 211 是故應禮敬, 智者應恭敬; 以食及飲物, 衣服與臥具。 善人品 212 身業甚清凈, 語業無混濁; 意業極清凈, 如是善人眾。 213 最勝財聞慧, 七種聖財富; 信戒聞舍慧, 及慚愧二法。 214 七種正法者, 信慚愧三法; 多聞與堅固, 念慧如是等。 215 具足慚與愧, 安住白凈法; 寂靜善人眾, 稱為天之法。 216 具信慚及愧, 勇慧有恭敬; 能得智增長, 茂盛廣大性。 217 知恩又報恩有智慧, 善友堅固具信奉者; 恭敬為苦者作事業, 如是稱為真善人者。

218.

Mātā-petti-bharaṃ jantuṃ,

Kule jeṭṭhāpacāyinaṃ;

Saṇhaṃ sakhila-sambhāsaṃ,

Pesuṇeyappahāyinaṃ.

219.

Macchera-vinaye yuttaṃ,

Saccaṃ kodhābhituṃ naraṃ;

Taṃ ve devā tāvatiṃsā,

Āhu sappuriso iti.

220.

A-ppamādena maghavā,

Devānaṃ seṭṭhataṃ gato;

A-ppamādaṃ pasaṃsanti,

Pamādo garahito sadā.

221.

Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ,

Ājjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;

A-kodhaṃ a-vihiṃsañca,

Khantīca a-virodhanaṃ.

222.

Iccete kusale dhamme,

Ṭhite passāmi attani;

Tato me jāyate pīti,

Somanassañcanappakaṃ.

223.

Nanu teyeva santā no,

Sāgarā na kulācalā;

Manaṃpi mariyādaṃ ye,

Saṃvaṭṭepi jahanti no.

224.

Na puppha-gandho paṭivātameti,

Na candanaṃ taggara mallikā vā;

Satañca gandho paṭivātameti,

Sabbā disā sappuriso pavāyati.

225.

Tepi loka-hitā sattā,

Sūriyo candimā api;

Atthaṃ passa gamissanti,

Niyamo kena laṅghate.

226.

Satthā deva-manussānaṃ,

Vasī sopi munissaro;

Gatova nibbutiṃ sabbe,

Saṅkhārā na hi sassatā.

227.

Kareyya kusalaṃ sabbaṃ,

Sivaṃ nibbānamāvahaṃ;

Sareyyaa a-niccaṃ khandhaṃ,

Nibbidā-ñāṇa-gocaraṃ.

228.

Yātānuyāyī ca bhavāhi māṇava,

Allañca pāṇiṃ parivajjayassu;

Mā cassu mittesu kadāci dubbhi,

Mā ca vasaṃ a-satīnaṃ gaccha.

229.

A-sandhavaṃ nāpi ca diṭṭha-pubbaṃ,

Yo āsanenāpi nimantayeyya;

Tasseva atthaṃ puriso kareyya,

Yātānuyāyītitamāhupaṇḍitā.

230.

Yassekarattipi ghare vaseyya,

Yatthanna-pānaṃ puriso labheyya;

Na tassa pāpaṃ manasāpi cinteyya,

A-dubbha-pāṇi dahate mitta-dubbho.

Tatīya sādhunara

231.

Yassa rukkhassa chāyāya,

Nisīdeyya sayeyya vā;

Na tassa sākhaṃ bhañjeyya,

Mitta-dubbho hi pāpako.

Catuttha sādhunara

232.

Puṇṇaṃpi ce maṃ pathaviṃ dhanena,

Dajjitthiyā puriso sammatāya;

Saddhā khaṇaṃ atimaññeyya taṃpi,

Tāsaṃ vasaṃ a-satīnaṃ na gacche.

233.

Evaṃ kho yātaṃ anuyāyī hoti,

Allañca pāṇiṃ dahate punevaṃ;

A-satī ca sā so pana mittaṃ-dubbho,

So dhammiko hohi jahassu a-dhammaṃ.

Kāyakhamanīya-niddesa

234.

Abhivādana-sīlissa ,

Niccaṃ vuḍḍhāpacāyino;

Cattāro dhammā vaḍḍhanti,

Āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ.

  1. Pañcime bhikkhave dhammā āyussā, katame pañca. Sappāya-kārī hoti. Sappāyeca mattaṃ jānāti. Pariṇattabhojī ca hoti. Kāla-cārī ca, brahma-cārīca. Ime kho bhikkhave pañca dhammā āyussāti.

  2. Pañcime bhikkhave dhammā āyussā, katame pañca. Sappāya-kārī hoti. Sappāyeca mattaṃ jānāti. Pariṇatabhojīcahoti. Sīlavāca, kalyāṇa mittoca. Ime kho bhikkhave pañca dhammā āyussāti.

237.

Pañca-sīlaṃ samādāya,

Samaṃ katvā dine dine;

Satimā paññavā hutvā,

Care sabbiriyāpathe.

  1. Pañcime bhikkhave caṅkame ānisaṃsā, katame pañca, addhānakkhamo hoti. Padhānakkhamo hoti. Appābādho hoti. Asitaṃpītaṃkhāyitaṃsāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati. Caṅkamādhigato samādhi ciraṭṭhitiko hoti. Imekho bhikkhave pañca caṅkame āni saṃsāti.

239.

Parissāvana-dānañca ,

Āvāsa-dānameva ca;

Gilāna-vatthu-dānañca,

Dātabbaṃ manujādhipa.

240.

Kātabbaṃ jiṇṇakāvāsaṃ,

Paṭisaṅkharaṇaṃ tathā;

Pañca-sīla-samādānaṃ,

Katvā taṃ sādhu-rakkhitaṃ;

Uposathopavāso ca,

Kātabboposathe iti.

我來為您翻譯這段巴利文: 218 養育父母者, 恭敬族長者; 柔和善言語, 遠離離間語。 219 調伏慳貪者, 真實不瞋人; 三十三天神, 稱之為善人。 220 帝釋因不放逸, 得為諸天最勝; 讚歎不放逸, 放逸常受責。 221 佈施戒舍離, 正直柔和苦; 不瞋不害他, 忍辱不違逆。 222 此等諸善法, 我見住自身; 由此生歡喜, 無量生喜悅。 223 聖者非如海, 亦非如山王; 即使世界壞, 不越正道限。 224 花香不逆風, 旃檀多伽羅; 善人香逆風, 遍佈諸方域。 225 利世間眾生, 日月亦如是; 將趣沒落處, 誰能越法則。 226 人天之導師, 自在牟尼主; 皆已入涅槃, 諸行非常住。 227 應作一切善, 導向寂涅槃; 念無常諸蘊, 厭離智境界。 228 青年應隨從已行者, 應當遠離濕手危險; 莫對朋友作背叛事, 勿隨無智女人之慾。 229 未曾交往未見過, 若有人以座相邀; 為彼之利應作事, 智者說此為隨從。 230 若人住一夜家中, 得受飲食之供養; 不應心生惡念想, 不害濕手毀友誼。 第三善人 231 若樹有蔭涼, 可坐臥其下; 不應折其枝, 背友實為惡。 第四善人 232 若人以滿地財富, 贈與受敬重女子; 須臾不可起輕慢, 不隨無智女人慾。 233 如是隨從已行者, 如是遠離濕手危; 無智女及背友者, 汝當行法舍非法。 身安樂品 234 習慣於禮敬, 常敬長上者; 四法得增長, 壽色樂與力。 235 諸比丘,有五法能得長壽。何為五?一、行適宜事。二、知適宜份量。三、食易消化。四、適時行動。五、修習梵行。諸比丘,此五法能得長壽。 236 諸比丘,有五法能得長壽。何為五?一、行適宜事。二、知適宜份量。三、食易消化。四、持戒。五、善知識。諸比丘,此五法能得長壽。 237 受持五戒法, 日日平等行; 具念具智慧, 行四威儀中。 238 諸比丘,經行有五種功德。何為五?一、堪能遠行。二、堪能精進。三、少病。四、所食飲嚼嘗皆得良好消化。五、經行所得定力持久。諸比丘,此為經行五種功德。 239 佈施濾水器, 及佈施住處; 佈施病人物, 人主應佈施。 240 修理破舊寺, 應作此修復; 受持五戒法, 善加以守護; 布薩與齋戒, 布薩日應行。

241.

Ati-bhottā roga-mūlaṃ,

Āyukkhayaṃ karoti ve;

Tasmā taṃ ati-bhuttiṃva,

Parihareyya paṇḍito.

242.

A-jiṇṇe bhojanaṃ visaṃ,

Dulladdhe a-vicārake;

Jiṇṇe su-laddhe vicāre,

Na vajjaṃ sabba-bhojanaṃ.

243.

Cattāro pañca ālope,

Ābhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsu-vihārāya;

Pahitattassa bhikkhuno.

244.

Manujassa sadā satimato,

Mattaṃ jānato laddha-bhojanaṃ;

Tanukassa bhavanti vedanā,

Sanikaṃ jīrati āyu pālayaṃ.

245.

Garūnaṃ aḍḍha-sohiccaṃ,

Lahūnaṃ nāti-kittiyā;

Mattā-pamāṇaṃ niddiṭṭhaṃ,

Sukhaṃ jīrati tāvatā.

246.

Toyābhāve pipāsattā,

Khaṇā pāṇehi muccate;

Tasmā sabbāsuvatthāsu,

Deyyaṃ vāriṃ pipāsaye.

247.

Sītodakaṃ payo khuddaṃ,

Ghatamekekaso dviso;

Tisso samaggamatha vā,

Page pitaṃ yuvattadaṃ.

248.

Annaṃ brahmā rase viṇhu,

Bhutte ceva mahesaro;

Evaṃ ñatvātu yo bhuñje,

Anna-dosaṃ na limpate.

249.

Kattikassantimo bhāgo,

Yaṃ cādo miga-māsajo;

Tāvubho yama-dāṭhākhyo,

Laghvāhārova jīvati.

250.

Satthānukula-cariyā ,

Cittaññāvasavattinā;

Buddhi-rakkhilitatthena,

Paripuṇṇaṃ rasāyanaṃ.

250.

A-jātiyā a-jātānaṃ,

Jātānaṃ vinivattiyā;

Rogānaṃ yo vidhi diṭṭho,

Taṃ sukhatthī samācare.

252.

Ārogyaṃ paramā lābhā,

Santuṭṭhi paramaṃ dhanaṃ;

Vissāsā paramā ñāti,

Nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ.

Pakiṇṇaka-niddesa

253.

Kumudaṃ ko pabodhayi,

Nātho ravindu paṇḍito;

Kamalaṃ ko kumudaṃ ko,

Narapaṃ ko pabodhayi.

254.

Cittena niyyati loko,

Cittena parikassati;

Cittassa eka-dhammassa,

Sabbeva vasamanvagū.

255.

Samaṇo rājānurājā,

Senāpati mahā-matto;

Dhammaṭṭho paṇḍito disvā,

Paccakkhatthaṃ na kāriyā.

256.

Dīpo nava-disaṃ tejo,

Na heṭṭhā ca tathā sakaṃ;

Para-vajjaṃ vidū passe,

Saka-vajjaṃpi passatu.

257.

Sa-phalaṃ paṇḍito loke,

Sa-kāraṇaṃ vacaṃ bhaṇe;

A-kāraṇaṃphalaṃ bālo,

Idaṃ ubhaya-lakkhaṇaṃ.

258.

Tassa vācāya jāneyya,

Kuṭilaṃ bāla-paṇḍitaṃ;

Vācā-rūpaṃ mittaṃ kare,

Vācā-rūpaṃ dhuvaṃ jahe.

259.

Duccintitassa cintā ca,

Dubbhāsitassa bhāsanā;

Dukkammassa katañcāti,

Etaṃ bālassa lakkhaṇaṃ.

260.

Su-cintitassa cintā ca,

Su-bhāsitassa bhāsanā;

Su-kammassa katañcāti,

Etaṃ dhīrassa lakkhaṇaṃ.

261.

A-nayaṃ nayati dummedho,

A-dhurāyaṃ ni-yuñjati;

Dunnayo seyyaso hoti,

Sammā vutto pakuppati;

Vinayaṃ so na jānāti,

Sādhu tassa a-dassanaṃ.

262.

Nayaṃ nayati medhāvī,

A-dhurāyaṃ na yuñjati;

Su-nayo seyyaso hoti,

Sammā vutto na kuppati;

Vinayaṃ so pajānāti,

Sādhu tena samāgamo.

263.

A-nāyakā vinassanti,

Nassanti bahu-nāyakā;

Thī-nāyakā vinassanti,

Nassanti susu-nāyakā.

264.

Jeṭṭho kammesu nīcānaṃ,

Jānaṃjānaṃva ācare;

A-jānevaṃ kare jānaṃ,

Nīco eti bhayaṃ piyaṃ.

265.

Kammaṃ dujjana-sāruppaṃ,

Dudhā sujana-sāruppaṃ;

Dujjanaṃ tesu dukkamme,

Su-kamme sujanaṃ icche.

266.

Paṇḍito verī bālo ca,

Dujjayo bāla-verito;

Paṇḍitaṃ-verī pamādena,

Na taṃ jayo hi sabbadā.

267.

Guyhassa hi guyhameva sādhu,

Na hi guyhassa pasatthamāvi-kammaṃ;

A-nipphannatāya saheyya dhīro,

Nipphannatthova yathā-sukhaṃ bhaṇeyya.

我來為您翻譯這段巴利文: 241 過食為病根, 實能損壽命; 是故過食事, 智者應遠離。 242 未消化食毒, 難得不思慮; 消化易得思, 食無過可責。 243 四五口食物, 食已飲凈水; 足以安樂住, 精進比丘眾。 244 人常具正念, 知量受飲食; 痛苦漸減少, 緩緩護壽命。 245 重者半飢餓, 輕者勿過贊; 已說適量法, 如是樂生活。 246 無水生渴者, 剎那命即失; 是故一切處, 應施水與渴。 247 冷水乳蜜糖, 醍醐一二次; 或三和合飲, 飲已生年輕。 248 食為梵天味, 毗濕奴大自在; 如是知而食, 不染食過失。 249 迦提月最末, 及鹿月初起; 二者稱閻牙, 少食而生活。 250 隨順師教行, 心隨他攝受; 守護智慧義, 圓滿長壽藥。 251 未生令不生, 已生令消退; 見此治病法, 求樂者應行。 252 無病最上利, 知足最上財; 信任最上親, 涅槃最上樂。 雜品 253 誰令睡蓮開, 智者日月主; 誰令蓮花開, 誰令人覺醒。 254 心導引世間, 心牽引世間; 一切諸眾生, 隨順心所使。 255 沙門與王臣, 將軍大臣等; 見正法智者, 不作現前事。 256 燈照九方明, 不照下方光; 見他人過失, 亦見自過失。 257 智者世間中, 說有因之語; 愚者無因果, 此二者特相。 258 由其言語知, 愚者與智者; 以言結友誼, 以言永遠舍。 259 思維惡所思, 言語惡所說; 所作惡所為, 此為愚者相。 260 思維善所思, 言語善所說; 所作善所為, 此為智者相。 261 愚者導非道, 負擔非己任; 難導成優勝, 正語生瞋怒; 不知調伏法, 不見彼為善。 262 智者導正道, 不負非己任; 善導成優勝, 正語不生瞋; 了知調伏法, 與彼交善哉。 263 無導師則亡, 多導師亦亡; 女導師則亡, 童導師亦亡。 264 長者知卑賤, 所作應知作; 不知而作知, 卑賤生愛畏。 265 惡人適惡業, 善人適善業; 欲惡人作惡, 欲善人作善。 266 智敵與愚敵, 愚敵難降服; 智敵因放逸, 非常得勝利。 267 秘密事當秘密善, 秘密事不宜顯露; 未成就時智者忍, 成就時隨意而說。

268.

Guyhamatthaṃ na vivareyya,

Rakkheyya naṃ yathā nidhiṃ;

Na hī pātukato sādhu,

Guyho attho pajānatā.

269.

Thiyā guyhaṃ na saṃseyya,

A-mittassa ca paṇḍito;

Yo cāmisena saṃhīro,

Hadaya-ttheno ca yo naro.

270.

Vivicca bhāseyya divā rahassaṃ,

Rattiṃ giraṃ nāti-velaṃ pamuñce;

Upassutikā hi suṇanti mantaṃ,

Tasmā hi manto khippamupeti bhedaṃ.

271.

Na pakāsati guyhaṃ yo,

So guyhaṃ paṭiguyhati;

Bhayesu na jahe kicce,

Su-mittonucaro bhave.

272.

Karoti dukkaraṃ sādhuṃ,

Ujuṃ khamati dukkhamaṃ;

Duddadaṃ sāmaṃ dadāti,

Yo su-mitto have bhave.

273.

Piya-vācā sadā mitto,

Piya-vatthuṃ na yācanā;

Icchāgatena dānena,

Su-daḷho su-ppiyo have;

Tadaṅgato ca hīnena,

A-ppiyo bhijjano bhave.

274.

Dehīti yācane hirī,

Sirī ca kāya-devatā;

Palāyanti siricchito,

Na yāce para-santakaṃ.

275.

Svāno laddhāna nimmaṃsaṃ,

Aṭṭhiṃ tuṭṭho pamodati;

Sakantikaṃ migaṃ sīho,

Hitvā hatthiṃnudhāvati.

276.

Evaṃ chandānurūpena,

Jano āsīsate phalaṃ;

Mahā chandā mahantaṃva,

Hīnaṃva hīna-chandakā.

277.

Nānā-chandā mahārāja,

Ekāgāre vasāmase;

Ahaṃ gāma-varaṃ icche,

Brāhmaṇī ca gavaṃ sataṃ.

278.

Putto ca ājañña-rathaṃ,

Kaññā ca maṇi-kuṇḍalaṃ;

Yā cesā puṇṇakā jammī,

Ujukkhalaṃbhi-kaṅkhati.

279.

Ṭhānaṃ mitte dhane kamme,

Satussāhe su-labbhitaṃ;

Taṃ daḷhaṃ dukkaraṃ kare,

Paññā-sati-samādhinā.

280.

Bhesajje vihite suddha,

Buddhādi-ratanattaye;

Pasādamācare niccaṃ,

Sajjane sa-guṇepi ca.

281.

Rājā raṭṭhena dhātuso,

Bālo pāpehi dummano,

Alaṅkārena itthīpi,

Kāmehi ca na tappati.

282.

Appiccho ca dhutaṅgena,

Āraddho vīriyena hi;

Visārado parisāya,

Pariccāgena dāyako;

Savanena su-dhammaṃpi,

Na tappativa paṇḍito.

283.

Jeṭṭhassa sitaṃ hasitaṃ,

Majjhassa madhurassaraṃ;

Loke aṃsa-siro-kampaṃ,

Jammassa apa-hassitaṃ;

Etesaṃ ati-hassitaṃ,

Hāso hoti yathākkamaṃ.

284.

Natthi duṭṭhe nayo atthi,

Na dhammo na su-bhāsitaṃ;

Nikkamaṃ duṭṭhe yuñjeyya,

So hi sabbhiṃ na rañjati.

285.

Dullabhaṃ pakatiṃ vācaṃ,

Dullabho khemako suto;

Dullabhā sadisī jāyā,

Dullabho sa-jano piyo.

286.

Dhajo rathassa paññāṇaṃ,

Dhūmo paññāṇamaggino;

Rājā raṭṭhassa paññāṇaṃ,

Bhattā paññāṇamitthiyā.

287.

Dunnāriyā kulaṃ suddhaṃ,

Putto nassati lālanā;

Samiddhi a-nayā bandhu,

Pavāsā madanā hirī.

288.

Mātā pitā ca puttānaṃ,

Novāde bahu-sāsannaṃ;

Paṇḍitā mātaro appaṃ,

Vadeyyuṃ vajja-dīpanaṃ.

289.

Lāḷaye pañcha-vassāni,

Dasa-vassāni tāḷaye;

Patte tu soḷase vasse,

Puttaṃ mittaṃvadācare.

290.

Lālane dhītaraṃ dosā,

Pālane bahavo guṇā;

Dhītuyā kiriyaṃ niccaṃ,

Passantu suṭṭhu mātaro.

Iti pakiṇṇaka-niddeso nāma

Sattamā paricchedo.

Sīla-niddesa

291.

Pamādaṃ bhayato disvā,

A-ppamādañca khemato;

Bhāvetha aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ,

Esā buddhānusāsanī.

我來為您翻譯這段巴利文: 268 不應顯秘密, 應如護寶藏; 已知秘密事, 顯露實不善。 269 智者不應對, 女人敵秘密; 及為利誘者, 及心懷盜者。 270 白天獨處語秘密, 夜晚勿發過時聲; 竊聽者聞密談語, 是故密談速泄露。 271 不顯露秘密, 善守護秘密; 危難不捨事, 為善友追隨。 272 能作難作善, 正直忍難忍; 能施難施物, 此實為善友。 273 常說愛語友, 不求愛好物; 隨意而佈施, 堅固最可愛; 若缺乏此分, 不愛易毀壞。 274 乞求生羞恥, 吉祥身天神; 求財者吉祥, 逃離他人物。 275 狗得無肉骨, 歡喜生歡悅; 獅子舍近鹿, 追逐大象去。 276 如是隨欲求, 人人希望果; 大欲求大果, 小欲求小果。 277 大王諸欲異, 同住一屋中; 我欲上等村, 婆羅門百牛。 278 子欲良馬車, 女欲寶耳環; 賤女婢所求, 只欲臼與杵。 279 立於友財業, 精進易獲得; 堅固難作事, 以慧念定成。 280 清凈醫藥中, 佛等三寶中; 常生起凈信, 善人德性中。 281 王以國滿足, 愚以惡滿意, 女以飾滿足, 欲樂不知足。 282 少欲頭陀行, 精進得成就, 眾中得無畏, 佈施得舍離; 聞法善智者, 亦不得滿足。 283 長者微微笑, 中人甜美聲, 世間肩首動, 賤人大笑聲; 彼等過度笑, 歡笑有次第。 284 惡者無道理, 無法無善說; 對惡當精進, 彼不樂善人。 285 難得本性語, 難得安穩子; 難得相稱妻, 難得親善人。 286 旗為車標識, 煙為火標識; 王為國標識, 夫為女標識。 287 惡女壞良族, 溺愛壞兒子; 邪法壞富裕, 遠行壞慚愧。 288 父母對子女, 教誡多訓誡; 智慧母少說, 顯示諸過失。 289 五歲當愛護, 十歲當呵責; 及至十六歲, 當如友對待。 290 愛女多過失, 護女多功德; 女兒之所為, 母應常善觀。 此為雜品 第七品 戒品 291 見放逸生怖, 見不放逸安; 修習八正道, 此佛之教誨。

292.

Hīnena brahma-cariyena,

Khattiye upapajjati;

Majjhimena ca devattaṃ,

Uttamena vi-sujjhati.

Ka.

Nagare bandhumatiyā,

Bandhumā nāma khattiyo;

Divase puṇṇamāya so,

Upagacchi uposathaṃ.

Kha.

Ahaṃ tena samayena,

Gumbha-dāsī ahaṃ tahiṃ;

Disvā sa-rājakaṃ senaṃ,

Evāhaṃ cintayiṃ tadā.

Ga.

Rājāpi rajjaṃ chaṭṭetvā,

Upagacchi uposathaṃ;

Sa-phalaṃ nūna taṃ kammaṃ,

Jana-kāyo pamodito.

Gha.

Yoniso paccavekkhitvā,

Duggaccañca daliddataṃ;

Mānasaṃ sampahaṃsitvā,

Upagacchimu posathaṃ.

Ṅa.

Ahaṃ uposathaṃ katvā,

Sammā-sambuddhasāsane;

Tena kammena su-katena,

Tāvatiṃsaṃ agacchahaṃ.

Ca.

Tattha me su-kataṃ byamhaṃ,

Ubbha-yojanamuggataṃ;

Kūṭāgāra-varūpetaṃ,

Mahāsanasu-bhūsitaṃ.

Cha.

Accharā sata-sahassā,

Upatiṭṭhanti maṃ sadā;

Aññe deve atikkamma,

Atirocāmi sabbadā.

Ja.

Catusaṭṭhi-deva-rājūnaṃ ,

Mahesittamakārayiṃ;

Tesaṭṭhi-cakkavattinaṃ,

Mahesittamakārayiṃ.

Jha.

Suvaṇṇa-vaṇā hutvāna,

Bhavesu saṃsarāmahaṃ;

Sabbattha pavarā homi,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Ña.

Hatthi-yānaṃ assa-yānaṃ,

Ratha-yānañca sivikaṃ;

Labhāmi sabbametampi,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Ṭa.

Soṇṇa-mayaṃ rūpi-mayaṃ,

Athopi phalikā-mayaṃ;

Lohitaṅga-mayañceva,

Sabbaṃ paṭilabhāmahaṃ.

Ṭha.

Koseyya-kambaliyāni ,

Khoma-kappāsikāni ca;

Mahagghāni ca vatthāni,

Sabbaṃ paṭilabhāmahaṃ.

Ḍa.

Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ,

Vatthaṃ senāsanāni ca;

Sabbametaṃ paṭilabhe,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Ḍha.

Vara-gandhañca mālañca,

Cuṇṇakañcha vilepanaṃ;

Sabbametaṃ paṭilabhe,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Ṇa.

Kūṭāgārañca pāsādaṃ,

Maṇḍapaṃ hammiyaṃ guhaṃ;

Sabbametaṃ paṭilabhe,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Ta.

Jātiyā satta-vassāhaṃ,

Pabbajiṃ ana-gāriyaṃ;

Aḍḍha-māse a-sappatte,

Ara hattaṃ apāpuṇiṃ.

Tha.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,

Bhavā sabbe samūhatā;

Sabbāsava-parikkhīṇā,

Natthi dāni puna-bbhavo.

Da.

Eka-navutito kappe,

Yaṃ kammamakariṃ tadā;

Duggatiṃ nābhijānāmi,

Uposathassidaṃ phalaṃ.

Dha.

Svāgataṃ vata me āsi,

Mama buddhassa santike;

Tisso vijjā anu-pattā,

Kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Na.

Paṭisambhidā catasso,

Vimokāpi ca aṭṭhime;

Chaḷābhiññā sacchikatā,

Kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

293.

Ñātīnañca piyo hoti,

Mittesu ca virocati;

Kāyassa bhedā su-gatiṃ,

Upapajjati sīlavā.

我來為您翻譯這段巴利文: 292 以下等梵行, 生為剎帝利; 以中等生天, 以最上清凈。 甲: 般荼摩底城, 般荼摩剎利; 于滿月之日, 前往受布薩。 乙: 我于彼時候, 為彼處婢女; 見王及軍眾, 我如是思維。 丙: 國王舍王位, 前往受布薩; 此業實有果, 眾人皆歡喜。 丁: 如理善思維, 貧窮與困苦; 使心得歡喜, 前往受布薩。 戊: 我行布薩戒, 正等覺教中; 以此善作業, 往生三十三。 己: 于彼善造宮, 高聳一由旬; 具最勝重閣, 大座善莊嚴。 庚: 十萬天女眾, 常時侍奉我; 超越諸天眾, 我常放光明。 辛: 六十四天王, 我為其皇后; 六十三轉輪, 我為其皇后。 壬: 我生金色身, 輪迴諸有中; 處處最殊勝, 此布薩之果。 癸: 象乘與馬乘, 車乘及轎子; 我得此一切, 此布薩之果。 子: 純金與純銀, 及以水晶造; 以及紅寶石, 我得此一切。 丑: 絲絨與毛毯, 麻布與棉布; 及諸貴重衣, 我得此一切。 寅: 飲食與嚼食, 衣服與臥具; 我得此一切, 此布薩之果。 卯: 最勝香與鬘, 香粉與涂香; 我得此一切, 此布薩之果。 辰: 重閣與宮殿, 亭臺與洞窟; 我得此一切, 此布薩之果。 巳: 年僅七歲時, 出家無家住; 未滿半月間, 證得阿羅漢。 午: 我諸煩惱盡, 一切有斷除; 諸漏皆滅盡, 今無再後有。 未: 九十一劫前, 我作如是業; 不知惡趣事, 此布薩之果。 申: 善來我今已, 到佛陀面前; 獲得三明德, 已行佛教法。 酉: 四無礙解法, 八解脫具足; 六神通證得, 已行佛教法。 293 親族所敬愛, 朋友中耀光; 身壞生善趣, 持戒者所得。

294.

Nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ,

Pañca-sīlampi adhi-sīlaṃ;

Dasa-sīlampi adhi-sīlameva.

Ka.

Nagare candavatiyā,

Bhaṭako āsahaṃ tadā;

Para-kammāyane yutto,

Pabbajjaṃ na labhāmahaṃ.

Kha.

Mahandhakāra-pihitā ,

Tividhaggīhi ḍayhare;

Kena nukho upāyena,

Vi-saṃyutto bhave ahaṃ.

Ga.

Deyyadhammo ca me natthi,

Bhaṭako dukkhito ahaṃ;

Yaṃ nūnāhaṃ pañca-sīlaṃ,

Rakkheyyaṃ paripūrayaṃ.

Gha.

Anomadassissa munino,

Nisabho nāma sāvako;

Tamahaṃ upasaṅkamma,

Pañca-sikkhāpadaggahiṃ.

Ṅa.

Vassa-sata-sahassāni ,

Āyu vijjati tāvade;

Tāvatā pañca-sīlāni,

Paripuṇṇāni gopayiṃ.

Ca.

Maccu-kālamhi sampatte,

Devā assāsayanti maṃ;

Ratho sahassa-yutto te,

Mārisassa upaṭṭhito.

Cha.

Vattante carime citte,

Mama sīlaṃ anussariṃ;

Tena kammena su-katena,

Tāvatiṃsaṃ agacchahaṃ.

Ja.

Tiṃsakhattuñca devindo,

Deva-rajjamakārayiṃ;

Dibba-sukhaṃ anubhaviṃ,

Accharāhi purakkhatto.

Jha.

Pañca-sattatikhatttu-ñca ,

Cakkavattī ahosahaṃ;

Padesa-rajjaṃ vipulaṃ,

Gaṇanāto a-saṅkhayaṃ.

Ña.

Deva-lokā cavitvāna,

Sukka-mūlena codito;

Pure vesāliyaṃ jāto,

Mahā-kule su-aḍḍhake.

Ṭa.

Vassūpanāyike kāle,

Dibbante jina-sāsane;

Mātā ca me pitā ceva,

Pañca-sikkhāpadaggahuṃ.

Ṭha.

Saha sutvānahaṃ sīlaṃ,

Mama sīlaṃ anussariṃ;

Ekāsane nisīditvā,

Arahattamapāpuṇiṃ.

Ḍa.

Jātiyā pañca-vassena,

Arahattamapāpuṇiṃ;

Upasampādayi buddho,

Guṇamaññāya cakkhumā.

Ḍha.

Paripuṇṇāni gopetvā,

Pañca-sikkhāpadānahaṃ;

A-parimeyyito kappe,

Vinipātaṃ na gacchahaṃ.

Ṇa.

Svāhaṃ yasamanubhaviṃ,

Tesaṃ sīlāna vāhasā;

Kappa-koṭipi kittento,

Kittaye eka-desakaṃ.

Ta.

Pañca-sīlāni gopetvā,

Tayo hetū labhāmahaṃ;

Dīghāyuko mahā-bhogo,

Tikkha-pañño bhavāmahaṃ.

Tha.

Saṃkittento ca sabbesaṃ,

Adhi-mattañca porisaṃ;

Bhavābhave saṃsaritvā,

Ete ṭhāne labhamahaṃ.

Da.

A-parimeyya-sīlesu ,

Vattantā jina-sāvakā;

Bhavesu yadi rajjeyyuṃ,

Vipāko kīdiso bhave.

Dha.

Su-ciṇṇaṃ me pañca-sīlaṃ,

Bhaṭakena tapassinā;

Tena sīlenahaṃ ajja,

Mocayiṃ sabba-bandhanā.

Na.

A-parimeyyito kappe,

Pañca-sīlāni gopayiṃ;

Duggatiṃ nābhijānāmi,

Pañca-sīlānidaṃ phalaṃ.

Pa.

Paṭisambhidā catasso,

Vimokkhāpi ca aṭṭhime;

Chaḷābhiññā sacchikatā,

Kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Ka.

Taṃ namassanti te vijjā,

Sabbe bhūmā ca khattiyā;

Cattāro ca mahā-rājā,

Tidasā ca yasassino;

Atha ko nāma so yakkho,

Yaṃ tvaṃ sakka namassasi.

Kha.

Maṃ namassanti te-vijjā,

Sabbe bhūmā ca khattiyā;

Cattāro ca mahā-rājā,

Tidasā ca yasassino.

Ga.

Ahañca sīla-sampanne,

Ciraratta-samāhite;

Sammā pabbajite vande,

Brahma-cariya parāyane.

Gha.

Ye gahaṭṭhā puñña-karā,

Sīlavanto upāsakā;

Dhammena dāraṃ posenti,

Te namassāmi mātali.

Ṅa.

Seṭṭhā hi kira lokasmiṃ,

Ye tvaṃ sakka namassasi;

Ahampi te namassāmi,

Ye namassasi vāsava.

1.

Pālitattheranāgena ,

Visuddhārāmavāsinā;

Suticchitānamatthāya,

Katā naradakkhadīpanī.

2.

Pubbācariya-sīhānaṃ ,

Ālambitvāna nissayaṃ;

Pālito nāma yo thero,

Imaṃ gantha su-lekhanī;

Sundarameva passituṃ,

Yuñjeyyāthīdha sādhave.

『『Chappadikā』』.

我來為您翻譯這段巴利文: 294 希求涅槃者所受持, 五戒即增上戒; 十戒亦是增上戒。 甲: 月光城之中, 我時為僱工; 從事他人業, 不得以出家。 乙: 被大黑暗覆, 三火所焚燒; 以何種方便, 我能得解脫。 丙: 我無施捨物, 貧苦為僱工; 我今當善護, 圓滿守五戒。 丁: 無量光佛陀, 弟子名牛主; 我前往親近, 受持五學處。 戊: 壽命具十萬, 歲月住世間; 於此期間內, 圓滿護五戒。 己: 臨終時刻至, 諸天來慰我; 千乘車已備, 賢者為侍立。 庚: 最後心轉時, 憶念我持戒; 以此善作業, 往生三十三。 辛: 三十次為帝, 統領諸天眾; 享受天界樂, 天女眾圍繞。 壬: 七十五次為, 轉輪聖王位; 領土甚廣大, 數量不可計。 癸: 從天界命終, 善根所驅使; 毗舍離城生, 富貴大家族。 子: 雨安居時節, 佛教法興盛; 我父母二人, 受持五學處。 丑: 我聞戒法已, 憶念昔持戒; 結跏趺而坐, 證得阿羅漢。 寅: 年僅五歲時, 證得阿羅漢; 智眼佛知德, 為授具足戒。 卯: 圓滿善護持, 五種學處已; 無量諸劫中, 不墮諸惡趣。 辰: 我享此榮耀, 因持戒功德; 縱說億劫中, 僅說其一分。 巳: 因護持五戒, 得三種果報; 長壽大財富, 利智慧我得。 午: 稱揚一切中, 殊勝大丈夫; 輪迴諸有中, 得此諸地位。 未: 無量戒之中, 佛弟子住持; 若樂諸有中, 果報云何耶。 申: 我為苦行者, 善持五戒法; 以此戒功德, 今脫諸繫縛。 酉: 無量劫之中, 善護持五戒; 不知惡趣事, 此五戒之果。 戌: 四無礙解法, 八解脫具足; 六神通證得, 已行佛教法。 子: 三明者禮敬, 大地諸王族; 四大天王眾, 光明三十三; 汝釋提桓因, 禮敬何夜叉。 丑: 三明者禮敬, 大地諸王族; 四大天王眾, 光明三十三。 寅: 我禮敬具戒, 長久入定者; 正行出家人, 究竟梵行者。 卯: 在家修福者, 持戒優婆塞; 如法養妻子, 摩多利我敬。 辰: 世間最勝者, 汝帝釋所敬; 我亦當禮敬, 汝所敬之人。 1 住清凈精舍, 長老帕利多; 為求學之人, 造人中燈論。 2 依止前師子, 諸先師所依; 名帕利多者, 善造此論書; 為見其美善, 賢者當精進。 《六品》完。

3.

Imaṃ ganthaṃ vācuggato,

Sace bhavasi māṇava;

Puṇnamāyaṃ yathā cando,

Ati-suddho virocati;

Tatheva tvaṃ puṇṇa-mano,

Viroca siriyā dhuvaṃ.

4.

Su-niṭṭhito ayaṃ gantho,

Sakkarāje dajhamphiye;

Poṭṭhapādamhi sūramhi,

Kālapakkhe catuddasiṃ.

5.

Sañcitetaṃ mayā puññaṃ,

Taṃ-kammena varena ca;

Ciraṃ tiṭṭhatu saddhammo,

A-verā hontu pāṇino.

6.

Imaṃ ganthaṃ passitvāna,

Hontu sabbepi jantuno;

Sukhitā dhammikā ñāṇī,

Dhammaṃ pāletu patthivo.

7.

Nibbānaṃ patthayantena,

Sīlaṃ rakkhantu sajjanā;

Ñatvā dhammaṃ sukhāvahaṃ,

Pāpuṇantu anāsavaṃ.

8.

Aṭṭha-kaṇḍa-maṇḍitāya ,

Dakkhaya attha-dīpako;

Nara-sāro ayaṃ gantho,

Cira-kālaṃ patiṭṭhatu.

9.

Yāvatā canda-sūriyā,

Nāgaccheyyuṃ mahī-tale;

Pamoditā imaṃ ganthaṃ,

Dissantu naya-kovidā.

10.

Sammā chandenimaṃ gantha,

Vācentā pariyāpuṇā;

Pasannenānāyāsena,

Patvā sukhena kovidaṃ.

11.

Candādiccāva ākāse,

Bahussutehi sampadā;

Visesa-puggalā hutvā,

Pappontu amataṃ padaṃ.

12.

Ukkaṭṭha-dhamma-dānena ,

Pāpuṇeyyamanuttaraṃ;

Liṅga-sampatti-medhāvī,

Takkī-paññā su-pesalī.

Naradakkha thomanā āsīsa

  1. Gāthā

1.

Pālito pāḷiyā cheko,

Tvaṃsi gambhīra-ñāṇavā;

Pāliyāva pālitassa,

Dadāmidāni bho ahaṃ.

2.

Dakkhāvādesu kusalo,

Pālito sāsanandharī;

Piṭakesu ajjhogāyha,

Naradakkhaṃbhisaṅkharī.

3.

Suta-dharena racitaṃ,

Etaṃ sāra-gavesino;

Atandikā su-dakkhantu,

Aggagga-sāsane ratā.

Naradakkha thomanā āsīsa

  1. Gāthā

1.

Ñuṃ pālitodha jāto yo,

Thero so abbhutova ñuṃ;

Ñuṃ mahā-pālito santo,

Nikāya-pālito ca ñuṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 3 若此書誦讀, 你將成青年; 如滿月清凈, 光明極照耀; 如是心圓滿, 恒放吉祥光。 4 此書善完成, 王歷堅固年; 八月勇猛時, 黑分十四日。 5 我所集功德, 及此殊勝業; 正法久住世, 眾生無怨仇。 6 見此論著已, 愿一切眾生; 樂法具智慧, 國王護正法。 7 希求涅槃者, 善人當護戒; 知法能得樂, 證得無漏果。 8 莊嚴八品章, 善顯明其義; 此人中精要, 愿久住世間。 9 乃至日月光, 未至大地時; 歡喜見此書, 通達諸理者。 10 以正愿此書, 誦讀而受持; 凈信無疲倦, 智者得安樂。 11 如日月在空, 多聞具德者; 成殊勝之人, 證得不死地。 12 以最上法施, 得證無上果; 性相具智慧, 思辨慧善巧。 人中燈讚頌祝願 三偈 1 善巧巴利語, 你具深智慧; 今我以巴利, 授與帕利多。 2 善巧諸論說, 帕利持教者; 深入三藏中, 造人中燈論。 3 持聞者所造, 為求真髓者; 不懈怠善觀, 樂最上聖教。 人中燈讚頌祝願 二偈 1 知帕利多生, 長老實希有; 知大帕利多, 聖持部派者。

2.

Ñuṃ nara-dakkha-ganthaṃ yaṃ,

Sovakā nara-dakkha-daṃ;

Narā dakkhantu sammā ca,

Dakkhattaṃ pāpuṇantu ñuṃ.

2 知人中燈論, 彼說示人法; 眾人當正觀, 愿證善巧智。;