跳轉到

B0405Vaṃsa-gantha-saṅgaho(史傳著作集)-merged

B040501Cūḷaganthavaṃsa(小部著作史) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Cūḷaganthavaṃsapāḷi

我將按照您的要求對巴利文進行直譯: 禮敬彼世尊、阿羅漢、正等正覺者 小書史聖典 注:這是典型的巴利文禮敬語(Namo tassa...)的標準譯法,保持了完整準確的含義。"Cūḷaganthavaṃsapāḷi"直譯為"小書史聖典",其中Cūḷa表示"小",gantha表示"書.典籍",vaṃsa表示"史.傳承",pāḷi表示"聖典.經典"。

  1. Piṭakattayaparicchedo

Namassetvāna sambuddhaṃ, aggavaṃsavaraṃvaraṃ;

Natvāna dhammaṃ buddhajaṃ, saṅghañcāpiniraṅgaṇaṃ.

Ganthavaṃsampi nissāya, ganthavaṃsaṃ pakathissaṃ;

Tipeṭakasamāhāraṃ, sādhunaṃ jaṅghadāsakaṃ.

Vimatinodanamārambhaṃ, taṃ me suṇātha sādhavo;

Sabbampi buddhavacanaṃ, vimutti ca sahetukaṃ.

Hoti ekavidhaṃyeva, tividhaṃ piṭakena ca;

Tañca sabbampi kevalaṃ, pañcavidhaṃ nikāyato.

Aṅgato ca navavidhaṃ, dhammakkhandhagaṇanato;

Caturāsīti sahassa, dhammakkhandhapabhedananti.

Kathaṃ piṭakato piṭakañhi tividhaṃ hoti?

Vinayapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakaṃ suttantapiṭakanti. Tattha katamaṃ vinaya piṭakaṃ? Pārājikakaṇḍaṃ, pācittiyakaṇḍaṃ, mahāvaggakaṇḍaṃ, cullavaggakaṇḍaṃ, parivārakaṇḍanti. Imāni kaṇḍāni vinayapiṭakaṃ nāma.

Katamaṃ abhidhammapiṭakaṃ? Dhammasaṅgaṇī-pakaraṇaṃ, vibhaṅga-pakaraṇaṃ, dhātukathā-pakaraṇaṃ, puggalapaññatti-pakaraṇaṃ, kathāvatthu-pakaraṇaṃ, yamaka-pakaraṇaṃ, paṭṭhāna-pakaraṇanti. Imāni satta pakaraṇāni abhidhammapiṭakaṃ nāma. Katamaṃ suttantapiṭakaṃ? Sīlakkhandhavaggādikaṃ, avasesaṃ buddhavacanaṃ suttantapiṭakaṃ nāma.

Kathaṃ nikāyato? Nikāyā pañca vidhā honti. Dīghanikāyo, majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo, khuddakanikāyoti.

Tattha katamo dīgha-nikāyo? Sīlakkhandhavaggo, mahāvaggo, pāthikavaggoti, ime tayo vaggā dīghanikāyo nāma. Imesu tīsu vaggesu, catutiṃsa vaggāni ca honti. [Catutiṃseva suttantā, sīlakkhandhavaggādikā, yassa bhavanti so yeva dīghanikāya nāma hoti.]

Katamo majjhimanikāyo? Mūlapaṇṇāso, majjhimapaṇṇāso, uparipaṇṇāsoti, ime tayo paṇṇāsā majjhimanikāyo nāma. Imesu tīsu paṇṇāsesu dvepaññāsādhika-sutta-satāni honti [diyaḍḍhasatasuttantā, dvi suttaṃ yassa santiso, majjhimanikāyo nāmo mūlapaṇṇāsamādi hoti.]

Katamo saṃyuttanikāyo? Sagāthāvaggo, nidānavaggo, khandhakavaggo, saḷāyatanavaggo, mahāvaggoti, ime pañca vaggā saṃyuttanikāyo nāma. Imesu pañcasu vaggesu dvāsaṭṭhisuttasattasatādhikasatta-suttasahassāni honti. [Dvāsaṭṭhi-satta-satāni, sattasahassakāni ca.] Suttāni yassa honti so, sagāthādikavaggako, saṃyuttanikāyo nāmo veditabbo ca viññūnāti.

我將為您直譯這段巴利文: 1. 三藏品第 禮敬正覺者,最勝傳承中尊; 敬禮佛所生法,及無垢僧伽眾。 依止書史論,我今說書史; 三藏之整合,為善者腿仆。 為除諸疑惑,善者請諦聽; 一切佛所言,及因緣解脫。 唯有一種法,以藏分三種; 彼一切圓滿,依部成五種。 支分成九種,依法蘊計數; 分別諸法蘊,共八萬四千。 何故依藏分三種? 即律藏、阿毗達摩藏、經藏。其中何為律藏?波羅夷品、波逸提品、大品、小品、附隨品。此等諸品名為律藏。 何為阿毗達摩藏?法聚論、分別論、界說論、人施設論、論事論、雙論、發趣論。此等七論名為阿毗達摩藏。何為經藏?戒蘊品等及其餘佛語名為經藏。 何故依部?部分五種:長部、中部、相應部、增支部、小部。 其中何為長部?戒蘊品、大品、波梨品,此三品名為長部。此三品中有三十四經。【若有三十四經,始自戒蘊品等,彼即名為長部。】 何為中部?根本五十經、中分五十經、後分五十經,此三個五十經名為中部。此三個五十經中有一百五十二經。【若有一百五十經又二經,始自根本五十等,彼即名為中部。】 何為相應部?有偈品、因緣品、蘊品、六處品、大品,此五品名為相應部。此五品中有七千七百六十二經。【若有七千七百六十二經,始自有偈品等,智者當知彼即名為相應部。】

Katamo aṅguttaranikāyo? Ekkanipāto, dukkanipāto, tikkanipāto, catukkanipāto, pañcakanipāto, chakkanipāto, sattakanipāto, aṭṭhakanipāto, navakanipāto, dasakanipāto, ekādasanipātoti, ime ekādasa nipātā aṅguttaranikāyo nāma. Imesu ekādasa nipātesu satta-paññāsa-pañca-satādhikanava-sutta-sahassāni honti. [Navasuttasahassāni, pañcasatamattāni ca, sattapaññāsādhikāni, suttāni yassa honti so, aṅguttaranikāyoti, ekkanipātakādikoti.]

Katamo khuddakanikāyo? Khuddakapāṭho, dhammapadaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, suttanipāto, vimānavatthu, petavatthu, therakathā, therīkathā, jātakaṃ, mahāniddeso, paṭisambhidāmaggo, apadānaṃ, buddhavaṃso, cariyāpiṭakaṃ, vinayapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakanti. Imesu sattarasasu ganthesu anekāni sutta-sahassāni honti. [Anekāni sutta-sahassāni, niddiṭṭhāni mahesinā, nikāye pañcame ime, khuddake iti visuteti.]

Kathaṃ aṅgato aṅgahi nava vidhaṃ hoti? Suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthā, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallanti, navappabhedaṃ hoti. Tattha ubhato vibhaṅganiddesakhandhakaparivārā, suttanipāte, maṅgalasutta, ratanasutta, tuvaṭṭakasuttāni. Aññampi suttanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ, suttanti veditabbaṃ. Sabbaṃ sagāthakaṃ geyyanti veditabbaṃ. Visesanasaṃyuttake sakalopi sagāthakavaggo, sakalaṃ abhidhammapiṭakaṃ nigāthakañca suttayañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ taṃ veyyākaraṇanti veditabbaṃ. Dhammapadaṃ, therakathā, therīkathā, suttanipāte, no suttanāmikā suddhikagāthā, gāthāti veditabbā. Somanassa ñāṇamayikagāthā paṭika-saṃyuttā dve asītisuttantā udānanti veditabbā. Vuttañhetaṃ bhagavatātiādinayappavattā dasuttarasatasuttantā, itivuttakanti veditabbā. Apaṇṇakajātakādīni paññāsādikāni. Pañcajātakasatāni, jātakanti veditabbaṃ. Cattāro me bhikkhave acchariyā abhūtadhammā, ānandetiādinayappavattā sabbepi acchariya abhūtadhammapaṭisaṃyuttā suttantā abhūtadhammanti veditabbā. Cullavedalla, mahāvedalla, sammādiṭṭhi, sakkapañha, saṅkhārabhājaniya, mahāpuṇṇamasuttantādayo sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā [puccha] laddhā pucchitasuttantā, vedallanti veditabbā. Katamāni caturāsīti dhammakkhandhasahassāni dujānāni, caturāsīti dhammakkhandhasahassāni sace vitthārena kathissaṃ atipapañco bhavissati. Tasmā naya vasena kathissāmi. Ekaṃ vatthu, eko dhammakkhandho, ekaṃ nidānaṃ eko dhammakkhandho, ekaṃ pañhā pucchantaṃ eko dhammakkhandho, ekaṃ pañhā visajjanaṃ eko dhammakkhandho, caturāsīti dhammakkhandhasahassāni kena bhāsitāni, kattha bhāsitāni, kadā bhāsitāni, kamārabbha bhāsitāni, kimatthaṃ bhāsitāni, kena dhāritāni, kenābhatāni, kimatthaṃ pariyāpuṇitabbāni. Tatrāyaṃ visajjanā, kena bhāsitānīti? Buddhānu buddhehi bhāsitāni. Kattha bhāsitānīti? Devesu ca mānussesu ca, bhāsitāni. Kadā bhāsitānīti? Bhagavato dharamānakāle ceva pacchimakāle ca bhāsitāni. Katamārabbha bhāsitānīti? Pañcavaggiyādike veneyya bandhave ārabbha bhāsitānīti. Kimatthaṃ bhāsitānīti? Tivajjañca avajjañca ñatvā vajjaṃ pahāya avajje paṭipattitvā nibbānapariyante. Diṭṭha-dhammikasamparāyikatthe sampāpuṇituṃ.

我將為您直譯這段巴利文: 何為增支部?一集、二集、三集、四集、五集、六集、七集、八集、九集、十集、十一集,此十一集名為增支部。此十一集中有九千五百五十七經。【若有九千經及五百又五十七經,始自一集等,彼即名為增支部。】 何為小部?小誦、法句、自說、如是語、經集、天宮事、餓鬼事、長老偈、長老尼偈、本生、大義釋、無礙解道、譬喻、佛種姓、所行藏、律藏、阿毗達摩藏。此十七部中有無數千經。【大仙所說示,此等無數千,第五部之中,稱為小部者。】 何故依支分為九種?即:契經、應頌、記說、偈頌、自說、如是語、本生、未曾有法、方廣,為九種分別。其中兩分別、義釋、犍度、附隨,經集中的吉祥經、寶經、迅速經,以及其他名為經的如來所說,應知為契經。一切有偈者,應知為應頌。特相相應中整個有偈品,整個阿毗達摩藏,無偈的經,以及其他不包含在八支中的佛語,應知為記說。法句、長老偈、長老尼偈、經集中非經名的純偈,應知為偈頌。與喜智相應的偈頌及八十二經,應知為自說。以"世尊如是說"等方式宣說的一百十經,應知為如是語。無過本生等五百本生,應知為本生。"諸比丘,有四種未曾有稀有之法在阿難"等方式宣說的一切稀有未曾有法相應經,應知為未曾有法。小方廣、大方廣、正見、帝釋問、行分別、大滿月等一切以智和歡喜而得到問答的經,應知為方廣。 何為八萬四千法蘊難知?若詳細說八萬四千法蘊將成太繁。故我依理略說:一事一法蘊,一因緣一法蘊,一問一法蘊,一答一法蘊。八萬四千法蘊由誰所說?何處所說?何時所說?為誰而說?為何而說?由誰所持?由誰傳來?為何應學?此中答案如下:由誰所說?由佛及隨佛者所說。何處所說?于天界及人間所說。何時所說?世尊在世時及後期所說。為誰而說?為五比丘等所化眷屬而說。為何而說?為知三過及無過,斷除過失,行於無過,至涅槃邊際,成就現法及來世利益。

Kena dhāritānīti? Anubuddhehi ceva sissānusissehi ca dhāritāni. Kenā bhatānīti? Ācariya paraṃparehi ābhatāni. Kimatthaṃ pariyāpuṇitabbānīti? Vajjañca avajjañca ñatvā vajjaṃ pahāya avajje paṭipattitvā nibbānapariyante diṭṭhadhammikasamparāyikatthe, saṃpāpuṇituṃ, yadevaṃ tāya nibbānapariyante diṭṭhadhammikasamparāyikatthe sādhikāni honti. Teva tattha kehi appamattena pariyāpuṇitabbāni dhāretabbāni dhāretabbāni vācetabbāni sajjhāyaṃ kātabbānīti [iti cullaganthavaṃse piṭakattaya dīpako nāma paṭhamo paricchedo.]

我將為您直譯這段巴利文: 由誰所持?由隨佛者及弟子之弟子所持。由誰傳來?由師師相承傳來。為何應學?為知過與無過,斷除過失,行於無過,至涅槃邊際,成就現法及來世利益。如是,彼等為成就至涅槃邊際現法及來世利益,是故於此應不放逸地學習、受持、教授、誦習。【此為小書史中三藏闡明品第一品。】

  1. Ganthakārakācariya-paricchedo

Ācariyo pana atthi. Porāṇācariyā atthi, aṭṭhakathācariyā atthi, ganthakārakācariyā atthi, tividhanāmikācariyā. Katame porāṇācariyā? Paṭhamasaṅgāyanāyaṃ pañcasatā khīṇāsavā pañcannaṃ nikāyānaṃ nāmañca atthañca adhippāyañca yadañca byañjana sodhanañca avasesaṃ kiccaṃ kariṃsu. Dutiyasaṅgāyanāyaṃ sattasatā khīṇāsavā tesaṃyeva saddatthādikaṃ kiccaṃ puna kariṃsu. Tatiyasaṅgāyanāyaṃ sahassamattā khīṇāsavā tesaṃyeva saddatthādikaṃ kiccaṃ puna kariṃsu. Iccevaṃ dvesatādhikā dvesahassa khīṇāsavā mahākaccāyanaṃ ṭhapetvā avasesā porāṇācariyā nāma. Ye porāṇācariyā teyeva aṭṭhakathācariyā nāma. Katame ganthakārakācariyā? Mahāaṭṭhakathikāpebhadaanekācariyā ganthakārakācariyā nāma. Katame tividha nāmācariyā mahākaccāyano tividhanāmaṃ. Katame ganthā mahākaccāyanena katā? Kaccāyanagantho, mahāniruttigantho, cullaniruttigantho, yamakagantho, nettigantho, peṭakopadesaganthoti, ime cha ganthā mahākaccāyanena katā. Katame anekācariyena katā ganthā? Mahāpaccarikācariyo mahāpaccariyaṃ nāma ganthaṃ akāsi. Mahākurundikācariyo kurundi nāma ganthaṃ akāsi. Aññataro ācariyo mahāpaccariya ganthassa aṭṭhakathaṃ akāsi. Aññataro ācariyo kurundi ganthassa aṭṭhakathaṃ akāsi, mahābuddhaghosā nāmacariyo visuddhimaggo dīghanikāyassa sumaṅgalavilāsani nāma aṭṭhakathā, majjhimanikāyassa papañcasūdanī nāma aṭṭhakathā, saṃyuttanikāyassa sāratthappakāsinī nāma aṭṭhakathā, aṅguttaranikāyassa manorathapūraṇī nāma aṭṭhakathā, pañcavinaya ganthānaṃ samantapāsādikā nāma aṭṭhakathā, sattannaṃ abhidhammaganthānaṃ paramatthakathā nāma aṭṭhakathā, pātimokkha saṃkhātāya mātikāya kaṅkhāvitaraṇīti visuddhi nāma aṭṭhakathā, dhammapadassa aṭṭhakathā, jātakassa aṭṭhakathā, khuddakapāṭhassa aṭṭhakathā, suttanipātassa aṭṭhakathā, apadānassa aṭṭhakathāti, ime terasa ganthe akāsi. Buddhadattonāmācariyo vinaya vinicchayo, uttaravinicchayo, abhidhammāvatāro, buddhavaṃsassa madhuratthavilāsinī nāma aṭṭhakathāti, ime cattāro ganthe akāsi. Ānandonāmācariyā sattābhidhammaganthaṭṭhakathāya mūṭīkaṃ nāma ṭīkaṃ akāsi. Dhammapālācariyo nettippakaraṇaṭṭhakathā, itivuttakaṭṭhakathā, udānaṭṭhakathā, cariyāpiṭakaṭṭhakathā, therakathaṭṭhakathā, therīkathaṭṭhakathā, vimānavatthussa vimalavilāsini nāma aṭṭhakathā, petavatthussa vimalavilāsini nāma aṭṭhakathā, visuddhimaggassa paramatthamañjūsā nāma ṭīkā, dīghanikāyassa aṭṭhakathādīnaṃ catunnaṃ aṭṭhakathānaṃ līnatthappakāsani nāma ṭīkā, jātakaṭṭhakathāya līnatthappakāsani nāma ṭīkā, nettipakaraṇaṭṭhakathāya ṭīkā, buddhavaṃsaṭṭhakathāya paramatthadīpanī nāma ṭīkā, abhidhammaṭṭhakathāyaṭīkā līnatthavaṇṇanā nāma anuṭīkāti ime cuddasa matte ganthe akāsi.

Dve pubbācariyānāmā cariyānirutti mañjūsaṃ nāma cullanirutti ṭīkañca mahānirutti saṅkhepañca akaṃsu. Mahāvajirabuddhināmācariyo vinayagaṇṭhināma pakaraṇaṃ akāsi. Dīpaṅkarasaṅkhāto vimalabuddhi nāmācariyo mukhamattadīpanī nāmakaṃ nyāsappakaraṇaṃ akāsi. Cullavajirabuddhi nāmācariyo atthabyākhyānaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi.

我將為您直譯這段巴利文: 2. 造論諸師品 有諸師。有古師,有義釋師,有造論師,有三名師。何為古師?在第一次結集時,五百漏盡者對五部之名、義、意趣、文句清凈及餘事作整理。在第二次結集時,七百漏盡者對彼等之聲義等事再作整理。在第三次結集時,約一千漏盡者對彼等之聲義等事再作整理。如是除大迦旃延外,其餘二千二百漏盡者名為古師。彼等古師即名為義釋師。 何為造論師?大義釋師等諸多師名為造論師。何為三名師?大迦旃延為三名師。何為大迦旃延所造諸論?迦旃延論、大語義論、小語義論、雙論、導論、藏釋論,此六論為大迦旃延所造。何為諸多師所造諸論?大本行師造名為大本行論。大拘樓提師造名為拘樓提論。某師造大本行論之義釋。某師造拘樓提論之義釋。名為大覺音師造清凈道論、長部之端嚴光明名義釋、中部之破除疑障名義釋、相應部之顯揚心義名義釋、增支部之滿足意願名義釋、五部律之一切歡喜名義釋、七部阿毗達摩之勝義名義釋、波羅提木叉即攝頌之度疑清凈名義釋、法句義釋、本生義釋、小誦義釋、經集義釋、譬喻義釋,造此十三論。 名為佛授師造律決定論、究竟決定論、阿毗達摩入門論、佛種姓之甘露義光明名義釋,造此四論。名為阿難師造七部阿毗達摩義釋之根本復註名復注。法護師造導論義釋、如是語義釋、自說義釋、所行藏義釋、長老偈義釋、長老尼偈義釋、天宮事之無垢光明名義釋、餓鬼事之無垢光明名義釋、清凈道論之勝義寶篋名復注、長部等四部義釋之顯明隱義名復注、本生義釋之顯明隱義名復注、導論義釋之復注、佛種姓義釋之第一義燈明名復注、阿毗達摩義釋之復注顯明隱義名隨復注,造此約十四論。 兩位古師造名為師語義寶篋論及小語義復注與大語義略論。名為大金剛覺師造律綱要名論著。名為無垢覺之稱的燈光師造面門光明名綱要論著。名為小金剛覺師造義解說名論著。

Dīpaṅkaro nāmācariyo rūpasiddhi pakaraṇaṃ, rūpasiddhi ṭīkaṃ, sampapañca suttañceti tividhaṃ pakaraṇaṃ akāsi. Ānandācariyassa jeṭṭhasisso dhammapālo nāmācariyo saccasaṅkhepaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Kassapo nāmācariyo mohavicchedanī, vimaticchedanī, dasabuddhavaṃso, anāgatavaṃsoti, catuvidhaṃ pakaraṇaṃ akāsi.

Mahānāmo nāmācariyo, saddhammapakāsanī nāma paṭisambhidāmaggassa aṭṭhakathaṃ akāsi. Dīpavaṃso, thūpavaṃso, bodhivaṃso, cūlavaṃso, mahāvaṃso, paṭisambhidāmaggaṭṭhakathā gaṇṭhi ceti ime cha ganthā mahānāmācari visuṃ visuṃ katā.

Navo mahānāmo nāmācariyo navaṃ mahāvaṃsa nāma pakaraṇaṃ akāsi. Upaseno nāmācariyo saddhammapajjotikaṃ nāma mahāniddesassa aṭṭhakathaṃ akāsi. Moggalāno nāmācariyo moggalānabyākaraṇaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Saṅgharakkhito nāmācariyo, subodhālaṅkāraṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Vuttodayakāro nāmācariyo vuttodayaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Dhammasiri nāmācariyo khuddakasikkhaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Purāṇakhuddasikkhāya ṭīkā, mūlasikkhā ceti, ime dve ganthā dvehācariyehi visuṃ visuṃ katā.

Anuruddho nāmācariyo paramatthavinicchayaṃ, nāmarūpaparicchedaṃ, abhidhammatthasaṅgahaṃ ceti tividhaṃ pakaraṇaṃ akāsi. Khemo nāmācariyo khemaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Sāriputto nāmācariyo vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpanī nāma ṭīkaṃ; vinayasaṅgahapakaraṇaṃ, vinayasaṅgahassaṭīkaṃ; aṅguttaraṭṭhakathāya sāratthamañjūsaṃ nāma navaṃ ṭīkaṃ; pañcikā ṭīkañceti, ime pañca ganthe akāsi. Buddhanāgo nāmācariyo vinayatthamañjūsaṃ nāma kaṅkhāvitaraṇīyā ṭīkaṃ akāsi. Navo moggalāno nāmācariyo abhidhānappadīpikaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Vācissaro nāmācariyo mahāsāmi nāma subodhālaṅkārassa ṭīkā, vuttodaya vivaraṇaṃ, sumaṅgalappasādani nāma khuddasikkhāya ṭīkā; sambandhacintā, sambandhacintāya ṭīkā; bālāvatāro, moggalānabyākaraṇassa pañcikāya ṭīkā; yogavinicchayo, vinayavinicchayassa ṭīkā, uttaravinicchayassa ṭīkā, nāmarūpa-paricchedassa vibhāgo, saddatthassa padarūpavibhāvanaṃ; khemassa pakaraṇassa ṭīkā, sīmālaṅkāro, mūlasikkhāya ṭīkā, rūpavibhāgo, paccayasaṅgaho, saccasaṅkhepassa ṭīkā ceti, ime aṭṭhārasa ganthe akāsi.

Sumaṅgalo nāmācariyo abhidhammāvatārassaṭīkaṃ, abhidhammatthasaṅgahassaṭīkañca duvidhaṃ pakaraṇaṃ akāsi. Buddhapiyo nāmācariyo sāratthasaṅgahaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Dhammakitti nāmācariyo dantadhātu pakaraṇaṃ akāsi. Medhaṅkaro nāmācariyo jinacaritaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Buddharakkhito nāmācariyo jinalaṅkāraṃ, jinalaṅkārassa ṭīkañcāti duvidhaṃ pakaraṇaṃ akāsi. Upatisso nāmācariyo anāgatavaṃsassa aṭṭhakathaṃ akāsi.

Kaṅkhāvitaraṇīyā līnatthappakāsini, nisandeho, dhammānusāraṇī, ñeyyāsantati, ñeyyāsantatiyā ṭīkā, sumatādāvatāro, lokapaññatti pakaraṇaṃ, tathāgatuppatti pakaraṇaṃ, nalāṭadhātu vaṇṇanā, sīhaḷavatthu, dhammadīpako, paṭipattisaṅgaho, visuddhimaggaṇṭhi, abhidhammagaṇṭhi, nettipakaraṇagaṇṭhi, visuddhimaggacullanavaṭīkā, sotabbamālinī, pasādajananī, okāsaloko, subodhālaṅkārassa nava ṭīkā ceti, ime vīsati ganthā vīsatācariyehi visuṃ visuṃ katā.

我將為您直譯這段巴利文: 名為燈光師造語形成就論、語形成就復注、詳細經論等三種論著。阿難師之大弟子名為法護師造真實略要名論著。名為迦葉師造除癡、除疑、十佛史、未來史等四種論著。 名為大名師造名為顯明正法之無礙解道義釋。島史、塔史、菩提樹史、小史、大史、無礙解道義釋綱要等此六論為大名師各別所造。 名為新大名師造新大史名論著。名為優波西那師造名為正法光明之大義釋的義釋。名為目犍連師造目犍連文法名論著。名為僧護師造善覺莊嚴名論著。造韻律光明者造韻律光明名論著。名為法勝師造小學名論著。古小學復注、根本學等此二論為二師各別所造。 名為阿那律師造勝義決定、名色差別、阿毗達摩攝義等三種論著。名為差摩師造差摩名論著。名為舍利弗師造律義釋之精要燈明名復注、律攝論著、律攝復注、增支義釋之精要寶篋名新復注、五種復注等此五論。名為佛龍師造律義寶篋名度疑復注。名為新目犍連師造顯明詞義名論著。名為語自在師造大師名善覺莊嚴復注、韻律光明解釋、善吉祥凈信名小學復注、關係思惟、關係思惟復注、入門、目犍連文法五種復注、瑜伽決定、律決定復注、究竟決定復注、名色差別分別、聲義之詞形顯明、差摩論著復注、界莊嚴、根本學復注、色分別、緣攝、真實略要復注等此十八論。 名為善吉祥師造阿毗達摩入門復注、阿毗達摩攝義復注等二種論著。名為覺愛師造精要攝集名論著。名為法稱師造牙舍利論著。名為智幢師造勝者傳名論著。名為佛護師造勝者莊嚴、勝者莊嚴復注等二種論著。名為優波底沙師造未來史義釋。 度疑顯明隱義、無疑、法隨行、所知相續、所知相續復注、善慧入門、世間施設論著、如來生起論著、額骨舍利論、僧伽羅故事、法燈、行道攝、清凈道綱要、阿毗達摩綱要、導論綱要、清凈道小新復注、應聞華鬘、生凈信、世間光明、善覺莊嚴新復注等此二十論為二十師各別所造。

Saddhammasiri nāmācariyo saddatthabhedacintā nāma pakaraṇaṃ akāsi. Devo nāmācariyo sumana kūṭavaṇṇanaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Cullabuddhaghoso nāmācariyo sotatthakinidānaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Raṭṭhapālo nāmācariyo madhurasaṅgāhaṇīkitti nāma pakaraṇaṃ akāsi. Subhūtacando nāmācariyo liṅgatthavivaraṇa-pakaraṇaṃ akāsi. Aggavaṃso nāmācariyo saddanīti pakaraṇaṃ nāma akāsi. Vajirabuddhi nāmācariyo mahāṭīkaṃ nāma nyāsapakaraṇaṭīkaṃ akāsi. Guṇasāgaro nāmācariyo mukhamattasāraṃ, mukhamattasārassa ṭīkañca duvidhaṃ pakaraṇaṃ akāsi. Abhayo nāmācariyo saddatthabhedacintāya mahāṭīkaṃ akāsi. Ñāṇasāgaro nāmācariyo liṅgatthavivaraṇappakāsanaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Aññataro ācariyo gūḷatthaṭīkaṃ, bālappabodhanañca duvidhaṃ pakaraṇaṃ akāsi. Aññataro ācariyo saddattha-bhedacintāya majjhimaṭīkaṃ akāsi. Uttamo nāmācariyo bālāvatāraṭīkaṃ, liṅgatthavivaraṇaṭīkañca duvidhaṃ pakaraṇaṃ akāsi. Aññataro ācariyo saddatthabhedacintāya nava-ṭīkaṃ akāsi. Eko amacco abhidhānappadīpikāyaṭīkaṃ, gaṇṭhipakaraṇassa daṇḍīppakaraṇassa māgadhabhūtaṃ ṭīkaṃ, koladdhajanassa sakaṭabhāsāya kataṭīkañca tividhaṃ pakaraṇaṃ akāsi. Dhammasenāpati nāmācariyo kārikaṃ, etimāsapidīpanī, manohārañca tividhaṃ pakaraṇaṃ akāsi. Aññataro ācariyo kārikāya ṭīkaṃ akāsi. Aññataro ācariyo etimāsapidīpikāya ṭīkaṃ akāsi.

Aññataro ācariyo saddabindu nāma pakaraṇaṃ akāsi. Saddhammaguru nāmācariyo saddavuttippakāsakaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Sāriputto nāmācariyo saddavuttippakāsakassa ṭīkaṃ akāsi. Aññataro ācariyo kaccāyanasāraṃ nāma pakaraṇaṃ kaccāyanasārassa ṭīkañca duvidhaṃ pakaraṇaṃ akāsi. Navo medhaṅkaro nāmācariyo lokadīpakasāraṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Aggapaṇḍito nāmācariyo lokuppatti nāma pakaraṇaṃ akāsi. Cīvaro nāmācariyo jaṅghadāsakassa ṭīkaṃ akāsi. Mātikatthadīpanī, abhidhammatthasaṅgahavaṇṇanā, sīmālaṅkārassaṭīkā, vinayasamuṭṭhānadīpanī ṭīkā, gaṇṭhi sāro, paṭṭhānagaṇanā nayo, suttaniddeso, pātimokkho, ceti, ime aṭṭha ganthe saddhammajotipālācariyo akāsi. Vimalabuddhi nāmācariyo abhidhamma-pannarasaṭṭhānaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Navo vimalabuddhi nāmācariyo saddasāratthajālinī, saddasāratthajāliniyā ṭīkā, vuttodaya ṭīkā, paramatthamañjūsā nāma abhidhammasaṅgahaṭīkāya anuṭīkā dasagaṇṭhivaṇṇanā, māgadhabhūtāvidaggamukhamaṇḍanaṭīkā ceti ime cha ganthe akāsi. Aññataro ācariyo pañcapakaraṇaṭīkāya navānuṭīkaṃ akāsi. Ariyavaṃso nāmācariyo abhidhammasaṅgaha-ṭīkāya [paramattha] maṇisāramañjūsaṃ nāma navānuṭīkaṃ akāsi. Abhidhammatthasaṅgahassa ṭīkā, peṭakopadesassa ṭīkā, catubhāṇavārassa aṭṭhakathā, mahāsārapakāsanī, mahādīpanī, sāratthadīpanī gati pakaraṇaṃ, hatthasāro, bhummasaṅgaho, bhummaniddeso, dasavatthukāyaviratiṭīkā, jotanā nirutti, vibhattikathā, kaccāyanavivaraṇā, saddhammamālinī, pañcagati vaṇṇanā, bālacittapabodhanaṃ, dhammacakkasuttassa navaṭṭhakathā, dantadhātu pakaraṇassa ṭīkā ceti, ime vīsati ganthā nānācariyehi katā, aññāni pana pakaraṇāni atthi.

我將為您直譯這段巴利文: 名為正法吉祥師造聲義差別思惟名論著。名為天師造須摩那峰論名論著。名為小覺音師造聽聞義緣起名論著。名為護國師造甘美攝頌名論著。名為善生月師造性別義解釋論著。名為勝種師造聲明論名論著。名為金剛覺師造大復註名綱要論復注。名為功德海師造面門精要、面門精要復注等二種論著。名為無畏師造聲義差別思惟大復注。名為智海師造性別義解釋顯明名論著。某師造隱義復注、覺悟幼童等二種論著。某師造聲義差別思惟中復注。名為最上師造入門復注、性別義解釋復注等二種論著。某師造聲義差別思惟新復注。一位大臣造顯明詞義復注、綱要論之杖論摩揭陀本復注、車語者所造車語復注等三種論著。名為法將軍師造行集、此月光明、意喜等三種論著。某師造行集復注。某師造此月光明復注。 某師造聲點名論著。名為正法上師師造聲變顯明名論著。名為舍利弗師造聲變顯明覆注。某師造迦旃延精要名論著及迦旃延精要復注等二種論著。名為新智幢師造世間光明精要名論著。名為勝賢師造世間生起名論著。名為衣師造腿仆復注。攝頌義光明、阿毗達摩攝義註釋、界莊嚴復注、律等起光明復注、綱要精要、發趣計數理、經顯示、波羅提木叉等此八論為正法勝光師所造。名為無垢覺師造阿毗達摩十五處名論著。名為新無垢覺師造聲精要網、聲精要網復注、韻律光明復注、名為勝義寶篋之阿毗達摩攝義復注之隨復注、十綱要註釋、摩揭陀本賢者面莊嚴復注等此六論。某師造五論復注之新隨復注。名為聖種師造阿毗達摩攝義復注之【勝義】寶精要寶篋名新隨復注。阿毗達摩攝義復注、藏釋復注、四誦分義釋、大精要顯明、大光明、精要燈明趣論著、手精要、地攝、地顯示、十事身離復注、光明語義、分別說、迦旃延解釋、正法華鬘、五趣註釋、覺悟幼心、法輪經新義釋、牙舍利論著復注等此二十論為諸師所造,其他論著尚有。

Katamāni saddhammo pāyano, bālappabodhanapakaraṇassa ṭīkā ca, jinālaṅkārapakaraṇassa navaṭīkā ca, liṅgatthavivaraṇaṃ, liṅgavinicchayo; pātimokkhavivaraṇaṃ, paramatthakathāvivaraṇaṃ, samantapāsādikā vivaraṇaṃ, catubhāṇavāraṭṭhakathā vivaraṇaṃ, abhidhammatthasaṅgahavivaraṇaṃ, saccasaṅkhepavivaraṇaṃ, saddatthabhedacintāvivaraṇaṃ, saddavuttivivaraṇaṃ, kaccāyanasāravivaraṇaṃ, abhidhammatthasaṅgahassa ṭīkā vivaraṇaṃ, mahāvessantarājātakassa vivaraṇaṃ, sakkābhimataṃ, mahāvessantarajātakassa navaṭṭhakathā, paṭhama saṃbodhi, lokanetti ca, buddhaghosācariyanidānaṃ milindapañhā vaṇṇanā, caturā rakkhā, caturakkhāya aṭṭhakathā, saddavuttipakaraṇassa navaṭīkā, iccevaṃ pañcavīsati pamāṇāni pakaraṇāni laṅko dīpādīsuṭṭhānesu paṇḍitehi katāni ahesuṃ, sambuddhegāthā ca, naradeva nāma gāthā ca, dātave cīratti gāthā ca, vīsati ovādagāthā ca, dānasattari, sīlasattari, sappādānavaṇṇanā, anantabuddhavandanagāthā ca, aṭṭhavīsati buddhavandanagāthā ca, atītānāgatapaccuppannavandanagāthā ca, asītimahāsāvakavandanagāthā ca, navahāraguṇavaṇṇanā cāti, ime buddhapaṇāma-gāthādikā gāthā yo paṇḍitehi laṅkādīpādisuṭṭhānesu katā ahesuṃ [iti cullaganthavaṃse ganthakārakācariya dīpako nāma dutiyo paricchedo]

我將為您直譯這段巴利文: 何為正法光明、童蒙啓蒙論著復注、勝者莊嚴論著新復注、性別義解釋、性別決定、波羅提木叉解釋、勝義論解釋、一切歡喜解釋、四誦分義釋解釋、阿毗達摩攝義解釋、真實略要解釋、聲義差別思惟解釋、聲變解釋、迦旃延精要解釋、阿毗達摩攝義復註解釋、大毗輸安多羅本生解釋、帝釋所樂、大毗輸安多羅本生新義釋、初正覺、世間導、覺音師緣起、彌蘭陀問題註釋、四護、四護義釋、聲變論著新復注,如是二十五量論著為蘭卡島等處諸智者所造。正覺偈、名為人天偈、施予久遠偈、二十教誡偈、施七十、戒七十、善施註釋、無量佛禮敬偈、二十八佛禮敬偈、過去未來現在禮敬偈、八十大聲聞禮敬偈、九種德性註釋等,此等佛禮敬偈等偈頌為蘭卡等島諸智者所造。【此為小書史中造論諸師闡明品第二品】

  1. Ācariyānaṃ sañjātaṭṭhānaparicchedo

Ācariyesu ca atthi jambudīpikācariyā atthi, laṅkādīpikācariyā. Katame jambudīpikācariyā? Katame laṅkādīpikācariyā? Mahākaccāyano jambudīpikācariyo so hi avantiraṭṭhe ujjenī nagare candapajjotassa nāma rañño purohito hutvā kāmānaṃ ādīnavaṃ disvā, gharāvāsaṃ pahāya satthusāsane pabbajjitvā heṭṭhā vuttappakāre ganthe akāsi. Mahāaṭṭhakathācariyo jambudīpiko, mahāpaccarikācariyo, mahākurundikācariyo, aññataro ācariyā dveti ime ca bhūvācariyā. Laṅkādīpikācariyā nāma te kira buddhaghosācariyassa pūre bhūtācariye kāle ahesuṃ. Mahābuddhaghosācariyo jambudīpiko. So kira magadharaṭṭhe ghosakagāme rañño purohitassa kesi nāma brāhmaṇassa putto, satthusāsane pabbajjitvā laṅkādīpaṃ gato heṭṭhā vuttappakāre ganthe akāsi.

Buddhadattācariyo, ānandācariyo, dhammapālācariyo, dve bubbācariyo, mahāvajira-buddhācariyo, cullavajira-buddhācariyo, vimalabuddhasaṅkhāto dīpaṅkarācariyo, culladīpaṅkarācariyo, culladhammapālācariyo, kassapācariyoti ime ekādasacariyā jambudīpikā heṭṭhā vuttapakāre ganthe akaṃsu. Mahānāmācariyo, aññatarācariyā, cullamahānāmācariyo, upasenācariyo, moggalānācariyo, saṅgharakkhitācariyo, vuttodayakārācariyo, dhammasirācariyo, aññatarā dvācariyā, anuruddhācariyo, khemācariyo, sāriputtācariyo, buddhanāgācariyo, cullamoggalānācariyo, vācissavācariyo, sumaṅgalācariyo, buddhapiyācariyo, dhammakitti ācariyo medhaṅkarācariyo, buddharakkhitācariyo, upatissā cariyo, aññatarā vīsatācariyā, saddhammasirācariyo, devācariyo, cullabuddhaghosācariyo, sāriputtācariyo, raṭṭhapālācariyoti ime dve paññāsācariyā laṅkādīpikācariyā nāma. Subhūtacandācariyo, aggavaṃsācariyo, navo vajirabuddhācariyo, guṇasāgarācariyo, abhayācariyo, ñāṇasāgarācariyo, aññatarā dvācariyā, uttamācariyo, aññataro ācariyo, aññataro mahāmacco, dhammasenāpatācariyo, aññatarā tayo ācariyā, saddhammaguru ācariyo, sāriputtācariyo, aññataro ekā ācariyo, medhaṅkarācariyo, aggapaṇḍitācariyo, cīvarācariyo, saddhammajotipālācariyo, vimalabuddhācariyoti ime tevīsati ācariyā jambudīpikā heṭṭhā vuttappakāre ganthe pukkāma saṅkhāte arimaddana nagare akaṃsu.

Navovimalabuddhācariyo jambudīpiko heṭṭhā vuttappakāre ganthe paṃyanagare akāsi. Aññatarācariyo ariyavaṃsācariyoti ime dvācariyā jambudīpikā heṭṭhā vuttappakāre ganthe ati [navi] pure akaṃsu, aññatarā vīsatācariyā jambudīpikā heṭṭhā vuttappakāre ganthe kiñci purādighare akaṃsu.

[Iti cullaganthavaṃse ācariyānaṃ sañjātaṭṭhāna dīpako nāma tatiyo paricchedo.]

我將為您直譯這段巴利文: 3. 諸師出生處品 在諸師中有瞻部洲諸師,有蘭卡等島諸師。何為瞻部洲諸師?何為蘭卡等島諸師?大迦旃延為瞻部洲師,他在阿槃提國優禪尼城(今印度中部烏賈因)為月光王之王師,見諸欲之過患,舍俗出家于師教中,造前述諸論。大義釋師為瞻部洲人,大本行師、大拘樓提師及其他兩位師,此等為過去諸師。名為蘭卡等島諸師者,據說是在覺音師之前的過去諸師時代。大覺音師為瞻部洲人。據說他是摩揭陀國(今印度比哈爾邦)聲村王師名為發之婆羅門之子,于師教中出家后往蘭卡島,造前述諸論。 佛授師、阿難師、法護師、兩位古師、大金剛覺師、小金剛覺師、稱為無垢覺之燈光師、小燈光師、小法護師、迦葉師等此十一師為瞻部洲人,造前述諸論。大名師、某師等、小大名師、優波西那師、目犍連師、僧護師、韻律光明作者師、法勝師、其他兩位師、阿那律師、差摩師、舍利弗師、佛龍師、小目犍連師、語自在師、善吉祥師、佛愛師、法稱師、智幢師、佛護師、優波底沙師、其他二十位師、正法吉祥師、天師、小覺音師、舍利弗師、護國師等此五十二師為蘭卡等島諸師。善生月師、勝種師、新金剛覺師、功德海師、無畏師、智海師、其他兩位師、最上師、某師、某大臣、法將軍師、其他三位師、正法上師師、舍利弗師、某一師、智幢師、勝賢師、衣師、正法勝光師、無垢覺師等此二十三位師為瞻部洲人,于稱為布迦馬之阿里瑪丹那城(今緬甸蒲甘)造前述諸論。 新無垢覺師為瞻部洲人,于蒲甘城造前述諸論。某師及聖種師等兩位師為瞻部洲人,于阿底(那維)補羅造前述諸論。其他二十位師為瞻部洲人,于某些古城造前述諸論。 【此為小書史中諸師出生處闡明品第三品】

  1. Āyāyakācariya-paricchedo

Ganthā pana siyā āyācanena ācariyehi katā, siyā anāyācanena ācariyehi katā. Katame ganthā āyācanena, katame anāyācanena katā? Mahākaccāyana gantho, mahāaṭṭhakathā gantho, mahāpaccariya gantho, mahākurundi gantho, mahāpaccariyaganthassa aṭṭhakathā gantho, mahākurundi ganthassa aṭṭhakathā ganthoti. Imehi cha ganthehi attano matiyā sāsanuggahanatthāya saddhammaṭhitiyā katā.

Ka. buddhaghosācariya-ganthadīpanā

Buddhaghosācariya ganthesu pana visuddhimaggo, saṅghapālena nāma saṅghatherena āyācitena buddhaghosācariyena kato. Dīghanikāyassa aṭṭhakathā gantho dāṭhā nāmena saṅghatherena āyācitena buddhaghosācariyena kato. Majjhimanikāyassa aṭṭhakathā gantho buddhamittanāmena therena āyācitena buddhaghosācariyena kato. Saṃyuttanikāyassa aṭṭhakathā gantho jotipālena nāma therena āyācitena buddhaghosācariyena kato. Aṅguttaranikāyassa aṭṭhakathā gantho bhaddantā nāma therena sahaājīvakena upāsakena ca āyācitena buddhaghosācariyena kato. Samantapāsādikā nāma aṭṭhakathā gantho buddhasiri nāmena therena āyācitena buddhaghosācariyena kato. Sattannaṃ abhidhamma-ganthānaṃ aṭṭhakathā gantho cullabuddhaghosena bhikkhunā āyācitena buddhaghosācariyena kato. Dhammapadassaaṭṭhakathā gantho kumārakassapanāmena therena āyācitena buddhaghosācariyena kato. Jātakassaaṭṭhakathā gantho atthadassī, buddhamitta, buddhapiyadeva saṅkhātehi tīhi therehi āyācitena buddhaghosācariyena kato. Khuddakapāṭhassa aṭṭhakathā gantho, suttanipātassa aṭṭhakathā gantho attano matiyā buddhaghosācariyena kato. Apadānassa aṭṭhakathā gantho pañcanikāya viññūhi pañcahi therehi āyācitena buddhaghosācariyena kato.

Buddhaghosācariya-ganthadīpanā niṭṭhitā.

Kha. buddhadattācariya-ganthadīpanā

Buddhattācariya ganthesu pana vinaya-vinicchayagantho attano sissena buddhasīhena nāma therena āyācitena buddhattācariyā kato. Uttara-vinicchayagantho saṅghapālena nāmena therena āyācitena buddhadattācariyena kato. Abhidhammāvatāro nāma gantho attano sissena sumati therena āyācitena buddhadattācariyena kato. Buddhavaṃsassa aṭṭhakathā gantho teneva buddhasīhanāma therena āyācitena buddhadattācariyena kato.

Buddhadattācariya-ganthadīpanā niṭṭhitā.

Abhidhammakathāya mūlaṭīkā nāma ṭīkā gantho buddhamittā nāma therena āyācitena ānandācariyena kato.

Ga. dhammapālācariyena-ganthadīpanā

Nettipakaraṇassa aṭṭhakathā gantho dhammarakkhita nāma therena āyācitena dhammapālācariyena kato. Itivuttakaaṭṭhakathā gantho, udānaaṭṭhakathā gantho, cariyāpiṭakaaṭṭhakathā gantho, therakathāaṭṭhakathā gantho, therikathāaṭṭhakathā gantho, vimānavatthuaṭṭhakathā gantho, petavatthuaṭṭhakathā gantho, ime satta ganthā attano matiyā dhammapālācariyena kato. Visuddhimaggaṭīkā gantho dāṭhā nāmena nāma therena āyācitena dhammapālācariyena kato, dīghanikāya-aṭṭhakathādīnaṃ catunnaṃ aṭṭhakathānaṃ ṭīkā gantho, abhidhammaṭṭhakathāya anuṭīkā gantho, nettipakaraṇaṭṭhakathāya ṭīkā gantho, buddhavaṃsaṭṭhakathāya ṭīkā gantho, jātakaṭṭhakathāya ṭīkā gantho ceti ime pañca ganthā attano matiyā dhammapālācariyena kato.

我將為您直譯這段巴利文: 4. 受請諸師品 諸論有由諸師受請而造,有由諸師不受請而造。何為受請所造諸論,何為不受請所造諸論?大迦旃延論、大義釋論、大本行論、大拘樓提論、大本行論義釋論、大拘樓提論義釋論,此六論以自意為護持教法、正法久住而造。 甲、覺音師論闡明 在覺音師諸論中,清凈道論是應名為僧護的上座僧請求而由覺音師所造。長部義釋論是應名為牙的上座僧請求而由覺音師所造。中部義釋論是應名為佛友的長老請求而由覺音師所造。相應部義釋論是應名為勝光的長老請求而由覺音師所造。增支部義釋論是應名為賢的長老及共命居士請求而由覺音師所造。名為一切歡喜義釋論是應名為佛吉祥的長老請求而由覺音師所造。七部阿毗達摩論義釋論是應小覺音比丘請求而由覺音師所造。法句義釋論是應名為童子迦葉的長老請求而由覺音師所造。本生義釋論是應名為義見、佛友、佛愛天稱的三位長老請求而由覺音師所造。小誦義釋論、經集義釋論是由覺音師以自意所造。譬喻義釋論是應五部通曉的五位長老請求而由覺音師所造。 覺音師論闡明竟。 乙、佛授師論闡明 在佛授師諸論中,律決定論是應自己的弟子名為佛獅的長老請求而由佛授師所造。究竟決定論是應名為僧護的長老請求而由佛授師所造。名為阿毗達摩入門論是應自己的弟子善意長老請求而由佛授師所造。佛種姓義釋論是應同一佛獅名長老請求而由佛授師所造。 佛授師論闡明竟。 阿毗達摩論的名為根本復注論是應名為佛友的長老請求而由阿難師所造。 丙、法護師論闡明 導論義釋論是應名為法護的長老請求而由法護師所造。如是語義釋論、自說義釋論、所行藏義釋論、長老偈義釋論、長老尼偈義釋論、天宮事義釋論、餓鬼事義釋論,此七論是由法護師以自意所造。清凈道復注論是應名為牙名的長老請求而由法護師所造。長部義釋等四部義釋復注論、阿毗達摩義釋隨復注論、導論義釋復注論、佛種姓義釋復注論、本生義釋復注論等此五論是由法護師以自意所造。

Dhammapālācariya-ganthadīpanā niṭṭhitā.

Niruttimañjūsā nāma cullaniruttiṭīkā gantho, mahāniruttisaṅkhepo nāma gantho ca attano matiyā pubbācariyehi viṃsu kato.

Pañca vinayapakaraṇānaṃ vinayagaṇṭhi nāma gantho attano matiyā mahāvajirabuddhācariyena kato. Nyāsasaṅkhāto mukhamattadīpanī nāma gantho attano matiyā vimalabuddhi ācariyena kato. Atthabyakkhyāno nāma gantho attano matiyā cullavajirabuddhācariyena kato. Rūpasiddhi tassa ca ganthassa ṭīkā gantho sabba pañcasuttañca attano matiyā dīpaṅkarācariyena kato. Saccasaṅkhepo nāma gantho attano matiyā culladhammapālācariyena kato. Mohacchedanī gantho, vimaticchedanī gantho, dasa buddhavaṃso, anāgatavaṃso ca. Attano matiyā kassapācariyena kato. Paṭisambhidāmaggassa aṭṭhakathā gantho mahānāmena upāsakena āyācitena mahānāmācariyena kato. Dīpavaṃso, thūpavaṃso, bodhivaṃso, cullavaṃso, porāṇavaṃso, mahāvaṃso cāti ime cha ganthā attano matiyā mahānāmācariyehi visuṃ katā. Navo mahāvaṃsagantho attano matiyā cullamahānāmācariyena kato. Saddhammapajjotikā nāma mahāniddesassa aṭṭhakathā gantho devena therena āyācitena upasenācariyena kato. Moggalānabyākaraṇaganthe attano matiyā moggalānācariyena kato. Subodhālaṅkāra nāma gantho attano matiyā saṅgharakkhitācariyena kato. Vuttodaya gantho attano matiyā vuttodayakārācariyena kato. Khuddasikkhā nāma gantho attano matiyā dhammasirācariyena kato. Porāṇakhuddasikkhā ṭīkā ca mūlasikkhā cāti, ime dve ganthe attano matiyā aññatarehi dvihācariyehi viṃsu katā.

我將為您直譯這段巴利文: 法護師論闡明竟。 名為語義寶篋之小語義復注論及名為大語義略要論是由古師們以自意各別所造。 五部律論之名為律綱要論是由大金剛覺師以自意所造。稱為綱要之名為面門光明論是由無垢覺師以自意所造。名為義解說論是由小金剛覺師以自意所造。語形成就及其論復注論和一切五經論是由燈光師以自意所造。名為真實略要論是由小法護師以自意所造。除癡論、除疑論、十佛史、未來史是由迦葉師以自意所造。無礙解道義釋論是應大名居士請求而由大名師所造。島史、塔史、菩提樹史、小史、古史、大史等此六論是由大名師們以自意各別所造。新大史論是由小大名師以自意所造。名為正法光明之大義釋義釋論是應天長老請求而由優波西那師所造。目犍連文法諸論是由目犍連師以自意所造。名為善覺莊嚴論是由僧護師以自意所造。韻律光明論是由韻律光明作者師以自意所造。名為小學論是由法勝師以自意所造。古小學復注及根本學等此二論是由其他兩位師以自意各別所造。

Paramatthavinicchayaṃ nāma gantho saṅgharakkhitena therena āyācitena anuruddhācariyena kato. Nāmarūpa-paricchedo nāma gantho attano matiyā anuruddhācariyena kato. Abhidhammatthasaṅgahaṃ nāma gantho namma nāmena upāsakena āyācitena anuruddhācariyena kato. Khemo nāma gantho attano matiyā khemācariyena kato. Sāratthadīpanī nāma vinayaṭṭhakathāya ṭīkā gantho, vinayasaṅgahaṃ, vinayasaṅgahassa ṭīkā gantho, aṅguttaraṭṭhakathāya navo ṭīkā ganthoti ime cattāro ganthā parakkamabāhu nāmena laṅkādīpissarena raññā āyācitena sāriputtācariyena kato. Sakaṭasaddasatthassa pañcikāya ṭīkā gantho attano matiyā sāriputtācariyena kato. Kaṅkhāvitaraṇiyā vinayatthamañjūsā nāma ṭīkā gantho sumedhā nāmatherena āyācitena buddhanāgācariyena kato. Abhidhānappadīpiko nāma gantho attano matiyā cūlamoggalānācariyena kato. Subodhālaṅkārassa mahāsāmi nāma ṭīkā, vuttodaya vivaraṇañcāti ime dve ganthā attano matiyā vācissarena katā. Khuddasikkhāya sumaṅgalappasādani nāma navo ṭīkā gantho sumaṅgalena āyācitena navācissarena kato. Sambandhacintāṭīkā bālāvatāro, moggalānabyākaraṇassa ṭīkā cāti ime tayo ganthā, sumaṅgala, buddhamitta, mahākassapa saṅkhātehi tīhi therehi ca, dhammakitti nāma upāsakena, vānijjā bhātu upāsakena ca āyācitena vācissarena kato. Nāmarūpaparicchedassa vibhāgo, saddatthassa padarūpa-vibhāvanaṃ, khemapakaraṇassa ṭīkā, sīmālaṅkāro, mūlasikkhāya ṭīkā, rūpavibhāgo, paccayasaṅgaho cāti ime satta ganthā attano matiyā vācissarena katā. Saccasaṅkhepassa ṭīkā gantho sāriputta-nāmena therena āyācitena vācissarena kato. Abhidhammāvatārassa ṭīkā, abhidhammatthasaṅgahassa ṭīkā cāti ime dve ganthā attano matiyā sumaṅgalācariyena katā. Sāratthasaṅgahaṃ nāma gantho attano matiyā buddhappiyena kato dantadhātuvaṇṇanā nāma pakaraṇaṃ

Laṅkādīpissarassa rañño senāpatinā āyācitena dhammakittināmācariyena kataṃ. Jinacaritaṃ nāma pakaraṇaṃ attano matiyā medhaṅkarācariyena kataṃ. Jinālaṅkāro, jinālaṅkārassa ṭīkā attano matiyā buddharakkhitācariyena kato. Amatadharassa nāma anāgatavaṃsassa attano matiyā aṭṭhakathā upatissācariyena katā. Kaṅkhāvitaraṇīyā līnatthapakāsinī, nisandeho, dhammānusāraṇī, ñeyyā-santati, ñeyyā-santatiyā ṭīkā, sumatāvatāro, lokapaññatti pakaraṇaṃ, tathāgatuppatti pakaraṇaṃ, nalāṭadhātuvaṇṇanā, sīhaḷavatthu, dhammadīpako paṭipatti saṅgaho, visuddhimaggassa gaṇṭhi, abhidhammagaṇṭhi, nettipakaraṇagaṇṭhi, visuddhimaggacūla-navaṭīkā, sotabbamālinī, pasādajananī, okassaloko, subodhālaṅkārassa nava ṭīkā ceti, ime vīsati ganthā attano matiyā vīsatācariyehi viṃsu viṃsu katā.

我將為您直譯這段巴利文: 名為勝義決定論是應僧護長老請求而由阿那律師所造。名為名色差別論是由阿那律師以自意所造。名為阿毗達摩攝義論是應名為難摩的居士請求而由阿那律師所造。名為差摩論是由差摩師以自意所造。名為精要燈明之律義釋復注論、律攝、律攝復注論、增支義釋新復注論等此四論是應名為勝軍的蘭卡島主王(今斯里蘭卡)請求而由舍利弗師所造。車語論五種復注論是由舍利弗師以自意所造。名為律義寶篋之度疑復注論是應名為善慧的長老請求而由佛龍師所造。名為顯明詞義論是由小目犍連師以自意所造。名為大師之善覺莊嚴復注、韻律光明解釋等此二論是由語自在師以自意所造。名為善吉祥凈信之小學新復注論是應善吉祥請求而由新語自在師所造。關係思惟復注、入門、目犍連文法復注等此三論,是應稱為善吉祥、佛友、大迦葉的三位長老及名為法稱的居士、商主兄居士請求而由語自在師所造。名色差別分別、聲義之詞形顯明、差摩論復注、界莊嚴、根本學復注、色分別、緣攝等此七論是由語自在師以自意所造。真實略要復注論是應名為舍利弗的長老請求而由語自在師所造。阿毗達摩入門復注、阿毗達摩攝義復注等此二論是由善吉祥師以自意所造。名為精要攝集論是由佛愛以自意所造。名為牙舍利論述論著是應蘭卡島主王之將軍請求而由名為法稱師所造。名為勝者傳論著是由智幢師以自意所造。勝者莊嚴、勝者莊嚴復注是由佛護師以自意所造。名為甘露法之未來史義釋是由優波底沙師以自意所造。度疑顯明隱義、無疑、法隨行、所知相續、所知相續復注、善慧入門、世間施設論著、如來生起論著、額骨舍利論述、僧伽羅故事、法燈、行道攝、清凈道綱要、阿毗達摩綱要、導論綱要、清凈道小新復注、應聞華鬘、生凈信、世間光明、善覺莊嚴新復注等此二十論是由二十位師以自意各別所造。

Saddattha bhedacintā nāma pakaraṇaṃ attano matiyā saddhammasirināmācariyena kataṃ. Sumana-kūṭavaṇṇanaṃ nāma pakaraṇaṃ, rāhulā nāma therena āyācitena vācissarenadevatherena kataṃ. Sotattha kiṃ mahānidānaṃ nāma pakaraṇaṃ attano matiyā cullabuddhaghosācariyena kataṃ. Madhurasaṅgāhani nāma pakaraṇaṃ attano matiyā raṭṭhapālācariyena kataṃ. Liṅgatthavivaraṇaṃ nāma pakaraṇaṃ attano matiyā subhūtacandācariyena kataṃ. Saddanītipakaraṇaṃ attano matiyā aggavaṃsācariyena kataṃ. Nyāsapakaraṇassa mahāṭīkā nāma ṭīkā attano matiyā vajirabuddhācariyena katā. Mukhamattasāro attano matiyā guṇasāgarācariyena kato. Mukhamattasārassa ṭīkā sutasampanna nāmena dhammarājino gurunā saṅghatherena āyācitena guṇasāgarācariyena katā. Saddatthabhedacintāya mahāṭīkā attano matiyā abhayācariyena katā. Liṅgatthavivaraṇappakāsakaṃ nāma pakaraṇaṃ attano matiyā ñāṇasāgarācariyena kataṃ. Guḷhatthassa ṭīkā bālappabodhanañca duvidhaṃ pakaraṇaṃ attano matiyā aññatarācariyena kataṃ. Saddatthabhedacintāya majjhimaṭīkā attano matiyā aññatarācariyena katā. Bālāvatārassa ṭīkā, liṅgatthavivaraṇā ṭīkā ca attano matiyā uttamācariyena katā. Saddatthabhedacintāya nava ṭīkā attano matiyā aññatarācariyena katā. Abhidhānappadīpikāya ṭīkā daṇḍīpakaraṇassa magagha-bhūtā ṭīkā cāti duvidhā ṭīkāyo attano mati, sīhasūra nāma rañño ekena amaccena katā. Koladdhajanassaṭīkā pāsādikena nāma therena āyācitena teneva mahāmaccena katā. Kārikaṃ nāma pakaraṇaṃ ñāṇagambhīranāmena bhikkhunā āyācitena dhammasenāpatācariyena kataṃ. Etimāsamidīpanī [vā etimāsamidīpikā] nāma pakaraṇaṃ manohārañca attano matiyā teneva dhammasenāpatācariyena kataṃ. Kārikāya ṭīkā attano matiyā aññatarācariyena katā. Etimāsamidīpikāya ṭīkā attano matiyā aññatarācariyena katā.

Saddabindupakaraṇaṃ attano matiyā dhammarājassa gurunā aññatarācariyena kataṃ. Saddavuttippakāsakaṃ nāma pakaraṇaṃ aññatarena bhikkhunā āyācitena saddhammaguru nāmācariyena kataṃ. Saddavuttippakāsakassa ṭīkā attano matiyā sāriputtācariyena katā.

Kaccāyana sāro ca kaccāyanasārassa ṭīkā cāti duvidhaṃ pakaraṇaṃ attano matiyā aññatarācariyena kataṃ. Lokadīpakasāraṃ nāma pakaraṇaṃ attano matiyā navenamedhaṅkarācariyena kataṃ. Lokuppattipakaraṇaṃ attano matiyā aggapaṇḍitācariyena kataṃ. Jaṅghadāsakassa ṭīkā bhūtā magadhaṭīkā attano matiyā cīvarācariyena katā. Mātikatthadīpanī, abhidhammatthasaṅgahavaṇṇanā, sīmālaṅkārassaṭīkā, gaṇṭhisāro, paṭṭhānagaṇanānayo cāti ime pañca pakaraṇāni attano matiyā saddhammajotipālācariyena katāni. Saṅkhepavaṇṇanā parakkamabāhu-nāmena jambudīpissarena rañño āyācite teneva saddhammajotipālācariyena katā. Kaccāyanassa suttaniddeso attano sissena dhammacārinā therena āyācitena saddhammajotipālācariyena kato. Vinayasamuṭṭhānadīpanī nāma pakaraṇaṃ, attano gurunā saṅghatherena āyācitena saddhamma-jotipālācariyena kataṃ.

我將為您直譯這段巴利文: 名為聲義差別思惟論著是由名為正法吉祥師以自意所造。名為須摩那峰論述論著是應名為羅睺羅長老請求而由天長老語自在師所造。名為聽聞義大因緣論著是由小覺音師以自意所造。名為甘美攝集論著是由護國師以自意所造。名為性別義解釋論著是由善生月師以自意所造。聲明論著是由勝種師以自意所造。名為綱要論著之大復注是由金剛覺師以自意所造。面門精要是由功德海師以自意所造。面門精要復注是應名為聞滿之法王上師僧長老請求而由功德海師所造。聲義差別思惟大復注是由無畏師以自意所造。名為性別義解釋顯明論著是由智海師以自意所造。隱義復注及覺悟幼童等二種論著是由某師以自意所造。聲義差別思惟中復注是由某師以自意所造。入門復注及性別義解釋復注是由最上師以自意所造。聲義差別思惟新復注是由某師以自意所造。顯明詞義復注及杖論之摩揭陀本復注等二種復注是由獅勇王之一大臣以自意所造。車眾人復注是應名為凈信長老請求而由同一大臣所造。名為行集論著是應名為智深比丘請求而由法將軍師所造。名為此月光明論著及意喜是由同一法將軍師以自意所造。行集復注是由某師以自意所造。此月光明復注是由某師以自意所造。 聲點論著是由法王之上師某師以自意所造。名為聲變顯明論著是應某比丘請求而由名為正法上師師所造。聲變顯明覆注是由舍利弗師以自意所造。 迦旃延精要及迦旃延精要復注等二種論著是由某師以自意所造。名為世間光明精要論著是由新智幢師以自意所造。世間生起論著是由勝賢師以自意所造。腿仆之摩揭陀本復注是由衣師以自意所造。攝頌義光明、阿毗達摩攝義註釋、界莊嚴復注、綱要精要、發趣計數理等此五論著是由正法勝光師以自意所造。略要註釋是應名為勝軍之瞻部洲主王請求而由同一正法勝光師所造。迦旃延經顯示是應自己的弟子法行長老請求而由正法勝光師所造。名為律等起光明論著是應自己的上師僧長老請求而由正法勝光師所造。

Sattapakaraṇāni pana tena pukkāmanagare katāni. Saṅkhepavaṇṇanāva laṅkādīpe katā. Abhidhamma-pannarasaṭṭhānavaṇṇānaṃ nāma pakaraṇaṃ attano matiyā navena-vimalabuddhācariyena katā. Saddasāratthajālinī nāma pakaraṇaṃ attano matiyā navena-vimalabuddhācariyena kataṃ. Saddasārattha-jāliniyā ṭīkā, paṃyanagare rañño gurunā saṅgharājena āyācitena teneva navena vimalabuddhācariyena katā. Vuttodayassa ṭīkā, abhidhammasaṅgahassa ṭīkāya paramatthamañjūsā nāma anuṭīkā, dasagaṇṭhivaṇṇanaṃ nāma pakaraṇaṃ, magadhabhūtavidaggamukhamaṇḍaniyāṭīkā cāti imāni cattāri pakaraṇāni attano matiyā teneva navena vimalabuddhācariyena katāni.

Pañcapakaraṇaṭīkāya navānuṭīkā attano matiyā aññataro cariyena katā. Abhidhammasaṅgahassa navaṭīkā attano matiyā aññatarācariyena katā. Abhidhammatthasaṅgahaṭīkāya [maṇi] mañjūsā [maṇisāramañjūsā] nāma navānuṭīkā attano matiyā ariyavaṃsācariyena katā.

Peṭakopadesassa ṭīkā attano matiyā udumbarināmācariyena pukkāmanagare katā. Catubhāṇavārassa aṭṭhakathā, mahāsārapakāsini, mahādīpanī, sāratthadīpanī, gatipakaraṇaṃ, hatthāsāro, bhummasaṅgaho, bhummaniddeso, dasavatthukāyaviratiṭīkā, codanānirutti, vibhattikathā, saddhammamālini, pañcagativaṇṇanā, bālacitta-pabodhanaṃ, dhammacakkasuttassa navaṭṭhakathā, dantadhātu-pakaraṇassa ṭīkā ca saddhammopāyano bālappabodhanaṭīkā ca, jinālaṅkārassa navaṭīkā ca, liṅgattha-vivaraṇaṃ, liṅgattha-vinicchayo, pātimokkhavivaraṇaṃ, paramatthakathāvivaraṇaṃ, samantapāsādikavivaraṇaṃ, catubhāṇavāraṭṭhakathā vivaraṇaṃ, abhidhammasaṅgahavivaraṇaṃ, saccasaṅkhepavivaraṇaṃ, saddatthabhedacintāvivaraṇaṃ, saddavuttivivaraṇaṃ, kaccāyanasāravivaraṇaṃ, kaccāyanavivaraṇaṃ, abhidhammasaṅgahassaṭīkāvivaraṇaṃ, mahāvessantarajātakassa vivaraṇaṃ, sakkābhimataṃ, mahāvessantarajātakassa navaṭṭhakathā, paṭhama-sambodhi ca lokanetti, buddhaghosācariyanidānaṃ, milinda-pañho vaṇṇanā, caturārakkhā, caturārakkhāyaaṭṭhakathā, saddavuttippakaraṇassa navaṭīkā cāti imāni, ticattālīsa pakaraṇāni attano matiyā sāsanassa jātiyā saddhammassa ṭhitiyā ca laṅkādīpādīsu viṃsu viṃsu katāni.

Sambuddhe gāthā ca…pe… navahāraguṇavaṇṇanā cāti ime buddhapaṇāmādikā gāthāyo. Attano attano buddhaguṇapakāsanatthāya attano ca pare ca anantapaññāpavattanatthāya ca paṇḍitehi laṅkādīpādīsu viṃsu viṃsu katā.

[Iti culla-ganthavaṃse āyācakācariyadīpako nāma catuttho paricchedo.]

我將為您直譯這段巴利文: 此七論著是由他在布迦馬城(今緬甸蒲甘)所造。略要註釋則是在蘭卡島(今斯里蘭卡)所造。名為阿毗達摩十五處註釋論著是由新無垢覺師以自意所造。名為聲義精要網論著是由新無垢覺師以自意所造。聲義精要網復注是應蒲甘城王之上師僧王請求而由同一新無垢覺師所造。韻律光明復注、名為勝義寶篋之阿毗達摩攝義復注隨復注、名為十綱要註釋論著、摩揭陀本聰明口莊嚴復注等此四論著是由同一新無垢覺師以自意所造。 五論復注之新隨復注是由某師以自意所造。阿毗達摩攝義新復注是由某師以自意所造。名為[寶]寶篋[寶精要寶篋]之阿毗達摩義攝義復注新隨復注是由聖種師以自意所造。 藏教導之復注是由名為優曇缽羅師在布迦馬城以自意所造。四誦分義釋、大精要顯明、大光明、精要光明、趣論著、手精要、地攝、地顯示、十事離復注、詰問語義、分別論、正法華鬘、五趣註釋、童心覺悟、法輪經新義釋及牙舍利論著復注及正法光明童蒙覺悟復注及勝者莊嚴新復注及性別義解釋、性別決定、波羅提木叉解釋、勝義論解釋、一切歡喜解釋、四誦分義釋解釋、阿毗達摩攝義解釋、真實略要解釋、聲義差別思惟解釋、聲變解釋、迦旃延精要解釋、迦旃延解釋、阿毗達摩攝義復註解釋、大毗輸安多羅本生解釋、帝釋所樂、大毗輸安多羅本生新義釋及初正覺與世間導、覺音師緣起、彌蘭陀問題註釋、四護、四護義釋、聲變論著新復注等此四十三論著是為教法生起、正法久住,在蘭卡島等處各別所造。 正覺偈等乃至九種德性註釋等此等佛禮敬等偈頌。是為顯明自己佛德及為自己與他人無量智慧轉起,由諸智者在蘭卡島等處各別所造。 【此為小書史中受請諸師闡明品第四品】

  1. Pakiṇṇaka-paricchedo

Nāmaṃ āropanaṃ potthakaṃ ganthakārassa ca. Lekhaṃlekhāpanañceva, vadāmi tadanantaranti. Tattha caturāsītiyā dhammakkhandhasahassāni piṭaka, nikāyaṅga, vagga, nipātādikaṃ nāmaṃ, kenāropitaṃ, kattha āropitaṃ, kadā āropitaṃ, kimatthaṃ āropitanti? Tatrāyaṃ pivisajjanākena āropitanti pañcasatakhīṇāsavehi āropitaṃ. Tehi sabbabuddhavacanaṃ saṅgāyanti, idaṃ piṭakaṃ, ayaṃ nikāyo, idaṃ aṅgaṃ, ayaṃ vaggo, ayaṃ nipātoti. Evamādikaṃ nāmaṃ āropenti. Kattha āropitanti? Rājagahe vebhārapabbatassa pāde dhammamaṇḍappe āropitaṃ. Kadā āropitanti? Bhagavato parinibbute paṭhamasaṅgāyanakāle āropitaṃ. Kimatthaṃ āropitanti? Dhammakkhandhānaṃ vohārasukhatthāya sukhadhāraṇatthāya ca āropitaṃ. Saṅgītikāle pañcasatā khīṇāsavā tesañca dhammakkhandhānaṃ nāma vagganipātato. Imassa dhammakkhandhassa ayaṃ nāmo hotu, imassa ca pakaraṇassa ayaṃ nāmoti, abravuṃ sabbaṃ nāmādikaṃ kiccaṃ akaṃsu. Te khīṇāsavā, yadi nāmādikaṃ kiccaṃ akataṃ na supākataṃ tasmā vohārasukhatthāyanāmādikaṃ kiccaṃ kataṃ anāgate panatthāya nāmādikaṃ pavattitaṃ asañjātanāmo na suṭṭhu pākato sabbaso bhaveti. Dhammakkhandhānaṃ nāma dīpanā niṭṭhitā.

Caturāsīti dhammakkhandhasahassāni kena potthake āropitāni, kadā āropitāni, kimatthaṃ āropitānīti. Tatrāyaṃ visajjanā kenāropitāniti? Khīṇāsavamahānāgehi āropitāni. Kattha āropitānīti? Laṅkādīpe āropitāni. Kadā āropitānīti? Saddhātissassarājino puttassa vaṭṭagāmani rājassa kāle āropitāni. Kimatthaṃ āropitānīti? Dhammakkhandhānaṃ avidhaṃsanatthāya saddhammaṭṭhitiyā ca āropitāni.

Dharamāno hi bhagavā, amhākaṃ sugatodhīro;

Nikāye pañcadeseti, yāva nibbānagamanā.

Sabbepi te bhikkhu ādi, manasā vacasāhāro;

Sabbe ca vācuggatā honti, mahāpaññāsativarā.

Nibbūte lokanāthamhi, tato vassasataṃ bhave;

Ariyānariyā cāpi ca, sabbe vācuggatā dhuvaṃ.

Tato paraṃ aṭṭharasaṃ, dvisataṃvassa gaṇanaṃ;

Sabbe puthujjanā ceva, ariyā ca sabbepite.

Manasāvacasāyeva, vācuggatāva sabbadā;

Duṭṭhagāmaṇirañño ca, kāle vācuggatā dhuvaṃ.

Ariyānariyāpi ca, nikāye dhāraṇāsadā;

Tato paramhi rājā ca, tato cuto ca tusite.

Uppajji deva loke so, devehi parivārito;

Saddhā tissoti nāmena, tassa kaniṭṭhako hito.

Tato laddharaṭṭho hoti, buddhasāsanapālako.

Tadā kāle bhikkhū āsuṃ, sabbe vācuggatā sadā;

Nikāye pañcavedheva, yāva rañño ca dhāraṇā;

Tato cuto so rājā ca, tussīte upapajjati;

Devalokeṭṭhito santo, tadā vācuggatā tato.

Tassa puttāpi ahesuṃ, anekā varajjaṃ gatā;

Anukkamena cutate, devalokaṃ gatā dhuvaṃ;

Tadāpite sabbe bhikkhū, vācuggatāva sabbadā;

Nikāye pañcavidheva, dhāraṇāvasatimatā.

Tato paraṃ potthakesu, nikāyā pañca piṭṭhitā;

Tadā aṭṭhakathā ṭīkā, sabbe ganthā potthake gatā;

Sabbe potthesu ye ganthā, pāḷi aṭṭhakathā ṭīkā;

Saṃṭṭhitāsaṃ ṭhitā honti, sabbepi no na santite.

Tadā te potthakeyeva, nikāyā piṭhitā khilā;

Tadā aṭṭhakathādīni, bhavantīti vadanti ca.

Parihāro paṇḍitehi vattabbova;

Laṅkādīpassa raññova, saddhā tissassa rājino.

Puttako laṅkādīpassa, issaro dhammiko varo;

Tadā khīṇāsavā sabbe, olokenti anagate.

我將為您直譯這段巴利文: 5. 雜項品 名稱安立、書寫、著書者及書寫委託,我當依次說明。其中八萬四千法蘊之藏、部、分、品、節等名稱,由誰安立,何處安立,何時安立,為何安立?對此解答:由誰安立?由五百漏盡者安立。他們結集一切佛語時說:"此是藏,此是部,此是分,此是品,此是節",如是安立諸名。何處安立?在王舍城(今印度比哈爾邦王舍城)毗婆羅山麓法堂中安立。何時安立?於世尊般涅槃后第一次結集時安立。為何安立?為法蘊言說方便及易於受持而安立。結集時五百漏盡者以品與節為諸法蘊之名。他們說:"此法蘊當有此名,此論著當有此名",作一切名稱等事。彼等漏盡者若不作名稱等事則不明顯,故為言說方便作名稱等事,為未來義而轉起名稱等,若無名稱則不甚明顯一切。法蘊名稱闡明竟。 八萬四千法蘊由誰寫入貝葉,何時寫入,為何寫入?對此解答:由誰寫入?由漏盡大龍們寫入。何處寫入?于蘭卡島寫入。何時寫入?于信勝王之子窩達嘎馬尼王時寫入。為何寫入?為法蘊不散失及正法久住而寫入。 實則我等善逝賢者世尊, 在世說五部,乃至涅槃行。 一切諸比丘等,以意以語持, 一切成誦持,大慧念最勝。 世間依怙涅槃后,從此百年間, 聖者非聖者,一切堅誦持。 其後二百一十,年數之計算, 一切凡夫及,聖者皆如是。 唯以意與語,常時皆誦持, 惡生王時中,堅固常誦持。 聖非聖諸者,諸部常受持, 其後有彼王,死後往兜率。 彼生天界中,諸天所圍繞, 名為信勝者,彼之弟賢善。 從此得國土,護持佛教法。 爾時諸比丘,常時皆誦持, 五部如是等,直至王受持, 其後彼王逝,往生兜率天, 住立天界時,從此為誦持。 彼有諸多子,相繼得王位, 次第命終已,定往生天界, 爾時彼等比丘,常時皆誦持, 五部如是等,受持住念慧。 其後諸部類,五種書貝葉, 爾時義釋復注,一切論入葉, 一切貝葉論,經義釋復注, 住立之所住,一切不失壞。 爾時貝葉中,諸部立完整, 爾時義釋等,如是有所說。 智者應說護持, 蘭卡島王者,信勝大王也。 其子蘭卡島,主持正法勝, 爾時諸漏盡,觀察于未來。

Khīṇāsavā passanti te, dupaññeva puthujjane;

Sabbepi te bhikkhū āsuṃ, bahuṃtarā puthujjanā;

Na sakkhissanti te pañca, nikāye vācuggataṃ iti;

Potthakesu sabbe pañca, āropenti khīṇāsavā.

Saddhammaṭṭhiti cirattāya, janānaṃ puññatthāya ca;

Tato paṭṭhāyate sabbe, nikāyā honti potthake;

Aṭṭhakathā ṭīkā sabbe, te honti potthakeṭṭhitā.

Tato paṭṭhāyate sabbe, bhikkhu ādi mahāgaṇā;

Potthakesu ṭhiteyeva, sabbe passanti sabbadā.

[Potthake āropana dīpakā niṭṭhitā.]

Yo koci paṇḍito dhīro, aṭṭhakathādikaṃ ganthaṃ karoti vā kārāpeti vā, tassa anantako hoti puññasaṃcayo, anantako hoti puññānisaṃso. Caturāsīti cetiyasahassa karaṇasadiso, caturāsīti buddharūpasahassa karaṇasadiso, caturāsīti bodhirukkhasahassaropanasadiso, caturāsīti vihārasahassa karaṇasadiso, yo ca buddhavacanamañjūsaṃ karoti vā kārāpeti vā, yo ca buddhavacanaṃ maṇḍanaṃ karoti vā kārāpeti vā, yo ca buddhavacanaṃ lekhaṃ karoti vā kārāpeti vā, yo ca potthakaṃ vā, yo ca potthakamūlaṃ vā, deti vā dāpeti vā, yo ca telaṃ vā cuṇṇaṃ vā, dhaññaṃ vā potthakabhañjanatthāya yaṃ kiñci nitthaṃ vā potthakachidde āvunatthāya, yaṃ kiñci suttaṃ vā kaṭṭhaphalakadvayaṃ vā potthakaṃ puṭanatthāya yaṃ kiñci vatthaṃ vā, potthaka-bandhanatthāya, yaṃ kiñci yottaṃ vā potthakalāpa pūṭanatthāya yaṃ kiñci thavikaṃ deti vā dāpeti vā.

Yo ca haritālena vā manosilāya vā, suvaṇṇena vā rajatena vā potthakamaṇḍanaṃ vā kaṭṭhaphalakamaṇḍanaṃ vā karoti vā kārāpeti vā, tassa anantako hoti puññasaṃcayo, anantako hoti puññānisaṃso. Caturāsīti cetiyasahassa karaṇasadiso, caturāsīti vihārasahassa karaṇasadiso.

Bhave nibbattamāno so, sīlaguṇamupāgatā;

Mahā tejo sadā hoti, sīhanādo visārado.

Āyuvaṇṇabaluppeto, dhammakāmo bhave saddā;

Devamanussalokesu, mahesakkho anāmayo.

Bhave nibbattamāno so, paññavā susamāhito;

Adhipacca parivāro, sabbasukhādhi gacchati.

Saddohīrimā vadaññū, saṃvigga mānaso bhave;

Aṅgapaccaṅga sampanno, āroha pariṇāhavā.

Sabbe sattāpi yo loke, sabbattha pūjitābhave;

Devamanussa sañcaro, mittasahāya pālito.

Devamanussa sampattiṃ, anubhoti punappunaṃ;

Arahatta phalaṃ patto, nibbānaṃ pāpuṇissati.

Paṭisambhidā catasso, abhiññā chabbidhe vare;

Vimokkhe aṭṭhake seṭṭhe, gamissati anāgate.

Tasmāhi paṇḍito poso, saṃpassaṃ hita mattano;

Kāreyya sāma ganthe ca, aññe cāpi kārāpaye.

Potthake ca ṭhite ganthe, pāḷi aṭṭhakathādike;

Dhammamañjūsā ganthe ca, lekhaṃ kare kārāpaye.

Potthakaṃ potthakamūlañca, tesaṃ cullathūsampi ca;

Pilotikādikaṃ suttaṃ, kaṭṭhaphaladvayamhi ca.

Dhammabandhanatthāya ca, yaṃ kiñci mahagghaṃ vatthaṃ;

Dhammabandhanayottañca, yaṃ kiñci thavikampi ca.

Dadeyya dhammakhettamhi, vippassannena cetasā;

Añño cāpi dajjāpeyya, mittasahāyabandhaveti.

Ganthākaralekhalekhāpanānisaṃsa dīpanā niṭṭhitā.

[Iti cūlaganthavaṃse pakiṇṇakadīpako nāma pañcamo paricchedo.]

Sohaṃ haṃsāraṭṭha jāto, nantapaññoti vissuto

Saddhā sīla vīrappeto, dhammarasaṃ gavesano.

Sohaṃ tato gantvā cimaṃ, jina navaṃ yaṃ pūraṃ;

Sabba dhammaṃ vicinanto, vīsati vassamāgato.

我將為您直譯這段巴利文: 漏盡者觀見,愚鈍諸凡夫, 一切諸比丘,多數是凡夫, 彼等不能持,五部成誦習, 漏盡者遂將,五部入貝葉。 為正法久住,為眾生福德, 從此以後諸,部類在貝葉, 義釋及復注,一切住貝葉。 從此以後諸,比丘等大眾, 見於貝葉中,一切常所住。 【貝葉書寫闡明竟】 若有智者賢明造作或令造作義釋等論,彼有無量福德積聚,有無量福德功德。如造八萬四千塔,如造八萬四千佛像,如種八萬四千菩提樹,如造八萬四千精舍;若造作或令造作佛語寶篋,若造作或令造作佛語莊嚴,若書寫或令書寫佛語,若施或令施貝葉或貝葉價值,若施或令施油或粉或穀物用於貝葉清潔,若施或令施任何線用於貝葉穿孔,若施或令施任何木板二片用於貝葉包裹,若施或令施任何布用於貝葉捆綁,若施或令施任何繩用於貝葉束包裹,若施或令施任何袋。 若以雄黃或硃砂或金或銀造作或令造作貝葉莊嚴或木板莊嚴,彼有無量福德積聚,有無量福德功德。如造八萬四千塔,如造八萬四千精舍。 彼受生諸有,具足戒德者, 常有大威力,獅吼無所畏。 壽色力具足,好法有信仰, 天人諸世界,大勢無病惱。 彼受生諸有,具慧善等持, 主權有眷屬,獲得一切樂。 具信慚愧施,心常有悚懼, 肢體皆圓滿,身量正相稱。 一切世間眾,處處受供養, 天人眾往來,親友所守護。 天人諸勝利,一再皆領受, 證得阿羅漢,終將得涅槃。 四無礙解及,六種殊勝通, 最上八解脫,未來將證得。 是故智慧人,觀見自利益, 自造諸論著,亦令他人造。 貝葉中諸論,經義釋等類, 法寶篋諸論,書寫令書寫。 貝葉貝葉價,及其細微物, 布等諸線及,木板共二片。 為法捆綁故,任何貴重布, 法捆綁繩及,任何皮袋等。 應以凈信心,施於法田中, 亦令親友等,眷屬行佈施。 著論書寫委託功德闡明竟。 【此為小書史中雜項闡明品第五品】 我生於漢薩喇國(今緬甸中部),以南達般若聞名, 具足信戒精進,尋求法味者。 我從彼處來此,勝者新城中, 遍求一切法,已滿二十年。

Sabba dhammaṃ vissejjento, kikāre neva bhikkhuno;

Cha vassānaṃ gaṇaṃ bhitvā, kāmānaṃ abhimaddanaṃ.

Santi sabhā ca nibbānaṃ, gavesiñca punappunaṃ;

Vasantohaṃ, vanārammaṃ, piṭakattaya saṅgahaṃ;

Ganthavaṃsaṃ imaṃ khuddaṃ, ariyasaṅghadāsakanti.

Iti pāmojjatthāya araññavāsinā, nandapaññācariyena kato cūḷaganthavaṃso niṭṭhito.

Dhammavaṭaṃsakanāmena visuto thero, yaṃ pakaraṇaṃ likkhitaṃ taṃ paripuṇṇaṃ tena puññena taṃ piṭakaṃ parisippaṃ pariniṭṭhitaṃ.

Mameva sissasamūhānañca parisippaṃ pariniṭṭhitaṃ. Tave sissānū sissāni ca, parisippaṃ pariniṭṭhitaṃ.

我將為您直譯這段巴利文: 遍答一切法,對比丘作務, 破除六年眾,降伏諸欲貪。 寂靜與涅槃,一再我尋求, 我住林園中,三藏之攝要, 此小書史名,聖僧之仆者。 此小書史由林居者歡喜義故,由喜慧師所造竟。 名為法華鬘而聞名的長老,所書寫的論著已圓滿,以此功德,彼藏學藝已完成。 我及弟子眾之學藝已完成。汝之弟子及再傳弟子之學藝已完成。

Cūḷaganthavaṃso niṭṭhito.

《小書史》完畢。

B040502Mahāvaṃsa(大史) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Mahāvaṃsapāḷi

Pathamapariccheda

Mahiyaṅgaṇāgamanaṃ

1.

Namassitvāna sambuddhaṃ, susuddhaṃ suddhavaṃsajaṃ;

Mahāvaṃsaṃ pavakkhāmi, nānānūnādhikārikaṃ.

2.

Porāṇehi kato』peso, ativitthārito kvaci;

Atīva kvaci saṃkhitto, anekapunaruttako.

3.

Vajjitaṃ tehi dosehi, sukhaggahaṇadhāraṇaṃ;

Pasādasaṃvegakaraṃ, sutito ca upāgataṃ.

4.

Pasādajanake ṭhāne, tathā saṃvegakārake;

Janayanto pasādañca, saṃvegañca suṇātha taṃ.

5.

Dīpaṅkarañhi sambuddhaṃ, passitvā no jino purā;

Lokaṃ dukkhā pamocetuṃ, bodhāya paṇidhiṃ akā.

6.

Tato tañceva sambuddhaṃ, koṇḍaññaṃ maṅgalaṃ muniṃ;

Sumanaṃ revataṃ buddhaṃ, sobhitañca mahāmuniṃ.

7.

Anomadassiṃ sambuddhaṃ, padumaṃ nāradaṃ jinaṃ;

Padumuttarasambuddhaṃ, sumedhañca tathāgataṃ.

8.

Sujātaṃ piyadassiñca, atthadassiñca nāyakaṃ;

Dhammadassiñca siddhatthaṃ, tissaṃ phussajinaṃ tathā.

9.

Vipassiṃ sikhīsambuddhaṃ, sambuddhaṃ vessabhuṃ vibhuṃ;

Kakusandhañca sambuddhaṃ, koṇāgamanameva ca.

10.

Kassapaṃ sugatañca』me, sambuddhe catuvīsati;

Ārādhetvā mahāvīro, tehi bodhāya byākato.

11.

Puretvā pāramī sabbā, patvā sambodhimuttamaṃ;

Uttamo gotamo buddho, satte dukkhā pamocayi.

12.

Magadhesu ruvelāyaṃ, bodhimūle mahāmuni;

Visākhapuṇṇamāyaṃ so, patto sambodhimuttamaṃ.

13.

Sattāhāni tahiṃ satta, so vimuttisukhaṃ paraṃ;

Vindantaṃ madhurattañca, dassayanto vasī vasi.

14.

Tato bārāṇasiṃ gantvā, dhammacakkaṃ pagattayi;

Tattha vassa vasanto』va, saṭṭhiṃ arahataṃ akā.

15.

Te dhammadesanatthāya, vissajjetvāna bhikkhavo;

Vinetvā ca tato tiṃsa-sahā ye bhaddavaggiye.

16.

Sahassajaṭile nātho, vinetuṃ kassapādike;

Hemante uruvelāyaṃ, vasite paripācayaṃ.

17.

Uruvelakassapassa, mahāyaññe upaṭṭhite;

Tassa』ttano nāgamane, icchācāraṃ vijāniya.

18.

Uttarakuruto bhikkhaṃ, āharitvā rimaddano;

Anotattadahe bhutvā, sāyanhasamaye sayaṃ.

19.

Bodhito navame māse, phussapuṇṇamiyaṃ jino;

Laṅkādīpaṃ visodhetuṃ, laṅkādīpamupāgami.

20.

Sāsanujjotanaṃ ṭhānaṃ, laṃkā ñātā jinena hi;

Yakkhapuṇṇāya laṅkāya, yakkhā nibbā siyāti ca.

21.

Ñātova laṅkāmajjhamhi, gaṅgābhīre manorame;

Tiyojanāya te ramme, ekayojanavitthate.

22.

Mahānāgavanuyyāne, yakkhasaṅgāmabhūmiyā;

Laṅkādīpaṭṭhayakkhānaṃ, mahāyakkhasamāgamo.

23.

Upāgato taṃ sugato, mahāyakkhasamāgamaṃ;

Samāgamassa majjhamhi, tattha tesaṃ siropari.

24.

Mahiyaṅgaṇathūpassa, ṭhāne vehāyasaṃ jino;

Vuṭṭhivātandhakāresi, tesaṃ saṃvejanaṃ akā.

25.

Te bhayaṭṭhā』bhayaṃ yakkhā, ayācuṃ abhayaṃ jinaṃ;

Jino abhayado āha, yakkhe te』ti bhayaddīte.

26.

Yakkhā bhayaṃ vo dukkhañca, harissāmi idaṃ ahaṃ;

Tumhe nisajjaṭhānaṃ me, samaggā detha no idha.

27.

Āhu te sugataṃ yakkhā, dema mārisa te idha;

Sabbepi sakalaṃ dīpaṃ, dehi no abhayaṃ tuvaṃ.

28.

Bhayaṃ sītaṃ tamaṃ tesaṃ, hantvā taṃ dinnabhūmiyaṃ;

Cammakkhandhaṃ attharitvā, tatthā』 sīno jino tato.

29.

Cammakkhaṇḍaṃ pasāresi, ādittaṃ taṃ samantato;

Ghammābhibhūtā te bhītā, ṭhitā ante samantato.

禮敬彼世尊、阿羅漢、正等正覺者 大史詩聖典 第一章. 摩醯央伽那的來臨 1 恭敬禮拜正覺者,清凈種姓純凈尊; 我今宣說大史詩,詳略適中無缺失。 2 此史古人曾著作,或處過於詳細繁; 或處極為簡略短,重複之處亦不少。 3 避免彼等諸過失,易解易記且持久; 能生信仰與警惕,依循傳承而來述。 4 于彼生信之處所,及能警戒之因緣; 引生信心與警惕,請聽此說大史詩。 5 我等勝者于往昔,得見燃燈正覺尊; 為解世間諸苦厄,發願證得菩提果。 6 其後復見正覺者,乃至憍陳如聖尊; 孟加羅牟尼善慧,離瓦多佛上首仙。 7 無量見佛正等覺,蓮華佛與那羅陀; 蓮華勝佛正等覺,善慧如來大導師。 8 善生歡喜見導師,義見導師正覺尊; 法見悉達多世尊,帝沙弗沙佛亦然。 9 毗婆尸佛尸棄尊,遍照如來毗舍浮; 拘留孫佛正等覺,拘那含牟尼世尊。 10 迦葉善逝等二十,四位正等覺如來; 大雄敬事此諸佛,彼等授記證菩提。 11 圓滿一切諸波羅,密證得無上菩提; 最勝喬達摩佛陀,解脫眾生諸苦厄。 12 摩揭陀國優樓頻(菩提伽耶),菩提樹下大牟尼; 於此月圓衛塞日,證得無上正菩提。 13 于彼七日共七次,體驗最上解脫樂; 示現自在調御者,安住甘美寂靜中。 14 爾後前往波羅奈,轉動無上法輪已; 安居雨季住于彼,度化六十阿羅漢。 15 遣派比丘眾出去,為說正法度眾生; 其後調伏勝群賢,共計三十位賢士。 16 導師為度千結髮,迦葉等眾修行者; 于優樓頻羅安居,寒季調伏令成熟。 17 優樓頻羅迦葉時,正欲舉行大祭祀; 知曉彼望己勿來,隨順其意而行事。 18 調伏煩惱大尊者,北俱盧洲去托缽; 阿耨達池用齋已,日暮時分自歸來。 19 證悟九月弗沙月,月圓之日大勝者; 為凈化蘭卡聖地,來至楞伽島國土。 20 勝者已知此蘭卡,將為教法興盛地; 夜叉充滿此蘭卡,夜叉必將被驅逐。 21 已知蘭卡中心處,恒河岸邊甚可意; 三由旬長一由旬,寬闊之地最殊勝。 22 大龍林苑夜叉戰,此地為其戰場所; 蘭卡住處諸夜叉,大夜叉眾集會時。 23 善逝來到彼之處,來至夜叉大集會; 立於集會正中央,懸浮空中彼眾上。 24 摩醯央伽那塔處,勝者懸于虛空中; 降雨狂風布黑暗,令彼夜叉生警懼。 25 恐懼夜叉求無畏,向無畏者求庇護; 勝者能施無畏者,告彼恐懼夜叉言。 26 "我當爲汝除恐懼,及諸痛苦煩惱事; 汝等和合同心意,於此讓我坐之處。" 27 夜叉對善逝答道:"尊者我等此相讓, 愿將全島盡相讓,祈請賜我等無畏。" 28 除去寒冷暗恐懼,于彼所讓之地上; 勝者鋪展皮革坐,坐于其上而安住。 29 皮革展開四周燃,遍及一切諸方位; 熱火逼迫生恐懼,夜叉退至四周邊。

30.

Giridīpaṃ tato nātho, rammaṃ tesaṃ idhā』nayi;

Tesu tattha paviṭṭhesu, yathāṭhāne ṭhapesi ca.

31.

Nātho taṃ saṃkhipi dhammaṃ, tadā devā samāgamuṃ;

Tasmiṃ samāgame tesaṃ, satthā dhamma madesayi.

32.

Nekesaṃ pāṇakoṭīnaṃ, dhammābhisamayo ahu;

Saraṇesu ca sīlesu, ṭhitā āsuṃ asaṃkhiyā.

33.

Sotāpattiphalaṃ patvā, sele sumanakūṭake;

Mahāsumanadevindo, pūjiyaṃ yāci pūjiyaṃ.

34.

Siraṃ parāmasitvāna, nīlāmalasiroruho;

Pāṇimatteadā kese, tassa pāṇa hito jino.

35.

So taṃ suvaṇṇacaṅkoṭa-varenādāya satthuno;

Nisinnaṭṭhānaracite, nānāratanasañcaye.

36.

Sabbato sattaratane, te ṭhapetvā siroruhe;

So indanīlathūpena, pidahesi namassi ca.

37.

Parinibbutamhi sambuddhe, citakato ca iddhiyā;

Ādāya jinagīvaṭṭhiṃ, thero sarabhūnāmako.

38.

Therassa sāriputtassa, sisso ānīya cetiye;

Tasmiṃyeva ṭhapetvāna, bhikkhūhi parivārito.

39.

Chādāpetvā medavaṇṇa-pāsāṇehi mahiddhiko;

Thūpaṃ dvādasahatthuccaṃ, kārāpetvāna pakkami.

40.

Devānaṃpiyatissassa, rañño bhātukudhārako;

Uddhacūḷābhayo nāma, disvā cetiya mabbhutaṃ.

41.

Taṃ chādayitvā kāresi, tiṃsahatthucca cetiyaṃ;

Maddanto damiḷe rājā, tatraṭṭho dukkhagāmaṇi.

42.

Asītihatthaṃ kāresi, tassa kañjukacetiyaṃ;

Mahiyaṅgaṇathūpoya-meso evaṃ patiṭṭhito.

43.

Evaṃ dīpamimaṃkatvā, manussārahamissaro;

Uruvelamagā dhīro, uruvīra parakkamoti.

Mahiyaṅgaṇāgamanaṃ niṭṭhitaṃ.

Nāgadīpāgamana

44.

Mahākāruṇiko satthā, sabbalokahite rato;

Bodhito pañcame vasse, vasaṃ jetavane jino.

45.

Mahodarassa nāgassa, tathā cūḷodarassa ca;

Mātulabhāgineyyānaṃ, maṇipallaṅkahetukaṃ.

46.

Disvā sapārisajjānaṃ, saṅgāmaṃ paccupaṭṭhitaṃ;

Sambuddho cittamāsassa, kāḷapakkhe uposathe.

47.

Pātoyeva samādāya, pavaraṃ pattacīvaraṃ;

Anukampāya nāgānaṃ, nāgadīpamupāgami.

48.

Mahādaro』piso nāgo, tadā rājā ahiddhiko;

Samudde nāgabhavane, dasaddhasatayojane.

49.

Kaṇiṭṭhikā tassa kaṇhā, vaḍḍhamānamhi pabbate;

Nāgarājassa dinnā』si, tassa cūḷodaro suto.

50.

Tassa mātā mahāmātu, maṇipallaṅkamuttamaṃ;

Datvā kālakatā nāgī, mātulena tathā hi so.

51.

Ahosi bhāgineyyassa, saṅgāmo paccupaṭṭhito;

Pabbateyyā』pi nāgā te, ahesuñhi mahiddhikā.

52.

Samiddhisumano nāma, devo jetavane ṭhitaṃ;

Rājāyatanamādāya, attano bhavanaṃ subhaṃ.

53.

Buddhānumatiyāyeva, chattākāraṃ jinopari;

Dhārayanto upāgañchi, ṭhānaṃ taṃ pubbavuṭṭhakaṃ.

54.

Devo hi so nāgadīpe, manusso』nantare bhave;

Ahosi rājāyatana-ṭhitaṭhāne sa addasa.

55.

Paccekabuddha bhuñjante, disvā cittaṃ pasādiya;

Pattasodhanasākhāyo, tesaṃ pādāsi tena so.

56.

Nibbattitasmiṃ rukkhasmiṃ, jetuyyāne manorame;

Dvārakoṭṭhakapassamhi, pacchā bahi ahosi so.

57.

Devātidevo devassa, tassa vuddhiñca passiya;

Idaṃ ṭhāna hitatthañca, taṃ sarukkhaṃ idhānayi.

58.

Saṅgāmamajjhe ākāse, nisinno tattha nāyako;

Tamaṃ tamonudo tesaṃ, nāgānaṃ hiṃsanaṃ akā.

59.

Assāsento bhayaṭṭe te, ālokaṃ paviddhaṃsayi;

Te disvā sugataṃ tuṭṭhā, pāde vandiṃsu satthuno.

60.

Tesaṃ dhammamadesesi, sāmaggikaraṇaṃ jino;

Ubho』pi te patītā taṃ, pallaṅkaṃ munino aduṃ.

30.

Giridīpaṃ tato nātho, rammaṃ tesaṃ idhā』nayi;

Tesu tattha paviṭṭhesu, yathāṭhāne ṭhapesi ca.

31.

Nātho taṃ saṃkhipi dhammaṃ, tadā devā samāgamuṃ;

Tasmiṃ samāgame tesaṃ, satthā dhamma madesayi.

32.

Nekesaṃ pāṇakoṭīnaṃ, dhammābhisamayo ahu;

Saraṇesu ca sīlesu, ṭhitā āsuṃ asaṃkhiyā.

33.

Sotāpattiphalaṃ patvā, sele sumanakūṭake;

Mahāsumanadevindo, pūjiyaṃ yāci pūjiyaṃ.

34.

Siraṃ parāmasitvāna, nīlāmalasiroruho;

Pāṇimatteadā kese, tassa pāṇa hito jino.

35.

So taṃ suvaṇṇacaṅkoṭa-varenādāya satthuno;

Nisinnaṭṭhānaracite, nānāratanasañcaye.

36.

Sabbato sattaratane, te ṭhapetvā siroruhe;

So indanīlathūpena, pidahesi namassi ca.

37.

Parinibbutamhi sambuddhe, citakato ca iddhiyā;

Ādāya jinagīvaṭṭhiṃ, thero sarabhūnāmako.

38.

Therassa sāriputtassa, sisso ānīya cetiye;

Tasmiṃyeva ṭhapetvāna, bhikkhūhi parivārito.

39.

Chādāpetvā medavaṇṇa-pāsāṇehi mahiddhiko;

Thūpaṃ dvādasahatthuccaṃ, kārāpetvāna pakkami.

40.

Devānaṃpiyatissassa, rañño bhātukudhārako;

Uddhacūḷābhayo nāma, disvā cetiya mabbhutaṃ.

41.

Taṃ chādayitvā kāresi, tiṃsahatthucca cetiyaṃ;

Maddanto damiḷe rājā, tatraṭṭho dukkhagāmaṇi.

42.

Asītihatthaṃ kāresi, tassa kañjukacetiyaṃ;

Mahiyaṅgaṇathūpoya-meso evaṃ patiṭṭhito.

43.

Evaṃ dīpamimaṃkatvā, manussārahamissaro;

Uruvelamagā dhīro, uruvīra parakkamoti.

Mahiyaṅgaṇāgamanaṃ niṭṭhitaṃ.

Nāgadīpāgamana

44.

Mahākāruṇiko satthā, sabbalokahite rato;

Bodhito pañcame vasse, vasaṃ jetavane jino.

45.

Mahodarassa nāgassa, tathā cūḷodarassa ca;

Mātulabhāgineyyānaṃ, maṇipallaṅkahetukaṃ.

46.

Disvā sapārisajjānaṃ, saṅgāmaṃ paccupaṭṭhitaṃ;

Sambuddho cittamāsassa, kāḷapakkhe uposathe.

47.

Pātoyeva samādāya, pavaraṃ pattacīvaraṃ;

Anukampāya nāgānaṃ, nāgadīpamupāgami.

48.

Mahādaro』piso nāgo, tadā rājā ahiddhiko;

Samudde nāgabhavane, dasaddhasatayojane.

49.

Kaṇiṭṭhikā tassa kaṇhā, vaḍḍhamānamhi pabbate;

Nāgarājassa dinnā』si, tassa cūḷodaro suto.

50.

Tassa mātā mahāmātu, maṇipallaṅkamuttamaṃ;

Datvā kālakatā nāgī, mātulena tathā hi so.

51.

Ahosi bhāgineyyassa, saṅgāmo paccupaṭṭhito;

Pabbateyyā』pi nāgā te, ahesuñhi mahiddhikā.

52.

Samiddhisumano nāma, devo jetavane ṭhitaṃ;

Rājāyatanamādāya, attano bhavanaṃ subhaṃ.

53.

Buddhānumatiyāyeva, chattākāraṃ jinopari;

Dhārayanto upāgañchi, ṭhānaṃ taṃ pubbavuṭṭhakaṃ.

54.

Devo hi so nāgadīpe, manusso』nantare bhave;

Ahosi rājāyatana-ṭhitaṭhāne sa addasa.

55.

Paccekabuddha bhuñjante, disvā cittaṃ pasādiya;

Pattasodhanasākhāyo, tesaṃ pādāsi tena so.

56.

Nibbattitasmiṃ rukkhasmiṃ, jetuyyāne manorame;

Dvārakoṭṭhakapassamhi, pacchā bahi ahosi so.

57.

Devātidevo devassa, tassa vuddhiñca passiya;

Idaṃ ṭhāna hitatthañca, taṃ sarukkhaṃ idhānayi.

58.

Saṅgāmamajjhe ākāse, nisinno tattha nāyako;

Tamaṃ tamonudo tesaṃ, nāgānaṃ hiṃsanaṃ akā.

59.

Assāsento bhayaṭṭe te, ālokaṃ paviddhaṃsayi;

Te disvā sugataṃ tuṭṭhā, pāde vandiṃsu satthuno.

60.

Tesaṃ dhammamadesesi, sāmaggikaraṇaṃ jino;

Ubho』pi te patītā taṃ, pallaṅkaṃ munino aduṃ.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 30. 隨後導師將美麗的山島帶到此處; 當他們進入其中時,便安置在各自的位置。 31. 導師簡述了法,那時諸天來集; 在他們的集會中,師尊宣說了法。 32. 數千萬生靈證悟了法; 無數眾生安住于皈依和戒律。 33. 在須摩那峯巖上證得預流果; 大須摩那天王請求敬奉值得敬奉者。 34. 勝者撫摸著頭部,黑髮光澤; 為眾生利益,以手取下一把頭髮。 35. 他以最勝金筐盛裝導師的; 安置在由各種珍寶堆積而成的座位處。 36 將那些頭發放置在七寶之中; 他以藍寶塔覆蓋並頂禮。 37 當正等覺者般涅槃后,以神通從火葬堆; 取得勝者頸骨,名為薩拉布的長老。 38 舍利弗長老的弟子帶來後放置在塔中; 安放在那裡,比丘眾圍繞。 39 大神通者以脂肪色石塊覆蓋; 建造十二肘高的塔后離去。 40 天愛帝須王的兄弟; 名為烏達楚拉巴耶,見到奇妙的塔。 41 覆蓋它后建造三十肘高的塔; 征服達米拉人的王杜庫伽馬尼住在那裡。 42 建造八十肘高的護甲塔; 瑪希楊迦那塔就是這樣建立的。 43 如此使這島適合人居,自在主; 智者以強大的英勇前往烏盧韋拉。 瑪希楊迦那來訪結束。 那伽島來訪 44 具大悲的導師,樂於一切世間利益; 成道后第五年,勝者住在祇園。 45 摩訶達羅龍王,以及楚羅達羅; 舅舅與外甥,因寶座而起。 46 見眾眷屬準備; 正等覺者在柒月黑分佈薩日。 47 清晨即持取殊勝的缽與衣; 悲憫諸龍,前往那伽島。 48 那摩訶達羅龍王,當時具大神通; 住在海中龍宮,深十五由旬。 49 他的妹妹黑女,在瓦達瑪那山; 嫁給龍王,生下楚羅達羅。 50 他的母親將至上的寶座; 贈與大母后命終,因此舅舅。 51 與外甥之間,準備交戰; 山中諸龍,也都具大神通。 52 名為薩米迪蘇瑪那的天神,將祇園中的; 王樹帶到自己美麗的住處。 53 依佛陀允許,在勝者上方; 撐傘前往,那曾經居住之處。 54 此天神在前世,曾在那伽島; 為人時,見到王樹所在之處。 55 見到辟支佛用餐,生起凈信; 因此供養他們清潔缽盂的樹枝。 56 在可意的祇園中,生起此樹; 後來在門樓外側。 57 天中之天見此天神興盛; 為此處利益,將其連樹帶來。 58 領袖坐在戰場上空; 驅散黑暗者為龍眾止息傷害。 59 安慰恐懼者,放射光明; 他們見到善逝歡喜,頂禮導師足。 60 勝者為他們說法,使之和合; 他們二人歡喜,將寶座獻與牟尼。

61.

Satthā bhūmigato tattha, pasīdisvāna āsane;

Tehi dibbannapānehi, nāgarājehi tappito.

62.

Te jalaṭṭhe talaṭṭhe ca, bhujage』sītikoṭiyo;

Saraṇesu ca sīlesu, patiṭṭhāpesi nāyako.

63.

Mahodarassa nāgassa, mātulo maṇiakkhiko;

Kalyāṇiyaṃ nāgarājā, yuddhaṃ kātuṃ tahiṃ gato.

64.

Buddhagāmamhi paṭhame, sutvā saddhammadesanaṃ;

Ṭhito saraṇasīlesu, tatthā』yāci tathāgataṃ.

65.

Mahatī anukampāno, katā nātha tayā ayaṃ;

Tavānāgamane sabbe, mayaṃ bhasmī bhavāmahe.

66.

Anukampā mahī pite, visuṃ hotu mahodaya;

Punarāgamanenettha, vāsabhūmiṃ mamā mama.

67.

Adhivāsayitvā bhagavā, tuṇhibhāve nidhāgamaṃ;

Patiṭṭhāpesi tattheva, rājāyatanacetiyaṃ.

68.

Tañcapi rājāyatanaṃ, pallañcaṅka mahārahaṃ;

Appesi nāgarājūnaṃ, lokanātho namassituṃ.

69.

Paribhogacetiyaṃ mayhaṃ, nāgarājā namassatha;

Taṃ bhavissati votātā, hitāya ca sukhāya ca.

70.

Iccevamādiṃ sugato, nāgānaṃ anusāsanaṃ;

Katvā jetavanaṃ eva, gato lokānukampakoti.

Nāgadīpāgamanaṃ

Kalyāṇāgamanaṃ

71.

Tato so tatiye vasse,

Nāgindo maṇiakkhiko;

Upasaṅkamma sambuddhaṃ,

Satasaṅghaṃ nimantayi.

72.

Bodhito aṭṭhame vasse, vasaṃ jetavane jino;

Nātho pañcahi bhikkhūnaṃ, satehi parivārito.

73.

Dutiye divase bhatta-kāle ārocite jino;

Ramme vesākhamāsamhi, puṇṇamāyaṃ munissaro.

74.

Tattheva pārupitvāna, saṅghāṭiṃ pattamādiya;

Āgā kalyāṇidesaṃ taṃ, maṇiakkhinivesanaṃ.

75.

Kalyāṇi cetiyaṭhāne, kate ratanamaṇḍape;

Mahārahamhi pallaṅke, sahasaṅghenu』pāvisi.

76.

Dibbehi khajjabhojjehi, sagaṇo sagaṇaṃ jinaṃ;

Nāgarājā dhammarājaṃ, santappesi sumānaso.

77.

Tattha dhammaṃ desayitvā, satthā lonukampako;

Uggantvā sumane kūṭe, padaṃ dassesi nāyako.

78.

Tasmiṃ pabbatapādamhi, sahasaṅgho yathāsukhaṃ;

Divā vihāraṃ katvāna, dīghavāpi mupāgami.

79.

Tattha cetiyaṭhānamhi, sasaṅghova nisīdiya;

Samādhiṃ appayī nātho, ṭhānāgāravapattiyā.

80.

Tato vuṭṭhāya ṭhānamhā, ṭhānāṭhānesu kovido;

Mahāmeghavanārāma-ṭhānamāga mahāmuni.

81.

Mahābodhiṭhitaṭhāne, nisīditvā sasāvako;

Samādhiṃ appayī nātho, mahāthūpaṭhite tathā.

82.

Thūpārāmamhi thūpassa, ṭhitaṭhāne tatheva ca;

Samādhito』tha vuṭṭhāya, silācetiyaṭhānago.

83.

Sahāgate devagaṇo, gaṇī samanusāsiya;

Tato jetavanaṃ buddho, buddhasabbatthako agā.

84.

Evaṃ laṅkāya nātho, hitamamitamatī āyatiṃ pekkhamāno;

Tasmiṃ kālamhi laṃkāsurabhujagagaṇādīnamatthañca passaṃ;

Āgā tikkhattumetaṃ ativipuladayo lokadīpo sudīpaṃ;

Dīpo tenāyamāsi sujanabahumano dhammadīpāva bhāsīti.

Kalyāṇāgamanaṃ

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Tathāgatābhigamanaṃ nāma

Paṭhamo paricchedo.

Dutiyapariccheda

Mahāsammatavaṃsa

1.

Mahāsammata rājassa, vaṃsajo hi mahāmuni;

Kappassādimhi rājā』si, mahāsammatanāmako.

2.

Rojo ca vararojo ca, tathā kalyāṇakā duve;

Uposatho ca mandhātā, carako』pacarā duve.

3.

Cetīyo mucalo ceva, mahāmūcalanāmako;

Mucalindo sāgaro ceva, sāgaro deva vanāmako.

4.

Bharato bhagīratho ceva, ruci ca suruci pica;

Patāpo mahāpatāpo, panādā ca tathā duve.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 61 導師坐在地上的座位上; 受到龍王們以天飲食供養滿足。 62 領袖使住在水中和陸地上的; 八千萬龍眾安住于皈依和戒律。 63 摩訶達羅龍的舅舅瑪尼阿克希卡; 迦利耶尼(今斯里蘭卡凱拉尼)的龍王前往那裡作戰。 64 在第一次佛陀來訪時,聽闞正法開示; 安住于皈依和戒律,在那裡請求如來。 65 "導師您對我們施以這大悲憫; 若您不來,我們都將化為灰燼。" 66 "大地之父的悲憫,愿能各得大利; 再次來訪此處,作為我的居所。" 67 世尊以沉默表示同意,為將來而來; 就在那裡建立了王樹塔。 68 那王樹和珍貴的寶座; 世間導師交付給龍王們禮敬。 69 "龍王們當禮敬我的舍利塔; 這將會是你們的護佑,帶來利益與安樂。" 70 善逝如此等種種教誡龍眾; 悲憫世間者即返回祇園。 那伽島來訪結束 迦利耶尼來訪 71 其後第三年, 寶眼龍王; 前往正等覺者處, 邀請帶領僧眾。 72 成道后第八年,勝者住在祇園; 導師由五百比丘圍繞。 73 第二天用餐時間到來時勝者; 在美好的衛塞月(四月.五月)滿月之日,牟尼之主。 74 穿好大衣,手持缽; 前往迦利耶尼(今斯里蘭卡凱拉尼)地方,寶眼的住處。 75 在迦利耶尼塔處,建造的珍寶亭中; 與僧眾一起坐在珍貴的座位上。 76 以天界的硬食軟食,龍王與眷屬; 歡喜地供養法王與其眾。 77 在那裡說法后,悲憫世間的導師; 登上須摩那峰,領袖示現足跡。 78 在那山腳下,與僧眾安樂; 作日住后,前往長池。 79 在那塔處,與僧眾一起坐; 導師入定,為使處所得到尊重。 80 從定中起后,善知諸處與非處者; 大牟尼前往大雲林園處。 81 與聲聞一起坐在大菩提樹處; 導師入定,在大塔處亦然。 82 在塔園的塔處也是如此; 從定中起后,前往石塔處。 83 教誡同來的天眾后; 佛陀即返回祇園,他是一切處佛。 84 如此導師觀未來,以無量智為蘭卡利益; 見當時蘭卡阿修羅龍眾等的利益; 大悲者世間明燈三次來此善島; 因此此島為善人所敬重如法燈般光明。 迦利耶尼來訪結束 為令善人生信與厭離而造的大史 如來來訪品第一章結束 第二章 大三末多王統 1 大牟尼是大三末多王的後裔; 在劫初有名為大三末多的王。 2 羅阇和最勝羅阇,以及兩位迦利耶那; 優波薩他和曼陀多,遮羅迦和兩位優波遮羅。 3 質底耶和目遮羅,以及名為大目遮羅; 目支林陀和娑伽羅,以及名為提婆那的娑伽羅。 4 婆羅多和婆伽羅托,如是魯支和善魯支; 波塔波和大波塔波,如是兩位波那陀。

5.

Sudassano ca neru ca, tathā eva duve duve;

Pacchimā cā』ti rājāno, tassa puttapaputtakā.

6.

Asaṃkhiyāyukā ete, aṭṭhavīsati bhūmipā;

Kusāvatiṃ rājagahaṃ, mithilañcāpi āvasuṃ.

7.

Tato satañca rājano, chappaññāsa ca saṭṭhi ca;

Caturāsīti sahassāni, chattiṃsā ca tato pare.

8.

Dvattiṃsa aṭṭhavīsā ca, dvāvīsati tato pare;

Aṭṭhārasa sattarasa, pañcadasa catuddasa.

9.

Nava satta dvādasa ca, pañcavīsa tatopare;

Pañcavīsaṃ dvādasa ca, dvādasañca navā pica.

10.

Caturāsītisahassāni, makhādevādikāpi ca;

Caturāsītisahassāni, kaḷārājanakādayo.

11.

Soḷasa yāva okkātaṃ, paputtā rāsito ime;

Visuṃ visuṃ pure rajjaṃ, kamato anusāsisuṃ.

12.

Okkāmukho jeṭṭhaputto, okkākasā』si bhūpati;

Nipuro candīmā candaṃ-mukho ca sivi sañjayo.

13.

Vessantara mahārājā, jālī ca sīhavāhano;

Sīhassaro ca iccete, tassa putta pa puttakā.

14.

Dveasīti sahassāni, sīhassarassa rājino;

Putta pa putta rājāno, jayaseno tadantimo.

15.

Ete kapilavatthusmiṃ, sakyarājāti vissutā;

Sīhahanu mahārājā, jayasenassa atrajo.

16.

Jayasenassa dhītā ca, nāmenā』si yasodharā;

Devadaye devadaha-sakko nāmā』si bhūpati.

17.

Añjano cā』tha kaccānā, āsuṃ tassa sutā duve;

Mahesīcā』si kaccānā, rañño sīhahanussa sā.

18.

Āsī añjanasakkassa, mahesī sā yasodharā;

Añjanassa duve dhītā, māyā cātha pajāpati.

19.

Puttā duve daṇḍapāṇī, suppabuddho ca sākiyo;

Pañca puttā duve dhītā, āsuṃ sīhahanussare.

20.

Suddhodano dhotodano, sakkasukkamitodano;

Amitā pamitācā』ti, ime pañca imā duve.

21.

Suppabuddhassa sakkassa, mahesī amitā ahu;

Tassā』suṃ bhaddakaccānā, devadatto duve sutā.

22.

Māyā mahāpajāpati ceva, suddhodana mahesīyo;

Suddhodana mahārañño, putto māyāya so jino.

23.

Mahā sammatavaṃsamhi, asambhinne mahāmuni;

Evaṃ pavatte sañjāto, sabba khatthiya muddhani.

24.

Siddhatthassa kumārassa, bodhisattassa sā ahu;

Mahesī bhaddakaccānā, putto tassā』si rāhulo.

25.

Bimbisāro ca siddhattha-kumāro ca sahāyakā;

Ubhinnaṃ pitaro cāpi, sahāyāeva te ahuṃ.

26.

Bodhisatto bimbisārā, pañcavassādhiko ahu;

Ekūnatiṃso vayasā, bodhisatto』bhinikkhami.

27.

Padahitvāna chabbassaṃ, bodhiṃ patvā kamena ca;

Pañcatiṃso tha vayasā, bimbisāramupāgami.

28.

Bimbisāro pannarasa-vasso』tha pītaraṃ sayaṃ;

Abhisitto mahāpañño, patto rajjassa tassa tu.

29.

Patte soḷasame vasse, satthā dhammamadesayi;

Dvāpaññāseva vassāni, rajjaṃ kāresi so pana.

30.

Rajje samā pannarasa, pubbe jinasamāgamā;

Sattatiṃsa samā tassa, dharamāne tathāgate.

31.

Bimbisārasuto』jāta-sattutaṃ ghātīyā』mati;

Rajjaṃ dvattiṃsavassāni, mahāmittaddukārayī.

32.

Ajātasattuno vasse, aṭṭhame muni nibbuto;

Pacchā so kārayī rajjaṃ, vassāni catuvīsati.

33.

Tathāgato sakalalokaggataṃ gato;

Aniccatāva samavaso upāgato;

Iti』dha yo bhayajananiṃ aniccataṃ,

Avekkhate sa bhavati dukkhapāragūti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Mahāsammatavaṃso nāma

Dutiyo paricchedo.

Tatiya pariccheda

Paṭhamadhammasaṃgīti

1.

Pañcanetto jino pañca-cattālīsasamā』samo;

Ṭhatvā sabbāni kiccāni, katvā lokassa sabbathā.

讓我為您翻譯這段巴利文: 5 須達薩那和尼如,如是兩兩相繼; 最後諸王們,都是他的子孫後代。 6 這二十八位國王,壽命長達無數年; 他們統治著拘舍婆提城、王舍城(現比哈爾邦王舍城)和彌梨城。 7 其後有一百位王,五十六王和六十王; 八萬四千王,之後又有三十六王。 8 三十二王和二十八王,之後又有二十二王; 十八王、十七王、十五王和十四王。 9 九王、七王和十二王,其後又有二十五王; 二十五王、十二王,十二王和九王。 10 八萬四千位,從摩訶提婆開始; 八萬四千位,從迦羅惹那迦開始。 11 直至歐卡克,十六位子孫,這些; 他們各自在城中,依次統治王國。 12 歐卡目科是長子,歐卡卡為國王; 尼普羅、月光、月面、西維和僧阇耶。 13 韋山達羅大王、迦梨和獅子乘; 獅子聲等,這些都是他的子孫後代。 14 獅子聲王有,八萬二千位; 子孫後代為王,最後是勝軍。 15 這些在迦毗羅衛城,被稱為釋迦王; 獅頰大王,是勝軍之子。 16 勝軍的女兒,名叫耶輸陀羅; 提婆達哈釋迦,是一位國王。 17 安阇那和迦旃延,是他的兩個孩子; 迦旃延成為,獅頰王的王后。 18 安阇那釋迦的,王后是耶輸陀羅; 安阇那有兩個女兒,摩耶和波阇波提。 19 有兩個兒子杖手和善覺釋迦; 獅頰王有五個兒子,兩個女兒。 20 凈飯、白飯、釋迦、凈飯和甘露飯; 阿彌陀和波彌陀,這五個和這兩個。 21 善覺釋迦的,王后是阿彌陀; 她生有跋陀迦旃,提婆達多兩個孩子。 22 摩耶和大波阇波提,是凈飯王的王后; 凈飯大王的,兒子摩耶所生即是佛陀。 23 在大三末多王統,未曾斷絕的傳承中; 如是而生的大聖,是一切剎帝利之首。 24 悉達多太子,即菩薩; 王后跋陀迦旃,生下羅睺羅。 25 頻婆娑羅和悉達多太子是朋友; 他們的父親,也都是朋友。 26 菩薩比頻婆娑羅,大五歲; 二十九歲時,菩薩出家。 27 精進修行六年,次第證得菩提; 三十五歲時,前往見頻婆娑羅。 28 頻婆娑羅十五歲,繼承父位; 這位具大智慧者,登基為王。 29 在他十六歲時,佛陀開示佛法; 他執政統治,五十二年。 30 在位十五年,在遇見佛陀之前; 在如來在世期間,又過了三十七年。 31 頻婆娑羅之子阿阇世,以殺害父親的惡念; 統治了三十二年,對大臣行兇暴之事。 32 在阿阇世第八年,牟尼入涅槃; 此後他又統治,二十四年。 33 如來已達世間至高境界; 無常法則終究降臨; 因此若人觀察令人恐懼的無常, 他必將超越諸苦。 為令善人生信敬畏而著《大史》 第二品 名為大三末多王統品 第三品 第一次結集 1 五眼具足的佛陀,住世四十五年; 為一切世間,完成所有事業。

2.

Kusinārāyayamaka-sālānamantare vare;

Vesākhapuṇṇamāyaṃ so, dīpo lokassa nibbuto.

3.

Saṅkhyāpathamatikkantā, bhikkhū tattha samāgatā;

Khattiyā brāhmaṇā vassā, suddhā devā tatheva ca.

4.

Sattasatasahassāni, tesu pāmokkhabhikkhavo;

Thero mahākassapova, saṅghatthero tadā ahu.

5.

Satthusarīrasārīra-dhātukiccāni kāriya;

Icchanto so mahāthero, satthu dhammaciraṭṭhitiṃ.

6.

Lokanāthe dasabale, sattāhaparinibbute;

Dubbhāsitaṃ subhaddassa, buddhassa vacanaṃ saraṃ.

7.

Saraṃ cīvaradānañca, samatte ṭhapanaṃ tathā;

Saddhammaṭhapanatthāya, muninā』nuggahaṃ kataṃ.

8.

Kātuṃ saddhammasaṃgītiṃ, sambuddhānamate yati;

Navaṅgasāsanadhare, sabbaṅgasamupāgate.

9.

Bhikkhū pañcasateyeva, mahākhīṇāsave vare;

Sammanni ekenūne tu, ānandattherakāraṇā.

10.

Puna ānandattherā』pi, bhikkhūhi abhiyācito;

Sammanni kātuṃ saṃgītiṃ, sā na sakkā hi taṃ vinā.

11.

Sādhukīḷanasattāhaṃ, sattāhaṃ dhātubhājanaṃ;

Iccaddhamāsaṃ khepetvā, sabbalokānukampakā.

12.

Vassaṃ vasaṃ rājagahe, kassāma dhammasaṅgahaṃ;

Nāññehi tatta vatthabba-miti katvāna nicchayaṃ.

13.

Sokāturaṃ tattha tattha, assāsento mahājanaṃ;

Jambudīpamhi te therā, vicaritvāna cārikaṃ.

14.

Āsaḷhisukkapakkhamhi, sukkapakkhaṭhitatthikā;

Upāgamuṃ rājagahaṃ, sampannacatupaccayaṃ.

15.

Tattheva vassūpagatā, te mahākassapādayo;

Therā thiraguṇūpetā, sambuddhamatakovidā.

16.

Vassānaṃ paṭhamaṃ māsaṃ, sabbasenāsanesu』pi;

Kāresuṃ paṭisaṅkhāraṃ, vatvānā』jātasattuno.

17.

Vihārapaṭisaṅkhāre, niṭṭhite ahu bhūpati;

Idāni dhammasaṃgītiṃ, karissāmi mayaṃ iti.

18.

Kattabbaṃ kintipuṭṭhassa, nisajjaṭhānamādisuṃ;

Rājā katthāti pucchitvā, vuttaṭhānamhi tehi so.

19.

Sīghaṃ vebhāraselassa, passe kāresi maṇḍapaṃ;

Sattapaṇṇiguhādvāre, rammaṃ devasabhopamaṃ.

20.

Sabbathā maṇḍayitvā taṃ, attharāpesi tattha so;

Bhikkhūnaṃ gaṇanāyeva, anagghattharaṇāni ca.

21.

Nissāya dakkhiṇaṃ bhāgaṃ, uttarāmukhamuttamaṃ;

Therāsanaṃ supaññattaṃ, āsi tattha mahārahaṃ.

22.

Tasmiṃ maṇḍapamajjhasmiṃ, puratthamukhamuttamaṃ;

Dhammāsanaṃ supaññattaṃ, ahosi sugatārahaṃ.

23.

Rājā』rocayi therānaṃ, kammaṃ no niṭṭhitaṃ iti;

Te therā theramānanda-mānandakaramabravuṃ.

24.

Sve sannipāto ānanda, sekhena gamanaṃ tahiṃ;

Na yuttante sadatthe tvaṃ, appamatto tato bhava.

25.

Iccevaṃ codito thero, katvāna vīriyaṃ samaṃ;

Iriyāpathato muttaṃ, arahattamapāpuṇi.

26.

Vassānaṃ dutiye māse, dutiye divase pana;

Rucire maṇḍape tasmiṃ, therā sannipatiṃsu te.

27.

Ṭhapetvā』nandattherassa, anucchavikamāsanaṃ;

Āsanesu nisīdiṃsu, arahanto yathārahaṃ.

28.

Thero』rahattapattiṃ so, ñāpetuṃ tehi nāgamā;

Kuhiṃ ānandatthero』ti, vuccamāne tu kehici.

29.

Nimmujjitvā pathaviyā, gantvā jotipathena vā;

Nisīdi thero ānando, attano ṭhapitāsane.

30.

Upālithero vinaye, sesadhamme asesake;

Ānandattheramakaruṃ, sabbe therā dhurandhare.

31.

Mahāthero sakattānaṃ, vinayaṃ pucchituṃ sayaṃ;

Sammannu』pālithero ca, vissajjetuṃ tameva tu.

32.

Therāsane nisīditvā, vinayaṃ tamapucchi so;

Dhammāsane nisīditvā, vissajjesi tameva so.

我來為您翻譯這段巴利文: 2 在拘尸那羅(現印度北方邦拘尸那迦)雙娑羅樹之間的勝處; 在衛塞月圓之日,這世間明燈入滅。 3 聚集於此的比丘,數量超越計算; 剎帝利、婆羅門、吠舍、首陀羅以及天眾亦然。 4 其中領袖比丘,有七十萬人; 長老摩訶迦葉,當時是僧團上座。 5 完成了導師身體舍利的事務; 這位大長老為求,導師正法久住。 6 世間導師十力尊,入滅七日後; 憶及須跋陀所說的惡語,以及佛陀的教誨。 7 憶及施衣之事,以及任命完成; 為正法久住,牟尼所作的攝受。 8 為結集正法,依正覺者意願; 選擇具九分教法,圓滿一切功德者。 9 選擇五百位,殊勝大漏盡比丘; 少一人是因為,阿難陀長老的緣故。 10 後來阿難陀長老,應比丘們的請求; 被選派參加結集,因為若無他不能成就。 11 七日慶祝供養,七日分配舍利; 如是半月過去,悲愍一切世間者。 12 "我們在王舍城安居,將作法的結集; 其他人不應住此",如是作出決定。 13 在各處安慰,悲傷的大眾; 那些長老們,遊行遍及閻浮提。 14 在阿沙荼月白分,希望住于白分; 來到王舍城,具足四資具。 15 於此入雨安居,以摩訶迦葉為首; 具足堅固功德,通達正覺者意趣的長老們。 16 在雨季第一個月,對所有精舍; 向阿阇世王稟告后,進行修繕。 17 當精舍修繕完成時,國王說道; "現在我們將要,舉行法的結集。" 18 被問及應做何事時,告知集會處所; 國王詢問在何處,他們告知地點。 19 迅速在毗婆羅山側,建造講堂; 在七葉窟門前,如天界集會堂般莊嚴。 20 他以各種方式裝飾,並在那裡鋪設; 依比丘人數,鋪設無價之座具。 21 靠近南方,面向北方的殊勝; 長老座位妥善安排,甚為莊嚴。 22 在那講堂中央,面向東方的殊勝; 法座妥善安排,堪配善逝。 23 國王告知長老們,說"工作已完成"; 那些長老對阿難陀長老,說令人歡喜的話。 24 "明日集會,阿難陀,有學不宜前往; 對你自己的事務,你當不放逸。" 25 長老如是被催促,作出平等精進; 解脫四威儀,證得阿羅漢果。 26 在雨季第二月,第二日; 在那美麗講堂中,長老們集會。 27 為阿難陀長老,留下適當座位; 阿羅漢們依次,坐于座位。 28 那長老為顯示,證得阿羅漢果; 當有人問"阿難陀長老在何處"時。 29 或潛入地下,或經由光明道而來; 阿難陀長老,坐于為他安排的座位。 30 優波離長老精通律,其餘諸法無遺漏; 所有長老推舉,阿難陀長老擔任重任。 31 大長老自己,選派自己問律; 優波離長老則,回答此事。 32 坐于長老座位,詢問律藏; 坐於法座上,回答此事。

33.

Vinayaññūnamaggena, vissajjitakamena te;

Sabbe sajjhāyamakaruṃ, vinayaṃ nayakovidā.

34.

Aggaṃ bahussutādīnaṃ, kosārakkhaṃ mahesino;

Sammannitvāna attānaṃ, thero dhammamapucchi so.

35.

Tathā sammanniya』ttānaṃ, dhammāsanāgato sayaṃ;

Vissajjesi tamānanda-tthero dhammamasesato.

36.

Vedehamuninā tena, vissajjitakamena te;

Sabbe sajjhāyamakaruṃ, dhammaṃ dhammatthakovidā.

37.

Evaṃ sattahi māsehi, dhammasaṃgīti niṭṭhitā;

Sabbalokahitatthāya, sabbalokahi tehi sā.

38.

Mahākassapatherena, idaṃ sugatasāsanaṃ;

Pañcavassasahassāni, samatthaṃ vattane kataṃ.

39.

Atīva jātapāmojjā, sandhārakajalantikā;

Saṃgītipariyosāne, chaddhākampi mahāmahī.

40.

Acchariyāni cā』hesuṃ, lokenekāninekadhā;

Thereheva katattā ca, theriyāyaṃ paramparā.

41.

Paṭhamaṃ saṅgahaṃ katvā, sabbalokahitaṃ bahuṃ;

Te yāvatāyukaṃ ṭhatvā, therā sabbepi nibbutā.

42.

Therā』pi te matipadīpahatandhakārā,

Lokandhakārahananamhi mahāpadīpā;

Nibbāpitā maraṇaghoramahānilena,

Tenāpi jīvitamadaṃ matimā jaheyyāti.

Sujanappasādaṃsaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Paṭhamadhammasaṃgītināma

Tatiyo paricchedo.

Catuttha pariccheda

Dutiya saṃgīti

1.

Ajātasattu putto taṃ, ghātetvā』dāyi bhaddako;

Rajjaṃ soḷasavassāni, kāresi mittadūbhiko.

2.

Udayabhadda putto taṃ, ghātetvā anuruddhako;

Anuruddhassa putto taṃ, ghātetvā muṇḍanāmako.

3.

Mittadduno dummatino, te』pi rajjamakārayuṃ;

Tesaṃ ubhinnaṃ rajjesu, aṭṭhavassāna』tikkamuṃ.

4.

Muṇḍassa putto pitaraṃ, ghātetvā nāgadāsako;

Catuvīsativassāni, rajjaṃ kāresi pāpako.

5.

Pitughātakavaṃso』ya, mītikuddhā』tha nāgarā;

Nāgadāsaka rājānaṃ, apanetvā samāgatā.

6.

Susunāgoti paññātaṃ, amaccaṃ sādhusammataṃ;

Rajje samabhisiñjiṃsu, sabbesaṃ hitamānasā.

7.

So aṭṭhārasavassāni, rājā rajjamakārayi;

Kāḷāso ko tassa putto, aṭṭhavīsati kārayi.

8.

Atīte dasame vasse, kāḷāsokassa rājino;

Sambuddhaparinibbānā, evaṃ vassasataṃ ahu.

9.

Tadā vesāliyā bhikkhū, anekā vajjiputtakā;

Siṅgīloṇaṃ dvaṅgulañca, tathā gāmantarammi ca.

10.

Āvāsā』numatā』ciṇṇaṃ, amathitaṃ jalogi ca;

Nisīdanaṃ adasakaṃ, jātarūpādikaṃ iti.

11.

Dasavatthūni dīpesuṃ, kappantīti alajjīno;

Taṃ sutvāna yasatthero, evaṃ vajjīsu cārikaṃ.

12.

Chaḷabhiñño balappatto, yaso kākaṇḍakatrajo;

Taṃ sametuṃ saussāho, tatthāgami』mahāvanaṃ.

13.

Ṭhapetvā』posathagge te, kaṃsapātiṃ sahodhakaṃ;

Kahāpaṇādiṃ saṅghassa, detha』nā』hu upāsake.

14.

Na kappate taṃ mā detha, iti thero savārayi;

Paṭisāraṇīyaṃ kammaṃ, yasattherassa te karuṃ.

15.

Yācitvā anudūtaṃ so, saha tena puraṃ gato;

Attano dhammavādittaṃ, saññāpetvā』ga sāgare.

16.

Anudūtavaco sutvā, tamukkhipitumāgatā;

Parikkhipiya aṭṭhaṃsu, saraṃ therassa bhikkhavo.

17.

Thero uggamma nabhasā, gantvā kosambiyaṃ tato;

Pāveyyakā vantikānaṃ, bhikkhūnaṃ santikaṃ lahuṃ.

18.

Vesesi dūtetu sayaṃ, gantvā』ho gaṅgapabbataṃ;

Āha sambhūtattherassa, taṃ sabbaṃ sāṇavāsino.

19.

Pāveyyakā saṭṭhitherā, asitā』vantikāpi ca;

Mahākhīṇāsavā sabbe, ahogaṅgamhi otaruṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 33 通過律學知者的方式,依次回答; 所有通曉方法的人,都誦讀律藏。 34 多聞等之首,守護導師寶藏; 推舉自己,長老詢問法。 35 如是推舉自己,親自登上法座; 阿難陀長老,完整回答法。 36 通過毗提訶牟尼,依次回答; 所有通達法義者,都誦讀法。 37 如是七個月內,法的結集完成; 為一切世間利益,由他們為一切世界而作。 38 由摩訶迦葉長老,使這善逝教法; 能夠五千年間,繼續流傳。 39 生起極大歡喜,大地震動達海邊; 在結集圓滿時,大地六種震動。 40 世間發生了,種種稀有事; 因長老們所作,這是長老們的傳承。 41 作了第一次結集,為眾生廣作利益; 所有長老住世至壽終,皆已入滅。 42 那些以智慧燈除暗的長老們, 是為除世間黑暗的大明燈; 被死亡可怕大風所熄滅, 因此智者應捨棄生命的憍慢。 為令善人生信敬畏而著《大史》 第三品 名為第一次結集品 第四品 第二次結集 1 阿阇世之子,殺父的跋陀; 統治十六年,背叛朋友者。 2 優陀耶跋陀之子,殺父的阿努律陀; 阿努律陀之子,殺父的名為文荼。 3 這些背叛朋友的愚人,也都執政; 他們二人的統治,不超過八年。 4 文荼之子殺父,名為那伽達娑; 統治二十四年,是個惡人。 5 這殺父的家族,使人民憤怒,城中居民; 集會商議后,廢除那伽達娑王。 6 推舉一位名為,善生的大臣; 眾人心懷善意,立他為王。 7 他統治王國,達十八年; 他的兒子迦羅育,統治二十八年。 8 在迦羅育王,第十年過去時; 從佛陀入滅以來,已經過了一百年。 9 那時毗舍離的,眾多跋耆子比丘; 關於鹽儲、兩指量,以及村間等事。 10 住處、隨許、慣例,未攪動、濾水器, 坐具、未緣邊,以及金銀等事。 11 無慚愧者宣說,這十事為如法; 耶舍聽聞此事,遊行至跋耆地。 12 具六通有大力,耶舍是迦干提迦之子; 為解決此事熱心,來到大林。 13 他們在布薩堂,放置銅缽盛水; 對信眾說"請供養,錢幣等物給僧團"。 14 長老制止說,"這不如法,勿供養"; 他們對耶舍長老,作出責難羯磨。 15 他請求隨從使者,與之同往城中; 說明自己持法論,后往沙迦羅。 16 聽聞隨從使者之言,為廢除他而來; 比丘們圍繞,長老所住處。 17 長老升上虛空,從那裡去到拘睒彌; 迅速前往波吠國,和阿盤提的比丘處。 18 派遣使者后自己,前往恒河山; 將一切告知,三婆多長老和娑那婆私。 19 波吠國的六十位長老,和八十阿盤提長老; 都是大漏盡者,來到恒河下游。

20.

Bhikkhavo sannipatitā, sabbe tattha tato tato;

Āsuṃ navutisahassāni, mantetvā akhilā』pi te.

21.

Soreyya revatattheraṃ, bahussuta manāsavaṃ;

Taṃ kālapamukhaṃ ñatvā, passituṃ nikkhamiṃsu taṃ.

22.

Thero tammantanaṃ sutvā, vesāliṃ gantumeva so;

Icchanto phāsugamanaṃ, tato nikkhami taṅkhaṇaṃ.

23.

Pāto pātova nikkhanta-ṭṭhānaṃ tena mahattanā;

Sāyaṃ sāyamupentānaṃ, sahajotiyamaddasuṃ.

24.

Tattha sambhūtattherena, yasatthero niyojito;

Saddhammasavanante taṃ, revatathera muttamaṃ.

25.

Upecca dasavatthūni, pucchi thero paṭikkhipi;

Sutvā』dhikaraṇaṃ tañca, nisedhemāti abravi.

26.

Pāpāpi pakkhaṃ pekkhantā, revatatthera muttamaṃ;

Sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ, paṭiyādiya te bahuṃ.

27.

Sīghaṃ nāvāya gantvāna, sahajātisamīpagā;

Karonti bhattavissaggaṃ, bhattakāle upaṭṭhite.

28.

Sahajātiṃ āvasanto, sāḷathero vicintiyā;

Pāveyyakā dhammavādī, iti passi anāsavo.

29.

Upecca taṃ mahābrahmā, dhamme niṭṭhāti abravi;

Niccaṃ dhamme ṭhitattaṃ so, attano tassa abravi.

30.

Te parikkhāramādāya, revatattheramaddasuṃ;

Thero na gaṇhi tappakkha-gāhī sissaṃ paṇāmayī.

31.

Vesāliṃ te tato gantvā, tato pupphapuraṃ gatā;

Vadiṃsu kāḷāsokassa, narindassa alajjīno.

32.

Satthussa no gandhakuṭiṃ, gopayanto mayaṃ tahiṃ;

Mahāvanavihārasmiṃ, vasāma vajjībhūmiyaṃ.

33.

Gaṇhissāma vihāra』nti, gāmavāsikasikkhavo;

Āgacchanti mahārāja, maṭisedhaya te iti.

34.

Rājānaṃ duggahitaṃ te, katvā vesālimāgamuṃ;

Revatatthera mūlamhi, sahajātiyamettha tu.

35.

Bhikkhū satasahassāni, ekādasa samāgatā;

Navutiñca sahassāni, ahu taṃ vatthu santiyā.

36.

Mūlaṭṭhehi vinā vatthu-samanaṃ neva rocayi;

Thero sabbepi bhikkhū te, vesālimāgamuṃ tato.

37.

Duggahitova so rājā, tatthāmacce apesayi;

Mūḷā devānubhāvena, aññattha agamiṃsu te.

38.

Pesetvā te mahīpālo, taṃ rattiṃ supinenaso;

Apassi sakamattānaṃ, pakkhittaṃ lohakumbhiyaṃ.

39.

Atibhīto ahu rājā, tamassā setu māgamā;

Bhaginī nandatherī tu, ākāsena anāsavā.

40.

Bhāriyaṃ te kataṃ kammaṃ, dhammike』yye khamāpaya;

Pakkho tesaṃ bhavitvā tvaṃ, kuru sāsanapaggahaṃ.

41.

Evaṃ kate sotthi tuyhaṃ, hessatīti apakkami;

Pasāteyeva vesāliṃ, gantuṃ nikkhami bhūpati.

42.

Gantvā mahāvanaṃ bhikkhū-saṅghaṃ so sannipātiya;

Sutvā ubhinnaṃ vādañca, dhammapakkhañca rociya.

43.

Khamāpetvā dhammike te, bhikkhū sabbe mahīpati;

Attano dhammapakkhattaṃ, vatvā tumhe yathāruci.

44.

Sampaggahaṃ sāsanassa, karothāti ca bhāsiya;

Datvā ca tesaṃ ārakkhaṃ, agamāsi sakaṃ puraṃ.

45.

Nicchetuṃ tāni vatthūni, saṅgho sannipatī tadā;

Anaggāni tattha bhassāni, saṅghamajjhe ajāyisuṃ.

46.

Tato so revatatthero, sāvetvā saṅghamajjhago;

Ubbhāhikāya taṃ vatthuṃ, sametuṃ nicchayaṃ akā.

47.

Pācinakeca caturo, caturo pāveyyakepi ca;

Ubbhāhikāya sammanni, bhikkhū taṃ vatthu santiyā.

48.

Sabbakāmī ca sāḷho ca, khujjasobhitanāmako;

Vāsabhagāmiko cāti, thero pācinakā ime.

49.

Revato sāṇasambhūto,

Yaso kākoṇḍakatrajo;

Sumano cāti cattāro,

Therā pāveyyakā ime.

我來為您翻譯這段巴利文: 20 從各處聚集而來的比丘,全都在那裡; 共有九萬人,他們全體商議。 21 索雷亞的離瓦多長老,多聞無漏; 知他是當時的首領,便出發去見他。 22 長老聽聞他們的商議,想要前往毗舍離; 為求平安行進,即刻啟程。 23 這位大德清晨,從出發之處; 傍晚抵達時,遇見了沙哈周提。 24 在那裡,三浮多長老指派耶舍長老; 在聽聞正法后,向尊貴的離瓦多長老。 25 前往詢問十事,長老否定之; 聽聞此諍事後,說"我們要制止"。 26 惡人們注視,尊貴的離瓦多長老; 準備了許多,沙門所用物品。 27 迅速乘船前往,接近沙哈周提; 到了用餐時間,他們供養食物。 28 住在沙哈周提的,娑羅長老思考; 見波吠國的比丘,是說法者,無漏者。 29 大梵天接近他,說"請依法而定"; 他告訴對方,自己常住於法。 30 他們帶著用具,見到離瓦多長老; 長老不接受,並遣走隨從其黨的弟子。 31 他們從那裡去毗舍離,然後到花城; 無慚愧者向,迦羅育王進言。 32 "我們在那裡守護,導師的香室; 住在大林精舍,跋耆地區。 33 村居比丘們說,要奪取精舍; 他們正來此,大王請阻止他們。" 34 他們誤導國王后,來到毗舍離; 此時離瓦多長老,在沙哈周提。 35 集會的比丘有,十一萬; 為解決此事,有九萬人。 36 長老不贊同,無主事者解決事端; 於是所有比丘,都來到毗舍離。 37 被誤導的國王,派遣大臣前往; 因天神威力,他們去往他處。 38 國王派遣他們后,當夜在夢中; 見到自己,被投入銅釜中。 39 國王極為恐懼,其妹難陀長老尼; 無漏者從空中而來。 40 "你做了重大惡事,應向持法者懺悔; 你應成為他們的支持者,維護佛法。" 41 "如此做會給你帶來安寧",說完便離去; 天明時國王,出發前往毗舍離。 42 到達大林后召集比丘僧團; 聽聞雙方論說后,贊同法方。 43 國王向持法的比丘們,全體懺悔; 表明自己支援正法,說"請依你們意願。 44 維護佛教",如是說后; 派人保護他們,返回王城。 45 為裁決這些事,僧團當時集會; 在僧團中產生,無數爭論。 46 於是離瓦多長老,在僧團中宣告; 決定選舉委員會,來解決此事。 47 選派東方四人,波吠國四人; 組成委員會,來解決此事。 48 薩巴嘎米、娑羅、庫加索毗多; 瓦薩巴伽彌迦,這些是東方長老。 49 離瓦多、三般富多、 耶舍迦干提子、 以及須摩那,這四位 是波吠國長老。

50.

Sametuṃ tāni vatthūni, appasaddaṃ anākulaṃ;

Agamuṃ vālukārāmaṃ, aṭṭhattherā anāsavā.

51.

Daharenā』ji te nettha, paññatte āsane subhe;

Nisīdiṃsu mahātherā, mahāmuni mataññuno.

52.

Tesu vatthūsu ekekaṃ, kamato revato mahā;

Thero theraṃ sabbakāmiṃ, pucchi pucchāsu kovido.

53.

Sabbakāmī mahāthero, tena puṭṭho』tha byākari;

Sabbāni tāni vatthūni, na kappantīti suttato.

54.

Nihanitvā』dhikaraṇaṃ, taṃ te tattha yathākkamaṃ;

Tatheva saṅghamajjhepi, pucchāvissajjanaṃ karuṃ.

55.

Niggahaṃ pāpabhikkhūnaṃ, dasavatthukadīpanaṃ;

Tesaṃ dasasahassānaṃ, mahāthero akaṃsu te.

56.

Sabbakāmī puthaviyā, saṅghatthero tadā ahu;

So vīsaṃ vassasatiko, tadā』si upasampadā.

57.

Sabbakāmī ca sāḷho ca,

Revato khujjasobhito;

Yaso kākoṇḍakasuto,

Sambhūto sāṇavāsiko.

58.

Therā ānandattherassa, ete saddhivihārino;

Vāsabhagāmiko ceva, sumano ca duve pana.

59.

Therā』nuruddhattherassa, ete saddhivihārino;

Aṭṭha therā』pi dhaññā te, diṭṭhapubbā tathāgataṃ.

60.

Bhikkhū satasahassāni, dvādasāsuṃ samāgatā;

Sabbesaṃ revatatthero, bhikkhūnaṃpamukhotadā.

61.

Tato so revatatthero, saddhammaṭṭhitiyā ciraṃ;

Kāretuṃ dhammasaṃgītiṃ, sabbabhikkhusamūhato.

62.

Pabhinnatthādiñāṇānaṃ, piṭakattayadhārinaṃ;

Satāni sattabhikkhūnaṃ, arahantānamuccini.

63.

Te sabbe vālukārāme, kāḷāsokena rakkhitā;

Revatattherapāmokkhā, akaruṃ dhammasaṅgahaṃ.

64.

Pubbe kataṃ tathā eva, dhammaṃ pacchā ca bhāsitaṃ;

Ādāya niṭṭhapesuṃ taṃ, etaṃ māsehi aṭṭhahi.

65.

Evaṃ dutiyasaṃgītiṃ, katvā tepi mahāyasā;

Therā dosakkhayaṃ pattā, pattākālena nibbutiṃ.

66.

Iti paramamatīnaṃ pattipattabbakānaṃ,

Tibhavahitakarānaṃ lokanātherasānaṃ;

Sumariyamaraṇaṃ taṃ saṅkhatā sārakattaṃ,

Parigaṇiyamasesaṃ appamatto bhaveyyāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate

Mahāvaṃse dutiyasaṃgīti nāma

Catuttho paricchedo.

Pañcama pariccheda

Tatiyadhammasaṃgīti

1.

Yā mahākassapādīhi , mahātherehi ādito;

Katā saddhamma saṃgīti, theriyā』ti pavuccati.

2.

Eko』va theravādo so, ādivassasate ahu;

Aññācariyavādātu, tato oraṃ ajāyisuṃ.

3.

Tehi saṃgītikārehi, therehi dutiyehi te;

Niggahitā pāpabhikkhū, sabbe dasasahassakā.

4.

Akaṃsā』cariyavādaṃ te, mahāsaṃgītināmakā;

Tato gokulikā jātā, ekabbohārikāpi ca.

5.

Gokulikehi paṇṇatti-vādā bāhulikāpi ca;

Cetiyavādā tesveva, samatāsaṅghikā cha te.

6.

Punāpi theravādehi, mahiṃsāsakabhikkhavo;

Vajjīputtakabhikkhū ca, duve jātā ime khalu.

7.

Jātā』tha dhammuttariyā, bhadrayānikabhikkhavo;

Channāgārā sammitiyā, vajjīputtiyabhikkhūti.

8.

Mahiṃsāsakabhikkhūhi, bhikkhū sabbattha vādino;

Dhammaguttiyabhikkhū ca, jātā khalu ime duve.

9.

Jātā sabbatthivādīhi, kassapiyā tato pana;

Jātā saṅkantikā bhikkhū, suttavādā tato pana.

10.

Theravādena saha te, honti dvādasi』mepi ca;

Pubbe vuttachavādā ca, iti aṭṭhārasā khilā.

11.

Sattarasāpi dutiye, jātā vasassate iti;

Aññācariyavādā tu, tato oramajāyisuṃ.

12.

Hematā rājagiriyā, tathā siddhatthikāpi ca;

Pubbaseliyabhikkhū ca, tathā aparaseliyā.

我來為您翻譯這段巴利文: 50 為解決這些事,安靜無混亂地; 八位無漏長老,前往沙魯迦園。 51 年輕者為他們,在美好座位上; 大長老們安坐,了知大牟尼意趣。 52 對這些事項,離瓦多大長老; 一一依序詢問,善於提問的薩巴嘎米長老。 53 薩巴嘎米大長老,被問后回答; 依據經典表明,所有這些事項都不如法。 54 按順序解決,這些諍事後; 在僧團中也同樣,進行問答。 55 大長老們對,宣說十事的; 一萬惡比丘,作出降伏。 56 薩巴嘎米當時是,地上僧團上座; 他受具足戒已,一百二十年。 57 薩巴嘎米和娑羅, 離瓦多和庫加索毗多, 耶舍迦干提子, 三般富多娑那婆私。 58 這些長老是,阿難陀長老的共住者; 瓦薩巴伽彌迦,和須摩那這兩位。 59 是阿那律陀長老,的共住者; 這八位有福長老,都曾親見如來。 60 集會的比丘,共有十二萬; 當時離瓦多長老,是所有比丘的首領。 61 然後離瓦多長老,為使正法久住; 從所有比丘眾中,舉行法的結集。 62 選擇七百位比丘,他們都是阿羅漢; 通達義理等智,持三藏者。 63 在迦羅育王守護下,他們全體; 以離瓦多長老為首,在沙魯迦園進行法的結集。 64 如前所結集的,以及後來所說的法; 他們採納后完成,歷時八個月。 65 如是完成第二次結集,這些大名聲; 長老們證得漏盡,適時入涅槃。 66 如是最上智者們已證應證, 三有利益作者世間庇護者, 念彼聖者之死及有為實性, 應當思惟一切無餘不放逸。 為令善人生信敬畏而著《大史》 第四品 名為第二次結集品 第五品 第三次結集 1 從最初由摩訶迦葉等,大長老們所作; 的正法結集,被稱為上座部。 2 僅此一上座部,存在於第一個百年; 其他師說,此後才出現。 3 被第二次,結集的長老們; 降伏的惡比丘,共有一萬人。 4 他們創立了,名為大眾部的師說; 其後又產生,牛尊部和一說部。 5 從牛尊部又生,說假部和多聞部; 制多山部也從他們中生,這六部是從大眾部分出。 6 複次從上座部,分出犢子部比丘; 跋耆子部比丘,確實這兩部產生。 7 其後又生法上部,賢冑部比丘; 密林山部、正量部,和跋耆子部比丘。 8 從犢子部比丘中,生出說一切有部比丘; 法護部比丘,確實這兩部產生。 9 從說一切有部,生出迦葉部; 然後生出三論部比丘,其後又有經量部。 10 連同上座部,這十二部; 及前述六部,共十八部完整。 11 十七部產生於,第二個百年; 其他師說,此後才出現。 12 化地部、山住部,以及悉達多部; 東山住部,以及西山住部。

13.

Vājiriyā cha etehi, jambudīpamhi bhinnakā;

Dhammaruci ca sāgaliyā, laṃkādīpamhi bhinnakā.

Ācariyakulavādakathā niṭṭhitā.

Dhammāsokābhiseka

14.

Kāḷāsokassa puttā tu, ahesuṃ dasabhātikā;

Bāvīsatiṃ te vassāni, rajjaṃ samanusāsisuṃ.

15.

Nava nandā tato āsuṃ, kameneva narādhipā;

Te』pi bāvīsavassāni, rajjaṃ samanusāsisuṃ.

16.

Moriyānaṃ khattiyānaṃ, vaṃse jātaṃ siridharaṃ;

Candaguttoti paññātaṃ, cāṇakko brāhmaṇo tato.

17.

Navamaṃ dhananandaṃ taṃ, ghātetvā caṇḍakodhasā;

Sakale jambudīpasmiṃ, rajje samabhisiñcī so.

18.

So catuvīsavassāniṃ, rājā rajjamakārayi;

Tassa putto bindusāro, aṭṭhavīsati kārayi.

19.

Bindusārasutā āsuṃ, sataṃ eko ca vissutā;

Asoko āsi tesaṃ tu, puññatejobaliddhiko.

20.

Vemātike bhātaro so, hantvā ekūnakaṃ sataṃ;

Sakale jambudīpasmiṃ, ekarajjamapāpuṇi.

21.

Jinanibbānato pacchā, pure tassābhisekato;

Sāṭṭhārasaṃ vassasata-dvayamevaṃ vijāniya.

22.

Patvā catūhi vassehi, ekarajjaṃ mahāyaso;

Pure pāṭaliputtasmiṃ, attānamabhisecayi.

23.

Tassā』bhisekena samaṃ, ākāse bhūmiyaṃ tathā;

Yojane yojane āṇā, niccaṃ pavattitā ahu.

24.

Anotatto dakākāje, aṭṭhanesuṃ dine dine;

Devā devo akā tehi, saṃvibhāgaṃ janassaca.

25.

Nāgalatādantakaṭṭhaṃ, ānesuṃ himavantato;

Anekesaṃ sahassānaṃ, devā eva pahonakaṃ.

26.

Agadā』malakañceva, tathāgada haritakaṃ;

Tato』va amapakkañca, vaṇṇagandharasuttamaṃ.

27.

Pañcavaṇṇāni vatthāni, tatthapuñjanapaṭṭakaṃ;

Pītañca dibbapānañca, chaddantadahato maru.

28.

Marantā nagare tasmiṃ, migasūkarapakkhino;

Āgantvāna mahānasaṃ, sayameva maranti ca.

29.

Gāvo tattha carāpetvā, vajamānenti dīpino;

Khetta vatthutaḷākādiṃ, pālenti migasūkarā.

30.

Sumanaṃ pupphapaṭakaṃ, abhuttaṃ dibbamuppalaṃ;

Vilepanaṃ añjanañca, nāgānāgāvimānato.

31.

Sālivāhasahassāni, navutiṃ tu suvā pana;

Chaddantadahatoyeva, āhariṃsu dine dine.

32.

Te sālinitthusakaṇe, akhaṇḍetvāna taṇḍule;

Akaṃsu mūsikā tehi, bhattaṃ rājakule ahu.

33.

Akaṃsu sassataṃ tassa, madhūni madhumakkhikā;

Tathā kammārasālāsu, acchākūṭāni pātayuṃ.

34.

Karavikā sakuṇikā, manuññamadhurassarā;

Akaṃsu tassā』gantvāna, rañño madhuravassitaṃ.

35.

Rājā』bhisitto so』soko,

Kumāraṃ tissasavhayaṃ;

Kaṇiṭṭhaṃ saṃsodariyaṃ, uparajje』bhisecayi.

Dhammāsokābhiseko niṭṭhito

Nigrodhasāmaṇera dassana

36.

Pitā saṭṭhisahassāni, brāhmaṇe brahmapakkhike;

Bhojesi sopi teyeva, tīṇi vassāni bhojayi.

37.

Disvā』nupasamaṃ tesaṃ, asoko parivesane;

Viceyya dānaṃ dassanti, amacce sanniyojiya.

38.

Āṇāpayitvā matimā, nānāpāsaṇḍike visuṃ;

Vīmaṃsitvā nisajjāya, bhojāpetvā visajjayi.

39.

Kāle vātāyanagato, santaṃ racchāgataṃ yatiṃ;

Nigrodhasāmaṇeraṃ so, disvā cittaṃ pasādayi.

40.

Bindusārassa puttānaṃ, sabbesaṃ jeṭṭhabhātuno;

Sumanassa kumārassa, putto so hi kumārako.

41.

Asoko pitarā dinnaṃ, rajjamujjeniyañhi so;

Hitvā』gato pupphapuraṃ, bindusāre gilānake.

42.

Katvā puraṃ sakāyattaṃ, mate pitari bhātaraṃ;

Ghātetvā jeṭṭhakaṃ rajjaṃ, aggahesi pure vare.

我來為您翻譯這段巴利文: 13 金剛部是這六部,在閻浮提分裂; 法喜部和獅子部,在楞伽島分裂。 師承部派說完畢。 法阿育王登基 14 迦羅育王有子,十位兄弟; 他們統治王國,二十二年。 15 其後有九難陀,相繼為國主; 他們也統治王國,二十二年。 16 在摩利耶剎帝利,族系中生有福德者; 名為旃陀羅笈多,婆羅門旃那迦。 17 殺死第九位,財難陀后,懷忿怒; 他為其加冕,統治整個閻浮提。 18 他做國王,統治二十四年; 他的兒子賓頭沙羅,統治二十八年。 19 賓頭沙羅之子,有一百零一位聞名; 阿育是其中,具福德威力者。 20 他殺死異母兄弟,九十九人; 獲得整個閻浮提,統一王權。 21 從佛入滅后,至他登基前; 應知有二百,十八年。 22 四年後獲得,統一王權的大名聲者; 在華氏城(現印度畢哈爾邦巴特那),為自己加冕。 23 隨其加冕,無論空中地上; 每由旬之內,常有命令施行。 24 從無熱惱池,每日八次取水; 天神作此事,並與眾人分享。 25 從雪山帶來,龍藤牙刷; 天神帶來足夠,供數千人使用。 26 帶來藥用余甘子,以及藥用訶黎勒; 從那裡還帶來生芒果,具最上色香味。 27 五色衣服,以及擦拭布; 黃色天飲,從六牙池帶來。 28 在那城中將死的,鹿豬鳥獸; 來到廚房,自行死去。 29 在那裡放牧的牛,被豹子引入牛欄; 鹿豬守護,田地房舍池塘等。 30 茉莉花環,未開的天蓮花; 涂香和眼藥,從龍宮天界帶來。 31 九萬擔稻米,鸚鵡們; 每日從六牙池,運送而來。 32 那些米粒未破碎,無糠無殼; 老鼠們製作,王宮中的飯食。 33 蜜蜂為他,不斷釀造蜂蜜; 在鐵匠鋪中,熊也幫忙鍛打。 34 迦羅頻迦鳥,具悅耳甜美聲音; 來到他處,為王發出甜美鳴聲。 35 已登基的阿育王, 立其同母弟, 名為帝須的王子,為副王。 法阿育王登基完畢 見尼拘律沙彌 36 其父供養六萬,親近婆羅門教的婆羅門; 他也供養同樣的人,達三年之久。 37 阿育見他們,在供養時無寧靜; 指示大臣們,應選擇佈施對象。 38 這位智者下令,分別供養不同外道; 觀察其坐姿后,供養食物后遣散。 39 一時他在窗邊,見一位平靜的出家人; 名為尼拘律的沙彌,走在街上使他生信。 40 這位王子是,賓頭沙羅諸子中; 長兄須摩那,王子之子。 41 阿育得其父,賜予郁支那國; 當賓頭沙羅病重時,他來到花城。 42 使城市歸順己方后,父王死後; 殺死長兄,在這美城取得王位。

43.

Sumanassa kumārassa, devī tannāmikā tato;

Gabbhinī nikkhamitvāna, pācinadvārato bahi.

44.

Caṇḍālagāma magamā, tattha nigrodhadevatā;

Tamālapiyanāmena, mā patvā gharakaṃ adā.

45.

Tadahe』va varaṃ puttaṃ, vijāyitvā sutassa sā;

Nigrodhoti akā nāmaṃ, devatā nuggahānugā.

46.

Disvā taṃ jeṭṭhacaṇḍālo, attano sāminiṃ viya;

Maññanto taṃ upaṭṭhāsi, sattavassāni sādhukaṃ.

47.

Taṃ mahāvaruṇo thero, tadā disvā kumārakaṃ;

Upanissaya sampannaṃ, arahā pucchi mātaraṃ.

48.

Pabbājesi khuragge so, arahattamapāpuṇi;

Dassanāyo』pa gacchanto, so tato mātudeviyā.

49.

Dakkhiṇena ca dvārena, pavisitvā puruttamaṃ;

Taṃ gāmagāmimaggena, yāti rājaṅgaṇe tadā.

50.

Santāya iriyā yasmiṃ, pasīdi samahīpati;

Pubbe』va sannivāsena, pemaṃ tasmiṃ ajāyatha.

51.

Pubbe kira tayo āsuṃ, bhātaro madhu vāṇijā;

Eko madhuṃ vikkiṇāti, āharanti madhuṃ duve.

52.

Eko paccekasambuddho, vaṇarogāturo ahu;

Añño paccekasambuddho, tadatthaṃ madhuvatthiko.

53.

Piṇḍacārikavattena, nagaraṃ pāvisī tadā;

Titthaṃ jalatthaṃ gacchanti, ekā ceṭī tamaddasa.

54.

Pucchitvā madhukāmattaṃ, ñatvā hatthena ādisi;

Eso madhvāpaṇo bhante, tattha gacchā』ti abravi.

55.

Tattha pattassa buddhassa, vāṇijo so pasādavā;

Vissandayanto mukhato, pattapuraṃ madhuṃ adā.

56.

Puṇṇañca uppatantañca, patitañca mahītale;

Disvā madhuṃ pasanno so, evaṃ paṇidahī tadā.

57.

Jambudīpe ekarajjaṃ, dānenā』nena hotu me;

Ākāse yojane āṇā, bhūmiyaṃ yojaneti ca.

58.

Bhātare āgate āha, edisassa madhuṃ adaṃ;

Anumodatha tumhe taṃ, tumhākañca yato madhu.

59.

Jeṭṭho āha atuṭṭho so,

Caṇḍālo nūna sosiyaṃ;

Nivāsentīti caṇḍālā,

Kāsāyāni sadā iti.

60.

Majjho paccekabuddhaṃ taṃ, khipapāraṇṇave iti;

Pattidānavaco tassa, sutvā te cānumodisuṃ.

61.

Āpaṇā desikaṃ yātu, devittaṃ tassa patthayi;

Ādissamānasandhi ca, rūpaṃ atimanoramaṃ.

62.

Asoko madhudo』sandhi-mittādevī tu ceṭikā;

Caṇḍālavādī nigrodho, tisso so pāravādiko.

63.

Caṇḍālavādī caṇḍāla-gāme āsi yato tu so;

Patthesi mokkhaṃ mokkhañca, satta vassova pāpuṇi.

64.

Niviṭṭhapemo tasmiṃ so, rājā』ti turito tato;

Pakkosāpesi taṃ so tu, santavuttī upāgami.

65.

Nisida tātā』nurūpe, āsane tā』ha bhūpati;

Adisvā bhikkhumaññaṃ so, sīhāsanamupāgami.

66.

Tasmiṃ pallaṅkamāyāte, rājāiti vicintayi;

Ajjā』yaṃ sāmaṇero me, ghare hessati sāmiko.

67.

Ālambitvā karaṃ rañño, so pallaṅke samāruhi;

Nisīdi rājapallaṅke, setacchattassa heṭṭhato.

68.

Disvā tathā nisinnaṃ taṃ, asoko so mahīpati;

Sambhāvetvāna guṇato, tuṭṭho』tīva tadā ahu.

69.

Attano paṭiyattena, khajjabhojjena tappiya;

Sambuddhadesitaṃ dhammaṃ, sāmaṇeramapucchitaṃ.

70.

Tassa』ppamādavaggaṃ so, sāmaṇero abhāsatha;

Taṃ sutvā bhūmipālo so, pasanno jinasāsane.

71.

Aṭṭha te niccabhattāni, dammi tātā』ti āha taṃ;

Upajjhāyassa me rāja, tāni dammīti āha so.

72.

Puna aṭṭhasu dinnesu, tāna』dā cariyassa so;

Puna aṭṭhasu dinnesu, bhikkhusaṅghassa tāna』dā.

73.

Puna aṭṭhasu dinnesu, adhivāsesi buddhimā;

Dvattiṃsabhikkhū ādāya, dutiyadivase gato.

我來為您翻譯這段巴利文: 43 須摩那王子的,同名王妃後來; 懷孕后離開,從東門出去。 44 前往旃陀羅村,那裡有尼拘律天神; 名叫塔瑪拉皮亞,給她一處住所。 45 就在那天,生下殊勝之子; 天神護佑下,為他取名尼拘律。 46 旃陀羅首領見他,如見自己的主人; 認為如此,善加侍奉七年。 47 那時大婆樓那長老,見到這王子; 具足善根,這位阿羅漢問其母親。 48 他為其剃度,證得阿羅漢果; 為見母后,從那裡前往。 49 從南門,進入最勝城; 經由村落道路,那時行至王庭。 50 因其威儀寂靜,國王對他生信; 由於前世共住,對他生起愛敬。 51 據說從前有三兄弟,是蜜商; 一人賣蜜,兩人採蜜。 52 有一位辟支佛,患有傷疾; 另一位辟支佛,為此求蜜。 53 以乞食行儀,那時入城; 一位婢女去取水時,見到他。 54 詢問知其求蜜,用手指示; 說道:"尊者,那裡有賣蜜處,請去那裡。" 55 賣蜜人對到達那裡的,佛陀生起信心; 從口中流溢出來的,滿缽蜂蜜供養。 56 滿溢而出,落於地上的; 見到蜂蜜後生信,那時如此發願。 57 "以此佈施功德,愿我得到閻浮提統一王權; 空中一由旬,地上一由旬範圍內有令行。" 58 兄弟回來后說,"我給這樣的人蜜; 請你們隨喜,因為這蜜也是你們的。" 59 長兄不悅說道: "他必定是旃陀羅, 因為旃陀羅常常, 披著袈裟衣。" 60 中弟說把那辟支佛,扔入大海中; 聽聞他迴向功德的話,他們也隨喜。 61 店主愿得天界,婢女愿示現; 關節和容貌,極其美妙。 62 阿育王是施蜜者,散提彌多是婢女; 說旃陀羅者是尼拘律,帝須是說扔入海者。 63 說旃陀羅者,生在旃陀羅村; 他愿求解脫,七歲即證得。 64 對他生起愛敬的,國王因此急忙; 召喚他,他以寂靜威儀前來。 65 國王說:"孩子請坐,適當的座位上"; 他不見其他比丘,走向獅子座。 66 當他接近座位時,國王如此思惟: "今日這位沙彌,將成為我家的主人。" 67 扶著國王的手,他登上座位; 坐在王座上,白傘蓋之下。 68 見他如此安坐,阿育王; 思惟其功德,那時極為歡喜。 69 以自己準備的,硬食軟食供養滿足后; 詢問沙彌,佛陀所說之法。 70 沙彌為他,講說不放逸品; 國主聽聞后,對佛教生信。 71 說道:"孩子,我給你八份常食"; 他說:"大王,我將給我的和尚。" 72 又給八份時,他給了阿阇黎; 再給八份時,他給了比丘僧團。 73 又給八份時,這智者接受; 帶領三十二位比丘,第二天前來。

74.

Sahatthā tappito raññā, dhammaṃ desiya bhūpatiṃ;

Saraṇesu ca sīlesu, ṭhapesi samahājanaṃ.

Nigrodhasāmaṇeradassanaṃ

Sāsanappavesa

75.

Tato rājā pasanno so, diguṇena dine dine;

Bhikkhū saṭṭhisahassāni, anupubbenu』paṭhahi.

76.

Tatthiyānaṃ sahassāni, nikaḍḍhitvāna saṭṭhiso;

Saṭṭhibhikkhusahassāni, ghare niccamabhojayi.

77.

Saṭṭhibhikkhusahassāni , bhojetuṃ turito hi so;

Paṭiyādāpayitvāna, khajjabhojjaṃ mahārahaṃ.

78.

Bhūsāpetvāna nagaraṃ, gantvā saṅghaṃ nimantiya;

Gharaṃ netvāna bhojetvā, datvā sāmaṇakaṃ bahuṃ.

79.

Satthārā desito dhammo, kittakoti apucchatha;

Byākāsi moggaliputto, tissatthero tadassataṃ.

80.

Sutvāna caturāsīti, dhammakkhandhā』ti so』bravi;

Pūjemi te』haṃ paccekaṃ, vihārenā』ti bhūpati.

81.

Datvā tadā channavuti-dhanakoṭiṃ mahīpati;

Puresu caturāsīti-sahassesu mahītale.

82.

Tattha tatthe』va rājūhi, vihāre ārabhāpayi;

Sayaṃ asokārāmaṃ tu, kārāpetuṃ samārabhi.

83.

Ratanattayanigrodha-gilānānanti sāsane;

Paccekaṃ satasahassaṃ, so dāpesi dine dine.

84.

Dhanena buddhadinnena, thūpapūjā anekadhā;

Anekesu vihāresu, aneke akaruṃ sadā.

85.

Dhanena dhammadinnena, paccaye caturo vare;

Dhammadharānaṃ bhikkhūnaṃ, upanetuṃ sadā narā.

86.

Anotattodakājesu, saṅghassa caturo adā;

Te piṭakānaṃ therānaṃ, saṭṭhiye』kaṃ dine dine.

87.

Ekaṃ asandhimittāya, deviyā tu adāpayi;

Sayaṃ pana duveyeva, paribhuñji mahīpati.

88.

Saṭṭhibhikkhusahassānaṃ, dantakaṭṭhaṃ dine dine;

Soḷasitthisahassānaṃ, adā nāgalatāvhayaṃ.

89.

Athekadivasaṃ rājā, catusambuddhadassinaṃ;

Kappāyukaṃ mahākāḷaṃ, nāgarājaṃ mahiddhikaṃ.

90.

Suṇitvā tamānetuṃ, soṇḍasaṅkhalibandhanaṃ;

Pesayitvā tamānetvā, setacchattassa heṭṭhato.

91.

Pallaṅkamhi nisīdetvā, nānāpupphehi pūjiya;

Soḷasitthisahassehi, parivāriya abravi.

92.

Saddhammacakkavattissa , sambuddhassa mahesino;

Rūpaṃ anantañāṇassa, dassehi mama bho iti.

93.

Dvattiṃsalakkhaṇūpetaṃ, asītibyañjanujjalaṃ;

Byāmappabhāparikkhittaṃ, ketumālāhi sobhitaṃ.

94.

Nimmāsi nāgarājā so, buddharūpaṃ manoharaṃ;

Taṃ disvā』ti pasādassa, vimhayassa ca pūrito.

95.

Etena nimmitaṃ rūpaṃ, īdisaṃ kīdisaṃ nukho;

Tathāgatassa rūpanti, āsi pitunnatunnato.

96.

Akkhipūjanti saññātaṃ, taṃ sattāhaṃ nirantaraṃ;

Mahāmahaṃ mahārāja, kārāpesi mahiddhiko.

97.

Evaṃ mahānubhāvo ca, saddho cāpi mahīpati;

Thero ca moggaliputto, diṭṭhā pubbe vasīhi te.

Sāsanappaveso niṭṭhito.

Moggaliputtatissatherādayo

98.

Dutiye saṅgahe therā, pekkhantā』nāgatehi te;

Sāsanopaddavaṃ tassa, rañño kālamhi addasuṃ.

99.

Pekkhāntā sakale loke, tadupaddavaghātakaṃ;

Tissabrahmānamaddakkhuṃ, aciraṭṭhāyi jīvitaṃ.

100.

Tesaṃ samupasaṅkamma, āyāciṃsu mahāpatiṃ;

Manussesu』papajjitvā, tadupaddavaghātanaṃ.

101.

Adā paṭiññaṃ tesaṃ so, sāsanujjotanatthiko;

Siggavaṃ caṇḍavajjiñca avocuṃ dahare yati.

102.

Aṭṭhārasādikā vassa-satā upari hessati;

Upaddavo sāsanassa, na sambhossāma taṃ mayaṃ.

103.

Imaṃ tumhā』dhikaraṇaṃ, nopagañchittha bhikkhavo;

Daṇḍakammārahā tasmā, daṇḍakammapadañhi vo.

我來為您翻譯這段巴利文: 74 親手供養滿足后,為國王說法; 使國王和大眾,安住于皈依和戒法。 尼拘律沙彌見面品完畢 入教 75 從此國王生信后,一天比一天; 供養六萬比丘,逐漸增加。 76 驅逐六萬,外道后; 常在家中供養,六萬比丘。 77 他急於供養,六萬比丘; 準備殊勝的,硬食軟食。 78 裝飾城市后,前往邀請僧團; 帶回家中供養,並給予眾多必需品。 79 問道:"導師所說法,有多少?"; 摩嘎利子帝須長老,為他解說。 80 聽聞"有八萬四千,法蘊"后說道; 國王說:"我要為每一蘊,建造一座精舍。" 81 那時國王施予,九十六俱胝財物; 在地上八萬四千,城市中。 82 在各處令諸王,開始建造精舍; 自己則開始,建造阿育園。 83 對三寶、尼拘律和,病人等於教法; 他每日各施予,十萬。 84 以施予佛的財物,人們常在; 眾多精舍中,作各種塔供養。 85 以施予法的財物,人們常為; 持法比丘們,送去四種殊勝資具。 86 給僧團四罐,無熱惱池水; 每日給六十位,三藏長老一罐。 87 一罐給王妃,阿珊提密多; 國王自己,只用兩罐。 88 每日給六萬比丘,牙刷; 給一萬六千宮女,名為龍藤者。 89 一日國王聽聞,曾見四佛、 壽命一劫、名大黑的,大神通龍王。 90 為請他前來,派遣象鼻鎖鏈; 帶他來后,在白傘蓋下。 91 請坐在座位上,以各種花供養; 被一萬六千宮女,圍繞后說道: 92 "請為我顯現,正法轉輪王、 大仙正覺者、具無量智者的形相。" 93 具三十二相,八十種好莊嚴, 一尋光明圍繞,以光環裝飾。 94 龍王化現,迷人的佛像; 見此極為歡喜,充滿驚歎。 95 "此所化現形相,與如來真實, 形相相比如何?",他心中歡喜踴躍。 96 稱為眼供養的,連續七日; 這位大神通者,舉行盛大慶典。 97 如是具大威力,且有信仰的國王; 和摩嘎利子長老,曾被先前聖者所見。 入教品完畢 摩嘎利子帝須長老等 98 第二次結集的長老們,觀察未來; 見到在這位王時,教法會有危難。 99 觀察整個世間,能除彼危難者; 見到帝須梵天,壽命將盡。 100 他們前往他處,請求這位大主; 投生為人,除彼危難。 101 他為欲令教法光明,答應他們; 告訴年輕比丘,悉伽婆和旃陀跋耆。 102 "一百一十八年後,教法將有危難; 我們將不能面對它。 103 比丘們,你們不應參與,這諍事; 因為你們應受處罰,這是對你們的處罰。"

104.

Sāsanujjotanatthāya, tissabrahmā mahāpati;

Moggalibrāhmaṇaghare, paṭisandhiṃ gahessati.

105.

Kāle tumhesu eko taṃ, pabbājetu kumārakaṃ;

Eko taṃ buddhavacanaṃ, uggaṇhāpetu sādhukaṃ.

106.

Ahu upālitherassa,

Thero saddhivihāriko;

Dāsako soṇako tassa,

Dve therā soṇakassime.

107.

Ahu vesāliyaṃ pubbe-dāsako nāma sotthiyo;

Tisissasatajeṭṭho so, vasaṃ ācariyantike.

108.

Dvādasavassikoyeva, vedapāragato caraṃ;

Sasisso vālikārāme, vasantaṃ katasaṅgahaṃ.

109.

Upālitheraṃ passitvā, nisīditvā tadantike;

Vedesu gaṇṭhiṭhānāni, pucchi so tāni byākari.

110.

Sabbadhammānupatito, ekadhammo hi māṇava;

Sabbe dhammā osaranti, ekadhammo hi ko nu so.

111.

Iccāha nāmaṃ sandhāya, thero māṇavako tu so;

Nā』ññāsi pucchito manto, buddhamantoti bhāsito.

112.

Dehīti āha so āha, dema no vesadhārino;

Guruṃ āpucchi mantatthaṃ, mātaraṃ pitaraṃ tathā.

113.

Māṇavānaṃ satehe』sa, tīhi therassa santike;

Pabbajitvāna kālena, upasampajji māṇavo.

114.

Khīṇāsavasahassaṃ so, dāsakattherajeṭṭhakaṃ;

Upālithero vācesi, sakalaṃ piṭakattayaṃ.

115.

Gaṇanā vītivattā te, sesā』riya puthujjanā;

Piṭakānuggahitāni, yehi therassa santike.

116.

Kāsīsu kosalo nāma, satthavāhasuto ahu;

Giribbajaṃ vaṇijjāya, gato mātāpitūhi so.

117.

Agā veḷuvanaṃ pañca-dasavaso kumārako;

Māṇavaṃ pañcapaññāsa, parivāriya taṃ gatā.

118.

Sagaṇaṃ dāsakaṃ theraṃ, tattha disvā pasīdiya;

Pabbajjaṃ yāci so āha, tavā』puccha guruṃ iti.

119.

Bhattattayamabhuñjitvā , soṇako so kumārako;

Mātāpitūhi kāretvā, pabbajjānuññamāgato.

120.

Saddhiṃ tehi kumārehi, dāsakattherasantike;

Pabbajjaṃ upasampajja, uggaṇhi piṭakattayaṃ.

121.

Khīṇāsavasahassassa, therasissa gaṇassa so;

Ahosi piṭakaññussa, jeṭṭhako soṇako yati.

122.

Ahosi siggavo nāma, pure pāṭalināmako;

Paññavā』maccatanayo, aṭṭhārasasamo tu so.

123.

Pāsādesu vasaṃ tīsu, chaḷaḍḍhautusādhusu;

Amaccaputtaṃ ādāya, caṇḍavajjiṃ sahāyakaṃ.

124.

Purisānaṃ dasaddhehi, satehi parivārito;

Gantvāna kukkuṭārāmaṃ, soṇakattheramaddasa.

125.

Samāpattisamāpannaṃ, nisinnaṃ saṃvutindriyaṃ;

Vandi tenālapantaṃ taṃ, ñatvā saṅghamapucchitaṃ.

126.

Samāpattisamāpannā, nālapantī』ti āhu te;

Kathannu vuṭṭhahantīti, vuttā āhaṃsu bhikkhavo.

127.

Pakkosanāya satthussa, saṅghapakkosanāya ca;

Yathā kālaparicchedā, āyukkhayavasena ca.

128.

Vuṭṭhahantīti vatvāna, tesaṃ disvo』panissayaṃ;

Pāhesuṃ saṅghavacanaṃ, vuṭṭhāya sa tahiṃ agā.

129.

Kumāro pucchi kiṃ bhante, nālapitthāti āha so;

Bhuñjimha bhuñjitabbanti, āha bhojetha no api.

130.

Āha amhādise jāhe, sakkā bhojayituṃ iti;

Mātāpitu anuññāya, so kumārotha siggavo.

131.

Caṇḍavajjī ca tepañca-satāni purisāpi ca;

Pabbajjitvo』pasampajjuṃ, soṇattherassa santike.

132.

Upajjhāyantikeyeva, te duve piṭakattayaṃ;

Uggahesuñca kālena, chaḷabhiññaṃ labhiṃsu ca.

133.

Ñatvā tissa paṭisandhiṃ, tato pabhuti siggavo;

Thero so sattavassāni, taṃ gharaṃ upasaṅkami.

134.

Gacchāti vācāmattampi, sattavassāni nālabhi;

Alattha aṭṭhame vasse, gacchāti vacanaṃ tahiṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 104 爲了令教法光明,大主帝須梵天; 將投生於,摩嘎利婆羅門家。 105 到時你們其中一人,為這童子剃度; 另一人要好好地,教導他佛語。 106 優波離長老有, 一位同住弟子; 名為陀娑迦,他有 這兩位長老弟子。 107 從前在毗舍離(現印度比哈爾邦),有位名達娑迦的學者; 他是三百學生中的首席,住在師父處。 108 僅十二歲時,即通達吠陀; 與弟子們在沙魯迦園,住near已作結集者。 109 見到優波離長老,坐在其處; 詢問吠陀中的難解處,長老為他解說。 110 "青年,一法統攝,一切諸法; 一切法歸入,此一法是什麼?" 111 長老說此指名色,但那青年; 不知被問的咒語,是佛教咒語。 112 他說"請授予",長老說"我們不授予著俗服者"; 他向老師、母親、父親,請教咒語的意義。 113 這青年與三百學生,在長老處; 出家后適時,受具足戒。 114 優波離長老教導,以陀娑迦長老為首的; 一千漏盡者,完整的三藏。 115 其餘聖者和凡夫,數量無法計算; 在長老處,領受三藏。 116 在迦尸國有位,名為拘薩羅的商主之子; 與父母一起,為做生意去王舍城。 117 十五歲的童子,前往竹林; 五十五個青年,圍繞著他同去。 118 在那裡見到,有眾的陀娑迦長老生信; 請求出家,長老說"你去問你的老師"。 119 這名叫索那迦的童子,用過三餐后; 得到父母允許,回來請求出家。 120 與那些童子一起,在陀娑迦長老處; 出家受具足戒后,學習三藏。 121 這位索那迦修行者,成為; 一千漏盡者、通達三藏的,長老弟子眾之首。 122 有一位名叫悉伽婆,從前名叫華氏; 是位有智慧的大臣之子,年十八。 123 住在三座宮殿中,適合六個半季節; 帶著朋友,大臣之子旃陀跋耆。 124 被一千五百人,圍繞著; 去到雞園,見到索那迦長老。 125 入定中安住,諸根寂靜安坐; 向不說話的他禮敬,知后詢問僧團。 126 比丘們說:"入定者,不說話"; 他問:"如何出定?"比丘們回答: 127 "因導師召喚,或僧團召喚; 或依時限,或壽命盡時。" 128 說完后見他們,具足善根; 傳達僧團之言,他出定後來到那裡。 129 童子問:"尊者為何,不說話?"他說: "我們在用餐",又說"也請供養我們"。 130 他說"能供養,像我們這樣的人嗎?" 經父母允許后,這位悉伽婆童子。 131 和旃陀跋耆及,五百人; 在索那迦長老處,出家受具足戒。 132 就在和尚處,他們二人學習三藏; 適時學成,並證得六神通。 133 知道帝須投生后,從那時起悉伽婆; 長老七年間,前往那家。 134 七年間連"請去",這句話都沒得到; 在第八年,才得到那裡"請去"的話。

135.

Taṃ nikkhamantaṃ pavisanto, disvā moggalibrāhmaṇo;

Kiñci laddhaṃ ghare noti, pucchi āmāti so』bravi.

136.

Gharaṃ gantvāna pucchitvā, dutiye divase tato;

Musāvādena niggaṇhi, theraṃ gharamupāgataṃ.

137.

Therassa vacanaṃ sutvā, so pasannamano dvijo;

Attano pakatena』ssa, niccaṃ bhikkhaṃ pavattayi.

138.

Kamena』ssa pasīdiṃsu, sabbe』pi gharamānusā;

Bhojāpesi dijo niccaṃ, nisīdāpiya taṃ ghare.

139.

Evaṃ kamena gacchanto, kāle soḷasavassiko;

Ahu tissakumāro so, tivedodadhipārago.

140.

Thero kathāsamuṭṭhānaṃ, hessate』va ghare iti;

Āsanāni na dassesi, ṭhapetvā māṇavāsanaṃ.

141.

Brahmalokagatattāva, sucikāmo ahosi so;

Tasmā so tassa pallaṅko, vāsayitvā lagīyati.

142.

Aññāsanaṃ apassanto, ṭhite there sasambhamo;

Tassa taṃ āsanaṃ tassa, paññapesi ghare jano.

143.

Disvā tattha nisinnaṃ taṃ, āgammā』cariyantikā;

Kujjhitvā māṇavo vācaṃ, amanāpaṃ udīrayi.

144.

Thero māṇava kiṃ mantaṃ, jānāsīti tamabravi;

Tameva pucchaṃ therassa, pacchā rocesi māṇavo.

145.

Jānāmīti paṭiññāya, there theraṃ apucchiso;

Gaṇṭhiṭhānāni vedesu, tassa thero』tha byākari.

146.

Gahaṭṭhoyeva thero so,

Vedapāragato ahu;

Na byākareyya kiṃ tassa,

Pabhinnapaṭisambhido.

Yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhati,

Tassa cittaṃ nirujjhissati; Na uppajjissati,

Yassa vā pana cittaṃ nirujjhisati na uppajjissati;

Tassa cittaṃ uppajjati, na nirujjhatīti.

147.

Taṃ cittayamake pañhaṃ, pucchi thero visārado;

Andhakāro viya ahu, tassa so tamavoca so.

148.

Bhikkhuko nāma mantoti, buddha mantoti so bravi;

Dehīti vutte novesa-dhārino dammi taṃ iti.

149.

Mātāpitūhi』nuññāto, mantatthāya sa pabbajji;

Kammaṭṭhānamadā thero, pabbājetvā yathārahaṃ.

150.

Bhāvanaṃ anuyuñjanto, acirena mahāmatī;

Sotāphattiphalaṃ patto, thero ñatvāna taṃ tathā.

151.

Pesesi caṇḍavajjissa, therassantikamuggahaṃ;

Kātuṃ suttābhidhammānaṃ, sotatthā』kātaduggahaṃ.

152.

Tato so tissadaharo, ārabhitvā vipassanaṃ;

Chaḷabhiñño ahu kāle, therabhāvañca pāpuṇi.

153.

Atīva pākaṭo āsi, cando』va sūriyo』vaso;

Loko tassa vaco』maññī, sambuddhassa vacopiya.

Moggaliputtatissatherodayo niṭṭhīto.

154.

Ekāhaṃ uparājā so, adakkhi migavaṃ gato;

Kīḷamāne mige』raññe, disvā etaṃ vicintayi.

155.

Migāpi evaṃ kiḷanti, araññe tiṇagocarā;

Na kiḷissanti kiṃ bhikkhū, sukhāhāravihārino.

156.

Attano cintitaṃ rañño, ārocesi gharaṃ gato;

Saññāpetuṃ tu sattāhaṃ, rajjaṃ tassa adāsi so.

157.

Anubhohi ime rajjaṃ, sattāhaṃ tvaṃ kumāraka;

Tato taṃ ghātayissāmi, icca』voca mahīpati.

158.

Āhā』ti tamhi sattāhe,

Tvaṃ kenā』si kiso iti;

Maraṇassa bhayenāti,

Vutte rājā』ha taṃ puna.

159.

Sattāhā』haṃ marissaṃti, tvaṃ na kīḷi ime kathaṃ;

Kīḷissanti yati tāta, sadā maraṇasaññino.

160.

Iccevaṃ bhākarā vutto, sāsanasmiṃ pasīdi so;

Kālena migavaṃ gantvā, theramadakkhi saññataṃ.

161.

Nisinnaṃ rukkhamūlasmiṃ, so mahādhammarakkhitaṃ;

Sālasākhāya nāgena, bījayanta manāsavaṃ.

162.

Ayaṃ thero viyā』hampi, pabbajja jina sāsane;

Viharissaṃ kadā raññe, iti cintayi paññavā.

我來為您翻譯這段巴利文: 135 摩嘎利婆羅門見到,他離開時進入; 問道"在家裡得到什麼嗎?"他說"是的"。 136 回家詢問后,第二天; 以妄語責備,來到家中的長老。 137 聽聞長老的話后,這婆羅門心生歡喜; 以自己所有的,常供養食物。 138 漸漸地所有,家人都對他生信; 婆羅門請他常坐,在家中供養食物。 139 如是時日漸過,到了十六歲時; 這帝須童子,已通達三吠陀。 140 長老想"將在家中,生起談論"; 除了青年的座位外,不顯示其他座位。 141 因為來自梵天界,他喜好清凈; 因此他的座位,被薰香后鋪設。 142 不見其他座位,長老站立時驚慌; 家人為他,準備那個座位。 143 見他坐在那裡,從師父處回來; 青年生氣,說出不悅之語。 144 長老問那青年:"你知道咒語嗎?"; 後來青年喜歡,問長老同樣的問題。 145 承認說"知道"后,他問長老; 關於吠陀難解處,長老為他解說。 146 這長老還是在家時, 就已通達吠陀; 已獲無礙解者, 豈有不能解說。 "若心生起而不滅, 其心將滅而不生, 若心將滅而不生, 其心生起而不滅。" 147 精通的長老問他,這心雙論的問題; 對他來說如同黑暗,他這樣說。 148 他說:"這是比丘的咒語",即是佛的咒語; 當請求"請授予"時,說"不授予著俗服者"。 149 得到父母允許后,他為學咒語而出家; 長老為他剃度后,如理給予業處。 150 這位大智者,精進修習; 不久證得,預流果位,長老知此。 151 派他去旃陀跋耆,長老處學習; 爲了學習經和論,他尚未學習。 152 此後這位年輕的帝須,開始修觀; 適時證得六神通,達到長老果位。 153 他極為顯赫,如月亮和太陽; 世人尊重他的話,如同佛陀的話。 摩嘎利子帝須長老品完畢。 154 副王一日,去打獵; 見林中鹿,嬉戲后如此思惟: 155 "以草為食的鹿,都如此在林中嬉戲; 享有安樂飲食居處的比丘,為何不嬉戲?" 156 回家後向王,說出自己的想法; 為使他明白,王給他七日王權。 157 "童子你掌管,這王國七天; 之後我要殺你",國王如此說。 158 他問"這七天里, 你為何消瘦?" 回答"因死亡的恐懼", 國王又對他說: 159 "你知七日後將死,尚且不能嬉戲; 親愛的,常念死亡的修行者,如何能嬉戲?" 160 聽聞如此說后,他對教法生信; 一次去打獵時,見到威儀具足的長老。 161 坐在樹下的,是大法護; 無漏者被龍王,以沙羅樹枝扇涼。 162 這位智者想道:"愿我如這位長老, 何時能在佛教中出家,住于林中?"

163.

Thero tassa pasādatthaṃ,

Upatitvā vihāyasā;

Gantvā asokārāmassa,

Pokkharañño jale ṭhito.

164.

Ākāse ṭhapayitvāna, cīvarāni varāni so;

Ogāhitvā pokkharaṇī, gattāni parisiñcatha.

165.

Taṃ iddhiṃ uparājā so, disvā』tīva pasīdiya;

Ajjeva pabbajissaṃti, buddhiṃcā』kāsi buddhimā.

166.

Upasaṅkamma rājānaṃ, pabbajjaṃ yāci sādaro;

Nivāretumasakkonto, tamādāya mahīpati.

167.

Mahatā parivārena, vihāramagamā sayaṃ;

Pabbaji so mahādhamma-rakkhitattherasantike.

168.

Saddhiṃ tena catusata-sahassāni narāpi ca;

Anupabbajitānantu, gaṇanā ca na vajjati.

169.

Bhāgineyyo narindassa, aggi brahmāti vissuto;

Ahosi rañño dhītāya, saṅghamittāya sāmiko.

170.

Tassā tassa suto cāpi,

Sumano nāma nāmaso;

Yācitvā so』pi rājānaṃ,

Uparājena pabbaji.

171.

Uparājassa pabbajjā, tassā』sokassa rājino;

Catutthe āsivassesā, mahājanahitodayā.

172.

Tattheva upasampanno, sampannaupanissayo;

Ghaṭento uparājā so, chaḷa』bhiñño』rahā ahu.

173.

Vihāre tesamāraddhe, sabbe sabbapuresupi;

Sādhukaṃ tīhi vassehi, niṭṭhāpesuṃ manorame.

174.

Therassa indaguttassa, kammādiṭṭhāyakassa tu;

Iddhiyā cā』su niṭṭhāsi, asokārāmasavhayo.

175.

Janena paribhuttesu, ṭhānesu ca tahiṃ tahiṃ;

Cetiyāni akāresi, ramaṇīyāni bhūpati.

176.

Purehi caturāsīti-sahassehi samantato;

Lekhe ekāhamānesuṃ, vihārā niṭṭhitā iti.

177.

Lekhe sutvā mahārājā, mahātejiddhi vikkamo;

Kātukāmo sakiṃyeva, sabbārāma mahāmahaṃ.

178.

Pure bheriṃ carāpesi, sattame divase ito;

Sabbārāmamaho hotu, sabbadesesu ekadā.

179.

Yojane yojane dentu, mahādānaṃ mahītale;

Karontu gāmārāmānaṃ, maggānañca vibhūsanaṃ.

180.

Vihāresu ca sabbesu, bhikkhusaṅghassa sabbathā;

Mahādānāni vattentu, yathākālaṃ yathābalaṃ.

181.

Dīpamālā pumphamālā-laṅkārehi tahiṃ tahiṃ;

Tūriyehi ca sabbehi, upahāraṃ anekadhā.

182.

Uposathaṅgānā』dāya, sabbe dhammaṃ suṇantu ca;

Pūjāvisesena』neke ca, karontu tadahepi ca.

183.

Sabbe sabbattha sabbathā, yathāṇattādhikāpi ca;

Pūjā sampaṭiyādesuṃ, devalokamanoramā.

184.

Tasmiṃ dine mahārājā, sabbālaṅkāra bhūsito;

Sahorodho sahāmacco, balogha parivārito.

185.

Agamāsi sakārāmaṃ, bhindanto viya mediniṃ;

Saṅghamajjhamhi aṭṭhāsi, vanditvā saṅghamuttamaṃ.

186.

Tasmiṃ samāgame āsuṃ, asīti bhikkhukoṭi yo;

Ahesuṃ satasahassaṃ, tesu khīṇāsavā yati.

187.

Navuti bhikkhusahassāni, ahū bhikkhuniyo tahiṃ;

Khiṇāsavā bhikkhuniyo, sahassaṃ āsu tāsu tu.

188.

Lokavivaraṇaṃ nāma, pāṭihīraṃ akaṃsu te;

Khīṇāsavā pasādatthaṃ, dhammāsokassa rājino.

189.

Caṇḍāsokoti ñāyittha, pubbe pāpena kammunā;

Dhammāsokoti ñāyittha, pacchā puññena kammunā.

190.

Samuddapariyantaṃ so, jambudīpaṃ samantato;

Passi sabbe vihāre ca, nānāpūjā vibhūsite.

191.

Atīva tuṭṭho te disvā, saṅghaṃ pucchi nisīdiya;

Kassa bhante pariccāgo, mahāsugata sāsane.

192.

Thero so moggaliputto, rañño pañhaṃ viyākari;

Dharamāne』pi sugate, natthi cāgī tayāsamo.

193.

Taṃ sutvā vacanaṃ bhiyyo, tuṭṭho rājā apucchi taṃ;

Buddhasāsana dāyādo, hoti kho mādiso iti.

我來為您翻譯這段巴利文: 163 長老為令他生信, 騰空而起, 前往阿育園, 站在蓮池水中。 164 他將殊勝的袈裟,放置空中; 進入蓮池后,灑水沐浴身體。 165 副王見到,這神通后極生信心; 這位智者思維,"我今天就要出家"。 166 恭敬地前往國王處,請求出家; 國王無法阻止,帶著他。 167 自己與大眾,一起去精舍; 他在大法護長老處,出家。 168 與他一起的四十萬人,也隨從出家; 至於後來出家者,數量無法計算。 169 國王的外甥,名聞的阿耆婆羅門; 是國王女兒,僧密多的丈夫。 170 他們的兒子, 名叫須摩那; 他也請求國王, 隨副王出家。 171 副王的出家,是在阿育王; 統治第四年,利益眾多人。 172 就在那裡受具足戒,具足善根; 副王精進修習,成為六神通阿羅漢。 173 在所有城市中,開始建造的; 所有精美的精舍,三年內善加完成。 174 在監工長老,因陀崛多的; 神通力下,迅速完成名為阿育園的精舍。 175 國王在這裡那裡,人們經常去的地方; 建造令人愉悅的,塔廟。 176 從八萬四千城市,四面八方; 送來書信說,精舍已完工。 177 大王聽聞書信后,具大威神力; 想要同時舉行,所有精舍的大慶典。 178 在城中敲鼓宣佈,從今七日後; 在所有地方同時,舉行精舍大慶典。 179 在地上每由旬,佈施大施; 裝飾村落精舍,和道路。 180 在所有精舍中,以各種方式; 隨時隨力,對比丘僧團作大布施。 181 在這裡那裡以,燈鬮花鬮裝飾; 以及各種音樂,作多種供養。 182 大家受持布薩支,都來聽法; 並且作種種,特別供養。 183 所有人在各處以各種方式,依命令甚至超過; 準備瞭如天界般,令人愉悅的供養。 184 那天大王,披戴一切裝飾; 與後宮大臣,被軍隊包圍。 185 前往自己的精舍,似撼動大地; 禮敬最上僧團后,站在僧眾中。 186 在那集會中有,八億比丘; 其中有十萬位,漏盡修行者。 187 在那裡有九萬,比丘尼; 其中有一千位,漏盡比丘尼。 188 那些漏盡者爲了,使法阿育王生信; 顯現名為,開顯世界的神變。 189 從前因惡業,被稱為兇惡阿育; 後來因善業,被稱為法阿育。 190 他見到遍及海邊的,整個閻浮提; 所有精舍都,以各種供養莊嚴。 191 見此極為歡喜,坐下問僧團: "尊者,在大善逝教法中,誰的佈施最多?" 192 摩嘎利子長老,回答國王的問題: "即使在善逝在世時,也無人佈施如你。" 193 聽聞此語后更加歡喜,國王又問: "像我這樣的人,能成為佛教的繼承者嗎?"

194.

Thero tu rājaputtassa, mahindassū』panissayaṃ;

Tatheva rājadhītāya, saṅghamittāya pekkhiya.

195.

Sāsanassā』bhi vuddhiñca, taṃ hetukama vekkhiya;

Paccābhāsatha rājānaṃ, so sāsanadhurandharo.

196.

Tādiso』pi mahācāgī, dāyādo sāsanassa na;

Paccayadāyako』cceva, vuccate manujādhīpa.

197.

Yo tu puttaṃ dhītaraṃ vā,

Pabbajjāpeti sāsane;

So sāsanassa dāyādo,

Hoti no dāyako api.

198.

Atha sāsana dāyāda-bhāvamicchaṃ mahīpati;

Mahindaṃ saṅghamittañca, ṭhite tatra apucchatha.

199.

Pabbajissatha kiṃ tātā, pabbajjā mahatī matā;

Pituno vacanaṃ sutvā, pitaraṃ te abhāsisuṃ.

200.

Ajjeva pabbajissāma, sace tvaṃ deva icchasi;

Amhañca lābho tumhañca, pabbajjāya bhavissati.

201.

Uparājassa pabbajja-kālabho pabhutīhi so;

Sā cāpi aggibrahmassa, pabbajjā katanicchayā.

202.

Uparajjaṃ mahīndassa, dātukāmo』pi bhūpati;

Tato』pi adhikāsā』ti, pabbajjaṃyeva rocayi.

203.

Piyaṃ puttaṃ mahindañca, buddhirūpabaloditaṃ;

Pabbajjā pesi samahaṃ, saṅgha mittañca dhītaraṃ.

204.

Tadā vīsativasso so, mahindo rājanandano;

Saṅghamittā rājadhītā, aṭṭhārasasamā tadā.

205.

Tadaheva ahu tassa, pabbajjā upasampadā;

Pabbajjā sikkhādānañca, tassā ca tadahu ahu.

206.

Upajjhāyo kumārassa, ahu moggalisavhayo;

Pabbājesi mahādeva-tthero majjhantiko pana.

207.

Kammavācaṃ akā tasmiṃ, so』pasampadamaṇḍale;

Arahattaṃ mahindo so, patto sapaṭisambhidaṃ.

208.

Saṅghamittā』hu』pajjhāyā , dhammapālāti vissutā;

Ācariyā āyupāli, kāle sā』si anāsavā.

209.

Ubho sāsanapajjotā, laṃkādīpopakārino;

Chaṭṭhe vasse pabbajiṃsu, dhammāsokassa rājino.

210.

Mahāmahindo vassehi, tīhi dīpappasādako;

Piṭakattayaṃ muggaṇhi, upajjhāyassa santike.

211.

Sā bhikkhunī candalekhā, mahindo bhikkhū sūriyo;

Sambuddha sāsanākāsaṃ, te sadā sobhayuṃ tadā.

212.

Vane pāṭaliputtamhā, vane vanacaro caraṃ;

Kuntakinnariyā saddhiṃ, saṃvāsaṃ kappayī kira.

213.

Tena saṃvāsamanvāya,

Sā putte janayī duve;

Tisso jeṭṭho kaṇiṭṭho tu,

Sumitto nāma nāmato.

214.

Mahāvaruṇattherassa, kāle pabbajja santike;

Arahattaṃ pāpuṇiṃsu, chaḷabhiññaṃ guṇaṃ ubho.

215.

Pāde kīṭavisenā』si, phuṭṭho jeṭṭho savedano;

Āha puṭṭho kaṇiṭṭhena, bhesajjaṃ pasataṃ ghaṭaṃ.

216.

Rañño nivedanaṃ thero, gilānavattato』pi so;

Sappisatthañca caraṇaṃ, pacchābhattaṃ paṭikkhipi.

217.

Piṇḍāya ce caraṃ sappiṃ, labhase tvaṃ tamāhara;

Icchāha tissathero so, sumittaṃ theramuttamaṃ.

218.

Piṇḍāya caratā tena, na laddhaṃ pasataṃ ghataṃ;

Sappikumbhasatenāpi, byādhijāto asādhiyo.

219.

Teneva byādhinā thero, patto āyukkhayantikaṃ;

Ovaditvāppamādena, nibbātuṃ mānasaṃ akā.

220.

Ākāsamhi nisīditvā, tejodhātuvasena so;

Yathāruci adhiṭṭhāya, sarīraṃ parinibbuto.

221.

Jālāsarīrā nikkhamma, nimmaṃsachārikaṃ ḍahi;

Therassa sakalaṃ kāyaṃ, aṭṭhikānituno ḍahi.

222.

Sutvā nibbūtimetassa, tissatherassa bhūpati;

Agamāsi sakārāmaṃ, janogha parivārito.

223.

Hattikkhandhagato rājā, tānaṭṭhina』varopiya;

Kāretvā dhātusakkāraṃ, saṅghaṃ byādhimapucchitaṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 194 長老觀察王子,馬興陀的善根; 同樣觀察王女,僧密多的善根。 195 觀察到這將是,教法增長的因緣; 這位擔負教法重任者,回答國王。 196 "人王啊,即使如你這樣大布施者,也不是教法繼承者; 只能稱為資具施主。 197 誰使兒子或女兒, 在教法中出家; 他才是教法的, 繼承者而非施主。" 198 於是想要成為,教法繼承者的國王; 問站在那裡的,馬興陀和僧密多。 199 "孩子們,你們要出家嗎?出家被認為是崇高的"; 聽聞父親的話后,他們對父親說: 200 "如果您同意,我們今天就出家; 這對我們和您來說,都將是一種獲益。" 201 從副王出家時起,他就; 決定讓她和阿耆婆羅門,也出家。 202 雖然國王想要,把副王位給馬興陀; 但認為出家更勝於此,所以同意出家。 203 讓親愛的兒子馬興陀,具慧相力的; 和女兒僧密多,隆重地出家。 204 那時王子馬興陀,二十歲; 王女僧密多,那時十八歲。 205 他在同一天,出家受具足戒; 她也在那天,出家受學處。 206 王子的和尚是,名叫摩嘎利的; 讓他出家的是,大天長老摩訶提婆。 207 在那受具足戒的界場,他誦白羯磨; 馬興陀證得,具無礙解的阿羅漢果。 208 僧密多的和尚是,著名的法護; 阿阇黎是阿由波離,適時她成為無漏者。 209 這兩位教法明燈,利益楞伽島; 在法阿育王統治,第六年出家。 210 大馬興陀三年內,使島國生信; 在和尚處,學習三藏。 211 比丘尼如月光,比丘馬興陀如太陽; 他們常使正覺教法,的天空增輝。 212 據說在華氏城(現巴特那)的森林中,有位林中人; 與一位金達羅女,共同居住。 213 由於那共同居住, 她生下兩個兒子; 長子名帝須,幼子 名叫須密多。 214 他們在大婆樓那長老處,適時出家; 兩人都證得,六神通阿羅漢果。 215 長子腳被蟲毒,蟄傷疼痛; 被弟弟問及時說,需要一巴沙他量的藥油。 216 長老因病人規則,不願告訴國王; 也拒絕接受,午後服用酥油。 217 帝須長老對最上的,須密多長老說: "如果你托缽時得到酥油,就帶來。" 218 他托缽時未得到,一巴沙他量的酥油; 即使一百罐酥油,也治不好已生的病。 219 長老因那個病,達到壽命盡頭; 告誡要不放逸后,生起涅槃心。 220 坐在空中,以火界力; 如願決意后,般涅槃。 221 從燃燒的身體出來的火焰,燒成無肉灰燼; 燒盡長老的整個身體,只剩舍利。 222 國王聽聞帝須長老,已般涅槃; 被眾人圍繞,前往自己的精舍。 223 國王乘象,取下那些舍利; 做完舍利供養后,詢問僧團關於病情。;

224.

Taṃ sutvā jātasaṃvego, puradvāresu kāriya;

Sudhācitā pokkharaṇī, bhesajjānañca pūriya.

225.

Pāpesi bhikkhusaṅghassa, bhesajjāni dine dine;

Mā hotu bhikkhusaṅghassa, bhesajjaṃ dullabhaṃ iti.

226.

Sumittathero nibbāyi, caṅkamanto』va caṅkame;

Pasīdi sāsane』tīva, tenāpi ca mahājano.

227.

Kuntiputtā duve therā,

Te lokahitakārino;

Nibbāyiṃsu asokassa,

Rañño vassamhi aṭṭhame.

228.

Tato pabhuti saṅghassa, lābho』tīva mahā ahu;

Pacchā pasannā ca janā, yasmā lābhaṃ pavattayuṃ.

229.

Pahīnalābhasakkārā, titthiyā lābhakāraṇā;

Sayaṃ kāsāyamādāya, vasiṃsu saha bhikkhūhi.

230.

Yathāsakañca te vādaṃ, buddhavādo』ti dīpayuṃ;

Yathāsakañca kiriyā, akariṃsu yathāruci.

231.

Tato moggaliputto so,

Thero thira guṇodayo;

Sāsanabbudamuppannaṃ,

Disvā tamatikakkhalaṃ.

232.

Tasso』pasamane kālaṃ, dīghadassī avekkhiya;

Datvā mahindatherassa, mahābhikkhugaṇaṃ sakaṃ.

233.

Uddhaṃ gaṅgāya eko』va, ahogaṅgamhi pabbate;

Vihāsi sattavassāni, viveka manubrūhayaṃ.

234.

Titthiyānaṃ bahucattā ca, dubbaccattā ca bhikkhavo;

Tesaṃ kātuṃ na sakkhiṃsu, dhammena paṭisedhanaṃ.

235.

Teneva jambudīpamhi, sabbārāmesu bhikkhavo;

Sattavassāni nākaṃsu, uposatha pavāraṇaṃ.

236.

Taṃ sutvā mahārājā, dhammāsoko mahāyaso;

Ekaṃ amaccaṃ pesesi, asokārāma muttamaṃ.

237.

Gantvā』dhikaraṇaṃ etaṃ, vupasamma uposathaṃ;

Kārehi bhikkhusaṅghena, pamā』rāme tuvaṃ iti.

238.

Gantvāna sannipātetvā, bhikkhusaṅghaṃ sadummati;

Uposathaṃ karothāti, sāvesi rājasāsanaṃ.

239.

Uposathaṃ tittiyehi, na karoma mayaṃ iti;

Avo ca bhikkhusaṅgho taṃ, amaccaṃ mūḷhamānasaṃ.

240.

So』macco katipayānaṃ, therānaṃ paṭipāṭiyā;

Acchindi asinā sīsaṃ, kāremīti uposathaṃ.

241.

Rājabhātā tissatthero, taṃ disvā kiriyaṃ lahuṃ;

Gantvāna tassa āsanne, sāsanamhi nisidi so.

242.

Theraṃ disvā amacco so, gantvā rañño nivedayi;

Sabbaṃ pavattiṃ taṃ sutvā, jātadāho mahīpati.

243.

Sīghaṃ gantvā bhikkhusaṅghaṃ, pucchi ubbiggamānaso;

Evaṃ katena kammena, kassa pāpaṃ siyā iti.

244.

Tesaṃ apaṇḍitā keci, pāpaṃ tuyhanti keci tu;

Ubhinnaṃcā』ti āhaṃsu, natthi tuyhanti paṇḍitā.

245.

Taṃ sutvā』ha mahārājā, samattho atthi bhikkhuna;

Vimatiṃ me vinodetvā, kātuṃ sāsanapaggahaṃ.

246.

Atthi moggaliputto so,

Tissatthero rathesabha;

Icchāha saṅgho rājānaṃ,

Rāja tatthā』si sādaro.

247.

Visuṃ bhikkhusahassena, caturo parivārite;

Thero narasahassena, amacce caturo tathā.

248.

Tadaheyeva pesesi, attano vacanena so;

Theraṃ ānetu me tehi, tathā vutte sanāgami.

249.

Taṃ sutvā puna aṭṭha』ttha, there』macce ca pesayi;

Visuṃ sahassapurise, pubbe viya sanāgami.

250.

Rājā pucchi kathaṃ thero, āgaccheyya nu kho iti;

Bhikkhū āhaṃsu therassa, tassa』gamanakāraṇaṃ.

251.

Hoti bhante upatthambho, kātuṃ sāsanapaggahaṃ;

Iti vutte mahārāja, thero essati so iti.

252.

Punāpi thero』macce ca, rājā soḷasa soḷasa;

Visuṃ sahassa purise, tathā vatvāna pesayi.

253.

Thero mahallatte』pi, nārohissati yānakaṃ;

Theraṃ gaṅgāya nāvāya, ānethā』ti ca abravi.

我來為您翻譯這段巴利文: 224 聽聞此事生感動后,在城門處修建; 涂以灰泥的蓮池,裝滿藥物。 225 每日供養比丘僧團,藥物; 說道:"愿比丘僧團,不會缺乏藥物。" 226 須密多長老在經行處,經行時般涅槃; 因此眾人對教法,更加生信。 227 這兩位昆提之子長老, 他們是利益世間者; 在阿育王統治的, 第八年般涅槃。 228 從那時起僧團,獲得極大利養; 因為後來信眾,供養利養。 229 失去利養和尊敬的,外道爲了利養; 自己披著袈裟,與比丘同住。 230 他們各自的學說,說是佛說; 隨意做著,各自的行為。 231 那時摩嘎利子, 堅固功德生起的長老; 見到已生起的, 極為粗惡的教法危難。 232 觀察平息它的時機,這位具遠見者; 將自己的大比丘眾,交給馬興陀長老。 233 獨自在恒河上游,阿霍恒河山; 住了七年,增長遠離。 234 因為外道眾多,且比丘難以教導; 他們無法如法,制止他們。 235 因此在閻浮提,所有精舍的比丘; 七年不做,布薩和自恣。 236 具大名聲的,法阿育大王聽聞此事; 派遣一位大臣,去最上的阿育園。 237 說道:"你去平息,這諍事; 讓比丘僧團,在精舍做布薩。" 238 這愚人去後集合,比丘僧團; 宣佈王命說:"你們做布薩。" 239 比丘僧團對這,迷惑心的大臣說: "我們不與外道,一起做布薩。" 240 這大臣以劍砍下,一排幾位; 長老的頭說:"我要讓你們做布薩。" 241 國王之弟帝須長老,見到這迅速的行為; 去到他附近,坐在教法中。 242 大臣見到長老后,去告訴國王; 國王聽聞一切經過後,生起憂惱。 243 急忙去問比丘僧團,心中恐懼: "做了這樣的業,誰得罪過?" 244 其中一些無智者說:"你有罪",一些說: "兩者都有",智者說:"你無罪。" 245 大王聽聞后問:"有能夠; 驅除我疑惑,並扶持教法的比丘嗎?" 246 "人中牛王,有那位 摩嘎利子帝須長老"; 僧團如此告訴國王, 國王對此恭敬。 247 各派四位大臣,分別被; 千位比丘和,千人圍繞。 248 他立即以自己的話,派遣他們; 說:"請為我請長老來",但他沒來。 249 聽聞此事後又派遣,各八位長老和大臣; 各帶千人,如前但他沒來。 250 國王問:"長老,會來嗎?"; 比丘們說出,長老會來的原因。 251 "尊者,有支援,扶持教法嗎?"; 如是說時"大王,長老會來。" 252 國王又派遣,各十六位; 長老和大臣,各帶千人如是說。 253 "長老年長,不會乘車; 請用船沿恒河,帶長老來",他如是說。;

254.

Gantvā te taṃ tathā』vocuṃ,

So taṃ sutvā』va uṭṭhahi;

Nāvāya theraṃ ānesuṃ,

Rājā paccuggamī tahiṃ.

255.

Jāṇumattaṃ jalaṃ rājo』gahetvā dakkhiṇaṃ karaṃ;

Nāvāya otarantassa, therassā』dāsi gāravo.

256.

Dakkhiṇaṃ dakkhiṇeyyo so, karaṃ rañño』nukampako;

Ālambitvā』nukampāya, thero nāvāya otari.

257.

Rājā theraṃ nayitvāna, uyyānaṃ rativaḍḍhanaṃ;

Therassa pāde dhovitvā, makkhetvā ca nisīdiya.

258.

Samatthabhāvaṃ therassa, vīmaṃsanto mahīpati;

Daṭṭhukāmo ahaṃ bhante, pāṭihīranti abravi.

259.

Kanti vutte mahīkampaṃ, āha taṃ puna rāhaso;

Sakalāye』ka desāya, kataraṃ daṭṭhumicchasi.

260.

Ko dukkaroti pucchitvā, eka desāya kampanaṃ;

Dukkaranti suṇitvāna, taṃ duṭṭhukāmataṃ bravī.

261.

Rathaṃ assaṃ manussañca, pātiñcodaka pūritaṃ;

Thero yojana sīmāya, antaramhi catuddise.

262.

Ṭhapāpetvā tadaḍḍhehi, saha taṃ yojanaṃ mahiṃ;

Cālesi iddhiyā tatra, nisinnassa ca dassayi.

263.

Tenā』maccena bhikkhūnaṃ, maraṇena』ttanopi ca;

Pāpassa』tthitta natthittaṃ, theraṃ pucchi mahīpati.

264.

Paṭicca kammaṃ natthīti, kiliṭṭhaṃ cetanaṃ vinā;

Thero bodhesi rājānaṃ, vatvā tittirajātakaṃ.

265.

Vasanto tattha sattāhaṃ, rājuyyāne manorame;

Sikkhāpesi mahīpālaṃ, sambuddhasamayaṃ subhaṃ.

266.

Tasmiṃyeva ca sattā he, duve yakkhe mahīpati;

Pesetvā mahiyaṃ bhikkhū, asese sannipātayi.

267.

Sattame divase gantvā, sakārāmaṃ manoramaṃ;

Kāresi bhikkhusaṅghassa, sannipātamasesato.

268.

Therena saha ekante, nisinno sāṇiantare;

Ekekaladdhike bhikkhu, pakkositvāna santikaṃ.

269.

Kiṃvādī sugato bhante, iti pucchi mahīpati;

Te sassatādikaṃ diṭṭhiṃ, byākariṃsu yathāsakaṃ.

270.

Te micchādiṭṭhike sabbe, rājā uppabbājāpayī;

Sabbe saṭṭhisahassāni, āsuṃ uppabbajāpitā.

271.

Apucchi dhammike bhikkhū, kiṃvādī sugato iti;

Vibhajjavādī tāhaṃsu, taṃ theraṃ pucchi bhūpati.

272.

Vibhajjavādī sambuddho,

Hoti bhante』ti āha so;

Thero』 āmā』ti taṃ sutvā,

Rājā tuṭṭhamano tadā.

273.

Saṅgho pisodhito yasmā,

Tasmā saṅgho uposathaṃ;

Karotu bhante iccevaṃ,

Vatvā therassa bhūpati.

274.

Saṅghassa rakkhaṃ datvāna, nagaraṃ pāvisī subhaṃ;

Saṅgho samaggo hutvāna, tadā』kāsi uposathaṃ.

275.

Thero aneka saṅkhamhā, bhikkhusaṅghā visārade;

Chaḷabhiññe tepiṭake, pabhinnapaṭisambhide.

276.

Bhikkhusahassaṃ uccini, kātuṃ saddhammaṃ saṅgahaṃ;

Tehi asokārāmamhi, akā saddhamma saṅgahaṃ.

277.

Mahākassapatthero ca, yasatthero ca kārayuṃ;

Yathā te dhamma saṃgītiṃ, tissattheropi taṃ tathā.

278.

Tathāvatthuppakaraṇaṃ, paravādappamaddanaṃ;

Abhāsi tissatthero ca, tasmiṃ saṃgīti maṇḍale.

279.

Evaṃ bhikkhusahassena, rakkhāya』soka rājino;

Ayaṃ navahi māsehi, dhamma saṃgīti niṭṭhitā.

280.

Rañño sattarase vasse, dvāsattatisamo isi;

Mahāpavāraṇāya』so, saṃgīti taṃ samāpayi.

281.

Sādhukāraṃ dadantīva, sāsanaṭṭhiti kāraṇaṃ;

Saṃgīti pariyosāne, akammittha mahāmahī.

我來為您翻譯這段巴利文: 254 他們去如是告訴他, 他聽后立即起身; 用船載來長老, 國王在那裡迎接。 255 國王進入及膝深的水中,以恭敬心; 向從船上下來的,長老伸出右手。 256 這位應受供養者,出於對國王的慈悲; 以慈悲握住,國王的右手下船。 257 國王引導長老,去增長喜悅的園林; 為長老洗足,塗油後坐下。 258 國王為試驗,長老的能力; 說道:"尊者,我想見神變。" 259 當問"什麼?"時,他私下說要震動大地; "你想見全部還是,部分震動?" 260 問"哪個較難?"聽到,部分震動較難; 就表達想見,那個的願望。 261 長老令車馬人,和盛滿水的缽; 在四方一由旬,範圍內的邊界。 262 安置后以神通力,震動那半由旬; 大地給坐在那裡的人看。 263 國王問長老,關於那大臣; 殺害比丘和自己,是否有罪。 264 長老說明無意圖,就無業; 以鷓鴣本生故事,開示國王。 265 在那令人愉悅的,王苑住七天; 教導國王,清凈的正覺教法。 266 就在那七天內,國王派遣; 兩位夜叉,召集所有比丘。 267 第七天去到,令人愉悅的自己精舍; 令比丘僧團,完全集合。 268 與長老在簾幕間,一處坐下; 召各種見解的,比丘到近前。 269 大王問道:"尊者,善逝持何見?"; 他們各自解說,常見等邪見。 270 國王令所有,這些邪見者還俗; 總共有六萬人,被令還俗。 271 問如法比丘:"善逝持何見?"; 他們說"分別說",國王問那長老。 272 "尊者,正覺者是 分別說者嗎?"他問, 長老說"是的",聽此 國王心生歡喜。 273 "因為僧團已清凈, 所以請僧團 舉行布薩",國王 對長老如是說。 274 為僧團安排保護后,進入美麗城市; 僧團和合后,那時舉行布薩。 275 長老從無數比丘眾中,選擇; 具六神通、通三藏、獲無礙解的。 276 選出一千比丘,為結集正法; 與他們在阿育園,作正法結集。 277 如大迦葉長老,和耶舍長老所作; 法的結集,帝須長老也如是作。 278 同樣在那結集會場,帝須長老; 宣說《論事》論書,破斥外道。 279 如是在阿育王的,保護下一千比丘; 歷時九個月,完成此法的結集。 280 在王統治十七年,這位第七十二代聖者; 在大自恣日,完成此結集。 281 似為教法住立,作隨喜; 在結集完成時,大地震動。

282.

Hitvā seṭṭhaṃ brahmavimānampi manuññaṃ;

Jegucchaṃ so sāsanahetunaralokaṃ;

Āgammā』kā sāsanakiccaṃ katakicco;

Konāma』ñño sāsanakiccamhi pamajjeti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Tatiyadhammasaṃgīti nāma

Pañcamo paricchedo.

Chaṭṭhapariccheda

Vijayāgamanaṃ

1.

Vaṅgesu vaṅganagare, vaṅgarājā ahu pure;

Kāliṅgarañño dhītā』si, mahesī tassa rājino.

2.

So rājā deviyā tassā, ekaṃ alabhi dhītaraṃ;

Nemittābyākaruṃ tassā, saṃvāsaṃ magarājinā.

3.

Atīva rūpiniṃ āsi, atīva kāmagiddhinī;

Devena deviyā』cāpi, lajjāyā』si jagucchitā.

4.

Ekākinī sā nikkhamma, serīcārasukhatthinī;

Satthena saha aññātā, agā magadhagāminā.

5.

Lāḷaraṭṭhe aṭaviyā, sīho satthamabhiddhavi;

Aññattha sesā dhāviṃsu, sīhagatadisantusā.

6.

Gaṇhitvā gocaraṃ sīho, gacchaṃ disvā tamā』rato;

Ratto upāgalālento, laṅgulaṃ pattakaṇṇako.

7.

Sā taṃ disvā saritvāna, nemittavacanaṃ sutaṃ;

Abhītā tassa aṅgāni, rañjayanti parāmasi.

8.

Tassā phassenā』ti ratto, piṭṭhiṃ āropiyā』sutaṃ;

Sīho sakaṃ guhaṃ netvā, tāya saṃvāsamācari.

9.

Tena saṃvāsamanvāya, kālena yamake duve;

Puttañca dhītarañcāti, rājadhītā janesi sā.

10.

Puttassa hatthapādā』suṃ, sīhākārā tato akā;

Nāmena sīhabāhuṃ taṃ, dhītaraṃ sīhasīvaliṃ.

11.

Putto soḷasavasso so, mātaraṃ pucchi saṃsayaṃ;

Tuvaṃ pitā ca no amma, kasmā visadisā iti.

12.

Sā sabbamabravī tassa, kiṃnayāmā』ti so』bravi;

Guhaṃ thaketitāto te, pāsāṇenāti sā』bravi.

13.

Mahāguhāya thakanaṃ, khandhenā』dāya so akā;

Ekāhene』va paññāsa-yojanāni gatāgataṃ.

14.

Gocarāya gahe sīhe, dakkhiṇasmiñhi mātaraṃ;

Vāme kaṇiṭṭhiṃ katvāna, tayo sīghaṃ apakkamī.

15.

Nivāsetvāna sākhaṃ te, paccantaṃ gāmamāgamuṃ;

Tatthāsi rājidhītāya, mātulassa suto tadā.

16.

Senāpati vaṅgarañño, ṭhito paccanta gāmako;

Nisinnovaṭamūlaleso, kammantaṃ saṃvidhāyakaṃ.

17.

Disvā te pucchite』vocuṃ, aṭavī vāsino mayaṃ;

Iti so dāpayī tesaṃ, vatthāni dhajinī pati.

18.

Tānā』hesuṃ uḷārāni, bhattaṃ paṇṇesu dāpayi;

Sovaṇṇabhājananā』suṃ, tesaṃ puññena tāni ca.

19.

Tena so vimhito pucchi, ke tumheti camūpati;

Tassa sā jātigottāni, rājadhītā nivedayi.

20.

Pitucchā dhītaraṃ taṃ so, ādāya dhajinī pati;

Gantvāna vaṅganagaraṃ, saṃvāsaṃ tāya kappayi.

21.

Sīho sīghaṃ guhaṃ gantvā, te adisvā tayo jane;

Aṭṭito puttasokena, na ca khādi na cā』pivi.

22.

Dārake te gavesanto, agā paccantagāmake;

Ubbāsīyati so so』va, yaṃyaṃ gāmamupeti so.

23.

Paccantavāsino gantvā, rañño taṃ paṭivedayuṃ;

Sīho piḷeti te raṭṭhaṃ, taṃ deva paṭisedhaya.

24.

Alakaṃ nisedhakaṃ tassa, hatthikkhandhagataṃ pure;

Ādetu sīhadāyīti, sahassaṃ so pacārayi.

25.

Tatheva dvesahassāni, tīṇicā』pi narissaro;

Dvīsu vāresu vāresi, mātā sīhabhujaṃ hitaṃ.

26.

Aggahi tatiye vāre, sīhabāhu apucchiya;

Mātaraṃ tisahassaṃ taṃ, ghātetuṃ pitaraṃ sakaṃ.

27.

Rañño kumāraṃ dassesuṃ, taṃ rājā idha mabravi;

Gahito yadi sīho te, dammi raṭṭhaṃ tadeva te.

28.

So taṃ gantvā guhādvāraṃ, sīhaṃ disvāva ārakā;

Entaṃ puttasinehena, vijjhituṃ taṃ saraṃ khipi.

我來為您翻譯這段巴利文: 282 即使捨棄最勝美妙的梵天宮; 爲了教法來到可厭的人世; 來此完成教法事業; 誰還會對教法事業放逸。 為增長善人的信樂與感動而造的大史 第五品 第三次法的結集 完畢 第六品 威迦雅的到來 1 從前在朋伽國的朋伽城(今孟加拉),有位朋伽王; 迦陵伽王的女兒,是那位國王的皇后。 2 那國王與皇后,生下一個女兒; 占相師預言她,將與獅子結合。 3 她極其美麗,也極其貪戀欲樂; 天神和皇后,都因羞恥厭惡她。 4 她獨自離開,想要自由活動; 不為人知地,與商隊同往摩揭陀。 5 在臘羅國的森林裡,獅子襲擊商隊; 其他人都向別處,逃離獅子所去的方向。 6 獅子獲得獵物后,遠遠見到她; 生起愛慾豎起耳朵,搖著尾巴走來。 7 她見此憶起,所聞占相師之言; 無所畏懼地,撫摸他的身體取悅他。 8 他因她的觸控極度愛戀,讓她騎在背上; 獅子帶她去自己的洞穴,與她同居。 9 由於那同居,時日後王女; 生下雙胞胎,一男一女。 10 兒子的手腳,如獅子形狀因此; 取名叫獅子臂,女兒名叫獅子悉瓦利。 11 兒子十六歲時,疑惑地問母親: "母親,您和我們的父親,為何如此不同?" 12 她全告訴他后,他說:"我們怎麼走?"; 她說:"你父親的洞穴,用石頭堵住。" 13 他用肩膀搬石頭,堵住大洞; 一天之內往返,五十由旬。 14 當獅子去覓食時,把母親放在右邊; 妹妹在左邊,三人迅速離開。 15 他們穿上樹葉,來到邊境村; 那時王女的舅舅的兒子,在那裡。 16 他是朋伽王的將軍,駐守邊境村; 坐在榕樹下,安排工作。 17 見到他們詢問后回答:"我們是森林居民"; 這軍隊首領,給他們衣服。 18 那些是上等衣服,給他們葉子上的飯; 由於他們的福德,變成金碗。 19 軍隊首領驚訝地問:"你們是誰?"; 王女告訴他,自己的種姓和血統。 20 這軍隊首領帶著,父親姐妹的女兒; 去到朋伽城后,與她同居。 21 獅子迅速回到洞穴,不見那三人; 因兒子的悲傷而苦惱,不吃不喝。 22 尋找那些孩子,去到邊境村; 他所到之處,人們都驚慌逃避。 23 邊境居民去,向國王報告: "獅子危害您的國土,大王請制止。" 24 國王宣佈,誰能除去獅子; 給予一千金,騎像在城中前導。 25 同樣地君主又宣佈,兩千和三千; 兩次阻止,關心獅子臂的母親。 26 第三次不問,母親獅子臂; 接受那三千,去殺自己的父親。 27 他們把王子帶到國王面前,國王在此說: "如果你捉到獅子,我立即給你國土。" 28 他去到洞穴門口,遠遠見到獅子; 因對兒子的愛而走來時,放箭射他。

29.

Saro naḷātamāhacca, mettacittena thassa tu;

Kumārapādamūle』va, nivatto pati bhūmiyaṃ.

30.

Tathā』si yāva tatiyaṃ, tato kujjhimigāmipo;

Tato khitto sarotassa, kāyaṃ nibbijja nikkhami.

31.

Sakesaraṃ sīhasīsaṃ, ādāya sapuraṃ agā;

Matassa vaṅgarājassa, sattāhāni tadā ahu.

32.

Rañño aputtakattā ca, patītā cassa kammunā;

Sutvā ca rañño nattuttaṃ, sañjānitvā ca mātaraṃ.

33.

Amaccā sannipatitā, akhilā ekamānasā;

Sīhabāhu kumārassa, rājā hohīti abravuṃ.

34.

So rajjaṃ sampaṭicchitvā, datvā mātu patissa taṃ;

Sīhasīvalimādāya, jātabhūmiṃ gato sayaṃ.

35.

Nagaraṃ tattha māpesi, ahu sīhapuranti taṃ;

Araññe yojanasate, gāme cāpi nivesayi.

36.

Lāḷaraṭṭhe pure tasmiṃ, sīhabāhunarādhipo;

Rajjaṃ kāresi katvāna, mahesiṃ sīhasīvaliṃ.

37.

Mahesī soḷasakkhattuṃ, yamake ca duve duve;

Putte janayi kālesā, vijayo nāma jeṭṭhako.

38.

Sumitto nāma dutiyo, sabbe dvattiṃsa puttakā;

Kālena vijayaṃ rājā, uparajje』bhi secayi.

39.

Vijayo visamācāro, āsi tamparisāpi ca;

Sāhasāni anekāni, dussahāni kariṃsute.

40.

Kuddho mahājano rañño, tamatthaṃ paṭivedayi;

Rājā te saññapetvāna, puttaṃ ovadi sādhukaṃ.

41.

Sabbaṃ tatheva dutiyaṃ, ahosi tatiyaṃ pana;

Kuddho mahājano āha, puttaṃ ghātehi te iti.

42.

Rājā』thavijayaṃ tañca, parivārañca tassa taṃ;

Sattasatāni purise, kāretvā addhamuṇṇake.

43.

Nāvāya pakkhipāpetvā, vissajjāpesi sāgare;

Tathā tesaṃ bhariyāyo, tatheva ca kumārake.

44.

Visuṃ visuṃ te vissaṭṭhā, purisitthikumārakā;

Visuṃ visuṃ dīpakasmiṃ, okkamiṃsu vasiṃsu ca.

45.

Naggadīpoti ñāyittha, kumārokkantadīpako;

Bhariyokkantadīpo tu, mahindadīpako iti.

46.

Suppārake paṭṭanamhi, vijayo pana okkami;

Parisā sāhasene』ttha, bhīto nāvaṃ punā』ruhi.

47.

Laṃkāyaṃ vijayasanāmako kumāro;

Otiṇṇo thiramati tambapaṇṇidīpe;

Sālānaṃ yamakaguṇānamantarasmiṃ;

Nibbātuṃ sayitadine tathāgatassa.

Sujanapasādasaṃve gatthāyakate mahāvaṃse

Vijayāgamanaṃnāma

Chaṭṭhāparicchedo.

Sattama pariccheda

Vijayābhiseko

1.

Sabbalokahītaṃ katvā, patvā santikaraṃ padaṃ;

Parinibbānamañcamhi, nipanno lokanāyako.

2.

Devatāsannipātamhi, mahantamhi mahāmuni;

Sakka tatrasamīpaṭṭhaṃ, avoca vadataṃ varo.

3.

Vijayo lāḷāvisayā, sīhabāhunarindajo;

Esalaṅkādhanupatto, sattabhaccasatānugo.

4.

Patiṭṭhahissati devindaṃ, laṃkāyaṃ mama sāsanaṃ;

Tasmā saparivāraṃ taṃ, rakkhalaṃkañca sādhukaṃ.

5.

Tathāgatassa devindo, vaco sutvāva sādaro;

Devassuppalavaṇṇassa, laṃkārakkhaṃ samappayi.

6.

Sakkena vuttamattoso, laṅkāmāgammasajjukaṃ;

Paribbājaka vesena, rukkhamūla mūpavisiṃ.

7.

Vijayasammukhā sabbe,

Taṃ upacca apucchisuṃ;

Ayaṃ bho konu dīpotī,

Laṃkādīpoti so bravi.

8.

Na santi manujā hettha, na ca hessati vo bhayaṃ;

Iti vatvā kuṇḍīkāya, te jalena nisiñciya.

9.

Suttañca tesaṃ hatthesu, lagetvānabhasā』gamā;

Dassesi soṇirūpena, parivārikayakkhinī.

10.

Eko taṃ vāriyantopi, rājaputtena anvagā;

Gāmamhi vijjamānamhi, bhavanti sunakhā iti.

11.

Tassā ca sāmīnī tattha, kuveṇīnāma yakkhinī;

Nisīdi rukkhamūlamhi, kantanti tāpasī viya.

我來為您翻譯這段巴利文: 29 箭射中額頭,但因他的慈心; 箭在王子腳下,落回地面。 30 如是三次,之後獸王發怒; 那時射出的箭,穿透他的身體而出。 31 帶著有鬃毛的獅子頭,回到自己的城; 那時朋伽王,已去世七天。 32 因為國王無子,且對他的行為滿意; 聽說他是國王的外甥,也認出他的母親。 33 大臣們聚集,一心無隙; 對獅子臂王子說:"請你作王。" 34 他接受王位后,把它給了母親的丈夫; 自己帶著獅子悉瓦利,回到出生地。 35 在那裡建城,稱為獅子城; 在一百由旬的森林中,也建立村落。 36 在臘羅國那城中,獅子臂君主; 統治國土,立獅子悉瓦利為皇后。 37 皇后十六次,每次生下雙胞胎; 適時生下兒子,長子名威迦雅。 38 次子名須密多,共三十二個兒子; 適時國王立,威迦雅為副王。 39 威迦雅行為不端,他的隨從也是; 他們做出許多,難以容忍的暴行。 40 憤怒的民眾,向國王報告此事; 國王安撫他們后,善加教誡兒子。 41 第二次也都如此,但第三次; 憤怒的民眾說:"請殺了你的兒子。" 42 於是國王令威迦雅,和他的隨從; 七百人,剃去半邊頭髮。 43 放在船上,驅逐到海上; 也同樣對待,他們的妻子和孩子。 44 分別放逐的,男人女人和孩子們; 分別在不同的,小島上登陸居住。 45 孩子們登陸的島,成為裸體島; 妻子們登陸的島,成為摩興達島。 46 威迦雅則在,須巴拉卡港口登陸; 隨從們在此行暴,害怕又上船。 47 名叫威迦雅的王子在楞伽; 堅定智慧的他登上銅色洲; 在雙沙羅樹之間; 如來入滅之日。 為增長善人的信樂與感動而造的大史 第六品 威迦雅的到來 完畢 第七品 威迦雅的灌頂 1 為一切世間利益后,證得寂靜之位; 世間導師躺在,般涅槃床上。 2 在大天眾集會中,大牟尼; 最勝說者對站在,近處的帝釋說。 3 "來自臘羅國的威迦雅,獅子臂王之子; 他與七百隨從,已到達楞伽。 4 天主啊我的教法,將在楞伽確立; 因此請善加保護,他和隨從及楞伽。" 5 天主恭敬地,聽聞如來之語; 將楞伽的守護,託付給優缽羅色天神。 6 剛被帝釋告知,立即來到楞伽; 以遍行者形相,坐在樹下。 7 所有人來到, 威迦雅面前問道: "尊者這是什麼島?" 他說"是楞伽島。" 8 "這裡沒有人類,你們也不會有危險"; 說完用瓶中水,灑在他們身上。 9 在他們手上,繫上線后從空中離去; 夜叉女以狗形,顯現給隨從看。 10 雖被王子阻止,一人還是跟著去; 說"有村莊的地方,就會有狗。" 11 那裡有位名叫,古薇尼的夜叉女首領; 坐在樹下,如苦行女一般紡織。

12.

Disvāna so pokkharaṇī, nisinnaṃ tañca tāpasiṃ;

Tattha nhātvā pivitvā ca, ādāya ca mulāliyo.

13.

Vāriñca pokkhareheva, vuṭṭhāsi sātamabravi;

Bhakkho』si mama tiṭṭhāti, aṭṭhā baddho vaso naro.

14.

Parittasutta tejena, bhakkhituṃ sā na sakkuṇī;

Yāciyantopi taṃ suttaṃ, nā』dāyakkhiniyā naro.

15.

Taṃ gahetvā suruṅgāyaṃ, rudantaṃ yakkhinī khipi;

Evaṃ ekekaso tattha, khipī sattasatānipi.

16.

Anāyantesu sabbesu, vijayo bhayasaṃkito;

Nantapañcāyudho gantvā, disvā pokkharaṇiṃ subhaṃ.

17.

Apassa muttiṇṇapadaṃ, passaṃ tañceva tāpasiṃ;

『『Imāya khalu bhaccā me, gahitānu』』ti cintiya.

18.

Kiṃ na passasi bhacce me,

Hoti tvaṃ iti āhataṃ;

『『Kiṃ rājaputta bhaccehi,

Piva nahāyā』』ti āhasā.

19.

Yakkhinī tāva jānāti, mama jātinti nicchito;

Saṅghaṃ sanāmaṃ sāvetvā, dhanuṃ sandhāyu』 pāgato.

20.

Yakkhiṃ ādāya gīvāya, nārā ca valayena so;

Vāmahatthena kesesu, gahetvā dakkhiṇe na tu.

21.

Ukkhipitvā asiṃāha, 『『bhacce me dehi dāsitaṃ;

Māremī』』ti bhayaṭṭāsā, jīvitaṃ yāci yakkhinī.

22.

Jīvitaṃ dehi me sāmi, rajjaṃ dajjāmi te ahaṃ;

Karissami』tti kiccañca, kiccaṃ aññaṃ yathicchitaṃ.

23.

Adubbhātthāya sapathaṃ, so taṃ yakkhiṃ akārayi;

『『Ānehi bhacce sīgha』』nti, vuttamattāva sā』nayi.

24.

『『Ime jātā』』ti vuttāsā,

Taṇḍulādiṃ viniddisi;

Bhakkhitānaṃ vāṇijānaṃ,

Nāvaṭṭhaṃ vivikhaṃ bahuṃ.

25.

Bhaccā te sādhayitvāna, bhattāni byañjanānica;

Rājā puttaṃ bhojayitvā, sabbecāpi abhuñjisuṃ.

26.

Dāpitaṃ vijayena』ggaṃ, yakkhī bhuñjiya pīṇitā;

Soḷasavassikaṃ rūpaṃ, māpayitvā manoharaṃ.

27.

Rājaputta mupagañchi, sabbābharaṇabhūsitā;

Māpesi rukkhamūlasmiṃ, sayanañca mahārahaṃ.

28.

Sāṇiyā suparikkhittaṃ, vitānasamalaṅkataṃ;

Taṃ disvā rājatanayo, pekkhaṃ atthamanāgataṃ.

29.

Katvāna tāyanāvāyaṃ, nipajja sayane sukhaṃ;

Sāṇī parikkhipitvāna, sabbe bhaccā nipajjisuṃ.

30.

Rattiṃ tūriyasaddañca, sutvā gītaravañca so;

Apucchi sahasemānaṃ, kiṃ saddo iti yakkhiniṃ.

31.

Rajjañca sāmino deyyaṃ, sabbe yakkhe ca ghātiya;

Manussā vāsakaraṇā, yakkhā maṃ ghātayantihi.

32.

Iti cintiya yakkhī sā, abravi rājanandanaṃ;

Sīrīsavatthunā metaṃ, sāmi yakkhapuraṃ idha.

33.

Tattha jeṭṭhassa yakkhassa, laṃkānagaravāsinī;

Kumārikā idhā』nītā, tassā mātā ca āgatā.

34.

Āvāha maṅgale tattha, idhāpi ussave mahā;

Vattate tattha saddoyaṃ, mahāhesa samāgamo.

35.

Ajjeva yakkhe ghātehi,

Na hi sakkhā ito paraṃ;

So āhā』dissa mānete,

Ghātessāmi kathaṃ ahaṃ.

36.

Yattha saddaṃ karissāma, tena saddena ghātaya;

Āyudhaṃ me』nubhāvena, tesaṃ kāye patissati.

37.

Tassā sutvā tathā katvā, sabbe yakkhe aghātayi;

Sayampi laddhavijayo, yakkharāja pasādhanaṃ.

38.

Pasādhanehi sesehi, taṃtaṃ bhaccaṃ pasādhayi;

Katipahaṃ vasitve』ttha, tambapaṇṇimupāgami.

39.

Māpayitvā tampapaṇṇi-nagaraṃ vijayo tahiṃ;

Vasī yakkhiniyā saddhiṃ, amacca parivārito.

40.

Nāvāya bhūmimotiṇṇā, vijayapamukhā tadā;

Kilantā pāṇinābhūmiṃ, ālambiya nisīdisuṃ.

41.

Tambabhūmirajophuṭṭho, tambopāṇi yato ahuṃ;

So desoceva dīpo ca, tena tannāmako ahu.

我將為您完整翻譯這段巴利文: 12 他看見一座蓮池,和坐在那裡的苦行者; 在那裡沐浴和飲水后,採集了蓮根。 13 正當他在蓮池中浮出水面時,那女夜叉說道: "你是我的食物,停下!"於是那人就被困在那裡。 14 由於護衛咒的力量,她無法吞食他; 即使她懇求,那人也沒有把咒語交給夜叉。 15 夜叉把他抓住,扔進洞穴,任他哭泣; 就這樣,她把七百人一個接一個地都扔了進去。 16 當所有人都未歸來時,威迦耶心生恐懼; 帶著五種武器前去,看見了美麗的蓮池。 17 他看不見腳印出來的痕跡,只看見那位苦行者; 於是想道:"我的隨從一定是被抓在這裡了。" 18 "為什麼你看不見我的隨從, 你在這裡做什麼?"他這樣問道; "王子啊,何必問隨從的事, 來沐浴飲水吧。"她如此回答。 19 "這夜叉一定知道我的身份,"他確信地想; 唸誦了僧團的名號后,拉滿了弓。 20 他抓住夜叉的脖子,用手鐲套住; 左手抓住她的頭髮,右手則不。 21 舉起劍說道:"交出我的隨從,你這婢女; 否則就殺了你!"夜叉因恐懼而乞求活命。 22 "主人,饒我性命,我將把王國給你; 我會為你做事,還有任何你想要的其他事。" 23 爲了避免背信,他讓那夜叉發誓; "快把我的隨從帶來",話音剛落她就帶來了。 24 她說"這些是他們", 指出了大米等物; 那些被吃掉的商人的, 許多船上的財物。 25 準備好隨從們的飯菜和咖喱后; 國王讓王子用餐,之後所有人都吃了。 26 夜叉享用了威迦耶賜予的上等食物,心滿意足; 她幻化出一個十六歲少女的迷人形象。 27 裝飾著各種珠寶,來到王子麵前; 在樹下幻化出一張豪華的床榻。 28 四周圍著帷幕,上方飾有華蓋; 王子看到這一切,觀察著日落。 29 他們在船上做完準備后,舒適地躺在床上; 放下帷幕後,所有隨從也都躺下休息。 30 夜裡,他聽到樂器的聲音和歌聲; 便起身問那夜叉:"這是什麼聲音?" 31 "應該把王國獻給主人,殺死所有夜叉; 人類要建立居所,夜叉們會殺死我。" 32 夜叉這樣想著,對王子說道: "主人,這裡是夜叉之城室利沙瓦圖。 33 這裡最大的夜叉,住在楞伽城(今斯里蘭卡); 一位少女被帶到這裡,她的母親也來了。 34 那裡正在舉行婚禮,這裡也在舉行盛大慶典; 這聲音就是從那裡傳來的,是一場大型聚會。 35 "就在今天殺掉夜叉們, 過後就沒有機會了;" 他說:"在看不見他們的情況下, 我要如何殺死他們?" 36 "我們發出聲音的地方,就往那個方向殺; 通過我的力量,武器會擊中他們的身體。" 37 聽從她的話這樣做后,他殺死了所有夜叉; 自己獲得勝利后,裝飾起夜叉王的飾品。 38 用剩下的裝飾品,裝扮了他的隨從; 在那裡住了幾天後,來到了丹巴帕尼(今斯里蘭卡)。 39 威迦耶在那裡建立了丹巴帕尼城; 與夜叉女一起居住,有大臣們陪伴。 40 當威迦耶等人從船上登陸時; 疲憊的他們扶著地面坐下。 41 因為紅土染紅了他們的手掌; 那地方和島嶼因此得名(意為"銅色之手")。

42.

Sīhabāhu narindo so, sīhamādinnavā iti;

Sīhaḷo tena sambandhā, ete sabbepi sīhaḷā.

43.

Tattha tattha ca gāme te, tassā』maccā nivesayuṃ;

Anurādhagāmaṃ tannāmo, kadamba nadīyantike.

44.

Gambhīranadīyā tīre, upatisso purohito;

Upatissagāmaṃ māpesi, anurādhassa uttare.

45.

Aññe tayo amaccā te, māpayiṃsu visuṃ visuṃ;

Ujjeniṃ uruvelañca, vijitaṃ nagaraṃ tathā.

46.

Nivāsetvā janapadaṃ, sabbe』maccā samaccataṃ;

Avocuṃ rājatanayā, sāmi rajjebhisecaya.

47.

Iti vutto rājaputto, na icchi abhisecanaṃ;

Vinā khattiyakaññāya, abhisekaṃ mahesiyā.

48.

Athāmaccā sāmino he, abhiseka katā darā;

Dukkaresupi kiccesu, tadatthabhirutā tigā.

49.

Paṇṇākāre mahāsāre, maṇimuttādike bahū;

Gāhāpayitvā pāhesuṃ, dakkhiṇaṃ madhuraṃ puraṃ.

50.

Paṇḍurājassa dhītatthaṃ, sāmino sāmibhattino;

Aññesaṃ cāpi dhītatthaṃ, amaccānaṃ janassa ca.

51.

Sīghaṃ nāvāya gantvāna, dūtā te madhuraṃ puraṃ;

Paṇṇākāre ca lekhañca, tassa rañño adassayuṃ.

52.

Tato rājāamaccehi, mantayitvā sadhītaraṃ;

Pāhetukāmo』maccānaṃ, aññesaṃ cāpi dhītaro.

53.

Laddhā ūnasataṃ kaññā, athabheriṃ carāpayi;

Laṃkāya dhītugamanaṃ, icchamānā narā idha.

54.

Nivāsayitvā diguṇaṃ, gharadvāresu dhītaro;

Ṭhapentu tena liṅgena, ādīyissāmitā iti.

55.

Evaṃ laddhā bahūkaññā, tappayitvāna taṃ kulaṃ;

Sampannasabbālaṅkāraṃ, dhītaraṃ sampaṭicchadaṃ.

56.

Sabbā tā laddhasakkārā, kaññāyo ca yathārahaṃ;

Rājārahe ca hatthassa-rathapessiya kārake.

57.

Aṭṭhārasannaṃ seṇīnaṃ, sahassañca kulāni so;

Lekhaṃ datvāna pesesi, vijayassa jitā』rino.

58.

Sabboso』tarī nāvāhi, mahātitthe mahājano;

Teneva paṭṭanaṃ tañhi, mahātitthaṃti vuccati.

59.

Vijayassa sutodhītā, tassā yakkhiniyā ahu;

Rājakaññāgamaṃ sutvā, vijayo āha yakkhiniṃ.

60.

『『Gaccha dāni tuvaṃ bhoti, ṭhapetvā puttake duve;

Manussā amanussehi, bhāyintīhi sadā』』 iti.

61.

Sutvā taṃ yakkhabhayato, bhītaṃ taṃ āha yakkhiniṃ;

Mā cintayi sāhassena, dāpayissāmi te baliṃ.

62.

Punappunaṃ taṃ yācitvā, ubho ādāya puttake;

Bhītāpi sā agatiyā, laṃkāpuramupāgami.

63.

Putte bihi nisīdetvā, sayaṃ pāvisi taṃ puraṃ;

Sañjānitvāna taṃ yakkhiṃ, bhītā corīti saññito.

64.

Saṃkhubhiṃsu pure yakkhā, eko sāhasiko pana;

Ekapāṇippahārena, vilayaṃ nayi yakkhiniṃ.

65.

Tassātu mātulo yakkho, nikkhamma nagarā bahi;

Disvā te dārake pucchi, tumhe kassa sutā iti.

66.

Kuveṇiyā』ti sutvā』ha, mātā vo māritā idha;

Tumhepi disvā māreyyuṃ, palāyatha lahuṃ iti.

67.

Āguṃ sumanakūṭaṃ te, palāyitvā tato lahuṃ;

Vāsaṃ kappesi jeṭṭho so, vuddho tāya kaṇiṭṭhiyā.

68.

Puttadhītāhi vaḍḍhitvā, rājānuññāya te vasuṃ;

Tattheva malaye eso, pulindānañhi sambhavo.

69.

Paṇḍurājassa dūtā te, paṇṇākāraṃ samappayuṃ;

Vijayassa kumārassa, rājādhikārikā ca tā.

70.

Katvā sakkārasammānaṃ, dūtānaṃ vijayo pana;

Adā yāthārahaṃ kaññā, amaccānaṃ janassa ca.

71.

Yathā vidhi ca vijayaṃ, sabbe maccāsamāgatā;

Rajjesamabhisiñciṃsu, kariṃsuca mahāchaṇaṃ.

72.

Tato so vijayo rājā, paṇḍurājassa dhītaraṃ;

Mahatā parihārena, mahesitte』bhisecayi.

我來為您翻譯這段巴利文: 42 他被稱為獅子臂的君王,因為被獅子所攜; 因此與獅子有關聯,他們都被稱為獅子族。 43 他的大臣們在各處建立村莊; 在卡丹巴河邊建立了阿努拉達村。 44 在甘比拉河岸邊,祭司優波帝沙 在阿努拉達以北建立了優波帝沙村。 45 其他三位大臣也分別建立了 烏杰尼城、烏魯韋拉城和維吉塔城。 46 安置好人民后,所有大臣聚在一起; 對王子說:"主人,請即位稱王。" 47 王子聽后不願即位, 因為沒有剎帝利族的少女作為王后。 48 於是大臣們為主上的加冕而憂慮; 即使是困難的事務,他們三人也勇於承擔。 49 他們準備了許多珍貴的禮物, 包括寶石和珍珠等,派人送往南方的馬都拉城(今印度馬杜賴)。 50 爲了替主上求取般度王的女兒, 也為大臣們和其他人求取女兒。 51 使者們迅速乘船前往馬都拉城; 將禮物和書信呈獻給那位國王。 52 於是國王與大臣商議后, 想要把自己的女兒和其他大臣的女兒都送去。 53 獲得了將近一百位少女后,他又敲鼓宣告: "凡是願意前往楞伽島(今斯里蘭卡)的女子都來此。" 54 "在每戶人家門前放置兩件衣服, 以此為記號,我們將帶走這些女子。" 55 這樣獲得了許多少女后,滿足了那些家族; 他們為公主裝扮上所有飾品,併爲她穿上華服。 56 所有少女都得到適當的尊重; 還有擅長駕馭象馬戰車的人。 57 他派出十八個行業的 上千戶家族,並給予書信,送往戰無不勝的威迦耶處。 58 所有人都從大碼頭乘船登陸; 因此那港口被稱為大碼頭。 59 威迦耶與那位夜叉女生有子女; 聽聞王室少女即將到來,威迦耶對夜叉女說: 60 "夫人,現在你該離開了,留下兩個孩子; 因為人類總是害怕非人類。" 61 聽到他因害怕夜叉而說此話,夜叉女說: "請不要擔心,我會給你一千祭品。" 62 雖然她一再懇求,但帶著兩個孩子, 即使害怕也無處可去,就前往楞伽城。 63 讓孩子們坐在城外,她獨自進入城中; 人們認出她是夜叉,害怕地認為她是盜賊。 64 城中的夜叉們騷動起來,一個兇暴的夜叉 一掌就將那夜叉女擊斃。 65 她的舅舅夜叉從城裡出來, 看見那兩個孩子就問:"你們是誰的孩子?" 66 聽說是庫韋尼的孩子后說道:"你們的母親在這裡被殺了, 他們看見你們也會殺了你們,快逃吧!" 67 他們迅速逃到了須摩那山(今斯里蘭卡的亞當峰); 大兒子長大后與妹妹結婚。 68 他們生兒育女,經王允許后住在那裡; 這就是住在馬拉雅地區的普林達人的起源。 69 般度王的使者們呈上禮物; 還有那些為王子威迦耶管理政務的人。 70 威迦耶向使者們表示敬意和尊重; 並按身份將少女們分配給大臣和人民。 71 所有大臣聚集在一起,按照儀式 為威迦耶舉行加冕典禮,並舉辦盛大慶典。 72 之後,威迦耶王以隆重的儀式 將般度王的女兒立為王后。

73.

Dhanāna』dā amaccānaṃ, adāsi sasurassatu;

Anuvassaṃ saṅkhamuttaṃ, satasahassa dvayārahaṃ.

74.

Hitvā pubbācaritaṃ visamaṃ samena;

Dhammena laṃkamakhilaṃ anusāsamāno;

So tamapaṇṇinagare vijayo narindo;

Rajjaṃ akārayi samā khalu aṭṭhatiṃsā』ti.

Sujanapasādasaṃve gatthāya kate mahāvaṃse

Vijayābhiseko nāma

Sattamo paricchedo.

Aṭṭhama pariccheda

Paṇḍuvāsudevābhiseko

1.

Vijayo so mahārājā, vasse antimake ṭhito;

Iti cintayi 『『vuddho』haṃ, na ca vijjati me suto.

2.

Kicchena vāsitaṃ raṭṭhaṃ, nasseyya mama accaye;

Āṇāpeyyaṃ rajjahetu-sumittaṃ bhātaraṃ mama.

3.

Athā』maccehi mantetvā, lekhaṃ tattha visajjayi;

Lekhaṃ datvāna vijayo, na cirena divaṅgato.

4.

Tasmiṃ mate amaccā te, pekkhantā khattiyāgamaṃ;

Upatissagāme ṭhatvāna, raṭṭhaṃ samunusāsisuṃ.

5.

Mate vijayarājamhi, khattiyāgamanā purā;

Ekaṃ vassaṃ ayaṃ laṃkā-dīpo āsi arājako.

6.

Tasmiṃ sīhapure tassa, sīhabāhussa rājino;

Accayena sumitto so, rājā tassa suto ahu.

7.

Tassa puttā tayo āsuṃ, maddarājassa dhītuyā;

Dūtā sīhapuraṃ gantvā, rañño lekhaṃ adaṃsu te.

8.

Lekhaṃ sutvāna so rājā, putte āmantayī tayo;

Ahaṃ mahallako tātā, eko tumhesu gacchatu.

9.

Laṃkaṃ nekaguṇaṃ kantaṃ, mama bhātussa santakaṃ;

Tassa』cca yena tattheva, rajjaṃ kāretu sobhanaṃ.

10.

Kaṇiṭṭhako paṇḍuvāsu-devo rājakumārako;

『『Gamissāmīti cintetvā, ñatvā sotthi gatampi ca.

11.

Pitarā samanuññāto, dvattiṃsāmacca dārake;

Ādāya āruhī nāvaṃ, paribbājakaliṅgavā.

12.

Mahākandaranajjā te, mukhadvāramhi otaraṃ;

Te paribbājake disvā, jano sakkari sādhukaṃ.

13.

Pucchitvā nagaraṃ ettha, upayantaṃ kamena te;

Upatissa gāmaṃ sampattā, devatā paripālitā.

14.

Amaccā』numato』macco, pucchi nemittakā tahiṃ;

Khattiyā』gamanaṃ tassa, so byākāsi paraṃpi ca.

15.

Sattame dīvaseyeva, āgamissati khattiyo;

Buddhasāsana metassa, vaṃsajo』va ṭhapessati.

16.

Sattame divaseyeva, te paribbājake tahiṃ;

Patte disvāna pucchitvā, amaccā te vijāniya.

17.

Taṃ paṇṇuvāsudevaṃ te, laṃkārajjena appayuṃ;

Mahesiyā abhāvāso, na tāva abhisecayi.

18.

Amitodanasakkassa, paṇḍusakko suto ahu;

Ñatvā vināsaṃ sakyānaṃ, so ādāya sakaṃ janaṃ.

19.

Gantvā aññāpadesena, gaṅgāpāraṃ tahiṃ puraṃ;

Māpetvā tattha kāresi, rajjaṃ tassa sute labhi.

20.

Dhītā kaṇiṭṭhitā āsi, bhaddakaccāna nāmikā;

Sabbalakkhaṇasampannā, surūpā abhipatthitā.

21.

Tadatthaṃ sattarājāno, paṇṇākāre mahārahe;

Pesesuṃ rājino tassa, bhīto rājūhi so pana.

22.

Ñatvāna sotthigamanaṃ, abhisekaphalampi ca;

Sahadvattiṃsa itthīhi, nāvaṃ āropiyā』sutaṃ.

23.

Gaṅgāya khipi gaṇhātu, pahu me dhītaraṃ iti;

Gahetuṃ te na sakkhiṃsu, nāvāsāpana sīghagā.

24.

Dutiye divaseyeva, goṇāgāmaka paṭṭanaṃ;

Pattāpabbajitā kārā, sabbā tā tattha otaruṃ.

25.

Pucchitvā nagaraṃ ettha, tā kamenopayantiyo;

Upatissagāmaṃ sampattā, devatā paripālitā.

26.

Nemittakassa vacanaṃ, sutvā tatthā』gatā tu tā;

Disvā amacco pucchitvā, ñatvā rañño samappayi.

27.

Taṃ paṇḍuvāsudevaṃ te, amaccā suddhabuddhino;

Rajje samabhisiñciṃsu, puṇṇasabbamanorathaṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 73 他給予大臣們財富,給予岳父 每年價值二十萬的貝殼和珍珠。 74 捨棄前人的不正之道,以正道 公正地統治整個楞伽島; 這位威迦耶君王在丹巴帕尼城 執政統治了整整三十八年。 《大史》第七章 《威迦耶加冕》完 第八章 《般度瓦蘇德瓦加冕》 1 偉大的威迦耶王在生命的最後時期, 這樣想道:"我已年老,卻沒有兒子。 2 這個艱難治理的國家,在我死後可能會滅亡; 我應該爲了王位召喚我的兄弟蘇密陀。" 3 於是他與大臣們商議后,派人送去書信; 威迦耶發出書信后不久就去世了。 4 在他死後,大臣們等待著剎帝利的到來; 他們住在優波帝沙村,治理著國家。 5 在威迦耶王死後,在剎帝利到來之前, 這楞伽島有一年時間無人統治。 6 在獅子城,在獅子臂王 去世之後,他的兒子蘇密陀成為國王。 7 他與末達王的女兒生有三個兒子; 使者們到達獅子城,將書信交給國王。 8 國王聽完書信后,召來三個兒子說: "我已年邁了,孩子們,你們中要有一個人去。 9 楞伽島具有諸多美好之處,是我兄弟的領地; 在他死後,要在那裡好好統治。" 10 最小的王子般度瓦蘇德瓦 思考後說"我要去",並確認路途平安。 11 得到父親允許后,帶著三十二位 年輕的大臣,乘船啟程,裝扮成遊方僧。 12 他們在大坎達拉河口登陸; 人們看見這些遊方僧后,給予了良好的招待。 13 詢問后得知城市就在附近,他們按次序前進; 到達了優波帝沙村,受到神靈的保護。 14 經大臣同意后,一位大臣在那裡詢問占卜師; 關於剎帝利的到來,占卜師作了預言。 15 "七天之內剎帝利就會到來; 他的後裔將建立佛教。" 16 第七天,大臣們看到 那些遊方僧到達后,詢問並認出了他們。 17 他們以楞伽王位迎立般度瓦蘇德瓦; 因為沒有王后,所以還未舉行加冕禮。 18 無憂王叔的兒子是般度釋迦; 知道釋迦族將遭滅亡后,他帶著自己的人民。 19 經過其他地方,到達恒河對岸; 在那裡建立了一座城市,建立了王國,他的兒子繼承了王位。 20 他有一個小女兒,名叫跋陀迦旃那; 具備一切吉祥之相,容貌美麗,備受追求。 21 為此七位國王派遣使者, 帶著珍貴的禮物送給國王,但他因害怕這些國王。 22 知道平安之道和加冕的結果后, 讓女兒和三十二位婦女一起登上船。 23 將她們放入恒河說:"有能力的人可以娶我的女兒"; 但那些人無法抓住她們,而船隻快速前行。 24 第二天,她們到達戈納伽摩卡港口; 所有人都裝扮成出家人在那裡登陸。 25 詢問后得知城市,她們按次序前進; 到達優波帝沙村,受到神靈的保護。 26 聽到占卜師的話後到達那裡; 大臣看見后詢問,得知后就稟報國王。 27 那些明智的大臣為般度瓦蘇德瓦 舉行加冕禮,實現了他所有的願望。

28.

Subhaddakaccāna manomarūpiniṃ;

Mahesībhāve abhisiñciya』ttano;

Sahagatā tāya padāsi attanā;

Sahāgatānaṃ vasi bhūmipo sukhantī.

Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Paṇḍuvāsudevābhiseko nāma

Aṭṭhamo paricchedo.

Navama pariccheda

Abhayābhiseko

1.

Mahesī janayī putte, dasa ekañca dhītaraṃ;

Sabbajeṭṭho』bhayo nāma, cittānāma kaniṭṭhikā.

2.

Passitvā taṃ viyākaṃsu, brāhmaṇā mantapāragā;

『『Rajjahetu suto assā, ghātayissati mātule』』.

3.

Ghātessāmi kaniṭṭhinti, nicchite bhātarā』bhayo;

Vāresi kāle vāsesuṃ, gehaṃ taṃ ekathuṇike.

4.

Rañño ca sirigabbhena, tassa dvāramakārayuṃ;

Anto ṭhapesuṃ ekañca, dāsiṃ narasataṃ bahi.

5.

Rūpenu』mmādayī nare, diṭṭhamattāva sāyato;

Tato ummādacittā』ti, nāmaṃ sopapadaṃ labhi.

6.

Sutvāna laṃkāgamanaṃ, bhaddakaccānadeviyā;

Mātarā coditā puttā, ṭhapetve』kañca āgamuṃ.

7.

Disvāna te paṇḍuvāsu-devaṃ laṅkindamāgatā;

Disvāna taṃ kaniṭṭhiñca, roditvā saha tāya ca.

8.

Raññā sukatasakkārā, rañño』nuññāya cārikaṃ;

Cariṃsu laṃkādīpamhi, nivasuñca yathāruciṃ.

9.

Rāmena vusitaṭhānaṃ, rāmagoṇanti vuccati;

Uruvelā』nurādhānaṃ, nivāsā ca tathā tathā.

10.

Tathā vijitadīghāyu-rohaṇānaṃ nivāsakā;

Vijitagāmo dīghāyu-rohaṇanti ca vuccati.

11.

Kāresi anurādho so, vāpiṃ dakkhiṇato tato;

Kārāpetvā rājagehaṃ, tattha vāsamakappayī.

12.

Mahārājā paṇḍuvāsu-devo jaṭṭhasutaṃ sakaṃ;

Abhayaṃ uparajjamhi, kāle samabhisecayi.

13.

Dīghāyussa kumārassa, tanayo dīghagāmaṇi;

Sutvā ummādacittaṃ taṃ, tassaṃ jātakutūhalo.

14.

Gahetvā』patissa gāmaṃ, taṃ apassi manujādhipaṃ;

Adā sahoparājena, rājupaṭṭhānamassaso.

15.

Gavakkhābhimukhaṭṭhāne, taṃ upecca ṭhitaṃ tusā;

Disvāna gāmiṇiṃ cittā, rattacittā』ha dāsikaṃ.

16.

『『Ko eso』』ti tato sutvā,

Mātulassa sutoiti;

Dāsiṃ tattha niyojesi,

Saddhiṃkatvāna so tato.

17.

Gavakkhamhi ḍasāpetvā, rattiṃ kakkaṭayantakaṃ;

Āruyha chindayitvāna, kavāṭaṃ tena pāvisi.

18.

Tāya saddhiṃ vasitvāna, paccūseyeva nikkhami;

Evaṃ niccaṃ vasī tattha, chiddābhāvā apākaṭo.

19.

Sā tena aggahī gabbhaṃ, gabbhe pariṇate tato;

Mātu ārocayī dāsī, mātā pucchiya dhītaraṃ.

20.

Rañño ārocayī rājā, amantetvā sute』brahmā;

Posiyoso』pi amhehi, deva tasseva taṃ iti.

21.

Putto ce mārayissāma, ta』nti tassa adaṃsu taṃ;

Sā sūtikālasampatte, sūti gehañca pāvisiṃ.

22.

Saṅkitvā gopakaṃ cittaṃ, kālavelañca dāsakaṃ;

Tasmiṃ kamme nissāyā』ti, gāmaṇi paricārake.

23.

Te paṭiññaṃ adente te, rājaputtā aghātayuṃ;

Yakkhā hutvāna rakkhiṃsu, ubho gabbhe kumārakaṃ.

24.

Aññaṃ upavijaññaṃ sā, sallakkhā pesi dāsiyā;

Cittā sā janayī puttaṃ, sā itthi pana dhītaraṃ.

25.

Cittaṃ sahassaṃ dāpetvā, tassā puttaṃ sakampi ca;

Āṇāpetvā dhītaraṃ taṃ, nipajjāpesi santike.

26.

Dhītā laddhā』ti sutvāna, tuṭṭhā rājasutā ahuṃ;

Mātā ca mātumātā ca, ubho pana kumārakaṃ.

27.

Mātāmahassa nāmañca, jeṭṭhassa mātulassa ca;

Ekaṃ katvā tamakaruṃ, paṇḍukābhayanāmakaṃ.

28.

Laṃkā pālo paṇḍuvāsu-devo rajjamakārayi;

Tiṃsa vassamhi jātamhi, mato so paṇḍukābhaye.

我將為您直譯這段巴利文: 總共兩個部分:先是第八章末尾,然後是第九章。 第八章末尾: 他將端莊美麗的須跋陀迦旃那立為自己的王后;與她一起生活,與她相伴的國王獲得了幸福。 爲了使善人歡喜和感動而作的《大史》中, 名為"班度婆修提婆登位"的 第八章。 第九章 阿跋耶登位 1. 王后生下了十個兒子和一個女兒; 長子名叫阿跋耶,幼女名叫吉達。 2. 精通咒語的婆羅門看見她后預言說: "她的兒子爲了王位將殺死舅父們。" 3. 當阿跋耶決定要殺死妹妹時, 他們及時阻止了他,並將她安置在一根柱子的房子里。 4. 他們在王宮寢室與她的房間之間開了一道門; 在裡面放置了一個婢女,外面有一百個男人守衛。 5. 她只要被男人看見就能使他們癡迷於她的美貌, 因此她得到了"使人發狂"這個恰當的名字。 6. 聽說跋陀迦旃那夫人來到楞伽(斯里蘭卡), 在母親的催促下,兒子們除了一個都來了。 7. 這些來到楞伽島的人見到了班度婆修提婆國王, 又見到了他們的妹妹,與她一同哭泣。 8. 他們受到國王的善待, 得到國王的允許后,在楞伽島各處遊歷,隨意居住。 9. 羅摩曾居住的地方被稱為羅摩貢那, 烏盧韋拉(Uruvela)和阿努羅陀(Anuradhapura)也是他們的住處。 10. 同樣,維吉塔、提伽由、羅哈納是他們的居所; 因此這些地方被稱為維吉塔村、提伽由羅哈納。 11. 那位阿努羅陀在南方修建了水池, 建造了王宮后在那裡安居。 12. 大王班度婆修提婆在適當的時候, 立他的長子阿跋耶為副王。 13. 提伽由王子的兒子提伽伽摩尼, 聽說那位使人發狂的女子后對她產生了好奇。 14. 他拿著阿帕提斯村去見那位君王, 國王與副王一起接受了他的朝貢。 15. 當提伽伽摩尼站在窗前時, 吉達看見了他,內心燃起愛慕,對婢女說: 16. "這是誰?"聽到是 "舅父的兒子"后, 她就指使那個婢女, 與他串通一氣。 17. 夜晚讓螃蟹機關咬住窗戶, 他爬上去打開門閂,從那裡進入。 18. 他與她共度良宵,清晨時分離去; 他這樣每天來往,因為沒有破綻而不被發現。 19. 她懷了他的孩子,當胎兒成熟時, 婢女告訴了她的母親,母親詢問了女兒。 20. 母親告訴了國王,國王召見王子們說: "諸位,這是他的事,我們也要撫養他。" 21. 他們說:"如果是兒子就殺掉",於是將她交給他; 在臨產時,她進入產房。 22. 懷疑牧牛人吉達和奴僕迦拉韋拉, 他們依靠這件事成了伽摩尼的隨從。 23. 當他們不肯答應時,王子們殺了他們; 他們變成夜叉,保護胎中的嬰兒。 24. 她讓婢女找來另一個臨產的婦女; 吉達生下了一個兒子,那婦女生下了一個女兒。 25. 給了那婦女一千金錢,並把自己的兒子 交給她,讓那個女兒 躺在身邊。 26. 王子們聽說生了女兒都很高興; 但是母親和外祖母都知道是男孩。 27. 他們將外祖父 和長舅父的名字 合在一起,給他起名 叫班度迦跋耶。 28. 楞伽之主班度婆修提婆統治王國; 在班度迦跋耶三十歲時去世。

29.

Tasmiṃ matasmiṃ manujādhipasmiṃ,

Sabbe samāgamma narindaputtā;

Tassābhayassābhayadassa bhātu,

Rājābhisekaṃ akaruṃ uḷārāti.

Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Abhayābhiseko nāma

Navamo paricchedo.

Dasama pariccheda

Paṇḍukābhayābhiseko

1.

Ummādacittāyāṇattā , dāsī ādāya dārakaṃ;

Samugge pakkhipitvāna, dvāramaṇḍala ke agā.

2.

Rājaputtā ca migavaṃ, gatā tumbarakandare;

Disvā dāsiṃ kuhiṃ yāsi, kiṃ me kanti ca pucchisuṃ.

3.

Dvāramaṇḍalakaṃ yāmi, dhītumeguḷapūvakaṃ;

Iccāha oropehīti, rājaputtaṃ kamabravuṃ.

4.

Citto ca kālavelo ca, tassā』rakkhāya niggatā;

Mahantaṃ sūkaravesaṃ, taṃ khaṇaṃyeva dassayuṃ.

5.

Te taṃ samanubandhiṃsu, sāsamādāya tatra』gā;

Dārakañca sahassañca, āyuttassa adāraho.

6.

Tasmiṃyeva dine tassa, bhariyā janayī sutaṃ;

Yamake janayī putte, bhariyaṃ me』ti positaṃ.

7.

So sattavassiko cā』si, taṃ vijāniya mātulā;

Gantuṃ sarasi kīḷante, dārake ca payojayuṃ.

8.

Jalaṭṭhaṃ rukkhasusiraṃ, jalacchāditachiddakaṃ;

Nimujjamāno chiddena, pavisitvā ciraṭṭhito.

9.

Tato tatheva nikkhamma, kumāre sesadārake;

Upacca pucchiyantopi, vañceta』ññavacohi so.

10.

Manussehā』gateheso, nivāsetvāna vatthakaṃ;

Kumāro vārimo gayha, susiramhi ṭhito ahu.

11.

Vatthakāni gaṇetvāna, māretvā sesadārake;

Gantvā ārocayuṃ sabbe, dārakā māritā iti.

12.

Gatesu tesu so gantvā, āyuttakagharaṃ sakaṃ;

Vasaṃ assāsito tena, ahū dvādasavassiko.

13.

Puna sutvāna jīvantaṃ, kumāraṃ tassa mātulaṃ;

Tattha gopālake sabbe, māretuṃ sanniyojayuṃ.

14.

Tasmiṃ ahani gopālā, laddhā ekaṃ catuppadaṃ;

Aggiṃ āharituṃ gāmaṃ, pesetuṃ taṃ kumārakaṃ.

15.

So gantvā gharamāyutta-puttakaṃyeva pesayi;

Pādā rujanti me tehi, aggiṃ gopālasantikaṃ.

16.

Tattha aṅgāra maṃsañca,

Khādissasi tuvaṃ iti;

Ne si so taṃ vaco sutvā,

Aggiṃ gopālasantikaṃ.

17.

Tasmiṃ khaṇe pesitā te, parikkhipiya mārayuṃ;

Sabbe gope mārayitvā, mātulānaṃ nivedayuṃ.

18.

Tatho soḷasavassaṃ taṃ, vijāniṃsu ca mātulā;

Mātā sahassañcā』dāsi, tassā rakkhañca ādisi.

19.

Āyutto mātusandesaṃ, sabbaṃ tassa nivediya;

Datvā dāsaṃ sahassañca, pesesi paṇḍulantikaṃ.

20.

Paṇḍulabrāhmaṇo nāma, bhogavā vedapārago;

Dakkhiṇasmiṃ disābhāge, vasī paṇḍulagāmake.

21.

Kumāro tattha gantvāna, passi paṇḍulabrāhmaṇaṃ;

『『Tvaṃ paṇḍukābhayo tāta』』, iti pucchiya byākate.

22.

Tassa katvāna sakkāraṃ, āha rājā bhavissasi;

Samasattativassāni, rajjaṃ tvaṃ kārayissasi.

23.

Sippaṃ uggaṇha tātāti, sippuggahamakārayī;

Candena tassa puttena, khippaṃ sippaṃ samāpitaṃ.

24.

Adā satasahassaṃ so, yodhasaṅgahakāraṇā;

Yodhesu saṅgahitesu, tena pañcasatesu so.

25.

Siyuṃ yāya gayitāni, paṇṇāni kanakāni taṃ;

Mahesiṃ kurucandañca, mama puttaṃ purohitaṃ.

26.

Ibhi vatvā dhanaṃ datvā, sayodhaṃ nihari tato;

So nāmaṃ sāvayitvāna, tato nikkhamma puññavā.

27.

Laddhabalo nagarake, kāsapabbata santike;

Sattasatāni purise, sabbesaṃ bhojanāni ca.

28.

Tato narasahassena, dvisatena kumārako;

Girikaṇḍa pabbataṃ nāma, agamā parivārito.

我來為您直譯這段巴利文: 第九章末尾: 當這位人主去世時, 所有王子們齊聚一堂; 為阿跋耶——阿跋耶達薩之弟—— 舉行了盛大的加冕典禮。 爲了使善人歡喜和感動而作的《大史》中, 名為"阿跋耶登位"的 第九章。 第十章 班度迦跋耶登位 1. 在瘋女的指示下,婢女抱著孩子, 把他放在箱子里,往城門廣場走去。 2. 王子們去圖姆巴拉峽谷打獵, 看見婢女就問:"你要去哪裡?帶的是什麼?" 3. 她說:"我要去城門廣場, 這是給小姐的甜餅," 王子們說:"放下來給我看看。" 4. 吉多和迦拉韋拉爲了保護她而出現, 立刻顯現出一頭巨大的野豬的形象。 5. 他們追趕那頭野豬,她就帶著箱子到了那裡; 把孩子和一千金錢交給了監護人。 6. 就在那一天,監護人的妻子也生了兒子; 她生下一對雙胞胎,其中一個被當作"我的妻子"撫養。 7. 當他七歲時,舅父們認出了他; 就安排孩子們在湖邊玩耍。 8. 湖中有棵樹,樹幹中空,空洞被水遮蓋; 他潛入水中,從洞口進去,在裡面待了很久。 9. 然後他從原路出來,走向其他孩子; 即使被詢問,他也用其他話搪塞過去。 10. 當人們來時,這位王子 穿好衣服后被人抓住, 躲在樹洞里。 11. 他們數了數衣服,殺死了其他孩子; 都去報告說:"孩子們都被殺死了。" 12. 他們走後,他回到監護人家, 在那裡得到安慰,一直住到十二歲。 13. 後來他的舅父們又聽說王子還活著, 就指使那裡所有的牧牛人去殺他。 14. 那天牧牛人得到一隻四足動物, 他們派這個小王子去村裡取火。 15. 他去到監護人家,只派監護人的兒子去, 說:"我的腳疼,你去牧人那裡取火。" 16. "在那裡你會吃到 炭烤的肉," 他聽到這話后, 就去牧人那裡取火。 17. 就在那時,被派去的人包圍了他們並殺死; 殺死所有牧人後,向舅父們報告。 18. 當他十六歲時,舅父們認出了他; 母親給了他一千金錢,並囑咐他要保護自己。 19. 監護人把母親的所有口信都告訴了他; 給了他一千奴隸,把他送到般度羅那裡。 20. 有位名叫般度羅的婆羅門,精通吠陀,富有, 住在南方地區的般度羅村。 21. 王子到了那裡,見到般度羅婆羅門; 問他"你是班度迦跋耶嗎,孩子?"他承認了。 22. 向他表示敬意后說:"你將成為國王; 你將統治七十年。" 23. 說:"孩子,學習技藝吧",就讓他去學習; 他很快就和般度羅的兒子旃陀一起完成了學業。 24. 他給了十萬金錢來招募勇士; 就這樣招募了五百名勇士。 25. 那些寫在金葉上的預言說: "王后、拘盧旃陀和我兒子作祭司。" 26. 這樣說后給了財物,帶著勇士們離開那裡; 這位有福之人宣佈自己的名字后就出發了。 27. 在迦沙山附近的小城獲得力量, 有七百人和所有人的食物。 28. 然後這位王子帶著一千二百人, 前往名為吉利干達山,受到眾人擁護。

29.

Girikaṇḍasivo nāma, paṇḍukābhaya mātulo;

Taṃ paṇḍuvāsudevena, dinnaṃ bhuñjati desakaṃ.

30.

So karisasataṃ pakkaṃ, tadā lāveti khattiyo;

Tassa dhītā rūpavatī, pālī nāmā』si khattiyā.

31.

Sā mahāparivārena, yānamāruyha sobhanaṃ;

Pitubhattaṃ gāhayitvā, lāvakānañca gacchati.

32.

Kumārassa manussānaṃ, disvā tattha kumārikaṃ;

Ārocesuṃ kumārassa, kumāro sahasā』gato.

33.

Dvedhā taṃ parisaṃ katvā, sataṃ yānamapesayi;

Tadantikaṃ saparisā, kattha yāsīti pucchitaṃ.

34.

Tāya vuttetu sabbasmiṃ, tassaṃsāratta mānaso;

Attano saṃvibhāgatthaṃ, bhantenā』yāci khattiyo.

35.

Sāsamoruyha yānamhā, adā sovaṇṇapātiyā;

Bhattaṃ nigrodha mūlasmiṃ, rājaputtassa khattiyā.

36.

Gaṇhi nigrodhapaṇṇāni, bhojetuṃ sesake jane;

Sovaṇṇabhājanānā』suṃ, tāni paṇṇāni taṃ khaṇe.

37.

Tāni disvā rājaputto, saritvā dijabhāsitaṃ;

Mahesibhāva yoggāme, kaññāladdhāti tussiso.

38.

Sabbe bhojāpayī tesā, taṃ na khīyittha bhojanaṃ;

Ekassa paṭiviso』va, gahito tattha dissatha.

39.

Evaṃ puññaguṇūpetā, sukumārī kumārikā;

Suvaṇṇapāli nāmena, tatoppabhuta āsi sā.

40.

Taṃ kumāra gahetvāna, yānamāruyha khattiyo;

Mahabbala paribyūḷho, anusaṃṇī apakkami.

41.

Taṃ sutvāna pitā tassā, nare sabbe apesayi;

Te gantvā kalahaṃ katvā, tajjitā tehi āgamuṃ.

42.

Kalahanagaraṃ nāma, gāmo tattha kate ahu;

Taṃ sutvā bhātaro tassā, pañcayuddhāyu』pāgamuṃ.

43.

Sabbe te paṇḍulasuto, candoyeva aghātayi;

Lohita vāhakhaṇḍoti, tesaṃ yuddhamahī ahu.

44.

Mahatā bala kādhayana,

Tato so paṇḍukābhayo;

Gaṅgāya pārime tire,

Doḷapabbatakaṃ agā.

45.

Tattha cattāri vassāni, vasi taṃ tattha mātulā;

Sutvā ṭhapetvā rājānaṃ, taṃ yuddhatthamupāgamuṃ.

46.

Khandhāvāraṃ nivesetvā, dhūmarakkhāga santike;

Bhāgineyyena yujjhiṃsu, bhāgineyyo tu mātule.

47.

Anubandhī oragaṅgaṃ, malāpetvā nivattiya;

Tesañca khandhāvāramhi, duve vassāni so vasī.

48.

Gantvo』patissagāmaṃ te, tamatthaṃ rājino』bravuṃ;

Rājālekhaṃ kumārassa, sarahassaṃ sapāhiṇi.

49.

『『Puñjassu pāragaṅgaṃ tvaṃ, mā』gā oraṃtato』』iti;

Taṃ sutvā tassa kujjiṃsu, bhātaro nava rājino.

50.

Upatthambho tvamevā』si, ciraṃ tassa idāni tu;

Raṭṭhaṃ dadāsi tasmā tvaṃ, māressāmā』ti abravuṃ.

51.

So tesaṃ rajjamappesi, te tissaṃ nāma bhātaraṃ;

Sabbeva sahitā』kaṃsu, rajjassa parināyakaṃ.

52.

Eso vīsativassāni, abhayo』bhaya dāyako;

Tattho』patissagāmamhi, rājā rajjamakārayi.

53.

Vasanti dhūmarakkhāge, sare tumbariyaṅgaṇe;

Carate vaḷavā rupā, yakkhī cetiyanāmikā.

54.

Eko disvāna senaṅgaṃ, uttapādaṃ manoramaṃ;

Ārocesi kumārassa, vaḷave』ttī』disī iti.

55.

Kumāro rasmimādāya, gahetuṃ taṃ upāgami;

Pacchato agataṃ disvā, bhītā tejena tassasā.

56.

Dhāvi』nantaradhāyitvā, dhāvanti manubandhiso;

Dhāvamānā saraṃ haṃ sā, sattakkhattuṃ parikkhipi.

57.

Otaritvā mahāgaṅgaṃ, uttaritvā tato pana;

Dhumarakkhaṃ pabbataṃ taṃ, sattakkhattuṃ parikkhipi.

58.

Taṃ saraṃ puna tikkhattuṃ, parikkhipi tato puna;

Gaṅgaṃ kacchakatitthena, samotari tahiṃ tu so.

59.

Gahesitaṃ vāladhismiṃ, tālapattañca toyagaṃ;

Tassa puññānubhāvena, so ahosi mahā asi.

我來為您直譯這段巴利文: 29. 名叫吉利干達西瓦的是班度迦跋耶的舅父; 他統治著班度婆修提婆賜予的地區。 30. 當時這位剎帝利正在收割一百卡利薩的稻田; 他有一位美麗的女兒,名叫帕利的剎帝利女。 31. 她乘坐華麗的車輛,帶著大批隨從, 帶著父親的食物,往收割者那裡去。 32. 王子的人看見那裡的少女, 就去告訴王子,王子立即趕來。 33. 他把隨從分成兩隊,派一百輛車去; 他帶著隨從問她:"你要去哪裡?" 34. 當她說明一切后,他的心被她吸引; 這位剎帝利請求分享食物。 35. 她從車上下來,用金盤 在榕樹下給王子送上食物。 36. 她取來榕樹葉子給其他人食用; 那些葉子立刻變成了金器。 37. 王子看到這些,想起婆羅門的預言, 心想:"我得到了適合做王后的少女"而歡喜。 38. 她讓所有人都吃飽,食物卻沒有減少; 看起來只取用了一人的份量。 39. 這位具有福德的溫柔少女, 從那時起就被稱為蘇婆那帕利。 40. 王子帶著她登上車輛, 在強大軍隊的護衛下離開了。 41. 她的父親聽到後派出所有人; 他們去後發生爭鬥,被威脅后返回。 42. 那裡因發生爭鬥而建立的村莊叫做卡拉哈(爭鬥村); 她的五個兄弟聽到后帶著武器前來。 43. 般度羅的兒子旃陀獨自殺死了他們所有人; 那片戰場因此被稱為洛希達瓦哈干達(流血之地)。 44. 然後這位班度迦跋耶 帶著強大的軍隊, 來到恒河對岸的 多拉山。 45. 他在那裡住了四年,他的舅父們 聽說后除了國王外都來參戰。 46. 他們在都馬拉卡山附近 安營紮寨,與外甥 展開戰鬥,外甥也與舅父們交戰。 47. 他追擊到恒河這邊,擊敗他們后返回; 在他們的營地住了兩年。 48. 他們去烏帕提薩城把這事告訴國王; 國王派人送信和一千金錢給王子。 49. 信中說:"你要待在恒河對岸,不要來這邊"; 國王的九個兄弟聽到后對他發怒。 50. 他們說:"你一直是他的支持者, 現在又給他土地,因此我們要殺了你。" 51. 他把王位讓給他們,他們一起 立他們的弟弟提薩為國家的統治者。 52. 這位給予無畏的阿跋耶 在烏帕提薩城 統治了二十年。 53. 在都馬拉卡山的湖邊圖姆巴利揚伽納, 住著一位名叫制底耶的美麗母夜叉。 54. 有人看見這位美麗的母馬, 就去告訴王子說:"有這樣一匹母馬。" 55. 王子拿著韁繩去捉她; 她看見他從後面來,被他的威嚴嚇到。 56. 她逃跑消失了,他追趕她; 她在奔跑時繞著那個湖轉了七圈。 57. 渡過大恒河后, 又繞著那都馬拉卡山轉了七圈。 58. 然後又繞湖三圈,之後 從龜渡口渡過恒河,他也跟著過去。 59. 抓住她尾巴上的棕櫚葉漂在水面上; 由於他的福德力,那變成了一把大劍。

60.

Uccāresi asiṃ dajjaṃ, 『『māromī』』ti tamāha sā;

Rajjaṃ gahetvā te dajjaṃ, sāmi māmaṃ amārayi.

61.

Gīvāya taṃ gahetvā so, vijjhitvā asikoṭiyā;

Nāsāya rajjuyā bandhi, sā ahosi vasānugā.

62.

Gantvā taṃ dhumarakkhaṃ so, tamāruyha mahabbalo;

Tattha cattāri vassāni, dhūmarakkhana ge vasi.

63.

Tato nikkhamma sabalo, āgammā』riṭṭhapabbataṃ;

Suddhikālamapekkhanto, tattha sattasamāvasi.

64.

Dve mātule ṭhapetvāna, tassa sesaṭṭhamātulā;

Yuddhasajjā ariṭṭhaṃ taṃ, upasaṅkamma pabbataṃ.

65.

Khandhāvāraṃ nagarake, nivesetvā camūpatiṃ;

Datvā parikkhipāpesuṃ, samantā』riṭṭhapabbataṃ.

66.

Yakkhiniyā mantayitvā, tassā vacanayuttiyā;

Datvā rājaparikkhāraṃ, paṇṇākārā yuvāni ca.

67.

『『Gaṇhātha sabbāne』tāni, khamāpessāmi vo ahaṃ』』;

Iti vatvāna pesesi, kumāro purato balaṃ.

68.

Gaṇhissāmi paviṭṭhanti, vissaṭṭhesu tu tesu so;

Āruyha yakkhavaḷavaṃ, mahābalapurakkhato.

69.

Yuddhāya pāvisi yakkhī, mahārāva marāpisā;

Anto bahibalañcassa, ukkuṭṭhiṃ mahatiṃ akā.

70.

Kumārapurisā sabbe, parasenā nare bahū;

Ghātetvā mātule ca』ttha, sīsarāsiṃ akaṃsu te.

71.

Senāpati pālayitvā, gumbaṭṭhānaṃ sapāvisi;

Senāpati gumbako』ti, tena esa pavuccati.

72.

Upariṭṭhamātulasiraṃ, sīsarāsiṃ sapassiya;

Lāburāsī』va icchāha, tenā』si lābugāmako.

73.

Evaṃ vijitasaṅgāmo, tato so paṇḍukābhayo;

Ayyakassā』nurādhassa, vasanaṭhānamāgami.

74.

Attano rājagehaṃ so, tassa datvāna ayyako;

Aññatthavāsaṃ kappesi, so tu tasmiṃ ghare vasi.

75.

Pucchāpetvāna nemittaṃ, vatthuvijjā』viduṃ tathā;

Nagaraṃ pavaraṃ tasmiṃ, gāmeyeva amāpayi.

76.

Nivāsattā』nurādhānaṃ, anurādhapuraṃ ahu;

Nakkhattenā』nurādhena, patiṭṭhāpita tāya ca.

77.

Āṇāpetvā mātulānaṃ, chattaṃ jātassare idha;

Dhovāpetvā dhārayitvā, taṃ sareyeva vārinā.

78.

Attano abhisekaṃ so, kāresi paṇḍukābhayo;

Suvaṇṇapāliṃ deviṃ taṃ, mahesitte bhisecayi.

79.

Adā candakumārassa, porohiccaṃ yathāvidhi;

Ṭhānantarāni sesānaṃ, bhaccānañca yathārahaṃ.

80.

Mātuyā upakārattā, attano ca mahīpatiṃ;

Aghātayitvā jeṭṭhaṃ taṃ, mātulaṃ abhayaṃ pana.

81.

Rattirajjaṃ adā tassa, ahu nagaraguttiko;

Tadupādāya nagare, ahū nagaraguttiko.

82.

Sassuraṃ taṃ aghātetvā, girikaṇḍasivampi ca;

Girikaṇṇadesaṃ tasse』va, mātulassa adāsi so.

83.

Saraṃ tañca khaṇāpetvā, kārāpesi bahū dakaṃ;

Jaye jalassa gāhena, jayavāpīti ahutaṃ.

84.

Kālavelaṃ nivāsesi, yakkhaṃpura puratthime;

Yakkhaṃ tu cittarājaṃ taṃ, heṭṭho abhayavāpiyā.

85.

Pubbopakāriṃ dāsiṃ taṃ, nibbattaṃ yakkhayoniyā;

Purassa dakkhiṇadvāre, so kataññū nivāsayi.

86.

Anto narindavatthussa, vaḷavāmukhayakkhiniṃ;

Nivāsesi baliṃ tesaṃ, aññesañcānuvassakaṃ.

87.

Dāpesi chaṇakāle tu, cittarājena so saha;

Samāsane nisīditvā, dibbamānusanāṭakaṃ.

88.

Kārento』bhirami rājā, ratikhiḍḍā samappito;

Dvāragāme ca caturo, bhayavāpiñca kārayi.

89.

Mahāsusānaghātanaṃ, pacchimarājiniṃ tathā;

Vessavaṇassa nigrodhaṃ, byādhidevassa tālakaṃ.

90.

Yonasabhāga vatthuñca, mahejjagharameva ca;

Etāni pacchimadvāra-disābhāge nivesayi.

我來為您直譯這段巴利文: 60. 她大喊道:"把劍給我,'我要殺你'"; "請拿了王位后給我,主人,不要殺我。" 61. 他抓住她的脖子,用劍尖刺她, 用繩子綁住她的鼻子,她就變得順從了。 62. 他來到都馬拉卡山,這位大力士騎上她, 在都馬拉卡山住了四年。 63. 之後帶著軍隊離開,來到阿里塔山, 等待吉祥時機,在那裡住了七年。 64. 除了兩個舅父外,其餘六個舅父 準備作戰,來到阿里塔山。 65. 在小城安營紮寨,任命軍隊統帥, 讓他們包圍整個阿里塔山。 66. 他與夜叉女商議后,按照她的建議, 準備好王室用品和各種禮物。 67. 王子說:"請收下這一切, 我要向你們請求原諒", 然後派軍隊先行。 68. 當他們進入準備接受時, 他騎上夜叉馬, 帶著強大的軍隊。 69. 夜叉女發出巨大的吼叫進入戰鬥; 她在內外軍隊中發出大喊。 70. 王子的人殺死了 敵軍中的許多人和舅父們, 把他們的頭堆成一堆。 71. 軍隊統帥逃到叢林地帶後進入; 因此那地方被稱為軍統林。 72. 看著舅父們的頭堆在一起, 說像葫蘆堆,因此那裡成為葫蘆村。 73. 這樣獲得勝利后, 班度迦跋耶來到 祖父阿努拉陀的居住地。 74. 祖父把自己的王宮給了他, 自己搬到別處居住,他就住在那宮中。 75. 他詢問占卜師和 精通相地之人後, 就在那村莊建造了一座美好的城市。 76. 因為阿努拉陀居住於此,所以稱為阿努拉陀城(今阿努拉德普勒); 也因為是在阿努拉陀星宿時建立。 77. 他命令在此生池中 洗凈舅父們的王冠, 用池水浸泡。 78. 班度迦跋耶舉行了 自己的加冕儀式; 立蘇瓦那帕利為王后。 79. 按照規矩任命旃陀王子為祭司; 其他隨從也各得其職。 80. 因為對母親的幫助,這位國王 沒有殺死長舅父阿跋耶。 81. 給了他夜間的統治權,成為城市守護者; 從那時起城中就有了城市守護者。 82. 他也沒有殺死岳父 吉利干達西瓦, 而是把吉利干納地區給了這位舅父。 83. 他讓人挖掘那個池塘,蓄滿了很多水; 因為得勝而取水,所以稱為勝利池。 84. 他讓夜叉迦拉韋拉住在城東, 讓夜叉吉多王住在阿跋耶池下。 85. 這位知恩圖報的人讓那位 投生為夜叉的昔日幫助過的婢女, 住在城南門。 86. 在王宮內安置了 馬面夜叉女, 每年給他們和其他夜叉供品。 87. 在節日時,他與吉多王 同坐一處, 觀看天界和人間的表演。 88. 國王沉迷於娛樂,享受快樂; 他建造了四個門前村和跋耶池。 89. 還建造了大墓地屠宰場、 西方王妃宮、 韋薩瓦納的榕樹和病神的椰子樹。 90. 以及希臘人集會所和 大祭祀堂; 這些都建在西門方向。

91.

Pañcasatāni caṇḍāla-purise purasodhake;

Duvesatāni caṇḍāla-purise vaccasodhake.

92.

Diyaḍḍhasatacaṇḍāle, matanīhārake』pi ca;

Susāna gopacaṇḍāle, tattakeyeva ādisi.

93.

Tesaṃ gāmaṃ nivesesi, susānā pacchimuttare;

Yathā vihitakammāni, tāni niccaṃ akaṃsute.

94.

Tassa caṇḍālagāmassa, pubbuttaradisāya tu;

Nīcasusānakaṃ nāma, caṇḍālānamakārayi.

95.

Tassuttare susānassa, pāsāṇapabbatantare;

Āvāsapālijhādhānaṃ, tadā āsi nivesitā.

96.

Taduttare disābhāge, yāva gāmaṇi vāpiyā;

Tāpasānaṃ anekesaṃ, assamo āsi kārito.

97.

Tasseva ca susānassa, puratthimadisāya tu;

Jotiyassa nigaṇṭhassa, gharaṃ kāresi bhūpati.

98.

Tasmiṃyeva desasmiṃ, nigaṇṭho girināmako;

Nānāpāsaṇḍakā ceva, vasiṃsu samaṇā bahū.

99.

Tattheva ca devakulaṃ, akāresi mahīpati;

Kubhaṇḍassa nigaṇṭhassa, taṃnāmakamahositaṃ.

100.

Tato tu pacchime bhāge, jhādhapālipuratthime;

Micchādiṭṭhikulānaṃ tu, vasī pañcasataṃ tahiṃ.

101.

Paraṃ jotiyagehamhā, oraṃ gāmaṇi vāpiyā;

So paribbājakārāmaṃ, kārāpesi tatheva ca.

102.

Ājīvakānaṃ gehañca, brāhmaṇavaṭṭameva ca;

Sivikā sotthisālā ca, akāresi tahiṃ tahiṃ.

103.

Dasavassābhiseko so, gāmasīmā nivesayi;

Laṃkādīpamhi sakale, laṃkindo paṇḍukābhayo.

104.

So kālavelacittehi, dissamānehi bhūpati;

Sahā』nu bhosi sampatiṃ, yakkhabhūtasahāya vā.

105.

Paṇḍukābhayarañño ca, abhayassa ca antare;

Rājasuññāni vassāni, ahesuṃ dasasatta ca.

106.

So paṇḍukābhayamahīpati sattatiṃsa–

Vasso』dhigamma dhitimā dharaṇī patittaṃ;

Ramme anunamanurādhapure samiddhe;

Vassāni akārayi rajjametthāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Paṇḍukābhayābhisekonāma

Dasamo paricchedo.

Ekādasama pariccheda

Devānaṃpiyatissābhiseko

1.

Tassaccaye tassa suto, muṭasivo』ti vissuto;

Suvaṇṇapāliyā putto, patto rajjamanākulaṃ.

2.

Mahāmeghavanuyyānaṃ, nāmanugaguṇoditaṃ;

Phalapupphatarupetaṃ, so rājā kārayi subhaṃ.

3.

Uyyānaṭhānaggahaṇe, mahāmegho akālajo;

Pāvassitena uyyānaṃ, mahāmeghavanaṃ ahu.

4.

Saṭṭhivassāni muṭasivo, rājā rājjamakārayi;

Anurādhe puravare, laṃkā bhuvadane subhe.

5.

Tassa puttā dasā』hesuṃ, aññamaññahitesino;

Duve dhītā cā』nukulā, kulānucchavikā ahū.

6.

Devānaṃ piyatissoti, vissuto dutiyo suto;

Tesu bhātūsu sabbesu, puññāpaññādhiko ahu.

7.

Devānaṃ piyatisso so, rājā』si pituaccaye;

Tassā』bhisekena samaṃ, bahūna』cchariyāna』huṃ.

8.

Laṃkādīpamhi sakale, nidhayo ratanāni ca;

Antoṭhitāni uggantvā, pathavītalamāruhuṃ.

9.

Laṃkādīpasamīpamhi, bhinnanāvāgatāni ca;

Tatrajātāni ca thalaṃ, ratanāni samāruhuṃ.

10.

Chātapabbatapādamhi, tisso ca veḷuyaṭṭhiyo;

Jātārathapatodena, samānā parimāṇato.

11.

Tāsu ekālatāyaṭṭhi, rajatā』bhā tahiṃ latā;

Suvaṇṇāvaṇṇārucirā, dissantetā manoramā.

12.

Ekā kusumā yaṭṭhītu, kusumāni tahiṃ pana;

Nānāni nānāvaṇṇāni, dissante』ti phuṭāni ca.

13.

Ekāsakuṇayaṭṭhitu , tahiṃ pakkhimigā bahū;

Nānā ca nānāvaṇṇā ca, sajīvā viya dissare.

14.

Bhayagajarathāmalakā, valayaṅguliveṭhakā;

Kakudhaphalāpākatikā, iccetā aṭṭhajātiyo.

我來為您直譯這段巴利文: 91. 五百個旃陀羅人作為城市清潔工; 二百個旃陀羅人作為廁所清潔工。 92. 一百五十個旃陀羅人作為屍體搬運工; 同樣數量的旃陀羅人作為墓地守衛。 93. 為他們建立村莊在墓地西北方; 他們按照規定持續履行這些職責。 94. 在那旃陀羅村的 東北方向,為旃陀羅人 建造了一個低等墓地。 95. 在墓地北面, 在巖石山間, 建立了帕利長老的住處。 96. 在其北方地區,直到伽摩尼池, 為眾多苦行者建造了 精舍。 97. 在那個墓地的 東方,國王為 耆提耶尼干陀建造了房屋。 98. 在同一地區,名叫吉利的尼干陀 和許多其他各派修行者 都住在那裡。 99. 國王在那裡也建造了一座神廟; 以庫跋達尼干陀的名字命名。 100. 在其西方,帕利長老住處的東方, 有五百個邪見家族 居住在那裡。 101. 在耆提耶住所之外,伽摩尼池之內, 他同樣建造了 遊方者的園林。 102. 還建造了阿基維卡派的房舍和婆羅門區, 以及轎子和休息廳, 分佈各處。 103. 登位十年後,楞伽全島的 國王班度迦跋耶 規劃了村莊的界限。 104. 這位國王與 可見的迦拉韋拉和吉多 一起享受繁榮,如同與夜叉鬼神為伴。 105. 在班度迦跋耶王和 阿跋耶之間, 有十七年無王統治。 106. 這位堅定的班度迦跋耶國王 在三十七歲獲得王位; 在美麗繁榮的阿努拉德城 統治了這麼多年。 爲了使善人歡喜和感動而作的《大史》中, 名為"班度迦跋耶登位"的 第十章。 第十一章 天愛帝須登位 1. 在他去世后,他的兒子 著名的穆塔西瓦, 蘇瓦那帕利的兒子,繼承了安定的王位。 2. 這位國王建造了一座美麗的 大云園,以其美德命名, 園中長滿果樹花木。 3. 在選擇園地時, 非時節的大云 降雨,因此稱為大云園。 4. 穆塔西瓦王在美麗的 楞伽地上的優美城市 阿努拉德統治了六十年。 5. 他有十個兒子, 彼此友愛; 兩個女兒也都 適合家族門第。 6. 第二個兒子 以天愛帝須聞名; 在所有兄弟中 他的福德智慧最為超群。 7. 這位天愛帝須 在父親去世后成為國王; 他的登基伴隨著 許多奇蹟。 8. 在整個楞伽島上, 埋藏的寶藏和珍寶 都從地下 升到地面。 9. 在楞伽島附近 破船帶來的珍寶 和本土產的寶物 都浮現在陸地上。 10. 在乞特山腳下 生出三根竹子, 大小如同 馬車的鞭子。 11. 其中一根藤竹 閃耀著銀色光芒, 一根呈現金色, 美麗動人。 12. 一根開滿鮮花的竹子, 其上開著 各種各樣 色彩繽紛的花朵。 13. 一根鳥竹上 棲息著許多鳥獸, 形態各異, 色彩紛呈,宛如活物。 14. 恐象、戰車、阿摩勒果、 手鐲、指環、纏帶、 柯庫達果等自然物, 這就是八種類別。

15.

Muttāsamudā uggantvā, tīre vaṭṭi viya ṭhitā;

Devānaṃ piyatissassa, sabbaṃ puññavijambhitaṃ.

16.

Indanīlaṃ veḷuriyaṃ, lohitaṅkamaṇidhi』me;

Rajatāni pane』tāni, muttā tā tāvayaṭṭhiyo.

17.

Sattahabbhantareyeva, rañño santikamāharuṃ;

Tāni disvā patīto so, rājā iti vicintayi.

18.

Ratanāni anagghāni, dhammāsoko imānime;

Sahāyo』rahatenā』ñño, tassa dassaṃ imāna』to.

19.

Devānaṃ piyatisso ca, dhammāsoko ca te ime;

Dve adiṭṭhasahāyāhi, cirappabhuti bhūpati.

20.

Bhāgineyyaṃ mahāriṭṭhaṃ, amaccaṃ pamukhaṃ tato;

Dijaṃ amaccaṃ gaṇataṃ, rājā te caturo jane.

21.

Dūto katvāna pāhesi, baloghaparivārite;

Gāhā petvā anagghāni, ratanāni imāni so.

22.

Maṇijātī ca tisso tā, tisso ca rathayaṭṭhiyo;

Saṅkhañca dakkhiṇāvattaṃ, muttā jātī ca aṭṭha tā.

23.

Āruyha jambukolamhi, nāvaṃ sattadinena te;

Sukhena titthaṃ laddhāna, sattāhena tato puna.

24.

Pāṭaliputtaṃ gantvāna, dhammāsokassa rājino;

Adaṃsu paṇṇākārete, disvā tāni pasīdi so.

25.

Ratanāni』disānettha, natthi me iti cintiya;

Adā senāpatiṭṭhānaṃ, tuṭṭho』riṭṭhassa bhūpati.

26.

Porohiccabrāhmaṇassa, daṇḍanāyataṃ pana;

Adāsi tassā』maccassa, seṭṭhittaṃ gaṇakassa tu.

27.

Tesaṃ anappake bhoge, datvā vāsagharāni ca;

Mahāmaccehi mantento, passitvā paṭipābhataṃ.

28.

Vālabījanī muṇhisaṃ, khaggaṃ chattañca pādukaṃ;

Moḷiṃ vataṃ sapāmaṅgaṃ, bhiṅkāraṃ haricandanaṃ.

29.

Adhovimaṃ vatthakoṭiṃ, mahagghaṃ hatthapuñchaniṃ;

Nāgā』haṭaṃ añjanañca, aruṇābhañca mattikaṃ.

30.

Anotattodakañceva, gaṅgāsalilameva ca;

Saṅkhañca nandiyāvaṭṭaṃ, vaḍḍhamānaṃ kumārikaṃ.

31.

Hemabhojanakaṇḍañca, sivikañca mahārahaṃ;

Harīṭakaṃ āmalakaṃ, mahagghaṃ amatosadhaṃ.

32.

Sukāhaṭānaṃ sālīnaṃ, saṭṭhivāhasatāni ca;

Abhiseko pakaraṇaṃ, parivāravisesitaṃ.

33.

Datvā kāle bhahāyassa, paṇṇākāre narissaro;

Dūte pāhesisaddhamma-paṇṇākāramimampica.

34.

Ahaṃ buddhañca dhammañca, saṅghañca saraṇaṃ gato;

Upāsakattaṃ desesiṃ, sakyaputtassa sāsane.

35.

Tvampimāni ratanāni, uttamāni naruttama;

Cittaṃ pasādayitvāna, saddhāya saraṇaṃ vaja.

36.

『『Karotha me sahāyassa, abhisekaṃ puno』』 iti;

Vatvā sahayā』maccete, sakkaritvā ca pesayi.

37.

Pañcamāse vasitvāna, te maccā』tivasakkatā;

Vesākhasukkhapakkhādi-dine dūtā viniggatā.

38.

Tāmalittiyamāruyha, nāvaṃ tejambukolake;

Oruyha kūpaṃ passiṃsu, patvā dvādasiyaṃ idha.

39.

Adaṃsu paṇṇākāre te, dūtā laṃkādīpassate;

Tesaṃ mahantaṃ sakkāraṃ, laṃkāpati akārayi.

40.

Te maggasiramāsassa, ādicandodayejine;

Abhisittañca laṃkindaṃ, amaccā sāmibhattino.

41.

Dhammāsokassa vacanaṃ, vatvā sāmi hiteratā;

Punopi abhisiñciṃsu, laṃkāhitasukherataṃ.

42.

Vesākhe narapati puṇṇamāyamevaṃ;

Devānaṃ piyavacano pagūḷanāmo;

Laṃkāyaṃ pavītatapīti ussavāyaṃ;

Attānaṃ janasukhado』bhisecayī soti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Devānaṃpiyatissābhisekonāma

Ekādasamo paricchedo.

Dvādasama pariccheda

Nānādesapasādo

1.

Thero moggaliputto so, jinasāsana jotako;

Niṭṭhāpetvāna saṃgītiṃ, pekkhamāno anāgataṃ.

我來為您直譯這段巴利文: 15. 珍珠從海中升起, 排列在岸邊如同線條; 這一切都是天愛帝須 福德的顯現。 16. 這些是藍寶石、貓眼石、 紅寶石、摩尼寶、 銀器,還有 珍珠和竹子。 17. 在七天之內, 這些都被帶到國王面前; 看到這些后國王歡喜, 這樣想道: 18. "這些無價之寶, 只有法阿育王配得上; 除了他以外沒有其他人 值得我贈送這些寶物。" 19. 天愛帝須和 法阿育這兩位國王 雖然素未謀面, 卻長久以來就是朋友。 20. 於是國王派遣 外甥大阿利陀大臣為首, 婆羅門大臣和會計師, 這四個人。 21. 任命他們為使者, 帶著大批隨從派他們前去, 讓他們帶著這些 無價之寶。 22. 三種寶石、 三根馬鞭竹、 右旋螺貝,以及 八種珍珠。 23. 他們從闍姆布拘羅(今賈夫納)乘船, 七天後 安全抵達港口, 又過了七天。 24. 到達巴連弗城(今巴特那)后, 向法阿育王 獻上這些禮物, 他看后非常歡喜。 25. 想道:"這樣的寶物 我這裡都沒有",國王歡喜地 授予阿利陀 軍隊統帥的職位。 26. 任命婆羅門為祭司, 另一位為司法官, 給會計師 授予長者之位。 27. 給了他們豐厚的財物 和住所后,與大臣們商議, 準備回贈的禮物。 28. 扇子、頭巾、 寶劍、傘蓋、涼鞋、 頭冠、織物帶裝飾、 水瓶和旃檀香。 29. 一件貴重的未洗過的布、 貴重的手巾、 龍族帶來的眼藥、 紅色的泥土。 30. 無熱惱池的水、 恒河之水、 右旋螺貝、 童女和吉祥物。 31. 黃金食器、 貴重的轎子、 訶子、阿摩勒果、 貴重的甘露藥。 32. 鸚鵡銜來的 六萬擔稻米、 加冕用具 及其特別的配件。 33. 國王及時地把這些 禮物給了朋友, 還派使者帶去 正法的禮物。 34. "我已皈依佛、法、僧, 在釋迦子的教法中 宣稱自己為優婆塞。 35. 最尊貴的人啊, 你也應該對這些 最殊勝的三寶 生起信心而皈依。 36. 說道:"為我的朋友 再舉行一次加冕禮", 這樣說完后善待 朋友的大臣們並送他們回去。 37. 這些大臣在那裡受到 極大尊重住了五個月, 從衛塞月白半開始 使者們啟程返回。 38. 從多摩梨帝乘船, 到達闍姆布拘羅, 下船看見井后, 在這裡度過十二日。 39. 使者們把禮物 獻給楞伽島的統治者; 楞伽之主 給予他們極大的禮遇。 40. 在摩揭陀月 初月升起時, 忠於主人的大臣們 為楞伽之主舉行加冕禮。 41. 他們傳達了法阿育的話, 爲了主人的利益, 又一次為追求楞伽利益與快樂的國王 舉行加冕禮。 42. 就這樣在衛塞月滿月之日, 這位以天愛之名而聞名的國王, 在楞伽島歡樂慶典中, 爲了民眾的幸福而接受加冕。 爲了使善人歡喜和感動而作的《大史》中, 名為"天愛帝須登位"的 第十一章。 第十二章 各地凈信 1. 目犍連子帝須長老, 佛法的光明, 結束了結集后, 觀察未來。

2.

Sāsanassa patiṭṭhānaṃ, paccantesu avekkhiya;

Pesesi kattike māse, tete there tahiṃ tahiṃ.

3.

Theraṃ kasmīragandhāraṃ, majjhantikamapesayi;

Apesayī mahādeva-ttheraṃ mahisamaṇḍalaṃ.

4.

Vanavāsiṃ apesayi, theraṃ rakkhitanāmakaṃ;

Tathā』parantakaṃ yona-dhammarakkhitanāmakaṃ.

5.

Mahāraṭṭhaṃ mahādhamma-rakkhitatthera nāmakaṃ;

Mahārakkhita theraṃ taṃ, yona lokamapesayi.

6.

Pesesi majjhimaṃ theraṃ, himavantapadesakaṃ;

Suvaṇṇabhūmiṃ there dve, soṇamuttara meva ca.

7.

Mahāmahindattheraṃ taṃ, thera iṭṭiyamuttiyaṃ;

Sambalaṃ bhaddasālañca, sake saddhivihārike.

8.

Laṃkādīpe manuññamhi, manuññaṃ jinasāsanaṃ;

Patiṭṭhāpetha tumhe』ti, pañca there apesayi.

9.

Tadā kasmīragandhāre, pakkaṃ sassaṃ mahiddhiko;

Aravālo nāgarājā, vassaṃ karakasaññitaṃ.

10.

Vassā petvā samuddasmiṃ, sabbaṃ khipatidāruṇo;

Tatra majjhantikatthero, khippaṃ gantvā vihāyasā.

11.

Aravāladahevāri-piṭṭhe caṅkamanādike;

Akāsi disvā taṃnāgā, ruṭṭhārañño nivedayuṃ.

12.

Nāgarājā』tharuṭṭho so, vividhā bhisikā』kari;

Vātā mahantā vāyanti, megho gajjati vassati.

13.

Phalantya』saniyo vijju, niccharanti tato tato;

Mahiruhā pabbatānaṃ, kūṭāni papatanti ca.

14.

Virūparūpā nāgā ca, bhiṃsāpenti samantato;

Sayaṃ dhupāyati jalati, akkosanto anekadhā.

15.

Sabbaṃ taṃ iddhiyā thero, paṭibāhiya bhiṃsanaṃ;

Avoca nāgarājaṃ taṃ, dassento balamuttamaṃ.

16.

Sadeva kopi ce loko, āgantvā tāsayeyya maṃ;

Na me paṭibalo assa, janetuṃ bhayabheravaṃ.

17.

Sace』pi tvaṃ mahiṃ sabbaṃ, sasamuddaṃ sapabbataṃ;

Ukkhipitvā mahānāga, khipeyyāsi mamo』pari.

18.

Neva me sakkuṇeyyāsi, janetuṃ bhayabheravaṃ;

Aññadatthu tave『va』ssa, vighāto uragādhipa.

19.

Taṃsutvā nimmadassa』ssa, thero dhammamadesayi;

Tato saraṇasīlesu, nāgarājā patiṭṭhahi.

20.

Tatheva caturāsīti-sahassāni bhujaṅgamā;

Himavanteva gandhabbā, yakkhā kumbhaṇḍakā bahū.

21.

Paṇḍako nāma yakkho tu, saddhiṃhārita yakkhiyā;

Pañcasatehi puttehi, phalaṃ pāpuṇi ādikaṃ.

22.

『『Mā』』dāni kodhaṃ janiyittha, ito uddhaṃ yathāpure;

Sasaghātañca mā』kattha, sukhakāmāhi pāṇino.

23.

Karotha mettaṃ sattesu, vasantu manujā sukhaṃ;

Iti tenā』nusiṭṭhā te, tatheva paṭipajjisuṃ.

24.

Tato ratanapallaṅke, theraṃ so uragādhipo;

Nisīdāpiya aṭṭhāsi, bījamāno tadantike.

25.

Tadā kasmīragandhāra-vāsino manujā』gatā;

Nāgarājassa pūjatthaṃ, mantvā theraṃ mahiddhikaṃ.

26.

Theramevā』bhi vādetvā, ekamantaṃ nisīdisuṃ;

Tesaṃ dhammamadesesi, thero āsivisopamaṃ.

27.

Asītiyā sahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu;

Satasahassa purisā, pabbajuṃ therasantike.

28.

Tatoppabhupati kasmira-gandhāraṃ te idānipi;

Āsuṃ kāsāva pajjotā, vatthuttayaparāyanā.

29.

Gantvā mahādevatthero, desaṃ mahisamaṇḍalaṃ;

Suttantaṃ devadūtaṃ so, kathesi janamajjhago.

30.

Cattālīsa sahassāni, dhammacakkhuṃ visodhayuṃ;

Cattālīsa sahassāni, pabbajiṃsu tadantike.

31.

Gantvā』tha rakkhitatthero, vanavāsiṃ nabhe ṭhito;

Saṃyuttamanamataggaṃ, kathesi janamajjhago.

32.

Saṭṭhi narasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu;

Sattatiṃsa sahassāni, pabbajiṃsu tadantike.

我來為您直譯這段巴利文: 2. 觀察到正法在邊地的建立, 他在咖提迦月 派遣那些長老們 前往各處。 3. 他派遣末阇提迦長老 去迦濕彌羅與健陀羅(今克什米爾和甘達拉); 派遣摩訶提婆長老 去摩希沙曼達羅。 4. 派遣名叫勒棄多 長老去婆那婆西; 同樣派遣優那法護 長老去阿波蘭多迦。 5. 派遣名叫摩訶達摩勒棄多 長老去摩訶勒吒; 派遣那位摩訶勒棄多 長老去優那世界。 6. 派遣末阇摩長老 去雪山地區; 派遣蘇那和郁多羅 兩位長老去金地(今緬甸)。 7. 大摩哂陀長老、 伊提耶、郁提耶長老, 三跋羅和跋陀沙羅, 這些自己的同住弟子。 8. "在可愛的楞伽島上, 建立可愛的勝者教法", 這樣說著派遣 五位長老。 9. 那時在迦濕彌羅健陀羅, 具大神通的 阿勒婆羅龍王降下 名為冰雹的雨。 10. 降雨後把一切 無情地投入海中; 末阇提迦長老 迅速從空中前往。 11. 在阿勒婆羅池的 水面上經行等; 龍眾看見后 告知憤怒的龍王。 12. 龍王發怒, 施展各種恐嚇: 大風吹起, 雷雲轟鳴降雨。 13. 雷電交加, 閃電四起, 樹木倒塌, 山峰崩裂。 14. 可怕的龍眾 四面恐嚇, 自身噴火燃燒, 以多種方式叱罵。 15. 長老以神通 制止所有恐嚇, 向龍王顯示 最高的力量說道: 16. "即使連同天神的世界 來恐嚇我, 也不能 使我產生恐懼。 17. 即使你把整個大地 連同海洋山脈 舉起來,大龍, 投向我的頭頂。 18. 也不能使我 產生恐懼; 龍王啊,只會 給你自己帶來損害。" 19. 聽到這話失去傲慢后, 長老為他說法; 於是龍王皈依 並受持戒律。 20. 同樣八萬四千 蛇眾、雪山的 乾闥婆、夜叉、 和眾多鳩盤茶也皈依。 21. 名叫般荼迦的夜叉 與哈利陀夜叉女 和五百個兒子 獲得初果。 22. "從今以後不要像以前 那樣生起憤怒; 尋求快樂的眾生啊, 不要殺生。 23. 對眾生修習慈心, 讓人們安樂地生活", 他們聽從這些教導, 如此實踐。 24. 然後龍王請長老 坐在寶座上, 自己站在一旁 為他扇涼。 25. 那時迦濕彌羅健陀羅的 居民們前來, 看見具大神通的長老 正在接受龍王供養。 26. 他們向長老禮敬后, 坐在一旁; 長老為他們說了 《毒蛇譬喻經》。 27. 八萬人 證悟法義; 十萬人 在長老處出家。 28. 從那時起直到現在, 迦濕彌羅健陀羅的人們 都籠罩在袈裟的光輝中, 皈依三寶。 29. 摩訶提婆長老前往 摩希沙曼達羅地區, 在人群中 宣說《天使經》。 30. 四萬人 得清凈法眼; 四萬人 在他那裡出家。 31. 然後勒棄多長老 去到婆那婆西,停在空中, 在人群中 宣說《相應·無始品》。 32. 六萬人 證悟法義; 三萬七千人 在他那裡出家。

33.

Vihārānaṃ pañcasataṃ, tasmiṃdese patiṭṭhahi;

Patiṭṭhāpesi tatthevaṃ, thero so jinasāsanaṃ.

34.

Gantvā』parantakaṃ thero, yonako dhammarakkhito;

Aggikkhandhopamaṃ suttaṃ, kathetvā janamajjhago.

35.

Sattatiṃsa sahassāni, pāṇe tattha samāgate;

Dhammāmatamapāyesi, dhammā dhammesu kovido.

36.

Purisānañca sahassañca, itthiyo ca tato』dhikā;

Khattiyānaṃ kulāyeva, nikkhamitvāna pabbajuṃ.

37.

Mahāraṭṭhamisī gantvā, so mahādhammarakkhito;

Mahānāradakassapavhaṃ, jātakaṃ kathayī tahiṃ.

38.

Maggaphalaṃ pāpuṇiṃsu, caturāsīti sahassakā;

Terasantu sahassāni, pabbajiṃsu tadantike.

39.

Gantvāna yonavisayaṃ, so mahādhammarakkhito isi;

Kāḷakārāma suttantaṃ, kathesi janamajjhago.

40.

Pāṇasata sahassāni, sahassāni ca sattati;

Maggaphalaṃ pāpuṇiṃsu, dasa sahassāni pabbajuṃ.

41.

Gantvā catūhi therehi, desesi majjhimo isi;

Himavantapadesasmiṃ, dhammacakkapavattanaṃ.

42.

Maggaphalapāpuṇiṃsu, asītipāṇa koṭiyo;

Visuṃ te pañcaraṭṭhāni, pañcatherā pasādayuṃ.

43.

Purisasatasahassāni, ekekasseva santike;

Pabbajiṃsu pasādena, sammāsambuddha sāsane.

44.

Saddhiṃ uttaratherena, soṇatthero mahiddhiko;

Suvaṇṇabhūmiṃ agamā, tasmiṃ tu samaye pana.

45.

Jāte jāte rājagehe, dārake ruddarakkhasī;

Samuddato nikkhamitvā, bhakkhitvā pana gacchati.

46.

Tasmiṃ khaṇe rājagehe,

Jāto hoti kumārako;

There manussā passitvā,

Rakkhasānaṃ sahāyakā.

47.

Iti cintiya māretuṃ, sā yuvā upasaṅkamuṃ;

『『Kimetanti』』ca pucchitvā, theraṃ te eva māhute.

48.

Samaṇā mayaṃ himavantā, na rakkhasi sahāyakā;

Rakkhasī sā saparisā, nikkhantā hoti sāgarā.

49.

Taṃ disvāna mahārāvaṃ, viraviṃsu mahājanā;

Diguṇe rakkhase thero, māpayitvā bhayānake.

50.

Taṃ rakkhasiṃ saparisaṃ, parikkhipi samantato;

Idaṃ imehi uddhanti, mantvā bhītā palāyisā.

51.

Tassa desassa ārakkhaṃ, ṭhapetvāna samantato;

Tasmiṃ samāgame thero, brahmajālamadesayi.

52.

Saraṇesu ca sīlesu, aṭṭhaṃsu bahavo janā;

Saṭṭhiyā tu sahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu.

53.

Aḍḍhuḍḍhāni sahassāni, pabbajuṃ kuladārakā;

Pabbajiṃsu diyaḍḍhantu, sahassaṃ kuladhītaro.

54.

Tatoppabhuti sañjāte, rājagehe kumārake;

Nāmaṃ kariṃsu rājāno, soṇuttara sanāmake.

55.

Mahājanassāpi jinassa kaḍḍhanaṃ;

Vihāya pattaṃ amataṃ sukhampite;

Kariṃsu lokassa hitaṃ tahiṃ tahiṃ;

Bhaveyya yo lokahite pamādavāti.

Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Nānādesapasādo nāma dvādasamo paricchedo.

Terasama pariccheda

Mahindāgamano

1.

Mahāmahindatthero so, tadā dvādasavassiko;

Upajjhāyena āṇatto, saṅghena ca mahāmatī.

2.

Laṃkādīpaṃ pasādetuṃ,

Kālaṃ pekkhaṃ vicintayī;

『『Vuḍḍho muṭasivo rājā,

Rājā hotu suto』』 iti.

3.

Tadantare ñātigaṇaṃ, daṭṭhuṃ katvāna mānasaṃ;

Upajjhāyañca saṅghañca, vanditvā puccha bhūpatiṃ.

4.

Ādāya caturo there, saṅghamittāya atrajaṃ;

Sumanaṃ sāmaṇerañca, chaḷābhiññaṃ mahiddhikaṃ.

5.

Ñātīnaṃ saṅgahaṃ kātuṃ, agamā dakkhiṇāgiriṃ;

Tato tattha carantassa, chammāsā samatikkamuṃ.

6.

Kamena vedisagiriṃ, nagaraṃ mātudeviyā;

Sampatvā mataraṃ passi, devī disvā piyaṃ sutaṃ.

我來為您直譯這段巴利文: 33. 在那個地區建立了 五百座寺院; 長老就這樣 在那裡建立了勝者的教法。 34. 優那人法護長老 去到阿波蘭多迦, 在人群中 宣說《火蘊譬喻經》。 35. 在那裡聚集的 三萬七千生命, 這位通達諸法者 讓他們飲用了法甘露。 36. 一千男子和 更多的女子, 從剎帝利種姓 出家。 37. 那位大法護仙人 去到摩訶勒吒, 在那裡講說了 《大那羅迦葉本生經》。 38. 八萬四千人 證得道果; 一萬三千人 在他那裡出家。 39. 那位大法護仙人 前往優那地區, 在人群中 宣說《黑園經》。 40. 十七萬 生命證得道果; 一萬人 出家。 41. 末阇摩仙人與四位長老 前往雪山地區, 宣說 《轉法輪經》。 42. 八十億生命 證得道果; 五位長老使 五個國家分別凈信。 43. 在每位長老處 都有十萬人 以信心在正等正覺的 教法中出家。 44. 具大神通的蘇那長老 與郁多羅長老一起 去到金地(今緬甸), 那時。 45. 每當王宮中 生下孩子, 兇惡的女羅剎 就從海中出來吞食而去。 46. 就在那時, 王宮中生了王子; 人們看見長老們, 以為是羅剎的同伴。 47. 這樣想著就去 準備殺死他們, 問道:"這是什麼?" 他們向長老這樣說。 48. "我們是從雪山來的沙門, 不是羅剎的同伴。" 那女羅剎帶著隨從 從海中出來。 49. 看見她時人們 發出巨大的叫喊; 長老變化出 加倍可怕的羅剎。 50. 完全包圍了 那女羅剎和她的隨從; 她們想"這些比我們強", 就恐懼逃走了。 51. 在四周設定了 那個地方的守護后, 長老在那個集會中 宣說《梵網經》。 52. 許多人安住于 皈依和戒律中; 六萬人 證悟法義。 53. 三千五百 良家子出家; 一千五百 良家女出家。 54. 從那時起, 王宮中生下的王子, 國王都給他們取名 叫蘇那郁多羅。 55. 爲了大眾對勝者的信仰, 他們放棄得到的甘露樂, 在各處為世間謀求利益; 誰會在利益世間時懈怠呢? 爲了使善人歡喜和感動而作的《大史》中, 名為"各地凈信"的第十二章。 第十三章 摩哂陀來臨 1. 那時大摩哂陀長老 十二歲,具大智慧, 受到戒師 和僧團的指示。 2. 爲了使楞伽島凈信, 觀察時機思維: "穆塔西瓦王已老, 應讓他的兒子作王。" 3. 這期間他想要 看望親族, 向戒師和僧團 禮敬后詢問國王。 4. 帶著四位長老 和僧密多的兒子, 具六神通大神力的 須摩那沙彌。 5. 爲了會見親族, 他去到南山; 在那裡遊行時, 過了六個月。 6. 次第來到他母后的 吠提娑城, 見到了母親,王后 見到愛子后。;

7.

Bhojayitvā saparisaṃ, attanāyeva kāritaṃ;

Vihāraṃ cetiyagiriṃ, theraṃ āropayī subhaṃ.

8.

Avantiraṭṭhaṃ bhuñjanto, pitarā dinnamattano;

So asoka kumāro hi, ujjenīgamanā purā.

9.

Vedise nagare vāsaṃ, upagantvā tahiṃ subhaṃ;

Devinnāma labhitvāna, kumāriṃ seṭṭhidhītaraṃ.

10.

Saṃvāsaṃ tāya kappesi, gabbhaṃ gaṇhiya tena sā;

Ujjeniyaṃ kumāraṃ taṃ, mahindaṃ janayī subhaṃ.

11.

Vassadvayamatikkamma, saṅghamittañca dhītaraṃ;

Tasmiṃ kāle vasati sā, vedise nagare tahiṃ.

12.

Thero tattha nisīditvā, kālaññū iti cintayi;

Pitarā me samāṇattaṃ, abhiseka mahussavaṃ.

13.

Devānaṃpiyatisso so, mahārājā』nubhotu ca;

Vatthuttayaguṇe cāpi, sutvā jānātu dūhato.

14.

Ārohatu missanagaṃ, jeṭṭhamāsassu』posathe;

Tadaheva gamissāma, laṃkādīpavaraṃ mayaṃ.

15.

Mahindo upasaṅkamma, mahindatthera muttamaṃ;

Yāhi laṃkaṃ pasādetuṃ, sambuddhenā』si byākato.

16.

Mayampi tatthupatthambhā, bhavissāmā』ti abravi;

Deviyā bhaginī dhītu-putto bhaṇḍuka nāmako.

17.

Therena deviyā dhammaṃ, sutvā desitameva tu;

Anāgāmiphalaṃ patvā, vasi therassa santike.

18.

Tattha māsaṃ vasitvāna, jeṭṭhamāsassu』 posathe;

Thero catūhi therehi, sumanenā』tha bhaṇḍunā.

19.

Saddhiṃ tena gahaṭṭhena, na rato ñātihetunā;

Tasmā vihārā ākāsaṃ, uggantvā so mahiddhiko.

20.

Khaṇeneva idhāgamma, ramme missaka pabbate;

Aṭṭhāsi vilukūṭamhi, rucirambatthale vare.

21.

Laṃkāpasāda guṇena viyākato so;

Laṃkāhitāya muninā sayitena ante;

Laṃkāya satthusadiso hitahetu tassā;

Laṃkāmarūhi mahito』bhinisīdi tattāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Mahindāgamano nāma

Terasamo paricchedo.

Cuddasama pariccheda

Nagarappavesano

1.

Devānaṃpiyatisso so, rājā salilakīḷitaṃ;

Datvā nagaravāsīnaṃ, migavaṃ kīḷituṃ agā.

2.

Cattālīsasahassehi, narehi parivārito;

Dhāvanto padasāyeva, agamā missakaṃ nagaṃ.

3.

There dassetumicchanto, devo tasmiṃ mahīdhare;

Gumbhaṃbhakkhayamāno』va, aṭṭhā gokaṇṇarūpavā.

4.

Rājā disvā 『『pamattaṃ taṃ, na yuttaṃ vijjhituṃ』』 iti;

Jiyā saddamakādhāpi, gokaṇṇo pabbatantaraṃ.

5.

Rājā』nudhāvi sodhiṃ, therānaṃ santikaṃ gato;

There diṭṭhe narindena, sayamantaradhāyiso.

6.

Thero 『『bahūsu diṭṭhesu, atibhāyissatī』』 tiso;

Attānameva dassesi, passitvā taṃ mahīpatiṃ.

7.

Bhīto aṭṭhāsi taṃ thero, 『『ehi tissāti abravi;

Tissā』ti vacaneneva, rājā yakkho』』ti cintayī.

8.

Samaṇā mayaṃ mahārāja, dhammarājassa sāvakā;

Tameva anukampāya, jambudīpā idhāgatā.

9.

Iccāha thero taṃ sutvā, rājā vītabhayo ahu;

Saritvā sakhīsandesaṃ, 『『samāṇā』』 iti nicchito.

10.

Dhanuṃ sarañca nikkhippa, upasaṅkamma taṃ isiṃ;

Sammodamāno therena, so nisīdi tadantike.

11.

Tadā tassa manussā te, āgamma parivārayuṃ;

Tadā sese cha dassesi, mahāthero sahāgate.

12.

Te disvā abravī rājā, 『『kadā』』 me āgatā iti;

『『Mayā saddhiṃ』』ti therena, vutte pucchi idaṃ puna.

13.

『『Santi īdisakā aññe, jambudīpe yatī』』 iti;

Āha 『『kāsāvapajjo to, jambudīpo tahiṃ pana.

14.

Tevijjā iddhippattā ca, cetopariyakovidā;

『『Dibbasotā』rahanto ca, bahū buddhassa sāvakā』』.

我來為您直譯這段巴利文: 7. 她供養了帶隨從的長老, 並把自己修建的 美麗的支提山寺院 獻給長老。 8. 那位阿育王子 在前往優禪尼之前, 統治著父親 賜予他的阿槃提國。 9. 來到吠提娑城 美麗的居所后, 娶了名叫提維的 長者之女。 10. 與她同住后她懷孕, 在優禪尼生下了 英俊的王子 摩哂陀。 11. 過了兩年後 又生下女兒僧密多, 那時她住在 吠提娑城。 12. 長老在那裡住下後, 知時而思維: "我父親命令的 加冕大典, 13. 愿天愛帝須 大王享受它, 也愿他從遠方聽聞 三寶的功德。 14. 讓他在阇提月的 布薩日登上彌沙山, 我們就在那天 去美麗的楞伽島。" 15. 至上的摩哂陀長老 走近說: "去使楞伽島凈信吧, 你已被正覺者授記。 16. 我們也會成為 那裡的支持者", 王后妹妹的外甥 名叫般度迦。 17. 聽聞長老為王后 所說的法后, 證得不還果, 住在長老身邊。 18. 在那裡住了一個月后, 在阇提月的布薩日, 長老與四位長老、 須摩那和般度。 19. 以及那位在家者一起, 不再留戀親族, 這位具大神通者 從寺院升入空中。 20. 瞬間來到這裡 美麗的彌沙山, 站在可愛的 維盧峰頂上。 21. 他因楞伽島的凈信功德而被授記, 臨終的牟尼為楞伽的利益預言, 他為楞伽如同導師一般謀求利益, 受到楞伽天神尊敬而安坐於此。 爲了使善人歡喜和感動而作的《大史》中, 名為"摩哂陀來臨"的 第十三章。 第十四章 入城 1. 天愛帝須王 給城中居民 玩水的歡樂后, 去打獵遊戲。 2. 有四萬人 隨從圍繞, 徒步奔走 來到彌沙山。 3. 那座大山上的神 想要顯示諸長老, 化現成鹿的模樣 好像在吃草叢。 4. 國王看見說:"它不專心, 射它並不合適", 但仍發出弓弦聲, 鹿就跑進山間。 5. 國王追趕它 來到長老們身邊; 當國王看見長老們時, 它自行消失了。 6. 長老想"如果讓他 看見太多會害怕", 就只顯現自己 讓國王看見。 7. 國王害怕站住時, 長老說:"來吧,提舍"; 聽到"提舍"這話, 國王想"這是夜叉"。 8. "大王,我們是沙門, 是法王的弟子; 出於對您的慈悲, 從閻浮提來此。" 9. 長老這樣說,國王聽后 失去了恐懼; 想起朋友的資訊, 確定"這是沙門"。 10. 放下弓箭后 走近這位仙人, 與長老親切交談, 坐在他旁邊。 11. 那時他的隨從 來到圍繞他; 大長老這時顯現 其他六位同來者。 12. 國王看見他們問: "他們什麼時候來的?" 長老回答"與我一起來", 他又問這個: 13. "在閻浮提還有 這樣的出家人嗎?" 答道:"那裡到處都是 袈裟的光輝。 14. 有三明、得神通、 精通他心通, 有天耳、阿羅漢等 眾多佛陀弟子。"

15.

Pucchi 『『kenāgatatthā』』ti, na thalena na vārinā;

Āgatamhā』』ti vutte so, vijāni nabhasāgamaṃ.

16.

Vīmaṃsaṃso mahāpañño, kaṇhaṃ pañhamapucchitaṃ;

Puṭṭho puṭṭho viyākāsi, taṃtaṃ pañhaṃ mahīpati.

17.

Rukkhoyaṃ rājakinnāmo, añño nāma ayaṃ taru;

Imaṃ muñciya attha』mbo, santi ambatarū bahuṃ.

18.

Imañca ambaṃ teca』mbe, muñciyatthi mahīruhā;

Santi bhante bahu rukkhā, anambāpana te taru.

19.

Aññe ambe anambe ca, muñciya』tthi mahīruhā;

Ayaṃ bhante ambarukkho, paṇḍito』si narissara.

20.

Santi te ñātakā rāja, santi bhante bahujjanā;

Santi aññātakā rāja, santi te ñātito bahū.

21.

Ñātake te ca aññe ca, muñciya』ññopi atthi nu;

『『Bhante』』 hameva sādhu tvaṃ, paṇḍito』si narissara.

22.

Paṇḍito』ti viditvāna, cūḷahatthipadopamaṃ;

Suttantaṃ desayī thero, mahīpassa mahāmatī.

23.

Desanāpariyosāne, saddhiṃ tehi narehi so;

Cattālīsasahassehi, saraṇesu patiṭṭhahi.

24.

Bhattā』bhīhāraṃ sāyanhe, rañño abhiharuṃ tadā;

『『Na bhuñjissa』』nti dāni me, iti janammi bhūpati.

25.

Pucchituṃyeva yuttanti, bhattenā』pucchite isi;

Na bhuñjāma idānī』ti, vutte kālañca pucchiso.

26.

Kālaṃ vutte』bravi evaṃ, 『『gacchāma nagaraṃ』』iti;

Tuvaṃ gaccha mahārāja, vasissāma mayaṃ idha.

27.

Evaṃ sati kumāro』yaṃ, amhehi saha gacchatu;

Ayañhi āgataphalo, rāja viññātasāsano.

28.

Apekkhamāno pabbajjaṃ, vasata』mhākamantike;

Idāni pabbajessāma, imaṃ tvaṃ gaccha bhūmipa.

29.

Pāto rathaṃ pesayissaṃ, tumhe tattha ṭhitā puraṃ;

Yāthā』ti there vanditvā, bhaṇḍuṃnetva』ka mantakaṃ.

30.

Pucchi therādhikāraṃso, rañño sabbamabhāsi so;

Theraṃ ñatvā』ti tuṭṭhoso, 『『lābhā me』』iti cintayi.

31.

Bhaṇḍussa gīhibhāvena, gatāsaṅko narissaro;

Aññāsi narabhāvaṃ so, 『『pabbājema imaṃ』』 iti.

32.

Thero taṃ gāmasīmāyaṃ, tasmiṃyeva khaṇe akā;

Bhaṇḍukassa kumārassa, pabbajjamupasampadaṃ.

33.

Tasmiṃyeva khaṇe so ca, arahattamapāpuṇi;

Sumanaṃ sāmaṇeraṃ taṃ, thero āmantayī tato.

34.

Dhammasavanakālaṃ tvaṃ, ghosehī』』ti apucchiso;

Sāvento kittakaṃ ṭhānaṃ, bhante ghosema』haṃ iti.

35.

『『Sakalaṃ tambapaṇṇī』』ti, vutte therena iddhiyā;

Sāvento sakalaṃ laṃkaṃ, dhammakālamaghosayī.

36.

Rājā nāgacatutteso, soṇṇipasse nisīdiya;

Bhuñjanto taṃ ravaṃ sutvā, therantika mapesayi.

37.

『『Upaddavo nu atthī』』ti, āha natthi uddavo;

Sotuṃ sambuddhavacanaṃ, kālo ghosāpito iti.

38.

Sāmaṇera ravaṃ sutvā, bhummādevā aghosayuṃ;

Anukkamena so saddo, brahmalokaṃ samāruhi.

39.

Tena ghosena devānaṃ, sannipāto mahā ahu;

Samacittasuttaṃ desesi, thero tasmiṃ samāgame.

40.

Asaṃkhiyānaṃ devānaṃ, dhammābhisamayo ahu;

Bahū nāgā supaṇṇā ca, saraṇesu patiṭṭhayuṃ.

41.

Yathedaṃ sāriputtassa, suttaṃ therassa bhāsato;

Tathā mahindattherassa, ahu devasamāgamo.

42.

Rājā pabhā te pāhesi, rathaṃ sārathi so gato;

『『Ārohatha rathaṃ yāma, nagaraṃ』』 iti te』bravi.

43.

Nā』rohāma rathaṃ gaccha, gacchāma tava pacchato;

Iti vatvāna pesetvā, sārathiṃ sumanorathaṃ.

44.

Vehāsamabbhugantvā, te nagarassa puratthato;

Paṭhamatthūpaṭṭhānamhi, otariṃsu mahiddhikā.

15 "你們是如何來此?"他問道,"既不是走陸路,也不是走水路。" 當回答說"我們來了"時,他明白了他們是從空中來的。 16 這位大智者國王仔細思考, 每當他提出一個問題,就得到相應的回答。 17 "這棵樹叫國王樹,那棵樹有另外的名字, 除了這棵芒果樹,還有其他許多芒果樹。" 18 "除了這棵芒果樹和那些芒果樹,還有其他大樹, 尊者,還有許多不是芒果樹的樹木。" 19 "除了其他芒果樹和非芒果樹,還有大樹, 尊者,這是芒果樹,人中之王啊,你很有智慧。" 20 "大王,你有親戚,尊者,有許多人, 大王,也有非親戚,你有很多親屬。" 21 "除了你的親戚和其他人,還有其他人嗎? 你說'尊者'是對的,人中之主,你很有智慧。" 22 知道他很有智慧后,這位大智長老 為國王講說了小象跡喻經。 23 在說法結束時,他與那些人一起, 四萬人皆歸依三寶。 24 那時在黃昏時分,他們給國王送來食物, 國王想:"現在我不應該進食。" 25 認為應該詢問,於是在食物到來時問聖者, 當說"我們現在不進食"時,他又問時間。 26 當告知時間后,他這樣說:"我們去城裡吧。" "大王你先去,我們就住在這裡。" 27 "如果這樣的話,就讓這位王子和我們一起去吧, 因為這位王子已經得果,大王,他已經理解了教法。" 28 "他想要出家,讓他住在我們這裡, 現在我們就讓他出家,你先回去吧,國王。" 29 "明早我會派車來,你們在那裡等著進城。" 說完後向長老禮敬,帶著般荼去商議。 30 他詢問了關於長老的事,那人把一切都告訴了國王, 知道了長老的身份后,他很歡喜,想:"這是我的福分。" 31 人中之主對般荼的在家身份不再有疑慮, 他知道了他的人性,想:"讓我們讓他出家吧。" 32 長老就在那個時候,在村莊界域內, 為般荼王子舉行了出家和具足戒儀式。 33 就在那個時刻,他證得了阿羅漢果, 然後長老召喚那位須摩那沙彌。 34 他問道:"你去宣佈說法的時間。" "尊者,我應該宣佈到多遠的地方?" 35 當長老以神通說"整個銅色島(斯里蘭卡)"時, 他向整個蘭卡宣佈了說法時間。 36 那位乘坐四頭象的國王坐在金座上, 正在用餐時聽到那聲音,就派人去長老那裡。 37 "是不是有什麼災難?"他問道,"沒有災難, 只是在宣佈聽聞佛陀教法的時間。" 38 聽到沙彌的聲音,地居天神也開始宣佈, 那聲音逐漸上達梵天界。 39 因那聲音,天神們大量聚集, 在那個集會中,長老宲說了《平等心經》。 40 無數天神證悟了法, 許多龍族和金翅鳥都皈依了三寶。 41 就像舍利弗長老說法時那樣, 對摩訶因陀長老來說也有天神的集會。 42 天亮時國王派來車駕,車伕到達后說: "請上車,我們去城裡。" 43 "我們不坐車,你先走, 我們會跟在你後面。"說完后,讓車伕帶著美好的車先行。 44 這些具大神通者升上虛空, 在城東第一塔廟處降落。

45.

Therehi paṭhamotiṇṇa-ṭhānamhi katacetiyaṃ;

Ajjāpi vuccate tena, evaṃ paṭhamacetiyaṃ.

46.

Raññā theraguṇaṃ sutvā, sabbā antepuritthiyo;

Theradassanamicchiṃsu, yasmā tasmāmahīpati.

47.

Anto』va rājavatthussa, rammaṃ kāresi maṇḍapaṃ;

Setehi vatthapupphehi, chāditaṃ samalaṅkataṃ.

48.

Uccaseyyāviramaṇaṃ, sutattā therasantike;

Kaṅkhī 『『uccāsane thero, nisīdideyyanunoti ca.

49.

Tadantare sārathi so, there disvā tahiṃ ṭhite;

Cīvaraṃ pārupante te, ativimhita mānaso.

50.

Gantvā rañño nivedesi, sutvā sabbaṃ mahīmati;

『『Nisajjaṃ na karissanti, pīṭhakesū』』ti nicchito.

51.

『『Susādhu bhummattharaṇaṃ, paññāpethā』』ti bhāsiya;

Gantvā paṭipathaṃ there, sakkaccaṃ abhivādiya.

52.

Mahāmahindattherassa, hatthato pattamādiya;

Sakkārapūjāvidhinā, puraṃ theraṃ pavesayi.

53.

Disvā āsanapaññattiṃ, nemittā byākaruṃ iti;

『『Gahitā pathavī』mehi, dīpe hessanti issarā.

54.

Narindo pūjayanto te, there antepuraṃ nayi;

Tattha te dussapīṭhesuṃ, nisīdiṃsu yathārahaṃ.

55.

Te yāgukhajjabhojjehi, sayaṃ rājā atappayi;

Niṭṭhite bhattakiccamhi, sayaṃ upanisīdiya.

56.

Kaniṭṭhassoparājassa, mahānāgassa jāyikaṃ;

Vasantiṃ rājagehe』va, pakkosā pesicā』nulaṃ.

57.

Āgamma anulādevī, pañca itthisatehi sā;

Therevandiya pūjetvā, ekamantamupāvisi.

58.

Petavatthuṃ vimānañca, saccasaṃyuttameva ca;

Desesi thero tā itthī, paṭhamaṃ phalamajjhaguṃ.

59.

Hiyyo diṭṭhamanussehi, sutvā theraguṇe bahū;

Theradassanamicchantā, samāgantvāna nāgarā.

60.

Rājadvāre mahāsaddaṃ, akaruṃ taṃ mahīpati;

Sutvā pucchiya jānitvā, āha tesaṃ hitatthiko.

61.

Sabbesaṃ idha sambādho, sālāmaṅgalahatthino;

Sodhetha tattha dakkhanti, there』me nāgarā』iti.

62.

Sodhetvā hatthisālaṃ taṃ, vitānādīhi sajjukaṃ;

Alaṅkaritvā sayane, paññapesuṃ yathārahaṃ.

63.

Sathero tattha gantvāna, mahāthero nisīdiya;

So devadūtasuttantaṃ, kathesī kathiko mahā.

64.

Taṃ sutvāna pasīdiṃsu, nagarā te samāgatā;

Tesu pāṇasahassaṃtu, paṭhamaṃ phalamajjhagā.

65.

Laṃkādīpe so satthukappo akappo;

Laṃkādhiṭṭhāne dvīsu ṭhānesu thero;

Dhammaṃ bhāsitvā dīpabhāsāya evaṃ;

Saddhammo tāraṃ kārayī dīpadīpoti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Nagarappavesano nāma

Cuddasamo paricchedo.

Pañcadasama pariccheda

Mahāvihāra paṭiggahako

1.

Hatthisālāpi sambādhā, iti tattha samāgatā;

Te nandanavane ramme, dakkhiṇadvārato bahi.

2.

Rājuyyāne ghanacchāye, sītale nīlasaddale;

Paññāpesuṃ āsanāni, therānaṃ sādarā narā.

3.

Nikkhamma dakkhiṇadvārā, thero tattha nisīdi ca;

Mahākulīnā cā』gamma, itthiyo bahukā tahiṃ.

4.

Theraṃ upanisīdiṃsu, uyyānaṃ pūrayantiyo;

Bālapaṇḍitasuttantaṃ, tāsaṃ thero adesayi.

5.

Sahassaṃ itthiyo tāsu, paṭhamaṃ phalamajjhaguṃ;

Evaṃ tattheva uyyāne, sāyaṇhasamayo ahu.

6.

Tato therā nikkhamiṃsu, 『『yāma taṃ pabbataṃ』』 iti;

Rañño paṭinivedesuṃ, sīghaṃ rājā upāgami.

7.

Upāgammā』bravī theraṃ, 『『sāyaṃ dūro ca pabbato;

Idheva nandanuyyāne, nivāso phāsuko iti.

8.

Purassa accāsannattā, 『『asāruppa』』nti bhāsite;

『『Mahāmeghavanuyyānaṃ, nātidūrāti santike.

45 在長老們最初降臨的地方建造的塔廟, 直到今天仍被稱為第一塔廟。 46 國王聽聞長老的功德后,後宮的所有女眷 都想要見長老,因此國王也同意了。 47 就在王宮內部,建造了一座美麗的殿堂, 用白色布帛和鮮花覆蓋裝飾。 48 從長老那裡聽說不用高座的戒律, 國王猶豫"長老是否會坐在高座上"。 49 這時那位車伕看到長老們站在那裡, 正在披袈裟,心中十分驚歎。 50 他去告訴國王,這位智者聽后, 確信"他們不會坐在椅子上"。 51 於是說道:"請鋪設地毯", 前去迎接長老們,恭敬地禮拜。 52 從摩訶因陀長老手中接過缽, 以恭敬供養之禮儀將長老引入城中。 53 看到座位的佈置,預言家們這樣說: "他們已經征服了這片土地,將成為這個島的統治者。" 54 國王恭敬地將長老們引入內宮, 他們在那裡如法地坐在布制座位上。 55 國王親自以粥食和主副食物供養他們, 用餐結束后,他親自坐在一旁。 56 他派人召喚住在王宮裡的 弟弟副王摩訶那伽的妻子阿奴羅。 57 阿奴羅天女帶著五百位女眷前來, 向長老禮拜供養后,坐在一旁。 58 長老為這些女眷講說了《餓鬼事》、《天宮事》和《諦相應》, 她們證得了初果。 59 昨天見過長老的人們傳頌長老的諸多功德, 城中居民都想見長老,於是聚集而來。 60 他們在王宮門前發出巨大聲響,作為人民福祉的國王 聽到后詢問得知原因。 61 "這裡對大家來說太擁擠了,請清理吉祥象舍, 這樣城中居民就能見到長老們了。" 62 他們清理了象舍,用傘蓋等裝飾, 鋪設座位,一切妥當。 63 長老去到那裡,這位大長老坐下, 這位善於說法者宣講了《天使經》。 64 聽聞此經后,聚集的城民都生起信心, 其中一千人證得了初果。 65 他在蘭卡島如佛陀般無與倫比, 這位長老在蘭卡兩處說法處 用島上的語言講說佛法, 使正法之光照耀這個島嶼。 為增長善人的凈信與感動而作的《大史》 第十四章 入城品完 第十五章 接受大寺品 1 因為象舍也太擁擠,於是聚集的人們 在南門外美麗的難陀園中, 2 在王家園林中濃蔭下, 清涼的青草地上,人們恭敬地 為長老們鋪設座位。 3 長老從南門出來在那裡坐下, 許多高貴家族的女子來到那裡, 4 坐在長老身邊,園林座無虛席, 長老為她們講說了《愚人智者經》。 5 其中一千位女子證得了初果, 就這樣在園林中直到傍晚。 6 然後長老們起身說:"我們要去那座山。" 他們向國王報告,國王迅速前來。 7 來到后對長老說:"天晚了,山又遠, 不如就在這難陀園中安住,這裡舒適。" 8 當說"因太接近城市而不合適"時, 國王說"大雲林園既不遠也不近。"

9.

Rammaṃ chāyūdakūpetaṃ, nivāso tattha rocatu;

Nivattitabbaṃ bhante』』nti, thero tattha nivattayi.

10.

Tasmiṃ nivattaṭhānamhi, kadambanadiyantike;

Nivattacetiyaṃ nāma, kataṃ vuccati cetiyaṃ.

11.

Taṃ nandanā dakkhiṇena, nayaṃ theraṃ rathesabho;

Mahāmeghavanuyyānaṃ, pācinadvārakaṃ nayi.

12.

Tattha rājaghare ramme, mañcapīṭhāni sādhukaṃ;

Sādhūti santharāpetvā, 『『vasate』tta sukhaṃ』』 iti.

13.

Rājā there』bhivādetvā, amaccaparivārito;

Puraṃ pāvisi therā tu, taṃ rattiṃ tattha te vasuṃ.

14.

Pabhāteyeva pupphāni, gāhetvā dharaṇīpati;

There upacca vanditvā, pūjetvā kusumehi ca.

15.

Pucchi kacci sukhaṃ vuṭṭhaṃ, uyyānaṃ phāsukaṃ iti;

Sukhaṃ vutthaṃ mahārāja, uyyānaṃ yati phāsukaṃ.

16.

Ārāmo kappate bhante, saṅghassā』』ti apucchi so;

『『Kappate』』iti vatvāna, kappākappesu kovido.

17.

Thero veḷuvanārāma, paṭiggahaṇamabravi;

Taṃ sutvā abhihaṭṭho so, tuṭṭhahaṭṭho mahājano.

18.

Therānaṃ vandanatthāya, devī tu anulāgatā;

Saddhiṃ pañcasatitthīhi, dutiyaṃ phalamajjhagā.

19.

Sā pañcasatā devī, anulā』ha mahīpati;

『『Pabbajissāma devā』』ti, rājā theramavoca so.

20.

Pabbājetha imāyo』』ti, thero āha mahīpatiṃ;

『『Na kappati mahārāja, pabbājetuṃ thiyo hino.

21.

Atthi pāṭaliputtasmiṃ, bhikkhunī me kaniṭṭhikā;

Saṅghamittāti nāmena, vissutā sā bahussutā.

22.

Narindasamaṇindassa, mahābodhidumindato;

Dakkhiṇaṃ sākhamādāya, tathā bhikkhuniyo varā.

23.

Āgacchatū』ti pesehi, rañño no pitu santikaṃ;

Pabbājessati sā therī, āgatā itthiyo imā.

24.

『『Sādhu』』ti vatvā gaṇhitvā, rājā bhiṅkāramuttamaṃ;

『『Mahāmeghavanuyyānaṃ, dammi saṅghassi』maṃ iti.

25.

Mahindatherassa kare, dakkhiṇodakamā』kirī;

Mahiyā patite toye, akampittha mahā mahī.

26.

『『Tasmā kampati bhūmī』』ti, bhūmipālo apucchi taṃ;

Patiṭṭhitattā dīpamhi, sāsanassā』ti so bravi.

27.

Therassa upanāmesi, jātipupphāni jātimā;

Thero rājagharaṃ gantvā, tassa dakkhiṇato ṭhito.

28.

Rukkhamhi picule aṭṭha, pupphamuṭṭhī samokirī;

Tatthāpi puthavī kampi, puṭṭho tassā』ha kāraṇaṃ.

29.

Ahosi tiṇṇaṃ buddhānaṃ, kāle』pi idha mālako;

Narindasaṅghakammatthaṃ, bhavissati idānipi.

30.

Rājagehā uttarato, cārupokkharaṇiṃ agā;

Tattakā neva pupphāni, thero tatthāpi okiri.

31.

Tatthā』pi puthuvī kampi, puṭṭho tassā』ha kāraṇaṃ;

『『Jantaghara pokkharaṇī, ayaṃ hessati bhūmipa』』.

32.

Tasseva rājagehassa, gantvāna dvārakoṭṭhakaṃ;

Tattakehe』va pupphehi, taṃ ṭhānaṃ pūjayī isi.

33.

Tatthāpi puthuvīkampi, haṭṭhalomo atīvaso;

Rājā taṃ kāraṇaṃ pucchi, thero tassā』ha kāraṇaṃ.

34.

Imamhi kappe buddhānaṃ, tiṇṇannaṃ bodhirukkhato;

Ānetvā dakkhiṇāsākhā, ropitā idha bhūmipa.

35.

Tathāgatassa amhākaṃ, bodhisākhāpi dakkhiṇā;

Imasmiṃyeva ṭhānamhi, patiṭṭhissati bhūmipa.

36.

Tato』gamā mahāthero, mahāmucalamālakaṃ;

Tattakāneva pupphāni, tasmiṃ ṭhāne samokiri.

37.

Tathāpi puthavī kampi, puṭṭho tassā』ha kāraṇaṃ;

Saṅghassu posathā gāraṃ, idha hessati bhūmipa.

38.

Pañhambamālakaṭṭhānaṃ, tato』gamā mahīpati;

Supakkaṃ ambapakkañca, vaṇṇagandharasuttamaṃ.

9 "那裡有令人愉悅的樹蔭和水,請在那裡安住, 尊者請留下。"於是長老就在那裡停留。 10 在他們停留的地方,靠近卡丹巴河, 建造了一座塔廟,稱為停留塔。 11 這位如戰車般優秀的國王帶領長老們 從難陀園向南走,來到東門的大雲林園。 12 在那裡美麗的王室建築中,妥善地 鋪設床座,說道:"請在此安住。" 13 國王在大臣的陪同下向長老們禮敬后 回城去了,而長老們則在那裡度過了那個夜晚。 14 天一亮,國王就拿著鮮花, 來到長老面前禮敬,並以鮮花供養。 15 問道:"是否安住得好,園林是否舒適?" "大王,我們安住得很好,園林很舒適。" 16 他問道:"尊者,僧團可以接受精舍嗎?" 精通戒律開遮的長老說"可以", 17 長老講述了竹林精舍的接受典故, 聽到這個,大眾都十分歡喜雀躍。 18 阿奴羅天女為禮拜長老而來, 與五百女眷一起證得第二果。 19 那五百位女眷和阿奴羅對國王說: "大王,我們想要出家。"國王就告訴長老。 20 "請讓她們出家。"長老對國王說: "大王,我們不能為女子授戒。 21 在波咤厘子城(現今印度巴特那)有我的妹妹比丘尼, 名叫僧密多,她很有學問,廣受尊敬。 22 請派人去我們父王那裡, 請她帶著世尊菩提樹的南枝 和優秀的比丘尼們前來。 23 她來了就能為這些 女子們授戒。" 24 國王說"好",拿起最上等的水瓶, 說:"我將這大雲林園佈施給僧團。" 25 他向摩訶因陀長老的手上澆下清水, 當水滴落地面時,大地震動。 26 "為何大地震動?"國王問道, 長老回答說:"因為佛法已在此島確立。" 27 這位高貴的人獻上茉莉花, 長老去到王宮,站在其南邊。 28 在皮庫拉樹下撒下八把花, 那裡大地也震動,被問及時他解釋了原因。 29 "在三位佛陀時期這裡就有個廣場, 現在也將成為僧團舉行羯磨的場所。" 30 他往王宮北邊一個美麗的蓮池走去, 在那裡也撒下同樣數量的花。 31 那裡大地也震動,被問及時他解釋說: "大王,這裡將成為浴室蓮池。" 32 然後這位聖者來到 王宮的門樓處,也以同樣數量的花供養那地方。 33 那裡大地也震動,國王毛髮豎立, 非常驚喜地詢問原因,長老解釋說: 34 "大王,在這個劫期三位佛陀的菩提樹 南枝都被帶來種植在這裡。 35 大王,我們如來的菩提樹南枝 也將在這個地方確立。 36 然後大長老來到大目恰拉廣場, 在那個地方也撒下同樣數量的花。 37 同樣地大地震動,被問及時他解釋說: "大王,這裡將成為僧團的布薩堂。" 38 然後國王來到芒果樹廣場, 那裡有熟透的芒果,色香味俱全。

39.

Mahantaṃ upanāmesi, rañño uyyānapālako;

Taṃ therassupanāmesi, rājā atimanoramaṃ.

40.

Thero nisīdanākāraṃ, dassesi janatā hito;

Attharāpesi tattheva, rājā attharaṇaṃ varaṃ.

41.

Adā tattha nisinnassa, therassambaṃ mahīpati;

Thero taṃ paribhuñjitvā, ropanatthāya rājino.

42.

Ambaṭṭhikaṃ adā rājā, taṃ sayaṃ tattha ropayi;

Hatthe tassoparithero, dhovi tassa viruḷhiyā.

43.

Taṃ khaṇaṃyeva bījamhā, tamhā nikkhamma aṅkuro;

Kamenā』ti mahārukkho, pattapakkadharo ahu.

44.

Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā, parisā sā sarājikā;

Namassamānā aṭṭhāsi, there hatthatanuruhā.

45.

Thero tadā pupphamuṭṭhi, aṭṭha tattha samokiri;

Tathāpi puthavīkampi, puṭṭho tassā』ha kāraṇaṃ.

46.

Saṅghassappannalābhānaṃ, anekesaṃ narādhipa;

Saṅgammabhājanaṭhānaṃ, idaṃ ṭhānaṃ bhavissati.

47.

Tato gantvā catussāla-ṭhānaṃ tattha samokiri;

Tattakāneva pupphāni, kampi tatthāpi medinī.

48.

Taṃ kampakāraṇaṃ pucchi, rājā thero viyākari;

Tiṇṇannaṃ pubbabuddhānaṃ, rājuyyāna paṭiggahe.

49.

Dāna vatthunā』haṭāni, dīpavāsīhi sabbato;

Idha ṭhapetvā bhojesuṃ, sasaṅghe sugate tayo.

50.

Idāni pana ettheva, catussālā bhavissati;

Saṅghassa idha bhattaggaṃ, bhavissati narādhipa.

51.

Mahathūpaṭhitaṭhānaṃ, ṭhānāṭhānavidūtato;

Agamāsi mahāthero, mahindo dīpadīpano.

52.

Tadā antoparikkhepe, rājuyyānassa khuddikā;

Kakudhavhā ahu vāpī, tasso』pari jalantike.

53.

Thūpārahaṃ thalaṭhānaṃ, ahu there tahiṃ gate;

Rañño campakapupphānaṃ, puṭakāna』ṭṭha āharuṃ.

54.

Tāni campakapupphāni, rājā therassu』pānayi;

Thero campakapupphehi, tehi pūjesi taṃ phalaṃ.

55.

Tatthāpi puthavī kampi, rājā taṃ kampakāraṇaṃ;

Pucchi thero』nu pubbena, āhataṃ kampakāraṇaṃ.

56.

Idaṃ ṭhānaṃ mahārāja, catubuddha nisevitaṃ;

Thūpārahaṃ hitatthāya, sukhatthāya ca pāṇinaṃ.

57.

Imamhi kappe paṭhamaṃ, kakusandho jino ahu;

Sabba dhammavidū satthā, sabbalokānukampako.

58.

Mahātitthavhayaṃ āsi, mahāmeghavanaṃ idaṃ;

Nagaraṃ abhayaṃ nāma, puratthimadisāya』hu.

59.

Kadamba nadiyā pāre, tattha rājā』bhayo ahu;

Ojadīpoti nāmena, ayaṃ dīpo tadāahu.

60.

Rakkhasehi janasse』ttha, rogo pajjarako ahu;

Kakusandho dasabalo, disvāna tadupaddavaṃ.

61.

Taṃ gantvā sattavinayaṃ, pavattiṃ sāsanassa ca;

Kātuṃ imasmiṃ dīpasmiṃ, karuṇā balacodito.

62.

Cattālīsasahassehi, tādīhi parivārito;

Nabhasā』gamma aṭṭhāsi, devakūṭamhi pabbate.

63.

Sambuddhassā』nubhāvena, rogo pajjarako idha;

Upasanto mahārāja, dīpamhi sakale tadā.

64.

Kattha ṭhito adhiṭṭhāsi, narissara munissaro;

Sabbe maṃ ajja passantu, ojadīpamhi mānusā.

65.

Āgantukāmā sabbeva, manussā mama santikaṃ;

Āgacchantu akicchena, khippañcāpi mahāmuni.

66.

Obhāsayantaṃ munindaṃ taṃ, obhāsantañca pabbataṃ;

Rājā ca nāgarā ceva, disvā khippaṃ upāgamuṃ.

67.

Devatā balidānatthaṃ, manussā ca tahiṃ gatā;

Devatā iti maññiṃsu, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ.

68.

Rājā so munirājaṃ taṃ, atihaṭṭho』bhi vādiya;

Nimantayitvā bhattena, ānetvā purasanti kaṃ.

69.

Sasaṅghassa munindassa, nisajjārahamuttamaṃ;

Ramaṇīyamidaṃ ṭhāna-masambādhanti cintiya.

39 園丁獻上一個大芒果給國王, 國王把這個非常美味的芒果獻給長老。 40 為眾生利益的長老示意要坐下, 國王就在那裡鋪設上等的坐具。 41 國王把芒果給坐下的長老, 長老食用后,爲了種植而給國王 42 芒果核,國王親自在那裡種下, 長老爲了使它生長而為他洗手。 43 就在那一刻,從那種子中長出幼芽, 逐漸長成大樹,長出葉子和果實。 44 看到這個神變,包括國王在內的眾人 都站著向長老致敬,雙手合十。 45 那時長老在那裡撒下八把花, 大地也震動,被問及時他解釋了原因。 46 "人中之主,這個地方將成為 僧團分配各種供養物的場所。" 47 然後去到四廳堂處,在那裡撒下 同樣數量的花,大地也震動。 48 國王問震動的原因,長老解釋說: "在過去三佛接受王園時, 49 島上居民從各處帶來供養物, 就在這裡供養三位善逝和僧團。 50 現在這裡將建造四廳堂, 人中之主,這裡將成為僧團的食堂。" 51 然後這位照亮島嶼的大長老摩訶因陀, 知曉何處適合與否,來到大塔的位置。 52 那時在王園圍墻內有一個 名叫卡庫達的小池塘,在其水邊附近。 53 當長老到那裡時,那裡有適合建塔的地方, 他們為國王帶來了八籃栴檀花。 54 國王把這些栴檀花獻給長老, 長老用這些栴檀花供養那處地方。 55 那裡大地也震動,國王問震動的原因, 長老就像之前一樣解釋震動的原因。 56 "大王,這個地方是四佛所親近的, 值得建塔,為眾生的利益和安樂。 57 在這個劫期最初,有佛陀迦古孫陀, 他是知曉一切法的導師,憐憫一切世間。 58 那時這個大雲林叫做大渡口, 在東方有一座名為無畏的城市。 59 在卡丹巴河對岸有位阿巴亞王, 這個島那時叫做歐加島。 60 這裡的人們受到羅剎的影響而發燒生病, 十力具足的迦古孫陀見到這災難, 61 爲了在這個島上建立調伏眾生 和弘揚教法,被慈悲心驅使, 62 與四萬位具德者圍繞, 從天空來到天峰山上停留。 63 大王,由於正覺者的威力, 當時整個島上的發燒病都平息了。 64 人中之主,這位牟尼之主站在那裡發願: "愿歐加島上所有人今天都見到我。 65 大牟尼說:'愿所有想來見我的人 都能輕易迅速地來到我這裡。'" 66 國王和城中居民看到 發光的牟尼王和發光的山峰,迅速前來。 67 去那裡供養天神的人們 把這位與僧團同在的世間導師誤認為是天神。 68 那位國王非常歡喜地禮敬牟尼王, 邀請供養食物,帶到城附近。 69 認為這個地方寬敞美好, 適合這位牟尼王和僧團安坐,

70.

Kārite maṇḍape ramme, pallaṅkesu vare sutaṃ;

Nisīdāpesi sambuddhaṃ, sasaṅghaṃ idha bhūpati.

71.

Nisinnampi ca passantā, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ;

Dīpe manussā ānesuṃ, paṇṇākāre samantato.

72.

Attano khajjabhojjehi, tehi tehā』bhatehi ca;

Santappesi sasaṅghaṃ taṃ, rājā so lokanāyakaṃ.

73.

Idheva pacchābhattaṃ taṃ, nisinnassa jinassa so;

Mahā titthakamuyyānaṃ, rājā』dā dakkhiṇaṃ varaṃ.

74.

Akālapupphā laṅkāre, mahātitthavane tadā;

Paṭiggahite buddhena, akampittha mahāmahī.

75.

Ettheva so nisīditvā, dhammaṃ desesi nāyako;

Cattālīsa sahassāni, pattā maggaphalaṃ narā.

76.

Divāvihāraṃ katvāna, mahātitthavane jino;

Sāyaṇhasamaye gantvā, bodhiṭhānārahaṃ mahi.

77.

Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato;

Iti cintayi sambuddho, hitatthaṃ dīpavāsinaṃ.

78.

Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ, bodhito me sirīsato;

Āgacchatu rūpanandā, bhikkhunī sahabhikkhunī.

79.

Tassa taṃ cittamaññāya, sā therī tadanantaraṃ;

Gahetvā tattha rājānaṃ, upasaṅkamma taṃ taruṃ.

80.

Lekhaṃ dakkhiṇasākhāya, dāpetvāna mahiddhikā;

Manosilāya chinnaṃ taṃ, ṭhitaṃ hemakaṭāhake.

81.

Iddhiyā bodhimādāya, sapañcasata bhikkhunī;

Idhā』netvā mahārāja, devatā parivāritā.

82.

Sasuvaṇṇa kaṭāhaṃ taṃ, sambuddhena pasārite;

Ṭhapesi dakkhiṇe hatthe, taṃ gahetvā tathāgato.

83.

Patiṭṭhāpetuṃ pādāsi, bodhiṃ rañño』bhayassa taṃ;

Mahātitthamhi uyyāne, patiṭṭhāpesi bhūpati.

84.

Tato gantvāna sambuddho,

Ito uttarato pana;

Sirīsamālake ramme,

Nisīditvā tathāgato.

85.

Janassa dhammaṃ desesi, dhammābhisamayo tahiṃ;

Vīsatiyā sahassānaṃ, pāṇānaṃ āsi bhūmipa.

86.

Tatopi uttaraṃ gantvā, thūparāmamahiṃ jino;

Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato.

87.

Dhammaṃ desesi sambuddho, parisāya tahiṃpana;

Dasapāṇa sahassāni, pattamaggaphalāna』huṃ.

88.

Attano dhammakaraṇaṃ, manussānaṃ namassituṃ;

Datvā saparivāraṃ taṃ, ṭhapetvā idha bhikkhuniṃ.

89.

Saha bhikkhusahassena, mahādevañca sāvakaṃ;

Ṭhapetvā idha sambuddho, tato pācinato pana.

90.

Ṭhito ratanamālamhi, janaṃ samanusāsiya;

Sasaṅgho nabhamuggantvā, jambudīpaṃ jino agā.

91.

Imamhi kappe dutiyaṃ, koṇāgamana nāyako;

Ahu sabbavidū satthā, sabbalokānukampako.

92.

Mahānāmavhayaṃ āsi, mahāmeghavanaṃ idaṃ;

Vaḍḍhamānapuraṃ nāma, dakkhiṇāya disāya』hu.

93.

Samiddho nāma nāmena, tattha rājā tadā ahu;

Nāmena varadīpo』ti, ayaṃ dīpo tadā ahu.

94.

Dubbuṭṭhupaddavo ettha, varadīpe tadā ahu;

Jino sakoṇāgamano, disvāna tadupaddavaṃ.

95.

Taṃ hutvā sattavinayaṃ, pavattiṃ sāsanassa ca;

Kātuṃ imasmiṃ dīpasmīṃ, karuṇā balacodito.

96.

Tiṃsa bhikkhusahassehi, tādīhi parivārito;

Nabhasā』gamma aṭṭhāsi, nabhe sumanakūṭake.

97.

Sambuddhassā』nubhāvena, dubbuṭṭhi sā khayaṃ gatā;

Sāsanāntaradhānattā, suvuṭṭhi ca tadāahu.

98.

Tatta ṭhito adhiṭṭhāsi, narissaramunissaro;

Sabbeva ajja passantu, varadīpamhi mānusā.

99.

Āgantukāmā sabbeva, manussā mama santikaṃ;

Āgacchantu akicchena, khippañcā』ti mahāmuni.

100.

Mahāsattaṃ munindaṃ taṃ, obhāsantañca pabbataṃ;

Rājā ca nāgarā ceva, disvā khippamupāgamuṃ.

70 國王在美麗的殿堂中設定上等座椅, 請世尊和僧團在此坐下。 71 看到世間導師和僧團坐下後, 島上的人們從四面八方帶來禮物。 72 那位國王用自己的食物 和他們帶來的食物供養世間導師和僧團。 73 用餐后佛陀坐在這裡時, 國王將大渡口園作為殊勝的佈施。 74 當時在大渡口園裡非時花開放, 佛陀接受時大地震動。 75 導師就坐在這裡說法, 四萬人證得道果。 76 勝者在大渡口園中度過午後, 傍晚時分去到適合菩提樹的地方。 77 坐在那裡入定后出定, 正覺者爲了島上居民的利益這樣想: 78 "愿比丘尼盧帕南達帶著比丘尼們 從我的西里沙菩提樹帶來南枝。" 79 那位具大神通的長老尼知道他的心意, 立即帶著國王去到那棵樹前。 80 用硃砂在南枝上做記號后砍下, 放在金盆中。 81 大王,她以神通力帶著菩提樹 和五百比丘尼,在天神圍繞下帶到這裡。 82 當正覺者伸出手時, 她將金盆放在他的右手中,如來接過。 83 他把菩提樹交給阿巴亞王種植, 國王在大渡口園中種下。 84 然後正覺者 往北方去, 在美麗的西里沙廣場 如來坐下。 85 為眾人說法,在那裡 兩萬眾生證悟法,大王。 86 勝者從那裡往北去到塔院地, 坐在那裡入定后出定。 87 正覺者在那裡為眾人說法, 一萬衆生證得道果。 88 爲了讓人們禮敬他的法物, 他留下比丘尼和隨從。 89 正覺者留下一千位比丘 和大天尊者在這裡,然後往東方 90 站在寶鬘處教導眾人, 勝者與僧團升入空中返回閻浮提(印度)。 91 在這個劫期第二位是拘那含牟尼導師, 他是知曉一切的導師,憐憫一切世間。 92 這個大雲林那時叫做大名園, 在南方有一座名為增長城。 93 那裡的國王名叫薩米達, 這個島那時叫做瓦拉島。 94 當時瓦拉島上發生旱災, 勝者拘那含牟尼見到這災難。 95 爲了在這個島上建立調伏眾生 和弘揚教法,被慈悲心驅使, 96 與三萬位具德比丘圍繞, 從天空來到須摩那峰上空停留。 97 由於正覺者的威力,旱災消失, 由於教法未衰退,當時雨水充足。 98 人中之主牟尼之主站在那裡發願: "愿瓦拉島上所有人今天都見到我。 99 大牟尼說:'愿所有想來見我的人 都能輕易迅速地來到我這裡。'" 100 國王和城中居民見到 發光的大士牟尼王和發光的山峰,迅速前來。

101.

Devatābalidānatthaṃ , manussā ca tahiṃ gatā;

Devatā iti maññiṃsu, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ.

102.

Rājā so munirājaṃ taṃ, atihaṭṭho』bhivādiya;

Nimantayitvā bhattena, ānetvā purasantikaṃ.

103.

Sasaṅghassa munindassa, nisajjāraha muttamaṃ;

Ramaṇīyamidaṃ ṭhānaṃ, asambādhanti cintiya.

104.

Kārite maṇḍape ramme, pallaṅkesu varesu taṃ;

Nisīdāpayi sambuddhaṃ, sasaṅghaṃ idha bhūpati.

105.

Nisinnampi』dha passantā, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ;

Dīpe manussā ānesuṃ, paṇṇākāre samantato.

106.

Attano khajjabhojjehi,

Tehi tehā』bha tehi ca;

Santappesi sasaṅghaṃ taṃ,

Rājā so loka nāyakaṃ.

107.

Idheva pacchābhattaṃ taṃ, nisinnassa jinassa so;

Mahānāmakamuyyānaṃ, rājā』dā dakkhiṇaṃ varaṃ.

108.

Akālapupphālaṅkāre, mahānāmavane tadā;

Paṭiggahite buddhena, akampittha mahāmahī.

109.

Ettheva so nisīditvā, dhammaṃ desesi nāyako;

Tadā tiṃsa sahassāni, pattā maggaphalaṃ narā.

110.

Divāvihāraṃ katvāna, mahānāmavane jino;

Sāyaṇhasamaye gantvā, pubbadhodhiṭhitaṃ mahiṃ.

111.

Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato;

Iti cintesi sambuddho, hitatthaṃ dīpavāsinaṃ.

112.

Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ, mamodumbarabodhito;

Āyātu kanakadattā, bhikkhunī sahabhikkhunī.

113.

Tassa taṃ cittamaññāya, sā therī tadanantaraṃ;

Gahetvā tattha rājānaṃ, upasaṅkamma taṃ taruṃ.

114.

Lekhaṃ dakkhiṇasākhāya, dāpetvāna mahiddhikā;

Manosilāya chinnaṃ taṃ, ṭhitaṃ hemakaṭāhake.

115.

Iddhiyā bodhimādāya, sapañcasahabhikkhunī;

Idhāgantvā mahārāja, devatāparivāritā.

116.

Sasuvaṇṇakaṭāhaṃ taṃ, sambuddhena pasārite;

Ṭhapesi dakkhiṇe hatthe, taṃ gahetvā tathāgato.

117.

Patiṭṭhāpetuṃ rañño』dā, samiddhassa sataṃ tahiṃ;

Mahānāmamhi uyyāne, patiṭṭhāpesi bhūpati.

118.

Tato gantvāna sambuddho, sirīsamālakuttare;

Janassa dhammaṃ desesi, nisinno nāgamālake.

119.

Taṃ dhammadesanaṃ sutvā, dhammābhisamayo tahiṃ;

Vīsatiyā sahassānaṃ, pāṇānaṃ āsi bhūmipa.

120.

Pubbabuddhanisinnaṃ taṃ, ṭhānaṃ gantvā puruttaraṃ;

Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato.

121.

Dhammaṃ desesi sambuddho, parisāya tahiṃ pana;

Dasapāṇasahassāni, pattā maggaphalaṃ ahuṃ.

122.

Kāyabandhanadhātuṃ so, manussehi namassituṃ;

Datvā saparivāraṃ taṃ, ṭhapetvā idha bhikkhuniṃ.

123.

Saha bhikkhusahassena, mahāsummañca sāvakaṃ;

Ṭhapetvā idha sambuddho, oraṃ ratanamālato.

124.

Ṭhapetvā sudassane māle, janaṃ samanusāsiya;

Sasaṅgho nabhamuggamma, jambudīpaṃ jino agā.

125.

Imamhi kappe tatiyaṃ, kassapo gottato jino;

Ahu sabbavidū satthā, sabbalokānukampako.

126.

Mahāmeghavanaṃ āsi, mahāsāgaranāmakaṃ;

Visālaṃ nāma nagaraṃ, pacchimāya disāya』hu.

127.

Jayanto nāma nāmena, tattha rājā tadā ahu;

Nāmena maṇḍadīpoti, ayaṃ dīpo tadā ahu.

128.

Tadā jayantarañño ca, rañño kaniṭṭhabhātu ca;

Yuddhaṃ upaṭṭhitaṃ āsi, bhiṃsanaṃ sattahiṃsanaṃ.

129.

Kassapo so dasabalo, tena yuddhena pāṇinaṃ;

Mahantaṃ byasanaṃ disvā, mahākāruṇiko muni.

130.

Taṃ hantvā sattavinayaṃ, pavattiṃ sāsanassa ca;

Kātuṃ imasmiṃ dīpasmiṃ, karuṇābalacodito.

101 去那裡供養天神的人們 把這位與僧團同在的世間導師誤認為是天神。 102 那位國王非常歡喜地禮敬牟尼王, 邀請供養食物,帶到城附近。 103 認為這個地方寬敞美好, 適合這位牟尼王和僧團安坐。 104 國王在美麗的殿堂中設定上等座椅, 請世尊和僧團在此坐下。 105 看到世間導師和僧團坐在這裡, 島上的人們從四面八方帶來禮物。 106 那位國王用自己的食物 和他們帶來的食物 供養世間導師 和僧團。 107 用餐后佛陀坐在這裡時, 國王將大名園作為殊勝的佈施。 108 當時在大名園裡非時花開放, 佛陀接受時大地震動。 109 導師就坐在這裡說法, 那時三萬人證得道果。 110 勝者在大名園中度過午後, 傍晚時分去到先前菩提樹所在地。 111 坐在那裡入定后出定, 正覺者爲了島上居民的利益這樣想: 112 "愿比丘尼迦那迦達塔帶著比丘尼們 從我的無花果菩提樹帶來南枝。" 113 那位長老尼知道他的心意, 立即帶著國王去到那棵樹前。 114 這位具大神通者用硃砂 在南枝上做記號后砍下,放在金盆中。 115 大王,她以神通力帶著菩提樹 和五百比丘尼,在天神圍繞下來到這裡。 116 當正覺者伸出手時, 她將金盆放在他的右手中,如來接過。 117 他把它交給薩米達王在那裡種植, 國王在大名園中種下。 118 然後正覺者去到西里沙廣場北邊, 坐在龍廣場為眾人說法。 119 聽聞那說法后,在那裡 兩萬眾生證悟法,大王。 120 他去到先前佛陀坐過的地方,在城北 坐在那裡入定后出定。 121 正覺者在那裡為眾會說法, 一萬衆生證得道果。 122 他將腰帶舍利留給人們禮敬, 留下比丘尼和隨從。 123 正覺者留下一千位比丘 和大須摩那尊者在這裡,在寶鬘這邊。 124 在善見廣場教導眾人後, 勝者與僧團升入空中返回閻浮提(印度)。 125 在這個劫期第三位是迦葉姓的勝者, 他是知曉一切的導師,憐憫一切世間。 126 大雲林那時叫做大海園, 在西方有一座名為毗舍羅城。 127 那裡的國王名叫耆耶陀, 這個島那時叫做曼達島。 128 那時耆耶陀王和他的弟弟 之間有一場可怕的戰爭,危害眾生。 129 具十力的迦葉見到 因那場戰爭眾生遭受巨大災難,這位大慈悲的牟尼, 130 爲了在這個島上建立調伏眾生 和弘揚教法,被慈悲心驅使。

131.

Vīsatiyā sahassehi, tādīhi parivārito;

Nabhasā』gamma aṭṭhāsi, subhakūṭamhi pabbate.

132.

Tatraṭhito adhiṭṭhāsi, narissara munissaro;

『『Sabbe maṃ ajja passantu, maṇḍadīpamhi mānusā.

133.

Āgantukāmā sabbeva, mānusā mama santikaṃ;

Āgacchantu akicchena, khippañcā』ti mahāmuni.

134.

Obhāsantaṃ munindaṃ taṃ, obhāsantañca pabbakaṃ;

Rājā ca nāgarā ceva, disvā khippaṃ upāgamuṃ.

135.

Attano attano patta-vijayāya janā bahū;

Devatā balidānatthaṃ, taṃ pabbatamupāgatā.

136.

Devatā iti maññiṃsu, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ;

Rājā ca so kumāro ca, yuddhamujjhiṃsu vimhitā.

137.

Rājā so munirājaṃ taṃ, atihaṭṭho』bhivādiya;

Nimantayitvā bhattena, ānetvā purasantikaṃ.

138.

Sasaṅghassa munindassa, nisajjārahamuttamaṃ;

Ramaṇīyamidaṃ ṭhāna-masambādhanti cintiya.

139.

Kārite maṇḍape ramme, pallaṅkesu varesu taṃ;

Nisīdāpesi sambuddhaṃ, sasaṅghaṃ idha bhūpati.

140.

Nisinnampidha passantā, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ;

Dīpe manussā ānesuṃ, paṇṇākāre samantato.

141.

Attano khajjabhojjehi, tehi tehā』bhatehi ca;

Sasantappesi sasaṅghaṃ taṃ, rājā so lokanāyakaṃ.

142.

Idhe』va pacchābhattaṃ taṃ, nisinnassa jinassa so;

Mahāsāgaramuyyānaṃ, rājā』dā dakkhiṇaṃ varaṃ.

143.

Akālapupphalaṅkāre , mahāsāgarakānane;

Paṭiggahite buddhena, akampittha mahāmahī.

144.

Ettheva so nisīditvā, dhammaṃ desesi nāyako;

Tadā vīsaṃ sahassāni, sotāpattiphalaṃ narā.

145.

Divā vihāraṃ katvāna, mahāsāgarakānane;

Sāyanhe sugato gantvā, pubbabodhiṭṭhitaṃ mahiṃ.

146.

Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato;

Iti cintesi sambuddho, hitatthaṃ dīpavāsinaṃ.

147.

Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ, mama nigrodhabodhito;

Sudhammā bhikkhunī etu, idāni sahabhikkhunī.

148.

Tassa taṃ cittamaññāya, sā therī tadanantaraṃ;

Gahetvā tattha rājānaṃ, upasaṅkamma taṃ taruṃ.

149.

Lekhaṃ dakkhiṇasākhāya, dāpetvāna mahiddhikā;

Manosilāya chinnaṃ taṃ, ṭhitaṃ hemakaṭāyake.

150.

Iddhiyā bodhimādāya, sapañcasatabhikkhunī;

Idhānetvā mahārāja, devatāparivāritā.

151.

Sasuvaṇṇakaṭāhaṃ taṃ, sambuddhena pasārite;

Ṭhapesi dakkhiṇe hatthe, taṃ gahetvā tathāgato.

152.

Patiṭṭhāpetuṃ rañño』dā, jayantassa sataṃ tahiṃ;

Mahāsāgaramuyyāne, patiṭṭhāpesi bhūpati.

153.

Tato gantvāna sambuddho, nāgamāḷakauttare;

Dhanassa dhammaṃ desesi, nisinno』sokamāḷake.

154.

Taṃ dhammadesanaṃ sutvā, dhammābhisamayo tahiṃ;

Ahu pāṇasahassānaṃ, catunnaṃ manujādhipa.

155.

Pubbabuddhanisitaṃ taṃ, ṭhānaṃ gantvā punuttaraṃ;

Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato.

156.

Dhammaṃ desesi sambuddho, parisāya tahiṃ pana;

Dasapāṇasahassāni, pattamaggaphalāna』huṃ.

157.

Jalasāṭikadhātuṃ so, manassehi namassituṃ;

Datvā saparivāraṃ taṃ; Ṭhapetvā idha bhikkhunī.

158.

Saha bhikkhusahassena, sabbanandiñca sāvakaṃ;

Ṭhapetvā nadīto oraṃ, so sudassanamāḷato.

159.

Somanasse māḷakasmiṃ, janaṃ samanusāsiya;

Saṅghena nabhamuggantvā, jambudīpaṃ jino agā.

160.

Ahu imasmiṃ kappasmiṃ, catutthaṃ gotamo jino;

Sabbadhammavidū satthā, sabbalokānukampako.

131 與兩萬位具德者圍繞, 從天空來到須巴庫塔山上停留。 132 人中之主牟尼之主站在那裡發願: "愿曼達島上所有人今天都見到我。 133 大牟尼說:'愿所有想來見我的人 都能輕易迅速地來到我這裡。'" 134 國王和城中居民見到 發光的牟尼王和發光的山峰,迅速前來。 135 許多人爲了各自的勝利, 為供養天神而來到那座山。 136 他們把這位與僧團同在的世間導師誤認為是天神, 國王和王子都驚訝地停止了戰爭。 137 那位國王非常歡喜地禮敬牟尼王, 邀請供養食物,帶到城附近。 138 認為這個地方寬敞美好, 適合這位牟尼王和僧團安坐。 139 國王在美麗的殿堂中設定上等座椅, 請世尊和僧團在此坐下。 140 看到世間導師和僧團坐在這裡, 島上的人們從四面八方帶來禮物。 141 那位國王用自己的食物 和他們帶來的食物供養世間導師和僧團。 142 用餐后佛陀坐在這裡時, 國王將大海園作為殊勝的佈施。 143 當時在大海林園裡非時花開放, 佛陀接受時大地震動。 144 導師就坐在這裡說法, 那時兩萬人證得須陀洹果。 145 善逝在大海林園中度過午後, 傍晚時分去到先前菩提樹所在地。 146 坐在那裡入定后出定, 正覺者爲了島上居民的利益這樣想: 147 "愿比丘尼須達瑪帶著比丘尼們 從我的尼拘律陀菩提樹帶來南枝。" 148 那位長老尼知道他的心意, 立即帶著國王去到那棵樹前。 149 這位具大神通者用硃砂 在南枝上做記號后砍下,放在金盆中。 150 大王,她以神通力帶著菩提樹 和五百比丘尼,在天神圍繞下帶到這裡。 151 當正覺者伸出手時, 她將金盆放在他的右手中,如來接過。 152 他把它交給耆耶陀王在那裡種植, 國王在大海園中種下。 153 然後正覺者去到龍廣場北邊, 坐在無憂廣場為眾人說法。 154 人中之主,聽聞那說法后, 在那裡四千眾生證悟法。 155 他去到先前佛陀坐過的地方,在更北處 坐在那裡入定后出定。 156 正覺者在那裡為眾會說法, 一萬衆生證得道果。 157 他將水衣舍利留給人們禮敬, 留下比丘尼和隨從。 158 他留下一千位比丘 和薩巴南迪尊者在河這邊的善見廣場。 159 在須曼那廣場教導眾人後, 勝者與僧團升入空中返回閻浮提(印度)。 160 在這個劫期第四位是喬達摩勝者, 是知曉一切法的導師,憐憫一切世間。

161.

Paṭhamaṃ so idhāgantvā, yakkhaniddhamanaṃ akā;

Dutiyaṃ punarāgamma, nāgānaṃ damanaṃ akā.

162.

Kalyāṇiyaṃ maṇiakkhi nāgenā』bhinimantito;

Tatiyaṃ punarāgamma, sasaṅgho tattha bhuñjiya.

163.

Pubbabodhiṭhitaṭhānaṃ, thūpaṭhānamidampi ca;

Paribhogadhātuṭhānañca, nisajjāyo』pabhuñjiya.

164.

Pubbabuddhaṭhitaṭṭhānā, oraṃ gantvā mahāmuni;

Laṃkādīpe lokadīpo, manussābhāvato tadā.

165.

Dīpaṭṭhaṃ devasaṅghañca, nāge samanusāsiya;

Sasaṅgho nabhamuggantvā, jambudīpaṃ jino agā.

166.

Evaṃ ṭhānamidaṃ rāja, catubuddhanisevitaṃ;

Tasmiṃ ṭhāne mahārāja, thūpo hessati』nāgate.

167.

Buddhasārīradhātūnaṃ, doṇadhātunidhānavā;

Vīsaṃhatthasataṃ ucco, hemamālī』ti vissuto.

168.

Ahameva kāressāmi, icchāha puthavissaro;

Idha aññāni kiccāni, bahūni tava bhūmipa.

169.

Tāni kārehi nattāte, kāressati imaṃ pana;

Mahānāgassa te bhātu, uparājassa atrajo.

170.

So yaṭṭhālayatissoti, rājā hessata』nāgate;

Rājā goṭṭhābhayo nāma, tassa putto bhavissati.

171.

Tassa putto kākavaṇṇa-tisso nāma bhavissati;

Tassa rañño suto rāja, mahārājā bhavissati.

172.

Duṭṭhagāmaṇisaddena, pākaṭo』bhayanāmako;

Kāressatī』dha thūpaṃ so, mahā tejiddhivikkamo.

173.

Iccāha thero therassa, vacane ne』ttha bhūpati;

Ussāpesi silāthambhaṃ, taṃ pavattiṃ likhāpiya.

174.

Rammaṃ mahāmeghavanaṃ, tissārāmaṃ mahāmahī;

Mahāmahindathero so, paṭiggayha mahiddhiko.

175.

Akampo kampayitvāna, mahiṃ ṭhānesu aṭṭhasu;

Piṇḍāya pavisitvāna, nagaraṃ sāgarūpamaṃ.

176.

Rañño ghare bhattakiccaṃ, katvā nikkhamma mandiraṃ;

Nisajja nandanavane, aggikkhandhopamaṃ tahiṃ.

177.

Suttaṃ janassa desetvā, sahassaṃ mānuse tahiṃ;

Pāpayitvā maggaphalaṃ, mahāmeghavane vasi.

178.

Tatiye divase thero, rājagehamhi bhuñjiya;

Nisajja nandanavane, desiyā』sivisopamaṃ.

179.

Pāpayitvā』bhisamayaṃ, sahassapurise tato;

Tissārāmaṃ agā thero, rājā ca sutadesano.

180.

Theraṃ upanisīditvā, so pucchi jinasāsanaṃ;

Patiṭṭhitannu bhante』ti, na tāva manujā』dhipa.

181.

Uposathādikammatthaṃ, jinā』ṇāya janādhipa;

Sīmāya idha baddhāya, patiṭṭhissati sāsanaṃ.

182.

Icca』bravi mahāthero, taṃ rājā idamabravi;

Sambuddhā』ṇāya antohaṃ, vassissāmi jutindhara.

183.

Tasmā katvā puraṃ anto-sīmaṃ bandhatha sajjukaṃ;

Iccā』bravi mahārājā, thero taṃ idhamabravi.

184.

Evaṃ sati tuvaṃyeva, pajāna puthavissara;

Sīmāya gamanaṭṭhānaṃ, bandhissāma mayaṃ hitaṃ.

185.

『『Sādhū』』ti vatvā bhūmindo, devindo viya nandanā;

Mahāmeghavanārammā, pāvisi mandiraṃ sakaṃ.

186.

Catutthe divase thero, rañño gehamhi bhuñjiya;

Nisajja nandanavane, desesa』namanaggiyaṃ.

187.

Pāyetvā』matapānaṃ so, sahassapurise tahiṃ;

Mahāmeghavanārāmaṃ, mahāthero upāgami.

188.

Pāto bheriṃ carāpetvā, maṇḍayitvā puraṃ varaṃ;

Vihāragāmimaggañca, vihārañca samantato.

189.

Rathesabho rathaṭṭho so, sabbālaṅkārabhūsito;

Sahāmacco sahorodho, sayoggabalavāhano.

190.

Mahatā parivārena, sakārāmamupāgami;

Tattha there upagantvā, vanditvā vandanārahe.

191.

Saha therehi gantvāna, nadiyo』parititthakaṃ;

Tato kasanto agami, hemanaṅgalamādiya.

161 他第一次來到這裡驅逐夜叉, 第二次再來調伏龍眾。 162 在卡利亞尼(現今斯里蘭卡凱拉尼)被寶眼龍王邀請, 第三次再來與僧團在那裡用餐。 163 去到先前菩提樹所在地,塔院處, 和舍利供養處,坐在那裡受用。 164 大牟尼從先前諸佛所在處往這邊來, 世間的明燈來到蘭卡島,那時因為沒有人類。 165 教導島上的天眾和龍眾后, 勝者與僧團升入空中返回閻浮提(印度)。 166 大王,這個地方就是這樣為四佛所親近, 大王,在未來這個地方將建一座塔。 167 將安置一斗佛身舍利, 高一百二十肘,以黃金裝飾而聞名。 168 地上之主說:"我要建造它," "大王,你還有許多其他事要做。 169 你去做那些事,這座塔將由 你弟弟副王摩訶那伽的孫子建造。 170 他名叫亞塔拉亞提沙,將成為未來的國王, 他的兒子將成為名叫果塔巴亞的國王。 171 他的兒子將是名叫迦迦旺那提沙的國王, 那位國王的兒子將成為大王。 172 他以杜圖伽馬尼之名聞名,名字中有阿巴亞, 這位具大威力的人將在這裡建造大塔。" 173 長老這樣說,國王相信長老的話, 立了石柱,讓人刻上這個預言。 174 這位具大神通的摩訶因陀長老 接受了美麗的大雲林提沙精舍。 175 他在八個地方震動大地, 然後入城托缽,這座城市如海洋般。 176 在王宮用完餐后離開宮殿, 坐在難陀園中,在那裡如火焰般 177 為眾人講說經典,使一千人 證得道果,然後住在大雲林。 178 第三天長老在王宮用餐后, 坐在難陀園中講說《毒蛇譬喻經》。 179 使一千人證得法后, 長老去到提沙精舍,國王也聽聞說法。 180 國王坐在長老旁邊,詢問佛法: "尊者,佛法已確立了嗎?" "還沒有,人中之主。 181 人中之主,依據佛陀的教導, 要在這裡結界,用於布薩等儀式,佛法才能確立。" 182 大長老這樣說,國王回答說: "具光輝者,我要依佛陀的教導住在界內。 183 所以請立即結界包含城市在內。" 大王這樣說,長老對他說: 184 "如果這樣,地上之主, 你自己要知道界的範圍,我們將為利益而結界。" 185 國王說"好",如天帝離開難陀園, 從美麗的大雲林回到自己的宮殿。 186 第四天長老在王宮用餐后, 坐在難陀園中講說《無始輪迴經》。 187 在那裡讓一千人 飲用甘露法水后,大長老去到大雲林精舍。 188 清晨敲鼓宣告,裝飾這美好的城市, 以及通往精舍的道路和精舍四周。 189 這位如戰車般優秀的人站在戰車上,裝飾齊備, 與大臣、後宮、車乘和軍隊一起, 190 在大眾簇擁下來到自己的精舍, 在那裡走近值得禮敬的長老們並禮敬。 191 與長老們一起去到河上的渡口, 然後拿著金犁開始耕地。;

192.

Mahāpadumo kuñjaro ca, ubho nāgā sumaṅgalā;

Suvaṇṇanaṅgale yuttā, paṭhame kuntamāḷake.

193.

Caturaṅgamahā seno, saha therehi khattiyo;

Gahetvā naṅgalaṃ sītaṃ, dassayitvā arindamo.

194.

Samalaṅkataṃ puṇṇaghaṭaṃ, nānārāgaṃ dhajaṃ subhaṃ;

Pātiṃ candanacuṇṇañca, soṇṇarajata daṇḍakaṃ.

195.

Ādāsaṃ pupphabharitaṃ, samuggaṃ kusumagghiyaṃ;

Toraṇakadalīchattādiṃ, gahititthi parivārito.

196.

Nānāturiya saṅghuṭṭho, balogha parivārito;

Thutimaṅgalagītehi, pūrayanto catuddisaṃ.

197.

Sādhukāra ninādeti, celukkhepasatehi ca;

Mahatā chaṇapujāya, kasanto bhūmipo agā.

198.

Vihārañca purañceva, kurumāno padakkhiṇaṃ;

Sīmāya gamanaṭhānaṃ, nadiṃ patvā samāpayi.

199.

Kenakena nimittena, sīmā ettha gatāti ce;

Evaṃ sīmāgataṭhānaṃ, icchamānā nibodhatha.

200.

Najjāpāsāṇatitthamhi , pāsāṇe kuḍḍavāṭakaṃ;

Tato kumbalavāṭaṃ taṃ, mahānipaṃ tato agā.

201.

Tato kukudhapāḷiṅgo, mahāaṅgaṇago tato;

Tato khujjamadhulañca, maruttapokkharaṇiṃtato.

202.

Vijayārāma uyyāne, uttaradvārakoṭṭha go;

Gajakumbhaka pāsāṇaṃ, thusavaṭṭhika majjhago.

203.

Abhaye balākapāsāṇaṃ, mahāsusāna majjhago;

Dīghapāsāṇakaṃ gantvā, kammāradeva gāmato.

204.

Nigrodha maṅgaṇaṃ gantvā, hiyagallasamīpake;

Diyāvasabrāhmaṇassa, devokaṃ pubbadakkhiṇaṃ.

205.

Tato telumapāliṅgo,

Tato tālacatukkago;

Assamaṇḍalavāmena,

Dve kadambā ajāyisuṃ.

206.

Tato marumbatittaṅgo, tato uddhaṃ nidiṃ agā;

Paṭhama cetiya pācine, dve kadambā ajāyisuṃ.

207.

Senindaguttarajjamhi, damiḷā dakasuddhikā;

Nadiṃ dūranti bandhitvā, nagarāsannamakaṃsu taṃ.

208.

Jīva mānakadambañca, antosīmagataṃ ahu;

Mataka dambatīrena, sīmāuddakadambagā.

209.

Sīhasinā natitthena, uggantvā tīrato vajaṃ;

Pāsāṇatitthaṃ gantvāna, nimittaṃ ghaṭṭayi isi.

210.

Nimittetu pane』tasmiṃ, ghaṭṭite devamānusā;

Sādhukāraṃ pavattesuṃ, sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ.

211.

Rañño dinnāya sītāya, nimitte parikittayi;

Dvattiṃsamāḷakatthañca, thūpārāmatthameva ca.

212.

Nimitte kittayitvāna, mahāthero mahāmati;

Sīmantaranimitte ca, kittayitvā yathāvidhiṃ.

213.

Abandhī sabbā sīmāyo, tasmiṃyeva dinevasī;

Mahāmahī akampittha, sīmābandhe samāpite.

214.

Pañcame divase thero, rañño gehamhi bhuñjiya;

Nisajja nandanavane, suttantaṃ khajjanīyakaṃ.

215.

Mahājanassa desetvā, sahassaṃ mānuse tahiṃ;

Pāyetvā amataṃ pānaṃ, mahāmeghavane vasī.

216.

Chaṭṭhepi divase thero, raññogehamhi bhuñjiya;

Nisajja nandanavane, sutta gomaya piṇḍikaṃ.

217.

Desayitvā desanaññū, mahassaṃyeva mānuse;

Pāpayitvā』bhisamayaṃ, mahā meghavane vasī.

218.

Sattamepi dine thero, rājagehamhi bhuñjiya;

Nisajja nandanavane, dhammacakkappavattanaṃ.

219.

Suttantaṃ desayitvāna, sahassaṃyeva mānuse;

Pāpayitvā』bhisamayaṃ, mahā meghavane vasi.

220.

Evañhi aṭṭha navama-sahassāni jutindharo;

Kārayitvā』bhisamayaṃ, divaseheva sattati.

221.

Taṃ mahānandanavanaṃ, vuccate tena tādinā;

Sāsanajotitaṭṭhāna-mīti jotivanaṃ iti.

222.

Tissarāmamhi kāresi,

Rājā therassa ādito;

Pāsādaṃ sīghamukkāya,

Sukkhā petvāna mattikā.

我來完整翻譯這段巴利文: 192 大象摩訶缽曇和喬加羅,兩頭吉祥的大象; 套上金犁,在第一個寶塔院。 193 四兵俱全的大軍,與長老們一起的王族; 手執冰涼的犁,展示無敵的威力。 194 裝飾華麗的滿瓶,色彩繽紛的美麗旗幟; 檀香粉碗,金銀製的杖。 195 盛滿花朵的鏡子,裝滿香花的匣子; 拱門芭蕉傘蓋等,被眾女眷簇擁。 196 各種樂器齊鳴,被眾多軍隊環繞; 讚頌吉祥之歌,響徹四方。 197 發出讚歎之聲,千百條綵帶飄揚; 伴隨盛大節日慶典,國王耕地而行。 198 繞寺院和城市,右繞而行; 至界場所在處,抵達河邊而終。 199 若問以何為標誌,界場至此為何; 請聽我說明,界場所至之處。 200 河邊石頭渡口,石墻圍欄; 再至葫蘆圍墻,然後到大尼巴樹。 201 再至庫庫達樹列,再到大庭院; 再至矮小蜜樹,再到馬魯塔蓮池。 202 維迦耶寺園林,北門城堡; 象額石,經過草堆中間。 203 阿巴耶白鷺石,經過大墓地中央; 到達長石處,從鐵匠天神村。 204 到達榕樹庭院,在希亞格拉附近; 婆羅門的神居,在東南方。 205 再至帝盧瑪樹列, 再至四棕櫚處; 修行圈的左邊, 長出兩株甘登樹。 206 再到馬倫巴渡口,再向上到達河邊; 第一塔東方,長出兩株甘登樹。 207 在森因達古塔王朝,達米拉人凈化水域; 在遠處筑壩攔河,使其靠近城市。 208 活的甘登樹,位於界內; 死甘登樹岸邊,界場至水中甘登樹。 209 經由獅子浴場,從岸邊上到牛欄; 到達石頭渡口,聖者敲擊標記。 210 當敲擊這個標記時,天神與人類; 發出讚歎之聲,佛法已安立。 211 依王所賜田地,宣示諸標記; 三十二寶塔院地,以及塔廟用地。 212 宣示完標記后,大智慧的大長老; 又如法宣說,界內諸標記。 213 就在那一天,結定所有界場; 界場結定完成時,大地震動。 214 第五天長老,在王宮用餐; 坐在歡喜園中,講說《嚼食經》。 215 向大眾開示,使千人; 飲甘露之飲,住在大雲林。 216 第六天長老,在王宮用餐; 坐在歡喜園中,講說《牛糞團經》。 217 善說法者開示,也使千人; 證得覺悟,住在大雲林。 218 第七天長老,在王宮用餐; 坐在歡喜園中,《轉法輪經》。 219 開示此經后,也使千人; 證得覺悟,住在大雲林。 220 如是具光輝者,使八九千人; 七日之內,皆得覺悟。 221 那大歡喜園,因此被稱為; 弘揚佛法之處,名為光明園。 222 在帝須寺中, 國王為長老; 迅速建造殿堂, 先使磚土乾燥。

223.

Pāsādo kāḷakābhāso,

Āsi so tena taṃ tahiṃ;

Kāḷapāsāda pariveṇa-mīti saṅkhamupāgataṃ.

224.

Tato mahābodhigharaṃ, lohapāsāda meva ca;

Salākaggañca kāresi, bhattasālañca sādhukaṃ.

225.

Bahūni pariveṇāni, sādhu pokkharaṇīpi ca;

Rattiṭhāna divāṭhāna-pabhutīni ca kārayi.

226.

Tassa nahānapāpassa, nhānapokkharaṇītaṭe;

Sunahātapariveṇanti, pariveṇaṃ pavuccati.

227.

Tassa caṅkamitaṭhāne, dīpa dīpassa sādhuno;

Vuccate pariveṇaṃ taṃ, dīghacaṅkamanaṃ iti.

228.

Aggaphalasamāpattiṃ, samāpajja yahiṃ tuso;

Phalagga pariveṇanti, etaṃ tena pavuccati.

229.

Apassiya apassenaṃ, thero tattha nisīdiso;

Therā passaya pariveṇaṃ, etaṃ tena pavuccati.

230.

Bahū marugaṇā yattha, upāsiṃsu upaccataṃ;

Teneva taṃ marugaṇa-pariveṇanti vuccati.

231.

Senāpatitassa rañño, therassa dīghasandako;

Kāresi cūḷapāsādaṃ, mahāthambhehi aṭṭhahi.

232.

Dīghasanda senāpati-pariveṇanti taṃ tahiṃ;

Vuccate pariveṇaṃ taṃ, pamukhaṃ pamukhākaraṃ.

233.

Devānaṃpiyavacano』paguḷanāmo,

Laṃkāyaṃ paṭhamamimaṃ mahāvihāraṃ;

Rājā so sumatimahāmahindatheraṃ,

Āgammā malamatimetthakārayitthāti.

Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Mahāvihārapaṭiggahako nāma

Pannarasamo paricchedo.

Soḷasama pariccheda

Cetiyapabbatavihāra paṭiggahako

1.

Pure caritvā piṇḍāya, karitvā janasaṅgahaṃ;

Rājagehamhi bhuñjanto, kārento rājasaṅgahaṃ.

2.

Chabbasadivase thero, mahāmeghavane vasī;

Āsaḷhasukkapakkhassa, terase divase pana.

3.

Rājagehamhi bhuñjitvā, mahārañño mahāmati;

Mahā』ppamādasuttantaṃ, desayitvā tato ca so.

4.

Vihārakaraṇaṃ icchaṃ, tattha cetiyapabbate;

Nikkhamma purimadvārā, agā cetiyapabbataṃ.

5.

Theraṃ tattha gataṃ sutvā, rathaṃ āruyha bhūpati;

Deviyo dve ca ādāya, therassānupadaṃ akā.

6.

Therā nāgacatukkamhi, nahātvā rahade tahiṃ;

Pabbatārohaṇatthāya, aṭṭhaṃsu paṭipāṭiyā.

7.

Rājā rathā tado』ruyha, sabbe there』bhivādayi;

Uṇhe kilante kiṃrāja, āgatosī』ti ahute.

8.

Tumhākaṃ gamanāsaṅkī, āgatomhī』ti bhāsite;

Idheva vassaṃ vasituṃ, āgatamhā』ti bhāsiya.

9.

Tassūpanāyikaṃ thero, khandhakaṃ khandhakovido;

Kathesi rañño taṃ sutvā, bhāgineyyo ca rājino.

10.

Mahāriṭṭho mahāmacco, pañcapaññāsabhātuhi;

Saddhiṃ jeṭṭhakaniṭṭhehi, rājānamabhito ṭhito.

11.

Yācitvā tadahu ceva, pabbajuṃ therasantike;

Pattārahattaṃ sabbepi, te khuragge mahāmatī.

12.

Kantakacetiyaṭhāne, parito tadaheva so;

Kammāni ārabhāpetvā, leṇāni aṭṭhasaṭṭhiyo.

13.

Agamāsi puraṃ rājā, therā tattheva te vasuṃ;

Kāle piṇḍāya nagaraṃ, pavisantā』nukampakā.

14.

Niṭṭhite leṇakammamhi, āsaḷhipuṇṇamāsiyaṃ;

Gantvā adāsi therānaṃ, rājā vihāradakkhiṇaṃ.

15.

Dvattiṃsamāḷakānañca, vihārassa ca tassa kho;

Sīmaṃ sīmātigo thero, bandhitvā tadaheva so.

16.

Tesaṃ pabbajjāpekkhānaṃ, akāsi upasampadaṃ;

Sabbesaṃ sabbapaṭhamaṃ, baddhe tumbarumāḷake.

17.

Ete dvāsaṭṭhi arahanto, sabbe cetiyapabbate;

Tattha vassaṃ upagantvā, akaṃsu rājasaṅgahaṃ.

我來完整翻譯這段巴利文: 223 宮殿呈黑色調, 因此在那裡, 被稱為黑殿院。 224 之後建造大菩提殿,以及銅殿; 還建造分發堂,和精美的食堂。 225 建造眾多精舍,以及優美的蓮池; 還建造夜住處、日住處等設施。 226 在他沐浴的罪過,沐浴蓮池岸邊; 那精舍被稱為,沐浴精舍。 227 在他經行之處,那位光明賢者; 其精舍被稱為,長經行處。 228 在此處他證得,最上果定; 因此被稱為,最上果精舍。 229 長老在那裡,倚靠著坐; 因此被稱為,長老倚靠精舍。 230 眾多天神群眾,在此處侍奉; 因此被稱為,天神群眾精舍。 231 將軍為國王和長老,帝伽山達卡; 建造小宮殿,有八根大柱。 232 帝伽山達將軍精舍,在那裡; 此精舍被稱為,最重要的建築。 233 天愛王之子古拉, 在楞伽(斯里蘭卡)建此第一大寺; 此王依智慧大摩訶因陀長老, 除去無明在此建造。 為善信歡喜及感動而作的《大史》 第十五章 大寺接受 第十六章 支提山寺接受 1 早先托缽遊行,攝受眾人; 在王宮用餐,攝受國王。 2 六日中長老,住在大雲林; 在阿沙荼月白半,第十三日。 3 在王宮用餐后,大智慧者向大王; 開示《大不放逸經》,之後他。 4 想要在支提山,建造寺院; 從東門出發,前往支提山。 5 聽聞長老到彼,國王乘車; 帶著兩位王妃,跟隨長老足跡。 6 長老們在四龍處,在那裡的池中沐浴; 爲了登山而,依次而立。 7 國王下車后,禮敬所有長老; 問"大王為何來,天氣炎熱疲憊"。 8 當說"因擔心你們離去,才來"時; 回答說"我們來此,是為安居"。 9 精通律藏的長老,向國王講說; 律藏中的雨安居,國王的外甥。 10 大臣摩訶利塔,與五十五位兄弟; 長幼陪伴,站在國王兩旁。 11 就在當天請求,在長老處出家; 這些大智者,都證得阿羅漢果。 12 在刺塔處,當天周圍; 開始工程,建造六十八處洞窟。 13 國王返回城中,長老們住在那裡; 憐憫眾生時,入城托缽。 14 洞窟工程完成時,在阿沙荼月圓日; 國王前往,供養寺院給長老們。 15 為三十二寶塔院,以及那座寺院; 精通界場的長老,就在當天結界。 16 對那些求出家者,授予具足戒; 在圖姆巴魯寶塔院,首次舉行。 17 這六十二位阿羅漢,都在支提山; 在那裡度過雨安居,接受王的供養。

18.

Devamanussagaṇagaṇitaṃ taṃ,

Tañca gaṇaṃ guṇavitthatakittiṃ;

Yānamupacca ca mānayamānā,

Puññacayaṃ vipulaṃ akariṃsūti.

Sujanapasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Cetiyapabbatavihārapaṭiggahako nāma

Soḷasamo paricchedo. Sattarasama pariccheda

Dhātuāgamano

1.

Vutthavasso pavāretvā, kattikapuṇṇamāsiyaṃ;

Avoce』daṃ mahārājaṃ, mahāthero mahāmati.

2.

Ciradiṭṭho hi sambuddho, satthā no manujādhipa;

Anāthavāsaṃ avasimha, natthi no pūjiyaṃ idha.

3.

『『Bhāsittha nanu bhanteme, sambuddho nibbuto』』 iti;

Āha dhātūsu diṭṭhesu, diṭṭho hoti jino』』 iti.

4.

Vidito vo adhippāyo, thūpassa kāraṇe mayā;

Kāressāmi ahaṃ thūpaṃ, tumhe jānātha dhātuyo.

5.

Mantehi sumanenāti, thero rājānamabravi;

Rājā』ha sāmaṇeraṃ taṃ, kuto lacchāma dhātuyo.

6.

Vibhūsayitvā nagaraṃ, maggañca manujādhipa;

Uposathī sapariso, hatthiṃ āruyha maṅgalaṃ.

7.

Setacchattaṃ dhārayanto, tālāvacarasaṃhito;

Mahānāgavanuyyānaṃ, sāyanhasamaye vaja.

8.

Dhātubhedaññuno rāja, dhātuyo tattha lacchasi;

Icchāha sāmaṇero so, sumano taṃ sumānasaṃ.

9.

Thero』tha rājakulato, gantvā cetiyapabbataṃ;

Āmantiya sāmaṇeraṃ, sumanaṃ sumano gatiṃ.

10.

Ehi tvaṃ bhadra sumana, gantvā pupphapuraṃ varaṃ;

Ayyakaṃ te mahārājaṃ, evaṃ no vacanaṃ vada.

11.

Sahāyo te mahārāja, mahārājā maruppiyo;

Pasanno buddhasamaye, thūpaṃ kāretumicchati.

12.

Munino dhātuyo dehi, pattaṃ bhuttañca satthunā;

Sarīradhātuyo santi, bahavo hi tavantike.

13.

Pattapūrā gahetvā tā, gantvā devapuraṃ varaṃ;

Sakkaṃ devānamindaṃ taṃ, evaṃ no vacanaṃ vada.

14.

Tilokadakkhiṇeyyassa, dāṭhādhātu ca dakkhiṇā;

Tavantikamhi devinda, dakkhiṇakkhakadhātu ca.

15.

Dāṭhaṃ tvameva pūjehi, akkhakaṃ dehi satthuno;

Laṃkādīpassa kiccesu, māpamajja surādhipa.

16.

『『Evaṃ bhante』』ti vatvā so, sāmaṇero mahiddhiko;

Taṅkhaṇaṃyeva agamā, dhammāsokassa santikaṃ.

17.

Sālamūlamhi ṭhapitaṃ, mahābodhiṃ tahiṃ sutaṃ;

Kattikacchaṇapūjāhi, pūjiyaṃ tañca addasa.

18.

Therassa vacanaṃ vatvā, rājato laddhadhātuyo;

Pattapūraṃ gahetvāna, himavantamupāgami.

19.

Himavante ṭhapetvāna, sadhātuṃ pattamuttamaṃ;

Devindasantikaṃ gantvā, therassa vacanaṃ bhaṇi.

20.

Cūḷāmaṇi cetiyamhā, gahetvā dakkhiṇakkhakaṃ;

Sāmaṇerassa pādāsi, sakko devānamissaro.

21.

Taṃ dhātuṃ dhātupattañca, ādāya sumano tato;

Āgamma cetiyagiriṃ, therassa』dāsi taṃ yati.

22.

Mahānāgavanuyyānaṃ, vuttenā vidhinā』gamā;

Sāyanhāsamaye rājā, rājasenā purakkhato.

23.

Ṭhapesi dhātuyo sabbā, thero tattheva pabbate;

Missakaṃ pabbataṃ tasmā, āhu cetiya pabbataṃ.

24.

Ṭhapetvā dhātupattaṃ taṃ, thero cetiyapabbate;

Gahetvā akkhakaṃ dhātuṃ, saṅketaṃ sagaṇo』gamā.

25.

Sacāyaṃ munino dhātu, chattaṃ namatu me sayaṃ;

Jaṇṇukehi karīdhātu, dhātucaṅkoṭako ayaṃ.

26.

Sirasmiṃ me patiṭṭhātu, āgamma saha dhātuko;

Iti rājā vicintesi, cintitaṃ taṃ tathā ahu.

27.

Amatenā』bhisittova, ahu haṭṭho』ti bhūpati;

Sīsato taṃ gahetvāna, hatthikkhandhe ṭhapesitaṃ.

28.

Haṭṭho hattī kuñcanādaṃ, akā kampittha medinī;

Tato nāgo nivattitvā, sathera balavāhano.

我來完整翻譯這段巴利文: 18 天人群眾所計數的那眾, 功德廣大名聲的群眾; 恭敬供養尊重, 造作廣大福德。 為善信歡喜及感動而作的《大史》 第十六章 支提山寺接受完畢 第十七章 舍利到來 1 雨安居結束后,在卡提迦月圓日; 大智慧的大長老,對大王說道。 2 "人中之主啊,我們長久未見正覺者; 我們住處無依,此處無可供奉。" 3 "尊者,你不是說,正覺者已涅槃了嗎?" 回答說"見到舍利,即是見到勝者"。 4 "我已知曉你們,建塔的意願; 我將建造佛塔,你們尋找舍利。" 5 長老對國王說:"與須摩那商議"; 國王問:"從何處,能得到舍利?" 6 "人中之主,裝飾城市和道路; 與眷屬持齋戒,乘上吉祥象。 7 舉著白傘蓋,伴隨著音樂; 在傍晚時分,前往大龍苑。 8 國王啊,你將在那裡,得到舍利; 知曉舍利分配的,沙彌須摩那如是說。" 9 於是長老從王宮,前往支提山; 心悅地召喚,沙彌須摩那。 10 "來吧,善者須摩那,前往殊勝花城; 以我們的名義,對你的外祖父大王說: 11 '大王啊,你的朋友,天愛大王; 對佛教生信,欲建佛塔。 12 請賜予牟尼舍利,及世尊用過的缽; 你處有眾多,身體舍利。' 13 取了滿缽后,前往殊勝天城; 對帝釋天王,如是傳達我們的話: 14 '三界應供者的,右牙舍利; 天王啊,你處還有,右鎖骨舍利。 15 你自己供奉牙舍利,請給予鎖骨舍利; 天主啊,莫忽視,楞伽島(斯里蘭卡)之事。'" 16 "遵命,尊者"具大神通, 的沙彌如是說后,立即前往,法阿育王處。 17 在那裡看見,據傳安置在, 沙羅樹下的大菩提樹,正在舉行卡提迦節慶典供養。 18 向王傳達長老的話,獲得舍利后; 帶著裝滿的缽,前往雪山。 19 將裝有舍利的,殊勝缽放在雪山; 前往天主處,傳達長老的話。 20 天界之主帝釋,從頂髻寶塔中, 取出右鎖骨,交給沙彌。 21 須摩那帶著,那舍利和舍利缽; 回到支提山,交給修行者長老。 22 國王如約定方式,與王軍前導; 在傍晚時分,來到大龍苑。 23 長老將所有舍利,安置在那山上; 因此稱那混合之山,為支提山。 24 長老將舍利缽,安置在支提山; 帶著鎖骨舍利,與僧眾赴約定處。 25 "如果這是牟尼舍利,愿傘蓋自行下垂; 愿象跪下,這舍利匣。 26 愿與舍利一起,安置於我頭頂"; 國王如是思維,事情果真如此。 27 國王歡喜,如飲甘露; 從頭上取下,安置於象背。 28 象歡喜發出鳴叫,大地震動; 之後象轉身,載著長老和軍隊。

29.

Puratthimena dvārena, pavisitvā puraṃ subhaṃ;

Dakkhiṇena ca dvārena, nikkhamitvā tato puna.

30.

Thūpārāme cetiyassa, ṭhānato pacchato kataṃ;

Pamojavatthuṃ gantvāna, bodhiṭhāne nivattiya.

31.

Puratthāvadano aṭhā, thūpaṭhānaṃ tadā hitaṃ;

Kadambapupphaādāri-vallīhi citakaṃ ahu.

32.

Manussadevo devehi, taṃ ṭhānaṃ rakkhitaṃ suciṃ;

Sodhāpetvā bhūsayitvā, taṅkhaṇaṃyeva sādhukaṃ.

33.

Dhātuṃ oropanatthāya, ārabhī hatthikkhandhato;

Nāgo na icchitaṃ rājā, theraṃ pucchittha taṃ manaṃ.

34.

Attano khandhasamake, ṭhāne ṭhapanamicchati;

Dhātuoropanaṃ tena, na iṭṭhamī』ti so bravi.

35.

Āṇāpetvā khaṇaṃyeva,

Sukkhāto』bhayavāpito;

Sukkhakaddama khaṇḍehi,

Citā petvāna taṃ samaṃ.

36.

Alaṅkaritvāna bahudhā, rājā taṃ ṭhānamuttamaṃ;

Oropetvā hatthikkhandhā, dhātuṃ tattha ṭhapesitaṃ.

37.

Dhātārakkhaṃ saṃvidhāya, ṭhapetvā tattha hatthinaṃ;

Dhātuthūpassa karaṇe, rājā turitamānaso.

38.

Bahū manusse yojetvā, itthikākaraṇe lahuṃ;

Dhātukiccaṃ vicintento, sāmacco pāvisī puraṃ.

39.

Mahāmahindatthero tu, mahā meghavanaṃ subhaṃ;

Sagaṇo abhigantvāna, tattha vāsamakappayi.

40.

Rattiṃ nāgo』nupariyāti, taṃ ṭhānaṃ so sadhātu kaṃ;

Bodhiṭhānamhi sālāya, divāṭhāti sadhātuko.

41.

Vatthussa tasso』parito, thūpaṃ theramatānu go;

Jaṅghāmattaṃ citāpetvā, katipāhena bhūpati.

42.

Tattha dhātupatiṭṭhānaṃ, ghosāpetvā upāgami;

Tato tato samanto ca, samāgami mahājano.

43.

Tasmiṃ samāgame dhātu, hatthikkhandhā nagāggatā;

Sattatālappamāṇamhi, dissanti nabhasiṭṭhitā.

44.

Vimhāpayanti janataṃ, yamakaṃ pāṭihāriyaṃ;

Kaṇṇambamūle buddho』va, akari lomahaṃsanaṃ.

45.

Tato nikkhantajālāhi, jaladhārāhi cā』sakiṃ;

Ayaṃ obhāsitā』sittā, sabbālaṃkāmahī mahu.

46.

Parinibbānamañcamhi, nipannena jinena hi;

Kataṃ mahāadhiṭṭhāna-pañcakaṃ pañcacakkhunā.

47.

Gayhamānā mahābodhi sākhāsokena dakkhiṇā;

Chijjitvāna sayaṃyeva, patiṭṭhātu kaṭāhake.

48.

Patiṭṭhahitvā sā sākhā, chabbaṇṇarasmiyo subhā;

Rañjayantī disā sabbā, phalapattehi muccatu.

49.

Sasuvaṇṇakaṭāhā sā, uggantvāna manoramā;

Adissamānā sattāhaṃ, himagabbhamhi tiṭṭhatu.

50.

Thūpārāme patiṭṭhantaṃ, mama dakkhiṇaakkhakaṃ;

Karotu nabhamuggantvā, yamayaṃ pāṭihāriyaṃ.

51.

Laṅkā laṅkārabhūtamhi, hemamālikacetiye;

Patiṭṭhahantiyo dhātu, doṇamattā pamāṇato.

52.

Buddhavesadharā hutvā, uggantvā nabhasiṭṭhitā;

Patiṭṭhaṃ tu karitvāna, yamakaṃ pāṭihāriyaṃ.

53.

Adhiṭṭhānāni pañce』va, adhiṭṭhāsi tathāgato;

Akāsi tasmā sā dhātu, tadā taṃ pāṭihāriyaṃ.

54.

Ākāsā otaritvā sā, aṭṭhābhūpassa muddhani;

Atīvahaṭṭho taṃ rājā, patiṭṭhāpesi cetiye.

55.

Patiṭṭhitāya tassā ca, dhātuyā cetiye tadā;

Ahu mahābhūmicālo, abbhuto lomahaṃsano.

56.

Evaṃ acintiyā buddhā, buddhadhammā acintiyā;

Acintiye pasannānaṃ, vipāko hoti acintiyo.

57.

Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā, pasīdiṃsu jane janā;

Mattābhayo rājaputto, kaniṭṭho rājino pana.

58.

Munissare pasīditvā, yācitvāna narissaraṃ;

Purisānaṃ sahassena, saha pabbajisāsane.

59.

Cetārigāmato cāpi, dvāramaṇḍalatopi ca;

Vihīrabījato cāpi, tathā gallakapiṭṭhito.

我來完整翻譯這段巴利文: 29 從東門進入,美麗的城市; 又從南門,重新出城。 30 在塔廟寺院,塔址的後方; 來到歡喜處,回到菩提場。 31 面向東方而立,當時適合建塔; 甘登花藤蔓,裝飾火葬場。 32 人中之天與眾天神,守護那清凈之處; 立即讓人清理,精美地裝飾。 33 爲了將舍利,從象背上取下; 象不願意,國王詢問長老原因。 34 他說"象希望,將舍利安置在, 與其背部等高處,因此不願放下。" 35 立即下令, 從兩個池塘取來, 乾燥的泥土, 堆積至同等高度。 36 國王以多種方式,裝飾那殊勝處; 從象背取下,將舍利安置於彼。 37 安排舍利守衛,讓象留在那裡; 國王急切地想,建造舍利塔。 38 立即調派眾多人,製作磚塊; 思考著舍利事宜,與大臣入城。 39 摩訶因陀大長老,與僧眾一起; 前往美麗的大雲林,在那裡安住。 40 夜晚大象繞行,那舍利所在處; 白天與舍利一起,停在菩提處的殿堂。 41 國王幾天內,依長老意見; 在那基地周圍,建造及膝高的塔。 42 宣佈在那裡,安置舍利后前來; 從四面八方,大眾齊聚。 43 在那聚會中,舍利從象背升起; 在七棕櫚樹高處,顯現於空中。 44 顯現雙神變,令眾人驚歎; 如佛在橘樹下,令人毛骨悚然。 45 從中放射光芒,不斷降下水流; 照耀灑遍大地,莊嚴裝飾。 46 五眼具足的勝者,躺在涅槃床上時; 曾作五大決意。 47 阿育王取下,菩提樹右枝時; 愿它自行斷落,安置於缽中。 48 那枝安置后,放射六色光芒; 照亮一切方向,散發果實和葉子。 49 連同金缽一起,升起令人喜悅; 七日不見蹤影,停留在雲中。 50 我的右鎖骨,安置在塔廟寺時; 愿它升上空中,顯現雙神變。 51 在楞伽(斯里蘭卡)裝飾,黃金花環塔中; 將安置一斗量,的舍利。 52 現出佛陀形相,升上空中停留; 安置之前,顯現雙神變。 53 如來作此,五項決意; 因此那舍利,當時顯現神變。 54 從空中降下,落在國王頭頂; 國王極為歡喜,將它安置於塔中。 55 當舍利安置,于塔中之時; 發生大地震動,稀有令人震驚。 56 如是諸佛不可思議,佛法不可思議; 對不可思議生信者,果報亦不可思議。 57 見此神變后,人們都生起信心; 王子摩塔巴雅,國王的弟弟。 58 對牟尼生起信心,請求人中之主; 與一千人一起,在教法中出家。 59 從支塔利村,從門環處; 從稻種處,以及伽拉卡比提處。

60.

Tatho』patissagāmā ca, pañca pañca satāni ca;

Pabbajuṃ dārakā haṭṭhā, jātasaddhā tathāgate.

61.

Evaṃ purā bāhirā ca, sabbe pabbajitā tadā;

Tiṃsa bhikkhusahassāni, ahesuṃ jinasāsane.

62.

Thūpārāme thūpavaraṃ, niṭṭhāpetvā mahīpati;

Ratanādīhi』nekehi, sadā pūjamakārayi.

63.

Rājorodhā khattiyā ca, amaccā nāgarā tathā;

Sabbe janapadā ceva, pujā』kaṃsu visuṃ visuṃ.

64.

Thūpapubbaṅgamaṃ rājā, vihāraṃ tattha kārayi;

Thūpārāmoti tene』sa, vihāro vissuto ahu.

65.

Sakadhātusarīrakena ce』vaṃ,

Parinibbānagatopi lokanātho;

Janakāyahitaṃ sukhañca sammā,

Bahudhā』kāsi ṭhite jine kathāvakāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Dhātuagamano nāma

Sattarasamo paricchedo.

Aṭṭhārasama pariccheda

Mahābodhiggahaṇo

1.

Mahābodhiñca theriñca, āṇāpetuṃ mahīpati;

Therena vuttavacanaṃ, saramāno sake ghare.

2.

Antovasse』ka divasaṃ, nisinno therasantike;

Sahā』maccehi mantetvā, bhāgineyyaṃ sayaṃ sakaṃ.

3.

Ariṭṭhanāmakā』maccaṃ , tasmiṃ kamme niyojituṃ;

Mantvā āmantayitvāna, idaṃ vacanamabravi.

4.

Tā sakkhissasi....., dhammāsokassa santikā;

Mahābodhiṃ saṅghamittaṃ, theriṃ ānayituṃ idha.

5.

Sakkhissāmi ahaṃ deva, ānetuṃ taṃ duve tato;

Idhā』gato pabbajituṃ, sace lacchāmi mānada.

6.

Evaṃ hotūti vatvāna, rājā taṃ tattha pesayi;

So therassa ca rañño ca, sāsanaṃ gayha vandiya.

7.

Assayujasukkapakkhe, nikkhanto dutiye』hani;

Sānuyutto jambukole, nāvamāruyha paṭṭane.

8.

Mahodamiṃ karitvāna, therādhiṭṭhānayogato;

Nikkhantadivaseyeva, rammaṃ pupphapuraṃ agā.

9.

Tadā tu anulādevī, pañcakaññāsatehi ca;

Antepurikaitthīnaṃ, saddhiṃ pañcasatehi ca.

10.

Dasasīlaṃ samādāya, kāsāya vasanā suci;

Pabbajjāpekkhi nisekhā, pekkhanti theriyā』gamaṃ.

11.

Nagarasse』kadesamhi, ramme bhikkhunupassaye;

Kārāpite narindena, vāsaṃ kappesi subbatā.

12.

Upāsikāhi tāhe』sa, vutto bhikkhunupassayo;

Upāsikā vihāroti, tena laṃkāya vissuto.

13.

Bhāgineyyo mahā』riṭṭho, dhammāsokassa rājino;

Appetvā rājasandesaṃ, therasandesa』mabravi.

14.

Bhātujayā sahāyassa, rañño te rājakuñjara;

Ākaṅkhamānā pabbajjaṃ, niccaṃ vasati saññatā.

15.

Saṅghamittaṃ bhikkhuniṃ taṃ, pabbājetuṃ visajjaya;

Tāya saddhiṃ mahābodhi-dakkhiṇasākhameva ca.

16.

Theriyā ca tamevatthaṃ, abravi therabhāsitaṃ;

Gantvā pitusamīpaṃ sā, therī theramataṃ bravī.

17.

Āha rājā tuvaṃ amma, apassanto kathaṃ ahaṃ;

Sokaṃ vinodayissāmi, puttanattaviyogajaṃ.

18.

Āha sā me mahārāja, bhātuno vacanaṃ garu;

Pabbājanīyā ca bahū, gantabbaṃ tattha tena me.

19.

『『Satthaghātamanārahā, mahābodhimahīruhā;

Kathannu sākhaṃ gaṇissaṃ』』, iti rājā vicintayī.

20.

Amaccassa mahādeva-nāmakassa matena so;

Bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā, bhojetvā pucchi bhūpatiṃ.

21.

Bhante laṃkaṃ mahābodhi, pesetabbā nu kho iti;

Thero moggaliputto so, pesetabbāti bhāsiya.

22.

Kataṃ mahāadhiṭṭhāna-pañcakaṃ pañcacakkhunā;

Ābhāsi rañño taṃ sutvā, tussitvā dharaṇīpati.

23.

Sattayojanikaṃ maggaṃ, so mahābodhigāminaṃ;

Sodhāpetvāna sakkaccaṃ, bhūsāpeti anekadhā.

我來完整翻譯這段巴利文: 60 還有從烏帕提薩村,各五百人; 歡喜的孩童出家,對如來生起信心。 61 如是城內外的人,當時都出家; 在勝者教法中,有三萬比丘。 62 國王完成,塔廟寺院的殊勝塔; 用種種珍寶,經常供養。 63 王后宮女與剎帝利,大臣城民亦如是; 所有地方居民,各自前來供養。 64 國王在那裡,建造以塔為主的寺院; 因此這寺院,被稱為塔廟寺。 65 世間導師雖已入涅槃, 但以自身舍利, 為眾生正確地, 多方作利益安樂,如同佛陀住世。 為善信歡喜及感動而作的《大史》 第十七章 舍利到來完畢 第十八章 迎請大菩提樹 1 國王在自己家中,憶起長老所說; 關於迎請大菩提樹,和比丘尼的話。 2 雨季期間一天,坐在長老身邊; 與大臣商議后,對自己的外甥。 3 名叫阿利達的大臣,為委派此任; 思考後召喚他,說了這番話: 4 "你能否從,法阿育王處; 請來大菩提樹,和僧伽密多長老尼?" 5 "天神般的王啊,我能從那裡, 帶來這兩者,如果允許我在此出家。" 6 國王說"如是",派他前往; 他接受長老和國王的指示后禮拜。 7 在阿輸域月白半,第二天出發; 與隨從在瞻部拘羅港,登上船隻。 8 因長老決意的力量,渡過大海; 當天就到達,美麗的花城。 9 當時阿奴羅天女,與五百少女; 以及後宮女眾,五百人一起。 10 受持十戒,身著凈黃衣; 期待出家,等候長老尼到來。 11 在城市一處,美麗的比丘尼精舍; 由國王建造,持戒者住于其中。 12 因為這些優婆夷,住在比丘尼精舍; 在楞伽(斯里蘭卡)就以,優婆夷精舍聞名。 13 外甥大阿利達,向法阿育王; 呈上國王信函,傳達長老的口信。 14 "王者之象啊,你兄弟之妻,你朋友之王妃; 希望出家,經常自我約束。 15 請派遣比丘尼,僧伽密多為她授戒; 同時也請賜予,大菩提樹右枝。" 16 他也向長老尼,轉達長老所說; 她前往父王身邊,說明長老的意思。 17 國王說:"女兒啊,不見你我如何; 排遣因離別兒孫,而生的憂愁?" 18 她說:"大王啊,我兄長的話很重要; 那裡有許多求受戒者,因此我必須去。" 19 "不可傷害聖物,大菩提樹; 如何取得其枝?"國王如是思考。 20 根據名叫摩訶提婆,大臣的建議; 國王邀請比丘僧團,供養飲食后詢問: 21 "尊者們,是否應該,將大菩提樹送往楞伽?" 目犍連子帝須長老說,應該送去。 22 他告訴國王,五眼具足者; 所作的五大決意,地主聽后歡喜。 23 他令人仔細清理,通往大菩提樹; 七由旬的道路,以多種方式裝飾。

24.

Suvaṇṇaṃ nīharāpesi, kaṭāhakaraṇāya ca;

Vissakammo ca āgantvā, satulādhārarūpavā.

25.

『『Kaṭāhaṃ kiṃ pamāṇaṃ nu, karomī』ti apucchitaṃ;

『『Ñatvā pamāṇaṃ tvaṃyeva, karohi』』 iti bhāsiya.

26.

Suvaṇṇā gahetvāna, hatthena parimajjiya;

Kaṭāhaṃ taṅkhaṇaṃyeva, nimminitvāna pakkami.

27.

Navahatthaparikkhepaṃ, pañcahatthaṃ gabhīrato;

Tihatthavikkhambhayutaṃ, aṭṭhaṅgulaghanaṃ subhaṃ.

28.

Yuvassa hatthino soṇḍa-pamāṇamukhavaṭṭikaṃ;

Gāhā petvāna taṃ rājā, bālasurasamappakaṃ.

29.

Sattayojanadīghāya, vitthatāyati yojanaṃ;

Senāya caturaṅginyā, mahābhikkhugaṇena ca.

30.

Upagamma mahābodhiṃ, nānālaṅkārabhūsitaṃ;

Nānāratanacittaṃ taṃ, vividhaddhajamāliniṃ.

31.

Nānākusumasaṃkiṇṇaṃ , nānāturiyaghositaṃ;

Senāya parivāretvā, parikkhipiya sāṇiyā.

32.

Mahātherasahassena, pamukhena mahāgaṇe;

Raññaṃ pattābhisekānaṃ, sahassenā』dhikena ca.

33.

Attānaṃ parivāretvā, mahābodhiñca sādhukaṃ;

Olokesi mahābodhiṃ, paggahetvāna añjaliṃ.

34.

Tassā dakkhiṇasākhāya, catuhatthapamāṇakaṃ;

Ṭhānaṃ khandhañca vajjetvā, sākhā antaradhāyisuṃ.

35.

Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā, patīto puthavīpati;

『『Pūjema』haṃ mahābodhiṃ, rajjenā』hi udīriya.

36.

Abhisiñci mahābodhīṃ, mahārajje mahīpati;

Pupphādīhi mahābodhiṃ, pūjetvāna padakkhiṇaṃ.

37.

Katvā aṭṭhasu ṭhānesu, vanditvāna katañjalī;

Suvaṇṇakhacite pīṭhe, nānāratanamaṇḍite.

38.

Svārohe yāva sāucce, taṃ suvaṇṇakaṭāhakaṃ;

Ṭhapāpetvāna āruyha, gahetuṃ sākhamuttamaṃ.

39.

Ādiyitvāna sovaṇṇa tulikāya manosilaṃ;

Lekhaṃ datvāna sākhāya, saccakriyamakā iti.

40.

『『Laṃkādīpaṃ yadi ito, gantabbaṃ urubodhiyā;

Nibbematiko buddhassa, sāsanamhi sace ahaṃ.

41.

Sayaṃyeva mahābodhi-sākhāyaṃ dakkhiṇā subhā;

Chijjitvāna patiṭṭhātu, idha hemakaṭāhake.

42.

Lekhaṭhāne mahābodhi, chijjitvā sayameva sā;

Gandhakaddamapūrassa, kaṭāhasso』pariṭṭhitā.

43.

Mūlalekhāya upari, tiyaṅgulatiyaṅgule;

Dadaṃ manosilā lekhā, parikkhipi narissaro.

44.

Ādiyā thūlamūlāni, khuddakāni』tarāhi tu;

Nikkhamitvā dasa dasa, jālībhūtā niotaruṃ.

45.

Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā, rājā』tīva pamodito;

Tatthevā』kāsi ukkuṭṭhiṃ, samantā parisāpi ca.

46.

Bhikkhusaṅgho sādhukāraṃ, tuṭṭhacitto pamodayi;

Celukkhepasahassāni, pavattiṃsu samantato.

47.

Evaṃ satena mūlānaṃ, tattha sā gandhakaddame;

Patiṭṭhāsi mahābodhi, pasādentī mahājanaṃ.

48.

Tassā khandho dasahattho, pañcasākhā manoramā;

Catuhatthā catuhatthā, dasaḍḍhaphalamaṇḍitā.

49.

Sahassantu pasākhānaṃ, sākhānaṃ tāsamāsi ca;

Evaṃ āsi mahābodhi, manoharasiridharā.

50.

Kaṭāhamhi mahābodhi-patiṭṭhitakkhaṇe mahī;

Akampi pāṭihīrāni, ahesuṃ vividhāni ca.

51.

Sayaṃ nādehi tūriyānaṃ, devesu mānusesu ca;

Sādhukāraninādeti, devabrahmagaṇassa ca.

52.

Meghānaṃ migapakkhinaṃ, yakkhādīnaṃ ravehi ca;

Ravehicamahīkampe, ekakolāhalaṃ ahu.

53.

Bodhiyā phalapattehi, chabbaṇṇarasmiyo subhā;

Nikkhamitvā cakkavāḷaṃ, sakalā sobhayiṃsu ca.

54.

Sakaṭāhā mahābodhi, uggantvāna tato nabhaṃ;

Aṭṭhāsi himagabbhamhi, sattāhāni adassanā.

我來完整翻譯這段巴利文: 24 他取出黃金,用來製作缽; 毗首羯磨天來此,化現稱重者形象。 25 問道:"我應該製作,多大的缽?" 回答說:"你知道尺寸,就照此製作。" 26 拿起黃金后,用手撫摸; 立即製作完缽,就離開了。 27 周長九肘,深五肘; 直徑三肘,厚八指節,精美。 28 口緣大小如,年輕象的鼻; 國王令人取來,如同太陽般輝煌。 29 與七由旬長,一由旬寬的; 四兵俱全的軍隊,和大比丘眾一起。 30 來到大菩提樹前,以各種裝飾莊嚴; 以各種寶石點綴,懸掛各種旗幟。 31 散佈各種花朵,奏響各種樂器; 軍隊圍繞,用布簾圍住。 32 以千位大長老,為首的大眾; 和超過一千位,已受灌頂的王族。 33 環繞著自己,和大菩提樹; 合掌觀看,大菩提樹。 34 在其右枝上,四肘大小的; 部分除了主幹外,其他枝條隱沒。 35 見此神變,地主歡喜; 說"我以王位,供養大菩提樹"。 36 國王為大菩提樹,舉行王位灌頂; 以花等供養,大菩提樹右繞。 37 在八處禮拜,合掌后; 在鑲嵌黃金,飾以各種珍寶。 38 高聳美麗的,黃金缽上; 安放后登上,取最上枝。 39 取硃砂粉,用金筆; 在枝上畫線,作如是誓言: 40 "如果大菩提樹,應從此去楞伽島; 如果我對佛陀,教法無有疑惑。 41 愿這殊勝的,右大菩提樹枝; 自行斷落,安住於此金缽中。 42 在畫線處,大菩提樹枝自行斷落; 安住在裝滿,香泥的缽中。 43 在根部畫線上方,每隔三指; 國王畫上,硃砂線環繞。 44 先是粗根,后是細根; 每十根生出,形成網狀而下。 45 見此神變,國王極為歡喜; 在那裡歡呼,周圍群眾也是。 46 比丘僧團歡喜,發出讚歎; 千條綵帶,四處飄揚。 47 如是百條根,在那香泥中; 大菩提樹安住,令大眾歡喜。 48 其樹幹十肘,五枝悅意; 各長四肘,飾以十二果實。 49 有千個小枝,從這些枝生出; 大菩提樹如是,具足殊勝莊嚴。 50 當大菩提樹,安住于缽時大地; 震動並顯現,各種神變。 51 樂器自鳴,人天兩界; 天神梵天眾,發出讚歎聲。 52 云雷獸鳥,夜叉等的聲音; 伴隨地震聲,匯成一片喧譁。 53 從菩提樹果葉,放射六色光芒; 遍照整個,世界邊際。 54 大菩提樹連缽,升上虛空; 停留在雲中,七日不見。

55.

Rājā oruyha pīṭhamhā, taṃ sattāhaṃ tahiṃ vasaṃ;

Niccaṃ mahābodhipūjaṃ, akāsi ca anekadhā.

56.

Atīte tamhi sattāhe, sabbe himavalāvakā;

Pavisiṃsu mahābodhiṃ, sabbākā raṃsiyopi ca.

57.

Suddhenakadisissittha, sākaṭāhe pattiṭṭhitā;

Mahājanassa sabbassa, mahābodhi manoramā.

58.

Pavattamhi mahābodhi, vividhe pāṭihāriye;

Vimhāpayanti janataṃ, pathavītalamoruhi.

59.

Pāṭihirehi』nekehi , tehi so pīṇito puna;

Mahārājā mahābodhiṃ, mahārajjena pūjayi.

60.

Mahābodhiṃ mahārajje-nābhisiñciya pūjayaṃ;

Nānāpūjāhi sattāhaṃ, puna tattheva so vasi.

61.

Assayujasukkapakkhe, pannarasauposathe;

Aggahesi mahābodhiṃ, dvisattāhamaccaye tato.

62.

Assayujakāḷapakkhe, catuddasauposathe;

Rathe subhe ṭhapetvāna, mahābodhiṃ rathesabho.

63.

Pūjento taṃ dinaṃyeva, upanetvā sakaṃ puraṃ;

Alaṅkaritvā bahudhā, kāretvā maṇḍapaṃ subhaṃ.

64.

Kattikasukkapakkhassa, dine pāṭipade tahiṃ;

Mahābodhiṃ mahāsāla-mūle pācinate subhe.

65.

Ṭhapāpetvāna kāresi, pūjā』nekā dine dine;

Gāhato sattarasame, vivase tu navaṅkirā.

66.

Sakiṃ yevaajāyiṃsu, tassā』nekanarādhipo;

Tuṭṭhacitto mahābodhiṃ, puna rajjena pūjayi.

67.

Mahārajje』bhi siñcitvā, mahābodhiṃ mahissaro;

Kāresi ca mahābodhi-pūjā nānappakārakaṃ.

68.

Iti kusumapure saresaraṃsā,

Bahuvidhacārudhajākulāvisālā;

Surucirapavaroru bodhipūjā,

Marunaracittavikāsinī ahosīti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Mahābodhiggahaṇo nāma

Aṭṭhārasamo paricchedo.

Ekūnavīsatima pariccheda

Bodhi āgamano

1.

Mahābodhirakkhaṇatthaṃ , aṭṭhārasa rathe sabho;

Devakulāni datvāna, aṭṭhāmaccā kulāni ca.

2.

Aṭṭha brāhmaṇakulāni, aṭṭha vassakulāni ca;

Gopakānaṃ taracchānaṃ, kuliṅgānaṃ kulāni ca.

3.

Tatheva pesakārānaṃ, kumbhakārānameva ca;

Sabbe sañcāpi senīnaṃ, nāgayakkhānameva ca.

4.

Hemasajjughaṭeceva, datvā aṭṭhaṭṭha mānado;

Āropetvā mahābodhiṃ, nāvaṃ gaṅgāya bhūsitaṃ.

5.

Saṅghamitta mahātherī, sahe kadasa bhikkhuniṃ;

Tathevā』ropayitvāna, ariṭṭhapamukhepi ca.

6.

Nagarā nikkhamitvāna, viñjāṭavimaticcaso;

Tāmalitthiṃ anuppatto, sattāhene』va bhūpati.

7.

Accuḷā rāhi pūjāyi, devānāgānarāpi ca;

Mahābodhiṃ pūjayantā, sattāhena』vupāgamuṃ.

8.

Mahāsamuddatīramhi, mahābodhiṃ mahīpati;

Ṭhapāpetvāna pūjesi, mahārajjena so puna.

9.

Mahābodhiṃ mahārajje, abhisiñcīyakāmado;

Aggasira sukkapakkhe, dine pāṭipade tato.

10.

Uccāretuṃ mahābodhiṃ, tehiyeva』ṭṭha aṭṭhahi;

Sālamūlamhi dinnehi, dhātuggatakulehi so.

11.

Ukkhipitvā mahābodhiṃ, galamattaṃ jalaṃ tahiṃ;

Ogāhetvā sanāvāya, patiṭṭhāpayi sādhukaṃ.

12.

Nāvaṃ āropayitvā taṃ, mahātheriṃ satherikaṃ;

Mahāriṭṭhaṃ mahāmaccaṃ, idaṃ vacanamabravi.

13.

『『Ahaṃ rajjena tikkhattuṃ, mahābodhimapūjayiṃ;

Eva mevā』bhi pūjetu, rājā rajjena me sakhā』』.

14.

Idaṃ vatvā mahārājā, tīre pañjaliko ṭhito;

Gacchamānaṃ mahābodhiṃ, passaṃ assūnivattayi.

15.

Mahābodhi viyogena,

Dhammā soko sasokavā;

Kannitvā paridevitvā,

Agamāsi sakaṃ puraṃ.

16.

Mahābodhi samāruḷhā, nāvāpakkhandhī toyadhiṃ;

Samantā yojane vicī, sannisīdi mahaṇṇave.

這是對巴利文的完整中文直譯: 55 國王從座位下來,在那裡住了七天; 不斷地以各種方式,供養大菩提樹。 56 在那七天過去後,所有喜馬拉雅山的蛇神; 都進入大菩提樹,所有光芒也是如此。 57 以純凈之相彰顯,安立於碗形器皿中; 對所有大眾而言,大菩提樹令人心悅。 58 當大菩提樹展現,種種神奇瑞相時; 使人們驚歎不已,降臨大地之上。 59 因這許多瑞相,他再次心生歡喜; 大王以王國統治,供養大菩提樹。 60 以王國加持供養,大菩提樹之後; 以種種供養七天,他又在那裡停留。 61 在阿說惹月白分,第十五布薩日; 迎請了大菩提樹,之後過了十四天。 62 在阿說惹月黑分,第十四布薩日; 最勝王將菩提樹,安置在殊勝車上。 63 就在那天供養后,將其迎至自己城; 以多種方式裝飾,建造美麗帳篷。 64 在咖提咖月白分,初一那天在那裡; 將大菩提樹安置,東方美麗沙羅樹下。 65 安置后每天都做,無數種供養; 從開始第十七天,嫩芽就開始生長。 66 一次就長出許多,統治眾多人的王; 歡喜心再以王位,供養大菩提樹。 67 大自在王以王位,灌頂大菩提樹; 並且舉行各種各樣,大菩提樹供養。 68 如是在花城之中, 眾多美麗旗幟遍滿; 殊勝最上菩提供養, 令天人心意開放。 為使善人生信與厭離而造的大史 第十八章 迎請大菩提樹品 第十九章 菩提樹到來 1 為護大菩提樹,賢者給予十八輛車; 以及十八天神廟,和十八貴族家族。 2 八個婆羅門家族,八個瓦薩家族; 以及守護者、豺狼、八哥鳥的家族。 3 還有織工家族和,陶工家族也一樣; 以及所有軍隊和,龍神夜叉家族。 4 給予尊貴的黃金,各八個供養器皿; 將大菩提樹安置,于恒河裝飾船上。 5 與僧伽蜜多長老尼,及十位比丘尼; 同樣也將阿利陀,為首的人們安置。 6 從城中出發渡過,頻阇多婆林后; 國王在七天之內,到達多摩離提(現斯里蘭卡東北部港口)。 7 天神龍神及人們,以最殊勝供養; 供養大菩提樹,七天後才離開。 8 在大海岸邊國王,將大菩提樹安置; 再次以王國統治,作為供養供奉它。 9 以王國灌頂后,佈施者隨後在; 阿基拉月白分,初一那一天。 10 要請大菩提樹,他用那同樣八個; 安置在沙羅樹下,供奉舍利家族。 11 將大菩提樹舉起,在那裡進入及頸; 深的水中然後在,船上妥善安置好。 12 將其和長老尼眾,安置在船上后; 對大臣阿利陀,說了如下這番話。 13 "我曾以王位三次,供養大菩提樹; 愿我朋友國王也,同樣以王位供養。" 14 大王說完這話后,合掌站在岸邊; 看著遠去的菩提,流淚目送離開。 15 因為離別菩提樹, 正法之憂與憂愁; 哭泣且大聲悲嘆, 才回返自己王城。 16 載著大菩提樹的,船隻駛向大海時; 方圓一由旬的浪,在大海中平息。

17.

Pupphiṃsu pañcavaṇṇāni, padumāni samantato;

Antalikkhe pavajjiṃsu, aneka tūriyāni ca.

18.

Devatāhi anekāhi, pūjā』nekā pavattitā;

Gahetuñca mahābodhi, nāgā』kāsuṃ vikubbanaṃ.

19.

Saṅghamittā mahātheri, abhiññābalapāragā;

Supaṇṇarūpā hutvāna, te tāsesi mahorage.

20.

Te tāsitā mahātheriṃ, yācitvāna mahoragā;

Nayitvāna mahābemadhiṃ, bhujaṅgabhavanaṃ tato.

21.

Sattāhaṃ nāgarajjena, pūjāhi vividhāhi ca;

Pūjayitvāna ānetvā, nāvāyaṃ ṭhapayiṃsu te.

22.

Tadaheva mahābodhi, jambukolamidhagamā;

Devānaṃpiyatisso tu, rājā lokahite rato.

23.

Sumanā sāmaṇeramhā, pubbe sutatadāgamo;

Maggasirādidinagho, pabhuti vacasādaro.

24.

Uttaradvārato yāva, jambukolaṃ mahāpathaṃ;

Vibhūsayitvā sakalaṃ, mahābodhigatāsayo.

25.

Samuddāsanasālāya, ṭhāne ṭhatvā mahaṇṇave;

Āgacchantaṃ mahābodhiṃ, mahātheriddhiyā』ddasa.

26.

Tasmiṃṭhāne katā sālā, pakā setuṃ tamabbhutaṃ;

Samuddāsanasālāti, nāmenā『si』dha pākaṭā.

27.

Mahātherānubhāvena, saddhiṃ therehi tehi ca;

Tadaheva』gamā rājā, jambukolaṃ sa senako.

28.

Mahābodhā gamepīti-vegenu』nno udānayaṃ;

Galappamāṇaṃ salilaṃ, vigāhetvā suviggaho.

29.

Mahābodhiṃ soḷasahi, kulehi saha muddhanā;

Ādāyo』ropayitvāna, velāyaṃ maṇḍape subhe.

30.

Ṭhapayitvāna laṃkindo, laṃkārajjena pūjayi;

Soḷasannaṃ samappetvā, kulānaṃ rajjamattano.

31.

Sayaṃ dovārikaṭhāne, ṭhatvāna divase tayo;

Tattheva pūjaṃ kāresi, vividhaṃ manujādhipo.

32.

Mahābodhiṃ dasamiyaṃ, āropetvā rathesubhe;

Ānayanto manussindo, dumindaṃ taṃ ṭhapāpayi.

33.

Pācinassa vihārassa, ṭhāne ṭhānavicakkhaṇo;

Pātarāsaṃ pavattesi, sasaṅghassa janassa so.

34.

Mahāmahindathere』ttha, kataṃ dasabalena taṃ;

Kathesi nāgadamanaṃ, rañño tassa asesato.

35.

Therassa sutvā kāretvā, saññāṇāni tahiṃ tahiṃ;

Paribhuttesu ṭhānesu, nisajjādīhi satthunā.

36.

Tivakkassa brāhmaṇassa, gāmadvāre ca bhūpati;

Ṭhapāpetvā mahābodhiṃ, ṭhānesu tesu tesu ca.

37.

Suddhavāluka santhāre, nānāpupphasamākule;

Paggahitadhaje magge, pupphagghikavibhūsite.

38.

Mahābodhiṃ pūjayanto, rattindiva matandito;

Ānayitvā cuddasiyaṃ, anurādha purantikaṃ.

39.

Vaḍḍhamānakacchāyāya, puraṃ sādhu vibhūsitaṃ;

Uttarena ca dvārena, pūjayanto pavesiya.

40.

Dakkhiṇena ca dvārena, nikkhamitvā pavesiya;

Mahā meghavanārāmaṃ, catubuddhanisevitaṃ.

41.

Sumanasseva vacasā, padesaṃ sādhusaṅkhataṃ;

Pubbabodhiṭhitaṭṭhānaṃ, upanetvā manoramaṃ.

42.

Kulehi so soḷasahi, rājā laṅkāradhārihi;

Oropetvā mahābodhiṃ, patiṭṭhā petu mossajji.

43.

Hatthato muttamattasā, asītiratanaṃ nabhaṃ;

Uggantvāna ṭhitā muñci, chabbaṇṇā rasmiyo subhā.

44.

Dīpe patthariyā』hacca, brahmalokaṃ ṭhitā ahu;

Sūriyatthaṅgamanāyāva, rasmiyo tā manoramā.

45.

Purisā dasasahassāni, pasannā pāṭihāriye;

Vipassitvānā』rahatthaṃ, patvāna idha pabbajuṃ.

46.

Orohitvā mahābodhi, sūriyatthaṅgame tato;

Rohiṇiyā patiṭṭhāsi, mahiyaṃ kampi medinī.

47.

Mūlāni tāni uggantvā, kaṭāhamukhavaṭṭito;

Vinandhantā kaṭāhaṃ taṃ, otariṃsu mahītalaṃ.

這是對巴利文的完整中文直譯: 17 五色蓮花四周開放, 無數天樂空中奏響。 18 無數天神進行著,無數的供養; 龍神們也施展神變,想要取得大菩提。 19 僧伽蜜多大長老尼,已達神通之彼岸; 化現金翅鳥的形象,令那些大龍恐懼。 20 受驚的大龍們向,長老尼請求之後; 將大菩提樹帶入,龍宮的住處之中。 21 以龍王位及種種,供養供奉七日後; 帶回菩提樹安置,在航行的船隻上。 22 大菩提樹就在那天,來到了閻浮洲; 而天愛帝須國王,樂於利益世間者。 23 之前從蘇摩那沙彌,聽聞菩提將到來; 從瑪迦西拉月開始,恭敬準備迎接事。 24 從北門一直到達,閻浮洲的大道上; 全部莊嚴裝飾好,心繫大菩提樹來。 25 站在海邊觀浪亭,面對著廣闊大海; 以大長老尼神通,看見大菩提樹來。 26 在那地方建亭子,顯示這個稀有事; 以海邊觀浪亭名,成為衆所周知處。 27 依靠大長老威力,與諸位長老一起; 國王帶領軍隊在,當天到達閻浮洲。 28 因大菩提樹到來,喜悅之情滿溢時; 身形優美的國王,涉水直到頸項深。 29 與十六族人一起,以頭頂戴菩提樹; 將其請上岸邊的,美麗莊嚴帳篷中。 30 楞伽王安置后以,楞伽王位作供養; 並將自己的王權,付與那十六族人。 31 自己擔任守門人,在那裡住了三天; 人中之主在此處,舉行種種的供養。 32 第十日將菩提樹,安置在殊勝車上; 人中之主運送時,將法王樹安置好。 33 在東方寺院之處,明智者為比丘眾; 和人們舉辦了一,豐盛的早餐供養。 34 在此處大長老講,十力佛所行之事; 將調伏龍的故事,完整講給國王聽。 35 聽完長老說后在,各處設立標記處; 這些都是導師曾,坐臥等處所在地。 36 在帝瓦卡婆羅門,村莊門口等地方; 國王將大菩提樹,安置在那些處所。 37 路上鋪著潔凈沙,佈滿著各種鮮花; 豎立著莊嚴旗幟,以花供品來裝飾。 38 晝夜不倦地供養,大菩提樹的國王; 在十四日將其請,至阿努拉塔城邊。 39 在吉祥的時刻把,城市莊嚴裝飾好; 從北門恭敬供養,將菩提樹請入城。 40 又從南門出城后,引入四佛所住過; 大雲林寺院之中,(今斯里蘭卡古都阿努拉德普勒)。 41 依照蘇摩那所言,來到妥善準備好; 先前菩提樹所在,令人喜悅的地方。 42 與那十六族人們,執掌楞伽王權者; 放下大菩提樹后,準備將其安置好。 43 剛從手中放開時,升至八十肘高空; 樹立在那裡放射,六種色彩光明照。 44 遍及全島直達至,梵天界中而安住; 這些令人喜悅的,光明直到日落時。 45 一萬人見此神變,心生凈信而出家; 在此證得阿羅漢,果位而得解脫樂。 46 日落之時大菩提,樹從空中降下來; 在婁宿星時安立,大地隨之震動搖。 47 那些根從碗口邊,升起后環繞碗身; 纏繞著那個缽后,垂下扎入地面中。

48.

Patiṭṭhitaṃ mahābodhiṃ, janā sabbe samagatā;

Gandhamālādi pūjāhi, pūjayiṃsu samantato.

49.

Mahāmegho pavassittha, himagabbhā samantato;

Mahābodhiṃ chādayiṃsu, sītalāni ghanāni ca.

50.

Sattāhāni mahābodhiṃ, tahiṃyeva adassanā;

Himagabbhe sannisīdi, pasādajananī jane.

51.

Sattāhā tikkame meghā, sabbe apagamiṃsu te;

Mahābodhi ca dissittha, chabbaṇṇā raṃsiyopi ca.

52.

Mahāmahindattheroca, saṅghamittā ca bhikkhunī;

Tatthā』gañchuṃsaparisā, rājā saparisopi ca.

53.

Khattiyā kājaraggāme, candanaggāma khattiyā;

Tivakka brāhmaṇo ceva, dīpavāsī janāpi ca.

54.

Devānubhāvenā』gañchuṃ, mahābodhi mahussukkā;

Mahāsamāgame tasmiṃ, pāṭihāriyavimhite.

55.

Pakkaṃ pācinasākhāya, pekkhataṃ pakka』makkhataṃ;

Thero patantamādāya, ropetuṃ rājino adā.

56.

Paṃsūnaṃ gandhamissānaṃ, puṇṇe soṇṇa kaṭāhake;

Mahāsanassa ṭhāne taṃ, ṭhapitaṃ ropa』yissaro.

57.

Pekkhataṃyeva sabbesaṃ, uggantvā aṭṭha aṅkurā;

Jāyiṃsu bodhitaruṇā, aṭṭhaṃsu catuhatthakā.

58.

Rājā te bodhitaruṇe, disvā vimhitamānaso;

Setacchattena pūjesi, abhisekamadāsi ca.

59.

Patiṭṭhāpesi aṭṭhannaṃ, jambukolamhi paṭṭane;

Mahābodhi ṭhita ṭhāne, nāvāyo rohane tadā.

60.

Tivakkabrāhmaṇagāme, thūpārāme tatheva ca;

Issarasamaṇārāme, paṭhame cetiyaṅgaṇe.

61.

Cetiya pabbatā rāme, tathā kājaragāmake;

Candanagāmake cāti, ekekaṃ bodhilaṭṭhikaṃ.

62.

Sesā catupakkajātā, dvattiṃsa bodhilaṭṭhiyo;

Samantā yojanaṭhāne, vihāresu tahiṃ tahiṃ.

63.

Dīpāvāsī janasseva, hitatthāya patiṭṭhite;

Mahābodhi dumindamhi, sammāsambuddha tejasā.

64.

Anulāsāsa parisā, saṅghamittāya theriyā;

Santike pabbajitvāna, arahattamapāpuṇi.

65.

Ariṭṭho so pañcasata-parivāro ca khattiyo;

Therantike pabbajitvā, arahattamapāpuṇi.

66.

Yāni seṭṭhikulāna』ṭṭha-mahābodhimidhāharuṃ;

Bodhāharakulānīti, tāni tena pavuccare.

67.

Upāsikā vihāroti, ñāte bhikkhunupassaye;

Sasaṅghā saṅghamittā sā, mahātherī tahiṃ vasi.

68.

Agārattayapāmokkhe , agāre tattha kārayi;

Dvādasa tesu ekasmiṃ, mahāgāre ṭhapāpayi.

69.

Mahābodhisametāya, nāvāya kūpayaṭṭhikaṃ;

Ekasmiṃ piya mekasmiṃ, arittaṃ tehi teviduṃ.

70.

Jāte aññanikāyepi, agārā dvādasāpi te;

Hatthāḷaka bhikkhunīhi, vaḷañjayiṃsu sabbadā.

71.

Rañño maṅgalahatthi so, vicaranto yathāsukhaṃ;

Purassa ekapassamhi, kandarantamhi sītale.

72.

Kadambapupphagumbante, aṭṭhāsi gocaraṃ caraṃ;

Hatthiṃ tattharataṃ ñatvā, akaṃsu tattha āḷhakaṃ.

73.

Atheka divasaṃ hatthī, nagaṇhi kabaḷāni so;

Dīpappasādakaṃ theraṃ, rājā so pucchitaṃ mataṃ.

74.

Kadambapupphagumbasmiṃ, thūpassa karaṇaṃ karī;

Icchatīti mahāthero, mahārājassa abravi.

75.

Sadhātukaṃ tattha thūpaṃ, thūpassa gharameva ca;

Khippaṃ rājā akāresi, niccaṃ janahiterato.

76.

Saṅghamittā mahātherī, suññāgārābhilāsinī;

Ākiṇṇattā vihārassa, vussamānassa tassa sā.

77.

Vuddhatthinī sāsanassa, bhikkhunīnaṃ hitāya ca;

Bhikkhunupassayaṃ aññaṃ, icchamānā vicakkhaṇā.

78.

Gantvā cetiyagehaṃ taṃ, pavivekasukhaṃ bhusaṃ;

Divāvihāraṃ kappesi, vihārakusalā』malā.

這是對巴利文的完整中文直譯: 48 所有聚集的人們,見到安立菩提樹; 以香花等供品作,四面八方的供養。 49 大雨從四面八方,攜帶著冰雹降下; 密雲遮蔽菩提樹,寒氣瀰漫四周圍。 50 七天之中大菩提,樹都無法被看見; 寒冷冰雹中安住,令眾生生起凈信。 51 七天過後烏雲都,全部消散不見蹤; 大菩提樹又顯現,放射六色光明照。 52 摩訶摩因達長老,和僧伽蜜多尼眾; 以及國王和眷屬,都來到了那地方。 53 卡迦拉村剎帝利,旃檀村的剎帝利; 帝瓦卡婆羅門和,島上居住的人們。 54 以天神的威神力,來禮敬大菩提樹; 在這大眾集會中,見證不可思議事。 55 東邊樹枝上成熟,一顆果實正掉落; 長老接住后交給,國王讓他來種植。 56 在盛滿香料混合,泥土的金缽之中; 在大座位之處所,統治者將其種下。 57 在眾人的注視下,八株幼苗向上長; 這些菩提幼樹都,長到有四肘高大。 58 國王見到幼樹后,心中充滿了驚歎; 以白傘蓋作供養,併爲其舉行灌頂。 59 那時在閻浮洲港,安置了八艘船隻; 就在大菩提樹的,安立之處周圍邊。 60 在帝瓦卡婆羅門,村中和塔園寺內; 以及伊舍羅沙門,寺院第一塔院中。 61 在塔山寺院之內,還有卡迦拉村中; 以及旃檀村中各,安置一株菩提枝。 62 其餘三十二株是,從四面生長出來; 在方圓一由旬內,各處寺院安置好。 63 爲了利益住在此,島上所有的人們; 以正等正覺威力,樹王菩提安立成。 64 阿努拉及其眷屬,在僧伽蜜多尼前; 出家修行最終都,證得阿羅漢果位。 65 阿利陀與五百位,剎帝利眷屬一起; 在長老前出家后,都證得阿羅漢果。 66 那八個長者家族,將菩提樹帶到此; 從那時起他們都被,稱為菩提護持家。 67 在著名的比丘尼,精舍優婆夷寺中; 僧伽蜜多大長老,與尼眾住在那裡。 68 建造了三座房舍,其中最主要的是; 在其中一座大殿,內安置了十二座。 69 載運大菩提樹的,船隻的桅桿和櫓; 各安置一個供人,瞻仰禮拜供養用。 70 其他部派產生后,那十二座建築都; 成為哈塔拉卡的,比丘尼們常用處。 71 國王的吉祥像在,自在漫步遊行時; 來到城市一邊的,清涼山谷洞穴處。 72 在旃檀花叢終點,覓食時停留此處; 知道大象喜歡后,在那裡建精舍。 73 之後有一天大象,不再進食食物時; 國王詢問令島眾,生信的長老意見。 74 大長老對大王說:"在旃檀花叢中; 大象想要在此處,建造一座佛塔。" 75 國王迅速建造了,一座含舍利寶塔; 和塔的寺院因為,常樂利益眾生故。 76 僧伽蜜多大長老,喜歡獨處空閑處; 因為那個精舍中,總是有許多人住。 77 爲了佛法的增長,和比丘尼利益; 這位具有遠見者,想要另建尼眾寺。 78 來到塔廟之後在,此享受獨處之樂; 清凈善巧度日的,長老在此作憩息。

79.

Theriyā vandanatthāya, rājā bhikkhunupassayaṃ;

Gantvā tattha gataṃ sutvā, gantvāna tattha vandiya.

80.

Sammoditvā tāya saddhiṃ, tatthāgamanakāraṇaṃ;

Tassā ñatvā adhippāyaṃ, adhippāya vidū vidū.

81.

Samantā thūpagehassa, rammaṃ bhikkhunupassayaṃ;

Devānaṃpiyatisso so, mahārājā akārayi.

82.

Hatthāḷhakasamīpamhi , kato bhikkhunupassayo;

Hatthāḷhakavihāroti, vissuto āsi tena so.

83.

Sumittā saṅghamittā sā, mahātherī mahāmatī;

Tasmiñhi vāsaṃ kappesi, ramme bhikkhunupassaye.

84.

Evaṃ laṃkā lokahitaṃ sāsanavuddhiṃ;

Saṃsodhento esa mahābodhi dumindo;

Laṃkādīpe ramme mahāmeghavanasmiṃ,

Aṭṭhā sīghaṃ kālamanekabbhūtayuttoti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Bodhiāgamano nāma

Ekūnavīsatimo paricchedo.

Vīsatima pariccheda

Theraparinibbānaṃ

1.

Aṭṭhārasamhi vassamhi, dhammāsokassa rājino;

Mahāmeghavanārāme, mahābodhi patiṭṭhati.

2.

Tato dvādasame vasse, mahesī tassa rājino;

Piyā asandhīmittā sā, matā sambuddhamāmakā.

3.

Tato catutthe vassamhi, dhammāsoko mahīpati;

Tissarakkha mahesitte, ṭhapesi visamāsayaṃ.

4.

Tato tu tatiye vasse, sābālā rūpamāninī;

『『Mayāpi ca ayaṃ rājā, mahābodhiṃ ma māyati』』.

5.

Iti kodhavasaṃ gantvā, attano』nattha kārikā;

Maṇḍukaṇṭakayogena, mahābodhi maghā tayi.

6.

Tato ca tutthevassamhi, dhammā soko mahāyaso;

Anicca tāva saṃpatto, sattatiṃsasamā ime.

7.

Devānaṃ piyatisso tu, rājā dhammaguṇe rato;

Mahāvihāre navakammaṃ, tathā cetiyapabbate.

8.

Thūpārāme navakammaṃ, niṭṭhāpetvā yathārahaṃ;

Dīpappasādakaṃ theraṃ, pucchi pucchitakovidaṃ.

9.

Kārāpessamahaṃ bhante, vihāresu bahū idha;

Patiṭṭhāpetuṃ thūpesu, kathaṃ lacchāma dhātuyo.

10.

Sambuddhapattaṃ pūretvā, sumanenā』haṭā idha;

Cetiyapabbate rāja, ṭhapitā atthi dhātuyo.

11.

Hatthikkhandhe ṭhapetvā tā, dhātuyo idha āhara;

Iti vutto satherena, tathā āhari dhātuyo.

12.

Vihāre kārayitvāna, ṭhāne yojanayojane;

Dhātuyo tattha thūpesu, nidhāpesi yathārahaṃ.

13.

Sambuddhabhuttapattaṃ tu, rājavatthughare subhe;

Ṭhapayitvāna pūjesi, nānāpūjāhi sabbadā.

14.

Pañcasatehi』ssareti, mahātherassa santike;

Pabbajjavasitaṭhāne, issarasamaṇako ahu.

15.

Pañcasatehi vassehi, mahātherassa santike;

Pabbajjavasitaṭhāne, tathā vassagiri ahu.

16.

Yā yā mahāmahindena, therena vasitā guhā;

Sapabbatavihāresu, sā mahindaguhā ahu.

17.

Mahāvihāraṃ paṭhamaṃ, dutiyaṃ cetiyavhayaṃ;

Thūpārāmaṃ tu tatiyaṃ, thūpapubbaṅgamaṃ subhaṃ.

18.

Catutthaṃ tu mahābodhi-patiṭṭhāpanameva ca;

Thūpaṭhānīyabhūtassa, pañcamaṃ pana sādhukaṃ.

19.

Mahācetiyaṭhānamhi, silāthūpassa cāruno;

Sambuddhagīvādhātussa, patiṭṭhāpanameva ca.

20.

Issarasamaṇaṃ chaṭṭhaṃ, tissavāpintusattamaṃ;

Aṭṭhamaṃ paṭhamaṃ thūpaṃ, navamaṃ vassagirivhayaṃ.

21.

Upāsikāvhayaṃ rammaṃ, tathā hatthāḷhakavhayaṃ;

Bhikkhunupassake dve』me, bhikkhunī phāsukāraṇā.

22.

Hatthāḷhake osaritvā, bhikkhunīnaṃ upassaye;

Gantvāna bhikkhusaṅghena, bhattaggahaṇakāraṇā.

23.

Hattasālaṃ sūpahāraṃ, mahāpāḷikanāmakaṃ;

Sabbupakaraṇūpetaṃ, sampattaparicārikaṃ.

這是對巴利文的完整中文直譯: 79 國王為禮長老尼,前往比丘尼精舍; 聽說她去了別處,就去那裡禮拜她。 80 與她相互問候后,詢問來此的緣由; 瞭解她的意願后,明智者知其心意。 81 在塔廟的四周圍,建造了美麗尼寺; 天愛帝須大王他,親自督建這精舍。 82 在哈塔拉卡附近,建造的比丘尼寺; 因此而廣為人知,名為哈塔拉卡寺。 83 善意的僧伽蜜多,大智慧大長老尼; 在這美麗尼眾寺,安住修行弘法教。 84 如是為世間利益凈化楞伽教法, 這位菩提樹之王增長正法; 在楞伽島美麗大雲林中, 迅速建立起眾多稀有之事。 為使善人生信與厭離而造的大史 第十九章 菩提樹到來品 第二十章 長老般涅槃 1 在法阿育王統治,的第十八年之時; 大菩提樹安立於,大雲林寺院中。 2 之後第十二年時,那位國王的王后; 名為阿珊提蜜多,虔誠信佛者去世。 3 再過去四年之後,法阿育這位國王; 立提沙拉卡為后,她心懷不善意圖。 4 三年後這愚癡者,以容貌為傲慢時; 想到:"這個國王對,菩提樹太愛重。" 5 因此生起忿怒心,做出自害害人事; 用曼度康達克毒藥,毀壞了大菩提。 6 再過四年後具有,大名聲的法阿育; 逝世進入無常法,享年三十七歲。 7 天愛帝須國王他,喜好正法功德者; 在大寺和塔山寺,進行修繕工程。 8 在塔園寺修繕工,如法完成之後; 詢問善解問答的,令島生信長老。 9 "尊者我想在此處,諸多寺院中建造; 塔中安奉舍利,如何才能獲得?" 10 "國王在塔山寺中,有佛缽裝盛著; 蘇摩那帶來此的,佛陀舍利供奉。" 11 長老這樣說之後,"請將舍利安置在; 象背上帶到這裡。"國王如是取捨利。 12 在每隔一由旬處,建造了諸寺院; 在那裡的塔中將,舍利如法安奉。 13 而佛陀用過的缽,安置在王宮中; 美麗處所常以各,供品來作供養。 14 在大長老身邊有,五百位貴族出家; 所以那個修行處,稱為伊舍羅寺。 15 在大長老身邊有,五百人出家修行; 所以那個修行處,稱為瓦薩吉里寺。 16 凡是摩訶摩因達,長老所住過山洞; 在山寺中都被稱,為摩因達洞窟。 17 第一是大寺院,第二是塔山寺; 第三是塔園寺,以寶塔為首要。 18 第四是安立大,菩提樹的勝事; 第五是善巧地,建造塔基之處。 19 在大塔之處安,立起美麗石塔; 還有供奉佛陀,頸骨舍利之事。 20 第六伊舍羅寺,第七提沙水池; 第八是第一塔,第九瓦薩吉里。 21 優美的優婆夷,寺和哈塔拉卡; 這兩處比丘尼,精舍令尼安樂。 22 爲了在哈塔拉卡,比丘尼的精舍; 比丘僧眾前往時,能夠獲得飲食。 23 建造了手工堂和,食堂和大走廊; 具足一切用品和,侍者隨時服務。

24.

Tathā bhikkhusahassassa, saparikkhāramuttamaṃ;

Pavāraṇāya dānañca, anuvassakameva ca.

25.

Nāgadīpe jambukola-vihāraṃ ta mhipaṭṭane;

Tissamahāvihārañca, pācīnārāma meva ca.

26.

Iti etāni kammāni, laṃkājanahitatthiko;

Devānaṃpiyatisso so, laṃkindo puññapaññavā.

27.

Paṭhameyeva vassamhi, kārāpesi guṇappiyo;

Yāva jīvantunekāni, puññakammāni ācini.

28.

Ayaṃ dīpo ahu ṭhito, vijite tassa rājino;

Vassāni cattālīsaṃ so, rājā rajjamakārayi.

29.

Tassa』cca ye taṃ kaniṭṭho, uttiyo iti vissuto;

Rājaputto aputtaṃ taṃ, rajjaṃ kāresi sādhukaṃ.

30.

Mahāmahindatthero tu, jinasāsanamuttamaṃ;

Pariyattiṃ paṭipattiṃ, paṭivedhañca sādhukaṃ.

31.

Laṃkādīpamhi dīpetvā, laṃkādīpo mahāgaṇi;

Laṃkāyaso satthu kappo, katvā laṃkāhitaṃ bahuṃ.

32.

Tassa uttiyarājassa, jayavassamhi aṭṭhame;

Antovassaṃ saṭṭhivasso, cetiyapabbate vasaṃ.

33.

Assayujassa māsassa, sukkapakkhaṭhame dine;

Parinibbāyite netaṃ, dinaṃ tannāmakaṃ ahu.

34.

[Nibbutassa mahindassa, aṭṭhamiyaṃ dine pana,

Tena taṃ divasaṃ nāma, aṭṭhamiyāti sammataṃ.]

35.

Taṃ sutvā uttiyo rājā, sokasallasamappito;

Gantvāna theraṃ vanditvā kanditvā bahudhā bahuṃ.

36.

Āsittagandhatelāya, bahuṃ sovaṇṇadoṇiyā;

Theradebhaṃ khipāpetvā, taṃ doṇiṃ sādhuphussitaṃ.

37.

Sovaṇṇakūṭāgāramhi, ṭhapāpetvā alaṅkate;

Kūṭāgāraṃ gāhayitvā, kārento sādhukīḷitaṃ.

38.

Mahatā ca janoghena, āgatenatato tato;

Mahatā ca baloghena, kārento pūjanāvidhiṃ.

39.

Alaṅkatena maggena, bahudhā』laṅkataṃ puraṃ;

Ānayitvāna nagare, cāretvā rājavīthiyo.

40.

Mahāvihāraṃ ānetvā, ettha pañhambamāḷake;

Kuṭāgāraṃ ṭhapāpetvā, sattāhaṃ so mahīpati.

41.

Toraṇaddhajapupphehi, gandhapuṇṇaghaṭehi ca;

Vihārañca samantā ca, maṇḍihaṃ yojanattayaṃ.

42.

Ahu rājānubhāvena, dīpantu sakalaṃ pana;

Ānubhāvena devānaṃ, tathevā』laṅkataṃ ahu.

43.

Nānāpūjaṃ kārayitvā, sattāhaṃ so mahīpati;

Puratthimadisābhāge, therānaṃ baddhamāḷake.

44.

Kāretvā gandhacitakaṃ, mahāthūpaṃ padakkhiṇaṃ;

Karonto tattha netvā taṃ, kūṭāgāraṃ manoramaṃ.

45.

Citakamhi ṭhapāpetvā, sakkāraṃ antimaṃ akā;

Cetiyañcettha kāresi, gāhā petvāna dhātuyo.

46.

Upaḍḍhadhātuṃ gāhetvā, cetiye pabbatepi ca;

Sabbesu ca vihāresu, thūpe kāresi khattiyo.

47.

Isino dehanikkhepa-kataṭhānañhi tassa taṃ;

Vuccate bahumānena, isibhūmaṅganaṃ iti.

48.

Tato pabhutya』riyānaṃ, samantā yojanattaye;

Sarīraṃ āharitvāna, tamhi desamhi ḍayhati.

49.

Saṅghamittā mahātherī, mahā』bhiññā mahāmatī;

Katvā sāsanakiccāni, tathā lokahitaṃ bahuṃ.

50.

Ekūnasaṭṭhivassā sā, uttiyasse』va rājino;

Vassamhi navame kheme, hatthāḷhakaupassaye.

51.

Vasantī parinibbāyī, rājā tassāpi kārayi;

Therassa viya sattāhaṃ, pūjāsakkāra muttamaṃ.

52.

Sabbā alaṅkatā laṃkā, therassa viya āsi ca;

Kūṭāgāragataṃ theri-dehaṃ sattadinaccaye.

53.

Nikkhāmetvāna nagaraṃ, thūparāma puratthato;

Cittasālā samīpamhi, mahābodhipa dassaye.

54.

Theriyā vuṭṭhaṭhānamhi, aggikicca makārayi;

Thūpañca tattha kāresi, uttiyo so mahīpati.

這是對巴利文的完整中文直譯: 24 同樣為千位比丘,準備最上等物品; 每年都在自恣時,進行佈施供養。 25 在那迦底巴島的,閻浮洲港口寺院; 以及提沙大寺和,東方寺院也一樣。 26 如此這些功德業,為楞伽人民利益; 天愛帝須楞伽王,具足福德與智慧。 27 就在他登基第一,年中喜德者建造; 直到命終累積了,無數的功德善業。 28 這個島嶼安穩在,這位國王統治下; 他執掌王權統治,長達四十年之久。 29 他過世后其弟弟,名聲遠播的優提; 王子繼承無子者,善巧執掌王權位。 30 摩訶摩因達長老,傳播佛陀最勝教; 包括教理實踐和,證悟等諸善巧法。 31 在楞伽島光大教,這位大眾的領袖; 如導師般照亮島,廣作楞伽眾利益。 32 在優提耶王統治,的第八年那時候; 雨安居中六十歲,住在塔山寺之時。 33 在阿說惹月份的,白分第八天涅槃; 從此那天就以他,的名字來稱呼日。 34 [在長老涅槃后的,第八天那一天起, 因此那天就被公認,為第八日而稱呼。] 35 優提耶王聽聞后,悲傷之箭刺心中; 前往禮敬長老后,以多種方式哀泣。 36 用香油浸漬之後,放入眾多金棺中; 安置長老遺體在,莊嚴裝飾金棺內。 37 將其安放在莊嚴,裝飾的金閣樓中; 抬著這座閣樓時,舉辦盛大慶典禮。 38 從四面八方而來,大眾洪流匯聚時; 以及軍隊大集合,舉行種種供養儀。 39 經過莊嚴大道把,城市多方裝飾后; 帶入城中游行過,王室大道街巷中。 40 帶到大寺院中在,這五層樓臺之處; 安放閣樓之後這,國王在此住七天。 41 以門樓幢幡花朵,盛滿香料的水罐; 裝飾寺院四周圍,方圓三由旬之地。 42 依靠國王威力使,整個島嶼裝飾起; 同樣依靠天神的,威力也都莊嚴起。 43 國王舉行種種的,供養儀式七天後; 在長老們集會處,東方地區建造起。 44 用香料堆積火葬,繞大塔行右繞禮; 將那令人喜悅的,閣樓帶到那裡去。 45 安放在火葬堆上,作最後的供養禮; 取出舍利后在此,處建造了佛塔起。 46 剎帝利王取一半,舍利在塔山建塔; 在所有寺院中都,建造起佛塔供奉。 47 聖者遺體荼毗的,處所就是在那裡; 以極大的恭敬心,稱之為聖地院落。 48 從那時起聖者們,遺體都帶到方圓; 三由旬內這地方,來進行火化儀式。 49 僧伽蜜多大長老,具大神通大智慧; 完成了教法事業,及眾多世間利益。 50 她五十九歲時在,優提耶王統治的; 第九年中在安穩,哈塔拉卡精舍中。 51 住時入般涅槃后,國王也為她舉行; 如同長老那樣的,七天最勝供養禮。 52 全楞伽都裝飾起,如同長老時一樣; 閣樓中的長老尼,遺體過了七天後。 53 從城中請出來在,塔園寺東方地區; 畫堂附近可以見,大菩提樹之處所。 54 在長老尼住處做,火化儀式之後; 優提耶大地之主,在那裡建佛塔起。

55.

Pañcāpi te mahātherā, therāriṭṭhādayopi ca;

Tathā』neka sahassāni, bhikkhu khīṇāsavāpi ca.

56.

Saṅghamittā pabhutiyo, tā ca dvādasatheriyo;

Khīṇāsavā bhikkhuniyo, sahassāni bahūni ca.

57.

Bahussutā mahāpaññā, vinayādijānāgamaṃ;

Jotayitvāna kālena, payātā』niccatāvasaṃ.

58.

Dasavassāni so rājā, rajjaṃ kāresi uttiyo;

Evaṃ aniccatā esā, sabbalokavināsinī.

59.

Taṃ etaṃ atisāhasaṃ atibalaṃ na vāriyaṃ naro;

Jānantopi aniccataṃ bhavagate nibbindateneva ca;

Nibbindo viratiṃ ratiṃ na kurute pāpehi puññehi ca;

Tasse』sāatimohajālabalatājānampi sammuyhatīti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Theraparinibbānaṃ nāma

Vīsatimo paricchedo.

Ekavīsatima pariccheda

Vañca rājako

1.

Uttiyassa kaniṭṭho tu, mahāsivo tadaccaye;

Dasa vassāni kāresi, rajjaṃ sujana sevako.

2.

Bhaddasālamhi so there, pasīditvā manoramaṃ;

Kāresi purimāyantu, vihāraṃ nagaraṅgaṇaṃ.

3.

Mahāsivakaniṭṭho tu, suratisso tadaccaye;

Dasavassāni kāresi, rajjaṃ puññesu sādaro.

4.

Dakkhiṇāya disāyaṃ so, vihāraṃ nagaraṃ gaṇaṃ;

Purimāya hatthikkhandhañca, gokaṇṇagirimeva ca.

5.

Vaṅguttare pabbatamhi, pācina pabbatavhayaṃ;

Raheṇakasamīpamhi, tathā koḷambakāḷakaṃ.

6.

Ariṭṭhapāde maṃ gulakaṃ, purimāya』ccha gallakaṃ;

Girinelapanāyakaṇḍaṃ, nagarassuttharāya tu.

7.

Pañcasatā neva mādi-vihāre puthavī pati;

Gaṅgāya orapārañhi, laṃkādīpe tahiṃ tahiṃ.

8.

Pure rajjā ca rajje ca, saṭṭhīvassāni sādhukaṃ;

Kāresi ramme dhammena, ratanattaya gāravo.

9.

Suvaṇṇapiṇḍatissoti, nāmaṃ rajjā tassā ahu;

Suratissoti nāmantu, tassā』purajjapattiyā.

10.

Assanāvikaputtā dve, damiḷā senaguttikā;

Suratissamahīpālaṃ, taṃ gahetvā mahabbalā.

11.

Duve vīsativassāni, rajjaṃ dhammena kārayuṃ;

Te gahetvā aselo tu, muṭasivassa atrajo.

12.

Sodariyānaṃ bhātūnaṃ, navamo bhatuko tato;

Anurādhapure rajjaṃ, dasavassāni kārayi.

13.

Coḷaraṭṭhā idha gamma, rajjatthaṃ ujujātiko;

Eḷāro nāma damiḷo, gahetvā』selabhūpatiṃ.

14.

Vassāni cattārīsañca, cattāri ca akārayi;

Rajjaṃ vohārasamaye, majjhatto mittasattusu.

15.

Sayanassa siropasse, ghaṇṭaṃ sudīghayottakaṃ;

Lambāpesi vīrāvetuṃ, icchantehi vinicchayaṃ.

16.

Eko putto ca dhītā ca, ahesuṃ tassa rājino;

Rathena tissavāpiṃ so, gacchanto bhūmipālajo.

17.

Taruṇaṃ vacchakaṃ magge, nipannaṃ sahadhenukaṃ;

Gīvaṃ akkammacakkena, asañcicca aghātayi.

18.

Gantvāna dhenughaṇṭaṃ taṃ, ghaṭṭesi ghaṭṭitāsayā;

Rājā teneva cakkena, sīsaṃ puttassa chedayi.

19.

Dijapotaṃ tālarukkhe, eko sappo abhakkhayi;

Tampotamātā sakuṇī, gantvā ghaṇṭamaghaṭṭayi.

20.

Āṇāpetvāna taṃ rājā, kucchiṃ tassa vidāḷiya;

Potaṃ taṃ nīharāpetvā, tāle sappamasappayi.

21.

Ratanaggassa ratana-ttayassa guṇasārataṃ;

Ajānantopi so rājā, cārittamanupālayaṃ.

22.

Cetiyadabbataṃ gantvā, bhikkhusaṅghaṃ pavāriya;

Āgacchanto rathagato, rathassa yugakoṭiyā.

23.

Akāsi jinathūpassa,

Ekadesassa bhañjanaṃ;

Amaccā 『『deva thūpono,

Tayā bhinno』ti āhu taṃ.

24.

Asañcicca kate『pe』sa, rājā oruyha sandanā;

『『Cakkena mama sīsampi, chindathā』ti pathesayi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 55. 那五位大長老,以及阿里塔長老等,還有數千位漏盡的比丘。 56. 以僧密多為首的十二位長老尼,以及數千位漏盡的比丘尼。 57 他們學識淵博、智慧廣大,精通律藏等經典,在其時光中照亮了佛法,最終歸於無常。 58 烏提亞王統治了十年,這就是無常的本質,摧毀一切世間。 59 這無常之力勢不可擋,即便知道它,人也無法阻止;了知無常后,人對輪迴生厭,厭離之後,對善惡都不再歡喜;這就是極度愚癡的力量,即便明白也會迷惑。 爲了引發善人的信仰與警惕而作的《大史》 第二十章 《長老涅槃品》完 第二十一章 五王傳 1 烏提亞王的弟弟大西瓦繼位后,這位善良的君主統治了十年。 2 他敬信跋陀沙拉長老,在城中建造了一座美麗的寺院。 3 大西瓦的弟弟善喜王繼位后,虔誠地統治了十年。 4 他在城南建寺院,在東方建象肩寺,還有山羊角山寺。 5 在北方的山上建東山寺,在羅醯那迦附近建造了科倫巴卡拉卡寺。 6 在阿里塔山腳建曼古拉卡寺,在東方建阿查伽拉卡寺,在尼拉帕那山建堪達寺,在城北。 7 這位國王建造了五百座這樣的寺院,遍佈楞伽島的恒河兩岸各處。 8 他在繼位前和在位期間,六十年中都善良地治理國家,恭敬三寶。 9 他在繼位前名為"黃金聚帝須",繼位后名為"善喜"。 10 兩個達米羅人(泰米爾人)船伕之子,名為西那和古提卡,勢力強大,抓獲了善喜王。 11 他們依法統治了二十二年。之後,穆塔西瓦之子阿謝羅奪回了王位。 12 他是九個親兄弟中最小的,在阿努拉德普勒統治了十年。 13 一位從朱羅國(現今印度南部)來的正統達米羅人(泰米爾人)名叫伊拉羅,抓獲了阿謝羅王。 14 他統治了四十四年,在司法上對朋友和敵人都保持公正。 15 他在寢室頭上懸掛了一個繫著長繩的鈴,讓那些需要裁決的人可以搖響它。 16 這位國王有一子一女。有一次王子乘車前往提沙池。 17 路上不慎用車輪碾過一頭與母牛同臥的小牛的脖子,將其殺死。 18 母牛去搖動那口鈴,國王就用同樣的車輪斬下了兒子的頭。 19 一條蛇在棕櫚樹上吃了一隻幼鳥,鳥母飛去搖動鈴鐺。 20 國王下令剖開那條蛇的肚子,取出幼鳥,並將蛇釘在棕櫚樹上。 21 雖然這位國王不瞭解三寶的珍貴品質,但他仍然遵守傳統。 22 他乘車去支提亞山供養比丘僧團,回來時用車軛。 23 不小心損壞了佛塔的一部分。大臣們說:"陛下,您損壞了佛塔。" 24 雖然這是無意之失,國王還是從車上下來,說:"也用車輪砍下我的頭吧。"

25.

『『Parahiṃsaṃ mahārāja, satthā no neva icchati;

Thūpaṃ pākatikaṃ katvā, khamāpehī』』ti āhu taṃ.

26.

Te ṭhapetuṃ pañcadasa, pāsāṇe patite tahiṃ;

Kahāpaṇa sahassāni, adā pañcadase vaso.

27.

Akā mahallikā vīhiṃ, so setuṃ ātape khipi;

Devo akāle vassitvā, tassā vihiṃ atemayi.

28.

Vīhiṃ gahetvā gantvā sā, ghaṇṭaṃ taṃ samaghaṭṭayi;

Akālavassaṃ sutvā taṃ, vissajjetvā tamattikaṃ.

29.

Rājā dhammamhi vattanto, 『『kāle vassaṃ labhe』』iti;

Tassā vinicchayatthāya, upavāsaṃ nipajji so.

30.

Baliggāhī devaputto, rañño tejena otthaṭo;

Gantvā cātumahārāja-santikaṃ taṃ nivedayi.

31.

Te tamādāya gantvāna, sakkassa paṭivedayuṃ;

Sakko pajjunnamāhuya, kāle vassaṃ upādiyi.

32.

Baliggāhī devaputto, rājino taṃ nivedayi;

Tatoppabhuti taṃ rajje, divā devo na vassatha.

33.

Rattiṃ devo』nu sattāhaṃ, vassiyāmamhi majjhime;

Puṇṇāna』hesuṃ sabbattha, khuddakā vāṭakānipi.

34.

Agatigamanadoso muttamattena eso,

Anupahata kudiṭṭhipīdisiṃ pāpuṇī』ddhiṃ;

Agatigamanadosaṃ suddhadiṭṭhisamāno,

Kathamidhahi manusso buddhimā no jaheyyāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Pañcarājako nāma

Ekavīsatimo paricchedo.

Bāvīsatima pariccheda

Gāmaṇikumāra suti

1.

Eḷāraṃ ghātayitvāna, rājā』hu duṭṭhagāmaṇi;

Tadattha dīpanatthāya, anupubbakathā ayaṃ.

2.

Devānaṃ piyatissassa, rañño dutiyabhātiko;

Uparājā mahānāgo, nāmānu bhātuno piyo.

3.

Rañño devī saputtassa, bālā rajjābhikāmini;

Uparājavadhatthāya, jātacittā nirantaraṃ.

4.

Vāpiṃ taracchanāmaṃ sā, kārāpentassa pāhiṇi;

Ambaṃ visena yojetvā, ṭhapetvā ambamatthake.

5.

Tassā putto sahagato, uparājena bālako;

Bhājane vivaṭeyeva, taṃ ambaṃ khādiyā』mari.

6.

Uparājā tatoyeva, sadāra bala vāhano;

Rakkhihuṃ sakamattānaṃ, rohaṇā』bhimukho agā.

7.

Yaṭṭhālaya vihārasmiṃ, mahesī tassa gabbhinī;

Puttaṃ janesi so tassa, bhātu nāma makārayi.

8.

Tato gantvā rohaṇaṃ so,

Issaro rohaṇe』khilo;

Mahā bhāgo mahā gāme,

Rajjaṃ kāresi khattiyo.

9.

Kāresi so nāgamahā-vihāraṃ sakanāmakaṃ;

Uddhakandarakādī ca, pihāre kārayī bahū.

10.

Yaṭṭhālaya katisso so, tassa putto tadaccaye;

Hattheva rajjaṃ kāresi, tassa putto』bhayo tathā.

11.

Goṭṭhābhayasuto kāka-vaṇṇatissoti vissuho;

Tadaccaye tattha rajjaṃ, so akāresi khattiyo.

12.

Vihāradevi nāmā』si, mahesī tassa rājino;

Saddhassa saddhāsampannā, dhītā kalyāṇi rājino.

13.

Kalyāṇiyaṃ narindo hi, tisso nāmāsi khattiyo;

Devisaññogajanita-ko potassa kaniṭṭhako.

14.

Bhīto tato palāyitvā, ayyauttiya nāmako;

Aññattha vasi so deso, tena taṃ nāmako ahu.

15.

Datvā rahassalekhaṃ so, bhikkhuvesadharaṃ naraṃ;

Pāhesi deviyā gantvā, rājadvāre ṭhito tuso.

16.

Rāja gehe arahatā, bhuñjamānena sabbadā;

Aññāyamāno therena, rañño gharamupāgami.

17.

Therena saddhiṃ bhuñjitvā, rañño saha viniggame;

Pātesi bhūmiyaṃ lekhaṃ, pekkhamānāya deviyā.

18.

Saddena tena rājānaṃ, nivattitvā vilokayaṃ;

Ñatvāna lekhasandesaṃ, kuddho therassa dummati.

19.

Theraṃ taṃ purisaṃ tañca, mārāpetvāna kodhasā;

Samuddasmiṃ khipāpesi, kujjhitvā tena devatā.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 25 他們說:"大王,我們的導師不願傷害他人,請修復佛塔並請求原諒。" 26 在那裡倒塌的十五塊石頭,國王每塊給了一千迦沙巴那(古印度貨幣單位)來修復。 27 一位老婦人在太陽下曬稻穀,天空反常降雨,淋濕了她的稻穀。 28 她拿著稻穀去搖動那口鈴,國王聽說了這反常的降雨,便讓她停下。 29 爲了依法裁決她的案子,國王躺下開始禁食。 30 掌管祭祀的天神被國王的威力所懾,便去四大天王那裡報告此事。 31 他們帶著此事去向帝釋天報告,帝釋召來雨神,命令其按時降雨。 32 掌管祭祀的天神向國王報告了此事,從那時起,在他統治期間白天不再下雨。 33 每夜在中夜時分連續七天降雨,就連最小的水池也都裝滿了水。 34 僅僅因遠離不正當行為,即使持有錯誤見解的人也能獲得這樣的威力;既有正見又遠離不正當行為,明智的人怎能不放棄邪惡。 爲了引發善人的信仰與警惕而作的《大史》 第二十一章《五王傳》完 第二十二章 伽摩尼王子的誕生 1 杜塔伽摩尼成為國王是在殺死伊拉羅之後,這裡要講述其中的經過。 2 天愛帝須王的第二個弟弟是副王,名叫大龍,深受兄長喜愛。 3 王后生有一子,她渴望王位,心中一直想要殺死副王。 4 當副王在修建塔拉池時,她派人送去一個塗有毒藥的芒果,放在其他芒果上面。 5 副王帶去的幼子一打開容器就吃了那個芒果,因此死去。 6 副王從那時起就帶著妻子和軍隊保護自己,朝著羅哈納(現今斯里蘭卡南部)方向而去。 7 他的王后在亞塔拉亞寺時懷孕,生下一個兒子,他給兒子取了兄長的名字。 8 之後他去了羅哈納, 成為羅哈納的統治者, 這位有福的剎帝利, 在大村治理國家。 9 他建造了以自己名字命名的龍大寺,還建造了烏達坎達拉等許多寺院。 10 他的兒子亞塔拉亞的帝須繼位后也在那裡統治,他的兒子阿跋耶也是如此。 11 伽達跋耶之子名叫烏鴉色帝須,這位剎帝利在其後統治那裡。 12 這位國王的王后名叫毗訶羅天女,她是虔誠的迦梨亞尼王的女兒,同樣虔誠。 13 在迦梨亞尼(現今斯里蘭卡西部)統治的是名叫帝須的剎帝利,他是王后同父異母的弟弟。 14 名叫阿耶烏提耶的人因恐懼而逃到他處,那個地方因此以他的名字命名。 15 他寫了一封密信,讓一個裝扮成比丘的人送去,那人站在王宮門前。 16 由於阿羅漢經常在王宮用餐,那人被誤認為是長老,就進入了王宮。 17 他與長老一起用餐,當與國王一起出來時,在王后注視下將信掉在地上。 18 國王聽到聲響轉身看時,這個愚昧的人知道了信的內容后非常憤怒。 19 他憤怒地處死了那位長老和那個人,把他們扔進海里,天神因此震怒。

20.

Samuddeno』ttharā pesuṃ, taṃ desaṃ sotubhūpati;

Attano dhītaraṃ yuddhaṃ, deviṃ nāma surupiniṃ.

21.

Likhitvā rājadhītāti, sovaṇṇakkhaliyā lahuṃ;

Nisīdāpiya tattheva, samuddasmiṃ vissajjayi.

22.

Okkantaṃ taṃ tato laṃke-kākavaṇṇo mahīpati;

Abhisecayi tenā』si, vihāropapadavhayā.

23.

Tissa mahāvihārañca, tathā cittalapabbataṃ;

Gamitthavāliṃ kuṭāliṃ, vihāre evamādike.

24.

Kāretvā supasannena, manasāratanattaye;

Upaṭṭhahi tadā saṅghaṃ, paccayehi catūhi so.

25.

Koṭipabbata nāmamhi, vihāre sīlavattimā;

Tadā ahu sāmaṇero, nānāpuññakaro sadā.

26.

Sukhenārohaṇatthāya, akāsa cetiyaṅgaṇe;

Ṭhapesi tīṇi pāsāṇe, pāsāṇa phalakāni so.

27.

Adā pānīya dānañca, vattaṃ saṅghassa cā』kari;

Sadā kilantakāyassa, tassā』bodho mahā ahu.

28.

Sivikāya kamānetvā, bhikkhavo katavedino;

Silāpassaya pariveṇe, tissārāme upaṭṭhahuṃ.

29.

Sadā vihāradevīsā, rājagehe susaṅkhate;

Purebhattaṃ mahādānaṃ, datvā saṅghassa saññatā.

30.

Pacchābhattaṃ gandhamālaṃ, bhesajjavasanāni ca;

Gāhayitvā gatā』rāmaṃ, sakkaroti yathārahaṃ.

31.

Tadā tatheva katvā sā, saṅghattherassa santike;

Nisīdi dhammaṃ desento, thero taṃ idha mabravi.

32.

『『Mahāsampatti tumhehi, laddhā』yaṃ puññakammunā;

Appamādo』va kātabbo, puññakamme idānipi』』.

33.

Evaṃ vutte tu sā āha, 『『kiṃ sampatti ayaṃ idha;

Yesaṃ no dārakā natthi, vañjhāsampatti tena no』』.

34.

Chaḷabhiñño mahāthero, puttalābhamavekkhiya;

『『Gilānaṃ sāmaṇeraṃ taṃ, passadevī』』ti abravi.

35.

Sā gantvā』sanna maraṇaṃ, sāmaṇeramavoca taṃ;

『『Patthehi mama puttattaṃ, sampattī mahatī hi no』』.

36.

Na icchatīti ñatvāna, tadatthaṃ mahatiṃ subhaṃ;

Pupphapūjaṃ kārayitvā, puna yāci sumedhasā.

37.

Evampa』nicchamānassa, atthāyu』pāyakovidā;

Nānā bhesajja vatthāni, saṅghe datvā』tha yācitaṃ.

38.

Patthesi so rājakulaṃ, sā taṃ ṭhānaṃ anekadhā;

Alaṅkaritvā vanditvā, yānamāruyha pakkami.

39.

Tato cuto sāmaṇero, gacchamānāya deviyā;

Tassā kucchimhi nibbatti, taṃ jāniya nivattisā.

40.

Rañño taṃ sāsanaṃ datvā, raññā saha punā』gamā;

Sarīrakiccaṃ kāretvā, sāmaṇerassu』bhopite.

41.

Tasmiṃyeva pariveṇe, vasantā santamānasā;

Mahādānaṃ pavattesuṃ, bhikkhusaṅghassa sabbadā.

42.

Tasse』vaṃ dohaḷo āhi, mahā puññāya mātuyā;

『『Usabhamattaṃ madhugaṇḍaṃ, katvā ussīsake sayaṃ.

43.

Vāmetarena passena, nipannāsayane subhe;

Dvādasannaṃ sahassānaṃ, bhikkhūnaṃ dinnasesakaṃ.

44.

Madhuṃ bhuñjitukāmā』si, atha eḷāra rājino;

Yodhāna maggayodhassa, sīsacchinnāsidevanaṃ.

45.

Tasseva sīse ṭhatvāna, pātuñceva akāmayi;

Anurādha purasseva, uppalakkhettato pana.

46.

Ānītuppalamālañca, amilā taṃ pilandhituṃ;

Taṃ devī rājino āha, nemitte pucchi bhūpati.

47.

Taṃ sutvā āhu nemittā, 『『deviputto nighātiya;

Damiḷe katve』karajjaṃ, sāsanaṃ jotayissati』』.

48.

Edisaṃ madhugaṇḍaṃ so, dasseti tassa īdisiṃ;

Sampattiṃ deti rājā』』ti, ghosāpesi mahīpati.

49.

Goṭṭhasamuddavelante, madhupuṇṇaṃ nikujjitaṃ;

Nāvaṃ ñatvāna ācikkhi, rañño janapade naro.

50.

Rājā deviṃ tahiṃ netvā, maṇḍapamhi susaṅkhate;

Yathicchithaṃ tāya madhuṃ, paribhogamakārayi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 20 海水淹沒了那片土地。那位統治者有一個名叫友達的美麗女兒。 21 他在一個金碗上刻上"王女"的字樣,讓她坐在上面,迅速放入海中。 22 烏鴉色國王發現她漂到楞伽島,為她加冕,因此她被稱為毗訶羅天女。 23 他以虔誠之心建造了帝須大寺、質多羅山寺、伽密塔瓦利寺、古塔利寺等寺院。 24 他對三寶深具信心,以四資具供養僧團。 25 當時在名為頂峰寺有一位持戒的沙彌,他經常做各種功德。 26 爲了方便登上佛塔院,他在那裡安置了三塊石板。 27 他供養飲用水,履行對僧團的職責,因為他總是身體疲憊,所以患上重病。 28 知恩的比丘們用轎子將他抬到帝須寺的石枕精舍照顧他。 29 毗訶羅天女在佈置整潔的王宮中,每天上午都向僧團做大布施。 30 下午她帶著香、花、藥品和衣服去寺院,恭敬供養。 31 那天她也是這樣做,坐在僧團長老面前,長老為她說法時這樣說: 32 "你們因善業獲得了這麼大的福報,現在也要在善業上精進不懈。" 33 聽到這話她說:"我們沒有孩子,這有什麼福報可言?這只是不育的福報。" 34 具有六神通的大長老觀察到她將得子,就說:"天女,去看看那位生病的沙彌。" 35 她去見那位臨近死亡的沙彌,對他說:"請發願投生為我的兒子,因為我們有大福報。" 36 知道他不願意后,這位智慧的女子為此舉行了盛大的供花儀式,再次請求。 37 即使這樣他仍不願意,這位善解方便的女子又向僧團供養了各種藥品和衣物后再次請求。 38 他終於同意投生到王族,她把那個地方裝飾得非常華麗,禮拜后乘車離開。 39 當天女離開時,那位沙彌命終,投生在她的腹中,她知道后就回去了。 40 她把這個訊息告訴國王,又和國王一起回來,兩人為沙彌舉行了葬禮。 41 他們住在那個精舍,內心平靜,經常向比丘僧團做大布施。 42 這位有大福德的母親產生了這樣的孕期渴望: 43 "想要躺在美好的床上,左側臥,在枕頭邊放一牛量的蜂蜜,吃完一萬二千比丘食用剩下的蜜。" 44 她還想要飲用伊拉羅王的大將軍,即主要戰士的頭顱中盛的血。 45 她還想站在那個頭上喝水,並且想要戴上從阿努拉德普勒城的蓮花池中。 46 採來的蓮花花環。天女把這些願望告訴了國王,國王詢問占卜師。 47 占卜師聽后說:"天女腹中的王子將殺死達米羅人(泰米爾人),統一王國,使佛法光大。" 48 國王宣佈說:"他將展示這樣的蜂蜜,給予這樣的榮華。" 49 有人告訴國王,在牧牛海邊發現了一艘裝滿蜂蜜的傾覆船隻。 50 國王帶天女到那裡的精美帳篷中,讓她隨意享用蜂蜜。

51.

Itare dohaḷe tassā, sampādetuṃ mahīpati;

Veḷusumana nāmaṃ taṃ, yodhaṃ tattha niyojayi.

52.

So』nurādhapuraṃ gantvā, rañño maṅgalavājino;

Gopakena akā mettiṃ, tassa kiccañca sabbadā.

53.

Tassa vissattha taṃ ñatvā, pātova uppalāna』siṃ;

Kadambanadiyā tīre, ṭhapetvāna asaṅkito.

54.

Assaṃ netvā tamāruyha, gaṇhitvāna uppalāna』siṃ;

Nivedayitvāna attānaṃ, assavegena pakkami.

55.

Sutvā rājā gahetuṃ taṃ, mahā yodhānapesayi;

Dutiyaṃ sammathaṃ assaṃ, āruyha sonudhāpitaṃ.

56.

So gumbanissito assa-piṭṭheyeva nisīdiya;

Entassa piṭṭhito tassa, ubbayhā』siṃ pasārayi.

57.

Assavegenayantassa, sīsaṃ chijja ubhohaye;

Sīsañcā』dāya sāyaṃ so, mahāgāmamupāgami.

58.

Dohaḷe te ca sā devī, paribhuñji yathāruci;

Rājā yodhassa sakkāraṃ, kārāpesi yathārahaṃ.

59.

Sā devī samaye dhaññaṃ, janayī puttamuttamaṃ;

Mahārājakule tasmiṃ, ānando ca mahā ahu.

60.

Tassa puññānubhāvena, tadaheva upāgamuṃ;

Nānāratanasampuṇṇā, sattanāvā tato tato.

61.

Tasseva puññatejena, chaddantakulato karī;

Hatthicchāpaṃ āharitvā, ṭhapetvā idha pakkami.

62.

Taṃ titthasaratīramhi, disvā gumbantare ṭhitaṃ;

Kaṇḍulavho bālisiko, rañño ācikkhi tāvade.

63.

Pesetvā』cariye rājā, tamāṇāpiya posayi;

Kaṇḍulo iti ñāyittha, diṭṭhattā kaṇḍulena so.

64.

『『Suvaṇṇabhājanādīnaṃ , puṇṇā nāvā idhāgatā』』;

Iti rañño nivedasuṃ, rājā tānā』harāpayi.

65.

Puttassa nāmakaraṇe, maṅgalamhi mahīpati;

Dvādasa sahassasaṅkhaṃ, bhikkhusaṅghaṃ nimantiya.

66.

Evaṃ cintesi 『『yadime, putto laṃkātale』khile;

Rajjaṃ gahetvā sambuddha-sāsanaṃ jotayissati.

67.

Aṭṭhuttarasahassañca, bhikkhavo pavisantu ca;

Sabbe te uddhapattañca, cīvaraṃ pārapantu ca.

68.

Paṭhamaṃ dakkhiṇaṃ pādaṃ, ummāranto ṭhapentu ca;

Ekacchattayutaṃ dhamma-karaṇaṃ nīharantu ca.

69.

Gotamo nāma thero ca, patiggaṇhātu puttakaṃ;

So ca saraṇasikkhā yo, detu』』 sabbaṃ tathā ahu.

70.

Sabbaṃ nimittaṃ disvāna, tuṭṭhacitto mahīpati;

Datvā saṅghassa pāyāsaṃ, nāmaṃ puttassa kārayi.

71.

Mahāgāme nāyakattaṃ, pitunāmañca ekato;

Ubho katvāna ekajjhaṃ, gāmaṇiabhayo iti.

72.

Mahāgāmaṃ pavisitvā, navame divase tato;

Saṅgamaṃ deviyā kāsi, tena gabbhamagaṇhi sā.

73.

Kāle jātaṃ sutaṃ rājā, tissanāmaṃ akārayi;

Mahatā parihārena, ubhato vaḍḍhiṃsu dārakā.

74.

Sitthappavesamaṅgala-kāle dvinnampi sādaro;

Bhikkhusatānaṃ pañcanaṃ, dāpayitvāna pāyasaṃ.

75.

Tehi upaḍḍhe bhuttamhi, gahetvā thokathokakaṃ;

Sovaṇṇasarakene』saṃ, deviyā saha bhūpati.

76.

『『Sambuddhasāsanaṃ tumhe, yadi chaḍḍetha puttakā;

Mā jīratu kucchigataṃ, idaṃ vo』』ti apāpayi.

77.

Viññāya bhāsitatthaṃ te, ubho rājakumārakā;

Pāyāsaṃ taṃ abhuñjiṃsu, tuṭṭhacittā』mataṃ viya.

78.

Dasa dvādasavassesu, tesu vīmaṃsanatthiko;

Tatheva bhikkhū bhojetvā, tesaṃ ucchiṭṭhamodanaṃ.

79.

Gāhayitvā taṭṭakena, ṭhapāpetvā tadantike;

Tibhāgaṃ kārayitvāna, idha māha mahīpati.

80.

『『Kuladevatānaṃ no tātā, bhikkhūnaṃ vimukhā mayaṃ;

Na hessāmā』』ti cintetvā, bhāgaṃ bhuñjathi』manti ca.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 51 爲了滿足她其他的孕期渴望,國王委派了一位名叫韋盧蘇馬那的戰士。 52 他去了阿努拉德普勒城,與國王的吉祥馬的馬伕交朋友,每天都幫他幹活。 53 知道對方信任自己后,他一大早就在甘丹巴河岸邊放了一把割蓮花的刀,毫不可疑。 54 他牽來馬,騎上去,拿起割蓮花的刀,表明身份后迅速逃走。 55 國王聽說後派遣大將們去抓他,他騎著第二匹備用的快馬奔逃。 56 他藏在灌木叢中,坐在馬背上,當那人從後面追來時,他拔出刀伸向前。 57 由於馬速太快,砍下了他的頭,連同馬一起倒下。他拿著頭顱傍晚到達大村。 58 天女如願滿足了這些孕期渴望,國王也適當地獎賞了那位戰士。 59 到時候天女生下了一個最優秀的兒子,整個王宮都充滿歡樂。 60 由於他的福德力量,當天就有裝滿各種珍寶的七艘船從四面八方到來。 61 也是由於他的福德威力,一頭小象從六牙象族被帶來這裡,放下後就離開了。 62 一個名叫坎杜拉的漁夫在港口湖邊的灌木叢中看到它,立即告訴了國王。 63 國王派老師們去把它帶來養育,因為是坎杜拉發現的,所以它被稱為坎杜拉。 64 有人向國王報告說:"裝滿金器等物的船隻到達了這裡。"國王命人把它們都運來。 65 在為兒子取名的吉祥儀式上,國王邀請了一萬二千位比丘。 66 他這樣想:"如果我的兒子能統一整個楞伽島的王國,他將使佛陀的教法發揚光大。 67 讓一千零八位比丘進來,讓他們都穿上上等袈裟。 68 讓他們先用右腳踏門檻,讓他們帶出裝飾著一把傘的法器。 69 讓名叫喬達摩的長老抱這個孩子,讓他授予皈依和學處。"一切都如他所愿。 70 國王看到所有的瑞相,心中歡喜,供養僧團乳糜后為兒子取名。 71 把大村的領導者和父親的名字結合在一起,取名為伽摩尼·阿跋耶。 72 九天後他進入大村,與天女歡會,她因此懷孕。 73 適時生下的兒子,國王給他取名為帝須,兩個孩子都在盛大的照料下成長。 74 在兩個孩子的入學吉祥儀式時,虔誠的國王供養五百位比丘乳糜。 75 當他們吃了一半時,國王和天女用金碗盛了一點點。 76 說:"孩子們,如果你們要拋棄佛陀的教法,愿這食物在你們腹中不消化。"並讓他們喝下。 77 兩位王子理解了這話的含義,歡喜地吃了那乳糜,如同在吃甘露一樣。 78 當他們十歲和十二歲時,想要考驗他們,又同樣地供養比丘們,把他們剩下的飯。 79 放在盤子里,放在他們面前,分成三份,國王這樣說: 80 "孩子們,想著'我們不會背離作為我們家族神靈的比丘們',請吃這一份。";

81.

『『Dve bhātaro mayaṃ niccaṃ, aññamaññamadūbhakā;

Bhavissāmā』』ti cintetvā, bhāgaṃ bhuñjithi』manti ca.

82.

Amataṃ viya bhuñjiṃsu, te dve bhāge ubhopi ca;

『『Na yujjhissāma damiḷehi』』, iti bhuñjathi』maṃ iti.

83.

Evaṃ vuttetu tisso so, pāṇinā khipi bhojanaṃ;

Gāmaṇibhattapiṇḍaṃ tu, khipitvā sayanaṃ gato.

84.

Saṃkucitvā hatthapādaṃ, nipajji sayena sayaṃ;

Devī gantvā tosayantī, gāmaṇiṃ etadabravi.

85.

Pasāritaṅgo sayane, kiṃ nasesi sukhaṃ suta;

『『Gaṅgāpāramhi damīḷā, ito goṭṭhamahodadhi.

86.

Kathaṃ pasāritaṅgo』haṃ, nipajjāmī』ti so bravi;

Sutvāna tassādhippāyaṃ, tuṇhī āsi mahīpati.

87.

So kamenā』bhivaḍḍhanto, ahu soḷasavassiko;

Puññavā yasavā dhīmā, tejo balaparakkamo.

88.

Calācalāyaṃ gatiyañhi pāṇino,

Upenti puññena yathāruciṃ gatiṃ;

Itīti mantetvā satataṃ mahādaro,

Bhaveyya puññapacayamhi buddhimāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Gāmaṇikumārasūti nāma

Bāvīsatimo paricchedo.

Tevīsatima pariccheda

Yodhalābho

1.

Balalakkhaṇarūpeti ,

Tejojavaguṇehi ca;

Aggo hutvā mahākāyo,

So ca kaṇḍūlavāraṇo.

2.

Nandīmitto suranimilo, mahāsoṇo goṭṭhayimbaro;

Theraputtābhayo bharaṇo, veḷusumano tatheva ca.

3.

Khañjadevo phussadevo, labhiyya vasabhopi ca;

Ete dasa mahāyodhā, tassā』hesuṃ mahabbalā.

4.

Ahu eḷārarājassa, mitto nāma camūpati;

Tassa kammantagāmamhi, pācīnakhaṇḍarājiyā.

5.

Cittapabbatasāmantā, ahu bhaginiyā suto;

Kosohitavatthaguyho, mātulasseva nāmato.

6.

Dūrampi parisappantaṃ, daharaṃ taṃ kumārakaṃ;

Ābajjha nandiyā kaṭyaṃ, nisadamhi abandhisu.

7.

Nisadaṃ kaḍḍhato tassa, bhūmiyaṃ parisappato;

Ummārātikkame nandi, sā chajjati yato tato.

8.

Nandimittoti ñāyittha, dasanāgabalo ahu;

Vuddho nagaramāgamma, so upaṭṭhāsi mātulaṃ.

9.

Thūpādīsu asakkāraṃ, karonto damiḷe tadā;

Ūruṃ akkammapādena, hatthena itaraṃ tuso.

10.

Gahetvā sampadāletvā, bahikkhapatiṃ thāmavā;

Devā antaradhāpenti, tena khittaṃ kaḷevaraṃ.

11.

Damiḷānaṃ khayaṃ disvā, rañño ārocayiṃ sutaṃ;

『『Sahoṭṭaṃ gaṇhathetaṃ』』ti, vuttaṃ kātuṃ na sakkhisuṃ.

12.

Cintesi nandimitto so, 『『evampi karato mama;

Janakkhayo kevalañhi, natthi sāsanajotanaṃ.

13.

Rohaṇe khattiyā santi, pasannaṃ ratanattaye;

Tattha katvā rājasevaṃ, gaṇhitvā damiḷe』khile.

14.

Rajjaṃ datvā khattiyānaṃ, jotessaṃ buddhasāsanaṃ』』;

Iti gantvā gāmaṇissa, taṃ kumārassa sāvayi.

15.

Mātuyā mantayitvā so, sakkāraṃ tassa kārayi;

Sakkato nandimitto so, yodho vasi tadantike.

16.

Kākavaṇṇo tissarājā, vāretuṃ damiḷisadā;

Mahāgaṅgāya titthesu, rakkhaṃ sabbesu kārayi.

17.

Ahu dīghābhayo nāma, rañño』ñña bhariyā suto;

Kacchakatitthe gaṅgāya, tena rakkhamakārayi.

18.

So rakkhākaraṇatthāya, samantā yojanadvaye;

Mahākulamhā ekekaṃ, puttaṃ āṇāpayi tahiṃ.

19.

Koṭṭhivāle janapade, gāme khaṇḍakaviṭṭhike;

Sattaputto kulapati, saṅgho nāmā』si issaro.

20.

Tassāpi dhūtaṃ pāhesi, rājaputto sutatthiko;

Sattamo nimilo nāma, dasahatthibalo suto.

21.

Tassa akammasīlattā, khīyantā chapi bhātaro;

Rocayuṃ tassa gamanaṃ, na tu mātā pitā pana.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 81 "想著'我們兩兄弟要永遠互不傷害',請吃這一份。" 82 兩人都如飲甘露般吃了這兩份,"我們不會與達米羅人(泰米爾人)作戰",說著要他們吃這個。 83 這樣說時,帝須用手推開食物,伽摩尼把飯糰扔掉後去了臥室。 84 他蜷縮著手腳躺在床上,天女去安慰伽摩尼,對他說: 85 "孩子,為什麼不舒展四肢安睡?""恒河對岸是達米羅人,這邊是牧牛大海。 86 我怎能舒展四肢躺著?"他這樣說。聽懂了他的意思后,國王保持沉默。 87 他漸漸長大到十六歲,有福德、有名聲、有智慧、有威力和勇氣。 88 眾生在不穩定的生存中, 都隨著福德到達所欲的去處; 因此深知此理的智者, 應當不斷積累福德。 爲了引發善人的信仰與警惕而作的《大史》 第二十二章《伽摩尼王子的誕生》完 第二十三章 獲得勇士 1 那頭坎杜拉象 以其力量、特徵、形貌, 以及威力、速度等品質, 成為最優秀的大象。 2 南迪密多、蘇拉尼密羅、大索那、郭塔因巴羅、長老子阿跋耶、跋拉那、韋盧蘇馬那。 3 還有坎加德瓦、富沙德瓦、拉比亞、瓦薩巴,這十位大勇士都是他的強大戰士。 4 伊拉羅王有一位名叫密多的軍隊統帥,在東部山區的工作村。 5 在質多羅山附近,有他妹妹的兒子,有隱藏的下體,與舅父同名。 6 當這個小男孩爬得很遠時,他們把他用繩子繫在腰上,綁在磨石上。 7 當他爬著拖動磨石經過門檻時,那根繩子散開了。 8 因此他被稱為南迪密多,有十象之力,長大後來到城裡侍奉舅父。 9 當時看到達米羅人不敬佛塔等,這位力士用一隻腳踩住一個人的大腿,用手抓住另一個。 10 把他們撕成兩半扔出去,天神們讓他扔出的屍體消失。 11 達米羅人看到損失後向國王報告此事,雖然下令"連他的駱駝一起抓",但他們做不到。 12 南迪密多想:"即使我這樣做,也只是殺人而已,沒有弘揚佛法。 13 在羅哈納有信仰三寶的剎帝利,我要去那裡服侍國王,消滅所有達米羅人。 14 把王位還給剎帝利,弘揚佛陀的教法",於是去告訴伽摩尼王子此事。 15 他與母親商議后對他表示尊敬,受到尊重的南迪密多戰士就住在他身邊。 16 烏鴉色帝須王爲了阻擋達米羅人的進攻,在恒河所有渡口都設定了防衛。 17 國王另一位妃子的兒子名叫長阿跋耶,讓他在龜渡口設防。 18 爲了設防,他命令方圓兩由旬內每個大家族都派一個兒子到那裡。 19 在科提瓦拉地區的坎達卡維提卡村,有一位名叫桑伽的家主,是個有權勢的人。 20 王子因需要兒子也向他要人,他的第七個兒子名叫尼密羅,有十象之力。 21 因為他不務正業,六個兄弟都厭煩他,同意讓他去,但父母不同意。

22.

Kujjhitvā sesabhātūnaṃ, pātoyeva tiyojanaṃ;

Gantvā suraggameyeva, rājaputtaṃ apassiso.

23.

So taṃ vimaṃsanatthāya, dūre kicce niyojayi;

Cetiya pabbatā sanne, dvāra maṇḍalagāmake.

24.

Brāhmaṇo kuṇḍalo nāma, vijja te me sahāyako;

Samuddapāre bhaṇḍāni, tassa vijjanti santike.

25.

Gantvā taṃ tena dinnāni, bhaṇḍakāni idhā』hara;

Iti vatvāna bhojetvā, lekhaṃ datvā vissajjayi.

26.

Tato nava yojanañhi, anurādhapuraṃ idaṃ;

Pubbaṇheyeva gantvāna, so taṃ brāhmaṇa maddasa.

27.

『『Nhatvā vāpiyaṃ tāta, ehī』』ti āha brāhmaṇo;

Idhā』nāgata pubbattā, nhatvāna tissavāpiyaṃ.

28.

Mahābodhiñca pūjetvā, thūpārāme ca cetiyaṃ;

Nagaraṃ pavisitvāna, passitvā sakalaṃ puraṃ.

29.

Āpaṇā gandhamādāya, uttara dvārato tato;

Nikkhammuppala khettamhā, gahetvā uppalāni ca.

30.

Upāgami brāhmaṇaṃ taṃ, puṭṭho tenā』ha so gatiṃ;

Sutvā so brāhmaṇo tassa, pubbāgamamidhāgamaṃ.

31.

Vimhito cintayī evaṃ, 『『purisā jānīyo ayaṃ;

Sace jāneyya eḷāro, imaṃ hatthe karissati.

32.

Tasmā』yaṃ damiḷā』sanne, vāsetuṃ neva arahati;

Rājaputtassa pituno, santike vāsamarahati』』.

33.

Eva mevaṃ likhitvāna, lekhaṃ tassa samappayi;

Puṇṇavaḍḍhana vatthāni, paṇṇākāre bahūpi ca.

34.

Datvā taṃ bhojayitvā ca, pesesī sakhisantikaṃ;

So vaḍḍhamānacchāyāyaṃ, gatvā rājasutanti kaṃ.

35.

Lekhañca paṇṇākāre ca, rājaputtassa appayi;

Tuṭṭho āha 『『sahassena, pasādetha ima』』nti so.

36.

Issaṃ kariṃsu tassa』ññe, rājaputtassa sevakā;

So taṃ dasasahassena, pasādāpesi dārakaṃ.

37.

Tassa kesaṃ likhāpetvā, gaṅgāyeva nahāpiya;

Puṇṇavaḍḍhana vatthayugaṃ, gandhamālañca sundaraṃ;

Acchādetvā vilimpetvā, maṇḍayitvā surūpakaṃ.

38.

Sīsaṃ dukūlapaṭṭena, veṭhayitvā upānayuṃ;

Attano parihārena, bhattaṃ tassa adāpayi.

39.

Attano dasasahassa-agghanasayanaṃ subhaṃ;

Sayanatthaṃ adāpesi, tassa yodhassa khattiyo.

40.

So sabbaṃ ekato katvā, netvā mātāpitantikaṃ;

Mātuyā dasasahassaṃ, sayanaṃ pituno adā.

41.

Taṃyeva rattiṃ āgantvā, rakkhaṭhāne addassayi;

Pabhāte rājaputto taṃ, sutvā tuṭṭhamano ahu.

42.

Datvā paricchadaṃ tassa, parivārajanaṃ tathā;

Datvā dasasahassānī, pesesi pitusantikaṃ.

43.

Yodho dasasahassāni, netvā mātāpitantikaṃ;

Tesaṃ datvā kākavaṇṇa-tisso rājā mupāgami.

44.

So gāmaṇikumārassa, tamappesi mahīpati;

Sakkato suranimilo, yodho vasi tadantike.

45.

Kuṭumbarikaṇṇikāyaṃ,

Hundarīvāpi gāmake;

Tisassa aṭṭhamo putto,

Ahosi soṇa nāmako.

46.

Sattavassikakālepi, tālagacche aluñci so;

Dasa vassikakālamhi, tāle luñcimahabbalo.

47.

Kāle na so mahāsoṇo,

Dasa hatthi balo ahu;

Rājā taṃ tādisaṃ sutvā,

Gahetvā pitusantikā.

48.

Gāmaṇissa kumārassa, adāsi posanatthiko;

Tena so laddhasakkāro, yodho vasi tadantike.

49.

Girināme janapade, gāme nicchelaviṭṭhike;

Dasahatthibalo āsi, mahānāgassa atrajo.

50.

Lakuṇṭakasarīrattā, ahu goṭṭhaka nāmako;

Karonti keḷiparihāsaṃ, tassa jeṭṭhā cha bhātaro.

51.

Te gantvā māsakhettatthaṃ, koṭṭayitvā mahāvanaṃ;

Tassa bhāgaṃ ṭhapetvāna, gantvā tassa nivedayuṃ.

22 他生氣兄弟們,一早就走了三由旬,在早晨就見到了王子。 23 王子爲了考驗他,派他去做一件遠處的事,在支提山附近的門曼達拉村。 24 "有一位名叫昆達羅的婆羅門是我的朋友,他在海對岸有貨物。 25 你去把他給的貨物帶來這裡。"說完這話,給他食物和一封信后讓他去。 26 從這裡到阿努拉德普勒有九由旬,他在上午就到那裡見到了那位婆羅門。 27 婆羅門說:"孩子,去池中洗浴後來。"因為從未來過這裡,他就去提沙池洗浴。 28 他禮拜了大菩提樹和塔寺的佛塔,進入城中游覽了整個城市。 29 從市場買了香料,然後從北門出城,從蓮花池採了蓮花。 30 來到那位婆羅門處,被問起時說明了來意。那婆羅門聽說他先去遊覽城市才來。 31 感到驚訝,這樣想:"這是一個值得了解的人,如果伊拉羅知道了,會把他收為己用。 32 因此他不該住在達米羅人附近,應該住在王子父親那裡。" 33 他就這樣寫了一封信給他,並給了他滿額的衣服和許多禮物。 34 給他吃完飯後送他去朋友那裡。他在日影漸長時來到王子那裡。 35 把信和禮物交給王子,王子高興地說:"賞他一千。" 36 王子的其他侍從對他嫉妒,於是王子賞給那孩子一萬。 37 給他剪了頭髮,在恒河裡洗浴,給他穿上滿額的衣服,塗上香料,戴上美麗的花環,裝扮得非常漂亮。 38 用細麻布包裹他的頭,帶到王前。王子按自己的方式給他食物。 39 這位剎帝利把價值一萬的漂亮床鋪給那位戰士睡覺用。 40 他把所有東西收在一起,帶到父母那裡,把一萬給母親,把床鋪給父親。 41 那天晚上就回來守衛崗位,早晨王子聽說后很高興。 42 給了他衣物和隨從,又給了一萬,送他去見父親。 43 這位戰士帶著一萬去見父母,給了他們后又去見烏鴉色帝須王。 44 國王把他派給伽摩尼王子,蘇拉尼密羅戰士受到尊重住在他身邊。 45 在庫圖姆巴里坎尼卡的 洪達里瓦畢村中, 有帝須的第八個兒子, 名叫索那。 46 七歲時就能拔起椰子樹,十歲時這位大力士能拔起棕櫚樹。 47 到時候這位大索那 有十象之力, 國王聽說他這樣 就從他父親那裡帶來。 48 給了想要養育他的伽摩尼王子,他獲得尊重,這位戰士就住在他身邊。 49 在吉里地區的尼切拉維提卡村,有一位有十象之力的人,是大龍的兒子。 50 因為身材矮小,被稱為郭塔卡,六個哥哥都取笑他。 51 他們去豆田,砍倒大樹,留下他的那份后,去告訴他。

52.

So gantvā taṃ khaṇaṃyeva, rukkhe imbarasaññite;

Luñcitvāna samaṃ katvā, bhūmiṃ gantvā nivedayi.

53.

Gantvāna bhātaro tassa, disvā kammanta mabbhutaṃ;

Tassa kammaṃ kittayantā, āgacchiṃsu tadantikaṃ.

54.

Tadupādāya so āsi, goṭṭhayimbaranāmako;

Tatheva rājā pāhesi, tambi gāmaṇisantikaṃ.

55.

Koṭipabbatasāmantā, kittigāmamhi issaro;

Rohaṇo nāma gahapati, jātaṃ puttakamattano.

56.

Samāna nāmaṃ kāresi, goṭṭhakāhayarājino;

Dārako so balī āsi, dasadvādasavassiko.

57.

Asakkuṇeyyapāsāṇe, uddhattuṃ catupañcahi;

Kīḷamāno khipi tadā, so kīḷāguḷake viya.

58.

Tassa soḷasavassassa, pitā gadamakārayi;

Aṭṭhatiṃsaṅgulavaṭṭaṃ, soḷasahatthadīghakaṃ.

59.

Kālānaṃ nāḷikerānaṃ,

Khandhe āhacca tāya so;

Te pātayitvā teneva,

Yo dho so pākaṭo ahu.

60.

Tatheva rājā pāhesi, tampi gāmaṇisantike;

Upaṭṭhāko mahāsumma-therassā』si pitā pana.

61.

So mahāsummatherassa, dhammaṃ sutvā kuṭumbiko;

Sotāpattiphalaṃ patto, vihāre koḷapabbate.

62.

Sotu sañjātasaṃvego, ārocetvāna rājino;

Datvā kuṭumbaṃ puttassa, pabbaji therasantike.

63.

Bhāvanaṃ anuyuñjitvā, arahattamapāpuṇi;

Putto tena』ssa paññāyi, theraputtābhayo iti.

64.

Kappakandaragāmamhi, kumārassa suto ahu;

Bharaṇo nāma so kāle, dasadvādasavassike.

65.

Dārakehi vanaṃ gantvā』-nubandhitvā sase bahū;

Pādena paharitvāna, dvikhaṇḍaṃ bhūmiyaṃ khipi.

66.

Gāmikehi vanaṃ gantvā, soḷasavassiko pana;

Tatheva pātesi lahuṃ, miga gokaṇṇasūkare.

67.

Bharaṇo so mahāyodho,

Teneva pākaṭo ahu;

Tatheva rājā vāsesi,

Tampi gāmaṇisantike.

68.

Girigāme janapade, kuṭumbiyaṅgaṇagāmake;

Kuṭumpivasabho nāma, ahosi tattha sammato.

69.

Veḷo janapado tassa, sumano giribhojako;

Sahāyassa sute jāte, paṇṇākārapurassarā.

70.

Gantvā ubho sakaṃ nāmaṃ, dārakassa akārayuṃ;

Taṃ vuddhaṃ attano gehe, vāsesi siribhojako.

71.

Tasse』ko sindhavo posaṃ, kañcinā rohituṃ adā;

Disvā tu veḷusumanaṃ, ayaṃ arohako mama.

72.

Anurūpo』ti cintetvā,

Pahaṭṭho hesitaṃ akā;

Taṃ ñatvā bhojako 『『assaṃ,

Ārohā』』ti tamāhaso.

73.

So assaṃ āruhitvā taṃ, sīghaṃ dhāvayi maṇḍale;

Maṇḍale sakale asso, ekābaddho adissi so.

74.

Nisīdi dhāvato ca』ssa, vassahāro』va piṭṭhiyaṃ;

Mocetipi uttariyaṃ, bandhatipi anādaro.

75.

Taṃ disvā parisā sabbā, ukkuṭṭhiṃ sampavattayi;

Datvā dasasahassāni, tassa so giribhojako.

76.

Rājānucchaviko』yaṃti, haṭṭho rañño adāsi taṃ;

Rājā taṃ veḷusumanaṃ, attanoyeva santike.

77.

Kāretvā tassa sakkāraṃ, vāsesi bahumānayaṃ;

Nakulanagarakaṇṇikāyaṃ, gāme mahinda doṇike.

78.

Abhayassa』ntime putto, devonāmā』si thāmavā;

Īsakaṃ pana khañjattā, khañjadevoti taṃ viduṃ.

79.

Migamaṃ gāmavāsīhi, saha gantvāna so tadā;

Mahise anubandhitvā, mahante uṭṭhituṭṭhite.

80.

Hatthena pāde gaṇhitvā, bhametvā sīsamatthake;

Asumha bhūmiṃ cuṇṇeti, tesaṃ aṭṭhīni māṇavo.

81.

Taṃ pavattiṃ suṇitvāva, khañjadevaṃ mahīpati;

Vāsesi āharāpetvā, gāmaṇisse』va santike.

82.

Cittalapabbatā』sanne, gāme kapiṭṭhanāmake;

Uppalassa suto āsi, phussadevoti nāmako.

我將為您完整翻譯這段巴利文: 52 他立即前往那裡,到了一棵被稱為閻浮樹的樹前; 摘下並整理好后,回去向(王)稟報。 53 他的兄弟們來到那裡,看見這不可思議的工作; 讚歎他的成就,來到他的身邊。 54 從那時起,他就被稱為牛欄閻浮; 國王就這樣派他到村長那裡。 55 在科提山附近,基提村(今斯里蘭卡南部某地)中有一位長者; 名叫羅哈納,他有一個兒子。 56 給他取名與牛欄馬王相同; 這個男孩十二歲時就很強壯。 57 四五個人都搬不動的石頭, 他玩耍時就像扔玩具球一樣輕鬆地扔出去。 58 當他十六歲時,父親為他製作了一根棍子; 周長三十八指寬,長十六肘。 59 他用那棍子擊打 黑色椰子樹的樹幹, 把它們打倒, 因此他變得出名。 60 國王同樣把他也派到村長那裡; 而他的父親是大蘇摩長老的侍者。 61 這位居士聽了大蘇摩長老的說法; 在科拉山寺證得須陀洹果。 62 由此生起厭離心,他向國王報告; 將家業交給兒子后,在長老處出家。 63 他精進修行,證得阿羅漢果; 因此他的兒子被稱為長老子阿巴雅。 64 在卡巴甘達拉村,有位王子的兒子; 名叫巴拉納,在十二歲時。 65 和其他孩子到森林裡追趕許多兔子; 用腳踢它們,把它們踢成兩段扔在地上。 66 到了十六歲時,和村民們一起去森林; 同樣輕易地打倒羚羊和野豬。 67 這位巴拉納是個大勇士, 因此而聞名; 國王同樣讓他 住在村長那裡。 68 在山村地區,在庫圖米揚加納村; 有位受人尊敬的名叫庫圖米瓦薩巴的人。 69 他的朋友維拉是地方官蘇馬納; 當(朋友的)兒子出生時,帶著禮物。 70 兩人都給這孩子取了自己的名字; 這孩子長大后住在地方官家中。 71 他有一匹信度馬不讓任何人騎; 但看到維拉蘇馬納時,(馬說):"這是我的騎手。" 72 想著"他很適合", 歡喜地發出嘶鳴; 地方官知道后說: "你去騎這匹馬。" 73 他騎上那匹馬,在場地上快速奔跑; 在整個場地上,馬似乎與他合而爲一。 74 他騎在奔跑的馬背上,就像雨神一樣; 隨意地解開或繫緊上衣,毫不在意。 75 看到這一幕,所有人都歡呼; 那位地方官給了他一萬(錢)。 76 歡喜地說"此人配得上國王",就把他獻給國王; 國王讓這位維拉蘇馬納留在自己身邊。 77 給予他尊重,以崇敬之心讓他居住; 在那庫拉城邊緣的馬印達度尼卡村。 78 阿巴雅最小的兒子,名叫提婆,很有力量; 因為他稍微跛行,人們稱他為跛提婆。 79 那時他與村民一起去打獵; 追趕起立的大水牛。 80 這年輕人用手抓住它們的腳, 在頭頂上旋轉,把它們的骨頭摔碎在地上。 81 國王一聽到這訊息, 就派人把跛提婆接來,也安置在村長那裡。 82 在靠近質達拉山的卡皮塔村; 優缽羅的兒子名叫弗沙提婆。

83.

Gantvā saha kumārehi, vihāraṃ so kumārako;

Bodhiyā pūjitaṃ saṅkhaṃ, ādāya dhamithāmasā.

84.

Asanīpātasaddova, saddo tassa mahā ahu;

Ummattā viya āsuṃ te, bhītā sabbepi dārakā.

85.

Tena so āsi ummāda-phussa devoti pākaṭo;

Dhanusippaṃ akāresi, tassa vaṃsāgataṃ pitā.

86.

Saddavedhi vijjuvedhī, vālavedhī ca so ahu;

Vālukāpuṇṇasakaṭaṃ, baddhadhammasataṃ tathā.

87.

Asano dumbaramayaṃ, aṭṭhasoḷasaaṅgulaṃ;

Tathā ayo lohamayaṃ, paṭṭaṃdi caturaṅgali.

88.

Nibbedhayatikaṇṇena, kaṇḍo tena visajjito;

Thale aṭṭhusabhaṃ yāti, jale tu usabhaṃ pana.

89.

Taṃ suṇitvā mahārājā, pavattiṃ pitusantikā;

Tampi āṇāpayitvāna, gāmaṇimhi avāsayi.

90.

Tulādhāranagāsanne, vihāravāpi gāmake;

Mattakuṭumbissa suto, ahu vasabhanāmako.

91.

Taṃ sujātasarīrattā, labhiya vasabhaṃ viduṃ;

So vīsativassuddesamhi, mahākāyabalo ahu.

92.

Ādāya so katipayo, puriseyeva ārabhi;

Khettatthiko mahāvāpiṃ, karonto taṃ mahabbalo.

93.

Dasahi dvādasahi vā, vahitabbe dhurehipi;

Vahanto paṃsupiṇḍe so, lahuṃ vāpiṃ samāpayi.

94.

Tena so pākaṭo āsi, tampi ādāya bhūmipo;

Datvā taṃ tassa sakkāraṃ, gāmaṇissa adāsi taṃ.

95.

Vasabhodakavāroti, kaṃ khettaṃ pākaṭaṃ ahu;

Evaṃ labhiyāvasabho, vasi gāmaṇisantike.

96.

Mahāyodhānametesaṃ, dasannampi mahipati;

Puttassa sakkārasamaṃ, sakkāraṃ kārayi tadā.

97.

Āmantetvā mahāyodhe, dasāpi ca disampati;

『『Yodhe dasadase』keko, esathā』ti udāhari.

98.

Te tathevā』nayuṃ yodhe, tesampāha mahīpati;

Tassa yodhasahassāpi, tatheva pariyesituṃ.

99.

Tathā tepā』nayuṃ yodhe, tesampāhaṃ mahīpati;

Punayodhasahassassa, tatheva pariyesituṃ.

100.

Tathā tepā』nayuṃ yodhe, sabbe sampiṇḍitā tu te;

Ekādasasahassāni, yodhāsataṃ tathā dasa.

101.

Sabbe te laddhasakkārā, bhūmipālena sabbadā;

Gāmaṇiṃ rājaputtaṃ taṃ, vasiṃsu parivāriya.

102.

Iti sucaritajātabbhutaṃ,

Suṇiya naro matimā sukhattiko;

Akusalapathato parammukho,

Kusalapathe』bhirameyya sabbadāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Yodhalābho nāma

Tevīsatimo paricchedo.

Catuvīsatima pariccheda

Dvebhātikayuddhaṃ

1.

Hatthassa tharukammassa, kusalo katupāsano;

So gāmaṇirājasuto, mahāgāme vasī tadā.

2.

Rājā rājasutaṃ tissaṃ, dīghavāpimhi vāsayi;

Ārakkhituṃ janapadaṃ, sampanna balavāhanaṃ.

3.

Kumāro gāmaṇikāle, sampassanto balaṃ sakaṃ;

『『Yujjhissaṃ damiḷehī』』ti, piturañño kathāpayī.

4.

Rājā taṃ anurakkhanto, 『『oragaṅgaṃ alaṃ』』 iti;

Vāresi yāvatatiyaṃ, so tatheva kathāpayī.

5.

Pitā me puriso honto, ne』vaṃ vakkhati teni』daṃ;

Pilandhatūti pesesi, itthālaṅkāramassa so.

6.

Rājā』ha tassa kujjhitvā, 『『karotha hemasaṅkhaliṃ;

Tāya taṃ bandhayissāmi, nā』ññathā rakkhiyo hi so.

7.

Palāyitvāna malayaṃ, kujjhitvā pituno agā;

Duṭṭhattāyeva pitari, āhu taṃ duṭṭhagāmaṇi.

8.

Rājā』tha ārabhī kātuṃ, mahāmaṅgalacetiyaṃ;

Niṭṭhite cetiye saṅghaṃ, sannipātayi bhūpati.

9.

Dvādasā』suṃ sahassāni, bhikkhū cittalapabbatā;

Tato tato dvādaseva, sahassāni samāgamuṃ.

10.

Katvāna cetiyamahaṃ, rājā saṅghassa sammukhā;

Sabbe yodhe samānetvā, kāresi sapathaṃ tadā.

我來為您翻譯這段巴利文: 83 這個小王子和其他王子一起去寺院; 用力吹響了供奉菩提樹的海螺。 84 發出的聲音像打雷一樣巨大; 所有孩子都驚恐得像發瘋一樣。 85 因此他就以瘋弗沙提婆而聞名; 他的父親教他家傳的弓術。 86 他成爲了能射聲、射電、射毛髮的神射手; 能射穿裝滿沙子的車,以及一百個連在一起的鼓。 87 無論是八指厚的烏桫木, 還是四指厚的鐵板和銅板。 88 他射出的箭都能穿透; 陸地上能射八牛距,水中能射一牛距。 89 大王從他父親那裡聽到這訊息; 也召喚他來,安置在村長那裡。 90 在圖拉達拉城附近的維哈拉瓦皮村; 有位富裕居士的兒子名叫瓦薩巴。 91 因為他體格健美,人們稱他為優美瓦薩巴; 他二十歲左右時,身體強壯有力。 92 這位大力士帶著幾個人, 爲了開田地而開始修建大水池。 93 需要十到十二頭牛才能拉動的泥土, 他獨自搬運,很快就完成了水池。 94 因此他聲名遠揚,國王也召他前來; 給予他恭敬,把他交給村長。 95 瓦薩巴的水田因此聞名; 這位優美瓦薩巴就這樣住在村長那裡。 96 國王對這十位大勇士, 也給予和王子同樣的恭敬。 97 國王召集這十位大勇士,說道: "你們每人去尋找十位勇士來。" 98 他們就這樣帶來了勇士,國王又對他們說; 讓他們各自去尋找一千位勇士。 99 他們又這樣帶來了勇士,國王又對他們說; 再次尋找一千位勇士。 100 他們又這樣帶來了勇士,所有這些加起來; 總共有一萬一千一百一十位勇士。 101 他們都經常得到國王的恭敬; 環繞著那位王子村長居住。 102 因此,有智慧而希求快樂的人, 聽聞這善行所生的奇蹟, 應當遠離不善之道, 常常喜樂於善法之道。 爲了增長善人的信心與厭離而造的大史 第二十三章 獲得勇士 完 第二十四章 兩兄弟的戰爭 1 他精通馴象和使用弓箭; 這位王子村長那時住在大村(今斯里蘭卡東南部)。 2 國王讓王子提沙住在長池(今斯里蘭卡東部); 讓他帶領強大的軍隊保護國土。 3 王子在做村長時,觀察自己的軍力; 向父王說:"我要與達米羅人作戰。" 4 國王爲了保護他,說"恒河以南就夠了"; 一直阻止到第三次,他還是這樣說。 5 "既然他不像個男子漢",因此 國王就送給他女人的裝飾品。 6 國王對他發怒說:"做一條金鎖; 我要用它把他鎖起來,因為沒有別的方法能管住他。" 7 他生父親的氣,逃到馬拉雅山區; 因為對父親懷恨,所以被稱為惡村長。 8 這時國王開始建造大吉祥塔; 塔完工後,國王召集僧團。 9 有一萬二千位比丘從質達拉山來; 從其他各處也都來了一萬二千位。 10 國王舉行了塔廟大典,在僧團面前; 召集所有勇士,讓他們發誓。

11.

『『Puttānaṃ kalahaṭṭhānaṃ, na gacchissāma no』』iti;

Akaṃsu sapathaṃ sabbe, taṃ yuddhaṃ tena nāgamuṃ.

12.

Catusaṭṭhi vihāre so, kārāpetvā mahīpati;

Tattakāneva vassāni, ṭhatvā maritahiṃ tadā.

13.

Rañño sarīraṃ gāhetvā, channayānena rājini;

Netvā tissa mahārāmaṃ, taṃ saṅghassa nivedayi.

14.

Sutvā tissakumāro taṃ, āgantvā dīghavāpito;

Sarīrakiccaṃ kāretvā, sakkaccaṃ pituno sayaṃ.

15.

Mātaraṃ kaṇḍulaṃ hatthiṃ, ādiyitvā mahabbalo;

Bhātubhayā dīghavāpiṃ, agamāsi lahuṃ tato.

16.

Taṃ pavattiṃ nivedetuṃ, duṭṭhagāmaṇi santikaṃ;

Lekhaṃ datvā visajjesuṃ, saccemaccā samāgatā.

17.

So guttahālamāgantvā, tattha cāre visajjiya;

Mahāgāmamupagantvā, sayaṃ rajje』bhisecayi.

18.

Mātatthaṃ kaṇḍūlatthañca, bhātulekhaṃ visajjayi;

Aladdhā yāvatatiyaṃ, yuddhāya samupāgami.

19.

Ahu dvinnaṃ mahāyuddhaṃ, cūḷaṅgaṇiyapiṭṭhiyaṃ;

Tattha nekasahassāni, patiṃsu rājino narā.

20.

Rājā ca tissāmacco ca, vaḷavādīghutunikā;

Tayoyeva palāyiṃsu, kumāro anubandhite.

21.

Ubhinnamantare bhikkhū, mantayiṃsu mahīdharaṃ;

Taṃ disvā 『『bhikkhusaṅghassa, kammaṃ』』 iti nivatti so.

22.

Kappakandaranajjāso, javamālititthamāgato;

Rājā』ha tissamaccaṃ taṃ, 『『chātajjhattā mayaṃ』』iti.

23.

Suvaṇṇasarake khitta-bhattaṃ nīharitassa so;

Saṅghe datvā bhuñjanato, kāretvā catubhāgakaṃ.

24.

『『Ghosehi kāla』』miccā』ha,

Tisso kālamaghosayi;

Suṇitvā dibbasotena,

Rañño sakkhāya dāyako.

25.

Thero piyaṅgu dīpaṭṭho, theraṃ tattha niyojayi;

Tissaṃ kuṭumbikasutaṃ, so tattha nabhasā』gamā.

26.

Tassa tisso karāpatta-ādāyā』dāsi rājino;

Saṅghassa bhāgaṃ sambhāgaṃ, rājā patte khipāpayi.

27.

Sambhāgaṃ khipi tisso ca, sambhāgaṃ vaḷavāpi ca;

Na icchitassābhāgañca, tisso pattamhi pakkhipi.

28.

Bhattassa puṇṇapattaṃ taṃ, adātherassa bhūpati;

Adā gotamatherassa, so gantvā nabhasā lahuṃ.

29.

Bhikkhūnaṃ bhuñjamānānaṃ, datvā ālopabhāgaso;

Pañcasatānaṃ so thero, laddhehi tu tadantikā.

30.

Bhāgehi pattaṃ pūretvā, ākāse khipi rājino;

Disvā』 gataṃ gahetvā taṃ, tisso bhojisi bhūpatiṃ.

31.

Bhuñjitvāna sayañjāpi, vaḷavañca abhojayi;

Sattāhaṃ cumbaṭaṃ katvā, rājā pattaṃ visajjayi.

32.

Gantvāna so mahāgāmaṃ, samādāya balaṃ puna;

Saṭṭhisahassaṃ yuddhāya, gantvā yujjhi sabhātarā.

33.

Rājā vaḷavamāruyha, tisso kaṇḍūla hatthinaṃ;

Dve bhātaro samāgañchuṃ, yujjhamānā raṇe tadā.

34.

Rājā kariṃ karitva』nto, vaḷavāmaṇḍalaṃ akā;

Tathāpi chiddaṃ no disvā, laṅghā petuṃ matiṃakā.

35.

Vaḷavaṃ laṅghayitvāna, hatthinaṃ bhātiko』pari;

Tomaraṃ khipi cammaṃva, yathā chijjati piṭṭhiyaṃ.

36.

Anekāni sahassāni, kumārassa narātahiṃ;

Patiṃsu yuddhe yujjhantā, bhijja ceva mahabbalaṃ.

37.

『『Ārohakassa vekallā, itthī maṃ laṅghayī』』iti;

Kuddhokarī taṃ cālento, rukkhameka mupāgami.

38.

Kumāro āruhī rukkhaṃ, hatthī sāmimupāgami;

Tamāruyha palāyantaṃ, kumāro manubandhi so.

39.

Pavisitvā vihāraṃ so, mahāthera gharaṃgato;

Nipajjaheṭṭhā mañcassa, kumāro bhātunobhayā.

40.

Pasārayi mahāthero, cīvaraṃ tattha mañcake;

Rājā anupadaṃ gantvā, 『『kuhiṃ tisso』』ti pucchatha.

我來為您翻譯這段巴利文: 11 "我們不會去參與兒子們的爭鬥", 所有人都這樣發誓,因此他們沒有參加那場戰鬥。 12 這位國王建造了六十四座寺院; 活了同樣多的歲數,然後去世了。 13 王后用覆蓋的車輛載著國王的遺體; 送到大提沙寺,向僧團報告此事。 14 提沙王子從長池聽到這個訊息后趕來; 親自恭敬地為父親舉行葬禮。 15 這位大力士帶著母親和坎杜拉象; 因為害怕兄長而迅速返回長池。 16 忠實的大臣們聚集在一起, 寫信通知惡村長這件事。 17 他來到古塔哈拉,在那裡派出密探; 然後來到大村,為自己加冕稱王。 18 他爲了母親和坎杜拉象派人送信給弟弟; 三次都沒有得到迴應,就前來作戰。 19 在楚蘭加尼山上展開了兩軍大戰; 國王的軍隊有數千人陣亡。 20 國王、提沙大臣和騎著母馬的婦女; 只有這三人逃走了,王子在後面追趕。 21 兩軍之間有比丘們在山上商議; 看到這個情況就說"這是僧團的事",他就退回去了。 22 國王來到卡帕坎達拉河的賈瓦瑪利渡口; 對提沙大臣說:"我們餓了。" 23 他取出放在金碗里的飯, 先供養僧團,然後分成四份。 24 他說:"宣佈用餐時間", 提沙就宣佈了時間; 以天耳聽到這個, 國王的施主。 25 住在畢央古島的長老,派遣在那裡的 居士之子提沙,他從空中來到那裡。 26 提沙帶著缽來給國王; 國王讓人把僧團的那份放進缽里。 27 提沙也放入他的那份,騎馬的婦女也放入她的那份; 提沙還把不願意的人的那份也放入缽中。 28 國王把裝滿食物的缽給了長老; 他把它給了喬達馬長老,他迅速從空中離去。 29 那位長老給五百位 正在用餐的比丘每人一份。 30 用剩下的份量裝滿缽,從空中扔給國王; 提沙看見缽飛來,接住后讓國王用餐。 31 他自己吃完后,也讓騎馬的婦女吃; 國王把缽卷在頭巾里放了七天。 32 他回到大村,再次集結軍隊; 帶領六萬人去與兄長作戰。 33 國王騎著母馬,提沙騎著坎杜拉象; 兩兄弟在戰場上相遇戰鬥。 34 國王讓馬在象的周圍轉圈; 但沒有看到空隙,就決定跳躍。 35 騎馬跳到兄長的象上; 投擲標槍,像切皮革一樣劃過背部。 36 王子這邊有數千士兵 在戰鬥中陣亡,他的大軍被擊潰。 37 "因為騎手無能,讓一個女人騎的馬跳過我", 象發怒搖晃著走向一棵樹。 38 王子爬上樹,大象回到主人那裡; 王子騎上象逃跑,他追了上去。 39 他進入寺院,到大長老的住處; 因為害怕兄長而躺在床下。 40 大長老把袈裟鋪在床上; 國王跟蹤而來,問道:"提沙在哪裡?"

41.

『『Mañce tattha mahārāja』』, iti thero avoca taṃ;

Heṭṭhā mañceti jānitvā, tato nikkhamma bhūpati.

42.

Samantato vihārassa, rakkhaṃ kārayi taṃ pana;

Pañcakamhi nipajjetvā, datvā upari cīvaraṃ.

43.

Mañcapādesu gaṇhitvā, cattāro daharā yatī;

Matabhikkhuniyāmena, kumāraṃ bahi nīharuṃ.

44.

Nīyamānantu taṃ ñatvā, idha māha mahīpati;

『『Tissa tvaṃ kuladevatānaṃ, sīse hutvāna niyyāsi.

45.

Balakkārena gahaṇaṃ, kuladevehi natthi me;

Guṇaṃ tvaṃ kuladevānaṃ, sareyyāsi kadācipi』』.

46.

Tatoyeva mahāgāmaṃ, agamāsi mahīpati;

Āṇāpesi ca tattheva, mātaraṃ mātugāravo.

47.

[Vassāni aṭṭhasaṭṭhiṃso, aṭṭhā dhammaṭṭhamānaso;

Aṭṭhasaṭṭhivihāre ca, kārāpesi mahīpati.]

48.

Nikkhāmito so bhikkhūhi, tissorāja suto pana;

Dīghavāpiṃ tatoyeva, agama』ññataro viya.

49.

Kumāro godhagattassa, tissatherassa āha so;

『『Sāparādho ahaṃ bhante, khamāpessāmi bhātaraṃ.

50.

Veyyāvaccakarā kāraṃ, tissaṃ pañcasatāni ca;

Bhikkhunamādiyitvā so, thero rāja mupāgami.

51.

Rājaputtaṃ ṭhapetvāna, thero sopāna matthake;

Sasaṅgho pāvisi saddho, nisīdāviya bhūmipo.

52.

Upānayī yāguādiṃ, thero pattaṃ vidhesiso;

『『Kinti vutto』bravi tissaṃ, ādāya agatā』』iti.

53.

『『Kuhiṃ coro』』ti vutto ca, ṭhitaṭhānaṃ nivedayi;

Vihāradevī gantvāna, chādiyaṭhāsi puttaka.

54.

Rājā』ha theraṃ 『『ñāto vo,

Dāsabhāvo idāni no;

Sāmaṇeraṃ pesayetha,

Tumhe me sattavassikaṃ.

55.

Janakkhayaṃ vināyeva, kalaho na bhaveyya no;

Rājā saṅghassa doseso, bhaṃghe daṇḍaṃ karissati.

56.

Hessatā』gatakiccā vo,

Yāgādiṃ gaṇhāthāti so;

Datvā taṃ bhikkhusaṅghassa,

Pakkositvāna bhātaraṃ.

57.

Tattheva saṅghamajjhamhi, nisinno bhātarā saha;

Bhuñjitvā ekatoyeva, bhikkhu saṅghaṃ visajjayi.

58.

Sassakammāni kāretuṃ, tissaṃ tattheva pāhiṇi;

Sayampi bheriṃ cāretvā, sassakammāni kārayi.

59.

Iti veramanekavikappacitaṃ,

Samayanti bahuṃ api sappurisaṃ;

Iti cintiya kohi naro matimā,

Na bhaveyya paresu susanta manoti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Dvebhātikayuddhaṃ nāma

Catuvīsatimo paricchedo.

Pañcavīsatima pariccheda

Duṭṭhagāmaṇi vijayo

1.

Duṭṭhagāmaṇirājā』tha , katvāna janasaṅgahaṃ;

Kunte dhātuṃ nidhāpetvā, sayoggabalavāhano.

2.

Gantvā tissamahārāmaṃ, vanditvā saṅghamabravi;

『『Pāragaṅgaṃ gamissāmi, jotetuṃ sāsanaṃ ahaṃ.

3.

Sakkātuṃ bhikkhavo detha, amhehi sahagāmino;

Maṅgalañceva rakkhā ca, bhikkhūnaṃ dassanaṃ hino.

4.

Adāsi daṇḍakammatthaṃ, saṅgho pañcasataṃ yatī;

Bhikkhusaṅghatamādāya, tato nikkhamma bhūpati.

5.

Sodhāpetvāna malaye, idhāgamanamañjasaṃ;

Kaṇḍulaṃ hatthimāruyha, yodhehi parivārito.

6.

Mahatā balakāyena, yuddhāya abhinikkhami;

Mahāgāmena sambaddhā, senāgā』guttahālakaṃ.

7.

Mahiyaṅgaṇamāgamma, chattaṃ damiḷamaggahī;

Ghātetvā damiḷe tattha, āgantvā ambatitthakaṃ.

8.

Gaṅgā parikhāsampannaṃ, titthambadamiḷaṃ pana;

Yujjhaṃ catūhi mā sehi, katahatthaṃ mahabbalaṃ.

9.

Mātaraṃ dassayitvāna, tena lesena aggahi;

Tatooruyha damiḷe, sattarāje mahabbale.

10.

Ekāheneva gaṇhitvā, khemaṃ katvā mahabbalo;

Balassā』dā dhanaṃ tena, khemārāmoti vuccati.

我來為您翻譯這段巴利文: 41 大長老對他說:"大王,在床上"; 國王知道是在床下,就從那裡出去了。 42 他讓人在寺院四周設定守衛; 長老讓他躺在五重(床架)上,上面蓋上袈裟。 43 四位年輕比丘抬著床腳; 像抬死比丘尼一樣把王子擡出去。 44 國王知道他被帶出去時說: "提沙,你是以家族神靈的身份離開的。 45 對我來說,家族神靈是不能用強力抓住的; 你要永遠記住家族神靈的美德。" 46 國王從那裡回到大村; 因為孝敬母親,就在那裡下令。 47 [他以正法治國六十八年; 這位國王建造了六十八座寺院。] 48 而被比丘們送出的提沙王子; 從那裡像普通人一樣回到長池。 49 王子對戈達迦提沙長老說: "尊者,我有過錯,我要向兄長請求原諒。" 50 長老帶著五百個服務人員 和比丘們去見國王。 51 長老讓王子站在臺階頂上; 虔誠的長老和僧團進入,國王請他們就座。 52 長老送上粥等食物,國王就問 "為什麼帶著提沙來?" 53 當被問到"罪犯在哪裡"時,就告訴了他所在的位置; 維哈拉德維(寺院天神)前去保護兒子。 54 國王對長老說:"現在我知道了 你們是我的奴僕; 請派遣給我 一位七歲的沙彌。 55 如果沒有人員損失,我們就不會有爭執; 這是僧團的過錯,因為違反(規矩)將受到懲罰。 56 你們的任務已經完成, 請接受粥食等",他說; 把食物供養給僧團后, 召喚弟弟。 57 就在僧團中間,與弟弟一起坐下; 一起用餐后,解散了僧團。 58 他派提沙在那裡管理農事; 自己也敲鼓宣佈,讓人從事農事。 59 如此多方積累的仇恨, 即使再多也能被善人化解; 因此有智慧的人想到這點, 怎能不對他人心懷善意呢? 爲了增長善人的信心與厭離而造的大史 第二十四章 兩兄弟的戰爭 完 第二十五章 惡村長的勝利 1 然後惡村長王照顧好人民; 把舍利安放在槍中,帶著部隊和軍備。 2 去到大提沙寺,禮敬僧團后說道: "我要到恒河對岸去弘揚佛法。 3 請給我一些比丘同行, 以便我們能供養,這也是吉祥和保護,見到比丘是有福的。" 4 僧團給了五百位比丘作為輔助; 國王帶著僧團從那裡出發。 5 清理好馬拉雅(山區)的道路; 騎上坎杜拉象,被勇士們環繞。 6 帶著龐大的軍隊出發作戰; 軍隊從大村延伸到古塔哈拉。 7 來到馬希揚加納,奪取了達米羅人的王傘; 在那裡殺死達米羅人後,來到安巴渡口。 8 那裡有一個以恒河為護城河的 強大的達米羅渡口守將,他是一位經驗豐富的戰士。 9 以讓他見母親為由計策抓住了他; 然後攻擊達米羅人,(打敗了)七個強大的王。 10 這位大力士一天之內就佔領(城市),使其安定; 給軍隊財物,因此那裡被稱為克瑪寺。

11.

Mahākoṭṭhantare sobbhe, doṇo gavaramaggahī;

Hālakole issariyaṃ, nāḷisobbhamhi nāḷikaṃ.

12.

Dīghābhayagallakamhi, gaṇhi dīghābhayampi ca;

Kacchipiṭṭhe kapisīsaṃ, catumāsena aggahi.

13.

Koṭanagare koṭañca, tato hālavahāṇakaṃ;

Vahiṭṭhe vahiṭṭhadamiḷaṃ, gāmaṇimhi ca gāmaṇiṃ.

14.

Kumbhagāmamhi kumbhañca, nandigāmamhi nandikaṃ;

Gaṇhi khāṇuṃ khāṇugāme, dve tu tambuṇṇame pana.

15.

Mātulaṃ bhāgineyyañca, tambauṇṇamanāmake;

Jambucaggahī soso ca, gāmo』hu taṃ tadavhayo.

16.

『『Ajānitvā sakaṃsenaṃ, ghātenti sajanā』』 iti;

Sutvāna saccakiriyaṃ, akarī tattha bhūpati.

17.

Rajjasukhāya vāyāmo, nāyaṃ mama kadācipi;

Sambuddha sāsanasseva, ṭhapanāya ayaṃ mama.

18.

Tena saccena mesenā-kāyopagatabhaṇḍikaṃ;

Jālavaṇṇaṃva hotūti, taṃ tathevatadā ahu.

19.

Gaṅgātīramhi damiḷā, sabbe ghātitasesakā;

Vijitaṃ nagaraṃ nāma, saraṇatthāya pāvisuṃ.

20.

Phāsuke aṅgaṇaṭhāne, khandhāvāraṃ nivesayi;

Taṃ khandhāvāra.....ṭhīti, nāmenā』hosi pākaṭaṃ.

21.

Vijitanagaragāhatthaṃ, vīmaṃsanto narādhipo;

Disvā』yantaṃ nandimittaṃ, visajjāpesi kaṇḍulaṃ.

22.

Gaṇhituṃ āgataṃ hatthiṃ, nandīmitto karehitaṃ;

Ubho dante pīḷayitvā, ukkuṭikaṃ nisīdayi.

23.

Hatthinā nandimitto tu, yasmā yattha ayujjhi so;

Tasmā tattha tato gāmo, hatthiporoti vuccati.

24.

Vīmaṃsitvā ubho rājā, vijitaṃ nagaraṃ agā;

Yodhānaṃ dakkhiṇadvāre, saṅgāmo āsi bhiṃsano.

25.

Puratthimamhi dvāramhi, so veḷusumano pana;

Aneka saṅkhe damiḷe, assāruḷhe aghātayi.

26.

Dvāraṃ thakesuṃ damiḷā, rājā yodhe visajjayi;

Kaṇṇulo nandimitto ca, suranimilo ca dakkhiṇe.

27.

Mahāsoṇo ca goṭṭho ca,

Thera putto ca te tayo;

Dvāresu tīsu kammāni,

Itaresu tadā karuṃ.

28.

Nagaraṃ taṃ tiparikhaṃ, uccapākāra gopitaṃ;

Ayokammakatadvāraṃ, arīhi duppadhaṃsiyaṃ.

29.

Jāṇūhi ṭhatvā dāṭhāhi, bhinditvāna silāyudhā;

Iṭṭhakā ceva hatthi so, ayodvāramupāgami.

30.

Gopuraṭṭhā tu damiḷā, khipiṃsu vividhā』yudhe;

Pakkaṃ ayoguḷañceva, kathikañca silesikaṃ.

31.

Piṭṭhiṃ khitte silesamhi, dhūpāyante』tha kaṇḍulo;

Vedanaṭṭo』dakaṭhānaṃ, gantvāna tattha ogahī.

32.

Na idaṃ surāpāṇaṃ te, ayodvāra vighāṭanaṃ;

Gaccha dvāraṃ vighāṭehi, iccāhagoṭṭhayimbaro.

33.

So mānaṃ janayitvāna, koñcaṃ katvā gajuttamo;

Udakā uṭṭhahitvāna, thale aṭṭhāsi dappavā.

34.

Hatthivajje viyojetvā, silesaṃ osadhaṃ akā;

Rājā āruyha hatthiṃ taṃ, kumbhe phusiyapāṇinā.

35.

『『Laṃkādīpamhi sakale, rajjaṃ te tāta kaṇḍula;

Dammī』』ti taṃ tosayitvā, bhojetvā varabhojanaṃ.

36.

Veṭhayitvā sāṭakena, kārayitvā suvammitaṃ;

Sattaguṇaṃ māhisacammaṃ, bandhetvā cammapiṭṭhiyaṃ.

37.

Tasso』 paritelacammaṃ, dāpetvā taṃ visajjayi;

Asanīviya gajjanto, so gahetvā』paddave saha.

38.

Padaraṃ vijjhi dāṭhāhi, ummāraṃ padasā』hani;

Saddhārabāhaṃ taṃ dvāraṃ, bhūmiyaṃ saravaṃ pati.

39.

Gopure dabbasambhāraṃ, patantaṃ hattipiṭṭhiyaṃ;

Bāhāhi pariharitvāna, nandīmitto pavaṭṭayi.

40.

Disvāna tassa kiriyaṃ, kaṇḍulo tuṭṭhamānaso;

Dāṭhāpīṭhanaveraṃ taṃ, chaḍḍhesi paṭhamaṃ kataṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 11 在大堡壘之間的溝渠里抓住了多納伽瓦拉; 在哈拉科拉奪取了統治權,在納利溝渠抓住了納利卡。 12 在迪加巴雅加拉卡也抓住了迪加巴雅; 在四個月內在卡奇皮塔抓住了卡皮西薩。 13 在科塔城抓住了科塔,然後是哈拉瓦哈納卡; 在瓦希塔抓住瓦希塔達米羅人,在加馬尼抓住加馬尼。 14 在昆巴村抓住昆巴,在南迪村抓住南迪卡; 在卡努村抓住卡努,在坦布恩納瑪抓住兩個。 15 在坦布恩納瑪抓住 舅舅和外甥; 還抓住了占布, 那個村因此得名。 16 聽說"不分辨自己的軍隊,會殺害自己人"; 國王在那裡發起了誓言。 17 "我從不爲了統治的快樂而努力; 這只是爲了建立正等覺者的教法。" 18 "以此真實,愿我軍隊所攜帶的物品 變得像網子一樣明顯",當時果真如此。 19 在恒河岸邊所有剩下的達米羅人 都被殺死,他們進入名為維吉塔的城市尋求庇護。 20 他在平坦的場地上設立軍營; 因此以軍營之名而聞名。 21 爲了佔領維吉塔城,國王 看到南迪米特前來,就放出坎杜拉象。 22 南迪米特抓住來攻擊的大象, 壓住它的兩個象牙,蹲坐下來。 23 因為南迪米特在那裡與象搏鬥, 所以從那時起那個村被稱為象城。 24 國王測試兩人後,去往維吉塔城; 在南門發生了可怕的戰鬥。 25 在東門的維拉蘇馬納 殺死了騎馬的無數達米羅人。 26 達米羅人關閉城門,國王派出勇士; 坎杜羅、南迪米特和蘇拉尼米拉在南邊。 27 大索納、牛欄和 長老子這三人; 在其他三個門 那時進行戰鬥。 28 那座城有三重護城河,有高墻保護; 門是鐵製的,敵人難以摧毀。 29 那頭象跪著用象牙 擊碎石製武器和磚塊, 來到鐵門前。 30 站在城門樓上的達米羅人投擲各種武器; 包括熾熱的鐵球和粘性樹脂。 31 當粘性樹脂落在背上冒煙時,坎杜拉 因疼痛去到水邊,潛入水中。 32 牛欄閻浮說:"這不是喝酒的時候, 而是要破壞鐵門,去破壞城門吧。" 33 它生起自尊心, 這最優秀的象發出象鳴, 從水中起來, 驕傲地站在陸地上。 34 使用象醫的方法,用藥治療樹脂(的灼傷); 國王騎上那頭象,用手撫摸它的額頭。 35 "孩子坎杜拉,整個楞伽島的 統治權我給你",用這話安慰它, 並給它最好的食物。 36 用布包裹它,讓它穿上好盔甲; 在盔甲上繫上七層水牛皮。 37 在上面塗上油皮後放它出擊; 它像打雷一樣咆哮,帶著勇氣前進。 38 用象牙刺穿門板,用腳踢門檻; 那扇門連同門框轟然倒地。 39 南迪米特用雙臂 接住從城門樓上 落向象背的 木製建材並推開。 40 坎杜拉看到他的行為, 心生歡喜,放棄了 最初對像牙座的仇恨。

41.

Atthano piṭṭhitoyeva, pavesatthāya kaṇḍulo;

Nivattitvāna oloki, yodhaṃ tattha gajuttamo.

42.

『『Hatthinākatamaggena, nappavekkhāmahaṃ』』iti;

Nandīmitto vicintetvā, pākāraṃ hani bāhunā.

43.

So aṭṭhārasahatthucco, patiaṭṭhusabho kira;

Oloki suranimalaṃ, anicchaṃ sopi taṃ pathaṃ.

44.

Laṅghayitvāna pākāraṃ,

Nagarabbhantare pati;

Bhinditvā dvāramekekaṃ,

Goṭṭho soṇova pāvisi.

45.

Hattī gahetvā rathacakkaṃ, mitto sakaṭapañjaraṃ;

Nāḷikerataruṃ goṭṭho, nimmalo khaggamuttamaṃ.

46.

Tālarukkhaṃ mahāsoṇo, theraputto mahāgadaṃ;

Visuṃ visuṃ vīthigatā, damiḷe tattha cuṇṇayuṃ.

47.

Vijitaṃ nagaraṃ bhetvā, catumāsena khattiyo;

Tatho girilakaṃ gantvā, giriyaṃ damiḷaṃ hani.

48.

Gantvā mahelanagaraṃ, timahāparikhaṃ tato;

Kadamba pupphavallīhi, samantā parivāritaṃ.

49.

Ekadvāraṃ duppavesaṃ, catumāse vasaṃ tahiṃ;

Gaṇhi mahelarājānaṃ, mantayuddhena bhūmipo.

50.

Tato』nurādhanagaraṃ, āgacchanto mahīpati;

Khandhāvāraṃ nivesesi, paritokāsapabbataṃ.

51.

Māsamhi jeṭṭhamūlamhi, taḷākaṃ tattha kāriya;

Jalaṃ kīḷi tahiṃ gāmo, posonanagaravhayo.

52.

Taṃ yuddhāyāgataṃ sutvā, rājānaṃ duṭṭhagāmaṇiṃ;

Amacce sannipātetvā, eḷāro āha bhūmipo.

53.

『『So rājā ca sayaṃyodho,

Yodhā cassa mahūkira;

Amacco kinnu kātabbaṃ,

Kinti maññanti no ime.

54.

Dīghajattuppabhutayo, yodhā eḷārarājino;

『『Suve yuddhaṃ karissāmi』』, iti te nicchayaṃ karuṃ.

55.

Duṭṭhagāmaṇirājāpi, mantetvā mātuyā saha;

Tassā matena kāresi, dvattiṃsa balakoṭṭhake.

56.

Rājacchattadhare tattha, ṭhapesi rājarūpake;

Abbhantare koṭṭhake tu, sayaṃ aṭṭhāsi bhūpati.

57.

Eḷārarājā sannaddho, mahāpabbata hatthinaṃ;

Āruyha agamā tattha, sayogga balavāhano.

58.

Saṅgāme vattamānamhi, dīghajattu mahabbalo;

Ādāya khaggaphalakaṃ, yujjhamāno bhayānako.

59.

Hatthe aṭṭharasu』ggantvā, nabhaṃ taṃ rājarūpakaṃ;

Chinditvā asinā bhindi, paṭhamaṃ balakoṭṭhakaṃ.

60.

Evaṃ sesepi bhinditvā, malakoṭṭhe mahabbalo;

Ṭhitaṃ gāmaṇirājena, balakoṭṭhamupāgami.

61.

Yodho so suranimalo, gacchantaṃ rājino』pari;

Sāvetvā attano nāmaṃ, tamakkosi mahabbalo.

62.

Itaro 『『taṃ vadhissa』』nti, kuddho ākāsamuggami;

Itaro otarantassa, phalakaṃ upanāmayi.

63.

『『Chindā metaṃ saphalakaṃ』』, iti cintiya so pana;

Phalakaṃ hani khaggena, taṃ muñciyi』 tarosayi.

64.

Kappento muttaphalakaṃ, dīghajattu tahiṃ pati;

Uṭṭhāya sūranimilo, patitaṃ sattiyā』hani.

65.

Saṅkhaṃ dhami phussadevo, senā bhijjittha dāmiḷi;

Eḷaropi nivattittha, ghātesuṃ damiḷe bahū.

66.

Tattha vāpi jalaṃ āsi, hatānaṃ lohitā vilaṃ;

Tasmā kulatthavā pīti, nāmato vissutaṃ ahu.

67.

Carāpetvā tahiṃ bheriṃ, duṭṭhagāmaṇi bhūpati;

『『Na hanissatu eḷāraṃ, maṃmuñciya paro』』iti.

68.

Sannaddho sayamāruyha, sannaddhaṃ kaṇḍulaṃ kariṃ;

Eḷāraṃ anubandhanto, dakkhiṇadvāramāgami.

69.

Puradakkhiṇadvāramhi, ubho yujjhiṃsu bhūmipā;

Tomaraṃ khipi eḷāro, gāmaṇi tamavañcayi.

70.

Vijjhāpesi ca dantehi, taṃ hatthiṃ sakahatthinā;

Tomaraṃ khipi eḷāraṃ, sahatthi tattha so pati.

我來為您 譯這段巴利文: 41 最優秀的象坎杜拉在進去時 從背後轉身回望 那裡的勇士。 42 南迪米特想著:"我不會 從大象開闢的道路進去", 用手臂擊打城墻。 43 據說那十八肘高的城墻倒塌了八牛距; 他看向蘇拉尼馬拉,他也不願走那條路。 44 跳過城墻, 落入城內; 打破每一道門, 牛欄和索納進入。 45 像帶著車輪,米特帶著車廂, 牛欄帶著椰子樹,尼馬拉帶著最好的劍。 46 大索納帶著棕櫚樹,長老子帶著大棍; 他們分別在不同的街道上把達米羅人粉碎。 47 剎帝利在四個月內攻破維吉塔城; 然後去到吉里拉卡,擊敗吉里雅達米羅人。 48 然後去到馬赫拉城,那裡有三重護城河; 四周都被甘丹巴花藤包圍。 49 那只有一個門很難進入,在那裡待了四個月; 國王用計謀戰勝了馬赫拉王。 50 然後國王前往阿努拉達城(今阿努拉德普勒); 在帕里托卡薩山附近設立軍營。 51 在杰塔姆拉月,在那裡修建水池; 在那裡玩水的村莊被稱為波索那城。 52 聽說惡村長王為戰鬥而來, 國王埃拉羅召集大臣說道: 53 "那位王自己就是勇士, 據說他的勇士也很強大; 大臣們,該怎麼辦? 你們認為該如何?" 54 迪伽扎圖等埃拉羅王的勇士們 決定:"明天我要作戰。" 55 惡村長王也和母親商議; 按照她的意見設立了三十二個軍營。 56 在那裡放置持王傘的 王的雕像; 而國王自己 站在內營。 57 埃拉羅王全副武裝, 騎上大山象, 帶著軍隊和車輛 來到那裡。 58 在戰鬥進行時,大力士迪伽扎圖 帶著劍和盾牌, 戰鬥時令人恐懼。 59 他飛到空中十八肘高, 用劍砍斷那王像, 破壞了第一個軍營。 60 這位大力士這樣 破壞了其他軍營后, 來到惡村長王 所在的軍營。 61 勇士蘇拉尼馬拉 向著衝向國王的他 喊出自己的名字, 這位大力士辱罵他。 62 另一個人生氣說"我要殺你" 跳向空中; 這一個向下落的人 舉起盾牌。 63 他想:"連盾牌一起砍", 用劍擊打盾牌, 另一個人放開盾牌跳開。 64 放開盾牌的迪伽扎圖落在那裡; 蘇拉尼馬拉起身用矛刺殺了倒下的人。 65 弗沙提婆吹響海螺,達米羅軍隊潰散; 埃拉羅也撤退,很多達米羅人被殺。 66 那裡的池水因死者的血而變紅; 因此以庫拉塔瓦皮而聞名。 67 惡村長王在那裡敲鼓宣佈: "除了我以外,誰都不能殺埃拉羅。" 68 他自己全副武裝騎上 全副武裝的坎杜拉象, 追趕埃拉羅, 來到南門。 69 兩位國王在城南門 展開戰鬥; 埃拉羅投擲標槍, 惡村長躲開了。 70 他指揮自己的象用象牙 刺那頭象; 他投擲標槍擊中埃拉羅, 他和像一起倒在那裡。

71.

Tato vijitasaṅgāmo, sayoggabalavāhano;

Laṃkaṃ ekātapattaṃ so, katvāna pāvisi puraṃ.

72.

Puramhi bheriṃ cāretvā, samantā yojane jane;

Sannipātiya kāresi, pūjaṃ eḷārarājino.

73.

Taṃ dehapatitaṭhāne, kūṭāgārena jhāpayi;

Cetiyaṃ tattha kāresi, parihāramadāsi ca.

74.

Ajjāpi laṃkāpatino, taṃ padesasamīpagā;

Teneva parihārena, na vādāpenti tūriyaṃ.

75.

Evaṃ dvattiṃsa damiḷa, rājāno duṭṭhagāmaṇi;

Gaṇhitvā ekacchattena, laṃkārajjamakāsi so.

76.

Vijite nagare bhinne, yodho so dīghajattuko;

Eḷārassa nivedetvā, bhāgineyyassa yodhataṃ.

77.

Tassa halluka nāmassa, bhāgineyyassa attano;

Pesayī cāgamatthāya, tassa sutvāna halluko.

78.

Eḷāradaḍḍhadivasā, sattame divase idha;

Purisānaṃ sahassehi, saṭṭhiyā saha otari.

79.

Otiṇṇo so suṇitvāpi, patanaṃ tassa rājino;

『『Yujjhissāmī』』ti lajjāya, mahātitthaṃ idhāgamā.

80.

Khandhāvāraṃ nivesesi, gāme koḷambahālake;

Rājā tassā』gamaṃ sutvā, yuddhāya abhinikkhami.

81.

Yuddhasannaha sannaddho, hatthimāruyha kaṇḍulaṃ;

Hatthassa rathayo dhehi, pantīhi ca anunako.

82.

Ummādaphusso devo so, dīpe aggadhanuggaho;

Dasaḍḍhāyudhasanaddho, sesayodhā ca anvaguṃ.

83.

Pavatte tumūle yuddhe, sannaddho bhalluko tahiṃ;

Rājābhimukha māyāsi, nāgarājā tu kaṇḍulo.

84.

Taṃ vegamandibhāvatthaṃ, paccosakki saniṃ saniṃ;

Senāpi saddhiṃ teneva, paccosakki saniṃ saniṃ.

85.

Rājāha 『『pubbe yuddhesu, aṭṭhavīsatiyā ayaṃ;

Na paccosakki kiṃ etaṃ, phussadevā』』ti āha so.

86.

Jayo no paramo deva, jayabhūmi mayaṃ gajo;

Paccosakkati pekkhanto, jayaṭhānamhi ṭhassati.

87.

Nāgo』tha paccosakkitvā, phussadevassa passato;

Mahāvihārasīmante, aṭṭhāsi suppatiṭṭhito.

88.

Tatraṭṭhito nāgarājā, bhalluko damiḷo tahiṃ;

Rājābhimukhamāgantvā, uppaṇḍesi mahīpati.

89.

Mukhaṃ pidhāya khaggena, rājā akkosi taṃ pana;

『『Rañño mukhamhi pātemi』』, iti kaṇḍañca so khipi.

90.

Āhacca so khaggatalaṃ, kaṇḍo papati bhūmiyaṃ;

『『Mukhe viddho』』ti saññāya, ukkaṭṭhiṃ bhalluko akā.

91.

Rañño pacchā nisinno bho, phussadevo mahabbalo;

Kaṇḍa khipimukhe tassa, ghaṭṭento rājakuṇḍalaṃ.

92.

Rājānaṃ pādato katvā, patamānassa tassa tu;

Khipitvā aparaṃ kaṇḍaṃ, vijjhitvā tassa jaṇḍukaṃ.

93.

Rājānaṃ sīsato katvā, pātesī lahuhatthako;

Bhalluke patite tasmiṃ, jayanādo pavattatha.

94.

Phussadevo tahiṃyeva, ñāpetuṃ dosa mattano;

Kaṇḍavalliṃ sakaṃ chetvā, pasataṃ lohitaṃ sayaṃ.

95.

Radhaññā dassesi taṃ disvā, rājā taṃ pucchi『『kiṃ』』iti;

Rāja daṇḍo kato meti, so avoca mahīpati.

96.

Kodho dosoti vuttova,

Āha kuṇḍala ghaṭṭanaṃ;

Adosaṃ dosamaññāya,

Kimetaṃ kari bhātika.

97.

Iti vatvā mahārājā, kataññu idha māha ca;

『『Kaṇḍānucchaviko tuyhaṃ, sakkāro hessate mahā.

98.

Ghātetvā damiḷe sabbe, rājā laddhajayo kato;

Pāsāda talamāruyha, sīhāsanagato tahiṃ.

99.

Nāṭakāmacca majjhamhi, phussadevassa taṃ saraṃ;

Āṇāpetvā ṭhapāpetvā, puṃkhena ujukaṃ tale.

100.

Kahāpaṇehi kaṇḍaṃ taṃ, āsitte』yu parūpari;

Chādāpetvā dāpesi, phussadevassa taṃ khaṇe.

101.

Narindapāsādatale, narindotha alaṅkate;

Sugandhadīpujjalite, nānāgandhasamāyute.

我來為您 譯這段巴利文: 71 然後他打贏了戰鬥,帶著軍隊和車輛; 使楞伽島統一在一把王傘之下,進入城市。 72 在城中敲鼓宣佈,召集 方圓一由旬內的人們, 為埃拉羅王舉行祭祀。 73 在他屍體倒下的地方,用尖頂建築火化; 在那裡建造塔廟,並給予特殊待遇。 74 直到今天,楞伽島的統治者 經過那個地方附近時, 仍然按照那個傳統不讓奏樂。 75 這樣惡村長征服了 三十二個達米羅王, 統一楞伽島在一把王傘之下。 76 在攻破維吉塔城時,那位勇士迪伽扎圖 向埃拉羅報告了他外甥的 勇猛。 77 他派人去請 他的外甥哈盧卡來; 聽到這個訊息,哈盧卡。 78 在埃拉羅火化的 第七天, 帶著六萬人在這裡登陸。 79 雖然登陸后聽說 那位國王已經倒下, 但因為羞恥說"我要戰鬥",來到這裡的大渡口。 80 在科蘭巴哈拉卡村設立軍營; 國王聽說他來了,就出發去作戰。 81 全副武裝,騎上坎杜拉象; 象、戰車、步兵排成佇列,毫不缺少。 82 那位瘋弗沙提婆,全島最好的弓箭手, 帶著十種半武器,其他勇士也跟隨。 83 在激烈的戰鬥中,全副武裝的哈盧卡 向國王衝來,但象王坎杜拉。 84 爲了減緩他的衝勢,慢慢後退; 軍隊也隨之慢慢後退。 85 國王說:"在之前二十八場戰鬥中, 它從未後退過,這是怎麼回事,弗沙提婆?" 86 "陛下,勝利是我們的最高目標,這象知道勝利之地; 它在後退觀察,會在勝利之地停下。" 87 在弗沙提婆看著時,大象後退 到大寺院的界限處站定。 88 象王站在那裡,達米羅人哈盧卡 來到國王面前,嘲笑國王。 89 國王用劍遮住臉,辱罵他; 他說"我要射中國王的臉",就射出箭。 90 箭擊中劍面,落在地上; 哈盧卡以為"射中了臉"而歡呼。 91 坐在國王后面的大力士弗沙提婆 射箭射中他的臉,擦過國王的耳環。 92 當他倒下時,把國王放在腳下, 又射出另一支箭,射中他的額頭。 93 把國王放在頭上,這位快手讓他倒下; 當哈盧卡倒下時,勝利的歡呼聲響起。 94 弗沙提婆就在那裡,爲了表明自己的過錯, 割斷自己的箭袋,讓一掌血。 95 顯示給國王看,國王看到后問"這是什麼"; 他回答說:"陛下,這是對我的懲罰。" 96 國王說這是憤怒造成的過錯, 提到耳環被擦過; "兄弟,你把無過當作過錯, 為什麼要這樣做?" 97 這樣說完,這位知恩的大王又說: "你會得到與你的箭術相稱的 重大獎賞。" 98 殺死所有達米羅人,國王獲得勝利; 登上宮殿高層,坐在獅子寶座上。 99 在舞者和大臣中間,命人 把弗沙提婆的那支箭 箭尾朝上豎直放在地上。 100 命人把錢幣堆在箭上 直到完全覆蓋, 立即賜給弗沙提婆。 101 在裝飾華麗的 王宮殿堂上, 點著香燈, 充滿各種香氣。

102.

Nāṭaka janayogena, accharāhi ca bhūsite;

Anagghattharaṇatthiṇṇe, muduke sayane subhe.

103.

Sayito sirisampattiṃ, mahatiṃ apipekkhiya;

Kataṃ akkhobhiṇighātaṃ, saranto na sukhaṃ labhi.

104.

Yiyaṅgudīpe arahanto, ñatvā taṃ tassatakkitaṃ;

Aṭṭhā』rahante pāhesuṃ, tamassāsetumissaraṃ.

105.

Āgamma te majjhāyāme, rāja dvāramhi otaruṃ;

Nivedi tabbhāgamanā, pāsāda talemāruhuṃ.

106.

Vanditvā te mahārāja, nisīdāpiya āsane;

Katvā vividhasakkāraṃ, pucchi āgatakāraṇaṃ.

107.

Piyaṅgudīpe saṅghena, pesitaṃ manujādhipa;

Tamassā sayituṃ amhe, iti rājā punā』hate.

108.

『『Kathaṃ nu bhante assāso, mama hessati yena me;

Akkhobhiṇimahāsena, ghāto kārāpito』』iti.

109.

『『Saggamaggantarāyo ca, natthi te tena kammunā;

Dīyaḍḍhamanujā ce』ttha, ghātitā manujādhipa.

110.

Saraṇesu ṭhito eko, pañcasīlepi cā』paro;

Micchādiṭṭhi ca dussīlo, sesā pasusamāmatā.

111.

Jotayissasi ceva tvaṃ, bahudhā buddhasāsanaṃ;

Manovilekhaṃ tasmā tvaṃ, vinodaya narissara.

112.

Iti vutto mahārājā, tehi assāsamāgato;

Vanditvā te visajjetvā, sayito puna cintayi.

113.

Vinā saṅghena āhāraṃ, mābhuñjetha kadācipi』』;

Iti mātāpitā』hāre, sapiṃsu dahare』 vano.

114.

Adatvā bhikkhusaṅghassa, bhuttaṃ atthi nukho iti;

Addasa pātarāsamhi, ekaṃ maricavaṭṭikaṃ.

115.

Saṅghassa aṭṭhapetvāva paribhuttaṃ satiṃ vinā;

Tadatthaṃ daṇḍakammaṃ me, kattabbanti ca cintayi.

116.

Ete tenekakoṭi idha manujagaṇe ghātite cintayitvā,

Kāmānaṃ hetu etaṃ manasi ca kayirā sādhu ādīnavaṃ taṃ;

Sabbesaṃ ghātaniṃ taṃ manasi ca kayirā』 niccataṃ sādhu sādhu,

Evaṃ dukkhā pamokkhaṃ subhagati mahavā pāpuṇeyyā』cīrenāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Duṭṭhagāmaṇivijayo nāma

Pañcavīsatimo paricchedo.

Chabbīsatima pariccheda

Maricavaṭṭikavihāramaho

1.

Ekacchattaṃ karitvāna, laṃkārajjaṃ mahāyaso;

Nānantaraṃ saṃvidahi, yodhānaṃ so yathārahaṃ.

2.

Theraputtābhayo yodho, diyyamānaṃ na icchitaṃ;

Pucchitova kimatthanti, yuddhamatthīti abravi.

3.

Ekarajje kate yuddhaṃ, kināmattīti pucchito;

Yuddhaṃ kilesa corehi, karissāmi sudujjayaṃ.

4.

Icceva māha taṃ rājā, punappunaṃ nisedhayi;

Punappunaṃ soyācitvā, raññonuññāya pabbaji.

5.

Pabbajitvā ca kālena, arahattamapāpuṇi;

Pañcakhīṇāsavasata-parivāerā ahosi ca.

6.

Chattamaṅgala sattāhe, gate gatabhayo』 bhayo;

Rājā katā bhisekova, mahatā vibhavena so.

7.

Tissavāpi』magā kīḷa-vidhinā samalaṅka taṃ;

Kīḷituṃ abhisittānaṃ, cārittañcā nurakkhituṃ.

8.

Rañño paricchadaṃ sabbaṃ, upāyanasatāni ca;

Maricavaṭṭivihārassa, ṭhānamhi ṭhapayiṃsu ca.

9.

Tattheva thūpaṭhānamhi, sadhātuṃ kuntamuttamaṃ;

Ṭhapesuṃ kuntadharakā, ujukaṃ rājamānusā.

10.

Sahorodho mahārājā, kīḷitvā salile divā;

Sāyamāhaṃ gamissāma, kuntaṃ vaḍḍhetha bho』』iti.

11.

Cāletuṃ taṃ na sakkhiṃsu, kuntaṃ rājādhikārikā;

Gandhāmālāhi pūjesuṃ, rājasenāsamāgatā.

12.

Rājā mahantaṃ accheraṃ, disvā taṃ haṭṭhamānaso;

Vidhāya tattha ārakkhaṃ, pavisitvā puraṃ tato.

13.

Kuntaṃ parikkhipāpetvā, cetiyaṃ tattha kārayi;

Thūpaṃ parikkhipāpetvā, vihārañca akārayi.

我來為您翻譯這段巴利文: 102 由舞者和眾人裝飾, 還有天女般的美女, 鋪著無價的毯子, 在柔軟美麗的床榻上。 103 躺著觀看這巨大的 富貴榮華時, 想起殺死了整個軍隊, 心中不能得到安寧。 104 畢央古島的阿羅漢們知道 他意想不到的心情, 派遣八位阿羅漢 去安慰這位統治者。 105 他們在半夜來到, 降落在王宮門前; 通報他們到來后, 登上宮殿高層。 106 大王禮敬他們, 請他們坐在座位上; 做各種供養后, 詢問他們來意。 107 "陛下,我們是被 畢央古島的僧團派來 安慰您的",國王又說: 108 "尊者們,我怎樣才能得到安慰? 因為我下令 殺死了整個軍隊。" 109 "因那行為,你不會有 障礙生天之路;人主啊, 這裡被殺的一個半人。 110 一個安住於三皈依, 另一個持守五戒, 其餘的是邪見無戒者, 都如同畜生一般。 111 你將以多種方式 光大佛陀教法; 因此,人王啊, 請驅除心中的憂慮。" 112 大王聽到這些話, 得到了安慰; 禮敬他們送別后, 躺下又想起: 113 "永遠不要不供養 僧團就用餐"; 父母從小就這樣 教導他關於食物。 114 "是否有不供養 比丘僧團就吃的?" 他想起早餐時 有一個辣椒卷。 115 沒有留給僧團就 無念地食用了; "為此我應當 對自己懲罰",他想。 116 想到在此殺死了千萬人眾, 應當善思慾望帶來的過患; 應當善思一切事物都是無常, 如此不久即可得到解脫之樂。 爲了增長善人的信心與厭離而造的大史 第二十五章 惡村長的勝利 完 第二十六章 辣椒卷寺廟大典 1 這位大名聲者使楞伽島 統一在一把王傘之下後; 隨即按照功勞 分配給勇士們獎賞。 2 勇士長老子不接受 所賜予的獎賞; 被問為什麼時說 是爲了作戰。 3 被問"統一王國后 還要什麼戰爭?"他說: "我要與難降伏的 煩惱賊作戰。" 4 國王一再阻止他, 他也一再請求; 最後得到國王允許 出家為僧。 5 出家后不久 證得阿羅漢果; 並有五百位 漏盡者隨從。 6 王傘祝福七日過後, 無畏(長老子)離去恐懼; 國王以盛大的財富 完成了加冕儀式。 7 他去到裝飾好的 提沙水池遊玩; 以保持新加冕者 遊玩的傳統。 8 國王的全部隨從 和數百件貢品; 都放置在 辣椒卷寺院的地方。 9 就在那塔的位置, 王家侍從們 把帶舍利的最上槍 豎直放置。 10 大王與後宮在 水中玩樂一天; 傍晚說"我們要回去, 請把槍立起來。" 11 王的官員們 無法移動那槍; 聚集的王軍用 香花供養。 12 國王看到這個 大奇蹟,心生歡喜; 在那裡設定守衛, 然後進入城中。 13 讓人圍繞著槍 建造塔廟; 又讓人圍繞著塔 建造寺院。

14.

Tīhi vassehi niṭhāsi, vihāro so narissaro;

Saṅghaṃ sasannipātesi, viharamahākāraṇā.

15.

Bhikkhunaṃ satasahassāni, tadā bhikkhuniyo pana;

Navuti ca sahassāni, abhaviṃsu samāgatā.

16.

Tasmiṃ samāgame saṅghaṃ, idamāka mahīpati;

『『Saṅghaṃ bhante visaritvā, bhuñjiṃ maricavaṭṭikaṃ.

17.

Hasse』taṃ daṇḍakammaṃ me, bhavatūti akārayi;

Sacetiyaṃ maricavaṭṭi-vihāraṃ sumanoharaṃ.

18.

Patiggaṇhātu taṃ saṅgho, iti so dakkhiṇodakaṃ;

Pātitvā bhikkhusaṅghassa, vihāraṃ sumano adā.

19.

Vihāre taṃ samantāpi, mahantaṃ maṇḍapaṃ subhaṃ;

Kāretvā tattha saṅghassa, mahādānaṃ pavattayi.

20.

Pāde patiṭṭhāpetvāpi,

Jale abhayavāpiyā;

Kato so maṇḍapo āsi,

Seso kāse kathāvakā.

21.

Sattāhaṃ annapānādiṃ, datvāna manujādhipo;

Adā sāmaṇakaṃ sabbaṃ, parikkhāraṃ mahārahaṃ.

22.

Ahu satasahassaggho, parikkhāro sa ādiko;

Ante sahassagghanako, sabba saṅgho ca taṃlabhi.

23.

Yuddhe dāne ca sūrena, sūrinā ratanattaye;

Pasannāmalacittena, sāsanujota natthinā.

24.

Raññā kataññunā tena, thūpakārāpanādito;

Vihāra mahanantāni, pūjetuṃ ratanattayaṃ.

25.

Pariccattadhanāne』ttha, anagghāni vimuñciya;

Sesāni honti ekāya, ūnavīsatikoṭiyo.

26.

Togā dasaddhavidha dosavidūsitāpi,

Paññāvisesa sahitehi janehi pattā;

Honteva pañcaguṇayoga gahitasāraṃ,

Iccassa sāragahaṇe matimāyateyyāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Maricavaṭṭikavihāramahonāma

Chabbīsatimo paricchedo.

Sattavīsatima pariccheda

Lohapāsādamaho

1.

Tato rājā vicintesi, vissutaṃ sussutaṃ sutaṃ;

Mahāpañño sadā puñño, paññāya katanicchayo.

2.

『『Dīpappasādako thero, rājino ayyakassa me;

Evaṃ kirāhanattā te, duṭṭhagāmaṇibhūpati.

3.

Mahāpuñño mahāthūpaṃ, soṇṇamāliṃ manoramaṃ;

Vīsaṃhatthasataṃ uccaṃ, kāressati anāgate.

4.

Puno uposathāgāraṃ, nānāratanamaṇḍitaṃ;

Navabhūmaṃ karitvāna, lohapāsāda meva ca.

5.

Iti cintiya bhūmindo, likhitvevaṃ ṭhapāpitaṃ;

Pekkhāpento rājagehe, ṭhitaṃ eva karaṇḍake.

6.

Sovaṇṇapaṭṭaṃ laddhāna, lekhaṃ tattha avācayi;

『『Cattālīsasataṃ vassaṃ, atikkamma anāgate.

7.

Kākavaṇṇasuto duṭṭha-gāmaṇimanujādhipo;

Idañcidañca evañca, kāressatī』』ti vācitaṃ.

8.

Sutvā haṭṭho udānetvā, appoṭṭhesi mahīpati;

Tato pāto』va gantvāna, mahāmeghavanaṃ subhaṃ.

9.

Sannipātaṃ kārayitvā, bhikkhusaṅghassa abravi;

『『Vimānatulyaṃ pāsādaṃ, kārayissāmi vo ahaṃ.

10.

Dibbaṃ vimānaṃ pesetvā, tadā lekhaṃ adātha me』』;

Bhikkhusaṅgho visajjesi, aṭṭha khīṇāsave tahiṃ.

11.

Kassapamunino kāle, asoko nāma brāhmaṇo;

Aṭṭha salākabhattāni, saṅghassa pariṇāmiya.

12.

Bharaṇiṃ nāma dāsiṃ so, 『『niccaṃ dehī』』ti abravi;

Datvā sā tāni sakkaccaṃ, yāvajīvaṃ tato cutā.

13.

Ākāsaṭṭhavimānamhi, nibbattirucire subhe;

Accharānaṃ sahassena, sadā』si parivāritā.

14.

Tassā ratanapāsādo, dvādasayojanuggato;

Yojanānaṃ parikkhepo, cattālīsañca aṭṭha ca.

15.

Kūṭāgārasahassena, maṇḍito navabhūmiko;

Sahassagabbhasampanno, rājamāno catummukho.

16.

Sahassasaṅkhasaṃvutti, sīhapañjara nettavā;

Sakiṅkaṇikajālāya, sajjito vedikāya ca.

我將為您完整翻譯這段巴利文: 14 那座寺院在三年內完工,這位人中之王 召集僧團,為寺院舉行慶典。 15 當時聚集了十萬名比丘, 以及九萬名比丘尼。 16 在這次集會上,國王對僧團說: "尊者們,我曾離開僧團,享用了胡椒果。 17 愿這成為對我的懲罰",他如是說道。 他建造了美麗的胡椒果寺院,內有佛塔。 18 他歡喜地倒下凈水,說道:"愿僧團接受此寺", 隨後將寺院供養給比丘僧團。 19 他在寺院周圍 建造了宏大精美的亭堂, 在那裡為僧團 舉行了盛大的佈施。 20 他在無畏池的水中 建立了基座, 那亭堂就這樣建成, 其餘的故事留待後述。 21 這位人王施捨食物飲料七天, 並供養了所有珍貴的沙彌用品。 22 初始的用品價值十萬, 最後的價值千金,全體僧眾都獲得了這些供養。 23 這位太陽般的國王在戰爭與佈施中勇猛, 對三寶懷有清凈無垢之心,光大佛法。 24 這位知恩的國王,從建塔開始, 直到建造大寺院,都是爲了供養三寶。 25 在此所施捨的財富,除去無價之物, 其餘共計一千九百萬金幣少一。 26 即使被十種過失所污染的河流, 若遇具有殊勝智慧的人們, 也能獲得五種功德的精華, 因此應當在此獲取智慧的精髓。 為令善人生信生厭而造的大史 第二十六章 胡椒果寺院大事 完 第二十七章 銅殿大事 1 之後這位智慧廣大、常行善事、 以智慧作決斷的國王如是思考。 2 "我祖父王的導師長老令島國生信, 據說我是他的孫子,名為苦行敵軍王。 3 這位大福德者將在未來 建造高二十肘的 金頂大塔, 美麗莊嚴。 4 還要建造布薩堂, 以各種珠寶莊嚴, 有九層高, 即所謂的銅殿。" 5 國主如是思考後, 便去觀看王宮中 匣子里所儲存的 銘文。 6 得見其中金板上的文字,讀到: "在四百四十年後的未來, 7 烏鴉氏族之子苦行敵軍王 將建造這個那個種種工程", 如是記載。 8 國王聽后歡喜讚歎,擊掌慶賀, 隨後清晨便前往美麗的大雲林園。 9 召集比丘僧團后對他們說: "我將為你們建造一座如天宮般的殿堂。 10 請你們送來天宮的圖樣給我。" 於是僧團派出八位漏盡者。 11 在迦葉佛時代,有位名為阿育的婆羅門, 他將八份齋飯 12 交給名為跋羅尼的婢女,說:"要定期供養"。 她恭敬地供養直至命終。 13 之後往生到空中美麗的天宮, 常有千名天女圍繞。 14 她的珠寶宮殿高十二由旬, 周長四十八由旬。 15 殿有千座寶塔裝飾,共九層, 有千間房室,四面莊嚴。 16 有千數窗戶,獅子窗欄, 裝飾著鈴網和欄桿。

17.

Ambalaṭṭhikapāsādo, tassa majjhe ṭhito ahu;

Santamato dissamāno, paggahitadhajākulo.

18.

Tāvatiṃsañca gacchantā, disvā theraṃ tameva te;

Hiṅgulena tadā lekhaṃ, lekhayitvā paṭe tato.

19.

Nivattitvāna āgantvā, paṭaṃ saṅghassa dassayuṃ;

Saṅgho paṭaṃ gahetvā taṃ, pāhesi rājasantikaṃ.

20.

Taṃ disvā sumano rājā, āgammārāma muttamaṃ;

Ālekhatulyaṃ kāresi, lohapāsāda muttamaṃ.

21.

Kammārambhanakāleva, catudvāramhi bhogavā;

Aṭṭhasatasahassāni, hiraññāni ṭhapāpayi.

22.

Puṭasahassa vatthāni, dvāre dvāre ṭhapāpayi;

Guḷa telasakkharamadhu-purā cāneka cāṭiyo.

23.

『『Amūlakakamma mettha, na kātabba』』nti bhāsiya;

Agghāpetvā kataṃ kammaṃ, tesaṃ mūlamadāpayi.

24.

Hatthasataṃ hatthasataṃ, āsi ekeka passato;

Uccato tattakoyeva, pāsādo hi catummukho.

25.

Tasmiṃ pāsāda seṭṭhasmiṃ, ahesuṃ navabhūmiyo;

Ekekissā bhūmiyā ca, kūṭāgārasatāni ca.

26.

Kūṭāgārāni sabbāni, sajjhunā khacitā na』yuṃ;

Pavālavedikā tesaṃ, nānāratana bhūsitā.

27.

Nānāratana cittāni, tāsaṃ padumakāni ca;

Sajjhakiṃkiṇikāpanti-parikkhittāva tā ahu.

28.

Sahassaṃ tattha pāsādo, gabbhā āsuṃ susaṅkhatā;

Nānāratana khacitā, sīhapañjaranettavā.

29.

Nārivāhanayānantu, sutvā vessavaṇassa so;

Tadā kāramakāresi, majjhe ratanamaṇḍapaṃ.

30.

Sīhabyagghādirūpehi, devatā rūpakehi ca;

Ahu ratanamayohe』sa, thambhehi ca vibhūsito.

31.

Muttājālaparikkhepo, maṇḍapante samantato;

Pavālavedikā cettha, pubbe vuttavidhā ahu.

32.

Sattaratana cittassa, vemajjhe maṇḍapassa tu;

Ruciro dantapallaṅko, rammo phalikasantharo.

33.

Dantamayāpassaye』ttha, suvaṇṇamaya sūriyo;

Sajjhumaye candimā ca, tārā ca muttakā mayā.

34.

Nānāratana padumāni, tattha tattha yathārahaṃ;

Jātakāni ca tattheva, āsuṃ soṇṇalatantare.

35.

Mahagghapaccattharaṇe, pallaṅke』ti manorame;

Manoharā』siṭṭhapitā, ruciraṃ dantabījanī.

36.

Pavālapādukā tattha, phalikamhi patiṭṭhitā;

Setacchattaṃ sajjhudaṇḍaṃ, pallaṅko』parisobhatha.

37.

Sattaratana mayānettha, aṭṭhamaṅgalikāni ca;

Catuppadānaṃ pantī ca, maṇimuttantarā ahuṃ.

38.

Rajatānañca ghaṇṭānaṃ, pantī bhattantalambitā;

Pāsādachattapallaṅka-maṇḍapā』suṃ anagghikā.

39.

Mahaggha paññapāpesi, mañcapīṭhaṃ yathārahaṃ;

Tatheva bhūmattharaṇaṃ, kambalañca mahārahaṃ.

40.

Ācāma kumbhisovaṇṇā, uluṅko ca ahu tahiṃ;

Pāsāda paribhogesu, sesesu ca kathā』 vakā.

41.

Cārupākāra parivāro,

So catudvārakoṭṭhako;

Pāsādo』laṅkato sobhi,

Tāvatiṃsa sabhā viya.

42.

Tamba lohiṭṭhakāhe』so,

Pāsādo chādito ahu;

Loha pāsāda vohāro,

Tena tassa ajāyatha.

43.

Naṭṭhite lohapāsāde, so saṅghaṃ sannipātayi;

Rājā saṅgho sannipati, maricavaṭṭimahe viya.

44.

Puthujjanā』va aṭṭhaṃsu, bhikkhū paṭhamabhūmiyaṃ;

Tepiṭakā dutiyāya, sotāpannādayo pana.

45.

Eke keyeva aṭṭhaṃsu, tatiyādīsu bhūmisu;

Arahanto ca aṭṭhaṃsu, uddhaṃ catūsu bhūmisu.

46.

Saṅghassa datvā pāsādaṃ, dakkhiṇambupurassaraṃ;

Rājā』dattha mahādānaṃ, sattāhaṃ pubbakaṃ piya.

47.

Pāsāda mahacattāni, mahācāgena rājinā;

Anagghāni ṭhapetvāna, ahesuṃ tiṃsakoṭiyo.

我來為您完整翻譯這段巴利文: 17 中央矗立著芒果樹殿, 高舉旗幟,寧靜祥和。 18 那些長老去往忉利天時見到此景, 隨後用硃砂在布上繪製圖樣。 19 返回后將布呈現給僧團, 僧團接受布後送至王前。 20 國王見后歡喜,來到殊勝園, 按圖樣建造了最勝銅殿。 21 在工程開始時,這位富有者 在四門各處存放八十萬金幣。 22 在每個門放置千包衣物, 還有許多裝滿糖、油、蜜糖的甕。 23 他說:"此處不可做無報酬的工作", 評估工作后給付工資。 24 這座四面殿堂 每面長一百肘, 高度也是 一百肘。 25 這最勝殿堂有九層, 每層都有百座重閣。 26 所有重閣都鑲嵌銀飾, 珊瑚欄桿飾以各種珠寶。 27 其中蓮花裝飾以各種珠寶, 四周環繞著銀鈴串。 28 殿中有千間精心建造的房室, 鑲嵌各種珠寶,設有獅子窗。 29 他聽說毗沙門天王有可載人的車, 便在中央建造了珠寶亭。 30 此亭以獅子、虎等形象 和天神像裝飾, 還有珠寶製成的 柱子莊嚴。 31 珍珠網環繞亭子四周, 珊瑚欄桿如前所述。 32 在七寶莊嚴的 亭子中央, 設有美麗的象牙座, 鋪著水晶地毯。 33 這裡有象牙靠背, 金製的日輪, 銀製的月輪, 珍珠制的星辰。 34 各處皆依次序裝飾 各種珠寶蓮花, 金條之間 還繪有本生故事。 35 在這極其珍貴 美妙的座椅上, 還放置著 精美的象牙扇。 36 珊瑚制的拖鞋放在水晶上, 座位上方懸掛銀柄白傘。 37 這裡有七寶製成的 八吉祥物, 還有排列的四足獸, 其間飾以珠寶珍珠。 38 銀鈴成串垂掛于殿內, 殿堂、傘蓋、座椅、亭臺都是無價之寶。 39 他還按次序設定了 珍貴的床椅, 以及價值連城的 地毯毛毯。 40 這裡有金製的湯碗和湯勺, 其餘殿內用具不一一細述。 41 美麗圍墻環繞, 四門設有城樓, 裝飾莊嚴的殿堂, 猶如忉利天會堂。 42 此殿以銅和 赤磚覆蓋, 因此得名 "銅殿"。 43 銅殿完工後,他召集僧團, 如胡椒果寺慶典時一樣僧眾齊聚。 44 凡夫比丘住在第一層, 三藏師住第二層,預流等聖者 45 各自住在第三層以上, 阿羅漢則住在上面四層。 46 國王獻水供養銅殿給僧團, 並舉行為期七日的盛大布施。 47 國王以大慷慨舉行殿堂慶典, 除去無價之物外共計三千萬。

48.

Nissāre dhananicaye visesasāraṃ,

Ye dānaṃ parigaṇayanti sādhupaññā;

Te dānaṃ vipulamapeta cittasaṅgā,

Sattānaṃ hitaparamā dadanti evaṃti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Lokahapāsādamaho nāma

Sattavīsatimo paricchedo.

Aṭṭhavīsatima pariccheda

Mahā thūpasādhana lābho

1.

Tato satasahassaṃ so, vissajjetvā mahīpati;

Kārāpesi mahābodhi-pūjaṃ suḷāramuttamaṃ.

2.

Tato puraṃ pavisinto, thūpaṭhāne nivesitaṃ;

Passitvāna sīlāyūpaṃ, saritvā pubbakaṃ sutiṃ.

3.

『『Kāressāmi mahāthūpaṃ』』, iti haṭṭho mahātalaṃ;

Āruyha rattiṃ bhuñjitvā, sayito iti cintayi.

4.

『『Damiḷe maddamānena, loko』yaṃ pīḷito mayā;

Na sakkā balimuddhattuṃ, taṃ vajjiya baliṃ ahaṃ.

5.

Kārayanto mahāthūpaṃ, kataṃ dhammena iṭṭhikā;

Uppādessāmi 『『iccevaṃ, cintayantassa cintitaṃ.

6.

Chattamhi devatājānī, tato kolāhalaṃ ahu;

Devesu ñatvā taṃ sakko, vissakammāna mabravi.

7.

『『Iṭṭhakattaṃ cetiyassa, rājā cintesi gāmaṇi;

Gantvā purā yojanamhi, gambhīra nadī yantike.

8.

Māpehi iṭṭhikā tattaṃ』, iti sakke na bhāsito;

Vissakammo idhāgamma, māpesi tattha iṭṭhikā.

9.

Pabhāte luddako tattha, sunakhehi vanaṃ agā;

Vodhārūpena dassesi, luddakaṃ bhummadevatā.

10.

Luddako taṃ』nubandhanto, gantvā disvāna iṭṭhakā;

Antarahitāya godhāya, iti cidhantasi so tahiṃ.

11.

『『Kāretu kāmo kira no, mahāthūpaṃ mahīpati;

Upāyanamidaṃ tassaṃ』, iti gantvā nivedayi.

12.

Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, piyaṃ janahi tappiyo;

Rājā kāresi sakkāraṃ, mahantaṃ tuṭṭhamānaso.

13.

Purāpubbuttare dese, yojanattaya matthake;

Ācāra viṭṭhigāmamhi, soḷasakarīse kale.

14.

Sovaṇṇa bījānu』ṭṭhiṃsu, vividhāni pamāṇato;

Vidatthukkaṭṭha māṇāni, aṅgulimāṇā niheṭhato.

15.

Suvaṇṇa puṇṇaṃ taṃ bhūmiṃ, disvā saṅgāmavāsikā;

Suvaṇṇa pāhiṃ ādāya, gantvā rañño nivedayuṃ.

16.

Purāpācina passamhi, satta yojana matthake;

Gaṅgāpāre tambapiṭṭhe, tambalohaṃ samuṭṭhahi.

17.

Taṅgāmikā tambaloha-bījamādāya pātiyā;

Rājāna mupasaṅkamma, tamatthañca nivedayuṃ.

18.

Pubbadakkhiṇadesamhi, purato catuyojane;

Sumana vāpi gāmamhi, uṭṭhahiṃsu maṇībahū.

19.

Upala kuruvindehi, missakāneva gāmikā;

Ādāya pātiyāeva, gantvā rañño nivedayuṃ.

20.

Purato dakkhiṇe passe, aṭṭhayojanamatthake;

Ambaṭṭha kolaleṇamhi, rajataṃ upapajjatha.

21.

Nagare vāṇijo eko, ādāya sakaṭe bahū;

Malayā siṅgīverādiṃ, ānetuṃ malayaṃ gato.

22.

Leṇassa avidūramhi, sakaṭāniṭṭha pāpiya;

Patodādārunicchanto, āruḷho taṃ mahīdharaṃ.

23.

Cāṭippamāṇa taṃ tattha, pakkabhārena nāmi taṃ;

Disvā pana salaṭṭhiñca, pāsāṇaṭṭhañca taṃ phalaṃ.

24.

Vaṇṭe taṃ vāsiyā chetvā, dassāma』gganti cintiya;

Kālaṃ ghosesi saddhāya, cattāro』nāsavāgamuṃ.

25.

Haṭṭho so te』bhivādetvā, nisīdāpiya sādaro;

Vāsiyā vaṇṭasāmantā, tacaṃ chetvā apassayaṃ.

26.

Muñjitvā』vāṭa puṇṇaṃ taṃ, yūsaṃ pattehī ādiya;

Cattāro yūsa pūrete, patte tesamadāsiso.

27.

Te taṃ gahetvā pakkāmuṃ,

Kālaṃ ghosesi so puna;

Aññe khiṇāsavā therā,

Cattāro tattha āgamuṃ.

28.

Tesaṃ patte gahetvā so, pattāmiñjahi pūriya;

Adāsi tesaṃ pakkāmuṃ, tayo eko napakkami.

我來為您完整翻譯這段巴利文: 48 智者深知在無價之財中, 佈施最為珍貴殊勝; 因此離執著心的人們, 為眾生利益而廣行佈施。 為令善人生信生厭而造的大史 第二十七章 銅殿大事 完 第二十八章 大塔建造之緣 1 之後,這位國王支出十萬, 舉行了盛大殊勝的菩提樹供養。 2 隨後他進城時,看見 塔址處所立的石柱, 想起前人傳說。 3 "我要建造大塔",他歡喜地 登上高處,用過晚餐后躺下思考: 4 "我為降伏達米羅人而使世人受苦, 不應徵收賦稅,除去賦稅, 5 我要以正當方式 獲得建造大塔的磚塊", 他如是思考。 6 天神知曉此事,天界騷動, 帝釋天知道后對毗首羯磨說: 7 "敵軍王想要獲得塔用磚, 你去距城一由旬處, 在深河邊 8 造磚",帝釋天如是說。 毗首羯磨來此 製造磚塊。 9 清晨,一位獵人帶著狗去林中, 地神化作蜥蜴顯現給獵人看。 10 獵人追逐前去, 看見磚塊后, 蜥蜴消失, 他在那裡思考: 11 "聽說國王想要 建造大塔, 這是給他的供品", 他去報告此事。 12 國王聽聞此言, 深感歡喜, 心情愉悅地 舉行盛大慶祝。 13 在城東北方 三由旬處, 在阿遮羅毗提村 十六迦利沙土地上, 14 涌現出各種大小不同的 金塊, 最大一掌寬, 最小一指寬。 15 桑伽摩瓦西村的人們 看見遍地黃金, 捧著金塊 前去報告國王。 16 在城東方 七由旬處, 恒河對岸的銅背地, 涌現出銅。 17 該村村民 捧著銅塊, 來到國王面前 報告此事。 18 在東南方 四由旬處, 須摩那池村 涌現大量寶石。 19 村民們將混雜著 紅玉的寶石 盛在缽中 去向國王報告。 20 在南方前方 八由旬處, 安跋達科拉洞中 產生白銀。 21 城中一位商人 帶著許多車, 前往馬來雅山(今斯里蘭卡中部山區) 採購薑黃等物。 22 他將車停在 離洞不遠處, 為尋找趕車棒 登上山去。 23 他在那裡看見 如甕般大小的果實彎垂, 觀察其莖幹 和生長在巖石上的果實。 24 他想:"我要砍下來 獻給高貴者", 便宣佈用餐時間, 四位漏盡者前來。 25 他歡喜地禮敬他們, 恭敬地請其就座, 用斧頭砍開 果實周圍的皮。 26 打開后發現充滿汁液, 他將汁液盛入缽中, 裝滿四缽 供養給他們。 27 他們接受后離去, 他又宣佈用餐時間, 另有四位 漏盡長老到來。 28 他取其缽,盛滿果肉 供養給他們,他們走後, 其中一位沒有離去。

29.

Rajataṃ tassa dassetuṃ, orohitvā tato hi so;

Nisajja leṇāsannamhi, tāmiñjā paribhuñjatha.

30.

Sesāmiñjā vāṇijo』pi, bhuñjitvā yāvadatthakaṃ;

Bhaṇḍikāya gahetvāna, sesatherapadānugo.

31.

Añjasā iminā tvampi, gaccha dānī upāsaka;

Gantvāna theraṃ passitvā, veyyāvacca mahāsi ca.

32.

Thero ca leṇadvārena, tassa magga amāpayi;

Theraṃ vandiya so tena, gacchanto leṇamaddasa.

33.

Leṇa dvāramhi ṭhatvāna, passitvā rajatampi so;

Vāsiyā āhanitvāna, rajatati vijāniya.

34.

Gahetvekaṃ sajjhupiṇḍaṃ, gantvāna sakaṭantikaṃ;

Sakaṭāni ṭhapāpetvā, sajjhupiṇḍaṃ tamādiya.

35.

Lahuṃ anurādha puraṃ, āgamma varavāṇijo;

Dassetvā rajataṃ rañño, tamatthampi nivedayi.

36.

Purato pacchime passe, pañcayojana matthake;

Uruvelapaṭṭane muttā, mahāmalaka mattiyo.

37.

Pavālantarikā saddhiṃ, samuddāthalamokkamuṃ;

Kevaṭṭā tā samekkhitvā, rāsiṃ katvāna ekato.

38.

Pātiyā ānayitvāna, muttā saha pavālakā;

Rājāna mupasaṅkamma, tamatthampi nivedayuṃ.

39.

Purato uttare passe, satta yojana matthake;

Peḷivāpika gāmassa, vāpipakkhantakandare.

40.

Jāyiṃsu vālukāpiṭṭhe, cattāro uttamā maṇī;

Nīsada potappamāṇā, ummāpupphanibhāsubhā.

41.

Te disvā sunakho luddo, agantvā rājasantikaṃ;

『『Evarūpā maṇīdiṭṭho, mayā』』iti nivedayi.

42.

Iṭṭhakādīni etāni mahāpuñño mahāmati;

Mahāthūpatthamuppannā-na』ssosi tadaheva so.

43.

Yathānurūpaṃ sakkāraṃ, tesaṃ katvā sumānato;

Ete vā rakkhake katvā, sabbāni āharāpayi.

44.

Khedampi kāyajamasayhamacintayitvā,

Puññaṃ pasannamanaso pacita hi evaṃ;

Sādheti sādhana satāni sukhā karāni,

Tasmā pasannamanaso』va kareyya puññanti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Mahāthūpasādhanalābho nāma

Aṭṭhavīsatimo paricchedo.

Ekūnatiṃsatima pariccheda

Thūpārambho

1.

Evaṃ samatte sambhāre, vesākhapuṇṇamāsīyaṃ;

Patte visākhanakkhatte, mahāthūpatthamārabhi.

2.

Hāretvāna tahiṃ thūpaṃ, thūpaṭhānamakhāṇayi;

Satthahattho mahīpālo, thirī kātuṃ manekadhā.

3.

Yodhehi āharāpetvā, guḷapāsāṇake tahiṃ;

Kūṭehi āhanāpetvā, pāsāṇe cuṇṇite atha.

4.

Cammavanaddha pādehi, mahāhatthīhi maddayi;

Bhūmiyā thirībhāvatthaṃ, atthānatthavicakkhaṇo.

5.

Ākāsa gaṅgāpatita-ṭṭhāne satatatintake;

Mattikā sukhumā tattha, samantā tiṃ sayojane.

6.

Navanīta mattikā』tesā, sukhumattā papuccati;

Khīṇāsavā sāmaṇerā, mattikā āharuṃ tato.

7.

Mattikā attharāpesi, tattha pāsāṇakoṭṭime;

Iṭṭhakā attharāpesi, mattiko pariissaro.

8.

Tasso parikharasudhaṃ, kuruvindaṃ tatopari;

Tasso pariayojālaṃ, marumbantu tatoparaṃ.

9.

Āhaṭaṃ sāmaṇerehi, himavantā sugandhakaṃ;

Santharāpesi bhūmindo, phaḷikantu tatopari.

10.

Sīlāyo santharāpesiccha phaḷikasantharo pari;

Sabbattha mattikākicce, navanītavhayā ahu.

11.

Niyyāsena kapiṭṭhassa, sannitena rasodake;

Aṭṭhaṅgulaṃ bahalaetā, lohapaṭṭaṃ sīlopari.

12.

Manosilāyatilate-lasannitāya tato pari;

Sattaṅgulaṃ sajjupaṭṭaṃ, santharesi rathesabho.

13.

Mahāthūpa patiṭṭhāna-ṭhāne evaṃ mahīpati;

Kāretvā parikammāni, vippasannena cetasā.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 29 他爲了展示銀子,於是從那裡下來; 坐在石窟附近,享用了芒果。 30 那商人也吃了剩餘的芒果,吃到飽足; 拿起包裹,跟隨長老的足跡。 31 優婆塞啊,你現在也要循著這條路走; 去拜見長老,併爲他服務。 32 長老在石窟門口為他指明道路; 他禮敬長老后循路而行,看見了石窟。 33 他站在石窟門口,也看見了銀子; 用斧頭敲打后,知道是銀子。 34 取了一塊銀塊,走到車隊那裡; 安置好車隊后,拿著那銀塊。 35 這位優秀的商人迅速來到阿努拉德普拉城(今斯里蘭卡古城); 向國王展示銀子,並報告此事。 36 在前方西面五由旬之處, 烏魯維拉帕塔納(今斯里蘭卡東部港口)出現大量珍珠和寶石。 37 珊瑚混雜其中,從海底浮現; 漁夫們看到后,將它們堆成一堆。 38 用缽盛著珍珠和珊瑚, 前往覲見國王,報告此事。 39 在前方北面七由旬之處, 佩利瓦皮卡村的池塘峽谷邊, 40 在沙地上出現四顆最上等的寶石; 大如磨石,光彩如曼陀羅花。 41 看到這些后,那獵狗沒有去見國王; 只是報告說:"我看見如此這般的寶石。" 42 這位具大福德、大智慧者, 當天就聽說這些磚石等物是為大塔而出現。 43 他恭敬地對他們表示適當的敬意, 派人守護這些物品,將它們全部運來。 44 不思慮難以承受的身體疲憊, 以清凈心積累的福德就是如此; 能成就百種帶來快樂的善行, 因此應以清凈心修福。 為令善人生起信樂與厭離而造的大史 第二十八品 獲得大塔建材品終 第二十九品 開始建塔 1 當建材如此齊備時,在衛塞月圓之日, 當至毗舍佉宿時,開始建造大塔。 2 搬走那裡的塔后,挖掘塔基; 國王為使地基堅固,用多種方法。 3 命令戰士們運來圓石到那裡; 用錘子敲打,把石頭粉碎。 4 用皮革包裹腳的大象們踩踏; 為使地基堅實,他明辨利弊。 5 在天河落下之處常常濕潤, 方圓三十由旬都是細膩的泥土。 6 因其細膩而被稱為奶油泥; 漏盡者和沙彌們從那裡運來泥土。 7 在碎石上鋪設泥土, 國王又在泥土上鋪設磚塊。 8 其上塗抹水泥,上面是紅寶石, 其上又有銅網,最上面是砂礫。 9 由沙彌們從喜馬拉雅山帶來的香料, 國主鋪設在上面,水晶又在其上。 10 在水晶鋪設之上又鋪設石板; 所有泥土工程都用那稱為奶油的泥。 11 用木蘋果樹脂調和的水, 在石板上鋪八指厚的銅板。 12 在其上塗抹硃砂調和的芝麻油, 最勝者又鋪設七指厚的銀板。 13 國王在大塔基地 如此完成準備工作,內心清凈歡喜。

14.

Āsaḷhī sukkapakkhassa, divasamhi catuddase;

Kāretvā bhikkhusaṅghassa, sannipātamidaṃ vadi.

15.

Mahācetiya matthāya, bhadantāmaṅgaliṭṭhakaṃ;

Patiṭṭhāpessaṃ sve ettha, sabbo saṅgho sametuno.

16.

Buddha pūjā payogena, mahājanahītatthiko;

『『Mahājano』 posathiko, gandhamālādigaṇhiya.

17.

Mahāthūpa patiṭṭhāna-ṭhānaṃ yātu suve』』iti;

Cetiya ṭhāna bhūsāya, amacce ca niyojayi.

18.

Āṇāpitā narindena, munino piyagāravā;

Anekehi pakārehi, te taṃ ṭhānamalaṅkaruṃ.

19.

Nagaraṃ sakalañceva, maggañceva idhāgataṃ;

Anekehi pakārehi, alaṅkārayi bhūpati.

20.

Pabhāte ca catudvāre, nagarassa ṭhapāpayi;

Nahāpite nahāpake ca, appake ca bahūtathā.

21.

Vatthāni gandhamālā ca, annāni madhurāni ca;

Mahājanatthaṃ bhūmindo, mahājanahite rato.

22.

Paṭiyattāni etāni, sādiyitvā yathāruci;

Porājānapadāceva thūpaṭhānamupāgamuṃ.

23.

Sumaṇḍitehi nekehi, ṭhānantara vidhānato;

Ārakkhito amaccehi, yathāṭhānaṃ mahīpati.

24.

Sumaṇḍitāhi nekāhi, devakaññūpamāhi ca;

Nāṭakīhi paribbuḷho, sumaṇḍita passādhito.

25.

Cattālīsa sahassehi, narehi parivārito;

Nānā tūriya saṅghuṭṭho, devarāja vilāsavā.

26.

Mahāthūpa patiṭṭhānaṃ, ṭhānāṭhāna vicakkhaṇo;

Aparaṇhe upāgañchi, nandayanto mahājanaṃ.

27.

Aṭṭhuttarasahassaṃ so, sāṭakāniṭṭhapāpiya;

Puṭabaddhāni majjhamhi, catupasse tato pana.

28.

Vatthāni rāsīṃkāresi, aenakāni mahīpati;

Madhusappi guḷādīhi ca, maṅgalatthaṃ ṭhapāpayi.

29.

Nānādesehipā』gañchuṃ, bahavo bhikkhavo idha;

Idha dīpaṭṭhasaṅghassa, kā kathāva idhāgame.

30.

Thero』 sīti sahassāni, bhikkhū ādāya āgamā;

Rājagahassa sāmantā, indagutto mahāgaṇī.

31.

Sahassāni』sipatanā, bhikkhūnaṃ dvādasā』diya;

Dhammaseno mahāthero, cetiyaṭhānamāgamā.

32.

Saṭṭhibhikkhusahassāni, ādāya idhamāgamā;

Pīyadassī mahāthero, jetārāma vihārato.

33.

Vesālī mahāvanato, theroru buddharakkhito;

Aṭṭhārasa sahassāni, bhikkhū ādāya āgamā.

34.

Kosambī ghositārāmā, theroru dhammarakkhito;

Tiṃsabhikkhusahassāni, ādāya idha āgamā.

35.

Ādāyujjenīyaṃ thero, dakkhiṇa girito yati;

Cattārīsa sahassāni, agoru saṅgharakkhito.

36.

Bhikkhūnaṃ satasahassaṃ, saṭṭhasahassāni cā』diya;

Pupphapure』sokarāmā, thero mittiṇṇa nāmako.

37.

Duve satasahassāni, sahassāni asīti ca;

Bhikkhū gahetvānu』ttiṇṇo, thero kasmiramaṇḍalā.

38.

Cattārīsata sahassāni, sahassāni ca saṭṭhi ca;

Bhikkhū pallavabhogamhā, mahādevo mahāmatī.

39.

Yonanagarā』lasandāso, yona mahādhammarakkhito;

Thero tiṃsa sahassāni, bhikkhū ādāya āgamā.

40.

Vañjhāṭavivattaniyā, senāsanā tu uttaro;

Thero saṭṭhisahassāni, bhikkhū ādāya āgamā.

41.

Cittagutto mahāthero, bodhimaṇḍavihārato;

Tiṃsa bhikkhusahassāni, ādiyitvā idhāgamā.

42.

Candagutto mahāthero, vanavāsapadesato;

Āgāsīti sahassāni, ādiyitvā yatī idha.

43.

Sūriyaguttomahāthero, kelāsamhā vihārato;

Channavuti sahassāni, bhikkhūādāya āgamā.

44.

Bhikkhūnaṃ dīpavāsinaṃ, āgatānañca sabbaso;

Gaṇanāya paricchedo, porāṇehi na bhāsito.

45.

Samāgatānaṃ sabbesaṃ, bhikkhunaṃ taṃ samāgame;

Vuttā khīṇāsavāyeva, te channavutikoṭiyo.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 14 在阿沙荼月白半第十四日, 召集比丘僧團后,他說道: 15 "尊者們,爲了大塔, 明天我將在此安置吉祥基石,愿僧團齊集。 16 爲了供佛利益大眾, 愿大眾持守布薩,帶著香花等物。 17 明天前往大塔基地", 他如此吩咐大臣們裝飾塔址。 18 這些恭敬喜愛牟尼的人們, 奉國王之命,用種種方式裝飾那地方。 19 國王以種種方式, 裝飾整個城市和通往此處的道路。 20 清晨在城的四門,安置了 理髮師、沐浴者,或多或少。 21 國王爲了大眾利益,樂於利益大眾, 準備了衣服、香花和甜美的食物。 22 城裡和鄉下的人們隨意取用 這些準備好的物品,前往塔址。 23 國王被大臣們護衛著, 按位次安排在種種莊嚴裝飾的地方。 24 他被許多裝扮美麗、 宛如天女般的舞女環繞,盛裝打扮。 25 他被四萬人圍繞, 各種樂器奏鳴,威儀如天帝。 26 這位明察事理的人, 在下午來到大塔基地,令大眾歡喜。 27 他令人放置八千零八件袈裟, 包裹著放在中間,然後在四周 28 國王堆積眾多衣物, 併爲吉祥擺設蜜、酥油、糖等物。 29 許多比丘從各地來此, 更不用說此島上僧團的到來。 30 大眾領袖因陀笈多長老, 從王舍城(今印度比哈爾邦王舍城)周邊帶領八萬比丘前來。 31 法軍大長老從仙人墮處(今印度瓦拉納西) 帶領一萬二千比丘來到塔址。 32 喜見大長老從祇園精舍 帶領六萬比丘來到此處。 33 長老優樓佛護從毗舍離(今印度比哈爾邦毗舍離)大林 帶領一萬八千比丘前來。 34 長老法護從拘睒彌(今印度北方邦科薩姆比)護聲精舍 帶領三萬比丘來到此處。 35 大眾護長老這位修行者 從南山帶領四萬比丘來自郁支尼(今印度中央邦烏賈因)。 36 名為彌提那的長老從花城(今印度北方邦巴特那)阿育王寺 帶領十六萬比丘。 37 長老從迦濕彌羅(今印巴克什米爾地區)渡來, 帶領二十八萬比丘。 38 大智者大天從帕拉瓦地區 帶領四十六萬比丘。 39 希臘城亞歷山大(今埃及亞歷山大港)的 希臘人大法護長老帶領三萬比丘前來。 40 優多羅長老從曠野邊境的 住處帶領六萬比丘前來。 41 質多笈多大長老從菩提道場精舍 帶領三萬比丘來到此處。 42 月護大長老從此處 帶領八萬修行者來自婆那婆私地區。 43 日護大長老從克拉斯山的精舍 帶領九萬六千比丘前來。 44 古人未說明 住在島上和從各處來的比丘總數。 45 在那次所有比丘的集會中, 據說其中漏盡者有九千六百萬。

46.

Te mahācetiyaṭhānaṃ, parivāretvā yathārahaṃ;

Majjhe ṭhapetvā okāsaṃ, rañño aṭṭhaṃsu bhikkhavo.

47.

Pavisitvā tahiṃ rājā, bhikkhusaṅghaṃ tathā ṭhitaṃ;

Disvā pasannacittena, vanditvā haṭṭhamānaso.

48.

Gandhamālāhi pūjetvā, katvāna tipadakkhiṇaṃ;

Majjhe puṇṇaghaṭaṭhānaṃ, pavisitvā samaṅgalaṃ.

49.

Suvaṇṇakhīle paṭimukkaṃ, paribbhamanadaṇḍakaṃ;

Rājatena kataṃ suddhaṃ, suddhapīti balodayo.

50.

Gāhayitvā amaccena, maṇḍitena sujātinā;

Abhimaṅgalabhūtena, bhūtabhūtiparāyaṇo.

51.

Mahantaṃ cetiyāvaṭṭaṃ, kāretuṃ katanicchayo;

Bhamāpayitu māraddho, parikammita bhūmiyaṃ.

52.

Siddhattho nāma nāmena, mahāthero mahiddhiko;

Tathākarontaṃ rājānaṃ, dīghadassī nivārayi.

53.

『『Evaṃ mahantaṃ thūpañca, ayaṃ rājā』rabhissati;

Thūpe aniṭṭhiteyeva, maraṇaṃ assa hessati.

54.

Bhavissati mahanto ca, thūpoduppaṭisaṅkharo;

Iti so nāgataṃ passaṃ, mahantattaṃ nivārayi.

55.

Saṅghassa ca anuññāya, thero sambhāvanāyaca;

Mahantaṃ kattukāmo』pi, gaṇhitvā therabhāsitaṃ.

56.

Therassa upadesena, tassa rājā akārayi;

Majjhimaṃ cetiyāvaṭṭaṃ, patiṭṭhāpetumiṭṭhikā.

57.

Sovaṇṇarajate ceva, ghaṭe majjheṭṭhapāpayi;

Aṭṭhaṭṭha aṭṭhitussāho, parivāriya te pana.

58.

Aṭṭhuttarasahassañca, ṭhapāpesi nave ghaṭe;

Aṭṭhuttare aṭṭhuttare, vatthānaṃ tu sate pana.

59.

Iṭṭhikāpavarā aṭṭha, ṭhapāpesi visuṃ visuṃ;

Sammatena amaccena, bhūsitena anekadhā.

60.

Tato ekaṃ gāhayitvā, nānāmaṅgalasaṅkhate;

Puritthimadisābhāge, paṭhamaṃ maṅgalitthikaṃ.

61.

Patiṭṭhāpesi sakkaccaṃ, manuññe gandhakaddame;

Jātisumana pupphesu, pūjitesu tahiṃ pana.

62.

Ahosi puthavīkampo, sesā sattāpi sattahi;

Pattiṭṭhāpesa』 maccehi, maṅgalāni ca kārayi.

63.

Evaṃ asāḷhamāsassa, sukkapakkhe』bhisammate;

Uposathe pannarase, patiṭṭhāpesi iṭṭhikā.

64.

Catuddisaṃ ṭhite tattha, mahāthere anāsave;

Vanditvā pūjayitvā ca, suppatito kamena so.

65.

Pubbuttaraṃ disaṃ gantvā, piyadassiṃ anāsavaṃ;

Vanditvāna mahātheraṃ, aṭṭhāsi tassa santike.

66.

Maṅgalaṃ tattha vaḍḍhento, tassa dhammamabhāsiso;

Therassa desanā tassa, janassā』hosi sātthikā.

67.

Cattālīsasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu;

Cattālīsasahassānaṃ, sotāpattiphalaṃ ahu.

68.

Sahassaṃ sakadāgāmi, anāgāmi ca tattakā;

Sahassaṃyeva arahanto, tattha』hesuṃ gihījanā.

69.

Aṭṭhārasasahassāni, bhikkhūbhikkhuniyo pana;

Cuddaseva sahassāni, arahatte patiṭṭhayuṃ.

70.

Evampapasannamatimā ratanattayamhi,

Cāgāmimuttamanasājanatāhi tena;

Lokatthasiddhi paramā bhavatīti ñatvā,

Saddhādinekaguṇayoga ratiṃ kareyyāti.

Sujanappasādasaṃ vegatthāya kate mahāvaṃse

Thūpārambho nāma

Ekūnatiṃsatimo paricchedo.

Tiṃsatima pariccheda

Dhātugabbharacano

1.

Vanditvāna mahārājā, sabbaṃ saṅghaṃ nimantayi;

『『Yāvacetiyaniṭṭhānā, bhikkhaṃ gaṇhatha me』』iti.

2.

Saṅgho taṃ nādhivāsesi, anupubbena so pana;

Yāvanto yāva sattāhaṃ, sattāhamadhivāsanaṃ.

3.

Alattho』paḍḍhabhikkhūhi, te laddhā sumano』va so;

Aṭṭhārasasu ṭhānesu, thūpaṭhānasamantato.

4.

Maṇḍape kārayitvāna, mahādānaṃ pavattayi;

Satthāhaṃ tattha saṅghassa, tato saṅghaṃ vissajjayi.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 46 比丘們按照等級圍繞大塔基地, 在中間留出空間給國王站立。 47 國王進入其中,看見比丘僧團如此站立, 內心歡喜信凈,禮敬後心情愉悅。 48 以香花供養,右繞三圈后, 進入中央吉祥的滿瓶之處。 49 純凈喜悅力量升起時, 他執著固定在金樁上的銀製旋轉桿。 50 由裝飾整齊、出身高貴、 具吉祥之相的大臣持著,他致力於眾生的繁榮。 51 決意建造巨大的塔院, 開始在已準備好的地面上旋轉。 52 名為悉達多的大神通長老, 這位遠見者制止了正在如此做的國王。 53 "這位國王將要開始建造如此巨大的塔, 但在塔未完工之前他就會去世。 54 這座巨塔將難以修復", 他看見未來,因此制止其巨大規模。 55 雖然想要建造巨大的塔, 但爲了僧團的同意和對長老的尊重,接受了長老的話。 56 國王遵照長老的指導, 建造中等規模的塔院,準備安置磚石。 57 他令人在中央放置金銀瓶, 充滿精進地在四周圍繞。 58 令人放置一千零八個新瓶, 每組八百零八件衣物。 59 分別安置八塊上等磚, 由多方莊嚴的受敬重的大臣執行。 60 然後由他拿起一塊,在各種吉祥事物中, 首先在東方安置吉祥磚。 61 他恭敬地將其安置在芳香的泥漿中, 那裡供奉著茉莉花。 62 大地震動,其餘七塊也由 大臣們安置,並舉行吉祥儀式。 63 如此在阿沙荼月 白半第十五布薩日安置磚石。 64 他依次禮敬供養 站在四方的漏盡大長老們,十分歡喜。 65 前往東北方,禮敬 漏盡的喜見大長老,站在他的身邊。 66 增長吉祥時,長老為他說法, 長老的說法對眾人富有意義。 67 四萬人證悟法義, 四萬人證得預流果。 68 一千人成為一來,同樣數量成為不還, 一千位在家人成為阿羅漢。 69 一萬八千比丘和比丘尼, 其中一萬四千人證得阿羅漢果。 70 如此以清凈意樂於三寶, 以佈施等解脫之心與眾人一起; 知曉這樣能成就最高的世間利益, 應當樂於修習信心等眾多功德。 為令善人生起信樂與厭離而造的大史 第二十九品 開始建塔品終 第三十品 建造舍利室 1 大王禮敬后邀請整個僧團: "請接受我的供養直到塔完工。" 2 僧團不接受這麼長時間,但他 逐次爭取到七天的應允。 3 得到一半比丘的同意后他很歡喜, 在塔基周圍的十八處 4 建造亭臺,舉行大布施, 供養僧團七天後解散僧團。

5.

Tato bheriṃ carāpetvā, iṭṭhakā vaḍḍhakī lahuṃ;

Sannipātesi te āsuṃ, pañcamattasatāni hi.

6.

Kathaṃ karissasi ne』ko, pucchito āha bhūpati;

『『Pessiyānaṃ sataṃ laddhā, paṃsūnaṃ sakaṭaṃ ahaṃ.

7.

Khepayissāmi ekkā』haṃ, taṃ rājā paṭibāhayi;

Tato upaḍḍhupaḍḍhañca, paṃsū dve ammaṇāni ca.

8.

Āhaṃsu rājā paṭibāhi, caturo tepi vaḍḍhakī;

Atheko paṇḍito byatto, vaḍḍhakī āha bhūpatiṃ.

9.

『『Udukkhale koṭṭayitvā, ahaṃ suppehi vaṭṭitaṃ;

Piṃsāpayitvā nisade, etaṃ paṃsūnamammaṇaṃ.

10.

Iti vutto anuññāsi, tiṇādinetthano siyuṃ;

Cetiyamhīti bhūmindo, indatulyaparakkamo.

11.

『『Kaṃ saṇṭhānaṃ cetiyaṃ taṃ, karissasi tuvaṃ iti;

Pucchitaṃ taṃkhaṇaṃyeva, vissakammo tamāvisi.

12.

Sovaṇṇapātiṃ to yassa, purāpetvāva vaḍḍhakī;

Pāṇinā vārimādāya, vāripiṭṭhiyamāhanī.

13.

Phalika lolasadisaṃ, mahāphubbuḷamuṭṭhahi;

Āhī』disaṃ karissati, tussitvāna』ssa bhūpati.

14.

Sahassagghaṃ vatthayugaṃ, tathā』laṅkāra pādukā;

Kahāpanāni dvādasa-sahassāni ca dāpapi.

15.

『『Iṭṭhakā āhārāpessaṃ, apīḷento kathaṃ nare』』;

Iti rājā vicintesi, rattiṃñatvāna taṃ marū.

16.

Cetiyassa catuddhāre, āharitvāna iṭṭhakā;

Rattiṃ rattiṃ ṭhapayiṃsu, ekekāhapahonakā.

17.

Taṃ sutvā sumanorājā, cetiye kammamārabhi;

Amūlamettha kammañca, na kātabbanti ñāpayi.

18.

Ekekasmiṃ duvārasmiṃ, ṭhapāpesi kahāpaṇe;

Soḷasasatasahassāni, vatthānisu bahūni ca.

19.

Vividhañca alaṅkāraṃ, khajjaṃbhojjaṃ sapānakaṃ;

Gandhamālāguḷādica, mukhavāsakapañcakaṃ.

20.

『『Yathārucitaṃ gaṇhantu, kammaṃ katvā yathāruciṃ;

Te tatheva apekkhitvā, adaṃsu rājakammikā.

21.

Thūpakammasahāyattaṃ, eko bhikkhunikāmayaṃ;

Mattikāpiṇḍamādāya, attanā abhisaṅkhataṃ.

22.

Gantvāna cetiyaṭṭhānaṃ, vaḍḍhetvā rājakammike;

Adāsi taṃ vaḍḍhakissa, gaṇhantoyeva jāniso.

23.

Tassā kāraṃ viditvāna, tatthāhosi kutūhalaṃ;

Kamena rājā sutvāna, āgato pucchi vaḍḍhakī.

24.

Deva ekena hatthena, pupphānā』dāya bhikkhavo;

Ekena mattikāpiṇḍaṃ, denti mayhaṃ ahaṃ pana.

25.

Ayaṃ āgantuko bhikkhu, ayaṃ nevāsiko iti;

Jānāminevā』ti vaco, sutvā rājāsamappayi.

26.

Ekobalatthaṃ dassetuṃ, mattikā dāyakaṃ yatiṃ;

So balatassa dassesi, so taṃ rañño nivedayi.

27.

Jātimakulakumbheso , mahābodhaṅgaṇe tayo;

Ṭhapāpetvā balatthena, rājā dāpesi bhikkhuno.

28.

Ajānitvā pūjayitvā, ṭhitasse』tassa bhikkhuno;

Balattho taṃ nivedesi, tadā taṃ jāni so yati.

29.

Kelivāte janapade, piyaṅgallanivāsiko;

Thero cetiyakammasmiṃ, sahāyattaṃ nikāmayaṃ.

30.

Tassitthikāvaḍḍhakissa, ñātako idha āgato;

Tassiṭṭhikā samattena, ñāto katvāna iṭṭhakaṃ.

31.

Kammiyevaḍḍhayitvāna, vaḍḍhakissa adāsitaṃ;

So taṃ tattha niyojesi, kolāhalamahosi ca.

32.

Rājā sutvāva』 taṃ āha, 『『ñātuṃ sakkā tamiṭṭhikaṃ』』;

Jānantopi na sakkāti, rājānaṃ āha vaḍḍhakī.

33.

『『Jānāsi taṃ tvaṃ theraṃti』』,

Vutto āmā』』ti bhāsito;

Taṃ ñāpanatthaṃ appesi,

Balatthaṃ tassa tūpati.

34.

Balattho tena taṃ ñatvā, rājānuññāyupāgato;

Kaṭṭhahālapariveṇe, theraṃ passiya mantiya.

35.

Therassa magamanāhañca, gatiṭhānañca jāniya;

『『Tumhehi saha gacchāmi, sakaṃ gāmaṃ』』nti bhāsiya.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 5 然後他敲鼓召集磚匠和木匠, 他們迅速聚集,約有五百人。 6 國王問他們如何施工,一人說: "我得到一百個工人,一車土, 7 我一天就能完成。"國王拒絕了他; 然後有人說要半半分工,要兩筐土。 8 國王也拒絕了,四位工匠也是如此; 然後一位聰明熟練的工匠對國王說: 9 "我要在臼中搗碎,用簸箕篩選, 在磨石上磨細這一筐土。" 10 聽后具帝釋般威力的國王同意了, 說道:"在塔中不應有草等雜物。" 11 "你要建造什麼形狀的塔?" 剛被問到時,毗首羯摩神附在他身上。 12 那工匠讓人裝滿一個金缽, 用手取水擊打水面。 13 升起一個如水晶般的大泡泡, 他說要造這樣的形狀,國王很滿意。 14 賜給他價值千金的一對衣服, 裝飾性涼鞋和一萬二千錢幣。 15 國王思考:"如何不使人勞累 就能運來磚石?"諸天知道后, 16 每夜將足夠一天用的磚石 運到塔的四門處放置。 17 國王聽聞后很歡喜,開始塔的工程, 宣佈這裡不應有無報酬的工作。 18 在每個門口放置 一百六十萬錢幣和眾多衣物。 19 各種裝飾品、硬食軟食和飲料, 香花、糖果等和五種芳香物。 20 說道:"隨意拿取,隨意工作", 國王的工人們不計較地給予。 21 一位想幫助建塔的比丘, 拿著自己調製的泥團, 22 來到塔址,超過王家工人, 給了工匠,他一拿就知道了。 23 知道是誰做的后引起轟動, 國王逐漸聽說後來問工匠。 24 "陛下,比丘們一手拿著花, 一手給我泥團,而我 25 能分辨這是外來比丘, 這是常住比丘。"國王聽後派遣 26 一位侍衛去驗證給泥土的比丘的能力, 他展示了能力,侍衛向國王報告。 27 國王命令侍衛在大菩提院 放置三個純種陶罐給那比丘。 28 侍衛向國王報告那位站著 接受供養而不知情的比丘,那時他認出了這位修行者。 29 住在克利瓦特地區皮揚加拉的 長老想要幫助建塔工程。 30 這裡來了一位 與那位磚匠有親戚關係的人。 31 他完整地製作磚塊, 超過工人給了工匠,他安排他工作,引起了騷動。 32 國王聽到后問道:"能認出那塊磚嗎?" 工匠說:"即使知道也無法辨認。" 33 國王問:"你認識那位長老嗎?" 回答說:"是的", 爲了證實此事, 國王派遣侍衛去。 34 侍衛得到國王允許後去認他, 在柴房精舍見到長老商議。 35 知道長老要去和所去之處后說: "我要和您一起去您的村莊。"

36.

Rañño sabbaṃ nivedesi, rājā tassa adāpayi;

Vatthayugaṃ sahassagghaṃ, mahagghaṃ rattakambalaṃ.

37.

Sāmaṇake parikkhāre, bahuke sakkharampi ca;

Sugandha telanāḷiñca, dāpetvā anusāsitaṃ.

38.

Therena saha gantvā so, dissante piyagallake;

Theraṃ sītāya chāyāya, sodakāya nisīdiya.

39.

Sakkharapāṇakaṃ datvā, pāde telena makkhiya;

Upāhanāni yojetvā, parikkhāre upānayi.

40.

Kulūpagassa therassa, gahitā me ime mayā;

Vatthayugaṃtu puttassa, sabbe tāni dadāmi vo.

41.

Iti vatvāna datvā te, gahetvā gacchato pana;

Vanditvā rājavacasā, rañño sandesamāha so.

42.

Mahāthūpe kayiramāne, satiyākammakārakā;

Anekasaṅkhāhi janā, pasannā sugatiṃ gatā.

43.

Cittappasādamattena, sugate gatiuttamā;

Labbhatīti viditvāna, thūpapūjaṃ kare budho.

44.

Ettheva bhatiyā kammaṃ, karitvā itthiyo duve;

Tāvatiṃsamhi nibbattā, mahāthūpamhi niṭṭhite.

45.

Āvajjitvā pubbakammaṃ, diṭṭhakammaphalā ubho;

Gandhamālā』diyitvāna, thūpaṃ pūjetumāgatā.

46.

Gandhamālāhi pūjetvā, cetiyaṃ abhivandisuṃ;

Tasmiṃ khaṇe bhātivaṅka-vāsī thero mahāsivo.

47.

Rattibhāge mahāthūpaṃ, vandissāmīti āgato;

Tādisvāna mahāsatta-paṇṇirukkhama passito.

48.

Adassayitvā attānaṃ, passaṃ sampattimabbhutaṃ;

Ṭhatvā tāsaṃ vandanāya, pariyosāne apucchitaṃ.

49.

『『Bhāsate sakalo dīpo,

Dehobhāsena vo idha;

Kinnukammaṃ karitvāna,

Devalokaṃ ito gatā.

50.

Mahāthūpe kataṃ kammaṃ, tassa āhaṃsu devatā;

Evaṃ tathāgate heva, pasādo hi mahapphalo.

51.

Pupphadhānattayaṃ thūpe, iṭṭhikāhi citaṃ citaṃ;

Samaṃ pathaviyā katvā, iddhimanto』va sīdayuṃ.

52.

Nava vāre citaṃ sabbaṃ, evaṃ osīdayiṃsu te;

Atha rājā bhikkhusaṅgha-sannipāta makārayi.

53.

Tatthāsītisahassāni , sannipātamhi bhikkhavo;

Rājā saṅghamupāgamma, pūjetvā abhivandiya.

54.

Iṭṭhakosidanehetuṃ, pucchi saṅgho viyākari;

『『No sīdanatthaṃ thūpassa, iddhimantehi bhikkhūhi.

55.

Kataṃ etaṃ mahārāja, na idāni karissate;

Aññathattamakatvā taṃ, mahāthūpaṃ samāpaya.

56.

Taṃ sutvā sumano rājā, thūpakammamakārayi;

Pupphādhānesu dasasu, iṭṭhikā dasakoṭiyo.

57.

Bhikkhusaṅgho sāmaṇere, uttaraṃ sumanampi ca;

『『Cebhiya dhātugabbhatthaṃ, pāsāṇe meghavaṇṇake.

58.

Āharathā』』ti yojesi, te gantvā uttaraṃ kuruṃ;

Asīti ratanāyāma, vitthāre ravibhāsure.

59.

Aṭṭhaṅgulāni bahale, gaṇṭhipupphanibhe subhe;

Chameghavaṇṇapāsāṇe, āhariṃsu khaṇetato.

60.

Pupphadhānassa upari, majjhe ekaṃ nipātiya;

Catupassamhi caturo, mañjūsaṃ viya yojiya.

61.

Ekaṃ pidhānakatthāya, disābhāge puratthime;

Adassanaṃ karitvā te, ṭhapayiṃsu mahiddhikā.

62.

Majjhamhi dhātugabbhassa, tassa rājā akārayi;

Ratanamayaṃ bodhirukkhaṃ, sabbākāramanoramaṃ.

63.

Aṭṭhārasa rataniko, khandho sākhāssa pañca ca;

Pavālamayamūlo so, indanīle patiṭṭhito.

64.

Susuddharajatakkhandho, maṇipattehi sobhito;

Hemamayapaṇḍupatta, phalo pavāḷaaṅkuro.

65.

Atha maṅgalikā tassa, khandhe pupphalatāpi ca;

Catuppadānaṃ pantīdha, haṃsapanti ca sobhanā.

66.

Uddhaṃ cāruvitānante, muttā kiṃ kiṇijālakā;

Suvaṇṇa ghaṇṭāpantīdha, dāmāni ca tahiṃ tahiṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 36 他向國王報告一切,國王賜給他 價值千金的一對衣服和貴重的紅毛毯。 37 還賜給許多沙彌用品、糖果、 香油瓶,並給予教誨。 38 他與長老同行,看見皮揚加拉時, 讓長老坐在有水的涼蔭處。 39 給他糖水喝,用油涂腳, 為他穿上涼鞋,呈上用品。 40 "這些是我從供養家庭的長老那裡得到的, 一對衣服是給兒子的,我全都給您。" 41 說完給了這些,他帶著東西離去時, 禮敬后依國王的話傳達國王的口信。 42 在建造大塔時,工人們 有正念,無數人生起信心往生善趣。 43 僅以內心的凈信, 就能得到善逝的最上趣處,智者知此應供養塔。 44 在此受僱工作的兩位女子, 當大塔完工時往生忉利天。 45 回憶起前世的業,兩人見到業果, 拿著香花來供養塔。 46 她們用香花供養后禮敬塔, 那時住在跋提旺迦的大史瓦長老 47 夜裡來禮敬大塔, 看見她們躲在大七葉樹后。 48 他沒有顯露自己,看見不可思議的成就, 站著等到她們禮敬結束后問道: 49 "你們的身光照耀 整個島嶼, 做了什麼功德 從此往生天界?" 50 天女們說出在大塔所做的工作, 說如此對如來的信心果報廣大。 51 具神通者把塔中 花座上堆砌的磚塊 與地面弄平后使之下沉。 52 他們如此使所有堆砌的九層下沉, 然後國王召集比丘僧團集會。 53 在那集會中有八萬比丘, 國王前往僧團,供養禮敬后 54 問磚塊下沉的原因,僧團解釋說: "不是爲了讓塔下沉,是具神通的比丘們 55 做的,大王,現在不會再這樣做了, 不要改變它,請完成大塔。" 56 聽聞此言歡喜的國王繼續塔的工程, 在十個花座中各用一千萬塊磚。 57 比丘僧團派遣沙彌優多羅和須摩那: "為舍利室去取 雲彩色的石頭。" 58 他們去北俱盧洲, 取來長八十腕尺、寬如日光般輝煌、 59 厚八指、如節花般美麗的 六塊雲彩色石頭,挖掘后帶回。 60 在花座上方中央放一塊, 在四邊各放一塊,如箱子般安裝。 61 一塊作為蓋子放在東方, 具大神通者使它們隱形后安置。 62 國王在舍利室中央 造了一棵如意寶樹,各方面都令人喜悅。 63 樹幹高十八腕尺,有五根枝條, 根部用珊瑚做成,安置在藍寶石上。 64 純銀色的樹幹飾以寶石, 金葉、珊瑚芽,果實用珊瑚做成。 65 又有吉祥的藤蔓和花朵纏繞樹幹, 還有四足動物佇列和天鵝佇列裝飾。 66 上方有美麗的天蓋,珍珠網垂下, 各處懸掛著金鈴鐺的行列和花環。

67.

Vitāna catukoṇamhi, muttādāmakalāpako;

Navasata sahassaggho, eke ko asilambito.

68.

Ravicandatāra rūpāni, nānāpadumakāni ca;

Ratanehi katāneva, dhitāne appitāna』yuṃ.

69.

Aṭṭhuttarasahassāni, vattāni vividhāni ca;

Mahagghanānāraṅgāni, vitāne lambitāna』yuṃ.

70.

Bodhiṃ parikkhipitvāna, nānāratanavedikā;

Mahāmalaka muttāhi, santhāretu tadantare.

71.

Nānāratana pupphānaṃ, catugandhūdakassa ca;

Puṇṇā puṇṇaghaṭapanti, bodhimūle katāna』yuṃ.

72.

Bodhi pācina paññatte, pallaṅkekoṭiagghake;

Sovaṇṇa buddhapaṭimaṃ, nisīdāpesi bhāsuraṃ.

73.

Sarīrāvayavātassā, paṭimāya yathārahaṃ;

Nānāvaṇṇehi ratanehi, katā surucirā ahuṃ.

74.

Mahābrahmā ṭhito tattha, rājatacchatta dhārako;

Vijayuttarasaṅkhena, sakko ca abhisekado.

75.

Viṇāhattho pañcasikho, kāḷanāgo sanāṭiko;

Sahassahattho māro ca, sahattīsaha kiṃkaro.

76.

Pācinapallaṅkanibhā, tīsu sesadisāsu ca;

Koṭikoṭidhanagghā ca, pallaṅkā atthatā ahuṃ.

77.

Bodhiṃ ussisake katvā, nānāratanamaṇḍitaṃ;

Koṭi dhanagghakaṃyeva, paññattaṃ sayanaṃ ahu.

78.

Sattasattāha ṭhānesu, tattha tattha yathārahaṃ;

Adhikāre akāresi, brahmayācanameva ca.

79.

Dhammacakkappavattañca, yasapabbajanampi ca;

Bhaddavaggiya pabbajjaṃ, jaṭilānaṃ damanampi ca.

80.

Bimbisārāgamañcāpi , rājagehappavesanaṃ;

Veḷuvanassagahanaṃ, asītisāvake tathā.

81.

Kapila vatthugamanaṃ, tathā ratana caṅkamaṃ;

Rāhulānandapabbajjaṃ, gahaṇaṃ jetavanassa ca.

82.

Ambamūle pāṭihīraṃ, tāvatiṃsamhi desanaṃ;

Devorohaṇapāṭihīraṃ, therapañhasamāgamaṃ.

83.

Mahāsamaya suttantaṃ, rāhulovādamevaca;

Mahāmaṅgalasuttañca, dhanapālasamāgamaṃ.

84.

Āḷavakaṅgulimāla, apalāladamanampi ca;

Pārāyanakasamitiṃ, āyuvossajjanaṃ tathā.

85.

Sūkaramaddavaggāhaṃ, siṅgīvaṇṇayugassa ca;

Pasannodakapānañca, parinibbāna meva ca.

86.

Devamanussa paridevaṃ, therena pādavandanaṃ;

Dahanaṃ agginibbānaṃ, tattha sakkāra meva ca.

87.

Dhātuvitaṅga doṇena, pasādajanakāni ca;

Yebhuyyena akāresi, jātakāni sujātimā.

88.

Vessantara jātakantu, vitthārena akārayi;

Kusināpurato yāva, bodhimanti tatheva ca.

89.

Catuddisaṃ te cattāro, mahārājā ṭhitā ahuṃ;

Tettiṃsadeva puttā ca, bāttiṃsa ca kumāriyo.

90.

Yakkhasenāpatiaṭṭha, vīsati ca tato pari;

Añjalīpaggahādevā, pupphapuṇṇaghaṭā tato.

91.

Naccakā devatāceva, tūriyavādaka devatā;

Ādāsagāhakā devā, pupphasākhā dharā tathā.

92.

Padumādigāhakā devā, aññe devā ca nekadhā;

Ratanagghiya panti ca, dhammacakkāna meva ca.

93.

Khaggadharādevapanti, devāpātidharā tathā;

Tesaṃ sīse pañcahatthā, gandhatelassa pūritā.

94.

Dukūlavaṭṭikā panti, sadāpañjalitā ahu;

Phalikagghiye catukkaṇṇe, ekeko ca mahāmaṇi.

95.

Suvaṇṇamaṇi muttānaṃ, rāsiyo vajirassa ca;

Catukkaṇṇesu cattāro, kathā』hesuṃ pabhassarā.

96.

Medavaṇṇakapāsāṇa, bhittiyaṃyeva ujjalā;

Vijjātā appitā āsuṃ, dhātugabbhevibhūsitā.

97.

Rūpakānettasabbāni, dhātugabbhe manorame;

Ghanakoṭṭi mahemassa, kārāpesi mahīpati.

98.

Kammādhiṭṭhāyako ettha, sabbaṃ saṃvidahi imaṃ;

Indagutto mahāthero, chaḷabhiñño mahāmatī.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 67 天蓋四角懸掛著珍珠鏈束, 每個價值九十萬,懸垂如劍。 68 太陽、月亮、星星的圖案, 以及各種蓮花,都用寶石製成,安置在天蓋上。 69 八千多件各種顏色 昂貴的衣物懸掛在天蓋上。 70 菩提樹周圍是各種寶石欄桿, 其間鋪設大量珍珠。 71 在菩提樹根部放置 裝滿各種寶石花和四種香水的滿瓶行列。 72 在菩提樹東面價值一千萬的座椅上, 安置了一尊光彩奪目的金佛像。 73 那佛像的身體各部分 都用各色寶石製成,非常美麗。 74 大梵天站在那裡持銀傘, 帝釋天手持勝利貝殼灌頂。 75 般阇翼手持琵琶,黑龍與舞者, 千手魔羅與其僕從。 76 在其餘三個方向也像東面的座椅一樣, 都鋪設著價值無數的座椅。 77 以菩提樹為枕頭方向, 安置了價值一千萬、飾以各種寶石的臥具。 78 在七個七日的處所, 適當地表現各種場景,包括梵天請法, 79 轉法輪、耶捨出家、 跋陀伽眾出家、調伏螺發外道, 80 頻毗娑羅王來訪、入王舍城(今印度比哈爾邦王舍城)、 接受竹林園、八十大弟子, 81 往迦毗羅衛城(今尼泊爾藍毗尼附近)、寶行、 羅睺羅和阿難出家、接受祇園, 82 芒果樹下神變、忉利天說法、 下降神變、長老問答集會, 83 大集會經、教誡羅睺羅、 大吉祥經、與那羅伽利象相遇, 84 調伏阿拉瓦卡、央掘魔羅、阿波羅龍, 波羅延那集會、舍壽, 85 接受豬肉軟食、金色袈裟對、 飲清水、般涅槃, 86 天人悲嘆、長老禮足、 火化、火滅、供養, 87 分配舍利與銅鬥,這位高貴者 製作了大部分能引發信心的本生故事。 88 詳細製作了毗輸安達羅本生, 以及從拘尸那城(今印度北方邦庫希納迦)到菩提樹的故事。 89 四大天王站在四方, 三十三位天子和三十二位天女。 90 八位夜叉將軍,二十位其他的, 合掌禮敬的天神,持滿瓶的天神。 91 跳舞的天神和演奏樂器的天神, 持鏡的天神和持花枝的天神。 92 持蓮花等的天神和其他眾多天神, 寶傘的行列和法輪的行列。 93 持劍的天神行列和持缽的天神, 他們頭上有五腕尺高盛滿香油的 94 細布燈芯行列常常點燃, 水晶臺四角各有一顆大寶石。 95 黃金、寶石、珍珠 和金剛的堆積在四角 閃耀著四種光明。 96 在脂肪色石頭的墻上 鑲嵌著發光的寶石,裝飾舍利室。 97 國王令人在這令人愉悅的舍利室中 製作所有雕像,用一千萬計的黃金。 98 在這裡監督工作、安排一切的是 具六神通、大智慧的因陀笈多大長老。

99.

Sabbaṃ rājiddhiyā etaṃ, devatānañca iddhiyā;

Iddhiyā ariyānañca, asambādhaṃ patiṭṭhitaṃ.

100.

Niṭṭhantaṃ sugatañca pūjiyatamaṃ lokuttamaṃ nittamaṃ;

Dhātu tassa vicuṇṇitaṃ janahitaṃ āsiṃsatā pūjiya;

Puññaṃ taṃ samamicca』cecca matimā saddhāguṇalaṅkato;

Tiṭṭhantaṃ sugataṃ viya』ssa munino dhātu ca sambūjaye.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Dhātugabbharacano nāma

Tiṃsatimo paricchedo.

Ekatiṃsatima pariccheda

Dhātunidhānaṃ

1.

Dhātugabbhamhi kammāni, niṭṭhāpetvā arindamo;

Sannipātaṃ kārayitvā, saṅghassa idhamabravi.

2.

Dhātugabbhamhi kammāni, mayā niṭṭhāpi tāni hi;

Suve dhātuṃ nidhessāmi, bhante jānātha dhātuyo』』.

3.

Idaṃ vatvā mahārājā, nagaraṃ pāvisī tato;

Dhātu āharakaṃ bhikkhuṃ, bhikkhusaṅgho vicintiya.

4.

Soṇuttaraṃ nāmayatiṃ, pūjāpariveṇavāsi kaṃ;

Dhātāharaṇa kammamhi, chaḷabhiññaṃ niyojayi.

5.

Cārikaṃ caramānamhi, nāthe lokahitāyahi;

Nanduttaro』ti nāmena, gaṅgātīramhi māṇavo.

6.

Nimantetvā』bhisambuddhaṃ, saha saṅghaṃ abhojayi;

Satthāpayogapaṭṭhāne, sasaṅghonāvamāruhi.

7.

Tattha bhaddajithero tu, chaḷabhiñño mahiddhiko;

Jalapakkhalitaṭṭhānaṃ, disvā bhikkhū idaṃ vadī.

8.

『『Mahā panādabhūtena, mayā vutto suvaṇṇayo;

Pāsādo patito ettha, pañcavīsatiyojako.

9.

Taṃ pāpuṇitvā gaṅgāya, jalaṃ pakkhili taṃ idha;

Bhikkhū asaddahantā taṃ, satthuno taṃ nivedayuṃ.

10.

Satthā』ha 『『kaṅkhaṃ bhikkhunaṃ, vinodehī』』tisotato;

Ñāpetuṃ brahmaloke』pi, vasavattisamattha taṃ.

11.

Iddhiyā nabhamuggantvā, sattatālasame ṭhito;

Dūssathūpaṃ brahmaloke, ṭhapetvā vaḍḍhite kare.

12.

Idhā』netvā dassayitvā, janassa puna taṃ tahiṃ;

Ṭhapayitvā yathāṭhāne, iddhiyā gaṅgāmāgato.

13.

Pādaṅguṭṭhena pāsādaṃ, gahetvā thupikāyaso;

Ussāpetvāna dassetvā, janassa khipi taṃ tahiṃ.

14.

Nanduttaro māṇavako, disvā taṃ pāṭihāriyaṃ;

Parāyattamahaṃ dhātuṃ, pahuānayituṃ siyaṃ.

15.

Iti patthayi tenetaṃ, saṅgho soṇuttaraṃ yatiṃ;

Tasmiṃ kamme niyojesi, soḷasavassikaṃ api.

16.

『『Āharāmi kuto dhātuṃ』』, iti saṅghamapucchiso;

Kathesi saṅgho therassa, tassa tā dhātuyo iti.

17.

『『Parinibbāna mañcamhi, nipanno loka nāyako;

Dhātūhipilokahi taṃ, kātuṃ devinda mabruvi.

18.

Devinda』ṭṭhasu doṇesu, mama sāriradhāthusu;

Ekaṃ doṇaṃ rāmagāme, koḷiyehi ca sakkataṃ.

19.

Nāgalokaṃ tato nitaṃ, tato nāgehi sakkataṃ;

Laṃkādipe mahāthūpe, nidhānāya bhavissati.

20.

Mahākassapattheropi, dīghadassī mahāyati;

Dhammāsoka narindena, dhātuvitthārakārako.

21.

Rājagahassa sāmante, raññā ajātasattunā;

Kārāpento mahādhātuṃ, nidhānaṃ sādhu saṅkhataṃ.

22.

Satta doṇāni dhātūnaṃ, āharitvāna kārayi;

Rāmagāmamhi doṇantu, sattucittaññuna』ggahi.

23.

Mahādhātunidhānaṃ taṃ, dhammāsokopi bhūpati;

Passitvā aṭṭhamaṃ doṇaṃ, āṇāpetuṃmakiṃ akā.

24.

Mahāthūpe nidhānatthaṃ, vihitaṃ taṃ jineni』ti;

Dhammāsokaṃ nivāresuṃ, tattha khiṇāsavāyati.

25.

Rāmagāmamhi thūpotu, gaṅgātīre kato tato;

Bhijjigaṅgāya oghena, sotu dhātu karaṇḍako.

26.

Samuddaṃ pavisitvāna, dvidhā bhinne jale tahiṃ;

Nānāratanapiṭṭhamhi, aṭṭhārasmiṃ samākulo.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 99 這一切都依靠國王的威力、天神的威力 和聖者的威力,寬敞地建立起來。 100 善逝最應受供養、世間最上、無垢、 其舍利被碾碎利益眾生,我渴望供養; 智者以信心功德莊嚴,完全理解此功德, 應當供養這如同善逝住世般的牟尼舍利。 為令善人生起信樂與厭離而造的大史 第三十品 建造舍利室品終 第三十一品 安置舍利 1 降伏敵人者完成舍利室的工作后, 召集僧團集會,對他們說: 2 "舍利室的工作我已完成, 尊者們,明天我要安置舍利,請知道舍利。" 3 大王說完這話就進城了, 比丘僧團思考請誰去取捨利。 4 他們指派住在供養精舍、 名叫索努塔拉的六神通比丘去取捨利。 5 當導師為利益世間遊行時, 在恒河岸邊有個名叫難度塔拉的青年。 6 他邀請正等覺者和僧團應供; 導師在出發處與僧團登上船。 7 其中具六神通、大神力的跋陀耆長老 看見水流湍急處,對比丘們說: 8 "大般那陀王時,我說這裡有 二十五由旬高的金殿倒在這裡。 9 到達那裡時恒河水變得湍急。" 比丘們不信,就向導師報告。 10 導師說:"消除比丘們的疑惑",於是他 為顯示在梵天界也有能力, 11 以神通升到空中,站在七棕櫚樹高處, 在梵天界放置布塔后伸手, 12 帶到這裡給人們看,然後 又用神通把它放回原處后回到恒河。 13 他用腳趾抓住宮殿的塔尖, 舉起來給人們看后把它扔回那裡。 14 青年難度塔拉看見這神變后, 發願:"愿我能夠取回他人保管的舍利。" 15 因此僧團派遣十六歲的 修行者索努塔拉執行這項任務。 16 他問僧團:"從哪裡取捨利?" 僧團告訴他那長老的舍利。 17 "世間導師躺在般涅槃床上時 告訴帝釋天要以舍利利益世間。 18 帝釋天啊,在我的八斗舍利中, 一斗在羅摩村(今印度北方邦)被拘利族人供養。 19 後來被帶到龍界,受到龍族供養, 將來要安置在楞伽島(今斯里蘭卡)的大塔中。 20 大迦葉長老和具遠見的大修行者 也是爲了法阿育王分配舍利的執行者。 21 在王舍城(今印度比哈爾邦王舍城)附近,阿阇世王 建造大舍利安置處,妥善準備。 22 他取來七斗舍利建造塔, 但因知敵意而沒有取羅摩村的一斗。 23 法阿育王也看見那個 大舍利安置處,但對第八斗沒有下令。 24 漏盡的修行者們制止法阿育王,說: "那是如來安排要安置在大塔中的。" 25 後來羅摩村的塔在恒河岸邊, 被恒河水沖毀,舍利匣 26 進入大海,在那裡水分開兩邊, 舍利匣落在各種寶石鋪就的第十八層。

27.

Nāgā disvā karaṇḍaṃ taṃ, kāḷanāgassa rājino;

Mañjerikanāgabhavanaṃ, upagamma nivedayuṃ.

28.

Dasakoṭisahassehi, gantvā nāgehi so tahiṃ;

Dhātū tā abhipūjento, netvāna bhavanaṃ sakaṃ.

29.

Sabbaratanamayaṃ thūpaṃ, tassoparigharaṃ tathā;

Māpetvā saha nāgehi, sadā pūjesi sādaro.

30.

Ārakkhāmahatī tattha, gantvā dhātuidhānaya;

Suve dhātunidhānañhi, bhūmipālo karissati』』.

31.

Iccevaṃ saṅghavacanaṃ, sutvā sādhūti so pana;

Pattabbakālaṃ pekkhanto, pariveṇa magāsakaṃ.

32.

Bhavissati suve dhātu, nidhānanti mahīpati;

Cāresi nagare bheriṃ, sabba kiccaṃ vidhāya taṃ.

33.

Nagaraṃ sakalañceva, idhāgāmiñca añjasaṃ;

Alaṅkārayi sakkaccaṃ, nagare ca vibhūsayi.

34.

Sakko devānamindo ca, laṃkādīpamasesakaṃ;

Āmantetvā vissakammaṃ, alaṅkārayinekadhā.

35.

Nagarassa catudvāre, vattabhattaṃhi nekadhā;

Mahājanopabhogatthaṃ, ṭhapāpesi narādhipo.

36.

Uposathe pannarase, aparanhe sumānaso;

Paṇḍito rājakiccesu, sabbālaṅkāra maṇḍito.

37.

Sabbāhi nāṭakatthīhi, yodhehi sāyudhehi ca;

Mahatā ca baloghena, hatthivā jirathehi ca.

38.

Nānāvidhavibhūsehi, sabbato parivārito;

Āruyha surathaṃ aṭṭhā, suseta ca susindhavaṃ.

39.

Bhūsitaṃ kaṇḍūlaṃ hatthiṃ, kāretvā puratosubhaṃ;

Suvaṇṇacaṅgoṭadharo, sotacchattassa heṭṭhāto.

40.

Aṭṭhuttara sahassāni, nāgaranāriyo subhā;

Supuṇṇaghaṭabhūsāyo, taṃ raṭṭhaṃ parivārayuṃ.

41.

Nānāpupphasamuggāni, tatheva daṇḍadīpikā;

Tattakā tattakā eva, dhārayitvāna itthiyo.

42.

Aṭṭhuttara sahassāni, dārakā samalaṅkatā;

Gahetvā parivāresuṃ, nānāvaṇṇadhaje subhe.

43.

Nānātūriyaghosehi, anekehi tahiṃ tahiṃ;

Hatthasarathasaddehi, bhijjante viya bhūtale.

44.

Yanto mahāmeghavanaṃ, siriyā so mahāyaso;

Yante』va nandanavanaṃ, devarājā asobhatha.

45.

Rañño niggamanārambhe, mahātūriya ravaṃpure;

Pariveṇe nisinno』va, sutvā soṇuttaro yati.

46.

Nimujjitvā puthuviyā, gantvāna nāgamandiraṃ;

Nāgarājassa purato, tattha pātūrahulahuṃ.

47.

Vuṭṭhāya abhivādetvā, pallaṅke taṃ nivesīla;

Sakkaritvāna nāgindo, pucchi āgata desakaṃ.

48.

Tasmiṃ vutte athopucchi, therāgamanakāraṇaṃ;

Patvā』dhikāraṃ sabbaṃ so, saṅgha sandesa mabruvi.

49.

Mahāthūpe nidhānatthaṃ, buddhena vihitā idha;

Tava hatthagatā dhātu, dehitā kira me tuvaṃ.

50.

Taṃ sutvā nāgarājāso, atīva domanassi to;

『『Pahū ayañhi samaṇo, balakkārena gaṇhituṃ.

51.

Tasmā aññattha netabbā, dhātuyo』』iti cintiya;

Tattha ṭhitaṃ bhāgineyyaṃ, ākārena nivedayi.

52.

Nāmena vāsuladatto, jānitvā tassa iṅgitaṃ;

Gantvā taṃ cetiyagharaṃ, gilitvāna karaṇḍakaṃ.

53.

Sinerupādaṃ gantvāna, kuṇḍalāvaṭṭakosayi;

Tiyojanasataṃ dīgho, bhogoyojanavaṭṭavā.

54.

Anekāni sahassāni, māpetvāna phaṇāni ca;

Dhūpāyati pajjalati, sayitvā so mahiddhiko.

55.

Anekāni sahassāni, attanā sadise ahi;

Māpayitvā sayāpesi, samantā parivārite.

56.

Bahū devā ca nāgā ca, osariṃsu tahiṃ tadā;

『『Yuddhaṃ ubhinnaṃ nāgānaṃ, pasissāma mayaṃ』』iti.

57.

Mātulo bhāgineyyena, haṭātā dhātuyo iti;

Ñatvā』naha theraṃ taṃ, dhātunatthi me santike iti.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 27 龍眾看見那舍利匣后, 去到黑龍王的曼傑利卡龍宮報告。 28 他帶著一千億龍眾去到那裡, 供養那些舍利后帶回自己的宮殿。 29 在其上建造全寶石所成的塔和殿堂, 與龍眾一起恭敬地常常供養。 30 "爲了明天安置舍利, 應去那裡嚴加守衛,因為國王明天要安置舍利。" 31 他聽到僧團這樣說后回答"好的", 等待適當時機回到自己的精舍。 32 國王宣佈明天要安置舍利, 敲鼓通告全城,安排一切事務。 33 恭敬地裝飾整個城市 和通往此處的道路,莊嚴城市。 34 天帝釋召喚毗首羯磨天, 用各種方式裝飾整個楞伽島(今斯里蘭卡)。 35 人中之主在城的四門 為大眾享用放置各種衣食。 36 在十五布薩日下午,這位英明 精通王事、裝飾齊全的歡喜者, 37 被所有舞女、持武器的戰士、 大軍、象馬車輛, 38 和各種莊嚴所環繞, 登上美好的戰車,騎著白色駿馬。 39 讓裝飾美麗的坎杜拉象走在前面, 他在白傘下持著金籃。 40 八千位美麗的城中女子 手持滿瓶裝飾,環繞著他的車駕。 41 同樣數量的女子 手持各種花籃和燈柱。 42 八千位裝飾整齊的童子 手持各色美麗的旗幟環繞。 43 各處都響起各種樂器聲、 象馬車聲,似乎要震裂大地。 44 這位大名聲者前往大雲林時的威儀, 如同天帝前往歡喜園般莊嚴。 45 當國王開始出發時,城中響起大樂聲, 坐在精舍中的索努塔拉修行者聽到后, 46 鉆入地下去到龍宮, 迅速出現在龍王面前。 47 龍王起身禮敬,請他坐在座位上, 恭敬供養后問他來意。 48 他問了這個后又問長老來訪的原因, 他說明一切情況後傳達僧團的口信: 49 "佛陀安排要安置在大塔中的 舍利現在在你手中,請把它給我。" 50 龍王聽后非常憂愁, 想到:"這位沙門能用強力奪取, 51 因此應該把舍利轉移到別處", 他用表情告訴站在那裡的外甥。 52 名叫婆須拉達多的外甥理解他的暗示, 去到塔殿吞下舍利匣, 53 去到須彌山腳盤捲起來, 他的身軀長三百由旬,圍一由旬。 54 這位大神通者化現 數千個頭,噴煙吐火躺著。 55 他化現數千條 與自己相似的蛇環繞四周躺下。 56 許多天神和龍族聚集在那裡說: "我們要看兩條龍的戰鬥。" 57 舅舅知道舍利被外甥帶走後, 對長老說:"我這裡沒有舍利。"

58.

Āditoppabhutithero, tāsaṃ dhātūnamāgamaṃ;

Vatvāna nāgarājaṃ taṃ, 『『dehi dhātū』』ti abruvi.

59.

Aññathā saññāpetuṃ taṃ, theraṃ so uragādhipo;

Ādāya cetiya gharaṃ, gantvā taṃ tassa vaṇṇayi.

60.

Anekadhā anekehi, ratanehi susaṅkhataṃ;

Cetiyaṃ cetiyagharaṃ, passa bhikkhu sunimmitaṃ.

61.

Laṃkādīpamhi sakale, sabbāni ratanānipi;

Sopānante pāṭikampi, nāgghanta』ññesu kā kathā.

62.

Mahāsakkāraṭhānamhā, appasakkāraṭhāna kaṃ;

Dhātūnaṃ nayanaṃ nāma, nayuttaṃ bhikkhuvo idaṃ.

63.

『『Saccābhisamayo nāma, tumhākaṃ hīna vijjati;

Saccābhisamayaṭhānaṃ, netuṃ yuttañhi dhātuyo』』.

64.

『『Saṃsāra dukkha mokkhāya, uppajjanti tathāgatā;

Buddhassāyamadhippāyo, tenanessāma dhātuyo.

65.

Dhātunidhānaṃ ajje』va, so hi rājā karissati;

Tasmā papañcamakaritvā, lahuṃ me dehi dhātuyo』』.

66.

Nāgoāhasace bhante, tuvaṃ passasi dhātuyo;

Gahetvā yāhi taṃ thero, tikkhattuṃ taṃ bhaṇāpiya.

67.

Sukhumaṃ karaṃ māpayitvā, thero tatraṭhito』vaso;

Bhāgineyyassa vadane, hatthaṃ pakkhippa tāvade.

68.

Dhātukaraṇḍaṃ ādāya, 『『tiṭṭha nāgā』』ti bhāsiya;

Nimujjitvā pathaviyaṃ, pariveṇamhi uṭṭhahi.

69.

Nāgarājā gato bhikkhu, amhehi vañcito』』iti;

Dhātu ānayanatthāya, bhāgineyyassa pāhiṇi.

70.

Bhāgineyyo』tha kucchimhi, apassitvā karaṇḍakaṃ;

Paridevamāno āgantvā, mātulassa nivedayi.

71.

Tadā so nāgarājāpi, 『『vañcitamha mayaṃ』』iti;

Paridevi nāgā sabbepi, parideviṃsu pīḷitā.

72.

Bhikkhu nāgassa vijaye, tuṭṭhā devā samāgatā;

Dhātuyo pūjayantātā, teneva saha āgamuṃ.

73.

Paridevamānā āgantvā, nāgā saṅghassa santike;

Bahudhā parideviṃsu, dhātāharaṇa dukkhitā.

74.

Tesaṃ saṅgho』nukampāya, thokaṃ dhātumadāpayi;

Te tena tuṭṭhā gantvāna, pūjā bhaṇḍāni āharuṃ.

75.

Sakko ratanapallaṅkaṃ, soṇṇacaṅkoṭameva ca;

Ādāya saha devehi, taṃ ṭhānaṃ samupāgato.

76.

Therassa uggataṭhāne, kārite vissakammunā;

Patiṭṭhapetvā pallaṅkaṃ, subhe ratanamaṇḍape.

77.

Mātukaraṇḍamādāya, tassa therassa hatthato;

Caṅkoṭake ṭhapetvāna, pallaṅke pavareṭhapi.

78.

Brahmā chattamadhāresi, santussito vāḷabījaniṃ;

Maṇitālavaṇṭaṃ suyāmo, sakko saṅkhaṃ tusodakaṃ.

79.

Cattāro tu mahārājā, aṭṭhaṃsu khaggapāṇino;

Samuggahatthā tettiṃsa, devaputtā mahiddhikā.

80.

Pāricchattaka pupphehi, pūjayantā tahiṃṭhitā;

Kumāriyotu dvattiṃsa, daṇḍadīpadharā ṭhitā.

81.

Palāpetvā duṭṭhayakkhe, yakkhasenāpati pana;

Aṭṭhavīsati aṭṭhaṃsu, ārakkhaṃ kurumānakā.

82.

Vīṇaṃ vādayamāno』va, aṭṭhā pañcasikho tahiṃ;

Raṅgabhūmiṃ māpayitvā, timparuturiya ghosavā.

83.

Anekadevaputtā ca, sādhugītappayojakā;

Mahākāḷo nāgarājā, thuyamāno anekadhā.

84.

Dibbatūriyāni vajjanti, dibbasaṃgīti vattati;

Dibbagandhādivassāni, vassapenti ca devatā.

85.

So indaguttatherotu, mārassa paṭibāhanaṃ;

Cakkavāḷasamaṃ katvā, lohacchattamamāpayi.

86.

Mātūnaṃ purato ceva, tattha tattha ca pañcasu;

Ṭhānesu gaṇasajjhāyaṃ, kariṃsva khilabhikkhavo.

87.

Tatthā』gamā mahārājā, pahaṭṭho duṭṭhagāmaṇi;

Sīsenā』dāya ānīte, caṅkoṭamhi suvaṇṇaye.

以下是巴利文的完整中文直譯: 58 阿迪托帕菩提長老,來到那些舍利前; 對那龍王說道:"請將舍利給我。" 59 那龍王爲了以另一方式,說服那長老; 帶他前往佛塔殿,向他讚歎其莊嚴。 60 以眾多方式用諸多,珍寶精心所建造; 佛塔與塔殿,比丘請看如此精妙。 61 在整個楞伽島(今斯里蘭卡)上,所有的珍寶; 階梯末端的石板都,不及此處何況其他。 62 從至高供養之處,往低微供養之處; 搬遷舍利之事,比丘啊這實非合宜。 63 "真諦證悟之事,你們尚未具足; 往真諦證悟之處,遷移舍利才是合宜。" 64 "如來出世正是為,解脫輪迴諸苦難; 此乃佛陀本懷愿,因此我們遷舍利。" 65 "國王今日就要建,舍利安置之殿堂; 是故莫要再耽延,速速將舍利給我。" 66 龍王說道:"大德若,你能看見舍利者; 請自取去。"長老即,令他如此說三遍。 67 長老造出微妙手,就站在那處不動; 將手伸入其外甥,腹中立即取捨利。 68 取出舍利寶函后,說道:"龍王且住步"; 隨即鉆入大地中,在精舍處又升起。 69 "龍王已走比丘眾,我等受騙"如是言; 為取回舍利之故,派遣外甥前去尋。 70 其外甥隨後腹中,不見舍利寶函時; 悲嘆著來到舅父,面前報告此情形。 71 那時龍王自己也,說道:"我等受欺騙"; 悲嘆不已諸龍眾,亦皆痛苦同悲泣。 72 比丘勝龍歡喜時,諸天眾等皆雲集; 供養舍利諸天神,與長老一同前來。 73 龍眾悲嘆著前來,來到僧伽面前時; 因舍利被取走苦,以種種方式悲泣。 74 僧團憐憫他們故,給予少許舍利寶; 他們歡喜返回后,帶來種種供養品。 75 帝釋帶來寶座椅,以及黃金製盛器; 與眾天神一同往,來到那殊勝之處。 76 在長老升起之地,毗首羯磨所造就; 安置寶座莊嚴地,於美麗寶石宮中。 77 從那長老手中接,盛放舍利之寶函; 置於金製盛器中,又安於最勝寶座。 78 梵天執持寶傘蓋,兜率天持孔雀扇; 夜摩天持寶柄扇,帝釋持螺與凈水。 79 四大天王手持劍,守護而立於四方; 三十三位大威力,天子手持寶盒立。 80 以波利差多花朵,供養立於彼處者; 三十二位天女眾,手持燈炬而佇立。 81 驅逐惡意夜叉后,夜叉將軍與其眾; 二十八位夜叉眾,守護而立不動搖。 82 彈奏琵琶而立者,乃是般遮翼天子; 化現舞臺歌舞處,提姆巴盧樂聲揚。 83 眾多天子齊唱和,美妙歌聲皆響起; 大黑龍王立其處,受到無量多讚頌。 84 天界樂器齊奏鳴,天界音樂皆演奏; 天界香等諸妙物,天神降下如雨注。 85 那因陀古多長老,爲了抵擋魔波旬; 化現等同世界大,巨大銅製傘蓋覆。 86 于舍利母親面前,以及其他五處所; 眾多比丘齊誦經,消除一切諸障礙。 87 彼時大王驅吒伽摩尼,歡喜來到此處時; 頭頂載著黃金製成,盛器前來敬禮拜。

88.

Ṭhapetvā dhātu caṅkoṭaṃ, patiṭṭhāpiya āsane;

Dhātuṃ pūjīya vanditvā, ṭhito pañcalīko tahiṃ.

89.

Dibbacchattādikānettha, dibbagandhādikāni ca;

Passitvā dibbatūriyādi-sadde sutvā ca khattiyo.

90.

Apassitvā brahmadevo, tuṭṭho acchariyabbhuto;

Dhātuchattena pūjesi, laṃkārajje』bhisiñci ca.

91.

『『Dibbacchattaṃ mānusañca, vimutticchattameva ca;

Iti ticchittadhārissa, lokanāthassa satthuno.

92.

Tikkhattumeva me rajjaṃ, dammī』ti haṭṭhamānaso;

Tikkhattumeva dhātūnaṃ, laṃkārajjamadāsiso.

93.

Pūjayanto dhātuyotā, devehi mānusehi ca;

Saha caṅkoṭakeheva, sīsenādāya khattiyo.

94.

Bhikkhusaṅgha paribyuḷho, katvā thūpaṃ padakkhiṇaṃ;

Pācinato āharitvā, dhātugabbhamhi otari.

95.

Arahanto channavuti-koṭiyo thūpamuttamaṃ;

Samantā parivāretvā, aṭṭhaṃsu katapañjalī.

96.

Otaritvā dhātugabbhaṃ, mahagghe sayanesubhe;

Ṭhapessāmiti cintente, pītipuṇṇanarissare.

97.

Sadhātu dhātucaṅkoṭo, uggantvā tassa sīsato;

Sattatālappamāṇamhi, ākāsamhi ṭhito tato.

98.

Sayaṃ karaṇḍo vivari, uggantvā dhātuyo tato;

Buddhavesaṃ gahetvāna, lakkhaṇebyañjanujjalaṃ.

99.

Gaṇḍambamūle buddho』va, yamakaṃ pāṭihāriyaṃ;

Akaṃsu dharamānena, sugatena adhiṭṭhitaṃ.

100.

Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā, pasannekaggamānasā;

Devāmanussā arahattaṃ, pattā dvādasa koṭiyo.

101.

Sesā phalattayaṃ pattā, atītā gaṇanāpathaṃ;

Hitvā』tha buddhavesaṃ tā, karaṇḍamhi patiṭṭhayuṃ.

102.

Tato oruyha caṅkoṭo, rañño sīse patiṭṭhahi;

Sahindaguttatherena, nāṭakīhi ca so pana.

103.

Dhātugabbhaṃpariharaṃ, patvāna sayanaṃ subhaṃ;

Caṅkoṭaṃ ratanapallaṅke, ṭhapayitvā jutindharo.

104.

Dhovitvāna punohatthe, gandhavāsita vārinā;

Catujjātiyagandhena, ubbatetvā sagāravo.

105.

Karaṇḍaṃ vivaritvāna, tāgahetvāna dhātuyo;

Iti cintayi bhūmindo, mahājanahitatthiko.

106.

Anākulaṃ kehicipi, yadi hessanti dhātuyo;

Janassa saraṇaṃ hutvā, yadi ṭhassanti dhātuyo.

107.

Satthunipannākārena, parinibbānamañcake;

Nipajjantu supaññatte, sayanamhi mahārahe.

108.

Iti cintiya so dhātū, ṭhapesi sayanuttame;

Tadā kārā dhātuyo ca, sahiṃsu sayanuttame.

109.

Āsaḷhīsukkapakkhassa, pannarasauposathe;

Uttarāsaḷhanakkhatte, evaṃ dhātupatiṭṭhitā.

110.

Saha dhātupatiṭṭhānā, akkhampittha mahāmahī;

Pāṭihīrāninekāni, pavattiṃsu anekadhā.

111.

Rājā pasannodhātutā, setacchattena pūjayi;

Laṃkāya rajjaṃ sakalaṃ, sattāhāni adāsi ca.

112.

Kāye ca sabbālaṅkāraṃ, dhātugabbhamhi pūjayi;

Tathānāṭakiyo』macchā, parisā devatāpi ca.

113.

Vatthaguḷaghatādīni, datvā saṅghassa bhūpati;

Bhikkhūhi gaṇasajjhāyaṃ, kāretvā』khilarattiyaṃ.

114.

Punāhani purebheriṃ, cāresi 『『sakalā janā;

Vindantu dhātusattāhaṃ, imaṃ』』ti janatāhito.

115.

Indagutto mahāthero, adiṭṭhāsi mahiddhiko;

『『Dhātu vanditukāmāye, laṃkādīpamhi mānusā.

116.

Taṅkhaṇaṃyeva āgantvā, vanditvā dhātuyo idha;

Yathā sakaṃ gharaṃ yantu』』, taṃ yathādhiṭṭhitaṃ ahu.

117.

So mahābhikkhusaṅghassa, mahārājā mahāyaso;

Mahādānaṃ pavattetvā, taṃ sattāhaṃ nirantaraṃ.

讓我為您完整翻譯這段巴利文: 88 除去舍利的容器,安置於座位上; 禮敬供養舍利,五體投地站立於彼處。 89 在此天蓋等物,以及天香等物; 目睹天樂等聲音,剎帝利王也聽聞。 90 梵天神未見此景,歡喜而又驚歎; 以舍利傘蓋供養,並加冕成為楞伽王。 91 "天之傘蓋與人間傘蓋,以及解脫傘蓋; 如是三傘蓋之持有者,世間導師佛陀。 92 我將三次獻上王位",心中歡喜地想道; 三次將楞伽王位,奉獻給舍利。 93 供養著舍利,與天眾人眾一起; 連同容器一起,剎帝利王以頭頂戴。 94 比丘僧團環繞,右繞佛塔; 從東方帶來,進入舍利室。 95 九千六百萬阿羅漢,環繞殊勝佛塔; 四面圍繞,合掌而立。 96 進入舍利室,在華貴莊嚴的床座上; 正當國王想要安放時,內心充滿喜悅。 97 連同舍利的容器,從他頭上升起; 升至七棕櫚樹高的,空中停駐。 98 容器自行開啟,舍利升起; 化現佛陀形相,相好莊嚴光明。 99 如佛在甘婆樹下,展現雙神變; 如生前佛陀,所加持顯現。 100 見此神變后,一心凈信; 天人眾中,一千二百萬證得阿羅漢果。 101 其餘無數眾,證得三果; 之後捨去佛相,回到容器中安住。 102 隨後容器降下,安置於王的頭頂; 與因陀笈多長老,以及舞姬們一起。 103 環繞舍利室,來到莊嚴床座; 容器安置於寶座上,光明具足者。 104 再次以香水,清洗雙手; 以四種香料,恭敬擦拭。 105 打開容器,取出舍利; 大地之主如此思維,為眾生利益。 106 若舍利不被,任何人擾亂; 若舍利將成為,眾生之歸依。 107 如導師涅槃時,臥于床榻; 愿安臥於此,殊勝莊嚴床座。 108 如是思維后,將舍利安置於最上床座; 那時舍利,安住于最上床座。 109 阿沙荼月白分,十五布薩日; 北阿沙荼星時,如是安奉舍利。 110 隨著舍利安奉,大地震動; 種種神變,處處顯現。 111 國王對舍利生信,以白傘蓋供養; 將整個楞伽王國,奉獻七日。 112 將身上所有裝飾,供養于舍利室; 舞姬大臣眾等,以及天眾亦然。 113 國王供養僧團,衣物糖果油等; 令比丘們誦經,整夜不斷。 114 次日敲鼓宣告,"愿一切民眾; 得以七日之間,禮敬舍利",為民眾利益。 115 大神通具足的,因陀笈多大長老宣佈; "凡是楞伽島上,想要禮敬舍利的人。 116 愿能立即前來,禮敬舍利后; 返回各自家中",如其所愿而成。 117 這位大名聲的大王,對大比丘僧團; 連續七日不斷,佈施大供養。

118.

Ācikkhidhātugabbhamhi, kiccaṃ niṭhāpitaṃ mayā;

Dhātugabbhapidhānaṃtu, saṅgho jānitumarahati.

119.

Saṅgho te dve sāmaṇere, tasmiṃ kamme niyojayi;

Pidahiṃsu dhātugabbhaṃ, pāsāṇenā』haṭena te.

120.

『『Mālettha mā milāyantu, gandhāsussantumā ime;

Mā nibbāyantu dīpāva, mā kiñcāpi vivajjatu.

121.

Medavaṇṇa cha pāsāṇā, sandhiyantunirantarā』』;

Iti ghīṇāsavā ettha, sabbametaṃ adhiṭṭhayuṃ.

122.

Āṇāpesi mahārājā, 『『yathāsattiṃ mahājano;

Dhātunidhānakāne』ttha, karotū』』ti hitatthiko.

123.

Mahādhātunidhānassa, piṭṭhimhi ca mahājano;

Akā sahassa dhātunaṃ, nidhānāni yathābalaṃ.

124.

Pidahāpiyataṃ sabbaṃ, rājāthūpaṃ samāpayi;

Caturassa ca yañcettha, cetiyamhi samāpayi.

125.

Puññāni evamamalāni sayañcasanto,

Kubbanti sabbavibhavuttamapatti hetu;

Kārenti cāpihi』khilā parisuddhacittā,

Nānāvisesajānatā parivārahetū』』ti.

Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Dhātunidhānaṃ nāma

Ekatiṃsatimo paricchedo.

Dvattiṃsatima pariccheda

Tusitapuragamanaṃ

1.

Aniṭṭhite chattakamme, sudhākamme ca cetiye;

Māraṇantikarogena, rājā āsi gilānako.

2.

Tissaṃ pakkosayitvā so, kaniṭṭhaṃ dīghavāpito;

『『Thūpe aniṭṭhitaṃ kammaṃ, niṭṭhāpehīti abravi.

3.

Bhātuno dubbalattāso, tunnavāyehi kāriya;

Kañcukaṃ suddhavatthehi, tena chādiya cetiyaṃ.

4.

Cittakārehi kāresi, vedikaṃ tattha sādhukaṃ;

Pantipuṇṇaghaṭānañca, pañcaṅgulakapantikaṃ.

5.

Chattākārehi kāresi, chattaṃ veḷumayaṃ tathā;

Kharapattamaye canda-sūriye muddhavediyaṃ.

6.

Lākhākuṅkumakehe』taṃ, cittayitvā sucittitaṃ;

Rañño nivedayi』』thūpe, kattabbaṃ niṭṭhitaṃ』』iti.

7.

Sivikāya nipajjitvā, idhāgantvā mahīpati;

Padakkhiṇaṃ karitvāna, sivikāye』va cetiyaṃ.

8.

Vanditvā dakkhiṇadvāre, sayane bhūmisanthate;

Sayitvā dakkhiṇapassena, so mahāthūpa muttamaṃ.

9.

Sayitvā vāmapassesa, lohapāsāda muttamaṃ;

Passanto sumano āsi, bhikkhusaṅghapurekkhato.

10.

Gilānapucchanatthāya, āgatāhi tato tato;

Channavutikoṭiyo bhikkhū, tasmiṃ āsuṃ samāgame.

11.

Gaṇasajjhāyamakaruṃ, vaggabandhena bhikkhavo;

Theraputtābhayaṃ theraṃ, tatthā』disvā mahīpati.

12.

Aṭṭhavīsa mahāyuddhaṃ, yujjhanto aparājayaṃ;

Yo so na paccudāvatto, mahāyodho vasī mama.

13.

Maccuyuddhamhi sampatte, disvā maññe parājayaṃ;

Idāni so maṃ no peti, thero theraputtabhayo.

14.

Iti cintayi sothero, jānitvā tassa cintitaṃ;

Karindanadiyā sise, vasaṃ pañjalipabbate.

15.

Pañcakhīṇāsavasata-parivārena iddhiyā;

Nabhasāgamma rājānaṃ, aṭṭhāsi parivāriya.

16.

Rājā disvā pasanno taṃ, purato ca nisīdiya;

Tumhe dasamahāyodhe, gaṇhitvāna pure ahaṃ.

17.

Yujjhiṃ idāni eko』va, maccunā yuddhamārabhiṃ;

Maccusattuṃ parājetuṃ, na sakkomī』』ti āha ca.

18.

Āha thero 『『mahārāja-mā bhāyi manujādhipa;

Kilesasattuṃ ajitvā, ajeyyo maccusattuko.

19.

Sabbampi saṅkhāragataṃ, avassaṃyeva bhijjati;

『『Aniccā sabbasaṅkhārā』』, iti vuttaṃhi satthunā.

20.

Lajjā sārajjarahitā, buddhepe』ti aniccatā;

Tasmā aniccā saṅkhārā, dukkhā』nattāti cintaya.

21.

Dutiye attābhāvepi, dhammacchando mahāhite;

Upaṭṭhite devaloke, hitvā dibbaṃ sukhaṃ tuvaṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 118 我已在舍利室中,完成所有工作; 至於舍利室的封閉,僧團應當知曉。 119 僧團指派兩位沙彌,負責此項工作; 他們以運來的石塊,封閉了舍利室。 120 "愿此處花朵不凋謝,愿香氣不散失; 愿燈火不熄滅,愿一切不消失。 121 愿六塊油脂色石塊,緊密相連無間隙"; 如是漏盡者們,在此加持一切。 122 大王下令道:"愿大眾,隨各自能力; 在此建造舍利塔",為眾生利益。 123 在大舍利塔,後方大眾; 依各自能力,建造千座舍利塔。 124 令人封閉一切后,國王完成佛塔; 以及在此完成,四方形塔廟。 125 如是清凈功德自身寂靜, 為證得最上一切圓滿果位; 令具清凈心者皆來造作, 為獲得種種殊勝知見眷屬。 為善信生歡喜與感動而造的大史 第三十一品 名為舍利安奉品 第三十二品 往兜率天品 1 當塔頂未完工,灰泥工程未竣; 國王染上重病,瀕臨死亡。 2 他召來弟弟提沙,來自長池(現斯里蘭卡迪伽瓦比); 說道:"塔上未完工程,你要完成"。 3 因兄長體弱,他令織工; 用潔白布料,製成外罩覆蓋佛塔。 4 令畫師精心,繪製欄桿; 以及滿瓶排列,五指寬紋飾。 5 令傘匠製作,竹製傘蓋; 在塔頂平臺上,安裝粗葉制日月。 6 以紅花膠漆,精心裝飾; 向王稟報說:"塔上工程已完成"。 7 國王臥于轎上,來到此處; 乘轎右繞,佛塔。 8 在南門禮敬后,臥于地上鋪設的床榻; 右側而臥,面向殊勝大塔。 9 復轉左側而臥,面向殊勝銅殿; 心懷歡喜,與比丘僧團在前。 10 為探望病況,從各處前來; 九千六百萬比丘,齊聚於此。 11 比丘們分組,誦唸經文; 國王未見,長老子阿巴耶長老。 12 二十八場大戰,征戰未曾敗; 那位從不退卻的,我的大勇士。 13 如今面對死亡之戰,似乎已見敗象; 現在長老子阿巴耶,卻不來看我。 14 長老知曉王的心念,如是思維; 住在卡林達河源頭,般闍利山上。 15 與五百漏盡者,眷屬一起以神通; 從空中降臨,站立環繞國王。 16 國王見之歡喜,請其坐於前方; "我曾與十大勇士,共同守衛王城。 17 如今獨自一人,開始與死神搏鬥; 卻無法戰勝,死亡之敵",如是說。 18 長老說道:"大王,人中主請勿恐懼; 若未降服煩惱敵,死魔確實難勝。 19 一切有為諸行,必定皆壞滅; 導師曾說'諸行無常'。 20 無慚無愧的無常,連佛陀也不放過; 是故當思維諸行,無常苦無我。 21 在第二生中,為大利益而欲求法; 當生兜率天時,捨棄天界之樂。

22.

Idhāgamma bahuṃ puññaṃ, akāsi ca anekadhā;

Karaṇampekarajjassa, sāsanujjotanāyate.

23.

Mahāpuññakataṃ puññaṃ, yāvajjadivasā tayā;

Sabbaṃnussaramevaṃ te, sukhaṃ sajju bhavissati.

24.

Therassavacanaṃ sutvā, rājā attamano ahu;

『『Avassayo maccuyuddhepi, tvaṃ me sī』』ti abhāsitaṃ.

25.

Tadā ca āharāpetvā, pahaṭṭho puñña potthakaṃ;

Vācetuṃ lekhakaṃ āha, so taṃ vācesi potthakaṃ.

26.

Ekūnasatavihārā, mahārājena kāritā;

Ekūnavīsakoṭīhi, vihāro marica vaṭṭi ca.

27.

Uttamo lohapāsādo,

Tiṃsakoṭīhi kārito;

Mahāthūpe anagghāni,

Kāritā catuvīsati.

28.

Mahāthūpamhi sesāni, kāritāni subuddhinā;

Koṭisahassaṃ agghanti, mahārājā』』ti vācayi.

29.

『『Koṭṭhanāmamhi malaye, akkhakkhāyika chātake;

Kuṇḍalāni mahagghāni, duve datvāna gaṇhiya.

30.

Khīṇāsavānaṃ pañcannaṃ, mahātherāna muttamo;

Dinno pasannacittena, kaṅguambilapiṇḍako.

31.

Cūḷaṅganiya yuddhamhi, parājitvā palāyatā;

Kālaṃ ghosāpayitvāna, āgatassa vihāyasā.

32.

Khīṇāsavassa yatino, attānamanapekkhiya;

Dinnaṃ sarakabhatta』nti, vutte āha mahīpati.

33.

Vihāramahasattāhe, pāsādassa mahetathā;

Thūpārambhe tu sattāhe, tathā dhātunidhānake.

34.

Cātuddisassa ubhato, saṅghassa ubhato mayā;

Mahārahaṃ mahādānaṃ, avisesaṃ pavattitaṃ.

35.

Mahāvesākhapūjā ca, catuvīsati kārayi;

Dīpe saṅghassa tikkhattuṃ, ticīvaramadāpayi.

36.

Sattasatta dināneva, dīpe rajjamahaṃ imaṃ;

Pañcakkhattuṃ sāsanamhi, adāsiṃ haṭṭhamānaso.

37.

Satataṃ dvādasaṭhāne, sappinā suddhavaṭṭiyā;

Dīpasahassaṃ jālesiṃ, pūjento sugataṃ ahaṃ.

38.

Niccaṃ aṭṭhārasaṭhāne, vajjehi vihitaṃ ahaṃ;

Gilāna bhattabhesajjaṃ, gilānānamadāpayiṃ.

39.

Catuttālīsaṭhānamhi, saṅkhataṃ madhupāyasaṃ;

Tattakesveva ṭhānesu, telullopakameva ca.

40.

Ghate pakke mahājāla, pūve ṭhānamhi tattake;

Tatheva saha bhattehi, nicca emava adāpayiṃ.

41.

Uposathesu divasesu, māse māse ca aṭṭhasu;

Laṃkādīpe vihāresu, dīpa telamadāpayiṃ.

42.

Dhammadānaṃ mahantanti, sutvā amisadānato;

Loha pāsādato heṭṭhā, saṅghamajjhamhi āsane.

43.

『『Osāressāmi saṅghassa, maṅgalasutta』』miccahaṃ;

Nisinno osārayituṃ, nāsakkhiṃ saṅghagāravā.

44.

Tatoppabhuti laṃkāya, vihāresu tahiṃ tahiṃ;

Dhammakathaṃ kathāpesiṃ, sakkaritvāna desake.

45.

Dhammakathika ssekassa, sappiphāṇitasakkharaṃ;

Nāḷiṃ nāḷimadāpesiṃ, dāpesiṃ caturaṅgulaṃ.

46.

Muṭṭhikaṃ yaṭṭhimadhukaṃ, dāpesiṃ sāṭakadvayaṃ;

Sabbaṃpissariye dānaṃ, name hāsesi mānasaṃ.

47.

Jīvitaṃ anapekkhitvā, duggatena satā mayā;

Dinna dāna dvayaṃyeva, taṃ me hāsesi mānasaṃ.

48.

Taṃ sutvā abhayo thero, taṃ dānadvayameva so;

Rañño cittappasādatthaṃ, saṃ vaṇṇesi anekadhā.

49.

Tesu pañcasu theresu, kaṅguambilagāhako;

Maliya deva mahāthero, sumanakūṭamhi pabbate.

50.

Navannaṃ bhikkhusatānaṃ, datvā taṃ paribhuñji so;

Pathavīcālako dhamma, suttathero tu taṃ pana.

51.

Kalyāṇikavihāramhi, bhikkhūnaṃ saṃvibhājiya;

Dasaddhasa tasaṅkhānaṃ, paribhoga makāsayaṃ.

52.

Talaṅgara vāsiko dhamma, dinnatthero piyaṅguke;

Dīpe dasasahassānaṃ, datvāna paribhuñjitaṃ.

22.

Idhāgamma bahuṃ puññaṃ, akāsi ca anekadhā;

Karaṇampekarajjassa, sāsanujjotanāyate.

23.

Mahāpuññakataṃ puññaṃ, yāvajjadivasā tayā;

Sabbaṃnussaramevaṃ te, sukhaṃ sajju bhavissati.

24.

Therassavacanaṃ sutvā, rājā attamano ahu;

『『Avassayo maccuyuddhepi, tvaṃ me sī』』ti abhāsitaṃ.

25.

Tadā ca āharāpetvā, pahaṭṭho puñña potthakaṃ;

Vācetuṃ lekhakaṃ āha, so taṃ vācesi potthakaṃ.

26.

Ekūnasatavihārā, mahārājena kāritā;

Ekūnavīsakoṭīhi, vihāro marica vaṭṭi ca.

27.

Uttamo lohapāsādo,

Tiṃsakoṭīhi kārito;

Mahāthūpe anagghāni,

Kāritā catuvīsati.

28.

Mahāthūpamhi sesāni, kāritāni subuddhinā;

Koṭisahassaṃ agghanti, mahārājā』』ti vācayi.

29.

『『Koṭṭhanāmamhi malaye, akkhakkhāyika chātake;

Kuṇḍalāni mahagghāni, duve datvāna gaṇhiya.

30.

Khīṇāsavānaṃ pañcannaṃ, mahātherāna muttamo;

Dinno pasannacittena, kaṅguambilapiṇḍako.

31.

Cūḷaṅganiya yuddhamhi, parājitvā palāyatā;

Kālaṃ ghosāpayitvāna, āgatassa vihāyasā.

32.

Khīṇāsavassa yatino, attānamanapekkhiya;

Dinnaṃ sarakabhatta』nti, vutte āha mahīpati.

33.

Vihāramahasattāhe, pāsādassa mahetathā;

Thūpārambhe tu sattāhe, tathā dhātunidhānake.

34.

Cātuddisassa ubhato, saṅghassa ubhato mayā;

Mahārahaṃ mahādānaṃ, avisesaṃ pavattitaṃ.

35.

Mahāvesākhapūjā ca, catuvīsati kārayi;

Dīpe saṅghassa tikkhattuṃ, ticīvaramadāpayi.

36.

Sattasatta dināneva, dīpe rajjamahaṃ imaṃ;

Pañcakkhattuṃ sāsanamhi, adāsiṃ haṭṭhamānaso.

37.

Satataṃ dvādasaṭhāne, sappinā suddhavaṭṭiyā;

Dīpasahassaṃ jālesiṃ, pūjento sugataṃ ahaṃ.

38.

Niccaṃ aṭṭhārasaṭhāne, vajjehi vihitaṃ ahaṃ;

Gilāna bhattabhesajjaṃ, gilānānamadāpayiṃ.

39.

Catuttālīsaṭhānamhi, saṅkhataṃ madhupāyasaṃ;

Tattakesveva ṭhānesu, telullopakameva ca.

40.

Ghate pakke mahājāla, pūve ṭhānamhi tattake;

Tatheva saha bhattehi, nicca emava adāpayiṃ.

41.

Uposathesu divasesu, māse māse ca aṭṭhasu;

Laṃkādīpe vihāresu, dīpa telamadāpayiṃ.

42.

Dhammadānaṃ mahantanti, sutvā amisadānato;

Loha pāsādato heṭṭhā, saṅghamajjhamhi āsane.

43.

『『Osāressāmi saṅghassa, maṅgalasutta』』miccahaṃ;

Nisinno osārayituṃ, nāsakkhiṃ saṅghagāravā.

44.

Tatoppabhuti laṃkāya, vihāresu tahiṃ tahiṃ;

Dhammakathaṃ kathāpesiṃ, sakkaritvāna desake.

45.

Dhammakathika ssekassa, sappiphāṇitasakkharaṃ;

Nāḷiṃ nāḷimadāpesiṃ, dāpesiṃ caturaṅgulaṃ.

46.

Muṭṭhikaṃ yaṭṭhimadhukaṃ, dāpesiṃ sāṭakadvayaṃ;

Sabbaṃpissariye dānaṃ, name hāsesi mānasaṃ.

47.

Jīvitaṃ anapekkhitvā, duggatena satā mayā;

Dinna dāna dvayaṃyeva, taṃ me hāsesi mānasaṃ.

48.

Taṃ sutvā abhayo thero, taṃ dānadvayameva so;

Rañño cittappasādatthaṃ, saṃ vaṇṇesi anekadhā.

49.

Tesu pañcasu theresu, kaṅguambilagāhako;

Maliya deva mahāthero, sumanakūṭamhi pabbate.

50.

Navannaṃ bhikkhusatānaṃ, datvā taṃ paribhuñji so;

Pathavīcālako dhamma, suttathero tu taṃ pana.

51.

Kalyāṇikavihāramhi, bhikkhūnaṃ saṃvibhājiya;

Dasaddhasa tasaṅkhānaṃ, paribhoga makāsayaṃ.

52.

Talaṅgara vāsiko dhamma, dinnatthero piyaṅguke;

Dīpe dasasahassānaṃ, datvāna paribhuñjitaṃ.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 22 來到此地獲得諸多功德,並且以多種方式; 爲了一統王國,以及弘揚佛法。 23 你所做的大功德,直至今日; 要如此憶念這一切,現在就會得到安樂。 24 聽聞長老之言,國王心生歡喜; 說道:"即使在與死神搏鬥時,你也是我的依靠。" 25 那時他歡喜地命人取來功德書冊; 命令書記誦讀,書記便誦讀了那冊子。 26 大王建造了九十九座寺院; 耗資十九億建造寺院和胡椒藤園。 27 最勝銅殿, 耗資三十億建造; 在大塔中, 建造了二十四件無價之寶。 28 在大塔中其餘部分,由智者建造; 總值千億,大王如是誦讀。 29 "在科塔那瑪馬來山(現斯里蘭卡中部山區),在饑荒艱難時期; 施捨兩枚貴重耳環后獲得。 30 對五位最勝大長老, 他們都是諸漏已盡者; 以虔誠之心供養, 赤粟與酸粥團食。 31 在楚蘭迦尼亞戰役中,戰敗逃離時; 宣告死期已至,從空中歸來。 32 對諸漏已盡的修行者,不顧自身; 施與箭矢食",國王如是說道。 33 在寺院大慶七日間,在殿堂盛典之時; 在塔基奠基七日間,以及安置舍利之時。 34 對四方兩部僧團,我都; 毫無差別地實行了殊勝大布施。 35 舉行了二十四次衛塞節大供養; 三次向僧團佈施全島三衣。 36 在這王國之中,七七四十九日; 我以歡喜之心,五次佈施于佛教。 37 在十二處常年不斷地,用凈潔的燈芯; 我點燃千盞明燈,供養善逝。 38 我常在十八處,按規定; 供養病人食物和藥品。 39 在四十四處,準備蜜乳粥; 在同樣多的地方,也準備油炒食物。 40 在同樣數量的地方,供養大網狀熟油餅; 我就這樣常年不斷地連同飯食一起佈施。 41 在每月八次的布薩日; 我向楞伽島(斯里蘭卡)諸寺院佈施燈油。 42 聽說法佈施勝過物施; 在銅殿下方,在僧眾集會中。 43 "我要向僧團誦讀吉祥經",我這樣想; 但出於對僧團的恭敬,坐著卻無法開始誦讀。 44 從那時起,在楞伽島各處寺院; 我恭敬說法者,請他們說法。 45 對每位說法者,我都佈施; 一納利(容量單位)的酥油、蜂蜜和糖,以及四指長布。 46 我佈施一把甘草,兩件衣服; 所有這些殊勝佈施,都沒有使我內心歡喜。 47 不顧性命,在貧困時; 我所作的兩次佈施,才使我內心歡喜。 48 聽聞此事,無畏長老; 爲了令國王心生凈信,多方稱讚那兩次佈施。 49 在那五位長老中,接受赤粟酸粥的; 是住在蘇曼庫特山(亞當峰)的馬利耶德瓦大長老。 50 他將其分給九百位比丘享用; 而能震動大地的法經長老則。 51 在迦梨耶尼寺(現科倫坡近郊), 分給比丘們享用; 使一千零五十位比丘得以受用。 52 住在塔蘭伽拉的法施長老,在比延庫; 島上分給一萬人后才享用。

53.

Maṅgaṇavāsiko khudda, tissatthero mahiddhiko;

Kelāse saṭṭhisahassānaṃ, datvāna paribhuñji taṃ.

54.

Mahābyaggho ca thero taṃ, ukkanagaravihārake;

Datvā satānaṃ sattānaṃ, paribhogamakāsayaṃ.

55.

Sarakabhattagāhī tu, thero piyaṅgudīpake;

Dvādasa bhikkhusahassānaṃ, datvāna paribhuñjitaṃ.

56.

Iti vatvā』bhayatthero, rañño hāsesi mānasaṃ;

Rājā cittaṃ pasādetvā, taṃ theraṃ idha mabruvi.

57.

『『Catuvīsativassāni, saṅghassa upakārako;

Aha mevaṃ hotu kāyo』pi, saṅghassa upakārako.

58.

Mahāthūpa dassanaṭhāne, saṅghassa kammamāḷake;

Sarīraṃ saṅghadāsassa, tumhe jhāpetha me』』iti.

59.

Kaniṭṭhaṃ āha 『『bho tissa, mahāthūpe aniṭṭhitaṃ;

Niṭṭhāpehi tuvaṃ sabbaṃ, kammaṃ sakkacca sādhukaṃ.

60.

Sāyaṃ pāto ca pupphāni, mahāthūpamhi pūjaya;

Tikkhattuṃ upahārañca, mahāthūpassa kāraya.

61.

Paṭiyāditañca yaṃ vattaṃ, mayā sugata sāsane;

Sabbaṃ aparihāpetvā, tāta vattaya taṃ tuvaṃ.

62.

Saṅghassa tāta kiccesu, mā pamajjittha sabbadā』』;

Itaṃ taṃ anusāsitvā, tuṇhī āsi mahīpati.

63.

Taṅkhaṇaṃ gaṇasajjhāyaṃ, bhikkhusaṅgho akāsi ca;

Devatā cha rathe ceva, chahi devehi ānayuṃ.

64.

Yācuṃ visuṃ visuṃ devā, rājānaṃ te rathe ṭhitā;

『『Amhākaṃ devalokaṃ tvaṃ, ehi rājamanoramaṃ』』.

65.

Rājā tesaṃ vaco sutvā, 『『yāva dhammaṃ suṇomahaṃ;

Adhivāsetha tāvā』』ti, hatthākārena vārayi.

66.

Vāreti gaṇasajjhāya, mībhi mantvāna bhikkhavo;

Sajjhāyaṃ ṭhapayuṃ rājā, pucchitaṃ ṭhānakāraṇaṃ.

67.

『『Āgamethā』』ti saññāya, dinnattā』ti vadiṃsu te;

Rājā 『『netaṃ tathā bhante』』, iti vatvāna taṃ vadi.

68.

Taṃ sutvāna janā keci, 『『bhīto maccubhayā ayaṃ;

Lālappatī』』ti maññiṃsu, tesaṃ kaṅkhāvinodanaṃ.

69.

Kāretuṃ abhayatthero, rājānaṃ evamāha so;

『『Jānāpetuṃ kathaṃ sakkā, ānītā te rathā』』iti.

70.

Pupphadānaṃ khipāpesi, rāja nabhasi paṇḍito;

Tāni laggāni lambiṃsu, rathīsāsu visuṃ visuṃ.

71.

Ākāse lambamānāni, tāni disvā mahājano;

Kaṅkhaṃ paṭivinodesi, rājā theramabhāsitaṃ.

72.

『『Katamo devaloko hi,

Rammo bhante』』ti so bruvi;

『『Tusinānaṃ puraṃ rāja,

Rammaṃ』』iti sataṃ mataṃ.

73.

Buddhabhāvāya samayaṃ, olokento mahādayo;

Metteyyo bodhisatto hi, vasate tusite pure.

74.

Therassa vacanaṃ sutvā, mahārājā mahāmatī;

Olokento mahāthūpaṃ, nipannova nimīlayi.

75.

Cavitvā taṃkhaṇaṃyeva, tusitā ahaṭe rathe;

Nibbattitvā ṭhitoyeva, dibbadeho adissatha.

76.

Katassa puññakammassa, phalaṃ dassetumattano;

Mahājanassa dassento, attānaṃ samalaṅkataṃ.

77.

Rathaṭṭhoyeva tikkhattuṃ, mahāthūpaṃ padakkhiṇaṃ;

Katvāna thūpaṃ saṅghañca, vanditvā tusitaṃ agā.

78.

Nāṭakiyo idhāgantvā, makuṭaṃ yattha mocayuṃ;

『『Makuṭamuttasālā』』ti, ettha sālā katā ahu.

79.

Citake ṭhapite raññe, sarīramhi mahājano;

Yatthāravi 『『rāvavaṭṭi-sālā』』nāma tahiṃ ahu.

80.

Rañño sarīraṃ jhāpesuṃ, yasmiṃ nissīmamāḷake;

So eva māḷako ettha, vuccate 『『rāja māḷako』』.

81.

Duṭṭhagāmaṇirājā so, rājā nāmāraho mahā;

Metteyyassa bhagavato, hessati aggasāvako.

82.

Rañño pitā pitā tassa,

Mātā mātā bhavissati;

Saddhātisso kaniṭṭho tu,

Dutiyo hessati sāvako.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 53 住在曼加納的神通廣大的庫達帝沙長老; 在克拉斯山分給六萬人後才享用。 54 大虎長老在烏卡那伽拉寺; 分給七百人享用。 55 而接受箭矢食的長老,在比延古島; 分給一萬二千位比丘后享用。 56 無畏長老說完這些,使國王心生歡喜; 國王心生凈信,對長老如是說道。 57 "二十四年來,我一直護持僧團; 愿我的身體也能繼續護持僧團。 58 在大塔的瞻仰處,在僧團的作業場; 請你們將我這僧團僕人的身體火化。" 59 他對弟弟說道:"提沙啊,大塔未完工; 你要恭敬認真地完成所有工作。 60 早晚都要以鮮花供養大塔; 要三次舉行大塔的供養。 61 我在善逝教法中所建立的常規; 孩子啊,你要毫無懈怠地繼續維持。 62 孩子啊,對於僧團的事務,永遠不要懈怠"; 如此教誡后,國王保持沉默。 63 那時比丘僧團開始集體誦經; 諸天神派六位天人駕著六輛天車前來。 64 諸天各自站在車上請求國王: "來吧國王,請到我們美妙的天界。" 65 國王聽到他們的話,"請等待; 直到我聽完法",以手勢制止。 66 比丘們以為他是要制止集體誦經; 便停止誦經,詢問原因。 67 他們說是因為王以手勢示意停止; 國王說:"尊者們,不是這樣",並解釋原因。 68 聽到這些,有些人想:"他是害怕死亡, 在胡言亂語",爲了消除他們的疑惑。 69 無畏長老對國王說道: "如何才能證明天車確實到來?" 70 聰明的國王讓人向空中拋撒鮮花; 鮮花分別掛在每輛車的車轅上。 71 眾人看到花朵懸浮在空中; 消除了疑慮,國王對長老說道。 72 "尊者,哪一個天界; 最為殊勝美好?"他問道; "大王,智者認為; 兜率天城最為殊勝。" 73 大悲的彌勒菩薩; 為等待成佛時機; 現住在兜率天城。 74 聽聞長老之言,具大智慧的大王; 注視著大塔,躺下閉上眼睛。 75 就在那一刻命終,乘坐從兜率天來的車; 轉生后現出天人之身。 76 爲了向大眾顯示; 自己所作功德的果報; 現出莊嚴的天人之身。 77 站在車上右繞大塔三匝; 禮敬佛塔和僧團后,往生兜率天。 78 舞女們來到此處摘下王冠之處; 建造了一座"除冠堂"。 79 當國王遺體置於火葬堆時,民眾; 在此哭泣之處,建造了"哭泣堂"。 80 在界外場地火化國王遺體之處; 那塊場地被稱為"王之場"。 81 這位杜圖嘎瑪尼大王,堪稱大王之名; 將來會成為彌勒世尊的首席弟子。 82 國王的父親將成為彌勒佛之父; 母親將成為彌勒佛之母; 他的弟弟薩達帝沙; 將成為第二大弟子。

83.

Sālirājakumāro yo,

Tassa rañño suto tuso;

Metteyyassa bhagavato,

Puttoyeva bhavissati.

84.

Evaṃ yo kusalaparo karoti puññaṃ,

Chādento aniyatapāpakaṃ bahumpi;

So saggaṃ sakale rami vo payāti tasmā,

Sappañño sa tatarato bhaveyya puññeti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Tusitapuragamanaṃ nāma

Dvattiṃsatimo paricchedo

Tettiṃsatima pariccheda

Dasarājako

1.

Duṭṭhagāmaṇirañño tu, rajjeṭhitā janā ahū;

Sālirājakumāroti, hassāsi vissuto suto.

2.

Atīva dhañño so āsi, puññakammarato sadā;

Atīva cārurupāya, satto caṇḍāliyā ahu.

3.

Asokamālādeviṃtaṃ, sambandhaṃ pubbajātiyā;

Rūpenā』ti piyāyanto, so rajjaṃ nevakāmayi.

4.

Duṭṭhagāmaṇibhātā』so, saddhātisso tadacchaye;

Rajjaṃ kāressā』bhisitto, aṭṭhārassa samā』samo.

5.

Chakkakammaṃ sudhākammaṃ, hatthipākārameva ca;

Mahāthūpassa kāresi, so saddhākatanāmako.

6.

Dīpena lohapāsādo, uḍḍiyhittha susaṅkhato;

Kāresi lohapāsādaṃ, puna so sattabhūmakaṃ.

7.

Navutisatasahassaggho, pāsādo āsi so tadā;

Dakkhiṇagīrivihāraṃ, kallakaleṇa meva ca.

8.

Kuḷumbālavihārañca, tathāpettaṅga vālikaṃ;

Velaṅgavaṭṭikañceva, dubbalavāpitissataṃ.

9.

Duratissakavāpiñca, tathāmātuvihārakaṃ;

Kāresi ādīghavāpiṃ, vihāraṃyojana yojane.

10.

Dīghavāpivihārañca, kāresi sahacetiyaṃ;

Nānāratanakacchannaṃ, tattha kāresi cetiye.

11.

Sandhiyaṃ sandhiyaṃ tattha, rathacakkappamāṇakaṃ;

Sovaṇṇamālaṃ kāretvā, laggāpesi manoramaṃ.

12.

Caturāsītisahassānaṃ , dhammakkhandhānamissaro;

Caturāsītisahassāni, pūjācāpi akārayi.

13.

Evaṃ puññāni katvā so, anekāni mahīpati;

Kāyassabhedā devesu, tusitesu』papajjatha.

14.

Saddhātissapakārāje, vasante dīghavāpiyaṃ;

Lajjītisso jeṭṭhasuto, girikumbhimanāmakaṃ.

15.

Vihāraṃ kārayi rammaṃ, taṃkaniṭṭhasuto pana;

Thullatthano akāresi, vihāraṃ kandaravhayaṃ.

16.

Pitarā thullatthanako, bhātusantikamāyatā;

Sahevā』ha vihārassa, saṅghabhogatthamattano.

17.

Saddhātisseuparate, sabbe』maccā samāgatā;

Thūpārāme bhikkhusaṅghaṃ, sakalaṃ sannipātiya.

18.

Saṅghānuññāyaraṭṭhassa, rakkhaṇatthaṃ kumārakaṃ;

Abhisiñcuṃ thullatthanaṃ, taṃ sutvā lajjītissato.

19.

Idhāgantvā gahetvā taṃ, sayaṃ rajjamakārayi;

Māsañceva dasāhañca, rājā thullatthano pana.

20.

Tissosamaṃ lajjītisso, saṅgho hutvā anādaro;

『『Na jāniṃsu yathāvuḍḍhaṃ』』 mīti taṃ paribhāsayi.

21.

Pacchā saṅghaṃ khamāpetvā, daṇḍakammatthamissaro;

Tīṇi satasahassāni, datvāna urucetiye.

22.

Silāmayāni kāresi, pupphayānāni tīṇiso;

Atho satasahassena, citāpesi ca antarā.

23.

Mahāthūpathūpārāmānaṃ, bhūmiṃbhūmissaro samaṃ;

Thūpārāme ca thūpassa, silākañcuka muttamaṃ.

24.

Thūpārāmassa purato, silāthūpakameva ca;

Lajjīkāsanasālañca, bhikkhusaṅghassa kārayi.

25.

Kañcukaṃ kaṇṭake thūpe, kārāpesi silāmayaṃ;

Datvāna satasahassaṃ, vihāre cetiyavhaye.

26.

Girikumbhilanāmassa, vihārassa mahamhi so;

Saṭṭhibhikkhusahassānaṃ, ticīvaramadāpayi.

27.

Ariṭṭhavihāraṃ kāresi, tathākandarahinakaṃ;

Gāmikānañca bhikkhūnaṃ, bhesajjāni adāpayi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 83 薩利王子, 是那位國王歡喜的兒子; 他將來會成為; 彌勒世尊的親生子。 84 如此專注于善行者造作功德, 遮蔽許多不定的惡業; 他得以前往天界享受全部快樂,因此, 智者應更加精進修習功德。 為增長善人的信仰與感動而著的大史 第三十二章 往生兜率天品完 第三十三章 十王傳 1 杜圖嘎瑪尼王的王位繼承人; 名叫薩利王子的兒子廣為人知。 2 他非常富有福德,常樂善行; 卻深深愛戀一位容貌極美的旃陀羅女。 3 她是阿育華妃的前世因緣; 因愛戀她的美貌,他不願接受王位。 4 杜圖嘎瑪尼的弟弟薩達帝沙,在他過世后; 即位為王,統治了十八年之久。 5 這位以信仰為名的國王; 為大塔完成了六項工程、粉刷工作和象墻。 6 裝飾精美的銅殿被火燒燬; 他重建了七層高的銅殿。 7 當時那座殿堂價值九十萬; 他還建造了南山寺、卡拉石窟寺。 8 以及庫倫巴拉寺、佩坦伽瓦利卡寺; 韋蘭伽瓦提卡寺、杜巴拉瓦比帝沙寺。 9 杜拉帝沙水庫、母親寺; 他在長水池(現波隆納魯沃)每由旬處建一座寺院。 10 建造了長水池寺及其塔; 在塔中鑲嵌各種珍寶。 11 在塔身每個接合處; 安裝了車輪大小的金環,極為美觀。 12 這位統治者為八萬四千; 法蘊舉行了八萬四千次供養。 13 這位國王如此造作; 無數功德後命終往生兜率天。 14 在薩達帝沙王住在長水池時; 長子拉吉帝沙建造了; 名為吉利昆毗拉的美麗寺院。 15 而他的弟弟; 圖拉塔那建造了坎達拉寺。 16 圖拉塔那從父親處; 來到兄長身邊,談及自己寺院的僧團供養事宜。 17 薩達帝沙去世后,所有大臣聚集; 召集塔園寺全體僧團。 18 得到僧團同意后,爲了守護國土; 封圖拉塔那為王,拉吉帝沙得知后。 19 來到此地奪取王位,自己統治; 而圖拉塔那王只統治了一個月零十天。 20 拉吉帝沙不敬僧團,說道: "他們不懂得尊卑有序",如此誹謗僧團。 21 後來向僧團懺悔,這位統治者爲了贖罪; 施捨三十萬錢于殊勝塔。 22 他建造了三座石造花車; 又以十萬錢裝飾其間隙。 23 這位地主使大塔和塔園寺的地面平整; 為塔園寺佛塔建造最勝石砌外殼。 24 在塔園寺前建造石塔; 為比丘僧團建造拉吉座堂。 25 為康塔卡塔建造石砌外殼; 施捨十萬錢于支提耶寺。 26 在名為吉利昆毗拉寺的慶典上; 他向六萬比丘佈施三衣。 27 他建造了阿里塔寺和康達拉希納卡寺; 為各村莊的比丘們佈施藥品。

28.

Kimicchakaṃ taṇḍulañca, bhikkhunīnamadāpayi;

Samānava』ṭhamāsañca, rajjaṃ so kārayī idha.

29.

Mate lajjikatissamhi, kaniṭṭho tassa kārayi;

Rajjaṃ chaḷeva vassāni, khallāṭanāganāmako.

30.

Lohapāsādaparivāre, pāsāde』ti manorame;

Lohapāsādasobhatthaṃ, eso dvattiṃsakārayi.

31.

Mahāthūpassa parito, cāruno hemamālino;

Vālikaṅgaṇamariyādaṃ, pākārañca akārayi.

32.

Sovakurundapāsakaṃ, vihārañca akārayi;

Puññakammānicaññāni, kārāpesi mahīpati.

33.

Taṃ mahārattatonāma, senāpati mahīpatiṃ;

Khallāṭanāgarājānaṃ, nagareyeva aggahi.

34.

Tassa rañño kaniṭṭhotu, vaṭṭagāmaṇināmako;

Taṃ duṭṭhasenāpatikaṃ, hantvā rajjamakārayi.

35.

Khallāṭanāgaraññoso, puttakaṃ sakabhātuno;

Mahācūlikanāmānaṃ, puttaṭhāne ṭhapesi ca.

36.

Tammātaraṃ nuḷādeviṃ, mahesiñca akāsiso;

Pītiṭhāne ṭhitatā』ssa, pītirājāti abravuṃ.

37.

Evaṃ rajje』bhisittassa, tassa māsamhi pañcame;

Rohaṇe nakulanagare, eko brāhmaṇaceṭato.

38.

Tiyo nāma brāhmaṇassa, vaco sutvā apaṇḍito;

Coro asu mahātassa, parivāro ahosi ca.

39.

Sagaṇāsattadamiḷā, mahātitthamhi otaruṃ;

Tadā brāhmaṇatiyo ca, te sattadamiḷāpica.

40.

Chakkatthāya visajjesuṃ, lekhaṃ bhūpatisantikaṃ;

Rājā brāhmaṇatiyassa, lekhaṃ pesesi nītimā.

41.

『『Rajjaṃ tava idāneva, gaṇha tvaṃ damiḷe』』 iti;

Sādhūti so damiḷehi, yujjhi gaṇhiṃsu te tu taṃ.

42.

Tato te damiḷā yuddhaṃ, raññā saha pavattayuṃ;

Koḷambālakasāmantā, yuddhe rājā parājito.

43.

Titthārāmaduvārena, rathāruḷho palāyati;

Paṇḍukābhayarājena, titthārāmohi kārito;

Vāsito ca tadā āsi, ekavīsati rājusū.

44.

Taṃ disvā palāyantaṃ, nigaṇṭhogirināmako;

『『Palāyati mahākāḷa-sīhaḷo』』ti bhusaṃ ravi.

45.

Taṃ sutvāna mahārājā, 『『siddhe mama manorathe;

Vihāraṃ ettha kāressaṃ』』, iccevaṃ cintayī tadā.

46.

Sagabbhaṃ anulādeviṃ, aggahī rakkhiyā iti;

Mahācūḷa mahānāga-kumārecāpī rakkhiye.

47.

Rathassa lahubhāvatthaṃ, ḍatvā cūḷāmaṇiṃsubhaṃ;

Otāresi somadeviṃ, tassa』nuññāya bhūpati.

48.

Yuddhāyagamaneyeva, puttake dve ca deviyo;

Gāhayitvāna nikkhanto, saṅkito so parājaye.

49.

Asakkuṇitvā gāhetuṃ, pattaṃ bhuttaṃ jinena taṃ;

Palāyitvā vessagīri-vane abhiniyiyiso.

50.

Kutthikkulamahātissa-thero disvā tahaṃ tu taṃ;

Bhattaṃ pādā anāmaṭṭhaṃ, piṇḍadānaṃ vivajjiya.

51.

Atha ketakipattamhi, likhitvā haṭṭhamānaso;

Saṅghabhogaṃ vihārassa, tassa pādāmahīpati.

52.

Tato gantvā silāsobbha-kaṇḍakamhi vasī tato;

Gantvāna mātuvelaṅge, sālagalasamīpago.

53.

Tatthaddasa diṭṭhapubbaṃ, theraṃ thero mahīpatiṃ;

Upaṭṭhākassa appesi, tanasivassa sādhukaṃ.

54.

Tassa so tanasivassa, raṭṭhikassa』ntike tahiṃ;

Rājā cuddasavassāni, vasī tena upaṭṭhito.

55.

Sattasu damīḷesve』ko, somādeviṃ madāvahaṃ;

Rāgaratto gahetvāna, paratīramagālahuṃ.

56.

Ekopattaṃ dasabalassa, anurādhapure ṭhitaṃ;

Ādāya tena santuṭṭho, paratīramagālahuṃ.

57.

Puḷahattho tu damiḷo, tīṇivassāni kārayi;

Rajjaṃ senāpatiṃ katvā, damiḷaṃ bāhiyavhayaṃ.

58.

Puḷahatthaṃ gahetvā taṃ, dūre vassāni bāhīyo;

Rajjaṃ kāresi tassā』si, paṇayamāro camūpati.

28.

Kimicchakaṃ taṇḍulañca, bhikkhunīnamadāpayi;

Samānava』ṭhamāsañca, rajjaṃ so kārayī idha.

29.

Mate lajjikatissamhi, kaniṭṭho tassa kārayi;

Rajjaṃ chaḷeva vassāni, khallāṭanāganāmako.

30.

Lohapāsādaparivāre, pāsāde』ti manorame;

Lohapāsādasobhatthaṃ, eso dvattiṃsakārayi.

31.

Mahāthūpassa parito, cāruno hemamālino;

Vālikaṅgaṇamariyādaṃ, pākārañca akārayi.

32.

Sovakurundapāsakaṃ, vihārañca akārayi;

Puññakammānicaññāni, kārāpesi mahīpati.

33.

Taṃ mahārattatonāma, senāpati mahīpatiṃ;

Khallāṭanāgarājānaṃ, nagareyeva aggahi.

34.

Tassa rañño kaniṭṭhotu, vaṭṭagāmaṇināmako;

Taṃ duṭṭhasenāpatikaṃ, hantvā rajjamakārayi.

35.

Khallāṭanāgaraññoso, puttakaṃ sakabhātuno;

Mahācūlikanāmānaṃ, puttaṭhāne ṭhapesi ca.

36.

Tammātaraṃ nuḷādeviṃ, mahesiñca akāsiso;

Pītiṭhāne ṭhitatā』ssa, pītirājāti abravuṃ.

37.

Evaṃ rajje』bhisittassa, tassa māsamhi pañcame;

Rohaṇe nakulanagare, eko brāhmaṇaceṭato.

38.

Tiyo nāma brāhmaṇassa, vaco sutvā apaṇḍito;

Coro asu mahātassa, parivāro ahosi ca.

39.

Sagaṇāsattadamiḷā, mahātitthamhi otaruṃ;

Tadā brāhmaṇatiyo ca, te sattadamiḷāpica.

40.

Chakkatthāya visajjesuṃ, lekhaṃ bhūpatisantikaṃ;

Rājā brāhmaṇatiyassa, lekhaṃ pesesi nītimā.

41.

『『Rajjaṃ tava idāneva, gaṇha tvaṃ damiḷe』』 iti;

Sādhūti so damiḷehi, yujjhi gaṇhiṃsu te tu taṃ.

42.

Tato te damiḷā yuddhaṃ, raññā saha pavattayuṃ;

Koḷambālakasāmantā, yuddhe rājā parājito.

43.

Titthārāmaduvārena, rathāruḷho palāyati;

Paṇḍukābhayarājena, titthārāmohi kārito;

Vāsito ca tadā āsi, ekavīsati rājusū.

44.

Taṃ disvā palāyantaṃ, nigaṇṭhogirināmako;

『『Palāyati mahākāḷa-sīhaḷo』』ti bhusaṃ ravi.

45.

Taṃ sutvāna mahārājā, 『『siddhe mama manorathe;

Vihāraṃ ettha kāressaṃ』』, iccevaṃ cintayī tadā.

46.

Sagabbhaṃ anulādeviṃ, aggahī rakkhiyā iti;

Mahācūḷa mahānāga-kumārecāpī rakkhiye.

47.

Rathassa lahubhāvatthaṃ, ḍatvā cūḷāmaṇiṃsubhaṃ;

Otāresi somadeviṃ, tassa』nuññāya bhūpati.

48.

Yuddhāyagamaneyeva, puttake dve ca deviyo;

Gāhayitvāna nikkhanto, saṅkito so parājaye.

49.

Asakkuṇitvā gāhetuṃ, pattaṃ bhuttaṃ jinena taṃ;

Palāyitvā vessagīri-vane abhiniyiyiso.

50.

Kutthikkulamahātissa-thero disvā tahaṃ tu taṃ;

Bhattaṃ pādā anāmaṭṭhaṃ, piṇḍadānaṃ vivajjiya.

51.

Atha ketakipattamhi, likhitvā haṭṭhamānaso;

Saṅghabhogaṃ vihārassa, tassa pādāmahīpati.

52.

Tato gantvā silāsobbha-kaṇḍakamhi vasī tato;

Gantvāna mātuvelaṅge, sālagalasamīpago.

53.

Tatthaddasa diṭṭhapubbaṃ, theraṃ thero mahīpatiṃ;

Upaṭṭhākassa appesi, tanasivassa sādhukaṃ.

54.

Tassa so tanasivassa, raṭṭhikassa』ntike tahiṃ;

Rājā cuddasavassāni, vasī tena upaṭṭhito.

55.

Sattasu damīḷesve』ko, somādeviṃ madāvahaṃ;

Rāgaratto gahetvāna, paratīramagālahuṃ.

56.

Ekopattaṃ dasabalassa, anurādhapure ṭhitaṃ;

Ādāya tena santuṭṭho, paratīramagālahuṃ.

57.

Puḷahattho tu damiḷo, tīṇivassāni kārayi;

Rajjaṃ senāpatiṃ katvā, damiḷaṃ bāhiyavhayaṃ.

58.

Puḷahatthaṃ gahetvā taṃ, dūre vassāni bāhīyo;

Rajjaṃ kāresi tassā』si, paṇayamāro camūpati.

28.

Kimicchakaṃ taṇḍulañca, bhikkhunīnamadāpayi;

Samānava』ṭhamāsañca, rajjaṃ so kārayī idha.

29.

Mate lajjikatissamhi, kaniṭṭho tassa kārayi;

Rajjaṃ chaḷeva vassāni, khallāṭanāganāmako.

30.

Lohapāsādaparivāre, pāsāde』ti manorame;

Lohapāsādasobhatthaṃ, eso dvattiṃsakārayi.

31.

Mahāthūpassa parito, cāruno hemamālino;

Vālikaṅgaṇamariyādaṃ, pākārañca akārayi.

32.

Sovakurundapāsakaṃ, vihārañca akārayi;

Puññakammānicaññāni, kārāpesi mahīpati.

33.

Taṃ mahārattatonāma, senāpati mahīpatiṃ;

Khallāṭanāgarājānaṃ, nagareyeva aggahi.

34.

Tassa rañño kaniṭṭhotu, vaṭṭagāmaṇināmako;

Taṃ duṭṭhasenāpatikaṃ, hantvā rajjamakārayi.

35.

Khallāṭanāgaraññoso, puttakaṃ sakabhātuno;

Mahācūlikanāmānaṃ, puttaṭhāne ṭhapesi ca.

36.

Tammātaraṃ nuḷādeviṃ, mahesiñca akāsiso;

Pītiṭhāne ṭhitatā』ssa, pītirājāti abravuṃ.

37.

Evaṃ rajje』bhisittassa, tassa māsamhi pañcame;

Rohaṇe nakulanagare, eko brāhmaṇaceṭato.

38.

Tiyo nāma brāhmaṇassa, vaco sutvā apaṇḍito;

Coro asu mahātassa, parivāro ahosi ca.

39.

Sagaṇāsattadamiḷā, mahātitthamhi otaruṃ;

Tadā brāhmaṇatiyo ca, te sattadamiḷāpica.

40.

Chakkatthāya visajjesuṃ, lekhaṃ bhūpatisantikaṃ;

Rājā brāhmaṇatiyassa, lekhaṃ pesesi nītimā.

41.

『『Rajjaṃ tava idāneva, gaṇha tvaṃ damiḷe』』 iti;

Sādhūti so damiḷehi, yujjhi gaṇhiṃsu te tu taṃ.

42.

Tato te damiḷā yuddhaṃ, raññā saha pavattayuṃ;

Koḷambālakasāmantā, yuddhe rājā parājito.

43.

Titthārāmaduvārena, rathāruḷho palāyati;

Paṇḍukābhayarājena, titthārāmohi kārito;

Vāsito ca tadā āsi, ekavīsati rājusū.

44.

Taṃ disvā palāyantaṃ, nigaṇṭhogirināmako;

『『Palāyati mahākāḷa-sīhaḷo』』ti bhusaṃ ravi.

45.

Taṃ sutvāna mahārājā, 『『siddhe mama manorathe;

Vihāraṃ ettha kāressaṃ』』, iccevaṃ cintayī tadā.

46.

Sagabbhaṃ anulādeviṃ, aggahī rakkhiyā iti;

Mahācūḷa mahānāga-kumārecāpī rakkhiye.

47.

Rathassa lahubhāvatthaṃ, ḍatvā cūḷāmaṇiṃsubhaṃ;

Otāresi somadeviṃ, tassa』nuññāya bhūpati.

48.

Yuddhāyagamaneyeva, puttake dve ca deviyo;

Gāhayitvāna nikkhanto, saṅkito so parājaye.

49.

Asakkuṇitvā gāhetuṃ, pattaṃ bhuttaṃ jinena taṃ;

Palāyitvā vessagīri-vane abhiniyiyiso.

50.

Kutthikkulamahātissa-thero disvā tahaṃ tu taṃ;

Bhattaṃ pādā anāmaṭṭhaṃ, piṇḍadānaṃ vivajjiya.

51.

Atha ketakipattamhi, likhitvā haṭṭhamānaso;

Saṅghabhogaṃ vihārassa, tassa pādāmahīpati.

52.

Tato gantvā silāsobbha-kaṇḍakamhi vasī tato;

Gantvāna mātuvelaṅge, sālagalasamīpago.

53.

Tatthaddasa diṭṭhapubbaṃ, theraṃ thero mahīpatiṃ;

Upaṭṭhākassa appesi, tanasivassa sādhukaṃ.

54.

Tassa so tanasivassa, raṭṭhikassa』ntike tahiṃ;

Rājā cuddasavassāni, vasī tena upaṭṭhito.

55.

Sattasu damīḷesve』ko, somādeviṃ madāvahaṃ;

Rāgaratto gahetvāna, paratīramagālahuṃ.

56.

Ekopattaṃ dasabalassa, anurādhapure ṭhitaṃ;

Ādāya tena santuṭṭho, paratīramagālahuṃ.

57.

Puḷahattho tu damiḷo, tīṇivassāni kārayi;

Rajjaṃ senāpatiṃ katvā, damiḷaṃ bāhiyavhayaṃ.

58.

Puḷahatthaṃ gahetvā taṃ, dūre vassāni bāhīyo;

Rajjaṃ kāresi tassā』si, paṇayamāro camūpati.

我來為您翻譯這段巴利文: 28 他供養比丘尼們所需的米和食物, 在此統治國家達八年之久。 29 在拉基卡提沙死後,他的弟弟 名叫卡拉塔納迦,統治了六年。 30 爲了裝飾銅殿,他在銅殿周圍 建造了三十二座令人愉悅的宮殿。 31 他在大塔周圍,那金光閃耀美麗的建築, 修建了沙地圍墻和圍欄。 32 他建造了庫倫達帕薩卡寺, 這位國王還做了其他許多善業。 33 大將軍名叫摩訶臘塔, 就在城中捉住了國王卡拉塔納迦。 34 這位國王的弟弟名叫瓦塔伽馬尼, 殺死了那個邪惡的將軍后執掌王權。 35 卡拉塔納迦王將其兄弟的兒子, 名叫摩訶庫利卡的,立為養子。 36 他立努拉德維為王后, 因他對她的喜愛,人們稱他為"喜王"。 37 他即位第五個月時, 在羅哈納的那庫拉城,有一個婆羅門僕人。 38 名叫提亞的婆羅門聽從了愚人的話, 成爲了盜賊,並聚集了隨從。 39 七個達米拉人和他們的隨從在摩訶提塔登陸, 那時婆羅門提亞和那七個達米拉人。 40 爲了同盟而向國王發送了書信, 有智慧的國王給婆羅門提亞回信。 41 說道:"你現在就可以 與達米拉人一起奪取王國",他同意了,與達米拉人聯合並得到了它。 42 之後那些達米拉人與國王發生戰爭, 在科蘭巴拉卡附近的戰鬥中國王戰敗。 43 他乘坐戰車從提塔寺門逃走, 這提塔寺是班杜卡巴亞王所建, 當時已有二十一位國王住過。 44 一位名叫尼干陀吉利的人看到他逃跑, 大聲喊道:"大黑獅子僧伽羅人在逃跑!" 45 大王聽到這話后想道: "若我的願望實現,我要在這裡建一座寺院。" 46 他帶著懷孕的阿努拉德維以保護之, 也保護著摩訶庫拉和摩訶那迦兩位王子。 47 為使戰車輕便,國王取下美麗的頂冠, 經她同意后讓索瑪德維下車。 48 就在出發參戰時,帶著兩個王子和王妃們, 他因擔心戰敗而離開。 49 無法取得佛陀用過的缽, 他逃到了韋薩吉利森林。 50 庫提庫拉摩訶提沙長老在那裡見到他, 未經觸及的食物佈施被拒絕。 51 於是國王歡喜地 在棕櫚葉上寫下將寺院財產捐贈。 52 之後他去到希拉索巴坎達卡居住, 然後去到母親的韋蘭迦,接近薩拉迦拉。 53 在那裡長老見到曾見過的國王, 將他託付給優秀的侍者塔納希瓦。 54 在那裡,國王在這位塔納希瓦 地方官員的照顧下居住了十四年。 55 七個達米拉人中的一個,因愛慾所迷, 迅速抓走了美麗的索瑪德維,帶到對岸。 56 另一個帶走了位於阿努拉德普勒的 佛陀的缽,對此感到滿意,迅速去往對岸。 57 達米拉人普拉哈塔統治了三年, 任命名叫巴希亞的達米拉人為將軍。 58 巴希亞抓住普拉哈塔后將其流放, 他統治時有將軍帕納亞馬拉。

59.

Bāhīyaṃ taṃ gahetvāna, rājā』si paṇayamārako;

Sattavassāni tassā』si, piḷayamāro camūpati.

60.

Paṇayamāraṃ gahetvā so, rājāsi pīḷayamārako;

Sattamāsāni tassāsi, dāṭhiyo tu camūpati.

61.

Pīḷayamāraṃ gahetvā so, dāṭhiyo damiḷo pana;

Rajjaṃ』nurādhanagare, duve vassāni kārayi.

62.

Evaṃ damiḷarājūnaṃ, tesaṃ pañcannamevahi;

Honti cuddasavassānī, sattamāsā ca uttariṃ.

63.

Gatāya tu nivāsatthaṃ, malaye』nuladeviyā;

Bhariyākanasivassa, pādāpahari pacchiyaṃ.

64.

Kujjhitvā rodamānāsā, rājānaṃ upasakimi;

Taṃ sutvā tanasivoso, manumādāya nikkhami.

65.

Deviyā vacanaṃ sutvā, tassa āgamanā purā;

Dviputtaṃ devimādāya, tato rājā』pi nikkhami.

66.

Dhanuṃ sandhāya āyantaṃ, sīvaṃ vijjhi mahāsīvo;

Rājā nāmaṃ bhāvayitvā, akāsi jinasaṅgahaṃ.

67.

Alattha aṭṭhāmacceca, mahante yodhasammate;

Parivāro mahāāsī, parihāro ca rājino.

68.

Kumbhīlakamahātissa-thera disvā mahāyaso;

Acchagallavihāramhi, buddhapūjamakārayi.

69.

Vatthuṃ sodhetumāruḷho, akāsacetiyaṅgaṇaṃ;

Kavisīse amaccamhi, orohantomahīpati.

70.

Ārohanto sadeviko, disvā magge nisinnakaṃ;

『『Na nipanno』』ti kujjhitvā, kavisīsaṃ aghātayi.

71.

Sesā sattaamaccāvi, nibbinnā tena rājinā;

Tassa』ntikā palāyitvā, pakkamantā yathāruci.

72.

Magge viluttā corehi, vihāraṃ hambugallakaṃ;

Pavisitvāna addakkhuṃ, tissattheraṃ bahussutaṃ.

73.

Catunekāyiko thero, yathāladdhāni dāpayi;

Vatthaphāṇitatelāni, taṇḍulā pāhuṇā tathā.

74.

Assatthakāle thero so,

『『Kuhiṃyātā』』ti pucchite;

Attānaṃ āvīkatvā te,

Taṃ pavattiṃ nivedayuṃ.

75.

『『Kāretuṃ kehi sakkā nu, jinasāsanapaggahaṃ;

Damiḷehi vā』tha raññā, iti puṭṭhā tu te pana.

76.

『『Rañño sakkā』』ti āhaṃsu, saññāpetvāna te iti;

Ubho tissa mahātissa-therā ādāya te tato.

77.

Rājino santikaṃ netvā, aññamaññaṃ khamāpayuṃ;

Rājā ca te amaccā ca, thero eva mayācayuṃ.

78.

Siddhe kamme pesiteno, gantabbaṃ santikaṃ iti;

Therā datvā paṭiññaṃ te, yathāṭhānamagañchisuṃ.

79.

Anurādhapuraṃ rājā, āgantvāna mahāyaso;

Dāṭhikaṃ damiḷaṃ hantvā, sayaṃ rajjamakārayi.

80.

Tato nigaṇṭhārāmaṃ taṃ, viddhaṃsetvā mahīpati;

Vihāraṃ kārayi tattha, dvādasa pariveṇakaṃ.

81.

Mahāvihārapaṭṭhānā, dvīsu vassasa tesu ca;

Sattarasasu vassesu, dasamāsā』mikesu ca.

82.

Tathā dinesu dasasu, atikkantesu sādaro;

Abhayagiri vihāraṃso, patiṭṭhāpesi bhūpati.

83.

Akkosiyitvā te there, tesu pubbupakārino;

Taṃ mahātissa therassa, vihāraṃ mānado adā.

84.

Girissa yasmā gārāme, rājā kāresi sobhayo;

Tasmā』bhaya giritveva, vihāro nāmako ahu.

85.

Āṇāpetvā somādeviṃ,

Yathā ṭhāne ṭhapesiso;

Tassātannāmakaṃ katvā,

Somārāma makārayi.

86.

Rathā oropitā sā hi, tasmiṃṭhāne varaṅganā;

Kaddambapuppha gumbamhi, nilinā tattha addasa.

87.

Muttayantaṃ sāmaṇeraṃ, maggaṃ hatthena chādiya;

Rājā tassa vaco sutvā, vihāraṃ tattha kārayi.

88.

Mahāthūpassuttarato,

Cetiyaṃ uccavatthukaṃ;

Silā sobhakaṇḍakaṃ nāma,

Rājā soyeva kārayi.

89.

Tesu sattasu yodhesu, uttiyo nāma kārayi;

Nagaramhā dakkhiṇato, vihāraṃ dakkhiṇavhayaṃ.

我來為您翻譯這段巴利文: 59 巴希亞被抓后,帕納亞馬拉成為國王, 他有將軍皮拉亞馬拉統治了七年。 60 抓住帕納亞馬拉后,皮拉亞馬拉成為國王, 他有將軍達提亞統治了七個月。 61 達提亞達米拉人抓住皮拉亞馬拉后, 在阿努拉德普勒(今斯里蘭卡阿努拉德普勒)統治了兩年。 62 如此這五位達米拉王, 共計統治了十四年零七個月。 63 當阿努拉德維去馬拉雅山居住時, 塔納希瓦的妻子踢翻了一個籃子。 64 她憤怒哭泣著去向國王告狀, 塔納希瓦聽到后拿著弓出來。 65 國王聽到王妃的話后,在他到來之前, 帶著兩個王子和王妃離開了那裡。 66 當希瓦張弓而來時,摩訶希瓦射中了他, 國王默唸佛號后善待了僧眾。 67 他得到了八位被認為是 偉大戰士的大臣,國王的隨從和侍衛也很多。 68 有大名望的庫比拉卡摩訶提沙長老見到后, 在阿查伽拉寺舉行了供佛儀式。 69 為清理場地登上佛塔院落時, 國王在卡維希薩大臣處下來。 70 當他與王妃登上時,看到路上有人坐著, 因"他沒有躺下"而發怒,殺了卡維希薩。 71 其餘七位大臣對這國王心生厭倦, 離開他的身邊,隨各自意願離去。 72 他們在路上被盜賊搶劫,進入漢布伽拉寺, 在那裡見到了博學的提沙長老。 73 精通四部尼柯耶的長老給予他們 衣物、糖漿、油和米等供養品。 74 安頓下來時,長老問"要去哪裡", 他們表明身份,告知了事情經過。 75 長老問他們:"誰能扶持佛陀教法, 是達米拉人還是國王?" 76 他們說:"是國王"。說服他們后, 兩位提沙摩訶提沙長老帶著他們。 77 帶到國王面前,讓他們互相請求寬恕, 國王、大臣們和長老都請求原諒。 78 事情辦成后,應該派人去聯繫, 長老們得到承諾后,各自回到原處。 79 有大名望的國王來到阿努拉德普勒, 殺死達米拉人達提卡后,自己統治國家。 80 之後國王摧毀了尼干陀寺, 在那裡建造了一座有十二座僧院的寺院。 81 從開始修建摩訶維哈拉(大寺)起, 經過十七年零十個月。 82 又過了十天之後, 這位國王熱心地建立了阿巴亞吉利寺。 83 他斥責那些曾經幫助過的長老們, 恭敬地將那座寺院贈與摩訶提沙長老。 84 因為國王在山上建造了美麗的寺院, 所以它被命名為阿巴亞吉利寺。 85 他下令將索瑪德維 安置在適當的地方, 以她的名字 建造了索瑪寺。 86 那美麗的女子從戰車下來的地方, 在卡丹巴花叢中藏身時看到。 87 見到一位沙彌在修理珍珠鏈, 國王聽了他的話后在那裡建造了寺院。 88 在大塔的東方, 那位國王親自建造了 一座高臺佛塔, 名為希拉索巴坎達卡。 89 那七位戰士中,名叫烏提亞的 在城市南方建造了 一座名為達克希納(南方)的寺院。

90.

Tatteva mūlavokāsa, vīhāraṃ mūlanāmako;

Amacco kārayī tena, sopi taṃnāmako ahu.

91.

Kāresi sāliyārāmaṃ, amacco sāliyavhayo;

Kāresi pabbatārāmaṃ, amacco pabbatavhayo.

92.

Uttaratissarāmantu, tissāmacco akārayi;

Vihāre niṭṭhite ramme, tissathera mupaccate.

93.

『『Tumhākaṃ paṭisanthāra, vasena』mhehi kārite;

Vihāre dema tumhākaṃ, iti vatvā adaṃsu ca.

94.

Thero sabbatthavāsesi, te te bhikkhū yathā rahaṃ;

Amaccā』daṃsu saṅghassa, vividhe samaṇārahe.

95.

Rājā sakavihāramhi, vasante samupaṭṭhahi;

Paccayehi anunehi, tena te bahavo ahuṃ.

96.

Theraṃ kulehī saṃsaṭṭhaṃ, mahātissoti vissutaṃ;

Kulasaṃsaṭṭha dosena, saṅgho taṃ nīhari ito.

97.

Tassa sisso bahalamassu-

Tissattheroti pissuto;

Kuddho』bhayagiriṃ gantvā,

Vasi pakkhaṃ vahaṃ tahiṃ.

98.

Tatoppabhuti te bhikkhū, mahāvihāranāgamuṃ;

Evaṃ te』bhayagirikā, niggatā theravādato.

99.

Pabhinnā』bhayagirikehi, dakkhiṇavihārikāyati;

Evaṃ te theravādīhi, pabhinnā bhikkhavo dvidhā.

100.

Mahā abhayabhikkhū te, vaḍḍhetuṃ dīpavāsino;

Vaṭṭagāmaṇibhūmindo, pattiṃ nāma adāsi so.

101.

Vihārapariveṇāni, ghaṭābaddhe akārayi;

『『Paṭisaṅkharaṇaṃ evaṃ, hessatīti vicintiya.

102.

Piṭakattayapāḷiñca, tassa aṭṭhakathampi ca;

Mukhapāṭhena ānesuṃ, pubbe bhikkhū mahāmati.

103.

Hāniṃ disvāna sattānaṃ, tadā bhikkhū samāgatā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, potthakesu likhāpayuṃ.

104.

Vaṭṭagāmaṇi abhayo, rājā rajjamakārayi;

Iti dvādasavassāni, pañcamāsesu ādito.

105.

Itī parahita mattano hitañca,

Paṭilabhiyissariyaṃ karoti pañño;

Vipulamapi kubuddhiladdhabhovaṃ,

Ubhayahitaṃ na karoti bhogaluddho』ti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Dasarājako nāma

Tettiṃsatimo paricchedo.

Catuttiṃsatima pariccheda

Ekādasarājadīpano

1.

Tadaccaye mahācūlī-mahātisso akārayi;

Rajjaṃ cuddasavassāni, dhammena ca samena ca.

2.

Sahatthena kataṃ dānaṃ, so sutvāna mahapphalaṃ;

Paṭhameyeva vassamhi, gantvā aññātavesavā.

3.

Katvāna sālilavanaṃ, laddhāya bhatiyā tato;

Piṇḍapātaṃ mahāsumma-therassā』dā mahīpati.

4.

Soṇṇagirimhi puna so, tīṇivassāni khattiyo;

Guḷayantamhi katvāna, bhatiṃladdhā guḷe tato.

5.

Te guḷe āharāpetvā, puraṃ āgamma bhūpati;

Bhikkhusaṅghassa pādāsi, mahādānaṃ mahīpati.

6.

Tiṃsabhikkhusahassassa, adā acchādanāni ca;

Dvādasannaṃ sahassānaṃ, bhikkhūnīnaṃ tatheva ca.

7.

Kārayitvā mahīpālo, vihāraṃ suppatiṭṭhitaṃ;

Saṭṭhibhikkhu sahassassa, ticīvaramadāpayi.

8.

Tiṃsa sahassa saṅkhānaṃ, bhikkhunīnañca dāpayi;

Maṇḍavāpi vihāraṃ so, tathā abhayagallakaṃ.

9.

Vaṅgupaṭṭaṅgagallañca, dīghabāhukagallakaṃ;

Vālagāma vihārañca, rājā soyeva kārayi.

10.

Evaṃ saddhāya so rājā, katvā puññāninekadhā;

Catuddasannaṃ vassānaṃ, accayena divaṃ agā.

11.

Vaṭṭagāmaṇino putto, coranāgoti vissuto;

Mahācūḷissarajjamhi, coro hutvā caritadā.

12.

Mahācūḷe uparate, rajjaṃ kārayi āgato;

Attano corakāle so, nivāsaṃ yesunālabhi.

13.

Aṭṭharasavihāre te, viddhaṃsāpesi dummati;

Rajjaṃ dvādasavassāni, coranāgo akārayi.

這是對巴利文的直譯: 90. 就在那個原始地方,名為"根源"的寺院; 大臣令人建造,他也以此為名。 91. 名為舍利的大臣,建造了舍利精舍; 名為般跋多的大臣,建造了般跋多精舍。 92. 而北帝須精舍,是帝須大臣所建; 當這美麗的寺院建成時,就供養給帝須長老。 93. "因你們的接待之恩,我們建造了這些; 寺院我們獻給你們",如此說著便贈與。 94. 長老按其適宜,安置眾比丘于各處; 大臣們供養僧團,各種沙門所需之物。 95. 國王在自己的寺院中,善待居住的僧眾; 以適當的供養供奉,因此他們人數眾多。 96. 有位長老與在家人交往密切,名為大帝須而聞名; 因與在家人交往過密之過,僧團將他驅逐出去。 97. 他的弟子是位濃密鬍鬚的 帝須長老而聞名; 憤怒地前往無畏山, 在那裡支援分裂派別。 98. 從那時起這些比丘,不再來大寺院; 如此這些無畏山派,從上座部中分離出去。 99. 與無畏山派分裂的,是南寺派; 如此這些比丘,從上座部分裂成兩派。 100. 那些大無畏比丘們,爲了增長島上居民; 瓦塔嘎馬尼國王,賜予他們名為"份"的佈施。 101. 他建造了相連的,寺院和僧房; 想著:"這樣修復工作,將會完成。" 102. 三藏聖典,以及其註疏; 以前智慧深廣的比丘們,都是以口傳誦持。 103. 當時比丘們聚集,見到眾生衰退; 為使正法久住,令人書寫成典籍。 104. 瓦塔嘎馬尼·阿巴耶,統治王國; 如是十二年,以及五個月為始。 105. 如此為他人利益及自身利益, 智者獲得統治權后善加運用; 而愚者雖得廣大財富, 因貪著財物而不能行雙方之利。 為令善人生信生厭而造的大史 第三十三章 稱為十王傳 第三十四章 十一王史 1. 其後大朱羅·大帝須,執掌王權; 統治十四年,以正法與公平。 2. 他聽聞親手佈施,能獲得大果報; 在即位第一年,便化裝成平民。 3. 耕種稻田,從中獲得工錢; 以此供養大須摩長老的托缽食。 4. 之後這位王族,在金山(現斯里蘭卡中部山區) 又工作了三年,在製糖廠獲得工資,得到糖。 5. 命人將那些糖運來,國王回到城中; 這位君主向比丘僧團,作了盛大的佈施。 6. 他供養三萬比丘,衣物; 同樣也供養,一萬二千比丘尼。 7. 這位護國者建造,名為善住的寺院; 供養六萬比丘,三衣。 8. 也供養三萬,比丘尼; 他還建造了曼達瓦比寺,以及阿巴耶格勒寺。 9. 旺古帕當格勒寺,以及長臂格勒寺; 瓦拉嘎馬寺,也是這位國王所建。 10. 如此這位具信心的國王,造作諸多功德; 十四年過後,昇天而去。 11. 瓦塔嘎馬尼之子,以盜賊那伽聞名; 在大朱羅統治期間,曾作盜賊而活。 12. 大朱羅去世后,他回來執掌王權; 在他作盜賊時期,那些不讓他居住的。 13. 那十八座寺院,這愚者令人摧毀; 盜賊那伽統治,達十二年之久。

14.

Lokantarika nirayaṃ, pāposoupapajjatha;

Tadaccaye mahācūḷhi-rañño putto akārayi.

15.

Rajjaṃ tīṇeva vassāni, rājātisso』ti vissuto;

Coranāgassa devītu, vīsamaṃ vīsamānulā.

16.

Vīsaṃ datvāna māresi, balattherattamānasā;

Tasmiṃyevabalatthesā, anulārattamānasā.

17.

Tissaṃ vīsenaghātetvā, tassa rajjamadāsisā;

Sīvo nāma balatthoso, jeṭṭhadovāriko tahiṃ.

18.

Katvā mahesiṃ anulaṃ, vassaṃ māsadvayā』cikaṃ;

Rajjaṃ kāresi nagare, vaṭuke damiḷe』nulā.

19.

Rattā vīsena taṃ hantvā, vaṭuke rajjamappayi;

Vaṭuko damiḷo so hi, pure nagaravaḍḍhakī.

20.

Mahesiṃ anulaṃ katvā, vassaṃ māsadvayādhikaṃ;

Rajjaṃ kāresi nagare, anulā tattha āgataṃ.

21.

Passitvā dārubhatikaṃ, tasmiṃ sārattamānasā;

Hantvā visena vaṭukaṃ, tassa rajjaṃ samappayi.

22.

Dārubhatikatisso so, mahesiṃ kariyānulaṃ;

Ekamāsādhikaṃ vassaṃ, pure rajjamakārayi.

23.

Kāresi so pokkharaṇiṃ, mahāmeghavane lahuṃ;

Nilīye nāma damiḷe, sā purohitabrāhmaṇe.

24.

Rāgena rattā anulā, tena saṃvāsakāminī;

Dārubhatikatissaṃtaṃ, vīsaṃ datvāna ghātiya.

25.

Nilīyassa adā rajjaṃ, sopi nilīyabrāhmaṇo;

Taṃ mahesiṃ karitvāna, niccaṃ tāya upaṭṭhito.

26.

Rajjaṃ kāresi chammāsaṃ, anurādhapure idha;

Dvattiṃsāya balatthehi, vatthukāmā yathāruciṃ.

27.

Vīsena taṃ ghātayitvā, nilīyaṃ khattiyānulā;

Rajjaṃ sā anulādevī, catumāsamakārayi.

28.

Mahācūḷikarājassa, putto dutiyako pana;

Kūṭakaṇṇatisso nāma, bhīto so』nuladeviyā.

29.

Palāyitvā pabbajitvā, kāle pattabalo idha;

Āgantvā ghātayitvā, taṃ anulaṃ duṭṭhamānasaṃ.

30.

Rajjaṃ kāresi dvāvīsaṃ, vassāni manujādhipo;

Mahāuposathāgāraṃ, akā cetiyapabbate.

31.

Gharassa tassa purato, silāthūpamakārayi;

Bodhiṃ ropesi tattheva, sova cetiyepabbate.

32.

Pelagāmavihārañca, antaragaṅgāya kārayi;

Tattheva vaṇṇakaṃ nāma, mahāmātikameva ca.

33.

Ambaduggamahāvāpiṃ, bhayoluppalameva ca;

Sattahatthuccapākāraṃ, purassa parikhaṃ tathā.

34.

Mahāvatthumhi anulaṃ, jhāpayitvā asaññataṃ;

Apanīya tato thokaṃ, mahāvatthumakārayi.

35.

Padumassaravanuyyānaṃ, nagareyeva kārayi;

Matā』ssa dante dhovitvā, pabbaji jinasāsane.

36.

Kulasantake gharaṭṭhāne, mātubhikkhunupassayaṃ;

Kāresi dantagehanti, vissato āsi tena so.

37.

Tadaccaye tassa putto, nāmako bhātikābhayo;

Aṭṭhavīsativassāni, rajjaṃ kāresi khattiyo.

38.

Mahādāṭṭhikarājassa, bhātikattāmahīpati;

Dīpe 『『bhātikarājā』』ti, pākaṭo āsi dhammiko.

39.

Kāresi lohapāsāde, paṭisaṅkhārametthaso;

Mahāthūpe vedikā dve, thūpavhe』posathavhayaṃ.

40.

Attano balimujjhitvā, nagarassa samantato;

Ropāpetvā yojanamhi, sumanāna』jjukāni ca.

41.

Pādavecikato yāva, dhuracchattānarādhipo;

Caturaṅgalabahalena, gandhena urucetiyaṃ.

42.

Limpāpetvāna pupphāni, vaṇṭehi tattha sādhukaṃ;

Nivesitvāna koresi, thūpaṃ mālāgulopamaṃ.

43.

Punadvaṅgulabahalāya, manosilāya cetiyaṃ;

Limpāpetvāna kāresi, tatheva kusumācitaṃ.

44.

Puna sopānato yāva, dhuracchattāva cetiyaṃ;

Pupphehi okirāpetvā, chādesi puppharāsino.

45.

Uṭṭhāpetvāna yantehi, jalaṃ abhayavāpito;

Jalehi thūpaṃ sevanto, balapūjamakārayi.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 14 他墮入無間地獄, 在那之後,大褐王的兒子統治國家。 15 他統治三年,被稱為王帝須, 科拉那迦的王后維沙瑪·阿努拉。 16 她心繫力量長老,投毒害死了他, 這位阿努拉對這位力量長老也懷有愛戀。 17 她毒死帝須后,將王位給了他, 那裡有一個叫希瓦的力量長老,是首席門衛。 18 他立阿努拉為王后,統治了一年零兩個月, 在城中,阿努拉讓瓦圖卡·達米拉人執政。 19 她愛上了他並用毒藥殺死前者,將王位給了瓦圖卡, 這個達米拉人瓦圖卡原本是城市的建築師。 20 他立阿努拉為王后,統治了一年零兩個月, 在城中,阿努拉在那裡看到。 21 她看見了一個木材工人,對他心生愛慕, 於是用毒藥殺死瓦圖卡,將王位給了他。 22 這個木材工人帝須立阿努拉為王后, 在城中統治了一年零一個月。 23 他迅速在大雲林建造了一個蓮池, 她愛上了一個叫尼利耶的達米拉祭司婆羅門。 24 阿努拉因慾望而迷戀,渴望與他結合, 於是投毒殺死了木材工人帝須。 25 她將王位給了尼利耶,這位尼利耶婆羅門, 立她為王后,經常侍奉她。 26 他在此阿努拉德普拉(今阿努拉德普勒)統治了六個月, 與三十二位力量長老一起,隨心所欲地享受欲樂。 27 剎帝利女阿努拉用毒藥殺死了尼利耶, 阿努拉王后自己統治了四個月。 28 而大褐王的第二個兒子, 名叫庫塔坎納帝須,他害怕阿努拉王后。 29 他逃走出家,等到時機成熟力量充足時, 回來殺死了那個邪惡之心的阿努拉。 30 這位人王統治了二十二年, 在支提山建造了大布薩他殿。 31 在那座建築前方,他建造了一座石塔, 也在支提山種植了菩提樹。 32 他在內恒河建造了佩拉村寺, 還在那裡修建了萬納卡大水渠。 33 (他建造了)安巴杜加大水庫和巴約盧帕拉, 還有七肘高的城墻和護城河。 34 他在大地處火化了放蕩的阿努拉, 然後稍往一邊,建造了大地。 35 他就在城中建造了蓮池花園, 他死後,人們洗凈他的牙齒,出家進入勝者的教法。 36 在家族祖傳的房屋處,為比丘尼母親建造了精舍, 因此它被稱為牙齒殿。 37 在他之後,他的兒子名叫巴提卡阿巴耶, 這位剎帝利統治了二十八年。 38 因為是大牙王的兄弟,這位國王, 在島上以"巴提卡王"而聞名,是位正法之君。 39 他修復了銅殿, 在大塔建造了兩個欄桿,還有塔廟和布薩堂。 40 他放棄了自己的供品,在城市四周, 一由旬內種植了素馨花和阿樹卡樹。 41 這位人王從臺階基座直到頂端傘蓋, 用四指厚的香料塗抹大塔。 42 塗抹后,在那裡妥善地, 安置花朵花莖,使塔看起來像花球一般。 43 他又用二指厚的硃砂, 塗抹塔身,同樣佈滿鮮花。 44 從臺階直到頂端傘蓋, 撒滿鮮花,堆積如山。 45 他從阿巴耶水庫用機械提水, 用水澆灌塔身,舉行了力量供養。

46.

Sakaṭasatena muttānaṃ, saddhiṃ telena sādhukaṃ;

Maddāpetvā sudhāpiṇḍaṃ, sudhākammamakārayi.

47.

Pavālajālaṃ kāretvā, taṃ khipāpiya cetiye;

Sovaṇṇāni padumāni, cakkamattāni sandhisu.

48.

Laggāpetvā tato muttā-kalāpe yāva heṭṭhimā;

Padumā』lambayitvāna, mahāthūpamapūjayi.

49.

Gaṇasajjhāyasaddaṃ so, dhātugabbhamhitādini;

Sutvā 『『adisvā taṃnā』haṃ, vuṭṭhahissanti nicchito.

50.

Pācinādikamūlamhi, anāhāro nipajjatha;

Therā dvāraṃ māpayitvā, dhātugabbhaṃ nayiṃsu taṃ.

51.

Dhātugabbhavibhūtiṃso, sabbaṃ disvā mahīpati;

Nikkhanto tādiseheva, pottharūpehi pūjayi.

52.

Madhugandhehi gandhehi, ghaṭehi sarasehi ca;

Añjanaharitālehi, tathāmanosilāhi ca.

53.

Manosilāsu vassena, bhassitvā cetiyaṅgaṇe;

Ṭhitāsu gopphamattāsu, racite pu』ppalehi ca.

54.

Thūpaṅgaṇamhi sakale, purite gandhakaddame;

Cittakilañjachiddesu, racite pu』ppalehi ca.

55.

Vārayitvā vārimaggaṃ, tatheva purite ghaṭe;

Dīpavaṭṭihi nekāni, katavaṭṭisikhāhi ca.

56.

Madhukatelamhi tathā, tilatele tatheva ca;

Tatheva paṭṭavaṭṭīnaṃ, su bahūhi sikhāhi ca.

57.

Yathāvuttehi etehi, mahāthūpassa khattiyo;

Sattakkhattuṃ sattakkhattuṃ, pūjā』kāsi visuṃ visuṃ.

58.

Anuvassañca niyataṃ, sudhāmaṅgalamuttamaṃ;

Bodhisinānapūjā ca, tatheva urubodhiyā.

59.

Mahāvesākha pūjā ca, uḷārā aṭṭhavīsati;

Caturāsīti sahassāni, pūjā ca anuḷārikā.

60.

Vividhaṃ naṭanaccañca, nānātūriyavāditaṃ;

Mahāthūpe mahāpūjaṃ, saddhānunno akārayi.

61.

Divasassa ca tikkhattuṃ, buddhuppaṭṭhānamāgamā;

Dvikkhattuṃ, pupphabheriñca, niyataṃ so akārayi.

62.

Niyatañcanadānañca, pavāraṇādānameva ca;

Telaphāṇitavatthādi-parikkhāraṃ samaṇārahaṃ.

63.

Bahuṃ pādāsi saṅghassa, cetiyakhettameva ca;

Cetiye parikammatthaṃ, adāsi tattha khattiyo.

64.

Sadā bhikkhusahassassa, vihāre cetiyapabbate;

Salākavattabhattañca, so dāpesi ca bhūpati.

65.

Cintāmaṇimucelavhe, upaṭṭhānattaye ca so;

Tathā padumaghare chatta-pāsāde ca manorame.

66.

Bhojento pañcaṭhānamhi, bhikkhūganthadhure yute;

Paccayehi upaṭṭhāsi, sadā dhamme sagāravo.

67.

Porāṇarājaniyātaṃ, yaṃkiñci sāsanassitaṃ;

Akāsi puññakammaṃso, sabbaṃ bhātikabhūpati.

68.

Tassa bhābhakarājassa, accaye taṃ kaniṭṭhako;

Mahādāṭhimahānāga-nāmo rajjamakārayi.

69.

Dvādasaṃyeva vassāni, nānāpuññaparāyano;

Mahāthūpamhi kiñjakkha- pāsāṇe attharāpayi.

70.

Vālikāmariyādañca, kāresi vitthataṅgaṇaṃ;

Dīpe sabbavihāresu, dhammāsanamadāpayi.

71.

Ambatthala mahāthūpaṃ, kārāpesi mahīpati;

Ca yeaniṭṭhamānamhi, saritvā munino guṇaṃ.

72.

Cajitvāna sakaṃ pāṇaṃ, nipajjitvā sayaṃ tahiṃ;

Ṭhapayitvā cayaṃ tassa, niṭṭhāpetvāna cetiyaṃ.

73.

Catudvāre ṭhapāpesi, caturo ratanagghike;

Susippikehi suvibhatte, nānāratanajotite.

74.

Cetiye paṭimocetvā, nānāratanakañcukaṃ;

Kañcana bubbulañcettha, muttolambañca dāpayi.

75.

Cetiya pabbatāvaṭṭe, alaṅkariya yojanaṃ;

Yojāpetvā catudvāraṃ, samantā cāruvīthikaṃ.

76.

Vīthiyā ubhato passe, āpaṇāni pasāriya;

Dhajagghika to raṇāni, maṇḍayitvā tahiṃ tahiṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 46 他用一百輛車的珍珠,與油料妥善 揉合石灰團,進行了石灰工程。 47 他製作了珊瑚網,將其掛在塔上, 在接縫處安置了車輪大小的金蓮。 48 然後從底部開始懸掛珍珠串, 垂下蓮花,供養大塔。 49 他聽到舍利室內眾人誦經的聲音等, 決定說:"不見到它,我決不起身。" 50 他在東邊根部躺下不進食, 長老們開了門,帶他進入舍利室。 51 這位國王看到了舍利室的莊嚴, 出來后又用類似的供品供養。 52 用蜂蜜香和各種香料, 以及香油、眼藥、黃土、硃砂等。 53 在塔院撒下一雨的硃砂, 堆積及踝,並用蓮花裝飾。 54 整個塔院充滿香泥, 在彩繪蓆子的孔隙間佈置蓮花。 55 阻斷水路,同樣裝滿油瓶, 點燃無數燈芯,製作燈焰。 56 同樣用蜂蜜油、芝麻油, 以及無數布制燈芯的燈焰。 57 這位剎帝利用上述這些物品, 對大塔分別進行了七次七次的供養。 58 每年固定舉行最殊勝的石灰慶典, 同樣也為大菩提樹舉行浴樹供養。 59 還有盛大的二十八次衛塞節供養, 以及八萬四千次一般性供養。 60 這位具信仰者舉辦各種舞蹈表演, 各類樂器演奏,對大塔作大供養。 61 他每天三次前往禮佛, 固定每天兩次敲響花鼓。 62 他固定佈施食物,舉行自恣佈施, 以及油、糖漿、衣物等修行所需物品。 63 這位剎帝利向僧團大量佈施, 還佈施塔園用於塔的維護。 64 這位國王在支提山寺, 常年供養一千位比丘的分配食。 65 在欽達馬尼、無差拉三處集會堂, 以及美麗的蓮花殿和傘殿。 66 在五處供養精通經典的比丘, 常以四事供養,對法懷有恭敬。 67 這位巴提卡國王完成了 一切古代國王傳承下來的與教法相關的功德。 68 在這位光明王逝世后,他的弟弟 名叫大牙大龍的繼承了王位。 69 他統治了十二年,致力於各種功德, 在大塔鋪設了雄蕊石板。 70 他建造了沙圍墻和寬闊的庭院, 在全島所有寺院佈施說法座。 71 這位國王建造了安巴塔拉大塔, 在未完工時想起牟尼的功德。 72 他捨棄自己的生命,躺在那裡, 建立塔基,完成了佛塔。 73 在四門安置了四個珍寶龕, 由能工巧匠精心分配,以各種寶石裝飾。 74 他為塔披上各種寶石外衣, 還在這裡懸掛金泡和珍珠串。 75 他裝飾了支提山周圍一由旬, 在四門周圍建造了美麗的街道。 76 在街道兩旁開設商店, 到處豎立旗幟和裝飾品。

77.

Dīpamālā samujjotaṃ, kārayitvā samantato;

Naṭanaccāni gītāni, vāditāni ca kārayi.

78.

Magge kadambanadito, yāvacetiya pabbatā;

Gantuṃ dhotehi pādehi, kārayi』ttharaṇatthataṃ.

79.

Sanaccagītavādehi, samajjamakaruṃ tahiṃ;

Nagarassa catudvāre, mahā dānañca dāpayi.

80.

Akāsi sakale dīpe, dīpamālānirantaraṃ;

Salilepi samuddassa, samantā yojanantare.

81.

Cetiyassa mahetena, pūjā sā kāritā subhā;

Giribhaṇḍā mahāpūjā, uḷārā vuccate idha.

82.

Samāgatānaṃ bhikkhūnaṃ, tasmiṃ pūjā samāgame;

Dānaṃ aṭṭhasu ṭhānesu, ṭhapāpetvā mahīpati.

83.

Tāḷayitvāna tatraṭṭhā, aṭṭhasovaṇṇabheriyo;

Catuvīsasahassānaṃ, mahādānaṃ pavattayi.

84.

Chacīvarāni pādāsi, bandhamokkhañca kārayi;

Catudvārenvāpitehi, sadā kammamakārayi.

85.

Pubbarājūhi ṭhapitaṃ, bhātaraṃ ṭhapitaṃ tathā;

Puññakammaṃ ahāpetvā, sabbaṃ kārayibhūpati.

86.

Attānaṃ deviṃputte dve, hatthiṃ assañca maṅgalaṃ;

Vāriyanto』pi saṅghena, saṅghassā』dāsi bhūpati.

87.

Chasata sahassagghakaṃ, bhikkhusaṅghassa so adā;

Satasahassagghanakaṃ, bhikkhūnīnaṃ gaṇassa tu.

88.

Datvāna kappiyaṃ bhaṇḍaṃ, vividhaṃ vidhikovido;

Attānañca』va sese ca, saṅghato abhinīhari.

89.

Kālāyana kaṇṇikamhi, maṇināga pabbatavhayaṃ;

Vihārañca kaḷavhayaṃ, kāresi manujādhipo.

90.

Kubu bandhanadītīre, samuddavihārameva ca;

Huvāvakaṇṇike cūḷa, nagapabbatasavhayaṃ.

91.

Pāsāṇadīpakavhamhi, vihāre kārite sayaṃ;

Pāniyaṃ upanitassa, sāmaṇerassa khattiyo.

92.

Upacāre pasīditvā, samantā aṭṭhayojanaṃ;

Saṅghabhogamadātassa, vihārassa mahīpati.

93.

Maṇḍavāpi vihāre ca, sāmaṇerassa khattiyo;

Tuṭṭho vihāraṃ dāpesi, saṅghe bhogaṃ tatheva so.

94.

Iti vibhavamanappaṃ sādhupaññā labhitvā,

Vigatamadapamādācatta kāmapasaṅgā;

Akariyajanakhedaṃ puññakammābhirāmā,

Vipulavividhapuññaṃ suppannākarontīti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Ekādasarājadīpano nāma

Catuttiṃsatimo paricchedo.

Pañcatiṃsatimapariccheda

Dvādasarājako

1.

Āmaṇḍagāmaṇyabhayo, mahādāṭhikaaccaye;

Navavassanaṭṭhamāse, rajjaṃ kāresi taṃ suto.

2.

Chattāti chattaṃ kāresi, mahāthūpe manorame;

Tatheva pādavediñca, muddhavediñca kārayi.

3.

Tatheva lohapāsāda, thūpavhe posathavhaye;

Kāresi kucchiājiraṃ, kucchiāḷindameva ca.

4.

Ubhayatthāpi kāresi, cāruṃ ratanapaṇḍapaṃ;

Rajataleṇa vihārañca, kārāpesi narādhipe.

5.

Mahāgāmeṇḍavāpiṃso, passe kāriya dakkhiṇe;

Dakkhiṇassa vihārassa, adāsi puññadakkhiṇo.

6.

Māghātaṃ sakale dīpe, kāresi manujādhipo;

Valliphalāni sabbāni, ropāpetvā tahiṃ tahiṃ.

7.

Maṃ sakubhaṇḍakaṃ nāma, āmaṇḍiya mahīpati;

Pattaṃ pūrāpayitvāna, kāretvā vatthacumbaṭaṃ.

8.

Dāpesi sabbasaṅghassa, vippasannena cetasā;

Patte pūrāpayitvā so, āmaṇḍa gāmaṇividū.

9.

Taṅkaniṭṭhokaṇirājā-tisso ghātiya tātaraṃ;

Tīṇi vassāni nagare, rajjaṃ kāresi khattiyo.

10.

Uposathagharaṭṭaṃ esā, nicchini cekiyavhaye;

Rājāparādhakammamhi, putte saṭṭhitu bhikkhavo.

11.

Sahoḍḍe gāhayitvāna, rājā cetiya pabbate;

Khipāpesi kaṇiravhe, pabbhāramhi asīlake.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 77 他使四周點亮燈明, 舉辦舞蹈、歌唱和音樂表演。 78 從卡丹巴河直到支提山, 為使人能以潔凈的腳行走,鋪設了地毯。 79 在那裡舉行歌舞音樂盛會, 在城市四門設定大布施。 80 他在全島不間斷地點亮燈明, 甚至在海水中也延伸一由旬。 81 他為塔舉辦的這場莊嚴供養, 在這裡被稱為盛大的山供養。 82 在這供養集會上,國王 在八處設立佈施站,供養集會的比丘。 83 在那裡敲響八面金鼓, 對兩萬四千人進行大布施。 84 他佈施六件袈裟,解除囚犯的束縛, 在四門常設理髮師為人服務。 85 這位國王沒有減少 前代國王和兄長設立的功德事業,全都繼續進行。 86 雖然被僧團阻止,這位國王仍然 將自己、王后、兩個王子、吉祥象馬布施給僧團。 87 他佈施價值六十萬的物品給比丘僧團, 佈施價值十萬的物品給比丘尼眾。 88 這位精通儀軌者佈施各種如法物品, 然後從僧團贖回自己和其他人。 89 這位人王在卡拉亞那·康尼卡建造 瑪尼那伽山寺和卡拉寺。 90 在庫布班達那河岸建造海寺, 在胡瓦瓦康尼卡建造小那伽山寺。 91 這位剎帝利對在帕薩納島 自建寺院中供養飲用水的沙彌, 92 感到歡喜,將周圍八由旬 作為寺院的僧團所有地。 93 這位剎帝利對曼達瓦比寺的 沙彌感到歡喜,同樣佈施寺院和僧團所有地。 94 如是獲得無量財富的善慧者們, 遠離驕慢放逸、斷除欲樂執著, 不使他人煩惱、樂於修功德, 廣造各種豐盛的功德。 為令善人生信和厭離而造的大史 第三十四章 名為敘述十一王的篇章結束 第三十五章 十二王 1 在大牙王逝世后,他的兒子 阿曼達伽馬尼·阿巴耶統治了九年零八個月。 2 他在美麗的大塔上建造了傘蓋, 同樣建造了基座欄桿和頂部欄桿。 3 同樣在銅殿、塔廟和布薩堂, 建造了內院和內走廊。 4 在兩處都建造了美麗的寶亭, 這位人王還建造了銀洞寺。 5 這位功德之王在大村建造了 恩達瓦比水庫,佈施給南方寺。 6 這位人王在全島禁止殺生, 在各處種植蔓藤果實。 7 這位國王稱為阿曼達,將稱為 薩庫班達卡的物品裝滿缽,製作布墊。 8 以清凈心佈施給所有僧團, 這位智者阿曼達伽馬尼裝滿缽。 9 他的弟弟卡尼拉賈帝須殺死兄長, 這位剎帝利在城中統治了三年。 10 他在支卡寺布薩堂 因國王的過錯事件要處罰兒子們。 11 國王將他們與親屬一起抓捕, 扔在支提山無戒德的卡尼拉懸崖。

12.

Kaṇirājā accayena, āmaṇḍagāmaṇi suto;

Cūḷābhayo vassamekaṃ, rajjaṃ kāresi khattiyo.

13.

So goṇakanadītīre, purapassamhi dakkhiṇe;

Kārāpesi mahīpālo, vihāre cūḷagallakaṃ.

14.

Cūḷābhayassa』cca yena, sīvali taṃ kaniṭṭhikā;

Āmaṇḍadhītā caturo, māse rajjamakārayi.

15.

Āmaṇḍa bhāgineyyā tu, sīvaliṃ apanīyataṃ;

Iḷanāgoti nāmena, chattaṃ ussāpayi pure.

16.

Tissavāpiṃ gate tasmiṃ, ādivasse narādhipe;

Taṃ hitvā puramāgañchuṃ, bahavolambakaṇṇakā.

17.

Tahiṃ adisvā te rājā, kuddho tehi akārayi;

Maddayaṃ vāpiyā passe, mahāthūpañjasaṃsayaṃ.

18.

Tesaṃ vicārake katvā, caṇḍāle ca ṭhapāpayi;

Tena kuddhālambakaṇṇā, sabbe hutvāna ekato.

19.

Rājānaṃ taṃ gahetvāna, rundhitvāna sake ghare;

Sayaṃ rajjaṃ vicāresuṃ, rañño devī tadā sakaṃ.

20.

Puttaṃ candamukhasivaṃ, maṇḍayitvā kumārakaṃ;

Datvāna hatthe dhātīnaṃ, maṅgalahatthi santike.

21.

Pesesi vatvā sandesaṃ, netvā taṃ dhātiyo tahiṃ;

Vadiṃsu devisandesaṃ, sabbaṃ maṅgala hatthino.

22.

『『Ayaṃ te sādhino putto,

Sāmiko cārake ṭhito;

Arihi ghātato seso,

Tayā ghāto imassa tu.

23.

Tvamenaṃ kira ghātehi, idaṃ devivaco』』iti;

Vatvā tu sayāpesuṃ, pādamūlamhi hatthino.

24.

Dukkhito so ruditvāna, nāgo bhetvāna āḷakaṃ;

Pavisitvā mahāvatthuṃ, dvāraṃ pātiya thāmasā.

25.

Rañño nisinnaṅgaṇamhi, ugghāṭetvā kavāṭakaṃ;

Nisīdāpiya taṃ khandhe, mahātitthamupāgami.

26.

Nāvaṃ āro payitvāna, rājānaṃ tattha kuñjaro;

Pacchimo dadhitīrena, sayaṃ malaya māruhī.

27.

Paratīre vasitvā so, tīṇivassāni khattiyo;

Balakāyaṃ gahetvāna, āgā nāvāti rohaṇaṃ.

28.

Titthe sakkharasobbhamhi, otaritvāna bhūpati;

Akāsi rohaṇe tattha, mahantaṃ balasaṅgahaṃ.

29.

Rañño maṅgalahatthiso, dakkhiṇaṃ malayaṃ tato;

Rohaṇaṃye』vupāgañchi, tassa kammāni kātave.

30.

Mahāpadumanāmassa, tattha jātakabhāṇino;

Tulādhāravhavāsissa, mahātherassa santike.

31.

Kapijātakaṃ sutvāna, bodhisatte pasādavā;

Nāgamahāvihāraṃ so, jiyāmuttadhanussataṃ.

32.

Katvā kāresi thūpañca, vaḍḍhāpesi yathāṭhitaṃ;

Tissavāpiñca kāresi, tathā duravhavāpikaṃ.

33.

So gahetvā balaṃ rājā, yuddhāya abhinikkhami;

Taṃ sutvā lambakaṇṇā ca, yuddhāya abhisaṃyutā.

34.

Papallakkhandhadvāramhi, khette hiṅkaravāpike;

Yuddhaṃ ubhinnaṃ vattittha, aññamaññavihesanaṃ.

35.

Nāvākilantadehattā, posā sīdanti rājino;

Rājā nāmaṃ sāvayitvā, sayaṃ pāvisi tena so.

36.

Tena bhītālambakaṇṇā, sayiṃsu udarena so;

Tesaṃ sīsāni chinditvā, ratanābhisamaṃkari.

37.

Tikkhattumevantukate, karuṇāya mahīpati;

『『Amāretvā』va gaṇhātha, jīvaggāha』nti abruvi.

38.

Tato vijitasaṅgāmo, puraṃ āgamma bhūpati;

Chattaṃ ussāpayitvāna tissavāpi chaṇaṃ agā.

39.

Jalakīḷāya uggantvā, sumaṇḍitapasādhito;

Attano sirisampattiṃ, disvā tassantarāyike.

40.

Lambakaṇṇe saritvāna, kuddho so yojayīrathe;

Yugaparamparā tesaṃ, purato pāvisī puraṃ.

41.

Mahāvatthussa ummāre, ṭhatvā rājāṇapesi so;

『『Imesaṃ sīsamummāre, asmiṃ chindatha bho』』iti.

42.

Goṇā eterathe yuttā, tava honti rathesabha;

Siṅgaṃkhurañca etesaṃ, chedāpayata bho』』iti.

12.

Kaṇirājā accayena, āmaṇḍagāmaṇi suto;

Cūḷābhayo vassamekaṃ, rajjaṃ kāresi khattiyo.

13.

So goṇakanadītīre, purapassamhi dakkhiṇe;

Kārāpesi mahīpālo, vihāre cūḷagallakaṃ.

14.

Cūḷābhayassa』cca yena, sīvali taṃ kaniṭṭhikā;

Āmaṇḍadhītā caturo, māse rajjamakārayi.

15.

Āmaṇḍa bhāgineyyā tu, sīvaliṃ apanīyataṃ;

Iḷanāgoti nāmena, chattaṃ ussāpayi pure.

16.

Tissavāpiṃ gate tasmiṃ, ādivasse narādhipe;

Taṃ hitvā puramāgañchuṃ, bahavolambakaṇṇakā.

17.

Tahiṃ adisvā te rājā, kuddho tehi akārayi;

Maddayaṃ vāpiyā passe, mahāthūpañjasaṃsayaṃ.

18.

Tesaṃ vicārake katvā, caṇḍāle ca ṭhapāpayi;

Tena kuddhālambakaṇṇā, sabbe hutvāna ekato.

19.

Rājānaṃ taṃ gahetvāna, rundhitvāna sake ghare;

Sayaṃ rajjaṃ vicāresuṃ, rañño devī tadā sakaṃ.

20.

Puttaṃ candamukhasivaṃ, maṇḍayitvā kumārakaṃ;

Datvāna hatthe dhātīnaṃ, maṅgalahatthi santike.

21.

Pesesi vatvā sandesaṃ, netvā taṃ dhātiyo tahiṃ;

Vadiṃsu devisandesaṃ, sabbaṃ maṅgala hatthino.

22.

『『Ayaṃ te sādhino putto,

Sāmiko cārake ṭhito;

Arihi ghātato seso,

Tayā ghāto imassa tu.

23.

Tvamenaṃ kira ghātehi, idaṃ devivaco』』iti;

Vatvā tu sayāpesuṃ, pādamūlamhi hatthino.

24.

Dukkhito so ruditvāna, nāgo bhetvāna āḷakaṃ;

Pavisitvā mahāvatthuṃ, dvāraṃ pātiya thāmasā.

25.

Rañño nisinnaṅgaṇamhi, ugghāṭetvā kavāṭakaṃ;

Nisīdāpiya taṃ khandhe, mahātitthamupāgami.

26.

Nāvaṃ āro payitvāna, rājānaṃ tattha kuñjaro;

Pacchimo dadhitīrena, sayaṃ malaya māruhī.

27.

Paratīre vasitvā so, tīṇivassāni khattiyo;

Balakāyaṃ gahetvāna, āgā nāvāti rohaṇaṃ.

28.

Titthe sakkharasobbhamhi, otaritvāna bhūpati;

Akāsi rohaṇe tattha, mahantaṃ balasaṅgahaṃ.

29.

Rañño maṅgalahatthiso, dakkhiṇaṃ malayaṃ tato;

Rohaṇaṃye』vupāgañchi, tassa kammāni kātave.

30.

Mahāpadumanāmassa, tattha jātakabhāṇino;

Tulādhāravhavāsissa, mahātherassa santike.

31.

Kapijātakaṃ sutvāna, bodhisatte pasādavā;

Nāgamahāvihāraṃ so, jiyāmuttadhanussataṃ.

32.

Katvā kāresi thūpañca, vaḍḍhāpesi yathāṭhitaṃ;

Tissavāpiñca kāresi, tathā duravhavāpikaṃ.

33.

So gahetvā balaṃ rājā, yuddhāya abhinikkhami;

Taṃ sutvā lambakaṇṇā ca, yuddhāya abhisaṃyutā.

34.

Papallakkhandhadvāramhi, khette hiṅkaravāpike;

Yuddhaṃ ubhinnaṃ vattittha, aññamaññavihesanaṃ.

35.

Nāvākilantadehattā, posā sīdanti rājino;

Rājā nāmaṃ sāvayitvā, sayaṃ pāvisi tena so.

36.

Tena bhītālambakaṇṇā, sayiṃsu udarena so;

Tesaṃ sīsāni chinditvā, ratanābhisamaṃkari.

37.

Tikkhattumevantukate, karuṇāya mahīpati;

『『Amāretvā』va gaṇhātha, jīvaggāha』nti abruvi.

38.

Tato vijitasaṅgāmo, puraṃ āgamma bhūpati;

Chattaṃ ussāpayitvāna tissavāpi chaṇaṃ agā.

39.

Jalakīḷāya uggantvā, sumaṇḍitapasādhito;

Attano sirisampattiṃ, disvā tassantarāyike.

40.

Lambakaṇṇe saritvāna, kuddho so yojayīrathe;

Yugaparamparā tesaṃ, purato pāvisī puraṃ.

41.

Mahāvatthussa ummāre, ṭhatvā rājāṇapesi so;

『『Imesaṃ sīsamummāre, asmiṃ chindatha bho』』iti.

42.

Goṇā eterathe yuttā, tava honti rathesabha;

Siṅgaṃkhurañca etesaṃ, chedāpayata bho』』iti.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 12. 迦尼王逝后,阿曼達伽摩尼之子; 貴族朱拉巴約,治國一年。 13. 他在果那迦河岸,城南方; 作為統治者,建造了朱拉伽拉迦寺院。 14. 朱拉巴約逝后,其妹西瓦利; 阿曼達之女,執政四月。 15. 阿曼達的外甥,廢黜了西瓦利; 名為伊拉那伽者,在城中舉起王傘。 16. 當這位君主在位第一年,前往帝沙水池時; 許多耳垂長大者,離開后又返回城中。 17. 國王在那裡未見他們,憤怒之下令其建造; 在水池邊修建大塔,毫無疑問。 18. 任命旃陀羅,作為監工; 因此憤怒的長耳人們,全體團結一致。 19. 他們抓住國王,將其囚禁在其家中; 自行執掌朝政,當時王后獨處。 20. 為年幼的王子,月面濕婆加以裝扮; 交付乳母之手,送往吉祥象處。 21. 遣送信使,乳母帶他前往彼處; 向吉祥象傳達王后的口信。 22. "這是你良主之子, 其主人被囚禁, 從敵人殺戮中倖存, 但你若殺他。 23. 你當殺此子,這是王后之言"; 說完便讓他躺在,像的腳下。 24. 痛苦的象兒哭泣,打破柵欄; 進入大院,用力推開門扉。 25. 在國王所坐庭院,推開門板; 讓他坐在象背上,來到大渡口。 26. 大象在那裡登上船隻,載著國王; 沿著酪乳河岸,自行登上馬來山。 27. 這位貴族在對岸,居住三年; 集結軍隊,乘船前往羅哈納。 28. 在沙卡羅索巴渡口,君主下船; 在羅哈納那裡,召集強大軍隊。 29. 國王的吉祥象,從南馬來山; 來到羅哈納,為他效勞。 30. 在那裡有一位,名為大蓮花; 號稱度量者,大長老身邊。 31. 聽聞猴子本生故事後,對菩薩生起信心; 他修建那伽大寺,如弓箭般迅速。 32. 建造佛塔,擴建原有建築; 修建帝沙水池,以及杜拉瓦水池。 33. 國王率領軍隊,出征作戰; 長耳人聞訊,也準備應戰。 34. 在帕帕拉卡達門,欣卡拉水池田野; 雙方展開戰鬥,互相殘殺。 35. 因航行疲憊,國王的士兵體力不支; 國王宣佈自己名號,親自上陣。 36. 長耳人因此恐懼,匍匐在地; 砍下他們的頭顱,堆積如寶。 37. 君主三次發出,慈悲之言; 說道:"不要殺戮,要活捉"。 38. 戰爭勝利后,君主返回城中; 高舉王傘,前往帝沙水池慶祝。 39. 盛裝打扮,起身水中嬉戲; 看到自己的榮華富貴,想起那些阻礙者。 40. 憶及長耳人,憤怒地備好戰車; 一隊隊戰車,在前面進入城中。 41. 站在大院門檻,國王下令說: "諸位,在這門檻上,斬下他們的頭"。 42. "戰車之主啊,這些繫於車上的牛,都歸你所有; 諸位,砍下它們的角和蹄"。

43.

Mātuyā atha saññatto, sīsacchedaṃ nivāriya;

Nāsañca pādaṅguṭṭhañca, tesaṃ rājā achedayi.

44.

Hatthivutthaṃ janapadaṃ, adā hatthissa khattiyo;

Hatthibhogo janapado, iti tenāsi nāmato.

45.

Evaṃ anurādhapure, iḷānāgo mahīpati;

Chabbassāni anunāni, rajjaṃ kāresi khattiyo.

46.

Iḷanāgaccaye tassa, putto candamukhosivo;

Aṭṭhavassaṃ sattamāsaṃ, rājā rajjamakārayi.

47.

Maṇikāragāme vāpi, kārāpetvā mahīpati;

Issarasamaṇavhassa, vihārassa adāsi so.

48.

Tassa rañño mahesī ca, saṅgāme pattimattano;

Tassevā』dā vihārassa, damiḷadevīti vissutā.

49.

Taṃ tissavāpī kīḷāya, hantvā candamukhaṃ sivaṃ;

Yasaḷālakatisso』ti, vissuto taṅkaniṭṭhako.

50.

Anurādhapure ramme, laṅkābhuvadane subhe;

Sattavassānaṭṭhamāse, rājā rajjamakārayi.

51.

Dovirikassa dattassa, puttho dovāriko sayaṃ;

Rañño sadisarūpena, ahosi subhanāmavā.

52.

Subhaṃ balatthaṃ taṃ rājā, rājabhūsāya bhūsiya;

Nisidāpiya pallaṅke, hāsatthaṃ yasaḷālako.

53.

Sīsacoḷaṃ balatthassa, sasīse paṭimuñciya;

Yaṭṭhiṃ gahetvā hatthena, dvāramūle ṭhito sayaṃ.

54.

Vandantesu amaccesu, nisinnaṃ āsanamhi taṃ;

Rājā hasati evaṃ so, kurute antarantarā.

55.

『『Balattho ekadivasaṃ, rājānaṃ hasamānakaṃ;

Ayaṃ balattho kasmā me, sammukhāhasatī』』ti so.

56.

Mārāpayitvā rājānaṃ, balattho so subho idha;

Rajjaṃ kāresi chabbassaṃ, subharājāti vissuto.

57.

Dvisu mahāvihāresu, subharājā manoramaṃ;

Pariveṇapantiṃ subha-nāmakaṃyeva kārayi.

58.

Uruvelasamīpamhi, tathā vellivihārakaṃ;

Puratthime ekadvāraṃ, gaṅgante nandigāmakaṃ.

59.

Lambakaṇṇasuto eko, uttarapassavāsiko;

Senāpatimupaṭṭhāsi, vasabho nāma mātulaṃ.

60.

Hessati vasabho nāma, rājā』ti sutiyāsadā;

Ghāteti rājādīpamhi, sabbe vasabhanāmake.

61.

『『Rañño dassāma vasataṃ, ima』』nti bhariyāya so;

Senāpatimantayitvā, pāto rājakulaṃ agā.

62.

Gacchato tena sahasā, tambulaṃ cuṇṇavajjitaṃ;

Hatthamhi vasabhassā』dā, taṃ sādhu parirakkhituṃ.

63.

Rājagehassa dvāramhi, tambulaṃ cuṇṇavajjitaṃ;

Senāpati udikkhitvā, taṃ cuṇṇatthaṃ visajjayi.

64.

Senāpatissa bhariyā, cuṇṇatthaṃ vasabhaṃ gataṃ;

Vatvā rahassaṃ datvā ca, sahassaṃ taṃ palāpayi.

65.

Mahāvihāraṭhānaṃ so, gantvāna vasabho pana;

Tattha therehi khiranna-vatthehi katasaṅgaho.

66.

Tato paraṃ kuṭṭhino ca, rājabhāvāya nicchitaṃ;

Sutvāna vacanaṃhaṭṭho, 『『coro hessa』』nti nicchito.

67.

Laddhasamatthapurise, gāmaghātaṃ tato paraṃ;

Karonto rohaṇaṃ gantvā, kapallapuvopadesato.

68.

Kamena raṭṭhaṃ kaṇhantho, sampattabalavāhano;

So rājā dvīhi vassehi, āgamma purasantikaṃ.

69.

Subharājaṃ raṇe hantvā, vasabho so mahabbalo;

Ussāpayi purebhattaṃ, mātulo』pi raṇe pati.

70.

Taṃ mātulassa sariraṃ, pubbabhūtopakārikaṃ;

Akāsi vasabho rājā, mahesiṃ mettanāmikaṃ.

71.

Sohorapāṭhakaṃ pucchi, āyuppamāṇamattano;

『『Āha dvādasavassāni』』, rahoyevassa sopi ca.

72.

Rahassaṃ rakkhaṇatthāya, sahassaṃ tassā dāpiya;

Saṅghaṃ so sannipātetvā, vanditvā pucchi bhūpati.

73.

『『Siyānu bhante āyussa, vaḍḍhanakāraṇaṃ』』iti;

『『Atthī』』ti saṅgho ācikkhi, antarāyavimocanaṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 43. 後來在母親勸說下,制止了砍頭; 國王僅砍下他們的鼻子和腳趾。 44. 貴族將大象居住的地方,賜給大象; 因此這地方,就被稱為象地。 45. 如此在阿努拉德普勒(今斯里蘭卡古都),貴族伊拉那伽; 作為統治者,執政滿六年。 46. 伊拉那伽逝世后,其子月面濕婆; 作為國王,統治八年零七個月。 47. 統治者在摩尼卡拉村,修建水池; 贈與伊沙拉沙門寺院。 48. 這位國王的王后,在戰場上獲得的份額; 也都賜給了寺院,她以達米拉德維聞名。 49. 在帝沙水池遊玩時,殺死月面濕婆; 其弟弟以亞沙拉拉卡帝沙聞名。 50. 在美麗的阿努拉德普勒,這蘭卡大地美好處; 作為國王統治了七年零八個月。 51. 門衛達塔之子,自己也是門衛; 與國王容貌相似,名叫須巴。 52. 亞沙拉拉卡讓須巴侍衛,穿上王者裝束; 讓他坐在寶座上,爲了取樂。 53. 將侍衛的頭巾,戴在自己頭上; 手持權杖,自己站在門邊。 54. 大臣們向坐在寶座上的人行禮時, 國王不時發出笑聲。 55. "有一天侍衛看到國王發笑, 心想'為何這侍衛在我面前發笑'"。 56. 於是殺死國王,那位名叫須巴的侍衛; 統治了六年,以須巴王聞名。 57. 在兩座大寺院,須巴王建造了; 一排精舍,以須巴為名。 58. 在烏魯維拉附近,建維利寺; 在東方單門處,河邊建南迪村。 59. 一位長耳人之子,住在北方; 名叫瓦沙巴,侍奉舅父統帥。 60. 聽說"將有名叫瓦沙巴的國王"; 便殺盡島上所有叫瓦沙巴的人。 61. "我們給國王住所",他對妻子說; 與統帥商議后,清晨前往王宮。 62. 突然在路上,給了瓦沙巴; 一把沒有石灰粉的檳榔,要他好好保管。 63. 在王宮門前,統帥看到; 沒有石灰粉的檳榔,就派他去取石灰粉。 64. 統帥的妻子對去取石灰粉的瓦沙巴; 告知秘密並給他一千金幣,讓他逃走。 65. 然後瓦沙巴前往大寺; 在那裡得到長老們乳品、食物和衣物的供養。 66. 之後聽說麻風病人,決定要當國王; 他歡喜地聽到這話,認定"他會成為盜賊"。 67. 獲得有能力的人後,之後進行村莊襲擊; 根據卡帕拉普瓦的指示,前往羅哈納。 68. 逐漸征服國土,獲得軍隊和車乘; 這位國王用了兩年時間,來到城邊。 69. 強大的瓦沙巴在戰鬥中殺死須巴王; 在上午舉起王傘,舅父也在戰場上倒下。 70. 對於這位舅父的遺體,念及往日恩情; 瓦沙巴王立其妻彌達為王后。 71. 他詢問占星師,自己的壽命長短; 占星師私下告訴他"十二年"。 72. 為保守秘密,給了他一千金幣; 國王召集僧團,禮敬后詢問。 73. "尊者們,是否有延長壽命的方法?" 僧團回答說"有",能免除障礙。

74.

Parissāvanadānañca, āvāsadāna meva ca;

Gilānavattadānañca, dātabbaṃ manujādhipa.

75.

『『Kātabbaṃ jiṇṇakāvāsa-paṭisaṅkharaṇaṃ tathā;

Pañcasīlasamādānaṃ, katvā taṃ sādhurakkhiyaṃ.

76.

Uposathūpavāso ca, kattabbo』 posathe』』iti;

Rājā sādhūti gantvāna, tathā sabbaṃ makāsi so.

77.

Tiṇṇaṃ tiṇṇañca vassānaṃ, accayena mahīpati;

Dīpamhi sabbasaṅghassa, ticīvaramadāpayi.

78.

Anāgatānaṃ therānaṃ, pesayitvāna dāpayi;

Dvattiṃsāyahi ṭhānesu, dāpesi madhupāyasaṃ.

79.

Catusaṭṭhiyā ca ṭhānesu, mahādānaṃtu missakaṃ;

Sahassavaṭṭi catusu, ṭhānesu ca jalāpayi.

80.

Cetiyapabbate ceva, thūpārāme ca cetiye;

Mahāthūpe mahābodhi-ghare iti imesu hi.

81.

Cittalakūṭe kāresi, dasathūpe manorame;

Dīpe』khilamhi āvāse, jiṇṇe ca paṭisaṅkhari.

82.

Valliyeravihāre ca, therassa so pasīdiya;

Mahāvalligottaṃ nāma, vihārañca akārayi.

83.

Kāresi anurārāmaṃ, mahāgāmassa santike;

Heḷigāmaṭṭhakarisa, sahassaṃ tassa dāpayi.

84.

Mucelavihāraṃ kāretvā, so tissavaḍḍhamānake;

Āḷisārodakabhāgaṃ, vihārassa adāpayi.

85.

Kalambatitthe thūpamhi, kāresiṭṭhikakañcukaṃ;

Kāresuposathā gāraṃ, vaṭṭitelattha massatu.

86.

Sahassakarīsavāpiṃso , kārāpetvā adāsi ca;

Kāresuposathāgāraṃ, vihāre kumbhigallake.

87.

Soye』vu posathāgāraṃ, issarasamaṇake idha;

Thūpārāmethūpagharaṃ, kārāpesi mahīpati.

88.

Mahāvihāre pariveṇa, pantiṃ pacchimapekkhiniṃ;

Kāresi ca catusālañca, jiṇṇakaṃ paṭisaṅkhari.

89.

Catubuddhapaṭimārammaṃ, paṭimānaṃgharaṃtathā;

Mahābodhiṅgaṇe ramme, rājā soyeva kārayi.

90.

Tassa rañño mahesī sā, vuttanāmā manoramaṃ;

Thūpaṃ thūpagharañceva, rammaṃ tatheva kārayi.

91.

Thūpārāme thūpagharaṃ, niṭṭhāpetvā mahīpati;

Tassa niṭṭhāpitamahe, mahādānamadāsi ca.

92.

Yuttānaṃ buddhavacane, bhikkhūnaṃ paccayampi ca;

Bhikkhūnaṃ dhammakathikānaṃ, sappiphāṇitameva ca.

93.

Nagarassa catudvāre, kapaṇavaṭṭañca dāpayi;

Gilānānañca bhikkhūnaṃ, gilānavaṭṭameva ca.

94.

Mayettiṃ rājuppalavāpiṃ, vahakolambagāmakaṃ;

Mahānika vittavāpiṃ, mahārāmotti meva ca.

95.

Kehālaṃ kāḷivāpiñca, cambuṭṭhiṃ vātamaṅganaṃ;

Abhivaḍḍhamānakañca, iccekādasa vāpiyo.

96.

Dvādasa mātikā ceva, subhikkhatthamakārayi;

Guttattha purapākāraṃ, ceva muccamakārayi.

97.

Gopurañca catudvāre, mahāvatthuñca kārayi;

Saraṃ kāresi uyyāne, haṃsetatthavisajjayi.

98.

Pure bahū pokkharaṇī, kārāpetvā tahiṃ tahiṃ;

Ummaggena jalaṃ tattha, pavesesi mahīpati.

99.

Evaṃ nānāvidhaṃ puññaṃ, katvā vasabhabhūpati;

Hatantarāyo so hutvā, puññakamme sadādaro.

100.

Catuttāsīsavassāni, pure rajjamakārayi;

Catuttālīsavesākha, pūjā yo ca akārayi.

101.

Subharājā dharanto so, attano ekadhītaraṃ;

Vasabhena bhayāsaṃkī, appesi』ṭhika vaḍḍhakiṃ.

102.

Attano kambalañceva, rājā bhaṇḍāni ca』ppayi;

Vasabhena hate tasmiṃ, tamādāsiṭṭhavaḍḍhakī.

103.

Dhītiṭhāne ṭhapetvāna, vaḍḍheti attano ghare;

Sakammaṃ karato tassa, bhattaṃ āhari dārikā.

104.

Sā nirodhasamāpannaṃ, tadambapuppha gumbake;

Sattame divase disvā, bhattaṃ medhāvīnī adā.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 74. 應當佈施濾水器,以及住所; 還有病人所需物品,人中之主。 75. "同樣也要修繕,破舊的住所; 受持五戒,並善加守護。 76. 在布薩日,應當守布薩齋戒"; 國王說"善哉"后離去,並照此實行。 77. 每過三年,這位統治者; 就為全島僧團,佈施三衣。 78. 派人送給未到的長老們, 在三十二處,供養蜂蜜粥。 79. 在六十四處,舉行大規模混合佈施; 在四處地方,點燃千盞燈。 80. 即在支提山,塔園佛塔; 大塔和大菩提樹殿這些處所。 81. 在質達拉庫達建造,十座令人愉悅的佛塔; 修繕全島所有,破舊的住所。 82. 他對瓦利耶拉寺院的長老生起信心; 建造了名為大瓦利宗的寺院。 83. 在大村附近,建造阿努拉寺; 賜予該寺院,黑利村一千卡利沙土地。 84. 建造木支拉寺院,在帝沙瓦達瑪那; 將阿利沙羅達卡地區,賜予寺院。 85. 在卡蘭巴渡口的佛塔,建造磚砌外層; 建造布薩堂,那裡應當點燈。 86. 修建千卡利沙水池,並將其佈施; 在昆比伽拉卡寺院,建造布薩堂。 87. 他也在伊沙拉沙門寺,建布薩堂; 這位統治者在塔園,建造佛塔殿。 88. 在大寺院建造,面向西方的; 一排精舍,並修繕破舊建築。 89. 建造令人愉悅的,四佛像殿; 以及佛像殿,就在大菩提樹院內。 90. 那位國王的王后,前面提到的名字; 同樣建造了美麗的,佛塔和塔殿。 91. 統治者在塔園完成塔殿建造后; 在竣工慶典上,舉行大布施。 92. 對精通佛語的比丘,佈施必需品; 對說法比丘,佈施酥油和蜜糖。 93. 在城市四門,佈施貧民食物; 對生病比丘,佈施病人所需。 94. 馬耶提,王蓮池,瓦哈科蘭巴村; 大尼卡維達池,以及大拉莫提。 95. 克哈拉,卡利池,占布提,瓦塔曼伽納; 阿比瓦達瑪納卡,這十一座水池。 96. 修建十二條水道,為確保豐收; 為保護城市,建造高大城墻。 97. 在四門建城門樓,修建大院; 在園林中造池,放養天鵝。 98. 在城中各處,建造眾多蓮池; 統治者通過地下,引水入池。 99. 如此瓦沙巴國王,做了各種功德; 消除了障礙,常敬重善業。 100. 在城中統治了,四十四年; 舉行了四十四次,衛塞節供養。 101. 須巴王因害怕,瓦沙巴; 將自己的獨生女,託付給磚匠。 102. 國王將自己的毛毯,和財物也託付; 當他被瓦沙巴殺死時,磚匠取得這些。 103. 將女兒視如己出,在自己家中撫養; 當他工作時,少女為他送飯。 104. 這位聰慧的少女,在芒果花叢中; 見到入滅盡定者,第七天供養食物。

105.

Puna bhattaṃ randhayitvā, pituno bhattamāhari;

Papañcakāraṇaṃ puṭṭhā, tamatthaṃ pituno vadi.

106.

Tuṭṭho punappunañce』so, bhattaṃ therassa dāpayi;

Vissattho』nāgataṃ disvā, thero āha kumārikaṃ.

107.

『『Tavaissariyejāte, imaṃ ṭhānaṃ kumārike;

Sareyyāsī』ti thero tu, tadā ca parinibbuto.

108.

Sake so vasabho rājā, vayappattamhi puttake;

Vaṅkanāsikatissamhi, kaññaṃtassānurūpikaṃ.

109.

Gavesāpesi purisā, taṃ disvāna kumārikaṃ;

Iṭṭhakavaḍḍhakīgāme, itthilakkhaṇa kovidā.

110.

Rañño nivedayuṃ rājā, tamāṇāpetumārabhi;

Tassāha rājadhītattaṃ, iṭṭhakavaḍḍhakī tadā.

111.

Subharañño tu dhītattaṃ, kambalādīhi ñāpayi;

Rājā tuṭṭho sutassā』dā, taṃ sādhu katamaṅgalaṃ.

112.

Vasabhassaccaye putto, vaṅkanāsika tissako;

Anurādhapure rajjaṃ, tīṇi vassāni kārayi.

113.

So goṇanadiyā tīre, mahāmaṅgalanāmakaṃ;

Vihāraṃ kārayi rājā, vaṅkanāsikatissako.

114.

Mahāmattā tu devī sā, sarantī therabhāsitaṃ;

Vihārakāraṇatthāya, akāsi dhanasañcayaṃ.

115.

Vaṅkanāsikatissassa, accaye kārayī suto;

Rajjaṃ bāvīsavassāni, gajjabāhukagāmaṇi.

116.

Sutvā so mātuvacanaṃ, mātudatthāya kārayi;

Kadambapupphaṭhānamhi, rājamātuvihārakaṃ.

117.

Mātā satasahassaṃ sā, bhūmiatthoya paṇḍitā;

Adā mahāvihārassa, vihārañca akāra yi.

118.

Sayameva akāresi, tattha thūpaṃ silāmayaṃ;

Saṅghabhogañca pādāsi, kiṇitvāna tato tato.

119.

Abhayuttara mahāthūpaṃ, vaḍḍhāpetvā citāpayi;

Catudvāre ca tattheva, ādimukhamakārayi.

120.

Gāmaṇitissavāpiṃ so, kārāpetvā mahīpati;

Abhayagiri vihārassa, pākavaṭṭāya』dāsi ca.

121.

Maricavaṭṭikathūpamhi, kañcukañca akārayi;

Kiṇitvā satasahassena, saṅghabhogamadāsi ca.

122.

Kāresi pacchime vasse, vihāraṃ rāmakavhayaṃ;

Mahejasanasālañca, nagaramhi akārayi.

123.

Gajabāhussaccayena, sasuro tassa rājino;

Rajjaṃ mahallako nāgo, chabbassāni akārayi.

124.

Puratthime pejalakaṃ, dakkhiṇe koṭi pabbataṃ;

Pacchime dakapāsāṇe, nāgadīpe sālipabbataṃ.

125.

Bījagāme tanaveḷiṃ, rohaṇe janapade pana;

Tobbalanāgapabbatañca, antoṭṭhe girihālikaṃ.

126.

Ete satta vihāre so, mahallanāgabhūpati;

Parittenapi kālena, kārāpesi mahāmatī.

127.

Evaṃ asārehi dhanehi sāraṃ,

Puññāni katvāna bahūni paññā;

Ādenti bālā pana kāma hetu,

Bahūni pāpāni karontā mohā』ti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Dvādasa rājako nāma

Pañcatiṃsatimo paricchedo.

Chattiṃsatima pariccheda

Tayodasa rājako

1.

Mahallanāgaccayena , putto bhātikatissako;

Catuvīsativassāni, laṃkārajjamakārayi.

2.

Mahāvihāre pākāraṃ, kārāpesi samantato;

Gavaratissavihāraṃ, so kārayitvā mahīpati.

3.

Mahāgāmaṇikaṃ vāpiṃ, vihārassa』ssa』dāsi ca;

Vihārañca akāresi, bhātiyatissa nāmakaṃ.

4.

Kāresuposathāgāraṃ, thūpārāme manorame;

Randhakaṇḍakavāpiñca, kārāpesi mahīpati.

5.

Sattesu muducittoso, saṅghamhi tibbagāravo;

Ubhatosaṅghe mahīpālo, mahādānaṃ pavattayi.

6.

Bhātikatissaccayena, tassa kaniṭṭhatissako;

Aṭṭhavīsasamārajjaṃ, laṃkādīpe akārayi.

7.

Bhūtārāma mahānāga, therasmiṃ so pasīdiya;

Kāresi ratanapāsādaṃ, abhayagirimhi sādhukaṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 105 她再次煮好飯,為父親送飯; 被問及遲延原因,就告訴父親此事。 106 他很歡喜,一再讓她給長老送飯; 長老見她可信任,便對少女說。 107 "少女啊,當你獲得權力時, 請記住這個地方",長老說完后入滅。 108 瓦沙巴王當其子,彎鼻帝沙; 到了適婚年齡,為他尋找相配的少女。 109 派人尋找,那些懂得女相的人; 在磚匠家中,見到那位少女。 110 向國王報告,國王開始召她; 那時磚匠告訴她,她是公主身份。 111 用毛毯等物,證明她是須巴王之女; 國王歡喜,為其子與她舉行吉祥婚禮。 112 瓦沙巴逝世后,其子彎鼻帝沙; 在阿努拉德普勒(今斯里蘭卡古都),統治三年。 113 他在果那河岸,建造名為; 大吉祥的寺院,這位彎鼻帝沙王。 114 那位大臣夫人,記得長老所言; 爲了建造寺院,積累財富。 115 彎鼻帝沙逝世后,其子; 伽阇巴胡伽馬尼,統治二十二年。 116 聽從母親之言,為母親建造; 在甘丹巴花處,王母寺院。 117 那位智慧的母親,爲了土地; 給大寺院十萬,並建造寺院。 118 她親自建造,那裡的石塔; 從各處購買,佈施給僧團。 119 擴建並裝飾,無畏北大塔; 在四門那裡,建造門面。 120 這位統治者修建,伽馬尼帝沙水池; 賜予無畏山寺,作為烹飪用途。 121 在辣椒園塔,建造外層; 花費十萬購買,佈施給僧團。 122 最後一年建造,名為拉馬的寺院; 在城中建造,大眾集會堂。 123 伽阇巴胡逝世后,這位國王的岳父; 名為大長那伽,統治六年。 124 東方佩加拉卡,南方山峰寺; 西方水石寺,那伽島(今斯里蘭卡賈夫納半島)稻米山寺。 125 比加馬的塔那維利寺,在羅哈納地區; 托巴拉那伽山寺,城內的山農寺。 126 這七座寺院,大長那伽王; 雖在短時間內,這位智者都建成。 127 如此用無常財富成就永恒, 智者造作諸多功德; 愚者卻因貪慾, 迷惑造作諸多惡業。 為增長善人的凈信與厭離而造的大史 第三十五章 十二王統治 完 第三十六章 十三王統治 1 大長那伽逝后,其子巴帝卡帝沙; 統治楞伽國,二十四年。 2 在大寺院四周,建造圍墻; 這位統治者建造,伽瓦拉帝沙寺。 3 將大伽馬尼水池,賜予該寺; 並且建造了,巴帝亞帝沙寺。 4 在美麗的塔園,建造布薩堂; 這位統治者還修建,蘭達坎達卡水池。 5 他對眾生心軟,對僧團深具敬意; 這位統治者對兩部僧團,舉行大布施。 6 巴帝卡帝沙逝世后,其弟帝沙; 在楞伽島統治,二十八年。 7 他對布達拉馬大那伽長老生起信心; 在無畏山精心建造,寶石宮殿。

8.

Abhayagirimhi pākāraṃ, mahāpariveṇameva ca;

Kāresi maṇisomavhe, mahāpariveṇameva ca.

9.

Tattheva cetiyagharaṃ, ambatthale tatheva ca;

Kāresi paṭisaṅkhāraṃ, nāgadīpe ghare pana.

10.

Mahāvihārasīmaṃso, madditvā tattha kārayi;

Kukkuṭagiri pariveṇa, pantiṃ sakkacca bhūpati.

11.

Mahāvihāre kāresi, dvādasa manujādhipo;

Mahācaturassapāsāde, dassaneyyemanorame.

12.

Dakkhiṇavihāra thūpamhi, kañcukañca akārayi;

Bhattasālaṃ mahāmegha, vanāsimañca maddiya.

13.

Mahāvihārapākāraṃ, passato apanīyaso;

Maggaṃ dakkhiṇavihāra, gāmiñcāpi akārayi.

14.

Bhūtārāma vihārañca, rāmagoṇakameva ca;

Tatheva nandatissassa, ārāmañca akārayi.

15.

Pācinato anuḷātissa, pabbataṃ gaṅgarājiyaṃ;

Niyelatissārāmañca, piḷa piṭṭhi vihārakaṃ.

16.

Rājamahāvihārañca, kāresi manujādhipo;

Soyeva tīsu ṭhānesu, kāresu』posathālayaṃ.

17.

Kalyāṇīka vihāre ca, maṇḍalagirike tathā;

Dubbalavāpitissavhe, vihāresu imesu hi.

18.

Kaniṭṭhatissaccayena, tassa putto akārayi;

Rajjaṃ dveyeva vassāni, cūḷanāgoti vissuto.

19.

Cūḷanāgakaniṭṭhotu, rājāghātiya bhātikaṃ;

Ekavassaṃ kuḍḍanāgo, rajjaṃ laṃkāya kārayi.

20.

Mahāpeḷañca vaḍḍhesi, ekanāḷikachātake;

Bhikkhusatānaṃ pañcannaṃ, abbhocchinnaṃ mahīpati.

21.

Kuḍḍanāgassa rañño tu, devīyā bhātuko tadā;

Senāpati sirināgo, coro hutvāna rājino.

22.

Balavāhana sampanno, āgamma nagarantikaṃ;

Rājabalena yujjhanto, kuḍḍanāgaṃ mahīpatiṃ.

23.

Palāpetvā laddhajayo, anurādha pure vare;

Laṃkārajjamakāresi, vassānekūnavīsati.

24.

Mahāthūpavare chattaṃ, kārāpetvāna bhūpati;

Suvaṇṇakammaṃ kāresi, dassaneyyaṃ manoramaṃ.

25.

Kāresi lohapāsādaṃ, saṃkhittaṃ pañcabhūmakaṃ;

Mahābodhi catudvāre, sopānaṃ punakārayi.

26.

Kāretvā chattapāsādaṃ, mahe pūjamakārayi;

Kulambaṇañca dīpasmiṃ, vissajjesi dayāparo.

27.

Sirināgaccaye tassa, putto tisso akārayi;

Rajjaṃ dvāvīsavassāni, dhammavohāra kovido.

28.

Ṭhapesi so hi vohāraṃ, hiṃsā muttaṃ yatoidha;

Vohāraka tissarājā, iti nāmaṃ tato ahu.

29.

Kambugāmakavāsissa, devattherassa santike;

Dhammaṃ sutvā paṭikammaṃ, pañcāvāse akārayi.

30.

Mahātissassa therassa, anurā rāmavāsino;

Pasanno mucelapaṭṭane, dāna vaṭṭamakārayi.

31.

Tissarāja maṇḍapañca, mahāvihāradvayepi so;

Mahābodhighare pāci, loharūpaddhayampi ca.

32.

Sattapaṇṇikapāsādaṃ, kāretvā sukhavāsakaṃ;

Māse māse sahassaṃ so, mahāvihārassa dāpayi.

33.

Abhayagirivihāre, dakkhiṇamūlasavhaye;

Maricavaṭṭi vihāramhi, kulālitissasavhaye.

34.

Mahiyaṅgaṇa vihāramhi, mahāgāmakasavhaye;

Mahānāgatissavhamhi, tathā kalyāṇīkavhaye.

35.

Iti aṭṭhasu thūpesu, chattakammamakārayi;

Mūkanāgasenāpati, vihāre dakkhiṇe tathā.

36.

Marica vaṭṭi vihāramhi, puttabhāgavhaye tathā;

Issarasamaṇavhamhi, tissavhe nāgadīpake.

37.

Iti chasu vihāresu, pākārañca akārayi;

Kāresu』 posathāgāraṃ, anurārāmasavhaye.

38.

Ariyavaṃsakathāṭhāne, laṃkādīpekhilepi ca;

Dāna vaṭṭaṃ ṭhapāpesi, saddhamme gāravena so.

39.

Tiṇī satasahassāni, datvāna manujādhipo;

Iṇato sayike bhikkhū, mocesi sāsanappiyo.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 8 在無畏山建造圍墻,以及大精舍; 也建造名為摩尼索馬的,大精舍。 9 在那裡建佛塔殿,在芒果臺也是如此; 在那伽島(今斯里蘭卡賈夫納半島)的建築,進行修繕。 10 他打破大寺的界標,在那裡精心建造; 雞山精舍,一排建築。 11 這位人中之主在大寺,建造十二座; 大四方宮殿,令人賞心悅目。 12 在南寺佛塔,建造外層; 打破大雲林的,食堂界限。 13 他移除了大寺,圍墻一側; 也修建了通往,南寺的道路。 14 建造布達拉馬寺,以及拉馬果那卡寺; 同樣也建造了,南達帝沙的園林。 15 在東方阿努拉帝沙山,剛伽列支; 尼耶拉帝沙園,以及皮拉毗提寺。 16 這位人中之主,建造王大寺; 他在三處,建造布薩堂。 17 即在迦梨耶尼寺,曼達拉山寺; 以及名為杜巴拉瓦毗帝沙,這些寺院中。 18 小帝沙逝世后,他的兒子; 統治兩年,以朱拉那伽聞名。 19 朱拉那伽的弟弟,殺死兄長; 庫達那伽統治,楞伽一年。 20 這位統治者在饑荒時,增加大缽的量; 為五百比丘,不間斷供養。 21 那時庫達那伽王,王后的兄長; 統帥西利那伽,成為國王的敵人。 22 擁有強大軍隊,來到城邊; 與王軍交戰,這位庫達那伽王。 23 戰勝並驅逐后,在殊勝的阿努拉德普勒; 統治楞伽國,十九年少一。 24 這位統治者在大塔,建造傘蓋; 完成金工,美觀悅目。 25 建造銅宮,簡約五層; 在大菩提樹四門,重建臺階。 26 建造傘蓋宮殿,舉行大供養; 這位富有慈悲者,在島上廢除了奴隸制。 27 西利那伽逝世后,其子帝沙; 精通法律,統治二十二年。 28 他在這裡建立,無暴力的法律; 因此被稱為,法律帝沙王。 29 在甘布伽馬卡,提婆長老處; 聽聞佛法后,修繕五處住所。 30 對住在阿努拉寺的,大帝沙長老; 生起信心,在木支拉港設立供養。 31 他在兩大寺院,建造帝沙王亭; 在大菩提樹殿,鑄造兩尊銅像。 32 建造七葉堂,作為舒適住所; 每月佈施,一千給大寺。 33 在無畏山寺,名為南根的寺院; 在辣椒園寺,名為庫拉利帝沙的寺院。 34 在馬希央伽那寺,名為大村的寺院; 名為大那伽帝沙寺,以及迦梨耶尼寺。 35 如此在八座佛塔,進行傘蓋工程; 在統帥木卡那伽,南方的寺院。 36 在辣椒園寺,名為子份的寺院; 在伊沙拉沙門寺,那伽島的帝沙寺。 37 如此在六座寺院,建造圍墻; 在名為阿努拉園的寺院,建造布薩堂。 38 在聖種經說法處,以及全島; 因對正法的敬重,設立供養。 39 這位熱愛教法的人中之主,施予三十萬; 使陷入債務的比丘們,得以解脫。

40.

Mahā vesākha pūjaṃ so, kāretvā dīpavāsinaṃ;

Sabbe saṃyeva bhikkhūnaṃ, ticīvaramadāpayi.

41.

Vetullavādaṃ madditvā, kāretvā pāpaniggahaṃ;

Kapilena amaccena, sāsanaṃ jotayīca so.

42.

Vissuto』bhayanāgo』ti, kaniṭṭho tassarājino;

Deviyā tassa saṃsaṭṭho, ñāto bhīto sabhātarā.

43.

Palāyitvā hallatitthaṃ, gantvāna sahasevako;

Kuddho viya mātulassa, hatthapādañca chedayi.

44.

Rājino raṭṭhatedatthaṃ, ṭhapetvāna idheva taṃ;

Sunakhopamaṃ dassayitvā, gahetvā』ti siniddhake.

45.

Tattheva nāvaṃ āruyha, paratīramagāsayaṃ;

Subhavo mātulo tu, upagamma mahīpati.

46.

Suhado viya hutvāna, tasmiṃ raṭṭhamabhindiso;

Abhayo taṃ jānanatthaṃ, dūtaṃ idha visajjayi.

47.

Taṃ disvā pūgarukkhaṃ so, samantā kuntanāḷiyā;

Paribbhamanto madditvā, katvā dubbalamūlakaṃ.

48.

Bāhunāyeva pātetvā, tajjetvā taṃ palāpayi;

Dūto gantvā abhayassa, taṃ pavattiṃ pavedayi.

49.

Ñatvā』bhayo taṃ damiḷe, ādāya basuke tato;

Nagarantikamāgañchi, bhātarā saha yujjhituṃ.

50.

Taṃ ñatvāna palāyitvā, assamāruyhadeviyā;

Malayaṃ āgamā rājā, taṃkaniṭṭho』nu bandhiya.

51.

Rājānaṃ malaye hantvā, devīmādāya āgato;

Kāresi nagare rajjaṃ, aṭṭhavassāni bhūpati.

52.

Pāsāṇavediṃ kāresi, mahābodhisamantato;

Lohapāsādaṅgaṇamhi, rājā maṇḍapameva ca.

53.

Dvihi satasahassehi, nekavatthāni bhāgiya;

Dīpamhi bhikkhusaṅghassa, vatthadānamadāsi so.

54.

Abhayassa』ccaye bhātu, tassassa tassa atrajo;

Dvevassāni sirināgo, laṃkārajja makārayi.

55.

Paṭisaṅkhariya pākāraṃ, mahābodhisamantato;

Mahābodhigharasseva, soyeva vālikātale.

56.

Mūcelarukkhaparato, haṃsavaṭṭaṃ manoramaṃ;

Mahantaṃ maṇḍapañceva, kārāpesi mahīpati.

57.

Vijayakumārako nāma, sirināgassa atrajo;

Pituno accaye rajjaṃ, ekavassamakārayi.

58.

Lambakaṇṇā tayo āsuṃ, sahātā mahiyaṅgaṇe;

Saṅghatisso saṅghabodhi, tatiyo goṭṭhakābhayo.

59.

Te tissavāpimariyāda-gato andho vicakkhaṇo;

Rājupaṭṭhānamāyante, padasaddena abravi.

60.

『『Pathavīsāmino ete, tayo vahatibhū』iti;

Taṃ sutvā abhayo pacchā, yanto pucchi punāhaso.

61.

Tassa vaṃso ṭhassatīti,

Puna pucchitameva so;

『『Pacchimassā』』ti so āha,

Taṃ sutvā dvīhisoagā.

62.

Te puraṃ pavisitvāna, tayo rañño』ti vallabho;

Rājakiccāni sādhentā, vasantā rājasantike.

63.

Hantvā vijayarājānaṃ, rājagehamhi ekato;

Senāpatiṃsaṅghatissaṃ, duverajje』bhisecayuṃ.

64.

Evaṃ so abhisittova, anurādhapuruttame;

Rajjaṃ cattāri vassāni, saṅghatisso akārayi.

65.

Mahāthūpamhi chattañca, hemakammañca kārayi;

Visuṃ satasahassagghe, caturo ca mahāmaṇi.

66.

Majjhe catunnaṃ sūriyānaṃ, ṭhapāpesi mahīpati;

Thūpassa muddhani tathā-nagghavajiracumbaṭaṃ.

67.

So chattamahapūjāya, saṅghassa manujādhipo;

Cattālīsasahassassa, cha cīvaramadāpayi.

68.

Taṃ mahādevatherena, dāmagallaka vāsino;

Desitaṃ khandhake suttaṃ, yāgānisaṃsa dīpanaṃ.

69.

Sutvā pasanno saṅghassa, yāgudānamadāpayi;

Nagarassa catudvāre, sakkaccañceva sādhu ca.

70.

So antarantare rājā, jambupakkāni khādituṃ;

Sahorodho sahāmacco, agāpācina dīpakaṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 40 他為島上居民,舉行大衛塞節供養; 為所有的比丘,佈施三衣。 41 他鎮壓毗偷羅論,懲治惡行; 通過大臣卡比拉,使佛教閃耀光芒。 42 這位國王的弟弟,以阿巴亞那伽聞名; 與王后有染被發現,害怕兄長。 43 與僕人一起逃到,哈拉渡口; 假裝憤怒割下,舅父的手腳。 44 把他留在這裡,看守領地; 顯示如狗般的忠誠,帶走親近者。 45 在那裡乘船,自己渡到對岸; 這位統治者的舅父,蘇巴瓦前來。 46 裝作親善,在那裡分裂國土; 阿巴亞爲了瞭解情況,派遣使者到此。 47 看到一棵阿諾拉樹,他用長矛; 繞著樹轉並壓斷,使其根部虛弱。 48 僅用手臂推倒,威脅他使其逃跑; 使者回去向阿巴亞,報告此事。 49 阿巴亞知悉后,帶領達米拉軍隊; 來到城邊,準備與兄長作戰。 50 得知此事後國王逃跑,與王后騎馬; 來到馬來山,其弟追趕。 51 在馬來山殺死國王,帶著王后返回; 這位統治者在城中,統治八年。 52 在大菩提樹四周,建造石欄; 在銅宮院內,國王也建造亭子。 53 他將價值二十萬的,各種布料分配; 作為衣物佈施,給島上的比丘僧團。 54 阿巴亞逝世后,其兄的兒子; 西利那伽統治,楞伽國兩年。 55 他修復了大菩提樹,四周的圍墻; 在大菩提樹殿的,沙地上。 56 在木支拉樹的另一邊,這位統治者; 建造了美麗的,天鵝園和大亭。 57 名為維迦耶王子的,西利那伽之子; 父親逝世后,統治一年。 58 在馬希央伽那有三位,兄弟長耳族人; 桑伽帝沙、桑伽菩提,第三位是果塔卡阿巴亞。 59 當他們來到帝沙水池邊界時,一位明眼的盲人; 聽到腳步聲說道,他們是來朝見國王的。 60 "這大地承載著,三位未來的主人"; 聽到這話後來的阿巴亞,又問了一次。 61 他又問到底是誰的, 家族會延續; 他回答說是"最後那位", 聽后他與兩人同行。 62 三人進入城中,都成為國王的親信; 在王的身邊,處理政務。 63 他們在王宮中,一起殺死維迦耶王; 立統帥桑伽帝沙,為雙重王位。 64 如此在最勝的,阿努拉德普勒(今斯里蘭卡古都); 桑伽帝沙統治,四年。 65 他在大塔做了,金工和傘蓋; 以及四顆各值,十萬的大寶石。 66 這位統治者在四個太陽的,中間; 在塔頂安置,無價的金剛寶冠。 67 這位人中之主在,傘蓋大供養時; 為四萬比丘,佈施六件衣。 68 聽聞達馬伽拉卡,住持大天長老; 所說律藏中,關於粥功德的經。 69 生起信心后,向僧團佈施粥食; 在城市四門,恭敬且妥善地。 70 這位國王偶爾與後宮,大臣一起; 前往東方小島,吃蒲桃果。

71.

Upaddutaṃ』ssa gamane, manussā pāci vāsino;

Visaṃ phalesu yo jesuṃ, rājabhojjāya jambuyā.

72.

Khāditvā jambupakkāni, tāni tattheva so mato;

Senāpati saṅghadhabādhīṃ-bhayo rajje』bhisecayi.

73.

Rājāsiri saṅgha bodhi, vissuto pañcasīlavā;

Anurādhapure rajjaṃ, duve vassāni kārayi.

74.

Mahāvihāre kāresi, salākaggaṃ manoramaṃ;

Tadādīpe manusseso, ñatvā dubbuṭṭhupaddute.

75.

Karuṇāya kampitamano, mahāthūpaṅgaṇe sayaṃ;

Nipajji bhūmiyaṃ rājā, katvāna iti nicchayaṃ.

76.

『『Pavassitvāna devena, jalenupalāvite mayi;

Naheva vuṭṭhahissāmi, maramānopahaṃ idha』』.

77.

Evaṃ nipanne bhūminde, devo pāvassi tāvade;

Laṃkādīpamhi sakale, piṇayanto mahāmahiṃ.

78.

Tathāpi nuṭṭhahatiso, apilāpanato jale;

Āvariṃsu tato』maccā, jalaniggamanāḷiyo.

79.

Tato jalamhi pilavaṃ, rājā vuṭṭhāsi dhammiko;

Karuṇāyanudi evaṃ, dīpe dubbuṭṭhikābhayaṃ.

80.

Corātahiṃ tahiṃ jātā, iti sutvāna bhūpati;

Core āṇāpayitvāna, rahassena palāpīya.

81.

Āṇāpetvā rahassena, matānaṃ so kalevaraṃ;

Aggīhi uttāsetvāna, hanitaṃ corupaddavaṃ.

82.

Eko yakkho idhāgamma, rattakkho iti vissuto;

Karoti rattāna』kkhīti, manussānaṃ tahiṃ tahiṃ.

83.

Aññamaññamapekkhitvā, bhāyitvā rattanettataṃ;

Narāmaranti te yakkho, sobhakkhesi asaṅkito.

84.

Rājā upaddavaṃ tesaṃ, sutvā santattamānaso;

Eko』pavāsa gabbhamhi, hutvā aṭṭhaṅguposathi.

85.

『『Apassitvāna taṃ yakkhaṃ, na cuṭṭhāmī』』ti so sayi;

Tassa so dhammatejena, agā yakkho tadantikaṃ.

86.

Tena 『『kosī』』ti puṭṭho ca, so 『『aha』』nti pavedayi;

『『Kasmā pajaṃ me bhakkhesi, mā khāda』』iti sobravi.

87.

『『Ekasmiṃ me janapade, nare dehī』』ti sobravi;

『『Na sakkā iti vutte so, kamenekaṃti abravi.

88.

『『Aññaṃ na sakkā dātuṃ me, maṃ khāda』』 iti sobravi;

『『Na sakkā』』iti taṃ yāci, gāme gāme baliñca so.

89.

Sādhūti vatvā bhūmindo, dipampi sakalepi ca;

Gāmavare nivesetvā, baliṃtassa adāpayi.

90.

Mahāsattena teneva, sabbabhūtānukampinā;

Mahārogabhayaṃ jātaṃ, dīpadīpena nāsitaṃ.

91.

So bhaṇḍāgāriko rañño,

Amacco goṭṭhatābhayo;

Cero hutvā uttarato,

Nagaraṃ samupāgami.

92.

Parissāvanamādāya, rājā dakkhiṇadvārato;

Parahiṃsamarocento, ekakova palāyi so.

93.

Puṭabhattaṃ gahetvāna, gacchanto purito pathi;

Bhattabhogāyarājānaṃ, nibandhittha punappunaṃ.

94.

Jalaṃ parissāvayitvā, bhuñjitvāna dayāluko;

Tassevaṃ』nuggahaṃ kātuṃ, idaṃ vacanamabruvi.

95.

『『Saṅghabodhi ahaṃ rājā, gahetvā mamabho sīraṃ;

Goṭṭhābhayassa dassehi, bahuṃ dassati te dhanaṃ.

96.

Na icchito tathākātuṃ, tassatthāya mahīpati;

Nisinnoyeva amari, so sīsaṃ tassa ādiya.

97.

Goṭṭhābhayassa dassesi, sotu vimhitamānaso;

Datvā tassa dhanaṃ rañño, sakkāraṃ sādhukārayi.

98.

Evaṃ goṭṭhābhayo eso, meghavaṇṇābhayo』ti ca;

Vissuto terasa samā, laṃkārajjamakārayi.

99.

Mahāvatthuṃ kārayitvā, vatthudvāramhi maṇḍapaṃ;

Kārayitvā maṇḍayitvā, so bhikkhu tattha saṅghato.

100.

Aṭṭhuttarasahassāni, nisīdetvā dine dine;

Yāgukhajjaka bhojjehi, sādūhi vividhehi ca.

101.

Sacīvarehi kappetvā, mahādānaṃ pavattayi;

Ekavīsadinā nevaṃ, nibaddhañcassa kārayi.

以下是巴利文的完整中文直譯: 71 當他出行時,東方地區的人們遭受困擾; 他們在國王食用的閻浮果中下毒。 72 他吃了那些閻浮果后,就在那裡死去; 將軍僧伽跋(Sanghabodhi)隨即被立為王。 73 國王吉祥僧伽菩提以持守五戒而聞名; 在阿努拉德普勒(Anuradhapura)統治了兩年。 74 他在大寺院建造了令人愉悅的分發堂; 這位人中之主得知島上人民受旱災所苦。 75 內心因慈悲而動搖,國王親自 躺在大塔院的地上,做出如此決定: 76 "除非天降大雨,將我浸沒, 否則我不會起來,即使死在這裡。" 77 當國王如此躺在地上時,天立即降下大雨; 遍及整個楞伽島(Sri Lanka),滋潤大地。 78 雖然如此他仍未起身,因為沒被水漂起; 大臣們於是堵住了排水道。 79 這時水漂起后,這位正法的國王才起身; 他就這樣以慈悲消除了島上旱災的恐懼。 80 國王聽說這裡那裡都出現了盜賊; 便秘密下令驅逐盜賊。 81 他秘密下令火化死者的遺體; 這樣消除了盜賊的危害。 82 一個名為赤眼的夜叉來到這裡; 使人們這裡那裡的眼睛變紅。 83 人們互相看著,害怕眼睛發紅; 那夜叉毫無顧忌地吃掉這些人。 84 國王聽聞他們的災難,內心悲痛; 獨自在齋戒室中,遵守八戒。 85 他躺下說:"不見那夜叉,我決不起來"; 由於他的法力,那夜叉來到他面前。 86 當被問"你是誰"時,他說"是我"; 他說:"為什麼吃我的子民?不要吃。" 87 夜叉說:"給我一個地區的人"; 當說"不行"時,他又說"那麼一個一個地給我"。 88 國王說:"我不能給你別人,吃我吧"; 夜叉說"不行",於是向他請求每個村莊的供品。 89 國王說"好",在整個島上 各個村莊都安排了供品給他。 90 這位大慈悲的大聖者 消除了島上發生的大疾病之患。 91 那位國王的司庫 大臣果塔巴雅(Gotthabhaya) 成為強盜從北方 來到城市。 92 國王帶著濾水器,從南門 不願傷害他人,獨自逃離。 93 在前方道路上走著的人 帶著食物包,一再懇請國王用餐。 94 這位仁慈的國王過濾水後用餐; 爲了對他表示感激,說了這樣的話: 95 "我是國王僧伽菩提,拿著我的頭 去給果塔巴雅看,他會給你很多財富。" 96 這位君主不願 爲了他而這樣做; 就這樣坐著去世,他取下他的頭。 97 他把頭給果塔巴雅看,聽者感到驚訝; 給了他財富,並對國王表示敬意和讚揚。 98 這位果塔巴雅也被稱為 美伽瓦那巴雅(Meghavannabhaya), 他統治楞伽國十三年。 99 他修建了大院,在院門處建造涼亭; 裝飾好后,在那裡召集僧團。 100 每天安置一千零八位比丘; 用粥、硬食、軟食等各種美味。 101 並供養袈裟,佈施不斷; 他如此持續佈施二十一天。

102.

Mahāvihāre kāresi, silāmaṇḍapa muttamaṃ;

Lohapāsādathambhe ca, parivattiya ṭhāpayi.

103.

Mahābodhi silāvediṃ, uttaradvāratoraṇaṃ;

Patiṭṭhāpesi thambhe ca, cakukaṇṇe sacakkake.

104.

Tisso sīlāpaṭimāyo, tīsu dvāresu kārayi;

Ṭhapāpesi ca pallaṅkaṃ, dakkhiṇamhi silāmayaṃ.

105.

Padhānabhūmiṃ kāresi, mahāvihārapacchato;

Dīpamhi jiṇṇakāvāsaṃ, sabbañca paṭisaṅkhari.

106.

Thūpārāme thūpagharaṃ, therambatthalake tathā;

Ārāme maṇisomavhe, paṭisaṅkhārayi ca so.

107.

Thūpārāme maṇisomā-rāme maricavaṭṭake;

Dakkhiṇavha vihāre ca, uposathagharāni ca.

108.

Meghavaṇṇābhayavhañca, navavihāramakārayi;

Vihāramahapūjāyaṃ, piṇḍetvā dīpavāsīnaṃ.

109.

Tiṃsabhikkhusahassānaṃ, chacīvaramadāsi ca;

Mahāvesākhapūjañca, tadā evaṃ akārayi.

110.

Anuvassañca saṅghassa, chacīvaramadāmayi;

Pāpakānaṃ niggahena, sodhento sāsanaṃ tu so.

111.

Vetullavādino bhikkhū, abhayagirinivāsino;

Gāhayitvāsaṭṭhimatte, jinasāsanakaṇṭake.

112.

Katvāna niggahaṃ tesaṃ, paratire khipāpayi;

Tattha khittassa therassa, nissito bhikkhucoḷiko.

113.

Saṅghamitto』tināmena, bhūtivijjādikovido;

Mahāvihāre bhikkhunaṃ, kujjhitvāna idhagamā.

114.

Thūpārāme sannipātaṃ, pavisitvā asaññato;

Saṅghapālassa pariveṇa, vāsittherassa tattha so.

115.

Goṭṭhāsayassa therassa, mātulassa』ssa rājino;

Rañño nāmenā『『lapanto, vacanaṃ paṭibāhiya.

116.

Rañño kulūpago āsi, rājā tasmiṃ pasīdiya;

Jeṭṭhaputtaṃ jeṭṭhatissaṃ, mahāsenaṃ kaniṭṭhakaṃ.

117.

Appesi tassa bhikkhussa, so saṅgaṇhi dutiyakaṃ;

Upanandhi tasmiṃ bhikkhusmiṃ, jeṭṭhatisso kumārako.

118.

Pituno accaye jeṭṭha, sisso rājāahosiso;

Pitu sārīra sakkāre, niggantuṃ nicchamānake.

119.

Duṭṭhāmacce niggahetuṃ, sayaṃ nikkhamma bhūpati;

Kaniṭṭhaṃ purato katvā, pitukāyaṃ anantaraṃ.

120.

Tato amacce katvāna, sayaṃ hutvāna pacchato;

Kaniṭṭhe pitukāye ca, nikkhante tadanantaraṃ.

121.

Dvāraṃ saṃvarayitvāna, duṭṭhamacce nighātiya;

Sūle appesi pituno, citakāyasamantato.

122.

Tena』ssa kammunā nāmaṃ, kakkhalopapadaṃahu;

Saṅghamittotu so bhikkhu, bhīto tasmiṃ narādhipā.

123.

Tassābhisekasamakālaṃ, mahāsenena mantiya;

Tassābhisekaṃ pekkhanto, paratīraṃ gato ito.

124.

Pitarā so vippakataṃ, lohapāsāda muttamaṃ;

Koṭidhanaṃ agghanakaṃ, kāresi sattabhūmakaṃ.

125.

Saṭṭhisatasahassagghaṃ, pūjayitvā maṇiṃtahiṃ;

Kāresi jeṭṭhatissotaṃ, maṇipāsādanāmakaṃ.

126.

Maṇi duve mahagghe ca, mahāthūpe apūjayi;

Mahābodhighare tīṇi, toraṇāni ca kārayi.

127.

Kārayitvā vihāraṃ so, pācinatissa pabbataṃ;

Pañcavāsesu saṅghassa, adāsi puthuvī pati.

128.

Devānaṃpiyatissena, so patiṭṭhāpitaṃ purā;

Thūpārāme urusilā, paṭimaṃ cārudassanaṃ.

129.

Netvāna thūpārāmavhaṃ, jeṭṭhatisso mahīpahi;

Patiṭṭhāpesi ārāme, pācinatissa pabbate.

130.

Kāḷamattikavāpiṃso, adācetiya pabbate;

Vihāra pāsāda mahaṃ, mahāvesākhameva ca.

131.

Katvā tiṃsa sahassassa, saṅghassa』dā chacīvaraṃ;

Āḷambagāmavāpiṃso, jeṭṭhatisso akārayi.

132.

Evaṃ so vividhaṃ puññaṃ, pāsādakaraṇādikaṃ;

Kārento dasavassāni, rājā rajjamakārayi.

以下是巴利文的完整中文直譯: 102 他在大寺院建造了最上等的石亭; 還翻新重立了銅殿的柱子。 103 在菩提樹的石基座,北門拱門處, 安裝了帶輪形裝飾的角柱。 104 在三個門處建造了三尊石像; 在南面安置了石製座椅。 105 在大寺院後方建造了禪修場; 修復了島上所有破舊的精舍。 106 他還修復了塔園寺的塔殿, 長老山的建築,以及摩尼索摩寺。 107 在塔園寺、摩尼索摩寺、 馬里查瓦塔卡寺和南寺修建了布薩堂。 108 建造了名為美伽瓦那巴雅的新寺; 集合全島居民舉行大供養。 109 向三萬比丘供養六件必需品; 當時還舉行了盛大的衛塞節慶典。 110 每年都向僧團供養六件必需品; 他通過懲治惡人來凈化佛教。 111 抓住約六十位住在無畏山寺的 方等論者比丘,這些佛教的荊棘。 112 懲治他們后將他們驅逐到對岸; 被驅逐的長老的弟子,一位朱羅卡比丘。 113 名叫僧密多,精通咒術等法術; 對大寺院的比丘心懷憤怒而來到這裡。 114 這位不守戒律者進入塔園寺的集會; 在僧護長老的精舍里。 115 對果塔沙耶長老,國王的舅舅, 用國王的名義說話,拒絕他的話。 116 他成為國王的常客,國王對他深信; 把長子傑塔帝沙和次子摩訶西那。 117 交給那位比丘,他親近了次子; 而王子傑塔帝沙對那比丘心懷敵意。 118 父王去世后,長子即位為王; 當不願意出來參加父親的葬禮時。 119 爲了懲治邪惡大臣,國王親自出城; 讓弟弟走在前面,父親的遺體緊隨其後。 120 然後是大臣們,自己走在最後; 當弟弟和父親的遺體出來后。 121 立即關閉城門,處死惡臣; 在父親火化場周圍豎起屍體穿刺木樁。 122 因這行為,他被加上"殘酷"的稱號; 而那位比丘僧密多因害怕這位君主。 123 在他登基時與摩訶西那商議; 等待他的加冕儀式,從這裡逃到對岸。 124 他完成了父親未完成的 價值千萬的七層銅殿。 125 供奉價值六百萬的寶石于其中; 杰塔帝沙建造了名為寶殿的建築。 126 他在大塔供奉了兩顆貴重的寶石; 在大菩提樹殿建造了三座門樓。 127 這位統治者建造了東帝須山寺; 將五處住所贈與僧團。 128 從前天愛帝須所建立的 塔園寺中美麗的大石像。 129 統治者杰塔帝沙將其遷移, 安置在東帝須山寺。 130 他將卡拉馬提卡水庫獻給支提山; 舉行寺院殿堂慶典和大衛塞節慶典。 131 為三萬僧眾供養六件必需品; 杰塔帝沙修建了阿蘭巴伽馬水庫。 132 他如此行持各種功德, 如建造殿堂等,統治國家十年。

133.

Iti bahuvidha puñña hetu bhūtā,

Narapatitā bahupāpahetu cāti;

Madhuramiva visenamissamannaṃ,

Sujanamano bhajate na taṃ kadāpi.

Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Tayodasarājakonāma

Chattiṃsatimo paricchedo.

Sattatiṃsatima pariccheda

Pañcarājako

1.

Jeṭṭhatissaccaye tassa, mahāseno kaniṭṭhako;

Sattavīsativassāni, rājā rajjamakārayi.

2.

Tassa rajjābhisekaṃ taṃ,

Kāretuṃ paratīrato;

So saṅghamittatthero tu,

Kālaṃ ñatvā idhāgato.

3.

Tassābhisekaṃ kāretvā, aññaṃ kiccañcanekadhā;

Mahāvihāra viddhaṃsaṃ, kātukāmo asaññato.

4.

Avinayavādino ete, mahāvihāravāsino;

Vinayavādī mayaṃ rāja, iti gāhiya bhūpabhiṃ.

5.

Mahāvihāravāsissa , āhāraṃ deti bhikkhuno;

Yo so sataṃ daṇḍiyo』ti, raññā daṇḍaṃ ṭhapāpayi.

6.

Upaddutā tehi bhikkhū, mahāvihāravāsino;

Mahāvihāraṃ chaḍḍetvā, malayaṃ rohaṇaṃ aguṃ.

7.

Tena mahāvihāro』yaṃ, navavassāni chaḍḍito;

Mahāvihāravāsīhi, bhikkhūhi āsi suññako.

8.

『『Hoti assāmikaṃ vatthu, putuvisāmino』』iti;

Rājānaṃ saññāpetvā so, thero dummati dummatiṃ.

9.

Mahāvihāraṃ nāsetuṃ, laddhānumati rājato;

Tathā kātuṃ manusse so, yojesi duṭṭhamānaso.

10.

Saṅghamittassa therassa, sevako rājavallabho;

Soṇāmacco dāraṇo ca, bhikkhavo ca alajjino.

11.

Bhinditvā lohapāsādaṃ, sattabhūmaka muttamaṃ;

Ghare nānappakāre ca, ito』bhayagiriṃ nayuṃ.

12.

Mahāvihārā nītehi, pāsādehi bahūhi ca;

Abhayagirivihāroyaṃ, bahupāsādako ahu.

13.

Saṅghamittaṃ pāpamittaṃ, theraṃ soṇañca sevakaṃ;

Āgamma subahuṃ pāpaṃ, akāsi so mahīpati.

14.

Mahāsilāpaṭimaṃ so, pācinatissapabbatā;

Ānetvā』bhayagirimhi, patiṭṭhāpesi bhūpati.

15.

Paṭimāgharaṃ bodhigharaṃ, dhātusālaṃ manoramaṃ;

Catusālañca kāresī, saṅkharī kukkuṭavhayaṃ.

16.

Saṅghamittena therena, tena dāruṇakammunā;

Vihāro so』bhayagiri, dassaneyyo ahu tadā.

17.

Meghavaṇṇābhayo nāma, rañño sabbattha sākhako;

Sakhā amacco kujjhitvā, mahāvihāranāsane.

18.

Coro hutvāna malayaṃ, gantvā laddhamahabbalo;

Khandhāvāraṃ nivesesi, duratissakavāpiyaṃ.

19.

Tatrā』gataṃ taṃ sutvā, sahāyaṃ so mahīpati;

Yuddhāha paccuggantvāna, khandhāvāraṃ nivesayi.

20.

Sādhuṃ pānañca maṃsañca, labhitvā malayāgataṃ;

『『Na sevissaṃ sahāyena, vinā raññā』』ti cintiya.

21.

Ādāya taṃ sayaṃyeva, rattiṃ nikkhamma ekako;

Rañño santikamāgamma, tamatthaṃ paṭivedayi.

22.

Tenā』bhataṃ tena saha, vissattho paribhuñjiya;

『『Kasmā coro ahu me tvaṃ, 『『iti rājā apucchitaṃ.

23.

『『Tayā mahāvihārassa, nāsitattā』』ti abruvi;

『『Vihāraṃ vāsayissāmi, khemametaṃ mamaccayaṃ.

24.

Iccheva mabravī rājā, rājānaṃ so khamāpayi;

Tena saññāpito rājā, nagaraṃyeva āgami.

25.

Rājānaṃ saññapetvā so, meghavaṇṇābhayo pana;

Raññā saha na āgañchi, dabbasambhārakāraṇā.

26.

Valabhā bhariyā rañño, ekaṃ lekhakadhītikā;

Mahāvihāranāsamhi, dukkhitaṃ taṃ vināsakaṃ.

27.

Theraṃ mārāpayi kuddhā, saṃgahetvāna vaḍḍhakiṃ;

Thūpārāmaṃ vināsetuṃ, āgataṃ duṭṭhamānasaṃ.

28.

Mārāpetvā saṅghamitta-ttheraṃ dāruṇakārakaṃ;

Soṇāmaccadāraṇañca, ghātayiṃsu asaññakā.

以下是巴利文的完整中文直譯: 133 如是王權成為多種功德之因, 也成為諸多罪惡之因; 如同毒混合的甜美食物, 智者之心永遠不會親近它。 為增長善人的信樂與警惕而作的大史 第三十六章 十三王統治 完 第三十七章 五王統治 1 杰塔帝沙去世后,他的弟弟 摩訶西那作王統治了二十七年。 2 爲了舉行他的加冕儀式, 那位僧密多長老從對岸 選擇適當時機來到這裡。 3 為他舉行加冕儀式后,這位不守戒律者 又做了許多其他事,想要破壞大寺院。 4 他向國王說:"這些大寺院住眾 不依律法,而我們才是依律者。" 5 國王下令:"若有人 供養食物給大寺院的比丘, 將被處以一百罰金。" 6 大寺院的比丘們受到他們的壓迫, 離開大寺院,去了馬拉雅(Malaya)和羅哈納(Rohana)地區。 7 因此大寺院被遺棄了九年, 成為一個沒有比丘居住的空寺。 8 那位惡慧的長老對愚昧的國王說: "無主之物歸屬於國王。" 9 從國王那裡得到破壞大寺院的許可后, 那個邪惡之人指使人們這樣做。 10 僧密多長老的追隨者,王室寵臣 索那大臣以及無恥的比丘們。 11 拆毀了七層最勝銅殿, 將各種建築遷往無畏山寺。 12 因為從大寺院搬來了許多殿堂, 無畏山寺成為擁有眾多殿堂的寺院。 13 由於親近惡友僧密多長老 和侍從索那,這位國王造作了許多惡業。 14 國王將東帝須山的 大石像遷移到無畏山寺安置。 15 他建造了佛像殿、菩提樹殿、 美麗的舍利殿、四方殿,並修復了雞寺。 16 通過僧密多長老的 這些殘酷行為, 無畏山寺當時變得莊嚴壯觀。 17 名叫美伽瓦那巴雅的 王室大臣處處都是國王的朋友, 因大寺院被毀而憤怒。 18 成為盜賊到馬拉雅地區,獲得大軍力后, 在都拉帝沙水庫建立了營地。 19 聽說這位朋友來到那裡,國王 為戰鬥準備迎戰,也建立了營地。 20 得到從馬拉雅來的美酒和肉食后, 他想:"沒有國王朋友,我不會享用。" 21 夜晚獨自帶著這些 來到國王身邊,告知此事。 22 與他一起信任地享用他帶來的食物, 國王問他:"為何你要成為盜賊?" 23 他說:"因為你毀壞了大寺院"; "我死後,愿你使寺院安寧。" 24 國王如此說,他向國王請求原諒; 國王被他說服,回到了城市。 25 美伽瓦那巴雅說服國王后, 因為建材的緣故沒有和國王一起回來。 26 國王的妻子瓦拉巴,一個書記官的女兒, 對那個破壞大寺院的人感到悲痛。 27 她憤怒地收買工匠殺死了那位 懷著惡意來破壞塔園寺的長老。 28 他們殺死了作惡的僧密多長老, 以及無情的索那大臣和達拉那。

29.

Ānetvā dabbasambhāraṃ, meghavaṇṇābhayo tu so;

Mahāvihārenekāni, pariveṇāni kārayi.

30.

Abhayenabhayo tasmiṃ, vūpasante tu bhikkhavo;

Mahāvihāraṃ vāsesuṃ, āgantvāna tato tato.

31.

Rājā mahābodhighare, pacchimāya disāya tu;

Kāretvā loharūpāni, ṭhapāpesi duve tu so.

32.

Dakkhiṇārāmavāsimhi, kuhake jimhamānase;

Pasīditvā pāpamitte, tissatthere asaññate.

33.

Mahāvihārasīmante , uyyāne jotināmake;

Jetavanavihāraṃ so, vārayantopi kārayi.

34.

Tato sīmaṃ samugghātuṃ, bhikkhusaṅghamayāciso;

Adātukāmā taṃ bhikkhū, vihāramhā apakkamuṃ.

35.

Idha sīmāsamugghātaṃ, parehi kariyamānakaṃ;

Kopetuṃ bhikkhavo keci, nilīyiṃsu tahiṃ tahiṃ.

36.

Mahāvihāro navamāse, evaṃ bhikkhūhi vajjito;

『『Samugghātaṃ karimhā』』ti-pare bhikkhū amaññisuṃ.

37.

Tato sīmāsamugghāte, byāpāre pariniṭṭhite;

Mahāvihāraṃ vāsesuṃ, idhāgantvāna bhikkhavo.

38.

Tassa vihāragāhissa, tissattherassa codanā;

Antimavatthunā āsi, bhūtatthaṃ saṅghamajjhagā.

39.

Vinicchiya mahāmacco, tathā dhammikasammato;

Uppabbājesi dhammena, taṃ anicchāya rājino.

40.

Soyeva rājā kāresi, vihāraṃ maṇihīrakaṃ;

Tayo vihāre kāresi, devālayaṃ vināsiya.

41.

Gokaṇṇaṃ erakāpillaṃ, kalandabrāhmaṇagāmake;

Migagāmavihārañca, gaṅgasenakapabbataṃ.

42.

Pacchimāya disāyātha, dhātusenañca pabbataṃ;

Rājā mahāvihārañca, kokavātamhi kārayi.

43.

Rūpārammavihārañca, cūḷaviṭṭañca kārayi;

Uttarābhayasavhe ca, duve bhikkhūnupassaye.

44.

Kālaveḷakayakkhassa, ṭhāne thūpañca kārayi;

Dīpamhi jiṇṇakāvāse, bahū ca paṭisaṅkhari.

45.

Saṅghattherasahassassa, sahassagghamadāsi so;

Theradānañca sabbesaṃ, anuvassañca cīvaraṃ.

46.

Annapānādidānassa, paricchedo na vijjati;

Subhikkhatthāya kāresi, so』va soḷasa vāpiyo.

47.

Maṇihīramahāvāpiṃ , jalluraṃ khāṇunāmakaṃ;

Mahāmaṇiṃ kokavātaṃ, morakaparakavāpikaṃ.

48.

Kubbāhakaṃ vāhakañca, rattamālakaṇḍakampi ca;

Tissavaḍḍhamānakañca, veḷaṅgaviṭṭhikampi ca.

49.

Mahāgallacīravāpiṃ, mahādāragallakampi ca;

Kāḷapāsāṇavāpiñca, imā soḷasa vāpiyo.

50.

Gaṅgāya pabbavavhaṃso, mahāmātiñca kārayi;

Evaṃ puññamapuññañca, subahuṃ so upācinīti.

51.

Asādhusaṅgamenevaṃ, yāvajīvaṃ subhāsubhaṃ;

Katvā gato yathākammaṃ, so mahāsenabhūpati.

52.

Tasmā asādhusaṃsaggaṃ, ārakā parivajjiya;

Ahiṃ vā』si visaṃ khippaṃ, kareyya』tthahitaṃ budho.

53.

Ahu rājā sirimegha-vaṇṇo tassa suto tato;

Vandhātā viya lokassa, sabbasampattidāyako.

54.

Mahāsenena pāpānaṃ, vasagena vināsite;

Mahāvihāre sabbepi, sannipātiya bhikkhavo.

55.

Upasaṅkamma vanditvā, nisinno pucchi sādaro;

『『Pitarā saṅghamittassa, sahāyena vināsitaṃ.

56.

Kiṃ kimevā』』ti āhaṃsu, bhikkhavo taṃ narissaraṃ;

『『Sīmāyugghāṭanaṃ kātuṃ, vāyamitvāpi te pitā.

57.

Nāsakkhi antosīmāyaṃ, bhikkhūnaṃ vijjamānato;

Bhūmigabbhanilīnāhi, sattāsuṃ ettha bhikkhavo.

58.

Amacco soṇāmacco ca, saṅghamitto ca pāpiyo;

Rājānaṃ saññāpetvāna, apuññaṃ tena kārayuṃ.

59.

Bhinditvā lohapāsādaṃ, sattabhūmakamuttamaṃ;

Ghare nānappakāre ca, ito』bhayagiriṃ nayuṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 29 那位美伽瓦那巴雅帶來建材, 在大寺院建造了許多精舍。 30 當危險平息后,比丘們 從各處回來重新住進大寺院。 31 國王在大菩提樹殿 西方設定了兩尊銅像。 32 他信任住在南寺的 邪惡欺詐心性的 提沙長老這個不守戒律的惡友。 33 他不顧勸阻,在名為光明的 大寺院邊界花園中 建造了祇園寺。 34 他請求比丘僧團廢除界場, 比丘們不願意,就離開了寺院。 35 有些比丘藏在各處, 想要阻止他人在這裡 廢除界場的行為。 36 大寺院就這樣被比丘們捨棄了九個月, 其他比丘們認為"我們已廢除了界場"。 37 當廢除界場的事務完成後, 比丘們又回來住進大寺院。 38 關於那位強佔寺院的提沙長老, 在僧團中以波羅夷罪提出指控是真實的。 39 被認為正直的大臣進行審判, 依法將他逐出僧團,儘管違背國王意願。 40 同一位國王建造了摩尼希拉卡寺; 摧毀天廟后建造了三座寺院。 41 在果卡那、埃拉卡皮拉、 卡蘭達婆羅門村、 鹿村寺和恒伽西那山。 42 然後在西方建造了 舍利山寺,國王還在 科卡瓦塔建造了大寺院。 43 他建造了盧帕拉馬寺和小維塔寺; 還建造了兩座名為北無畏的比丘尼寺。 44 在卡拉維拉卡夜叉的地方建造了塔; 修復了島上許多破舊的精舍。 45 他供養價值千金給一千位上座長老; 每年都供養所有長老袈裟。 46 他佈施食物飲料等無法計量; 爲了豐收他修建了十六座水庫。 47 摩尼希拉大水庫、加盧拉水庫、 卡努水庫、大摩尼水庫、 科卡瓦塔水庫、摩拉卡帕拉卡水庫。 48 庫巴哈卡水庫、瓦哈卡水庫、 拉塔馬拉坎達卡水庫、 帝沙瓦達瑪那卡水庫、維蘭加維提卡水庫。 49 摩訶加拉奇拉水庫、 摩訶達拉加拉卡水庫、 卡拉帕薩那水庫,這就是十六座水庫。 50 他還在恒河山建造了大運河; 如此他積累了許多功德和罪業。 51 這位摩訶西那國王終其一生 因為結交惡友而造作善惡, 隨業而去。 52 因此智者應遠離惡友, 如避蛇毒,迅速行善利益。 53 此後他的兒子吉祥美伽瓦那 成為國王,如同世間的施主, 賜予一切富饒。 54 在摩訶西那因受惡人控制 而毀壞大寺院后, 召集所有比丘。 55 恭敬地走近禮拜後坐下詢問: "我父親和他的朋友僧密多 究竟毀壞了什麼?" 56 比丘們對這位君主說: "你父親雖然努力 想要廢除界場。 57 但因為界內有比丘存在 而未能成功; 有些比丘藏在地下室中。 58 大臣索那和惡人僧密多 說服國王,使他造作罪業。 59 他們拆毀了七層最勝銅殿, 將各種建築遷往無畏山寺。

60.

Māsake catubuddhehi, nivutthe cetiyaṅgaṇe;

Vapāpesuñca duppaññā, passa bālasamāgamaṃ』』.

61.

Taṃ sutvā pitukammaṃ so, nibbinno bālasaṅgame;

Pitarā nāsitaṃ tattha, sabbaṃ pākatikaṃ akā.

62.

Lohapāsādamagado』va, kāsi pāsādamuttamaṃ;

Rañño mahāpanādassa, dassento viya bhūtale.

63.

Pariveṇāni sabbāni, nāsitāni nivesayi;

Bhoge ārāmikānañca, yathāṭhāne ṭhapesi so.

64.

Pitarā paccayānañca, pacchinnattā vibuddhinā;

Chiddāvāsaṃ ghanāvāsaṃ, vihāraṃ』kāsi buddhimā.

65.

Kārite pitarā joti vanece』so vihārake;

Kammaṃ vippakataṃ sabbaṃ, niṭṭhāpesi narissaro.

66.

Therassā』tha mahindassa, samaṇindassa sununo;

Sutvāna manujindo so, pavattiṃ sabbamādito.

67.

Pasīditvā guṇe tassa, rājā dippapasādake;

『『Issaro vata dīpassa, thero』』 iti vicintiya.

68.

Paṭibimbaṃ suvaṇṇassa, katvā tammāṇa nissitaṃ;

Pubbakattikamāsassa, pabbapakkhe tu sattame.

69.

Dine netvā cetiyamba-thale therambasaññite;

Tatraṭṭhame nivāsetvā, tato tu navame pana.

70.

Mahāsenaṃ gahetvā so, devasenā samūpamaṃ;

Orodhe nagare ceva, geharakkhaṇake vinā.

71.

Laṃkādīpe ca sakale, sabbe ādāya bhikkhavo;

Vissajjetvā manusse ca, nagare cārakaṭṭhite.

72.

Paṭṭhapetvā mahādānaṃ, ayañcākhilapāṇinaṃ;

Pūjaṃ sabbopahārehi, karonto ca anūpamaṃ.

73.

Paccuggamanametassa, dīpasatthussa satthuno;

Varaputtassa so katvā, devarājā』va satthuno.

74.

Cetiyambathalā yāva, nagaraṃ sādhusajjayi;

Maggaṃ vesālito yāva, sāvatthinagaraṃ yathā.

75.

Vissajjetvā tahiṃ bhogaṃ, sabbaṃ therassa so pitā;

Rājā moggaliputtassa, therassā』gamane viya.

76.

Datvā tattha mahādānaṃ, kapaṇaddhivanibbake;

Bhikkhavopi ca tosetvā, paccayehi catūhi』pi.

77.

Therassā』gamane evaṃ, passatūti mahājane;

Gahetvā taṃmahantena, sakkārena mahāyaso.

78.

Tamhā oruyha so mahā, sayaṃ hutvā purecaro;

Bhikkhavo cāpi katvāna, parivāre samantato.

79.

Therassa bimbaṃ sovaṇṇaṃ, khirasāgaramajjhago;

Sañjhā ghanaparikkhitto, hemameru』va sobhatha.

80.

Vesālinagaraṃ suttaṃ, desetuṃ lokanāyako;

Agamā evamevāti, dassesi ca mahājanaṃ.

81.

Evaṃ karonto sakkāra-sammānaṃ so narāsabho;

Nagarassa』ssa pācina-dvārapasse sayaṃkataṃ.

82.

Upasaṅkamma sāyaṇhe, vihāraṃ sotthiyā karaṃ;

Tīhaṃ tatthāpi vāsesi, bimbaṃ taṃ jinasununo.

83.

Nagaraṃ sādhusajjetvā, tato dvādasame dine;

Satthussā』dippavesamhi, puraṃ rājagahaṃ yathā.

84.

Paṭimaṃ nīharitvā taṃ, vihāraṃ sotthiyā karaṃ;

Nagare sāgarākāre, vattamāne mahāmahe.

85.

Mahāvihāraṃ netvāna, temāsaṃ bodhiyaṅgaṇe;

Nivāsetvā pavesetvā, teneva vidhinā puraṃ.

86.

Rājagehasamīpamhi, pubbadakkhiṇakoṇake;

Paṭibimbassa kāresi, tassa sādhunivesanaṃ.

87.

Kāretvā iddhiyādīnaṃ, paṭimāyo visārado;

Therena saha tatthe』va, nivesesi mahāpati.

88.

Ārakkhaṃ paṭṭhapetvā, pūjāya ca paribbayaṃ;

Anusaṃvaccharaṃ kātuṃ, evameva niyojayi.

89.

Tassāṇamanurakkhantā , rājā tabbaṃsikā idha;

Yāva』jjaparirakkhanti, taṃ vidhiṃ na vināsiya.

90.

Pavāraṇādine netvā, vihāraṃ nagarā tato;

Kātuṃ terasiyaṃ pūjaṃ, anuvassaṃ niyojayi.

以下是巴利文的完整中文直譯: 60 這些愚人在塔院的四角 埋下銅錢,還在那裡播種—— 看看與愚人結交的後果。" 61 他聽聞父親的所作所為后, 對愚人之交感到厭離; 將父親所毀之處全部恢復原狀。 62 他重建了銅殿為最勝宮殿, 彷彿在地上展現 大般那陀王的宮殿。 63 重建了所有被毀的精舍; 將寺園的收益 恢復到原來的位置。 64 因父親切斷了供養,這位智者 將破舊的住所改建成 堅固的住所。 65 這位君主完成了 他父親在光明園中 未完成的所有工程。 66 然後這位人王聽聞了 關於摩訶印達長老, 這位沙門之子的一切往事。 67 國王對他令島上生信的功德生起信心, 心想:"這位長老 確實是島上的主人。" 68 他按照長老的尺寸 鑄造了一尊金像, 在迦提迦月(陰曆十月)白半第七日。 69 將其送到名為支提安巴的山坡, 在那裡安置八天, 然後在第九天。 70 他帶著像天軍一樣的大軍, 除了王宮和城市的守衛外, 沒有留下任何人。 71 召集全楞伽島所有比丘, 派遣使者到城中巡視, 安排人員。 72 開始了大布施, 為一切眾生設供, 用各種供品作無比供養。 73 就像天王迎接 導師的勝子一樣, 他迎接這位島上導師。 74 從支提安巴山到城市, 莊嚴裝飾道路, 如同從毗舍離到舍衛城一樣。 75 他散盡所有財物供養長老, 如同當年阿育王父親 迎接目犍連子帝須長老。 76 在那裡佈施貧窮乞丐, 並以四種必需品 供養滿足比丘們。 77 讓大眾看到 如此迎接長老, 這位大名聲者以盛大供養帶著金像。 78 從那裡下來后,他親自走在前面, 讓比丘們環繞四周 作為隨從。 79 那金製的長老像 如同位於乳海中央、 被暮云環繞的金須彌山般莊嚴。 80 他向大眾展示: 世間導師就是這樣 來到毗舍離城說法的。 81 這位人中之王 如此作供養和恭敬, 來到城東門邊他自建的。 82 傍晚時分來到 吉祥寺,將佛子的 金像安置在那裡三天。 83 然後在第十二天 莊嚴裝飾城市, 如同導師初入王舍城時一樣。 84 在城市舉行盛大慶典 如海洋般洶涌時, 將像從吉祥寺請出。 85 帶到大寺院的菩提樹院 安置三個月后, 以同樣的方式請入城中。 86 在王宮附近 東南角建造了 那尊像的精美住所。 87 這位大統治者精通地 造了神通等像, 與長老像一起安置在那裡。 88 設立了守衛, 並撥付供養費用, 命令每年如此舉行。 89 守護他的命令, 這裡歷代國王直到今日 都保持這個傳統不曾廢棄。 90 他命令每年自城中 將像請到寺院, 在自恣日後第十三日舉行供養。

91.

Vihāre abhaye tissa-vasabhe bodhipādape;

Silāvediñca kāresi, pākārañca manoharaṃ.

92.

Navame tassa vassamhi, dāṭhādhātuṃ mahesino;

Brāhmaṇīkāci ādiya, kāliṅgamhā idhānayi.

93.

Dāṭhādhātussa vaṃsamhi, vuttena vidhasanaṃ;

Gahetvā bahumānena, katvā sammā na muttamaṃ.

94.

Pakkhiptvā karaṇḍamhi, visuddhaphalikumbhavhe;

Devānaṃpiyatissena, rājavatthumhi kārite.

95.

Dhammacakkavhaye gehe, vaḍḍhayittha mahīpati;

Tato paṭṭhāya taṃ gehaṃ, dāṭhādhātugharaṃ ahu.

96.

Rājā satasahassānaṃ, navakaṃ puṇnamānaso;

Vissajjetvā tato』kāsi, dāṭhādhātu mahāmahaṃ.

97.

Anusaṃvaccharaṃ netvā, vihāramabhayuttaraṃ;

Tassa pūjāvidhiṃ kātu, meva rūpaṃ niyojayi.

98.

Aṭṭhārasa vihāre ca, kārāpesi mahīpati;

Anukampāya pāṇīnaṃ, vāpiyo ca thirodikā.

99.

Bodhi pūjādi puññāni, appameyyāni kāriya;

Aṭṭhavīsatime vasse, gabho so tassa yā gati.

100.

Kumāro jeṭṭhatiso』tha, bhātā tassa kaniṭṭhako;

Chattaṃ laṅghesi saṃkāyaṃ, dantasippamhi kovido.

101.

Katvā kammāni catrāni, dukkarāni mahīpati;

Sippāyatana metaṃ so, tikkhāpesi bahūjane.

102.

Aṇatto pitunā』kāsi, iddhihi viya nimmitaṃ;

Bodhisatta sarūpañca, rūpaṃ sādhu manoharaṃ.

103.

Apasayañca pallaṅkaṃ, chattaṃ ratanamaṇḍapaṃ;

Citradantamayaṃ kiñci, tassa kammaṃ tahiṃ tahiṃ.

104.

Katvā so navavassāni, laṃkādīpānusāsanaṃ;

Anekāni ca puññāni, yathākammamupāgami.

105.

Buddhadāso tato tassa, putto āsi mahīpati;

Guṇānaṃ ākaro sabba-ratanānaṃ』va sāgaro.

106.

Sukhaṃ sabbapayogehi, karonto dīpavāsinaṃ;

Rakkhamālakamandaṃ』va, puraṃ vassavaṇo dhanī.

107.

Paññā puññaguṇūpeto, visuddhakaruṇālayo;

Tathā dasahi rājūnaṃ, dhammehi samugāgato.

108.

Catasso agati hitvā, kārayanto vinicchayaṃ;

Janaṃ saṅgahavatthūhi, saṅgahesi catūhipi.

109.

Cariyaṃ bodhisattānaṃ, dassento sakkhipāṇinaṃ;

Pitā』va putte so satte, anukampittha bhūpati.

110.

Daḷidde dhanadānenā-kāsi puṇṇamanorathe;

Sukhite sabbabhogānaṃ, jīvitassa ca guttiyā.

111.

Sādhavo saṅgahenā』tha, niggahena asādhavo;

Gilāne vejjakammena, saṅgahesi mahāpati.

112.

Atheka divasaṃ rājā, hatthikkhandhavaraṃ gato;

Tissavāpiṃ nahānattaṃ, gacchamāno mahāpathe.

113.

Addase』kaṃ mahānāgaṃ, kucchiroga samappitaṃ;

Puttabhāga vihārassa, passe vammikamatthake.

114.

Uttāna mudare rogaṃ, dassetuṃ gaṇḍasaññitaṃ;

Nipannaṃso』tha cintesi, tato rogīti nicchayaṃ.

115.

Atho』ruyha mahānāgaṃ, mahānāga samīpago;

Evamāha mahānāgo, mahānāgamanāgavā.

116.

『『Kāraṇaṃ te mahānāga, ñātamāgamane mayā;

Kumhe khalu mahātejā, khippaṃ kuppitasīlino.

117.

Tasmā phusitvā taṃ kammaṃ, kātuṃ sakkā na te mayā;

Aphusitvāpi no sakkā, kinnukātabbametthī』ti.

118.

Evaṃ putte phaṇindo so, kevalaṃ phaṇamattano;

Bilassa』nto pavesetvā, nippajjittha samāhito.

119.

Athe』na mupasaṅkamma, ucchaṅgagatamattano

Satthaṃ gahetvā phāletvā, udaraṃ tassa bhogino.

120.

Nīharitvā tato dosaṃ, katvā bhesajja muttamaṃ;

Sappaṃ taṃ taṅkhaṇeneva, akāsi sukhitaṃ tadā.

121.

Attāna mevaṃ thomesi, 『『mahākāruññataṃ mama;

Tiracchānāpi jāniṃsu, sādhu rajjanti me kataṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 91 在無畏寺的帝須樹和菩提樹下, 建造了石基座和美麗的圍墻。 92 在他統治的第九年,一位婆羅門女 從迦陵伽(Kalinga)帶來了 大仙人的牙舍利。 93 按照牙舍利傳承中所說的方式, 恭敬地接受, 作了最高的供養。 94 將它放入水晶容器中, 安置在天愛帝須 所建的王室中。 95 國王在名為法輪的殿堂 供養它;從此那殿堂 成為牙舍利殿。 96 心滿意足的國王 散盡十萬財富, 舉行了牙舍利大慶典。 97 他命令每年 將牙舍利請到北無畏寺, 舉行供養儀式。 98 這位統治者建造了十八座寺院; 出於對眾生的慈悲, 也修建了穩固的水庫。 99 他做了無量功德, 如供養菩提樹等; 在第二十八年去世。 100 然後他的長子傑塔帝沙王子 和他的弟弟, 精通象牙工藝,超越了同行。 101 這位統治者做了許多 困難的工作, 教導眾多人這門手藝。 102 遵照父親的命令, 製作瞭如同神通所化現的 美麗莊嚴的菩薩像。 103 還製作了靠背、座椅、 傘蓋和寶石亭, 在各處都有他的象牙工藝品。 104 他統治楞伽島九年, 造作諸多功德后, 隨業而去。 105 此後他的兒子佛奴成為國王; 他是功德的礦藏, 如同大海藏有一切珍寶。 106 他以各種方式 使島上居民快樂, 如同富饒的毗沙門守護阿拉卡曼達城。 107 他具足智慧與功德, 是清凈慈悲的住處, 具足國王的十種法。 108 捨棄四種偏私, 執行正義, 以四攝法攝受人民。 109 展現菩薩的行為 給眾生作證, 這位君主如父親般憐愛眾生。 110 以佈施財物 滿足貧窮者的願望; 保護富裕者的生命和財產。 111 這位大統治者以攝受對待善人, 以懲戒對待惡人, 以醫藥照顧病人。 112 有一天國王 騎著最上等的象 沿大路去帝須水庫沐浴。 113 在子分寺旁的 蟻丘上看見一條大蛇 受腹部疾病所苦。 114 它仰臥著, 顯示腹部的腫瘤, 表明自己生病。 115 於是這位駕馭大象者 從大象下來, 走近那條大蛇說道。 116 "大蛇啊,我知道 你來此的原因; 你們確實大有威力, 性情易怒。 117 因此我若觸碰你 就不能為你治療; 不觸碰又不能治療, 這該怎麼辦呢?" 118 聽到這話,那蛇王 只是將頭 縮入洞中,安靜地躺著。 119 於是他走近, 取出放在膝上的 手術刀,切開那蛇的腹部。 120 取出病灶后, 施以最好的藥物, 立即使那蛇痊癒。 121 他這樣讚歎自己: "連畜生都知道 我的大慈悲,我治理得真好。

122.

Disvā sukhitamattānaṃ, pannagoso mahīpatiṃ;

Pūjetuṃ tassa pādāsi, mahagghaṃ maṇimattano.

123.

Silāmayāya sambuddha-paṭimāya akārayi;

Miṇiṃ taṃ nayanaṃ rājā, vihāre abhayuttare.

124.

Ekopi bhikkhu bhikkhanto, gāmamhi thusavitthike;

Sukkhaṃ bhikkhaṃ labhitvāna, khīrabhikkhāya sañcaraṃ.

125.

Khīraṃ sappāṇakaṃ laddhā, paribhuñjittha kucchiyaṃ;

Pāṇakā balavo hutvā, udaraṃ tassa khādisuṃ.

126.

Tato so upasaṅkamma, taṃ nivedesi rājino;

Rāha 『『jāto sulo』yaṃ, kadā hāresi kīdisaṃ.

127.

So āha』』 thusavitthimhi, gāme khīrena bhojane;

Bhutte』ti rājā aññāsi, khīraṃ sappāṇakaṃ』』iti.

128.

Tadeva asso ekopi, sirāvedha tikicchiyo;

Rājā tassa sirāvedhaṃ, katvā ādāya lohitaṃ.

129.

Pāyetvā samaṇaṃ āha, muhuttaṃ vītināmaya;

『『Assalohitamaṇa』』nti, taṃ sutvā samaṇovami.

130.

Pāṇakā lohiteneva, nikkhamiṃbhu sukhī ahu;

Bhikkhuṃ rājā nivedesi, kucchimevaṃ panattano.

131.

『『Ekasatthapahārena , pāṇakā samaṇo hayo;

Katā arogā sammame, vejjakamma maho』』iti.

132.

Pivanto toyameko hi,

Deḍḍubhaṇḍaṃ majāniya;

Ajjhoharitadā āsi,

Tato jāto』ti deḍḍubho.

133.

Anto tu ditthatuṇḍena, tena dukkhena pīḷito;

Rājānaṃ magamā rājā, nidānaṃ tassa pucchiya.

133.

Anto tu ditthatuṇḍena, tena dukkhena pīḷito;

Rājānaṃ magamā rājā, nidānaṃ tassa pucchiya.

134.

Aentā sappo』ti viññāya, sattāhamupavāsiya;

Sunhātasu vilittañca, sayane sādhu santhate.

135.

Sayāpesi tato so』ti, niddāya mukhamattano;

Vivaritvā tadā sutto, tato tassa mukhantike.

136.

Maṃsapesiṃ ṭhapāpesi, sarajjuṃ tassa niggato;

Gandhena taṃ ḍaṃsitvāna, anto visitumārabhi.

137.

Rajjuyā』tha gahetvāna, samākaḍḍhika pāṇiyaṃ;

Udake pātayitvāna, idaṃ vacanamabravi.

138.

『『Vejjo ahosi sammāsa-mbuddhassa kira jīvako;

Kammaṃ vijjati lokassa, kataṃ kiṃtena dukkaraṃ.

139.

Īdisaṃ kasirāso』pi, kammaṃ natthe』ttha saṃsayo;

Sabbādarena kubbanto, aho puñño dayo mama.

140.

Tathā helloligāmamhi, caṇḍāli muḷhagabbhiniṃ;

Jātaṃ sattasu vāresu, sagabbhaṃ sukhitaṃ akā.

141.

Vātabodhena eko』pi, bhikkhu uṭṭhāpito ahu;

Gopānasī gatetamhi, dukkhāmocesi buddhimā.

142.

Pivantassāpi maṇḍūka, jībayuttaṃ jalaṃ lahuṃ;

Nāsikā bilato gantvā, bījamāruyha matthakaṃ.

143.

Bhijjitvā āsi maṇḍūko, so vuddho tattha gacchati;

Meghassā』gamane tena, so』nibbajjati māṇavo.

144.

Phāletvā matthakaṃ rājā, maṇḍūkamapanīya so;

Kapālāni ghaṭetvāna-kāsi pākatikaṃ khaṇe.

145.

Hitatthaṃ dīpāvāsinaṃ, gāme gāme mahīpati;

Kāretvā vejjasālāyo, vajje tattha niyojayi.

146.

Sabbesaṃ vajjasatthānaṃ, katvā sāratthasaṅgahaṃ;

Ṭhapesi vejje dīpassa, tikicchatthamanāgate;

Yojesi vejja mekekaṃ, rājā gāma dvipañcake.

147.

Adā visaddha khettānaṃ, vejjānamupajīvanaṃ;

Vejjehatthīnamassānaṃ, balassa ca niyojayi.

148.

Piṭṭhasappinamanvānaṃ, sālāyo ca tahiṃ tahiṃ;

Kāresi saha bhogena, sālāyo ca mahāpathe.

149.

Niccamassosi saddhammaṃ, sakkatvā dhammabhāṇake;

Dhammabhāṇakavaṭṭañca, paṭṭhapesi tahiṃ tahiṃ.

150.

Sāṭakantarato katvā, sattha vaṭṭiṃ mahādayo;

Diṭṭhe diṭṭhe pamocesi, dukkhamhā dukkhite jane.

以下是巴利文的完整中文直譯: 122 那蛇看到自己痊癒后, 爲了供養國王, 獻上自己珍貴的寶珠。 123 國王用那寶珠 為北無畏寺中 石製的正覺者像裝飾眼睛。 124 有一位比丘在托斯維提卡村 乞食時得到乾糧, 又繼續乞求牛奶。 125 他喝了帶有蟲子的牛奶, 蟲子在他腹中 變得強壯開始咬食。 126 於是他來向國王 報告此事;國王問: "這疼痛何時開始,是什麼樣的?" 127 他說:"在托斯維提卡村 喝了牛奶后",國王知道 那是帶蟲的牛奶。 128 當時有一匹需要放血治療的馬; 國王為馬放血, 取了血液。 129 讓沙門喝下後說: "請稍等片刻"; 當沙門聽說那是馬血時就嘔吐了。 130 蟲子隨血液出來,他就痊癒了; 國王這樣告訴比丘 自己如何治好了他的腹疾。 131 "用一刀之力, 使沙門和馬都痊癒, 我的醫術真是了不起。" 132 有人喝水時, 不知道吞下了 青蛙卵, 從而生出了青蛙。 133 被體內尖喙的青蛙折磨, 來到國王面前, 國王詢問他的病因。 134 知道內有蛇后,讓他禁食七天, 好好洗浴塗油, 在精心鋪設的床上。 135 讓他睡下,當他 因睡意張開嘴時, 在他口邊。 136 放置了一塊繫著繩子的肉; 青蛙聞到氣味咬住肉, 開始爬出來。 137 於是用繩子 拉出青蛙,扔進水中, 說了這樣的話: 138 "耆婆曾是正等正覺者的醫生, 世間有他的醫術, 他做了什麼難事? 139 即使他也沒有做過 如此困難的事,這是毫無疑問的; 啊,我充滿慈悲地盡心盡力。" 140 同樣在赫洛利村, 他使一位難產七次的 旃陀羅女順利生產。 141 有一位比丘患風病不能起身, 這位智者解除了他的痛苦, 即使病情已發展到椽木階段。 142 有人喝了帶有青蛙卵的水, 卵經鼻腔上升, 爬到頭頂。 143 青蛙破殼而出在那裡長大; 當天將要下雨時, 那個人就會預知。 144 國王切開他的頭, 取出青蛙后, 立即將頭骨接合復原。 145 爲了島上居民的利益,這位統治者 在各個村莊建立醫療所, 指派醫生在那裡工作。 146 他集納所有醫術的精華, 為島上未來的醫療 設立醫生;每五個村莊 配置一名醫生。 147 他給醫生們分配 免稅的田地作為生計, 並指派專門醫生照料 象、馬和軍隊。 148 他在各處建造 糧油倉庫, 在大路旁建造 補給站並提供物資。 149 他經常恭敬地 聽聞說法者講經, 在各處設立了 說法者的供養。 150 這位大仁慈者 將布料中縫入藥物, 每見到受苦的人 就解除他們的痛苦。

151.

Atheka divasaṃ rājā, rājābharaṇa maṇḍito;

Saddhiṃ gacchati senāya, devehi viya vāsavo.

152.

Taṃ disvā sirisobhagga-maggaṃ pattaṃ mahī patiṃ;

Rājiddhihi virājantaṃ, baddhavero bhavantare.

153.

Kuṭṭhi eko pakuppitvā, haṭṭhenāhaniyā』vatiṃ;

Pothento tañca pothento, bhūmiṃ kattarayaṭṭhiyā.

154.

Akkosesi anekehi, akkosavacanehi ca;

Vippakāraṃmimaṃ disvā, dūrato』va mahīpati.

155.

『『Nāhaṃ sarāmi sattassa, kassā』pi katamappiyaṃ;

Pubbaverī ayaṃ jātu, nibbāpessāmitaṃ』』 iti.

156.

Aṇāpesi samīpaṭṭhaṃ, purisaṃ 『『gaccha kuṭṭhino;

Amukassā』bhijānāhi, cittācāra』』nti so tato.

157.

Sahāyo viya kuṭṭhissa, samīpamhi nisīdiya;

『『Ruṭṭho kimatthaṃ bho tva』』nti, pucchi sabbamavoca so.

158.

『『Dāso me buddhadāso』yaṃ, rājāhu puññakammunā;

Avamaññāya maṃ mayhaṃ, parato to yāti hatthinā.

159.

Jānāpessāmi attānaṃ, katipāhena soyadi;

Hatthaṃ me eti kāretvā, sabbaṃ dāsāna niggahaṃ.

160.

No ce hatthaṃ mamā』yāti, māretvā galalohitaṃ;

Pivissāmi na sandeho, na cireneva passasi』』.

161.

So gantvā narapālassa, pavattiṃ taṃ nivedayi;

『『Pubbaveri mamāyanti, nicchinitvā mahāmati.

162.

Vino detumupāyena, puttaṃveranti verino;

『『Sādhu saṅgaṇutaṃ tva』』nti, purisaṃ taṃ niyejayi.

163.

So kuṭṭhimupasaṅkamma, sahāyo piya āhataṃ;

『『Rājānaṃ taṃ vināsetuṃ, cetetvā kālamettakaṃ.

164.

Alabhanto sahāyaṃ me, nāsakkhi tassa ghātane;

Laddhātumhe nayissāmi, matthakaṃ me manorathaṃ.

165.

Etha gehe vasitvā me, hotha me anuvattakā;

Ahameva』ssa nāsemi, katipāhena jīvitaṃ.

166.

Iti vatvāna taṃ kuṭṭhaṃ, netvā so gharamattano;

Sunhāta suvilittañca, nivatthasukhumambaraṃ.

167.

Subhuttamadhurāhāraṃ, yobbanitthikathādaraṃ;

Sayāpesi manuññamhi, sayane sādhu santhate.

168.

Ete neva niyāmena, katipāhaṃ nīvāsiya;

Ñatvā taṃ jātavissāsaṃ, sukhitaṃ piṇitindriyaṃ.

169.

『『Rañño dinna』』nti vatvāna, khajjabhojjādikaṃ adā;

Dvattikkhattuṃ nisedhetvā, tena』jjhiṭṭho namaggahi.

170.

Bhūpālena kamenā』si, vissattho』tiva bhūmipo;

Matoti sutvā tassā-si hadayaṃ phalitaṃ dvidhā.

171.

Evaṃ roge tikicchesi, rājā sārīramānase;

Ṭhapesi vejje dīpassa, tikacchattha manāgate.

172.

Pañcavīsatihatthena, pāsāde nopasobhitaṃ;

Mahāvihāremoravha-pariveṇamakārayi.

173.

Samaṇaṃ goḷapānuñca, adā gāmadvayaṃ tahiṃ;

Dhammaghāsaka bhikkhūnaṃ, bhoge kappiyakārake.

174.

Vihāre pariveṇe ca, sampanna catupaccaye;

Vāpiyo dānasālāyo, paṭimāyoca kārayi.

175.

Tasseva rañño rajjamhi, mahādhammakathīyati;

Suttāni parivattesi, sīhaḷāyaniruttiyā.

176.

Abhīti puttā tassā』suṃ, sūrāviraṅgarūpino;

Asītiyā sāvakānaṃ, nāmakāyipadassanā.

177.

Sāriputtādināmehi, puttehi parivārito;

Buddhadāso sasambuddha-rājāviya virocatha.

178.

Evaṃ katvā hitaṃdīpa-vīsīnaṃ tidivaṃ gato;

Vasse ekūnatiṃsamhi, buddhadāso narādhipo.

179.

Tato jeṭṭhasuto tassa, upatisso』si bhūpati;

Sabbarājaguṇopeso, niccasīlo mahādayo.

180.

Dasāpuññakriyāhitvā, dasapuññakriyā』dīyi;

Rājadhammeca pūresi, rājapāramitā dasa.

181.

Gaṇhi saṅgahavatthūhi, cathūhi ca catuddisaṃ;

Mahāpāḷimhi dāpesi, rājārājānubhojanaṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 151 有一天國王 身著王者裝飾, 率軍前行,如同帝釋率諸天。 152 一個麻風病人看見國王 走在莊嚴的大道上, 因過去世的怨恨而生氣。 153 他憤怒地用手拍打柵欄, 用手杖敲打地面, 也敲打著柵欄。 154 用許多辱罵的言語 咒罵國王;國王 從遠處看到這種行為。 155 心想:"我不記得 曾對任何眾生做過不善之事, 這定是宿怨,我要平息它。" 156 他命令站在旁邊的人: "去了解那麻風病人 某某的心意。" 157 那人像朋友一樣 坐在麻風病人旁邊問: "先生為何生氣?"他說出了一切。 158 "這佛奴王因福德而為王, 曾是我的奴僕, 卻蔑視我騎象從我身邊經過。 159 如果他幾天內 來到我手邊,我要讓他知道我是誰, 懲罰所有奴僕。 160 如果他不來我面前, 我要殺了他喝他的血, 毫無疑問,你很快就會看到。" 161 那人去向君主 報告此事;這位大智者想: "這是我的宿敵。" 162 "要用方便平息 仇恨的仇恨",於是 命令那人:"好好親近他。" 163 那人來到麻風病人面前, 像親密朋友一樣說: "這麼長時間以來 你想要殺死那個國王。 164 因為找不到幫手, 你不能殺他; 現在得到我們,可以實現你的願望。 165 來住在我家, 跟隨我的指示; 幾天之內我就能結束他的生命。" 166 說完這些話后, 帶那麻風病人回家, 讓他好好洗浴塗油,穿上細軟的衣服。 167 食用美味的食物, 聽動聽的少女故事, 躺在精心鋪設的美麗床上。 168 就這樣照顧了幾天, 知道他已經放下戒心, 快樂滿足之後。 169 說"這是國王賜的",給他食物點心等; 起初他拒絕了兩三次, 但經再三請求后就接受了。 170 漸漸地他對國王 深信不疑; 當聽說國王去世時,他的心碎為兩半。 171 國王就這樣醫治 身心的疾病; 為島上未來的醫療設立醫生。 172 他在大寺院建造了 二十五肘高的 孔雀精舍。 173 將沙摩那和果拉帕努兩個村 贈與那裡的說法比丘 作為合法的資具供養。 174 他建造了寺院、精舍、 具足四資具、 水池、佈施堂和佛像。 175 在這位國王統治期間, 一位大說法者 將經典翻譯成僧伽羅語。 176 他有勇猛英俊的兒子們, 以八十大弟子 為名字。 177 佛奴王被以舍利弗等 為名的兒子們環繞, 如同正等覺者般莊嚴。 178 這位人王佛奴 如此為島上居民造福 後於第二十九年昇天。 179 此後他的長子優波帝須 成為國王;他具足一切王者功德, 常持戒律且富有慈悲。 180 他捨棄十不善業, 行持十善業, 圓滿十種王法和十種波羅蜜。 181 以四攝法攝受四方, 在大殿中賜予 國王和大臣們飲食。

182.

Uttaramhi disābhāge, cetiyamhā tu maṅgalā;

Thūpañca paṭimāgehaṃ, paṭimañcā』pi kārayi.

184.

Karonto tañca so rājā, mākhijjantu janā iti;

Kārāpesi kumārehi, dāpetvā guḷakaṇḍulaṃ.

185.

Rājuppalavhayaṃ gijjha-kūṭaṃ pokkharapāsayaṃ;

Vālāhassañca ambuṭṭhiṃ, goṇḍigomamhi vāpikaṃ.

186.

Vihāraṃ khaṇḍarājiñca, vāpiyo ca thirodikā;

Appamāṇāni puññāni, kārāpesi tahiṃ tahiṃ.

187.

Vassāmānepi so vasse, sayane sannisinnako;

Kevalaṃ pariṇāmesi, rattiṃ 『『khedo janassī』』ti.

188.

Ñatvā amacco taṃ netvā, uyyānaṃ jādayīgharaṃ;

Evaṃ paṭicca attānaṃ, dukkhaṃ nākāsi pāṇinaṃ.

189.

Kāle tassā』sī dukkhitta-rogadukkhehi pīḷito;

Dīpo dīpo pamopāpa-tamaso so sumānaso.

190.

Bhikkhū pucchittha』』kiṃbhante, dubbhikkhādibhayaddite;

Loke lokahitaṃ natthi, kataṃ kiñci mahesīnā.

191.

Gahghārohaṇasuttassa, uppattiṃtassa niddisuṃ;

Sutvā taṃ sabbasovaṇṇaṃ, bimbaṃ sambuddhadhātuno.

192.

Katvā satthusilāpattaṃ, sodakaṃ pāṇisampuṭe;

Ṭhapetvā tassa te rūpa-māropetvā mahārathaṃ.

193.

Sayaṃ sīlaṃ samādāya, samādetvā mahājanaṃ;

Mahādānaṃ pavattetvā, abhayaṃ tambapāṇinaṃ.

194.

Alaṅkatvā ca nagaraṃ, devalokamanoharaṃ;

Dīpavāsīhi sabbehi, bhikkhūhi parivārito.

195.

Otarittha mahāvīthiṃ, bhikkhū tattha samāgatā;

Bhaṇantā ratanaṃ suttaṃ, siñcamānā jalaṃ tathā.

196.

Rājagehantike vīti-magge pākārasantike;

Vicariṃsu tiyāmante, kurumānā padakkhiṇaṃ.

197.

Bhijjamāne』ruṇe vassi, mahāmegho mahītale;

Rogāturāca sabbepi, sukhitākaṃsu ussavaṃ.

198.

『『Yadā dubbhikkharogādi-bhayaṃ dīpamhi hessati;

Evameva karontū』』ti, niyojesi narādhipo.

199.

Āruḷho cetiyaṃ kunta-kipillādimavekkhiya;

Pucchitvā morapiñcena, 『『saṇikaṃ yantuvanaṃti ca.

200.

Saṅkhaṃ sodakamādāya, caratā』sanadhovane;

Dakkhiṇaparitoṇamhi, kāretvā rājagehato.

201.

Uposathagharaṃ buddha-paṭimāgeha meva ca;

Pākārena parikkhittaṃ, uyyānañca manoramaṃ.

202.

Cātuddasiṃpañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasamupāgataṃ.

203.

Uposathaṃsamādāya, sāpadānaṃ tahaṃ vasī;

Yāvajīvañca so bhuñji, mahāpāḷimhi bhojanaṃ.

204.

Carantocakalandāna muyyāne bhattamattano;

Katvā nivāpaṃ dāpesi, tadajjāpi ca vattati.

205.

Coraṃ vajjamupanītaṃ, disvā saṃviggamānaso;

Chavaṃ susānaṃ ānetvā, khipitvā lohakumbhiyaṃ.

206.

Datvā dhamaṃ palāpetvā, coraṃ rattiyamuggate;

Sūriye kujjhito coraṃ-viyajhāpayi taṃ chavaṃ.

207.

Akā dīpamhi sabbesaṃ, cetiyānaṃ mahāmahaṃ;

Thūpārāme ca thūpassa, hemacumbaṭakañcukaṃ.

208.

Dvācattālīsavassāni, katvā vañcuṃkhaṇampiso;

Katvā puññamupāgañchi, devarājasahabyataṃ.

209.

Rañño tassa kaniṭṭhena, mahānāmena vallabhā;

Devī satthaṃ nipātetvā, tamaṭhānamhi mārayi.

210.

Pabbajitkā kaniṭṭho so, jīvamānamhi bhātari;

Hate rājini bhītāya, āvattitvā』si bhūpati.

211.

Mahesiṃattano』kāsi, mahesiṃ bhātughātiniṃ;

Gilānasālā kāresi, mahāpāḷiñca vaḍḍhayi.

212.

Lohadvāra ralaggāma-koṭipassavanavhaye;

Tayo vihāre katvā』dā, bhikkhūnamabhayuttare.

213.

Vihāraṃ kārayitvāna, dhumarakkhamhi pabbate;

Mahesiyā nayenā』dā, bhikkhūnaṃ theravādīnaṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 182 在北方區域,從吉祥塔起, 他建造了佛塔、佛殿 和佛像。 184 國王建造這些時,爲了不讓人民勞累, 讓王子們分發糖果和米飯 來督促工程。 185 他建造了王蓮花寺、 禿鷹峰寺、蓮池寺、 云馬寺、雨寺和貢迪戈馬水庫。 186 他還建造了斷王寺 和堅固的水庫, 在各處造作無量功德。 187 即使在下雨時,他也坐在床上, 整夜思考: "人民是否疲憊?" 188 大臣知道后,帶他去遊園 住在佳第屋中; 他如此關心自己,不讓眾生受苦。 189 當時島上受到 疾病和饑饉之苦; 這位善心的人為去除黑暗之苦。 190 他問比丘們:"尊者們, 當世間遭受饑荒等災難時, 大仙人們有何利世之舉?" 191 他們告訴他恒河涉水經的緣起; 聽后他製作了一尊 正等覺者舍利的純金像。 192 將導師的石缽 盛滿水放在手掌上, 將佛像安置其上,放在大車上。 193 自己受持戒律, 也讓大眾受戒, 舉行大布施,給予眾生無畏。 194 莊嚴城市如同天界般美麗, 在所有島上居民 和比丘們的環繞下。 195 來到大街上,聚集的比丘們 誦讀寶經, 同時灑水。 196 在王宮附近的街道 和城墻邊, 整夜右繞而行。 197 黎明破曉時, 大云降雨于大地; 所有疾病都痊癒,人們歡慶。 198 這位人王命令說: "當島上有饑荒疾病等災難時, 都要這樣做。" 199 他登上塔,觀察螞蟻等小蟲, 用孔雀毛拂拭,說: "讓它們慢慢走入林中。" 200 取清水和法螺, 在座位清洗時巡視; 從王宮的南面防護處。 201 建造布薩堂 和佛像殿, 用圍墻環繞,還有美麗的園林。 202 在十四日、十五日、 每半月的第八日 和神變月。 203 他受持布薩, 次第住在那裡; 終生在大殿中用餐。 204 他在卡蘭達那園中 用餐時施食, 這傳統至今仍在延續。 205 看見被帶來處死的盜賊, 內心震驚, 就把屍體從墓地帶來扔進銅鍋中。 206 在夜晚放走盜賊, 等到太陽升起, 假裝憤怒地燒掉那具屍體。 207 他為島上所有塔 舉行大供養, 為塔園寺的塔 做金製塔頂衣。 208 他統治四十二年, 未曾空過片刻, 造作功德后往生天界。 209 國王的弟弟摩訶那摩 的寵妃用刀 殺死了國王。 210 這位弟弟在兄長在世時 出家為僧, 當王后因恐懼而自殺后,他還俗成為國王。 211 他立殺兄的王后 為自己的王后, 建造病房,擴建大殿。 212 他建造了銅門寺、 拉拉格瑪寺和科提帕薩瓦那寺 這三座寺院,贈與北無畏派比丘。 213 在護摩山建造寺院, 按照王后的意願 贈與上座部比丘。

214.

Navakammañca jiṇṇesu, vihāresu sakārayi;

Dānasīlarato vatthu-pūjako ca ahu sadā.

215.

Bodhimaṇḍasamīpamhi, jāto brohmaṇamāṇavo;

Vijjāsippakalāvedī, tīsu vedesu pārago.

216.

Sammāviññātasamayo, sabbavādavisārado;

Vādatthi jambudīpamhi, āhiṇḍanto pavādiko.

217.

Vihāramekaṃ āgamma, rattiṃ pātañjalaṃ mataṃ;

Parivattesi sampuṇṇa-padaṃ suparimaṇḍalaṃ.

218.

Tattheko revatonāma, mahāthero vijāniya;

『『Mahāpañño ayaṃ sattho, dametuṃ vaṭṭatī』』ti so.

219.

『『Ko nu gadrabharāvena, viravanto』』ti abravi;

『『Gadrabhānaṃ rave atthaṃ, kiṃ jānāsī』』ti āhataṃ.

220.

『『Ahaṃ jāne』』ti vuttoso, otāresi sakaṃ mataṃ;

Vuttaṃ vuttaṃ viyākāsi, virodhampi ca dassayi.

221.

『『Tenahi tvaṃ sakavāda-motārehī』』ti codito;

Pāḷimāhā』bhidhammassa, atthamassa na so』migā.

222.

Āha kasse』samanto』ti, buddhamanto』ti sobravi;

『『Dehi me ta』』nti vuttehi, 『『gaṇhu pabbajjataṃ』』iti.

223.

Mantatthī pabbajitvāso, uggaṇhi piṭakattayaṃ;

『『Ekāyano ayaṃ maggo』』, iti pacchā tamaggahi.

224.

Buddhassa viya gambhīra-ghosattātaṃ viyākaruṃ;

『『Buddhaghoso』』ti ghosohi, buddho viya mahītale.

225.

Tattha ñāṇodayaṃ nāma, katvā makaraṇaṃ tadā;

Dhammasaṅgaṇīyā』kāsi, kacchaṃ so aṭṭhasāliniṃ.

226.

Patittaṭṭhakathañceva , kārāmārabhibuddhimā;

Taṃ disvā revato thero, idaṃ vacanamabruvi.

227.

Pāḷimattaidhānitaṃ, natthi aṭṭhakathā idha;

Tathācariyavādā ca, bhinnarūpā na vijjare.

228.

Sīhaḷāṭṭhakathā suddhā, mahindena matīmatā;

Saṃgītittayamāruḷaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ.

229.

Sāriputtādigītañca, kathāmaggaṃ samekkhiya;

Ekā sīhaḷabhāsāya, sīhaḷesu pavattati.

230.

Taṃ tattha gantvā sutvā taṃ, māgadhānaṃ niruttiyā;

Parivattesi sā hoti, sabbalokahitā vahā.

231.

Evaṃ vutto pasanno so, nikkhamitvā tatoimaṃ;

Dīpamāgā imasseva, raññokāle mahāmati.

232.

Mahāvihāraṃ sampatto, vihāraṃ sabbasādhūnaṃ;

Mahāpadhānagharaṃ gantvā, saṅghapālassa santikā.

233.

Sīhaḷaṭṭhakathā suddhā, theravādañca sabbaso;

『『Dhammasāmissa esova, adhippāyo』』ti nicchiya.

234.

Tattha saṅghaṃ samānetvā, 『『kātumaṭṭhakathāmama;

Potthake detha sabbe』』ti, āha vīmaṃsituṃ sataṃ.

235.

Saṅgho gāthādvayaṃ tassā-dāsi 『『sāmattiyaṃ tava;

Ettha dassehi taṃ disvā, sabbe demā』』ti potthake.

236.

Piṭakattayamettheva, saddhimaṭṭhakathāya so;

Visuddhimagga nāmākā, saṅgahetvā samāsato.

237.

Tato saṅghaṃ samuhetvā, sambuddhamatakovidaṃ;

Mahābodhisamīpamhi, so taṃ vācetumārabhi.

238.

Devatā tassa nepuññaṃ, pakāsetuṃ mahājane;

Chādesuṃ potthakaṃso』yi, dvattikkhattumpi taṃ akā.

239.

Vācetuṃ tatiye vāre, potthake samudāhaṭe;

Potthakadvayamaññampi, saṇṭhāpesuṃ tahiṃ marū.

240.

Vācayiṃsu tadābhikkhū, potthakattaya mekato;

Ganthato atthato cāpi, pubbāparavasena vā.

241.

Theravādehi pāḷihi, padehi byañjanehi ca;

Aññatthattamahūneva, potthatthakesupi tīsupi.

242.

Atha ugghosayi saṅgho, tuṭṭhahaṭṭho tisesato;

『『Nissaṃsayā』yaṃ metteyyo』』, iti vatvā punappunaṃ.

243.

Saddhimaṭṭhakathāyā』dā, potthake piṭakattaye;

Ganthakāre vasanto so, vihāre durasaṅkare.

以下是巴利文的完整中文直譯: 214 他修繕破舊的寺院, 常樂於佈施持戒, 供養聖物。 215 在菩提道場附近出生了一位婆羅門青年, 精通各種學藝, 通達三吠陀。 216 他完全理解教義, 精通一切論典, 爲了辯論遊歷閻浮提(印度)。 217 他來到一座寺院, 在夜晚完整地 誦讀圓滿的瑜伽論。 218 那裡有一位名叫利瓦達的 大長老知道后想: "這是位大智者,應當調伏。" 219 他說:"是誰在發出驢叫聲?" 那人說:"驢叫的含義 你知道嗎?" 220 他說"我知道",就解釋了自己的見解; 對方每說一句他都能解釋, 還指出其中的矛盾。 221 被要求"那你就解釋你自己的論說"時, 他引用阿毗達摩的經文, 但不理解其意。 222 問"這是誰的咒語?"他說"是佛陀的咒語"; 當被說"把它教給我"時,他說: "受戒后就給你。" 223 他為得咒語而出家, 學習了三藏; 後來明白"這是唯一的道路"。 224 因為他的聲音深沉 如同佛陀, 他在世間以"佛音"著稱。 225 他在那裡著作了 《智生論》, 為《法集論》作了《殊勝義注》。 226 這位智者開始 撰寫《經注》, 利瓦達長老看后說道: 227 "這裡只有經文, 沒有義注, 也沒有各種師說的不同解釋。 228 僧伽羅義注是清凈的, 由具慧的摩訶印達帶來, 上承三次結集,是正等覺者所說。 229 審視舍利弗等所誦, 和論說的方法, 只在僧伽羅人中以僧伽羅語流傳。 230 你去那裡聽聞后, 用摩揭陀語翻譯, 這將利益一切世間。" 231 他聽後生起信心, 離開那裡來到此島, 正值這位國王在位時。 232 他來到大寺院, 這座一切善人的寺院, 去到大禪堂見僧護。 233 他確認僧伽羅註疏清凈, 上座部的教法完整, "這正是法主的本意。" 234 他召集僧團說: "請給我所有的典籍, 我要作註疏",以試驗智者。 235 僧團給了他兩首偈頌說: "你要展現你的能力, 看過後我們就給你典籍。" 236 他在這裡將三藏 及其註疏簡要彙集, 著作了《清凈道論》。 237 然後召集精通佛陀教法的 僧團,在大菩提樹附近 開始誦讀。 238 諸天為向大眾顯示 他的才能, 遮蔽了典籍,他如此做了兩三次。 239 當第三次 拿出典籍誦讀時, 天神在那裡又放置了兩本相同的典籍。 240 比丘們同時誦讀 三本典籍, 無論從文字、意義還是前後關係。 241 在三本典籍中, 與上座部傳承、經文、 詞句、文字都沒有任何差異。 242 於是僧團歡喜踴躍, 一再高聲稱道: "毫無疑問,這就是彌勒。" 243 他們給了他三藏 及其註疏, 他住在清凈的寺院中著書。

244.

Parivattesi sabbāpi, sīhaḷaṭṭhakathā tadā;

Sabbesaṃ mūlabhāsāya, māgadhāya niruttiyā.

245.

『『Sattānaṃ sabbabhāsānaṃ, sā ahosi hitāvahā;

Theriyā cariyāsabbe, pāḷiṃviya tamaggayhaṃ.

246.

Atha kattabbakiccesu, gahetu pariniṭṭhitiṃ;

Vandituṃ so mahābodhiṃ, jambudīpamupāgami.

247.

Sutvā dvāvīsavassāni, mahānāmo mahāmahiṃ;

Katvā puññāni citrāni, yathā kammamugāgami.

248.

Sabbe』pe te dharaṇīpatayo maccumaccetumante,

No sakkhiṃ sūpacitasukhabalāsādhu sampannabhogo;

Evaṃ sabbe nidhanavasagā honti sattā』ti niccaṃ,

Rāgaṃ sammā vinayatudhane jīvite cāpi dhīmā.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Pañcarājako nāma

Sattatiṃsatimo paricchedo.

Aṭṭhatiṃsatima pariccheda

Dasarājako

1.

Mahānāma suto āsi, damiḷī kucchisambhavo;

Sotthiseno, tathāsaṅgho-dhītā cā』si mahesiyā.

2.

Sotthiseno tadā rajjaṃ, patvā saṅghayanāsito;

Tasmiṃyeva dine bheriṃ, carāpetvā tadā tu sā.

3.

Attano sāmikassadā, chattaggāhakajantuno;

Chattaggāhakavāpiṃ so, katvā saṃvacchare mato.

4.

Atha macco mahāpañño, sahāyo tassa taṃ mataṃ;

Antovatthumhi jhāpetvā, vīhicoraṃ mahābalaṃ.

5.

Rajjayoggoti cintetvā, katvā taṃ bhūpatiṃ raho;

Antoyeva nivāsetvā, rājā rogāturo iti.

6.

Yasaṃ rajjaṃ vicāresi, chaṇe patte mahājanā;

Rājā ce atthi amhehi, saddhiṃ metūti ghosayuṃ.

7.

Taṃ sutvā narapālo so, sabbalaṅkāramaṇḍito;

Samānaṃte mahānāge, nesayoggā mamā』tiso.

8.

Dāṭṭhādhātugharaṭhāne, suvā nāgaṃ samādisi;

Rañño āṇāti vutte so, agā āruyha taṃ puraṃ.

9.

Katvā padakkhiṇaṃ gantvā, pācinadvārato bahi;

Paṭhame cetiyaṭhāne, dhātunāgaṃ samappayi.

10.

Mahācetittaye hatthi-pākāre』kāsi toraṇaṃ;

Mittaseno bahuṃ puññaṃ, katvā vassena so cuto.

11.

Mittasenaṃ raṇe hantvā, damiḷo paṇḍunāmako;

Āgato paratīramhā, laṅkārajjamakārayi.

12.

Janā kulīnā sabbepi, rohaṇaṃ samupāgatā;

Oragaṅgāya isseraṃ, damiḷā eva kappayuṃ.

13.

Ye subhassa balaṭṭhassa, bhītāmoriyavaṃsajā;

Balāyitvā narāvāsaṃ, kappayiṃsu tahiṃ tahiṃ.

14.

Tesamaññatamo nandi-vāpi gāme kuṭimbako;

Dhātusenavhayo āsi, dāṭhānāmo ca taṃ suto.

15.

Gāme ambilayāgumhi, vasaṃ putte duve labhi;

Dhātusenaṃ silātissa-bodhiṃca sampajātike.

16.

Mātuso dariyo tesaṃ, saddho pabbajja vattati;

Dīghasandakatāvāse, dhātusenāpi māṇavo.

17.

Santike tassa pabbajja-rukkhamūlamhi ekadā;

Sajjhāyati pavissittha, megho nāgotupassiya.

18.

Parikkhipitvā bhogehi, chādayitvā phaṇena ca;

Potthakañca kumārañca, rakkhitaṃ passi mātulo.

19.

Sīse ākiri saṅkāraṃ, tassa ruṭṭho paroyati;

Tasmiṃ cittaṃ na dūsesi, tampi disvāna mātulo.

20.

Uttamo vata』yaṃ satto, rājā hessati nicchayaṃ;

Rakkhitabbo』ti ādāya, taṃ vihāramupāgato.

21.

Goṇisādi vihāre』yaṃ, kattabbo nītimā iti;

Sikkhāpesi kumāraṃ taṃ, paṇḍuko taṃ vijāniya.

22.

Gaṇhathetantipesesi, sevake tassārattiyaṃ;

Disvāna supinaṃ thero, nīharittha kumārakaṃ.

23.

Tasmiṃ nikkhantamattamhi, sevakaṃ parivāriya;

Pariveṇe na passiṃsu, tato nikkhamma te ubho.

24.

Dakkhiṇasmiṃ disābhāge, goṇa nāmaṃ mahānadiṃ;

Patvā sampuṇṇamaṭṭhaṃsu, gantukāmāpi vegasā.

以下是巴利文的完整中文直譯: 244 他當時將所有僧伽羅註疏 都翻譯成根本語言—— 摩揭陀語。 245 "這對一切眾生的所有語言 都帶來利益; 所有上座部的行持, 都如同**一樣被接受。" 246 然後爲了完成 所當做的事, 他回到閻浮提(印度)禮敬大菩提樹。 247 摩訶那摩統治二十二年, 造作種種功德后, 隨業而去。 248 這些地上的君王雖具足福德力量和圓滿財富, 卻都不能避免死亡; 既然一切眾生都必將死亡, 智者應當正確地去除對財富和生命的貪著。 為增長善人的信仰與厭離而造的《大史》 第三十七章 《五王》完 第三十八章 《十王》 1 摩訶那摩有一子 生於達米拉(南印度)妃腹中 名叫索提謝那,還有一位王后生的女兒名叫僧伽。 2 索提謝那繼位后 被僧伽廢黜, 就在那天她派人敲鼓宣佈。 3 將王位給了自己的丈夫 執傘者;他修建了 執傘者水庫,一年後去世。 4 然後一位大智的大臣, 是他的朋友,在王宮內 燒死了一個強壯的稻賊。 5 認為他適合做國王, 秘密地立他為王, 讓他住在內室,說他病重。 6 他執掌王權;當節日到來時, 大眾喊道:"如果有國王, 就和我們一起慶祝吧!" 7 聽到這話,那君王 穿戴所有裝飾, 騎上大象說:"我不適合。" 8 在牙舍利殿前 命令馴象師調伏象, 說這是王命,他騎象進城。 9 右繞后從東門 出城,在第一塔處 將象交給馴象師。 10 在三大塔的象墻上 造了門樓;彌多謝那 造了許多功德后一年就去世。 11 名叫般度的達米拉人 在戰鬥中殺死彌多謝那, 從對岸來統治楞伽島。 12 所有高貴家族的人 都去了羅哈納(南部地區), 恒河以南為達米拉人統治。 13 那些害怕修跋軍隊的 摩利耶族人, 在各處建立人類住所。 14 其中一個在難提水庫村 的家主名叫達圖謝那, 他的兒子名叫達塔。 15 在安比拉亞古村生活時 生了兩個兒子: 達圖謝那和錫拉提薩菩提。 16 他們的舅舅是位有信仰的修行者, 住在長堤精舍; 達圖謝那少年時。 17 有一次在他那裡 樹下誦經, 一條名叫摩伽的龍看見。 18 用身體圍繞, 用頭巾遮蔽, 保護著經書和少年,舅舅看見了。 19 另一人憤怒地 向他頭上倒垃圾, 他並不生氣,舅舅也看見了。 20 "這確實是最上等的眾生, 必定會成為國王, 應當保護",說著帶他去了寺院。 21 認為:"這人應當 在果尼薩迪寺學習", 教導那少年,般度知道后。 22 派僕人在夜裡 去抓他;長老看見夢兆, 讓少年離開。 23 就在他剛離開時, 僕人包圍了精舍, 沒在精舍里找到他們兩人。 24 他們兩人離開后 來到南方的 果納大河,雖想快速前進卻被滿水阻攔。

25.

Yathā nadiyaṃ vāreti, amhe taṃ tvampi vāraya;

Vāpiṃgahetvā etthe』ti, vatvā thero tadā nadiṃ.

26.

Otaritthakumārena, saddhiṃ disvāna te ubho;

Nāgarājā tadā eko, piṭṭhiṃ pādāsi tena so.

27.

Uttaritvā kumāraṃ taṃ, netvā paccantamāvasaṃ;

Laddhā khīrodanaṃ sutvā, sesaṃ pattena tassa』dā.

28.

Cittakārena theramhi, bhattaṃ pakkhippa bhūmiyaṃ;

Bhuñji theropi taṃ jāni, bhuñja te yaṃ mahiṃ iti.

29.

Paṇḍurājāpi katvāna, rajjaṃ vassamhi pañcame;

Cuto putto pipārindo, tatiyo tassa bhātuko.

30.

Kaṇiṭṭho khuddapārindo, kubbaṃ rajjaṃ mahāmahiṃ;

Dhātusenānuge sabbe, viheṭhesi mahājane.

31.

Saṅgahetvā jane sādhu-seno yujjittha rājinā;

So soḷasahi vassehi, puññapāpakaromato.

32.

Niritaro tato āsi, rājāmāsadvayena taṃ;

Dhātuseno vināsesi, tena katvā mahāhavaṃ.

33.

Hate tasmiṃ mahīpāle, dāṭhiyo damiḷo tato;

Rājā vassattha ye hutvā, dhātusenahatotato.

34.

Piṭṭhiyo damiḷo satta-māsena nidhanaṃ gato;

Dhātusenena yujjhitvā, vaṃso pacchijji dāmiḷo.

35.

Athā』si rājālaṅkāyaṃ, dhātuseno irādhipo;

Bhātarā saha dīpamhi, damiḷe dīpaghātake.

36.

Upāyehi anekeyi, ekavīsappamāṇake;

Khandhavāre nivesetvā, katvā yuddhamasesato.

37.

Sodhetvā mediniṃ sādhu, katvā ca sukhitaṃjanaṃ;

Sāsanañca yathāṭhāne, ṭhapesi paranāsitaṃ.

38.

Damiḷe ye』nuvattiṃsu, kulīnā kulagāmavā;

Te maṃ vā sāsanaṃ vā no, rakkhiṃsū』ti pakuppiya.

39.

Tesaṃ gāme gahetvāna, gāme svākāsirakkhake;

Rohaṇā』gamma te sabbe, kulīnā tamupaṭṭhahuṃ.

40.

Tesaṃ sakkārasammānaṃ, yathāyogamakāsi so;

Amacce attano dukkha-sahāyecā』bhi tosayi.

41.

Bandhāpetvā mahāgaṅgaṃ, kedāre』kā thirodake;

Mahāpāḷamhi bhikkhūnaṃ, sālibhattañca dāpayi.

42.

Paṅgurogā turaṭṭānaṃ, sālāyokāsi buddhimā;

Kāḷavāpiṃca gaṇhitvā, bandhi goṇaṃ mahānadiṃ.

43.

Mahāvihāraṃ katvāna, pantiyuttamanākulaṃ;

Tathā bodhigharañceva, dassaneyya makārayi.

44.

Bhikkhavo paritosetvā, paccayehi catūhipi;

Dhammāsoko』va sokāsi, saṅgahaṃ piṭakattaye.

45.

Aṭṭhārasavihāre ca, theriyāna makārayi;

Sampannabhoge dīpamhi, aṭṭhārasa ca vāpiyo.

46.

Kāḷavāpī vihāro ca, koṭipassāvanāmako;

Dakkhiṇa girināmo ca, vihāro vaḍḍhamānako.

47.

Paṇṇavallakabhūto ca, bhallātakasanāmako;

Pāsāṇasinne desamhi, dhātuseno ca pabbato.

48.

Maṃ gano thūpaviṭṭhi ca, dhātusenopi uttare;

Pācina kambaviṭṭhi ca, tathā antarame giri.

49.

Antāḷi dhātuseno ca, kassapiṭṭhika pubbako;

Rohaṇedāyagāmo ca, sālavāṇo vibhīsano.

50.

Vihāro bhallivāṇo ca, aṭṭhārasanaruttamo;

Pādūlakaṃ hambalaṭṭhi, mahādatthādivāpi yo.

51.

Khuddake ca vihāreso, aṭṭhārasanaruttamo;

Vāpīyo ca tathākatvā, tesameva tu dāpayi.

52.

Pañcavīsati hatthañca, mayūrapariveṇakaṃ;

Haritvā』kāsipāsāda-mekavīsati hatthakaṃ.

53.

Kumārasenassa』petvā, pubbabhogaṃ visodhayi;

Kāḷavāpimmibhāgaddhaṃ, khettānañca satadvayaṃ.

54.

Loha pāsadake jiṇṇe, navakammamakārayi;

Mahāthūpesu chattāni, tīsu jiṇṇāni kārayi.

55.

Devānaṃpiyatissena, kataṃ bodhimahaṃ viya;

Sinhānapūjaṃ bodhissa, varabodhissa kārayi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 25. 正如在河流中阻擋,你也要像阻擋我們那樣; 長老當時說道:"讓我們渡過這條河。" 26 當時看到那兩人與王子一同下河; 一條龍王便讓他們騎在它的背上。 27 渡過河后,將王子帶到邊遠地區居住; 聽說得到了乳飯,便用缽盛餘食給他。 28 畫師將食物放在地上供養長老; 長老也知道了這件事,說道:"你可以吃地上的食物。" 29 般度王統治了五年之後逝世; 其子皮帕王子繼位,是他的第三個弟弟。 30 最小的弟弟庫達帕王子統治著這片大地; 他迫害所有追隨達圖謝那的民眾。 31 善軍統領民眾與國王作戰; 他行善作惡十六年。 32 此後兩個月他變得軟弱; 達圖謝那在一場大戰中消滅了他。 33 在那位國王被殺后,達米羅人達提耶; 做了八年國王,后被達圖謝那所殺。 34 達米羅人毗提耶在七個月后死亡; 與達圖謝那交戰後,達米羅王朝斷絕。 35 然後達圖謝那成為楞伽(斯里蘭卡)之王; 與其兄弟一起在島上消滅達米羅人。 36 用種種方法,約二十一個; 建立軍營,徹底作戰。 37 他善加清理國土,使人民安樂; 將被他人破壞的佛教恢復原狀。 38 那些追隨達米羅人的貴族和村民; 他想:"他們不保護我,也不保護佛教。"因而憤怒。 39 他奪取了他們的村莊,在村中設立守衛; 所有貴族來到羅哈納(今斯里蘭卡東南部)侍奉他。 40 他按照恰當的方式,給予他們尊重和供養; 也使與他同甘共苦的大臣們歡喜。 41 他修建大壩攔截恒河(馬哈威利河),使稻田蓄水; 在大精舍給僧侶們供養稻米飯食。 42 這位智者為殘疾病人建造收容所; 他修建卡拉瓦維池塘,在大河上建橋。 43 他使大精舍整潔有序; 還建造了美麗的菩提樹殿。 44 他用四資具使比丘們歡喜; 如同阿育王一樣護持三藏。 45 他為上座部建造了十八座寺院; 在島上還建造了十八個富饒的水庫。 46 卡拉瓦維寺院,名為科提帕薩瓦寺; 南山寺院,瓦達馬納寺。 47 潘納瓦拉卡寺,巴拉塔卡寺; 在帕薩納辛納地區,還有達圖謝那山。 48 曼加那塔,圖帕維提; 北方的達圖謝那,東方的康巴維提,以及中部的山寺。 49 安塔利達圖謝那寺,迦葉毗提卡東寺; 羅哈納的達亞村,薩拉瓦納寺,毗毗沙那寺。 50 巴利瓦納寺,這是十八座最好的寺院; 帕杜拉卡寺,漢巴拉提寺,還有大達塔等水庫。 51 他還建造了十八座小型寺院; 同樣建造了水庫,並將其捐贈給這些寺院。 52 他建造了二十五肘高的孔雀精舍; 又建造了二十一肘高的宮殿。 53 除了給庫馬拉謝那的舊有財產外,他還清理了; 卡拉瓦維一半和二百塊農田。 54 他修復了破舊的銅殿; 修復了三座大塔破損的傘蓋。 55 他舉行了如同天愛帝須那樣的菩提樹慶典; 為殊勝的菩提樹舉行了沐浴供養。

56.

Dhāvanā lobhanāvāyo, tattha pūjesi soḷasa;

Alaṅkāraṃ munindassa, abhisekañca kārayi.

57.

Mahābodhi patiṭṭhānā, oraṃ laṅkāya bhūmipā;

Yāva dvādasamaṃ vassaṃ, bodhipūjamakārayuṃ.

58.

Mahāmahindattherassa , kāretvā paṭibimbakaṃ;

Therassā』lāhanaṃ netvā, kātuṃ pūjaṃ mahārahaṃ.

59.

Datvā sahassaṃ dīpetuṃ, dīpavaṃsaṃ samādisi;

Ṭhitānaṃ tattha bhikkhūnaṃ, dātuñcāṇāpayiguḷaṃ.

60.

Bhikkhussa attano sīse, saṅkārokiraṇaṃ saraṃ;

Lābhaṃ nādāsi vutthassa, pariveṇassa attano.

61.

Phātikammaṃ bahuṃ』kāsi, vihāre abhayuttare;

Silāsatthussa kāresi, mandirañca samaṇḍapaṃ.

62.

Buddha dāsakatenette, naṭṭhe』nagghamaṇi dvayaṃ;

Akāsi nettaṃ satthussa, raṃsi cūḷāmaṇiṃtathā.

63.

Maṇihi ghananīlehi, kesā vattaṃ sumuttamaṃ;

Hemapaṭṭaṃ tathevuṇṇa-lomaṃ sovaṇṇa cīvaraṃ.

64.

Pādajālaṃ suvaṇṇassa, padumaṃ dīpamuttamaṃ;

Nānārāgambaraṃ tattha, pūjayittha asaṃkhiyaṃ.

65.

Akāsi paṭimā gehe, bahumaṅgalacetiye;

Bodhisatte tathā』kāsi, kāḷaselassa satthuno.

66.

Upasumbhavhayassāpi, lokanāthassa kārayi;

Raṃsīcūḷāmaṇiñceva, abhisekavhayassa ca.

67.

Buddhabimbassa kāresi, pubbe vuttaṃ piḷandhanaṃ;

Vāmapassamhi bodhissa, bodhisattagharaṃ tathā.

68.

Metteyyassa ca kāresi, sabbaṃ rājapiḷandhanaṃ;

Samantā yojane tassa, tadā rakkhañca yojayi.

69.

Kārāpesi vihāresu, dhāturājavhapantiyo;

Tathā satasahassena, mahābodhigharaṃ varaṃ.

70.

Thūpāramamhi thūpassa, pūjaṃ jiṇṇavisodhanaṃ;

Dāṭhā dhātugharecāpi, jiṇṇassa paṭisaṅkharaṃ.

71.

Dāṭhādhātukaruṇḍañca, raṃsiñca ghanakoṭṭimaṃ;

Mahagghamanisaṃkiṇṇaṃ, suvaṇṇa padumāni ca.

72.

Dāṭhādhātumhi pūjesi, pūjācākā asaṅkhiyā;

Cīvarādīni dāpesi, bhikkhūnaṃ dīpavāsinaṃ.

73.

Kārāpetvā vihāresu, navakammaṃ tahiṃ tahiṃ;

Pākāre ca gharetvā』kā, sudhākammaṃ manoharaṃ.

74.

Mahācetittaye katvā, sudhākammaṃ mahārahaṃ;

Suvaṇṇachattaṃ kāresi, tathā vajiracumbaṭaṃ.

75.

Mahāvihāre pāpena, mahāsenena nāsite;

Vasisuṃ dhammarucikā, bhikkhū cetiyapabbate.

76.

Katvā ambatthalaṃ thera-vādānaṃ dātu kāmako;

Yācito tehi tesaṃ』va, adāsi dharaṇī pati.

77.

Dātu paṭhānanāvañca, kāretvā kaṃsalohajaṃ;

Dānavaṭṭaṃ pavattesi, ambaṇebhi dvipañcahi.

78.

Anto bahi ca kāretvā, nagarassa jinālaye;

Paṭimāyo ca pūjesi, dhammāsokasamo』samo.

79.

Tassa puññāni sabbāni, vatthu paṭipadaṃ naro;

Ko hi nāma samatthoti, mukhamattaṃ nidassitaṃ.

80.

Tassa puttaduve āsuṃ, kassapo bhinnamātiko;

Samānamātiko ceva, moggallāno mahabbalo.

81.

Tathā pāṇasamā ekā, duhitā ca manoramā;

Bhāgineyyassa pādāsi, senāpaccañca tañca so.

82.

Vinā dosena tāḷesi, kasāyūrusu so』pitaṃ;

Rājā disvāna duhitu-vatthaṃ lohitamakkhitaṃ.

83.

Ñatvā taṃ mātaraṃ tassa, naggaṃ jhapesi kujjhiya;

Tatoppabhutiso baddha-vero saṅgamma kassapaṃ.

84.

Rajje netaṃ palobhetvā, bhinditvā pituantare;

Saṅgahetvā janaṃ java-gāhaṃ gāhāpayī patiṃ.

85.

Ussāpesi tato chattaṃ, kassapo pitupakkhiye;

Vināsetvā jane laddha-sabbapāpasahāyako.

86.

Moggallāno tato tena,

Kātukāmo mahāhavaṃ;

Aladdha balatāya』gā,

Jambudīpa balatthiko.

我將為您完整翻譯這些巴利文詩句: 56 他修建了十六座寺廟用於供奉, 併爲世尊裝飾莊嚴,舉行灌頂。 57 從菩提樹建立以來, 斯里蘭卡的國王們持續十二年供奉菩提樹。 58 他製作了大馬印陀長老的塑像, 將其供奉在長老的舍利塔前,舉行盛大供養。 59 他施捨千金,命人誦讀《島史》, 並命令供養在場的比丘們食物。 60 他憶及有位比丘將垃圾倒在他頭上, 就不再給那比丘所居住的精舍供養。 61 他在無畏寺做了許多修繕工作, 為石佛像建造了有亭臺的殿堂。 62 佛陀的眼睛因僕人而損壞了無價的兩顆寶珠, 他為佛像重新安裝眼睛,並裝飾了光芒寶冠。 63 用深藍色寶石製作了最殊勝的髮髻, 又用金片製作了毛髮和金色袈裟。 64 他製作了金色的足網和最殊勝的蓮花燈, 在那裡供養了無數色彩斑斕的衣物。 65 他在吉祥塔殿內製作了佛像, 又在黑石山為菩薩製作佛像。 66 他也為名為優波僧跋的世尊製作了佛像, 還製作了光芒寶冠和名為灌頂的佛像。 67 他為佛像製作了前面提到的裝飾, 在菩提樹左側建造了菩薩殿。 68 他為彌勒佛製作了所有王室裝飾, 並在周圍一由旬範圍內設立了守衛。 69 他在寺院中建造了舍利王殿, 又耗資十萬建造了最殊勝的大菩提殿。 70 他在塔婆羅寺修繕損壞的塔, 又修復了破舊的牙舍利殿。 71 他製作了牙舍利盒和鑲嵌寶石的光芒, 用珍貴的寶石裝飾,還有金蓮花。 72 他對牙舍利作了無數次供養, 並施予島上比丘們袈裟等物品。 73 他在各處寺院進行修繕工程, 建造圍墻,進行精美的石灰裝飾。 74 他在三大塔上進行了最殊勝的石灰裝飾, 又製作了金傘和金剛寶頂。 75 當大寺因惡王摩訶棟那的破壞后, 法樂部的比丘們居住在塔山。 76 想要將芒果臺獻給上座部的國王, 應他們的請求將其賜予他們。 77 他製作了青銅施粥船, 每日施捨十斗糧食維持供養。 78 他在城內城外建造了佛寺, 供養佛像,堪比無與倫比的法阿育王。 79 要完全描述他的一切功德, 誰能勝任呢?這裡只是略述一二。 80 他有兩個兒子,一個是異母的迦葉, 另一個是同母的大力目犍連。 81 他還有一個如生命般珍視的女兒曼諾拉瑪, 他將女兒和將軍職位都給了外甥。 82 那外甥無故用鞭子抽打岳父, 國王看到女兒的衣服沾滿鮮血。 83 得知那是他母親后,憤怒地將她裸體焚燒, 從那時起,他與迦葉結下深仇。 84 他誘惑迦葉奪取王位,離間父子關係, 籠絡民心后,讓人快速抓捕了國王。 85 隨後迦葉登基稱王,消滅了父親的支持者, 獲得了所有邪惡夥伴的支援。 86 此後目犍連想要與他展開大戰, 因軍力不足而前往南瞻部洲(印度)尋求援軍。

87.

Mahārajja vināsena, viyogena ca sūnuno;

Baddhanāgāravāsena, dukkhitampi durādhipaṃ.

88.

Dukkhāpetumapaññoso, āha kassaparājakaṃ;

Nidhi rājakulerāja-gutta te pitarā iti.

89.

Ne』ti gutte na jānāsi, cittametassa bhūmipa;

Moggallānassa kāpeti, nidhiṃsoti tadabrūvi.

90.

Sutvā taṃ kupito dūte, pāhesī pitusantikaṃ;

Ācikkhatu nidhiṭhāna-miti vatvā narādhamo.

91.

Māretu amhe pāpassa, tassupāyo』ti cintiya;

Tuṇhī ahosi te gantvā, rājakassa nivedayuṃ.

92.

Tato』tīva pakuppitvā, pesayittha punappunaṃ;

Sādhu disvā sahāyamme, nhatvāna kāḷavāpiyaṃ.

93.

Parissāmīti cintetvā, āha dūte sace mamaṃ;

Kāḷavāpiṃsamāpeti, sakkā ñātunti te gatā.

94.

Rañño āhaṃsu rājāpi, tuṭṭhahaṭṭho dhanatthiko;

Pesesi dūte datvāna, rathaṃ jiṇṇena vājinā.

95.

Evaṃ gacchati bhūpāle, pājento rathiko rathaṃ;

Khādanto lājamassāpi, kiñci mattaṃ adāsi so.

96.

Taṃ khāditvā pasīditvā, tasmiṃ pāṇamadā tadā;

Moggallānassa taṃ kātuṃ, saṅgahaṃ dvāranāyakaṃ.

97.

Evaṃ sampattiyo nāma, calā vijjullatopamā;

Tasmā tāsu pamajjeyya, ko hi nāma sacetano.

98.

Rājā etītisutvāna, thero so tassa soha do;

Laddhā māsodanaṃ maṃsaṃ, sāṇuṇañca varaṃ saraṃ.

99.

Rājā roceti etanti, gopayitvā upāvisi;

Gantvā rājāpi vanditvā, ekamantamupāvisī.

100.

Evaṃ nisinnā sampatta-rajjā viya ubhopi te;

Aññamaññā』bhilāpena, nibbāpesuṃ mahādaraṃ.

101.

Bhojayitvāna taṃ thero, ovaditvā anekadhā;

Appamāde niyojesi, dassetvā lokadhammataṃ.

102.

Tato vāpī mupagamma, oggayhitvā yathā sukhaṃ;

Nhayitvā pivitvā ca, āhevaṃ rājasevake.

103.

Ettakaṃ me dhanaṃ bho』ti, sutvā taṃ rājasevakā;

Āparitvā puraṃrañño, nivedesuṃ nirissaro.

104.

Dhanaṃ rakkhati puttassa, dīpe bhindati mānuse;

Jīvanto』yaṃtī kujjhitvā, āṇāpesi camūpatiṃ.

105.

Mārehi pitaraṃ meti, diṭṭhā piṭṭhīti verino;

Haṭṭhatuṭṭho tiruṭṭhoso, sabbālaṅkaramaṇḍito.

106.

Rājānamupasaṅkamma, purato ca』ssa caṅkami;

Rājādisvā ca cintesi, pāpiyo』yaṃ mataṃ mama.

107.

Kāyaṃ viya dukkhāpetvā, narakaṃ hetu micchati;

Rosuppādena tasseva, kiṃpuremi manorathaṃ.

108.

Iti mettāyamāno taṃ, āha senāpatiṃ pati;

Moggallāne tvayiceva, ekacitto ahaṃ iti.

109.

Hasaṃcālesi sīsaṃso, disvā taṃ jānibhūpati;

『『Nūna māreti ajjā』』ti, tadā sāhasikopi so.

110.

Naggaṃ katvāna rājānaṃ, sasaṅkhalika bandhanaṃ;

Puratthābhimukhaṃ katvā, antobandhiya bhittiyaṃ.

111.

Mattikāya vilimpesi, evaṃ disvāpi paṇḍito;

Ko hi rajjeyya bhogesu, jīvitepi yasepi vā.

112.

Dhātuseno narindo so, evaṃ puttahato gato;

Aṭṭhārasahi vassehi, devarājassa santikaṃ.

113.

Kāḷavāpī mayaṃ rājā, kārāpento samāhitaṃ;

Passitvā bhikkhumetantu, vuṭṭhāpetuṃ samādhito.

114.

Asakkonto khipāpesi, paṃsuṃ bhikkhussa matthake;

Sandhiṭṭhiko vipākoyaṃ, tassa kammassa dīpito.

115.

Dasāpite rājavarā sabhogā,

Upāgamuṃ maccumukhaṃ sabhovā;

Aniccataṃ bhogavato dhane ca,

Disvā sapañño vibhavaṃ icche.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Dasarājako nāma

Aṭṭhatiṃsatiemā paricchedo.

Ekūnacattālīsatima pariccheda

Rājadvayadīpano

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 87 由於喪失大王位,與兒子分離, 被囚禁在牢獄中,這位統治者深感痛苦。 88 那無智之人爲了加劇痛苦,對迦葉王說: "國王,你父親為你隱藏了王室寶藏。" 89 "你不知道他的心意,國王, 他要把寶藏交給目犍連。"他這樣說道。 90 聽到這話后,這卑劣的人憤怒地派使者去見父親, 說道:"讓他告訴寶藏的位置。" 91 父王想到:"這是那惡人要殺我的計謀", 於是保持沉默,使者們回去向年輕國王報告。 92 於是他更加憤怒,一再派遣使者, 父王思考後說:"讓我的朋友來見我, 我要在卡拉瓦皮(黑池)沐浴。 93 我會告訴他。"他對使者說, "如果能帶我到卡拉瓦皮,就能知道。"使者們離去。 94 他們向國王報告,國王因貪財而欣喜, 派遣使者,給了一輛配著老馬的車。 95 當國王乘車前往時, 車伕給了他一些炒米吃。 96 他吃了後心生歡喜,當時就把生命託付給了他, 讓這位門衛去幫助目犍連。 97 如此這般,世間榮華實如閃電般無常, 有智之人怎能對此放逸? 98 聽說國王要來,那位長老對他很友善, 準備了肉飯和上等的亞麻衣。 99 得知國王同意后,他藏好自己坐著等待, 國王到來后禮拜,坐在一旁。 100 他們兩人就這樣坐著,彷彿重獲王位, 以互相交談化解了極大的憂慮。 101 長老供養他食物,多方開導, 展示世間真相,勸誡他要不放逸。 102 之後來到水池,隨意 沐浴飲水,他對王的侍從說。 103 "我有這些財富",王的侍從聽后, 回到城中向無權的國王報告。 104 "他為兒子保管財富,在島上分裂民心, 他還活著!"國王憤怒地命令軍隊統帥。 105 "去殺死我父親",仇人的背影已見, 那惡人盛裝打扮,滿心歡喜。 106 他走近國王,在他面前來回走動, 國王看到后想到:這個惡人要我的命。 107 折磨我的身體,想讓我下地獄, 為什麼要因憤怒而實現他的願望? 108 國王懷著慈心對將軍說: "我對目犍連一心一意。" 109 他搖著頭微笑,國王見狀知道: "他今天一定要殺我",即便他如此兇殘。 110 他們剝去國王衣服,給他戴上鎖鏈, 面向東方,將他鎖在墻上。 111 用泥土塗抹他,即便見此景象,智者也會想: 誰還會貪戀王位、財富、生命和名譽? 112 這位達圖斯那國王就這樣被兒子所害, 在位十八年後前往天界。 113 這位國王在建造卡拉瓦皮時, 看見一位比丘入定。 114 因無法使其出定,就命人向比丘頭上倒沙, 這個業的果報立即顯現。 115 富有的十位優秀國王, 都走向了死亡之口, 見此榮華富貴無常, 智者怎會貪求財富? 為令善人生信敬畏而著的《大史》 第三十八章 十王傳 完 第三十九章 二王傳 開始

1.

Tato kassapanāmo so, pāpako narapālako;

Assa go pañcasūdañca, pesayitvāna bhātikaṃ.

2.

Mārāpetuṃ asakkonto, bhīto sīhagiriṃ gato;

Durārohaṃ manussehi, sodhāpetvā samantato.

3.

Pākārena parikkhippa, sīhākārena kārayi;

Tattha nisseṇi gehāni, tena taṃ nāmako ahū.

4.

Saṃharitvā dhanaṃ tattha, nidahitvā sugopitaṃ;

Attano nihitānaṃ so, rakkhaṃ datvā tahiṃ tahiṃ.

5.

Katvā rājagharaṃ tattha, dassaneyyaṃ manoramaṃ;

Dutiyālakamandaṃva, kuverova tahiṃ vasi.

6.

Migāro nāma kāresi, senāpati sanāmakaṃ;

Pariveṇaṃ tathāgeha-mabhisekajinissa ca.

7.

Tassābhisekaṃ yācitvā, silāsambuddhato』dhiraṃ;

Aladdhāsāmi no rajje, jānissāmīti saṇṭhahi.

8.

Hutvā vippaṭisārī so, attanā katakammanā;

Muccissāmi kataṃ nu』ti, puññaṃ kāsi anappakaṃ.

9.

Mahā vatthuni kāresi, dvāresu nagarassa so;

Ambuyyāne ca kāresi, dīpe yojana yojane.

10.

Issarasamaṇārāmaṃ, kāretvā pubbavatthuto;

Adhikaṃ bhogagāme ca, adhikaṃ tassa dāpayi.

11.

Bodhi uppalavaṇṇā ca, tassāsuṃ dhītaro duve;

Vihārassa』ssa kāresi, nāmaṃ tāsañca attano.

12.

Dente tasmiṃ na icchiṃsu, samaṇā theravādino;

『『Pitughātissa kamma』』nti, lokagārayha bhīruno.

13.

Dātukāmosa tesaṃ』va, sambuddha paṭimāya』dā;

Bhikkhave adhivāsesuṃ, bhogo no satthuno iti.

14.

Kathā niyyanti uyyāne, samīpe pabbatassa so;

Kārāpesi vihāraṃ so, tesaṃ nāmo tato ahu.

15.

Adā dhammarucinaṃ taṃ, sampatta catupaccayaṃ;

Vihārañceva uyyānaṃ, disābhāgamhi uttare.

16.

Bhattaṃ sanīrapakkaṃ so, bhuñjitvā dinnamitthiyā;

Sappiyuttaṃ manuññehi, sūpehi abhisaṅkhataṃ.

17.

Manuññamidamayyānaṃ, dassamevanti tādisaṃ;

Bhattaṃ pādāsi bhikkhūnaṃ, sabbesañca sacīvaraṃ.

18.

Uposathamadhiṭṭhāsi, appamaññañca bhāvayi,

Samādiyi dhutaṅge ca, likhāpesi ca potthake.

19.

Paṭimādāna sālādiṃ, kārāpesi anappakaṃ;

Bhito so paralokamhā, moggallānā ca vattati.

20.

Tato aṭṭhārase vasse, moggallāno mahābhaṭo;

Ādesena nigaṇṭhānaṃ, dvādasaggasahāya vā.

21.

Jambudīpā idhāgamma, dese ambaṭṭhakolake;

Kuḷārī nāme bandhittha, vihāre balasañcayaṃ.

22.

Rājā sutvā gahetvā taṃ, bhañjissāmiti nikkhami;

Nemittehi na sakkāti, vadantepi mahābalo.

23.

Moggallānopi sannaddha balo sūrasahāya vā;

Gacchanto surasaṅgāmaṃ, devo viya sujampati.

24.

Aññamaññaṃ upāgamma, bhinnavelāva sāgarā;

Ārabhiṃsu mahāyuddhaṃ, balakāyā ubhopi te.

25.

Kassapo purato disvā, mahantaṃ kaddamāsayaṃ;

Gantumaññena maggena, parivattesi dantinaṃ.

26.

Disvā taṃ sāmikono』yaṃ, palāyati bhaṇe iti;

Balakāyo pabhijjittha, 『『diṭṭhaṃ piṭha』』nti ghosayuṃ.

27.

Moggalāna balārājā, chetvā nikaraṇena so;

Sīsaṃ ukkhipiyā』kāsaṃ, churikaṃ kosiyaṃ khipi.

28.

Katvā』ḷāhana kiccaṃ so, tassa kamme pasīdiya;

Sabbaṃso dhanamādāya, āgañchi nagaraṃ varaṃ.

29.

Bhikkhū sutvā pavattiṃ taṃ, sunivatthā supārutā;

Sammajjitvā vihārañca, aṭṭhaṃsu paṭipāṭiyā.

30.

Mahāmeghavanaṃ patvā, devarājāva nandanaṃ;

Mahāsena nivattetvā, hatthipākārato bahi.

31.

Upasaṅkamma vanditvā, saṅghe tasmiṃ pasīdiya;

Chattattena saṅghaṃ pūjesi, saṅgho tasseva taṃ adā.

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 1 之後那位名叫迦葉的邪惡統治者, 派遣兄長帶著馬與五位廚師。 2 因無法殺死兄長而心生恐懼,前往獅子山, 命人清理四周,使常人難以攀登。 3 他建造了獅子形狀的圍墻環繞, 在那裡建造了梯子屋,因此得名。 4 他在那裡收集財富,妥善藏好, 在各處派人守衛他存放的財寶。 5 他在那裡建造了令人賞心悅目的王宮, 宛如第二個阿拉卡曼達城(帝釋天宮),如財神般居住其中。 6 名叫米伽羅的將軍建造了 以他名字命名的精舍和灌頂佛殿。 7 他向石佛請求灌頂, 未得到后說:"我們會知道誰是王位的主人。" 8 他因自己所作之事而後悔, 想要解脫罪業,於是做了許多功德。 9 他在城門處建造了大型建築, 在全島每隔一由旬建造了水園。 10 他建造了伊沙拉沙門寺,比從前更好, 並賜予它更多的供養村莊。 11 他有兩個女兒,菩提和蓮華色, 他為寺院取名時用了她們和自己的名字。 12 當他想要佈施時,上座部沙門們不願接受, 說:"這是弒父者的供養",害怕世人譴責。 13 他想要佈施,就把財物給了佛像, 比丘們同意了,說:"這是給予世尊的供養。" 14 在山附近的公園裡有議論傳出, 他在那裡建造了寺院,因此得名。 15 他將具備四資具的寺院 和位於北方的園林施予法樂部。 16 他吃了一位婦女供養的米飯, 配有可口的咖喱,味道宜人。 17 他說:"這飯很美味,我也要這樣供養大德們", 於是供養所有比丘這樣的飯食和袈裟。 18 他持守布薩,修習無量心, 實踐頭陀行,並命人抄寫經典。 19 他建造了不少佛像供養殿等建築, 因為害怕來世,也因為目犍連的威脅。 20 十八年後,大將目犍連 在外道尼乾的指點下,帶著一萬二千隨從。 21 從南瞻部洲(印度)來到這裡, 在安巴托科拉卡地區的庫拉里寺集結軍隊。 22 國王聽聞后說"我要消滅他"就出發, 即便占卜師說做不到,他仍然強行前進。 23 目犍連也披掛整齊,與勇士同行, 如同帝釋天王般奔赴戰場。 24 雙方相遇,如大海潮汐相撞, 兩軍展開了激烈的戰鬥。 25 迦葉看到前方有大片泥沼, 想要改道而調轉象頭。 26 見此情形有人喊道:"主人在逃跑!" 軍隊開始潰散,高呼"背影已見"。 27 目犍連王的軍隊砍下他的頭顱, 高舉空中,將寶劍插入鞘中。 28 他為迦葉舉行火葬儀式,對其事蹟表示讚賞, 收取所有財寶后返回美好的城市。 29 比丘們聽聞此事後,整齊著裝, 打掃寺院,排成一列等候。 30 他來到大雲林園,如天王到達歡喜園, 在象墻外遣散大軍。 31 上前禮敬,對僧團生起信心, 以王位供養僧團,僧團又將王位還給他。

32.

Taṃ ṭhānaṃ chattavaḍḍhīti, vohariṃsu tahiṃ kataṃ;

Pariveṇampi taṃ nāmaṃ, ahosi puramāgato.

33.

Vihāre dvepi gantvāna, saṅghaṃ tatthā』bhivandiya;

Pāpuṇitvā mahārajjaṃ, lokaṃ dhammena pālayi.

34.

Kuddho nīhari dāṭhaṃso, ghātakaṃ pituno mama;

Anuvattitvā maccāti, tena rakkhasa nāma vā.

35.

Atirekasahassaṃ so, amaccānaṃ vināsayi;

Kaṇṇanāsādi chedesi, pabbājesi tathā bahū.

36.

Tato sutvāna saddhamma-mupasanno sumānaso;

Mahādānaṃ pavattesi, megho viya mahītale.

37.

Phussapuṇṇamīyaṃ dāna-manuvassaṃ pavattayi;

Tato paṭṭhāya taṃ dānaṃ, dīpe ajjāpi vattati.

38.

Sopi sārathiko lāja-dāyako piturājino;

Ānetvā pitusande saṃ, moggallānassa dassayi.

39.

Taṃ disvā paridevitvā, pituno pema mattanī;

Vaṇṇetvā tassa pādāsi, dvāranāyakataṃ vibhū.

40.

Senāpati migārohi, nivedetvā yathā vidhiṃ;

Abhiseka jinassā』kā, abhisekaṃ yathāruciṃ.

41.

Sīhā』cale daḷhanāmaṃ, dāṭhā koṇḍaññakampi ca;

Vihāraṃ dhammarucinaṃ, sāgalinañca dāpayi.

42.

Pabbatantu vihāraṃso, katvā therassa dāpayi;

Mahānāmasanāmassa, dīghasaṇḍa vihārake.

43.

Rājinināmakañceva, katvā bhikkhunupassayaṃ;

Adā sāgalikānaṃ so, bhikkhunīnaṃ mahāmati.

44.

Lambakaṇṇakagottopi, dāṭhā pabhuti nāmako;

Kassapassa upaṭhāne, koci nibbinna mānaso.

45.

Gantā me reliyaṃ vaggaṃ,

Vāsaṃ tattheva kappayi;

Ahosi putto tasseko,

Silākā loti pissuto.

46.

Sopi kassapato bhīto, ñātakena saha』ttano;

Moggallānena gantvāna, jambudīpatalaṃ ito.

47.

Bodhipaṇḍavihārampi, pabbajjaṃ samupāgato;

Karonto saṅghakiccāni, sādaro so supesalo.

48.

Ammaṃ saṅghassa pādāsi, saṅgho tasmiṃ pasīdiya;

Āha』mba sāmaṇero』ti, tena taṃ nāmako ahu.

49.

So kesadhātuvaṃsamhi, vuttena vidhinā tato;

Kesadhātuṃ labhitvāna, tassa rajje idhā』nayi.

50.

Tassa katvāna sakkāraṃ, gahetvā kesa dhātuyo;

Mahagghe nidahitvāna, karaṇḍe phalikumbhavhe.

51.

Dīpaṅkarassa nāthassa, paṭimāya ghare vare;

Vaḍḍhetvā parihārena, mahāpūjaṃ pavattayi.

52.

Mātulaṃ bhariyañca』ssa, katvā sovaṇṇayaṃ tahiṃ;

Ṭhapesi paṭimāyo ca, assa bimbañca cārukaṃ.

53.

Kesadhātukaraṇḍañca , chattaṃ ratanamaṇḍapaṃ;

Sāvakaggayuṃgaṃ vāḷa-bījaniñca sakārayi.

54.

Parihārañca tassa』dā, rājā adhikamattano;

Silākāḷa masiggāhaṃ, katvā rakkhāya yojayi.

55.

Asiggāhasilākāḷo, iti tenā』si vissuto;

Bhaginiñca』ssa pādāsi, saddhiṃ bhogena bhūmipo.

56.

Vutto』yamati saṅkhepo, vitthāro pana sabbaso;

Kesadhātukavaṃsamhā, gahetabbo vibhāvinā.

57.

Bandhitvā sāgarā rakkhaṃ, dīpañca kāsinibbhayaṃ;

Dhammakammana sodhesi, sadhammaṃ jinasāsanaṃ.

58.

Senāpatisa nāmaṃ』kā, padhānaghara muttaro;

Katvā』ṭṭhārasame vasse, so puññāni khayaṃ gato.

59.

Kassapato jito atibali puññakkhaye saṅkhate;

Jetuṃ no visahittha maccumupagaṃ so yevadāsoviya;

Tasmā maccubalaṃ nihacca sukhino hessanti medhāvino;

Nibbānaṃ paramaccutaṃ sivapadaṃ pattabbamattaññunā.

Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Rājadvayadīpano nāma

Ekūnacattālīsatimo paricchedo.

Cattālīsatima pariccheda

Aṭṭharājako

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 32 那個地方因此被稱為"傘增", 他回到城中后,那精舍也以此命名。 33 他前往兩座寺院, 禮敬僧團,獲得大王位后,以正法治理世間。 34 他憤怒地說:"取出我父親的刺客, 追隨死神者。"因此被稱為羅剎。 35 他處死了一千多大臣, 割去許多人的耳鼻,也放逐了許多人。 36 之後他聽聞正法,心生歡喜信仰, 如大地上降下甘霖般廣行佈施。 37 他在普沙月滿之日開始年度佈施, 從那時起,這佈施傳統在島上延續至今。 38 那位給予父王炒米的車伕, 帶來父王的遺體給目犍連看。 39 見此情形他悲泣不已,讚歎父子之情, 有權勢者授予他門衛長的職位。 40 將軍米伽羅如法稟報后, 為灌頂佛像舉行了如意的灌頂儀式。 41 他將獅子山的達那寺、達圖康丹亞寺 以及法樂部的寺院和娑伽利寺都賜予他們。 42 他建造了山寺賜予 名叫摩訶那摩的長老的長沙寺。 43 這位大智者又建造了 以王妃命名的比丘尼寺,賜予娑伽利部的比丘尼。 44 有一位藍巴幹那族的人,名叫達圖等, 在侍奉迦葉時心生厭倦。 45 他前往熱利亞區, 在那裡安住, 他有一個兒子, 名叫西拉卡拉,聲名遠播。 46 他也因害怕迦葉,與親屬一起 從這裡前往南瞻部洲(印度)與目犍連會合。 47 他在菩提般荼寺出家, 恭敬謹慎地履行僧團職責。 48 他將母親獻給僧團,僧團對他生起信心, 稱他為"母親的沙彌",因此得名。 49 他按《發舍利史》所述方法 獲得發舍利,在目犍連統治期間帶到這裡。 50 他恭敬供養髮舍利, 將其安放在名為水晶瓶的珍貴舍利匣中。 51 在燃燈佛的殊勝佛殿里, 增加供養,舉行大規模供奉。 52 他在那裡製作了舅舅和其妻子的金像, 也安置了自己優美的佛像。 53 他製作了發舍利匣、寶傘、珍寶亭、 兩大弟子像和尊貴的拂塵。 54 國王賜予他比自己更多的供養, 任命西拉卡拉為持劍者負責守護。 55 他因此成為著名的持劍者西拉卡拉, 國王還把自己的妹妹和財富賜給他。 56 這裡只是簡略敘述,詳細內容 智者應當從《發舍利史》中瞭解。 57 他在海上設防,使島國免於恐懼, 以正法凈化佛教。 58 他建造了以將軍名字命名的北方禪修所, 在位十八年後功德圓滿而逝。 59 即使如此強大也被迦葉擊敗,因福報耗盡, 如同奴僕般無法戰勝死亡; 因此智者應當降伏死魔以獲得安樂, 知足者應當達到無死的涅槃寂靜之境。 為令善人生信敬畏而著的《大史》 第三十九章 二王傳 完 第四十章 八王傳 開始

1.

Tassaccaye kumārādi-dhātusenoti vissuto;

Ahu tassa suto rājā, devarūpo mahābalo.

2.

Kārite pitarā』kāsi, vihāre navakammakaṃ;

Kāretvā dhammasaṅgītiṃ parisodheti sāsanaṃ.

3.

Santappesi mahāsaṅghaṃ, paccayehi catūhipi;

Katvā puññāni』nekāni, navame hāyane』tigā.

4.

Tittiseno suto tassa, rājā hutvā anekadhā;

Katvā puññāni rajjaṃ taṃ, māsampi navame jahi.

5.

Sivo taṃ mātulo hantvā, hutvā rājā anappakaṃ;

Puññaṃ katvo』patissena, pañcavīsa dine hato.

6.

Upatisso tato āsi, rājā hantvāna sīvakaṃ;

Moggallānassa bhaginī, sāmiko dhajinīpati.

7.

Rājā ṭhānantarādīhi, katvāna janasaṅgahaṃ;

Sīlākāḷassa pādāsi, saha bho kanadhīvaraṃ.

8.

Eko putto ahu rañño, upatissassa kassapo;

Sasoḷasa sahāyehi, sūro sūpehi saññuto.

9.

Eka vuttisahāyehi, dānamāna mahādhano;

Dhammaṭṭho vīriyājīvi, sādhu jeṭṭhapacāyako.

10.

Silā kāḷotato rajja-lobhavañcita mānaso;

Dakkhiṇaṃ malayaṃ gantvā, saṅgaṇhitvā mahā balaṃ.

11.

Vilumpamāno paccanti, sampatto nagarantikaṃ;

Taṃ sutvā kassapo jeṭṭho, varamāruyha kuñjaraṃ.

12.

Assā setvāna pitaraṃ, samādāya sahāyake;

Nikkhamma nagarā gacchi, silākālassa dassanaṃ.

13.

Evaṃ satta』ṭṭha vāresu, palāto līnavuttiko;

Hatthe katvā upāyena, dese pācina pacchime.

14.

Yujjhituṃ puna pācina-tissa pabbatamāgami;

Kassapopi sahāyehi, saddhimāruyha dantinaṃ.

15.

Tattha gantvā palāpetvā, coraṃ pabbatamatthakaṃ;

Āropesi mahānāgaṃ, tenā』si girikassapo.

16.

Mānatthaddho silākāḷo, bhiyyo raṭṭhaṃ pabhindiya;

Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, ajeyya balavāhano.

17.

Āgamma nagaraṃ rundhi, satthāhaṃ rājasevakā;

Yujjhitvā viralā āsuṃ, tato cintesi kassapo.

18.

Ete nagararodhena, sabbe bhijjanti pāṇino;

Parihīnaṃ balaṃ rājā, andhako ca mahallako.

19.

Merukandarake katvā, mātaraṃ pitarañca me;

Aṅgahetvā balaṃ pacchā, coro niggaṇhi yo iti.

20.

Rattiyaṃ so sahāye ca, rājasādhanamevaca;

Ādāya pitaro ceva, malayaṃ gantumārabhi.

21.

Tadā maggamajānantā, sammūḷā maggadesakā;

Nagarassa samīpeva, sambhamiṃsu ito tato.

22.

Silākāḷo pavattiṃ taṃ, sutvā saṅgamma vegasā;

Parivāresi saṅgāmo, tattha bhiṃsanako ahu.

23.

Devāsuraraṇākāre, vattamāne mahāhave;

Patitesu sahāyesu, sīdamāne mahāgaje.

24.

Hatthārohassa datvā, chinditvā sīsamattano;

Puñchitvā lohitaṃ katvā, kosiyaṃ asi puttikaṃ.

25.

Hatthikumbhe ubho hatthe, ṭhapetvāna avatthari;

Upatissopi taṃ sutvā, sokasallāhato mari.

26.

Evaṃ diyaḍḍhavassena, upatisse divaṃgate;

Rājā』hosi silākāḷo, pubbanāmena ekato.

27.

Taṃ ambasāmaṇerādi-silākāḷoti voharuṃ;

Titthaṃ terasavassāni, dipaṃ dhammena pālayi.

28.

Mahāpāḷimhi dāpesi, paccagghaṃ rājabhojanaṃ;

Vejjasālāsu bhoge ca, vaḍḍhesi janatāhito.

29.

Anvahaṃ pūjayi bodhiṃ, paṭimāyo ca kārayi;

Sabbesaṃ dīpavāsīnaṃ, bhikkhūnaṃ』dā ticīvaraṃ.

30.

Māghātaṃ kārayidīpe, sabbesaṃyeva pāṇinaṃ;

Ānitaṃ attanā kesa-dhātuṃ sammā apūjayi.

31.

Raheradakavārañca, adāsi abhayuttare;

Puratthimā therīyānaṃ, vihārakunthanāma so.

32.

Ānetvā āsanaṃ tattha, ṭhapesi dumarājake;

Yāvajīvaṃ pavattesi, puññakammamasaṅkhiyaṃ.

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 1 在他去世后,其子以童子達圖斯那聞名, 成為國王,形如天神,力量強大。 2 他修繕父親所建的寺院, 舉行法會,凈化佛教。 3 他以四資具供養大僧團, 做了許多功德,在第九年去世。 4 他的兒子提提斯那成為國王, 做了許多功德,在第九個月放棄王位。 5 他的舅舅西瓦殺死他后成為國王, 做了不少功德,被烏帕提沙在二十五天後殺死。 6 然後烏帕提沙殺死西瓦后成為國王, 他是目犍連妹妹的丈夫,也是軍隊統帥。 7 國王以官職等方式籠絡民心, 將高位和財富一併賜予西拉卡拉。 8 烏帕提沙王有一個兒子名叫迦葉, 他與十六位夥伴勇武善戰,謹慎自持。 9 他與誠實的朋友相交,以佈施和尊重聞名,富有, 秉持正法,勤奮生活,善待長者。 10 此時西拉卡拉因貪戀王位而心迷意亂, 前往南部山區,集結大軍。 11 他一路搶掠邊境,來到城市附近, 迦葉長子聽聞此事,騎上最好的大象。 12 安頓好父親后,帶著同伴, 離開城市去見西拉卡拉。 13 如此七八次,對方都逃避躲藏, 最後用計謀控制了東西兩區。 14 他又來到東提沙山準備作戰, 迦葉也與同伴一起騎象前往。 15 到那裡后驅散盜賊,讓大象 登上山頂,因此被稱為山中迦葉。 16 西拉卡拉傲慢頑固,更加分裂國土, 控制一切,成為不可戰勝的強大軍隊統帥。 17 他來包圍城市七天,王的侍從 戰鬥后所剩無幾,迦葉因此思考: 18 "這些生命都因城市被圍困而苦, 國王軍力已衰,又年老昏花。 19 我要把父母安置在摩盧山洞, 後來抓住了掠奪軍隊的盜賊。" 20 那天晚上他帶著同伴和 王室財寶以及父母,準備前往馬拉雅山區。 21 當時嚮導不識道路,迷失方向, 在城市附近徘徊不定。 22 西拉卡拉聽聞此事,迅速集結兵力, 包圍他們,發生了可怕的戰鬥。 23 在這場如同天神與阿修羅之戰的大戰中, 同伴們倒下,大象也開始動搖。 24 他把劍交給馭象士,砍下自己的頭顱, 擦去鮮血,將寶劍插入鞘中。 25 雙手扶住象額,倒了下去, 烏帕提沙聽聞此事,被悲傷之箭射中而死。 26 就這樣,在烏帕提沙一年半後去世時, 西拉卡拉成為國王,仍用原來的名字。 27 人們稱他為從前的安巴沙彌西拉卡拉, 他以正法統治這個島嶼十三年。 28 他在大殿供養珍貴的王室食物, 為民眾利益增加醫院的供給。 29 他每天供養菩提樹,製作佛像, 贈送三件袈裟給島上所有比丘。 30 他在島上禁止殺害一切生命, 恭敬供養他帶來的發舍利。 31 他在無畏寺贈送水倉, 在東方為上座部建造昆塔寺。 32 他帶來座位,安放在樹王下, 終其一生做了無數功德善業。

33.

Moggallāno tathā dāṭhā, pabhuti co』patissako;

Putto tassā』sumaggassa, desaṃ datvā puratthimaṃ.

34.

Datvā ṭhānantarañcādi-pādasaññaṃ visajjayi;

Gantvā tattha vasāhīti, sopi gantvā tahiṃ vasi.

35.

Ṭhānaṃ malayarājaggaṃ, desaṃ datvāna dakkhiṇaṃ;

Rakkhaṇatthaṃ samuddassa, majjhimaṃ tu niyojayi.

36.

Upatissaṃ tu vāsesi, santikeyeva attano;

Visesena mamāyanto, yūnaṃ kalyānadassanaṃ.

37.

Tassa dvādasame vasse, ito kāsi puraṃ gato;

Dhammātu midhā』nesi, tato vāṇija māṇavo.

38.

Rājā disvā』samattho so, dhammādhammavicāraṇe;

Hemasaññāya dīpamhi, patanto salabho viya.

39.

Buddhadhammoti saññāya, taṃ gahetvāna sādhukaṃ;

Katvā sakkārasammānaṃ, gehe rājagharantike.

40.

Ṭhapetvā anuvassaṃ tu, netvā jetavanaṃ mahaṃ;

Kātuṃ kāresi cārittaṃ, hitaṃ mantvāna pāṇinaṃ.

41.

Evaṃ katvā silākāḷo, puññakammamanappakaṃ;

Patte terasame vasse, yathākammamupāgami.

42.

Dāṭhappabhutiko rajjaṃ, gahetvā bhātaraṃsakaṃ;

Akkamoti nivārentaṃ, mārāpesi vibuddhiko.

43.

Moggallāno』tha taṃ sutvā, appattaṃ rajjamaggahi;

Akāraṇe me māresi, kaṇiṭṭhaṃ dhammavādīnaṃ.

44.

Kārāpessāmahampajja, rajjanti parikuppiya;

Samādāya mahāsenaṃ, agārāhera pabbataṃ.

45.

Rājāpi sutvā sannaddha-balakāyo karindake;

Pabbate siviraṃ bandhi, moggallāno nisammataṃ.

46.

Sāparādhāna te me vā, manussā dīpavāsino;

Ekasmiñca mate rajja-mubhinnaṃyeva nosiyā.

47.

Tasmā aññena yujjhantu, ubhoyeva mayaṃ idha;

Hatthiyuddhaṃ karomāti, rañño pesesi sāsanaṃ.

48.

Sopi sādhūti vatvāna, baddhapañcāyudho gajaṃ;

Āruyha munino māro viya otthari tāvade.

49.

Moggallānopi sannaddho, āruyha karīnaṃ varaṃ;

Tatthā』go aññamaññaṃ te, pāpuṇiṃsu mahāgajā.

50.

Saddo sūyittha saṅghaṭṭe, asanirāva sannibho;

Dantaghātena uṭṭhāsi, jālā vijjullatā viya.

51.

Sañjhāghanasabhāgā』suṃ, gajā lohitamakkhitā;

Moggallānagajāviddho, raññoosakki kuñjaro.

52.

Rājā ārabhi taṃ disvā, chindituṃ sīsamattano;

Moggallāno』tha vandanto, yāci』me』vaṃ kirīiti.

53.

Yācamānepi somānaṃ, mānento chindikandharaṃ;

Chaḍḍesi chahi so rajjaṃ, māsehi divasehi ca.

54.

Moggallāno tato rājā, āsi dīpe mahābalo;

Mātulañca paṭiccemaṃ, cūlanāmena voharuṃ.

55.

Āsādhāraṇakāveyyo, vatthuttaya parāyaṇo;

Dānasaṃyama soceyyo, soraccādiguṇālayo.

56.

Dānena piyavācāya, atthassa cariyāya ca;

Samānattassabhāvena, saṅgahesi mahājanaṃ.

57.

Piṇḍapātavihārehi, bhesajjacchādanehi ca;

Bhikkhusaṅghañhi saṅgaṇhi, dhammikāya ca guttiyā.

58.

Atirekāya pūjāya, pūjetvā dhammabhāṇake;

Piṭake tīṇi vācesi, saddhimaṭṭhakathāya so.

59.

Kumāre upalāletvā, nivāpena yathāruciṃ;

Sajjhāpesi sadā dhammaṃ, dhammadīpo mahāmati.

60.

Dhammadīpañca so katvā, kuñjarasekhareni sā;

Dhammāvāsāne vācesi, puramhi purisuttamo.

61.

Bandhāpesi kadambañca, nadiṃpabbatamajjhato;

Pattapasāṇavāpiñca, dhanavāpiṃ garitaraṃ.

62.

Gaṇhāpesi sadīghāyu-hetu kammanti sādaro;

Likhāpesi ca saddhammaṃ, vatthupūjañca kārayi.

63.

Lokaṃ so anukampitvā, mātāputtaṃva orasaṃ;

Datvā bhutvā yathākāmaṃ, vasse vīsatime mari.

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 33 目犍連、達圖等人的烏帕提沙之子, 得到東部地區。 34 給予他官職等標誌後放他離去, 說道:"去那裡居住",他就去那裡住下。 35 給他馬拉雅山區的高位和南部地區, 委任他守護海域中部。 36 讓烏帕提沙住在自己身邊, 特別愛護這位品行端正的年輕人。 37 在他第十二年時,從這裡去往迦尸城(今瓦拉納西)的 商人少年帶來了法發舍利。 38 國王見此,無法分辨真偽, 如飛蛾撲火般為金色所迷。 39 以為是佛法舍利,恭敬地接受, 在王宮附近的住所好好供養。 40 每年都帶到祇園舉行大典, 制定儀式,為眾生利益著想。 41 西拉卡拉這樣做了許多功德, 到第十三年時隨業而去。 42 達圖等人奪取王位,殺死了 阻止他們說"不要這樣做"的親弟弟。 43 目犍連聽聞此事,奪取了未得到的王位,說: "你無故殺害我弟弟,正法的追隨者。 44 今天我要奪取王位",他憤怒地 集結大軍,前往阿黑臘山。 45 國王也聽聞后整裝待發, 在卡林達卡山紮營,目犍連考慮到: 46 "無論是有罪還是無罪的島上居民, 如果一方死亡,王位也會分裂。 47 因此讓我們雙方在這裡 進行象戰",他向國王傳達這個資訊。 48 國王也說"好",佩戴五種武器, 騎上大象,如魔羅般立即衝向佛陀。 49 目犍連也全副武裝,騎上最好的大象, 來到那裡,兩頭大象相遇。 50 撞擊聲響起,如同雷鳴, 象牙相擊,火花四射如閃電。 51 染血的大象如黃昏的雲彩, 目犍連的象刺中了國王的大象。 52 國王見狀準備砍下自己的頭顱, 目犍連向他禮敬,請求不要這樣做。 53 即使他請求,國王仍然保持尊嚴砍下自己的頭顱, 他在位六個月零六天就放棄了王位。 54 此後目犍連成為島上強大的國王, 因為他的舅舅,人們稱他為小目犍連。 55 他精通非凡的詩藝,皈依三寶, 是佈施、自製、清凈和溫良等美德的源泉。 56 他以佈施、愛語、 利行和同事四攝法攝受民眾。 57 他以食物、住所、 醫藥、衣服和如法的護衛供養比丘僧團。 58 他以殊勝的供養供奉說法者, 讓他們誦讀三藏及其註釋。 59 他以適當的供養撫育王子們, 這位大智者經常教導他們佛法,如明燈照耀。 60 他在象牙塔中製作法燈, 這最勝者在城中講法結束時點亮。 61 他命人在山間修建卡丹巴河堤, 又建造帕塔帕薩納水池和重要的達納水池。 62 他恭敬地進行長壽事業, 命人抄寫正法,舉行供養儀式。 63 他憐憫世人如同母親憐愛親生兒子, 隨意施捨受用,在第二十年去世。

64.

Mahesī tassa ghātetvā, visayogena ñātake;

Puttaṃ rajje』bhisiñcitvā, sayaṃ rajjaṃ vicārayi.

65.

Tathābhisitto so kitti-sirimegho narādhipo;

Tipupattehi chādesi, dumindadharamādito.

66.

Kapaṇaddhivaṇibbānaṃ, mahādānaṃ pavattayi;

Maggapālo tathākāro, ahu sabbopabhogiyo.

67.

Mahesī sā sadā āsi, padhānā sabbakammasu;

Rajjaṃ tassā』si teneva, heṭṭhupariyavattikaṃ.

68.

Rājāpādā mahāmaccā』-hesuṃ lañcaparāyanā;

Dubbale ca viheṭhesuṃ, balī jānapadā narā.

69.

Silākāḷassa kālamhi, gāme saṅgillanāmake;

Bhayavasīvhayo poso, ahu moriyavaṃsajo.

70.

Ahosi putto sīvassa, aggabodhi sanāmako;

Bhāgineyyopi tassāsi, mahānāgoti vissuto.

71.

Bhāgineyo mahānāgo, aggabodhi ca sundaro;

Uḷārajjhāsayattā so, mahānāgo mahabbalo.

72.

Hitvā kassakakammāni, corakammamakā vane;

Godhaṃ laddhāna pesesi, mātulāniya santikaṃ.

73.

Godhaṃ disvā』vasā ñatvā, dhaññapacchimapesayi;

Kammārassā』pi pesesi, sasaṃ sopi tathevakā.

74.

Bījaṃ bhaginī māyāci, bījagāhañca tassa sā;

Dāsañca ñatvā pesesi, annapānādinā raho.

75.

Tadā dubbhikkhakālamhi, eko mantadharo naro;

Bhikkhālābhāya saddhehi, bhikkhuvesena bhikkhati.

76.

Taṃ gāmaṃ pavisitvā so, aladdhā kiñci bhojanaṃ;

Abhibhūto jighacchāya, kampamāno nigacchati.

77.

Taṃ disvā karuṇāyanto, mahānāgo mahādayo;

Pattamādāya gāmanta-māhiṇḍitvāpi sabbaso.

78.

Yāgumattampi nālattha, tato uttarasāṭakaṃ;

Datvā āhari āhāraṃ, so taṃ bhutvā pasīdiya.

79.

Rajjārahamimaṃ dīpe, karissāmīti cintiya;

Tamādāya khaṇenā』gā, gokaṇṇakamahaṇṇavaṃ.

80.

Atha tattha nisīditvā, sañjapanto yathāvidhiṃma;

Mantonā』nesi nāgindaṃ, phussapuṇṇamarattiyaṃ.

81.

Mahānāgaṃ phusāhīti, mahānāgaṃ niyojayi;

So bhīto purime yāme, āgataṃ taṃ na sambhusī.

82.

Tathā majjhimayāmepi, pacchime pana naṅgale;

Gahetvā khipi tīheva, aṅgulīhi sataṃ chupi.

83.

So taṃ byākāsi taṃ ditvā, sabalaṃ me parissamaṃ;

Tīhi rājūhi yujjhitvā, catutthaṃ tvaṃ nighātiya.

84.

Vuḍḍho tīṇeva vassāni, rājā hutvā na jīvasi;

Tathā hessanti rājāno, tayo te vaṃsajā narā.

85.

Gantvā sevassu rājānaṃ, pacchā passasi mekhalaṃ;

Iti vatvāna pesesi, sopi gantvā narissaraṃ.

86.

Passitvā tamupaṭṭhāsi, rājā rohaṇakammikaṃ;

Taṃ akāsi taduṭṭhānaṃ, bhaṇḍamāhari so bahuṃ.

87.

Rājā tasmiṃ pasīditvā, andhasenāpativhayaṃ;

Datvā ṭhānantaraṃ tassa, gantuṃ tattheva yojayi.

88.

Bhayasīvassa puttañca, bhāgineyyañca attano;

Ādāya gantvā taṃ desaṃ, parivattesi sabbaso.

89.

Paccekabhogaṃ katvāna, rohaṇaṃ tattha so vasaṃ;

Dāṭhappabhūtinā kātuṃ, yuddhaṃgantvā mahabbalo.

90.

Moggallānabhayā gantvā, rohaṇañca tahiṃ vasī;

Sutvā kittisirīmeghavaṇṇa-rañño rajje samañjasaṃ.

91.

Rajjaṃ gahetuṃ kāloti, sīghaṃ āgamma rohaṇā;

Ekūnavise divase, mārayitvā mahīpatiṃ.

92.

Sayaṃ hutvā mahīpālo, desaṃ katvā yathā pure;

Bhāgineyyassa pāhesi, paṇṇamāgacchatūti so.

93.

Āgacchanto nimittena, nivattitvā marittha so;

Tato mātulaputtaṃ』kā, uparajjaṃ kataññuko.

94.

Ālavālaṃ dumindassa, katvā hemamayaṃ gharaṃ;

Chādāpesi munindassa, paṭimāyo ca sandahi.

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 64 他的王后用毒殺死親屬后, 為兒子加冕稱王,自己掌管國政。 65 這樣被加冕的國王基提西利梅伽, 用銅片覆蓋了菩提樹殿。 66 他為貧窮者、病人和出家者舉行大布施, 道路守衛也這樣做,一切都可享用。 67 那位王后一直主導所有事務, 因此王權完全顛倒。 68 國王和大臣們都貪圖賄賂, 強大的地方官員欺壓弱小。 69 在西拉卡拉時期,在桑吉拉村, 有一個名叫巴亞西瓦的人,是孔雀王朝的後裔。 70 西瓦有一個名叫阿格拉菩提的兒子, 他還有一個著名的外甥叫摩訶那伽。 71 外甥摩訶那伽和阿格拉菩提都很英俊, 因為志向高遠,摩訶那伽力量強大。 72 他放棄農耕,在森林中做盜賊, 捕獲一隻巨蜥後送給舅母。 73 她看到巨蜥后明白了,就送去一籃稻穀, 他又送給鐵匠一隻兔子,鐵匠也這樣做。 74 妹妹向他要種子,他明白她是要借種子為由, 暗中送去食物飲料等。 75 那時正值饑荒,有一個持咒語的人, 穿上比丘服向信徒乞食。 76 他進入那個村莊,沒得到任何食物, 被飢餓所困,身體顫抖著離開。 77 大悲心的摩訶那伽看到他, 拿著缽在村子周圍轉了一圈。 78 連粥也得不到,於是他 給了上衣,換來食物,那人吃了很歡喜。 79 他想:"我要讓這人在島上得到王位", 立即帶他去了果卡納卡海。 80 然後坐在那裡,如法誦咒, 在普沙月圓之夜召喚龍王。 81 他命令摩訶那伽去觸控龍王, 他害怕,在第一更時分來時沒有觸控。 82 中更時分也是這樣,但在最後一更, 他拿著犁扔了出去,用三根手指碰到了一百次。 83 看到這個,龍王預言說:"看到你強大的努力, 你將與三個王戰鬥,殺死第四個。 84 你年老時只能做三年國王就會死去, 你後代中也會有三個人成為國王。 85 去侍奉國王,後來你會看到腰帶", 說完后讓他離去,他就去見國王。 86 國王見到他后,任命他為羅哈納地區的官員, 他完成任務,帶回許多財物。 87 國王對他很滿意,授予他 安達將軍的職位,命令他回到那裡。 88 他帶著巴亞西瓦的兒子和自己的外甥 前往那個地區,完全改變了那裡。 89 他把羅哈納變成獨立區域后住在那裡, 這位力量強大的人前去與達圖等人作戰。 90 因害怕目犍連而去羅哈納居住, 聽說基提西利梅伽王統治時機成熟。 91 認為是奪取王位的時候,就迅速從羅哈納來, 在十九天後殺死了國王。 92 自己成為國王后,像以前一樣劃分地區, 派人送信給外甥說"請來"。 93 他來時因預兆而返回,後來死去, 於是知恩的他讓舅父的兒子做了副王。 94 他為菩提樹做了金製水池, 又為世尊製作並安置佛像。

95.

Mahācetittaye kāsi, sudhākammañca cumbaṭaṃ;

Hatthivediñca kāretvā, cittakammamakārayi.

96.

Pesakārakagāmaṃ so, jambelavhayamuttare;

Mahāvihārecābandhi, gāmaṃ tintiṇikavhayaṃ.

97.

Uddhagāmamhi vasabha-gāmaṃ jetavanassa』dā;

Vatthadānaṃ nikāyesu, tīsu ceva pavattayi.

98.

Khettānaṃ hisataṃ datvā, vihāre jetanāmake;

Yāguṃ tattha pavattesi, bhikkhūnaṃ sabbakālikaṃ.

99.

Sahassa dūratissavhā, khettaṃ datvā tapassinaṃ;

Mahāvihāravāsīnaṃ, yāguṃ niccaṃ pavattayi.

100.

Ciramātikavārañca, tattheva』dā guṇe rato;

Mayūrapariveṇe ca, navakammamakārayi.

101.

Kāsikhaṇḍe mahādeva-rattakuravanāmake;

Vihāre anurārāmaṃ, jiṇṇañca paṭisaṅkharī.

102.

Kamaṃ sovaggikaṃ katvā, evamādiṃ narissaro;

Agamā tīhi vassehi, devarājasahabyataṃ.

103.

Aṭṭhete kuṭṭhacittā』parimitavibhavā rājarājenarūpā;

Rājāno rājamānā narakarituragāsūrasenārathehi;

Ante hitvā』khilaṃ taṃ vigataparijanā』ḷāhanaṃ saṅkhatāsuṃ;

Sappañño taṃ saranto bhavatu bhavasukhaṃ vantukāmo hitesī.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Aṭṭharājako nāma

Cattālīsatimo paricchedo.

Ekacattālīsatima pariccheda

Dvirājako

1.

Mahānāganarindassa , bhāgineyyo subhāgiyo;

So aggabodhirājāsi, aggabodhigatāsayo.

2.

Tejena bāhuṃ sommena, candaṃ sampuṇṇamaṇḍalaṃ;

Sumerumacalantena, gambhirena mahodadhiṃ.

3.

Vasundharā pakampena, mārutaṃ sampavuttiyā;

Buddhiyāmaramantāraṃ, suddhiyā saradambaraṃ.

4.

Kāmabhogena devinda, matthena ca narissaraṃ;

Dhammena suddhavāseṭṭhaṃ, vikkamena migādhipaṃ.

5.

Rājadhammehi rajjehi, cakkavattinarissaraṃ;

Vessantarañca dānena, anugantvā jane suto.

6.

Mātulaṃ uparājavhe, bhātaraṃ yuvarājake;

Bhāgineyyañca malaya-rājaṭhāne ṭhapesi so.

7.

Ṭhānantare yathāyogaṃ-seṭṭhāmacce ṭhapesi ca;

Janaṃ saṅgahavatthūhī, rājadhammehi caggahi.

8.

Desaṃ sayoggaṃ pādāsi, yuvarājassa dakkhiṇaṃ;

Vasaṃ tattha sirīvaḍḍha-mānavāpiṃ sagāhayi.

9.

Katvā girivihārañca, saṅghikaṃ tassa dāpayi;

Khettānaṃ dvisataṃ saṅgha-bhogatthāya mahāmati.

10.

Adā malayarājassa, dāṭhānāmaṃ sadhītaraṃ;

Pariveṇaṃ sīrisaṅgha-bodhināmañca kārayi.

11.

Mahāsivassa kāresi, pariveṇaṃ sanāmakaṃ;

Parivāro』pi tassāsi, evaṃ puññaparāyano.

12.

Katvā sādhupacārena, porāṇaṃ saṅgahaṃ vidhiṃ;

Antarāyaṃ visodhetuṃ, jiṇṇañca paṭisaṅkhari.

13.

Kavayo tassa rajjamhi, sīhaḷāya niruttiyā;

Kāveyye bahuke』kāsuṃ, vicitranayāsālino.

14.

Vihāre dakkhiṇe kāsi, pāsādaṃ sumanoharaṃ;

Akā navahi vassehi, dipe kaṇṭakasodhanaṃ.

15.

Kurundanāmaṃ kāretvā, vihāraṃ sabbasaṅghikaṃ;

Vāpiṃ tannāmakaṃ nāḷi-kerārāmaṃ tiyojanaṃ.

16.

Mahāsivavhaye ceva, sassaṃ kārayituṃ adā;

Lābhasakkārasammāna-mārāmikasataṃ tadā.

17.

Vihāraṃ taṃ samīpamhi, katvā ambilapassavaṃ;

Gāmaṃ tannāmakaṃ cādā, theriyānaṃ tapassīnaṃ.

18.

Uttaravallivihārassa, ratanaṃ dīghavaṇṇitaṃ;

Datvā gāmaṃ patiṭṭhesi, satthubimbaṃ silāmayaṃ.

19.

Keḷivāte ca kāresi, sumanaṃ nāma pabbataṃ;

Mahātelavaṭaṃbodhi-ghare pāsāṇavedikaṃ.

20.

Kāretvā lohapāsādaṃ, pāsādamahane adā;

Chattiṃsānaṃ sahassānaṃ, bhikkhūnaṃ so ticīvaraṃ.

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 95 他在三大塔進行灰泥工作和頂飾裝修, 建造像墻后又進行繪畫裝飾。 96 他在北方給編織工人建立了占貝拉村, 又給大寺院建立了延延尼卡村。 97 他把上村的瓦薩巴村賜給祇園寺, 在三部派中都實行佈施衣物。 98 他給祇園寺賜予一百田地, 在那裡常年供養比丘粥飲。 99 他給隱居者賜予千遠提薩田地, 經常供養大寺院居住者粥飲。 100 他喜好功德,在那裡又賜予奇拉馬提卡水渠, 在孔雀精舍進行修繕工作。 101 他在迦尸地區的摩訶提婆赤庫拉瓦寺 修復了阿努羅寺和破舊的建築。 102 這位統治者做了這些通往天界的善業, 在位三年後前往天界。 103 這八位國王雖有無量財富,形如帝王之王, 擁有大象、馬匹、勇士、軍隊和戰車,統治一方, 最後卻都捨棄一切,失去隨從,只餘火葬場, 愿智者憶念此事,為眾生利益而欲捨棄輪迴之樂。 為令善人生信敬畏而著的《大史》 第四十章 八王傳 完 第四十一章 二王傳 1 摩訶那伽國王幸運的外甥, 那位阿格拉菩提成為國王,志向崇高。 2 他的威嚴如手臂,溫和如滿月, 不動如須彌山,深邃如大海。 3 行動如大地震動,如風吹動, 智慧如天神謀略,清凈如秋空。 4 欲樂如帝釋天,驕傲如國王, 正直如凈居天,勇猛如獸王。 5 以王法統治如轉輪聖王, 以佈施如韋山達羅,為眾人所知。 6 他任命舅父為副王, 兄長為王儲,外甥為馬拉雅王。 7 他按照適當方式任命最優秀的大臣為官, 以四攝法和王法統攝人民。 8 他把適合的南方地區給予王儲, 住在那裡的他佔據了西利瓦達馬納瓦皮。 9 他建造了山寺賜給僧團, 這位大智者又賜予二百田地作為僧團收入。 10 他把女兒達圖賜給馬拉雅王, 又建造了名為西利桑伽菩提的精舍。 11 他為摩訶西瓦建造了以其名字命名的精舍, 他的隨從也這樣做,如此專注于功德。 12 他以善巧方式延續古老的僧團供養傳統, 為消除障礙而修復破舊的建築。 13 在他統治期間,許多詩人用僧伽羅語 創作了眾多詩歌,具有各種美妙的表現手法。 14 他在南方寺院建造了令人心醉的殿堂, 在九年內清除了島上的盜賊。 15 他建造了名為庫倫達的僧團共有寺院, 同名水池,和三由旬長的椰子園。 16 他讓一百名寺院工人在 名為摩訶西瓦的地方耕種莊稼,給予他們供養和尊重。 17 他在寺院附近建造了安比拉帕薩瓦, 把同名村莊賜給上座部的苦行者。 18 他給烏塔拉瓦利寺賜予長形寶石, 又安置了石製佛像並賜予村莊。 19 他在克利瓦特建造了名為須摩那的山, 在大油燈菩提樹殿建造石欄桿。 20 他建造銅殿,賜予殿中住所, 給三萬六千比丘佈施三衣。

21.

Gāmaṃ datvā niyojesi, ārakkhaṃ dhītu nāmakaṃ;

Hatthikucchivihārepi, pāsādaṃ kāsi buddhimā.

22.

Dāṭhā sivassa ṭhatvāna, ovāde sādhu bhikkhuno;

Samācaranto dhammena, sakkaccaṃ tamupaṭṭhahi.

23.

Mūgasenāpatiṃ cākā, vihāraṃ so visālakaṃ;

Gāmaṃ lajjikametassa, dāsa bhogāya』dāsi ca.

24.

Mahānāgassa puññatthaṃ, rañño taṃnāmakaṃ akā;

Mahātherassa tañcā』dā, rājā tepiṭakassa so.

25.

Attano sadisānañca, yogīnaṃ vigatālayo;

Bhikkhūnaṃ catusaṭṭhīnaṃ, vihāraṃ taṃ tadā adā.

26.

Katvā tasseva mahā-pariveṇanivāsino;

Bhinnorudīpaṃ datvāna, vaṭṭakākārapiṭṭhito.

27.

Dakkhiṇagīridaḷhavhe, mahānāge ca pabbate;

Kāḷavāpādike cā』kā, vihāre posathālaye.

28.

Vihāre abhaye』kāsi, mahāpokkharaṇiṃ tathā;

Cetiyapabbate cākā, nāgasoṇḍiṃ thirodikaṃ.

29.

Mahindataṭavāviñca, kārāpetvāna sādhukaṃ;

Etissā mariyādāya, theraṃ netuṃ niyojayi.

30.

Mahāmahinda theramhi, taṃṭhānasamupāgato;

Taracchā eva netunti, katikañceva kārayi.

31.

Chattaṃ soṇṇañca kāresi, nikāyesupi tīsu so;

Sattāṭṭhanava vāresu, mahaggharatanehi ca.

32.

Mahātūpe catubbīsa-bhāraṃ chattaṃ suvaṇṇayaṃ;

Tattha tattha ca pūjesi, mahagghaṃ ratanuttamaṃ.

33.

Dāṭhādhātugharaṃ katvā, vicitraratanujjalaṃ;

Kāsi hemakaraṇḍañca, lohanāvañca pāḷiyaṃ.

34.

Maṇimekhalanāmañca, bandhāpesi sabandhanaṃ;

Mahāmātiñca gaṇhesi, maṇihīrakavāpiyaṃ.

35.

Tadā eko mahāthero, jotipālakanāmako;

Parājesi vivādena, dīpe vetullavādino.

36.

Dāṭhāpabhutināmo』tha, ādipādo』tilajjito;

Hatthamukkhippi taṃ hantuṃ, gaṇḍo sañjāyi taṃkhaṇe.

37.

Rājā tasmiṃ pasīditvā, vihāreyeva vāsayi;

Mānena taṃ anāgamma, dāṭhāpabhūmato kira.

38.

Datvā mahādipādattaṃ, bhāgineyyaggabodhino;

Rakkhituṃ taṃ niyojesi, theraṃ sopi tamācari.

39.

Nīlagehaparicchedaṃ, katvā tasseva so adā;

Katvevaṃ bahudhā puññaṃ, catuttiṃse same mato.

40.

Aggabodhi tato āsi, rājā pubbassa rājino;

Mahallakattānaṃ khudda-nāmena paridīpayuṃ.

41.

So dīpaṃ paripālesi, pubbacārittakovido;

Akāsi ca mahesiṃ so, mātuladhītumattano.

42.

Saṅghabhaddaṃ asiggāhaṃ, kāsi bandhuṃ mahesiyā;

Yathārahamadā ceva, ṭhānantaramanālayo.

43.

Katvā veḷuvanaṃ rājā, sāgalīnaṃ niyojayī;

Jamburantaragallañca, kāsi mātikapiṭṭhikaṃ.

44.

Rañño tasse』va rajjamhi, kāliṅgesu mahīpati;

Sattānaṃ maraṇaṃ yuddhe, disvā saṃviggamānaso.

45.

Imaṃ dīpamupāgamma, pabbajjā katanicchayo;

Jotipālamhi pabbaji, rājā sakkāsi taṃ ciraṃ.

46.

Padhānaṭhānaṃ tassa』kā, vihāre mattapabbate;

Tassāmacco mahesī ca, tathevā』gamma pabbajuṃ.

47.

Rañño mahesī sutvāna, tassa pabbajjamuttamaṃ;

Sakkaccaṃ tamupaṭṭhāsi, ratanavhañca kārayi.

48.

Adā rājā amaccassa, pācīnakaṇḍarājiyaṃ;

Vettavāsavihārañca, so』dā saṅghassa taṃ yati.

49.

Rājattheremate rājā, socitvā parideviya;

Padhānaṭhānaṃ kāresi, cūḷagallavihārake.

50.

Palaṃnagaragañceva, tassa ṭhānañhi kārayi;

Evaṃ tadatthaṃ puññāni, bahūni』pi mahīpati.

51.

Jotipālita theramhi, tūpārāmamhi cetiyaṃ;

Vandamāne pabhijjitvā, bhāgo taṃ purato pati.

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 21 他賜予村莊,任命以女兒命名的守衛, 這位智者也在象腹寺建造殿堂。 22 達圖西瓦依照比丘的教導, 如法行事,恭敬地侍奉他。 23 他建造了名為木嘎將軍的廣大寺院, 又賜予拉吉卡村作為奴僕收入。 24 爲了摩訶那伽王的功德,他以其名字 建造寺院,並賜予通曉三藏的大長老。 25 他把那座寺院賜給了六十四位 與他相似的、無執著的修行比丘。 26 他為住在那大精舍的人 從後面建造圓形屋頂,賜予分離的燈。 27 他在南山的達那、摩訶那伽山 和卡拉瓦皮等處建造布薩堂。 28 他在無畏寺建造大蓮池, 在支提山建造堅固的象鼻池。 29 他妥善建造摩訶印度塔瓦水池, 委派長老去劃定它的界限。 30 當摩訶摩印度長老來到那地方時, 他也制定了豺狼引導的規定。 31 他在三部派中製作金傘, 在七八九次中用珍貴的寶石。 32 在大塔製作二十四擔重的金傘, 在各處供養最珍貴的寶石。 33 他建造了閃耀著各種寶石的牙舍利殿, 製作了金匣和銅船作為護欄。 34 他命人制作名為寶石腰帶的圍欄, 在寶石水池修建大堤壩。 35 那時有一位名叫覺護的大長老, 在辯論中戰勝了島上的方廣部論師。 36 然後名叫達圖的王子非常羞愧, 舉手要打他,那一刻手上生了瘡。 37 國王對他生起信心,讓他住在寺院, 據說因為尊重而不從達圖那裡取回。 38 他授予外甥阿格拉菩提大副王職位, 委派長老守護他,他也依教奉行。 39 他為藍屋劃定界限后賜予他, 這樣做了許多功德,在第三十四年去世。 40 此後前王的阿格拉菩提成為國王, 因為年長,人們稱他為小王。 41 他精通古代傳統,治理這個島, 他迎娶舅父的女兒為王后。 42 他任命王后的親戚桑伽巴達為持劍官, 適當地授予官職,無所執著。 43 國王建造竹林寺賜給娑迦利派, 又在水渠後面建造占布蘭塔拉伽拉。 44 在他統治期間,迦陵伽國的國王 在戰爭中看到生命消逝,內心震撼。 45 他來到這個島,決意出家, 在覺護處出家,國王長期供養他。 46 他在馬塔山寺為他建造禪修處, 他的大臣和王后也同樣來此出家。 47 國王的王后聽聞他的殊勝出家, 恭敬地侍奉他,建造寶石寺。 48 國王賜給大臣東甘達羅區, 他把韋塔瓦薩寺賜給僧團,成為修行者。 49 國王為王長老之死悲傷哀嘆, 在小伽拉寺建造禪修處。 50 他也為他建造巴蘭城和住處, 這樣國王為此做了許多功德。 51 當覺護長老在塔園寺禮拜佛塔時, 塔的一部分破裂,倒在他面前。

52.

Pakkositvāna rājānaṃ, thero dassesi dukkhito;

Rājā disvāva saṃviggo, kammaṃ paṭṭhapi taṃkhaṇe.

53.

Dakkhiṇakkhakadhātuṃ so, lohapāsādakucchiyaṃ;

Sārakkhaṃ ṭhapayitvāna, rattindivamapūjayi.

54.

Navakamme cirāyante, thūpārāmamhi devatā;

Supinaṃ tassa dassesuṃ, rattimārāmikā viya.

55.

Sace rājā papañceti, kātuṃ dhātugharaṃ mayaṃ;

Dhātuṃ gahetvā gacchāma, yatthatatthā』ti taṃkhaṇe.

56.

Rājā pabuddho saṃviggo, na cireneva kārayi;

Kammaṃ dhātugharesabbaṃ, cittakammādisaññuttaṃ.

57.

Catasso paṭimāyo ca, pallaṅke ca silāmaye;

Hemacchattaṃ silādanta-kammaṃ gehamhi sabbaso.

58.

Mahāmaccādayo』kaṃsu , karaṇḍānaṃ sataṃ nava;

Devānaṃpiyatissassa, kammañca nikhilaṃ navaṃ.

59.

Sabbussāhena kāretvā, mahāpūjaṃ yathārahaṃ;

Ānetvā lohapāsādā, dhātuṃ sabbādarena so.

60.

Jotipālaṃ mahātheraṃ, sasaṅghaṃ parivāriya;

Parihārena vaḍḍhesi, dhātuṃ dhātukaraṇḍake.

61.

Dhātugehassa pādāsi, laṅkādīpaṃ sahattanā;

Lābhaggāma-madā tassā, rakkhakānaṃ mahesiyā.

62.

Nāgadīpamhi gehañca, rājāyatanadhātuyā;

Uṇṇalomagharañceva, chattamāmalacetiye.

63.

Tattha gāmaṃ vihārassa, yāgudānāya』dāsi ca;

Vihārassa』bhayassā』dā, gāmamaṅgaṇasālakaṃ.

64.

Nāmaṃ katvāna so』kāsi, attano ca mahesiyā;

Dāṭhaggabodhimāvāsaṃ, vihāre atayuttare.

65.

Devī kapālanāgaṃ sā, vihāraṃ sādhukāriya;

Tasse』vādā vihārassa, sampannacatupaccayaṃ.

66.

Gehaṃ jetavane kāsi, rājā rājatacumbaṭaṃ;

Udapānaṃ maṇāpesi, sova bodhigharantike.

67.

Gaṅgātaṭaṃ valāhassaṃ, vāpiṃ giritaṭañcakā;

Mahāpāḷiṃpi vaḍḍhesi, bhatanāvañca kārayi.

68.

Bhikkhūnīnaṃ mahesī ca, bhattavaṃsaṃ samādisi;

Evaṃ puññāni katvā so, divaṃ』gā dasame same.

69.

Evaṃ puññaratā narādhipatayo sampannabhogā gamuṃ;

Maccusseva vasaṃ tatohi matimā sammā bhavassīdisaṃ;

Passanto niyamaṃ vihāya vidhinā sabbaṃ bhave saṅgatiṃ;

Nibbānābhimukho careyya dhitimā pabbajjamajjhūpago.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Dvirājako nāma

Ekacattālīsatimo paricchedo.

Dvicattālīsatima pariccheda

Cha rājako

1.

Saṅghatisso tato āsi, asiggāho mahīpati;

Sāsanassa ca raṭṭhassa, vuddhikāmo naye rato.

2.

Ṭhānantaraṃ yathārahaṃ, datvā saṅgaṇhiso janaṃ;

Tadā khuddakarājassa, moggallāno camūpati.

3.

Vasanto rohaṇe sutvā, saṅghatissassa rājataṃ;

Khandhavāraṃ sayuddhatthaṃ, mahāgalle nivesayi.

4.

Saṅghatisso ca sutvā taṃ, balakāyamapesayi;

Yujjhituṃ tena tajjesi, moggallāno mahabbalo.

5.

Tato hatthassamādāya, gantvā rattivihārakaṃ;

Balaṃ so sannipātento, vāsaṃ tattheva kappayi.

6.

Rājā sutvā punā』gantvā, kadallādīnivātake;

Yujjhitvā taṃ palāpetvā, pesetvā balamattano.

7.

Sayaṃ puramupāgañchi, sopi naṭṭhaṃ savāhiniṃ;

Puna pākatikaṃ katvā, kareheramupāgami.

8.

Rañño senāpati puttaṃ, pesetvā corasantikaṃ;

Yena kenaci lesena, sayaṃ dukkhiva dummano.

9.

Āturo viya bāḷhaṃ so, hosi mañcaparāyano;

Rājā sutvā pavattitaṃ, upasaṅkamma taṅkhaṇe.

10.

Mā tvaṃ soci kumārassa, sammānetvānusāsiya;

Handa tvaṃ nagaraṃ rakkha, nate sakkā mayā saha.

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 52 痛苦的長老召喚國王來看, 國王一見就震驚,立即開始修復工作。 53 他把右鎖骨舍利安置在銅殿內, 妥善守護,日夜供養。 54 當塔園寺的新工程延遲時,諸天神 化現為寺院工人,在夜裡託夢給他。 55 "如果國王延誤建造舍利殿, 我們就立即帶走舍利,去任何地方。" 56 國王醒來后震驚,很快就 完成了舍利殿的所有工作,包括繪畫等。 57 他在殿內四處裝飾了四尊石製佛像、 石座、金傘和象牙雕刻。 58 大臣等人制作了九百個舍利匣, 完全更新了天愛帝須的工程。 59 他竭盡全力舉行適當的大供養, 恭敬地從銅殿請來舍利。 60 他請來覺護大長老和僧團, 以極大恭敬把舍利安放在舍利匣中。 61 他親手把蘭卡島賜給舍利殿, 又把收益村賜給王后作為守護者。 62 他在龍島為王舍利建造殿堂, 也為無垢塔建造發舍利殿和傘蓋。 63 他又賜予那裡的寺院一個村莊供應粥食, 給無畏寺賜予安伽納薩拉卡村。 64 他在北方無畏寺為自己和王后 建造住所,命名為達圖阿格拉菩提。 65 王后精心建造卡帕拉那伽寺, 又賜予那寺院充足的四資具。 66 國王在祇園建造殿堂,安裝銀製頂飾, 他還在菩提樹殿附近建造了井。 67 他建造了恒河岸邊、瓦拉哈薩水池和山岸, 擴建大殿,又建造了船隻。 68 王后也為比丘尼們規定了食物供養, 他這樣做了許多功德,在第十年昇天。 69 如此喜好功德的國王們雖享受圓滿財富終歸逝去, 因此智者應當正確地看待這種, 情況,依法捨棄一切世間繫縛, 精進向涅槃,投入出家生活。 為令善人生信敬畏而著的《大史》 第四十一章 二王傳 完 第四十二章 六王傳 1 此後持劍官桑伽提薩成為國王, 他喜好正法,希望佛教和國家興盛。 2 他適當地授予官職以籠絡民眾, 當時小王的將軍目犍連。 3 住在羅哈納,聽聞桑伽提薩稱王, 就在摩訶伽拉建立軍營準備作戰。 4 桑伽提薩聽聞後派遣軍隊, 力量強大的目犍連威脅要戰。 5 於是他帶著象馬前往夜寺, 在那裡召集軍隊並安營紮寨。 6 國王聽聞后再次前來,在卡達利等地 與他戰鬥並擊退他,派遣自己的軍隊。 7 自己返回都城,而他失去軍隊后, 重整旗鼓,來到卡勒赫拉。 8 他派將軍之子去見盜賊, 以某種借口裝作痛苦和憂鬱。 9 他像病重一樣臥床不起, 國王聽聞訊息立即前來。 10 "不要為王子憂愁",他安慰並教導說, "來,你要守護城市,你不能與我同在。"

11.

Yuddhamaṇḍalamāgantuṃ, gilānattāti yojayi;

Ubbāsite jane sabbe, vicchinne rājabhojane.

12.

Mahāpāḷimhi sampakkaṃ, rañño bhojanamāharuṃ;

Rājā dvisvā』ti nibinno, yāva mando na hessati.

13.

Ekko pīti vicintetvā, yuddhāya samāsā』gamā;

Saddhiṃ puttena āruyha, hatthiṃsannaddhavāhano.

14.

Thokeneva balenāgā, pācinatissapabbataṃ;

Evaṃ ubhayato cūḷa-saṅgāme paccupaṭṭhite.

15.

Senāpatisamittaddu, yuddhamārabhi pacchato;

Putto disvā narindassa, ghātessāmi imaṃ iti.

16.

Āha rājā nivāresi, mā te rucci balaṃ idaṃ;

Neva sakkā』dhivāsetuṃ, atimandaṃ hanissati.

17.

Duvinnaṃ balakāyānaṃ, rājāmajjhagato ahu;

Tato senā dvidhā』hosi, corasenāpatīpati.

18.

Rañño nāgo madhukavha rukkhacchāyaṃ samāvisi;

Tadā chattaṃ patitassa, sākhamāhacca bhūmiyaṃ.

19.

Corassa senā taṃ ditvā, haritvā sāmino adā;

So taṃ ussāpayichattaṃ, ṭhatvāpabbatamuddhani.

20.

Tadā rājabalaṃ rājā, nunamesoti cintiya;

Gantvā taṃ parivāresi, rājā āsi tadekako.

21.

Hatthikkhandhā tadoruyha-puttaṃ』maccañca sohadaṃ;

Upāvisi samīpamhi, merumajjarakānanaṃ.

22.

Moggallāno tato laddha-jayo vāhanamādiya;

Senāpatiṃca mittadduṃ, tassa puttañca pāpinaṃ.

23.

Upāgamma puraṃ rājā, āsī laṅkā talādhipo;

Tato cintesi jīvante, sattumhi na sukhaṃ iti.

24.

So sutvā pubbarājassa, putto etthāti kujjhiya;

Āṇāpesi ca tassā』su, hatthapādāni chindituṃ.

25.

Upakkami tadā raññā, āṇatto puriso khaṇe;

Chindituṃ hatthapādaṃ so, kumāro rodi dummano.

26.

Pūvakhādakahatthaṃ me, chindeyyaṃ ce tadā ahaṃ;

Khādisaṃ tena pūveti, haṃ sutvā rājakammiko.

27.

Roditvā paridevitvā, rājāṇāya dukhaddito;

Vāmaṃ hatthañca pādañca, tassa chindi narādhamo.

28.

Jeṭṭhatisso palāyitvā, rañño putto』paro agā;

Aññato malayaṃ desaṃ, merukandaranāmakaṃ.

29.

Rājā』tha sasutā』macco, gantvā veḷuvanaṃ raho;

Codito tattha bhikkhūhi, kāsāvāni samādiyi.

30.

Bhikkhuvesaṃ gahetvāna, rohaṇaṃ gantumānaso;

Maṇihīraṃ samāgañchi, tatraṭhā rājasevakā.

31.

Sañjānitvā tayopete, tesaṃ pādevarujjhiya;

Sāsanaṃ tassa pesesuṃ, rājā sutvā visesato.

32.

Tuṭṭho āṇāpayi gantvā, sīghamādāya tejane;

Tato sīhagiriṃnetvā, tissaṅkaṃ nirupaddavaṃ.

33.

Sīsaṃ gaṇhatha tattheva, rañño ca tanayassa ca;

Amaccaṃ pana jīvanta-māneyyātha mama』ntikaṃ.

34.

Manussā evamāṇattā, te gahetvā tayojane;

Netvā sīhagiriṃkātuṃ, yathāvuttamupakkamuṃ.

35.

Tato rājasuto āha, purise kammakārake;

Sīsaṃ me paṭhamaṃ chetvā, detha mayhaṃ sukhaṃ iti.

36.

Rājaposā tathā』kāsuṃ, pacchāchindiṃsu rājino;

Sīsaṃ passatha bālānaṃ, kammaṃ kammavidūjanā.

37.

Evaṃ aniccā bhogāhi, adhuvā asayaṃvasī;

Tattha laggā kathaṃ niccaṃ, sukhaṃ bho na gavesatha.

38.

Rañño sāsanamāhaṃsu, amaccassa hitesino;

Taṃ sutvāna hasitvāna, idaṃ vacanamabravi.

39.

Chinnasīso mayā diṭṭho, mayi jīvati sāmiko;

Ṭhapetvā hampi sevāmi, aho aññañhi sāmikaṃ.

40.

Idha taṃ mārayitvāna, chāyaṃ tassa harissatha;

Aho aññāṇakā tumhe, maññe ummattakā iti.

41.

Iti vatvāna so pāde, gahetvā sāmino sayi;

Tassa te haraṇopāyaṃ, apassantā yathā tathā.

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 11 他以生病為由命令他前往戰場, 當所有人撤離,王的食物供應中斷時。 12 他們從大殿帶來國王煮好的食物, 國王看到后厭倦說:"直到他不再懈怠。" 13 他想:"我要獨自來",於是前來作戰, 與兒子一起騎上裝備齊全的大象。 14 帶著少量軍隊來到東提沙山, 這樣雙方展開小規模戰鬥。 15 將軍和密友從後面開始戰鬥, 國王的兒子看到后說:"我要殺了他。" 16 國王制止說:"不要喜歡這個力量, 不能忍受,太弱了會被殺。" 17 國王處在兩軍之間, 此時軍隊分成兩派,盜賊將軍率領一方。 18 國王的象進入馬度卡樹蔭下, 這時他的傘碰到樹枝掉在地上。 19 盜賊軍隊看到后,拿起來給他們的主人, 他站在山頂上舉起那把傘。 20 這時國王想"國王的軍隊已被擊退", 去包圍他,國王就只剩一人。 21 他從象背上下來,帶著兒子和親信大臣, 坐在摩盧馬加拉卡森林附近。 22 此後目犍連獲勝,帶著車乘、 將軍、密友和他那邪惡的兒子。 23 來到城市,成為蘭卡的統治者, 然後他想:"敵人還活著就沒有安寧。" 24 他聽說前王的兒子在這裡,生氣了, 立即下令砍斷他的手腳。 25 那時奉王命的人立即 要砍斷那王子的手腳,王子悲傷地哭泣。 26 "如果要砍我吃糕點的手,那時我 還能用它吃糕點",王的僕人聽到后。 27 這個卑鄙的人雖然為王命而悲傷哀嘆, 還是砍斷了他的左手和左腳。 28 國王的另一個兒子傑塔提薩逃走, 去了別處的馬拉雅地區摩盧甘達拉。 29 然後國王與兒子、大臣秘密前往竹林, 在那裡受到比丘們的督促而披上袈裟。 30 他們穿上比丘服裝,打算前往羅哈納, 來到馬尼希拉,那裡的王室僕人。 31 認出這三個人,阻止他們的腳步, 把訊息報告給國王,國王聽后特別。 32 高興,命令他們去快速逮捕他們, 然後帶到獅子山的提薩卡,毫無危險。 33 "就在那裡取下國王和他兒子的頭, 但要把還活著的大臣帶到我這裡來。" 34 奉命的人們抓住這三個人, 帶到獅子山,準備執行命令。 35 然後王子對行刑的人說: "先砍我的頭,給我安寧。" 36 王的僕人照做了,後來又砍下國王的 頭,看啊,知業報的人們,這是愚人的業報。 37 如此無常的享樂,不穩定且不由自主, 執著其中的人們,為何不尋求永恒的安樂。 38 他們向忠心的大臣傳達國王的命令, 他聽后笑著說了這番話。 39 "我見過被砍頭的人,我的主人還活著時, 除了他我還侍奉,啊,其他主人。 40 在這裡殺了他,你們會帶走他的影子, 啊,你們真是無知,我想是瘋了。" 41 說完這些話,他抱著主人的腳躺下, 他們看不到帶走他的辦法,就這樣。

42.

Tassāpi sīsaṃ chetvāna, maccā ādāya tīṇi』pi;

Rañño dassetumāhacca, rājā tusittha nibbhayo.

43.

Duṭṭhasenā patissā』dā, tato malayarājataṃ;

Asiggāhakaṭhānamhi, tassa puttaṃ ṭhapesi ca.

44.

Thūpattayampi chādesi, vatthehi ahatehi so;

Tathā laṅkātale sabbe, thūpekāsi mahussavaṃ.

45.

Kesadhātuñca nāthassa, dāṭhādhātuṃ tatheva ca;

Mahābodhiṃ sasakkaccaṃ, mahāpūjāya sakkari.

46.

Sabbaṃ vesākhapūjādiṃ, cārittaṃnugataṃ akā;

Dhammakammena sodhesi, sabbaṃ sugatasāsanaṃ.

47.

Piṭakānañca sajjhāyaṃ, mahāpūjāya kārayi;

Lābhaṃ datvā tirekena, pūjayittha bahussute.

48.

Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ, sabbesaṃ cīvaraṃ agā;

Āvāsesu ca sabbesu, kathinaṃ attharāpayi.

49.

Paṭimāyo ca kāresi, jiṇṇañca paṭisaṅkhari;

Loṇakkhettañca pādāsi, saṅghassa tisatādhikaṃ.

50.

Kārapiṭṭhimhi kāresi, moggallāna vihārakaṃ;

Vihārā piṭṭhigāmañca, sagāmaṃ vaṭagāmakaṃ.

51.

Tathā cetiyagehañca』-kāsi rakkhavihārake;

Vihāraṃ naṃ bahunnaṃ so, bhogagāme bahū adā.

52.

Evaṃ puññānī so』kāsi, appameyyāni bhūmipo;

Sampattīnamanicattaṃ, saranto pubbarājino.

53.

Tadā kenaci dosena, kuddhomalayarājino;

Saritvā pubbarājassa, kataṃ tena virūpakaṃ.

54.

Upāyena gahetvāna, hatthapādañca chedayi;

Taṃ sutvā so asiggāho, saputto rohaṇaṃgato.

55.

Vasanto tattha so katvā, hatthe janapadaṃ lahuṃ;

Jeṭṭhasissamupagañchi, nilīnaṃ malaye ṭhitaṃ.

56.

Saddhiṃ tenasaghātento, raṭṭhaṃ janapadaṃ khaṇe;

Doḷapabbatamāgamma, khandhāvāraṃ nivesayi.

57.

Rājā sutvāna taṃ sabbaṃ, sannaddhabalavāhano;

Khandhāvāraṃ nivesesi, gantvā tasseva santikaṃ.

58.

Tadā pajjararogena, manussārājino bahū;

Upaddutā matā āsuṃ, taṃ sutvā so asiggaho.

59.

Yuddhamārabhivegena, rañño senātidubbalā;

Pabhijjitvā palāyittha, rājāpacchā palāyi so.

60.

Disvā ekākinaṃ yantaṃ, sīhapabbatasantike;

Asiggāho mahārājaṃ, mārayittha saparisaṃ.

61.

Ohīnaṃ pacchato jeṭṭha-tissampi pana mārituṃ;

Sāsanaṃ tassa pesesi, ehi rājā bhavāhīti.

62.

So taññatvā palāyitvā, nivatto malayaṃ agā;

Kathañhi laddhaṃ kicchena, rajjaṃso deti me iti.

63.

Evaṃ kho dallanāmaṃ so, moggallānaṃ narissaraṃ;

Māretvā chahi vassehi, sampattabalavāhano.

64.

Athā』gantvā asiggāho, anurādhapuraṃ varaṃ;

Rājā hutvā pavattesi, āṇācakkaṃ mahītale.

65.

Sa silāmeghavaṇṇavho, saṅghaṃ bodhiñca vandiya;

Thūpattayañca sakkāsi, mahāpāḷiñca vaḍḍhayi.

66.

Pāyāsaṃ』dāsi saṅghassa, sappiphāṇitasaṅkhataṃ;

Chātake atikicchamhi, parissāvanameva ca.

67.

Sabbadānena saṅgaṇhī, kapaṇaddhivaṇibbake;

Pūvamūladhanaṃcā』dā, kumārānaṃ mahādayo.

68.

Vihāre abhaye buddhaṃ, pūjayittha sīlāmayaṃ;

Jiṇṇañca gehaṃ tassā』kā, nānāratanacittikaṃ.

69.

Kolavāpiñca datvāna, ārakkhatthaṃ jinassa so;

Pūjaṃ sabbopahārehi, sabbakālaṃ pavattayi.

70.

Evaṃ tasmiṃ mahīpāle, vasante puññabhājane;

Nāyako sirināgavho, jeṭṭhatissassa mātulo.

71.

Gantvāna paratīraṃ so, ādāya damiḷe bahū;

Āgantvā uttaraṃ desaṃ, gaṇhituṃ tamupakkami.

72.

Rājāpi sutvā taṃ gantvā, yujjhitvā rājamittake;

Gāme hantvāna taṃ tena, damiḷe saddhimāgate.

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 42 砍下他的頭后,僕人拿著這三顆頭, 去給國王看,國王見了很高興,不再害怕。 43 此後他給惡將軍授予馬拉雅王位, 又任命他的兒子為持劍官。 44 他用新布覆蓋三座佛塔, 在整個蘭卡島的塔都舉行大慶典。 45 他以盛大供養恭敬地供奉 世尊的發舍利、牙舍利和大菩提樹。 46 他遵循傳統舉行衛塞節等一切供養, 以如法的方式清凈佛陀的教法。 47 他以大供養讓人誦讀經藏, 給予優厚的供養給多聞者。 48 他給島上所有比丘佈施僧衣, 在所有寺院都舉行迦絺那衣儀式。 49 他製作佛像,修復破舊的建築, 給僧團佈施三百以上的鹽田。 50 他在卡拉皮提建造目犍連寺, 還有皮提伽瑪寺和瓦塔伽瑪寺及其村莊。 51 他也在勒卡寺建造塔殿, 給那寺院佈施許多收益村。 52 這樣這位國王做了無量功德, 想起前王們對財富的無常。 53 當時他因某種過錯對馬拉雅王生氣, 想起前王對他做的殘暴之事。 54 用計抓住他后砍斷他的手腳, 那持劍官聽到后帶著兒子去了羅哈納。 55 他住在那裡,迅速掌控了地方, 去見躲在馬拉雅的杰塔提薩。 56 與他一起立即佔領了地區和村落, 來到多拉山建立軍營。 57 國王聽聞這一切后,整裝待發, 前往他那裡建立軍營。 58 那時國王的許多人 染上熱病死去,那持劍官聽聞后。 59 迅速發起進攻,國王的軍隊太弱, 潰散逃跑,國王最後也逃走。 60 持劍官看到國王獨自一人 在獅子山附近行走,就殺死了他和隨從。 61 他派人送信給落在後面的杰塔提薩說: "來吧,你做國王。" 62 他知道后逃回馬拉雅,心想: "我辛苦得到的王位,他怎麼會給我?" 63 這樣,這位擁有強大軍隊的人 在六年內殺死了名叫達拉的目犍連國王。 64 然後持劍官來到殊勝的阿努拉德普拉城, 成為國王,在大地上轉動統治之輪。 65 這位名叫西拉梅伽瓦納的人禮敬僧團和菩提樹, 供養三塔,擴建大殿。 66 他給僧團佈施用酥油和糖蜜做的粥, 在嚴重饑荒時還佈施濾水器。 67 他以各種佈施攝受貧窮、病人和乞丐, 這位大悲者還給王子們佈施糕點資金。 68 他在無畏寺供養石製佛像, 為它修復破舊的殿堂,用各種寶石裝飾。 69 他把科拉水池佈施給佛陀作為守護, 經常用一切必需品進行供養。 70 當這位福德之器的國王在位時, 名叫獅子那伽的領袖,杰塔提薩的舅舅。 71 他渡海到對岸,帶來許多達米拉人, 來到北方地區,準備佔領那裡。 72 國王聽聞后前去,在王密塔卡村 與他和達米拉人作戰,殺死了他。

73.

Hatasese gahetvāna, katvā paribhavaṃ bahuṃ;

Adāsi dāse katvāna, vihāresu tahiṃ tahiṃ.

74.

Evaṃsampattavijaye, puramāgammabhūmipe;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ visodhetvā, vasante akuto bhaye.

75.

Bhikkhubodhī sanāmo』tha, vihāre abhayuttare;

Dussīle bahule disvā, pabbajjāya navopi so.

76.

Rājānamupasaṅkamma, dhammakammamayācatha;

Rājā te neva kāresi, dhammakammaṃ vihārake.

77.

Dussīlā nihaṭā tena, sabbe mantiya ekato;

Raho taṃ mārayitvāna, taṃ kammaṃ paṭibāhayyuṃ.

78.

Rājā sutvā tadā kuddho, sabbegaṇhiya ekato;

Akā pokkharaṇī pāle, chinnahatthe sabandhane.

79.

Aññe tattha sataṃ bhikkhū, jambudīpe khipāpayi;

Saranto tassa ussāhaṃ, parisodhesi sāsanaṃ.

80.

Bhikkhū theriyavāde so, kātuṃ tehi uposathaṃ;

Ārādhetvā paṭikkhitto, pakuppitvā anādaro.

81.

Akkositvā ca bhāsitvā, vācāhi pharusāhi so;

Bhikkhū te akkhamāpetvā, dakkhiṇaṃ desamajjhagā.

82.

Tassa so mahatā phuṭṭho, rogena marisajjukaṃ;

Evaṃ navahi vassehi, pariccaji mahītalaṃ.

83.

Tassa putto tato agga-bodhi nāmo kumārako;

Āsi rājāsirisaṅgha-bodhināmena visuto.

84.

Kaṇiṭṭhaṃ bhātaraṃ māṇaṃ, oparajje』bhisañciya;

Tassā』dā dakkhiṇaṃ desaṃ, sayoggabalavāhanaṃ.

85.

Rājā so pubbarājūnaṃ, pavattaṃ na vināsiya;

Raṭṭhaṃ dhammena pālesi, saṅghañca bahumānayi.

86.

Jeṭṭhatisso』tha taṃ sabbaṃ, suṇitvā malaye ṭhito;

Ariṭṭhaṃ girimāgamma, saṅgahesi mahājanaṃ.

87.

Katvā hatthagate pubba-dakkhiṇe susamānase;

Kamena puramāgantu-mārabhittha mahābalo.

88.

Dāṭhāsiva mamaccañca, gahetuṃ pacchimaṃ disaṃ;

Pesayitvā sayaṃ gāme, vasittha siripiṭṭhike.

89.

Rājā nisamma taṃsabbaṃ, uparājaṃ visajjayi;

Sabalaṃ pacchimaṃ desaṃ, so gantvā taṃ palāpayi.

90.

Potakaṃva kulāvamhi, sakkā hantunti dārakaṃ;

Māyettaṃ āgataṃ rājā, kumārā』macca maggahī.

91.

Jeṭṭhatissaṃpi etaṃva, gaṇhissāmīti cintiya;

Thokeneva balenāgā, nirāsaṅkotivikkamo.

92.

Jeṭṭhasissopi taṃ sutvā, sannaddhabalavāhano;

Sāgaro bhinnavelova, rājasenaṃ samotthari.

93.

Rājasenā pabhijjittha, rājā āruyha kuñjaraṃ;

Eko aññātavesena, palāyitvā khaṇena so.

94.

Chaṭṭhe māsamhi rajjamhā, nāvamāruyha sajjukaṃ;

Jambudīpamagāhitvā, dhanaṃ desañca ñātake.

95.

Jeṭṭhatisso tato hutvā, pure rājāyathā pure;

Sabbaṃ kiccaṃ pavattesi, paripālesi sāsanaṃ.

96.

Mahādāragiriṃ so』dā, vihāre abhayuttare;

Mahāvihārassā』dāsi, mahāmettavhabodhikaṃ.

97.

Goṇḍigāmañca pādāsi, rājā jetavanassa so;

Mātulaṅgaṇakañceva, gāmañco dumbaraṅgaṇaṃ.

98.

Mahānāgassa pādāsi, padhānagharakassa so;

Kassapassa girissāpi, āhāraṃ ambilāpikaṃ.

99.

Gāmaṃ kakkhalavitthiñca, adāveḷuvanassa so;

Gaṅgāmāti vihārassa, kehetaṃ gāmakaṃ adā.

100.

Antarāgaṅgasavhassa, cullamātikagāmakaṃ;

Mayettikassapāvāse, sahanna nagaraṃ adā.

101.

Kāḷavāpi vihārassa, udavhaṃ gāmamādisi;

Ete caññeca so bhoga-gāmehi paripūrayi.

102.

Jiṇṇaṃ satasahassehi, tīhi so paṭisaṅkhari;

Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ, ticīvaramadāsi ca.

103.

Jambudīpagatassā』suṃ , rañño sodariyā narā;

Tattha tattha nilīnā te, desaṃ hantumupakkamuṃ.

我來為您翻譯這些巴利文詩句: 73 他抓住剩下的人,大加羞辱后, 把他們作為奴隸分配給各處寺院。 74 當這位獲得勝利的國王 回到城中,清凈全國,無所畏懼地統治時。 75 名叫比庫菩提的人在北無畏寺 看到很多破戒者,雖然是新出家的。 76 他前去請求國王進行如法懲治, 國王沒有在寺院進行如法懲治。 77 那些破戒者被他驅逐,他們一起商議, 要秘密殺死他來阻止這件事。 78 國王聽聞后憤怒,把他們一起抓起來, 讓他們戴著手銬在蓮池邊做守衛。 79 又把其他一百位比丘流放到閻浮提(印度), 想起他的努力,清凈了佛教。 80 他請求上座部的比丘們 一起布薩,但被拒絕,他生氣不尊重。 81 他用粗暴的言語辱罵他們, 那些比丘不寬恕他,去了南方。 82 他突然被重病所襲, 就這樣在位九年後離開人世。 83 他的兒子名叫阿格拉菩提王子, 成為國王后以西利桑伽菩提之名聞名。 84 他為弟弟加冕為副王, 把南方及其軍隊、車乘賜給他。 85 這位國王沒有違背前王的傳統, 如法護持國家,也尊重僧團。 86 此時住在馬拉雅的杰塔提薩聽聞這一切, 來到阿利塔山,籠絡民眾。 87 先使南方的人們歸順, 這位力量強大的人逐步開始向都城進軍。 88 派達圖西瓦和大臣去佔領西方, 自己住在西利皮提卡村。 89 國王瞭解這一切后,派副王 帶兵前往西方,趕走了他。 90 國王抓住王子和大臣,認為 "可以像在巢中殺小鳥一樣"。 91 想著"也要這樣抓住杰塔提薩", 這位勇猛的人帶著少量軍隊毫無顧慮地前去。 92 杰塔提薩聽聞后,整裝待發, 像超越界限的海洋一樣淹沒了王軍。 93 王軍被擊潰,國王騎上大象, 一個人改裝后立即逃走。 94 在位六個月后立即乘船, 帶著財物去了閻浮提(印度)投靠親戚。 95 此後杰塔提薩如以前一樣 在都城作王,處理一切事務,護持佛教。 96 他把摩訶達拉吉利賜給北無畏寺, 把摩訶梅塔菩提賜給大寺。 97 這位國王把貢迪村賜給祇園寺, 還有馬圖蘭伽納村和頓巴蘭伽納村。 98 他把阿比拉皮卡食物供養 賜給摩訶那伽禪房和迦葉山。 99 他把卡卡拉維提村賜給竹林寺, 把科赫塔村賜給恒河母寺。 100 他把楚拉馬提卡村賜給 安塔拉恒河寺,把薩漢那城賜給瑪耶提迦葉精舍。 101 他把烏達村劃給卡拉瓦皮寺, 他用這些和其他收益村使它們充實。 102 他用三十萬修復破舊建築, 也給島上的比丘們佈施三衣。 103 去了閻浮提(印度)的國王的兄弟們 在各處隱藏,準備攻擊這個地方。

104.

Sutvā taṃ jeṭṭhatisso』tha, kāḷavāpiṃupacca so;

Yujjhanto tehi tattheva, vāsaṃ』kāsi savāhano.

105.

Paratīraṃ gato rājā, gahetvā damiḷaṃ balaṃ;

Kāḷavāpimupāgamma, kātuṃ yuddhamupakkami.

106.

Jeṭṭhatissopi sannaddha balakāyo dhanāyudho;

Jambudīpaṃ gamāpetvā, amaccaṃ dāṭhasivakaṃ.

107.

Vammitaṃ gajamāruyha, yujjhanto attano balaṃ;

Ohīyamānaṃ disvāna, āruḷhaṃ attanā saha.

108.

Mahāmaccavaco vedaṃ, sandesaṃ me mahesiyā;

Ārocehi yathākāmaṃ, pacchā tava karissati.

109.

Pabbajitvā mahādevī, sajjhāyitvā ca āgamaṃ;

Abhidhammaṃ kathetvāna, pattiṃ dehīti rājino.

110.

Iccetaṃ sāsanaṃ datvā, damiḷe āgatāgate;

Yāva yuddhaṃ nihantvāna, āyumhi khayamāgate.

111.

Veḷuppadamiḷaṃ nāma, disvā yujjhitumāgataṃ;

Tambulatthaviyaṃ hatthe, rakkhanto churikaṃ tadā.

112.

Tato nikkaraṇiṃ sammā, gahetvā sīsamattano;

Chetvā hatthimhi appetvā, churikaṃ kosiyaṃ khipi.

113.

Ugghosayi mahāsenā, mahāmaccopi so tadā;

Gantvā』bhiyogaṃ vatvāna, sīsacchedamhi rājino.

114.

Sandesaṃ deviyā vatvā, tāya pabbajjasāsane;

Samāpito bhidhammamhi, saddhimaṭṭhakathāya hi.

115.

Dhammāsanā samoruyha, nisīdiya mahītale;

Ehi rañño mahākāraṃ, dassehī』ti niyojito.

116.

Nisajja purato tassā, chinditvā sīsamattano;

Khipitvā churikaṃ āha, evaṃ devo mato iti.

117.

Sā taṃ disvā-tisokena, phāletvā hadayaṃ matā;

Evaṃ pañcahi māsehi, rājā so tidivaṃ gato.

118.

Evaṃ vijitasaṅgāmo, sattavo abhimaddiya;

Rajjaṃ pākatikaṃ katvā, viharanto pure vare.

119.

Uparājassa nāmena, kāritassa pana』ttanā;

Mahallarājā savhassa, padhānagharakassa so.

120.

Addhā gāmadvayaṃ rājā, haṅkāraṃ sāmugāmakaṃ;

Kehellarājabhāgañca, sabbepi paricārake.

121.

Tathā jetavanassa』dā, mahāmaṇikagāmakaṃ;

Mayettikassapāvāsaṃ, sālagāmena pūjayi.

122.

Ambillapadaraṃ cā』dā, cetiyassa girissa so;

Pulatthinagare kāsi, mahāpānādi dīpakaṃ.

123.

Amaccā tassa māresuṃ, māṇavhaṃ yuvarājakaṃ;

Antopure』parajjhitvā, datvāpi samamettikaṃ.

124.

Tato kassapanāmaṃ so, kaṇiṭṭhaṃ sakabhātaraṃ;

Pālento santatiṃ rājā, oparajje』bhisecayi.

125.

Māṇassa maraṇaṃ sutvā, gahetvā damiḷe lahuṃ;

Dāṭhāsivo samāgañchi, gāmaṃ tintiṇī nāmakaṃ.

126.

Tassāgamanamaññāma, nikkhamitvā savāhano;

Yujjhanto dvārase vasse, jambudīpaṃ palātavā.

127.

Pahāya sabbaṃ gacchanto, saññāṇatthāya attano;

Ekāvaliṃ gahetvāva, ekākī so hi nikkhami.

128.

Ekāvaliṃ vināceva, rājā hutvā yathāvidhiṃ;

Ahu dāṭhopatissoti, visuto dharaṇī tale.

129.

Itaro laddhaokāso, rajjamaggahi yujjhiya;

Aññamaññaṃ palāpesuṃ, evaṃ te antarantarā.

130.

Evaṃ ubhinnaṃ rājūnaṃ, saṅgāmenā』bhipīḷito;

Loko upadduto-sabbo vihīnadhanadhaññavā.

131.

Dāṭhopatisso nāsesi, sabbaṃ pubbakarājūnaṃ;

Gaṇhī tīsu nikāyesu, sāraṃ dhātugharesu ca.

132.

Suvaṇṇapaṭimāyo so, suvaṇṇaṃ gaṇhi bhindiya;

Soṇṇamālādikaṃ sabbaṃ, pūjābhaṇḍaṃ nirākari.

133.

Thūpārāme tathāgaṇhi, sovaṇṇaṃ thupikaṃ ghare;

Mahaggharatanākiṇṇaṃ, chattaṃ bhindittha cetiye.

134.

Mahāpāḷimhi nāvāyo, damiḷānaṃ sadāpayi;

Rājagehā nijhāpesuṃ, saddhiṃ dhātugharena te.

104.

Sutvā taṃ jeṭṭhatisso』tha, kāḷavāpiṃupacca so;

Yujjhanto tehi tattheva, vāsaṃ』kāsi savāhano.

105.

Paratīraṃ gato rājā, gahetvā damiḷaṃ balaṃ;

Kāḷavāpimupāgamma, kātuṃ yuddhamupakkami.

106.

Jeṭṭhatissopi sannaddha balakāyo dhanāyudho;

Jambudīpaṃ gamāpetvā, amaccaṃ dāṭhasivakaṃ.

107.

Vammitaṃ gajamāruyha, yujjhanto attano balaṃ;

Ohīyamānaṃ disvāna, āruḷhaṃ attanā saha.

108.

Mahāmaccavaco vedaṃ, sandesaṃ me mahesiyā;

Ārocehi yathākāmaṃ, pacchā tava karissati.

109.

Pabbajitvā mahādevī, sajjhāyitvā ca āgamaṃ;

Abhidhammaṃ kathetvāna, pattiṃ dehīti rājino.

110.

Iccetaṃ sāsanaṃ datvā, damiḷe āgatāgate;

Yāva yuddhaṃ nihantvāna, āyumhi khayamāgate.

111.

Veḷuppadamiḷaṃ nāma, disvā yujjhitumāgataṃ;

Tambulatthaviyaṃ hatthe, rakkhanto churikaṃ tadā.

112.

Tato nikkaraṇiṃ sammā, gahetvā sīsamattano;

Chetvā hatthimhi appetvā, churikaṃ kosiyaṃ khipi.

113.

Ugghosayi mahāsenā, mahāmaccopi so tadā;

Gantvā』bhiyogaṃ vatvāna, sīsacchedamhi rājino.

114.

Sandesaṃ deviyā vatvā, tāya pabbajjasāsane;

Samāpito bhidhammamhi, saddhimaṭṭhakathāya hi.

115.

Dhammāsanā samoruyha, nisīdiya mahītale;

Ehi rañño mahākāraṃ, dassehī』ti niyojito.

116.

Nisajja purato tassā, chinditvā sīsamattano;

Khipitvā churikaṃ āha, evaṃ devo mato iti.

117.

Sā taṃ disvā-tisokena, phāletvā hadayaṃ matā;

Evaṃ pañcahi māsehi, rājā so tidivaṃ gato.

118.

Evaṃ vijitasaṅgāmo, sattavo abhimaddiya;

Rajjaṃ pākatikaṃ katvā, viharanto pure vare.

119.

Uparājassa nāmena, kāritassa pana』ttanā;

Mahallarājā savhassa, padhānagharakassa so.

120.

Addhā gāmadvayaṃ rājā, haṅkāraṃ sāmugāmakaṃ;

Kehellarājabhāgañca, sabbepi paricārake.

121.

Tathā jetavanassa』dā, mahāmaṇikagāmakaṃ;

Mayettikassapāvāsaṃ, sālagāmena pūjayi.

122.

Ambillapadaraṃ cā』dā, cetiyassa girissa so;

Pulatthinagare kāsi, mahāpānādi dīpakaṃ.

123.

Amaccā tassa māresuṃ, māṇavhaṃ yuvarājakaṃ;

Antopure』parajjhitvā, datvāpi samamettikaṃ.

124.

Tato kassapanāmaṃ so, kaṇiṭṭhaṃ sakabhātaraṃ;

Pālento santatiṃ rājā, oparajje』bhisecayi.

125.

Māṇassa maraṇaṃ sutvā, gahetvā damiḷe lahuṃ;

Dāṭhāsivo samāgañchi, gāmaṃ tintiṇī nāmakaṃ.

126.

Tassāgamanamaññāma, nikkhamitvā savāhano;

Yujjhanto dvārase vasse, jambudīpaṃ palātavā.

127.

Pahāya sabbaṃ gacchanto, saññāṇatthāya attano;

Ekāvaliṃ gahetvāva, ekākī so hi nikkhami.

128.

Ekāvaliṃ vināceva, rājā hutvā yathāvidhiṃ;

Ahu dāṭhopatissoti, visuto dharaṇī tale.

129.

Itaro laddhaokāso, rajjamaggahi yujjhiya;

Aññamaññaṃ palāpesuṃ, evaṃ te antarantarā.

130.

Evaṃ ubhinnaṃ rājūnaṃ, saṅgāmenā』bhipīḷito;

Loko upadduto-sabbo vihīnadhanadhaññavā.

131.

Dāṭhopatisso nāsesi, sabbaṃ pubbakarājūnaṃ;

Gaṇhī tīsu nikāyesu, sāraṃ dhātugharesu ca.

132.

Suvaṇṇapaṭimāyo so, suvaṇṇaṃ gaṇhi bhindiya;

Soṇṇamālādikaṃ sabbaṃ, pūjābhaṇḍaṃ nirākari.

133.

Thūpārāme tathāgaṇhi, sovaṇṇaṃ thupikaṃ ghare;

Mahaggharatanākiṇṇaṃ, chattaṃ bhindittha cetiye.

134.

Mahāpāḷimhi nāvāyo, damiḷānaṃ sadāpayi;

Rājagehā nijhāpesuṃ, saddhiṃ dhātugharena te.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 104 聽到這個訊息后,杰塔提索前往卡拉瓦皮(現今斯里蘭卡的一個古代水庫); 他與軍隊一起在那裡與敵人作戰,駐紮下來。 105 國王帶領泰米爾軍隊來到對岸; 抵達卡拉瓦皮后,準備發動戰鬥。 106 杰塔提索也披掛整齊,帶領軍隊和武器; 派遣大臣達塔西瓦卡前往占部洲(印度)。 107 他身披鎧甲騎上大象,帶領自己的軍隊作戰; 看到自己的軍隊在減少,就和自己一起登上(象)。 108 "聽從大臣的話,將我給王后的資訊; 請如實轉告,她日後會照做的。" 109 "大王后出家后,誦讀經典; 講解阿毗達摩后,將功德迴向給國王。" 110 給出這個指示后,泰米爾人不斷前來; 一直戰鬥到壽命終結。 111 看到名為韋盧帕達米拉的人前來作戰; 當時手持檀香木刀保護著。 112 然後他正確地抓住自己的頭; 割下後放在象上,將刀扔進鞘中。 113 大軍發出吶喊,那位大臣也在那時; 前去報告戰況,說國王已被斬首。 114 轉達了王后的資訊,關於她的出家; 她已完成阿毗達摩和註釋書的學習。 115 從法座下來,坐在地上; 被要求"來展示國王的遺體"。 116 坐在她面前,割下自己的頭; 扔掉刀說道:"國王就是這樣死去的"。 117 她看到這一幕,因極度悲傷心碎而死; 就這樣,那位國王在五個月內去往天界。 118 就這樣戰勝敵人,擊敗對手; 使王國恢復正常,住在美好的城市裡。 119 他為副王自己建造的; 名為瑪哈拉王的修行所。 120 國王將兩個村莊、漢卡拉村; 以及克赫拉王的份額和所有侍從。 121 同樣地給予祇園寺瑪哈馬尼卡村; 用薩拉村供養瑪耶提卡的住所。 122 他還給予支提耶山寺廟安比拉帕達拉; 在布拉提那城(阿努拉德普勒)建造大布施堂等建築。 123 他的大臣們殺死了名為馬納的王子; 因為他在內宮犯錯,儘管給予了和解。 124 之後國王爲了維護王統; 立他的弟弟名叫迦葉的為副王。 125 聽到馬納之死,達塔西瓦迅速召集泰米爾人; 來到名為廷廷尼的村莊。 126 知道他要來,帶領軍隊出發; 作戰十二年後逃往占部洲(印度)。 127 放棄一切離去,爲了自己的標記; 只帶著一串項鍊,獨自一人離開。 128 除了這串項鍊外一無所有的國王,按照規矩; 在世間成為著名的達托帕提索。 129 另一位得到機會後通過戰爭奪取王位; 他們就這樣輪流互相驅逐。 130 就這樣兩位國王的戰爭所帶來的壓迫; 使所有人民受苦,失去財富和糧食。 131 達托帕提索摧毀了前代國王的一切; 從三個僧團和舍利殿中取走精華。 132 他打碎並取走金像和黃金; 移除了所有金飾等供養物品。 133 他同樣從塔園寺取走金塔; 打碎了佛塔上鑲滿珍寶的傘蓋。 134 他為泰米爾人在大海中建造船隻; 他們連同舍利殿一起焚燒了王宮。

135.

Pacchā vippaṭisārī so, desetuṃ, pāpamattano;

Kāresi saha bhogena, sākavatthuvihārakaṃ.

136.

Bhāgineyyopi ratana-dāṭho iti jane suto;

Mahādīpādo hutvāna, sabhogo tamupaṭṭhahi.

137.

Aggabodhimhi sampatte, rajjaṃ yuddhabalena ca;

Kassapo yuvarājā so, senaṃ rakkhitumattano.

138.

Duppañño sahasā bhetvā, thūpārāmamhi cetiyaṃ;

Devānaṃpiyatissena, khuddarājena ceva hi.

139.

Pubbakehica rājūhi, pūjitaṃdhanasārakaṃ;

Aggahesi dunnitīhi, pāpakehi purakkhato.

140.

Dakkhiṇassa vihārassa, cetiyaṃ paribhindiya;

Aggahesi dhanaṃ sāraṃ, evamaññepi bhindayi.

141.

Evaṃ karontaṃ taṃ rājā, dunnitikapurakkhataṃ;

Nāsakkhi kira vāretuṃ, aho pāpā nivāriyā.

142.

Taṃ vāretu masakkonto, thūpārāmamhi cetiyaṃ;

Bhinnaṃ tena sakāresi, sahassena samaṅgalaṃ.

143.

Tadā dāṭhopatissena, aggabodhi narissaro;

Jito rohaṇamevā』gā, sajjetuṃ balavāhanaṃ.

144.

Tatra ṭhito soḷasame, vasse byādhihato mato;

Tadā tassa kaṇiṭṭho so, yuvarājāpi kassapo.

145.

Dāṭhopatissa rājānaṃ, jambudīpaṃ palāpiya;

Ekarajjamakādesaṃ, makuṭantu na dhārayi.

146.

Sādhūnaṃ saṅgamene』sa, hutvā vippaṭisārako;

Nāsaṃ pāpassa kammassa, karissāmīti cintiya.

147.

Pupphārāme phalārāme, vāpiyo』pi ca kārayi;

Mahācetittayañcāpi, mahāpūjāhi sakkari.

148.

Thūpārāmañca pūjetvā, ekaṃgāmañca tassadā;

Sabbāgamiyabhikkhūhi, dhammaṃdesāpayittha ca.

149.

Katvā maricavaṭṭimhi, pāsādaṃ sutthiraṃ tahiṃ;

Vāsayittha mahātheraṃ, nāgasāla nivāsitaṃ.

150.

Tatraṭṭhaṃ tamupaṭṭhāya, paccayeti catūhi』pi;

Abhidhammaṃ kathāpesi, saddhimaṭṭhakathāya so.

151.

Nāgasālakamāvāsaṃ, katvā tasseva』dāsi so;

Mahāniṭṭhilagāmañca, paccayatthāya tassa』dā.

152.

Atha dāthopatisso so, jambudīpā idhāgato;

Mahantaṃ balamādāya, karonto tena āhavaṃ.

153.

Kassapena susannaddha-vāhanena tato mari;

Dvādasāsuṃ kiretassa, rājabhūtassa hāyanā.

154.

Tassa dāṭhopatissassa, bhāgineyyo sanāmako;

Jambudīpaṃ palāyittha, bhīto tamhā mahāraṇe.

155.

Evaṃ aniccā vata sabbabhogā,

Sudullabhā ceva khaṇeva sobhā;

Tasmāhi etesu ratiṃ vihāya,

Bhaveyya dhammābhimukho hitesī.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Cha rājako nāma

Dvicattālīsatimo paricchedo.

Tecattālīsatima pariccheda

Caturājako

1.

Tato vijitasaṅgāmo, kassapo puritāsayo;

Mahāpāḷimhi saṅghassa, samiddhaṃ bhojanaṃ akā.

2.

Nāgasālā nivāsiṃ so, mahādhammakathiṃ yatiṃ;

Mahāpūjāya pūjetvā, saddhammaṃ tena vācayi.

3.

Vasantaṃ bhātuāvāse, samuddissa likhāpayi;

Kaṭandhakāravāsiṃ so, pāḷi sabbaṃ sasaṅgahaṃ.

4.

Jiṇṇaṃ saṅkharikammañca, navaṃ kāresi cetiye;

Saṅghabhogamanekañca, tattha tattha pavattayi.

5.

Nānāmaṇisamujjotaṃ, kāsi cūḷamaṇittayaṃ;

Sataṃ paṇḍupalāsānaṃ, vatthadānena tappayi.

6.

Tassāsuṃ bahavo puttā, jeṭṭho tesañca māṇako;

Sabbe te na vayappattā, bālāvigatabuddhino.

7.

Tato so byādhinā phuṭṭho, atekicchena kenaci;

Puttā me bālakā sabbe, ne』te rajjakkhamā iti.

8.

Vasantaṃ rohaṇe dese, bhāgineyyaṃ mahāmatiṃ;

Āhuya sabbaṃ pādāsi, rajjaṃ puttehi attano.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 135 後來他對自己的罪業感到後悔,想要懺悔; 便用財富建造了薩卡瓦圖寺院。 136 他的外甥被人們稱為寶牙; 成為大總督后,以財富供養他。 137 當阿格拉菩提通過戰爭力量獲得王位時; 副王迦葉爲了保護自己的軍隊。 138 這個愚昧者突然破壞了塔園寺的佛塔; 這佛塔是天愛帝須小王和。 139 前代諸王所供養的珍貴寶物; 在惡臣的慫恿下,他將其奪取。 140 他破壞了南方寺院的佛塔; 奪取了珍貴財物,也同樣破壞了其他寺院。 141 國王對於他在惡臣慫恿下做的這些事; 據說無法阻止,啊!罪惡難以遏制。 142 雖然無法阻止他,但對於被他破壞的; 塔園寺佛塔,以千金重建並舉行吉祥儀式。 143 那時達托帕提索擊敗了; 阿格拉菩提王,後者逃往羅哈納(地區)準備軍隊。 144 在那裡度過十六年後,因病去世; 那時他的弟弟副王迦葉也是如此。 145 將達托帕提索國王驅逐到占部洲(印度)后; 統一了國家,但沒有戴王冠。 146 與善人相處后,他感到後悔; 想著"我要消除罪業的果報"。 147 他建造了花園、果園和水庫; 也以盛大供養恭敬三大佛塔。 148 他供養塔園寺,並贈予一個村莊; 也請精通一切經典的比丘們說法。 149 在馬里查瓦提建造了堅固的宮殿; 安置了住在那伽薩拉的大長老。 150 在那裡以四種必需品供養他; 請他講解阿毗達摩及其註釋。 151 建造那伽薩拉住所后給予他; 也給予大尼提拉村作為必需品來源。 152 之後達托帕提索從占部洲(印度)回來; 帶領大軍與他作戰。 153 他被全副武裝的迦葉殺死; 據說他作為國王統治了十二年。 154 那個達托帕提索的同名外甥; 在那場大戰中害怕而逃往占部洲(印度)。 155 如此一切享受皆無常, 難得的榮華轉眼即逝; 因此應捨棄對此的貪著, 為利益而向法而行。 為增長善人的信仰與厭離而作的大史 第四十二章 名為六王統治 第四十三章 四王統治 1 此後戰爭勝利的迦葉,心願得償; 在大殿為僧團提供豐盛的飲食。 2 住在那伽薩拉的大說法者比丘; 他以大供養恭敬他,請他說正法。 3 他命人為住在兄長寺院的; 卡坦達卡拉的住持抄寫所有經典及其註釋。 4 他修復破舊的佛塔,重建新塔; 在各處設立了許多僧團財產。 5 他製作了三顆閃耀著各種寶石的小寶珠; 用佈施衣服使百位修行者滿足。 6 他有許多兒子,其中馬納卡是長子; 他們都未成年,愚昧無知。 7 後來他染上無法醫治的疾病; 說道:"我的兒子們都年幼,不適合統治王國"。 8 於是召喚住在羅哈納地區的; 有智慧的外甥,將王位連同兒子們都託付給他。

9.

Gandhamālādipūjāhi, pūjayitvāna cetiye;

Bhikkhusaṅghaṃ khamādhapasi, datvāna catupaccayaṃ.

10.

Evaṃ dhammaṃ caritvāna, mittāmaccajanesu ca;

Gato navahi vassehi, yathākammaṃ narādhipo.

11.

Katvā kattabbakiccaṃ so, mātulassa sagāravo;

Saṅgahanto janaṃ māṇo, damiḷe nīharāpayi.

12.

Ekato damiḷā hutvā, nibbāsema imaṃ iti;

Tasmiṃ ṭhite bahiddhāva, aggahesuṃ puraṃ sayaṃ.

13.

Hatta dāṭhassa pesesi, jambudīpagatassa te;

Āgantuṃtava kāloti, sāsanaṃ rajjagāhaṇe.

14.

Māṇo』pi saṅghaṃ pesesi, sāsanaṃ piturohaṇaṃ;

Pitā sutvāna taṃ āgā, na cīreneva rohaṇā.

15.

Ubhe te mantayitvāna, akaṃsu sandhilesakaṃ;

Umiḷehi tato jātā, sabbe te samavuttino.

16.

Tato so pitaraṃ rajje, abhisiñcittha māṇako;

So』bhisitto nikāyānaṃ, sahassānaṃ tayaṃ adā.

17.

Saṅghaṃ raṭṭhañca saṅgayha, sabbaṃ rājakulaṭṭhitaṃ;

Bhaṇḍaṃ pesesi sattūhi, rakkhaṇatthāya rohaṇaṃ.

18.

Hatthadāṭhopi sutvāna, damiḷānaṃ tu sāsanaṃ;

Khaṇenā』gā imaṃ dīpaṃ, gahetvā damiḷhaṃ balaṃ.

19.

Tadā te damiḷā sabbe, paribhūtā idha ṭhitā;

Āyantameva taṃ gantvā, parivāresu mañjase.

20.

Māṇopi sutvā taṃ sabbaṃ, nāyaṃ kāloti yujjhituṃ;

Pesetvā piturājānaṃ, saddhiṃ sārena rohaṇaṃ.

21.

Pubbadesaṃ sayaṃ gantvā, saṅgaṇhanto janaṃ vasī;

Laddhā damiḷapakkhaṃ so, gahetvā rājakaṃ puraṃ.

22.

Dāṭhopatisso rājāti, nāmaṃ sāveti attano;

Mātulaṃ viya taṃ loko, tena nāmena vohari.

23.

Pitucchaputtamānetvā, aggabodhi sanāmakaṃ;

Ṭhapetvā yuvarājatte, desañcā』dāsi dakkhiṇaṃ.

24.

Ṭhānantarañca pādāsi, nissitānaṃ yathārahaṃ;

Sāsanassa ca lokassa, sabbaṃ kattabbamācari.

25.

Mahāpāḷimhi dāpesi, savatthaṃ dadhibhattakaṃ;

Khīraṃ pāyāsakañceva, dhammaṃ suṇi uposathi.

26.

Kāretvā sabbapūjāyo, desā petvāna desanaṃ;

Evamādīhi puññehi, attānaṃ』kāsi bhaddakaṃ.

27.

Kassapassa vihārassa, datvāsenavhagāmakaṃ;

Mahāgallañca pādāsi, padhānagharakassa so.

28.

Pariveṇassa morassa, akāsi sakagāmakaṃ;

Thūpārāmassa puṇṇoḷiṃ, datvā sakkāsi cetiyaṃ.

29.

Kappūrapariveṇaṃ so, kāresi abhayuttare;

Vihāraṃ tiputhullavhaṃ, katvā tasseva dāpayi.

30.

Tasmiṃ karonte vāresuṃ, sīmāyanto』ti bhikkhavo;

Theriyā te kibāhetvā, balaṃ tatheva kārayi.

31.

Atha te te theriyā bhikkhū, dummaññū tattha rājini;

Assaddhaṃ taṃ viditvāna, pattanikkujjanaṃ karuṃ.

32.

Vuttañhi muninā tena, assaddho yo upāsako;

Alābhāya ca bhikkhūnaṃ, ceteta』kkosati ca te.

33.

Pattanikujjanaṃ tassa, kattabbanti tato hi te;

Tassa taṃ kammamakaruṃ, loko maññittha aññathā.

34.

Ādāyu kujjitaṃ pattaṃ, caranto bhikkhubhikkhakaṃ;

Nikujjeyya gharadvāre, tassā』ti kathikaṃ karuṃ.

35.

Tasmiṃ so samaye phuṭṭho, byādhinā mahatāmari;

Vassamhi navame rājā, sampatto jīvitakkhayaṃ.

36.

Dappulopi tato rājā, gato rohaṇakaṃ sakaṃ;

Vāsaṃ kappesi tattheva, karonto puññasañcayaṃ.

37.

Ito paṭṭhāya vakkhāma, tassa vaṃsamanākulaṃ;

Vuccamānamhi ettheva, tasmiṃ hoti asaṅkaro.

38.

Jāto okkākavaṃsamhi, mahātissoti vissuto;

Āsi eko mahāpuñño, samākiṇṇaguṇākaro.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 9 以香料、花環等供養佛塔; 佈施四資具後向比丘僧團請求原諒。 10 如此修習正法,對待朋友和大臣; 九年後,這位統治者隨業而去。 11 他恭敬地為舅父舉行應盡的儀式; 馬納籠絡人心,驅逐了泰米爾人。 12 泰米爾人團結一致說:"讓我們驅逐此人"; 趁他在外時,自己佔領了城市。 13 他派人向在占部洲(印度)的哈塔達塔傳信; 說:"現在是你來奪取王位的時候了"。 14 馬納也派使者向在羅哈納的父親傳信; 父親聽到后很快從羅哈納趕來。 15 兩人商議后達成和解; 從此與泰米爾人和平相處。 16 之後馬納為父親舉行王位繼承儀式; 他登基后給予三個僧團各一千(錢幣)。 17 爲了保護僧團、國家和所有王室; 財產免受敵人侵害,將其送往羅哈納。 18 哈塔達塔聽到泰米爾人的訊息; 立即帶領泰米爾軍隊來到這個島。 19 那時所有在此的泰米爾人都受到輕視; 立即前去迎接他,很快就包圍了他。 20 馬納聽到這一切后,認為現在不是戰鬥的時機; 便派父王帶著珍寶前往羅哈納。 21 他自己前往東方,籠絡人心而居住; 獲得泰米爾人支援后,佔領了王城。 22 宣佈自己的名號為達托帕提索王; 人們像稱呼他舅父一樣用這個名字稱呼他。 23 他召回堂兄名叫阿格拉菩提的; 立為副王,並給予南方地區。 24 他按照資格給予追隨者官職; 為佛教和世人做了一切應做之事。 25 在大殿施捨帶咖喱的酸奶飯; 牛奶和乳糕,並在布薩日聽聞佛法。 26 舉行各種供養,請人說法; 以這些等功德使自己成為賢者。 27 他將塞那村贈予迦葉寺; 也將瑪哈加拉贈予禪修所。 28 為孔雀寺院建立了自己的村莊; 為塔園寺修建尖頂,供養佛塔。 29 他在阿巴耶北方建造了樟腦寺院; 建造提普圖拉寺后也贈予他。 30 當他這樣做時,比丘們以"這是界場邊界"為由阻止; 他驅逐了上座部比丘,仍然繼續建造。 31 於是那些上座部比丘認為國王對他們懷有惡意; 知道他不具信仰后,對他實行缽罰。 32 因為牟尼曾說,對於不具信仰的優婆塞; 意圖使比丘們失去利養且辱罵他們的人。 33 應該對他實行缽罰,因此他們; 對他實行這個處罰,但世人理解錯了。 34 他們決定:拿著倒置的缽; 在他家門前乞食時將缽倒置。 35 那時他染上重病而死; 這位國王在第九年到達壽命盡頭。 36 之後達普拉王回到自己的羅哈納; 住在那裡積累功德。 37 從這裡開始我們要講述他清晰的家系; 在這裡講述時不會有混淆。 38 生於甘蔗王族,廣為人知的大提沙; 是一位具大福德,具足功德的寶藏。

39.

Tasse』kā bhariyā āsi, saṅghapivāti vīssutā;

Dhaññapuññaguṇūpetā, dhītā rohaṇasāmino.

40.

Tassāputtā tayo āsuṃ, paṭhamo aggabedhiko;

Dutiyo dappulo nāma, tatiyo maṇiakkhiko.

41.

Ekāva dhītā tassāsi, rājanamagamā ca sā;

Jeṭṭho rohaṇanāmassa, desassā』si sayaṃ vasī.

42.

Mahāpāḷiṃ sa kāresi, mahāgāme mahādhano;

Dāṭhaggabodhināmañca, pariveṇaṃ tahi vaṃso.

43.

Kāṇagāmamhi kāṇānaṃ, gilānānañca sālake;

Vihāre paṭimāvhe ca, mahantaṃ paṭimāgharaṃ.

44.

Patiṭṭhapesi katvāna, buddhatattha silāmayaṃ;

Mahantanāmaṃ sappañño, iddhīhi viya nimmitaṃ.

45.

Sālavāṇañca kāresi, vihāraṃ attanāmakaṃ,

Pariveṇavihārañca, tathā kājaragāmakaṃ.

46.

Navakammāni kāretvā, dhammasālavihārake;

Sayaṃ vaccakuṭī esa, tattha sodhesi buddhimā.

47.

Ucciṭṭhaṃ bhikkhusaṅghassa, bhojanaṃ paribhuñjiya;

Maṇḍagāmañca saṅghassa, gāmaṃ』dāsi masādavā.

48.

Puññāne』tānicaññāni, katvā tasmiṃ divaṅgate;

Āsī tassā』nujo tattha, sāmi dappulanāmako.

49.

Isseraṃ tattha vattesi, sampamaddiya satta vo;

Mahādānaṃ pavattesi, nissaṅkaṃ rohaṇaṃ agā.

50.

Tassa tuṭṭho jano āha, mahāsāmīti esano;

Tato paṭṭhāya taṃ loko-mahāsāmīti vohari.

51.

Sutvāna taṃ silādāṭho, narindo sakadhītaraṃ;

Tassa pādāsi santuṭṭho, guṇehi bahukehi ca.

52.

Yujarājattamassādā, rajjayoggoti mānituṃ;

Māṇavammādayo tassa, puttā āsuṃ mahāsayā.

53.

Pāsāṇadipavāsissa, mahātherassa santike;

Dhammaṃ sutvā pasīditvā, tasmiṃ taṃ bahumānituṃ.

54.

Vihāraṃ rohaṇe katvā, tassa pādāsi sopi taṃ;

Cātuddisiyasaṅghassa, paribhogāya vissajji.

55.

Ambamālā vihārādi, vihāre kārayi bahū;

Khadirālivihārañca, katvā deva mapūjayi.

56.

Pāsādamanurārāmaṃ, muttolambaṃ sujiṇṇakaṃ;

Sīrivaḍḍhañca pāsādaṃ, tathā takkambilaṃ paraṃ.

57.

Sodhetvā bhikkhavo tattha, dvattiṃsa parivāsayi;

Sabbapaccayadānena, santappetvā mahīmati.

58.

Adā kevaṭṭagambhīraṃ, gāmaṃ nāgavihārake;

Tathā rājavihārassa, gonnagāmaṃ samādiyi.

59.

Adā tīsavihārassa, tathākantikapabbakaṃ;

Cittalapabbatassā』dā, gāmaṃ so gonnaviṭṭhikaṃ.

60.

Datvā riyākarassesa, gāmaṃ somālavatthukaṃ;

Akāsi paṭimāgehaṃ, tatheva sumanoharaṃ.

61.

Tatraṭṭhassa jinassā』kā, uṇṇalomaṃ mahagghiyaṃ;

Hemapaṭṭañca kāresi, sabbaṃ pūjāvidhiṃ sa』kā.

62.

Cetiye parijiṇṇe so, sudhākammena rañjayi;

Tipañcahatthaṃ kāresi, metteyyaṃ sugataṃ paraṃ.

63.

Evamādini puññāni, appameyyāni so vibhū;

Akāsi ca sayaṃ sādhu, parivārehī kārayi.

64.

Parivārā ca tassāsuṃ, bahūpuññakarā narā;

Vihārā nekakā āsuṃ, katā tehi sappaccayā.

65.

Kadāci maggaṃ gacchaṃ so, araññamhi agāmake;

Senaṃ saṃvidahitvāna, vāsaṃ kappesi rattiyaṃ.

66.

Sunahātavillitto so, subhuttosayane sukhe;

Nipannesu ghare ramme, niddāyitumupakkami.

67.

Alabhanto tadā niddaṃ, kinnu kho iti kāraṇaṃ;

Pavattiṃ upadhārento, divase sabbamattano.

68.

Adisvā kāraṇaṃ anto, avassaṃ bahi hessati;

Iti cintiya yojesi, manussetaṃ gavesituṃ.

69.

Evamāha ca nissaṅkaṃ, ayyakā mama rattiyaṃ;

Tementā rukkhamūlasmiṃ, ṭhitā ānetha te iti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 39 他有一位妻子,以桑格皮瓦聞名; 她是羅哈納領主的女兒,具備福德功德。 40 她有三個兒子,長子名阿格拉貝迪卡; 次子名達普拉,三子名馬尼阿奇卡。 41 她只有一個女兒,她嫁給了國王; 長子自己統治名為羅哈納的地區。 42 這位大富者在瑪哈伽馬(地區)建造大殿; 在那裡建造名為達塔阿格拉菩提的寺院。 43 在卡納伽馬為盲人和病人建造房舍; 在佛像寺建造大佛像殿。 44 這位智者在那裡建造並安置; 巨大的石造佛像,如神通所化現。 45 他建造薩拉瓦那寺,以自己的名字命名; 還建造附屬寺院和卡賈拉伽馬寺。 46 在法堂寺進行修繕工作; 這位智者親自清潔那裡的廁所。 47 食用比丘僧團的剩食; 將滿達伽馬村佈施給僧團。 48 做了這些和其他功德后他去世; 他的弟弟名叫達普拉成為那裡的統治者。 49 他在那裡行使權力,擊敗敵人; 佈施大量財物,無所畏懼地統治羅哈納。 50 滿意的人們稱他為大主; 從那時起世人稱他為大主。 51 國王西拉達塔聽到這些; 對他的眾多功德感到滿意,將自己的女兒嫁給他。 52 授予他副王之位,認為他適合統治; 馬納瓦瑪等是他的高貴子嗣。 53 在磐山住持大長老處; 聽聞佛法後生起信心,對他深表敬意。 54 他在羅哈納建造寺院后佈施給他; 交給四方僧團使用。 55 他建造了芒果園寺等許多寺院; 建造柯提拉利寺后供養諸天。 56 修復阿努拉寺的宮殿、垂珠殿和破舊建築; 以及西利瓦達宮殿和塔卡比拉寺。 57 清理后安置三十二位比丘居住; 這位智者以一切必需品供養使他們滿足。 58 他將克瓦塔甘比拉村贈予那伽寺; 同樣將貢那村贈予王寺。 59 他將坎提卡山贈予提薩寺; 將貢那維提卡村贈予質多羅山寺。 60 將索馬拉瓦圖村贈予製作者; 同樣建造了令人愉悅的佛像殿。 61 為那裡的佛陀做了珍貴的白毫; 製作金飾,舉行一切供養儀式。 62 他用灰泥修飾破舊的佛塔; 建造了三五肘高的彌勒佛像。 63 這位有能力的人做了這些; 和其他無量功德,自己行善也令他人行善。 64 他的隨從也是行善的人們; 他們建造了許多具備必需品的寺院。 65 有一次他在無村落的森林中行走; 安排好軍隊后在夜裡休息。 66 他沐浴涂香后,享用美食; 躺在舒適的床上準備入睡。 67 那時無法入睡,思考"是什麼原因"; 回想當天自己所做的一切。 68 在內心找不到原因,"一定是外面有事"; 這樣想著派人去檢視。 69 他毫不猶豫地說:"我的祖母們在夜裡; 站在樹下淋雨,把她們帶來。"

70.

Tepi gantvā gavesantā, dīpahatthā mahājanā;

Mahāgāmā』gate bhikkhū, rukkhamūlagate tadā.

71.

Te gantvā sāsanaṃ rañño, ārocesuṃ padhāviso;

Disvā ca bhikkhu santuṭṭho, netvā vāsagharaṃ sakaṃ.

72.

Niccadānāya bhikkhūnaṃ, ṭhapite rattacīvare;

Tesaṃ datvāna tintāni, cīvarāni samādiya.

73.

Sukkhāpiya ca katvāna, pādadhovanakādikaṃ;

Nisīdāpiya te sabbe, sayane sādhu santhate.

74.

Bhesajjaṃ paṭiyādetvā, sayamevo』panāmiya;

Paccūsepi ca katvāna, kattabbaṃ bhojanādikaṃ.

75.

Datvā kappiya kāre』tha, vissajjesi yathāruciṃ;

Evaṃ puññaratasseva, tassā』si divasaṃ gataṃ.

76.

Evaṃ puññaparetasmiṃ, vasamāne naruttame;

Raṭṭhaṃ janapadaṃ sabbaṃ, yojetvā puññakammesu.

77.

Māṇo pācinadesamhi, vasanto balasaṅgahaṃ;

Katvāna pituno senaṃ, dhanaṃ cevā harāpiya.

78.

Kātuṃ saṅgāmamāgañchi, tipucullasagāmakaṃ;

Dāṭhopatisso taṃ sutvā, tambalaṃgā mahābalo.

79.

Tatthā』kaṃsu mahāyuddhaṃ, aññamaññaṃ samāgatā;

Yodhā dāṭho patissassa, māṇaṃ saṅgaṃva mārayuṃ.

80.

Taṃ sutvā dappulo sopi, sokasallahato mari;

Sattāha manurādhamhi, vasaṃ rajjamakārayi.

81.

Rohaṇe tīṇi vassāni, esa rajjamakārayi;

Tasmā tassa kathā āsi, rohaṇamhi idhāpi ca.

82.

Evaṃ paremāriya āhavamhi,

Kicchena laddhāva narena bhogā;

Āsuṃ khaṇe vijjulatopa bhogā,

Ko buddhimā tesu ratiṃ kareyya.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Caturājako nāma

Tecattālīsatimo paricchedo.

Catucattālīsatima pariccheda

Tirājako

1.

Accaye hatthadāṭhassa, aggabodhikumārako;

Kaṇiṭṭho rājino āsi, sirisaṅghādi bodhiko.

2.

Dhammarājā ayaṃ āsi, sammā dassanasaññuto;

Tasmā so puññakammāni, appameyyāni vattayi.

3.

Nikāyattayavāsīnaṃ, bhattaggamavalokayi;

Mahāpāḷiñca vaḍḍhesi, māghātañceva kārayi.

4.

Ṭhānantarañca dāpesi, yathāraha manālayo;

Sipagottādiyoggehi, saṃgatehi ca saṃgahi.

5.

Yattha katthaci disvāpi, bhikkhavo so mahāmati;

Sakkatvā sobhaṇāpesi, parittaṃ sāsanogadhaṃ.

6.

Theraṃ so upasaṅkamma, nāgasālanivāsinaṃ;

Dāṭhāsivaṃ mahāpaññaṃ, sīlavantaṃ bahussutaṃ.

7.

Sakkacca naṃ tato sutvā, sammāsambuddhasāsanaṃ;

Dhamme』tīvapasīditvā, sabbasantikaro iti.

8.

Sutvā theriyavādānaṃ, pubbañātīnamattano;

Pāpānaṃ duṭṭhacittānaṃ, apakāre kate bahū.

9.

Vihāre pariveṇe ca, jiṇṇepākatike akā;

Bhogagāme ca dāpesi, tattha tattha bahūdaye.

10.

Vicchinnapaccaye cākā, tadātyaṃ kurite viya;

Dāsakepi ca saṅghassa, yathāṭhāne ṭhapāpayi.

11.

Padhānaghara metassa, therassa』kāsanāmakaṃ;

Paṭiggahetvā taṃ so』pi, saṅghassā』dā mahāmatī.

12.

Bhogagāme ca tassā』dā, bharattālaṃ kihimbilaṃ;

Katakañca tulādhāraṃ, andhakārakameva ca.

13.

Andhakāraṃ antureḷiṃ, bālavaṃ dvāranāyakaṃ;

Mahānikaḍḍhikañceva, peḷahāḷaṃ tathāparaṃ.

14.

Ete aññe ca so datvā, bhogagāme narissaro;

Dāsi ārāmike ceva, attano kira ñātake.

15.

Tathā dvinnaṃ nikāyānaṃ, vihāre mandapaccaye;

Disvāpi ca sutvā vā, bhogagāme bahū adā.

16.

Bahunā kintuvuttena, nikāyesu』pi tīsu』pi;

Adā gāmasahassaṃ so, bahuppādaṃ nirākulaṃ.

17.

Anussaranto so tiṇṇaṃ, ratanānaṃ guṇe vare;

Ekāvaliṃ gahetvāna, akkhamāla makā kira.

我來為您翻譯這段巴利文: 70 手持燈火的眾人, 四處尋訪探查, 在大村(Mahāgāma)中, 尋得比丘坐于樹下。 71 他們立即趕往, 向國王報告此事; 國王見到比丘歡喜, 將其引至自己住處。 72 為比丘常施供養, 準備好紅色袈裟; 將濕透的衣物, 收起更換新衣。 73 晾乾衣物之後, 為其洗足等事; 請諸位比丘就座, 于精心鋪設的座位。 74 準備好醫藥, 親自供養奉上; 清晨時分又 準備食物等物。 75 交予合適之人, 隨意分配處理; 如此專注于善行, 度過了這一天。 76 如此熱衷功德, 這位最勝之人; 治理國土人民, 皆以善業為先。 77 摩訶(Māṇa)在東方地區, 聚集軍隊勢力; 奪取其父軍隊, 以及財物珍寶。 78 為發動戰爭來到, 提普楚拉薩村(Tipucullasagāma); 大力士荼托帕帝須(Dāṭhopatissa), 從坦巴蘭伽(Tambalaṅgā)得知此事。 79 雙方在那裡會戰, 展開激烈廝殺; 荼托帕帝須的勇士, 將摩訶及其軍隊殺死。 80 達普拉(Dappula)聞訊后, 悲傷萬分而死; 在阿努拉德普勒(Anurādha), 統治了七天王國。 81 在羅哈納(Rohaṇa)地區, 他統治了三年; 因此他的事蹟, 在羅哈納與此地都有記載。 82 如是在戰場上逝去, 人間財富難以獲得; 如閃電般轉瞬即逝, 智者豈會貪戀執著。 為令善人生信生厭而造的大史 第四十三章 四王統治 完 第四十四章 三王統治 1 哈特達托(Hatthadāṭha)逝世后, 阿格拉菩提王子, 國王的弟弟, 名為獅子僧伽菩提。 2 此位法王, 具正見善慧; 因此他修習, 無量功德善業。 3 為三大部派僧團, 檢視齋堂供養; 增建大殿, 設立莊嚴。 4 依照相應身份, 賜予適當職位; 與西帕族等相宜者, 結為善緣互助。 5 此位大智者, 無論在何處見到比丘; 恭敬對待, 令正法光耀宣揚。 6 他前往拜見, 住于龍樹林(Nāgasāla)的, 名達塔西瓦(Dāṭhāsiva)長老, 大智慧持戒多聞者。 7 恭敬聆聽, 正等正覺教法; 對法深生凈信, 普施安樂於眾。 8 聽聞上座部所說, 關於自己先祖, 邪惡心念之人, 作諸多危害之事。 9 修繕破舊, 寺院精舍; 各處賜予, 豐收村莊。 10 恢復中斷供養, 如昔日般持續; 安置僧團僕役, 各歸其位盡責。 11 為此長老建造, 名為禪修精舍; 接受后他又, 佈施予僧團。 12 賜予他這些村莊: 跋勒塔拉(Bharattāla)、基欣毗拉(Kihimbila)、 卡塔卡(Kataka)、圖拉達拉(Tulādhāra), 以及安達卡拉卡(Andhakāraka)。 13 安達卡拉(Andhakāra)、安圖雷利(Antureḷi)、 巴拉瓦(Bālava)、德瓦拉那耶卡(Dvāranāyaka)、 瑪哈尼卡迪卡(Mahānikaḍḍhika), 以及佩拉哈拉(Peḷahāḷa)等。 14 人王佈施這些, 以及其他村莊; 安置僕役園丁, 皆為自己親屬。 15 同樣地對兩部派, 見聞其寺院缺乏供養; 賜予眾多, 收益豐厚的村莊。 16 何須贅言, 對三大部派; 他施予千村, 收益豐富無紛擾。 17 他常念三寶, 殊勝功德; 取一串念珠, 用作修持禮敬。

18.

Evaṃ sabbappayogehi, so』hu dhammaparāyano;

Sabbe tamanusikkhantā, hesu dhammakarā narā.

19.

Damiḷo potthakuṭṭhavo, tassa kammakaro tadā;

Māṭambiyavhaṃ kāresi, padhānagharamabbhutaṃ.

20.

Būkakalle ambavāpiṃ, tantavāyikacāṭikaṃ;

Gāmaṃ niṭṭhilaveṭṭhiñca, tassā』dā so sadā sakaṃ.

21.

Kappūrapariveṇe ca, kurundapillake tathā;

Mahārājaghare ceva, pāsāde so』va kārayi.

22.

Aññatthā』dā tayo gāme, vihāresu mahādhano;

Potthasātavhayo pañño, vihāre jetanāmake.

23.

Senāpatirājanāmaṃ, pariveṇaṃ samāpayi;

Mahākando ca damiḷo, pariveṇaṃ sanāmakaṃ.

24.

Cullapanthaṃ tathā eko, sehālauparājakaṃ;

Uparājā sakāresi, saṅghatisso』pi rājino.

25.

Aññesu bahavo āsuṃ, vihāre evamādike;

Bhassa rañño』 nuvattantā, evaṃ dhammīhi pāṇino.

26.

Pāpaṃ vāpi hi puññaṃ vā,

Padhānoyaṃ karoti yo;

Lo ko taṃ taṃ karoteva,

Taṃ vijaneyya paṇḍito.

27.

Jeṭṭhanāmā mahāpuññā, mahesī tassa rājino;

Jeṭṭhārāmañca kāresi, bhikkhūnīnamupassayaṃ.

28.

Tassā』dāsi ca dve gāme, pakkapāsāṇabhūmiyaṃ;

Tambuddhaṃ bhelagāmañca, ārāmikasataṃ tathā.

29.

Akā malayarājāpi, dhātugehaṃ mahārahaṃ;

Maṇḍalagirivihāramhi, cetiyassa mahādhano.

30.

Lohapāsādake so』va, chādesi majjhakūṭakaṃ;

Bodhitissavihārañca, bodhitasso mahāyaso.

31.

Dīpe maṇḍalikā sabbe, tattha tattha yathābalaṃ;

Vihāre pariveṇe ca, kārayiṃsu anappake.

32.

Tassa kālo narindassa, puññakammamayo idha;

Ativitthārabhītena, sabbaso na vicāritaṃ.

33.

Pubbakopi kathāmaggo, ākulo viya bhātime;

Yathāpadhānaṃ kathitaṃ, hetūnaṃ upalakkhaṇaṃ.

34.

Athāparena kālena, pulatthinagaraṃ gato;

Vāsaṃ tattheva kappesi, karonto puññasañcayaṃ.

35.

Atekicchiyarogena, samphuṭṭho kālamattano;

Maraṇassa viditvāna, tamāhuyamahājanaṃ.

36.

Ovaditvāna dhammena, maraṇaṃ so upāgami;

Mahājano mate tasmiṃ, bāḷhasoko parodiya.

37.

Katvā āḷahaṇe tassa, kiccaṃ sabbamasesato;

Tassāḷāhaṇabhasmampi, katvā bhesajjamattano.

38.

Rājā bhaṇḍañca taṃ sabbaṃ, sabbañca balavāhanaṃ;

Sammā ādāya gopetvā, nagaraṃ samupāgami.

39.

Evaṃ soḷasame vasse, rājā āsi divaṅgato;

Potthakuṭṭhopi damiḷo, rajjaṃ tassa vicārayi.

40.

Uparājaṃ gahetvāna, dāṭhāsivaṃ khipāpayi;

Cārako vihituṃ sammā, rakkhāvaraṇa mādisi.

41.

Vinā raññā na sakkāti, mediniṃ paribhuñjituṃ;

Ānetvā dattanāmakaṃ, dhanapiṭṭhappadhānakaṃ.

42.

Uppannaṃ rājavaṃsamhi, rajje taṃ abhisiñciya;

Tassa nāmaṃ ṭhapetvāna, sayaṃ sabbaṃ vicārayi.

43.

Danto so dhanapiṭṭhimhi, vihāraṃ sakanāmakaṃ;

Kārayitvāna puññāni, aññānipi samācini.

44.

Samakantu so ṭhatvā』va, vassadvaya mahumato;

Potthakuṭṭho matetasmiṃ, puna aññampi māṇavaṃ.

45.

Hatthadāṭhaṃ samāhūya, uṇhā nagarasambhavaṃ;

Tampi rajje bhisiñcitvā, yathā pubbaṃ sayaṃvasī.

46.

Kāḷadīghāvikaṃ katvā, padhānagharakaṃ tathā;

Puññamaññaṃ chamāsehi, so』pi maccuvasaṃ gato.

47.

Evaṃ viditvā bahupaddavāni;

Dhanāni dhaññāni ca vāhanāni;

Vihāya rajjesu ratiṃsappaññā;

Manuññapuññābhiratā bhaveyyuṃ.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Tirājako nāma

Catucattālīsatimo paricchedo.

Pañcacattālīsatima pariccheda

我來為您翻譯這段巴利文: 18 如此以一切方便, 他專注于正法; 所有人傚法他, 都成為奉法之人。 19 當時他的僕役, 達米羅•波塔庫塔瓦(Potthakuṭṭha), 建造了名為馬坦比亞(Māṭambiya)的, 殊勝禪修精舍。 20 在布卡卡勒(Būkakalla)的芒果池, 坦塔瓦伊卡查提卡(Tantavāyikacāṭika)村, 以及尼提拉韋提(Niṭṭhilaveṭṭhi)村, 他都將其永久賜予。 21 他親自建造, 樟腦精舍、 庫倫達皮拉卡(Kurundapillaka), 以及大王宮殿。 22 在其他地方又施予三村, 予以寺院大量財富; 智者波塔薩塔(Potthāsāta), 在名為耆多(Jeta)寺院。 23 完成了名為, 將軍王的精舍; 達米羅•馬哈坎多(Mahākanda), 建造了以其名命名的精舍。 24 同樣庫拉潘塔(Cullapantha), 一位僧伽提須(Saṅghatissa), 王的副王也建造了, 錫蘭副王精舍。 25 還有許多其他, 類似的寺院; 眾生追隨國王, 如此行持正法。 26 無論是惡是善, 何人為主導; 世人皆效仿, 智者應明此。 27 王之皇后名杰塔(Jeṭṭhā), 積累眾多功德; 建造杰塔寺院, 作為比丘尼住處。 28 賜予她兩個村莊, 在帕克帕薩納(Pakkapāsāṇa)地區; 坦布達(Tambuddha)和貝拉(Bhela)村, 以及一百名園丁。 29 馬拉雅王(Malayarāja)也 在曼達拉吉利寺(Maṇḍalagiri), 為佛塔建造了, 莊嚴的舍利殿。 30 他還在銅殿, 覆蓋了中央塔頂; 大名聲的菩提提沙(Bodhitissa), 建造菩提提沙寺。 31 島上所有地方首領, 各依自己能力, 建造了為數不少的, 寺院和精舍。 32 這位君王時期, 充滿善業功德; 因恐過於冗長, 未能詳盡記述。 33 前面的敘述, 似乎有些混亂; 但已依重要性, 標示因緣關係。 34 後來某時, 他前往布拉提那城(Pulatthinagara); 在那裡定居, 繼續積累功德。 35 當他被無法治癒的, 疾病所困擾時; 知道自己時日將盡, 召集眾人前來。 36 以正法教誡后, 他便離世而去; 民眾因他逝世, 悲傷痛哭不已。 37 在火葬場完成, 一切殯葬儀式; 人們甚至將他的, 骨灰製成藥物。 38 國王帶走了, 所有財物軍隊; 妥善保管護持, 返回城中。 39 如此在第十六年, 國王昇天而去; 達米羅•波塔庫塔瓦, 執掌其王國。 40 他逮捕副王, 將達塔西瓦(Dāṭhāsiva)監禁; 派遣衛士, 妥善看守保護。 41 認為無王不能, 統治這片土地; 便迎請名為達塔(Datta)的, 達納皮塔(Dhanapiṭṭha)首領。 42 出身王族的他, 為其加冕登基; 賜予他王名, 自己執掌一切。 43 他在達納皮塔, 建造以己名命名的寺院; 並且積累, 其他諸多功德。 44 這位備受尊敬者, 在位僅兩年; 波塔庫塔瓦在他死後, 又召集另一青年。 45 名為哈特達托, 來自溫哈城(Uṇhā); 為其加冕即位, 如前由己掌權。 46 建造了卡拉迪伽維卡(Kāḷadīghāvika), 以及禪修精舍; 六個月后積累其他功德, 他便歸於死神掌握。 47 如此了知諸多災難; 財富、穀物與車乘; 智者應捨棄王位貪戀; 專注于可意功德善業。 為令善人生信生厭而造的大史 第四十四章 三王統治 完 第四十五章

1.

Rañño tassaccaye rājā, māṇavammo ahosi so;

Kiṃ gotto kassa putto ca, kathaṃ rajjamapāpuṇi.

2.

Mahāsammatavaṃsamhi, jāto jātiguṇāvaho;

Putto kassapanāmassa, thūpārāmassa bhedino.

3.

Dhītā malayarājassa, saṅghanāmassa rājino;

Taṃ labhitvā vasaṃ dese, uttare līnavuttiko.

4.

Hatthadāṭhanarindena, tasmiṃ attheva dhārite;

Jambudīpamupāgamma, narasīhaṃ mahīpati.

5.

Gantvā vatvā sakaṃ nāmaṃ, sevituṃ tamupakkami;

Ārādhesi ca sabbehi, payogehi narādhīpaṃ.

6.

Viditvā tassa sohajjaṃ, netvā bhariyamattano;

Vāsaṃ tattheva kappesi, sevamāno divānisaṃ.

7.

Sopi ārādhito tena, kaṇḍuveṭṭhi naruttamo;

Sabbaṃ nentova taṃ rajjaṃ, mahābhogamadāpayi.

8.

Tena saṃvāsamanvāya, bhariyā saṅghanāmikā;

Catasso dhītaro putte, cattāropi vijāyatha.

9.

Athekadivasaṃ rājā, hatthikkhandhavaraṃ gato;

Sañcaranto yathākāmaṃ, māṇavammena ekato.

10.

Nāḷikeraṃ pivitvāna, tatraṭṭhova pipāsito;

Māṇavammassa pādāsi, maññanto aññameva taṃ.

11.

So taṃ gahetvā cintesi, sakhaṃ pesa narādhipo;

Ucchiṭṭhaṃ nāma kiṃ hoti, sattānaṃ paramatthato.

12.

Tasmā yuttaṃ mayāpātu-mīti cintiya taṃ pivi;

Evaṃ honti mahussāhā, detukāmāhi buddhino.

13.

Rājāpi disvā taṃ bhīto, tassapī tāva sesakaṃ;

Sayaṃ pivi tathāhoti, kammaṃ puññavataṃ sadā.

14.

Ṭhapesi sakaveseva, tato paṭṭhāya attano;

Bhojane sayane ceva, parihāre ca vāhane.

15.

Evaṃ tesu vasantesu, yuddhatthāyamupakkami;

Vallabho narasīhena, narasīho vicintayi.

16.

Ayaṃ kho mama sevāya, rajjaṃ vaṃsa gataṃ sakaṃ;

Labhissāmīti seveti, rattiṃ diva matandito.

17.

Sace sopi mayā gantvā, yujjhanto maraṇaṃ gato;

Takkitaṃ tassa mayhañca, sabbaṃ tamaphalaṃ bhave.

18.

Evaṃ cintiyataṃ rājā, nivattetvā sake pure;

Sayaṃ vallabharājena, kātuṃ saṅgāmamārasi.

19.

Māṇavammopi cintesi, sace』yaṃ mayi jīviti;

Rājā mīyati yuddhamhi, kiṃ phalaṃ mama jīvite.

20.

Vissāso dukkato tena, bhavissati tathāsati;

Saṅgahesi kimatthaṃ maṃ, samānattena attano.

21.

Tasmā yuttaṃ mayā gantuṃ, sahasaṅgāma maṇḍalaṃ;

Sukhañhi saddhiṃ tenettha, jīvitaṃ maraṇaṃpi vā.

22.

Evaṃ cintiya sannaddha-balo hatthivaraṃ gato;

Gantvā dassesi attānaṃ, so taṃ saṅgāma maṇḍale.

23.

Narasīhova taṃ disvā, haṭṭhatuṭṭho samuggiri;

Saho santhavametasmiṃ, kattabbaṃ me kataṃ iti.

24.

Tato mānassa senā ca, senā cevassarājino;

Senaṃ vallabharājassa, viddhaṃsesi samāgatā.

25.

Māṇavammopi dassesi, tahiṃ surattamattano;

Parakkamanto devānaṃ, raṇe nārāyaṇo viya.

26.

Narasītopi santuṭṭho, māṇavammassa vikkame;

Āliṅgatvā sinehena, tvaṃ kho me jayado iti.

27.

Attano puramāgamma, katvā vijayamaṅgalaṃ;

Māṇavammassa senāya, kattabbaṃ sabbamācari.

28.

Athevaṃ cintayi rājā, kattabbaṃ me sahāyako;

Attanā』kāsi sabbañca, anaṇo so mamajjato.

29.

Iṇaṃ mamāpi sodhemi, katvā kattabbamattanā;

Kattaññū katavedīhi, purisā』tīvadullabhā.

30.

Amacce sannipātetvā, idaṃ vacanamabravi;

Sahāyassa mametassa, kamme tumhepi sakkhino.

31.

Mayāpi tassa kattabbaṃ, kammaṃ sādhu sukhāvahaṃ;

Upakāro hi sādhūnaṃ, dhammo pubbopakārino.

我來為您翻譯這段巴利文: 1 在那位王逝世后, 馬納瓦瑪(Māṇavamma)成為國王; 他是何種族,誰的兒子, 如何獲得王位? 2 他生於大三末多王(Mahāsammata)族, 具備高貴血統; 是迦葉(Kassapa)之子, 塔園(Thūpārāma)的破壞者。 3 他娶了馬拉雅王(Malayarāja), 僧伽(Saṅgha)王的女兒; 居住在北方地區, 過著隱居生活。 4 當哈特達托(Hatthadāṭha)王, 仍在統治期間; 他前往閻浮提(Jambudīpa), 去見人獅王。 5 前去報上自己名號, 開始侍奉國王; 以各種方式, 取悅這位君主。 6 王知其忠誠后, 帶著自己妻子; 日夜侍奉, 在那裡安居。 7 那位至高王, 坎杜韋提(Kaṇḍuveṭṭhi)被他取悅; 幾乎將整個王國, 及大量財富賜予他。 8 通過這段共處, 名為僧伽的妻子; 生下四個女兒, 和四個兒子。 9 一天國王, 騎著最好的象; 與馬納瓦瑪一起, 隨意遊行。 10 喝了椰子水后, 仍感口渴; 將剩餘的遞給, 馬納瓦瑪,以為是新的。 11 他接過後思考: "這位君主是我朋友, 從究竟義來說, 何為剩餘之物?" 12 因此想:"我應該喝", 便飲用了它; 如此是有智之人, 欲施予的大勇氣。 13 國王見此驚訝, 也飲用了剩餘部分; 這就是有福之人, 時常如此行事。 14 從那時起,讓他與己, 享有同樣待遇; 在飲食臥具, 侍從車乘等方面。 15 他們如此共處時, 人獅王的寵臣, 爲了戰爭而來, 人獅王思考。 16 "此人因侍奉我, 必將獲得祖傳王位; 日夜不懈, 為此侍奉我。" 17 "如果他隨我出征, 戰死沙場; 我和他所期望的, 一切將成空談。" 18 國王如此思考後, 將他留在自己城中; 自己與寵臣王, 展開戰鬥。 19 馬納瓦瑪也想: "如果我活著, 而國王戰死, 我活著又有何意?" 20 "如此一來,他對我的, 信任將成徒勞; 他為何要以平等, 恩待收留我?" 21 "因此我應該, 前往戰場; 與他同生共死, 才是正當。" 22 如此思考後, 披甲登上最好戰象; 前往戰場, 展現自己。 23 人獅王見到他, 歡喜地說: "在此我該做的, 友誼已成就。" 24 隨後他的軍隊, 和國王的軍隊; 聯合擊潰了, 寵臣王的軍隊。 25 馬納瓦瑪也在那裡, 展現英勇; 如同戰場上的, 天神那羅延(Nārāyaṇa)。 26 人獅王對馬納瓦瑪, 的勇猛感到滿意; 充滿愛意擁抱他說: "你確實帶給我勝利。" 27 返回自己城市后, 舉行勝利慶典; 對馬納瓦瑪的軍隊, 給予一切所需。 28 之後國王這樣想: "我的朋友為我, 做了一切, 從今我不欠他。" 29 "我也要還清債務, 做我該做的事; 知恩圖報之人, 世間極為罕見。" 30 召集大臣后, 說出這番話: "對這位朋友的功績, 你們都是見證。" 31 "我也應該為他, 做些善事帶來快樂; 回報前人恩情, 是善人之法。"

32.

Evaṃ vutte amaccā te, paccāhaṃsu mahīpati;

Yaṃ yamicchati devohi, taṃ taṃ ruccati no iti.

33.

Atha so māṇavammassa, senaṃ datvā savāhanaṃ;

Sabbopakaraṇañceva, sabbakammakarepi ca.

34.

Gacchāti vatvā taṃ yantaṃ, sahasenāyapekkhiya;

Paridevittha bhūmindo, vippavutthaṃ』va puttakaṃ.

35.

Māṇavammopi āruyha, nāvāyo jaladhītaṭe;

Na cireneva āgamma, samattikkamma vegasā.

36.

Saha senāya maddantho, laṅkādīpamupavisī;

Taṃ sutvāna palāyittha, rājā dāṭhopatissako.

37.

Māṇavammo puraṃ gantvā, ahutvāva narādhipo;

Palātamanubandhittha, padānupadamugato.

38.

Tadā sā damiḷi senā, assosi kira sāmiko;

Mahārogā』bhibhūtoti, sutvā taṃ sā apakkami.

39.

Sutvā dāṭhopatisso taṃ, samādāya mahābalaṃ;

Māṇavammaṃ upāgamma, kātumārabhi saṃyudhaṃ.

40.

Māṇavammo ca cintesi, sabbā senā gatā mama;

Mate mayi samijjheyya, verino me manorathaṃ.

41.

Jambudīpaṃva tasmā』haṃ, gantvā』dāsa balaṃ tato;

Puna rajjaṃ gahessaṃti, tasmā evamakāsi so.

42.

Gantvā puna』pi disvāna, sahāyaṃ narasīhakaṃ;

Ārādhahanto nipuṇaṃ, sakkaccaṃ tamupaṭṭhahi.

43.

Yāva rājacatukkaṃso, māṇāmmo tahiṃ vasi;

Narasīho』tha cintesi, mānatthaddho yasodhano.

44.

Rajjatthaṃ me sahā yo maṃ, sevantoyeva addhago;

Vuddho hessati taṃ passaṃ, kathaṃ rajjaṃ karomahaṃ.

45.

Imasmiṃ pana vārasmiṃ, pesayitvā balaṃ mama;

Rajjaṃ taṃ na gahessāmi, ko attho jīvitena me.

46.

Evaṃ cintiya so senaṃ, sannipātiya attano;

Sannāhetvā yathā yogaṃ, dāpetvāna yathāruciṃ.

47.

Sayameva tamādāya, samuddataṭamāgato;

Nāvāyo cittarūpāyo, kārayitvā thirā bahū.

48.

Amacce āha 『『etena, saddhiṃ gacchatha bho』』iti;

Nāvaṃ ārohituṃ sabbe, na icchiṃsu tadā janā.

49.

Tadā sīho vicintetvā, sayaṃ hutvā tirohito;

Attano parihāraṃ so, rājalakkhaṇasammataṃ.

50.

Sabbaṃ tasseva datvāna, alaṅkārampi attano;

Āropetvāna taṃ nāvaṃ, gaccha ṭhatvāna sāgare.

51.

Imaṃ bheriṃca vādehi, koṭṭhanāmanti yojayī;

So』pi sabbaṃ tathākāsi, rājāno agamā iti.

52.

Āruhiṃsu janā nāvaṃ, ekaṃ katvā narādhipaṃ;

So taṃ senaṅgamādāya, māṇo gantuṃ samārabhi.

53.

Kevalo』pi samuddo so, ahobhi nagarūpamo;

Atha so paṭṭanaṃ patvā, otaritvā savāhano.

54.

Vissāmetvā balaṃ tattha, vasaṃ katipaye dine;

Uttaraṃ desamādāya, katvā hatthagataṃ janaṃ.

55.

Akkhobbhiya mahāseno, nagaraṃ gantumārabhi;

Potthakuṭṭhopi taṃ sutvā, paccuggañchi mahābalo.

56.

Saṃgacchiṃsu ubho senā, bhinnavelā』va sāgarā;

Māṇavammo tato hatthi-māruyha gahitāyudho.

57.

Potthakuṭṭhañca rājānaṃ, dvedhā katvā palāpayi;

Hatthadāṭhaṃ palāyantaṃ, disvā janapadā narā.

58.

Sīsamassa gahetvāna, māṇavammassa dassayuṃ;

Potthakuṭṭhopalāyitvā, merukandaramāgami.

59.

Tato taṃ sāmiko disvā, sahāyo me ayaṃciraṃ;

Tasmā na sakkā caḍḍetuṃ, āpade saraṇāgataṃ.

60.

Sāmino ca sahāyassa, niddosohaṃ kathaṃ bhave;

Iti cintiya pūvaṃ so, savisaṃ khādiyā』mari.

61.

Kuṭṭhakopi ca teneva, khāditvā pūvakaṃ mato;

Māṇavammassa tassevaṃ, dīpo āsi akaṇṭako.

62.

Māṇavammo tato dīpe, chattaṃ ussāpayi tadā;

Vārento viya teneva, dukkhaṃ dīpe janassa so.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 32 聽到這些話后,那些大臣們回覆國王說: "陛下所希望的,我們都完全贊同。" 33 於是他給了摩拿婆摩軍隊和車乘, 以及一切必需品和所有的僕從。 34 說"去吧"后,國王看著他帶軍隊離去, 如同喪子一般悲嘆。 35 摩拿婆摩隨即登上海岸邊的船隻, 不久便快速橫渡而來。 36 摩拿婆摩帶著軍隊進入蘭卡島, 聽到這個訊息,國王達托帕帝沙便逃走了。 37 摩拿婆摩前往王城,尚未成為國王, 就緊隨著逃跑者的足跡追趕。 38 那時,達米拉軍隊聽說他們的主人 染上重病,聽到這訊息后便撤退了。 39 達托帕帝沙聽到這個訊息后,集結大軍, 來到摩拿婆摩面前,準備開戰。 40 摩拿婆摩思考道:"我的軍隊都走了, 如果我死了,敵人的願望就會實現。 41 因此我要回到占部洲(印度),從那裡獲得軍隊, 再來奪取王位。"於是他這樣做了。 42 他再次回去見到友人獅子王, 恭敬細心地侍奉他。 43 摩拿婆摩在那裡住了四代國王的時間, 這時獅子王心驕氣盛且富有,他想道: 44 "爲了王位而追隨我的這個人, 日漸年邁,看到這種情況,我怎能稱王呢? 45 這一次我派遣我的軍隊, 如果不能奪取那個王位,我活著還有什麼意義?" 46 他這樣想后,召集自己的軍隊, 按需要武裝,並按意願分配。 47 他親自帶領軍隊來到海邊, 建造了許多堅固華麗的船隻。 48 他對大臣們說:"你們和他一起去吧", 但是當時所有人都不願登船。 49 那時獅子王思考後,自己隱藏起來, 把他的隨身用品和被認可的王者標誌, 50 全都給了他,還有自己的裝飾品, 讓他登上船,停泊在海上。 51 他吩咐說:"敲響這面鼓,稱為'宮鼓'", 他也照做了,人們說國王來了。 52 人們以為他是國王,都登上了船, 摩拿婆摩帶著軍隊開始出發。 53 整個海洋宛如一座城市, 到達港口后,他帶著隨從下船。 54 讓軍隊在那裡休息幾天, 然後佔領北方地區,使人民歸順。 55 大軍勢不可擋地開始向王城進軍, 波塔庫塔聽聞此事,帶領大軍前來迎戰。 56 兩軍相遇,如同大海潮涌, 摩拿婆摩隨即騎上戰象,手持武器。 57 他使波塔庫塔國王的軍隊分裂潰逃, 見到哈塔達塔逃跑,當地居民 58 砍下他的頭,獻給摩拿婆摩, 波塔庫塔逃到了美露山洞。 59 看到這情況,主人想道:"這是我長期的友人, 因此不能拋棄在困難中尋求庇護的人。 60 但我怎能對主人和友人都無過錯呢?" 想到這裡,他吃下了有毒的糕點而死。 61 庫塔也吃了同樣的糕點死去, 就這樣蘭卡島對摩拿婆摩來說再無對手。 62 於是摩拿婆摩在島上豎起王傘, 以此阻止島上人民的苦難。

63.

Puññakammāni so』kāsi, anagghāni bahūni ca;

Samattho kohi taṃ sabbaṃ, vattuṃ paṭipadaṃ naro.

64.

Kappagāmavhayañceva, tathā sepaṇṇināmakaṃ;

Padhānarakkhe ca siriṃ, sirīsaṅghādi bodhike.

65.

Pāsādaṃ sova kāresi, pasādāvahamuttamo;

Chādesi lohapāsādaṃ, thūpārāmagharaṃ tathā.

66.

Thūpārāme ca pāsādaṃ katvā』dā paṃsukūlinaṃ;

Jiṇṇakaṃ paṭisaṅkhāsi chattaṃ cetiyamuddhani;

Bahavo jiṇṇakāvāse tattheva paṭisaṅkhari.

[Ettha māṇavammassa rajjakathāya ūnatā dissati. Ito paṭṭhāya aggabodhissa rajjapaṭibaddhā kathā vira khāyati.]

Chacattālīsatima pariccheda

1.

...Vāsaṃ-katvā sulabhapaccayaṃ;

Dāsi dhammarucinaṃ so, rājinī dīpakampi ca.

2.

Kāretvāna paricchedaṃ, mahānettādi pādikaṃ;

Tesameva adā koḷu-vāte so devatissakaṃ.

3.

Vahatthale ca so katvā, kadambagonanāmakaṃ;

Devapāḷimhi katvāna, gīrivhanagaraṃ tathā.

4.

Katvā antarasobbhamhi, devanāmaṃ vihārakaṃ;

Rājamātikamārāmaṃ, katvā』dā paṃsukūlinaṃ.

5.

Gokaṇṇakavihāre』kā, padhānagharameva ca;

Jiṇṇagehañca kāresi, vaḍḍhamānakabodhiyā.

6.

Saṅghamittavhaye ceva, aññattha ca mahāyaso;

Tattha tattha vihāresu, navakammamakārayi.

7.

Chabbīsati sahassāni, suvaṇṇānaṃ samappiya;

Jiṇṇāni paṭisaṅkhāsi, rājā cetiyapabbate.

8.

Tālavatthuvihārañca, kāretvā paṇṇabhattakaṃ;

Vihārassa mahāsena-narindavhassa dāpayi.

9.

Goṇḍigāmikavāpiñca, chinnaṃ bandhi yathā purā;

Dānabhaṇḍañca so sabbaṃ, sabbesaṃ dāsi pāṇinaṃ.

10.

Uposathaṃ upavasati, saddhiṃ dīpajanehi so;

Dhammañca tesaṃ deseti, dātuṃ lokuttaraṃ sukhaṃ.

11.

Kammaṃ sovaggiyaṃ tassa, rajje sabbo samācari;

Yaṃ karoti mahīpālo, taṃ tassa kurute jano.

12.

Tasmā rājā mahāpañño, dhammameva samācare;

So nivutthanivutthamhi, ṭhāne hoti mahāyaso.

13.

Sampattaparivāro ca, ante gacchati nibbutiṃ;

Attatthañca paratthañca, tasmā passeyya buddhimā.

14.

Attanā yadi ekena, vinitena mahājanā;

Vinayaṃ yanti sabbepi, kotaṃ nāseyya paṇḍito.

15.

Payogo yo hi sattānaṃ, lohadvaya hitāvaho;

So tena akato natthi, rattandivamatandinā.

16.

Attano so nivatthāni, vatthāni sukhumāni ca;

Paṃsūkūlikabhikkhūnaṃ, cīvaratthāya dāpayi.

17.

Aṭṭhānaviniyogopi, saṅgaho vā virūpako;

Sāvajjo paribhogo vā, tassa nāhosi sabbaso.

18.

Ye ye sattā yadā hārā, tesaṃ taṃ taṃ sadāpayi;

Ye yena sukhī honti, te te tena sukhāpayī.

19.

Evaṃ puññāni katvāna, chabbassāni narādhipo;

Agamā devarājassa, santikaṃ santiyāvaho.

20.

Atha tassa nujo rājā, kassapo hoti khattiyo;

Samattho rajjabhārassa, vahituṃ pubbavuttino.

21.

Pitā viya niyaṃ puttaṃ, so saṅgaṇhi mahājanaṃ;

Dānena peyyavajjena, atthassa cariyāya ca.

22.

Ṭhānantarañca dāpesi, tassa tassa yathārahaṃ;

Sayaṃ bhuñjittha bhogepi, sabbadukkhavivajjito.

23.

Gīhinañceva bhikkhūnaṃ, brahmaṇānañca khattiyo;

Vattāpayi sakāvāre, māghātañceva kārayi.

24.

Macchatitthe duve ceva, āvāsaṃ heḷigāmakaṃ;

Vaṇijjagāmamārāmaṃ, kassapādīgiriṃ tathā.

25.

Tathā ambatanavhañca, padhānaghara muttamaṃ; Bhogagāmañca...

[Etthakassapassa rajjapaṭibaddhāya kathāya ūnatā dissati.]

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 63 他做了許多無價的功德善業, 哪個人能夠完全講述他的所有事蹟呢? 64 他建造了名為卡帕嘎馬的寺院, 以及名為謝潘尼的寺院, 還有錫利僧伽菩提等主要的護衛寺院。 65 他親自建造了最勝的令人歡喜的宮殿, 銅殿和佛塔寺院也同樣覆蓋修繕。 66 他在佛塔寺院建造宮殿贈予著糞掃衣的僧人, 修復了破舊的建築和佛塔頂上的傘蓋, 在那裡修繕了許多破舊的住所。 [這裡可以看到關於摩拿婆摩統治的記載有所缺失。從這裡開始似乎是有關阿伽菩提統治的記載。] 第四十六章 1 ...居住在有充足資具的地方, 他把達摩如其寺院和王后寺院賜給了他們。 2 他建造了以大眼睛為標誌的界限, 還把德瓦提沙寺院賜給了他們在科盧瓦塔。 3 他在瓦哈塔勒建造了卡丹巴貢那寺院, 在德瓦帕利建造了吉利瓦那城。 4 在中央溝渠處建造了德瓦那寺院, 建造了王母寺院並贈予著糞掃衣的僧人。 5 在戈康那迦寺院建造了 禪修室和瓦達馬那菩提樹的破舊房舍。 6 在僧密多寺院和其他地方,這位有大名聲的人 在各處寺院都進行了建設工作。 7 國王投入二萬六千金幣, 修復了支提山上破舊的建築。 8 他建造了塔拉瓦圖寺院的食堂, 並將其贈予給名為大軍王的寺院。 9 他修復了貢迪村的水池,使其恢復舊觀, 他把所有施捨品都分給了眾生。 10 他和島上的人民一起持守布薩, 爲了給他們帶來出世間的快樂而說法。 11 在他的統治下,人人都行天界善業, 國王做什麼,人民就做什麼。 12 因此,大智慧的國王應當實踐正法, 他所到之處都能獲得大名聲。 13 擁有圓滿的眷屬,最後趨向涅槃, 因此智者應當觀察自利與利他。 14 如果一個人能自我調伏, 眾人也都會受到調伏,智者不應毀壞這點。 15 對眾生有益的雙重努力, 他日夜不倦地從不間斷。 16 他把自己所穿的細緻衣服, 贈送給著糞掃衣的比丘們作為袈裟。 17 不當的任命、不平等的佈施, 或有過失的受用,這些他都完全沒有。 18 無論什麼眾生需要什麼, 他都會給予他們所需, 讓每個人都能獲得快樂。 19 這位國王如此修福六年, 然後前往天王處,帶來了安寧。 20 之後他的弟弟迦葉成為國王, 這位剎帝利有能力承擔前人的王位重任。 21 他像父親對待兒子一樣對待人民, 以佈施、愛語和利行來統治。 22 他按照各人的能力任命官職, 自己享受福樂,遠離一切痛苦。 23 這位剎帝利為在家人、比丘 和婆羅門們履行職責,並實行禁屠。 24 他建造了兩座漁港寺院,赫利村寺院, 商人村寺院,以及迦葉山寺院。 25 同樣他還建造了安巴塔那最勝禪修室, 以及富裕村... [這裡可以看到關於迦葉統治的記載有所缺失。]

26.

Tesaṃ sabbakaniṭṭhopi, mahindo nāma khattiyo;

Sampattarajjo nāhosi, rājā rajja dhurandharo.

27.

Tassapi kira nilavho, sahāyo cīrasatthuto;

Mato pubbeva tasmā, so saranto taṃ na icchitaṃ.

28.

Ahorajjampi dīpamhi, na maññittha sukhāvahaṃ;

Abhāvena sahāyassa, sahāyā』tīva dullabhā.

29.

Teneva vuttaṃ muninā, dhammā yekeci lokiyā;

Tathā lokuttarā ceva, dhammā nibbānagāmino.

30.

Kalyāṇamittaṃ āgamma, sabbe te honti pāṇinaṃ;

Tasmā kalyāṇamittesu, kattabbo』ti sadā daro.

31.

Ādipādova so tasmā, hutvā rajjaṃ vicārayi;

Pāletuṃyeva dīpamhi, jivanto viya pāṇino.

32.

Kassapassa sabhātussa, puttaṃ so aggabodhikaṃ;

Ṭhapetvā oparajjamhi, datvā bhogamanappakaṃ.

33.

Desaṃ datvāna pācinaṃ, vasituṃ tattha pesiya;

Desaṃ dakkhiṇamādāsi, rāja puttassa attano.

34.

Mahāpāḷimhi dānañca, dāpesi dasavāhaṇaṃ;

Sabbe bhoge same』kāsi, yācanānaṃ saha』ttanā.

35.

Adatvā yācakānaṃ so, nu kiñci paribhuñjati;

Bhuttaṃ vā satiyā deti, dvi guṇaṃ attabhuttato.

36.

Sakanāmaṃ sakāresi, bhikkhunī na mupassayaṃ;

Pādānagaragallañca, ārāma mariyādakaṃ.

37.

Mahindataṭamārāmaṃ, sampatta catupaccayaṃ;

Aññampi bahudhā kāsi, puññaṃ puññaguṇerato.

38.

Tiṇī vassāni kāretvā, rajjameva mahāmati;

Gavesanto sahāyaṃ』va, devalokamupāgami.

39.

Vasanto dakkhiṇe dese, aggabodhi kumārako;

Kenāpi karaṇīyena, nagaraṃ āgato ahu.

40.

Tasmiṃ tattha vasantamhi, ādipādo mahindako;

Mato āsi tato tassa, rajjaṃ hatthagataṃ ahu.

41.

So taṃ hatthagataṃ katvā, saṇṭhapetvāna sāsanaṃ;

Pācina desapatino, aggabodhissa pesayi.

42.

Sa āgantvā ahu rājā, silāmeghoti saññito;

Oparajje kumārañca, abhisiñcittha bhūpati.

43.

So rājā naṃ niyojetvā, cintā bhāraṃ vimuñciya;

Bhoge bhuñjatha tumheti, sayaṃ rajjaṃ vicārayi.

44.

Yathāyogaṃ janassesa-kāsi niggahasaṃgahe;

Dese ubbinayaṃ sabbaṃ, maggaṃ pāpesi cakkhumā.

45.

Evaṃ tesu vasantesu, otāraṃ pāpakammino;

Na labhantā vicintesuṃ, bhinditabbā ime iti.

46.

Rājānamupasaṅkamma, avocuṃ pisunaṃ raho;

Tuvaṃ rājāsi nāmena, rājā añño sabhāvaho.

47.

Uparājā ayaṃ rajjaṃ, gaṇhissati mahājanaṃ;

Saṅgayha na cireneva, hoti rājā na saṃsayo.

48.

Taṃ sutvāna mahīpālo, paribhijji kumārake;

Kumāropi vidhitvā taṃ, coro hutvāna rājindo.

49.

Palāyitvā sakaṃ desaṃ, saṅgaṇhitvā tahiṃ jane;

Mahantaṃ balamādāya, kātuṃ saṅgāma mārabhi.

50.

Kadalyādinivātamhi, saṅgāmo bhiṃsano ahu;

Gato tattha parājitvā, kumāro malayaṃ vaso.

51.

Tato rājā kataññū so, upakāraṃ sabhātuno;

Cintetvā rajjadānādiṃ, paridevittha pākaṭaṃ.

52.

Kumāropi ca taṃ sutvā, ahosi muducittako;

Evaṃ te aññamaññassa, siniddhantaṃ pakāsayuṃ.

53.

Rājā gantvā sayaṃyeva, malayaṃ ekako vaṃso;

Kumāraṃ taṃ samādāya, āgamittha sakaṃ puraṃ.

54.

Hoti nissaṃsayaṃ [evaṃpi citto] atīva so;

Vivāhaṃ tena kāresi, dhītaraṃ saṅghanāmikaṃ.

55.

Tāya saddhiṃ vasanto so, vissattho tena rājinā;

Pahāraṃ tāya pādāsi, duṭṭho dosamhi kismiṃci.

56.

Pitaraṃ sā upāgamma, karuṇaṃ roditampati;

Akāraṇe maṃ māreti, dinno vo sāmiko iti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 26 他們中最小的弟弟,名叫摩醯陀的剎帝利, 雖然繼承王位,卻不願承擔國王的重擔。 27 據說他有一位名叫尼拉的長期稱讚的朋友, 因為他早已去世,所以他想起他時不願繼位。 28 他認為即使一天的統治也不會給島上帶來快樂, 因為失去了朋友,真誠的朋友極其難得。 29 因此牟尼說,一切世間法, 以及導向涅槃的出世間法, 30 眾生都是依靠善知識而得, 所以應當常常珍惜善知識。 31 因此他只作為太子來治理王國, 如同保護島上的生命一般。 32 他立他兄弟迦葉的兒子阿伽菩提 為副王,給予他大量財富。 33 把東方地區給他居住, 把南方地區給了自己的王子。 34 他在大殿施捨十車之物, 和自己一起平等分配所有財富給乞求者。 35 他不會在未給乞求者之前享用任何東西, 即使已經食用,記起后也會給予雙倍于自己所食之物。 36 他建造了以自己名字命名的比丘尼寺, 以及帕達那伽拉巖寺和有圍墻的寺院。 37 建造了具足四資具的摩醯陀崖寺, 這位重視功德者還做了許多其他功德。 38 這位大智者統治了三年, 彷彿在尋找朋友般前往天界。 39 住在南方的阿伽菩提王子, 因某些事務來到王城。 40 當他住在那裡時, 太子摩醯陀去世了,於是王位落入他手中。 41 他掌握了王位后,建立了佛教, 派人告知東方地區的阿伽菩提。 42 他來到后成為國王,被稱為錫拉美伽, 這位君主還為王子舉行副王即位儀式。 43 國王任命他后,放下思慮的重擔, 對他說"你享受財富吧",自己治理王國。 44 他適當地對人民施行懲罰與攝受, 這位具眼者使國中所有不法之事都回歸正道。 45 當他們這樣統治時,作惡者 找不到機會,就想:"我們必須分裂他們。" 46 他們私下向國王進讒言說: "你只是有國王之名,而另有掌實權者。 47 這位副王將籠絡民心奪取王位, 不久必定成為國王,毫無疑問。" 48 國王聽到后對王子心生猜忌, 王子也知道這事,國王成為盜賊。 49 他逃回自己的地方,收攏那裡的人民, 集結大軍準備開戰。 50 在卡達利等低地發生了可怕的戰鬥, 王子在那裡戰敗后住在馬拉雅山。 51 之後這位知恩的國王,想起兄長的 恩惠如賜予王位等,公開表示悲傷。 52 王子聽到后也心生柔軟, 這樣他們互相表達了深厚的感情。 53 國王獨自前往馬拉雅山, 把王子帶回自己的王城。 54 [他確實如此有情], 為他舉行了與名為僧伽的女兒的婚禮。 55 他與她一起生活,受到國王的信任, 但因某件事生氣時打了她。 56 她去見父親,悲傷地哭訴說: "你們給我的丈夫無緣無故打我。"

57.

Sopi taṃ sutamatteva, dukkataṃ vata me iti;

Pabbājesi lahuṃ gantvā, bhikkhūnī na mupassayaṃ.

58.

Aggabodhisanāmotha, tassā mātula puttako;

Sucireneva kālena, tassaṃ sā rattamānaso.

59.

Kālo』yanti viditvāna, tamādāya palāyituṃ;

Aññato taṃ gahetvāna, gato ekova rohaṇaṃ.

60.

Aggabodhiṃ narindo so, aggabodhi namādiya;

Aggabodhiṃ nihantuṃ taṃ, rohaṇaṃ tamupāvīsi.

61.

Aggabodhi nisedhetvā, aggabodhiṃ sabhātaraṃ;

Apare pabbate hantu-maggabodhiṃ sayaṃ gato.

62.

Kasiṇaṃ rohaṇaṃ hattha-gataṃ katvā mahā balo;

Yujjhitvā tena taṃ gaṇhi, bhariyaṃ saṅghamattano.

63.

Tato paṭṭhāya sukhitā, samaggā te tayo janā;

Vissaṭṭhā aññamaññesu, vihariṃsu yathāruciṃ.

64.

Vāpāraniṃ akārāmaṃ, tathā māṇaggabodhikaṃ;

Sabhattuddesabhogañca, vihāre atiyuttare.

65.

Hatthi kucchivihāre ca, vihāre puna piṭṭhike;

Mahādīpariveṇe ca, pāsāde vāhadīpake.

66.

Thūpārāmamhi gehassa, dvāre ca parijiṇṇake;

Kāsi pākatikaṃ tattha, thambhe ca parivattayi.

67.

Evaṃ katvāna puññāni, puññāni ca yathābalaṃ;

Cattālīsatime vasse, yathākamma mupāgami.

68.

Athoparājā rājā』si, aggabodhi sirīdharo;

Tanayo so mahindassa, ādipādassa dhīmato.

69.

Sāsanampi ca lokañca, saṅgaṇittha yathārahaṃ;

Oparajje』bhisiñcattha, mahindaṃ puttamattano.

70.

Mahābodhissa kāresi, gharaṃ jiṇṇaṃ navaṃ thiraṃ;

Ārāme dve ca kāresi, kaḷandaṃ mallavātakaṃ.

71.

Dhammakammehi sakkaccaṃ, sodhesi jinasāsanaṃ;

Vinicchananto dhammena, chindi kūṭaṭṭakārake.

72.

Bhesajjañca gilānānaṃ, maṅgalaṃ cāvamaṅgalaṃ;

Laṅkādīpamhi sakale, sayameva vicārayī.

73.

Salākabhattaṃ dāpesi, nikāyattaya vāsinaṃ;

Bhojanaṃ paṃsukūlīnaṃ, attayoggaṃ mahārahaṃ.

74.

Evamādīni katvāna, puññāni sasayaṃ vasī;

Cuto』si chahi vassehi, pulatthinagare vasaṃ.

75.

Tato pubbeva tassāsi, putto so yuvarājako;

Mato kira tato rajjaṃ, aputtaṃ taṃ tadā ahu.

76.

Putto mahindo nāmā』si, silā meghassa rājino;

Rajjayoggo mahāpuñño, lokasaṅgaṇha nakkhamo.

77.

Tassa jātadineyeva, rājā nakkhattapāṭhake;

Pucchitvā rajjayoggoti, sutvā tehi viyākataṃ.

78.

Datvā tesaṃ dhanaṃ sādhu, pavattiṃ taṃ nigūhayi;

Atha naṃ so vayappattaṃ, katvā senāpatiṃsakaṃ.

79.

Rajjaṃ vasseva katvāna, sabbaṃ hatthe sayaṃvasī;

So dhammena vicāresi, rāja kiccaṃ mahāmati.

80.

Matepi tasmiṃ tasmā so, aggabodhābhidhānino;

Senāpaccaṃ na gaṇhittha, nayaññū tassa hatthako.

81.

Tadā kenaci gantvā so, karaṇīyena rājino;

Samuddatīre vasati, mahātitthamhi paṭṭane.

82.

Sutvā so cūḷapituno, maraṇaṃ vegasā』gamā;

Corā rajjaṃ gahetvāna, nāseyyuṃ nagaraṃ iti.

83.

Tato uttaradesamhi, maṇḍalīkā saraṭṭhiyā;

Acchinditvāna taṃ desaṃ, chinnarājakaraṃ karuṃ.

84.

So taṃ sutvā mahāseno, gantvā uttaradesakaṃ;

Sabbe nimmathayitvāna, maṇḍalī kesaraṭṭhiye.

85.

Gantvā rañño mataṭhānaṃ, disvā deviṃ parodiya;

Assāsetvā yathākālaṃ, idaṃ vacanamabravi.

86.

Mācintesi mahādevī, mato me sāmiko iti;

Rakkhissāmi ahaṃ dīpaṃ, tumhe rajjaṃ karissatha.

87.

Tuṇhibhūtā』dhivāsetvā, piyasā pāpabuddhikā;

Raho yojayī taṃ hantuṃ, vatthukāmā yathāruciṃ.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 57 他一聽到這事就說:"我做錯了", 立即把她送到比丘尼寺出家。 58 然後名叫阿伽菩提的她舅舅的兒子, 過了很長時間后,對她產生了愛意。 59 知道時機已到,爲了帶她逃走, 他從另一處把她帶走,獨自前往羅哈納。 60 國王帶著阿伽菩提 去羅哈納殺那個阿伽菩提。 61 阿伽菩提阻止了兄弟阿伽菩提, 自己去另一座山殺阿伽菩提。 62 這位大力者把整個羅哈納置於掌控之下, 與他戰鬥后抓獲了自己的妻子僧伽。 63 從那時起,這三個人和睦快樂, 彼此信任,隨意而住。 64 他建造了瓦帕拉尼寺院, 以及瑪納伽菩提寺院,在最勝寺院建立了供僧食堂。 65 在象腹寺、背部寺, 大洲精舍和瓦哈島的宮殿。 66 在佛塔寺院修復了破舊的 門和柱子,使其恢復原狀。 67 如此按照能力做了種種功德, 在第四十年隨業而去。 68 然後副王阿伽菩提成為國王,具有吉祥, 他是智者太子摩醯陀的兒子。 69 他適當地護持佛教和世間, 封他的兒子摩醯陀為副王。 70 他為大菩提樹建造了堅固的新殿堂代替破舊的, 還建造了卡蘭達和馬拉瓦塔兩座寺院。 71 他以正法事仔細清凈佛教, 依法判案,懲治偽造文書者。 72 他親自處理全蘭卡島上 病人的醫藥和吉祥不吉祥的事。 73 他為三部派的僧人提供缽食, 爲著糞掃衣的僧人提供適量的精美食物。 74 做了這些等功德后他自在而住, 在布拉提那伽拉(古代城市名)居住六年後去世。 75 在此之前,他的兒子是太子, 據說他死了,因此當時王位無人繼承。 76 錫拉美伽國王有一個名叫摩醯陀的兒子, 他有資格繼位,有大福德,能攝受世人。 77 在他出生那天,國王詢問占星師, 聽到他們說他適合繼位。 78 給了他們財物后妥善隱藏這訊息, 等他長大后,任命他為自己的將軍。 79 他統治一年後,一切都在掌控之中, 這位大智者依法處理王事。 80 即使在他死後,這位名叫阿伽菩提的 知道方略的將軍也沒有接受將軍職位。 81 那時他因某事去見國王, 住在大港口的海邊。 82 聽說小叔父去世后迅速趕來, 擔心盜賊奪取王位,毀壞城市。 83 然後北方地區的地方官 奪取了那個地區,停止向王室進貢。 84 他聽到后帶領大軍前往北方, 消滅了所有的地方官。 85 去到國王死去的地方,見到王后后哭泣, 適時安慰她后說了這番話: 86 "大王后請不要想'我的丈夫死了', 我會保護這個島,你們要繼續統治。" 87 邪惡心思的她默默同意, 私下策劃要殺他,隨意追求慾望。

88.

Senāpati taṃ ñatvāna, tassā』rakkhaṃ vidhāya so;

Taṃ pakkhiyehi yujjhitvā, palāpesi mahājanaṃ.

89.

Tato deviṃ sabandhetvā, pakkhipitvāna yānake;

Ādāya taṃ puraṃ gantvā, rajjaṃ gaṇhi sasādhanaṃ.

90.

Atthi dappuḷa nāmo』pi,

Silā meghassa rājino;

Bhāgineyyo mahāseno,

Ādipādo mahā dhano.

91.

So senaṃ sannipātetvā, vasanto kāḷavāpiyaṃ;

Kātuṃ saṅgāma māgañchi, saṅgagāmappadesakaṃ.

92.

Senāpati pavattiṃ taṃ, sutvā sampannavāhano;

Deviñca taṃ samādāya, agamā tattha sajjukaṃ.

93.

Tesaṃ tatthasi saṅgāmo, ubhinnaṃ lomahaṃsano;

Ādipādo tadāsenaṃ, ohīyantaṃ samekkhiya.

94.

Palāyitvā āruhittha, acchaselaṃ savāhano;

Palāpetvāna taṃ tattha, senāpati sukhaṃ vasi.

95.

Suññaṃti nagaraṃ sutvā, maṇḍalīkāpi uttare;

Dese sabbe samāgamma, aggahesuṃ puraṃ tadā.

96.

So hi te paṭibāhesi, sūro dhīraparakkamo;

Athāgamma puraṃ rajjaṃ, vicāresi yathānayaṃ.

97.

Bhikkhusaṅghassa lokassa, macchānaṃ migapakkhinaṃ;

Ñātīnaṃ balakāyassa, kattabbaṃ sabbamācari.

98.

Pacchā anu balappatto, dappulo malayaṃ gato;

Bhāgineyyo duve ceva, pakkositvāna rohaṇā.

99.

Raṭṭhe janapade sabbe, ādāya bahuvāhano;

Rattiyaṃ puramāgamma, samuddo viya otthari.

100.

Balakāyo puraṃ rundhi, ugghosento samantato;

Hesitena turaṅgānaṃ, koñcanāde nadantinaṃ.

101.

Tāḷāvacara saddānaṃ, kāhaḷānaṃ ravena ca;

Gajjitena bhaṭānañca, ākāsaṃ na tadā phali.

102.

Tadā senāpati disvā, mahāsenaṃ pamodiya;

Ārocesi avattiṃ taṃ, balakāyassa attano.

103.

Rājaputtā tayo ete, mahantaṃ balamādiya;

Nagaraṃ no』parundhiṃsu, kintu kattabba mettha vo.

104.

Evaṃ vuttā tamāhaṃsu, sūrā tassa raṇatthino;

Devāsevā dineyeva, sevakānaṃ na jīvitaṃ.

105.

Evaṃ bhūte sace kāle, ohīnā jīvibhatthino;

Posesi sāmi kiṃ kāla-mettakaṃ no yathā sukhaṃ.

106.

Vutte evaṃ saussāho, balaṃ sajjiya rattiyaṃ;

Uggate aruṇe hatthi-māruyha katakammakaṃ.

107.

Dvārene』kena nikkhamma, patanto asanī viya;

Saddhiṃ yo dhasahassehi, saṅgāmaṃ kāsi dussahaṃ.

108.

Balaṃ taṃ ādipādassa, nipphoṭetvā tato tato;

Sannipātiya ekajjhaṃ, niyattiṃ sampavedayi.

109.

Hatāvasese ādāya, ādipādopi dappuḷo;

Pubbaṇheva parājitvā, palāyitvā』ga rohaṇaṃ.

110.

Rājaputte duve ceva, rohaṇamhā tadā gate;

Jīvaggāhaṃ sagāhetvā, te ādāya puraṃ gato.

111.

Evaṃ pattajayo sūro, dīpe jāte nirākule;

Pācinadesaṃ sādhetuṃ, pesayittha savāhane.

112.

Tepi gantvāna desaṃ taṃ, uttaraṃ desameva ca;

Sādhayitvā』cireneva, saṅgahesuṃ mahābalaṃ.

113.

Rājāpi taṃ mahādeviṃ, bhariyaṃ kāsi attano;

Pariccattuñca māretuṃ, na sakkāyanti cintiya.

114.

Tesaṃ saṃvāsamanvāya, gabbho āsi patiṭṭhito;

Puttaṃ vijāyi sādhañña-puññalakkhaṇasaññuttaṃ.

115.

Rañño sā』tipiyā āsi, tato paṭṭhāya sopi kho;

Puttassa tassa pādāsi, oparajjaṃ sabhogiyaṃ.

116.

Ṭhitā pācinadesamhi, ādipādā nisammataṃ;

Vinā so』yanti amhākaṃ, ubho hutvāna ekato.

117.

Dvīsu passesu senañca, samādāya mahādhanaṃ;

Sandhiṃbhātaramāhūya, katvārohaṇa desato.

118.

Gaṅgātīramhi vāsaṃ te, kappayiṃsu mahabbalā;

Rājā sabbaṃ nisamme』taṃ, maṇḍalīke tahiṃ tahiṃ.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 88 將軍知道這事後,安排人保護她, 與她的黨羽戰鬥,驅散了眾人。 89 然後把王后和她的親屬綁起來,放在車上, 帶她回城,掌握了王位和財物。 90 錫拉美伽國王還有一個 名叫達普拉的外甥, 他是太子,有大軍力, 擁有巨大財富。 91 他在卡拉瓦皮聚集軍隊駐紮, 來到僧伽嘎馬地區準備作戰。 92 將軍聽到這訊息后,帶著車隊 和王后立即前往那裡。 93 他們在那裡展開了令人毛骨悚然的戰鬥, 當時太子看到軍隊開始敗退。 94 他帶著隨從逃到熊山, 將軍在那裡驅散他后安然居住。 95 聽說城市空虛,北方的 所有地方官聚集在一起,佔領了城市。 96 這位勇猛智慧的將軍擊退了他們, 然後回到城中,依法治理國家。 97 他做了一切應做之事,對待 比丘僧團、民眾、魚類、飛禽走獸、 親屬和軍隊。 98 後來達普拉力量增強,去了馬拉雅山, 從羅哈納召來兩個表兄弟。 99 帶領所有地區的人民,擁有眾多車乘, 夜晚來到城市,如海潮般涌來。 100 軍隊包圍城市,四處喧囂, 馬匹的嘶鳴,大象的吼叫, 101 樂器的聲音,號角的鳴響, 以及士兵的吶喊,震動了天空。 102 那時將軍看到大軍后歡喜, 向自己的軍隊報告了這個情況: 103 "這三位王子帶著大軍 包圍了我們的城市,你們認為該怎麼辦?" 104 渴望戰鬥的勇士們聽后這樣回答他: "在主人賜予的當天,僕人的生命就不再是自己的。 105 在這樣的時刻如果退縮,活命無望, 主人啊,你讓我們舒適地活到現在。" 106 聽到這話后他充滿幹勁,夜裡準備軍隊, 天亮時騎上裝備齊全的大象。 107 從一個城門出擊,如閃電般衝出, 與一萬人一起展開激烈的戰鬥。 108 把太子的軍隊到處擊潰, 集中在一起后宣佈勝利。 109 達普拉太子帶著剩餘的軍隊, 在上午就戰敗逃回羅哈納。 110 那時從羅哈納來的兩位王子, 被活捉后帶回城中。 111 這位勇士如此獲勝,島上恢復平靜后, 派遣部隊去征服東方地區。 112 他們去了那個地區和北方地區, 不久就征服了,收編了大軍。 113 國王也立那位大王后為自己的妻子, 想到"不能殺已被拋棄的人"。 114 由於他們的結合,胎兒安住, 她生下了具有善德吉祥相的兒子。 115 從那時起她成為國王最愛的人, 他也給那個兒子副王位和財富。 116 住在東方地區的太子們認為 "沒有他我們就合為一體"。 117 從兩邊集結大量財富和軍隊, 從羅哈納地區召來盟友兄弟。 118 這些大軍在恒河岸邊駐紮, 國王完全瞭解各地方官的情況。

119.

Ārādhetvā gahetvāna, duṭṭhe māriya kecana;

Rakkhaṃ datvāna nagare, kattabbaṃ sādhuyojiya.

120.

Mahāsenaṅgamādāya, mahesiñca tamādiya;

Khandhāvāraṃ niveseti, mahummāramhi gāmake.

121.

Tassāgamanamaññāya, ādipādāpi te tayo;

Koviḷāravhaye gāme, mahāyuddhaṃ pavattayuṃ.

122.

Atha rājā mahāseno, samugghātesi taṃ balaṃ;

Dappuḷo so palāyittha, ādi pādā duve hatā.

123.

Tatthāpi laddhavijayo, puramāgammabhūmipo;

Rājakiccaṃ vicāresi, mahādānaṃ pavattayi.

124.

Mahābodhi dumindassa, mahācetittayassa ca;

Dhātūnampi ca sakkaccaṃ, mahāpūjāmakārayī.

125.

Rohaṇaṃ samupāgamma, dappuḷo so tamāgato;

Balaṃ sampaṭipādesi, yujjhituṃ puna rājinā.

126.

Rājā so puttanattānaṃ, desaṃ kātuṃ nirākulaṃ;

Thūpārāmamhi sabbepi, sannipātiya bhikkhavo.

127.

Aññepi ca mahāpaññe, yuttā yuttivisārade;

Rājadhammesu sabbesu, nipuṇo nayakovido.

128.

Ārocetvā pavattiṃ taṃ, tehi sammā pakāsito;

Caturaṅgamahāseno, sabbūpakaraṇānugo.

129.

Dīpe sabbattha yojetvā, kattabbaṃ nagarepi ca;

Nikkhanto na cireneva, agamā mārapabbataṃ.

130.

Sammadditvāna taṃ desaṃ, khippaṃ pabbatamāruhī;

Taṃ disvā rohaṇe sabbe, bhītā taṃ vasamāgamuṃ.

131.

Tato sandhiṃ karitvāna, dappuḷena sadappako;

Hatthī asse ca maṇayo, gahetvā tassa hatthato.

132.

Gāḷhagaṅgañca katvāna, sīmaṃ rohaṇabhoginaṃ;

Oragaṅgaṃ samādāya, rājabhogamakārayi.

133.

Dīpamevaṃ mahātejo, katvā vigatakaṇṭakaṃ;

Ekātapatto āgamma, puraṃ vasi yathāsukhaṃ.

134.

Pariveṇaṃ sakāresi, rājā dāmavihārakaṃ;

Tathā sanniratitthañca, pulatthinagare vibhū.

135.

Mahālekhañca kāresi, pariveṇamabhayā cale;

Tathā ratanapāsādaṃ, tatheva sumanoharaṃ.

136.

Anekabhūmaṃ kāretvā, vejayantamivāparaṃ;

Tathā satasahassehi, tīhi ceva mahādhano.

137.

Jambonadatuvaṇṇassa, sahassehi ca saṭṭhihi;

Bimbaṃ satthussa kāretvā, nagghaṃ cūḷāmaṇiyutaṃ.

138.

Pūjaṃ sabbopahārena, kāretvāna mahārahaṃ;

Pāsādamahane sabbaṃ, rajjaṃ ossajji attano.

139.

Bodhisattañca kāretvā, rājānaṃ sumanoharaṃ;

Saṇṭhapitthasilā meghe, cāruṃ bhikkhūnupassaye.

140.

Thūpārāmamhi thupassa, kāsi sovaṇṇakañcukaṃ;

Paṭṭaṃ katvā vicitatthaṃ, rajataṃ antarantarā.

141.

Tasmiṃyeva ca pāsādaṃ, parijiṇṇaṃ sakārayi;

Abhidhammaṃ kathāpesi, kārāpetvā mahāmahaṃ.

142.

Mahātherena satimā, hemasālinivāsinā;

Tattha pokkharaṇiñcassa, paribhogāya kārayi.

143.

Jiṇṇe devakūle katvā, bahuke tattha tattha so;

Devānaṃ paṭimāyo ca, kārayittha mahārahā.

144.

Brāhmaṇānañca datvāna, paccagghaṃ rājabhojanaṃ;

Pāyesi khīraṃ sovaṇṇa-taṭṭakehi sasakkharaṃ.

145.

Usabhe paṅgulānañca, jīvikañca sadāpayī;

Damiḷānantu pādāsi, asse goṇe agaṇhataṃ.

146.

Anāthā ye salajjā ca, te ca saṅgaṇhi so raho;

Asaṃgahito dīpamhi, natthi tena yathārahaṃ.

147.

Dātabboti kathaṃ gunna-mahāro so vicintiya;

Sasse khīragate』dāsi, tesaṃ khettasahassake.

148.

Kāḷavāpimhi so vāri-sampātaṃ kārayi thiraṃ;

Puññamevaṃ vidhaṃ tassa, appameyyaṃ bahuṃ kira.

149.

Tassa putto tadā āsi, yuvarājā divaṅgato;

Jāto senāpati kāle, aparo atthi dārako.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 119 他籠絡一些人,殺死邪惡者, 在城中佈置守衛,妥善安排一切。 120 帶著大軍和那位王后, 在馬胡瑪拉村建立營地。 121 那三位太子知道他來了, 在科維拉拉村展開大戰。 122 於是國王的大軍摧毀了那支軍隊, 達普拉逃走了,兩位太子被殺。 123 在那裡獲勝后,國王回到城中, 處理王事,實行大布施。 124 他恭敬地為大菩提樹王、 三大佛塔和佛舍利舉行大供養。 125 達普拉來到羅哈納, 又集結軍隊準備與國王作戰。 126 國王爲了使子孫的土地免於動亂, 召集佛塔寺院的所有比丘, 127 以及其他精通謀略的大智者, 他精通一切王法,知曉策略。 128 告知他們情況后,得到他們的認可, 帶著四種軍隊和一切必需品, 129 在全島各處佈置后,也安排了城中事務, 不久就出發,前往魔羅山。 130 踐踏那個地區后,迅速登山, 羅哈納的所有人見此都驚恐地歸順。 131 然後達普拉和他的支持者達成和解, 從他手中接收了象、馬和寶石。 132 以深恒河為羅哈納統治者的邊界, 掌控恒河此岸作為王領。 133 這位大威力者如此使島上無荊棘, 成為一傘之下,回城安樂而住。 134 這位富有的國王建造了 王宮寺院和山尼拉提塔寺院在布拉提那伽拉。 135 他在阿巴雅察拉建造了大銘文精舍, 還有寶石宮殿和悅意宮殿。 136 建造瞭如同勝利宮一樣的 多層建築,這位大富者又用 137 三十萬和六萬 閻浮檀金,製作了 戴有無價頂珠的佛像。 138 用一切供品舉行了盛大供養, 在宮殿庭院舍棄了自己的王位。 139 製作了令人悅意的菩薩王像, 建立了美麗的錫拉美伽比丘尼寺。 140 為佛塔寺院的佛塔製作金衣, 中間鑲嵌著精美的銀帶。 141 在同一處修復了破舊的宮殿, 舉行大慶典后請人講說阿毗達磨。 142 由住在黃金精舍的 具念大長老在那裡 為他建造了蓮池供使用。 143 他修復了許多破舊的天寺, 在各處製作了精美的天神像。 144 給婆羅門們珍貴的御膳, 用金碗給他們飲用加糖乳汁。 145 他供養跛足者和公牛的生活所需, 給不取馬牛的達米拉人施捨。 146 他私下幫助有羞恥心的無依者, 島上沒有人不受到他適當的幫助。 147 他想"應該給予"后,考慮牛的大價值, 在收穫季節給了他們一千塊農田。 148 他在卡拉瓦皮建造了堅固的水閘, 據說他如此這般的功德無量。 149 當時他的兒子太子去世了, 他還有一個在將軍時期出生的孩子。

150.

Taṃ rājā rājaputtehi, bhīto rājāraho iti;

Māretuṃ taṃ na sakkonti, vaḍḍhapesi yathā tathā.

151.

Arīhi nagare ruddhe, pitaraṃ so kirekadā;

Upasaṅkamma yācittha, saṅgamāvacaraṃ gajaṃ.

152.

So dāpesi mahānāgaṃ, ghoraṃ mārakarūpamaṃ;

Katahatthaṃ balañceva, sabbāyudha visāradaṃ.

153.

Kāloyamīti mantvā so, bandhitvā churikaṃ tadā;

Kuñjaraṃ varamāruyha, nikkhamma nagarā bahi.

154.

Viddhaṃsetvā balaṃ sabbaṃ, dujjayaṃ jayamaggahī;

Rājā disvā pasanno taṃ, senāpaccañca tassa』dā.

155.

Esova kira gantvāna, sabalo desamuttaraṃ;

Palāpesi sasenaṃ taṃ, ādipādañca dappulaṃ.

156.

Baddhavero tato』hosi, dappuḷo tamhi sādhukaṃ;

Mahāummārayuddhamhi, disvā tamatīkodhavā.

157.

Sīghaṃ pesesi taṃ hantuṃ, hatthimāruḷhamattanā;

Ovijjhiya palāpesi, tamesa sakadantīnā.

158.

Disvā tamatisantuṭṭho, aññesañca abhāvato;

Rajjayoge adā tassa, uparājattamattano.

159.

Evaṃ vīsati vassāni, dīpametaṃ subhuñjiya;

Vipākaṃ puññakammassa, bhuñjituñca divaṅgato.

160.

Evaṃ anekehi nayehi thaddhā;

Janassa dukkhehi virūpakehi;

Bhogā vinassanti khaṇe na sabbe;

Aho tahiṃyeva ramanti bālā.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Cha rājako nāma

Chacattālīsatimo paricchedo.

Sattacattālīsatima pariccheda

Pañcarājako

1.

Accaye pituno rājā, uparājā ahosi so;

Samattho sakkumittānaṃ, kātuṃ niggaha saṃgahe.

2.

Senā nāmasi sappaññā, mahesī tassa rājino;

Khuddaputtā pīyā』tīva, rañño kalyāṇadassanā.

3.

Adāsi yuvarājattaṃ, jeṭṭhaputtassa attano;

Ādipāde』parekāsi, rājinīpi ca dhītaro.

4.

Datvā ṭhānantaraṃ rājā, tesaṃ tesaṃ yathārahaṃ;

Janaṃ saṅgahavatthūhi, saṅgahesi catūhipi.

5.

Atha kenāpi so gantvā, hetunā maṇihīrakaṃ;

Vasanto kira assosi, paccanto kupito iti.

6.

Tato senāpatiñceva, jeṭṭhaputtañca attano;

Gantvā sādhetha taṃ desa-mīti pesesi sajjukaṃ.

7.

Tesu tatthopayātesu, pisunā bhedacintakā;

Vatvā yaṃkiñci bhindiṃsu, te ubhopi narādhipe.

8.

Tato dve verino hutvā, desaṃ gaṇhitumārabhuṃ;

Rājā sutvā khaṇeneva, duratissa mupāgami.

9.

Te ubho tattha ghātetvā, tesaṃ sabbaṃ samādiya;

Hantvā taṃ pakkhiye sabbe, puḷatthinagaraṃ gami.

10.

Tadā rohaṇadesamhi, bhogādhipatino suto;

Dāṭhāsivādipādassa, mahindo nāma khattiyo.

11.

Pituno so』parijjhitvā, rañño santikamāgamā;

Disvā rājāpi santuṭṭho, taṃ saṅgaṇhi yathārahaṃ.

12.

Tena mettiṃ thiraṃ kātuṃ, dhītaraṃ deva nāmikaṃ;

Tassa datvāna pāhesi, balaṃ rohaṇamevaso.

13.

So gantvā rājasenāya, maddāpetvāna rohaṇaṃ;

Jambudīpaṃ palāpetvā, pitaraṃ rohaṇaṃ labhi.

14.

Mahāvihāre kāresi, salākaggaṃ thiraṃ subhaṃ;

Kholakkhiyamunindassa, parihārāya dāpayi.

15.

Mahānāmavhayaṃ gāmaṃ, pūjayitvā yathābalaṃ;

Vaḍḍhamānadumindassa, jiṇṇaṃ gehañca kāriya.

16.

Rukkhaṇatthāya tassā;dā, koṭṭhāgāmaṃ bahudayaṃ;

Nīlārāmassa pādāsi, kāḷussaṃ nāma gāmakaṃ.

17.

Loharūpassa pādāsi, ārāmassa ca gāmakaṃ;

Jiṇṇañca paṭisaṅkhāsi, paṭimāyo ca kārayi.

18.

Pāsāde cetiyo ceva, vihāre ca anappake;

Puḷatthinagare』kāsi, vejjasālaṃ mahādayo.

我來為您翻譯這段巴利文: 國王因為怕那些王子,認為他們配做國王,所以不能殺他們,就讓他們如常成長。 有一次,當敵人包圍城市時,他去見父親,請求一頭善於作戰的大象。 父親就給了他一頭形貌兇猛的大象,這象善於作戰,力大無窮,精通各種武器。 他想"時機已到",便繫上短劍,騎上那最優秀的大象,出城而去。 他擊潰了所有難以戰勝的軍隊,獲得勝利。國王見此大為歡喜,便授予他將軍職位。 據說他率領軍隊前往北方地區,驅趕了達普拉太子及其軍隊。 從此達普拉對他懷恨在心,在大烏瑪拉戰役中見到他時極為憤怒。 他迅速派人騎象去殺他,但此人用自己的象牙刺傷他並將他驅趕。 國王見此非常滿意,加上沒有其他人選,就授予他副王之位。 就這樣他享有這個島國二十年,享受著善業的果報,最後昇天而去。 就這樣,由於人們各種各樣的痛苦,財富會在瞬間全部消失;啊!愚人們卻仍在其中歡樂。 為令善人生喜生厭而作的《大史》 第四十六章 六王統治 終 第四十七章 五王統治 父王駕崩后,那位副王即位為王,他有能力懲戒和籠絡盟友。 那國王有一位賢慧的王后名叫謝納,還有一些年幼的王子,容貌端莊,深受國王喜愛。 他授予長子太子之位,其他王子和公主們也被封為副王。 國王按照各人品德授予職位,並用四攝法來籠絡人民。 之後他因某種原因前往馬尼希拉卡,在那裡居住時,聽說邊境發生叛亂。 於是他立即派遣將軍和自己的長子前去,要他們去平定那個地區。 當他們到達那裡時,奸詐離間者散佈謠言,使這兩位領主之間產生不和。 於是兩人成為仇敵,開始爭奪該地區。國王聽聞后立即前往都羅提沙。 他在那裡處死了兩人,沒收了他們的一切,殺了所有他們的黨羽,然後返回布拉提那城(現波隆納魯沃)。 當時在羅哈納地區,一位領主之子,名叫馬印達的剎帝利,是達塔希瓦副王的兒子。 他失去父親後來到國王這裡。國王見到他也很高興,適當地接待了他。 爲了鞏固友誼,國王將名叫提婆的女兒嫁給他,派他帶兵返回羅哈納。 他率領王軍鎮壓了羅哈納,將佔布提巴人驅逐出境,獲得了父親的羅哈納地區。 他在大寺院建造了堅固美觀的食堂,爲了供養可拉奇佛像而佈施。 他盡其所能供養名為摩訶那摩的村莊,修繕了瓦達瑪那樹神的破舊寺院。 爲了樹木的維護,他佈施了收入豐厚的科塔迦瑪村;又將名為卡盧薩的村莊佈施給尼拉精舍。 他將一個村莊佈施給銅像精舍,修復了破舊的佛像,又造了新的佛像。 在布拉提那城(現波隆納魯沃)建造了不少佛塔、殿堂和寺院,還建了一所慈悲為懷的醫院。

19.

Tathā paṇḍā viyañceva, bhogagāmasamāyutaṃ;

Piṭṭhasappinamandhānaṃ, sālāyo ca tahiṃ tahiṃ.

20.

Potthakesu likhāpetvā, aṭṭe sammā vinicchite;

Rājagehe ṭhapāpesi, ukkoṭanabhayena so.

21.

Nāgavaḍḍhananāmassa, bhogagāme bahū adā;

Lekhe』pubbe na vāretvā, pāletvā pubbasāsanaṃ.

22.

Pitarā ca mahādānaṃ, puññamaññampi vā kataṃ;

Sabbaṃ tamavināsetvā, niccaṃ so rakkhi sādaro.

23.

Mahesī ca mahārañño, puññāni bahukārayi;

Kaṇṭakaṃ cetiyaṃ kāsi, devī cetiyapabbate.

24.

Kāretvā jayasenañca, pabbataṃ gāmikassadā;

Bhikkhusaṅghassa sā gāmaṃ, mahummārañca tassa dā.

25.

Silāmeghavhayaṃ katvā, bhikkhunīnamupassayaṃ;

Silāmeghavhaye dāsi, bhikkhunīnañca paccaye.

26.

Gāmāye』suṃ purākītā, vihāro tattha sādhanaṃ;

Datvā te me cayitvāna, vihārasseva dāpayi.

27.

Chādayitvā mahārukkhe, sabbe cetiyapabbate;

Nānārāge dhaje ceva, paṭākāyo ca pūjayi.

28.

Pubbārāmakabhāgampi, pāsādaṃ paṭisaṅkhari;

Ussānaviṭṭhiṃ dubbhogaṃ, subhogaṃ tassa kārayi.

29.

Vihāraṃ giribhaṇḍañca, naṭṭhaṃ pākatikaṃ kari;

Bhogagāme ca dāpesi, bhikkhūnaṃ tannivāsinaṃ.

30.

Ambuyyānamhi āvāsaṃ, katvā dappuḷapabbataṃ;

Bhikkhūnaṃ tisatassā』dā, sampannacatupaccayaṃ.

31.

Kāretvā nīlagallañca, ārāmaṃ so manoramaṃ;

Dakavāraṃ bahuppādaṃ, tassa dāpesi kāriya.

32.

Arikāri vihāre ca, paṭisaṅkhāsi jiṇṇakaṃ;

Salākaggañca pāsādaṃ, apubbaṃyeva kārayi.

33.

Vāhadīpe sakāresi, senaggabodhipabbataṃ;

Dhammaṃ tīsu nikāyesu, vācayittha bahussute.

34.

Gaṇhāpesi ca bhikkhūnaṃ, ayopattesu gaṇṭhike;

Puññanti vuttaṃ sabbaṃ so, na kiñci parivajjayi.

35.

Kulīnānamanāthānaṃ, itthīnaṃ』dā piḷandhanaṃ;

Bhojanaṃ bhojanatthīnaṃ, bahu so dāsi rattiyaṃ.

36.

Gunnaṃ sassāni pādāsi, kākādīnañca bhattakaṃ;

Taṇḍulañca kumārānaṃ, madhuphāṇitasaṃyuttaṃ.

37.

Evaṃ puññāni katvāna, narindo so sapāriso;

Bhutvā pañcasu vassesu, mediniṃ sampariccaji.

38.

Tato tassa suto āsi, sīhaḷānaṃ rathesato;

Sabbarūpaguṇopeto, mahindo nāma khattiyo.

39.

So dhammikasīlāmegho, iccāsi dharaṇītale;

Dhammadīpo dhammadhajo, suddhadhammaparāyano.

40.

Pubbakehi narindehi, kataṃ dhammapathānugaṃ;

Sabbaṃ kāsi ahāpetvā, adhammaṃ tu vivajjayi.

41.

Rājāratanapāsāde, kātuṃ so navakammakaṃ;

Sabbakālesu dāpesi, geṭṭhumbadakavārakaṃ.

42.

Jiṇṇañca paṭisaṅkhāsi, puññakammamakāsi ca;

Rajjaṃ katvāna catūsu, vassesu nidhanaṃ gato.

43.

Aggabodhi tato rājā, chattaṃ ussāpayi pure;

Kārento sabbasattānaṃ, hitaṃ sukhamasesato.

44.

Dhātupūjaṃ sakāresi, satthusabbaguṇārahaṃ;

Pitāmahakatassā』pi, sambuddhassa mahāmahaṃ.

45.

Udayaggādibodhiñca, pariveṇaṃ sakārayi;

Nāmaṃ gahetvā pituno, attano ca narādhipo.

46.

Sabhogaṃ pariveṇañca, katvā taṃ bhūtanāmakaṃ;

Sakācariyakassā』dā, bhikkhūnaṃ tisatassa ca.

47.

Rājasālāya dāpesi, cūḷavāpiyagāmakaṃ;

Gāmadvayañca dāpesi, kāḷūlamallavātake.

48.

Pavesaṃ vinivāresi, uposathadinesu so;

Macchamaṃsasurādīnaṃ, antonagaramattano.

49.

Bhikkhū vā cetiye vā so, vanditvā nikkhamaṃ tato;

Vālukā hā vinassantu, iti pādesu vodhayī.

我來為您翻譯這段巴利文: 19. 他也建造了施粥堂和福利院,以及各處為病人和盲人提供食物和酥油的慈善所。 20. 他命人將正確判決的案例記錄成冊,因擔心貪污受賄,將其存放在王宮。 21. 他給予那伽瓦達那許多收益村莊,不廢除舊有文書,而是維護舊有制度。 22. 他恭敬地永久維護父親所作的大布施和其他功德,不讓其衰敗。 23. 大王的王后也做了許多功德,在塞提耶山(現米印特列山)建造了康塔卡佛塔。 24. 她建造了勝軍山寺,將其贈予村民,又將大烏馬拉村佈施給僧團。 25. 她建造了名為石云的比丘尼寺,併爲石云寺的比丘尼們提供必需品。 26. 過去買下的村莊和寺院的財產,她將其收回後重新佈施給寺院。 27. 她在塞提耶山(現米印特列山)的所有大樹上覆蓋裝飾,並供養各色旗幟和幡幢。 28. 她修復了東園寺的建築,將其不良的排水系統改善成良好的。 29. 她將已毀壞的吉利般達寺恢復原狀,併爲住在那裡的比丘們佈施收益村莊。 30. 她在安布園建造了達普拉山寺,為三百位比丘提供充足的四事供養。 31. 她建造了令人愉悅的尼拉伽拉精舍,為其建造水利工程並佈施豐厚的收入。 32. 她修復了阿利卡利寺的破舊部分,還新建了食堂和殿堂。 33. 她在瓦哈島建造了謝那伽菩提山寺,讓博學者們講授三部尼柯耶的教法。 34. 她讓比丘們在鐵缽上刻寫經文,所有被稱為功德的事,她沒有遺漏任何一件。 35. 她給予貴族中無依無靠的婦女裝飾品,夜晚為需要食物的人提供大量食物。 36. 她為牛提供穀物,為烏鴉等鳥類提供食物,還為孩童們提供摻有蜜糖的米飯。 37. 這位君王和他的眷屬如此行善積德,統治五年後便捨棄了大地。 38. 之後他的兒子成為錫蘭人的庇護者,是一位具備一切相好的剎帝利,名叫馬印達。 39. 他在大地上如同正法的石云,是正法之燈、正法之幢、純凈正法的歸依處。 40. 他不減損地實行前代君王所行的一切正法之道,遠離非法。 41. 他為王寶殿進行修繕,始終供應必要的建材和水。 42. 他修復破舊之處,作諸功德,統治四年後便去世了。 43. 之後阿伽菩提王在城中升起王傘,為一切眾生謀求利益安樂。 44. 他舉行適合導師一切功德的舍利供養,也舉行祖父所建佛像的大供養。 45. 這位君王以自己和父親的名字,建造了優達雅伽菩提寺院。 46. 他建造了名為布塔的寺院並提供收入,將其佈施給自己的老師和三百位比丘。 47. 他將丘拉瓦皮村佈施給王舍堂,將兩個村莊佈施給卡魯拉馬拉瓦塔卡。 48. 在布薩日,他禁止將魚肉和酒類等帶入自己的城內。 49. 他在禮拜比丘或佛塔后離開時,爲了不使沙土損壞,會洗凈雙腳。

50.

Yaṃ yaṃ sovaggiyaṃ kammaṃ, kammaṃ nissaraṇavahaṃ;

Vatthuttaye pasanno so, kammaṃ taṃ sabbamācari.

51.

Mātupaṭṭhānanirato, rattindivamahosiso;

Gantvā tassā upaṭṭhānaṃ, pātova kira bhūpati.

52.

Sīsaṃ telena makkhetvā, ubbaṭṭetvāna jallikaṃ;

Nakhe visuddhe katvāna, nahāpetvāna sādaraṃ.

53.

Acchādetvā navaṃ vatthaṃ, sukhasamphassamattano;

Vatthaṃ chaḍḍitamādāya, pelletvā sayameva taṃ.

54.

Tassa toyena siñcitvā, sīsaṃ samakuṭaṃ sakaṃ;

Gandhamālāhi taṃ sammā, cetiyaṃ viha pūjiya.

55.

Namassitvāna tikkhattuṃ, katvā taṃ so padakkhiṇaṃ;

Dāpetvā parisāya』ssā, vatthādīni yathāruciṃ.

56.

Sahattheneva bhojetvā, bhojanaṃ taṃ mahārahaṃ;

Bhutthāvasesaṃ bhuñjitvā, samākiriyamatthake.

57.

Bhojetvā parisaṃ tassā, rājabhojanamuttamaṃ;

Sajjetvā vāsagehañca, sugandhaparivāsitaṃ.

58.

Sahatthā paññapetvāna, sayanaṃ tattha sādhukaṃ;

Pāde dhoviya makkhetvā, gandhatelena saṇhakaṃ.

59.

Sambāhento nisīditvā, katvā niddamupetakaṃ;

Katvā padakkhiṇaṃ mañcaṃ, tikkhattuṃ sādhuvandiya.

60.

Ārakkhake niyojetvā, dāsekammakarepi ca;

Tassā piṭṭhimakatvāna, apakkameva piṭṭhito.

61.

Ṭhatvā adassane ṭhāne, tikkhattuṃ puna vandiya;

Santuṭṭho tena kammena, saranto taṃ punappunaṃ.

62.

Gehaṃ yāti sajīvantaṃ, evameva upaṭṭhahi;

Ekadā dāsavādena, vanditvā dāsamattano.

63.

Tenattano kathāpesi, khamāpetuṃ sayaṃ vaco;

Attānaṃ bhikkhusaṅghassa, dāpayitvāna mātarā.

64.

Dhanamatthagghanaṃ ñatvā, bhujisso āsi buddhimā;

Evaṃ puññaparo hutvā, katvā dīpassa saṅgahaṃ.

65.

Ekādasahi vassehi, devalokamupāgami;

Tassānujo dappuḷo』tha, rājā hosi tadaccaye.

66.

Sabbaṃ pubbakarājūnaṃ, cariyaṃ so samācari;

Tadā mahindanāmassa, puttārohaṇasāmino.

67.

Pitarā nihaṭā』gañchuṃ, rājānaṃ mātulaṃ sakaṃ;

So te disvā pavattiṃ taṃ, sutvā datvā mahābalaṃ.

68.

Pāhesi pitarā yuddhaṃ, kātuṃ bandhu hite rate;

Mahindopi tathābhāvaṃ, viditvā rohaṇādhipo.

69.

Yuddhaṃ paṭipadeyeva, tesaṃ』kāsi mahābalo;

Te ubhopi palāyiṃsu, datvā senāya nāyakaṃ.

70.

Punāgantvā mahīpālaṃ, sevamānā idhā』vasuṃ;

Pitāpi tena santuṭṭho, aññena sakabandhunā.

71.

Yujjhanto maraṇaṃ gañchi, ñātisopi mato kira;

Tadā』dā bhāgineyyassa, rājā kittaggabodhino.

72.

Sabbarūpaguṇopetaṃ, dhitaraṃ deva nāmikaṃ;

So dappuḷaṃ ṭhapetvāna, sevatthaṃ tassa rājino.

73.

Sayaṃ senaṅgamādāya, rohaṇaṃ samupāgami;

Rohaṇādhipati hutvā, sabbākārasamappito.

74.

Puttadhītāhi vaḍḍhento, vāsaṃ tattheva kappayi;

Rājākāsi dumindassa, gharaṃ jiṇṇaṃ navaṃ thiraṃ.

75.

Sovaṇṇakhacitaṃ kammaṃ, maṅgalena ca tassa so;

Attano rājabhāvassa, satthupāramitāya ca.

76.

Sammānucchavikaṃ katvā, mahāpūjaṃ pavattayi;

Jiṇṇaṃ kāresi pāsādaṃ, hatthikucchivihārake.

77.

Vāhadīpassa ārāmaṃ, lāvarāvañca pabbataṃ;

Vihāre jetanāme ca, katvā sovaṇṇayaṃ muniṃ.

78.

Vaḍḍhetvā bodhigehamhi, pūjaṃkāsi acintiyaṃ;

Anusaṃvaccharaṃ dīpe, vatthadānaṃ pavattayi.

79.

Mahāpāḷiñca vaḍḍhesi, bhattaggamavalokayī;

Tulābhārañca dāpesi, jiṇṇañca paṭisaṅkhari.

我來為您翻譯這段巴利文: 50. 他對三寶充滿信仰,凡是能帶來天界果報和解脫的善業,他都會去做。 51. 據說這位國王日夜熱衷於侍奉母親,每天清晨就去探視她。 52. 他會用油膏抹母親的頭,擦去污垢,修剪指甲,恭敬地為她沐浴。 53. 他會為她穿上柔軟的新衣,自己拿起她脫下的舊衣服清洗。 54. 他用水灑在自己戴著王冠的頭上,然後用香與花妥善供養它如同佛塔。 55. 他順時針繞行三圈並禮拜三次,然後按照母親的喜好,為她的侍從們佈施衣物等物品。 56. 他親手為母親奉上珍貴的食物,然後自己吃剩下的,這就是他最高的行為。 57. 他用最好的御膳款待她的侍從,併爲她準備了散發芳香的寢室。 58. 他親手鋪好床鋪,為她洗腳,輕輕地塗抹香油。 59. 他坐著為她按摩直到她入睡,然後繞床三圈,恭敬禮拜。 60. 他安排守衛和僕役服侍她,自己則從後面離開。 61. 他站在看不見的地方再三禮拜,對這樣的善行感到歡喜,並反覆憶念。 62. 他就這樣侍奉母親直到她去世。有一次,他以奴僕的身份向自己的奴僕禮拜。 63. 他讓那奴僕說話請求自己原諒。這位智者讓母親把自己佈施給僧團。 64. 知道價值后便獲得自由。他就這樣專注于善行,照顧全島。 65. 統治十一年後往生天界。此後他的弟弟達普拉繼位為王。 66. 他遵循前代諸王的一切行為。當時羅哈納領主馬印達的兒子們。 67. 被父親驅逐,來到他們的舅父國王這裡。國王見到他們,聽聞此事後給予大軍。 68. 派他們與父親作戰,因為他熱衷於親屬的利益。羅哈納之主馬印達也知道這種情況。 69. 這位大力者立即與他們展開戰鬥。他們兩人任命了軍隊統帥后逃走了。 70. 他們再次回來侍奉國王,住在這裡。他們的父親對此感到滿意,與另一位親屬。 71. 在戰鬥中死去,據說那位親屬也死了。當時國王將基達伽菩提的。 72. 具備一切相好的女兒德瓦嫁給了外甥。他安置達普拉侍奉那位國王。 73. 自己率領軍隊前往羅哈納。成為羅哈納之主,具備一切條件。 74. 他在那裡與子女們一起生活。國王為樹神建造了新的堅固寺院。 75. 他用黃金裝飾建築,爲了慶祝吉祥,也爲了自己的王位,以及導師的波羅蜜。 76. 他舉行了適宜的大供養。他修復了象腹寺破舊的殿堂。 77. 瓦哈島寺和拉瓦拉瓦山寺,在勝利寺製造金佛像。 78. 他擴建菩提殿,舉行不可思議的供養。他每年在全島舉行佈施衣物。 79. 他增加大缽食,視察食堂,舉行稱量佈施,修復破舊之處。

80.

Cārittaṃ pubbarājūnaṃ, pālesi manavajjiyaṃ;

Tassā』si vajiro nāma, senāpati mahāpati.

81.

Kacchavālaṃ sakāresi, ārāmaṃ paṃsukūlinaṃ;

Thūpārāmamhi thūpassa, gharaṃ chādesi sādhukaṃ.

82.

Iṭṭhakāhi suvaṇṇāhi, hemadvāre ca kārayi;

Evaṃ soḷasavassāni, katvā rajjaṃ narādhipo.

83.

Agamā sabbasattānaṃ, gantabbaṃ desameva so;

Tasmiṃ rājini sampatte, devalokaṃ tadā ahu.

84.

Aggabodhisanāmo』tha, āṇābheriṃ carāpayi;

Pitā tassa sabhātussa, puttaṃ mahindanāmakaṃ.

85.

Rajjatthaṃ sakaputtānaṃ, ādipādaṃ na kārayī;

Ādaraṃ so sabandhūnaṃ, kaniṭṭhānampi kātave.

86.

Asahanto palāyittha, paratīraṃ samākulo;

Te samāgamanaṃ sutvā, pesayitvā mahābalaṃ.

87.

Kāretvā yuddhametehi, sīsaṃ tesaṃ sagaṇhayi;

Nikāyesu vicāretvā, kattabbaṃ sabbameva so.

88.

Dīpe』pi sakale kāsi, pāpācāranivāraṇaṃ;

Bhikkhū cūḷavihāresu, yāguṃ gaṇhanti sabbadā.

89.

Mahāvihāre taṃ sutvā, rājā nibbinnamānaso;

Kaṇṭhapiṭṭhimahāgāmaṃ tathā yābālagāmakaṃ.

90.

Telagāmaṃ bahudañca, dakavāraṃ padāpiya;

Yāguṃ gahetuṃ yojesi, vihāresu』pi bhikkhavo.

91.

Tato paṭṭhāya taṃ yāguṃ, sabbe gaṇhiṃsu sādarā;

Dīpe bheriṃca rāpetvā, sannipātiya yācake.

92.

Suvaṇṇaṃ sopadāpesi, yathicchaṃ divasattayaṃ;

Evamādiṃ sa katvāna, puññavaṃ vassehi tīhi ca.

93.

Vatthuttayapasādassa, phalaṃ passitumattano;

Rājā dibbena yānena, gacchanto viya so mari.

94.

Evaṃ aniccā vata sabbadehino;

Sabbaññūnopeva mupeti maccuṃ;

Pahāya tasmā bhavarāgajātaṃ;

Budho subuddhivibhave bhaveyya.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Pañcarājako nāma

Sattacattālīsatimo paricchedo.

Aṭṭhacattālīsatima pariccheda

Ekarājako

1.

Tato tassā』nujo seno, chattaṃ ussāpayī pure;

Piyaṃ』va puttaṃ passanto, satte sabbe mahādhano.

2.

Cariyaṃ pubbarājūnaṃ, samācari yathābhataṃ;

Apubbampi ca vattesi, cariyaṃ dhammasaṃhitaṃ.

3.

Bhikkhūnaṃ bhikkhūnīnañca, ñātīnaṃ dīpavāsinaṃ;

Macchānaṃ migapakkhīnaṃ, kattabbaṃ sa samācari.

4.

Mahindaṃ paratīraṃ so, gataṃ yojiyamārayi;

Evaṃ so suvisodhesi, rajjapaccatthike』khile.

5.

Mahādānaṃ pavattesi, yācakānaṃ dhanesinaṃ;

Bhikkhūnaṃ brāhmaṇānañca, manuññaṃ rājabhojanaṃ.

6.

Ahesuṃ anujātassa, mahindo kassapo tathā;

Udayoti tayo tesu, mahindo yuvarājako.

7.

Hutvā tassānuvattanto, sakkaccaṃ tamupaṭṭhahi;

Saṅghānāmāsi rājassa, bhariyā tassa rājinī.

8.

Kīḷanatthaṃ samuddassa, gate rājini paṭṭanaṃ;

Udayo ādipādoso, ohīno nagare tadā.

9.

Nālanāmaṃ gahetvāna, dhītaraṃ māṇilāniyā;

Rakkhitaṃ rājarakkhāya, puḷatthinagaraṃ agā.

10.

Rājā tasmiṃ akujjhitvā, sandhiṃ katvā akuppiyaṃ;

Mahādīpādaṃ pesetvā, tosatvā taṃ idhānayi.

11.

Evaṃ samaggā te āsuṃ, tato paṭṭhāya khattiyā;

Rakkhantā sāsanaṃ lokaṃ, vasiṃsu susamāhitā.

12.

Tato kenaci kālena, paṇḍurājā mahābalo;

Jambudīpā idhā』gamma, dīpa gaṇhitumārabhi.

13.

Rājā sutvā mahāsenaṃ, pesuyittha tadantikaṃ;

Amaccānaṃ vivādena, thaddhotāro nārādhipo.

14.

Paṇḍurājā vināsento, sabbaṃ taṃ desamuttaraṃ;

Khandhāvāraṃ nivesesi, mahātālitagāmake.

我來為您翻譯這段巴利文: 80. 他無可指責地維護前代諸王的傳統。他有一位名叫瓦吉羅的大將軍。 81. 他為穿糞掃衣的僧人建造了卡查瓦拉精舍,妥善地修復了塔園寺佛塔的建築。 82. 他用金磚裝飾金門。這位君王如此統治了十六年。 83. 他去往一切眾生必須前往的地方。當這位國王抵達天界時。 84. 阿伽菩提謝那讓人敲響權力之鼓。他和兄弟的父親的兒子名叫馬印達。 85. 他不讓自己的兒子們做副王以求王位,爲了照顧親屬,即使是年幼的。 86. 無法忍受的人慌亂地逃到對岸。聽說他們聚集后,派遣大軍。 87. 與他們作戰,奪取他們的首領。他審查各部派中應做的一切事。 88. 在全島制止邪惡行為。比丘們在小寺院常常接受粥食。 89. 國王聽說大寺院的情況後心生厭倦,將坎塔皮提大村和雅巴拉村。 90. 以及收入豐厚的特拉村和水利工程佈施后,也讓那裡的比丘們接受粥食。 91. 從那時起,所有人都恭敬地接受粥食。他在全島敲鼓召集乞丐。 92. 讓他們連續三天隨意取用黃金。他做了這些等等的功德,三年中。 93. 爲了親見自己對三寶信仰的果報,國王如乘天界車輛般去世了。 94. 如此無常實為一切眾生之法,即使是一切智者也必趨向死亡,因此智者應捨棄對有的貪著,培育殊勝的智慧。 為令善人生喜生厭而作的《大史》 第四十七章 五王統治 終 第四十八章 一王統治 1. 之後他的弟弟謝那在城中升起王傘,這位大富者如視愛子般看待所有眾生。 2. 他如實遵循前代諸王的行為,也開創與法相應的新傳統。 3. 他實踐應當為比丘、比丘尼、親屬、島上居民、魚類、野獸和鳥類做的事。 4. 他派人殺死逃到對岸的馬印達。他就這樣清除了所有王位的敵人。 5. 他為尋求財富的乞丐們舉行大布施,為比丘和婆羅門們提供令人滿意的御膳。 6. 他有三個善良的兒子,分別是馬印達、迦葉和優陀耶,其中馬印達是太子。 7. 他恭敬地侍奉父親,順從父意。國王有一位王后名叫桑伽。 8. 當王后去港口遊玩海濱時,副王優陀耶當時留在城中。 9. 他帶走馬尼拉尼的女兒那拉,在王室護衛下前往布拉提那城(現波隆納魯沃)。 10. 國王對他並不生氣,而是與他建立牢固的和約,派大副王去安撫他,將他帶回這裡。 11. 從那時起,這些剎帝利和睦相處,專心致志地保護佛教和人民。 12. 之後某時,強大的潘度王從占部洲(印度)來到這裡,開始征服這個島。 13. 國王聽聞後派大軍前往那裡。由於大臣們的爭吵,君王變得僵化。 14. 潘度王毀壞北方所有地區,在大塔利塔村安營紮寨。

15.

Vasantā damiḷā ettha, bahavo ye tahiṃ tahiṃ;

Sabbe taṃ pakkhiyāhesuṃ, tato so balavā ahu.

16.

Tattha gantā mahāsenā, rañño yujjhitumārabhi;

Hatthikkhandhagato paṇḍu-rājāpi samupāvisi.

17.

Ahu damiḷasenāsā, passanti sāmino mukhaṃ;

Sampattabalahussāhā, tadatthe cattajīvitā.

18.

Dīpasenā tu sāmina-mabhāvena nirussukkā;

Yujjhanti paribhinditvā, palāyittha tato tato.

19.

Otaritthamahāsenā, paṇḍurājāssa taṅkhaṇe;

Mārasenāva gacchanti, vicuṇṇenti mahājanaṃ.

20.

Rājā senāya bhinnattaṃ, sukkā sabbaṃ samādiya;

Hatthasāraṃ puraṃ hitvā, malayābhimukho gato.

21.

Tato hatthiṃ samāruyha, yuvarājā mahindako;

Yujjhanto sakasenāya, palātattaṃ samekkhiya.

22.

Ekename na sakkā ve, sabbe etehi mārituṃ;

Etesaṃ na ca nīcānaṃ, hatthesu maraṇaṃ sukhaṃ.

23.

Tasmā varaṃ me maraṇaṃ, mayā eveti cintiya;

Hatthikkhandhagatoyeva, chindi so sīsamattano.

24.

Taṃ disvā bahavo sīse, tattha chindiṃsu sevakā;

Taṃ disvā damiḷī senā, haṭṭhatuṭṭhā pamodisā.

25.

Etaṃ sabbaṃ samekkhitvā, ādāpādo sakassapo;

Turaṅgavaramāruyha, susannaddho mahāyudho.

26.

Vihāramupasaṅkamma, abhayaṃ ekakova so;

Tādisampi mahāsenaṃ, ogāhetvā vidārayi.

27.

Supaṇṇo viya gaṇhanto, bhūjagena salilāla ye;

So taṃ sabbaṃ nivattesi, attānañca sugopayi.

28.

Asso ekova dissittha, turaṅgāvalisannibho;

Attano so janaṃ kañci, apassanto』nugāminaṃ.

29.

Kiṃ me ekena verinaṃ, pūritena manorathaṃ;

Kālantarehaṃ jīvanto, pūressaṃ me manorathaṃ.

30.

Tasmā gantuṃva yuttanti, nimphoṭetvā mahābalaṃ;

Nibbhayova mahāyodho, koṇḍivātamupāgami.

31.

Paṇḍurājā mahāsenā, aggahesi tato puraṃ;

Sīsaṃ taṃ yuvarājassa, paṇḍurājassa dassayuṃ.

32.

So taṃ disvā ca jhāpetvā, rājūnaṃ paṇḍudesinaṃ;

Sabbamāḷāhane kiccaṃ, tassa kātuṃ niyojayi.

33.

Sabbaṃ sāraṃ harāpesi, bhaṇḍāgāramhi rājino;

Aggaṇhittha gahetabbaṃ, vihāre nagarepi ca.

34.

Pāsāde ratane sabbe, sovaṇṇaṃsatthubimbakaṃ;

Silāmaya munindassa, cakkhubhūka maṇidvayaṃ.

35.

Tathā sovaṇṇapaṭṭe ca, thūpārāmamhi cetiye;

Suvaṇṇa paṭimāyo ca, vihāresu tahiṃ tahiṃ.

36.

Sabbaṃ gahetvā nissāraṃ, laṅkādīpa makāsi so;

Chaḍḍayittha puraṃ ramma, yakkhabhakkhita rūpakaṃ.

37.

Rājā』pi rakkhaṃ datvāna, mahāmagge tahiṃ tahiṃ;

Gaṅgādvaya mukhe vāsaṃ, kappesi parisaṅkito.

38.

Paṇḍurājā tato saddhiṃ, kātuṃ sīhaḷasāminā;

Amacce tattha pesesi, disvā te sīhalādhipo.

39.

Suṇitvā sāsanaṃ tesaṃ, sabbaṃ taṃ sampaṭicchiya;

Dūtānaṃ kārayitvāna, yathākāmena saṅgahaṃ.

40.

Hatthidvayaṃ sadatvāna, sabbamābharaṇampi ca;

Tassa pesesi dūteso, attanopi hitāvahe.

41.

Paṇḍurājā sitaṃ sabbaṃ, disvā santuṭṭhamānaso;

Niyyātetvāna dūtānaṃ, tadaheva mahāpuraṃ.

42.

Nikkhamitvā purā gantvā, na cireneva paṭṭanaṃ;

Tattha āruyha nāvaṃ so, saka desa mupāgami.

43.

Tato āgamma nagaraṃ, sīlāmegho mahīpati;

Yathāṭhāne ṭhapetvāna, dīpaṃ vasi samāhito.

44.

Bhātaraṃ dutiyaṃ katvā, udayaṃ nāma khattiyaṃ;

Mahādīpādaṃ tassā』dā, sogatthaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ.

45.

Sopi kho na cireneva, katvā puññaṃ yathārahaṃ;

Rogenekena samphuṭṭho, paviṭṭho maccuno mukhaṃ.

15.

Vasantā damiḷā ettha, bahavo ye tahiṃ tahiṃ;

Sabbe taṃ pakkhiyāhesuṃ, tato so balavā ahu.

16.

Tattha gantā mahāsenā, rañño yujjhitumārabhi;

Hatthikkhandhagato paṇḍu-rājāpi samupāvisi.

17.

Ahu damiḷasenāsā, passanti sāmino mukhaṃ;

Sampattabalahussāhā, tadatthe cattajīvitā.

18.

Dīpasenā tu sāmina-mabhāvena nirussukkā;

Yujjhanti paribhinditvā, palāyittha tato tato.

19.

Otaritthamahāsenā, paṇḍurājāssa taṅkhaṇe;

Mārasenāva gacchanti, vicuṇṇenti mahājanaṃ.

20.

Rājā senāya bhinnattaṃ, sukkā sabbaṃ samādiya;

Hatthasāraṃ puraṃ hitvā, malayābhimukho gato.

21.

Tato hatthiṃ samāruyha, yuvarājā mahindako;

Yujjhanto sakasenāya, palātattaṃ samekkhiya.

22.

Ekename na sakkā ve, sabbe etehi mārituṃ;

Etesaṃ na ca nīcānaṃ, hatthesu maraṇaṃ sukhaṃ.

23.

Tasmā varaṃ me maraṇaṃ, mayā eveti cintiya;

Hatthikkhandhagatoyeva, chindi so sīsamattano.

24.

Taṃ disvā bahavo sīse, tattha chindiṃsu sevakā;

Taṃ disvā damiḷī senā, haṭṭhatuṭṭhā pamodisā.

25.

Etaṃ sabbaṃ samekkhitvā, ādāpādo sakassapo;

Turaṅgavaramāruyha, susannaddho mahāyudho.

26.

Vihāramupasaṅkamma, abhayaṃ ekakova so;

Tādisampi mahāsenaṃ, ogāhetvā vidārayi.

27.

Supaṇṇo viya gaṇhanto, bhūjagena salilāla ye;

So taṃ sabbaṃ nivattesi, attānañca sugopayi.

28.

Asso ekova dissittha, turaṅgāvalisannibho;

Attano so janaṃ kañci, apassanto』nugāminaṃ.

29.

Kiṃ me ekena verinaṃ, pūritena manorathaṃ;

Kālantarehaṃ jīvanto, pūressaṃ me manorathaṃ.

30.

Tasmā gantuṃva yuttanti, nimphoṭetvā mahābalaṃ;

Nibbhayova mahāyodho, koṇḍivātamupāgami.

31.

Paṇḍurājā mahāsenā, aggahesi tato puraṃ;

Sīsaṃ taṃ yuvarājassa, paṇḍurājassa dassayuṃ.

32.

So taṃ disvā ca jhāpetvā, rājūnaṃ paṇḍudesinaṃ;

Sabbamāḷāhane kiccaṃ, tassa kātuṃ niyojayi.

33.

Sabbaṃ sāraṃ harāpesi, bhaṇḍāgāramhi rājino;

Aggaṇhittha gahetabbaṃ, vihāre nagarepi ca.

34.

Pāsāde ratane sabbe, sovaṇṇaṃsatthubimbakaṃ;

Silāmaya munindassa, cakkhubhūka maṇidvayaṃ.

35.

Tathā sovaṇṇapaṭṭe ca, thūpārāmamhi cetiye;

Suvaṇṇa paṭimāyo ca, vihāresu tahiṃ tahiṃ.

36.

Sabbaṃ gahetvā nissāraṃ, laṅkādīpa makāsi so;

Chaḍḍayittha puraṃ ramma, yakkhabhakkhita rūpakaṃ.

37.

Rājā』pi rakkhaṃ datvāna, mahāmagge tahiṃ tahiṃ;

Gaṅgādvaya mukhe vāsaṃ, kappesi parisaṅkito.

38.

Paṇḍurājā tato saddhiṃ, kātuṃ sīhaḷasāminā;

Amacce tattha pesesi, disvā te sīhalādhipo.

39.

Suṇitvā sāsanaṃ tesaṃ, sabbaṃ taṃ sampaṭicchiya;

Dūtānaṃ kārayitvāna, yathākāmena saṅgahaṃ.

40.

Hatthidvayaṃ sadatvāna, sabbamābharaṇampi ca;

Tassa pesesi dūteso, attanopi hitāvahe.

41.

Paṇḍurājā sitaṃ sabbaṃ, disvā santuṭṭhamānaso;

Niyyātetvāna dūtānaṃ, tadaheva mahāpuraṃ.

42.

Nikkhamitvā purā gantvā, na cireneva paṭṭanaṃ;

Tattha āruyha nāvaṃ so, saka desa mupāgami.

43.

Tato āgamma nagaraṃ, sīlāmegho mahīpati;

Yathāṭhāne ṭhapetvāna, dīpaṃ vasi samāhito.

44.

Bhātaraṃ dutiyaṃ katvā, udayaṃ nāma khattiyaṃ;

Mahādīpādaṃ tassā』dā, sogatthaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ.

45.

Sopi kho na cireneva, katvā puññaṃ yathārahaṃ;

Rogenekena samphuṭṭho, paviṭṭho maccuno mukhaṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 15. 達米羅人在此地,眾多散佈各處; 他們都倒向他方,因此他勢力強大。 16. 於是帶領大軍前往,開始與國王作戰; 般度王也騎上象背,親自加入戰鬥。 17. 達米羅軍充滿希望,注視著他們的主人; 勢力強大且熱忱,為此目的愿捨生命。 18. 但島上軍隊因主人不在而失去鬥志; 戰鬥時四分五裂,四處逃散奔逃。 19. 般度王的大軍在那一刻殺來; 如魔羅之軍般前進,擊潰眾多百姓。 20. 國王見軍隊已潰散,帶著所有精銳部隊; 捨棄重要城市,朝馬來雅山方向撤退。 21. 然後太子摩醯陀,騎上戰象; 與自己的軍隊作戰,觀察到潰敗之勢。 22. 獨自一人確實無法,殺盡這些敵人; 死在這些卑賤之人手中,也非善終。 23. 因此思考死在自己手中更好; 就在象背之上,自斷其首。 24. 看到這一幕,許多侍從也自斷其首; 達米羅軍見此情形,歡喜雀躍慶祝。 25. 迦葉見此一切情況,身陷困境; 騎上上等戰馬,全副武裝帶著大型武器。 26. 獨自一人來到無畏寺; 衝入如此龐大的軍隊,擊潰敵軍。 27. 如金翅鳥抓取水中的蛇; 他擊退所有敵人,也保全了自己。 28. 只見一匹馬,如馬群中的良駒; 他看不到任何跟隨的己方人員。 29. 何必讓一個敵人,滿足其願望; 若能活到他日,我定能實現我的願望。 30. 因此認為應該撤退,施展大力; 這位無畏的大勇士,前往軍荼瓦特。 31. 般度王的大軍,隨後佔領了城市; 他們將太子的頭顱,呈獻給般度王。 32. 他見此情形火化了頭顱,命令為般度國王; 在火葬場完成一切,該做的儀式。 33. 命人搬空王宮庫房,所有珍寶; 掠奪了寺院和城中,一切該取之物。 34. 所有珍貴宮殿,黃金佛像; 石造牟尼像的,兩顆寶石眼睛。 35. 還有塔園寺塔中,黃金銘牌; 以及各處寺院中,諸多黃金佛像。 36. 奪取一切有價值之物,使蘭卡島變得空虛; 拋棄了美麗城市,如被夜叉吞噬一般。 37. 國王在各處大道上,佈置了守衛; 在兩河交匯處駐紮,心懷疑慮。 38. 般度王隨後派遣大臣, 與僧伽羅國王商議,僧伽羅王見到他們。 39. 聽聞他們的資訊,接受了所有條件; 按照使者的意願,給予他們優待。 40. 贈送了兩頭大象,以及所有飾品; 派遣使者送去,對雙方都有利的禮物。 41. 般度王見到所有白象,心生歡喜; 將城市交還使者,就在當天。 42. 離開城市前往,不久到達港口; 在那裡登上船隻,返回自己的國土。 43. 之後西拉梅伽國王,回到城市; 將一切恢復原位,安定地統治國土。 44. 立其兄弟優陀耶王子為第二, 授予他大地區長官職位,管理南方地區。 45. 他不久之後,做了應做的功德; 被某種疾病感染,步入死神之口。

46.

Kassapo ādipādopi, pulatthinagare vasaṃ;

Yojetvā paṇḍurājena, ahosi kira mārito.

47.

Tadā kassapanāmassa, puttā āsuṃ mahārahā;

Ādipādassa cattāro, dhaññalakkhaṇa saññutā.

48.

Yo senaṃ sabbapaṭhamo, seno nāma kumārako;

Sūro vīro mahussāho, rājabhārakkhamo samo.

49.

Rājā mahādīpādattaṃ, tassa datvā yathāvidhiṃ;

Bhogatthaṃ dakkhiṇaṃ desaṃ, savāhana mupādisi.

50.

Rohaṇādhipatissā』suṃ, puttā kittaggabodhito;

Cattāro dhītaro tisso, dassaneyyā manoramā.

51.

Tadā jeṭṭhasutaṃ tassa, mahindaṃ nāma khattiyaṃ;

Pitucchā mārayitvāna, desaṃ gaṇhi sasādhanaṃ.

52.

Bhātaro te tayo tasmiṃ,

Saṃruṭṭhā bhātu ghātane;

Ādāya bhagīnī tisso,

Rañño santikamāgamuṃ.

53.

Rājāpi disvā tetīva, mamāyanto dayāluko;

Sabbe devakumāreva, sukhaṃ vaḍḍhesi pemavā.

54.

Tato kassapanāmaṃ so, tesaṃ jeṭṭhaṃ narissaro;

Desaṃ taṃ gaṇha yāhīti, datvā balamapesayi.

55.

So』pi gantvāna taṃ hantvā, rohaṇaṃ kasiṇampi taṃ;

Katvā hatthagataṃ tattha, vasittha nirupaddavo.

56.

Atha so bhātaro dve』pi, senañca udayaṃ tathā;

Pakkositvāna, bhājetvā, desaṃ tehi sahāvasi.

57.

Rājā tā sādhu vaḍḍhetvā, vayapattāsu tīsu so;

Rājakaññāsu dhaññāsu, devaccharasū rūpisu.

58.

Ṭhapetvā rājini ṭhāne, uparājassa dāpayi;

Saṅghanāmaṃ mahābhogaṃ, datvā rajjasarikkhakaṃ.

59.

Kaṇiṭṭho uparājassa, mahindo nāma bhātuko;

Atthi sabbaguṇopeto, sabbasatthavisārado.

60.

Tassā』dāsi duve rājā, rājakaññā manoharā;

Tissavhakitta nāmañca, datvā bhogaṃ yathāruciṃ.

61.

Evaṃ karonto ñātīnaṃ, saṃgahaṃ so yathārahaṃ;

Ārādhento ca dānādi-saṅgahehi mahājanaṃ.

62.

Rājā dasayi rājūnaṃ, dhammehi samupāgato;

Samācaranto puññāni, paribhuñjittha mediniṃ.

63.

Paṃsukūlika bhikkhūnaṃ, katvā』riṭṭhamhi pabbate;

Mahābhogaṃ adārāmaṃ, nimmitaṃ viya iddhiyā.

64.

Parihārañca tassadā, rājārahamasesato;

Ārāmike ca bahavo, dāse kammakarepi ca.

65.

Pāsādaṃ sova kāresi, vihāre jetanāmake;

Anekabhūmiṃ bhūmindo, buddhabhūmigatāsayo.

66.

Vaḍḍhetvā tattha kāretvā, sabba sovaṇṇayaṃ jinaṃ;

Saṇṭhapetvā mahābhogaṃ, vasāpesi ca bhikkhavo.

67.

Mahādi pariveṇamhi, kāresi sumanoharaṃ;

Pāsāda maggisandaṃḍḍhaṃ, tasmiṃyeva vihārake.

68.

Katvā vīraṅkurārāmaṃ, vihāre abhayuttare;

Mahāsaṅghika bhikkhūnaṃ, theriyānañca dāpayi.

69.

Pubbārāmañca kāresi, sampanna catupaccayaṃ;

Saddhiṃ so saṅghanāmāya, deviyāpi ca attano.

70.

Mahāvihāretāyeva, saddhiṃ kāresi bhūmipo;

Āvāsaṃ saṅghasenavhaṃ, mahābhogaṃ mahāmati.

71.

Kāretvā sabbasovaṇṇaṃ, kesadhātu karaṇḍakaṃ;

Mahāpūjaṃ pavattesi, rajjaṃ vissajji uttamo.

72.

Cetiyassa gīrissādā, kāṇavāpiṃ bahudayaṃ;

Bhikkhūnaṃ dipavāsīnaṃ, dāpesi ca ticīvaraṃ.

73.

Pulatthi nagare kāsi, vāpiyo thusavāpiyā;

Senaggabodhimāvāsaṃ, gāmārāmika saññutaṃ.

74.

Tasmiṃyeva ca kāresi, mahāpāḷiṃ subhojanaṃ;

Mahāpāḷiñca sabbesaṃ, mahānettampi pabbate.

75.

Vejjasālampi kāresi, nagarassa ca pacchime;

Anāthānaṃ pavattesi, yāgudānaṃ sakhajjakaṃ.

76.

Paṃsukūlika bhikkhūnaṃ, paccekañca mahānasaṃ;

Katvā dāpesi sakkaccaṃ, niccaṃ bhojanamuttamo.

以下是完整的中文直譯: 46 據說住在布拉提那城的,地區長官迦葉; 因與般度王勾結,而遭殺害。 47 當時地區長官迦葉,有四個高貴的兒子; 都具備吉祥的特徵。 48 其中最年長的王子,名叫謝那; 勇猛英勇且熱忱,堪當王位重任。 49 國王按照規矩,授予他大地區長官職位; 並將南方地區及軍隊,交給他管理。 50 羅哈納地區統治者,從基地伽菩提所生; 有四個兒子三個女兒,容貌美麗令人喜悅。 51 當時他的長子,名叫摩醯陀王子; 殺死了父親的姐妹,佔據了領地和財富。 52 其他三個兄弟, 因兄長殺人而憤怒; 帶著三個妹妹, 來到國王面前。 53 仁慈的國王見到他們,十分愛護; 像對待天神太子般,充滿慈愛地培養他們。 54 之後國王派遣,他們中最年長的迦葉; 給予軍隊派他前往,說道:"去奪回那片領地"。 55 他前往殺死那人,將整個羅哈納地區; 全部掌握在手中,安穩地居住下來。 56 然後他召集另外兩個兄弟,謝那和優陀耶; 與他們分配領地,共同治理。 57 國王將那三位,已到適婚年齡; 有福德的王女,美如天女般。 58 立為王后地位,賜給副王; 給予桑伽那摩大量財富,相當於王國之半。 59 副王的弟弟,名叫摩醯陀; 具備一切美德,精通所有學問。 60 國王將兩位迷人的王女,賜予他; 一位名叫帝須另一位叫基帝,並按其意願賜予財富。 61 如此他適當地,善待親屬; 以佈施等方式,取悅民眾。 62 國王以正法,統治諸王; 行善積德,享有大地。 63 為穿糞掃衣的比丘,在阿里達山; 建造富麗的寺院,如同神通所化。 64 賜予寺院一切,應得的供養; 以及眾多寺院職員,奴僕和工人。 65 他在逝多寺,建造宮殿; 這位心向佛地的國王,建造了多層建築。 66 擴建寺院並製作,全金打造的佛像; 安置后供養豐厚,令比丘安住其中。 67 在大寺院區,建造美麗的; 高聳的殿堂,就在那座寺院中。 68 建造英雄苗裔寺,在無畏上座寺; 賜予大眾部比丘,和上座部比丘。 69 與自己的王后,桑伽那摩一起; 建造東方寺,具足四資具。 70 這位聰慧的國王,與她一起; 在大寺建造,富麗的桑伽謝那住所。 71 製作純金打造的,佛發舍利匣; 舉行大供養,這位最高統治者施捨王位。 72 賜予支提山寺,收益豐厚的迦納水池; 賜予島上所有比丘,三件法衣。 73 在布拉提那城建造,杜沙水池; 建造謝那菩提住所,配備村莊和園林。 74 在同一地方建造,供應美食的大廚房; 為所有人建造大廚房,也在山上建造大眼醫院。 75 在城西建造,醫療大廳; 為窮人提供,粥食和零食。 76 為穿糞掃衣的比丘,各自設立廚房; 這位最高統治者恭敬地,常年供養食物。

77.

Hutvā mahādipādo』yaṃ, kappūra pariveṇake;

Uttarāḷhe ca kāresi, paricchede sanāmake.

78.

Tulābhārañca pādāsī, tikkhattuṃ so mahādhane;

Puññamaññampi so』kāsi, rājā nānappakārakaṃ.

79.

Saṅghanāmāpi sā devī, uttaramhi vihārake;

Katvā mahindasenavhā-vāsaṃ vāsesi bhikkhavo.

80.

Āraddho dappulavhassa, kāle rājassa dhīmabho;

Mahādevena so āsi, rammo dappula pabbato.

81.

Dārukassapanāmena, tathā kassaparājikaṃ;

Ubhopi te vippakate, rājā so vasamāpayi.

82.

Bhaddo senāpati tassa, bhaddasenāpati』vhayaṃ;

Pariveṇampi kāresi, dāsabhogasamāyutaṃ.

83.

Uttaro ca amacco』kā, vihāre abhayuttare;

Vāsamuttarasenavhaṃ, ramma muttarapaccayaṃ.

84.

Vajiro nāma tatthevā-vāsaṃ vajirasenakaṃ;

Kāsi rakkhasanāmocā-vāsaṃ rakkhasanāmakaṃ.

85.

Tato vīsati vassesu, pulatthi nagare vasaṃ;

Paṇḍurājakataṃ kāraṃ, saranto saradassano.

86.

Dadanto viya senassa, sūrassāvasarañcaso;

Pahāya dīpaṃ dīpo』va, mahāvāta hato gato.

87.

Bhogo aniccā saha jīvitena;

Pageva te bandhujanā sahāyā;

Narādhīpaṃ passatha ekameva;

Samāgataṃ maccumukhaṃ sughoraṃ.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Eka rājako nāma

Aṭṭhacattālīsatimo paricchedo.

Ekūnapaññāsatima pariccheda

Rājadvayadīpano

1.

Evaṃ tasmiṃ mate tassa, kātabbaṃ sādhukāriya;

Mahādīpādo senavho, ādāya balavāhanaṃ.

2.

Āgamma nagaraṃ rājā, ahosi dharaṇī tale;

Ādikappamhi rājūnaṃ, dassanto cariyaṃ piya.

3.

Saddho mahādhano sūro, muttacāgī nirālayo;

Yācayogo mahābhogo, sampannabalavāhano.

4.

Kittiyā』malabhūtāya, tathā tejo guṇena ca;

Sannipātaṃva so canda-sūriyānaṃ nidassayi.

5.

Asaṅkiṇṇa guṇākiṇṇo, suviciṇṇa guṇāguṇo;

Nitthiṇṇapāpo nibbiṇṇa-saṃsāro sāradassano.

6.

Bhariyā tassa yā āsi, saṅghātaṃ so bhisecayi;

Mahesībhāve datvāna, parihāraṃ yathābhataṃ.

7.

Mahindaṃ nāma sappaññaṃ, kaṇiṭṭhaṃ bhātaraṃ sakaṃ;

Datvā dakkhiṇabhāgaṃ so, oparajje』bhisecayi.

8.

Antepure』parajjhitvā, so raññā avadhārite;

Saputtadāro vuṭṭhāya, aññāto malayaṃ agā.

9.

Uppajjittha tadā putto, rañño saṅghāya deviyā;

Dassento』va panādassa, kumāra rūpamattano.

10.

Rājā taṃ jātamattaṃ』va, disvā santhuṭṭhamānuso;

Siddhatthaṃ lumbinījātaṃ, rājā suddhodano viya.

11.

Dhaññapuññaguṇūpeto, ṭhapetvā dīpamekakaṃ;

Jambudīpe』pi kasiṇe, rajjayoggoti me suto.

12.

Nāmadāna dineyeva, parihārena sabbaso;

Oparajje bhisiñcitvā, dakkhiṇaṃ desamassa』dā.

13.

Yuvarājāpi malaye, vasanto』va mahīpatiṃ;

Ārādhetvā upāyena, anuññato sabhātarā.

14.

Nikāyattaya vā sīhi, saddhiṃ bhikkhūhi āgato;

Disvā rājānamettheva, sandhīṃ』kāsi akuppiyaṃ.

15.

Yā tassa yuvarājassa, bhariyā tissā nāmikā;

Rājinī sā vijāyittha, dhītaraṃ saṅghanāmikaṃ.

16.

Kittināmā』parāyā ca, bhariyā sāpi kho pana;

Vijāyi putte cattāro, tathā ekañca dhītaraṃ.

17.

Tadā rājāpi cintetvā, evaṃ sati kaṇiṭṭhako;

Nissaṅko mayi hotīti, sammā mantīhi mantiya.

18.

Dhītaraṃ yuvarājassa, surūpiṃ rūpanāmikaṃ;

Kassapassa』tta puttassa, vivāhaṃ kārayi budho.

19.

Dakkhiṇaṃ desamasseva, kaṇiṭṭhassa sadāpayi;

Rājaputtassa pādāpi, paccekaṃ bhogamattano.

以下是完整的中文直譯: 77 作為大地區長官,在樟腦院; 和北方建造,以自己名字命名的界限。 78 他三次舉行等身佈施,付出大量財富; 這位國王還做了,各種其他功德。 79 王后桑伽那摩,在北方寺院; 建造摩醯陀謝那住所,安置比丘。 80 在智者達普拉王時期開始, 由摩訶提婆建造的,美麗的達普拉山。 81 還有名為達魯迦葉的,以及迦葉王的; 這兩處未完工的建築,國王使其完工。 82 他的將軍跋陀,建造了; 跋陀將軍住所,配備奴僕和財產。 83 大臣優多羅,在無畏上座寺; 建造優多羅謝那住所,美麗具足資具。 84 瓦吉羅在同處建造,瓦吉羅謝那住所; 羅剎也建造了,以羅剎命名的住所。 85 之後在布拉提那城,居住二十年; 這位明智者想起,般度王所做的事。 86 像是給予謝那,勇士的機會; 如燈被大風吹滅般,捨棄島國而去。 87 財富與生命皆無常; 親族友人更不用說; 看這位人王獨自一人; 步入可怕的死神之口。 為善人生信生厭而造的大史 第四十八章 獨王品 第四十九章 二王品 1 當他去世后,應做的善事; 大地區長官謝那,帶領軍隊。 2 來到城中成為國王,統治大地; 展現如創世之初諸王般,可愛的行為。 3 虔誠富有勇猛,慷慨無私; 樂於佈施富有,擁有強大軍隊。 4 以其無瑕聲譽,和威德功德; 如日月交會般,展現光芒。 5 不雜善德充滿,善分別德與非德; 已度脫罪惡厭離,輪迴的明智者。 6 他讓自己的妻子,桑伽即位; 立為王后,給予應得的待遇。 7 任命有智慧的,弟弟摩醯陀; 給予南方領地,冊封為副王。 8 他在王宮中犯錯,被國王發現; 帶著妻兒離開,秘密前往馬來雅山。 9 那時王后桑伽,生下王子; 顯現出自己,王子的形貌。 10 國王看到初生嬰兒,心中歡喜; 如凈飯王見,悉達多誕生藍毗尼。 11 具足福德善德,我聽說除了此島; 在整個閻浮提,都適合統治。 12 在賜名之日,給予一切待遇; 冊封為副王,賜予南方地區。 13 太子雖住馬來雅山,但通過方便; 取悅國王獲得允許,與兄弟一起。 14 與三部派的比丘,一同前來; 見到國王后,在此訂立堅固盟約。 15 那位太子的,妻子名叫帝須; 王后生下,名為桑伽的女兒。 16 另一位名叫基帝的,妻子也是; 生下四個兒子,和一個女兒。 17 那時國王思考,如此這般,弟弟; 對我不會有疑慮,與大臣們商議。 18 這位智者將太子的,美麗女兒魯帕; 與自己的兒子迦葉,安排婚事。 19 將南方地區,賜予弟弟; 也給予王子,各自的領地。

20.

Rajjamhi sabbaṃ tasseva, paribhogāya dāpayi;

Kevalantu vicāresi, dīpaṃ dīpa hitāvaho.

21.

Tesaṃ saṃvāsamanvāya, ubhinnaṃ puññakamminaṃ;

Dhaññapuññaguṇūpetā, vijātā puttadhītaro.

22.

Katvā sabbopahārena, dāṭhādhātu mahāmahaṃ;

Āruyha varapāsādaṃ, ratanavhaṃ mahīpati.

23.

Tadā sovaṇṇayassāpi, sambuddhassa purā ṭhitaṃ;

Suññaṃ piṭṭhaṃ sayaṃ disvā, kasmā evanti saṃvadi.

24.

Tato amaccā āhaṃsu, nājānāsi mahīpati;

Mahāpitunarindassa, kāle tava narissaraṃ.

25.

Paṇḍurājā idhāgamma, dīpametaṃ vināsiya;

Sabbaṃ sāragataṃ dīpe, samādāya gato iti.

26.

Taṃ sutvā lajjito rājā, sayaṃ viya parājito;

Tadaheva niyojesi, amacce balasaṅgahe.

27.

Tadā』va kira āgañchi, paṇḍurājakumārako;

Paribhūto sarājena, rajjatthaṃ kata nicchayo.

28.

Rājā disvā』ti santuṭṭho, kattabbaṃ tassa kāriya;

Mahātittha mupāgamma, paṭṭanaṃ sematraso.

29.

Mahantaṃ balakāyañca, tassopakaraṇāni ca;

Anunaṃ paṭiyādetvā, devasenaṃva sajjitaṃ.

30.

Paṇḍurājakumārena, saddhiṃ senāpati sakaṃ;

Gantvā taṃ paṇḍurājānaṃ, hantvānikamito purā.

31.

Ratanaṃ sabbamādāya, datvā rajjaṃ imassa ca;

Na cireneva ehītī, uyyojesi mahāyaso.

32.

Sopi evaṃ karomīti, paṭissutvā mahīpatiṃ;

Vinditvā balamādāya, nāmamāruyha taṃ khaṇe.

33.

Paratīraṃ tato gantvā, saṃvuḷaha balavāhano;

Vināsayanto paccantaṃ, vāresi madhuraṃ puraṃ.

34.

Dvārāni pidahitvāna, pacchindittha gatāgataṃ;

Tato aggiṃ khipāpesi, gopuraṭṭāla koṭṭhake.

35.

Evaṃ sīhaḷasenāya, paviṭṭhāya sakaṃ puraṃ;

Sabbaṃ vilumpamānāya, senaṅgaṃ ghātayantiyā.

36.

Paṇḍurājā nisammetaṃ, samādāya sakaṃ balaṃ;

Vegasā taṃ samāgamma, yuddhaṃ kātuṃ samārabhi.

37.

Asampuṇṇa balattā so, viddho sallena bhūpati;

Hatthikkhandhagatoyeva, vihāya puramattano.

38.

Palāyitvā gataṭhāne, jīvitaṃ nijamessaji;

Bhariyāva』ssa tenāsi, sampattā jīvitakkhayaṃ.

39.

Tato sīhaḷasenāsā, paviṭṭhā nibbhayā puraṃ;

Tattha sabbaṃ vilumpittha, devā』sirapuraṃ yathā.

40.

Senāpati tato rāja-gehe bhattaṃ samekkhiya;

Dīpānitamimamhā ca, tatraṭṭhañca mahārahaṃ.

41.

Sāraṃ sabbaṃsamādāya, dese ca nagare ṭhitaṃ;

Katvā issariyaṃ tattha, vasevattiya attano.

42.

Paṇḍurāja kumāraṃ tu, tattha rajje』bhi siñciya;

Kāretvā parihārañca, desaṃ tassa samappiya.

43.

Yathāruciṃ gahetvāna, hatthiasse nare』pi ca;

Tattha tattha yathā kāmaṃ, vasanto akuto bhayo.

44.

Samudda taṭamāgamma, ṭhatvā tattha yathāsukhaṃ;

Kīḷanto viya nāvaṃ so, samāruyha visārado.

45.

Mahātittha mupāgamma, vanditvā dharaṇī patiṃ;

Taṃ sāsanaṃ nivedetvā, sāraṃ dassesi āhaṭaṃ.

46.

Rājā sādhūti vatvāna, kāretvā tassa saṅgahaṃ;

Saddhiṃ senāya āgantvā, pakaṭṭhāya sakaṃ puraṃ.

47.

Jayapānaṃ pivitvāna, katvā vijayamaṅgalaṃ;

Mahādhāgaṃ pavattetvā, yācakānaṃ yathā ruciṃ.

48.

Sabbaṃ pākatikaṃ kāsi, sāraṃ dīpe nirālayo;

Sovaṇṇa paṭimāyo ca, yathāṭhāne ṭhapāpayi.

49.

Suññaṃ ratanapāsāde, piṭṭhaṃ pūresi satthuno;

Kāsi rakkhapidhānena, nibbhayaṃ dharaṇītalaṃ.

50.

Tato paṭṭhāya dīpaṃso, arīnaṃ duppadhaṃsiyaṃ;

Katvā vaḍḍhesi bhogehi, uttarādikuruṃ piya.

以下是完整的中文直譯: 20 將王國的一切,交給他享用; 僅保留監管權,為島國謀福利。 21 這兩位行善者,因共同生活; 生下具福德善德,的兒子女兒。 22 以一切供養舉行,佛牙舍利大慶典; 這位國王登上,名為寶的殿堂。 23 那時親見,從前豎立的; 金佛像基座空虛,問道為何如此。 24 大臣們回答說,大王難道不知; 在你祖父國王,統治期間。 25 般度王來此,毀壞這個島; 帶走島上一切,珍貴之物而去。 26 聽聞此事國王羞愧,如同自己戰敗; 當天就命令大臣,集結軍隊。 27 據說那時,般度王子; 因受本國王欺凌,決意奪取王位。 28 國王見此大喜,為他做準備; 前往大港口,整裝待發。 29 準備龐大軍隊,和一切器械; 毫無缺漏地準備,如同天軍般裝備齊全。 30 與般度王子一起,派遣自己的將軍; 前往擊殺般度王,從那座城市返回。 31 帶回一切珍寶,將王位給予他; 這位大名聲者說,不久就回來並派他前往。 32 他也如此回答國王,說我會這樣做; 獲得軍隊后,立即登船。 33 到達對岸后,集結軍隊; 摧毀邊境地區,包圍摩度羅城。 34 關閉城門,切斷往來; 然後放火焚燒,城門塔樓倉庫。 35 如此僧伽羅軍隊,進入自己的城市; 掠奪一切財物,殺戮軍隊。 36 般度王聞知此事,集結自己軍隊; 迅速前來,開始作戰。 37 因軍力不足,這位國王被箭射中; 就在象背之上,捨棄自己的城市。 38 逃到某處,捨棄生命; 他的妻子也因此,命歸終結。 39 然後僧伽羅軍隊,無畏地進入城市; 在那裡掠奪一切,如天神佔領修羅城。 40 將軍看到王宮中,的飲食; 從此島帶來的,和當地珍貴之物。 41 收集所有精華,城市和地方所有; 在那裡建立統治,為己所用。 42 冊封般度王子,為那裡的國王; 給予適當待遇,將領地交給他。 43 隨意收取,像馬和人員; 在各處隨心所欲,毫無畏懼地居住。 44 來到海岸邊,在那裡安適地停留; 這位熟練者如同遊玩般,登上船隻。 45 到達大港口,朝見國王; 報告那些訊息,展示帶回的珍寶。 46 國王說善哉,善待他; 與軍隊一起回到,自己的城市。 47 飲勝利之酒,舉行勝利慶典; 舉行大布施,隨求者的意願。 48 使一切恢復原狀,島上珍寶無所執著; 將金佛像,安置在原處。 49 填滿空虛的,寶殿基座; 設定守衛,使大地無畏。 50 從那時起他使島國,難以被敵人摧毀; 以財富使其繁榮,如北俱盧洲般可愛。

51.

Khinnā pubbassa rājassa, kāle dīpamhi pāṇino;

Nibbutā taṃ samāgamma, ghammā viya valāhakā.

52.

Tassa vīsatime vasse, vihāre abhayuttare;

Nikkhamitvā gatā hesuṃ, paṃsukūlika bhikkhavo.

53.

Yuvarājā mahindo so, dhumarājassa satthuno;

Kārāpayi gharaṃ rammaṃ, dassaneyyaṃ manoramaṃ.

54.

Bodhigehaṃ karonto taṃ, disvā vaḍḍhakīno tadā;

Vaṃsena sākhaṃ āhacca, bhijjantaṃ varabodhiyā.

55.

Kintu kātabbametthāti, yuvarājaṃ nivedayuṃ;

So taṃ taṃ mupasaṃkamma, mahāpūjāya pūjiya.

56.

Sace satthā, hitatthāya, sambhūto sabbapāṇinaṃ;

Laddhuṃ puññassa』nagghassa, gharassa karaṇeti』dha.

57.

Sākhā gacchaṃ tu uddhaṃva, kātuṃ sakkā yathāgharaṃ;

Evamārādhayitvāna, vanditvā saṅgharaṃ gato.

58.

Tadā sākhā dumindassa, rattiyaṃ uddhamuggami;

Tato kammakarā sabbaṃ, ārocesuṃ sasāmino.

59.

Yuvarājā』ti santuṭṭho, bhāturañño nivediya;

Mahāpūjāya pūjesi, vissajjiya bahudhanaṃ.

60.

Tathā mahindasenavhaṃ, pariveṇañca kāriya;

Saṅghassā』dā sabhogaṃ so, puññā puññānicācīni.

61.

Adā saparisaṃ bhattaṃ, vatthaṃ chattamupāhanaṃ;

Tathā gamiyabhattañca, nahānañca sabhattakaṃ.

62.

Evaṃ khuddānu khuddāni, katvā puññāni so vibhū;

Rañño tettiṃsavassamhi, yathākammamupāgami.

63.

Atha rājā matetasmiṃ, kaṇiṭṭhamudayaṃ sakaṃ;

Tassa ṭhāne ṭhapetvāna, sabbaṃ tasseva tassadā.

64.

Tulābhārassa dānena, dīnānāthe satappayi;

Dhammakammena sodhesi, nikāyattayamekato.

65.

Soṇṇathālīsahassaṃ so, muttāhi paripūriya;

Ṭhapetvā maṇimekekaṃ, tassopari mahārahaṃ.

66.

Brāhmaṇānaṃ sahassassa, suddhe ratanabhājane;

Bhojetvā khīrapāyāsaṃ, dāpetvā hemasuttakaṃ.

67.

Tathā navehi vatthehi, acchādetvā yathāruciṃ;

Santappesi mahantena, parihārena puññavā.

68.

Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ, adāsi ca ticīvaraṃ;

Adā sabbāsamitthīnaṃ, vatthañca sumanoharaṃ.

69.

Kāretvā lohapāsādaṃ, vejayantasarikkhakaṃ;

Vaḍḍhesi paṭimaṃ tattha, suvaṇṇaghaṭakoṭṭimaṃ.

70.

Sutvā uposathāgāra-bhāvaṃ sabba mahesīnaṃ;

Tuccho yaṃ neva hotūti, vāsaṃ saṅghassa taṃ akā.

71.

Bhogagāme ca tassadā, rakkhake ca niyojayi;

Bhikkhū dvattiṃsamattāhi, vasantūti niyāmayi.

72.

Gaṅgāya mariyādaṃ so, kāresi maṇimekhalaṃ;

Toyaniddhamanañcākā, maṇihīrakavāpiyā.

73.

Kaṭṭhuntanagare ceva, kāṇavāpiṃca bandhayi;

Vejjasālañca kāresi, cetiyamhi girimhi so.

74.

Buddhagāmavihārañca, vihāraṃ mahiyaṅgaṇaṃ;

Kūṭatissa vihārañca, bhogagāme na vaḍḍhayi.

75.

Maṇḍalassa girissā』dā, vihārassa sagāmake;

Uttarāḷhe ca kāresi, pāsādaṃ pariveṇake.

76.

Mahāsenassa buddhassa, gāmaṃ datvāna rakkhake;

Dāsi sobbhavihāre ca, kāresi paṭimāgharaṃ.

77.

Bodhisatte ca vaḍḍhesi, pāsāde maṇimekhale;

Sīlāmayamunindassa, jiṇṇagehampi kārayi.

78.

Rāja taṃ bodhisattañca, sagharaṃ tattha sannahi;

Ālavālaṃ dumindassa, gandhitvā kā mahāmahaṃ.

79.

Likhitvā hemapaṭṭamhi, sabbaratanasuttakaṃ;

Mahāpūjamakā tassa, abhidhammaṃ kathāpayi.

80.

Ānandapaṭimaṃ netvā, puraṃ katvā padakkhiṇaṃ;

Parittaṃ bhikkhusaṅghena, bhaṇāpetvā yathāvidhiṃ.

81.

Parittodakasekena, janaṃ katvā nirāturaṃ;

Rājā rogabhayaṃ pevaṃ, nīharittha sadesato.

以下是完整的中文直譯: 51 在前一位國王時期,島上生靈困苦; 如遇雲層遮蔽炎熱,見他后得到安寧。 52 在他統治第二十年,從無畏上座寺; 穿糞掃衣的比丘們,離開而去。 53 太子摩醯陀,為煙王佛陀; 建造美麗住所,令人喜悅賞心悅目。 54 建造菩提殿時,工匠們看到; 菩提樹枝觸及,屋樑將要折斷。 55 他們向太子報告,此事該如何處理; 他前往那裡,以大供養供奉。 56 若佛陀為利益,一切眾生而生; 為獲無價功德,建造此殿。 57 愿樹枝向上生長,使房屋安全; 如此祈願后,禮拜樹王而去。 58 那時樹王枝條,夜間向上生長; 工人們將此事,報告給主人。 59 太子十分歡喜,告知兄長國王; 舉行大供養,施捨大量財富。 60 又建造名為,摩醯陀謝那精舍; 供養給僧團,並積累諸多功德。 61 供養眾人食物,衣服傘具鞋履; 也供養旅行食物,和沐浴用品及食物。 62 如此這位富有者,做了大小諸多功德; 在國王三十三年時,隨業而去。 63 之後國王任命,自己的弟弟優陀耶; 接替他的位置,將一切都給予他。 64 以等身佈施,滿足貧窮無依者; 以法事清凈,三部派僧團。 65 他裝滿一千個金碗,以珍珠; 在每個上面放置,珍貴的寶石。 66 讓一千位婆羅門,在清凈的寶器中; 食用乳糜后,賜予金線。 67 又以新衣服,隨意披覆; 這位有功德者,以盛大供養滿足他們。 68 賜予島上所有比丘,三件法衣; 賜予所有女子,美麗的衣服。 69 建造銅殿,如同帝釋殿; 在那裡增建,以金塊製成的佛像。 70 聽說所有王后的,布薩堂; 不應空置,便將其作為僧團住處。 71 賜予收益村莊,派遣守衛; 規定三十二位,比丘在此居住。 72 在恒河邊建造,寶石圍墻; 為寶石水池,建造排水道。 73 在迦丹那城和,建造迦納水池; 在支提山上,建造醫療大廳。 74 佛村寺院和,摩醯央伽納寺院; 庫塔帝須寺院,增加收益村莊。 75 賜予曼達拉山寺,連同村莊; 在北方建造,精舍宮殿。 76 賜予摩訶謝那佛,村莊和守衛; 在索巴寺院,建造佛像殿。 77 為菩薩增建,寶石圍墻宮殿; 也修繕牟尼的,破舊石造殿堂。 78 國王將菩薩,和殿堂安置在那裡; 修建樹王根部,舉行大慶典。 79 在金板上刻寫,一切寶經; 舉行大供養,誦讀阿毗達摩。 80 將阿難像繞城,右繞一週; 按規矩令比丘僧團,誦讀護衛經。 81 以護衛經加持的水,使人們無病; 國王如此將疾病恐懼,從國土中驅除。

82.

Abhisekaṃ gahetvāna, hemavāluka cetiye;

Anusaṃvaccharaṃ kātuṃ, taṃ cārittaṃ likhāpayi.

83.

Adā māsassa catūsu, uposathadinesu so;

Catunnañca sahassānaṃ, vatthadānaṃ sabhattakaṃ.

84.

Vesākhakīḷaṃ kīḷittha, saddhiṃ duggatakehi so;

Annaṃ pānañca vatthañca, tesaṃ datvā yathāruciṃ.

85.

Bhikkhusaṅghassa dīpamhi, niccadānaṃ pavattayi;

Santappesi ca dānena, kapaṇaddhikavaṇibbake.

86.

Tassa rañño mahesī ca, saṅghanāmā akārayi;

Pabbataṃ saṅghasenavhaṃ, sabhogamabhayuttare.

87.

Nīlacūḷāmaṇiñcākā, silāmaya mahesino;

Pūjaṃ sabbopahārehi, kāsi satthussa sabbadā.

88.

Tassa senāpaticā』kā, senasenāpativhayaṃ;

Pariveṇaṃ mahābhogaṃ, sūro tuṭṭhakanāmako.

89.

Evaṃ sapariso katvā, sapuññāni mahāyaso;

Pañcatiṃsatime vasse, devalokamupāgami.

90.

Tato tassā』nujo āsi, udayo nāma khattiyo;

Rājā sabbappayogehi, hitesī dīpavāsīnaṃ.

91.

Hutvā so sayaṃ rājā, kaṇiṭṭhaṃ sakabhātaraṃ;

Mahādīpādaṭhānamhi, ṭhapi kassapanāmakaṃ.

92.

Rājā cintiya ñātīnaṃ, kātabbo saṅgaho iti;

Evaṃ kassapanāmassa, bhātuputtassa dhītaraṃ.

93.

Yuvarājassa tassā』kā, bhariyaṃ senanāmikaṃ;

Dhāresica sayaṃ rājā, aparaṃ tissasavhayaṃ.

94.

Mahindassuparājassa, rājadhītāya kittiyā;

Putto kittaggabodhīti, ādipādo vibuddhiko.

95.

Coro hutvā mahārañño, nikkhamitvāna rattiyaṃ;

Eko aññātavesena, samupāgammarohaṇaṃ.

96.

Janaṃ hattagataṃ katvā, desaṃ sabbaṃ vināsiya;

Ghātāpayittha tatraṭṭhaṃ, so taṃ mātulamattano.

97.

Taṃ sutvā dharaṇīpālo, tasmiṃ』tīva pakuppiya;

Ānetuṃ tamupāyaṃ so, gavesanto tathā tathā.

98.

Bhātuputtaṃ tamāhuya, yuvarājaṃ sakassapaṃ;

Āmantesi mahāpuñña, sahāyo hoti me iti.

99.

Kiṃ me kattabba』miccāha, paccāha dharaṇīpati;

Putto tava mahindo so, vuddhippatto mahābalo.

100.

Lābhī rohaṇadesassa, mātito pitito』pi ca;

Sūro sabbasaho vīro, kusalo katūpāsano.

101.

Saṅgāmayoggo matimā, nipuṇo nayakovido;

Taṃ pesetvā nayissāma, pāpaṃ mātulaghātakaṃ.

102.

Taṃ sutvā vacanaṃ rañño, kassapo bhāsi sādaro;

Deva devena vutto』haṃ, gaccheyyaṃ kintu me suto.

103.

Vaṃso me pālito hoti, pasādo ca tavādhipa;

Tasmā kālamahāpetvā, yaṃ icchasi tathā kuru.

104.

Sutvā atīvasantuṭṭho, narindo tassa taṃ vaco;

Mahanthaṃ balakāyaṃ so, sabbaso paṭiyādiya.

105.

Mahatā parihārena, mahindaṃ rājapotakaṃ;

Rakkhituṃ taṃ niyojetvā, vajiraggañca nāyakaṃ.

106.

Tucchaṃ viya puraṃ katvā, sabbañca balavāhanaṃ;

Sabbopakaraṇañceva, anūnaṃ tassa dāpiya.

107.

Sayaṃ tamanugacchanto, padasā』va narissaro;

Uyyojesi mahāpuñña, gaccha rukkhāti mediniṃ.

108.

Mahindo so mahindo』va, devasenā purakkhato;

Gacchanto suvīrocittha, devāsuramahāhavaṃ.

109.

Tato gantvā na cirena, guttasālamupāgami;

Tato jānapadā sabbe, maṇḍalikā ca raṭṭhiyā.

110.

Tena mātulaghātena, pāpakena upaddutā;

Gantvā taṃ parivāresuṃ, laddho no sāmiko iti.

111.

Patanto sopi kho coro, ṭhitova girimaṇḍale;

Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, rājabhaṇḍaṃ mahagghiyaṃ.

112.

Hatthī asseca ādāya, gantvā malayamāruhi;

Mahindasenā ghātentī, tassa senaṃ tahiṃ tahiṃ.

以下是完整的中文直譯: 82 在金沙支提亞,每年舉行; 灌頂儀式,記錄此傳統。 83 每月四個,布薩日他; 為四千人,施衣及食。 84 與貧窮者一起,慶祝衛塞節; 隨意施予他們,飲食和衣服。 85 為島上比丘僧團,設立常年佈施; 以佈施滿足,貧窮旅人乞丐。 86 他的王后桑伽,在無畏上座寺; 建造桑伽謝那山,並供養收益。 87 製作藍寶石和,石造牟尼像; 常以一切供品,供養導師。 88 他的將軍勇猛的,都達迦建造; 名為謝那將軍的,富裕精舍。 89 如此與眷屬一起,這位大名聲者行善; 在第三十五年,往生天界。 90 之後他的弟弟,名叫優陀耶王子; 以一切方便,成為島民之友。 91 他成為國王后,將自己的弟弟; 名叫迦葉的,任命為大地區長官。 92 國王思考應當,善待親屬; 如此將迦葉,兄弟之子的女兒。 93 名叫謝那的,嫁給太子; 國王自己娶了,另一位名叫帝須的。 94 副王摩醯陀,與王女基帝所生; 名叫基帝伽菩提的,聰慧的地區長官。 95 成為大王的敵人,夜間離開; 獨自改裝,前往羅哈納。 96 收服人心后,毀壞整個地區; 殺害在那裡的,自己的舅舅。 97 國王聽聞此事,對他極為憤怒; 以各種方式,尋找抓捕他的方法。 98 召喚兄弟之子,太子迦葉; 告訴他說:"大福德者,成為我的助手"。 99 他問:"我該做什麼?",國王回答說; "你的兒子摩醯陀,已長大且勢力強大。" 100 從母親和父親方面,都有權得到羅哈納地區; 勇猛能忍耐一切,英勇善於軍事。 101 適合作戰有智慧,精通策略; 派他去就能擒獲,那殺害舅舅的惡人。 102 聽到國王的話,迦葉恭敬地說; "陛下已經命令我,但我的兒子。" 103 "我的家族得到護持,也得到您的恩惠; 因此請稍等片刻,隨您意願而行。" 104 聽到他這番話,國王十分歡喜; 準備一切所需的,龐大軍隊。 105 以盛大儀式,派遣王子摩醯陀; 和將領瓦吉拉伽,保護他。 106 幾乎掏空城市,所有軍隊; 和一切器械,完整地給予他。 107 國王親自步行,相送; 說道:"大福德者請去,保護大地。" 108 那位摩醯陀如同帝釋,率領天軍; 前進時光彩照人,如天神修羅大戰。 109 不久后前往,到達古達沙拉; 那裡所有村民,和地方官員。 110 被那殺害舅舅的,惡人所苦; 前來圍繞他說,我們得到了主人。 111 那逃犯雖然,停留在山區; 已掌握所有,珍貴的王室財物。 112 帶著象馬,前往登上馬來雅山; 摩醯陀軍隊在各處,殺戮他的軍隊。

113.

Padānupadamasse』va, gacchanti hatthiassake;

Disvā malayapādamhi, gahetvā ettha so iti.

114.

Tattha pāvisimaddantī, sabbaṃ malayakānanaṃ;

Nadīyo pallale ceva, karonti maggasādise.

115.

Bālakova janaṃ disvā, sabbaṃ ratanamattano;

Kodhābhibhūto chaḍḍesi, nadī sobbhataṭādīsu.

116.

Ekakova nilīyittha, vane pabbatakandare;

Gavesanto jano disvā, tamaggahi narādhammaṃ.

117.

Tamādāya』ti tuṭṭho so, jano āgamma sajjukaṃ;

Mahindamupadassesi, nisinnaṃ guttasālake.

118.

So taṃ disvā hasitvāna,

Bhutto kiṃ rohaṇo』』iti;

Nāyakassa niyyātetvā,

Vajiraggassa rājino.

119.

Sayaṃ senaṃ samādāya, mahāgāmamupāgato;

Rohaṇā dhipati hutvā, karonto lokasaṅgahaṃ.

120.

Janaṃ pākatikaṃ katvā, bālakena vibādhitaṃ;

Sāsanañca yathāṭhāne, ṭhapetvā tena nāsitaṃ.

121.

Pupphārāme phalārāme, kārayitvā tahiṃ tahiṃ;

Vāpiyo』pi ca gaṇhitvā, bandhāpetvā mahānadiṃ.

122.

Sabbattha sulabhaṃ katvā, saṅghassa catupaccayaṃ;

Duṭṭhe ca paṭibāhetvā, maṇḍalīke ca raṭṭhiye.

123.

Core ca parisodhetvā, katvā vigatakaṇṭakaṃ;

Tosayanto』khilaṃ lokaṃ, cāgabhogasamappito.

124.

Upāsaniyo viññūhi, sevanīyo dhanatthīhi;

Kapparukkhūpamo sabba-yācakānaṃ hitāvaho.

125.

Hitvā dubbinayaṃ dese, pubbakehi pavattitaṃ;

Samācaranto dhammañca, vāsaṃ tattheva kappayi.

126.

Ādipādaṃ gahetvāna, vajiraggo vināyako;

Anurādhamupāgamma, rājānamabhidassayi.

127.

Rājāpi disvā taṃ kuddho, khippaṃ pakkhippa cārake;

Rakkhāvaraṇamassādā, viheṭhesi ca sabbāso.

128.

Adāsi ca tulābhāraṃ, tikkhattuṃ so mahāyaso;

Thūpārāmamhi thūpañca, hemapaṭṭena chādayi.

129.

Katvā tattheva pāsādaṃ, bhikkhusaṅghaṃ nivāsiya;

Vihāre nagare ceva, paṭisaṅkhāsi jiṇṇakaṃ.

130.

Kadambanadīyā』kāsi, nijjharaṃ thirabandhanaṃ;

Mariyādaṃ pavaḍḍhesi, vāpiyaṃ so mayettiyaṃ.

131.

Tattha niddhamanaṃcā』kā, anuvassampi bhūmipo;

Cīvaratthaṃ suvatthāni, susaṇhāni ca dāpayi.

132.

Dubbhikkhe dānasālāyo, kāretvā sabbapāṇinaṃ;

Mahādānaṃ pavattesi, mahāpāḷiñca vaḍḍhayi.

133.

Dadhibhattañca dāpesi, nikāyattayavāsinaṃ;

Niccaṃ duggatabhattañca, yāguñceva sakhajjakaṃ.

134.

Evamādīni puññāni, katvā sovaggiyāni so;

Ekādasahi vassehi, gato devasahabyataṃ.

135.

Tassekādasavassesu, vissaṭṭhaṃ soṇṇameva tu;

Ahu satasahassānaṃ, tayo dasahi sammitaṃ.

136.

Sudujjayaṃ paṇḍunarādhirāja,

Mekoparo rohaṇamuggaduggaṃ;

Katvā』pi ete savase narindā,

Sayaṃ vasaṃ maccumupāgamiṃsu.

Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Rājadvayadīpano nāma

Ekūnapaññāsatimo paricchedo.

Paññāsatima pariccheda

Dvirājakonāma

1.

Tato rajje patiṭṭhāya, kassapo dakkhiṇaṃ disaṃ;

Adā kassapanāmassa, yuvarājassa dhīmato.

2.

Aggābhisekaṃ dāpesi, yuvarājassa dhītuyā;

Rājakaññāya tissāya, bhariyāye』va attano.

3.

Yācakānañca sippīnaṃ, āgatānaṃ tato tato;

Dānaṃ daṇḍissaraṃ nāma, sadā dāpesi bhūpati.

4.

Ādipādo mahindo so,

Vasanto rohaṇe tadā;

Gahetuṃ rājinoraṭṭha-

Mādāya balamāgato.

5.

Taṃ sutvā kupito rājā, balaṃ pesesi attano;

Yujjhitvā taṃ parājesi, mahindo so mahābhaṭo.

以下是完整的中文直譯: 113 跟隨他的象馬,一步步前進; 在馬來雅山腳看到,想要在此抓獲他。 114 大象進入,整個馬來雅森林; 河流和沼澤,都成為通路。 115 那人如孩童般,見到人群; 被憤怒壓倒,將所有珍寶丟棄在河谷岸邊。 116 獨自一人躲藏,在山洞森林中; 搜尋的人發現,抓獲這個卑劣之人。 117 帶著他歡喜地,立即前來; 向坐在古達沙拉的,摩醯陀報告。 118 他見此一笑道, "羅哈納享用完了嗎?" 將他交給, 瓦吉拉伽將領獻給國王。 119 自己帶領軍隊,前往摩訶伽馬; 成為羅哈納統治者,為民眾謀福利。 120 使被巴拉迦,擾亂的民眾恢復正常; 將被他破壞的,佛法恢復原位。 121 在各處建造,花園果園; 修建水池,整治大河。 122 使僧團四資具,處處易得; 驅逐惡人,管理地方官員。 123 清除盜賊,使無荊棘; 以佈施和財富,令一切民眾歡喜。 124 智者親近,求財者依靠; 如如意樹般,利益一切求施者。 125 捨棄地方上,前人的惡習; 依法而行,在那裡安住。 126 將地區長官,瓦吉拉伽將領帶回; 來到阿努拉達,覲見國王。 127 國王見到他憤怒,迅速將他投入監獄; 給予他守衛,處處虐待他。 128 這位大名聲者,三次舉行等身佈施; 用金板覆蓋,塔園寺塔。 129 在那裡建造殿堂,安置比丘僧團; 修繕寺院和城中,破舊建築。 130 在卡丹巴河建造,堅固的水閘; 擴建瑪耶帝亞,水池的堤壩。 131 在那裡建造排水道,這位國王每年; 賜予精美,柔軟的布料作法衣。 132 在饑荒時建造,施捨堂為所有眾生; 舉行大布施,擴建大廚房。 133 供養三部派住持,酸奶飯; 常年供養貧者,粥食和零食。 134 如此做了,各種生天功德; 在十一年後,往生天界。 135 在他十一年間,施捨的黃金; 達到三十,萬個單位。 136 難以征服的般度王, 一人征服險要的羅哈納; 這些國王雖使他人臣服, 自己卻歸於死亡。 為善人生信生厭而造的大史 第四十九章 二王品 第五十章 二王品 1 之後即位的迦葉,將南方; 賜予有智慧的,太子迦葉。 2 為太子的女兒,王女帝須; 舉行最高灌頂,立為自己的王后。 3 對從各處而來的,乞求者和工匠; 國王常年施予,名為懲罰主的佈施。 4 地區長官摩醯陀, 那時住在羅哈納; 帶領軍隊前來, 奪取國王的領土。 5 國王聽聞此事憤怒,派遣自己的軍隊; 與他交戰擊敗他,那位大將摩醯陀。

6.

Tato rājā nivattetuṃ, pitaraṃ tassa pesayi;

Kassapaṃ yuvarājaṃ taṃ, so gantvā puttasantikaṃ.

7.

Nānādhammakathopetaṃ, vatvā yuttimanekadhā;

Saṅghāmato nivattetvā, puttaṃ so punarāgami.

8.

Ādipādo tu so pacchā, ghātetvā maṇḍalādhipe;

Kuddhejanapade disvā, agamāsi purantikaṃ.

9.

Bhikkhusaṅgho tamānetvā, dassesi vasudhādhipaṃ;

Datvā so dhītaraṃ tassā, pesesi puna rohaṇaṃ.

10.

Nīharitvāna dussīle, nikāyattayavāsīsu;

Gāhāpesi nave bhikkhū, āvāse tattha tattha so.

11.

Dvayābhisekajātena, ādipādena sununā;

Mahāvihāre bodhimhi, paṃsuṃ vaḍḍhesi pūjayaṃ.

12.

Akāsi ca nikāyesu, tīsu bimbe silāmaye;

Sovaṇṇaye raṃsijāle, chattaṃ cūḷāmaṇiṃ tathā.

13.

Abhayagirivihāramhi, pāsādaṃ sakanāmakaṃ;

Katvā tattha nivāsetvā, bhikkhu gāmamadāpayi.

14.

Mahiyaṅgaṇavihārasmiṃ, gāmaṃ so cetiyassa』dā;

Savatthaṃ paṭimābhattaṃ, sabbabhikkhūna dāpayi.

15.

Thale jale ca sattānaṃ, adāsi abhayaṃ tadā;

Cārittapubbarājūnaṃ, paripālesi sabbadā.

16.

Tassa senāpati seno, ilaṅgorājavaṃsajo;

Theriyānaṃ akā』vāsaṃ; Thūpārāmassa pacchato.

17.

Dhammārucikabhikkhūnaṃ, dhammārāmamakārayi;

Tathā sāgalikānañca, kassapasenanāmakaṃ.

18.

Hadayuṇhābhidhānaṃ so, katvā cetiyapabbate;

Pariveṇaṃ adādhamma-rucikānañca bhikkhūnaṃ.

19.

Ārāmikānaṃ bhikkhūnaṃ, ārāmesu tahiṃ tahiṃ;

Ekamekaṃ kuṭiṃ katvā, dāpesi ca camūpati.

20.

Rattamālagirismiṃ so, katvā rammaṃ taraṃ subhaṃ;

Kuciṃ adā sāsanassa, sāmikānaṃ tapassinaṃ.

21.

Mahāvihāre kāretvā, paviveṇaṃ varaṃ adā;

Paṃsukūlikabhikkhūnaṃ, samuddagirināmakaṃ.

22.

Vāsaṃ araññe kāretvā, attano vaṃsanāmakaṃ;

Mahāvihāre bhikkhūnaṃ, vane nivāsataṃ adā.

23.

Vihāresū ca jiṇṇesu, navakammamakārayi;

Dāpesi aggalaṃ sabba-bhikkhūnaṃ jiṇṇacīvare.

24.

Tissārāmaṃ karitvāna, bhikkhūnīnamupassayaṃ;

Maricavaṭṭimahābodhi, parihāre nivesayi.

25.

Anurādhapure ceva, pulatthinagarepi ca;

Upasaggaroganāsāya, vejjasālāpi kārayi.

26.

Attanā katavāsanaṃ, bhogagāme ca dāpayi;

Tathārāmikagāme ca, paṭimābharaṇañca so.

27.

Bhesajjagehaṃ kāresi, nagare tattha tattha so;

Paṃsukūlikabhikkhūnaṃ, bhattaṃ vatthañca dāpayi.

28.

Khandhīkate amocesi, tiracchānagate bahū;

Kapaṇānañca dāpesi, mahādānaṃ camūpati.

29.

Vicittaṃ byañjanaṃ bhattaṃ, yāguṃ vividhakhajjakaṃ;

Katvā sūkararūpañca, guḷaṃ bhikkhūnaṃ dāpayi.

30.

Evāmādīni puññāni, katvā senāya nāyako;

Seno kittindupādehi, sabbā obhāsayī disā.

31.

Tasseva ñātako katvā, nāyako rakkhasavhayo;

Savārakamhi gāmamhi, vihāraṃ sumanoharaṃ.

32.

Mahāvihāravāsīnaṃ, sārānaṃ paṭipattiyā;

Bhikkhūnaṃ so adā sādhu, ṭhapetvā vattamuttamaṃ.

33.

Seno nāma mahālekho, mahālekhakapabbataṃ;

Mahāvihāre kāresi, bhikkhūnaṃ vāsamuttamaṃ.

34.

Coḷarājābhidhāno, ca, amacco tassa rājino;

Pariveṇaṃ akārammaṃ, naṭṭhaṃ taṃ suppatiṭṭhitaṃ.

35.

Rājā tīsu nikāyesu, rūpakammamanoramaṃ;

Maṇḍapāni vicittāni, vejayanto pamāni ca.

36.

Kāretvā dhātupūjāyo, katvā janamanoharā;

Yathā kammaṃ gato ṭhatvā, vassāni dasasatta ca.

以下是完整的中文直譯: 6 之後國王派遣,他的父親; 太子迦葉,前往兒子處。 7 用各種法語,多方勸說; 使兒子退出戰鬥,他返回。 8 但那地區長官後來,殺死地方官員; 見到民眾憤怒,前往城中。 9 比丘僧團帶他,覲見國王; 國王將女兒嫁給他,又派他返回羅哈納。 10 驅逐三部派中,的不持戒者; 在各處寺院,安置新比丘。 11 受過雙重灌頂的,太子兒子; 在大寺菩提樹,增土供養。 12 為三部派製作,石造佛像; 以及金網,傘蓋和頂冠。 13 在無畏山寺,建造以自己名字命名的殿堂; 安置比丘后,賜予村莊。 14 他賜予摩醯央伽納寺,支提的村莊; 供養所有比丘,衣服和佛像食。 15 那時給予陸地水中,眾生無畏; 常常遵守,前王的傳統。 16 他的將軍謝那,來自伊朗卡王族; 為上座部建造住所,在塔園寺後方。 17 為法樂比丘建造,法園; 也為娑伽利迦派建造,迦葉謝那寺。 18 在支提山建造,名為心暖的; 精舍賜予,法樂部比丘。 19 這位軍隊統帥,在各處寺院; 為寺院職員比丘,各建一間小屋。 20 他在赤鬘山,建造美麗的涼亭; 賜給佛教主人,苦行者。 21 在大寺建造,殊勝的精舍; 名為海山的,賜予糞掃衣比丘。 22 在林中建造,以自己家族命名的住所; 賜予大寺比丘,在林中居住。 23 修繕破舊的,寺院; 供養所有比丘,破舊衣服的門閂。 24 建造帝須寺,作為比丘尼住處; 安置胡椒藤大菩提,供養。 25 在阿努拉達城和,布拉提那城; 建造醫療大廳,消除災疫。 26 他賜予自己建造的住所,收益村莊; 以及寺院職員村莊,和佛像裝飾。 27 他在各處城市,建造藥房; 供養糞掃衣比丘,食物和衣服。 28 釋放許多,被屠宰的動物; 這位軍隊統帥,為貧窮者舉行大布施。 29 製作精美調味料和飯食,粥和各種零食; 做成豬的形狀的,糖果賜予比丘。 30 軍隊領袖謝那,做了如此等; 功德以聲譽月光,照亮一切方向。 31 他的親戚名叫,羅剎的將領; 在沙瓦拉迦村,建造美麗的寺院。 32 為大寺住持,精通佛法; 的比丘們設立,最上的規約。 33 名叫謝那的大書記,在大寺建造; 大書記山,作為比丘最上住處。 34 那位國王的大臣,名叫朝拉王; 建造美麗的精舍,重建已毀壞的寺院。 35 國王為三部派,建造美麗的雕像; 裝飾精美的殿堂,和帝釋殿般的建築。 36 舉行舍利供養,令民眾歡喜; 在位十七年後,隨業而去。

37.

Dvayābhisekasañjāto, yuvarājātha kassapo;

Āsi laddhābhiseko so, laṃkārajjekamāgate.

38.

Saddho āgatamaggova, sābhiñño viya paññavā;

Vattā so maramantiva, cāgavā dhanado viya.

39.

Bahussuto dhammakathī, sabbasippavisārado;

Yuttāyuttavicārāya, nipuṇo nayakovido.

40.

Acalo indalīlo』va, ṭhito sugatasāsane;

Parappavādivātehi, sabbehi』pi akampiyo.

41.

Māyāsāṭheyyamānādi, pāpānañca agocaro;

Guṇānaṃ ākaro sabba-ratanānaṃ vasāgaro.

42.

Bhūmicando narindo so, vaṃse jātassa attano;

Dappuḷassādīpādassa, yuvarājapadaṃ adā.

43.

Rajjaṃ dasahi dhammehi, catusaṅgahavatthūhi;

Karonto paripālesi, lokaṃ nettaṃva attano.

44.

So dhetvā sāsanaṃ sabbaṃ, dhammakammena satthuno;

Gahetvā navake bhikkhū, akāsā』vāsapūraṇaṃ.

45.

Duṭṭhagāmaṇirājena, kataṃ maricavaṭṭikaṃ;

Naṭṭhaṃ vihāraṃ kāretvā, nānāāvāsa bhūsitaṃ.

46.

Theravaṃsajabhikkhūnaṃ, adā katvā mahāmahaṃ;

Tesaṃ pañcasatānañca, bhogagāme ca dāpayi.

47.

Tattha so tusite ramme, devasaṅghapurakkhataṃ;

Metteyyaṃ lokanāthaṃ taṃ, desentaṃ dhammamuttamaṃ.

48.

Dassento viya lokassa, vihāre sabbasajjite;

Nisinno maṇḍape ramme, nānāratanabhūsite.

49.

Nagarehi ca sabbehi, bhikkhūhi parivārito;

Buddhalilāya laṃkindo, abhidhamma mabhāsayi.

50.

Soṇṇapaṭṭe likhāpetvā-bhidhammapiṭakaṃ tadā;

Dhammasaṅgaṇikaṃ potthaṃ, nānāratana bhūsitaṃ.

51.

Katvā nagaramajjhamhi, kāretvā hemamuttamaṃ;

Taṃ tattha ṭhapayitvāna, parihāramadāpayi.

52.

Sakkasenāpatiṭṭhānaṃ, datvā puttassa attano;

Parihāre niyojesi, tattha taṃ dhammapotthake.

53.

Anusaṃvaccharaṃ rājā, puraṃ devapurī viya;

Vibhūsitāya senāya, sajjetvā parivārito.

54.

Devarājāva sobhanto, sabbābharaṇabhūsito;

Hatthikhaṇḍe nisīditvā, caranto puravīthiyaṃ.

55.

Mahatā parihārena, netvā taṃ dhammasaṅgahaṃ;

Attanā kāritaṃ rammaṃ, vihāraṃ sabbasajjitaṃ.

56.

Tattha dhātugate ramme, nānāratanabhūsite;

Maṇḍape dhātupiṭhasmiṃ, patiṭṭhāpiya pūjayi.

57.

Ganthākarapariveṇaṃ , mahāmeghavane akā;

Nagare vajjasālā ca, tesaṃ gāme ca dāpayi.

58.

Bhaṇḍikapariveṇañca, silāmeghañca pabbataṃ;

Katvā』bhayagirismiṃ so, tesaṃ gāmamadāpayi.

59.

Jotivanavihārasmiṃ, rājā laṅkāya nāyako;

Bhattaggassa adā gāmaṃ, tathā』bhayagirimhi ca.

60.

Dakkhiṇagirināmassa, vihārassa ca dāpayi;

Gāmaṃ kataññubhāvena, rājā paramadhammiko.

61.

Sakkasenāpati rammaṃ, pariveṇaṃ sumāpiya;

Adāsi sahagāmehi, theriyānaṃ sanāmikaṃ.

62.

Bhariyā vajirā tassa, tesaṃyeva adāpayi;

Pariveṇaṃ karitvāna, sagāmaṃ sakanāmakaṃ.

63.

Upassayaṃ karitvāna, sā eva padalañchane;

Bhikkhūnīnaṃ adā thera-vaṃse sabbattha pūjite.

64.

Sakkasenāpati mātā, devā』raññaka bhikkhūnaṃ;

Theravaṃsappadīpānaṃ, akā』vāsaṃ sanāmakaṃ.

65.

Sā eva paṭibimbassa, satthu maricavaṭṭiyaṃ;

Cūḷāmaṇiṃ pādajalaṃ, akā chattañca cīvaraṃ.

66.

Rājā rājālayeyeva, rājavaṃsaṃ sanāmakaṃ;

Akāsi pāḷikaṃ nāma, pāsādaṃ sumano haraṃ.

67.

Pūjesi rājinī nāma, rājino bhariyā』parā;

Paṭṭakañcukapūjāya, hemamālika cetiyaṃ.

68.

Tassā puttosi siddhattho, nāma issariye ṭhito;

Suto malayarājāti, rūpena makaraddhajo.

以下是完整的中文直譯: 37 受過雙重灌頂的,太子迦葉; 在蘭卡王位唯一,繼承人時獲得灌頂。 38 他如同已證道般虔誠,如具神通般有智慧; 如死神般善言,如財神般慷慨。 39 多聞善說法,精通一切技藝; 善於判斷是非,精通策略。 40 如因陀羅柱般,堅定於善逝教法; 不為任何,外道之風所動。 41 遠離虛偽驕慢等,一切罪惡; 是功德礦藏,一切珍寶之海。 42 這位如地月般的國王,將自己家族; 達普拉地區長官,立為太子。 43 以十法和,四攝事; 治理國家,如護自己眼睛般護民。 44 他以正法,維護導師一切教法; 接納新比丘,使寺院充滿。 45 重建杜圖伽馬尼王,建造的已毀壞的; 馬里瓦提寺院,裝飾各種住處。 46 舉行大慶典后,賜予上座部比丘; 也賜予那五百人,收益村莊。 47 在那裡如同展示,在可愛的兜率天; 天眾簇擁的彌勒,世間導師說最上法。 48 在裝飾完備的寺院,坐在美麗的; 以各種珍寶,裝飾的殿堂。 49 被所有城市的,比丘眾圍繞; 蘭卡之王以佛陀威儀,講說阿毗達摩。 50 那時令人在金板上,刻寫阿毗達摩藏; 以各種珍寶裝飾的,法集論書。 51 在城市中央,製作最上黃金; 將它安置在那裡,給予供養。 52 將帝釋將軍職位,賜予自己的兒子; 派他負責,那法書的供養。 53 國王每年如同,天城般; 裝飾軍隊,圍繞簇擁。 54 如天王般莊嚴,以一切裝飾莊嚴; 坐在象背上,巡行城中街道。 55 以盛大儀式,帶著那法集; 到自己建造的美麗,裝飾完備的寺院。 56 在那裡美麗的舍利殿,以各種珍寶裝飾; 在殿堂舍利座上,安置供養。 57 在大雲林建造,經藏精舍; 在城中建造醫院,賜予他們村莊。 58 他在無畏山建造,般提迦精舍; 和石雲山,賜予他們村莊。 59 蘭卡領袖國王,在光林寺; 賜予食堂村莊,也在無畏山如此。 60 這位最正法的國王,以知恩之心; 賜予名為,南山寺的村莊。 61 帝釋將軍建造,美麗的精舍; 連同村莊賜予,以其名命名的上座部。 62 他的妻子瓦吉拉,也為他們; 建造精舍連同,以自己名字命名的村莊。 63 她建造住處,在帕達蘭查納; 賜予處處受供養的,上座部比丘尼。 64 帝釋將軍的母親提婆,為林居比丘; 上座部之燈,建造以其名命名的住所。 65 她為馬里瓦提,佛陀像; 製作頂冠足光,傘蓋和法衣。 66 國王在王宮中,建造名為; 王族的美麗,帕利迦殿。 67 另一位王后,名叫王妃; 以布衣供養,黃金花環支提。 68 她的兒子名叫悉達多,位居高位; 被稱為馬來亞王,容貌如海神旗。

69.

Rājā tasmiṃ mate katvā, sālaṃ bhikkhunamuttamaṃ;

Dānavaṭṭaṃ paṭṭhapetvā, tassa pattimadā tadā.

70.

Evaṃ dhammena kārente, rajjaṃ laṅkādīpe tadā;

Coḷarājena yujjhitvā, paṇḍurājā parājito.

71.

Paṇṇākārāni nekāni, balaṃ sandhāya pesayi;

Rājālaṃkissaro saddhiṃ, mantetvā sacivehi so.

72.

Sannayha balakāyaṃ so, sakkasenāpatiṃ sakaṃ;

Balassa nāyakaṃ katvā, mahāyitthamupāgami.

73.

Vijayaṃ pubbarājūnaṃ, vatvā velātaṭe ṭhito;

Ussāhaṃ janayitvāna, nāvaṃ āropayī balaṃ.

74.

Balakāyaṃ samādāya, sakkasenāpatiṃ tadā;

Sukhena sāgaraṃ tiṇṇo, paṇḍudesamupāgami.

75.

Disvā balañca tañceva, paṇḍurājā sumānaso;

Ekacchattaṃ karissāmi, jambudīpanti abravi.

76.

Baladvayaṃ gahetvāna, rājā so coḷavaṃsajaṃ;

Jetuṃ asakkuṇitvāna yuddhamujjhiya nikkhami.

77.

Yujjhissāmīti gantāna, sakkasenāpatī puna;

Nisinno upasaggena, mato pāpena paṇḍuto.

78.

Laṃkissaro balassāpi, tena rogena nānasaṃ;

Sutvā dayālubhāvena, senaṃ āṇāpayī tato.

79.

Sakka senāpatiṭṭhānaṃ, tassa puttassa』dā tadā;

Vaḍḍhesi tena taṃ puttaṃ, katvā senāya nāyakaṃ.

80.

Nikāyattayavāsīhi, parittaṃ nagare tadā;

Kāretvā rogadubbuṭṭhi-bhayaṃ nāsesi jantunaṃ.

81.

Sāsanassa ca lokassa, santiṃ katvā anekadhā;

Rājā so dasame vasse, sukhena tidivaṃ gato.

82.

Laṃkārajjepi ṭhatvā kathitatipiṭako sabbavijjāpadīpo,

Vattāvādī kavī so satidhītivisado desako bhāvako ca;

Paññāsaddhādayā vā parahitanirato lokavedīvadaññū;

Rājindo kassapo』yaṃ viya vimalaguṇo hotulokopi sabbo.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Dvirājako nāma

Paññāsatimo paricchedo.

Ekapaññāsatima pariccheda

Pañcarājako nāma

1.

Yuvarājā tadā hutvā, rājā dappuḷanāmako;

Ṭhapesi oparajjamhi, ādipadaṃ sanāmakaṃ.

2.

Maricavaṭṭivihārassa, gāmaṃ datvā tato pure;

Cārittaṃ pubbarājūnaṃ, rakkhitvāna mahiṃ imaṃ.

3.

Abhutvā dīghakālañhi, pubbakammena attano;

Rājā so sattame māse, paviṭṭho paccuno mukhaṃ.

4.

Uparājā ahurājā, dappuḷo tadanantaraṃ;

Udayassādipādassa, yuvarājapadaṃ adā.

5.

Tadā coḷabhayā paṇḍu-rājaṃ janapadaṃ sakaṃ;

Cajitvā nāvamāruyha, mahātitthamupāgami.

6.

Āṇāpetvāna taṃ rājā, disvā santuṭṭhamānaso;

Mahābhogaṃ adā tassa, nivāsesi purā bahi.

7.

Coḷarājena yujjhitvā, gahetvā paṭṭanadvayaṃ;

Paṇḍurājassa dammīti, sannaddhe laṅkarājini.

8.

Kenā』pi karaṇīyena, khattiyā dīpavāsino;

Akaṃsu viggahaṃ ghoraṃ, pāpakammena paṇḍuno.

9.

Paṇḍurāje』ttha vāsena, kammaṃ natthīti cintiya;

Ṭhapetvā makuṭādīni, gato keraḷasantikaṃ.

10.

Viggahe niṭṭhite rājā, mahāmeghavane tadā;

Mahābodhigharassā』dā, gāmaṃ nagarasantike.

11.

Āvāsaṃ rakkhako nāma, tassa senāpatī akā;

Thūpārāmasamīpamhi, iḷaṅgo rājanāmakaṃ.

12.

Kataṃ taṃ pubbarājehi, rājā so paripāliya;

Patto dvādasamaṃ vassaṃ, yathākammamupāgami.

13.

Udayo yuvarājā』si, laṃkāvāsīnamissaro;

Senanāmādipādaṃ so, oparajje』bhisecayi.

14.

Rañño bhītā tadāmaccā, pavisiṃsu tapovanaṃ;

Rājoparājā gantvāna, tesaṃ sīsāni chedayuṃ.

15.

Tena kammena nibbinnā, yatayo tannivāsino;

Hitvā janapadaṃ rañño, tadāgacchiṃsu rohaṇaṃ.

以下是完整的中文直譯: 69 國王在他死後,為比丘建造最上的大廳; 設立佈施輪,將功德迴向給他。 70 當時他如此正法地,治理蘭卡島時; 般度王與朝拉王,交戰失敗。 71 送來許多禮物,尋求軍事同盟; 蘭卡之主與大臣,商議后。 72 整頓軍隊,任命自己的; 帝釋將軍為軍隊,統帥前往大港口。 73 站在海岸邊,述說前王的勝利; 鼓舞士氣后,讓軍隊登船。 74 那時帶領軍隊,和帝釋將軍; 安然渡過海洋,到達般度地區。 75 般度王見到,軍隊和他十分歡喜; 說我將使瞻部洲,統一在一把傘下。 76 那位國王帶領,兩支軍隊; 無法戰勝朝拉族,放棄戰鬥離開。 77 帝釋將軍再次,前往戰鬥; 因惡業障礙,坐著時死去。 78 蘭卡之主聽聞,軍隊也因那疾病損失; 出於悲憫,命令軍隊從那裡。 79 那時將帝釋將軍職位,賜予他的兒子; 任命他為軍隊統帥,提拔那兒子。 80 那時令三部派住持,在城中誦護衛經; 除去眾生的疾病旱災恐懼。 81 以多種方式,使教法和世間安寧; 這位國王在第十年,安然往生天界。 82 此蘭卡國王精通三藏通曉一切學問之燈, 善說善辯詩人他具念慧清凈說法修行, 具足智慧信仰等專注利他通曉世間慷慨, 愿一切世間如此迦葉王具清凈功德。 為善人生信生厭而造的大史 第五十章 二王品 第五十一章 五王品 1 當時太子,名叫達普拉成為國王; 任命同名的,地區長官為副王。 2 賜予馬里瓦提寺,村莊在此之前; 護持前王的傳統,統治這片土地。 3 因自己的前業,未能長期享受; 這位國王在第七個月,步入死神之口。 4 之後副王達普拉,成為國王; 將優陀耶地區長官,立為太子。 5 那時因朝拉人威脅,般度王捨棄; 自己的領地登船,來到大港口。 6 國王命令見到他,心生歡喜; 賜予他大財富,安置在城外居住。 7 當蘭卡國王整裝,說我要與朝拉王; 交戰奪取兩個,港口給般度王時。 8 因某些原因,島上王族; 因般度的惡業,發生可怕爭鬥。 9 思考在此般度王,已無事可做; 留下王冠等物,前往羯羅羅。 10 爭鬥結束后國王,那時在大雲林; 賜予大菩提殿,城郊的村莊。 11 他的將軍名叫,守護者建造; 在塔園寺附近,名為伊朗卡王的住所。 12 這位國王護持,前王所建之物; 到第十二年,隨業而去。 13 優陀耶太子成為,蘭卡居民之主; 他為名叫謝那的,地區長官舉行副王灌頂。 14 大臣們因懼怕國王,進入苦行林; 國王和副王前往,砍下他們的頭。 15 因此業而厭離的,修行者居住者; 捨棄國王的領地,那時前往羅哈納。

16.

Tadā jānapadā ceva, nāgarā ca balāni ca;

Kupitā caṇḍuvātena, sāgaro viya kampito.

17.

Ratanapāsādamāruyha, vihāre abhayuttare;

Santāsetvāna rājānaṃ, dassetvāna vibhīsikaṃ.

18.

Upatthambhakamaccānaṃ, viggahassa tapovane;

Tadā sīsāni chinditvā, kavātena nipātayuṃ.

19.

Taṃ sutvā yuvarājā ca, ādipādo ca taṃ sakhā;

Ullaṅghitvāna pākāraṃ, sīghaṃ gacchiṃsu rohaṇaṃ.

20.

Balakāyonubandhitvā, yāva kaṇhanadītaṭā;

Alābhena ca nāvānaṃ, tiṇṇattā tesamāgami.

21.

Rājaputtāgatā tattha, vane abhayabhedino;

Yatīnaṃ purato tesaṃ, nipajjitvā urena te.

22.

Allavatthā』llakesā ca, paridevittha』nekadhā;

Kandītvā rodanaṃ katvā, khamāpesuṃ tapassino.

23.

Khantimettānubhāvena, tesaṃ sāsanasāminaṃ;

Puññodayo ahu tesaṃ, ubhinnaṃ dīpasāminaṃ.

24.

Yuvarājabalañceva, nikāyattayavāsino;

Gamiṃsu tesamānetuṃ, santibhūte mahābale.

25.

Rājaputtā ubho byattā, paṇḍitā paṃsukūlino;

Yācitvā tesamādāya, agamaṃsu sakaṃ puraṃ.

26.

Bhikkhūnaṃ purato maggaṃ, rājāgantā khamāpayi;

Ādāya te vanaṃ tesaṃ, netvā rājagharaṃ gato.

27.

Tato paṭṭhāya cāritthaṃ, pāletvā pubbarājunaṃ;

Rājā so tatiye vasse, yathākammamupāgami.

28.

Laṃkābhisekaṃ patvāna, seno so matimā tato;

Udayaṃ ādipādaṃ taṃ, yuvarājaṃ akā sakhaṃ.

29.

Kahāpaṇasahassaṃ so, duggatānaṃ uposathe;

Hotu』posathiko datvā, yāvajīvaṃ narādhipo.

30.

Paṭimā bhattavatthāni, bhikkhūnaṃ dharaṇī pati;

Adā daṇḍissaraṃ dānaṃ, yācakānañca sippīnaṃ.

31.

Ṭhāne katthaci sippīnaṃ, pāsādesu manohare;

Kāretvā bhogagāme ca, adāpesi mahāmati.

32.

Kahāpaṇasahassaṃ vā, datvā pañcasatāni vā;

Laṅkāyaṃ jiṇṇakāvāse, navakammamakārayī.

33.

Cattālīsasahassāni, abhayuttaracetiye;

Silāpattharaṇatthāya, dāpesi ca mahīpati.

34.

Mahāvāpīsu laṃkāyaṃ, jiṇṇaniddhamane akā;

Navakammañca mariyādaṃ, thiyaṃ pāsāṇapaṃsunā.

35.

Akā rājaghare rammaṃ, mālāgehaṃ mahārahaṃ;

Ṭhapitaṃ punarājūhi, dānaṃ sammāpavattayi.

36.

Kataṃ malayarājena, amaccena』gga bodhinā;

Pariveṇaṃ nāgasālaṃ, disvā gāma madā tadā.

37.

Katvā catuvihāresu, rūpakammāni sādhukaṃ;

Maṇḍapāni ca rammāni, dhātupūjaṃ akā sadā.

38.

Evamādīni puññāni, anekāni anekadhā;

Katvā so navame vasse, yathākammamupāgami.

39.

Laṃkābhisekaṃ patvāna, yuvarājodayo tato;

Senanāmādipādaṃ so, oparajje』bhi secayi.

40.

Niddālu majjapo āsi, rājā pāpena jantunaṃ;

Coḷo pamattataṃ tassa, sutvā santuṭṭhamānaso.

41.

Paṇḍudesātisekaṃ so, pattukā mettha pesayi;

Makuṭādīnamatthāya, ṭhapitānaṃva paṇḍunā.

42.

Tāni nādāsi so rājā, tena coḷo mahabbalo;

Balaṃ sannayha pesesi, balakkārena gaṇhituṃ.

43.

Tadā senāpati ettha, paccante kupite gato;

Āṇāpetvāna taṃ rājā, yujjhanatthāya pesayi.

44.

Hato senāpati tattha, yujjhi na raṇe mato;

Kakūṭādīni ādāya, rājā so rohaṇaṃ agā.

45.

Gantvā coḷabalaṃ tattha, alabhitvā pavesanaṃ;

Nivattitvā sakaṃ raṭṭhaṃ, agamāsi idhatā bhayā.

46.

Tato senāpatiṭṭhāne, viduraggaṃ tu nāyakaṃ;

Ṭhapesi rājā laṃkindo, tejavantaṃ mahāmatiṃ.

47.

Paccantaṃ coḷarājassa, ghātetvā so camūpati;

Āṇāpesi ito nītaṃ, dassetvāna vibhīsitaṃ.

以下是完整的中文直譯: 16 那時村民們和,城民及軍隊; 如被暴風激動,海洋般震動。 17 在無畏上座寺,登上寶石宮; 恐嚇國王,顯示可怕形象。 18 那時將支援大臣,在苦行林爭鬥的; 頭顱砍下,從門扔下。 19 太子和他的朋友,地區長官聽到此事; 翻越城墻,迅速前往羅哈納。 20 軍隊追趕到,黑河岸邊; 因無船可用,他們已渡過而返回。 21 那些來到森林的王子,破壞無畏寺者; 在那些修行者面前,俯身倒地。 22 衣服濕透頭髮濕漉,以多種方式悲嘆; 哭泣流淚,向苦行者請求寬恕。 23 因這些教法主人,忍辱慈愛的力量; 兩位島主,生起福德。 24 太子的軍隊和,三部派住持; 在大軍平靜后,前去迎接他們。 25 兩位聰明的王子,智者穿糞掃衣; 請求他們同意后,返回自己的城市。 26 國王來到比丘們,面前請求寬恕; 帶他們回到他們的,森林后返回王宮。 27 從那時起護持,前王的傳統; 這位國王在第三年,隨業而去。 28 之後那位有智慧的謝那,獲得蘭卡灌頂; 將那位朋友優陀耶地區長官,立為太子。 29 這位人主終其一生,在布薩日; 給予貧窮者,一千錢幣作布薩。 30 這位護持大地者,給予比丘; 佛像食物衣服,和求施者工匠懲罰主佈施。 31 這位大智者在某些地方,為工匠建造; 令人心醉的宮殿,並賜予收益村莊。 32 或給予一千錢幣,或給予五百; 重建蘭卡,破舊的住所。 33 這位護持大地者,為無畏上座支提; 鋪設石板,給予四萬。 34 修繕蘭卡大水庫,破損的排水道; 用石塊和泥土,重建堤壩。 35 在王宮建造美麗,珍貴的花園殿; 如法維持,前王設立的佈施。 36 見到馬來亞王,大臣阿伽菩提; 建造的龍樹,精舍時賜予村莊。 37 在四個寺院,善造雕像; 和美麗殿堂,常行舍利供養。 38 如此做了,多種諸多; 功德在第九年,隨業而去。 39 之後優陀耶獲得,蘭卡灌頂; 為名叫謝那的地區長官,舉行副王灌頂。 40 因眾生惡業國王,貪睡沉溺酒; 朝拉人聽聞他的,放逸心生歡喜。 41 他派人來此取回,超過般度地所需; 般度所留下的,王冠等物。 42 國王不給予那些,因此大力的朝拉; 整頓軍隊派遣,以武力奪取。 43 那時將軍前往,邊境平亂; 國王命令他,派去作戰。 44 將軍在那裡被殺,戰鬥而死; 國王帶著寶物,前往羅哈納。 45 朝拉軍隊前往那裡,無法進入; 因此處恐懼,返回自己國土。 46 之後國王蘭卡之主,任命有力量; 有大智慧的維杜拉伽,將領為將軍。 47 這位軍隊統帥殺死,朝拉王的邊境; 顯示可怕形象后,命令從這裡帶走。

48.

Tato dāpesi so sabba-parikkhāraṃ mahārahaṃ;

Paṃsukūlikabhikkhūnaṃ, sabbesaṃ dīpavāsinaṃ.

49.

Mahāvihāre laṃkindo, paṭibimbassa satthuno;

Jalantaṃ maṇiraṃsīhi, akā cūḷāmaṇiṃ tadā.

50.

Orodhā vidurā tassa, pādajālena pūjayi;

Maṇīhi pajjalantehi, paṭimaṃ taṃ silāmayaṃ.

51.

Jhāpitaṃ coḷarājassa, balena maṇināmakaṃ;

Pāsādaṃ kātumāraddho, cuto vassamhi aṭṭhame.

52.

Pañcete vasudhādhipā vasumahiṃ ekātapattaṅkitaṃ;

Bhutvā niggahasaṅgahehi sakalaṃ lokaṃ vase vattiya;

Yā tā maccuvasaṃ saputtavaṇitā sāmaccamittānugā;

Iccevaṃ satataṃ sarantu sujanā hātuṃ pamādaṃ madaṃ.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Pañcarājako nāma

Ekapaññāsatimo paricchedo.

Dvipaññāsatima pariccheda

Tirājakonāma

1.

Tato laṅkābhisekaṃ so, patvā seno kamāgataṃ;

Mahindassādipādassa, yuvarājapadaṃ adā.

2.

Pañño mahākavī byatto, majjhatto mittasattusu;

Yutto dayāya mettāya, rājā so sabbadā ahu.

3.

Kālaṃ devo』natikkamma, sammā dhārābhivassati;

Raṭṭhe tasmiṃ vasantā』suṃ, sukhitā nibbhayā sadā.

4.

Suttantaṃ lohapāsāde, nisinno vaṇṇayī tadā;

Nikāyattayavāsīhi, rājā so parivārito.

5.

Dāṭhadhātukaraṇḍaṃ so, nānāratanabhūsitaṃ;

Akā catuvihāresu, dhātupūjā ca』nekadhā.

6.

Pariveṇaṃ sitthagāmaṃ, kāretvā vutthamattanā;

Lokaṃ puttaṃva pāletvā, tivassena divaṅgato.

7.

Yuvarājā mahindo so, rājāsi tadanantaraṃ;

Mahāpuñño mahātejo, mahāseno mahāyaso.

8.

Ekacchattaṃ akā laṅkaṃ, ghātetvā corupaddavaṃ;

Akaṃsu tamupaṭṭhānaṃ, niccamaṇḍalanāyakaṃ.

9.

Vijjamānepi laṅkāyaṃ, khattiyānaṃ narādhipo;

Kāliṅgacakkavattissa, vaṃse jātaṃ kumārikaṃ.

10.

Āṇāpetvāna taṃ agga-mahesiṃ attano akā;

Tassā puttā duve jātā, dhītā ekā manoramā.

11.

Ādipāde akā putte, dhītaraṃ coparājiniṃ;

Iti sīhaḷavaṃsañca, paṭṭhapesi sabhūpati.

12.

Balakāyaṃ imaṃ desaṃ, maddanatthāya vallabho;

Pesesi nāgadīpaṃ so, sutvā taṃ bhūpati idha.

13.

Balaṃ datvāna senavha-rājasenāpatiṃ tadā;

Vallabhassa balene』sa, yujjhituṃ tattha pesayi.

14.

Gantvā senāpatī tattha, balene』tassa rājino;

Yujjhitvā taṃ vināsetvā, gaṇhi so yuddhamaṇḍale.

15.

Asakkento imaṃ jetuṃ, rājā naṃ vallabhādayo;

Rājāno mittasambandhaṃ, laṃkindena akaṃsu te.

16.

Icchevaṃ rājino tejo, jambudīpamavatthari;

Pattharitvāna laṃkāyaṃ, ullaṅghitvāna sāgaraṃ.

17.

Saddhammaṃ kathāyantānaṃ, katvā sammā na muttamaṃ;

Dhammaṃ sutvāna so rājā, pasanno buddhasāsane.

18.

Rājā so sannipātetvā, paṃsukūlikabhikkhavo;

Yācitvā attano gehaṃ, āṇāpetvāna sādhukaṃ.

19.

Āsanaṃ paññapetvāna, nisīdāpiya bhojanaṃ;

Dāpesi vipulaṃ suddhaṃ, sadā ekadine viya.

20.

Anekabyañjanaṃ rājā-raññakānaṃ tapassinaṃ;

Pesesi bhojanaṃ suddhaṃ, mahagghaṃ vipulaṃ sadā.

21.

Vejjeva pesayitvāna, vilānānaṃ tapassinaṃ;

Santikaṃ so dayāvāso, tikicchāpesi niccaso.

22.

Guḷāni ghanapākāni, lasuṇānaṃ rasāni ca;

Tambulamukhavāsañca, pacchabhatte adā sadā.

23.

Pattesu pūrayitvāna, lasuṇaṃ maricampi ca;

Pipphalisaṅgīverāni, guḷāni tiphalāni ca.

24.

Ghataṃ telaṃ madhuñcāya, pāpurattharaṇāni ca;

Paṃsukūlikabhikkhūnaṃ, paccekaṃ sabbadā adā.

以下是完整的中文直譯: 48 之後他賜予,一切珍貴; 資具給所有,島上糞掃衣比丘。 49 那時蘭卡之主在大寺,為導師佛像; 製作放射寶石光芒的,頂冠。 50 他的后妃維杜拉,以放射光芒的; 寶石製成的足網,供養那石造像。 51 重建被朝拉王,軍隊燒燬的; 名為寶石的宮殿,在第八年去世。 52 這五位護持大地者享受以一傘標誌的地, 以懲罰攝受使一切世間隨己轉, 連同兒子妻子大臣朋友隨從歸於死亡, 愿善人常如此憶念舍離放逸與驕慢。 為善人生信生厭而造的大史 第五十一章 五王品 第五十二章 三王品 1 之後謝那獲得,蘭卡灌頂; 將順序傳承的,太子位賜予摩醯陀地區長官。 2 這位國王一直是,有智大詩人聰明; 對敵友平等,具足慈悲。 3 天不失時,正當降雨; 住在其國土的人,常安樂無畏。 4 那時他坐在銅殿,講解經典; 被三部派住持,圍繞的國王。 5 他製作以各種,珍寶裝飾的; 牙舍利匣在四寺,作多種舍利供養。 6 建造悉塔伽馬,自己居住的精舍; 如護子民般護民,三年後往生天界。 7 之後那太子摩醯陀,成為國王; 大福德大威力,大軍大名聲。 8 殺死盜賊危害,使蘭卡統一; 地方長官們,常來朝見他。 9 雖然蘭卡有,王族這位人主; 迎娶迦陵伽,轉輪王族生的公主。 10 命令后立她為,自己的第一王后; 生了兩個兒子,一個美麗的女兒。 11 使兒子們成為地區長官,女兒成為副王后; 這位國主如此,建立獅子族。 12 當這裡國王聽聞,瓦拉巴派遣; 軍隊來征服,這個國家到那伽洲。 13 那時給予軍隊給,名叫謝那王的將軍; 派他與瓦拉巴的,軍隊在那裡作戰。 14 將軍帶著這位,國王的軍隊前往那裡; 與他作戰消滅他,在戰場上抓獲他。 15 瓦拉巴等諸王,無法征服此地; 他們與蘭卡之主,建立友好關係。 16 如此國王的威力,遍及瞻部洲; 遍佈蘭卡后,跨越海洋。 17 以正當最上方式,對說正法者; 這位國王聽聞法后,對佛教生信。 18 這位國王召集,糞掃衣比丘; 請求他們到自己家,作好安排。 19 準備座位,請他們就座; 如在同一天般,常施豐盛凈食。 20 國王常送給,林居苦行者; 具多種調味的,珍貴豐盛凈食。 21 這位具慈悲者,派遣醫生; 常令醫治,生病的苦行者。 22 在飯後常供養,濃稠的糖; 以及蒜汁,檳榔清口物。 23 裝滿缽中的,蒜和胡椒; 長鬍椒姜,以及糖和三果。 24 以及酥油芝麻油,蜂蜜和; 覆蓋物常分別,給予糞掃衣比丘。

25.

Cīvarādīni sabbāni, parikkhārāni bhūpati;

Kārāpetvāna dāpesi, bhikkhūnaṃ paṃsukulinaṃ.

26.

Rājā mahāvihārasmiṃ, ekekassa hi bhikkhuno;

Paccekaṃ navavatthāni, cīvaratthāya dāpayi.

27.

Nikāyattayavāsīnaṃ, bhikkhūnaṃ lābhavāsinaṃ;

Tulābhāramadā dvīsu, vāresu samahīpati.

28.

Rājā so nāgatebhogaṃ,

Rājāno saṅghabhogato;

Na gaṇhantūni pāsāṇe,

Likhāpetvā nidhāpayi.

29.

Kathāpetvāna buddhassa, saraṇāni guṇenava;

Anāthehi ca tesañca, bhattavatthāni dāpayi.

30.

Dānasālaṃ karitvāna, hatthisālakabhūmiyaṃ;

Yācakānaṃ adā dānaṃ, tesañca sayanāsanaṃ.

31.

Vejjasālāsu sabbāsu, bhesajjaṃ mañcakañca so;

Corānaṃ bandhanāgāre, niccaṃ bhattāni dāpayi.

32.

Vānarānaṃ varahānaṃ, migānaṃ sunakhāna ca;

Bhattaṃ pūvañca dāpesi, dayāvāso yathicchakaṃ.

33.

Rājā catuvihāresu, katvā so vīhirāsayo;

Yathicchitena gaṇhantu, anāthā iti dāpayi.

34.

Nānāpūjāhi pūjetvā, katvā maṅgalamuttamaṃ;

Kathāpesi ca bhikkhūhi, byattehi vinayaṃ tadā.

35.

Therena dhammamittena-sitthagāmakavāsinā;

Pūjayitvāna kāresi, abhidhammassa vaṇṇanaṃ.

36.

Dāṭhānāgā』bhidhānena, therenā』raññavāsinā;

Laṃkālaṃkārabhūtena, abhidhammaṃ kathāpayi.

37.

Paṭṭakañcukapūjāhi, hemamālikacetiyaṃ;

Naccagītehi gandhehi, pupphehi vividhehi ca.

38.

Dīpamālāhi dhūpehi, pūjayitvāna』nekadhā;

Tassa vatthāni bhājetvā, bhikkhūnaṃ dāpayī sayaṃ.

39.

Sadā so attano rajje, uyyānesu tahiṃtahiṃ;

Āṇāpetvāna pupphāni, pūjesi ratanattayaṃ.

40.

Pāsādaṃ candanaṃ nāma, kātuṃ maricavaṭṭiyaṃ;

Akārambhañca bhikkhūnaṃ bhogagāme ca dāpayi.

41.

Kesadhātuṃ nidhāpetvā, karaṇḍaṃ ratanehi so;

Kārayitvāna pūjesi, ṭhapetvā tattha bhūpati.

42.

Soṇṇarajatapaṭṭehi , thūpārāmamhi cetiyaṃ;

Chādāpetvā yathārajjaṃ, pūjaṃ kāresi bhūpati.

43.

Tasmiṃ dhātughare rājā, soṇṇadvāramakārayi;

Pajjalantaṃ sineruṃva, raṃsīhi sūriyassa so.

44.

Jhāpitaṃ coḷarājassa, balena padalañchane;

Catunnaṃ cetiyānaṃ so, ramanīyaṃ gharaṃ akā.

45.

Jhātaṃ nagaramajjhamhi, dāṭhādhātugharaṃ akā;

Dhammasaṅgaṇīgehañca, mahāpāḷiñca bhūpati.

46.

Tambūlamaṇḍapaṃ katvā, tattha suṅkaṃ mahīpati;

Bhikkhūnaṃ theravaṃse so, bhesajjatthāya dāpayi.

47.

Upassayaṃ karitvāna, mahāmaṅgalanāmakaṃ;

Theravaṃsamhi jātānaṃ, bhikkhunīnaṃ adāpayi.

48.

Mātulodayarājena, āraddhaṃ sādhunā tadā;

Niṭṭhāpesi mahīpālo, pāsādaṃ maṇināmakaṃ.

49.

Pariveṇāni cattāri, tasmiṃ jetavane tadā;

Kārāpayiṃsu cattāro, amaccā tassa rājino.

50.

Rañño kittisamādevī, kittināmā manoramā;

Pariveṇaṃ akārāmaṃ, thūpārāmassa pacchato.

51.

Sā tasmiṃ pariveṇe ca, akā kappāsagāmake;

Cīvaracetiye ceva, tisso pokkharaṇī suci.

52.

Dvādasaratanāyāmaṃ, dhajaṃ soṇṇamayañca sā;

Pūjesi puññasambhāraṃ, hemamālika cetiye.

53.

Gihīnaṃ vajjasālañca, putto tassā pureakā;

Guṇavāsakkasenānī, bhikkhūnañca purābahi.

54.

Rājā catuvihāresu, dibbapāsādasannibhe;

Maṇḍape kārayitvāna, dhātupūjā anekadhā.

55.

Vassamekamatikkamma, kārāpetvā mahīpati;

Cārittaṃ pubbarājūnaṃ, paripālesi sādhukaṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 25 國王令人制作並施予, 所有衣及一切必需品, 贈與著糞掃衣的比丘。 26 國王在大寺院之中, 為每一位比丘各自施予, 九件新衣用作袈裟。 27 這位君王為三部派系, 所住持的受供養比丘, 兩次佈施重如秤砝碼。 28 這位國王爲了將來, 讓諸王不取僧團財物, 命人將此刻於石上, 並將其妥善地儲存。 29 他令人講說佛陀功德, 及九種皈依之功德, 並施予無依者飲食衣物。 30 他在象廄之地建造, 佈施堂舍為行乞者, 併爲他們提供臥具坐具。 31 他在所有醫療室中, 佈施醫藥及床榻, 在監獄中常施食物。 32 這位富有慈悲之王, 隨心所欲地佈施食物, 與糕點予獼猴野豬, 以及鹿類與犬類。 33 國王在四座寺院中, 堆積稻穀並宣佈說: "讓無依者隨意取用。" 34 他以種種供養供奉, 舉行最勝吉祥儀式, 令精通律藏的比丘, 為眾人講說律典教法。 35 他恭敬供養住在, 悉塔伽馬卡的法友長老, 並令其撰寫阿毗達摩註釋。 36 他令名為塔塔那伽, 這位住林精通阿毗達摩, 堪為蘭卡莊嚴的長老, 為眾人講說阿毗達摩。 37 他以綢緞與上衣供養, 黃金花環塔婆, 以歌舞音樂及香料, 以及種種鮮花供養。 38 他以燈鬘與香料, 作諸多方式供養, 將供養之布分配, 親自施予諸比丘。 39 他在自己統治期間, 經常在各處花園中, 命人採集鮮花供養, 三寶以示至誠敬意。 40 他開始在瑪利查瓦提, 建造名為旃檀的宮殿, 並賜予比丘們村莊, 作為他們的資生之地。 41 這位國王將發舍利, 安置於寶石匣中, 令人精心製作供養, 將其妥善地儲存起來。 42 國王令人以金銀板, 覆蓋塔婆寺之佛塔, 依其王權供養佛塔。 43 國王在舍利殿中, 建造了金門莊嚴, 猶如須彌山般璀璨, 閃耀著太陽般光芒。 44 因朱羅王軍隊踐踏, 而被焚燬之四座塔, 他建造了美麗殿堂。 45 這位國王重建了, 城中焚燬的牙舍利殿, 法集論殿與大殿。 46 國王建造檳榔亭, 將其稅收用於供養, 上座部比丘之醫藥。 47 他建造了一座名為, 大吉祥的精舍道場, 賜予上座部比丘尼。 48 當時賢善的舅父, 烏達雅王所開始, 這位國王將其完成, 名為摩尼的宮殿。 49 當時在祇園寺中, 這位國王的四位大臣, 令人建造四座精舍。 50 國王的基提薩瑪妃, 名喚基提極其美麗, 在塔婆寺後方建造, 一座莊嚴的精舍。 51 她在該精舍之中, 以及在卡帕薩村, 與衣塔之處建造, 三座清凈的蓮花池。 52 她供養長十二腕尺, 黃金所製成的幢幡, 于黃金花環佛塔, 積累殊勝的福德。 53 她的兒子功德瓦薩, 這位軍隊統帥之前, 為在家眾建醫療室, 為比丘建於城外。 54 國王在四座寺院, 建造如天宮般莊嚴, 的寶閣作諸多方式, 供養佛陀舍利。 55 過了一年之後, 這位國王令人遵循, 先王所立的傳統, 善加護持而不失。

56.

Evamādīni puññāni, uḷārāni anekadhā;

Katvā soḷasame vasse, rājā so tidivaṃ gato.

57.

Jāto paṭicca taṃ rājaṃ, senā dvādasavassiko;

Kāliṅgadeviyā putto, pattarajjo tadā ahu.

58.

Udayassa kaniṭṭhassa, yuvarājapadaṃ adā;

Pitu senāpati seno, tassa senāpati ahu.

59.

Paccantaṃ balamādāya, gate senāpatimhi so;

Mātarā saha vattantaṃ, kaṇiṭṭhaṃ tassa bhātaraṃ.

60.

Mārāpetvā mahāmallaṃ, akā senāpatiṃ tadā;

Amaccaṃ udayaṃ nāma, sakaṃ vacanakārakaṃ.

61.

Taṃ sutvā kupito hutvā, seno senāpati tadā;

Balamādāya āgañchi, gaṇhissāmīti sattavo.

62.

Sutvāna taṃ mahīpālo, katavantaṃ vācamattano;

Rakkhāmi taṃ amaccanti, gato nikkhamma rohaṇaṃ.

63.

Tassa māyā nivattitvā, yuvarājañca rājiniṃ;

Ādāya kupitā tena āṇāpesi camūpatiṃ.

64.

Tāya so saṅgahītova, damiḷe sannipātiya;

Datvā janapadaṃ tesaṃ, puṭatthinagare vasī.

65.

Yujjhituṃ tena so rājā, balaṃ pesesi rohaṇā;

Senāpati vināsesi, sabbaṃ taṃ rājino balaṃ.

66.

Damiḷā te janapadaṃ, pīḷetvā rakkhasā viya;

Vilumpitvāna gaṇhanti, narānaṃ santakaṃ tadā.

67.

Khittā manussā gantvāna, rohaṇaṃ rājasantikaṃ;

Nivedesuṃ pavattiṃ taṃ, mantetvā sacīvehi so.

68.

Rakkhituṃ sāsanaṃ raṭṭhaṃ, tampahāya camūpatiṃ;

Sandhiṃ katvāna senena, puḷatthinagaraṃ agā.

69.

Mahesiṃ attajaṃ katvā, pāletuṃ vaṃsamattano;

Puttaṃ uppādayitvāna, kassapaṃ nāma uttamaṃ.

70.

Vasante tattha laṃkinde, ahitā vallabhā janā;

Alabhantā suraṃ pātu-māriyā tassa santike.

71.

Majjapāne guṇaṃ vatvā, pāyesuṃ taṃ mahīpatiṃ;

Pivitvā majjapānaṃ so, mattabyāḷo ahu tadā.

72.

Āhārānaṃ khayaṃ patvā, cajitvā dullabhaṃ padaṃ;

Mato so dasame vasse, taruṇoyeva bhūpati.

73.

Ito viditvā khalupāpamitta-

Vidheyyabhāvaṃ parihāni hetuṃ;

Sukhattitoyeva ida vā huraṃ vā;

Jahantu te ghoravisaṃ』va bālaṃ.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃseti rājako nāma

Dvipaññāsatimo paricchedo.

Tivaññāsatima paccheda

Laṃkāviloponāma

1.

Mahindo taṃ kaṇiṭṭho so, rājaputto tadaccaye;

Ussāpiya setacchatta-manurādhapure vare.

2.

Sena senānīnā』nīta desantarajanā kule;

Tattha vāsamakappesi, kicchena dasavacchare.

3.

Apetanīti maggassa, mudubhūtassa sabbaso;

Uppādabhāgaṃ nādaṃsu, tassa jānapadā tadā.

4.

Accantaṃ khīṇacitto so, vassamhi dasame vibhū;

Vuttidānena nāsakkhi, saṅgahetuṃ sakaṃ balaṃ.

5.

Aladdha vuttino sabbe, keraḷā sahitā tato;

Na vuttidānaṃ no yāva, hoti mātāva bhuñjatu.

6.

Iti rājagharadvāre, sāhasekarasā bhusaṃ;

Cāpahatā nisīdiṃsu, sannaddhachurikāyudhā.

7.

Hatthasāraṃ samādāya, te vivañciya bhūpati;

Ummaggato viniggamma, turito rohaṇaṃ agā.

8.

Sīdupabbatagāmamhi , khandhavāraṃ nibandhiya;

Bhātu jāyamma hesitte, ṭhapetvā so tahiṃ vasī.

9.

Na cirasseva tassāya, matā yasamahīpati;

Mahesitte nivesesi, sakabhātussa dhītaraṃ.

10.

Deviyā tāya sañjāte, sute kassapanāmake;

Ajjhāvuttaṃ vihāyā』tha, khandhāvāraṃ mahīmati.

11.

Kārayitvāna nagaraṃ, kappagallakagāmake;

Adhipaccaṃ pavattento, rohaṇe suciraṃ vasī.

12.

Tato sesesu ṭhānesu, keraḷā sīhaḷā tadā;

Kaṇṇāṭā ca yathākāma-mādhipaccaṃ pavattayuṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 56 如此等諸多殊勝, 功德善行做了之後, 這位國王在位第十六年, 便往生昇天界而去。 57 繼承這位國王之位, 十二歲的塞那太子, 加陵伽妃所生之子, 當時便繼承了王位。 58 他授予其叔父優陀耶, 副王之職位與權力, 父王的軍隊統帥塞那, 繼續擔任其軍隊統帥。 59 當統帥率軍前往邊境, 他與母親一起謀劃, 殺害了自己的弟弟。 60 他殺害了大力士后, 任命名為優陀耶的, 聽命於己的大臣為, 新的軍隊統帥職位。 61 統帥塞那聽聞此事, 極為憤怒立即率軍, 返回說道"我要捉拿, 這些背叛的敵人們。" 62 國王聽聞此事後說: "我要保護聽命於我, 的大臣"便離開前往, 羅哈納(今斯里蘭卡南部)。 63 他的母親轉而背叛, 帶著副王與王后, 憤怒地命令軍隊統帥。 64 他得到她的支援后, 召集了達米拉人眾, 將領地分給他們后, 住在布拉提那城中。 65 國王從羅哈納派軍, 與他作戰但軍隊統帥, 殲滅了國王的全軍。 66 那些達米拉人眾如, 羅剎魔般蹂躪領地, 掠奪並搶走當時人, 們所擁有的一切。 67 流離失所的人們前往, 羅哈納向國王報告, 此事他與大臣商議。 68 為保護教法與國土, 他放棄對抗軍隊統帥, 與塞那議和后前往, 布拉提那城(今波隆納魯沃)。 69 他立王后為正妃, 為延續自己的家族, 生下一位最優秀的, 名為迦葉的王子。 70 當楞伽之王住在那裡, 不忠的親信因無法, 在他面前飲用酒類。 71 向他說飲酒的好處, 讓這位國王飲用酒, 他飲酒後變得如同, 醉酒的野獸般狂暴。 72 因飲食消耗殆盡后, 放棄了難得的地位, 這位年輕的國王便在, 第十年時離世而去。 73 由此應知惡友依附, 是衰敗的主要原因, 無論此世或他世求樂, 應如避毒蛇般遠離愚人。 為令善人生信生厭而著的《大史》的 第五十二章《諸王統治》至此完結。 第五十三章《楞伽被掠奪》 1 在他去世之後其弟, 馬辛達王子在殊勝, 阿努拉達城(今阿努拉德普勒) 升起了白色王傘。 2 軍隊統帥塞那帶來, 外國人安置於宮廷, 艱難地統治了十年。 3 因他完全偏離正道, 變得軟弱無能之時, 民眾都不再向他繳, 納應得的稅收份額。 4 這位君主心力交瘁, 在位第十年無法以, 俸祿維繫自己軍隊。 5 所有克拉拉人因未, 得到俸祿便聚集說: "在未得到俸祿之前, 就讓他的母親統治。" 6 他們手持弓箭刀劍, 全副武裝地坐在王, 宮門前準備行兇。 7 國王帶著重要財物, 設法逃脫他們后經, 秘密通道迅速前往, 羅哈納(今斯里蘭卡南部)。 8 他在悉杜帕巴塔村, 建立軍營任命兄長, 之妻為后住在那裡。 9 不久之後耶舍王逝, 他立自己兄長之女, 為正妃統理朝政。 10 當這位王妃生下了, 名為迦葉的兒子后, 這位明智的國王便, 離開居所遷往軍營。 11 他在卡帕伽拉卡村, 建造城市行使統治, 在羅哈納長期居住。 12 此後克拉拉人僧伽羅, 人與羯羅那人在其, 他地區隨心所欲地, 建立了各自的統治。

13.

Athassa vāṇijo eko, paratīraṃ idhāgato;

Gantvā pavattiṃ laṃkāya, coḷarañño nivedayi.

14.

Sotaṃ suṇitvā pesesi, laṃkāgahaṇamānaso;

Balaṃ mahantaṃ balavā, taṃ khippaṃ laṃkamotari.

15.

Paṭṭhāyo tiṇṇaṭhānamhā, viheṭhentaṃ bahū jane;

Anukkamena taṃ coḷa-balaṃ rohaṇamajjhagā.

16.

Chattiṃse rājino vasse, mahesiṃ ratanāni ca;

Makuṭañca kamāyātaṃ, sabbamābharaṇaṃ tathā.

17.

Amūlikañcavajira-valayaṃ devadattiyaṃ;

Acchejjacchurikaṃ chinna-paṭṭikā dhātukañca te.

18.

Paviṭṭhaṃ vanaduggamhi, bhayātañca mahīpatiṃ;

Jīvaggāhamagaṇhiṃsu, sandhilesampadassiya.

19.

Mahīpālaṃ dhanaṃ tañca, sabbaṃ hatthagataṃ tato;

Pesayiṃsu lahuṃ coḷa-mahīpālassa santikaṃ.

20.

Nikāyattitaye dhātu-gabbhe laṃkātale khile;

Mahārahe suvaṇṇādi-paṭibimbe ca』nappake.

21.

Bhinditvā sahasā sabbe, vihāre ca tahiṃ tahiṃ;

Yatho johārino yakkhā, laṅkāyaṃ sāramaggahuṃ.

22.

Te coḷā rājaraṭṭhaṃ taṃ, pulatthipuranissitā;

Rakkhapāsāṇakaṇḍavha, ṭhānāvadhimabhuñjisuṃ.

23.

Taṃ kumārakamādāya, kassapaṃ raṭṭhavāsino;

Vaḍḍhenti coḷabhayato, gopayantā susādarā.

24.

Coḷarājā kumāraṃ taṃ, sutvā dvādasavassikaṃ;

Gahaṇatthāya pesesi, mahāmacce mahābale.

25.

Ūnaṃ pañcasahassena, yodhalakkhaṃ samādiya;

Sabbaṃ te rohaṇaṃ desaṃ, saṅkhobhesu mito tato.

26.

Kittināmo』tha sacivo, makkhakudrūsavāsiko;

Muddhanāmo tathāmacco, māragallakavāsiko.

27.

Ubhopi te mahāvīrā, yuddhopāyavicakkhaṇā;

Coḷasenaṃ vināsetu-maccantakatanicchayā.

28.

Paluṭṭhagirināmamhi, ṭhāne dugge nivesiya;

Katvā chamāsaṃ saṅgāmaṃ, haniṃsu damiḷe bahūṃ.

29.

Hatāvasiṭṭhā coḷātā, raṇe tasmiṃ bhayadditā;

Palāyitvā yathāpubbaṃ, pulattipuramāvasuṃ.

30.

Kumāro jayito disvā, ubho te sacive tadā;

Haṭṭhatuṭṭho 『『varaṃ tātā, gaṇhathā』』ti sa cabravī.

31.

Buddho paveṇigāmaṃ so, varaṃ yācittha kittiko;

Saṅghikaṃ gahitaṃ bhāgaṃ, vissajjetuṃ varaṃ vari.

32.

Rājaputtavarāladdha-varā』maccavarā tadā;

Niddarā sādarā vīrā, pāde vandiṃsu tassa te.

33.

Rājā dvādasavassāni, vasitvā coḷamaṇḍale;

Aṭṭhatālīsavassamhi, mahindo so divaṃgato.

34.

Pamāda dosānagatena evaṃ,

Laddhā』pi bhogānanathirā bhavanti;

Iccappamaṃdaṃ hitamāsasāno,

Niccaṃ suviññūsusamā careyya.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Laṃkāvilopo nāma

Tipaññāsatimo paricchedo.

Catupaññāsatima pariccheda

Cha rājakonāma

1.

Katvā vikkamma bāhū』ti, nāma bhūpālasūnuto;

Tassāṇāya pavattiṃsu, sādaraṃ sīhaḷā khilā.

2.

So rājā damiḷe hantuṃ, dhanaṃ sañciya』nekādhā;

Saṅgahaṃ sevakānañca, kurumāno yathocitaṃ.

3.

Alaṅkārakirīṭāni, chattasīhāsanāni ca;

Kārayitvā』bhisekatthaṃ, sacivehā』bhiyācito.

4.

Na yāva rājaraṭṭhassa, gahaṇaṃ hoti tāva me;

Chattussāpanakammena, kiṃ tenā』ti vivāriya.

5.

Sataṃ narasahassānaṃ, saṅkaletvā mahabbalo;

Saṅgāmārabbha kālamhi, vātarogābhipīḷito.

6.

Yujjhituṃ samayo neti, dvādase vacchare lahuṃ;

Upecca devanagaraṃ, gañchidevasahabyataṃ.

7.

Kittināmo ca sacivo, senāpaccamadhiṭṭhito;

Rajjatthiko dinānaṭṭha, nijāṇaṃ sampavattayi.

以下是巴利文的完整中文直譯: 13 當時有一位商人從, 對岸來到這裡后往, 朱羅王處報告了, 楞伽島上的形勢。 14 強大的朱羅王聽聞, 此事心想佔領楞伽, 立即派遣大軍渡海, 迅速登陸楞伽島。 15 從三處碼頭登陸的, 朱羅軍隊一路騷擾, 眾多民眾逐步進入, 羅哈納(今斯里蘭卡南部)。 16 在國王在位第三十六年, 他們抓獲了王后珍寶, 王冠及祖傳之物和, 所有的裝飾品等。 17 還有無價的金剛手鐲, 神賜之物和堅韌的, 寶劍以及斷布片和, 佛陀舍利等聖物。 18 他們用計謀詭計抓獲, 因恐懼躲入深山密林, 的國王並將他活捉。 19 他們將國王和所有, 到手的財物迅速地, 送往朱羅王的面前。 20 他們破壞了三部派, 在楞伽島上的舍利殿, 和眾多價值連城的, 金等材質造的佛像。 21 他們突然破壞了所有, 各處的寺院如夜叉, 般掠奪走楞伽精華。 22 那些朱羅人以布拉提, 那城為基地統治著, 從拉克帕薩納坎達, 直至邊界的國土。 23 民眾帶著那位名為, 迦葉的王子小心地, 保護他避開朱羅人, 的危險並撫養長大。 24 朱羅王聽說那位王子, 已經十二歲便派遣, 大臣率領強大軍隊, 前往抓捕這位王子。 25 他們帶著將近十萬, 少五千的勇士從那裡, 攪亂了整個羅哈納。 26 當時有位名叫吉提, 住在馬卡庫德魯薩的, 大臣和一位名叫穆達, 住在馬拉伽拉卡的大臣。 27 這兩位英勇的大臣, 精通戰爭的策略謀略, 下定決心要消滅掉, 朱羅人的全部軍隊。 28 他們在帕盧塔吉里, 這個險要之處駐紮, 作戰六個月消滅了, 眾多的達米拉人。 29 在那場戰鬥中倖存, 的朱羅人驚恐萬狀, 逃回布拉提那城中, 如從前一樣居住。 30 年輕的王子見到這, 兩位大臣獲得勝利, 歡喜地對他們說道: "父親們請求取恩賜。" 31 吉提請求布多傳統村, 穆達請求歸還已被, 佔有的僧團財物。 32 這兩位獲得王子恩賜, 的勇敢大臣無倦怠, 恭敬地頂禮他雙足。 33 國王在朱羅地區住了, 十二年後在位第四十, 八年時馬辛達昇天。 34 如此因放逸過失而, 獲得的財富不會持久, 因此希求利益之人, 應常與智者同行。 為令善人生信生厭而著的《大史》 第五十三章《楞伽被掠奪》至此完結。 第五十四章《六王統治》 1 威克拉馬巴胡這位, 國王之子以其威勢, 使所有僧伽羅人都, 恭敬地服從他統治。 2 這位國王為消滅達米拉, 積累各種財富並適當, 地恩待照顧臣僕們。 3 他製作莊嚴的王冠, 傘蓋與獅子寶座等, 大臣們請求他舉行, 加冕登基的儀式。 4 他回答說:"在未收復, 王土之前何需這些, 加冕登基的儀式?" 並拒絕了他們請求。 5 這位強大的統治者, 集結了十萬大軍后, 正當要開始作戰時, 卻被風疾所困擾。 6 說"現在不是作戰時", 在位第十二年迅速, 前往天城與諸天神, 們一起共享天界樂。 7 名為吉提的大臣, 擔任軍隊統帥職位, 渴望王位而八天內, 建立了自己的統治。

8.

Ghātetvā taṃ mahālāna-kittināmo mahabbalo;

Patvā』bhisekaṃ bhuñjanto, desaṃ taṃ rohaṇavhayaṃ.

9.

Saṃvaccharamhi tatiye, coḷayuddhe parājito;

Sahatthena sakaṃ sīsaṃ, chinditvā sahasā mari.

10.

Tadāpite kirīṭādi-dhanasāraṃ samādiya;

Pesesuṃ damiḷā coḷa-mahīpālassa santikaṃ.

11.

Bhayā saraṭṭhaṃ hitvā』tha, duṭṭhadese vasaṃ tadā;

Eko vikkamapaṇḍūti, vissuto patthivattajo.

12.

Viññātalaṅkāvuttanto, desamāgamma rohaṇaṃ;

Kāḷatitthe vasaṃ vassa-mekaṃ rajjamakārayi.

13.

Rāmanvayasamubbhūto , tadāyujjha purāgato;

Jagatī pālanāmena, vissuto bhūbhujattajo.

14.

Raṇe vikkamapaṇḍutaṃ, ghātāpetvā mahabbalo;

Tato cattāri vassāni, rajjaṃ kāresi rohaṇe.

15.

Tampi coḷāraṇe hantvā, mahesiṃ dhītarā saha;

Vittasārañca sākalaṃ, coḷaraṭṭhamapesayuṃ.

16.

Rājā parakkamo nāma, paṇḍurājasuto tato;

Akā vassadvayaṃ coḷā, ghātesuṃ tampi yujjhiya.

17.

Ime bhusaṃ lobhabalābhibhūtā,

Gatā asesā vivasā vināsaṃ;

Iccevamaññāya sadā sapañño,

Taṇhakkhayeyeva ratiṃ kareyya.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Cha rājako nāma

Catupaññāsatimo paricchedo.

Pañcapaññāsatima pariccheda

Rohaṇārāti vijayonāma

1.

Lokanāmo camūnātho, makkhakudrūsavāsiko;

Saccapaṭiñño dhītimā, coḷadappavighātano.

2.

Abhibhūya jane patvā, rajjaṃ rohaṇamaṇḍale;

Vasī kājaragāmamhi, cārittavidhikovido.

3.

Ahu tadā kittināmo, rājaputto mahabbalo;

Tassa vaṃsādisampattī, nupubbena pavuccate.

4.

Suto kassapabhūpassa, māṇanāmena vissuto;

Ādipādo ahu dhīro, sadācāravibhūsito.

5.

Tassā』tha jeṭṭhako bhātā, māṇavammo mahāmati;

Gokaṇṇakasamīpaṭṭha-nadītīre nisīdiya.

6.

Katamantupacāro so, yathāvidhimasesato;

Akkhamālaṃ gahetvāna, mantaṃ jappitumārabhi.

7.

Kumāro kira bhattagge, pāturāsi savāhano;

Sikhaṇḍi mukhatuṇḍena, balipaṭṭaṃ vikhaṇḍiya.

8.

Sacchiddake nāḷikera-kapāle viccunodake;

Lūkhe jalamapassanto, japantassa mukhaṃgato.

9.

Tato bhāviniṃ siddhi, mapekkhaṃ nayanaṃ sakaṃ;

Tassopanesi, nibbhijja, sopi taṃ sahasāpici.

10.

Kumāro tassa santuṭṭho, kumārassābhipatthitaṃ;

Varaṃ padāya nabhasā, rājamāno gato tato.

11.

Bhinnekanayanaṃ disvā, sacivātaṃ paro disuṃ;

Varalābhaṃ pakāsetvā, samassāsesi so jane.

12.

Tato so sacivātassa, santuṭṭhārādhayiṃsu taṃ;

Anurādhapuraṃ patvā, bhiseko kāriyo iti.

13.

Attho ko mamarajjena, vikalaṅgassa sampati;

Tapokammaṃ karissāmi, pabbajjamupagammahaṃ.

14.

Kaṇiṭṭho māṇanāmo ca, laṅkārajjaṃ kamāgataṃ;

Pāletu iti so rajjaṃ, sampattaṃ sampaṭikkhipi.

15.

Viññātacittasañcārā, sacivā tassa sabbathā;

Vattumetaṃ kaṇiṭṭhassa, pesesuṃ purise tadā.

16.

Sutvā taṃ sīghamāgamma, passitvā sakabhātaraṃ;

Patitvā pādamūlamhi, bahuṃ kandiya rodiya.

17.

Jeṭṭhena bhātarā saddhi-manurādhapuraṃ gato;

Makuṭaṃ tattha dhāresi, jeṭṭhacittānuvattako.

18.

Tato』bhayagiriṃ gantvā, pabbajjaṃ sakabhātuno;

Yata yo tattha yācittha, bahumānapurassaraṃ.

19.

Tato te yatayo tassa, pabbajjamupasampadaṃ;

Akaṃsu vikalaṅgassa, sikkhāpadanirādarā.

20.

Pariveṇamuttaroḷa-muḷāraṃ tassa kāriya;

Katvā taṃ pariveṇassa, sāmikaṃ dharaṇī pati.

以下是巴利文的完整中文直譯: 8 強大的馬哈拉那·吉提, 殺死他後接受加冕, 統治著名為羅哈納的地區。 9 在第三年與朱羅軍作戰, 戰敗后他立即親手, 砍下自己的頭而死。 10 達米拉人將當時得到的, 王冠等重要財物收集, 送往朱羅王的面前。 11 當時有位著名的王子, 名叫維克拉馬·潘杜因為, 恐懼而離開自己的國土, 居住在邊遠的地區。 12 他了解楞伽島的形勢后, 來到羅哈納地區在卡拉, 渡口居住統治了一年。 13 當時有位出身羅摩家族, 從優加城來的著名王子, 名叫賈伽提·帕拉。 14 這位強大的統治者在戰鬥, 中殺死維克拉馬·潘杜后, 統治羅哈納達四年之久。 15 朱羅人在戰鬥中殺死他, 並將王后與公主及所有, 財物精華送往朱羅國。 16 之後潘杜王的兒子名為, 帕拉克拉馬的國王統治, 兩年後朱羅人在戰鬥中, 也將他殺死。 17 這些人因為深受貪慾, 壓迫而全部走向滅亡, 因此智者應當了知此理, 常樂於滅除愛慾之道。 為令善人生信生厭而著的《大史》 第五十四章《六王統治》至此完結。 第五十五章《征服羅哈納之敵》 1 住在馬卡庫德魯薩的, 軍隊統帥名為洛卡, 信守諾言堅定不移, 摧毀朱羅人的驕傲。 2 他征服人民獲得了, 羅哈納地區的統治, 住在卡加拉伽馬精通, 傳統禮儀與規範。 3 當時有位強大的王子, 名叫吉提下面將要, 依次講述他的家世, 與其他優秀品質。 4 迦葉國王的兒子以, 馬納之名而著稱, 這位副王充滿智慧, 以良好品行為飾。 5 他的長兄名叫馬納, 瓦瑪極其聰明智慧, 坐在戈卡納卡附近, 河岸邊的地方。 6 他完全按照儀軌做好, 供養之事後手持念珠, 開始誦唸咒語。 7 據說一位騎乘坐騎, 頭頂孔雀羽毛的童子, 在飯廳出現並用嘴, 撕碎了供養的食物。 8 當他看不到破裂的, 椰子殼中渾濁的水, 便繼續誦唸咒語。 9 那童子滿意於他后, 將自己的眼睛挖出, 拿給他他立即吞下。 10 童子很滿意他便賜予, 他所希求的恩惠后, 威嚴地乘空而去。 11 大臣們看到他一隻, 眼睛破損后他便向, 眾人宣佈獲得恩惠, 並安慰他們。 12 此後滿意的大臣們, 供養他並說:"應當, 去阿努拉達城(今阿努拉德普勒) 舉行加冕儀式。" 13 他說:"現在我身體殘缺, 王位於我有何意義? 我要出家修行苦行。" 14 並說:"讓我弟弟馬納, 繼承這楞伽的王位, 統治國土。"便拒絕了, 已經到手的王位。 15 完全瞭解他心意的, 大臣們當時派人前往, 向他弟弟報告此事。 16 他聽聞后迅速前來, 見到自己的兄長后, 倒在他腳下大聲哭泣。 17 他與長兄一起前往, 阿努拉達城(今阿努拉德普勒) 遵從長兄的意願后, 戴上了王冠。 18 之後前往無畏山寺, 恭敬地為自己的兄長, 請求僧眾允許出家。 19 那些比丘不顧戒律, 為這位殘疾的國王, 舉行了出家和受戒。 20 國王為他建造了一座, 名為北方的精美精舍, 並立他為精舍的住持。

21.

Bhikkhūnaṃ chasataṃ tattha, vidhāya tadadhīnakaṃ;

Parihāre adā tassa, pessavagge ca pañca so.

22.

Samappesi ca so nānā-sippakammavicakkhaṇe;

Jane cākā tadāyatte, so dāṭhādhāturakkhiye.

23.

Tassevādakarā』hesuṃ, bhikkhū』bhayagirimhi te;

Rājā ca lokaṃ pālesi, sammā tassānusiṭṭhiyā.

24.

Janā tabbaṃsajā keci, taṃ rajjanirapekkhakā;

Nivasiṃsu yathākāmaṃ, mahāsāmi padaṃsitā.

25.

Etassa māṇavammassa, rañño dhammanayaññuno;

Aggabodhikumārādi-puttanattukkamāgate.

26.

Vaṃse visuddhe jātassa, bhūpālanvayamuddhani;

Samāsoḷasakaṅkāyaṃ, sammā rajjānusāsino.

27.

Mahīpassa mahindassa, duve mākuladhītaro;

Devalā lokikā cāti, nāmato vissutā subhā.

28.

Etāsu dvīsu dhītāsu, lokikā mātulattajaṃ;

Paṭicca rājatanayaṃ, subhaṃ kassapanāmakaṃ.

29.

Sā moggallāna lokavhe, putte dve labhi sobhane;

Tesu jeṭṭhasuto loka-sāsanādhārakovido.

30.

Mahāsāmīti paññāto, saṅghupāsanapālayo;

Nekasāraguṇāvāso, vāsaṃ kappesi rohaṇe.

31.

Dāṭhopatissa rājassa, nattā sugatasāsane;

Pabbajjūpagato saddho, dhutavā sīlasaṃvuto.

32.

Pahitatto vicittoso, pantasenāsane vasī;

Guṇaṃ sabbattha vaṇṇesuṃ, tasmiṃ devā pasīdiya.

33.

Guṇaṃ suṇitvā laṃkindo, tadā sabbattha patthaṭaṃ;

Upasaṅkamma taṃ natvā, kātumattānusāsanaṃ.

34.

Ārādhayamanicchantaṃ, yācitvāna punappunaṃ;

Ānīya vāsayitvā taṃ, pāsāde sādhukārite.

35.

Yatissarassa vasato, kattha rājāguṇappiyo;

Tassānusiṭṭhimaggaṭṭho, lokaṃ dhammena pālayi.

36.

Uddissārādhanaṃ sammā, laṃkindena kataṃ tadā;

Selantarābhinikkhamma, yatindo so dayānugo.

37.

Yato bhikkhū samūhetvā, vāsaṃ kappesi yattha so;

Selantarasamūho』ti, vikkhyātiṃ so tato gato.

38.

Tato paṭṭhāya vāsetvā, rattiyaṃ devapalliyaṃ;

Devatānumataṃ bhikkhuṃ, mūlaṭhāne ṭhapenti hi.

39.

Mūlattamāvasantānaṃ, yatīnamanusāsanā;

Laṃkissarā pavattanti, pālentā lokasāsanaṃ.

40.

Tassa dāṭhopatissassa, vaṃsajaṃ rājaputtakaṃ;

Bodhiṃ paṭicca tabbaṃsā, buddhanāmā kumārikā.

41.

Alattha lokitaṃ nāma, dhītaraṃ varalakkhaṇaṃ;

Kālena sā padinnā』si, moggallānassa dhīmato.

42.

Sā taṃ paṭicca kittiñca, mittaṃ nāma kumārikaṃ;

Mahindaṃ rakkhitaṃ cāpi, latittha caturo pajā.

43.

Ahu jeṭṭhasuto dhīro, vīro terasavassiko;

Katahattho visesena, dhanusippamhi so tato.

44.

Kathaṃ laṅkaṃ gahessāmi, dūretvā』rāti kaṇṭakaṃ;

Iti cintāparogāme, mūlasālavhaye vasī.

45.

Eko mahābalo vīro, buddharājoti vissuto;

Vilomavattī hutvāna, lokasenānino tadā.

46.

Palāto cuṇṇasālavhaṃ, khippaṃ janapadaṃ tahiṃ;

Kittādike jane neke, vase vattiya sabbathā.

47.

Saddhiṃ bandhūhi saṅgāma-sūrehi bahukehi so;

Malayācalapādesu, vasī duppasaho tadā.

48.

Tassa』ntikamupāgamma, saṃvaccharikanāyako;

Saṅgho nāma kumārassa, sarūpaṃ sādhuvaṃ bravi.

49.

Mahāsāmissa tanayo, jeṭṭho kitti sanāmako;

Dhaññalakkhaṇasampanno, sampannamativikkamo.

50.

Jambudīpepi taṃ rajjaṃ, kattumekātapattakaṃ;

Samatthoti vicintepi, laṅkādīpamhi kā kathā.

51.

Tassa so vacanaṃ sutvā, sevitabbo kumārako;

Iti nicchiya pesesi, kumārassa』ntikaṃ jane.

以下是巴利文的完整中文直譯: 21 他在那裡安置了六百位比丘, 使其歸屬於他的管理之下, 賜予他特權並將五個僕人群, 交給他使用。 22 他還委派精通各種工藝, 的人並使他們服從於他, 負責保護佛牙舍利。 23 無畏山寺的比丘們都, 聽從他的指示國王也, 依照他的教導正確地, 統治著人民。 24 他家族中某些人對王位, 不感興趣以大長老的地位, 隨心所欲地生活。 25 這位通曉正法之道的, 馬納瓦瑪王的家系中, 阿伽菩提王子等子孫, 相繼傳承。 26 出生于清凈家系中的, 國王家族之首圓滿具足, 十六種功德正確地, 統治著國土。 27 大王馬辛達有兩位, 出身高貴的公主, 一位名叫德瓦拉另一位, 名叫洛基卡都很美麗。 28 這兩位公主中洛基卡, 與表兄弟王子結合生下, 名叫迦葉的美麗王子。 29 她與摩嘎拉那·洛卡生下, 兩位優秀的兒子其中, 長子精通世間和出世間, 教法的護持。 30 他以大長老之名著稱, 護持僧伽和教法具足, 多種殊勝功德住在, 羅哈納(今斯里蘭卡南部)。 31 達托帕提薩王的孫子, 對善逝的教法生起信心, 出家修頭陀行持守戒律。 32 他精進修行心意清凈, 住在偏僻的住處諸天, 見其功德生起信心處處, 讚歎他的功德。 33 楞伽王聽聞他的功德, 傳遍各處便前往頂禮, 請求他指導自己。 34 雖然他不願接受供養, 但因再三請求便帶他, 來住在精心建造的宮殿。 35 這位愛好功德的國王, 遵循長老住處的教導, 以正法統治人民。 36 當時楞伽王正確地, 供養這位因慈悲心, 從山洞中出來的長老。 37 他從那裡集合比丘們, 住在一起因此那地方, 便得名為"山洞群"。 38 從那時起在夜晚於, 天神殿安置得到天神, 允許的比丘為首座。 39 楞伽的統治者們遵循, 住持首座比丘們的教導, 護持世間與教法。 40 達托帕提薩家族的, 王子菩提與同族的, 公主佛陀結合。 41 生下具有殊勝相好的, 女兒名叫洛基塔後來, 她嫁給了智者摩嘎拉那。 42 她與他結合生下四個, 孩子分別名叫吉提、 密多、馬辛達和拉克希塔。 43 長子十三歲時已經, 非常勇敢且特別精通, 箭術之後。 44 他想著"我該如何驅除, 敵人的荊棘佔領楞伽?" 便住在名為根本沙羅的村莊。 45 當時有一位強大勇猛, 以佛陀王而聞名的人, 對軍隊統帥採取對抗態度。 46 他迅速逃到名為粉沙羅, 的地區在那裡完全控制, 著吉提等許多人。 47 他與眾多善戰的親屬, 一起住在馬拉雅山腳下, 當時難以征服。 48 年度首領名叫僧伽, 來到他面前善意地, 描述了王子的容貌。 49 大長老的長子名叫吉提, 具足吉祥相和智慧勇氣。 50 他說:"如果他能統一, 閻浮提(印度)的王權, 更何況是楞伽島?" 51 他聽聞此言后認為, 應當侍奉這位王子, 便派人前往王子處。

52.

Suṇitvā so vaco tesaṃ, nivattanabhayā vibhū;

Ajānahaṃ pitunnaṃ so, vīro dhanusahāyako.

53.

Gehā nikkhamma passanto, sunimittāninekadhā;

Agālahuṃ sarīvagga-piṭṭhigāmaṃ mahāmati.

54.

Tahiṃ so nivasaṃ vīro, pesayitvā sasevake;

Vipakkhādhiṭṭhitaṃ jesi, bodhivālavhagāmakaṃ.

55.

Tato』bhimānī senānī, senaṃ so tattha pesayi;

Sā parikkhipataṃ gāmaṃ, saṅgāmāya samārabhī.

56.

Kumāro tehi yujjhanto, subhaṭo paṭuvikkamo;

Disāsu vikirīsabbe, tulaṃ caṇḍova māḷuto.

57.

Cuṇṇasālaṃ janapadaṃ, gantvā ṭhānavidū tadā;

Tahiṃ vasaṃ vasekāsi, sabbaṃ malayamaṇḍalaṃ.

58.

Tadāpi senaṃ senindo, pesetvā asakiṃ sakaṃ;

Abhibhūtimasakkonto, kātuṃ dummanataṃ gato.

59.

Makkhakudrusavāsissa, sacipassātha kittino;

Suto mahabbalo deva-malloti vidito tadā.

60.

Sahito bandhumittehi, bahū rohaṇavāsino;

Samādāyā』bhigantvāna, kumāraṃ passi sādaro.

61.

Bandhiya churikaṃ cheko, so pannarasavassiko;

Ādipādapadaṃ tattha, sampāpuṇi mahāyaso.

62.

Tato hiraññamalaya, mupāgamma mahabbalo;

Tahiṃ remuṇaselamhi, khandhāvāraṃ nibandhayi.

63.

Tatthāpi senaṃ pesetvā, saṅgāmento camūpati;

Aladdhavijayo chandaṃ, punayuddhe jahitato.

64.

Lokanāmo camūnātho, lokaṃ hitvā sakaṃ tadā;

Ahu vassamhi chaṭṭheso, paralokaparāyano.

65.

Tadā kassapanāmeko, kesadhātukanāyako;

Jane』bhibhūyavattesi, nījāṇaṃ rohaṇe tadā.

66.

Sutvā taṃ coḷasāmanto, puḷatthinagarā tadā;

Nikkhamma yuddhasanaddho, gantvā kājaragāmakaṃ.

67.

Kesādhātu tato yuddhe, bhinditvā damiḷaṃ balaṃ;

Rakkhapāsāṇasīmāyaṃ, ṭhapetvā rakkhiye jane.

68.

Paṭiladdhajayuddāmo, mahāsenā purakkhato;

Punarāgamma pāvekkhi, vīro kājaragāmakaṃ.

69.

Tadādipādo sutvāna, sabbaṃ sutthīradhātuko;

Kesadhātuṃ nighātetuṃ, balaṃ sannayhi vegasā.

70.

Pavattiṃ taṃ suṇitvā so, sābhimāno bhusaṃtato;

Samattaṃ balamādāya, sippatthalakamāgamā.

71.

Pañcayojanaraṭṭhādi-vāsikesu bahūjane;

Samādāya samāsanne, rājaputte sudujjaye.

72.

Virattatañca so ñatvā, bahunnaṃ raṭṭhavāsinaṃ;

Dukkaraṃ ettha yuddhanti, gato so khadiraṅgaṇiṃ.

73.

Mahāsenāya bhūpāla suto soḷasavassīko;

Khippaṃ vāpekkhi so vīta-daro kājaragāmakaṃ.

74.

Chammāsamanubhotvāna, rohaṇaṃ ruṭṭhamānaso;

Kesadhātukanāthopi, saṅgāmatthāya tatthagā.

75.

Rājaputtassa senā』tha, vattenti samaraṃ kharaṃ;

Kesadhātukanāthassa, sīsaṃ gaṇhi mahabbalā.

76.

Āgamma sattarasavayaṃ kumāro;

Sabbattha patthaṭamahāyasakittitejo;

Sumādineka vidhiyogavisesadakkho;

Khīṇārikaṇṭakamakā』khilarohaṇaṃ taṃ.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Rohaṇārātivijayo nāma

Pañcapaññāsatimo paricchedo.

Chapaññāsatima pariccheda

Anurādhapurābhigamano

1.

Yuvarājapade tassa, ṭhitassā』tha nayaññuno;

Ahū vijayabāhūti, nāmaṃ sabbattha pākaṭaṃ.

2.

Mahāññaṇo nijāṇāya, tattha bheriṃ carāviya;

Ṭhapento sacive』neke, patirūpe padantare.

3.

Coḷānaṃ maddanatthāya, rājaraṭṭhādhivāsinaṃ;

Caturo caturopāye, yo jayaṃ tattha so vasī.

4.

Coḷarājā suṇitvā taṃ, puḷatthinagare ṭhitaṃ;

Senāpatima pesesi, datvāna balavāhanaṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 52 他聽聞他們的話后這位, 勇士為免退縮之危險, 不告訴父母便帶上弓箭。 53 這位智者離開家時看到, 諸多吉祥徵兆便來到, 薩利瓦伽後方村莊。 54 這位勇士住在那裡后, 派遣隨從征服了反對派, 控制的菩提瓦拉村。 55 之後驕傲的軍隊統帥, 派軍隊包圍該村準備, 開始戰鬥。 56 這位勇猛善戰的王子, 與他們戰鬥如狂風吹散, 乾草般將他們驅散各方。 57 當時這位知曉形勢的人, 前往粉沙羅地區使整個, 馬拉雅地區歸順於他。 58 軍隊統帥屢次派軍, 但無法征服他便心生, 憂鬱。 59 當時住在馬卡庫德魯薩, 大臣吉提的兒子以天神, 戰士之名而聞名於世。 60 他帶領眾多親友和羅哈納, 居民恭敬地前來覲見王子。 61 這位十五歲聰明地佩戴, 短劍的大名聲者在那裡, 獲得了副王的地位。 62 之後這位強大的統治者, 來到希蘭雅馬拉雅在那裡, 的雷穆納山建立軍營。 63 軍隊統帥也在那裡派軍, 作戰但未能獲勝便失去, 再戰的意願。 64 當時軍隊統帥洛卡捨棄, 自己的世界在第六年時, 往生他界。 65 當時一位名叫迦葉的, 發舍利守護者征服民眾, 在羅哈納行使統治。 66 朱羅的大臣聽聞此事, 從布拉提那城(今波隆納魯沃) 出發裝備武器前往卡加拉村。 67 發舍利在戰鬥中擊潰, 達米拉軍隊后在拉卡, 帕薩納邊界安置守衛。 68 這位勇士獲得勝利的喜悅, 在大軍的護衛下再次返回, 進入卡加拉村。 69 當時副王聽聞此事後, 這位具有堅定性格的人, 迅速整軍準備消滅發舍利。 70 他聽聞此訊息后充滿, 驕傲帶領全軍來到, 希巴塔拉卡。 71 當這位難以征服的王子, 靠近時帶領五由旬領地等, 地區的眾多居民。 72 他知道許多居民對他, 不滿便想"在此作戰, 困難"而前往卡地蘭伽尼。 73 十六歲的王子率領大軍, 毫無畏懼地迅速進入, 卡加拉村。 74 發舍利的統治者憤怒地, 統治羅哈納六個月后, 也前往那裡作戰。 75 之後王子的強大軍隊, 展開激烈戰鬥並砍下, 發舍利統治者的頭顱。 76 年僅十七歲的王子以, 廣傳四方的大威德光輝, 精通戰爭謀略等多種技能, 消滅敵人使整個羅哈納無礙。 為令善人生信生厭而著的《大史》 第五十五章《征服羅哈納之敵》至此完結。 第五十六章《前往阿努拉達城》 1 當這位通曉正理的人, 處於副王之位時他的, 維杰耶巴胡之名廣傳各處。 2 這位大智者在那裡敲響, 統治的鼓宣佈任命許多, 適合各種職位的大臣。 3 爲了征服住在王土的, 朱羅人他巧妙運用四種, 方法在那裡獲得勝利。 4 朱羅王聽聞他在布拉提, 那城(今波隆納魯沃)後派遣, 軍隊統帥賜予軍隊車輛。;

5.

Senindaṃ kājaraggāma-samīpaṃ samupāgataṃ;

Duppasayhaṃ viditvāna, giriduggamagā tato.

6.

Senindo kājaraggāmaṃ, vilumpitvāna vegasā;

Tattha vatthumasakkonto, sadesaṃ puna rāgami.

7.

Tato mahādipādo』pi, āgamma malayā lahuṃ;

Mahatā balakāyena, sippatthalakamāvasi.

8.

Rājā rāmaññavisaye, rājino santikaṃ jane;

Pesesi bahukesāraṃ, dhanajātañca』nappakaṃ.

9.

Vicittavatthakappūra-candanādīhi vatthūhi;

Paripuṇṇā ca nāvāyo, nekātitthe samosaṭā.

10.

Dhanajā tehi nekehi, karonto bhaṭasaṅgahaṃ;

Tato tambalagāmamhi, nivasittha mahabbalo.

11.

Aññamaññaviruddhattā, rājāraṭṭhādhivāsino;

Upaggamma janā sabbe, karaṃ no denti sabbaso.

12.

Vipakkhācoḷarājassa, bhindantā』ṇaṃ maduddhatā;

Āyuttake vihiṃsento, yathākāmaṃ caranti ca.

13.

Taṃ sutvā coḷabhūpālo, sampakopavasīkato;

Senaṃ mahantiṃ datvāna, pesesi sacivaṃ nijaṃ.

14.

Mahātitthe』vahiṇṇo so, tattha tattha bahūjane;

Ghātento savase katvā, rājāraṭṭhādhivāsino.

15.

Anukkamena gantvāna, kharāṇo rohaṇaṃ tadā;

Ajjhotthari saseno sa, bhinno velovasāgaro.

16.

Rañño paccatthikā hutvā, ravidevacalavhayā;

Ubho damiḷaseninda-vasaṃ yātā mahabbalā.

17.

Mahāpakkhabalopete, te passiya camūpati;

Rohaṇaṃ sakalaṃ khippaṃ, maññittha sakahatthagaṃ.

18.

Ekādasamhi so vasse, rājā coḷābhibhūtiyā;

Paluṭṭhapabbate duggaṃ, pavidhāya tahiṃ vasī.

19.

Coḷasenā tadāselaṃ, samantā samparikkhipi;

Tattho』bhayesaṃ senāna-mahū bhiṃsanakaṃ raṇaṃ.

20.

Rañño bhaṭā vināsetvā, sabbaṃ taṃ damiḷaṃ balaṃ;

Palāyantaṃ mahācoḷa-sāmantañcānubandhiya.

21.

Gahetvāna siraṃ tassa, gāmasmiṃ tambaviṭṭhike

Saddhiṃ vāhanayānehi, sārabhūtadhanehi ca.

22.

Tahiṃ taṃ sakalaṃ bhaṇḍaṃ, netvā rañño padassiya;

Puḷatthinagaraṃ gantuṃ, kālo iti samabravuṃ.

23.

Mahīpālopi taṃ sutvā, sacivānaṃ vaco tadā;

Mahatā balakāyena, pulatthinagaraṃ gato.

24.

Pavattimetaṃ sakalaṃ, sutvā coḷanarissaro;

Tibbakopavasaṃyāto, bhūpālagahaṇatthiko.

25.

Sāmaṃ khippaṃ samāgamma, vīro sāgarapaṭṭanaṃ;

Bhiyyopi mahatiṃ senaṃ, laṃkādīpamapesayī.

26.

Taṃ vijāniya bhūmindo, senindaṃ pesayī sakaṃ;

Balaṃ mahantaṃ datvāna, coḷasenāya yujjhituṃ.

27.

Gacchamāno camūnātho, so』nurādhapurantike;

Saddhiṃ damiḷasenāya, vattesi tumulaṃ raṇaṃ.

28.

Patiṃsu tasmiṃ saṅgāme, bhūpālassa narā bahū;

Bhiyyopi damiḷāyattā, jātā taṃ raṭṭhavāsino.

29.

Vihāya dharaṇīpālo, pulatthinagaraṃ tadā;

Villikābāṇakaṃ raṭṭhaṃ, sampāpuṇiya vegasā.

30.

Nihaccāmaccayugalaṃ, taṃ raṭṭhādhiṭṭhitaṃ tadā;

Tahiṃ vāsamakappesi, sabhaṭe sannipātayaṃ.

31.

Attānamanubandhantaṃ, sutvā coḷacamūpatiṃ;

Gantvā vātagiriṃ nāma, samayaññū siluccayaṃ.

32.

Upaccakāya selassa, tattha duggaṃ nivesiya;

Raṇaṃ karonto temāsaṃ, damiḷe paṭibāhayi.

33.

Kesadhātukanāthassa, māritassa purāraṇe;

Bhātā kaṇiṭṭho sampatta, mahāpakkhabalo tadā.

34.

Māraṇaṃ sakabhātussa, saranto ruṭṭhamānaso;

Sakalaṃ parivattesi, guttahālakamaṇḍalaṃ.

35.

Atho laṃkissaro tattha, khippaṃ gantvā mahabbalo;

Ṭhāne maccutthale nāma, khandhāvāraṃ nibandhiya.

以下是巴利文的完整中文直譯: 5 得知軍隊統帥來到卡加拉村, 附近難以抵擋后便前往, 山中險要之處。 6 軍隊統帥迅速掠奪卡加拉村, 但無法在那裡立足又返回, 自己的地區。 7 之後副王也迅速從馬拉雅, 地區帶領大軍來到並住在, 希巴塔拉卡。 8 國王派遣眾多使者和大量, 財物前往拉曼尼亞(今緬甸) 國王處。 9 許多裝滿五彩衣物樟腦, 旃檀等物品的船隻停靠, 在各個港口。 10 這位強大的統治者用那些, 眾多財物供養軍隊后住在, 坦巴拉村。 11 因為王土居民彼此對立, 所有人都不完全繳納賦稅。 12 那些反對朱羅王的驕傲者, 破壞命令傷害官員並隨心, 所欲地行動。 13 朱羅王聽聞此事後被憤怒, 所控制便賜予大軍派遣, 自己的大臣。 14 他在大港口登陸后在各處, 殺害眾多人使王土居民, 歸順於己。 15 他殘暴地逐步前進當時如, 潮水決堤般率軍衝入羅哈納。 16 兩位名叫拉維和德瓦查拉, 的強大國王的敵人歸順於, 達米拉軍隊統帥。 17 軍隊統帥看到他們擁有, 強大的勢力后認為很快, 就能掌控整個羅哈納。 18 在第十一年時國王因, 朱羅人的壓迫在帕盧塔, 山建立要塞住在那裡。 19 當時朱羅軍隊包圍了那座山, 雙方軍隊展開可怕的戰鬥。 20 國王的軍隊消滅所有達米拉, 軍隊並追擊逃跑的大朱羅大臣。 21 在坦巴維提卡村砍下他的頭, 連同車乘和珍貴財物一起。 22 他們將所有財物帶到那裡, 展示給國王后說:"現在是, 前往布拉提那城的時候了。" 23 國王聽聞大臣們的這番話后, 便率領大軍前往布拉提那城。 24 朱羅王聽聞這一切訊息后, 被強烈憤怒所控制慾捉拿國王。 25 這位勇士親自迅速來到海港, 派遣更大的軍隊到楞伽島。 26 國王知道此事後派遣自己的, 軍隊統帥賜予大軍與朱羅, 軍隊作戰。 27 軍隊統帥在前進時在阿努拉達, 城(今阿努拉德普勒)附近與達米拉, 軍隊展開激烈戰鬥。 28 國王的許多士兵在那場戰鬥, 中陣亡那些地區居民更多地, 歸順達米拉人。 29 國王當時離開布拉提那城, 迅速到達維利卡巴納卡地區。 30 打敗當時控制該地區的兩位, 大臣后他住在那裡集結軍隊。 31 聽聞朱羅軍隊統帥追趕自己, 這位知曉時機的人便前往名為, 瓦塔吉利的山。 32 在山腳下建立要塞進行戰鬥, 三個月抵擋住達米拉人。 33 當時發舍利統治者之前在戰鬥, 中被殺其弟弟擁有強大勢力。 34 他想起兄長被殺心生憤怒, 便轉變了整個古塔哈拉地區。 35 於是這位強大的楞伽王迅速, 前往那裡在名為死地的地方, 建立軍營。

36.

Khadiraṅgaṇiduggamhā, palāpetvāna taṃ raṇe;

Ṭhānā kubulagallā ca, yujjhanto taṃ palāpayi.

37.

Vihāya puttadārādi-sabbaṃ nekadhanaṃ balaṃ;

Palāyamāno so raṭṭhaṃ, coḷāyatta magālahuṃ.

38.

Tadā narissaro tata, tassa sabbaṃ samādiya;

Gantvā tambalagāmamhi, navaṃ duggaṃ nivesiya.

39.

Anukkamena gantvāna, mahānāgahulavhaye;

Purevasī susajjento, balaṃ coḷehi yujjhituṃ.

40.

Tato rājā samavhāya, sacīve dve mahabbale;

Pesesi dikkhiṇaṃ passaṃ, vasaṃ netuṃ tahiṃ jane.

41.

Sampesesi mahāmacca-yugalaṃ kakkhalaṃ vibhū;

Coḷadappavināsāya, tato velā mahāpathe.

42.

Pesitā dakkhiṇaṃ passaṃ, amaccā』me mahabbalā;

Muhunnaruggamaduggaṃ, badaḷatthalameva ca.

43.

Vāpīnagaraduggañca , buddhagāmakameva ca;

Tilagullaṃ mahāgallaṃ, maṇḍagallakameva ca.

44.

Anurādhapurañcāti, gahetvāna kamena te;

Vattentā savase raṭṭhaṃ, mahātitthamupāgatā.

45.

Pesitā sacivādvetu, tato velā mahāpathe;

Vilumpantā chagāmādi-khandhāvāre tahiṃ tahiṃ.

46.

Pulatthinagarāsannaṃ, kamenā』gamma pesayuṃ;

Dūte rājantikakhippa-māgantuṃ vaṭṭatītiha.

47.

Disāsā dvīsu yānehi, sacivehi pavattitaṃ;

Vikkamāti sayaṃ sutvā, kālaññū so mahīpahi.

48.

Sīghaṃ sannayha senaṅgaṃ, samaggaṃ vidikovido;

Ummūlanāyacoḷānaṃ, purātamhā』bhinikkhami.

49.

Gacchaṃ gaṅgāya mahiya-ṅgaṇathūpantike vibhū;

Senānivesaṃ kāretvā kañcikālaṃ tahiṃ vasī.

50.

Kamenāgamma ṭhānaññū, puḷatthinagarantike;

Bandhāpesi mahāvīro, khandhāvāraṃ thiraṃ varaṃ.

51.

Tattha tattha ṭhitā sūrā, coḷā ye kakkhalā』khilā;

Pulatthinagare yuddhaṃ, kātuṃ sannipatiṃsu te.

52.

Nikkhamma nagarā gantvā, coḷā bahi mahāraṇaṃ;

Katvā parājitā bhītā, pavissa nagaraṃ sakaṃ.

53.

Guttā sesapuradvārā, gopuraṭṭālanissitā;

Mahāhavaṃ bahussāhā, pavattesuṃ bhayāvahaṃ.

54.

Diyaḍḍhamāsaṃ yujjhanti, nagaraṃ tamuparundhiya;

Sādhetuṃ nevasā』sakkhi, bhūpālassa mahācamū.

55.

Mahārañño mahāvīrā, mahāsūrā mahabbalā;

Mahābhaṭā mahāmānā, ravidevacalādayo.

56.

Ullaṅghitvāna pākāraṃ, pavissa sahasā puraṃ;

Khaṇena damiḷe sabbe, mūlaghaccamaghātayuṃ.

57.

Evaṃ laddhajayo rājā, tadā vijayabāhuso;

Carāpesi nijāṇāya, bheriṃ bhūrimatipure.

58.

Taṃ sutvā sakasenāya, vināsaṃ coḷabhūpati;

Sīhaḷā balavantoti, bhiyyo senaṃ na pāhiṇi.

59.

Vīro asesanihatuddhaṭa coḷaseṭṭho;

Viññū susādhuṭṭhapitākhilarājaraṭṭho;

Iṭṭhannurādhapuraseṭṭhamatīva haṭṭho;

Vassamhi pañcadasame gami rājaseṭṭho.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Anurādhapurābhigamano nāma

Chappaññāsatimo paricchedo

Sattapaññāsatima pariccheda

Saṃgahakaraṇonāma

1.

Laṅkārakkhāya sacive, balino yodhasammate;

Paṭipāṭiṃ samuddissa, samantā sanniyojayi.

2.

Abhisekamaṅgalatthāya, pāsādādimanekataṃ;

Kiccaṃ sampādanīyanti, sacivaṃ sanniyojiya.

3.

Vandanīye』bhivandanto, padesenekaketahiṃ;

Netvā māsattayaṃ gañchi, pulatthinagaraṃ puna.

4.

Vissuto ādimalaya-nāmena balanāyako;

Ujupaccatthiko hutvā, mahīpālassa sabbaso.

5.

Gaṅgā matthayu』pāgañchi, balaṃ sabbaṃ samādiya;

Andūti vissutaṃ manda-pañño gāmaṃ purantike.

以下是巴利文的完整中文直譯: 36 在戰鬥中將他從卡地蘭伽尼要塞, 驅逐並在庫布拉伽拉地區與他, 作戰將他驅趕。 37 他丟下妻子兒女等一切財物, 和軍隊逃往歸順朱羅的地區。 38 當時國王接收他的一切后, 前往坦巴拉村建立新要塞。 39 逐步前進后住在名為馬哈, 那古拉的城中準備軍隊與, 朱羅人作戰。 40 之後國王召集兩位強大的, 大臣派遣他們前往南方使, 那裡的人民歸順。 41 統治者派遣兩位強硬的大臣, 前往維拉大道消滅朱羅的驕傲。 42 這些被派往南方的強大大臣, 依次佔領了穆洪那魯伽馬要塞、 巴達拉塔拉、 43 瓦比那伽拉要塞、佛陀村、 提拉古拉、馬哈伽拉和, 曼達伽拉卡等地。 44 以及阿努拉達城(今阿努拉德普勒), 他們使這些地區歸順後來到大港。 45 被派往維拉大道的兩位大臣, 在各處掠奪查伽馬等軍營。 46 他們逐步接近布拉提那城后, 派遣使者說"應迅速來見國王。" 47 這位知曉時機的國王親自聽聞, 兩位大臣在兩個方向的進展。 48 這位精通策略的人迅速集結, 統一的軍隊為根除朱羅人, 而從那座城出發。 49 統治者在前進時到達恒河邊, 馬希揚伽納塔附近建立軍營, 在那裡住了一段時間。 50 這位偉大的勇士知曉地勢, 逐步靠近布拉提那城后, 建立堅固優良的軍營。 51 所有駐紮在各處強硬的, 朱羅勇士們集結準備在, 布拉提那城作戰。 52 朱羅人從城中出來進行, 大戰後戰敗恐懼地退回, 自己的城中。 53 他們守衛其餘城門依靠, 城樓發動令人恐懼的, 猛烈戰鬥。 54 包圍那座城作戰一個半月, 國王的大軍仍無法攻下。 55 大王的大勇士們大英雄們, 大力士們以及驕傲的拉維、 德瓦查拉等人。 56 越過城墻突然進入城中, 剎那間將所有達米拉人, 徹底殺盡。 57 如此獲勝的維杰耶巴胡王, 當時在這智慧之城敲響, 統治的鼓。 58 朱羅王聽聞自己軍隊被消滅, 認為僧伽羅人強大便不再, 派遣軍隊。 59 這位勇士消滅所有驕傲的朱羅首領, 這位智者善巧地建立了整個王土, 這位最優秀的國王極其歡喜地, 在第十五年進入殊勝的阿努拉達城。 為令善人生信生厭而著的《大史》 第五十六章《前往阿努拉達城》至此完結。 第五十七章《護持》 1 他依次任命強大的被認可為, 勇士的大臣們在四周保護楞伽。 2 他委派大臣說"應當準備, 宮殿等加冕慶典所需諸事。" 3 他禮敬應禮敬者並在各處, 舉行慶典后三個月再次, 前往布拉提那城。 4 以阿迪馬拉雅而聞名的, 軍隊統帥完全反對國王。 5 他帶領全軍前往恒河上游, 靠近城中名為安杜的愚人村。

6.

Laṃkissaro tahiṃ gantvā, uddharitvā tamuddhataṃ;

Pulatthinagaraṃ gañchi, vase vattiya taṃ balaṃ.

7.

Yuvarājapadaṃyeva, sito santo likhāpayi;

So sattarasavassāni, sappañño narasattamo.

8.

Tato』nurādhanagara-mabhigamma yathāvidhiṃ;

Anubhotvā vidhānaññū, abhisekamahussavaṃ.

9.

Aṭṭhito pāpadhammesu, suṭṭhito seṭṭhakammani;

So aṭṭhārasamaṃ vassaṃ, likhāpayi susaṇṭhito.

10.

Tato āgamma nivasi, pulatthinagare vare;

So sirīsaṅghabodhī』ti, nāmadheyyena vissuto.

11.

Anujaṃ so vīrabāhu-moparajje nivesiya;

Datvāna dakkhiṇaṃ desaṃ, taṃ saṅgaṇhi yathāvidhiṃ.

12.

Kaṇiṭṭhassātha bhātussa, jayabāhussa bhūbhujo;

Ādipādapadaṃ datvā, raṭṭhaṃ cā』dāsi rohaṇaṃ.

13.

Ṭhānantarāni sabbesa-mamaccānaṃ yathārahaṃ;

Datvā rajje yathāñāyaṃ, karaṃ yojesi gaṇhituṃ.

14.

Cirassaṃ parihīnaṃ so, dayāvāso mahīpati;

Pavattesi yathādhammaṃ, ṭhitadhammo vinicchayaṃ.

15.

Evaṃ samuddhaṭāneka, ripukaṇṭakasañcaye;

Niccaṃ rajjaṃ pasāsente, laṅkaṃsammānarissare.

16.

Chattaggāhakanātho ca, dhammagehakanāyako;

Tatheva seṭṭhinātho ca, iccete bhātaro tayo.

17.

Rañño virodhitaṃ yātā, phalātā jampudīpakaṃ;

Laṅkaṃ vīsatime vasse, ekenūne samotaruṃ.

18.

Te sabbe rohaṇaṃ raṭṭhaṃ, sabbaṃ malayamaṇḍalaṃ;

Sabbaṃ dakkhiṇapassañca, sahasā parivattayuṃ.

19.

Nipuṇo rohaṇaṃ gantvā, tathā malayamaṇḍalaṃ;

Nighātento bahū tattha, tattha paccatthike jane.

20.

Sammāvupasametvā taṃ, ṭhapetvā sacive tahiṃ;

Dakkhiṇo dakkhiṇaṃ desaṃ, sayaṃ gantvā mahabbalo.

21.

Pesetvā samaṇībhātu-vaṃsajaṃ sacivaṃ tadā;

Gāhetvā samareghore, vīro te sakaverino.

22.

Samāropiyasūlamhi, laṅkaṃ vigatakaṇṭakaṃ;

Kāretvāna nirātaṅkaṃ, pulatthipuramāgami.

23.

Vasantī coḷavisaye, jagatipālarājinī;

Coḷahatthā pamuñcitvā, saddhiṃ dhītu kumāriyā.

24.

Līlāvatyābhidhānāya, nāvāmāruyha vegasā;

Laṃkādīpamhi otiṇṇā, passi laṃkissaraṃ tadā.

25.

Sutvā vaṃsakkamaṃ tassā, so ñatvā suddhavaṃsataṃ;

Līlāvatiṃ mahisitte, abhisiñci narissaro.

26.

Sā taṃ paṭicca rājānaṃ, mahesī dhītaraṃ labhi;

Nāmaṃ yasodharāti』ssā, akāsi dharaṇī pati.

27.

Merukandararaṭṭhena, saddhiṃ rājā sadhītaraṃ;

Vīravammassa pādāsi, sā labhi dhītaro duve.

28.

Samānanāmikā jeṭṭhā, sā mātā mahiyā ahu;

Sugalā nāmikā āsi, tāsu dvīsu kaṇiṭṭhikā.

29.

Kāliṅgadharaṇīpāla-vaṃsajaṃ cārudassanaṃ;

Tilokasundaraṃ nāma, sukumāraṃ kumārikaṃ.

30.

Kāliṅgaraṭṭhato rājā, āṇāpetvā ciraṭṭhitiṃ;

Nijavaṃsassa icchanto, mahesitte』bhi secayi.

31.

Subhaddā ca sumittā ca, lokanāthavhayāpi ca;

Ratanāvalī rūpavatī, itimā pañca dhītaro.

32.

Puttaṃ vikkamabāhuñca, sā labhī dhaññalakkhaṇaṃ;

Sampattā sā pajavuddhiṃ, haranti rājino mataṃ.

33.

Itthāgāresu sesesu, vītā samakulaṅganā;

Gabbho jātumahīpālaṃ, taṃ paṭicca na saṇṭhahi.

34.

Athekadivasaṃ rājā, amaccagaṇamajjhago;

Pilokiyaṭhibhā sabbā, dhītaro paṭipāṭiyā.

35.

Dhītu navamavasesānaṃ, ṭhapetvā ratanāvaliṃ;

Dhaññalakkhaṇasampanna-puttassuppattisucakaṃ.

36.

Lakkhaṇaṃ lakkhaṇaññū so, apassaṃ pemacegavā;

Ratanāvalimāhūya, tassā muddhani cumbiya.

以下是巴利文的完整中文直譯: 6 楞伽王前往那裡剷除那個, 驕傲者后使軍隊歸順並返回, 布拉提那城。 7 這位最優秀的智者國王作為, 副王統治了十七年。 8 之後這位知禮儀的人來到, 阿努拉達城(今阿努拉德普勒) 按規矩舉行加冕慶典。 9 這位安住善行遠離惡法的人, 安住于正法統治了第十八年。 10 之後他來住在優勝的布拉提, 那城以室利僧伽菩提之名聞名。 11 他立弟弟維拉巴胡為副王, 賜予南方地區並按規矩照顧他。 12 統治者給予小弟弟賈耶巴胡, 副王之位並賜予羅哈納地區。 13 他按照資格給予所有大臣們, 職位並依法安排收取賦稅。 14 這位住于慈悲的遵法國王, 恢復長期衰敗的司法制度。 15 當楞伽的善良統治者如此, 剷除眾多敵人的荊棘常依, 正法統治時。 16 傘持者之主、法殿之主, 以及富商之主這三兄弟。 17 與國王為敵逃往閻浮提(印度), 在第十九年返回楞伽。 18 他們突然轉變了所有羅哈納, 地區整個馬拉雅地區和所有, 南方地區。 19 這位熟練者前往羅哈納和, 馬拉雅地區在各處消滅, 許多敵對的人。 20 他正確平定后在那裡安置, 大臣這位強大的敏銳者親自, 前往南方地區。 21 當時這位勇士派遣出身娑馬尼, 兄弟家族的大臣在可怕的戰鬥, 中抓獲那些敵人。 22 將他們處以穿刺刑使楞伽無礙, 后返回布拉提那城。 23 住在朱羅地區的賈伽提帕拉, 王后帶著公主從朱羅人手中, 解脫。 24 名叫麗拉瓦蒂的公主迅速, 登上船隻到達楞伽島當時, 覲見楞伽王。 25 國王聽聞並瞭解她清凈的, 家系后將麗拉瓦蒂立為王后。 26 王后與那位國王生下一個, 女兒統治者給她取名耶輸陀羅。 27 國王將女兒連同梅魯山谷地區, 一起賜予維拉瓦瑪她生下兩個, 女兒。 28 長女與母同名為地母, 這兩個女兒中小女兒, 名叫須伽拉。 29-30 國王為使自己家族長久, 從迦陵伽國迎娶美麗嬌柔, 名叫帝洛卡蘇達拉的公主, 出身迦陵伽國王家族併爲, 她舉行王后加冕禮。 31 她生下五個女兒名為善賢、 善友、世主、寶鬘和妙色。 32 她還生下具吉祥相的兒子, 名叫維克拉馬巴胡她生育, 眾多子女滿足國王的願望。 33 其他同族的後宮妃子與國王, 結合后沒有一位懷孕。 34 有一天國王在大臣們中間, 依次觀察所有女兒的相貌。 35-36 這位通曉相法充滿愛意的人, 除了寶鬘外看不到其他女兒, 具有能生具吉祥相兒子的徵兆, 便召喚寶鬘親吻她的頭頂。

37.

Tejoguṇehi cāgehi, dhiyā sūrattanena ca;

Bhūte ca bhāvino ceva, sabbe bhūpe』tisāyino.

38.

Niccaṃ laṅkaṃ nirāsaṅka-mekacchattakameva ca;

Pavidhātuṃ samatthassa, sammāsāsanatāyino.

39.

Sobhanānekavattassa, imissā kucchihessati;

Puttassuppattiṭhānanti, muduto so samabravi.

40.

Yāvantassāpikhocoḷa-mahīpālassa nekaso;

Kulābhimānī rājā so, adatvāna kaṇīyasiṃ.

41.

Āṇāpetvā paṇḍurājaṃ, visuddhatvayasambhavaṃ;

Anujaṃ rājiniṃ vassa, mittavhayamadāsiso.

42.

Sāmāṇabharaṇaṃ kitti, sirī meghābhidhānakaṃ;

Sirivallabhanāmañca, janesi tanaye tayo.

43.

Subhadda vīrabāhussa, sumittaṃ jayabāhuno;

Mahatā parihārena, pādāsi dharaṇī pati.

44.

Adāsi māṇābharaṇe, dhītaraṃ ratanāvaliṃ;

Lokanāthavhayaṃ kitti sirimeghassa』dāsiso.

45.

Rūpatyabhidhānāya, dhītuyo paratāyahi;

Sarīrivallabhasādā, sugalavha kumārikaṃ.

46.

Madhukaṇṇavabhīmarāja, balakkāra sanāmake;

Mahesī bandhaverāja-putte sīhapurāgate.

47.

Passitvāna pahīpālo, tadā sañjātapītiko;

Tesaṃ pādāsi paccekaṃ, vuttiṃ so anurūpakaṃ.

48.

Te sabbe laddhasakkāra sammānādharaṇīpatiṃ;

Ārādhayantā sasataṃ, nivasiṃsu yathāruciṃ.

49.

Etesaṃ rājaputtānaṃ, sundarivhaṃ kaṇiṭṭhakaṃ;

Adā vikkamabāhussa, nijavaṃsaṭhitaṭṭhiko.

50.

Bhiyyo vikkamabāhussa, tato līlāvatiṃ satiṃ;

Saha bhogena pādāsi, tadā bandhu hiterato.

51.

Vidhāya evaṃ sajane janindo;

Nissesato bhogasamappito;

Dayāparo ñātijanātamatthaṃ;

Samācarī nītipathānurūpaṃ.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Saṃgahakaraṇo nāma

Sattapaññāsatimo paricchedo

Aṭṭhapaññāsatima pariccheda

Lokasāsana saṃgahakaraṇo

1.

Vicinitvā kulīne so, jane sabbe samādiya;

Sakārakkhāya yojesi, yathācāraṃ mahīpati.

2.

Uccaṃ pulatthinagare, pākāraṃ kārayī thiraṃ;

Nekagopurasaṃyuttaṃ, yudhākammasurañjitaṃ.

3.

Samantāyatavitthiṇṇa-gambhīraparikhāyutaṃ;

Uccapatthaṇḍilopetaṃ, duppadhaṃsamarātihi.

4.

Upasampadakammassa, gaṇapūrakabhikkhūnaṃ;

Appahonekabhāvena, sāsanaṭhitimānaso.

5.

Anuruddhanarindassa, sahāyassātha santikaṃ;

Rāmaññavisayaṃ dūte, pesetvā sahapābhate.

6.

Tato āṇāpayitvāna, piṭakattayapārage;

So sīlādiguṇāvāse, bhikkhavo therasammate.

7.

Te uḷārāhi pūjāhi, pūjayitvā narissaro;

Pabbajjā upasampatti, kārayitvā anekaso.

8.

Piṭakattayañca bahuso, kathāpetvā savaṇṇanaṃ;

Laṅkāyo』sakkamānaṃ so, jotayī jinasāsanaṃ.

9.

Putatthinagarassanto , padesasmiṃ tahiṃ tahiṃ;

Vihāre kārayitvāna, bahuke sumanohare.

10.

Bhikkhavo tattha vāsetvā, nikāyattayavāsino;

Paccayehi uḷārehi, santappesi catūhipi.

11.

Phalikatthambhakacāru-pākāraparikhāyutaṃ;

Pañcabhūmakapāsāda-pavare no』pasobhitaṃ.

12.

Samasantā vāsapantīhi, subhāhi suvirājitaṃ;

Nirakiṇṇamasambādha varabhāsura gopuraṃ.

13.

Vihāraṃ kārayitvāna, vatthuttayaparāyano;

Nikāyattayavāsissa, bhikkhusaṅghassa』dāsiso.

14.

Saṅghassa pākavaṭṭatthaṃ, raṭṭhaṃ datvā』ḷisārakaṃ;

Sakalaṃ sannivāsīhi, nettikehi saheva so.

15.

Nekasatānibhikkhūnaṃ, vāsayitvāna tattha so;

Satataṃ sampavattesi, uḷāraṃ catupaccayaṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 37 憑藉威力、慷慨、智慧和勇氣, 超越過去和未來所有的國王。 38 他說這位能夠使楞伽永遠, 無憂統一在一把傘下的, 正法護持者。 39 具有眾多美好品德的她, 腹中將會孕育一個兒子, 他溫柔地如此說道。 40 這位以家族為榮的國王, 絕不把女兒嫁給朱羅王。 41 他迎娶出身清凈的潘杜王, 的弟妹名叫密多的王后。 42 她生下三個兒子名為馬納, 巴拉納、吉提室利梅伽和, 室利瓦拉巴。 43 統治者以極大的恭敬, 將善賢嫁給維拉巴胡, 善友嫁給賈耶巴胡。 44 他將寶鬘嫁給馬納巴拉納, 將世主嫁給吉提室利梅伽。 45 之後他將名叫妙色的女兒, 和名叫須伽拉的公主嫁給, 舍利瓦拉巴。 46-47 當時國王看到從獅子城(今斯里蘭卡) 來的名叫馬度康那瓦、毗馬拉加、 巴拉卡拉的王后班德維拉加, 的兒子們便心生歡喜給予他們, 各自相應的生活資具。 48 他們都獲得尊敬和榮譽, 隨心所欲地生活常常, 取悅統治者。 49 他爲了自己家族的穩固, 將這些王子中最小的名叫, 孫達麗的嫁給維克拉馬巴胡。 50 之後這位關心親屬的人, 又將麗拉瓦蒂連同財富, 賜予維克拉馬巴胡。 51 人王如此對待親族完全, 賜予財富充滿慈悲依照, 正法之道行事利益親族。 為令善人生信生厭而著的《大史》 第五十七章《護持》至此完結。 第五十八章《護持世間與教法》 1 統治者選擇所有高貴的人, 收納后按其品行任命他們, 保護自己。 2 他在布拉提那城建造高大, 堅固的城墻配有眾多城門, 裝飾著戰爭器具。 3 四周有寬廣深邃的護城河, 高臺林立敵人難以摧毀。 4 因為圓滿僧團所需的比丘, 不足以舉行授具足戒儀式, 他爲了教法的穩固。 5-6 派遣使者帶著禮物前往, 友好的阿努魯達王所在的, 拉曼尼亞(今緬甸)請來精通, 三藏具足戒等功德被認為, 是長老的比丘們。 7 國王以隆重的供養供養他們, 舉行眾多出家和授具足戒。 8 使他們多次講解帶註釋的, 三藏使在楞伽衰退的佛陀, 教法重新光大。 9 他在布拉提那城內外各處, 建造許多令人喜悅的寺院。 10 安置三部派的比丘住在那裡, 以四種殊勝資具供養他們。 11-12 他建造一座有水晶柱莊嚴的, 圍墻和護城河裝飾著五層, 優美的宮殿四周有美麗的, 住所列成行毫無擁擠寬敞, 有光輝殊勝的城門。 13 這位歸依三寶的人建造寺院, 后賜予三部派的僧團。 14-15 他將整個阿利薩拉地區及, 灌溉者賜予僧團作為食物, 供養在那裡安置數百位, 比丘常以殊勝的四資具, 供養他們。

16.

Dāṭṭhādhātugharaṃcāru, kārayitvā mahārahaṃ;

Dāṭhādhātussa niccaṃ so, mahāmahamakārayi.

17.

Gaṇasaṅgaṇikā』peto, potthakaṃ dhammasaṅgaṇiṃ;

Parivattesi sopāto, sundare dhammamandire.

18.

Naccādigandhamālādi-nekapūjampavattiya;

Sīrena saddhāsambandho, sambuddhamabhivandati.

19.

Jambudīpāgate cāga, sūro so bhuvirisūrayo;

Tappesi dhanadānena, dāniyeneka so vibhū.

20.

Saddhammakathikānaṃ so, pūjā katvāna nekaso;

Desāpesica saddhammaṃ, sadādhammaguṇe rato.

21.

Tikkhattuṃ so tulābhāra-dānaṃ dinesu dāpayi;

Uposathaṃ vopavasi, suvisuddhamuposathe.

22.

Adā daṇḍissaraṃ dāna-manusaṃvaccharaṃ vibhū;

Piṭakattayaṃ likhāpetvā, bhikkhusaṅghassa dāpayi.

23.

Mahagghamaṇimuttādi-ratanāni sapesiya;

Jambudīpe mahābodhiṃ-nekakkhattuma pūjayi.

24.

Kaṇṇāṭabhūmipālena, coḷaraññā ca pesitā;

Dūtāmahantamādāya, paṇṇākāramidhāgatā.

25.

Addasaṃsu mahīpālaṃ, tato so tuṭṭhamānaso;

Tesaṃ ubhinnaṃ dūtānaṃ, kattabbaṃ sādhukāriya.

26.

Tesu ādo』va kaṇṇāṭa-dūtehi saha pesiya;

Dūte sakīye kaṇṇāṭa-nikaṭaṃ sārapābhate.

27.

Attano visayaṃ patte, coḷo sīhaḷa dūtake;

Sahasā kaṇṇanāsāsu, pāpayiṃsu virūpataṃ.

28.

Sampattavippakārāke, idhāgantvāna rājino;

Kathayiṃsu tadā sabbaṃ, coḷena katamattani.

29.

Uddipitābhimāno so, sakalāmaccamajjhago;

Avhāya damiḷe dūte, iti coḷassa sandisi.

30.

Senaṃ vinā』va ekasmiṃ, dīpe majjhe mahaṇṇave;

Bāhābalaparikkhāvā, hotuno dvandayuddhato.

31.

Balaṃ sannayha sakalaṃ, rajje tuyhaṃ mamā』tha vā;

Tavā』bhimata dosamhi, saṅgāmo vā karīyataṃ.

32.

Mayā vuttakkameneva, vattabbo vo janādhipo;

Iti vatvāna te dūte, itthalaṅkāra maṇḍite.

33.

Vissajjiya lahuṃcoḷa-mahīpālassa santikaṃ;

Tato senaṅgamādāya, anurādha puraṃ gami.

34.

Mattikāvāṭatitthe ca, mahātitthe ca pesayī;

Coḷaraṭṭhaṃ』va gantvāna, yujjhituṃ dve camūpati.

35.

Sajjantesu camūpesu, nāvāpātheyyakāni ca;

Yuddhatthāya balaṃ coḷa-raṭṭhapesanakāraṇā.

36.

Tadā tiṃsatime vasse, veḷakkārasanāmakā;

Balakāyā tahiṃgantu-manicchantā virodhino.

37.

Māretvāna ubho senā-nāthe mattagajāviya;

Samantato vilumpiṃsu, pulatthipuramuddhatā.

38.

Puttehi tīhi sahitaṃ, rājino ca kaṇīyasiṃ;

Gaṇitvā sahasā rāja-pāsādaṃ cāpi jhāpayuṃ.

39.

Rājā nikkhamma khippaṃ so, gantvā dakkhiṇapassakaṃ;

Sele vātagirivhasmiṃ, sāraṃ bhaṇḍaṃ ṭhapāpiya.

40.

Vīrabāhuparājena, sīhavikkamasālinā;

Mahatā ca baloghena, samantā parivārito.

41.

Pulatthipuramāgamma, vattento dāruṇaṃ raṇaṃ;

Palāpesi khaṇeneva, balakāye samāgate.

42.

Māritāna camūpāna-maṭṭhisaṅghāṭadhiṭṭhitaṃ;

Parikkhipitvā citakaṃ, veribhūte balādhipe.

43.

Bandhayitvāna khāṇumhi, pacchā bāhaṃ subandhanaṃ;

Parito vipphurantīhi, aggijālāhi jhāpayi.

44.

Ghātetvā tattha mānītaṃ, gāmāni dharaṇīpati;

Akāsi laṅkāvasudhaṃ, sabbathā vītakaṇṭakaṃ.

45.

Yujjhituṃ saha coḷena, rājā attakatāvadhiṃ;

Anatikkamma so pañca-cattālīsamhi vacchare.

46.

Sannaddhaṃ balamādāya, gantvā sāgarapaṭṭanaṃ;

Tassābhigamanaṃ passaṃ, kañcikālaṃ tahiṃ vasaṃ.

讓我為您完整翻譯這段巴利文: 16. 建造了精美的牙齒舍利殿,莊嚴華貴; 他為牙齒舍利,常常舉行盛大供養。 17. 遠離僧團的紛擾,在美麗的法殿中; 他清晨翻譯了《法集論》經典。 18 舉行舞蹈、香料、花環等諸多供養; 以恭敬心和信仰,禮拜佛陀。 19 來自閻浮提(印度)的賢明英雄,是大地之主; 他以財富佈施和各種贈予,使眾人滿足。 20 他多次供養說法者, 常樂於法的功德,令人演說正法。 21 他三次舉行稱重佈施; 在布薩日中修持清凈的布薩。 22 這位統治者每年都進行刑罰佈施; 令人抄寫三藏,贈予比丘僧團。 23 送去珍貴的寶石、珍珠等珠寶; 多次供養閻浮提(印度)的大菩提樹。 24 迦納陀(今印度卡納塔克邦)國王和朱羅(今印度泰米爾納德邦)國王; 派遣使者帶著重要禮物來到此地。 25 他們覲見國王,於是他心生歡喜; 對這兩國使者,都要妥善處理。 26 首先與迦納陀使者一同; 派遣自己的使者帶著貴重禮物前往迦納陀。 27 當錫蘭使者抵達朱羅領地時; 他們立即遭受割去耳鼻的殘害。 28 遭受這樣傷害的使者返回后; 向國王述說了朱羅所做的一切。 29 他怒火中燒,在所有大臣面前; 召集達米拉使者,如此傳話給朱羅。 30 在大海中央的孤島上,不帶軍隊; 憑藉臂力較量,進行一對一的決鬥。 31 或者集結全部軍隊,在你我的王國; 依你所愿,在有過錯的地方交戰。 32 "你們要按我所說的方式,告訴你們的君主"; 說完這話后,那些裝飾華麗的使者。 33 迅速被派往朱羅國王處; 隨後他帶領軍隊,前往阿努拉德普勒(今斯里蘭卡古都)。 34 在馬提卡瓦塔渡口和大渡口; 派遣兩位軍隊統帥前往朱羅國作戰。 35 軍隊統帥們準備船隻和路上所需; 爲了戰鬥而派兵前往朱羅國。 36 當時在第三十年,名為韋拉卡拉的; 軍隊不願前往那裡,發生叛亂。 37 如發狂的大象般殺死兩位將軍; 這些傲慢者到處掠奪布拉提城。 38 與三位王子在一起的王弟; 他們突然抓獲,並焚燒了王宮。 39 國王迅速離開,前往南方; 在瓦塔吉里山上,存放重要財物。 40 與勇猛的維拉巴胡王子,具有獅子般威猛; 和龐大的軍隊一起,四面圍繞。 41 來到布拉提城,展開激烈戰鬥; 一瞬間就驅散了集結的叛軍。 42 將被殺死的將領們的骨骸堆積; 圍繞火葬堆,對這些敵對的統帥。 43 將他們牢牢綁在柱子上,反綁雙手; 用四周升騰的火焰將他們焚燒。 44 在那裡處死了被帶來的村莊首領; 使蘭卡土地完全清除了荊棘。 45 爲了與朱羅作戰,國王在不超過; 四十五年的期限內。 46 帶領整裝的軍隊,前往海港; 看到他的到來,在那裡逗留一段時間。

47.

Anāgatattā coḷassa, tassa dūte vissajjiya;

Punāgantvā vasīrājā, pulatthinagare ciraṃ.

48.

Mahāheḷi sareharu, mahādattikanāmikā;

Kaṭunnarūpaṇḍavāpī, kallagallika nāmikā.

49.

Eraṇḍegallavāpī ca, dīghavatthukavāpikā;

Maṇḍavāṭakavāpī, ca, kittaggabodhipabbatā.

50.

Valāhassa mahādāru, gallakumbhīlasobbhakā;

Pattapāsāṇavāpī ca, vāpī ca kāṇanāmikā.

51.

Etā caññā ca so chinna-mariyādā vāpiyo bahū;

Bandhāpesi sadādīna-satte baddha hitāsayo.

52.

Bhūmindo kandarā-gaṅgā-nadīsu ca tahiṃ tahiṃ;

Subhikkhaṃ kārayī raṭṭhaṃ, bandhetvā』varaṇāni so.

53.

Vihārā』bhayacāritta-bhediniṃ mahisaṃsaka;

Parihāre sabbasocchijja-gāhayitvā galamhi taṃ.

54.

Purambhā bahi kāretvā, mahāsaṅghaṃ khamāpiya;

Pakāsesi ca lokassa, saṅghagāravamattano.

56.

Mahāgāme nikāyānaṃ, titaye coḷanāsite;

Dhātugabbhe ca bandhesi, thūpārāmadvaye』pi ca.

57.

Mātuyā』ḷāhaṇaṭhāne, tatheva pitunopi ca;

Akā pañca mahāvāse, tathā budalaviṭṭhiyaṃ.

58.

Paṇḍavāpī ca pāṭhīno, rakkhacetiyapabbato;

Tatheva maṇḍalagiri-madhutthalavihārako.

59.

Uruvelavhayo deva-nagare ca vihārako;

Mahiyaṅgaṇavihāro ca, sītalaggāmaleṇakaṃ.

60.

Jambukolavihāro ca, tatheva girikaṇḍako;

Kurundiyavihāro ca, jambukolakaleṇakaṃ.

61.

Bhallātakavihāro ca, tatheva paragāmako;

Kāsagallavhayo canda-girivhaya vihārako.

62.

Velagāmavihāro ca, mahāsenavhagāmako;

Vihāro cā』nurādhamhi, pure bodhigharaṃ tathā.

63.

Iccevamādayoneke, vihāre ca bahū vibhū;

Paṭisaṅkharijiṇṇe so, gāme cā』dā visuṃ visuṃ.

64.

Samantakūṭa selatthaṃ, munindapadalañjanaṃ;

Paṇamatthāya gacchantā, manussā duggamañjase.

65.

Sabbe mā kilamantū』ti, dānavaṭṭāya dāpayi;

Sālikkhettādisampannaṃ, gilīmalayanāmakaṃ.

66.

Kadalīgāmamagge ca, hūvaraḷañjase tathā;

Gāme datvāna paccekaṃ, sālāyo cāpi kārayi.

67.

Anāgate taṃ bhūpālā, mā gaṇhantū』ti lekhiya;

Akkharāni silāthambhe, patiṭṭhāpesi bhūmipo.

68.

Gāmaṃ antaraviṭṭhiñca, tathā saṅghāṭagāmakaṃ;

Sirimaṇḍagalārāmañca, adāso lābhavāsinaṃ.

69.

Vanajīvakabhikkhūna-madā so catupaccaye;

Bandhūnampi ca so tesaṃ, bhogagāme padāpayi.

70.

Pāvāraggikapallāni, vividhe osadhepi ca;

Sīte utumhi bahuso, bhikkhusaṅghassa dāpayi.

71.

Adā sabbaparikkhāre, parikkhāre tathāttha so;

Nekavāresu sakkaccaṃ, bhikkhusaṅghassa buddhimā.

72.

Saṅghassa pākavaṭṭatthaṃ, bhikkhūnaṃ lābhavāsinaṃ;

Veyyāvaccakarānañca, pūjetuṃ cetiyādikaṃ.

73.

Padinnā pubbarājūhi, ye gāmā rohaṇe bahū;

Tepi sabbe anūne so, yathāpubbaṃ ṭhapesi ca.

74.

Adāsi piṭhasappīna-musabhe balino bahi;

Bhattaṃ cā』dāsi so kāka soṇādīnaṃ dayāparo.

75.

Adāsinekatā veyya-kārakānaṃ mahākavī;

Saddhiṃ paveṇigāmehi, vittajātamanappakaṃ.

76.

Rājāmaccādiputtānaṃ, siloke racite suṇaṃ;

Yathānurūpaṃ pādāsi, dhanaṃ tesaṃ kavissaro.

77.

Andhānaṃ paṅgulānañca, gāme cā』dā visuṃ visuṃ;

Nānādevakulānañca, dinnaṃ pubbaṃ na hāpayi.

78.

Patti vo so kulitthīna-manāthānaṃ yathārahaṃ;

Vidhavānamadāgāme, bhattaacchādanāni ca.

79.

Rājā sīhaḷakā veyya-karaṇe so mahāpati;

Aggo sīhaḷakāveyya-kārakānamahosi ca.

我來為您翻譯這段巴利文: 47 由於朱羅王未到來,派遣他的使者; 國王返回后,長期住在布拉提城。 48 馬哈赫利、薩雷哈魯、馬哈達提卡; 卡通納魯潘達瓦池、卡拉加利卡。 49 埃蘭達加拉池、長地池; 曼達瓦塔卡池、基塔格菩提山。 50 瓦拉哈大樹、加拉昆比拉沼澤; 帕塔帕薩納池、名為卡納的池。 51 這些以及其他許多堤壩損毀的水池; 他修建它們,心懷慈悲幫助貧苦之人。 52 這位國王在各處山澗和恒河; 修建水壩,使國土豐饒。 53 對於破壞寺院規矩的摩醯沙迦人; 取消所有特權,並使其屈服。 54 將他們逐出城外,向大僧團請求原諒; 向世人顯示他對僧團的尊敬。 56 在摩訶伽馬,三個被朱羅毀壞的派系; 在兩座塔廟中修建了舍利室。 57 在母親的火葬場,以及父親的火葬場; 建造了五座大殿,還有布達拉維提。 58 潘達瓦池、帕提諾、勒卡塔耶山; 以及曼達拉吉里、馬杜塔拉寺。 59 優魯韋拉天城寺; 馬希揚加納寺、西塔拉格瑪石窟。 60 占布科拉寺,以及吉里坎達卡; 庫倫迪亞寺、占布科拉卡石窟。 61 巴拉塔卡寺,以及帕拉伽馬卡; 名為卡薩加拉的月山寺。 62 韋拉伽馬寺、名為大軍的村莊; 阿努拉德普勒城的寺院和菩提殿。 63 諸如此類眾多的寺院,這位統治者; 修復破損的建築,並分別贈予村莊。 64 爲了禮敬在薩曼特庫塔山上; 聖者的足跡,人們在難行的道路上。 65 爲了使所有人不受疲勞,他為佈施供養; 賜予名為吉利馬拉雅的稻田等物。 66 在卡達利伽馬道路上,以及胡瓦拉路上; 分別贈予村莊,並建造休息處。 67 為防止將來的國王佔有,刻下文字; 國王在石柱上立下碑文。 68 他將安塔拉維提村、桑加塔村; 和西里曼達加拉寺院賜予僧眾。 69 他供養林居比丘四種資具; 也賜予他們親屬收益村莊。 70 在寒冷季節多次贈予; 僧團各種衣料、缽具和藥品。 71 這位智者恭敬地多次; 贈予僧團一切必需品。 72 爲了僧團的飲食供養,和住持比丘; 以及服務人員,供養塔廟等。 73 在羅哈納,以前國王賜予的; 所有村莊,他都完整地依前例保留。 74 他向外施與殘疾人強壯的公牛; 這位富有慈悲者還施食給烏鴉和狗等。 75 這位大詩人贈予眾多工匠; 連同世襲村莊,大量財物。 76 這位詩王聽聞王臣子弟; 所作詩偈,按其價值賜予財物。 77 分別贈予盲人和跛者村莊; 也不減少先前賜予各神廟的供養。 78 他按照身份賜予高貴家庭; 無依的寡婦們村莊、食物和衣服。 79 這位大王是錫蘭人中; 最優秀的工匠之首。

80.

Subhe baddhādaro baddha guṇavhaya vihārake;

Bandhesi uparājā so, cetiyaṃ coḷanāsitaṃ.

81.

Muttacāgī tato tassa, vihārapavarassa so;

Datvā gāmavare niccaṃ, pūjāyo sampavattayi.

82.

Sova tassa vihārassa, upacāravanantike;

Bandhāpesi mahāvāpiṃ, thīrībhūtamahodakaṃ.

83.

Kappūramūlāyatane , rañño dhītā yasodharā;

Akāresi thiraṃ rammaṃ, mahantaṃ paṭimāgharaṃ.

84.

Selantarasamūhasmiṃ, rājino rājino sakā;

Kāresi cārupāsādaṃ, pasādāvahamuggataṃ.

85.

Tadā neke ca sacivā, tasso rodhajanāpi ca;

Samāciniṃsu puññāni, anekāni anekaso.

86.

Evaṃ samanusāsante, laṃkaṃ laṃkā narissare;

Uparājā vasaṃnīto, vinīto gheramaccunā.

87.

Tassa kattabbakiccāni, sakalāni samāpiya;

Jayabāhussoparajjaṃ, bhikkhūnaṃ matiyā adā.

88.

Athādipādapadaviṃ, datvā vikkamabāhuno;

Gajabāhū』ti vidite, tassa jāte sute tato.

89.

Mahāmaccehi mantetvā, rājāputtahitatthiko;

Rohaṇaṃ kasiṇaṃ datvā, tahiṃ vāsāya pesayi.

90.

Tato so tattha gantvāna, mahānāgahulaṃ puraṃ;

Rājadhāniṃ karitvāna, tattha vāsamakappayī.

91.

Evaṃ paññāsavassāni』ha vijayabhujo vattayitvāna sammā,

Āṇācakkaṃ janindo pyapagatakhalanaṃ esa pañcādhikāni;

Vaḍḍhetvā sāsanaṃ taṃ khaladamiḷabhayo paddutañcāpilokaṃ,

Saggaṃ lokaṃ sapuññappabhavamuruphalaṃ passituṃ cā』ru roha.

Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Lokasāsanasaṃgahakaraṇo nāma

Aṭṭhapaññāsatimo paricchedo

Ekūnasaṭṭhima pariccheda

Caturājacariya niddeso

1.

Tadārañño nujāmittā, tassa puttā tayo』pi ca;

Mahāmaccā cayatayo, tathā yatanavāsino.

2.

Tabbete ādipādassa, rohaṇe vasato sato;

Anārocāpayitvāna, bhūpālamatasāsanaṃ.

3.

Sambhūyamantayitvāna, samānacchandataṃ gatā;

Adaṃsu yuvarājassa, laṅkārajjābhisecanaṃ.

4.

Oparajje nivesesuṃ, mānabharaṇanāmakaṃ;

Kumāraṃ pubbacāritta-maggaṃ laṅghittha te』khilā.

5.

Tayo』tha bhātaro sabbe, te māṇabharaṇādayo;

Jayabāhumahīpāla-sahitā sahasā tadā.

6.

Muttāmaṇippabhūtikaṃ, ratanaṃ sārasammataṃ;

Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, vāhanañca gajādikaṃ.

7.

Sakalaṃ balamādāya, pulatthinagarā tadā;

Khippaṃ taṃ vikkamabhujaṃ, gaṇhisāmā』ti nikkhamuṃ.

8.

Sutvā pavattiṃ sakalaṃ, imaṃ vikkamabāhuso;

Tā tassantimasakkāraṃ, vidhātuṃ handano labhiṃ.

9.

Idāni khippaṃ gantvāna, pulatthinagaraṃ tahiṃ,

Tā tassāḷāhanaṭṭhāna dassane neva so ahaṃ.

10.

Sokabhāraṃ vinodessaṃ, mama ceto gataṃ iti;

Katadaḷha vavatthāno, viniggamma tato purā.

11.

Pulatthipuramāgacchaṃ, ādipādo』ti sāsaso;

Sattaṭṭhasatasaṅkhena, balena parivārito.

12.

Antarālapatheyeva, guttahālakamaṇḍale;

Gāme pana samukkavhe, disvā senaṅgamāgataṃ.

13.

Mahantaṃ yuddhasannaddhaṃ, ekavīro bhayātiko;

Yujjhitvā te palāpesi, khaṇeneva disodisaṃ.

14.

Tayo te bhātaro tattha, sampattāva jayā tato;

Abhimānuddhatā khippaṃ, annayha balavāhanaṃ.

15.

Ādipādakajambūti, vissutamhi padesake;

Saṅgāmesuṃ parājesi, bhiyyo yujjhittha so tayo.

16.

Tatiyaṃ kaṭagāmasmiṃ, kāḷavāpyaṃ catutthakaṃ;

Pañcamaṃ uddhaṭadvāre, chaṭṭhaṃso paṅkavelake.

17.

Tehi yuddhaṃ karitvāna, gahītavijayo sadā;

Pulatthipuramāgañci, sahāmacca parijjano.

我來為您翻譯這段巴利文: 80 副王對名為善緣的寺院; 懷著美好敬意,修復了被朱羅毀壞的塔。 81 此後他慷慨佈施,對這殊勝寺院; 常常賜予優良村莊,舉行供養。 82 他在這座寺院的近處; 修建大水池,蓄積豐沛水源。 83 在樟腦根精舍,國王的女兒耶輸陀羅; 建造了堅固美麗的大佛像殿。 84 在眾多山間,歷代國王; 建造美麗高聳令人歡喜的宮殿。 85 當時許多大臣和他的後宮妃嬪; 也多次修建各種功德。 86 當這位蘭卡之主如此治理蘭卡時; 副王被帶往死亡。 87 完成了他所有應做的事務后; 在比丘們的建議下,授予賈耶巴胡副王職位。 88 隨後授予維克拉馬巴胡; 統領職位,其子被稱為伽阇巴胡。 89 國王為子嗣著想,與大臣們商議; 將整個羅哈納賜予他,派他前往居住。 90 於是他前往那裡,在摩訶那格胡拉城; 建立王都,在那裡安居。 91 如此這位人民之王在此統治五十五年, 正確地轉動權力之輪無有阻礙; 增長教法,解除人民對暴虐達米拉人的恐懼, 為見證殊勝功德所生廣大果報升入天界。 為善人生信念和感動而作的《大史》中 《護持世間正法》品 第五十八章 第五十九章 四王統治的敘述 1 當時國王的親信們、他的三個兒子; 大臣們以及修行者們。 2 這些人當統領住在羅哈納時; 沒有通知國王逝世的訊息。 3 他們聚集商議,達成一致意見; 授予王儲蘭卡王位。 4 他們立馬納巴拉納為副王; 所有人都違背了先前的傳統。 5 於是三位兄弟,即馬納巴拉納等; 與賈耶巴胡國王一起突然。 6 將珍珠寶石等; 被認為珍貴的一切珠寶。 7 以及象等車乘,從布拉提城; 帶著全部軍隊迅速出發說: "我們要捉拿維克拉馬巴胡"。 8 維克拉馬巴胡聽聞這一切訊息; 說:"我未能對他做最後的供養。 9 現在迅速前往布拉提城, 我甚至未能看到他的火葬之處。 10 我要排解內心的悲傷", 做出堅定決定后離開城市。 11 統領帶著七八百; 軍隊護衛前往布拉提城。 12 在中途,在古塔哈拉區域; 名為薩穆卡的村莊,看見軍隊到來。 13 這位無畏的英雄看見; 裝備精良的大軍,戰鬥后瞬間驅散他們四處逃竄。 14 那三位兄弟抵達后; 驕傲自大,迅速集結軍隊。 15 在聞名的阿迪帕達卡占布地區; 戰鬥后擊敗了他們三人。 16 第三次在卡塔伽馬,第四次在卡拉瓦皮; 第五次在烏達塔門,第六次在潘卡韋拉卡。 17 與他們戰鬥后獲得勝利; 與大臣侍從一起來到布拉提城。

18.

Sacintitakkameneva, passitvāḷāhanaṃ pitu;

Vidūritamahāseko, laddhassāso purevasaṃ.

19.

Dukkhe sahāya bhūtāna-mattano so yathārahaṃ;

Amaccānamadā sabba-bhoge ṭhānantare hi so.

20.

Bhaṭānañcāpi sabbesaṃ, sahāyātānamattano;

Anurūpamadā vuttiṃ, saraṃ dukkhasahāyataṃ.

21.

Māṇābharaṇabhūpopi, saddhiṃ sesehi bhātūhi;

Karitvā rohaṇaṃ passaṃ, rohaṇañca sahatthagaṃ.

22.

Tato kittisirīmeghe, sadvādasasahassakaṃ;

Raṭṭhaṃ datvāna vasituṃ, tahiṃyeva samādisi.

23.

Āṇatto bhātarākitti-sirīmegho janādhipo;

Gantvā vasi puretattha, mahānāgahulavhaye.

24.

Sirīvallabhanāmassa, kumārassāpi cādisi;

Desamaṭṭhasahassavhaṃ, datvāna vasituṃ tahiṃ.

25.

Tatheva sopi gantvāna, uddhanadvāranāmakaṃ;

Gāmaṃ katvā rājadāniṃ, vasanto anusāsitaṃ.

26.

Sayañca sahasenāya, gantvā dakkhiṇapassakaṃ;

Vīrabāhūti paññāto, puṅkhagāmaṃ samāvasi.

27.

Mātā ca tiṇṇaṃ bhātūnaṃ, jayabāhu ca bhūmipo;

Nivasiṃsu tadā kitti-sirimeghassa santike.

28.

Tato saṃvacchare』tīte, te māṇabharaṇādayo;

Tenattani kataṃ yuddhe, sabbaṃ vikkamabāhunā.

29.

Durārohaṃ mahantaṃ taṃ, parājayatarābhavaṃ;

Anussarantabahuso, abhimānasamunnatā.

30.

Muddhābhisittarājūna-mekākīrājaraṭṭhakaṃ;

Vināyamabhisekena, kathaṃ nāmānubhossati.

31.

Iti issā parattañca, yātā saṅgayhasāvake;

Bhiyyo sambhūyasaṅgāma-karaṇatthāya nikkhamuṃ.

32.

Sutvā tamatthaṃ dūtehi, so vikkamabhujopi ca;

Agā tesaṃva visayaṃ, mahāsenāpurakkhato.

33.

Dese dakkhiṇake bodhi-senapabbatagāmake;

Yujjhitvā te parājesi, tayo vikkamabāhuso.

34.

Ripavo dāni me sabbe, ummūlessāmahaṃ iti;

Palāyante nubandhittha, padānupadikaṃ』va te.

35.

Te ca duggaṃ palāyiṃsu, pañcayojanaraṭṭhake;

Khippaṃ pāvekkhi kalyāṇiṃ, so』pi te gahaṇatthiko.

36.

Vīro ariyadesiyo, vīradevoti pākaṭo;

Paḷandīpissaro eko, bhūsaṃ sahasiko tadā.

37.

Saddhiṃ sūrehi yodhehi, mahātitthamhi otari;

Kātuṃ hatthagahaṃ sakkā, laṃkādīpanti cintiya.

38.

So vikkamabhujo sutvā, pavattiṃ bhūbhujo tadā;

Yāvatā nātra laṃkāyaṃ, laddhogāho bhavissati.

39.

Tāva ummūlanīyoti, kalyāṇimhā viniggato;

Mahātitthamhi mannāra-nāmakaṃ gāmakaṃ gato.

40.

Katvāna vīradevo』pi, saṅgāmaṃ tena rājinā;

Anīkaṅgādayo rāja-putte dve bhātaropi ca.

41.

Senādhināyakañceva, kittināmappakāsitaṃ;

Ghātetvā sahasā vīra-sammate ca bahūjane.

42.

Gāhetvā jīvaggāhaṃso, rakkhakañca camūpatiṃ;

Sabalaṃ taṃ parājetvā, anubandhi padāpadaṃ.

43.

Palāyamāno so bhīto, āgantvāna nijaṃ puraṃ;

Hatthasāraṃ samādāya, koṭṭhasāraṃ gato lahuṃ.

44.

Pacchato pacchato vīra-devo tamanubandhiya;

Āgantvāna purevāsaṃ, katipāhaṃ vidhāyaso.

45.

Gaṇhituṃ vikkamabhujaṃ, tattheva turitaṃ agā;

Pesayitvā sakaṃ sopi, mahantaṃ sakalaṃ balaṃ.

46.

Yujjhāpetvāna ghātetvā, gāme antaraviṭṭhike;

Mahākaddamaduggamhi, vīradevaṃ mahabbalo.

47.

Abhisekaṃ vināyeva, pulatthi nagare vasaṃ;

Akāsi rājaraṭṭhassa, pasāsanavidhiṃ vibhū.

48.

Apanīyaraṇe chandaṃ, bhātaropi tayo tato;

Āvasiṃsu yathāpubbaṃ, gantvā raṭṭhaṃ sakaṃ sakaṃ.

18.

Sacintitakkameneva, passitvāḷāhanaṃ pitu;

Vidūritamahāseko, laddhassāso purevasaṃ.

19.

Dukkhe sahāya bhūtāna-mattano so yathārahaṃ;

Amaccānamadā sabba-bhoge ṭhānantare hi so.

20.

Bhaṭānañcāpi sabbesaṃ, sahāyātānamattano;

Anurūpamadā vuttiṃ, saraṃ dukkhasahāyataṃ.

21.

Māṇābharaṇabhūpopi, saddhiṃ sesehi bhātūhi;

Karitvā rohaṇaṃ passaṃ, rohaṇañca sahatthagaṃ.

22.

Tato kittisirīmeghe, sadvādasasahassakaṃ;

Raṭṭhaṃ datvāna vasituṃ, tahiṃyeva samādisi.

23.

Āṇatto bhātarākitti-sirīmegho janādhipo;

Gantvā vasi puretattha, mahānāgahulavhaye.

24.

Sirīvallabhanāmassa, kumārassāpi cādisi;

Desamaṭṭhasahassavhaṃ, datvāna vasituṃ tahiṃ.

25.

Tatheva sopi gantvāna, uddhanadvāranāmakaṃ;

Gāmaṃ katvā rājadāniṃ, vasanto anusāsitaṃ.

26.

Sayañca sahasenāya, gantvā dakkhiṇapassakaṃ;

Vīrabāhūti paññāto, puṅkhagāmaṃ samāvasi.

27.

Mātā ca tiṇṇaṃ bhātūnaṃ, jayabāhu ca bhūmipo;

Nivasiṃsu tadā kitti-sirimeghassa santike.

28.

Tato saṃvacchare』tīte, te māṇabharaṇādayo;

Tenattani kataṃ yuddhe, sabbaṃ vikkamabāhunā.

29.

Durārohaṃ mahantaṃ taṃ, parājayatarābhavaṃ;

Anussarantabahuso, abhimānasamunnatā.

30.

Muddhābhisittarājūna-mekākīrājaraṭṭhakaṃ;

Vināyamabhisekena, kathaṃ nāmānubhossati.

31.

Iti issā parattañca, yātā saṅgayhasāvake;

Bhiyyo sambhūyasaṅgāma-karaṇatthāya nikkhamuṃ.

32.

Sutvā tamatthaṃ dūtehi, so vikkamabhujopi ca;

Agā tesaṃva visayaṃ, mahāsenāpurakkhato.

33.

Dese dakkhiṇake bodhi-senapabbatagāmake;

Yujjhitvā te parājesi, tayo vikkamabāhuso.

34.

Ripavo dāni me sabbe, ummūlessāmahaṃ iti;

Palāyante nubandhittha, padānupadikaṃ』va te.

35.

Te ca duggaṃ palāyiṃsu, pañcayojanaraṭṭhake;

Khippaṃ pāvekkhi kalyāṇiṃ, so』pi te gahaṇatthiko.

36.

Vīro ariyadesiyo, vīradevoti pākaṭo;

Paḷandīpissaro eko, bhūsaṃ sahasiko tadā.

37.

Saddhiṃ sūrehi yodhehi, mahātitthamhi otari;

Kātuṃ hatthagahaṃ sakkā, laṃkādīpanti cintiya.

38.

So vikkamabhujo sutvā, pavattiṃ bhūbhujo tadā;

Yāvatā nātra laṃkāyaṃ, laddhogāho bhavissati.

39.

Tāva ummūlanīyoti, kalyāṇimhā viniggato;

Mahātitthamhi mannāra-nāmakaṃ gāmakaṃ gato.

40.

Katvāna vīradevo』pi, saṅgāmaṃ tena rājinā;

Anīkaṅgādayo rāja-putte dve bhātaropi ca.

41.

Senādhināyakañceva, kittināmappakāsitaṃ;

Ghātetvā sahasā vīra-sammate ca bahūjane.

42.

Gāhetvā jīvaggāhaṃso, rakkhakañca camūpatiṃ;

Sabalaṃ taṃ parājetvā, anubandhi padāpadaṃ.

43.

Palāyamāno so bhīto, āgantvāna nijaṃ puraṃ;

Hatthasāraṃ samādāya, koṭṭhasāraṃ gato lahuṃ.

44.

Pacchato pacchato vīra-devo tamanubandhiya;

Āgantvāna purevāsaṃ, katipāhaṃ vidhāyaso.

45.

Gaṇhituṃ vikkamabhujaṃ, tattheva turitaṃ agā;

Pesayitvā sakaṃ sopi, mahantaṃ sakalaṃ balaṃ.

46.

Yujjhāpetvāna ghātetvā, gāme antaraviṭṭhike;

Mahākaddamaduggamhi, vīradevaṃ mahabbalo.

47.

Abhisekaṃ vināyeva, pulatthi nagare vasaṃ;

Akāsi rājaraṭṭhassa, pasāsanavidhiṃ vibhū.

48.

Apanīyaraṇe chandaṃ, bhātaropi tayo tato;

Āvasiṃsu yathāpubbaṃ, gantvā raṭṭhaṃ sakaṃ sakaṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 18 深思熟慮之後,看見父親的火葬; 遠離的大力者,在故城獲得安慰。 19 對於在苦難中成為 自己夥伴的大臣們,他按其職位分配了所有財富。 20 對所有士兵和 成為自己夥伴的人,想起他們同甘共苦,給予相應的俸祿。 21 摩拿跋羅拿王與其餘兄弟們 一起看到羅訶拿(山),並親手接管羅訶拿。 22 然後命令吉底西利美伽 在那裡統治一萬二千(戶)的國土。 23 受命的兄長吉底 西利美伽統治者前往那裡,在摩訶那伽胡拉城居住。 24 又命令名為室利瓦拉婆 王子統治八千(戶)的地區。 25 他也同樣前往, 以郁檀門為都城,統治所受命之地。 26 他自己率領軍隊前往南方, 以威拔護之名聞名,居住在蓬卡村。 27 三兄弟的母親和 阇耶跋護王當時住在吉底西利美伽身邊。 28 此後一年過去,摩拿跋羅拿等人 回想維克拉馬跋護在戰爭中對他們所做的一切。 29 那難以攀登的巨大 失敗之恥,他們多次回想, 驕傲高漲。 30 (想到)已受灌頂的國王們 獨自的王國,沒有灌頂 如何能夠享有。 31 因此懷著嫉妒和敵意, 召集追隨者,爲了 發動更大的戰爭而出發。 32 維克拉馬跋護通過使者 聽到此事,率領大軍 前往他們的領地。 33 在南方地區的菩提 軍山村,維克拉馬跋護 與他們交戰並擊敗三人。 34 (想著)"現在我要 連根拔除所有敵人", 他緊隨其後追擊他們。 35 他們逃入五由旬國的 險要之地,他爲了抓獲他們 迅速進入迦利阇尼(城)。 36 當時有一個名叫 威拉提婆的阿利耶提西耶英雄, 是巴蘭迪巴(島)的暴虐統治者。 37 他與勇猛的戰士一起 在摩訶提他(港)登陸, 思考"可以佔領楞伽島"。 38 維克拉馬跋護王 聽聞此事後(想到): "只要他未在楞伽獲得立足之地, 39 就必須剷除他",於是 從迦利阇尼出發, 前往摩訶提他的曼那羅村。 40-41-42 威拉提婆也與該國王交戰, 突然殺死阿尼坎伽等 兩位王子兄弟, 以及以吉底聞名的 軍隊統帥,和許多 被認為是英雄的人。 活捉了守衛官和軍隊首領, 擊敗其全軍,步步追擊。 43 他驚恐逃跑, 回到自己的城市, 帶走貴重物品,迅速前往科塔薩拉。 44 威拉提婆緊隨其後 追趕他,來到(他)先前 居住的地方停留幾天。 45 為抓捕維克拉馬跋護 匆忙前往那裡; 他也派出自己的 龐大全部軍隊。 46 在維提卡村之間交戰, 大力士在泥濘險要之處 殺死了威拉提婆。 47 雖未受灌頂,但在布拉提 城居住時,這位君主執行 王國的統治職責。 48 從那時起三位兄弟 也放棄戰爭的意圖, 各自回到自己的領地如先前般居住。

49.

Caturopi mahīpālā, yatamānā ciraṃ tahiṃ;

Ekacchattaṅkitaṃ kātuṃ, neva sakkhiṃsu sabbaso.

50.

Anisammakāribhāvena, kulīne parihāpayuṃ;

Ṭhapesuñca mahantatte, hīne sābhimate jane.

51.

Vaḍḍhitaṃnekadhā sammā, raññā vijayabāhunā;

Sāsanañca tathālokaṃ, hāpayiṃsu subuddhino.

52.

Kulīnānaṃ manussāna-mabhāvepi ca tādise;

Dose vittaṃ tadāyattaṃ, pasayhāvahariṃsu ca.

53.

Pīḷetuṃ sakalaṃ loka-muddharantādhikaṃ baliṃ;

Ucchūva ucchuyantete, khīṇako sādhanesino.

54.

Uddharitvāna buddhādi-santake bhogagāmake;

So vikkamabhujo rājā, sevakesu samappayī.

55.

Pulatthinagare neka-vihāre dhātumaṇḍite;

Sova desantarīyānaṃ, bhaṭānaṃ vasituṃ adā.

56.

Saddhehi pattadhātussa, dāṭhādhātuvarassa ca;

Pūjanatthāya dinnāni, maṇimuttādikāni ca.

57.

Candanāgarukappuraṃ, suvaṇṇādimayā bahū;

Paṭimāyo ca acchijja, yathākāmaṃ vayaṃ nayī.

58.

Sāsanassa ca lokassa, kriyamānamupaddavaṃ;

Passantā bahuso tasmiṃ, tadā nibbannamānasā.

59.

Aṭṭhamūlavihāresu, yatayo garusammatā;

Paṃsukūlikabhikkhū ca, koṭṭhāsadvayanissitā.

60.

Evaṃ titthiyatulyānaṃ, sāsanopaddavaṃ bahuṃ;

Karontānaṃ sakā sambhā-payātaṃ pavaraṃ iti.

61.

Dāṭhādhātuvaraṃ patta-dhātumādāya rohaṇaṃ;

Gantvā vāsamakappesuṃ, phāsuṭhāne tahiṃ tahiṃ.

62.

Tatheva phāsuṭhānesu, vippakiṇṇā tahiṃ tahiṃ;

Te kulīnā nilīnā』va, hutvā vāsamakappayuṃ.

63.

Pakkhadvayamahīpāla-gayhāsīmā suṭhāpitā;

Sāmantā aññamaññehi, karonto bahuso raṇaṃ.

64.

Susamiddhesu nekesu, gāmesu nigamesu ca;

Aggiṃ dentā taḷāke ca, chindantā jalapūrite.

65.

Nāsentā sabbathā sabba-mātikāvaraṇāni ca;

Chindantā nāḷikerādi, so pakāre ca bhūruhe.

66.

Yathā porāṇakaggāma-ṭhānantipi na ñāyate;

Vināsesuṃ tathā raṭṭhaṃ, aññamaññavirodhino.

67.

Te ca bhūmi patīgāma-vilopaṃ patthamosanaṃ;

Kārentā nijacārehi, ācaruṃ lokupaddavaṃ.

68.

Kulīnānaṃ manussānaṃ, dāsakammakarāpi ca;

Sasāmino』ti vattantā, nissaṅkā vītabhītikā.

69.

Hutvā yudhīyā rājūnaṃ, abbhantarapavattino;

Balavantatarā jātā, laddhaṭhānantarā tadā.

70.

Janā samantakūṭādi-nekadugganivāsino;

Adentā bhūmipālānaṃ, pubbapaṭṭhapitaṃ karaṃ.

71.

Rājāṇamagaṇentā te, gatā dāmarikattanaṃ;

Sakaṃ sakaṃ』va visaya-māvasiṃsu samuddhatā.

72.

Anatthe nicitā nāma, parivattanti sabbatā;

Iti vattabba taṃyeva, yātaṃ laṅkātalaṃ tadā.

73.

Evaṃ gāmakabhojakā viya bhusaṃtejo vihīnā sadā;

Accantaṃ byasanāti sattahadayā rājābhimānujjhitā.

74.

Niccaṃ attaparatthasiddhividhurāsaṅgā vihīnāsayā;

Sabbe te vihariṃsu bhūmipatayo cārittamaggātigā.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Caturājacariyaniddeso nāma

Ekūnasaṭṭhimo paricchedo.

Saṭṭhima pariccheda

Kumārodayo

1.

Rohaṇe nivasitthā』va, jayabāhumahīpati;

Mittāvhā rājinī ceva, tadā kālamakaṃsu te.

2.

Sirīvallabhajāyā』tha, janesi sugalā duve;

Māṇabharaṇakaṃ puttaṃ, puttiṃ līlāvatimpi ca.

3.

Māṇābharaṇabhūpāla-devī』pi ratanāvalī;

Mittaṃ pabhāvatiñcāpi, alabhī dhītaro duve.

4.

Passantassa ubho tāyo, dhītaro vīrabāhuno;

Tadā mahādipādassa, evaṃ āsi vitakkitaṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 49 四位統治者在那裡 長期努力,但完全 不能使(國土)統一在一把傘下。 50 由於行事不慎,使貴族衰落; 將卑賤但受寵的人 提升到高位。 51 維杰耶跋護王正確地 發展的許多事物,這些明智者 使教法和世間都衰退。 52 即使在貴族人家 沒有這樣的過錯時, 也強行奪取他們所依賴的財富。 53 為壓迫整個世間, 徵收過重的稅收,如榨甘蔗般 榨取財富的貪婪者。 54 維克拉馬跋護王 奪取屬於佛陀等聖者的 收益村莊,分配給隨從。 55 他將布拉提城中 裝飾著舍利的眾多寺院 給予外國士兵居住。 56-57 信徒為供養缽舍利和 尊貴的牙舍利所獻的 寶石、珍珠等物, 以及許多檀香、沉香、樟腦, 和金等製成的 佛像,他都奪取隨意揮霍。 58 看到對教法和世間 造成的災難,當時 人們對他心生厭惡。 59 八大寺院中受人尊敬的 修行者和頭陀比丘, 依附於兩派。 60 如此這些與外道無異者 對教法造成許多災難, 認為這是從自身產生的殊勝。 61 帶著尊貴的牙舍利和 缽舍利前往羅訶拿, 在那裡各處適宜之地安住。 62 同樣,那些貴族也 分散在各處適宜之地, 隱居安住。 63 兩派國王佔據的邊界 雖然劃定,但邊境諸侯 彼此之間經常發生戰爭。 64 在許多繁榮的 村莊和市鎮縱火, 切斷蓄滿水的水庫。 65 完全摧毀所有 水渠和堤壩, 砍伐椰子等樹木。 66 以致連古老村莊 的位置都無法得知, 彼此敵對使國土如此荒廢。 67 這些國王讓他們的密探 掠奪村莊、搶劫路人, 造成世間災難。 68 貴族人家的 奴僕和工人也 自稱為主人,無所顧忌不知畏懼。 69 成為國王的戰士和 內部人員,當時 獲得高位變得更加強大。 70 住在三摩達庫達(亞當峰)等 眾多險要之處的人們, 不向國王繳納原先規定的賦稅。 71 這些不理會王命的人 成為叛亂者,傲慢地 各自佔據自己的領地。 72 積累不義之事必然 導致一切衰敗, 當時楞伽島正是如此。 73 如此諸位國王如同村長般 一直缺乏威力,極度痛苦, 內心失去王者的尊嚴。 74 他們總是無法成就自他利益, 依附於卑劣之事,失去善心, 違背傳統正道而生活。 為令善人生信心與厭離而造的大史 第五十九章 四王傳記品終 第六十章 王子的興起 1 居住在羅訶拿的 阇耶跋護國王和 名為密達的王后,當時去世。 2 室利瓦拉婆的妻子善伽拉 生下兩個孩子:兒子 摩拿跋羅拿和女兒麗拉瓦蒂。 3 摩拿跋羅拿王的 王后拉達那瓦麗也 得到兩個女兒:密達和帕婆瓦蒂。 4 看著這兩個 女兒,威拉跋護 大統領如此思考:

5.

Lokābhisammate sabba-bhūpālanvayamuddhani;

Visuddhe somavaṃsamhi, abhijātā mayaṃ pana.

6.

Pihanīyatarākārā, sabbasattisamunnatā;

Nānāvijjāsu nipuṇā, hatthiassādisukkhamā.

7.

Tathā pekākinā ve』te, tayo vikkamabāhunā;

Parājayaṃ paribhavaṃ, pāpitā bahuso raṇe.

8.

Sūnuno susamatthassa, visodhetu mimaṃ malaṃ;

Na dissate pātubhāvo, aho no appapuññatā.

9.

Janavādakiliṭṭhena , rājattenāpi kiṃ mama;

Idāni visayāsaṅgaṃ, hitvā kalyāṇakammasu.

10.

Appamattassa satataṃ, netabbā vāsarā』iti;

Niyyātetvā amaccānaṃ, sabbaṃ rajjavicāraṇaṃ.

11.

Tahiṃ satta』ṭṭhamāsañhi, vasaṃ rattiyamekadā;

Devarājaghareseyyaṃ, kappesi sīlasaṃyato.

12.

Tato paccūsakālamhi, devaputtaṃ mahiddhikaṃ;

Vicittavatthābharaṇaṃ, gandhamālāvibhūsitaṃ.

13.

Uḷāratararūpena, dehobhāsena attano;

Obhāsentaṃ asesā』sā, sūriyañca na bhuggataṃ.

14.

Vadantaṃ supine evaṃ, adakkhi daraṇīpati;

Pasīdassu mahābhāga, pitobhava mahipati.

15.

Dhaññalakkhaṇasampanno, icchitatthassasādhako;

Vinīto lokakuhara-byāpitejo parakkamo.

16.

Āṇabalayasokitti-bhāsuro sagguṇākaro;

Lokasāsanasaṃvuddhi-karo puttavaro tava.

17.

Labbhīssate mahārāja, na cirasseva sampati;

Puttadārādhivutthaṃ taṃ, puraṃ khippaṃ payāhīti.

18.

Pabujjhitvāna sañjāta-pītivegotha rattiyā;

Vibhātāya tatopoṅkha-gāmaṃ gañchinaruttamo.

19.

Yathā diṭṭhappakārantaṃ, kathesi supinaṃ subhaṃ;

Mahesī pamukhānaṃ so, amaccānaṃ mahīpati.

20.

Saddhiṃ mahesiyā tattha, patthento puttamuttamaṃ;

Cintonto dānasīlādiṃ, subhaṃ nānappakārakaṃ.

21.

Athekadivasaṃkāle, paccūse supine pana;

Sabbalakkhaṇasampannaṃ, sabbasetaṃ manoharaṃ.

22.

Dantīpotavaraṃ dantaṃ, kaṇṇe gaṇiyapemato;

Pavisantamivattānaṃ, seyyāgabbhaṃ mahesiyā.

23.

Sampassiya pabujjhitvā, uṭṭhāya sayanāvarā;

Sañjātapītipāmojja-vegapīṇitamānaso.

24.

Tāyaṃ velāyamedāsu-seyyāgabbhaṃ mahesiyā;

Pavissasupinaṃ tassā, yathādiṭṭhaṃ pakāsayī.

25.

Ahampi tādisaṃ hatthi-potakaṃ sayanaṃ mama;

Padakkhiṇaṃ karitvāna, ṭhitaṃ soṇḍe samādiya.

26.

Ākaḍḍhitvāna sayanaṃ, samāropiya pemato;

Āliṅgiṃ supinamhīti, devī cāpi tamabravī.

27.

Ubho te aññamaññassa, diṭṭhamevaṃ pakāsiya;

Uṭṭhāpesuṃ pahaṭṭhāva, vītaniddāruṇaṃ tadā.

28.

Tato pāto upaṭṭhātu, mupayātaṃ purohitaṃ;

Nemittake ca pucchiṃsu, sunitvā te pamoditā.

29.

Na cirasseva puttassa, dhaññalakkhaṇasālino;

Uppattiyā avassaṃ』va, bhavaṃtabbanti kittayuṃ.

30.

Taṃ suṇitvā amaccā ca, tathā nagaravāsino;

Avindiṃsu janindo ca, sabbepīti mahussavaṃ.

31.

Tato paṭṭhāya sotthānaṃ, patthayaṃ patthivobhusaṃ;

Bhikkhusaṅghena bahuso, bhaṇāpesi parittakaṃ.

32.

Maṇimuttādikaṃ cittaṃ, mahagghamanuvāsaraṃ;

Pariccaji dānamukhe, yācakānamanekaso.

33.

Purohitādivippehi, vedavedaṅgaviññūhi;

Vattāpesi ca homādi-vidhānaṃ sotthi sammataṃ.

34.

Suvinaṭṭhe vihāre ca, dhātugabbhe ca vāpiyo;

Jiṇṇā ca paṭisaṅkhattuṃ, yojayī rājakappike.

35.

Dinaṃ nayante kalyāṇa-kammene』vaṃ narissare;

Na ciraṃ saṇṭhahi gabbha-varo kucchimhi deviyā.

5.

Lokābhisammate sabba-bhūpālanvayamuddhani;

Visuddhe somavaṃsamhi, abhijātā mayaṃ pana.

6.

Pihanīyatarākārā, sabbasattisamunnatā;

Nānāvijjāsu nipuṇā, hatthiassādisukkhamā.

7.

Tathā pekākinā ve』te, tayo vikkamabāhunā;

Parājayaṃ paribhavaṃ, pāpitā bahuso raṇe.

8.

Sūnuno susamatthassa, visodhetu mimaṃ malaṃ;

Na dissate pātubhāvo, aho no appapuññatā.

9.

Janavādakiliṭṭhena , rājattenāpi kiṃ mama;

Idāni visayāsaṅgaṃ, hitvā kalyāṇakammasu.

10.

Appamattassa satataṃ, netabbā vāsarā』iti;

Niyyātetvā amaccānaṃ, sabbaṃ rajjavicāraṇaṃ.

11.

Tahiṃ satta』ṭṭhamāsañhi, vasaṃ rattiyamekadā;

Devarājaghareseyyaṃ, kappesi sīlasaṃyato.

12.

Tato paccūsakālamhi, devaputtaṃ mahiddhikaṃ;

Vicittavatthābharaṇaṃ, gandhamālāvibhūsitaṃ.

13.

Uḷāratararūpena, dehobhāsena attano;

Obhāsentaṃ asesā』sā, sūriyañca na bhuggataṃ.

14.

Vadantaṃ supine evaṃ, adakkhi daraṇīpati;

Pasīdassu mahābhāga, pitobhava mahipati.

15.

Dhaññalakkhaṇasampanno, icchitatthassasādhako;

Vinīto lokakuhara-byāpitejo parakkamo.

16.

Āṇabalayasokitti-bhāsuro sagguṇākaro;

Lokasāsanasaṃvuddhi-karo puttavaro tava.

17.

Labbhīssate mahārāja, na cirasseva sampati;

Puttadārādhivutthaṃ taṃ, puraṃ khippaṃ payāhīti.

18.

Pabujjhitvāna sañjāta-pītivegotha rattiyā;

Vibhātāya tatopoṅkha-gāmaṃ gañchinaruttamo.

19.

Yathā diṭṭhappakārantaṃ, kathesi supinaṃ subhaṃ;

Mahesī pamukhānaṃ so, amaccānaṃ mahīpati.

20.

Saddhiṃ mahesiyā tattha, patthento puttamuttamaṃ;

Cintonto dānasīlādiṃ, subhaṃ nānappakārakaṃ.

21.

Athekadivasaṃkāle, paccūse supine pana;

Sabbalakkhaṇasampannaṃ, sabbasetaṃ manoharaṃ.

22.

Dantīpotavaraṃ dantaṃ, kaṇṇe gaṇiyapemato;

Pavisantamivattānaṃ, seyyāgabbhaṃ mahesiyā.

23.

Sampassiya pabujjhitvā, uṭṭhāya sayanāvarā;

Sañjātapītipāmojja-vegapīṇitamānaso.

24.

Tāyaṃ velāyamedāsu-seyyāgabbhaṃ mahesiyā;

Pavissasupinaṃ tassā, yathādiṭṭhaṃ pakāsayī.

25.

Ahampi tādisaṃ hatthi-potakaṃ sayanaṃ mama;

Padakkhiṇaṃ karitvāna, ṭhitaṃ soṇḍe samādiya.

26.

Ākaḍḍhitvāna sayanaṃ, samāropiya pemato;

Āliṅgiṃ supinamhīti, devī cāpi tamabravī.

27.

Ubho te aññamaññassa, diṭṭhamevaṃ pakāsiya;

Uṭṭhāpesuṃ pahaṭṭhāva, vītaniddāruṇaṃ tadā.

28.

Tato pāto upaṭṭhātu, mupayātaṃ purohitaṃ;

Nemittake ca pucchiṃsu, sunitvā te pamoditā.

29.

Na cirasseva puttassa, dhaññalakkhaṇasālino;

Uppattiyā avassaṃ』va, bhavaṃtabbanti kittayuṃ.

30.

Taṃ suṇitvā amaccā ca, tathā nagaravāsino;

Avindiṃsu janindo ca, sabbepīti mahussavaṃ.

31.

Tato paṭṭhāya sotthānaṃ, patthayaṃ patthivobhusaṃ;

Bhikkhusaṅghena bahuso, bhaṇāpesi parittakaṃ.

32.

Maṇimuttādikaṃ cittaṃ, mahagghamanuvāsaraṃ;

Pariccaji dānamukhe, yācakānamanekaso.

33.

Purohitādivippehi, vedavedaṅgaviññūhi;

Vattāpesi ca homādi-vidhānaṃ sotthi sammataṃ.

34.

Suvinaṭṭhe vihāre ca, dhātugabbhe ca vāpiyo;

Jiṇṇā ca paṭisaṅkhattuṃ, yojayī rājakappike.

35.

Dinaṃ nayante kalyāṇa-kammene』vaṃ narissare;

Na ciraṃ saṇṭhahi gabbha-varo kucchimhi deviyā.

我將為您直譯這段巴利文: 5 在世人所仰慕的一切君王宗族之首, 在清凈的月亮家族中,我們便是如此誕生。 6 具有令人羨慕的形態,具備一切能力而高貴, 精通各種學問,熟練于駕馭象馬等。 7 如是這些勇士們,被獨行者維克拉馬巴胡, 在戰場上多次使其遭受失敗和羞辱。 8 愿能清除這些污垢,為賢明之子, 卻看不到他的出現,唉!我們福德甚少。 9 即便是被眾人非議玷污的王位,於我何用? 現今應當遠離世俗執著,致力於善業。 10 應當時刻不放逸,度過每一日; 於是將一切國事,託付給大臣們。 11 在那裡住了七八個月,某夜間, 持守戒律的他,在天王寺中安歇。 12 後來在破曉時分,見到大神通的天子, 身著華麗衣飾,以香花裝飾。 13 以殊勝莊嚴的形體,以自身光明, 照亮整個方位,如升起的太陽。 14 國王在夢中見到他如此說道: "請歡喜,有福者,請喜悅,大地之主。 15 具足吉祥之相,能成就所愿, 已調御,威力遍佈世間的英雄。 16 以權勢、力量、名聲、光輝閃耀,善德之源, 將增長世間教法的殊勝之子,是你的。 17 大王啊!不久即將得到, 請速往那充滿妻兒的城市。" 18 醒來後生起歡喜之情,夜晚過去, 天明后最勝者便前往蓬卡村(Poṅkha)。 19 那位國王向以王后為首的諸位大臣, 敘述了所見的美好夢境。 20 在那裡與王后一起,期望最勝之子, 思維佈施、持戒等各種善行。 21 某日破曉時分,在夢中 見到具足一切吉祥之相,全身潔白動人的 22 馴服的幼象之王,以愛意從耳邊 似乎進入王后的寢室。 23 看見后醒來,從勝妙臥榻起身, 內心充滿歡喜踴躍之情。 24 在那時刻進入王后的寢室, 向她述說所見夢境。 25 王后也說:"我也夢見這樣的小象, 繞我臥榻右轉後站立,用鼻子 26 拉著我的床榻,以愛意將我抱起, 在夢中擁抱著。" 27 兩人彼此述說所見之事, 歡喜地起身,此時黎明已至。 28 之後清晨前來侍奉的祭司 和占相師們聽聞后歡喜。 29 他們宣說:"不久之後, 必定會有具足吉祥之相的兒子誕生。" 30 聽聞此事的大臣們和城中居民, 以及國王,所有人都舉行盛大慶典。 31 從那時起,國王為求吉祥, 多次請比丘僧團誦唸護衛經。 32 以珍珠寶石等精美珍貴之物, 日日在佈施處多次施予乞求者。 33 令祭司等婆羅門,通曉吠陀及其支分者, 舉行護摩等儀式,以求吉祥。 34 衰敗的精舍、舍利塔和水池, 命令王室工匠修復破損之處。 35 當國王以如此善業度日時, 不久王后腹中便孕育殊勝胎兒。

36.

Tatovagamma taṃ haṭṭha-pahaṭṭho so narissaro;

Mahantaṃ deviyā gabbha-parihāramadāpayi.

37.

Paripakkagabbhā devī, kamena janayīsukaṃ;

Samaye bhaddanakkhatta-muhuttenabhilakkhite.

38.

Suppasannā asesā ca, disāyo taṃkhaṇe ahu;

Samīraṇe ca vāsiṃsu, sugandhimudusītalā.

39.

Dantīnaṃ koñcanādena, hayānaṃ hesitena ca;

Rājaṅgaṇaṃ tadājātaṃ, mahākolāhalā kūlaṃ.

40.

Accherātisaye evaṃ, pātubhūte anekadhā;

Disvā taṃ vimhayappatto, māṇabharaṇabhūpati.

41.

Sutvā nijassa puttassa, tadā sañjātasāsanaṃ;

Amatenābhisittova, pītipuṇṇamanoratho.

42.

Mocāpetvā tadā kārā-ghare baddhe bahūjane;

Dānaṃ uḷāraṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ padāpayi.

43.

Amaccapamukhā cāpi, janāpuranivāsino;

Kadalītoraṇādīhi, rājadhānī manekadhā.

44.

Alaṅkaritvā sakalaṃ, sumaṇḍitapasādhitā;

Chaṇaṃ mahantaṃ vattesuṃ, katipāhaṃ manoramaṃ.

45.

Vede vuttavidhānena, jātakammādikaṃ vidhiṃ;

Sabbaṃ samāpayitvāna, kumārassā』vanīpati.

46.

Purohitādayo vippe, tato lakkhaṇapāṭhake;

Āṇāpetvāna sakkāra-sammānavidhipubbakaṃ.

47.

Niyojesi kumārassa, lakkhaṇānaṃ paṭiggahe;

Sādhakaṃ sakalaṃ tassa, yatthapādādilakkhaṇaṃ.

48.

Upadhāriya mahāmacca-gaṇamajjhagatassa te;

Rājino deviyā cāpi, pakāsesuṃ pamoditā.

49.

Laṅkādīpaṃ ṭhapetvāna, jambudīpatalampi ca;

Ekacchattaṅkitaṃ katvā-nubhottuṃ nipuṇo iti.

50.

Te santappiya bhogehi, bhiyyo pucchittha sādaraṃ;

Sandissamānaṃ yaṃkiñci, ariṭṭhaṃ atthi natthī』ti.

51.

Dīghāyuko kumāro』yaṃ, kiñci paññāyate vata;

Janakāriṭṭhayogo』ti, te mahīpatino』bravuṃ.

52.

Tassārijanasammaddi-patāpabhujayo gato;

So parakkamabāhū』ti, anvatthanāmamaggahī.

53.

Kaṇṇave dhamahañceva, annupāsanamaṅgalaṃ;

Kārāpiya vidhānaññū, yathāvidhimasesato.

54.

Rañño vikkamabāhussa, saputtuppattisāsanaṃ;

Vattuṃ sadūte pesesi, pulatthinagaraṃ tadā.

55.

Tehiso bhāgineyyassa, mahābhāgattanampi ca;

Janakāriṭṭhayogañca, sutvā vikkamabāhuso.

56.

Dhaññaṃ vijayarājādi-rājamālāya nāyakaṃ;

Maṇiṃva bhāsuraṃ mayhaṃ, bhāgineyyaṃ janesiso.

57.

Hāni yākācisatataṃ, yathā tassa na hessati;

Tathā mamantikeyeva, kumāro ettha vaḍḍhataṃ.

58.

Aladdhaṃ labhituṃ lābhaṃ, laddhañca parirakkhituṃ;

Sabbathā na samatthoyaṃ, putto gajabāhu mama.

59.

Sūrabhāvādiyutto』pi, mahindavhaparosuto;

Nihīno mātugottena, na rajjassa raho mama.

60.

Ṭhitassa vikkajātena, nekaso sañcitena me;

Rajjassa bhāgineyyo』va, kāmaṃ bhāgī bhavissati.

61.

Itipesesi dūte so, ānetuṃ taṃ kumārakaṃ;

Kumārā bharaṇaṃ datvā, sesaṃ sārañcupāyanaṃ.

62.

Sabbaṃ dūtamukhā sutvā, vīrabāhu mahīpati;

Tassetaṃ vacanaṃ yuttaṃ, vuttaṃ mehita buddhiyā.

63.

Tathāpi ca nijāriṭṭha-paṭikāratthamīdisaṃ;

Orasaṃ puttaratanaṃ, pesetuṃ nā』nurūpakaṃ.

64.

Kiñca tattha kumāramhi, nīte vikkama bāhuno;

Pakkho laddhamahāvāha-balo viya hutāsano.

65.

Accunnatena mahatā, tejasā sañjalissati;

Hānireva vatamhākaṃ, mahatī hessate bhusaṃ.

66.

Iti hatthe gatānaṃ so, dūtānaṃ thanayaṃ sakaṃ;

Apesetvā visajjesi, pasādiya manena so.

我來為您直譯這段巴利文: 36 之後得知此事,國王歡喜踴躍, 為王后安排了隆重的護胎事宜。 37 王后懷胎成熟,在適時 吉祥星宿所標示的良辰,順利生產。 38 那一刻,所有方位都格外晴朗, 微風吹拂,帶來溫柔清涼的芳香。 39 象群的吼叫聲,馬群的嘶鳴聲, 使王宮庭院此時充滿歡騰喧鬧。 40 如此種種稀有殊勝之相紛紛顯現, 見此情形,摩那跋拉那國王感到驚歎。 41 聽聞自己兒子誕生的訊息時, 彷彿飲下甘露,心中充滿喜悅。 42 隨即釋放監獄中的眾多囚犯, 向沙門婆羅門佈施豐厚供養。 43 以大臣為首的城中居民們, 以芭蕉樹及花環等多種裝飾, 44 莊嚴整座王城,盛裝打扮, 舉行盛大慶典,歡慶數日。 45 國王依照吠陀所說儀軌, 為王子完成誕生等一切儀式。 46 之後命令祭司等婆羅門 和相師們以恭敬供養為先。 47 令他們為王子觀察相好, 從足下開始觀察一切能表吉祥之相。 48 他們在眾大臣中間仔細觀察后, 歡喜地向國王與王后宣示: 49 "此子精通於統一治理 楞伽島(今斯里蘭卡)乃至閻浮提(印度次大陸)在一傘蓋之下。" 50 國王以財物滿足他們后,又恭敬地詢問: "是否看到任何不祥之相?" 51 他們對國王說: "王子長壽,但見有父難之相。" 52 因其威力將摧毀敵人, 故取名為"帕拉克拉馬巴胡"。 53 知禮儀者如法完整地 舉行穿耳儀式和進食儀式等吉祥典禮。 54 當時派遣使者攜帶王子誕生的訊息, 前往普拉提那城(Pulatthi,今斯里蘭卡波隆納魯沃)告知維克拉馬巴胡王。 55 維克拉馬巴胡王聽聞 外甥具大福德但有父難之相。 56 "從勝王等王系傳承而來的 我的外甥,如閃耀的寶珠般殊勝。 57 為使他永遠不遭受任何損失, 就讓王子在我身邊長大。 58 我的兒子伽伽巴胡 既不能獲得未得之利,也不能守護已得之利。 59 雖具勇猛等品質的摩醯陀之子, 因母族低賤,不適合繼承我的王位。 60 我以英勇無數次積累而得的 王位,理應由外甥來繼承。" 61 如是派遣使者去迎接王子, 並贈送照料王子所需及其他珍貴禮物。 62 維拉巴胡國王從使者處 聽聞一切后說:"這是他明智的建議。 63 然而,爲了消除自身的不祥, 將親生寶貝兒子送去是不合適的。 64 況且,若王子被送到維克拉馬巴胡處, 他將得到強大援軍,如得風助的火焰, 65 以極高巨大的威力熊熊燃燒, 確實將給我們帶來極大損失。" 66 於是他善待來使, 未送走自己的兒子便遣返他們。

67.

Saputtadārehi samaggavāsaṃ,

Narādinātho nivasaṃ tahiṃso;

Tibbena phuṭṭho mahatāgadena,

Rajjena saddhiṃ vijahittha desaṃ.

Sujanappasādasaṃve gatthāya kate mahāvaṃse

Kumārodayo nāma

Saṭṭhimo paricchedo.

Ekasaṭṭhima pariccheda

Saṅkhatthalipurābhigamano

1.

Sutvā dve bhātaro aññe, jeṭṭhasso paratiṃsadā;

Khippaṃ saraṭṭhā āgamma, kāresuṃ antimaṃ vidhiṃ.

2.

Atha kittisirimegho, raṭṭhaṃ jeṭṭhassa bhātuno;

Attādhīnaṃ karitvāna, āmantiya kaṇiṭṭhakaṃ.

3.

Datvā raṭṭhadvayaṃ aññaṃ, vatthuṃ tattheva ādisi;

So』pi jeṭṭhassa bhātussa, vacanaṃ sampaṭicchiya.

4.

Samādāya kumārañca, deviñca ratanāvaliṃ;

Dhītaro dve ca gantāna, mahā nāmahulaṃ puraṃ.

5.

Samaggā nivasaṃ tattha, kumārassa sikhāmahaṃ;

Kāretvā parihārena, vaḍḍhesi mahatā sadā.

6.

Tato so deviyā jeṭṭhaṃ-dhītaraṃ mittanāmikaṃ;

Dātukāmo saputtassa, sahāmaccehi mantayi.

7.

Kāliṅganvayasambhūtā, pāyenakhalu bhūmipā;

Sāmibhāvaṃ gatā asmiṃ, laṅkādīpamhī bhūyaso.

8.

Kāliṅgagotta sambhūta, gajabāhussa dātave;

Gūḷarūpena devī』yaṃ, yadi peseyya dhītaraṃ.

9.

Bhiyyo vivāhasambaddho, balavā so bhavissati;

Mayhaṃ eso nirālambo, putto hehīti sabbathā.

10.

Tasmā me sunūno esā, dātuṃ yuttā kumārikā;

Evaṃ sati vatamhākaṃ, vaḍḍhiye』va siyā 『『iti』』.

11.

Devīpi sutvā taṃ sabba-mādiccanvaya maṇḍanā;

Sabbathā tamanicchanti, idamāha mahīpatiṃ.

12.

Ghātetvā sakale yakkhe, kumāro vijayavhayo;

Laṃkādīpamimaṃ』kāsi, manussāvāsakaṃ sadā.

13.

Tato pabhuti amhākaṃ, ghaṭesuṃ vijayanvayaṃ;

Kāliṅgavaṃsajeheva, sambandhaṃ katva pubbakaṃ.

14.

Aññabhūpāla sambandho, sutapubbo pinatthino;

Somavaṃsa samumbhūte, ṭhapetvā dharaṇissare.

15.

Tuyhaṃ jātoti amhākaṃ, sambandho so kathaṃ siyā;

Ariyanvaya sambhūta, kumārena sahāmunā.

16.

Evaṃ so deviyā tāya, nekaso vārayantiyā;

Pasayhasaka putthassa, taṃ kumārimadāpayi.

17.

So anekaguṇodāra- bhariyānugato tato;

Rañjayanto jane sabbe, janakasantike vasi.

18.

Ekavīsatiṃ vassāni, rajjaṃ vikkama bāhuso;

Anubhotvā yathākammaṃ, kāyabhedā gato paraṃ.

19.

Tato gajabhujo ṭhitaṃ, sampannabalavāhanaṃ;

Rajjaṃ hatthagataṃ katvā, pulattinagare vasī.

20.

Tato kittisirīmegha, sirīvallabha bhūmipā;

Vuttanta metaṃ viññāya, evaṃ samanucintayuṃ.

21.

Tassa vikkama bāhussa, vuddhabhāvena nekadhā;

Mūlarajjādhipaccaṃ taṃ, ammaṃ nindākaraṃ na hi.

22.

Tadatthajassa bālassa, mūlarajjaṃ pasāsano;

Upekkhaṇaṃ panamhākaṃ, nevānucchavikaṃ vata.

23.

Te soyāva sarajjamhi, baddhamūlo bhavissati;

Pasayha tāva taṃ rajjaṃ, vaṭṭati gaṇhituṃ iti.

24.

Velakkāra balaṃ sabbaṃ, bhindiṃsu dhana dānato;

Ṭhapetvā sevake keci, tassabbhantarike tadā.

25.

Gajabāhu mahīpāle, virattā raṭṭhavāsino;

Ubhinnaṃ rājūnaṃ dūte, pesayuṃ nekaso tato.

26.

Rajjaṃ sādhetvā dassāma, ekībhūtā mayaṃ pana;

Upatthambhakabhāvo』va, kātabbo kevalaṃ iti.

27.

Tato dve bhātukā senaṃ, sakaṃ sannayha vegasā;

Ubhato mukhato tassa, raṭṭhamajjhamupāgamuṃ.

28.

Pahiṇiṃsu ca te dūte, tato gajabohuvhayo;

Bhūmipālo nijāmacce, sannipātiya mantayi.

我為您直譯這段巴利文: 67 人中之王與妻兒和睦同住於此, 後來染上重病, 遂與王位一同離開了此地。 《善人歡喜所作大史》 第六十章 《王子誕生》完 第六十一章 《前往桑卡塔利城》 1 聽聞此事,其他兩位兄弟 迅速從各自領地趕來,舉行最後儀式。 2 其時,吉提希利美伽 將長兄的領地置於自己統治之下,召喚幼弟。 3 給予其他兩塊領地,令其居住於此; 他也接受長兄的話。 4 帶著王子、王后、珍寶, 和兩位公主前往大名胡拉城。 5 他們和睦同住於此,為王子 舉行剃髮禮,以隆重禮儀撫養成長。 6 後來他想將王后的長女 名為密塔的賜予自己的兒子,便與大臣商議: 7 "迦陵伽族出身的君王們 多次在這楞伽島(今斯里蘭卡)成為統治者。 8 若秘密將這位公主 嫁給迦陵伽族出身的伽伽巴胡, 9 通過婚姻聯繫他將更加強大, 我這無依無靠的兒子將如何是好? 10 因此這位公主應當 嫁給我的兒子,如此對我們才有利。" 11 太陽族的莊嚴者王后 聽聞此事後完全不同意,對國王說: 12 "維迦耶王子殺盡夜叉, 使這楞伽島永遠成為人類居住之地。 13 從那時起,我們維迦耶王族 只與迦陵伽族建立聯姻。 14 除了月族出身的國王外, 未曾聽說與其他王族聯姻。 15 你既是我們的子嗣, 怎能與聖族出身的王子聯姻?" 16 雖然王后如此多次阻攔, 他仍強行將公主嫁給了自己的兒子。 17 他與具備諸多美德的高貴妻子 取悅眾人,住在父親身邊。 18 維克拉馬巴胡統治二十一年後, 隨業報離世。 19 之後伽伽巴胡掌握 具備軍隊的王國,住在普拉提城。 20 其後吉提希利美伽和希利瓦拉巴兩位國王 得知此事後如此思考: 21 "由於維克拉馬巴胡年事已高, 他統治根本王國並非可恥之事。 22 但讓一個為此而生的孩子 統治根本王國,我們不該坐視。 23 趁他在自己的王國尚未穩固, 應當用武力奪取那王國。" 24 於是用財物收買瓦拉克卡拉軍隊, 只留下他身邊的一些侍從。 25 國民對伽伽巴胡王心生離叛, 於是多次派使者去見兩位國王說: 26 "我們團結一致將助您取得王位, 只需給予我們支援。" 27 於是兩兄弟迅速整軍, 從兩面包抄進入他的國土中心。 28 他們派遣使者,而伽伽巴胡王 召集大臣們商議。

29.

Veḷakkārabalaṃ sabba-mujupaccattikaṃ ahu;

Rājāno dve ca no raṭṭhaṃ, saṅgāmatthamupāgatā.

30.

Paṭhamaṃ tesu pakkhassa, ekassa balino bhusaṃ;

Mukhabhaṅge kate khippaṃ, tato aññe susādhiyā.

31.

Iti nicchiya senaṅgaṃ, sabbamādāya attano;

Sirivallabharājābhi-mukhaṃ yuddhā』yupāgami.

32.

Sirivallabharājāpi, saṅgāma mahibhiṃsanaṃ;

Pāto paṭṭhāya sāyanha-kālaṃ yāva pavattayaṃ.

33.

Asakkuṇanto』bhibhavaṃ, vidhātuṃ tassa kañcipi;

Tatova so nivattitvā, sakaṃ raṭṭhaṃ gato lahuṃ.

34.

Gajabāhussagokaṇṇa-sacivena parājito;

Agā raṭṭhaṃ sakaṃ kitti-sirimegho』pi bhūpati.

35.

Gajabāhunarindopi, saṅgāme tamhi kiñcipi;

Parihānimasampatto, punā』gamma purantikaṃ.

36.

Balanāthe viniggayha, sāparādhe bahū balī;

Raṭṭhaṃ vūpasametvāna, pāvekkhi nagaraṃ sakaṃ.

37.

Raṭṭhe sake sakeyeva, tato pabhūti bhūmipā;

Aññoññamitte sambandhaṃ, vidhāya vihariṃsu te.

38.

Tato parakkamabhujo, dharaṇī pālanandano;

Medhāvīnekasippesu, sikkhamāno susādhukaṃ.

39.

Vicārakkhamapaññattā , kiccā kiccesu nekaso;

Accuḷārāsayattā ca, mahābhāgattanena ca.

40.

Attano mātubhaginī, sahavāsa sukhamhi ca;

Alaggamānasoneka, balākīḷārasesu ca.

41.

Sūrabhāvādisaṃyuttā, rājaputtā tu mādisā;

Paccante īdise dese, kathaṃ nāma vasissare.

42.

Jātadesañca me dāni, yuvarājapabhogiyaṃ;

Gamissāmīti niggañchi, tamhā parijanatthito.

43.

Kamena santikaṃ saṅkha-nāyakatthalisaññino;

Gāmassāgā ahiṃ kitti-sirimegho nisamma taṃ.

44.

Abhāvā rajja dāyāda-samānassa』trajassa me;

Ekākī』hanti yo citta-santāpo santataṃ gato.

45.

Jeṭṭhaṃva bhātaraṃ mayhaṃ, taṃ dehapaṭibimbakaṃ;

Daṭṭhuṃ me sattataṃ puññaṃ, mahantamuditaṃtica.

46.

Pāmujjavegavasago, nagaraṃ taṃ manoharaṃ;

Alaṅkārā payitvāna, toraṇādīhi nekadhā.

47.

Gantvā paṭipathaṃyeva, baloghaparivārito;

Narindo tithinakkhatta-visese subhasammate.

48.

Anaññasādhāraṇataṃ, sampattehi guṇehi ca;

Lakkhaṇehi ca sabbehi, kalyāṇeyi susaṃyutaṃ.

49.

Disvā kumāraṃ santuṭṭho, āliṅgitvāna pemato;

Ure katvāna cumbitvā, matthakamhi punappunaṃ.

50.

Janassa balato tassa, passato locanehi so;

Santosa assudhārāyo, vassāpento nirantaraṃ.

51.

Manuññameka māruyha, vāhanaṃ saha sūnunā;

Bherini dena pūrento, disā dasa samantato.

52.

Pavisitvā puraṃ tattha, alaṅkāre manorame;

Dassayanto saputtassa, pāvisi rājamandiraṃ.

53.

Laddhā tato kañcukī-supakāra,

Vagādineke paricārake so;

Nānāguṇā rādhitamānasassa,

Vasīsakāse pituno sukhena.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Saṅkhatthalipurābhigamano nāma

Ekasaṭṭhimo paricchedo.

Dvisaṭṭhimapariccheda

Paramaṇḍalābhigamano

1.

Attanābhimatassā』su, jātadesassa pattiyā;

Sampuṇṇamanasaṅkappo, dussaṅkapavivajjito.

2.

Vajirūpamorupaññā, balena gurusantike;

Lahuṃ bahuñca gaṇhanto, sippajātamaneka kaṃ.

3.

Jināgamesu nekesu, koṭillā dīsu nītisu;

Saddasatthe ca kāveyye, sanighaṇḍuka keṭubhe.

4.

Naccagītesu satthesu, hatthisippādikesu ca;

Dhanu khaggādinekesu, satthesu ca visesato.

5.

Pārappatto vinītatto, pitu rañño samācari;

Adhippāyānukulaṃ』va, sadā bhattipurassaro.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的直譯: 29 一切衛拉卡拉軍隊都是堅毅不屈的; 兩位國王爲了戰鬥來到我們的國土。 30 首先在兩軍陣營中,一方實力強大; 當其前鋒迅速被擊潰后,其餘部隊也容易被征服。 31 如此判斷後,帶領著自己的全部軍隊; 向著室利瓦拉巴王進軍作戰。 32 室利瓦拉巴王也發起了可怕的戰鬥; 從早晨一直持續到傍晚時分。 33 無法對他造成任何壓制; 因此他撤退,迅速返回自己的國土。 34 被象臂王的戈康納大臣擊敗; 吉提室利美伽王也返回自己的國土。 35 象臂國王在那場戰鬥中; 毫髮無損,重返城郊。 36 這位強者懲處了許多有罪的將領; 平定了國土后,進入自己的城市。 37 從那時起,諸位國王都在自己的國土上; 彼此建立友好關係,和平共處。 38 此後,護持大地之子帕拉克馬巴胡; 勤奮學習眾多技藝,非常用功。 39 因其具有深思熟慮的智慧,在眾多事務中; 心志高遠,且具有偉大的品格。 40 與自己的姨母共同生活愉快; 不執著于眾多軍事遊戲的樂趣。 41 像我這樣具有勇猛等品質的王子; 怎能在這樣的邊遠地區居住。 42 現在我要去我的出生地; 那屬於太子統治的地方,他這樣想著離開了侍從。 43 逐漸來到被稱為桑卡那亞卡塔利的; 村莊,吉提室利美伽得知此事。 44 因為我在這裡沒有與我地位相當的; 王位繼承人,我常感孤獨,內心悲傷。 45 他如同我的長兄,是我身體的映像; 我常有福報得見他,這使我感到無比歡喜。 46 受到喜悅情緒的驅使,讓這座迷人的城市; 以各種門樓等裝飾莊嚴。 47 國王在眾多隨從的環繞下; 在被認為吉祥的日期與星宿之日,親自前往迎接。 48 (王子)具備無與倫比的品質; 以及一切吉祥的特徵,完美無缺。 49 見到王子非常歡喜,充滿愛意地擁抱; 將他攬入懷中,反覆親吻他的頭頂。 50 在眾人注視下,他的雙眼; 不斷地流下歡喜的淚水。 51 與兒子一同乘上一輛華美的車駕; 鼓聲響徹十方。 52 進入城中,在那裡展示; 令人心悅的裝飾,與王子一同進入王宮。 53 從此他獲得眾多內侍、廚師、 理髮師等眾多侍從; 以其多種美德取悅父王之心, 快樂地住在父王身邊。 為使善人生信而作的大史 第六十一章 前往桑卡塔利城品 第六十二章 前往他方領地品 1 爲了迅速獲得自己嚮往的出生地; 心意已定,遠離邪惡念頭。 2 以金剛般強大的智慧,在師長身邊; 迅速且廣泛地學習各種技藝。 3 (精通)許多佛教經典、憍底羅等政論; 以及文法學、詩學、辭書學和祭祀儀軌。 4 精通舞蹈音樂等藝術,馴象技術等; 特別是弓箭、劍術等眾多武藝。 5 達到最高境界后,對父王恭敬; 常以虔誠之心,順應父王的意願而行。

6.

Tadā sadā darācāra-guṇārādhitamānaso;

Piyena viya mittena, tena saddhiṃ mahīpati.

7.

Uyyānajalakīḷādi-sukhaṃ nānappakārakaṃ;

Anubhotvā sadesasmiṃ, sañcaranto tahiṃ tahiṃ.

8.

Ekadāsaṅkhasenādhi-patinā daḷhabhattinā;

Saraṭṭhasīmā rakkhāya, yo jitena balīyasā.

9.

Ajjhāvutthassa ca balattha-linamassa ca santikaṃ;

Gāmasā』gañchi sutvāna, tamatthaṃ dhajinīpati.

10.

Gāmaṃ taṃ sādhukaṃ sajju, sajjāpetvā saputtakaṃ;

Paccuggantvā mahīpālaṃ, paṇamitvā ṭhito tadā.

11.

Pitā putto ubho tassa, sambhāsiya piyaṃ vaco;

Nekadhā』rādhitā tena, taṃ gāmaṃ samupāgaguṃ.

12.

Tahiṃ katici bhūpālo, vāsare vītināmiya;

Senāpatiṃ samāhūya, idaṃ vacanaṃ mabravi.

13.

Putto me dānivayasi, ṭhito』 panayanārahe;

Tassopanayanaṃ kātuṃ, mahopakaraṇaṃ lahuṃ.

14.

Sajjetabbanti taṃ sutvā, sopi senādhināyako;

Sabbupakaraṇaṃ khippaṃ, maṅgalatthaṃ susajjayi.

15.

Sugandha dīpapupphādi-vatthūhi divasattayaṃ;

Pubbakāraṃ karitvāna, mahantaṃ ratanattaye.

16.

Vedikācāradakkhehi, dvijehi puthuvīpati;

Sampabhāvānu rūpaṃva, maṅgalaṃ taṃ samāpiya.

17.

Parakkamakumārena, tena saddhiṃ samārabhi;

Vasantakīḷaṃ mahatiṃ, sāmacco kīḷituṃ tadā.

18.

Rājā kitti sirīmegho-rohaṇe vasato tadā;

Sirīvallabhanāmassa, sabhātu maraṇampi ca.

19.

Māṇabharaṇanāmassa, rajjalābhañca deviyā;

Mittāya paṭilābhañca, sirīvallabhasūnu no.

20.

Rohaṇāgatadūtehi, suṇitvā sakabhātuno;

Kālakriyāya sañjāta-sokavegaṃ sudussahaṃ.

21.

Mittāyatanayuppatti pavattiṃ savaṇena taṃ;

Vineyya virato tamhā, vasantasamayussavā.

22.

Nivattetvāna tattheva, senāniṃ saṅkhanāmakaṃ;

Puttena saha so saṅkha-tthali nāmaṃ puraṃ gami.

23.

Parakkamakumārena, tena saddhiṃ tahiṃ sukhaṃ;

Vasato tassa bhūpassa, vassamekamatikkami.

24.

Māṇābharaṇabhūpassa , devī cāpi pabhāvatī;

Labhittha dutiyā kitti-sirī meghavhayaṃ sutaṃ.

25.

Suṇitvā tañca so amhaṃ, vaṃso jāto mahā』』iti;

Ahu kittisirīmegho, tadā attamano bhusaṃ.

26.

Laṃkādīpopabhogeka-hetunā mahatā satā;

Asādhāraṇabhūbhena, codito puññakammunā.

27.

Kumāro so』tha pitarā, piyamitte viyattani;

Kariyamānaṃ sasnehaṃ, mahantaṃ co』palālanaṃ.

28.

Sacivānamanekesaṃ, bhayabhattī purassaraṃ;

Kriyamānamupaṭṭhānaṃ, na maññanto tiṇāyapi.

29.

Laṃkādīpamimaṃ sabba mekacchatto pasobhitaṃ;

Khippaṃ kāretukāmo so, sayaṃ iti vicintayi.

30.

Kesa akkhaka gīvaṭṭhi-dāṭhā pattāna meva ca;

Padacetya mahābodhi-sākhānañcāpi satthuno.

31.

Caturāsītisahassānaṃ, dhammakkhandhāna meva ca;

Sammāsambuddhakappānaṃ, ādhārattā ca niccaso.

32.

Ākarattā ca nekesaṃ, maṇimuttādivatthūnaṃ;

Sammatopi visiṭṭhoti, dīponāti mahā ayaṃ.

33.

Tayo me pitaro bhūpā, mātulopi ca sabbathā;

Ekacchattena vattetu, masamatthā vibhajji』maṃ.

34.

Bhuñjantā ettakeneva, katakiccā mayaṃ iti;

Maññantā vigatacchandā』bhisekamhi kulocite.

35.

Raṭṭhesake sakeyeva, isseraṃ sampavattayuṃ;

Kasikammādikaṃ gāma-bhojakā viya nissitā.

36.

Tesu kittisiri meghaṃ, petteyyaṃ me ṭhapetva te;

Agamaṃsu yathākammaṃ, sesā bhūpatayo tayo.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的直譯: 6 那時國王的心常被他良好的品行所取悅; 如同與親愛的朋友在一起。 7 在自己的國土中四處遊歷; 體驗各種園林水戲等各類歡樂。 8 有一次,忠誠的桑卡將軍; 爲了保護自己國土邊界,以強大的力量。 9 來到他所居住的巴拉塔利村莊附近; 軍隊統帥聽聞此事後來到此村。 10 立即將此村莊妥善佈置,與兒子一起; 迎接國王,行禮後站立一旁。 11 父子二人與他說著親切的話語; 他以各種方式表達敬意,他們來到那個村莊。 12 國王在那裡度過幾天后; 召喚將軍,說了這樣的話: 13 我的兒子現在已到了可以受戒的年齡; 應當迅速準備隆重的受戒儀式用品。 14 聽到這話,那位軍隊統帥; 迅速準備了所有吉祥儀式所需用品。 15 用香料、燈具、鮮花等物品持續三天; 首先向三寶(佛法僧)獻上重大供養。 16 國王請精通吠陀儀軌的婆羅門; 依照其尊貴身份完成了這場吉祥儀式。 17 與帕拉克馬王子一起; 與大臣們開始舉行盛大的春季遊戲。 18 當時住在羅哈納(今斯里蘭卡東南部)的; 吉提室利美伽王得知其兄弟室利瓦拉巴的死訊。 19 以及馬納巴拉納獲得王位; 還有王妃密塔重獲室利瓦拉巴之子。 20 從羅哈納來的使者那裡聽到; 自己兄弟去世的訊息后,生起難以忍受的悲傷。 21 聽聞密塔之子誕生的訊息; 擺脫悲傷后,停止了春季慶典。 22 讓名為桑卡的將軍留在那裡; 他與兒子一同返回名為桑卡塔利的城市。 23 與帕拉克馬王子一起; 國王在那裡快樂地度過了一年。 24 馬納巴拉納王的王妃帕巴瓦提; 生下第二個兒子,名叫吉提室利美伽。 25 聽到這個訊息后說道:"我們的家族興盛了"; 吉提室利美伽因此非常歡喜。 26 爲了獨享整個楞伽島(今斯里蘭卡); 在非凡的福德業力推動下。 27 這位王子雖然得到父親; 如同對待親密朋友般的深情厚愛。 28 許多大臣以敬畏和忠誠; 所做的侍奉,他都不放在心上。 29 他自己這樣思考著:我要迅速; 使這整個楞伽島在一把傘蓋(統一王權)下昌盛。 30 (此島)擁有世尊的頭髮、鎖骨; 頸骨、牙齒和足跡,以及菩提樹枝。 31 還有八萬四千; 法蘊,以及正等正覺者的遺物。 32 這個偉大的島嶼還是; 眾多寶石、珍珠等物的來源,因此被認為最殊勝。 33 我的三位父輩國王和舅父; 都無法以一把傘蓋統治此島,而將其分割。 34 他們僅僅滿足於享用這些; 認為已完成使命,對適合家族的灌頂(即王位)失去興趣。 35 他們各自在自己的國土上行使權力; 如同依附於村莊的農夫一般從事耕種等工作。 36 除了我父系的吉提室利美伽外; 其餘三位國王都隨業力而去。

37.

Maccānaṃ paramaṃ āyu, vate』dāni parittakaṃ;

Bālāyuvāno vuddhā ca, ime sattā』nupubbaso.

38.

Pāpuṇissanti maraṇa-mīti』yaṃ niyamopi ca;

Na heva asmiṃ lokasmiṃ, saṃvijjati kadācipi.

39.

Tasmā sarīrake asmiṃ, bhaṅgure sāravajjite;

Hīḷite sāradassīhi, apekkhaṃ hitvā sabbathā.

40.

Pihaniye yasodehe, ciraṭṭhāyimhi sabbadā;

Amhādisehi kattabbo, rājaputtehi ādaro.

41.

Ummaggajātakādīsu, cārittañcāpi bhūmisu;

Vihitaṃ bodhisattena, vīrabhāvādinissitaṃ.

42.

Rāmāyaṇabhāratādi-lokiyāsu kathāsupi;

Rāmassa vikkamañceva, tassa rāvaṇaghātino.

43.

Duyodhanādirājāno, hantvāyuddhe pavattitaṃ;

Vikkamāti sayañceva, pañcannaṃ paṇḍusūnūnaṃ.

44.

Itihāsakathāyañca, devāsuraraṇe purā;

Dussantādimahīpehi, katañca caritabbhūtaṃ.

45.

Ummūlitavato tassa, nandavaṃsanarissare;

Cārakkadvijaseṭṭhassa, sutvā buddhibalampi ca.

46.

Sabbā netāni lokamhi, yāvajjadivasā bhuvi;

Tesaṃ asannidhānepi, suppasiddhiṃ gatāni hi.

47.

Suladdhaṃ jīvitaṃ tesaṃ, asādhāraṇamīdisaṃ;

Caritātisayaṃ kattuṃ, samatthā honti ye bhuvi.

48.

Jāyitvā khattavaṃsamhi, khattavīravarodhitaṃ;

Yadihaṃ na karissāmi, moghā me jāti hessati.

49.

Tesamabbhadhikā kāla-sampadāyeva kevalaṃ;

Mayā te adhikā kintu, paññādīhīti cintiya.

50.

Piturājā ca me』dāni, pacchime vayasiṭṭhito;

Yadidaṃ pettikaṃ rajjaṃ, mama hatthagatabbhave.

51.

Rājalakkhiva so peta-cetaso me pamādato;

Yathicchitañce na bhave, mahatī jāni me bhusaṃ.

52.

Ettheva nivasanto』haṃ, carāpiya sake vare;

Paramaṇḍalavuttantaṃ, jāneyyaṃ yadi tattano.

53.

Randhaṃ paccatthikānantu, pakāsetuṃ rathātathaṃ;

Adhippāyānurūpaṃ me, samatthā vā na vācarā.

54.

Ye keci』dha janā santi, sabbe te mama sammukhā;

Balīyattaṃ』va sattūnaṃ, kathayanti anekaso.

55.

Paccekaraṭṭhasāmīhi, pitubhūpehi tihipi;

Ekībhūya karitvāna, sattakkhattuṃ mahāhavaṃ.

56.

Sādhetuṃ dukkaraṃ raṭṭhaṃ, bhavate kākinā kathaṃ;

Sisunā gaṇhituṃ sakkā, khuddarajjo pabhoginā.

57.

Sukaraṃ mūlabhūtassa, tassa rajjassa sādhanaṃ;

Iti duccintaṃtaṃ tuyhaṃ, dūre tabbamidaṃ』』iti.

58.

Kaṇṇe tatthasalākāyo, pavesentā』va nekaso;

Mahantattaṃ kathente』vaṃ, bahudhā paramaṇḍale.

59.

Ajānanaṃ yathābhūtaṃ, vadantānaṃ kubuddhinaṃ;

Sabbametaṃ vaco jātu, saddhātabbaṃ siyā na hi.

60.

Lesenekena gantvāna, khippaṃ』va paramaṇḍalaṃ;

Sarūpaṃ tattha ussāmi, ahameveti cintayi.

61.

Yadi me pītubhūpālo, viññāyetaṃ vitakkitaṃ;

Abhijātassa puttassa, vaṃsajotikarassa me.

62.

Gatassa satthu visaya-manatthopi siyā iti;

Anukampādhiyā mayhaṃ, gamanaṃ vārayissati.

63.

Manorathassa saṃsiddhi, sabbathā mena hessati;

Tasmā niguḷarūpena, gamanaṃ bhaddakaṃ iti.

64.

Laddhāna rattiyama thekadinaṃ khaṇaññū,

So tādisaṃ khaṇamakhīṇatarorūpāyo;

Jānāti no sakapitāgamanaṃ tathātaṃ,

Gehā』bhinikkhamitathā caturo kumāro.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Paramaṇḍalābhigamano nāma

Dvisaṭṭhimo paricchedo.

Tisaṭṭhima pariccheda

Senāpativadho

1.

Nijāyudhadutiyassa , nikkhamantassa tassa hi;

Taṃ khaṇaṃ purato ko』pi, saṅkhasaddo samuggato.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的直譯: 37 如今人的最長壽命確實短暫; 這些眾生,無論愚者、青年還是老人都會依次。 38 走向死亡,這個規律; 在這世間從未有過例外。 39 因此對這易碎無實質的身體; 被智者所輕視的,應當完全放下執著。 40 對於令人羨慕的、永遠充滿榮耀的身體; 像我們這樣的王子們應當保持警惕。 41 在《歧路本生經》等經中; 菩薩所展現的依靠勇猛等品質的行為。 42 在《羅摩衍那》《摩訶婆羅多》等; 世間故事中,殺死羅波那的羅摩的英勇。 43 在戰鬥中殺死杜約陀那等國王; 以及五個般度之子的英勇事蹟。 44 在歷史故事中,從前天神與阿修羅的戰鬥; 以及杜珊多等國王所做的不可思議的事蹟。 45 以及那位消滅難陀王朝之王的; 察那迦婆羅門的智慧力量。 46 這一切在世間直到今日; 即使那些人不在世,仍廣為人知。 47 那些能在世間成就如此; 非凡事業的人們,他們的生命才是有意義的。 48 生在剎帝利家族中,若我不能; 完成剎帝利英雄所應做之事,我的生命將毫無意義。 49 他們只是擁有比我更好的時代; 但我在智慧等方面勝過他們,如此思考著。 50 現在我的父王已經; 處於晚年,如果這父親的王位落入我手中。 51 若因我的放逸而失去; 王者的特質,不能如願,這將是我的重大損失。 52 如果我住在這裡,派遣自己的侍從; 打探他國的情況,不知是否能瞭解真相。 53 是否能夠適時揭露; 敵人的弱點,是否能按我的意願行事。 54 這裡的所有人在我面前; 總是反覆述說敵人的強大。 55 三位父系國王各自統治不同國土; 聯合起來進行了七次大戰。 56 連他們都難以統一的國土,你怎麼能; 像蛇吞像一樣,以小國吞併大國。 57 征服那個根本的王國是容易的; 你的這種想法是錯誤的,這樣的目標離你很遠。 58 他們不斷在耳邊灌輸; 諸多關於他國強大的言論。 59 這些愚者所說的不實之言; 決不可輕信。 60 他這樣想著:我要以某種方便; 迅速前往他國,親自了解真相。 61 如果父王知道了; 我這個高貴出身、能光耀家族的兒子的想法。 62 前往敵國可能有危險; 出於慈悲,他會阻止我前往。 63 (如此)我的願望就完全無法實現; 因此秘密前往是明智的。 64 在一個夜晚找到適當時機, 這位精通時機、智謀無窮的王子; 趁父親不知道他要離去之時, 這位英明的王子離開了家。 為使善人生信而作的大史 第六十二章 前往他方領地品 第六十三章 殺死將軍品 1 當他只帶著武器作伴離開時; 那一刻,前方傳來某種螺號聲。

2.

Tato nekanimittaññū, kumāro taṃ suṇi tva so;

Nipphajjissati saṅkappo, khippaṃ yeveti modavā.

3.

Tattha tattha niyuttānaṃ, rakkhakānamajānataṃ;

Nikkhamitvā purāvīta-bhayo sīhaparakkamo.

4.

Vegena maggaṃ gantvāna, pañcagāvutamattakaṃ;

Badalatthalagāmassa, padesenāti dūrake.

5.

Gāma mekamupāgañci, piliṃ vatthūti saññitaṃ;

Janānaṃ sannipātāya, nijānaṃ so katāvadhi.

6.

Nijāgamanato pubbaṃ, paṭimagge nisīdituṃ;

Paṭiladdhaniyogānaṃ, yeci devāgate tadā.

7.

Tahiṃ ṭhite so passitvā, ettakā kinnu āgatā;

Iti pucchi kumārotha, tepi taṃ ida mabravuṃ.

8.

Lokappavattiṃ sakalaṃ, jānantenāpi sāminā;

Kimeva muccate maccu-bhayaṃ kesaṃ na vijjati.

9.

Bālātānugato sāmi, ṭhito vayasi īdise;

Ajjāpi hi mukhe tuyhaṃ, khīragandho pavāyati.

10.

Na hevatthi visuṃ vitta-jātaṃ saṅgahitaṃ tava;

Tadaññā copakaraṇa-sāmaggī neva vijjate.

11.

Ciramparicitattehi, daḷhaṃ sāruḷabhattihi;

Vinā』mhehi visuṃ kevā』nugantāro janātuvaṃ.

12.

Kiñcāgatānamamhākaṃ, pitā tuyhaṃ narissaro;

Kāressati idaṃ nāma, sabbathā neva ñāyate.

13.

Amhākamantarāmagge , saṅkho nāma camūpati;

Mahabbalo mahāvīro, rajjasīmaṃ tamāvasaṃ.

14.

Paccatthite ṭhapetvaññe, ete katipayā mayaṃ;

Aññamaññamhi niyata-māsaṅkī hadayā bhusaṃ.

15.

Aruṇuggamavelā ca, samāsannatarādhunā;

Iti bhītiṃ pakāsesuṃ, paccekaṃ hadayassitaṃ.

16.

Nisamma tesaṃ vacanaṃ, vidhāya madhuraṃ sitaṃ;

Vītasaṅko kumāro so, mukhāne』saṃ vilokiya.

17.

Caritvāpi mayā saddhi-mete』ho kālamettakaṃ;

Na jāniṃsu mamaṃ sabbe, yesañhi bhayamidisaṃ.

18.

Iti vatvā bhayaṃ tesaṃ, vinodetu mupaṭṭhitaṃ;

Sīhanādaṃ tadā』kāsi, mahantaṃ sīhavikkamo.

19.

Tiṭṭhantu mānusā sabbe, mayi hatthagatāyudhe;

Sakko devānamindopi, kupito kiṃ karissati.

20.

Bāloti maṃ cintaya taṃ, jātā vo kumatīdisī;

Parikkhīyati te jāṇā, navayo』ti na kiṃ sutaṃ.

21.

Ajjeva kātumekena, kammunā cintitena me;

Sadesapara desaṭṭhā, bhayabhattī yathāmayi.

22.

Karissanti yathā vedaṃ, bhayaṃ tumhe jahissatha;

Tathā rattiyametāya, vibhātāmaya khaṇena me.

23.

Unnate dassayissāmi, buddhi sāhasavikkame;

Anudhāvati maṃ tāta, setehi yadi vo bhayaṃ.

24.

Purato hotha tumhehi, vatvā te gahitāyudho;

Sāhasekaraso vīro, tamhā nikkhamma gāmato.

25.

Udayā』calasīsaṭṭhaṃ, jetumādiccamaṇḍalaṃ;

Aparaṃ ravi bimbaṃva, pacchimā sā mukhoditaṃ.

26.

Tejasā pasarantena, janānaṃ pavikāsayaṃ;

Netambujavanaṃ pāto, badalatthalimāgami.

27.

Jaghasaṅkhassarenā』tha, senā nātho pabujjhiya;

Sañjātasambhamo ñatvā, rājaputtamupāgataṃ.

28.

Saddhiṃ balena mahatā, padhuggammakatādaro;

Paṇāmamucitaṃ kattu-mānato vasudhātale.

29.

Amhākamesajīvanto, kiṃ nāmatthaṃ karissati;

Māretabbo』dhuneveti, passante samukhaṃ bhaṭe.

30.

Nevā』diṭṭhāparādhassa, maraṇaṃ puriso citaṃ;

Vadho virodhe sakkā』ti, iṅgitena nivāriya.

31.

Senāpatissa so hatthaṃ, gahetvā sīhasannibho;

Bhāsanto madhuraṃ vācaṃ, tassevā』gañchi mandiraṃ.

32.

Athassa gamanaṃ rañño, bhavitabbamajānatā;

Sarūpaṃ yāva jānāmi, tāvassete sahāgatā.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的直譯: 2 通曉各種徵兆的王子聽到這聲音; 心想:我的願望一定會很快實現,因此感到歡喜。 3 那位如獅子般勇猛的王子; 毫無畏懼地避開了各處不知情的守衛離開了城市。 4 迅速走了五伽浮多(約10公里)的路程; 經過巴達拉塔拉村莊的地區,到了很遠的地方。 5 來到一個名叫皮林瓦圖的村莊; 他爲了召集自己的人而規定了時限。 6 在他到達之前,有些人; 已經奉命在路上等候。 7 王子看到他們在那裡,問道:"為什麼來了這麼多人?"; 他們回答說: 8 "雖然主人知曉一切世間事; 但為何說出讓人感到死亡恐懼的話。 9 主人啊,你年紀尚輕還帶著孩子氣; 直到今日,你口中還有奶香。 10 你沒有積累任何個人財富; 也沒有其他必需品。 11 除了我們這些長期相處; 對你懷有堅定忠誠的人外,誰會追隨你。 12 而且我們來到這裡; 你的父王會如何處置,這完全無法預知。 13 在我們來時的路上,有一位名叫桑卡的軍隊統帥; 他力量強大,非常勇猛,守衛著王國邊界。 14 除了敵人之外,我們這些人; 彼此都非常懷疑和擔心。 15 現在天快亮了"; 他們各自表達了內心的恐懼。 16 聽了他們的話,王子露出溫和的微笑; 毫無疑慮地看著他們的臉。 17 "雖然與我相處了這麼長時間; 但你們這些人都不瞭解我,竟然有這樣的恐懼。" 18 說完這話,爲了消除他們的恐懼; 這位獅子般勇猛的王子發出了巨大的獅子吼。 19 "讓所有人都站住,當我手握武器時; 就算是天帝釋發怒又能怎樣。 20 你們認為我年幼,產生這樣的錯誤想法; 難道沒聽說'智者不因年輕而被輕視'嗎? 21 今天我要以一個行動; 使本國和他國的人都對我又敬又畏。 22 讓你們都明白並擺脫恐懼; 就在今天破曉時分。 23 我將展示高超的智慧和勇猛; 如果你們害怕,就跟在我後面。 24 你們走在前面",說完這位手持武器的; 勇士滿懷決心,離開了那個村莊。 25 如同另一個太陽從; 西方升起,要征服東山之巔的太陽。 26 以其威光照耀; 使人們的蓮花般的眼睛綻放,清晨來到巴達拉塔利。 27 這時軍隊統帥聽到螺號聲而驚醒; 驚慌失措地得知王子已經到來。 28 帶著大軍恭敬地出迎; 向地面禮拜表示敬意。 29 (王子)看著面前的士兵們想道; "如果讓他活著,將來會造成什麼事,現在就應該殺死他。" 30 "對未見其罪的人,不應輕易; 決定處死,只有在有對立時才可以",(王子)以手勢制止(士兵們)。 31 那位如獅子般的王子握住將軍的手; 說著溫和的話,來到他的住所。 32 這時(將軍)不知道王子的行程是否得到國王允許; (想著)在我瞭解真相之前,這些人就跟隨他來了。

33.

Yathā na sahitā honti, ṭhapetabbā visuṃ visuṃ;

Kumāro』va mamāgāre, vasatū』ti vicintiya.

34.

Tathā senāpati katvā, vañcetuṃ taṃ mahāmatiṃ;

Dassetvā』ti thīsakkāraṃ, rañño dūte sa pesayi.

35.

Kumāro』tha viditvāna, tena taṃ vañcanaṃ kataṃ;

Kattabbametthā』katvāha, mudāsīno bhave yadi.

36.

Icchitatthassa nipphatti, na me jātu bhavissati;

Ayaṃ tāvā』dhunāvassaṃ, māretabboti cintiya.

37.

Sahāgataṃ payojetvā, ghātāpayi camūpatiṃ;

Hato senādhinātho』ti, mahantaṃ khubhitaṃ ahu.

38.

Senānāthabhaṭo eko, sutvā senāpatiṃ hataṃ;

Māraṇaṃ sāmino mayhaṃ, kiṃ nimittamīti bravi.

39.

Nettiṃ sapāṇī sahasā, kumāraṃ ṭhitamekakaṃ;

Abhidāvi sasāmissa, paricattattajīvino.

40.

Kumārassa mukhaṃ disvā, vedhamāno bhayena so;

Pure ṭhātumasakkonto, pādamūle tato sayi.

41.

Gaṇhathe』tantivacanā-kumārassa puretaraṃ;

Tasseveko sahacaro, bhaṭametaṃ vighātayi.

42.

Niyogaṃ me vinā tena, kataṃ kammaṃ na yujjati;

Iti daṇḍanametassa, kārāpesiyathocitaṃ.

43.

Atha taṃ kālayambhūta-saṅkhobhamatibhiṃsanaṃ;

Bhamukkhipanamattena, rājaputto samaṃ nayi.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的直譯: 33 "爲了防止他們聯合,應該分開安置; 讓王子住在我的住所",這樣想著。 34 這樣安排后,那位將軍爲了欺騙這位大智者; 表示恭敬,派遣使者去見國王。 35 這時王子知道了他的欺騙; 想著如果保持沉默不採取行動。 36 "我永遠無法達成所愿; 現在必須殺死此人",如此思考。 37 派遣隨從將軍隊統帥殺死; "將軍被殺了"的訊息引起了巨大的騷動。 38 一位將軍的士兵聽說將軍被殺; 說道:"為什麼要殺我的主人?" 39 手持利劍,突然向獨自站立的; 王子衝去,已經抱著必死的決心。 40 但看到王子的面容,他因恐懼而顫抖; 無法站立在前方,倒在(王子)腳下。 41 在王子說"抓住他"之前; 他的一個隨從殺死了這個士兵。 42 "未經我的命令所做的事是不恰當的"; 因此他按照應得的懲罰處置了那個人。 43 然後,王子僅僅挑了下眉毛; 就平息了那可怕的騷動。

44.

Vīro yasodharadhano dhitimā kumāro;

Vīropakāracaturo varakittisāro;

Senindasañcitamanappadhanaṃ bhaṭānaṃ;

Sabbaṃ visajjayi yathāruciyā gahetuṃ.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Senāpativadho nāma

Tisaṭṭhimo paricchedo.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的直譯: 44 勇猛持有榮耀財富堅定的王子; 英勇善於助人具有崇高名聲的精華; 將軍積累的大量士兵的財物; 全都任隨他們喜好取用。 為使善人生信而作的大史 第六十三章 殺死將軍品

B040503Sāsanavaṃsa(教法史) c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Sāsanavaṃsappadīpikā

Buddhaṃ sumālī dvipaduttamo tamo,

Hantvāna bodhesidha paṅkajaṃ kajaṃ;

Maggaggaselamhi suñaṭṭhito ṭhito,

So maṃ ciraṃ pātu sukhaṃ sadā sadā.

Sīhaḷaddīpatoyeva,

Āgatehi disantare;

Bhikkhūhi yācito kassaṃ,

Sāsnavaṃsappadīpikaṃ.

Kāmañca porāṇehi yā,

Sāsnavaṃsappadipikā;

Vitthāra vācanāmaggā,

Viracitā vinicchayā.

Sā pana marammabhāsāya,

Katattāyeva etesaṃ;

Dīpantaranivāsinaṃ,

Vahāti suṭṭhunātthaṃ.

Tasmā hi mūlabhāsāya,

Karissāmi ahaṃ have;

Saṃsanditvāna ganthehi,

Taṃ sallakkhentu sādhavoti.

Tatrāyaṃmātikā –

  1. Navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo,

  2. Sīhaḷadīpikasāsanavaṃsakathāmaggo,

  3. Suvaṇṇabhūmisāsanavaṃsakathāmaggo,

  4. Yonakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo,

  5. Vanavāsīraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo,

  6. Aparantaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo,

  7. Kasmīragandhāraraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo,

  8. Mahiṃsakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo,

  9. Mahāraṭṭhasāsanavaṃsavathāmaggo,

  10. Cinaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggocāti.

  11. Navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo

禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 《佛教傳承明燈》 最勝二足尊佛陀,摧破黑暗開蓮華; 安住聖道山之巔,愿彼常護我安樂。 從僧伽蘭卡島(斯里蘭卡), 遠方諸方來; 比丘眾請求, 我造傳承燈。 雖有古德造, 佛教傳承燈; 詳釋抉擇法, 廣說諸道理。 因為用緬文, 而作此論故; 其他地方住, 義理難通達。 是故我今當, 用根本語造; 對照諸經典, 愿善人知曉。 此處目錄如下: 1、九處傳來佛教史品道, 2、僧伽蘭卡島佛教史品道, 3、金地(緬甸)佛教史品道, 4、希臘地區佛教史品道, 5、伐那婆私地區佛教史品道, 6、阿巴蘭塔地區佛教史品道, 7、迦濕彌羅健陀羅地區佛教史品道, 8、摩醯沙迦地區佛教史品道, 9、摩訶拉吒地區佛教史品道, 10、支那國(中國)佛教史品道。 1、九處傳來佛教史品道

  1. Tattha ca navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo evaṃ veditabbo. Amhākañhi bhagavā sammāsambuddho veneyyānaṃ hitatthāya hatthagataṃ sukhaṃ anādiyitvā dīpaṅkarassa bhagavato pādamūle byākaraṇaṃ nāma mañjūsaka pupphaṃ pilandhitvā kappasatasahassādhikāni cattāri asakhye yāni anekāsu jātīsu attano khedaṃ anapekkhitvā samatiṃsapāramiyo pūretvā vessantarattabhāvato cavitvā tusitapure devasukhaṃ anubhavi.

Tadā devehi uyyojiyamāno hutvā kapilavatthumhi hosamataraññā pabhuti asambhinnāttiyavaṃsikassa suddho dhanassanāma mahārañño aggamahesiyā asambhinnāttiyavaṃ sikāya māyāya kucchīsmiṃ āsāḷimāsassa puṇṇamiyaṃ guruvāre paṭisandhiṃ gahetvā asamāsaccayena vesākhamāsassa puṇṇamiyaṃ sukkavāre vijāyitvā soḷasavassikakāle rajjasampattiṃ patvā ekūnatiṃsavassāni atikkamitvā maṅgalauyyānaṃ nikkhamanakāle devehi dassitāni cattāri nimittāni passitvā saṃvegaṃ āpajjitvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anomāyanāma nadiyā tīre bhamara vaṇṇasannibhāni kesāni chinditvā devadattiyakāsāvaṃ paṭicchādetvā ne rañjarāyanāma nadiyā tīre vesākhamāsassa puṇṇamiyaṃ paccūsakāle sujātāyanāma seṭṭhidhītāya dinnaṃ pāyāsaṃ ekūnapaṇṇāsavārena paribhuñjitvā purimikānaṃ sammāsambuddhānaṃ dhammatāya suvaṇṇapātiṃ nadiyaṃ otāretvā mahābodhimaṇḍaṃ upasaṅkamitvā aparājitapallaṅke nisīditvā anamataggasaṃ sārato paṭṭhāya attānaṃ chāyā viya anuyantānaṃ anekasatakilesaverīnaṃ sīsaṃ catūhi maggasatthehi chinditvā tilokaggamahādhammarājattaṃ patvā pañcatālīsavassānaṃ tesu tesu ṭhānesu tesaṃ tesaṃ sattānaṃ mahākaruṇāsamāpattijālaṃ patthāretvā desanāñāṇaṃ vijambhetvā dhammaṃ desetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Patiṭṭhāpetvā ca pana asītivassāyukakāle vijjotayitvā nibbāyanappa dāpajālaṃ viya anupādisesanibbānadhātuyā parinibbāyi. Maccu dhammassa ca nāma tīsu lokesu atimamāyitabbo esa, atigarukātabbo esa, atibhāyitabbo esāti vijānanasabhāvo natthi. Bhagavantaṃyeva tāva tilokaggapuggalaṃ ādāya gacchati, kiṃmaṅgaṃ pana amhe yevā tevā, ahovataacchariyā saṅkhāradhammoti. Honti cettha–

Maccudhammo ca nāmesa,

Nillajjo ca anottappī;

Tilokaggaṃva ādāya,

Gacchī pageva aññesu.

Yathā goghātako coro,

Māretuṃyeva ārabhi;

Goṇaṃ laddhāna lokamhi,

Payojanaṃva ettakaṃ.

Tatheva maccurājā ca,

Hindagūnaṃ guṇaṃ idha;

Na vijānāti eso hi,

Māretuṃyeva ārabhīti.

其中九處傳來佛教史品道應如是了知。我們的世尊正等正覺者,為利益所化眾生,不顧及手中的安樂,在燃燈佛足下獻上名為曼殊沙迦之花,受記之後,歷經四阿僧祇十萬劫,在無數生中不顧自身疲勞,圓滿三十波羅蜜,從毗首安多羅身死後,生於兜率天享受天界之樂。 爾時,諸天勸請下生,于迦毗羅衛城(今尼泊爾藍毗尼),在純正剎帝利種姓的凈飯大王與同樣純正剎帝利種姓的摩耶夫人腹中,于阿沙荼月滿月之星期四入胎,滿十月後於衛塞月滿月之星期五誕生。十六歲時繼承王位,度過二十九年後,在遊覽芒迦拉園時見到天神示現的四種瑞相而生起厭離,作大出離,到阿諾摩河(今尼泊爾邊境Aumi河)岸邊剪去如蜂色般的頭髮,披上天授的袈裟,在尼連禪河(今印度法爾古河)岸邊的衛塞月滿月破曉時分,接受善生(須阇塔)長者女所供養的乳糜,分四十九口食用,依往昔諸正等正覺者之法將金缽投入河中,前往大菩提場,坐于不敗寶座上,從無始輪迴以來如影隨形的百千煩惱怨敵,以四道寶劍斬斷其首,證得三界至上的大法王位。四十五年間在各處為眾生鋪設大悲禪定之網,運用說法智慧宣說正法,建立教法。 建立教法后,於八十歲時,如明燈耗盡油蠟般入于無餘涅槃界。對於死法,在三界中沒有任何事物可愛惜者,可尊重者,可畏懼者。連三界至尊的世尊都被其攝去,何況我們這些凡夫?啊!諸行法確實不可思議!這裡有偈: 死法此名者, 無慚無愧畏; 攝去三界尊, 何況其他人。 如屠牛盜賊, 得牛即殺戮; 世間僅如此, 別無他用途。 死王亦如是, 於此賢聖德; 彼實不了知, 唯知行殺戮。

Sattāhaparinibbute ca bhagavati āyasmā mahākassapo tiyaḍḍhasatādhikehi sahassamattehi bhikkhūhi saddhi pāvāto kusīnārāyaṃ āgacchanto antarāmagge bhagavā sammāsambuddho parinibbutoti sutvā avītasoka bhikkhū rodante disvā vuddhapabbajito subhaddānāma bhikkhu evaṃ vadati– mā āvuso paridevittha, natthettha socitabbonāmakoci, pubbe mayaṃ bhavāma samaṇena ge,bhamena upaddutā– idaṃ karotha idaṃ tumhākaṃ kappati, mā idaṃ karittha na idaṃ tumhākaṃ kappatīti, seyyathāpi iṇasādhikena dāsoti, idāni pana mayaṃ yaṃ yaṃ icchāma, taṃ taṃ sakkā kātuṃ, yaṃ yaṃ pana na icchāma,taṃ taṃ sakkā akātunti. Taṃ sutvā īdisaṃ pana verīpuggalaṃ paṭicca sammāsambuddhassa bhagavato sāsanaṃ khippaṃ antaradhāreyya, idāni suvaṇṇakkhandhasadiso sarīro saṃvijjamāno yeva dukkhena nipphādite sāsane mahābhayaṃ uppajji ca, īdiso puggalo aññaṃ īdisaṃ puggalaṃ sahāyaṃ labhitvā vuddhimāpajjanto hāpetuṃ sakkuṇeyya maññeti cittakkhedaṃ patvā dhammasaṃvegaṃ labhitvā imaṃ bhikkhuṃ idheva setavatthaṃ nivāsāpetvā sarīre bhasmena vikiritvā bahiddhā karissāmīti cintesi.

Tadā āyasmato mahākassapattherassa etadahosi,– idāni samaṇassa gotamassa sarīraṃ saṃvijjamānaṃyeva parisā vivādaṃ karontīti manussā upavadissantiti. Tato pacchā imaṃ vitakkaṃ vūpasametvā khamitvā sammāsambuddho bhagavā parinibbāyamānopi tena pana desito dhammo saṃvijjati, tena desitassa dhammassa thiraṃ patiṭṭhāpanatthāya saṅgāyiyamānaṃ īdisehi puggalehi sāsanaṃ na antaradhāyissati, ciraṃ ṭhassati yevāti manasikaritvā bhagavato dinnapaṃsu kūlacīvarādivasena dhammānuggahaṃ anussaritvā bhagavato parinibbānato tatiye māse āsāḷimāsassa puṇṇamito pañcame divase rājagahe sattapaṇṇiguhāyaṃ ājātasattuṃnāma rājānaṃ nissāya pañcahi arahanta satehi saddhiṃ sattamāsehi paṭhamaṃ saṅgāyanaṃ akāsi.

Tadā aṭṭhacattālīsādhikasatakaliyugaṃ anavasesato apanetvā kaliyugena sāsanaṃ samaṃ katvā ṭhapesi. Yadā pana ajātasattu rañño rajjaṃ patvā aṭṭhavassāni ahesuṃ, tadā marammaraṭṭhe taṅkosaṅgatvapure jambudīpadhajassanāma rañño rajjaṃ patvā atirekapañcavassāni ahesunti.

Imissañca paṭhamasaṅgītiyaṃ āyasmā mahākassapo āyasmā upāli āyasmā ānando āyasmā anuruddho cāti evamādayo pañcasatappamāṇā mahātherā paṭhamaṃ saṅgāyitvā sāsanaṃ anuggahesuṃ. Evaṃ subhaddassa duṭṭhapabbajitassa duṭṭhavacanaṃ sāsanassa anuggahe kāraṇaṃnāma ahosi. Subhaddo ca nāma duṭṭhapabbajito ātumānagaravāsī ahosi kappakakuliko. So yadā bhagavā ātumānagaraṃ gacchati, tadā atteno putte dve sāmaṇere kappakakammaṃ kārāpetvā laddhehi taṇḍulatelādīhi vatthūhi yāguṃ pacitvā sasaṅghassa buddhassa adāsi. Bhagavā pana tāni appaṭiggahetvā kāraṇaṃ pucchitvā vigarahitvā akappiyasamādānadukkaṭāpattiṃ kappakapubbassa bhikkhussa khuradhāraṇadukkaṭāpattiñca paññāpesi. Taṃ kāraṇaṃ paṭicca veraṃ bandhitvā sāsanaṃ viddhaṃsitukāmatāya tattakaayoguḷaṃ gilitvā uggīranto viya īdisaduṭṭhavacanaṃ vadīti.

這是巴利文的完整中文直譯: 世尊涅槃七日後,大迦葉尊者與一千五百位比丘從波婆城前往拘尸那羅城(今印度北方邦庫希納加爾)。在路上聽聞"正等正覺的世尊已入涅槃"時,看到尚未離苦的比丘們在哭泣。一位名叫須跋陀的年長出家人如是說道:"諸位道友,不要悲傷,這裡沒有什麼值得憂愁的。以前我們被沙門嚴格管束,說'你們要這樣做,這樣做是允許的;不要那樣做,那樣做是不允許的',就像被債主壓迫的奴隸一樣。現在我們想做什麼就能做什麼,不想做什麼就可以不做。" 聽到這話后,(大迦葉)想到:"因這樣的惡人,正等正覺世尊的教法將很快消失。現在正當如黃金般的舍利尚在,在艱難建立的教法中已生大患難。此人若得到其他類似的人為同伴,勢力增長時恐怕能夠破壞(教法)。"心生厭惡,生起法的警惕心,(大迦葉)思忖道:"我要讓這比丘就在這裡穿上白衣,在身上撒上灰塵后將他驅逐出去。" 那時,大迦葉長老心想:"現在喬達摩沙門的舍利還在,人們就會說眾人在爭論。"之後平息這個念頭,寬恕了(須跋陀),想到:"雖然正等正覺的世尊已入涅槃,但他所說之法仍在。爲了使他所說之法穩固,若舉行結集,有這樣的人在也不會使教法消失,必定會長久住世。"憶念世尊賜予糞掃衣等法的恩惠,在世尊涅槃后第三個月,即阿娑羅月(現在的7-8月)滿月后第五天,在王舍城(今印度比哈爾邦拉杰吉爾)的七葉窟,依靠阿阇世王,與五百阿羅漢一起,用七個月時間完成第一次結集。 那時消除了一百四十八年的罪惡時期,使教法與罪惡時期平等安立。當阿阇世王登位八年時,緬甸國檀枷城(今緬甸實皆)的占部提幟王登位已超過五年。 在這第一次結集中,大迦葉尊者、優波離尊者、阿難尊者、阿努樓陀尊者等五百位大長老首次結集並護持了教法。如是,惡性出家人須跋陀的惡言反而成為護持教法的因緣。這個名叫須跋陀的惡性出家人是阿圖瑪城的理髮匠出身。當世尊到阿圖瑪城時,他讓自己的兩個沙彌兒子做理髮工作,用所得到的米、油等物煮粥供養佛陀及僧團。世尊不接受這些供養,詢問原因后呵斥了他,並制定了接受不適當供養的突吉羅罪和前理髮匠比丘持剃刀的突吉羅罪。因這緣故,(須跋陀)懷恨在心,想要破壞教法,就像吞下熾熱鐵丸后又吐出來一樣說出這樣的惡言。

Ajātasatturājā ca tumhākaṃ dhammacakkaṃ hotu, mama āṇācakkaṃ pavattissāmi, vissaṭṭhā hutvā saṅgāyantūti anuggahesi. Tenesa paṭhamaṃ sāsanānuggaho rājāti veditabbo, mahākassapādīnañca arahantānaṃ pañcasatānaṃ sisāparamparā anekā honti, gaṇanapathaṃ vītivattā. Yamettha ito paraṃ vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Te pana mahātherā saṅgāyitvā parinibbāyiṃsūti. Honti cettha–

Iddhimanto ca ye therā,

Paṭhamassaṅgītiṃ katvā;

Sāsanaṃ paggahitvāna,

Maccūvasaṃva sampattā.

Kiñcāpi iddhiyo santi,

Tathāpi tā jahitvāna;

Nibbāyiṃsu vasaṃ maccu,

Patvā te chinnapakkhāva.

Kā kathāva ca amhākaṃ,

Amhākaṃ gahaṇe pana;

Maccuno natthi sāro ca,

Evaṃ dhāreyya paṇḍitoti.

Ayaṃ paṭhamasaṅgītikathā saṅkhepo.

Tato paraṃ vassasataṃ tesaṃ sissaparamparā sāsanaṃ dhāretvā āgamaṃsu. Athānukkamena gacchantesu rattidivesu vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ kappati siṅgiloṇakappā, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati āmathitakappo, kappati jaḷogiṃ pātuṃ, kappati adasakaṃ nisīdanaṃ, kappati jātarūparajatanti imāni dasavatthūni dīpesuṃ.

Tesaṃ susunāgaputto kāḷāsokonāma rājā pakkho ahosi. Tena kho pana samayena āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vajjīsu cārikaṃ caramāno vesālikā kira vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ dasavatthūni dipentīti sutvā na kho panetaṃ ppatirūpaṃ, yvāhaṃ dasabalassa sāsanavipattiṃ sutvā appossukko bhaveyyaṃ, sandhāhaṃ adhammavādino niggahetvā dhammaṃ dīpessāmīti cintayanto yena vesālī, tadavasari. Tadā āyasmā mahāyaso revatasabbakāmiādīhi sattasatehi arahantehi saddhiṃ saṅgāyissāmīti vesāliyaṃ vālukārāmaṃ āgacchi. Vajjiputtakāca bhikkhū upārambhacittā kāḷāsokaṃnāma rājānaṃ upasaṅkamitvā mayaṃ kho mahārāja imasmiṃ mahāvanārāme gandhakuṭiṃ rakkhitvā vassāma, idāni mahārāja adhammavādino aññe bhikkhū vilumpitukāmā viddhaṃsitukāmā āgatāti ārocesuṃ. Kāḷāsoko ca mahārājā āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ appavisanatthāya nivārethāti amacce pesesi. Amaccāca nivāretuṃ gacchantā devatānaṃ ānubhāvena bhikkhū na passanti. Tadaheva ca rattibhāge kāḷāsokamahārājā lohakumbhīniraye patanākārena supinaṃ passi. Tassa rañño bhagini nandānāma therī ākāsena āgacchanti dhammavādino mahāthere niggaṇhitvā adhammavādīnaṃ bhikkhūnaṃ paggahaṇe dosabahulataṃ pakāsetvā sāsanassa paggahaṇatthāya ovādaṃ akāsi.

Kāḷāsokarājā ca saṃvegappatto hutvā āyasmantānaṃ mahāyasattherādīnaṃ khamāpetvā ajātasatturājā viya saṅgāyane paggahaṃ akāsi.

Mahāyasattherādayo ca kāḷāsokaṃ rājānaṃ nissāya vālukārāme vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ pakāsitāni adhammavatthūni bhinditvā aṭṭhati māsehi dutiyasaṅgāyanaṃ akaṃsu.

Tadā ca majjhimadese pātaliputtanagare susunāgarañño puttabhūtassa kāḷāsokarañño atisekaṃ patvā dasavassāni ahesuṃ. Parammaraṭṭhe pana sirikhettanagare dvattagoṅkassanāma rañño abhisittakālato pure ekavassaṃ ahosi. Jinasāsanaṃ pana vassasataṃ ahosi.

這是巴利文的完整中文直譯: 阿阇世王說:"愿你們轉法輪,我將運轉權力之輪,請放心進行結集。"如此護持(教法)。因此他被視為第一位護持教法的國王。大迦葉等五百阿羅漢的師徒傳承眾多,超出計數。此後應當說的內容,當依照註釋書所說的方法來理解。那些大長老們結集后都入滅了。這裡有偈頌: "具神通的長老們, 完成第一次結集; 護持了佛陀教法, 最終歸於死亡道。 縱有諸多神通力, 捨棄一切而涅槃; 如同折翼入死境, 歸於死神的掌控。 更何況是我們輩, 對於我們而言者; 死神面前無堅實, 智者應當如是知。" 這是第一次結集的簡要敘述。 此後一百年間,他們的師徒相繼傳承護持教法。隨著日月推移,在世尊涅槃一百年後,毗舍離的跋耆子比丘在毗舍離(今印度比哈爾邦)宣稱十事為清凈:可用角器貯鹽、可用兩指量食、可於聚落間食、可於住處食、可經許可后食、可依慣例食、可飲未攪動乳、可飲未發酵漿、可用無緣坐具、可受持金銀。 鬚生那伽的兒子迦羅阿育王支援他們。那時,耶舍迦干陀子尊者在跋耆地區遊行時,聽聞"毗舍離的跋耆子比丘在毗舍離宣稱十事為清凈",心想:"我聽聞十力(佛陀)的教法衰敗而袖手旁觀是不適當的,我要降伏非法說者,弘揚正法。"於是前往毗舍離。當時大耶舍尊者與離婆多、薩婆迦米等七百位阿羅漢一起來到毗舍離的波盧迦精舍準備結集。跋耆子比丘們懷著挑剔之心前往迦羅阿育王處告知說:"大王,我們在這大林精舍守護香室安居,現在大王,有些非法說者的比丘想要掠奪破壞(我們)而來。"迦羅阿育大王派大臣前去阻止外來比丘進入。大臣們前去阻止時,因諸天神威力而看不見比丘們。就在那天夜裡,迦羅阿育大王夢見自己墮入鐵鍋地獄。王的妹妹難陀長老尼乘空而來,向王說明鎮壓正法論者大長老而支援非法論者比丘的過失很大,爲了護持教法而給予教誡。 迦羅阿育王生起警惕,向大耶舍長老等請求原諒,如同阿阇世王一樣支援結集。 大耶舍長老等依靠迦羅阿育王,在波盧迦精舍破斥跋耆子比丘宣稱的非法事項,用八個月完成第二次結集。 那時中印度華氏城(今印度比哈爾邦巴特那)鬚生那伽王之子迦羅阿育王登位已超過十年。而在緬甸國的室利差德羅城(今緬甸實皆北部),在都達貢卡王登位前一年。佛陀教法已經傳承一百年。

Imissañca dutiyasaṅgītiyaṃ mahāyasa revata sabbakāmippamukhā sattasatappamāṇā mahātherā dutiyaṃ saṅkhāyitvā dutiyaṃ sāsanaṃ paggahesuṃ.

Āyasmā mahāyasattherocanāma pañcahi etadaggaḷāne hi bhagavatā thomitassa ānandattherassa saddhivihāriko ahosi. Vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ adhammavatthudīpanaṃ dutiyasaṅgītiyaṃ kāraṇameva. Kāḷāsokarājāca pageva adhammavādībhikkhūnaṃ sahāyopi samāno puna dhammavādibhikkhūnaṃ sahāyo hutvā anuggahaṃ akāsi. Tasmā dutiyasāsanapaggaho rājāti veditabbo.

Dutiyasaṅgītiyaṃ pana mahāyasatthera revata sabbakāmippamukhānaṃ sattasatānaṃ mahātherānaṃ sissaparamparā anekā honti, gaṇanapathaṃ vītivattā. Yamettha ito paraṃ vattabba, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Te pana mahātherā dutiyaṃ saṅgāyitvā parinibbāyiṃsūti. Honti cettha–

Buddhimanto ca ye therā,

Dutiyassaṅgitiṃ katvā;

Sāsanaṃ paggahitvāna,

Maccūvasaṃva sampattā.

Iddhimantopi ye therā,

Maccuno tāva vasaṃ gamuṃ;

Kathaṃyeva mayaṃ muttā,

Tato āraka muccanāti;

Ayaṃ dutiyasaṅgītikathāsaṅkhepo.

Tato paraṃ aṭṭhatiṃsādhikāni dvevassasatāni sammāsabbuddhassa bhagavato sāsanaṃ nirākulaṃ ahosi nirabbudaṃ. Aṭṭhatiṃsādhike pana dvivassasate sampatte pāṭaliputta nagare siridhammāsokassanāma rañño kāle nigrodhasāmaṇeraṃ paṭicca buddhasāsane pasīditvā bhikkhusaṅghassa lābhasakkāraṃ bāhullaṃ ahosi. Tadā saṭṭhisahassamattā titthiyā lābhasakkāraṃ apekkhitvā apabbajitāpi pabbajitāviya hutvā upāsathapavāraṇādikammesu pavisanti, seyyathāpināma haṃsānaṃ majjhe bakā, yathā ca gunnaṃ majjhe gavajā, yathā ca sindhavānaṃ majjhe gadrabhāti.

Tadā bhikkhusaṅgho idāni aparisuddhā parisāti manasi karitvā uposathaṃ na akāsi. Sāsane abbudaṃ hutvā sattavassāni uposathapavāraṇāni chijjanti. Siridhammāso ko ca rājā taṃ sutvā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehi uposathaṃ kārāpehīti ekaṃ amaccaṃ pesesi. Amacco ca bhikkhū uposathaṃ akattukāme kiṃ karissāmīti rājānaṃ paṭipucchituṃ avisahatāya sayaṃ mūḷo hutvā aññena mūḷena manthetvā sace bhikkhusaṅgho uposathaṃ na kareyya, bhikkhusaṅghaṃ ghātetukāmo mahārājāti sayaṃ mūḷo hutvā mūḷassa santikā mūḷavacanaṃ sutvā vihāraṃ gantvā uposathaṃ akattukāmaṃ bhikkhusaṅghaṃ ghātesi.

Rājā ca taṃ sutvā ayaṃ bālo mayā anāṇattova hutvā īdisaṃ luddakammaṃ akāsi, ahaṃ pāpakammato muccissāmivā māvāti dvaḷakajāto hutvā mahāmoggaliputta tissattheraṃ gaṅgāya patisotato ānetvā taṃ kāraṇaṃ theraṃ pucchi. Thero ca dīpakatittirajātakena acetanatāya pāpakammato mocessasiti vissajjesi, sattāhampi titthiyānaṃ vādaṃ siridhammāsokarañño sikkhāpesi, vādena vādaṃ tulayitvā saṭṭhisahassamatte titthiye sāsanabāhiraṃ akāsi. Tadā pana uposathaṃ akāsi. Bhagavatā vuttaniyāmeneva kathāvatthuñca bhikkhusaṅghamajjhe byākāsi . Asokārāme ca sahassamattā mahātherā navahi māsehi saṅgāyiṃsuṃ.

Tadā majjhimadese pāṭaliputtanagare siridhammāsokarañño rajjaṃ patvā aṭṭhārasavassāni ahesuṃ. Marammaraṭṭhe pana sirikhettanagare ramboṅkassanāma rañño rajjaṃ patvā dvādasa vassāni ahesunti.

這是巴利文的完整中文直譯: 在這第二次結集中,以大耶舍、離婆多、薩婆迦米為首的七百位大長老進行第二次結集,護持了教法。 大耶舍長老是被世尊在五個最勝位中讚歎的阿難長老的共住弟子。跋耆子比丘宣說非法事項成為第二次結集的因緣。迦羅阿育王雖然一開始是非法說者比丘的支持者,後來卻成為正法說者比丘的支持者並給予護持。因此他被視為第二次護持教法的國王。 在第二次結集中,以大耶舍長老、離婆多、薩婆迦米為首的七百位大長老的師徒傳承眾多,超出計數。此後應當說的內容,當依照註釋書所說的方法來理解。那些大長老們完成第二次結集后都入滅了。這裡有偈頌: "具智慧的長老們, 完成第二次結集; 護持了佛陀教法, 最終歸於死亡道。 縱有神通的長老, 也歸於死神掌控; 我們怎能得解脫, 離此更遠得解脫。" 這是第二次結集的簡要敘述。 此後二百三十八年間,正等正覺世尊的教法無有混亂和障礙。到了二百三十八年時,在華氏城(今印度比哈爾邦巴特那)法阿育王時期,因尼拘陀沙彌而對佛教生起信心,比丘僧團獲得許多利養和恭敬。當時約有六萬外道爲了獲得利養和恭敬,雖未出家卻裝作出家人蔘加布薩、自恣等儀式,就像天鵝群中的鷺鳥,或牛群中的野牛,或駿馬群中的驢子一樣。 那時比丘僧團想到"現在眾會不清凈"而不舉行布薩。教法中出現障礙,布薩和自恣中斷了七年。法阿育王聽聞此事後,派一位大臣去說:"平息這爭議,讓他們舉行布薩。"大臣因不敢回去問國王該如何處理不願舉行布薩的比丘,自己糊塗了,又與另一個糊塗的人商量,自己糊塗地聽信了那個糊塗之人"如果比丘僧團不舉行布薩,大王要殺死比丘僧團"的話,去到精舍殺害了不願舉行布薩的比丘僧團。 國王聽聞此事後說:"這愚人未經我的命令就做出如此殘暴的行為,我能否免除這惡業呢?"感到困惑不安,便從恒河上游迎請目犍連子帝須長老來詢問此事。長老用天鶉本生故事回答說因無意識而可免除惡業,並用七天時間教導法阿育王辨別外道的論說,通過論辯使約六萬外道被驅逐出教團。之後舉行了布薩。又如世尊所說的方式在比丘僧團中解說論事。在阿育王寺,約一千位大長老用九個月時間進行結集。 那時中印度華氏城(今印度比哈爾邦巴特那)的法阿育王登位已十八年。而在緬甸國的室利差德羅城(今緬甸實皆北部),蘭崩卡王登位已十二年。

Imissañca tatiyasaṅgītiyaṃ mahāmoggaliputtatissattheronāma dutiyasaṅgāyakehi mahātherehi brahmalo kaṃ gantvā sāsanassa paggahaṇatthaṃ tissanāma mahābrahmānaṃ āyācita niyāmena tato cavitvā idha moggaliyānāma brāhmaṇiyā kucchimhi nibbattasatto.

Lābhasakkāraṃ apekkhitvā saṭṭhisahassamatānaṃ titthiyānaṃ samaṇālayaṃ katvā uposathapavāraṇādīsu kammesu pavesanaṃ parisāya asuddhattā sattavassāni uposathassa akaraṇañca sāsanassa paggahaṇe kāraṇameva. Mahāmoggaliputtatissa majjhantika mahārevappamukhā mahātherā tatiyaṃ saṅgāyitvā tatiyaṃ sāsanaṃ paggahesuṃ.

Siridhammāsokarājā ca titthiyānaṃ vādaṃ sallakkhetvā titthiye bahisāsanakaraṇādīhi sāsanassa paggaho rājāti veditabbo. Mahāmoggaliputtatissa majjhintika mahārevappamukhānaṃ sahassamattānaṃ mahātherānaṃ sissaparamparā anekā honti, gaṇanapathaṃ vītivattā. Yamettha ito paraṃ vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Te pana mahātherā tatiyaṃ saṅgāyitvā parinibbāyiṃsūti. Honti cettha–

Mahiddhikāpi ye therā,

Saṅgāyitvāna sāsane;

Maccūvasaṃva gacchiṃsu,

Abbhagabbhaṃva bhākaro.

Yathā eteca gacchanti,

Tathā mayampi gacchāma;

Konāma maccunā mucce,

Maccūparāyanā sattā.

Tasmā hi paṇḍito poso,

Nibbānaṃ pana accutaṃ;

Tasseva sacchikatthāya,

Puññaṃ kareyya sabbadāti.

Ayaṃ tatiyasaṅgītikathāsaṅkhepo.

Tato paraṃ kattha sammāsambuddhassa bhagavato sāsanaṃ suṭṭhu patiṭṭhahissatīti vimaṃsitvā mahāmoggaliputtatissatthero paccantadese jinasāsanassa suppatiṭṭhiyamānabhāvaṃ passitvā navaṭṭhānāni jinasāsanassa patiṭṭhāpanatthāya visuṃ visuṃ mahāthere pesesi. Seyyathidaṃ. Mahāmahindattheraṃ sīhaḷadīpaṃ pesesi-tvaṃ etaṃ dīpaṃ gantvā tattha sāsanaṃ patiṭṭhapehīti, soṇattheraṃ uttarattherañcasuvaṇṇabhūmiṃ, mahārakkhitattheraṃ yonakalokaṃ, rakkhitattheraṃ vanavāsīraṭṭhaṃ, yonakadhammarakkhitattheraṃ aparantaraṭṭhaṃ, majjhanti kattheraṃ kasmīragandhā raraṭṭhaṃ, mahārevattheraṃ mahiṃsakamaṇḍalaṃ, mahādhammarakkhitattheraṃ mahāraṭṭhaṃ, majjhimattheraṃ cīnaraṭṭhanti. Tattha ca upasampadapahonakena saṅghena saddhiṃ pesesi. Te ca mahātherā visuṃ visuṃ gantvā sāsanaṃ tattha tattha patiṭṭhāpesuṃ. Patiṭṭhāpetvā ca tesu tesu ṭhānesu bhikkhūnaṃ kāsāvapajjotena vijjotamānā abbhahimadhūrajorāhusaṅkhātehi vimatto viya nisānātho jinasāsanaṃ anantarāyaṃ hutvā patiṭṭhāsi.

Tesu pana navasu ṭhānesu suvaṇṇabhūmināma adhunā sudhammanagarameva. Kasmā panetaṃ viññāyatīti ce. Maggānumānato ṭhānānumānato vā. Kathaṃ maggānumānato. Ito kira suvaṇṇabhūmi sattamattāni yojanasatāni honti, ekena vāte na gacchantī nāvā sattahi ahorattehi gacchati, athekasmiṃ samaye evaṃ gacchanti nāvā sattāhampi nadiyā vaṭṭamaccha piṭṭhe neva gatāti aṭṭhakathāyaṃ vuttena sīhaḷadīpato suvaṇṇabhūmiṃ gatamaggappamāṇena sukhammapurato sīhaḷadīpaṃ gatamaggappamāṇaṃ sameti. Sudhamme purato kira hi hiṃsaḷadīpaṃ sattamattāni yojanasatāni honti, ujuṃ vāyuāgamanakāle gacchanti vāyunāvā sattahi ahorattehi sampāpuṇāti. Evaṃmaggānumānato viññāyati.

這是巴利文的完整中文直譯: 在這第三次結集中,目犍連子帝須長老是依照第二次結集的大長老們上升梵天界請求帝須大梵天護持教法的安排,從那裡死後轉生到此世間目犍莉婆羅門女的腹中。 六萬外道爲了獲得利養和恭敬而裝作沙門樣子參加布薩、自恣等儀式,因眾會不清凈而七年不舉行布薩,這成為護持教法的因緣。目犍連子帝須、末闡提、大離婆等大長老完成第三次結集,護持了教法。 法阿育王觀察外道的論說,通過將外道驅逐出教團等方式護持教法,因此被視為護持教法的國王。目犍連子帝須、末闡提、大離婆等為首的約一千位大長老的師徒傳承眾多,超出計數。此後應當說的內容,當依照註釋書所說的方法來理解。那些大長老們完成第三次結集后都入滅了。這裡有偈頌: "具大神通長老們, 結集護持佛教法; 終歸死神的掌控, 如日沒入烏雲中。 如他們皆此離去, 我等亦將如是去; 誰能逃脫死神手, 眾生皆歸死亡道。 是故智慧之人者, 應求不死的涅槃; 為證悟此究竟法, 應當常行諸福業。" 這是第三次結集的簡要敘述。 此後,目犍連子帝須長老思考"正等正覺世尊的教法將在何處良好確立",看到佛法將在邊地善立,便派遣大長老們分別前往九處建立佛教。即:派遣大摩哂陀長老到錫蘭島(今斯里蘭卡)說"你去那裡建立教法",派遺輸那長老和郁多羅長老到金地(今緬甸南部),派遣摩訶勒叉長老到希臘世界,派遣勒叉長老到婆那婆私國,派遣閻那達摩勒叉長老到阿波蘭多國,派遣末闡提長老到罽賓健陀羅國(今克什米爾-甘達拉地區),派遣摩訶離婆多長老到摩醯沙曼陀羅,派遣摩訶達摩勒叉長老到摩訶勒吒,派遣摩德提摩長老到支那國。派遣時都配備足以進行授戒的僧團。那些大長老們分別前往各處建立教法。建立后,在那些地方都有身著袈裟的比丘光耀,佛教遠離了如雲、冰、煙、羅睺等障礙而安穩確立。 在這九個地方中,金地即現在的須彌城(今緬甸丹兵)。為何知道這一點?從路程推測或從地點推測。如何從路程推測?據說從這裡到金地約七百由旬,船隻不順風時要七天七夜才能到達,有時船行七天都在河中的漩渦魚背上打轉,如註釋書所說從錫蘭島到金地的路程長度與從須彌城到錫蘭島的路程長度相符。據說從須彌城到錫蘭島約七百由旬,順風時帆船七天七夜可到達。如此從路程可以推知。;

Kathaṃ ṭhānānumānato. Suvaṇṇabhūmi kira mahāsamuddasamīpe tiṭṭhati, nānāverajjakānampi vāṇijānaṃ upasaṅkamanaṭṭhānabhūtaṃ mahātitthaṃ hoti. Teneva mahājanakakumārādayo campānagarādito saṃvohāratthāya nāvāya suvaṇṇabhūmiṃ āgamaṃsūti. Sudhammapurampi adhunā mahāsamuddasamīpeyeva tiṭṭhati. Evaṃ ṭhānānumāsato viññāyatīti.

Apare pana suvaṇṇabhūmināma haribhuñjaraṭṭhaṃyeva, tattha su vaṇṇassa bāhullattāti vadanti. Aññe pana siyāmaraṭṭhaṃyevāti vadanti. Taṃ sabbaṃ vimaṃsitabbaṃ.

Aparantaṃ nāma visuṃ ekaraṭṭhamevāti apare vadanti. Aññe pana aparantaṃnāma sunāparantaraṭṭhamevāti vadanti. Taṃ yuttameva. Kasmā aparantaṃ nāma sunāparantaraṭṭhamevāti viññāyatīti ce. Aṭṭhakathāsu dvīhi nāmehi vuttattā. Uparipaṇṇāsaaṭṭhakathāyañhi saḷāyatanasaṃyuttaṭṭhakathāyañca aṭṭhakathācariyehi sunāparantaraṭṭhe koṇḍadhānattherena salākādānādhikāre laddhetadaggaṭṭhānataṃ dassantehi aparantaraṭṭhaṃ suna saddena yojetvā vuttaṃ. Dhammapadaṭṭhakathāyaṃ pana aṅguttaraṭṭhakathāyañca tameva raṭṭhaṃ vinā sunasaddena vuttaṃ. Sunasaddo cettha puttapariyāyo. Mandhāturañño jeṭṭhaputto catuddīpavāsi no pakkositvā tesaṃ visuṃ visuṃ nivāsaṭṭhānaṃ niyyādesi. Tattha uttaradīpavāsīnaṃ ṭhānaṃ kururaṭṭhaṃnāma, pubbadīpavāsīnaṃ pana vedeharaṭṭhaṃnāma, pacchimadīpavāsīnaṃ aparantaṃ nāma. Bhattapacchimadīpe jātattā te sunasaddena vuttā. Tatra jātāpi hi tesaṃ puttātivā sunātivā vuttā, yathā vajjiputtakā bhikkhūti. Vatticchāvasena vā vācāsiliṭṭhavasena ca idameva sunasaddena visesetvā voharantīti daṭṭhabbaṃ.

Yonakaraṭṭhaṃnāma yavanamanussānaṃ nivāsaṭṭhānameva, yaṃjaṅgamaṅghaiti vuccati.

Vanavāsīraṭṭhaṃnāma sirikhettanagaraṭṭhānamo. Keci pana vanavāsīraṭṭhaṃnāma ekaṃ raṭṭhameva, na sirikhettanagaraṭṭhānanti vadanti. Taṃ na sundaraṃ. Sirikhettanagaraṭṭhānameva hi vanavāsīraṭṭhaṃ nāma. Kasmā panetaṃ viññāyatītice. Imassa amhākaṃ rañño bhātikarañño kāle sirikhettanagare gumbhehi paṭicchādite ekasmiṃ pathavipuñje anto nimmujjitvā ṭhitaṃ porāṇikaṃ ekaṃ lohamayabuddhapaṭipibbaṃ paṭilabhi, tassa ca pallaṅke idaṃ vanavāsīraṭṭhavāsīnaṃ pūjanatthāyātiādinā porāṇalekhanaṃ dissati, tasmā yevetaṃ viññāyatīti.

Kasmīragandhāraraṭṭhaṃnāma kasmīraraṭṭhaṃ gandhāraraṭṭhañca. Tāni pana raṭṭhāni ekābaddhāni hutvā tiṭṭhanti. Teneva majjhanti kattheraṃ ekaṃ dvīsu raṭṭhesu pesesi. Janapadattā pana napuṃsakekattaṃ bhavati. Tadā pana ekassa rañño āṇāya patiṭṭhānavisayattā ekattavacanena aṭṭhakathāyaṃ vuttantipi vadanti.

Mahiṃsakamaṇḍalaṃnāma andhakaraṭṭhaṃ, yaṃ yakkhapuraraṭṭhanti vuccati.

Mahāraṭṭhaṃnāma mahānagararaṭṭhaṃ. Ādhunā hi mahāraṭṭhameva na garasaddena yojetvā mahānagararaṭṭhanti voharantīti. Siyāmaraṭṭhantipi vadanti ācariyā.

Cinaraṭṭhaṃnāma himavantena ekābaddhaṃ hutvā ṭhitaṃ cīnaraṭṭhaṃ ye vāti.

Idaṃ sāsanassa navasu ṭhānesu visuṃ visuṃ patiṭṭhānaṃ.

這是通過地點推斷。據說金地(Suvaṇṇabhūmi)位於大海邊,是各國商人往來的重要港口。因此摩訶阇那迦王子等人從瞻波城(現今印度比哈爾邦)等地乘船前往金地經商。如今的素曇城(Sudhammapura)也位於大海邊。這樣通過地點可以推斷得知。 其他人說所謂金地就是哈利布加國,因為那裡盛產黃金。還有人說就是暹羅國(今泰國)。這些都需要考證。 有人說阿波蘭陀(Aparanta)是一個獨立的國家。其他人說阿波蘭陀就是蘇那波蘭陀國。這是正確的。為什麼知道阿波蘭陀就是蘇那波蘭陀國呢?因為在註釋書中用兩個名稱提到。在《上五十經注》和《六處相應注》中,註釋師們在講述孔達達那長老在蘇那波蘭陀國分發食票而獲得第一的故事時,將阿波蘭陀國與"蘇那"一詞結合使用。而在《法句經注》和《增支部注》中,提到同一個國家時沒有用"蘇那"一詞。這裡的"蘇那"是"子"的同義詞。曼陀都王召集四大洲的居民,把不同的居住地分配給他們。其中北洲居民的地方叫俱盧國,東洲居民的是毗提訶國,西洲居民的是阿波蘭陀。因為他們出生在最後一個地方,所以用"蘇那"來稱呼。那裡出生的人被稱為他們的"子"或"蘇那",就像稱"跋耆子比丘"一樣。或者應該理解為根據用詞的需要和語言的優美,特別用"蘇那"這個詞來稱呼。 所謂耶婆那國就是希臘人居住的地方,也叫做揚伽曼伽。 所謂婆那婆西國就是室利剎多城邦。有人說婆那婆西國是一個獨立的國家,不是室利剎多城邦。這是不對的。婆那婆西國就是室利剎多城邦。為什麼這樣認為呢?在我們國王的兄弟王統治期間,在室利剎多城被灌木叢覆蓋的一個土堆里,發現了一尊古老的銅佛像,在佛像底座上有古代題記說"這是爲了婆那婆西國居民供養"等字樣,因此可以確定。 迦濕彌羅乾陀羅國是迦濕彌羅國(今克什米爾地區)和乾陀羅國。這兩個國家是連在一起的。因此派遣一位中天竺長老到這兩個國家。因為是地區名稱所以用中性單數。也有人說因為當時在一個國王統治下,所以在註釋書中用單數。 摩醯娑迦曼荼羅就是安達迦國,也叫做夜叉城國。 摩訶羅吒就是摩訶那伽羅國。如今去掉"那伽羅"(城)這個詞,就稱為摩訶羅吒。論師們也說是暹羅國。 支那國就是與雪山連線的中國。 這就是佛教在九個地方分別建立的情況。

Idāni ādito paṭṭhāya theraparamparakathā vattabbā. Sammāsambuddhassa hi bhagavato saddhivihāriko upālitthe ro,tassa sisso dāsakatthero, tassa sisso soṇakatthero, tassa sisso siggavatthero candavajjitthe ro ca, tesaṃ sisso moggaliputtatissattheroti ime pañcamahātherā sāsanavaṃse ādibhūtā ācariyaparamparānāma. Tesañhi sissaparamparabhūtā theraparamparā yāvajjatanā na upacchindhanti. Ācariyaparamparāya ca lajjibhikkhū yeva pavesetvā kathetabbā no alajjibhikkhū. Alajjībhikkhū nāma hi bahussutāpi samānā lābhagarulokagaruādihi dhammatanti nāsetvā sāsanavare mahābhayaṃ uppādentīti. Sāsanarakkhanakammaṃnāma hi lajjīnaṃyeva visayo no alajjīnaṃ. Tenāhu porāṇā therā, anāgate sāsanaṃ ko nāma rakkhissatīti anupekkhitvā anāgate sāsanaṃ lajjino rakkhissanti, lajjino rakkhissanti, lajjino rakkhissantīti tikkhāttuṃ vācaṃ nicchāresuṃ. Evaṃ majjhimadesepi alajjīpuggalā bahu santīti veditabbā.

Parinibbānato hi bhagavato vassasatānaṃ upari pubbe vuttanayeneva vajjiputtakā bhikkhū adhammavatthūni dīpetvā paṭhamasaṅgītikāle bahikatehi pāpabhikkhūhi saddhiṃ mantetvā sahāyaṃ gavesetvā mahāsaṅgītivohārena mahātherā viya saṅgītiṃ akaṃsu. Katvā ca visuṃ gaṇā ahesuṃ. Ahovata idaṃ hāsitabbakammaṃ, seyyathāpi nāma jarasiṅgālo catupadasāmaññena mānaṃ jappetvā attānaṃ sīhaṃ viya maññitvā sīho viya sīhanādaṃ nadīti. Te pāvacanaṃ yathā bhūtaṃ ajānitvā saddacchāyāmattena yathābhūtaṃ atthaṃ nāma siṃsu. Kiñci pāvacanampī apanesuṃ. Tañca sakagaṇeyeva hoti, na dhammavādīgaṇe. Dhammavinayaṃ vikopetvā yathicchita vaseneva cariṃsu. Ayaṃ pana mahāsaṅgītināma eko adhammavādīgaṇo.

Tato pacchā kālaṃ atikkante tatoyeva aññamaññaṃ vādato bhijjitvā gokulikonāma eko gaṇo ekabyohāronāma ekoti dve gaṇā bhijjiṃsu. Tato pacchā gokulikagaṇagaṇatoyeva aññamaññaṃ bhijjitvā bahussutikonāma eko gaṇo paññattivādonāma ekoti dve gaṇā bhijjiṃsu. Punapi tehiyeva gaṇehi cetiyavādonāma eko gaṇo bhijji.

Tato pacchā cirakālaṃ atikkante dhammavādīgaṇehi visabhāgagaṇaṃ pavisitvā mahiṃsāsakonāma ekogaṇo vajjiputtakonāma ekoti dve gaṇā bhijjiṃsu. Tato pacchāpi vajjiputtakagaṇatoyeva aññamaññaṃ bhijjitvā dhammuttarikonāma eko gaṇo, bhaddayānikonāma eko, channāgārikonāma eko, samutikonāma ekoti cattāro gaṇā bhijjiṃsu.

Punapi mahiṃsāsakagaṇato aññamaññaṃ bhijjitvā sabbatthivādonāma eko gaṇo, dhammaguttikonāma eko, kassapiyonāma eko, saṅkantikonāma eko, suttavādo nāma ekoti pañca gaṇā bhijjiṃsu.

Evaṃ majjhimadese dutiyasaṅgītiṃ saṅgāyantānaṃ mahātherānaṃ dhammavādītheravādagaṇato visuṃ visuṃ bhijjamānā adhammavādīgaṇā sattarasa ahesuṃ. Te ca adhammavādīgaṇā sāsane theraparamparāya ananto gadhā. Te hi sāsane upakārā na honti, theraparamparāya ca pavesetvā gaṇhituṃ na sakkā, yathā haṃsagaṇe bako, yathā ca go gaṇe gavajo, yathā ca suvaṇṇagaṇe hārakuṭoti.

Mahākassapattherādito pana āgatā theraparamparā upāli dāsako cevātiādinā parivārakhandhake samantapāsādikaṭṭhakathāyañca āgatanayeneva veditabbā.

現在應當從開始講述長老傳承的歷史。與等正覺世尊共住的優波離長老,他的弟子是陀娑迦長老,他的弟子是蘇那迦長老,他的弟子是悉伽婆長老和旃陀跋耆多長老,他們的弟子是目犍連子帝須長老,這五位大長老是佛教傳承中最初的師承系統。他們的弟子傳承一直延續至今未曾中斷。在論及師承時,應當只談及持戒比丘,不應談及破戒比丘。所謂破戒比丘,即使多聞,也會因貪求利養、名聲等而毀壞教法,在殊勝的教法中引起大的危險。守護教法的責任只屬於持戒者,不屬於破戒者。因此古代長老們說,思考"未來誰將守護教法"時,他們三次宣說:"未來持戒者將守護教法,持戒者將守護教法,持戒者將守護教法。"如此應知在中印度也有許多破戒者。 在世尊般涅槃后一百多年,如前所述,跋耆子比丘宣揚非法事項,在第一次結集時,與被擯除的惡比丘商議,尋求同伴,以大結集之名,像大長老們一樣舉行結集。結集后成為獨立的部派。這真是可笑的行為,就像老狐貍以四足獸的共同特徵自負,認為自己是獅子,像獅子一樣發出獅子吼。他們不瞭解教法的真實義,僅憑文字的表象而誤解真實的意義。他們還刪除了一些教法。這隻發生在他們自己的部派中,不在持法部派中。他們破壞法與律,隨心所欲而行。這個大結集是一個非法部派。 之後隨著時間推移,從這個部派中因見解分歧而分裂出牛居部和一說部這兩個部派。後來又從牛居部中分裂出多聞部和施設論部這兩個部派。之後又從這些部派中分裂出制多山部。 經過很長時間后,從持法部派中分離出來的異見部派中,分裂出化地部和跋耆子部這兩個部派。之後又從跋耆子部中相互分裂出法上部、賢冢部、六城部和正量部這四個部派。 又從化地部中相互分裂出說一切有部、法護部、迦葉部、正理部和經量部這五個部派。 如此在中印度舉行第二次結集的大長老們的持法上座部中,分裂出十七個非法部派。這些非法部派不屬於長老傳承系統。他們對教法沒有幫助,也不能列入長老傳承中,就像天鵝群中的鸛鳥,牛群中的野牛,黃金堆中的銅幣一樣。 從大迦葉長老開始的長老傳承,應當依據《律藏》的《小品》和《一切善見律注》中所說的"優波離、陀娑迦等"的方式來理解。

Upālittherādīnaṃ parisuddhācārādīni anumānetvā yāva moggaliputtatissattherā, tāva tesaṃ therānaṃ parisuddhā cārādīnīti sakkā ñātuṃ, seyyathāpi nadiyā uparisote meghavassāni anumānetvā adhosote nadiyā udakassa bāhullabhāvo viññātuṃ sakkāti ayaṃ kāraṇānumānanayo nāma.

Yāva pana moggaliputtatissattherā, tāva therānaṃ parisuddhācārādīni anumānetvā upālittherassa parisuddhācārādīnīti sakkā ñātuṃ, seyyathāpi nāma uparidhūmaṃ passitvā anumānetvā aggi atthīti sakkā ñātunti ayaṃ phalānumānana yo nāma.

Adibhūtassa pana upālittherassa avasānabhūtassa ca moggaliputtatissattherassa parisuddhācārādīni anumānetvā majjhe dāsakasoṇasiggavādīnaṃ therānaṃ parisuddhācārādīniti sakkā ñātuṃ, seyyathāpi nāma silāpaṭṭassa orabhāge pārabhāge ca migapadavaḷañjanaṃ disvā anumānetvā majjhe apākaṭaṃ padavaḷañcanaṃ atthīti sakkā ñātunti ayaṃ migapadavaḷañjana nayo nāma.

Evaṃ tīhi nayehi ayaṃ theravādagaṇo dhammavādīlajjipesaloti veditabbo. Evamuparipi nayo netabbo. Theraparamparā ca yāva potthakāruḷā parivārakhandhake samanta pāsādikāyañca tato mahindo iṭṭiyotiādinā vutta nayena veditabbāti.

Iti sāsanavaṃse navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo

Nāma paṭhamo paricchedo.

  1. Sīhaḷadīpikasāsanavaṃsakathāmaggo

從優波離長老等人開始,通過推斷他們的清凈行為等,直至目犍連子帝須長老,可以知道這些長老都具有清凈行為等,就像通過推測上游的降雨量可以知道下游河水的豐沛程度,這就是所謂的因相推理法。 從目犍連子帝須長老開始,通過推斷長老們的清凈行為等,可以知道優波離長老的清凈行為等,就像看到上方的煙可以推知有火一樣,這就是所謂的果相推理法。 通過推斷最初的優波離長老和最後的目犍連子帝須長老的清凈行為等,可以知道中間的陀娑迦、蘇那、悉伽婆等長老的清凈行為等,就像看到石板兩端的鹿足跡,可以推知中間雖然看不見但也有足跡一樣,這就是所謂的鹿跡推理法。 應當通過這三種推理方法來理解這個上座部派是持法且具有慚愧的優秀僧團。以上的推理方法也可用於後續部分。長老傳承應當根據記載於貝葉經及《小品》和《一切善見律注》中所說的"摩哂陀、伊地亞"等方式來理解。 以上是佛教史中關於九處傳法史的第一章。 2.教法在錫蘭島(今斯里蘭卡)的傳播史

  1. Idāni sīhaḷadīpasāsanakathāmaggaṃ vattuṃ okāso anuppatto, tasmā taṃ vakkhāmi.

Sīhaḷadīpañhi sāsanassa patiṭṭhānabhūtattā cetiyagabbhasadisaṃ hoti. Sammāsambuddho kira sīhaḷadīpaṃ dharamānakālepi tikkhattuṃ agamāsi. Paṭhamaṃ yakkhānaṃ damanatthaṃ ekakova gantvā yakkhe dametvā mayi parinibbute sīhaḷadīpe sāsanaṃ patiṭṭhahissatīti tambapaṇṇidīpe ārakkhaṃ karonto tikkhattuṃ dīpaṃ āviñchi. Dutiyaṃ mātulabhāgineyyānaṃ nāgarā jūnaṃ damanatthāya ekakova gantvā te dametvā agamāsi. Tatiyaṃ pañcabhikkhusataparivāro gantvā mahācetiyaṭṭhāne ca thūpārāmacetiyaṭṭhāne ca mahābodhipatiṭṭhitaṭṭhāne ca mahiyaṅgaṇacetiyaṭṭhāne ca mudiṅgaṇacetiyaṭṭhāne ca dīghavāpi cetiyaṭṭhāne ca kalyāṇiyacetiyaṭṭhāne ca nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi.

Tadā ca pana sāsanaṃ ogāhetvāna tāva tiṭṭhati. Pacchā pana yathāvuttattheraparamparāya samabhiniviṭṭhena mahāmoggaliputtatissattherena pesito mahindatthero jinacakke pañcatiṃsādhike dvisate sampatte dutiyakattikamāse iṭṭiyena uttiyena sambulena bhaddasālena cāti etehi therehi saddhiṃ sīhaḷadīpaṃ agamāsi. Soṇuttarattherādayo jinacakke pañcatiṃsādhike dvisate sampatte dutiyakattikamāseyeva sāsanassa patiṭṭhāpanatthāya attano attano sampattabhārabhūtaṃ taṃ taṃ ṭhānaṃ agamaṃsu.

Mahāmahindatthero pana sattamāsāni āgametvā jinacakke chattiṃsādhike dvisate sampatte jeṭṭhamāsassa puṇṇamiyaṃ sīhaḷadīpaṃ sāsanassa patiṭṭhāpanatthāya agamāsi. Teneva tesu navasu ṭhānesu sīhaḷadīpaṃ chattiṃsādhike dvisa te agamāsi. Aññāni pana aṭṭha ṭhānāni pañcatiṃsādhikadvisateyeva agamāsīti visuṃva vatthapetabbo.

Kasmā pana mahāmahindatthero sattamāsāni āgametvā sabbapacchā sīhaḷadīpaṃ gacchatīti. Sīhaḷadīpe muṭabhivo nāma rājā jarādubbalo ahoti, sāsanaṃ paggahetuṃ asamattho, tassa pana putto devānaṃ piya tisso nāma rājakumāro daharo sāsanaṃ paggahetuṃ samattho bhavissati, so ca devānaṃ viyatisso rajjaṃ tāva labhatu vedissakagirinagare mātuyā saddhiṃ ñātake tāva passāmīti apekkhitvā sattamāsāni āgametvā chattiṃsādhikadvisateyeva jinacakke mahāmahindatthero sīhaḷadīpaṃ gacchatīti veditabbaṃ.

Mahāmahindatthero ca iṭṭiyādīhi therehi catūhi bhāgineyyena sumanasāmaṇerena bhaṇḍukena nāma upāsake na cāti etehi saddhiṃ chattiṃsādhike dvisate jinacakke jeṭṭhamāsapuṇṇamiyaṃ suvaṇṇahaṃsā viya jeṭṭhamāse nabhaṃ uggantvā ākāsamaggena anurādhapurassa puratthimadisābhāge missa kapabbatakūṭe patiṭṭhāsi.

Jeṭṭhamāsassa ca puṇṇamiyaṃ laṅkādīpe jeṭṭhamūlanakkhattasabhā hutvā manussā chaṇaṃ akaṃsu. Tenevāha sāratthadīpaniyaṃ nāma vinayaḍīkāyaṃ, jeṭṭhamāsassa puṇṇamiyaṃ jeṭṭhanakkhattaṃ mūlanakkhattaṃ vā hotīti. Tattha ca puṇṇaminakkhattaṃ rājamattante puṇṇaminakkhattavicāraṇanayena vuttanti daṭṭhabbaṃ.

Devānaṃ piya tisso ca rājā nakkhattaṃ nāma ghosāpetvā chaṇaṃ kārethāti amacce āṇāpetvā cattālī sapurisasahassaparivāro nagaramhā nikkhamitvā yena missa kapabbato, tena pāyāsi migavaṃ kīḷitukāmo. Atha tasmiṃ pabbate adhivatthā ekā devatā migarūpena rājānaṃ phalobhetvā pakkositvā therassa abhimukhaṃ akāsi.

現在已到了講述錫蘭島(今斯里蘭卡)教法史的時候,因此我將講述這個內容。 錫蘭島因為是教法建立的地方,所以如同佛塔的內室一樣。據說正等覺者在世時曾三次前往錫蘭島。第一次爲了調伏夜叉,獨自前往調伏夜叉,並預言"在我般涅槃后,教法將在錫蘭島建立",為銅色洲(錫蘭島的古稱)設立守護后離開。第二次爲了調伏舅舅和外甥兩位龍王,獨自前往調伏他們后離開。第三次與五百比丘同行,在大塔處、塔園塔處、大菩提樹處、摩訶洋伽那塔處、穆丁伽那塔處、長池塔處、迦利耶尼塔處入滅盡定而坐。 那時教法尚未深入建立。後來,按照前述長老傳承,由大目犍連子帝須長老派遣的摩哂陀長老,在佛曆二百三十五年第二迦提迦月,與伊地亞、郁帝亞、三部羅、跋陀沙羅等長老一同前往錫蘭島。蘇那郁多羅長老等人也在佛曆二百三十五年第二迦提迦月,爲了建立教法,各自前往其負責的地方。 大摩哂陀長老等待七個月后,在佛曆二百三十六年阇提月月圓日,爲了建立教法而前往錫蘭島。因此在這九個地方中,錫蘭島是在二百三十六年,而其他八個地方是在二百三十五年,這應該分別說明。 為什麼大摩哂陀長老要等待七個月最後才去錫蘭島呢?應當知道是因為錫蘭島的穆塔西瓦王年老體衰,無力護持教法,而他的兒子天愛帝須王子年輕,能夠護持教法。等待他像天人一樣統治王國,同時也想在毗提沙山城與母親和親屬相見,因此等待七個月,在佛曆二百三十六年才前往錫蘭島。 大摩哂陀長老與伊地亞等四位長老、外甥須摩那沙彌、般荼迦優婆塞等人一起,在佛曆二百三十六年阇提月月圓日,如同金色天鵝一般,在阇提月升入空中,經由空中道路降落在阿努拉達城(今斯里蘭卡阿努拉德普勒)東方的密沙迦山頂。 在阇提月月圓日,錫蘭島舉行阇提月-穆羅星宿的節日,人們舉辦慶典。因此在《心義燈》律注中說:"在阇提月月圓日是阇提星宿或穆羅星宿。"這裡的月圓星宿應當按照王室占星術中月圓星宿的推算方法來理解。 天愛帝須王命令大臣宣佈舉行節日,帶領四萬隨從離開城市,前往密沙迦山打獵。這時住在那座山上的一位天神化作鹿的形態引誘國王,呼喚他來到長老面前。

Thero rājānaṃ āgacchantaṃ disvā mamaṃyeva rājā passatu mā itareti adhiṭṭhahitvā tissa tissa ito ehīti āha. Rājā taṃ sutvā cintesi, imasmiṃ dīpe jāto sakalopi manusso maṃ tissoti nāmaṃ gahetvā ālapituṃ samattho nāma natthi, ayaṃ pana bhinnabhinnapaṭadharo bhaṇḍukāsāva vasano maṃ nāmena ālapati, ko nukho ayaṃ bhavissati, manusso vā amanusso vāti. Thero āha,–

Samaṇā mayaṃ mahārāja, dhammarājassa sāvakā;

Taveva anukampāya, jambudīpā idhāgatāti.

Tadā ca devānaṃ piyatisso rājā asokaraññā pesitena abhisekena ekamāsābhisitto ahosi. Visākhapuṇṇamāyaṃ hissa abhisekamakaṃsu. So ca asokaraññā pesite dhammapaṇṇākāre ratanattayaguṇappaṭisaṃyuttaṃ sāsanappavattiṃ acirasutaṃ anussaramāno taṃ therassa samaṇā mayaṃ mahārāja, dhammarājassa sāvakāti vacanaṃ sutvā ayyā nukho āgatāti tāvadeva āvudhaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi sammodanīyaṃ kathaṃ kathayamāno. Yathāha,–

Āvudhaṃ nikkhipitvāna, ekamantaṃ upāvisi;

Nisajja rājā sammodi, bahuṃ atthūpasañhitanti.

Sammodanīyaṃ kathañca kurumāneyeva tasmiṃ tānipi cattālīsapurisasahassāni āgantvā samparivāresuṃ. Tadāthero itarepi cha jane dassesi. Rājā disvā ime kadā āgatāti āha. Mayā saddhiṃyeva mahārājāti. Idāni pana jambudīpe aññepi evarūpā samaṇā santīti. Santi mahārāja etarahijambudīpo kālāvapajjoto isivātapaṭivāto, tasmiṃ–

Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyakovidā;

Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakāti.

Bhante kena āgatatthāti. Neva mahārāja udakena, na thalenāti. Rājā ākāsena āgatāti aññāsi. Thero atthi nukho rañño passāveyyattikanti vīmaṃsanatthāya āsannaṃ ambarukkhaṃ ārabbha pañhaṃ pucchi, –

Kinnāmo mahārāja ayaṃ rukkhoti. Ambarukkho nāma bhanteti. Imaṃ pana mahārāja ambaṃ muñcitvā añño ambo atthi vā natthi vāti. Atthi bhante aññepi bahū ambarukkhāti. Imañca ambaṃ te ca ambe muñcitvā atthi nukho mahārāja aññe rukkhāti. Atthi bhante, te pana na ambarukkhāti. Aññe ca ambe anambe ca muñcitvā atthi pana añño rukkhoti. Ayameva bhante amba rukkhoti. Sādhu mahārāja paṇḍitosīti.

Atthi pana mahārāja te ñātakāti. Atthi bhante bahūjanāti. Te muñcitvā keci aññātakāpi atthi mahārājāti. Aññātakā bhante ñātakehi bahutarāti. Tavañātake ca aññātake ca muñcitvā atthañño koci mahārājāti. Ahameva bhanteti. Sādhu mahārāja attā nāma attano neva ñātako na aññātakoti.

Atha thero paṇḍito rājā sakkhissati dhammaṃ aññātunti cūḷahatthipadopamasuttaṃ kathesi. Kathāpariyosāne rājā tīsu saraṇesu patiṭṭhahi saddhiṃ cattālīsāya pāṇasahassehīti. Tato paraṃ yaṃ yaṃ vattabbaṃ, taṃ taṃ samantapāsādikādīsu vuttanayena veditabbaṃ.

長老看見國王走來,決意"讓國王只看見我,不要看見其他人",並說道:"帝須,帝須,到這裡來。"國王聽到后想道:"在這個島上出生的所有人中,沒有人敢稱我的名字'帝須'來呼喚我,而這個穿著破舊衣服、身著褐色袈裟的人卻用我的名字呼喚我,這究竟是人還是非人呢?"長老說: "大王啊,我們是沙門,是法王的弟子; 爲了憐憫你,從閻浮提(印度)來到這裡。" 那時天愛帝須王已經接受阿育王派來的灌頂一個月了。他們在毗舍佉月圓日為他舉行灌頂儀式。他回憶起不久前聽到的阿育王送來的法的饋贈中關於三寶功德的教法傳播,聽到長老說"大王啊,我們是沙門,是法王的弟子"這句話后,想到"是尊者們來了",立即放下武器,坐在一旁與他親切交談。如說: "放下武器后,坐在一旁; 國王坐下後,親切交談,談論諸多有益之事。" 在他進行親切交談時,那四萬隨從也來到周圍。這時長老顯現其他六人。國王見到后問:"他們是什麼時候來的?""大王,是和我一起來的。""現在閻浮提還有其他這樣的沙門嗎?""有的,大王。現在閻浮提如同燈光照耀,充滿仙人的氣息,在那裡— 具有三明和神通, 精通他心, 諸多漏盡阿羅漢, 都是佛陀的弟子。" "尊者,你們是怎麼來的?""大王,既不是從水路,也不是從陸路。"國王知道他們是從空中來的。長老爲了試驗國王是否有理解力,以附近的芒果樹為例提問: "大王,這棵樹叫什麼名字?""尊者,這是芒果樹。""大王,除了這棵芒果樹,還有其他芒果樹嗎?""尊者,還有很多其他芒果樹。""除了這棵芒果樹和那些芒果樹,還有其他樹嗎?""有的,尊者,但那些不是芒果樹。""除了芒果樹和非芒果樹,還有其他樹嗎?""尊者,就只有這棵芒果樹。""很好,大王,你很有智慧。" "大王,你有親屬嗎?""尊者,有很多人。""除了他們,還有非親屬嗎?""尊者,非親屬比親屬更多。""除了你的親屬和非親屬,還有其他人嗎?""尊者,只有我自己。""很好,大王,自我既不是親屬也不是非親屬。" 然後長老想到"這位國王很有智慧,能夠理解法義",便為他講說《小象跡喻經》。講說結束時,國王與四萬人一起皈依三寶。此後應當依據《一切善見律注》等所說的方式來了解其他應說之事。

Iccevaṃ sīhaḷadīpe sāsanānuggahaṇa mahindattherato āgatā sissaparamparā bahū honti, gaṇanapathaṃ vīti vattā. Kathaṃ. Mahāmahindattherassa sisso ariṭṭho nāma thero, tassa sisso tissadatto, tassa sisso kāḷasumano, tassa sisso dīgho, tassa sisso dīgha sumano, tassa sisso kāḷasumano, tassa sisso nāgo, tassa sisso buddharakkhito, tassa sisso tisso, tassa sisso revo, tassa sisso sumano, tassa sisso cūḷanāgo, tassa sisso dhammapāli etā, tassa sisso khemo, tassa sisso upalisso, tassa sisso phussadevo, tassa sisso sumano, tassa sisso mahāpadumo, tassa sisso mahāsīvo, tassa sisso upāli, tassa sisso mahānāgo, tassa sisso abhayo, tassa sisso tisso, tassa sisso sumano, tassa sisso cūḷābhayo, tassa sisso tisso, tassa sisso cūḷadevo, tassa sisso sīvoti. Ayaṃ yāva potthakāruḷasaṅkhātā catutthasaṅgītikā, tāva theraparamparāti daṭṭhabbā.

Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ,– yāvajjabhanā tesaṃyeva antevāsikaparamparabhūtāya ācariyaparamparāya ābhatantiti veditabbanti.

Evaṃ tesaṃ sissaparamparabhūtā ācariyaparamparā yāvajjatanā sāsane pākaṭā hutvā āgacchantīti veditabba.

Sāsane vinayadharehi nāma tilakkhaṇasampannehi bhavitabbaṃ. Tīṇi hi vinayadharassa lakkhaṇāni icchi tabbāni. Katamāni tīṇi. Suttañcassa svāgataṃ hoti suppavatti suvinicchitaṃ suttato anubyañjanatoti idamekaṃ lakkhaṇaṃ, vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīroti idaṃ dutiyaṃ, ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā supadhāritāti idaṃ tatiyaṃ.

Tattha ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hotīti theraparamparā vaṃsaparamparā cassa suṭṭhugahitā hoti. Sumanasikatāti suṭṭhu manasikatā, āvajjitamatte ñajjali tappadīpo viya hoti.

Supadhāritāti suṭṭhu upadhāritā, pubbāparānusandhito atthato kāraṇato ca upa dhāritā. Attano matiṃ pahāya ācariyasuddhiyā vattā hoti, mayhaṃ ācariyo asukācariyassa santike uggaṇhi, so asukassāti evaṃ sabbaṃ ācariyaparamparaṃ thera vādaṅgaṃ āharitvā yāva upālitthero sammāsambuddhassa santike uggaṇhīti pāpetvā ṭhapeti. Tatopi āharitvā upālitthero sammāsambuddhassa santike uggaṇhi, dāsakatthero attano upajjhāyassa upālittherassa, soṇakatthero attano upajjhāyassa dosakattherassa, siggavatthero attano upajjhāyassa soṇakattherassa, moggaliputtatissatthero attano upajjhāyassa siggavattherassa caṇḍa vajjittherassa cāti evaṃ sabbaṃ ācariyaparamparaṃ theravādaṅgaṃ āharitvā attano ācariyaṃ pāpetvā ṭhapeti. Evaṃ uggahitā hi ācariyaparamparā suggahitā hoti.

Evaṃ asakkontena pana dve tayo parivaṭṭā uggahetabbā. Sabbapacchimena hi nayena yathā ācariyo ca ācariyācariyo ca pāḷiñca paripuñchañca vadanti, tathā ñātuṃ vattatīti.

如是在錫蘭島(今斯里蘭卡)從摩哂陀長老開始護持教法的弟子傳承眾多,超越計數之路。如何呢?大摩哂陀長老的弟子是阿利吒長老,他的弟子是帝須達多,他的弟子是迦囉囌摩那,他的弟子是提伽,他的弟子是提伽蘇摩那,他的弟子是迦囉囌摩那,他的弟子是那伽,他的弟子是佛護,他的弟子是帝須,他的弟子是列瓦,他的弟子是蘇摩那,他的弟子是小那伽,他的弟子是法護,他的弟子是凱摩,他的弟子是優波離sisso,他的弟子是弗沙提婆,他的弟子是蘇摩那,他的弟子是摩訶缽曇,他的弟子是摩訶西瓦,他的弟子是優波離,他的弟子是摩訶那伽,他的弟子是無畏,他的弟子是帝須,他的弟子是蘇摩那,他的弟子是小無畏,他的弟子是帝須,他的弟子是小提婆,他的弟子是西瓦。這就是直到被稱為記載於貝葉經的第四次結集為止的長老傳承。 在註釋書中說:應當知道直到今日,這都是通過作為他們弟子傳承的師承系統傳下來的。 如此應當知道,他們的弟子傳承作為師承系統在教法中顯著地傳續至今。 在教法中,持律者應當具足三種特徵。什麼是持律者所需要的三種特徵呢?經教他善於掌握,善於運用,善於決定,從經文到字句,這是第一個特徵;安住于律中而不動搖,這是第二個特徵;師承系統他善於把握,善於作意,善於憶持,這是第三個特徵。 其中"師承系統他善於把握"是指長老傳承、種姓傳承他都很好地掌握。"善於作意"是指很好地注意,一經提醒就像燈光顯現一樣。 "善於憶持"是指很好地憶持,從前後關聯、意義和原因來憶持。捨棄自己的見解而依據師承的清凈來說法,"我的老師從某某老師那裡學習,他又從某某那裡學習",如此追溯所有師承傳統直到優波離長老從正等覺者那裡學習為止。從那裡又追溯優波離長老從正等覺者那裡學習,陀娑迦長老從他的戒師優波離長老那裡學習,蘇那迦長老從他的戒師陀娑迦長老那裡學習,悉伽婆長老從他的戒師蘇那迦長老那裡學習,目犍連子帝須長老從他的戒師悉伽婆長老和旃陀跋耆多長老那裡學習,如此追溯所有師承傳統直到自己的老師。如此學習的師承系統就是善於把握的。 如果不能這樣做,也應當學習兩三代傳承。因為按照最基本的方式,應當知道老師和老師的老師是如何解說經文和註釋的。

Yathā vuttattheraparamparā pana bhagavato dharamānakālato paṭṭhāya yāva potthakāruḷā mukhapāṭheneva piṭakattayaṃ dhāresuṃ, paripuṇṇaṃ pana katvā potthake likhitvā na ṭhapenti. Evaṃ mahātherā dukkarakammaṃ katvā sāsanaṃ paggaṇhiṃsu. Tatridaṃ vatthu,–

Sīhaḷadīpe kira caṇḍālatissabhayena saṅkhubbhitvā devo ca avassitvā dubbhikkhabhayaṃ uppajji. Tadā akko devānamindo āgantvā tumhe bhante piṭakaṃ dhāretuṃ na sakkhissatha, nāvaṃ pana ārūhitvā jambudīpaṃ gacchatha, sace nāvā appahonakā bhaveyya, kaṭṭhena vā veḷunā vā taratha, abhayatthāya pana mayaṃ rakkhissāmāti āha.

Tadā saṭṭhimattā bhikkhū samuddatīraṃ gantvā puna etadahosi,– mayaṃ jambudīpaṃ na gacchissāma, idheva vasitvā tepiṭakaṃ dhārissāmāti. Tato pacchā nāvā titthato nivattitvā sīhaḷadīpekadesaṃ malayajanapadaṃ gantvā mūlaphalādīhiyeva yāpetvā sajjhāyaṃ akaṃsu. Chātakabhayena atipīḷitā hutvā evampi kātuṃ asakkonto vāḷukatale uraṃ ṭhapetvā sīsena sīsaṃ abhimukhaṃ katvā vācaṃ anicchāretvā manasāyeva akaṃsu. Evaṃ dvādasavassāni saddhiṃ aṭṭhakathāya tepiṭakaṃ rakkhitvā sāsanaṃ anuggahesuṃ.

Dvādasavassesu pana atikkantesu taṃ bhayaṃ vūpasamitvā pubbe jambudīpaṃ gacchantā sattabhikkhusatā āgantvā sīhaḷadīpekadesaṃ rāmajanapade maṇḍalārāmavihāraṃ āpajjiṃsu. Tepi saṭṭhimattā bhikkhū tameva vihāraṃ gantvā aññamaññaṃ sammantetvā sajjhāyiṃsu. Tadā aññamaññaṃ samenti, na virujjhanti, gaṅgādakena viya yamunodakaṃ saṃsandenti. Evaṃ piṭakattayaṃ mukhapāṭheneva dhāretvā mahātherā dukkarakammaṃ karontīti veditabbā.

Yampi pariyattiṃ ekapadamattampi avirajjhitvā dhārenti, taṃ dukkarakammameva.

Sīhaḷadīpe kira punabbasukassa nāma kuṭumbikassa putto tissatthero buddhavacanaṃ uggaṇhitvā imaṃ jambudīpaṃ āgantvā yonakadhammarakkhitattherassa santike buddhavacanaṃ uggaṇhitvā gacchanto nāvaṃ abhirūhanatitthe ekasmiṃ pade uppannakaṅkho yojanasatamaggaṃ nivattitvā ācariyassa santikaṃ āgacchanto antarāmagge ekassa kuṭumbikassa pañhaṃ kathesi. So pasīditvā satasahassagghanakaṃ kampalaṃ adāsi. Sopi taṃ āharitvā ācariyassa adāsi. Thero vā siyā koṭṭetvā nisīdanaṭṭhāne paribhaṇḍaṃ kāresi. Kimatthāyāti. Pacchimāya janatāya anuggahatthāya. Evaṃ kirassa ahosi,– amhākaṃ gatamaggaṃ āvajjitvā anāgate sabrahmacārino paṭipattiṃ pūretabbaṃ maññissantīti. Tissattheropi ācariyassa santike kaṅkhaṃ chinditvā sīhaḷadīpameva sakaṭṭhānaṃ āgamāsīti. Iccevaṃ pariyattiṃ ekapadamattampi avirajjhitvā dhāraṇampi dukkarakammamevāti daṭṭhabbaṃ.

Yampi yebhuyyena paguṇaṃ na karonti, tassa anantaradhānatthāya asammosatthāya uggahadhāraṇādivasena rakkhanampi karonti, taṃ dukkarakammameva.

如前所述的長老傳承,從世尊在世時開始直到記載於貝葉經為止,都是以口誦方式持守三藏,而沒有完整地寫在貝葉經上儲存。如此大長老們做著難行之事來護持教法。這裡有一個故事: 據說在錫蘭島因旃陀羅帝須的恐怖而動亂,天不降雨,發生饑荒之難。那時天帝帝釋來說:"尊者們,你們將無法持守經藏,請乘船去閻浮提(印度)。如果船不夠,就用木頭或竹子渡海,爲了你們的安全,我們會保護你們。" 那時約六十位比丘到達海邊,又想道:"我們不去閻浮提,就住在這裡持守三藏。"之後從碼頭返回,去到錫蘭島的一處馬來雅地區,只靠根和果維生而誦習。被饑荒所逼迫,甚至無法這樣做時,就把胸部貼在沙地上,頭對著頭,不發出聲音,只在心中誦習。如此十二年間守護著含註釋的三藏,護持教法。 十二年過去後,那場災難平息了,之前去往閻浮提的七百位比丘回來,到達錫蘭島的羅摩地區曼陀羅園寺。那六十位比丘也去到同一座寺院,相互商議后開始誦習。那時他們互相印證,沒有差異,如恒河之水與閻牟那河之水融合一樣。應當知道大長老們如此以口誦方式持守三藏,做著難行之事。 即使是不漏掉一個詞地持守教法,這也是難行之事。 據說在錫蘭島,一位名叫布那婆蘇的居士之子帝須長老學習了佛語後來到這個閻浮提,在耶婆那法護長老處學習佛語。當他要回去時,在登船的碼頭對一個詞產生疑惑,就返回一百由旬的路程去見老師,在半路上為一位居士解答問題。那位居士生起信心,送給他價值十萬的毛毯。他把毛毯帶去送給老師。長老把它剪開作為坐處的圍邊。為什麼這樣做?爲了幫助後代的人。據說他這樣想:"思維我們走過的路,未來的同梵行者們會認為應當圓滿修行。"帝須長老在老師處解決疑惑后,就回到錫蘭島自己的地方。如此應當知道,即使是不漏掉一個詞地持守教法也是難行之事。 雖然大多數人不能熟練掌握,但爲了不讓教法消失、不讓教法忘失,通過學習、持守等方式來守護,這也是難行之事。

Sīhaḷadīpeyeva kira mahābhaye ekasseva bhikkhuno mahāniddeso paguṇo ahosi. Atha catunikāyikatissattherassa upajjhāyo mahātipiṭakatthero nāma mahārakkhitattheraṃāha,– āvuso mahārakkhita asukassa santike mahāniddesaṃ gaṇhāhīti. Pāpokirāyaṃ bhante na gaṇhāmīti. Gaṇhāvuso ahaṃ te santike nisīdissāmīti. Sādhu bhante tumhesu nisinnesu gaṇhissāmīti paṭṭhapatvā rattindivaṃ nirantaraṃ pariyāpuṇanto osānadivase heṭṭhāmañce itthiṃ disvā bhante sutaṃyeva me pubbe, sacāhaṃ evaṃ jāneyyaṃ, na īdisassa santike dhammaṃ pariyāpuṇeyyanti āha. Tassa pana santike bahū mahātherā uggaṇhitvā mahāniddesaṃ patiṭṭhāpesuṃ. Evaṃ yaṃ yebhuyyena paguṇaṃ na karonti, tassa anantaradhānatthāya asammosattāya uggahadhāraṇādivasena rakkhanampi dukkarakammaṃ yevāti daṭṭhabbaṃ.

Iccevaṃ bhagavato dharamānakālato pabhuti cirakālaṃ yathāvuttamahātheraparamparā pariyattiṃ mukhapāṭheneva dhāresuṃ . Ahovata porāṇikānaṃ mahātherānaṃ satipaññāsamādhivepullatāya hi te mukhapāṭheneva dhāretu sakkāti. Mukhapāṭheneva porāṇakattherānaṃ pariyattidhāraṇaṃ pañcanavutādhikāni catusatāni ahosi.

Bhagavato parinibbānato mahāvaṃsasāratthasaṅgahesu āgatanayena jinacakke paṇṇāssādhike catusate sampatte tambapaṇṇidīpe rājūnaṃ aṭṭhārasamako』saddhātissassa nāma rañño putto vaṭṭagāmaṇi nāma rājā rajjaṃ patvā chavassakāle anāgate sattā hīnasatipaññāsamādhikā hutvā na sakkhissanti mukhapāṭhena dhāretunti upaparikkhitvā pubbe vuttehi mahātherehi anupubbena āgatā pañcamattā mahātherasatā vaṭṭagāmaṇirājānaṃ nissāya tambapaṇṇidīpekadese malayajanapade ālokaleṇe aṭṭhakathāya sahapiṭakattayaṃ potthake āropesuṃ.

Tañca yathāvuttasaṅgītiyo upanidhāya catutthasaṅgītiyeva nāmāti veditabbā. Vuttañhetaṃ sāratthadīpaniyaṃ nāma vinayaṭīkāyaṃ,– catutthasaṅgītisadisā hi potthakārohasaṅgītīti.

Sīhaḷadīpe pana vaṭṭagāmaṇirājā marammaraṭṭhe sirikhettanagare eko nāma kukkuṭasīsarājā ca ekakālena rajjaṃ kāresi. Amarapuramāpakassa rañño kāle sīhaḷadīpabhikkhuhi idha pesitasandesakathāyaṃ pana tettiṃsādhikacatusate sampatte potthakāruḷaṃ akaṃsūti āgataṃ. Vuttañhetaṃ tattha,– tettiṃsādhikacatuvassasataparimāṇakālanti.

Idaṃ sīhaḷadīpe yāva potthakāruḷhā

Sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Athāparaṃ jambudīpe sīhaḷadīpe ca bhikkhū visuṃ visuṃ gaṇavasena bhijjiṃsu, yathā anotattadahato nikkhamananadiyā gaṅgāyamunādivasena bhijjantīti. Tattha jambudīpe gaṇānaṃ bhijjamānataṃ upariyeva vakkhāma.

Sīhaḷadīpe pana gaṇānaṃ bhijjamānatā evaṃ daṭṭhabbā. Kathaṃ. Sīhaḷadīpe hi sāsanassa patiṭṭhamānakālato aṭṭhārasādhi kadvivassasate sampatte vaṭṭagāmaṇiraññā kārāvite abhayagirivihāre parivārakhandhakaṃ pāṭhato ca atthato ca vipallāsaṃ katvā mahāvihāravāsigaṇato puthu hutvā eko gaṇo bhijji, so abhayagirivāsigaṇo nāma, dhammarucigaṇoti ca tasseva nāmaṃ.

Abhayagirivāsigaṇassa bhijjamānato dvecattālīsādhikativassasate sampatte mahāsenena nāma raññā kārāpite jetavanavihāre bhikkhū ubhatovisaṅgapāṭhe viparītavasena abhisaṅkharitvā abhayagirivāsigaṇato visuṃ eko gaṇo ahosi, so jetavanavāsigaṇo nāma, sāgaliyagaṇoti ca tasseva nāmaṃ.

據說在錫蘭島發生大難時,只有一位比丘熟知《大義釋》。那時四部眾帝須長老的戒師大三藏長老對大護長老說:"賢友大護,去某人那裡學習《大義釋》。""尊者,此人是惡人,我不去學。""賢友,去學吧,我會坐在你旁邊。""好的尊者,有您在場我就去學。"於是開始日夜不斷學習,到最後一天,看見床下有一個女人,就說:"尊者,我以前只是聽說,如果我早知道這樣,就不會在這樣的人那裡學法。"但是很多大長老從他那裡學習,使《大義釋》得以確立。如此應當知道,雖然大多數人不能熟練掌握,但爲了不讓教法消失、不讓教法忘失,通過學習、持守等方式來守護,這也是難行之事。 如此從世尊在世時開始,長期以來如前所述的大長老傳承以口誦方式持守教法。啊!由於古代大長老們具足念慧定的廣大,他們能夠以口誦方式持守。古代長老們以口誦方式持守教法持續了四百九十五年。 根據《大史》和《精要集》所說,在佛曆四百五十年時,銅色洲(錫蘭島)第十八代國王無信帝須的兒子瓦塔伽馬尼王即位后第六年,考慮到未來眾生念慧定微弱,將無法以口誦方式持守,於是依靠前述大長老們代代相傳的約五百位大長老,在銅色洲的馬來雅地區光明洞,將三藏連同註釋記錄在貝葉經上。 這應當被理解為與前述諸結集相比是第四次結集。因為在《心義燈》律注中說:"記錄在貝葉經上的結集相當於第四次結集。" 在錫蘭島的瓦塔伽馬尼王與緬甸實皆城的雞頭王在同一時期統治。但在建造曼德勒城國王時期從錫蘭島比丘們發來的資訊中說,是在佛曆四百三十三年進行貝葉經記錄。因為在那裡說:"時間是四百三十三年。" 這是錫蘭島直到貝葉經記錄時期教法的確立。 此後在閻浮提(印度)和錫蘭島的比丘們分別形成不同部派,就像從無熱惱池流出的河水分成恒河、閻牟那河等。其中閻浮提部派的分裂我們將在後面說明。 錫蘭島部派的分裂應當如此理解。怎樣呢?在錫蘭島教法建立后二百一十八年,在瓦塔伽馬尼王建造的無畏山寺,對《小品》在文句和意義上作出錯誤解釋,從大寺派中分裂出一個部派,稱為無畏山寺派,也叫法樂部。 從無畏山寺派分裂后三百四十二年,在摩訶西那王建造的祗陀林寺,比丘們對兩部戒經作出相反的整理,從無畏山寺派中分出一個部派,稱為祗陀林寺派,也叫沙迦利耶部。

Jetavana vāsigaṇassa bhijjamānakālato ekapaññāsavassādhikānaṃ tiṇṇaṃ vassasatānaṃ upari kurundavāsino ca kolambavāsino ca bhikkhū bhāgineyyaṃ dāṭhāpatiṃ nāma rājānaṃ nissāya ubhatovibhaṅgaparivārakhandhakapāṭhe viparītavasena abhisaṅkharitvā vuttehi dvīhi gaṇehi visuṃ hutvā mahāvihāra vāsigaṇhattamaṃ tulayitvā upadhāretvā mahāvihāranāmaṃ gahetvā eko gaṇo bhijji. Evaṃ sīhaḷadīpe mahāmahindattherādīnaṃ vaṃsabhūtena mahāvihāravāsi gaṇena saddhiṃ cattāro gaṇā bhijjiṃsu.

Tattha mahāvihāravāsi gaṇoyeva eko dhammavādī ahosi, sesā pana adhammavādino. Te ca tayo adhammavādino gaṇā bhūtatthaṃ pahāya abhūtatthena dhammaṃ agaruṃ katvā cariṃsūti vacanato sīhaḷadīpe adhammavādino tayopi alajjino gaṇā parimaṇḍalasuppaṭicchannādisikkhāpadāni anādiyitvā vicariṃsu. Tato paṭṭhāya sāsane ekaccānaṃ bhikkhūnaṃ nānappakāravasena nivāsanapārupanādīni dissantiti veditabbaṃ.

Adhammavādigaṇānaṃ bhijjamānakālato sattavīsādhikānaṃ pañcasatānaṃ vassānañca upari sirisaṅghabodhi nāma rājā mahāvihāra gaṇassa pakkho hutvā adhammavādinā tayo gaṇe niggahitvā jinasāsanaṃ paggahesi. So ca sirisaṅgha bodhirājā amhākaṃ marammaraṭṭhe arimandananagare anuruddhena nāma raññā samakālavasena rajjasampattiṃ anubhavi.

Tato pacchā sīhaḷadīpe vohārakatissassa nāma rañño kāle kapilena nāma amaccena saddhiṃ mantetvā mahāvihāra vāsino bhikkhū nissāya adhammavādigaṇe niggaṇhitvā jinasāsanaṃ paggaṇhāti.

Tato pacchā ca goṭṭhābhayassa nāma rañño kāle abhayagiri vāsino bhikkhū parasamuddaṃ pabbājetvā mahāvihāra vāsino bhikkhū nissāya sāsanaṃ visodhayi.

Tato pacchāpi goṭṭhābhayarañño puttabhūtassa mahāsenassa nāma rañño kāle abhayagirivāsīnaṃ bhikkhūnaṃ abbhantare saṅghamitto nāma eko bhikkhu rañño padhānācariyo hutvā mahāmahindattherādīnaṃ arahantānaṃ nivāsaṭṭhānabhūtaṃ mahāvihārārāmaṃ vinassituṃ mahāsenaraññā mantetvā ārabhi. Tadā navavassāni mahāvihāre bhikkhu sañño ahosi. Ahovata mahātherānaṃ mahiddhikānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ alajjino bhikkhū vinassāpesuṃ, suvaṇṇahaṃssānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ kākā viyāti.

Jetavanavāsīnañca bhikkhūnaṃ abbhantare eko tisso nāma bhikkhu teneva raññā mantetvā mahāvihāre sīmaṃ samūhani . Achekattā pana tesaṃ sīmasamūhanakammaṃ na sampajjīti. Ahovata dussīlānaṃ pāpakānaṃ kammaṃ acchariyaṃ, seyyathāpi nāma sākhamigo aggaggho kāsivatthaṃ mahagghaṃ bhinnati, evameva bhinditabbavatthunā bhedakapuggalo ativiya dūro ahosīti. Bhavanti cettha, –

Yathā sākhamigo pāpo, appagghoyeva kāsikaṃ;

Mahagghaṃ kacca bhinnaṃbhinnaṃ, mahussāhena chindati.

Evaṃ adhammavādī pāpo, dhammavādigaṇaṃ subhaṃ;

Mahussāhena bhindayi, aho acchariyo ayaṃ.

Ārakā dūrato āsuṃ, bhinditabbehi bhedakā;

Bhūmitova bhavagganto, aho kammaṃ ajānatanti.

Iccevaṃ adhammavādigaṇānaṃ balavatāya dhammavādigaṇo parihāyati. Yathā hi gijjhasakuṇassa pakkhavātena suvaṇṇahaṃsā pakatiyā ṭhātuṃ na sakkonti, evameva adhammavādīnaṃ balavatāya dhammavādī parihāyati. Byagghavane viya suvaṇṇamigo nillayitvā gocaraṃ gaṇhāti, yathārucivasena dhammaṃ carituṃ okāsaṃ na labhi.

從祗陀林寺派分裂的時期之後三百五十一年,住在古倫達寺和科倫坡寺的比丘們依靠名為達托巴提的外甥國王,對兩部分別解脫律和《小品》的文句作出相反的整理,從前述兩派中分離出來,衡量評估后取用大寺的名號,形成一個部派。如此在錫蘭島(今斯里蘭卡)與作為大摩哂陀長老等傳承的大寺派一起共有四個部派。 其中只有大寺派是說法派,其餘是非法派。那三個非法派捨棄真實義,以不真實義輕視法而行,根據這句話可知錫蘭島的三個無慚愧非法派不遵守圓整、善覆等學處而行。從那時起,應當知道在教法中出現某些比丘以各種方式穿著下衣和覆衣等。 從非法派分裂的時期之後五百二十七年,名為錫利桑伽菩提的國王支援大寺派,制止三個非法派,扶持佛陀教法。這位錫利桑伽菩提王與我們緬甸阿里曼達那城(今曼德勒)的阿努律陀王在同一時期享有王位。 此後在錫蘭島沃哈利迦帝須王時期,與名為迦毗羅的大臣商議后,依靠大寺派的比丘們制止非法派,扶持佛陀教法。 此後在名為果塔巴耶王時期,將無畏山寺派的比丘們驅逐到海外,依靠大寺派的比丘們清凈教法。 此後果塔巴耶王的兒子摩訶西那王時期,無畏山寺派比丘中名為僧密多的比丘成為國王的首席導師,與摩訶西那王商議開始破壞作為大摩哂陀長老等阿羅漢居住處的大寺園。那時大寺九年無比丘。啊!無慚愧的比丘們竟然破壞大神通長老們的居住處,就像烏鴉佔據金鵝的住處一樣。 在祗陀林寺派比丘中,一位名為帝須的比丘也與那位國王商議廢除大寺的界。但由於他們不熟練,廢除界的羯磨沒有成功。啊!惡戒者們的惡行真是奇特,就像野猴這樣低賤的東西撕破高貴的迦尸布一樣,破壞者與應被破壞的對象差距太遠了。這裡有偈頌: "如同惡劣的野猴,雖然毫無價值, 卻努力撕破、破壞,價值高貴的迦尸布。 如是惡劣非法說者,努力破壞, 善良的說法部派,啊!真是奇特。 破壞者與所破壞者,相距甚遠, 如地面到有頂天,啊!不知業力。" 如是由於非法派的強大,說法派衰退。就像金鵝無法在兀鷲的翅風中保持本來狀態一樣,由於非法說者的強大,說法者衰退。如同金鹿在虎林中隱藏覓食一樣,無法隨意修行法。

Sīhaḷadīpe sāsanassa patiṭṭhānato dvisattatādhikānaṃ catusatānaṃ vassasahassānañca upari sammāsambuddhassa parinibbānato aṭṭhasattasatādhikānaṃ vassasahassānaṃ upari mahārājā nāma bhūpālo rajjaṃ kāresi. So pana rājā ñadumbaragirivāsikassapattheraggamukhā mahāvihāravāsino bhikkhū tameva rājānaṃ nissāya sāsane malaṃ visodhesuṃ, yathā heraññiko hiraññe malanti.

Mahāvihāravāsigaṇato aññe adhammavādinā uppabbā jetvā visodhesuṃ. So ca mahārājā amhākaṃ marammaraṭṭhe arimaddananagare narapaticaññisūnā nāma raññā samakāla vasena rajjaṃ kāresīti veditabbo.

Tato pacchā vi vijayabāhurājānaṃ parakkamabāhurājānañca nissāya mahāvihāra vāsino bhikkhū sāsanaṃ parisuddhaṃ akaṃsu, adhammavādino sabbepi uppabbājetvā mahāvihāravāsigaṇoyeva eko patiṭṭhahi, yathā abbhādiupakkilesamalehi vimutto nisānāthoti.

Sirisaṅghabodhirājā vohārikatissarājā goṭṭhābhayarājāti ete rājāno sāsanaṃ visodhentopi sabbena sabbaṃ adhammavādigaṇānaṃ avinassanato sāsanaṃ parisuddhaṃ na tāva ahosi. Sirisaṅghabodhirañño mahārañño vijayabāhurañño parakkamabāhuraññoti etesaṃyeva rājūnaṃ kāle sabbena sabbaṃ adhammavādīnaṃ vinassanato sāsanaṃ parisuddhaṃ ahosi. Tadā pana adhammavādinā sīsampi uṭṭhahituṃ na sakkā, yathā aruṇugge kosiyāti.

Aparabhāge pana ciraṃ kālaṃ atikkante micchādiṭṭhikānaṃ vijātiyānaṃ bhayena laṅkādīpe sāsanaṃ osakkitvā gaṇapūraṇamattassapi bhikkhusaṅghassa avijjamānatāya mahāvijayabāhurañño kāle rāmaññadesato saṅghaṃ ānetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi.

Tato pacchā ca vimaladhammasūriyassa nāma rañño kāle rakkhāpuraraṭṭhato saṅghaṃ ānetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Tato pacchā ca vimalassa nāma rañño kāle tatoyeva saṅghaṃ ānetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Tato pacchā ca kittissirirājasīhassa nāma rañño kāle syāmaraṭṭhato saṅghaṃ ānetvā tatheva akāsīti.

Ayaṃ sīhaḷadīpe sāsanassa osakkanakathā.

Tato pacchā jinasāsane navutādhike aṭṭhavassasate sampatte buddhadāsassa nāma rañño kāle eko dhamma kathikatthero ṭhapetvā vinayapiṭakaṃ abhidhammapiṭakañca avasesaṃ suttantapiṭakaṃ sīhaḷabhāsāya parivattitvā abhisaṅkharitvā ṭhapesi. Tañca kāraṇaṃ cūḷavaṃse vuttaṃ.

Tassa kira buddhadāsassa rañño puttā asītimattā asītimahāsāvakānaṃ nāmeneva vohāritā ahesuṃ. Tesu puttesu sāriputtattherassa nāmena vohārito eko upatisso nāma rājakumāro pitari devaṅgate dvecattālīsavassāni rajjaṃ karesi.

Tato pacchā kaniṭṭho mahānāmo nāma rājakumāro dvāvīsavassāni rajjaṃ kāresi. Tassa rañño kāle jina cakke tettiṃsādhikanavasatavasse sīhaḷadīpe chasaṭṭhimattānaṃ rājūnaṃ pūraṇakāle buddhaghoso nāma thero sīhaḷadīpaṃ gantvā sīhaḷabhāsāya likhite aṭṭhakathāganthe māgadhabhāsāya parivattitvā likhi.

So pana mahānāma rājā amhākaṃ marammaraṭṭhe siripaccayanagare savilaññikrovi nāmakena raññā samakālo hutvā rajjaṃ kāresi. Parittaniddāne pana brūmavi?Thī? Nāmakena raññā samakālo hutvā rajjaṃ kāresīti vuttaṃ. Taṃ na yujjatiyeva.

在錫蘭島(今斯里蘭卡)教法建立后四百七十二年,佛陀般涅槃后一千七百八年,有一位名叫大王的國王統治。那時以雅頓巴拉山寺長老為首的大寺派比丘們依靠這位國王凈化教法中的污垢,如同銀匠清除銀子中的雜質一樣。 他們驅逐了除大寺派以外的所有非法說者來凈化。應當知道這位大王與我們緬甸阿里曼達那城(今曼德勒)的那羅帕帝贊努王在同一時期統治。 此後依靠維杰耶跋咖王和帕拉克拉馬跋咖王,大寺派比丘們使教法清凈,驅逐所有非法說者,只有大寺派獨立存在,如同月亮擺脫云等污染物一樣。 錫利桑伽菩提王、沃哈利迦帝須王、果塔巴耶王這些國王雖然也凈化教法,但因為非法派沒有完全消失,教法還不完全清凈。只有在錫利桑伽菩提王、大王、維杰耶跋咖王、帕拉克拉馬跋咖王這些國王時期,由於非法說者完全消失,教法才變得清凈。那時非法說者連頭都抬不起來,就像在黎明時分的貓頭鷹一樣。 後來經過很長時間,由於邪見外族的威脅,錫蘭島的教法衰退,甚至連湊足一個僧團所需的比丘都找不到,在大維杰耶跋咖王時期從若干國(今緬甸蒙族地區)請來僧團重建教法。 此後在維馬拉達摩蘇利耶王時期從若開邦請來僧團重建教法。此後在維馬拉王時期也從那裡請來僧團重建教法。此後在吉提西利拉賈西訶王時期從暹羅國(今泰國)請來僧團同樣這麼做。 這是錫蘭島教法衰退的敘述。 此後在佛陀教法八百九十年時,在佛陀達沙王時期,一位說法長老除了律藏和阿毗達摩藏外,將其餘的經藏翻譯成僧伽羅語整理儲存。這件事在《小史》中提到。 據說這位佛陀達沙王有約八十位兒子,都以八十大弟子的名字稱呼。這些王子中,以舍利弗長老的名字稱呼的優波帝須王子在父王去世后統治了四十二年。 此後他的弟弟摩訶那摩王子統治了二十二年。在這位國王時期,佛曆九百三十三年,在錫蘭島第六十六位國王統治時,名叫佛音的長老前往錫蘭島,將用僧伽羅語寫成的註釋書翻譯成摩揭陀語寫下。 這位摩訶那摩王與我們緬甸錫利巴查那城的薩維蘭尼克羅維王同時期統治。但在《護衛經》序言中說他與布魯馬維帝王同時期統治,這是不合適的。

Sīhaḷadīpe pana kittissirimegho nāma rājā hutvā navame vasse tasmiṃyeva dīpe rājūnaṃ dvāsaṭṭhimattānaṃ pūraṇakāle jinacakke tiṃsādhike aṭṭhasatavasse jambudīpe kaliṅgapurato kuhasivassa nāma rañño jāmātā dantakumāro hemamālaṃ nāma rājadhītaṃ gahetvā dāṭhādhātuṃ thenetvā navāya taritvā sīhaḷadīpaṃ agamāsi. Jinacakke tiṃsādhikaaṭṭhavassasate jeṭṭhatissarājā navavassāni rajjaṃ kāresi.

Buddhadāsarājā ekūnatiṃsati vassāni upalissarājā cadvicattālīsavassāni mahānāmarājā dvāvīsavassānīti sabbāni sampiṇḍitvā jinasāsanaṃ dvattiṃsādhikanavavassasatappamāṇaṃ hoti.

Tasmiñca kāle yadā dvīhi vassehi ūnaṃ ahosi, tadā mahānāmarañño kāle tiṃsādhikanavavassasatamatte sāsane buddhaghoso nāma thero laṅkādīpaṃ agamāsi.

Amarapuramāpakassa rañño kāle sīhaḷadīpikehi bhikkhūhi pesitasannesapaṇṇe pana chapaṇṇāsādhikanavavassasatātikkante sūti vuttaṃ.

Ettha ṭhatvā buddhaghosattherassa aṭṭhuppattiṃsaṅkhepamattaṃ vakkhāma. Kathaṃ. Sīhaḷabhāsakkharehi parivattitaṃ pariyattisāsanaṃ māgadhasāsakkharena ko nāma puggalo parivattituṃ sakkhissatīti mahātherā nimantayitvā tāvatiṃsabhavanaṃ gantvā ghosaṃ devaputtaṃ disvā saddhiṃ sakkena devānamindena taṃ yācitvā bodhirukkhasamīpe ghosagāme kesassa nāma brāhmaṇassa kesiyā nāma brāhmaṇiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhāpesuṃ. Khādatha bhonto pivatha bhontotiādinā brāhmaṇānaṃ aññamaññaṃ ghosakāle vijāyanattā ghosoti nāmaṃ akāsi. Sattavassikakāle so tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū ahosi.

Atha kho ekena arahantena saddhiṃ vedakathaṃ sallapanto taṃ kathaṃ niṭṭhāpetvā kusalā dhammā akusalā dhammā abyākatā dhammātiādinā paramatthavedaṃ nāma buddhamantaṃ pucchi. Tadā so sutvā uggaṇhitukāmo hutvā tassa arahantassa santike pabbajitvā devasikaṃ devasikaṃ piṭakattayaṃ saṭṭhimattehi padasahassehi sajjhāyaṃ akāsi, vācuggataṃ akāsi. Ekamāseneva tiṇṇaṃ piṭakānaṃ pāragū ahosi.

Tato paccā raho ekakova nisinnassa etadahosi,– buddhabhāsite piṭakattaye mama vā paññā adhikā, udāhu upajjhāyassa vāti. Taṃ kāraṇaṃ ñatvā upajjhācariyo niggahaṃ katvā ovadi. So saṃvegappatto hutvā khamāpetuṃ vandi. Upajjhācariyo tvaṃ āvuso sīhaḷadīpaṃ gantvā piṭakattayaṃ sīhaḷassāsakkharena likhitaṃ māgadhabhāsakkharena likhāhi, evaṃ sati ahaṃ khamissāmīti āha.

Buddhaghoso ca pitaraṃ micchādiṭṭhibhāvato mocetvā ācariyassa vacanaṃ sirasā paṭiggahetvā piṭakattayaṃ likhituṃ sīhaḷadīpaṃ nāvāya agamāsi. Tadā samuddamajjhe tīhi divasehi tarante buddhadattatthero ca sīhaḷadīpato nāvāya āgacchanto antarāmagge devāna ānubhāvena aññamaññaṃ passitvā kāraṇaṃ pucchitvā jāni. Jānitvā ca buddhadattatthero evamāha,- mayā āvuso kato jinālaṅkāro appassāroti maññitvā piṭakattayaṃ parivattituṃ likhituṃ okāsaṃ nādāsuṃ, tvaṃ pana piṭakattayaṃ saṃvaṇṇehīti vatvā attano sakkena devānamindena dinnaṃ haritakiphalaṃ ayomayalekhana daṇḍaṃ nisitasilañca buddhaghosattherassa adāsi. Evaṃ tesaṃ dvinnaṃ therānaṃ aññamaññaṃ sallapantānaṃyeva nāvā sayameva apanetvā gacchiṃsu.

在錫蘭島(今斯里蘭卡),吉提西利梅伽王在位第九年,即該島第六十二位國王時期,佛曆八百三十年,從閻浮提(印度)迦陵伽城庫哈西瓦王的女婿檀特王子與公主希瑪瑪拉一起偷取牙舍利,乘船渡海來到錫蘭島。佛曆八百三十年時,杰塔帝須王統治了九年。 佛陀達沙王統治二十九年,優波離王統治四十二年,摩訶那摩王統治二十二年,把這些全部加起來,佛教歷時九百三十二年。 在那時期還差兩年時,也就是在摩訶那摩王統治期間佛曆九百三十年左右,名叫佛音的長老前往蘭卡島。 但在建造曼德勒城國王時期錫蘭島比丘們寄來的信中說是在九百五十六年之後。 在此我們要簡略地講述佛音長老的緣起。怎樣呢?大長老們思考"誰能將用僧伽羅文字翻譯的教法轉譯成摩揭陀文字",便前往三十三天,見到名叫果沙的天子,與帝釋天王一起請求他,使他投生在菩提樹附近果沙村婆羅門計沙與婆羅門女計西的腹中。因為在婆羅門們互相說"尊者們請吃,尊者們請喝"等時出生,所以取名為果沙。七歲時他精通三吠陀。 然後他與一位阿羅漢討論吠陀,討論結束后詢問關於"善法、不善法、無記法"等所謂最上義吠陀的佛陀真言。那時他聽后想要學習,在那位阿羅漢座下出家,每天誦習約六萬句的三藏,使之熟記。僅一個月就精通三藏。 此後當他獨自靜坐時想到:"在佛所說的三藏中,是我的智慧更勝,還是和尚的更勝?"和尚知道這件事後予以呵責教誡。他生起悚懼后頂禮請求原諒。和尚說:"賢友,你去錫蘭島,將用僧伽羅文字書寫的三藏譯成摩揭陀文字書寫,這樣我就原諒你。" 佛音使父親脫離邪見后,恭敬地接受老師的話,乘船前往錫蘭島書寫三藏。那時在海中航行三天,佛陀達多長老也從錫蘭島乘船而來,在半路上以天神之力相互看見后詢問了解情況。瞭解后佛陀達多長老這樣說:"賢友,他們認為我所造的《勝者莊嚴》內容簡略,不讓我翻譯書寫三藏,你去註釋三藏吧。"說完后把帝釋天王給他的訶梨勒果、鐵製書寫工具和磨刀石給了佛音長老。就這樣在兩位長老互相交談時,船隻自行分開行駛。

Buddhaghosatthero ca sīhaḷadīpaṃ patvā paṭhamaṃ saṅghapālattheraṃ passitvā piṭakattayaṃ māgadhabhāsakkharena parivattetuṃ āgatomhīti kāraṇaṃ ārocetvā sīhaḷabhikkhū ca sīle patiṭṭhāyātiādigāthaṃ niyyādetvā imissā gāthāya atthaṃ piṭakattayaṃ āloletvā saṃvaṇṇehīti uyyojesuṃ, tasmiṃyeva divase sāyanhakālato paṭṭhāya yathāvuttagāthaṃ pamukhaṃ katvā visuddhimaggaṃ akāsi. Katvā taṃ kammaṃ nipphādetvā tassa ñāṇappabhavaṃ vīmaṃsetukāmo devānamindo tañca ganthaṃ antaradhāpesi. Punāpi thero akāsi . Tatheva devānamindo antaradhāpesi. Punāpi thero akāsi. Evaṃ tikkhattuṃ kārāpetvā pubbaganthepi dassesi. Tiṇṇampi ganthānaṃ aññamaññaṃ ekapadamattenapi visesatā natthi saṅghapālatthero ca taṃ ārādhayitvā piṭakattayaṃ niyyādesi. Evaṃ visuddhimagge saṅghapālattherassa yācanaṃ ārabbha visuddhimaggo katoti āgataṃ. Buddhaghosuppattikathāyaṃ pana saṅgharājattherassa āyācanaṃ ārabbhāti āgataṃ.

Ayaṃ buddhaghosuppattikathāyaṃ āgatanayena dassitabuddhaghosuppattikathāsaṅkhepo.

Cūḷavaṃse panevaṃ āgato. Buddhaghosatthero nāma mahābodhirukkhasamīpe ekasmiṃ brāhmaṇagāme vijāto tiṇṇampi vedānaṃ pāragū ahosi tesu tesu vādesu ca aticheko. So aññehi ca saddhiṃ pucchābyākaraṇakammaṃ kattukāmo jambunīpatale āhiṇḍanto ekaṃ vihāraṃ patvā tasmiṃ vā āgantukabhāvena nisīdi. Tasmiñca vihāre revato nāma thero vasi. Tena therena saddhiṃ bhallapanto so brāhmaṇamāṇavo tīsu vedesu aloletvā pañhaṃ pucchi. Pucchitaṃ pucchitaṃ thero byākāsi. Therassa pana pucchitaṃ pañhaṃ māṇavo na sakkā byākātuṃ. Atha māṇavo pucchi,–ko nāmāyaṃ bhante mantoti. Buddhamanto nāmāyanti vutte uggaṇhitukāmo hutvā therassa santike pabbajitvā piṭakattayaṃ uggaṇhi. Aciraneva tiṇṇampi piṭakānaṃ pāragū ahosi. Buddhasseva ghoso yassa atthīti buddhaghosoti nāmena pākaṭo ahosi.

Buddhaghoso ca āyasmato revatassa santike nisīdanto ñāṇodayaṃ nāma ganthaṃ aṭṭhassāliniñca nāma ganthaṃ akāsi. Tato pacchā parittaṭṭhakathaṃ kattukāmo hutvā ārabhi. Tadā ācariyo evamāha,– jambudīpe pana āvuso pāḷimattaṃyeva atthi, aṭṭhakathā pana natthi, ācariyavādo ca bhinno hutvā atthi, teneva mahāmahindhattherena ānitā aṭṭhakathā tīsu ca saṅgītīsu āruḷo pāḷiyo sāriputtattherādīhi desito kathāmaggo sīhaḷadīpe atthi, tvaṃ gantvā māgadhabhāsakkharena likhehīti uyyojiyamāno buddhaghosatthero sīhaḷadīpaṃ gantvā anurādhapure mahāvihāraṃ pavisitvā saṅghapālattherassa santike saddhiṃ sīhaḷaṭṭhakathāya theravāde sutvā aṭṭhakathaṃ karissamīti ārocesi. Sīhaḷabhikkhū ca pubbe vuttanayeneva sīle patiṭṭhāyātiādi gāthā niyyādesuṃ. Buddhaghoso ca saddhiṃ aṭṭhakathāya piṭakattayaṃ saṅkhipitvā visuddhimaggaṃ akāsi.

Pubbe vuttanayeneva sakko antaradhāpetvā tikkhattuṃ kārāpesi. Saṅghapālattheropi arādhayitvā piṭakattayaṃ niyyādesīti.

Kiñcāpi nānā ganthesu nānākārehi buddhaghosuppatti āgatā, tathāpi buddhaghosattherassa sīhaḷadīpaṃ gantvā piṭakattayassa likhanaṃ aṭṭhakathānañca karaṇameva pamāṇanti manokiliṭṭhaṃ na uppādetabbanti. Buddhaghosatthero vikaṭattayaṃ likhitvā jambudīpaṃ paccāgamāsi.

佛音長老到達錫蘭島后,首先見到僧護長老,告知來意是要將三藏轉譯成摩揭陀文字。錫蘭島的比丘們交給他"比丘們住立於戒"等偈頌,讓他把這首偈頌的含義對照三藏來註釋。他從那天傍晚開始,以前述偈頌為開端造作《清凈道論》。完成這項工作后,帝釋天王想要考驗他的智慧來源,就使那部著作消失。長老又重寫一遍。天帝又使之消失。長老又寫了一遍。這樣讓他寫了三遍后,把先前的著作也顯示出來。三部著作連一個字都沒有差異。僧護長老對他滿意后把三藏交給他。如此在《清凈道論》中說是因僧護長老的請求而造《清凈道論》。但在《佛音傳》中說是因僧王長老的請求。 這是根據《佛音傳》所說方式顯示的佛音緣起略說。 在《小史》中是這樣記載的:名叫佛音的長老出生在大菩提樹附近一個婆羅門村,精通三吠陀,在各種論中極為聰明。他想要與他人進行問答,在閻浮提地區遊歷時到達一座寺院,以客人身份在那裡坐下。在那座寺院住著一位名叫列瓦多的長老。這位婆羅門青年與那位長老交談時,查詢三吠陀后提出問題。長老回答了所有問題。但青年卻不能回答長老提出的問題。於是青年問道:"尊者,這是什麼咒語?"當聽說是"佛陀咒語"時,想要學習,就在長老座下出家學習三藏。不久就精通三藏。因為他有如佛陀之音,所以以佛音之名而聞名。 佛音在尊者列瓦多座下時造作了名為《智生論》和《法集論》的著作。此後想要造作《小部注》就開始著手。那時老師這樣說:"賢友,在閻浮提只有經文,沒有註釋,而且師說已經分歧。由大摩哂陀長老帶來的註釋、在三次結集中結集的經文、舍利弗長老等所說的論道都在錫蘭島,你去用摩揭陀文字書寫吧。"在這樣的勸導下,佛音長老去到錫蘭島,進入阿努拉達布拉城的大寺,在僧護長老座下聽聞帶有僧伽羅註釋的上座部義理后,表示要造註釋。錫蘭島的比丘們如前所述方式交給他"住立於戒"等偈頌。佛音把三藏和註釋歸納后造作了《清凈道論》。 如前所述方式帝釋使之消失,讓他寫了三遍。僧護長老也滿意后把三藏交給他。 雖然在不同的著作中以不同方式記載佛音的緣起,但是佛音長老去錫蘭島書寫三藏和造作註釋才是準確的,不應生起污染心。佛音長老寫完三藏后返回閻浮提。

Iccevaṃ pāḷibhāsāya pariyattiṃ parivattitvā pacchā ācariyaparamparasissānusissavasena sīhaḷadīpe jinacakkaṃ majjhanti kaṃsumāsī viya atidibbati, anekakoṭippamāṇehi sotāpannasakadāgāmianāgāmiarahantehi laṅkādīpaṃ atisobhati, sabbapāliphullena tiyojanikapāricchattakarukkhena tāvatiṃsabhavanaṃ viya satapattapadumādīhi mahāpokkharaṇī viya tesu tesu ṭhānesu maggamahāmaggaāpakagharadvāratitthavanapabbataguhamandiravihārasālādīsu aladdhamaggaphalaṭṭhānaṃ nāma kiñci natthi, thokaṃ āgametvā piṇḍāya patiṭṭhamānapadesepi maggaphalāni labhiṃsuyeva.

Maggaphalāni sacchikarontānaṃ puggalānaṃ bāhullatāya ayaṃ puthujjano ayaṃ puthujjanoti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo hoti. Ekasmiṃ kāle sīhaḷadīpe puthujjana bhikkhu nāma natthi. Tathā hi vuttaṃ vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ, ekavāraṃ puthujjanabhikkhu nāma natthīti.

Abhiññālābhīnaṃ kira mahiddhikānaṃ gamanāgamanavasena sūriyossāsaṃ alabhitvā dhaññakoṭṭakā mātugāmā dhaññakoṭṭituṃ okāsaṃ na labhiṃsu.

Devalokato sumanasāmaṇero dakkhiṇakkhakaṃ sīhaḷadīpaṃ anetvā tassa pāṭihāriyaṃ dassanavasena uddhakabindhūhi tiyojanasataṃ sakalampi laṅkādīpaṃ byāpatvā bhagavatā paribhuttacetiyaṅgaṇaṃ viya hutvā navāya gacchantā mahāsamudde udakato nāḷikeramattampi disvā sakalaṅkādīpaṃ pūjenti, mahāmahindattherassa santike ariṭṭhattherena saddhiṃ pañcamattā bhikkhusatā paṭhamaṃ tāva vinayapiṭakaṃ uggaṇhiṃsūti imehi kāraṇehi laṅkādīpaṃ jinacakkassa patiṭṭhānaṃ hutvā varadīpanti nāmaṃ paṭilabhi.

Sīhaḷadīpeyeva piṭakattayaṃ potthakāruḷavasena patiṭṭhāpetvā tato pacchā coranāgassa nāma rañño kāle sakalalaṅkādīpaṃ dubbhikkhabhayena pīḷetvā piṭakattayaṃ dhārentā bhikkhū jambudīpaṃ āgamaṃsu. Anāgantvā tattheva ṭhitāpi bhikkhū chātakabhayena pīḷetvā udarapaṭalaṃ bandhitvā kucchiṃ vālukarāsimhi ṭhapetvā piṭakattayaṃ dhāresuṃ.

Kuṭa kaṇṇatissassa rañño kāleyeva dubbhikkhabhayaṃ vūpasamitvā jambudīpato bhikkhū puna gantvā sīhaḷadīpe ṭhitehi bhikkhūhi saddhiṃ mahāvihāre piṭakattayaṃ avirodhāpetvā samasamaṃ katvā ṭhapesuṃ. Ṭhapetvā ca pana sīhaḷadīpeyeva suṭṭhu dhāresuṃ.

Tattheva aṭṭhakathāyo buddhaghosatthero māgadhabhāsāya parivattetvā viraci. Pacchā ca yebhuyyena tattheva aṭṭhakathāṭīkāanumadhulakkhaṇagaṇṭhiganthantarāni akaṃsu. Puna sāsanaṃ nabhe ravinduva pākaṭanti.

Tattha buddhavaṃsaṭṭhakathaṃ buddhadattatthere akāsi. Itivuttodānacariyāpiṭakatherātherīvimānavatthupetavatthunettiaṭṭhakathāyo ācariyadhammapālatthero akāsi. So ca ācariyadhammapālatthero sīhaḷadīpassa samīpe damilaraṭṭhe badaratitthamhi nivāsitattā sīhaḷadīpeyeva saṅgahetvā vattabbo.

Paṭisambhidāmaggaṭṭhakathaṃ mahānāmo nāma thero ākāsi. Mahāniddesaṭṭhakathaṃ upaseno nāma thero akāsi. Abhidhammaṭīkaṃ pana ānandatthero akāsi. Sā ca sabbāsaṃ ṭīkānaṃ ādibhūtattā mūlaṭīkāti pākaṭā.

Visuddhimaggassa mahāṭīkaṃ dīghanikāyaṭṭhakathāya ṭīkaṃ majjhimanikāyaṭṭhakathāya ṭīkaṃ saṃyuttanikāyaṭṭhakathāya ṭīkañhāti imāyo ācariyadhammapālatthero akāsi.

如此將巴利語教法翻譯后,通過師徒相承的方式,勝者之輪在錫蘭島閃耀如正午的滿月,以無數俱胝計的須陀洹、斯陀含、阿那含、阿羅漢使蘭卡島極其莊嚴,如同三十三天以三由旬的遍吉支樹開滿花朵,如同以百葉蓮等莊嚴的大蓮池一樣。在各處的道路、大道、水池、房屋、門口、渡口、森林、山洞、宮殿、精舍、講堂等處,沒有一處不是證得道果之處。即使在稍待片刻準備托缽的地方也能獲得道果。 由於證得道果的人眾多,必須用手指著才能說"這是凡夫,這是凡夫"。有一個時期錫蘭島沒有所謂的凡夫比丘。如在《分別論注》中說:"有一次沒有所謂的凡夫比丘。" 據說由於具神通大威力者來來往往,婦女們因得不到太陽光而無法獲得碾米的機會。 須摩那沙彌從天界帶來右鎖骨到錫蘭島,由於顯示它的神蹟,水滴遍佈整個三百由旬的蘭卡島,如同世尊所使用的塔院一樣。乘船者在大海中即使只看到椰子大小的水,也會供養整個蘭卡島。約五百位比丘與阿里塔長老一起在大摩哂陀長老座下首先學習律藏。由於這些原因,蘭卡島成為勝者之輪的立足處,獲得"殊勝之島"的名號。 在錫蘭島確立了貝葉經形式的三藏后,在賊王時期,整個蘭卡島受到饑荒威脅,持誦三藏的比丘們來到閻浮提(印度)。沒有來而留在那裡的比丘們受到饑荒逼迫,腹部綁布,把肚子貼在沙堆上持誦三藏。 在古達幹那帝須王時期饑荒平息后,從閻浮提的比丘們又回來,與留在錫蘭島的比丘們一起在大寺覈對三藏,使之完全一致后確立。確立后在錫蘭島很好地持守。 佛音長老就在那裡把註釋轉譯成摩揭陀語撰寫。後來主要也是在那裡造作了註釋書的復注、隨喜相、結節等著作。教法再次如天空中的日月一樣顯著。 其中《佛種姓注》是佛陀達多長老造的。《如是語》、《自說》、《行藏》、《長老偈》、《長老尼偈》、《天宮事》、《餓鬼事》、《導論》的註釋是阿阇黎法護長老造的。這位阿阇黎法護長老因住在錫蘭島附近達米拉國的巴達拉城,應當算入錫蘭島。 《無礙解道注》是名叫摩訶那摩的長老造的。《大義釋注》是名叫優波西那的長老造的。阿毗達摩復注是阿難陀長老造的。這是所有復注之首,所以稱為根本復注而聞名。 《清凈道論大復注》、《長部註釋復注》、《中部註釋復注》、《相應部註釋復注》這些是阿阇黎法護長老造的。

Sāratthadīpaniṃ nāma vinayaṭīkaṃ aṅguttaranikāyaṭīkañca parakkamabāhuraññā yācito sāriputtatthero akāsi. Vimativinodaniṃ nāma vinayaṭīkaṃ damilaraṭṭhavāsikassapatthero akāsi.

Anuṭīkaṃ pana ācariyadhammapālatthero. Sā ca mūlaṭīkāya anuttānatthāni uttānāni saṃvaṇṇitattā anuṭīkā tivuccati.

Visuddhimaggassa cūḷaṭīkaṃ makhudīpaniñca aññetarā therā akaṃsu. Sā ca mūlaṭīkāya atthāvasesāti ca anuttānatthāti ca katvā mūlaṭīkāya saddhiṃ saṃsanditvā katattā madhura sattā ca madhudīpaninti vuccati. Mohavicchedaniṃ pana lakkhaṇaganthaṃ kassapatthero akāsi.

Ābhidhammāvatāraṃ pana rupārūpavibhāgaṃ vinayavinicchayañca buddha dattatthero. Vinayasaṅgahaṃ sāriputtatthero. Khuddasikkhaṃ dhammasiritthero . Paramatthavinicchayaṃ nāmarūpaparicchedaṃ abhidhammatthasaṅgañca anuruddhatthero. Saccasaṅkhepaṃ dhammapālatthero. Khemaṃ khematthero. Te ca saṅkhepato saṃvaṇṇitattā sukhena ca lakkhaṇiyattā lakkhaṇaganthāti vuccanti.

Tesaṃ pana saṃvaṇṇanāsu abhidhammatthasaṅgahassa porāṇaṭīkaṃ navavimalabuddhitthero akāsi. Saccaṃsaṅkhepanāmarūpaparicchedakhemāabhidhammāvatārānaṃ porāṇaṭīkaṃ vācissaramahāsāmitthero. Paramatthavinicchayassa porāṇaṭīkaṃ mahābodhitthero.

Abhidhamatthasaṅgahābhidhammāvatārābhinava ṭīkāyo sumaṅgalasāmitthero. Saccasaṅkhepābhinavaṭīkaṃ araññavāsitthero. Nāmarūpaparicchedābhinavaṭīkaṃ mahāsāmitthero. Paramatthavinicchayābhinavaṭīkaṃ aññataratthero. Vinayavinicchayaṭīkaṃ revatatthero. Khuddasikkhāya purāṇaṭīkaṃ mahāyasatthero. Tāyayeva abhinavaṭīkaṃ saṅgharakkhitattheroti.

Vajirabuddhiṃ nāma vinayagaṇṭhipadatthaṃ vajirabuddhitthero. Cūḷagaṇṭhiṃ majjhimagaṇṭhiṃ mahāgaṇṭhiñca sīhaḷadīpavāsino therā. Te ca padakkamena asaṃvaṇṇetvā anuttānatthāyeva saṃvaṇṇitattā gaṇṭhipadatthāti vuccanti.

Abhidhānappadīpikaṃ pana mahāmoggalānatthero. Atthabyakkhānaṃ cūḷabuddhatthero. Vuttodayaṃ sambandhacintanaṃ subodhālaṅkārañca saṅgharakkhitatthero. Byākaraṇaṃ moggalānatthero.

Mahāvaṃsaṃ cūḷavaṃsaṃ dīpavaṃsaṃ thūpavaṃsaṃ bodhivaṃsaṃ dhātuvaṃ sañca sīhaḷadīpavāsino therā. Dāṭhādhātuvaṃsaṃ pana dhammakittitthero akāsi. Ete ca pāḷimuttakavasena vuttattā ganthantarāti vuccanti.

Iccevaṃ buddhaghosādayo thera varā yathābalaṃ yathāsattiṃ pariyattiṃ sāsanaṃ upatthambhetvā bahūhi mūlehi bahuhisākhāhi bahūhi ca viṭapehi upatthambhiyamāno vepullamā pajjamāno mahānigrodharukkho viya thiraṃ hutvā cirakālaṃ tiṭṭhatīti veditabbaṃ.

Idaṃ sīhaḷadīpe potthakāruḷhato pacchā sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Etepi ca mahāthero, yathāsattiṃ yathābalaṃ;

Aṭṭhakathādayo katvā, maccumukhaṃ upāgamuṃ.

Seyyathāpi ca lokasmiṃ, obhāsitvāna candimā;

Āvahitvāna sattānaṃ, hitaṃ atthaṃva gacchati.

Evameva mahātherā, ñāṇobhāsehi bhāsiya;

Āvahitvāna sattānaṃ, hitaṃ atthaṃva gacchati.

Iti sāsanavaṃse sīhaḷadīpikasāsanavaṃsakathāmaggo

Nāma dutiyo paricchedo.

  1. Suvaṇṇabhūmisāsanavaṃsakathāmaggo

我來把這段巴利文直譯成簡體中文: 舍利弗長老應巴拉克拉馬巴胡王的請求,撰寫了名為《心義燈》的律藏註釋書和增支部註釋書。達米拉國的迦葉長老撰寫了名為《疑惑排除》的律藏註釋書。 而法護阿阇黎長老撰寫了復注。因為它闡明了根本註釋中未明之義,所以稱為復注。 其他諸長老撰寫了《清凈道論》的小注和《蜜光》。因為它與根本註釋相對照,闡述了余義和未明之義,且文辭甜美動人,故稱為《蜜光》。迦葉長老則撰寫了《斷癡》論典。 佛授長老撰寫了《阿毗達摩入門》、《色非色分別》和《律藏決定》。舍利弗長老撰寫了《律藏綱要》。法吉祥長老撰寫了《小學》。阿諾樓陀長老撰寫了《勝義決定》、《名色差別》和《阿毗達摩概要》。法護長老撰寫了《諦要略》。葉摩長老撰寫了《葉摩論》。因為這些著作簡要闡述且易於理解特相,故稱為論典。 在這些著作的註釋中,新無垢覺長老撰寫了《阿毗達摩概要》的古注。婆吉沙羅大沙彌長老撰寫了《諦要略》、《名色差別》、《葉摩論》和《阿毗達摩入門》的古注。大菩提長老撰寫了《勝義決定》的古注。 善吉祥沙彌長老撰寫了《阿毗達摩概要》和《阿毗達摩入門》的新注。林居長老撰寫了《諦要略》的新注。大沙彌長老撰寫了《名色差別》的新注。某位長老撰寫了《勝義決定》的新注。離婆多長老撰寫了《律藏決定注》。大名稱長老撰寫了《小學》的古注。僧護長老撰寫了《小學》的新注。 金剛覺長老撰寫了名為《金剛覺》的律藏難句義疏。錫蘭島的諸長老撰寫了小難句、中難句和大難句。因為它們不是按順序解釋而是隻解釋難解之義,故稱為難句義疏。 大目犍連長老撰寫了《同義詞明燈》。小佛陀長老撰寫了《義釋》。僧護長老撰寫了《韻律學》、《關係思維》和《善莊嚴》。目犍連長老撰寫了《文法》。 錫蘭島的諸長老撰寫了《大史》、《小史》、《島史》、《塔史》、《菩提樹史》和《舍利史》。法稱長老撰寫了《牙舍利史》。這些因為是在聖典之外所說,故稱為別著。 如是,佛音等諸大長老各盡己力維護教法,如同大榕樹被眾多根系、枝葉和樹幹支撐而茁壯成長,能夠穩固地長久住世,應當如是了知。 這是錫蘭島經典結集之後的教法建立。 這些大長老們也是,隨其能力隨其力量; 造作註釋等書,而後趨向死亡。 譬如世間中,月亮放光明; 為眾生帶來,利益而西沉。 如是諸大長老,以智慧光照耀; 為眾生帶來,利益而西去。 此為教史中錫蘭島教史道路品第二章。 第3.章 金地(今緬甸)教史道路品

  1. Idāni yathāṭhapitamātikāvasena suvaṇṇabhūmi raṭṭhe sāsanavaṃsakathāmaggassa vatthuṃ okāso anuppattho, tasmā suvaṇṇabhūmiraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ ārabhissāmi.

Tattha suvaṇṇabhūmīti tīsu rāmaññaraṭṭhesu ekassa nāmaṃ. Tīṇihi rāmaññaraṭṭhāni honti haṃsāvatīmuttimasuvaṇṇabhūmivasena ekadesena sabbampi rāmaññaraṭṭhaṃ gahetabbaṃ. Tattha pana ukkalāpajanapade tapussabhallike ādiṃ katvā bhagavato abhisambujjhitvā sattasattāhesu atikkantesuyeva āsāḷhimāsassa juṇhapakkhapañcamadivasato paṭṭhāya rāmaññaraṭṭhe sāsanaṃ patiṭṭhati.

Idaṃ rāmaññaraṭṭhe paṭhamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Bhagavato abhisambuddhakālato pubbeyeva aparaṇṇakaraṭṭhe subhinnanagare tissarañño kāle ekassa amaccassa tisso jayo cāti dveputtā ahesuṃ. Te gihibhāve saṃvegaṃ labhitvā mahāsamuddassa samīpe gajjagirimhi nāma pabbate itthusipabbaṃ pabbajitvā nisīdisuṃ. Tadā nāgiyā vijjādharo santavaṃ katvā dve aṇḍāni vijāyitvā sā nāgī lajjāya tāni vijahitvā gacchi.

Tadā jeṭṭho tissakumāro tāni labhitvā kaniṭṭhena saddhiṃ vibhajitvā ekaṃ ekassa santike ṭhapesi. Kāle atikkante tehi aṇḍehi dve manussā vijāyiṃsu. Te dasa vassavaye sampatte kaniṭṭhassa aṇḍato vijāyanadaharo kālaṃ katvā majjhimadese mithilanagare gavaṃpati nāma kumāro upajji. So sattavassikakāle buddhassa bhagavato santike niyyādetvā pabbājetvā acireneva arahā ahosi.

Jeṭṭhassa pana aṇḍato vijāyanadaharo dvādasavassikakāle sakko devānamindo āgantvā rāmaññaraṭṭhe sudhammapuraṃ nāma nagaraṃ māpetvā sīharājāti nāmena tattha rajjaṃ kārāpesi. Silālone pana sirimāsokoti nāmenāti vuttaṃ. Gavaṃpatitthero ca attanā mātaraṃ daṭṭhukāmo mithilanagarato āgantuṃ ārabhi. Tadā dibbacakkhunā mātuyā kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā idāni me mātā kuhiṃ uppajjatīti āvajjanto bāhullena nesādakevaṭṭānaṃ nivāsanaṭṭhānabhūte dese uppajjatīti ñatvā sacāhaṃ gantvā na ovādeyyaṃ, mātā me apāyagamaniyaṃ apuññaṃ vicinitvā catūsu apāyesu uppajjeyyāti cintetvā bhagavantaṃ yācitvā rāmaññaraṭṭhaṃ vehāsamaggena āgacchi. Rāmaññaraṭṭhe sudhammaparaṃ patvā attano bhātunā sīharājena saddhiṃ raṭṭhavāsīnaṃ dhammaṃ desetvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi.

Atha sīharājā āha, lokesu bhante tvamasi aggataro puggaloti. Na mahārāja ahaṃ aggataro, tīsu pana bhavesu sabbesaṃ sattānaṃ makuṭasaṅkāso gotamo nāma mayhaṃ satthā atthi, idāni majjhimadesaṃ rājagahaṃ paṭivasatīti. Evaṃ pana bhante sati tumhākaṃ ācariyaṃ mayaṃ daṭṭhuṃ arahāma vā no vāti pucchi. Gavaṃpatittheroca āma mahārāja arahatha bhagavantaṃ daṭṭhuṃ, ahaṃ yācitvā āgacchāmīti vatvā bhagavantaṃ yāci. Bhagavā ca abhisambujjhitvā aṭṭhame vasse saddhiṃ anekasatabhikkhūhi rāmaññaraṭṭhe sukhammapuraṃ ākāsena āgamāsi. Rājavaṃse pañcahi bhikkhusatehi āgamāsīti vuttaṃ. Silālekhane pana vīsatisahassamattehi bhikkhūhīti vuttaṃ. Ettha ca yasmā bhagavā saparisoyeva āgacchi, na ekakoti ettakameva icchitabbaṃ, tasmā nānā vādataṃ paṭicca cittassākulitā na uppādetabbāti.

我來直譯這段巴利文: 第3.章 現在按照既定綱要,輪到敘述金地(今緬甸)教法史道路品的內容,因此我將開始闡述金地教法史道路品。 此中"金地"是三個若蠻國之一的名稱。若蠻國有三個,即瞻波城(今緬甸勃生)、木提馬和金地,這裡應當以一部分代表整個若蠻國。其中,在郁伽羅巴地區,以答咤婆利迦為首,在世尊證悟后第七個七日過後,從阿沙荼月白半第五日開始,教法在若蠻國建立。 這是教法在若蠻國的首次建立。 在世尊證悟之前,在阿巴蘭那迦國的蘇頻那城,在帝沙王時期,有一位大臣的兩個兒子,名叫帝沙和阇耶。他們在俗家生起厭離心,在大海邊名為咖迦崖的山上出家修行。當時有一位龍女行持咒術,生下兩枚卵后,因羞恥而拋棄離去。 那時長兄帝沙童子得到這些卵,與弟弟分配,各自保管一枚。時日過去,從這兩枚卵中孵出兩個人。當他們長到十歲時,從弟弟那枚卵孵出的孩子去世后,轉生到中印度彌梯羅城,成為名叫牛主的童子。他七歲時被獻給世尊出家,不久就證得阿羅漢果。 而從長兄那枚卵孵出的孩子到了十二歲時,帝釋天王前來,在若蠻國建造了一座名為善法的城市,讓他以獅子王的名號在那裡統治。但在石刻中稱他為吉祥馬阿育。牛主長老想要見母親,準備從彌梯羅城前來。那時他用天眼觀察到母親已經去世,思維"現在我母親轉生到哪裡",得知她多生於漁夫獵人居住的地方,想到"如果我不去教導,我母親造作惡業將會轉生四惡道",於是請求世尊允許,從空中來到若蠻國。到達善法城后,與自己的兄長獅子王一起向國民說法,使他們安住於五戒。 這時獅子王說:"尊者,您是世間最尊貴的人。""大王,我不是最尊貴的,在三界中有一位如同眾生之冠的我的老師,名叫喬達摩,現住在中印度王舍城。"獅子王又問:"既然如此,我們是否有資格見您的老師?"牛主長老回答說:"是的,大王,你們有資格見世尊,我去請求他來。"說完后就去請求世尊。世尊在證悟后第八年,與數百比丘一起從空中來到若蠻國善法城。王統史說是與五百比丘同來。但石刻中說是與約兩萬比丘同來。這裡因為世尊是與眷屬一起來,不是獨自來,所以只需知道這麼多,不應因不同說法而心生混亂。

Atha āgantvā ratanamaṇḍape nisīditvā sarājikānaṃ raṭṭhavāsīnaṃ amatarasaṃ adāsi. Tīsu saraṇesu pañcasu ca sīlesu patiṭṭhāpesi. Atha bhagavā dassanatthāya āgatānaṃ channaṃ tāpasānaṃ cha kesadhātuyo pūjanatthāya adāsi. Tato pacchāsattatiṃsavassāni pūretvā parinibbānakālepi bhagavato adhiṭṭhānānurūpena citakaṭṭhānato tettiṃsa dante gahetvā gavaṃpatitthero sudhammapuraṃ ānetvā sīharañño datvā tettiṃsacetiyāni patiṭṭhāpesi. Evaṃ bhagavato parinibbānato aṭṭhameyeva vasse gavaṃpatitthero rāmañña raṭṭhe sudhammapure sāsanaṃ patiṭṭhāpesi.

Idaṃ rāmaññaraṭṭhe dutiyaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Bhagavato parinibbutapañcatiṃsādhikānaṃ dvinnaṃ satānaṃ uparisuvaṇṇabhūmiṃ nāma rāmaññaraṭṭhaṃ āgantvā soṇatthero uttarattherocāti dve therā pañcavaggakammārahehi bhikkhūhi saddhiṃ sāsanaṃ patiṭṭhāpesuṃ. Te ca therā mahāmoggaliputtatissattherassa saddhivihārikāti aṭṭhakathāyaṃ āgatā.

Tapussabhallike gavaṃpatittherañca paṭicca sāsanaṃ tāva patiṭṭhahi. Tañca na sabbena sabbaṃ ogāhetvā ye ye pana saddhā pasannā, te te attano icchāvaseneva sāsanaṃ pasīdiṃsu. Pacchā pana soṇuttarattherā mahussāhena ācariya āṇattiyā sāsanassa patiṭṭhāpanatthāya ussukkaṃ āpannā patiṭṭhāpesuṃ. Tena aṭṭhakathāyaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti kāritapaccayavasena āṇattivibhattivasenaca vuttaṃ.

Tadā pana suvaṇṇabhūmiraṭṭhe sudhammapure sirimāsoko nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tañca sudhammapuraṃ nāma kelāsapabbatamuddhani dakkhiṇāya anudisāya pubbaḍḍhabhāgena pabbatamuddhani aparaḍḍhabhāgena bhūmitale tiṭṭhati. Taṃyeva guḷapācakānaṃ massānaṃ gehasadisāni gehāni yebhuyyena, teneva goḷamittika nāmenāpi vohāriyati. Tassa pana nagarassa mahāsamuddasamīpe ṭhitattā dakayakkhinī sabbadā āgantvā rājagehe jāte jāte kumāre khādi.

Soṇuttarattherānaṃ sampattadivasayeva rājagehe ekaṃ puttaṃ vijāyi. Dakayakkhinīca khādissāmīti saha pañcahi yakkhinisatehi āgatā. Taṃ disvā manussā bhāyitvā mahāviravaṃ ravanti. Tadā therā bhayānakaṃ sīhasīsavasena ekasīsasarīradvayasambandhasaṇṭhānaṃ manusīharūpaṃ māpetvā dassetvā taṃ yakkhiniṃ saparisaṃ palāpesuṃ.

Therā ca puna yakkhiniyā anāgamanatthāya parittaṃ akaṃsutasmiñca samāgame āgatānaṃ manussānaṃ brahmajālasuttaṃ adesayyuṃ . Saṭṭhimattasahassā sotāpannādiparāyanā ahesuṃ. Kuladārakānaṃ aḍḍhuḍḍhāni sahassāni pabbajiṃsu. Kuladhītānaṃ pana dighaḍḍhasahassaṃ. Rājakumārānaṃ pañcasatādhikasahassamattaṃ pabbajiṃsu. Avasesāpi manussā saraṇe patiṭṭhahiṃsu. Evaṃ so tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesīti. Vuttañca aṭṭhakathāyaṃ,–

Suvaṇṇabhūmiṃ gantvāna, soṇuttarā mahiddhikā;

Pisāce niddhamitvāna, brahmajāle madesisunti.

Tato paṭṭhāya rājakumārānaṃ soṇuttaranāmehiyeva nāmaṃ akaṃsu. Avasesadvārakānampi rakkhasabhayato vimocanatthaṃ tālapattabhujapattesu therehi māpitaṃ manusīharūpaṃ dassetvā matthake ṭhapesuṃ. Manussāca silāmayaṃ manusīharūpaṃ katvā sudhammapurassa esanne padese ṭhapesuṃ. Taṃ yāvajjatanā atthīti. Iccevaṃ bhagavato parinibbānato pañcatiṃsādhike dvivassasate sampatte soṇuttarattherā āgantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpetvā anuggahaṃ akaṃsūti.

我來直譯這段巴利文: 於是世尊來到后,坐在寶座上,給予國王和國民甘露之味,使他們安住於三皈依和五戒。這時世尊將六顆頭髮舍利賜給前來禮見的六位苦行者供奉。之後,在圓滿三十七年後的涅槃時,按照世尊的決意,牛主長老從火化處取得三十三顆牙舍利,帶到善法城交給獅子王,建立了三十三座塔。如此,在世尊涅槃后的第八年,牛主長老在若蠻國善法城建立了教法。 這是教法在若蠻國的第二次建立。 在世尊涅槃二百三十五年後,索那長老和優多羅長老這兩位長老與足以構成五人僧團的比丘們一起來到名為金地的若蠻國,建立了教法。註釋書中說這兩位長老是摩訶目犍連帝須長老的弟子。 通過答咤婆利迦和牛主長老,教法首先得以建立。但這並非完全深入,只是那些有信仰的人依各自的意願信受教法。後來索那和優多羅長老遵循師長的教誨,為建立教法而作出巨大努力。因此註釋書中說"去那個國家建立教法",是以使役語氣和命令語氣來表述的。 當時在金地的善法城,有一位名叫吉祥馬阿育的國王在統治。這善法城位於開拉薩山頂,南方一半在山頂,另一半在平地。那裡多是製糖工人的房屋,因此也被稱為糖工城。因為這座城市靠近大海,有一位水夜叉女經常來到王宮吃掉新生的王子。 在索那和優多羅長老到達的那天,王宮剛生下一個王子。水夜叉女帶著五百夜叉女前來準備吃掉王子。人們看到后恐懼地大聲喊叫。這時長老們變現出一個可怕的人獅形象,一個頭連著兩個身體,驅趕走夜叉女及其隨從。 長老們為防止夜叉女再來,做了護衛。在那次集會上,他們為來集會的人們講說《梵網經》。六萬人證得須陀洹等果位。一千五百名良家子出家。一千五百名良家女出家。一千五百名王子出家。其餘的人也皆皈依。如此他們在那裡建立了教法。註釋書中說: "索那優多羅具大神通,來到金地后; 驅除諸鬼魔,宣說梵網經。" 從那時起,人們給王子取名都用索那和優多羅的名字。爲了使其他門戶也免除羅剎的恐懼,他們在棕櫚葉和芭蕉葉上畫上長老們變現的人獅像放在屋頂上。人們也用石頭製作人獅像,放在善法城附近,至今仍在。如是在世尊涅槃二百三十五年時,索那和優多羅長老前來建立並護持教法。

Idaṃ rāmaññaraṭṭhe tatiyaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Tato pacchā chasatādhike sahasse sampatte pubbe vuttehi tīhi kāraṇehi sāsanassa uppattiṭṭhānabhūtaṃ rāmaññaraṭṭhaṃ dāmarikacorabhayena pajjararogabhayena sāsanapaccatthikabhayenacāti tīhi bhayehi ākulitaṃ ahosi. Tadā ca tattha sāsanaṃ dubbalaṃ ahosi, yathā udake mande tatrajātaṃ uppalaṃ uppalaṃ dubbalanti. Tattha bhikkhūpi sāsanaṃ yathā kāmaṃ pūretuṃ na sakkā.

Sūriyakumārassa nāma manoharirañño pana kāle sāsanaṃ ativiya dubbalaṃ ahosi. Jinacakke ekachasatādhike vassasahasse sampatte kaliyugeca ekūnavīsatādhike catuvassasate sampatte arimaddananagare anuruddhā nāma rājā tato saha piṭakena bhikkhusaṅghaṃ ānesi.

Tato pacchā jinacakke navādhike sattasate sahasse ca sampatte laṅkādīpe sirisaṅghabodhiparakkamabāhumahārājā sāsanaṃ sodhesi.

Tato channaṃ vassānaṃ upari kaliyuge dvattiṃsādhike pañcasate sampatte uttarājīvo nāma thero sāsane pākaṭo ahosi.

So pana rāmaññaraṭṭhavāsino ariyāvaṃsattherassa saddhivihāriko. Ariyāvaṃsatthero pana kappuṅganagaravāsino mahākāḷattherassa saddhivihāriko. Mahākāḷatthero pana sudhammapuravāsino prānadassittherassa saddhivihāriko. Ayaṃ pana uttarājīvachappadattherānaṃ vaṃsadīpanatthaṃ vuttā.

So pana prānadassitthero lokiyābhiññāyo labhitvā niccaṃ abhiṇhaṃ pātova magadharaṭṭhe uruvelanigame mahābodhiṃ gantvā mahābodhiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā puna āgantvā sudhammapure piṇḍāya cari. Idaṃ therassa nibaddhavattuṃ. Ayañca attho sudhammapurato magadharaṭṭhaṃ gantvā uruvelanigame vāṇijakammaṃ karontā tadākāraṃ passitvā paccāgamanakāle sudhammapura vāsīnaṃ kathesuṃ, tasmā viññāyati.

Tasmiñca kāle uttarājīvatthero paripuṇṇavīsativassena chappadena nāma sāmaṇerena saddhiṃ sīhaḷadīpaṃ gacchi. Sīhaḷadīpavāsino ca bhikkhū mayaṃ mahāmahindattherassa vaṃsikā bhavāma, tumhepi soṇuttarattherānaṃ vaṃsikā bhavatha, tasmā mayaṃ ekavaṃsikā bhavāma samāna vādikāti vatvā chappadasāmaṇerassa upasampadakammaṃ akaṃsu. Tato pacchā cetiya vandanādīni kammāni niṭṭhāpetvā uttarājīvatthero saddhiṃ bhikkhusaṅkhena arimaddananagaraṃ paccāgamāhi.

Chappadassa pana etadahosi,- sacāhaṃ ācariyena saha jambudīpaṃ gaccheyyaṃ, bahūhi ñātibalibodhehi pariyattuggahaṇe antarāyo bhaveyya, tena hi sīhaḷadīpeyeva vasitvā pariyattimuggahetvā paccāgamissāmīti.

Tato ācariyassa okāsaṃ yācitvā sīhaḷadīpeyeva paṭivasi. Sīhaḷadīpe vasitvā yāva laddhattherasammutikā pariyattiṃ pariyāpuṇitvā puna jambudīpaṃ paccāgantukāmo ahosi. Atha tassa etadahosi,– ahaṃ ekakova gacchanto sace mama ācariyo natthi, sacepi jambudīpavāsinā bhikkhusaṅghena saddhiṃ vinayakammaṃ kātuṃ na iccheyyaṃ, evaṃ sati visuṃ kammaṃ kātuṃ na sakkūṇeyyaṃ, tasmā piṭakadharehi catūhi therehi saddhiṃ gacceyyaṃ, iccetaṃ kusalanti.

我來直譯這段巴利文: 這是教法在若蠻國的第三次建立。 此後,在一千六百年過去時,由於前述三種原因,作為教法發源地的若蠻國遭受叛亂盜賊之患、瘟疫之患和教法敵對者之患這三種災難的困擾。那時那裡的教法衰弱,就如同水淺時生長在其中的蓮花一樣脆弱。在那裡的比丘們也無法隨意圓滿教法。 在名叫蘇利耶王子的美好王朝時期,教法變得極其衰弱。當佛法之輪轉過一千六百年,迦利時代過去四百一十九年時,在阿里曼達那城(今緬甸蒲甘)的阿努律陀王從那裡帶來了三藏和僧團。 之後,當佛法之輪轉過一千七百零九年時,錫蘭島的聖僧伽菩提·巴拉克拉馬巴胡大王凈化了教法。 又過六年,當迦利時代滿五百三十二年時,名叫優塔拉濟瓦的長老在教法中顯赫。 他是若蠻國住的聖統長老的共住弟子。聖統長老是迦蓬伽城住的大黑長老的共住弟子。大黑長老是善法城住的波羅那達西長老的共住弟子。這是爲了說明優塔拉濟瓦和查巴達諸長老的傳承而說的。 這位波羅那達西長老獲得世間神通后,每天清晨都去摩揭陀國優樓頻螺聚落的大菩提樹,打掃大菩提樹院,然後回來在善法城托缽。這是長老的日常慣例。這件事是從善法城到摩揭陀國做生意的商人們看到后回來告訴善法城居民而得知的。 在那時,優塔拉濟瓦長老與已滿二十歲的查巴達沙彌一起去了錫蘭島。錫蘭島的比丘們說:"我們是大馬哈印達長老的傳承,你們是索那和優塔拉長老的傳承,因此我們是同一傳承、同一教說。"說完后為查巴達沙彌舉行了具足戒。之後,完成禮拜佛塔等事務后,優塔拉濟瓦長老與僧眾一起回到阿里曼達那城。 查巴達想到:"如果我和老師一起回閻浮提,會因為眾多親屬和供養而妨礙學習,那麼我就在錫蘭島住下來學習教法后再回去。" 於是請求老師允許后留在錫蘭島。在錫蘭島住下來,直到獲得長老資格,學習教法后想要回到閻浮提。這時他想到:"如果我獨自回去,萬一我的老師不在,或者閻浮提的僧團不願與我一起行持律儀,這樣我就無法單獨舉行羯磨。因此我應當與四位持三藏的長老一起回去,這樣比較好。"

Evaṃ pana cintetvā tāmalittigāmavāsinā sivalittherena kambojarañño puttabhūtena tāmalindattherena kiñcipuravāsinā ānandattherena rāhulattherenacāti imehi catūhi therehi saddhiṃ nāvāya paccāgacchi. Te ca therā piṭakadharā ahesuṃ dakkhā thāmasampannā ca. Tesu visesato rāhulatthero thāmasampanno. Kusimanagaraṃ sampattakāle upakaṭṭhavassūpagamanakālo hutvā arimaddananagare ācariyassa santikaṃ asampāpuṇitvā kusimanagarayeva vassaṃ upagamiṃsu. Tesaṃ vassūpagamanavihāravatthu ārāmapākāro ca kusimanagarassa dakkhiṇadisāsāge yāvajjatanā atthi.

Vassaṃvuṭṭhakāle pana mahāpavāraṇāya pavāretvā te pañca therā arimaddananagaraṃ agamaṃsu. Uttarājīvattheroca arimaddananagara vāsīhi bhikkhūhi visuṃ hutvā saṅghakammāni akāsi. Kiñcāpi cettha uttarājīvattherādayo sīhaḷadīpato paccāgantvā arimaddananagare vasitvā sāsanaṃ anuggahesuṃ, rāmaññaraṭṭhe pana jātattā pubbe ca tattha nivāsattā idha dassitāti daṭṭhabbā.

Tasmiñca kāle dalanagare padīpajeyyagāme jāto sāriputto nāma mahallakassamaṇero eko arimaddananagaraṃ gantvā ānandattherassa santike upasampajjitvā pariyatti pariyapuṇi. So bahussuto ahosi dakkho thāmasampanno ca. Tamatthaṃ sutvā narapaticaññisūrājā cintesi,- saceso aṅgapaccaṅgasampanno bhaveyya, ācariyaṃ katvā ṭhapessāmi anuggahessāmīti. Rājā evaṃ cintetvā rājapurise pesetvā vīmaṃsāpesi. Rājapurisā ca tassa chinnapādaṅguṭṭhaggataṃ passitvā tamatthaṃ rañño ārocesuṃ. Rājā taṃ sutvā evaṃ vikalaṅgapaccaṅgo bhaveyya, padhānācariyaṭṭhāne ṭhapetuṃ na yuttoti katvā padhānācariyabhāvaṃ na akāsi. Pūjāsakkā ramatteneva anuggahaṃ akāsi. Ekasmiñca kāle dhammavilāsoti lañchaṃ datvā rāmaññaraṭṭhe sāsanaṃ sodhetvā parisuddhaṃ karohīti rāmaññaraṭṭhaṃ pesesi.

Soca rāmaññaraṭṭhaṃ gantvā dalanagare bahunaṃ bhikkhūnaṃ dhamma vinayaṃ vācetvā sāsanaṃ paggahesi. Tattha ca rāmaññamanussā tassa dhammavilāsattherassa sissānusissā sīhaḷabhikkhu gaṇāti vohāranti. Iccevaṃ sīhaḷadīpikassa ānandattherassa sissaṃ dhammavilāsaṃ paṭicca rāmaññaraṭṭhe sīhaḷadīpato sāsanassa āgatamaggoti.

Idaṃ rāmaññaraṭṭhe catutthaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Tasmiñca kāle muttimanagare aggamahesiyā ācariyā buddhavaṃsattheramahānāgattherā sīhaḷadīpaṃ gantvā mahāhāravāsigaṇavaṃsabhūtānaṃ bhikkhūnaṃ santike puna sikkhaṃ gaṇhitvā muttimanagaraṃ paccāgantvā muttimanagaravāsīti bhikkhūhi visuṃ hutvā saṅghakammāni katvā sāsanaṃ paggahesuṃ. Teca there paṭicca rāmaññaraṭṭhe puna sīhaḷadīpato sāsanaṃ āgatanti.

Idaṃ rāmaññaraṭṭhe pañcamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Tato pacchāca muttimanagare setibhindassa rañño mātuyā ācariyo medhaṅkaro nāma thero sīhaḷadīpaṃ gantvā sīhaḷadīpe araññavāsīnaṃ mahātherānaṃ santike puna sikkhaṃ gahetvā pariyattiṃ pariyāpuṇitvā suvaṇṇarajatamaye tipusīsacchanne setibhindassa rañño mātuyā kārāvite vihāre nisiditvā sāsanaṃ anuggahesi. Lokadīpakasārañca nāma ganthaṃ akāsi. Athāparimpi muttimanagareyeva suvaṇṇasobhaṇo nāma thero sīhaḷadīpaṃ gantvā mahāvihāravāsigaṇavaṃsabhūtānaṃ therānaṃ santike puna sikkhaṃ gahetvā muttimanagarameva paccāgacchi.

我來直譯這段巴利文: 如此思考後,他與住在多馬利提村的西瓦利長老、柬埔寨王之子多馬林達長老、住在勤支布拉的阿難長老和羅睺羅長老這四位長老一起乘船回來。這些長老都持三藏,精通且具威力。其中羅睺羅長老特別具有威力。當到達古西馬城時,已近雨安居時節,未能到達阿里曼達那城見老師,就在古西馬城安居。他們安居的精舍圍墻至今仍在古西馬城南方。 雨安居結束后,在大自恣日自恣完畢,這五位長老前往阿里曼達那城。優塔拉濟瓦長老與阿里曼達那城的比丘們分開舉行僧團羯磨。雖然這裡優塔拉濟瓦長老等人從錫蘭島回來住在阿里曼達那城護持教法,但因為他們生於若蠻國且先前住在那裡,所以在此提及。 那時,在達拉城帕迪帕杰雅村出生的一位名叫舍利弗的老沙彌,到阿里曼達那城在阿難長老處受具足戒並學習教法。他多聞、精通且具威力。那拉帕提占尼蘇王聽聞此事後想道:"如果他四肢具足,我要立他為老師並護持他。"國王如此想後派王臣去調查。王臣們看到他的腳趾斷了,就向國王報告此事。國王聽后想:"既然他四肢不全,不適合立為首席老師。"因此沒有立他為首席老師,只是以供養恭敬來護持他。有一次賜給他"法喜"的稱號,派他到若蠻國凈化教法,說:"去使教法清凈。" 他去到若蠻國,在達拉城教導許多比丘學習法和律,護持教法。在那裡,若蠻國的人稱他的弟子及弟子的弟子為"錫蘭比丘眾"。如是通過錫蘭島的阿難長老的弟子法喜,教法從錫蘭島傳到若蠻國。 這是教法在若蠻國的第四次建立。 那時在木提馬城,王后的老師佛史長老和大龍長老去到錫蘭島,在大寺派比丘處重受戒法,回到木提馬城后與木提馬城的比丘們分開舉行僧團羯磨,護持教法。通過這些長老,教法再次從錫蘭島傳到若蠻國。 這是教法在若蠻國的第五次建立。 此後,在木提馬城,設底賓達王母親的老師名叫美達卡拉的長老去到錫蘭島,在錫蘭島林居大長老處重受戒法並學習教法,回來后住在設底賓達王母親建造的金銀錫頂精舍中護持教法。他撰寫了名為《世間燈要》的著作。此後又有一位住在木提馬城的名叫金莊嚴的長老去到錫蘭島,在大寺派諸長老處重受戒法后回到木提馬城。

So pana thero araññeyeva vasi. Dhutaṅgadharo ca ahosi appiccho santuṭṭho lajjī kukkuccako sikkhā kāmo dakkho thāmasampanno ca. Sīhaḷadīpe kalambumhi nāma jātassare udakukkhepasīmāyaṃ atirekapañcavaggena vanaratanaṃ nāma saṅgharājaṃ upajjhāyaṃ katvā rāhulabhaddaṃ nāma vijayabāhurañño ācariyabhūtaṃ theraṃ kammavācācariyaṃ katvā upasampajji. Soca thero punāgantvā muttimanagareyeva vasitvā gaṇaṃ vaḍḍhetvā sāsanaṃ anuggahesi. Ete ca dve there paṭicca rāmaññaraṭṭhe sīhaḷadīpato sāsanaṃ āgataṃ.

Idaṃ rāmaññaraṭṭhe chaṭṭhaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Tato pacchā sāsanavasena dvivassādhike dvisahasse kaliyugato ekāsītike sampatte haṃsāvatīnagare siriparamamahādhammarājāti laddhanāmo dhammacetiyarājā kusimamaṇḍale haṃsāvatīmaṇḍale muttimamaṇḍale ca raṭṭhavāsino sapajaṃviya dhammena samena rakkhitvā rajjaṃ kāresi. So ca rājā tīsu piṭakesu catūsu ca vedesu byākaraṇacchandālaṅkārādīsu ca cheko sikkhitanānāsippo nānābhāsāsu ca pasuto saddhāsīlādiguṇopeto kumudakundasaradacandikāsamānasitapajapatibhūto ca sāsane ca atippasanno ahosi.

Ekasmiṃ kāle so cintesi, bhagavato sāsanaṃ nāma pabbajjaupasampadatāvena sambandhaṃ, upasampadabhāvo ca sīmaparisavatthu ñattikammavācāsampattīhi sambandhoti. Evañca pana cintetvā sīmavinicchayaṃ tassaṃ vaṇṇanaṃ vinayasaṅgahaṃ tassaṃvaṇṇanaṃ sīmālaṅkāra sīmasaṅgahañca saddato atthato ca punappunaṃ upaparikkhitvā aññamaññaṃ saṃsanditvā pubbāparaṃ tulayitvā bhagavato adhippāyo īdiso ganthakārānaṃ adhippāyo īdisoti passitvā amhākaṃ rāmaññaraṭṭhe baddhanadīsamuddajātessarādayo sīmāyo bahukāpi samānā ayaṃ parisuddhāti vavatthapetuṃ dukkaraṃ, evaṃ sati sīmaparisāparisuddhā bhavituṃ dukkarāti paṭibhāti.

Tato pacchā rāmaññaraṭṭhe tipiṭakadharabyattappaṭibalattherehi mantetvā rañño paṭibhānānurūpaṃ sīmaparisā parisuddhā bhavituṃ dukkarāti therā vinicchaniṃsu.

Atha rājā evampi cintesi,– ahovata sammāsambuddhassa sāsanaṃ pañcavassasahassāni patiṭṭhatissatīti ganthesu vuttopi samāno abhisambuddhato catusaṭṭhādhikadvisahassamatteneva kālena sāsane malaṃ hutvā upasampadakamme kaṅkhāṭṭhānaṃ tāva uppajji, kathaṃ pana pañcavassasahassāni sāsanassa patiṭṭhānaṃ bhavissatīti. Evaṃ dhammasaṃvegaṃ uppādetvā punāpi evaṃ cintesi,- evaṃ ettakaṃ sāsane malaṃ dissamānopi samāno upasampadakamme kaṅkhāṭṭhānaṃ dissamānopi samāno parisuddhatthāya anārabhitvā mādiso appossukko majjhatto nisīdituṃ ayutto, evañhi sati bhagavati saddho pasannomhīti vattabbataṃ anāpajjeyyaṃ, tasmā sāsanaṃ nimmalaṃ kātuṃ ārabhissāmīti.

我來直譯這段巴利文: 這位長老一直住在林中。他持頭陀行,少欲知足,有慚有愧,樂於學戒,精通且具威力。他在錫蘭島名為卡蘭布的水池的灑水界場內,以名為森林寶的僧王為戒和尚,以名為羅睺羅跋陀、曾為毗阇耶巴胡王之師的長老為羯磨阿阇黎,與超過五位比丘一起受具足戒。這位長老回來后住在木提馬城,發展僧團,護持教法。通過這兩位長老,教法從錫蘭島傳到若蠻國。 這是教法在若蠻國的第六次建立。 此後,佛法經過兩千零二年,迦利時代八十一年時,在瞻波城(今緬甸勃生),獲得"最勝法大王"稱號的法塔王如同護持自己子民一樣,以法、以平等護持古西馬區、瞻波區和木提馬區的居民統治國家。這位國王精通三藏和四吠陀,善於文法、韻律、修辭等,學習各種技藝,通曉各種語言,具足信心、持戒等功德,如同秋月照耀白蓮一般,對教法極其信仰。 有一次他想到:世尊的教法是通過出家和具足戒而相續的,而具足戒的存在與界場、僧團、白羯磨文的圓滿相關。如此思考後,他一再從字義和意義兩方面詳細考察《界場抉擇》及其註釋、《律藏綱要》及其註釋、《界場莊嚴》和《界場綱要》,相互對照,前後比較,看到"世尊的意趣是這樣,論著者的意趣是這樣"后想道:"在我們若蠻國,雖有許多水界、海界、池界等界場,但要確定哪個是清凈的很困難,這樣的話,界場和僧團要清凈是困難的。" 此後他與若蠻國持三藏、精通且有能力的長老們商議,長老們依據國王的見解判定界場和僧團要清凈是困難的。 這時國王又這樣想:"雖然諸論中說正等正覺者的教法將住世五千年,但從證悟后僅僅二千六十四年的時間,教法就已經染污,在具足戒羯磨中就已經出現疑惑之處,那麼教法怎麼能住世五千年呢?"如此生起法的厭離心后,又想道:"即使看到教法有如此多的污染,看到具足戒羯磨有疑惑之處,像我這樣的人不為清凈而努力,無所事事地保持中立是不適當的。如果這樣,我就不能說'我對世尊有信心'了,因此我要開始使教法無垢。"

Kuto nukho dāni sāsanaṃ āharitvā thiraṃ patiṭṭhā peyyanti āvajjanto evaṃ cintesi,- bhagavato kira parinibbānato chattiṃsādhike dvisate sampatte mahāmoggali puttatissatthero mahāmahindattheraṃ pesetvā sīhaḷadīpe sāsanaṃ patiṭṭhāpesi, tadā devānaṃ piyatissarājā mahāvihāraṃ kārāpetvā adāsi, sāsanavarañca ekāsitādhikāni dvivassasatāni vimalaṃ hutvā patiṭṭhahi, bhikkhusaṅghopi mahāvihāra vāsigaṇavasena ekatova aṭṭhāsi, tato pacchā abhayagirivāsije tavanavāsivasena dvedhā hutvā bhijji, jinacakke aṭṭhasattasatādhike sahasse sampatte sirisaṅghabodhiparakkamabāhumahārājā udumbaragirivāsi mahākassapattherappamukhaṃ mahāvihāra vāsigaṇaṃ anuggahetvā yathāvutte dvegaṇe visodhesi, sāsanaṃ nimmalaṃ akāsi, tato pacchā vijayabāhuparakkamabāhurājūnaṃ dvinnaṃ kālepi sāsanaṃ nimmalaṃ hutvāyeva aṭṭhāsi, teneva byattappaṭibalabhikkhū āyācitvā sīhaḷadīpaṃ gantvā puna sikkhaṃ gaṇhā pessāmi, tesaṃ pana paramparavasena pavattānaṃ bhikkhūnaṃ vasena amhākaṃ rāmaññaraṭṭhe sāsanaṃ nimmalaṃ hutvā patiṭṭhahissatīti. Evaṃ pana cintetvā moggalānattheraṃ somattherañca sīhaḷadīpaṃ gamanatthāya yāci. Therāca sāsanappaṭiyattakammamidanti manasikaritvā paṭiññaṃ akaṃsu.

Rājā ca dāṭhādhātupūjanatthāya bhikkhusaṅghassa pūjanatthāya bhūvanekabāhurañño paṇṇākāratthāya deyyadhammapaṇṇākāravatthūni paṭiyādetvā citradūtaṃ rāmadūtanti ime dve amacce dvīsu nāvāsu nāyakaṭṭhāne ṭhapetvā kaliyuge sattatiṃsādhike aṭṭhavassasate sampatte māghamāsassa puṇṇamito ekādasamiyaṃ sūravāre citradūtaṃ saddhiṃ moggalānattherappamukhehi bhikkhūhi ekāya nāvāya gamāpesi. Phagguṇamāsassa aṭṭhamiyaṃ sīhaḷadīpe kalambutitthaṃ pāyāsi.

Rāmadūtaṃ pana tasmiṃyeva vasse māghamāsassa puṇṇamito dvādasamiyaṃ candavāre saddhiṃ somattherappamukhehi bhikkhūhi ekāya nāvāya gamāpesi. Ujukaṃ pana vātaṃ alabhitvā citramāsassa juṇhapakkhanavamiyaṃ sīhaḷadīpe valligāmaṃ pāyāsi.

Tato pacchā tepi dve amaccā dvīsu nāvāsu ābhatāni dātabbapaṇṇākāravatthūni sandesapaṇṇāni ca bhūvanekabāhurañño bhikkhūsaṅghassa ca adāsi. Raññā pesitabhikkhūnañca sandesapaṇṇe kathitaniyāmeneva kalyāṇiyaṃ nāma nadiyaṃ udakukkhepasīmāyaṃ sāmaṇerabhūmiyaṃ patiṭṭhāpetvā puna upasampadakammaṃ akaṃsu.

Upasampajjitvā ca bhūvanekabāhurājā nānāppakāre bhikkhūnaṃ sāruppe parikkhāre datvā idaṃ pana āmisadānaṃ yāva jīvitapariyosānāyeva paribhuñjitabbaṃ bhavissati, nāmalañchaṃ pana na jīrissatīti katvā rāmadūtassa nāvāya pakhānabhūtassa somattherassa sirisaṅghabodhisāmīti nāmaṃ adāsi. Avasesānaṃ pana dasannaṃ therānaṃ kittisirimeghasāmi parakkamabāhusāmi buddhaghosasāmi sīhaḷadīpavisuddhasāmi guṇaratanadharasāmī jinālaṅkārasāmi ratanamālisāmi saddhammatejasāmi dhammarāmasāmi bhūvanekabāhusāmīti nāmāni adāsi.

這是巴利文的完整中文直譯: 現在從何處取來教法並使之穩固地確立呢?他如是思考著:據說,在世尊般涅槃后二百三十六年時,大目犍連子帝須長老派遣大摩哂陀長老,在錫蘭島(今斯里蘭卡)確立了教法。當時天愛帝須王修建並供養了大寺。殊勝的教法清凈地確立了二百八十一年。比丘僧團以大寺派系為一體而住持。其後分裂為二派,即無畏山寺派和多婆那寺派。當正法輪運轉一千七百七十八年時,獅子菩提·帕拉克馬巴胡大王護持了以優曇跋羅山寺的大迦葉長老為首的大寺派系,並凈化了前述的兩個派系,使教法清凈。此後,在維迦耶巴胡王和帕拉克馬巴胡王兩位統治期間,教法仍然保持清凈。因此,我將邀請有才智慧力的比丘前往錫蘭島重新受戒。通過他們的師徒相承,我們緬甸的教法將得以清凈地建立。 如是思考後,他請求目犍連長老和蘇摩長老前往錫蘭島。長老們考慮到這是爲了教法復興的事業,便接受了請求。 國王為供養牙舍利、供養比丘僧團、贈送給部瓦內卡巴胡王的禮物,準備了應贈送的禮品,任命齊特拉使者和拉瑪使者這兩位大臣為兩艘船的領導。在迦利時代八百三十七年,在磨月圓滿后第十一日星期日,派遣齊特拉使者與以目犍連長老為首的比丘們乘一艘船啟程。他們在臘月初八日抵達錫蘭島的卡蘭布港(今科倫坡)。 而拉瑪使者則在同年磨月圓滿后第十二日星期一,與以蘇摩長老為首的比丘們乘另一艘船啟程。因未能得到順風,于制多月白分第九日到達錫蘭島的瓦利伽馬。 此後,這兩位大臣將兩艘船載來的禮品和書信呈獻給部瓦內卡巴胡王和比丘僧團。按照國王在給比丘們的信函中所說的方式,在稱為迦梨耶尼河的水界場域的沙彌地,為他們重新舉行了具足戒儀式。 部瓦內卡巴胡王授予比丘們各種適合的資具后說道:"這些物質供養只能在有生之年受用,但法名卻是永不衰敗的。"於是賜給乘拉瑪使者之船的蘇摩長老法名為"獅子菩提長者"。其餘十位長老分別賜名為吉祥功德云長者、帕拉克馬巴胡長者、佛音長者、錫蘭島清凈長者、功德寶持長者、勝莊嚴長者、寶鬘長者、正法光明長者、法園長者、部瓦內卡巴胡長者。

Citradūtassa nāvāya pakhānabhūtassa moggalānattherassa dhammakittilokagarusāmīti nāmaṃ adāsi. Avasesānaṃ pana sirivanaratanasāmi maṅgalattherassāmi kalyāṇatissassāmi candagirisāmi siridantadhātusāmi vanavāsitissasāmi ratanalaṅkārasāmi mahādevasāmi udumbaragirisāmi cūḷābhayatissasāmīti nāmāni adāsi. Bāvīsatiyā pana pacchā samaṇānaṃ nāmaṃ na adāsi. Abhinavasikkhaṃ pana sabbesaṃyeva adāsi.

Tato pacchā cetiyapūjanādīni katvā taṃtaṃkiccaṃ nipphādetvā puna āgamaṃsu. Bhūvanekabāhurājā citradūtaṃ evamāha, rāmādhipatirañño paṇṇākāraṃ paṭidātuṃ icchāmi, paṭidūtañca pesetuṃ tāva tvaṃ āgamehīti. Evaṃ pana vatvā pacchā āgamanakāle caṇḍavātabhayena mahāsamuddamajjhe nāvā avagacchati. Tena sīhaḷaraññā pesitanāvāya sabbe sannipatitvā āruhitvā āgacchantā tīṇi divasāni atikkamitvā puna caṇḍavātabhayena agambhīraṭṭhāne silāya ghaṭṭetvā laggitvā gantuṃ asakkuṇitvā ekaṃ uḷumpaṃ bandhitvā jaṅgheneva agamaṃsu. Sīhaḷarañño ca dūto paṇṇākāraṃ datvā paccāgamāsi. Bhikkhūsu ca bhikkhū antarāmaggeyeva maccu ādāya gacchati. Aho aniccā vata saṅkhārāti. Honti cettha,–

Imesaṃ pana āraddhaṃ, na kiccaṃ yāva niṭṭhitaṃ;

Na tāva ādiyissanti, maccu natthi āpekkhanā.

Nikkāruṇiko hi esa, balakkārena ādiya;

Rodamānaṃva ñātīnaṃ anicchantaṃva gacchatīti.

Rāmādhipatirājāca tesaṃ bhikkhūnaṃ pattakāle haṃsāvatīnagarassa pacchimasmiṃ disābhāge narasūrena nāma amaccena paribhutte gāmakhette pāḷiaṭṭhakathāḷīkādayo punappunaṃ passitvā upaparikkhitvā sīmasamūhanasīmasammutikammāni kārapesi. Sīhaḷadīpe bhagavatā nhāyitapubbāya kalyāṇiyā nāma nadiyaṃ udakukkhepasīmaṃ katvā tattha mahāvihāravāsīnaṃ bhikkhūnaṃ santike upaladdhaupasampadabhāvehi bhikkhūhi katattā kalyāṇīsīmāti samaññaṃ akāsi. Iccevaṃ rāmādhipatirājā pattalaṅke bhikkhū nissāya sāsanaṃ suṭṭhu patiṭṭhitaṃ akāsi. Kaliyugassa aṭṭhatiṃsādhikaaṭṭhavassasatakālato yāva ekacattālīsādhikaaṭṭhavassasatā tesaṃ bhikkhūnaṃ vaṃse asītimattā gaṇapāmokkhattherā ahesuṃ. Tesaṃ sissajātāni pana chabbisādhikāni dvisatāni catusahassāni dasasahassāni ahesuṃ. Evaṃ bhagavato sāsanaṃ rāmaññaraṭṭhe vuḍḍhiṃ rāmaññaraṭṭhe vuḍḍhiṃ virūḷiṃ vepullamāpajjiti.

Idaṃ rāmaññaraṭṭhe sattamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Yadā pana arimaddananagare anuruddho nāma rājā sudhammapuraṃ sarājikaṃ abhibhavitvā viddhaṃsi, tadā rāmaññaraṭṭhaṃ rājasuññaṃ hutvā patiṭṭhahi. Rāmaññaraṭṭhe muttimanagare soṇuttaravaṃso eko gaṇo, sivalivaṃso eko, tāmalindavaṃso eko, ānandavaṃso eko, buddhavaṃso eko, mahānāgavaṃso ekoti chaggaṇā visuṃ visuṃ hutvā aṭṭhaṃsu nānāsaṃvāsakā nānānikāyā.

Dhammacetiyaraññā pana kārāpitasāsanampi abhijjamānaṃ hutvā aṭṭhāsi. Samānasaṃvāso ekanikāyoyeva ahosi. Haṃsāvatīmuttimasuvasena tīṇipi rāmaññaraṭṭhāni sunāparanta saṅkhātena ekābaddhāni hutvā tiṭṭhanti. Pubbeca marammaraṭṭhindarājūnaṃ āṇāpavattanaṭṭhānāni ahesuṃ . Tasmā marammaraṭṭhato ekacce bhikkhū rāmaññaraṭṭhaṃ gantvā kalyāṇīsīmāyaṃ puna sikkhaṃ gaṇhiṃsu. Dhammacetiyaraññākārāvitasāsanaṃ sakalaṃ marammaraṭṭhampi byāpetvā ogāhetvā tiṭṭhati.

這是巴利文的完整中文直譯: 他賜給乘齊特拉使者之船的目犍連長老法名為"法稱世尊長者"。其餘諸位則分別賜名為吉祥林寶長者、吉祥長老長者、迦利耶尼帝須長者、月山長者、吉祥牙舍利長者、林住帝須長者、寶莊嚴長者、大天長者、優曇跋羅山長者、小無畏帝須長者。對於後來的二十二位沙門,他沒有賜予法名,但是對所有人都給予了新的學處。 此後,他們完成了塔廟供養等各項事務后返程。部瓦內卡巴胡王對齊特拉使者說道:"我想回贈禮物給羅摩帝帕王,並派遣回訪使節,請你稍候。"說完這些后,在後來返程時,由於狂風之險,船隻在大海中沉沒。因此他們全都集合在錫蘭王派來的船上啟程,航行三天後,又遇到狂風之險,船擱淺在淺灘的巖石上無法前進,於是他們紮了一個木筏,步行而去。錫蘭王的使者送交禮物后返回。在比丘中,有些比丘在途中被死神帶走。啊!諸行實是無常!這裡有偈: 這些人所開始的事業,尚未完成; 死神不會等待,毫不顧惜。 他確實無情,以強力掠奪; 親眷雖悲泣,不願亦須去。 羅摩帝帕王在這些比丘到達時,在漢薩瓦底城西方地區,在名為那囉囌羅大臣所管轄的村地,反覆檢視巴利三藏註疏和復注后,舉行了撤銷界場和結界的羯磨。因為是在錫蘭島上世尊曾經沐浴過的迦利耶尼河的水界場域,由在大寺派比丘處獲得具足戒的比丘們所舉行的,故稱為迦利耶尼界場。如是羅摩帝帕王依靠來自楞伽(錫蘭)的比丘們使教法得以良好確立。從迦利時代八百三十八年至八百四十一年期間,在這些比丘的傳承中有大約八十位僧團領袖長老。他們的弟子共有一萬四千二百二十六人。如是世尊的教法在緬甸地區興盛、增長、廣大。 這是緬甸地區第七次教法的確立。 當阿努律陀王在阿里曼達那城(今蒲甘)征服並摧毀了蘇達瑪布拉(今丹老)及其國王時,緬甸地區便成為無王之地。在緬甸地區的木蒂瑪城(今毛淡棉)有六個派別分別獨立:蘇努陀羅派系一派、西瓦利派系一派、多摩林達派系一派、阿難陀派系一派、佛派系一派、大龍派系一派,這些都是不同共住、不同部派的團體。 而法塔王建立的教法仍然保持不分裂,是同一共住的單一部派。漢薩瓦底、木蒂瑪、蘇瓦這三個緬甸地區與稱為蘇納帕蘭塔的地區連為一體。這些地方以前都是緬甸國王統治的領土。因此一些緬甸的比丘前往緬甸地區在迦利耶尼界場重新受戒。法塔王所建立的教法遍及並滲透了整個緬甸地區。

Rāmaññaraṭṭhe soṇuttarattherānaṃ sāsanaṃ patiṭṭhāpitakālato paṭṭhāya yāva sudhammapure manohariraññā arahantānaṃ saṃvijjamānatā veditabbā. Tato pacchā pana uttarā jīvāriyāvaṃsamahākāḷaprānadassittherānaṃ kāle lokiyajjhānābhiññālābhiyoyeva saṃvijjaṃsūti. Adhunā pana tīsupi rāmaññaraṭṭhesu dhammacetiyaraññā kārāvitasāsanaṃyeva tiṭṭhati. Etthaca hetuphalasambandhavasena ādiantavasene ca sāsanavaṃsaṃ paññāya tulayitvā āditova dassitehi tīhi nayehi yathāpaveṇī ghaṭṭiyati, tathā gaṇheyyāti. Ayañca sāsanavaṃso lajjipesalasikkhākāmānaṃyeva vasena vutto, nālajjīnaṃ vasenāti daṭṭhabbo.

Tāya ca theraparamparāya muttimanagaravāsimedhaṅkaratthero lokadīpakasāraṃ nāma ganthaṃ akāsi. Haṃsāvatīnagaravāsī pana ānandatthero madhusāratthadīpaniṃ nāma abhidhammaṭīkāya saṃvaṇṇanaṃ, haṃsāvatīnagaravāsīyeva dhammabuddhatthero kavissāraṃ nāma chandovaṇṇanaṃ, haṃsāvatīnagaravāsīyeva saddhammālaṅkāratthero paṭṭhānasāradīpaniṃ nāma pakaraṇaṃ, tatheva aññataro thero apheggusāraṃ nāma ganthaṃ akāsi. Evaṃ anekappakārānaṃ ganthakārānaṃ mahātherānaṃ vasanaṭṭhānaṃ hutvā sāsanaṃ ogāhetvā virūḷaṭṭhānaṃahosīti.

Iti sāsanavaṃse suvaṇṇabhūmisāsanavaṃsakathāmaggā nāma

Tatiyo paricchedo.

  1. Yonakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo

這是巴利文的完整中文直譯: 從蘇努陀羅長老等在緬甸地區確立教法的時期開始,直到蘇達瑪布拉(今丹老)的瑪諾哈利王時代,應知都有阿羅漢存在。此後,在北方生命傳承的大黑般若見長老時期,只有獲得世間禪定神通的人存在。而現在,在三個緬甸地區都只有法塔王所建立的教法存在。在此,應當依據因果關聯和始末關係,以智慧權衡教法傳承,按照最初所示的三種方式如其傳承順序來理解。這教法傳承是就具慚愧、端正、欲學之人而言,不是就無慚愧者而言。 在那個長老傳承中,住在木蒂瑪城(今毛淡棉)的美達嘎拉長老著作了名為《世間光明精要》的論著。而住在漢薩瓦底城的阿難陀長老著作了名為《甘露義燈》的阿毗達摩註疏解釋,同樣住在漢薩瓦底城的法佛長老著作了名為《詩人精華》的韻律論著,也是住在漢薩瓦底城的正法莊嚴長老著作了名為《發趣精要燈》的論著,同樣有一位長老著作了名為《無障精要》的論著。如是,這裡成為許多著作論典的大長老們的住處,教法深入紮根而興盛。 此為《教法傳承》中《金地教法傳承史品》第三章。 4.教法傳承中《希臘地區教法傳承史品》

  1. Idāni pana yonakaraṭṭhe sāsanassuppattiṃ kathessāmi . Bhagavā hi veneyyahitāvaho yonakaraṭṭhe mamasāsanaṃ cirakālaṃ pabhiṭṭhahissatīti āpekkhitvā saddhiṃ bhikkhu saṅghena desacārikaṃ āhiṇḍanto labhuñjaṃ nāma nagaraṃ agamāsi. Tadā eko nesādo hariphalaṃ datvā taṃ paribhuñjitvā haribīje khipite pathaviyaṃ apatitvā ākāseyeva patiṭṭhāsi. Taṃ disvā sitaṃ patvākāsi. Tamatthaṃ disvā ānandatthero pucchi. Anāgate kho ānanda imasmiṃ ṭhāne mama dhātucetiyaṃ patiṭṭhahissati, sāsanaṃ virūḷamāpajjissatīti byākāsi. Bhagavatā pana hariphalassa bhuñjitaṭṭhānattāharibhuñjoti tassa raṭṭhassa nāmaṃ ahosi. Dvinnaṃ tāpasānaṃ ṭhapitaṃ jalasuttikaṃ paṭicca yonakānaṃ bhāsāya labhuñjoti nāmaṃ ahosi.

Tadā tattha mapinnāya nāma ekissā mātikāya samīpe nisinno eko lavakulikajeṭṭhako attano puttaṃ sattavassikaṃ bhagavato niyyādetvā pabbājesi. Kammaṭṭhānānuyogavasena acireneva arahattaṃ pāpuṇi. Sattavassi kassaca sāmaṇerassa arahattaṃ sacchikataṭṭhānataṃ paṭicca yonakabhāsāya etaṃ ṭhānaṃ caṅgamaṅgha iti vuccati. Cirakāla vasena jaṅgamaṅgha iti vuccati. Tato paṭṭhāyayeva yonakaraṭṭhe sāsanaṃ patiṭṭhātīti.

Idaṃ yonakaraṭṭhe paṭhamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Sāsane pana pañcatiṃsādhike dvivassasate sampatte mahārakkhitatthero yonakaraṭṭhaṃ gantvā kambojakhemāvara haribhuñjāyuddhayādīsu anekesu raṭṭhesu sāsanaṃ patiṭṭhāpeti. Tāni hi sabbāni raṭṭhāni saṅgahetvā dassentehi aṭṭhakathācariyehi yonakalokanti okāsakālokavācakena sāmaññasaddena vuttaṃ. Pakati hesā ganthakārānaṃ yena kenacākārena atthantarassa viññāpanāti.

Mahārakkhitatthero ca saddhiṃ pañcahi bhikkhūhi pāṭaliputtato anilapathamaggena yonakalokaṃ āgantvā kāḷakārāmasuttena yonake pasādesi. Sattatisahassādhikapāṇasatasahassaṃ maggaphalālaṅkāraṃ adāsi. Santike cassa dasasahassāni pabbajiṃsu. Evaṃ so tatthasāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Tathā ca vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ,–

Yonakaraṭṭhaṃ tadā gantvā, so mahārakkhito isi;

Kāḷakārāmasuttena, te pasādesi yonaketi.

Tato paṭṭhāya tesaṃ sissaparamparā bahū honti, gaṇanapathaṃ vītivattā.

Idaṃ yonakaraṭṭhe mahārakkhitattherādayo paṭicca

Dutiyaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Yonakaraṭṭhe lakunnanagare jinacakke pañcavassasate maṇimayaṃ buddhappaṭimaṃ māpetvā visukammadevaputto nāgasenattherassa adāsi. Nāgesenatthero ca tasmiṃ paṭimamhi dhātu āgantvā patiṭṭhātūti adhiṭṭhāsi. Adhiṭṭhānavaseneva sattadhātuyo āgantvā tattha patiṭṭhahitvā pāṭihāriyaṃ dassesunti rājavaṃse vuttaṃ.

Tañca vacanaṃ mama parinibbānato pañcavassasate atikkante ete uppajjissantīti milindapañhāyaṃ vuttavacanena kālaparimāṇavasena ca sameti. Yonakaraṭṭhe milindarañño kāle jinacakke pañcavassasateyeva nāgasenattheraṃ paṭissa jinacakkaṃ virūḷaṃ hutvā patiṭṭhāsi.

Idaṃ yonakaraṭṭhe nāgasenattheraṃ paṭicca tatiyaṃ

Sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Kaliyuge pañcasaṭṭhivasselabhuñjanagarato saṅkamitvā kyuṅgaranagare māpikassa baññācomaṅgara nāmakassa rañño kāle majjhimadesato kassapatthero pañcahi therehi saddhiṃ āgacchi.

這是巴利文的完整中文直譯: 4.現在我將講述教法在希臘地區的興起。世尊爲了利益應度化者,期望"我的教法將在希臘地區長久確立",與比丘僧團一起遊行各地,來到名為拉布揚的城市。當時一位獵人供養了訶梨果,世尊食用后,投擲訶梨種子,種子沒有落在地上而是停留在空中。見此情形,世尊顯露微笑。阿難陀長老見此而發問。世尊解釋說:"阿難陀,在未來,我的舍利塔將在此地建立,教法將會增長。"因為是世尊食用訶梨果的地方,故該地區被稱為"訶梨邦佳"。而因兩位苦行者設定的水池,在希臘語中稱為"拉布揚"。 當時,在一個名為瑪賓那亞的水渠附近,有一位織工首領將他七歲的兒子獻給世尊出家。此童子通過修習業處不久便證得阿羅漢果。因為七歲沙彌在此證得阿羅漢果,此地在希臘語中稱為"章卡曼卡"。經過長久時間后稱為"章卡曼卡"。從那時起,教法就在希臘地區確立。 這是希臘地區第一次教法的確立。 當教法傳播二百三十五年時,大勒曇長老前往希臘地區,在甘菩查、凱馬瓦拉、訶梨邦佳、阿瑜陀耶等許多地區確立教法。註疏師們將這些地區統稱為"希臘世界",這是以地方世界為名的通稱。這是論著作者們用某種方式表達其他含義的慣例。 大勒曇長老與五位比丘從華氏城經空路來到希臘世界,用《黑園經》使希臘人生信。十七萬眾生獲得道果莊嚴,一萬人在他座下出家。如是他在那裡確立了教法。如註疏中所說: "彼時大勒曇仙人,前往希臘之國土; 以《黑園經》教化彼,令諸希臘人生信。" 從此以後,他們的師徒傳承眾多,超出計數之道。 這是希臘地區依大勒曇長老等的第二次教法確立。 在希臘地區拉昆那城,在佛曆五百年時,毗首羯摩天子造了一尊寶玉佛像贈與那先長老。那先長老則發願愿舍利來此佛像中安住。以此發願力,七顆舍利便來此安住並顯現神變,如王統史中所說。 這段記載在時間上與《那先比丘經》中所說"我般涅槃后五百年,這些人將出現"的話相符合。在希臘地區彌蘭陀王時期,正值佛曆五百年,以那先長老為緣,正法輪蒸蒸日上地確立。 這是希臘地區依那先長老的第三次教法確立。 在迦利時代六十五年,從拉布揚城遷都到久嘎拉城的瑪皮克·班雅措曼卡拉王時期,有迦葉長老與五位長老從中印度來到。

Tadā so rājā vihāraṃ katvā tesaṃ adāsi. Sīhaḷadīpato ca dhātuyo ānetvā eko thero āgacchi. Dhātuto pāṭihāriyaṃ disvā pasīditvā labhuñjacetiya nidhānaṃ akāsi. Te ca there paṭicca yonakaraṭṭhe sāsana vaṃso āgato.

Idaṃ yonakaraṭṭhe catutthaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Kaliyuge dvāsaṭṭhādhike sattasate sampatthe cinaraṭṭhindo rājā abhibhavitvā sakalampi yonakaraṭṭhaṃ saṅkhubbhitaṃ hoti. Tadā mahādhammagambhīratthero mahāmedhaṅkaratthe rocāti dve thero yonakaraṭṭhato saddhiṃ bahūhi bhikkhūhi sīhaḷadīpaṃ agamaṃsu. Tadā ca sīhaḷadīpe dubbhikkhabhayena abhibhūto hutvā tato syāmaraṭṭhe sokkatayanagaraṃ puna agamaṃsu.

Tato pacchā lakunnanagaraṃ gantvā sāsanaṃ paggaṇhantānaṃ lajjipesalānaṃ bhikkhūnaṃ santike puna sikkhaṃ gaṇhiṃsu. Te ca thero syāmaraṭṭhe yonakaraṭṭhe ca sabbattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesunti.

Idaṃ yonakaraṭṭhe pattalaṅke dve there paṭicca pañcamaṃ

Sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Kaliyuge pañcavīsādhike aṭṭhavassasate sampatte sirisaddhammalokapaticakkavattirājā labhuñjacetiyaṃ puna mahantaṃ katvā tassa cetiyassa samīpe cattāro vihāre kārāpetvā mahāmedhaṅkarattherassa sāriputtattherassa ca adāsi. Tadāpi te dve therā sāsanaṃ parisuddhaṃ katvā patiṭṭhāpesunti.

Idaṃ yonakaraṭṭhe mahāmedhaṅkarasāriputtatthere

Paṭicca chaṭṭhaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Kaliyuge tecattālīsādhike navavassasate sampatte haṃsāvatīnagare anekasetibhindo nāma rājā yonakaraṭṭhaṃ abhibhavitvā attano hatthagataṃ katvā bali bhuñjanatthāya jeṭṭhaputtassa anuruddhassa nāma rājakumārassa datvā bahūhi amaccehi saddhiṃ tattha gantvā anurājatāvena rajjaṃ kārāpesi. Sāsanañca visodhāpetuṃ saddhammacakkasāmittheraṃ tena saddhiṃ pahiṇi.

Anekasetibhinno kira rājā yonakaraṭṭhaṃ vijayakāle paṭhamaṃ sāsanassa patiṭṭhānabhūtamidanti katvā taṃraṭṭhavāsino karamarānītabhāvena na aggahesīti.

Yathāvuttattheravaṃsesu ca eko lakunnanagare araññavāsī thero tattha nagare ajja asukasmiṃ ṭhāne eko matoti gihīnaṃ kathetvā yathākathitaṃ bhūtaṃ hutvā ayaṃ abhiññālābhīti pākaṭo ahosi.

Tasmiṃyeva ca nagare mahāmaṅgalo nāma thero anekasetibhindassa rañño yujjhituṃ āgatakāle anekasetibhindo rājā maṃ pakkosissati, samānajātikaṃ dūtaṃ pessessatīti pakkositakālato paṭhamamevavadi. Yathāvuttaniyāmeneva pakkosanato ayaṃ abhiññā lābhīti kitti ghoso ahosi.

Tattha nagare ñāṇavilāsatthero saṅkhyāpakāsakaṃ nāma pakaraṇaṃ akāsi. Taṃḷīkaṃ pana pattalaṅkattherassa vihāre vasanto sirimaṅgalonāma thero akāsi.

Visuddhimaggadīpaniṃ pana saṃññvattaaraññavāsī uttarārāmo nāma eko thero. Maṅgaladīpaniṃ sirimaṅgalatthero. Uppātasantiṃ aññataro thero. Taṃ kira uppātasantiṃ sajjhāyitvā cīnarañño senaṃ ajinīti. Iccevaṃ yonakaraṭṭhe abhiññālābhīnaṃ ganthakārānañca therānaṃ ānubhāvena jinasāsanaṃ parisuddhaṃ hutvā patiṭṭhāti. Evaṃ hetuphalasambandhavasena ādi anta sambandhavasena ca yathāvuttehi tīhi nayehi theraparamparā ghaṭṭetvā gahetabbā.

Iti sāsanavaṃse yonakaraṭṭhasāsanavaṃsakathā

Maggo nāma catuttho paricchedo.

  1. Navavāsīraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 那時,國王建造了寺院並將其贈與他們。一位長老從楞伽島(現斯里蘭卡)帶來舍利。見到舍利顯現神蹟後生起信心,便在拉布查塔寺建立了寶藏。由於這些長老的緣故,佛教傳統得以傳入月氏國。 這是佛教在月氏國的第四次確立。 在迦利年七百六十二年時,中國王征服了整個月氏國,使其動盪不安。當時大法深長老和摩訶美陀伽羅地區的羅佳兩位長老,與眾多比丘一同從月氏國前往楞伽島。當時楞伽島遭受饑荒之災,因此他們又前往暹羅國的素可泰城。 之後他們前往拉貢那城,在具慚愧德行的比丘身邊重新受戒學習。這些長老在暹羅國和月氏國各地確立了佛教。 這是由帕塔蘭克的兩位長老促成的佛教在月氏國的第五次確立。 在迦利年八百二十五年時,西里薩達摩洛卡帕底遮克拉瓦底王重新擴建了拉布查塔寺,並在該塔寺附近建造了四座寺院,贈與摩訶美陀伽羅長老和舍利弗長老。當時這兩位長老使佛教清凈並確立下來。 這是由摩訶美陀伽羅和舍利弗兩位長老促成的佛教在月氏國的第六次確立。 在迦利年九百四十三年時,在恒河城(現緬甸勃固)的阿內卡賽提賓王征服了月氏國,將其納入掌控之後,爲了徵收貢賦,將其交給長子阿努魯達王子,與眾多大臣一同前往那裡,以副王的身份統治。他還派遣薩達瑪查卡沙米長老隨同前往凈化佛教。 據說阿內卡賽提賓王在征服月氏國時,考慮到這是佛教最初確立之地,因此沒有將該國居民當作戰俘對待。 在上述長老傳承中,有一位住在拉貢那城林間的長老,他會告訴在家人城中某處有人去世,所說皆應驗,因此他以具神通而聞名。 在同一座城市裡,名為大吉祥的長老在阿內卡賽提賓王來征戰時,預先說道:"阿內卡賽提賓王會召見我,會派遣同族使者來。"正如他所說的那樣實現了,因此他以具神通的名聲傳揚開來。 在那座城市裡,智慧光長老著作了《數量闡釋論》。而在帕塔蘭克長老的寺院居住的吉祥長老則作了該論的註釋。 《清凈道論義疏》是由森林住者、名為北寺的一位長老所著。《吉祥義疏》為吉祥長老所著。《降伏兇兆》為另一位長老所著。據說誦讀《降伏兇兆》便能戰勝中國軍隊。如此,由於月氏國具神通和著作論典的長老們的威力,佛陀教法得以清凈確立。應當如是依據因果關係和首尾相連的方式,按照上述三種方法理解長老的傳承。 以上是《教法史》中月氏國教法史品第四章。 第五章 那瓦西國教法史品

  1. Idāni vanavāsīraṭṭhe sirikhettanagarasāsanavaṃsaṃ vakkhāmi. Jinacakke hi ekādhike vassasate sampatte jaṭilo sakko nāgo garuḷo kumbhaṇḍo candī paramīsvarocāti ime satta sirikhettaṃ nāma nagaraṃ māpesuṃ. Tattha dvattapoṅko nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa kira tīṇi akkhīni santīti. Tadā bhagavato sāvakā arahantā tisahassamattā tattha vasiṃsu. So rājā tesaṃ arahantānaṃ devasikaṃ catūhi paccayehi upatthambhi. Cha sarīradhātuyo ca ekekaṃ ekekasmiṃ nidahitvā cha cetiiyāni kārāpesi. Dakkhiṇabāhuṃ pana nidahitvā ekampi cetiyaṃ kārāpesi.

Uṇhīsadhātuṃ pana kaṅgarannagarato ānetvā ekampi cetiyaṃ kārāpesi. Taṃ pana tāva na niṭṭhitaṃ. Pacchā anuruddharājā gahetvā arimaddananagaraṃ ānetvā caññiṅkhu nāma cetiye nidhānaṃ akāsi. Tasmā rakkhitattherassa āgamanato pubbepi sāsanaṃ patiṭṭhāsīti daṭṭhabbaṃ. Tato pacchā sāsanaṃ dubbalaṃ hutvā aṭṭhāsi.

Idaṃ vanavāsīraṭṭhe paṭhamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Mahāmoggaliputtatissattherena pana pesito rakkhitatthero vanavāsīraṭṭhaṃ gantvā ākāse ṭhatvā anamataggapariyāyakathāya vanavāsike pasādesi. Kathāpariyosāne panassa saṭṭhisahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Sattatisahassamattā pabbajiṃsu. Pañcavihārasatāni patiṭṭhāpesuṃ. Evaṃ so tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Teneva aṭṭha kathāyaṃ –

Gantvāna rakkhitatthero,

Vanavāsiṃ mahiddhiko;

Antalikkhe ṭhito tattha,

Desesi anamataggiyanti vuttaṃ.

Evaṃ vanavāsīraṭṭhe pubbeyeva sāsanaṃ ogāhetvā patiṭṭhahi. Na pana tāva sakalaṃ byāpetvā patiṭṭhahi.

Idaṃ tāva vanavāsīraṭṭhe sirikhettanagare dutiyaṃ

Sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Jinacakke pana tettiṃsādhike catuvassasate kukkuṭa sīso nāma eko rājā rajjaṃ kāresi. Tassa rañño kāle bhagavato sāvakā arahantā pañcasatamattā ahesuṃ. Tesampi so rājā devasikaṃ catūhi paccayehi upatthambhesi. Sotāpannasakadāgāmianāgāmino pana gaṇanapathaṃ vītivattā ahesuṃ.

Idaṃ vanavāsīraṭṭhe sirikhettanagare paramparābhatavasena

Tatiyaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Iccevaṃ vanavāsīraṭṭhe anekasatehi arahantattherehi sāsanaṃ puṇṇindusaṅkāsaṃ hutvā ativiya vijjotesi. Sāsanika ganthakārā pana mahātherā tattha na sandissanti. Arahantattherā pana rājūnaṃ āyācanaṃ ārabbha dhammasatthaṃ ekaṃ viracayiṃsūti porāṇā vadantīti. Iccevaṃ–

Teca therā mahāpaññā,

Paggahetvāna sāsanaṃ;

Sūriyo viya atthaṅgo,

Upagā maccusantikaṃ.

Tasmā hi paṇḍito poso,

Yāva maccu nacāgato;

Tāva puññaṃ kare niccaṃ,

Mā pamajjeyya sabbadāti.

Iti sāsanavaṃse vanavāsīraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo

Nāma pañcamo paricchedo.

  1. Aparantaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 5. 現在我要講述那瓦西國室利切城的教法史。在佛曆一百零一年時,結髮行者、帝釋天、龍、金翅鳥、鳩盤荼、旃提、最高神這七位建立了名為室利切的城市。在那裡,一位名叫德瓦塔蓬的國王統治著。據說他有三隻眼睛。那時有約三千位佛陀的阿羅漢弟子居住在那裡。這位國王每日以四事供養這些阿羅漢。他將六份舍利分別安置,建造了六座塔寺。他還安置右臂舍利建造了一座塔寺。 他從康格蘭城帶來頂髻舍利,建造了另一座塔寺。但這座塔寺尚未完工。後來阿努魯達王將其帶到阿里曼達那城(現緬甸蒲甘),安置在名為禪因古的塔寺中。因此應當瞭解,在勒基達長老到來之前,佛教已經確立。此後佛教變得衰弱。 這是佛教在那瓦西國的第一次確立。 摩訶目犍連子帝須長老派遣的勒基達長老前往那瓦西國,住立虛空中,以無始輪迴經的開示使那瓦西人生起信心。開示結束時,六萬人證悟法義。約七萬人出家。建立了五百座寺院。如此他在那裡確立了佛教。因此註釋書中說: "具大神通的勒基達長老, 前往那瓦西國; 住立虛空中, 開示無始輪迴經。" 如是佛教早已滲入那瓦西國並確立。但尚未遍及全境。 這是佛教在那瓦西國室利切城的第二次確立。 在佛曆四百三十三年時,有一位名叫雞頭的國王統治。在這位國王時期,有約五百位佛陀的阿羅漢弟子。這位國王也每日以四事供養他們。而須陀洹、斯陀含、阿那含則多得難以計數。 這是通過傳承而來的佛教在那瓦西國室利切城的第三次確立。 如此,在那瓦西國,由數百位阿羅漢長老使佛教如滿月般光輝燦爛。然而在那裡未見有著作佛教論典的大長老。古人說阿羅漢長老們應國王請求編寫了一部法典。如是: "那些具大智慧的長老們, 扶持著佛教; 如太陽西沉, 趣向死亡寂靜。 因此智者, 趁死神未至; 應當常行功德, 切莫放逸懈怠。" 以上是《教法史》那瓦西國教法史品第五章。 第六章 阿巴蘭國教法史品

  1. Idāni pana marammamaṇḍale aparantaraṭṭhe sāsanavaṃsaṃ vakkhāmi. Amhākañhi marammaraṭṭhe suppādakatitthe vāṇijagāme vasante cūḷapuṇṇa mahāpuṇṇedve bhātike paṭicca bhagavato dharamānasseva atirekavīsativassakālato pabhuti sāsanaṃ patiṭṭhāsi. Na pana tāva byāpetvā patiṭṭhāsi. Teneva puna sāsanassa patiṭṭhāpanatthāya mahāmoggaliputtatissatthero yonakadhammarakkhitattheraṃ pesesīti.

Bhagavā pana lohitacandanavihāraṃ paṭiggahetvā sattasattāhāni nisīditvā samāgatānaṃ devamanussānaṃ dhammarasaṃ adāsi. Sattāhesu ca ekasmiṃ ahu caturāsītipāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Pañcasatamattehi ca pāsādehi āgacchanto antarāmagge saccabandhapabbate nisinnassa saccabandhassa nāma isino dhammaṃ desetvā chahi abhiññāhi saddhiṃ arahattaṃ pāpesi. Vāṇijagāme ca isidinnaseṭṭhi ādīnampi dhammarasaṃ pāyesi. Iccevaṃ saccabandhaisidinnamahāpuṇṇādayo paṭicca amhākaṃ marammamaṇḍale sāsanaṃ patiṭṭhāsi.

Idaṃ marammamaṇḍale aparantaraṭṭhe paṭhamaṃ sāsanassa

Patiṭṭhānaṃ.

Bhagavato parinibbutato pañcatiṃsādhike dvivassasate sampatte tatiyasaṅgītiṃ saṅgāyitvā avasāne mahāmoggaliputtatissatthero attano saddhivihārikaṃ yonakadhammarakkhitattheraṃ saddhiṃ catūhi bhikkhūhi aparantaraṭṭhaṃ pesesi. Aparantaraṭṭhañca nāma amhākaṃ marammamaṇḍale sunāparantaraṭṭhameva. Tamatthaṃ pana heṭṭhā avocumhā.

Yonakadhammarakkhitattheropi aparantaraṭṭhaṃ āgantvā aggikkhandhopamasuttena raṭṭhavāsīnaṃ pasādesi. Sattatimattānaṃ pāṇasahassānaṃ dhammarasaṃ pāyesi. Raṭṭhavāsino ca bahavo sāsane pabbajiṃsu. Rājakulatopi sahassamattā pabbajiṃsu. Itthīnaṃ pana atirekasaṭṭhisahassamattā pabbajiṃsu. Tañca na aggikkhandhopamasuttantaṃ sutvā pabbajantīnaṃ itthīnaṃ vasena vuttaṃ, atha kho ādito paṭṭhāya yāvacirakālā sāsanaṃ pasīditvā pabbajantīnaṃ itthīnaṃ vasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Kasmāti ce, itthīnaṃ bhikkhunīnaṃ santikeyeva pabbajituṃ yuttattā yonakadhammarakkhitattherena ca saddhiṃ bhikkhunīnaṃ anāgatattā. Evaṃ cirakālaṃ atikkamitvā pacchā bhikkhuniyo āgantvā tāsaṃ santike pabbajitānaṃ vasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Sīhaḷadīpe anuḷādeviyo pabbajitakāle mahāmahindattherassa saṅghamittātheriyā pakkosanatā idha ñāpakāti. Evaṃ yonakadhammarakkhitattheraṃ paṭicca aparantaraṭṭhe sattānaṃ bahupakāro ahosi. Tenevaṭṭhakathāyaṃ–

Aparantaṃ vigāhitvā, yonako dhammarakkhito;

Aggikkhandhūpamenettha, pasādesi jane bahūti.

Tatthāyaṃ adhippāya viseso gahetabbo. Kathaṃ. Aggikkhandhopamasuttantaṃ nāma bhikkhūnaṃ paṭipattivasena vuttaṃ, taṃ bhikkhūnaṃyeva desetuṃ vaṭṭati, theropi tattha taṃ desesi, tasmā puṇṇasaccabandhādayo paṭicca bhagavato dharamānassa vīsativassakāleyeva sāsanaṃ aparantaraṭṭhe patiṭṭhahitvā kasmiñci kasmiñci ṭhāne bhikkhūnaṃ saṃvijjamānattā tesaṃ bhikkhūnaṃ saṅgahetvā desetuṃ pacchā āgatānañca bhikkhūnaṃ parisuddhācārataṃ viññāpetuṃ aggikkhandhopamasuttaṃ thero desesīti. Evañca sati arimaddananagare samaṇakuttakānaṃ saṃvijjamānabhāvaṃ vakkhamānena vacanena sameti.

Idaṃ marammamaṇḍale aparantaraṭṭhe dutiyaṃ

Sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 6. 現在我要講述緬甸地區阿巴蘭國的教法史。在我們的緬甸國,由於住在蘇巴達卡港口商人村的小富那和大富那兩兄弟的緣故,在世尊在世時二十餘年期間,佛教就已確立。但尚未廣泛傳播。因此,爲了重新確立佛教,摩訶目犍連子帝須長老派遣了優那卡·達摩勒基達長老。 世尊接受紅檀香寺后,在那裡住了七個七日,為聚集而來的天人眾宣說法味。在這七個七日中的一日,有八萬四千眾生證悟法義。當他乘五百座宮殿而來時,在途中向坐在實諦山的實諦仙人宣說佛法,使其證得六神通和阿羅漢果。在商人村中,他也使以伊西丁那長者為首的人們飲受法味。如此,由於實諦、伊西丁那、大富那等人的緣故,佛教在我們的緬甸地區得以確立。 這是佛教在緬甸地區阿巴蘭國的第一次確立。 在佛陀般涅槃后二百三十五年,在第三次結集結束時,摩訶目犍連子帝須長老派遣他的共住弟子優那卡·達摩勒基達長老與四位比丘前往阿巴蘭國。所謂阿巴蘭國就是我們緬甸地區的蘇那巴蘭國。這一點我們在前面已經說過。 優那卡·達摩勒基達長老來到阿巴蘭國后,以火聚譬喻經使該國居民生起信心。他使七萬眾生飲受法味。許多國民在佛教中出家。約有一千位王族成員出家。而女性出家者超過六萬人。這裡所說的女性出家者數量,並非是聽聞火聚譬喻經后立即出家的人數,而應理解為從開始到很長時間以來對佛教生起信心而出家的女性總數。為什麼這麼說呢?因為女性應當在比丘尼處出家,而優那卡·達摩勒基達長老同行中並無比丘尼。應當理解為很久之後比丘尼們來到后,在她們處出家的人數。楞伽島阿努拉王后出家時摩訶摩因達長老召請僧伽密多長老尼來此即可證明這一點。如此,由於優那卡·達摩勒基達長老的緣故,在阿巴蘭國對眾生有諸多利益。因此註釋書中說: "優那卡·達摩勒基達深入阿巴蘭, 以火聚譬喻經使眾多民眾生信。" 這其中應當理解以下特殊含義。怎樣理解呢?所謂火聚譬喻經是針對比丘修行而說的,應當只對比丘宣說,長老也在那裡宣說此經。因此,由於富那、實諦等人的緣故,佛教在世尊在世二十年期間就在阿巴蘭國確立,在某些地方已有比丘存在,爲了攝受這些比丘並向後來的比丘說明清凈行為,長老才宣說火聚譬喻經。如此便與後文將要提到的在阿里曼達那城(現緬甸蒲甘)有偽裝沙門的說法相符合。 這是佛教在緬甸地區阿巴蘭國的第二次確立。

Yasmā pana buddhe, bhagavā puṇṇattherassa yācanamārabbha aparantaraṭṭhaṃ āgantvā vāṇije hi kārite candanavihāre vasitvā ekasmiṃ samaye ānandena pacchāsamaṇena tambadīparaṭṭhampi desacārikaṃ āhiṇḍi. Āhiṇḍitvā arimaddananagaraṭṭhānasamīpaṃ patvā pabbatamuddhani ṭhatvā anāgate kho ānanda imasmiṃ padese sammuti nāma rājā arimaddanaṃ nāma nagaraṃ māpessati , tasmiñca nagare mama sāsanaṃ virūḷaṃ hutvā patiṭṭhahissatīti byākāsi. Ayamattho porāṇavedapātthakesu vutto.

Yonakadhammarakkhitatthero ca aparantaraṭṭhaṃ āgantvā tambadīparaṭṭhampi āhiṇḍitvā tambadīparaṭṭhavāsīnampi dhammarasaṃ pāyesiyeva. Ayamattho khattiyakulato eva purisasahassāni pabbajiṃsūti aṭṭhakathāyaṃ vuttattā viññāyati. Tadā hi aparantaraṭṭhe khattiyo natthi, tambadīparaṭṭhindoyeva taṃ anusāsetvā ati vasati, khattiye ca āsante kuto khattiyakulāni bhavissanti, teneva tambadīparaṭṭhato purisasahassāni pabbajiṃsūti viññātabbaṃ. Tasmā tambadīpikasāsanavaṃsampi idha vattuṃ yujjati.

Tenidāni tambadīpikāsāsanavaṃsaṃ pavakkhāmi. Amhākañhi marammamaṇḍale tambadīparaṭṭhe arimaddananagare sammutirājā nāma bhūpālo rajjaṃ karesi. Tato paṭṭhāya yāva anuruddharaññā samathi nāmake dese nisinnānaṃ tiṃsamattānaṃ samaṇakuttakānaṃ saṭṭhisahassamattānaṃ sissānaṃ ovādaṃ datvā cariṃsu.

Tesaṃ pana samaṇakuttakānaṃ ayaṃ vādo,- sace yo pāṇātipātaṃ kareyya, so īdisaṃ parittaṃ bhaṇanto tamhā pāpakammā parimucceyya, sace pana yo mātāpitaraṃ hantvā anantariyakammato parimuccitukāmo bhaveyya, īdisaṃ parittaṃ bhaṇeyya, sacepi puttadhitānaṃ āvāhavivāhakammaṃ kattukāmo bhaveyya, ācariyānaṃ paṭhamaṃ niyyādetvā āvāhavivāhakammaṃ kātabbaṃ, yo idaṃ cārittaṃ atikkameyya, bahu apuññaṃ pasaveyyāti evamādīhi micchāvādehi attano attano upagatānaṃ ovādaṃ adaṃsu. Tamatthaṃ sutvā anuruddharājā paricitapuñño tesaṃ vādaṃ na ruci. Ayaṃ tesaṃ micchāvādoti.

Tadā ca arimaddananagare arahanto nāma thero āgantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Ayaṃ arahantattherassa aṭṭhuppatti,– rājavaṃsāgataparittanidānāgatasāsanappaveṇiyāgatavasena tividhā hoti.

Tatthāyaṃ rājavaṃsāgataṭṭhuppatti,– tadā hi sunāparantatambadīparaṭṭhesu sabbena sabbaṃ sabbadā thiraṃ sāsanaṃ na tāva patiṭṭhāsi. Teneva bhagavato byākataniyāmena sāsanaṃ patiṭṭhāpessāmāti cintetvā mahātherā sakkassa devānamindassa santikaṃ gantvā sāsanaṃ anuggahituṃ samatthaṃ puggalaṃ dehīti yāciṃsu. Sakkoca devānamindo tāvatiṃsabhavane ekaṃ devaputtaṃ yācitvā ekissā brāhmaṇiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhāpesi. Dasamāsaccayena vijāyanakāle sīlabuddhi nāma thero anurakkhitvā vaye sampatte pabbājesi. Tīsu piṭakesu ativiya cheko hutvā arahattaṃ pāpuṇi. Arahantoti nāmena pākaṭo ahosi.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 因為佛陀、世尊應富那長老的請求來到阿巴蘭國,住在商人們建造的栴檀寺,某時與阿難作侍者巡行銅洲國(現緬甸中部)。巡行至阿里曼達那城(現緬甸蒲甘)附近,站在山頂上對阿難說:"阿難,未來在這個地方將有一位名叫僧密帝的國王建立名為阿里曼達那的城市,在那座城市裡我的教法將茁壯確立。"這件事記載於古代吠陀章節中。 優那卡·達摩勒基達長老來到阿巴蘭國后也巡行銅洲國,使銅洲國居民也飲受法味。這一點從註釋書中說"僅從剎帝利種姓就有一千人出家"可以瞭解。因為當時阿巴蘭國沒有剎帝利,是銅洲國王統治管理那裡,沒有剎帝利,哪裡會有剎帝利種姓?因此應當理解為從銅洲國有一千人出家。所以在這裡講述銅洲國的教法史也是適合的。 因此現在我要講述銅洲國的教法史。在我們緬甸地區銅洲國的阿里曼達那城,有一位名叫僧密帝的國王統治。從那時起直到阿努魯達王時期,有約三十位偽裝沙門在名為沙瑪提的地方向約六萬弟子給予教導。 這些偽裝沙門有如下說法:如果有人造作殺生,誦唸這樣的護咒就能從那惡業解脫;如果有人想要從殺害父母的無間業解脫,應誦唸這樣的護咒;如果想要舉行子女的婚嫁,應先獻給老師們然後再舉行婚嫁;誰違背這種習俗,就會造下多種惡業。他們以這樣的邪說教導前來的人們。聽到這件事的阿努魯達王修習過功德,不喜歡他們的說法。這是他們的邪說。 那時有位名叫阿羅漢的長老來到阿里曼達那城建立佛教。這位阿羅漢長老的來歷有三種說法:根據王統史、護咒因緣和教法傳承。 其中根據王統史的來歷是這樣的:那時在蘇那巴蘭和銅洲國,佛教還未完全穩固確立。因此,大長老們想要按照佛陀的授記確立佛教,便前往帝釋天王處請求能夠護持佛教的人選。帝釋天王請求三十三天的一位天子,使他投生在一位婆羅門女的胎中。滿十月分娩時,戒慧長老守護,長大后讓他出家。他在三藏極其精通,證得阿羅漢果。以阿羅漢之名而聞名。

Soca thero marammamaṇḍale jinasāsanaṃ vijjotāpetuṃ arimaddananagaraṃ āgantvā nagarato avidūre ekasmiṃ araññe nisīdi. Tadā sakko devānamindo ekaṃ nesādaṃ palobhetvā tassa theraṃ dassesi. Atha nesādassa etadahosi,– ayaṃ pana amanusso yakkho bhaveyya, sace pana manusso bhaveyya, evaṃ sati milakkhujātiko bhaveyyāti. Evaṃ pana cintetvā rañño dassanatthāya nagaraṃ ānesi. Thero ca aṭṭhaparikkhāre gahetvā anugacchi. Nesādā ca theraṃ ānetvā rañño dassesi.

Rājā disvā santindriyo ayaṃ, na milakkhujātiko, imassa abbhantare sāradhammo atthi maññeti laddhasūriyobhāsaṃviya padumaṃ phullacittaṃ hutvā vīmaṃsetukāmo theraṃ āha,– attano sāruppaṃ āsanaṃ ñatvā nisīdāhīti.

Thero ca rājapallaṅkaṃ āruhitvā nasīdi. Rājā ca ayaṃ aggāsane nisīdi, avassaṃ aggapuggalo bhaveyyāti cintetvā tvaṃ kassa ñāti, kassa bhisso, kuto āgatosīti pucchi. Thero ca evamāha,– lokasmiṃ yo navaguṇasampanno bhagavā sammāsambuddho, tassāhaṃ ñāti, sobhagavāyeva mamācariyo, bhikkhusaṅghassa nisinnaṭṭhānato āgatomhīti.

Rājā ca somanassappatto hutvā āha, tava ācariyena desitaṃ dhammaṃ ekadesato desehīti. Atha yathā siridhammāsokarañño nigrodhasāmaṇerena appamādadhammo desito, evaṃ appamādadhammaṃyeva thero desesi.

Rājā ca puna āha,– kuhiṃ dāni sammāsambuddho nisīdati, tena pana desito dhammo katippamāṇo, tassa sāvakā pana katippamāṇā, tumhādisā aññe atthi vā mā vāti. Idāni amhākaṃ ācariyo sammāsambuddho parinibbuto, dhātuyoyeva idāni atthi, tena pana desito dhammo caturāsītidhammakkhandhasahassappamāṇo, sudhammapure piṭakattayaṃ yugaḷavasena tiṃsavidhā atthi, mayā añño paramattha sammutivasena duvidhopi saṅgho atthīti.

Taṃ sutvā rājā bhiyyosomattāya pasanno hutvā puna ārocesi,– mama bhante imasmiṃ paccakkhe natthi tayā añño nātho, ajjabhagge pāṇupetaṃ maṃ upāsakoti dhārehi, tava ovādaṃ ahaṃ sirasā paṭiggaṇhissāmīti.

Tato pacchā araññakaṅgārahe ṭhāne vihāraṃ kārāpetvā adāsi. Samaṇakuttakānampi vādaṃ bhindi, yathā pana suvaṇṇapātiṃ labhitvā suvaṇṇabhājanaṃ labhitvā mattikābhājananti. Sakalepi ca raṭṭhe samaṇakuttakānaṃ vādaṃ jahāpesi. Tasmiñca kāle samaṇakuttakā hīnalābhā hutvā therassa upanāhaṃ bandhiṃsu. Te pana samaṇakuttakā araññe nissāmikāviya koleyakā sunakhā anāthā hutvā kāyikacetasikadukkhaṃ labhiṃsu.

Rājā ca tamatthaṃ ñatvā yathā samaṇakuttakā nābhibhavanti, tathā ārakkhaṃ ṭhapesi. Te ca samaṇakuttake setavatthaṃ nivāsāpetvā āvudhagāhayodhabhāvena rājakamme niyojāpesi. Thero ca sāsane pasanne jane pabbājetvā upasampādetvā sāsanaṃ visodhāpesi. Rājā ca imasmiṃ raṭṭhe porāṇikā rājāno samaṇakuttakānaṃ vādaṃ gahetvā rajjaṃ kāresuṃ, sace hi pana tesaṃ anatthakarajjaṃ puna gaṇhāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ, evaṃ sati ahaṃ tesaṃ anatthakarajjaṃ apanetvā sātthakarajjaṃ gaṇhāpetumicchāmīti anusocīti.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 這位長老爲了使佛教在緬甸地區光大,來到阿里曼達那城,住在城外不遠處的一片森林中。那時帝釋天王誘導一位獵人,讓他看見長老。獵人心想:"這或許是非人夜叉,如果是人的話,那就是蠻族之人。"這樣想著,就帶他進城讓國王見。長老攜帶八種資具跟隨而行。獵人帶長老去見國王。 國王見到后想:"他諸根寂靜,不是蠻族之人,我想他內心有真實的法。"如蓮花得到陽光照耀般心開意解,想要考驗長老就說:"請知道合適的座位坐下。" 長老沒有登上王座就坐下。國王想:"他沒有坐在上座,一定是最上等的人。"就問道:"你是誰的親屬?誰是你的醫師?從哪裡來?"長老這樣回答:"在世間具足九種功德的世尊、正等正覺者,我是他的親屬,世尊就是我的老師,我從比丘僧團住處而來。" 國王生起歡喜說:"請為我說說你老師所教導的法的一部分。"於是,如同尼拘律沙彌向法阿育王說示不放逸法一樣,長老也說示不放逸法。 國王又問:"現在正等正覺者住在哪裡?他所說的法有多少?他的弟子有多少?像你這樣的還有沒有?"[長老答]:"現在我們的老師正等正覺者已經涅槃,現在只有舍利。他所說的法有八萬四千法蘊之多。在善法城(現緬甸實皆)三藏成對而有三十種。除我之外還有勝義和世俗兩種僧團。" 聽到這些,國王更加生起信心,又說道:"尊者,在我眼前沒有比你更好的依怙,從今以後請認我為具有生命的優婆塞,我將以頭頂受持你的教導。" 此後在適合林居的地方建造寺院供養給他。也破斥了偽裝沙門的說法,就像得到金缽后就不再要陶缽一樣。在全國也使人們放棄偽裝沙門的說法。那時偽裝沙門們失去利養,對長老懷恨在心。那些偽裝沙門如同森林中無主的野狗一樣無依無靠,遭受身心之苦。 國王知道此事後,設定守衛使偽裝沙門不能侵擾。讓那些偽裝沙門穿白衣,任命他們作為持武器的軍人為王工作。長老則使已信仰佛教的人出家受具足戒,凈化教法。國王追悔道:"這個國家的古代國王們接受偽裝沙門的說法而治國。如果能夠使他們重新接受有益的政權,我想要除去他們無益的政權,建立有益的政權。"

Ayaṃ pana parittanidānāgataṭṭhuppatti, –

Sīhaḷadīpe kira vippavāsīnagare nisinno eko bhikkhuupadvārāvatīnagaraṃ gantvā pariyattiṃ uggaṇhi. Tato pacchā sudhamma puraṃ gantvā pariyattiṃ uggaṇhi. Tasmiñca kāle sirikhettanagare pāṭalirukkhe eko gantho atthīti sutvā sudhammapurato sirikhettanagaraṃ agamāsi. Antarāmagge luddhako theraṃ passitvā ayaṃ yakkhoti maññitvā gahetvā anuruddharañño dassesi.

Tadā rājā theraṃ pucchi,– ko pana tvanti. Ahaṃ mahārāja gobhamassa sāvakoti. Puna rājā pucchi,–tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ kīdisoti. Thero āha,– mahosadhapaṇḍitoviya mahārāja buddho daṭṭhabbo, umaṅgoviya dhammo, videhasenā viya saṅghoti. Evaṃ upamāhi pakāsito rājā puna pucchi,–kiṃ nukho ime gotamassa sāvakāti. Na kho mahārāja ime gotamassa sāvakā, ime pana amhehi visabhāgā samaṇakuttakāye vāti. Evaṃ vutte tato paṭṭhāya te samaṇakuttake vijahi, tiṇaṃ viya nātimaññi. Pāṭalirukkhasu siratopi laddhaṃ tesaṃ ganthaṃ laddhaṭṭhāneyeva agginā jhāpesi. Tampi ṭhānaṃ yāvajjatanā aggijhāpanathalanti pākaṭanti.

Thero ca vimāna vatthuṃ rañño desesi. Rājā ca pasīditvā sirikhettanagarato arimaddananagaraṃ paccāgamanakāle ānesi.

Idaṃ pana pāṭalisusire laddhaganthassa kāraṇaṃ,- tesañhi samaṇakuttakānaṃ abbhantare eko upāyaccheko samaṇakuttako attano vādānurūpaṃ ganthaṃ katvā sirikhettanagare dvattiṃsaratanakkhandhassa pāṭalirukkhassa susire pavesetvā punappunaṃ udakena temetvā mattikāya limpetvā puna tacaṃ uppādetvā uṭṭhāpesi. Tadā mayaṃ supine pāṭalirukkhe sāragantho atthabyañjanasampanno eko atthītii passāmāti kolāhalaṃ uppādesuṃ. Taṃ sutvā rājā sirikhettanagaraṃ gantvā taṃ pāṭalirukkhaṃ bhinditvā gavesento taṃ ganthaṃ labhi. Ganthe pana sakavādavasena samaṇakuttakasāmaññatā īdisāyeva, ete gotamāsāvakā hontii, etesaṃyeva ācāro saggamaggapathabhūtoti evamādīhi kāraṇehi vuttaṃ. Rājā ca pasīditvā samaṇakuttakānaṃ bahūni dātabbāni adāsi. Tato pacchā therassa dhammakathaṃ sutvā taṃ agginā jhāpesīti evaṃ samaṇakuttakānaṃ vacanaṃ sutvā sirikhettanagaraṃ gantvā arimaddananagaraṃ paccāgacchanto theraṃ ānesīti daṭṭhabbaṃ. Arimaddananagaraṃ sampattakāle jetavanaṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā adāsi. Thero ca tattha sāsānaṃ visodhetvā nisīdi. Rājā devasikaṃ udakaṃ ānetvā aggamahesī pana devasikaṃyeva piṇḍapātaṃ ānetvā bhojesi. Uppannakaṅkhā kālepi taṃtaṃkaṅkhāṭṭhānaṃ pucchīti.

Ayaṃ pana sāsanappaveṇiyāgataṭṭhuppatti,–

Sudhammapure hi samāpattilābhī anomadassī nāma thero soṇuttarattherānaṃ vaṃsānurukkhaṇavasena saddhiṃ pañcahi bhikkhu satehi nisīdi. Tassa pana padhānasisso adhisīlonāma, tassa padhānasisso prānadassī nāma, tassa padhānasisso kāḷo nāma, tassa padhānasisso arahanto nāma, tassa padhānasisso ariyavaṃso nāmāti.

Idañca vacanaṃ-ko panesa uttarājīvamahātheroti. Ayañhi thero rāmaññadesiyaputto ariyavaṃsattherassa sisso. Ariyavaṃsatthero pana kappuṅganagaravāsī mahākāḷattherassa sisso. So pana sudhammanagaravāsino prānadassī mahātherassa sissoti kalyāṇī silālekhane vuttavacanena na sameti. Evampi sati yathicchita adhippāyo na nassatīti daṭṭhabbaṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 這是根據護咒因緣的來歷: 據說在楞伽島(現斯里蘭卡)維帕瓦西城住的一位比丘前往德瓦拉瓦提城學習教法。之後又去善法城(現緬甸實皆)學習教法。那時聽說在室利切城有一本書藏在波吒梨樹中,就從善法城前往室利切城。在途中被獵人看見,獵人以為他是夜叉,抓住他帶去見阿努魯達王。 那時國王問長老:"你是誰?"[長老答]:"大王,我是瞿曇的弟子。"國王又問:"三寶是怎樣的?"長老說:"大王,應當把佛陀視為大藥賢者,把法視為地道,把僧團視為毗提訶軍隊。"國王聽到這些比喻后又問:"這些是不是瞿曇的弟子?"[長老答]:"大王,這些不是瞿曇的弟子,這些與我們不同,是偽裝沙門。"聽到這話后,從此他放棄那些偽裝沙門,如草一般不再尊重他們。他把從波吒梨樹頂上得到的那些人的書就在得到的地方用火焚燒。那個地方直到今天都以火燒地而聞名。 長老為國王說示《天宮事》。國王生起信心,在從室利切城返回阿里曼達那城時帶他同行。 這是在波吒梨樹洞得到書的原因:在那些偽裝沙門中,有一個善於計謀的偽裝沙門依照自己的說法寫了一本書,放入室利切城三十二寶藏波吒梨樹的樹洞中,反覆用水浸濕,塗上泥土,使樹皮重新生長。那時他們散佈謠言說:"我們在夢中見到波吒梨樹中有一本具足義理文句的精要書。"國王聽到后前往室利切城,劈開那棵波吒梨樹搜尋得到那本書。書中依據自己的說法表明偽裝沙門的身份,說"這些是瞿曇的弟子","只有他們的行為才是通往天界之道"等等理由。國王生起信心,給予偽裝沙門們許多供養。後來聽了長老的說法后,就把那本書用火焚燒。應當理解為這樣聽信了偽裝沙門的話去了室利切城,返回阿里曼達那城時帶回了長老。到達阿里曼達那城后,建造了名為祇園的寺院供養給他。長老在那裡凈化教法而住。國王每日送水,王后每日送食物供養。有疑惑時就請問各種疑惑之處。 這是根據教法傳承的來歷: 在善法城有一位名叫阿諾馬達西的獲得禪定的長老,依照索那和優多羅長老的傳承與五百比丘一同居住。他的首席弟子名叫阿帝西拉,其首席弟子名叫帕拉納達西,其首席弟子名叫卡拉,其首席弟子名叫阿羅漢,其首席弟子名叫阿利耶宛沙。 這句話:"這位優多羅吉瓦大長老是誰?"這位長老是羅曼亞國人之子,是阿利耶宛沙長老的弟子。阿利耶宛沙長老是卡蓬嘎城住的大卡拉長老的弟子。他是善法城住的帕拉納達西大長老的弟子。這與迦梨亞尼碑文所說不符。即使如此,應當理解為所欲表達的含義並未喪失。

Evaṃ nānācariyānaṃ vādo nānākārena dissamānopi arahantattherassa arimaddananagare sāsanaṃ anuggahetvā patiṭṭhānatāyevettha pamāṇanti katvā nāvamaññitabbo. Sabbesañhi ācariyānaṃ vādepi arahantatthero arimaddananagaraṃ āgantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesīti attho icchitabboyevāti.

Arahantatthero pana mūlanāmena dhammadassīti pākaṭo sudhammapuravāsī sīlabuddhittherassa sissoti daṭṭhabbo. So ca thero pubbeva pabbajjakālato catūsu vedesu sikkhitasippo. Pabbajitvā pana sāḷakathaṃ piṭakattayaṃ uggaṇhitvā pāraṃ gantvā sabbattha pākaṭo. Sokkatayanagaraṃ anetvā manussā pūjenti. Tattha dasavassāni vasitvā puna sudhammapuraṃ āgantvā araññavāsaṃ samādiyi.

Tato pacchā jinacakke ekasaṭṭhādhike pañcasate sahasseca sampatte kaliyuge ekūnāsītādhike tisate sampatte anuruddharājā rajjaṃ pāpuṇi. Tadā arimaddananagare samaṇakuttakā mayaṃ gotamasāvakāti vatvā tiṃsatiṃsavaggā hutvā nisīdiṃsu. Vaggavasena kira sahassamattāti. Anuruddharājā ca tesaṃ samaṇakuttakānaṃ āgāriyābrahmacariyādīni sutvā na pasīdi. Evampi paveṇiyā āgabhattā na pajahi. Arahantaṃ pana theraṃ passitvā tato paṭṭhāya tesaṃ samaṇakuttakānaṃ nibaddhavattāni bhinditvā sāsane pasīdi.

Idaṃ marammamaṇḍale tambadīparaṭṭhe arimaddananagare arahantaṃ.

Nāma theraṃ paṭicca tatiyaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Tasmiñca kāle arahantatthero anuruddharājānaṃ āha,-tīsu sāsanesu pariyattisāsane tiṭṭhanteyeva paṭipatti sāsanaṃ tiṭṭhati, paṭipattisāsane tiṭṭhanteyeva paṭivedhasāsanaṃ tiṭṭhati, yathā hi gunnaṃ satepi sahassepi vijjamāne paveṇipa,likāya dhenuyā asati so vaṃso sāpaveṇī na ghaḷīyatii, evamevaṃ dhutaṅgadharānaṃ bhikkhūnaṃ satepi sahassepi vijjamāne pariyattiyā antarahitāya paṭivedho nāma na hoti, yathā pana nimikumbhiyo jānanatthāya pāsāṇa piṭṭhe akkharesu ṭhapitesu yāva akkharāni dharanti, tāva nidhikumbhiyo naṭṭhā nāma na honti, evamevaṃ pariyattiyā dharamānāya sāsanaṃ anantarahitaṃ nāma hoti, yathā ca mahato taḷākassa pāḷiyā thirāya udakaṃ na ṭhassatīti na vattabbaṃ, udake sati padumādīni pupphāni na pupphissantīti na vattabbaṃ, evamevaṃ mahātaḷākassa thirapāḷisadise tepiṭake buddhavacane sati udakasadisā paṭipattipūrakā kulaputtā natthīti na vattabbaṃ, tesu sati padumādipupphasadiso paṭivedho natthīti na vattabbaṃ, evaṃ ekantato pariyattimeva pamāṇaṃ, tasmā antamaso dvīsu pātimokkhasu vattamānesupi sāsanaṃ anantarahitameva, pariyattiyā antarahitāya suppaṭipannassāpi dhammābhisamayo natthi, anantarahitāya eva dhammābhisamayo atthi , idānipi amhākaṃ pariyattisāsanaṃ paripuṇṇaṃ natthi, sarīradhātuyo ca natthi, tasmā yattha pariyattisāsanaṃ sarīradhātuyo ca atthi, tattha paṇṇākārena saddhiṃ dūtaṃ pesetvā ānetabbā, evaṃ sati amhākaṃ raṭṭhe jinasāsanaṃ cirakālaṃ patiṭṭhahissatīti.

Evaṃ pana bhante sati kattha yācissāmāti. Suvaṇṇabhūmiraṭṭhe mahārāja sudhammapure tīhi vārehi piṭakattayaṃ likhitvā ṭhapesi, sarīradhātuyo ca bahū tattha atthīti. Rājā evaṃ bhanteti paṭiggaṇhitvā bahū paṇṇākāre paṭiyādetvā rājalekhanaṃ likhitvā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ ekaṃ amaccaṃ dūtaṃ katvā pesesi.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 雖然各位導師的說法以不同方式呈現,但考慮到阿羅漢長老在阿里曼達那城護持並確立佛教才是這裡的準則,不應輕視。在所有導師的說法中都應當接受阿羅漢長老來到阿里曼達那城確立佛教這一含義。 應當瞭解阿羅漢長老本名達摩達西而聞名,是善法城住的戒慧長老的弟子。這位長老在出家前就學習了四吠陀。出家後學習了論典和三藏,通達究竟而聞名各處。人們把他請到素可泰城供養。他在那裡住了十年後又回到善法城,受持林居生活。 之後在佛曆五百六十一年,迦利年三百七十九年時,阿努魯達王得到王位。那時在阿里曼達那城,偽裝沙門們自稱是"瞿曇的弟子",分成三十個團體而住。據說按團體計算約有一千人。阿努魯達王聽到這些偽裝沙門的在家梵行等說法不生信心。即便如此,由於傳統也未放棄。但見到阿羅漢長老后,從此破除了對那些偽裝沙門的固定供養,對佛教生起信心。 這是由名為阿羅漢的長老促成的佛教在緬甸地區銅洲國阿里曼達那城的第三次確立。 那時阿羅漢長老對阿努魯達王說:"在三種教法中,唯有教理教法住立時實踐教法才能住立,唯有實踐教法住立時證悟教法才能住立。就像即使有百千頭牛,若無傳承母牛,那個種系就不能相續;同樣,即使有百千位持頭陀行的比丘,若教理消失,就不會有證悟。就像爲了知道寶藏瓶的位置,在石板上刻下文字,只要文字存在,寶藏瓶就不會丟失;同樣,只要教理住持,教法就不會消失。又如大水池的堤壩堅固,就不能說水不會停留,有水時就不能說蓮花等不會開放;同樣,當有如大水池堅固堤壩般的三藏佛語時,就不能說沒有如水一般圓滿實踐的善男子,有他們時就不能說沒有如蓮花等般的證悟。如此唯有教理才是準繩,因此即使只有兩部波羅提木叉住世,教法也未消失。教理消失時即使善於實踐也無法證悟法義,教理未消失時才有證悟法義。現在我們的教理教法不圓滿,也沒有舍利,因此應當派使者帶著禮物到有教理教法和舍利的地方請回,這樣佛教才能在我們的國家長久確立。" "如果這樣的話,尊者,應當向哪裡請求呢?""大王,在金地國(現緬甸下緬甸)善法城三次抄寫三藏而安置,那裡也有許多舍利。"國王回答"是的,尊者"后,準備了眾多禮物,寫了國書,選派一位具足八種品德的大臣作為使者派遣而去。

Sudhammapurindo manohari nāma rājāpi maccheracitto hutvā tumhādisānaṃ micchādiṭṭhīnaṃ ṭhāne piṭakattayaṃ sarīradhātuyo ca pahiṇituṃ na yuttā, tilokaggassa hi sammāsambuddhassa sāsanaṃ sammādiṭṭhīnaṃ ṭhāneyeva patiṭṭhahissati, yathā nāma kesarasīharājassa vasā suvaṇṇapātiyaṃyeva, na mattikābhājaneti.

Dūtā paccāgantvā anuruddharañño tamatthaṃ ārocesuṃ. Taṃ sutvā anuruddharājā kujjhi, tattakakapāle pakkhittatilaṃviya taṭa taṭāyi.

Atha rājā nadīmaggena nāvānaṃ asītisatasahassehi nāvikānaṃ yodhānaṃ aṭṭhakoṭīhi senaṃ byūhitvā thalamaggena saddhiṃ catūhi mahāyodhanāyakehi hatthīnaṃ asīti sahassehi assānaṃ navutiisatasahassehi yodhānaṃ asītikoṭiyā senaṃ byūhitvā sayameva yujjhituṃ sudhammaparaṃ gacchi.

Taṃ sutvā manoharirājā sītatasito hutvā attano bahū yodhe saṃvidahitvā sudhammapurayeva paṭisenaṃ katvā nisīdi.

Atha athabbaṇavede āgatappayogavasena punappunaṃ vāyamantāpi nagaramūlaṃ upasaṅkamituṃ na sakkā. Tadā rājā vedaññuno pucchi,–kasmā panettha nagaramūlaṃ upasaṅkamituṃ na sakkomāti. Vedaññuno āhaṃsu,-athabbaṇavedavidhānaṃ mahārāja atthi maññeti. Atha rājā pathaviyaṃ nidahitvā matakaḷevaraṃ uddharitvā mahāsamudde khipesi.

Ekaṃ kira manussaṃ hindukulaṃ jeṅgunāmakaṃ kīṭaṃ khādāpetvā taṃ māretvā hatthapādādīni aṅgapaccaṅgāni gahetvā chinnachinnāni katvā nagarassa sāmantā pathaviyaṃ nadahitvā ṭhapesi. Tadā pana nagaraṃ upasaṅkamituṃ sakkā. Nagarañca pavisitvā anuruddharājā manoharirājānaṃ jīvaggāhaṃ gaṇhi. Sudhammapure porāṇikānaṃ rājūnaṃ paveṇīāgatavasena ratanamayamañjūsāyaṃ ṭhapetvā pūjitaṃ sahadhātūhi piṭakattayaṃ gahetvā manoharirañño santakānaṃ dvattiṃsahatthīnaṃ piṭṭhiyaṃ āropetvā ānesi.

Arimaddananagaraṃ pana patvā dhātuyo ratanamayamañjūsāyaṃ ṭhapetvā sirisayanagabbhe ratanamañce sīsopadesassa samīpe ṭhapesi. Piṭakattayampi ratanamaye pāsāde ṭhapetvā bhikkhusaṅghassa uggahadhāraṇādiatthāya niyyādesi. Tato kira ānītaṃ piṭakattayaṃ uggaṇhantānaṃ ariyānaṃ sahassamattaṃ ahosīti.

Sudhammanagaraṃ vijayitvā piṭakena saddhiṃ bhikkhusaṅghaṃ ānetvā sāsanassa patiṭṭhāpanaṃ jinacakke ekādhike chasate vassasahasse kaliyuge ca soḷasādhike catusate sampatteti silālekhanesu vuttaṃ.

Anuruddharañño kāle puññānubhāvena tiiṇṇaṃ ratanānaṃ paripuṇṇattā puṇṇagāmoti samaññā ahosi. Cirakālaṃ atikkante ṇṇakāraṃ lopavasena makārassa ca niggahita vasena pugamīti marammabhāsāya vohārīyatīti anāgatavaṃsarājavaṃsesu vuttaṃ.

Anuruddharājāyeva cattāro mahāyodhe sīhaḷadīpaṃ pesetvā tatopi piṭakattayaṃ ānesi. Sīhaḷadīpato ānītapiṭakattayena sudhammapurato ānītapiṭakattayaṃ aññamaññaṃ yojetvā saṃsandetvā arahantatthero vīmaṃsesi. Tadā gaṅgādakenaviya yamunodakaṃ aññamaññaṃ anūnaṃ anadhikaṃ ahosi. Tehi piṭakehi aññānipi vaḍḍhetvā tipiṭakagabbhe ṭhapetvā pūjesi. Tesu tesu ṭhānesupi patiṭṭhāpesi.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 善法城的摩諾哈利王生起吝嗇心說:"不應當向你們這樣的邪見者那裡送去三藏和舍利。因為三界至尊正等正覺者的教法只會在正見者那裡確立,就像獅子王的脂肪只會放在金缽中,不會放在陶缽中一樣。" 使者們回來向阿努魯達王報告此事。聽到這些,阿努魯達王發怒,如同芝麻放在熱鍋上一樣噼啪作響。 於是國王沿水路以八十萬艘船和八億水手戰士排列軍隊,沿陸路與四位大將軍一起以八萬頭象、九十萬匹馬、八十億戰士排列軍隊,親自前往善法城作戰。 聽到這些,摩諾哈利王戰慄不安,調集眾多戰士,就在善法城組織防禦軍而住。 然而即使依照阿闥婆吠陀所說的方法反覆嘗試,也無法接近城基。那時國王問精通吠陀者:"為什麼我們無法接近城基?"精通吠陀者說:"大王,這一定是阿闥婆吠陀的咒術。"於是國王把埋在地下的屍體挖出,扔進大海。 據說他讓一個印度教徒吃了名叫征古的蟲子后殺死他,取其手足等肢體切成碎片,埋在城的周圍地下。那時就能接近城市了。進入城市后,阿努魯達王活捉了摩諾哈利王。他取走了善法城歷代國王傳承以來放在寶石匣中供奉的連同舍利的三藏,裝在摩諾哈利王的三十二頭象背上帶回。 到達阿里曼達那城后,他把舍利放在寶石匣中,安置在吉祥寢室寶床頭部附近。又把三藏放在寶石宮殿中,交付給比丘僧團用於學習、記持等。據說學習從那裡帶來的三藏的聖者約有一千人。 碑文中說,征服善法城,帶回三藏和比丘僧團,確立佛教是在佛曆六百零一年,迦利年四百一十六年。 在阿努魯達王時期,由於福德力三寶圓滿,被稱為布那村。據《未來史》和《王統史》說,經過長時間后,由於省略"ṇṇ"音和"m"音成鼻音,在緬甸語中稱為"布甘"。 阿努魯達王派遣四位大將軍到楞伽島,也從那裡帶回三藏。阿羅漢長老把從楞伽島帶來的三藏與從善法城帶來的三藏互相對照比較檢查。那時如同恒河之水與閻摩那河之水一樣,互不增減。他增加了其他[經典],放在三藏室中供奉。也在各處確立[佛教]。

Manoharirājānampi mraṅkapā nāma dese upaṭṭhākehi saha ṭhapesi. Tassa ca kira rañño mukhaṃ viravitvā kathaṃ sallāpentassa mukhato obhāso pajjalitvā nikkhami. So kadāci kadāci anuruddharañño santikaṃ āgantvā gāravavasena vandanādīni akāsi. Tadā anuruddharañño lomahaṃso uppajji ubbiggo ca. Tasmā tassa rañño nitthejatthāya buddharūpassa cetiyassa bhattaṃ pūjetvā taṃ gahetvā manoharirañño bhājesi. Tadā tassa tadānubhāvo antaradhāyi. Manoharirājā saṃvegaṃ āpajjitvā saṃsāre saṃsaranto yāva nibbānaṃ na pāpuṇāmi, tāva paravase nānuvatteyyanti patthanaṃ akāsi. Sudhammapurato ābhataṃ attano santakaṃ manomaya maṇiṃ ekassa seṭṭhino santike vikkiṇitvā laddhamūlena pañcavāharajatena abhujitapallaṅkavasena ekaṃ mahantaṃ buddha bimbaṃ parinibbānākārena ekanti dve buddhappaṭibimbāni kārāpesi. Yāvajjatanā tāni santīti. Iccevaṃ anuruddharājā sudhammapurato sīhaḷadīpato ca sāsanaṃ ānetvā arimaddananagare patiṭṭhāpesīti.

Idaṃ amhākaṃ marammamaṇḍale tambadīparaṭṭhe arimaddananagare

Anuruddharājānaṃ paṭicca catutthaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Uttarājīvattheropi soṇuttarānaṃ vaṃsato sāsanaṃ gahetvā sudhammapurato arimaddananagaraṃ āgantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi.

Idaṃ amhākaṃ marammamaṇḍale tambadīparaṭṭhe arimaddananagare uttarājīvattheraṃ paṭicca pañcamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Uttarājīvattherassa sīhaḷadīpaṃ gatakāle tena saddhiṃ gataṃ chappadaṃ nāma sāmaṇeraṃ sīhaḷadīpeyeva sīhaḷadīpikā pabbajiṃsu. Pabbajitvā ca chappadasāmaṇero pariyattiṃ uggaṇhitvā dasavassaṃ tattha vasitvā arimaddananagaraṃ paccāgacchi. Sivalittherañca tāmalindattherañca ānandattherañca rāhulatthe rañca anesi. Te pana therā tipiṭakadharā honti byattā dakkhā ca. Ayañcattho vitthārena heṭṭhā vutto.

Arimaddananagaraṃ patvā arimaddana vāsīhi bhikkhūhi saddhiṃ vinayakammāni akatvā puthu hutvā nisīdiṃsu. Narapatirājā ca tesu theresu ativiya pasīdi. Erāvatīnadiyaṃ uḷumpaṃ bandhitvā tattheva upasampadakammaṃ kārāpesi. Cirakālaṃ atikkamitvā so gaṇo vuḍḍhi hutvā uppajji.

Narapatirājā ca te there saddhiṃ saṅghena nimantetvā mahādānaṃ adāsi. Tadā chaṇe ākappasampannaṃ rūpasobhaggappakkaṃ ekaṃ nāṭakittiṃ disvā rāhulatthero paṭibaddhacitto lepe laggitavānaroviya kaddame laggitamātaṅgoviya ca kāma guṇalepakaddamesu laggito sāsane viramitvā hī nāyāvattītuṃ ārabhi. Maraṇanti karogena abhibhūto viya atekiccho hutvā sesattheresu ovādaṃ dinnesu pinādiyi. Tadā sesattherā taṃ evamāhaṃsu,-mā tvaṃ ekaṃ taṃ paṭicca sabbepi amhe lajjāpetuṃ na arahasi, mā idha hīnāyā vattehi, mallārudīpaṃ gantvā yathāruciṃ karohīti pesesuṃ. Rāhulatthero ca kusimatitthato nāvaṃ āruyha mallārudīpaṃ agamāsi. Mallārudīpaṃ pattakāle mallārurājā vinayaṃ jānitukāmo saha ṭīkāya khuddasikkhāpakaraṇaṃ tassa santike uggaṇhitvā ekapattamattaṃ maṇiṃ adāsi. Soca taṃ labhitvā hīnāyāvattīti. Honti cettha,-

Atidūreva hotabbaṃ, bhikkhunā nāma itthibhi;

Itthiyo nāma bhikkhūnaṃ, bhavanti idha verino.

Tāva tiṭṭhantu duppaññā, mayaṃ porāṇikāpi ca;

Mahāpaññā vināsaṃ, pattā haritacādayo.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 他把摩諾哈利王和侍從安置在名為米蘭巴地區。據說這位國王說話時,從他的口中放出光芒。他有時來到阿努魯達王面前恭敬禮拜等。那時阿努魯達王毛骨悚然而恐懼。因此爲了消除那位國王的威力,供養佛像和塔廟的食物后給摩諾哈利王分食。那時他的那種威力消失了。摩諾哈利王生起厭離,發願說:"愿我在輪迴中直到證得涅槃之前,不再隨他人意志而行。"他把從善法城帶來的如意寶珠賣給一位長者,用所得的五車銀子按結跏趺坐的姿勢造了一尊大佛像,又造了一尊涅槃相的佛像,共兩尊佛像。直到今天這些佛像還在。如此阿努魯達王從善法城和楞伽島帶來佛教,在阿里曼達那城確立。 這是由阿努魯達王促成的佛教在我們緬甸地區銅洲國阿里曼達那城的第四次確立。 優多羅吉瓦長老也從索那和優多羅的傳承接受教法,從善法城來到阿里曼達那城確立佛教。 這是由優多羅吉瓦長老促成的佛教在我們緬甸地區銅洲國阿里曼達那城的第五次確立。 當優多羅吉瓦長老去楞伽島時,與他同去的名叫查巴達的沙彌在楞伽島被楞伽島人出家。出家后查巴達沙彌學習教理,在那裡住了十年後回到阿里曼達那城。他帶來了西瓦利長老、達瑪林達長老、阿難陀長老和羅睺羅長老。這些長老都持三藏,聰慧精通。這件事在前面已詳細說過。 到達阿里曼達那城后,他們不與阿里曼達那城的比丘們一起行持律儀,而是分開而住。那羅帕帝王對這些長老非常信服。在伊洛瓦底河上搭建浮橋,就在那裡舉行具足戒儀式。經過長時間后,這個團體成長壯大。 那羅帕帝王邀請這些長老和僧團,作了大布施。那時在慶典上,羅睺羅長老看見一位舉止優美、容貌艷麗的舞女,生起愛戀之心,如同猴子粘在粘膠上,如同大象陷在泥沼中,陷在欲樂的粘膠和泥沼中,放棄佛教而開始還俗。他像被死亡和疾病徵服一樣無藥可救,其他長老給予教誡也不接受。那時其他長老對他這樣說:"你不應因一個人而使我們所有人蒙羞,不要在這裡還俗,去馬拉瓦島(現馬爾代夫)隨意而行吧。"於是派他離開。羅睺羅長老從庫西馬提港登船前往馬拉瓦島。到達馬拉瓦島時,馬拉瓦王想要了解戒律,就向他學習《小學處》及其註釋書,贈給他一缽寶珠。他得到后就還俗了。這裡有偈: "比丘應當遠離,名為女人者; 女人對比丘們,在此成為敵。 姑且不論愚者,我們古德中; 大智者如哈利,等人亦遭毀。"

Tasmā hi paṇḍito bhikkhu, antamasova itthibhi;

Vissāsaṃ na kare loke, rāgo ca duppavāritoti.

Sesesu ca theresu chappado nāma thero paṭhamaṃ kālaṅkato. Sivalitāmalindānandattherāyeva tayo pariyattiuggahaṇadhāraṇādivasena sāsanaṃ upatthambhetvā arimaddananagare nisīdiṃsu. Ekasmiñca kāle rājā tesaṃ tiṇṇaṃ therānaṃ ekekaṃ hatthiṃ adāsi. Sivalitāmalindattherā paṭiggahetvā vane vissajjāpesuṃ. Ānandatthero pana kiñcipuranagaraṃ pahiṇitvā ñātakānaṃ dehīti kusimatitthaṃ gantvā nāvaṃ āropesi. Taṃ kāraṇaṃ ñatvā sivalitāmalindattherātaṃ evamāhaṃsu,– mayaṃ pana āvuso hatthīnaṃ sukhatthāya vane vissajjema,tvaṃ pana adhammikaṃ karosīti. Kinnāma bhante ñābhakānaṃ saṅgaho na vaṭṭati, nanu ñātakānañca saṅgahoti bhagavatā vuttanti.

Therā āhaṃsu,-sace tvaṃ amhākaṃ vacanaṃ nakareyyāsi,bhava icchānurūpaṃ karohi, mayaṃ pana tayā saddhiṃ saṃvāsaṃ na karissāmāti visuṃ nisīdiṃsu.

Tato paṭṭhāya dve gaṇā bhijjiṃsu. Tato pacchākāle atikkante tāmalindatthero bahussutānaṃ byattibalānaṃ sissānaṃ anuggahatthāya gahaṭṭhānaṃ santike ayaṃ bahussuto ayaṃ mahāpaññoti evamādinā vacīviññattiṃ samuṭṭhāpeti, evaṃ kate kulaputtā sulabhapaccayavasena sāsanassa hitaṃ āvahibhuṃsakkhissantīti katvā. Taṃ kāraṇaṃ sutvā sivalitthero evamāha,- kasmā tvaṃ vacīviññattiṃ samuṭṭhāpetvā buddhappaṭikucchitaṃ kammaṃ karosīti. Bhagavatā attano atthāyayeva vacīviññattiṃ paṭikkhittā, ahaṃ pana paresaṃyeva atthāya vacīviññattiṃsamuṭṭhāpemi, nāttano atthāya, sāsanassa hi vepullatthāya evaṃ vacīviññattiṃsamuṭṭhāpemi. Sivalittheropi na tvaṃ mama vacanaṃ karosi, yaṃ yaṃ tvaṃ icchasi, taṃ taṃ karohi, ahaṃ pana tayā saddhiṃ saṃvāsaṃ nakarissāmīti visuṃ hutvā saddhiṃ sakapakkhena nisīdi. Tato paṭṭhāya tayo gaṇā bhijjiṃsu.

Evaṃ arimaddananagare arahantattherassa eko vaṃso, sivalittherassa eko, tāmalindattherassa eko, ānandattherassa ekoti cattāro gaṇā ahesuṃ.

Tesu arahantattheragaṇo sudhammapurato paṭhamaṃ āgatattā purimagaṇoti vohāriyati, aññe pana pacchā āgatattā pacchāgaṇāti.

Sivalitthero arimaddananagare yāvījīvaṃ sāsanaṃ paggaṇhitvā kaliyuge navutādhike pañcavassasate kāle kālamakāsi.

Ānandatthero pana arimaddananagareyeva catucattālīsa vassāni sāsanaṃ paggaṇhitvā chanavutādhike pañcavassasate kāle kālamakāsi.

Tāmalindattheropi yāvajīvaṃ sāsanaṃ paggaṇhitvā aṭṭhana vutādhike pañcavassasate kāle kālamakāsīti. Aho saṅkhārasabhāvoti.

Seyyathājagarasseva, nābhiyā cakkamaṇḍale;

Laggo saso samitvāpi, disaṃ gacchati taṃ mukhaṃ.

Tatheva sabbasattāpi, maccucakkesu laggitā;

Yāvajīvampi dhāvitvā, maccumukhaṃ upāgamunti.

Iccevaṃ arimaddanapure arahantehi ca ganthakārehi ca puthujjanehi jinasāsanaṃ nabhe candoviya vijjotati.

Tattha hi yadā anuruddharājā sudhammapurato sāsanaṃ ānesi, tadā arahantā chasatasahassamattā āgatā, sotāpannasakadāgāmianāgāmino pana gaṇanapathaṃ vīti vattāti.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 因此智者比丘,乃至與女人; 不應生親近,貪慾難防護。 在其餘的長老中,名叫查巴達的長老首先去世。只有西瓦利、達瑪林達、阿難陀三位長老通過學習、持誦等來護持教法,住在阿里曼達那城。有一次國王給這三位長老各一頭象。西瓦利和達瑪林達長老接受後放生到森林中。但阿難陀長老送去金奇布那城說"給親戚",去庫西馬提港裝上船。知道這件事後,西瓦利和達瑪林達長老對他這樣說:"賢友,我們爲了象的安樂而放生到森林中,你卻做不如法的事。"[阿難陀長老說]:"尊者們,難道幫助親戚不合適嗎?世

Chattaguhindassa nāma rañño kālepi himavante gandhamādanapabbatato aṭṭha arahantā piṇḍāya rājagehaṃ āgamaṃsu. Rājā ca pattaṃ gahetvā piṇḍapātena bhojetvā idāni kuto āgatatthābhi pucchi. Himavante mahārāja gandha mādanapabbatatoti. Atha rājā atippasanno hutvā idha temāsaṃ vassaṃ upagacchathāti yācitvā vihāraṃ kārāpetvā adāsi. Temāsampi antogehe nimantetvā piṇḍapātena bhojesi.

Ekaṃ samayaṃ arahantānaṃ gandhamādanapabbate nandamūlaguhaṃ viya ekaṃ guhaṃ māpetvā dassehīti yāci. Te ca arahantā nandamūlaguhaṃviya ekaṃ guhaṃ iddhiyā māpetvā dassesuṃ . Rājā ca tāya guhāya sadisaṃ ekaṃ guhaṃ kārāpesi. Nandamūlaguhākārena pana katattā nandāti nāmampi akāsi. Iccevaṃ chattaguhindassa rañño kāle gandhamādanapabbate nandamūlaguhato āgantvā arahantā sāsanaṃ patiṭṭhāpesuṃ.

Arahantabhāvo ca nāmesa yathābhūtaṃ jānituṃ dukkaro, anupasampannānaṃ uttarimanussadhammadassanassa paṭikkhittattā, arahattaṃ vā patvāpi vāsanāya appajahitattā. Arahāpi hi samāno ahaṃ arahāti anupasampannānaṃ kathetuṃ na vaṭṭati, arahattaṃ patvāpi ekacco vāsanaṃ pajahituṃ na sakkā, pilindavacchattheravatthucettha ñāpakaṃ. Evaṃ loke arahanta bhāvo jānituṃ dukkaro. Teneva mahākassapattherassa upaṭṭhāko eko bhikkhu attano upajjhāyassa mahākassapattherassa santike vasitvāpi tassa arahanta bhāvaṃ na jāni.

Mahākassapattherañhi ekena saddhivihārikena saddhiṃ araññavihārato gāmaṃ piṇḍāya carantaṃ antarāmagge pattā diparikkhāre gahetvā pacchā gacchantoyeva ekosaddhi vihāriko evamāha,–lokasmiṃ bhante arahā arahāti pākaṭo, sutamattovāhaṃ bhavāmi, na kadāci diṭṭhapubboti. Taṃ sutvā thero pacchā parivattatvā olokento parikkhāre āvuso gahetvā arahantassa pacchāgacchantoyeva arahantabhāvaṃ na jānātīti āhāti.

Arimaddananagarepi sīlabuddhipolloṅkasumedhattherādayopi arahantāyeva ahesuṃ. Narapatirājā hi khaṇitti pādapabbataṃ gantvā paccāgamanakāle antarāmagge ekissā mātikāya maṇobhāsaṃ disvā idha puññaṃ kāretukāmo sakko dasseti maññeti manasikaritvā cetiyaṃ kārāpessāmīti tattha raṭṭhavāsīti samaṃ bhūmibhāgaṃ kārāpesi.

Atha eko sīlabuddhi nāma thero evamāha,– puññaṃ mahārāja karissamīti idaṃ bhūmiparikammaṃ kārāpesi, evaṃ kārāpentassa te apuññaṃyeva bhavati, nopuññanti vatvā bahū sattā mā kilamantūti manasikatvā rañño daṇḍakammena tajjanatthāya raññā dinnaṃ piṇḍapātaṃ nabhuñji. Rājā ca sace tvaṃ mayā dinnaṃ piṇḍapātaṃ abhuñjitukāmo bhaveyyāsi, mama vijite vasantoyeva tvaṃ mama piṇḍapātā na mucceyyāsi, raṭṭhavāsīhipi dinnapiṇḍapāto mayhameva santako, nanu nāma mama piṇḍapātaṃyeva tvaṃ bhuñjasīti āha.

Sīlabuddhittheropi sace ahaṃ evaṃ bhaveyyāmi, sīhaḷadīpaṃ gantvā vasissāmīti cintetvā araññe vasi.

Atha tamatthaṃ jānitvā nagaradvāre ārakkho eko yakkho rañño āgatakāle abhimukhaṃ ṭhitova bhayānakarūpaṃ nisīdi. Atha nānāvijjākammehi apanentopi na sakkā apanetuṃ.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在查塔古印達國王時期,有八位阿羅漢從喜馬拉雅山的香醉山來到王宮化緣。國王接過缽,以食物供養后,問道:"你們從何處來?""大王,我們從喜馬拉雅山的香醉山來。"於是國王深生信心,請求道:"請在此度過三個月的雨安居。"並修建精舍供養。在三個月期間,他們都在王宮內應邀受食。 有一次,國王請求阿羅漢們:"請像香醉山上的難陀根本窟那樣,變現一個洞窟給我看。"那些阿羅漢便用神通變現出一個如同難陀根本窟一樣的洞窟。國王便建造了一個與那洞窟相似的洞窟。因為是仿照難陀根本窟的樣式建造,便也命名為"難陀"。就這樣,在查塔古印達國王時期,阿羅漢們從香醉山的難陀根本窟來此建立了佛法。 阿羅漢的境界是難以如實了知的,這是因為禁止向未受具足戒者顯示上人法,即使證得阿羅漢果,也因習氣未斷盡的緣故。即使是阿羅漢,也不能向未受具足戒者說"我是阿羅漢",即使證得阿羅漢果,有些人也無法斷除習氣,毗鄰陀婆蹉長老的故事就是明證。如此,世間要知道誰是阿羅漢是很困難的。因此,即便是大迦葉長老的侍者比丘,在自己和尚大迦葉長老身邊住了那麼久,也不知道他是阿羅漢。 有一次,大迦葉長老與一位同住比丘從林間精舍到村裡化緣,在路上,那位同住比丘拿著缽具跟在後面走時說道:"大德,世間常說阿羅漢、阿羅漢,我只是聽說過,從未見過。"聽到這話,長老轉身回望說:"賢友,你拿著衣缽跟在阿羅漢後面走,卻不知那是阿羅漢。" 在阿里曼達那城(緬甸蒲甘)也有戒覺波隆卡須彌陀長老等阿羅漢。那羅帕帝王到克山提帝山後返回時,在路上看見一處水溝發光,心想:"在此造功德,或許帝釋天會顯現。"於是決定建造佛塔,便和國民一起整平了那塊地。 這時,一位名叫戒覺的長老如此說道:"大王說要造功德而整平這塊地,但這樣做反而是造作不善業,而非功德。"說完,爲了不讓眾生受苦,他便不接受國王因懲戒而供養的食物。國王說:"如果你不想接受我供養的食物,只要你住在我的領地內,就無法逃脫我的供養,即使是國民供養的食物也是屬於我的,你難道不是一直在食用我的供養嗎?" 戒覺長老想:"如果真是這樣,我就去錫蘭島(斯里蘭卡)居住。"於是住在林中。 得知此事後,守護城門的一個夜叉在國王來時,面對著他現出可怕的形相坐著。即便用各種咒術也無法驅除。

Atha rājā nimittapāṭhake pakkosāpetvā pucchi,-kena kāraṇena ayaṃ yakkho idha nisinnoti. Tvaṃ mahārāja sīlabuddhittheraṃ agāravavasena pubbe kathesi, yakkhāpi there ativiya pasannāti amhehi sutapubbā, taṃ paṭicca yakkho bhayānakarūpaṃ dassetvā nisinno bhavissatīti āha.

Rājāpi amacce āṇāpesi theraṃ pakkāsathāti. Thero nāgacchi. Sīhaḷadīpaṃyeva gamissāmīti ārabhi. Tamatthaṃ sutvā rājā ekaṃ caturaṅgapaccayaṃ nāma amaccaṃ pakkosāpetvā tvaṃ gantvā theraṃ pakkosāhīti pesesi. Caturaṅgapaccayo ca chekatāya ekaṃ suvaṇṇamayaṃ buddhappaṭibimbaṃ nāvāya ṭhapetvā mahāsamuddatitthaṃ agamāsi. Atha theraṃ sampāpuṇitvā idāni idha bhagavā sammāsambuddho agamāsi, sīlabuddhitthero bhagavato sammāsambuddhassa dassanatthāya āgacchatūti dūtaṃ pesesi. Theropi bhagavato sammāsambuddhassa dassanatthāya āgacchatūti vacanaṃ paṭikkhipituṃ buddhagāravavasena avisahatāya āgacchīti.

Porāṇikānaṃva therānaṃ, buddhe sagāravaṃ idha;

Paṇḍito gāravaṃ buddhe, kare pasannacetasāti.

Nāvaṃ abhirūhitvā thero bhagavato sammāsambuddhassa vandanāmānapūjāsakkāradīni akāsi. Therassa evaṃ vandanāmānapūjāsakkārādīni karontasseva vegena nāvaṃ ānetvā gacchi. Atha caturaṅgapaccayo evamāha,– idāni bhante tumhākaṃ ācariyassa sammāsambuddhassa sāsanaṃ paggaṇhituṃ yuttoti. Rājā ca amaccehi parivārito paccuggacchi. Nāvāya therassa hatthe gahetvā rājagehaṃ ānesi. Dvāraṃ pattakāle yakkho pathaviyaṃ nisīditvā theraṃ vandi.

Rājā rājagehaṃ patvā theraṃ nānābhojanehi bhojesi. Evañca avoca,–ajjatagge bhante tvamasi mamācariyo, bhagavatova ovādaṃ sirasā paṭiggahetvā anuvattissāmāti attano pañcaputtepi therassa adāsi. Te ca pañcakumārā therena saddhiṃ anuvattiṃsu. Thero te pakkosetvā vihāraṃ agamāsi. Antarāmagge kappiyapathaviyaṃ pañca parimaṇḍalākārāni likhitvā tesaṃ rājakumārānaṃ dassetvā nivattāpesi. Rājakumārā paṭinivattitvā taṃ kāraṇaṃ rañño ārocesuṃ. Rājā ca tumhākaṃ puññaṃ kārāpanatthāya dassetīti vatvā tulāvasena tehi rājakumārehi suvaṇṇaṃ samaṃ katvā tena suvaṇṇena mūlaṃ katvā bhagavato dharamānakāle passenadikosalaraññā kārāpitaṃ candanappaṭibimbaṃviya visuṃ visuṃ paṭibimbaṃ kārāpesi.

Tesaṃ nidhānaṭṭhānabhūtāni pañca cetiyānipi sakko kamma vidhāyako hutvā patiṭṭhāpesi. Ettha ca pubbe raññā pasīditvā therassa rājakumārā dinnā, mūlaṃ ratanattayassa datvā puna rājakumāre bhūjisse kāretukāmatāya thero evaṃ saññaṃ adāsīti daṭṭhabbaṃ.

So ca sīlabuddhitthero arahantagaṇavaṃsoti daṭṭhabbo.

Arimaddananagareyeva narapati rañño kāle kassapo nāma thero desacārikaṃ caramāno polloṅkanāmakaṃ desaṃ, tadavasari. Atha dve mahallakapolloṅkā manussā there atippasannatāya dve putte upaṭṭhākatthāya niyyādesuṃ.

Polloṅkamanussānaṃ atippasannataṃ paṭicca theropi polloṅkattheroti vohāriyati. Yadā ca pana so thero sīhaḷadīpaṃ gantukāmo ahosi, tadā sakko devānamindo byaggharūpaṃ māpetvā piṭṭhiyā yāva mahāsamuddatīraṃ ānesi. Mahāsamuddatīraṃ pana patvā nāvaṃ abhirūhitvā vāṇijehi saddhiṃ tari.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 於是國王召來相師詢問:"這個夜叉為何在此處坐著?"相師回答說:"大王,你之前對戒覺長老不恭敬地說話,我們曾聽說夜叉們對長老極為敬信,因此夜叉現出可怕的形相坐在這裡。" 國王便命令大臣:"去請長老來。"長老不來,說要去錫蘭島(斯里蘭卡)。聽聞此事後,國王召來一位名叫四支大臣的官員,派他去請長老。四支大臣機智地將一尊金佛像放在船上,前往大海港口。到達長老處后,派使者傳話說:"現在佛陀世尊來到這裡,請戒覺長老來見世尊。"長老因對佛陀的恭敬不能拒絕"請來見佛陀世尊"的邀請,便來了。 如同古代諸長老,於此對佛恭敬; 智者對佛恭敬,以清凈之心行。 長老登上船後向佛陀世尊行禮致敬供養。就在長老如此禮敬供養時,船迅速駛回。四支大臣便說:"尊者,現在應該弘揚您的導師佛陀世尊的教法。"國王與大臣們前來迎接,握著長老的手將他帶到王宮。到達門口時,夜叉坐在地上向長老頂禮。 國王到達王宮后,以各種食物供養長老。並如此說道:"尊者,從今以後您就是我的老師,我將恭敬接受世尊的教誨並遵行。"還將自己的五個兒子交給長老。這五位王子跟隨長老。長老召集他們前往精舍。在路上,他在凈地上畫了五個圓形,展示給王子們看后讓他們回去。王子們回去后將此事告訴國王。國王說:"這是爲了讓你們造功德而示現。"於是讓這些王子按重量平分黃金,用這些黃金作為資金,仿照佛陀在世時波斯匿王所造的旃檀佛像,分別為每位王子造了佛像。 帝釋天作為工程主持者,也為他們建立了五座佛塔作為安置之處。這裡應當理解為:之前國王因信樂而將王子們獻給長老,在供養三寶資財后,長老爲了讓王子們獲得自由而給予這樣的暗示。 這位戒覺長老應視為阿羅漢僧團的傳承。 也是在阿里曼達那城(緬甸蒲甘)那羅帕帝王時期,有位名叫迦葉的長老雲遊各地時來到波隆卡地區。當時有兩位年長的波隆卡人因對長老極為信樂,將兩個兒子獻給長老作為侍者。 因為波隆卡人的極度信樂,這位長老也被稱為波隆卡長老。當這位長老想要去錫蘭島(斯里蘭卡)時,帝釋天王化現成老虎的形象,揹著他一直到達海邊。到達海邊后,他與商人們一同乘船渡海。

Mahāsamuddamajjhe pana patvā sā nāvā na gacchi, niccalāva aṭṭhāsi. Atha vāṇijā mantesuṃ,-amhākaṃ nāvāya alakkhī pāpajano atthi maññeti. Evaṃ pana mantetvā salākādānaṃ akaṃsu. Yāva tatiyampi therasseva hatthe salākā pubbe katakammavipākavasena nipati. Idaṃ pana therassa pubbe katakammaṃ,-thero hi tato attabhāvato sattame bhave ekasmiṃ gāme kuladārako hutvā kīḷanatthāya ekaṃ sunakhaṃ nadiyaṃ otāretvā udake kīḷamāpesi. Evaṃ kīḷamantaṃ sunakhaṃ sayameva urena uggahetvā tīraṃ ānesīti evaṃ pubbe katakammavipākavasena therasseva hatthe salākā nipati.

Tadā vāṇijā udakapiṭṭhe khipiṃsu. Atha sakko devānamindo kumbhīlarūpaṃ māpetvā piṭṭhiyaṃ āropetvā ānesi. Thero yakkhadīpaṃ patvā andhacakkhukānaṃ yakkhānaṃ mettānubhāvena cakkhuṃ labhāpesi. Yakkhā ca therassa guṇaṃ ñatvā dve yakkhabhātike adaṃsu. Thero ca sīhaḷadīpaṃ gantvā mahācetiyarūpaṃ lohapāsādarūpaṃ sarīradhātuṃ mahābodhibijāni ca ānetvā paccāgamāsīti.

Sumedhatthero ca halaṅkassa nāma nagarassa dakkhiṇadisābhāge mhattipāme puratthimāya anudisāya dinnanāmike vihāre vasi. Ṭhānassa pana nāmavasena therassopi dinnavihāro tveva nāmaṃ ahosi. Sopi thero paṃsukūliko lajjīpesalo sikkhākāmo jhānalābhī arahāyeva. So hi devasikaṃ devasikaṃ aṭṭhanavayojanappamāṇe pādacetiyaṃ gantvā vandi. Cetiyaṅgaṇavattañca akāsi. Tato āgantvā mhattigāme piṇḍāya cari. Idaṃ therassa nibaddhavattaṃ.

Aparānipi vatthūni bahūni santi, sabbāni pana tāni vitthāretvā vattabbānipi ganthapāravabhayena na vakkhāma. Sabbānipi hi vuccamānāni ayaṃ sāsanavaṃsappadīpikā atippapañcā bhavissati.

Sammāsambuddhassa hi parinibbānato yāvajjatanā therānaṃ paramparavasena saṅghaṭṭetvā ānayanamevettha adhippetaṃ. Yathāvuttāni pana vatthūni adhunā abhiññālābhīnaṃ puggalānaṃ akhettabhāvena pasaṅgañāṇappaṭibāhaṇatthaṃ arimaddananagare ca bahūnaṃ abhiññālābhīnaṃ puggalānaṃ nivāsaṭṭhānatā dassanatthaṃ vuttāni. Vuttañcetaṃ bhikkhunīkhandhakaṭṭhakathāyaṃ,–

Paṭisambhidāpattehi vassasahassaṃ sukkhavipassakehi vassasahassaṃ anāgāmīhi vassasahassaṃ sakadāgāmīhi vassasahassaṃ sotāpannehi vassasahassanti evaṃ pañcavassasahassāni paṭivedhadhammo ṭhassatīti.

Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana saṃyuttanikāyaṭṭhakathāyañca paṭisambhidāpattehi vassasahassaṃ chaḷābhiññehi vassasahassaṃ tevijjehi vassasahassaṃ sukkhavipassakehi vassasahassaṃ pātimokkhena vassasahassanti vuttaṃ.

Aṅguttaranikāyaṭṭhakathāyaṃ pana vibhaṅgakathāyañca buddhānaṃ parinibbānato vassasahassameva paṭisambhidā nibbattetuṃ sakkonti, tato paraṃ cha abhiññā, tatopi asakkontā tisso vijjā nibbattiṃsu. Gacchante kāle tāpi nibbattetuṃ asakkontā sukkhavipassakā honti. Eteneva nayena anāgāmino sakadāgāmino sotāpannāti vuttaṃ.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 到達大海中央時,那艘船停止不動了。商人們商議道:"我們船上大概有個不吉利的罪人。"商議後進行抽籤。連續三次抽籤都落在長老手中,這是因為過去業的果報。這是長老過去所造的業:長老在七世之前,生為某村的一個富家子弟,爲了玩樂將一隻狗帶到河裡讓它在水中嬉戲。當狗在水中嬉戲時,他親自用胸部托起狗帶到岸邊。因為這個過去業的果報,簽三次都落在長老手中。 當時商人們就把長老拋入海中。這時帝釋天王化現成鱷魚的形象,揹著他前行。長老到達夜叉島后,以慈心的威力使盲眼的夜叉們獲得眼睛。夜叉們知道長老的功德后,給了他兩個夜叉兄弟。長老去到錫蘭島(斯里蘭卡)后,帶回了大塔的模型、銅宮的模型、舍利和菩提樹種子。 須彌陀長老住在哈朗卡城南方馬提帕梅東南方向的欽納維哈勒。因地名的緣故,這位長老也被稱為欽納維哈勒長老。這位長老是持糞掃衣者,謹慎有羞恥心,樂學,得禪定,是阿羅漢。他每天都去八九由旬遠的佛足印塔禮拜,打掃塔院,然後回來在馬提村托缽。這是長老的日常功課。 還有許多其他的故事,但為避免文章過於冗長,我們不詳述。若都說出來,這部《教法傳燈》就會太過繁瑣。 這裡主要是想要敘述從佛陀般涅槃到今天長老們代代相傳的情況。前述的故事是爲了防止現在的人認為獲得神通的人已不存在,也是爲了顯示阿里曼達那城(緬甸蒲甘)是許多具有神通者的居住之處。正如比丘尼犍度註疏中所說: "證得無礙解者一千年,純觀行者一千年,阿那含一千年,斯陀含一千年,須陀洹一千年,如此證悟之法將住世五千年。" 但在長部註疏和相應部註疏中說:"證得無礙解者一千年,具六神通者一千年,具三明者一千年,純觀行者一千年,持戒律者一千年。" 在增支部註疏和分別論註疏中則說:"在佛陀般涅槃后的一千年內,人們能證得無礙解,之後能證得六神通,再之後不能證得六神通的人證得三明。隨著時間推移,不能證得三明的人成為純觀行者。同樣的道理也適用於阿那含、斯陀含、須陀洹。"

Evaṃ nānānayehi aṭṭhakathāyapi āgatattā adhunā loke ariyapuggalā bhavituṃ na sakkāti na vattabbaṃ. Ariyānameva khettassa adhunāpi sambhavato, sace āraddhavipassako bhaveyya so arahā bhavituṃ sakkāyevāti niṭṭhametthāvagantabbaṃ. Aṭṭhakathāsu pana nānābhāṇakattherānaṃ nānāvādavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Ettakeneva pana nānākārena vādo bhinnopi sāsanaṃ bhijjatiyeva. Sāsanassa abhinnaṃyeva hi ettha pamāṇanti.

Evaṃ marammamaṇḍale arimaddananagare anekehi arahantasatehi sāsanaṃ vijjotati. Bhagavato pana parinibbānato tiṃsādhikānaṃ navavassasatānaṃ upari parammaraṭṭhe señilaññikrodhināmena raññā samakālavasena sīhaḷadīpe rajjaṃ pattassa mahānāmarañño kāle buddhaghosabuddhadattattherehi pabhuti tetemahātherā teteganthe akaṃsu.

Tato pacchā satisamādhipaññāmandavasena sukhāvabodhanatthaṃ ṭīkāyo akaṃsu. Arimaddananagare jinacakkesattanavutādhike chasate sahasse ca sampatte tiṇṇaṃ piṭakānaṃ mūlabhūtesu saddanayesu sotārānaṃ chekatthāya mahāsamuddeviya ānando nāma mahāmaccho tīsu piṭakesu sāṭṭhakathesu viloletvā aggavaṃso nāma thero saddanītippakaraṇaṃ akāsi. Arimaddananagare hi uttarājīvattherādīnaṃ sīhaḷadīpaṃ gamanato pubbeyeva tayo mahātherā pariyattivisāradā, mahāaggapaṇḍito, tassa saddhivihāriko dutiyaaggapaṇḍito, tassa bhāgineyyo tatiyaaggapaṇḍitoti. Tatiyaaggapaṇḍito pana aggavaṃsotipi vohāriyati.

Tasmiñca kāle arimaddananagaravāsino saddakovidā bahavo santīti yāva laṅkādīpā kittighoso patthari. Tasmā sīhaḷadīpikā saddakovidā vīmaṃsetukāmā hutvā arimaddananagaraṃ āgamaṃsu. Tadā arimaddananagaravāsino bhikkhū saddanītippakaraṇaṃ dassesu.

Sīhaḷadīpikā ca taṃ disvā upadhārentā saddavisaye ayaṃ ganthoviya sīhaḷadīpe gantho itthi, imasmiṃ pakaraṇe āgatavinicchayampi sakalaṃ na jānimhāti nānāppakārehi thomesunti yāvajjabhanā kathāmaggo na upacchinnoti.

Arimaddananagare sīhaḷadīpaṃ gantvā paccāgato chappado nāma saddhammajotipālatthero saddanaye chekatāya suttaniddesaṃ akāsi. Paramatthadhamme ca chekatāya saṅkhepavaṇṇanaṃ nāmacāradīpakañca. Vinaye chekatāya vinayagūḷatthadīpaniṃ sīmālaṅkārañca akāsi. Attanā kathānaṃ ganthānaṃ nigame saddhamma jotipāloti mūlanāmena vuttaṃ. Kusimanagare pana chappada gāme jātattā ṭhānassa nāmena chappadoti pākaṭo.

Kukhananagare pana chappadoti vohāritopi eko thero atthi. So alajjī dussīlo. Ekacce pana nāmasāmaññalesamattena pattalaṅkaṃ sīlavantaṃ pesalaṃ sikkhākāmaṃ chappadattheraṃ alajjidussīlabhāvena upavadanti, yathā nāma sāmaññalesamattena mallaputtaṃ āyasmantaṃ dabbaṃ asamācārenāti.

Arimaddananagarayeva aloṅgacaññisūnāmakassa rañño kāle mahāvimalabuddhitthero cūḷavimalabuddhittheroti dve therā pariyattivisāradā ahesuṃ. Tesu mahāvimalabuddhitthero kaccāyanassa saṃvaṇṇanaṃ nyāsaganthamakāsi.

Keci pana sīhaḷadīpavāsī vimalabuddhitthero tamakāsīti vadanti. Cūḷavimalabuddhitthero pana vuttodayassa porāṇaṭīkamakāsi. Chandosāratthavikāsiniṃ saddhammañāṇatthero akāsi. Vacanatthajotiṃ pana vepullatthero akāsi. Nyāsaganthassaporāṇaṭīkaṃ narapatirañño kāle eko amacco akāsi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 由於註疏中以不同方式提到這些,所以不能說現今世上不可能有聖者。因為現在仍是聖者的領域,如果有人精進修習觀禪,他是可以成為阿羅漢的,這一點應該要明白。在註疏中出現不同說法,應理解為是因為不同誦部長老們的不同觀點。僅僅因為有這些不同的說法,並不意味著教法已經分裂。這裡所說的是教法並未分裂才是重要的。 如此,在緬甸曼德勒地區的阿里曼達那城(緬甸蒲甘),有數百位阿羅漢使佛法發揚光大。在佛陀般涅槃九百三十年後,當巴拉馬王朝的森尼蘭尼克羅迪王在位時,與錫蘭島(斯里蘭卡)的摩訶那馬王同時期,從佛音、佛授長老開始,諸大長老們著作了各種論著。 之後,因為定力和智慧的衰退,爲了便於理解,他們又作了註釋書。在阿里曼達那城(緬甸蒲甘)一千六百九十七年時,爲了讓聽眾理解三藏基礎的語法規則,阿難陀長老如同大海一般遍覽三藏及其註釋,阿格宛薩長老著作了《釋疑論》。在阿里曼達那城,在郁多羅基瓦長老等人去錫蘭島之前,就有三位精通教理的大長老:大阿格班迪陀、他的同住弟子第二阿格班迪陀,以及他的外甥第三阿格班迪陀。第三阿格班迪陀也被稱為阿格宛薩。 當時阿里曼達那城(緬甸蒲甘)有許多精通語法學的學者,這個名聲傳到了錫蘭島。因此錫蘭島的語法學者想要考察,便來到阿里曼達那城。當時阿里曼達那城的比丘們展示了《釋疑論》。 錫蘭島的學者們看到並研究后說:"在語法領域,錫蘭島沒有像這樣的著作,我們甚至不完全理解這部著作中的判斷",他們以各種方式讚歎,這種說法一直流傳至今。 在阿里曼達那城(緬甸蒲甘),有位名叫恰巴達的正法光護長老去過錫蘭島又回來,因精通語法學著作了《經典解釋》,因精通勝義法著作了《簡要註釋》和《名行燈》,因精通戒律著作了《律藏深義燈》和《界限莊嚴》。在他所著書的結尾用本名"正法光護"署名。因為他出生在庫西城的恰巴達村,所以以地名而聞名為恰巴達。 在庫卡那城也有一位被稱為恰巴達的長老。他是無慚無戒的人。有些人僅僅因為名字相同,就誹謗那位到過錫蘭島、持戒、謹慎、樂學的恰巴達長老是無慚無戒的人,就像以前有人因為名字相似而誹謗具壽摩羅子達婆行為不端一樣。 也是在阿里曼達那城(緬甸蒲甘),在阿隆占尼蘇王時期,有兩位精通教理的長老:大清凈智長老和小清凈智長老。其中大清凈智長老為迦旃延所作的《闡釋書》作了註釋。 有些人說是錫蘭島的清凈智長老所作。小清凈智長老則為《明句論》作了古注。正法智長老著作了《韻律精要闡明》。遍滿長老著作了《詞義光明》。在那羅帕帝王時期,一位大臣為《闡釋書》作了古注。

So hi rañño ekaṃ orodhaṃ paṭicca jātaṃ ekaṃ dhītaraṃ disvā vānaroviya lepe laggito tissaṃ paṭibandhacitto hutvā laggi. Tamatthaṃ jānitvā rājā evamāha,– sace etaṃ iccheyyāsi, ekaṃ ganthaṃ paripuṇṇavinicchayaṃ gūḷatthaṃ karohi, sace tvaṃ tādisaṃ ganthaṃ kātuṃ sakkuṇeyyāsi, etaṃ labhissasīti. Atha so nyāsassa saṃvaṇṇanaṃ porāṇaṭīkaṃ akāsi.

Tato pacchā hīnāyāvattitvā dhītaraṃ datvā rajjuggāhāmaccaṭṭhāne ṭhapesi, yaṃ marammavohārena saṃpyaṅgaiti vuccati. Tena pana katattā sopi gantho taṃ nāmena vuccati. Kārikaṃ tassā ca saṃvaṇṇanaṃ chattaguhindassa nāma rañño kāledhammasenāpatitthero akāsi. Tena kira kārapite nandaguhāya samīpe nandavihāre nisīditvā akāsi.

Tasmiñcakāle ganthamādanapabbate nandamūlaguhato arahantā āgantvā tasmiṃ vihāre vassaṃ upagacchiṃsu. Tesaṃ sammukhe katattā te ca ganthā paṇḍitehi sārato paccetabbāti ācariyā vadanti.

Vāccavācakaṃ pana dhammadassī nāma sāmaṇero akāsi.

Saddatthabhedacintaṃ pana arimaddananagarasamīpe ṭhitassa khaṇittipādapabbatassa samīpe ekasmiṃ gāme vasanto saddhammasiri nāma thero akāsi. Soyeva thero brahajaṃ nāma vedasatthampi marammabhāsāya parivattesi.

Ekakkharakosaṃ pana saddhammakittitthero akāsi. So hi kaliyuge sattāsītādhike aṭṭhasate sampatte micchā diṭṭhikānaṃ jalumasaññitānaṃ kulānaṃ bhayena sakalepi tambadīparaṭṭhe sāsanobhāso milāyati. Bahūnipi potthakāni aggibhayena nassesuṃ.

Tadā taṃ pavattiṃ passitvā sace pariyattidhammovinasseyya, paṭipattidhammopi nassissati, paṭipattidhamme nassante kuto paṭivedhadhammo bhavissatīti saṃvegaṃ apajjitvā imaṃ ganthaṃ akāsīti taṭṭikāyaṃ vuttaṃ.

Mukhamattasāraṃ sāgaratthero akāsi.

Kaliyuge ekāsītādhike pañcasate sampatte ekaṃ daharaputtaṃ kālaṅkataṃ paṭicca saṃvegaṃ āpajjitvā paccekabuddhattaṃ patthayantassa jeyyasiṅkhanāmakassa rañño putto kyacvānāmako rājā rajjaṃ kāresi. Dhammarājātipi nāmalañchaṃ paṭiggaṇhi. Tīsu pana piṭakesu yathābhūtaṃ vijānakatāya marammavohārena kyacvāti vohāriyati.

So ca kira rājā pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu atichekatāya piṭakattaye sākacchamattampi kātuṃ samattho nāma natthīti uggahitatipiṭako hutvā bhikkhusaṅghampi divase sattahi vārehi ganthaṃ vāceti.

Khaṇittipādapabbatassa samīpepi ekaṃ taḷākaṃ kārāpetvā tattha rājāgāraṃ kārāpetvā tattha nisīditvā ganthaṃ vāceti. Sabbāni pana rājūnaṃ kiccāni puttasseva uparājassa niyyādesi. Ganthaṃ uggaṇhantānaṃ orodhānamatthāya saṅkhepato saddabinduṃ nāma pakaraṇaṃ paramatthabinduñca nāma pakaraṇaṃ akāsi. Tassa hi cittaṃ pariyattiyaṃyeva ramati. Aññaṃ pana rājakiccaṃ suṇitumpi na icchi. Anuruddharājā anāgate ahaṃ rājā bhaveyyāmi, tadāyeva imāni tāḷibījāni uṭṭhahantūti adhiṭṭhahitvā ropesi. Tāni tassa rañño kāle uṭṭhahiṃsu. Teneva anuruddharājāyevāyanti raṭṭhavāsino sañjāniṃsu. Sammutirājā hi anuruddharājā kyacvārājāti ime tayo ekasantānāti vadanti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 他因看到國王的一位妃子所生的女兒,如同猴子粘在粘膠上一樣,對那女子生起愛戀而執著。國王知道此事後說:"如果你想要她,就寫一部完整詳盡而深奧的論著,如果你能寫出這樣的著作,就可以得到她。"於是他為《闡釋書》作了古注。 之後他還俗,國王將女兒嫁給他,並任命他為掌繩大臣,在緬甸語中稱為"桑比揚"。因為是他所作,所以那部著作也以此名稱而聞名。在查塔古印達王時期,法將軍長老為此著作及其註釋作了《論母》。據說他是在難陀洞窟附近的難陀精舍坐著寫成的。 當時從香醉山難陀根本窟來的阿羅漢們在那精舍度過雨安居。因為是在他們面前寫成的,所以智者們說這些著作應該被視為精要。 名叫法見的沙馬內拉作了《言說與能詮》。 名叫正法吉祥的長老住在阿里曼達那城(緬甸蒲甘)附近克山提帝山附近的一個村莊時,作了《文法義理思擇論》。這位長老也將名為《梵生》的吠陀論典譯成緬甸語。 正法稱長老作了《單字辭典》。在賢劫八百八十七年時,因為害怕名為迦盧瑪的邪見家族,整個銅洲國的佛法光明暗淡,許多經典因火災而毀壞。 據註釋書說,當時他看到這種情況后想到:"如果教理之法消失,修行之法也會消失,當修行之法消失時,哪裡會有證悟之法呢?"生起警懼心而著作此書。 海長老作了《門精要》。 在賢劫五百八十一年時,因一個年輕兒子的死亡而生起厭離心,發願證得辟支佛果的耆耶僧伽王的兒子查瓦王統治王國。他也接受了法王的稱號。因為他如實了知三藏,所以在緬甸語中被稱為查瓦。 據說這位國王因為在巴利文、註釋書、復注和其他論著方面極其精通,認為沒有人能在三藏方面與他討論,他精通三藏,每天七次教導比丘僧團經典。 他在克山提帝山附近修建了一個水池和王宮,坐在那裡講授經典。他將所有王室事務都交給王子太子處理。爲了學習的妃子們,他簡要地著作了名為《文法滴》和《勝義滴》的論著。他的心只樂於經典,連聽其他王室事務都不願意。阿努律陀王種植多羅樹種時發願說:"將來我成為國王時,愿這些多羅樹種發芽生長。"這些樹在那位國王在位時生長起來,因此國民知道他就是阿努律陀王。人們說僧慕帝王、阿努律陀王和查瓦王這三位是同一個相續。

So rājā ekampi cetiyaṃ akāsi, na taṃ niṭṭhaṃ agamāsi, pariyattiyaṃyeva paricārakattāti rājavaṃse āgataṃ. Lokasammutivasena kakkhaḷadine iṭṭhakāni kārāpetvā tasmiṃyeva dine bhūmisamaṃ katvā tasmiṃyeva dine aññampi sabbaṃ kārāpesi. Tena marammavohārena prassadā cetiyanti yāvajjabhanā pākaṭaṃ.

Tassa rañño ekā dhibhā vibhatyatthaṃ nāma ganthaṃ akāsīti.

Pubbe kira arimaddananagare uggahadhāraṇādivasena sāsanaṃ ativiya virūḷamāpajji. Arimaddananagareyeva hi eko vuḍḍhapabbajito bhikkhu ganthaṃ likhituṃ silālekhanadaṇḍena icchanto rājagehaṃ pāvisi. Rājā kena āgatosīti pucchi. Ganthaṃ likhituṃ silālekhanadaṇḍena icchanto āgato mhīti. Evaṃ mahallako tvaṃ ganthaṃ mahussāhena pariyāpuṇantopi ganthesu chekassa okāsaṃ na passāmi, sace himusalo aṅkuraṃ uṭṭhāpetvā rūheyya, evaṃ sati tvaṃ ganthesu chekataṃ āpajjeyyāsīti āha.

Tato pacchā vihāraṃ gantvā devasikaṃ devasikaṃ ekadantakaṭṭhappamāṇattaṃ lekhanaṃ uggahetvā kaccāyanaabhidhammetthasaṅgahappakaraṇaṃ ādiṃ katvā ācariyassa santike uggaṇhi. So acireneva ganthesu chekataṃ patvā musale jamburukkhaṅkuraṃ bandhitvā ussāpetvā rājagehaṃ pāvisi.

Atha taṃ rājā pucchi,-kenaāgatosīti. Ayaṃ mahāraja musalo aṅkuraṃ uṭṭhāpetvā rūhatīti ācikkhituṃ āgatomhīti vutte rājā etassa ganthesu chekataṃ pattomhīti vuttaṃ hotīti jānāsi. Taṃ saccaṃ vā alikaṃ vāti vīmaṃsanatthāya mahātherānaṃ santikaṃ pahiṇi. Mahātherāpi gūḷaṭṭhānaṃ pucchiṃsu. Sopi pucchitaṃ pucchitaṃ byākāsi.

Atha so bhikkhu mahāthere evamāha,-tumhe bhante maṃ bahū pucchatha, ahampi tumhe pucchituṃ icchāmi, okāsaṃ dethāti yācitvā aññasamānacetasikanti ettha aññasaddassa avadhyāpekkhattā avadhipadaṃ uddharitvā dassethāti pucchi. Mahātherāpi pubbe amanasikatattā sīghaṃ vissajjituṃ na sakkhiṃsu. Rājā tamatthaṃ sutvā tuṭṭhacitto hutvā disā pāmokkhanamena ācariyaṭṭhāne ṭhapesi. So pana bhikkhu aganthakārakopi ganthakārakoviya pacchimānaṃ janatānaṃ dinnopadesavasena upakāraṃ katvā sāsane uppajjīti. Honti cettha,–

Ahaṃ mahallako homi, duppañño pariyattikaṃ;

Uggahaṃ mahussāhena, na sakkhissāmi jānituṃ.

Evañca nātimaññeyya,

Nāppossukkatamāpajje;

Saddhamme chekakāmova,

Ussāhaṃva kare poso.

Vuḍḍhapabbajito bhikkhu,

Mahallakopi duppañño;

Āpajji chekataṃ dhamme,

Tamapekkhantu sotāroti.

Pubbe kira arimaddananagare mātugāmāpi ganthaṃ uggaṇhiṃsu. Yebhuyyena uggahadhāraṇādivasena pariyattisāsanaṃ paggahesuṃ. Mātugāmā hi aññamaññaṃ passantā tumhe kittakaṃ ganthaṃ uggaṇhatha, kittakaṃ ganthaṃ vācuggataṃ karothāti pucchi sunti.

Eko kira mātugāmo ekaṃ mātugā,maṃ pucchi,-tvaṃ idāni kittakaṃ ganthaṃ vācuggataṃ karosīti. Ahaṃ pana idāni daharaputtehi balibodhattā byākulaṃ patvā bahuṃ ganthaṃ vācuggataṃ kātuṃ nasakkā,samantamahāpaṭṭhāne pana kusalattikamattaṃva vācuggataṃ karomīti āhāti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這位國王建造了一座佛塔,但沒有完成,因為他只專注于經典,這在王統史中有記載。按照世俗習慣,在堅硬的日子製作磚塊,在同一天整平地面,在同一天完成其他所有工作。因此在緬甸語中稱為"帕薩達佛塔",至今仍然聞名。 這位國王的一位智者作了名為《語法釋義》的著作。 據說從前在阿里曼達那城(緬甸蒲甘),通過學習和記憶等方式,佛法得到極大的發展。就在阿里曼達那城,有一位年長的出家比丘想要借用石筆抄寫經典,來到王宮。國王問:"你為何而來?""我想借用石筆抄寫經典而來。"國王說:"你如此年老,即使以大努力學習經典,我也看不出你能在經典上精通的可能。除非木杵能長出芽來生長,你才可能在經典上精通。" 之後他回到精舍,每天學習一牙籤那麼多的書寫,從迦旃延論、阿毗達磨、義攝論等開始,在老師處學習。他很快就精通了經典,將菩提樹芽綁在木杵上,立起來後進入王宮。 這時國王問他:"你為何而來?"他回答說:"大王,我來告訴你這木杵已經長出芽來生長了。"國王知道這是在說"我已經精通經典了"。爲了驗證這是真是假,便派他去大長老們那裡。大長老們問他深奧之處,他都一一作答。 然後這位比丘對大長老們說:"尊者們,你們問了我很多問題,我也想問你們問題,請允許。"獲得允許后,他問道:"在'其他心所'這句中,請舉出'其他'這個詞所需要的界限詞。"大長老們因為以前沒有注意到這點,不能立即回答。國王聽到此事後很歡喜,任命他為方域首席教師。這位比丘雖然不是著作者,但像著作者一樣,通過給後代人的教導而對佛教有所貢獻。這裡有偈頌: "我已經年老, 愚鈍于教理; 雖以大精進, 難以通經義。 如是莫輕視, 莫生不努力; 欲通正法者, 應當勤精進。 年長出家者, 雖老且愚鈍; 終通正法義, 聽眾當傚法。" 據說從前在阿里曼達那城(緬甸蒲甘),連女人也學習經典。大多數人都通過學習和記憶等方式弘揚教法。據說女人們見面時都會互相詢問:"你們學了多少經典,記誦了多少經典?" 據說有一個女人問另一個女人:"你現在記誦多少經典?"她回答說:"我現在因為要照顧年幼的孩子而忙亂,不能記誦太多經典,只能記誦《大發趣論》的善三法而已。"

Idampi arimaddananagaravāsīnaṃ mātugāmānampi pariyattuggahaṇe ekaṃ vatthu,–

Ekaṃ kira bhikkhuṃ piṇḍāya carantaṃ ekā dvādasavassikā daharitthī pucchi,-kinnāmosi tvaṃ bhanteti. Khemānāmāhanti. Kathañhi bhante pumāva samāno itthiliṅgena nāmaṃ akāsīti āha. Atha antogehe nisinnā mātā sutvā dhītaraṃ āha,-tvaṃ rājādigaṇassa lakkhaṇaṃ na jānāsīti. Āma jānāmi, ayaṃ pana khemasaddo na rājādigaṇapakkhaṃ bhajatīti. Atha mātā evamāha,-ayaṃ pana khemasaddo ekadeseneva rājādigaṇapakkhaṃ bhajatīti.

Ayaṃ panettha dhītu adhippāyo,-na rājādisaddo kadāci rājoti paccattavacanavasena okāranto dissati vinā devarājotiādisamāsavisayaṃ, khemasaddo pana katthaci khemoti ca khemanti ca liṅgantaravasena rūpantaraṃ dissati, teneva khemasaddo na rājādigaṇoti veditabboti.

Ayaṃ pana mātu adhippāyo,-khemasaddo abhidheyyaliṅgattā tiliṅgako,yadā pana saññāsaddādhikāre paccattavacanavasena khemāti ākāranto dissati, tadā ekadesena khemasaddo rājādigaṇapakkhaṃ bhajatīti.

Idampi ekaṃ vatthu,–

Arimaddananagare kira ekassa kuṭumbikassa eko putto dve dhītaro ahesuṃ. Ekasmiñca kāle ghammābhibhūtattā gehassa uparitale nahāyitvā nisīdi. Atha ekā dāsī gehassa heṭṭhā ṭhatvā kiñci kammaṃ karontī tassa kuṭumbikassa guyhaṭṭhānaṃ olokesi. Tamatthaṃ jānitvā kuṭumbiko sākhaṃ olokesīti ekaṃ vākyaṃ bandhitvā puttassa dassesi,imassa atthayojanaṃ karohīti. Atha putto atthayojanaṃ akāsi,-sākhaṃ rukkhasākhaṃ olekesi udikkhatīti. Atha pacchā ekāya dhītuyā dassesi, imassa atthayojanaṃ karohīti. Sāpi atthayojanaṃ akāsi,- sā sunakho khaṃ ākāsaṃ olokesi udikkhatīti. Atha pacchā ekāya dhītuyā dassesi, imassa attha yojanaṃ karohīti. Sāpi atthayojanaṃ akāsi,-sā itthī khaṃ aṅgajātaṃ olokesi mukhaṃ uddhaṃ katvā olokesīti.

Idampi ekaṃ vatthu,–

Eko kira sāmaṇero ratanapūravāsī arimaddananagare mātugāmāpi saddanayesu atikovidāti sutvā ahaṃ tattha gantvā jānissāmīti arimaddananagaraṃ gato. Atha antarāmagge arimaddananagarassa samīpe ekaṃ daharitthiṃ kappāsavatthuṃ rakkhitvā nisinnaṃ passi. Atha sāmaṇero tassā santikaṃ maggapucchanatthāya gacchi. Atha daharitthī sāmaṇeraṃ pucchi,-kuto āgatosīti.

Sāmaṇero āha,-ratanapūrato ahaṃ āgacchatīti. Kuhiṃ gatosīti vutte arimaddananagaraṃ gacchatīti āha. Atha daharitthī evamāha,-tvaṃ bhante saddayogavinicchayaṃ anupadhāretvā kathesi, amhayogaṭṭhāne hi tvaṃ nāma yogasaddena yojetvā kathesi, nanu paṇḍitānaṃ vacanena nāma paripuṇṇatthena aviruddhasaddanayena puṇṇindusaṅkāsena bhavitabbanti. Atha sāmaṇero khettavatthūni rakkhantī duggatā daharitthīpi tāva saddanayakovidā hoti, kimaṅgaṃ pana bhogasampannā mahallakitthiyoti lajjitvā tatoyeva paṭinivattitvā paccāgamāsīti.

Idaṃ marammamaṇḍale tambadīparaṭṭhe arimaddananagare theraparamparavasena sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Idāni marammamaṇḍaleyeva jeyyavaḍḍhanaraṭṭhe ketumatīnagare sāsanavaṃsaṃ vakkhāmi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這也是阿里曼達那城(緬甸蒲甘)居民中女性學習教理的一個故事: 據說有一位比丘在托缽時,一位十二歲的年輕女子問道:"尊者,您叫什麼名字?""我叫克瑪。"她說:"尊者,您是男性,為什麼用女性語尾的名字?"這時坐在屋內的母親聽到后對女兒說:"你不知道王等詞組的規則嗎?""是的,我知道,但是'克瑪'這個詞不屬於王等詞組。"母親說:"這個'克瑪'詞在某些方面是屬於王等詞組的。" 這裡女兒的意思是:除了在"天王"等複合詞中,"王"等詞在主格單數時從不以"o"結尾,而"克瑪"一詞有時見到"克莫"或"克曼"等不同性的不同形式,因此應知"克瑪"不屬於王等詞組。 而母親的意思是:"克瑪"詞因為所指代的含義可以是三性的,當在名詞語境中作主格單數時顯現為以"ā"結尾,這時"克瑪"詞在某些方面屬於王等詞組。 這也是一個故事: 據說在阿里曼達那城(緬甸蒲甘)有一個居士有一個兒子兩個女兒。有一天,因為天氣炎熱,他在房頂上洗澡後坐著。這時一個女僕在樓下工作時看到了那位居士的隱密處。知道此事後,居士寫了一句"看見樹枝"的句子給兒子看,說:"給這句話作解釋。"兒子解釋說:"看見樹枝,即注視樹枝。"然後給一個女兒看,說:"給這句話作解釋。"她解釋說:"那狗看見天空,即仰望天空。"然後給另一個女兒看,說:"給這句話作解釋。"她解釋說:"那女人看見生殖器,即抬頭仰望。" 這也是一個故事: 據說一位來自寶城的沙馬內拉聽說阿里曼達那城(緬甸蒲甘)的女人們也精通語法規則,就想:"我要去那裡瞭解。"便去了阿里曼達那城。在路上,在阿里曼達那城附近看見一個年輕女子坐著看守棉花田。沙馬內拉走近她想問路。年輕女子問他:"你從哪裡來?" 沙馬內拉說:"我從寶城來。"當問到"你要去哪裡"時,他說:"去阿里曼達那城。"年輕女子說:"尊者,你說話沒有考慮語法規則的判斷,在我們語法場合中,你用'你'這個詞與'語'字相連,難道不應該用完整的意思、不違背語法規則、如滿月般圓滿的智者之言嗎?"於是沙馬內拉想:"連看守田地的貧窮年輕女子都如此精通語法規則,更何況是富裕的年長女子呢?"感到慚愧,從那裡就回去了。 這是在緬甸地區銅洲國阿里曼達那城(緬甸蒲甘)通過長老傳承而建立的佛教傳統。 現在我要說在緬甸地區勝利增長國克都瑪帝城的佛教傳承。

Kaliyuge hi dvisattatādhike aṭṭhavassasate sampatte jeyyavaḍḍhanaraṭṭhe ketumatīnagare mahāsirijeyyasūro nāma rājā rajjaṃ kāresi. Ekaṃ atichekaṃ devanāga nāmakaṃ ekaṃ hatthiṃ nissāya vijitaṃ vitthāramakāsi. Tassa pana rañño kāle kaliyuge dvinavutādhike aṭṭhavassasate sampatte mahāparakkamo nāma thero sīhaḷadīpato nāvāya āgantvā ketumatīnagaraṃ sampatto. Rājā ca dvārā vatīnagarassa dakkhiṇadisābhāge mahāvihāraṃ kārāpetvā tassa adāsi niccabhattampi. Tasmiñca vihāre sīmaṃ sammannitvā tissaṃ sīmāyaṃ tulāvasena attanā samaṃ katvā lohamayabuddhappaṭibimbaṃ kārāpesi. Tañca buddhappaṭibimbiṃ sampattalaṅkādīpanti nāmena pākaṭaṃ ahosi.

Tassa rañño kāle surāmerayasikkhāpadaṃ paṭicca vipādo ahosi. Kathaṃ. Bījato paṭṭhāyāti sambhāre paṭiyā detvā cāṭiyaṃ pakkhittakālato paṭṭhāya tālanālikerādīnaṃ puppharaso pupphato galitābhinavakālato paṭṭhāya ca na pātabboti kaṅkhāvitaraṇīṭīkādīsu vuttavacane adhippāyaṃ vipallāsato gahetvā tālanālikerādīnaṃ raso galitābhinavato paṭṭhāya pivituṃ na vaṭṭatīti ekacce vadanti. Ekacce pana evaṃ vadanti,–tālanālikerādīnaṃ raso galitābhinavakāle pivituṃ vaṭṭatīti.

Tattha pubbapakkhe ācariyānaṃ ayamadhippāyo,–

Bījato paṭṭhāyāti ettha sambhāre paṭiyādetvā cāṭiyaṃ pakkhittakālato paṭṭhāya na pātabbo. Tālanālikerādīnaṃ puppharaso ca galitābhinavakālatoyeva na pātabboti.

Ayaṃ pana aparapakkhe ācariyānamadhippāyo,–

Bījato paṭṭhāyāti ettha sambhāre paṭiyādetvā cāṭiyaṃ pakkhittakālato paṭṭhāya na pātabbo. Tālanālikerādīnaṃ sambhārehi paṭiyādito puppharaso pupphato galitābhinavakālato na pātabboti.

Evaṃ tālanālikerādīnaṃ raso galitābhinavakālato paṭṭhāya pātuṃ vaṭṭati na vaṭṭatīti vivādaṃ karontānaṃ majjhe nisīditvā sampattalaṅko mahāparakkamatthero tādiso pivituṃ vaṭṭatīti vinicchindi, surāvinicchayañca nāma ganthaṃ akāsi . Evaṃ ketumatīnagaraṃ māpentaṃ mahāsirijeyyasūraṃ nāma rājānaṃ nissāya ketumatiyaṃ sāsanaṃ patiṭṭhahi.

Idaṃ marammamaṇḍaleyeva ketumatīnagare

Sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Idāni marammamaṇḍale tambadīparaṭṭheyeva khandhapurasāsanavaṃsaṃ vakkhāmi.

Kaliyuge hi catusaṭṭhādhike chavassasate tayo bhātikā kittitaranāmakaṃ rājānaṃ rajjato cāvetvā khandhapuranagare rajjaṃ kāresuṃ. Tadā kittitaranāmakassa rañño eko putto cīnaraṭṭhindarājānaṃ yācitvā bahūhi senaṅgehi khandhapuranagaraṃ samparivāretvā aṭṭhāsi. Atha tīsu piṭakesu chekaṃ ekaṃ mahātheraṃ pakkosetvā mantesuṃ. Thero evamāha,– janapadāyattamidaṃ kammaṃ samaṇānaṃ na kappati vicāretuṃ, ahampi samaṇo, nāṭakehi pana saddhiṃ mantethāti. Atha nāṭake pakkosetvā mantesuṃ. Nāṭakāpi sace kāraṇaṃ natthi, evaṃ sati phalaṃ na bhaveyya, sace pūti natthi, makkhikā na sannipateyyunti gītaṃ gāyitvā udake kīḷanti.

Atha teca tayo bhātikā taṃ sutvā kittitaranāmakaṃ rājānaṃ bandhanāgārato gahetvā māretvā idāni yaṃ rajje ṭhapayissāmāti cintetvā tumhe gacchatha, ayaṃ tassa sīso, idāni esa paralokaṃ gatoti sīsaṃ dassesuṃ. Atha cīnaraṭṭhasenāyopi idāni rājavaṃsiko natthi, te nahi yujjhituṃ na icchāma, yaṃ rajje ṭhapayissāmāti katvā mayaṃ āgatā, idāni so natthīti vatvā nivattetvā agamaṃsu.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在賢劫八百七十二年時,在勝利增長國的克都瑪帝城,有位名叫大吉祥勝勇的國王統治王國。他依靠一頭名叫天龍的極其聰明的象擴大了領土。在這位國王統治期間,賢劫八百九十二年時,有位名叫大勇猛的長老從錫蘭島(斯里蘭卡)乘船來到克都瑪帝城。國王在德瓦拉瓦底城南方建造了大精舍供養給他,並提供永久供養。在那精舍里劃定界場后,按照重量與自己相等,造了一尊銅佛像。這尊佛像以"來自錫蘭"的名字而聞名。 在這位國王時期,關於飲酒戒有爭議。如何爭議呢?有些人錯誤理解了《度疑注》等典籍中所說的"從種子開始",即"把原料準備好放入容器的時候開始",以及"椰棗、椰子等的花汁從花中滴出新鮮時開始不可飲用"這些話的含義,說椰棗、椰子等的汁液從滴出新鮮時開始不可飲用。而另一些人則說,椰棗、椰子等的汁液在滴出新鮮時是可以飲用的。 在這裡,前一派論師的意思是: "從種子開始"意思是把原料準備好放入容器的時候開始就不可飲用。椰棗、椰子等的花汁從滴出新鮮時就不可飲用。 而後一派論師的意思是: "從種子開始"意思是把原料準備好放入容器的時候開始就不可飲用。椰棗、椰子等的原料準備好的花汁從花中滴出新鮮時開始不可飲用。 當他們爭論椰棗、椰子等的汁液從滴出新鮮時開始是否可以飲用時,來自錫蘭的大勇猛長老坐在他們中間,判定這樣的汁液是可以飲用的,並著作了名為《酒類判定》的論著。如此,佛教依靠建立克都瑪帝城的大吉祥勝勇王在克都瑪帝城建立起來。 這是在緬甸地區克都瑪帝城 佛教的建立。 現在我要說在緬甸地區銅洲國干達布拉城的佛教傳承。 在賢劫六百六十四年,三兄弟廢黜名叫吉帝達拉的國王,在干達布拉城統治王國。當時吉帝達拉王的一個兒子向中國國王請求援助,帶著眾多軍隊包圍了干達布拉城。於是他們召來一位精通三藏的大長老商議。長老說:"這是關係到人民的事,沙門不適合考慮,我也是沙門,你們應該和演員們商議。"於是他們召來演員商議。演員們唱著"如果沒有原因,就不會有結果;如果沒有腐爛物,蒼蠅就不會聚集"的歌在水中嬉戲。 於是那三兄弟聽到后,從監獄中抓出吉帝達拉王殺死,想著"現在我們要立誰為王",就對他們說:"你們走吧,這是他的頭,現在他已經去了來世。"於是中國軍隊說:"現在沒有王室後裔了,我們不想作戰,我們來是爲了立他為王,現在他已經不在了",就轉身離去了。

So ca thero nāṭakehi saddhiṃ mantethāti ettakameva vuttattā bhikkhubhāvato na mocetīti daṭṭhabbaṃ. Vuttañcetaṃ,–

Pariyāyoca āṇatti, tatiye dutiye pana;

Āṇattiyeva sesesu, dvayametaṃ na labbhatīti.

Tasmiṃ pana khandhapure arimaddananagare arahantagaṇavaṃsikā chappadagaṇavaṃsikā ānanda gaṇavaṃsikā ca therā bahavo vasanti. Tehi pana katagantho nāma koci natthīti.

Idaṃ khandhapure sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Idāni marammamaṇḍale tambadīpareṭṭheyeva vijayapure sāsanavaṃsaṃ vakkhāmi.

Kaliyuge hi catusattatādhike chavassasate sīhasūro nāma rājā vijayapuraṃ māpesi. Tato pacchā dvīsu saṃvaccharesu atikkantesu camuṃnadiyaṃ matasetibhaṃ ekaṃ labhitvā ekasetibhinnoti tassa nāmaṃ pākaṭaṃ ahosi. Tassa rañño kāle vijayapure sīlavantā lajjīpesalā bhikkhū bahavo natthi. Arimaddananagarato anuruddharājakāle rājabhayena nilīyitvā avasesā samaṇakuttakāyeva bahavo atthi. Pacchā cūḷaarahantattheradibbacakkhuttherānaṃ āgatakāleyeva lajjīpesalā bhikkhū balavantā hutvā gaṇaṃ vaḍḍhāpesuṃ. Rājā ca dibbacakkhuttheraṃ antepuraṃ pavesetvā devasikaṃ piṇḍapātena bhojesi. Anuruddharaññā tambulamañjūsāyaṃ ṭhapetvā pūjitā satta dhātuyo labhitvā tāsaṃ pañcadhātuyo caññiṅkhucetiye nidhānaṃ akāsi. Avasesā pana dve dhātuyo puññassa nāma amaccassa pūjanatthāya niyyādesi. Soca amacco jeyyapure puññacetiye nidhānaṃ akāsi.

Tadā ca kira samaṇakuttakā gahaṭṭhāviya rājarājamahāmattānaṃ santike upaṭṭhānaṃ akaṃsu. Kaliyuge catuasītādhike chavassasate sampatte sīsasūrarañño jeṭṭha putto ujano nāma rājā rajjaṃ kāresi. So pana avapaṅkyā nāmake dese campakakaṭṭhamaye sattavihāre kārāpesi. Dvi vassādhike sattavassasate kāle te vihārā niṭṭhaṃ agamaṃsu.

Tesu vihāresu campakaṃ nāma padhānavihāraṃ amaccaputtassa sudhammamahāsāmittherassa adāsi. So pana thero arimaddananagare arahantattherassa vaṃsikoti daṭṭhabbo.

Veḷūvanaṃ nāma parivāravihāraṃ pana ābhidhammikassa ñāṇadhajassa nāma therassa adāsi. Sopi arahantattherassa vaṃsiko.

Jetavanaṃ nāma parivāravihāraṃ pana sakalavinayapiṭakaṃ vācuggataṃ karontassa guṇārāmattherassa adāsi. So pana thero arimaddananagareyeva ānandattherassa vaṃsiko.

Kulavihāraṃ nāma parivāravihāraṃ ādiccaraṃsino nāma therassa adāsi. Sopi ānandattherassa vaṃsikoyeva.

Suvaṇṇavihāraṃ nāma parivāravihāraṃ sudhammālaṅkārassa nāma therassa adāsi. Sopi ānandattheravaṃsikoyeva.

Nīcagehaṃ nāma parivāravihāraṃ varapattassa nāma therassa adāsi. So pana sudhammamahāsāmittherassa antevāsiko.

Dakkhiṇakoṭiṃ nāma parivāravihāraṃ siripuññavāsino nāma therassa adāsi. Sopi sudhammamahāsāmittherassa antevāsikoti.

Tesaṃ vihārānaṃ esannaṭṭhāne rājā sayameva hatthena gahetvā mahābodhirukkhaṃ ropesi. Tesaṃ vihārānaṃ paṭi jagganatthāya bahūnipi khettavatthūni adāsi ārāmagopaka kulāni ca.

Tesaṃ pana therānaṃ sudhammapurārimaddanapurabhikkhuvaṃsikattālajjipesalatā viññātabbā. Teneva vijayapure sāsanaṃ ativiya parisuddhaṃ ahosīti daṭṭhabbaṃ.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 要知道,那位長老僅僅說"與演員們商議"這句話,並不失去比丘身份。如同所說: "間接和命令, 第三和第二; 其餘唯命令, 二者不可得。" 在那干達布拉城和阿里曼達那城(緬甸蒲甘),住著許多阿羅漢傳承、恰巴達傳承和阿難陀傳承的長老。但是他們沒有留下任何著作。 這是在干達布拉城佛教的建立。 現在我要說在緬甸地區銅洲國維杰亞城的佛教傳承。 在賢劫六百七十四年,名叫獅子勇的國王建立了維杰亞城。此後過了兩年,他在昌姆河得到一頭死去的白象,因此"白象之主"這個名號就廣為人知。在這位國王時期,維杰亞城沒有多少持戒、有慚愧、溫和的比丘。從阿里曼達那城(緬甸蒲甘)阿努律陀王時期,因畏懼國王而躲藏的剩餘假比丘很多。後來在小阿羅漢長老和天眼長老到來時,持戒、溫和的比丘才變得強大並擴大僧團。國王讓天眼長老進入內宮,每天供養食物。他得到阿努律陀王放在檳榔盒中供養的七顆舍利,將其中五顆舍利安放在錢銀庫佛塔中。剩餘兩顆舍利交給名叫功德的大臣供養。那位大臣將它們安放在勝利城的功德塔中。 據說當時假比丘們像在家人一樣在王公大臣面前侍奉。在賢劫六百八十四年時,獅子勇王的長子優阇那王統治王國。他在阿瓦潘恰地區建造了七座樟木精舍。在七百零二年時,這些精舍完工。 在這些精舍中,他將名為樟木的主精舍給了大臣之子正法大師長老。這位長老應當視為阿里曼達那城(緬甸蒲甘)阿羅漢長老的傳承。 將名為竹林的附屬精舍給了阿毗達磨師智幢長老。他也是阿羅漢長老的傳承。 將名為祇園的附屬精舍給了能背誦整個律藏的功德園長老。這位長老是阿里曼達那城阿難陀長老的傳承。 將名為家族精舍的附屬精舍給了日光長老。他也是阿難陀長老的傳承。 將名為金精舍的附屬精舍給了正法莊嚴長老。他也是阿難陀長老的傳承。 將名為低房的附屬精舍給了勝得長老。他是正法大師長老的弟子。 將名為南邊的附屬精舍給了住功德長老。他也是正法大師長老的弟子。 國王在這些精舍附近親手種植了菩提樹。爲了維護這些精舍,他佈施了很多田地和看園人家族。 應當知道這些長老因為是正法城和阿里曼達那城(緬甸蒲甘)比丘的傳承,所以有慚愧和溫和。因此應當明白維杰亞城的佛教非常清凈。

Tesampi sissaparamparā anekasahassappamāṇā ahesuṃ. Evaṃ lajjīpesalānaṃyo bhikkhūnaṃ santikā keci saddhivihārikā kīṭāgirimhi assajipunabbasukāviya alajjī dussīlā uppajjiṃsu, seyyathāpi nāma madhurambarukkhato ambilaphalanti. Te pana bahuanācāraṃ cariṃsuyeva. Idaṃ pana tesaṃ mūlauppatti dassanaṃ.

Rājā hi tadā tesaṃ vihārānaṃ paṭijagganatthāya bahūni khettavatthūni adāsi. Tesu khettavatthūsu balivicāraṇatthāya sudhammamahāsāmitthero ekacce bhikkhū ārakkhaṇaṭṭhāne ṭhapesi. Ārakkhaṇabhikkhū pana dhammānulomavasena kassakānaṃ ovādāpesi, khettavatthusāmibhāgampi paṭiggaṇhāpesi. Tasmiñca kāle khettavatthūni paṭicca bhikkhū vivādaṃ akaṃsu. Atha taṃ vivādaṃ sutvā sāsanadharatthero ca dve parakkamattherā ca tato nikkhamiṃsu. Nikkhamitvā sāsanadharatthero khaṇitti pādapabbate nisīdi. Dve parakkamattherā ca caṅgakiṅgapabbatakandare nisīdiṃsu. Tesañhi nivāsaṭṭhānattā yāvajjatanā taṃ ṭhānaṃ parakkamaṭṭhānanti pākaṭaṃ ahosi. Te pana therā ekacārāti vohāriṃsu. Avasesā pana bhikkhū gāmavāsībahucārāti vohāriṃsu. Tato paṭṭhāya araññavāsīgāmavāsīvasena visuṃ gaṇā honti. Vihārassa ninnānaṃ khettavatthūnaṃ balippaṭiggāhakabhikkhūnampi saṅghajātisamaññā ahosi.

Kaliyuge catuvassādhike sattasate ujanassa rañño dharamānasseva kaniṭṭhabhātiko kyecvā nāma rājā kumāro rajjaṃ gaṇhi.

Ayaṃ pana tassa aṭṭhuppatti,– ujano nāma rājā tvaṃ samuddamajjhaṃ nāma gāmaṃ gantvā tattha nisīditvā tatruppādabaliṃ bhuñjāhīti niyyādesi. So pana rājakumāro luddakammesuyeva abhirammaṇasīlo. Ekasmiṃ samaye pigavaṃ gantvā paccāgatakāle rattiyaṃ supinaṃ passi,– sakko devānamindo āgantvā uposathasīlaṃ samādiyāhi, evaṃ sati acireneva setibhe labhissasatīti vatvā tāvatiṃsabhavanaṃ puna gatoti.

Soca rājakumāro tato paṭṭhāya uposathasīlaṃ samādiyi. Pacchā kālepi attano hatthe guthena kilinnaṃ bhavatīti puna supinaṃ passi. So acireneva pañca setibhe labhi. Atha eko amacco gantvā rañño tamatthaṃ ārocesi. Rājā tuṭṭhacitto hutvā mama kira bhonto kaniṭṭhabhātiko pañca setibhe labhīti rājapurisānaṃ majjhe saṃvaṇṇesi. Amacco puna rājakumārassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesi. Rājakumāropi mama bhātiko rājā akathitapubbaṃ vācāpeyyaṃ vadatīti ārādhayitvā puna gantvā tamatthaṃ rañño ārocāpesi. Rājāpi tatheva vadatīti. Taṃ sutvā rājakumāro bhiyyoso pasīdi.

Kasmā pana ujano rājā kittitaraṃ nāma rājakumāraṃ kaniṭṭhavohārena na vadatīti. Ekasetibhindo hi rājā aparassa rañño deviṃ gabbhiniṃ ānetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi, ṭhapetvā acireneva ujanaṃ vijāyi, teneva na ujano ekasetibhindassa putto, kittitaro nāma rājakumāroyeva ekasetibhindassa putto, tasmā taṃ kāraṇaṃ paṭicca so taṃ kaniṭṭhavohārena na vadatīti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 他們的弟子傳承也有數千人之多。如此,在這些有慚愧、溫和的比丘處,有些同住弟子像基塔吉里的阿說示和布那婆蘇一樣變成無慚無戒的人,就像從甜芒果樹上長出酸果一樣。他們行為許多不當之事。這是他們的根源出處。 當時國王爲了維護這些精舍,佈施了許多田地。爲了收取這些田地的供養,正法大**長老派一些比丘在守衛處。守衛的比丘們按照法的準則教導農民,也接受田地主人的份額。在那時,比丘們因田地而發生爭議。聽到這個爭議后,持教長老和兩位勇猛長老離開那裡。離開后,持教長老住在克山提帝山,兩位勇猛長老住在鐘吉山谷。因為是他們的住處,所以直到今天那個地方都以勇猛處而聞名。這些長老被稱為獨住者。其餘的比丘則被稱為村住多行者。從那時起,根據林居和村居而分成不同的派別。接受精舍所屬田地供養的比丘也有僧團種姓的稱號。 在賢劫七百零四年,當優阇那王還在世時,他的弟弟查瓦王子奪取了王位。 這是他的故事:優阇那王對他說:"你去名叫海中的村子,住在那裡享用當地的供養。"但這位王子性喜殘暴之事。有一次去打獵回來,夜裡做了一個夢:帝釋天王來說"你要受持布薩戒,這樣不久就會得到白象",說完就回憶旋天宮。 從那時起這位王子就受持布薩戒。後來又夢見自己的手沾滿糞便。不久他就得到五頭白象。於是一位大臣去向國王報告此事。國王很高興,在王室人員中間稱讚說:"聽說我弟弟得到了五頭白象。"大臣又去向王子報告此事。王子說:"我哥哥國王說了從未說過的話",心生歡喜,又讓大臣去向國王報告。國王也如此說。聽到這個,王子更加歡喜。 為什麼優阇那王不用弟弟的稱呼稱呼吉帝達拉王子呢?因為白象之主王把另一位王的懷孕王妃帶來立為第一王妃,不久就生下優阇那,因此優阇那不是白象之主的兒子,而吉帝達拉王子才是白象之主的兒子,所以因為這個原因他不用弟弟的稱呼稱呼他。

Kaniṭṭho pañcasetibhe labhatīti sutvā rājā bhāyitvā kaniṭṭhassa rajjaṃ upaniyyādesi. Rājā rājagehassa pacchimadvārena nikkhami. Kaniṭṭho purimadvārena pāvisi. Pañcannaṃ pana setibhānaṃ laddhattā pañcasetibhindoti pākaṭo. Mūlanāmaṃ panassa sīhasūroti daṭṭhabbaṃ. Tassa rañño kāle bahū alajjino gāmasāmanta vihāre vasitvā anekavidhaṃ ānācāraṃ cariṃsu. Sudhammapuraarimaddanapurato paramparavasena āgatā bhikkhūpi bahū lajjino sikkhākāmā santi.

Atha tassa rañño bhattaṃ paribhuñjanakāle eko samaṇakuttako aṭṭha parikkhāre gahetvā āgantvā rañño sammukhe aṭṭhāsi. Kimatthāya āgatosīti pucchite piṇḍapātatthāya āgatomhīti āha. Atha rājā sayaṃ bhuñjissāmīti ārabhitvāpi atippasannatāya pana suvaṇṇapātiyā paṭiyāditaṃ sakalampi bhattaṃ adāsi. Atha rājā evaṃ cintesi,– ayaṃ bhikkhu piṇḍapātatthāya upamajjhanti kayeva āgantvā aṭṭhāsi, na so puthujjanabhikkhu, atha kho abhiññālābhī arahā bhaveyya, mama puññatthāya āgato bhaveyya maṃ anukampaṃ upādāyāti.

Evaṃ pana cintetvā ekaṃ rājapurisaṃ āṇāpesi tassa pacchā anugantvā oloketuṃ. So pana samaṇakuttako sayaṃ alajjibhūtattāva attano bhariyā paccuggantvā pattaṃ gaṇhi. Taṃ disvā rājapuriso rañño santikaṃ gantvā paṭhamameva evaṃ cintesi,– sace yathābhūtaṃ āroceyyaṃ, rañño pasādo vinasseyya, evaṃ pana anārocetvā yathā rañño passādo bhiyyosomattāya bhaveyya, mayhampi lābho uppajjeyya, samaṇakuttakopi rājaparādhato vimucceyya, evaṃ ārocessāmīti. Evaṃ pana cintetvā ahaṃ mahārāja taṃ anugantvā olokesi, atha mama evaṃ olokentassava antaradhāyīti ārocesi. Rājā bhiyyosomattāya pasīditvā hatthaṃ pasāretvā yathāhaṃ maññami, tathā avirajjhanamevatanti tikkhattuṃ vācaṃ nicchāresi, rājapurisassa ca dātabbaṃ adāsi.

Tasmiṃyeva divase eko amacco rañño paṇṇākāratthāya velāhakaṃ nāma ekaṃ turaṅgamaṃ adāsi. Atha rājā mama puññānubhāvena esa laddhoti sampahaṃsi. Taṃ pana turaṅgamaṃ ārohitvā ekaṃ hatthārohaṃ pājāpesi. Atha mahājanassa olokentassa hatthārohassa sīseveṭṭhanadussaṃyeva passitvā ākāse pakkhandho bakoviya paññāyati. So pana turaṅgamo pātova vijayapurato gacchanto pabbatabbhantaranagaraṃ sāyanhasamaye pāpuṇi. Abbha vijabbhanaassotipi nāmaṃ akāsi.

Iccevaṃ samaṇakuttakā dārampi posesuṃ, pageva itaraṃ anācāraṃ. Teneva te samaṇakuttakā rañño mallaraṅgampi pavisitvā mallaṃ yujjhesuṃ. Tesu pana samaṇakuttakesu ovicaṅgākhuṃsaṅghajo nāma samaṇakuttako mallakamme ativiya cheko adhiko. So kira saṃvacchare saṃvacchare rañño mallaraṅge jayitvā pannarasa vā vīsati vā asse paṭilabhīti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 國王聽說弟弟得到五頭白象就害怕了,把王位讓給弟弟。國王從王宮西門出去,弟弟從東門進來。因為得到五頭白象,所以被稱為"五白象王"。但要知道他的本名是獅子勇。在這位國王時期,許多無慚愧的人住在村邊的精舍,行各種不當行為。但也有許多從正法城和阿里曼達那城(緬甸蒲甘)世代相傳而來的持戒好學的比丘。 當時在國王用餐時,一個假比丘帶著八種必需品來到國王面前站著。當被問"為何而來"時,他說"爲了托缽而來"。於是國王雖然正要自己用餐,但因極其虔誠,就把金盤中準備好的所有飯菜都佈施了。這時國王這樣想:"這位比丘爲了托缽在正午時分來到這裡站著,他不是普通比丘,而應該是具有神通的阿羅漢,他是爲了我的功德,出於對我的憐憫而來的。" 這樣想后,他命令一個王室侍從跟隨觀察。但那個假比丘因為本性無慚愧,他的妻子迎接他拿了缽。看到這個,王室侍從去見國王時首先這樣想:"如果如實報告,國王的信心會消失,如果不這樣報告,而是讓國王的信心增長,我也會得到利養,假比丘也會免於王罪,我要這樣報告。"這樣想后就報告說:"大王,我跟隨他觀察,正當我觀察時他就消失了。"國王更加虔信,伸手說"正如我所想的那樣,一點不差",說了三遍,並賞賜了王室侍從。 就在那天,一位大臣獻給國王一匹名叫云行的馬作為禮物。國王歡喜地想"這是因為我的福德力而得到的"。他讓一個騎象師騎著那匹馬。當大眾觀看時,只見到騎象師頭上的纏布,像白鷺在空中飛翔一樣。那匹馬早上從維杰亞城出發,傍晚就到達山中城。他也給它取名為"穿云駒"。 如此這些假比丘不僅養妻,更行其他不當行為。因此這些假比丘甚至進入國王的摔跤場比摔跤。在這些假比丘中,名叫歐維章卡昆桑伽佐的假比丘在摔跤技藝上特別精通。據說他每年在國王的摔跤場獲勝后都能得到十五或二十匹馬。

Ratanapūranagare mallakamme aticheko adhiko eko kambojakulo atthi. So ratanapūranagare jeyyapuranagara ca attanā samathāmaṃ mallapurisaṃ asabhitvā vijaya puraṃ āgantvā campakavihārassa dvārasamīpe mallasabhāmaṇḍape pavisitvā mallakammaṃ kātuṃ icchāmīti rañño ārocesi. Atha rājā taṃ saṅghajaṃ āmantetvā evamāha,- idāni bho tvaṃ iminā saddhiṃ mallayuddhaṃ kātuṃ sakkhissasīti. Āmamahārāja pubbe ahaṃ dahare hutvā kīḷanatthāyayeva mallakammaṃ akāsiṃ, idāni pana ekūnasattativasso ahaṃ ito pacchā mallayuddhaṃ kātuṃ sakkhissāmi vā mā vāti na jānāmi, idāni parapakkhaṃ mallapurisaṃ mallakammena māressāmīti vadati.

Atha rājūnaṃ mallakammaṃ nāma kīḷanatthāyayeva bhavati, mā māretuṃ ussāhaṃ karohīti vatvā aññamaññaṃ mallayuddhaṃ kārāpesi . Saparisassa rañño olokentasseva te mallākārena naccitvā aññamaññaṃ samīpaṃ upagacchiṃsu. Atha saṅghajo mallo kambojamallassa pādena paharaṇākāraṃ dassetvā dakkhiṇahatthamuṭṭhinā kapāle pahāraṃ adāsi. Atha kambojamallassa mukhaṃ pacchato ahosi. Tadā sapariso rājā īdisā pana vimukhato maraṇameva seyyo idāni pana imaṃ passituṃ na visahāmīti vadati. Puna saṅghajo vāmahattha muṭṭhinā pahāraṃ adāsi. Atha kambojamallassa mukhaṃ parivaṭṭetvā yathā pubbe, tathā patiṭṭhāsi.

Tasmiñca kāle sapariso khattiyo taṃ acchariyaṃ disvā dve asse tiṃsamattāni vattāni satakahāpaṇañca adāsīti. Idañca vacanaṃ porāṇapotthakesu āgatattā sādhujanānañca saṃvejaniyaṭṭhānattā vuttaṃ. Ṭhapetvā hi saṃvegalābhaṃ natthi aññaṃ kiñci payojananti.

Kaliyuge terasādhike sattavassasate vijayapureyeva tassa putto kittitaranāmako rājā rajjaṃ kāresi. Vitarā sadisanāmavaseneva sīhasūroti nāmaṃ paṭiggaṇhi. Pitu rañño kāle laddhesu pañcasu setihesu catunnaṃyeva avasesattā catusetibhindoti nāmaṃ pākaṭaṃ. Tene vāha abhidhānappadīpikāṭīkāyaṃ catusetibhindoti. Tassa rañño kāle caturaṅgabalo nāma mahāamacco ganthakovido abhidhānappadīpikāsaṃ vaṇṇanaṃ akāsi. So pana sakalabyākaraṇavanāsaṅgañāṇācārī ahosi.

Ekasmiñca samaye rājā ekaṃ mahantaṃ vihāraṃ kārāpetvā asukaraññā ayaṃ vihāro kārāpito, imasmiṃ vihāre sīlavantāyeva nisīdantūti kolāhalaṃ uppādesi. Atha sācaññināmagāmavāsī eko thero āgantvā nisīdi.

Ayaṃ pana tassa therassa aṭṭhuppatti,–

Sācaññigāme kira eko gahapati attano puttaṃ sippuggahaṇatthāya vihāre ekassa bhikkhussa santike niyyādesi. Puttassa pana vihāraṃ agantukāmassa tajjanatthāya sakaṇṭakagacchassa upari khipati. So ca daharo nikkhamitvā gehaṃ anāgatvā vihāreyeva nisīdi. Mātāpitūnaṃ santikaṃ anāgantvā thokaṃ thokaṃ dūraṃ gantvā sāmaṇera bhūmito upasampadabhūmiṃ patvā arimaddananagaraṃ gacchi. Atipaññavantatāya pana pattappattaṭṭhāne mahāthero saṅgaṇhiṃsu. Tenevesa sakalamarammaraṭṭhe pākaṭo ahosi. Atha mātāpitaro puttassa āgamanaṃ apekkhitvāyeva nisīdiṃsu. Tamatthaṃ pana sutvā esa amhākaṃ putto bhavissati vā no vāti vīmaṃsitukāmo pitā anugacchi. Arimaddananagare taṃ sampāpuṇitvā upaṭṭhapetvā nisīdi. Sopi bhikkhu yathāupaṭṭhāneneva santappetvā ganthaṃ uggaṇhi. Aparasmiṃ pana kāleso bhikkhu ajja sūpo appaloṇotiādinā punappunaṃ bhaṇati.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在寶城有一個甘菩遮族的人在摔跤技藝上非常精通。他在寶城和勝利城沒有遇到與自己力量相等的摔跤手,就來到維杰亞城,進入樟木精舍門前的摔跤場告訴國王說想要比試摔跤。這時國王召喚桑伽佐說:"你現在能和他比試摔跤嗎?""是的,大王,以前我年輕時只是爲了娛樂而摔跤,現在我六十九歲了,不知道從此以後能不能繼續摔跤,現在我要用摔跤殺死對方的摔跤手。" 於是國王說:"摔跤比賽只是爲了娛樂,不要試圖殺人",然後讓他們互相比試。當國王和隨從觀看時,他們以摔跤姿勢跳舞般地互相靠近。這時桑伽佐摔跤手做出要用腳踢甘菩遮摔跤手的樣子,用右手拳頭打在他頭上。這時甘菩遮摔跤手的臉轉向後面。這時國王和隨從說:"這樣背面而死更好,現在我們不忍心看這個。"然後桑伽佐用左手拳頭又打了一下。這時甘菩遮摔跤手的臉轉回來,像以前一樣站著。 在那時,剎帝利和隨從看到這個奇蹟,就賞賜了兩匹馬、三十件衣服和一百個錢幣。這段話因為在古老書籍中出現,也因為是善人的警醒處而說。因為除了獲得警醒外沒有其他任何用處。 在賢劫七百一十三年,在維杰亞城他的兒子吉帝達拉王統治王國。因為與父親同名,所以也接受獅子勇的名字。因為父王時期得到的五頭白象只剩下四頭,所以"四白象王"的名字聞名。因此在《名義燈注》中說"四白象王"。在這位國王時期,名叫四軍的大臣精通典籍,作了《名義燈注》。他通曉全部文法和法義。 有一次國王建造了一座大精舍,宣告說:"這座精舍是某位國王建造的,愿持戒者住在這座精舍中。"於是一位住在薩恰尼村的長老來住下。 這是那位長老的故事: 據說在薩恰尼村有一個居士把自己的兒子交給精舍里的一位比丘學習技藝。因為兒子不想去精舍,他就把他扔在有刺的灌木上來威脅。那個年輕人出去后沒有回家,就住在精舍里。沒有回到父母那裡,漸漸走得更遠,從沙馬內拉地位達到具足戒地位後去了阿里曼達那城(緬甸蒲甘)。因為極其有智慧,所以在所到之處都受到大長老們的攝受。因此他在整個緬甸國都聞名。這時父母一直期待著兒子回來。聽到這事後,父親想要驗證"這是不是我們的兒子"就跟隨前往。到達阿里曼達那城后就侍奉他住下。那位比丘也以相應的侍奉方式滿足他而學習經典。在後來某個時候,這位比丘反覆說"今天湯鹽放少了"等話。

Atha pitā evamāha,- na pubbe piyaputtaka tayā īdisaṃ vacanaṃ kathitaṃ, idāni pana tvaṃ abhiṇhaṃ īdisaṃ vacanaṃ chaṇasi, kāraṇamettha kinti pucchi. Pubbe ganthesu chekattaṃ appatvā ganthesu chekatthaṃ byāpannacittatāya na vuttaṃ, idāni pana mayā icchito attho matthakaṃ patto, tasmā kāyabalapariggahaṇatthāya mayā īdisaṃ vacanaṃ vuttanti vadati. Taṃ vacanaṃ sutvā pitā mātuyā santikaṃ gamanatthāya okāsaṃ yācitvā pitarā saddhiṃ sakaṭṭhānaṃ āgacchanto vijayapuraṃ cetiyavandanatthāya pāvisi.

Tadā raññā vuttavacanaṃ sutvā tasmiṃ vihāre aruhitvā nisīdi . Ārakkhapurisā ca taṃ bhikkhuṃ vihāre nisinnaṃ disvā tamatthaṃ rañño ārocesuṃ. Rājā ca caturaṅgabalaṃ amaccaṃ āṇepesi,-gantvā tassa bhikkhussa ñāṇathāmaṃ upadhārehīti. Caturaṅgabalo ca gantvā taṃ bhikkhuṃ gūḷagūḷaṭṭhānaṃ pucchi. Sopi pucchitaṃ pucchitaṃ vissajjesi. Caturaṅgabalo ca tamatthaṃ rañño ārocesi. Rājā tuṭṭhacitto hutvā taṃ vihāraṃ tassa bhikkhussa adāsi. Tassa pana bhikkhussa daharakāle sakaṇṭakagacche pituno khipanaṃ paṭicca kaṇḍakakhipattheroti samaññā ahosi, mūlanāmaṃ panassa nāgitoti. Sotasmiṃ vihāre nisīditvā saddasāratthajaliniṃ nāma ganthaṃ akāsi. Tassa kira therassa kāle tasmiṃ nagare āraddha vipassanādhurā mahallakā bhikkhū sahassamattā ahesuṃ. Āraddhaganthadhurā pana daharabhikkhū gaṇanapathaṃ vītivattā.

Tassa pana pitarampi seṭṭhiṭṭhāne ṭhapesi. Teneva taṃ gāmaṃ seṭṭhigāmoti nāmena vohariṃsu.

Kaccāyanavaṇṇanaṃ pana vijayapureyeva abhayagiripabbate nisinno mahāvijitāpī nāma thero akāsi. Vācako padesampi soyeva akāsi. Saddavuttiṃ pana saddhammagurutthero akāsi.

Iccevaṃ vijayapure anekehi ganthakārehi sāsanaṃ vipulaṃ ahosi.

Kaliyuge pana pañcāsītādhike chavassasate sampatte asaṅkhayācoyonnāmako rājā jeyyapuranagaraṃ māpetvā tattha rajjaṃ kāresi. Tattha pana rājūnaṃ kāle therehi katagantho nāma natthi.

Kaliyuge chabbisādhike sattavassasate vesākhamāse jeyyapuranagaraṃ vinassi. Tasmiṃyeva saṃvacchare jeṭṭhamāse vijayapuraṃ vinassi. Tasmiṃyeva saṃvacchare phaggunamāse satvivarājā ratanapūraṃ nāma nagaraṃ māpetvā rajjaṃ kāresīti.

Idaṃ vijayapurajeyyapuresu sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Idāni marammamaṇḍale tambanīparaṭṭheyeva ratanapūranagare sāsanavaṃsaṃ vakkhāmi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 於是父親說:"親愛的兒子,你以前沒說過這樣的話,現在你經常說這樣的話,這是什麼原因?"(他回答說):"以前沒有在經典上達到精通,所以對經典心生煩惱而沒說,現在我想要的意義已經達到頂點,所以爲了掌握身體的力量,我說這樣的話。"聽到這話后,父親請求準許去見母親,與父親一起回到自己的地方時,爲了禮拜佛塔進入維杰亞城。 那時聽到國王所說的話后,他登上那座精舍住下。守衛人看到那位比丘住在精舍里,就向國王報告。國王命令四軍大臣說:"去考察那位比丘的智慧力量。"四軍去問那位比丘一些秘密之處。他也回答了所問的問題。四軍向國王報告此事。國王心生歡喜,把那座精舍佈施給那位比丘。因為這位比丘年輕時被父親扔在有刺的灌木上,所以有"投刺長老"的稱號,但他的本名是那吉多。他住在那座精舍里著作了名為《聲義光明》的著作。據說在那位長老的時期,在那座城市有約一千位開始修觀的長老比丘。而開始學習經典的年輕比丘更是數不勝數。 他也把他的父親立為長者的地位。因此那個村子被稱為"長者村"。 而《迦旃延注》是住在維杰亞城阿帕耶吉利山的大勝智長老所作。他也做了《解說部分》。而《聲明論》是正法師長老所作。 如此在維杰亞城因為許多著作者而佛教興盛。 在賢劫六百八十五年,名叫阿桑卡佑的國王建立了勝利城並在那裡統治。在那裡國王時期沒有長老們所作的著作。 在賢劫七百二十六年衛塞月,勝利城毀滅。同年阇提月,維杰亞城毀滅。同年頗勒君那月,薩維瓦王建立名為寶城的城市並統治。 這是在維杰亞城和勝利城佛教的建立。 現在我要說在緬甸地區銅洲國寶城的佛教傳承。

Kaliyuge hi aṭṭhāsītādhike sattavassasate narapatirañño dhitāya saddhiṃ aloṅgacaññisūrañño putto ānandasūriyo nāma santhavaṃ katvā ekaṃ (siddhikaṃ nāma puttaṃ vijāyi. So vaye sampatte rajjasampattiṃ labhi. Tato pabhuti yāva mrenacodighā raññā arimaddananagare rajjaṃ akaṃsu). Tato pacchā sirisudhammarājādhipatīti laddhanāmo satvivarājā ratanapūranagare rajjaṃ kāresi. Tassa rañño kāle kaliyuge ekanavutādhike sattavassasate sampatte laṅkādīpato sirisaddhammālaṅkāratthero sīhaḷamahāsāmittherocāti ime dve therā pañca sarīradhātuyo ānetvā nāvāya kusimatitthaṃ pāpuṇitvā rāmaññaraṭṭhe baññārani nāmena raññā nivāritā anisīdisvā tato soyeva rājā there yāva sirikhettanagarā pahiṇi. Tamatthaṃ ñatvā ratanapūrindo rājā cattālīsāya nāvāhi yāva sirikhettanagaraṃ paccuggantvā ānesi. Ānetvā ca mahānavagāmaṃ pattakāle saha orodhehi amaccehi ca sayameva rājā paccuggacchi. Ratanapūraṃ ppana pattakāle mahāpathavī cali, paṭinādañca nadi. Tadā rājā sammāsambuddhassa tilokaggassa sāsanaṃ paggaṇhissāmīti cintetvā sarīradhātuṃ ānetvā idha pattakāle ayaṃ mahāpathavī calati, paṭinādañca nadati, idaṃ amhākaṃ raṭṭhe jinasāsanassa cirakālaṃ patiṭṭhānabhāve pubbanimittanti sayameva nimittapāṭhaṃ akāsi.

Tāva tiṭṭhatu jīvamānassa sammāsambuddhassa ānubhāvo, ahovata sarīradhātuyāyeva anubhāvoti bahuraṭṭha vāsino pasidiṃsu. Honti cettha, –

Sarīradhātuyā tāva, mahantocchariyo hoti;

Kā kathā pana buddhassa, jīvamānassa seṭṭhassa.

Evaṃ anussaritvāna, uppādeyya pasādakaṃ;

Buddhaguṇesu bāhullaṃ, gāravañcaṃ kare janoti.

Kaliyuge dvenavutādhike sattavassasate tā pañca dhātuyo nidahitvā jeyyapuranagarato pacchimadisābhāge samabhūmibhāge cetiyaṃ patiṭṭhāpesi. Tañca cetiyaṃ ratanacetiyanti paññāpesi, hatthirūpabāhullatāya pana anekibhindoti pākaṭaṃ hoti. Tīhi sirigabbhehi sattahi dvārehī ca alaṅkataṃ nāma mahāvihāraṃ kārāpetvā dvinnaṃ sīhaḷadīpikattherānaṃ adāsi. Tato pacchā tesu mahantatthero sakavihārasamīpe pabbatamuddhani attano sissepi appavesetvā lajjīpesalabahussutasikkhākāmehi sabbehi tīhi therehi saddhiṃ sīmaṃ sammannati. Iccevaṃ sīmasammutipariyattivācanādikammehi marammaraṭṭhe sāsanaṃ virūḷaṃ katvā patiṭṭhāpesi.

Idaṃ marammamaṇḍale ratanapūranagare sīhaḷadīpike

Dve there paṭicca paṭhamaṃ sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Kaliyuge chabbīsādhike sattavassasate sampatte phaggunamāse satvavarājā ratanapūranagaraṃ māpesi. Tassa rañño kāle jeyyapuranagare ekā pūpikā itthī alajjino ekassa bhikkhussa santike dhanaṃ upanidahi. Aparabhāgesā taṃ dhanaṃ yāci. Atha so bhikkhu tava dhanaṃ ahaṃ na paṭiggaṇhāmīti musā bhaṇati. Evaṃ vivādaṃ katvā taṃ kāraṇaṃ rañño ārocesi. Rājā pakkosāpetvā sayameva taṃ bhikkhuṃ pucchi,-tvaṃ bhante tassā itthiyā dhanaṃ paṭiggaṇhāsi vā mā vāti. Ahaṃ mahārāja samaṇo alikaṃ bhaṇituṃ na vaṭṭati, na paṭiggaṇhāmīti vadati. Taṃ kāraṇaṃ rājā ca punappunaṃ pucchitvā vīmaṃsanto bhikkhussa kerāṭikabhāvaṃ jānitvā taṃ samaṇo samāno bhagavato paññattaṃ sikkhāpadaṃ akkamitvā musā bhaṇatīti kujjhitvā sayameva aparādhānurūpaṃ sīyaṃ chinditvā rājagehato heṭṭhā khipi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在賢劫七百八十八年,那拉帕帝王的女兒與阿隆章尼蘇拉王的兒子阿難達蘇利亞結合生下一個名叫悉提卡的兒子。他到了年齡就得到王位。從那時起直到默連昌迪卡王在阿里曼達那城(緬甸蒲甘)統治。之後獲得"最勝正法王主"稱號的薩維瓦王在寶城統治。在這位國王時期,賢劫七百九十一年,從錫蘭島來了兩位長老:吉祥正法莊嚴長老和錫蘭大師長老。他們帶來五顆舍利,乘船到達古西瑪港口,在若開國被名叫班亞蘭的國王阻止不能停留,那位國王就把長老們送到室利差德拉城。寶城之主得知此事後,用四十艘船到室利差德拉城迎接。到達大船村時,國王自己與后妃和大臣們一起迎接。到達寶城時,大地震動併發出迴響。這時國王想:"我要護持正等正覺三界最勝者的教法",當帶來舍利到達這裡時大地震動併發出迴響,"這是我們國家佛教長期建立的前兆",他自己就解釋了這個徵兆。 不僅是活著的正等正覺者的威力,啊!甚至舍利的威力也使許多國家的居民生起信心。這裡有偈頌: "即便舍利本身,也有大神奇; 何況最勝佛陀,活著時更甚。 如此憶念已,應生信仰心; 于佛諸功德,生多敬重心。" 在賢劫七百九十二年,他埋藏那五顆舍利,在勝利城西方平地上建立佛塔。他命名那塔為寶塔,但因為有許多象的雕像,所以以"象主"而聞名。他建造了一座用三個寶堂和七個門裝飾的大精舍,佈施給兩位錫蘭長老。之後其中的大長老在自己精舍附近山頂,甚至不讓自己的弟子進入,與所有持戒、溫和、多聞、好學的三位長老一起劃定界場。如此通過界場劃定、教理教授等工作使佛教在緬甸國興盛並建立。 這是在緬甸地區寶城通過兩位錫蘭長老 首次佛教的建立。 在賢劫七百二十六年頗勒君那月,薩維瓦王建立寶城。在這位國王時期,在勝利城一個賣糕點的女人把財物寄存在一個無慚愧比丘那裡。後來她要回那財物。那時那比丘說謊說:"我沒有收你的財物。"如此發生爭議后,她向國王報告此事。國王召見后親自問那比丘:"尊者,你是否收了那女人的財物?""大王,我是沙門,不應說妄語,我沒有收。"國王反覆詢問考察此事,知道比丘的狡詐,生氣地說:"他身為沙門,違犯世尊制定的學處說妄語",就親自按照罪過砍下他的頭扔在王宮下面。;

Tañca kāraṇaṃ sakalamarammaraṭṭhe pākaṭaṃ. Alajjībhikkhūpi aññe pāpakammaṃ kātuṃ na visahiṃsu. Raññā bhāyitvāyeva sikkhāpadaṃ na akkamesuṃ.

Kaliyuge tiṃsādhike sattavassasate sampatte maṅgakricvācoṅka nāma rājā rajjaṃ kāresi. So pana rājā raṭṭhavāsīnaṃ sukhatthāya nimittaṃ gahetvā tālavaṇṭaṃ gahetvā rājagehaṃ paṭiggaṇhi. So ca rājā sakkarāje pañcacattālīsādhike sattavassasate sampatte caññiṅkhuṃ nāma cetiyaṃ patiṭṭhāpesi. Yaṅgaranāmakassa silāpabbatassa samīpe porāṇikaṃ ekaṃ cetiyaṃ nadīudakaṃ bhindi. Tadā sakaraṇḍakā pañca dhātuyo udake nimmujjantiyo erāpatho nāma nāgo gahetvā pacchā caññiṅkhuṃ nāma cetiyaṃ patiṭṭhāpessāmīti raññā āraddhakāleyeva dāṭhānāgassa nāma therassa saha karaṇḍakena pañca dhātuyo niyyādesi. So ca thero rañño adāsi. Rājā dve dhātuyo muṭṭhocetiye nidhānaṃ akāsi. Tisso pana caññiṅkhuṃ cetiyeti porāṇapotthakesu vuttaṃ.

So rājā kumārakāle sikkhāpakassa ācariyassa setacchattaṃ datvā saṅghanāyakaṭṭhānaṃ niyyādesi. Khemācāro nāma eko thero rattibhāge majjhantikakāle cetiyaṅgaṇe olambetvā ṭhapitaṃ bheriṃ anekavāraṃ pahari. Atha rājā rājagehatoyeva sutvā yathāṭhapitantiyāmavasena vihāre koci bhikkhu kālaṃ kato bhaveyyāti maññitvā vihāraṃ gantvā pucchāhīti dūtaṃ pesesi. Dūto vihāraṃ gantvā kāraṇaṃ pucchi. Bhikkhū ca evamāhaṃsu,- na amhesu kālaṅkatabhikkhu nāma atthi, atha kho sakko devānamindo idāni kālaṅkatoti bahūnaṃ manussānaṃ ñāpanatthāya bheriṃ paharimhāti. Puna rājā bhikkhū pakkosāpetvā pucchi,-kasmā pana bhante tumhe sakkassa devānamindassa kālaṅkatabhāvaṃ jānāthāti. Atha bhikkhū evamāhaṃsu,-bhagalato parinibbānakāle sāsanaṃ rakkhissāmīti sakko devānamindo paṭiññaṃ katvāpi idāni sāsane vasantānaṃ amhākaṃ anupālanakammaṃ nāma kiñci na akāsi, sace pana sakko devānamindo jīvamāno bhaveyya, sammāsambuddhassa santike paṭiññaṃ daḷaṃ katvā idāni appossukko na bhaveyya. Idāni pana sakkassa devānamindassa ārakkhaṇakammaṃ nāma kiñci na dissati, tasmā idāni sakko devānamindo kālaṅkatoti jānimhāti.

Rājā taṃ sutvā khemācārattherassa pasīditvā vihāraṃ kārāpetvā adāsi. So ca thero sudhammapuravāsīnaṃ sīhaḷavaṃsikānaṃ mahātherānaṃ vaṃse bhavati lajjī pesalo hotīti.

Ratanapūranagareyeva adhikarañño kāle ratanapūranagarassa dakkhiṇadisābhāge mahāsetuṃ kārāpesi. Tassa pana ācariyo saṅgharājā lajjīpakkhaṃ na bhajati. Teneva theraparamparāya esa na saṅgahitabbo.

Tassa rañño kāle chasaṭṭhādhike sattavassasate kaliyuge rājādhirājā nāma rāmaññaraṭṭhindo bhūpāloti sahassappamāṇāsu nāvāsu saṭṭhisatasahassehi yodhehi saddhiṃ nadīmaggena yujjhanatthāya ratanapūrābhimukhaṃ āgato.

Atha adhikarājā bahavo amacceca bhikkhū ca sannipātāpetvā mantesi,-idāni rāmaññaraṭṭhino rājā yujjhanatthāya idha āgacchati, yuddhaṃ akatvā kenupāyena taṃ paṭinivattāpetuṃ sakkhissāmāti. Atha sabbe kiñci akathetvā tuṇhībhāveneva nisīdiṃsu.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這件事在整個緬甸國都聞名。其他無慚愧比丘也不敢做惡事。因為害怕國王而不違犯學處。 在賢劫七百三十年,名叫芒格里吹昌的國王統治。這位國王爲了國民的幸福,拿著徵兆和棕櫚扇接受王位。這位國王在緬歷七百四十五年建立名為錢銀庫的佛塔。在揚格拉石山附近,河水沖毀了一座古塔。那時帶著匣子的五顆舍利沉入水中,名叫愛拉跋陀的龍王拿著它們,想"後來我要建立名為錢銀庫的佛塔",就在國王開始時把帶著匣子的五顆舍利交給名叫牙象的長老。那位長老給了國王。國王把兩顆舍利安放在拳塔中。古書中說三顆在錢銀庫塔。 這位國王在王子時期給老師白傘,授予僧團領袖的地位。一位名叫凱馬遮羅的長老在夜晚午夜時分多次敲打掛在塔院的鼓。這時國王在王宮裡聽到,想"按照夜分的設定,寺院裡可能有比丘去世了",就派使者去寺院詢問。使者到寺院問明原因。比丘們這樣說:"我們中沒有去世的比丘,而是爲了讓許多人知道帝釋天王現在去世了,我們敲打鼓。"國王又召見比丘們問:"尊者們,你們為什麼知道帝釋天王去世了?"這時比丘們這樣說:"雖然在世尊般涅槃時帝釋天王發誓說'我要護持教法',但現在對住持教法的我們沒有做任何護持的工作,如果帝釋天王還活著,在正等正覺者面前立下堅固的誓言后現在就不會無所作為。現在看不到帝釋天王任何護持的工作,所以我們知道現在帝釋天王已經去世了。" 國王聽到這個對凱馬遮羅長老生起信心,建造精舍佈施給他。這位長老是正法城住錫蘭傳承大長老們的傳承,是持戒溫和的。 就在寶城,在執政王時期在寶城南方建造了大橋。但他的老師僧王不屬於持戒派。因此在長老傳承中他不應被收錄。 在這位國王時期,賢劫七百六十六年,名叫最上王的若開國主帶著約一千艘船和六十萬戰士沿河而來準備與寶城戰鬥。 這時執政王召集許多大臣和比丘商議說:"現在若開國王爲了戰鬥來到這裡,不戰鬥用什麼方法能使他回去?"這時大家都不說話默默而坐。

Atha jātavassena ekattiṃsavassiko upasampadāvasena pana ekādasavassiko eko bhikkhu evamāha,-eko pana rāmaññaraṭṭhindo rājādhirājā tāva tiṭṭhatu, sace sakalepi jambudīpe sabbe rājāno āgaccheyyuṃ, evampi kathāsallāpeneva yuddhaṃ akatvā paṭinivattāpesuṃ sakkomīti.

Atha adhikarājā tuṭṭhacitto hutvā āha,- yathā bhante tvaṃ sakkosi rājādhirājaṃ yathāsallāpena paṭini vatthāpetuṃ, tathā karohīti.

Atha so bhikkhu mettāsandesapaṇṇaṃ pesetvā okāsaṃ yāci tassa rājādhirājassa santikaṃ pavisitukāmo. Rājādhirājā ca tassa bhikkhussa mettāsandesapaṇṇaṃ passitvā taṃ bhikkhuṃ sīṅghaṃ ānethāti dūtaṃ pesesi. Dūto ānetvā rañño dassesi. Atha so bhikkhu rājādhirājaṃ dhammadesanāya ovādaṃ datvā sakaṭṭhānaṃ paṭinivattāpesi. Ayañca bhikkhu arimaddananagare catūsu gaṇesu arahantagaṇavaṃso sikkhākāmo lajjī pesalo. Arimaddananagare cāgahe nāma dese pana jātattā cāgruhi bhikkhūti vohāriyati.

Kaliyuge aṭṭhāsītādhike sattavassasate sampatte miññhaṅga dhammarājā ratanapūreyeva rajjaṃ sampatto. Tassa rañño kāle sīhaḷadīpato dve mahātherā ratanapūraṃ āgantvā sāsanaṃ anuggahetvā nisīdiṃsu.

Tadā kaliyuge aṭṭhasate sampuṇṇe porāṇakaṃ kaliyugaṃ apanetvā abhinavaṃ ṭhapetuṃ okāso anuppatto. Atha cāgrihi thero ca rājavihāravāsitthero ca evamāhaṃsu,- apanītabbakāle mahārāja sampatte anapanetuṃ na vaṭṭatīti.

Atha rājā puna evamāha,-apanītabbe sampatte anapanetvā ajjhupekkhitvā vasantassa ko dosoti. Sace apanītabbe sampatte anapanetvā ajjhupekkhitvā nisīdeyya, raṭṭhavāsīnaṃ dukkhaṃ bhavissatīti vedasatthesu āgataṃ, sakkarājaṃ apanentopi rājā tasmiṃyeva vasse divaṅgato bhaveyyāti āhaṃsu.

Atha rājā sattānaṃ sukhaṃ labhīyamānataṃ jānantoyeva mādiso attano bhayaṃ apekkhitvā apanītabbaṃ anapanetvā nisīdituṃ na vaṭṭati, kammaṃ khīyitvāpi mama aguṇaṃ loke pattharitvā patiṭṭhahissatīti manasikaritvā sakkarāje aṭṭhavassasate sampuṇṇe basyuchidramunisakhyaṃ apanetvā cammāvasesaṃ ṭhapesi. Atha mahāmaṇḍapaṃ kārāpetvā mahāchaṇaṃ katvā mahādānampi adāsi.

Cāgrihithero rājavihāra vāsittherocāti arimaddana nagare arahantagaṇāṃsiko lajjī pesalo sikkhākāmo.

Īdisaṃ pana vacanaṃ sāsanappaṭiyattattā ca raṭṭhavāsikāyattattā ca dhammānulomavasena vuttaṃ.

Kaliyuge catuvassādhike aṭṭhasate mahānarapati rājā ratanapūranagare rajjaṃ kāresi. So ca rājā thūpārāmacetiyaṃ kārāpesi. Tassa pana ācariyo mahāsāmitthero nāma. So pana thero sīhaḷadīpaṃ gantvā sīhaḷindassa rañño ācariyassa sāriputtattherassa santike sikkhaṃ gahetvā paccāgatattheravaṃsikoti daṭṭhabbo. Tassa rañño kāle ratanapūranagare mahāariyavaṃso nāma eko thero atthi. So pana pariyattivisārado arimaddananagare chappadagaṇato āgatavaṃsiko.

Ekasmiṃ samaye jeyyapuranagaraṃ gantvā reṅga iti pākaṭassa mahātherassa santike saddanayaṃ uggaṇhitvā nisīdi. So pana kira mahāthero aññehi saddhiṃ yaṃvā taṃvā kathaṃ asallapitukāmatāya mukhe udakaṃ ṭhapetvā yebhuyyena nisīdati. Tenevesa marammavohārena reṅgu iti pākaṭo ahosi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這時一位年齡三十一歲、戒臘十一年的比丘這樣說:"且不說一位若開國王,即使整個閻浮提的所有國王都來,我也能僅用談話而不戰鬥就使他們回去。" 這時執政王心生歡喜說:"尊者,就像你所能那樣用談話使最上王回去吧。" 這時那位比丘送去慈愛書信,請求準許去見那位最上王。最上王看到那位比丘的慈愛書信后,派使者說"快把那位比丘帶來"。使者帶來后讓他見國王。這時那位比丘用說法教誡最上王后使他回到自己的地方。這位比丘是阿里曼達那城(緬甸蒲甘)四個僧團中阿羅漢僧團傳承的、好學、持戒、溫和的。因為出生在阿里曼達那城的查格地方,所以被稱為查格魯比丘。 在賢劫七百八十八年,明嘎法王在寶城得到王位。在這位國王時期,兩位大長老從錫蘭島來到寶城護持佛教而住。 那時在賢劫八百年圓滿時,取消舊賢劫建立新的時機到來。這時查格魯長老和王寺住長老這樣說:"大王,到了應該取消的時候而不取消是不合適的。" 這時國王又這樣說:"在應該取消時不取消而保持,有什麼過失呢?"(他們回答說):"如果在應該取消時不取消而保持,吠陀論中說會給國民帶來痛苦,即使取消緬歷,國王也會在那年去世。" 這時國王想:"知道眾生能得到快樂,像我這樣的人因顧慮自己的恐懼而不取消應該取消的是不合適的,即使業盡,我的過失也會傳遍世間而住立。"想到這裡,在緬歷八百年圓滿時取消巴敘其德拉牟尼數而保留剩餘。然後建造大殿堂舉行大慶典也做大布施。 查格魯長老和王寺住長老是阿里曼達那城阿羅漢僧團傳承的、持戒、溫和、好學的。 這樣的話是因為與教法相應和與國民相關而按照法的準則而說的。 在賢劫八百零四年,大那拉帕帝王在寶城統治。這位國王建造了塔園塔。他的老師是名叫大師的長老。這位長老去錫蘭島跟錫蘭王的老師舍利弗長老學習后回來,應該看作是長老傳承的。在這位國王時期,在寶城有一位名叫大聖傳的長老。他精通教理,是從阿里曼達那城六處僧團傳承而來的。 有一次他去勝利城,在名叫冷嘎而聞名的大長老處學習語法后住下。據說那位大長老因為不想與其他人閑談,所以經常含著水而坐。因此他在緬甸語中以冷古而聞名。

So kira ariyavaṃsatthero reṅguṃ therassa santikaṃ ganthaṃ vācāpetu okāsaṃ yācissāmīti upagacchantopi kathāsallāpaṃ akatvā dve ahāni vattaṃ paripūretvāyeva paccāgacchi. Tatiyadivase pana cammakhaṇḍaṃ ākoṭunattā saddaṃ sutvā mukhato udakaṃ uggiritvā kāraṇaṃ pucchi. Ganthaṃ uggahaṇatthāya āgatabhāvaṃ ārocesi.

Atha thero evamāha,-ahaṃ āvuso divase divavase tikkhattuṃ ganthaṃ vācemi, majjhanti kātikkamakālepi paññacetiyaṃ gantvā cetiyaṅgaṇe sammajjanakiccaṃ karomi, okāsaṃ na labhāmi, evampi tvaṃ bahūganthe uggahetvāpi ācariyehi dinnopadesaṃ alabhitvā puna mama santikaṃ āgacchasi, tasmāyaṅgaṇe sammajjanavattaṃ tāvakālikaṃ vikopetvā ganthuggahaṇatthāya okāsaṃ dassāmīti vatvā abhidhammatthavisāviniṃ nāma lakkhaṇaṭīkaṃ uggaṇhāpesi. Nānānayehi upadesaṃ datvā vācesi. Vācetvā ca tatiyadivase ācariyassa santikaṃ nāgacchi. Mahātheropi kāraṇaṃ akallatāya anāgato bhaveyyāti maññitvā pucchanatthāya bhikkhū pesesi.

Ariyavaṃsattheroca ācariyassa santikaṃ gamissāmīti āgato, antarāmaggeyeva dūtabhikkhū passitvā tehi saddhiṃ mahātherassa santikaṃ āgamaṃsu. Ācariyassa santikaṃ patvā ācariyā ariyavaṃsattheraṃ pucchi,-kasmā pana tvaṃ na uggahaṇatthāya āgatosīti. Ahaṃ bhante tumhehi dinnopadesaṃ nissāya idāni sabbaṃ nayaṃ jānāmīti. Atha ācariyo āha, yaṃ pana ganthaṃ nissāya tvaṃ chekataṃ pattosi, tassa saṃvaṇṇanaṃ katvā upakāraṃ karohīti. Atha ariyavaṃsatthero ācariyassa vacanaṃ sirasā paṭiggahetvā abhidhammatthavibhāviniyā maṇisāramañjūsaṃ nāma anusaṃvaṇṇanaṃ akāsi. Niṭṭhitaniṭṭhitapāḷaṃ uposathadivase uposathadivase puññacetiyassa cetiyaṅgaṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhusaṅghassa majjhe vācāpetvā suṇāpesi,- sace koci doso atthi, taṃ vadathāti.

Atha arimaddananagarato cetiyavandanatthāya eko bhikkhu āgantvā parisakoṭiyaṃ suṇitvā nisīdi. Atha so bhikkhu dve vāraṃ eeiti saddaṃ akāsi. Taṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā ṭhapesi. Nivāsanaṭṭhānañca pucchi. Ariyavaṃsattheropi sakavihāraṃ patvā tasmiṃ ṭhāne upadhāronto ekasmiṃ ṭhāne ekassa atthassa dvikkhattuṃ vuttattā punaruttidoso dissati, ekasmiṃ ṭhāne imaṃ ganthanti pulliṅgarūpena vattabbaṭṭhāne idaṃ ganthanti napuṃsakaliṅgena vuttattā liṅgavirodhidoso dissati.

Atha taṃ puggalaṃ pakkosāpetvā evamāha,-ahaṃ āvuso imaṃ ganthaṃ mahussāhena karomi, tañca vivekakāle rattibhāgeyeva potthakaṃ pattharitvā likhāmi, evaṃ mahussāhena karontampi tvaṃ aruccanākārena saddaṃ karosi, kīdisaṃ pana dosaṃ sutvā evaṃ karosīti pucchi. Atha so bhikkhu evamāha,- tayo bhante mahussāhena kate ganthe dosavasena bahuvattabbaṭṭhānaṃ natthi, saddatoceva atthato ca paripuṇṇoyevesa gantho, atha kho pana ekasmiṃ ṭhāne ekassa atthassa dvikkhattuṃ vuttattā puranuttidoso dissati, ekasmiṃ pana imaṃ ganthanti pulliṅgena vattabbaṭṭhāne idaṃ ganthanti napuṃsakaliṅgena vuttattā liṅgavirodhidoso dissati, evaṃ ettakaṃyeva dosaṃ disvā īdisaṃ aruccanākāraṃ dassemīti.

Atha ariyavaṃsatthero tuṭṭhacitto hutvā attano sarīrapārupitaṃ dupaṭṭacīvaraṃ imināhaṃ tava ñāṇaṃ pūjemīti vatvā adāsi. Pacchākāle adhikarājā tamatthaṃ sutvā nāma lañchaṃ adāsi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 據說聖傳長老去冷古長老那裡想請求學習經典的機會,即使去了也不交談,圓滿了兩天的職責就回來了。第三天因為敲打皮革而聽到聲音,他吐出口中的水問原因。(聖傳長老)告知是爲了學習經典而來。 這時長老這樣說:"賢友,我每天教詩三次,即使是超過正午時分也去智慧塔打掃塔院,沒有空閑,你雖然已經學了很多經典,但沒有得到老師們的指導又來到我這裡,所以我暫時違反打掃院子的職責給你學習經典的機會。"說完后教他學習名為《阿毗達摩義解明》的特相註釋書。用各種方法給予指導教授。教授后第三天沒去老師那裡。大長老想"可能因為身體不適而沒來",就派比丘去問。 聖傳長老說"要去老師那裡"而來,在中途看到使者比丘們,就和他們一起去大長老那裡。到達老師那裡后,老師問聖傳長老:"為什麼你不來學習?""尊者,依靠你給予的指導,現在我知道所有方法了。"這時老師說:"你依靠那部經典而得到精通,你要註釋它來回報。"這時聖傳長老以頭接受老師的話后對《阿毗達摩義解明》作了名為《寶珠篋》的復注。每個布薩日在智慧塔的塔院集合比丘僧團,在比丘僧團中間誦讀已完成的經文后讓他們聽,說"如果有什麼過失,請說出來。" 這時從阿里曼達那城(緬甸蒲甘)來禮拜佛塔的一位比丘坐在眾人邊緣聽。這時那位比丘發出兩次"誒誒"的聲音。他記住那個地方。問了住處。聖傳長老回到自己的精舍后考察那個地方,在一處因為一個意思說了兩遍而看到重複的過失,在一處應該用陽性說"這個經典"而用中性說"這個經典"而看到性別相違的過失。 這時召那個人來這樣說:"賢友,我以大精進作這部經典,在獨處時夜間鋪開書寫,即使我這樣大精進地作,你也發出不喜歡的聲音,究竟聽到什麼樣的過失而這樣做?"這時那位比丘這樣說:"尊者,在三部以大精進所作的經典中沒有因過失而應該多說的地方,無論從語法還是意義上這部經典都是完整的,但是在一處因為一個意思說了兩遍而看到重複的過失,在一處應該用陽性說'這個經典'而用中性說'這個經典'而看到性別相違的過失,看到這麼多過失而表示這樣的不喜歡。" 這時聖傳長老心生歡喜說"我用這個披在身上的雙層袈裟來供養你的智慧"后佈施給他。後來執政王聽到此事後給予名銜獎賞。;

So ca ariyavaṃsatthero maṇidīpaṃ nāma ganthaṃ ganthā bharaṇañceva jātakavisodhanañca pāḷibhāsāya akāsi. Anuṭīkāya pana atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi.

Ekaṃ samayaṃ adhikarājā vihāraṃ gantvā dhammaṃ suṇi. Thero dhammaṃ desetvā niṭṭhitakāle yānabaliṃ sukhatthāya yāci. Rājā adatvā nāvaṃ abhirūhitvā paccāgacchi. Antarāmagge nāvāya phiyaṃ eko saṃsumāro mukhena gaṇhitvā niccalaṃ katvā ṭhapesi. Therena yācitaṃ yānabaliṃ dadāmīti mahāsaddaṃ katvā rājapurise tikkhattuṃ nicchāresi. Atha saṃsumāro nāvaṃ muñcitvā gacchi. Ekasmiñca kāle rājā vihāraṃ nikkhami. Atha eko hatthinī vihārasamīpe bandhitvā ṭhapesi. Sā bodhirukkhasākhaṃ chinditvā khādi. Sā tattheva bhūmiyaṃ pati. Atha thero saccakiriyaṃ katvā mettābhāvanaṃ bhāvetvā mettodakena bhiñci. Taṃ khaṇaññeva sā uṭṭhahi. Rājā ca taṃ acchariyaṃ disvā tassā agghanakamūlaṃ datvā vihārato nadī titthaṃ gamanamagge silāpaṭṭaṃ cinitvā setuṃ akāsīti.

Saddhammakittitthero pana ariyavaṃsattherassa saddhivihāriko jetavanavihāravāsī. Te pana therā chappadagaṇavaṃsikāti daṭṭhabbā.

Kaliyuge dvecattālīsādhike aṭṭhavassasate sampatte ratanapūranagareyeva sirisudhammarājādhipati nāma dutiyādhikarājā rajjaṃ kāresi. Tasmiñca kāle pabbatabbhantaranagarato mahāsīlavaṃso nāma thero pañcacattālīsādhike aṭṭhavassasate sampatte sumedhakathaṃ kabyālaṅkāravasena bandhitvā buddhālaṅkārañca nāma kabyālaṅkāraṃ pabbatabbhantarappaṭisaṃyuttañceva kabyālaṅkāraṃ bandhitvā te gahetvā ratanapūranagaraṃ āgacchi.

Atha rājā thūpārāmacetiyassa esannaṭṭhāne ratanavimānavihāre nisīdāpesi. So ca thero tattha sotārānaṃ pariyattiṃ vācetvā nisīdi. So ca thero tattha nisinnānaṃ therānaṃ aṭṭhamako hoti. So ca mahāsīlavaṃsatthero kaliyugassa pannarasādhike aṭṭhavassasate jāto. Tiṃsavassakāle ratanapūranagaraṃ āgatoti porāṇapotthakesu vuttaṃ. So pana thero nettipāḷiyā attha yojanaṃ marammabhāsāya akāsi pārāyanavatthuñca.

Ratanapūranagareyeva raṭṭhasāro nāma eko thero atthi, mahāsīlavaṃsattherena samaññāṇathāmo. So pana ratanapūranagareyeva kaliyugassa tiṃsādhike aṭṭhavassasate kāle jāto. Bhūridattajātakaṃ hatthipālajātakaṃ saṃvarajātakañca kabyālaṅkāravasena bandhi aññañca anekavidhaṃ kabyālaṅkāraṃ. Te pana dve therā kabyālaṅkārakā rakāti theraparamparāya pavesetvā na gaṇenti porāṇā.

Ettha ca kiñcāpi samaṇānaṃ uposathikānañca kabyālaṅkāraṃ bandhituṃ vācetuṃ vā kappākappavicāraṇaṃ vattuṃ okāso laddho, sāsanavaṃsaṃ pana vattuṃ okāsassa ativitthārovasesattā taṃ avatvā ajjhupekkhissāma. Uposathavinicchaye pana naccagītādisikkhāpadassa visaye vitthārena mayaṃ avocumhā.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這位聖傳長老用巴利語著作了名為《寶燈》的著作、《裝飾》和《本生清凈》。而對《復注》的意義解釋他用緬甸語作成。 有一次執政王去精舍聽法。長老說法結束時爲了安樂請求車祭品。國王沒給就上船回去。在中途一條鱷魚用嘴咬住船的槳使它不動。他大聲說"我要給長老所請求的車祭品",讓王臣喊了三遍。這時鱷魚放開船離開了。有一次國王離開精舍。這時一頭母象被綁在精舍附近。它折斷菩提樹枝吃了。它就在那裡倒在地上。這時長老作真實宣言修習慈心後用慈水灑它。那一刻它就站起來。國王看到這個奇蹟后給了它的價值,在從精舍到河渡口的道路上鋪設石板造了橋。 而正法稱長老是聖傳長老的同住者,住在祗園精舍。這些長老們應該看作是六處僧團的傳承。 在賢劫八百四十二年,在寶城有名為最勝正法王主的第二執政王統治。在那時從山中城來了名叫大戒傳的長老,在八百四十五年以詩的裝飾方式編寫《善慧故事》,也編寫了名叫《佛莊嚴》的詩的裝飾和與山中有關的詩的裝飾,帶著這些來到寶城。 這時國王讓他住在塔園塔附近的寶樓精舍。這位長老在那裡教授聽眾教理而住。這位長老在那裡住的長老中排第八。這位大戒傳長老出生在賢劫八百一十五年。古書中說他三十歲時來到寶城。這位長老用緬甸語作了《導論》的意義解釋和《彼岸事》。 就在寶城有一位名叫國精的長老,與大戒傳長老有相等的智慧力量。他出生在寶城賢劫八百三十年。他以詩的裝飾方式編寫了《賢德龍本生》、《象護本生》和《三婆羅本生》以及其他各種詩的裝飾。古人不把這兩位詩的裝飾作者長老加入長老相承中計算。 雖然這裡沙門和布薩修者得到編寫和教授詩的裝飾、討論可否的機會,但因為說佛教史的機會太廣泛剩餘,我們不說那個而捨棄。但在《布薩決定》中我們詳細說了關於歌舞等學處的範圍。

Kaliyugassa gate tesaṭṭhādhike aṭṭhavassasate ratanapūranagareyeva siritribhavanādityanarapatipavaramahādhamma rājādhipatirājā rajjaṃ kāresi. Tassa rañño kāletisāsanadhajo nāma bhikkhu saddhammakittittherassa santike ganthaṃ uggaṇhi. Atha arimaddananagarato eko mahātherosotunaṃ vācitvā ratanapūranagare nisīdissāmīti āgato. Atha saddhammakittittherassa ganthaṃ vācentasseva vihārassa heṭṭhā nisīditvā so mahāthero saddaṃ suṇitvā evaṃ cintesi,-etassa santike ahaṃ navakaṭṭhāne ṭhatvā thokaṃ ganthaṃ uggaṇhissāmīti. Atha so mahāthero saddhammakittittherassa santikaṃ pavisitvā ganthaṃ vācāpetuṃ okāsaṃ yāci. Atha saddhammakittitthero vassapamāṇaṃ pucchitvā tvaṃ bhante mayā vuḍḍhatarosīti āha. Ahaṃ tayā vuḍḍhataropi samāno navakaṭṭhāne ṭhatvā ganthaṃ uggaṇhissāmīti āha. Atha saddhammakittitthero tassa ganthaṃ vācesi. Atipasīditvā pana taṃ mahātheraṃ mahāsādhujjanoti nāmena vohārati.

Atha pacchā marammaraṭṭhaṃ kaliyugassa pañcāsītādhikaaṭṭhasatakālato paṭṭhāya yāva aṭṭhāsītādhikaaṭṭhasatavassakālaṃ nānābhayehi saṅkhubbhitaṃ ahosi. Tadā kambojaraṭṭhato sihanisvā nāma bhinnakuto āgantvā ratana pūranagare rajjaṃ gaṇhi. Atha so evaṃ cintesi,- bhikkhū adārā aputtikā hutvā puna sisse posetvā parivāraṃ gavesanti, sace bhikkhū parivāraṃ vicinitvā rājabhāvaṃ gaṇheyyuṃ, evaṃ sati rajjaṃ gahetuṃ sakkhissanti, idāneva bhikkhū gahetvā māretuṃ vaṭṭatīti. Evaṃ pana cintetvā tovisīlū nāmake khettavane bahū maṇḍape kārāpetvā gomahisakukkuṭasūkarādayo mārāpetvā bhikkhū bhojessāmīti vatvā jeyyapuravijayapuraratanapūranagaresu sabbe mahāthere bahūhi antevāsikehi saddhiṃ pakkosāpetvā tesu maṇḍapesu nisīdāpetvā hatthiassādisenaṅgehi parivāretvā māresi. Tadā kira tisahassappamāṇā bhikkhū mariṃsūti. Bhikkhū ca māretvā bahūpi potthake agginā jhāpesi, cetiyānipi bhedāpesi. Ahovata pāpajanassa pāpakammanti. Honti cettha,-

Sāsanaṃ nāma rājānaṃ, nissāya tiṭṭhate idha;

Micchādiṭṭhikarājāno, sāsanaṃ dūsenti satthuno.

Sammādiṭṭhī ca rājāno, paggaṇhanteva sāsanaṃ;

Evañca sati ākāse, ulūrājāva dibbatīti.

Atha kaliyuge ekavassādhike navavassasate sampatte ākāse bahūhi tārakāhi dhūmā nikkhamiṃsu. Caññiṅkhucetiyepi buddhappaṭibimbassa akkhikūpato udakadhārānettajalāniviya nikkhamiṃsūti rājavaṃse vuttaṃ.

Atha saddhammakittitthero saddhiṃ mahāsādhujjanatisāya nadhajattherehi ketumatīnagaraṃ agamāsi. Raṭṭhasārattheropi sirikhettanagaraṃ sayameva agamāsīti porāṇapotthakesu vuttaṃ. Taṃ pana rājavaṃse sirikhettanagarindo satva varājā taṃ ānesīti vuttavacanena na sameti.

Saddhammakittittheropi ketumatīnagare kālaṅkato. Tato pacchā thokaṃ kālaṃ atikkamitvā mahāsādhujjanatthero tattheva kālamakāsi.

Tisāsanadhajatthero pana kaliyuge dvādasādhike navavassasate sampatte haṃsāvatīnagare anekasetibhindassa rañño kāle ketumatīnagarato haṃsāvatīnagaraṃ agamāsi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在賢劫八百六十三年,就在寶城有最勝三界日王正法王主統治。在這位國王時期,名叫持教旗的比丘在正法稱長老處學習經典。這時從阿里曼達那城(緬甸蒲甘)來了一位大長老想要教導聽眾后住在寶城。這時那位大長老坐在正法稱長老教授經典的精舍下面,聽到聲音后這樣想:"我要以新學者的身份在他那裡學習一點經典。"這時那位大長老去到正法稱長老那裡請求學習經典的機會。這時正法稱長老問了戒臘后說:"尊者,你比我年長。""雖然我比你年長,但我要以新學者的身份學習經典。"這時正法稱長老教他經典。因為非常歡喜而稱呼那位大長老為"大善人"。 這時後來緬甸國從賢劫八百五十年開始直到八百八十八年被各種恐怖動亂。那時從柬埔寨國來了名叫獅牙的叛逆者佔領了寶城。這時他這樣想:"比丘們沒有妻子兒子卻又養育弟子尋求眷屬,如果比丘們選擇眷屬后取得王位,這樣他們就能奪取王位,現在就應該抓住比丘們殺死。"這樣想后在名叫多維西魯的田野里建造許多殿堂,說"我要殺死牛、水牛、雞、豬等來供養比丘",召集勝利城、維杰亞城、寶城的所有大長老和許多弟子,讓他們坐在那些殿堂里,用象馬等軍隊包圍后殺死。據說那時約有三千比丘死亡。殺死比丘后也燒燬了許多經書,也破壞了佛塔。啊!惡人的惡業!這裡有偈: "教法在此世間,依靠國王住; 邪見諸國王,污損導師教。 正見諸國王,護持于教法; 如是在虛空,似貓頭鷹王照耀。" 這時在賢劫九百零一年,天空中許多星星冒出煙霧。王史中說在錢銀庫塔佛像的眼窩裡也像眼淚一樣流出水流。 這時正法稱長老與大善人和持教旗長老一起去吉祥城。古書中說國精長老自己去了室利差德拉城。但這與王史中說室利差德拉城王薩維瓦王把他帶去的說法不符。 正法稱長老在吉祥城去世。之後過了一段時間大善人長老也在那裡去世。 而持教旗長老在賢劫九百一十二年從吉祥城去到漢薩瓦底城(今勃固),在許多象主王的時期。

Tato pacchā ticattālīsavassiko hutvā kaliyuge terasādhike navavassasate miṅgha brahmanarapatiraññokāle puna jeyyapuranagaraṃ sampatto hutvā jetavanavihārasamīpe ekissaṃ guhāyaṃ disīdi. Mahāariyavaṃsagaṇikassa jetavanattherassa santike upasaṅkami.

Tasmiñca kāle jetavanatthero gilāno hutvā mayi kālaṅkate mama ṭhānaṃ adhunā haṃsāvatīnagarato āgato tisāsanadhajo nāma thero pariggaṇhituṃ samattho bhavissati, tassa niyyādessāmīti cintesi. Tasmiṃ khaṇe tisāsanadhajatthero purimayāme supinaṃ massi,– matakaḷevaraṃ samīpaṃ āgacchatīti, majjhimayāme pana taṃ matakaḷevaraṃ guhāyaṃ pavisatīti, pacchimayāme matakaḷevarassa maṃsaṃ satthena chindatīti. Atha supinaṃ passitabhāvaṃ attano samīpe sayantassa ekassa sāmaṇerassa ārocesi. Ārocetvā ca parittaṃ bhaṇetvā nisīdantasseva jetavanatthero taṃ pakkositvā jetavanavihāraṃ tassa niyyādesi. Tisāsanadhajatthero ca jetavanavihāre nisīditvā ganthaṃ vācetvā nisīdi. Miṅgha brahmanarapatirājā ca tassa anuggahitaṃ akāsi.

Pacchā kaliyuge soḷasādhike navavassasate sampatte haṃsāvatīnagarindo anekasetibhindo nāma rājā ratanapūranagaraṃ vijayitvā ekaṃ vihāraṃ kārāpetvā tassa adāsi.

So ca tisāsanadhajatthero arimaddananagare arahanta gaṇavaṃsikoti daṭṭhabbo.

Tassa pana sissā anekasatappamāṇā lajjino ahesuṃ. Tesu pana sissesu varabāhutthero bhūminikhānena garavāsitthero mahāraṭṭhagāmavāsino tayo mahātherāti ime pañca therā visesato pariyattikovidāti.

Tisāsanadhajatthero ca mahallakakāle anāpāna satikammaṭṭhānaṃ gahetvā araññaṃ pavisitvā vivekaṭṭhānaṃ gaṇhi. Tadā jetavanagaṇādayo arahanta gaṇavaṃsāyeva. Aparabhāgeyeva tesaṃ sissānusissaparamparāsu keci bhikkhū siracchādanaṃ nānāvaṇṇappaṭimaṇḍitañca tālavaṇṭaṃ gahetvā ācāravikāraṃ āpajjiṃsu.

Kaliyuge ekavassādhike sahasse sampatte ukkaṃsiko nāma rājā vihāraṃ kārāpetvā tisāsanadhajattherassa sissabhūtassa varabāhuttherassa sissabhūtassa mahāratanākarassa nāma therassa adāsi.

So ca mahāratanākaratthero ukkaṃsikarañño sirisudhammarājāmahādhipatīti nāmalañchaṃ chandālaṅkārasaddanetti nayehi alaṅkaritvā dassitaṃ rajindarājanāmābhidheyyādīpaniṃ nāma ganthaṃ akāsi.

Tañca ganthaṃ parivisodhanatthāya tiropabbatābhidheyyassa mahātherassa niyyādesi. Tisāsanadhajattherassa sissabhūtesu mahāraṭṭhagāmavāsīsu tīsu bhātikattheresu jeṭṭho tiṃsaguhāsuvasanto pariyattiṃ vācetvā nisīdi. Satvavarājā ca tasmiṃ there ativiya pasanno ahosi. Ññoṅkarami nāmakassa rañño kālepi cūḷapitā ekaṃ vihāraṃ kārāpetvā tasseva adāsi. Ukkaṃsikarañño kālepi maṅgavaṃnāmake pabbate vihāraṃ kārāpetvā tasseva adāsi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 之後他四十三歲時,在賢劫九百一十三年明嘎婆羅人王時期,再次到達勝利城,住在祗園精舍附近的一個洞穴里。他去到大聖傳群的祗園長老那裡。 在那時祗園長老生病了,想:"我去世后,現在從漢薩瓦底城(今勃固)來的名叫持教旗的長老能夠接管我的位置,我要交給他。"那時持教旗長老在初夜夢見屍體來到近處,在中夜那屍體進入洞穴,在後夜用刀切割屍體的肉。這時他告訴睡在自己附近的一位沙彌看到夢的情況。告訴后誦護衛經坐著時,祗園長老召喚他把祗園精舍交給他。持教旗長老住在祗園精舍教授經典而住。明嘎婆羅人王對他作了護持。 後來在賢劫九百一十六年,漢薩瓦底城(今勃固)王名叫許多象主征服寶城后建造一座精舍給他。 這位持教旗長老應該看作是阿里曼達那城(緬甸蒲甘)阿羅漢僧團的傳承。 他有幾百個持戒的弟子。在這些弟子中,瓦拉巴胡長老、以挖地而聞名的嘎拉瓦西長老、大國村住的三位大長老,這五位長老特別精通教理。 持教旗長老在老年時修習入出息念業處進入林野取得獨處之處。那時祗園群等都是阿羅漢僧團的傳承。後來在他們的弟子傳承中有些比丘拿著裝飾各種顏色的頭巾和棕櫚扇違反了行為。 在賢劫一千零一年,名叫烏堪西的國王建造精舍給持教旗長老的弟子瓦拉巴胡長老的弟子名叫大寶藏的長老。 這位大寶藏長老用詩的裝飾、文法、導論的方法裝飾烏堪西王的最勝正法王大主的名銜後作了名叫《王王名義闡明》的著作。 他把那部著作交給名叫山外的大長老來清凈。在持教旗長老的弟子大國村住的三位兄弟長老中,長兄住在三十洞穴教授教理而住。薩維瓦王對這位長老非常信仰。在名叫娘嘎拉米的國王時期小叔父也建造一座精舍給他。在烏堪西王時期也在名叫芒嘎瓦的山上建造精舍給他。

Tesu mahāraṭṭhagāmavāsittheresu majjhimattheropi tisāsanadhajattherassa jeṭṭhabhātikattherassa ca nivāsaṭṭhānabhūte jetavanavihāreyeva ganthaṃ vācetvā nisīdi. Kaniṭṭhattheropi tesaṃ nivāsaṭṭhānabhūtesuyeva vihāresu ganthaṃ vācetvā nisīdi. Ettha ca tisāsanadhajatthero nāma lajjialajjivasena dubbidho. Yathāvuttatthero pana lajjīye vāti daṭṭhabbo. Alajjī pana imasmiṃ theraparamparādassane na icchi tabbo. Alajjībhūtassa pana tisāsanadhajattherassa vatthuṃ idha avatvā ajjhupekkhissāma, payojanābhāvā ganthassa ca papañcūpagamanattāti.

Yogiraṅga nāmakassa rañño kāle jeyyapure suvaṇṇaguhavāsī mahāthero dakkhiṇārāmavihāravāsī mahāthero catubhūmikavihāravāsī mahāthero toṅgabhīlū vihāravāsī mahāthero ca tisāsanadhajamahātherassa saddhivihārikāyeva. Tesaṃ pana vatthumpi ganthavitthārabhayena na vadāma. Lajjigaṇavaṃsikā eteti vijānanameva hettha pamāṇanti.

Kaliyuge ekasaṭṭhādhike navavassasate sampatte phaggunamāsassa juṇhapakkhadutiyadivase sukkavāre ratanapūranagaraṃ dutiyaṃ māpetvā ññogīraṅga nāma rājā rajjaṃ kāresi. Sīhasūradhammarājātipi nāmalañchaṃ paṭiggaṇhi. Tocabhīlū vihāravāsīmahātheraṃ uddissa catubhūmikavihāraṃ kārāpesi. Cattāri mahāmunicetiyānipi kārāpesi. Vihāra cetiyesu aniṭṭhitesuyeva sinnīnagaraṃ nikkhamitvā tattha veraṃ vūpasamāpetvā paccāgatakāle saṅkhārasabhāvaṃ anatikkamanato divaṅgato ahosi. Ahovata saṅkhāradhammāti. Honti cettha,–

Seyyathā vāṇijānaṃva, gharagoḷikarūpakaṃ;

Taṃtaṃdisaṃ bhamitvāva, sīsaṃ ṭhapeti uttaraṃ;

Evaṃ lokamhi sattā ca, sandhicutīnamantare;

Yathā tathā bhamitvāva, ante ṭhapenti santanunti;

Kaliyuge sattasaṭṭhādhike navavassasate phaggunamāsassa kāḷapakkhaterasamiyaṃ tassa jeṭṭhaputto pitu santakaṃ rajjaṃ gaṇhi. Mahādhammarājāti nāmalañchampi paṭiggaṇhi. Pitu kāle aniṭṭhitāni cetiyāni puna kārāpesi. Catubhūmikavihārañca niṭṭhaṃ gamāpetvā tovibhīlū mahātherassa paralokaṃ gantvā avijjamānatāya catubhūmikavihāravāsī mahātherassa dassāmīti antepuraṃ pakkosāpesi. Thero dve vārāni pakkosiyamānopi nāgacchi. Tatiya vāre pana bahū saddhivihārikā antepuraṃ gantvā pavisatha, na hi sakkā raññā pakkosite paṭikkhipitunti āhaṃsu.

Atha thero evamāha,- ahaṃ āvuso raṭṭhapīḷanapiṇḍapātaṃ bhuñjituṃ na icchāmi, evampi sace tumhe icchatha rañño santikaṃ gantuṃ, evaṃ sati idāni rañño santikaṃ ahaṃ gamissāmīti antepuraṃ pāvisi. Pavisitvā raññā saddhiṃ sallāpaṃ katvā ayaṃ vihāro araññavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ asappāyoti paṭikkhipi. Evaṃ pana bhante sati tasmiṃ vihāre nisīdiyamānaṃ theraṃ upadissathāti . Khaṇittipādavihāravāsī mahārāja thero pariyattivissārado sikkhākāmo, tassa dātuṃ vaṭṭatīti. Atha rājā tassa vihāraṃ adāsi. Mahāsaṅghanāthoti nāmalañchampi adāsi. So tattha pariyattiṃ vācetvā nisīdi.

Tassa pana vihārassa parivārabhūtesu cattālīsāya vihāresu uttarāya anudisāya ekasmiṃ vihāre vasanto varābhisaṅghanātho nāma thero maṇikuṇḍalavatthuṃ marammabhāsāya akāsi. Pacchimāya anudisāya ekasmiṃ vihāre vasanto eko thero sattarājadhammavatthuṃ akāsi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在這些大國村住長老中,中間的長老也在作為持教旗長老和長兄長老住處的祗園精舍教授經典而住。最小的長老也在作為他們住處的精舍中教授經典而住。這裡名叫持教旗的長老有持戒和不持戒兩種。如前所說的長老應該看作是在持戒者中。但不持戒者在這個長老相承的展示中是不可取的。我們在這裡不說而捨棄不持戒的持教旗長老的事,因為沒有用處且會使著作冗長。 在約基然嘎王時期,在勝利城的金洞住大長老、南園精舍住大長老、四層精舍住大長老和東比魯精舍住大長老都是持教旗大長老的同住者。我們因為害怕著作太長而不說他們的事。這裡只要知道他們是持戒僧團的傳承就夠了。 在賢劫九百六十一年二月白分第二日星期五,約基然嘎王第二次建立寶城后統治。他也接受了獅子英勇法王的名銜。他爲了東比魯精舍住大長老建造了四層精舍。也建造了四座大牟尼塔。在精舍和佛塔還未完成時就離開去了新尼城,在那裡平息仇恨回來時,因為不能超越諸行的自性而去世了。啊!諸行法!這裡有偈: "如同商人的,家中陀螺玩具; 轉向各方后,頭頂向北方; 如是世間眾生,在生死之間; 轉向各處后,最後置其身。" 在賢劫九百六十七年二月黑分第十三日,他的長子取得父親的王位。也接受了大法王的名銜。重新建造父親時期未完成的佛塔。讓四層精舍完工後,因為東比魯大長老已去世不在,召請四層精舍住大長老到內宮說"我要給你"。長老被召請兩次也不去。第三次很多同住者說"去內宮吧,國王召請不能拒絕。" 這時長老這樣說:"賢友們,我不想吃壓迫國民的施食,如果你們這樣想要去見國王,那麼這樣的話我現在就去見國王。"他進入內宮。進去後與國王交談說"這座精舍不適合林野住比丘"而拒絕了。"尊者,這樣的話請指出可以住在那精舍的長老。""大王,坎尼帕達精舍住長老精通教理好學,給他是合適的。"這時國王把精舍給他。也給了大僧主的名銜。他在那裡教授教理而住。 在作為那座精舍眷屬的四十座精舍中,住在北方隨方一座精舍的名叫最勝僧主的長老用緬甸語作了寶環事。住在西方隨方一座精舍的一位長老作了七王法事。

Tasmiñca kāle bhāmaaṅkyo ācāraaṅkyoti dvinnaṃ bhikkhūnañca lokadhammesu chekatāya dve vihāre katvā adāsi. Te pana dve therā vedasatthakovidā, pariyattipaṭipattīsu pana mandā, rāmaññaraṭṭhato āgatā. Te pana theraparamparāya na gaṇanti porāṇā.

Kaliyuge tisattatādhike navavassasate sampatte mahāmunicetiyassa puratthimadisābhāge cattāro vihāre kārāpetvā catunnaṃ therānaṃ adāsi. Te ca therā tattha nisīditvā sāsanaṃ paggaṇhiṃsu.

Tasmiṃyeva kāle badaravanavāsī nāma ekopi thero atthi. Sopi pariyattivisārado chappadavaṃsiko. So ca thero yāvajīvaṃ yathābalaṃ sāsanaṃ paggaṇhitvā dutiyabhave calaṅganagare ekissā itthiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Dasamāsaccayena kaliyuge cattālīsādhike navavassasate sampatte budhavāre vijāyitvā terasavassikakāle sāsane pabbajitvā pariyattiṃ uggaṇhi. Sirikhettanagarindo rājā sirikhettanagaraṃ ānetvā sirikhettanagare sāmaṇeroti nāmena pākaṭo hutvā kaliyuge catupaṇṇāsādhike navavassasate sampatte pannarasavassikakāle vessantarajābhakaṃ kabyālaṅkāravasena bandhi. Paripuṇṇavīsativassakāle sirikhettanagareyeva sirikhettanagarindo veravijayo nāma rājā anuggahetvā upasampadabhūmiyaṃ patiṭṭhāti. Pacchimapakkhādhiko nāma rājā sirikhettanagaraṃ attano hatthagataṃ akāsi. Tasmiñca kāle taṃ theraṃ ānetvā ratanapūranagare vasāpesi. Sūrakitti nāma rañño kaniṭṭhabhātiko erāvatīnadītīre catubhūmikavihāraṃ kārāpetvā tassa therassa adāsi. Rājā ca tipiṭakālaṅkāroti nāmalañchaṃ adāsi.

Kaliyuge vassasahasse sampatte phaggunamāsassa puṇṇamiyaṃ saṭṭhivassiko hutvā tiriyapabbataṃ gantvā araññavāsaṃ vasi. Dve vassādhike vassasahasse rājā tasmiṃ vihāraṃ kārāpetvā tasseva therassa adāsi. So pana tipiṭakālaṅkāratthero sirikhettanagare navaṅgakandare pattalaṅkassa atulavaṃsattherassa vaṃsiko. Sirikhettanagare navaṅgakandare suvaṇṇavihāre vasantassa therassa kittighoso sabbattha patthari. Jeyyapure erāvatīnadītīre catubhūmikavihāre vasanakāle aṭṭhasāliniyā ādito vīsati gāthānaṃ saṃvaṇṇanaṃ akāsi. Sūrakittināmakassa kaniṭṭhabhātikassa yācanamārabbha yasavaḍḍhanavatthuñca akāsi. Tiriyapabbate vasanakāle vinayālaṅkāraṭīkaṃ akāsi. Pacchimapakkhādhikarañño kāle mahāsaṅghanāthattheraṃ saṅgharājabhāve ṭhapesi. So ca saṅgharājā ativiya pariyatti visārado. Tasmiñca kāle ratanapūranagarepi ariyālaṅkārattharo nāma eko atthi. So pana tipiṭakālaṅkārattherena samaññāṇathāmo. Vayasāpi samānavassikā.

Tesu tipiṭakālaṅkāratthero ganthantarabahussutaṭṭhāne adhiko, ariyālaṅkāratthero pana dhātupaccayavibhāgaṭṭhāne adhikoti daṭṭhabbo. Pacchā pana ukkaṃsikaraññokāle tepi dve therā rañño ācariyā hutvā sāsanaṃ paggaṇhiṃsu. Tesu ariyālaṅkāratthero aparabhāge kālaṅkaritvā tassa therassa saddhivihārikassa dutiyāriyālaṅkārattherassa rājamaṇicūḷacetiyassa samīpe dakkhiṇavanārāmaṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā adāsi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在那時,因為巴馬昂覺和阿迦昂覺兩位比丘在世間法上精明,所以建造兩座精舍給他們。這兩位長老精通吠陀論,但在教理和修行上薄弱,是從若開國來的。古人不把他們計入長老相承。 在賢劫九百七十三年,在大牟尼塔東方建造四座精舍給四位長老。這些長老住在那裡護持佛教。 在同一時期還有一位名叫檳榔園住的長老。他也精通教理,是六處傳承的。這位長老終其一生隨力護持佛教后,在第二生投生在查蘭嘎城一位女人的胎中。十個月后在賢劫九百四十年星期三出生,十三歲時在佛教中出家學習教理。室利差德拉城王帶他去室利差德拉城,以室利差德拉城沙彌的名字聞名,在賢劫九百五十四年十五歲時以詩的裝飾方式編寫毗山達羅本生。二十歲時就在室利差德拉城,室利差德拉城王名叫威拉維迦亞護持他使他住立在具足戒地。名叫西方派的國王使室利差德拉城歸於自己掌握。在那時把那位長老帶來讓他住在寶城。名叫蘇拉基提的國王的弟弟在伊洛瓦底河岸建造四層精舍給那位長老。國王也給了三藏莊嚴的名銜。 在賢劫一千年二月月圓日,他六十歲時去橫山住林野住。在一千零二年國王在那裡建造精舍給那位長老。這位三藏莊嚴長老是室利差德拉城九支峽谷帕特蘭嘎的無比傳長老的傳承。住在室利差德拉城九支峽谷金精舍的長老名聲傳遍各處。在勝利城伊洛瓦底河岸四層精舍住時作了《殊勝義注》開始二十偈的註釋。應名叫蘇拉基提的弟弟的請求也作了《增長名譽事》。在橫山住時作了《律莊嚴復注》。在西方派王時期立大僧主長老為僧王。這位僧王非常精通教理。在那時在寶城也有一位名叫聖莊嚴的長老。他與三藏莊嚴長老有相等的智慧力量。年齡也同歲。 在他們中三藏莊嚴長老在知曉其他經典方面較勝,而聖莊嚴長老應該看作在詞根和語法分析方面較勝。後來在烏堪西王時期這兩位長老作為國王的老師護持佛教。在他們中聖莊嚴長老後來去世后,給他的同住弟子第二聖莊嚴長老在王寶冠塔附近建造名叫南林園的精舍。

Ukkaṃsiko nāma rājā pana sāsane bahuppakāro. So ca kaliyuge chanavutādhike navavassasate rajjaṃ patto. Rajjaṃ pana patvā siridhammāsokarājāviya cattāri vassāni atikkamitvā muddhābhisekaṃ paṭiggahetvā sirisudhamma rājāmahādhipatīti nāmalañchampi paṭiggaṇhi. Ekasmiṃ pana samaye haṃsāvatīnagaraṃ gantvā tattha nisīdi. Atha rāmaññaraṭṭhavāsino evamāhaṃsu,- marammikabhikkhū nāma pariyattikovidā vedasatthaññuno natthīti. Taṃ sutvā rājā catubhūmikavihāravāsittherassa santikaṃ sāsanaṃ pesesi,-tiṃsavassikā cattālīsavassikā vā pariyattikovidā vedasatthaññuno bhikkhū rāmaññaraṭṭhaṃ mama santikaṃ pesethāti. Atha catubhūmi kavihāravāsitthero tipiṭakālaṅkāraṃ tilokālaṅkāraṃ tisāsanālaṅkārañca saddhiṃ tiṃsamatthehi bhikkhūhi pesesi. Haṃsāvatīnagaraṃ pana patvā modhocetiyassa puratthimabhāge vihāre kārāpetvā tesaṃ adāsi.

Uposathadivasesu sudhammasālāyaṃ rāmaññaraṭṭhavāsino pariyattikovide vedasatthaññuno sannipātāpetvā tehi tīhi therehi saddhiṃ kathāsallāpaṃ kārāpesi. Atha rāmaññaraṭṭhavāsino bhikkhū evamāhaṃsu,– pubbe pana mayaṃ marammaraṭṭhe pariyattikovidā vedasattaññuno natthīti maññāma, idāni marammaraṭṭhavāsino ativiya pariyatti kovidā vedasatthaññunoti. Aparabhāge kaliyuge chanavutādhike navavassasate sampatte rājā ratanapūranagaraṃ paccāgacchi.

Tepi therā paccāgantukāmā rāmaññaraṭṭhe padhānabhūtassa tilokagarūti nāmadheyyassa mahātherassa santikaṃ vandanatthāya agamaṃsu.

Tadā tilokagaruttheropi tehi saddhiṃ sallāpaṃ katvā evamāha,-tumhesu pana tipiṭakālaṅkāratthero paṭhamaṃ āvāsavihāraṃ labhissatīti. Kasmā pana bhante evama vocāti vutte ayaṃ pana piṇḍāya carantopi antarāmagge veḷuvettādīni labhitvā gahetvā vihāre paṭisaṅkharaṇaṃ akāsi, tasmāhaṃ evaṃ vadāmi, loke vihāre paṭisaṅkharaṇasīlā bhikkhū sīghameva āvāsavihāraṃ labhantīti hi porāṇattherā āhaṃsūti āha.

Tepi ratanapūranagaraṃ paccāgacchiṃsu. Tilokagaruttherassa vacanānurūpameva tipiṭakālaṅkāratthero sabbapaṭhamaṃ āvāsavihāraṃ labhīti.

Kaliyuge pana navavassādhike vassasahasse sampatte rañño kaniṭṭho kālamakāsi. Athaṃ rañño putto uccanagarabhojako bālajanehi santhavaṃ katvā tesaṃ vacanaṃ ādiyitvā paccūsakāle pitaraṃ ghātetukāmo antepuraṃ sahasā pāvisi.

Rājāva anagghaṃ muddikaṃ gahetvā nandajeyyena nāma amaccena rājayodhena nāma amaccenaca saddhiṃ aññataravesena nagarato nikkhamitvā rajatavālukanadiṃ sampatto.

Tasmiñca kāle eko sāmaṇero mātāpitūnaṃ gehe piṇḍapātaṃ ānessāmīti khuddakanāvāya nadiyaṃ āgacchi. Atha taṃ sāmaṇeraṃ disvā rājā evamāha,- amhe bhante paratīraṃ nāvāya ānehīti. Sāmaṇero ca āha,-sace upāsaka tumhe paratīraṃ āneyyaṃ, bhattakālaṃ atikkameyyanti. Atha rājā amheyeva sīghaṃ ānehi, imaṃ muddikaṃ dassāmīti assāsetvā ānetuṃ okāsaṃ yāci. Atha sāmaṇero kāruññappattaṃ vacanaṃ sutvā paratīraṃ ānesi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 名叫烏堪西的國王對佛教多有幫助。他在賢劫九百九十六年得到王位。得到王位後像正法阿育王一樣過了四年後接受灌頂,也接受了最勝正法王大主的名銜。有一次去漢薩瓦底城(今勃固)住在那裡。這時若開國的居民這樣說:"緬甸比丘中沒有精通教理、知曉吠陀論的。"國王聽到後派信使去四層精舍住長老那裡說:"請派三十歲或四十歲精通教理、知曉吠陀論的比丘來我這若開國。"這時四層精舍住長老派三藏莊嚴、三界莊嚴、三教莊嚴和三十位比丘。到達漢薩瓦底城后在莫多塔東方建造精舍給他們。 在布薩日在正法堂集合若開國的精通教理、知曉吠陀論者與那三位長老一起交談。這時若開國的比丘們這樣說:"以前我們以為緬甸國沒有精通教理、知曉吠陀論者,現在緬甸國的居民非常精通教理、知曉吠陀論。"後來在賢劫九百九十六年國王回到寶城。 那些長老也想回去,去若開國首席的名叫三界導師的大長老那裡禮拜。 那時三界導師長老也和他們交談后這樣說:"在你們中三藏莊嚴長老會先得到住處精舍。"當被問"尊者為什麼這樣說"時說:"這位即使托缽時在路上得到竹藤等也拿來修理精舍,所以我這樣說,在世間有修理精舍習慣的比丘很快就得到住處精舍,古長老們是這樣說的。" 他們也回到寶城。正如三界導師長老的話那樣三藏莊嚴長老最先得到住處精舍。 在賢劫一千零九年國王的弟弟去世。這時國王的兒子高城執政官與愚人交往後接受他們的話,在破曉時想要殺死父親突然進入內宮。 國王拿著無價的戒指與名叫難陀勝的大臣和名叫王勇的大臣一起化裝離開城市到達銀沙河。 在那時一位沙彌坐小船在河上來要給父母家帶托缽食。這時國王看到那位沙彌后這樣說:"尊者,請用船載我們到對岸。"沙彌說:"居士,如果我載你們到對岸,就會錯過用餐時間。"這時國王說"快載我們過去,我給你這個戒指"安慰后請求機會載過去。這時沙彌聽到令人同情的話后載到對岸。

Atha catubhūmikavihāraṃ patvā tasmiṃ vihāre therassa sabbampi kāraṇaṃ ārocetvā evamāha,-sace bhante amhe gaṇhituṃ āgacchayya, te nivārethāti. Theroca mayaṃ mahārāja samaṇā na sakkā evaṃ nivāretuṃ, evampi eko upāyo atthi,-nisinnavihāravāsitthero pana gihikammesu ativiya cheko, taṃ pakkosetvā kāraṇaṃ cintetuṃ yuttanti. Atha taṃ pakkosetvā tamatthaṃ ārocetvā rājā idamavo ca,- sace bhante amhe gaṇhituṃ āgaccheyyuṃ, atha kenacideva upāyena te nivārethāti. Atha so thero evamāha,-tena hi mahārāja mā kiñci soci mābhāyi vihāramajjhe sirigabbhaṃ pavisitvā nisīdathāti vatvā piṇḍāya acarante bhikkhusāmaṇere sannipātāpetvā visuṃ visuṃ daṇḍahatthā hutvā ekassapi purisassa vihāraṃ pavisituṃ okāsaṃ mā dethāti vatvā senaṃviya byūhesi. Sāmantavihāresupi vasante bhikkhusāmaṇere pakkosi. Tadā kira āgantvā sannipātānaṃ bhikkhusāmaṇerānaṃ atirekasahassamattaṃ ahosi. Thero te vihāre dvārakoṭṭhakesu āgatamagge ca visuṃ visuṃ daṇḍahatthā hutvā ārakkhaṇatthāya ṭhapesi, yathā vaḍḍhakī sūkaro byagghassa nivāraṇatthāya visuṃ visuṃ sūkare saṃvidhāya ṭhapesīti. Atha puttassa yodhāpi rājānaṃ gahetuṃ na sakkā, bhikkhu sāmaṇerānaṃ gāravavasena balakkārena māretvā pavisituṃ na visahanti, bhikkhu sāmaṇerānaṃ bāhullatāya ca.

Tasmiṃyeva saṃvacchare assayujamāsassa kāḷapakkhapañcamito yāva kattikamāsassa kāḷapakkhapañcamī vihāreyeva rājā nilīyitvā nisīdi. Atha antepuravāsikā amaccā puttaṃ apanetvā rājānaṃ ānetvā rajje ṭhapesuṃ. Rājā ca puna rajjaṃ patvā vihāre nisinnakāle mā bhāyi mahārāja tvaṃ jinessatīti rañño ārocentassa vedasatthaññuno ekassa bhikkhussa caññiṅkhucetiyassa esannaṭṭhāne ekaṃ vihāraṃ kārāpetvā adāsi. Dhammanandarājagurūti nāmalañchampi adāsi. Tassa pana vijātaṭṭhānabhūtaṃ gāmaṃ nissāya marammavohārena 『ye ne nā se yāṃ va』 iti samaññā ahosi.

Rājā ca puna rajjaṃ patvā tasmiṃyeva saṃvacchare kattikamāsassa kāḷapakkhacuddasamiyaṃ sabbepi mahāthere nimantetvā rājagehaṃ pavesetvā piṇḍapātena bhojesi. Atha rājā evamāha,-catubhūmikavihāravāsitthero samparāyikatthāvaho ācariyo, nisinnavihāravāsitthero pana diṭṭhadhammikatthāvahoti evaṃ rājāvaṃse vuttaṃ. Porāṇapotthakesu pana catubhūmikavihāra vāsitthero ekantasamaṇo ācariyo, nisinnavihāravāsitthero pana yodhāraho yodhakamme chekoti rājā ahāti vuttaṃ. Rājā kira samparāyikatthaṃ anupekkhitvā dinnakāle nisinnavihārattherassa na adāsi, kadāci kadāci pana diṭṭhadhammikatthaṃ anuppekkhitvā tassa visuṃ adāsīti. Ettha ca yasmā nisinnavihāra vāsitthero rañño bhīyehi nivāraṇatthāya ārakkhaṃ akāsi, na paresaṃ viheṭhanatthāya, āṇattikappayogā ca na dissati, tasmā natthi āpattidoso. Saddhātissarañño bhayehi nivāraṇatthaṃ arahantehi therehi katappayogoviya daṭṭhabbo.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這時到達四層精舍后把所有情況告訴那裡的長老后這樣說:"尊者,如果他們來抓我們,請阻止他們。"長老說:"大王,我們是沙門不能這樣阻止,不過有一個辦法 - 住在尼辛那精舍的長老在俗事上非常精明,召請他來思考辦法是合適的。"這時召請他來告訴此事後國王說:"尊者,如果他們來抓我們,請用某種辦法阻止他們。"這時那位長老這樣說:"那麼大王,不要擔心不要害怕,進入精舍中間的吉祥室坐著。"說后召集不去托缽的比丘沙彌說"各自手持棍杖,不要給任何人進入精舍的機會"後像軍隊一樣排列。也召請住在周圍精舍的比丘沙彌。據說那時來集合的比丘沙彌超過一千人。長老讓他們各自手持棍杖在精舍門樓和來路上站崗,就像木匠爲了阻止老虎讓豬各自排列站立一樣。這時兒子的戰士也不能抓到國王,因為對比丘沙彌的尊重不敢用強力殺死進入,也因為比丘沙彌人數眾多。 就在那年從十月黑分第五日到十一月黑分第五日國王藏身住在精舍里。這時內宮的大臣們除去兒子把國王帶來立在王位上。國王再得王位后,給那位在國王住精舍時說"大王不要害怕你會勝利"的精通吠陀論的比丘在錢銀庫塔附近建造一座精舍。也給了法喜王師的名銜。因為他出生的村莊,用緬甸語稱為"耶內那謝揚瓦"。 國王再得王位后就在那年十一月黑分十四日邀請所有大長老進入王宮供養托缽食。這時國王這樣說,在王史中說:"四層精舍住長老是帶來來世利益的老師,而尼辛那精舍住長老是帶來現世利益的。"但在古書中說:"國王說四層精舍住長老是純粹的沙門老師,而尼辛那精舍住長老則是適合戰士在戰鬥工作上精明。"據說國王不考慮來世利益時不給尼辛那精舍長老,但有時不考慮現世利益時單獨給他。這裡因為尼辛那精舍住長老爲了保護國王免於恐怖而守衛,不是爲了傷害他人,也看不到命令的行為,所以沒有犯戒的過錯。應該看作像阿羅漢長老們爲了保護信度王免於恐怖所作的行為一樣。

Catubhūmikavihāra vāsitthero pana khaṇittipādagāme jāto, arimaddanapure arahantattheragaṇappabhavo, yattha katthaci gantvā aññesaṃ bhikkhūnaṃ ācāraṃ yathābhūtaṃ jānitvā tehi catupaccayasambhogo na kabhapubbo, antamaso udakampi na pivitapubbo, taṃtaṃṭṭhānampi cammakhaṇḍaṃ gahetvāyeva gamanasīlo. Ukkaṃsikarājā pana sirikhettanagare dvattapoṅkaraññā kārāvitacetiyasaṇṭhānaṃ gahetvā rājamaṇicūḷaṃ nāma cetiyaṃ akāsi. Taṃ pana cetiyaṃ parimaṇḍalato tihatthasatappamāṇaṃ, ubbedhatopi ettakameva. Tassa pana cetiyassa catūsu passesu cattāro vihārepi kārāpesi, puratthimapasse pubbavanārāmo nāma vihāro, dakkhiṇapasse pana dakkhiṇavanārāmo nāma, pacchimapasse pacchimavanārāmo nāma, uttarapasse uttaravanārāmo nāma. Tesu catūsu vihāresu uttaravanārāmo nāma vihāro asanipābhagginā ḍayhitvā vinassi. Avasese pana tayo vihāre pariyattikovidānaṃ tiṇṇaṃ mahātherānaṃ adāsi. Nāma lañchampi tesaṃ adāsi. Pacchimassa rañño kāleyeva uttarapasse vihāraṃ kārāpesi.

Tasmiṃ pana cetiye chattaṃ anāropetvāyeva so rājā divaṅgato. Tesu pana catūsu vihāresu nisinnānaṃ therānaṃ dakkhiṇavanārāmavihāravāsīmahāthero kaccāyanaganthassa atthaṃ chabbidhehi saṃvaṇṇanānayehi alaṅkaritvā marammabhāsāya saṃvaṇṇesi. Pacchimavanārāmavihāra vāsitthero pana nyāsassa saṃvaṇṇanaṃ chahi nayehi alaṅkaritvā akāsi.

Kaliyuge pana dasavassādhike sahasse sampatte tassa rañño putto sirinandasudhammarājāpavarādhīpati rajjaṃ kāresi. Pituno rājagehaṃ bhinditvā vihāraṃ kārāpetvā tilokālaṅkārassa nāma mahātherassa adāsi. Tilokālaṅkāratthero ca nāma tipiṭakālaṅkārattherena samaññāṇathāmassa ariyālaṅkārattherassa sissoti daṭṭhabbo. Ayañcattho heṭṭhā dassito. Jeyyapure catubhūmikaatulavihāraṃ kārāpetvā dāṭṭhānāgarājaguruttherassa adāsi. So ca thero niruttisāramañjūsaṃ nāma nyāsasaṃvaṇṇanaṃ akāsī.

Kaliyuge dvādasādhike vassasahasse sampatte phaggunamāse sotāpannā nāma ārakkhadevatā aññattha gamissāmāti āhaṃsūti nagarā supinaṃ passantā hutvā bahūsannipatitvā devapūjaṃ akaṃsu. Devatānaṃ pana saṅkamanaṃ nāma natthi, pubbanimittamevatanti daṭṭhabbaṃ.

Tasmiñca kāle cinarañño yodhā āgantvā marammaraṭṭhaṃ dūsesuṃ. Sāsanaṃ abbhappaṭicchanno viya cando dubbalaṃ ahosi.

Kaliyuge tevīsādhike vassasahasse sampatte tassa rañño kaniṭṭho mahāpavaradhammarājālokādhipati nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tasmiñca kāle lokasaṅketavasena puññaṃ mandaṃ bhavissatīti vedasatthaññūhi ārocitattā lokasaṅketavaseneva abhinavapuññuppādanatthaṃ khandhavāragehaṃ kārāpetvā tāvakālikavasena saṅkamitvā nisīdi. Tato aparabhāge uttaragehaṃ bhinditvā tasmiṃyeva ṭhāne vihāraṃ kārāpetvā ekassa mahātherassa adāsi.

Dakkhiṇagehaṃ pana nagarassa puratthimadisābhāge vihāraṃ kārāpetvā aggaṇammālaṅkārattherassa adāsi. So ca thero kaccāyanaganthassaceva abhidhammatthasaṅgahassa ca mātikādhātukathāyamakapaṭṭhānānañca atthaṃ marammabhāsāya yojesi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 四層精舍住長老生於坎尼帕達村,源自阿里曼達那城(緬甸蒲甘)阿羅漢長老群,無論去到哪裡如實知道其他比丘的行為后從未與他們共享四資具,乃至連水也從未喝過,去各處時也是習慣拿著皮革片去。烏堪西王在室利差德拉城取了德瓦托翁嘎王建造的塔的形狀建造名叫王寶冠的塔。這座塔周長約三百肘,高度也是這麼多。在這塔的四面也建造四座精舍,東面是名叫東林園的精舍,南面是名叫南林園的精舍,西面是名叫西林園的精舍,北面是名叫北林園的精舍。在這四座精舍中名叫北林園的精舍被雷火燒燬。剩下的三座精舍給了精通教理的三位大長老。也給了他們名銜。就在後來的國王時期在北面建造精舍。 在那座塔還未安置傘蓋時這位國王就去世了。在這四座精舍中住的長老中,南林園精舍住大長老用六種註釋方法裝飾迦旃延書的意義用緬甸語註釋。西林園精舍住長老則用六種方法裝飾作了《關要》的註釋。 在賢劫一千零十年,那位國王的兒子最勝吉祥正法王主統治。破壞父親的王宮建造精舍給名叫三界莊嚴的大長老。應該看作三界莊嚴長老是與三藏莊嚴長老有相等智慧力量的聖莊嚴長老的弟子。這事在上面已經顯示。在勝利城建造四層無比精舍給達塔那嘎王師長老。這位長老作了名叫《語義寶函》的關要註釋。 在賢劫一千零十二年二月,名叫入流的護法天神說"我們要去別處",城裡的人看見夢后很多人聚集做天神供養。應該看作天神的遷移是不存在的,只是前兆而已。 在那時中國王的戰士來污損緬甸國。佛教像被遮蔽的月亮一樣衰弱。 在賢劫一千零二十三年,那位國王的弟弟名叫大最勝法王光主的國王統治。在那時因為精通吠陀論者告知根據世間約定功德將微弱,爲了根據世間約定生起新功德建造營地房舍暫時遷移住下。之後破壞北屋在那個地方建造精舍給一位大長老。 南屋則在城市東方建造精舍給最上寶莊嚴長老。這位長老把迦旃延書和阿毗達摩義攝以及論母、界論、雙論、發趣論的意義用緬甸語連線。

Uparājā ca mahāsetuno pamukhe ṭhāne sovaṇṇamayavihāraṃ kārāpetvā uttaragehavihāra vāsittherassa antevāsikassa jinārāmattherassa adāsi. Tasmiṃyeva ṭhāne nānāratanavicitraṃ vihāraṃ kārāpetvā tasseva therassa antevāsikassa guṇagandhattherassa adāsi.

So pana thero 『china vḍina』 gāme vijāto. Vaye pana sampatte ratanapūranagaraṃ gantvā pariyattiṃ uggaṇhitvā tato puna nivattitvā badunanagare badaragāme nisīditvā pacchā 『china vḍina』 gāme catūhi paccayehi kilamatho hutvā vasati. Tasmiñca kāle gāme mokkhassa nāma purisassa santike ekaṃ anagghaṃ maṇiṃ rājā labhitvā ativa mamāyi. 『China vḍina』 mokkhamaṇīti pākaṭo ahosi.

Atha uttaragehavihāravāsitthero āha,- 『china vḍina』 gāmake na maṇiyeva anagghaṃ, atha kho ekopi thero guṇagandho nāma pariyattikovido anagghoyevāti.

Atha taṃ sutvā rājā taṃ pakkosetvā catūhi paccayehi upatthambhetvā pūjaṃ akāsi.

Sahassorodhagāme guṇasāro nāma thero paliṇagāme sujāto nāma thero ca guṇagandhattherassa sissāyeva ahesuṃ.

Ekasmiñca kāle tiriyapabbatavihāravāsīmahāthero bhikkhusaṅghamajjhe aggadhammālaṅkārattheraṃ kīḷanavasena evamāha,- amhesu āvuso antaradhārayamānesu tvaṃ loke eko ganthakovidatthero bhavissasi maññeti. Atha aggadhammālaṅkāro ca evamāha,-tumhesu bhante antaradhārayamānesu mayaṃ ganthakovidāna bhaveyyāmako nāma puggalo loke ganthakovido bhavissatīti. Porāṇapotthakesu pana ariyālaṅkāratthero nanu panidāni mayaṃ ganthakovidā na tāva bhavāmāti evamāhāti vuttaṃ. So aggadhammālaṅkārattheroyeva raññā yācito rājavaṃsa. Saṅkhepampi akāsi. So ppana thero amaccaputto.

Ekasmiñca kāle hīnāyāvattako eko mahāamacco rañño santikā attanā upaladdhaparibhogaṃ sabbaṃ gahetvā vihāraṃ āgantvā aggadhammālaṅkārattherena saddhiṃ sallāpaṃ akāsi. Sallāpaṃ pana katvā sabbaṃ paribhogaṃ therassa dassetvā sace bhante tvaṃ gihi bhaveyyāsi, ettakaṃ paribhogaṃ labhissatīti āha. Theropi evamāha,-tumhākaṃ pana ettako paribhogo amhākaṃ samaṇānaṃ vaccakuṭiṃ asubhabhāvanaṃ bhāvetvā pavisantānaṃ puññaṃ kalaṃ nāgghati soḷasinti. Kiñcāpi idañca pana vacanaṃ sāsanavaṃse appadhānaṃ hoti, pubbācariyasīhehi pana vutta vacanaṃ yāva apāṇakoṭikā saritabbamevāti manasikarontena vuttanti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 副王在大白塔前方建造黃金精舍給北屋精舍住長老的弟子勝園長老。在同一地方建造以各種寶石裝飾的精舍給那位長老的弟子功德香長老。 這位長老生於支那維丁村。到年齡後去寶城學習教理,之後又回來住在巴都那城巴達拉村,後來住在支那維丁村四資具睏乏。在那時國王從村裡名叫莫卡的人那裡得到一顆無價的寶石非常珍愛。支那維丁莫卡寶石成為聞名。 這時北屋精舍住長老說:"支那維丁村不只寶石無價,還有一位名叫功德香的長老精通教理也是無價的。" 這時國王聽到后召請他用四資具護持供養。 千後宮村的名叫功德精的長老和帕林村的名叫善生的長老都是功德香長老的弟子。 有一次橫山精舍住大長老在比丘僧團中對最上法莊嚴長老開玩笑這樣說:"賢友,我們去世后你將是世間唯一精通經典的長老。"這時最上法莊嚴說:"尊者,你們去世后我們不會成為精通經典者,什麼人將在世間精通經典呢?"但在古書中說聖莊嚴長老說"現在我們還不是精通經典者呢。"那位最上法莊嚴長老應國王請求也作了《王史略》。這位長老是大臣之子。 有一次一位轉向低劣的大臣從國王那裡拿著自己得到的所有享用物來到精舍與最上法莊嚴長老交談。交談后顯示所有享用物給長老說:"尊者,如果你是在家人,會得到這麼多享用物。"長老也這樣說:"你們這麼多享用物不值我們沙門修習不凈觀進入廁所的功德的十六分之一。"雖然這句話在佛教史上不是主要的,但因為被前面的阿阇黎獅子所說的話直到生命終點都應該記住而作意后說的。

Kaliyuge pana catuttiṃsādhike vassasahasse sampatte tassa putto narāvaro nāma rājā rajjaṃ kāresi. Mahāsīhasūradhammarājāti nāmalañchaṃ paṭiggaṇhi. Tassa rañño kāle 『sī khoṃ』 cetiyassa samīpe jetavanavihāre ganthaṃ uggaṇhanto eko daharabhikkhu ganthachekopi samāno bālakāle bālacittena ākulito hutvā vaccakūpe vātātapehi bahisukkhabhāvena paṭicchādite daṇḍena ālulitvā duggandhoviya cittasantāne pariyattivātātapehi bahisukkhabhāvena paṭicchādite kenacideva rūpārammaṇādinā ālulitvā kilesasattisaṅkhāto duggandho vāyitvā hīnāyāvattissāmīti cintetvā gihivatthāni gahetvā saddhiṃ sahāyabhikkhuhi nadītitthaṃ agamāsi. Antarāmagge tāva bhikkhubhāveneva cetiyaṃ vandissāmīti gihivatthāni sahāyakānaṃ hatthe ṭhapetvā cetiyappamukhe leṇaṃ pavisitvā vanditvā nisīdi. Atha ekā daharitthī cetiyaṅgaṇaṃ āgantvā bahi leṇaṃ nisīdisvā udakaṃ siñcitvā patthanaṃ akāsi,-iminā puññakammena sabbehi apāyādinukkhehi moceyyāmi, bhave bhave ca hīnāyāvattakassa purisassa pādacārikā na bhaveyyāmīti.

Atha taṃ sutvā daharabhikkhu evaṃ cintesi,-idāni ahaṃhīnāyāvattissāmīti cintetvā āgato, ayampi daharitthī hīnāyāvattakassa purisassa pādacārikā na bhaveyyā mīti patthanaṃ akāsi, idāni taṃ daharitthiṃ kāraṇaṃ pucchissāmīti. Evaṃ pana cintetvā bahi leṇaṃ nikkhamitvā taṃ daharitthiṃkāraṇaṃ pucchi,-kasmā pana tvaṃ hīnāyāvattakassa purisassa pādacārikā na bhaveyyāmīti patthanaṃ karosīti. Hīnāyāvattakassa bhante purisassa pādacārikā na bhaveyyāmīti vuttavacanaṃ bālapurisassa pādacārikā na bhaveyyāmīti vuttavacanena nānā na hoti, sadisatthakamevāti nanu hīnāyā vattako bāloyeva nāma, sace pana bhante hīnāyāvattako bālo nāma na bhaveyya, ko nāma loke bālo bhaveyya, bhikkhu nāma hi parehi dinnaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanaṃ paribhuñjitvā sukhaṃ vasati, sace ganthaṃ uggaṇhitu kāmo bhaveyya, yathākāmaṃyeva ganthaṃ uggaṇhituṃ okāsaṃ labhati, evaṃ pana ahutvā alasikoyeva bhuñjitvā sayitvā nisīdituṃ iccheyya, evampi yathākāmaṃ bhuñjituṃ sayituṃ okāsaṃ labhati, evampi samāno parassa dāso bhavissāmi, dārassa kiṃkaro bhavissāmīti akathentopi kathentoviya hutvā hīnāyāvatteyya, so loke aññehi bālehi adhiko bāloti ahaṃ maññāmi, sace pana bālatarassa bhariyā bhaveyya, ahaṃ bālatarī bhaveyyanti vutte so daharabhikkhu saṃvegaṃ āpajjitvā bahinagaradvāraṃ nikkhamitvā vānaragaṇena vinā jhāyantoviya vānaro jhāyitvā nisīdi.

Atha sahāyakā āgantvā gihivatthāni gaṇhāhīti pakkosiṃsu. Tasmiṃ kāle so daharabhikkhu āgacchatha bhavantoti vatvā sabbaṃ kāraṇaṃ tesaṃ ācikkhitvā idāni pana bhavanto hīnāyāvattehīti sace yo koci āgantvā mama sīsaṃ muggarena pahāreyya, evaṃ santepi hīnāyāvattituṃ na icchāmi, ito paṭṭhāya yāva jīvitapariyantā hīnāyāvattituṃ manasāpi na cintayissāmīti vatvā erāvatīnaṃdiṃ taritvā jeyyapuraṃ agamāsi. Tadā kira daharitthī devalābhavayya, na manussitthīti vadanti paṇḍitāti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在賢劫一千零三十四年,他的兒子名叫那拉瓦羅的國王統治。接受了大獅子英勇法王的名銜。在那位國王時期,在錫空塔附近祗園精舍學習經典的一位年輕比丘雖然精通經典,但在童年時因童年心而混亂,就像在廁所被風日遮蔽外表乾燥用棍子攪動會發出臭味一樣,在心相續中被風日般的教理遮蔽外表乾燥時被某種色所緣等攪動,煩惱刀稱為臭味散發出來后想"我要轉向低劣",拿著在家衣服和同伴比丘們一起去河邊。在路上想"暫且以比丘身份禮拜塔",把在家衣服放在同伴手中進入塔前的石窟禮拜後坐下。這時一位年輕女子來到塔院坐在外面石窟灑水發願:"以此功德業愿我解脫一切惡道等苦,生生世世不要成為轉向低劣男人的僕人。" 這時年輕比丘聽到后這樣想:"現在我想要轉向低劣而來,這位年輕女子發願不要成為轉向低劣男人的僕人,現在我要問那位年輕女子原因。"這樣想后從外面石窟出來問那位年輕女子原因:"為什麼你發願不要成為轉向低劣男人的僕人?"尊者,說不要成為轉向低劣男人的僕人與說不要成為愚人的僕人沒有不同,意思是一樣的。難道轉向低劣者不就是愚人嗎?尊者,如果轉向低劣者不是愚人,那麼世間誰是愚人呢?比丘享用他人佈施的衣服、飲食、住處而安樂住,如果想要學習經典,就能隨意得到學習經典的機會,不這樣而懶惰只想吃睡坐,這樣也能隨意得到吃睡的機會,這樣卻說'我要成為他人的奴隸,要成為妻子的僕人',雖不說但像在說而轉向低劣,我認為他在世間比其他愚人更愚。如果成為更愚者的妻子,我會成為更愚者。"說后那位年輕比丘生起厭離,出去城門外像沒有猴群的猴子一樣禪修而坐。 這時同伴們來叫說"拿去在家衣服。"在那時那位年輕比丘說"請來尊者們"后把所有原因告訴他們說"現在尊者們如果轉向低劣,即使有人來用棒子打我的頭,這樣的話我也不想轉向低劣,從今以後直到生命終點連心裡也不會想要轉向低劣"說后渡過伊洛瓦底河去了勝利城。據說那時智者們說那位年輕女子是天女,不是人女。;

Jeyyapuraṃ pana patvā pariyattikovidānaṃ mahātherānaṃ santike nayaṃ gahetvā puññacetiyassa dakkhiṇadisābhāge ekasmiṃ vihāre nisīdi. Pariyattiṃ vācetvā atha kamena taṃtaṃdisāhi bhikkhusāmaṇerā āgantvā tassa santike pariyattiṃ uggaṇhiṃsu. Āvāsaṃ pana alabhitvā keci bhikkhusāmaṇerā chattānipi chāditvā nisīdiṃsu.

Ekasmiṃ kāle rājā nikkhamitvā puññacetiyaṃ vandissāmīti cetiyaṅgaṇaṃ pāvisi. Atha chattāni chādetvā nisinne bhikkhū disvā guhāya saddhiṃ vihāraṃ kārāpetvā tassa bhikkhussa adāsi. Tilokagarūtipi nāmalañchaṃ adāsi. Sukhavohāratthaṃ pana kakāralopaṃ katvā tilogarūti vohariṃsu.

Tassa pana saddhivihāriko sattavassiko tejodīpo nāma bhikkhu parittaṭīkaṃ akāsi. Aparabhāge pana tilokālaṅkāroti nāmalañchaṃ adāsi. Evaṃ tejedīpo nāma bhikkhu narāvararañño kāle parittaṭīkaṃ akāsīti daṭṭhabbaṃ. Keci pana pacchimapakkhādhikarañño kāleti vadanti.

Ekasmiṃ pana kāle tiriyapabbatavihāravāsīmahāthero pādacetiyaṃ vandanatthāya gantvā paccāgatakāle kukhananagare suvaṇṇaguhāyaṃ jambudhajattherassa santikaṃ pavisitvā tena saddhiṃ sallāpaṃ akāsi. Te ca mahātherā aññamaññaṃ passitvā sallapitvā ativiya pamodiṃsu. Lokasmiñhi bālo bālena paṇḍito paṇḍitena saddhiṃ ativiya pamodatīti. Te ca dve therā samānavassikā. Tiriyapabbatavihāra vāsīmahāthero tena saddhiṃ sallāpaṃ katvā paccāgacchi. Jambudhajatthero ca maggaṃ acikkhituṃ anugacchi. Atha tiriyapabbatavihāravāsīmahāthero jambudhajattheraṃ āha,- ahaṃ bhante rājavallabho homi rājaguru,tvaṃyeva mama purato gacchāhīti. Atha jambudhajattheropi tiriyapabbatavihāravāsittheraṃ āha,-tvaṃ bhante rājavallabho bhavasirājaguru, loke rājaguru nāma padhānabhāve ṭhito, tasmā tvaṃyeva mama purato gacchāhīti. Ettha ca dvepi mahātherā aññamaññaṃ gāravavasena lokavattaṃ apekkhitvā evamāhaṃsūti daṭṭhabbaṃ. Tiriyapabbatavihāravāsīmahātheropi ratanapūranagaraṃ patvā rājavaṃsapabbataṃ gantvā araññavāsaṃ vasi.

Atha ukkaṃsikarājā kaniṭṭhena sūrakittināmena saddhiṃ mantesi,-sace tvaṃ vane theraṃ paṭhamaṃ passasi, tvaṃyeva vihāraṃ kārāpetvā therassa dadāhi, sace panāhaṃ paṭhamaṃ passeyya, ahaṃ vihāraṃ kārāpetvā dadāmīti.

Atha kaniṭṭhā paṭhamaṃ passitvā tiriyapabbatakandare jetavanaṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā adāsi. Idañca vacanaṃ sādhujjanānaṃ guṇaṃ evakāraṃ pītisomanassaṃ uppajji, tena puññakammena tena pītisomanassena sattakkhattuṃ devarajjasampattiṃ sattakkhattuṃ manussarajjasampattiṃ paṭilabhīti vuttattā sādhujjanānaṃ guṇaṃ anussaritvā puññavisesalābhatthāya vuttaṃ.

Tiriyapabbatavihāravāsīmahāthero ca jambudhajattherassa guṇaṃ ukkaṃsikarañño ārocesi. Rājā ca ativiya pasīditvā jambudhajoti mūlanāme dīpasaddena yojetvā jambudīpadhajoti nāmalañchaṃ adāsi.

Jambudhajatthero ca nāma dhammanandattherassa saddhivihārikā. Dhammanandatthero ca jotipuññattherassa saddhivihāriko. Te ca therā arahantagaṇavaṃsikā.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 到達勝利城后從精通教理的大長老們那裡學習方法,住在功德塔南方的一座精舍。教授教理后漸漸地從各方來的比丘沙彌在他那裡學習教理。有些比丘沙彌因為沒有得到住處甚至撐傘而坐。 有一次國王出來說"我要禮拜功德塔"進入塔院。這時看到撐傘而坐的比丘們后建造帶洞窟的精舍給那位比丘。也給了三界導師的名銜。爲了稱呼方便省略卡字稱為提洛嘎如。 他的同住七歲的名叫光明的比丘作了小誦註釋。後來給了三界莊嚴的名銜。應該這樣看:名叫光明的比丘在那拉瓦羅王時期作了小誦註釋。有些人說是在西方派王時期。 有一次橫山精舍住大長老去禮拜足跡塔回來時進入古卡那城金窟去見蔣布達迦長老與他交談。這些大長老看到后互相交談非常歡喜。因為在世間愚者與愚者、智者與智者在一起非常歡喜。這兩位長老同歲。橫山精舍住大長老與他交談后回來。蔣布達迦長老跟著去指路。這時橫山精舍住大長老對蔣布達迦長老說:"尊者,我是國王所愛、王師,你在我前面走。"這時蔣布達迦長老也對橫山精舍住長老說:"尊者,你是國王所愛、王師,在世間王師是處於首要地位,所以你在我前面走。"這裡應該看作兩位大長老因為互相尊重觀察世間規矩而這樣說。橫山精舍住大長老也到達寶城後去王統山住林野住。 這時烏堪西王與弟弟蘇拉基提商量:"如果你先看到林中的長老,你建造精舍給長老,如果我先看到,我建造精舍給。" 這時弟弟先看到后在橫山峽谷建造名叫祗園的精舍給他。這句話因為說"對善人的功德生起這樣的喜悅,以那功德業、那喜悅七次得到天界財富、七次得到人界財富",爲了憶念善人的功德得到殊勝功德而說。 橫山精舍住大長老把蔣布達迦長老的功德告訴烏堪西王。國王非常信樂把蔣布達迦這個本名加上洲字組合成蔣布地巴達迦(閻浮洲幢)這個名銜給他。 蔣布達迦長老是法喜長老的同住,法喜長老是光功德長老的同住。這些長老是阿羅漢群的傳承。

Jambudhajatthero pana vinayapāḷiyā aṭṭhakathāya ca attha yojanaṃ marammabhāsāya akāsi. Maṇiratano nāma pana thero aṭṭhasālinīsammohavinodanīkaṅkhāvitaraṇīaṭṭhakathānaṃ abhidhammatthavibhāvanīsaṅkhapavaṇṇanāḷīkānañca atthaṃ maramma bhāsāya yojesi.

Mūlāvāsagāme ca pubbārāmavihāravāsitthero gūḷattha dīpaniṃ nāma ganthaṃ visuddhimaggagaṇṭhipadatthañca mūlabhāsāya akāsi, nettipāḷiyā ca atthaṃ marammabhāsāya yojesi. So pana thero pubbe gāmavāsī hutvā sīsaveṭhanatālapattāni gahetvā ācariyappaveṇīvasena vinayavilomācāraṃ cari. Pacchā pana taṃ ācāraṃ vissajjitvā araññavāsaṃ vasi. Sopi thero gambhīrañāṇiko saddatthanayesu ativiya cheko.

Kaliyuge pana pañcatiṃsādhike vassasahasse sampatte kaniṭṭho siripavaramahādhammarājā nāma bhūpālo rajjaṃ kāresi. Dabbimukhajātassare pana gehaṃ kārāpetvā nisīdanato dabbimukhajātassaroti nāmaṃ pākaṭaṃ ahosi. Tasmiṃ pana jātassare jeyyabhūmikittiṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā sirisaddhammapālattherassa adāsi. Bahūnampi gāmavāsī araññavāsī bhikkhūnaṃ anuggahaṃ akāsi. Ratanapūranagarasmiñhi dasasu 『ñyौṃ yāṃ』 rājāṃsesu ppacchimā pañca rājāno avicinitvāyeva alajjīlajjīmissakavasena sāsanaṃ paggaṇhiṃsu. Tadā jinasāsanaṃ abbhantare candoviya atiparisuddhaṃ na ahosi. Evampi lajjino attano attano vaṃsānurakkhaṇavasena dhammaṃ pūretuṃ anivāritattā lajjīgaṇavaṃso na chijjati. Tathā alajjinopi attano attano ācariyappaveṇīvasena vicariṃsu, tena alajjīgaṇavaṃsopi na chijjatīti daṭṭhabbaṃ. Tassa rañño kāle devacakkobhāso nāma eko thero atthi, vedasatthaññū piṭakesu pana mandoti.

Kaliyuge pana aṭṭhatiṃsādhike vassasahasse sampatte vesākhamāsassa kāḷapakkhaaṭṭhamito paṭṭhāya lokasaṅketavasena uppajjamānaṃ bhayaṃ nivāretuṃ navaguhāyaṃ tena devacakkobhāsattherena kathitaniyāmena paṭhamaṃ marammikabhikkhū paṭṭhānappakaraṇaṃ vācāpesi. Tato pacchā jeṭṭhamāsassa juṇhapakkhapāṭipadadivasato rāmaññaraṭṭhavāsike bhikkhū paṭṭhānappakaraṇaṃ vācāpesi. Mahāchaṇañca kārāpesi. Raṭṭhavāsinopi bahupūjāsakkāraṃ kārāpesi. Tassa kira rañño kāle potthakaṃ aṭṭhibhallikarukkhaniyyāsehi parimaṭṭhaṃ katvā manosilāya likhitvā suvaṇṇena limpetvā piṭakaṃ patiṭṭhāpesi. Tato paṭṭhāya yāvajjatanā idaṃ potthakakammaṃ marammaraṭṭhe akaṃsūti.

Kaliyuge saṭṭhādhike vassasahasse sampatte (assayujamāsassa kāḷapakkhachaṭṭhamiyaṃ aṅgāravāre) tassa putto rajjaṃ kāresi. Sirihāsīhasūrasudhammarājāti nāmalañchampi paṭiggaṇhi. Pitu rañño gehaṭṭhāne cetiyaṃ kārāpesi. Tassa pana mārajeyyaratananti samaññā ahosi. Tassa pana rañño kāle sallāvatiyā nāma nadiyā pacchimabhāge tunnanāmake gāme guṇābhilaṅkāro nāma thero sāmaṇerānaṃ gāmaggavesanakāle ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā sīsaveṭhanatālapattāni pana na gaṇhāpetvā tālavaṇṭameva gaṇhāpesi. Eko gaṇo hutvā saparivārena saddhiṃ tunnagāme nisīdi. Tunnagaṇoti tassa samaññā ahosi. So pana thero pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu adhippāyaṃ yathābhūtaṃ na jānāti, abhidhammapiṭakaṃyeva sissānaṃ vācetvā nisīdi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 蔣布達迦長老用緬甸語連線律藏和註釋的意義。名叫寶珠的長老用緬甸語連線殊勝義疏、去除癡迷、度疑註釋和阿毗達摩義解明、關鍵解釋牌的意義。 在姆拉瓦薩村東園精舍住長老用源語作了名叫《隱義燈》的著作和清凈道論結節義,用緬甸語連線導論聖典的意義。這位長老以前是村住者,拿著纏頭用的棕櫚葉依師承方式行持違反律的行為。後來捨棄那行為住林野住。這位長老也是深智者在聲義理趣上非常精明。 在賢劫一千零三十五年,弟弟名叫最勝大法王的國主統治。因為在達比穆卡蓮池建造房舍住下而達比穆卡蓮池這個名字成為聞名。在那蓮池建造名叫勝地名聲的精舍給吉祥護法長老。對很多村住和林野住比丘作護持。在寶城十位年輕國王中後面五位國王不加選擇就以有慚無慚混雜方式護持佛教。那時如來教法像內部的月亮一樣不是非常清凈。這樣也因為有慚者依自己的傳承護持而不被阻礙圓滿法,有慚者群的傳承不斷。同樣無慚者也依自己的師承而行,因此應該看作無慚者群的傳承也不斷。在那位國王時期有一位名叫天輪光的長老,是精通吠陀論但在三藏上微弱。 在賢劫一千零三十八年從五月黑分第八日開始,爲了阻止依世間約定生起的怖畏,在新洞窟按照那位天輪光長老說的方式首先讓緬甸比丘們誦發趣論。之後從六月白分月初一日讓若開國住的比丘們誦發趣論。也舉行大慶典。國民也作很多供養恭敬。據說在那位國王時期用骨髓樹脂磨光貝葉經,用硃砂書寫,用黃金塗抹建立三藏。從那以後直到今天在緬甸國做這種貝葉經工作。 在賢劫一千零六十年(十月黑分第六日星期二)他的兒子統治。也接受了最勝獅子正法王的名銜。在父王的宅地建造塔。那被稱為降魔勝寶。在那位國王時期在薩拉瓦底河西方名叫敦納的村子裡名叫功德莊嚴的長老在沙彌尋村時讓穿單邊上衣,不讓拿纏頭棕櫚葉而只讓拿棕櫚扇。成為一個群體與眷屬一起住在敦納村。被稱為敦納群。這位長老對聖典、註釋、復注、其他著作的意趣不如實知,只教授阿毗達摩藏給弟子而住。

Tasmiñca kāle ketumatīnagare nisinnā baddhannā buddhaṅkuratthera cittattherā, dīpayaṅganagare uḷugāme nisinno sunandatthero, taluppanagare jeyyabahuandhagāme kalyāṇattheroti ime cattāro therā sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ akārāpetvā sīsaveṭhanatālapattāni aggaṇhāpetvā cīvaraṃ pārupāpetvā tālavaṇṭaṃ gaṇhāpetvā sakalakagaṇaṃ ovādaṃ katvā nisīdiṃsu. Te pana therā pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu adhippāyaṃ yathābhūbhaṃ jāniṃsu, tīsupi piṭakesu kovidā ahesuṃ. Iccevaṃ sirimahāsīhasūrasudhammarañño kāle pārupanabhikkhūhi nānā hutvā virūpaṃ āpajjitvā ekaṃsikagaṇo nāma visuṃ bhijji, yathā pana ayamalaṃ ayato uṭṭhahitvā visadisaṃ hutvā viruddhaṃ hotīti. Evaṃ bhijjamānāpi gaṇā rājā pamādo anussukko hutvā attano attano rucivaseneva caritvā nisīdiṃsu.

Tesu ca dvīsu gaṇesu pārupanagaṇe therā pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu nītatthavasena vuttaṃ vacanaṃ nissāya nikkaṅkhā niddosāva hutvā nisīdiṃsu. Ekaṃsikagaṇe pana therā attano attano vādo na pāḷiyaṃ na ca aṭṭhakathāsu neva ṭīkāsu nāpi ganthanteresu dissati, imamatthaṃ ajānantā idameva saccaṃ moghamaññanti vatvā keci pana sakasakasissānaṃ ovādaṃ adaṃsu. Evarūpāpi sissā ovādaṃ paṭiggaṇhiṃsu.

Keci pana pāḷiyādīsu sakavādassa anāgatabhāvaṃ ñatvāyeva aparisuddhacittā hutvā sammāsambuddhassa bhagavato mukhaṃ anoloketvā sammāsambuddhasseva bhagavato guṇaṃ anussaritvā sakavāde ākāse pasārita hatthoviya appatiṭṭhānoti jānitvāyeva amhākaṃ vādo sampattalaṅkassa saddhammacārittherassa vaṃsappabhavoti anissāyabhūbhampi nissayaṃ akaṃsu. Abhūtena mahātheraṃ sīlavantaṃ abbhācikkhiṃsu. Phyasīnāmake gāme diṭṭhadhammikasamparāyi katthaṃ anapekkhantassa hīnāyāvattakassa dussīlassa upāsakassa lañjaṃ datvā amhākaṃ vādānurūpaṃ ekaṃ ganthaṃ karohīti uyyojetvā anāgate anubhaviyamānadukkhato abhāyitvā nissayaṃ gavesiṃsūti.

Tasmiṃñca kāle nigrodhapāḷisuvaṇṇavihāravāsitthero gāmavāsībhikkhu gaṇaṃ samitiṃ katvā tassa nāyako hutvā sīsaveṭhanaṃ adhārentā amaṅgalabhikkhū sāsane mātiṭṭhantūti araññavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ ganthaṃ vikopetvā tato tato pabbajesuṃ. Atha hatthisālagāmassa puratthimāya anudisāya seṭṭhitaḷākassa dakkhiṇāya anudisāya vihāre nisinne atirekapaṇṇāsabhikkhūpi pabbājessāmāsi cintetvā gāmavāsībhikkhū sannahitvā agamāsi. Atha rājā tamatthaṃ sutvā gāmavāsīgaṇopi eko, araññavāsīgaṇopi eko, gāmavāsībhikkhū araññavāsībhikkhū viheṭhesuṃ na sakkā, sakasakavādavasena sakasakaṭṭhāne nisīdi tabbanti rājalekhanaṃ pesesi. Atha araññavāsībhikkhū sukhaṃ vasituṃ okāsaṃ labhiṃsu.

Kaliyuge chasattatādhike vassasahasse sampatte tassa rañño putto mahāsīhasūradhammarājādhirājā nāma rajjaṃ kāresi. Soyeva sūrajjarājāti ca setibhindoti ca vohāriyati.

Tassa rañño kāle suvaṇṇayānolokanagāmavāsīukkaṃsamālaṃ nāma theraṃ antoyudhanāyako eko amacco ānetvā ratanapūranagaraṃ patvā suvaṇṇakukkuṭācale vihāraṃ kārāpetvā ṭhapesi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在那時在吉祥城住的菩提芽長老和質多長老,在燈洋城優盧村住的善歡長老,在塔盧巴城勝多盲村的賢善長老,這四位長老在沙彌入村時不讓穿單邊上衣,不讓拿纏頭棕櫚葉,讓披袈裟拿棕櫚扇,教誡整個群體而住。這些長老如實知道聖典、註釋、復注、其他著作的意趣,在三藏都精通。這樣在最勝獅子正法王時期與披衣比丘不同成為異形,單邊群分裂出來,就像鐵銹從鐵生起成為不同而對立一樣。這樣分裂的群體因為國王放逸不關心依各自的喜好而行住。 在這兩個群體中,披衣群的長老依據聖典、註釋、復注、其他著作中依了義而說的話沒有懷疑無過失而住。但單邊群的長老們說"我們各自的主張在聖典、註釋、復注或其他著作中都看不到,不知道這個意思,只有這個是真實其他是虛妄",有些人給各自的弟子這樣教誡。這樣的弟子也接受教誡。 有些人雖然知道自己的主張在聖典等中沒有出現,成為不清凈心,不看正等正覺世尊的面,不憶念正等正覺世尊的功德,知道自己的主張像伸展在空中的手一樣沒有依止,卻說"我們的主張源自來到蘭卡的正法行長老的傳承"而對非真實也作依止。以不真實誹謗持戒的大長老。給不顧現世來世利益、轉向低劣、破戒的名叫皮雅西的優婆塞賄賂說"按我們的主張作一本書"後派遣,不怕未來將經受的苦而尋求依止。 在那時尼拘律巴利金精舍住長老召集村住比丘群作集會成為他們的領袖說"戴頭巾的不吉祥比丘不要住在佛教中"破壞林野住比丘的著作從各處驅逐。這時想"我們也要驅逐住在象廳村東南方、謝提湖南方精舍的五十多位比丘"后村住比丘們武裝前去。這時國王聽到此事後發出王文說"村住群是一個,林野住群是一個,村住比丘不能傷害林野住比丘,應該依各自的主張住在各自的地方。"這時林野住比丘得到安樂住的機會。 在賢劫一千零七十六年,那位國王的兒子名叫大獅子英勇法王主統治。他也被稱為英勇王和白象王。 在那位國王時期,內軍統領一位大臣把住在黃金閱覽村的名叫最勝鬘的長老帶來到達寶城后在黃金雞山建造精舍安置。

So pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu ativiya cheko. Vaṇṇabodhanaṃ nāma likhananayañca akāsi. Tassa gāmassa rājūhi dinnavasena cetiyajagganakamme yuttakulattā pana rañño ācariyaṭṭhāne aṭṭhapetvā antoyudhanāya kasseva pūjanatthāya niyyādesi. Tassāpi rañño kāle sāmaṇerehi gāmappavasanakāle pārupetvā pavisitabbanti ekacce vadiṃsu. Ekacce pana ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā pavisitabbanti vadiṃsu. Evaṃ aññamaññaṃ kalahaṃ akaṃsu.

Tattha ukkaṃsamālānāmako thero pārupanagaṇe padhāno hutvā nānāganthesu pārupanavattameva āgatanti pakāsiṃsu. Ekaṃsikagaṇe pana tiriyapabbatavihāravāsīmahātherā ācariyappaveṇīdassanavasena pārupanavādaṃ paṭikkhipiṃsu.

Atha rājā ca phalikakhacitavihāravāsittheraṃ meghuccanavihāravāsittheraṃ suhatthattheraṃ buddhaṅkurattherañcāti ime cattāro there vinayavinicchakaṭṭhāne ṭhapetvā dve pakkhā attano attano vādaṃ dassentūti āha.

Te ca cattāro therā pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu akovidā. Tesañhi ṭhapetvā rājavallabhamattaṃ añño koci guṇaviseso natthi rājagurubhāvatthāya, yathā byagghā rukkhagacchalatādippaṭicchanne duggaṭṭhāne nisinne mige khuddakattā dubbalepi gaṇhetuṃ na sakkonti, evameva te ekaṃsikatthere rājānaṃ nissāya ṭhite ganthesu anāgatattā dubbalepi vādavasena abhibhavituṃ na sakkhiṃsu. Teneva parasenāya balavataṃ jānitvā nipaccakāraṃ dassetvā veraṃ sametvā nisinno paṇḍitayodhoviya vādaṃ niṭṭhaṃ appāpetvāyeva pārupanagaṇā nisīdiṃsūti.

Kaliyuge pana pañcanavutādhike vassasahasse sampatte tassa putto mahārājādhipati nāma rajjaṃ kāresi. Pacchā pana kāle terasādhike sate vassasahasse ca sampatte rāmaññaraṭṭhino rājā taṃ abhibhavitvāva anītattā pattahaṃsāvatīti pākaṭaṃ ahosi.

Tassa rañño kāle kukhananagare jālayutta gāmato ñāṇavaraṃ nāma theraṃ ānetvā ācariyaṭṭhāne ṭhapesi. So pana thero pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu ativiya cheko. Sudhammasabhāyaṃ pariyattivācakānaṃ sotārānaṃ atthāya abhidhammatthasaṅgahappakaraṇassa gaṇṭhipadatthaṃ paṭhamaṃ akāsi. Tato pacchā aṭṭhasāliniyaṃ gaṇṭhipadatthaṃ surāvinicchayañca akāsi. Tato pacchā tena raññā yācito abhidhānappaṭīpikāya atthaṃ marammabhāsāya yojesi. Rañño nāmalañchaṃ chandolaṅkārasaddanettividaggadaṇḍībyañjīnanayehi alaṅkaritvā rājādhirājanāmatthappakāsiniṃ nāma ganthampi akāsi.

Rājā hatthisālanāmake dese kārāpitagehaṃ bhinditvā satappamāṇe vihāre kārāpetvā sabbesampi vihārānaṃ kittijeyyavāsaṭṭhāpananti nāmāni paññāpetvā tasseva therassa adāsi. Vihāranāmeneva ca therassāpi taṃsamaññā ahosi.

Tasmiñca kāle akyakarañño piturañño ca kāle tesaṃ dvinnaṃ gaṇānaṃ vivādavasena avippakatavacanaṃ puna vivādassa vūpasamanatthāya attano attano vādaṃ kathāpesi. Pārupanagaṇe so thero padhāno hutvā ekaṃsikagaṇe pana pāsaṃsatthero padhāno hutvā yathāyuddhaṃ akāsi. Atha rājā ativiya rājavallabhaṃ jeyyabhūmisuvaṇṇavihāravāsittheraṃ tesaṃ vādassa vinicchindanatthāya vinayacareṭṭhāne ṭhapesi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 他在聖典、註釋、復注、其他著作中非常精明。作了名叫《音義明》的書寫方法。因為那個村子被國王施予所以家族從事塔維護工作,沒有安置在王師地位而交給內軍統領供養。在那位國王時期也有些人說沙彌入村時應該披著進入。有些人則說應該作單邊上衣進入。這樣互相爭吵。 其中名叫最勝鬘的長老成為披衣群的首領宣稱在各種著作中只有披衣法出現。但在單邊群橫山精舍住大長老們依師承顯示而否定披衣主張。 這時國王安置住在鑲嵌水晶精舍的長老、住在密雲精舍的長老、善手長老和菩提芽長老這四位長老在律判斷位置后說兩派應該顯示各自的主張。 這四位長老在聖典、註釋、復注、其他著作中不精通。因為他們除了是國王所愛之外沒有其他什麼殊勝功德成為王師,就像老虎對於坐在樹叢藤蔓等遮蔽的難到之處的鹿雖然微小軟弱也不能抓住一樣,他們對於依靠國王而住的單邊長老因為在著作中沒有出現雖然軟弱也不能以主張壓倒。因此就像智者勇士知道敵軍強大后示現敬意調和仇恨而住一樣,披衣群在主張未達到結論時就住下。 在賢劫一千零九十五年,他的兒子名叫大王主統治。後來在一千一百一十三年,若開國王征服他帶去,因此聞名為得到漢薩瓦底(現今仰光)。 在那位國王時期從古卡那城結網村帶來名叫智勝的長老安置在阿阇黎位置。這位長老在聖典、註釋、復注、其他著作中非常精明。在善法堂為教理教授者和聽眾首先作了阿毗達摩義攝論的結節義。之後作了殊勝義疏的結節義和酒判定。之後應那位國王請求用緬甸語連線《名義集》的意義。用韻律莊嚴、聲明、導論、聰明、典雅等方法裝飾國王名銜后也作了名叫《王主名義顯明》的著作。 國王破壞在象廳地方建造的房舍后建造約一百個精舍,給所有精舍制定名聲勝住建立等名字后給那位長老。以精舍名那位長老也有那個稱號。 在那時爲了平息阿奇亞王和父王時期那兩個群體因爭論而未完成的話,讓各自說各自的主張。在披衣群那位長老成為首領,在單邊群褒讚長老成為首領而作戰。這時國王安置非常為王所愛的勝地黃金精舍住長老在律執行位置來判定他們的主張。

Kiñcāpi so pana thero pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu thokaṃyeva jānakattā pariyattikovidesu abbohārikoyeva ahosi, rājavallabhattā pana rājā yathābhūtaṃ ajānitvā vinayadharaṭṭhāne ṭhapesi. Yathā pana ayaṃ puratthimadisā, ayaṃ pana pacchimadisābhi evamādinā disāvavatthānamattaṃyeva kātuṃ samatthaṃ naṅgalakoṭiyā saṃvaḍḍhantaṃ parisuṃ rājāgāre dhammavinicchakāmapaccaṭṭhāne ṭhapeti, evameva rājā ayaṃ īdiso ayaṃ īdisoti ajānitvā vinayadharaṭṭhāne ṭhapitattā so jeyyabhūmisuvaṇṇavihāravāsitthero tesaṃ dvinnaṃ pakkhānaṃ dvīsu vādesu ayaṃ bhūto ayaṃ abhūtoti vattuṃ na sakkā, advāraghare paviṭṭhakāleviya tadā ahosi. Seyyathāpi nāma mahiso attano samīpe ṭhatvā devagītaṃ gāyitvā devavīṇaṃ vādentassa devagandhabbassa veḷusalākaṃ paharantassa ca gāmadārakassa saddesu kiñci visesaṃ na jānāti, evamidaṃ sampadaṃ daṭṭhabbaṃ. Atha rājā mama vijite yeyebhikkhū yaṃyaṃicchanti, tetebhikkhū taṃtaṃcaritvā yathākammaṃ nisīdantūti rājalekhanaṃ ṭhapesi. Tesaṃ vivādo tadā na vūpasami.

Aparabhāge terasādhike sate sahasse ca sampatte ratanapūranagaraṃ vinassi.

Tato pacchā dutiye saṃvacchare ratanasikhanagaramāpako rājā rāmaññaraṭṭhindassa rañño senaṃ yavakhettato cātakasakuṇaṃviya attano puññanubhāvena marammaraṭṭhato nīharitvā sakalampi rāmaññaraṭṭhaṃ attano hatthagataṃ katvā rajjaṃ kāresi.

Tasmiñca kāle sakalamarammaraṭṭhavāsīnaṃ cittaṃ pasādesi, yathā nāma sūriyātapena milāyantānaṃ kumudānaṃ anotattodakena siñcitvā haritattaṃ pāpeti, evameva rāmaññaraṭṭhindassa senābalātapehi dukkhappattānaṃ marammaraṭṭhavāsīnaṃ gahaṭṭhānañceva bhikkhūnañca attano puññānotattodakena chiñcitvā kāyikacetasikavasena duvidhampi sukhaṃ uppādesi.

Sakalamarammaraṭṭhavāsino ca ayaṃ amhākaṃ rājā bodhisattoti vohāriṃsu. Atha ekasmiṃ māse catūsu uposathadivasesu bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā antepure pavesetvā piṇḍapātena bhojesi. Rājorodhāmaccehi saddhiṃ uposathaṃ upavasi. Sabbesampi rājorodhāmaccānaṃ guṇattayapāṭhaṃ saha atthayojanānayena vācaggataṃ kārāpesi.

Atha beluvagāmavāsīyasattheraṃ anetvā attano ācariyaṭṭhāne ṭhapesi. Mahāatulayasadhammarājagurūti nāmalañchampi adāsi. Tato paṭṭhāya pana atulattheroti nāmena pākaṭo ahosi. Tasmiñca kāle pārupanagaṇapakkhāpaliṇagāmavāsīsujātattherādayo sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle cīvaraṃ pārupitvā pavisitabbanti akkharaṃ likhitvā rañño santikaṃ sandesapaṇṇaṃ paveseti.

Atha ekaṃsikagaṇapakkhāpi atulattherādayo pubbesaṃ rājūnaṃ kāle adhikaraṇaṃ vūpasami, idāni vūpasamitakammaṃ puna na uppādetabbanti lekhanaṃ likhitvā rañño santikaṃ pesesi.

Atha rājā dvinnaṃ pakkhānaṃ sakasakavādaṃ kathetukāmopi idāni rājappaṭisaṃyuttaṃ kammaṃ bahu atthi, tiṭṭhasu tāva sāsanappaṭisaṃyuttaṃ kammaṃ, rājappaṭisaṃyuttameva kammaṃ paṭhamaṃ ārabhissāmi, pacchā sāsanappaṭisaṃyuttaṃ kammaṃ karissāmīti rājalekhanaṃ ṭhapesi. Aparabhāge pana rājā evaṃ āṇaṃ ṭhapesi,-idāni mama vijite sabbepi bhikkhū mama ācariyassa matiṃ anuvattitvā carantūti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 雖然這位長老在聖典、註釋、復注、其他著作中只知道一點,在教理精通者中是不可計的,但因為是王所愛,國王不知如實就安置在持律位置。就像只能作這是東方、這是西方等方位確定的犁尖長大的團體安置在王宮法判斷位置一樣,國王不知這個是這樣、這個是那樣就安置在持律位置,因此那位勝地黃金精舍住長老對那兩派兩個主張不能說這個真實這個不真實,那時像進入無門房子時一樣。就像水牛在自己附近對天人歌唱彈天琵琶和村童打竹杖的聲音不知任何差別一樣,應該看作這是同樣的。這時國王制定王文說:"在我領土內任何比丘想要什麼,那些比丘行那個后依業而住。"他們的爭論那時沒有平息。 後來在一千一百一十三年寶城毀壞。 之後第二年建立寶峰城的國王以自己的福德威力把若開國王的軍隊從稻田像饑鳥一樣從緬甸國趕出后把整個若開國掌握在自己手中統治。 在那時使整個緬甸國住民的心清凈,就像用無熱惱池水灑向被日光枯萎的睡蓮使之成為綠色一樣,對於被若開國王軍隊威力日光而得苦的緬甸國住民在家人和比丘們以自己的福德無熱惱池水灑向後生起身心兩種樂。 整個緬甸國住民稱"這是我們的菩薩王。"這時在一個月的四個布薩日邀請比丘僧團進入內宮用飯食供養。與後宮大臣一起受持布薩。讓所有後宮大臣們以有意義連線方式背誦三寶文。 這時帶來住在白羅村的名譽長老安置在自己的阿阇黎位置。也給了大無比名譽正法王師的名銜。從那以後以無比長老的名字聞名。在那時披衣群一派的住在帕林村的善生長老等人寫字說沙彌入村時應該披著衣服進入後送入給國王書信。 這時單邊群一派的無比長老等人寫文說在前面國王時期爭論已平息,現在不應該再生起已平息的事後送給國王。 這時國王雖想讓兩派說各自的主張,但制定王文說:"現在有很多關於王的事,暫且讓關於教的事停止,我首先開始關於王的事,後來將作關於教的事。"後來國王這樣制定命令:'現在在我領土內所有比丘都應該隨順我的阿阇黎的想法而行。'

Atha pārupanagaṇabhikkhūpi ekaṃsikagaṇaṃ anuvattesuṃ rañño āṇāvasena. Sahassorodhagāme pana dve mahātherā attano parisaṃ pārupanavaseneva gāmappavesanavattaṃ paripūritabbanti ovaditvā nisīdiṃsu.

Tadā rañño ācariyo yasatthero tamatthaṃ sutvāte pakkosāpesi. Te ca āgantvā nagaraṃ sampattakāle eko upāsako pasanno hutvā tesaṃ therānaṃ piṇḍapātena upaṭṭhahi. Atha atulatthero te mahāthere dūraṭṭhānato vālukaṃ ānetvā tassa upāsakassa gehasamīpe okirāpesi. Idaṃ vinayadhammassa ananulomavasena carantānaṃ daṇḍakammanti kolāhalampi uppādesi. Atha tesaṃ vālukaṃ āharantānaṃyeva aññamaññaṃ sallapesuṃ,-idāni bhante vinayadhammānulomavasena ācarantānaṃ amhākaṃ īdisaṃ kammaṃ asāruppaṃ, aho acchariyadhammo lokoti eko thero āha. Atha pana eko thero evamāha,-idāni āvuso lokapālā devā īdisaṃ adhammakammaṃ disvāyeva ajjhupekkhitvā appossukā nisīdituṃ na sakkā, idāni lokapālā devā pamajjitvā nisīdanti maññeti.

Tasmiṃyeva khaṇe vegena megho uṭṭhahitvā atulattherassa vihāre rājagehe ca ekakkhaṇe asaniyo nipatiṃsu. Evaṃ samānopi so thero atimānathaddhatāya satiṃ na labhi.

Puna rājā idāni mama vijite sabbepi bhikkhū mama ācariyassa matiṃ anuvattanti vā mā vāti amacce pucchi. Amaccāpi evaṃ rañño ārocesuṃ,-idāni mahārāja kukhananagare nīpagāme nisinno eko mahāthero munindaghoso nāma atthi, so pārupanavasena attano parisaṃ ovādetvā bahuguṇaṃ uppādetvā nisīdatīti.

Atha rājā evamāha,-taṃ pakkosetvā sudhammasasāyaṃ mahāthere sannipābhāpetvā tassa therassa vinaya paṇṇattiṃ yathābhūtaṃ ajānantassa yathābhūtaṃ sabhāvaṃ dassetvā ovādentūti.

Atha amaccā tathā akaṃsu. Mahātherā ca sudhammasassayaṃ sannipatitvā taṃ pakkosetvā ovadiṃsu. Tesu pana mahātheresu eko thero bhūpālassa saṅgharañño ca mukhaṃ oloketvā bhagavato pana sammāsambuddhassa mukhaṃ anoloketvā munindaghosattheraṃ evamāha,- idāni āvuso imasmiṃ marammaraṭṭhe sabbepi bhikkhū bhūpālassa saṅghassa rañño ca āṇaṃ anuvattitvā ekaṃsikāyeva ahesuṃ, tvaṃyeva eko saddhiṃ parisāya pārupanavatthaṃ caritvā nisīdasi, kasmā pana tvaṃ mānathaddho hutvā īdisaṃ anācāraṃ avijahitvā tiṭṭhasīti.

Atha munindaghosatthero tassa therassa mukhaṃ ujukaṃ oloketvā evamāha,- tvaṃ lajjīpesalo sikkhākāmoti pubbe mayā sutapubbo, īdiso pana puggalo īdisaṃ vacanaṃ vattunaṃ yutto,īdisassa hi puggalassa īdisaṃ vacanaṃ assāruppaṃ, sace tvaṃ ayaṃ appapuñño nittejo anāthoti maṃ maññitvā agāravavasena vattuṃ iccheyyāsi, evaṃ santepi mamācariyassa mukhaṃ oloketvā mamācariyassa guṇaṃ jānitvā tassa sissoyanti anussaritvā īdisaṃ vacanaṃ adhammikaṃ vattuṃ na sakkāti.

Atha so thero taṃ pucchi,-ko pana tavācariyoti. Atha sukhammasabhāyaṃ ṭhapitaṃ buddharūpaṃ vadditvā ayaṃ mamācariyoti āha. Mamāsariyoti vatvā pana bhikkhusaṅghamajjhe uṭṭhahitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ahaṃ bhante yāva jīvitapariyosānā mama jīvitaṃyeva pariccajissāmi, bhagavato panati lokaggassa sikkhāpadaṃ na vijahissāmīti ārocesi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這時披衣群比丘們也依國王命令隨順單邊群。但在千後宮村兩位大長老教誡自己的眷屬說"應該以披衣方式圓滿入村法"而住。 那時國王的阿阇黎名譽長老聽到此事後叫他們來。他們來到城時一位優婆塞生信以飯食供養那些長老。這時無比長老讓人從遠處帶來沙子撒在那位優婆塞家附近。也引起喧擾說這是對不隨順律法而行者的懲罰。這時他們正在搬運沙子時互相交談,一位長老說:"尊者,現在對我們隨順律法而行者這樣的事不適合,啊,世間奇妙法。"這時一位長老這樣說:"賢友,現在護世諸天看到這樣的非法事就捨棄不能無關住下,現在我想護世諸天放逸而住。" 就在那刻迅速云起在無比長老的精舍和王宮同時落雷。雖然這樣那位長老因為傲慢固執也沒得到念。 國王又問大臣:"現在在我領土內所有比丘隨順我的阿阇黎的想法或不隨順?"大臣們這樣告訴國王:"大王,現在在古卡那城尼巴村住的一位名叫牟尼主音的大長老,他以披衣方式教誡自己的眷屬生起很多功德而住。" 這時國王這樣說:"叫他來在善法堂集合大長老們后,讓大長老們顯示那位長老不如實知道律制的如實自性后教誡。" 這時大臣們那樣做了。大長老們集合在善法堂叫他來后教誡。在那些大長老中一位長老看著國王和僧王的面而不看正等正覺世尊的面這樣對牟尼主音長老說:"現在賢友在這緬甸國所有比丘都隨順國王和僧王的命令成為單邊,只有你和眷屬行披衣法而住,為什麼你成為傲慢固執不捨棄這樣的非行而住?" 這時牟尼主音長老直視那位長老的面這樣說:"我以前聽說你是有慚有戒欲學,這樣的人不應該說這樣的話,因為這樣的話對這樣的人不適合,如果你認為我是少福德無威力無依怙而想以不恭敬方式說,這樣的話也應該看著我阿阇黎的面,知道我阿阇黎的功德后憶念'他是那位的弟子'而不能說這樣非法的話。" 這時那位長老問他:"誰是你的阿阇黎?"這時他禮拜放在善法堂的佛像說"這是我的阿阇黎。"說"我的阿阇黎"后在比丘僧團中站起來作單邊上衣后以蹲踞而坐舉起合掌宣告說:"尊者,直到生命終點我寧願捨棄我的生命,但不會捨棄世間至上者世尊的學處。"

Atha rājā tamatthaṃ sutvā mānathaddho eso mama vijite nisīdāpetuṃ vaṭṭati, raṭṭhantaraṃ pabbājetabboti rājāṇāya raṭṭhantaraṃ pesesi.

Rājapurisā ca taṃ pakkosetvā raṭṭhantaraṃ ānesi. Bahaṅgaṃ nāma desaṃ patvā bahaṅganāyako puriso rājapurisānaṃ lañjaṃ datvā evamāha,- ayaṃ pana bhonto marammaraṭṭhassa pariyantappadeso, idheva ṭhapetvā tumhe nivattathāti.

Rāja purisāpi lañjaṃ gahetvā tattheva ṭhapetvā nivattiṃsu. Theropi catūhi disāhi āgatānaṃ bhikkhusāmaṇerānaṃ pārupanavasena ovādaṃ datvā pariyattiṃ vācetvā tattha nisīdi. Abhidhammatthasaṅgahaganthassa atthayojanampi marammabhāsāya akāsi.

Aparabhāge rājā tamatthaṃ sutvā idāni so thero mama vijitapariyanteyeva nisīditvā amhehi anicchitaṃ nivāritaṃ kammaṃ katvā nisīdi, taṃ pakkosathāti āha.

Rājadūtā ca tattha gantvā pakkosiṃsu. Thero ca idāni maṃ rājā māretukāmoti maññitvā sikkhaṃ paccakkhitvā gihivatthaṃ nivāsetvā tehi saddhiṃ āgacchi. Nagaraṃ pana āgantvā pattakāle rañño santikaṃ ānesi.

Atha rājā evamāha,-tvaṃ bhikkhu hutvā gaṇaṃ vaḍḍhāpetvā nisīdasīti mayā sutaṃ, kasmā panidāni gihi bhavasīti. Sace tvaṃ mahārāja maṃ māretukāmo pakkoseyyāsi, evaṃ sati yadi sikkhaṃ appaccakkhāya ṭhitaṃ maṃ māreyyāsi, tava bhāriyaṃ kammaṃ bhavissatīti manasikaritvā tava kammassa abhāriyatthāya sikkhaṃ paccakkhitvā āgatomhi, sace maṃ māretukāmosi, mārehīhi. Rājā ca taṃ bandhanāgāre ṭhapetvā syāmaraṭṭhaṃ yujjhanatthāyagacchi. Yajjhanatthāya pana gantvā paccāgatakāle antarāmaggeva divaṅgato ahosīti.

Kaliyuge pana dvāvīsādhike vassasate sahasse ca sampatte tassa jeṭṭhaputto siripavaramahādhammarājā nāma rajjaṃ kāresi. Ratanasikhanagarato saṅkametvā jeyyapuraṃ dutiyaṃ māpitattā jeyyapuramāpeko rājātipi tassa samaññā ahosi. Tasmiñca kāle mahāpabbatabbhantaranagaravāsiṃ ñāṇattheraṃ ānetvā ācariyaṭṭhāne ṭhapesi. Sokira thero gambhīrapañño ekasmiṃ divase nava vā dasa vā bhāṇavāre vācuggataṃ kātuṃ samattho ahosi. Abhinavopasampannakāleyeva padavibhāgaganthaṃ nyāsasaṃ vaṇṇanaṃ yamakasaṃvaṇṇanaṃ mahāpaṭṭhānasaṃvaṇṇanañca marammabhāsāya akāsi. Rājā mahābhūmirammaṇiyavihāraṃ nāma kārāpetvā tasseva adāsi. Ñāṇālaṅkāramahādhammarājagurū tipi nāmalañchaṃ adāsi.

Tasmiñca kāle pārupanagaṇe therā evaṃ cintesuṃ,- idāni pana amhākaṃ pakkhiko thero rañño ācariyo ahosi, idāni mayaṃ patiṭṭhānaṃ labhāmāti. Evaṃ pana cintetvā sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle cīvaraṃ pārupetvā pavisitabbanti sandesapaṇṇaṃ rañño santikaṃ pavesesi. Atha atulatthero pubbe vuttanayena vūpasamitaṃ kammamidanti sandesapaṇṇaṃ rañño santikaṃ pavesesi. Teneva aññamaññaṃ paṭivacanavasena dassetuṃ okāsaṃ na labhiṃsūti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這時國王聽到此事後說:"這個傲慢固執者不適合讓他住在我的領土內,應該驅逐到別國",以王令送到別國。 王的人叫他來帶去別國。到達名叫巴杭的地方后巴杭領導給王的人賄賂這樣說:"諸位,這是緬甸國的邊界地區,就讓他住在這裡你們回去吧。" 王的人也收了賄賂讓他住在那裡就回去了。長老也對從四方來的比丘沙彌們給予披衣方式的教誡后教授教理住在那裡。也用緬甸語作《阿毗達摩義攝論》的意義連線。 後來國王聽到此事後說:"現在那位長老就住在我領土邊界作我們不喜歡禁止的事而住,叫他來。" 王使者去那裡叫他。長老想"現在國王想殺我"后舍戒穿在家衣與他們一起來。來到城后帶到國王那裡。 這時國王這樣說:"我聽說你作比丘增長群體而住,為什麼現在成為在家人?"(他答):"大王,如果你想殺我而叫我來,這樣的話如果殺我在不捨戒時,將成為你的重大惡業,我考慮到這點爲了你的業不重大而舍戒來此。如果你想殺我就殺吧。"國王把他關在監獄後去暹羅國作戰。去作戰回來時在中途就去世了。 在賢劫一千一百二十二年,他的長子名叫最勝大法王統治。因為從寶峰城遷移建造第二個勝利城,他也有建造勝利城的國王這個稱號。在那時帶來住在大山內城的智長老安置在阿阇黎位置。據說那位長老是深慧者能在一天內背誦九或十誦分。在新受具足戒時就用緬甸語作了《詞分別論》、《舉解釋》、《雙解釋》和《大發趣解釋》。國王建造名叫大地可意精舍給他。也給了智莊嚴大法王師的名銜。 在那時披衣群的長老們這樣想:"現在我們一派的長老成為國王的阿阇黎,現在我們得到住處。"這樣想後送入給國王書信說沙彌入村時應該披著衣服進入。這時無比長老按前面說的方式送入給國王書信說這是已平息的事。因此他們沒得到機會依互相回答方式顯示。

Tato pacchā kaliyuge pañcavīsavassādhike sate sahasse ca sampatte tassa rañño siripavarasudhammamahārājindādhipati nāma rajjaṃ kāresi. Ratanapūraṃ pana tatiyaṃ māpakattā ratanapūramāpakoti ekassa pana chaddantanāgarājassa sāmibhūtattā setibhindoti ca samaññā ahosi. Caracca gāmavāsīcandāvaraṃ nāma theraṃ ānetvā attano ācariyaṭṭhāne ṭhapesi. Sūmikittiatulaṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā tassa adāsi. Jambudīpaanantadhajamahādhammarājagurūtipi nāmalañchaṃ adāsi. Tassa rañño kāle ekacce manussā diṭṭhivipallāsā ahesuṃ, tepi pakkosāpetvā sammādiṭṭhiṃ gaṇhāpesi. Tassa pana rañño kāle ekaṃsikagaṇaṃ abhibhavituṃ okāsaṃ na labhiṃsūti.

Tato pacchā kaliyuge aṭṭhatiṃsādhike vassasate sahasse ca sampatte tassa rañño putto mahādhamme rājādhirājā nāma rajjaṃ kāresi. Nagarassa dakkhiṇadisābhāge pañcabhūmikavihāraṃ kārāpetvā jeyyabhūmivāsātulanāmena paññāpetvā mārāvaṭṭanassa nāma therassa adāsi. Guṇamunindābhisāsanadhajamahādhammarājādhirājagurūtipi nāmalañchaṃ adāsi.

Tasmiñca kāle nandamālo nāma thero calaṅganagarassa puratthimadisābhāge vihāre nisīditvā bahūnaṃ bhikkhusāmaṇerānaṃ ganthaṃ vācesi. Sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle pārupanavattameva paripūretvā pavisitabbaṃ, ekaṃsikavattaṃ pana neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ na ca ṭīkāsu nāpi ganthantaresu dissati, na dhammānulomanti ovādaṃ abhiṇhaṃ adāsi. Pāḷiaṭṭhakathādīsu āgatavinicchayaṃ dassetvā ekampiganthaṃ akāsi.

Atha ekaṃsikagaṇikā bhikkhū taṃ ganthaṃ rañño santikaṃ pavesiṃsu dosāvikaraṇatthāya. Tasmiñca kāle rājā evarūpaṃ supinaṃ passi, -sakko hi devarājā setavatthaṃ nivāsetvā setālaṅkārehi alaṅkaritvā setakusumāni pilanditvā rañño santikaṃ āgantvā evamāha,- aparantaraṭṭhehi mahārāja nampadānadītīre pādacetiye bahūni tiṇāni uṭṭhahitvā aññamaññaṃ mūlena mūlaṃ khandhena khandhaṃ pattena pattaṃ sampandhitvā paṭicchādetvā ṭhitāni, tāni pana pubbarājūhi yathābhūtaṃ ajānantehi avisodhitāni, idāni pana tayā yathābhūtaṃ jānantena parisuddhaṃ kattukāmena visodhitabbāni, tatthaca eko bhikkhu āgantvā upadesanayaṃ dassatīti.

Evaṃ pana supinaṃ passitvā nandamālaṃ nāma theraṃ pakkosāpetvā ratanapūranagarassa esannaṭṭhāne udakakīḷanatthāya kārāpite rājagehe vasāpesi.

Atha thero sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle pārupanavasena pavisitabbanti pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantarehi rājānaṃ jānāpesi, yathā mahāmoggaliputtatissatthero siridhammāsokarājānaṃ sammāvādanti. Atha rājā paricita pāramīpuññasambhāro mahāñāṇo jānāsi,-pārupanavādoyeva pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu āgato, ekaṃsikavādo pana tesu katthacipi na āgatoti. Evaṃ pana jānitvā rañño gehe dve pakkhe there sannipātāpetvā attano attano vādaṃ kathāpesi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 之後在賢劫一千一百二十五年,他的兒子名叫最勝正法大王主統治。因為建造第三個寶城而被稱為建造寶城者,因為成為一頭六牙象王的主人而有白象王的稱號。帶來住在恰拉恰村的名叫月勝的長老安置在自己的阿阇黎位置。建造名叫善名無比的精舍給他。也給了閻浮洲無邊幢大法王師的名銜。在那位國王時期有些人成為見顛倒,也叫他們來讓他們接受正見。在那位國王時期(披衣群)沒得到機會征服單邊群。 之後在賢劫一千一百三十八年,那位國王的兒子名叫大法王主統治。在城南方建造五層精舍以勝地住無比的名字命名后給名叫降魔的長老。也給了功德牟尼主教幢大法王主師的名銜。 在那時名叫難陀鬘的長老住在查蘭甘城東方精舍教授許多比丘沙彌經典。經常給教誡說沙彌入村時應該圓滿披衣法,但單邊法在聖典、註釋、復注或其他著作中都看不到,不隨順法。顯示聖典註釋等中出現的判斷後作了一部著作。 這時單邊群比丘們爲了顯示過失把那著作送入給國王。在那時國王看到這樣的夢:帝釋天王穿白衣裝飾白飾物戴白花來到國王那裡這樣說:"大王,在阿波蘭多國(現今緬甸西部)南布達那河岸的足跡塔有許多草生起以根連根、以干連干、以葉連葉互相遮蔽而住,那些被前面的國王因不如實知道而未清凈,現在應該被你如實知道想作清凈者清凈,在那裡一位比丘來了會顯示教導方法。" 這樣看到夢后叫名叫難陀鬘的長老來讓住在為玩水建造在寶城附近的王舍。 這時長老以聖典、註釋、復注、其他著作向國王說明沙彌入村時應該依披衣方式進入,就像大目犍連帝須長老向阿育王(說明)是正說一樣。這時國王具足修習波羅蜜福德資糧大智者知道:披衣主張在聖典、註釋、復注、其他著作中出現,但單邊主張在那些中任何地方都沒出現。這樣知道后讓兩派長老集合在王宮說各自的主張。

Atha ekaṃsikatthero evamāhaṃsu,-tumhākaṃ pārupanavādo kattha āgatoti. Tadā pārupanattherā parimaṇḍalaṃ pārupissāmītiādinā nayena pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu pārupanavādo āgatoti āhaṃsu. Tato pacchā pārupanattherā evamāhaṃsu,-tumhākaṃ pana ekaṃsikavādo kattha āgatoti. Tadā te ekaṃsikattherā advāragharaṃ paviṭṭhakāloviya rattibhāge mahāvanamagge gamanakāloviya ca hutvā kiñci vattuṃ na sakkā. Mukhaṃ nāma kathanatthāya bhuñjanatthāya hotīti vuttattā yaṃ vā taṃ vā vadantāpi rājānaṃ ārādhetuṃ na sakkhiṃsu.

Rājā ca theraṃ nissāya vinaye kosallatāya pāḷiyaṃ īdisoyeva āgato, aṭṭhakathādīsu īdisoyevāti vatvā tumhākaṃ ekaṃsikavādo pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantaresu na dissati, evampi samānā kasmā īdisaṃ vattaṃ akaṃsūti pucchi. Atha te ekaṃsikattherā catuhatthagabbhe sahoḍḍena gahitacorāviya manussehi gatitakākāviya ca kiñci vattuṃ asakkuṇeyyatāya sabbadisāsu oloketvāyeva amhākaṃ cārittaṃ pāḷiādīsu na diṭṭhapubbaṃ, atha kho pana ācariyappaveṇīvaseneva carimhāti vatvā parājayaṃ patvā pārupanapakkheyeva pavisiṃsūti. Rājā ca ito paṭṭhāya bhikkhū pārupanavattameva kārāpetuṃ sāmaṇerānaṃ ovadantūti rājāṇaṃ ṭhapesi. Tato paṭṭhāya ekaṃsikapakkhātherā aruṇuggamanakāle kosiyāviya sīsaṃ uṭṭhahitumpi na sakkāti.

Sokasarabhūmahācetiyassa puratthimadisābhāge dvīhi pāsādehi alaṅkataṃ catubhūmikaṃ bhūmikittivirāmaṃ nāma vihāraṃ kārāpetvā nandamālattherassa adāsi, narindābhidhajamahādhammarājādhirājagurūti nāmalañchampi adāsi. So pana thero chappadavaṃsikoti daṭṭhabbo. Abhinavopasampannakāleyeva vinayavinicchayassa suttasaṅgahassa mahāvaggaṭṭhakathāya ca atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi, sāsanasuddhidīpikaṃ nāma ganthampi akāsīti.

Tato pacchā kaliyuge tecattālīsādhike vassasate sahasse ca sampatte phaggunamāsassa kāḷapakkhapanna rasamiyaṃ ratanasikhamāpakassa rañño majjhimaputto rajjaṃ kāresi .

Tadā rājā evaṃ cintesi,-ekaṃsikapārupanavasena uppanno vivādo pubbesaṃ rājūnaṃ kāle vūpasamituṃ na sakkā, siripavarasudhammamahārājindādhipatino kālepi rājagehe sannipātāpetvā rañño sammukhe kathāpitattā vissaṭṭhena kathetuṃ okāsassa aladdhattā yathākāmaṃ vattuṃ avisahattā parājayo ahosīti lesaṃ oḍḍatuṃ okāso bhaveyyamayhaṃ pana kāle īdisaṃ akatvā tesaṃ tesaṃ therānaṃ vihāre dūtaṃ pesetvā sakasakavādaṃ kathā pessāmi, evañhi sati tetetherā vissaṭṭhā hutvā kathessantīti.

Evaṃ pana cintetvā antoyudhanāyakaṃ amaccaṃ padhānaṃ katvā tesaṃ tesaṃ therānaṃ santikaṃ gantvā ārocāpesi,-sakasakavādaṃ vissaṭṭhā hutvā vadathāti. Atha ekaṃsikagaṇikā therā amhehi vuttavacanaṃ pāḷiādīsu na dissati, atha kho pana ācariyappaveṇīvaseneva mayaṃ carimhāti anujāniṃsu.

Mahārājā ca evaṃ therānaṃ anujānane sati kiñci kattabbaṃ natthi, idāni parimaṇḍalasuppaṭicchannasikkhāpadāni avikopetvā sāmaṇerā gāmaṃ pavisantūti rājalekhanaṃ tattha tattha pesesi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這時單邊長老們這樣說:"你們的披衣主張在哪裡出現?"那時披衣長老們說披衣主張以'我們將齊整披著'等方式在聖典、註釋、復注、其他著作中出現。之後披衣長老們這樣說:"但你們的單邊主張在哪裡出現?"那時那些單邊長老們像進入無門房子時一樣,像夜晚在大森林路上行走時一樣不能說什麼。雖說口是爲了說和吃,但說任何話也不能使國王歡喜。 國王依長老在律上的善巧說:"在聖典中就是這樣出現,在註釋等中也是這樣"后問:"你們的單邊主張在聖典、註釋、復注、其他著作中看不到,即使這樣為什麼作這樣的行為?"這時那些單邊長老們像被人抓到在四肘房間偷竊的盜賊一樣,像被人追趕的烏鴉一樣因不能說什麼而看向一切方向后說:"我們的行儀在聖典等中未曾見過,但依師承而行",遭到失敗后就進入披衣派。國王制定王令說:"從此以後比丘們要教誡沙彌們只作披衣法。"從那以後單邊派長老們在日出時像貓頭鷹一樣連頭也不能抬起。 在娑迦沙臘浮摩大塔東方建造以兩座殿堂裝飾的名叫地名休止的四層精舍給難陀鬘長老,也給了人主幢大法王主師的名銜。那位長老應該看作是六足派。在新受具足戒時就用緬甸語作了《律判定》、《經集》和《大品注》的意義連線,也作了名叫《教凈照明》的著作。 之後在賢劫一千一百四十三年二月黑分十五日建造寶峰城國王的中子統治。 那時國王這樣想:"因單邊披衣而生起的爭論在前面國王時期不能平息,在最勝正法大王主時期也因在王宮集合在國王面前說話而沒得到機會清楚說話不敢隨意說而失敗,(他們)可能有機會作借口。但在我時期不這樣作而派使者去那些長老們的精舍讓說各自的主張,這樣那些長老們將清楚地說。" 這樣想后以內軍統領大臣為首去到那些長老們那裡告知:"請清楚地說各自的主張。"這時單邊群長老們承認:"我們說的話在聖典等中看不到,但我們是依師承而行。" 大王在長老們這樣承認時沒什麼可作的,現在發送王文到各處說:"沙彌們不違犯齊整善覆學處而入村。"

Aparabhāge pana sahassorodhagāmato upasampadā vassena sattavassikaṃ ñāṇaṃ nāma bhikkhuṃ ānetvā antoyudhavihāraṃ nāma kārāpetvā tassa adāsi, ñāṇābhisāsanadhajamahādhammarājagurūti nāmalañchampi adāsi. Atha raññā yācito rājābhisekaganthaṃ parisodhetvā marammabhāsāya atthaṃ yojesi.

Aparabhāge bhagavā dharamānoyeva āgantvā catunnaṃ yakkhānaṃ dametvā tehi dinnaṃ maṃsodanaṃ paṭiggahetvā pabbatasāmantadesaṃ gantvā paribhuñjitvā taṃ ṭhānaṃ oloketvā sitaṃ pātvākāsi. Atha ānandatthero kāraṇaṃ pucchi. Anāgate kho ānanda imasmiṃ dese mahānagaraṃ bhavissati, cattāro ca ime yakkhā tasmiṃ nagare rājāno bhavissantīti byākāsi.

Yathābyākataniyāmeneva kaliyuge catucattālīsādhike vassasate sahasse ca sampatte māghamāsassa kāḷapakkhadvādasamiyaṃ aṅgāravāre uttaraphaggunīnakkhattena yoge amarapuraṃ nāma mahārājaṭṭhānīnagaraṃ māpesi.

Siriparavijayānantayasatribhavanādityādhipatipaṇḍitamahādhammarājādhirājāti nāmalañchampi paṭiggaṇhi.

Aggamahesiyā kārāpitaṃ jeyyabhūmivihārakittināmakaṃ vihāraṃ guṇābhilaṅkārasaddhammamahādhammarājādhirājaguruttherassa adāsi, yo 『me o sayāḍo』 iti vuccati.

Kannīnagarabhojakāya rājakaññāya kārāpitaṃ vihāraramaṇīyavirāmaṃ nāma vihāraṃ guṇamunindādhipati mahādhammarājādhirājaguruttherassa adāsi, yo 『māṃ le sayāḍo』 iti vuccati.

Uparañño deviyā kārāpitaṃ maṅgalāvirāmaṃ nāma vihāraṃ tipiṭakasaddhammasāmimahādhammarājādhirājaguruttherassa adāsi, yo 『soṃ ṭhā sayāḍo』 iti vuccati.

Majjhimagehavāsideviyā kārāpitaṃ maṅgalāvāsātulaṃ nāma vihāraṃ ñāṇajambudīpaanantadhajamahādhammarājādhirājaguruttherassa adāsi, yo 『meṃ jvā sayāḍo』 iti vuccati.

Ime ppana cattāro mahāthere saṅgharājaṭṭhāne ṭhapesi.

Uttaragehavāsideviyā kārāpitaṃ maṅgalabhūmikittiṃ nāma vihāraṃ kavindābhisaddhammadharadhajamahādhammarājaguruttherassa adāsi, yo 『ñyoṃ kāṃ sayāḍo』 iti vuccati.

Sirikhettanagarabhojakena rājakumārena kārāpitaṃ atulabhūmivāsaṃ nāma vihāraṃ kavindābhisaddhammapavaramahādhamma rājaguruttherassa adāsi, yo 『sve ṭoṃ sayāḍo』 iti vuccati.

Antoamaccena ekena kārāpitaṃ vihāraṃ ñāṇālaṅkārasaddhammadhajamahādhammarājaguruttherassa adāsi, yo 『seṃ ṭe sayāḍo』 iti vuccati.

Vāmabalanāyakenāmaccena kārāpitaṃ vihāraṃ paramasirivaṃsadhajamahādhammarājaguruttherassa adāsi, yo 『me ṭhī sayāḍo』 iti vuccati.

Dhammavinicchakena ekenāmaccena kārāpitaṃ vihāraṃ kavinda sāradhajamahādhammarājādhirājaguruttherassa adāsi, yo 『lokā mhāṃ keṃ sayāḍo』 iti vuccati.

Iccevaṃ pariyattikovidānaṃ anekānaṃ mahātherānaṃ saddhiṃ nāmalañchena vihāraṃ datvā anuggahaṃ akāsi. Yasmā pana sabbesaṃ therānaṃ nāmaṃ uddharitvā visuṃ visuṃ kathite ayaṃ sāsanavaṃsappadīpikakathā atippapañcā bhavissati, tasmā idha ajjhupekkhitvā vattabbameva vakkhāmāti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 後來從千後宮村帶來受具足戒七年名叫智的比丘建造名叫內軍精舍給他,也給了智教幢大法王師的名銜。這時應國王請求清凈王灌頂著作後用緬甸語連線意義。 後來世尊在世時來調伏四個夜叉後接受他們給的肉飯去到山邊地區受用后看著那地方顯現微笑。這時阿難長老問原因。(世尊)預言說:"阿難,在未來這地方將有大城,這四個夜叉將在那城成為國王。" 正如所預言那樣在賢劫一千一百四十四年二月黑分十二日星期二與北胡蛤啦虛宿合時建造名叫不死城的大王都城。 接受最勝勝利無邊名聲三界日主智者大法王主的名銜。 把第一王后建造的名叫勝地精舍稱譽的精舍給功德莊嚴正法大法王主師長老,他被稱為"美歐薩亞多"。 把宮女城主的王女建造的名叫精舍可意休止的精舍給功德牟尼主大法王主師長老,他被稱為"曼雷薩亞多"。 把副王妃建造的名叫吉祥休止的精舍給三藏正法主大法王主師長老,他被稱為"宋達薩亞多"。 把中宮住妃建造的名叫吉祥住無比的精舍給智閻浮洲無邊幢大法王主師長老,他被稱為"門覺薩亞多"。 把這四位大長老安置在僧王位置。 把北宮住妃建造的名叫吉祥地稱譽的精舍給詩人勝正法持幢大法王師長老,他被稱為"紐甘薩亞多"。 把統治室利差德羅城的王子建造的名叫無比地住的精舍給詩人勝正法最勝大法王師長老,他被稱為"斯東薩亞多"。 把一位內大臣建造的精舍給智莊嚴正法幢大法王師長老,他被稱為"森德薩亞多"。 把名叫左軍統領的大臣建造的精舍給最勝吉祥族幢大法王師長老,他被稱為"美提薩亞多"。 把一位法判斷大臣建造的精舍給詩人精要幢大法王主師長老,他被稱為"洛卡曼肯薩亞多"。 這樣給許多教理精通的大長老們一起以名銜給精舍作攝受。因為如果詳述所有長老的名字分別說的話這個教史燈明論將太冗長,所以這裡捨棄只說應該說的。

Pacchābhāge cattāro mahātherā rājādubbalatāya yathākāmaṃ sāsanaṃ visodhetuṃ sakkhissantīti maññitvā puna aṭṭha there etehi catūhi mahātherehi saddhiṃ sāsanaṃ visodhāpetuṃ saṅghanāyakaṭṭhāne ṭhapesi. Seyyathidaṃ, kavindābhisaddhammapavaramahādhammarājagurutthero, tipiṭakālaṅkāradhajamahādhammarājagurutthero, cakkindābhidhajamahādhammarājaguruttherā, paramasirivaṃsadhajamahādhammarājagurutthero, janindābhipavaramahādhammarājagurutthero, mahāñāṇābhidhajamahādhammarājagurutthero , ñāṇālaṅkārasaddhammadhajamahādhammarājaguruthero, ñāṇābhisāsanadhajamahādhammarājaguruttheroti.

Atha arahāpi samāno nissayamuccakaṅgavikalo vinānissayācariyena vasituṃ na vaṭṭatīti jānitvā nissayā cariyappahonakānaṃ therānaṃ nissayaṅgāni nissayamuccakārahānaṃ nissayamuccakaṅgāni paripūrāpetvā nissitakānaṃ nissayaṃ gaṇhitvāva nisīdāpesi.

Tato pacchā kaliyuge paññāsādhike vassasate sahasseva sampatte ñāṇābhisāsanadhajamahādhammarājaguruttheraṃyeva ekaṃ saṅgharājaṭṭhāne ṭhapesi. Tato paṭṭhāya soyeva eko saṅghanāyako hutvā sāsanaṃ visodhayi.

Tato pacchā ekapaṇṇāsādhike vassasate sahasse ca sampatte phaggunamāse mahāmunicetiyassa dakkhiṇadisābhāge dvīhi iṭṭhakamayehi pākārehi parikkhittaṃ pañcabhūmikaṃ asokārāme ratanabhūmikittiṃ nāma vihāraṃ atimahantaṃ kārāpetvā ñāṇābhisāsanadhajamahādhammarājaguruttherassa adāsi. Ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājādhirājagurūti nāmalañchampi puna adāsi. Tato aññāni jeyyabhūmivihārakittimaṅgalavirāmādayo anekepi vihāre tasseva adāsi.

So pana tesu vihāresu vārena nisīditvā pariyattiṃ vācesi. Ubhatovibhaṅgānipi vācuggataṃ akāsi. Niccaṃyeva ekāsanikadhujaṅgaṃ samādiyi.

So pana thero upasampadāvassena pañcavassiko hutvā pubbeva saṅgharājabhāvato peṭakālaṅkāra nāma nettisaṃvaṇṇanaṃ abhinavaṭīkaṃ akāsi. Aṭṭhavassiikakāle saṅgharājā ahosi. Saṅgharājā hutvā sādhujjanavilāsiniṃ nāma dīghanikāyaṭīkaṃ akāsi. Ariyavaṃsālaṅkāraṃ nāma ganthañca akāsi. Mahādhammaraññā yācito jātakaṭṭhakathāya atthayojanaṃ catusāmaṇeravatthuṃ rājovādavatthuṃ tigumbhathomanaṃ chaddantanāgarājuppattikathaṃ rājādhirāja vilāsiniṃ nāma ganthañcāti evamādayopi akāsi.

Kaliyuge pana dvāsaṭṭhādhike vassasate sahasse ca sampatte sīhaḷadīpato ampagahapatisso, mahādampo, koccha godho, brāhmaṇavatto, bhogahavatto, vāturagammoti ime cha sāmaṇerā dasa dhātuyo dhammapaṇṇā kāratthāya ānetvā amarapuraṃ nāma mahārājaṭṭhānīnagaraṃ āgatā saddhiṃ ekena upāsakena.

Atha ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājādhirājagurunā saṅgharaññā upajjhāyena kavindābhisaddhammadharadhajamahādhammarājaguruttherena janindābhidhajamahādhammarājaguruttherena munindaghosamahādhammarājaguruttherenāti evamādīhi rājagurutthe rehi kammavācariyehi hatthirajjusuvaṇṇaguhasīmāyaṃ upasampadakammaṃ kārāpesi, upāsakañca sāmaṇerabhūmiyaṃ patiṭṭhāpesi, tato pacchā ca anekavāraṃ āgatānaṃ bhikkhūnaṃ puna sikkhaṃ gaṇhāpesi, sāmaṇerānañca upasampadakammaṃ kārāpesi, upāsakānañca pabbajjakammanti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 後來想"四位大長老因國王軟弱能隨意清凈教法"后又安置八位長老與那四位大長老一起在僧團領袖位置來清凈教法。即:詩人勝正法最勝大法王師長老、三藏莊嚴幢大法王師長老、輪主幢大法王師長老、最勝吉祥族幢大法王師長老、人主勝最勝大法王師長老、大智幢大法王師長老、智莊嚴正法幢大法王師長老、智教幢大法王師長老。 這時知道即使是阿羅漢若缺少離依止支分不能沒有依止阿阇黎而住后讓有能力作依止阿阇黎的長老們圓滿依止支分,讓應該離依止的阿羅漢們圓滿離依止支分,讓有依止者們取得依止后才讓住下。 之後在賢劫一千一百五十年只安置智教幢大法王師長老一人在僧王位置。從那以後只有他一人作僧團領袖清凈教法。 之後在賢劫一千一百五十一年二月在大牟尼塔南方建造以兩個磚墻圍繞的名叫阿育園寶地稱譽的五層非常大的精舍給智教幢大法王師長老。又給了智族法將大法王主師的名銜。之後又給他其他勝地精舍稱譽吉祥休止等許多精舍。 他輪流住在那些精舍中教授教理。也背誦了兩部分別。經常受持一食行。 那位長老在受具足戒五年時在成為僧王前就作了名叫藏莊嚴的導論註釋新復注。在八年時成為僧王。成為僧王后作了名叫善人喜悅的長部復注。也作了名叫聖族莊嚴的著作。應大法王請求也作了本生故事註釋的意義連線、四沙彌事、王教誡事、三峰讚頌、六牙象王生起故事、名叫王主喜悅的著作等。 在賢劫一千一百六十二年從獅子洲(今斯里蘭卡)安巴居士子、大曇婆、拘叉瞿陀、婆羅門瓦特、富伽瓦特、瓦圖拉甘這六位沙彌帶來十舍利爲了法葉子來到名叫不死城的大王都城與一位優婆塞一起。 這時由智族法將大法王主師僧王作戒和尚,由詩人勝正法持幢大法王師長老、人主幢大法王師長老、牟尼主音大法王師長老等王師長老們作羯磨阿阇黎在象繩黃金洞界場作受具足戒羯磨,讓優婆塞住在沙彌地位,之後又讓多次來的比丘們再取戒,讓沙彌們作受具足戒羯磨,讓優婆塞們作出家羯磨。

Aparabhāge pana kaliyuge chacattālīsādhike vassasate sahasse ca sampatte piturañño ācariyapubbo atulo nāma thero cīvarapaṭalaṃ uparisaṅghāṭiṃ katvā urabandhanavatthaṃ bandhitabbanti cūḷagaṇṭhipade vuttattā sāmaṇerānaṃ gāmappavasenakāle ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā urabandhanavatthaṃ bandhitvāyeva pavisitabbanti daḷaṃ katvā rañño santikaṃ lekhanaṃ pavesesi.

Atha rājā taṃ sutvā mahāthere sudhammasabhāyaṃ sannipātāpetvā atulattherena saddhiṃ sākacchaṃ kārāpesi. Atha atulatthero cīvarapaṭalaṃ uparisaṅghāṭiṃ katvā urabandhanavatthaṃ bandhitabbanti cūḷagaṇṭhipade āgatapāṭhaṃ dassetvā sāmaṇerānaṃ gāmappavesanakāle ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā urabandhanavatthaṃ bandhitvā pavisitabbanti āha.

Atha mahātherā taṃ pucchiṃsu,-īdiso adhippāyo aññattha dissati vā mā vāti. Atha atulatthero evamāha,-aññattha pana īdiso adhippāyo na dissatīti. Evaṃ hotu, ayaṃ gantho kena katoti. Sīhaḷadīpe anurādhapurassa dakkhiṇadisābhāge pokkanti gāme arahantena moggalānattherenāti. Ayamattho kathaṃ jānitabboti. Piṭakattayalakkhaṇaganthe āgatattāti. Ayañca piṭakattaya lakkhaṇagantho kuto laddhoti. Buddhaghosattherena kira sīhaḷadīpato ānītattā tato, ayañhi gantho sīhaḷadīpato attanā ānītesu ganthesu asuko gantho asukena therena katoti viññāpanatthāya buddhaghosattherena kato, idānāyaṃ gantho amhākaṃ hatthe saṃvijjatīti. Sace idānāyaṃ gantho tumhākaṃ hatthe saṃvijjati, amhākaṃ dassehīti. Passathāvuso ayamamhākaṃ hatthe ganthoti dassesi. Atha mahātherehi saṅgharājappamukhehi tasmiṃ ganthe passite vinayagaṇṭhipadaṃ sīhaḷadīpe parakkamabāhurañño kāle moggalānatthero akāsīti āgataṃ, na cūḷagaṇṭhipadaṃ sīhaḷadīpe anurādhapurassadakkhiṇadisābhāge pokkantigāme arahā moggalānatthero akāsīti.

Atha therā evamāhaṃsu,-kasmā pana piṭakattayalakkhaṇaganthe anāgatampi āgataṃviya katvā musā vadatha, na nu tumhākampi ekaṃsikabhikkhūnaṃ musāvādasikkhāpadaṃ atthīti. Atha atulatthero uttariṃ vattuṃ asakkuṇeyyattā luddakassa vākure bandhamigoviya phandamāno hutvā aṭṭhāsi, sahoḍḍena gahitoviya coro sahamusāvādakammena so thero gahito ahosīti.

Idaṃ imassa atthassa āvibhāvatthāya vatthu, –

Imasmiṃ kira raṭṭhe eko janapadavāsīpuriso kenacideva karaṇīyena amarapuraṃ nāma mahārājaṭṭhānīnagaraṃ āgacchi. Āgantvā ca paccāgatakāle antarāmagge pātheyyaṃ khayaṃ ahosi. Athassa etadahosi,- idāni mama pātheyyaṃ khayaṃ ahosi, imasmiṃ kira raṭṭhe sahassorodhagāme laddhavaro nāma mahāseṭṭhi sabbattha bhūtale ativiya pākaṭo. Tassāhaṃ ñātīti vañcetvā kathessāmi, evaṃ sati tena mahāseṭṭhinā mittasanthavaṃ kātuṃ tetegāmikā manussā mama bahu lābhaṃ dassanti, tadā pātheyyena akiccho bhavissāmīti. Evaṃ pana cintetvā antarāmagge sampattasampattagāmesu mahābhogānaṃ gehaṃ vicinetvā mahābhogānaṃ santikaṃ pavisitvā kathāsallāpaṃ akāsi.

Atha tetegāmikā tvaṃ kuto āgato, kuhiṃ gamissasi, kassa ñāti,ko vā tvanti pucchiṃsu. Amarapūramahārājaṭṭhānīnagarato āgato, sahassorodhagāmaṃ gamissāmi, sahassorodhagāme laddhavarassa nāma mahāseṭṭhino jāmātā dhanavaḍḍhako nāmāhanti āha.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 後來在賢劫一千一百四十六年父王的前阿阇黎名叫無比的長老因在小結書中說"應該把衣片作為上僧伽梨把系胸布繫起"而堅持說沙彌入村時應該作單邊上衣繫著系胸布才進入後送入書信給國王。 這時國王聽到后讓大長老們集合在善法堂與無比長老一起討論。這時無比長老顯示小結書中出現的文句"應該把衣片作為上僧伽梨把系胸布繫起"后說沙彌入村時應該作單邊上衣繫著系胸布進入。 這時大長老們問他:"這樣的意思在其他地方有沒有看到?"這時無比長老這樣說:"在其他地方這樣的意思沒有看到。" "這樣的話這部著作是誰作的?" "是在獅子洲(今斯里蘭卡)阿努拉陀城南方波卡提村的阿羅漢目犍連長老。" "這意思如何知道?" "因為出現在三藏相著作中。" "這部三藏相著作從哪裡得到?" "據說因為是佛音長老從獅子洲帶來的。因為這部著作是佛音長老爲了顯示在自己從獅子洲帶來的著作中某著作是由某長老作的而作,現在這部著作在我們手中。" "如果現在這部著作在你們手中,給我們看。" "賢友們看,這部著作在我們手中"而顯示。這時由僧王為首的大長老們在看那著作時(發現)出現的是"目犍連長老在獅子洲巴拉克拉馬巴胡王時期作律結書",而不是"阿羅漢目犍連長老在獅子洲阿努拉陀城南方波卡提村作小結書"。 這時長老們這樣說:"為什麼把在三藏相著作中沒有出現的說成像出現一樣說妄語,難道你們單邊比丘們沒有妄語學處嗎?"這時無比長老因不能再說而像被獵人網捕的鹿一樣顫動而站著,那位長老像盜賊被贓物抓到一樣被妄語業抓到了。 這是爲了顯明這個意思的事例: 據說在這國家一位住在地方的人因某件事來到名叫不死城的大王都城。來了回去時在中途糧食用完了。這時他這樣想:"現在我的糧食用完了,據說在這國家千後宮村的名叫得勝的大富商在一切大地上非常著名。我用'我是他的親戚'來騙說,這樣的話那大富商想要結交朋友那些村人會給我很多利養,那時我就不會缺少糧食了。"這樣想后在中途到達的村子裡尋找大富人的家後進入大富人那裡交談。 這時那些村人問:"你從哪裡來,要去哪裡,是誰的親戚,你是誰?"(他)說:"從不死城大王都城來,要去千後宮村,我是千後宮村名叫得勝的大富商的女婿名叫財增。"

Atha tetegāmikā laddhavarena mahāseṭṭhinā mittasanthavaṃ kātuṃ nānābhojanehi bhojesuṃ. Aññehipi bahūhi paṇṇākārehi saṅgahaṃ akaṃsu. Imināva nayena sampatta sampattagāmesu vañcetvā attano guṇaṃ kathetvā addhāna maggaṃ tari. Pacchā pana sahassorodhagāmaṃ sampatto. So sahassorodhagāmaṃ na sampattapubbo. Laddhavaro mahāseṭṭhi tena na diṭṭhapubbo. Sahassorodhagāmaṃ sampatteyeva ayaṃ kiṃ nāma gāmoti apucchitvāyeva tasmiṃ gāme mahābhogatarassa mahāgehaṃ vicinanto tasseva laddhavarassa seṭṭhino mahantaṃ gehaṃ passitvā laddhavarassa seṭṭhino santikaṃ pavisitvā tena saddhiṃ kathāsallāpaṃ akāsi.

Atha mahāseṭṭhi taṃ pucchi,-tvaṃ kuto āgato, kuhiṃ gamissasi, kassa ñāti,ko tvanti. Amarapuramahārājaṭṭhānīnagarato sāmi āgato, sahassorodhagāmaṃ gamissāmi, sahassorodhagāme laddhavarassa nāma mahāseṭṭhino jāmātā, dhanavaḍḍhako nāmāhanti āha.

Atha mahāseṭṭhi tassa mukhaṃ ujuṃ oloketvā ayaṃ māṇava sahassorodhagāmoyeva, ahampi laddhavaro nāma mahāseṭṭhi, mama dhītaro santi, tāpi sassāmikāyeva honti, idāni tā sakasakassāmikānaṃyeva santike vasanti, na tvaṃ kadāci mayā diṭṭhapubbo, kena kāraṇena kuto āgantvā mama jāmātā bhavasīti pucchi.

Atha so mmanussehi anubandhiyamānoviya migo sakalampi kāyaṃ phandāpetvā kiñci vattabbaṃ vacanaṃ ajānitvā aladdhappatiṭṭhānatāya evaṃ sati kuto āgato, kuhiṃ gamissāmi, kassa ñāti, ko vā ahanti idāni na jānāmi, sabbadisā sammuyhāmi, khamāhi mama aparādhaṃ, ito paṭṭhāya yāva jīvitapariyosānā na vañcessāmi, vañcetuṃ na visahāmi, idāni ativiya bhāyāmi, mā kiñci daṇḍakammaṃ karohīti vatvā vegena uṭṭhahitvā palāyīti.

Iccevaṃ atulatthero dummukho hutvā yaṃvātaṃvā mukhārūḷaṃ vilapitvā saṅghamajjhe nisīdi.

Ayaṃ atulattherassa paṭhamo parājayo.

Tato pacchā khalitvā kaddame patitaṃ purisaṃ puna upari akkamantāviya puna mahātherā evaṃ pucchiṃsu,-idaṃ bhante tava cūḷagaṇṭhipadaṃ nāma tīsu vinayamahāṭīkāsu sādhakavasena dassitaṃ cūḷagaṇṭhipadaṃ udāhu aparanti. Tīsu vinayamahāṭīkāsu sādhakavasena dassitaṃ cūḷagaṇṭhipadaṃyeva idanti. Evaṃsati kasmā tava cūḷagaṇṭhipadeyeva vuttañhi vajirabuddhiṭīkāyaṃ, vuttañhi sāratthadīpanīṭīkāyaṃ, tathā hi vuttaṃ vimati vinodanīṭīkāyanti tāsaṃ vinayamahāṭīkānaṃ pacchā hutvā tisso vinayamahāṭīkāyo sādhakavasena dassitāti. Evaṃ pana pucchanto so mayā pubbe vuttaṃ tīsu vinayamahāṭīkāsu sādhakavasena dassitaṃ cūḷagaṇṭhipadaṃyeva idanti vacanaṃ saccamevāti mukhāsuññatthāya punappunaṃ vadi.

Idañca imassa atthassa āvibhāvatthāya vatthu, –

Eko kira puriso ekena sahāyena saddhiṃ puttadāraposanatthāya rañño bhatiṃ gahetvā yuddhakammaṃ kātuṃ saṅgāmaṃ gacchati. Atha parasenāya yujjhitvā parasenā abhibhavitvā sabbe manussā attano attano abhimukhaṭṭhānaṃ palāyiṃsu. Atha sopi puriso tena sahāyena saddhiṃ attano abhimukhaṭṭhānaṃ palāyi. Tokaṃ palāyitvā antarāmagge parasenāhi paharitadaṇḍena mucchito hutvā so puriso tena saddhiṃ gantuṃ na sakkā, antamaso nisīditumpi na sakkā.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這時那些村人爲了與得勝大富商結交朋友用各種食物供養。其他人也用許多禮物作接待。以這樣方式在所到的村子裡騙說自己的功德渡過路途。後來到達千後宮村。他以前沒到過千後宮村。沒見過得勝大富商。一到千後宮村不問"這是什麼村"就在那村尋找最富有者的大房子看到那得勝富商的大房子後進入得勝富商那裡與他交談。 這時大富商問他:"你從哪裡來,要去哪裡,是誰的親戚,你是誰?"(他說):"尊者,從不死城大王都城來,要去千後宮村,我是千後宮村名叫得勝的大富商的女婿名叫財增。" 這時大富商直視他的臉說:"這位年輕人,這就是千後宮村,我就是名叫得勝的大富商,我有女兒們,她們也都有丈夫,現在她們都住在各自丈夫那裡,我從未見過你,你因什麼原因從哪裡來成為我的女婿?" 這時他像被人追趕的鹿一樣全身顫抖不知說什麼話因沒有立足處說:"這樣的話我現在不知道從哪裡來,要去哪裡,是誰的親戚,我是誰,我迷失一切方向,請原諒我的過失,從今以後直到生命結束我不會騙人,不敢騙人,現在我非常害怕,請不要作任何懲罰"后快速起身逃跑了。 這樣無比長老成為難堪說了一些脫口而出的話在僧團中坐下。 這是無比長老的第一次失敗。 之後大長老們像再踩在滑倒跌在泥中的人上面一樣又這樣問:"尊者,這個你的小結書是在三部律大復注中作為證據顯示的小結書還是另一個?" "就是在三部律大復注中作為證據顯示的小結書。" "這樣的話為什麼在你的小結書中說'在金剛覺復注中說,在精要照明復注中說,同樣在除疑復注中說'而顯示了三部律大復注作為證據?"這樣問時他爲了不空口而一再說"我前面說'就是在三部律大復注中作為證據顯示的小結書'這話是真實的"。 這是爲了顯明這個意思的事例: 據說一個人與一個朋友一起爲了養活子妻取得國王的工資去作戰爭。這時與敵軍戰鬥后敵軍被征服所有人都向各自前方逃跑。這時那人也與那朋友一起向前方逃跑。逃了一會兒在中途因被敵軍打擊的棒子而昏迷的那人不能與他一起走,甚至不能坐。

Atha sahāyassa etadahosi,-idāni ayaṃ ativiya bāḷagilāno hoti maraṇāsanno, sacāhaṃ tassa upaṭṭhahitvā idheva nisīdeyyaṃ, verino āgantvā maṃ gaṇhissantīti. Evaṃ pana cintetvā gilānassa santakāni kahāpaṇavatthādīni gahetvā taṃ tattheva ṭhapetvā gacchati. Sakaṭṭhānasamīpaṃ pana pattassa tassa etadahosi,- sace taṃ antarāmagge ṭhapetvā āgacchāmīti vadeyyaṃ, tassa ñātakā mama upari dosaṃ ropessanti, idāni so maritvā ahaṃ ekakova āgacchāmīti vadissāmīti. Sakaṭṭhānaṃ pana patvā tassa bhariyā tassa santikaṃ āgantvā mayhaṃ pana sāmiko kuhiṃ gato, kattha ṭhapetvā tvaṃ ekakova āgacchasīti pucchi. Tava ayye sāmiko paresaṃ āvudhena paharitvā kālaṅkato, imāni tava sāmikassa santakānīti vatvā kahāpaṇavatthādīni datvā mā soci mā paridevi, idāni matakabhattaṃ datvā puññabhāgaṃyeva bhājehīti samassāsesi. Atha sā tāni gahetvā roditvā matakabhattaṃ datvā puññabhāgaṃ bhājesi.

Aparabhāge pana thokaṃ kālaṃ atikkante gilānā vuṭṭhito sakagehaṃ āgacchati. Bhariyāpi taṃ na saddahi. Ahaṃ na kālaṅkato, gilānaṃyeva maṃ ṭhapetvā so mama santakāni gahetvā gato, sace maṃ tvaṃ na saddahasi, ahaṃ antogabbhe nilīyitvā nisīdissāmi, taṃ pakkosetvā pucchāhīti āha.

Atha sā taṃ pakkosetvā bahi gabbhe nisīditvā pucchi,-mama sāmi sāmiko kālaṅkatoti taṃ saccaṃ vā alikaṃ vāti. Saccamevetaṃ, yaṃ tava sāmiko kālaṅkatoti.

Atha so puriso bahi gabbhaṃ nikkhamitvā aṅguliṃ pasāretvā na idāni bhosamma ahaṃ kiñci mattopi marāmi, kasmā pana amarantaṃyeva maṃ mato esoti vadesīti. Atha kiñci vattabbassa kāraṇassa adissanato mukhāsuññatthāya aṅguliṃ pasāretvā ujuṃ oloketvā idāni tvaṃ idha āgantuṃ samatthopi matoyeva, matoti mayā vutta vacanaṃ saccaṃyeva, nāhaṃ kiñci alikaṃ vadāmīti āha. Evaṃ so punappunaṃ vadantopi jīvamānakassa saṃvijjamānattā paccakkheyeva ca tassa ṭhitattā kocipi tassa vacanaṃ na saddahi, parājayaṃyeva so pattoti.

Iccevaṃ atulatthero mukhāsuññatthāya vadantopi koci na saddahi, parājayaṃyeva so pattoti.

Ayaṃ atulattherassa dutiyo parājayo.

Punapi seyyathāpi luddako kuñjaraṃ disvā ekena vārena usunā vijjhitvā patantampi kuñjaraṃ puna anuṭṭhāhanatthāya katipayavārehi usūhi vijjhati, evameva ekavāreneva parājayaṃ pattaṃ pana vādassa anukkhipanatthāya katipayavārehi parājayaṃ pāpetuṃ pārupanavādino mahātherā evamāhaṃsu,- tava cūḷagaṇṭhipadeyeva sāmaṇerānaṃ parimaṇḍalasuppaṭicchannādīni vattāni abhinditvāyeva pavisitabboti pubbe vatvā cīvarapaṭalauparisaṅghāṭiṃ katvā urabandhanavatthaṃ bandhitabbanti pana vuttaṃ, kasmā pana pubbena aparaṃ asaṃsanditvā vuttaṃ, tumhākaṃ vāde paṭisaraṇabhūtānaṃ pāḷiaṭṭhakathāṭīkāganthantarānaṃ natthitāya amhākaṃ paṭisaraṇabhūtaṃ cūḷagaṇṭhipadanti vadatha, tumhākaṃ paṭisaraṇabhūtā cūḷagaṇṭhipadatoyeva bhayaṃ uppajjatīti vatvā saha nilīyanaṭṭhānena gahitaṃ coraṃ viya saha nissayena adhammavādino gaṇhiṃsu.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這時朋友這樣想:"現在他非常重病臨近死亡,如果我照顧他在這裡坐著,敵人來了會抓我。"這樣想后拿了病人的銅錢衣服等物把他放在那裡就走了。到達自己地方附近時他這樣想:"如果我說'把他放在路中途來'的話,他的親戚會加罪於我,現在我要說'他死了我一個人來'"。到達自己地方后他的妻子來到他那裡問:"我的丈夫去哪裡了,你把他放在哪裡一個人來?"(他說)"夫人,你的丈夫被他人武器打擊死了,這些是你丈夫的東西"后給了銅錢衣服等安慰說"不要悲傷不要哀嘆,現在給死人食後分享福分吧。"這時她拿了那些哭泣后給死人食分享福分。 後來過了一些時間病癒的人來到自己家。妻子也不相信他。(他說)"我沒死,他把我生病時放下拿了我的東西走了,如果你不相信我,我要躲在內室坐著,你叫他來問。" 這時她叫他來在內室外坐著問:"我的主人的丈夫死了,這是真的還是假的?"(他說)"確實是真的,就是你的丈夫死了。" 這時那人從內室出來伸著手指說:"喂先生,現在我一點也沒死,為什麼說沒死的我死了?"這時因看不到可說的理由爲了不空口而伸著手指直視說:"現在你雖然能來這裡也是死的,我說死了的話是真實的,我沒說任何假話。"這樣他雖然一再說但因活著的人存在而且他就在眼前站著沒有人相信他的話,他遭到失敗了。 這樣無比長老雖然爲了不空口而說也沒有人相信,他遭到失敗了。 這是無比長老的第二次失敗。 又像獵人看見大象用一箭射倒大象時爲了不讓再起來又用幾箭射一樣,披衣主張的大長老們爲了不讓一次遭到失敗的主張再起來而讓遭到幾次失敗這樣說:"你的小結書前面說'沙彌們不違犯齊整善覆等行而進入'后又說'應該把衣片作為上僧伽梨把系胸布繫起',為什麼說前後不相應的話,因為你們主張所依的聖典、註釋、復注、其他著作沒有而說'小結書是我們所依',從你們所依的小結書生起恐懼"後像用藏匿處抓盜賊一樣用依止抓住非法論者。

Idaṃ imassa atthassa avibhāvatthāya vatthu, –

Atīte kira bārāṇasito avidūre nadītīre gāmake pāṭali nāma naṭamacco vasati. So ekasmiṃ ussava divase bhariyamādāya bārāṇasiṃ pavisitvā naccitvā vīṇaṃ vāditvā gāyitvā dhanaṃ labhitvā ussavapariyosāne bahu surābhattaṃ gāhāpetvā attano gāmaṃ gacchanto nadītīraṃ patvā navodakaṃ āgacchantaṃ disvā bhattaṃ bhuñjanto suraṃ vivanto nisīditvā matto hutvā attano balaṃ ajānanto mahāvīṇaṃ gīvāya bandhitvā nadiṃ otaritvā gamissāmīti bhariyaṃ hatthe gahetvā nadiṃ otari. Vīṇāchiddehi udakaṃ pāvisi. Atha naṃ sā pīṇā udake osīdāpesi. Bhariyā panassa osīdanabhāvaṃ ñatvā taṃ vissajjitvā uttaritvā nadītīre aṭṭhāsi. Naṭapāṭali sakiṃ ummujjati, sakiṃ nimmujjati, udakaṃ pavisitvā uddhumātaudaro ahosi. Athassa bhariyā cintesi,-mayhaṃ sāmiko idāni marissati, ekaṃ gītaṃ yācitvā parisamajjhe taṃ gāyantī jīvitaṃ kappessāmīti cintetvā sāmi tvaṃ udake nimmujjasi, ekaṃ me gītaṃ dehi, tena jīvitaṃ kappessāmīti vatvā–

Bahussutaṃ cittakathaṃ, gaṅgā vahati pāṭaliṃ;

Vuyhamānakaṃ bhaddante, ekaṃ me dehi gāthakanti.

Atha naṃ naṭapāṭali bhadde kathaṃ tava gītaṃ dassāmi, idāni mahājanassa patisaraṇabhūtaṃ udakaṃ maṃ māretīti vatvā–

Yena siñcanti dukkhitaṃ, yena siñcanti āturaṃ;

Tassa majjhe marissāmi, jātaṃ saraṇato bhayanti.

Atha atulatthero attano patisaraṇabhūtā cūḷagaṇṭhipadato bhayaṃ uppajjitvā kiñci vattabbaṃ ajānitvā adhomukho hutvā parājāyaṃ pattoti.

Ayaṃ atulattherassa tatiyo parājayo.

Atha rājā tesaṃ dvinnaṃ pakkhānaṃ vacanaṃ sutvā cūḷagaṇṭhipadassa pubbāparavirodhidosahi ākulattā suttasuttānulomādīsu appaviṭṭhattā āgamasuddhiyā ca abhāvato parovassasataṃ ciraṃ ṭhitassa gehassaviya atidubbalavasena athirataṃ jānitvā idāni sāsanaṃ parisuddhaṃ bhavissatīti somanassappatto hutvā mama vijite sabbepi bhikkhū pārupanavasena samānavādikā hontūti āṇaṃ ṭhapesi. Tato paṭṭhāya yāvajjatanā sakalepi marammaraṭṭhe pārupanavasena samānavādikā bhavantīti.

Ayamettha saṅkhepo,-tesañhi dvinnaṃ pakkhānaṃ sannipatitvā vacanappaṭivacana vasena vivādakathā vitthārena vuccamānā chapañcasāṇavāramattampi patvā niṭṭhaṃ na pāpuṇeyya. Yasmā pana sabbaṃ anavasesetvā vuccamānaṃ ayaṃ sāsanavaṃsappaṭīpikā atippapañcā bhavissati, tasmā ettha icchitamattameva dassayitvā ajjhupekkhāmāti.

Ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājādhirāja guru pana saṅgharājā mahāthero sīhaḷadīpe amarapuranikāyikānaṃ bhikkhūnaṃ ādibhūto ācariyo bahūpakāro. Amarapuranikāyoti tattherappabhavoti.

Kaliyuge pana ekāsītādhike vassasate sahasse ca sampatte tassa rañño nattā siritribhavanādityapavarapaṇḍitamahādhammarājādhirājā nāma rajjaṃ kāresi. So pana amarapurato saṅkamitvā ratanapūraṃ catutthaṃ māpesi. Tassa rañño kāle guṇamunindādhipatimahādhammarājādhirājaguruttherassa sīssaṃ sajīvagāmavāsiṃ sīlācāraṃ nāma theraṃ araññavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ pāmokkhaṭṭhāne ṭhapesi. Rājāgāranāmake dese vihāraṃ kārāpetvā tasseva adāsi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這是爲了顯明這個意思的事例: 據說過去在波羅奈城不遠的河岸村莊住著名叫波咤厘的舞者大臣。他在一個節日帶著妻子進入波羅奈城跳舞彈琴唱歌得到財物后在節日結束時拿了許多酒飯回自己村子時到達河岸看見新水來時吃飯喝酒坐著醉了不知自己的力量把大琴繫在頸上說"下河去"后抓著妻子的手下河。水從琴孔進入。這時那琴使他沉在水中。他的妻子知道他沉下後放開他上岸站在河岸。舞者波咤厘一會兒浮一會兒沉,水進入使腹部膨脹。這時他的妻子想:"我的丈夫現在要死了,請求一首歌在集會中唱它過活"后說"主人,你沉在水中,給我一首歌,靠它過活"后說偈: "多聞說種種,恒河載波咤厘; 漂流時賢者,請給我一首偈。" 這時舞者波咤厘說"夫人,我怎麼給你歌,現在大眾所依的水要殺我"后說偈: "用它澆苦者,用它澆病者; 我將死其中,依止生恐怖。" 這時無比長老因從自己所依的小結書生起恐怖不知說什麼低頭遭到失敗了。 這是無比長老的第三次失敗。 這時國王聽了那兩派的話後知道小結書因前後矛盾過失混亂、沒入經及經隨順等、沒有傳承清凈而如過百年的舊屋一樣以太弱而不堅固后想"現在教法將清凈"而歡喜制定命令說:"在我統治下所有比丘都要以披衣方式一致主張。"從那以後直到今天在整個緬甸國以披衣方式一致主張。 這裡是簡要:那兩派集合說對話反駁方式的爭論話如詳細說即使到達六五百紙頁也不能結束。因為全部不遺漏說的話這個教史燈明論將太冗長,所以這裡只顯示想要的部分而捨棄。 智族法將大法王主師僧王大長老是錫蘭島(今斯里蘭卡)不死城派比丘們的始祖阿阇黎多所幫助。不死城派就是從那長老而來。 在賢劫一千一百八十一年那國王的孫子名叫吉祥三界日最勝智者大法王主統治。他從不死城遷到建造第四寶城。在那國王時期把功德牟尼主大法王主師長老的弟子住在活命村的名叫戒行的長老安置在林住比丘們的首要位置。在名叫王家的地方建造精舍給他。

Kaliyuge ekāsītādhike vassasate sahasse ca sampatte calaṅgapurato paññāsīhaṃ nāma theraṃ ānetvā asokārāme ratanabhūmikittivihāre patiṭṭhāpesi, munindābhisirisaddhammadhajamahādhammarājādhirājagurūti nāmalañchampi adāsi.

Kaliyuge catūsīsādhike vassasate sahasse ca sampatte munindābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājādhirājagurūti nāmalañchaṃ datvā mahājeyyabhūmivihārarammaṇīyaṃ nāma vihāraṃ datvā taṃyeva mahātheraṃ saṅgharājaṭṭhāne ṭhapesi.

Ekasmiñca samaye mahāthere rājā pucchi,-catasso dāṭhā nāma cattālīsāya dantesu antogadhā vā, udāhu cattālīsāya dantehi visuṃ bhūtāti pucchi.

Atha ekacce therā evamāhaṃsu,-catasso dāṭhā nāma cattālīsāya dantesu antogadhāti. Ekacce pana catasso dāṭhā nāma cattālīsāya dantehi visuṃ bhūtāti āhaṃsu. Atha rājā ganthaṃ āharathāti āha. Atha antogadhavādikā therā ganthaṃ āhariṃsu,- aññesaṃ paripuṇṇadantānampi dvattiṃsadantā honti, imassa pana cattālīsaṃ bhavissantīti ca.

Dantāti paripuṇṇadantassa dvattiṃsadantaṭṭhikāni. Tepi vaṇṇato setā, saṇṭhānato anekasaṇṭhānā. Tesañhi heṭṭhimāya tāva dantapāḷiyā majjhe cattāro dantā mattikāpiṇḍe paṭipāṭiyā ṭhapitaālābubījasaṇṭhānā, tesaṃ ubhosu passesu ekeko ekamūlako ekakoṭiko mallikamakuḷasaṇṭhāno, tato ekeko dvimūlako dvikoṭiko yānakaupatthamphinisaṇṭhāno, tato dve dve timūlakā tikoṭikā, tato dve dve catumūlakā catukoṭikāti. Uparimāya dantapāḷiyāpi eseva nayoti ca.

Tassa kira uttaroṭṭhaappakatāya tiriyaṃ phāletvā apanītaddhaṃviya khāyati, cattāro dante dve ca dāṭhā na chādeti, tena naṃ oṭṭhaddhoti voharantīti ca.

Tattha tassāti licchavino nāma rājakumārassa, uttaroṭṭhaappakatāyāti upari oṭṭhassa appakatāya. Apanītaddhaṃ viyāti upari oṭṭhassa upaḍḍhabhāgaṃ apanītaṃ viya khāyatīti attho. Na chādetīti upari oṭṭhassa upaḍḍhabhāge pana na paṭicchādeti. Tenāhi yena cattāro dante dve ca dāṭhā na chādeti, tena naṃ licchavīrājakumāraṃ oṭṭhaddhoti voharantīti . Evaṃ antogadhavādehi therehi ganthaṃ āharitvā dassite sabbepi tasmiṃ vāde patiṭṭhahiṃsūti.

Ekasmiñca kāle rājā mantiniṃ amaccaṃ pucchi,-pubbarājūhi vihārassa cetiyassa vā dinnāni khettavatthuādīni pacchimarājūnaṃ kāle yathādinnaṃ tāni patiṭṭhahanti vā mā vāti.

Atha mantiniāmacco evaṃ kathesi,- saṅghikāya bhūmiyā puggalikāni bījāni ropayanti, bhāgaṃ datvā paribhuñjitabbānīti dasakoṭṭhāse katvā eko koṭṭhāso bhūmissāmikānaṃ dātabboti ca vinayapāḷiaṭṭhakathāsu vuttattā pubbe ekena raññā dinnāni khettavatthuādīni pacchā ekassa rañño kāle yathādinnaṃ ṭhitāni. Ettha hi saṅghikāya bhūmiyāti vuttattā lābhasīmāyaṃviya baliṃyeva adatvā saha bhūmiyā dinnattā paveṇīvasena saṅghikā bhūmi atthīti viññāyati. Etthaca paṭiggāhakesu matesu tadañño catuddisasaṅgho anāgatasaṅgho ca issaro, tassa santako, tena vicāretabboti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在賢劫一千一百八十一年從查浪城帶來名叫般若獅的長老安置在阿育園寶地稱譽精舍,也給了牟尼主勝吉祥正法幢大法王主師的名銜。 在賢劫一千一百八十四年給了牟尼主族法將大法王主師的名銜給了名叫大勝地精舍可意的精舍后安置那位大長老在僧王位置。 在一個時候國王問大長老:"四個牙齒是包含在四十個牙中還是與四十個牙分開?" 這時一些長老這樣說:"四個牙齒是包含在四十個牙中。"一些則說"四個牙齒是與四十個牙分開。"這時國王說"拿著作來。"這時主張包含的長老們拿著作來:"其他具足牙的也是三十二牙,而這個將是四十個"。 "牙"是具足牙者的三十二牙骨。它們以顏色是白的,以形狀是多種形狀。其中在下牙列中間四個牙形狀如排列在泥團中的葫蘆子,在它們兩邊各一個一根一尖形狀如茉莉花蕾,從那各一個二根二尖形狀如車支撐,從那各二個三根三尖,從那各二個四根四尖。在上牙列也是這個方式。 據說他因上唇不足好像橫切除去一半,不覆蓋四牙和二個犬齒,所以他們稱他為"半唇"。 其中"他的"是離車王子的,"因上唇不足"是因上唇不足。"好像除去一半"意思是好像除去上唇的一半部分。"不覆蓋"是在上唇一半部分不遮蓋。因此因為不覆蓋四牙和二個犬齒,所以他們稱那離車王子為"半唇"。這樣包含主張的長老們拿著作來顯示后所有人都住立在那主張中。 在一個時候國王問掌管大臣:"前國王們給精舍或塔的田地等在後國王時期如給的那樣確立還是不確立?" 這時掌管大臣這樣說:"在僧團土地種個人種子,給分享后應受用"因在律聖典註釋中說"做成十份一份應給土地主"所以前一個國王給的田地等在後一個國王時期如給的那樣確立。因為這裡說"在僧團土地"故如在得益界場一樣不只給稅而與土地一起給所以由傳統而知有僧團土地。這裡在受者死後四方僧和未來僧是主,是他的所有,應由他處理。

Cetiya padīpatthāya paṭisaṅkhāraṇatthāya vā diinnaārāmopi jaggitabbo, vettanaṃ atvāpi jaggāpetabboti cetiye chattaṃ vā vedikaṃ vā jiṇṇaṃ vā paṭisaṅkharontena sudhākammādīni vā karontena cetiyassa upanikkhepato kāretabbanti ca aṭṭhakathāyaṃ vuttattā pubbarājūhi cetiyassa dinnāni khettavatthuādīni pacchimarājūnaṃ kālepi cetiyasantakasāveneva ṭhitānīti veditabbāni.

Athāparampi pucchi,- kadā kassa rañño kāle ādiṃ katvā khettavatthuādīni vihārassa cetyassa vā dinnānīti.

Atha mantinamacco evamāha,-purimakappesu purimānaṃ rājūnaṃ kālepi vihārassa cetiyassa vā dinnānīti veditabbāni, teneva sujātassa nāma bhagavato amhākaṃ bodhisatto cakkavattirājā saddhiṃ sattahi ratanehi dvisahasse khuddakadīpe cattāro mahādīpe ca adāsi, raṭṭhavāsino ca ārāmagopakakiccaṃ kārāpesīti ganthesu āgataṃ, tasmā cirakālatoyeva paṭṭhāya pubbarājūhi khettavatthuādini dinnānīti veditabbāni.

Rājavaṃsesupi bhagavato parinibbānato vassasatānaṃ upari sirikhettanagare ekāya āpūpikāya pañcakarīsa mattaṃ khettaṃ ekassa therassa dinnaṃ, taṃ dvattapoṅko nāma rājā vilumpitvā gaṇhi. Atha pahāraghaṇṭabheriyo paharitāpi saddaṃ na akaṃsu. Rañño kuntacakkampi yathā pubbe, tathā pesitaṭṭhānaṃ na gacchi. Atha taṃ kāraṇaṃ ñatvā āpūpikāya yathādinnameva therassa niyyādesīti.

Kaliyuge pana navanavutādhike vassasate sahasse ca sampatte tassa kaniṭṭho siripavarādityalokāpeti vijayamahādhammarājādhirānā rajjaṃ kāresi, so pana rājā ratanapūrato saṅkamitvā amarapuraṃ dutiyaṃ māpesi. Tassa rañño rajjaṃ pattasaṃvacchareyeva jeṭṭhamāsassa juṇhapakkhapañcamiyaṃ ratanapūranagare māravijayaratanasudhammāya nāma piṭakasālāya sūriyavaṃsassa nāma therassa parisamajjhe rājalekhanaṃ vācāpetvā saṅgharajjaṃ niyyādesi. Sūriyavaṃsābhisiripavarālaṅkāradhammasenāpatimahādhammarājādhirājagurūti nā malañchampi adāsi.

So pana thero kaliyuge pañcavīsādhike vassasate sahasse ca sampatte migasiramāsassa juṇhapakkhasattamiyaṃ suttavāre vālukavāpigāme paṭisandhiyā vijātotisattativayaṃ sampatte saṅgharajjaṃ patto santindriyo khantī dhammo sikkhākāmo pariyattivihārado tipiṭakālaṅkāramahādhammarājaguruttherassa sisso. So pana kaliyuge pannarasādhike dvivassasate sahasseca sampatte tassa rañño kāleyeva maccuvasaṃ patto.

Atha rājā anekasahassehi pāsādehi abhūtapubbehi acchariyakammehi sarīrajhāpanakiccaṃ akāsi. Atha kaliyuge seḷasādhike vassasate sahasseca sampatte tassa mahātherassa sissaṃ ñeyyadhammaṃ nāma theraṃ puna saṅgharājaṭṭhāne ṭhapesi. Paṭhamaṃ ñeyyadhammālaṅkāradhamma senāpatimahādhammarājādhirājagurūti nāmalañchaṃ adāsi. Tato pacchā dutiyaṃ ñeyyadhammābhivaṃsasiripavarālaṅkāradhammasenāpatimahādhammarājādhirāja- gurūti nāmalañchaṃ adāsi.

So pana thero kaliyuge ekasaṭṭhādhike vassasate sahasseca devasūragāme paṭisandhiyā vijāto hutvā asītādhike vassasate sahasseca paṭhamaāsāḷimāsassa juṇhapakkhacuddasamiyaṃ upasampadabhūmiṃ patto.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 因在註釋中說"為塔燈或修理給的園林也應護持,即使不給工資也應讓護持"和"修理塔上的傘蓋或欄桿或破損或作灰泥工作等時應從塔的儲存物做"所以應知前國王們給塔的田地等在後國王時期也以塔的所有物而確立。 之後又問:"從何時哪個國王時期開始給精舍或塔田地等?" 這時掌管大臣這樣說:"應知在前劫前國王們時期也給精舍或塔,因此在著作中說'名叫善生的世尊時我們的菩薩作轉輪王與七寶一起給了兩千小洲和四大洲,讓國民做園林守護工作',所以應知從很久以前就開始前國王們給田地等。" 在王統中也說在世尊般涅槃后百年以上在吉祥田城一個餅女給一位長老五耕地量的田,名叫德瓦塔邦戈王奪取了它。這時敲擊的鐘鼓也不出聲。國王的投槍輪也不像以前那樣去到派遣的地方。這時知道那原因后如餅女給的那樣歸還給長老。 在賢劫一千一百九十九年他的弟弟吉祥最勝日光護勝大法王主統治,那國王從寶城遷到建造第二不死城。在那國王得位年月光明分五日在寶城名叫魔勝寶善法的藏經堂中讓名叫日族的長老在集會中讀王書後付託僧王位。也給了日族勝吉祥最勝莊嚴法將大法王主師的名銜。 那位長老在賢劫一千五百二十五年十一月月光明分七日星期六降生在沙坑湖村,到達七十三歲時得僧王位,寂靜諸根,具足忍耐法,欲學,通達教理,是三藏莊嚴大法王師長老的弟子。他在賢劫一千二百一十五年在那國王時期就去世了。 這時國王用前所未有神奇工作的數千高樓作荼毗事。這時在賢劫一千五百一十六年把那大長老的弟子名叫所知法的長老再安置在僧王位置。首先給了所知法莊嚴法將大法王主師的名銜。之後第二次給了所知法勝族吉祥最勝莊嚴法將大法王主師的名銜。 那位長老在賢劫一千六百六十一年降生在天修羅村后在一千六百八十年第一雨安居月月光明分十四日到達受具足戒地位。

Tassa rañño kāle kaliyuge navanavutādhike vassasate sahasseca sampatte sīhaḷadīpato paññātisso nāma thero saddhiṃ sunandena nāma bhikkhunā indasārena nāma sāmaṇerena ekena upāsakena ekena dārakenaca amarapuraṃ nāma nagaraṃ sampatto. Atha saṅgharājā tesaṃ paccayānuggahena dhammānuggaheca anuggahesi. Tesu aparabhāge kaliyuge dvivassādhike dvisate vassasahasseca sampatte paññātissatthero jararogena abhibhūtattā saṅkhāradhammānaṃ sabhāvaṃ anativattattā kālamakāsi. Tassa puna sikkhaṃ gaṇhissāmīti parivitakko matthakaṃ appatto hutvā vinassayi. Tenāhabhagavā, –

Acintitampi bhavati, cinti tampi vinassati;

Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vāti.

Imasmiṃ pana loke paṇḍito puññaṃ kattukāmo abhitthareva kareyya. Ko nāma jaññā ajje vā suve vā parasuve vā maraṇaṃ bhavissabhīti. Tenāha bhagavā, –

Abhittharetha kalyāṇe, pāpā cittaṃ nivāraye;

Dandañhi karato puññaṃ, pāpasmiṃ ramatī manoti.

Atha mahārājā tassa sarīrajhāpanakiccaṃ bahūhi sādhukīḷanasabhāyehi akāsi. Tato pacchā sunandassa nāma bhikkhussa puna sikkhaṃ adāsi. Sāmaṇeraṃ pana upasampadabhūmiyaṃ patiṭṭhāpesi. Dārakañca sāmaṇerabhūmiyanti.

Te pana mahārājā kaliyuge tivassādhike dvisate sahasseca sampatte māghamāse bahūhi paccayehi upatthambhetvā tānitāni sabbāni kammāni tīretvā kusimanagarajeṭṭhassa ekassa amaccassa bhāraṃ katvā tasseva sabbāni kiccāni niyyādetvā sīhaḷadīpaṃ pahiṇīti.

Saṅgharājāmahāthero pana sāsanassa ciraṭṭhitatthāya sotārānaṃ sukhappaṭibodhanatthāya nānāganthehi pāṭhaṃ visodhetvā saddhammappajjotikāya nāma mahāniddesaṭṭhakathāya atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi. Bahūnaṃ sissānaṃ pariyattivācanavasena jinasāsanassa anuggahaṃ akāsīti.

Aparabhāge kaliyuge aṭṭhavassādhike dvisake sahasseca sampatte migasiramāsassa juṇhapakkhaaṭṭhamiyaṃ tassa putto sīripavarādityavijayānantayasamahādhammarājādhirājā nāma rajjaṃ kāresi. Tadā sūriyavaṃsābhisiripavarālaṅkāradhammasenāpatimahādhammarājādhirājaguru- mahātherassa sissaṃ paññājotābhidhajamahādhammarājādhirājaguruttheraṃ saṅgharājaṭṭhāne ṭhapesi.

Sopi sīlavā pariyattikovido sikkhākāmo lajjīpesalo. Aṅguttaranikāyapāḷiyā tadaṭṭhakathāyaca attha yojanaṃ marammabhāsāya akāsi.

Tassa rañño kāle ñeyyadhammābhivaṃsasiripavarālaṅkāradhammasenāpatimahādhammarājādhirāja- gurutthero saddhammavilāsiniyā nāma paṭisambhidāmaggaṭṭhakathāya atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi.

Maṇijotasaddhammālaṅkāramahādhammarājādhirājaguruttherosaṃyutta- nikāyapāḷiyā tadaṭṭhakathāyaca atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi.

Medhābhivaṃsasaddhammadhajamahādhammarājādhirājagurutthero dīghanikāyapāḷiyā tadaṭṭhakathāyaca atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsi.

Ñeyyadhammābhivaṃsasiripavarālaṅkāradhammasenāpatimahā dhammarājādhirājaguruttherassa sisso upasampadāvasena pañcavassiko paññāsāmi nāmāhaṃ saddatthabhedacintānāmakassaganthassa gaṇṭhipadatthavaṇṇanaṃ marammabhāsāya akāsiṃ. Dasavassikakāle pana abhidhānappadīpikāsaṃvaṇṇanāya atthayojanaṃ marammabhāsāya akāsiṃ. Tassāca pāṭhaṃ bahūhi ganthehi saṃsadditvā visodhesinti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在那國王時期賢劫一千一百九十九年從錫蘭島(今斯里蘭卡)名叫般若帝須的長老與名叫善喜的比丘、名叫因陀薩羅的沙彌、一個優婆塞和一個男童來到名叫不死城的城市。這時僧王以資具攝受和法攝受攝受他們。在他們之後賢劫一千二百零二年般若帝須長老因被老病徵服因諸行法的自性不能超越而去世。他"我將再受戒"的思惟未到頂點就消失了。因此世尊說: "不想的也有,想的也滅; 非由思所成,女人或男人。" 在這世間智者想作福德應該很快作。誰能知道死亡將在今天或明天或後天?因此世尊說: "善事應速作,心應止諸惡; 作福若遲緩,意則樂作惡。" 這時大王用許多善遊戲會作他的荼毗事。之後給名叫善喜的比丘再受戒。把沙彌安立在具足戒地位。把男童在沙彌地位。 那大王在賢劫一千二百零三年二月用許多資具支援完成那些一切工作后把擔子交給俱尸那城最長的一個大臣把一切事情付託給他後派遣到錫蘭島。 僧王大長老爲了教法久住爲了聽者容易覺悟用多種著作清凈文句後用緬甸語作名叫正法光明的大義疏的義釋。以教理誦讀方式對許多學生作勝者教法的攝受。 後來在賢劫一千二百零八年十一月月光明分八日他的兒子名叫吉祥最勝日光勝無邊名聲大法王主統治。那時安置日族勝吉祥最勝莊嚴法將大法王主師大長老的弟子般若光照幢大法王主師長老在僧王位置。 他也持戒通達教理欲學慚愧美善。用緬甸語作增支部聖典及其義疏的義釋。 在那國王時期所知法勝族吉祥最勝莊嚴法將大法王主師長老用緬甸語作名叫正法顯明的無礙解道義疏的義釋。 寶光正法莊嚴大法王主師長老用緬甸語作相應部聖典及其義疏的義釋。 慧勝族正法幢大法王主師長老用緬甸語作長部聖典及其義疏的義釋。 所知法勝族吉祥最勝莊嚴法將大法王主師長老的弟子以受具足戒五年名叫智友的我用緬甸語作名叫義理差別思的著作的結釋義解釋。在十年時用緬甸語作名相燈注的義釋。也用多種著作對照清凈它的文句。

Aparabhāge sakkarāje cuddasādhike dvisate sahasseca sampatte ayaṃ amhākaṃ dhammiko rājā anekasatajātīsu upacitapuññānubhāvena jinasāsanassa paggaṇhanatthāya sammādevalokapālehi uyyojiyanoviyarajjasampattiṃ paṭilabhi. Dasabalassasāsanaṃ paggaṇhitukāmassa dhammarājassa manoratho matthakaṃ patto ahosi. Mariyādaṃ bhinditvā dinnakatamaggaṃviya udakaṃ laddhokāsatāya saddhā mahogho avattharitvā tiṭṭhati. Cattārica vassāni atikkamitvā besākhamāse pañcakakudhabhaṇḍādīhi anekehi rājabhoggabhaṇḍehi parivāretvā udumbarabhaddapiṭṭhe saddhiṃ mahesiyā abhisekaṃ patto. Tenāvocumhā nāgarājuppattikathāyaṃ,-

Mahāpuññova rājāyaṃ, kaṭṭhaṭagheva āgate;

Sakkarāje hi sampattiṃ, patvā dāne rato vate.

Tadā cattāri vassāni, atikkamitvā visādhike;

Saddhiṃ mahesiyā sekaṃ, patto hutvā mahātale.

Jinacakkañca jotesi, mahāsokādayo yathā;

Alajjinoca niggayha, paggahetvāna lajjino.

Raṭṭheca dānasīlesu, bhāvanāyābhiyuñcaye;

Nimirājādayo yathāti.

Tadā yasmā alajjino niggahitabbapuggale avīcinarake nikkhipantoviya niggahakammaṃ akāsi, tasmā te aladdhokāsā nilīyanti, yathā aruṇuggamanakāle kosiyāti. Tenāvocumhā nāgarājuppattikathāyaṃ,-

Tadā pana jinacakkaṃ, nabhe candova pākaṭaṃ;

Alajjino nilīyanti, aruṇuggeva kosiyāti.

Yasmāca lajjino paggahitabbapuggale bhavaggeukkhipantoviya paggahakammaṃ karoti, tasmā te laddhokāsā uṭṭhitasīsā nirāsaṅkā hutvā tiṭṭhanti, yathā candimasūriyālokānaṃ paṭiladdhakāle ādikappikāti. Tenāvocumhā, –

Tadāpica jinacakkaṃ, khe bhāṇumāva pākaṭaṃ;

Lajjinopi uṭṭhahanti, obhāladdheva kappikāti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 後來在緬歷一千二百一十四年這位我們的法王似由正天護世主派遣爲了護持勝者教法以在無數百生積累的福德威力得到王位成就。想要護持十力者教法的法王的願望達到頂點。如溢出界限給出道路的水得到機會一樣信仰大洪水橫流而住。過了四年在四月以五種王族寶物等許多王享用物圍繞在優曇缽吉祥座上與王后一起得到灌頂。因此我們在龍王生起故事中說: "此王大福德,在八年到時; 緬歷得成就,實樂於佈施。 那時超四年,二十餘年時; 與王后灌頂,居於大地上。 照耀勝者輪,如大阿育等; 制伏無慚者,護持有慚者。 國中行佈施,持戒修禪定; 如尼彌王等。" 那時因為他對應制伏的無慚者如投入無間地獄一樣作制伏工作,所以他們得不到機會隱藏,如在黎明時的貓頭鷹。因此我們在龍王生起故事中說: "那時勝者輪,空中如月顯; 無慚者隱藏,如曉貓頭鷹。" 又因為他對應護持的有慚者如舉到有頂一樣作護持工作,所以他們得到機會抬起頭無畏而住,如在得到月日光明時的最初劫人。因此我們說: "那時勝者輪,空如日輪顯; 有慚者升起,如得光劫人。"

Tepiṭakampi navaṅgaṃ buddhavacanaṃ ciraṭṭhitikaṃ kattukāmo pariyattivissaradehi mahātherehi visodhāpetvā lekhakānaṃ bhatiṃ datvā kaṇṭhajamuddhajādividhānaṃ sithiladhanitādividhānañca punappunaṃ vicāretvā antamaso paricchedalekhamattampi avirādhetvā antepuraṃ pavisetvā suvaṇṇamayesu lohamayesuca potthakesu likhāpesi. Ñāṇathāmasampanneca bhikkhū vicinetvā yathābalaṃ vinayapiṭakaṃ visuṃ visuṃ dhāreti vācuggataṃ kārāpeti. Aggamahesiṃ ādiṃ katvā sakala orodhādayo bahū rājasevakā amaccādayo nāgarikeca yathābalaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakañca visuṃ visuṃ ekekasuttamātikāpadabhājanīcittavārādivasena vibhājetvā dhāreti vācuggataṃ kārāpeti. Sayañca anattalakkhaṇādikaṃ anekavidhaṃ suttaṃ devasikaṃ sajjhāyaṃ karoti. Jinasāsanassa ciraṭṭhitatthāyasakalavijiteca araññavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ assamassa samantato pañcadhanusatappamāṇe ṭhānethaladakacarānaṃ sabbesaṃ sattānaṃ abhayaṃ adāsi. Pariyatti visāradānañca therānutherānaṃ mātāpitādayo ñātake sabbarājakiccato balikammatoca mocāpetvā yathāsukhaṃ vasāpeti. Ekāhenevāpi sahassamatte kulaputte pabbajūpasampadabhūmīsu patiṭṭhāpetvā sāsanaṃ paggaṇhi. Aññānipi bahūni puññakammāni karoti. Katvāca vivaṭṭameva pattheti, no vaṭṭaṃ. Aññeca orodhādayo tumhe yāni kānici puññakammāni katvā vivaṭṭameva pattheta, mā vaṭṭanti abhiṇhaṃ ovadati. Aniccalakkhaṇādisaṃyuttāya dhammakathāya niccaṃ ovadati. Sayampi samathavipassanāsu niccāraddhaṃ akāsi. Rājūnaṃ pana raṭṭhasāmikānaṃ dhammatāya kiccabāhullatāya kadāci kadāci okāsaṃ na labhati kammaṭṭhānamanuyuñjituṃ, evampi samāno sarīramalaparijagganakālepi kammaṭṭhānamanuyuñjatiyeva, na moghavasena kālaṃ khepeti. Loke hi amaṅgalasammatānipi manussasīsakapālaṭṭhiādīni susāsanato ānetvā dantakaṭṭhādīni vā taṃsadisāni kārāpetvā attano samīpe ṭhapetvā aṭṭhikādibhāvanāmayapuññaṃ vicināti.

Tadā pana amhākaṃ ācariyavaraṃ pariyattivisāradaṃ tikkha javanagacchirādiñāṇopetaṃ vicitradhammadesanākathaṃ sakala marammikabhikkhūnaṃ onamitaṭṭhānabhūtaṃ vuddhāpacāyiṃ rūpasobhaggapattaṃ yuttavādikaṃ ñeyyadhammābhimunivarañāṇakittisiridhajadhammasenāpati- mahādhammarājādhirājagurūti tatiyaṃ laddhalañchaṃ taṃ bhikkhusaṅghānaṃ sakalaraṭṭhavāsīnaṃ pāmokkhabhāve patiṭṭhāpesi asokamahārājāviya mahāmoggaliputtatissattheraṃ. Tenāvocumhā nāgarājuppattikathāyaṃ,–

Tadāca bhikkhusaṅghānaṃ, theraṃ pāmokkhabhāvake;

Ñeyyādiladdhalañchaṃ taṃ, patiṭṭhāpesi sādhukanti.

Tadāca amhākaṃ dhammikamahārājā sakkarāje ekūnavīsatādhike sahasse dvisateca sampatte mantalākhyātācalassa samīpe subhūmilakkhaṇopetaṃ ekanipātatitthamiva bahujananayanavihaṅgānaṃ sabbanagarālaṅkārehi parikkhittaṃ manussānaṃ cakkhulolatājanakaṃ nānāratanehi sampuṇṇaṃ nānā verajjavāṇijānaṃ puṭabhedanaṭṭhānabhūtaṃ ratanapuṇṇanāmakaṃ mahārājaṭṭhānikaṃ māpesi, mandhātuviya rājagahaṃ, sudassano viyaca kusāvatīnagaranti. Tenāvocumhā nāgarājuppattikathāyaṃ,–

Tadā kaṭṭhaṭajhe sampatte, mantalākhyācalassaca;

Erāvatīti nāmāya, māpesi samīpe nagaraṃ.

Subhūmilakkhaṇopetaṃ , ratanapuṇṇanāmakaṃ;

Rājagahaṃva mandhātu, akirammaṇiyaṃ subhanti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 他想要使三藏九分佛語久住,讓精通教理的大長老們清凈后給抄寫者工資,一再考察喉音頭音等規則和鬆緊音等規則,乃至連章節書寫也不錯誤地進入內宮讓在金製銅製的書上抄寫。選擇具足智力的比丘們按能力分別記持律藏讓背誦。以第一王后為首的所有後宮等許多王臣大臣等城民們按能力分別一一以經、母句、分別、心轉等方式分配記持經藏和論藏讓背誦。自己也每天誦習無我相等多種經。爲了勝者教法久住在全領土給林住比丘們精舍周圍五百弓量之處所有陸行水行眾生無畏。讓精通教理的上座長老們的父母等親戚從一切王事和賦稅解脫后隨意安住。僅在一天就讓約一千善男子安立在出家受具足戒地位護持教法。也作其他許多福德。作了后只願出離,不願輪迴。也常常教誡其他後宮等說"你們作任何福德后只願出離,不要愿輪迴"。以無常相等相應的法話常常教誡。自己也在止觀中常常精進。但以國王即國主的法性事務繁多有時得不到機會修習業處,即使這樣在照料身體污穢時也修習業處,不空過時間。在世間從葬地帶來被認為不吉祥的人頭蓋骨等或做類似的牙籤等放在自己旁邊尋求骨等修習所成福德。 那時把我們精通教理具備敏銳迅速等智顯示種種法的教說是一切緬甸比丘敬禮之處尊敬長者達到形貌莊嚴說合理得到所知法牟尼勝智稱吉祥幢法將大法王主師第三名銜的那位最勝阿阇黎安置在比丘僧團一切國民的首要地位如阿育大王對大目揵連帝須長老。因此我們在龍王生起故事中說: "那時在比丘僧,上座首要位; 安置得所知,等名銜善哉。" 那時我們的法大王在緬歷一千二百一十九年在曼德勒山附近建造如具備善地相的一處渡場對許多人眼鳥以一切城莊嚴圍繞生人眼貪慾以種種寶充滿是種種外國商人開包之處名叫寶滿的大王居處如滿度王的王舍城和善見王的俱娑婆提城。因此我們在龍王生起故事中說: "那時八年到,曼德勒山邊; 伊羅婆底,名建造城市。 具善地相好,名為寶滿城; 如王舍滿度,造作美麗城。"

Seyyathāpi nāma loke ālokatthikānaṃ sattānaṃ pītisomanassaṃ uppādento upakaronto udayapabbatato sahassaraṃsī divākaro uṭṭhahati, evamevaṃ marammaraṭṭhikānaṃ lajjīpesalānaṃ sikkhākāmānaṃ bhikkhūnaṃ gihīnañca pītisomanassaṃ uppādento upakāronto ayaṃ dhammikorājā imasmiṃ marammaraṭṭhe uppajjati.

Imañca dhammikarājānaṃ nissāya marammaraṭṭhe sammāsambuddhassa sāsanaṃ ativiya joteti. Vuḍḍhiṃ virūḷiṃ vepullaṃ āpajjati.

Sāsanañca nāmetaṃ rājānaṃ nissāya tiṭṭhatīti. Ayaṃ dhammikarājāyeva na sāsanassūpakāro dhammacārī dhammamānī, apica kho dhammikarājānaṃ nissitāpi sabbaraṭṭhavāsikā sāsanassūpakārāyeva dhammacārino dhammamānino rājānugatā hutvā. Tenevāha mahābodhijātakādīsu, –

Gavañce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā gāvī ujuṃ yanti, nette ujuṃ gate sati.

Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So cepi dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaraṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammikoti.

Visesato pana dutiyaṃ amarapuraṃ māpentassa mahādhammarañño aggamahesiyā ajjavamaddavasohajjādiguṇayuttāya dhitā amhākaṃ rañño aggamahesī sammācārinī patibbatā. Sabbanārīnaṃ aggabhāvaṃ pattāpi samānā kāmaguṇasaṅkhātena surāmadena appamajjitvā puññakammesu appamādavasena niccāraddhavīriyā hoti. Niccaṃ pariyattiyā uggahaṇaṃ akāsi. Vedapāragūca ahosi. Sammāsambuddhasāsane ativiya pasannā aññāpi orodhādayo mahādhammarañño ovāde ṭhatvā dhammaṃ cariṃsu. Sāsanaṃ pasīdiṃsuyeva. Uparājāpi mahādhammarājassa ekamātāpītiko mahādhammarājicchāya avirodhetvāyeva sakalaraṭṭhavāsīnaṃ gihīnaṃ bhikkhūnañca atthahitamāvahati, seyyathāpi cakkavattirañño santike jeṭṭhaputto thāmajavasampanno atisūro uṭṭhānavīriyo. Aññepi amaccā anekasahassappamāṇā mahādhammaraññā laddhesu laddhesu ṭhānantaresu ṭhitā mahādhammarañño taṃ taṃ kiccamāvahanti puññakammesu abhiramanti. Sakalaraṭṭhavāsinoca manussā dānasīlabhāvanāsuyeva cittaṃ ṭhapenti. Bhikkhūca saṅgharājappamukhādayo theranavamajjhimā ganthadhuravipassanādhuresu abhiyuñjanti.

Evamekassa sādhujjanassa guṇaṃ mahantena ussāhena kathentopi dukkaraṃtāva niṭṭhaṃ pāpetuṃ, bhagavato pana tilokaggassa anekasahassapāramitānubhāvena pavattaṃ guṇaṃ ko nāma puggalo sakkhissati niṭṭhaṃ pāpetvā kathetunti. Evaṃ mahādhammarājassaca aggamahesiyāceva uparājādīnañca guṇe vissaṭṭhena vitthārato kathiyamāne imissā sāsanavaṃsappadīpikāya anekasatabhāṇavāramattampi patvā pariyanto na paññāyeyya, yasmāca atippapañcā bhaveyya, tasmā saṅkhepenevāyaṃ kathitā sādhujjanānaṃ mahāpuññamayāya pītiyā anumodanatthāya. Idañhi suṇantehi sādhujjanehi anumoditabbaṃ,- asukasmiṃ kira kāle asukasmiṃ raṭṭhe asuko nāma rājā sāsanaṃ paggaṇhitvā vuḍḍhiṃ virūḷiṃ vepullamāpajji, seyyathāpi nāma rukkho bhūmodakānaṃ nissāya vuḍḍhiṃ virūḷiṃ vepullamāpajjīti.

Imassa rañño kāle ñeyyadhammābhimunivaraññāṇakitti siridhajadhammasenāpatimahādhammarājādhirājaguru nāma saṅgharājā mahāthero raññā abhiyācito surājamaggadīpaniṃ nāma ganthaṃ akāsi. Majjhimanikāyaṭṭhakathāya atthaṃ sissānaṃ vācetvā yathāvācitaniyāmena atthayojanānayaṃ potthake āropāpesi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 如在世間為求光明的眾生生起喜悅承事從日出山升起的千光日輪一樣,這位法王在這緬甸國生起為緬甸國有慚美善欲學的比丘和居士們生起喜悅承事。 依靠這位法王在緬甸國正等覺者的教法極其照耀。達到增長、增進、廣大。 這教法是依靠國王而住。這位法王不僅自己是教法的幫助者行法尊重法,而且依靠法王的一切國民也都是教法的幫助者行法尊重法隨順國王。因此在大菩提本生等中說: "牛群急行時,牡牛直前行; 牛群皆直行,若導正行時。 如是在人中,誰被認最勝; 若他修行法,何況其他眾; 全國得安樂,若王為法者。" 特別是建造第二不死城的大法王的第一王后具足正直柔和親愛等功德的女兒我們國王的第一王后正行持戒。即使達到一切女人的最上位也不以欲樂所說的酒醉放逸以不放逸方式在福德業常常精進。常常學習教理。成為通達吠陀者。對正等覺教法極其凈信其他後宮等住立在大法王的教誡中行法。凈信教法。副王也是大法王同父母兄弟不違大法王意願而帶來一切國民居士和比丘的義利,如轉輪王身邊具足力速極勇猛精進的長子。其他數千大臣安立在從大法王所得的各種職位中帶來大法王的各種事務樂於福德業。一切國民也安立心於佈施持戒禪修。以僧王為首的上中下座比丘們專修教典擔和觀察擔。 這樣即使以大精進說一個善人的功德也難以達到結束,那麼誰能達到結束說世尊三界最上者以無數千波羅蜜威力轉起的功德呢?這樣詳細地廣說大法王和第一王后副王等的功德的話這個教史燈明論即使到達數百誦份量也看不到邊際,因為將太冗長,所以只是簡略地說爲了善人以大福德所成喜悅隨喜。聽到這個善人們應該隨喜:"據說在某時某國某名國王護持教法達到增長增進廣大,如樹依靠地水達到增長增進廣大。" 在這國王時期名叫所知法牟尼勝智稱吉祥幢法將大法王主師的僧王大長老被國王請求作了名叫善王道燈明的著作。教導學生們中部義疏的義后讓以所教方式把義釋方法寫上書。

Medhābhivaṃsasaddhammadhajamahādhammarājādhirājaguru nāma mahāthero jātakapāḷiyā atthayojanānayaṃ marammabhāsāya akāsi.

Saṅgharājassa sisso paññāsāmisirikavidhajamahādhammarājādhirājagurūti raññā laddhanāmalañcho soyevāhaṃ dhamma raññā aggamahesiyāca abhiyācito sīlakathaṃ nāma ganthaṃ upāyakathaṃ nāma ganthañca akāsiṃ. Rañño ācariyabhūtena disāpāmokkhena nāma upāsakena abhiyācito soyevātaṃ akkharavisodhaniṃ nāma ganthaṃ āpattivinicchayaṃ nāma ganthañca. Tathā saṅgharaññā codito soye vāhaṃ nāgarājuppatikathaṃ vohāratthabhedañca vivādavinicchayañca akāsiṃ. Tathā pañcajambugāmabhojakena lekhakāmaccena dvīhica ārocanalekhakāmaccehi abhiyācito so yevāhaṃ rājasevakadīpaniṃ nāma ganthaṃ akāsiṃ. Tathā dīghanāvānagarabhojakena mahāamaccena abhiyācito soyevāhaṃ nirayakathādīpakaṃ nāma ganthaṃ akāsiṃ. Tathā silāleḍḍukanāmakena upāsakena abhiyācito soyevāhaṃ uposathavinicchayaṃ nāma ganthaṃ akāsiṃ. Tathā bahūhi sotujanehi abhiyācito soyevāhaṃ saddanītiyā saṃvaṇṇanaṃ pāḷibhāsāya akāsinti.

Ekasmiñca samaye kaliyuge vīsādhike dvisate sahasseca sampatte rañño etadahosi,- idāni buddhassa bhagavato sāsane kesañci bhikkhūnaṃ sāmaṇerānañca kuladūsanādiasāruppakammehi uppāditā cattāro paccayā bahū dissanti , kecipi alajjī puggalā jātarūpādinissaggiyavatthumpisādiyanti, kecipi vinā paccayaṃ vikāle tambulaṃ khādanti, sannidhiñca katvā dhūmānica pivanti, agilānā hutvā saupāhanā gāmaṃ pavisanti, chattaṃ dhārenti, aññepi avinayānulomācāre caranti, idāni bhikkhūnaṃ sāmaṇerānañca buddhassa sammukhe buddhaṃ sakkhiṃ katvā ime anācāre na carissāmāti paṭiññaṃ kārāpetvā bhagavato sikkhāpadāni rakkhāpetuṃ vaṭṭati, evañca sati bhikkhū sāmaṇerāca mayaṃ buddhassa sammukhe evaṃ paṭiññaṃ karoma, paṭiññañca katvā vikāraṃ āpajjantānaṃ amhākaṃ imasmiṃyeva attabhāve imasmiṃyeva paccakkhe kiñci bhayaṃ uppajjeyyāti paccakkhabhayaṃ apekkhitvā te sikkhāpadaṃ rakkhissantīti. Evaṃ pana cintetvā bhikkhūnaṃ sāmaṇerānañca evaṃ paṭiññaṃ kārāpetuṃ yujjati vā mā vāti mayaṃ na jānāma, idāni saṅgharājādayo mahāthere sannipātāpetvā pucchissāmīti puna cintesi.

Atha sabbepi mahāthere saṅgharājassa vihāre sannipātāpetvā imaṃ kāraṇaṃ pucchathāti amacce āṇāpesi. Atha amaccā mahāthere sannipātāpetvā pucchiṃsu,-idāni bhante sāsane bhikkhūnaṃ sāmaṇerānañca avinayānulomācārāni disvā buddhassa sammukhe buddhaṃ sakkhiṃ katvā rājā yathā ime anācāre na carissāmāti paṭiññaṃ kārāpetvā bhagavato sikkhāpadāni rakkhāpetuṃ icchati, tathā kārāpetuṃ yujjati vā mā vāti.

Atha saṅgharājappamukhādayo mahātherā evamāhaṃsu,- yasmā sāsanassa parisuddhabhāvaṃ icchanto evaṃ karoti, tasmā tathā kārāpetuṃ yujjatīti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 名叫慧勝族正法幢大法王主師的大長老用緬甸語作本生聖典的義釋方法。 僧王的弟子從國王得到般若友吉祥詩幢大法王主師名銜的我被法王和第一王后請求作了名叫戒說的著作和名叫方便說的著作。被作為國王阿阇黎的名叫方位首的優婆塞請求我作名叫字清凈的著作和名叫罪裁決的著作。同樣被僧王激勵我作了龍王生起故事和言語義差別和諍裁決。同樣被五閻浮村主書記大臣和兩個通告書記大臣請求我作了名叫王臣燈明的著作。同樣被長船城主大大臣請求我作了名叫地獄說燈明的著作。同樣被名叫石塊的優婆塞請求我作了名叫布薩裁決的著作。同樣被許多聽眾請求我用聖典語作了聲明論的註釋。 在一個時候賢劫一千二百二十年到時國王有這樣的想法:"現在在佛世尊的教法中看到一些比丘沙彌以污家等不適合的工作獲得的四資具很多,一些無慚人接受金銀等舍置物,一些人無緣由在非時吃檳榔,作儲存也喝煙,不病而穿鞋入村,持傘,也行其他不隨順律的行為,現在讓比丘沙彌以佛為證在佛前作'我們不行這些非行'的承諾讓守護世尊的學處是合適的,這樣的話比丘沙彌'我們在佛前這樣承諾,承諾后違犯的我們在這一生中在這現前會生起什麼畏懼'以期待現前畏懼他們將守護學處。" 這樣想后"讓比丘沙彌這樣承諾是否合適我們不知道,現在讓僧王等大長老集合后我將詢問"又這樣想。 這時讓一切大長老在僧王精舍集合後命令大臣們"問這件事"。這時大臣們讓大長老集合后問:"現在尊者們在教法中看到比丘沙彌的不隨順律的行為后國王以佛為證想在佛前讓作'我們不行這些非行'的承諾后讓守護世尊的學處,這樣讓作是否合適?" 這時以僧王為首的大長老們這樣說:"因為想要教法清凈而這樣做,所以這樣讓作是合適的。"

Paṇḍitābhidhajamunindaghosamahādhammarājaguruttherādayo pana katipayattherā evamāhaṃsu, – idāni bhikkhū nāma saddhābalādīnaṃ thokatāya bhagavato āṇāsaṅkhātaṃ sacittakācittakāpattiiṃ āpajjitvā bhagavatāyeva anuññātehi desanāvuṭṭhānakammehi paṭikaritvā sīlaṃ parisuddhaṃ katvā lajjīpesalabhāvaṃ karonti, na kadāci āpattiṃ anāpajjitvā, tasmā bhagavatā paṭikkhittaṃ kammaṃ sañciccana vītikkamissāmāti buddhassa sammukhe paṭiññākaraṇaṃ atibhāriyaṃ hoti, sacepi pubbe paṭiññaṃ katvā pacchā visaṃvādeyya, evaṃ sati paṭissavavisaṃvāde suddhacittassa dukkaṭaṃ paṭissavakkhaṇeeva pācitti itarassacāti vacanato taṃ taṃ āpattiṃ paṭissavavisaṃvādanadukkapettiyā saheva āpajjeyya, atha paṭiññākaraṇatoyeva āpattibahulatā bhaveyya, yathā pana rogaṃ vūpasamituṃ asappāyabhesajjaṃ paṭisevati, athassa rogo avūpasamitvā atikkameyya, evaṃ āpattiṃ anāpajjitukāmo buddhassa sammukhe paṭiññaṃ karoti, athassa āpattibahulāyeva bhaveyyāti, kiñca bhiyyo abhayadassāvino bhikkhū anekasatabuddhassa sammukhe anekasatavārānipi paṭiññaṃ katvā sikkhāpadaṃ vītikkamituṃ visahissantiyevāti.

Atha saṅgharājā mahāthero attano sissaṃ paññāsāmisirikavidhajamahādhammarājādhirājaguruṃ nāma maṃ uyyojesi, tassa therassa vacane paṭivacanaṃ dātuṃ.

Athāhaṃ evaṃ vadāmi,- dve puggalā abhabbā sañcicca āpattiṃ āpajjituṃ bhikkhūca bhikkhuniyoca ariyā puggalā, dve puggalā sabbā sañcicca āpattiṃ āpajjituṃ bhikkhūca bhikkhuniyoca puthujjanāti parivārapāḷiyaṃ vuttattā ariyapuggalānaṃviya puthujjanānaṃ vissaṭṭhena paṭiññaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti manasikaritvā puthujjanabhikkhūnaṃ paṭiññākaraṇaṃ atibhāriyanti vedeyyace, sabbehipi ariyaputhujjanehi bhikkhūhi upasampadāmāḷake āditova cattāri akaraṇīyāni ācikkhitabbānīti vuttesu catūsu akaraṇīyesu antamaso tiṇasalākaṃ upādāya yo bhikkhu pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, assamaṇo hoti asakyaputtiyoti, antamaso kuntakipillikaṃ upādāya yo bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitaṃ voropesi, antamaso gabbhapātanaṃ upādāya assamaṇo hoti asakyaputtiyoti, antamaso suññāgāre abhiramāmīti yo bhikkhupāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, assamaṇo hoti asakyaputtiyotica upajjhācariyena ovadiyamānehi abhinavopasampannehi āma bhanteti paṭiññākathāyeva. Sāmaṇerehipi pabbajjakkhaṇeyeva upajjhāyassa santike pāṇātipātāveramaṇisikkhāpadaṃ samādiyāmītiādinā paṭhamaṃ paṭiññā katāyeva. Tathā bhikkhūhi taṃtaṃāpattiṃ āpajjitvā desanāya paṭikaraṇakāle sādhu suṭṭhu bhante saṃvarissāmīti abhiṇhaṃ paṭiññā katāyeva. Sāmaṇerehipi upajjhācariyassa santike sikkhāggahaṇakālepi pāṇātipātāvera maṇisikkhāpadaṃ samādiyāmītiādinā abhiṇhaṃ paṭiññā katāyeva. Tāhi pana paṭiññāhi abhāyitvā itoyeva bhāyāmīti vuttavacanaṃ acchariyaṃviya hutvā khāyati. Imāya hi paṭiññāya tāsaṃ paṭiññānaṃ visesatā na dissatīti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 智者幢牟尼音大法王主師長老等一些長老們這樣說:"現在名為比丘因信力等少而違犯世尊命令所說的有心無心罪后以世尊允許的懺悔出罪工作補救后使戒清凈成為有慚美善,不是從不違犯罪,所以'我們不故意違犯世尊禁止的行為'在佛前作承諾是太重的,如果先作承諾后違背,這樣的話從'在違背允諾時清凈心者突吉羅罪,在允諾時波逸提罪,其他者也是'的話將與違背允諾突吉羅罪一起違犯那些罪,這時從承諾開始就會有多罪,如服用不適合藥物來平息病,這時病不平息而加重,這樣想不違犯罪在佛前作承諾,這時就會有多罪,而且不見畏懼的比丘即使在百千佛前作百千次承諾也會敢於違犯學處。" 這時僧王大長老派遣他的弟子名叫般若友吉祥詩幢大法王主師的我來對那長老的話作回答。 這時我這樣說:從在藏律聖典中說"兩種人不應故意違犯罪即比丘和比丘尼聖者,兩種人一切故意違犯罪即比丘和比丘尼凡夫",如果思考"如聖者一樣凡夫也不合適明顯地作承諾"而認為凡夫比丘作承諾太重的話,在一切聖者凡夫比丘應在受具足戒場最初告知四不可作中說的四不可作中"乃至取草棍為始若比丘取未給與的足量或足量價或過足量的被稱為偷盜者非沙門非釋子","乃至取螞蟻為始若比丘故意斷絕人的生命乃至墮胎為始者非沙門非釋子","乃至以'我喜樂空房'為始若比丘惡欲為欲所制誑說不存在不真的上人法者非沙門非釋子"被和尚阿阇黎教誡的新受具足者以"是的尊者"正是承諾語。沙彌們也在出家時在和尚前以"我受持離殺生學處"等最初就作承諾。同樣比丘們違犯那些罪后在懺悔補救時以"善哉甚善尊者我將防護"常常作承諾。沙彌們也在和尚阿阇黎前受學時以"我受持離殺生學處"等常常作承諾。不怕那些承諾而說"我怕從這個"好像是希奇的。因為這承諾看不到與那些承諾的差別。

Ayaṃ panettha sanniṭṭhānattho,- paṭissavadukkaṭāpatti nāma sāvatthiyaṃ passenadikosalaraññā imasmiṃ vihāre vassaṃ upagacchāhīti āyācite sādhūti paṭijānitvā lābhabahulataṃ paṭicca antarāmagge aññasmiṃ vihāre vassaṃ upagantvā paṭissavavisaṃvādanapaccayā upanandaṃ nāma bhikkhuṃ ārabbha paññattā. Samantapāsādikañca nāma vinayaṭṭhakathāya vassūpanāyikakkhandhakavaṇṇanāyaṃ paṭissaveca āpatti dukkaṭassāti ettha na kevalaṃ imaṃ temāsaṃ idha vassaṃ vasathāti etasseva paṭissave āpatti, imaṃ temāsaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, ubhopi mayaṃ vassaṃ vasissāma, ekato uddissāpessāmāti evamādināpi tassa tassa paṭissave dukkaṭaṃ, tañca kho paṭhamaṃ suddhacittassa pacchā visaṃvādanapaccayā, paṭhamampi asuddha cittassa pana paṭissave pācittiyanti vuttaṃ.

Iccevaṃ bhikkhūnaṃ aññamaññaṃ dāyakehica saddhiṃ paṭijānitvā visaṃvādanapaccayā aññesaṃ atthahitabhedeyeva dukkaṭāpatti vuttā, na attano icchāvasena sayameva ahaṃ bhuñjissāmi sayissāmīti evamādinā vatvā yathāvuttānurūpaṃ akatvā visaṃvādaneti. Sace pana bhikkhusāmaṇerānaṃ paṭhamameva āma bhantetiādinā paṭiññaṃ katvā pacchā kenacideva karaṇīyena taṃtaṃāpattiṃ āpajjanto saha paṭissavavisaṃvādena dukkaṭāpattiyā āpajjeyya, evaṃ sati tattha tattha sikkhāpadesu dve dve āpattiyo paññāpeyya, na ca evampi paññattā, teneva paṭissavadukkaṭāpatti nāma paresaṃ santike paresaṃ matiṃ gahetvā paṭijānitvā visaṃvādanaṭṭhāneyeva paññattāti daṭṭhabbā.

Idāni rājā sāsanassa suddhiṃ icchanto iminā upāyena bhikkhusāmaṇerānaṃ sīlaṃ saṃvarāpento paccakkhasamparāyikabhayaṃ anupekkhitvā saṃvaraṃ āpajjeyyunti cintetvā buddhassa sammukhe paṭiññaṃ kārāpitattā na koci doso dissati. Bhikkhusāmaṇerānampi bhiyyosomattāyasīlaṃ saṃvaritvā sīlaparisuddhi bhaveyyāti. Atha rājā sabbesaṃ bhikkhusāmaṇerānaṃ buddhassa sammukhe paṭiññaṃ kārāpetvā sīlaṃ rakkhāpesīti.

Iccevaṃ imassa rañño kāle pubbe alajjinopi samānā bhayaṃ anupekkhitvā yebhuyyena lajjinova bhavantīti.

Buddhassa bhagavato parinibbānato tisatādhikānaṃ dvivassasahassānaṃ upari navutime saṃvacchare bahinadītīre gāmasīmato paṭṭhāya yāva antoudakukkhepā, tāva kammaṃ karontānaṃ bhikkhūnaṃ sukhena gamanatthāya gahaṭṭhā gāmasīmāya udakukkhepasīmaṃ sambandhitvā setuṃ akaṃsu.

Atha tattha ñāṇālaṅkārasumanamahādhammarājagurugaṇā cariyanāmako thero upasampadādivinayakammāni katipaya vassesu akāsi.

Dhīrānandatthero pana tattha saṅkaradoso hotīti kammaṃ kātuṃ na icchati. Tathā paṭṭhāya ye ye ñāṇālaṅkārasumanamahādhammarājagurugaṇācariyassa matiṃ ruccanti, te te tassa pakkhikā bhavanti. Ye ye pana dhīrānandattherassamatiṃ ruccanti, tete tassa pakkhikā bhavanti. Evaṃlaṅkādīpe amarapuranikāyikā bhikkhū. Dvedhā bhinditvā tiṭṭhanti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這裡這是決定的意思:名為允諾突吉羅罪是在舍衛城被波斯匿憍薩羅王"請你在這精舍安居"請求后說"好"允諾后因多利養在中途在另一精舍安居因違背允諾關於名叫優波難陀比丘制定。在名叫一切歡喜的律義疏安居篇註釋中在"在允諾中突吉羅罪"這裡說"不僅在'你們在這裡安居三個月'這個允諾有罪,在'你們三個月接受食物,我們兩人都將安居,一起教誦'等那些允諾也有突吉羅罪,而且那是先清凈心后因違背,若先不清凈心則在允諾時波逸提罪。" 這樣對比丘們與彼此和施主們允諾后因違背只說在破壞他人利益時有突吉羅罪,不是自己隨欲說"我將吃我將睡"等后不如所說而違背。如果比丘沙彌們最初以"是的尊者"等作承諾后因某些事情違犯那些罪時將與違背允諾突吉羅罪一起違犯,這樣的話將在那些學處制定兩兩罪,而不是這樣制定,因此名為允諾突吉羅罪應理解為在他人前得到他人意見后允諾在違背處制定。 現在國王想要教法清凈以這個方法讓比丘沙彌們防護戒想"不考慮現前來世畏懼他們會進入防護"讓在佛前作承諾不見任何過失。比丘沙彌們也會更加防護戒成為戒清凈。這時國王讓一切比丘沙彌們在佛前作承諾讓守護戒。 這樣在這國王時期先前雖是無慚者考慮畏懼后大多成為有慚者。 從佛世尊般涅槃后二千三百九十年在外河邊從村界開始直到內擲水,爲了作業處的比丘們容易行走居士們連線村界和擲水界作橋。 這時在那裡名叫智莊嚴善意大法王主師群阿阇黎的長老在幾年中作受具足等律業。 但智樂長老說那裡有混雜過失不願作業。從此以來凡是喜歡智莊嚴善意大法王主師群阿阇黎意見的就成為他的支持者。凡是喜歡智樂長老意見的就成為他的支持者。這樣在錫蘭島不死城部的比丘分裂成兩部而住。

Atha dhīrānandapakkhe bhikkhu tappakkhikassa sīlakkhandhattherassa sisse dhammakkhandhavanaratanabhikkhū amhākaṃ jambudīpe ratanapuṇṇanagaraṃ pesesuṃ saṅgharājamahātherassa santike ovādassa paṭiggāhaṇatthāya. Te ca kaliyuge aṭṭhārasādhike dvivassasate sahasseca sampatte kattikamāsassa juṇhapakkhaaṭṭhamiyaṃ sīhaḷadīpato nikkhamitvā āgacchantā ekūnavīsādhike dvivassasate sahasseca sampatte phaggunamāsassa juṇhapakkhasattamiyaṃ ratanapuṇṇanagaraṃ sampattā.

Atha dhammarājā saṅgharājassa ārāme catubhūmikaṃ vihāraṃ kārāpetvā tattha te vasāpesi. Catūhi paccayehica saṅgahaṃ akāsi. Saṅgharājāca tesaṃ dvinnaṃ pakkhikānaṃ vacanaṃ sutvā bahūhi ganthehi saṃsanditvā vivādaṃ vinicchindi. Tādise ṭhāne saṅkaradosassa atthibhāvaṃ pakāsetvā sandesapaṇṇampi tesaṃ adāsi.

Mahādhammarājāca tesaṃ puna sikkhaṃ saṅgharājassa santike gaṇhāpetvā piṭakattayapotthakādīni dātabbavatthūni datvā tasmiṃyeva saṃvacchare paṭhamaāsāḷimāsassa kāḷapakkhadasamiyaṃ nāvāya te pesesi.

Tato pacchāca ñāṇālaṅkārasumanamahādhammarājagurugaṇācariyapakkhe bhikkhūpi tappakkhikassa paññāmolittherassa sisse vimalajotidhammanandabhikkhū pesesuṃ saddhiṃ ariyālaṅkārena nāma sāmaṇerena catūhica upāsakehi. Teca kaliyuge vīsādhike dvisate sahasseca sampatte kattikamāsassa juṇhapakkhapañcamiyaṃ sampattā.

Tadāpi saṅgharājassa ārāmeyeva ekaṃ vihāraṃ kārāpetvā te vasāpesi. Catūhi paccayehica saṅgahaṃ akāsi. Saṅgharājāpi puna vinicchayaṃ adāsi yathāvuttanayena. Dhammarājā tesampi bhikkhūnaṃ saṅgharājassa santike puna sikkhaṃ gaṇhāpetvā sāmaṇerañca upasampādetvā catūhi paccayehi saṅgahaṃ katvā pahiṇi.

Tato pacchāca kaliyuge bāvīsādhike dvivassasate sahasseca sampatte māghamāsassa kāḷapakkhaekādasamiyaṃ sīhaḷadīpatoyeva dve bhikkhū tayo sāmaṇerā cattāro upāsakā sarajatasuvaṇṇakaraṇḍakaṃ sarajatasuvaṇṇacetiyadātuṃ hatthidantamayaṃ buddharūpaṃ mahābodhipattāni mahābodhitacaṃ mahābodhipatiṭṭhānasūmiṃ sīhaḷadakkhiṇasākhābodhipattāni dutiyasattāhaanimisaṭṭhānabhūmiñca dhammapaṇṇākāratthāya gahetvā ratanapuṇṇaṃ nāma mahārājaṭṭhānīnagaraṃ sampattā. Tesampi dhammarājā catūhi paccayehi saṅgahaṃ katvā saṅgharañño ārāme vasāpesi. Bhikkhunañca puna sikkhaṃ gaṇhāpesi. Sāmaṇerānañca upasampadakammaṃ gahaṭṭhānañca pabbajjakammaṃ gaṇhāpesi.

Iccevaṃ marammaraṭṭhe bhagavato parinibbānato paṭṭhāya yāvajjatanā sāsanassa theraparamparavasena patiṭṭhānatā veditabbā.

Iccevaṃ marammamaṇḍale arimaddanapure arahantattheragaṇo uttarājīvattherachappadattheragaṇo sivalittheragaṇo ānandattheragaṇo tāmalindattheragaṇoti pañca gaṇā ahesuṃ.

Idāni arimaddananagare pañcagaṇato paṭṭhāya vijayapurajeyyapuraratanapūresu theraparamparavasena sāsanassa anukkamena āgatabhāvaṃ dassayissāmi. Sirikhettanagare hi 『so yāṃ noṃ』 nāma rājā parakkamavaṃsikassa sāradassittherassa antevāsikaṃ saddhammaṭṭhitittheraṃ attano ācariyaṃ katvā pūjesi.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 這時智樂派的比丘們派遣他們派別的戒蘊長老的弟子法蘊森寶比丘們到我們閻浮提的寶滿城爲了在僧王大長老前接受教誡。他們在賢劫一千二百一十八年十月白分第八日從錫蘭島出發來到一千二百一十九年二月白分第七日到達寶滿城。 這時法王在僧王園做了四層精舍讓他們住在那裡。以四資具攝受。僧王聽了他們兩派的話后對照許多著作裁決諍論。宣說在那樣的處所有混雜過失后也給他們書信。 大法王讓他們在僧王前再受學后給了三藏書等應給物后在那年第一四月黑分第十日用船派遣他們。 此後智莊嚴善意大法王主師群阿阇黎派的比丘們也派遣他們派別的般若鬘長老的弟子無垢光法喜比丘們與名叫聖莊嚴的沙彌和四個優婆塞。他們在賢劫一千二百二十年十月白分第五日到達。 那時也在僧王園做一個精舍讓他們住。以四資具攝受。僧王也如前說的方式再給裁決。法王也讓那些比丘在僧王前再受學后讓沙彌受具足戒以四資具攝受後派遣。 此後在賢劫一千二百二十二年正月黑分第十一日從錫蘭島兩個比丘三個沙彌四個優婆塞拿著銀金匣銀金塔舍利象牙佛像大菩提葉大菩提皮大菩提樹立地土錫蘭右分枝菩提葉和第二七日不眨處地爲了法的禮物到達名叫寶滿的大王居城。法王也以四資具攝受讓他們住在僧王園。讓比丘再受學。讓沙彌作受具足戒業讓居士作出家業。 這樣應知在緬甸國從世尊般涅槃開始直到今天教法以長老相承方式安立。 這樣在緬甸國在阿黎曼達那城(蒲甘)有阿羅漢長老群、上命長老六足長老群、戒護長老群、阿難長老群、多摩林長老群五群。 現在我將顯示從阿黎曼達那城五群開始在勝城(實皆)、勝城(阿瓦)、寶城(曼德勒)以長老相承方式教法次第到來的情況。在室利剎城(實皆)名叫'索陽'的國王尊敬勝王族的光見長老的弟子正法住長老作自己的阿阇黎。

Kaliyugassa catuvassādhikaaṭṭhasatakāle sirikhettanagarato āgantvā so ratanapūre rajjaṃ kāresi. Atha attano puttaṃ anekibhaṃ nāma rājakumāraṃ mahārāja nāmena sirikhettanagaraṃ bhuñjāpesi. Dakkhiṇadisābhāge 『kū vṭhe ṭa-yo mo』 nagaraṃ, pacchimadisābhāge 『pho khoṃ』 nāma ṭhānaṃ, uttaradisābhāge 『ma loṃ』 nagaraṃ, puratthimadisābhāge 『koṃ khoṃ』 nāma ṭhānaṃ, etthantare nisinnānaṃ gihīnaṃ mama puttassa āṇā pavattatu, bhikkhūnaṃ mamācariyassa saddhammaṭṭhitittherassa āṇā pavattatūti niyyādesi.

Tassaca saddhammaṭṭhitittherassa ariyavaṃsatthero mahāsāmittheroti dve sissā ahesuṃ. Tesu mahāsāmitthero pubbe vuttanayena sāsanavaṃsaṃ ānessāmīti sīhaḷadīpaṃ gantvā sīhaḷadīpato saddhiṃ pañcahi bhikkhūhi saddhammacāriṃ nāma theraṃ ānetvā abhinavasikkhaṃ gaṇhitvā sirikhettanagare sīhaḷadīpavaṃsikaṃ sāsanaṃ vaḍḍhāpetvā nisīdi. Tassa mahāsārittherassa sisso atulavaṃso nāma thero catūsu disāsu ahiṇḍitvā pariyattiṃ uggaṇhitvā sirikhettanagareyeva tambulabhuñjamātikāsamīpe sāsanaṃ paggaṇhitvā nisīdi. Tassa atulavaṃsattherassa sisso ratanaraṃsī nāma theroca pariyattivesārajjaṃ patvā sirikhettanagareyeva sāsanaṃ paggaṇhitvā nisīdi. Tassaca ratanaraṃ sittherassa sisso satvavadhammarājassa ācariyo abhisaṅketo nāma thero pariyattivesārajjaṃ patvā sirikhettanagarayeva sāsanaṃ paggaṇhitvā nisīdi. Tassa pana sisso munindaghoso nāma thero atthi. Kaliyuge sattatādhike navasate sampatte pacchimapakkhādhikarājā sirikhettanagaraṃ abhibhavitvā nandayodhena nāma amaccena saddhiṃ taṃ munindaghosattheraṃ ānetvā ratanapūre patiṭṭhāpesi.

So kira pacchimapakkhādhikarājā evaṃ kathesi,- ahaṃ sirikhettanagaraṃ labhitvā ekaṃyeva bhikkhuṃ ekaṃyeva gihiṃ labhāmīti.

So pana thero sāmaṇeranāmena munindaghoso nāma. Upasampannakāle pana mātulabhūtassa therassa nāmena upāli nāma. Dinnanāmena pana tipiṭakālaṅkāro nāma. Tiriyapabbatavihāre pana vāsattā ṭhānanāmena tiriyapabbatatthero nāma.

So kira erāvatīnadītīre catubhūmikavihāre paṭhamaṃ nisīditvā pacchā kaliyugassa vassasahasse kālesaṭṭhivassāyuko hutvā tiriyapabbatavihāre nisīdi. Sāmaṇerakāle so jalumasyāmabhayena ratanapūrato nikkhamitvā ketumatīnagaraṃ patvā tattha tisāsanadhajattherassa sissabhūtassa dhammarājaguruttherassa santike ganthaṃ uggaṇhiṃ. Pāḷiaṭṭhakathāṭīkāsu atichekatāya daharakāleyevaca vessantarajātakaṃ kabyālaṅkārena bandhitvā kathanato ativiya pākaṭo ahosi. Tassa pana therassa sisso uccanagaravāsī mahātissattheroti saṅgirajanapade araññavāsaṃ vasitvā pariyattiṃ vācetvā sāsanaṃ paggaṇhi. Tassa pana sisso reminagāme gāmavāsī candatthero nāma. Tassa sisso taṃgāmavāsī guṇasiritthero nāma. Tassa sisso taṃgāmavāsī kalyāṇadhajattharo nāma. So pana thero padumanagare sahassorodhabodhodadhigāmesu pariyattiṃ vācetvā nisīdi. Tassa sisso bodhodadhigāmavāsino indobhāsakalyāṇacakkavimalācārattherā sahassorodhagāmavāsino guṇasāracandasārattherā vaṃtumagāmavāsī varaesitthero kanninagare jararājagāma vāsī guṇasirittherocāti ime therā kalyāṇadhajattherassa santike puna sikkhaṃ gahetvā pariyattiṃ uggaṇhitvā kovidā ahesuṃ.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 在賢劫八百零四年從室利剎城(實皆)來到在寶城(曼德勒)治國。這時讓自己的兒子名叫阿內克巴王子以大王名享有室利剎城(實皆)。在南方'古鐵達約莫'城,在西方名叫'頗空'處,在北方'馬隆'城,在東方名叫'貢空'處,讓住在這之間的居士們我兒子的命令執行,讓比丘們我的阿阇黎正法住長老的命令執行這樣交付。 那個正法住長老有聖族長老和大沙彌長老兩個弟子。其中大沙彌長老說"我將如前說的方式帶來教史"去錫蘭島從錫蘭島帶來名叫正法行的長老和五個比丘后受新學后在室利剎城(實皆)增長錫蘭島傳承的教法而住。他的弟子大精要長老的弟子名叫無比族的長老在四方遊行學習教理后就在室利剎城(實皆)檳榔食母經旁護持教法而住。他的弟子無比族長老的弟子名叫寶光的長老也達到教理通達后就在室利剎城(實皆)護持教法而住。他的弟子寶光長老的弟子薩特瓦法王的阿阇黎名叫殊勝記號的長老達到教理通達后就在室利剎城(實皆)護持教法而住。他的弟子有名叫牟尼音的長老。在賢劫九百零七年西派總長官征服室利剎城(實皆)后與名叫難陀勇的大臣一起帶來那牟尼音長老安置在寶城(曼德勒)。 據說那西派總長官這樣說:"我得到室利剎城(實皆)只得到一個比丘一個居士。" 那長老沙彌名叫牟尼音。受具足戒時以作舅父的長老的名字叫優波離。以給的名字叫三藏莊嚴。因住在橫山精舍以處所名字叫橫山長老。 據說他先住在伊洛瓦底河邊四層精舍后在賢劫一千年時六十歲住在橫山精舍。在沙彌時因恐怖扎倫暹從寶城(曼德勒)出發到達吉祥光城在那裡在三教幢長老的弟子法王主師長老前學習經典。因在聖典義疏復注中極聰明和在年輕時就以詩莊嚴結合說韋山達羅本生而極著名。他的弟子高城住大帝須長老在僧耆羅國住林居教導教理護持教法。他的弟子是熱米村住旃陀長老。他的弟子是該村住功德吉祥長老。他的弟子是該村住賢善幢長老。那長老在蓮城在千后菩提海村教導教理而住。他的弟子是菩提海村住因陀光賢善輪無垢阿阇黎長老們、千后村住功德精髓月精髓長老們、梵圖村住殊勝仙長老、甘尼城耆羅王村住功德吉祥長老等這些長老們在賢善幢長老前再受學學習教理成為智者。

Tasseva kalyāṇadhajattherassa sisso saṅgirajanapade samivanagāme nisinno dhammadharo nāma thero mahallakakāle padumanagare kusumamūlagāme nisīditvā ganthaṃ vācetvā sāsanaṃ paggaṇhi.

Tesu guṇasiritthero amarapuramāpakassa rañño kāle guṇābhilaṅkārasaddhammamahārājādhirājagurūti nāmalañchaṃ gaṇhitvā jeyyabhūmivāsakittivihāre paṭivasi.

Tassa pana therassa sisso ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājāguru nāma mahāthero. Tasseva rañño kāle saṅgharājā ahosi. So pana thero sīhaḷadīpe amarapuranikāyikānaṃ pabhavo. Guṇābhilaṅkārasaddhammamahādhammarājādhirājaguruttherasseva sisso tipiṭakālaṅkāramahādhammarājaguru nāma thero. Tassa sisso sūriyavaṃsābhisiripavarālaṅkāradhammasenāpati mahādhammarājādhirājaguru nāma thero amarapuradutiyamāpakassa rañño kāle saṅgharājā ahosi. Tassa pana sisso ñeyya dhammābhivaṃsamunivarañāṇakittisiripavarālaṅkāradhammasenāpati- mahādhammarājādhirājaguru mahāthero dutiyaṃ amarapuramāpakassa ratanapuṇṇamāpakassaca rañño kālesu saṅgha rājā ahosi. So pana ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatimahādhammarājādhirājaguruttherassa saṅgharañño sissopi varaesittherassa sissoca ahosi.

Ayaṃ sīhaḷadīpato sabbapacchimāgatehi saddhammacārīmahāsāmittherehi yāva amhākaṃ ācariyā theraparamparā dassanakathā.

Ayampi aparā theraparamparā veditabbā. Chappadattheravaṃsiko saddhammakitti nāma thero jeyyapuraṃ āgantvā catudīpabhūmiṭṭhāne nisīditvā mahāariyavaṃsattherassa santike pariyattiṃ uggaṇhitvā tato pacchā jetavanavihāraṃ saṅkamitvā tattha nisīditvā pariyattiṃ vācetvā sāsanaṃ paggaṇhi.

Tassa saddhammakittittherassa sisso tisāsanadhajo nāma. Tassa sisso dhammarājaguru nāma. Tassa sisso munindaghoso nāma. Tassa sisso mahātisso nāma. Tassa sisso candapañño nāma. Tassa sisso guṇasiri nāma. Tassa sisso ñāṇadhajo nāma. Tassa sisso dhammadharo nāma. Tassa sisso indobhāso nāma. Tato paṭṭhāya kalyāṇacakka vimalācāra guṇasāra candasāra varaesī guṇasiri ñāṇābhivaṃsa ñeyyadhammābhivaṃsattherānaṃ vasena sāsanavaṃso veditabboti.

Ayaṃ pattalaṅkassa chappadattherassa sissabhūtā saddhammakittittherato paṭṭhāya theraparamparadassanakathā.

Idaṃ ratanapuṇṇanagare sāsanassa patiṭṭhānaṃ.

Evaṃ aparantaraṭṭhasaṅkhātena ekadesena sakalampi marammaraṭṭhaṃ gahetvā sāsanavaṃso dassetabbo. Bhagavāpi hi aparantaraṭṭhe candanavihāre vasitvā tambadīparaṭṭhe taṃtaṃdesampi iddhiyā caritvā sattānaṃ dhammaṃ desesiyevāti.

Iti sāsanavaṃse aparantaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo

Nāma chaṭṭho paricchedo.

  1. Kasmiragandhāraraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 那個賢善幢長老的弟子住在僧耆羅國沙米瓦村名叫法持的長老在老年時住在蓮城花根村教導經典護持教法。 其中功德吉祥長老在建造不死城的國王時期得到功德莊嚴正法大王主師的名銜住在勝地住吉祥精舍。 他的弟子是名叫智勝法將大法王主師的大長老。在那個國王時期成為僧王。那長老是錫蘭島不死城部的源頭。功德莊嚴正法大法王主師長老的弟子是名叫三藏莊嚴大法王主師的長老。他的弟子是名叫日族殊勝吉祥莊嚴法將大法王主師的長老在建造第二不死城的國王時期成為僧王。他的弟子是所知法智勝牟尼勝智稱吉祥殊勝莊嚴法將大法王主師大長老在第二不死城建造者和寶滿建造者的國王時期成為僧王。他是智勝法將大法王主師長老僧王的弟子也是殊勝仙長老的弟子。 這是從錫蘭島最後來的正法行大沙彌長老們直到我們的阿阇黎的長老相承顯示說。 這也是另一個應知的長老相承。六足長老族的名叫正法稱的長老來到勝城(阿瓦)住在四洲地處在大聖族長老前學習教理此後遷到祇園精舍住在那裡教導教理護持教法。 那個正法稱長老的弟子名叫三教幢。他的弟子名叫法王主師。他的弟子名叫牟尼音。他的弟子名叫大帝須。他的弟子名叫月慧。他的弟子名叫功德吉祥。他的弟子名叫智幢。他的弟子名叫法持。他的弟子名叫因陀光。從此開始應知以賢善輪無垢阿阇黎功德精髓月精髓殊勝仙功德吉祥智勝所知法智勝長老們的方式教史。 這是從作六足長老的弟子的正法稱長老開始的長老相承顯示說。 這是在寶滿城(曼德勒)教法的建立。 這樣以稱為西方國的一部分攝取整個緬甸國教史應顯示。因為世尊也住在西方國旃檀精舍后以神通遊歷銅洲國的那些地方為眾生說法。 如是在教史中名為第六品西方國教史說道分。 7.、迦濕彌羅健馱羅國教史說道分

  1. Idāni yathāvuttamātikāvasena kasmīravandhāraraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ vattuṃ okāso anuppatto, tasmā taṃ vakkhāmi.

Tatiyasaṅgītāvasāne hi mahāmoggaliputtatissatthero majjhanti kattheraṃ kasmīragandhāraraṭṭhaṃ pesesi,-tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ pabhiṭṭhāpehīti. Ettha ca kasmīragandhāraraṭṭhaṃ nāma cīnaraṭṭhasamīpe tiṭṭhati. Teneva hi adhunā kasmīragandhāraraṭṭhavāsino cinaraṭṭhavāsinoca manussā aravāḷassa nāma nāgarājassa uppajjanakālato paṭṭhāya yāvajjatanā nāgarūpaṃ katvā mānenti pūjenti sakkaronti, vatthabhājanādīsupi nāgarūpameva te yebhuyyena karontīti.

Soca majjhantikattheropi catūhi bhikkhūhi saddhiṃ attha pañcamo hutvā pāṭaliputtato vehāsaṃ abbhuggantvā himavati aravāḷadahassa upari otari. Tena kho pana samayena kasmīragandhāraraṭṭhe sassapākasamaye aravāḷo nāma nāgarājā aravāḷadahe nisīditvā karakavassaṃ nāma vassāpetvā sassaṃ harāpetvā mahāsamuddaṃ pāpesi. Teroca aravāḷadahassa upari otaritvā aravāḷadahapiṭṭhikaṃ caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti. Nāgamāṇavakā taṃ disvā aravāḷassa nāgarājassa ārocesuṃ, - mahārāja eko chinnabhinnapaṭadharo bhaṇḍukāsāvavasano amhākaṃ udakaṃ dūsetīti. Tadā pana thero attānaṃyeva nāgānaṃ dasseti. Nagarājā tāvadeva kodhābhibhūto nikkhamitvā theraṃ disvā makkhaṃ assahamāno antalikkhe anekāni bhiṃsanakāni nimmini. Tato tato bhusāvātā vāyanti, rukkhā chijjanti, pabbatakūṭā patanti meghāgajjanti, vijjuṃlatā niccharanti, asaniyo phalanti, bhinnaṃ viya gaganaṃ udakaṃ paggharati, bhayānakarūpā nāgakumārā sannipatanti, sayampi dhūmāyati pajjalati, paharaṇavuṭṭhiyo vissajjeti, ko ayaṃmuṇḍako chinnabhinnapaṭadharotiādīhi pharusavacanehi theraṃ santajjeti, etha gaṇhatha hanatha niddhamatha imaṃ samaṇanti nāgabalaṃ āṇāpesi.

Thero sabbaṃ taṃ bhiṃsanakaṃ attano iddhibalena paṭibāhitvā nāgarājānaṃ āha,–

Sadevakopi ce loko, āgantvā tāsayeyya maṃ;

Na me paṭibalo assa, janetuṃ bhayabheravaṃ.

Sacepi tvaṃ mahiṃ sabba, sasamuddaṃ sapabbataṃ;

Ukkhipitvā mahānāga, khipeyyāsi mamūpari.

Neva me sakkuṇeyyāsi, janetuṃ bhayabheravaṃ;

Aññadatthu tavevassa, vighāto uragādhipāti.

Evaṃ vutte nāgarājā vihatānubhāvo nipphalavāyāmo dukkhī dummano ahosi.

Taṃ thero taṅkhaṇānurūpāya dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā tīsu saraṇesu pañcasuca sīlesu patiṭṭhāpesi saddhiṃ caturāsītiyā nāgasahassehi. Aññepi bahū himavantavāsino yakkhāca gandhabbāca kumbhaṇḍāca therassa dhammakathaṃ sutvā saraṇesuca sīlesuca patiṭṭhahiṃsu. Pañcakopi yakkho saddhiṃ bhariyāya yakkhiniyā pañcahica puttasatehi paṭhame phale patiṭṭhito. Athāyasmā majjhanti katthero sabbenāgayakkharakkhase āmantetvā evamāha,-

Mādāni kodhaṃ janayittha, ito uddhaṃ yathā pure;

Sassaghātañca mā kattha, sukhakāmā hi pāṇino;

Karotha mettaṃ sattesu, vasantu manujā sukhanti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 7.、現在按照如前所說的目錄說迦濕彌羅健馱羅國教史說道分的機會已到,所以我將說那個。 在第三結集結束時大目犍連子帝須長老派遣中天長老到迦濕彌羅健馱羅國:"你去那個國家在那裡建立教法。"這裡迦濕彌羅健馱羅國位於中國附近。因此現在迦濕彌羅健馱羅國住民和中國住民從名叫阿拉瓦拉龍王生起時開始直到今天作龍形而尊敬供養恭敬,在衣服器皿等也大多作龍形。 那個中天長老也與四個比丘一起自己為第五從華氏城升空下到雪山阿拉瓦拉池上。那時在迦濕彌羅健馱羅國穀物成熟時名叫阿拉瓦拉的龍王住在阿拉瓦拉池降名叫冰雹雨讓毀壞穀物送到大海。長老下到阿拉瓦拉池上在阿拉瓦拉池上經行也站立也坐也臥。龍童們看到他告訴阿拉瓦拉龍王:"大王一個穿破碎衣剃髮著袈裟者污染我們的水。"那時長老只讓龍們看見自己。龍王立即被忿怒勝過出來看見長老不堪忍耐在空中化作許多恐怖。從那裡強風吹來,樹木斷裂,山峰倒塌,云雷鳴,閃電出現,雷電落下,像破碎一樣天空降水,可怕形相的龍童們集合,自己也冒煙燃燒,放射打擊雨,以"這個剃頭的破碎衣穿著者是誰"等粗語威脅長老,命令龍眾"來抓殺驅逐這個沙門。" 長老以自己神通力阻止一切那些恐怖后對龍王說: "即使有天世界來臨嚇我,不能讓我生起怖畏驚駭。 即使你大龍舉起一切大地連同大海山嶽,投向我上, 也不能讓我生起怖畏驚駭,只會成為你的蛇王的損惱。" 這樣說時龍王失去威力徒勞無功苦惱憂愁。 長老以適合那剎那的法語開示勸導激勵歡喜后與八萬四千龍眾一起安立在三皈依和五戒中。其他許多雪山住夜叉乾闥婆鳩槃荼聽了長老的法語后也安立在皈依和戒中。般遮迦夜叉與夜叉妻子和五百兒子一起安立在初果。這時尊者中天長老召集一切龍夜叉羅剎這樣說: "從今往後不要生起忿怒,如從前一樣,不要毀壞穀物,因為生命喜樂,對眾生修習慈,讓人類快樂住。"

Te sabbepi sādhu bhanteti therassa vacanaṃ paṭissuṇitvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjiṃsu. Taṃ divasameva nāgarājassa pūjāsamayo hoti. Atha nāgarājā attano ratanamayaṃ pallaṅkaṃ āharāpetvā therassa paññapesi. Nisīdi thero pallaṅke. Nāgarājāpi theraṃ bījayamāno samīpe aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe kasmīragandhāraraṭṭhavāsino āgantvā theraṃ disvā amhākaṃ nāgarājatopi thero mahiddhikataroti therameva vanditvā nisinnā. Thero tesaṃ āsivisopamasuttaṃ kathesi. Suttapariyosāne asītiyāpāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Kulasatasahassañca pabbaji. Tato pabhuti ca kasmīragandhāro yāvajjetanā kāsāvapajjotā isivātapaṭivātāeva.

Gantvā kasmīragandhāraṃ, isi majjhantiko tadā;

Duṭṭhaṃ nāgaṃ pasādetvā, mocesi bandhanā bahūti.

Adhunā pana kasmīragandhāraraṭṭhe sāsanassa atthaṅgatassaviya sūriyassa obhāso na paññāyati, tasmā tattha sāsanassa patiṭṭhāne vitthārena vattabbakiccaṃ natthīti.

Iti sāsanavaṃse kasmīragandhāraraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo

Nāma sattamo paricchedo.

  1. Mahiṃsakaraṭṭhassāsanavaṃsakathāmaggo

  2. Idāni yathāvuttamātikāvasena mahiṃsakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ vattuṃ okāso anuppatto, tasmā taṃ vakkhāmi.

Tatiyasaṅgītāvasāne hi mahāmoggaliputtatissatthero mahārevattheraṃ mahiṃsakamaṇḍalaṃ pesesi,- tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti.

Soca attapañcamo hutvā mahiṃsakamaṇḍalaṃ agamāsi paccantimesu janapadesu pañcavaggo gaṇo alaṃ upasampadakammāyāti maññamāno. Thero mahiṃsakamaṇḍalaṃ gantvā devadūtasuttaṃ kathesi. Suttapariyosāne cattālīsapāṇasahassāni dhammacakkhuṃ ppaṭilabhiṃsu. Cattālīsaṃyeva pāṇasahassāni pabbajiṃsu.

Gantvāna raṭṭhaṃ mahiṃsaṃ, mahārevo mahiddhiko;

Codetvā devadūtehi, mocesi bandhanā bahūti.

Adhunā pana tattha sāsanassa abbhehiviya paṭicchannassa sūriyassa okāso dubbalo hutvā paññāyati.

Iti sāsanavaṃse mahiṃsakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo

Nāma aṭṭhamo paricchedo.

  1. Mahāraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 他們全都說"善哉尊者"聽受長老的話后如教導而行。那天正是龍王的供養時。這時龍王讓拿來自己的寶座為長老準備。長老坐在寶座上。龍王也為長老扇風站在旁邊。那剎那迦濕彌羅健馱羅國住民來看見長老說"長老比我們的龍王更有大神通"只禮敬長老而坐。長老對他們說毒蛇譬喻經。經終時八萬眾生證悟法。十萬家族出家。從此以來迦濕彌羅健馱羅直到今天都是袈裟光明仙人風相對。 "那時仙人中天去迦濕彌羅健馱羅,調伏惡龍后解脫許多束縛。" 現在在迦濕彌羅健馱羅國教法如日沒一樣光明不顯現,所以關於那裡教法建立沒有需要詳細說的事。 如是在教史中名為第七品迦濕彌羅健馱羅國教史說道分。 8.、摩醯娑迦國教史說道分 8.、現在按照如前所說的目錄說摩醯娑迦國教史說道分的機會已到,所以我將說那個。 在第三結集結束時大目犍連子帝須長老派遣大離婆多長老到摩醯娑迦地區:"你去那個國家在那裡建立教法。" 他自己為第五去摩醯娑迦地區想"在邊地五人眾團足以作受具足戒業。"長老去摩醯娑迦地區說天使經。經終時四萬眾生獲得法眼。四萬眾生出家。 "大神通者大離婆多去摩醯娑迦國,以天使勸導后解脫許多束縛。" 現在在那裡教法如被云遮蔽的太陽機會變弱而顯現。 如是在教史中名為第八品摩醯娑迦國教史說道分。 9.、摩訶羅咤國教史說道分

  1. Ito paraṃ mahāraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ kathayissāmi yathāvuttamātikāvasena.

Tatiyasaṅgītāvasāne hi mahāmoggaliputtatissatthero mahādhammarakkhittheraṃ mahāraṭṭhaṃ pesesi,-tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpesīti.

Mahādhammarakkhitattheroca attapañcamo hutvā mahāraṭṭhaṃ gantvā mahānāradakassapajātakakathāya mahāraṭṭhake pasādetvā caturāsītipāṇasahassāni maggaphalesu patiṭṭhāpesi. Terasasahassāni pabbajiṃsu. Evaṃ so tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesi.

Mahāraṭṭhaṃ isi gantvā, so mahā dhammarakkhito;

Jātakaṃ kathayitvāna, pasādesi mahājananti.

Tattha kira manussā pubbe aggihutādimicchākammaṃ yebhuyyena akaṃsu. Teneva thero mahānāradakassapajātakakathaṃ desesi. Tato paṭṭhāya tattha manussā jātaka kathaṃ yebhuyyena sotuṃ ativiya icchanti. Bhikkhūca yebhuyyena gahaṭṭhānaṃ jātakakathaṃyeva desenti. Visesato pana vassantarajātakakathaṃ te manussā bahūhi dātabbavatthūhi pūjetvā suṇanti.

Tañca mahāraṭṭhaṃ nāma syāmaraṭṭhasamīpe ṭhitaṃ, teneva syāmaraṭṭhavāsinopi bhikkhū gahaṭṭhāca yebhuyyena sotuṃ icchantīti. Mahādhammarakkhitattheropi mahāraṭṭhavāsīhi saddhiṃ sakalasyāmaraṭṭhavāsīnaṃ dhammaṃ desesi, amatarasaṃ pāyesi, yathā yonakadhammarakkhitatthero aparantaraṭṭhaṃ gantvā sakalamarammaraṭṭhavāsīnanti.

Yaṃ pana yonakaraṭṭhasāsanavaṃsakathāyaṃ vuttaṃ, tampi sabbaṃ etthāpi daṭṭhabbaṃyeva, tehi tassa ekasadisattena ṭhitattāti. Tathā hi nāgasenattheropi yonakaraṭṭhe vasitvā syāmaraṭṭhādīsupi sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Yonakaraṭṭhavāsino mahādhammagambhīrattheramahāmedhaṅkarattherāca saddhiṃ bahūhi bhikkhūhi sīhaḷadīpaṃ gantvā tato punāgantvā syāmaraṭṭhe sokkatayanagaraṃ patvā tattha nisīditvā sāsanaṃ paggaṇhitvā pacchā lakunnanagare nisīditvā sāsanaṃ paggaṇhi. Evaṃ yonakaraṭṭhe sāsanaṃ ṭhitaṃ syāmādīsupi ṭhitaṃyevāti daṭṭhabbaṃ.

Buddhassa bhagavato parinibbānato dvisatādhikānaṃ dvinnaṃ vassasahassānaṃ upari navutime vassa sīhaḷadīpe rajjaṃ pattassa kittissirirājasīhamahārājassa abhisekato tatiye vasse teneva kittissirirājasīhamahāraññā pahitapaṇṇākārasāsanaṃ āgamma sarāmādhipatidhammikamahārājādhirājenāṇattehi laṅkādīpaṃ āgatehi upālitthe rādīhi patiṭṭhāpito vaṃso upālivaṃsoti pākaṭo. Soca duvidho pubbārāmavihāravāsīabhayagirivihāravāsīvasenāti. Evaṃ mahānagarayonakalyāmaraṭṭhesu sāsanaṃ thiraṃ hutvā tiṭṭhatīti veditabbanti.

Iti sāsanavaṃse mahāraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo nāma

Navamo paricchedo.

  1. Cinaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 9.、從這以後我將按照如前所說的目錄說摩訶羅咤國教史說道分。 在第三結集結束時大目犍連子帝須長老派遣大法護長老到摩訶羅咤國:"你去那個國家在那裡建立教法。" 大法護長老自己為第五去摩訶羅咤國以大那羅陀迦葉本生故事使摩訶羅咤人們信凈后安立八萬四千眾生在道果中。一萬三千人出家。這樣他在那裡建立教法。 "大法護仙人去摩訶羅咤,說了本生后使大眾信凈。" 據說那裡的人們先前大多作祭火等邪業。因此長老開示大那羅陀迦葉本生故事。從此以來那裡人們大多極想聽本生故事。比丘們也大多對居士們只開示本生故事。特別是那些人們以許多應施物供養后聽韋山達羅本生故事。 那個摩訶羅咤國位於暹羅國附近,因此暹羅國住民的比丘和居士們也大多想聽。大法護長老也與摩訶羅咤住民一起對整個暹羅國住民說法,飲以不死味,如優那法護長老去西方國對整個緬甸國住民一樣。 在優那國教史說中說的,那一切在這裡也應看到,因為它們以那個相同而住立。如是那羅先長老也住在優那國后也在暹羅國等建立教法。優那國住民大法深長老大智燈長老與許多比丘去錫蘭島后再回來到暹羅國索迦達雅城住在那裡護持教法后住在拉貢那城護持教法。這樣應知優那國教法住立在暹羅等也住立。 從佛世尊般涅槃后二千零九十年在錫蘭島得國的吉祥獅子大王灌頂第三年因那個吉祥獅子大王送來禮物和書信后被法住第一法大王主命令來到錫蘭島的優波離長老等建立的傳承著名為優波離傳承。它以前園住精舍住和無畏山精舍住分為兩種。這樣應知在大城優那暹羅國教法堅固而住。 如是在教史中名為第九品摩訶羅咤國教史說道分。 10.、中國教史說道分

  1. Tato paraṃ pavakkhāmi cīnaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ yathāṭṭhavitamātikāvasena.

Tatiyasaṅgītāvasāne hi mahāmoggaliputtatissatthero majjhimattheraṃ cinaraṭṭhaṃ pesesi,-tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti.

Majjhimattheroca kassapagottarena aḷakarevattherena dundabhiyattherena mahārevattherenaca saddhiṃ himavantappadese pañcacīnaraṭṭhaṃ gantvā dhammacakkappavattanasuttantakathāyataṃ desaṃ pasādetvā asītipāṇakoṭiyo maggaphalaratanāni paṭilābhesi. Pañcapica te therā pañcaraṭṭhāni pasādesuṃ. Ekamekassa santike sahassamattā pabbajiṃsu. Evaṃ te tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesuṃ.

Gantvā majjhimatthero, himavantaṃ pasādayi;

Yakkhasenaṃ pakāsento, dhammacakkappavattananti.

Tattha kira manussā yebhuyyena candīparamīsvārānaṃ yakkhānaṃ pūjaṃ karonti. Teneva te pañca therā tesaṃ yakkhasenaṃ pakāsayitvā dhammaṃ desesuṃ. Kasmīragandhāraraṭṭhaṃ pana kadāci kadāci cīnaraṭṭhindassa vijitaṃ hoti, kadāci kadāci pana visuṃ hoti. Tadā pana visuṃyeva ahosīti daṭṭhabbaṃ.

Cīranaṭṭhe pana bhagavato sāsanaṃ dubbalaṃyeva hutvā aṭṭhāsi, na thiraṃ hutvā. Teneva idāni tattha katthaciyeva sāsanaṃ chāyāmattaṃva paññāyati, vātavegena vikiṇṇaabbhaṃviya tiṭṭhatīti.

Iti sāsanavaṃse cīnaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo nāma

Dasamo paricchedo.

Evaṃ sabbena sabbaṃ sāsanavaṃsakathāmaggo niṭṭhito.

Ettāvatāca –

Laṅkāgatena santena, citrañāṇena bhikkhunā;

Saraṇaṅkaranāmena, saddhammaṭṭhitikāminā.

Dūratoyeva dīpamhā, sumaṅgalena jotinā;

Visuddhasīlināceva, dīpantaraṭṭhabhikkhunā.

Aññehicābhiyācito, paññāsāmīti nāmako;

Akāsiṃ suṭṭhukaṃ ganthaṃ, sāsanavaṃsappadīpikaṃ.

Dvisateca sahasseca, tevīsādhike gate;

Puṇṇāyaṃ migasīrassa, niṭṭhaṃ gatāva sabbaso.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: 10.、從這以後我將按照已立目錄說中國教史說道分。 在第三結集結束時大目犍連子帝須長老派遣中天長老到中國:"你去那個國家在那裡建立教法。" 中天長老與迦葉族的阿拉迦離婆多長老、頓達毗長老、大離婆多長老一起去雪山地區五中國以轉法輪經的說法使那地區信凈后使八十俱胝眾生獲得道果寶。那五長老們也使五國信凈。在每一位前約一千人出家。這樣他們在那裡建立教法。 "中天長老去使雪山信凈,顯示夜叉軍講說轉法輪。" 據說那裡的人們大多對暴主自在夜叉作供養。因此那五長老顯示他們的夜叉軍后說法。而迦濕彌羅健馱羅國有時是中國王的征服地,有時是獨立的。那時應知是獨立的。 在中國世尊的教法是衰弱而住,不是堅固。因此現在在那裡教法只在某些地方顯現如影子,如被風力吹散的云而住。 如是在教史中名為第十品中國教史說道分。 這樣一切教史說道分結束。 到這裡: "被錫蘭來的寂靜、 具種種智的比丘、 名叫皈依作者、 希求正法住立者, 從遠處島來的、 善吉祥光明、 清凈戒和 他方島比丘, 和其他人請求, 名叫慧主的我, 作了善妙的書 教史燈。 在二千二百二十三年 六月滿月完全結束。"

Koci ettheva doso ce, paññāyati sucittakā;

Taṃ khamantu ca suddhiyā, gaṇhantu yuttikaṃ haveti.

我來將這段巴利文直譯成簡體中文: "如果在這裡有什麼過失,請善心者原諒, 併爲清凈而接受適當的部分。"