B0102051519saṭṭhinipāto(六十品)
-
Saṭṭhinipāto
-
Soṇakajātakaṃ (1)
1.
『『Tassa sutvā sataṃ dammi, sahassaṃ diṭṭha [daṭṭhu (sī. pī.)] soṇakaṃ;
Ko me soṇakamakkhāti, sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ』』.
2.
『『Athabravī māṇavako, daharo pañcacūḷako;
Mayhaṃ sutvā sataṃ dehi, sahassaṃ diṭṭha [daṭṭhu (sī. pī.)] soṇakaṃ;
Ahaṃ te soṇakakkhissaṃ [ahaṃ soṇakamakkhissaṃ (sī. pī.), ahaṃ te soṇakamakkhissaṃ (syā.)], sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ』』.
3.
『『Katamasmiṃ [katarasmiṃ (sī. syā. pī.)] so janapade, raṭṭhesu nigamesu ca;
Kattha soṇakamaddakkhi [kattha te soṇako diṭṭho (sī. pī.)], taṃ me akkhāhi pucchito』』.
4.
『『Taveva deva vijite, tavevuyyānabhūmiyā;
Ujuvaṃsā mahāsālā, nīlobhāsā manoramā.
5.
『『Tiṭṭhanti meghasamānā, rammā aññoññanissitā;
Tesaṃ mūlamhi [mūlasmiṃ (sī. pī.), mūlasmi (syā.)] soṇako, jhāyatī anupādano [anupādino (syā.), anupādāno (pī.)];
Upādānesu lokesu, ḍayhamānesu nibbuto.
6.
『『Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅgiyā;
Kārāpetvā samaṃ maggaṃ, agamā yena soṇako.
7.
『『Uyyānabhūmiṃ gantvāna, vicaranto brahāvane;
Āsīnaṃ soṇakaṃ dakkhi, ḍayhamānesu nibbutaṃ』』.
8.
『『Kapaṇo vatayaṃ bhikkhu, muṇḍo saṅghāṭipāruto;
Amātiko apitiko, rukkhamūlasmi jhāyati』』.
9.
『『Imaṃ vākyaṃ nisāmetvā, soṇako etadabravi;
『Na rāja kapaṇo hoti, dhammaṃ kāyena phassayaṃ [phusayaṃ (ka.)].
10.
『Yo ca [yodha (sī. syā.)] dhammaṃ niraṃkatvā [nirākatvā (?)], adhammamanuvattati;
Sa rāja kapaṇo hoti, pāpo pāpaparāyano』』』.
11.
『『『Arindamoti me nāmaṃ, kāsirājāti maṃ vidū;
Kacci bhoto sukhasseyyā [sukhā seyyā (pī.), sukhaseyyo (ka.)], idha pattassa soṇaka』』』.
12.
『『Sadāpi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
Na tesaṃ koṭṭhe openti, na kumbhiṃ na khaḷopiyaṃ [na kumbhe na kaḷopiyā (syā. pī.)];
Paraniṭṭhitamesānā, tena yāpenti subbatā.
13.
『『Dutiyampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
Anavajjapiṇḍo [anavajjo piṇḍā (pī.)] bhottabbo, na ca kocūparodhati.
14.
『『Tatiyampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
Nibbuto piṇḍo bhottabbo, na ca kocūparodhati.
15.
『『Catutthampi [catutthaṃ (pī.)] bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
Muttassa raṭṭhe carato, saṅgo yassa na vijjati.
16.
『『Pañcamampi [pañcamaṃ (pī.)] bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
Nagaramhi ḍayhamānamhi, nāssa kiñci aḍayhatha.
17.
『『Chaṭṭhampi [chaṭṭhaṃ (pī.)] bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
Raṭṭhe vilumpamānamhi [viluppamānamhi (ka.)], nāssa kiñci ahīratha [ahāratha (sī. syā.)].
18.
『『Sattamampi [sattamaṃ (pī.)] bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
Corehi rakkhitaṃ maggaṃ, ye caññe paripanthikā;
Pattacīvaramādāya, sotthiṃ gacchati subbato.
19.
『『Aṭṭhamampi [aṭṭhamaṃ (pī.)] bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;
Yaṃ yaṃ disaṃ pakkamati, anapekkhova gacchati』』.
20.
『『Bahūpi bhadrā [bahūni samaṇabhadrāni (sī.), bahūpi bhadrakā ete (pī.)] etesaṃ, yo tvaṃ bhikkhu pasaṃsasi;
Ahañca giddho kāmesu, kathaṃ kāhāmi soṇaka.
21.
『『Piyā me mānusā kāmā, atho dibyāpi me piyā;
Atha kena nu vaṇṇena, ubho loke labhāmase』』.
六十集 妙聲本生經 (1) "聽說他我給百金,見著妙聲千金贈; 誰告訴我妙聲在,童年玩伴土中戲。" "這時一個年少人,頭梳五髻少年郎; 聽我言給百金來,見著妙聲千金贈; 我為你指妙聲處,童年玩伴土中戲。" "在哪個地方城邑,何處國土村鎮中; 你在何處見妙聲,請你告訴我詢問。" "就在陛下領地內,就在您的御花園; 挺直高大沙羅樹,青色光輝令人喜。 "巍然如雲相倚立,美妙相依互依存; 樹根之下有妙聲,無所執取入禪定; 世間眾生執著燃,唯他寂靜已解脫。" "於是國王便出發,四兵營伍齊隨行; 命人修平坦道路,前往妙聲所在處。 "來到御園游大林,漫步林中四處尋; 終見妙聲坐樹下,燃燒世間他寂靜。" "可憐啊這個比丘,剃頭披著僧伽衣; 無母亦復無父親,樹下獨自入禪定。" "聽聞此言語之後,妙聲如此言迴應; '大王修法身觸法,此人絕非是可憐。 '若人棄捨正法道,隨順非法而行事; 大王此人實可憐,惡人趣向惡道去。'" "'我名為降敵王者,人皆知我迦尸王; 不知尊者到此處,可有安樂妙聲耶。'" "出家比丘常安樂,無家修行福德人; 不用儲藏入倉庫,不用甕缸儲存物; 尋求他人剩餘食,持戒修行以活命。 "其二出家常安樂,無家修行福德人; 得食無過可受用,無人阻礙來干擾。 "其三出家常安樂,無家修行福德人; 得食清凈可受用,無人阻礙來干擾。 "其四出家常安樂,無家修行福德人; 自在國中任遨遊,無有牽絆繫縛事。 "其五出家常安樂,無家修行福德人; 城邑之中遇火燒,無有一物被焚燬。 "其六出家常安樂,無家修行福德人; 國土之中遭劫掠,無有一物被奪去。 "其七出家常安樂,無家修行福德人; 盜賊把守的道路,或有其他攔路者; 持缽披衣安然行,持戒修行得平安。 "其八出家常安樂,無家修行福德人; 無論去向何方所,無有牽掛隨處行。" "眾多安樂如你說,比丘你所讚歎者; 我貪愛著諸欲樂,妙聲我將如何行。 "我愛人間諸欲樂,天上欲樂亦喜愛; 究竟用何種方法,兩種世界都得到。"
22.
『『Kāme giddhā [kāmesu giddhā (sī. pī.)] kāmaratā, kāmesu adhimucchitā;
Narā pāpāni katvāna, upapajjanti duggatiṃ.
23.
『『Ye ca kāme pahantvāna [pahatvāna (sī. pī.)], nikkhantā akutobhayā;
Ekodibhāvādhigatā, na te gacchanti duggatiṃ.
24.
『『Upamaṃ te karissāmi, taṃ suṇohi arindama;
Upamāya midhekacce [pidhekacce (sī. pī.)], atthaṃ jānanti paṇḍitā.
25.
『『Gaṅgāya kuṇapaṃ disvā, vuyhamānaṃ mahaṇṇave;
Vāyaso samacintesi, appapañño acetaso.
26.
『『『Yānañca vatidaṃ laddhaṃ, bhakkho cāyaṃ anappako』;
Tattha rattiṃ tattha divā, tattheva nirato mano.
27.
『『Khādaṃ nāgassa maṃsāni, pivaṃ bhāgīrathodakaṃ [bhāgirasodakaṃ (sī. syā. pī. ka.)];
Sampassaṃ vanacetyāni, na palettha [paletvā (ka.)] vihaṅgamo.
28.
『『Tañca [taṃva (pī.)] otaraṇī gaṅgā, pamattaṃ kuṇape rataṃ;
Samuddaṃ ajjhagāhāsi [ajjhagāhayi (pī.)], agatī yattha pakkhinaṃ.
29.
『『So ca bhakkhaparikkhīṇo, udapatvā [uppatitvā (sī. syā.), udāpatvā (pī.)] vihaṅgamo.
Na pacchato na purato, nuttaraṃ nopi dakkhiṇaṃ.
30.
『『Dīpaṃ so najjhagāgañchi [na ajjhagañchi (sī.), na ajjhagacchi (pī.)], agatī yattha pakkhinaṃ;
So ca tattheva pāpattha, yathā dubbalako tathā.
31.
『『Tañca sāmuddikā macchā, kumbhīlā makarā susū;
Pasayhakārā khādiṃsu, phandamānaṃ vipakkhakaṃ [vipakkhinaṃ (sī. pī.), vipakkhikaṃ (syā.)].
32.
『『Evameva tuvaṃ rāja, ye caññe kāmabhogino;
Giddhā ce na vamissanti, kākapaññāva [kākapaññāya (sī. syā. pī.)] te vidū.
33.
『『Esā te upamā rāja, atthasandassanī katā;
Tvañca paññāyase tena, yadi kāhasi vā na vā.
34.
『『Ekavācampi dvivācaṃ, bhaṇeyya anukampako;
Tatuttariṃ na bhāseyya, dāsovayyassa [dāso ayyassa (sī.), dāso ayirassa (pī.)] santike』』.
35.
『『Idaṃ vatvāna pakkāmi, soṇako amitabuddhimā [soṇako』mitabuddhimā (?)];
Vehāse antalikkhasmiṃ, anusāsitvāna khattiyaṃ』』.
36.
『『Ko nume rājakattāro, suddā veyyattamāgatā [sūtā veyyattimāgatā (sī. syā. pī.)];
Rajjaṃ niyyādayissāmi, nāhaṃ rajjena matthiko.
37.
『『Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ』』 [vasamannagā (pī.)].
38.
『『Atthi te daharo putto, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;
Taṃ rajje abhisiñcassu, so no rājā bhavissati』』.
39.
『『Khippaṃ kumāramānetha, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
Taṃ rajje abhisiñcissaṃ, so vo rājā bhavissati』』.
40.
『『Tato kumāramānesuṃ, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
Taṃ disvā ālapī rājā, ekaputtaṃ manoramaṃ.
41.
『『Saṭṭhi gāmasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
42.
『『Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ [vasamannagā (pī.)].
43.
『『Saṭṭhi nāgasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.
44.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
45.
『『Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
46.
『『Saṭṭhi assasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;
Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhino.
"貪著諸欲樂其中,沉迷欲樂難自拔; 眾人造作諸惡業,死後必墮惡道中。 "若人能斷諸欲樂,出離無懼無所畏; 證得專一禪定者,永不墮入惡道中。 "我為你作個譬喻,降敵王請細聽聞; 藉著譬喻來開示,智者由此知真義。 "恒河中見具屍體,漂流大海波浪間; 一隻烏鴉心思忖,愚癡無智起妄念。 "'我今得到好船隻,食物豐盛不缺乏'; 日日夜夜貪執著,心意沉醉難自拔。 "啄食象尸腐肉塊,飲啜恒河清凈水; 遠望兩岸美景緻,這鳥不願往回飛。 "恒河流向大海去,放逸貪著腐尸者; 隨波衝向大海中,鳥兒難以飛渡處。 "食物耗盡這飛鳥,振翅欲圖求生路; 前後左右四方望,無處可去生退卻。 "找不到任何陸地,鳥兒無法著足處; 因其體力已衰竭,最終難逃厄運至。 "海中魚類和鱷魚,以及摩羯水獸等; 群起撕裂可憐鳥,掙扎之際命難保。 "如是大王汝當知,一切貪著欲樂者; 若不能捨貪慾心,如彼愚鴉終自毀。 "此是為王作比喻,顯示真實義理故; 你已明白其意義,取捨在於王自己。 "慈悲之人說一二,為人開示善道途; 更多言語已無益,如仆侍立主人前。" "說完此言即離去,妙聲智慧無邊際; 升于虛空離地面,教誨王者而遠去。" "誰是我的國王師,或通達事理大臣; 我要禪讓此王位,我已不願掌王權。 "今日我就去出家,誰知明日命如何; 我不願如愚昧鴉,隨順慾望趨滅亡。" "王有年少太子在,長壽增益國土者; 請立太子繼王位,他將成為我君王。" "快去召來小太子,長壽增益國土者; 我要立他繼王位,他將成為你君王。" "於是召來小太子,長壽增益國土者; 見到可愛獨生子,國王如此對他說。 "六萬村莊盡圓滿,各處財物皆豐盈; 我兒你要好治理,王位現在傳與你。 "今日我就去出家,誰知明日命如何; 我不願如愚昧鴉,隨順慾望趨滅亡。 "六萬頭大象雄壯,皆以珍寶為裝飾; 金飾瓔珞莊嚴身,黃金韁繩系其身。 "象上坐著馭象師,手持鉤棒善駕馭; 我兒你要好治理,王位現在傳與你。 "今日我就去出家,誰知明日命如何; 我不願如愚昧鴉,隨順慾望趨滅亡。 "六萬駿馬品種優,皆以珍寶作裝飾; 良種純正信度馬,奔馳如風疾如電。
47.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi [indiyācāpadhāribhi (ka.)];
Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
48.
『『Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
49.
『『Saṭṭhi rathasahassāni, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
50.
『『Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
51.
『『Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
52.
『『Saṭṭhi dhenusahassāni, rohaññā puṅgavūsabhā;
Tā putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
53.
『『Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
54.
『『Soḷasitthisahassāni , sabbālaṅkārabhūsitā;
Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā;
Tā putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.
55.
『『Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;
Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ』』.
56.
『『Daharasseva me tāta, mātā matāti me sutaṃ;
Tayā vinā ahaṃ tāta, jīvitumpi na ussahe.
57.
『『Yathā āraññakaṃ nāgaṃ, poto anveti pacchato;
Jessantaṃ giriduggesu, samesu visamesu ca.
58.
『『Evaṃ taṃ anugacchāmi, puttamādāya [pattamādāya (pī.)] pacchato;
Subharo te bhavissāmi, na te hessāmi dubbharo』』.
59.
『『Yathā sāmuddikaṃ nāvaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
Vohāro tattha gaṇheyya, vāṇijā byasanī [byasanaṃ (ka.)] siyā.
60.
『『Evamevāyaṃ puttakali [puttaka (syā.)], antarāyakaro mama [mamaṃ (pī.)];
Imaṃ kumāraṃ pāpetha, pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ.
61.
『『Tattha kambusahatthāyo, yathā sakkaṃva accharā;
Tā naṃ tattha ramessanti [ramissanti (syā. ka.)], tāhi ceso [meso (pī.)] ramissati.
62.
『『Tato kumāraṃ pāpesuṃ, pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ;
Taṃ disvā avacuṃ kaññā, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ.
63.
『『Devatā nusi gandhabbo, adu [ādu (sī. pī.)] sakko purindado;
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ』』.
64.
『『Namhi devo na gandhabbo, nāpi [namhi (ka.)] sakko purindado;
Kāsirañño ahaṃ putto, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;
Mamaṃ [mama (pī.)] bharatha bhaddaṃ vo [bhaddante (ka.)], ahaṃ bhattā bhavāmi vo』』.
65.
『『Taṃ tattha avacuṃ kaññā, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
『Kuhiṃ rājā anuppatto, ito rājā kuhiṃ gato』』』.
66.
『『Paṅkaṃ rājā atikkanto, thale rājā patiṭṭhito;
Akaṇṭakaṃ agahanaṃ, paṭipanno mahāpathaṃ.
67.
『『Ahañca paṭipannosmi, maggaṃ duggatigāminaṃ;
Sakaṇṭakaṃ sagahanaṃ, yena gacchanti duggatiṃ』』.
68.
『『Tassa te svāgataṃ rāja, sīhasseva giribbajaṃ;
Anusāsa mahārāja, tvaṃ no sabbāsamissaro』』ti.
Soṇakajātakaṃ paṭhamaṃ.
- Saṃkiccajātakaṃ (2)
69.
『『Disvā nisinnaṃ rājānaṃ, brahmadattaṃ rathesabhaṃ;
Athassa paṭivedesi, yassāsi anukampako.
70.
『『Saṃkiccāyaṃ anuppatto, isīnaṃ sādhusammato;
Taramānarūpo niyyāhi, khippaṃ passa mahesinaṃ.
71.
『『Tato ca rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṃ;
Mittāmaccaparibyūḷho [paribbūḷho (sī. pī.)], agamāsi rathesabho.
72.
『『Nikkhippa pañca kakudhāni, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
Vāḷabījani [vā ḷavījanī (sī. pī.)] muṇhīsaṃ, khaggaṃ chattañcupāhanaṃ;
"騎手善能馭馬術,手持弓箭善射擊; 我兒你要好治理,王位現在傳與你。 "今日我就去出家,誰知明日命如何; 我不願如愚昧鴉,隨順慾望趨滅亡。 "六萬戰車齊整備,高豎旗幟顯威嚴; 獵豹虎皮為裝飾,珍寶瓔珞皆莊嚴。 "戰士身著堅鎧甲,手執弓箭駕戰車; 我兒你要好治理,王位現在傳與你。 "今日我就去出家,誰知明日命如何; 我不願如愚昧鴉,隨順慾望趨滅亡。 "六萬母牛品種優,公牛種牛皆壯健; 我兒你要好治理,王位現在傳與你。 "今日我就去出家,誰知明日命如何; 我不願如愚昧鴉,隨順慾望趨滅亡。 "一萬六千美宮女,珠寶瓔珞作莊嚴; 綵衣華服皆艷麗,耳戴珠環光閃爍; 我兒你要好治理,王位現在傳與你。 "今日我就去出家,誰知明日命如何; 我不願如愚昧鴉,隨順慾望趨滅亡。" "父親我自幼年時,聽聞母親已離世; 若是離開父親您,我實在無法獨活。 "如同林中小象兒,隨著象王步後行; 跟隨穿越山險處,平坦崎嶇路不離。 "我亦如是隨父行,帶著缽盂步后隨; 我定不會添煩惱,必當孝順侍奉您。" "如同商人航海船,為求財利遠渡行; 若遇暗礁船觸碰,商人必遭大損失。 "如是此子於我來,實為修道大障礙; 快把太子送離去,至樂宮中享快樂。 "那裡美女如天仙,手鐲金環聲悅耳; 她們必讓他歡喜,他定沉醉樂其中。" "於是送太子前往,增樂宮內享歡娛; 宮女見他齊問道,長壽增益國土者: "您是天神乾闥婆,抑或帝釋天王耶; 您究竟是誰家子,讓我等知您來歷。" "我非天神乾闥婆,亦非帝釋天中王; 我是迦尸國王子,長壽增益國土者; 愿你們善待於我,我將成為你們主。" "宮女又問太子道,長壽增益國土者: '大王今往何處去,從此去向何方所?'" "大王已越泥濘處,立足於彼堅實地; 無刺無障平坦路,步上光明大道途。 "而我卻在此路上,通向惡趣之道路; 荊棘叢生多障礙,引向惡趣之深淵。" "恭迎大王駕臨至,如獅歸返山窟中; 請王教誨我等眾,您是我等之君王。" 妙聲本生經第一 僧祇本生經 (2) "見到國王端坐時,梵授車王顯威儀; 於是前來作稟報,慈憫之人報王知。 "僧祇聖者已抵達,仙人眾中受尊敬; 請王速速往迎接,前去拜見大仙人。 "於是國王急備車,登上裝飾華美輦; 大臣隨從皆環繞,最上車乘速前行。 "放下五種王權具,迦尸國土增盛者; 羽扇頭冠並寶劍,王傘鞋履皆放下;
73.
『『Oruyha rājā yānamhā, ṭhapayitvā paṭicchadaṃ;
Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, saṃkiccamupasaṅkami.
74.
『『Upasaṅkamitvā so rājā, sammodi isinā saha;
Taṃ kathaṃ vītisāretvā, ekamantaṃ upāvisi.
75.
『『Ekamantaṃ nisinnova, atha kālaṃ amaññatha;
Tato pāpāni kammāni, pucchituṃ paṭipajjatha.
76.
『『Isiṃ pucchāma [pucchāmi (sī. pī.)] saṃkiccaṃ, isīnaṃ sādhusammataṃ;
Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, isisaṅghapurakkhataṃ [purakkhitaṃ (ka.)].
77.
『『Kaṃ gatiṃ pecca gacchanti, narā dhammāticārino;
Aticiṇṇo mayā dhammo, taṃ me akkhāhi pucchito.
78.
『『Isī avaca saṃkicco, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, mahārāja suṇohi me.
79.
『『Uppathena vajantassa, yo maggamanusāsati;
Tassa ce vacanaṃ kayirā, nāssa maggeyya kaṇṭako.
80.
『『Adhammaṃ paṭipannassa, yo dhammamanusāsati;
Tassa ce vacanaṃ kayirā, na so gaccheyya duggatiṃ.
81.
『『Dhammo patho mahārāja, adhammo pana uppatho;
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggatiṃ.
82.
『『Adhammacārino rāja, narā visamajīvino;
Yaṃ gatiṃ pecca gacchanti, niraye te suṇohi me.
83.
『『Sañjīvo kāḷasutto ca, saṅghāto [saṅkhāṭo (syā. ka.)] dve ca roruvā;
Athāparo mahāvīci, tāpano [tapano (sī. pī.)] ca patāpano.
84.
『『Iccete aṭṭha nirayā, akkhātā duratikkamā;
Ākiṇṇā luddakammehi, paccekā soḷasussadā.
85.
『『Kadariyatāpanā [kadariyatapanā (sī. pī.)] ghorā, accimanto [accimantā (pī.)] mahabbhayā;
Lomahaṃsanarūpā ca, bhesmā paṭibhayā dukhā.
86.
『『Catukkaṇṇā catudvārā, vibhattā bhāgaso mitā;
Ayopākārapariyantā, ayasā paṭikujjitā.
87.
『『Tesaṃ ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
Samantā yojanasataṃ, phuṭā [pharitvā (a. ni. 3.36; pe. va. 71)] tiṭṭhanti sabbadā.
88.
『『Ete patanti niraye, uddhaṃpādā avaṃsirā;
Isīnaṃ ativattāro, saññatānaṃ tapassinaṃ.
89.
『『Te bhūnahuno paccanti, macchā bilakatā yathā;
Saṃvacchare asaṅkheyye, narā kibbisakārino.
90.
『『Ḍayhamānena gattena, niccaṃ santarabāhiraṃ;
Nirayā nādhigacchanti, dvāraṃ nikkhamanesino.
91.
『『Puratthimena dhāvanti, tato dhāvanti pacchato;
Uttarenapi dhāvanti, tato dhāvanti dakkhiṇaṃ;
Yaṃ yañhi dvāraṃ gacchanti, taṃ tadeva pidhīyare [pithiyyati (sī.), pithiyyare (syā.), pithīyare (pī.)].
92.
『『Bahūni vassasahassāni, janā nirayagāmino;
Bāhā paggayha kandanti, patvā dukkhaṃ anappakaṃ.
93.
『『Āsīvisaṃva kupitaṃ, tejassiṃ duratikkamaṃ;
Na sādhurūpe āsīde, saññatānaṃ tapassinaṃ.
94.
『『Atikāyo mahissāso, ajjuno kekakādhipo;
Sahassabāhu ucchinno, isimāsajja gotamaṃ.
95.
『『Arajaṃ rajasā vacchaṃ, kisaṃ avakiriya daṇḍakī;
Tālova mūlato [samūlo (ka.)] chinno, sa rājā vibhavaṅgato.
96.
『『Upahacca manaṃ majjho [mejjho (ka.)], mātaṅgasmiṃ yasassine;
Sapārisajjo ucchinno, majjhāraññaṃ tadā ahu.
97.
『『Kaṇhadīpāyanāsajja, isiṃ andhakaveṇḍayo [veṇhuyo (sī. pī.), piṇhayo (?)];
Aññoññaṃ [aññamaññaṃ (sī. pī.)] musalā [musale (sī. syā. pī.)] hantvā, sampattā yamasādhanaṃ [yamasādanaṃ (pī.)].
98.
『『Athāyaṃ isinā satto, antalikkhacaro pure;
Pāvekkhi pathaviṃ [paṭhaviṃ (sī. syā. pī.)] cecco, hīnatto pattapariyāyaṃ.
"國王下車除王飾,移開帷幔諸遮蔽; 見聖僧祇林中坐,上前禮敬而問訊。 "國王上前見仙人,相互問候交談畢; 寒暄禮節皆盡后,退坐一旁以候詢。 "待至一旁坐定后,思量時機已成熟; 開始請問諸惡業,請教因果善惡報。 "我問聖者僧祇師,仙人眾中受尊崇; 端坐林中顯威德,仙眾圍繞甚莊嚴。 "作惡之人死後去,往生何處受果報; 我曾所作諸惡業,請為解說告訴我。 "僧祇仙人即答道,對迦尸國增盛者; 端坐林中如是言,'大王請聽我宣說。' "若人行於邪道時,有人指示正道途; 若能依教而修行,不會為荊棘所傷。 "若人行於非法時,有人指示正法道; 若能依教而修行,不會墮入惡道中。 "法即是道大王知,非法即是邪路途; 非法引向地獄去,正法引至善趣中。 "非法行者大王知,邪命生活諸眾生; 死後所往生之處,我說地獄聽我言。 "等活黑繩眾合獄,叫喚大叫兩種獄; 復有阿鼻大地獄,炎熱極熱諸苦處。 "此八地獄難超越,皆為智者所宣說; 充滿惡業造作者,各有十六小地獄。 "焰熱燃燒極可怖,光熾盛燃大恐怖; 令人毛骨悚然懼,恐怖痛苦難堪受。 "四角四門嚴設防,各處區域皆劃分; 鐵墻圍繞作界限,鐵板覆蓋密封閉。 "其地乃是鐵所成,烈焰燃燒熾熱盛; 四周百由旬之地,永遠充滿大火燃。 "墮入此等地獄中,頭下腳上倒懸著; 因其曾犯諸仙人,持戒苦行修行者。 "殺害善人受果報,如魚串炙被烤燒; 無數年歲受此苦,因造作惡業所致。 "身體內外皆燒灼,永遠不得一時停; 欲求出離地獄門,求之不得增痛苦。 "向東奔跑求出路,又往西方急急尋; 北方奔走求生路,復向南方急急逃; 無論趨向何門戶,所有門戶盡關閉。 "許多千年在獄中,地獄眾生受大苦; 舉手號哭聲震天,遭受無量大痛苦。 "如遇憤怒毒蛇時,威猛難敵難躲避; 不應侵犯善人德,持戒修行苦行者。 "巨人大力弓箭手,阿周那王克迦主; 雖有千臂亦滅亡,因犯仙人瞿曇聖。 "旃陀羅子凈無垢,檀德迦王加侮辱; 如同多羅樹斷根,此王王位終滅亡。 "摩德王起噁心時,對待象行有德者; 連同眷屬皆滅亡,其地變成荒野林。 "黑天仙人遭迫害,安達迦王起惡意; 互相以杵相擊殺,最終墮入閻羅界。 "又如此人昔神通,能于虛空自在行; 今已墮入此地界,失德輪迴受苦報。
99.
『『Tasmā hi chandāgamanaṃ, nappasaṃsanti paṇḍitā;
Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṃ saccūpasaṃhitaṃ.
100.
『『Manasā ce paduṭṭhena, yo naro pekkhate muniṃ;
Vijjācaraṇasampannaṃ, gantā so nirayaṃ adho.
101.
『『Ye vuḍḍhe [vaddhe (ka.)] paribhāsanti, pharusūpakkamā janā;
Anapaccā adāyādā, tālavatthu [tālavatthū (syā.), tālāvatthu (pī.)] bhavanti te.
102.
『『Yo ca pabbajitaṃ hanti, katakiccaṃ mahesinaṃ;
Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati.
103.
『『Yo ca rājā adhammaṭṭho, raṭṭhaviddhaṃsano mago [cuto (sī.)];
Tāpayitvā janapadaṃ, tāpane pecca paccati.
104.
『『So ca vassasahassāni [vassasahassānaṃ (sī. syā.)], sataṃ dibbāni paccati;
Accisaṅghapareto so, dukkhaṃ vedeti vedanaṃ.
105.
『『Tassa aggisikhā kāyā, niccharanti pabhassarā;
Tejobhakkhassa gattāni, lomehi ca [lomaggehi ca (sī. syā. pī.)] nakhehi ca.
106.
『『Ḍayhamānena gattena, niccaṃ santarabāhiraṃ;
Dukkhābhitunno nadati, nāgo tuttaṭṭito [tuttaddito (sī.)] yathā.
107.
『『Yo lobhā pitaraṃ hanti, dosā vā purisādhamo;
Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati.
108.
『『Sa tādiso paccati lohakumbhiyaṃ, pakkañca sattīhi hananti nittacaṃ;
Andhaṃ karitvā muttakarīsabhakkhaṃ, khāre nimujjanti tathāvidhaṃ naraṃ.
109.
『『Tattaṃ pakkuthitamayoguḷañca [pakkudhitamayoguḷañca (ka.)], dīghe ca phāle cirarattatāpite;
Vikkhambhamādāya vibandha [vibaddha (sī.), vibhajja (syā. pī.)] rajjubhi, vivaṭe mukhe sampavisanti [saṃcavanti (sī. syā. pī.)] rakkhasā.
110.
『『Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā, kākoḷasaṅghā ca dijā ayomukhā;
Saṅgamma khādanti vipphandamānaṃ, jivhaṃ vibhajja vighāsaṃ salohitaṃ.
111.
『『Taṃ daḍḍhatālaṃ paribhinnagattaṃ, nippothayantā anuvicaranti rakkhasā;
Ratī hi nesaṃ dukhino panītare, etādisasmiṃ niraye vasanti;
Ye keci loke idha pettighātino.
112.
『『Putto ca mātaraṃ hantvā, ito gantvā yamakkhayaṃ;
Bhusamāpajjate dukkhaṃ, attakammaphalūpago.
113.
『『Amanussā atibalā, hantāraṃ janayantiyā;
Ayomayehi vāḷehi [phālehi (pī.)], pīḷayanti punappunaṃ.
114.
『『Tamassavaṃ [taṃ passavaṃ (sī. syā.), taṃ passutaṃ (pī.)] sakā gattā, ruhiraṃ [rudhiraṃ (sī. syā.)] attasambhavaṃ;
Tambalohavilīnaṃva, tattaṃ pāyenti mattighaṃ [mattiyaṃ (sī.)].
115.
『『Jigucchaṃ kuṇapaṃ pūtiṃ, duggandhaṃ gūthakaddamaṃ;
Pubbalohitasaṅkāsaṃ, rahadamogayha [rahadoggayha (ka.)] tiṭṭhati.
116.
『『Tamenaṃ kimayo tattha, atikāyā ayomukhā;
Chaviṃ bhetvāna [chetvāna (sī. pī.)] khādanti, saṃgiddhā [pagiddhā (sī. syā. pī.)] maṃsalohite.
117.
『『So ca taṃ nirayaṃ patto, nimuggo sataporisaṃ;
Pūtikaṃ kuṇapaṃ vāti, samantā satayojanaṃ.
118.
『『Cakkhumāpi hi cakkhūhi, tena gandhena jīyati;
Etādisaṃ brahmadatta, mātugho labhate dukhaṃ.
119.
『『Khuradhāramanukkamma, tikkhaṃ durabhisambhavaṃ;
Patanti gabbhapātiyo [gabbhapātiniyo (sī. syā. pī.)], duggaṃ vetaraṇiṃ [vettaraṇiṃ (syā. ka.)] nadiṃ.
120.
『『Ayomayā simbaliyo, soḷasaṅgulakaṇṭakā;
Ubhato abhilambanti, duggaṃ vetaraṇiṃ [vettaraṇiṃ (syā. ka.)] nadiṃ.
121.
『『Te accimanto tiṭṭhanti, aggikkhandhāva ārakā;
Ādittā jātavedena, uddhaṃ yojanamuggatā.
"因此智者皆不讚,隨順貪慾而行事; 應以無瞋清凈心,說出真實之言語。 "若人心懷惡意時,注視具德聖賢者; 持戒智慧具足人,必定墮入地獄中。 "若人辱罵長者德,以粗暴手段對待; 無子嗣無繼承人,如多羅樹根枯死。 "若殺出家修行者,已證聖果大仙人; 此人必墮黑繩獄,長時受苦難解脫。 "若為國王不依法,如野獸般毀國土; 令民眾受諸苦惱,死後必墮炎熱獄。 "此人將於千年間,百種天年受炙烤; 火焰環繞四周身,遭受極大諸痛苦。 "從其身體四處出,閃耀火焰不停息; 火焰吞噬其身體,從毛孔爪間噴出。 "身體內外皆燒灼,永遠不得一時停; 痛苦逼迫而號叫,如象被鉤刺痛時。 "若人因貪殺父親,或因瞋恨最下劣; 此人墮入黑繩獄,長久受苦不得脫。 "如是之人受煎煮,鐵鍋之中復遭刺; 令其失明食糞尿,浸入鹼水受折磨。 "熾熱鐵丸滾燙熟,長棒長期加熱燒; 以繩捆綁緊束縛,張口惡鬼入其中。 "黑色棕色斑點鳥,烏鴉眾集鐵嘴鳥; 聚集啄食其掙扎,分食其舌並血肉。 "身體燒焦肢破碎,惡鬼追打不停息; 他們歡喜見其苦,如是地獄中受報; 世間所有殺父者,皆墮此中受折磨。 "若子殺害其母親,死後墮入閻羅界; 遭受極大諸痛苦,此為自業之果報。 "非人力大難抵擋,殺害生母之惡人; 以諸鐵製尖銳具,反覆折磨不止息。 "從其身體流出物,其血本從身中生; 如同熔化赤銅汁,灌飲殺母之惡人。 "可厭屍體腐爛臭,糞穢泥漿臭難聞; 膿血混合成池水,沉入其中不得出。 "其中巨大鐵嘴蟲,嚙破面板咬食之; 貪食其肉並其血,令其痛苦不堪受。 "墮入如是地獄中,沉沒百人深淵處; 腐臭屍體之惡氣,四散百由旬之遠。 "即使具有清凈眼,聞此惡臭亦衰敗; 如是梵授王當知,殺母之人受此苦。 "踏上剃刀鋒利邊,難行難度極銳利; 墮胎女人皆墮入,難度劍葉地獄河。 "鐵製木棉樹林立,十六指長刺尖銳; 兩岸倒懸如是樹,難度劍葉地獄河。 "彼等樹立放光明,如同火聚遠可見; 火神點燃熾燃燒,高達一由旬之上。
122.
『『Ete vajanti [sajanti (sī. pī.), pajjanti (syā.)] niraye, tatte tikhiṇakaṇṭake;
Nāriyo ca aticārā [aticāriniyo (sī. syā. pī.)], narā ca paradāragū.
123.
『『Te patanti adhokkhandhā, vivattā vihatā puthū;
Sayanti vinividdhaṅgā, dīghaṃ jagganti sabbadā [saṃvariṃ (sī. pī.)].
124.
『『Tato ratyā vivasāne [vivasane (sī. syā. pī.)], mahatiṃ pabbatūpamaṃ;
Lohakumbhiṃ pavajjanti, tattaṃ aggisamūdakaṃ.
125.
『『Evaṃ divā ca ratto ca, dussīlā mohapārutā;
Anubhonti sakaṃ kammaṃ, pubbe dukkaṭamattano.
126.
『『Yā ca bhariyā dhanakkītā, sāmikaṃ atimaññati;
Sassuṃ vā sasuraṃ vāpi, jeṭṭhaṃ vāpi nanandaraṃ [nanandanaṃ (syā. ka.)].
127.
『『Tassā vaṅkena jivhaggaṃ, nibbahanti sabandhanaṃ;
Sa byāmamattaṃ kiminaṃ, jivhaṃ passati attani [attano (sī. syā.)];
Viññāpetuṃ na sakkoti, tāpane pecca paccati.
128.
『『Orabbhikā sūkarikā, macchikā migabandhakā;
Corā goghātakā luddā, avaṇṇe vaṇṇakārakā.
129.
『『Sattīhi lohakūṭehi, nettiṃsehi usūhi ca;
Haññamānā khāranadiṃ, papatanti [sampatanti (ka.)] avaṃsirā.
130.
『『Sāyaṃ pāto kūṭakārī, ayokūṭehi haññati;
Tato vantaṃ durattānaṃ, paresaṃ bhuñjare [bhuñjate (sī. syā. pī.)] sadā.
131.
『『Dhaṅkā bheraṇḍakā [bhedaṇḍakā (ka.)] gijjhā, kākoḷā ca ayomukhā;
Vipphandamānaṃ khādanti, naraṃ kibbisakārakaṃ [kibbisakārinaṃ (pī.)].
132.
『『Ye migena migaṃ hanti, pakkhiṃ vā pana pakkhinā;
Asanto rajasā channā, gantā [gatā (ka.)] te nirayussadaṃ [nirayaṃ adho (pī.)].
133.
『『Santo ca [santova (syā.)] uddhaṃ gacchanti, suciṇṇenidha kammunā;
Suciṇṇassa phalaṃ passa, saindā [sahindā (sī.)] devā sabrahmakā.
"如是之人墮地獄,熾熱尖銳刺林中; 邪淫女子諸惡行,及與他人妻通者。 "頭下足上倒墜落,翻轉摔打眾多人; 身體被刺臥其中,長夜漫漫常清醒。 "當夜晚時分過後,如山高大鐵鍋中; 必須投入其中去,熾熱沸騰火水中。 "如是日夜不停息,破戒愚癡所覆蓋; 承受自己業果報,往昔所造諸惡業。 "若為金錢所買妻,輕視自己之丈夫; 及其公婆長輩等,或是丈夫之姊妹。 "以鉤拉出其舌頭,連根拔起不留余; 見自舌頭一尋長,蟲蛆遍佈難忍受; 不能言語表達苦,死後墮入炎熱獄。 "屠殺綿羊與豬者,捕魚狩獵諸行人; 盜賊屠牛兇殘者,誣賴善人說過非。 "以矛鐵錘及刀劍,箭矢等物加傷害; 被打投入鹼水河,頭下腳上倒墜落。 "早晚用鐵錘擊打,欺詐之人受此報; 所吐之物甚可厭,他人常來食其嘔。 "烏鴉禿鷲與鷲鳥,烏類鐵嘴諸禽鳥; 啄食掙扎造惡者,令其痛苦不堪受。 "以獸害獸行獵殺,或以鳥媒捕諸鳥; 不善之人染塵垢,必定墮入地獄中。 "善人上升往天界,因其修善諸業故; 請看善業之果報,帝釋梵天諸天眾。"
134.
『『Taṃ taṃ brūmi mahārāja, dhammaṃ raṭṭhapatī cara;
Tathā [tathā tathā (sī. syā. pī.)] rāja carāhi dhammaṃ, yathā taṃ suciṇṇaṃ nānutappeyya pacchā』』ti.
Saṃkiccajātakaṃ dutiyaṃ.
Saṭṭhinipātaṃ niṭṭhitaṃ.
Tassuddānaṃ –
Atha saṭṭhinipātamhi, suṇātha mama bhāsitaṃ;
Jātakasavhayano pavaro, soṇakaarindamasavhayano;
Tathā vuttarathesabhakiccavaroti.
"我對你說大王啊,國主應當行正法; 如是行法大王啊,善修不會後悔生。" 僧祇本生經第二 六十集終 其摘要: 於此六十集中,請聽我所說宣述; 本生故事中最勝,妙聲降敵之故事; 如是說中戰車主,僧祇聖者之事終。