B0102050501uragavaggo(蛇品)

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Suttanipātapāḷi

  1. Uragavaggo

  2. Uragasuttaṃ

1.

Yo [yo ve (syā.)] uppatitaṃ vineti kodhaṃ, visaṭaṃ sappavisaṃva osadhehi [osadhebhi (ka.)];

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ [jiṇṇamiva tacaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.), jiṇṇamivā tacaṃ (?)] purāṇaṃ.

2.

Yo rāgamudacchidā asesaṃ, bhisapupphaṃva saroruhaṃ [sareruhaṃ (ka.)] vigayha;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ, purāṇaṃ.

3.

Yo taṇhamudacchidā asesaṃ, saritaṃ sīghasaraṃ visosayitvā;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

4.

Yo mānamudabbadhī asesaṃ, naḷasetuṃva sudubbalaṃ mahogho;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

5.

Yo nājjhagamā bhavesu sāraṃ, vicinaṃ pupphamiva [pupphamiva (bahūsu)] udumbaresu;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

6.

Yassantarato na santi kopā, itibhavābhavatañca [itibbhavābhavatañca (ka.)] vītivatto;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

7.

Yassa vitakkā vidhūpitā, ajjhattaṃ suvikappitā asesā;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

8.

Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ accagamā imaṃ papañcaṃ;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

9.

Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti ñatvā [utvā (syā. pī. ka.)] loke;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

10.

Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītalobho;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

11.

Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītarāgo;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

12.

Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītadoso;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

13.

Yo nāccasārī na paccasārī, sabbaṃ vitathamidanti vītamoho;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

14.

Yassānusayā na santi keci, mūlā ca akusalā samūhatāse;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

15.

Yassa darathajā na santi keci, oraṃ āgamanāya paccayāse;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

16.

Yassa vanathajā na santi keci, vinibandhāya bhavāya hetukappā;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

17.

Yo nīvaraṇe pahāya pañca, anigho tiṇṇakathaṃkatho visallo;

So bhikkhu jahāti orapāraṃ, urago jiṇṇamivattacaṃ purāṇaṃ.

Uragasuttaṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Dhaniyasuttaṃ

18.

『『Pakkodano duddhakhīrohamasmi, (iti dhaniyo gopo)

Anutīre mahiyā samānavāso;

Channā kuṭi āhito gini, atha ce patthayasī pavassa deva』』.

19.

『『Akkodhano vigatakhilohamasmi [vigatakhīlohamasmi (sī. pī.)], (iti bhagavā)

Anutīre mahiyekarattivāso;

Vivaṭā kuṭi nibbuto gini, atha ce patthayasī pavassa deva』』.

20.

『『Andhakamakasā na vijjare, (iti dhaniyo gopo)

Kacche rūḷhatiṇe caranti gāvo;

Vuṭṭhimpi saheyyumāgataṃ, atha ce patthayasī pavassa deva』』.

我來為您直譯這段經文: 南無世尊、阿羅漢、正等正覺者 小部 經集 1. 蛇品 1. 蛇經 1. 誰能制伏升起的忿怒,如用藥草消除蛇毒; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 2. 誰能完全斷除貪慾,如潛入水中採摘蓮花; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 3. 誰能完全斷除渴愛,如令急流的河水乾涸; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 4. 誰能完全摧毀我慢,如大水沖毀脆弱的蘆葦橋; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 5. 誰在諸有中尋不得實質,如在無花果樹中尋找花朵; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 6. 誰內心無有忿怒,超越有與非有; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 7. 誰的妄想已煙消雲散,內心的分別唸完全止息; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 8. 誰不過分前進不過分退後,超越一切戲論; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 9. 誰不過分前進不過分退後,了知世間一切皆虛妄; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 10. 誰不過分前進不過分退後,離貪知一切皆虛妄; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 11. 誰不過分前進不過分退後,離欲知一切皆虛妄; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 12. 誰不過分前進不過分退後,離嗔知一切皆虛妄; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 13. 誰不過分前進不過分退後,離癡知一切皆虛妄; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 14. 誰無任何隨眠,不善根已被連根拔除; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 15. 誰無任何苦惱之因,無有趨向此岸的緣由; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 16. 誰無任何愛慾之因,無繫縛于有的因緣; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 17. 誰斷除五蓋,無憂無疑無箭; 彼比丘捨棄此岸彼岸,如蛇蛻去陳舊的皮。 第一蛇經終 2. 牧牛者陀尼耶經 18. "飯已煮好乳已擠,(牧牛者陀尼耶如是說) 我住在馬希河岸邊; 茅屋已蓋火已生,若你想下雨就下吧天神。" 19. "我已無忿無荒穢,(世尊如是說) 在馬希河岸邊住一夜; 茅屋敞開火已滅,若你想下雨就下吧天神。" 20. "這裡無蚊蟲盲蟲,(牧牛者陀尼耶如是說) 牛群在茂密的草地上漫步; 即使雨來也能忍受,若你想下雨就下吧天神。"

21.

『『Baddhāsi bhisī susaṅkhatā, (iti bhagavā)

Tiṇṇo pāragato vineyya oghaṃ;

Attho bhisiyā na vijjati, atha ce patthayasī pavassa deva』』.

22.

『『Gopī mama assavā alolā, (iti dhaniyo gopo)

Dīgharattaṃ [dīgharatta (ka.)] saṃvāsiyā manāpā;

Tassā na suṇāmi kiñci pāpaṃ, atha ce patthayasī pavassa deva』』.

23.

『『Cittaṃ mama assavaṃ vimuttaṃ, (iti bhagavā)

Dīgharattaṃ paribhāvitaṃ sudantaṃ;

Pāpaṃ pana me na vijjati, atha ce patthayasī pavassa deva』』.

24.

『『Attavetanabhatohamasmi , (iti dhaniyo gopo)

Puttā ca me samāniyā arogā;

Tesaṃ na suṇāmi kiñci pāpaṃ, atha ce patthayasī pavassa deva』』.

25.

『『Nāhaṃ bhatakosmi kassaci, (iti bhagavā)

Nibbiṭṭhena carāmi sabbaloke;

Attho bhatiyā na vijjati, atha ce patthayasī pavassa deva』』.

26.

『『Atthi vasā atthi dhenupā, (iti dhaniyo gopo)

Godharaṇiyo paveṇiyopi atthi;

Usabhopi gavampatīdha atthi, atha ce patthayasī pavassa deva』』.

27.

『『Natthi vasā natthi dhenupā, (iti bhagavā)

Godharaṇiyo paveṇiyopi natthi;

Usabhopi gavampatīdha natthi, atha ce patthayasī pavassa deva』』.

28.

『『Khilā nikhātā asampavedhī, (iti dhaniyo gopo)

Dāmā muñjamayā navā susaṇṭhānā;

Na hi sakkhinti dhenupāpi chettuṃ [chetuṃ (ka.)], atha ce patthayasī pavassa deva』』.

29.

『『Usabhoriva chetva [chetvā (syā. ka.)] bandhanāni, (iti bhagavā)

Nāgo pūtilataṃva dālayitvā [pūtilataṃ padālayitvā (syā. ka.)];

Nāhaṃ punupessaṃ [puna upessaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.), punupeyya (ka.)] gabbhaseyyaṃ, atha ce patthayasī pavassa deva』』.

30.

『『Ninnañca thalañca pūrayanto, mahāmegho pavassi tāvadeva;

Sutvā devassa vassato, imamatthaṃ dhaniyo abhāsatha.

31.

『『Lābhā vata no anappakā, ye mayaṃ bhagavantaṃ addasāma;

Saraṇaṃ taṃ upema cakkhuma, satthā no hohi tuvaṃ mahāmuni.

32.

『『Gopī ca ahañca assavā, brahmacariyaṃ [brahmacariya (ka.)] sugate carāmase;

Jātimaraṇassa pāragū [pāragā (sī. syā. kaṃ. pī.)], dukkhassantakarā bhavāmase』』.

33.

『『Nandati puttehi puttimā, (iti māro pāpimā)

Gomā [gomiko (sī. pī.), gopiko (syā. kaṃ.), gopiyo (ka.)] gohi tatheva nandati;

Upadhī hi narassa nandanā, na hi so nandati yo nirūpadhi』』.

34.

『『Socati puttehi puttimā, (iti bhagavā)

Gopiyo gohi tatheva socati;

Upadhī hi narassa socanā, na hi so socati yo nirūpadhī』』ti.

Dhaniyasuttaṃ dutiyaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Khaggavisāṇasuttaṃ

35.

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, aviheṭhayaṃ aññatarampi tesaṃ;

Na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.

36.

Saṃsaggajātassa bhavanti snehā, snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti;

Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.

37.

Mitte suhajje anukampamāno, hāpeti atthaṃ paṭibaddhacitto;

Etaṃ bhayaṃ santhave [sandhave (ka.)] pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.

38.

Vaṃso visālova yathā visatto, puttesu dāresu ca yā apekkhā;

Vaṃsakkaḷīrova [vaṃsakaḷīrova (sī.), vaṃsākaḷīrova (syā. kaṃ. pī.), vaṃsekaḷīrova (niddesa)] asajjamāno, eko care khaggavisāṇakappo.

21. "筏已紮好備妥,(世尊如是說) 已渡已達彼岸越過暴流; 已無需要筏子,若你想下雨就下吧天神。" 22. "我的牧女順從不輕浮,(牧牛者陀尼耶如是說) 長久共住令人喜愛; 我未聞她有任何過錯,若你想下雨就下吧天神。" 23. "我的心順從已解脫,(世尊如是說) 長久修習善調伏; 我實無有任何過錯,若你想下雨就下吧天神。" 24. "我靠自己的工資維生,(牧牛者陀尼耶如是說) 我的兒女們和睦無病; 我未聞他們有任何過錯,若你想下雨就下吧天神。" 25. "我不是任何人的僱工,(世尊如是說) 以無所求遊行一切世間; 已無需要工資,若你想下雨就下吧天神。" 26. "我有小牛有母牛,(牧牛者陀尼耶如是說) 有孕牛也有種牛; 這裡還有公牛為牛王,若你想下雨就下吧天神。" 27. "我無小牛無母牛,(世尊如是說) 無孕牛也無種牛; 這裡也無公牛為牛王,若你想下雨就下吧天神。" 28. "木樁深埋固不動搖,(牧牛者陀尼耶如是說) 文蔽草繩新結構良好; 即使小牛也無法掙斷,若你想下雨就下吧天神。" 29. "如公牛斷除綁縛,(世尊如是說) 如象破壞腐朽藤蔓; 我不再入母胎受生,若你想下雨就下吧天神。" 30. 頓時大雨雲降臨,充滿低地與高地; 聽聞天神降雨時,陀尼耶說此義。 31. "我們獲得大利益,得見世尊; 具眼者我們歸依你,偉大牟尼請做我們的導師。 32. 我和牧女都順從,我們在善逝處修習梵行; 超越生死到彼岸,我們會成為苦的終結者。" 33. "有子者以子歡喜,(惡魔波旬如是說) 牧牛者以牛歡喜; 執取實為人歡喜,無執取者則無歡喜。" 34. "有子者以子憂愁,(世尊如是說) 牧牛者以牛憂愁; 執取實為人憂愁,無執取者則無憂愁。" 第二牧牛者陀尼耶經終 3. 犀角經 35. 對一切眾生放下刀杖,不傷害他們中任何一個; 不求子女何況友伴,如犀角獨行。 36. 由親近而生愛戀,隨愛戀而生此苦; 觀察愛戀之過患,如犀角獨行。 37. 憐憫親朋好友,繫縛心意損利益; 觀察親近之畏懼,如犀角獨行。 38. 如竹枝互相纏繞,對子女妻子的期待; 如竹筍不受繫縛,如犀角獨行。

39.

Migo araññamhi yathā abaddho [abandho (syā. kaṃ.)], yenicchakaṃ gacchati gocarāya;

Viññū naro seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.

40.

Āmantanā hoti sahāyamajjhe, vāse ṭhāne gamane cārikāya;

Anabhijjhitaṃ seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.

41.

Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe, puttesu ca vipulaṃ hoti pemaṃ;

Piyavippayogaṃ vijigucchamāno, eko care khaggavisāṇakappo.

42.

Cātuddiso appaṭigho ca hoti, santussamāno itarītarena;

Parissayānaṃ sahitā achambhī, eko care khaggavisāṇakappo.

43.

Dussaṅgahā pabbajitāpi eke, atho gahaṭṭhā gharamāvasantā;

Appossukko paraputtesu hutvā, eko care khaggavisāṇakappo.

44.

Oropayitvā gihibyañjanāni [gihivyañjanāni (syā. kaṃ. pī.)], sañchinnapatto [saṃsīnapatto (sī.)] yathā koviḷāro;

Chetvāna vīro gihibandhanāni, eko care khaggavisāṇakappo.

45.

Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāridhīraṃ;

Abhibhuyya sabbāni parissayāni, careyya tenattamano satīmā.

46.

No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāridhīraṃ;

Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya, eko care mātaṅgaraññeva nāgo.

47.

Addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ, seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā;

Ete aladdhā anavajjabhojī, eko care khaggavisāṇakappo.

48.

Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni, kammāraputtena suniṭṭhitāni;

Saṅghaṭṭamānāni duve bhujasmiṃ, eko care khaggavisāṇakappo.

49.

Evaṃ dutiyena [dutiyena (sabbattha)] sahā mamassa, vācābhilāpo abhisajjanā vā;

Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.

50.

Kāmā hi citrā madhurā manoramā, virūparūpena mathenti cittaṃ;

Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.

51.

Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca, rogo ca sallañca bhayañca metaṃ;

Etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.

52.

Sītañca uṇhañca khudaṃ pipāsaṃ, vātātape ḍaṃsasarīsape [ḍaṃsasiriṃsape (sī. syā. kaṃ. pī.)] ca;

Sabbānipetāni abhisambhavitvā, eko care khaggavisāṇakappo.

53.

Nāgova yūthāni vivajjayitvā, sañjātakhandho padumī uḷāro;

Yathābhirantaṃ viharaṃ [vihare (sī. pī. niddesa)] araññe, eko care khaggavisāṇakappo.

54.

Aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa, yaṃ phassaye [phussaye (syā.)] sāmayikaṃ vimuttiṃ;

Ādiccabandhussa vaco nisamma, eko care khaggavisāṇakappo.

55.

Diṭṭhīvisūkāni upātivatto, patto niyāmaṃ paṭiladdhamaggo;

Uppannañāṇomhi anaññaneyyo, eko care khaggavisāṇakappo.

56.

Nillolupo nikkuho nippipāso, nimmakkho niddhantakasāvamoho;

Nirāsayo [nirāsāso (ka.)] sabbaloke bhavitvā, eko care khaggavisāṇakappo.

57.

Pāpaṃ sahāyaṃ parivajjayetha, anatthadassiṃ visame niviṭṭhaṃ;

Sayaṃ na seve pasutaṃ pamattaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.

58.

Bahussutaṃ dhammadharaṃ bhajetha, mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantaṃ;

Aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.

59.

Khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhañca loke, analaṅkaritvā anapekkhamāno;

Vibhūsanaṭṭhānā virato saccavādī, eko care khaggavisāṇakappo.

60.

Puttañca dāraṃ pitarañca mātaraṃ, dhanāni dhaññāni ca bandhavāni [bandhavāni ca (pī.)];

Hitvāna kāmāni yathodhikāni, eko care khaggavisāṇakappo.

39. 如林中未被束縛的鹿,隨意前往覓食處; 智者觀察獨立自由,如犀角獨行。 40. 在友伴之中需交談,住處行走遊方時; 觀察不受羨慕的自由,如犀角獨行。 41. 在友伴之中有戲樂歡娛,對子女有廣大慈愛; 厭惡與所愛別離,如犀角獨行。 42. 四方無礙自在行,以所得少許知足; 忍受危難無所懼,如犀角獨行。 43. 有些出家者難相處,在家者住于俗家; 對他人子女少關心,如犀角獨行。 44. 除去在家的標誌,如科維拉羅樹落葉; 勇士斷除在家束縛,如犀角獨行。 45. 若得明智的同伴,共行善住有智慧; 克服一切諸危難,正念歡喜同行走。 46. 若不得明智的同伴,共行善住有智慧; 如王捨棄已征服國,如象獨行於林野。 47. 誠然我們讚美善友,應與最上相等者為伴; 若得不到無過之食,如犀角獨行。 48. 見到金匠子製作,閃耀的黃金飾物; 兩臂相碰發出聲,如犀角獨行。 49. 如是與伴共相處,會有言語相互執著; 觀察未來此畏懼,如犀角獨行。 50. 欲樂多彩甜美悅意,以種種相迷亂心; 見到欲樂中過患,如犀角獨行。 51. 此是災禍與瘡患,災難疾病與箭懼; 見到欲樂中畏懼,如犀角獨行。 52. 寒熱飢渴風日暑,蚊蟲與爬行動物; 克服所有這些已,如犀角獨行。 53. 如象離群獨自行,肩膀隆起高貴蓮花; 隨意安住于林野,如犀角獨行。 54. 喜歡群居不可能,證得暫時的解脫; 聽聞太陽親族語,如犀角獨行。 55. 超越種種見解爭,已得決定見道跡; 生起智慧不從他,如犀角獨行。 56. 無貪慾無虛偽無渴愛,無虛榮已除垢染與癡; 於一切世間無希求,如犀角獨行。 57. 遠離惡劣的同伴,見非義住于邪道; 自己不近放逸者,如犀角獨行。 58. 親近多聞持法者,高貴具辯才的友; 了知義理除疑惑,如犀角獨行。 59. 不裝飾不貪求,世間戲樂歡娛與欲樂; 遠離裝飾處說實語,如犀角獨行。 60. 捨棄子女與妻子,父母財富與穀物; 及親眷隨其所有,如犀角獨行。 User: 這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,請在章節編號數字後加反斜槓,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標註現代地名。請一次性完整輸出,一定不要脫漏句子。61. ''Saṅgo eso parittamettha sokhyaṃ, appassādo dukkhamettha bhiyyo; Gaḷo [galo (sī. syā. kaṃ. pī.), gaṇḍo (ka.)] eso'' iti ñatvā mutīmā, eko care khaggavisāṇakappo. Sandālayitvāna saṃyojanāni, jālaṃva bhetvā salilambucārī; Aggīva daḍḍhaṃ anivattamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Okkhittacakkhu na ca pādalolo, guttindriyo rakkhitamānasāno; Anavassuto aparidayhāno [aparidayhamāno (sī. pī.)], eko care khaggavisāṇakappo. Ohārayitvā gihibyañjanāni, sañchannapatto [saṃsīnapatto (sī.)] yathā pārichatto [pāricchattako (syā. ka.)]; Kāsāyavattho abhinikkhamitvā, eko care khaggavisāṇakappo. Rasesu gedhaṃ akaraṃ alolo, anaññaposī sapadānacārī; Kule kule appaṭibaddhacitto, eko care khaggavisāṇakappo. Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso, upakkilese byapanujja sabbe; Anissito chetva sinehadosaṃ, eko care khaggavisāṇakappo. Vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukkhañca, pubbeva ca somanassadomanassaṃ; Laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ, eko care khaggavisāṇakappo. Āraddhavīriyo paramatthapattiyā, alīnacitto akusītavutti; Daḷhanikkamo thāmabalūpapanno, eko care khaggavisāṇakappo. Paṭisallānaṃ jhānamariñcamāno, dhammesu niccaṃ anudhammacārī; Ādīnavaṃ sammasitā bhavesu, eko care khaggavisāṇakappo. Taṇhakkhayaṃ patthayamappamatto, aneḷamūgo sutavā satīmā; Saṅkhātadhammo niyato padhanvā, eko care khaggavisāṇakappo. Sīhova saddesu asantasanto, vātova jālamhi asajjamāno; Padumamva toyena alippamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Sīho yathā dāṭhabalī pasayha, rājā migānaṃ abhibhuyya [abhibhuyyacārī (ka.)] cārī; Sevetha pantāni senāsanāni, eko care khaggavisāṇakappo. Mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ, āsevamāno muditañca kāle; Sabbena lokena avirujjhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ, sandālayitvāna saṃyojanāni; Asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhi, eko care khaggavisāṇakappo. Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā, nikkāraṇā dullabhā ajja mittā; Attatthapaññā asucī manussā, eko care khaggavisāṇakappo. Khaggavisāṇasuttaṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ. Kasibhāradvājasuttaṃ Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati dakkhiṇāgirismiṃ ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa kammanto tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanā vattati. Atha kho bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ piṇḍāya ṭhitaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ''Ahaṃ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmi; tvampi, samaṇa, kasassu ca vapassu ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassū''ti. ''Ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī''ti. ''Na kho pana mayaṃ passāma bhoto gotamassa yugaṃ vā naṅgalaṃ vā phālaṃ vā pācanaṃ vā balibadde vā; atha ca pana bhavaṃ gotamo evamāha – 'ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī'''ti. Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi – A: 61. "此是繫縛此樂少,無味此處苦更多; 此是鉤餌"智者知,如犀角獨行。 62. 斷除一切結縛已,如水中魚破網行; 如火燒盡不復回,如犀角獨行。 63. 垂目而行不妄動,護諸根門護其意; 不漏不為欲所燒,如犀角獨行。 64. 除去在家的標誌,如波利查多樹落葉; 披著袈裟而出家,如犀角獨行。 65. 于味不生貪著心,不依他活次第乞; 于諸俗家心不繫,如犀角獨行。 66. 斷除心中五蓋已,遠離一切諸垢染; 無所依斷愛與嗔,如犀角獨行。 67. 背棄苦樂與憂喜,以及先前喜與憂; 獲得舍心清凈定,如犀角獨行。 68. 為證最上義精進,心不怯懦不懈怠; 堅固勇猛具力量,如犀角獨行。 69. 不捨禪修與獨處,常依法而行於法; 觀察諸有之過患,如犀角獨行。 70. 希求滅盡渴愛者,不放逸具聞正念; 知法決定具智慧,如犀角獨行。 71. 如獅聞聲不驚恐,如風不著于羅網; 如蓮不染於水中,如犀角獨行。 72. 如獅具牙力制勝,獸王超越行走者; 親近寂靜住處行,如犀角獨行。 73. 慈悲喜捨解脫心,適時修習此諸法; 與一切世無違諍,如犀角獨行。 74. 斷除貪慾嗔與癡,破除一切諸結縛; 命終之時無恐懼,如犀角獨行。 75. 為利而交往親近,今日無因難得友; 為己利智不凈者,如犀角獨行。 第三犀角經終 4. 婆羅門耕田經 76. 如是我聞:一時,世尊住在摩揭陀國南山(在現今印度比哈爾邦)的婆羅門村莊伊卡那拉。那時,耕田婆羅豆婆遮婆羅門在播種時備有五百犁。那時,世尊在午前著衣持缽,往耕田婆羅豆婆遮婆羅門工作之處。 那時,耕田婆羅豆婆遮婆羅門正在分發食物。世尊往分發食物處走去,到了後站在一旁。耕田婆羅豆婆遮婆羅門見世尊為托缽而站立。見已,對世尊說: "沙門,我耕田且播種,耕種后我才食;你也應該耕田且播種,耕種后才食。" "婆羅門,我也耕田且播種,耕種后我才食。" "但是我們沒有看見尊者喬達摩的軛、犁、犁鏵、鞭子或耕牛;然而尊者喬達摩卻這樣說:'婆羅門,我也耕田且播種,耕種后我才食。'" 於是耕田婆羅豆婆遮婆羅門以偈頌對世尊說: User: 這些是用於語言學術用途,請完整直譯成簡體中文,不要意譯縮略,如果檔案中有重複的部分也照譯不要省略,請在章節編號數字後加反斜槓,巴利文不要對照輸出; 遇到原文是對仗詩歌體時譯文也請儘量對仗; 其中的古代地名如有把握註解成現代地名的,請在(括號里)標

61.

Saṅgo eso parittamettha sokhyaṃ, appassādo dukkhamettha bhiyyo;

Gaḷo eso iti ñatvā mutīmā [matīmā (syā. ka.)], eko care khaggavisāṇakappo.

62.

Sandālayitvāna [padālayitvāna (ka.)] saṃyojanāni, jālaṃva bhetvā salilambucārī;

Aggīva daḍḍhaṃ anivattamāno, eko care khaggavisāṇakappo.

63.

Okkhittacakkhū na ca pādalolo, guttindriyo rakkhitamānasāno;

Anavassuto apariḍayhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.

64.

Ohārayitvā gihibyañjanāni, sañchannapatto [sañchinnapatto (syā. pī.), pacchinnapatto (ka.)] yathā pārichatto;

Kāsāyavattho abhinikkhamitvā, eko care khaggavisāṇakappo.

65.

Rasesu gedhaṃ akaraṃ alolo, anaññaposī sapadānacārī;

Kule kule appaṭibaddhacitto [appaṭibandhacitto (ka.)], eko care khaggavisāṇakappo.

66.

Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso, upakkilese byapanujja sabbe;

Anissito chetva [chetvā (syā. pī. ka.)] sinehadosaṃ [snehadosaṃ (ka.)], eko care khaggavisāṇakappo.

67.

Vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukhañca, pubbeva ca somanassadomanassaṃ;

Laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.

68.

Āraddhavīriyo paramatthapattiyā, alīnacitto akusītavutti;

Daḷhanikkamo thāmabalūpapanno, eko care khaggavisāṇakappo.

69.

Paṭisallānaṃ jhānamariñcamāno, dhammesu niccaṃ anudhammacārī;

Ādīnavaṃ sammasitā bhavesu, eko care khaggavisāṇakappo.

70.

Taṇhakkhayaṃ patthayamappamatto, aneḷamūgo [anelamūgo (syā. pī. ka.)] sutavā satīmā;

Saṅkhātadhammo niyato padhānavā, eko care khaggavisāṇakappo.

71.

Sīhova saddesu asantasanto, vātova jālamhi asajjamāno;

Padumaṃva toyena alippamāno [alimpamāno (sī. syā. ka.)], eko care khaggavisāṇakappo.

72.

Sīho yathā dāṭhabalī pasayha, rājā migānaṃ abhibhuyya cārī;

Sevetha pantāni senāsanāni, eko care khaggavisāṇakappo.

73.

Mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ, āsevamāno muditañca kāle;

Sabbena lokena avirujjhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.

74.

Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ, sandālayitvāna saṃyojanāni;

Asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhi, eko care khaggavisāṇakappo.

75.

Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā, nikkāraṇā dullabhā ajja mittā;

Attaṭṭhapaññā asucī manussā, eko care khaggavisāṇakappo.

Khaggavisāṇasuttaṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ.

61. "此是執著此樂少,無味此處苦更多; 此是鉤餌"智者知,如犀角獨行。 62. 斷除一切結縛已,如水中魚破網行; 如火燒盡不復回,如犀角獨行。 63. 垂目而行不妄動,護諸根門護其意; 不漏不為欲所燒,如犀角獨行。 64. 除去在家的標誌,如波利查多樹落葉; 披著袈裟而出家,如犀角獨行。 65. 于味不生貪著心,不依他活次第乞; 于諸俗家心不繫,如犀角獨行。 66. 斷除心中五蓋已,遠離一切諸垢染; 無所依斷愛與嗔,如犀角獨行。 67. 背棄苦樂與憂喜,以及先前喜與憂; 獲得舍心清凈定,如犀角獨行。 68. 為證最上義精進,心不怯懦不懈怠; 堅固勇猛具力量,如犀角獨行。 69. 不捨禪修與獨處,常依法而行於法; 觀察諸有之過患,如犀角獨行。 70. 希求滅盡渴愛者,不放逸具聞正念; 知法決定具智慧,如犀角獨行。 71. 如獅聞聲不驚恐,如風不著于羅網; 如蓮不染於水中,如犀角獨行。 72. 如獅具牙力制勝,獸王超越行走者; 親近寂靜住處行,如犀角獨行。 73. 修習慈悲喜捨心,及解脫心於適時; 與一切世無違諍,如犀角獨行。 74. 斷除貪慾嗔與癡,破除一切諸結縛; 命終之時無恐懼,如犀角獨行。 75. 為利而交往親近,今日無因難得友; 為己利智不凈者,如犀角獨行。 第三犀角經終

  1. Kasibhāradvājasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati dakkhiṇāgirismiṃ [dakkhiṇagirismiṃ (ka.)] ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa kammanto tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanā vattati. Atha kho bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

Addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ piṇḍāya ṭhitaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – 『『ahaṃ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmi. Tvampi, samaṇa, kasassu ca vapassu ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassū』』ti.

『『Ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī』』ti. 『『Na kho pana mayaṃ [na kho pana samaṇa (syā.)] passāma bhoto gotamassa yugaṃ vā naṅgalaṃ vā phālaṃ vā pācanaṃ vā balibadde [balivadde (sī. pī.), balībadde (?)] vā. Atha ca pana bhavaṃ gotamo evamāha – 『ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī』』』ti.

Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

76.

『『Kassako paṭijānāsi, na ca passāma te kasiṃ;

Kasiṃ no pucchito brūhi, yathā jānemu te kasiṃ』』.

77.

『『Saddhā bījaṃ tapo vuṭṭhi, paññā me yuganaṅgalaṃ;

Hirī īsā mano yottaṃ, sati me phālapācanaṃ.

78.

『『Kāyagutto vacīgutto, āhāre udare yato;

Saccaṃ karomi niddānaṃ, soraccaṃ me pamocanaṃ.

79.

『『Vīriyaṃ me dhuradhorayhaṃ, yogakkhemādhivāhanaṃ;

Gacchati anivattantaṃ, yattha gantvā na socati.

80.

『『Evamesā kasī kaṭṭhā, sā hoti amatapphalā;

Etaṃ kasiṃ kasitvāna, sabbadukkhā pamuccatī』』ti.

Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo mahatiyā kaṃsapātiyā pāyasaṃ [pāyāsaṃ (sabbattha)] vaḍḍhetvā bhagavato upanāmesi – 『『bhuñjatu bhavaṃ gotamo pāyasaṃ. Kassako bhavaṃ; yaṃ hi bhavaṃ gotamo amatapphalaṃ [amatapphalampi (saṃ. ni. 1.197)] kasiṃ kasatī』』ti.

81.

『『Gāthābhigītaṃ me abhojaneyyaṃ, sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo;

Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā.

  1. 婆羅門耕田經 如是我聞:一時,世尊住在摩揭陀國(現今印度比哈爾邦)南山的婆羅門村莊伊卡那拉。那時,耕田婆羅豆婆遮婆羅門在播種時備有五百犁。那時,世尊在午前著衣持缽,往耕田婆羅豆婆遮婆羅門工作之處。那時,耕田婆羅豆婆遮婆羅門正在分發食物。世尊往分發食物處走去,到了後站在一旁。 耕田婆羅豆婆遮婆羅門見世尊為托缽而站立。見已,對世尊說:"沙門,我耕田且播種,耕種后我才食;你也應該耕田且播種,耕種后才食。" "婆羅門,我也耕田且播種,耕種后我才食。""但是我們沒有看見尊者喬達摩的軛、犁、犁鏵、鞭子或耕牛;然而尊者喬達摩卻這樣說:'婆羅門,我也耕田且播種,耕種后我才食。'" 於是耕田婆羅豆婆遮婆羅門以偈頌對世尊說: 76. "你自稱是耕田者,但我們不見你耕; 被問到請說耕田,讓我們知道你的耕。" 77. "信為種子苦行雨,智慧是我軛與犁; 慚愧為轅心是紐,正念是我鏵與鞭。 78. "護身護語節飲食,以真實作除草務; 柔和為我解脫韁,精進為我擔重軛。 79. "精進為我駕馭牛,趣向安穩無繫縛; 直往前行永不退,至無憂處不悲傷。 80. "如是耕田已完成,其果實為不死果; 耕此田地得解脫,解脫一切諸苦惱。" 於是耕田婆羅豆婆遮婆羅門以大銅缽盛乳粥供養世尊:"請尊者喬達摩食用乳粥。尊者是耕田者,因為尊者喬達摩耕種不死果之田。" 81. "唱誦偈頌所得食,對正直者非正法; 諸佛擯棄偈得食,婆羅門此乃正法。

82.

『『Aññena ca kevalinaṃ mahesiṃ, khīṇāsavaṃ kukkuccavūpasantaṃ;

Annena pānena upaṭṭhahassu, khettaṃ hi taṃ puññapekkhassa hotī』』ti.

『『Atha kassa cāhaṃ, bho gotama, imaṃ pāyasaṃ dammī』』ti? 『『Na khvāhaṃ taṃ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yassa so pāyaso bhutto sammā pariṇāmaṃ gaccheyya, aññatra tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā. Tena hi tvaṃ, brāhmaṇa, taṃ pāyasaṃ appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udake opilāpehī』』ti.

Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo taṃ pāyasaṃ appāṇake udake opilāpesi. Atha kho so pāyaso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati [sandhūmāyati sampadhūmāyati (syā.)]. Seyyathāpi nāma phālo divasaṃ santatto [divasasantatto (sī. syā. kaṃ. pī.)] udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati; evameva so pāyaso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati.

Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo saṃviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ , bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti [dakkhintīti (sī. syā. kaṃ. pī.)]; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada』』nti.

Alattha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 『『Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā』』ti abbhaññāsi. Aññataro ca [aññataro ca kho (sī. pī.), aññataro kho (syā. kaṃ. ka.)] panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.

Kasibhāradvājasuttaṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Cundasuttaṃ

83.

『『Pucchāmi muniṃ pahūtapaññaṃ, (iti cundo kammāraputto)

Buddhaṃ dhammassāmiṃ vītataṇhaṃ;

Dvipaduttamaṃ [dipaduttamaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] sārathīnaṃ pavaraṃ, kati loke samaṇā tadiṅgha brūhi』』.

84.

『『Caturo samaṇā na pañcamatthi, (cundāti bhagavā)

Te te āvikaromi sakkhipuṭṭho;

Maggajino maggadesako ca, magge jīvati yo ca maggadūsī』』.

85.

『『Kaṃ maggajinaṃ vadanti buddhā, (iti cundo kammāraputto)

Maggakkhāyī kathaṃ atulyo hoti;

Magge jīvati me brūhi puṭṭho, atha me āvikarohi maggadūsiṃ』』 [maggadūsī (ka.)].

86.

『『Yo tiṇṇakathaṃkatho visallo, nibbānābhirato anānugiddho;

Lokassa sadevakassa netā, tādiṃ maggajinaṃ vadanti buddhā.

87.

『『Paramaṃ paramanti yodha ñatvā, akkhāti vibhajate idheva dhammaṃ;

Taṃ kaṅkhachidaṃ muniṃ anejaṃ, dutiyaṃ bhikkhunamāhu maggadesiṃ.

82. "應以其他飲食事,供養大仙具德者; 漏盡無悔圓滿人,此乃求福良田地。" "那麼,尊者喬達摩,我應該把這乳粥給誰呢?""婆羅門,我在這天神世界、魔羅世界、梵天世界,以及包含沙門、婆羅門、天人、人類的眾生中,我不見有誰食用此粥能正常消化,除了如來或如來的弟子。因此,婆羅門,你應該把這乳粥倒在無草之地,或投入無生物的水中。" 於是耕田婆羅豆婆遮婆羅門將乳粥投入無生物的水中。那乳粥投入水中便發出嘶嘶聲、沸騰聲,冒煙發熱。猶如整日燒熱的犁鏵投入水中,發出嘶嘶聲、沸騰聲,冒煙發熱;同樣地,那乳粥投入水中便發出嘶嘶聲、沸騰聲,冒煙發熱。 於是耕田婆羅豆婆遮婆羅門恐懼、毛髮豎立,往世尊處走去;到已,以頭面禮世尊足,對世尊說:"殊勝啊,尊者喬達摩!殊勝啊,尊者喬達摩!譬如,尊者喬達摩,使倒者得起,使蔽者顯露,為迷者指路,在暗中持燈,使有眼者見物。如是,尊者喬達摩以種種方便開示法義。我今歸依尊者喬達摩、法和比丘僧。愿我得在尊者喬達摩處出家,得具足戒。" 耕田婆羅豆婆遮婆羅門在世尊處得出家,得具足戒。具足戒不久,尊者婆羅豆婆遮獨居遠離,不放逸,精進,專心而住,不久即證得 - 族姓子們正確地從在家出家而趣向非家的 - 那無上梵行的究竟,于現法中自知、證悟、具足而住。他知:"生已盡,梵行已立,所作已辦,不受後有。"尊者婆羅豆婆遮成為阿羅漢之一。 第四婆羅門耕田經終 5. 純陀經 83. "我問具大智慧牟尼,(鐵匠子純陀說) 佛陀法主離渴愛; 二足尊最勝調御,請說世間幾沙門。" 84. "沙門四種無第五,(世尊對純陀說) 我為汝證實顯示; 道勝、說道及道生,污道為四種沙門。" 85. "佛說誰是勝道者,(鐵匠子純陀說) 說道者何無等倫; 請說道生我所問,並顯示我污道者。" 86. "已度疑惑無箭刺,樂涅槃無所貪著; 天人世界之導師,諸佛說此為勝道。 87. "知最上法為最上,說法分別於此處; 斬斷疑惑無動牟尼,稱第二比丘說道。

88.

『『Yo dhammapade sudesite, magge jīvati saññato satīmā;

Anavajjapadāni sevamāno, tatiyaṃ bhikkhunamāhu maggajīviṃ.

89.

『『Chadanaṃ katvāna subbatānaṃ, pakkhandī kuladūsako pagabbho;

Māyāvī asaññato palāpo, patirūpena caraṃ sa maggadūsī.

90.

『『Ete ca paṭivijjhi yo gahaṭṭho, sutavā ariyasāvako sapañño;

Sabbe netādisāti [sabbe ne tādisāti (sī. syā. pī.)] ñatvā, iti disvā na hāpeti tassa saddhā;

Kathaṃ hi duṭṭhena asampaduṭṭhaṃ, suddhaṃ asuddhena samaṃ kareyyā』』ti.

Cundasuttaṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Parābhavasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

91.

『『Parābhavantaṃ purisaṃ, mayaṃ pucchāma gotama [gotamaṃ (sī. syā.)];

Bhagavantaṃ [bhavantaṃ (syā. ka.)] puṭṭhumāgamma, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

92.

『『Suvijāno bhavaṃ hoti, suvijāno [duvijāno (syā. ka.)] parābhavo;

Dhammakāmo bhavaṃ hoti, dhammadessī parābhavo』』.

93.

『『Iti hetaṃ vijānāma, paṭhamo so parābhavo;

Dutiyaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

94.

『『Asantassa piyā honti, sante na kurute piyaṃ;

Asataṃ dhammaṃ roceti, taṃ parābhavato mukhaṃ』』.

95.

『『Iti hetaṃ vijānāma, dutiyo so parābhavo;

Tatiyaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

96.

『『Niddāsīlī sabhāsīlī, anuṭṭhātā ca yo naro;

Alaso kodhapaññāṇo, taṃ parābhavato mukhaṃ』』.

97.

『『Iti hetaṃ vijānāma, tatiyo so parābhavo;

Catutthaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

98.

『『Yo mātaraṃ [yo mātaraṃ vā (sī. syā. kaṃ. pī.)] pitaraṃ vā, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;

Pahu santo na bharati, taṃ parābhavato mukhaṃ』』.

99.

『『Iti hetaṃ vijānāma, catuttho so parābhavo;

Pañcamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

100.

『『Yo brāhmaṇaṃ [yo brāhmaṇaṃ vā (sī. syā. kaṃ. pī.)] samaṇaṃ vā, aññaṃ vāpi vanibbakaṃ;

Musāvādena vañceti, taṃ parābhavato mukhaṃ』』.

101.

『『Iti hetaṃ vijānāma, pañcamo so parābhavo;

Chaṭṭhamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

102.

『『Pahūtavitto puriso, sahirañño sabhojano;

Eko bhuñjati sādūni, taṃ parābhavato mukhaṃ』』.

103.

『『Iti hetaṃ vijānāma, chaṭṭhamo so parābhavo;

Sattamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

104.

『『Jātitthaddho dhanatthaddho, gottatthaddho ca yo naro;

Saññātiṃ atimaññeti, taṃ parābhavato mukhaṃ』』.

105.

『『Iti hetaṃ vijānāma, sattamo so parābhavo;

Aṭṭhamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

106.

『『Itthidhutto surādhutto, akkhadhutto ca yo naro;

Laddhaṃ laddhaṃ vināseti, taṃ parābhavato mukhaṃ』』.

107.

『『Iti hetaṃ vijānāma, aṭṭhamo so parābhavo;

Navamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

108.

『『Sehi dārehi asantuṭṭho [dārehyasantuṭṭho (ka.)], vesiyāsu padussati [padissati (sī.)];

Dussati [dissati (sī. pī.)] paradāresu, taṃ parābhavato mukhaṃ』』.

88. "于善說法道之中,調御正念而安住; 常行無過失行跡,稱第三比丘道生。 89. "覆蓋善戒者形相,輕率污家無慚愧; 虛偽不調戲論者,行似善相污道人。 90. "若有多聞智慧深,聖者弟子在家人; 洞悉彼等非同等,見已其信永不失; 何以將污與不污,不凈與凈相提並。" 第五純陀經終 6. 衰敗經 如是我聞:一時,世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯提)祇樹給孤獨園。那時,有一位天神在深夜裡,以殊勝容色遍照祇園,往世尊處走去;到已,禮敬世尊,站在一旁。站在一旁的那位天神以偈頌對世尊說: 91. "我們問喬達摩尊,關於衰敗之人; 前來請問世尊,何為衰敗之因。" 92. "易知興盛之道,易知衰敗之道; 愛法者得興盛,厭法者得衰敗。" 93. "如是我們已知,此為第一衰敗; 請說第二世尊,何為衰敗之因。" 94. "親近不善之人,不親近善良者; 喜好不善之法,此為衰敗之因。" 95. "如是我們已知,此為第二衰敗; 請說第三世尊,何為衰敗之因。" 96. "若人好眠貪集,懈怠不勤勉者; 懶惰且易忿怒,此為衰敗之因。" 97. "如是我們已知,此為第三衰敗; 請說第四世尊,何為衰敗之因。" 98. "若人有能養親,不養年老衰弱; 父母度過青春,此為衰敗之因。" 99. "如是我們已知,此為第四衰敗; 請說第五世尊,何為衰敗之因。" 100. "若以虛妄欺騙,婆羅門與沙門; 或其他行乞者,此為衰敗之因。" 101. "如是我們已知,此為第五衰敗; 請說第六世尊,何為衰敗之因。" 102. "若人多有財富,黃金食物豐足; 獨自享用美味,此為衰敗之因。" 103. "如是我們已知,此為第六衰敗; 請說第七世尊,何為衰敗之因。" 104. "若人因生傲慢,因財富而傲慢; 輕視己之親族,此為衰敗之因。" 105. "如是我們已知,此為第七衰敗; 請說第八世尊,何為衰敗之因。" 106. "若人耽溺女色,沉迷飲酒賭博; 所得盡皆揮霍,此為衰敗之因。" 107. "如是我們已知,此為第八衰敗; 請說第九世尊,何為衰敗之因。" 108. "不滿足於己妻,與淫女相往來; 又親近他人妻,此為衰敗之因。"

109.

『『Iti hetaṃ vijānāma, navamo so parābhavo;

Dasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

110.

『『Atītayobbano poso, āneti timbarutthaniṃ;

Tassā issā na supati, taṃ parābhavato mukhaṃ』』.

111.

『『Iti hetaṃ vijānāma, dasamo so parābhavo;

Ekādasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

112.

『『Itthiṃ soṇḍiṃ vikiraṇiṃ, purisaṃ vāpi tādisaṃ;

Issariyasmiṃ ṭhapeti [ṭhāpeti (sī. pī.), thapeti (ka.)], taṃ parābhavato mukhaṃ』』.

113.

『『Iti hetaṃ vijānāma, ekādasamo so parābhavo;

Dvādasamaṃ bhagavā brūhi, kiṃ parābhavato mukhaṃ』』.

114.

『『Appabhogo mahātaṇho, khattiye jāyate kule;

So ca rajjaṃ patthayati, taṃ parābhavato mukhaṃ』』.

115.

『『Ete parābhave loke, paṇḍito samavekkhiya;

Ariyo dassanasampanno, sa lokaṃ bhajate siva』』nti.

Parābhavasuttaṃ chaṭṭhaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Vasalasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesane aggi pajjalito hoti āhuti paggahitā. Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami.

Addasā kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – 『『tatreva [atreva (syā. ka.)], muṇḍaka; tatreva, samaṇaka; tatreva, vasalaka tiṭṭhāhī』』ti.

Evaṃ vutte, bhagavā aggikabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – 『『jānāsi pana tvaṃ, brāhmaṇa, vasalaṃ vā vasalakaraṇe vā dhamme』』ti? 『『Na khvāhaṃ, bho gotama, jānāmi vasalaṃ vā vasalakaraṇe vā dhamme; sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu, yathāhaṃ jāneyyaṃ vasalaṃ vā vasalakaraṇe vā dhamme』』ti. 『『Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī』』ti. 『『Evaṃ, bho』』ti kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –

116.

『『Kodhano upanāhī ca, pāpamakkhī ca yo naro;

Vipannadiṭṭhi māyāvī, taṃ jaññā vasalo iti.

117.

『『Ekajaṃ vā dvijaṃ [dijaṃ (pī.)] vāpi, yodha pāṇaṃ vihiṃsati;

Yassa pāṇe dayā natthi, taṃ jaññā vasalo iti.

118.

『『Yo hanti parirundhati [uparundheti (syā.), uparundhati (ka.)], gāmāni nigamāni ca;

Niggāhako [nigghātako (?)] samaññāto, taṃ jaññā vasalo iti.

119.

『『Gāme vā yadi vā raññe, yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ;

Theyyā adinnamādeti [adinnaṃ ādiyati (sī. pī.)], taṃ jaññā vasalo iti.

120.

『『Yo have iṇamādāya, cujjamāno [bhuñjamāno (?)] palāyati;

Na hi te iṇamatthīti, taṃ jaññā vasalo iti.

121.

『『Yo ve kiñcikkhakamyatā, panthasmiṃ vajantaṃ janaṃ;

Hantvā kiñcikkhamādeti, taṃ jaññā vasalo iti.

122.

『『Attahetu parahetu, dhanahetu ca [dhanahetu va (ka.)] yo naro;

Sakkhipuṭṭho musā brūti, taṃ jaññā vasalo iti.

123.

『『Yo ñātīnaṃ sakhīnaṃ vā, dāresu paṭidissati;

Sāhasā [sahasā (sī. syā.)] sampiyena vā, taṃ jaññā vasalo iti.

124.

『『Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;

Pahu santo na bharati, taṃ jaññā vasalo iti.

109. "如是我們已知,此為第九衰敗; 請說第十世尊,何為衰敗之因。" 110. "年老之人娶妻,乳房如鐵木林; 因妒不得安眠,此為衰敗之因。" 111. "如是我們已知,此為第十衰敗; 請說第十一尊,何為衰敗之因。" 112. "置酒色放蕩女,或如是放蕩男; 于高位掌權勢,此為衰敗之因。" 113. "如是我們已知,此第十一衰敗; 請說第十二尊,何為衰敗之因。" 114. "生於剎帝利族,少財而大貪慾; 卻欲求作國王,此為衰敗之因。" 115. "智者觀察此等,世間諸衰敗已; 具足聖見之人,親近安樂世間。" 第六衰敗經終 7. 賤民經 如是我聞:一時,世尊住在舍衛城(現今印度北方邦斯拉瓦斯提)祇樹給孤獨園。那時,世尊在午前著衣持缽,入舍衛城托缽。當時,火種婆羅豆婆遮婆羅門家中火已燃起,供物已準備。那時,世尊在舍衛城次第乞食,往火種婆羅豆婆遮婆羅門家走去。 火種婆羅豆婆遮婆羅門遠遠見到世尊走來。見已,對世尊說:"站在那裡,禿頭!站在那裡,沙門!站在那裡,賤民!" 如是說時,世尊對火種婆羅豆婆遮婆羅門說:"婆羅門,你知道什麼是賤民或使人成為賤民的法嗎?""尊者喬達摩,我不知道什麼是賤民或使人成為賤民的法;請尊者喬達摩為我說法,使我知道什麼是賤民或使人成為賤民的法。""婆羅門,那麼請聽,善加作意,我要說。""是的,尊者。"火種婆羅豆婆遮婆羅門回答世尊。世尊說: 116. "易怒且懷恨,邪惡心陰險; 邪見又虛偽,當知此賤民。 117. "傷害一生物,或兩生之物; 于生命無悲,當知此賤民。 118. "殺害或圍困,鄉村與城鎮; 以暴力著名,當知此賤民。 119. "于村或林野,偷取他人物; 盜取不與物,當知此賤民。 120. "實在負債人,受催債逃避; 言說無債務,當知此賤民。 121. "為貪少財物,路上殺行人; 奪取少財物,當知此賤民。 122. "為自為他人,或為求財物; 受詢而說謊,當知此賤民。 123. "與親友妻通,以強或誘惑; 相好而交合,當知此賤民。 124. "父母年已老,青春已逝去; 有力不供養,當知此賤民。

125.

『『Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, bhātaraṃ bhaginiṃ sasuṃ;

Hanti roseti vācāya, taṃ jaññā vasalo iti.

126.

『『Yo atthaṃ pucchito santo, anatthamanusāsati;

Paṭicchannena manteti, taṃ jaññā vasalo iti.

127.

『『Yo katvā pāpakaṃ kammaṃ, mā maṃ jaññāti icchati [vibha. 894 passitabbaṃ];

Yo paṭicchannakammanto, taṃ jaññā vasalo iti.

128.

『『Yo ve parakulaṃ gantvā, bhutvāna [sutvā ca (syā. ka.)] sucibhojanaṃ;

Āgataṃ nappaṭipūjeti, taṃ jaññā vasalo iti.

129.

『『Yo brāhmaṇaṃ samaṇaṃ vā, aññaṃ vāpi vanibbakaṃ;

Musāvādena vañceti, taṃ jaññā vasalo iti.

130.

『『Yo brāhmaṇaṃ samaṇaṃ vā, bhattakāle upaṭṭhite;

Roseti vācā na ca deti, taṃ jaññā vasalo iti.

131.

『『Asataṃ yodha pabrūti, mohena paliguṇṭhito;

Kiñcikkhaṃ nijigīsāno [nijigiṃsāno (sī. syā. kaṃ. pī.)], taṃ jaññā vasalo iti.

132.

『『Yo cattānaṃ samukkaṃse, pare ca mavajānāti [mavajānati (sī. syā. pī.)];

Nihīno sena mānena, taṃ jaññā vasalo iti.

133.

『『Rosako kadariyo ca, pāpiccho maccharī saṭho;

Ahiriko anottappī, taṃ jaññā vasalo iti.

134.

『『Yo buddhaṃ paribhāsati, atha vā tassa sāvakaṃ;

Paribbājaṃ [paribbajaṃ (ka.), paribbājakaṃ (syā. kaṃ.)] gahaṭṭhaṃ vā, taṃ jaññā vasalo iti.

135.

『『Yo ve anarahaṃ [anarahā (sī. pī.)] santo, arahaṃ paṭijānāti [paṭijānati (sī. syā. pī.)];

Coro sabrahmake loke, eso kho vasalādhamo.

136.

『『Ete kho vasalā vuttā, mayā yete pakāsitā;

Na jaccā vasalo hoti, na jaccā hoti brāhmaṇo;

Kammunā [kammanā (sī. pī.)] vasalo hoti, kammunā hoti brāhmaṇo.

137.

『『Tadamināpi jānātha, yathāmedaṃ [yathāpedaṃ (ka.)] nidassanaṃ;

Caṇḍālaputto sopāko [sapāko (?)], mātaṅgo iti vissuto.

138.

『『So yasaṃ paramaṃ patto [so yasapparamappatto (syā. ka.)], mātaṅgo yaṃ sudullabhaṃ;

Āgacchuṃ tassupaṭṭhānaṃ, khattiyā brāhmaṇā bahū.

139.

『『Devayānaṃ abhiruyha, virajaṃ so mahāpathaṃ;

Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpago ahu;

Na naṃ jāti nivāresi, brahmalokūpapattiyā.

140.

『『Ajjhāyakakule jātā, brāhmaṇā mantabandhavā;

Te ca pāpesu kammesu, abhiṇhamupadissare.

141.

『『Diṭṭheva dhamme gārayhā, samparāye ca duggati;

Na ne jāti nivāreti, duggatyā [duggaccā (sī. syā. kaṃ. pī.)] garahāya vā.

142.

『『Na jaccā vasalo hoti, na jaccā hoti brāhmaṇo;

Kammunā vasalo hoti, kammunā hoti brāhmaṇo』』ti.

Evaṃ vutte, aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – 『『abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata』』nti.

Vasalasuttaṃ sattamaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Mettasuttaṃ

143.

Karaṇīyamatthakusalena, yanta santaṃ padaṃ abhisamecca;

Sakko ujū ca suhujū [sūjū (sī.)] ca, sūvaco cassa mudu anatimānī.

144.

Santussako ca subharo ca, appakicco ca sallahukavutti;

Santindriyo ca nipako ca, appagabbho kulesvananugiddho.

145.

Na ca khuddamācare kiñci, yena viññū pare upavadeyyuṃ;

Sukhino va khemino hontu, sabbasattā [sabbe sattā (sī. syā.)] bhavantu sukhitattā.

146.

Ye keci pāṇabhūtatthi, tasā vā thāvarā vanavasesā;

Dīghā vā ye va mahantā [mahanta (?)], majjhimā rassakā aṇukathūlā.

125. "打罵父或母,兄弟姐妹婿; 以言語侮辱,當知此賤民。 126. "被問有益事,卻教無益事; 隱覆而勸導,當知此賤民。 127. "做了惡業已,欲人勿知曉; 隱藏自己業,當知此賤民。 128. "至他人家中,享用凈美食; 來者不供養,當知此賤民。 129. "以虛妄欺騙,婆羅門沙門; 或其他乞者,當知此賤民。 130. "食時有沙門,婆羅門來到; 惡語不佈施,當知此賤民。 131. "為癡所纏覆,說不實之事; 貪求小利益,當知此賤民。 132. "自讚毀他人,以慢心輕視; 卑劣慢心者,當知此賤民。 133. "易怒且慳吝,惡欲吝嗇詐; 無慚亦無愧,當知此賤民。 134. "辱罵于佛陀,或辱罵弟子; 遊行或在家,當知此賤民。 135. "實非阿羅漢,自稱阿羅漢; 梵天界中賊,此最下賤民。 136. "此等賤民相,我已為宣說; 非生為賤民,非生婆羅門; 因業成賤民,因業婆羅門。 137. "以此事為證,如是作明示; 旃陀羅之子,名摩檀伽者。 138. "摩檀伽獲得,最上難得名; 眾多剎帝利,婆羅門侍奉。 139. "登上天乘已,無垢大道路; 離欲證梵界,生處無阻礙。 140. "生於誦習家,婆羅門咒士; 常見他們造,種種惡業行。 141. "現世受訶責,來世墮惡趣; 生處不能免,訶責與惡趣。 142. "非生為賤民,非生婆羅門; 因業成賤民,因業婆羅門。" 如是說已,火種婆羅豆婆遮婆羅門對世尊說:"殊勝啊,尊者喬達摩...乃至...愿尊者喬達摩從今日起終生記我為皈依的優婆塞。" 第七賤民經終 8. 慈經 143. 善巧求義利,欲證寂靜道; 應能正直誠,善言柔和謙。 144. 知足易養護,少事務輕生; 諸根寂靜智,不粗魯不貪。 145. 不作小過失,為智者所呵; 愿一切眾生,安樂得平安。 146. 任何有情生,動搖或不動; 長的或大的,中小粗細者。

147.

Diṭṭhā vā ye va adiṭṭhā [adiṭṭha (?)], ye va [ye ca (sī. syā. kaṃ. pī.)] dūre vasanti avidūre;

Bhūtā va sambhavesī va [bhūtā vā sambhavesī vā (syā. kaṃ. pī. ka.)], sabbasattā bhavantu sukhitattā.

148.

Na paro paraṃ nikubbetha, nātimaññetha katthaci na kañci [naṃ kañci (sī. pī.), naṃ kiñci (syā.), na kiñci (ka.)];

Byārosanā paṭighasaññā, nāññamaññassa dukkhamiccheyya.

149.

Mātā yathā niyaṃ puttamāyusā ekaputtamanurakkhe;

Evampi sabbabhūtesu, mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ.

150.

Mettañca sabbalokasmi, mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ;

Uddhaṃ adho ca tiriyañca, asambādhaṃ averamasapattaṃ.

151.

Tiṭṭhaṃ caraṃ nisinno va [vā (sī. syā. kaṃ. pī.)], sayāno yāvatāssa vitamiddho [vigatamiddho (bahūsu)];

Etaṃ satiṃ adhiṭṭheyya, brahmametaṃ vihāramidhamāhu.

152.

Diṭṭhiñca anupaggamma, sīlavā dassanena sampanno;

Kāmesu vinaya [vineyya (sī. syā. pī.)] gedhaṃ, na hi jātuggabbhaseyya punaretīti.

Mettasuttaṃ aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Hemavatasuttaṃ

153.

『『Ajja pannaraso uposatho, (iti sātāgiro yakkho)

Dibbā [dibyā (sī. syā. kaṃ. pī.)] ratti upaṭṭhitā;

Anomanāmaṃ satthāraṃ, handa passāma gotamaṃ』』.

154.

『『Kacci mano supaṇihito, (iti hemavato yakkho)

Sabbabhūtesu tādino;

Kacci iṭṭhe aniṭṭhe ca, saṅkappassa vasīkatā』』.

155.

『『Mano cassa supaṇihito, (iti sātāgiro yakkho)

Sabbabhūtesu tādino;

Atho iṭṭhe aniṭṭhe ca, saṅkappassa vasīkatā』』.

156.

『『Kacci adinnaṃ nādiyati, (iti hemavato yakkho)

Kacci pāṇesu saññato;

Kacci ārā pamādamhā, kacci jhānaṃ na riñcati』』.

157.

『『Na so adinnaṃ ādiyati, (iti sātāgiro yakkho)

Atho pāṇesu saññato;

Atho ārā pamādamhā, buddho jhānaṃ na riñcati』』.

158.

『『Kacci musā na bhaṇati, (iti hemavato yakkho)

Kacci na khīṇabyappatho;

Kacci vebhūtiyaṃ nāha, kacci samphaṃ na bhāsati』』.

159.

『『Musā ca so na bhaṇati, (iti sātāgiro yakkho)

Atho na khīṇabyappatho;

Atho vebhūtiyaṃ nāha, mantā atthaṃ ca [atthaṃ so (sī. pī. ka.)] bhāsati』』.

160.

『『Kacci na rajjati kāmesu, (iti hemavato yakkho)

Kacci cittaṃ anāvilaṃ;

Kacci mohaṃ atikkanto, kacci dhammesu cakkhumā』』.

161.

『『Na so rajjati kāmesu, (iti sātāgiro yakkho)

Atho cittaṃ anāvilaṃ;

Sabbamohaṃ atikkanto, buddho dhammesu cakkhumā』』.

162.

『『Kacci vijjāya sampanno, (iti hemavato yakkho )

Kacci saṃsuddhacāraṇo;

Kaccissa āsavā khīṇā, kacci natthi punabbhavo』』.

163.

『『Vijjāya ceva sampanno, (iti sātāgiro yakkho)

Atho saṃsuddhacāraṇo;

Sabbassa āsavā khīṇā, natthi tassa punabbhavo』』.

164.

『『Sampannaṃ munino cittaṃ, kammunā byappathena ca;

Vijjācaraṇasampannaṃ, dhammato naṃ pasaṃsati』』.

165.

『『Sampannaṃ munino cittaṃ, kammunā byappathena ca;

Vijjācaraṇasampannaṃ, dhammato anumodasi』』.

166.

『『Sampannaṃ munino cittaṃ, kammunā byappathena ca;

Vijjācaraṇasampannaṃ, handa passāma gotamaṃ.

167.

『『Eṇijaṅghaṃ kisaṃ vīraṃ [dhīraṃ (syā.)], appāhāraṃ alolupaṃ;

Muniṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ, ehi passāma gotamaṃ.

168.

『『Sīhaṃvekacaraṃ nāgaṃ, kāmesu anapekkhinaṃ;

Upasaṅkamma pucchāma, maccupāsappamocanaṃ.

147. "已見或未見,遠住或近住; 已生或當生,愿眾生安樂。 148. "任誰勿欺他,任處勿輕他; 忿怒怨恨心,不願他人苦。 149. "如母護獨子,以命護愛子; 如是于眾生,修無量慈心。 150. "於一切世間,修無量慈心; 上下與四方,無障無怨敵。 151. "或住或行走,或坐或臥時; 乃至未睡眠,應確立此念; 此說是梵住,即住於此中。 152. "不執持邪見,具戒有智見; 調伏諸欲貪,不再受胎生。" 第八慈經終 9. 雪山夜叉經 153. "今日是十五布薩日,(娑多耆利夜叉說) 天夜已經來臨至; 讓我們去見無上師,具名聲者喬達摩。" 154. "善逝對眾生,(雪山夜叉說) 其心意如何; 於好與不好,意念能自制?" 155. "善逝對眾生,(娑多耆利夜叉說) 其心意安善; 於好與不好,意念能自制。" 156. "他是否不取,(雪山夜叉說) 不與之物否; 是否遠放逸,是否不捨禪?" 157. "他不取不與,(娑多耆利夜叉說) 之物實如是; 遠離於放逸,佛不捨禪修。" 158. "是否不妄語,(雪山夜叉說) 不說粗惡語; 不說離間語,不說無義語?" 159. "他不作妄語,(娑多耆利夜叉說) 不說粗惡語; 不說離間語,有義而後言。" 160. "是否不貪慾,(雪山夜叉說) 心是否清凈; 是否度愚癡,於法具慧眼?" 161. "他不著欲樂,(娑多耆利夜叉說) 其心極清凈; 度一切愚癡,佛於法具眼。" 162. "是否具明智,(雪山夜叉說) 是否行為凈; 是否漏已盡,是否無再生?" 163. "他具足明智,(娑多耆利夜叉說) 其行為清凈; 一切漏已盡,無有再生事。" 164. "牟尼心具足,業語皆清凈; 明行皆圓滿,依法而讚歎。" 165. "牟尼心具足,業語皆清凈; 明行皆圓滿,隨喜於法中。" 166. "牟尼心具足,業語皆清凈; 明行皆圓滿,來觀喬達摩。 167. "腿如羚羊細,精進少飲食; 牟尼林中禪,來觀喬達摩。 168. "如獨行獅象,不貪著欲樂; 我等來親近,問脫死魔縛。

169.

『『Akkhātāraṃ pavattāraṃ, sabbadhammāna pāraguṃ;

Buddhaṃ verabhayātītaṃ, mayaṃ pucchāma gotamaṃ』』.

170.

『『Kismiṃ loko samuppanno, (iti hemavato yakkho)

Kismiṃ kubbati santhavaṃ [sandhavaṃ (ka.)];

Kissa loko upādāya, kismiṃ loko vihaññati』』.

171.

『『Chasu [chassu (sī. pī.)] loko samuppanno, (hemavatāti bhagavā)

Chasu kubbati santhavaṃ;

Channameva upādāya, chasu loko vihaññati』』.

172.

『『Katamaṃ taṃ upādānaṃ, yattha loko vihaññati;

Niyyānaṃ pucchito brūhi, kathaṃ dukkhā pamuccati』』 [pamuñcati (syā.)].

173.

『『Pañca kāmaguṇā loke, manochaṭṭhā paveditā;

Ettha chandaṃ virājetvā, evaṃ dukkhā pamuccati.

174.

『『Etaṃ lokassa niyyānaṃ, akkhātaṃ vo yathātathaṃ;

Etaṃ vo ahamakkhāmi, evaṃ dukkhā pamuccati』』.

175.

『『Ko sūdha tarati oghaṃ, kodha tarati aṇṇavaṃ;

Appatiṭṭhe anālambe, ko gambhīre na sīdati』』.

176.

『『Sabbadā sīlasampanno, paññavā susamāhito;

Ajjhattacintī [ajjhattasaññī (syā. kaṃ. ka.)] satimā, oghaṃ tarati duttaraṃ.

177.

『『Virato kāmasaññāya, sabbasaṃyojanātigo;

Nandībhavaparikkhīṇo, so gambhīre na sīdati』』.

178.

『『Gabbhīrapaññaṃ nipuṇatthadassiṃ, akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ;

Taṃ passatha sabbadhi vippamuttaṃ, dibbe pathe kamamānaṃ mahesiṃ.

179.

『『Anomanāmaṃ nipuṇatthadassiṃ, paññādadaṃ kāmālaye asattaṃ;

Taṃ passatha sabbaviduṃ sumedhaṃ, ariye pathe kamamānaṃ mahesiṃ.

180.

『『Sudiṭṭhaṃ vata no ajja, suppabhātaṃ suhuṭṭhitaṃ;

Yaṃ addasāma sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ.

181.

『『Ime dasasatā yakkhā, iddhimanto yasassino;

Sabbe taṃ saraṇaṃ yanti, tvaṃ no satthā anuttaro.

182.

『『Te mayaṃ vicarissāma, gāmā gāmaṃ nagā nagaṃ;

Namassamānā sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammata』』nti.

Hemavatasuttaṃ navamaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Āḷavakasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane. Atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『nikkhama, samaṇā』』ti. 『『Sādhāvuso』』ti bhagavā nikkhami. 『『Pavisa, samaṇā』』ti. 『『Sādhāvuso』』ti bhagavā pāvisi.

Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – 『『nikkhama, samaṇā』』ti. 『『Sādhāvuso』』ti bhagavā nikkhami. 『『Pavisa, samaṇā』』ti. 『『Sādhāvuso』』ti bhagavā pāvisi.

Catutthampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – 『『nikkhama, samaṇā』』ti. 『『Na khvāhaṃ taṃ , āvuso, nikkhamissāmi. Yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohī』』ti.

『『Pañhaṃ taṃ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī』』ti.

『『Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo me cittaṃ vā khipeyya hadayaṃ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṃ, āvuso, puccha yadākaṅkhasī』』ti. Atha kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

183.

『『Kiṃ sūdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, kiṃ su suciṇṇaṃ sukhamāvahāti;

Kiṃ su [kiṃ sū (sī.)] have sādutaraṃ rasānaṃ, kathaṃ jīviṃ jīvitamāhu seṭṭhaṃ』』.

169. "宣說者開導,一切法度者; 佛超越怨畏,我問喬達摩。" 170. "世間從何生,(雪山夜叉說) 於何生愛著; 執取於何物,世間受何苦?" 171. "世間生六處,(世尊對雪山說) 於六生愛著; 執取於六法,世間受苦惱。" 172. "何為其執取,使世受苦惱; 請說出離道,如何脫離苦?" 173. "世間五欲樂,意為第六種; 於此離貪慾,如是解脫苦。 174. "此是世出離,如實已宣說; 我為汝等說,如是解脫苦。" 175. "誰能度暴流,誰能度大海; 無依無所緣,誰不沉深淵?" 176. "常具足戒德,智慧善等持; 內省具正念,能度難度流。 177. "遠離諸欲想,超越諸結縛; 喜有已滅盡,不沉于深淵。" 178. "深慧見微妙,無所有不著,欲有二邊者; 請見彼解脫,一切處自在,大仙行天道。 179. "具無上名聲,見微妙義理,與慧不著欲; 請見彼一切,智者具慧人,大仙行聖道。 180. "今日我等見,善明善升起; 見到正等覺,度暴流無漏。 181. "這千位夜叉,具神通名聲; 皆歸依于汝,汝為無上師。 182. "我等將遊行,從村至村城; 禮敬正等覺,法性善美妙。" 第九雪山夜叉經終 10. 阿羅婆迦經 如是我聞:一時,世尊住在阿羅毗(現今印度北方邦阿拉哈巴德)阿羅婆迦夜叉的住處。那時,阿羅婆迦夜叉往世尊處走去;到已,對世尊說:"沙門,出去!""好的,賢友。"世尊出去。"沙門,進來!""好的,賢友。"世尊進入。 第二次...乃至...第三次,阿羅婆迦夜叉對世尊說:"沙門,出去!""好的,賢友。"世尊出去。"沙門,進來!""好的,賢友。"世尊進入。 第四次,阿羅婆迦夜叉對世尊說:"沙門,出去!""賢友,我不會出去。你想做什麼就做吧。" "沙門,我要問你問題。如果你不回答,我就擾亂你的心,或破裂你的心,或抓住你的腳把你拋到恒河對岸。" "賢友,我不見在這天神世界、魔羅世界、梵天世界,以及包含沙門、婆羅門、天人、人類的眾生中,有誰能擾亂我的心,或破裂我的心,或抓住我的腳把我拋到恒河對岸。然而,賢友,你想問什麼就問吧。"於是阿羅婆迦夜叉以偈頌對世尊說: 183. "人生何為最勝財,何善行能得安樂; 何味是最甜美者,如何生活稱最上?"

184.

『『Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;

Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ, paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭhaṃ』』.

185.

『『Kathaṃ su tarati oghaṃ, kathaṃ su tarati aṇṇavaṃ;

Kathaṃ su dukkhamacceti, kathaṃ su parisujjhati』』.

186.

『『Saddhā tarati oghaṃ, appamādena aṇṇavaṃ;

Vīriyena [viriyena (sī. syā. kaṃ. pī.)] dukkhamacceti, paññāya parisujjhati』』.

187.

『『Kathaṃ su labhate paññaṃ, kathaṃ su vindate dhanaṃ;

Kathaṃ su kittiṃ pappoti, kathaṃ mittāni ganthati;

Asmā lokā paraṃ lokaṃ, kathaṃ pecca na socati』』.

188.

『『Saddahāno arahataṃ, dhammaṃ nibbānapattiyā;

Sussūsaṃ [sussūsā (sī. pī.)] labhate paññaṃ, appamatto vicakkhaṇo.

189.

『『Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṃ;

Saccena kittiṃ pappoti, dadaṃ mittāni ganthati.

190.

『『Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino;

Saccaṃ dhammo [damo (?)] dhiti cāgo, sa ve pecca na socati.

191.

『『Iṅgha aññepi pucchassu, puthū samaṇabrāhmaṇe;

Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjati』』.

192.

『『Kathaṃ nu dāni puccheyyaṃ, puthū samaṇabrāhmaṇe;

Yohaṃ [sohaṃ (sī. pī.)] ajja pajānāmi, yo attho samparāyiko.

193.

『『Atthāya vata me buddho, vāsāyāḷavimāgamā;

Yohaṃ [aṭṭhinhārūhi saṃyutto (syā. ka.)] ajja pajānāmi, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

194.

『『So ahaṃ vicarissāmi, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;

Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammata』』nti.

Āḷavakasuttaṃ dasamaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Vijayasuttaṃ

195.

Caraṃ vā yadi vā tiṭṭhaṃ, nisinno uda vā sayaṃ;

Samiñjeti pasāreti, esā kāyassa iñjanā.

196.

Aṭṭhinahārusaṃyutto, tacamaṃsāvalepano;

Chaviyā kāyo paṭicchanno, yathābhūtaṃ na dissati.

197.

Antapūro udarapūro, yakanapeḷassa [yakapeḷassa (sī. syā.)] vatthino;

Hadayassa papphāsassa, vakkassa pihakassa ca.

198.

Siṅghāṇikāya kheḷassa, sedassa ca medassa ca;

Lohitassa lasikāya, pittassa ca vasāya ca.

199.

Athassa navahi sotehi, asucī savati sabbadā;

Akkhimhā akkhigūthako, kaṇṇamhā kaṇṇagūthako.

200.

Siṅghāṇikā ca nāsato, mukhena vamatekadā;

Pittaṃ semhañca vamati, kāyamhā sedajallikā.

201.

Athassa susiraṃ sīsaṃ, matthaluṅgassa pūritaṃ;

Subhato naṃ maññati, bālo avijjāya purakkhato.

202.

Yadā ca so mato seti, uddhumāto vinīlako;

Apaviddho susānasmiṃ, anapekkhā honti ñātayo.

203.

Khādanti naṃ suvānā [supāṇā (pī.)] ca, siṅgālā [sigālā (sī. syā. kaṃ. pī.)] vakā kimī;

Kākā gijjhā ca khādanti, ye caññe santi pāṇino.

204.

Sutvāna buddhavacanaṃ, bhikkhu paññāṇavā idha;

So kho naṃ parijānāti, yathābhūtañhi passati.

205.

Yathā idaṃ tathā etaṃ, yathā etaṃ tathā idaṃ;

Ajjhattañca bahiddhā ca, kāye chandaṃ virājaye.

206.

Chandarāgaviratto so, bhikkhu paññāṇavā idha;

Ajjhagā amataṃ santiṃ, nibbānaṃ padamaccutaṃ.

207.

Dvipādakoyaṃ [dipādakoyaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] asuci, duggandho parihārati [parihīrati (sī. syā. kaṃ. pī.)];

Nānākuṇapaparipūro, vissavanto tato tato.

208.

Etādisena kāyena, yo maññe uṇṇametave [unnametave (?)];

Paraṃ vā avajāneyya, kimaññatra adassanāti.

Vijayasuttaṃ ekādasamaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Munisuttaṃ

184. "信為人最勝財富,如法行得來安樂; 真實最甜美滋味,以慧生活稱最上。" 185. "如何能度暴流水,如何能度大海洋; 如何能超越苦惱,如何得到清凈道?" 186. "以信度暴流水,不放逸度大海; 以精進度苦惱,以智慧得清凈。" 187. "如何獲得智慧,如何獲得財富; 如何獲得名聲,如何結交友人; 從此世到他世,如何不生憂愁?" 188. "信阿羅漢法,為證得涅槃; 樂聽聞得慧,不放逸明察。 189. "適時作事勤,精進得財富; 以真實得譽,佈施得友人。 190. "若具此四法,有信求居家; 實法忍辱施,死後不憂愁。 191. "請問其他眾,沙門婆羅門; 若有勝此者,真實忍辱施。" 192. "我今何須問,諸多沙門婆; 我今已了知,來世之利益。 193. "為利益我故,佛來阿羅毗; 我今已了知,何處施大果。 194. "我今將遊行,村村及城城; 禮敬正等覺,法性善美妙。" 第十阿羅婆迦經終 11. 勝利經 195. 或行或住立,或坐或臥時; 屈伸諸動作,此即身動搖。 196. 骨與筋相連,皮肉所涂覆; 以面板遮蔽,如實不得見。 197. 腸胃充滿中,肝膽囊相續; 心肺與脾腎,諸臟皆具足。 198. 鼻涕及唾液,汗液與脂肪; 血液及關節,膽汁與脂膏。 199. 復從九孔門,不凈常流出; 眼出眼脂垢,耳出耳垢穢。 200. 鼻涕從鼻出,口中常嘔吐; 膽痰皆吐出,身出汗垢穢。 201. 又其頭空虛,腦髓所充滿; 愚者妄生喜,為無明所蔽。 202. 當其死亡時,腫脹成青色; 被棄屍陀林,親族皆舍離。 203. 狗狼及野獸,蠕蟲皆啖食; 烏鴉與鷹鷲,及其他生物。 204. 比丘聞佛語,具慧住於此; 彼能全了知,如實見此身。 205. 如此亦如彼,如彼亦如此; 內外於此身,應滅除愛慾。 206. 離欲及貪著,比丘具智慧; 證得不死寂,不動涅槃道。 207. 此兩足不凈,臭穢常隨身; 種種腐尸滿,處處皆流溢。 208. 如是之身軀,若人生驕慢; 輕視於他人,除無明何因? 第十一勝利經終 12. 牟尼經

209.

Santhavāto [sandhavato (ka.)] bhayaṃ jātaṃ, niketā jāyate rajo;

Aniketamasanthavaṃ, etaṃ ve munidassanaṃ.

210.

Yo jātamucchijja na ropayeyya, jāyantamassa nānuppavecche;

Tamāhu ekaṃ muninaṃ carantaṃ, addakkhi so santipadaṃ mahesi.

211.

Saṅkhāya vatthūni pamāya [pahāya (ka. sī. ka.), samāya (ka.) pa + mī + tvā = pamāya, yathā nissāyātipadaṃ] bījaṃ, sinehamassa nānuppavecche;

Sa ve munī jātikhayantadassī, takkaṃ pahāya na upeti saṅkhaṃ.

212.

Aññāya sabbāni nivesanāni, anikāmayaṃ aññatarampi tesaṃ;

Sa ve munī vītagedho agiddho, nāyūhatī pāragato hi hoti.

213.

Sabbābhibhuṃ sabbaviduṃ sumedhaṃ, sabbesu dhammesu anūpalittaṃ;

Sabbañjahaṃ taṇhakkhaye vimuttaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni [muniṃ (sī. pī.)] vedayanti.

214.

Paññābalaṃ sīlavatūpapannaṃ, samāhitaṃ jhānarataṃ satīmaṃ;

Saṅgā pamuttaṃ akhilaṃ anāsavaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.

215.

Ekaṃ carantaṃ munimappamattaṃ, nindāpasaṃsāsu avedhamānaṃ;

Sīhaṃva saddesu asantasantaṃ, vātaṃva jālamhi asajjamānaṃ;

Padmaṃva [padumaṃva (sī. syā. pī.)] toyena alippamānaṃ [alimpamānaṃ (syā. ka.)], netāramaññesamanaññaneyyaṃ;

Taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.

216.

Yo ogahaṇe thambhorivābhijāyati, yasmiṃ pare vācāpariyantaṃ [vācaṃ pariyantaṃ (ka.)] vadanti;

Taṃ vītarāgaṃ susamāhitindriyaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.

217.

Yo ve ṭhitatto tasaraṃva ujju, jigucchati kammehi pāpakehi;

Vīmaṃsamāno visamaṃ samañca, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.

218.

Yo saññatatto na karoti pāpaṃ, daharo majjhimo ca muni [daharo ca majjho ca munī (sī. syā. kaṃ. pī.)] yatatto;

Arosaneyyo na so roseti kañci [na roseti (syā.)], taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.

219.

Yadaggato majjhato sesato vā, piṇḍaṃ labhetha paradattūpajīvī;

Nālaṃ thutuṃ nopi nipaccavādī, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.

220.

Muniṃ carantaṃ virataṃ methunasmā, yo yobbane nopanibajjhate kvaci;

Madappamādā virataṃ vippamuttaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.

221.

Aññāya lokaṃ paramatthadassiṃ, oghaṃ samuddaṃ atitariya tādiṃ;

Taṃ chinnaganthaṃ asitaṃ anāsavaṃ, taṃ vāpi dhīrā muni vedayanti.

222.

Asamā ubho dūravihāravuttino, gihī [gihi (ka.)] dāraposī amamo ca subbato;

Parapāṇarodhāya gihī asaññato, niccaṃ munī rakkhati pāṇine [pāṇino (sī.)] yato.

209. "親密生怖畏,住處生塵垢; 無住無親密,此為牟尼見。 210. "斷已生不植,不隨新生起; 彼稱獨行者,大仙見寂處。 211. "思量諸住處,量度諸種子,不隨愛流轉; 彼實為牟尼,見盡生滅者,舍思不入數。 212. "了知諸住處,不求其一處; 彼實為牟尼,離貪無渴愛,已度到彼岸。 213. "勝一切智者,於法不染著; 舍一切愛盡,解脫諸賢者,稱之為牟尼。 214. "具慧力持戒,等持樂禪定; 念住離繫縛,無漏無瑕疵,諸賢稱牟尼。 215. "獨行不放逸,譭譽不動搖; 如獅于聲中,無畏不驚怖; 如風不著網,如蓮不染水; 引導不被導,諸賢稱牟尼。 216. "如浴處石柱,屹立不動搖; 彼離貪寂靜,諸根善調伏,諸賢稱牟尼。 217. "心意如直箭,厭離諸惡業; 善觀察邪正,諸賢稱牟尼。 218. "自制不作惡,少壯及中年; 牟尼善調伏,不怒不令怒,諸賢稱牟尼。 219. "受用他施食,上中下隨得; 不讚亦不貶,諸賢稱牟尼。 220. "牟尼行遠離,離欲不繫縛; 遠離慢放逸,解脫諸賢者,稱之為牟尼。 221. "知世見第一,度海度暴流; 斷結無所依,無漏諸賢者,稱之為牟尼。 222. "二者實不等,遠住行迥異; 在家養妻子,無節制害生; 牟尼常護生,調御具戒行。

223.

Sikhī yathā nīlagīvo [nīlagivo (syā.)] vihaṅgamo, haṃsassa nopeti javaṃ kudācanaṃ;

Evaṃ gihī nānukaroti bhikkhuno, munino vivittassa vanamhi jhāyatoti.

Munisuttaṃ dvādasamaṃ niṭṭhitaṃ.Uragavaggo paṭhamo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Urago dhaniyo ceva, visāṇañca tathā kasi;

Cundo parābhavo ceva, vasalo mettabhāvanā.

Sātāgiro āḷavako, vijayo ca tathā muni;

Dvādasetāni suttāni, uragavaggoti vuccatīti.

223. "如青頸孔雀,不及鵝速疾; 如是在家人,不及林中禪,獨住牟尼者。" 第十二牟尼經終 第一蛇品終 其攝頌: 蛇經與財經,犀角與耕田; 準陀衰敗經,賤民修慈經; 娑多耆羅經,阿羅婆迦經; 勝利與牟尼,此十二經典; 是謂蛇品經。