B0102040302rathakāravaggo(車匠品)

  1. Rathakāravaggo

  2. Ñātasuttaṃ

  3. 『『Tīhi , bhikkhave, dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanaahitāya paṭipanno hoti bahujanadukkhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Katamehi tīhi? Ananulomike kāyakamme samādapeti, ananulomike vacīkamme samādapeti, ananulomikesu dhammesu samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanaahitāya paṭipanno hoti bahujanadukkhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ.

『『Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamehi tīhi? Anulomike kāyakamme samādapeti, anulomike vacīkamme samādapeti, anulomikesu dhammesu samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussāna』』nti. Paṭhamaṃ.

  1. Sāraṇīyasuttaṃ

  2. 『『Tīṇimāni , bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sāraṇīyāni [saraṇīyāni (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhavanti. Katamāni tīṇi? Yasmiṃ, bhikkhave, padese rājā khattiyo muddhāvasitto jāto hoti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ padese rājā khattiyo muddhāvasitto hoti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ padese rājā khattiyo muddhāvasitto saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sāraṇīyāni bhavanti.

『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, tīṇimāni bhikkhussa yāvajīvaṃ sāraṇīyāni bhavanti. Katamāni tīṇi? Yasmiṃ, bhikkhave, padese bhikkhu kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ padese bhikkhu 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ padese bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bhikkhussa yāvajīvaṃ sāraṇīyāni bhavantī』』ti. Dutiyaṃ.

  1. Āsaṃsasuttaṃ

  2. 車匠品

  3. 知名經 "諸比丘,具足三法的知名比丘,是為多人的不利而行,為多人的痛苦,為許多人的無益、不利、痛苦,為天人的痛苦。哪三法?鼓勵不適宜的身業,鼓勵不適宜的語業,鼓勵不適宜的法。諸比丘,具足這三法的知名比丘,是為多人的不利而行,為多人的痛苦,為許多人的無益、不利、痛苦,為天人的痛苦。 諸比丘,具足三法的知名比丘,是為多人的利益而行,為多人的快樂,為許多人的利益、福祉、快樂,為天人的快樂。哪三法?鼓勵適宜的身業,鼓勵適宜的語業,鼓勵適宜的法。諸比丘,具足這三法的知名比丘,是為多人的利益而行,為多人的快樂,為許多人的利益、福祉、快樂,為天人的快樂。"第一。
  4. 值得記憶經 "諸比丘,對於灌頂的剎帝利王,有三件終生值得記憶的事。哪三件?諸比丘,剎帝利王灌頂出生的地方。諸比丘,這是灌頂的剎帝利王終生值得記憶的第一件事。 再者,諸比丘,剎帝利王灌頂的地方。諸比丘,這是灌頂的剎帝利王終生值得記憶的第二件事。 再者,諸比丘,剎帝利王灌頂征服戰爭、勝利后居住的戰場。諸比丘,這是灌頂的剎帝利王終生值得記憶的第三件事。諸比丘,這就是灌頂的剎帝利王終生值得記憶的三件事。 同樣地,諸比丘,比丘也有三件終生值得記憶的事。哪三件?諸比丘,比丘剃除鬚髮、披上袈裟衣、從在家出家為無家者的地方。諸比丘,這是比丘終生值得記憶的第一件事。 再者,諸比丘,比丘如實了知'這是苦'、如實了知'這是苦集'、如實了知'這是苦滅'、如實了知'這是趣向苦滅之道'的地方。諸比丘,這是比丘終生值得記憶的第二件事。 再者,諸比丘,比丘由於諸漏盡,于現法中自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫的地方。諸比丘,這是比丘終生值得記憶的第三件事。諸比丘,這就是比丘終生值得記憶的三件事。"第二。
  5. 希望經

  6. 『『Tayome , bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Nirāso, āsaṃso, vigatāso. Katamo ca, bhikkhave puggalo nirāso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule [veṇakule (syā. kaṃ. pī.)] vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho [bahvābādho (syā. kaṃ. pī. ka.)] kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So suṇāti – 『itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto』ti. Tassa na evaṃ hoti – 『kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī』ti! Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo nirāso.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo āsaṃso? Idha , bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto hoti ābhiseko anabhisitto acalappatto [macalappatto (sī. pī.)]. So suṇāti – 『itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto』ti. Tassa evaṃ hoti – 『kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī』ti! Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo āsaṃso.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo vigatāso? Idha, bhikkhave, rājā hoti khattiyo muddhāvasitto. So suṇāti – 『itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto』ti. Tassa na evaṃ hoti – 『kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī』ti! Taṃ kissa hetu? Yā hissa, bhikkhave, pubbe anabhisittassa abhisekāsā sā [sāssa (sī. syā. kaṃ. pī.)] paṭippassaddhā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo vigatāso. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu. Katame tayo? Nirāso, āsaṃso, vigatāso. Katamo ca, bhikkhave, puggalo nirāso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. So suṇāti – 『itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』ti. Tassa na evaṃ hoti – 『kudāssu nāma ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī』ti! Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo nirāso.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo āsaṃso? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti kalyāṇadhammo. So suṇāti āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』ti. Tassa evaṃ hoti – 『kudāssu nāma ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī』ti! Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo āsaṃso.

『『Katamo ca, bhikkhave, puggalo vigatāso? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo. So suṇāti – 『itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』ti. Tassa na evaṃ hoti – 『kudāssu nāma ahampi āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharissāmī』ti! Taṃ kissa hetu? Yā hissa, bhikkhave, pubbe avimuttassa vimuttāsā sā paṭippassaddhā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo vigatāso. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsū』』ti. Tatiyaṃ.

  1. Cakkavattisuttaṃ

"諸比丘,世間存在這三種人。哪三種?無希望者、有希望者、已離希望者。 諸比丘,什麼是無希望者?在此,諸比丘,某人生於低賤種姓,或生於旃陀羅家、竹匠家、獵人家、車匠家、清潔工家,貧窮、食物飲料稀少、生活艱難,難以獲得衣食。他相貌醜陋、難看、矮小,多病,或瞎眼、或跛腳、或半身不遂,不能獲得食物、飲料、衣服、車乘、花鬘、香料、臥具、住處和燈具。他聽說:'某某剎帝利被剎帝利們以剎帝利灌頂禮儀灌頂了。'他不會這樣想:'什麼時候剎帝利們也會以剎帝利灌頂禮儀灌頂我呢?'諸比丘,這被稱為無希望者。 諸比丘,什麼是有希望者?在此,諸比丘,灌頂剎帝利王的長子是應受灌頂而未受灌頂、已達不動搖地位者。他聽說:'某某剎帝利被剎帝利們以剎帝利灌頂禮儀灌頂了。'他會這樣想:'什麼時候剎帝利們也會以剎帝利灌頂禮儀灌頂我呢?'諸比丘,這被稱為有希望者。 諸比丘,什麼是已離希望者?在此,諸比丘,有一位灌頂剎帝利王。他聽說:'某某剎帝利被剎帝利們以剎帝利灌頂禮儀灌頂了。'他不會這樣想:'什麼時候剎帝利們也會以剎帝利灌頂禮儀灌頂我呢?'這是什麼原因?諸比丘,因為他以前未受灌頂時的灌頂希望已經平息了。諸比丘,這被稱為已離希望者。諸比丘,這就是世間存在的三種人。 同樣地,諸比丘,比丘中也存在這三種人。哪三種?無希望者、有希望者、已離希望者。 諸比丘,什麼是無希望者?在此,諸比丘,某人破戒、惡法,不凈、行為可疑、隱藏罪行,非沙門而自稱沙門,非梵行者而自稱梵行者,內心腐敗、充滿慾望、如垃圾堆。他聽說:'某某比丘由於諸漏盡,于現法中自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫。'他不會這樣想:'什麼時候我也能由於諸漏盡,于現法中自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫呢?'諸比丘,這被稱為無希望者。 諸比丘,什麼是有希望者?在此,諸比丘,有一位持戒、善法的比丘。他聽說:'某某比丘由於諸漏盡,于現法中自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫。'他會這樣想:'什麼時候我也能由於諸漏盡,于現法中自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫呢?'諸比丘,這被稱為有希望者。 諸比丘,什麼是已離希望者?在此,諸比丘,有一位阿羅漢、諸漏已盡的比丘。他聽說:'某某比丘由於諸漏盡,于現法中自知自證,具足住于無漏心解脫、慧解脫。'他不會這樣想:'什麼時候我也能由於諸漏盡......具足住呢?'這是什麼原因?諸比丘,因為他以前未解脫時的解脫希望已經平息了。諸比丘,這被稱為已離希望者。諸比丘,這就是比丘中存在的三種人。"第三。 4. 轉輪王經

  1. 『『Yopi so, bhikkhave, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā sopi na arājakaṃ cakkaṃ vattetī』』ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – 『『ko pana, bhante, rañño cakkavattissa dhammikassa dhammarañño rājā』』ti [cakkanti (ka.)]? 『『Dhammo, bhikkhū』』ti bhagavā avoca – 『『idha, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya [garukaronto (sī. syā. kaṃ. pī.)] dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati antojanasmiṃ』』.

『『Puna caparaṃ, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati khattiyesu, anuyantesu [anuyuttesu (sī. syā. kaṃ. pī.)], balakāyasmiṃ, brāhmaṇagahapatikesu , negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu. Sa kho so bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā antojanasmiṃ, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā khattiyesu, anuyantesu, balakāyasmiṃ, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu, dhammeneva cakkaṃ vatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā.

『『Evamevaṃ kho, bhikkhu [bhikkhave (ka.)], tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati kāyakammasmiṃ – 『evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitabba』』』nti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhu, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati vacīkammasmiṃ – 『evarūpaṃ vacīkammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ na sevitabba』nti…pe… manokammasmiṃ – 『evarūpaṃ manokammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabba』』』nti.

『『Sa kho so, bhikkhu, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā kāyakammasmiṃ, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā vacīkammasmiṃ, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā manokammasmiṃ, dhammeneva anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi』』nti. Catutthaṃ.

  1. Sacetanasuttaṃ

"諸比丘,即使是如法的法王轉輪聖王,也不能無王而轉輪。"當這樣說時,一位比丘對世尊說:"尊者,誰是如法的法王轉輪聖王的王呢?""比丘,是法。"世尊說,"在此,比丘,如法的法王轉輪聖王依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法為旗幟,以法為標記,以法為主,對宮內人民施行如法的保護、守衛和安全。 再者,比丘,如法的法王轉輪聖王依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法為旗幟,以法為標記,以法為主,對剎帝利、隨從、軍隊、婆羅門居士、城邑鄉村居民、沙門婆羅門、野獸和鳥類施行如法的保護、守衛和安全。比丘,那位如法的法王轉輪聖王依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法為旗幟,以法為標記,以法為主,對宮內人民施行如法的保護、守衛和安全,對剎帝利、隨從、軍隊、婆羅門居士、城邑鄉村居民、沙門婆羅門、野獸和鳥類施行如法的保護、守衛和安全后,如法地轉動輪寶。那輪寶是任何人類敵對者都無法逆轉的。 同樣地,比丘,如來、阿羅漢、正等正覺者,如法的法王,依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法為旗幟,以法為標記,以法為主,對身業施行如法的保護、守衛和安全:'這樣的身業應當實行,這樣的身業不應當實行。' 再者,比丘,如來、阿羅漢、正等正覺者,如法的法王,依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法為旗幟,以法為標記,以法為主,對語業施行如法的保護、守衛和安全:'這樣的語業應當實行,這樣的語業不應當實行。'......對意業施行如法的保護、守衛和安全:'這樣的意業應當實行,這樣的意業不應當實行。' 比丘,那如來、阿羅漢、正等正覺者,如法的法王,依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法為旗幟,以法為標記,以法為主,對身業施行如法的保護、守衛和安全,對語業施行如法的保護、守衛和安全,對意業施行如法的保護、守衛和安全后,如法地轉動無上法輪。那法輪是沙門、婆羅門、天、魔、梵天或世間任何人都無法逆轉的。"第四。 5. 有意識經

  1. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhavo』』ti. 『『Bhadante』』ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

『『Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, rājā ahosi sacetano [pacetano (sī. syā. kaṃ. pī.)] nāma. Atha kho, bhikkhave, rājā sacetano rathakāraṃ āmantesi – 『ito me, samma rathakāra, channaṃ māsānaṃ accayena saṅgāmo bhavissati. Sakkhissasi [sakkhasi (syā. kaṃ. pī.)] me, samma rathakāra, navaṃ cakkayugaṃ kātu』nti? 『Sakkomi devā』ti kho, bhikkhave, rathakāro rañño sacetanassa paccassosi. Atha kho, bhikkhave, rathakāro chahi māsehi chārattūnehi ekaṃ cakkaṃ niṭṭhāpesi. Atha kho, bhikkhave, rājā sacetano rathakāraṃ āmantesi – 『ito me, samma rathakāra, channaṃ divasānaṃ accayena saṅgāmo bhavissati, niṭṭhitaṃ navaṃ cakkayuga』nti? 『Imehi kho, deva, chahi māsehi chārattūnehi ekaṃ cakkaṃ niṭṭhita』nti. 『Sakkhissasi pana me, samma rathakāra, imehi chahi divasehi dutiyaṃ cakkaṃ niṭṭhāpetu』nti? 『Sakkomi devā』ti kho, bhikkhave, rathakāro chahi divasehi dutiyaṃ cakkaṃ niṭṭhāpetvā navaṃ cakkayugaṃ ādāya yena rājā sacetano tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ sacetanaṃ etadavoca – 『idaṃ te, deva, navaṃ cakkayugaṃ niṭṭhita』nti. 『Yañca te idaṃ, samma rathakāra, cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi yañca te idaṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ, imesaṃ kiṃ nānākaraṇaṃ? Nesāhaṃ kiñci nānākaraṇaṃ passāmī』ti. 『Atthesaṃ, deva, nānākaraṇaṃ. Passatu devo nānākaraṇa』』』nti.

『『Atha kho, bhikkhave, rathakāro yaṃ taṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ taṃ pavattesi. Taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṃ papati. Yaṃ pana taṃ cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi taṃ pavattesi. Taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi.

『『『Ko nu kho, samma rathakāra, hetu ko paccayo yamidaṃ [yadidaṃ (ka.)] cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṃ papati? Ko pana, samma rathakāra, hetu ko paccayo yamidaṃ cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsī』ti? 『Yamidaṃ, deva, cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ tassa nemipi savaṅkā sadosā sakasāvā, arāpi savaṅkā sadosā sakasāvā, nābhipi savaṅkā sadosā sakasāvā. Taṃ nemiyāpi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā, arānampi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā, nābhiyāpi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṃ papati. Yaṃ pana taṃ, deva, cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi tassa nemipi avaṅkā adosā akasāvā, arāpi avaṅkā adosā akasāvā, nābhipi avaṅkā adosā akasāvā. Taṃ nemiyāpi avaṅkattā adosattā akasāvattā, arānampi avaṅkattā adosattā akasāvattā, nābhiyāpi avaṅkattā adosattā akasāvattā pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsī』』』ti.

『『Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṃ evamassa – 『añño nūna tena samayena so rathakāro ahosī』ti! Na kho panetaṃ, bhikkhave, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena so rathakāro ahosiṃ. Tadāhaṃ, bhikkhave, kusalo dāruvaṅkānaṃ dārudosānaṃ dārukasāvānaṃ. Etarahi kho panāhaṃ, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho kusalo kāyavaṅkānaṃ kāyadosānaṃ kāyakasāvānaṃ, kusalo vacīvaṅkānaṃ vacīdosānaṃ vacīkasāvānaṃ, kusalo manovaṅkānaṃ manodosānaṃ manokasāvānaṃ. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko appahīno kāyadoso kāyakasāvo, vacīvaṅko appahīno vacīdoso vacīkasāvo, manovaṅko appahīno manodoso manokasāvo, evaṃ papatitā te, bhikkhave, imasmā dhammavinayā, seyyathāpi taṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ.

一時,世尊住在波羅奈仙人落處的鹿野苑。在那裡,世尊對比丘們說:"諸比丘。"那些比丘回答說:"尊者。"世尊說道: "諸比丘,從前有一位名叫薩切塔那的國王。那時,諸比丘,薩切塔那王對車匠說:'朋友車匠,從今天起六個月后將有一場戰爭。朋友車匠,你能為我製作一對新車輪嗎?''陛下,我能。'諸比丘,車匠回答薩切塔那王。然後,諸比丘,車匠用了六個月零六夜完成了一個車輪。那時,諸比丘,薩切塔那王對車匠說:'朋友車匠,從今天起六天後將有一場戰爭,新的一對車輪完成了嗎?''陛下,用了這六個月零六夜,我只完成了一個車輪。''朋友車匠,那你能在這六天內完成第二個車輪嗎?''陛下,我能。'諸比丘,車匠在六天內完成了第二個車輪,帶著新的一對車輪去見薩切塔那王;到了那裡,對薩切塔那王說:'陛下,這是為您完成的新的一對車輪。''朋友車匠,你用六個月零六夜完成的這個車輪,和你用六天完成的這個車輪,它們有什麼區別?我看不出它們有什麼區別。''陛下,它們是有區別的。請陛下看看區別。' 然後,諸比丘,車匠轉動那個用六天完成的車輪。它轉動時,行進了製作的距離后,搖晃著倒在地上。而那個用六個月零六夜完成的車輪,他轉動它。它轉動時,行進了製作的距離后,好像固定在軸上一樣停住了。 '朋友車匠,是什麼原因,什麼條件,使得這個用六天完成的車輪轉動時,行進了製作的距離后,搖晃著倒在地上?朋友車匠,又是什麼原因,什麼條件,使得這個用六個月零六夜完成的車輪轉動時,行進了製作的距離后,好像固定在軸上一樣停住了?''陛下,這個用六天完成的車輪,它的輪圈是彎曲的、有缺陷的、有瑕疵的,輻條是彎曲的、有缺陷的、有瑕疵的,輪轂也是彎曲的、有缺陷的、有瑕疵的。由於輪圈的彎曲、缺陷、瑕疵,輻條的彎曲、缺陷、瑕疵,輪轂的彎曲、缺陷、瑕疵,它轉動時,行進了製作的距離后,搖晃著倒在地上。而那個用六個月零六夜完成的車輪,陛下,它的輪圈是筆直的、無缺陷的、無瑕疵的,輻條是筆直的、無缺陷的、無瑕疵的,輪轂也是筆直的、無缺陷的、無瑕疵的。由於輪圈的筆直、無缺陷、無瑕疵,輻條的筆直、無缺陷、無瑕疵,輪轂的筆直、無缺陷、無瑕疵,它轉動時,行進了製作的距離后,好像固定在軸上一樣停住了。' 諸比丘,你們可能會這樣想:'那時的車匠一定是別人吧!'諸比丘,不應該這樣看。那時的車匠就是我。那時,諸比丘,我精通木材的彎曲、缺陷、瑕疵。而現在,諸比丘,我是阿羅漢、正等正覺者,精通身體的彎曲、缺陷、瑕疵,精通語言的彎曲、缺陷、瑕疵,精通心意的彎曲、缺陷、瑕疵。諸比丘,任何比丘或比丘尼,如果身體的彎曲未斷、身體的缺陷未除、身體的瑕疵未去,語言的彎曲未斷、語言的缺陷未除、語言的瑕疵未去,心意的彎曲未斷、心意的缺陷未除、心意的瑕疵未去,諸比丘,他們就會從這法與律中墮落,就像那個用六天完成的車輪一樣。

『『Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko pahīno kāyadoso kāyakasāvo, vacīvaṅko pahīno vacīdoso vacīkasāvo, manovaṅko pahīno manodoso manokasāvo , evaṃ patiṭṭhitā te, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye, seyyathāpi taṃ cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi.

『『Tasmātiha , bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – 『kāyavaṅkaṃ pajahissāma kāyadosaṃ kāyakasāvaṃ, vacīvaṅkaṃ pajahissāma vacīdosaṃ vacīkasāvaṃ, manovaṅkaṃ pajahissāma manodosaṃ manokasāva』nti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba』』nti. Pañcamaṃ.

  1. Apaṇṇakasuttaṃ

  2. 『『Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ [apaṇṇakataṃ paṭipadaṃ (sī. pī.) ṭīkāya pana sameti] paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṃ anuyutto hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ [yatvādhikaraṇametaṃ (sī.)] cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

『『Kathañca , bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti – 『neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā』ti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā, rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāyā』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Attabyābādhasuttaṃ

  2. 『『Tayome, bhikkhave, dhammā attabyābādhāyapi saṃvattanti, parabyābādhāyapi saṃvattanti, ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti. Katame tayo? Kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā attabyābādhāyapi saṃvattanti, parabyābādhāyapi saṃvattanti, ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti.

『『Tayome, bhikkhave, dhammā nevattabyābādhāyapi saṃvattanti, na parabyābādhāyapi saṃvattanti, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti. Katame tayo? Kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā nevattabyābādhāyapi saṃvattanti, na parabyābādhāyapi saṃvattanti, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattantī』』ti. Sattamaṃ.

  1. Devalokasuttaṃ

"諸比丘,任何比丘或比丘尼,如果身體的彎曲已斷、身體的缺陷已除、身體的瑕疵已去,語言的彎曲已斷、語言的缺陷已除、語言的瑕疵已去,心意的彎曲已斷、心意的缺陷已除、心意的瑕疵已去,諸比丘,他們就會在這法與律中安住,就像那個用六個月零六夜完成的車輪一樣。 因此,諸比丘,你們應當這樣學習:'我們將斷除身體的彎曲、身體的缺陷、身體的瑕疵,我們將斷除語言的彎曲、語言的缺陷、語言的瑕疵,我們將斷除心意的彎曲、心意的缺陷、心意的瑕疵。'諸比丘,你們應當這樣學習。"第五。 6. 無疑經 "諸比丘,具足三法的比丘已行無疑之道,已開始努力滅盡諸漏。哪三法?在此,諸比丘,比丘守護諸根門,飲食知量,專注警寤。 諸比丘,比丘如何守護諸根門?在此,諸比丘,比丘以眼見色時不執取相,不執取細相。因為若住于不防護眼根,則貪憂等惡不善法會流入,爲了防護它而實踐,守護眼根,在眼根上實行防護。以耳聞聲時......以鼻嗅香時......以舌嘗味時......以身觸所觸時......以意識法時不執取相,不執取細相。因為若住于不防護意根,則貪憂等惡不善法會流入,爲了防護它而實踐,守護意根,在意根上實行防護。諸比丘,比丘就是這樣守護諸根門。 諸比丘,比丘如何飲食知量?在此,諸比丘,比丘如理思維而食用食物:'不為嬉戲,不為驕慢,不為裝飾,不為莊嚴,只為維持此身,爲了存活,爲了止息傷害,爲了資助梵行,如此我將除去舊的苦受,不生起新的苦受,我將得以生存,無過且安住。'諸比丘,比丘就是這樣飲食知量。 諸比丘,比丘如何專注警寤?在此,諸比丘,比丘在白天經行、坐禪,凈化心中的障礙法,在夜晚初夜經行、坐禪,凈化心中的障礙法,在夜晚中夜右脅而臥,作獅子臥,一足疊一足,具念正知,心中作意起身想,在夜晚后夜起身,經行、坐禪,凈化心中的障礙法。諸比丘,比丘就是這樣專注警寤。諸比丘,具足這三法的比丘已行無疑之道,已開始努力滅盡諸漏。"第六。 7. 自害經 "諸比丘,這三法導致自害,導致他害,導致兩害。哪三法?身惡行、語惡行、意惡行。諸比丘,這三法導致自害,導致他害,導致兩害。 諸比丘,這三法既不導致自害,也不導致他害,也不導致兩害。哪三法?身善行、語善行、意善行。諸比丘,這三法既不導致自害,也不導致他害,也不導致兩害。"第七。 8. 天界經

  1. 『『Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – 『devalokūpapattiyā, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussathā』ti? Nanu tumhe, bhikkhave, evaṃ puṭṭhā aṭṭīyeyyātha harāyeyyātha jiguccheyyāthā』』ti? 『『Evaṃ, bhante』』. 『『Iti kira tumhe, bhikkhave, dibbena āyunā aṭṭīyatha harāyatha jigucchatha, dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbenādhipateyyena aṭṭīyatha harāyatha jigucchatha; pageva kho pana, bhikkhave, tumhehi kāyaduccaritena aṭṭīyitabbaṃ harāyitabbaṃ jigucchitabbaṃ, vacīduccaritena… manoduccaritena aṭṭīyitabbaṃ harāyitabbaṃ jigucchitabba』』nti. Aṭṭhamaṃ.

  2. Paṭhamapāpaṇikasuttaṃ

  3. 『『Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko pubbaṇhasamayaṃ [majjhantikasamayaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti, sāyanhasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ [phātikattuṃ (sī.), phātikātuṃ (syā. kaṃ. pī.)].

『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātiṃ kātuṃ. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti, sāyanhasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātiṃ kātuṃ.

『『Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko bhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ. Katamehi tīhi? Idha , bhikkhave, pāpaṇiko pubbaṇhasamayaṃ sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṃ…pe… sāyanhasamayaṃ sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko bhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ.

『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātiṃ kātuṃ. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṃ…pe… sāyanhasamayaṃ sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātiṃ kātu』』nti. Navamaṃ.

  1. Dutiyapāpaṇikasuttaṃ

"諸比丘,如果其他外道遊行者這樣問你們:'朋友們,你們是爲了往生天界而在沙門喬達摩處修梵行嗎?'諸比丘,你們被這樣問到時,難道不會感到厭惡、羞恥、嫌惡嗎?""是的,尊者。""諸比丘,你們對天壽感到厭惡、羞恥、嫌惡,對天色、天樂、天名聲、天權力感到厭惡、羞恥、嫌惡;諸比丘,那麼你們更應該對身惡行感到厭惡、羞恥、嫌惡,對語惡行......對意惡行感到厭惡、羞恥、嫌惡。"第八。 9. 第一商人經 "諸比丘,具足三支的商人不能獲得未獲得的財富,或使已獲得的財富增長。哪三支?在此,諸比丘,商人在上午時不認真經營事業,在中午時不認真經營事業,在傍晚時不認真經營事業。諸比丘,具足這三支的商人不能獲得未獲得的財富,或使已獲得的財富增長。 同樣地,諸比丘,具足三法的比丘不能證得未證得的善法,或使已證得的善法增長。哪三法?在此,諸比丘,比丘在上午時不認真修習定相,在中午時不認真修習定相,在傍晚時不認真修習定相。諸比丘,具足這三法的比丘不能證得未證得的善法,或使已證得的善法增長。 諸比丘,具足三支的商人能獲得未獲得的財富,或使已獲得的財富增長。哪三支?在此,諸比丘,商人在上午時認真經營事業,在中午時......在傍晚時認真經營事業。諸比丘,具足這三支的商人能獲得未獲得的財富,或使已獲得的財富增長。 同樣地,諸比丘,具足三法的比丘能證得未證得的善法,或使已證得的善法增長。哪三法?在此,諸比丘,比丘在上午時認真修習定相,在中午時......在傍晚時認真修習定相。諸比丘,具足這三法的比丘能證得未證得的善法,或使已證得的善法增長。"第九。 10. 第二商人經

  1. 『『Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko nacirasseva mahattaṃ vepullattaṃ [mahantattaṃ vā vepullattaṃ vā (pī. ka.)] pāpuṇāti bhogesu. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā ca hoti vidhuro ca nissayasampanno ca. Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā hoti? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko paṇiyaṃ jānāti – 『idaṃ paṇiyaṃ evaṃ kītaṃ, evaṃ vikkayamānaṃ [vikkīyamānaṃ (?)], ettakaṃ mūlaṃ bhavissati, ettako udayo』ti [uddayoti (sī.)]. Evaṃ kho, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko vidhuro hoti? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko kusalo hoti paṇiyaṃ ketuñca vikketuñca. Evaṃ kho, bhikkhave, pāpaṇiko vidhuro hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko nissayasampanno hoti? Idha bhikkhave , pāpaṇikaṃ ye te gahapatī vā gahapatiputtā vā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā te evaṃ jānanti – 『ayaṃ kho bhavaṃ pāpaṇiko cakkhumā vidhuro ca paṭibalo puttadārañca posetuṃ, amhākañca kālena kālaṃ anuppadātu』nti. Te naṃ bhogehi nipatanti – 『ito, samma pāpaṇika, bhoge karitvā [haritvā (sī. syā. kaṃ.)] puttadārañca posehi, amhākañca kālena kālaṃ anuppadehī』ti. Evaṃ kho, bhikkhave, pāpaṇiko nissayasampanno hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko nacirasseva mahattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti bhogesu.

『『Evamevaṃ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva mahattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti kusalesu dhammesu. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā ca hoti vidhuro ca nissayasampanno ca. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu 『idaṃ dukkha』nti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhasamudayo』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodho』ti yathābhūtaṃ pajānāti, 『ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā』ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vidhuro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vidhuro hoti.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu nissayasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati – 『idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho』ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu nissayasampanno hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva mahattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti kusalesu dhammesū』』ti. Dasamaṃ.

Rathakāravaggo dutiyo.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

"諸比丘,具足三支的商人不久就能在財富上達到偉大和豐盛。哪三支?在此,諸比丘,商人有眼光,精明,有依靠。諸比丘,商人如何有眼光?在此,諸比丘,商人瞭解商品:'這商品如此購買,如此銷售,將有這麼多成本,這麼多利潤。'諸比丘,商人就是這樣有眼光。 諸比丘,商人如何精明?在此,諸比丘,商人善於買賣商品。諸比丘,商人就是這樣精明。 諸比丘,商人如何有依靠?在此,諸比丘,那些富有、大財、大富的居士或居士子這樣瞭解商人:'這位商人有眼光,精明,能養活妻兒,能時常給我們利潤。'他們就以財富支援他:'朋友商人,從這裡獲取財富,養活妻兒,時常給我們利潤。'諸比丘,商人就是這樣有依靠。諸比丘,具足這三支的商人不久就能在財富上達到偉大和豐盛。 同樣地,諸比丘,具足三法的比丘不久就能在善法上達到偉大和豐盛。哪三法?在此,諸比丘,比丘有眼光,精明,有依靠。諸比丘,比丘如何有眼光?在此,諸比丘,比丘如實了知'這是苦',如實了知'這是苦集',如實了知'這是苦滅',如實了知'這是趣向苦滅之道'。諸比丘,比丘就是這樣有眼光。 諸比丘,比丘如何精明?在此,諸比丘,比丘精進而住,為斷不善法,為具足善法,堅強、努力不懈、不捨善法。諸比丘,比丘就是這樣精明。 諸比丘,比丘如何有依靠?在此,諸比丘,比丘時常親近那些多聞、通達聖教、持法、持律、持綱要的比丘,詢問請教:'尊者,這是什麼?這是什麼意思?'那些尊者為他開顯未開顯的,闡明未闡明的,消除他對種種疑惑之處的疑惑。諸比丘,比丘就是這樣有依靠。諸比丘,具足這三法的比丘不久就能在善法上達到偉大和豐盛。"第十。 車匠品第二 第一誦分結束

Tassuddānaṃ –

Ñāto [ñātako (syā. kaṃ.)] sāraṇīyo bhikkhu, cakkavattī sacetano;

Apaṇṇakattā devo ca, duve pāpaṇikena cāti.

其摘要如下: 親屬 可記憶的 比丘 轉輪王 有意識的 無疑 天神 兩個商人