B040803Vessantaragīti(韋山達羅頌)c3.5s
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Vessantarāgīti
[Ka]
Bāttiṃsalakkhaṇūpeta ,
Dātabbaṃ dadataṃ vara;
Vessantaratta māpādi,
Sañcaraṃ bhavasāgare.
[Kha]
Dvandaṃdvandaṃ sañcarantī,
Janānande yasodhīre;
Maddittaṃ samupāgañchi,
Tvaṃpitena bhavaṇṇave.
[Ga]
Tumhaṃdāni pavakkhāmi,
Upattiṃ nandiniṃ tahiṃ;
Dajjahvovo mamokāsaṃ,
Kavayo pyābhinandatha.
1.
Ekanavutehito kappe,
Vipassīnāma nāyako;
Vineyye tārayaṃkhemaṃ,
Loke uppajjicakkhumā.
2.
Khemārāmamhi sambuddho,
Migadāye manorame;
Nissāya bandhumatiṃso,
Vihāsi nagaraṃtadā.
3.
Rajjaṃdhammena kāresi,
Nagaretamhi bandhumā;
Rājātassa duvedhītā,
Āsuṃ sabbaṅgasobhaṇā.
4.
Ekohi ekadārājā,
Bandhumassa supesayi;
Sahassagghanikaṃ soṇṇa-
Mālañcā naggha candanaṃ.
5.
Adāsi bandhumārājā,
Pitājeṭṭhāya candanaṃ;
Soṇṇamālaṃ kaniṭṭhāya,
Tahiṃ viyāya dhītuyā.
6.
Ubhotāpīti cintesuṃ,
Natthatthovata tehino;
Bhagyavantassa pūjema,
Saṃpasādena cetasā.
7.
Tatosācandanaṃ cuṇṇaṃ-
Kārāpetvāna jeṭṭhakā;
Gantvāna vihāraṃ soṇṇa,
Vaṇṇaṃpūjesi nāyakaṃ.
8.
Vikiritvā tu sāgandha,
Kuṭiyaṃ sesacandanaṃ;
Evañhi patthanaṃ kāsi,
Buddhamātā bhavāmahaṃ.
9.
Kāretvā soṇṇamālaṃtu,
Uracchada pasādanaṃ;
Pūjesi hemavaṇṇaṃsā,
Bhagavantaṃ kaniṭṭhakā.
10.
Evampi patthanaṃkāsi,
Idaṃmama pasādanaṃ;
Sarīre niccalā ṭhātu,
Carantiyā bhavābhavaṃ.
11.
Ubhopi rājakaññātā,
Ṭhatvāna yāvatā yukaṃ;
Upapajjiṃsu sovaggaṃ,
Cutāsukha pamodanaṃ.
12.
Manussadeva lokesu,
Saṃsariṃsu sukhaṃduve;
Ekanavuti kappāni,
Muccitvā pāyadukkhato.
13.
Kassapassa kāletāsu,
Kaniṭṭhā kikirājino;
Dhītā uracchadānāma,
Hutvāna parinibbutā.
14.
Jeṭṭhakā pana dhītāsi,
Kikissa rājino tahiṃ;
Dhammānāma damitā sā,
Komāra brahmacārinī.
15.
Tatoca vitvāna sā deva,
Manussesu punappunaṃ;
Saṃsarantī mahesīsi,
Pūrindadassa ekadā.
16.
Rattacandana lepena,
Limpita dehinī hisā;
Katapuñña visesena,
Nāmena phussatīhvitā.
17.
Devindo aññadādisvā,
Parikkhīṇāyukaṃ viyaṃ;
Deviṃ taṃ parivārena,
Mahatā nesinandanaṃ.
18.
Sirīsayana piṭṭhamhi,
Taṃsayāviya māghavā;
Ṭhito sayanapassamhi,
Phussatiṃ etadabravī.
19.
Varetedasadassāmi,
Phussatevaravaṇṇike;
Tvaṃñhiicchasiyeladdhuṃ,
Labhāpessāmitevare.
20.
Sutvātaṃ phussatīdevī,
Lomahaṃ sanarūpinī;
Khīṇāyutamajānantī,
Attano etadabravī.
21.
Pāpaṃnu tvayi deviṃnda,
Kataṃme appiyāthate;
Rammāme cavanaṃ icchaṃ,
Maññebhaṇaṃti īdisaṃ.
22.
Natebhadde kataṃpāpaṃ,
Nacame appiyātuvaṃ;
Puññaṃtute parikkhīṇaṃ,
Tasmā te vaṃvadāmahaṃ.
23.
Santike maraṇaṃ tuyhaṃ,
Vinābhāvo bhavissati;
Paṭiggaṇhāhi me ete,
Varedasa pavacchato.
24.
Sakkassavacanaṃ sutvā,
Ñātvāmaraṇa mattano;
Varesā laddhumicchantī,
Devindameta dabravī.
25.
Ito cutāsahassakkhi,
Sīvirājanivesane;
Mahesī phussatīnāma,
Nīlanettā yathāmigī.
26.
Assaṃ nīlabhamukāhaṃ,
Labheyyaṃ puttamuttamaṃ;
Dhārenti yācamegabbhaṃ,
Majjhimaṅgaṃ anunnataṃ.
27.
Palitāna virūhantu,
Alambāca payoro;
Kāyerajo nalimpetha,
Vajjhañcāpi pamocaye.
我來為您翻譯這段巴利文: 皈敬世尊、阿羅漢、正等正覺者。 韋山達羅頌 [甲] 具足三十二相, 佈施諸善之最; 韋山達羅本性, 輪迴生死海中。 [乙] 雙雙相隨而行, 民眾歡喜賢德; 于輪迴海之中, 已得瑪帝成就。 [丙] 今為諸位宣說, 彼處喜悅緣起; 請諸位與我機, 詩人皆當隨喜。 1 九十一劫之前, 有名毗婆尸導師; 引導眾生趣安, 具眼者現世間。 2 正覺住安樂園, 鹿野美妙園中; 依止班都馬帝, 那時住此城中。 3 班都馬以正法, 治理此城國政; 國王有二公主, 容貌端莊殊勝。 4 有一國王贈送, 班都馬王珍物; 價值千兩黃金, 金飾與貴檀香。 5 班都馬王賜予, 長女得檀香木; 次女得金飾品, 此二女皆歡喜。 6 二人心生歡喜, 思量此無他用; 應供養有福者, 以虔誠之心意。 7 於是長女磨碎, 檀香製成香粉; 前往精舍供養, 黃金色之導師。 8 散撒餘下香粉, 遍佈精舍四周; 如是發願祈請, 愿為佛陀之母。 9 次女則以金飾, 作為胸飾莊嚴; 供養金色世尊, 虔誠作禮供養。 10 如是發願祈請, 以此虔誠供養; 愿飾常住身上, 生生世世不離。 11 二位王家公主, 壽盡時節已到; 往生歡喜天界, 離世得享安樂。 12 在人天諸界中, 二人輪迴快樂; 九十一劫之中, 解脫諸多苦厄。 13 迦葉佛時其中, 次女為基基王, 公主名優羅查, 后證般涅槃果。 14 長女彼時亦為, 基基王之公主; 法名調御者她, 童貞修梵行者。 15 其後離世往生, 人天之中輪迴; 后為大天女時, 生為帝釋之後。 16 紅檀塗抹全身, 身光照耀端嚴; 因昔殊勝福德, 名為富沙蒂者。 17 天帝某時見她, 壽命將盡征相; 與大眷屬相隨, 引往難陀園中。 18 吉祥臥榻之上, 帝釋立於床側; 注視臥榻之畔, 告富沙蒂如是。 19 美貌富沙蒂啊, 我今賜汝十愿; 但凡汝之所愿, 我必令汝滿足。 20 富沙蒂天女聞, 身毛豎立驚懼; 不知壽命將盡, 如是回答天帝。 21 天帝我于汝前, 可曾造作惡業; 欲令我離天界, 故作如是言耶。 22 貴妃汝無惡業, 於我亦非不悅; 只因汝福將盡, 是故我告知汝。 23 汝之命終已近, 終須分離別去; 請接受我所賜, 此十種殊勝愿。 24 聞得帝釋之言, 知曉己命將終; 愿求諸愿成就, 告知天帝如是。 25 我願離此天界, 生於尸毗王宮; 為后名富沙蒂, 眼如鹿目青蓮。 26 愿我容貌端嚴, 得生最勝之子; 所懷胎兒安穩, 腰身不過粗細。 27 白髮永不生長, 雙乳不下垂墜; 塵土不染此身, 免除死刑之厄。
28.
Yeyācitā varābhadde,
Tayādasa mayātava;
Dinnāte tuṭṭhacittena,
Sabbelacchasi mānuse.
29.
Tatocavitvāna sādeva-
Lokā nibbatti icchiyaṃ;
Mahesiyā paṭisandhi-
Vasena maddarājino.
30.
Dasamā saccayenesā,
Dhītaraṃ maddarājinī;
Heṭṭhāsusetacchattassa,
Vijāyi seṭṭharūpiniṃ.
31.
Rattacandana lepena,
Esālimpi tadehinī;
Tenassā brāhmaṇānāmaṃ,
Akaṃsu phussatīiti.
32.
Saññākāra doḷāruḷa-
Maṅgalādīni kātuna;
Mahatā parihārena,
Posiṃsu khattiyāniyo.
33.
Madhūrakhīra sampannā,
Siniddhapīṇa yobbanā;
Dhātiyo khattiyānītaṃ,
Khīraṃpāyiṃsu yāpanaṃ.
34.
Saṅkamantīva vuddhāsā,
Aṅkāaṅkaṃ karākaraṃ;
Rājakaññāca tosiṃsu,
Naccagītehi nāṭakī.
35.
Devaccharāvarūpena,
Subhāsoḷasa vassikā;
Harantī nettarasaṃsā,
Passantānaṃsukhedhitā.
36.
Siviraṭṭhe tadārajjaṃ,
Sivirājā jetuttare;
Kāresisiñcayonāma,
Puttotassa mahāyaso.
37.
Vayappatto bhirūposi,
Devaputtova siñcayo;
Aroha pariṇāhena,
Nānāsibbesu kovido.
38.
Siñcayassa niyyādesi,
Rajjaṃputtassa attano;
Jīvanto passituṃrāja-
Siriṃicchaṃ mahārahaṃ.
39.
Ānetvā maddarājassa,
Dhītaraṃ phussatiṃtahiṃ;
Soḷasitthi sahassānaṃ,
Mahesiṃkāsi jeṭṭhikaṃ.
40.
Phussatīsiñcayoññoñña-
Mukhaṃdvepiyacakkhunā;
Passamānāvaacchiṃsu,
Aññamaññapiyaṃvadā.
41.
Athacinti yadevindo,
Dinnāphussatiyāmayā;
Varādasa tesuputta-
Varonahisamijjhati.
42.
Samijjhā pesāmietaṃti,
Ajeyyebhidasālaye;
Upadhāritthatissāya,
Puttabhāvārahaṃmaruṃ.
43.
Cavitvāhuuddhaṃgāmī ,
Bodhidevotatotahiṃ;
Brahmaṃgantvāsahassakkhī,
Tassataṃetadabravī.
44.
Ito bho sugatiṃgaccha,
Anukampāhimarisa;
Siñcayaṃdeviyaṃtassa,
Sandhiṃ gaṇhajutindhara.
45.
Aññepi saṭṭhisahassa-
Deve cavana dhammine;
Upasaṅkamma soyāci,
Gacchahvo sugatiṃiti.
46.
Bodhisattoca aññeca,
Sādhūti sampaṭicchisuṃ;
Tatocutā catedevā,
Āguṃ mānusakaṃimaṃ.
47.
Phussatyaṃhi mahāsatto,
Nibbatti paṭisandhiyā;
Kulesvaññeca maccānaṃ,
Nibbattiṃsu visuṃvisuṃ.
48.
Kucchiṅgate mahāsatte,
Devī do haḷinīahu;
Dātukāmā mahādānaṃ,
Visajjiya buhuṃdhanaṃ.
49.
Rājamandiradvāramhi,
Vemajjhenagarassaca;
Catudvāresuchaddāna-
Sālāyo deyyapūritā.
50.
Kārāpetvāna chassata-
Sahassāni dinedine;
Visajjitvāna sabbesaṃ,
Icchantī āsidātave.
51.
Utvātaṃ kāraṇaṃrājā,
Pakkosāviya brāhmaṇe;
Nimitta pāṭhakepucchi,
Kiṃ bhavissatītiñātave.
52.
Jānāma no mahārāja,
Gatokucchimhi deviyā;
Hehitya bhiratodāne,
Evaṃvadiṃsu brāhmaṇā.
53.
Brāhmaṇānaṃ vacosutvā,
Narindo tuṭṭhamānaso;
Dānaṃadāsi chaddāna-
Sālāyo suṭṭhumāviya.
54.
Paṭisandhiggahaṇamhā,
Bodhisattassa viññuno;
Paṭṭhāyaṇṇava vegova,
Lābhoḷāro anappako.
55.
Paṇṇākāraṃ pahiṇiṃsu,
Rājino jambumaṇḍale;
Bodhisattā nubhāvena,
Nānāraṭṭhindakhattiyā.
56.
Parihāraṃ pavacchesi,
Mahesiṃ paṭisandhiniṃ;
Rājāsukhaṃ vasāpesi,
Kāresiicchiticchitaṃ.
57.
Buddhaṅkurānubhāvena,
Janāsuṃ modamānasā;
Kālevassatimeghopi,
Subhikkhosamayoahu.
58.
Saddhiṃputtena juṇhāya,
Kiḷantiyāvamātuyā;
Mahantīratisabbesaṃ,
Janānaṃvipulātahiṃ.
我來為您翻譯這段巴利文: 28 貴婦你所求愿, 此十愿我已賜; 歡喜心中所授, 人間皆當實現。 29 其後離開天界, 如願投生人間; 入胎為瑪達王, 王后所生之女。 30 十月期滿之後, 瑪達王后產下; 白傘蓋護佑下, 生下最美公主。 31 紅檀香涂其身, 全身散發光華; 婆羅門因此故, 為其取名富沙蒂。 32 禮儀抱舉祝福, 諸多吉祥儀式; 以大恭敬供養, 剎帝利女養育。 33 甘美乳汁豐盈, 青春光華盎然; 剎帝利乳母眾, 哺育使其成長。 34 漸漸長大成人, 臂膀手足舒展; 王女以歌舞戲, 娛樂眾人歡喜。 35 宛如天界仙女, 十六歲貌端莊; 奪人眼目之美, 見者皆生歡喜。 36 尸毗國土當時, 尸毗王主治國; 勝軍為王子名, 威名遠播四方。 37 勝軍至成年時, 如天子般英俊; 身形高大魁梧, 諸藝皆通曉達。 38 勝軍被父王傳, 王位繼承大業; 國王愿生前見, 王子榮耀加冕。 39 迎娶瑪達王女, 富沙蒂為王后; 一萬六千妃嬪, 立她為第一后。 40 富沙蒂與勝軍, 四目相對凝視; 心心相印相愛, 情意綿綿深厚。 41 帝釋天想到時, 富沙蒂所求愿; 十愿中求子愿, 尚未得以實現。 42 為令其愿成就, 來至不敗天宮; 觀察尋找適合, 菩薩轉生之天。 43 上升菩薩天神, 彼處適時離世; 帝釋往梵天界, 如是告知于彼: 44 "請往善趣轉生, 憐憫眾生賢者; 入胎于勝軍王, 后妃富沙蒂處。" 45 復有六萬天神, 時至當離天界; 亦前往請求道: "請往善趣轉生。" 46 菩薩與諸天神, 善哉應允其請; 諸天神皆離世, 轉生至此人間。 47 大士入胎轉世, 投生富沙蒂腹; 其餘天眾亦往, 各自投生人間。 48 大士入胎之時, 王后生渴望心; 欲行廣大布施, 散盡無量財富。 49 王宮門前設施, 城中心與四門; 建造六所佈施, 堂宇盈滿財物。 50 每日施捨財物, 達六十萬之數; 普施一切眾生, 欲求佈施無厭。 51 國王知此因緣, 召集婆羅門眾; 詢問相術精通, 欲知此為何兆。 52 婆羅門眾答道: "大王我等已知; 王后腹中胎兒, 必喜佈施為樂。" 53 國王聞此預言, 心中生大歡喜; 六所佈施堂中, 廣施財物豐厚。 54 從智者菩薩始, 入胎結緣之時; 如海浪涌不絕, 利養廣大無量。 55 瞻部洲中諸王, 遣使獻禮物來; 因菩薩威德故, 各國君王敬仰。 56 王后懷胎期間, 獲得諸多供養; 國王令其安樂, 隨心所欲而行。 57 因佛種子威德, 眾生皆生歡喜; 時雨應時而降, 五穀豐登富足。 58 王后與胎中子, 月夜嬉戲歡樂; 一切民眾此時, 廣大歡喜無量。
59.
Gabbhaṃhi dhārentīdevī,
Dasamāsamhipūrite;
Nagaraṃdaṭṭhu kāmāsi,
Tadārocesirājino.
60.
Sādhubhaddeti vatvāna,
Puraṃdeva puraṃviya;
Rājā alaṅkarāpesi,
Deviyā pitivaḍḍhanaṃ.
61.
Āropiya tatodeviṃ,
Vicittaṃ lakkhikaṃrathaṃ;
Padakkhiṇaṃ kārāpesi,
Nagaraṃ sabbalaṅkataṃ.
62.
Vessānaṃ vīthiyāmajjhe,
Ṭhānāṭhānaṃ pathāpathaṃ;
Caliṃsu kammajāvātā,
Carantiyāva deviyā.
63.
Utvāmaccāpavattiṃtaṃ,
Raññorociṃsusīghaso;
Sutigehaṃkārāpesi,
Taṃvīthiyaṃvasiñcayo.
64.
Tatthasāvasamānāva,
Vijāyiakutobhayā;
Nimmalaṃsusuddhaṃputtaṃ,
Suvaṇṇakkhandhasannibhaṃ.
65.
Akkhīniummilitvāna ,
Nikkhantomātu kucchito;
Pasannappiyākārena,
Passittamātuyāmukhaṃ.
66.
Amma dānaṃ dadissāmi,
Atthinu kiñci tedhanaṃ;
Hattaṃso pasāretvāna,
Itibravitahiṃ muhuṃ.
67.
Sutvāmodiya taṃmātā,
Dehidānaṃ yathicchitaṃ;
Tātāti tassapādāsi,
Sahassatthavikaṃtahiṃ.
68.
Mahosadha vessantara-
Mahāsiddhattha jātisu;
Kathesi mātarābodhi-
Sasatto jātakkhaṇetisu.
69.
Acchera mabbhutaṃdisvā,
Janāmodiṃ sutāvade;
Apphoṭento hasantāca,
Jayanādaṃ panādayuṃ.
70.
Vessantaroti hvāyiṃsu,
Nāmaggahaṇa maṅgalaṃ;
Saṅkhatā brāhmaṇātassa,
Jātattā vessavīthiyaṃ.
71.
Vijāta divasetassa,
Ekāākāsacārinī;
Hatthinīhi sabbasetaṃ,
Ekaṃ kuñjaraposakaṃ.
72.
Bodhisattā nubhāvena,
Ānetvā maṅgalasammataṃ;
Thapetvāna pakkāmi,
Hatthisālāya sādhukaṃ.
73.
Uppannattāmahāsattaṃ ,
Tassakatvānapaccayaṃ;
Akaṃsunāgarānāmaṃ,
Samaggāpaccayoiti.
74.
Taddinevavijāyiṃsu,
Amaccānaṃkumārakā;
Gehesusaṭhisahassā,
Mahāsattasajātakā.
75.
Atidīghādayodose ,
Vivajjetvānasiñcayo;
Kumāraṃcatussaṭhikā,
Upaṭṭhāpesidhātiyo.
76.
Alambatthaniyocetā,
Bhirūpāyobbaneṭhitā;
Āsuṃmadhurathaññāyo,
Saṃsuddhāseṭṭhakoliyo.
77.
Sususaṭṭhisahassānaṃ ,
Ekekādhātiyotathā;
Buddhaṅkurasajātānaṃ,
Upaṭṭhāpesisuṃndarā.
78.
Saddhiṃ saṭṭhisahassehi,
Kumārehimahāyaso;
Mahatāparivārena,
Saṃvaḍḍhibodhisattavo.
76.
Rājāsatasahassaggha-
Nikaṃ susupiḷandhanaṃ;
Kārāpetvāvibhūsesi,
Attajaṃdānanandanaṃ.
80.
Omuñcitvānadhātīnaṃ ,
Taṃcatuppañcavassiko;
Adāsisomahāsatto,
Bodhiṃ apekkhamānaso.
81.
Punataṃtāhidhātīhi,
Diyyamānaṃpisādaraṃ;
Nasogaṇhitthakumāro,
Dinnesuanapekhavā.
82.
Ārociṃsupavattiṃtaṃ ,
Raññotādhātiyotadā;
Sutvāmuditacittena,
Taṃsothomitthaattajaṃ.
83.
Puttenamamadinnaṃtaṃ,
Brahmadeyyaṃpiḷandhanaṃ;
Tumhākaṃsantakaṃhotu,
Iccāpibravisiñcayo.
84.
Punāparaṃpikāretvā,
Pādāsiputtanandano;
Puttassadātukāmassa,
Suvicittapiḷandhanaṃ.
85.
Omuñcitvānaetaṃpi ,
Dhātīnaṃdāsidāyako;
Dārakotuṭṭhacittena,
Sabbaññutappiyāyano.
86.
Evaṃvutta nayeneva,
Nava vāre piḷandhanaṃ;
Daharodāsi dhātīnaṃ,
Nāthānātha parāyano.
87.
Aṭṭhavassi kakāletu,
Evaṃcintesi buddhimā;
Nisinno sirisayano,
Pāsādo parimaṇḍale.
88.
Demibāhira dānaṃva,
Natāva mama mānasaṃ;
Parito setievañhi,
Ajjhattikaṃdadāmahaṃ.
89.
Sacemaṃ kociyāceyya,
Sīsaṃsa moḷimuttadhaṃ;
Chijja taṃ tassadajjeyyaṃ,
Naheyyaṃ līnacetaso.
我來為您翻譯這段巴利文: 59 王后懷胎期滿, 已屆十月之時; 生起遊覽之心, 向王表達心願。 60 王言"善哉賢后", 如天城般莊嚴; 國王令裝飾城, 令後心生歡喜。 61 安置美麗王后, 吉祥莊嚴車上; 令其環繞巡禮, 裝飾華麗王城。 62 商人街道中央, 處處各個路口; 業風突然吹起, 王后巡遊之時。 63 大臣聞知此事, 速往稟報國王; 勝軍王即命令, 此處建產房屋。 64 王后安住其中, 無懼安然產下; 無垢清凈王子, 宛如黃金之軀。 65 睜開雙眼之時, 初出母腹嬰兒; 以清凈慈愛相, 凝視母親面容。 66 "母親我欲佈施, 可有財物與我?" 伸出小手如是, 反覆詢問母親。 67 母聞心生歡喜, "隨意佈施吾兒"; 即時授予其子, 價值千兩錢袋。 68 如大慧者出生、 韋山達羅降世、 大悉達多誕生, 皆向母言說法。 69 見此稀有奇事, 眾人歡喜雀躍; 擊掌發出笑聲, 高呼勝利之音。 70 因生商人街中, 婆羅門為取名; 韋山達羅之名, 作為吉祥稱號。 71 誕生那天正是, 空中飛行象母; 帶來一頭幼象, 通身潔白無暇。 72 因菩薩威德力, 帶來吉祥之象; 置於象舍之中, 安置妥當離去。 73 大士降生之時, 以此為其緣由; 城中人皆稱其, 為"因緣"之美名。 74 同日誕生嬰兒, 大臣家生王子; 共有六萬王子, 與大士同時生。 75 勝軍王為太子, 選擇最佳乳母; 避開過長過短, 六十四人侍奉。 76 乳房不下垂者, 美貌正當盛年; 乳汁甘甜充盈, 高貴種姓清凈。 77 為六萬王子眾, 各設一位乳母; 皆與佛種同生, 選派美麗侍奉。 78 與六萬王子眾, 榮耀無比太子; 隨從浩大威儀, 菩薩如是成長。 79 國王命人制作, 價值十萬飾品; 為愛子添裝飾, 歡喜佈施之子。 80 四五歲時解下, 飾品贈予乳母; 大士如是佈施, 志求菩提果位。 81 乳母再三恭敬, 奉還飾品與他; 王子不再接受, 于施無所執著。 82 乳母稟報此事, 國王聞之歡喜; 讚歎愛子善行, 心中充滿喜悅。 83 "我子所施飾品, 如梵天賜之物; 今歸汝等所有", 勝軍王如是言。 84 又命人再製作, 賜予愛子飾品; 欲使王子佈施, 莊嚴美妙飾物。 85 佈施者再解下, 飾物贈予乳母; 王子心生歡喜, 志求一切智果。 86 如是循此方式, 九次施予飾品; 年幼即行佈施, 庇護無依之人。 87 至八歲時智者, 坐于吉祥寶座; 宮殿圍繞之中, 如是思維觀察: 88 "我雖行外佈施, 心意未得滿足; 若有人來乞求, 當施內財無悔。" 89 "若有人來乞求, 頭上莊嚴髮髻; 我必斷施與他, 決不吝嗇退縮。"
90.
Hadayaṃmama yāceyya,
Bhinditvā asināuraṃ;
Nīharitvānataṃtassa,
Dajjeyyaṃ tuṭṭhamānasā.
91.
Akkhīni mamayāceyya,
Uppāṭetvāna tāvade;
Satthena tassadajjeyyaṃ,
Salohitāni tānime.
92.
Hatthepādecakaṇṇeca ,
Yāceyyamamasādhukaṃ;
Chinditvā tānidajjeyyaṃ,
Tassapūre manorathaṃ.
93.
Maṃsaṃmekociyāceyya,
Sīghaṃsabbasarīrato;
Khaṇḍākhaṇḍaṃ chinditvāna,
Dajje maṃsaṃ salohitaṃ.
94.
Hohitvaṃmamadāsoti,
Vadeyyakocicetahiṃ;
Sayaṃāmātisāvetvā,
Attānaṃpi dadāmahaṃ.
95.
Tassevaṃ cintayantassa,
Kampittha pathavīmahā;
Samantāgajjamānāyaṃ,
Mattova kuñjarovane.
96.
Merurājo namitvāna-
Bhimukhova jetuttaraṃ;
Nagaraṃ ṭhāsi serita-
Vettaṅkurova tāvade.
97.
Mahīsaddasantāsena ,
Meghopāvassi tāvade;
Ghanavassaṃmahādhāraṃ,
Gajjamāno disodisaṃ.
98.
Nicchariṃsu bahūvijju-
Latāyoca samantato;
Indacāpā uṭṭhahiṃsu,
Ukkāpāto tadā ahu.
99.
Apphoṭesi tahiṃdeva-
Rājātuṭṭho sujampati;
Sādhusādhūti sāvesi,
Mahābrahmā katañcalī.
100.
Brahmalokā tadāyāva,
Itopathavi maṇḍalā;
Accheraṃ abbhutaṃ āsi,
Ekakolāhalaṃ mahā.
101.
Evaṃñhi nekabbhūtāni,
Janetvāna mahājanaṃ;
Hāsayaṃ susukhaṃvaḍḍha-
Mānosoḷasa vassiko.
102.
Kumāro sabbasibbesu,
Kovidoca pāraṅgato;
Phullasālova sobhanto,
Vaṇṇena vayasā tadā.
103.
Athassa dātukāmova,
Rajjaṃmantiya deviyā;
Pitāsi siñcirājatte,
Puttaṃsoḷasa vassikaṃ.
104.
Maddaraṭṭhe tadāmadda-
Rājakulā bhivaṇṇiniṃ;
Netvāmahe sittemaddiṃ-
Bhisiñci dhammacāriniṃ.
105.
Maddīmātuladhītāsā ,
Bhaginī mandahāsinī;
Vessantarakumārassa,
Seṭṭhalakkhaṇadhārinī.
106.
Pubbauṭṭhāyinī maddī,
Niccaṃ pacchānipātinī;
Manāpacārinī devī,
Kiṃkāra paṭisāvinī.
107.
Soḷasitthi sahassātaṃ,
Maddiṃsabbaṅga sobhaṇaṃ;
Naccavādita gītehi,
Paricāriṃsu sabbadā.
108.
Vessantaro mahārājā,
Rajjebhi sittakālato;
Paṭhāya dānasālāyo,
Chaddānaṃ dāsikāriya.
109.
Mahādānaṃ pavattesi,
Vissajjanto dinedine;
Sammodamāno chassata-
Sahassāni dhanāniso.
110.
Evaṃdāne ramantassa,
Mahesītassarājino;
Puttaṃvijāyiapara-
Bhāgemaddī sudassanaṃ.
111.
Sampaṭicchiṃsu vijāta-
Kāletaṃ soṇṇasannitaṃ;
Soṇṇa jālenatenassa,
Nāmaṃjālīti voharuṃ.
112.
Padasā gamane kāle,
Puttassa tassajālino;
Vijāyi dhītaraṃekaṃ,
Nārīnaṃ seṭṭhaṃsammataṃ.
113.
Kaṇhājinena dhītaṃtaṃ,
Sampaṭicchiṃsu sādaraṃ;
Tenassā dhituyānāmaṃ,
Kaṇhājināti voharuṃ.
114.
Mahatā parivārena,
Vuddhiṃnvāyiṃsu teduve;
Sayantā naccagītena,
Naccagīta pabodhanā.
115.
Mahāsattohi māsassa,
Chakkhattuṃ dānamaṇḍape;
Olokesi alaṅkata-
Hatthikkhandha vareṭhito.
116.
Tahiṃ kaliṅkaraṭṭhamhi,
Dubbuṭṭhikā bhayānakā;
Sassāni nasampajjiṃsu,
Dubbhikkho samayoahu.
117.
Corakammaṃ akariṃsu,
Asakkontāva jīvituṃ;
Janā nigamagāmesu,
Vilumpanti dāmarikā.
118.
Kaliṅkaraṭṭhaṃ sakalaṃ,
Dubbhikkhabhayapīḷitaṃ;
Ghaṭe vilolapārīva,
Saṅkhumbhittha anāthakaṃ.
119.
Negamā jānapadāsabbe,
Nāgarāca samaggatā;
Rājaṅgaṇe ukkosiṃsu,
Dubbhikkhabhaya coditā.
120.
Tadāsutvāna taṃrājā,
Sīghaṃubbigga mānasā;
Koyaṃsaddoti pucchittha,
Mahāmacce sakantike.
我來為您翻譯這段巴利文: 90 若有人來乞求, 我心胸中心臟; 我必開胸取出, 歡喜施與彼人。 91 若有人來乞求, 我這雙眼珠者; 我必取出雙目, 連同鮮血施予。 92 手足與雙耳朵, 若有人來乞求; 我必斷除施與, 滿彼如是心願。 93 若人向我乞求, 遍身所有肌肉; 我必割截施與, 連同鮮血佈施。 94 若有人對我說, "你當爲我奴僕"; 我必答應"如是", 連身亦可佈施。 95 正當思維之時, 大地頓時震動; 如林中醉象般, 四方震響不已。 96 須彌山王傾身, 朝向勝軍城方; 此城如高舉起, 竹筍般屹立住。 97 大地聲響驚動, 天降及時甘霖; 密雲傾盆大雨, 雷聲響徹十方。 98 閃電遍空閃爍, 四面八方皆見; 彩虹耀空升起, 流星墜落此時。 99 天帝歡喜擊掌, 帝釋稱讚隨喜; 大梵天王合掌, "善哉善哉"讚歎。 100 從梵天界直至, 此地球圓之處; 稀有未曾有事, 一片歡騰之聲。 101 如是諸多奇事, 令眾生起歡喜; 歡樂增長成長, 直至十六歲時。 102 王子通達精通, 一切技藝學問; 如盛開娑羅樹, 容貌年華俱美。 103 其父欲傳王位, 與王后商議后; 為年僅十六歲, 之子舉行灌頂。 104 瑪達國中選出, 王族美麗少女; 迎娶瑪蒂為后, 正法而行之人。 105 瑪蒂是舅之女, 微笑如姐妹般; 為韋山達羅妃, 具足殊勝之相。 106 瑪蒂總是早起, 最後一個安寢; 舉止令人歡喜, 恭敬順從之人。 107 一萬六千侍女, 服侍美麗瑪蒂; 以歌舞音樂等, 常伴隨其左右。 108 韋山達羅大王, 自登基之時起; 設立佈施之堂, 六處常行佈施。 109 每日行大布施, 散盡無量財富; 歡喜佈施財物, 達六十萬之數。 110 如是樂於佈施, 大王之後瑪蒂; 後來又生一子, 容貌端正殊勝。 111 嬰兒初生之時, 以金網接生他; 因此為其取名, 名為札利王子。 112 當札利王子已, 學會行走之時; 瑪蒂又生一女, 女中最為殊勝。 113 以黑羚羊皮毯, 恭敬接生此女; 因此為其取名, 稱為黑羚羊女。 114 二子隨大眷屬, 漸漸成長茁壯; 以歌舞入眠起, 歌舞聲中長大。 115 大士每月六次, 在佈施堂之中; 騎坐裝飾大象, 巡視佈施之事。 116 彼時迦陵伽國, 遭遇可怕旱災; 農作物不豐收, 饑荒時期來臨。 117 人民無以為生, 紛紛行起盜竊; 鄉村市鎮之中, 盜賊劫掠橫行。 118 迦陵伽全國境, 饑荒恐懼所逼; 如鍋中沸騰水, 無依無助騷動。 119 城市鄉村百姓, 齊集一處商議; 王宮庭院集會, 因饑荒苦呼喊。 120 國王聞此聲響, 內心驚懼不安; 詢問近旁大臣: "此是何種聲響?"
121.
Ārocayiṃsu rājānaṃ,
Pavattiṃ taṃasesato;
Rājāpi paṭijānāsi,
Meghaṃ vassāpaye-iti.
122.
Tatoso patthanaṃkāsi,
Samādiya uposathaṃ;
Devaṃ vassāpanatthāya,
Sattāhaṃsattakāruṇo.
123.
Nahievaṃpisosakkhi ,
Vassāpetuṃ narissaro;
Meghaṃkaliṅka raṭṭhamhi,
Dubbuṭṭhikāva jāyahi.
124.
Tatoso sannipātetvā,
Nāgare etadabravī;
Vasāpetuṃ nasakkomi,
Devaṃ kiṃ nukare-iti.
125.
Tadāevamavociṃsu ,
Narākaliṅkarājino;
Devaṃ vassāpanatthāya,
Subhikkhakālakāmino.
126.
Siviraṭṭhemahārāja,
Rajjedhammenayoṭhito;
Jetuttaremahāvessa-
Ntaro siñcayaoraso.
127.
Dānesubhiratohesa,
Kiramaṅgalakuñjaro;
Tassatthipaccayonāma,
Pavarosabbapaṇḍaro.
128.
Gataṭhānekuñjarassa ,
Tassekantenakhattiya;
Pāvassikiragajjanto,
Mahāmeghosavijjuko.
129.
Pesetvābrāhmāṇerāja,
Yācāpetuṃsupaṇḍaraṃ;
Hatthiṃvaṭṭatitaṃtena,
Sīghaṃpesehibrāhmaṇe.
130.
Sampaṭicchiyasādhūti,
Sutvātaṃtuṭṭhamānaso;
Rājaṅgaṇamhirājāso,
Sannipātesibrāhmaṇe.
131.
Guṇavaṇṇehisampanne ,
Vicinitvānabrahmaṇe;
Aṭṭhatesurājātesaṃ,
Nekaṃdāsiparibbayaṃ.
132.
Ānethakuñjaraṃbhonto,
Vessantarassasantikaṃ;
Gantvāyāciya-evaṃte,
Rājāvatvānapesayiṃ.
133.
Brāhmāṇā aṭṭharājānaṃ,
Tekatvāna padakkhiṇaṃ;
Gañchiṃsu jetuttaraṃ nāgaṃ,
Nethuṃ sabbaṅgasundaraṃ.
134.
Anupubbena gantvāna,
Tepāpuṇiṃsu brāhmaṇā;
Jetuttaraṃ bhuñjamānā,
Dānasālāsu acchayuṃ.
135.
Tatopuṇṇa madinamhi,
Katvāsarīramattano;
Tepaṃsumakkhitaṃāguṃ,
Pācīnadvāramaṇḍalaṃ.
136.
Saṃyācissāmanāganti ,
Cintamānāvarājino;
Āgamentāāgamanaṃ,
Tatthaacchiṃ subrāhmāṇā.
137.
Dānaggaṃ olekeyyanti,
Tadāsura sabhojano;
Pātonūtvā mahāsatto,
Alaṅkārena laṅkari.
138.
Alaṅkata hatthikkhandhaṃ,
Aruyha agamātato;
Rājā puratthimaṃ dvāraṃ,
Parisāya mahantiyā.
139.
Mahantiṃ parisaṃdisvā,
Bhitā ubbigga mānasā;
Tatthokāsaṃ nalabhiṃsu,
Yācituṃ brāhmaṇā tahiṃ.
140.
Tamhā dakkhiṇadvāraṃ te,
Saṅkamitvāna unnate;
Padese seṭṭharājānaṃ,
Āgamesuṃ ṭhitā tato.
141.
Oloketvāna pācīna-
Dāramhi dānamaṇḍape;
Hatthikkhandhagato rājā,
Dvāramā gañcidakkhiṇaṃ.
142.
Rājānaṃ āgataṃ disvā,
Pasāretvāna brāhmaṇā;
Hatthe 『『vessantarojetu』』
Tikkhattuṃ itibhāsiṃsu.
143.
Jayasaddaṃ panādante,
Rājādisvāna brāhmaṇe;
Hatthiṃ tesaṃ ṭhitaṭhānaṃ,
Pājesi dānamānasā.
144.
Hatthikkhandhe nisinnova,
Pasannena mukhenaso;
Mhitapubbaṃ tatovoca,
Girevaṃ hadayaṅgamaṃ.
145.
Dakkhiṇāvaṭṭasaṅkhena,
Bāhuṃpaggayha dakkhiṇa;
Purato mama tiṭṭhantā,
Kiṃ maṃyācanti brāhmaṇā.
146.
Evaṃsīghama vociṃsu,
Pahaṭṭhā brāhmaṇā tahiṃ;
Ratanaṃrāja yācāma,
Kuñjaraṃ sabbapaṇḍaraṃ.
147.
Idaṃsutvānasocinti,
Ajjhattikaṃ pidātave;
Ahamicchāmitedāni,
Mamaṃ yācanti bāhiraṃ.
148.
Idāni pūrayissāmi,
Yācantānaṃ manorathaṃ;
Evaṃcintiyasobhāsi ,
Hatthikkhandhaṭhito iti.
149.
Demitaṃ navikampāmi,
Yaṃmaṃyācanti brāhmaṇā;
Kelāsa sadisaṃ setaṃ,
Alaṅkataṃ gajuttamaṃ.
150.
Hatthikkhandhā tato ruyha,
Rājā cāgādhimānaso;
Olokesitikkhattuṃtaṃ,
Katvā nāgaṃ padakkhiṇaṃ.
我來為您翻譯這段巴利文: 121 大臣向國王報告, 詳盡告知此事; 國王作出承諾, 愿令天降甘霖。 122 於是發願祈請, 受持八關齋戒; 為求天降甘霖, 七日行大悲心。 123 然而國王未能, 令天降下雨水; 迦陵伽國境內, 乾旱依舊持續。 124 於是召集城民, 如是對眾宣說: "我不能降甘霖, 當如何是好耶?" 125 當時眾人如是, 告知迦陵伽王: "為求天降甘霖, 愿得豐收之時。" 126 "在尸毗國境內, 以正法治國者; 勝軍城中有位, 韋山達羅王子。" 127 "他喜好行佈施, 有吉祥白象王; 名為'因緣'之象, 渾身潔白無瑕。" 128 "此象所到之處, 王族之人聽聞; 必有雷鳴閃電, 大雨傾盆而下。" 129 "請王派婆羅門, 前往乞求白象; 此象確實有用, 速遣婆羅門去。" 130 國王聞言歡喜, 應允"善哉"之語; 王宮庭院之中, 召集婆羅門眾。 131 選擇具德行者, 挑選婆羅門中; 八位最為賢良, 賜予諸多財物。 132 "諸位請前往求, 韋山達羅白象; 前往乞求"如是, 國王遣派他們。 133 八位婆羅門眾, 右繞禮敬國王; 往勝軍城前行, 求取莊嚴白象。 134 漸次前行抵達, 諸位婆羅門眾; 來至勝軍城中, 住于佈施堂中。 135 至滿月之時日, 塗抹塵土己身; 前往東門之處, 等候佈施時機。 136 心想"我等將求, 象王"如是思維; 等候王者到來, 婆羅門眾停駐。 137 欲觀佈施勝事, 時至晨旦用餐; 大士裝扮莊嚴, 身著華麗飾物。 138 登上莊嚴象背, 前往東門方向; 國王與大眷屬, 浩蕩隊伍隨行。 139 見此浩大隊伍, 內心驚懼不安; 婆羅門眾此時, 無處立足求施。 140 於是轉往南門, 來到高處駐足; 等候殊勝國王, 立於彼處等待。 141 巡視東門之後, 佈施堂中施已; 國王騎坐象背, 來到南門之處。 142 見得國王到來, 婆羅門伸雙手; 高呼"韋山達羅, 勝利"如是三呼。 143 聞其勝利呼聲, 王見婆羅門眾; 驅像往其所在, 心存佈施之意。 144 端坐象背之上, 面帶清凈笑容; 先露微笑之後, 說此動人言語: 145 "右旋如海螺形, 舉起右臂之手; 立於我前諸位, 婆羅門欲求何?" 146 婆羅門眾歡喜, 立即如是回答: "大王我等乞求, 渾身潔白寶象。" 147 聞此如是思維: "內財亦可佈施; 我今如此思量, 他們求外財物。" 148 "我今當滿其愿, 乞求者之心願"; 如是思維之後, 象背上說此語: 149 "我今毫不遲疑, 佈施婆羅門求; 如雪山般潔白, 莊嚴最勝象王。" 150 於是從象背下, 國王大舍心生; 三次環繞白象, 右繞以示恭敬。
151.
Gahetvā soṇṇabhiṅgāraṃ,
Sugandhodaka pūritaṃ;
Ahvāyi etha bhontoti,
Kuñjaraṃesa dātave.
152.
Gahetvā rajatadāma-
Sadisaṃ seta hattino;
Soṇḍaṃṭṭhapiya hatthesu,
Brāhmaṇānaṃ gajissaro.
153.
Sālaṅkataṃ mahānāgaṃ,
Pātetvā dakkhiṇodakaṃ;
Adāsi seṭṭhadantiṃtaṃ,
Asallinena cetasā.
154.
Saddhiṃ vīsatilakkhena,
Catulakkhāni agghati;
Alaṅkārohi nāgassa,
Nānāratanacittito.
155.
Athāpianagghā honti,
Chaḷeva aṅkusādisu;
Maṇayo vāraṇocāpi,
Anaṅgho sattanagghikā.
156.
Yatāvutta ratanehi,
Saddhiṃ adāsi kuñjaraṃ;
Nāgopiyopi teneva,
Tato sabbaññutaṃ piyaṃ.
156.
Athāpi pañcasatāni,
Paricārāni hatthino;
Kulāni hatthigopehi,
Saddhiṃ adāsi sādaraṃ.
158.
Vessantarena dinnamhi,
Seta maṅgala kuñjare;
Acetanāpinādentī,
Medanī sampa kampatha.
159.
Tahiṃ bhīsanakaṃ āsi,
Nānaṃ lomahaṃsanaṃ;
Mahanto vipulo ghoso,
Khumbhittha sakalaṃ puraṃ.
160.
Mahīsaddasantāsena,
Megho pāvassi tāvade;
Ghanavassaṃ mahādhāraṃ,
Gajjamāno diso disaṃ.
161.
Nicchariṃsu bahūvijju-
Latā yoca samantato;
Indacāpā uṭṭhahīṃsu,
Ukkāpāto tadā ahu.
162.
Hatthiṃ laddhānate tuṭṭhā,
Brāhmaṇā kiradakkhiṇā-
Dvārā nagara majjhena,
Gajakkhandha gatānayuṃ.
163.
Mahājanaparivāre,
Gajāruḷheṭṭha brāhmaṇe;
Passiṃ sunāgarā sabbe,
Tadāte etadabravuṃ.
164.
Amhākaṃ kuñjaraṃ hambho,
Āruḷhā vo idhāgatā;
Dinnoyaṃ kena tumhākaṃ,
Kadā laddho kuto-iti.
165.
Vessantarena dinno no,
Kathaṃtumhe vadissatha;
Nakatheyyāma vitthāraṃ,
Gacchema nagaraṃ mayaṃ.
166.
Evaṃvatvā nikkhamiṃsu,
Dvārena uttarenate;
Cittaṃvilola mānāva,
Nāgarānaṃ kaliṅkajā.
167.
Tadāhi nāgarā sabbe,
Bodhisattassa kujjhitā;
Rājadvāre sannipacca,
Upakkosamakaṃsu te.
168.
Adhammenevabhonttono,
Nāgaṃ raṭṭhassa pūjitaṃ;
Adāvessantaroduṭṭha-
Brāhmaṇānamalaṅkataṃ.
169.
Saṅkhumbhitacittā sabbe,
Tatonagaravāsino;
Gantvā siñcayarājassa,
Santikaṃ evamabravuṃ.
170.
Vidhamaṃdevateraṭṭhaṃ,
Puttovessantarotava;
Kataṃsokuñjaraṃdāsi,
Siviraṭṭhassapūjitaṃ.
171.
Kathaṃso vāraṇaṃdāsi,
Setaṃ kelāsasannibhaṃ;
Paṇḍukampalasañchannaṃ,
Jaya bhūmi vijanānaṃ.
172.
Sace so dātumiccheyya,
Annaṃpāṇañcabhojanaṃ;
Vatthaṃ senāsanaṃ soṇṇaṃ,
Yuttaṃdātuṃ yathicchitaṃ.
173.
Sacetvaṃ nakarissasi,
Sivīnaṃ vacanaṃidaṃ;
Maññetaṃ sahaputtena,
Sivīhatthe karissare.
174.
Tajjamānāhi evañhi,
Sutvā sivīhi bhāsitaṃ;
Maññittha siñcayo puttaṃ,
Māretuṃ icchareiti.
175.
Evaṃbyākāsi teneva,
Sīghaṃvibbhanta mānaso;
Puttapema codito so,
Sokasalla samappito.
176.
Kāmaṃ janapado sabbaṃ,
Raṭṭhañcāpi vinassatu;
Nāhaṃ sivīnaṃvacanā,
Pabbājeyyaṃ mamatrajaṃ.
177.
Kathaṃ haṃ tamhi dubbheyyaṃ,
Santoso suddhacetaso;
Puttaṃkathañca niddosaṃ,
Satthena ghātaye mama.
178.
Sivayo tassa sutvāna,
Bhāsitaṃ puttagiddhino;
Avocuṃ visaṭṭhā vīta-
Bhahāevaṃ yathātathaṃ.
179.
Mānaṃ daṇḍena satthena,
Nāpi so bandhanāraho;
Pabbājehi vanaṃ raṭṭhā,
Vaṅke vasatu pabbate.
180.
Tadācintayi sorājā,
Nayuttaṃ panūdetave;
Chandaṃ hi sivinaṃ dāni,
Tato voca subhāsitaṃ.
我來為您翻譯這段巴利文: 151 手持黃金水瓶, 盛滿香水其中; 呼喚"諸位請來", 欲施白象與眾。 152 如銀鏈般潔白, 象王伸長鼻子; 置於婆羅門手, 最勝白象施與。 153 莊嚴大象之時, 灑下吉祥聖水; 施此最勝象王, 心無絲毫悔意。 154 連同二十萬金, 及四萬裝飾物; 象之莊嚴飾品, 皆以珍寶點綴。 155 此外無價之寶, 象鉤等六件物; 摩尼寶及象王, 七寶皆無價值。 156 如上所述珍寶, 隨同白象佈施; 雖愛此象王者, 為求圓滿智慧。 157 復有五百戶族, 侍奉大象人家; 及象夫等眷屬, 恭敬一併佈施。 158 韋山達羅布施, 吉祥白象之時; 無情大地震動, 為其福德感應。 159 彼處生起可怖, 令人毛骨悚然; 巨大廣大聲響, 遍滿王城四方。 160 大地震動驚慌, 天降及時甘霖; 密雲傾盆大雨, 雷聲響徹四方。 161 閃電遍空閃爍, 四面八方皆見; 彩虹耀空升起, 流星墜落此時。 162 婆羅門得像后, 歡喜從南門去; 穿過城中街道, 騎象揚長而去。 163 大眾簇擁圍觀, 婆羅門騎象行; 城中居民見此, 如是詢問他們: 164 "諸位騎我像, 來此何所為? 此像誰佈施, 何時從何得?" 165 "韋山達羅施予, 汝等如何問責; 不願多加解釋, 我等當返本城。" 166 如是言畢離去, 從北門出城去; 城中人心煩亂, 迦陵伽人離去。 167 那時城中居民, 對菩薩生忿怒; 集於王宮門前, 發出抗議之聲。 168 "大王此非正道, 國寶受人尊敬; 韋山達羅竟施, 與惡婆羅門眾。" 169 城中所有居民, 內心憤怒不安; 往見勝軍王前, 如是稟告王言: 170 "大王你的王子, 韋山達羅所為; 毀壞您的國土, 施我國之寶象。" 171 "為何佈施此象, 雪山般白象王; 覆蓋黃金錦布, 勝利地之標識。" 172 "若欲行佈施者, 可施飲食之物; 衣服臥具金銀, 隨意佈施皆可。" 173 "若王不依從此, 尸毗人民意願; 我想王與王子, 將遭尸毗人害。" 174 聽聞尸毗人眾, 如此威脅言語; 勝軍王心思慮, 恐子將遭殺害。 175 因此立即宣佈, 內心驚慌不已; 為父子情所迫, 憂愁箭所刺中。 176 "縱使國土人民, 皆歸於毀滅去; 我不因民意願, 放逐我之愛子。" 177 "我怎能加害他, 如此清凈心者; 我怎能殺無辜, 之子以刀劍呢?" 178 尸毗人聞國王, 貪愛子之言語; 無畏無懼如實, 對王如是宣說: 179 "不須以刀劍罰, 亦不須囚禁他; 放逐入深山中, 旺格山中居住。" 180 此時國王思慮, 不宜強制驅逐; 但尸毗人心意, 於是說善巧語。
181.
Yathāchandaṃ kareyyāmi,
Raṭṭha pabbājayetha taṃ;
Ekokāsañca yācāma,
Rattiṃ so vasataṃ imaṃ.
182.
Amantetu yathākāmaṃ,
Kaṇhājināya jālinā;
Tathāca maddiyā saddhiṃ,
Kāmeca paribhuñjatu.
183.
Tato ratyā vivasāne,
Sūriyuggamanesati;
Samaggā sivayo hutvā,
Raṭṭhā pabbajayantu taṃ.
184.
Paccāgañchuṃ tadā sabbe,
Sivayo tuṭṭhamānasā;
Sampaṭicchitvāna sādhūti,
Vacanaṃ sivirājino.
185.
Tatoso siñcayoekaṃ,
Kattāraṃ puttasantikaṃ;
Sāsanaṃ pesanatthāya,
Turitaṃ evamabravī.
186.
Uṭṭhehi katte taramāno,
Gantvā vassantaraṃ vada;
Sivayo deva tekuddhā,
Negamāca samāgatā.
187.
Asmā ratyā vivasāne,
Sūriyuggamane sati;
Samaggā sivayo hutvā,
Raṭṭhā pabbājayantitaṃ.
188.
Sakattā taramānova,
Sivirājena pesito;
Upāgami puraṃrammaṃ,
Vessantara nivesanaṃ.
189.
Tatthaddasa kuraṃso,
Ramamānaṃ sake pure;
Parikiṇṇaṃ amaccehi,
Tidasānaṃva vāsavaṃ.
190.
Vanditvā rodamānoso,
Kattā vessantaraṃ bravī;
Dukkhaṃ te vedayissāmi,
Māmekujjha rathesabha.
191.
Asmāratyā vivasāne,
Sūriyuggamane sati;
Sivayo deva tekuddhā,
Raṭṭhā pabbājayantitaṃ.
192.
Sutvāna bhāsitaṃ etaṃ,
Hasamāno pamodayaṃ;
Evaṃpucchittha kattāraṃ,
Vessantaro sudhītimā.
193.
Kismiṃ me sivayo kuddhā,
Yaṃ napassāmi dukkaṭaṃ;
Taṃme katte viyācikkha,
Kasmā pabbājayanti maṃ.
194.
Tahiṃ kattā idaṃvoca,
Hatthidānena kujjhare;
Khīyanti sivayo rāja,
Tasmā pabbājayanti taṃ.
195.
Taṃsutvāna mahāsatto,
Dānesu thīramānaso;
Vacanaṃ mhitapubbaṃ so,
Kattāraṃ etadabravī.
196.
Hadayaṃ cakkhumahaṃ dajjaṃ,
Bāhuṃpi dakkhiṇaṃ mama;
Hirañña maṇisoṇṇādiṃ,
Nakiṃ bāhirakaṃ dhanaṃ.
197.
Kāmaṃmaṃsi vayosabbe,
Pabbājentu hanantuvā;
Nevadānā viramissaṃ,
Kāmaṃchindantu sattadhā.
198
Tatoso devatāviṭṭho,
Kattāmaggama desayi;
Pabbājitānaṃ sabbesaṃ,
Gatapubbaṃ purāṇakaṃ.
199.
Kontīmārāya tīrena,
Gīrimā rañcaraṃ pati;
Yenapabbājitāyanti,
Tenagacchatu subbato.
200.
Taṃsutvāna bodhisatto,
Sādhūti sampaṭicchiya;
Ekokāsaṃ nāgarānaṃ,
Yācetuṃ evamabravī.
201.
Dānaṃsattasatakaṃhaṃ ,
Kattedajjaṃ suvetato;
Parasve nikkhamissāmi,
Rattiṃdivaṃ khamantume.
202.
Sādhudevapavakkhāmi,
Khamāpetuṃnisādivaṃ;
Nāgarānaṃtivatvāna,
Tadākattāpipakkami.
203.
Mahāsattomahāyena-
Kuttaṃsakalakammikaṃ;
Pakkosāviyasvedānaṃ,
Evaṃbyākāsidātave.
204.
Hatthīasserateitthī,
Dāsīdāsecadhenuyo;
Paṭiyādehitvaṃsatta-
Satecāgāyamārisa.
205.
Athonānappakārāni,
Annapānānisabbaso;
Suraṃpi paṭiyādehi,
Sabbaṃdātabbayuttakaṃ.
206.
Evaṃsobyākaritvāna ,
Pemacittenacodito;
Ekovamaddiyārammaṃ,
Pāsādamabhirūhatha.
207.
Rattacandana gandhehi,
Gandhodakehivāsitaṃ;
Sopāvekkhisirīgabbhaṃ,
Maddīdevīnivāsanaṃ.
208.
Maddīdisvānaāyantaṃ ,
Mhitānanenasāmikaṃ;
Uṭṭhāsiāsanāsīghaṃ,
Reṇumattāvakinnarī.
209.
Uṭṭhāhitvānasāmaddī,
Vāmahatthesu rājino;
Dakkhiṇe nasahatthena,
Gaṇhitthamandahāsinī.
210.
Tatosirisayanamhi ,
Nasinnaṃsakasāmikaṃ;
Bījayantīvasāṭṭhāsi,
Maddīsaññatavāsinī.
我來為您翻譯這段巴利文: 181 "如諸位之意願, 將其逐出國境; 但我請求一事, 讓他今夜留住。" 182 "讓他盡情相聚, 與札利黑羚女; 及與瑪蒂相處, 盡享歡樂之時。" 183 "待到夜晚過去, 太陽升起之時; 尸毗人同心合意, 將其逐出國境。" 184 於是眾人皆返, 尸毗人心歡喜; 齊聲應允"善哉", 尸毗王之言語。 185 勝軍王喚一位, 使者往見王子; 為傳達此訊息, 急切如是告知: 186 "使者速速前往, 告知韋山達羅; 尸毗人對你怒, 城中民眾集聚。" 187 "待到夜晚過去, 太陽升起之時; 尸毗人同心合意, 將你逐出國境。" 188 使者聞令速往, 尸毗王所派遣; 來至美麗王城, 韋山達羅王宮。 189 於是見到王子, 在其宮中歡樂; 大臣眾環繞中, 如帝釋天宮般。 190 使者禮拜流淚, 告韋山達羅言: "我將告知憂事, 祈請王勿見怒。" 191 "待到夜晚過去, 太陽升起之時; 尸毗人對你怒, 將逐你出國境。" 192 聞此言語之時, 微笑心生歡喜; 如是詢問使者, 韋山達羅智者: 193 "尸毗人為何怒, 我不見惡行為; 請為我說明白, 何故要放逐我?" 194 使者如是回答: "因施白象生怒; 尸毗人怨聲起, 故欲放逐於你。" 195 大士聞此言語, 佈施心堅定者; 先露微笑之後, 告訴使者如是: 196 "我可施心眼目, 及施我右臂膀; 黃金摩尼珍寶, 何況外在財物。" 197 "任尸毗人放逐, 或殺害於我身; 我絕不止佈施, 縱使分屍七段。" 198 此時天神附體, 使者指明道路; 昔日諸放逐者, 所行古老道路。 199 "沿孔底瑪河岸, 直至山林道路; 流放者所行道, 凈行者當循此。" 200 菩薩聞此言語, 歡喜言"善哉"允; 向城民請求得, 一事如是告知: 201 "使者明日我將, 佈施七百之物; 後日我即離去, 請容我一日夜。" 202 "善哉我當告知, 請恕我一日夜"; 告知城中居民, 使者即便離去。 203 大士召集一切, 掌管倉庫之人; 為明日佈施事, 如是發佈命令: 204 "象馬車輛女人, 奴婢及母牛群; 請備七百之數, 賢者為行佈施。" 205 "此外種種飲食, 一切皆需備全; 美酒亦需預備, 一切當行佈施。" 206 如是發佈命令, 出於愛心驅使; 獨自與瑪蒂往, 登上美麗宮殿。 207 紅檀香水薰染, 香水浸潤之處; 入此吉祥寢室, 瑪蒂居住之處。 208 瑪蒂見夫到來, 面帶微笑之容; 起身離座相迎, 如金那羅女起。 209 瑪蒂起身之後, 執王左手一邊; 右手同時扶持, 面帶微笑之容。 210 於是在華麗床, 坐定其夫君時; 輕搖扇子扇風, 瑪蒂持身莊重。
211.
Maddiṃaṅkeṭṭhapetvātha,
Gaṇhaṃhattesudeviyā;
Mukhaṃmukhenakatvāna,
Rājāmandamabhāsatha.
212.
Yaṃtesacemayādinnaṃ,
Yañcatepettikaṃdhanaṃ;
Sabbaṃtaṃnidaheyyāsi,
Bhaddekomārapemike.
213.
Tahiṃnavuttapubbaṃme ,
Sāmikenamamīdisaṃ;
Kadācietthakaṃkālaṃ,
Maddīevañhicintayi.
214.
Tato ubbiggacittena,
Maddīeva mabhāsatha;
Kuhiṃ deva nidahāmi,
Taṃme akkhāhi pucchito.
215.
Sīlavantesu dujjāsi,
Dānaṃ maddī yathārahaṃ;
Nahidānā paraṃatthi,
Patiṭṭhā sabbapāṇinaṃ.
216.
Nidhānaṃ nāma etaṃva,
Dhanānaṃ nandivaḍḍhane;
Dānaṃhi nidhi sattānaṃ,
Evaṃbyākāsi khattiyo.
217.
Maddīvatvāna sādhūti,
Onamitvā siruttamaṃ;
Sampaṭicchi tato rājā,
Punāpi evamabravī.
218.
Jālimhimaddidayesi,
Sādhukaṇhājināyaca;
Gāravaṃnivātaṃkāsi,
Sassuyāsassuramhica.
219.
Yohitaṃ pema cittena,
Mayāvippavasena te;
Icche cebhavituṃ attā,
Sakkaccaṃ taṃupaṭṭhahe.
220.
Sace evaṃ nabhaveyya,
Bhattāraṃ mādisaṃ viyaṃ;
Parire sehi aññaṃ tvaṃ,
Māki ssittho mayāvinā.
221.
Tadāhi dummukhī maddī,
Rājāna meva mabravī;
Dussutaṃ vata suṇomi,
Īdisaṃ kinnubhāsasi.
222.
Viyācikkhāmi mebha dde,
Sakalaṃ dāni kāriṇaṃ;
Hatthidānenakujjhanti,
Samaggā sivayo mama.
223.
Pabbājenti mamaṃ tena,
Sivayo siviraṭṭhato;
Mahādānaṃ dadissāmi,
Suve komārasaṅgame.
224.
Parasve nikkhamissāmi,
Raṭṭhā ekova sobhaṇe;
Nānābhayehi saṃkiṇṇaṃ
Vaṅkaṃ gacchāmi pabbata.
225.
Pāṇīkatapiye jāliṃ,
Kaṇhājinañca attajaṃ;
Tañcaohāya gaccheyyaṃ,
Vaseyyaṃ ekakovane.
226.
Rañño sutvāna saṅkampi,
Vacanaṃsokavaḍḍhanaṃ;
Māluteritapattaṃva,
Maddīyā hadayaṃ tadā.
227.
Māmamevamavacuttha ,
Kampesi hadayaṃ mama;
Tattatelenasittaṃva,
Sariraṃ rāja dayhate.
228.
Nesadhammo mahārāja,
Yaṃ tvaṃ gaccheyya ekako;
Ahaṃpi tena gacchāmi,
Yenagacchasi khattiya.
229.
Maraṇaṃvā tayā saddhiṃ,
Jīvitaṃvā tayā vinā;
Tadeva maraṇaṃ seyyo,
Yañcejīve tayāpinā.
230.
Aggiṃ ujjālayitvāna,
Ekajāla samāhitaṃ;
Tatthe vamaraṇaṃ seyyo,
Yañce jīve tayā vinā.
231.
Carantā raññanāgaṃva,
Duggesvanvetti hatthinī;
Evaṃtaṃ anugacchāmi,
Putteādāyapacchato.
232.
Vimaṃsetuṃ tadā rājā,
Mānasaṃ maddideviyā;
Nānābhayaṃ pakāsento,
Evaṃbravi bhayāpayaṃ.
233.
Viyācikkhāmi tesaccaṃ,
Vanamhi mudumānase;
Nānābhayaṃ kharaṃ ghoraṃ,
Hesmaṃ hadayakampanaṃ.
234.
Kesarīnāma yebhadde,
Migarājā kharassarā;
Hiṃ santiṃ te sasaddena,
Migetikkhagga dāṭhino.
235.
Dīpībyagghākaṇhācchāca,
Tikkhagga nakha dhārino;
Khaggā vanamahiṃsāca,
Tikkhaggasiṅgadhārino.
236.
Tikkhagga nakha siṅgehi,
Ete posaṃpi chindiya;
Khaṇḍākhaṇḍaṃ karitvāna,
Mūlālaṃviya bhakkhare.
237.
Yācayakkhiniyoyakkhā,
Bahūmanussakhādakā;
Naraṃnāriṃ gavesanti,
Dummukhā khaggapāṇino.
238.
Atho ajagarāsappā,
Ghoravīsāca vijjare;
Viṃsācā rakkhasāvāḷā,
Sajjulohitabhojanā.
139.
Aññepi bahavosanti,
Bhayābhesmakārakā;
Kiṃnabhāyasi etesaṃ,
Bhayānaṃ bhayamānase.
240.
Mā mamaṃ tvaṃ nugacchāhi,
Gacchantaṃ bhayasaṃyutaṃ;
Vanaṃ idheva acchāhi,
Vuttehisahabhīruke.
我來將這些巴利文詩句完整翻譯成中文: 211 於是將瑪蒂安置一旁, 手握著王后, 面對著面, 國王輕聲說道。 212 我給予你的一切, 以及你父親留下的財富, 這一切你都要妥善保管, 親愛的王妃啊。 213 在那裡從未有過, 我的丈夫對我說過這樣的話, 何時會有這樣的時候, 瑪蒂如是思考著。 214 於是內心不安, 瑪蒂如此說道: "大王要我把它藏在何處, 請告訴我所問。" 215 "瑪蒂啊,要慷慨佈施, 給予有德之人應得之物, 因為佈施勝過一切, 是眾生的依靠。" 216 "這才是真正的寶藏, 增長歡喜的財富啊; 佈施是眾生的寶藏", 武士如是解釋道。 217 瑪蒂說道:"善哉", 低頭致意, 國王接受后, 又繼續說道。 218 "瑪蒂啊,要慈愛扎利, 善待坎哈吉那, 要恭敬謙遜地對待, 岳父母二人。 219 因為我離開期間, 你以慈愛之心行善, 若願意繼續生存, 要恭敬地照顧他們。 220 若不能如此, 像對待我這樣的丈夫, 你就另尋他人吧, 不要因我而獨居。" 221 這時憂心的瑪蒂, 對國王如是說: "我聽到難以接受的話, 你為何說這樣的話? 222 親愛的,我現在要 向你解釋全部緣由: 因施捨白象之事, 我的臣民齊聲反對。 223 因此他們要將我 從濕婆國驅逐出境; 明日在王子集會上, 我要施予大布施。 224 後天我將獨自一人, 離開這美麗的國土; 要去那險象環生的 彎曲山脈。 225 親生的兒女扎利和 坎哈吉那我也深愛, 但我必須捨棄他們, 獨自在林中生活。" 226 聽聞國王增添憂愁的 這番話語后, 瑪蒂的心顫抖不已, 如風中搖曳的樹葉。 227 "請不要對我說這樣的話, 使我的心顫抖; 我的身體如被 熱油澆灌般灼燒,大王。 228 大王啊,你獨自離去 這不合正法; 你去向何方, 我也要隨你去,武士。 229 與你同死, 或是無你而活; 寧願與你同死, 也不願無你而生。 230 點燃火焰, 使之成為一體; 寧願死在那裡, 也不願無你而生。 231 如母象跟隨 在險境中的公象; 我也要如此跟隨你, 帶著孩子們在後。" 232 這時國王爲了 試探瑪蒂王后的心意, 描述種種危險, 說出令人恐懼的話: 233 "柔弱的人啊,我要對你 說出林中的真相: 各種可怕兇猛的危險, 令人心驚膽戰。 234 親愛的,那些名為獅子的 百獸之王發出可怕吼聲, 它們以恐怖的聲音追捕 鹿群,利齒鋒利。 235 豹、虎和黑熊, 都有鋒利的爪子, 犀牛和野牛, 都有尖銳的角。 236 用它們鋒利的爪和角, 把人撕成碎片, 切成塊塊, 像蓮藕一樣吞食。 237 還有許多食人的 夜叉和夜叉女, 搜尋男女, 面目可怖手持利刃。 238 還有蟒蛇毒蛇, 具有劇毒; 有惡鬼羅剎, 以鮮血為食。 239 還有許多其他 可怕恐怖的東西, 你這膽小的人, 難道不害怕這些危險嗎? 240 不要跟隨我 走向這充滿危險之處; 膽小的人啊,就在此地, 與孩子們一同居住吧。"
141.
Tvekadāsirigabbhamhi,
Vasantī sahame subhe;
Sutvāgavesitāṇaṅke,
Kiṃme mañjāragajjitaṃ.
242.
Tvekadākiṃvibodhesi ,
Bhemibhemīti bhāsiya;
Rattiyaṃ hi sayantaṃ maṃ,
Sutvā nuluṅkavassitaṃ.
243.
Tvekadā meghasaddaṃhi,
Sutvādivā mamantikaṃ;
Dhāvitvāmaṃ parissajja,
Kiṃ mucchilomahaṃsīnī.
144.
Evaṃbhaya cañcalāya,
Sukhumālāya deviyā;
Nālaṃhi vasituṃraññe,
Bhesme avanavāsike.
245.
Maddīsutvāna rājassa,
Bhāsittaṃ thīramānasā;
Visāradena cittena,
Sāmikaṃ evamabravī.
246.
Tayime pema cittañca,
Araññe bhayamānasaṃ;
Tayitesumahārāja ,
Sutikkhaṃ pema cetasaṃ.
247.
Sandate sīghasotaṃme,
Tayisāgara sannibhe;
Niccaṃpemodakaṃrāja,
Gaṅgodakaṃva sāgare.
248.
Maraṇaṃpemacittena,
Jīvitaṃ bhaya cetasā;
Tadeva maraṇaṃseyyo,
Yañcetaṃ jīvitaṃciraṃ.
249.
Pākāraṃ mamūraṃrāja,
Katvāna puratovanaṃ;
Nānābhayaṃ nivārentī,
Gacchaṃ haṃverahiṃsinī.
250.
Tayihaṃ pemacittāsiṃ,
Gahettvā vaṅkapabbate;
Phalāphalaṃgavesantī,
Vaseyyāmi tayāsaha.
251.
Evaṃñhi sūrabhāvaṃ sā,
Dassayitvāna attano;
Himavanta vāsinīva-
Rājānaṃ vītitosayi.
252.
Yadādakkhasinaccante,
Kumāre māladhārine;
Kīḷante assameramme,
Narajjassa sarissasi.
253.
Yadādakkhasigāyante ,
Aññoññamukhadassine;
Kumārevanagumbamhi,
Narajjassa sarissasi.
254.
Yadādakkhasimātaṅgaṃ,
Sāyaṃpātaṃbrahāvane;
Asahāyaṃvicarantaṃ,
Narajjassa sarissasi.
255.
Nādaṃkareṇusaṅghassa ,
Nadamānassapūrato;
Nāgassavajatosutvā,
Narajjassasarissasi.
256.
Migaṃdisvānasāyanhaṃ,
Pañcamālinamāgataṃ;
Kiṃ pūrisecanaccante,
Narajjhassasarissasi.
257.
Yadāsussasinigghosaṃ ,
Sandamānāyasindhuyā;
Gītaṃkiṃpurisānañca,
Narajjassasarissasi.
258.
Saratassacasīhassa,
Byagghassacchassadivino;
Saddaṃ sutvānakhaggassa,
Narajjassasarissasi.
259.
Yadāmorīhiparikiṇṇaṃ ,
Vicitrapucchapakkhinaṃ;
Moraṃdakkhasinaccantaṃ,
Narajjassa sarissasi.
260.
Yadādakkhasi hemante,
Pupphitedharaṇīruhe;
Surabbhisampavāyante,
Narajjassa sarissasi.
261.
Yadā hemanti kemāse,
Haritaṃ dakkhasi medaniṃ;
Indagopaka sañchannaṃ,
Narajjassa sarissasi.
162.
Tadāhiphussatīdevī,
Ṭhitāsi puttasokinī;
Sīrīpagabbhassadvāramhi,
Vimaṃsantīkathākathaṃ.
263.
Kalunaṃparidevittha ,
Aññoññābhāsitaṃgiraṃ;
Sutvānaphussatīdevī,
Vuttassasuṇisāyaca.
264.
Visaṃmekhāditaṃseyyo,
Pabbatāca papātanaṃ;
Matañcarajjuyābajjha,
Natthatthojīvitename.
265.
Ajjhāyakaṃ dāna patiṃ,
Yasassinaṃ amacchariṃ;
Kasmā vessaraṃ puttaṃ,
Pabbājanti adūsakaṃ.
266.
Pūjitaṃ patirā jūhi,
Sabbalokahi tesinaṃ;
Kasmā vessanttaraṃ vuttaṃ,
Pabbājentiadūsakaṃ.
267.
Kalunaṃ pari devitvā,
Assā setvāna phussatī;
Vuttañca suṇisaṃ sīghaṃ,
Agā siñcaya santikaṃ.
268.
Tatotaṃ siñcayaṃdevī,
Visaṭṭhā etadabravī;
Nānūpāyaṃ pakāsentī,
Vicitta vāda viññunī.
269.
Madhūniva palā tāni,
Ambāvapati tāchamā;
Evaṃhe ssatite raṭṭhaṃ,
Pabbājiteadūsake.
270.
Haṃso nikhīṇa pattova,
Pallasmiṃ anūdake;
Apaviṭṭho amaccehi,
Ekorājāvihiyyasi.
我來將這些巴利文詩句完整翻譯成中文: 241 你曾在華麗莊嚴的 宮殿中與我同住時, 聽到貓叫聲便驚慌, 跑來我懷中尋求庇護。 242 你曾在深夜安睡時, 聽到貓頭鷹的叫聲, 驚醒喊著"可怕啊可怕", 這樣的話語。 243 你曾在白天聽到 雷聲在我身邊時, 跑來擁抱著我, 渾身顫抖昏厥不已。 244 如此容易受驚的 嬌弱王后, 怎能住在可怕的 荒野森林之中。 245 瑪蒂聽聞國王的 這番話語后, 以堅定的心意, 對丈夫如是說道: 246 "對你的愛意和 對林中的恐懼, 大王啊,在這兩者之間, 我對你的愛更加強烈。 247 如同江河奔流般, 我對你如海洋般深邃的愛, 永遠流淌不息,大王, 如恒河之水流向大海。 248 帶著愛意而死, 或帶著恐懼而活; 寧願選擇死亡, 也不願長期獨活。 249 大王啊,我要把你的愛 作為前方森林的圍墻, 阻擋各種危險, 我將毫無恐懼地前行。 250 我對你懷著深深的愛, 在彎曲的山脈中, 尋找果實與食物, 愿與你一同生活。 251 如此展現出 自己的勇氣, 如住在雪山的人一樣, 使國王感到欣慰。 252 當你看到戴著花環的 王子們在美麗的菴舍中 嬉戲玩耍時, 你不會想念王國嗎? 253 當你看到王子們 在林中草叢間 相對而歌時, 你不會想念王國嗎? 254 當你在廣大森林中 早晚看到獨行的 大象漫步時, 你不會想念王國嗎? 255 當你聽到象群中 領頭大象在前方 發出吼叫聲時, 你不會想念王國嗎? 256 當你在黃昏時分看到 戴著五色花環的鹿 前來時,以及仙人舞蹈時, 你不會想念王國嗎? 257 當你聽到奔流的 河水聲音, 以及仙人的歌聲時, 你不會想念王國嗎? 258 當你聽到獅子的怒吼, 老虎和黑熊的咆哮, 以及犀牛的聲音時, 你不會想念王國嗎? 259 當你看到被孔雀群環繞, 那些有著美麗尾羽的鳥兒, 看到孔雀起舞時, 你不會想念王國嗎? 260 當你在寒冷季節看到 地上盛開的花朵, 聞到芳香飄散時, 你不會想念王國嗎? 261 當你在寒冬時節看到 綠色的大地上 佈滿了紅色甲蟲時, 你不會想念王國嗎? 262 這時普薩蒂王后 站在宮殿門前, 為兒子憂傷, 思慮著談話內容。 263 聽到兒媳與兒子 相互傾訴的 悲傷言語后, 普薩蒂王后也悲痛不已。 264 "寧願吞下毒藥, 或從山崖跳下, 或用繩索上吊而死, 活著對我已無意義。 265 精通吠陀、佈施之主、 有名望且不吝嗇的 毗濕奴多羅王子, 為何要驅逐這無過之人? 266 受到諸王尊敬、 為眾生謀福利的 毗濕奴多羅, 為何要驅逐這無過之人?" 267 悲傷地哭泣后, 安慰了兒媳, 普薩蒂迅速 前往參見僧遮耶。 268 於是精通智慧言辭的 王后來到僧遮耶面前, 以各種方法 述說著道理。 269 "如同成熟的蜂蜜, 如同掉落地面的芒果, 驅逐無辜之人後, 你的國家也將如此衰落。 270 如同羽毛脫盡的天鵝 在無水的池塘中, 被大臣們拋棄, 你將孤獨一人留下。"
270.
Tantaṃbrūmi mahārāja,
Atthotemā upaccagā;
Mānaṃsivīnaṃvacanā,
Pabbājesiadūsakaṃ.
172.
Deviyāvacanaṃsutvā ,
Dhammarājādhammañcaro;
Dhammenadhammikaṃbrūsi,
Mahesiṃ puttasokiniṃ.
273.
Esovessantarobhadde,
Pāṇāpiyatarohime;
Tathāpinaṃ pabbājemi,
Dhammasatthavasānugo.
274.
Sīviraṭṭhamhiporāṇa-
Rājūnaṃdhammatantiyā;
Ahañhipacitiṃkummi,
Vinayantomamorasaṃ.
275.
Raññotaṃ vacanaṃsutvā,
Khinnāhadayakampinī;
Punasāparidevantī,
Evaṃvilaviphussatī.
276.
Yassapubbedhajaggāni,
Kaṇikārāvapupphitā;
Yāyantamanuyāyanti,
Svajjekovagamissati.
277.
Indagopakavaṇṇābhā ,
Gandhārā paṇḍukampalā;
Yāyantamanuyāyanti,
Svajjekovagamissasi.
278.
Yopubbehatthināyāti,
Sivikāyarathenaca;
Svajjavessarorājā,
Kathaṃgacchatipatthikā.
279.
Kathaṃcandanalittaṅgo ,
Naccagītapabodhano;
Khurājinaṃ pharusañca,
Khārikājañcahāhiti.
280.
Pavīsanto brahāraññaṃ,
Kāsāvaṃ ajinā nivā;
Kharaṃ kusa mayaṃ cīraṃ,
Kathaṃ pari dahissati.
281.
Kāsiyānica dharetvā,
Khomako ṭumparānica;
Kusacīrāni dhārentī,
Kathaṃmaddīkarissati.
282.
Vayhāhi pariyāyitvā,
Sivikāya rathenaca,
Sākathajja anujjhaṅgī,
Pathaṃ gacchati patthikā.
283.
Sukhedhitāhihirañña-
Pādukāruḷhagāminī,
Sākathajjasukhānandī,
Pathaṃgacchatipatthikā.
284.
Gantvāitthisahassānaṃ,
Pūratoyāhimālinī;
Sākathajjayasānandī,
Vanaṃgacchatiekikā.
285.
Saddaṃsivāyasutvāyā ,
Muhuṃuttassatepure;
Vasantīsābrahāraññe,
Kathaṃ vacchatibhīrukā.
289.
Saddaṃsutvānuluṅkassa,
Muhuṃuttasatepure;
Vasantīsābrahāraññe,
Kathaṃvacchatibhīrukā.
287.
Sakuṇīhata puttāva,
Suññaṃdisvā kulāvakaṃ;
Cīraṃdukkhena jhāyissaṃ,
Suññaṃāgammimaṃpuraṃ.
288.
Kururī hatachāpāva,
Suññaṃdisvā kulāvakaṃ;
Tenatena padhāvissaṃ,
Piyeputteapassatī.
289.
Evaṃmevila pantiyā,
Rājaputtaṃ adūsakaṃ;
Pabbājesi vanaṃraṭṭhā,
Maññehissāmijīvitaṃ.
290.
Phussatyā lavitaṃsutvā,
Sabbā siñcayarā jino;
Bāhāpaggayha pakkanduṃ,
Sivikaññā samāgatā.
291.
Pakkanditaravaṃtāsaṃ ,
Sutvā sokapamadditā;
Sivikaññāca pakkanduṃ,
Vessantaranivesane.
292.
Orodhāca kumārāca,
Vesiyānā brahmaṇā;
Bāhāpaggayhapakkanduṃ,
Vessanttaranivesane.
293.
Hatthārohāanīkaṭṭhā ,
Rathikā patthikārakā;
Bāhāpaggayha pakkanduṃ,
Vessantara nivesane.
294.
Tassāratyā accayena,
Sūriye uggatesati;
Ārocayiṃsu rājānaṃ,
Dānaggaṃ upagantave.
295.
Athapātova sorājā,
Nhatvābhūsana bhūsito;
Dānasāla mupāgañchi,
Mahājana purakkhato.
296.
Dānasālāsu dātabbaṃ,
Disvāna paṭiyāditaṃ;
Amacceva māṇāpesi,
Rājābhi tuṭṭhamānato.
297.
Vattānivatthakāmānaṃ,
Soṇḍānaṃ dethavāruṇiṃ;
Bhojanaṃ bhojanatthinaṃ,
Sammadeva pavacchatha.
298.
Yeyaṃyaṃ laddhumicchanti,
Taṃtaṃtassapavacchatha;
Māyācake nivāretha,
Dānasālāsu āgate.
299.
Tadāsiyaṃ bhīsanakaṃ,
Tadāsi lomahaṃsanaṃ;
Mahādāne padinnamhi
Medinī sampakampatha.
300.
Parideviṃsu vessantta-
Rarājaṃ patitāvade;
Pakittetvāna nānappa-
Kāraṃ evaṃ vaṇibbakā.
301.
Amhehitvāna vessanta-
Rarājā dānadāyako;
Acire neva raṭṭhamhā,
Nikkhamissatikānanaṃ.
我來將這些巴利文詩句完整翻譯成中文: 270 因此我對你說,大王啊, 你的利益將消失; 不要因眾臣的話語, 而驅逐這無過之人。 272 聽了王后的話語后, 正法之王遵循正法, 以正法回答 為兒子憂傷的王后: 273 "親愛的,這毗濕奴多羅 對我來說比生命更可貴; 儘管如此我仍要驅逐他, 因為我要遵循法律。 274 依照濕婆國自古以來 諸王傳承的法統, 我必須履行職責, 管教我的親生子。" 275 聽聞國王這番話后, 心碎而顫抖的普薩蒂 再次悲嘆, 如此哀傷地說道: 276 "從前旗幟高聳, 如黃花樹盛開時, 眾人追隨他的行列, 今日他將獨自離去。 277 身著紅甲蟲色彩 甘陀羅和黃色毛毯的人們 曾追隨在他身後, 今日你將獨自離去。 278 從前乘坐大象、 轎子和戰車的他, 今日這位毗濕奴多羅王 將如何徒步而行? 279 他那塗抹檀香的身體, 曾在歌舞聲中醒來, 如今將如何忍受 粗糙的皮衣和揹簍? 280 進入廣大森林時, 身著袈裟獸皮, 那粗糙的吉祥草衣, 他將如何穿戴? 281 從前穿著迦尸國的 細麻和上等布料的 瑪蒂,將如何 忍受粗糙的草衣? 282 曾乘坐轎子、 馬車和戰車的她, 今日將如何 徒步行走? 283 養尊處優、 穿著金履而行的她, 今日將如何 徒步走在崎嶇小徑? 284 從前走在 千名戴花女子之前的她, 今日將如何 獨自走進森林? 285 從前在宮中聽到 豺狼聲就經常驚慌的她, 住在廣大森林裡時, 這膽小的人將如何生存? 286 從前在宮中聽到 貓頭鷹叫就常常驚慌的她, 住在廣大森林裡時, 這膽小的人將如何生存? 287 如同失去幼鳥的母鳥 看到空巢一般, 我將長期悲傷, 看著這空蕩的宮殿。 288 如同失去幼鳥的雌鷹 看到空巢一般, 我將四處奔走, 因見不到親愛的兒子。 289 就這樣哀嘆著, 他們將這無辜的王子, 從國土驅逐到森林, 我想我將失去性命。 290 聽到普薩蒂的哀嘆, 所有僧遮耶王的 濕婆國女子們聚集在一起, 舉臂痛哭。 291 聽到她們的 哭泣聲,悲傷壓倒了 濕婆國的女子們,在 毗濕奴多羅的住處痛哭。 292 後宮妃嬪和王子們, 妓女和婆羅門們, 都在毗濕奴多羅的 住處舉臂痛哭。 293 象夫和軍隊將領, 戰車手和步兵們, 都在毗濕奴多羅的 住處舉臂痛哭。 294 當那夜過去, 太陽升起時, 他們通知國王 前往佈施大會。 295 於是清晨那國王 沐浴並裝飾整齊, 在眾人簇擁下 來到佈施大廳。 296 看到佈施大廳中 準備好的佈施品, 心情愉悅的國王 向大臣們下令: 297 "給需要衣服的人衣服, 給嗜酒者美酒, 給需要食物的人 適當地供給食物。 298 誰想要得到什麼, 就給他們什麼, 不要拒絕來到 佈施大廳的乞求者。" 299 那時發生可怕的事, 那時令人毛骨悚然, 當大布施進行時 大地都震動起來。 300 乞丐們為毗濕奴多羅王 哀嘆倒地, 述說著各種 悲傷的話語: 301 "施予我們的 毗濕奴多羅王, 不久就要離開國土, 進入森林。"
302.
Sattahatthisatedatvā,
Sabbālaṅkāra bhūsite;
Esavessantaro samhā,
Raṭṭhamhā nikkhamissati.
303.
Sattaassa sate datvā,
Sindhave sīgha vāhane;
Esa vessantarosamhā,
Raṭṭhamhā nikkhamissati.
304.
Rathesattasatedatvā ,
Sannandhe ussitaddhaje;
Esa vessantarosamhā,
Raṭṭhamhā nikkhamissati.
305.
Sattakaññā satedatvā,
Surūpinī vibhūsitā;
Esa vessantarosamhā,
Raṭṭhamhā nikkhamissati.
306.
Sattadhenu sate datvā,
Sabbākaṃsu padhāraṇā;
Esavessantarorājā,
Samhāraṭṭhāniracchati.
307.
Sattadāsi sate datvā,
Sattadāsa satānica;
Esavessantarorājā,
Samhāraṭṭhāniracchati.
308.
Athetthavattatesaddo,
Tumulobhe ravomahā;
Samākulaṃ puraṃāsi,
Ahosi lomahaṃsanaṃ.
309.
Sodatvāna mahādānaṃ,
Vessantaro amaccharī;
Purakkhato amaccehi,
Agāsakanivesanaṃ.
310.
Tatohi maddiyāsaddhiṃ,
Mātāpitūna santikaṃ;
Vandanatthāya agañchi,
Alaṅkata rathenaso.
311.
Vanditvā pitaraṃbodhi-
Sattobravikatañjalī;
Evaṃāvīkarontova,
Gamissamānaañjasaṃ.
312.
Mamaṃtāta pabbājesi,
Yamhāraṭṭhā adūsakaṃ;
Sivīnaṃ vacanatthena,
Tenaṃ-gacchāmi kānanaṃ.
313.
Suveahaṃ mahārāja,
Sūriyugga mane sati,
Nikkhamissāmi raṭṭhamhā,
Vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ.
314.
Vanevāḷa migākiṇṇe,
Khaggadīpiniise vite;
Ahaṃpuññāni karomi,
Tumhe paṅkamhī sīdatha.
315.
Tatosotaramānova,
Gantvānamākusantikaṃ;
Vandamānoārocitta,
Evaṃñhisakamātuyā.
316.
Anujānāhimaṃammā,
Gacchāmivaṅkapabbataṃ;
Vanepuññānikāhāmi ,
Pabbajjāmamaruccati.
317.
Taṃsuttvāruṇṇamukhena,
Jananīevamabravī;
Anujānāmitaṃvuttaṃ,
Pabbajjātesamijjhabhu.
318.
Ayañhivutta memaddī,
Suṇhā sukhumavaddhinī;
Acchataṃ saha vuttehi,
Kiṃ araññekarissati.
319.
Mātuyāvacanaṃsutvā ,
Vessantaro katañjalī;
Mhitapubbamabhā sitta,
Ñāpentoattanomatiṃ.
320.
Nāhaṃakā mādāsaṃvi,
Araññaṃnetu mussahe;
Saceiccha tianvetu,
Sacenicchati acchatu.
321.
Tatosuṇhaṃmahārājā ,
Yācituṃpaṭipajjatha;
Mācandanasamācāre,
Rajojallaṃmadhārayi.
322.
Kāsiyānicadhāretvā,
Kusacīramadhārayi;
Dukkhovāsoaraññasmiṃ,
Māhitvaṃlakkhaṇegami.
323.
Tato patibbatā suṇhā,
Sassuraṃ evamabravī;
Nāhaṃ taṃsukhamicchayyaṃ,
Yaṃme vessantaraṃ vinā.
324.
Tato suṇhaṃ mahārājā,
Dussahāni brahāvane;
Nānābhayāni ñāpento,
Vanaṃ yāci agantave.
325.
Yāna santi mahārāja,
Bhayānitāni kānane;
Sabbāni haṃ sahissami,
Anugacchāmi mepatiṃ.
326.
Pūratohaṃ gamissāmi,
Dadantī bhatthuno pathaṃ;
Urasā panudahitvāna,
Kusa naḷa vanādayo.
327.
Bahūhi vatavariyāhi,
Kumārī vindate patiṃ;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke,
Gacchaññeva rathesabha.
328.
Nānākārehi pīḷenti,
Anāthaṃvidhavaṃ janā;
Ativākyena bhāsanti,
Mittācāpi salohitā.
329.
Naggā nadī anūdakā,
Naggaṃ raṭṭhaṃ arājakaṃ;
Itthīpi vidhavā naggā,
Yassāsuṃdasa bhātaro.
330.
Dhajo rathassa paññānaṃ,
Dhumo paññā namaggino;
Rājā raṭṭhassa paññānaṃ,
Bhattā paññānamitthiyā.
331.
Yā daliddassa posassa,
Daliddī bhariyā siyā;
Aḍḍhā aḍḍhassa rājinda,
Taṃ ve devā pasaṃsare.
我來將這些巴利文詩句完整翻譯成中文: 302 施捨七百頭 裝飾華麗的大象后, 這毗濕奴多羅就要 離開我們的國土。 303 施捨七百匹 神速的信度馬後, 這毗濕奴多羅就要 離開我們的國土。 304 施捨七百輛 豎立旗幟的戰車后, 這毗濕奴多羅就要 離開我們的國土。 305 施捨七百位 美麗裝飾的少女后, 這毗濕奴多羅就要 離開我們的國土。 306 施捨七百頭 全都是產奶的母牛後, 這毗濕奴多羅王 將離開我們的國土。 307 施捨七百名女奴和 七百名男奴后, 這毗濕奴多羅王 將離開我們的國土。 308 於是此處響起 喧鬧巨大的聲音, 城市陷入混亂, 令人毛骨悚然。 309 施捨了大布施后, 無私的毗濕奴多羅 在大臣們的簇擁下 回到自己的住處。 310 然後他與瑪蒂一起, 乘坐裝飾華麗的車駕, 前往父母處 禮拜告別。 311 菩薩合掌禮拜父親, 如此坦白說道, 直接表明 即將離去: 312 "父親啊,你驅逐 無辜的我離開國土, 因為濕婆人的話語, 所以我要進入森林。 313 大王啊,明天 當太陽升起時, 我將離開國土, 前往彎曲的山脈。 314 在野獸遍佈, 有虎豹出沒的森林中, 我將行善積福, 而你們將陷入泥潭。" 315 然後他急忙 前往生母處, 向母親禮拜, 如是稟告: 316 "請允許我,母親, 我要去彎曲的山脈, 在森林中修福, 我願意出家。" 317 聽到這話, 母親含淚說道: "我允許你,兒子, 愿你出家順遂。 318 但是兒子啊,這瑪蒂, 我嬌弱的兒媳, 讓她與孩子們留下吧, 她在森林裡能做什麼呢?" 319 聽到母親的話, 毗濕奴多羅合掌, 微笑著說道, 表明自己的想法: 320 "我不願違揹她的意願, 強行帶她去森林, 如果她願意就跟來, 如果不願就留下。" 321 於是大王 開始勸說兒媳: "不要像檀香般芳香, 卻染上塵垢。 322 穿著迦尸細布的你, 不要穿粗糙的草衣, 森林生活艱難, 不要去啊,賢淑的人。" 323 於是貞節的兒媳 對公公說道: "沒有毗濕奴多羅, 我不願獨享安樂。 324 於是大王告訴兒媳 廣大森林中 難以忍受的各種危險, 勸她不要進入森林。 325 "大王啊,那些 森林中的危險, 我都願意忍受, 只為跟隨我的丈夫。 326 我將走在前面, 為丈夫開出道路, 用胸膛推開 茅草與蘆葦。 327 許多高貴的少女 都能找到丈夫, 但寡居在世間是痛苦的, 我要隨你去,人中之雄。 328 人們以各種方式 折磨無依無靠的寡婦, 即使親朋好友 也說刻薄的話。 329 無水的河是赤裸的, 無王的國是赤裸的, 即使有十個兄弟, 寡婦也是赤裸的。 330 旗幟是戰車的標誌, 煙是火的標誌, 國王是國土的標誌, 丈夫是女人的標誌。 331 若貧窮的男子 有貧窮的妻子, 富有者有富有的妻子,王啊, 這是諸神所讚歎的。"
332.
Kathaṃ nutāsaṃ hadayaṃ,
Sukharāvata itthiyo;
Yā sāmike dukkhitamhi,
Sukhamicchanti attano.
333.
Apisāgarapariyantaṃ,
Bahuvittadharaṃmahiṃ;
Nānāratanaparipūraṃ,
Nicchevessantaraṃvinā.
334.
Sāmikaṃ anugacchissaṃ,
Ahaṃ kāsāyavāsinī;
Dhīratthutaṃ nissīrikaṃ,
Vedhabyaṃyañca nāriyā.
335.
Suṇhāya bhāsitaṃ sutvā,
Sassuro nikkhipetave;
Duve idheva nattāro,
Suṇhaṃso eva mabravī.
336.
Imete daharāputtā,
Jālīkaṇhājinā cubho;
Nikkhippa lakkhaṇe gaccha,
Mayaṃte posisāmase.
337.
Piyāme puttakā deva,
Jālī kaṇhājinā cubho;
Tyamhaṃ tattha ramessanti,
Araññe jīviso kinaṃ.
338.
Puttenetvāna gacchāma,
Dvemayaṃ vaṅkapabbataṃ,
Dakkhamānā vasissāma,
Ete pamodamānasā.
339.
Suṇamānā vasissāma,
Gītañca viyabhāṇinaṃ;
Etesaṃ naccamānānaṃ,
Araññe māladhārinaṃ.
340.
Suṇhāya bhāsitaṃsutvā,
Sassurokhinna mānaso;
Evañhiso vilavittha,
Paṭiccadārake duve.
341.
Sālinaṃ odanaṃ bhutvā,
Suciṃ maṃsupasecanaṃ;
Rukkhaphalāni bhuñjantā,
Kathaṃkāhanti dārakā.
342.
Bhutvā satapale kaṃse,
Sovaṇṇe satarājite;
Rukkhapattesu bhuñjantā,
Kathaṃkāhanti dārakā.
343.
Kāsiyānica dhāretvā,
Khoma koṭumparānica;
Kusacīrāni dhārentā,
Kathaṃ kāhanti dārakā.
344.
Vayhāhipariyāyitvā,
Sivikāya rathenaca;
Patthikā paridhāvantā,
Kathaṃ kāhanti dārakā.
345.
Kuṭāgāre sayitvāna,
Nivāte phusitaggale;
Sayantā rukkhamūlasmiṃ,
Kathaṃkāhanti dārakā.
346.
Pallaṅkesu sayitvāna,
Gonake cittasanthate;
Sayantā tiṇasanthāre,
Kathaṃkāhanti dārakā.
347.
Gandhakena vilimpetvā,
Agalucandanenaca;
Rajojallāni dhārentā,
Kathaṃkāhanti dārakā.
348.
Cāmarī mora hatthehi,
Bījitaṅgā sukhedhitā;
Phuṭṭhā ḍaṃsehi makasehi,
Kathaṃkāhanti dārakā.
349.
Tahiṃvaṃbravi rājānaṃ,
Vilapantaṃ sokaṭṭitaṃ;
Paṭicca dārake suṇhā,
Vessantarapiyañjanā.
350.
Mā deva paridevesi,
Māca tvaṃ vimanoahu;
Yathāmayaṃ bhavissāma,
Tathā hessanti dārakā.
351.
Evañhi sallapantānaṃ,
Tesaṃ khattiyajātinaṃ;
Aññoññaṃ vibhātā ratti,
Samuggañchittha sūriyo.
352.
Tadānetvā ṭhapayiṃsu,
Catusindhavayuñjitaṃ;
Alaṅkata rathaṃrāja-
Dvāre maṅgalasammataṃ.
353.
Vanditvā sassure maddī,
Ādāya puttake duve;
Bhattuno purato gantvā,
Pathamaṃ rathamāruhi.
354.
Tatovessantaromātā-
Pitaro ativandiya;
Padakkhiṇañca katvāna,
Sīghaso rathamāruhi.
355.
Tato maṅgaladvārena,
Rathaṃ pesesi laṅkataṃ;
Tosāpayaṃ mahāsatto,
Maddiṃ jālissa mātaraṃ.
356.
Pathantesu bhivandanti,
Sakkaccaṃ bahavo janā;
Vessantarañca maddiñca,
Passamānā katañcalī.
357.
Āpucchantoca pakkāmi,
Gacchissāmīhi patthayaṃ;
Nidukkhā sukhitāhotha,
Itiso vandake jane.
358.
Rathe ṭhitova sorājā,
Ovadanto apakkami;
Dānaādīni puññāni,
Karothāti mahājanaṃ.
359.
Gacchante bodhisattamhi,
Mātā evañhi cintayi;
Dātukāmosi mevutto,
Paṭṭhāya jātakālato.
360.
Tatodānaṃ dadopetuṃ,
Puttaṃratana pūrite;
Puttassubhosu passesu,
Pesesi sakaṭebahū.
361.
Vessantarohi samparohi sampatta-
Yācakānaṃ asesakaṃ;
Aṭṭhārasavāre dāsi,
Kāyāruḷhaṃpiattano.
我來將這些巴利文詩句完整翻譯成中文: 332 女人的心怎會如此, 真是輕鬆快樂啊, 當丈夫陷入痛苦時, 卻只求自己的安樂。 333 即使擁有廣闊如海的 富饒土地, 充滿各種珍寶, 沒有毗濕奴多羅我也不要。 334 我要跟隨丈夫, 身著袈裟, 寧願承受寡居之苦, 也要得到智者的讚譽。 335 聽了兒媳的話, 公公想留下 兩個孫子, 對兒媳如是說道: 336 "這兩個年幼的孩子, 扎利和坎哈吉那, 你把他們留下,賢淑的人啊, 我們會撫養他們。" 337 "大王啊,我親愛的孩子, 扎利和坎哈吉那, 他們會在那裡使我們快樂, 在森林生活中。 338 我們兩人帶著孩子, 一起去彎曲的山脈, 看著他們 我們將快樂地生活。 339 我們將聽著 他們甜美的話語, 看著他們戴著花環 在森林中跳舞。" 340 聽了兒媳的話, 公公心碎, 為兩個孩子 如此悲嘆: 341 "他們吃慣了 加肉湯的精米飯, 現在要吃樹上的果實, 這些孩子該怎麼辦? 342 習慣了用價值百兩的 金光閃耀的碗, 現在要用樹葉盛食, 這些孩子該怎麼辦? 343 習慣穿著迦尸細布和 上等的亞麻布, 現在要穿粗糙的草衣, 這些孩子該怎麼辦? 344 習慣乘坐轎子、 馬車和戰車, 現在要徒步奔走, 這些孩子該怎麼辦? 345 習慣睡在 無風密閉的高樓, 現在要睡在樹下, 這些孩子該怎麼辦? 346 習慣睡在 鋪著花紋毛毯的床榻, 現在要睡在草鋪上, 這些孩子該怎麼辦? 347 習慣塗抹香料、 沉香和檀香, 現在要沾滿塵垢, 這些孩子該怎麼辦? 348 習慣用牦牛尾拂塵和孔雀扇 扇風享受安樂的他們, 現在要受虻蟲蚊子叮咬, 這些孩子該怎麼辦?" 349 這時愛護毗濕奴多羅的 兒媳對悲痛哀嘆的 國王說道, 為那些孩子: 350 "大王請不要悲嘆, 也不要憂心, 我們將如何生存, 孩子們就會如何生存。" 351 就這樣這些 剎帝利種姓的人們交談著, 夜晚過去, 太陽升起。 352 這時他們牽來 四匹信度馬套上 裝飾華麗的 吉祥御車停在王門前。 353 瑪蒂向公公禮拜后, 帶著兩個孩子, 走在丈夫前面, 首先登上戰車。 354 然後毗濕奴多羅 向父母禮拜, 繞行致敬后, 迅速登上戰車。 355 然後從吉祥門 駕駛裝飾華麗的戰車, 那大聖者安慰 扎利的母親瑪蒂。 356 許多人在路邊 恭敬地禮拜, 合掌注視著 毗濕奴多羅和瑪蒂。 357 他告別眾人說: "我要離去了, 愿你們遠離痛苦得到快樂," 如此向禮拜的人們說道。 358 那王子站在戰車上 離去時教誨 眾人說:"要行佈施 等善行。" 359 當菩薩離去時, 母親如是思考: "從出生起 你就喜歡佈施。" 360 於是她派出 許多裝滿珍寶的 車輛跟隨在 兒子兩側。 361 毗濕奴多羅抵達后 將一切施予 乞求者,甚至 連自己身上的飾品也給了十八次。
362.
Nagarā nikkhamantamhi,
Vessantaresa pettikaṃ;
Nagaraṃ daṭṭhukāmosi,
Tadā saṅkampi medanī.
363.
Tahiṃ rathappamāṇamhi,
Ṭhāne bhijjiya medanī,
Parivattittha kulāla-
Cakkaṃvanagarāmukhī.
364.
Nagaraṃ oloketvāna,
Nagarābhimukhe rathe,
Ṭhitomaddiṃpi dakkhetuṃ,
Evaṃsobravi hāsayaṃ.
365.
Iṅgha maddi nisāmehi,
Rammarūpaṃva dissati;
Āvāso siviseṭṭhassa,
Pettikaṃ bhavanaṃ mama.
366.
Sahajātaamacceca,
Nivattetvā mahājanaṃ;
Rathaṃ pājesi so sīghaṃ,
Modantomaddiyātato.
367.
Anvāgamiṃsu pājentaṃ,
Cattāro brahmaṇā tahiṃ;
Yācituṃ sindhave ete,
Maddī passittha tāvade.
368.
Maddīpi mandasaddena,
Yācakā viya āgatā;
Ityārocesi bhattāraṃ,
Gaṇhantī tassa piṭṭhiyaṃ.
369.
Sādhu bhaddeti vatvāna,
Rathassāgamanaṃ akā;
Brahmaṇā upagantvāna,
Yāciṃsu sindhave tahiṃ.
370.
Modamānova sodāsi,
Brahmaṇānaṃ susindhave;
Brahmaṇādāya gañchiṃsu,
Assesaka nivesanaṃ.
371.
Assesu pana dinnesu,
Cattāro devaputtakā;
Rohiccamigavaṇṇena,
Rathaṃ vahiya gañchisuṃ.
372.
Devā rohiccavaṇṇena,
Vahantīti subuddhimā;
Vijānitvāna maddiṃpi,
Ñāpento evamabravī.
373.
Iṅghapmaddi nisāmehi,
Cittarūpaṃva dissati;
Migaro hiccavaṇṇena,
Dakkhiṇassāvahantimaṃ.
374.
Maddīcevaṃ nicchāresi,
Giraṃ accherarūpinī;
Vessantarassatejena,
Rathaṃvahantidevatā.
375.
Āgantvāna rathaṃ yāci,
Aparo brāhmaṇo tato;
Bodhisattopisodāsi,
Rathaṃ tassa anigghiyaṃ.
376.
Sakappiye dadantamhi,
Maddī pahaṭṭhamānasā;
Sādhukāraṃ pavattesi,
Sadā maccherahiṃsinī.
377.
Dinne rathamhi antara-
Dhāriyiṃsu devaputtakā;
Sabbe te patthikā āsuṃ,
Rājāmaddiṃ tadābravī.
378.
Tvaṃ maddi kaṇhaṃgaṇhāhi,
Lahuesā kaniṭṭhakā;
Ahaṃ jāliṃ gahessāmi,
Garuko bhātikohiso.
379.
Rājā kumāramādāya,
Rājaputtīca dārikaṃ;
Sammodamānā pakkāmuṃ,
Aññamañña piyaṃ vadā.
380.
Āgacchante paṭipathaṃ,
Disvāna addhikejane;
Evaṃ pucchiyagañchiṃsu,
Kuhiṃ vaṅkatapabbato.
381.
Kaluṇaṃ paridevitvā,
Pucchitā addhikājanā;
Evaṃ te paṭivedesuṃ,
Dūrevaṅkatapabbato.
382.
Maggāsannesu passantā,
Dārakā phaline dume;
Tesaṃphalānaṃ hetumhi,
Pitaro uparodare.
383.
Rodante dārake disvā,
Ubbiggā vipulā dumā;
Yasamevonamitvāna,
Upagacchanti dārake.
384.
Idaṃ accherakaṃ disvā,
Maddī sasaṅkasannibhā;
Pitipuṇṇena kāyena,
Evaṃgāyittha nandanā.
385.
Accheraṃ vata lokasmiṃ,
Abbhūtaṃ lomahaṃsanaṃ,
Vessantarassa tejena;
Sayame vonatā dumā.
386.
Saṃkhipiṃsu pathaṃ yakkhā,
Anukampāya dārake;
Nikkhantadivaseneva,
Jetaraṭṭhamupāgamuṃ.
387.
Ekāhenevate tiṃsa-
Yojanāni atikkamuṃ;
Sāyanhe mātulaṃnāma,
Sampattā nagaraṃ subhaṃ.
388.
Nagarassassa dvāramhi,
Sālāyaṃ nisidiṃ sute;
Khedaṃ vinodamānāva,
Tosentā dārake duve.
389.
Maddīpi bodhisattassa,
Rajaṃ pādesu puñchiya;
Sambahitvāna pādeca,
Vijayantī ṭhitā tadā.
390.
Sālāya nikkhamitvāna,
Bhattucakkhupathe ṭhitā;
Disodisaṃ olokesi,
Maddī kantārakhedinī.
391.
Jetiyo parivāriṃsu,
Disvāna asahāyikaṃ
Maddiṃ evaṃugghosiṃsu,
Itthī iccherarūvinī.
我來將這些巴利文詩句完整翻譯成中文: 362 當毗濕奴多羅離開 父親的城市時, 他想要最後看一眼城市, 這時大地震動。 363 在戰車所在之處, 大地裂開, 城市的面貌 如陶工的輪盤般轉動。 364 面對著城市 站在戰車上, 他望著城市, 為使瑪蒂開心如是說道: 365 "看啊,瑪蒂, 多麼美麗的景象, 濕婆人之王的居所, 我父親的城市。" 366 遣返同生的大臣們 和眾人後, 他愉快地與瑪蒂 迅速駕車前行。 367 這時有四位婆羅門 追趕而來, 瑪蒂立即看到 他們是來乞求信度馬的。 368 瑪蒂輕聲地 對丈夫說道, 抓住他的背部: "乞求者來了。" 369 他說"善哉,賢妻", 停下了戰車, 婆羅門們上前來 乞求信度馬。 370 他歡喜地 將信度馬施與婆羅門, 婆羅門們帶著馬 回到各自的住處。 371 當馬被施捨后, 四位天子 化作紅鹿 拉著戰車前進。 372 智慧的他知道 是天神化作紅鹿 拉車,便告訴 瑪蒂說道: 373 "看啊,瑪蒂, 多麼奇妙的景象, 紅鹿般的生物 正拉著我的車。" 374 瑪蒂也說出 令人驚奇的話: "是因毗濕奴多羅的威力, 天神們在拉車。" 375 這時又有一位婆羅門 前來乞求戰車, 菩薩也將 珍貴的戰車施捨給他。 376 當他施捨所愛之物時, 從不吝嗇的瑪蒂 心中歡喜, 發出讚歎。 377 當戰車被施捨后, 天子們消失了, 他們都成了步行者, 國王對瑪蒂說道: 378 "瑪蒂啊,你抱著坎哈, 她是較輕的小女兒, 我來抱著扎利, 這哥哥較重。" 379 國王抱著王子, 王妃抱著公主, 彼此說著 親切的話語前進。 380 遇到迎面而來的 路人時, 他們詢問道: "彎曲山在哪裡?" 381 路人們悲傷地 哭泣著回答: "彎曲山 還在很遠的地方。" 382 在路邊看到 果實纍纍的樹木時, 孩子們爲了果實 向父母哭鬧。 383 看到孩子們哭泣, 高大的樹木震動, 自行彎下枝條 靠近孩子們。 384 看到這奇蹟, 瑪蒂如月亮般清麗, 全身充滿喜悅, 歡喜地唱道: 385 "世間真是奇妙, 令人驚訝震撼, 因毗濕奴多羅的威力, 樹木自行彎下。" 386 夜叉們為憐憫 孩子們而縮短路程, 就在離開的當天 到達制多國。 387 一天之內 他們走了三十由旬, 傍晚時分到達 美麗的舅父城。 388 在那城門的 涼亭中坐下, 驅除疲勞, 安撫兩個孩子。 389 瑪蒂為菩薩 擦拭腳上的塵土, 按摩雙腳, 站在一旁服侍。 390 從涼亭中出來, 站在丈夫視線之內, 疲憊的瑪蒂 四處張望。 391 制多國的婦女們 看到孤單的 瑪蒂,驚呼道: "多麼奇異的女子!"
392.
Vayhāhi pariyāyitvā,
Sivikāya rathenaca;
Sājja maddīaraññasmi,
Patthikā paridhāvati.
393.
Anāthāgamanaṃ maddiṃ,
Bhattārā puttakehica,
Disvāgantvānā cikkhaṃsu,
Jetindānaṃ khaṇena tā.
394.
Taṃ sutvā jetapāmokkhā,
Rodamānā upāgamuṃ;
Vessantarassa pādesa,
Nipacca iti pucchisuṃ.
395.
Kiccinu deva kusalaṃ,
Kicci deva anāmayaṃ;
Kiccipitā arogote,
Sivīnañca anāmayaṃ;
Ko te balaṃ mahārāja,
Konu te rathamaṇḍalaṃ.
396.
Anassako arathako,
Dīghamaddhāna māgato;
Kiccāmittehi pakato,
Anuppatto simaṃdisaṃ.
397.
Atha vessantarorājā,
Āgatahetumattano;
Ñāpetuṃ jetarājūnaṃ,
Imāgāthā abhāsatha.
398.
Kusalañceva mesamma,
Atho samma anāmayaṃ;
Atho vibhā arogome,
Sivīnañca ānāmayaṃ.
399.
Ahañhikuñjaraṃ dajjaṃ,
Sabbasetaṃ gajuttamaṃ;
Brāhmaṇānaṃ sālaṅkāraṃ,
Khettaññuṃ raṭhapūjitaṃ.
400.
Tasmiṃ me sivayokuddhā,
Vibhā upahatomano;
Avaruddhasi maṃ rājā,
Vaṅkaṃgacchāmipabbataṃ.
401.
Tadā te jetarājāno,
Balānuppadamānasā;
Evaṃ tosiṃsu rājānaṃ,
Nikkhantaṃ sakaraṭhato.
402.
Svāgatante mahārāja,
Athoteadurāgataṃ;
Issaro sianuppatto,
Yaṃidhatthipavedaya.
403.
Idheva tāva acchassu,
Jetaraṭṭhe rathesabha;
Yāva jetā gamissanti,
Rañño santika yācituṃ.
404.
Tadā vessantaro āha,
Māvogamittha santikaṃ;
Yācituṃ mama pitussa,
Rājāpi tattha nissaro.
405.
Accuggatāhi sivayo,
Balaggāne gamācaye,
Tepaadhaṃsi tumicchanti,
Rājānaṃ mama kāraṇā.
406.
Saceevaṃ mahārāja,
Siyā jetuttare pure;
Idhevarajjaṃ kārehi,
Jetehi parivārito.
407.
Iddhaṃ phitañcidaṃraṭṭhaṃ,
Iddho janapado mahā;
Matiṃ karohi tvaṃ deva,
Rajjassa manussatituṃ.
408.
Alaṃ me rajjasukhena,
Pabbājitassa raṭṭhato;
Atuṭṭhā sivayocāsuṃ,
Mañcerajjebhisecayyūṃ.
409.
Asammodanī yampivoassa,
Accantaṃ mamakāraṇā;
Sivīhi bhaṇḍanañcāvi,
Viggaho me naruccati.
410.
Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ,
Sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
Avaruddhasi maṃ rājā,
Vaṅka gacchāmipabbataṃ.
411.
Aneka pariyāyena,
Jetarājūhi yācito;
Anicchanto paṭikkhīpi,
Rajjaṃ so jetaraṭṭhake.
412.
Nagaraṃ apavīsitvā,
Sālaṃ sāṇiparikkhipaṃ;
Kāretvā ekarattiṃso,
Sayī saputtadārako.
413.
Pubbaṇhasamaye bhutvā,
Nānaggaṃ rasabhojanaṃ;
Nūtvā so jetarājūhi,
Parivutova nikkhami.
414.
Jetarājā pannarasa-
Yojanaṃ jetaraṭṭhato;
Gantvāna vanadvāramhi
Ṭhitāmagga mabhāsisuṃ.
415.
Esaselomahārāja,
Pabbato gandhamādano;
Yatta tvaṃ saha puttehi,
Sahabhariyāya vacchasi.
416.
Taṃ jetā anusāsiṃsu,
Assunettā rudammukhā;
Ito gacchaṃmahārāja,
Ujuṃ yenuttarābhimukho.
417.
Atha dakkhasi bhaddante,
Vepullaṃnāma pabbataṃ;
Nānādumagaṇākiṇṇaṃ,
Sītacchāyaṃ manoramaṃ.
418.
Tamatikkamabhaddante ,
Athadakkhasiāpagaṃ;
Nadiṃketumadiṃnāma,
Gambhīraṃgirigabbharaṃ.
419.
Puthulomacchaākiṇṇaṃ,
Suppatitthaṃmahodakaṃ;
Thattanūtvāpivitvāca,
Assāsetvāsaputtake.
420.
Athadakkhasibhaddante,
Nagrodhaṃmadhuvipphalaṃ;
Rammake sikharejātaṃ,
Sītacchāyaṃmanoramaṃ.
421.
Atha dakkhasi bhaddante,
Nāḷikaṃnāma pabbataṃ;
Nānādija gaṇākiṇṇaṃ,
Selaṃ kiṃ purisāyutaṃ.
我來將這些巴利文詩句完整翻譯成中文: 392 從前乘坐轎子、 馬車和戰車, 如今瑪蒂在森林裡 徒步奔走。 393 看到無依無靠的瑪蒂 與丈夫和孩子們一起, 她們立即去告訴 制多國的諸王。 394 聽到這訊息,制多國的首領們 哭泣著前來, 在毗濕奴多羅腳前 倒地詢問: 395 "王子啊,一切可好? 王子啊,平安無事嗎? 你的父王可安康? 濕婆國人可平安? 大王啊,你的軍隊在哪裡? 你的車隊在何方?" 396 "無馬也無車, 走了很遠的路程, 是否受敵人所害, 才來到這方向?" 397 於是毗濕奴多羅王 爲了告知 制多國諸王 自己到來的原因,說出這些偈頌: 398 "親愛的,我一切都好, 而且也平安無事, 父王也很健康, 濕婆國人也安好。 399 我曾施捨一頭象, 全身潔白的最上象, 連同裝飾給婆羅門, 這是國土尊敬的吉祥象。 400 為此濕婆人生氣, 父王心意受損, 國王將我驅逐, 我要去彎曲山。" 401 這時制多國諸王 懷著同情之心, 如此安慰這位 離開自己國土的國王: 402 "歡迎你,大王, 你來得正是時候, 你已抵達此地, 請說出你的需要。 403 請暫時住在這裡, 制多國的人中之雄, 等制多人去 向國王請求。" 404 這時毗濕奴多羅說: "不要去見他, 去向我父王請求, 即使是國王在那裡也無能為力。 405 濕婆人們高傲, 軍隊和村莊眾多, 他們想要 因我的緣故傷害你們。 406 若是如此,大王, 就住在最高的制多城, 在這裡統治國家, 被制多人圍繞。 407 這國土富庶繁榮, 人民眾多興旺, 請你作出決定,大王, 接受國家的統治。" 408 "我已被驅逐出國, 不需要統治的快樂, 濕婆人不會滿意, 若他們讓我登基為王。 409 你們也會因我 而不快樂, 會與濕婆人爭吵, 我不喜歡紛爭。 410 我已接受了施予, 一切都已完成, 國王將我驅逐, 我要去彎曲山。" 411 雖然制多國諸王 以各種方式請求, 他不願意接受 制多國的王位。 412 不進入城市, 在用簾子圍起的涼亭里, 他與妻兒 只住了一夜。 413 清晨用過 各種美味的食物后, 他在制多國諸王的 陪同下離開。 414 制多國諸王送他 走了十五由旬, 到達森林門口時 站在路上說道: 415 "大王啊,那就是 香醉山的山峰, 你將與兒女 和妻子住在那裡。 416 制多人流著淚, 悲傷著告訴他: "從這裡往前走,大王, 筆直向北方而行。 417 然後你會看到,善者啊, 名叫毗富羅的山, 各種樹木遍佈, 樹蔭涼爽令人愉悅。 418 越過那裡,善者啊, 你會看到一條河流, 名叫旗旛的河, 在深山峽谷中流淌。 419 大魚成群, 水深岸平, 在那裡沐浴飲水, 安撫你的孩子們。 420 然後你會看到,善者啊, 結滿蜜果的榕樹, 生長在美麗的山頂, 樹蔭涼爽令人愉悅。 421 然後你會看到,善者啊, 名叫竹山的山峰, 各種鳥群棲息, 巖石上有仙人居住。"
422.
Tassauttarapubbena,
Mucalindonāmasosaro;
Puṇḍarikehisañchanno,
Setasogandhikehica.
423.
Sovanaṃ meghasaṅkāsaṃ,
Dhuvaṃ haritasaddalaṃ;
Sīhovā misapekkhīva,
Vanasaṇḍaṃ vigāhaya.
424.
Tattha bindussarā vaggū,
Nānāvaṇṇā bahūdijā;
Kūjanti mupakūjanti,
Utusaṃpupphite dume.
425.
Gantvā girividuggānaṃ,
Nadīnaṃ pabhavānica;
So addasa pokkharaṇiṃ,
Karañca-ka kudhāyutaṃ.
426.
Puthulo macchaākiṇṇaṃ,
Suppatitthaṃ mahodakaṃ;
Samañca caturaṃ sañca,
Sāduṃ appatigandhiyaṃ.
427.
Tassā uttarapubbena,
Paṇṇasālaṃ amāpaya;
Paṇṇasālaṃ amāpetvā,
Uñchācariyāya īhatha.
428.
Evañhi jetarājāno,
Ācikkhitvāna añjasaṃ;
Ekaṃ jetaputtaṃ byattaṃ,
Āmantesuṃ susikkhitaṃ.
429.
Gacchantecā gacchanteca,
Pariggaṇhassu luddhaka;
Iccevaṃ saññāpetvāna,
Vanadvāre ṭhapiṃ sutaṃ.
430.
Nānābhaya vinodāya,
Vessantarassa rājino;
Ārakkhaṃ te ṭhapetvāna,
Āgamiṃsu sakaṃpuraṃ.
431.
Vessantaroca gacchanto,
Gandha mādanapabbataṃ;
Saputta dārako patto;
Vissamī divasaṃ tahiṃ.
432.
Tatottarāhi mukhoso,
Gaccha vepulla pabbataṃ;
Patvā tappāda maggena,
Patto ketumatiṃ nadiṃ.
433.
Tissā tīre nisīditvā,
Maṃsaṃkhādiya sundaraṃ;
Dinnamekena luddhena,
Nūtvā pitvāca vissamī.
434.
Soṇṇasūciṃ luddhakassa,
Datvāna so tatoparaṃ;
Gacchanto dakkhinigrodhaṃ,
Pabbatasikhare ṭhitaṃ.
435.
Tassamūle nisīditvā,
Thokaṃphalāni bhuñjiya;
Tatoparaṃ sa gacchanto,
Patto nāḷikapabbataṃ.
436.
Nāḷikaṃ pariharitvā,
Gacchanto so mahāsaraṃ;
Mucalindaṃ upāgañchi,
Nānākamala bhūsitaṃ.
437.
Tassa pubbauttarena,
Khuddamaggena gacchatā;
Diṭṭhaṃ brahāvanaṃ rammaṃ,
Phala pupphāna pūritaṃ.
438.
Tamatikkamma gacchanto,
Anupubbena khatthiyo;
Caturaṃsa pokkharaṇiṃ,
Sampatto, si mahodakaṃ.
439.
Vessantaroca maddīca,
Jālīkaṇhājinā cubho;
Tattheva te vissamiṃsu,
Aññamaññapiyaṃvadā.
440.
Āvajjanto tadā sakko,
Passittha devakuñjaro;
Himavantaṃ mahāsattaṃ,
Paviṭṭhaṃbhayabheravaṃ.
441.
Vissukammaṃ devaputtaṃ,
Pakkosāpiya so tato;
Assamaṃ māpanatthāya,
Pesesi vaṅkapabbataṃ.
442.
Vissukammopi so sīghaṃ,
Otaritvā devalokato;
Vaṅkapabbata kucchimhi,
Māpesi assame duve.
443.
Duveca caṅkameratti-
Divā ṭhānānimāpayi;
Paṭirūpesu ṭhānesu,
Pupphite phalite dume.
444.
Paṭiyādiyitvā samaṇa-
Parikkhāre asesato;
Akkharānipi sokāsi,
Evaṃassama bhittiyaṃ.
445.
Pabbajjaṃ icchamānāce,
Yote ime gaṇhantuve;
Pabbajitvāna acchantu,
Imamhiassame sukhaṃ.
446.
Evaṃlikhitvāna sodevo,
Amanusseca bherave;
Mige khage palāpetvā,
Sakaṭhāna gato ahu.
447.
So ekapadikaṃ maggaṃ,
Disvā vessantaro tato;
Pabbajitāna māvāso,
Ayaṃ hehīti cintiya.
448.
Maddiṃ assama dvāramhi,
Ṭhapetvā puttakepica;
Assamaṃ pavisitvāna,
Passittha akkharāniso.
449.
Idaṃsakkena dinnaṃti,
Utvā so tuṭṭhamānaso;
Paṇṇasālaṃ pavisittha,
Ekako pabbajetave.
450.
Tahiṃ dhanuñca khaggañca,
Apanetvā sasāṭake;
Omuñcitvāna soratta-
Vākacīraṃ nivāsayi.
451.
Aṃse katvāna ajina-
Cammañca sakkadattiyaṃ;
Gaṇhittha isivesaṃso,
Bandhitvā jaṭamaṇḍalaṃ.
以下是巴利文的完整中文直譯: 422 在它的東北方向, 有一個名叫目遮林達的湖泊; 佈滿了白色的蓮花, 還有白色的水生花朵。 423 那片森林如雲般廣大, 常年鬱鬱蔥蔥翠綠; 像獅子或猛獸般謹慎, 漸漸深入茂密的林中。 424 那裡悅耳的鳥鳴聲, 多彩羽毛的眾多鳥兒; 在應季盛開的樹上, 互相應和地歌唱鳴叫。 425 走過山中險峻之處, 以及眾多河流發源地; 他看見一個蓮池, 周圍長滿了卡蘭遮卡樹。 426 寬闊的水面游魚成群, 水量充沛岸邊平緩; 水質清澈且平靜, 甘甜可口沒有異味。 427 在它的東北方向, 建造了一座樹葉小屋; 建好了樹葉小屋后, 便開始採集食物維生。 428 就這樣,勝利的諸王, 指明了正確的道路; 召喚一位聰明能幹, 訓練有素的勝軍之子。 429 "去時和回來時, 要仔細觀察,獵人啊;" 這樣囑咐之後, 便將他安置在林門處。 430 爲了消除種種恐懼, 保護韋山達羅王; 他們安排了守衛, 然後返回自己的城市。 431 韋山達羅繼續前行, 朝著香醉山前進; 帶著妻兒到達后, 在那裡休息了一天。 432 從那裡向北行進, 他到達毗富羅山; 沿著山腳的路徑, 到達了計都摩提河。 433 坐在河岸邊上, 吃著美味的肉食; 這是一位獵人所贈, 飲水休息後繼續前行。 434 他給了那獵人 一根金針作為答謝; 繼續前行到達 山頂上的右尼拘律樹。 435 在樹下坐下休息, 吃了一些果實; 之後繼續前進, 到達了那利迦山。 436 繞過那利迦山後, 他朝著大湖前進; 來到目遮林達湖, 湖中decorated有各種蓮花。 437 在湖的東北方向, 沿著一條小路前進; 看見了美麗的婆羅門林, 果實鮮花豐富繁茂。 438 越過那裡繼續前進, 這位剎帝利王漸行; 來到了一個方形蓮池, 那裡水量充沛豐盈。 439 韋山達羅和瑪蒂, 以及迦利、甘哈吉那兩個孩子; 他們在那裡休息, 互相說著親切的話語。 440 此時天帝釋思慮, 這位天界之王看見; 大士已進入雪山, 那充滿可怖恐懼之處。 441 他召喚天子 毗首羯摩前來; 爲了建造居所, 派他去了曲山。 442 毗首羯摩迅速地 從天界降臨下來; 在曲山的山腹中, 建造了兩座精舍。 443 建造了兩條經行道和 晝夜居住的場所; 在適當的地方種植 開花結果的樹木。 444 準備齊全了一切 沙門所需用品; 他還在精舍墻上 刻下了文字。 445 "若有人想出家, 可以取用這些物品; 出家后可以 安樂住在這精舍中。" 446 這位天神如此寫下後, 驅散了可怕的非人; 把野獸和鳥類趕走, 便返回了自己的住處。 447 韋山達羅看到 那裡的一條小徑后; 想著:"這裡會成為 出家人的住處。" 448 讓瑪蒂和孩子們 在精舍門口等待; 他進入精舍后, 看見了那些文字。 449 知道這是帝釋所賜, 他心中充滿歡喜; 獨自一人進入葉屋, 準備出家。 450 在那裡他放下弓箭、 寶劍和衣服; 脫下後換上 紅色的樹皮衣。 451 他披上天帝所賜的 羚羊皮在肩上; 束起螺髻髮型后, 穿上了仙人裝束。
452.
Daṇḍamādāya nikkhamma,
Paṇṇasālāya caṅkamaṃ;
Āruyha uda, netvānaṃ,
Caṅkamī aparāparaṃ.
453.
Tatoso puttadārānaṃ,
Santikaṃ saṃvutindriyo;
Āgañchi saṭṭhi vassova,
Thero oruyha caṅkamā.
454.
Maddīdisvā mahāsattaṃ,
Kalunaṃ paridevayi;
Nipacca tassa pādesu,
Purāṇāni anutthunaṃ.
455.
Tato sā bodhisattena,
Saddhiṃ pavisi assamaṃ;
Gantvā sakapaṇṇasālaṃ,
Isivesaggahā ahu.
456.
Pacchāputtepi tāpasa-
Kumārake kariṃsute;
Vasiṃsu vaṅkakucchimhi,
Cattāro khattiyājanā.
457.
Athamaddī varaṃyāci,
Mahāsattaṃ mahāisiṃ;
Mātumhe devagañchittha,
Phalāphala gavesanaṃ.
458.
Idhaputte gahetvāna,
Vaseyyātha yathāsukhaṃ;
Ahamevā harissāmi,
Mūlāleca phalāphale.
459.
Evaṃvaraṃ yācitvāna,
Araññato phalāphalaṃ;
Āharitvāna posesi,
Jaṭinīsā tayojane.
460.
Bodhisattopi yācitta,
Varaṃmaddiṃ sucāriniṃ;
Māgaccha ākālebhadde,
Paṭṭhāyito mamantikaṃ.
461.
Itthīca brahmacariya-
Malaṃnāma sumedhase;
Brahmacāriṃhi nāsenti,
Tasmā yācāmi maṃvaraṃ.
462.
Sampaṭicchittha sādhūti,
Sāmaddī brahmacārinī;
Sakaṭṭhāne te vasiṃsu,
Bhāventā piya bhāvanaṃ.
464.
Mettāya ānubhāvena,
Mahesissa tiyojane;
Aññamaññaṃ mettāyiṃsu,
Samantā sabbapāṇino.
464.
Pātovuṭṭhāya maddīpi,
Upaṭṭhāpiya pāniyaṃ;
Paribhojaniyañceva,
Mukhodakañca āhari.
465.
Dantakaṭṭhañca pādāsi,
Tato assamamaṇḍalaṃ;
Sammajitvāna dveputte,
Ṭhapetvā pitusantike.
466.
Khaṇittiṃ pacchi mādāya,
Aṅkusañcāpi gaṇhiya;
Vanamūlaphalatthāya,
Pāvekkhi ekikāvanaṃ.
497.
Sāyanhasamaye pacchiṃ,
Mūlālehi phalehica;
Pūrāpetvāna sāgañchi,
Paṇṇasālaṃ araññato.
468.
Phalapacchiṃ nikkhipetvā,
Sayaṃ nhātvāna puttake;
Nhāpetvāca bhuñjiṃsu,
Modentā caturojanā.
469.
Bhutvā nallāpa sallāpaṃ,
Katvāna puttake duve;
Maddīādāya pāvīsi,
Sāpaṇṇasālamattano.
470.
Evaṃvuttaniyāmena,
Cattārokhattiyājanā;
Vaṅkapabbatakucchimhi,
Sattamāsevasiṃsute.
471.
Tadākaliṅgaraṭṭhamhi ,
Gāmamhidunniviṭṭhake;
Brahmaṇojūcakonāma,
Bhikkhācāro alakkhiko.
472.
Kahāpaṇasataṃladdhā,
Bhikkhācārenabrāhmaṇo;
Ekabrāhmaṇakulamhi,
Thapetvāpunasogato.
473.
Anāgantvācirāyante,
Jūcakamhigahāpaṇaṃ,
Khīṇaṃbrāhmaṇagehamhi,
Valañjetvāasesato.
474.
Codesigahāpaṇaṃso ,
Pacchāgantvānajūcako;
Kahāpaṇassakhīṇattā,
Dātuṃnāsakkhibrāhmaṇo.
475.
Dhītā tassa brāhmaṇassa,
Nāmenāmittatāpanā;
Yuvatīrūpavantīca,
Jūcakassaadaṃsutaṃ.
476.
Vasitthadunniviṭṭhamhi ,
Ādāyāmittatāpanaṃ;
Dahariṃjiṇṇakopāpo,
Jūcakoyācajīvako.
477.
Amittatāpanāsammā,
Garuṃkatvānabrāhmaṇaṃ;
Paṭijaggatiindaṃva,
Sūjāuṭṭhānasīlinī.
478.
Yuvānobrāhmaṇāaññe,
Disvānāmittatāpanaṃ;
Jāyāvattenasampannaṃ,
Sadāreititajjare.
479.
Ayaṃmahallakaṃsammā ,
Paṭijaggatijūcakaṃ;
Kiṃ pamajjatha amhākaṃ,
Yuvānānaṃtu vo sataṃ.
480.
Paṭijaggathanobālā,
Passitvā mittatāpanaṃ;
Nocepaṭijaggeyyātha,
Daṇḍessāmakharaṃbhusaṃ.
481.
Tajjitā bhariyāsabbā,
Patīhi bhayamānasā;
Sannisinnā mantaliṃsu;
Ārabbhāmittatāpanaṃ.
482.
Palāpessāma ayyāyo,
Imamhādunni viṭṭhato;
Evaṃsukhaṃ vihissāma,
Jūcakassa pajāpatiṃ.
以下是巴利文的完整中文直譯: 452 拿起手杖走出來, 來到葉屋的經行道; 登上經行道后, 來回地經行。 453 然後他像六十歲的長老, 克制著諸根, 從經行道下來, 走向妻兒所在之處。 454 瑪蒂看見大士, 悲傷地哭泣; 跪拜在他腳下, 追憶往昔之事。 455 之後她與菩薩 一同進入精舍; 走進自己的葉屋, 穿上了仙人裝束。 456 後來他們也讓孩子們 成為苦行者的模樣; 這四位剎帝利 住在曲山的山腹中。 457 這時瑪蒂向大聖者 大士請求一個恩惠: "讓我去採集 果實和根莖。 458 你在這裡和孩子們 隨意安樂地生活; 我一個人去採集 根莖和果實。" 459 如此請求恩惠后, 她從森林中採集果實; 為這三個人帶來食物, 這位結髮苦行女。 460 菩薩也向品行良好的 瑪蒂請求一個恩惠: "賢妻啊,不要在不當時 從今以後來我這裡。 461 智者啊,女人是 梵行的污點; 她們會毀壞梵行者, 因此我請求這個恩惠。" 462 那瑪蒂這位梵行者 說"善哉"接受了; 他們各住各處, 修習慈心禪定。 463 因為大仙人 慈心的力量, 方圓三由旬內, 所有生命互相慈愛。 464 瑪蒂清晨起來, 準備好飲用水; 以及用餐用水, 和漱口用水。 465 遞上了牙刷后, 打掃精舍庭院; 將兩個孩子 安置在父親身邊。 466 拿起鏟子和籃子, 還帶著鉤子, 爲了採集樹根果實, 獨自一人進入森林。 467 在傍晚時分, 裝滿根莖和果實的籃子; 她從森林中 回到葉屋。 468 放下果實籃子, 自己沐浴后為孩子們沐浴; 然後四個人 歡喜地用餐。 469 用完餐后與兩個 孩子親切交談; 瑪蒂便進入 自己的葉屋。 470 就這樣按照規矩, 這四位剎帝利; 在曲山的山腹中, 居住了七個月。 471 那時在迦陵伽國, 在杜尼維托卡村中; 有位名叫朱加卡的 婆羅門乞食運氣不佳。 472 這婆羅門通過乞食 得到了一百個迦沙錢; 存放在一個 婆羅門家中后又離去。 473 朱加卡長期不來, 那家人把錢 全部用完, 一分不剩。 474 後來朱加卡回來 討要他的錢; 因為錢已用盡, 婆羅門無法歸還。 475 那婆羅門有個女兒, 名叫阿米塔塔帕那; 年輕且容貌美麗, 他們把她給了朱加卡。 476 在婆悉他杜尼維托卡, 邪惡的老朱加卡 娶了年輕的 阿米塔塔帕那為妻。 477 阿米塔塔帕那 尊重這位婆羅門; 勤勞善於工作, 照顧他如照顧帝釋天。 478 其他年輕的婆羅門 看見阿米塔塔帕那; 是如此賢惠的妻子, 便經常騷擾她。 479 "這位賢妻照顧 老朱加卡; 你們為何不關心 我們這些年輕人?" 480 "你們這些愚人看到 阿米塔塔帕那后, 若不好好照顧我們, 我們將嚴厲懲罰你們。" 481 所有妻子被丈夫 威脅而心生恐懼; 聚在一起商議 關於阿米塔塔帕那的事。 482 "姐妹們,我們要把她 從這杜尼維托卡趕走; 這樣我們就能安樂, 這朱加卡的妻子。"
483.
Mantayitvānatā evaṃ,
Nadiṃ udakahāriyā;
Samāgantā ujjhāyiṃsu,
Titthe amittatāpanaṃ.
484.
Amittānunatemātā ,
Amittonunatepitā;
Yesaṃjiṇṇassapādaṃsu,
Evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
485.
Ahitaṃvatateññātī,
Mantayiṃsu rahogatā;
Yetaṃjiṇṇassa pādaṃsu,
Evaṃ dahariyaṃsatiṃ.
486.
Amanāpavāsaṃvasati ,
Jiṇṇenapatināsaha;
Yātvaṃvasasijiṇṇassa,
Matantejīvitāvaraṃ.
487.
Nahinunatevindiṃsu,
Mātāpitācasobhaṇe;
Tuyhatthāyajūcakamhā,
Patiṃaññaṃsuyobbanaṃ.
488.
Duyiṭṭhaṃtenavamiyā,
Akataṃaggihutakaṃ;
Yetaṃjiṇṇassapādaṃsu,
Evaṃdahariyaṃsatiṃ.
489.
Samaṇe brāhmaṇe suddhe,
Akkosi brāhmacārine;
Yenatenadaharītvaṃ,
Maññejiṇṇenasaṅgamī.
490.
Nadukkhaṃahinādaṭṭhaṃ,
Nadukkhaṃsattiyāhataṃ;
Tañcadukkhañcatibbañca,
Yaṃpassejiṇṇakaṃpatiṃ.
491.
Natthikhiṭṭānatthirati ,
Jiṇṇenapatināsaha;
Natthiallāpasallāpo,
Jagghituṃvinasobhati.
492.
Yadādaharodaharī,
Mantayiṃsurahogatā;
Sabbasokāvinassanti,
Yekecihadayassitā.
493.
Daharītvaṃrūpātī,
Purisātvamabhipatthitā;
Gaccha ñātikule accha,
Kiṃ jiṇṇo ramayissati.
494.
Rodamānāvaāgañchi ,
Sāgharaṃparibhāsitā;
Brāhmaṇīhi hirāyantī,
Ghaṭamādāyasīghaso.
495.
Rodantiṃ āgataṃjāyaṃ,
Disvākiṃ bhotirodiya;
Āgaccha sītipucchittha,
Paccuggacchaṃ vajūcako.
496.
Natebrāhmaṇa gacchāmi,
Nadiṃ udakahāriyā;
Thiyomaṃparibhāsiṃsu,
Tayājiṇṇenabrāhmaṇa.
497.
Brāhmaṇyābhāsamānāya,
Kathaṃsutvānabrāhmaṇo;
Tosentobhariyaṃruṇṇaṃ,
Jiṇṇosoetadabravī.
498.
Māmetvaṃakarākammaṃ,
Mameudakamāhari;
Ahaṃudakamāhissaṃ,
Mābhotikupitāahu.
499.
Nāhaṃtamhikulejātā ,
Yaṃtvaṃudakamāhari;
Evaṃbrāhmaṇajānāhi,
Natevacchāmihaṃghare.
500.
Sacemedāsaṃdāsiṃ vā,
Nānayissasibrāhmaṇa;
Evaṃbrāhmaṇajānāhi,
Natevacchāmasantike.
501.
Natthime sibbaṭṭhānaṃvā,
Dhanadhaññañca brahmaṇi;
Kutotaṃ dāsaṃdāsiṃ vā,
Ānayissāmi bhotiyā,
Ahaṃbhotiṃ upaṭṭhissaṃ,
Mābhotiku pitāahu.
502.
Ehite aha makkhissaṃ,
Yathāmevacanaṃsutaṃ;
Esavessantaro rājā,
Vaṅkevasati pabbate.
503.
Taṃtvaṃgantvāna yācassu,
Dāsaṃdāsiñca brahmaṇa;
Sotedassati yācito,
Dāsaṃdāsiñca khatthiyo.
504.
Jiṇṇohasmi dubbalo,
Dīghocaddhāsu duggamo;
Kathaṃgantuṃ sakkhissami,
Upaṭhissāmi taṃ ahaṃ.
505.
Yathāagantvā saṅgāmaṃ,
Ayuddhova parājito,
Evameva tuvaṃbrahme,
Agantvāva parājito.
506.
Saceme dāsaṃdāsiṃ vā,
Nānayissasi brahmaṇa;
Evaṃ brahmaṇa jānāhi,
Natevacchā mahaṃghare;
Amanāpaṃ tekarissāmi,
Taṃtedukkhaṃ bhavissati.
507.
Nakkhatte utupupphesu,
Yadāmaṃdakkhasi laṅkataṃ;
Aññehi saddhiṃ ramamānaṃ,
Tantedukkhaṃ bhavissati.
508.
Adassanena mayhaṃte,
Jiṇṇassa paridevato;
Bhiyyovaṅkā palitāca,
Bahūhessanti brahmaṇa.
509.
Tato so brahmaṇo bhīto,
Brahmaṇiyāva sānugo;
Aṭṭito kāmarāgena,
Brahmaṇiṃ etadabravī.
510.
Pātheyyaṃmekarohitvaṃ ,
Saṃkulyāsakalānica;
Madhupiṇḍikācasukatāyo,
Satthu bhattañcabrahmaṇi.
511.
Ānayissaṃ methunake,
Ubhodāsakumārake;
Tetaṃparicarissanti,
Rattiṃdivamatanditā.
512.
Sākhippaṃpaṭiyādesi ,
Pātheyyaṃmittatāpanā;
Paṭiyāditanti ācikkhi,
Brahmaṇassaalakkhino.
以下是巴利文的完整中文直譯: 483 她們如此商議后, 在取水的河邊; 聚集在一起責備 渡口邊的阿米塔塔帕那。 484 "你的母親不是敵人, 你的父親不是敵人; 但他們把你這樣的少女, 給了一個老人。 485 你的親戚們在私下 商議時真是害了你; 把你這樣的少女, 嫁給了一個老人。 486 你和老丈夫一起 過著不愉快的生活; 你與老人同住, 死亡比活著更好。 487 美人啊,你的父母 並不愛護你; 他們沒有為你找個 年輕人而是找了朱加卡。 488 你這年輕人嫁給老人, 就像沒有正確獻祭; 他們把你這樣的少女, 給了一個老人。 489 你一定咒罵過 清凈的沙門婆羅門; 所以你這樣年輕, 卻要與老人相配。 490 蛇咬的痛苦不算什麼, 劍傷的痛苦不算什麼; 但看到老年丈夫, 那才是深重的痛苦。 491 與老丈夫在一起 沒有歡樂沒有歡笑; 沒有親密的交談, 笑也變得不合適。 492 當年輕人與年輕女子 私下交談時; 一切心中的憂愁 都會消失無蹤。 493 你年輕又美麗, 男人都仰慕你; 回到親族家去吧, 老人怎能讓你快樂?" 494 她被婆羅門妻子們 訓斥后哭著回家; 因羞恥心而 匆忙拿著水罐。 495 朱加卡看見妻子 哭著回來便問道: "夫人為何哭泣? 來吧,坐下。" 496 "婆羅門啊,我不去 河邊取水了; 那些婦女辱罵我, 說你太老了。 497 婆羅門聽到 妻子說的話; 安慰哭泣的妻子, 這老人這樣說: 498 "不要讓我做那工作, 不要為我取水; 我會自己去取水, 請你不要生氣。" 499 "我不是出生在 讓你去取水的家庭; 婆羅門啊要知道, 我不會住在你家。 500 如果你不給我 僕人或婢女,婆羅門; 你要知道, 我就不會留在你身邊。 501 婆羅門女啊,我沒有 縫紉工具和財物糧食; 我從哪裡能給你 找來僕人婢女呢? 我會服侍你, 請不要生氣。" 502 "來,我告訴你 我所聽到的話; 韋山達羅王 住在曲山。 503 婆羅門啊,你去 向他乞求僕婢; 那位剎帝利 必會應你所求。 504 "我年老體衰, 路途遙遠難行; 我怎能前往? 我會服侍你。" 505 "就像不去戰場, 未戰就已敗; 婆羅門啊,你也是 不去就已敗。 506 如果你不給我 帶來僕人婢女; 婆羅門啊要知道, 我就不住你家; 我會讓你不快, 這將成為你的痛苦。 507 在節日花開時, 你若見我盛裝, 與他人一同歡樂, 那將是你的痛苦。 508 因見不到我, 你這老人會悲嘆; 你的駝背和白髮, 婆羅門啊會更多。" 509 於是那婆羅門 害怕妻子,順從她; 被愛慾所折磨, 對婆羅門女說: 510 "婆羅門女啊,你為我準備 路上所需的糧食; 準備糕點和 蜜團與熟食。 511 我會給你帶回 一對少年僕婢; 他們會日夜不倦 地服侍你。" 512 阿米塔塔帕那 迅速準備好路糧; 告訴這個不幸的 婆羅門已準備妥當。
513.
Gehedubbalaṭhānaṃso,
Thiraṃkatvānabrahmaṇo;
Bhariyāyagopanatthaṃ,
Guttadvārañcasaṅkhari.
514.
Dārūniāharitvāna,
Ghaṭepūresivārinā;
Jāyāyasukhavāsatthaṃ,
Anikkhantuṃcagehato.
515.
Paccakkheyeva jāyāya,
Isivesaṃsamādiya;
Passitvābhariyaṃevaṃ,
Ovadesisajūcako.
516.
Itopaṭhāyatvaṃbhadde,
Vikālemāssunikkhami;
Mamaāgamanāyāva,
Vasesiappamattakā.
517.
Idaṃvatvānalaggitvā ,
Sopātheyyapasibbahaṃ;
Upāhanañcaāruyha,
Gaṇhīkattaradaṇḍakaṃ.
以下是巴利文的完整中文直譯: 513 那婆羅門加固了 房子里脆弱的地方; 爲了保護妻子, 還準備了門鎖。 514 他搬來了柴火, 用水灌滿了罐子; 爲了妻子住得舒適, 不必出門。 515 就在妻子面前, 穿上了仙人裝束; 看著妻子, 朱加卡這樣教導: 516 "從今以後,賢妻啊, 不要在不當時出門; 要等到我回來, 謹慎地居住。" 517 說完這些話后, 背上糧食包袱; 穿上涼鞋, 拿起手杖。
518.
Tatosoruṇṇamukhena,
Bhariyaṃkatvāpadakkhiṇaṃ;
Socamāno vapakkāmi,
Dāsake pariyesituṃ.
以下是巴利文的完整中文直譯: 518 然後他帶著哭泣的臉, 向妻子行右繞禮; 悲傷地離開, 去尋找僕人。