B0102030507iddhipādasaṃyuttaṃ(神足相應)c3.5s

  1. Iddhipādasaṃyuttaṃ

  2. Cāpālavaggo

  3. Apārasuttaṃ

  4. 『『Cattārome bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantī』』ti. Paṭhamaṃ.

  5. Viraddhasuttaṃ

  6. 『『Yesaṃ kesañci, bhikkhave, cattāro iddhipādā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, cattāro iddhipādā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ime cattāro iddhipādā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ime cattāro iddhipādā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī』』ti. Dutiyaṃ.

  7. Ariyasuttaṃ

  8. 『『Cattārome , bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā』』ti. Tatiyaṃ.

  9. Nibbidāsuttaṃ

  10. 『『Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī』』ti. Catutthaṃ.

  11. Iddhipadesasuttaṃ

  12. 『『Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādesuṃ sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci , bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādessanti sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādenti sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

『『Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādesuṃ, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādessanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṃ abhinipphādenti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā』』ti. Pañcamaṃ.

  1. Samattasuttaṃ

  2. 神足相應

  3. 遮波羅品
  4. 彼岸經 "諸比丘,這四種神足,若修習、多修習,能從此岸到達彼岸。哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地勤行之神足,修習具足心三摩地勤行之神足,修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,這四種神足,若修習、多修習,能從此岸到達彼岸。"第一
  5. 失敗經 "諸比丘,任何人若失去這四種神足,他們就失去了正確導向苦滅的聖道。諸比丘,任何人若成就這四種神足,他們就成就了正確導向苦滅的聖道。哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,任何人若失去這四種神足,他們就失去了正確導向苦滅的聖道。諸比丘,任何人若成就這四種神足,他們就成就了正確導向苦滅的聖道。"第二
  6. 聖經 "諸比丘,這四種神足,若修習、多修習,是聖者的、出離的,能引導修習者正確地滅苦。哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,這四種神足,若修習、多修習,是聖者的、出離的,能引導修習者正確地滅苦。"第三
  7. 厭離經 "諸比丘,這四種神足,若修習、多修習,能導向完全的厭離、離貪、滅盡、寂靜、證知、正覺、涅槃。哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,這四種神足,若修習、多修習,能導向完全的厭離、離貪、滅盡、寂靜、證知、正覺、涅槃。"第四
  8. 神通分經 "諸比丘,過去世的任何沙門或婆羅門成就神通分,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,未來世的任何沙門或婆羅門將成就神通分,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,現在的任何沙門或婆羅門成就神通分,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。 哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,過去世的任何沙門或婆羅門成就神通分,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,未來世的任何沙門或婆羅門將成就神通分,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,現在的任何沙門或婆羅門成就神通分,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。"第五
  9. 圓滿經

  10. 『『Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādesuṃ, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādessanti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādenti , sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

『『Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādesuṃ, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādessanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṃ iddhiṃ abhinipphādenti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Bhikkhusuttaṃ

  2. 『『Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsu, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissanti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

『『Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsu sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā』』ti. Sattamaṃ.

  1. Buddhasuttaṃ

  2. 『『Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā . Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato 『arahaṃ sammāsambuddho』ti vuccatī』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  3. Ñāṇasuttaṃ

"諸比丘,過去世的任何沙門或婆羅門成就圓滿的神通,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,未來世的任何沙門或婆羅門將成就圓滿的神通,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,現在的任何沙門或婆羅門成就圓滿的神通,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。 哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,過去世的任何沙門或婆羅門成就圓滿的神通,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,未來世的任何沙門或婆羅門將成就圓滿的神通,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,現在的任何沙門或婆羅門成就圓滿的神通,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。"第六 7. 比丘經 "諸比丘,過去世的任何比丘,因諸漏盡而證得無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,未來世的任何比丘,因諸漏盡而證得無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,現在的任何比丘,因諸漏盡而證得無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。 哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,過去世的任何比丘,因諸漏盡而證得無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,未來世的任何比丘,因諸漏盡而證得無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。諸比丘,現在的任何比丘,因諸漏盡而證得無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住,他們全都是因為修習、多修習這四種神足。"第七 8. 佛陀經 "諸比丘,有這四種神足。哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,這就是四種神足。諸比丘,因為修習、多修習這四種神足,如來被稱為'阿羅漢、正等正覺者'。"第八 9. 智經

  1. 『『『Ayaṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo』ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 『So kho panāyaṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo』ti me, bhikkhave…pe… 『bhāvito』ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

『『『Ayaṃ vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo』ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 『So kho panāyaṃ vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo』ti me, bhikkhave…pe… 『bhāvito』ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

『『『Ayaṃ cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo』ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 『So kho panāyaṃ cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo』ti me, bhikkhave…pe… 『bhāvito』ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

『『『Ayaṃ vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo』ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 『So kho panāyaṃ vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo』ti me, bhikkhave…pe… 『bhāvito』ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī』』ti. Navamaṃ.

  1. Cetiyasuttaṃ

  2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – 『『gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṃ. Yena cāpālaṃ cetiyaṃ [pāvālacetiyaṃ (syā. kaṃ.)] tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā』』ti. 『『Evaṃ bhante』』ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho ānando bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca –

『『Ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ [bahuputtakacetiyaṃ (syā. kaṃ. pī. ka.)], ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ [ānandacetiyaṃ (ka.), sānandaraṃ (ka.)], ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā』』ti.

Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – 『『tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ [sugato kappāvasesaṃ (pī. ka.) dī. ni.

"諸比丘,關於'這是具足欲三摩地勤行之神足',我對於前所未聞之法生起眼,生起智,生起慧,生起明,生起光。諸比丘,關於'這具足欲三摩地勤行之神足應當修習',我......諸比丘,關於'這已修習',我對於前所未聞之法生起眼,生起智,生起慧,生起明,生起光。 諸比丘,關於'這是具足精進三摩地勤行之神足',我對於前所未聞之法生起眼,生起智,生起慧,生起明,生起光。諸比丘,關於'這具足精進三摩地勤行之神足應當修習',我......諸比丘,關於'這已修習',我對於前所未聞之法生起眼,生起智,生起慧,生起明,生起光。 諸比丘,關於'這是具足心三摩地勤行之神足',我對於前所未聞之法生起眼,生起智,生起慧,生起明,生起光。諸比丘,關於'這具足心三摩地勤行之神足應當修習',我......諸比丘,關於'這已修習',我對於前所未聞之法生起眼,生起智,生起慧,生起明,生起光。 諸比丘,關於'這是具足觀三摩地勤行之神足',我對於前所未聞之法生起眼,生起智,生起慧,生起明,生起光。諸比丘,關於'這具足觀三摩地勤行之神足應當修習',我......諸比丘,關於'這已修習',我對於前所未聞之法生起眼,生起智,生起慧,生起明,生起光。"第九 10. 支提經 如是我聞。一時,世尊住在毗舍離(現今印度比哈爾邦)大林重閣講堂。那時,世尊于上午時分,著衣持缽,入毗舍離城乞食。在毗舍離城乞食已,食后返回,對尊者阿難說:"阿難,拿坐具,我們去遮波羅支提度過午後。""是,世尊。"尊者阿難應諾世尊,拿著坐具,跟隨在世尊身後。 於是,世尊來到遮波羅支提,來到後坐在準備好的座位上。尊者阿難也禮敬世尊后,坐在一旁。世尊對坐在一旁的尊者阿難說: "阿難,毗舍離是可愛的,優陀那支提是可愛的,瞿曇支提是可愛的,七芒果樹支提是可愛的,多子支提是可愛的,娑蘭陀支提是可愛的,遮波羅支提是可愛的。阿難,任何人若修習、多修習、善修習、善建立、善生起、善熟習、善精進這四種神足,他若願意,可以住世一劫或余劫。阿難,如來已修習、多修習、善修習、善建立、善生起、善熟習、善精進這四種神足。阿難,如來若願意,可以住世一劫或余劫。" 即使世尊作如此明顯的暗示,作如此明顯的表示,尊者阿難也未能領悟;沒有請求世尊:"世尊,請住世一劫,善逝,請住世一劫[或余劫],

2.167] bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna』』nti yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.

Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – 『『ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā』』ti.

Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – 『『tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna』』nti yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – 『『gaccha kho tvaṃ, ānanda, yassa dāni kālaṃ maññasī』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Atha kho māro pāpimā, acirapakkante āyasmante ānande, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni sugato [parinibbātu sugato (sī. syā. kaṃ.) evamuparipi]! Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – 『na tāvāhaṃ, pāpima , parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti [uttāniṃ karissanti (ka.), uttānikarissanti (pī.)], uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī』』』ti.

Santi kho pana, bhante, etarahi bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni, sugato! Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

『『Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – 『na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī』』』ti.

『『Santi kho pana, bhante, etarahi bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni, sugato! Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

爲了眾生的利益,爲了眾生的安樂,出於對世間的悲憫,爲了天人的利益、福祉與安樂。"因為他的心被魔羅所迷惑。 世尊第二次......第三次對尊者阿難說:"阿難,毗舍離是可愛的,優陀那支提是可愛的,瞿曇支提是可愛的,七芒果樹支提是可愛的,多子支提是可愛的,娑蘭陀支提是可愛的,遮波羅支提是可愛的。阿難,任何人若修習、多修習、善修習、善建立、善生起、善熟習、善精進這四種神足,他若願意,可以住世一劫或余劫。阿難,如來已修習、多修習、善修習、善建立、善生起、善熟習、善精進這四種神足。阿難,如來若願意,可以住世一劫或余劫。" 即使世尊作如此明顯的暗示,作如此明顯的表示,尊者阿難也未能領悟;沒有請求世尊:"世尊,請住世一劫,善逝,請住世一劫,爲了眾生的利益,爲了眾生的安樂,出於對世間的悲憫,爲了天人的利益、福祉與安樂。"因為他的心被魔羅所迷惑。 於是,世尊對尊者阿難說:"阿難,你去吧,現在你認為是時候了。""是,世尊。"尊者阿難應諾世尊,從座而起,禮敬世尊,右繞后,坐在不遠處的一棵樹下。這時,惡魔波旬在尊者阿難離開不久後來到世尊處,來到后對世尊說:"世尊,現在請般涅槃吧,善逝,現在請般涅槃吧!世尊,現在是般涅槃的時候了。世尊曾說過這樣的話:'惡者啊,我不會般涅槃,直到我的比丘弟子們成為聰明的、善巧的、自信的、多聞的、持法的、如法而行的、正確而行的、隨法而行的,學習了自己的師承后能夠宣說、教導、安立、開顯、分別、闡明,能夠以正法善加抑制並駁斥已生起的異論,並能宣說神奇的法。' 世尊,現在您的比丘弟子們已經成為聰明的、善巧的、自信的、多聞的、持法的、如法而行的、正確而行的、隨法而行的,學習了自己的師承后能夠宣說、教導、安立、開顯、分別、闡明,能夠以正法善加抑制並駁斥已生起的異論,並能宣說神奇的法。世尊,現在請般涅槃吧,善逝,現在請般涅槃吧!世尊,現在是般涅槃的時候了。 世尊曾說過這樣的話:'惡者啊,我不會般涅槃,直到我的比丘尼弟子們成為聰明的、善巧的、自信的、多聞的、持法的、如法而行的、正確而行的、隨法而行的,學習了自己的師承后能夠宣說、教導、安立、開顯、分別、闡明,能夠以正法善加抑制並駁斥已生起的異論,並能宣說神奇的法。' 世尊,現在您的比丘尼弟子們已經成為聰明的、善巧的、自信的、多聞的、持法的、如法而行的、正確而行的、隨法而行的,學習了自己的師承后能夠宣說、教導、安立、開顯、分別、闡明,能夠以正法善加抑制並駁斥已生起的異論,並能宣說神奇的法。世尊,現在請般涅槃吧,善逝,現在請般涅槃吧!世尊,現在是般涅槃的時候了。

『『Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – 『na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā…pe… yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī』』』ti.

『『Santi kho pana, bhante, etarahi upāsakā…pe… upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo , sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni, sugato! Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

『『Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – 『na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthāritaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsita』nti. Tayidaṃ, bhante, bhagavato brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthāritaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu dāni sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato』』ti.

Evaṃ vutte bhagavā māraṃ pāpimantaṃ etadavoca – 『『appossukko tvaṃ, pāpima, hohi. Na ciraṃ [nacirasseva (ka.)] tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī』』ti. Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossaji. Ossaṭṭhe ca [osajje pana (ka.)] bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṃsanako lomahaṃso, devadundubhiyo [devadudrabhiyo (ka.)] ca phaliṃsu. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

『『Tulamatulañca sambhavaṃ, bhavasaṅkhāramavassaji muni;

Ajjhattarato samāhito, abhindi kavacamivattasambhava』』nti. dasamaṃ;

Cāpālavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Apārāpi viraddho ca, ariyā nibbidāpi ca;

Padesaṃ samattaṃ bhikkhu, buddhaṃ ñāṇañca cetiyanti.

  1. Pāsādakampanavaggo

  2. Pubbasuttaṃ

"世尊曾說過這樣的話:'惡者啊,我不會般涅槃,直到我的優婆塞......優婆夷們成為聰明的、善巧的、自信的、多聞的、持法的、如法而行的、正確而行的、隨法而行的,學習了自己的師承后能夠宣說、教導、安立、開顯、分別、闡明,能夠以正法善加抑制並駁斥已生起的異論,並能宣說神奇的法。' 世尊,現在您的優婆塞......優婆夷們已經成為聰明的、善巧的、自信的、多聞的、持法的、如法而行的、正確而行的、隨法而行的,學習了自己的師承后能夠宣說、教導、安立、開顯、分別、闡明,能夠以正法善加抑制並駁斥已生起的異論,並能宣說神奇的法。世尊,現在請般涅槃吧,善逝,現在請般涅槃吧!世尊,現在是般涅槃的時候了。 世尊曾說過這樣的話:'惡者啊,我不會般涅槃,直到我的梵行生活興盛、繁榮、廣佈、為眾人所知、廣為流傳,直到被天人善加宣說。'世尊,現在您的梵行生活已經興盛、繁榮、廣佈、為眾人所知、廣為流傳,已被天人善加宣說。世尊,現在請般涅槃吧,善逝,現在請般涅槃吧!世尊,現在是般涅槃的時候了。" 當這樣說時,世尊對惡魔波旬說:"惡者啊,你放心吧。如來的般涅槃不久將至。從今天起三個月后,如來將般涅槃。"於是,世尊在遮波羅支提正念正知地捨棄壽行。當世尊捨棄壽行時,發生了大地震,令人恐懼,令人毛骨悚然,天鼓也響起。這時,世尊知道這件事的意義,於是說出這個自說: "聖者捨棄了可量與不可量的有為, 內心喜悅、專注, 如同自我生起般破碎了鎧甲。"第十 遮波羅品第一 其摘要: 彼岸、失敗、聖、厭離、 神通分、圓滿、比丘、 佛陀、智、支提。 2. 殿堂震動品 1. 前經

  1. Sāvatthinidānaṃ . 『『Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi – 『ko nu kho hetu, ko paccayo iddhipādabhāvanāyā』ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – 『idha bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti』』』.

『『Vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me vīriyaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atippaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

『『Cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me cittaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atippaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

『『Vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati , na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

『『Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne [abhijjamāno (sī. pī. ka.)] gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati [parāmasati (sī. syā. kaṃ.)] parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.

『『Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti – dibbe ca mānuse ca, dūre santike cāti.

『『Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ 『sarāgaṃ citta』nti pajānāti; vītarāgaṃ vā cittaṃ 『vītarāgaṃ citta』nti pajānāti; sadosaṃ vā cittaṃ 『sadosaṃ citta』nti pajānāti; vītadosaṃ vā cittaṃ 『vītadosaṃ citta』nti pajānāti; samohaṃ vā cittaṃ 『samohaṃ citta』nti pajānāti; vītamohaṃ vā cittaṃ 『vītamohaṃ citta』nti pajānāti; saṃkhittaṃ vā cittaṃ 『saṃkhittaṃ citta』nti pajānāti; vikkhittaṃ vā cittaṃ 『vikkhittaṃ citta』nti pajānāti; mahaggataṃ vā cittaṃ 『mahaggataṃ citta』nti pajānāti; amahaggataṃ vā cittaṃ 『amahaggataṃ citta』nti pajānāti; sauttaraṃ vā cittaṃ 『sauttaraṃ citta』nti pajānāti; anuttaraṃ vā cittaṃ 『anuttaraṃ citta』nti pajānāti; samāhitaṃ vā cittaṃ 『samāhitaṃ citta』nti pajānāti; asamāhitaṃ vā cittaṃ 『asamāhitaṃ citta』nti pajānāti; vimuttaṃ vā cittaṃ 『vimuttaṃ citta』nti pajānāti; avimuttaṃ vā cittaṃ 『avimuttaṃ citta』nti pajānāti』』.

舍衛城因緣。"諸比丘,在我尚未證悟、還是菩薩時,我想:'什麼是修習神足的因,什麼是緣?'諸比丘,我想到:'在此,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足 - 我的欲不會太鬆弛,不會太緊繃,不會內斂,不會外散。他安住於前后想 - 如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。' '他修習具足精進三摩地勤行之神足 - 我的精進不會太鬆弛,不會太緊繃,不會內斂,不會外散。他安住於前后想 - 如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。 '他修習具足心三摩地勤行之神足 - 我的心不會太鬆弛,不會太緊繃,不會內斂,不會外散。他安住於前后想 - 如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。 '他修習具足觀三摩地勤行之神足 - 我的觀不會太鬆弛,不會太緊繃,不會內斂,不會外散。他安住於前后想 - 如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。 '比丘,如是修習、多修習這四種神足時,他能體驗各種神通 - 一身變多身,多身變一身;顯現、隱形;穿墻越壁、穿山而過,如行空中;出沒于地如在水中;履水如履地;結跏趺坐,飛行虛空,如有翼鳥;手能觸控日月,如是有大威德、大威力;乃至梵天界,身能自在往來。 '比丘,如是修習、多修習這四種神足時,以清凈超人的天耳界,能聽兩種聲音 - 天上的和人間的,遠處的和近處的。 '比丘,如是修習、多修習這四種神足時,能以心識他心,了知其他眾生、其他人的心。有貪的心知是有貪的心,離貪的心知是離貪的心;有嗔的心知是有嗔的心,離嗔的心知是離嗔的心;有癡的心知是有癡的心,離癡的心知是離癡的心;收斂的心知是收斂的心,散亂的心知是散亂的心;廣大的心知是廣大的心,不廣大的心知是不廣大的心;有上的心知是有上的心,無上的心知是無上的心;定的心知是定的心,不定的心知是不定的心;解脫的心知是解脫的心,未解脫的心知是未解脫的心。'

『『Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – 『amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ [uppādiṃ (sī.)]; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno』ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

『『Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – 『ime vata, bhonto, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana, bhonto, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā』ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

『『Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』』ti. Paṭhamaṃ.

  1. Mahapphalasuttaṃ

  2. 『『Cattārome , bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – 『iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati』. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

『『Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – 『iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati』. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā.

『『Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti…pe….

『『Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』』ti. Dutiyaṃ.

  1. Chandasamādhisuttaṃ

"比丘,如是修習、多修習這四種神足時,能憶念種種宿世,如一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生,成劫、壞劫、成壞劫,憶念:'我曾生於某處,如是名,如是姓,如是膚色,如是飲食,如是苦樂感受,如是壽命;我從那裡死後,又生於某處;我又從那裡死後,生於此處。'如是憶念種種宿世的狀況與細節。 比丘,如是修習、多修習這四種神足時,以清凈超人的天眼,見眾生死時、生時,貴賤、美醜、善趣、惡趣,隨業流轉,了知:'這些眾生具身惡行、語惡行、意惡行,誹謗聖者,懷邪見,行邪見業,身壞命終后,生於惡趣、惡道、地獄。這些眾生具身善行、語善行、意善行,不誹謗聖者,懷正見,行正見業,身壞命終后,生於善趣、天界。'如是以清凈超人的天眼,見眾生死時、生時,貴賤、美醜、善趣、惡趣,隨業流轉。 比丘,如是修習、多修習這四種神足時,能以諸漏盡而無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住。"第一 2. 大果經 "諸比丘,這四種神足若修習、多修習,能得大果、大利益。諸比丘,如何修習、多修習這四種神足能得大果、大利益?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足 - '我的欲不會太鬆弛,不會太緊繃,不會內斂,不會外散。'他安住於前后想 - 如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。 修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足 - '我的觀不會太鬆弛,不會太緊繃,不會內斂,不會外散。'他安住於前后想 - 如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。諸比丘,如是修習、多修習這四種神足能得大果、大利益。 諸比丘,比丘如是修習、多修習這四種神足時,能體驗各種神通 - 一身變多身......乃至梵天界,身能自在往來...... 諸比丘,比丘如是修習、多修習這四種神足時,能以諸漏盡而無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住。"第二 3. 欲三摩地經

  1. 『『Chandaṃ ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ – ayaṃ vuccati chandasamādhi. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti 『padhānasaṅkhārā』ti. Iti ayañca chando, ayañca chandasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, 『chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo』』』.

『『Vīriyaṃ ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ – ayaṃ vuccati 『vīriyasamādhi』. So anuppannānaṃ…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti 『padhānasaṅkhārā』ti. Iti idañca vīriyaṃ, ayañca vīriyasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, 『vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo』』』.

『『Cittaṃ ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ – ayaṃ vuccati 『cittasamādhi』. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti 『padhānasaṅkhārā』ti. Iti idañca cittaṃ, ayañca cittasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, 『cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo』』』.

『『Vīmaṃsaṃ ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ – ayaṃ vuccati 『vīmaṃsāsamādhi』. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti 『padhānasaṅkhārā』ti . Iti ayañca vīmaṃsā, ayañca vīmaṃsāsamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, 『vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo』』』ti. Tatiyaṃ.

  1. Moggallānasuttaṃ

"諸比丘,如果比丘依止欲而得定,得心一境性 - 這稱為欲三摩地。他爲了未生起的惡不善法不生起而生欲、精進、發勤、策勵、不放逸。爲了已生起的惡不善法斷除而生欲、精進、發勤、策勵、不放逸。爲了未生起的善法生起而生欲、精進、發勤、策勵、不放逸。爲了已生起的善法住立、不忘失、增長、廣大、修習、圓滿而生欲、精進、發勤、策勵、不放逸。這些稱為'勤行'。諸比丘,這欲、這欲三摩地、這些勤行,這稱為'具足欲三摩地勤行之神足'。 諸比丘,如果比丘依止精進而得定,得心一境性 - 這稱為'精進三摩地'。他爲了未生起的......爲了已生起的善法住立、不忘失、增長、廣大、修習、圓滿而生欲、精進、發勤、策勵、不放逸。這些稱為'勤行'。諸比丘,這精進、這精進三摩地、這些勤行,這稱為'具足精進三摩地勤行之神足'。 諸比丘,如果比丘依止心而得定,得心一境性 - 這稱為'心三摩地'。他爲了未生起的惡不善法......爲了已生起的善法住立、不忘失、增長、廣大、修習、圓滿而生欲、精進、發勤、策勵、不放逸。這些稱為'勤行'。諸比丘,這心、這心三摩地、這些勤行,這稱為'具足心三摩地勤行之神足'。 諸比丘,如果比丘依止觀而得定,得心一境性 - 這稱為'觀三摩地'。他爲了未生起的惡不善法不生起而生欲、精進、發勤、策勵、不放逸......爲了已生起的善法住立、不忘失、增長、廣大、修習、圓滿而生欲、精進、發勤、策勵、不放逸。這些稱為'勤行'。諸比丘,這觀、這觀三摩地、這些勤行,這稱為'具足觀三摩地勤行之神足'。"第三 4. 目犍連經

  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū heṭṭhāmigāramātupāsāde viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā bhantacittā [vibbhantacittā (sī. syā. kaṃ.)] pākatindriyā.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi – 『『ete kho, moggallāna, sabrahmacārino heṭṭhāmigāramātupāsāde viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā bhantacittā pākatindriyā. Gaccha, moggallāna, te bhikkhū saṃvejehī』』ti.

『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paṭissutvā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresi [abhisaṅkharesi (syā. pī. ka.)] yathā pādaṅguṭṭhakena migāramātupāsādaṃ saṅkampesi sampakampesi sampacālesi. Atha kho te bhikkhū saṃviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu – 『『acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Nivātañca vata ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī, atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālito』』ti!

Atha kho bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū bhagavā etadavoca – 『『kiṃ nu tumhe, bhikkhave, saṃviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṃ ṭhitā』』ti? 『『Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ bhante! Nivātañca vata ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī, atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālito』』ti! 『『Tumheva kho, bhikkhave, saṃvejetukāmena moggallānena bhikkhunā pādaṅguṭṭhakena migāramātupāsādo, saṅkampito sampakampito sampacālito. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo』』ti ? 『『Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī』』ti.

『『Tena hi, bhikkhave, suṇātha. Catunnaṃ kho, bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo. Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, moggallāno bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – 『iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati; na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati』. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti…pe… imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』』ti. Catutthaṃ.

  1. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttaṃ

如是我聞。一時,世尊住舍衛城(現今印度北方邦)東園鹿母講堂。那時,許多比丘住在鹿母講堂下,他們輕浮、自大、浮躁、多言、雜語、失念、不正知、不定、心亂、諸根不攝。 於是,世尊對尊者大目犍連說:"目犍連,這些同梵行者住在鹿母講堂下,他們輕浮、自大、浮躁、多言、雜語、失念、不正知、不定、心亂、諸根不攝。目犍連,去使這些比丘震驚吧。" "是,世尊。"尊者大目犍連應諾世尊,隨即作如是神變,以腳拇指震動、搖撼、振盪鹿母講堂。那時,那些比丘驚恐、毛骨悚然,站在一旁說:"奇哉,未曾有也!無風而這鹿母講堂深根牢固、不動不搖,竟然震動、搖撼、振盪!" 於是,世尊來到那些比丘處,來到后對那些比丘說:"諸比丘,你們為何驚恐、毛骨悚然,站在一旁?" "奇哉,世尊,未曾有也,世尊!無風而這鹿母講堂深根牢固、不動不搖,竟然震動、搖撼、振盪!" "諸比丘,是比丘目犍連爲了使你們震驚,以腳拇指震動、搖撼、振盪鹿母講堂。諸比丘,你們怎麼認為,目犍連比丘修習、多修習何法而有如此大神通、大威力?" "世尊,我們的法以世尊為根本,以世尊為引導,以世尊為依歸。善哉,世尊,請為我們解說此義。聽聞世尊所說,諸比丘將受持。" "那麼,諸比丘,諦聽。諸比丘,正是由於修習、多修習四神足,目犍連比丘才有如此大神通、大威力。哪四種?在此,諸比丘,目犍連比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足 - '我的觀不會太鬆弛,不會太緊繃;不會內斂,不會外散。'他安住於前后想 - 如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。諸比丘,正是由於修習、多修習這四種神足,目犍連比丘才有如此大神通、大威力。諸比丘,由於修習、多修習這四種神足,目犍連比丘能體驗各種神通......乃至梵天界,身能自在往來......諸比丘,由於修習、多修習這四種神足,目犍連比丘能以諸漏盡而無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住。"第四 5. 郁若婆羅門經

  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho uṇṇābho brāhmaṇo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uṇṇābho brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – 『『kimatthiyaṃ nu kho, bho ānanda, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī』』ti? 『『Chandappahānatthaṃ kho, brāhmaṇa, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī』』ti.

『『Atthi pana, bho ānanda, maggo atthi paṭipadā etassa chandassa pahānāyā』』ti? 『『Atthi kho, brāhmaṇa, maggo atthi paṭipadā etassa chandassa pahānāyā』』ti.

『『Katamo pana, bho ānanda, maggo katamā paṭipadā etassa chandassa pahānāyā』』ti? 『『Idha, brāhmaṇa, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ kho, brāhmaṇa, maggo ayaṃ paṭipadā etassa chandassa pahānāyā』』ti.

『『Evaṃ sante, bho ānanda, santakaṃ hoti no asantakaṃ. Chandeneva chandaṃ pajahissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati』』. 『『Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā taṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, ahosi te pubbe chando 『ārāmaṃ gamissāmī』ti? Tassa te ārāmagatassa yo tajjo chando so paṭippassaddho』』ti? 『『Evaṃ , bho』』. 『『Ahosi te pubbe vīriyaṃ 『ārāmaṃ gamissāmī』ti? Tassa te ārāmagatassa yaṃ tajjaṃ vīriyaṃ taṃ paṭippassaddha』』nti? 『『Evaṃ, bho』』. 『『Ahosi te pubbe cittaṃ 『ārāmaṃ gamissāmī』ti? Tassa te ārāmagatassa yaṃ tajjaṃ cittaṃ taṃ paṭippassaddha』』nti? 『『Evaṃ, bho』』. 『『Ahosi te pubbe vīmaṃsā 『ārāmaṃ gamissāmī』ti? Tassa te ārāmagatassa yā tajjā vīmaṃsā sā paṭippassaddhā』』ti? 『『Evaṃ, bho』』.

『『Evameva kho, brāhmaṇa, yo so bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto, tassa yo pubbe chando ahosi arahattappattiyā, arahattappatte [arahatte patte (sī. syā. kaṃ.)] yo tajjo chando so paṭippassaddho; yaṃ pubbe vīriyaṃ ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yaṃ tajjaṃ vīriyaṃ taṃ paṭippassaddhaṃ; yaṃ pubbe cittaṃ ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yaṃ tajjaṃ cittaṃ taṃ paṭippassaddhaṃ; yā pubbe vīmaṃsā ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yā tajjā vīmaṃsā sā paṭippassaddhā. Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, iti evaṃ sante, santakaṃ vā hoti no asantakaṃ vā』』ti?

『『Addhā, bho ānanda, evaṃ sante, santakaṃ hoti no asantakaṃ. Abhikkantaṃ, bho ānanda, abhikkantaṃ, bho ānanda! Seyyathāpi, bho ānanda, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhotā ānandena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bho ānanda, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ ānando dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata』』nti. Pañcamaṃ.

  1. Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

如是我聞。一時,尊者阿難住拘睒彌(現今印度北方邦)的瞿師多園。那時,郁若婆羅門來到尊者阿難處,來到后與尊者阿難互相問候。寒暄已畢,坐在一旁。坐在一旁的郁若婆羅門對尊者阿難說:"阿難賢者,在沙門瞿曇處修梵行是爲了什麼目的?" "婆羅門,在世尊處修梵行是爲了斷除欲。" "阿難賢者,有道路、有方法可以斷除這欲嗎?" "婆羅門,有道路、有方法可以斷除這欲。" "阿難賢者,什麼是斷除這欲的道路、方法?" "婆羅門,在此,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。婆羅門,這就是斷除這欲的道路、方法。" "阿難賢者,如果是這樣,那就是有而非無。以欲斷欲是不可能的。" "那麼,婆羅門,我反問你,你覺得合適就回答。婆羅門,你認為如何,你以前是否有過'我要去園林'的欲?當你到了園林后,那個相應的欲是否平息了?" "是的,賢者。" "你以前是否有過'我要去園林'的精進?當你到了園林后,那個相應的精進是否平息了?" "是的,賢者。" "你以前是否有過'我要去園林'的心?當你到了園林后,那個相應的心是否平息了?" "是的,賢者。" "你以前是否有過'我要去園林'的觀?當你到了園林后,那個相應的觀是否平息了?" "是的,賢者。" "婆羅門,同樣地,對於那位阿羅漢、漏盡、梵行已立、所作已辦、舍重擔、逮得己利、盡諸有結、正智解脫的比丘,他以前為證得阿羅漢果有欲,當證得阿羅漢果后,那個相應的欲就平息了;他以前為證得阿羅漢果有精進,當證得阿羅漢果后,那個相應的精進就平息了;他以前為證得阿羅漢果有心,當證得阿羅漢果后,那個相應的心就平息了;他以前為證得阿羅漢果有觀,當證得阿羅漢果后,那個相應的觀就平息了。婆羅門,你認為如何,如果是這樣,是有還是無?" "阿難賢者,確實如此,是有而非無。太好了,阿難賢者,太好了,阿難賢者!就像有人扶起倒下的東西,揭開遮蔽的東西,為迷路者指明道路,在黑暗中舉起油燈,使有眼者得見諸色。同樣地,阿難賢者以種種方便開示法。阿難賢者,我歸依瞿曇尊者、法和比丘僧。愿阿難賢者記住我從今日起終生歸依的優婆塞。"第五 6. 第一沙門婆羅門經

  1. 『『Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṃ mahānubhāvā, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā bhavissanti mahānubhāvā, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā mahānubhāvā, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

『『Katamesaṃ catunnaṃ? Idha , bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṃ mahānubhāvā, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā bhavissanti mahānubhāvā, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā mahānubhāvā, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

"諸比丘,過去世中任何有大神通、大威力的沙門或婆羅門,都是由於修習、多修習四神足。諸比丘,未來世中任何將有大神通、大威力的沙門或婆羅門,都將是由於修習、多修習四神足。諸比丘,現在任何有大神通、大威力的沙門或婆羅門,都是由於修習、多修習四神足。 哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,過去世中任何有大神通、大威力的沙門或婆羅門,都是由於修習、多修習這四種神足。諸比丘,未來世中任何將有大神通、大威力的沙門或婆羅門,都將是由於修習、多修習這四種神足。諸比丘,現在任何有大神通、大威力的沙門或婆羅門,都是由於修習、多修習這四種神足。"第六 7. 第二沙門婆羅門經

  1. 『『Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ – ekopi hutvā bahudhā ahesuṃ, bahudhāpi hutvā eko ahesuṃ; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā agamaṃsu, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ akaṃsu, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne [abhijjamānā (sī. pī. ka.)] agamaṃsu, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamiṃsu, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasiṃsu [parāmasiṃsu (syā. kaṃ. ka.)] parimajjiṃsu; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattesuṃ, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

『『Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhossanti – ekopi hutvā bahudhā bhavissanti, bahudhāpi hutvā eko bhavissanti; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gamissanti , seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karissanti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gamissanti, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamissanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasissanti parimajjissanti; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattissanti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

『『Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti – ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko honti; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchanti, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasanti [parāmasanti (syā. kaṃ.)] parimajjanti; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattāti.

『『Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ – ekopi hutvā bahudhā ahesuṃ…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattesuṃ, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

『『Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhossanti – ekopi hutvā bahudhā bhavissanti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattissanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

『『Ye hi keci bhikkhave etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti – ekopi hutvā bahudhā honti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā』』ti. Sattamaṃ.

  1. Bhikkhusuttaṃ

  2. 『『Catunnaṃ, bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

『『Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Iddhādidesanāsuttaṃ

"諸比丘,過去世中任何沙門或婆羅門體驗各種神通 - 一身變多身,多身變一身;顯現、隱形;穿墻越壁、穿山而過,如行空中;出沒于地如在水中;履水如履地;結跏趺坐,飛行虛空,如有翼鳥;手能觸控日月,如是有大威德、大威力;乃至梵天界,身能自在往來,所有這些都是由於修習、多修習四神足。 諸比丘,未來世中任何沙門或婆羅門將體驗各種神通 - 一身變多身,多身變一身;顯現、隱形;穿墻越壁、穿山而過,如行空中;出沒于地如在水中;履水如履地;結跏趺坐,飛行虛空,如有翼鳥;手能觸控日月,如是有大威德、大威力;乃至梵天界,身能自在往來,所有這些都將是由於修習、多修習四神足。 諸比丘,現在任何沙門或婆羅門體驗各種神通 - 一身變多身,多身變一身;顯現、隱形;穿墻越壁、穿山而過,如行空中;出沒于地如在水中;履水如履地;結跏趺坐,飛行虛空,如有翼鳥;手能觸控日月,如是有大威德、大威力;乃至梵天界,身能自在往來,所有這些都是由於修習、多修習四神足。 哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,過去世中任何沙門或婆羅門體驗各種神通 - 一身變多身......乃至梵天界,身能自在往來,所有這些都是由於修習、多修習這四種神足。 諸比丘,未來世中任何沙門或婆羅門將體驗各種神通 - 一身變多身......乃至梵天界,身能自在往來,所有這些都將是由於修習、多修習這四種神足。 諸比丘,現在任何沙門或婆羅門體驗各種神通 - 一身變多身......乃至梵天界,身能自在往來,所有這些都是由於修習、多修習這四種神足。"第七 8. 比丘經 "諸比丘,由於修習、多修習四神足,比丘能以諸漏盡而無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住。 哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,由於修習、多修習這四種神足,比丘能以諸漏盡而無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住。"第八 9. 神通等開示經

  1. 『『Iddhiṃ vo, bhikkhave, desessāmi iddhipādañca iddhipādabhāvanañca iddhipādabhāvanāgāminiñca paṭipadaṃ. Taṃ suṇātha.

『『Katamā ca, bhikkhave, iddhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhi.

『『Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo so, bhikkhave, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṃvattati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādo.

『『Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanā.

『『Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā』』ti. Navamaṃ.

  1. Vibhaṅgasuttaṃ

"諸比丘,我將為你們開示神通、神足、神足修習和導向神足修習的道路。諦聽。 諸比丘,什麼是神通?在此,諸比丘,比丘體驗各種神通 - 一身變多身,多身變一身......乃至梵天界,身能自在往來。諸比丘,這稱為神通。 諸比丘,什麼是神足?諸比丘,那導向獲得神通、證得神通的道路、方法,這稱為神足。 諸比丘,什麼是神足修習?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,這稱為神足修習。 諸比丘,什麼是導向神足修習的道路?就是這八支聖道,即:正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念、正定。諸比丘,這稱為導向神足修習的道路。"第

  1. 『『Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā』』.

『『Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave , bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – 『iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati』. Pacchāpuresaññī ca viharati – 『yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā』. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – 『iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati』. Pacchāpuresaññī ca viharati – 『yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā』. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

『『Katamo ca, bhikkhave, atilīno chando? Yo, bhikkhave, chando kosajjasahagato kosajjasampayutto – ayaṃ vuccati, bhikkhave, atilīno chando.

『『Katamo ca, bhikkhave, atippaggahito chando? Yo, bhikkhave, chando uddhaccasahagato uddhaccasampayutto – ayaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahito chando.

『『Katamo ca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhitto chando? Yo, bhikkhave, chando thinamiddhasahagato thinamiddhasampayutto – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhitto chando.

『『Katamo ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando? Yo, bhikkhave, chando bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhitto anuvisaṭo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure? Idha , bhikkhave, bhikkhuno pacchāpuresaññā suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure.

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – 『atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta』nti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho viharati.

『『Kathañca , bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi divā chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi rattiṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti; yehi vā pana ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi rattiṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi divā chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā viharati.

『『Kathañca , bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

『『Katamañca , bhikkhave, atilīnaṃ vīriyaṃ? Yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ kosajjasahagataṃ kosajjasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, atilīnaṃ vīriyaṃ.

"諸比丘,這四種神足若修習、多修習,能得大果、大利益。" "諸比丘,如何修習、多修習四神足能得大果、大利益?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足 - '我的欲不會太鬆弛,不會太緊繃;不會內斂,不會外散'。他安住於前后想 - '如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝'。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足 - '我的觀不會太鬆弛,不會太緊繃;不會內斂,不會外散'。他安住於前后想 - '如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝'。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。 諸比丘,什麼是太鬆弛的欲?諸比丘,與懈怠俱行、與懈怠相應的欲,諸比丘,這稱為太鬆弛的欲。 諸比丘,什麼是太緊繃的欲?諸比丘,與掉舉俱行、與掉舉相應的欲,諸比丘,這稱為太緊繃的欲。 諸比丘,什麼是內斂的欲?諸比丘,與昏沉睡眠俱行、與昏沉睡眠相應的欲,諸比丘,這稱為內斂的欲。 諸比丘,什麼是外散的欲?諸比丘,緣于外在五欲功德而散亂、流散的欲,諸比丘,這稱為外散的欲。 諸比丘,比丘如何安住於前后想 - 如前如后,如后如前?在此,諸比丘,比丘善取前後想,善作意、善憶持、以慧善通達。諸比丘,比丘如是安住於前后想 - 如前如后,如后如前。 諸比丘,比丘如何如下如上,如上如下而住?在此,諸比丘,比丘觀察此身從腳底向上、從頭頂向下,面板所包裹,充滿種種不凈 - '此身中有發、毛、爪、齒、皮、肉、筋、骨、骨髓、腎、心、肝、膜、脾、肺、腸、腸間膜、胃中物、糞、膽、痰、膿、血、汗、脂、淚、膏、唾、涕、關節滑液、尿'。諸比丘,比丘如是如下如上,如上如下而住。 諸比丘,比丘如何如晝如夜,如夜如晝而住?在此,諸比丘,比丘以晝間所用的相、特徵、標誌修習具足欲三摩地勤行之神足,夜間也以相同的相、特徵、標誌修習具足欲三摩地勤行之神足;或者以夜間所用的相、特徵、標誌修習具足欲三摩地勤行之神足,晝間也以相同的相、特徵、標誌修習具足欲三摩地勤行之神足。諸比丘,比丘如是如晝如夜,如夜如晝而住。 諸比丘,比丘如何以開放、無遮蔽的心修習光明之心?在此,諸比丘,比丘善取光明想,善立晝想。諸比丘,比丘如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。 諸比丘,什麼是太鬆弛的精進?諸比丘,與懈怠俱行、與懈怠相應的精進,諸比丘,這稱為太鬆弛的精進。

『『Katamañca, bhikkhave, atippaggahitaṃ vīriyaṃ? Yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ uddhaccasahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahitaṃ vīriyaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ vīriyaṃ? Yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ thinamiddhasahagataṃ thinamiddhasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ vīriyaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ vīriyaṃ? Yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṃ anuvisaṭaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ vīriyaṃ…pe….

『『Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti ? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

『『Katamañca, bhikkhave, atilīnaṃ cittaṃ? Yaṃ, bhikkhave, cittaṃ kosajjasahagataṃ kosajjasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, atilīnaṃ cittaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, atippaggahitaṃ cittaṃ? Yaṃ, bhikkhave, cittaṃ uddhaccasahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahitaṃ cittaṃ.

『『Katamañca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ cittaṃ? Yaṃ, bhikkhave, cittaṃ thinamiddhasahagataṃ thinamiddhasampayuttaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ cittaṃ.

『『Katamañca , bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ cittaṃ? Yaṃ, bhikkhave, cittaṃ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṃ anuvisaṭaṃ – idaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ cittaṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

『『Katamā ca, bhikkhave, atilīnā vīmaṃsā? Yā, bhikkhave, vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, atilīnā vīmaṃsā.

『『Katamā ca, bhikkhave, atippaggahitā vīmaṃsā? Yā, bhikkhave, vīmaṃsā uddhaccasahagatā uddhaccasampayuttā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahitā vīmaṃsā.

『『Katamā ca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittā vīmaṃsā? Yā, bhikkhave, vīmaṃsā thinamiddhasahagatā thinamiddhasampayuttā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittā vīmaṃsā.

『『Katamā ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṃsā? Yā, bhikkhave, vīmaṃsā bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittā anuvisaṭā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṃsā…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā.

『『Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』』ti. Dasamaṃ.

Pāsādakampanavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Pubbaṃ mahapphalaṃ chandaṃ, moggallānañca uṇṇābhaṃ;

Dve samaṇabrāhmaṇā bhikkhu, desanā vibhaṅgena cāti.

  1. Ayoguḷavaggo

  2. Maggasuttaṃ

諸比丘,什麼是太緊繃的精進?諸比丘,與掉舉俱行、與掉舉相應的精進,諸比丘,這稱為太緊繃的精進。 諸比丘,什麼是內斂的精進?諸比丘,與昏沉睡眠俱行、與昏沉睡眠相應的精進,諸比丘,這稱為內斂的精進。 諸比丘,什麼是外散的精進?諸比丘,緣于外在五欲功德而散亂、流散的精進,諸比丘,這稱為外散的精進...... 諸比丘,比丘如何以開放、無遮蔽的心修習光明之心?在此,諸比丘,比丘善取光明想,善立晝想。諸比丘,比丘如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。 諸比丘,什麼是太鬆弛的心?諸比丘,與懈怠俱行、與懈怠相應的心,諸比丘,這稱為太鬆弛的心。 諸比丘,什麼是太緊繃的心?諸比丘,與掉舉俱行、與掉舉相應的心,諸比丘,這稱為太緊繃的心。 諸比丘,什麼是內斂的心?諸比丘,與昏沉睡眠俱行、與昏沉睡眠相應的心,諸比丘,這稱為內斂的心。 諸比丘,什麼是外散的心?諸比丘,緣于外在五欲功德而散亂、流散的心,諸比丘,這稱為外散的心......諸比丘,比丘如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。 諸比丘,什麼是太鬆弛的觀?諸比丘,與懈怠俱行、與懈怠相應的觀,諸比丘,這稱為太鬆弛的觀。 諸比丘,什麼是太緊繃的觀?諸比丘,與掉舉俱行、與掉舉相應的觀,諸比丘,這稱為太緊繃的觀。 諸比丘,什麼是內斂的觀?諸比丘,與昏沉睡眠俱行、與昏沉睡眠相應的觀,諸比丘,這稱為內斂的觀。 諸比丘,什麼是外散的觀?諸比丘,緣于外在五欲功德而散亂、流散的觀,諸比丘,這稱為外散的觀......諸比丘,比丘如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。諸比丘,如是修習、多修習四神足,能得大果、大利益。 諸比丘,比丘如是修習、多修習四神足,能體驗各種神通 - 一身變多身,多身變一身......乃至梵天界,身能自在往來。諸比丘,比丘如是修習、多修習四神足,能以諸漏盡而無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住。"第十 講堂震動品第二 其攝頌: 前、大果、欲、目犍連與郁若婆、 二沙門婆羅門、比丘、開示與分別。 3. 鐵丸品 1. 道經

  1. Sāvatthinidānaṃ . 『『Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi – 『ko nu kho maggo, kā paṭipadā iddhipādabhāvanāyā』ti ? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – 『idha bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti . Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati – yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā』 – iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

『『Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』』ti. Paṭhamaṃ.

(Chapi abhiññāyo vitthāretabbā).

  1. Ayoguḷasuttaṃ

舍衛城因緣。"諸比丘,在我未成正覺、還是菩薩時,我想:'什麼是神足修習的道路、方法?'諸比丘,我想到:'在此,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足 - 我的欲不會太鬆弛,不會太緊繃;不會內斂,不會外散。他安住於前后想 - 如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足 - 我的觀不會太鬆弛,不會太緊繃;不會內斂,不會外散。他安住於前后想 - 如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝。'如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。 諸比丘,比丘如是修習、多修習四神足,能體驗各種神通 - 一身變多身,多身變一身......乃至梵天界,身能自在往來。諸比丘,比丘如是修習、多修習四神足,能以諸漏盡而無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住。"第一 (應詳述六神通。) 2\

  1. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – 『『abhijānāti nu kho, bhante, bhagavā iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṃ upasaṅkamitā』』ti? 『『Abhijānāmi khvāhaṃ, ānanda, iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṃ upasaṅkamitā』』ti. 『『Abhijānāti pana, bhante, bhagavā iminā cātumahābhūtikena kāyena iddhiyā brahmalokaṃ upasaṅkamitā』』ti ? 『『Abhijānāmi khvāhaṃ, ānanda, iminā cātumahābhūtikena [cātummahābhūtikena (sī. syā. kaṃ.)] kāyena iddhiyā brahmalokaṃ upasaṅkamitā』』ti.

『『Yañca kho, omāti, bhante, bhagavā iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṃ upasaṅkamituṃ, yañca kho abhijānāti, bhante, bhagavā iminā cātumahābhūtikena kāyena iddhiyā brahmalokaṃ upasaṅkamitā , tayidaṃ, bhante, bhagavato acchariyañceva abbhutañcā』』ti. 『『Acchariyā ceva, ānanda, tathāgatā acchariyadhammasamannāgatā ca, abbhutā ceva, ānanda, tathāgatā abbhutadhammasamannāgatā ca』』.

『『Yasmiṃ, ānanda, samaye tathāgato kāyampi citte samodahati [samādahati (sī. syā. pī.)] cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṃ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca.

『『Seyyathāpi, ānanda, ayoguḷo divasaṃ santatto lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca; evameva kho, ānanda, yasmiṃ samaye tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṃ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca.

『『Yasmiṃ, ānanda, samaye tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṃ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo appakasireneva pathaviyā vehāsaṃ abbhuggacchati, so anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.

『『Seyyathāpi , ānanda, tūlapicu vā kappāsapicu vā lahuko vātūpādāno appakasireneva pathaviyā vehāsaṃ abbhuggacchati; evameva kho, ānanda, yasmiṃ samaye tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṃ, ānanda, samaye tathāgatassa kāyo appakasireneva pathaviyā vehāsaṃ abbhuggacchati, so anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattetī』』ti. Dutiyaṃ.

  1. Bhikkhusuttaṃ

  2. 『『Cattārome , bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』』ti. Tatiyaṃ.

  3. Suddhikasuttaṃ

  4. 『『Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā』』ti. Catutthaṃ.

  5. Paṭhamaphalasuttaṃ

舍衛城因緣。那時,尊者阿難來到世尊處,禮敬世尊後坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對世尊說:"尊者,世尊是否記得曾以意生身的神通前往梵天界?" "阿難,我記得曾以意生身的神通前往梵天界。" "尊者,世尊是否記得曾以這個四大所成的身體以神通前往梵天界?" "阿難,我記得曾以這個四大所成的身體以神通前往梵天界。" "尊者,世尊能以意生身的神通前往梵天界,也能以這個四大所成的身體以神通前往梵天界,這真是世尊的稀有未曾有法。" "阿難,如來確實稀有,具足稀有法;如來確實未曾有,具足未曾有法。 阿難,當如來將身融入心,將心融入身,進入並安住於樂想、輕安想時,那時如來的身體變得更輕、更柔軟、更適業、更光明。 阿難,就像鐵丸經一日熾熱后變得更輕、更柔軟、更適業、更光明;同樣地,阿難,當如來將身融入心,將心融入身,進入並安住於樂想、輕安想時,那時如來的身體變得更輕、更柔軟、更適業、更光明。 阿難,當如來將身融入心,將心融入身,進入並安住於樂想、輕安想時,那時如來的身體輕易地從地面升到空中,他體驗各種神通 - 一身變多身,多身變一身......乃至梵天界,身能自在往來。 阿難,就像輕柔的棉絮或木棉,借風力輕易地從地面升到空中;同樣地,阿難,當如來將身融入心,將心融入身,進入並安住於樂想、輕安想時,那時如來的身體輕易地從地面升到空中,他體驗各種神通 - 一身變多身......乃至梵天界,身能自在往來。"第二 3. 比丘經 "諸比丘,有四種神足。哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,這是四種神足。諸比丘,由於修習、多修習這四種神足,比丘能以諸漏盡而無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住。"第三 4. 清凈經 "諸比丘,有四種神足。哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,這是四種神足。"第四 5. 第一果經

  1. 『『Cattārome , bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhunā dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā』』ti. Pañcamaṃ.

  2. Dutiyaphalasuttaṃ

  3. 『『Cattārome , bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā.

『『Katame satta phalā sattānisaṃsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca [paṭigacca (sī.), paṭihacca (pī.)] aññaṃ ārādheti no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti; atha maraṇakāle aññaṃ ārādheti, no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti; atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, upahaccaparinibbāyī hoti, asaṅkhāraparinibbāyī hoti, sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ime satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā』』ti. Chaṭṭhaṃ.

  1. Paṭhamaānandasuttaṃ

  2. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

『『Katamā nu kho, bhante , iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā』』ti? 『『Idhānanda, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti – ayaṃ vuccatānanda, iddhi』』.

『『Katamo cānanda, iddhipādo? Yo, ānanda, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṃvattati – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādo.

『『Katamā cānanda, iddhipādabhāvanā? Idhānanda, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādabhāvanā.

『『Katamā cānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā』』ti. Sattamaṃ.

  1. Dutiyaānandasuttaṃ

  2. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – 『『katamā nu kho, ānanda, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā…pe….

『『Idhānanda, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti – ayaṃ vuccatānanda, iddhi.

『『Katamo cānanda, iddhipādo? Yo, ānanda, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṃvattati – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādo.

『『Katamā cānanda, iddhipādabhāvanā? Idhānanda, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādabhāvanā.

『『Katamā cānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccatānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā』』ti. Aṭṭhamaṃ.

  1. Paṭhamabhikkhusuttaṃ

"諸比丘,有四種神足。哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,這是四種神足。諸比丘,由於修習、多修習這四種神足,比丘可期待兩種果中的一種 - 現法中得究竟智,或者有餘依時得不還果。"第五 6. 第二果經 "諸比丘,有四種神足。哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,這是四種神足。諸比丘,由於修習、多修習這四種神足,可期待七種果、七種利益。 哪七種果、七種利益?現法中速得究竟智;若現法中不速得究竟智,則臨終時得究竟智;若現法中不速得究竟智,臨終時也不得究竟智,則以五下分結盡而成為中般涅槃者、生般涅槃者、無行般涅槃者、有行般涅槃者、上流至色究竟天者。諸比丘,由於修習、多修習這四種神足,可期待這七種果、七種利益。"第六 7. 第一阿難經 舍衛城因緣。那時,尊者阿難來到世尊處,禮敬世尊後坐在一旁。坐在一旁的尊者阿難對世尊說: "尊者,什麼是神通,什麼是神足,什麼是神足修習,什麼是導向神足修習的道路?" "阿難,在此,比丘體驗各種神通 - 一身變多身,多身變一身......乃至梵天界,身能自在往來。阿難,這稱為神通。 阿難,什麼是神足?阿難,那導向獲得神通、證得神通的道路、方法,這稱為神足。 阿難,什麼是神足修習?在此,阿難,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。阿難,這稱為神足修習。 阿難,什麼是導向神足修習的道路?就是這八支聖道,即:正見......正定。阿難,這稱為導向神足修習的道路。"第七 8. 第二阿難經 世尊對坐在一旁的尊者阿難說:"阿難,什麼是神通,什麼是神足,什麼是神足修習,什麼是導向神足修習的道路?" "尊者,我們的法以世尊為根本,以世尊為嚮導......" "阿難,在此,比丘體驗各種神通 - 一身變多身......乃至梵天界,身能自在往來。阿難,這稱為神通。 阿難,什麼是神足?阿難,那導向獲得神通、證得神通的道路、方法,這稱為神足。 阿難,什麼是神足修習?在此,阿難,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。阿難,這稱為神足修習。 阿難,什麼是導向神足修習的道路?就是這八支聖道,即:正見......正定。阿難,這稱為導向神足修習的道路。"第八 9. 第一比丘經

  1. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – 『『katamā nu kho, bhante, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā』』ti?

『『Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhi.

『『Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo, bhikkhave, maggo, yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṃvattati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādo.

『『Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanā.

『『Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā』』ti. Navamaṃ.

  1. Dutiyabhikkhusuttaṃ

  2. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu…pe… ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca – 『『katamā nu kho, bhikkhave, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā…pe….

『『Katamā ca, bhikkhave, iddhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhi.

『『Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo, bhikkhave, maggo, yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṃvattati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādo.

『『Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanā.

『『Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā』』ti. Dasamaṃ.

  1. Moggallānasuttaṃ

那時,眾多比丘來到世尊處,禮敬世尊後坐在一旁。坐在一旁的那些比丘對世尊說:"尊者,什麼是神通,什麼是神足,什麼是神足修習,什麼是導向神足修習的道路?" "諸比丘,在此,比丘體驗各種神通 - 一身變多身......乃至梵天界,身能自在往來。諸比丘,這稱為神通。 諸比丘,什麼是神足?諸比丘,那導向獲得神通、證得神通的道路、方法,這稱為神足。 諸比丘,什麼是神足修習?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,這稱為神足修習。 諸比丘,什麼是導向神足修習的道路?就是這八支聖道,即:正見......正定。諸比丘,這稱為導向神足修習的道路。"第九 10. 第二比丘經 那時,眾多比丘來到世尊處......世尊對坐在一旁的那些比丘說:"諸比丘,什麼是神通,什麼是神足,什麼是神足修習,什麼是導向神足修習的道路?" "尊者,我們的法以世尊為根本,以世尊為嚮導......" "諸比丘,什麼是神通?在此,諸比丘,比丘體驗各種神通 - 一身變多身......乃至梵天界,身能自在往來。諸比丘,這稱為神通。 諸比丘,什麼是神足?諸比丘,那導向獲得神通、證得神通的道路、方法,這稱為神足。 諸比丘,什麼是神足修習?在此,諸比丘,比丘修習具足欲三摩地勤行之神足,修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足。諸比丘,這稱為神足修習。 諸比丘,什麼是導向神足修習的道路?就是這八支聖道,即:正見......正定。諸比丘,這稱為導向神足修習的道路。"第十 11. 目犍連經

  1. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā…pe… 『『catunnaṃ kho, bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo』』.

『『Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, moggallāno bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – 『iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati』. Pacchāpuresaññī ca viharati – 『yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā』. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – 『iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati』…pe… iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo.

『『Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggalāno bhikkhu evaṃ anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』』ti. Ekādasamaṃ.

  1. Tathāgatasuttaṃ

  2. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo』』ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… 『『catunnaṃ kho, bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo』』.

『『Katamesaṃ catunnaṃ? Idha, bhikkhave, tathāgato chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – 『iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati』. Pacchāpuresaññī ca viharati – 『yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā』. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti – 『iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atipaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati』. Pacchāpuresaññī ca viharati – 『yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā』. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo.

『『Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』』ti. Dvādasamaṃ.

(Chapi abhiññāyo vitthāretabbā).

Ayoguḷavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Maggo ayoguḷo bhikkhu, suddhikañcāpi dve phalā;

Dve cānandā duve bhikkhū, moggallāno tathāgatoti.

在那裡,世尊對比丘們說:"諸比丘,你們認為目犍連比丘由於修習、多修習哪些法而有如此大神通、大威力?" "尊者,我們的法以世尊為根本,以世尊為嚮導......" "諸比丘,正是由於修習、多修習四種神足,目犍連比丘才有如此大神通、大威力。 哪四種?在此,諸比丘,目犍連比丘修習具足欲三摩地勤行之神足 - '我的欲不會太鬆弛,不會太緊繃;不會內斂,不會外散'。他安住於前后想 - '如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝'。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足 - '我的觀不會太鬆弛,不會太緊繃;不會內斂,不會外散'......如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。諸比丘,正是由於修習、多修習這四種神足,目犍連比丘才有如此大神通、大威力。 諸比丘,正是由於修習、多修習這四種神足,目犍連比丘能體驗各種神通 - 一身變多身,多身變一身......乃至梵天界,身能自在往來。諸比丘,正是由於修習、多修習這四種神足,目犍連比丘能以諸漏盡而無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住。"第十一 12. 如來經 在那裡,世尊對比丘們說:"諸比丘,你們認為如來由於修習、多修習哪些法而有如此大神通、大威力?" "尊者,我們的法以世尊為根本......" "諸比丘,正是由於修習、多修習四種神足,如來才有如此大神通、大威力。 哪四種?在此,諸比丘,如來修習具足欲三摩地勤行之神足 - '我的欲不會太鬆弛,不會太緊繃;不會內斂,不會外散'。他安住於前后想 - '如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝'。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。修習具足精進三摩地......心三摩地......修習具足觀三摩地勤行之神足 - '我的觀不會太鬆弛,不會太緊繃;不會內斂,不會外散'。他安住於前后想 - '如前如后,如后如前;如下如上,如上如下;如晝如夜,如夜如晝'。如是以開放、無遮蔽的心修習光明之心。諸比丘,正是由於修習、多修習這四種神足,如來才有如此大神通、大威力。 諸比丘,正是由於修習、多修習這四種神足,如來能體驗各種神通 - 一身變多身......乃至梵天界,身能自在往來。諸比丘,正是由於修習、多修習這四種神足,如來能以諸漏盡而無漏心解脫、慧解脫,于現法中自知自證,具足安住。"第十二 (應詳述六神通。) 鐵丸品第三 其攝頌: 道、鐵丸、比丘、清凈及二果、 二阿難、二比丘、目犍連、如來。

  1. Gaṅgāpeyyālavaggo

1-12. Gaṅgānadīādisuttadvādasakaṃ

845-856. 『『Seyyathāpi , bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

『『Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro』』ti. Dvādasamaṃ.

Gaṅgāpeyyālavaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

Appamādavaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṃ –

Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sāro ca vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṃ padanti.

Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṃ –

Balaṃ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

Esanāvaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṃ –

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso;

Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanā taṇhā tasinā cāti.

  1. Oghavaggo

1-10. Oghādisuttadasakaṃ

889-

  1. 恒河譬喻品 1-12. 恒河等十二經 845-856. "諸比丘,就像恒河向東流淌,向東傾斜,向東奔流;同樣地,諸比丘,比丘修習四神足,多修四神足,傾向涅槃,趨向涅槃,歸向涅槃。諸比丘,比丘如何修習四神足,多修四神足,傾向涅槃,趨向涅槃,歸向涅槃呢?在此,諸比丘,比丘修習具足欲定勤行之神足,修習具足精進定...心定...思惟定勤行之神足。 諸比丘,比丘如是修習四神足,多修四神足,傾向涅槃,趨向涅槃,歸向涅槃。"第十二。 第四恒河譬喻品。 其摘要: 六向東流淌,六流向大海; 這兩個六經,共十二經稱為一品。 不放逸品應詳述。 其摘要: 如來、足跡、屋頂、 根本、核心、茉莉花、 國王、月亮和太陽、 衣服為第十。 應作力量品應詳述。 其摘要: 力量、種子和象、 樹、水罐、紡織、 空中和兩朵雲、 船、客人和河流。 尋求品應詳述。 其摘要: 尋求、種類、漏、 有、三種苦、 荒穢、垢穢、災難、 受、愛、渴愛。
  2. 暴流品 1-10. 暴流等十經 889-

  3. 『『Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca ? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro iddhipādā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi …pe… vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro iddhipādā bhāvetabbā』』ti.

(Yathā maggasaṃyuttaṃ tathā vitthāretabbaṃ).

Oghavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.

Iddhipādasaṃyuttaṃ sattamaṃ.

  1. "諸比丘,有五種上分結。哪五種?色貪、無色貪、慢、掉舉、無明——諸比丘,這就是五種上分結。諸比丘,爲了通達、遍知、徹底滅盡、斷除這五種上分結,應當修習四神足。哪四種?在此,諸比丘,比丘修習具足欲定勤行之神足,修習具足精進定……心定……思惟定勤行之神足。諸比丘,爲了通達、遍知、徹底滅盡、斷除這五種上分結,應當修習這四種神足。" (應如道相應那樣詳述) 第八暴流品。 其摘要: 暴流、軛、取、 繫縛和隨眠、 欲樂、蓋障、 蘊、下分和上分。 第七神足相應。