B01010505ekuttarikanayo(單一增益)c3.5s

Ekuttarikanayo

1. Ekakavāro

2. Āpattikarā dhammā jānitabbā. Anāpattikarā dhammā jānitabbā. Āpatti jānitabbā. Anāpatti jānitabbā. Lahukā āpatti jānitabbā. Garukā āpatti jānitabbā. Sāvasesā āpatti jānitabbā. Anavasesā āpatti jānitabbā. Duṭṭhullā āpatti jānitabbā. Aduṭṭhullā āpatti jānitabbā. Sappaṭikammā āpatti jānitabbā. Appaṭikammā āpatti jānitabbā. Desanāgāminī āpatti jānitabbā. Adesanāgāminī āpatti jānitabbā. Antarāyikā āpatti jānitabbā. Anantarāyikā āpatti jānitabbā. Sāvajjapaññatti āpatti jānitabbā. Anavajjapaññatti āpatti jānitabbā. Kiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Akiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Kiriyākiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Pubbāpatti jānitabbā. Aparāpatti jānitabbā. Pubbāpattīnaṃ antarāpatti jānitabbā. Aparāpattīnaṃ antarāpatti jānitabbā. Desitā gaṇanūpagā āpatti jānitabbā. Desitā na gaṇanūpagā āpatti jānitabbā. Paññatti jānitabbā. Anupaññatti jānitabbā. Anuppannapaññatti jānitabbā. Sabbatthapaññatti jānitabbā. Padesapaññatti jānitabbā. Sādhāraṇapaññatti jānitabbā . Asādhāraṇapaññatti jānitabbā. Ekatopaññatti jānitabbā. Ubhatopaññatti jānitabbā. Thullavajjā āpatti jānitabbā. Athullavajjā āpatti jānitabbā. Gihipaṭisaṃyuttā āpatti jānitabbā. Na gihipaṭisaṃyuttā āpatti jānitabbā. Niyatā āpatti jānitabbā. Aniyatā āpatti jānitabbā. Ādikaro puggalo jānitabbo. Anādikaro puggalo jānitabbo. Adhiccāpattiko puggalo jānitabbo. Abhiṇhāpattiko puggalo jānitabbo. Codako puggalo jānitabbo. Cuditako puggalo jānitabbo. Adhammacodako puggalo jānitabbo. Adhammacuditako puggalo jānitabbo. Dhammacodako puggalo jānitabbo. Dhammacuditako puggalo jānitabbo . Niyato puggalo jānitabbo. Aniyato puggalo jānitabbo. Abhabbāpattiko puggalo jānitabbo. Bhabbāpattiko puggalo jānitabbo. Ukkhittako puggalo jānitabbo. Anukkhittako puggalo jānitabbo. Nāsitako puggalo jānitabbo. Anāsitako puggalo jānitabbo. Samānasaṃvāsako puggalo jānitabbo. Asamānasaṃvāsako puggalo jānitabbo. Ṭhapanaṃ jānitabbanti.

Ekakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Karā āpatti lahukā, sāvasesā ca duṭṭhullā;

Paṭikammadesanā ca, antarā vajjakiriyaṃ.

Kiriyākiriyaṃ pubbā, antarā gaṇanūpagā;

Paññatti anānuppanna, sabbasādhāraṇā ca ekato [paññattānuppannā sabbā, sādhāraṇā ca ekato (syā.)].

Thullagihiniyatā ca, ādi adhiccacodako;

Adhammadhammaniyato, abhabbokkhittanāsitā;

Samānaṃ ṭhapanañceva, uddānaṃ ekake idanti.

1. Dukavāro

這是逐字直譯的簡體中文版本: 增一法 一法 應當了知導致犯戒的法。應當了知不導致犯戒的法。應當了知犯戒。應當了知不犯戒。應當了知輕微的犯戒。應當了知嚴重的犯戒。應當了知有餘的犯戒。應當了知無餘的犯戒。應當了知粗重的犯戒。應當了知非粗重的犯戒。應當了知可懺悔的犯戒。應當了知不可懺悔的犯戒。應當了知應懺悔的犯戒。應當了知不應懺悔的犯戒。應當了知有障礙的犯戒。應當了知無障礙的犯戒。應當了知有過失的制定的犯戒。應當了知無過失的制定的犯戒。應當了知由作為而生起的犯戒。應當了知由不作為而生起的犯戒。應當了知由作為和不作為而生起的犯戒。應當了知先前的犯戒。應當了知後來的犯戒。應當了知先前犯戒之間的犯戒。應當了知後來犯戒之間的犯戒。應當了知已懺悔的可計數的犯戒。應當了知已懺悔的不可計數的犯戒。應當了知制定。應當了知補充制定。應當了知未生起的制定。應當了知普遍的制定。應當了知區域性的制定。應當了知共同的制定。應當了知不共同的制定。應當了知一方面的制定。應當了知雙方面的制定。應當了知重大過失的犯戒。應當了知非重大過失的犯戒。應當了知與在家人有關的犯戒。應當了知與在家人無關的犯戒。應當了知確定的犯戒。應當了知不確定的犯戒。應當了知首犯的人。應當了知非首犯的人。應當了知偶爾犯戒的人。應當了知經常犯戒的人。應當了知指責的人。應當了知被指責的人。應當了知非法指責的人。應當了知非法被指責的人。應當了知如法指責的人。應當了知如法被指責的人。應當了知確定的人。應當了知不確定的人。應當了知不可能犯戒的人。應當了知可能犯戒的人。應當了知被擯除的人。應當了知未被擯除的人。應當了知被驅逐的人。應當了知未被驅逐的人。應當了知共住的人。應當了知不共住的人。應當了知制止。 一法結束。 其摘要如下: 導致、犯戒、輕微、有餘和粗重; 可懺悔、應懺悔、有障礙、有過失和作為。 作為不作為、先前、中間、可計數; 制定、未生起、普遍、共同和一方面。 重大、在家、確定、首犯、偶爾、指責; 非法、如法、確定、不可能、被擯除、被驅逐; 共住和制止,這是一法的摘要。 二法

1. Atthāpatti saññā vimokkhā, atthāpatti no saññāvimokkhā. Atthāpatti laddhasamāpattikassa, atthāpatti na laddhasamāpattikassa. Atthāpatti saddhammapaṭisaññuttā, atthāpatti asaddhammapaṭisaññuttā. Atthāpatti saparikkhārapaṭisaññuttā, atthāpatti paraparikkhārapaṭisaññuttā. Atthāpatti sapuggalapaṭisaññuttā, atthāpatti parapuggalapaṭisaññuttā. Atthi saccaṃ bhaṇanto garukaṃ āpattiṃ āpajjati, musā bhaṇanto lahukaṃ. Atthi musā bhaṇanto garukaṃ āpattiṃ āpajjati, saccaṃ bhaṇanto lahukaṃ. Atthāpatti bhūmigato āpajjati, no vehāsagato. Atthāpatti vehāsagato āpajjati, no bhūmigato. Atthāpatti nikkhamanto āpajjati, no pavisanto. Atthāpatti pavisanto āpajjati, no nikkhamanto. Atthāpatti ādiyanto āpajjati, atthāpatti anādiyanto āpajjati. Atthāpatti samādiyanto āpajjati , atthāpatti na samādiyanto āpajjati. Atthāpatti karonto āpajjati, atthāpatti na karonto āpajjati. Atthāpatti dento āpajjati, atthāpatti na dento āpajjati. (Atthāpatti desento āpajjati, atthāpatti na desento āpajjati.) [( ) (natthi katthaci)] Atthāpatti paṭiggaṇhanto āpajjati, atthāpatti na paṭiggaṇhanto āpajjati. Atthāpatti paribhogena āpajjati, atthāpatti na paribhogena āpajjati. Atthāpatti rattiṃ āpajjati, no divā. Atthāpatti divā āpajjati, no rattiṃ. Atthāpatti aruṇugge āpajjati, atthāpatti na aruṇugge āpajjati. Atthāpatti chindanto āpajjati, atthāpatti na chindanto āpajjati. Atthāpatti chādento āpajjati, atthāpatti na chādento āpajjati. Atthāpatti dhārento āpajjati, atthāpatti na dhārento āpajjati.

Dve uposathā – cātuddasiko ca pannarasiko ca. Dve pavāraṇā – cātuddasikā ca pannarasikā ca. Dve kammāni – apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ. Aparānipi dve kammāni – ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ. Dve kammavatthūni – apalokanakammassa vatthu, ñattikammassa vatthu. Aparānipi dve kammavatthūni – ñattidutiyakammassa vatthu, ñatticatutthakammassa vatthu. Dve kammadosā – apalokanakammassa doso, ñattikammassa doso. Aparepi dve kammadosā – ñattidutiyakammassa doso, ñatticatutthakammassa doso. Dve kammasampattiyo – apalokanakammassa sampatti, ñattikammassa sampatti. Aparāpi dve kammasampattiyo – ñattidutiyakammassa sampatti, ñatticatutthakammassa sampatti. Dve nānāsaṃvāsakabhūmiyo – attanā vā attānaṃ nānāsaṃvāsakaṃ karoti, samaggo vā naṃ saṅgho ukkhipati adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. Dve samānasaṃvāsakabhūmiyo – attanā vā attānaṃ samānasaṃvāsakaṃ karoti, samaggo vā naṃ saṅgho ukkhittaṃ osāreti dassane vā paṭikamme vā paṭinissagge vā. Dve pārājikā – bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Dve saṅghādisesā, dve thullaccayā, dve pācittiyā, dve pāṭidesanīyā, dve dukkaṭā, dve dubbhāsitā – bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Satta āpattiyo, satta āpattikkhandhā. Dvīhākārehi saṅgho bhijjati – kammena vā salākaggāhena vā.

Dve puggalā na upasampādetabbā – addhānahīno, aṅgahīno. Aparepi dve puggalā na upasampādetabbā – vatthuvipanno, karaṇadukkaṭako. Aparepi dve puggalā na upasampādetabbā – aparipūro paripūro no ca yācati. Dvinnaṃ puggalānaṃ nissāya na vatthabbaṃ – alajjissa ca bālassa ca. Dvinnaṃ puggalānaṃ nissayo na dātabbo – alajjissa ca lajjino ca na yācati. Dvinnaṃ puggalānaṃ nissayo dātabbo – bālassa ca lajjissa ca yācati. Dve puggalā abhabbā āpattiṃ āpajjituṃ – buddhā ca paccekabuddhā ca. Dve puggalā bhabbā, āpattiṃ āpajjituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca. Dve puggalā abhabbā sañcicca āpattiṃ āpajjituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca ariyapuggalā. Dve puggalā bhabbā sañcicca āpattiṃ āpajjituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca puthujjanā. Dve puggalā abhabbā sañcicca sātisāraṃ vatthuṃ ajjhācarituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca ariyapuggalā. Dve puggalā bhabbā sañcicca sātisāraṃ vatthuṃ ajjhācarituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca puthujjanā.

這是完整的直譯: 有些犯戒是由想解脫的,有些犯戒不是由想解脫的。有些犯戒是已獲得禪定者的,有些犯戒是未獲得禪定者的。有些犯戒與正法有關,有些犯戒與非正法有關。有些犯戒與自己的用具有關,有些犯戒與他人的用具有關。有些犯戒與自己有關,有些犯戒與他人有關。有說真話而犯重戒,說妄語而犯輕戒。有說妄語而犯重戒,說真話而犯輕戒。有在地面上犯戒,不在空中。有在空中犯戒,不在地面上。有出去時犯戒,不是進來時。有進來時犯戒,不是出去時。有拿取時犯戒,有不拿取時犯戒。有受持時犯戒,有不受持時犯戒。有做時犯戒,有不做時犯戒。有給予時犯戒,有不給予時犯戒。(有教導時犯戒,有不教導時犯戒。)[括號內的內容在某些版本中不存在]有接受時犯戒,有不接受時犯戒。有使用時犯戒,有不使用時犯戒。有夜間犯戒,不在白天。有白天犯戒,不在夜間。有黎明時犯戒,有非黎明時犯戒。有切斷時犯戒,有不切斷時犯戒。有覆藏時犯戒,有不覆藏時犯戒。有持有時犯戒,有不持有時犯戒。 兩種布薩:第十四日的和第十五日的。兩種自恣:第十四日的和第十五日的。兩種羯磨:宣告羯磨和單白羯磨。另外兩種羯磨:白二羯磨和白四羯磨。兩種羯磨事:宣告羯磨的事和單白羯磨的事。另外兩種羯磨事:白二羯磨的事和白四羯磨的事。兩種羯磨過失:宣告羯磨的過失和單白羯磨的過失。另外兩種羯磨過失:白二羯磨的過失和白四羯磨的過失。兩種羯磨成就:宣告羯磨的成就和單白羯磨的成就。另外兩種羯磨成就:白二羯磨的成就和白四羯磨的成就。兩種別住基礎:自己使自己別住,或和合僧團因不見罪、不懺悔或不捨棄而擯除他。兩種共住基礎:自己使自己共住,或和合僧團因見罪、懺悔或捨棄而接納被擯除者。兩種波羅夷:比丘的和比丘尼的。兩種僧殘、兩種偷蘭遮、兩種波逸提、兩種波羅提提舍尼、兩種突吉羅、兩種惡語:比丘的和比丘尼的。七種犯戒,七種犯戒聚。僧團以兩種方式分裂:以羯磨或以取票。 兩種人不應受具足戒:未滿年齡的和缺少肢體的。另外兩種人不應受具足戒:缺少資格的和犯突吉羅的。另外兩種人不應受具足戒:不完全的和完全的但不請求的。不應依止兩種人:無慚愧的和愚癡的。不應給予兩種人依止:無慚愧的和有慚愧但不請求的。應給予兩種人依止:愚癡的和有慚愧且請求的。兩種人不可能犯戒:佛陀和辟支佛。兩種人可能犯戒:比丘和比丘尼。兩種人不可能故意犯戒:比丘和比丘尼中的聖者。兩種人可能故意犯戒:比丘和比丘尼中的凡夫。兩種人不可能故意犯有過失的事:比丘和比丘尼中的聖者。兩種人可能故意犯有過失的事:比丘和比丘尼中的凡夫。

Dve paṭikkosā – kāyena vā paṭikkosati vācāya vā paṭikkosati. Dve nissāraṇā – atthi puggalo appatto nissāraṇaṃ taṃ ce saṅgho nissāreti ekacco sunissārito, ekacco dunnissārito. Dve osāraṇā – atthi puggalo appatto osāraṇaṃ taṃ ce saṅgho osāreti ekacco sosārito, ekacco dosārito. Dve paṭiññā – kāyena vā paṭijānāti vācāya vā paṭijānāti. Dve paṭiggahā – kāyena vā paṭiggaṇhāti kāyapaṭibaddhena vā paṭiggaṇhāti. Dve paṭikkhepā – kāyena vā paṭikkhipati vācāya vā paṭikkhipati. Dve upaghātikā – sikkhūpaghātikā ca bhogūpaghātikā ca. Dve codanā – kāyena vā codeti vācāya vā codeti. Dve kathinassa palibodhā – āvāsapalibodho ca cīvarapalibodho ca. Dve kathinassa apalibodhā – āvāsaapalibodho ca cīvaraapalibodho ca. Dve cīvarāni – gahapatikañca paṃsukūlañca. Dve pattā – ayopatto mattikāpatto. Dve maṇḍalāni – tipumayaṃ, sīsamayaṃ. Dve pattassa adhiṭṭhānā – kāyena vā adhiṭṭheti vācāya vā adhiṭṭheti. Dve cīvarassa adhiṭṭhānā – kāyena vā adhiṭṭheti vācāya vā adhiṭṭheti. Dve vikappanā – sammukhāvikappanā ca parammukhāvikappanā ca. Dve vinayā – bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Dve venayikā – paññattañca paññattānulomañca. Dve vinayassa sallekhā – akappiye setughāto, kappiye mattakāritā. Dvīhākārehi āpattiṃ āpajjati – kāyena vā āpajjati vācāya vā āpajjati. Dvīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – kāyena vā vuṭṭhāti vācāya vā vuṭṭhāti. Dve parivāsā – paṭicchannaparivāso, appaṭicchannaparivāso. Aparepi dve parivāsā – suddhantaparivāso samodhānaparivāso. Dve mānattā – paṭicchannamānattaṃ, appaṭicchannamānattaṃ. Aparepi dve mānattā – pakkhamānattaṃ, samodhānamānattaṃ. Dvinnaṃ puggalānaṃ ratticchedo – pārivāsikassa ca mānattacārikassa ca. Dve anādariyāni – puggalānādariyañca dhammānādariyañca. Dve loṇāni – jātimañca kārimañca [jātimayañca khārimayañca (syā.)]. Aparānipi dve loṇāni – sāmuddaṃ kāḷaloṇaṃ. Aparānipi dve loṇāni – sindhavaṃ, ubbhidaṃ [ubbhiraṃ (itipi)]. Aparānipi dve loṇāni – romakaṃ, pakkālakaṃ. Dve paribhogā – abbhantaraparibhogo ca bāhiraparibhogo ca. Dve akkosā – hīno ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso. Dvīhākārehi pesuññaṃ hoti – piyakamyassa vā bhedādhippāyassa vā. Dvīhākārehi gaṇabhojanaṃ pasavati – nimantanato vā viññattito vā. Dve vassūpanāyikā – purimikā, pacchimikā. Dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dve dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

[a. ni. 2.99 ādayo] Dve puggalā bālā – yo ca anāgataṃ bhāraṃ vahati, yo ca āgataṃ bhāraṃ na vahati. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca anāgataṃ bhāraṃ na vahati, yo ca āgataṃ bhāraṃ vahati. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca anāpattiyā āpattisaññī, yo ca āpattiyā anāpattisaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca āpattiyā āpattisaññī, yo ca anāpattiyā anāpattisaññī. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca adhamme adhammasaññī, yo ca dhamme dhammasaññī. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī.

[a. ni.

這是完整的直譯: 兩種拒絕:以身體拒絕或以言語拒絕。兩種驅逐:有人未達到驅逐的條件,如果僧團驅逐他,有些是善驅逐,有些是惡驅逐。兩種接納:有人未達到接納的條件,如果僧團接納他,有些是善接納,有些是惡接納。兩種承認:以身體承認或以言語承認。兩種接受:以身體接受或以身體相連的物接受。兩種拒絕:以身體拒絕或以言語拒絕。兩種損害:損害學處和損害財物。兩種指責:以身體指責或以言語指責。兩種迦絺那衣的障礙:住處的障礙和衣服的障礙。兩種迦絺那衣的無障礙:住處的無障礙和衣服的無障礙。兩種衣:居士衣和糞掃衣。兩種缽:鐵缽和陶缽。兩種圓形:錫制的和鉛製的。兩種缽的決意:以身體決意或以言語決意。兩種衣的決意:以身體決意或以言語決意。兩種分配:面對面分配和不面對面分配。兩種律:比丘的和比丘尼的。兩種持律者:依已制定的和依符合已制定的。兩種律的削減:在不適當的事上斷絕,在適當的事上適度。以兩種方式犯戒:以身體犯或以言語犯。以兩種方式出罪:以身體出或以言語出。兩種別住:覆藏別住和不覆藏別住。另外兩種別住:清凈別住和合並別住。兩種摩那埵:覆藏摩那埵和不覆藏摩那埵。另外兩種摩那埵:半月摩那埵和合並摩那埵。兩種人的夜分中斷:別住者和行摩那埵者。兩種不恭敬:對人不恭敬和對法不恭敬。兩種鹽:天然的和人造的。另外兩種鹽:海鹽和黑鹽。另外兩種鹽:巖鹽和土鹽。另外兩種鹽:羅馬鹽和煮鹽。兩種受用:內部受用和外部受用。兩種辱罵:下等的辱罵和上等的辱罵。以兩種方式離間:爲了討好或爲了分裂。以兩種方式導致群體用餐:由邀請或由乞求。兩種安居:前安居和后安居。兩種非法的遮止誦戒。兩種如法的遮止誦戒。 兩種愚人:一種是擔負未來的重擔,一種是不擔負現在的重擔。兩種智者:一種是不擔負未來的重擔,一種是擔負現在的重擔。另外兩種愚人:一種是在不適當的事上認為適當,一種是在適當的事上認為不適當。兩種智者:一種是在不適當的事上認為不適當,一種是在適當的事上認為適當。另外兩種愚人:一種是在無犯中認為有犯,一種是在有犯中認為無犯。兩種智者:一種是在有犯中認為有犯,一種是在無犯中認為無犯。另外兩種愚人:一種是在非法中認為是法,一種是在法中認為是非法。兩種智者:一種是在非法中認為是非法,一種是在法中認為是法。另外兩種愚人:一種是在非律中認為是律,一種是在律中認為是非律。兩種智者:一種是在非律中認為是非律,一種是在律中認為是律。

2.109] Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca anāpattiyā āpattisaññī, yo ca āpattiyā anāpattisaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca anāpattiyā anāpattisaññī, yo ca āpattiyā āpattisaññī. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca adhamme adhammasaññī, yo ca dhamme dhammasaññī. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī.

Dukā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Saññā laddhā ca saddhammā, parikkhārā ca puggalā;

Saccaṃ bhūmi nikkhamanto, ādiyanto samādiyaṃ.

Karonto dento gaṇhanto, paribhogena ratti ca;

Aruṇāchindaṃ chādento, dhārento ca uposathā.

Pavāraṇā kammāparā, vatthu aparā dosā ca;

Aparā dve ca sampatti, nānā samānameva ca.

Pārājisaṅghathullaccaya, pācitti pāṭidesanā;

Dukkaṭā dubbhāsitā ceva, satta āpattikkhandhā ca.

Bhijjati upasampadā, tatheva apare duve;

Na vatthabbaṃ na dātabbaṃ, abhabbābhabbameva ca.

Sañcicca sātisārā ca, paṭikkosā nissāraṇā;

Osāraṇā paṭiññā ca, paṭiggahā paṭikkhipā.

Upaghāti codanā ca, kathinā ca duve tathā;

Cīvarā pattamaṇḍalā, adhiṭṭhānā tatheva dve.

Vikappanā ca vinayā, venayikā ca sallekhā;

Āpajjati ca vuṭṭhāti, parivāsāpare duve.

Dve mānattā apare ca, ratticchedo anādari;

Dve loṇā tayo apare, paribhogakkosena ca.

Pesuñño ca gaṇāvassa, ṭhapanā bhārakappiyaṃ;

Anāpatti adhammadhammā, vinaye āsave tathāti.

1. Tikavāro

這是完整的直譯: 兩種人的煩惱增長:一種是對不應憂悔的事憂悔,一種是對應憂悔的事憂悔。兩種人的煩惱不增長:一種是對應憂悔的事不憂悔,一種是對應憂悔的事憂悔。另外兩種人的煩惱增長:一種是在不適當的事上認為適當,一種是在適當的事上認為不適當。兩種人的煩惱不增長:一種是在不適當的事上認為不適當,一種是在適當的事上認為適當。另外兩種人的煩惱增長:一種是在無犯中認為有犯,一種是在有犯中認為無犯。兩種人的煩惱不增長:一種是在無犯中認為無犯,一種是在有犯中認為有犯。另外兩種人的煩惱增長:一種是在非法中認為是法,一種是在法中認為是非法。兩種人的煩惱不增長:一種是在非法中認為是非法,一種是在法中認為是法。另外兩種人的煩惱增長:一種是在非律中認為是律,一種是在律中認為是非律。兩種人的煩惱不增長:一種是在非律中認為是非律,一種是在律中認為是律。 二法結束。 其摘要如下: 想、獲得和正法,用具和人; 真實、地面、出去,拿取和受持。 做、給予、接受,受用和夜; 黎明、切斷、覆藏,持有和布薩。 自恣、羯磨另外,事另外過失和; 另外兩種成就,別住共住同樣。 波羅夷、僧殘、偷蘭遮,波逸提、波羅提提舍尼; 突吉羅、惡語以及,七種犯戒聚。 分裂、具足戒,同樣另外兩種; 不應住不應給,不可能可能同樣。 故意有過失和,拒絕驅逐; 接納承認和,接受拒絕。 損害指責和,迦絺那衣同樣兩種; 衣缽圓形,決意同樣兩種。 分配和律,持律者和削減; 犯戒和出罪,別住另外兩種。 兩種摩那埵另外和,夜分中斷不恭敬; 兩種鹽三種另外,受用辱罵和。 離間和群體安居,遮止重擔適當; 無犯非法法,律中煩惱同樣。 三法

1. Atthāpatti tiṭṭhante bhagavati āpajjati, no parinibbute; atthāpatti parinibbute bhagavati āpajjati, no tiṭṭhante; atthāpatti tiṭṭhantepi bhagavati āpajjati parinibbutepi. Atthāpatti kāle āpajjati, no vikāle; atthāpatti vikāle āpajjati, no kāle; atthāpatti kāle ceva āpajjati vikāle ca. Atthāpatti rattiṃ āpajjati, no divā; atthāpatti divā āpajjati, no rattiṃ; atthāpatti rattiñceva āpajjati divā ca. Atthāpatti dasavasso āpajjati, no ūnadasavasso; atthāpatti ūnadasavasso āpajjati, no dasavasso; atthāpatti dasavasso ceva āpajjati ūnadasavasso ca. Atthāpatti pañcavasso āpajjati, no ūnapañcavasso; atthāpatti ūnapañcavasso āpajjati, no pañcavasso; atthāpatti pañcavasso ceva āpajjati ūnapañcavasso ca. Atthāpatti kusalacitto āpajjati; atthāpatti akusalacitto āpajjati; atthāpatti abyākatacitto āpajjati. Atthāpatti sukhavedanāsamaṅgī āpajjati; atthāpatti dukkhavedanāsamaṅgī āpajjati; atthāpatti adukkhamasukhavedanāsamaṅgī āpajjati. Tīṇi codanāvatthūni – diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya. Tayo salākaggāhā – guḷhako, vivaṭako [vivaṭṭako (ka.)], sakaṇṇajappako. Tayo paṭikkhepā – mahicchatā, asantuṭṭhitā [asantuṭṭhatā (syā.)], asallekhatā. Tayo anuññātā – appicchatā, santuṭṭhitā, sallekhatā. Aparepi tayo paṭikkhepā – mahicchatā, asantuṭṭhitā, amattaññutā. Tayo anuññātā – appicchatā, santuṭṭhitā, mattaññutā. Tisso paññattiyo – paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti. Aparāpi tisso paññattiyo – sabbatthapaññatti, padesapaññatti, sādhāraṇapaññatti. Aparāpi tisso paññattiyo – asādhāraṇapaññatti, ekatopaññatti, ubhatopaññatti.

Atthāpatti bālo āpajjati, no paṇḍito; atthāpatti paṇḍito āpajjati, no bālo; atthāpatti bālo ceva āpajjati paṇḍito ca. Atthāpatti kāḷe āpajjati, no juṇhe; atthāpatti juṇhe āpajjati, no kāḷe; atthāpatti kāḷe ceva āpajjati juṇhe ca. Atthi kāḷe kappati, no juṇhe; atthi juṇhe kappati, no kāḷe; atthi kāḷe ceva kappati juṇhe ca. Atthāpatti hemante āpajjati, no gimhe no vasse; atthāpatti gimhe āpajjati, no hemante no vasse; atthāpatti vasse āpajjati, no hemante no gimhe. Atthāpatti saṅgho āpajjati, na gaṇo na puggalo; atthāpatti gaṇo āpajjati, na saṅgho na puggalo; atthāpatti puggalo āpajjati, na saṅgho na gaṇo. Atthi saṅghassa kappati, na gaṇassa na puggalassa; atthi gaṇassa kappati, na saṅghassa na puggalassa; atthi puggalassa kappati, na saṅghassa na gaṇassa. Tisso chādanā vatthuṃ chādeti, no āpattiṃ; āpattiṃ chādeti, no vatthuṃ; vatthuñceva chādeti āpattiñca. Tisso paṭicchādiyo – jantāgharapaṭicchādi, udakapaṭicchādi, vatthapaṭicchādi. [a. ni.

這是完整的直譯: 有些犯戒在世尊在世時犯,不在涅槃后;有些犯戒在世尊涅槃后犯,不在在世時;有些犯戒在世尊在世時和涅槃后都犯。有些犯戒在適當時間犯,不在不適當時間;有些犯戒在不適當時間犯,不在適當時間;有些犯戒在適當時間和不適當時間都犯。有些犯戒在夜間犯,不在白天;有些犯戒在白天犯,不在夜間;有些犯戒在夜間和白天都犯。有些犯戒十歲者犯,不是未滿十歲者;有些犯戒未滿十歲者犯,不是十歲者;有些犯戒十歲者和未滿十歲者都犯。有些犯戒五歲者犯,不是未滿五歲者;有些犯戒未滿五歲者犯,不是五歲者;有些犯戒五歲者和未滿五歲者都犯。有些犯戒善心時犯;有些犯戒不善心時犯;有些犯戒無記心時犯。有些犯戒具樂受時犯;有些犯戒具苦受時犯;有些犯戒具不苦不樂受時犯。三種指責事:所見、所聞、懷疑。三種取票:秘密的、公開的、耳語的。三種拒絕:大欲、不知足、不簡樸。三種允許:少欲、知足、簡樸。另外三種拒絕:大欲、不知足、不知量。三種允許:少欲、知足、知量。三種制定:制定、補充制定、未生起的制定。另外三種制定:普遍制定、區域性制定、共同制定。另外三種制定:不共同制定、一方面制定、雙方面制定。 有些犯戒愚人犯,不是智者;有些犯戒智者犯,不是愚人;有些犯戒愚人和智者都犯。有些犯戒在黑月犯,不在白月;有些犯戒在白月犯,不在黑月;有些犯戒在黑月和白月都犯。有些在黑月適當,不在白月;有些在白月適當,不在黑月;有些在黑月和白月都適當。有些犯戒在冬季犯,不在夏季不在雨季;有些犯戒在夏季犯,不在冬季不在雨季;有些犯戒在雨季犯,不在冬季不在夏季。有些犯戒僧團犯,不是群體不是個人;有些犯戒群體犯,不是僧團不是個人;有些犯戒個人犯,不是僧團不是群體。有些對僧團適當,不對群體不對個人;有些對群體適當,不對僧團不對個人;有些對個人適當,不對僧團不對群體。三種覆藏:覆藏事而不覆藏罪;覆藏罪而不覆藏事;既覆藏事又覆藏罪。三種遮蔽:浴室的遮蔽、水的遮蔽、衣服的遮蔽。

3.132] Tīṇi paṭicchannāni vahanti, no vivaṭāni – mātugāmo paṭicchanno vahati, no vivaṭo; brāhmaṇānaṃ mantā paṭicchannā vahanti, no vivaṭā; micchādiṭṭhi paṭicchannā vahati, no vivaṭā. Tīṇi vivaṭāni virocanti, no paṭicchannāni – candamaṇḍalaṃ vivaṭaṃ virocati, no paṭicchannaṃ; sūriyamaṇḍalaṃ vivaṭaṃ virocati, no paṭicchannaṃ; tathāgatappavedito dhammavinayo vivaṭo virocati, no paṭicchanno. Tayo senāsanaggāhā – purimako , pacchimako, antarāmuttako. Atthāpatti gilāno āpajjati, no agilāno; atthāpatti agilāno āpajjati, no gilāno; atthāpatti gilāno ceva āpajjati agilāno ca.

Tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Tīṇi dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Tayo parivāsā – paṭicchannaparivāso, appaṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso. Tayo mānattā – paṭicchannamānattaṃ, appaṭicchannamānattaṃ, pakkhamānattaṃ. Tayo pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā – sahavāso, vippavāso, anārocanā. Atthāpatti anto āpajjati, no bahi; atthāpatti bahi āpajjati, no anto; atthāpatti anto ceva āpajjati bahi ca. Atthāpatti antosīmāya āpajjati, no bahisīmāya; atthāpatti bahisīmāya āpajjati, no antosīmāya; atthāpatti antosīmāya ceva āpajjati bahisīmāya ca. Tīhākārehi āpattiṃ āpajjati – kāyena āpajjati, vācāya āpajjati, kāyena vācāya āpajjati. Aparehipi tīhākārehi āpattiṃ āpajjati – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike. Tīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – kāyena vuṭṭhāti, vācāya vuṭṭhāti, kāyena vācāya vuṭṭhāti. Aparehipi tīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike. Tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. Tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānāni.

[cūḷava. 6] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. [cūḷava. 15] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. [cūḷava. 27] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno kuladūkako hoti pāpasamācāro pāpasamācārā dissanti ceva suyyanti ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpatti bahulo anapadāno gihī akkosati paribhāsati. [cūḷava. 50] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. [cūḷava. 59] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. [cūḷava. 69] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ.

這是完整的直譯: 三種隱蔽能持續,不是公開的:女人隱蔽能持續,不是公開的;婆羅門的咒語隱蔽能持續,不是公開的;邪見隱蔽能持續,不是公開的。三種公開能顯耀,不是隱蔽的:月輪公開能顯耀,不是隱蔽的;日輪公開能顯耀,不是隱蔽的;如來所宣說的法律公開能顯耀,不是隱蔽的。三種住處分配:前分配、後分配、中間分配。有些犯戒病人犯,不是非病人;有些犯戒非病人犯,不是病人;有些犯戒病人和非病人都犯。 三種非法的遮止誦戒。三種如法的遮止誦戒。三種別住:覆藏別住、不覆藏別住、清凈別住。三種摩那埵:覆藏摩那埵、不覆藏摩那埵、半月摩那埵。三種別住比丘的夜分中斷:同住、離住、不告知。有些犯戒在內犯,不在外;有些犯戒在外犯,不在內;有些犯戒在內和在外都犯。有些犯戒在界內犯,不在界外;有些犯戒在界外犯,不在界內;有些犯戒在界內和界外都犯。以三種方式犯戒:以身體犯、以言語犯、以身體和言語犯。另外以三種方式犯戒:在僧團中、在群體中、在個人前。以三種方式出罪:以身體出、以言語出、以身體和言語出。另外以三種方式出罪:在僧團中、在群體中、在個人前。三種非法的給予不癡羯磨。三種如法的給予不癡羯磨。 具足三支的比丘,如果僧團願意,可以對他作呵責羯磨:他是製造爭端者、製造爭吵者、製造諍論者、製造口舌者、在僧團中製造諍事者,他是愚人、無知者,多犯戒、不懺悔,與在家人交往不適當。具足三支的比丘,如果僧團願意,可以對他作依止羯磨:他是製造爭端者...在僧團中製造諍事者,他是愚人、無知者,多犯戒、不懺悔,與在家人交往不適當。具足三支的比丘,如果僧團願意,可以對他作驅出羯磨:他是製造爭端者...在僧團中製造諍事者,他是愚人、無知者,多犯戒、不懺悔,是污損俗家者,行為惡劣,惡行被人看見和聽聞。具足三支的比丘,如果僧團願意,可以對他作下意羯磨:他是製造爭端者...在僧團中製造諍事者,他是愚人、無知者,多犯戒、不懺悔,辱罵在家人、責罵在家人。具足三支的比丘,如果僧團願意,可以對他作不見罪舉罪羯磨:他是製造爭端者...在僧團中製造諍事者,他是愚人、無知者,多犯戒、不懺悔,犯戒后不願意見罪。具足三支的比丘,如果僧團願意,可以對他作不懺悔舉罪羯磨:他是製造爭端者...在僧團中製造諍事者,他是愚人、無知者,多犯戒、不懺悔,犯戒后不願意懺悔。具足三支的比丘,如果僧團願意,可以對他作不捨惡見舉罪羯磨:他是製造爭端者...在僧團中製造諍事者,他是愚人、無知者,多犯戒、不懺悔,不願意捨棄惡見。

Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āgāḷhāya ceteyya – bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – āpattiṃ āpanno kammakato upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – yāya āpattiyā saṅghena kammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati.

Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ ṭhapentassa – 『『alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda』』nti omadditvā saṅghena uposatho kātabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe pavāraṇaṃ ṭhapentassa – 『『alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda』』nti omadditvā saṅghena pavāretabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno na kāci saṅghasammuti dātabbā – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ [saṃgho na voharitabbo (syā.)] – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgato bhikkhu na kismiṃ ci paccekaṭṭhāne ṭhapetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno nissāya na vatthabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno nissayo na dātabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātuṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno savacanīyaṃ nādātabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na pucchitabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na pucchitabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na vissajjetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na vissajjetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo [sākacchātabbo (ka.)] – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ na nissayo dātabbo na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca.

這是完整的直譯: 具足三支的比丘,如果僧團願意,可以對他作嚴厲羯磨:他是製造爭端者、製造爭吵者、製造諍論者、製造口舌者、在僧團中製造諍事者,他是愚人、無知者,多犯戒、不懺悔,與在家人交往不適當。具足三支的比丘應當對他作羯磨:他是無慚愧者、愚人、非同分者。具足另外三支的比丘應當對他作羯磨:他在增上戒上戒行破壞、在增上行為上行為破壞、在增上見上見解破壞。具足另外三支的比丘應當對他作羯磨:他具有身體的戲弄、具有言語的戲弄、具有身語的戲弄。具足另外三支的比丘應當對他作羯磨:他具有身體的不正行、具有言語的不正行、具有身語的不正行。具足另外三支的比丘應當對他作羯磨:他具有身體的損害、具有言語的損害、具有身語的損害。具足另外三支的比丘應當對他作羯磨:他具有身體的邪命、具有言語的邪命、具有身語的邪命。具足另外三支的比丘應當對他作羯磨:他犯戒后被作羯磨仍授具足戒、給依止、讓沙彌侍奉。具足另外三支的比丘應當對他作羯磨:他犯了僧團對他作羯磨的那個戒、或犯了類似的戒、或犯了比那更嚴重的戒。具足另外三支的比丘應當對他作羯磨:他說佛陀的過失、說法的過失、說僧團的過失。 具足三支的比丘在僧團中遮止布薩時,僧團應制止說"夠了,比丘,不要爭端、不要爭吵、不要分裂、不要諍論",然後舉行布薩:他是無慚愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘在僧團中遮止自恣時,僧團應制止說"夠了,比丘,不要爭端、不要爭吵、不要分裂、不要諍論",然後舉行自恣:他是無慚愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不應給予任何僧團同意:他是無慚愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不應在僧團中發言:他是無慚愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不應安置在任何特別地位:他是無慚愧者、愚人、非同分者。不應依止具足三支的比丘:他是無慚愧者、愚人、非同分者。不應給予具足三支的比丘依止:他是無慚愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘讓人作許可羯磨時不適合作許可羯磨:他是無慚愧者、愚人、非同分者。不應給予具足三支的比丘忠告:他是無慚愧者、愚人、非同分者。不應向具足三支的比丘請教律:他是無慚愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不應請教律:他是無慚愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不應解答律:他是無慚愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不應解答律:他是無慚愧者、愚人、非同分者。不應給予具足三支的比丘詢問:他是無慚愧者、愚人、非同分者。不應與具足三支的比丘一起討論律:他是無慚愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不應授具足戒、不應給依止、不應讓沙彌侍奉:他是無慚愧者、愚人、非同分者。

Tayo uposathā – cātuddasiko, pannarasiko, sāmaggiuposatho. Aparepi tayo uposathā – saṅgheuposatho, gaṇeuposatho, puggaleuposatho. Aparepi tayo uposathā – suttuddesouposatho, pārisuddhiuposatho, adhiṭṭhānuposatho. Tisso pavāraṇā – cātuddasikā, pannarasikā, sāmaggipavāraṇā. Aparāpi tisso pavāraṇā – saṅghepavāraṇā, gaṇepavāraṇā, puggalepavāraṇā. Aparāpi tisso pavāraṇā – tevācikāpavāraṇā , dvevācikāpavāraṇā, samānavassikāpavāraṇā.

Tayo āpāyikā nerayikā – idamappahāya, yo ca abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, yo ca suddhaṃ brahmacāriṃ parisuddhabrahmacariyaṃ carantaṃ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṃseti, yo cāyaṃ evaṃvādī evaṃdiṭṭhi [evaṃdiṭṭhī (sī.)] – 『『natthi kāmesu doso』』ti so kāmesu pātabyataṃ āpajjati. [a. ni. 3.70] Tīṇi akusalamūlāni – lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ. [a. ni. 3.70] Tīṇi kusalamūlāni – alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ. Tīṇi duccaritāni – kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ. Tīṇi sucaritāni – kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ. Tayo atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṃ paññattaṃ – dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, 『『mā pāpicchā pakkhaṃ nissāya saṅghaṃ bhindeyyu』』nti kulānuddayatāya ca. [cūḷava. 350] Tīhi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho pāpicchatā pāpamittatā oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṃ āpādi. Tisso sammutiyo – daṇḍasammuti, sikkāsammuti, daṇḍasikkāsammuti. Tisso pādukā dhuvaṭṭhānikā asaṅkamanīyā – vaccapādukā, passāvapādukā, ācamanapādukā. Tisso pādaghaṃsaniyo – sakkharaṃ, kathalā, samuddapheṇakoti.

Tikaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Tiṭṭhante kāle rattiñca, dasa pañca kusalena;

Vedanā codanā vatthu, salākā dve paṭikkhipā.

Paññatti apare dve ca, bālo kāḷe ca kappati;

Hemante saṅgho saṅghassa, chādanā ca paṭicchādi.

Paṭicchannā vivaṭā ca, senāsanagilāyanā;

Pātimokkhaṃ parivāsaṃ, mānattā pārivāsikā.

Anto anto ca sīmāya, āpajjati punāpare;

Vuṭṭhāti apare ceva, amūḷhavinayā duve.

Tajjanīyā niyassā ca, pabbājapaṭisāraṇī;

Adassanā paṭikamme, anissagge ca diṭṭhiyā.

Āgāḷhakammādhisīle, davānācāra ghātikā;

Ājīvāpannā tādisikā, avaṇṇuposathena ca.

Pavāraṇā sammuti ca, vohārapaccekena ca;

Na vatthabbaṃ na dātabbaṃ, okāsaṃ na kare tathā.

Na kare savacanīyaṃ, na pucchitabbakā duve;

Na vissajje duve ceva, anuyogampi no dade.

Sākacchā upasampadā, nissayasāmaṇerā ca;

Uposathatikā tīṇi, pavāraṇatikā tayo.

Āpāyikā akusalā, kusalā caritā duve;

Tikabhojanasaddhamme, sammuti pādukena ca;

Pādaghaṃsanikā ceva, uddānaṃ tikake idanti.

1. Catukkavāro

2. Atthāpatti sakavācāya āpajjati, paravācāya vuṭṭhāti; atthāpatti paravācāya āpajjati, sakavācāya vuṭṭhāti; atthāpatti sakavācāya āpajjati, sakavācāya vuṭṭhāti; atthāpatti paravācāya āpajjati, paravācāya vuṭṭhāti. Atthāpatti kāyena āpajjati, vācāya vuṭṭhāti; atthāpatti vācāya āpajjati, kāyena vuṭṭhāti; atthāpatti kāyena āpajjati, kāyena vuṭṭhāti; atthāpatti vācāya āpajjati, vācāya vuṭṭhāti. Atthāpatti pasutto āpajjati, paṭibuddho vuṭṭhāti; atthāpatti paṭibuddho āpajjati, pasutto vuṭṭhāti; atthāpatti pasutto āpajjati, pasutto vuṭṭhāti; atthāpatti paṭibuddho āpajjati, paṭibuddho vuṭṭhāti. Atthāpatti acittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti; atthāpatti sacittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti; atthāpatti acittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti; atthāpatti sacittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti. Atthāpatti āpajjanto deseti; desento āpajjati; atthāpatti āpajjanto vuṭṭhāti; vuṭṭhahanto āpajjati. Atthāpatti kammena āpajjati, akammena vuṭṭhāti; atthāpatti akammena āpajjati, kammena vuṭṭhāti; atthāpatti kammena āpajjati, kammena vuṭṭhāti; atthāpatti akammena āpajjati, akammena vuṭṭhāti.

[a. ni. 4.250; dī. ni.

這是完整的直譯: 三種布薩:第十四日的、第十五日的、和合布薩。另外三種布薩:僧團布薩、群體布薩、個人布薩。另外三種布薩:誦經布薩、清凈布薩、決意布薩。三種自恣:第十四日的、第十五日的、和合自恣。另外三種自恣:僧團自恣、群體自恣、個人自恣。另外三種自恣:三說自恣、二說自恣、同安居自恣。 三種墮落者必入地獄:不捨棄這個的人、非梵行者自稱梵行者的人、以無根據的非梵行誹謗清凈梵行者的人、持這樣見解的人:"欲中無過",他陷入欲中。三種不善根:貪是不善根、嗔是不善根、癡是不善根。三種善根:無貪是善根、無嗔是善根、無癡是善根。三種惡行:身惡行、語惡行、意惡行。三種善行:身善行、語善行、意善行。世尊基於三種理由制定在俗家三人一起用餐的規定:爲了制止惡人、爲了善比丘安樂住、爲了憐憫俗家"不讓惡欲者依靠黨派分裂僧團"。提婆達多被三種非法征服、心被佔據,成為墮落者、地獄者、一劫住者、無法治癒者:惡欲、惡友、因證得小小殊勝而中途停止。三種同意:杖同意、濾水器同意、杖和濾水器同意。三種固定不可移動的木屐:廁所木屐、小便木屐、洗凈木屐。三種腳擦:礫石、沙礫、海泡石。 三法結束。 其摘要如下: 在世時季節夜晚,十歲五歲善; 受想指責事,取票兩種拒絕。 制定另外兩種,愚人黑月適當; 冬季僧團僧團的,覆藏和遮蔽。 隱蔽和公開,住處病人; 誦戒別住,摩那埵別住者。 內部內部和界內,犯戒再另外; 出罪另外以及,不癡羯磨兩種。 呵責依止和,驅出下意; 不見不懺悔,不捨見。 嚴厲羯磨增上戒,戲弄不正行損害; 邪命犯戒類似,誹謗布薩和。 自恣同意和,發言特別和; 不應住不應給,不作許可同樣。 不作忠告,不應請教兩種; 不應解答兩種,詢問也不給。 討論具足戒,依止沙彌和; 布薩三法三,自恣三法三。 墮落者不善,善行兩種; 三人用餐非法,同意木屐和; 腳擦同樣,這是三法摘要。 四法 有些犯戒以自己的言語犯,以他人的言語出;有些犯戒以他人的言語犯,以自己的言語出;有些犯戒以自己的言語犯,以自己的言語出;有些犯戒以他人的言語犯,以他人的言語出。有些犯戒以身體犯,以言語出;有些犯戒以言語犯,以身體出;有些犯戒以身體犯,以身體出;有些犯戒以言語犯,以言語出。有些犯戒睡著時犯,醒來時出;有些犯戒醒來時犯,睡著時出;有些犯戒睡著時犯,睡著時出;有些犯戒醒來時犯,醒來時出。有些犯戒無意識時犯,有意識時出;有些犯戒有意識時犯,無意識時出;有些犯戒無意識時犯,無意識時出;有些犯戒有意識時犯,有意識時出。有些犯戒犯時懺悔;懺悔時犯;有些犯戒犯時出;出時犯。有些犯戒以羯磨犯,不以羯磨出;有些犯戒不以羯磨犯,以羯磨出;有些犯戒以羯磨犯,以羯磨出;有些犯戒不以羯磨犯,不以羯磨出。

[a. ni. 4.250; dī. ni. 3.313; vibha. 939] Cattāro anariyavohārā – adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā. Cattāro ariyavohārā – adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā. Aparepi cattāro anariyavohārā – diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā. Cattāro ariyavohārā – diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā.

Cattāro pārājikā bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi sādhāraṇā; cattāro pārājikā bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā. Cattāro parikkhārā – atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo mamāyitabbo paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo mamāyitabbo, na paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo, na mamāyitabbo na paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro na rakkhitabbo na gopetabbo, na mamāyitabbo na paribhuñjitabbo. Atthāpatti sammukhā āpajjati, parammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti parammukhā āpajjati , sammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti sammukhā āpajjati, sammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti parammukhā āpajjati, parammukhā vuṭṭhāti. Atthāpatti ajānanto āpajjati, jānanto vuṭṭhāti; atthāpatti jānanto āpajjati, ajānanto vuṭṭhāti; atthāpatti ajānanto āpajjati, ajānanto vuṭṭhāti; atthāpatti jānanto āpajjati, jānanto vuṭṭhāti.

Catūhākārehi āpattiṃ āpajjati – kāyena āpajjati, vācāya āpajjati, kāyena vācāya āpajjati, kammavācāya āpajjati. Aparehipi catūhākārehi āpattiṃ āpajjati – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike, liṅgapātubhāvena. Catūhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – kāyena vuṭṭhāti, vācāya vuṭṭhāti, kāyena vācāya vuṭṭhāti, kammavācāya vuṭṭhāti. Aparehipi catūhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike, liṅgapātubhāvena. Saha paṭilābhena purimaṃ jahati, pacchime patiṭṭhāti, viññattiyo paṭippassambhanti, paṇṇattiyo nirujjhanti. Saha paṭilābhena pacchimaṃ jahati, purime patiṭṭhāti, viññattiyo paṭippassambhanti, paṇṇattiyo nirujjhanti. Catasso codanā – sīlavipattiyā codeti , ācāravipattiyā codeti, diṭṭhivipattiyā codeti, ājīvavipattiyā codeti. Cattāro parivāsā – paṭicchannaparivāso , appaṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso, samodhānaparivāso. Cattāro mānattā – paṭicchannamānattaṃ, appaṭicchannamānattaṃ, pakkhamānattaṃ, samodhānamānattaṃ. Cattāro mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā – sahavāso, vippavāso, anārocanā, ūne gaṇe carati. Cattāro sāmukkaṃsā . Cattāro paṭiggahitaparibhogā – yāvakālikaṃ, yāmakālikaṃ, sattāhakālikaṃ, yāvajīvikaṃ. Cattāri mahāvikaṭāni – gūtho, muttaṃ, chārikā, mattikā. Cattāri kammāni – apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ. Aparānipi cattāri kammāni – adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammena samaggakammaṃ. Catasso vipattiyo – sīlavipatti, ācāravipatti, diṭṭhivipatti, ājīvavipatti. Cattāri adhikaraṇāni – vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ. [a. ni.

四種非聖言說：未見而說見，未聞而說聞，未覺而說覺，未知而說知。四種聖言說：未見說未見，未聞說未聞，未覺說未覺，未知說未知。另外四種非聖言說：見而說未見，聞而說未聞，覺而說未覺，知而說未知。四種聖言說：見而說見，聞而說聞，覺而說覺，知而說知。 比丘與比丘尼共有四種波羅夷；比丘尼有四種波羅夷是比丘所沒有的。四種資具：有資具應保護、看管、珍惜、使用；有資具應保護、看管、珍惜，但不應使用；有資具應保護、看管，但不應珍惜、使用；有資具不應保護、看管、珍惜、使用。有罪當面犯，背面出；有罪背面犯，當面出；有罪當面犯，當面出；有罪背面犯，背面出。有罪不知而犯，知而出；有罪知而犯，不知而出；有罪不知而犯，不知而出；有罪知而犯，知而出。 以四種方式犯罪：以身犯，以語犯，以身語犯，以羯磨語犯。另外四種方式犯罪：在僧團中，在眾中，在個人前，以相的顯現。以四種方式出罪：以身出，以語出，以身語出，以羯磨語出。另外四種方式出罪：在僧團中，在眾中，在個人前，以相的顯現。獲得時舍前住后，表示平息，制定終止。獲得時舍后住前，表示平息，制定終止。四種指責：以戒缺失指責，以行為缺失指責，以見解缺失指責，以生計缺失指責。四種別住：覆藏別住，不覆藏別住，清凈別住，合併別住。四種摩那埵：覆藏摩那埵，不覆藏摩那埵，半月摩那埵，合併摩那埵。行摩那埵比丘的四種夜分斷：同住，離住，不告知，在不足的眾中行。四種自稱。四種接受使用：時限食，夜分食，七日食，終生食。四種大不凈物：糞，尿，灰，土。四種羯磨：白羯磨，單白羯磨，白二羯磨，白四羯磨。另外四種羯磨：非法別眾羯磨，非法和合羯磨，如法別眾羯磨，如法和合羯磨。四種缺失：戒缺失，行為缺失，見解缺失，生計缺失。四種諍事：諍論諍事，誹謗諍事，犯戒諍事，事務諍事。

4.211] Cattāro parisadūsanā – bhikkhu dussīlo pāpadhammo parisadūsano, bhikkhunī dussīlā pāpadhammā parisadūsanā, upāsako dussīlo pāpadhammo parisadūsano, upāsikā dussīlā pāpadhammā parisadūsanā. Cattāro parisasobhanā [parisasobhaṇā (syā. ka.)] – bhikkhu sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano, bhikkhunī sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā, upāsako sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano, upāsikā sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā.

Atthāpatti āgantuko āpajjati, no āvāsiko; atthāpatti āvāsiko āpajjati, no āgantuko; atthāpatti āgantuko ceva āpajjati āvāsiko ca atthāpatti neva āgantuko āpajjati, no āvāsiko. Atthāpatti gamiko āpajjati, no āvāsiko; atthāpatti āvāsiko āpajjati, no gamiko; atthāpatti gamiko ceva āpajjati āvāsiko ca; atthāpatti neva gamiko āpajjati no āvāsiko. Atthi vatthunānattatā no āpattinānattatā, atthi āpattinānattatā no vatthunānattatā, atthi vatthunānattatā ceva āpattinānattatā ca, atthi neva vatthunānattatā no āpattinānattatā. Atthi vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā, atthi āpattisabhāgatā no vatthusabhāgatā, atthi vatthusabhāgatā ceva āpattisabhāgatā ca atthi neva vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā. Atthāpatti upajjhāyo āpajjati no saddhivihāriko, atthāpatti saddhivihāriko āpajjati no upajjhāyo, atthāpatti upajjhāyo ceva āpajjati saddhivihāriko ca, atthāpatti neva upajjhāyo āpajjati no saddhivihāriko. Atthāpatti ācariyo āpajjati no antevāsiko, atthāpatti antevāsiko āpajjati no ācariyo, atthāpatti ācariyo ceva āpajjati antevāsiko ca, atthāpatti neva ācariyo āpajjati no antevāsiko. Cattāro paccayā anāpatti vassacchedassa – saṅgho vā bhinno hoti, saṅghaṃ vā bhinditukāmā honti, jīvitantarāyo vā hoti, brahmacariyantarāyo vā hoti. Cattāri vacīduccaritāni – musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo. Cattāri vacīsucaritāni – saccavācā, apisuṇā vācā, saṇhā vācā, mantā bhāsā. Atthi ādiyanto garukaṃ āpattiṃ āpajjati, payojento lahukaṃ; atthi ādiyanto lahukaṃ āpattiṃ āpajjati, payojento garukaṃ, atthi ādiyantopi payojentopi garukaṃ āpattiṃ āpajjati; atthi ādiyantopi payojentopi lahukaṃ āpattiṃ āpajjati.

Atthi puggalo abhivādanāraho, no paccuṭṭhānāraho; atthi puggalo paccuṭṭhānāraho, no abhivādanāraho; atthi puggalo abhivādanāraho ceva paccuṭṭhānāraho ca; atthi puggalo neva abhivādanāraho no paccuṭṭhānāraho. Atthi puggalo āsanāraho, no abhivādanāraho; atthi puggalo abhivādanāraho, no āsanāraho; atthi puggalo āsanāraho ceva abhivādanāraho ca; atthi puggalo neva āsanāraho no abhivādanāraho. Atthāpatti kāle āpajjati, no vikāle; atthāpatti vikāle āpajjati, no kāle; atthāpatti kāle ceva āpajjati vikāle ca; atthāpatti neva kāle āpajjati no vikāle. Atthi paṭiggahitaṃ kāle kappati, no vikāle; atthi paṭiggahitaṃ vikāle kappati, no kāle; atthi paṭiggahitaṃ kāle ceva kappati vikāle ca; atthi paṭiggahitaṃ neva kāle kappati no vikāle. Atthāpatti paccantimesu janapadesu āpajjati, no majjhimesu; atthāpatti majjhimesu janapadesu āpajjati, no paccantimesu; atthāpatti paccantimesu ceva janapadesu āpajjati majjhimesu ca; atthāpatti neva paccantimesu janapadesu āpajjati no majjhimesu. Atthi paccantimesu janapadesu kappati, no majjhimesu; atthi majjhimesu janapadesu kappati, no paccantimesu; atthi paccantimesu ceva janapadesu kappati majjhimesu ca; atthi neva paccantimesu janapadesu kappati no majjhimesu. Atthāpatti anto āpajjati, no bahi; atthāpatti bahi āpajjati, no anto; atthāpatti anto ceva āpajjati bahi ca; atthāpatti neva anto āpajjati no bahi. Atthāpatti antosīmāya āpajjati, no bahisīmāya; atthāpatti bahisīmāya āpajjati, no antosīmāya; atthāpatti antosīmāya ceva āpajjati bahisīmāya ca; atthāpatti neva antosīmāya āpajjati no bahisīmāya. Atthāpatti gāme āpajjati, no araññe; atthāpatti araññe āpajjati, no gāme; atthāpatti gāme ceva āpajjati araññe ca; atthāpatti neva gāme āpajjati no araññe.

四種毀壞僧團者：破戒惡法的比丘是毀壞僧團者，破戒惡法的比丘尼是毀壞僧團者，破戒惡法的優婆塞是毀壞僧團者，破戒惡法的優婆夷是毀壞僧團者。四種莊嚴僧團者：持戒善法的比丘是莊嚴僧團者，持戒善法的比丘尼是莊嚴僧團者，持戒善法的優婆塞是莊嚴僧團者，持戒善法的優婆夷是莊嚴僧團者。 有罪客僧犯，非住僧；有罪住僧犯，非客僧；有罪客僧和住僧都犯；有罪既非客僧犯，也非住僧犯。有罪行僧犯，非住僧；有罪住僧犯，非行僧；有罪行僧和住僧都犯；有罪既非行僧犯，也非住僧犯。有事不同而罪相同，有罪不同而事相同，有事不同且罪也不同，有既非事不同也非罪不同。有事相同而罪不同，有罪相同而事不同，有事相同且罪也相同，有既非事相同也非罪相同。有罪和尚犯而非依止弟子，有罪依止弟子犯而非和尚，有罪和尚和依止弟子都犯，有罪既非和尚犯也非依止弟子犯。有罪阿阇梨犯而非弟子，有罪弟子犯而非阿阇梨，有罪阿阇梨和弟子都犯，有罪既非阿阇梨犯也非弟子犯。四種不犯雨安居中斷的因緣：僧團分裂，或有人慾分裂僧團，或有生命危險，或有梵行危險。四種語惡行：妄語，兩舌，惡口，綺語。四種語善行：實語，不兩舌，柔和語，有益語。有取時犯重罪，使他人作時犯輕罪；有取時犯輕罪，使他人作時犯重罪；有取時和使他人作時都犯重罪；有取時和使他人作時都犯輕罪。 有人應受禮拜，不應起立迎接；有人應起立迎接，不應受禮拜；有人應受禮拜也應起立迎接；有人既不應受禮拜也不應起立迎接。有人應受座位，不應受禮拜；有人應受禮拜，不應受座位；有人應受座位也應受禮拜；有人既不應受座位也不應受禮拜。有罪適時犯，非非時；有罪非時犯，非適時；有罪適時和非時都犯；有罪既非適時犯也非非時犯。有所接受適時可用，非時不可用；有所接受非時可用，適時不可用；有所接受適時和非時都可用；有所接受既非適時可用也非非時可用。有罪在邊地犯，非在中國；有罪在中國犯，非在邊地；有罪在邊地和中國都犯；有罪既非在邊地犯也非在中國犯。有在邊地可行，在中國不可行；有在中國可行，在邊地不可行；有在邊地和中國都可行；有既非在邊地可行也非在中國可行。有罪在內犯，非在外；有罪在外犯，非在內；有罪在內和在外都犯；有罪既非在內犯也非在外犯。有罪在界內犯，非在界外；有罪在界外犯，非在界內；有罪在界內和界外都犯；有罪既非在界內犯也非在界外犯。有罪在村中犯，非在林野；有罪在林野犯，非在村中；有罪在村中和林野都犯；有罪既非在村中犯也非在林野犯。

Catasso codanā – vatthusandassanā, āpattisandassanā, saṃvāsapaṭikkhepo , sāmīcipaṭikkhepo. Cattāro pubbakiccā. Cattāro pattakallā. Cattāri anaññapācittiyāni. Catasso bhikkhusammutiyo. [a. ni. 4.17; vibha. 939; dī. ni. 3.311] Cattāri agatigamanāni – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Cattāri nāgatigamanāni – na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgato alajjī bhikkhu saṅghaṃ bhindati – chandāgatiṃ gacchanto, dosāgatiṃ gacchanto, mohāgatiṃ gacchanto, bhayāgatiṃ gacchanto. Catūhaṅgehi samannāgato pesalo bhikkhu bhinnaṃ saṅghaṃ samaggaṃ karoti – na chandāgatiṃ gacchanto, na dosāgatiṃ gacchanto, na mohāgatiṃ gacchanto, na bhayāgatiṃ gacchanto. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na pucchitabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati , bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na pucchitabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na vissajjetabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na vissajjetabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo – chandāgatiṃ gacchati , dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgate bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Atthāpatti gilāno āpajjati, no agilāno; atthāpatti agilāno āpajjati, no gilāno; atthāpatti gilāno ceva āpajjati agilāno ca; atthāpatti neva gilāno āpajjati no agilāno. Cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Cattāri dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

Catukkaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Sakavācāya kāyena, pasutto ca acittako;

Āpajjanto ca kammena, vohārā caturo tathā.

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, parikkhāro ca sammukhā;

Ajānakāye majjhe ca, vuṭṭhāti duvidhā tathā.

Paṭilābhena codanā, parivāsā ca vuccati;

Mānattacārikā cāpi, sāmukkaṃsā paṭiggahi.

Mahāvikaṭakammāni, puna kamme vipattiyo;

Adhikaraṇā dussīlā ca, sobhanāgantukena ca.

Gamiko vatthunānattā, sabhāgupajjhāyena ca;

Ācariyo paccayā vā, duccaritaṃ sucaritaṃ.

Ādiyanto puggalo ca, araho āsanena ca;

Kāle ca kappati ceva, paccantimesu kappati.

Anto anto ca sīmāya, gāme ca codanāya ca;

Pubbakiccaṃ pattakallaṃ, anaññā sammutiyo ca.

Agati nāgati ceva, alajjī pesalena ca;

Pucchitabbā duve ceva, vissajjeyyā tathā duve;

Anuyogo ca sākacchā, gilāno ṭhapanena cāti.

1. Pañcakavāro

2. Pañca āpattiyo. Pañca āpattikkhandhā. Pañca vinītavatthūni. Pañca kammāni ānantarikāni. Pañca puggalā niyatā. Pañca chedanakā āpattiyo. Pañcahākārehi āpattiṃ āpajjati. Pañca āpattiyo. Musāvādapaccayā pañcahākārehi kammaṃ na upeti – sayaṃ vā kammaṃ na karoti, paraṃ vā na ajjhesati, chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā na deti, kayiramāne kamme paṭikkosati, kate vā pana kamme adhammadiṭṭhi hoti. Pañcahākārehi kammaṃ upeti – sayaṃ vā kammaṃ karoti, paraṃ vā ajjhesati, chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā deti, kayiramāne kamme nappaṭikkosati, kate vā pana kamme dhammadiṭṭhi hoti. Pañca piṇḍapātikassa bhikkhuno kappanti – anāmantacāro, gaṇabhojanaṃ, paramparabhojanaṃ, anadhiṭṭhānaṃ, avikappanā. [a. ni. 5.102] Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ussaṅkitaparisaṅkito hoti – pāpabhikkhupi akuppadhammopi vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārigocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunigocaro vā hoti. Pañca telāni – tilatelaṃ, sāsapatelaṃ, madhukatelaṃ, eraṇḍakatelaṃ, vasātelaṃ. Pañca vasāni – acchavasaṃ, macchavasaṃ, susukāvasaṃ, sūkaravasaṃ, gadrabhavasaṃ. [a. ni. 5.130; dī. ni.

四種指責：指出事由，指出犯戒，拒絕共住，拒絕禮儀。四種預備工作。四種適時。四種不可懺悔的波逸提。四種比丘認可。四種不正當行為：隨欲行，隨嗔行，隨癡行，隨怖行。四種正當行爲：不隨欲行，不隨嗔行，不隨癡行，不隨怖行。具足四法的無慚比丘分裂僧團：隨欲行，隨嗔行，隨癡行，隨怖行。具足四法的善比丘使分裂的僧團和合：不隨欲行，不隨嗔行，不隨癡行，不隨怖行。不應向具足四法的比丘詢問戒律：隨欲行，隨嗔行，隨癡行，隨怖行。具足四法的比丘不應詢問戒律：隨欲行，隨嗔行，隨癡行，隨怖行。不應向具足四法的比丘解答戒律：隨欲行，隨嗔行，隨癡行，隨怖行。具足四法的比丘不應解答戒律：隨欲行，隨嗔行，隨癡行，隨怖行。不應給予具足四法的比丘質問：隨欲行，隨嗔行，隨癡行，隨怖行。不應與具足四法的比丘討論戒律：隨欲行，隨嗔行，隨癡行，隨怖行。有罪病人犯，非不病人；有罪不病人犯，非病人；有罪病人和不病人都犯；有罪既非病人犯也非不病人犯。四種非法的遮止誦戒。四種如法的遮止誦戒。 四法結束。 其摘要： 以自語和身，睡眠及無心； 犯戒及羯磨，四種言說等。 比丘比丘尼，資具及當面； 不知身在中，出罪有兩種。 獲得及指責，別住亦宣說； 行摩那埵者，自稱及接受。 大不凈羯磨，再羯磨過失； 諍事及破戒，莊嚴客僧等。 行僧事不同，相同和尚等； 阿阇梨因緣，惡行及善行。 取者及人等，應受座位等； 時及可用等，邊地可行等。 內內及界內，村中及指責； 預備工作等，適時不可懺。 認可不正行，正行無慚等； 兩種應詢問，兩種應解答； 質問及討論，病人遮止等。 五法品 五種犯戒。五種犯戒聚。五種調伏事。五種無間業。五種定業人。五種斷頭罪。以五種方式犯戒。五種犯戒。因妄語以五種方式不成羯磨：自己不作羯磨，不請他人作，不給同意或清凈，作羯磨時反對，或作羯磨后持非法見。以五種方式成羯磨：自己作羯磨，或請他人作，給同意或清凈，作羯磨時不反對，或作羯磨后持法見。乞食比丘五種可行：不告而行，眾食，次第食，不作標記，不作分配。具足五法的比丘被懷疑和猜疑：惡比丘或不動法者，或常去妓女處，或常去寡婦處，或常去大姑娘處，或常去黃門處，或常去比丘尼處。五種油：芝麻油，芥子油，蜜樹油，蓖麻油，脂油。五種脂：熊脂，魚脂，鱷魚脂，豬脂，驢脂。

3.316] Pañca byasanāni – ñātibyasanaṃ, bhogabyasanaṃ, rogabyasanaṃ, sīlabyasanaṃ, diṭṭhibyasanaṃ. [a. ni. 5.130; dī. ni.

五種衰損：親屬衰損，財富衰損，疾病衰損，戒行衰損，見解衰損。 provided by EasyChat

3.316] Pañca sampadā – ñātisampadā, bhogasampadā, arogasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Pañca nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā – upajjhāyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālaṅkato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī. Pañca puggalā na upasampādetabbā – addhānahīno, aṅgahīno, vatthuvipanno, karaṇadukkaṭako, aparipūro. Pañca paṃsukūlāni – sosānikaṃ, pāpaṇikaṃ, undūrakkhāyikaṃ, upacikakkhāyikaṃ, aggidaḍḍhaṃ. Aparānipi pañca paṃsukūlāni – gokhāyikaṃ, ajakkhāyikaṃ, thūpacīvaraṃ, ābhisekikaṃ, gatapaṭiyāgataṃ [bhatapaṭiyābhataṃ (ka.)]. Pañca avahārā – theyyāvahāro, pasayhāvahāro, parikappāvahāro , paṭicchannāvahāro, kusāvahāro. Pañca mahācorā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Pañca avissajjaniyāni. Pañca avebhaṅgiyāni. Pañcāpattiyo kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato. Pañcāpattiyo kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, cittato. Pañcāpattiyo desanāgāminiyo. Pañca saṅghā . Pañca pātimokkhuddesā. Sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampādetabbaṃ. Pañcānisaṃsā kathinatthāre. Pañca kammāni. Yāvatatiyake pañca āpattiyo. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti pārājikassa. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti thullaccayassa. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Pañca akappiyāni na paribhuñjitabbāni – adinnañca hoti, aviditañca hoti, akappiyañca hoti, appaṭiggahitañca hoti, akatātirittañca hoti. Pañca kappiyāni paribhuñjitabbāni – dinnañca hoti, viditañca hoti, kappiyañca hoti, paṭiggahitañca hoti, katātirittañca hoti. Pañca dānāni apuññāni puññasammatāni lokasmiṃ [lokassa (syā.)] – majjadānaṃ, samajjadānaṃ, itthidānaṃ, usabhadānaṃ, cittakammadānaṃ. Pañca uppannā duppaṭivinodayā [vinodiyā (syā.)] – uppanno rāgo duppaṭivinodayo, uppanno doso duppaṭivinodayo, uppanno moho duppaṭivinodayo, uppannaṃ paṭibhānaṃ duppaṭivinodayaṃ, uppannaṃ gamiyacittaṃ duppaṭivinodayaṃ . Pañcānisaṃsā sammajjaniyā – sakacittaṃ pasīdati, paracittaṃ pasīdati, devatā attamanā honti, pāsādikasaṃvattanikakammaṃ upacinati, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Aparepi pañcānisaṃsā sammajjaniyā – sakacittaṃ pasīdati, paracittaṃ pasīdati, devatā attamanā honti, satthusāsanaṃ kataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati.

五種圓滿：親屬圓滿，財富圓滿，無病圓滿，戒行圓滿，見解圓滿。五種依止終止於和尚：和尚離去，還俗，去世，改變派別，以及第五種是命令。五種人不應授具足戒：年齡不足者，肢體殘缺者，犯戒者，作惡者，未圓滿者。五種糞掃衣：墓地衣，店門衣，鼠咬衣，白蟻咬衣，火燒衣。另外五種糞掃衣：牛咬衣，羊咬衣，塔衣，灌頂衣，往返衣。五種偷盜：盜取，強取，謀取，隱藏取，詐取。世間有五種大盜賊。五種不可舍物。五種不可分物。五種犯戒從身體生起，不從語言和心意生起。五種犯戒從身體和語言生起，從心意生起。五種應懺悔的犯戒。五種僧團。五種誦戒。在所有邊地應由五人僧團授具足戒，其中包括一位持律者。受迦絺那衣有五種利益。五種羯磨。三次警告後有五種犯戒。以五種方式取不與之物犯波羅夷。以五種方式取不與之物犯偷蘭遮。以五種方式取不與之物犯突吉羅。五種不可用的非法物：未給予的，未知的，不適合的，未接受的，未作余分的。五種可用的如法物：已給予的，已知的，適合的，已接受的，已作余分的。世間有五種被認為是功德但實為非功德的佈施：酒佈施，歌舞佈施，女人佈施，公牛佈施，繪畫布施。五種生起難以去除：生起的貪難以去除，生起的嗔難以去除，生起的癡難以去除，生起的辯才難以去除，生起的旅行心難以去除。掃地有五種利益：自心清凈，他心清凈，天神歡喜，積累莊嚴業，身壞命終后往生善趣天界。掃地還有另外五種利益：自心清凈，他心清凈，天神歡喜，奉行佛陀教導，後世人傚法。

Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo 『『bālo』』 tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṃ na uggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ na uggahetvā adhammena kāreti appaṭiññāya. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo 『『paṇḍito』』 tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṃ uggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ uggahetvā dhammena kāreti paṭiññāya. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattiṃ na jānāti, āpattiyā mūlaṃ na jānāti, āpattisamudayaṃ na jānāti, āpattinirodhaṃ na jānāti, āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattiṃ jānāti, āpattiyā mūlaṃ jānāti, āpattisamudayaṃ jānāti, āpattinirodhaṃ jānāti , āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇassa mūlaṃ na jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ jānāti , adhikaraṇassa mūlaṃ jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, anupaññattiṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, anupaññattiṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ na jānāti, ñattiyā karaṇaṃ na jānāti, na pubbakusalo hoti, na aparakusalo hoti, akālaññū ca hoti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ jānāti, ñattiyā karaṇaṃ jānāti, pubbakusalo hoti, aparakusalo hoti, kālaññū ca hoti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ācariyaparamparā kho panassa na suggahitā hoti na sumanasikatā na sūpadhāritā. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānati, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni na vitthārena svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, adhikaraṇe ca na vinicchayakusalo hoti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, adhikaraṇe ca vinicchayakusalo hoti.

[a. ni.

具足五法的持律者被稱為"愚者"：不瞭解自己的言語界限，不瞭解他人的言語界限，不瞭解自己和他人的言語界限而非法處理不承認的事。具足五法的持律者被稱為"智者"：瞭解自己的言語界限，瞭解他人的言語界限，瞭解自己和他人的言語界限而如法處理承認的事。 具足另外五法的持律者被稱為"愚者"：不知犯戒，不知犯戒的根源，不知犯戒的生起，不知犯戒的止息，不知導致犯戒止息的道路。具足五法的持律者被稱為"智者"：知犯戒，知犯戒的根源，知犯戒的生起，知犯戒的止息，知導致犯戒止息的道路。 具足另外五法的持律者被稱為"愚者"：不知諍事，不知諍事的根源，不知諍事的生起，不知諍事的止息，不知導致諍事止息的道路。具足五法的持律者被稱為"智者"：知諍事，知諍事的根源，知諍事的生起，知諍事的止息，知導致諍事止息的道路。 具足另外五法的持律者被稱為"愚者"：不知事由，不知緣起，不知制定，不知補充制定，不知連貫的語句。具足五法的持律者被稱為"智者"：知事由，知緣起，知制定，知補充制定，知連貫的語句。 具足另外五法的持律者被稱為"愚者"：不知白羯磨，不知白羯磨的作法，不熟悉前面的部分，不熟悉後面的部分，不知時宜。具足五法的持律者被稱為"智者"：知白羯磨，知白羯磨的作法，熟悉前面的部分，熟悉後面的部分，知時宜。 具足另外五法的持律者被稱為"愚者"：不知犯戒與非犯戒，不知輕重犯戒，不知有餘無餘犯戒，不知粗重非粗重犯戒，師承傳統未被他很好地掌握、思考和理解。具足五法的持律者被稱為"智者"：知犯戒與非犯戒，知輕重犯戒，知有餘無餘犯戒，知粗重非粗重犯戒，師承傳統被他很好地掌握、思考和理解。 具足另外五法的持律者被稱為"愚者"：不知犯戒與非犯戒，不知輕重犯戒，不知有餘無餘犯戒，不知粗重非粗重犯戒，兩部戒本未被他詳細地學習、分析、熟練和判斷，無論是根本還是細節。具足五法的持律者被稱為"智者"：知犯戒與非犯戒，知輕重犯戒，知有餘無餘犯戒，知粗重非粗重犯戒，兩部戒本被他詳細地學習、分析、熟練和判斷，無論是根本還是細節。 具足另外五法的持律者被稱為"愚者"：不知犯戒與非犯戒，不知輕重犯戒，不知有餘無餘犯戒，不知粗重非粗重犯戒，不善於判斷諍事。具足五法的持律者被稱為"智者"：知犯戒與非犯戒，知輕重犯戒，知有餘無餘犯戒，知粗重非粗重犯戒，善於判斷諍事。

5.181; pari. 443] Pañca āraññikā – mandattā momūhattā āraññiko hoti, pāpiccho icchāpakato āraññiko hoti, ummādā cittakkhepā āraññiko hoti, vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehīti āraññiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva [idamaṭṭhitaññeva (sī. syā.)] nissāya āraññiko hoti. Pañca piṇḍapātikā…pe… pañca paṃsukūlikā…pe… pañca rukkhamūlikā…pe… pañca sosānikā…pe… pañca abbhokāsikā…pe… pañca tecīvarikā…pe… pañca sapadānacārikā…pe… pañca nesajjikā…pe… pañca yathāsanthatikā…pe… pañca ekāsanikā…pe… pañca khalupacchābhattikā…pe… pañca pattapiṇḍikā – mandattā momūhattā pattapiṇḍiko hoti, pāpiccho icchāpakato pattapiṇḍiko hoti, ummādā cittakkhepā pattapiṇḍiko hoti, vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehīti pattapiṇḍiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya pattapiṇḍiko hoti.

[pari. 417] Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṃ – uposathaṃ na jānāti, uposathakammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ – uposathaṃ jānāti, uposathakammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ na jānāti, pavāraṇākammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ jānāti, pavāraṇākammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṃ – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṃ – uposathaṃ na jānāti, uposathakammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṃ – uposathaṃ jānāti, uposathakammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ na jānāti, pavāraṇākammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ jānāti, pavāraṇākammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṃ – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṃ – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā.

五種林居者：由於愚癡而成為林居者，由於惡欲而成為林居者，由於瘋狂而成為林居者，因為被佛陀和佛弟子稱讚而成為林居者，以及依靠少欲、知足、儉樸、遠離、有益而成為林居者。五種乞食者...五種糞掃衣者...五種樹下住者...五種冢間住者...五種露地住者...五種三衣者...五種次第乞食者...五種常坐不臥者...五種隨處住者...五種一座食者...五種時後不食者...五種缽食者 - 由於愚癡而成為缽食者，由於惡欲而成為缽食者，由於瘋狂而成為缽食者，因為被佛陀和佛弟子稱讚而成為缽食者，以及依靠少欲、知足、儉樸、遠離、有益而成為缽食者。 具足五法的比丘不應獨住：不知布薩，不知布薩羯磨，不知戒本，不知誦戒，未滿五歲。具足五法的比丘可以獨住：知布薩，知布薩羯磨，知戒本，知誦戒，滿五歲或超過五歲。具足另外五法的比丘不應獨住：不知自恣，不知自恣羯磨，不知戒本，不知誦戒，未滿五歲。具足五法的比丘可以獨住：知自恣，知自恣羯磨，知戒本，知誦戒，滿五歲或超過五歲。具足另外五法的比丘不應獨住：不知犯戒與非犯戒，不知輕重犯戒，不知有餘無餘犯戒，不知粗重非粗重犯戒，未滿五歲。具足五法的比丘可以獨住：知犯戒與非犯戒，知輕重犯戒，知有餘無餘犯戒，知粗重非粗重犯戒，滿五歲或超過五歲。具足五法的比丘尼不應獨住：不知布薩，不知布薩羯磨，不知戒本，不知誦戒，未滿五歲。具足五法的比丘尼可以獨住：知布薩，知布薩羯磨，知戒本，知誦戒，滿五歲或超過五歲。具足另外五法的比丘尼不應獨住：不知自恣，不知自恣羯磨，不知戒本，不知誦戒，未滿五歲。具足五法的比丘尼可以獨住：知自恣，知自恣羯磨，知戒本，知誦戒，滿五歲或超過五歲。具足另外五法的比丘尼不應獨住：不知犯戒與非犯戒，不知輕重犯戒，不知有餘無餘犯戒，不知粗重非粗重犯戒，未滿五歲。具足五法的比丘尼可以獨住：知犯戒與非犯戒，知輕重犯戒，知有餘無餘犯戒，知粗重非粗重犯戒，滿五歲或超過五歲。

Pañca ādīnavā apāsādike – attāpi attānaṃ upavadati, anuviccapi viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Pañcānisaṃsā pāsādike – attāpi attānaṃ na upavadati, anuviccapi viññū pasaṃsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Aparepi pañca ādīnavā apāsādike – appasannā na pasīdanti, pasannānaṃ ekaccānaṃ aññathattaṃ hoti, satthusāsanaṃ akataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ nāpajjati, cittamassa na pasīdati. Pañcānisaṃsā pāsādike – appasannā pasīdanti, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya hoti, satthusāsanaṃ kataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati, cittamassa pasīdati. Pañca ādīnavā kulūpake – anāmantacāre āpajjati, raho nisajjāya āpajjati, paṭicchanne āsane āpajjati, mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desento āpajjati, kāmasaṅkappabahulo ca viharati. Pañca ādīnavā kulūpakassa bhikkhuno – ativelaṃ kulesu saṃsaṭṭhassa viharato mātugāmassa abhiṇhadassanaṃ, dassane sati saṃsaggo, saṃsagge sati vissāso, vissāse sati otāro, otiṇṇacittassetaṃ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ anabhirato vā brahmacariyaṃ carissati aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjissati sikkhaṃ vā paccakkhāya hīnāyāvattissati.

[pāci. 92] Pañca bījajātāni – mūlabījaṃ, khandhabījaṃ, phaḷubījaṃ, aggabījaṃ, bījabījaññeva [bījabījameva (ka.)] pañcamaṃ. Pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitabbaṃ – aggiparijitaṃ, satthaparijitaṃ, nakhaparijitaṃ, abījaṃ, nibbattabījaññeva [nibbaṭṭabījaññeva (sī.), nibbaṭabījaññeva (syā.), nippaṭṭabījaññeva (ka.)] pañcamaṃ. Pañca visuddhiyo – nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamā visuddhi; nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ dutiyā visuddhi; nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ tatiyā visuddhi; nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ catutthā visuddhi; vitthāreneva pañcamī. Aparāpi pañca visuddhiyo – suttuddeso, pārisuddhiuposatho, adhiṭṭhānuposatho, pavāraṇā, sāmaggīuposathoyeva pañcamo. Pañcānisaṃsā vinayadhare – attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti, visārado saṅghamajjhe voharati, paccatthike sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhāti, saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hoti. Pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni . Pañca dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

Pañcakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Āpatti āpattikkhandhā, vinītānantarena ca;

Puggalā chedanā ceva, āpajjati ca paccayā.

Na upeti upeti ca, kappantusaṅkitelañca;

Vasaṃ byasanā sampadā, passaddhi puggalena ca.

Sosānikaṃ khāyitañca, theyyaṃ coro ca vuccati;

Avissajji avebhaṅgi, kāyato kāyavācato.

Desanā saṅghaṃ uddesaṃ, paccantikathinena ca;

Kammāni yāvatatiyaṃ, pārājithulladukkaṭaṃ.

Akappiyaṃ kappiyañca, apuññaduvinodayā;

Sammajjanī apare ca, bhāsaṃ āpattimeva ca.

Adhikaraṇaṃ vatthu ñatti, āpattā ubhayāni ca;

Lahukaṭṭhamakā ete, kaṇhasukkā vijānatha.

Araññaṃ piṇḍapātañca, paṃsurukkhasusānikā;

Abbhokāso cīvarañca, sapadāno nisajjiko.

Santhati khalu pacchāpi, pattapiṇḍikameva ca;

Uposathaṃ pavāraṇaṃ, āpattānāpattipi ca.

Kaṇhasukkapadā ete, bhikkhunīnampi te tathā;

Apāsādikapāsādi, tatheva apare duve.

Kulūpake ativelaṃ, bījaṃ samaṇakappi ca;

Visuddhi apare ceva, vinayādhammikena ca;

Dhammikā ca tathā vuttā, niṭṭhitā suddhipañcakāti.

1. Chakkavāro

326.[dī. ni.

不莊嚴有五種過患：自己譴責自己，有智者經過調查后也會譴責，惡名遠揚，迷惑而死，身壞命終后往生惡趣、惡道、墮處、地獄。莊嚴有五種利益：自己不譴責自己，有智者經過調查後會讚歎，美名遠揚，不迷惑而死，身壞命終后往生善趣、天界。 不莊嚴還有另外五種過患：不信者不生信，一些已信者改變想法，未奉行佛陀教導，後世人不傚法，自心不清凈。莊嚴有五種利益：不信者生信，已信者更加信仰，奉行佛陀教導，後世人傚法，自心清凈。 親近俗家有五種過患：犯不告而行罪，犯獨處罪，犯隱蔽處罪，對女人說法超過五六句而犯罪，住于多欲想。親近俗家的比丘有五種過患：在俗家過分親近而住，經常見到女人，見面后親近，親近后熟悉，熟悉后墮落，心已墮落的比丘可預期或不樂於修梵行，或犯某些污染的罪，或舍戒還俗。 五種種子：根種、莖種、節種、頂芽種，第五是種子種。應以五種沙門方法食用果實：火觸過的，刀觸過的，指甲觸過的，無種子的，第五是種子已除去的。五種清凈：誦序后餘下以聽聞宣說，這是第一清凈；誦序后誦四波羅夷后餘下以聽聞宣說，這是第二清凈；誦序后誦四波羅夷后誦十三僧殘后餘下以聽聞宣說，這是第三清凈；誦序后誦四波羅夷后誦十三僧殘后誦二不定后餘下以聽聞宣說，這是第四清凈；第五是詳細誦。另外五種清凈：誦經，清凈布薩，決意布薩，自恣，第五是和合布薩。持律者有五種利益：自己的戒蘊善護善守，為有疑慮者作依怙，在僧團中無畏說話，以法善制伏對立者，為正法住世而行。五種非法的遮止誦戒。五種如法的遮止誦戒。 五法結束。 其摘要： 犯戒及犯聚，調伏無間業； 人及斷頭罪，犯戒及因緣。 不成及成就，可用油及脂； 衰損及圓滿，依止終止等。 冢間及咬等，偷盜賊所說； 不捨不可分，身及身語等。 懺悔僧誦戒，邊地迦絺那； 羯磨至三次，波羅夷偷蘭。 非法及如法，非福難除等； 掃帚及其他，言語及犯戒。 諍事及事由，白及兩種等； 輕重第八等，黑白當了知。 林居及乞食，糞掃樹冢間； 露地衣次第，常坐隨處住。 一座及時後，缽食亦如是； 布薩及自恣，犯戒非犯等。 黑白句如是，比丘尼亦然； 不莊嚴莊嚴，如是另兩種。 親近過分近，種子沙門法； 清凈及其他，持律非法等； 如法亦如是，清凈五已終。 六法品

3.324] Cha agāravā. Cha gāravā. Cha vinītavatthūni. Cha sāmīciyo. Cha āpattisamuṭṭhānā. Chacchedanakā āpattiyo. Chahākārehi āpattiṃ āpajjati. Chānisaṃsā vinayadhare. Cha paramāni. Chārattaṃ ticīvarena vippavasitabbaṃ. Cha cīvarāni . Cha rajanāni. Cha āpattiyo kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti na vācato. Cha āpattiyo vācato ca cittato ca samuṭṭhanti na kāyato. Cha āpattiyo kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Cha kammāni. Cha vivādamūlāni. Cha anuvādamūlāni. Cha sāraṇīyā dhammā dīghaso. Cha vidatthiyo, sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo. Cha nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā. Cha nahāne anupaññattiyo – vippakatacīvaraṃ ādāya pakkamati, vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati.

[mahāva. 85 ādayo] Chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – attanā asekkhena sīlakkhandhe samannāgato hoti, paraṃ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena paññakkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe paññakkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti , upaṭṭhitassati hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā [anabhiratiṃ (ka.)], uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ [vinodetuṃ vā vinodāpetuṃ vā (syā.) mahāva. 85], āpattiṃ jānāti, āpattivuṭṭhānaṃ jānāti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā ābhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ, ādibrahmacāriyakāya sikkhāya vinetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ, uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, cha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

Chakkaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Agāravā gāravā ca, vinītā sāmīcipi ca;

Samuṭṭhānā chedanā ceva, ākārānisaṃsena ca.

Paramāni ca chārattaṃ, cīvaraṃ rajanāni ca;

Kāyato cittato cāpi, vācato cittatopi ca.

Kāyavācācittato ca, kammavivādameva ca;

Anuvādā dīghaso ca, tiriyaṃ nissayena ca.

六種不恭敬。六種恭敬。六種調伏事。六種應行。六種犯戒生起。六種斷頭罪。以六種方式犯戒。持律者有六種利益。六種最上。可離三衣六夜。六種衣。六種染料。六種犯戒從身和心生起，不從語生起。六種犯戒從語和心生起，不從身生起。六種犯戒從身、語和心生起。六種羯磨。六種諍根。六種誹謗根。六種和合法詳細。六掌，善逝掌，寬六掌。從阿阇梨六種依止終止。沐浴有六種補充制定：帶走未完成的衣離開，帶著未完成的衣離開。 具足六法的比丘可以授具足戒、給依止、攝受沙彌：具足無學戒蘊，具足無學定蘊，具足無學慧蘊，具足無學解脫蘊，具足無學解脫知見蘊，滿十歲或超過十歲。 具足另外六法的比丘可以授具足戒、給依止、攝受沙彌：自己具足無學戒蘊，能令他人住于無學戒蘊；自己具足無學定蘊，能令他人住于無學定蘊；自己具足無學慧蘊，能令他人住于無學慧蘊；自己具足無學解脫蘊，能令他人住于無學解脫蘊；自己具足無學解脫知見蘊，能令他人住于無學解脫知見蘊；滿十歲或超過十歲。 具足另外六法的比丘可以授具足戒、給依止、攝受沙彌：有信，有慚，有愧，精進，正念現前，滿十歲或超過十歲。 具足另外六法的比丘可以授具足戒、給依止、攝受沙彌：不在增上戒上破戒，不在增上行為上破行為，不在增上見解上破見解，多聞，有智慧，滿十歲或超過十歲。 具足另外六法的比丘可以授具足戒、給依止、攝受沙彌：能照顧生病的弟子或共住者或令人照顧，能使不樂於梵行者遠離或令人使之遠離，能如法消除已生的疑悔，知犯戒，知出罪，滿十歲或超過十歲。 具足另外六法的比丘可以授具足戒、給依止、攝受沙彌：能教導弟子或共住者學習應行法，能教導初梵行者學習，能教導阿毗達摩，能教導律，能如法分辨已生的邪見，滿十歲或超過十歲。 具足另外六法的比丘可以授具足戒、給依止、攝受沙彌：知犯戒，知非犯戒，知輕犯戒，知重犯戒，兩部戒本被他詳細地學習、分析、熟練和判斷，無論是根本還是細節，滿十歲或超過十歲。 六種非法的遮止誦戒，六種如法的遮止誦戒。 六法結束。 其摘要： 不恭敬及恭敬，調伏及應行等； 生起及斷頭罪，方式及利益等。 最上及離衣夜，衣服及染料等； 從身心及語心，從身語心等等。 羯磨及諍根等，誹謗及詳細等； 寬度及依止等。

Anupaññatti ādāya, samādāya tatheva ca;

Asekkhe samādapetā, saddho adhisīlena ca;

Gilānābhisamācārī, āpattādhammadhammikāti.

1. Sattakavāro

2. Sattāpattiyo . Sattāpattikkhandhā. Satta vinītavatthūni. Satta sāmīciyo. Satta adhammikā paṭiññātakaraṇā. Satta dhammikā paṭiññātakaraṇā. Sattannaṃ anāpatti sattāhakaraṇīyena gantuṃ. Sattānisaṃsā vinayadhare. Satta paramāni . Sattame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Satta samathā. Satta kammāni. Satta āmakadhaññāni. Tiriyaṃ sattantarā. Gaṇabhojane satta anupaññattiyo. Bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni. Katacīvaraṃ ādāya pakkamati. Katacīvaraṃ samādāya pakkamati. Bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā. Bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā [paṭikātabbā (sabbattha) aṭṭhakathā ca campeyyakkhandhake adhammakammādikathā ca oloketabbā]. Satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Satta dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

[a. ni.

補充制定及帶走， 帶著亦復如是等； 無學及令住等， 有信及增上戒； 病人及應行法， 犯戒等法非法。 七法品 七種犯戒。七種犯戒聚。七種調伏事。七種應行。七種非法的承認作法。七種如法的承認作法。七人因七日事而去不犯戒。持律者有七種利益。七種最上。到第七天黎明時成為尼薩耆波逸提。七種止諍。七種羯磨。七種生谷。橫寬七個中間。團食有七種補充制定。接受藥物后最多可儲存七日食用。帶走已做好的衣離開。帶著已做好的衣離開。比丘沒有應被看見的犯戒。比丘有應被看見的犯戒。比丘有應被看見的犯戒。七種非法的遮止誦戒。七種如法的遮止誦戒。

7.75] Sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhātā [dhatā (sī. syā.)] vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti; anāpattiṃ jānāti; lahukaṃ āpattiṃ jānāti; garukaṃ āpattiṃ jānāti; anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – 『『amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno』』ti iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati; dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena [atikkantamānussakena (ka.)] satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – 『『ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā』』ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti; āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

具足七法的比丘是持律者：知犯戒，知非犯戒，知輕犯戒，知重犯戒，持戒，守護波羅提木叉律儀而住，具足行為和行處，對微小的過失也見到危險而受持學處，容易獲得四種增上心的現法樂住，不困難、不艱難地獲得，以及由於諸漏盡，于現法中自知自證，具足住于無漏的心解脫、慧解脫。 具足另外七法的比丘是持律者：知犯戒，知非犯戒，知輕犯戒，知重犯戒，多聞、持聞、積聞，凡是那些初善、中善、后善，有義、有文，宣說完全圓滿清凈的梵行的法，他對這樣的法多聞、受持、言習、意觀察、見善通達，容易獲得四種增上心的現法樂住，不困難、不艱難地獲得，以及由於諸漏盡，于現法中自知自證，具足住于無漏的心解脫、慧解脫。 具足另外七法的比丘是持律者：知犯戒，知非犯戒，知輕犯戒，知重犯戒，兩部戒本被他詳細地學習、分析、熟練和判斷，無論是根本還是細節，容易獲得四種增上心的現法樂住，不困難、不艱難地獲得，以及由於諸漏盡，于現法中自知自證，具足住于無漏的心解脫、慧解脫。 具足另外七法的比丘是持律者：知犯戒，知非犯戒，知輕犯戒，知重犯戒，憶念種種宿住，即一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、許多壞劫、許多成劫、許多壞成劫，憶念："我曾生於彼處，如是名、如是姓、如是容貌、如是飲食、如是苦樂感受、如是壽量。我從彼處死，生於彼處。在彼處又如是名、如是姓、如是容貌、如是飲食、如是苦樂感受、如是壽量。我從彼處死，來生於此。"如是憶念種種宿住及其詳細狀況；以清凈超人的天眼，見諸有情死時、生時，卑賤、高貴，美麗、醜陋，幸福、不幸，了知諸有情隨業而趣："這些有情具身惡行、語惡行、意惡行，誹謗聖者，懷邪見，受持邪見業，他們身壞命終后，生於惡趣、墮處、地獄。或者，這些有情具身善行、語善行、意善行，不誹謗聖者，懷正見，受持正見業，他們身壞命終后，生於善趣、天界。"如是以清凈超人的天眼，見諸有情死時、生時，卑賤、高貴，美麗、醜陋，幸福、不幸，了知諸有情隨業而趣；以及由於諸漏盡，于現法中自知自證，具足住于無漏的心解脫、慧解脫。 具足七法的持律者光耀：知犯戒，知非犯戒，知輕犯戒，知重犯戒，持戒...受持學處，容易獲得四種增上心的現法樂住，不困難、不艱難地獲得，以及由於諸漏盡，于現法中自知自證，具足住于無漏的心解脫、慧解脫。

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo. Sobhati – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdho catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati – āpattiṃ jānāti; anāpattiṃ jānāti; lahukaṃ āpattiṃ jānāti; garukaṃ āpattiṃ jānāti; anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti…pe… iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti; āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

[dī. ni. 3.330] Satta asaddhammā – assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.

[dī. ni. 3.330] Satta saddhammā – saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hotīti.

Sattakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Āpatti āpattikkhandhā, vinītā sāmīcipi ca;

Adhammikā dhammikā ca, anāpatti ca sattāhaṃ.

Ānisaṃsā paramāni, aruṇasamathena ca;

Kammā āmakadhaññā ca, tiriyaṃ gaṇabhojane.

Sattāhaparamaṃ ādāya, samādāya tatheva ca;

Na hoti hoti hoti ca, adhammā dhammikāni ca.

Caturo vinayadharā, catubhikkhū ca sobhane;

Satta ceva asaddhammā, satta saddhammā desitāti.

1. Aṭṭhakavāro

2. Aṭṭhānisaṃse sampassamānena na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo. Aṭṭhānisaṃse sampassamānena paresampi saddhāya sā āpatti desetabbā. Aṭṭha yāvatatiyakā. Aṭṭhahākārehi kulāni dūseti. Aṭṭha mātikā cīvarassa uppādāya. Aṭṭha mātikā kathinassa ubbhārāya. Aṭṭha pānāni. [cūḷava. 348; a. ni.

具足另外七法的持律者光耀：知犯戒，知非犯戒，知輕犯戒，知重犯戒，多聞...見善通達，容易獲得四種增上心的現法樂住，不困難、不艱難地獲得，以及由於諸漏盡，于現法中自知自證，具足住于無漏的心解脫、慧解脫。 具足另外七法的持律者光耀：知犯戒，知非犯戒，知輕犯戒，知重犯戒，兩部戒本被他詳細地學習、分析、熟練和判斷，無論是根本還是細節，容易獲得四種增上心的現法樂住，不困難、不艱難地獲得，以及由於諸漏盡，于現法中自知自證，具足住于無漏的心解脫、慧解脫。 具足另外七法的持律者光耀：知犯戒，知非犯戒，知輕犯戒，知重犯戒，憶念種種宿住，即一生、二生...如是憶念種種宿住及其詳細狀況，以清凈超人的天眼，見諸有情死時、生時，卑賤、高貴，美麗、醜陋，幸福、不幸，了知諸有情隨業而趣...如是以清凈超人的天眼，見諸有情死時、生時，卑賤、高貴，美麗、醜陋，幸福、不幸，了知諸有情隨業而趣；以及由於諸漏盡，于現法中自知自證，具足住于無漏的心解脫、慧解脫。 七種非善法：無信，無慚，無愧，少聞，懈怠，失念，無慧。 七種善法：有信，有慚，有愧，多聞，精進，正念現前，有慧。 七法結束。 其摘要： 犯戒及犯聚，調伏及應行， 非法及如法，不犯及七日。 利益及最上，黎明及止諍， 羯磨及生谷，橫寬及團食。 最多七日帶走，帶著亦復如是， 無有及有有，非法及如法。 四種持律者，四種比丘光耀， 七種非善法，七種善法所說。 八法品 考慮到八種利益，不應舉罰那個不見罪的比丘。考慮到八種利益，應對他人懺悔那個罪。八種乃至三次。以八種方式污染俗家。八種緣由生衣。八種緣由迦絺那衣功德終止。八種飲料。

8.7] Aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho . Aṭṭha lokadhammā. Aṭṭha garudhammā. Aṭṭha pāṭidesanīyā. Aṭṭhaṅgiko musāvādo . Aṭṭha uposathaṅgāni. Aṭṭha dūteyyaṅgāni. Aṭṭha titthiyavattāni. Aṭṭha acchariyā abbhutadhammā mahāsamudde. Aṭṭha acchariyā abbhutadhammā imasmiṃ dhammavinaye. Aṭṭha anatirittā. Aṭṭha atirittā. Aṭṭhame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Aṭṭha pārājikā. Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī nāsetabbā. Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentiyā desitāpi adesitā hoti. Aṭṭhavācikā upasampadā. Aṭṭhannaṃ paccuṭṭhātabbaṃ. Aṭṭhannaṃ āsanaṃ dātabbaṃ. Upāsikā aṭṭha varāni yācati. Aṭṭhahaṅgehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo [sammanitabbo (ka.)]. Aṭṭhānisaṃsā vinayadhare. Aṭṭha paramāni. Tassapāpiyasikakammakatena bhikkhunā aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabbaṃ. Aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni aṭṭha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

Aṭṭhakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Na so bhikkhu paresampi, yāvatatiyadūsanā;

Mātikā kathinubbhārā, pānā abhibhūtena ca.

Lokadhammā garudhammā, pāṭidesanīyā musā;

Uposathā ca dūtaṅgā, titthiyā samuddepi ca.

Abbhutā anatirittaṃ, atirittaṃ nissaggiyaṃ;

Pārājikaṭṭhamaṃ vatthu, adesitūpasampadā.

Paccuṭṭhānāsanañceva, varaṃ ovādakena ca;

Ānisaṃsā paramāni, aṭṭhadhammesu vattanā;

Adhammikā dhammikā ca, aṭṭhakā suppakāsitāti.

1. Navakavāro

2. Nava āghātavatthūni. Nava āghātapaṭivinayā. Nava vinītavatthūni. Nava paṭhamāpattikā. Navahi saṅgho bhijjati. Nava paṇītabhojanāni . Navamaṃsehi dukkaṭaṃ. Nava pātimokkhuddesā. Nava paramāni. Nava taṇhāmūlakā dhammā. Nava vidhamānā. Nava cīvarāni adhiṭṭhātabbāni. Nava cīvarāni na vikappetabbāni. Dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā. Nava adhammikāni dānāni. Nava adhammikā paṭiggahā. Nava adhammikā paribhogā – tīṇi dhammikāni dānāni, tayo dhammikā paṭiggahā, tayo dhammikā paribhogā. Nava adhammikā saññattiyo [paññattiyo (sabbattha) aṭṭhakathā ca samathakkhandhake kaṇhapakkhanavakañca oloketabbaṃ]. Nava dhammikā saññattiyo. Adhammakamme dve navakāni. Dhammakamme dve navakāni. Nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Nava dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

Navakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Āghātavatthuvinayā, vinītā paṭhamena ca;

Bhijjati ca paṇītañca, maṃsuddesaparamāni ca.

Taṇhā mānā adhiṭṭhānā, vikappe ca vidatthiyo;

Dānā paṭiggahā bhogā, tividhā puna dhammikā.

Adhammadhammasaññatti, duve dve navakāni ca;

Pātimokkhaṭṭhapanāni, adhammadhammikāni cāti.

1. Dasakavāro

提婆達多被八種非善法征服、心被佔據,成為墮落者、地獄者、住劫者、無法治癒者。八種世間法。八種重法。八種應悔過法。八支妄語。八種布薩支。八種使者支。八種外道行。大海中八種稀有未曾有法。此法律中八種稀有未曾有法。八種非餘食。八種餘食。到第八天黎明時成為尼薩耆波逸提。八波羅夷。滿足第八事應驅擯。滿足第八事已懺悔也成為未懺悔。八語受具足戒。對八種人應起立。應給八種人座位。優婆夷請求八種恩惠。具足八法的比丘應被選為教誡比丘尼者。持律者有八種利益。八種最上。被作惡罰羯磨的比丘應在八法中正行。八種非法的遮止誦戒。八種如法的遮止誦戒。 八法結束。 其摘要： 不應舉那比丘，對他人及三次， 污染及衣緣由，迦絺那終止飲， 征服及世間法，重法應悔過妄， 布薩及使者支，外道及大海中。 稀有非余余食，尼薩耆波羅夷， 第八事未懺悔，受具足起立座。 恩惠及教誡者，利益及最上等， 八法中正行等，非法法善說八。 九法品 九種嗔恨事。九種調伏嗔恨。九種調伏事。九種初犯。僧團以九種方式破裂。九種上等食物。九種肉犯突吉羅。九種誦戒。九種最上。九種以渴愛為根的法。九種我慢。九種衣應決意。九種衣不應分享。長九善逝張手。九種非法佈施。九種非法接受。九種非法受用。三種如法佈施，三種如法接受，三種如法受用。九種非法制定。九種如法制定。非法羯磨兩個九法。如法羯磨兩個九法。九種非法的遮止誦戒。九種如法的遮止誦戒。 九法結束。 其摘要： 嗔恨事及調伏，調伏及初犯等， 破裂及上等食，肉誦戒及最上。 渴愛慢及決意，分享及張手量， 施受用三種法，再三種如法等。 非法法制定等，兩兩個九法等， 遮止誦戒等法，非法及如法等。 十法品

1. Dasa āghātavatthūni. Dasa āghātapaṭivinayā. Dasa vinītavatthūni. Dasavatthukā micchādiṭṭhi. Dasavatthukā sammādiṭṭhi. Dasa antaggāhikā diṭṭhi. Dasa micchattā. Dasa sammattā. Dasa akusalakammapathā. Dasa kusalakammapathā. Dasa adhammikā salākaggāhā. Dasa dhammikā salākaggāhā. Sāmaṇerānaṃ dasa sikkhāpadāni. Dasahaṅgehi samannāgato sāmaṇero nāsetabbo.

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti , attano bhāsapariyantaṃ anuggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ anuggahetvā adhammena kāreti, appaṭiññāya āpattiṃ na jānāti, āpattiyā mūlaṃ na jānāti, āpattisamudayaṃ na jānāti, āpattinirodhaṃ na jānāti, āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti.

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṃ uggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ uggahetvā dhammena kāreti, paṭiññāya āpattiṃ jānāti, āpattiyā mūlaṃ jānāti, āpattisamudayaṃ jānāti, āpattinirodhaṃ jānāti, āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti.

Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇassa mūlaṃ na jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti, vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ [uddānaṃ (ka.)] na jānāti, paññattiṃ na jānāti, anupaññattiṃ na jānāti , anusandhivacanapathaṃ na jānāti.

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇassa mūlaṃ jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti, vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, anupaññattiṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti.

Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ na jānāti, ñattiyā karaṇaṃ na jānāti, na pubbakusalo hoti, na aparakusalo hoti, akālaññū ca hoti, āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ācariyaparamparā kho panassa na suggahitā hoti na sumanasikatā na sūpadhāritā.

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ jānāti, ñattiyā karaṇaṃ jānāti, pubbakusalo hoti, aparakusalo hoti, kālaññū ca hoti, āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā.

Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso , āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, adhikaraṇe ca na vinicchayakusalo hoti.

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, adhikaraṇe ca vinicchayakusalo hoti.

[a. ni.

十種嗔恨事。十種調伏嗔恨。十種調伏事。十事邪見。十事正見。十種邊執見。十種邪性。十種正性。十種不善業道。十種善業道。十種非法取籌。十種如法取籌。沙彌十學處。具足十法的沙彌應驅擯。 具足十法的持律者被稱為愚者：不學習自己的語言界限，不學習他人的語言界限，不學習自己的語言界限也不學習他人的語言界限而非法處置，不知不承認的犯戒，不知犯戒的根本，不知犯戒的集起，不知犯戒的滅盡，不知導向犯戒滅盡的道路。 具足十法的持律者被稱為智者：學習自己的語言界限，學習他人的語言界限，學習自己的語言界限也學習他人的語言界限而如法處置，知承認的犯戒，知犯戒的根本，知犯戒的集起，知犯戒的滅盡，知導向犯戒滅盡的道路。 具足另外十法的持律者被稱為愚者：不知諍事，不知諍事的根本，不知諍事的集起，不知諍事的滅盡，不知導向諍事滅盡的道路，不知事由，不知緣起，不知制定，不知補充制定，不知語句連貫。 具足十法的持律者被稱為智者：知諍事，知諍事的根本，知諍事的集起，知諍事的滅盡，知導向諍事滅盡的道路，知事由，知緣起，知制定，知補充制定，知語句連貫。 具足另外十法的持律者被稱為愚者：不知白，不知白的作法，不善於前，不善於后，不知時宜，不知犯戒非犯戒，不知輕重犯戒，不知有餘無餘犯戒，不知粗重非粗重犯戒，他的師承傳統未善學、未善作意、未善受持。 具足十法的持律者被稱為智者：知白，知白的作法，善於前，善於后，知時宜，知犯戒非犯戒，知輕重犯戒，知有餘無餘犯戒，知粗重非粗重犯戒，他的師承傳統善學、善作意、善受持。 具足另外十法的持律者被稱為愚者：不知犯戒非犯戒，不知輕重犯戒，不知有餘無餘犯戒，不知粗重非粗重犯戒，兩部戒本未被他詳細地學習、分析、熟練和判斷，無論是根本還是細節，不知犯戒非犯戒，不知輕重犯戒，不知有餘無餘犯戒，不知粗重非粗重犯戒，不善於判斷諍事。 具足十法的持律者被稱為智者：知犯戒非犯戒，知輕重犯戒，知有餘無餘犯戒，知粗重非粗重犯戒，兩部戒本被他詳細地學習、分析、熟練和判斷，無論是根本還是細節，知犯戒非犯戒，知輕重犯戒，知有餘無餘犯戒，知粗重非粗重犯戒，善於判斷諍事。

10.33] Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Dasa atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dasa ādīnavā rājantepurappavesane. Dasa dānavatthūni. Dasa ratanāni. Dasavaggo bhikkhusaṅgho. Dasavaggena gaṇena upasampādetabbaṃ. Dasa paṃsukūlāni. Dasa cīvaradhāraṇā [cīvaradhāraṇāni (syā.)]. Dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ . Dasa sukkāni. Dasa itthiyo. Dasa bhariyāyo. Vesāliyā dasa vatthūni dīpenti. Dasa puggalā avandiyā. Dasa akkosavatthūni. Dasahākārehi pesuññaṃ upasaṃharati. Dasa senāsanāni. Dasa varāni yāciṃsu. Dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dasānisaṃsā yāguyā. Dasa maṃsā akappiyā. Dasa paramāni. Dasavassena bhikkhunā byattena paṭibalena pabbājetabbaṃ upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Dasavassāya bhikkhuniyā byattāya paṭibalāya pabbājetabbaṃ upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇerī upaṭṭhāpetabbā. Dasavassāya bhikkhuniyā byattāya paṭibalāya vuṭṭhāpanasammuti sāditabbā. Dasavassāya gihigatāya sikkhā dātabbāti.

Dasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Āghātaṃ vinayaṃ vatthu, micchā sammā ca antagā;

Micchattā ceva sammattā, akusalā kusalāpi ca.

Salākā adhammā dhammā, sāmaṇerā ca nāsanā;

Bhāsādhikaraṇañceva, ñattilahukameva ca.

Lahukā garukā ete, kaṇhasukkā vijānatha;

Ubbāhikā ca sikkhā ca, antepure ca vatthūni.

Ratanaṃ dasavaggo ca, tatheva upasampadā;

Paṃsukūladhāraṇā ca, dasāhasukkaitthiyo.

Bhariyā dasa vatthūni, avandiyakkosena ca;

Pesuññañceva senāni, varāni ca adhammikā.

Dhammikā yāgumaṃsā ca, paramā bhikkhu bhikkhunī;

Vuṭṭhāpanā gihigatā, dasakā suppakāsitāti.

1. Ekādasakavāro

2. Ekāda puggalā anupasampannā na upasampādetabbā, upasampannā nāsetabbā. Ekādasa pādukā akappiyā. Ekādasa pattā akappiyā. Ekādasa cīvarāni akappiyāni. Ekādasa yāvatatiyakā. Bhikkhunīnaṃ ekādasa antarāyikā dhammā pucchitabbā. Ekādasa cīvarāni adhiṭṭhātabbāni. Ekādasa cīvarāni na vikappetabbāni. Ekādase aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Ekādasa gaṇṭhikā kappiyā. Ekādasa vidhā [vīthā (syā.)] kappiyā. Ekādasa pathavī akappiyā. Ekādasa pathavī kappiyā. Ekādasa nissayapaṭippassaddhiyo. Ekādasa puggalā avandiyā. Ekādasa paramāni. Ekādasa varāni yāciṃsu. Ekādasa sīmādosā. Akkosakaparibhāsake puggale ekādasādīnavā pāṭikaṅkhā. [a. ni. 11.15; mi. pa. 4.

具足十法的比丘應被選為斷事者。如來考慮到十種利益為弟子制定學處。進入王宮內院有十種過患。十種佈施事。十種寶。十人為比丘僧團。應由十人僧團授具足戒。十種糞掃衣。十種持衣。多餘衣最多可持十日。十種精液。十種女人。十種妻子。毗舍離的十事宣說。十種人不應禮拜。十種罵事。以十種方式搬弄是非。十種住處。請求十種恩惠。十種非法的遮止誦戒。十種如法的遮止誦戒。粥有十種利益。十種肉不適合。十種最上。滿十歲的比丘，有能力、有智慧，可以令人出家、授具足戒、給依止、攝受沙彌。滿十歲的比丘尼，有能力、有智慧，可以令人出家、授具足戒、給依止、攝受沙彌尼。滿十歲的比丘尼，有能力、有智慧，可以接受授具足戒的同意。滿十歲的在家女應給學處。 十法結束。 其摘要： 嗔恨及調伏，事由邪正邊， 邪性及正性，不善善亦然。 取籌非法法，沙彌及驅擯， 語言及諍事，白輕重亦然。 輕重這些等，黑白當了知， 斷事及學處，內院及事由。 寶及十人僧，如是受具足， 糞掃衣持衣，十日精女人。 妻子十事等，不禮罵亦然， 搬弄是非處，恩惠及非法。 如法粥肉等，最上比丘尼， 授具在家女，十法善宣說。 十一法品 十一種未受具足戒的人不應授具足戒，已受具足戒的應驅擯。十一種鞋不適合。十一種缽不適合。十一種衣不適合。十一種乃至三次。應問比丘尼十一種障礙法。十一種衣應決意。十一種衣不應分享。到第十一天黎明時成為尼薩耆波逸提。十一種結適合。十一種邊緣適合。十一種地不適合。十一種地適合。十一種依止終止。十一種人不應禮拜。十一種最上。請求十一種恩惠。十一種界限過失。對罵人辱人的人可預期十一種過患。

4.6] Mettāya cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā . Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, manussānaṃ piyo hoti, amanussānaṃ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati, tuvaṭṭaṃ cittaṃ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṅkaroti, uttari appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti – mettāya cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhāti.

Ekādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Nāsetabbā pādukā ca, pattā ca cīvarāni ca;

Tatiyā pucchitabbā ca, adhiṭṭhānavikappanā.

Aruṇā gaṇṭhikā vidhā, akappiyā ca kappiyaṃ;

Nissayāvandiyā ceva, paramāni varāni ca;

Sīmādosā ca akkosā, mettāyekādasā katāti.

Ekuttarikanayo.

Tassuddānaṃ –

Ekakā ca dukā ceva, tikā ca catupañcakā;

Chasattaṭṭhanavakā ca, dasa ekādasāni ca.

Hitāya sabbasattānaṃ, ñātadhammena tādinā;

Ekuttarikā vimalā, mahāvīrena desitāti.

Ekuttarikanayo niṭṭhito.

修習、培育、多作、作為車乘、作為基礎、建立、增長、善修慈心解脫，可期待十一種利益。安睡，安醒，不見惡夢，為人所愛，為非人所愛，諸天守護，不為火、毒、刀所傷，心迅速入定，面色明凈，不迷亂而命終，若未證得更上，得生梵天界 - 修習、培育、多作、作為車乘、作為基礎、建立、增長、善修慈心解脫，可期待這十一種利益。 十一法結束。 其摘要： 應驅擯及鞋，缽及衣亦然， 三次及應問，決意及分享。 黎明結邊緣，不適及適合， 依止不禮等，最上及恩惠， 界限過及罵，慈心十一作。 漸增法。 其摘要： 一法及二法，三法四五法， 六七八九法，十及十一法。 為利諸有情，如是知法者， 漸增無垢法，大雄所宣說。 漸增法結束。