B040910Milidaṭīkā(彌蘭陀註釋)c3.5s

Milidaṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Nirantaraṃ lokahitassa kārakaṃ

Nirantaraṃ lokahitassa desakaṃ,

Nirantaraṃ lokahitassa cintakaṃ

Namāmi vīraṃ naradammasārathiṃ;

Pañhadhammaviduṃ nāthaṃ guyhadhammappakāsakaṃ,

Namassivāna sambuddhaṃ dhammaṃ sādhuguṇampi ca;

Nāgasenamahātheraṃ piṭakattayakovidaṃ,

Vadivā tampi sirasā pañhadhammappakāsakaṃ;

Milidapañhavivaraṇaṃ madhurathappakāsiniṃ,

Racayissaṃ samāsena taṃ suṇātha samāhitā;

向彼世尊、阿羅漢、正等正覺者禮敬 對世間無間斷利益的實踐者, 對世間無間斷利益的教導者, 對世間無間斷利益的思考者, 我禮敬調伏人天的勇者導師; 對於精通問法、庇護眾生、開顯秘密法義者, 禮敬正覺者及具善德之法; 對於精通三藏的那先大長老, 我亦虔誠頂禮此開顯問法者; 我將簡要編著 《彌林達問題解釋》這一甜美義理的闡明, 請你們專注諦聽;

  1. Tatha pakiṇṇakathavivaraṇaṃ jātakuddharaṇanti dve yevamātikā.

Tatha-

Sambadho ca padañceva padatho padaviggaho

Codanā parihāro』ti chabbidhā athavaṇṇanā』ti;

Vuttattā sambadho tāva veditabbo. So ca yathāvuttājjhāhāravasena duvidho.

Pakiṇṇakathavivaraṇaṃ

Tesu –』milido nāma so rājā …pe… sāgaranti etha ajjhāhārasambadho veditabbo yo』pi milido rājā bhagavato parinibbānato pañcavassasate atikkante rājakule uppanno so rājā milido nāma.

Sāgalāyaṃ puruttame sāgalanāmake uttamanagare rajjaṃ kārento nāgasenatheraṃ upagañchi kiṃ viyā?Ti.

Gaṅgāva yatha sāgaranti āha. Yathā gaṅgā vā yamunādīsu aññatarā vā sāgaraṃ upagañchi tathā upagañchi』ti atho. Va-saddo vetha samuccayatho. Gaṅgā vā』ti vattabbe ākārassa rassattaṃ kavā gaṅgāva iti vuttaṃ. Uppalaṃva yathodake』ti etha vuttasamuccayatho vāsaddo viya.

Āsajja rājā …pe… vidāḷane』ti etha yathāvuttasambadho veditabbo. So ca suviñeñayyo』va. Padanti upasagga nipātanāmaākhyātapadavasena catubbidhaṃ. Tesu nāmapadaṃ sāmaññaguṇa-kittima-opapātika-nāma vasena catubbidhaṃ. Tatha paṭhamakappikamahājanena sammantivā ṭhapitattā mahāsammato』ti rañño nāmaṃ sāmañañanāmaṃ nāma. Dhammakathiko paṃsukuliko vinayadharo tepiṭako saddho pasanno』ti evarūpaṃ guṇato āgataṃ nāmaṃ guṇanāmaṃ nāma. Yampana jātassa kumārassa nāmagahaṇadivase dakkhiṇeyyānaṃ sakkāraṃ kavā samīpe ṭhitā ñātakā kappevā』ayaṃ amuko nāmā』ti nāmaṃ karonti idaṃ kittima nāmaṃ nāma. Yā pana purimapaññatti pacchimapaññattiyaṃ patati, purimavohāro pacchimavohāre seyyathidaṃ purimakappe』pi cado cadoyeva nāma etarahi』pi cado cadoyeva nāma, atīte sūriyo samuddo pathavī pabbatoyeva nāma. Etarahi』pi pabbato pabbatoyeva nāmāti idaṃ opapātikanāmaṃ nāma, idaṃ nāmacatukkaṃ abhidhammapariyāyena vuttaṃ. Saddasathe pana nāmanāma-sabbanāma-samāsanāma-taddhitanāma-kitanāmavasena pañcavidhaṃ vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ idha yathārahaṃ veditabbaṃ. Padatho pana āsajjā』ti pavā. Ṭhānāṭhānagate』ti kāraṇākāraṇagate.

Puthū』ti nānappakāre.

Suttajālasamathitā』ti suttantapiṭakasaṅkhātasuttasamūhena samathitā pathitā, suttaṃ āharivā suttathavisodhanavasena suttajālasodhakā

Nayehi cāti abhidhammavinayādīhi nayehi yuttīhi vā.

Paṇidhāyā cāti abhidhammavinayādīhi nayehi yuttīhi vā.

Paṇidhāyāti attano ñāṇaṃ ṭhapento.

Bhāsayivāna mānasanti attano cittaṃ atisayena punappunaṃ pavattāpanavasena hāsevā

Kaṅkhāṭhānavidāḷane』ti kaṅkhāya vicikicchāya vassā kāraṇabhūtānaṃ avijjādikilesānaṃ dhammānaṃ vidāḷanakāraṇe.

Ayaṃ padatho nāma.

Viggaho pana evaṃ veditabbo?

Yonakasaṅkhātānaṃ milānaṃ ido

Milido.

Sotaṃ patitānaṃ janānaṃ saṃsīdanaṃ rāti ādadātī』ti

Sāgaro, taṃ sāgaraṃ.

Abhidhammavinayesu anupavisanathena ogāḷhā

Abhidhammavinayogāḷhā.

Suttajālassa samathitā

Suttajālasamathitā.

Kaṅkhā ca kaṅkhāṭhānañca kaṅkhāṭhānāni kaṅkhāṭhānānaṃ vidāḷanaṃ

Kaṅkhāṭhānavidāḷanaṃ.

Ayaṃ viggaho.

Imā pañca gāthā kena katā?Ti codanā bhadantabuddhaghosācariyena katā』ti parihāro. Na kevalaṃ pañaca gāthā』va, therarājavacane』pi aññaṃ pubbāparavacanampi tena vuttaṃ.

  1. 同樣,零散語句的解釋和本生經引證這兩者是標題。 "同樣" - 聯繫詞與詞句、詞義、詞的分析、 質疑和解答,這六種便是註釋; 根據所說,首先應當了知聯繫詞。根據上述補充說明,它分為兩種。 零散語句的解釋: 在這些中 - "有一位名叫彌林達的國王...乃至...大海",這裡應當瞭解補充說明的聯繫詞。這位彌林達王生於王族,在佛陀般涅槃后五百年。他是名叫彌林達的國王。 在最勝城娑竭羅(今巴基斯坦信德省塞赫萬城)統治時,他前往拜訪那先長老,如何呢? 他說"就像恒河趨向大海"。意思是:就像恒河或耶摩那河等任何一條河流趨向大海那樣前往。這裡的"或"字表示集合義。"恒河或"本應說成"恒河瓦",但因韻律需要,元音縮短而說成"恒河婆"。就像在"如水中蓮花"中的"或"字表示集合義一樣。 "國王來到...乃至...破除"中,應當按照前述理解聯繫詞。這是很容易理解的。 "詞"根據字首、不變詞、名詞、動詞分為四種。其中名詞又根據通稱、德號、假名、自然名四種分類。其中,由最初人類共同約定而設定的王名"大眾認可者"稱為通稱名。"說法者、糞掃衣者、持律者、三藏師、具信者、凈信者"等這樣由功德而來的名稱稱為德號名。當王子出生時在命名日嚮應供養者行供養后,站在旁邊的親屬們說"這是某某名"而取的名字,這叫做假名。前一個名稱落入后一個名稱,前一個稱呼落入后一個稱呼,例如:前劫中月亮就叫月亮,現在也叫月亮;過去的太陽、海洋、大地、山就叫這些名字,現在的山也叫山 - 這叫做自然名。這四種名稱是依阿毗達磨的方式而說的。但在語法學中說有五種名稱:名詞、代詞、複合詞、後綴詞、分詞。這一切在此都應當按照適當方式來理解。 "詞義"就是:"來到"即是到達。"在正確與錯誤中"即在有因和無因中。 "種種"即各種各樣。 "經網所修習"即由經藏所稱的經典總集所修習、所誦讀,引用經典並依經義清凈的方式而成為經網清凈者。 "以及諸道理"即以阿毗達磨、律等道理或推理。 "專注"即安立自己的智慧。 "使心歡喜"即使自己的心反覆生起殊勝的歡喜。 "破除疑惑處"即破除疑惑、猶豫及其因緣的無明等煩惱法。 這就是詞義。 詞的分析應當這樣理解: 屬於希臘人的彌蘭,他是其王,故為彌林達。 接受流入的眾生不令沉沒,故為大海,趨向彼大海。 以深入義理之意趣深入阿毗達磨與律,故為"深入阿毗達磨與律者"。 經網的修習者,故為"經網所修習"。 疑惑和疑惑處即為諸疑惑處,疑惑處的破除即為破除疑惑處。 這就是詞的分析。 這五個偈頌是誰造的?這是質疑。是尊者覺音阿阇黎所造的,這是解答。不僅是這五個偈頌,在長老與國王的對話中其他前後文也是他所說的。

Tesu sambadhanaye–

『Ekakhyāto padaccayo siyā vākyaṃ sakārako』ti ca

『Yena yassa hi sambadho dūraṭṭhampi ca tassa taṃ,

Athato asamānānaṃ āsannattaṃ akāraṇaṃnti ca;

『Nānattā sati yā nānā-kriyā hoti yathārahaṃ,

Ekakriyāya channantu nathi kārakatā sadā』;

『Vohāravisayo saddo』nekathaparamathato,

Buddhivikappato catho tassatho』ti pavuccati;

Tīṇī』pi lakkhaṇāni sallakkhevā yathā atho ca sabhāvo ca labbhati, tathā saddappayogo kātabbo. Saddappayogena hi atthasabhāvā anuvattitabbā, na atthasabhāvehi saddappayogo api ca ācariyā nānāraṭṭhesu ṭhitā attano attano raṭṭhavohārānurūpena saddappayogassa athaṃ vadanti. Idha amhākaṃ biṅgaraṭṭhe siliṭṭhavohārānurūpena saddappayogassa atho vattabbo. Yathā vacanaṃ siliṭṭhaṃ hoti kulaputtānañca hadayaṃ pavisati tathā vattabbo kathaṃ? Yadi paṭhamā kattā hoti, dutiyā kammaṃ savisesanaṃ paṭhamantakattaṃ vavā kriyāpadaṃ vattabbaṃ. Kriyāpadaṃ vavā savisesanaṃ dutiyantakammaṃ vattabbaṃ. Yadi savisesanaṃ paṭhamantapadaṃ kammaṃ hoti taṃ tassa visesanañca vavā tatiyantakattā vattabbo. Taṃ vavā kriyāpadaṃ vattabbanti.

Padatho pana –

『Athappakāraṇā liṅgā ojaññā (?) Desakālato;

Saddathā vibhajīyanti; Na saddāyeva kevalā』ti ca;

『Parabhāvapathāpekkhaṃ sa-amādi tu kārakaṃ,

Paccayassa sadhātussa athabhutantu sādhananti ca;

『Dhātu saddo kriyāvācī paccayo sādhanavācako,

Athassa vācakaṃ liṅgaṃ vibhatti athajotakā;』

Ti ca lakkhaṇāni sallakkhevā ekekapadassa athaviggaho vattabbo.

Pada viggaho pana-

『Dhāvatho hi siyā hetu - paccayatho siyā phalaṃ,

Dvinnaṃ jānanathañca iti saddo payujjate;

Sabbavākye kriyāsaddo itisaddo ca hoti hi;

Kriyābyuppatti nimittaṃ itisaddena dīpitanti,

Ādīni lakkhaṇāni sallakkhevā vattabbo;

Ayaṃ amhehi vutto saddappayogaathappayogo yojanānaṃ nayo sabbatha upakāro kulaputtehi uggahetabbo sallakkhetabboyeva.

Ito paraṃ yaṃ athato ca rūpato ca apākaṭaṃ, taṃyeva vaṇṇayissāma.

Suvibhatta-vīthi-caccara-catukka-siṅghāṭakanni suvibhattā rathikāsaṅkhātā vīthi caccarasaṅkhātā catukkā maggasadhisaṅkhātā siṅghāṭakā ethāti suvivibhattavīthicaccaracatukkasiṅghāṭaṃ. Vuttañhetaṃ abhidhānappadīpikāyaṃ;

『『Racchā ca visikhā vuttā raṭikā vīthi cāpyatha

Vyuho racchā anibbiddhā nibbiddhā tu pathaddhi ca,

Catukkaṃ caccare magga-sadhi-siṅghāṭakambhave』』ti;

Kāsika-koṭumbarakādi - nānāvidhavathāpaṇasampannanti etha mahagghavathaṃ kāsikaṃ kāsikaraṭṭhe vā uppannaṃ kāsikaṃ. Koṭumbaradese jātaṃ vathaṃ koṭumbaraṃ. Ādisaddena khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅganti. Dhavalavathāni ca khomassa anulomabhutaṃ dukulaṃ koseyyassa anulomabhutāni pattunnapaṭṭa-somāra-cīnaja vathāni ca saṅgaṇhāti. Vuttañhetaṃ khuddakasikkhāgathe?

Dukūlañceva pattunna - pattaṃ somāracīnajaṃ iddhijaṃ devadinnañca tassa tassānulomakanti.

Tassa ṭīkāyañca』vākamayattā dukulā sāṇassa anulomakehi katasuttamayattā pattuṇṇapaṭṭa-somāracīnavathāni koseyyassa anulomāni iddhijadevadinnavathāni channaṃ vathānaṃ anulomāni tesaṃ aññataramayattā』ti vuttaṃ.

在這些聯繫詞的方法中 - "一個動詞和詞尾,加上施動者即成句子" 以及"凡是與某物有聯繫,即使遠處的也與其相屬, 而無關之物的接近,則不成為原因" "當有差異性時,各種不同的動作按其適當性而生, 而被單一動作覆蓋時,則永遠不存在作者性" "語言是約定俗成的領域,從究竟義來說有多種含義, 又從概念分別來說,其義如是稱說" 應當觀察這三種特相,如何獲得意義和自性,就應當如何運用語詞。因為應當以語詞的運用來隨順意義的自性,而不是以意義的自性來隨順語詞的運用。而且,住在不同地區的老師們依照各自地區的語言習慣來說明語詞運用的意義。在這裡,我們應當依照賓伽羅國優雅語言的習慣來說明語詞運用的意義。應當如何說才能使語言優雅並能進入善男子的心?如果第一格是作者,第二格是帶修飾語的受事,應當說帶修飾語的第一格作者或動詞。或者應當說動詞或帶修飾語的第二格受事。如果帶修飾語的第一格詞是受事,應當說它的修飾語或第三格作者。或者應當說動詞。 詞義則是 - "依義的種類、性別、明晰性、地點、時間, 來區分詞義,而不僅僅依據語詞" "施動者是期望其他事物產生的,帶有'sa'等字首, 而工具則是與語根相關的、已成為義的能成就者" "語根表示動作,詞尾表示工具, 詞性表示義,變化表示意義" 應當觀察這些特相來說明每個詞的義和分析。 詞的分析則是 - "語根義可能是因,詞尾義可能是果, 了知二者義,因此詞被運用; 在一切句子中都有動詞和'iti'(引號); 以'iti'字來顯示動作生起的原因" 應當觀察這些等特相來說明。 這是我們所說的語詞運用、意義運用和組合的方法,善男子們應當在一切處掌握和觀察其有用性。 從此以後,我們只解釋在意義和形式上不明顯的部分。 "劃分良好的街道、廣場、四衢、三岔路"是指劃分良好的街道、稱為廣場的場所、稱為四衢的道路、稱為三岔路的路口。這在《名義燈》中說: "街道也稱為'racchā'和'visikhā', 又稱為'raṭikā'和'vīthi', 未貫通的街道稱為'vyūha', 貫通的稱為'pathaddhi', 四衢處為廣場,道路會合處為三岔路" "迦尸、拘噸跋等各種布料店"中,迦尸指高價布料,或在迦尸國生產的布料。拘噸跋指在拘噸跋地區生產的布料。"等"字包括亞麻布、棉布、絲綢、毛毯、麻布、大麻布。白色布料包括與亞麻相似的細麻布,與絲綢相似的帕頓那布、阿摩羅布、支那布。這在《小學》偈頌中說: "細麻布和帕頓那布、 阿摩羅布、支那布, 神變所成和天賜, 這些都是相似品。" 在其註釋中說:"因為是樹皮所製,細麻布與麻布相似;因為是用特製的線所制,帕頓那布、阿摩羅布、支那布與絲綢相似;神變所成和天賜的布料與六種布料相似,因為是由其中任一種所制。"

Tatha milidapañho lakkhaṇapañho vimaticchedanapañho』ti duvidho』ti etha dhammānaṃ lakkhaṇapucchanavasena pavatto pañho lakkhaṇapañehā.Dhammānaṃ lakkhaṇapañho』ti kathaci likhitaṃ. Ṭhānuppantikapaṭihāno』ti tasmiṃ tasmiṃ gambhīrathavicāraṇakāle kattabbakiccasaṅkhāte ṭhāne uppatti uppajjanaṃ ṭhānuppatti sā assa athiti ṭhānuppattikaṃ. Ārammaṇe paṭibhātīti paṭibhānaṃ, ñāṇaṃ. Ṭhānuppattikaṃ paṭibhānaṃ yassa so ṭhānuppattikapaṭibhāno.

Paṭibalo atītānāgatapaccuppannānanti etha athānaṃ jānitunti pāṭhaseso kātabbo soyeva vā pāṭho. Tatha ahaṃ atītabhave dinnadāno rakkhitasīlo bhāvitabhāvano katakalyāṇo idāni ñāṇasampanno dhanavā yasavā』ti atītathaṃ jānituṃ paṭibalo idāni mayā dānādi puññaṃ kattabbaṃ sampatti bhavato. Sampatti bhave uppajjivā sukhī huvā parinibbāyissāmī』ti. Evaṃ paccuppannaanāgatathe jānituṃ paṭibalo nāma.

Samantayogavidhānakiriyānaṃ karaṇakāle』ti yuñjitabbo yogo. Samantato sabbato sabbakāle yogo sabbakālesu sabbakattabbakammānaṃ vidahanaṃ vidhānaṃ nāma. Idañcidañca karissāmi, imasmiṃ kate idaṃ bhavissatī』ti pubbabhāge upāyena kattabbavidhānaṃ kiriyā nāma karaṇakāleyeva labbhati. Pubbabhāge ca karaṇakāle ca nisammakārīti adhippāyo.

Seyyathīdanti yāni sathāni tena uggahitāni tāni seyyathidaṃ vibhajissāmīti atho anekathato mahanidānasuttavaṇṇanāyañca evamevatho vutto』 seyyathidaṃ katamānī』ti keci vadanti. Taṃ』katame pañcupādānakkhadhā? Seyyathidaṃ? Rūpūpādānakkhadho』tiādinā nayena sameti. Tesu ca ekūnavīsatisathesu.

Sutīti etha suyyate dhammo etāyāti suti, vedo.

Sammutīti saddagantho. Sesā saṅkhyādayopi ca kattuyonakattā bāhira sathesu yadi dissanti te sugahetabbā yevāti.

Bhattavissaggakaraṇathāyāti bhattakiccakaraṇathāya.

Sakiṃ evaṃ cakkhuṃ udapādīti atītabhave tīsu vedesu paricayasatiñāṇabalena sakimeva ekuggahaṇavārameva cakkhu veduggahañāṇacakkhu udapādi. Bahutaraṃ avacāpevā ekavārameva vadāpevā dhāretuṃ asakkontassa ñāṇacakkhu udapādīti adhippāyo.

Ācariyassa anuyogaṃ davā』ti』ācariya, tumhehi yaṃ yaṃ icchatha, taṃ taṃ maṃ pucchatha, ahaṃ vissajessāmi. Byākātuṃ asakkontassa me ācikkhathā』ti ācariyassa attano anuyogaṃ anuyuñjanaṃ codanaṃ davā. Ekacco hi anuyogaṃ dātuṃ sakkoti byākātuṃ pana na sakkoti. Nāgasenadārako pana tadubhayampi kātuṃ sakkotiyeva.

Dhammacakkhuṃ udapādīti』yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammantidhammacakkhu sotāpattimaggañāṇaṃ nibbānārammaṇaṃ huvā evaṃ uppajjanākārena udapādiyaṃ kiñci saṅkhataṃ dhammajātaṃ samudayadhammaṃ uppajjanasabhāvaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammaṃ, sabbaṃ taṃ dhammajātaṃ nirujjhanasabhāvaṃ aniccaṃ khayavayadhammanti udapādi. Kasmā nibbānārammaṇaṃyeva maggañāṇameva udapādī?Ti. Tappaṭicchādakamohadhakāraṃ viddhaṃsevā uppannattā.

(Dosinā) dositāti vattabbe takārassa takāraṃ kavā dosinā』ti vuttaṃ.

Rathaṃ āruyhā』ti etha sāmikaṃ ramayatīti ratho』ti viggaho kātabbo.

Rājaratho nāma sabbaratanavicitto icchitabbo.

(Vayahaṃ) vahantī etenāti vayahaṃ uparimaṇḍapasadisapadaracchannasabbamālāguṇṭhimaṃ vā chādevāti aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena katasakaṭaṃ vayhaṃ nāma.

同樣,彌林達問題分為相問和斷疑問兩種,其中依據諸法的相而提出的問題稱為相問。有些記載說是"諸法的相問"。"具有適時智慧"是指在探討深奧義理時,對於在每個應當做事的情況中所生起的事,具有智慧。"適時"指在那個那個處所生起,具有這種意思稱為適時的。"智慧"是指在所緣上顯現的智慧。具有適時的智慧者稱為具適時智慧者。 "能夠[了知]過去、未來、現在"這裡應補充"了知義理"這些詞,或者就是這樣的原文。同樣,"我在過去世佈施、持戒、修習、行善,現在具足智慧、富有、有名聲",能夠了知過去義。"現在我應當行佈施等功德,在善趣出生,快樂地活著直到般涅槃",這樣能夠了知現在和未來義。 "在全面修習、安排、實行時"指應當修習的修習。"全面"即一切、一切時。"安排"即在一切時對一切應做之事的安排。"實行"是指"我將做這個那個,做了這個之後將會如此",這樣在前行階段以方便來做的安排,只在實行時才獲得。意思是在前行階段和實行時都經過深思而行。 "即是"的意思是"我將分析他所學習的那些論"。從多義來看,在《大因經》註釋中也是這樣解釋的。有些人說是"即是什麼?"這與"什麼是五取蘊?即是:色取蘊"等的方式相符。在那十九種論中。 "吠陀"是指由此而聽聞法,即吠陀。 "傳統"指語法論。其餘的算術等,如果在外道論中見到希臘作者所著的,也應當好好掌握。 "爲了進行用餐"即爲了進行飲食事務。 "一次眼睛就生起"即因為前世對三吠陀有修習的念智力量,一次、一次領會就生起了吠陀理解的智眼。意思是對於不能記住很多、只能說一次的人,智眼生起。 "給予老師質問"即"老師,你們想問什麼就問我什麼,我會回答。如果我不能解答,請教導我",這樣給予老師對自己的質問、追問、詰問。有些人能夠給予質問但不能解答。但那先童子兩者都能做到。 "法眼生起"即"凡是集起法,一切都是滅法",這樣法眼——緣取涅槃的入流道智以這樣的生起方式而生起。凡是任何有為的法類是集起法、有生起自性,一切那些法類都是滅法、都有滅盡衰敗的無常自性,如此生起。為什麼只生起緣取涅槃的道智?因為生起時破除了覆蓋它的愚癡黑暗。 "明月"本應說成"dositā",但將"t"音變成"t"音而說成"dosinā"。 "乘上馬車"這裡應當作詞的分析:"使主人歡喜故為車"。 "王車"應當理解為以一切珍寶裝飾的。 "轎子"是指"由此而運載",即如註釋書中所說的具有上部遮蓋、像宮殿一樣、以一切花環裝飾或覆蓋的車輛稱為轎子。

Sadamānikā』ti ubhosu passesu suvaṇṇarajatādimayā gopānasiyo davā garuḷapakkhakanayena sadamānikā』ti aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena kato yānaviseso vayhādidvayaṃ cekathāya idhānītaṃ

Tithakaro』ti』uggaho savaṇaṃ pucchā kathanaṃ dhāraṇaṃ iti pañcadhammavaseneva tithavāso pavuccatī』ti evaṃ vutte tithavāse patiṭṭhāya pare ca patiṭṭhāpevā piṭakattayatithachekakaraṇena dhammatithaṅkaro.

Nipuṇo』ti badhādīsu upajānanasamatho.

Visārado』ti parisāsu bhayarahito.

Sāmayiko』ti desajabhāsāsaṅkhātasamayakusalo sakasamayasamayantaracchekañāṇavanto.

Paṭibhāṇo』ti kalyāṇavākya saṅkhyātapaṭibhāṇavanto.

Medhāvīti dhammojapaññāya medhāvī. Dhammojapaññā nāya ñānagato paṇḍito』kiṃ sutaṃ kiṃ vā suṇāmi, kiṃ kusalaṃ gavesinti』 yāya vicāreti sā dhammojapaññā nāma.

Āyasmāpi kho nāgaseno paṭisammodi…pe… ārādhesiti yeneva sammodaniyavacanena thero rañeñā milidassa cittaṃ ārādhesi tosesi teneva sammodanīyavacanena raññā saddhiṃ paṭisammodīti yojanā.

Ñāyāmīti ñāto pākaṭo homi.

Api ca kho mahārāja …pe… nāgaseno』ti yaṃ idaṃnāgaseno』ti nāmaṃ esā saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṃ hotīti yojanā.

(Saṅkhā) etha ca saṅkhāyatīti saṅkhā. Saṅkathiyatīti atho kinti saṅkathiyati? Parassāti attā』ti bhavo』ti poso』ti puggalo』ti naro』ti māṇavo』ti tisso』ti datto』ti mañcapīṭhaṃ bhisibimbo hananti vihāro pariveṇaṃ dvāraṃ vātapānanti. Evaṃ anekehi ākārehi saṅkathīyatiti saṅkhā.

Samaññā sammā ñāyatīti kinti ñāyatī?Ti. Ahanti mamanti…pe… dvāraṃ vātapānanti sammā ñāyatīti samaññā.

(Paññatti) paññāpīyatīti paññatti.

(Vohāro). Kinti paññāpīyatīti…pe… voharīyatīti vohāro. Kinni voharīyatiti. Ahanti mamanti…pe… dvāraṃ vātapātanti voharīyatīti vohāro. Imehi catuhi saṅkhāādīhi padehī nāmapaññattiyeva adhippetā nāmamattanti dassanato.

Sace vaṃ mahārāja paṇḍitavādā sallapissasīti vaṃ sace mayā saddhiṃ paṇḍitānaṃ sallāpena.

Āveṭhanampi kayirati nibbeṭhanampi kayiratī』ti pañhapūcchanavasena veṭhanaṃ paṇḍitehi kayirati pañhavissajjanavasena veṭhanaṃ paṇḍitehi kayirati pañhavissajjanavasena nibbeṭhanampi kayirati.

Niggaho』pi kayiratī』ti nāgasenathero musābhaṇatītiādinā niggahanayena aññapaṇḍitānaṃ niggahaṇavacanaṃ aññapaṇḍitehi kayirati. Api ca kathāvathuppakaraṇe āgato sabbaniggaho niggahoyeva.

Paṭikkamampī』ti vaṃ mahārāja』rājā milido jambudīpe aggarājā kasmā musā bhaṇasī』tiādinā paṭikkamampi kayirati.

Viseso 『pīti』sampannaṃ munino cittaṃ, 『kammanā byattattena ca vijjācaraṇasampannaṃ dhammagatānaṃ pasaṃsatī』tiādinā guṇapasaṃsanasaṅkhāta viseso. Idha pana kallo』si bhante』tiādi paṭiggahaṇaviseso』ti』sampannaṃ munino cittaṃ…pe… dhammagatānaṃ anumodasī』tiādinā guṇapasaṃsanasaṅkhāto paṭiggahaṇaviseso. Idha pana sādhu kho vaṃ mahārāja rathaṃ jānāsī』tiādi. Ekaṃ vathuṃ paṭijānantīti kalyāṇamaṇiādikaṃ aññataraṃ ekaṃ vathuṃ kalyāṇaṃ vā athi nathiti paṭijānanti paṭhamadivase tayo pañhā raññā pucchitā nāmapaññattipañho sattavassikapañho vīmaṃsanapañho.

車蓋指如註釋書中所說,在兩邊安置黃金、白銀等材質的椽木,以金翅鳥翅膀樣式製成的特種車輛。轎子等兩種車輛在一處被引入這裡。 "持論者"指如所說"依靠領受、聽聞、問、說、記持這五法而稱為論住",這樣安住于論住並使他人安住,通過善巧於三藏論而成為法論者。 "精細"指在約束等方面能夠善巧了知。 "自信"指在眾會中無所畏懼。 "通達世論"指善巧于稱為地方語言的世俗,具有通曉自宗和他宗的智慧。 "具辯才"指具有稱為善語的辯才。 "有智慧"指具有法光明智慧的智者。法光明智慧即智者以"我已聽聞什麼?我將聽聞什麼?我尋求什麼善法?"這樣的智慧來思維。 "尊者那先也互相問候...乃至...使之歡喜",意思是:長老以那同樣的問候語使彌林達王的心歡喜,以那同樣的問候語與國王互相問候。 "我為人所知"即我被人所知、明顯。 "而且大王...乃至...那先",意思是:這個"那先"之名是約定、共稱、施設、言說、僅是名字而已。 (約定)這裡"約定"是指被約定。如何被約定?作為"他"、"我"、"有"、"人"、"補特伽羅"、"男人"、"青年"、"帝須"、"達多"、"床"、"椅"、"墊子"、"形象"、"精舍"、"庭院"、"門"、"窗"等,以多種方式被約定,故為約定。 共稱是指被正確了知。如何被了知?"我"、"我的"...乃至..."門"、"窗"被正確了知,故為共稱。 (施設)被施設故為施設。 (言說)如何被施設...乃至...被言說故為言說。如何被言說?"我"、"我的"...乃至..."門"、"窗"被言說,故為言說。由這四個約定等詞,僅是表示名稱的施設,因為顯示"僅是名字"。 "大王,如果你要以智者之語對話"即如果你要與我進行智者的對話。 "會有纏繞也會有解脫"即依問題提問的方式由智者作纏繞,依問題解答的方式作解脫。 "會有折伏"即以"那先長老說妄語"等折伏方式,其他智者對其他智者作出折伏的言語。而且在《論事》論中所說的一切折伏就是折伏。 "也會有退卻"即"大王,閻浮提最勝王彌林達為何說妄語"等,也會作退卻。 "也有殊勝"即"圓滿是牟尼心,以業和辯才,具足明行,讚歎法行者"等稱為讚歎功德的殊勝。在這裡則是"尊者,你善巧"等接受的殊勝。這裡則是"善哉大王,你知道車"等。 "承認一事"即承認善寶等任一事物是善或不善。第一天國王問了三個問題:名稱施設問、七歲童子問、考驗問。

Bhante nāgasena pucchissāmīti …pe… kimpana mahārāja tayā pucchitanti tatiyo vīmaṃsanapañho ṭhānuppattikapaṭihānajānanathāya vīmaṃsanavasena pucchitattā vimaṃsanapañho nāma. Tatha』pucchito me bhante』ti idaṃ raññā attanā heṭṭhā pucchite dve pañhe sadhāya vuttaṃ.

Vissajjitaṃ me』ti idampi therena attanā heṭṭhā vissajjite dve pañhe sadhāya vuttaṃ.

Nāgaseno nāgaseno』ti sajjhāyaṃ karonto pakkāmīti raññā nāgasenathere bahumānagāravo kato』ti dīpetuṃ buddhaghosācariyena vuttaṃ agāravo hi puggalo garuṭṭhāniyaṃ puggalaṃ disvāpi suvāpi jānivāpi apassanto asuṇanto ajānanto viya hotīti. Tatrāyaṃ vacanatho? Āguṃ pāpaṃ na karotīti nāgo. Senti sayanti etena vādapaccathikā janāti seno nāgo ca so seno cāti nāgaseno sāmaññādīsu catusu nāmesu idaṃ kittimanāmaṃ.

Suṭṭhu thero ababhanumodīti』sādhu suṭṭhu』ti vacanena. Antarāmagge pucchito anathakālapañho.

Katametha nāgaseno』ti katamo dhammo etasmiṃ vacane nāgaseno nāma hotīti pucchi.

Jīvo』ti jīvabhuto vāyo.

Assāsapassāsā nāmete kāyasaṅkhāro』ti thero abhidhammakathaṃ akāsīti iminā anantakāyassa ete anto-pavisana-bahi-nikkhamatavātā assāsapassasā nāma karajakāyena abhisaṅkharīyanti, tasmā kāyasaṅkhārā ca honti, teneva jīvena nāgaseno nāgaseno』ti iminā nāmamattaṃ gaṇhāti na puggalo jīvo gahetabbo』ti thero abhidhammakathaṃ akāsi.

Upāsakattaṃ pavedesī』ti attasanniyyātanena sissabhāvūpagamanena paṇipātena samādānenāti catusu saraṇagamanūpāyesu samādānena ratanattayassa ca therassa ca upāsakabhāvaṃ, buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi, tañca saraṇaṃ gacchāmi, upāsakaṃ maṃ dhārehi ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Anantakāyapañho catutho.

Kimhi hoti kathāsallāpo』ti kimhi kāraṇe nimittabhute kathāsallāpo hoti. Kimpayojano kathāsallāpo』ti adhippāyo idaṃ rañañā kimathāya vuttaṃ? Anuyogadānathāya ceva pucchanassa okāsadāpanathāya cāti ñātabbaṃ.

Athena mayaṃ mahārāja athikā athena hotu kathāsallapo』ti iminā thero rañño anuyogañceva okāsañca deti tatha athenā』ti.

』Atho payojano saddā』bhidheyya vuddhiyaṃ dhane,

Vathamhi kāraṇe nāse hite pacchimapabbate』ti;

Evaṃ vuttesu athesu idha payojanañca hitañca labbhati. Tesu lokiyalokuttaraphalaṃ payojanaṃ nāma, sāsanavuddhi vā. Yathicchitaphalanipphādāno hinoti pavattatīti hitaṃ. Dānasīlādilokiyalokuttarakāraṇaṃ.

Kintī』ti kimhi asaṅkhatadhātusaṅkhāte nibbāne phalasaṅkhāte nibbāne idaṃ paccuppannadukkhaṃ nirujjheyya.

Anupādāparinibbānanti arahattaphalasaṅkhātaṃ anupādāparinibbānaṃ. Nibbānañhi duvidhaṃ apaccayaparinibbānaṃ anupādāparinibbānanti. Tesu avijjādipaccayarahitattā asaṅkhatadhātu apaccaya-parinibbānaṃ nāma. Kilesasaṅkhata-parinibbānasaṅkhātaṃ upādāna rahitattā arahattaphalaṃ anupādāparinibbānaṃ nāma.

Rājābhinītā』ti rājūhi pīḷitā rājabhītā vā.

Iṇaṭṭā』ti iṇena pīḷitā.

Kallo』sīti byākaraṇa ñāṇena cheko』si, aṅguttaraṭīkāyaṃ』 byākaraṇe samatho』. Paṭibalo』tipi vattuṃ vaṭṭati yevāti.

Pabbajjāpañho pañcamo.

Sopādāno』ti sakileso.

Paṭisadahanapañho chaṭṭho.

尊者那先,我將提問...乃至...大王,你問了什麼"是第三個考驗問,因為是爲了了知具適時智慧而以考驗方式提問,故稱為考驗問。同樣,"尊者,我已問"這是國王指自己前面所問的兩個問題而說的。 "我已回答"這也是長老指自己前面已回答的兩個問題而說的。 "那先,那先"邊誦唸邊離去,這是覺音阿阇黎為顯示國王對那先長老生起尊重恭敬而說的。因為不恭敬的人即使看見、聽見、知道應尊重的人,也像是沒看見、沒聽見、不知道一樣。這裡的詞義是:不造惡業故為"那伽"(龍)。由此使論敵沉默故為"色那",既是那伽又是色那,故為那先。在通稱等四種名字中,這是假名。 "長老非常隨喜"即以"善哉,甚善"等語。在路中間被問不當時機的問題。 "什麼是那先"即問在這言語中什麼法稱為那先。 "命"即生命之風。 "入息出息名為身行"這是長老作阿毗達磨之談,由此表明這些進入無邊身體、出來的氣息名為入息出息,由所生身體所造作,因此是身行,以那個命而取"那先,那先"這僅是名字,不應執取補特伽羅、命。長老作了阿毗達磨之談。 "表明優婆塞身份"即以自我付託、成為弟子、禮拜、受持這四種皈依方式中的受持,表明對三寶和長老的優婆塞身份:"我皈依佛,我皈依法,我皈依僧,我皈依你,請你記住我是優婆塞,從今日起乃至命終皈依。" 第四無邊身體問。 "在什麼上有談話"即以什麼因緣為基礎而有談話。意思是"以什麼為目的而有談話"。這是國王為什麼而說?應知是爲了給予問難和給予提問的機會。 "大王,若我們為義而來,就讓談話爲了義"由此長老給予國王問難和機會。這裡"義": "義用於目的、聲音、所詮、 增長、財富、衣物、因緣、 破壞、利益、最後之山" 在如是所說的諸義中,這裡獲得目的和利益。其中,世間出世間之果稱為目的,或教法的增長。如所愿之果的成就而轉起稱為利益。佈施、持戒等世間出世間的因。 "如何"即如何在稱為無為界的涅槃、稱為果的涅槃中,這現在的苦滅盡。 "無取般涅槃"即稱為阿羅漢果的無取般涅槃。涅槃有兩種:無緣般涅槃和無取般涅槃。其中,因為沒有無明等緣,無為界稱為無緣般涅槃。因為沒有稱為煩惱所作的般涅槃之取,阿羅漢果稱為無取般涅槃。 "王所逼迫"即被諸王壓迫或害怕國王。 "負債者"即被債務所壓迫。 "你善巧"即你在解說智上善巧。在《增支部》註釋中說"善巧于解說"。說"有能力"也是可以的。 第五齣家問。 "有取"即有煩惱。 第六確信問。

Yoniso manasikārenāti aniccaṃ dukkhanti upāyena pathena sāraṇalakkhaṇena ārammaṇapaṭipādakamanasikārena.

Manasikārapañho sattamo.

Ussahanalakkhaṇe』ti sampayuttānaṃ ārammaṇe saṃyojanavasena ussahanalakkhaṇe gaṇhanalakkhaṇe vā.

Manasikāralakkhaṇapañho aṭṭhamo.

Yo sīlakkhadho varapātimokkhiyo』ti yo pātimokkhasīlasaṃvarasaṅkhāto buddhuppādeyeva uppanno sīlaguṇo sayaṃ patiṭṭhāti iduyādīnaṃ ekadasannaṃ kusaladhammānaṃ nissayākārena nissayapaccayo ceva balavakāraṇaṭṭhena upanissayo ca pathavī iva sattānaṃ patiṭṭhā.

Sīlapatiṭṭhānalakkhaṇapañho navamo.

Aññesaṃ cittaṃ vimuttaṃ passivā』ti aññesaṃ ariyānaṃ sotāpattiphalādike phale visesena adhimuttaṃ pakkhadantaṃ ñāṇacakkhunā passivā.

Saddhālakkhaṇapañho dasamo.

Sabbe kusalā dhammā』ti sabbe lokiyakusaladhammā uppannā na parihāyanti.

Vīriyalakkhaṇapañho ekādasamo.

Apilāpanalakkhaṇo』ti ārammaṇe anupavisanaṭṭhena ogāhanalakkhaṇo sappaṭibhāgadhammo』ti paṭibhāgena paccathikena saha vattantīti sappaṭibhāgā sukko ca kaṇhapaṭibhāgena sappaṭibhāgo.

Kaṇhasukkasappaṭibhāge』ti īdisapāṭho yadi athi sudaroyeva.

Apilāpetīti anupavisanaṭṭhena ogāhati.

Hitāhitānaṃ dhammānaṃ gatiyo』ti kusalākusalānaṃ dhammānaṃ iṭṭhāniṭṭha-vipākadānabhāva-saṃkhāta-nipphattiyo.

Sabbathakanti sabbakicce niyuttaṃ sabbalīnudhaccesu icchitabbaṃ vā.

Satilakkhaṇapañho dvādasamo.

Tappamukhā』vāti rājappadhānā iva.

Samādhipañho terasamo.

Yo uppajjati so eva so』ti yo pathaviphassādiparamathadhammo uppajjati, so uppannapubbadhammo eva.

Paññālakkhaṇapañho cuddasamo.

Nānā-ekakiccakaraṇapañho paṇṇarasamo.

Paṇṇarasapañhavanto paṭhamavaggo samatto.

Vaṃ pana bhante evaṃ vutte kiṃ vadeyyāsī』ti yadā vaṃ daharo taruṇo mado uttānaseyyako ahosi soyeva vaṃ etarahi mahanto』ti imasmiṃ vacane mayā ca kenavidha pucchanavasena vutte vaṃ kiṃ vadeyyāsīti yojanā.

Dutiyavagge pana dhammasantatipañho paṭhamo.

Na paṭisadahanajānanapañho dutiyo.

Sakiccayanti attano visayobhāsanakiccaṃ.

Ālimpanaṃ vijjhāpetunti aggiṃ nibbāpetuṃ

Paññānirujjhanapañho tatiyo.

Nibbisaṃ bhatako yathā』ti yathā bhatako bhatakakammaṃ kavā lakkhaṃ nibbisaṃ nibbisanto labhanto dukkhaṃ jīvituṃ nābhinadati maraṇañca nābhinadati maraṇakālaṃ āgameti, evamevāhaṃ kālaṃ maraṇakālaṃ paṭikaṅkhāmi āgamemīti adhippāyo.

Parīnibbānapañho catutho.

通過如理作意即通過"無常、苦"等方法、道路、憶念相、引導所緣的作意。 第七作意問。 在精進相中即在相應法對所緣以繫縛方式的精進相或執取相中。 第八作意相問。 最勝波羅提木叉戒蘊即僅在佛陀出現時生起的波羅提木叉戒律儀所稱的戒德,它自身安立,成為信等十一種善法的依止,以依止行相為依止緣,以增強作用為親依止,如大地為眾生的依止。 第九戒立足相問。 見其他人心解脫即以智眼見到其他聖者在預流果等果位上特別勝解、趨向。 第十信相問。 一切善法即一切世間善法生起不退失。 第十一精進相問。 不沉沒相即以進入所緣之義為沉入相。有對立法即與對立、對抗一起運作故為有對立,如白以黑為對立而有對立。 如果有"黑白對立"這樣的讀法也很好。 不沉沒即以進入義而沉入。 有益無益諸法的趣向即善不善法稱為給予可意不可意果報的成就。 一切處即投入一切事業,或在一切昏沉掉舉中所希求。 第十二念相問。 以彼為首即如以王為首。 第十三定問。 所生起的即是那個即所生起的地大觸等勝義法,即是那個曾經生起的法。 第十四慧相問。 第十五種種一事問。 含有十五問的第一品完結。 尊者,如果這樣說你會說什麼即當你說"你過去是嬰兒、幼童、仰臥者,現在就是這個長大的你"這句話時,我以某種方式提問時你會說什麼,這是結構。 在第二品中第一是法相續問。 第二是不確信了知問。 自業即自己的領域照明之業。 塗抹、撲滅即撲滅火。 第三是慧滅問。 如傭工無餘即如傭工做完傭工后,獲得完整的工資,不樂於痛苦生活,也不樂於死亡,等待死亡之時,同樣我也期待、等待死亡時節,這是意思。 第四是般涅槃問。

Yadi kusalā na dukkhā』ti sukhā vedanā kusalā yadi siyā sā kusalā vedanā na dukkhabhūtā.Yadi siyā sā kusalā na hoti. Kusalaṃ dukkhanti na upapajjatī』ti kusalaṃ dukkhabhutanti vacanaṃ na upapajjatīti vattuṃ na yujjati. Kusalaṃ dukkhaṃ na. Aññamaññapaccanīkattā』ti rañño adhippāyo. Sabhāvo pana evaṃ na hoti. Kusalā hi sukhā vedanā saṅkhāradukkhena vipariṇāmadukkhena』pi dukkhā. Nekkhammanissitadomanassasaṅkhātadukkhā』pi anavajjaṭṭhena kusalā siyāti thero pana mayi rājānaṃ ayoguḷahimapiṇḍapañhaṃ pucchante taṃ rājā micchā byākarissati. Tasmiṃ dosaṃ āropessāmi. Rājā taṃ micchā byākarissati. Tasmiṃ dosaṃ āropessāmi. Rājā taṃ harituṃ asakkonto maṃ athajappanaṃ yācissati. Atha rājātaṃ sabhāvathaṃ saññāpessāmīti manvā taṃ kimmaññasi mahārājā』tiādimāha. Kinnu kho mahārāja ubho』pi te daheyyunti imasmiṃ pucchāvacane therena vutte rājā sītuṇhasamaññātā tejodhātu』ti sutattā sītahimapiṇḍassa kharakhādanabhāvañca sadhāya dhātunaṃ ussadabhāvajānanañāṇato virujjhivā』āma bhante ubho』pi te daheyyunti viruddhapaṭivacanaṃ adāsi.

Na hi bhante』ti rañño avajānanapaṭikkhapanaṃ.

Ajānāhi niggahanti theravacanaṃ. Yasmā te purimāya』āmā』ti paṭiññāya pacchimā』na hi bhante』ti paṭiññā pacchimāya ca purimā na sadhiyatī. Tasmā vaṃ niggahaṃ patto. Vaṃ niggahaṃ dosaṃ aparādhaṃ sampiṭicchāhī』ti atho. Idāni ubhinnaṃ tattābhāvadassanavasena ubhinnaṃ sītalābhāvadassanavasena ca taṃ niggahaṃ pākaṭaṃ karonto yadi tattaṃ dahatī』tiādimāha.

Tatha– 『yadi tattaṃ dahatī』ti sace ubhinnaṃ tattatā dahati. Yadi tattaṃ dahatī』ti ca ṭhapanavacanaṃ.

Na ca te ubho』ti dosāropanavacanaṃ.

Tena na uppajjatī』ti tena tasmiṃ ubhinnaṃ uṇhabhāvakāraṇā ubho』pete dahanti』ti vacanaṃ tattabhāvassa dahane na upapajjati, na yujjati.

Yadi sītalaṃ dahatīti sace ubhinnaṃ sītalabhāvo dahati tena na upapajjatī』ti tasmā kāraṇā ubhinnaṃ sītalābhāvakāraṇā ubho』pi te dahanti』ti vacanaṃ sītalabhāvassa dahanena na upapajjatī』ti vattuṃ na yujjati puna taṃ dosaṃ pākaṭataraṃ karonto thero kissa pana te mahārāja ubho』pi dahantitiādimāha.

(Kissa)tatha-kissāti kena kāraṇena ubhopi te dahantīti.

Tena na upapajjatīti kena tasmā kāraṇā ekassa uṇhassa ekassa sītalassa bhāvakāraṇā ubhopi te dahantī』ti tayā vuttavacanaṃ na upapajjati na vaṭṭati. Ubhopi te dahantīti vuttaṃ, ayuttampi tayā vuttameva. Kusalaṃ dukkhanti vattuṃ vuttameva kusalaṃ dukkhanti na upapajjatīti idaṃ vaṃ kasmā vadasi? Vattuṃ yuttavacanaṃ na yujjatīti vadasi vattuṃ ayuttavacanaṃ yujjatīti vadasīti therassa vacanena attano vāde dosaṃ passanto taṃ pariharituṃ asakkonto nīvamano theraṃ athajappanaṃ yācanto』nāhaṃ paṭibalo』tiādimāha.

Tayā vādināti yuttamathagambhīravicittapaṭibhānavādinā

Sādhū athaṃ jappehī tī sādhu yācāmi. Sukhā vedanā kusalāti vā akusalā abyākatāti vā imassa mayā pucchitavacanassa athaṃ jappehi desehi athenāhaṃ athiko, kiṃ vivādenāti adhippāyo.

Gehanissitānīti gehasadisakāmaguṇanissitāni tamārabbha pavattānīti atho.

Nekkhammanissītānī』ti.

如果善不是苦即如果樂受是善,那麼那個善的感受不是苦。如果是那樣,它就不是善。善是苦不應生即"善是苦"這句話不應生起,不適合說。善與苦不[相容],因為互相對立,這是國王的意思。但實際情況不是這樣。因為善的樂受由於行苦和壞苦而是苦。稱為出離依止的憂也因為無過失義而是善。長老則想:"當我問國王熱鐵球冷冰塊的問題時,國王會錯誤回答。我將指出其過失。國王會錯誤回答。我將指出其過失。國王不能解決就會請求我說明。那時我將使國王瞭解實際意義。"因此說"大王,你認為如何"等。 當長老說"大王,這兩者都會燒嗎?"這個問句時,國王因為聽說冷熱共稱為火界,又考慮到冷冰塊的堅硬食性,從了知界的增盛性的智慧相違,給出相違的回答說:"是的,尊者,這兩者都會燒。" "不,尊者"是國王否定不知。 "知道過失"是長老的話。因為你前面"是的"的承認與後面"不,尊者"的承認不相符,後面的也與前面的不相符。因此你遭受過失。你要接受過失、錯誤、罪過,這是意思。現在為顯示兩者都沒有熱性,以及顯示兩者都沒有冷性而使那個過失明顯,所以說"如果熱會燒"等。 同樣,"如果熱會燒"即如果兩者都是熱性會燒。"如果熱會燒"是設定的說法。 "這兩者不"是指出過失的說法。 "因此不應生"即因為,由於兩者都是熱的原因,"這兩者都燒"這句話對於熱性的燒就不應生起,不適合。 "如果冷會燒"即如果兩者都是冷性會燒。"因此不應生"即因為那個原因,由於兩者都是冷的原因,"這兩者都燒"這句話對於冷性的燒就不應生起,不適合說。長老為使那個過失更加明顯,所以說"大王,為什麼這兩者都燒"等。 (為什麼)同樣 - 為什麼即因為什麼原因兩者都燒? 因此不應生即為什麼,因為那個原因,由於一個是熱一個是冷的原因,你所說"這兩者都燒"的話不應生起,不適合。"這兩者都燒"已說了,你說了不適當的話。"善是苦"已說了,為什麼你說這"善是苦不應生"?你說適合說的話不適合,你說不適合說的話適合。因為長老這樣說,看到自己論點的過失而不能避免,感到羞愧,請求長老說明,所以說"我不能"等。 "你這說法者"即說適當義理、深奧、種種、智慧的說法者。 "請善說義"即我請求善說。我希望你說明、開示我所問"樂受是善或不善或無記"這句話的義理,我需要義理,有什麼好爭論的,這是意思。 "依止家"即依止如家的欲樂,緣此而轉起,這是意思。 "依止出離"[下文缺]。

Etha

『Pabbajjā paṭhamaṃ dhānaṃ nibbānañca vipassanā

Sabbepi kusalā dhammā nekkhammanti pavuccatī』ti,

Vuttanekkhammesu nibbānavipassanākusaladhammasaṅkhāte;

Nekkhamme nissitāni.

Sukhavedanāpañho pañcamo.

So ca aññapañhehi gambhīrataro, kulaputtehi mayā vuttaathamattena santosaṃ kavā attano paññānubhāvena ca punappunaṃ cintevā pubbāparaṃ sallakkhevā yo mayā vuttaathato yuttaro so atho gahetabbo yevāti.

Nāmarūpanti nāmakaraṇaṭṭhena namanaṭṭhena cattāro arūpino khadhā nāmaṃ. Idha vipākanāmaṃ adhippetaṃ sītādīhi ruppanaṭṭhena rūpaṃ nippariyāyato channavutirūpakoṭṭhāsasaṅkhātaṃ nipphannarūpaṃ pariyāyato dasavidhā anipphannarūpañca cakkhusotaghānajivhākāyabhāvavathudasakasaṅkhātā satta dasakā, citta utu-āhārajaaṭṭhakā tayo, cittaja utujasaddavasena dve saddā』ti channavutirūpakoṭṭhāsā. Idha pana kammajarūpaṃ adhippetaṃ.

Tena kammena aññaṃ nāmarūpaṃ paṭisadahatīti tena kusalākusalakammena aññaṃ nāmarūpaṃ aññaṃ anāgatanāmarūpaṃ sugatiduggatipariyāpannaṃ iminā paccuppannanāmarūpena saddhiṃ paṭisadahati.

Purimaṃ bhante ambabījaṃ bhūtaṃ mūlakāraṇabhūtaṃ apaccakkhāya avijahivā nibbattena pacchimena ambena puriso daṇaḍappatto bhaveyyāti yojanā.

Nāmarūpapaṭisadahanapañehā chaṭṭho.

Sattopamāpatimaṇaḍito.

Adhikāranti mahantaṃ pūjāsakkāraṃ. Ayaṃ sattamopañho puna pucchate. Upamaṃ sotukāmatāvasena puna pucchito』ti ñātabbaṃ.

Punapaṭisadahanapañho sattamo.

Nāmarūpapañho aṭṭhamo.

Addhāpañho navamo.

Navapañhavanto dutiyo vaggo.

Tatiyavagge addhāmulapucchanapañho paṭhamo.

Pathaviyā cakkaṃalikhivā』ti bhamacakkaṃ punappunaṃ parivattanavasena ā bhuso likhivā.

Pubbākoṭi napaññāyana pañho dutiyo.

Khadhā ca dukkhassa bījātīti paṭisadhibhutā badhā kevalassa sakalassa pavattidukkharāsissa mulakāraṇabhāvena bījāni evaṃ khaṇakoṭisaṅkhātapaṭisadhibadhato pavatti dukkhavaḍḍhanaṃ sakkā kātunti adhippāyo.

Koṭivaḍḍhanapañho tatiyo.

Cakkhusmiñca kho mahārāja sati rūpesu ca cakkhuviññāṇaṃ hotīti etha abhidhammāvatāraṭīkāpariyāyena ekato sahajātesu bahūsu cakkhuppasādesu yaṃ cakkhu visaditaṃ taṃ cakkhuviññāṇassa nissayapaccayo. Cakkhusmiñcāti ekavacanadassanato. Rūpesu cā』ti bahuvacanassa dassanato pana bahūnipi rūpāni cakkhuviññāṇassa purejātapaccayo paccayabhāva. Visesa-sabhāvatoti daṭṭhabbo.

Athi-keci-sañjānanapañho catutho.

Bhavantāyeva kho mahārāja saṅkhārā jāyantiti etha antappaccayo atīte hoti. Atīte bhūtā』ti atho.

Ayañca gāthā』ti sadisagāthā. Ahuvā sambhotīti ca gāthā khaṇikagāthā』ti daṭṭhabbaṃ. Evañhi pubbāparaṃ sameti.

(Uttarāraṇi) araṇisahitekantakiccakaro daṇḍo uttarāraṇi nāma.

Bhavantajāyanapañho sattopamāsahito pañcamo.

Vedagupañho chaṭṭho.

Cakkhuviññāṇādipañho sattamo.

Phusanalakkhaṇo』ti cittārammaṇaphusanalakkhaṇo. Yathā cakkhu』ti etha cakkhuppasādo』pi cakkhuviññāṇampi labbhati.

這裡 "出離先是佈施,涅槃與毗婆舍那, 一切善法皆稱為出離" 在所說的出離中,是指稱為涅槃、毗婆舍那、善法的出離中所依止的。 第五樂受問。 這問題比其他問題更深奧,善男子們不應僅以我所說的意思而滿足,應以自己的智慧力量反覆思考,觀察前後,若有比我所說更合理的意思,也應當接受。 名色即以施設名字義、傾向義,四無色蘊為名。這裡是指異熟名。以受冷等義為色,從究竟義說是指稱為九十六種色分的生色,從假說義說是十種非生色。七個十法組即眼、耳、鼻、舌、身、性、所依十法組,三個八法組即心生、時節生、食生,兩種聲音即心生聲和時節生聲,共九十六種色分。但這裡是指業生色。 以那個業引生其他名色即以那個善不善業引生其他名色,即其他未來名色,屬於善趣惡趣的,與這現在名色一起引生。 尊者,前面的芒果種子存在作為根本因,不捨離,不離開,由後來生起的芒果,人會受到懲罰,這是結構。 第六名色引生問。 以七個譬喻莊嚴。 職位即大的供養恭敬。這第七問再次被問。應知是因為想聽譬喻而再次被問。 第七再引生問。 第八名色問。 第九時問。 第二品含有九問。 第三品中第一是詢問時的根本問。 在地上畫輪即反覆旋轉方式地深深畫轉輪。 第二是前際不可知問。 諸蘊是苦的種子即作為結生的諸蘊,對於純粹的、整個輪迴苦聚,以根本原因的方式作為種子,這樣從稱為剎那際的結生蘊能夠增長輪迴苦,這是意思。 第三是際的增長問。 大王,當有眼根及諸色時,眼識生起,這裡依阿毗達摩入門註釋的方法,在俱生的眾多眼凈色中,凡是清凈的眼根,那是眼識的依止緣。因為說"當有眼根"是單數,"及諸色"是複數,所以許多色也是眼識的前生緣,應從緣的特殊自性來理解。 第四是有些了知問。 大王,正是有的諸行生起,這裡"有"的詞尾表示過去。意思是"在過去存在"。 這偈頌即相似偈。"有、等起"等偈應視為剎那偈。如此前後才相符。 (上鉆木)在鉆木組中作事的棒稱為上鉆木。 第五是有生問,含七個譬喻。 第六是吠陀師問。 第七是眼識等問。 觸相即心觸所緣相。如眼這裡可以得到眼凈色和眼識。

Saṅghaṭṭanaraso』ti imesaṃ vathārammaṇānaṃ saṅghaṭṭanaraso sampatti etassā ta atho labbhati. Yadā cakkhuviññāṇampi labbhati. Tadā cittārammaṇasaṅghaṭṭanaraso kiccaṃ etasseti atho labbhati. Saṅghaṭṭanaraso』ti ca pañcadvārikaphasse labbhati. Na manodvārikaphasse』ti ayamidiso atho atthasāliniyaṃ vutto yevā』ti.

Phusanalakkhaṇapañho aṭṭhamo.

Vedanālakkhaṇapañho navamo.

Saññālakkhaṇapañho dasamo.

Cetanālakkhaṇapañho ekādasamo.

Viññāṇalakkhaṇapañho dvādasamo.

Vaḍḍhakī suparikammakataṃ dāruṃ sadhismiṃ appetīti vaḍḍhakī jano suṭṭhuparikammakataṃ dāruṃ sadhismiṃ appeti pāpeti paveseti.

Vitakkalakkhaṇapañho terasamo.

Vicāralakkhaṇapañho cuddasamo.

Cuddasapañhavanto tatiyavaggo samatto. Vinibbhujivā vinibabhujivā』ti aññamaññāto visuṃ visuṃ kavā vibhajivā vibhajivā.

Vaggato atirekapaṭhamapañho vibhajjapañho paṭhamo.

Nanu loṇameva āharitabbanti sakaṭehi suddhaloṇameva balivaddehi āharitabbaṃ.

Na sakkā mahārāja loṇameva āharitunti pāṭhena bhavitabbanti nakāro pothake dissati.

Loṇapañho dutiyo, rañño dhammalakkhaṇesu daḷhapatiṭṭhāpanathaṃ therena paṭhamaṃ vutto.

Ettāvatā tecattāḷīsa pañhā samattā.

Catuthavagge nānākammehi mahārāja nibbattāni na ekena kammenā』ti āpāyikasattānaṃ pañcāyatanāni nānāakusalakammehi nibbattāni sugatipariyāpannasattānaṃ pañcāyatanāni nānākusalakammehi ekena kammena ekena paṭisadhijanakakammeneva nibbattāni. Abhidhammāvatāraṭīkāyaṃ paṭisadhikkhaṇe mahaggatacetanā kaṭattārūpānaṃ kammapaccayena paccayo』ti vacanena paṭisadhikkhaṇe vijjamānānaṃ sabbesaṃyeva kaṭattārūpānaṃ kammapaccayo hotīti viññāyati. Nānācetanāhi tadā idriyuppattiyaṃ sati atiparittena ca mahaggatena ca kammena nibbattaṃ kaṭattārūpaṃ āpajjeyya, na cekā paṭisadhi anekammanibbattā hotī』ti.』Saddhiṃ ekena kammena anekidirayuppatti hotī』ti vuttaṃ. Vicārevā yaṃ yuttataraṃ taṃ gahetabbaṃ. Tatrāyaṃ vicāraṇākāro?

Mahaggatasattānaṃ idriyāni ekena paṭisadhijanakakammena nibbattāni. Nāgasenathero pana arahā khīṇāsavo buddhamataññu tassa adhippāyānurūpena kāmāvacarakasattānaṃ nānākammehi nibbattīti gahetabbaṃ.

Nānākammanibbattāyatanapañho paṭhamo.

Mahākulīnatāti uccakulīnatā. Soyeva vā pāṭho. Ābādha-vaṇṇa-sukkha-bhoga-kulīnaṃ paññakā ete cuddasa pañhā』pi subhasutte pakāsitā』ti ayaṃ gāthā sukhavācuggatakaraṇathaṃ porāṇehi vuttā.

Manussanānābhāvapañho dutiyo.

Kiṃ paṭigacceva vāyamitenā』ti pubbe vāyāmena saha pavattakammena vāyāmakaraṇena kiṃ payojanaṃ athi?

Akiccakaro』ti etha yathicchitaphalasaṅkhātaṃ kiccaṃ na karotīti akiccakaro. Ayañca ayuttasamāso. Saddhaṃ matakabhojanaṃ na bhuñjatīti asaddhabhojitiādiko viyā』ti.

Bubhukkhito』ti budhābhibhūto.

Paṭigaccakiccakaraṇapañho tatiyo.

Paccamānā』ti nirayaggīnā ḍayhamānā.

So na tāva kālaṃ karotīti tāva tattakaṃ so nerayikasatto kālaṃ maraṇaṃ na karoti. Kammādhikatenā』ti pubbe adhikatena kammena mūlakāraṇabhutena.

Navilīyanapañho catutho.

Ākāsa-udaka-pathavidhāraṇapañho pañcamo.

Ajjhosāyā』ti taṇhāya gilivā pariniṭṭhapevā.

Nirodhanibbānapañho chaṭṭho.

擊觸味即這些有所緣的擊觸味是其功能,這意思可以得到。當可得到眼識時,則其功能是心與所緣的擊觸,這意思可以得到。"擊觸味"在五門觸中可得,而不在意門觸中,這樣的意思在《殊勝義注》中已說過。 第八觸相問。 第九受相問。 第十想相問。 第十一思相問。 第十二識相問。 木匠將善加工的木頭置於木鉆中即木匠善巧地將加工好的木頭放入、送入、插入木鉆中。 第十三尋相問。 第十四伺相問。 含有十四問的第三品完結。分別、剖析即從相互中分開、區分、分別、剖析。 超過品數的第一問是分別問。 難道只能運載鹽即只能用車和牛運載純鹽。 "大王,不能只運載鹽"這樣的文句中應有"不"字,在書中可見。 第二鹽問,是長老為使國王在法相中建立堅固而首先說的。 至此四十三問完結。 第四品中"大王,由種種業生,不是由一業"即惡趣眾生的五處由種種不善業所生,善趣所攝眾生的五處由種種善業所生,非由一業,即非由一結生生起業所生。在《阿毗達摩入門註釋》中說"結生剎那的廣大心所以業緣為緣于所作色",由此了知在結生剎那存在的一切所作色都有業緣。如果由種種心所在根生起時,由極小和廣大業所生的所作色就會得到,而一個結生不是由非一業所生。所以說"與一業同時有多根生起"。經過思考,應取更合理的。這裡是思考的方式: 廣大眾生的根由一個結生生起業所生。但那先長老是阿羅漢、漏盡者、了知佛意,應依他的意趣理解欲界眾生由種種業所生。 第一種種業生處問。 大姓即高姓。或者就是這樣的原文。"病、色、樂、財、姓、慧"這些十四問在《善吉祥經》中已說明,這個偈是古人為易於誦讀而說的。 第二人類種種性問。 預先精進有什麼用即以前的精進,與業俱行的精進努力有什麼作用? 不作事即不做稱為如願之果的事而為不作事。這是不適當的複合詞,如"不信食者不食喪家之食"等。 飢餓即為饑所征服。 第三預先作事問。 被煮即被地獄火焚燒。 他不立即死即那個地獄眾生不立即死亡。由業所造即由前所造作的、作為根本因的業。 第四不融化問。 第五虛空水土持持問。 吞嚥即以貪愛吞下、完成。 第六滅盡涅槃問。

Abhiññeyye dhamme』ti abhivisiṭṭhena catusaccañāṇena jānitabbe dhamme, catusaccadhamme.

Nibbānalabhanapañhā sattamo.

Nibbānajānanapañho aṭṭhamo.

Aṭṭhapañhavanto catutho vaggo.

Pañcamavagge nathibuddhapañho paṭhamo.

Buddhānuttarapañho dutiyo.

Sakkā jānituṃ buddho anuttaro』ti idaṃ raññā』bhagavā buddho anuttaro』ti theraṃ pubbe pucchitaṃ. Puna kasmā vuttaṃ? Pubbapañho therassa vijānanaṃ sadhāya pucchitaṃ pucchāpañho sabbapañho therassa vijānanaṃ sadhāya pucchitaṃ. Pucchāpañho sabbapaṇḍitānaṃ jānanaṃ sadhāya pucchito』ti viññātabbaṃ.

Sakkā buddhānuttarapañho tatiyo.

Buddhanettīyā』ti nibbānaṃ neti etāya sadevake loke』ti netti, suttantābhidhammapāli.

(Buddhapaññatti) paññāyapīyati etāya bhagavato āṇā』ti paññatti. Buddhassa paññatti buddhapaññatti, vinayapāli.

Yāvajīvaṃ sāvakehi vattitabbanti idaṃ therena』āma mahārāja dhammo mayā diṭṭho』ti avissajjevā kasmā vuttaṃ? Rājā therassa dhammadassanabhāvaṃ paccakkhato ñavā vicitrapaṭibhānaṃ sotukāmo pucchati, na jānanathāya thero tassa ajjhāsayaṃ ñavā evamāha. Adiṭṭhadhammo hi buddhanettiyā buddhapaññattiyā yāvajīvaṃ vattituṃ sakkoti.

Dhammadiṭṭhapañho catutho.

Navasaṅkamatipañho pañcamo.

Vedagu upalabbhatīti ayampañho pubbe ca pucchito. Kasmā puna pucchito? Pubbapañho jīvavedaguṃ sadhāya pucchito. Ayaṃ』ye brāhmaṇā vedagu』tiādinā vuttaṃ puggalavedaguṃ sadhāya pucchito. Save thero』na upalabbhatī』ti byākarissati, tassa vāde dosaṃ āropetukāmatāya pucchati. Thero pana vijjamānena avijjamānapaññattiṃ sadhāya』paramathena kho mahārāja vedagu na upalabbhatī』ti āha. Paramathena na upalabbhati, vohārato upalabbhatī』ti therassa adhippāyo.

Puggalavedagupañho chaṭṭho.

Na kho-pe tena ropitāniti tāni ambāni avahāriyāni tāni ambāni purisena avaharitāni tena sāmikapurisena ropitāni ropitaambabhutāni na hontiti atho

Imamhākāya pañhosattamo.

Kuhintipañho aṭṭhamo.

Upapajjati-jānāti pañho navamo.

Athibuddhapañho dasamo.

Dasapañhasahito pañcamo vaggo.

Samantato paggharatīti ayaṃ kho guthamuttādīhi asucivathūhi samantato paggharāpeti.

Chaṭṭhavagge kāyaappiyapañho paṭhamo.

Sampattakālapañho dutiyo.

所知諸法即以殊勝的四諦智應知的諸法,即四諦法。 第七獲得涅槃問。 第八了知涅槃問。 第四品含有八問。 第五品中第一是無佛問。 第二是佛無上問。 能知佛是無上者即這是國王前面問長老的"世尊佛是無上者"。為什麼又說?應知前問是針對長老的了知而問的問題,此問是針對一切智者的了知而問的。 第三能知佛無上問。 佛之導向即以此導向包含天界世間的涅槃為導向,即經藏阿毗達摘聖典。 (佛之施設)以此施設世尊的教誡為施設。佛的施設為佛施設,即律藏聖典。 弟子們終生應遵行即為什麼長老不回答"是的,大王,我已見法"而如此說?因為國王親自知道長老見法,想聽其種種智慧,不是爲了了知而問,長老知其意趣而如此說。因為未見法者也能終生遵行佛之導向和佛之施設。 第四見法問。 第五不轉移問。 吠陀師能得到即這個問題前面也問過。為什麼又問?前問是關於命我吠陀師而問。這個是依"彼等婆羅門是吠陀師"等所說的人我吠陀師而問。如果長老回答"不能得到",他想指出其論點的過失而問。但長老依現存者與不存在者的施設而說"大王,從勝義諦說吠陀師不能得到"。長老的意思是:從勝義諦說不能得到,從言說上能得到。 第六補特伽羅吠陀師問。 不...乃至...被他種植即那些芒果不是可偷的,那些芒果不是被人偷的,不是被那個主人種植的,不是成為種植的芒果,這是意思。 第七此身體問。 第八何處問。 第九生起了知問。 第十有佛問。 第五品含有十問。 周遍流出即這裡以糞尿等不凈物而周遍流出。 第六品中第一是身不可愛問。 第二是適時問。

Dvattiṃsa…pe…parirañjito』ti etha dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇasarūpaṃ bahusu suttesu āgataṃ. Taṃ pākaṭaṃ asītyanubañjanasurūpaṃ na pākaṭaṃ jinālaṅkāraṭīkāyaṃyeva āgataṃ. Tasmā taṃ dassayissāma. Katamāni asītyānubyañjananāni? Citaṅgulitā, anupubbaṅgulitā, vaṭṭaṅgulitā, tambanakhatā, tuṅganakhatā, siniddhanakhatā, niguḷhagopphakatā, samapādatā, gajasamānakkamanatā, sīhasamānakkamanatā, haṃsasamānakkamanatā, usabhasamānakkamanatā, dakkhiṇāvaṭṭagattatā, samantatocārujāṇumaṇaḍalatā, paripuṇṇa purisabyañjanatā, acchiddanābhitā, gambhīranābhitā, dakkhiṇāvaṭṭanābhitā, suvaṇṇakadalurutā, erāvaṇakarasadisabhujatā, anupubbagattatā, maṭṭhakagattatā, sucigattatā, suvibhattagattatā, anussannānussannasabbagattatā, alīnagattatā, tilakādivirahitagattatā, anupubbaruciragattatā, visuddhagattatā, koṭisahassahathibaladhara gattatā, tuṅganāsatā, susaṇṭhānanāsatā, rattadvijamaṃsatā, susukkadantatā, suvisuddhidriyatā, vaṭṭadāṭhatā, rattoṭṭhasamabimbitā, āyatavadanatā, gambhīrapāṇilekhatā, āyatalekhatā, ujulekhatā, surucirasaṇṭhānalekhatā, parimaṇḍalakāyavantatā, paripuṇṇakapolatā, āyatavisālanettatā, pañcapasādavantanettatā, ākucitaggapakhumatā, mudutanuka-rattajīvhatā, āyatajīvhatā, āyatarucirakaṇṇatā, niggaṇṭhisiratā, nigguyhasiratā, chattasantibhacārusīsatā, āyata-puthula-lalāṭa-sobhatā, susaṇṭhānabhamukatā, kaṇhabhamukatā, sukhumālagattatā, ativiya ujjalitagattatā, ativiyasommagattatā, ativimalagattatā, komalagattatā, siniddhagattatā, sugadhatanutā, samalomatā, atisukhumaassāsapassāsadhāraṇatā, susaṇṭhānamukhatā, sugadhamukhatā, sugadhamuddhatā, sunīlakesatā, dakkhiṇāvaṭṭakesatā, susaṇṭhānakesatā, siniddhakesatā, saṇhakesatā, alulitakesatā, ketumālāratanacittatā. Dvattīṃsapurisalakkhaṇapañho tatiyo.

Brahmacariyapañho pañcamo.

Assupañehā chaṭṭho.

Rasapaṭisaṃvedipañho aṭṭhamo.

Paññāpañho aṭṭhamo.

Saṃsārapañho navamo.

Satipañho dasamo.

Evañhi bhante nāgasena sabbā sati abhijānantī uppajjati nathi kaṭumikā satīti evaṃ mayā cintanākāre sabbā sati abhijānantī sayaṃ pākaṭā parūpadesarahitā uppajjati, kaṭumikā parinibbajjana-parūpadesa-saṅkhātā kaṭumasahitā sati nathiti atho.

Sati abhijānanapañho ekādasamo.

Ekādasapañhasahito chaṭṭhavaggo.

Abhijānato』ti satisahitaṃabhivisesaṃjānato. Kaṭumikāyā』ti paripīḷana-parasāsana-saṅkhātakaṭumikāya. Olārikaviññāṇato』ti mahante ārammaṇe pavattaviññāṇato. Ahitaviññāṇato』ti dukkhasaṅkhātaahite pavattaviññāṇato. Sabhāganimittato』ti sabhāgārammaṇato. Visabhāganimittato』ti nāmavaṇṇādi - aññamaññavisadisārammaṇato. Kathābhiññāṇato』ti parakathāsaṅkhātaabhiññāṇato. Lakkhaṇato』ti goṇa-sakaṭa-danta-piḷakādilakkhaṇato. Saraṇato』ti parehi sarāpanato muddāto』ti akkharasikkhanato. Bhāvanāto』ti abhiññāsasaṅkhātabhāvanāto. Pothakanibadhanato』ti pothake likhitaovādaakkharadhāraṇato. Anubhūtato』ti channaṃ ārammaṇānaṃ anubhutapubbato. Nibadhantī』ti pīḷenti. Lipiyā sikkhitattā』ti akkharassa sikkhitattā.

Sattamevagge satiākārapañho paṭhamo.

Vassasatapañho dutiyo.

Anāgatapañho tatiyo.

Dūrabrahmalokapañho catutho.

三十二...乃至...莊嚴即此中三十二大人相的本體在許多經中已來。那是顯明的。八十種隨好的本體不顯明,僅在《勝者莊嚴注》中出現。因此我們將顯示它。什麼是八十種隨好?指節分明,指節漸次,指節圓滿,指甲赤紅,指甲高起,指甲光滑,踝骨隱沒,雙足平等,行步如象,行步如獅,行步如鵝,行步如牛,身體右旋,兩膝圓滿美好,具足男相,臍不凹陷,臍深邃,臍右旋,如金芭蕉莖,手臂如象王之鼻,身體漸次,身體光滑,身體潔凈,身體分明,一切身體不過不少,身體不萎,身體無痣等,身體漸次美好,身體清凈,身體具千俱胝象力,鼻高聳,鼻形端正,齒肉赤紅,牙齒潔白,諸根清凈,牙齒圓滿,唇紅如頻婆果,面容長廣,手紋深邃,手紋長遠,手紋正直,手紋形狀美好,身軀圓滿,兩頰圓滿,眼長而廣,眼具五種凈色,睫毛上卷,舌薄柔軟赤紅,舌長廣,耳長美好,血脈不突,血脈不隱,頭如傘蓋美好,額長闊莊嚴,眉形端正,眉色烏黑,身體柔軟,身體極明亮,身體極柔和,身體極清凈,身體柔美,身體光潤,身體香美,身毛相等,出入息極微細,面貌端正,面貌香美,頭頂香美,髮色深青,發右旋,發形端正,發光潤,發細軟,發不亂,發如寶冠莊嚴。 第三三十二人相問。 第五梵行問。 第六淚問。 第八領受味問。 第八慧問。 第九輪迴問。 第十念問。 "尊者那先,如是一切念生起時都是了知的,沒有劇烈的念"即在我如是思維方式時,一切念都是了知的,自明的,不依他人教導而生起,沒有稱為徹底覺悟、他人教導的劇烈之念,這是意思。 第十一念了知問。 含有十一問的第六品。 了知者即與念俱行特別了知者。劇烈即稱為折磨、他人教導的劇烈。粗識即在大所緣上轉起的識。不利識即在稱為苦的不利上轉起的識。同分相即同分所緣。異分相即名色等互相不同的所緣。語言了知即稱為他人言語的了知。相即牛、車、牙、瘡等相。憶持即由他人使憶持。印記即學習文字。修習即稱為神通智的修習。書寫執持即執持寫在書上的教誡文字。經驗即六種所緣的曾經經驗。執著即折磨。因學習文字即因學習字母。 第七品中第一是念行相問。 第二是百年問。 第三是未來問。 第四是遠梵天界問。

Brahmalokakasmīrapañho pañcamo.

Sattabojjhaṅgapañho chaṭṭho.

Puññabahutarapañho sattamo.

Jānājānapañho aṭṭhamo.

Uttarakurupañho navamo.

Dīghaaṭṭhikapañho dasamo.

Assāsapassāsapañho ekādasamo.

Samuddapañho dvādasamo.

Ekarasapañho terasamo.

Nathi dutiyaṃ paññāya chedananti yaṃ chedanaṃ paññāya saddhiṃ dvayaṃ taṃ chedanaṃ nathiti atho. Chedanapañho cuddasamo. Bhutajivapañho pannarasamo. Dukkarapañho soḷasamo therena paṭhamaṃ vutto. Soḷasapañhasahito sattamo vaggo.

Sampati kā velā』ti idāni kā velā sampattā』ti yojanā. Gamissantiti tayā saddhiṃ gamissanti. Bhaṇḍato bhaṇḍāgārato. Rājadeyyānīti rājasantakāni.

Tassa pañhaveyyākaraṇena tuṭṭhe rājā』ti tassa nāgasenatherassa asītipañhaveyyākaraṇena tuṭṭho rājā. Abbhantarakathāyañhi aṭṭhāsīti pañhā paṭhamadivase visajjitā. Tayo divase pāsāde bhattakiccato paṭṭhāya yāva paṭhamayāmāvasānā aṭṭhāsīti pañhā visajjitā ahesuṃ.

Bāhirakathāpañhā tayo. Tena saddhiṃ ekanavuti pañhā honti.

Ekanavutīpañha paṭimaṇḍitā.

Milidapañhavaṇṇanā samattā.

Meṇḍakapañhe pana bhassappavādīti vohārakusalatāya yuttavacanasaṅkhātabhassavadanasīlo. Vetaṇaḍīti theravādena saddhiṃ viruddhavacanavadanasīlo.

Vasanto tassa chāyāyāti dhammacariya-gurusaddhāpaññādiguṇamaṇḍito, assaddhopi so tassa』 medhāvī amatābhimukho』ti evaṃ vuttehi sobhaggaguṇehi samannāgato tassa therassa karuṇāpaññāvasena pavattakāraṇākāraṇahitupamāyuttiupadesavacanasaṅkhātachāyāya vasanto. Tāni hi therassa karuṇāñāṇaṃ nāmakāyato pavattanti pakatisarīrato pavattachāyā viya hotī tī.

Addakkhi meṇḍake pañhe』ti ñāṇacakkhunā meṇḍake gambhīre pañhe addakkhi. Athavā senakādibhāsitabbaṃ anekapariyāyabhāvena ceva abhutabhāvena ca meṇaḍakapañhasadise. Athavā dvīvacanavantattā tassa pañhassa dvimeṇḍakayuddhasadise』tipi vuttaṃ vaṭṭati.

Pariyāya bhāsitaṃ athi』ti』ānada, mayādve』pi vedanā vuttā pariyāyenā』tiādikaṃ pariyāyavacanaṃ athi. Kathaṃ imissā pariyāyanippariyāyadesanābhāvo jānitabbo? Upekkhāvedanā hi santamiṃ paṇīte sukhe vuttā bhagavatā』ti ayaṃ hetha pariyāyo.

Sabhāvabhāsitaṃ athiti』tisso iha bhikkhave vedanā sukhā dukkhā upekkhā vedanā』tiādikaṃ nippariyāyavacanaṃ athi. Kathaṃ nippariyāyabhāvo jānitabbo? Vedanāsabhāvo hi tividho』ti ayametha nippariyāyo athi.

Sadhāyabhāsitanti』tīhi bhikkhave ṭhānehi jambudīpikā manussā deve tāvatiṃse uttarakuruke ca manusse adhigaṇhanti. Katamehi tīhi? Sūrā satimanto idha brahmacariyavāso』tiādikaṃ sadhāya bhāsitaṃ athi.』Idha brahmacariyavāso』ti idaṃ pabbajjābrahmacariyavāsanaṃ vuttaṃ na maggabrahmacariyavāsaṃ. Neyyathanītathavacanaṃ idha anāgataṃ. Tampi āharivā dassetabbaṃ.』Yaṃ kiñci vedayitaṃ sabbaṃ taṃ dukkhanti』ādikaṃ nyethavacanaṃ.』Sukhāpi kho vedanā aniccā saṅkhatā』tiādikaṃ yathārutavasena jānitabbaṃ nītathavacanaṃ athīti.

『Neyyathavacanañceva atho sadhāyabhāsitaṃ

Pariyāyabhāsitañceva atho sabhāvabhāsitaṃ』,

Iti pañcappabhedaṃ』va sāsane jinabhāsitaṃ

Sallakkhevāna taṃ sabbaṃ athaṃ vadetha paṇḍito』ti;

Na rahassakaṃ kātabbanti athapaṭicchannavacanaṃ na kātabbaṃ.

第五梵天界迦濕彌羅問。 第六七覺支問。 第七福德較多問。 第八知不知問。 第九北俱盧問。 第十長骨問。 第十一入出息問。 第十二海問。 第十三一味問。 沒有第二與慧的割斷即與慧一起成為二的那個割斷是沒有的,這是意思。第十四割斷問。第十五有情命問。第十六難作問是長老首先說的。含有十六問的第七品。 現在是什麼時候即現在到了什麼時候,這是結構。將去即將與你同去。從庫房即從倉庫。王應給的即王所有的。 國王對他的問題解答歡喜即國王對那位那先長老八十問的解答歡喜。因為在內部談話中,第一天解答了八十八個問題。三天中從在宮殿用餐開始直到初夜結束解答了八十八個問題。 外部談話有三個問題。與那些一起成為九十一個問題。 以九十一個問題莊嚴。 彌林達問註釋完結。 在羊問中,言談者即以言語善巧而說適當言語為性。辯論者即習慣說與上座部相違言論。 住在他的影中即具足法行、對師信仰、智慧等功德莊嚴,雖無信仰,但他以"智者趣向不死"如是所說的吉祥功德具足,住在那位長老以悲智而轉起因果、利益、譬喻、道理、教導言語所稱的影中。因為那些是長老的悲智,從名身轉起,如從自然身體轉起的影子。 見到羊問題即以智眼見到深奧的羊問題。或者類似於仙那迦等所說的,以多種方式和非真實性而如羊問題。或者因為那個問題有雙重說法,也可以說如兩羊相鬥。 有方便說即有"阿難,我以方便說兩種受"等方便言語。如何知道這方便說和非方便說的教說?因為"世尊說舍受在寂靜勝妙樂中"這裡是方便。 有自性說即有"諸比丘,這裡有三受:樂受、苦受、舍受"等非方便言語。如何知道非方便性?因為受的自性是三種,這裡是非方便。 依處而說即有"諸比丘,閻浮提人以三處勝過三十三天和北俱盧洲人。什麼三處?勇敢、具念、此處有梵行住"等依處而說。"此處梵行住"說的是出家梵行住,不是道梵行住。應引經義和決定義的言語這裡沒有來。那也應取來顯示。"凡是所受,一切是苦"等是應引經義。"樂受也是無常、有為"等應依文字而知的是決定義。 "應引經言語和依處所說, 方便所說和自性所說", 如是在教法中有五種區別的佛陀所說, 智者全部觀察后應說其義。 不應作秘密即不應作隱藏義理的言語。

Garukaṃ pariṇamatīti garubhāvena paripākaṃ gacchati dadhabhāvena pākaṭo hotiti adhippāyo.

Ittaratāyāti appapaññatāya.

Tithavāsenāti

『Uggaho savanaṃ pucchā kathanaṃ dhāraṇaṃ iti,

Pañcadhammavaseneva tithavāso pavuccatī』ti;

Evaṃvuttatithavāsena.

Snehasaṃsevā』ti piyapuggalasaṃsevanavasena. Mantisahāyo』ti mantī vicāraṇapañño sahāyo etassāti mantisahāyo.

Mā hāyi atho te abhikkamatīti attānuvādādibhaye uppanne vaṃ ettakena kāraṇena mā bhāyi. Katapuñño katabhīruttāṇo ñāṇasampannosammāpayoge ṭhito na cirasseva lokiyalokuttararatho te abhikkamati abhikkamissati pavattissati.

Allāpo』ti paṭhamāmantānā』ti keci vadanti. Raṭṭhakavacanaṃ āmantanā.

Sakkaccakārinā』ti hitakaraṇa-hitadesana-hitacintanānaṃ akhaṇḍakārinā.

Khalite dhammena paggahetabbo』ti sammāpaṭipattito vā yuttavacanato vā khalite antevāsikamhi dhammena sabhāvena taṃ taṃ kāraṇaṃ vavā sīlādiguṇesu paggahetabbo.

Meṇḍakapañhā gambhīragaṇṭhiguyhapañhā.

Abhivaḍḍhiyā vāyamatī』ti pariyattipaṭipattisāsanānaṃ abhivaḍḍhanathāya catupaccayadānādinā upāyena vāyāmaṃ karoti.

『Bhavati saṅghena samasukho dukkhi dhammādhipatiko』pi ca;

Saṃvibhāgī yathāthāmaṃ jinacakkābhivaḍḍhako

Sammādiṭṭhipurekkhāro anaññasathuko tathā;

Surakkho kāyakammādi samaggābhirato』pi ca

Akuho na varo cakke buddhādisaraṇaṃ gato

Dasa upāsakaguṇā nāgasenena bhāsitā』ti;

Imā tisso gāthā.

『Pañcamaṃ lahu sabbatha sattamaṃ dvicatuthisu,

Chaṭṭhaṃ tu garupādānaṃ sesā aniyamā matā』ti;

Iminā vuttalakkhaṇena vuttā.

Lokasādhāraṇo』ti sattalokena sadiso,

Appattamānasānanti apapattaarahattaphalānaṃ;

Ñāṇaratanārammaṇenā』ti arahattamagagapadaṭṭhānasababaññuta ñāṇo bhagavā sabbaññu sabbadassāvī dasabalasamannāgato catuhi vesarajjehi samananāgato pabhinnapaṭisambhido chaḷabhiñño ca asādhāraṇañāṇo aṭṭhārasabuddhadhammasamannāgato, tassa arahattamagagañāṇaṃ dasabalādisabbaguṇadāyakaṃ sabbaññutañāṇaṃ sabbañeyyadhammajānanasamathanti bhagavato ñāṇaratanārammaṇena sakasakacittuppādena.

Ubbattīyante』ti pakatipakatito viparīyanto vinassante vā.

Nippabhā jātā kutithiyā vaṃ gaṇīvarapavaramāsajjāti kutithiyā micchādiṭṭhikā vaṃ bhadantaṃ gaṇivarapavaraṃ gaṇivarehi paraṃ seṭṭhaṃ āsajja pavā nippabhā nijjotā bhaveyyunti yojanā.

Meṇḍakapañhesu pūjāvañdhāvañdhāpañho aṭṭhupamāsahito paṭhamo.

Vāhasataṃ kho mahārāja vīhīnaṃ aḍḍhucūḷañca vāhā vīhī sattammaṇāni dve ca tumbā ekaccharakkhaṇe pavattavittassa ettakāvihīti lakkhaṃ ṭhapīyamānā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyyunti etha sādikadiyaḍḍhavāhasataṃ thokena uddhaṃ upaḍḍhāvāhasatassa patanālike tumbo』ti aṅguttaraṭīkāyaṃ vuttaṃ. Aḍḍhacūḷanti vāhassa tassa aḍḍhādhikā vāhavīhī』tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva.

這是巴利文的完整中文翻譯: 轉變為重要的意思是達到成熟的狀態,即變得像酸奶那樣明顯。 短暫性即智慧淺薄。 依時節而言,即: "領受、聽聞、詢問、講說、記持, 依此五法之力,稱為時節住"; 如此所說的時節住。 親近愛者即與可愛的人交往。有智慧的朋友是指有思考智慧的同伴。 不要害怕,而且你會進步,意為當自責等恐懼生起時,你不要因此而害怕。已作功德、已建立護衛、具足智慧、安住于正確修習的人,不久即可獲得世間與出世間之道。 稱呼即是初次問候,一些人如是說。國人的言語即是問候。 恭敬實行者即是完整實踐有益之事、宣說有益之法、思維有益之事的人。 當有過失時應以法引導,即當弟子在正確實踐或適當言語上有過失時,應以如實的方式或通過戒等功德來引導他。 詭辯問題即是深奧難解的問題。 致力於增長即是通過佈施四資具等方法,為增長教法的學習與實踐而努力。 "與僧眾同樂共苦,以法為上; 隨力分享,增長勝者教法; 正見為先,不依他轉; 善護身業等,樂於和合; 不虛偽不驕慢,皈依佛等; 這是那先所說的十種優婆塞功德"; 以上是三首偈頌。 "第五輕遍處,第七在二四, 第六則重攝,餘者無定準"; 依此所說相而說。 與世間平等即與眾生世間相同。 未得意願者即未證阿羅漢果者。 以智慧寶為所緣,即世尊是阿羅漢道的基礎、一切智的所依,是一切知者、一切見者、具足十力、四無畏、無礙解、六神通、不共智、十八佛法,以其阿羅漢道智、賜予十力等一切功德的一切智、了知一切所知法的智慧,以世尊的智慧寶為所緣,以各自的心生起。 破滅即從自然狀態轉變或消失。 邪見者遇見最上導師而失去光彩,即邪見外道遇見您這位最上的導師后,變得黯然失色、失去光輝。 在詭辯問題中,供養、不孕問題附帶八個譬喻是第一個。 大王啊,在一彈指間所生之福德,如果計算,一百車的稻穀加上半車多和七斛二斗稻穀都將耗盡。這裡一百五十車多一點,即超過半百車落下時一斗,如增支註釋書所說。半車多即是比一車多出一半的稻穀,也可以這樣說。

『Kuḍubo pasato eko patho te caturo siyuṃ

Āḷhako caturo pathā doṇaṃ vā caturāḷhakaṃ,

Māṇikā caturo doṇā khārīti catumāṇikā;

Khāriyo vīsa vāho』tha siyā tumbo dasammaṇaṃ

Āḷahako nithiyaṃ tumbo patho tu nāḷi nāriyaṃ,

Vāho tu sakaṭo ceko dasa doṇā tu ammaṇa』nti;

Abhidhānappadipikāyaṃ vutto sakaṭapapamāṇo vāho』ti vinayaṭīkāyampana』 dve sakaṭā vāhā eko vāho』ti vuttaṃ. Vihīnaṃ vāhasatañca aḍḍhacūlañca vāhasatassa aḍaḍhañaca cūḷaṃ aḍaḍhato thokena ūnaṃ vā hoti. Yathāvuttavāhato adhikāni vīhisattammaṇāni vīhīnaṃ satta ammaṇāni dve ca tumbā hontī』ti yojanā. Vīhīnaṃ sādhikadiyaḍḍhavāhasatanti adhippāyo.

Ekaccharakkhaṇe pavattacittassā』ti imassa lakkhanti iminā sambadho. Lakkhanati ci gahaṇasallakkhaṇathaṃ sampadānathe cetaṃ upayogavacanaṃ』 divāvihāraṃ pāvisī』ti divāvihārathāya pāvisitiādisu viya. Lakkhasaddo ca lakkhaṇavācako. Vuttañhetaṃ abhidhānasathe.

『Kalaṅko lañchanaṃ lakkhaṃ aṅko』bhiññāṇalakkhaṇaṃ,

Ciṇhañcāpi tu sobhā tu paramā susamā』tha cā』ti;

Parikkhayaṃ pariyādānanti khīṇabhāvaṃ gaccheyyuṃ. Iminā dasādhikadiḍḍhavāhasatavīhito adhikāniekaccharakkhaṇe pavattacittānī』ti dasseti.

Evaṃ ekaccharakkhaṇe pavattacittassa ettakavīhito anekabhāvaṃ dassevā idāni ekaccharakkhaṇe pavattacittassa puggalavisesavasena visesabhāvaṃ dassetuṃ tatrīme』tiādimāha.

Tatha

Tatrāti sattavidhesu sattesu.

Ime sattavidhā cittā pavattantīti imāni sattavidhāni cittāni pavattanti.

Abhāvitakāyā』ti pañcupādānakkhadhakāyesu aniccādivasena abhāvitakāyā.

Abhāvitasīlā』ti abhāvitalokuttarasīlā.

Tīsu ṭhānesu』ti sakkāyadiṭṭhi-vicikicchā-sīlabbataparāmāsa samugghāṭitaṭṭhānavasena tīsu ṭhānesu. Uparibhumīsu』ti sakadāgāmiādīnaṃ pañcakkhadhasaṅkhāta uparibhumisu?

Pañcasu ṭhānesu』ti heṭṭhā vuttesu tīsu ṭhānesu rāgadosatanuṭṭhānadvayaṃ pakkhipivā pañca ṭhānāni veditabbāni.

Dasasu ṭhānesu』ti heṭṭhā pañcaṭṭhānāni ceva gahitaggahaṇanayena sakkāyadiṭṭhi-vicikicchā-sīlabbataparāmāsa-lobha-vyāpāda-saṅkhāta-pa- ñcorambhāgayasaññejanasamugghāṭitaddhānavasena pañcौddhamhāgiya saṃyojana samugghāṭitaṭṭhānavaseneva. Aparāti pañcā』ti dasa ṭhānāni vipassanāya ārammaṇabhutā pañcupādānakkhadhā yevāti gahetabbaṃ.

Nārācassā』ti usuaggapavesita-ayomaya nārāvassa

Daḷhaṃ cāpasamārūḷhassā』ti daḷhacāpadhanumhi āropitassa.

Tathā』ti bhagavato lahukaparivattane. Uttarikāraṇa』nti yamakapāṭihāriyato uttariyaṃ vuttaṃ

Tampi mahārāja pāṭihiranti tamabhagavato aggikkhadha-udakadhārā-pavattana-saṅkhāta-yamakapāṭihīraṃ attano paresaṃ rāgādipaccanīkaharaṇato pāṭihiraṃ.

Āvajjanavikaḷamattakenā』ti bhagavatā anuppāditavasena manodvārāvajjanassa hīnavasena

Sabbaññupañho dutiyo.

Chakoṭṭhāse kate kappe』ti catusaṭṭhiantarakappapamāṇe vivaṭṭaṭṭhāyikappe chakoṭṭhāse kate.

這是巴利文的完整中文翻譯: "一杯量是一巴索,四巴索為一阿羅, 四阿羅為一斗,或稱四阿羅量, 四斗為一瑪尼,四瑪尼為一卡利; 二十卡利為一車,而一蓽為十斛, 阿羅于女性稱蓽,巴索于女性稱納利, 一車即一載,十斗為一斛"; 在《詞語燈》中說明車量為一載,但在《律藏注》中則說"兩車為一載,一載"。稻穀一百車加上半車多,即百車的一半又多一點,或略少於一半。如上所說的載量之外,還有七斛稻穀和兩蓽,這是解釋。稻穀約一百五十車多一點的意思。 一彈指間所生心的標記,與此相連。標記即爲了辨識而取,這是賓格表示目的,如"入晝住"即爲了晝住而入等。標記一詞表示特徵。在詞義中確實如此說: "污點、印記、標記、記號、標識、特徵, 還有記號,以及最上、善美等"; 窮盡、耗盡即達到消失狀態。這表示一彈指間所生的心多於一百六十車稻穀。 如是顯示一彈指間所生心多於如此稻穀后,現在為顯示一彈指間所生心依各種人的差別而有差異,而說"其中這些"等。 其中,即在七種眾生中。 這七種心生起,即這七種心生起。 身未修習者,即對五取蘊身未依無常等修習者。 戒未修習者,即出世間戒未修習者。 在三處,即依斷除身見、疑、戒禁取三處。在上地,即須陀洹等五蘊所稱的上地。 在五處,即在前述三處加上貪瞋微薄兩處而成五處。 在十處,即前述五處及依已取所取之法,斷除身見、疑、戒禁取、貪慾、嗔恚等五下分結處,以及五上分結斷除處。其他五者,即應理解為作為觀智所緣的五取蘊。 鐵箭,即箭尖射入的鐵製箭。 安置於堅弓,即安置於堅固弓上。 如是,即如世尊迅速轉變。更殊勝之事,即說比雙神變更殊勝。 大王啊,那神變,即世尊顯現火聚、水流的雙神變,因斷除自己和他人的貪等對治而稱為神變。 僅缺少轉向,即由於世尊未生起而在意門轉向上有所欠缺。 一切知者問題是第二個。 將劫分為六分時,即將六十四中劫量的住劫分為六分時。

Atikkante paṭhamakoṭṭhāse kiñci sādhikadasantarakappapamāṇe vicaṭṭaṭṭhāyikappassa paṭhamakoṭaṭhāse atikkante devadatto saṅghaṃ bhidi devadattapabbajjāpañho tatiyo

Yamaniyame』ti

『Yaṃ dehasādhanāpekkhaṃ niccaṃ kammamayaṃ yamo,

Āgantaṃ sādhanaṃ kammaṃ aniccaṃ niyamo bhave;

Ahiṃsāsaccamādheyyaṃ brahmacāra pariggaho,

Niccaṃ sarīrasoceyyaṃ yamo nāmāti vuccare;

Santosa-mona-sajjhāyā kicchākahāro ca bhāvanā,

Sayampāka-vane vāsā-niyamā-niccasādhyatā』;

Evaṃ vutte yamakamme ca niyamakamme ca.

Yaṃ tathāgato…pe… evamadhippāyo athi yaṃ yena guṇena hetu bhutena…pe…evaṃ adhippayo hoti taṃ buddhānaṃ guṇaṃ abhutaṃ athiti yojanā.

Parakkamo dakkhāpito』ti pāramīpūraṇe parakkamo vāyāmo dakkhāpito pekkhāpito.

Hiyyo obhāsitā』ti jinānaṃ pāramī ca nayā bhiyyo atisayena obhāsitā.

Bhidi tithiyānaṃ vādagaṇṭhinti vaṃ tithiyānaṃ micchāvādagaṇṭhiṃ pabhidi.

Bhinnā parappavādakumbhā』ti parappavādā tayā bhinnā.

Gambhīro uttānikato』ti ativiya gambhīro pañho tayā uttātīkato.

Sammāladdhaṃ jinaputtānaṃ nibbāhananti paramicchāvādaharaṇe upāyasaṅkhātaṃ nibbāhanamukhaṃ jinaputtānaṃ jinaputtehi suṭṭhu laddhaṃ.

Evametanti sabbaṃ heṭṭhāvuttavacanaṃ tayā vuttaṃ yathā hoti taṃ,

Sabbaṃ vacanaṃ evaṃ sabhāvato hotīti ajjhāhārayojanā;

Gaṇīvarapavarā』ti ālapanametaṃ gaṇīnaṃ gaṇaparisānaṃ varaparama,

Atiseṭṭha yathā tayā vuttaṃ mayaṃ tathā sampaṭicachāmā』ti;

Pathavikampanahetupañho catutho.

Nathaññaṃ cethāti etesu saccesu vijjamānaṃ saccato aññaṃ kāraṇaṃ paṭivedhassa ca nathi.

Sīharathenā』ti seṭṭharathena mañcarathena. Sīhasaddo vā usabhasaddo vā aññasaddena payutto seṭṭhavācako hotīti.

Sivirājadibbacakkhupañho pañcamo.

Kalalaṃ osaratīti idaṃ mātuyā piṭṭhikaṇṭakanābhīnaṃ majjhaṭṭhānabhute gabbhapatiṭṭhānārahaṭṭhāne sannicitaṃ paṭikalalasadisaṃ madarattalohitaṃ sadhāya vuttaṃ, na kalalarūpaṃ.

Mukhapānenapi dvayasantipāto bhavatīti mukhapānenapi saha mātā ca utunī gabbho paccupaṭṭhito』ti dvayasannipāto bhavati.

Purimena tatha kāraṇaṃ vakkhāmīti purimena sāmavathunā tesaṃ dvinnaṃ tiṇṇaṃ sannipātānaṃ antogadhabhāve kāraṇaṃ yūttivacanaṃ kathessāmi.

Te sabbe』ti ye keci sattā mātugabbhaṃ okkantā te sabbe sattā ye vanarukkhādayo』ti yojanā.

Yo koci gadhabbo』ti yo kovi attano kammena tatha tatha upagannabbasatto.

Gababhāvakkantipañho chaṭṭho.

Saddhammo』ti paṭisambhidāppattakhīṇāsavasantakādhigamasaddhammo suddhanaya-paṭivattanavasena paṭivedhasaddhammo vā.

Taṃ khayaṃ paridīpayanto』ti tena vacanena pubbapañcavassasatappa-māṇaṭṭhānāraha-saddhammakkhayaṃ paridīpayanto.

Sesakaṃ paricchidīti sesakaṃ pacchimapañcavassasataṃ saddhammatiṭṭhanakkhaṇaṃ paricchidi. Taṃ dīpanākāraṃ paricchadanākārañca dassento vassasataṃ sahassantiādimāha.

Naṭṭhāyiko』ti naṭṭhadhano.

Vassasatappamāṇapañho sattamo.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: 在第一時期過去之後,即在超過十劫多一點時間的第一部分過去後,提婆達多分裂僧團。這是關於提婆達多出家的第三個問題。 關於戒律和規範: "爲了修身而持續不斷的業行稱為戒律, 爲了成就而暫時的業行稱爲規範; 不殺生、誠實、不佔有、梵行和節制, 經常保持身體清凈的稱為戒律; 知足、沉默、誦經、苦行節食和禪修, 自己煮食、林中居住是非永久性的規範。" 這樣說明了戒律之業和規範之業。 如來...等等...這樣的意思是,以某種功德作為因...等等...這樣的意思,是諸佛的非虛假功德,這就是其意義。 "顯示精進"意為在圓滿波羅蜜時顯示努力和精進。 "昨日照耀"意為勝者的波羅蜜和方法極其顯著地照耀。 "破除外道的論結"即是破除外道的邪見糾結。 "打破他論之瓶"意為你打破了他人的論調。 "深奧變淺顯"意為極其深奧的問題被你闡明。 "佛子們善得解脫"意為在破除極端邪見時,佛子們很好地獲得了方便之道。 "如是"即是你所說的一切前述之語, 一切語言都是如此本性,這是補充解釋; "最勝領眾者"這是稱呼語,意為眾團之最上最勝者, 如你所說,我們也如此認可。 這是第四個關於地震原因的問題。 "此外別無他"意為在這些真理之中,除了真實之外再無其他證悟的原因。 "獅子車"即最勝之車、高貴之車。獅子或牛王等詞與其他詞結合時表示最勝之義。 這是第五個關於尸毗王天眼的問題。 "進入羯羅藍"這是指積聚在母體脊椎和臍部中間適合胎兒安住處的紅色血液,而不是指羯羅藍色身。 "以口飲亦有二者和合"意為以口飲食時,母親適期且胎兒現前,故有二者和合。 "我將依前說明其因"意為我將依前述事項解說這兩三種和合包含的道理。 "所有這些"即是所有入母胎的眾生,所有這些眾生,如林中樹木等,這是解釋。 "任何干達婆"即任何依自業應當如此投生的有情。 這是第六個關於入胎的問題。 "正法"即是證得無漏解脫的聖者所具的證得正法,或是依清凈方式實踐而證悟的正法。 "顯示其滅"意為以那些言語顯示前五百年間應住正法的滅

Tatra ye te satte kammaṃ vibādhati te ime sattā kāraṇaṃ paṭibāhanti, tesaṃ taṃ vacana micchā』ti pothakesu likhitaṃ taṃ dujjānaṃ. Tasmā ye satte kammaṃ vibādhati, te sattā kammavipākajā, dukkha vedanā vedayantīti ye pana sattā kāraṇaṃ paṭibāhanti tesaṃ taṃ vacanaṃ micchā』ti pāṭhena bhavitabbaṃ. Evañhi sati pubbāparaṃ sameti.

Tatra ye te navavidhā』ti tatra dasavidhesu kuppavātesu ye te navavidhā kuppavātā.

Na te atīte uppajjantiti te vātā atīte bhave kammabalena na uppajjanti. Sesa padadvaye』pi eseva nayo.

Tehi tehi kopehī』ti tehi tehi sītādikopappakārehi.

Sakaṃ sakaṃ vedananti attano attano phalabhūtaṃ vedanaṃ.

Visamaparihārajā』ti catunnaṃ iriyāpathānaṃ visadisaharaṇato jātā vedanā.

Opakkamikenā』ti daṇḍappahāradivasena parūpakkamena.

Kammavipākajā』ti kammavipākabhutapañcakkhadhato jātā.

Bahutaraṃ avasesanti kammavipākajavedanāto avasesaṃ vedayitaṃ bahutaraṃ.

Na sambhavatīti na sampajjati.

Bījaduṭṭhatā』ti khettato aññakāraṇaduṭṭhatā.

Kammavipakato vā』ti etha

『Vemātubhātikaṃ pubbe dhanahetu haniṃ ahaṃ

Tena kammavipākena devadatto silaṃ khipi;

Aṅguṭṭhaṃ piṃsayī pāde mama pāsāṇasakkharā』ti;

Ayaṃ gāthā vattabbā tatha dhanahetu』ti dāsidāsasaṅkhāta-jaṅgamadhana-hetu. Dhanañhi thāvarajaṅgama-saṃhārima-aṅgasama-anugāmidhanavasena pañcavidhaṃ.

Kiriyato vā』ti devadattassa upakkamakiriyato vā.

Bhojanaṃ visamaṃ pariṇamatīti kucchigatabhojanaṃ visamaṃ paripakkabhāvaṃ gacchati.

Tāya ca pana vedanāyā』ti idaṃ kattathe karaṇavacanaṃ.

Nikāyavarañchake』ti etha lañchanti sañcānanti etena etha vā puññapāpāni paṇḍitajanāti lañchako』ti nikāyavaro ca so lañchako cāti viggaho.

Sabbākusalajjhāpanapañho aṭṭhamo.

Imasmiṃ pañhe therassa ekaṃsikaṃ byākaraṇaṃ na hoti. Tasmā vicārevā yaṃ yuttaraṃ taṃ gahetabbaṃ. Tatrāyaṃ vicāraṇākāro. Maggavajjhā hi kilesā anupādinnakabhutā ye neva atītā anāgatā na paccuppannā. Upādinnakanirodhakathā ca anāgatabhavaṃ sadhāya kathitā bhagavato uppannā vedanā imasmiṃ paccuppannabhaveyeva hoti. Aparāparavedaniyakammañca buddhapaccekabuddhehi』pi na sakkā nivāretuṃ. Tasmā therassa kammavipākato vā esā vedanā nibbattā』ti vādo yuttataro』ti gahetabbaṃ. Yadi evaṃ kasmā thero anekavihitaṃ kathesī?Ti. Rājā milido ñāṇabhedaṃ gavesanto vicitrapaṭibhānaṃ sotukāmo hoti. Tassa ajjhāsayavasena anekavihitaṃ kathesī』ti parihāro vattabbo aññesu īdisesu ṭhānesu yuttiyeva gavesitabbā, na ekacintinā bhavitabbanti.

Katassa paticayo』ti catusu saccesu katasoḷasakiccassa paticayo puna vaḍḍhanaṃ nathi.

Nibbāhitabbo』ti nibbeṭhetabbo kathetabbo. Paṭisallānanti kāyikacetasikapaṭisallānakiriyā. Athato pana paṭisallānaṭṭhāne lahitabbā samādhisatisampajaññādayo kusalā dhammā paṭisallānaṃ nāma.

Rakkhatīti samparāyikaapāyādidukkhato rakkhati.

Paṭisallānapañho navamo.

Taṃ iddhibalanti tena iddhibalena labhitabbakappakappāvassaṭṭhānaṃ.

Antamaso accharāsaṅghātamattampīti sabbantimena paricchedena accharāsaṅghātamattampi kālaṃ pañcakkhadhasaṅkhātabhavassa pavattanaṃ na vaṇṇemi, appavattananibbānameva vaṇṇemīti adhippāyo.

Iddhibalakittanapañho dasamo.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: 其中業障礙那些眾生,這些眾生排斥原因,他們的言論是錯誤的,這樣記載在書中是難以理解的。因此,業障礙那些眾生,那些眾生承受業報所生的苦受,而那些排斥原因的眾生,他們的言論是錯誤的,應當如此誦讀。如此則前後相符。 其中那九種,即在十種亂風中的那九種亂風。 它們不在過去生起,即這些風不因業力在過去世生起。對其餘兩處也是同樣的道理。 以種種擾動,即以寒冷等各種擾動方式。 各自的感受,即各自作為果報的感受。 不平衡行為所生,即由四威儀不均衡運用而生的感受。 加害所生,即由棍杖等他人加害而生。 業報所生,即由業報所成的五蘊而生。 其餘更多,即除業報所生的感受外,其餘的感受更多。 不會發生,即不會產生。 種子敗壞,即除田地外其他原因的敗壞。 或從業報,在此: "我往昔因財殺同母兄弟, 以此業報提婆達多投石; 石塊碎片壓傷我的腳趾。" 應當說此偈,其中"因財"是指奴僕等動產。財產有五種:不動產、動產、可搬運物、身體部分、隨身之物。 或從行為,即從提婆達多的加害行為。 食物不正常消化,即腹中的食物不正常地成熟。 以及由於那個感受,這是表示作者的工具格。 在聖典印可者,此中"印可"即是認可或在此善惡被智者認可,即聖典殊勝且為印可者的複合詞。 這是第八.個關於滅盡一切不善的問題。 在這個問題中,長老沒有作出一邊倒的回答。因此應當思考何者更合理后採納。這是思考的方式:道所斷的煩惱是無執取的,既非過去、未來也非現在。而所說的有執取滅盡是就未來生有而言,世尊所生起的感受只在此現在生有中。連佛陀與辟支佛也不能阻止後後受報之業。因此應當採納長老所說"這感受是從業報所生"的說法更為合理。如此,為何長老說了種種方式?因為彌蘭陀王尋求智慧的差別,想聽聞種種巧妙的解說。應當說是隨順他的意樂而說種種方式。在其他類似情況下應當尋求合理性,不應固執一見。 已作的積集,即對四聖諦已作十六行相的積集無需再增長。 應當解說,即應當解釋、說明。獨處,即身心獨處的行為。而依義理說,在獨處之處所獲得的正定、正念、正知等善法稱為獨處。 保護,即保護免於未來的惡趣等苦。 這是第九.個關於獨處的問題。 那神通力,即以那神通力所能獲得的劫或半劫住世。 乃至彈指頃,即以最低限度而言,我不讚嘆五蘊所成的有即使存續一彈指那麼短的時間,我只讚歎不再生起的涅槃,這是其意趣。 這是第十.個關於稱揚神通力的問題。

Dasapañhapaṭimaṇḍitaaṭṭhamavaggavaṇṇanā samattā.

Abhiññāyāhaṃ bhikkhave dhammaṃ desemīti pañcakkhadhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, cattāri saccāni, bāvīsatidriyāni, nava hetu, cattāro āhārā, sattavassā, satta vedanā, satta saññā, satta cetanā, satta cittānītiādinā abhivisesena sabbaññutañāṇena jānivā dhammaṃ desemi.

Aññaṃ uttariṃ…pe…satanti khuddānukhuddakato aññaṃ uttariṃ catupārājika - terasa saṅghādisesa - tiṃsanissaggiya - dvānavuti - pācittiya - catupāṭidesanīya - sattādhikaraṇa -sikkhāpada - saṅkhātadiyaḍḍha - sikkhāpadasataṃ.

Tehipi na ekajjhakatā』ti attano cittaniṭṭhā ekantabhāvena na katā.

Dhammasaṇṭhitapariyāyenāti yañca taṃ āpattiṃ āpanno tañca yathādhammo kāretabbo』ti vuttadhammasaṇṭhitipariyāyena.

Khuddānukhuddakasamūhananapañho paṭhamo.

Aniccampana rūpanti vibhajjabyākaraṇiyo pañho』ti aniccaṃ nāmarūpaṃ, kiṃ. Rūpamevā?Ti puṭṭho aniccaṃ nāmarūpampi aniccā vedanā pī』tiādinā nayena vibhajivā byākātabbo vibhajjabyākaraṇīyo nāmā』ti atho. Kinnu kho cakkhunā sabbaṃ vijānātīti puggalo sabbaṃ cakkhunā kiṃ vijānātīti imasmiṃ pañhe kenāpi puṭṭho』katamena cakkhunā samantacakkhunā udāhu maṃsacakkhunā』ti vutte』āmā』ti vattabbo』ti ayaṃ pañho paṭipucchābyākaraṇīyo pañho nāmāti yojanā.

Māluṅkyaputtapañho dutiyo.

Samuhato bhayahetu arahato』ti bhayahetu arahato arahantena samūhato.

Unnatāvanatā』ti sukhe unnatiṭhānavasena unnatā dukkhe maṅkuvasena onatā

Kuṭipurise』ti pākaṭapurise.

Āhaccapadanti bhagavato sabbaññutañāṇena visesevā vuttavacanaṃ.

Sabbatasapañho tatiyo.

Tena tesaṃ pavattenā』ti tesaṃ parittānaṃ tejavantānaṃ tena pavattena.

Visaṃ cikkhassanto』ti visaṃ vināsayamāno.

Uddhamadho ācayamāno』ti sarīrassa uddhaṃ sukhaṃ vaḍḍhayamāno.

Corānaṃ ukkhittalaguḷantī pothakesu likhitaṃ vericorānaṃ ukkhattalaguḷampīti pāṭhena bhavitabbaṃ. Vericorehi ukkhittamuggaraṃ na sambhavatīti atho.

Āhārathaṃ vā eratī』ti āhārakiccaṃ sampādeti.

Sūcikāyā』ti uddha-vamanābādhena.

Dūrupacārenā』ti duṭṭhapayuttena kāraṇena.

Sattānaṃ rakkhanaṃ mahārājā parittanti mahārāja, parittaṃ nāma sattānaṃ rakkhantānaṃ sattānaṃ anurakkhanaṃ hotīti yojanā.

Attanā katena ārakkhaṃ janātī』ti kammācaraṇādito pāpapuggalo attanā katena dosena parittassa rakkhanabhāvaṃ jahati vināseti.

Pararittānurakkhanapañho catutho.

Buddhabalato ca mārabalaṃ balavataraṃ na hotī』ti yojanā.

Pañcasālagāpañho pañcamo.

Tatra athantaraṃ athi』ti tatha tesu dvīsu vacanesu. Athabhedo athaviseso athi.』

Antaraṃ majjhavathañca khaṇokāso』pi hetusu vyavadhāne vinā cetha bhede chidde manasyapī』ti abhidhānasathe vuttaṃ.

Saññāvimokkhoti saññāya bhāvena āpattibhāvato vimokkho saññavimokkho. Sacittakāpattīti atho.

No saññāvimokkhoti saññāyābhāvena āpattibhāvato no vimokkho, nasaññāvimokkho, acittakāpattīti atho.

Pāpājānapañho chaṭṭho.

Etasmiñca mahārāja pañhe』ti etasmiṃ tayā pucchitapañhe.

Eko atho sāvaseso』ti』tathāgatassa kho ānadaevaṃ hotī』tiādivacanassa eko atho narāmisapariharaṇasaṅkhātaathena avasesena sāvaseso.

Gaṇapariharaṇapañho sattamo.

Katena ādānena vāti katena dosena vā.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: 第八品十問註釋完畢。 "諸比丘,我以證智說法"即是我以殊勝的一切智知見了五蘊、十二處、十八界、四聖諦、二十二根、九因、四食、七住、七受、七想、七思、七心等后而說法。 "其他更多...等...百"即是除小小學處外,其他更多的四波羅夷、十三僧殘、三十舍悔、九十二波逸提、四悔過、七滅諍等學處,總計一百五十餘學處。 "他們也未完全做到"即是未能完全依照自己的心意而行。 "以法住之理"即是如所說"若犯某罪則應如法處置"的法住道理。 這是第一.個關於廢除小小學處的問題。 "無常之色"是應分別解答的問題,即被問到"是隻有色無常嗎?"時,應當分別解答說"名色無常,受也無常"等,這就是所謂應分別解答的問題。"是否一切都用眼識知?"即當被問到"人是否用眼識知一切?"這個問題時,若被反問"是用一切智眼還是肉眼?"應當回答"是的",這就是所謂應反問解答的問題。 這是第二.個關於摩魯迦子的問題。 "阿羅漢已斷除怖畏因"即阿羅漢已斷除了怖畏的原因。 "升降"即在樂時升起、在苦時低落。 "顯明之人"即公開的人。 "確當之語"即由世尊的一切智殊勝所說之語。 這是第三.個關於一切怖畏的問題。 "以他們的那種運作"即是那些小護咒有力者的那種運作。 "消除毒"即是消滅毒素。 "上下增益"即增長身體上下的安樂。 "盜賊舉起木棒"在書中記載,應當讀作"敵對盜賊舉起木棒"。意思是敵對盜賊舉起木槌是不可能的。 "引導食物"即是完成食物的作用。 "針刺"即是上吐的病痛。 "惡加持"即是惡意施行的方法。 "大王,護咒是眾生的保護",大王,所謂護咒即是對眾生的保護和守護,這是解釋。 "由自作而知保護"即作惡之人因自己所作的過失而捨棄、毀壞護咒的保護作用。 這是第四.個關於護咒守護的問題。 "佛陀之力比魔羅之力更強",這是解釋。 這是第五.個關於五沙羅村的問題。 "此中有差別"即在那兩種說法中有意義的差別。 如《同義詞典》中說:"間隔指中間、空隙、時機,也用於因緣、隔離、差異、裂縫、意向。" "想解脫"即由於有想而成為犯戒的解脫,即是有心犯戒。 "非想解脫"即由於無想而成為犯戒的非解脫,即是無心犯戒。 這是第六.個關於認識惡的問題。 "大王,在這個問題中"即在你所問的這個問題中。 "一個意義有餘"即"如來這樣想"等言語的一個意義是以無貪處理為余。 這是第七.個關於眾人處理的問題。 "以所作之執取"即以所作之過失。

Abhejjaparisapañho aṭṭhamo.

Aṭṭhapañhavanto dutiyavaggo.

Seṭṭho yamo』ti

『Yaṃ dehasādhanāpekkhaṃ niccakammamayaṃ yamo

Āgantukasādhanaṃ kammamaniccaṃniyamobhave』;

Ahiṃsā saccamādheyyaṃ brahmacāri apariggaho

Niccaṃ sarīre sādhyattā yamo nāmāti vuccare』ti;

Evaṃ vutto seṭṭho yamo.

Aggo niyamo』ti

Santosa mona-sajjhāyā kicchāparo ca bhāvanā,

Sayampākavanavāsā niyamāni ca sādhayato』ti;

Evaṃ vutto aggo niyamo.

Tatha ahiṃsā』ti iminā karuṇā vuttā. Saccanti vacīsaccañāṇasaccaparamathasaccāni. Ādheyyanti ādheyyavacanatā brahmacārīti methunavirati. Apariggahoti mama idanti pariggahitataṇhārahitabhāvo vutto santosamonasajjhāyā』ti dvādasavidhasantosā pāpappavāhā na buddhavacana sajjhāyā. Kicchāparoti iminā dhūtaṅgapariharaṇaṃ bhāvanā』ti parikamma bhāvanādayo tisso bhāvanā. Sayampākavane vāsā』ti etha imasmiṃ sayampākevane buddhasāsane sayampākavirati gahetabbā. Ādiākārenacāti.

Cāro』ti sekhiya vaggānurūpenagāmavihāresu cāro.

Vihāro』ti samaṇasārupperiyāpathavihāro ceva dibbabrahmaariyavasena tividhadhammavihāro ca.

Sayaṃmo』ti idriyasaṃyamo.

Saṃvaro』ti pātimokkhasaṃvaro.

Khantī』ti adhivāsanakhanti ñāṇakhanti.

Sikkhāpadānaṃ uddeso』ti sikkhāpadānaṃ pāḷi.

Uggahaparipucchā』ti sikkhāpadānaṃ aṭṭhakathā uggahaṇaṃ

Kāsāvadhāraṇaṃ bhaṇḍubhāvo』ti iminā dviliṅgasarūpaṃ dasseti

Bhaṇḍubhāvo dvaṅgulakesovā navamuṇḍo vā』ti adhippāyo bhavati hi.

『『Yamo ca niyamo ceva cāro cavihāro tathā,

Saṃyamo saṃvaro ceva khantī ca soraccampi ca;

Ekantacariyā ceva ekattābhiratā』pi ca,

Paṭisallānasevanaṃ hiriotappameva ca;

Appamādo ca vīriyaṃ uddesaparipucchā tathā,

Sīlādyabhirati ceva nirālayasabhāvato;

Sikkhāpadābhipūraṇamiti vīsappabhedena,

Samaṇakaraṇā dhammā nāgasenena desitā;

Kāsāvadhāraṇañceva bhaṇḍubhāvo tathā iti,

Duve samaṇaliṅgā』ca nāgasenenadesitā』ti;

Sāmaññaṃ upagato』ti vīsatidhammadviliṅgehi sadisabhāvaṅgato.

So sāmaññanti so samaṇabhāvo. Aggaparisanti bhikkhuparisasaṅkhātaṃ aggaparisaṃ.

So me āgamo』ti vīsatidhammadviliṅgānaṃ mayhaṃ sattāne so āgamo nathi.

Puthujjanapañho paṭhamo.

Ye te bhabbā』ti ye te sattā bhavyā yuttā

Mukhalohitapaggharaṇapañho dutiyo.

Tappaṭibhāganti tena vathaguyhena sadisaṃ.

Anusāsaniyaṃ anuvāsetīti uparibhāge passāvamagge vathikammaṃvuttaṃ āyubbede

『Vamanaṃ recanaṃ nasyaṃ nirūha anuvāsanaṃ

Ñeyyaṃ pañcavidhaṃ kammaṃ vidhānaṃ tassa vuccate』ti;

Nirūhaanuvāsanavasena hi duvidhaṃ vathikammaṃ.

Tatha nirūhavathikammaṃ adhobhāge vaccamagge kātabbaṃ. Anuvāsanavathikammaṃ uparibhāge passāvamagge kātabbaṃ. Vathikammaṃ uttaravathikammampi idaṃ nāmadvayaṃ tesaṃyeva nāmanti. Tassa ṭīkā?

『『Sambādhasseva sāmantā tatha kammaṃ duvaṅgulaṃ,

Vāritaṃ vathikammampi sambādheyeva satthunā』』;

Vathikammanti telabhesajjānaṃ vijjhanavasenakattabbaṃ vathikammanti vinayaṭīkā.

Guyhappakāsanapañho tatiyo.

Asārambhenāti niddosena.

Catusaccāhisamayo』ti catunnaṃ ariyasaccānaṃ ñāṇena abhisamayo.

Purisattananti purisattaṃ, soyeva vā pāṭho.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: 這是第八.個關於不可破壞僧團的問題。 第二品八問完畢。 最勝戒律: "為修身而行持的永恒業為戒律, 為暫時成就而作的非常業爲規範; 不殺生、誠實、無執、梵行與無取, 經常為身體所修,此稱為戒律。" 如是所說的最勝戒律。 最上規範: "知足、沉默、誦經、苦行與禪修, 自煮食、林中住,此等爲規範。" 如是所說的最上規範。 其中"不殺生"是說悲憫。"誠實"即語言真實、智慧真實、究竟真實。"無執"即說話負責。"梵行"即遠離淫慾。"無取"即說沒有"這是我的"這樣的執取渴愛。"知足、沉默、誦經"即十二種知足、除惡、誦佛語。"苦行"即此說持頭陀行。"禪修"即準備、修習等三種禪修。"自煮食、林中住",在此佛教中應理解為不自煮食和林中住。及其他等。 "行為"即依照細行品在村落和寺院中的行為。 "住"即沙門威儀住以及天、梵、聖等三種法住。 "防護"即諸根防護。 "律儀"即波羅提木叉律儀。 "忍耐"即安忍和智慧忍耐。 "誦學處"即學處的經文。 "受持詢問"即學習學處的義注。 "持袈裟和剃髮"以此顯示兩種外相。 意思是剃髮為留兩指寬的頭髮或新剃光頭。 "戒律與規範,行為以及住, 防護與律儀,忍耐與柔和; 獨行與獨樂,親近獨處修, 慚愧二法等; 不放逸精進,誦習與詢問, 樂於戒等德,本性無執著; 圓滿諸學處,如是二十分, 那先所說的沙門應行法; 持袈裟剃髮,如是等二種, 那先所說的沙門外相也。" "趣入沙門"即進入二十法和二相的相似狀態。 "那沙門性"即那沙門的狀態。"最上眾"即比丘僧眾所稱的最上眾。 "我無此入處"即我身中無此二十法二相的入處。 這是第一.個關於凡夫的問題。 "那些應當"即那些眾生應當、適合。 這是第二.個關於口出血的問題。 "與此相似"即與那秘處相似。 "灌注教導"即在上部小便道的灌油療法,如醫典所說: "催吐、瀉下、鼻療、灌腸、灌油, 應知五種療法,其方法如下所述。" 灌療分為灌腸和灌油兩種。 其中灌腸療法應在下部大便道施行。灌油療法應在上部小便道施行。灌療、上部灌療這兩個名稱都是指這些療法。其註釋說: "在密處周邊,如是二指量, 導師制止在密處行灌療。" 律注說:灌療即以油藥注入的療法。 這是第三.個關於顯露密處的問題。 "無害"即無過失。 "四諦現觀"即以智慧現觀四聖諦。 "人性"即人的本性,或就是這樣的讀法。

Aññaṃ kayiramānaṃ aññena sambhavatīti aññaṃ lokuttaraphalaṃ ārabbha vipassanā kammaṃ tena kayiramānaṃ aññena lokiyaphalena sambhavati, lokiyaphalaṃ detīti adhippāyo. Sabhāvampī』ti sabhāvena vacanena.

Yo akkosanto』ti yo paraṃ akkosanto.

Kiriyāyeva katā』ti dosavantassa puggalassa kiriyāyayeva karaṇenayeva moghapurisavacanakatā』ti.

Savaṇena…pe… jigucchatīti bhagavato bhagavantassa savaṇena sāsanasavaṇena.

Ottappatī』ti jigucchati.

Bhiyyodassanenāti bhagavato dassanena ottappati jigucchati.

Moghapurisavacanapañho catutho.

『『Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ

Jānaṃ ajānantamimaṃ palāsaṃ,

Āraddhavīriyo dhuvamappamatto

Sukhaseyyaṃ pucchasi kissahetu』』ti;

Idaṃ catukkanipātñāgataṃ palāsajātakaṃ sadhāya vuttaṃ.

Iti phadana rukkhe』pi tāvade』ti milide āgataṃ. Jātake pana

『『Iti phadanarukkhepi devatā ajjhabhāsata,

Mayhampi vacanaṃ athi bhāradvāja suṇohi me』』ti;

Āgataṃ idañca terasanipāte āgataṃ phadanajātakaṃ sadhāya vuttaṃ.

Rukkhācetanapañho pañcamo.

Navannaṃ mahārāja anupubbavihārasamāpattīnanti aṭṭharūpāvacarasamāpattiekanirodhasamāpattivasena navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnaṃ. Nibbānasuttakathāyampana phalasamāpattisamattāya parinibbānasamattāya tesaṃ dvinnaṃ dāyakānaṃ anussaraṇe samattāyāti tīhi kāraṇehidve piṇḍapātā samaphalā vuttā.

Dvipiṇḍapātasamaphalapañho chaṭṭho.

Pūjetha naṃ pūjanīyassa dhātuṃ evaṃ kira bho saggamito gamissathāti idaṃanekavaṇṇavimāne vuttaṃ.

Buddhapūjāpañho sattamo.

Animittakatasadisā』ti asallakkhanakatasadisā.

Apāsanapapaṭikapañho aṭṭhamo.

Khīṇāsavapañho navamo.

Ubbilāvitapañho dasamo.

Māmako』ti mama santako mama sāvako.

Kāraṇā』ti pīḷanā.

Sannativikopananti nāmarūpasantativināsanaṃ dhammo hi mahārājaahiṃsālakkhaṇo』ti sakalo hi sabhāvavacanadhammo ahiṃsāvacanalakkhaṇo. Uddhataṃ mahārāja cittaṃ niggahetabbanti yogāvacarehi uddhataṃ cittaṃ passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgehi niggahetabbaṃ paggahetabbantī paggahadaṇḍasadisehi dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgehi paggahetabbaṃ. Sati pana sabbatha līnuddhaccesuicchitabbā? 『『Satiṃ khavāhaṃ bhikkhavesabbathikaṃ vadāmī』』ti vacanato.

Sayaṅkatenasoghātīyatīti so coro attanā katena duccaritakammenakattubhutena parighātīyati.

Api ca dhammānusathi anusāsīyatīti ekaṃsena bhagavato anusiṭṭhi paṇḍitajane aparādhikamanusse anusāsayati dhammena anuvadāpeti.』 Niggahe niggahārahantivacanato vadato bhagavato doso nathiti adhippāyo』niggahe niggahārahanti』 idañca dhammena nigahanaṃ sadhāya vuttaṃ, na pīḷanakammaṃ sadhāya vuttanti idaṃ therena vattabbaṃ kasmā navuttanti ce rañño ruciyā ananukūlattā. Thero hi yathā rājā kaṅkhaṃ vinayivā dhammasabhāvaṃ jānāti tathā pañhaṃ byākarotīti. Bhagavatā saṅkhepavithāradesitanayena tathā tathā hi pañhaṃ pakāseti. Esa yathā yathāssa saddhammatejavihatavilayanakhaṇena milidarājahadaye vimati payātīti.

Niggahapañho ekādasamo.

Paṇāmesīti pabbājesi.

Appativattito』ti appahīṇo.

Nicchuhatīti nīharati.

Thalaṃ ussādetī』ti thalaṭṭhāne rāsiṃ karoti.

Parilīyatī』ti paṭilīyituṃ arahati

Paṇāmīyatī』ti paṇametuṃ vā pabbājetuṃ vā arahati.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: "一事正在作而以他事成就"即以出世間果為所緣的觀智正在作時,以其他世間果而成就,即給予世間果,這是意思。"以自性"即以自性的言說。 "誰在辱罵"即誰在辱罵他人。 "僅成為行為"即只因有過失之人的行為而成為空虛人的言語。 "以聽聞...等...厭惡"即以聽聞世尊、聽聞教法。 "畏懼"即厭惡。 "以更多見"即以見到世尊而畏懼、厭惡。 這是第四.個關於空虛人言語的問題。 "婆羅門啊,這無意識不能聽, 此樹木知與不知皆同然, 何故你精進恒常不放逸, 卻來詢問它能得安眠否?" 這是引用四分教中的樹木本生經而說。 因此在搖動的樹中也是如此,這是出現在彌蘭陀經中。而在本生經中: "如是在搖動的樹中,天神也說話, 婆羅豆婆遮啊,我也有話要說,請聽我說。" 這是出現的,這是引用十三集中的搖動本生經而說。 這是第五.個關於樹木無意識的問題。 "大王,九種次第住定"即依八種色界定和一種滅盡定的九種次第住定。在涅槃經的義釋中,說兩種施食有同等果報是因為三個原因:即等於果定、等於完全涅槃、等於憶念那兩位施主。 這是第六.個關於兩種施食同等果報的問題。 "應當供養值得供養者的舍利,如是據說你們將往生天界",這是在多彩天宮經中所說。 這是第七.個關於供養佛陀的問題。 "如同無相所作"即如同無標記所作。 這是第八.個關於石基座的問題。 這是第九.個關於漏盡者的問題。 這是第十.個關於歡喜的問題。 "我所屬"即屬於我的、我的弟子。 "折磨"即傷害。 "相續破壞"即名色相續的破壞。"法實以不害為相"即一切本性言說之法以不害為言說之相。"大王,掉舉的心應當抑制"即修行者應當以輕安、定、舍覺支抑制掉舉的心。"應當提舉"即應當以如提舉杖一樣的擇法、精進、喜覺支來提舉。但在一切昏沉掉舉中都需要念,如說:"諸比丘,我說念在一切處都需要。" "他由自作而被殺"即那盜賊因自己所作的惡行業而被殺。 "而且依法教導"即世尊的教導必定使智者教導犯錯的人,使之依法被勸誡。"應呵責者予以呵責"之語表明世尊說話無過失,這是意思。"應呵責者予以呵責"這是就依法呵責而說,不是就傷害行為而說,這是長老應當說的。若問為何不說?因為不隨順國王的意向。長老是隨著國王除疑而知法的本質來回答問題。如世尊以簡略廣說的方式那樣闡明問題。這是因為正法威力消除迷惑的剎那,彌蘭陀王心中的疑惑消除。 這是第十一.個關於呵責的問題。 "驅逐"即驅除。 "未轉變"即未斷除。 "驅出"即趕出。 "堆積陸地"即在陸地處堆積。 "應當退縮"即應當退卻。 "應當驅逐"即應當驅趕或驅除。

Paṇāmanapañho dvādasamo.

Dvādasapañhavantatatiyavaggavaṇṇanā samattā.

Kammādhiggahitassāti abhibhavanīyamānassa.

Moggallāna nibbānapañho paṭhamo.

Atharaso』ti phalaṃ kathitaṃ.

Dhammaraso』ti hetu.

Vimuttiraso』ti nibbānaṃ.

Aññaṃ ārādhetīti samattakārī paripuṇṇakārī aññaṃ arahattaphalaṃ ārādheti, attano santāne nipphādeti.

Savarapuraṃ anugata』nti manussajānapadapuraṃ anuppattaṃ.

Pātimokkhapihitapañho dutiyo.

Ucchijjatī』ti yaṃ yena kāraṇena bhikkhubhāvo ucchijjati.

Ubhato pakkhe』ti mātupitupakkhasaṅkhāte ubhatopakkhe.

Manussantarenā』ti manussasānattena. Channañhi nānattaṃ ativiya nānattaṃ hoti. Vuttañhetaṃ vedasathe-

『『Vājī vā maraṇalohānaṃ kaṭṭhapāsāṇavāsasaṃ,

Nārīpurisagoyānaṃ antaraṃ bahutantaranti』』;

Musāvādatarapañho tatiyo.

Nimesantarampati cakkhunimmisanakkhaṇampi.

Vāṇijo hathināgo ca sākaṭiko niyāmako

Hisakko uttarasetu bhikkhu ceva bodhisatto,

Uttarasetu paṭipannako puggalo;

Ete anāgataṃ aṭṭha janā vilokiyā;

Vikkayānāgatamaggo tithaṃ tīramāyuthiraṃ

Anāgataṃ kulampi ca aṭṭhaṭṭhānā vilokiyā』ti;

Kulavilokanapañho catutho.

Yathādhammo kāretabbotiāpattidhammo vinaye tiṭṭhati. Yathā tiṭṭhati, tathā so bhikkhu saṅghena kāretabbo, tathā bodhetabbo.

Attanipātanapañho pañcamo.

Nete mahārāja guṇā puggalassāti puggalassa ete guṇā ekādasādisaṅkhā na honti. Mettā bhāvanāya eva ete guṇā. Mettāvihāri puggalassa saṃvijjantīti adhippāyo.

Yassāti yassa guṇassa hetu.

Antaradhānamūlanniti pakatisarīrassa antaradhāna-dibbabhesajjarukkhamūlaṃ.

Antaradhānassā』ti antaradhānakaraṇassa.

Yanti yena guṇena.

Mettaṃ samāpanto』ti appaṇāppattaṃ mettaṃ samāpanno.

Mettābhāvanā hitānampi ahitānampīti hitarahitānampi sattesu pharaṇakamettābhāvanā sabbakusalaguṇāvahā sabbaniravajjaguṇānisaṃsā』va hoti.

Sabbesanti sabbesu viññāṇabaddhesu sattesu mahānisaṃsā mettābhāvanā samapharaṇavasena paṇḍitehi saṃvihajitabbā.

Suvaṇṇasāmamettāvihārapañho chaṭṭho.

Naṭṭhāyiko』ti naṭṭhadhano.

Yadā devadatto sigālo ahosi khattiyadhammo, so yāvatā jambudīpe padesarājāno te sabbe anuyutte akāsi. Tadā bodhisatto vidhuro nāma paṇḍito ahosīti idaṃ dukanipāte sabbadāṭhajātakaṃ sadhāya vuttaṃ.

Yathā paṇihitanti yathā icchitaṃ, yathā ṭhapitaṃ vā.

Bodhisattādhikasamapañho sattamo.

Sapakkho』ti saparivāro.

Mittasama. No』ti attanā sahajāta-sahajanādhikehi mittehi samannāgato.

Āyūhako』ti dhanapuññānaṃ āyūhako.

Saṅgāhako』ti catuhi dānādisaṅgahavathūhi catuhi janasaṅgāhakehi saṅgāhako.

Sakhilo』ti madhukavacano hadayaṅgamakaṇṇasukhamaṭṭhavacano.

Hitesī upanissitānanti sattāna nissāya vasantānaṃ puggalānaṃ dhanayasapaññāsaṅkhātahitagavesanasīlo.

Dhanavā』ti thāvarajaṅgamasaṃhārimaaṅgasamaanugāmidhanasaṅtehi pañcadhanehi dhanavā.

Amarādevinimantanapañho aṭṭhamo.

Opatantīti upagacchanti.

Arahantasabhāyanapañho navamo.

Okassā』ti ākaḍḍhivā pāgupameyyakassa. (?)

Sakyopamāharaṇapañho dasamo.

Dasapañhapaṭimaṇḍitacatuthavaggavaṇṇanā samattā.

Dve athavase』ti dve ānisaṃse.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: 這是第十二.個關於驅逐的問題。 十二問第三品註釋完畢。 "被業所執持"即被克服。 這是第一.個關於目犍連涅槃的問題。 "義味"即說果。 "法味"即因。 "解脫味"即涅槃。 "圓滿其他"即完全作者、圓滿作者圓滿其他阿羅漢果,在自相續中成就。 "到達薩瓦羅城"即抵達人類居住的城市。 這是第二.個關於波羅提木叉遮蔽的問題。 "斷絕"即因某種原因比丘身份斷絕。 "兩方"即稱為母方父方的兩方。 "人之差別"即人的種種性。六種差別確實是極大的差別。如吠陀論中說: "馬或死金屬、木石居住處, 女人男人牛,差別甚眾多。" 這是第三.個關於妄語的問題。 "眨眼間"即眼睛眨動的剎那。 "商人、象、車伕、航海者、 醫生、渡者、比丘與菩薩, 渡者即是行道之人; 這八種人觀察未來; 商品、未來道路、渡口、岸邊、醫藥、 未來家族等八處應觀察。" 這是第四.個關於觀察家族的問題。 "應如法處置"即犯戒法在律中存在。如其所存在,僧團應如此處置那比丘,如此教導。 這是第五.個關於自我傷害的問題。 "大王,這些功德不屬於個人"即這些十一等功德不是個人所有。這些是慈心修習的功德。意思是具有慈心住者才具有這些功德。 "以此"即以此功德之因。 "隱沒之根"即自然身體隱沒的天藥樹根。 "隱沒"即造成隱沒。 "以此"即以此功德。 "入慈定"即入證得安止的慈心。 "慈心修習對有益和無益者"即對有益無益的眾生遍及的慈心修習能帶來一切善功德、一切無過功德的利益。 "對一切"即智者應當對一切有識眾生平等遍及地分配具大利益的慈心修習。 這是第六.個關於金色沙彌慈心住的問題。 "窮困"即失去財富。 當提婆達多為豺狼時是剎帝利法,他使整個閻浮提的地方諸王都成為他的隨從。那時菩薩是名為維陀羅的智者,這是引用二集中的一切牙本生經而說。 "如所愿"即如所欲,或如所建立。 這是第七.個關於菩薩勝等的問題。 "有伴"即有眷屬。 "有朋友"即具有與自己同生同族等朋友。 "積集者"即財富與功德的積集者。 "攝受者"即以佈施等四攝事、四種攝受人的方法攝受。 "柔和"即說甜美語、悅耳悅心柔軟語。 "尋求依止者利益"即有尋求依靠而住的人們之財富、名聲、智慧等利益的習性。 "有財"即以不動產、動產、可搬運物、身體部分、隨身之物等五種財富而有財。 這是第八.個關於阿摩羅天女邀請的問題。 "落下"即趨近。 這是第九.個關於阿羅漢恐懼的問題。 "拉近"即拖拽作比較。 這是第十.個關於引用釋迦譬喻的問題。 十問第四品註釋完畢。 "兩種利益"即兩種功德。

Byattasaṅketā』ti pākaṭasaṅketā sulabhadassanaṃ dassanakāmānanti sīlavantānaṃ dassanakāmānaṃ upāsakopāsikānaṃ sulabhadassanaṃ sukhena labhitabbaṃ sīlavantadassanaṃ bhavissati.

Aniketapañho paṭhamo.

Vantassa…pe… āturassā』ti vantassa vejjena vamāpetabbassa.

Virittassa adhoviracitassa.

Anuvāsitassa passāvamaggakattabbassaanuvāsakammassa, āturassa gilānapuggalassa.

Udarasaṃyatapañho dutiyo.

Bāhirānaṃ āgamānanti』ti piṭakattayato bāhirānaṃ.

Anuttarabhīsakkapañho tatiyo.

Maggiyanti gavesitabbaṃ.

Tassapakatanti tenaaparacakkavattinā pakataṃ.

Yoniyā janayivā』ti attano passācamaggadvārena janevā.

Anuppannamagguppādanapañho catutho.

Vājapeyyanti sappiādivathusaṅkhātaṃ vājaṃ pivanti ethāti vājapeyyo, taṃ rāgavasena visaññinā』ti rāgabalena pakatisñārahitena lomasakassapabodhisattena.

Ratto rāgavasenā』ti puttādisu ratto puttādīnaṃ maṅgalathāya rāgabalena pāṇaṃ hanti. Bhavatī ha-

『『Ratto duṭṭho ca mūḷho ca mānī luddho tathā』laso,

Rājā ca ghātakā aṭṭha nāgasenena desitā;』』

Onameyyā』ti pāṇaṃ ghāteyya.

Sasamuddapariyāyanti sasamuddaparikkhepaṃ.

Lomasakassapapañho pañcamo.

Jotipālachaddantapañho chaṭṭho.

Kassapabuddhakuṭikāovassanapañho sattamo.

Brāhmaṇarājapañho aṭṭhamo.

Gāthābhigītapañho navamo.

Nodhammadesanacittanamanapañho dasamo.

Dasapañhapaṭimaṇḍitapañcamavaggavaṇṇanā.

Onojevā』ti udakaṃ pātevā

Namñācariyoathipañho paṭhamo.

Samupādikā』ti sāmaṃ uddhaṃpathaviṃ pavattī』ti samupādikā. Udakassa upari samagamanaṃ nibbattīti atho.

Dvibuddhoppajjanapañho dutiyo.

Mārabalanisūdane buddhe』ti mārabalanimmaddanasamathe buddhe.

Eko manopasādo budhasaraṇagamanacittuppādo.

Añjalipaṇāmo añjalipaṇamanamattena vadanākāro

Ussahate tārayitunti apāyadukkhavadhadukkhato tārayituṃ sakkoti.

Gotamīdinnavathapañho tatiyo.

Ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti maggaphalanibbānasaṅkhātaṃ ñāyaṃ kusaladhammaṃ ārādhako samijjhanako hoti.

Pabbajjānirathapañho catutho.

Dukkarakiriyānirathakapañho pañcamo.

Idametha kāraṇanti manussānaṃ idaṃ niṭṭhāvacanaṃ etha ariyamaggaapāpuraṇapabbajane kāraṇaṃ hotīti yojanā.

Sayanti sāsanassa attanā jinasāsanavibbhantaṃ puggalaṃ kiṃ sodhessati?

Nibbisesā』tisīlādiguṇavisesarahitā.

Akatapuññā』ti pubbajinasāsanesu pabbajjāpuññassa akaraṇena akatapuññā.

Avemūḷhā jinasāsane』ti sīlādiguṇavemūḷhabhāvaṃ pāpuṇituṃ asamathā.

Hīnāyavattanadosapañho chaṭṭho.

Arahantakāyikadukkhavedanāpañho sattamo.

Pārājikaajjhānapañho aṭṭhamo.

Saṅghasamayaṃanupaviṭṭhatāyā』ti saṅghasamayaṃ paviṭṭhabhāvena.

Pabbajitagihīdussīlapañho navamo.

Udakajīvapañho dasamo.

Dasapañhavantachaṭṭhavaggavaṇṇanā samattā.

Mahārajakkhā』ti paññāmaye akkhimhi mahantā rāgādirajā etesanti mahārajakkhā atha vā akkhaṃ yesaṃ atthiti akkhā. Mahantaṃ rāgādirajaṃ etesanti mahārājā. Mahārajā ca te akkhā cā ta mahārajakkhā. Mahārajā e mahārajakkhā』tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Imasmiṃ pacchimavikappe akkhasaddo niratho.

Nippapañcapañho paṭhamo.

Visamakoṭṭhassā』ti visamaantassa.

Dubbalagahaṇassā』ti appadubbalantaradehissa.

Gihīarahantapañho dutiyo.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: "明顯標記"即公開標記,"易見"即想見到持戒者的優婆塞優婆夷們容易見到,容易獲得見到持戒者的機會。 這是第一.個關於無住處的問題。 "已吐的...等...病人"即醫生應當令其嘔吐的人。 "已瀉下"即已從下部清凈。 "已灌注"即應當在小便道施行灌注療法的,"病人"即生病的人。 這是第二.個關於約束腹部的問題。 "外道的傳承"即三藏之外的。 這是第三.個關於無上醫王的問題。 "應尋求"即應當尋找。 "他所作"即被那後轉輪王所作。 "從產門生"即從自己的大便道門而生。 這是第四.個關於未生道的生起的問題。 "飲酒祭"即飲用酥油等物質的祭祀,稱為飲酒祭。"因貪慾而失知覺"即羅摩沙迦葉菩薩因貪慾力而失去正常知覺。 "貪著因貪慾"即對子女等貪著,為子女等的吉祥而因貪慾力殺生。如說: "貪著、嗔恚、愚癡、慢心、貪婪及懶惰, 國王與殺手,那先說八種。" "應屈服"即應殺生。 "連同海洋"即包括海洋的範圍。 這是第五.個關於羅摩沙迦葉的問題。 這是第六.個關於樹提婆羅和六牙象的問題。 這是第七.個關於迦葉佛精舍漏雨的問題。 這是第八.個關於婆羅門國王的問題。 這是第九.個關於詩偈歌讚的問題。 這是第十.個關於不傾心說法的問題。 十問第五品註釋完畢。 "澆水"即倒水。 這是第一.個關於無師的問題。 "自升"即自己向上地執行,意思是在水上平行執行而生起。 這是第二.個關於二佛出世的問題。 "佛陀降伏魔軍"即佛陀平息降伏魔軍。 "一心凈信"即歸依佛的心念生起。 "合掌禮敬"即僅以合掌禮拜的形式。 "能夠度脫"即能夠從惡趣苦和殺戮苦中度脫。 這是第三.個關於喬達米所施衣的問題。 "能證得正法善法"即能夠成就、圓滿稱為道果涅槃的正法善法。 這是第四.個關於出家無益的問題。 這是第五.個關於苦行無益的問題。 "這是因"即這是人們的結論之語,在開啟聖道的出家中成為因,這是解釋。 "自己"即教法怎能凈化自己違背佛教的人呢? "無特勝"即無戒等功德特勝。 "未作功德"即因在前佛教法中未作出家功德而未作功德。 "于佛教不迷惑"即不能達到戒等功德的迷惑狀態。 這是第六.個關於退回低劣的過失的問題。 這是第七.個關於阿羅漢身苦受的問題。 這是第八.個關於波羅夷觀察的問題。 "入于僧團規範"即以進入僧團規範的狀態。 這是第九.個關於出家在家破戒的問題。 這是第十.個關於水生的問題。 十問第六品註釋完畢。 "大塵眼"即在慧眼中有大貪等塵垢的人們為大塵眼,或者說有眼的是眼者,有大貪等塵垢的是大塵,大塵且是眼者即是大塵眼。說"大塵即大塵眼"也是可以的。在這后一種解釋中,眼字無意義。 這是第一.個關於無戲論的問題。 "不平衡腹"即不平衡的末端。 "虛弱執持"即內身極其虛弱。 這是第二.個關於在家阿羅漢的問題。

Maggo pi tassamahiyā anaññāto』ti mahiyā maggo tassa addhikassa arahato anaññāto.

Arahantasatisammosapañho tatiyo.

Tīṇinathipañho catutho.

Nathidhammanti avijahanasabhāvaṃ.

Athidhammanti vijahanasabhāvaṃ.

Akammajapañho pañcamo.

Bījajātānī』ti bījavāsiyo.

Kammajapañho chaṭṭho.

Yakkhakuṇapapañho sattamo.

Anāgatesupaññattisikkhāpañho navamo.

Sūriyatapanapañho dasamo.

Dasapañhavantasattamavaggavaṇṇanā samattā.

Punadeva latāya badhivā adāsī』ti idaṃjātake na pākaṭaṃ. Rañño paramparāgatavacanaṃ gahevā vuttaṃ siyā. Api ca bodhisatto attano santikaṃ āgate badhanā amuñcivā ajjhupekkhito punadeva latāya badhivā adāsi viya saññāya vuttaṃ siyā.

Rūḷarūḷassa pharusātipharusassa bhīmabhīmassa jūjakassa brāhmaṇassa savaṇe vattamāno.

Dārakedārakadvaye bodhisattassa adassanaṃ gamite sati so bodhisatto satadhā vā sahassadhā vā sokavasena.

Hadayaṃ na eli na phalesi idaṃ sattamaṃ dukkarato dukkarataraṃ ahosīti yojanā.

Vessantaraputtadāradānapañho paṭhamo.

Dukkarakāripañho dutiyo.

Lokiyaṃ bhante nāgasena lokuttarena viññāpitanti lokikaṃ athajātaṃ viya…pe…tayā lokuttarena athajātena viññāpitaṃ.

Pāpabalapañho tatiyo.

Petapāpuṇanakapuññapañho catutho.

Dibbo atho』ti dibbasadiso ca ekantadibbo ca atho.

Middhasamāpanno』ti bhavaṅgavasena niddaṃ āpanno.

Kapimiddhapareto』ti kapiniddāya samannāgato.

Yo kāyassa onāho』ti nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca badhanākāro.

Patiyonāho』ti kammaṃ kātuṃ asamathatāvasena samantato badhanākāro.

Yo mahārāja kapiniddāpareto vokiṇṇatā jāgaratī』ti yā kapiniddāya piḷitassa puggalassa niddā vokiṇṇakaṃ jāgaraṃ gatiyā niddāmissakajāgarapavattanaṃ.

Supinapañho pañcamo.

Akāraṇamaraṇapañho chaṭṭho.

Parinibbutapāṭihāriyapañho sattamo.

Ūnasattavassapañho aṭṭhamo.

Sukhadukkhamissanibbānapaho navamo.

Sabhāvato nathi』ti kiñci opammanidassanamattaṃ sabhāvato sarūpato nathi. Guṇato pana anupalitto dviguṇato kiñci opammanidassanamattaṃ sakkā tuyhaṃ upadassayituṃ pakāsetuṃ.

Padumaṃ udakaṃ neva agadaṃ sāgaro tathā

Bhojanaṃ ākāsa-maṇiratanavadanaṃ

Sappimaṇḍo giri vathū dasūpamā

Ekadviticattāri pañcakadasakā tīṇi.

Puna tīṇi puna tīṇi pañca guṇā paṇḍitehi vijāniyā

Tatha padumassa udake anupalittabhāvo eko guṇo nibbānaṃ anuppaviṭṭho.

Udakassa sītalatā pipāsāvinayatā』ti dve guṇā.

Agadassa paṭisaraṇatā rogaantakaraṇatā amatatā』ti tayo guṇā.

Samuddassa kuṇapasuññatā savantīhi apūraṇatā mahantabhūtāvāsatā aparimitavicittapupphasaṃkusumitatā』ticattāro guṇā bhojanassa āyudhāraṇatā balavaḍḍhanatā vaṇṇajananatā darathavūpasamanatā jigacchādubbalyapaṭivinodanatā』ti pañcaguṇā. Ākāsassa ajāyanatā ajīraṇatā amīyanatā acavanatā anuppajjanatā duppasahatā acoraharaṇatā anissitatā vihagagamanatā nirāvaraṇatā anantatā』ti dasa guṇā.

Maṇiratanassa kāmadadatā hāsakāraṇatā ujjotathakaraṇatā』ti tayo guṇā.

Lohitacadanassa dullabhatā asamagadhatā sujanappasathatāti tayo guṇā.

Sappimaṇḍassa vaṇṇasampannatā gadhasampannatā rasasampannatā』ti tayo guṇā.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: "地上的道路對他也不為所知"即地上的道路對那遊行的阿羅漢不為所知。 這是第三.個關於阿羅漢失唸的問題。 這是第四.個關於三無的問題。 "無法"即不捨離的本性。 "有法"即舍離的本性。 這是第五.個關於非業生的問題。 "種子類"即種子類別。 這是第六.個關於業生的問題。 這是第七.個關於夜叉屍體的問題。 這是第九.個關於未來制戒的問題。 這是第十.個關於日光照耀的問題。 十問第七品註釋完畢。 "再次用藤綁住后給予",這在本生經中不明顯。可能是採用了國王代代相傳的說法。或者說,菩薩對來到自己這裡的人不解開束縛而置之不理,好像再次用藤綁住后給予,是以這樣的想法而說的。 "暴虐兇惡"即在聽聞殘暴、可怕的朱迦婆羅門時。 當使兩個孩子離開菩薩的視線時,那菩薩因憂愁而心不碎裂為百片或千片。 心不動搖不破裂,這是第七難中更難的,這是解釋。 這是第一.個關於韋山達羅布施子女的問題。 這是第二.個關於難行者的問題。 "尊者那先,世間被出世間所了知"即世俗的意義...等...被你出世間的意義所了知。 這是第三.個關於惡的力量的問題。 這是第四.個關於鬼趨向的功德的問題。 "天界意義"即類似天界和完全天界的意義。 "陷入昏沉"即依有分而入睡眠。 "猴睡所纏"即具有猴子般的睡眠。 "身體的束縛"即名身和色身的束縛狀態。 "完全束縛"即因無法作業而全面束縛的狀態。 "大王,被猴睡纏縛者的散亂而覺醒"即被猴睡壓迫的人的睡眠是散亂的覺醒,以行動而有睡眠混合覺醒的運作。 這是第五.個關於夢的問題。 這是第六.個關於無因死亡的問題。 這是第七.個關於般涅槃神變的問題。 這是第八.個關於未滿七歲的問題。 這是第九.個關於樂苦混合涅槃的問題。 "本性上無"即任何譬喻示例在本性、自性上都沒有。但從功德上說,因不染著二功德,可以給你指出、顯示一些譬喻示例。 蓮花、水、良藥、海洋以及 食物、虛空、寶珠、檀香、 酥精、山丘等十種譬喻 一、二、三、四、五、十等。 再三再三五種功德智者應知。 如是蓮花在水中不染著是一個功德,涅槃亦入于其中。 水有清涼性、除渴性二功德。 良藥有庇護性、終結病痛性、不死性三功德。 海洋有無屍體性、不被眾流填滿性、大生物居住性、無量種種花朵盛開性四功德。食物有維持生命性、增長力量性、產生顏色性、平息疲勞性、去除飢餓衰弱性五功德。虛空有不生性、不老性、不死性、不墮性、不生起性、難克服性、不被盜取性、無所依性、鳥行性、無障礙性、無邊性十功德。 寶珠有滿足欲求性、生歡喜性、發光明性三功德。 赤檀有難得性、無等同性、善人讚嘆性三功德。 酥精有色相圓滿性、香氣圓滿性、味道圓滿性三功德。

Girisikharassa accuggatatā acalatā durabhirohatā bījārūhaṇatā anunayapaṭighavippamuttatā』tī pañcaguṇā nabbānaṃ anuppaviṭṭhā』ti.

Nibbānānuppaviṭṭhaguṇapañho dasamo.

Ethevākirā』ti etha eva tayā sikkhite nibbāne ākirāhī』ti abhikarohi vā ayameva vā pāṭho.

Anītito』ti anītibhāvato nibbānaṃ daṭṭhabbaṃ. Sesesu』pi eseva nayo.

Kuhīyatī』ta vimbhayacitto hoti.

Nibbānasacchikaraṇapañho dvādasamo.

Dvādasapañhavantaaṭṭhamavaggavaṇṇanā samattā.

Meṇḍakapañhe aṭhamavaggavaṇṇanā samattā.

Anumānapañho.

Kammamūlaṃ gahevānā』ti pubbabuddhānaṃsantike katakusalamūlaṃ gahevā.

Tato muccatha vimuttiyā』ti tato tena ārammaṇakiṇanena dasa saññābhāvanānuyogena vimuttiyā samucchedavimuttiyā vaṭṭadukkhato muccatha.

Anivāyantī』ti appaṭivātā huvā vāyanti.

Saraṇasīlanti saraṇagamanaṃ gahevā gahetabbaṃ pañcasīlaṃ.

Pañcuddesapariyāpannanti nidānuddesa-parājikuddesa-saṅghādisesuddesa-aniyatuddesa saṅkhātaṃ pañcuddesapariyāpannaṃ.

Pātimokkhasaṃvarasīlanti sattavīsādhikadvisatapātimokkhasaṃvarasīlaṃ.

Upādāyupādāya vimuttānanti taṇhādiṭṭhisaṅkhātopaye upādāyupādāya vimuttānaṃ sotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃ

Gehajano』ti dāsakammakarādiko gehe ṭhitajano.

Tathā buddhaṃ sokanudaṃ…pe… umma disvā sadevake』ti etha tathā eva ummiṃ disvā mahantaṃ dhammौmmiṃ ñāṇacakkhunā disvā buddhaṃ sokanudaṃ anumānena anumānañāṇena kātabbaṃ ñātabbaṃ. Sadevakeloke yathā dhammo ummivipphāro tathā sadevake lokebuddho aggo bhavissatī』ti anumānena ñātabbanti yojanā.

Migarājassā』ti catuppādānaṃ mahantabhāvena migarājassa hathino.

Padanti dhammapadaṃ.

Dhammarājena gajjitanti buddhasīhanādavacanaṃ dhammarājena kathitaṃ.

Anumānena ñātabbaṃ buddho ca mahanto buddhasīhanādo ca mahanto』ti viññātabbaṃ.

Laggaṃ disvā bhusaṃ paṅkaṃ kalaladdaṃ gataṃ mahinti laggaṃ laggāpanasamathaṃ mahantaṃ paṅkañca disvā kalaladāyakaṃ udakañca gataṃ mahiṃ mahiyā gataṃ paviṭṭhaṃ disvā paṇḍitā mahāvārikkhadho gato pavatto』ti anumānena jānanti.

Jananti sādhujanasamuhaṃ.

Rajapaṅkasamohitanti rāgādirajasaṅkhātapaṅkehi ajjhothaṭaṃ pariyonaddhaṃ.

Vahitaṃ dhammanaddhiyā』ti pariyattipaṭipattidhammanaddhiyā vahitaṃ.

Vissaṭṭhaṃ dhammasāgare』ti nibbānasaṅkhāte mahāsamudde dhammanaddhiyā vissaṭṭhaṃ vissajjitaṃ pavesitaṃ.

Dhammāmatagataṃ dhammāmate pavattaṃ sadevakaṃ sabrahmakaṃ iṃ mahiṃ mahiyā ṭhitaṃ imaṃ sādhujanasamūhaṃ.

Disvā ñāṇacakkhunā passivā.

Dhammakkhadho mahā』gato』ti sammāsambuddhacaraṇasaṅkhāto caturāsītiyā dhammakkhadhasahassānaṃ desitattā mahādhammakkhadhoāgato pavatto』ti anumānañāṇena ñātabbanti yojanā.

Anumānapañho ekādasamo. (Dhutaṅgakathā)

Katamena te pariyāyena anuyogaṃ te dammi』ti anuyogaṃ vaṃ pucchi ahaṃ byākarissāmi. Anuyogavacanaṃ te tava katamena kāraṇena dammi.

Vamevetaṃ brūhīti rājavacanaṃ bhante nāgasena vameva pariyāyaṃ brūhi.

Tenahī』ti tasmā tava sotukāmatāya satena vā…pe…koṭisatasahassena vā pariyāyaṃ te kathayissāmīti yojanā.

Yā kāci kathā』ti sambadho

Idhā』ti imasmiṃ dhutaṅgavaraguṇe,

Abhivuṭṭhanti vassodakenaabhivuṭṭhaṃ

Sampādake satīti paṭipādake puggale sati.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: 山峰有最高聳性、不動性、難攀登性、種子不生性、離愛恚性五功德,涅槃亦入于其中。 這是第十.個關於涅槃所具功德的問題。 "就在這裡"即就在你所學的涅槃中收集,或者說積聚,或者就是這樣的讀法。 "無災"即應從無災害性來看涅槃。在其餘處也是這樣的方法。 "迷惑"即心生疑惑。 這是第十二.個關於證得涅槃的問題。 十二問第八品註釋完畢。 彌達迦問題第八品註釋完畢。 比量問題。 "把握業根"即把握在前佛處所作的善根。 "由此解脫而解脫"即由此所緣的煩惱,以十想修習的修行,以斷絕解脫而從輪迴苦中解脫。 "無障礙吹"即無逆風而吹。 "皈依戒"即受持皈依后應受持的五戒。 "包含在五誦中"即稱為序誦、波羅夷誦、僧殘誦、不定誦的包含在五誦中。 "波羅提木叉律儀戒"即二百二十七條波羅提木叉律儀戒。 "漸次解脫者"即依次從稱為貪愛見的依處解脫的須陀洹、斯陀含、阿那含。 "家人"即住在家中的奴僕工人等。 "如是見到佛陀除憂...等...包括天界的波浪"即如是見到波浪,以智慧眼見到大法浪,應以比量、以比量智了知除憂的佛陀。在包括天界的世界中,如法的波浪擴充套件,如是應以比量知道在包括天界的世界中佛陀是最上的,這是解釋。 "獸王"即因四足獸中的巨大而為獸王的象。 "足跡"即法足跡。 "法王所吼"即佛獅子吼之語被法王所說。 應以比量了知:佛陀是偉大的,佛獅子吼也是偉大的,應當如此瞭解。 "見到陷入、多泥、濁水流入大地"即見到能使陷入的、大量的泥土和帶來泥漿的水流入大地、進入大地,智者以比量知道"大水流已生起、已執行"。 "人"即善人群眾。 "為塵泥所覆"即被稱為貪等塵垢的泥所覆蓋、包圍。 "被法流所載"即被教法與修法之流所載。 "投入法海"即投入、放入、進入稱為涅槃的大海中的法流。 "已至法甘露"即在法甘露中執行的包括天界、梵界的此地上的善人群眾。 "見到"即以智慧眼看見。 "大法流已來"即應以比量智了知:稱為正等覺者足跡的因已宣說八萬四千法蘊而成為大法流已來、已執行,這是解釋。 這是第十一.個關於比量的問題。(頭陀行論) "我以何種方式給你質問"即我問你質問,我將解答。我以何種原因給你質問之語。 "請你說這個"即國王之語:"尊者那先,請說這個方式。" "那麼"即因為你想聽,我將以百...等...千億種方式向你解說,這是解釋。 "任何談論"即關聯。 "此中"即在這殊勝的頭陀行功德中。 "被淋"即被雨水所淋。 "有能成就者"即有能實踐的人。

Mayhaṃ puṭṭho』ti imasmiṃ dhūtaṅgavaraguṇe paribyattatāya chekatāya pākaṭāya buddhiyā yuttakāraṇaparidīpanaṃ samosarissatīti.

Vijaṭitakilesajālavathū』ti taṃ kilena samuhapañcakkhadhavathu.

Bhinnabhaggasaṅkuṭitasañchannagatinivāraṇo』ti arahattamaggaphalena bhinnabhaggasaṅkuṭitasañchinnagatinivāraṇo.

Abhinītavāso』ti abhipuññakāmehi abhipathitavāso abhinītैriyāpathavāso vā.

Vimuttijjhāyitatto』ti arahattaphalajjhānasampayuttacitto acaladaḷhabhīruttāṇaṭṭhānaṃ ārammaṇakaraṇavasena upagato.

Dhūtaṅgapañhakathāsaṅkhātayogikathā samattā.

Caturāsītipañhapaṭimaṇḍitameṇḍakapañhavaṇṇanā samattā.

Milidapañhameṇḍakapañhesu sabbe pañhā sampiṇḍitā pañcasattādhikasatapañhā honti. Aṅgagahaṇakathāya pana nādhikasatamātikāsu sattasaṭṭhimātikā niddesavasenaavissajjitā. Sesā』 rañño cattāri aṅgāni gahetabbānī』tiādikā ekūnacattāḷīsa mātikā niddesavasena avissajjitā yatha pothakesu dissanti tato gahetabbā yevā』ti.

Catasso dhammadesanāyo; dhammādhiṭṭhānā dhammadesanā, dhammādhiṭṭhānā puggaladesanā, puggalādhiṭṭhānā dhammadesanā, puggalādhiṭṭhānā puggaladesanā』ti. Tāsu purimā tisso dhammadesanā idha gathe labbhanti, catutho na labbhati.

Aparā』pi cuddasavidhā desanā? Athasadassana-guṇaparidīpana-niggaha-sampahaṃsanacariyāvodānanidassana -pucchāvisajjana-anusāsana-puggalavisodhanaajjhāsayaparipūraṇapaveṇi sadassana-parappavādamaddanopanissayapaccayanidassanatuṭṭhā-kārasadassanadhammasabhā-vaguṇādi-nidassanākāradesanā』ti.

Tatha

Paccayākāradesanā』ti paccayākārasuttanta-satipaṭṭhāna-sammappa-dhāna-iddhipāda-idriyabala-bojjhaṅgādisuttantasambadhā.

(Athasadassanā) paccayākārapaccayathaparamathaṃ desentī pavattā dhammadesanā athasadassanā nāma.

(Guṇaparidīpanī). Susīma-gosāla-gosiṅgasampasādana-pāsādika-dasabala-gotamaka- mahāsīhanādādisuttantasambadha attaguṇaparaguṇa-sāsanaguṇaparidīpanī guṇaparidīpanī nāma.

(Niggahadesanā) sakalavinayapiṭakaṃ ādiṃ kavā yā kāci kilesapāpapuggalaniggahadesanā esā niggahadesanā nāma.

(Sampahaṃsanā) bhayabhīrukānaṃ puggalānaṃ bhayapaṭisedhanathāya upathambhajanana-maggānisaṃsa-sīlathomanādikā desanā sampahaṃ-sanā nāma.

(Cariyāvodānanidassanā) sakalajātakaṃ acchiyasuttaṃ ādiṃ kavā dvedhāvitakkabodhirājakumārasuttādisambadhādesanā cariyāvodānanidassanā nāma.

(Pucchāvissajjanā) aṭṭhahi parisāhi pucchitānaṃ pañhānaṃ vissajjanāpaṭisaṃyuttā sakalasagāthavaggamādiṃ kavā vammikasutta-parāyaṇasuttādikā desanā pucchāvissajjanā nāma.

(Anusāsanā). Ariyavaṃsa-puññābhisada-dhutaṅgānusāsana-vattānusāsana-sambadhā desanā anusāsanā nāma.

(Puggalavisodhanā) bhayasadassanadesanāpaṭisaṃyuttā devadūtaaggikkhadhopamādisuttasambadhāpuggalānaṃ sīlavattādivisodhanathāya vuttā puggalavisodhanā nāma.

(Ajjhāsayaparipūraṇā). Tavaṭakanāḷaka-paṭipadā-dhammadāyādasuttādikā puggalānaṃ samathavipassanāparipūraṇathāya kathitā ajjhāsayaparipūraṇā nāma.

(Pavenisadassanakathā). Buddhavaṃsa-mahāpadānasuttākārā attano ca paresañca abhinīhāramārabbha parinibbānapariyosānā pavenisadassanakathā nāma.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: "被我問及"即在此殊勝頭陀行功德中,因明顯的、熟練的、顯著的智慧,將闡明合理的因由。 "已解除煩惱網之處"即那煩惱聚五蘊之處。 "遮斷已破壞、已彎曲、已遮蔽的趣向"即以阿羅漢道果遮斷已破壞、已彎曲、已切斷的趣向。 "已引導住處"即為希求功德者所希望的住處,或已引導威儀的住處。 "已禪思解脫"即與阿羅漢果禪定相應的心,經由作為所緣而趨向不動、堅固、有依護的處所。 稱為瑜伽論的頭陀行問題論述完畢。 具備八十四問的彌達迦問題註釋完畢。 彌蘭陀問和彌達迦問中所有問題總計為一百七十五問。但在攝取支分論中,在不超過百數的論題中,六十七個論題未依解說而解答。其餘"應當攝取國王的四支"等三十九個論題未依解說而解答,如在經典中所見,應從那裡攝取。 四種法的開示:以法為根本的法的開示、以法為根本的人的開示、以人為根本的法的開示、以人為根本的人的開示。在這些中,前三種法的開示在這偈頌中獲得,第四種不獲得。 另有十四種開示:顯示意義、闡明功德、呵斥、令歡喜、示現行為清凈、問答、教誡、凈化人、圓滿意樂、顯示傳承、擊破他論、顯示近依緣、顯示歡喜相、顯示法性功德等的開示。 如是: 緣相開示:即緣起經、念處、正勤、神足、根力、覺支等經的關聯。 (顯示意義)開示緣相、緣性、勝義而執行的法開示稱為顯示意義。 (闡明功德)與須師摩、瞿舍羅、牛角、勝信、凈信、十力、瞿曇、大獅子吼等經相關的顯明自功德、他功德、教法功德的開示稱為闡明功德。 (呵斥開示)以整個律藏為首,任何呵斥煩惱、惡人的開示,這稱為呵斥開示。 (令歡喜)爲了消除恐懼者的恐懼而生起支援、顯示道的利益、讚歎戒等的開示稱為令歡喜。 (示現行為清凈)整個本生經、阿奢犀經為首,與二分尋思、菩提王子經等相關的開示稱為示現行為清凈。 (問答)與八眾所問問題的回答相關,以整個有偈品為首的蟻垤經、彼岸道經等的開示稱為問答。 (教誡)與聖種、福增長、頭陀行教誡、行儀教誡相關的開示稱為教誡。 (凈化人)與顯示恐怖的開示相關,死使者、火蘊譬喻等經相關的,為凈化眾生的戒行等而說的稱為凈化人。 (圓滿意樂)塔瓦達迦、那羅迦、道、法嗣經等,為圓滿眾生的止觀而說的稱為圓滿意樂。 (顯示傳承論)佛種、大本經等形式,關於自己和他人的志願,直至涅槃為止的顯示傳承論。

(Parappavādamaddanā). Cariyāpiṭakamādiṃ kavā mahāsīhanāda-cūllasīhanāda-dhānābhiññāsaṃvaṇṇanā-paṭibaddhā desanā parappavādamaddanā nāma.

(Upanissayapaccayanidassanā). Yathūpanissayā dissamānā dissamānakāyena desanā itivuttakamādiṃ katvā dhaniyasutta-aruṇavatiyasutta-nadanapariyāyasuttādippabhedāupanissāya– paccayanidassanā nāma.

(Tuṭṭhākārasadassanā). Sakalodāna-sampasādaniya-saṅgītisuttādikā desanā tuṭṭhākārasadassanā nāma.

(Dhammasabhāvaguṇanidassanā) khadhadhāvāyatanidriyasaccapaṭicca samuppādamaggaphalādayo dhammā vibhattā taṃ tatha sabhāgavisabhāgaparidīpikā abhidhammadesanā ca lakkhaṇaparidīpikā ye caññe dhammā salakkhaṇadhāraṇakā attano sabhāvavasena vuttā esā dhammasabhāvaguṇanidassanā nāma.

Imehi cuddasavidhehi lokagganāyakā dhammaṃ desenti tesañca sāvakā』ti.

Tesu pacchāvisajjanā desanā idha pākaṭā. Sesā yathārahaṃ idha gahetabbā yevāti.

(Sāpatattikathā). Duvidhākathā imasmiṃ milidapañhappakaraṇehonti sāpattikathā ca anāpatattikathā ca. Tatha yaṃ therena bhagavato vacanaṃ rañño saññāpanathaṃ ābhataṃ taṃsāpattikathā nāma.

(Anāpattikathā). Yā therena sakapaṭibhānena vuttā sā anāpattikathā nāma.

Vuttañhetaṃ padasodhammasikkhāpadassa aṭṭhakathāyaṃ-』

Meṇḍakamilidapañhesu therassa sakapaṭibhānena anāpatti. Yampanarañño sañañāpanathaṃ āharavā vuttaṃ tatha āpattī』ti (dve kathā) puna dve kathā idha honti sammutikathā ca paramathakathā ca.

(Sammutikathā). Tatha sammutikathā nāma』bhante nāgasena vedagu upalabbhatī』tiādikā.

Paramathakathā nāma』yo uppajjati so eva so』tiādikātenāha?

Duve saccāni akkhāsi sambuddho vadataṃ varo,

Sammutiṃ paramathañca tatiyaṃ nūpalabbhatī』ti.

Yampubbe vuttaṃ anumānakathā upamākathā』ti, tāsu upamākathāya visuṃ koṭṭhāsabhāvo nathi. Milidapañhameṇḍakapañhānaṃ antarantarā ṭhitā hoti. Anumānakathā pana visuṃ koṭṭhāsabhāvena hotīti.

Vicaretha anuṃ parame parame

Sujanassa sukhaṃ nayane nayane,

Kaṭu hoti padhānarato narato

Idha yo pana sāramate ramate.

Pakiṇṇakavacanavaṇṇanā samattā.

Jātakuddharaṇaṃ.

Jātakuddharaṇaṃ pana evaṃ veditabbaṃ. Meṇḍakapañhatatiyavagge pañca pañca pañhā.

『『Acetanaṃ brāhmaṇa asuṇantaṃ…pe… pucchasi taṃ kissa hetu『『ti idaṃcatukkanipāte āgataṃpalāsajātakaṃ sadhāya vuttaṃ. Katamaṃ taṃ jātakanti?』

Acetanaṃ brāhmaṇā』ti idaṃ sathā parinibbānamañce nipanno ānadatheraṃ ārabbha kathesi.

『『So pāyasmā rukkhadevatā panā ahamevā』』ti.

Palāsajātakaṃ samattaṃ.

『『Iti phadanarukkhā』pi tā devatā…pe… bhāradvāja suṇohi me』』ti āgataṃ. Idañca terasanipātephadanajātakaṃ sadhāya vuttaṃ. Katamaṃ taṃ jātakanti?

『『Kuṭhārihatho puriso』ti idaṃ sathā rohiṇīnadītīre viharanto ñātakānaṃ kalahaṃ ārabbha kathesi vanasaṇḍe devatā aha』』nti.

Phadanajātakaṃ dutiyaṃ terasanipātaṃ.

Meṇḍakapañhacatuthavagge devadattabodhisattādhikasampañhe bāvīsatijātakāni āgatānī』ti.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: (擊破他論)以行藏為首,與大獅子吼、小獅子吼、具通解說相關的開示稱為擊破他論。 (顯示近依緣)以如所見的近依而顯現的身體所作的開示,以如是語經為首的達尼耶經、阿盧那瓦提經、那達那方法經等差別稱為顯示近依緣。 (顯示歡喜相)整個優陀那、勝信、結集經等的開示稱為顯示歡喜相。 (顯示法性功德)蘊、界、處、根、諦、緣起、道、果等法的分別,以及顯示其同分異分的阿毗達摩開示,和顯示相的,以及其他以自性而說具有自相的諸法,這稱為顯示法性功德。 世間最上導師以這十四種方式開示法,他們的聲聞也是如此。 在這些中,問答開示在此顯著。其餘應當在此如理理解。 (有犯論)在這彌蘭陀問論中有兩種論:有犯論和無犯論。如是長老爲了使國王理解而引用世尊的話,這稱為有犯論。 (無犯論)長老以自己的智慧所說的,這稱為無犯論。 這在句法學處的註釋中說: "在彌達迦和彌蘭陀問中,長老以自己的智慧說無犯。但爲了使國王理解而引用或說的,那是有犯。"(二論)又此中有二論:世俗論和勝義論。 (世俗論)如是世俗論即"尊者那先,是否有通曉吠陀者"等。 勝義論即"誰生起他就是那個"等,因此說: "正等覺說法者中最勝, 宣說二諦世俗與勝義, 第三諦實不可得。" 前面所說的比量論和譬喻論,在這些中譬喻論沒有獨立部分的性質。它存在於彌蘭陀問和彌達迦問的中間。但比量論是以獨立部分的性質而存在。 智者應當遊行于極微細處, 善人樂見於眼中之眼, 精進樂者覺苦味, 此處樂於真實者得樂。 雜說註釋完畢。 本生經摘錄。 應當如是了知本生經摘錄。在彌達迦問第三品中有五個問題。 "婆羅門啊,無意識不能聽...等...為何問它",這是引用四集中的樹木本生經而說。這是什麼本生經? "婆羅門啊,無意識"這是世尊在涅槃床上為阿難長老而說。 "那位尊者是樹神,而我就是。" 樹木本生經完畢。 "如是搖動的樹也...等...婆羅豆婆遮聽我說"而來。這是引用十三集中的搖動本生經而說。這是什麼本生經? "手持斧頭的人"這是世尊住在羅希尼(Rohiṇī)河岸時,關於親族爭執而說,林中天神說。 搖動本生經是十三集中的第二經。 在彌達迦問第四品中關於提婆達多和菩薩勝等的問題中引用了二十二個本生經。

『『Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha? Devadattoekantakaṇho ekantakaṇhehi dhammehi samannagato, bodhisatto ekantasukkehi dhammehi samannagato』ti. Puna ca devadatto bhave bhave yasena ca pakkhena ca bodhisattena samasamo hoti kadāci adhikataro vā yadā devadatto nagare bārāṇasiyaṃ brahmadattassa rañño purohitaputto ahosi, tadā bodhisatto chavakacaṇḍālo vijjādharo, vijjaṃ parijapivā akāle ambaphalāni nibbattesi. Etha tāva bodhisatto devadattena jātiyā nihīno yasasā ca nihīno …pe… puna ca paraṃ yadā devadatto tāpo nāma rājā ahosi tadābodhisatto tassa putto dhammapālo nāma ahosi tadā so rājā sakaputtassa hathapāde sīsañca chidāpesi. Tatha tāva devadattoyeva uttaro adhikataro. Ajjetarahi ubho』pi sakyakule jāyisu. Bodhisatto buddho ahosi sabbaññu lokanāyako. Devadatto atidevassa sāsane pabbajivā iddhiṃ nibbattevā buddhālayaṃ akāsi. Kinnu kho bhante nāgasena yaṃ mayā bhaṇitaṃ taṃ sabbaṃ tathaṃ udāhu vitathanti? 『『Ayampana milidaraññā yāni bāvīsatijātakāni nissāya pucchito hoti tāni mayā uddharivā idha kathetabbāni.

Tatha ca,』yadā ca devadatto nagare bārāṇasiyaṃ brahmadattassa rañño purohitaputto ahosi tadā bodhisatto chavakacaṇḍālo ahosi vijjādharo vijjaṃ parijapivā akāle ambaphalāni nibbattesi. Etha tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihīno yasasā ca nihīno. 『『Idampana vacanaṃ jetavanārāme viharantena sathārā terasanipāte devadattamārabbha kathitaṃ ambajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. Devadatto hi 『『ahaṃ buddho bhavissāmi…pe… caṇḍālaputto ahamevā』』ti.

Evametaṃ milidaraññā imaṃ ambajātakaṃ sadhāya kathitaṃ hotīti idaṃ rañño ābhataṃ paṭhamaṃ jātakaṃ.

『『Puna ca paraṃ yadā devadatto rājā ahosi mahīpati sabbakāmasamaṅgī tadā bodhisatto tassūpabhogo ahosi hathināgo sabbalakkhaṇasampanno tassa cārugativilāsaṃ asahamāno rājā vadhaṃ icchanto hathācariyaṃ evamavova? 『『Asikkhito te ācariya hathināgo tassa ākāsagamanaṃ nāma kāraṇaṃ hotī』』ti tathapa tāca bodhisatto devadattato jātiyā nīhīno, lāmako tiracchānagato』』ti. Idampana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā ekakanipāte devadattamārabbhakathitaṃ dummedhajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti dhammasabhāyaṃ bhikkhu』āvuso devadatto …pe… hathi pana ahamevā』』ti evametaṃ milidarañño imaṃ dummedhajātakaṃ sadhāya kathitaṃ hotīti. Dutiyaṃ jātakaṃ.

Puna ca paraṃ yadā devadatto manusso ahosi. Pavane naṭṭhāyiko tadā bodhisatto mahāpathavi nāma makkaṭo ahosi. Ethapi tāva dissati viseso manussassa ca tiracchānagatassa ca. Ethapi tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihīno』ti imaṃ pana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā tiṃsanipāte devadattassa silāpavijjhanamārabbha kathitaṃ mahākapijātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti? 『『Tena hi dhanuggahe payojevā…pe… kapirājā ahamevā』』ti evametaṃ milidaraññā imaṃmahākapijātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotīti. Tatiyaṃ jātakaṃ.

我將按照要求將這段巴利文直譯成簡體中文: "尊者那先,你們說:'提婆達多完全黑暗,具足完全黑暗之法,菩薩具足完全清凈之法'。但提婆達多在生生世世中在名聲和眷屬方面與菩薩相等,有時甚至超過。當提婆達多在波羅奈城為梵授王的王師之子時,菩薩是卑賤旃陀羅的持咒者,誦咒使非時結出芒果。這時菩薩在種姓上低於提婆達多,在名聲上也低於...等...。再者,當提婆達多成為名叫塔波的國王時,菩薩是他的兒子名叫法護,那時這國王命人砍斷自己兒子的手腳和頭。如此這般提婆達多確實更高更勝。現在他們兩人都生在釋迦族中。菩薩成為佛陀,一切知者,世間導師。提婆達多在至上者的教法中出家,證得神通,模彷彿陀。尊者那先,我所說的這一切是真實的還是虛假的?"這是彌蘭陀王依據二十二個本生經而問的,我應當摘錄在此講說。 如是,"當提婆達多在波羅奈城為梵授王的王師之子時,那時菩薩是卑賤旃陀羅的持咒者,誦咒使非時結出芒果。這時菩薩在種姓上低於提婆達多,在名聲上也低於。"這段話是世尊住在祇園精舍時,在十三集中關於提婆達多而說的芒果本生經。因為提婆達多..."我將成為佛陀...等...旃陀羅子就是我。" 如是彌蘭陀王依據這芒果本生經而說,這是國王引用的第一.個本生經。 "再者,當提婆達多成為國王、大地之主、具足一切欲時,那時菩薩是他的受用象,具足一切吉祥相的象。國王不能忍受他優美的行動風采,想要殺他,就這樣對像師說:'象師啊,你的象未經訓練,應當讓他作飛行於虛空這樣的表演。'這樣菩薩在種姓上低於提婆達多,是低劣的畜生。"這段話是彌蘭陀王引用世尊住在竹林時,在一集中關於提婆達多而說的愚癡本生經。在法堂中比丘們..."賢友,提婆達多...等...而像就是我。"如是彌蘭陀王依據這愚癡本生經而說,這是第二.個本生經。 "再者,當提婆達多成為人,在森林中失去財物時,那時菩薩是名叫大地的猴子。這時也可見人與畜生的差別。這時菩薩在種姓上也低於提婆達多。"這段話是彌蘭陀王引用世尊住在竹林時,在三十集中關於提婆達多投擲石頭而說的大猴本生經。"那麼派遣弓箭手...等...猴王就是我。"如是彌蘭陀王依據這大猴本生經而說,這是第三.個本生經。

『『Pūna ca paraṃ yadā devadatto manusso hoti soṇuttaro nāma nesādo balavā balavataro nāgabalo tadābodhisatto chaddanto nāma nāgarājā ahosi. Tadā luddako taṃ hathināgaṃ ghātesi. Tathapi tāva devadatto adhikataro『『ti idaṃ vacanaṃ milidaraññā jetavane mahāvihāre vihārantena sathārā tiṃsanipāte ekaṃ daharabhikkhuniṃ ārabbha kathitaṃ chaddantajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti tatha bhagavatā vithārato desitaṃ chaddantajātakaṃ taṃ mayā idha saṅkhepato uddharivā kathetabbameva. 『『Sā kira sāvathiyaṃ…pe… sā pana bhikkhuṇī pacchā vipassivā arahattaṃ pattā』』ti. Evametaṃ milidaraññā imaṃ chaddantajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. Catuthājātakaṃ.

Puna ca paraṃ yadā devadatto manusso ahosi vanacarako aniketavāsī tadā bodhisatto sakuṇo ahosi tittiro mantajjhāyī. Tadā so vanacarako taṃ sakuṇaṃ ghātesi. Tathapi tāva devadatto jātiyā adhikataro』』ti idampana vacanaṃ milidaraññā gijjhakūṭe viharantena sathārā navakanipāte devadattassa vadhāya parisakkanaṃ ārabbha kathitaṃ daddarajātakaṃ (tittirajātakaṃ) sadhāya vuttaṃ hoti. 『『Tasmiṃ samaye dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ…pe… tittirapaṇḍito pana ahamevā』』ti. Evametaṃ milidaraññā imaṃ daddarajātakaṃ sadhāya kathitaṃ hotīti. Pañcamajātakaṃ.

『『Puna ca paraṃ yadā devadatto kalābu nāma bārāṇasirājā ahosi tadā bodhisatto tāpaso ahosi khantivādī. Tadā so rājā tassatāpasassa kuddho hathapāde vaṃsakalīre viya chedāpesi. Tathapi tāva devadattoyeva adhikataro jātiyā ca yasena cā』』ti idampana vacanaṃ milidaraññā jecavane viharantena sathārā catukkanipāte ekaṃ kodhanabhikkhuṃ ārabbha kathitaṃ khantivādijātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. 『『Sathā pana taṃ bhikkhuṃ kasmāvaṃ…pe… khantivāditāpasopana ahamevā』』ti evametaṃ milidaraññā imaṃ khantivādijātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotīti. Paṭṭhajātakaṃ.

Puna ca paraṃ yadā devadatto ahosi vanacaro tadābodhisatto nadiyo nāma vānarido ahosi. Tadāpi so vanacaro taṃ vānaridaṃ ghātesi saddhiṃ mātarā katiṭṭhabhātikenapi. Tathapi tāva devadattoyevaadhikataro jātiyā『『ti idaṃ pana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantenasathārā dukanipāte devadattaṃ ārabbha kathitaṃ cullanadiyajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. 『『Ekadivasañhi bhikkhū dhammasahāyaṃ …pe… supaṇṇarājā pana ahamevā』』ti evametaṃ milidaraññā imaṃ paṇḍarajātakaṃ sadhāya paratoghosavasena bodhisatto paṇḍarako nāma nāgarāja ahosī』』ti kathitaṃ hoti tathāhi imasmiṃ jātake bodhisatto supaṇṇarājā yevā』ti. Aṭṭhamaṃ jātakaṃ.

Puna ca paraṃ yadā devadatto manusso ahosipavane jaṭilako tadā bodhisatto tacchako nāma mahāsūkaro ahosi. Tathapi tāva devadattoyeva jātiyā adhikataro』』ti idampana vacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā pakiṇṇakanipāte dve mahallake there ārabbha kathitaṃ tacchakasūkarajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. 『『Mahākosalo pana bimbisārassa dhitaraṃ dento…pe…rukkhadevatā pana ahamevā』』ti.

Evametaṃ milidaraññā imaṃ tacchakasūkarajātakaṃ sadhāya paratoghosavasena bodhisatto mahātacchakasūkaro nāma ahositi kathitaṃ tathā hi imasmiṃ jātake bodhisatto rukkhadevatāyeva ahosīti. Navamaṃ jātakaṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 再者,當提婆達多轉世為人時,名為索努塔拉的獵人,力大無比,具有象之力量,那時菩薩是名為六牙的象王。當時獵人殺死了那頭大象。即便如此,提婆達多仍然更為尊貴。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在祇園精舍大寺時,在三十集中為一位年輕比丘尼所說的六牙本生經而說的,正如世尊詳細開示的六牙本生經,我在此應當簡要敘述。"據說她在舍衛城......後來這位比丘尼修習觀禪證得阿羅漢果。"彌蘭陀王就是這樣引用六牙本生經的。這是第四個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為人時,是一個居無定所的獵人,那時菩薩是一隻善誦咒語的鷓鴣鳥。那時那個獵人殺死了這隻鳥。即便如此,提婆達多在出身上仍然更為尊貴。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在靈鷲山時,在九集中因提婆達多謀害(佛陀)而說的達達拉本生經(鷓鴣本生經)。"那時在說法堂上人們談論起......而我就是那隻聰明的鷓鴣。"彌蘭陀王就是這樣引用達達拉本生經的。這是第五個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為迦拉布(Kalābu)這位波羅奈國王時,菩薩是一位稱為忍辱行者的苦行僧。那時這位國王對苦行僧發怒,如同砍斷竹節一般砍斷他的手腳。即便如此,提婆達多在出身和名聲上仍然更為尊貴。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在祇園精舍時,在四集中為一位易怒比丘所說的忍辱本生經。"佛陀對那位比丘說為何你......而我就是那位忍辱苦行僧。"彌蘭陀王就是這樣引用忍辱本生經的。這是第六個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為獵人時,菩薩是名為那迪耶的猴王。那時那個獵人殺死了猴王及其母親和弟弟。即便如此,提婆達多在出身上仍然更為尊貴。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在竹林精舍時,在二集中因提婆達多而說的小那迪耶本生經。"有一天比丘們在說法堂......而我就是金翅鳥王。"彌蘭陀王就是這樣引用般荼羅本生經,據傳說菩薩是名為般荼羅迦的龍王,因為在這個本生故事中菩薩確實就是金翅鳥王。這是第八個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為人時,是森林中的一位結髮苦行者,那時菩薩是名為塔查卡的大野豬。即便如此,提婆達多在出身上仍然更為尊貴。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在祇園精舍時,在雜集中為兩位年長長老所說的野豬本生經。"摩訶憍薩羅將女兒嫁給頻婆娑羅時......而我就是那位樹神。"彌蘭陀王就是這樣引用塔查卡野豬本生經,據傳說菩薩是大野豬塔查卡,因為在這個本生故事中菩薩確實就是樹神。這是第九個本生故事。

Puna ca paraṃ yadādevadatto cetiyesu suraparicaro nāma rājā ahosi upari purisamatte gaganevehāsaṅgamo, tadā bodhisatto kapilo nāma brāhmaṇo ahosi. Tathapi tāva devadattassa pathavippavesamārabbha kathitaṃ cetiyajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. 『『Tasmiñhi divase bhikkhū dhammasahāyaṃ. Pe-kapila-brāhmaṇo pana ahamevā』』ti evañcetaṃ milidaraññā idaṃcetiyajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotīti. Dasamaṃ jātakaṃ.

Puna ca paraṃ yadā devadatto manusso ahosi sāmo nāma, tadā bodhisatto rūrunāma migarājā ahosi. Tathapi tāva devadattoyeva jātiyā adhikataro』ti idampana vacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā terasakanipāte devadattamārabbhakathitaṃ rūrūmagarājajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. So kira bhikkhūhi』bahupakāro āvuso-perūrumigo pana ahamevā』』ti. Evametaṃ milidaraññā imaṃrūrumigajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī』ti ekādasamaṃ jātakaṃ.

『『Puna ca paraṃ yadā devadatto manusso ahosi luddako pavanacaro, tadā bodhisatto hathināgo ahosi so luddako tassa hathināgassa sattakkhattuṃ dante chidivā hari tathapi tāva devadattoyeva yoniyā adhikataro』ti idampana vacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā ekakanipāte devadattamārabbha kathitaṃ sīlavanāgarājajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. Dhammasabhāyañhi bhikkhū』āvuso devadatto…pe… sīlavanāgarājā pana ahamevāti.

Evametaṃ milidaraññā imaṃ sīlavanāgarājajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī』ti dvādasamaṃ jātakaṃ.

Puna ca paraṃ yadā devadatto sigālo ahosi khattiyadhammo, so yāvatā jambudīpe padesarājāno te sabbe anuyutte akāsi, tadā bodhisatto vidhuro nāma paṇḍito ahosi tathapi tāva devadattoyeva yasena adhikataro』ti idampana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā dukanipāte devadattamārabbha kathitaṃ sabbadāṭhajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. 『『Devadatto ajātasattuṃ pasādevā…pe… purohito pana ahamevā』』ti.

Evametaṃ milidaraññā imaṃ sabbadāṭhika jātakaṃ sadhāya vuttaṃ paratoghosavasena 『『so yāvatā jambudīpe padesarājāno, te sabbe anuyutte akāsī』』ti vuttaṃ tadā hi sona sabbe rājāno anuyutte akāsī』ti. Terasamaṃ jātakaṃ.

Puna ca paraṃ yadā devadatto sathināgo huvā laṭukikāya sakuṇikāya puttakeghātesi, tadā bodhisatto』pi hathināgo ahosi yuthapati tatha tāva ubho』pi samasamā ahesunti』 idampana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā pañcakanipāte devadattamārarabbha kathitaṃ laṭukikajātakaṃ sadhāyavuttaṃ hotī』ti cuddasamaṃ jātakaṃ.

Puna ca paraṃ 『『yadā devadatto yakkho ahosi adhammo nāma, tadā bodhisattopi yakkho ahosi dhammo nāma. Tathapi tāva ubhopi samasamā ahesunti『『idaṃ pana vacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā ekādasakanipāte devadattassa pathavippavesamārabbha kathitaṃ dhammadevaputta jātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. 『『Tadā bhikkhu dhammisabhāyaṃ dhammadevaputto pana ahameva sammāsambuddho』』ti. Evametaṃ milidarañño imaṃ dhammadevaputtajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotīti paṇṇarasamaṃ jātakaṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 再者,當提婆達多轉世為支提國的蘇拉帕利查羅王時,能在空中一人高處飛行,那時菩薩是名為迦毗羅的婆羅門。這段話是因提婆達多入地獄而說的支提本生經。"那一天,比丘們在說法堂......而我就是迦毗羅婆羅門。"彌蘭陀王就是這樣引用支提本生經的。這是第十個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為人時,名叫沙摩,那時菩薩是名為盧盧的鹿王。即便如此,提婆達多在出身上仍然更為尊貴。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在祇園精舍時,在十三集中因提婆達多而說的盧盧鹿王本生經。"據說比丘們說'賢友,他多有恩惠......而我就是盧盧鹿。'"彌蘭陀王就是這樣引用盧盧鹿本生經的。這是第十一個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為人時,是一個在林中游蕩的獵人,那時菩薩是一頭大象。那個獵人七次砍下大象的象牙帶走,即便如此,提婆達多在種族上仍然更為尊貴。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在祇園精舍時,在一集中因提婆達多而說的具戒象王本生經。"在說法堂上比丘們說:'賢友提婆達多......而我就是具戒象王。'" 彌蘭陀王就是這樣引用具戒象王本生經的。這是第十二個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為名叫剎帝利法的豺狼時,他使閻浮提(印度)所有的地方國王都成為他的臣屬,那時菩薩是名為維陀羅的智者。即便如此,提婆達多在名聲上仍然更為尊貴。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在竹林精舍時,在二集中因提婆達多而說的薩婆達他本生經。"提婆達多使阿阇世生歡喜......而我就是那位祭司長。" 彌蘭陀王就是這樣引用薩婆達他本生經的,根據傳說"他使閻浮提所有的地方國王都成為他的臣屬",因為當時索那確實使所有國王都成為他的臣屬。這是第十三個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為大象時,殺死了一隻雀鳥的幼鳥,那時菩薩也是一頭象群之主的大象。那時兩者是平等的。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在竹林精舍時,在五集中因提婆達多而說的雀鳥本生經。這是第十四個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為夜叉時,名叫非法,那時菩薩也是夜叉,名叫正法。即便如此,那時兩者是平等的。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在祇園精舍時,在十一集中因提婆達多入地而說的法天子本生經。"那時比丘們在說法堂......而我正等正覺就是那位法天子。"彌蘭陀王就是這樣引用法天子本生經的。這是第十五個本生故事。

Puna ca paraṃ yadā devadatto nāviko ahosi, pañcannaṃ kulasatānaṃ issaro, tadā bodhisattopi nāviko ahosi pañcannaṃ kulasatānaṃ issaro tathapi tāva ubhopi samasamā』ca ahesunti『『idampana milidaraññā jetavane viharantena sathārā dvādasakanipāte devadattassa pañcakulasatāni gahevā niraye paviṭṭhabhāvamārabbha kathitaṃ samuddavāṇijajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. 『『So hi aggasāvakesu parisaṃ gahevā sopaṇḍitavaḍaḍhakī nāma ahamevā』』ti. Evametaṃ milidararañañā imaṃ samuddavāṇijajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī』ti. Soḷasamaṃ jātakaṃ.

Puna ca paraṃ yadā devadatto sathavāho ahosi pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ issaro, tadā bodhisattopi sathavāho ahosi pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ issaro. Tathapi tāva ubhopi samasamā ahesu』』nti idampanavacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā ekakanipāte anāthapiṇḍikassasahāyake tithayasāvake ārabbha kathitaṃ apaṇṇaka jātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī』ti. Sattarasamaṃ jātakaṃ.

Puna ca paraṃ yadā devadatto sākho nāma migarājā ahosi, tadā bodhisattopi nigrodho nāma migarājā ahosi. Tathapi tāva ubhopi samasamā ahesunti 『『idampana vacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā ekakanipāte kumārakassapamātaraṃ bhikkhuṇiṃ ārabbha kathitaṃ nigrodhamigajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti sā kira rājagahanagare mahāvibhavassa seṭṭhino dhītā ahosi nigrodhamigarājā pana ahamevā』』ti eva metaṃ milidaraññā imaṃ nigrodhamigarājajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī』ti. Aṭṭhārasamaṃ jātakaṃ.

Puna ca paraṃ yadā devadatto sākho nāma senāpati ahosi, tadā bodhisatto nigrodho nāma rājā ahosi. Tathapi tāva ubhopi samasamā ahesunti idampana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā dasakanipāte devadattāmārabbha kathitaṃ nigrodhajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. 『『Ekadivasañhi bhikkhū nigrodhajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī』ti. Ekunavisatimaṃ jātakaṃ.

Puna ca paraṃ sadā devadatto khaṇḍahālo nāma brāhmaṇo ahosi, tadā bodhisatto cado nāma rājakumāro ahosi. Tathāpi tāva anena khaṇḍahālo adhikataro』ti 『『idampana vacanaṃ milidaraññā gijjhakūṭe viharantena sathārā dasajātakedevadattamārabbha kathitaṃ cadakumārajātakaṃ sadhāya vuttaṃ taṃ saṅkhepano dassayissāma. 『『Tassa vathu saṅghabhedakkhadhake āgatameva cadakumāro pana ahamovā』』ti evametaṃ milidaraññā imaṃ vadakumārajātakaṃ sadhāya vuttanti vīsatimajātakaṃ.

Puna ca paraṃ yadā devadatto brahmadatto nāma rāja ahosi, tadā bodhisatto tassa putto mahāpadumo nāma kumāro ahosi, tadā sorājā sakaputtaṃ corappapāte khipāpesi. Yato kutoci pitā puttānaṃ adhikataro ahosi visiṭṭho, tathapi tāva devadattoyeva adhikataro』ti idampana evanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā dvādasakanipāte ciñcaṃ māṇavikamārabbha kathitaṃ mahāpadumajātakaṃ sadhāya vuttaṃ. 『『Paṭhamabodhiyañhi dasabalassa ahaṃ tadā rājaputto, evaṃ dhāretha jātakanti, evametaṃ milidaraññā imaṃ mahāpadumajātakaṃ sadhāya puttanti ekavīsatimajātakaṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 再者,當提婆達多轉世為航海家時,是五百戶人家的主人,那時菩薩也是航海家,也是五百戶人家的主人。那時兩者是平等的。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在祇園精舍時,在十二集中因提婆達多帶領五百戶人家入地獄而說的海商本生經。"他帶領眾人去見上首弟子......而我就是那位聰明的木匠。"彌蘭陀王就是這樣引用海商本生經的。這是第十六個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為商隊首領時,是五百輛車的主人,那時菩薩也是商隊首領,也是五百輛車的主人。那時兩者是平等的。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在祇園精舍時,在一集中因給孤獨長者的友人在世外道而說的無過本生經。這是第十七個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為名叫沙卡的鹿王時,那時菩薩是名叫尼拘律的鹿王。那時兩者是平等的。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在祇園精舍時,在一集中因迦葉童子的母親比丘尼而說的尼拘律鹿本生經。"據說她是王舍城(現在的拉杰吉爾)一位大富長者的女兒......而我就是尼拘律鹿王。"彌蘭陀王就是這樣引用尼拘律鹿王本生經的。這是第十八個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為名叫沙卡的將軍時,那時菩薩是名叫尼拘律的國王。那時兩者是平等的。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在竹林精舍時,在十集中因提婆達多而說的尼拘律本生經。"有一天比丘們......引用尼拘律本生經。"這是第十九個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為名叫坎達哈拉的婆羅門時,那時菩薩是名叫旃陀的王子。即便如此,這個坎達哈拉更為尊貴。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在靈鷲山時,在十集中因提婆達多而說的旃陀王子本生經。我們將簡要說明。"其故事已在破僧犍度中說過......而我就是旃陀王子。"彌蘭陀王就是這樣引用旃陀王子本生經的。這是第二十個本生故事。 再者,當提婆達多轉世為名叫梵授的國王時,那時菩薩是他的兒子名叫大蓮華的王子,那時這位國王將自己的兒子扔下賊崖。無論從哪個角度看,父親都比兒子更為尊貴,即便如此,提婆達多仍然更為尊貴。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在祇園精舍時,在十二集中因旃遮摩那維迦而說的大蓮華本生經。"在初悟時,十力者說:'那時我是王子,你們要這樣記住本生。'"彌蘭陀王就是這樣引用大蓮華本生經的。這是第二十一個本生故事。

Puna ca paraṃ yadā devadatto mahāpatāpo nāma rājā ahosi, tadā bodhisatto tassa putto dhammapālo nāma kumāro ahosi, tadā so rājā sakaputtassa hathapāde sīsañca chedāpesi. Tathapi tāva devadatto yeca uttaro adhikataro』』ti idampana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā pañcakanipāte devadattassavadhaparisakkanamārabbha kathitaṃ culladhammapālajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. 『『Athekadivasaṃ bhikkhu dhammasabhāyaṃ kathaṃ dhammapālakumāro pana ahamevā』』ti evametaṃ milidaraññā imaṃ culladhammapālajātakaṃ sadhāya vuttanti bāvīsatima jātakaṃ samattaṃ.

Ambajātaka-dummedhajātakāni mahākapi-

Chaddanta-daddarañcāpi khantivādikajātakaṃ

Cullanadiya-paṇḍaraka-tacchasukarajātakaṃ

Cetiyajātakañcāpi rūrumigidajātakaṃ

Sīlavaṃ sabbadāṭhañca laṭukikañca apaṇṇakaṃ

Nigrodhamiga-nigrodha-cadakumārajātakaṃ

Mahāpadumakumāra-dhammapālakajātakaṃ

Iti etāni bāvīsa jātakāni yathākkamaṃ

Milido nāmupadāya nāgasenassa abravīti.

Evañca so rājā imāni jātakāni sadhāya kathevā punapi evamāha? 『『Bhante nāgasena, ajjekarahi ubhopi sakyakulesu jāyiṃsu. Bodhisattopi buddho ahosi. Sabbaññu lokanāyako, devadatto tassa devātidevassa sāsane pabbajivā buddhālayaṃ akāsi. Kinnukho bhante nāgasena, yaṃ mayā bhaṇitaṃ taṃ sabbampi tathaṃ udāhu vitathanti.』』

Jātakuddharaṇaṃ samattaṃ.

Gāthāsarūpaṃ

Gāthāsarūpampana evaṃ veditabbaṃ?

Milido nāma so rājā sāgalāyampuruttame

Upagañchi nāgasenaṃ gaṅgā』va yathasāgaraṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 再者,當提婆達多轉世為名叫大苦行的國王時,那時菩薩是他的兒子名叫法護的王子,那時這位國王砍斷了自己兒子的手腳和頭。即便如此,提婆達多仍然更為尊貴。這段話是彌蘭陀王引用佛陀在竹林精舍時,在五集中因提婆達多謀殺而說的小法護本生經。"有一天,比丘們在說法堂談論......而我就是法護王子。"彌蘭陀王就是這樣引用小法護本生經的。這是第二十二個本生故事完畢。 芒果本生經、愚人本生經、 大猿本生經、六牙本生經、 達達拉本生經以及忍辱本生經、 小那迪耶本生經、般荼羅本生經、塔查卡野豬本生經、 支提本生經以及盧盧鹿本生經、 具戒本生經、薩婆達他本生經、雀鳥本生經和無過本生經、 尼拘律鹿本生經、尼拘律本生經、旃陀王子本生經、 大蓮華王子本生經、法護本生經, 這二十二個本生經按順序, 彌蘭陀引用后對那先說。 這樣,國王引用這些本生經后又這樣說:"尊者那先,如今兩人都生在釋迦族中。菩薩成為佛陀,成為一切智者、世間導師,提婆達多在那位天中之天的教法中出家后對佛陀不敬。尊者那先,我所說的這一切是真實的還是虛妄的呢?" 本生經摘錄完畢。 偈頌總結 偈頌總結應當如是了知: 名為彌蘭陀的國王,在最勝城娑竭羅(今巴基斯坦西亞爾科特), 前往拜見那先,如恒河流向大海。

Āsajja rājā citrakathī ukkādhāraṃ tamonudaṃ apucchi nipuṇe pañhe ṭhānāṭhānagate puthū,

Pucchā visajjanā ceva gambhirathūpanissitā

Hadayaṅgamā kaṇṇasukhā abbhutā lomahaṃsanā

Abhidhammavinayogāḷhā suttajālasamathitā

Nāgasenakathā citrā opammehi nayehi ca

Tatha ñāṇampaṇidhāya hāsayivāna mānasaṃ

Suṇotha nipuṇe pañhe kaṅkhāṭṭhānavidāḷane』ti

Tenāhu?-

Bahussuto citrakathī nipuṇo ca visārado,

Sāmayiko ca kusalo paṭibhāne ca kovido;

Tepi tepiṭakā bhikkhū pañcanekāyikāpi ca,

Catunekāyikā ceva nāgasenaṃ purakkharuṃ;

Gambhīrapañño medhāvī maggāmaggassa kovido,

Uttamathamanuppatto nāgaseno visārado;

Tehi bhikkhūhi parivuto nipuṇehi saccavādibhī,

Caranto gāmanigamaṃ sāgalaṃ upasaṅkamī;

Saṅkheyyapariveṇasmiṃ nāgaseno tadā vasī,

Katheti so manussehi pabbate kesarī yathā』ti;

Caraṇena ceva sampannaṃ sudantaṃ uttame dame,

Disvā rājā nāgasenaṃ idaṃ vacanamabravi;

Kathikā mayā bahū diṭṭhā sākacchā osaṭā bahū,

Na tādisaṃ bhayaṃ āsi ajjatāso yathā mama;

Nissaṃsayaṃ parājayo mama ajja bhavissati,

Jayo』va nāgasenassa yathā cittaṃ na saṇṭhitanti;

Bāhiragāthā

Yathā hi aṅgasambhārā hoti saddo ratho iti,

Evaṃ khadhesu santesu hoti sattoti sammuti;

Sīle patiṭṭhāya naro sapañeñā cittaṃ paññañca bhāvayaṃ,

Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭanti;

Ayampatiṭṭhā dharaṇīva pāṇinaṃ idañca mūlaṃ kusalābhivuddhiyā,

Mukhañcidaṃ sabbajinānusāsane yo sūlakkhadho varapātimokkhiyo』ti;

Saddhāya taratī oghaṃ appamādena aṇṇavaṃ,

Vīriyena dukkhaṃ acceti paññāya parisujjhati;

Nābhinadāmi maraṇaṃ nābhinadāmi jīvitaṃ,

Kālañca paṭikaṅkhāmi nibbisaṃ bhatako yathā;

Nābhinadāmi maraṇaṃ nābhinadāmi jīvitaṃ,

Kālañca paṭikaṅkhāmi sampajāno patissato;

Paṭigacceva taṃ kayirā yaṃ jaññā hitamattano,

Na sākāṭikacintāya mantā dhīro parakkame;

Yathā sākaṭiko nāma samaṃ hivā mahāpathaṃ,

Visamaṃ maggamāruyha akkhabhinno』va dhāyati;

Evaṃ dhammā apakkamma adhammamanuvattiya,

Mado maccumukhampatto akkhacchinno』va socati;

Allavammapaṭicchanno navadvāro mahāvaṇo,

Samantato paggharati asuci pūtigadhiyo』ti;

Milidapañhe ṭhitā bāvīsati gāthā samattā.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文,特別注意詩偈的對仗: 國王善辯如火炬,能破闇冥問妙義, 細微深奧諸多問,究竟是非請教之。 問答皆依深義理,悅耳動心令人驚, 阿毗達摩律深奧,契經之網密交織。 那先言論妙難思,譬喻方法皆圓滿, 如是安住智慧中,令眾歡喜心開明。 請聽微妙諸問答,能斷疑惑除迷障。 因此他們說: 多聞善說辯才巧,通達諸法智慧深, 善解時機巧言說,辯才無礙最殊勝。 三藏比丘與五部,及四部眾諸賢聖, 皆悉恭敬那先尊,追隨左右常不離。 智慧深遠具妙慧,善知正道與邪途, 已證最上殊勝法,那先辯才無所畏。 與諸比丘賢聖眾,善說真實隨行往, 游化城邑諸聚落,來至娑竭羅城中。 爾時那先住精舍,為眾演說妙法音, 如獅子王居山中,威德尊嚴眾敬仰。 戒行具足善調御,最上調伏悉圓滿, 國王見彼那先時,如是言詞而發出: "我見眾多論議師,曾與許多論辯者, 未曾如今生畏懼,如我今日之惶恐。 必定今日遭敗北,那先必定得勝利, 我心不安如是想,惶惶不能自安定。" 外部偈頌: 譬如眾多零件聚,世間喚作戰車名, 如是諸蘊和合時,假名說為有情體。 依戒而住具智慧,修習心智常精進, 精勤智慧比丘眾,能解此結得解脫。 此為眾生之依止,善法增長之根本, 諸佛教誡之門戶,即是最勝波羅提木叉。 以信度過暴流水,以不放逸渡大海, 以精進度諸苦難,以智慧得清凈道。 我不歡喜于死亡,亦不歡喜于生命, 但待時節之成熟,如僱工人待工資。 我不歡喜于死亡,亦不歡喜于生命, 但待時節正念知,具足正知而安住。 應當預先行善事,知曉利己而修習, 不應如彼車伕想,智者精進勤修為。 譬如愚癡車伕者,舍平坦道大路途, 行於崎嶇險難路,車軸斷裂遭困厄。 如是舍離正法道,隨順非法邪途中, 放逸墮入死魔口,如斷車軸生憂愁。 濕革所覆九門身,遍身流溢大瘡口, 周遍常流不凈物,臭穢污濁難堪忍。 彌蘭陀問經中二十二偈頌完畢。

Bhassappavedī vetaṇḍī atibuddhivicakkhaṇo,

Milido ñāṇabhedāya nāgasenamupāgamī;

Vasanto tassa chāyāya paripucchanto punappunaṃ,

Pabhinnabuddhi huvāna so』pi āsi tipeṭako;

Navaṅgaṃ anumajjanto rattibhāge rahogato,

Addakkhi meṇḍake pañhe dunniveṭhe saniggahe;

Pariyāyabhāsitaṃ athi athi sadhāya bhāsitaṃ,

Sabhāvabhāsitaṃ athi dhammarājassa sāsane;

Tesaṃ athamaviññāya meṇḍake jinabhāsite,

Anāgatamhi addhāneviggaho tatha hessati;

Hada kathimpasādetvā chejjāpessāmi meṇḍake,

Tassa niddiṭṭhamaggena niddisissantyanāgate;

Visamaṃ sabhayaṃ ativāto paṭicchannaṃ devanissitaṃ,

Patho ca saṅkamo tithaṃ aṭṭhete parivajjiyā;

Ratto duṭṭho ca mūḷho ca mānī luddho tathā』laso,

Ekacintī ca bālo ca ete athavināsakā;

Ratto duṭṭho ca mūḷho ca bhīru āmisacakkhuko,

Ithi soṇḍo paṇḍako ca navamo bhavati dārako;

Navete puggalā loke ittarā calitā calā,

Etehi mantitaṃ guyhaṃ khippaṃ bhavati pākaṭaṃ;

Vasena yasapucchāhi tithavāsena yoniso,

Sākacchā snehasaṃsevā patirūpavasena ca

Etāni aṭṭha ṭhānāni buddhivisadakārakā,

Yesaṃ etāni samhonti tesaṃ buddhi pabhijjati;

Pūjīyantā asamasamā sadevamānusehi te,

Na sādiyanti sakkāraṃ buddhānaṃ esa dhammatā』ti

Ayaṃ gāthā sāriputtatherena vuttā.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文,注意保持詩偈的對仗: 善於談論擅辯駁,智慧明察最殊勝, 彌蘭陀為破智慧,前往拜見那先者。 常在其蔭下安住,反覆詢問諸法義, 智慧開顯通三藏,成就無上妙智慧。 深夜獨處於靜室,思維九分聖教法, 觀見羊毛織成難,難解難纏諸問題。 世尊教法中具有,方便說與引證說, 以及真實之說法,此三說法各不同。 不解羊毛經義趣,佛所宣說深妙法, 未來之世必定有,諸多諍論起紛爭。 今當善巧解此義,剪斷羊毛諸疑網, 依照所指示道路,未來之人得明瞭。 險難恐怖及暴風,隱蔽依天與通路, 橋樑渡口共八種,應當遠離不親近。 貪慾嗔恚及愚癡,慢心慳吝並懈怠, 獨自思慮及愚人,此等能壞正義理。 貪慾嗔恚及愚癡,怯弱貪利望眼者, 酒徒黃門與童子,此九種人不可信。 世間九種凡夫人,輕浮不定心搖動, 若向彼等說密語,秘密迅速成公開。 依止智者多請問,擇時依止善思慮, 善於談論親近友,隨順恰當之時機, 此等八種殊勝處,能令智慧得清凈, 若人具足此八法,智慧必定得開顯。 天人世間所供養,無與等倫最殊勝, 然而諸佛不貪著,此乃諸佛之常法。 這是舍利弗長老所說的偈頌。

Imehi aṭṭhihi tamaggapuggalaṃ

Devātidevaṃ naradammasārathiṃ,

Samantacakkhuṃ satapuññalakkhaṇaṃ

Pāṇehi buddhaṃ saraṇaṃ gato』smi;

Jāliṃkaṇhājinaṃ dhītaṃ maddideviṃ patibbataṃ,

Cajamāno nacintesiṃ bodhiyāyeva kāraṇā; (Jātakagāthā)

Na antalikkhe na samuddamajjhe

Na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa,

Na vijjati so jagatippadeso

Yathaṭṭhitaṃ nappasaheyya maccu;

Kāyena saṃvaro sādhu sādhuvācāya saṃvaro,

Manasā saṃvaro sādhu sādhu sabbathasaṃvaro;

Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ

Jānaṃ ajānantamimaṃ palāsaṃ,

Āraddhavīriyo dhuvamappamatto

Sukhaseyyaṃ pucchasi kissa hetu』ti; (Jātakagāthā)

Iti phadana rukkho』pi tāvade ajjhabhāsatha,

Mayhampi vacanaṃ athi bhājadvāja suṇohi me』ti; (Jātakagāthā)

Cudassa bhattaṃ bhuñjivā kammārassā』ti me sutaṃ,

Ābādhaṃ samphusī dhīro pabāḷhaṃ māraṇantikatti

Sathavāto bhayaṃ jātaṃ niketā jāyatī rajo,

Aniketamasathavaṃ etaṃ ve munidassananti; (Jinabhāsitā minidena vuttā)

Sasamuddapariyāyaṃ mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ,

Na icche saha nidāya evaṃ sayha vijānahīti; (Jātakagāthā lomakassapena vuttā)

Vadhissametanti parāmasanto

Kāsāvamaddakkhi dhajaṃ isīnaṃ,

Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā

Arahaddhajo sabbhi avajjharūpo』ti; (Jātakagāthā chaddantanāgarājena vuttā)

Gāthābhigītamme abhojaneyyaṃ

Sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo,

Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā

Dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā; (Suttānipātagāthā jinabhāsitā)

Na me ācariyo atha sadiso me na vijjati,

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ nathi me paṭipuggalo』ti; (Khadhakagāthā jinabhāsitā)

Vipulo rājagahikānaṃ giriseṭṭho pavuccati,

Seto himavataṃ seṭṭho ādicco aghagāminaṃ;

Samuddo』dadhinaṃ seṭṭho nakkhattānañca cadimā,

Sadevakassa lokassa buddho aggo pavuccatīti;

(Dve gāthā māṇavakadevaputtena vuttā nāgasenatherena vuttā)

Eko manopasādo saraṇagamanaṃ añjalippaṇāmo vā,

Ussahate tārayituṃ mārabalanisūdane buddhe』ti; (Ayaṃ gāthā sāriputtatherenābhatā)

Ārahatha nikkhamatha yujjatha buddhasāsane,

Dhunātha maccuno senaṃ naḷāgāraṃ』va kuñjaro』ti; (Jinabhāsitā milidena vuttā)

Yo sīla vā dussīlesu dadāti dānaṃ

Dhammena laddhaṃ supasanna citto,

Abhisaddahaṃ kammaphalaṃ ulāraṃ

Taṃ ve dānaṃ dāyakato visujjhatī』ti; (Ayaṃ nāgasenena ābhatā)

Na me dessā ubho puttā maddī devī na appiyā,

Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ tasmā piye adāsahanti;

Sahassagghañhi maṃ tāto brāhmaṇassa pitā adā,

Atho kaṇhājinaṃ kaññaṃ hathinañca satena cā』ti;

Jigacchāya pipāsāya ahinā daṭṭho visena ca,

Aggi udaka sattīhi akāle tatha miyyati;

Anumānapañhe vuccamānā imā gāthā sallakkhetabbā?

Bahu jane tārayivā nibbuto upadhikkhaye,

Anumānenañātabbaṃ』athi so dīpaduttamo』ti;

Kammamūlaṃ gahetvāna āpaṇaṃ upagacchatha,

Ārammaṇaṃ kiṇivāna tato muccatha muttiyāti;

Na pupphagadho paṭivātameti na cadanaṃ tagaramallikā vā,

Satañca gadho paṭivātameti sabbā disāsappuriso pavāti;

Cadanaṃ tagaraṃ vāpi uppalaṃ atha vassikī,

Etesaṃ gadhajātānaṃ sīlagadho anuttaro;

Appamatto aya gadho yavāyaṃ nagaracadanī,

Yo ca sīlavataṃ gadho vāta devesu uttamo』ti;

Kammamūlaṃ janā davā gaṇhanti amataṃ phalaṃ,

Tena te sukhitā honti

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 我以八項功德皈依, 人天導師最勝者, 具足一切智慧眼, 百福莊嚴佛世尊。 捨棄嘉莉、黑仙女,以及貞潔的摩地夫人, 我不曾顧慮,只為菩提之故。(本生經偈) 不在虛空不在海中, 不入山間深谷處, 世間一切諸處所, 無能躲避死魔侵。 護身善哉護語善,護意善哉護一切, 遍護諸處皆為善,能護一切得安樂。 無心識婆羅門不聞聲, 知與不知此般羅樹, 精進堅定無放逸, 何故問我安樂臥?(本生經偈) 於是搖動的樹立即說道: 我也有話要說,婆羅豆婆遮請聽我言。(本生經偈) 聽說吃了鐵匠的飯食后, 賢者感受劇痛瀕臨死亡。 有居則有風生懼,從住處生起塵埃, 無住處無風塵,此乃牟尼境界。(佛說,彌蘭陀引) 環繞大海之大地,飾以海洋為耳環, 我不願與愛慾同存,賢者請如是了知。(本生經偈,羅摩迦葉所說) 當他伸手欲殺我時, 見到仙人袈裟法幡, 痛苦中生起此想: 聖者法幡不應害。(本生經偈,六牙象王所說) 誦偈得食我不受, 婆羅門此非正法, 諸佛呵責誦偈食, 正法存在此為命。(經集偈,佛所說) 我無師亦無與我等者, 天人世界中無有與我相比者。(犍度偈,佛所說) 毗富羅山為王舍城(現在的拉杰吉爾)最勝, 雪山中白雪最勝,日輪于空行最勝, 海洋為眾水最勝,月亮為星宿最勝, 一切天人世界中,佛陀稱為最殊勝。 (此二偈為摩納婆天子所說,那先長老所引) 一念凈信或皈依,或是合掌敬禮佛, 足以度脫眾生苦,于破魔軍佛陀前。(此偈由舍利弗長老引述) 努力精進勿放逸,于佛教法中修行, 摧毀死魔諸軍眾,如象摧破蘆草屋。(佛說,彌蘭陀引) 持戒者施予破戒者, 以正當所得凈信心, 深信業果殊勝報, 此施從施者得清凈。(此偈那先所引) 我不憎恨兩個兒子,摩地夫人亦非不愛, 只因一切智最可貴,故舍所愛以求道。 我父親以千金之價,將我施與婆羅門, 又將黑仙女和百頭象,一併佈施。 飢餓與口渴,毒蛇所咬傷, 火水與刀劍,非時而喪命。 在說明類推問題時,應當注意這些偈頌: 度眾多眾生得解脫,寂滅于執取盡處, 應以類推而得知,彼為世間最勝燈。 攝取業的根本,前往市場處, 購買所緣境,從此得解脫。 花香不逆風飄散,栴檀多伽羅茉莉亦然, 善人之名德逆風傳,遍滿一切諸方所。 栴檀多伽羅,青蓮及茉莉, 如是諸香中,戒香最殊勝。 此香甚微妙,如城中栴檀, 持戒者之香,上升于諸天。 眾生以業為根本,得獲甘露之果實, 因此而得安樂。

ye kītā amataṃ phalanti;

Ye keci loke agadā visānaṃ paṭibāhakā,

Dhammāgadasamaṃ nathi etaṃ pivatha bhikkhavo』ti;

Ye keci osadhā loke vijjanti vividhā bahū,

Dhammosadha samaṃ nathi etaṃ pivatha bhikkhavo』ti;

Dhammosadhaṃ pivivāna ajarāmaraṇā siyuṃ,

Bhāvayivā ca passivā nibbutā upadhikkhaye』ti;

Byādhitaṃ janataṃ disvā amatāpaṇaṃ pasārayī,

Kammena taṃ kiṇivāna amatamādetha bhikkhavo』ti;

Evarūpāni sīlānisanti buddhassa āpaṇe,

Kammena taṃ kiṇivāna ratanaṃ vo piladhathā』ti;

Samādhiratanamālassa kuvitakkā na jāyare,

Na ca vikkhippate cittaṃ etaṃ tumhe piladhathā』ti;

Paññāratanamālassa na ciraṃ vattate bhavo,

Khippaṃ phasseti amataṃ na ca so rocate bhave』ti;

Maṇimālādharaṃ gehajano sāmiṃ udikkhati,

Vimuttiratanamālantu udikkhanti sadevakā』ti;

Yena ñāṇena bujjhanti ariyā katakiccataṃ,

Taṃ ñāṇaratanaṃ laddhuṃ vāyametha jinorasā』ti;

Paṭisambhidā kiṇivānañāṇena phassayeyya yo,

Asambhīto anubbiggo atirocati sadevake』ti;

Bojjhaṅgaratanamālassa udikkhanti sadevakā,

Kammena taṃ kiṇivāna ratanaṃ vo piladhathā』ti;

Āyu ārogatā vaṇṇaṃ saggaṃ uccākulīnatā,

Asaṅkhatañca amataṃ athi sabbāpaṇe jine;

Appena bahukenāpi kammamūlena gayhati,

Kiṇivā saddhāmūlena samiddhā hotha bhikkhavo;

Bhavatīha-

Vītarāgā vītadosā vītamohā anāsavā,

Vītataṇhā anādānā dhammanagare vasanti te;

Āraññakā dhūtadharā dhāyino lūkhacīvarā,

Vivekābhiratā dhīrā dhammanagare vasanti te』ti;

Nesajjikā sathatikā atho』pi ṭhānavaṅkamā,

Paṃsukūladharā sabbe dhammanagare vasanti te;

Ticīvaradharā sabbe cammakhaṇḍacatuthakā,

Ratā ekāsane viññu dhammanagare vasanti te;

Appicchā nipakā dhīrā appāhārā alolupā,

Lābhālābhena santuṭṭhā dhammanagare vasanti te;

Dhāyī dhānaratā dhīrā santacittā samāhitā,

Ākiñcaññaṃ pathayānā dhammanagare vasantī te;

Paṭipannā phalaṭṭhā ca sekkhā phalasamaṅgino,

Āsiṃsakā uttamathaṃ dhammanagare vasanti te;

Sotāpannā ca vimalā sakadāgāmino ca ye,

Anāgāmī ca arahanto dhammanagare vasanti te;

Satipaṭṭhānakusalā bojjhaṅgabhāvanāratā,

Vipassakā dhammadharā dhammanagare vasanti te;

Iddhipādesu kusalā samādhibhāvanāratā,

Sammappadhānamanuyuttā dhammanagare vasanti te;

Abhiññāpāramippattā pettike gocare ratā,

Antaḷikkhamhi caraṇā dhammanagare vasanti te;

Okkhittacakkhu mitabhāṇī guttadvārā susaṃvutā,

Sudantā uttame dame dhammanagare vasanti te;

Tevijjā jaḷabhiññā ca iddhiyā pāramiṃ gatā,

Pañañāya pāramippattā dhammanagare vasanti te;

Yathāpi nagaraṃ disvā suvibhattaṃ manoramaṃ,

Anumānena jānanti vaḍḍhakissa mahattanaṃ;

Tatheva lokanāthassa disvā dhammapuraṃ varaṃ,

Anumānena jānanti athi so bhagavā iti;

Anumānenajānanti ūmiṃ disvāna sāgare,

Yathā』yaṃ dissate ūmī mahanto so bhavissati;

Tathā buddhaṃ sokanudaṃ sabbathamaparājitaṃ,

Taṇhakkhayamanuppattambhavasaṃsāramocanaṃ;

Anumānena ñātabbaṃ ūmiṃ disvā sadevake,

Yathā dhammumivippharo aggo buddho bhavissati;

Anumānena jānanti disvā accuggataṃ giriṃ,

Yathā accuggato esa himavā so bhavissati;

Tathā disvādhammagiriṃ sītībhutaṃ nirūpadhiṃ,

Accuggataṃ bhagavato acalaṃ suppatiṭṭhitaṃ;

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 凡是購買者都得甘露果。 世間所有克制毒藥的解藥, 無有如法藥相等,比丘們請飲此藥。 世間存在眾多種種藥物, 無有如法藥相等,比丘們請飲此藥。 飲用法藥之後,可得不老不死, 修習並觀照后,寂滅于執取盡。 見眾生病苦,展開甘露市, 以業為價購,比丘取甘露。 如是種種戒,在佛陀市中, 以業為價購,汝等戴此寶。 定力寶鬘者,邪思惟不生, 心不生散亂,汝等應佩戴。 智慧寶鬘者,輪迴不久住, 速證得甘露,不樂於有中。 家人仰望著,佩戴寶珠鬘之主, 解脫寶鬘者,人天眾仰望。 聖者以此智,覺悟所作竟, 佛子當精進,獲得此智寶。 若以智慧得,無礙解智慧, 無懼無恐怖,超越諸天人。 覺支寶鬘者,人天眾仰望, 以業為價購,汝等戴此寶。 壽命與健康,容貌生天上, 高貴種姓生,無為之甘露, 在佛陀市中,一切皆具足。 以少或以多,業根本可取, 以信根購買,比丘得圓滿。 於此: 離貪離嗔恚,離癡無漏者, 離愛無執取,住於法城中。 林居修頭陀,禪修粗衣者, 樂於獨處智,住於法城中。 常坐不臥者,或經行立者, 持糞掃衣眾,住於法城中。 持三衣之眾,第四皮革片, 智者樂獨座,住於法城中。 少欲善巧智,少食無貪求, 得失心知足,住於法城中。 禪修樂禪定,寂靜心等持, 希求無所有,住於法城中。 入道證果者,學人具諸果, 期望最上義,住於法城中。 須陀洹清凈,斯陀含行者, 阿那含羅漢,住於法城中。 善巧念處者,樂修七覺支, 觀察持正法,住於法城中。 善巧神足者,樂修于定學, 精進正勤者,住於法城中。 證得神通者,樂修祖境界, 行於虛空中,住於法城中。 垂目少言語,守護諸根門, 善調最上御,住於法城中。 三明六神通,神通達彼岸, 智慧到彼岸,住於法城中。 如見城市已,劃分令人悅, 以推理可知,建築師偉大。 如是見世尊,殊勝正法城, 以推理可知,彼為世尊在。 以推理可知,見海中波浪, 如見此波浪,彼必定廣大。 如是除憂佛,一切無能勝, 證得愛盡者,解脫有輪迴。 以推理當知,見天人波浪, 如法之廣大,佛必為最勝。 以推理可知,見高聳山峰, 如此高聳者,必是雪山王。 如是見法山,清涼無執取, 世尊最高峰,堅固善安立。

Anumānena ñātabbaṃ disvāna dhammapabbataṃ,

Tathā hi so mahāvīro aggo buddho bhavissati;

Yathāpi gajarājassa padaṃ disvāna mānusā,

Anumānenajānanti mahā esa gajo iti;

Tatheva buddhanāgassa padaṃ disvā vibhāvino,

Anumānena jānanti uḷāro so bhavissati;

Anumānenajānanti bhīte disvāna kummige,

Migarājassa saddenabhītā』me kummigā iti;

Tatheva tithiye disvā vithaddhe bhītamānase,

Anumānena ñātabbaṃ dhammarājena gajjitaṃ;

Nibbutaṃ pathaviṃ disvā haritapattaṃ mahodakaṃ,

Anamānena jānanti mahāmeghena nibbutaṃ;

Tathevimaṃ janaṃ disvā āmoditapamoditaṃ,

Anumānena ñātabbaṃ dhammarājena tappitaṃ;

Laggaṃ disvā bhisaṃ paṅkaṃ kalaladdagataṃ mahiṃ,

Anumānena jānanti vārikkhadho mahā gato;

Tathevimaṃ janaṃ disvā rajopakkhasamāhitaṃ,

Vahitaṃ dhammanadiyā vissaṭṭhaṃ dhammasāgare;

Dhammāmatagataṃ disvā sadevakamimaṃ mahiṃ,

Anumānena ñātabbaṃ dhammakkhadho mahā gato;

Anumānena jānanti ghāyivā gadhamuttamaṃ,

Yathā』yaṃ vāyatī gadho hessanti pupphitā dumā;

Tathevāyaṃ sīlagadho pavāyati sadevake,

Anumānena ñātabbaṃ athi buddho anuttaro』ti;

Anumānapañhaṃ.

Passatāraññake bhikkhū ajjhogāḷhe dhute guṇe,

Puna passati gihi rājā anāgāmiphale ṭhite;

Ubho』pi te vilokevā uppajji saṃsayo mahā,

Bujjheyya ce gihidhamme dhutaṅgaṃ nipphalaṃ siyā;

Paravādivādamathanaṃ nipuṇaṃ piṭakattaye,

Hada pucche kathiseṭṭhaṃ so me kaṅkhaṃ vinossatī』ti

Meṇḍakapañhe ṭhitā dvāsīti gāthā samattā.

Milidappakaraṇe sabbā gāthā sampiṇḍitā caturādhikasatagāthā honti.

Milidappakaraṇe sabbagāthāsarūpagahaṇaṃ samattaṃ.

Saṃkhyāsarūpaṃ

Saṅkhyāsarūpaṃ pana evaṃ veditabbaṃ. Eka-dvi-ti-catu-pañca-cha-satta-aṭṭha-nava-dasa-ekādasa-dvādasa- terasa-cuddasa-soḷasa-sattarasa-aṭṭhārasa-ekūnavīsati-pañcavīsati-aṭṭhavīsati-tiṃsā -chasaṭṭhi-diyaḍḍhasatanti pañcavīsatividhā saṅkhyā. Tatha buddho eko, pathavi ekā, samuddo eko, sineru eko, devaloko eko, brahmaloko eko』ti cha ekakā milidappakaraṇe āgatā.

Dve athavase sampassamānā bhagavatā vihāradānaṃ anuññātaṃ? Vihāradānaṃ nāma sabbabuddhehi vaṇṇitaṃ anumataṃ thomitaṃ pasathaṃ vihāradānaṃ davā devamanussā jātijarābyādhimaraṇehi muccissanti. Vihāre sati bhikkhū bhikkhuniyo vā katokāsā dassanakāmānaṃ sulabhadassanaṃ bhavissantī』ti.

Dve athavase paṭicca sabbabuddhā attanā nimmitaṃ catupaccayaṃ na paribhuñjanti? Aggadakkhiṇeyyo sathā』ti bahū devamanussā catupaccayaṃ datvā dukkhā muccissanti. Buddhā paṭihāriyaṃ kavā jīvitavuttiṃ pariyesantī』ti parūpavādalopanathañcāti.

Dve akammajā ahetujā anutujā? Ākāso nibbānañcā』ti

Dve athavase sampassamānena vessantarena raññā dve puttā dinnā? Dānapathova me na parihāyissati, ime kumārā mūlajalāhārabhuñjanadukkhato mucacissantī』ti.

Udakassa dve guṇā nibbānaṃ anuppaviṭṭhā? Sītalabhāvo, pītassa ghammavinayanabhāvo cā』ti.

Asatiyā ajānanena cā』ti dvīhi kāraṇehi āpattiṃ āpajjantī』ti cha dukā āgatā.

Sītena uṇhena atibhojanenā』ti tīhi ākārehi pittaṃ kuppati.

Sītena uṇhena annāpānena cā』ti tahī ākārehi semhaṃ kuppati.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 以推理當知,見此正法山, 如是大雄者,必為最勝佛。 如人見象王,足跡在地上, 以推理可知,此必大象王。 如是見佛足,智者深觀察, 以推理可知,彼必最殊勝。 以推理可知,見獸群驚懼, 獸王聲響嚇,使眾獸驚惶。 如是見外道,恐懼心戰慄, 以推理當知,法王獅子吼。 見大地清涼,綠葉水豐盈, 以推理可知,大雲雨所致。 如是見眾生,歡喜又踴躍, 以推理當知,法王所滿足。 見蓮莖泥漿,大地皆濕潤, 以推理可知,大水流經過。 如是見眾生,塵垢得調伏, 法河所運載,入于正法海。 見此天人界,得飲法甘露, 以推理當知,法雨已普降。 以推理可知,嗅聞最勝香, 如此香氣起,諸樹必開花。 如是戒香遍,瀰漫諸天人, 以推理當知,無上佛在世。 類推問題。 見林居比丘,深修頭陀行, 王又見在家,證不還果者。 見此二種人,生起大疑惑, 若證在家法,頭陀成無果。 精通三藏教,能破外道論, 今問最勝說,除我疑惑去。 羊毛經中所立八十二偈完畢。 彌蘭陀論中所有偈頌總計為一百零四偈。 彌蘭陀論中一切偈頌總攝完畢。 數目總結 數目總結應當如是了知。一、二、三、四、五、六、七、八、九、十、十一、十二、十三、十四、十六、十七、十八、十九、二十五、二十八、三十、六十六、一百五十等二十五種數。如是,佛陀為一,大地為一,海洋為一,須彌山為一,天界為一,梵天界為一,此六種一法在彌蘭陀論中出現。 世尊觀見兩種理由而允許佈施精舍:精舍佈施為諸佛所讚歎、認可、稱讚、稱揚,佈施精舍的天人將解脫生老病死。有精舍時,比丘比丘尼們有處所,欲見者容易得見。 諸佛基於兩種理由不受用自己神變所化的四資具:世尊為最上應供,許多天人佈施四資具后將解脫痛苦。佛陀若以神變尋求生活資具,則會招致他人誹謗。 兩種無作無因無緣生:虛空與涅槃。 韋山達羅王觀見兩種理由而佈施兩個兒子:我的佈施傳統不會斷絕,這些王子將解脫以樹根野菜為食的痛苦。 水的兩種性質進入涅槃:清涼性和飲后除熱性。 以失念和無知兩種原因而犯戒。這六種二法已說。 因冷、熱、過食三種原因而膽汁失調。 因冷、熱、飲食三種原因而痰液失調。

Buddhavaṃsatāya dhammagarukatāya bhikkhubhumimahantatāyā』ti tīhi kāraṇehi pātimokkhaṃ paṭicchannaṃ kārāpeti.

Agadassa tayo guṇā nibbānaṃ anuppaviṭṭhā? Gilānakānaṃ parisaraṇaṃ rogavināsanaṃ amatakaraṇanti.

Maṇiratanassa tayo guṇā nibbānaṃ anuppaviṭṭhā? Sabbakāmadadaṃ nahāsakaraṃ ujjotathakaranti.

Ratanacadanassa tayo guṇā? Vaṇṇasampanno gadhasampanno rasasampanno』ti satta tikā vuttā.

Sappimaṇḍassa tayo guṇā? Vaṇṇasamapanno, gadhasampanno, rasasampanno』ti sattatikā vuttā diṭṭhadhammaphāsuvihāratāya anavajjaguṇabahulatāyaasesaariyavīthibhāvato sabbabuddhapasathatāyāti ime cattāro athavase sampassamānā buddhā paṭisallānaṃ sevanti.

Ninnatāya dvāratāya ciṇṇatāya samudācaritattāti catuhi ākārehi manoviññāṇaṃ dvipañcaviññāṇe anupavattati.

Kammavasena yonivasena kulavasena āyācanavasenā』ti catunnaṃ sannipātānaṃ vasena gabbhassāvakkanti hoti.

Adiṭṭhantarāyo, uddissakatassa antarāyo, upakkhaṭantarāyo paribhogantarāyo』ti cattāro antarāyā tesu adiṭṭhantarāyo bhagavato athi, sesā tayo nathi, uddissakatassa byāmappabhāya sabbaññutañāṇassa jīvitassa cā』ti catunnaṃ antarāyābhāvā.

Abbhā, mahikā, megho, rāhu cā』ti cattāro sūriyarogā samuddasasa cattāro guṇā? Kuṇapehi asaṃvāsiyabhāvo, nadīhi apūraṇatā, mahābhutāvāsatā, vicittapupphasamākiṇṇatā』ti.Satta catukkā vuttā.

  1. Bhumimahantatā, parisuddhavimalatā, pāpehiasaṃvāsiyatā, duppaṭivijjhatā, bahuvidhasaṃvararakkhiyatā』ti sāsanassa ime atulyā pañca guṇā vattanti pakāsanti.

Bhojanassa pañca guṇā nibbānaṃ anuppaviṭṭhā? Accuggatatā, acalatā duradhirohaṇatā bījārūhaṇatā kopānunayavivajjanatā』ti.

Āhaccapadena rasena ācariyavaṃsatāya adhippāyākāratāya ñāṇuttaratāyā』ti imehi pañcaguṇehi atho paṭiggahetabbo cā』ti cattāro pañcakā vuttā.

  1. Senāpati, purohito, akkhadasso, bhaṇḍāgāriko, chattagāho, khaggagāho amacco』ti cha amaccā gaṇīyanti. Vepullo rājagahiyānaṃ buddho aggo pavuccatī』ti cha aggā. Māṇavagāmikadevaputtena vuttagāthā nāgasenena āharivā vuttā.

Vātiko, pittiko, semhiko, devatūpasaṃhārato, samudāciṇṇato, pubbanimittato』ti cha janā supinaṃpassantī』ti tayo chakkā vuttā.

  1. Puthujjanacittaṃ, sotāpannacittaṃ, sakadāgāmicittaṃ, anāgāmicittaṃ, arahantacittaṃ, paccekabuddhacittaṃ, sammāsambuddhacittanti satta cittavimuttiyo.

Nārado, dhammantarī, aṃgīraso, kapilo, kaṇḍaraggisāmo, atulo, pubbakaccāyano』ti satta ācariyā ovādakārakā.

『『Jighacchāya, pipāsāya, ahinā daṭṭho, visena ca,

Aggī-udaka-sattīhi akāle tattha miyyatī』』ti;

Ime satta janā akālamaraṇikā nāmā』ti tayo sattakā vuttā.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 因為佛陀的傳承、法的尊貴、比丘地位的崇高這三個原因而使波羅提木叉隱覆。 解藥的三種功德進入涅槃:為病人所依靠、消除疾病、成就不死。 寶珠的三種功德進入涅槃:能滿足一切欲求、能生歡喜、能放光明。 寶檀香的三種功德:色相圓滿、香氣圓滿、味道圓滿。這七種三法已說。 醍醐有三種功德:色相圓滿、香氣圓滿、味道圓滿。這七種三法已說。諸佛觀見現法安樂住、無過功德眾多、圓滿聖道、為諸佛所讚歎這四種理由而修習獨處。 因傾向性、門戶性、慣習性、經常性這四種方式,意識隨順於五識。 依業力、胎生、種姓、祈願這四種和合力量而入胎。 未見之障礙、指定之障礙、準備之障礙、受用之障礙,這四種障礙中,世尊有未見之障礙,其餘三種則無,因為指定的一尋光明、一切智智、壽命這四種無有障礙。 云、霧、雨雲、羅睺,這是日輪的四種疾病。海洋有四種功德:與屍體不共住、河水不能充滿、為大元素所依、遍佈種種珍寶。這七種四法已說。 5. 地位崇高、清凈無垢、與惡不共住、難以通達、守護多種律儀,這是教法的五種無與倫比的功德所住所顯。 食物的五種功德進入涅槃:最高、不動、難以攀登、種子不生、遠離憤怒與順從。 依據文句、滋味、師承傳統、意趣方式、智慧殊勝這五種功德而應當接受。這四種五法已說。 6. 將軍、祭司、判官、司庫、執傘者、執劍者、大臣,這七種大臣被計數。毗富羅山為王舍城(現在的拉杰吉爾)之最,佛陀稱為最上。這是摩納婆天子所說偈頌,那先引用而說。 風性人、膽性人、痰性人、天神影響、習慣性、前兆,這六種人能見夢。這三種六法已說。 7. 凡夫心、須陀洹心、斯陀含心、阿那含心、阿羅漢心、辟支佛心、正等覺心,這是七種心解脫。 那羅陀、法密、安祇羅、迦毗羅、干陀羅火平等、阿圖羅、古迦旃延,這七位阿阇梨是教誡者。 "因飢餓和口渴,毒蛇所咬與毒藥, 火水與刀劍,非時而死亡。" 這七種人稱為非時死者。這三種七法已說。

  1. Visamaṃ sabhayaṃ …pe… aṭṭhete parivajjiyā』ti imāni aṭṭhaṭṭhānāni paṇḍitehi parivajjanīyānīti parivajjanīyaṭṭhānaṭṭhakaṃ nāma.

Rattoduṭṭho …pe… ete athavināsakā』ti idaṃ athavināsakaṭṭhakaṃ nāma.

Vasena yasapucchāhi …pe… tesaṃ buddhi pabhijjatī』ti idaṃ buddhivisadakaraṇaṭṭhakaṃ nāma.

Kālaṃ desaṃ dīpaṃ kulaṃ janettimāyuṃ māsaṃ nekkhammaṃ viloketī』ti idaṃ bodhisattena vilokiyaṭṭhakaṃ nāma.

『『Vikkayānāgatamaggo tithaṃ tīraṃ āyuthiraṃ;

Anāgataṃ kusalaṃvā』ti aṭṭhaṭṭhānā vilokiyā』』ti;

Idaṃ anāgatavilokiyaṭṭhakaṃ nāma.

『『Vāṇijo hathināgo ca sākaṭiko niyāmako

Bhisakko uttarasetu bhikkhu ceva jinaṅkuro,

Ete aṭṭha anāgate aṭṭha janā vilokiyā』』ti;

Idaṃ vilokiyaṭṭhakaṃ nāma.

Ratto duṭṭho』ca mūḷho ca mānī luddho tathā』laso rājā ca ghātakā aṭṭha nāgasenena desitā』tiidaṃ ghātakaṭṭhakaṃ nāma.

Vāta pittena semhena …pe… akāle tatha viyyatī』ti idaṃ akālamaraṇakāraṇaṭṭhakaṃ nāma.

Na vā atho anusāsitabbo, na rāgupasaṃhitaṃ cittaṃ na dosūpasaṃhitaṃ cittaṃ na mohūpasaṃhitaṃ cittaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ, dāsakammakaraporisesu nīcavuttinā bhavitabbaṃ, kāyikavācasikaṃ suṭṭhu rakkhitabbaṃ, chaḷidriyāni suṭṭhū rakkhitabbāni, mettābhāvanāya mānasaṃ upaṭṭhāpetabbanti idaṃ raññā milidena samādinnaṃ vattaṭṭhakaṃ nāma.

Pupphāpaṇaṃ gadhāpanaṃ phalāpaṇaṃ agadāpaṇaṃ osadhāpaṇaṃ amatāpaṇaṃ ratanāpaṇaṃ sabbāpaṇanti idaṃ āpaṇaṭṭhakaṃ nāmā』ti. Dasa aṭṭhakā vuttā.

9.』Ratto duṭṭho ca mūḷho ca …pe… khippaṃ bhavati pākaṭanti』 idaṃ ittaranavakaṃ nāma.

Navānupubbavihārasaṅkhātadhammānumajjajanavakanti dve navakā vuttā.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: "險難、恐怖......等八者應當遠離",這些是八種智者應當遠離的處所,稱為應遠離八處。 "貪染、嗔恚......等是義理破壞者",這稱為破壞義理八者。 "以威力、名聲、詢問......等,他們的智慧開顯",這稱為開顯智慧八者。 觀察時節、地方、洲渚、種姓、生母、壽量、月份、出離,這稱為菩薩所觀察八者。 "未來的買賣道路、渡口、岸邊、壽命堅固、 未來的善事等,這八處應當觀察。" 這稱為觀察未來八者。 "商人、象、車伕、舵手、 醫生、造橋者、比丘及菩薩, 這八種人觀察未來八事。" 這稱為觀察八者。 貪染、嗔恚、愚癡、慢心、慳貪及懈怠、國王與殺手,這八種是那先所說,稱為殺者八種。 "因風、膽汁、痰液......等非時而死",這稱為非時死因八種。 不應教導非時,不應生起染著心、嗔恚心、愚癡心,對奴僕工人應以謙卑態度相處,應善護身語,應善護六根,應安住慈心修習,這是彌蘭陀王所受持的八種行持。 花店、香店、果店、解藥店、藥店、甘露店、寶店、一切商店,這稱為八種商店。以上說了十種八法。 "貪染、嗔恚、愚癡......等速成顯露",這稱為輕浮九者。 九次第住所攝法觀察九法,以上說了兩種九法。

10.

』Saṅghasamusukho dukkhi dhammādhipatikopi ca

Saṃvibhāgī yathāthāmaṃ jinacakkābhivaḍḍhako

Sammadiṭṭhipurakkhāro anaññasathuko tathā

Surakkho kāyakammādi samaggābhiratopi ca

Akubho na care cakke buddhādisaraṇaṅgato

Dasa upāsakaguṇā nāgasenena desitā』ti

Idaṃ upāsakaguṇadasakaṃ nāma.

Gaṅgā yamunā aciravatī sarabhu mahī sidhu sarassatī vetravatī vitathā cadabhāgā』tī idaṃnadidasakaṃ nāma.

Sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo thinamiddhaṃ jarā byādhi maraṇanti idaṃ kāyānuvattakadasakaṃ nāma.

Buddhe sagāravo, dhamme sagāravo, saṅghe sagāravo, sabrahmacārisu sagāravo, uddesaparipucchāsu vāyamati, savaṇabahulo hoti, bhinnasīlo』pi ākappaṃ upaṭṭhāpeti, garahabhayā kāyikavācasikañcassa surakkhitaṃ hoti, padhānābhimukhaṃ cittaṃ hoti, karontopi pāpaṃ paṭicchannaṃ ācaratī』ti idaṃ gihidussīlādhikaguṇadasakaṃ nāma.

Avajjhakavacadhāraṇako, isisāmaññabhaṇḍaliṅgadhāraṇako, saṅghasamayamanupaviṭṭhatāya buddhadhammasaṅgharatanagatatāya padhānālayaniketavāsatāya jinasāsane dhanapariyesanato varadhammadesanato dhammadīpagatiparāyaṇatāya』 aggo buddho』ti ekantojudiṭṭhitāya uposathasamādānato dakkhiṇaṃ visodhetī』ti ekantojudiṭṭhitāya uposathasamādānato dakkhiṇaṃ visodhetī』ti ekantojudiṭṭhitāya uposathasamādānato dakkhiṇaṃ visodhetī』ti idaṃ dakkhiṇāvasena dasakaṃ nāma.

Alagganatā, nirālayatā, vāgo, pahāṇaṃ, apunarāvattitā, sukhumatā, mahantatā, duranubodhatā, dullabhatā asadisatā, buddhadhammassā』ti idaṃ bodhisattaguṇadasakaṃ nāma.

Majjajadānaṃ, samajjadānaṃ, ithidāṃ, asabhadānaṃ, cittakammadānaṃ, visadānaṃ, sathadānaṃ, saṅkhalikadānaṃ, kukkuṭasūkaradānaṃ, tulākūṭa mānanakūṭadānananti idaṃ loke adānasammatadānaṃ nāma.

Mātā badhanaṃ, pitā badhanaṃ, bhariyā badhanaṃ, puttā badhanaṃ, ñātī badhanaṃ, mittābadhanaṃ, dhanaṃ badhanaṃ, lābhasakkārobadhanaṃ, issariyaṃ badhanaṃ, pañcakāmaguṇā badhananti idaṃ badhanadasakaṃ nāma.

Vidhavā ithi, dubbalo puggalo, amittañātipuggalo, mahagghaso, anācāriyakulavāsī, pāpamitto, dhanahīno, ācariyahīno, kammahīno, payogahīno puggalo』ti idaṃ oñātabbapuggaladasakaṃ nāma.

Dame same khantisaṃvare yame niyame akkodhe vihiṃsāya sacce soceyye』ti dasaṭṭhānesu satataṃ cittaṃ pavattatī』ti idaṃ vessantaraguṇadasakaṃ nāmā』ti.

Ekādasa dasakā vuttā.

  1. Ākāsassa ekādasa guṇā nibbānaṃ anuppaviṭṭhā? Na jāyati, najiyyati, na miyyati, na cavati, na uppajjati, duppasayho, acoraharaṇo, anissito, vihaṅgagamano, nirāvaraṇo, ananto』ti idaṃ ākāsaguṇakādasakaṃ nāma.

Sīlapākāraṃ …pe… satipaṭṭhānavīthikanti idaṃ dhammanagaraparivārekādasakaṃ nāmā』ti dve ekādasakā vuttā.

  1. Ratto rāgavasena apacitiṃ na karoti, duṭṭho dosavasena, mūḷho mohavasena, unnaḷomānavasena, nigguṇo avisesatāya, atithaddho atisedhatāya, hīno hīnabhāvatāya,vacanakaro anissaratāya, pāpo kadariyatāya, dukkhāpito dukkhāpitatāya, luddho lobhavasena, āyūhito athasādhanavasena apacitiṃ na karotīti idaṃ apacitiakārakapuggaladvādasakaṃ nāma ekameva āgataṃ.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: "樂見僧眾又苦行,以法為主又如是, 隨己所能行佈施,增長勝者之法輪, 正見為先無他師,如是善護身業等, 樂見和合不虛偽,行於輪中歸三寶, 這十種優婆塞德,那先尊者所宣說。" 這稱為優婆塞十種功德。 恒河、閻牟那河、阿致羅筏底河、薩拉浮河、摩希河、信度河、薩拉斯瓦底河、韋特拉瓦底河、維塔塔河、坎達巴伽河,這稱為十河。 冷、熱、饑、渴、大便、小便、昏沉睡眠、衰老、疾病、死亡,這稱為身隨轉十法。 敬重佛陀、敬重法、敬重僧、敬重同梵行者、精進于誦讀詢問、多聞、雖破戒仍維持威儀、因怖畏責備而守護身語、心向精進、即使作惡也隱藏而行,這稱為在家破戒者勝德十種。 持不可殺甲、持仙人標誌相、入僧伽常規、歸依佛法僧三寶、住于精進處所、于佛教中尋求財富、說殊勝法、以法燈為歸依、'佛為最勝'之正直見、受持布薩,這稱為凈化佈施十法。 無執著性、無住著性、離欲、斷除、不再回轉、微細性、廣大性、難以覺悟性、難以獲得性、無與倫比性,這是佛法十種功德,稱為菩薩功德十法。 施酒、施集會、施女人、施牛、施圖畫、施毒藥、施武器、施鐵鏈、施雞豬、施不正確度量,這稱為世間不應施十法。 母親為束縛、父親為束縛、妻子為束縛、兒子為束縛、親屬為束縛、朋友為束縛、財富為束縛、利養恭敬為束縛、權勢為束縛、五欲為束縛,這稱為束縛十法。 寡婦、衰弱者、敵對親屬者、大食者、不住師家者、惡友、無財者、無師者、無業者、無方便者,這稱為應輕視十種人。 調御、平等、忍辱、自製、調伏、律儀、無嗔、無害、真實、清凈,心常住於此十處,這稱為韋山達羅十種功德。 以上說了十一種十法。 虛空的十一種功德進入涅槃:不生、不老、不死、不退、不生起、難以征服、盜賊不能奪取、無所依止、空中行走、無障礙、無邊際,這稱為虛空功德十一法。 戒墻......乃至.....念處道路,這稱為法城圍繞十一法。以上說了兩種十一法。 貪者因貪慾力不行恭敬,嗔者因嗔恚力,癡者因愚癡力,慢者因傲慢力,無德者因無特勝,過於剛強者因過度制止,下劣者因下劣性,受教者因無自在,惡者因吝嗇,受苦者因受苦,貪婪者因貪慾力,精進者因追求義利不行恭敬,這稱為不行恭敬十二種人,此為唯一所說。

  1. Paṃsukūlikaṅgaṃ tecīvarikaṅgaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ sapadānacārikaṅgaṃ ekāsanikaṅgaṃ pattapiṇḍikaṅgaṃ khalupacachābhattikaṅgaṃ āraññikaṅgaṃ rukkhamūlikaṅgaṃ abbhokāsikaṅgaṃ sosānikaṅgaṃ yathāsathatikaṅgaṃ nesajajikaṅganti idaṃ dhutaṅgaterasakaṃ nāma ekameva.

  2. Cuddasabuddhañāṇavasena cuddasakaṃ veditabbaṃ.

  3. Alaṅkārapaḷibodho, maṇḍanapaḷibodho, telamakkhanapaḷibodho, vaṇṇapaḷibodho, mālāpaḷibodho, gadhapaḷibodho, vāsapaḷibodho, harīṭakipaḷibodho, āmalakapaḷibodho, raṅgapaḷibodho, badhanapaḷibodho, kocchapaḷibodho, kappakapaḷibodho, vijaṭanapaḷibodho, ūkāpaḷibodho, kesesu lūyantesu socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṃ kadanti sammohaṃ āpajjantīti idaṃ kesapaḷibodhasoḷakaṃ.

Tiracchanagato peto micchādiṭṭhito kuhako mātughātako pitughātako arahantaghātako lohituppādako saṅghabhedako tithiyapakkantako theyyasaṃvāsako bhikkhunīdūsako terasannaṃ garukāpattīnaṃ aññataraṃ āpajjivā avuṭṭhito paṇḍako, ubhatobyañjanako, ūnasattavassako』ti idaṃ adhammābhisamayapuggalasoḷasakantī dve soḷasakā vuttā.

  1. Abhijānato sati uppajjati kaṭumikāya, oḷārikaviññāṇato hitaviññāṇato ahitaviññāṇato sabhāganimittato vīsabhāganimittato kathābhiñañāṇato lakkhaṇato saraṇato muddato gaṇanāto dhāraṇato bhāvanato potthakanibadhanato upanikkhepato anubhutato sati uppajjatīti idaṃ satiuppajjanākārasattarasakaṃ ekameva.

  2. Aṭṭhārasabuddhadhammavasena aṭṭhārasakaṃ veditabbaṃ.

  3. Suti sumuti saṃkhyayogā ñāyavesesikā gaṇitā gadhabbā tikicchā catubbedā purāṇā itihāsajotisā māyā hetu mantanā yuddhā chadasā buddhavacanena ekūnavīsatīti idaṃ rañño sikkhitasathekūnavisatikaṃ.

  4. Aggo yamo seṭṭho niyamo hāro vihāro saṃyamo saṃvaro khanti soraccaṃ ekantacariyā ekattābhirati paṭisallānaṃ hiri ottappaṃ vīriyaṃ appamādo sikkhāpadānaṃ uddeso paripucchā sīlādiabhirati nirālayatā sikkhāpadapāripūritāti bāvīsatisamaṇakaraṇā dhammā kāsāvadhāraṇaṃ bhaṇḍubhāvo cā』ti dve liṅgāni pakkhipivā vadanakāraṇaguṇabāvīsatikaṃ.

  5. Ārakkhā sevanā ceva pamattappamattā tathā seyyāvakāso gelaññaṃ bhojanaṃ labbhakañceva viseso ca vijāniyā pattabhattaṃ saṃvibhaje assāso ca paṭicāro gāmaviharaṃ cārā be sallāpo pana kātabbo chiddaṃ disvā khameyya ca sakkaccākhaṇḍakārī dve arahassāsesakāri dve janeyya janakaṃ cittaṃ vaḍḍhicitataṃ janeyya ca sikkhābale ṭhapeyya naṃ mettaṃ cittañca bhāvaye. Na jahe apadāya ca karaṇīye ca ussukaṃ paggahe khalikaṃ dhamme. Iti paṃcavīsa guṇāmilidena pakāsitā』ti idaṃ antevāsikamhi ācariyena kataguṇapaṃcavīsatikaṃ

Kodho upanāho makkho palāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thamho sāramho māno atimāno mado pamādo thinamiddhaṃ nadi ālasyaṃ pāpamittatā rūpā saddā gadhā rasā phoṭṭhabbā budhā pipāsā aratīti idaṃ cittadubbalīkaraṇadhammapañcavīsatikanti dve pañcavīsatikā vuttā.

我來將這段巴利文完整直譯成簡體中文: 糞掃衣支、三衣支、托缽支、次第乞食支、一座食支、缽食支、時後不食支、林居支、樹下住支、露地住支、冢間住支、隨處住支、常坐不臥支,這稱為十三頭陀支,此為唯一所說。 應當了知依十四佛智而有十四法。 裝飾障礙、莊嚴障礙、塗油障礙、容色障礙、花鬘障礙、香氣障礙、香料障礙、訶子障礙、余甘子障礙、染料障礙、束縛障礙、梳子障礙、理髮師障礙、解結障礙、虱子障礙,當剪髮時憂愁疲倦悲嘆捶胸昏迷,這是頭髮十六種障礙。 畜生、餓鬼、邪見者、欺詐者、殺母者、殺父者、殺阿羅漢者、出佛身血者、破和合僧者、歸外道者、賊住者、污比丘尼者、犯十三重罪未出罪者、黃門、兩性人、未滿七歲者,這是不能現觀正法的十六種人。以上說了兩種十六法。 因了知而生起憶念,由粗識、有益識、無益識、相似相、不相似相、談話智、特相、憶念、印象、計數、憶持、修習、書寫記載、存放、經驗而生起憶念,這是憶念生起十七種方式,此為唯一所說。 應當了知依十八佛法而有十八法。 聽聞、善聞、數論、正理勝論、算術、音樂、醫藥、四吠陀、古傳、史傳、天文、幻術、因明、咒術、戰術、詩學,加上佛語成為十九,這是國王所學十九種學問。 最上、調伏、最勝、律儀、攝取、安住、防護、守護、忍辱、柔和、獨行、樂獨、遠離、慚、愧、精進、不放逸、學處、誦習、詢問、樂戒等、無住著、圓滿學處,這二十二種是沙門法,加上持袈裟與剃髮兩種標相,成為說話因緣功德二十二種。 守護、親近、放逸不放逸、住所機會、病、食物所得、殊勝當了知、應分缽食、安慰和照料、村中住處行、談話應當作、見過應寬恕、恭敬不破壞、兩種阿羅漢所作、兩種應生心、應生增長心、令住學處力、修習慈心、不捨未了、勤于應作事、策勵于正法。這二十五種功德是彌蘭陀王所顯示的,這是阿阇黎對弟子所作二十五種功德。 嗔恚、怨恨、覆藏、惱害、嫉妒、慳吝、詭詐、虛偽、固執、傲慢、慢、過慢、驕慢、放逸、昏沉睡眠、戲論、懈怠、惡友、色、聲、香、味、觸、饑、渴、不樂,這是使心軟弱的二十五法。以上說了兩種二十五法。

  1. Paṭisallānaṃ paṭisalliyamānaṃ puggalaṃ rakkhati. Āyuṃ vaḍḍheti, balaṃ vaḍḍheti, vajjaṃ pidahati, ayasaṃ apaneti, yasaṃ upadahati, aratiṃ apaneti, ratiṃ upadahati, bhayaṃ apaneti, vesārajjaṃ karoti, kosajjaṃ apaneti, vīriyaṃ abhijaneti, rāgaṃ apaneti, dosaṃ apaneti, mohaṃ apaneti, mānaṃ nihanti, vitakkaṃ bhañjati, cittamekaggaṃ karoti, mānasaṃ sinehayati, hāsaṃabhijaneti, garukaṃkaroti, mānaṃ uppādayati, namassiyaṃ karoti, pītiṃ pāpeti, pāmojjaṃ karoti, saṅkhārānaṃ sabhāvaṃ dassayati, bhavapaṭisadhiṃ ugghāṭeti, sabbasāmaññaṃ detīti idaṃpaṭisallāne guṇaṭṭhavīsatikaṃ.

Mahosadho mahārāja sūro, hirimā, ottāpī, sapakkho, mittasampanno, khamo, sīlavā, saccavādī, soceyyasampanno, akodhano, anatimānī, anusūyako, vīriyavā, āyūhako, saṅgāhako, saṃvibhāgī, sakhilo, nivātavutti, asaṭho, amāyāvī, buddhisampanno, kittimā, vijjāsampanno, hitesī upanissitānaṃ, abhirūpo dassanīyo, pathito sabbajanassa, dhanavā yasavā』ti idaṃ mahosadhaguṇaṭṭhavīsatikaṃ iti dve aṭṭhavīsatikā vuttā.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 獨處能守護獨處的人。增長壽命,增長力量,遮蔽過失,去除不名譽,帶來名譽,去除不樂,帶來喜樂,去除恐懼,生起無畏,去除懈怠,生起精進,去除貪慾,去除嗔恚,去除愚癡,降伏我慢,破除尋思,使心專一,使心柔軟,生起歡笑,令人尊重,生起自尊,令人禮敬,達到喜悅,生起歡喜,顯示諸行實相,斷除再生有,給予一切沙門果,這是獨處二十八種功德。 大智者(大藥王子),大王,他勇敢、有慚、有愧、有同黨、具足友人、有忍耐、持戒、說真實、具足清凈、無嗔恚、不過慢、無嫉妒、有精進、有努力、攝受、行佈施、和善、謙遜、無欺、無詐、具足智慧、有名聲、具足明智、對追隨者有利、容貌端正可喜、為眾人所知、富有、有榮耀,這是大智者二十八種功德。以上說了兩種二十八法。

  1. Imehi terasahi dhutaguṇehi pubbe āsevitehi nisevitehi ciṇṇehi pariciṇṇehi caritehi paripūritehi nimittabhūtehi ariyasāvako idha bhave tiṃsaguṇavarehi samupeto hoti katamehi tiṃsaguṇavarehi? Siniddhamudumaddavamettacitto hoti, ghātitahatavihatakileso hoti, hatanihatamānadappo hoti, acaladaḷhaniviṭṭhanibbematikasaddho hoti, paripuṇṇa-pīṇita. Pahaṭṭhalobhaniya-santa-sukha-samāpattilābhī hoti, sīla-vara-pavara-asama-sucigadhaparibhāvito hoti, devamanussānaṃ piyo hoti manāpo, khīṇāsava-ariyapuggala-pathito hoti, devamanussānaṃ vaditapūjito thutathavitathomitapasatho, idha vā huraṃ vā lokena anupalitto, appathokavajje』pi bhayadassāvī, vipula-vara-sampattikāmānaṃ maggaphalavarathasādhano, ayācitavipulapaṇītapaccayabhāgī, aniketasano, dhānajjhāyitapavaravihārī, vijaṭitakilesajālavathuko, bhinna-bhagga-saṅkuṭita-samhina-gatinivāraṇo, akuppadhammo, ahīnītavāso, anavajjabhogī, gativimutto, uttiṇṇasabbavicikiccho, vimuttijjhāyitatto, diṭṭhadhammo, acaladaḷhabhīruttāṇamupagato, samucchinnānusayo, sabbāsavakkhayampatto, santasukhasamāpattivihārabahulo, sabbasamaṇaṇaguṇasamupeto, imehi tiṃsaguṇavarehi samupeto hoti. Iti dhutaṅgaguṇānisaṃsaguṇavaratiṃsakaṃ.

Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṃ, sokopi paridevopi dukkho,upāyāsopi appiyehi sampayogopi piyehi vippayogopi, mātumaraṇampi pitumaraṇampi bhātumaraṇampi bhaginimaraṇampi ñātimaraṇampi ñātibyasanampi bhogavyasanampi sīlabyasanampi diṭṭhibyasanampi rājabyasanampi corabyasanampi veribhayampi dubbhikkhabhayampi aggibhayampi dukkhaṃ, udakabhayampi dukkhaṃ, ūmibhayampi āvaṭṭabhayampi kumbhīlabhayampi suṃsumārabhayampi attānuvādabhayampi parānuvādabhayampi asilokabhayampi daṇḍabhayampi duggatibhayampi parisasārajjabhayampi ājīvikabhayampi maraṇabhayampi mahābhayampi vettehi tāḷanampi kasāhi tāḷanampi aḍḍhadaṇḍakehi tāḷanampi hathacchedampi pādacchedampi nāsacchedampi kaṇṇacchedampi kaṇṇanāsacchedampi biḷaṅgathālikampi saṅkhamuṇḍikampi rāhumukhampi jotimalikampi hathapajjotikampi erakavattikampi cīrakavāsikampi eneyyakampi balisamaṃsikampi kahāpaṇikampi khārāpatacchikampi paḷighaparivattikampi palālapīṭhikampi tattenapi telena osiñcanampi sunakhehi khādāpanampi jīvasūlāropaṇampi asināsīsacchedanampīti idaṃ dukkhasaṭṭhikaṃ.

Saṅkhamuṇḍakanti saṅkhamuṇḍakammakaraṇaṃ taṃ karontā uttaroṭṭhassa ubhayato kaṇṇacūḷikagalavāṭakaparicchedena cammaṃ chidivā sabbakese ekato gaṇṭhiṃ kavā daṇḍakena veḍhavā uppāṭenti saha kesehi cammaṃ uṭṭhahati tato sīsakaṭāhaṃthūlasakkharāhi ghaṃsivā dhovantā saṅkhavaṇṇaṃ karonti.

Tatha biḷaṅgathālikanti kañjiyokkhalikakammakaraṇaṃ. Taṃ karontā sisakaṭāhaṃ uppāṭevā tattaṃ ayoguḷaṃ saṇḍāsena gahevā tatha pakkhipanti. Tena mathaluṅgaṃ pakkaṭhivā upari uttarati.

Rāhumukhanti rāhumukhakammakaraṇaṃ. Taṃ karontā saṅkunā vivarivā antomukhe dīpaṃ jālenti. Kaṇṇacūḷikāhi vā paṭṭhāya mukhaṃ nikhādanena khaṇanti lohitaṃpaggharivā mukhaṃ pūreti.

Jotimālikanti sakalasarīraṃ telapilotikāya veṭhevā ālimpenti.

Hathapajjotikanti hathe telapilotikāya veṭhevā pajjālenti.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 由於這十三種頭陀功德,之前已修習、親近、實踐、遍行、完成、充滿、成為標記,聖弟子在此世間具足三十種殊勝功德。是哪三十種殊勝功德?柔和、溫柔、柔順、慈心;已斷、已除、已滅煩惱;已破、已除、已滅慢心;不動、堅固、安住、無疑信心;圓滿、充實、歡喜、可愛、寂靜、樂受獲得者;以戒、殊勝、最上、無等、清凈香所熏;為天人所愛樂;為漏盡聖者所稱讚;為天人所禮敬、供養、讚歎、稱頌、稱揚;於此世或他世不染著;見少過也生怖畏;為求廣大殊勝成就者成就道果車乘;不求而得廣大殊勝資具;無住處想;禪修殊勝住處;已解開煩惱網;已斷、已破、已皺、已壓、已止惡趣;法不動搖;住處不劣;受用無過;解脫諸趣;超越一切疑惑;心解脫禪修;見法;得不動堅固庇護;斷盡隨眠;達一切漏盡;多住寂靜樂受;具足一切沙門功德。具足這三十種殊勝功德。這是頭陀行功德利益三十種殊勝功德。 生是苦,老是苦,病是苦,死是苦,憂是苦,悲是苦,惱是苦,怨憎會是苦,愛別離是苦,母亡是苦,父亡是苦,兄亡是苦,姊妹亡是苦,親屬亡是苦,親屬衰敗是苦,財產衰敗是苦,戒衰敗是苦,見衰敗是苦,王難是苦,賊難是苦,怨敵怖畏是苦,饑荒怖畏是苦,火怖畏是苦,水怖畏是苦,波浪怖畏是苦,漩渦怖畏是苦,鱷魚怖畏是苦,海獸怖畏是苦,自責怖畏是苦,他責怖畏是苦,惡名怖畏是苦,刑罰怖畏是苦,惡趣怖畏是苦,眾中怯怖畏是苦,活命怖畏是苦,死亡怖畏是苦,大怖畏是苦,以杖打擊是苦,以鞭打擊是苦,以半杖打擊是苦,截手是苦,截足是苦,截鼻是苦,截耳是苦,截耳鼻是苦,酸粥刑是苦,貝殼剃刑是苦,羅睺口刑是苦,火鬘刑是苦,手炬刑是苦,麻衣刑是苦,樹皮衣刑是苦,羚羊刑是苦,鉤肉刑是苦,錢刑是苦,鹼液刑是苦,橫木轉刑是苦,稻草座刑是苦,熱油澆身是苦,令狗嚙食是苦,活棒刑是苦,劍斬首是苦。這是六十種苦。 貝殼剃刑即貝殼剃刑罰。行刑時在上唇兩邊至耳垂及喉部為界割破面板,將所有頭髮集為一束,用杖纏繞拉起,面板連同頭髮一起剝離,然後用粗砂磨擦頭蓋骨,清洗使成貝殼色。 同樣,酸粥刑即粥鍋刑罰。行刑時剝開頭蓋骨,用鉗子夾起熱鐵丸放入其中,腦髓煮沸上涌。 羅睺口刑即羅睺口刑罰。行刑時用楔子撐開,在口中點燃燈火。或從耳垂開始用鑿子鑿開口,血流滿口。 火鬘刑即用油布纏繞全身後點燃。 手炬刑即用油布纏繞手後點燃。

Erakavattikanti erakavattakammakaraṇaṃ. Taṃ karontā heṭṭhāgivato paṭṭhāya cammavaṭṭe kantantā gopphake pātentī atha naṃ yottehi badhivā kaḍḍhanti. So attano』vacammavaṭṭe akkamivā patati cīrakavāsikanti cirakavāsikakammakaraṇaṃ. Taṃ karontā tatheva cammavaṭṭe kantivā kaṭiyaṃ ṭhapenti. Kaṭito paṭṭhāya kantivāgopphakesu ṭhapenti. Uparimehi heṭṭhimasarīraṃ cīrakanivāsananivathaṃ viya hoti.

Eṇeyyakanti eṇeyyakakammakaraṇaṃ. Taṃ karontā uhosu kapparesu ca jaṇṇukesu ca ayasalākayo davā ayasūlāni koṭṭenti. So catuhi ayayulehi bhumiyaṃ patiṭṭhahati. Atha naṃ parivārevā aggiṃ karonti. Taṃ sadhisadhito sūlāni apanovā catuhi aṭṭhikoṭīhiyeva ṭhapenti.

Baḷisamaṃsikantiubhatomukhehi baḷisehi paharivā cammamaṃsanahārūni uppāṭenti.

Kahāpaṇakanti sakala sarīraṃ tiṇhāhi vāsīhi koṭito paṭṭhāya kahāpaṇa mattaṃ kahāpaṇa mattaṃ pātentā koṭṭenti.

Khārāpatacchikanti sarīraṃ tatha tatha āvudhehi paharivā kocchehi khāraṃ saṃsenti cammamaṃsanahārūni paggharivā aṭṭhakasaṅkhalikā』va tiṭṭhati.

Paḷighaparivattakatī ekena passena nipajjāpevā kaṇṇaṇacchidde ayasūlaṃ koṭṭevā pathaviyā ekabaddhaṃ karonti atha naṃ pāde gahevā āvijjhanti.

Palālapīṭhikanti cheko kāraṇiko chavicammaṃ acchidivā nisadapotakehi aṭṭhini bhidivākesakalāpe gahevā ukkhipanti. Maṃsarāsiyeva hoti. Atha naṃ keseheva pariyonadhivā gaṇhanti palālavaṭṭiṃ viya kavā paḷiveṭhentī』ti vinayaṭīkā.

Imañca saṭṭhividhaṃ dukkhaṃ sallakkhevā bhavesu nibbidivā virajjivā bhavataṇhaṃ pahāvā dukkhalakkhaṇaṃ dukkhānupassanā ñāṇena passitabbanti.

Diyaḍḍhasikkhāpadasatanti pañcasattati sekhiye apanevā sesānaṃ vasena diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ veditabbanti.

Saṅkhyāparicchedassa sarūpagahaṇaṃ samattaṃ.

Caturādhikasatesu gahetabbathesu pana catuttiṃsa ekathānī, catuttiṃsa dveyathāni soḷasa tyathāni, paṃca caturathāni, terasa pañcathāni, dve sattathānī』ti.

Milidapañhaṭīkā samattā.

Kusalena ṭhitā kusalā

Kusalo adhigacchati santipadaṃ,

Kathitaṃ muninā sucitaṃ

Paramatha sabhāvagatīsu gataṃ;

Nānāadhippāyavasā pavatte

Pāṭhānamathe kusalo vidivā,

Ārocamāno varayuttamathaṃ

Gaṇheyya sīho viya nāgarājaṃ;

Hivā asāraṃ suhitañca gaṇhe

Ārogyakāmo ahitaṃ』va rogaṃ,

Viññu paveseyya ca yuttamathaṃ

Haṃsādhipo vā udakaṃ』va khīrā』ti;

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapatimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādi-guṇasamudayasamuditenasakasamayasamayantaragahaṇajjhogāhasamathena- paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭha-kathe sathusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena ānanubhāvakaraṇa- sampattijanitasukhaviniggatamadhuroḷāravacanalāvañañayuttena yutta-mathavādinā vādīvarena mahākavinā suvipulavimalabuddhinā mahātipiṭaka- cūḷābhayathero』ti garūhi gahitanāmadheyyenatherena kato milidaṭīkāgatho samatto.

我來將這段巴利文完整翻譯成簡體中文: 麻衣刑即麻衣刑罰。行刑時從下頜開始割取皮條到腳踝處,然後用繩索捆綁拖拽。他踩著自己的皮條而倒下。樹皮衣刑即樹皮衣刑罰。行刑時同樣割取皮條到腰部。從腰部開始割取到腳踝處。上半身以下如穿樹皮衣。 羚羊刑即羚羊刑罰。行刑時在兩肘和兩膝釘入鐵釘,用鐵槍刺入。他以四根鐵槍固定在地。然後圍繞他生火。從各處拔出鐵槍,只用四個骨頭尖端支撐。 鉤肉刑即用雙頭鉤刺穿拉出皮肉筋腱。 錢刑即從全身開始用利斧砍成錢幣大小一片片割下。 鹼液刑即用各種武器擊打身體,用刷子塗上鹼液,皮肉筋腱流盡,只剩骨架而立。 橫木轉刑即令其一邊躺臥,在耳孔釘入鐵槍,使其與地面固定,然後抓住腳轉動。 稻草座刑即巧妙的刑罰者不傷及表皮,用石臼杵砸碎骨頭,抓住頭髮提起。成為肉堆。然後用頭髮包裹,如稻草束般纏繞。這是律注所說。 觀察此六十種苦后,厭離諸有,離欲,斷除有愛,以苦相應以苦隨觀智見之。 一百五十學處即除去七十五眾學后,餘下的稱為一百五十學處。 數目限定的自性把握已完成。 在四百多應取處中,三十四一處,三十四二處,十六三處,五四處,十三五處,二七處。 彌蘭陀問題註釋完成。 善業安住善, 善者證寂地, 牟尼所宣說, 至勝義真實; 隨諸意趣轉, 善知教理義, 宣說勝妙義, 如獅擒龍王; 舍無義取益, 如求健康者, 舍病取良藥, 智者入正義, 如鵝王分乳。 具足最清凈信心、智慧、精進莊嚴,具足戒行、正直、柔和等功德,通曉自宗他宗,具足智慧辯才,於三藏教法及其義注無礙智光,具足威德成就所生樂說美妙言辭,說正理論師中最勝,大詩人,廣大清凈智者,大三藏小無畏長老,此是師長們所取之名號的長老所造彌蘭陀註釋偈頌完成。

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ lokanitharaṇesitaṃ

Dassento kulaputtānaṃ nayapaññā visuddhiyā,

Yāva buddho』ti nāmampi suddhacittassa tādino

Lokamhi lokajeṭṭhassa pavattati mahesino;

Bhuttā sudhādvādasa hanti pāpake

Khudhaṃ pipāsaṃ atidaraṃtrimaṃ (?)

Kodhupanāhañcavivādapesuniṃ

Situṇhatadiñca rasaggamāvahā;

Dentassa pākādisakapphalāvahā

Dhammo suvutto pana kopadhāpake,

Taduttariṃ hanti asesapāpake

Dentassa sotādisakapphalāvaho;

Iti pañca tiyaḍḍhasate sakide (?)

Madhurābhiramekarasenana yuto,

Milidā suṭikā suguṇā sukatā

Nibhayena dvīpasena (?) Yatā samato;

Laṅkavhaye dipavare susaṇaṇṭhitā

Mahāvihāre ca jinorasālaye,

Paramparā theragaṇā susaṇṭhitā

Pakāsakā ye varasathusāsane;

Tesaṃ alaṅkārabhavena sāsane

Tipeṭake suddhavisuddhabuddhinā,

Sahāsayantena nare sarājike

Pahāsayantena gaṇe gaṇuttame;

Ṭīkā』ti nāmena milidadīpikā

Varathato gathappakarena sambhavaṃ (?)

Sugathakārenajinaṅkurena me

Katañca yaṃ yaṃ varapuñña sampadaṃ (?)

Kusalena tenevahipathayantā

Varabodhiñāṇaṃ tividhesu ye yaṃ,

Nibhayena tesaṃ turasijjhataṃ taṃ (?)

Paramañca sabbaññutaṃ pāpuṇeyyaṃ;

Ito cuto』haṃsuhitena kammunā

Bhavāmi deve tusitavhaye pure,

Ciraṃ caranto kusalaṃ punappunaṃ

Tatheva metteyyavare nirantaraṃ;

Tato naranto』va jinaṅkuro varo

Yathā vīrabuddho』ti bhavekanāyako,

Tato taranto varapuññakārako

Bhavāmi narānarapūjito sadā;

Susuro pavaro sumano varado

Piṭakena vase sajane kathite,

Pavaratha pakāsakañāṇavaro

Varadhammasukhesanako sīlavā (?)

Sace tidive tusite manorame

Bhavāmi jāto manorathappati,

Varappadese patirūpake sadā

Dhīrā pajāyanti supuñña kammino;

Ahampi tatheva padesamuttame

Bhavāmi nārīhi narehi pūjito,

Dhanena ñāṇena yasena dīpito

Visodhayanto puna sathusāsananaṃ;

Anena puññena bhavāvasānake

Sabbaññutaṃyāva ca pāpūṇevaraṃ,

Nirantaraṃ lokahitassa kārako

Bhave bhaveyyaṃ sucito ca pāramī;

Puññenanena vipulena bhavābhavesu

Puññābhivūḍḍha parisuddhaguṇādhivāso,

Huvā narādhikataro (vata) sabbaseṭṭho;

Buddho bhaveyyamahamuttamanāthanātho;

Puññena ciṇṇena piye mayā』daraṃ (?)

Sattā averā sukhitā bhavantu te,

Devā naridā sakalaṃ imaṃ mahiṃ

Rakkhantu dhammena samena dhammino』ti;

我來將這段巴利文偈頌完整翻譯成簡體中文: 愿在世間長久住,為度世間所希求, 為諸善男子顯示,智慧清凈之道路, 乃至佛陀此名號,如是清凈心具者, 世間最上大仙人,其名流傳於世間。 享用甘露十二種,能除惡法諸過患, 飢渴極度的疲勞,忿恨諍論與離間, 寒熱等事味中勝,能生如此諸果報。 佈施等事生果報,正法善說除嗔怒, 更能除盡一切惡,施者獲得諸果報。 如是五百又一半,具足甘美一味性, 彌蘭陀善注善德,無畏二洲所造作。 于蘭卡最勝洲上,大寺勝子所住處, 長老眾傳承安住,宣說最勝師教法。 為令教法得莊嚴,三藏清凈智具者, 與諸人王同安住,令眾中最勝歡喜。 名為彌蘭陀燈注,最勝義以偈顯現, 善說偈者勝者芽,所作種種殊勝福。 以此善業而希求,三乘最勝菩提智, 愿彼無畏速成就,證得最上一切智。 從此命終善業力,往生兜率天宮中, 再三修習諸善法,如是不斷親彌勒。 彼后勝者佛苗裔,如勇猛佛為導師, 彼后度眾修勝福,常為人天所供養。 勇猛最勝善意樂,三藏所說于眾中, 宣說最勝義智者,求法樂戒德具足。 若生兜率妙天中,如意所欲為天主, 殊勝處所常適宜,智者福業所生處。 我亦如是最勝處,為諸天人所供養, 以財智慧名聲顯,再凈化此師教法。 以此功德至有盡,直至證得最勝智, 無間利益諸世間,生生清凈諸波羅蜜。 以此廣大福德力,于諸有中福增長, 具足清凈功德住,成為人中最殊勝, 愿我成佛無上尊,為諸無依作依怙。 以我所修此福德,愿諸有情得安樂, 無怨無敵具足樂,愿諸天人護此地, 以正法平等護持,愿諸持法者守護。