B01010409pātimokkhaṭṭhapanakkhandhakaṃ(戒律經)c3.5s

  1. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhakaṃ

  2. Pātimokkhuddesayācanā

383.[udā. 45; a. ni. 8.20] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātu pāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante paṭhame yāme uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『abhikkantā, bhante, ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha』』nti. Evaṃ vutte bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante majjhime yāme uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『abhikkantā, bhante, ratti, nikkhanto majjhimo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha』』nti. Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante pacchime yāme uddhaste aruṇe nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『abhikkantā , bhante, ratti, nikkhanto pacchimo yāmo, uddhastaṃ aruṇaṃ nandimukhi ratti, ciranisinno bhikkhusaṅgho. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha』』nti. 『『Aparisuddhā, ānanda, parisā』』ti.

Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi – 『『kaṃ nu kho bhagavā puggalaṃ sandhāya evamāha – 『aparisuddhā, ānanda, parisā』』』ti? Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sabbāvantaṃ bhikkhusaṅghaṃ cetasā ceto paricca manasākāsi. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ dussīlaṃ pāpadhammaṃ asucisaṅkassarasamācāraṃ paṭicchannakammantaṃ assamaṇaṃ samaṇapaṭiññaṃ abrahmacāriṃ brahmacāripaṭiññaṃ antopūtiṃ avassutaṃ kasambujātaṃ [kasambukajātaṃ (ka.)] majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnaṃ. Disvāna yena so puggalo tenupasaṅkami , upasaṅkamitvā taṃ puggalaṃ etadavoca – 『『uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāso』』ti. Evaṃ vutte so puggalo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ etadavoca – 『『uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāso』』ti. Dutiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ etadavoca – 『『uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāso』』ti. Tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ bāhāyaṃ gahetvā bahidvārakoṭṭhakā nikkhāmetvā sūcighaṭikaṃ datvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – 『『nikkhāmito so, bhante, puggalo mayā; suddhā parisā; uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha』』nti.

『『Acchariyaṃ, moggallāna, abbhutaṃ, moggallāna, yāva bāhāgahaṇāpi nāma so moghapuriso āgamessatī』』ti! Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi –

  1. Mahāsamuddeaṭṭhacchariyaṃ

384.[udā. 45; a. ni.

以下是9. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhakaṃ的完整中文直譯: 請求誦說波羅提木叉 那時,佛陀世尊住在舍衛城東園鹿母講堂。當時,在布薩日,世尊坐在比丘僧團中。這時,尊者阿難在深夜過去、初夜分結束時,從座位起身,偏袒右肩,向世尊合掌,對世尊如此說:"尊者,夜已深,初夜分已過,比丘僧團已久坐。請世尊為比丘們誦說波羅提木叉。"世尊聽后保持沉默。第二次,尊者阿難在深夜過去、中夜分結束時,從座位起身,偏袒右肩,向世尊合掌,對世尊如此說:"尊者,夜已深,中夜分已過,比丘僧團已久坐。請世尊為比丘們誦說波羅提木叉。"世尊第二次保持沉默。第三次,尊者阿難在深夜過去、后夜分結束時,黎明升起、夜色歡喜時,從座位起身,偏袒右肩,向世尊合掌,對世尊如此說:"尊者,夜已深,后夜分已過,黎明升起,夜色歡喜,比丘僧團已久坐。請世尊為比丘們誦說波羅提木叉。""阿難,僧團不清凈。" 這時,尊者大目犍連心想:"世尊指的是哪個人說'阿難,僧團不清凈'?"於是尊者大目犍連以心觀察整個比丘僧團的心。尊者大目犍連看到那個破戒、惡法、不凈行為、可疑行為、隱藏罪行、非沙門而自稱沙門、非梵行而自稱梵行、內心腐敗、漏泄、如垃圾的人坐在比丘僧團中間。看到後走近那個人,走近后對那人如此說:"起來,朋友,你已被世尊看到;你不能與比丘們共住。"那人聽后保持沉默。第二次,尊者大目犍連對那人如此說:"起來,朋友,你已被世尊看到;你不能與比丘們共住。"那人第二次保持沉默。第三次,尊者大目犍連對那人如此說:"起來,朋友,你已被世尊看到;你不能與比丘們共住。"那人第三次保持沉默。這時,尊者大目犍連抓住那人的手臂,將他帶出門外,關上門閂,然後走近世尊,走近后對世尊如此說:"尊者,那人已被我驅逐;僧團現在清凈了。請世尊為比丘們誦說波羅提木叉。" "目犍連,真是奇妙!目犍連,真是稀有!那愚人竟然要等到被抓住手臂才離開!"這時,世尊對比丘們說: 大海的八種奇妙

8.19] 『『Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Katame aṭṭha?

『『Mahāsamuddo, bhikkhave, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto – ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati – ayaṃ [ayampi (syā.)], bhikkhave, mahāsamudde dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati . Yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ, taṃ khippaññeva tīraṃ vāheti, thalaṃ ussāreti. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati, yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ, taṃ khippaññeva tīraṃ vāheti, thalaṃ ussāreti – ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tā mahāsamuddaṃ pattā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddo tveva saṅkhaṃ gacchanti. Yampi, bhikkhave, yākāci mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tā mahāsamuddaṃ pattā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddo tveva saṅkhaṃ gacchanti – ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, yā ca [yākāci (syā.)] loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Yampi, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati – ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde pañcamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso – ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano [bahūtaratano (ka.)] anekaratano. Tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ, rajataṃ, jātarūpaṃ, lohitako, masāragallaṃ. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ, rajataṃ, jātarūpaṃ, lohitako , masāragallaṃ – ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

『『Puna caparaṃ, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso. Tatrime bhūtā – timi, timiṅgalo, timitimiṅgalo [timirapiṅgalo (sī.), timitimiṅgalo mahātimiṅgalo (syā. kaṃ.)], asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso, tatrime bhūtā – timi, timiṅgalo, timitimiṅgalo, asurā, nāgā, gandhabbā; santi mahāsamudde, yojanasatikāpi attabhāvā…pe… pañcayojanasatikāpi attabhāvā – ayaṃ, bhikkhave, mahāsamudde aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Ime kho, bhikkhave, mahāsamudde aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhirama』』nti.

  1. Imasmiṃdhammavinayeaṭṭhacchariyaṃ

"比丘們,大海中有八種奇妙稀有的現象,阿修羅們看到這些現象就會喜愛大海。是哪八種? "比丘們,大海逐漸變深,逐漸傾斜,逐漸下降,不會突然就變深。比丘們,大海逐漸變深,逐漸傾斜,逐漸下降,不會突然就變深 - 這是大海的第一種奇妙稀有的現象,阿修羅們看到就會喜愛大海。 "再者,比丘們,大海保持穩定,不會超過海岸線。比丘們,大海保持穩定,不會超過海岸線 - 這是大海的第二種奇妙稀有的現象,阿修羅們看到就會喜愛大海。 "再者,比丘們,大海不會容納死屍。任何在大海中的死屍,都會很快被衝到岸邊,推到陸地上。比丘們,大海不會容納死屍,任何在大海中的死屍,都會很快被衝到岸邊,推到陸地上 - 這是大海的第三種奇妙稀有的現象,阿修羅們看到就會喜愛大海。 "再者,比丘們,所有的大河,如恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩希河,當它們流入大海時,就失去了原來的名字,而被稱為大海。比丘們,所有的大河,如恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩希河,當它們流入大海時,就失去了原來的名字,而被稱為大海 - 這是大海的第四種奇妙稀有的現象,阿修羅們看到就會喜愛大海。 "再者,比丘們,世間的河流流入大海,天空的雨水落入大海,但大海不會因此而增加或減少。比丘們,世間的河流流入大海,天空的雨水落入大海,但大海不會因此而增加或減少 - 這是大海的第五種奇妙稀有的現象,阿修羅們看到就會喜愛大海。 "再者,比丘們,大海只有一種味道,那就是鹹味。比丘們,大海只有一種味道,那就是鹹味 - 這是大海的第六種奇妙稀有的現象,阿修羅們看到就會喜愛大海。 "再者,比丘們,大海中有許多珍寶,各種各樣的珍寶。其中有這些珍寶:珍珠、寶石、琉璃、貝殼、石頭、珊瑚、白銀、黃金、紅寶石、貓眼石。比丘們,大海中有許多珍寶,各種各樣的珍寶。其中有這些珍寶:珍珠、寶石、琉璃、貝殼、石頭、珊瑚、白銀、黃金、紅寶石、貓眼石 - 這是大海的第七種奇妙稀有的現象,阿修羅們看到就會喜愛大海。 "再者,比丘們,大海是巨大生物的住所。其中有這些生物:提米魚、提明伽羅魚、提米提明伽羅魚、阿修羅、龍、乾闥婆。在大海中有身長一百由旬的生物,二百由旬的生物,三百由旬的生物,四百由旬的生物,五百由旬的生物。比丘們,大海是巨大生物的住所。其中有這些生物:提米魚、提明伽羅魚、提米提明伽羅魚、阿修羅、龍、乾闥婆。在大海中有身長一百由旬的生物...乃至...五百由旬的生物 - 這是大海的第八種奇妙稀有的現象,阿修羅們看到就會喜愛大海。比丘們,這就是大海中的八種奇妙稀有的現象,阿修羅們看到這些現象就會喜愛大海。" 此法律中的八種奇妙

  1. 『『Evameva kho, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti. Katame aṭṭha?

『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto; evameva kho, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Yampi, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā na āyatakeneva aññāpaṭivedho – ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati ; evameva kho, bhikkhave, yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti. Yampi, bhikkhave, mayā mama sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti – ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati, yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ taṃ khippameva tīraṃ vāheti, thalaṃ ussāreti; evameva kho, bhikkhave, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṃvasati, khippameva naṃ sannipatitvā ukkhipati, kiñcāpi kho so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno. Atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho ca tena. Yampi, bhikkhave, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṃvasati, khippameva naṃ sannipūtitvā ukkhipati, kiñcāpi kho so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno, atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho ca tena – ayaṃ , bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tā mahāsamuddaṃ pattā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddo tveva saṅkhaṃ gacchanti; evameva kho, bhikkhave, cattārome vaṇṇā – khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā [pabbajitā (sī.)] jahanti purimāni nāmagottāni, samaṇā sakyaputtiyā tveva saṅkhaṃ gacchanti. Yampi, bhikkhave, cattārome vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā suddā, te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, samaṇā sakyaputtiyā tveva saṅkhaṃ gacchanti – ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

『『Seyyathāpi , bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati; evameva kho, bhikkhave, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Yampi, bhikkhave, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti , na tena nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati – ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye pañcamo acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, evameva kho, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso. Yampi, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso – ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

"同樣地,比丘們,在這個法律中也有八種奇妙稀有的現象,比丘們看到這些現象就會喜愛這個法律。是哪八種? "比丘們,就像大海逐漸變深,逐漸傾斜,逐漸下降,不會突然就變深;同樣地,比丘們,在這個法律中也是逐步學習,逐步實踐,逐步修行,不會突然就證悟。比丘們,在這個法律中是逐步學習,逐步實踐,逐步修行,不會突然就證悟 - 這是這個法律中的第一種奇妙稀有的現象,比丘們看到就會喜愛這個法律。 "比丘們,就像大海保持穩定,不會超過海岸線;同樣地,比丘們,我為弟子們制定的學處,我的弟子們即使爲了生命也不會違犯。比丘們,我為弟子們制定的學處,我的弟子們即使爲了生命也不會違犯 - 這是這個法律中的第二種奇妙稀有的現象,比丘們看到就會喜愛這個法律。 "比丘們,就像大海不會容納死屍,任何在大海中的死屍,都會很快被衝到岸邊,推到陸地上;同樣地,比丘們,如果有人破戒、惡法、不凈行為、可疑行為、隱藏罪行、非沙門而自稱沙門、非梵行而自稱梵行、內心腐敗、漏泄、如垃圾,僧團不會與他共住,很快就會召集會議將他驅逐,即使他坐在比丘僧團中間。然而他實際上遠離僧團,僧團也遠離他。比丘們,如果有人破戒、惡法、不凈行為、可疑行為、隱藏罪行、非沙門而自稱沙門、非梵行而自稱梵行、內心腐敗、漏泄、如垃圾,僧團不會與他共住,很快就會召集會議將他驅逐,即使他坐在比丘僧團中間。然而他實際上遠離僧團,僧團也遠離他 - 這是這個法律中的第三種奇妙稀有的現象,比丘們看到就會喜愛這個法律。 "比丘們,就像所有的大河,如恒河、耶牟那河、阿致羅筏底河、薩羅浮河、摩希河,當它們流入大海時,就失去了原來的名字,而被稱為大海;同樣地,比丘們,有四個種姓 - 剎帝利、婆羅門、吠舍、首陀羅。他們在如來宣說的法律中從在家出家后,就捨棄了原來的名字和種姓,而被稱為沙門釋子。比丘們,四個種姓 - 剎帝利、婆羅門、吠舍、首陀羅,他們在如來宣說的法律中從在家出家后,就捨棄了原來的名字和種姓,而被稱為沙門釋子 - 這是這個法律中的第四種奇妙稀有的現象,比丘們看到就會喜愛這個法律。 "比丘們,就像世間的河流流入大海,天空的雨水落入大海,但大海不會因此而增加或減少;同樣地,比丘們,即使有許多比丘進入無餘涅槃界,涅槃界也不會因此而增加或減少。比丘們,即使有許多比丘進入無餘涅槃界,涅槃界也不會因此而增加或減少 - 這是這個法律中的第五種奇妙稀有的現象,比丘們看到就會喜愛這個法律。 "比丘們,就像大海只有一種味道,那就是鹹味;同樣地,比丘們,這個法律只有一種味道,那就是解脫的味道。比丘們,這個法律只有一種味道,那就是解脫的味道 - 這是這個法律中的第六種奇妙稀有的現象,比丘們看到就會喜愛這個法律。

『『Seyyathāpi , bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ, rajataṃ, jātarūpaṃ, lohitako, masāragallaṃ; evameva kho, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo bahuratano anekaratano. Tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Yampi, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā…pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo – ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

『『Seyyathāpi , bhikkhave, mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso, tatrime bhūtā – timi, timiṅgalo, timitimiṅgalo, asurā, nāgā, gandhabbā, santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā; evameva kho, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso. Tatrime bhūtā – sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno; sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; arahā, arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno. Yampi, bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso, tatrime bhūtā – sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno…pe… arahā, arahataphalasacchikiriyāya paṭipanno – ayaṃ, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti. 『『Ime kho, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramantī』』ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

[udā. 45] 『『Channamativassati [suchannamativassati (ka.)], vivaṭaṃ nātivassati;

Tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassatī』』ti.

  1. Pātimokkhasavanāraho

"比丘們,就像大海中有許多珍寶,各種各樣的珍寶。其中有這些珍寶:珍珠、寶石、琉璃、貝殼、石頭、珊瑚、白銀、黃金、紅寶石、貓眼石;同樣地,比丘們,這個法律中也有許多珍寶,各種各樣的珍寶。其中有這些珍寶:四念處、四正勤、四神足、五根、五力、七覺支、八正道。比丘們,這個法律中有許多珍寶,各種各樣的珍寶。其中有這些珍寶:四念處...乃至...八正道 - 這是這個法律中的第七種奇妙稀有的現象,比丘們看到就會喜愛這個法律。 "比丘們,就像大海是巨大生物的住所。其中有這些生物:提米魚、提明伽羅魚、提米提明伽羅魚、阿修羅、龍、乾闥婆。在大海中有身長一百由旬的生物,二百由旬的生物,三百由旬的生物,四百由旬的生物,五百由旬的生物;同樣地,比丘們,這個法律是偉大眾生的住所。其中有這些眾生:須陀洹、正在修行證悟須陀洹果的人;斯陀含、正在修行證悟斯陀含果的人;阿那含、正在修行證悟阿那含果的人;阿羅漢、正在修行證悟阿羅漢果的人。比丘們,這個法律是偉大眾生的住所。其中有這些眾生:須陀洹、正在修行證悟須陀洹果的人...乃至...阿羅漢、正在修行證悟阿羅漢果的人 - 這是這個法律中的第八種奇妙稀有的現象,比丘們看到就會喜愛這個法律。比丘們,這就是這個法律中的八種奇妙稀有的現象,比丘們看到這些現象就會喜愛這個法律。" 這時,世尊了知此義,於此時說此自說: "有蓋漏雨多,無蓋漏雨少; 是故應開蓋,如是雨不漏。" 應聽誦波羅提木叉者

  1. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – 『『nadānāhaṃ, bhikkhave, ito paraṃ uposathaṃ karissāmi, pātimokkhaṃ uddisissāmi. Tumhevadāni, bhikkhave, ito paraṃ uposathaṃ kareyyātha, pātimokkhaṃ uddiseyyātha. Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya. Na ca, bhikkhave [na ca bhikkhave bhikkhunā (syā. kaṃ.)], sāpattikena pātimokkhaṃ sotabbaṃ. Yo suṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yo sāpattiko pātimokkhaṃ suṇāti, tassa pātimokkhaṃ ṭhapetuṃ. Evañca pana, bhikkhave, ṭhapetabbaṃ. Tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṃ –

『Suṇātu me bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo sāpattiko, tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi, na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabba』nti ṭhapitaṃ hoti pātimokkha』』nti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū 『nāmhe koci jānātī』ti sāpattikāva pātimokkhaṃ suṇanti. Therā bhikkhū paracittaviduno bhikkhūnaṃ ārocenti – 『『itthannāmo ca itthannāmo ca, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū 『nāmhe koci jānātī』ti sāpattikāva pātimokkhaṃ suṇantī』』ti. Assosuṃ kho chabbaggiyā bhikkhū – 『『therā kira bhikkhū paracittaviduno amhe bhikkhūnaṃ ārocenti – itthannāmo ca itthannāmo ca, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū 『nāmhe koci jānātī』ti sāpattikāva pātimokkhaṃ suṇantī』』ti.

Te – puramhākaṃ pesalā bhikkhū pātimokkhaṃ ṭhapentīti – paṭikacceva suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe pātimokkhaṃ ṭhapenti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – 『『kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe pātimokkhaṃ ṭhapessantī』』ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… 『『saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe pātimokkhaṃ ṭhapentī』』ti? 『『Saccaṃ bhagavā』』ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – 『『na, bhikkhave, suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe pātimokkhaṃ ṭhapetabbaṃ. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassa』』.

  1. Dhammikādhammikapātimokkhaṭṭhapanaṃ

這時,世尊對比丘們說:"比丘們,從今以後我不再舉行布薩,不再誦說波羅提木叉。比丘們,從今以後你們應當舉行布薩,誦說波羅提木叉。比丘們,如來在不清凈的僧團中舉行布薩,誦說波羅提木叉,這是不可能的,沒有這種情況。比丘們,有罪過的人不應聽誦波羅提木叉。誰聽誦,犯突吉羅罪。比丘們,我允許對有罪過而聽誦波羅提木叉的人,中止他的波羅提木叉。比丘們,應當這樣中止。在十四日或十五日的布薩日,當那個人在場時,應在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。某某人有罪過,我中止他的波羅提木叉,當他在場時不應誦說波羅提木叉。'這樣波羅提木叉就被中止了。" 當時,六群比丘心想:"沒人知道我們",就帶著罪過聽誦波羅提木叉。長老比丘們能知他人心,就告訴比丘們:"朋友們,某某和某某六群比丘心想'沒人知道我們',就帶著罪過聽誦波羅提木叉。"六群比丘聽說:"長老比丘們能知他人心,告訴比丘們說我們某某和某某六群比丘心想'沒人知道我們',就帶著罪過聽誦波羅提木叉。" 他們想:"在善良的比丘們中止我們的波羅提木叉之前",就先行在沒有根據、沒有理由的情況下,中止清凈無罪的比丘們的波羅提木叉。那些少欲的比丘...責備說:"六群比丘怎麼能在沒有根據、沒有理由的情況下,中止清凈無罪的比丘們的波羅提木叉呢!"於是那些比丘把這件事告訴世尊...世尊說:"比丘們,六群比丘真的在沒有根據、沒有理由的情況下,中止清凈無罪的比丘們的波羅提木叉嗎?""是的,世尊。"...世尊呵責后...作了法的開示,對比丘們說:"比丘們,不應在沒有根據、沒有理由的情況下,中止清凈無罪的比丘們的波羅提木叉。誰中止,犯突吉羅罪。" 如法與非法中止波羅提木叉

  1. 『『Ekaṃ , bhikkhave, adhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ, ekaṃ dhammikaṃ; pātimokkhaṭṭhapanaṃ [ekaṃ dhammikaṃ (sī. syā.)], dve adhammikāni; pātimokkhaṭṭhapanāni, dve dhammikāni; tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, tīṇi dhammikāni, cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, cattāri dhammikāni; pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, pañca dhammikāni; cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, cha dhammikāni; satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, satta dhammikāni; aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, aṭṭha dhammikāni; nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni , nava dhammikāni; dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, dasa dhammikāni.

『『Katamaṃ ekaṃ adhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti – idaṃ ekaṃ adhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ. Katamaṃ ekaṃ dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti – idaṃ ekaṃ dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

『『Katamāni dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti – imāni dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni dve dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti – imāni dve dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

『『Katamāni tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti – imāni tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni tīṇi dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti – imāni tīṇi dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

『『Katamāni cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlikāya ājīvavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti – imāni cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni cattāri dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlikāya ājīvavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti – imāni cattāri dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

『『Katamāni pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlakena pārājikena pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlakena saṅghādisesena…pe… amūlakena pācittiyena… amūlakena pāṭidesanīyena… amūlakena dukkaṭena pātimokkhaṃ ṭhapeti – imāni pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni pañca dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlakena pārājikena pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlakena saṅghādisesena…pe… pācittiyena… pāṭidesanīyena… dukkaṭena pātimokkhaṃ ṭhapeti – imāni pañca dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

『『Katamāni cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya; amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya; amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya – imāni cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni cha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya; samūlikāya ācāravipattiyā…pe… diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya…pe… katāya – imāni cha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

"比丘們,有一種非法的中止波羅提木叉,有一種如法的;有兩種非法的中止波羅提木叉,有兩種如法的;有三種非法的中止波羅提木叉,有三種如法的;有四種非法的中止波羅提木叉,有四種如法的;有五種非法的中止波羅提木叉,有五種如法的;有六種非法的中止波羅提木叉,有六種如法的;有七種非法的中止波羅提木叉,有七種如法的;有八種非法的中止波羅提木叉,有八種如法的;有九種非法的中止波羅提木叉,有九種如法的;有十種非法的中止波羅提木叉,有十種如法的。 "什麼是一種非法的中止波羅提木叉?因無根據的戒律違犯而中止波羅提木叉 - 這是一種非法的中止波羅提木叉。什麼是一種如法的中止波羅提木叉?因有根據的戒律違犯而中止波羅提木叉 - 這是一種如法的中止波羅提木叉。 "什麼是兩種非法的中止波羅提木叉?因無根據的戒律違犯而中止波羅提木叉,因無根據的行為違犯而中止波羅提木叉 - 這是兩種非法的中止波羅提木叉。什麼是兩種如法的中止波羅提木叉?因有根據的戒律違犯而中止波羅提木叉,因有根據的行為違犯而中止波羅提木叉 - 這是兩種如法的中止波羅提木叉。 "什麼是三種非法的中止波羅提木叉?因無根據的戒律違犯而中止波羅提木叉,因無根據的行為違犯而中止波羅提木叉,因無根據的見解違犯而中止波羅提木叉 - 這是三種非法的中止波羅提木叉。什麼是三種如法的中止波羅提木叉?因有根據的戒律違犯而中止波羅提木叉,因有根據的行為違犯而中止波羅提木叉,因有根據的見解違犯而中止波羅提木叉 - 這是三種如法的中止波羅提木叉。 "什麼是四種非法的中止波羅提木叉?因無根據的戒律違犯而中止波羅提木叉,因無根據的行為違犯而中止波羅提木叉,因無根據的見解違犯而中止波羅提木叉,因無根據的生活違犯而中止波羅提木叉 - 這是四種非法的中止波羅提木叉。什麼是四種如法的中止波羅提木叉?因有根據的戒律違犯而中止波羅提木叉,因有根據的行為違犯而中止波羅提木叉,因有根據的見解違犯而中止波羅提木叉,因有根據的生活違犯而中止波羅提木叉 - 這是四種如法的中止波羅提木叉。 "什麼是五種非法的中止波羅提木叉?因無根據的波羅夷而中止波羅提木叉,因無根據的僧殘...因無根據的波逸提...因無根據的波羅提提舍尼...因無根據的突吉羅而中止波羅提木叉 - 這是五種非法的中止波羅提木叉。什麼是五種如法的中止波羅提木叉?因有根據的波羅夷而中止波羅提木叉,因有根據的僧殘...因有根據的波逸提...因有根據的波羅提提舍尼...因有根據的突吉羅而中止波羅提木叉 - 這是五種如法的中止波羅提木叉。 "什麼是六種非法的中止波羅提木叉?因無根據的未犯戒律違犯而中止波羅提木叉,因無根據的已犯戒律違犯而中止波羅提木叉;因無根據的未犯行為違犯而中止波羅提木叉,因無根據的已犯行為違犯而中止波羅提木叉;因無根據的未犯見解違犯而中止波羅提木叉,因無根據的已犯見解違犯而中止波羅提木叉 - 這是六種非法的中止波羅提木叉。什麼是六種如法的中止波羅提木叉?因有根據的未犯戒律違犯而中止波羅提木叉,因有根據的已犯戒律違犯而中止波羅提木叉;因有根據的未犯行為違犯...因有根據的已犯行為違犯...因有根據的未犯見解違犯...因有根據的已犯見解違犯而中止波羅提木叉 - 這是六種如法的中止波羅提木叉。

『『Katamāni satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlakena pārājikena pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlakena saṅghādisesena…pe… thullaccayena pācittiyena pāṭidesanīyena dukkaṭena dubbhāsitena pātimokkhaṃ ṭhapeti – imāni satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni satta dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlakena pārājikena pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlakena saṅghādisesena…pe… thullaccayena pācittiyena pāṭidesanīyena dukkaṭena dubbhāsitena pātimokkhaṃ ṭhapeti – imāni satta dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

『『Katamāni aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya; amūlikāya ācāravipattiyā …pe… diṭṭhivipattiyā…pe… ājīvavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya…pe… katāya – imāni aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni aṭṭha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya; samūlikāya ācāravipattiyā…pe… diṭṭhivipattiyā…pe… ājīvavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya…pe… katāya. Imāni aṭṭha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

『『Katamāni nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katākatāya; amūlikāya ācāravipattiyā…pe… diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya…pe… katāya…pe… katākatāya imāni nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni nava dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katākatāya; samūlikāya ācāravipattiyā…pe… diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya…pe… katāya – katākatāya…pe… imāni nava dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

『『Katamāni dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Na pārājiko tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti, na pārājikakathā vippakatā hoti; na sikkhaṃ paccakkhātako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti, na sikkhaṃ paccakkhātakathā vippakatā hoti; dhammikaṃ sāmaggiṃ upeti, na dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyati, na dhammikāya sāmaggiyā paccādānakathā vippakatā hoti; na sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, na ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, na diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti – imāni dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Pārājiko tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti, pārājikakathā vippakatā hoti; sikkhaṃ paccakkhātako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti, sikkhaṃ paccakkhātakathā vippakatā hoti; dhammikaṃ sāmaggiṃ na upeti, dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyati, dhammikāya sāmaggiyā paccādānakathā vippakatā hoti; sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti – imāni dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

  1. Dhammikapātimokkhaṭṭhapanaṃ

"什麼是七種非法的中止波羅提木叉?因無根據的波羅夷而中止波羅提木叉,因無根據的僧殘...因無根據的偷蘭遮...因無根據的波逸提...因無根據的波羅提提舍尼...因無根據的突吉羅...因無根據的惡語而中止波羅提木叉 - 這是七種非法的中止波羅提木叉。什麼是七種如法的中止波羅提木叉?因有根據的波羅夷而中止波羅提木叉,因有根據的僧殘...因有根據的偷蘭遮...因有根據的波逸提...因有根據的波羅提提舍尼...因有根據的突吉羅...因有根據的惡語而中止波羅提木叉 - 這是七種如法的中止波羅提木叉。 "什麼是八種非法的中止波羅提木叉?因無根據的未犯戒律違犯而中止波羅提木叉,因無根據的已犯戒律違犯而中止波羅提木叉;因無根據的未犯行為違犯...因無根據的已犯行為違犯...因無根據的未犯見解違犯...因無根據的已犯見解違犯...因無根據的未犯生活違犯...因無根據的已犯生活違犯而中止波羅提木叉 - 這是八種非法的中止波羅提木叉。什麼是八種如法的中止波羅提木叉?因有根據的未犯戒律違犯而中止波羅提木叉,因有根據的已犯戒律違犯而中止波羅提木叉;因有根據的未犯行為違犯...因有根據的已犯行為違犯...因有根據的未犯見解違犯...因有根據的已犯見解違犯...因有根據的未犯生活違犯...因有根據的已犯生活違犯而中止波羅提木叉 - 這是八種如法的中止波羅提木叉。 "什麼是九種非法的中止波羅提木叉?因無根據的未犯戒律違犯而中止波羅提木叉,因無根據的已犯戒律違犯而中止波羅提木叉,因無根據的已犯未犯戒律違犯而中止波羅提木叉;因無根據的未犯行為違犯...因無根據的已犯行為違犯...因無根據的已犯未犯行為違犯...因無根據的未犯見解違犯...因無根據的已犯見解違犯...因無根據的已犯未犯見解違犯而中止波羅提木叉 - 這是九種非法的中止波羅提木叉。什麼是九種如法的中止波羅提木叉?因有根據的未犯戒律違犯而中止波羅提木叉,因有根據的已犯戒律違犯而中止波羅提木叉,因有根據的已犯未犯戒律違犯而中止波羅提木叉;因有根據的未犯行為違犯...因有根據的已犯行為違犯...因有根據的已犯未犯行為違犯...因有根據的未犯見解違犯...因有根據的已犯見解違犯...因有根據的已犯未犯見解違犯而中止波羅提木叉 - 這是九種如法的中止波羅提木叉。 "什麼是十種非法的中止波羅提木叉?犯波羅夷的人沒有坐在那個僧團中,關於波羅夷的討論沒有開始;舍戒的人沒有坐在那個僧團中,關於舍戒的討論沒有開始;他接受如法的和合,他不拒絕如法的和合,關於拒絕如法和合的討論沒有開始;他沒有被看見、聽見或懷疑有戒律違犯,他沒有被看見、聽見或懷疑有行為違犯,他沒有被看見、聽見或懷疑有見解違犯 - 這是十種非法的中止波羅提木叉。什麼是十種如法的中止波羅提木叉?犯波羅夷的人坐在那個僧團中,關於波羅夷的討論已經開始;舍戒的人坐在那個僧團中,關於舍戒的討論已經開始;他不接受如法的和合,他拒絕如法的和合,關於拒絕如法和合的討論已經開始;他被看見、聽見或懷疑有戒律違犯,他被看見、聽見或懷疑有行為違犯,他被看見、聽見或懷疑有見解違犯 - 這是十種如法的中止波羅提木叉。" 如法中止波羅提木叉

  1. 『『Kathaṃ pārājiko tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti? Idha, bhikkhave, yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi pārājikassa dhammassa ajjhāpatti hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṃ passati pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjantaṃ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjantaṃ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno』ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjantaṃ, nāpi [nāpi ca (ka.)] añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno』ti, apica sova bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『ahaṃ, āvuso, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno』ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi, na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti – dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

  1. 『『Bhikkhussa pātimokkhe ṭhapite parisā vuṭṭhāti, dasannaṃ antarāyānaṃ aññatarena [aññatarena antarāyena (syā. kaṃ.)] – rājantarāyena vā, corantarāyena vā, agyantarāyena vā, udakantarāyena vā, manussantarāyena vā, amanussantarāyena vā, vāḷantarāyena vā, sarīsapantarāyena vā, jīvitantarāyena vā, brahmacariyantarāyena vā. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ vā āvāse, aññasmiṃ vā āvāse, tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa pārājikakathā vippakatā, taṃ vatthu avinicchitaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ vinicchineyyāti.

『『Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṃ –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa pārājikakathā vippakatā, taṃ vatthu avinicchitaṃ. Tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi, na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti – dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

  1. 『『Kathaṃ sikkhaṃ paccakkhātako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi sikkhā paccakkhātā hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṃ passati sikkhaṃ paccakkhantaṃ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati sikkhaṃ paccakkhantaṃ, apica añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmena, āvuso, bhikkhunā sikkhā paccakkhātā』ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati sikkhaṃ paccakkhantaṃ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmena, āvuso, bhikkhunā sikkhā paccakkhātā』ti, apica sova bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『mayā, āvuso, sikkhā paccakkhātā』ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmena puggalena sikkhā paccakkhātā, tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi, na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti – dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

"如何是犯波羅夷的人坐在那個僧團中?比丘們,在這裡,以某些行為、某些特徵、某些標誌犯了波羅夷罪,比丘以那些行為、那些特徵、那些標誌看見另一個比丘犯了波羅夷罪。或者比丘沒有親眼看見另一個比丘犯波羅夷罪,但另一個比丘告訴他:'朋友,某某比丘犯了波羅夷罪。'或者比丘沒有親眼看見另一個比丘犯波羅夷罪,也沒有其他比丘告訴他:'朋友,某某比丘犯了波羅夷罪',但那個比丘自己告訴他:'朋友,我犯了波羅夷罪。'比丘們,如果比丘願意,他可以基於所見、所聞、所懷疑,在十四日或十五日的布薩日,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。某某人犯了波羅夷罪,我中止他的波羅提木叉,當他在場時不應誦說波羅提木叉。' - 這是如法的中止波羅提木叉。 "當比丘的波羅提木叉被中止時,僧團因十種危險中的一種而解散 - 王難、盜賊難、火難、水難、人難、非人難、猛獸難、爬行動物難、生命難或梵行難。比丘們,如果比丘願意,他可以在那個住處或其他住處,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。關於某某人的波羅夷討論還未完成,那件事還未決定。如果僧團認為時機適當,僧團應該決定那件事。' "如果能這樣做,那很好。如果不能,就應在十四日或十五日的布薩日,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。關於某某人的波羅夷討論還未完成,那件事還未決定。我中止他的波羅提木叉,當他在場時不應誦說波羅提木叉。' - 這是如法的中止波羅提木叉。 "如何是舍戒的人坐在那個僧團中?比丘們,在這裡,以某些行為、某些特徵、某些標誌舍戒,比丘以那些行為、那些特徵、那些標誌看見另一個比丘舍戒。或者比丘沒有親眼看見另一個比丘舍戒,但另一個比丘告訴他:'朋友,某某比丘舍戒了。'或者比丘沒有親眼看見另一個比丘舍戒,也沒有其他比丘告訴他:'朋友,某某比丘舍戒了',但那個比丘自己告訴他:'朋友,我舍戒了。'比丘們,如果比丘願意,他可以基於所見、所聞、所懷疑,在十四日或十五日的布薩日,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。某某人舍戒了,我中止他的波羅提木叉,當他在場時不應誦說波羅提木叉。' - 這是如法的中止波羅提木叉。

  1. 『『Bhikkhussa pātimokkhe ṭhapite parisā vuṭṭhāti, dasannaṃ antarāyānaṃ aññatarena – rājantarāyena vā …pe… brahmacariyantarāyena vā, ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ vā āvāse, aññasmiṃ vā āvāse, tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa sikkhaṃ paccakkhātakathā [sikkhāpaccakkhātakathā (sī.)] vippakatā, taṃ vatthu avinicchitaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ vinicchineyyāti.

『『Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṃ –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa sikkhaṃ paccakkhātakathā vippakatā, taṃ vatthu avinicchitaṃ. Tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi, na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti – dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

  1. 『『Kathaṃ dhammikaṃ sāmaggiṃ na upeti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi dhammikāya sāmaggiyānupagamanaṃ hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ na upentaṃ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ na upentaṃ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu dhammikaṃ sāmaggiṃ na upetī』ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ na upentaṃ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu dhammikaṃ sāmaggiṃ na upetī』ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『ahaṃ, āvuso, dhammikaṃ sāmaggiṃ na upemī』ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo dhammikaṃ sāmaggiṃ na upeti , tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi, na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti – dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

  1. 『『Kathaṃ dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyati? Idha, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi dhammikāya sāmaggiyā paccādānaṃ hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyantaṃ na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyantaṃ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyatī』ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyantaṃ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyatī』ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『ahaṃ, āvuso, dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyāmī』ti . Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyati, tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi, na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti – dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

  1. 『『Bhikkhussa pātimokkhe ṭhapite parisā vuṭṭhāti, dasannaṃ antarāyānaṃ aññatarena – rājantarāyena vā…pe… brahmacariyantarāyena vā. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ vā āvāse, aññasmiṃ vā āvāse, tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa dhammikāya sāmaggiyā paccādānakathā vippakatā, taṃ vatthu avinicchitaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ vatthuṃ vinicchineyyāti.

『『Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṃ –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa dhammikāya sāmaggiyā paccādānakathā vippakatā, taṃ vatthu avinicchitaṃ. Tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi, na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti – dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

"當比丘的波羅提木叉被中止時,僧團因十種危險中的一種而解散 - 王難或...乃至...梵行難。比丘們,如果比丘願意,他可以在那個住處或其他住處,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。關於某某人舍戒的討論還未完成,那件事還未決定。如果僧團認為時機適當,僧團應該決定那件事。' "如果能這樣做,那很好。如果不能,就應在十四日或十五日的布薩日,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。關於某某人舍戒的討論還未完成,那件事還未決定。我中止他的波羅提木叉,當他在場時不應誦說波羅提木叉。' - 這是如法的中止波羅提木叉。 "如何是不接受如法的和合?比丘們,在這裡,以某些行為、某些特徵、某些標誌不接受如法的和合,比丘以那些行為、那些特徵、那些標誌看見另一個比丘不接受如法的和合。或者比丘沒有親眼看見另一個比丘不接受如法的和合,但另一個比丘告訴他:'朋友,某某比丘不接受如法的和合。'或者比丘沒有親眼看見另一個比丘不接受如法的和合,也沒有其他比丘告訴他:'朋友,某某比丘不接受如法的和合',但那個比丘自己告訴他:'朋友,我不接受如法的和合。'比丘們,如果比丘願意,他可以基於所見、所聞、所懷疑,在十四日或十五日的布薩日,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。某某人不接受如法的和合,我中止他的波羅提木叉,當他在場時不應誦說波羅提木叉。' - 這是如法的中止波羅提木叉。 "如何是拒絕如法的和合?比丘們,在這裡,以某些行為、某些特徵、某些標誌拒絕如法的和合,比丘以那些行為、那些特徵、那些標誌看見另一個比丘拒絕如法的和合。或者比丘沒有親眼看見另一個比丘拒絕如法的和合,但另一個比丘告訴他:'朋友,某某比丘拒絕如法的和合。'或者比丘沒有親眼看見另一個比丘拒絕如法的和合,也沒有其他比丘告訴他:'朋友,某某比丘拒絕如法的和合',但那個比丘自己告訴他:'朋友,我拒絕如法的和合。'比丘們,如果比丘願意,他可以基於所見、所聞、所懷疑,在十四日或十五日的布薩日,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。某某人拒絕如法的和合,我中止他的波羅提木叉,當他在場時不應誦說波羅提木叉。' - 這是如法的中止波羅提木叉。 "當比丘的波羅提木叉被中止時,僧團因十種危險中的一種而解散 - 王難或...乃至...梵行難。比丘們,如果比丘願意,他可以在那個住處或其他住處,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。關於某某人拒絕如法和合的討論還未完成,那件事還未決定。如果僧團認為時機適當,僧團應該決定那件事。' "如果能這樣做,那很好。如果不能,就應在十四日或十五日的布薩日,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。關於某某人拒絕如法和合的討論還未完成,那件事還未決定。我中止他的波羅提木叉,當他在場時不應誦說波羅提木叉。' - 這是如法的中止波羅提木叉。

  1. 『『Kathaṃ sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṃ passati sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito』ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito』ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『ahaṃ, āvuso, sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitomhī』ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito, [diṭṭhasutaparisaṅkito hoti (syā. kaṃ.)] tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi, na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti – dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

  1. 『『Kathaṃ ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṃ passati ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito』ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito』ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『ahaṃ, āvuso, ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitomhī』ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito, tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi, na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti – dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

  1. 『『Kathaṃ diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṃ passati diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito』ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『itthannāmo, āvuso, bhikkhu diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito』ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti – 『ahaṃ, āvuso, diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitomhī』ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya –

『『Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito, tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi, na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti – dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

『『Imāni dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānī』』ti.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

  1. Attādānaaṅgaṃ

"如何是被看見、聽見或懷疑有戒律違犯?比丘們,在這裡,以某些行為、某些特徵、某些標誌被看見、聽見或懷疑有戒律違犯,比丘以那些行為、那些特徵、那些標誌看見另一個比丘被看見、聽見或懷疑有戒律違犯。或者比丘沒有親眼看見另一個比丘被看見、聽見或懷疑有戒律違犯,但另一個比丘告訴他:'朋友,某某比丘被看見、聽見或懷疑有戒律違犯。'或者比丘沒有親眼看見另一個比丘被看見、聽見或懷疑有戒律違犯,也沒有其他比丘告訴他:'朋友,某某比丘被看見、聽見或懷疑有戒律違犯',但那個比丘自己告訴他:'朋友,我被看見、聽見或懷疑有戒律違犯。'比丘們,如果比丘願意,他可以基於所見、所聞、所懷疑,在十四日或十五日的布薩日,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。某某人被看見、聽見或懷疑有戒律違犯,我中止他的波羅提木叉,當他在場時不應誦說波羅提木叉。' - 這是如法的中止波羅提木叉。 "如何是被看見、聽見或懷疑有行為違犯?比丘們,在這裡,以某些行為、某些特徵、某些標誌被看見、聽見或懷疑有行為違犯,比丘以那些行為、那些特徵、那些標誌看見另一個比丘被看見、聽見或懷疑有行為違犯。或者比丘沒有親眼看見另一個比丘被看見、聽見或懷疑有行為違犯,但另一個比丘告訴他:'朋友,某某比丘被看見、聽見或懷疑有行為違犯。'或者比丘沒有親眼看見另一個比丘被看見、聽見或懷疑有行為違犯,也沒有其他比丘告訴他:'朋友,某某比丘被看見、聽見或懷疑有行為違犯',但那個比丘自己告訴他:'朋友,我被看見、聽見或懷疑有行為違犯。'比丘們,如果比丘願意,他可以基於所見、所聞、所懷疑,在十四日或十五日的布薩日,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。某某人被看見、聽見或懷疑有行為違犯,我中止他的波羅提木叉,當他在場時不應誦說波羅提木叉。' - 這是如法的中止波羅提木叉。 "如何是被看見、聽見或懷疑有見解違犯?比丘們,在這裡,以某些行為、某些特徵、某些標誌被看見、聽見或懷疑有見解違犯,比丘以那些行為、那些特徵、那些標誌看見另一個比丘被看見、聽見或懷疑有見解違犯。或者比丘沒有親眼看見另一個比丘被看見、聽見或懷疑有見解違犯,但另一個比丘告訴他:'朋友,某某比丘被看見、聽見或懷疑有見解違犯。'或者比丘沒有親眼看見另一個比丘被看見、聽見或懷疑有見解違犯,也沒有其他比丘告訴他:'朋友,某某比丘被看見、聽見或懷疑有見解違犯',但那個比丘自己告訴他:'朋友,我被看見、聽見或懷疑有見解違犯。'比丘們,如果比丘願意,他可以基於所見、所聞、所懷疑,在十四日或十五日的布薩日,當那個人在場時,在僧團中宣佈: '請僧團聽我說。某某人被看見、聽見或懷疑有見解違犯,我中止他的波羅提木叉,當他在場時不應誦說波羅提木叉。' - 這是如法的中止波羅提木叉。 "這是十種如法的中止波羅提木叉。" 第一誦分結束。 自取之支

  1. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca – 『『attādānaṃ ādātukāmena, bhante, bhikkhunā katamaṅgasamannāgataṃ [kataṅgasamannāgataṃ (ka.)] attādānaṃ ādātabba』』nti?

[pari. 440] 『『Attādānaṃ ādātukāmena, upāli, bhikkhunā pañcaṅgasamannāgataṃ attādānaṃ ādātabbaṃ. Attādānaṃ ādātukāmena, upāli, bhikkhunā evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『yaṃ kho ahaṃ imaṃ attādānaṃ ādātukāmo, kālo nu kho imaṃ attādānaṃ ādātuṃ udāhu no』ti? Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『akālo imaṃ attādānaṃ ādātuṃ, no kālo』ti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

『『Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『kālo imaṃ attādānaṃ ādātuṃ, no akālo』ti, tenupāli, bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – 『yaṃ kho ahaṃ imaṃ attādānaṃ ādātukāmo, bhūtaṃ nu kho idaṃ attādānaṃ udāhu no』ti? Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『abhūtaṃ idaṃ attādānaṃ, no bhūta』nti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

『『Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『bhūtaṃ idaṃ attādānaṃ, no abhūta』nti, tenupāli, bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – 『yaṃ kho ahaṃ imaṃ attādānaṃ ādātukāmo, atthasañhitaṃ nu kho idaṃ attādānaṃ udāhu no』ti? Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『anatthasañhitaṃ idaṃ attādānaṃ, no atthasañhita』nti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

『『Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『atthasañhitaṃ idaṃ attādānaṃ, no anatthasañhita』nti, tenupāli, bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – 『imaṃ kho ahaṃ attādānaṃ ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe udāhu no』ti? Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『imaṃ kho ahaṃ attādānaṃ ādiyamāno na labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe』ti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ.

『『Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『imaṃ kho ahaṃ attādānaṃ ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe』ti, tenupāli, bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṃ – 『imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ udāhu no』ti? Sace upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa』nti, na taṃ, upāli, attādānaṃ ādātabbaṃ. Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – 『imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato na bhavissati saṅghassa tatonidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇa』nti, ādātabbaṃ taṃ, upāli, attādānaṃ. Evaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ kho, upāli, attādānaṃ ādinnaṃ, pacchāpi avippaṭisārakaraṃ bhavissatī』ti.

  1. Codakenapaccavekkhitabbadhammā

399.[pari. 436 (a. ni.

這時,尊者優波離來到世尊處,禮敬世尊後坐在一旁。坐在一旁的尊者優波離對世尊說:"尊者,想要自取的比丘,應該具備多少支才能自取?" "優波離,想要自取的比丘,應該具備五支才能自取。優波離,想要自取的比丘應當這樣思考:'我想要自取這件事,現在是否是自取的適當時機?'優波離,如果比丘思考後知道:'現在不是自取的適當時機,不是時候',優波離,那麼就不應該自取。 "然而優波離,如果比丘思考後知道:'現在是自取的適當時機,不是不適當時機',那麼優波離,比丘應當進一步思考:'我想要自取這件事,這件事是否真實?'優波離,如果比丘思考後知道:'這件事不真實,不是真的',優波離,那麼就不應該自取。 "然而優波離,如果比丘思考後知道:'這件事真實,不是不真實',那麼優波離,比丘應當進一步思考:'我想要自取這件事,這件事是否有益?'優波離,如果比丘思考後知道:'這件事無益,不是有益的',優波離,那麼就不應該自取。 "然而優波離,如果比丘思考後知道:'這件事有益,不是無益的',那麼優波離,比丘應當進一步思考:'我自取這件事時,是否能得到在法、律方面親近、友好的比丘支援?'優波離,如果比丘思考後知道:'我自取這件事時,不能得到在法、律方面親近、友好的比丘支援',優波離,那麼就不應該自取。 "然而優波離,如果比丘思考後知道:'我自取這件事時,能得到在法、律方面親近、友好的比丘支援',那麼優波離,比丘應當進一步思考:'我自取這件事,是否會因此導致僧團的爭論、爭吵、分裂、爭執、破裂、分派、分離、分裂?'優波離,如果比丘思考後知道:'我自取這件事,會因此導致僧團的爭論、爭吵、分裂、爭執、破裂、分派、分離、分裂',優波離,那麼就不應該自取。然而優波離,如果比丘思考後知道:'我自取這件事,不會因此導致僧團的爭論、爭吵、分裂、爭執、破裂、分派、分離、分裂',優波離,那麼就應該自取。優波離,具備這五支的自取,即使事後也不會後悔。" 譴責者應思考的法

10.44 thokaṃ visadisaṃ)] 『『Codakena, bhante, bhikkhunā paraṃ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā paro codetabbo』』ti? 『『Codakena, upāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā paro codetabbo.

『『Codakena, upāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『parisuddhakāyasamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato – acchiddena appaṭimaṃsena? Saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no』ti? No ce, upāli, bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddhena kāyasamācārena samannāgato – acchiddena appaṭimaṃsena, tassa bhavanti vattāro – 『iṅgha tāva āyasmā kāyikaṃ sikkhassū』ti. Itissa bhavanti vattāro.

『『Puna caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『parisuddhavacīsamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato – acchiddena appaṭimaṃsena? Saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no』ti? No ce, upāli, bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti, parisuddhena vacīsamācārena samannāgato – acchiddena appaṭimaṃsena, tassa bhavanti vattāro – 『iṅgha tāva āyasmā vācasikaṃ sikkhassū』ti. Itissa bhavanti vattāro.

『『Puna caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『mettaṃ nu kho me cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ sabrahmacārīsu anāghātaṃ , saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no』ti? No ce, upāli, bhikkhuno mettacittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṃ , tassa bhavanti vattāro – 『iṅgha tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettacittaṃ upaṭṭhāpehī』ti. Itissa bhavanti vattāro.

『『Puna caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『bahussuto nu khomhi, sutadharo, sutasanniccayo? Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā, sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā? Saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no』ti? No ce, upāli, bhikkhu bahussuto hoti, sutadharo, sutasanniccayo; ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā, sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpassa dhammā na bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro – 『iṅgha tāva āyasmā āgamaṃ pariyāpuṇassū』ti. Itissa bhavanti vattāro.

『『Puna caparaṃ, upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ – 『ubhayāni kho me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti, suvibhattāni, suppavattīni, suvinicchitāni – suttaso, anubyañjanaso? Saṃviñjati nu kho me eso dhammo udāhu no』ti? No ce, upāli, bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti, suvibhattāni, suppavattīni, suvinicchitāni – suttaso, anubyañjanaso, 『idaṃ panāvuso, kattha vuttaṃ bhagavatā』ti, iti puṭṭho na sampāyati [na sampādayati (ka.)], tassa bhavanti vattāro – 『iṅgha tāva āyasmā, vinayaṃ pariyāpuṇassū』ti. Itissa bhavanti vattāro. Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā paro codetabbo』』ti.

  1. Codakenaupaṭṭhāpetabbadhammā

  2. 『『Codakena, bhante, bhikkhunā paraṃ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo』』ti? 『『Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo – kālena vakkhāmi, no akālena; bhūtena vakkhāmi, no abhūtena; saṇhena vakkhāmi, no pharusena; atthasaṃhitena vakkhāmi, no anatthasaṃhitena; mettacitto vakkhāmi, no dosantaroti. Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo』』ti.

  3. Codakacuditakapaṭisaṃyuttakathā

"尊者,想要譴責他人的比丘,應該內心思考多少法后才能譴責他人?" "優波離,想要譴責他人的比丘,應該內心思考五法后才能譴責他人。 "優波離,想要譴責他人的比丘應當這樣思考:'我的身行是否清凈,是否具足無缺無漏的清凈身行?我是否具有這種品質?'優波離,如果比丘的身行不清凈,不具足無缺無漏的清凈身行,就會有人對他說:'請尊者先學習身業吧。'這樣人們就會對他說。 "再者,優波離,想要譴責他人的比丘應當這樣思考:'我的語行是否清凈,是否具足無缺無漏的清凈語行?我是否具有這種品質?'優波離,如果比丘的語行不清凈,不具足無缺無漏的清凈語行,就會有人對他說:'請尊者先學習語業吧。'這樣人們就會對他說。 "再者,優波離,想要譴責他人的比丘應當這樣思考:'我對同梵行者是否生起慈心,沒有嗔恨?我是否具有這種品質?'優波離,如果比丘對同梵行者沒有生起慈心,有嗔恨,就會有人對他說:'請尊者先對同梵行者生起慈心吧。'這樣人們就會對他說。 "再者,優波離,想要譴責他人的比丘應當這樣思考:'我是否多聞、持法、積集聞法?那些初善、中善、后善、有義、有文、圓滿清凈、宣說梵行的法,我是否多聞、受持、熟習、思惟、以慧善見?我是否具有這種品質?'優波離,如果比丘不是多聞、持法、積集聞法;那些初善、中善、后善、有義、有文、圓滿清凈、宣說梵行的法,他不是多聞、受持、熟習、思惟、以慧善見,就會有人對他說:'請尊者先學習經教吧。'這樣人們就會對他說。 "再者,優波離,想要譴責他人的比丘應當這樣思考:'我是否精通兩部廣說的波羅提木叉,能善分別、善誦持、善決定,以經、以句?我是否具有這種品質?'優波離,如果比丘不精通兩部廣說的波羅提木叉,不能善分別、善誦持、善決定,以經、以句,當被問到'朋友,這是世尊在何處所說?'時不能回答,就會有人對他說:'請尊者先學習律吧。'這樣人們就會對他說。優波離,想要譴責他人的比丘,應該內心思考這五法后才能譴責他人。" "尊者,想要譴責他人的比丘,應該內心確立多少法后才能譴責他人?" "優波離,想要譴責他人的比丘,應該內心確立五法后才能譴責他人 - 我將適時而說,不非時;我將如實而說,不虛妄;我將柔和而說,不粗暴;我將有益而說,不無益;我將以慈心而說,不以嗔心。優波離,想要譴責他人的比丘,應該內心確立這五法后才能譴責他人。" 關於譴責者和被譴責者的討論

  1. 『『Adhammacodakassa, bhante, bhikkhuno katīhākārehi vippaṭisāro upadahātabbo』』ti? 『『Adhammacodakassa, upāli, bhikkhuno pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo – akālenāyasmā codesi, no kālena, alaṃ te vippaṭisārāya; abhūtenāyasmā codesi, no bhūtena, alaṃ te vippaṭisārāya; pharusenāyasmā codesi, no saṇhena, alaṃ te vippaṭisārāya; anatthasaṃhitenāyasmā codesi, no atthasaṃhitena, alaṃ te vippaṭisārāya; dosantaro āyasmā codesi, no mettacitto, alaṃ te vippaṭisārāyāti. Adhammacodakassa, upāli, bhikkhuno imehi pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo. Taṃ kissa hetu? Yathā na aññopi bhikkhu abhūtena codetabbaṃ maññeyyā』』ti.

『『Adhammacuditassa pana, bhante, bhikkhuno katihākārehi avippaṭisāro upadahātabbo』』ti? 『『Adhammacuditassa, upāli, bhikkhuno pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo – akālenāyasmā cudito, no kālena, alaṃ te avippaṭisārāya; abhūtenāyasmā cudito, no bhūtena, alaṃ te avippaṭisārāya; pharusenāyasmā cudito , no saṇhena, alaṃ te avippaṭisārāya; anatthasaṃhitenāyasmā cudito, no atthasaṃhitena, alaṃ te avippaṭisārāya; dosantarenāyasmā cudito, no mettacittena, alaṃ te avippaṭisārāyāti. Adhammacuditassa, upāli, bhikkhuno imehi pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo』』ti.

『『Dhammacodakassa, bhante, bhikkhuno katihākārehi avippaṭisāro upadahātabbo』』ti? 『『Dhammacodakassa, upāli, bhikkhuno pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo – kālenāyasmā codesi, no akālena, alaṃ te avippaṭisārāya; bhūtenāyasmā codesi, no abhūtena , alaṃ te avippaṭisārāya; saṇhenāyasmā codesi, no pharusena, alaṃ te avippaṭisārāya; atthasaṃhitenāyasmā codesi, no anatthasaṃhitena, alaṃ te avippaṭisārāya; mettacitto āyasmā codesi, no dosantaro, alaṃ te avippaṭisārāyāti. Dhammacodakassa, upāli, bhikkhuno imehi pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo. Taṃ kissa hetu? Yathā aññopi bhikkhu bhūtena codetabbaṃ maññeyyā』』ti.

『『Dhammacuditassa pana, bhante, bhikkhuno katihākārehi vippaṭisāro upadahātabbo』』ti? 『『Dhammacuditassa, upāli, bhikkhuno pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo – kālenāyasmā cudito, no akālena, alaṃ te vippaṭisārāya; bhūtenāyasmā cudito, no abhūtena , alaṃ te vippaṭisārāya; saṇhenāyasmā cudito, no pharusena, alaṃ te vippaṭisārāya; atthasaṃhitenāyasmā cudito, no anatthasaṃhitena, alaṃ te vippaṭisārāya; mettacittenāyasmā cudito, no dosantarena, alaṃ te vippaṭisārāyāti. Dhammacuditassa, upāli, bhikkhuno imehi pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo』』ti.

[pari. 438] 『『Codakena, bhante, bhikkhunā paraṃ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṃ manasi karitvā paro codetabbo』』ti? 『『Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ manasi karitvā paro codetabbo – kāruññatā, hitesitā, anukampitā, [anukampatā (ka.)] āpattivuṭṭhānatā, vinayapurekkhāratāti. Codakenupāli, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ manasi karitvā paro codetabbo』』ti.

『『Cuditena pana, bhante, bhikkhunā katisu dhammesu patiṭṭhātabba』』nti? 『『Cuditenupāli, bhikkhunā dvīsu dhammesu patiṭṭhātabbaṃ – sacce ca akuppe cā』』ti.

Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.

Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhako navamo.

Imamhi khandhake vatthū tiṃsa.

Tassuddānaṃ –

Uposathe yāvatikaṃ, pāpabhikkhu na nikkhami;

Moggallānena nicchuddho, accherā jinasāsane.

Ninnonupubbasikkhā ca, ṭhitadhammo nātikkamma;

Kuṇapukkhipati saṅgho, savantiyo jahanti ca.

Savanti parinibbanti, ekarasa vimutti ca;

Bahu dhammavinayopi, bhūtaṭṭhāriyapuggalā.

Samuddaṃ upamaṃ katvā, vācesi [ṭhāpesi (ka.)] sāsane guṇaṃ;

Uposathe pātimokkhaṃ, na amhe koci jānāti.

Paṭikacceva ujjhanti, eko dve tīṇi cattāri;

Pañca cha satta aṭṭhāni, navā ca dasamāni ca.

Sīla-ācāra-diṭṭhi ca, ājīvaṃ catubhāgike;

Pārājikañca saṅghādi, pācitti pāṭidesani.

Dukkaṭaṃ pañcabhāgesu, sīlācāravipatti ca;

Akatāya katāya ca, chabhāgesu yathāvidhi.

Pārājikañca saṅghādi, thullaṃ pācittiyena ca;

Pāṭidesaniyañceva , dukkaṭañca dubbhāsitaṃ.

"尊者,對非法譴責的比丘,應該以多少種方式使他後悔?" "優波離,對非法譴責的比丘,應該以五種方式使他後悔:'尊者,你非時譴責,不是適時,你應該後悔;尊者,你以虛妄譴責,不是真實,你應該後悔;尊者,你以粗暴譴責,不是柔和,你應該後悔;尊者,你以無益譴責,不是有益,你應該後悔;尊者,你以嗔心譴責,不是慈心,你應該後悔。'優波離,對非法譴責的比丘,應該以這五種方式使他後悔。為什麼呢?爲了使其他比丘不認為應該以虛妄譴責。" "尊者,對被非法譴責的比丘,應該以多少種方式使他不後悔?" "優波離,對被非法譴責的比丘,應該以五種方式使他不後悔:'尊者,你被非時譴責,不是適時,你不應後悔;尊者,你被虛妄譴責,不是真實,你不應後悔;尊者,你被粗暴譴責,不是柔和,你不應後悔;尊者,你被無益譴責,不是有益,你不應後悔;尊者,你被嗔心譴責,不是慈心,你不應後悔。'優波離,對被非法譴責的比丘,應該以這五種方式使他不後悔。" "尊者,對如法譴責的比丘,應該以多少種方式使他不後悔?" "優波離,對如法譴責的比丘,應該以五種方式使他不後悔:'尊者,你適時譴責,不是非時,你不應後悔;尊者,你以真實譴責,不是虛妄,你不應後悔;尊者,你以柔和譴責,不是粗暴,你不應後悔;尊者,你以有益譴責,不是無益,你不應後悔;尊者,你以慈心譴責,不是嗔心,你不應後悔。'優波離,對如法譴責的比丘,應該以這五種方式使他不後悔。為什麼呢?爲了使其他比丘認為應該以真實譴責。" "尊者,對被如法譴責的比丘,應該以多少種方式使他後悔?" "優波離,對被如法譴責的比丘,應該以五種方式使他後悔:'尊者,你被適時譴責,不是非時,你應該後悔;尊者,你被真實譴責,不是虛妄,你應該後悔;尊者,你被柔和譴責,不是粗暴,你應該後悔;尊者,你被有益譴責,不是無益,你應該後悔;尊者,你被慈心譴責,不是嗔心,你應該後悔。'優波離,對被如法譴責的比丘,應該以這五種方式使他後悔。" "尊者,想要譴責他人的比丘,應該內心思考多少法后才能譴責他人?" "優波離,想要譴責他人的比丘,應該內心思考五法后才能譴責他人 - 悲憫、利益、同情、出離罪過、以律為先。優波離,想要譴責他人的比丘,應該內心思考這五法后才能譴責他人。" "尊者,被譴責的比丘應該安住于多少法中?" "優波離,被譴責的比丘應該安住于兩法中 - 真實和不動。" 第二誦分結束。 中止波羅提木叉篇第九。 這一篇有三十個故事。 其摘要如下: 布薩日直到,惡比丘不出; 目犍連驅逐,佛教真稀有。 次第學習戒,住法不違越; 僧團如屍體,河流與舍離。 河流般涅槃,一味解脫等; 許多法與律,真實聖人等。 以大海為喻,說教中功德; 布薩波羅提,我等無人知。 預先就捨棄,一二三四等; 五六七八九,以及第十等。 戒行見生活,四部分等分; 波羅夷僧殘,波逸提悔過。 突吉羅五分,戒行違犯等; 未作已作等,六分如法等。 波羅夷僧殘,偷蘭遮波逸; 悔過與突吉,惡語如是等。

Sīlācāravipatti ca, diṭṭhiājīvavipatti;

Yā ca aṭṭhā katākate, tenetā sīlācāradiṭṭhiyā.

Akatāya katāyāpi, katākatāyameva ca;

Evaṃ navavidhā vuttā, yathābhūtena ñāyato.

Pārājiko vippakatā, paccakkhāto tatheva ca;

Upeti paccādiyati, paccādānakathā ca yā.

Sīlācāravipatti ca, tathā diṭṭhivipattiyā;

Diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ, dasadhā taṃ vijānātha.

Bhikkhu vipassati bhikkhuṃ, añño cārocayāti taṃ;

So yeva tassa akkhāti [vipassañño cārocati; taṃ suddheva tassa akkhāti (ka.)], pātimokkhaṃ ṭhapeti so.

Vuṭṭhāti antarāyena, rājacoraggudakā ca;

Manussaamanussā ca, vāḷasarīsapā jīvibrahmaṃ.

Dasannamaññatarena, tasmiṃ aññataresu vā;

Dhammikādhammikā ceva, yathā maggena jānātha.

Kālabhūtatthasaṃhitaṃ , labhissāmi bhavissati;

Kāyavācasikā mettā, bāhusaccaṃ ubhayāni.

Kālabhūtena saṇhena, atthamettena codaye;

Vippaṭisāradhammena, tathā vācā [tathevāpi (syā.)] vinodaye.

Dhammacodacuditassa, vinodeti vippaṭisāro;

Karuṇā hitānukampi, vuṭṭhānapurekkhārato.

Codakassa paṭipatti, sambuddhena pakāsitā;

Sacce ceva akuppe ca, cuditasseva dhammatāti.

戒行違犯和,見解活命違; 已作未作八,由此戒行見。 未作和已作,以及已未作; 如是說九種,如實知應理。 波羅夷未了,舍戒亦如是; 不接受拒絕,拒絕討論等。 戒行違犯和,如是見違犯; 見聞懷疑等,當知有十種。 比丘見比丘,他人來告知; 他自己宣說,中止波羅提。 因難而解散,王賊火水等; 人非人猛獸,爬蟲命梵行。 十難中任一,或在其他處; 如法非法等,如道理當知。 時真實有益,我將得將有; 身語意慈心,多聞及兩部。 適時真實柔,有益慈心責; 以法除後悔,如是語消除。 法責被責者,消除其後悔; 悲憫利同情,出罪律為先。 譴責者行為,佛陀所宣說; 真實不動中,被責者法性。

Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ.

中止波羅提木叉篇結束。