B040303Anudīpanīpāṭha（隨燈文）c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Anudīpanīpāṭha

以下是巴利文的完整中文直譯： 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 註釋書 （註：Anudīpanīpāṭha直譯為"註釋書"或"解釋之書"，這是一個巴利語佛教文獻的標題。） （註：Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa 是佛教典籍開始前的傳統禮敬句，表示對佛陀的至高敬意。）

1. Cittasaṅgahaanudīpanā

Anantaññāṇaṃ natvāna, lokālokakaraṃ jinaṃ;

Karissāmi paramattha-dīpaniyā nudīpaniṃ.

[Tattha, lokālokakaranti dasasahassilokadhātuyaṃ catussaccadhammadesanālokakārakaṃ. Paramatthadīpanīti ettha attho duvidho padhānatthoca pariyāyatthoca. Tattha padhānattho paramatthonāma, padhānatthotica padavākyānaṃ mukhyattho ujukattho. Pariyāyatthopi koci, yuttarūpo attho paramattho yeva. Paramatthaṃdīpetipakāsetītiparamatthadīpanī]. Taṃpara matthadīpaniṃkarontoācariyo pathamaṃtāva buddhassabhagavato paṇāmaṃkaroti 『『udayāyassā』』tiādinā.

Tattha 『『udayā』』ti udayatouggamanato. 『『Yassā』』ti yassa sabbaññubuddhamahāsūrassa. 『『Ekassā』』ti adutīyassa, asadi sassavā . 『『Saddhammaraṃsijālino』』ti etthasaddhammotisatthusā sanadhammovuccati. Tatthaca caturāsītisahassadhammakkhandhasaṅkhāto desanāsaddhammoidhādhippeto. Saddhammasaṅkhātaṃraṃsijālaṃassa atthīti saddhammaraṃsijālī. Tassasaddhammaraṃsijālino. 『『Pabujjhiṃsū』』ti vikasiṃsu, catussaccaññāṇavikāsaṃtaññāṇasamphullaṃ pāpuṇiṃsu. 『『Janambujā』』ti janasaṅkhātāambujā. Tatthajanānāma idhabodhaneyyasattā adhippetā, yesabbaññudesanaṃ sutvā catussacca dhammaṃ bujjhissanti. Ambujātipadumā. 『『Jātikkhettemahāsareti』』 jātikkhetta saṅkhāte janambujamahāsare. Tattha jātikkhettaṃ nāmadasasahassa cakkavāḷaṃ, yaṃ ekaṃ buddhakkhettanti vuccati. Yattha ca mahābodhisattānaṃ buddhabhāvatthāya pathamamahābhinīhārakālādīsu ekappahārenapathavikampanādīnipavattanti. Yatthacavasantādevabrahmāno buddhaparisāhonti. Jātikkhettemahāsareyassa ekassa saddhammaraṃsijālino mahāsūrassa udayā tasmiṃ jātikkhette mahāsare janambujāpabujjhiṃsūtiyojanā.

『『Taṃ mahāsūra』』nti sabbaññubuddhamahāsūriyamaṇḍalaṃ. Janambuja santānesupavattaṃ mahantaṃ mohatamaṃnūdati apaneti, saddhammaraṃsijālaṃ vissajjanto antaradhāpetīti mahāmohatamonudo. Taṃ 『『mahāmohatamonudaṃ』』.

Evaṃ buddhassapaṇāmaṃ katvā attanā icchitaṃ paṇāmappayojanaṃ pariṇāmento 『『sañjāta』』ntiādimāha. 『『Somahāsūromayhaṃ hadaye sañjātaṃ tamokhandhaṃ panūdata』』ntiyojanā. Tattha 『『sañjāta』』nti suṭṭhujātaṃ, anamataggesaṃsāre daḷhaṃ pavattanti attho. 『『Tamokhandha』』nti mahāmohatamokhandhaṃ. Sabbakilesatamokhandhaṃ vā. Antarāyakarāni upavīḷakopaghātakakammānipi tamokhandhe saṅgahitāni eva. Tathā rogādayo antarāya dhammāpi tamojātikāevatamotamaparāyanotiādīsu. 『『Panūdata』』nti panūdatu, apanetu, antaradhāpetu.

Evaṃ sappayojanaṃ paṇāmaṃ katvā idāni sanidānaṃ ganthappaṭiññaṃ karonto 『『porāṇakehī』』tiādimāha. Tattha nidānaṃ nāma ganthappaṭiññāya āsannakāraṇaṃ. Katadhaṃpanatanti, sāratthābhimānīnaṃ yācanañcasaṅgahassavipulatthatā ca.

我將為您翻譯這段巴利文經文: 心要闡釋 禮敬具無量智慧、照亮世間與出世間的勝者； 我將對《究竟義理論》作出闡釋。 [此中,"照亮世間與出世間"意為在十千世界中宣說四諦法而作光明。關於"究竟義理論",此義有二:主要義和轉義。其中主要義即是究竟義,主要義即是詞句的本義、直接義。某些合理的轉義也是究竟義。因為闡明、顯示究竟義,故稱"究竟義理論"。]作者在造此究竟義理論時,首先以"從升起..."等句作禮敬世尊佛陀。 其中,"從升起"即從升起、出現之義。"彼"即指一切知的佛陀大日。"唯一"即無二、無等倫者。"正法光明網"中,正法指師尊教法。其中意指八萬四千法蘊的教說正法。具有正法之光明網故稱正法光明網具足者。彼正法光明網具足者。"開敷"即綻放,達到四諦智開顯、智慧圓滿。"眾蓮"即眾生譬如蓮花。其中"眾"指此處應化眾生,即聽聞一切知者說法而能領悟四諦法者。"蓮"即蓮花。"生起之田大池中"即在稱為生起之田的眾蓮大池中。其中"生起之田"指十千輪圍(宇宙),即所謂一佛土。於此大菩薩為成佛故,自初發大愿等時同時發生地震等現象。於此諸天梵天成為佛眾。句義為:由彼唯一正法光明網具足大日昇起,于彼生起之田大池中眾蓮開敷。 "彼大日"即一切知佛陀大日輪。發出正法光明網,驅除、消滅眾蓮相續中的大愚癡黑暗,故稱大愚癡黑暗驅除者。即"彼大愚癡黑暗驅除者"。 如是作禮敬佛已,為表明禮敬之目的而說"已生..."等。句義為:"愿彼大日驅除我心中已生的黑暗蘊。"其中"已生"即善生,意為在無始輪迴中堅固生起。"黑暗蘊"即大愚癡黑暗蘊,或一切煩惱黑暗蘊。造作障礙的壓迫、損害業也都包含在黑暗蘊中。同樣,病等障礙法也都屬於黑暗性,如說"黑暗、黑暗歸趣"等。"愿驅除"即愿驅除、愿消除、愿消滅。 如是作有目的之禮敬已,今為作有緣起的著作宣言而說"古德..."等。其中"緣起"即著作宣言的近因。何為其因?即具慧者的請求和攝義的廣大性。

Tattha dvīhi gāthāhi sakāraṇaṃ yācanaṃ dasseti. Puna dvīhi gāthāhi saupamaṃvipulatthataṃdasseti. 『『Tasmā』』tiādinā ganthappakāra ganthaguṇehi sahaganthappaṭiññaṃ dasseti. Tattha ādigāthāyaṃ 『『abhidhammatthasaṅgahe porāṇakehi viññūhi vaṇṇitā bahūvaṇṇanā idhalokamhidissantī』』ti yojanā. 『『Vaṇṇanā』』ti porāṇaṭīkāyo vuccanti. Evañcasati kasmā abhinavaṃ vaṇṇanaṃ yācantīti. 『『Ye sāratthābhimānino, te tāhibahūhi porāṇavaṇṇanāhituṭṭhiṃ navindanti. Tasmā taṃ yācantī』』tiyojanā. Etena appasāratthā eva tāporāṇavaṇṇanāyotipi dīpetiyeva. Tattha 『『tuṭṭhi』』nti santuṭṭhiṃ. Navindantinapaṭilabhanti. 『『Ye』』tiyejanā.

Sāratthameva abhimānenti, visesena nandantisīlenāti sāratthābhimānino. Tenavindantītipurimenasambandho. Puna 『『te』』ti tāhi tuṭṭhiṃ avindantā tejanā. 『『Ma』』nti attānaṃ niddisati. 『『Saṅgammā』』ti samāgantvā. Yasmā paramatthassadīpanaṃ yācanti, tasmā imissāṭīkāya 『『paramatthadīpanī』』ti nāmaṃpi siddhaṃhoti. 『『Mahaṇṇave』』ti mahāsamudde. 『『Ratanānī』』ti suvaṇṇarajatādīni ratanāni. 『『Uddharitvā』』ti uddhaṃ āharitvā. 『『Yathicchakaṃvī』』tiyathicchitaṃpi. Yattakaṃ icchanti, tattakaṃvīti adhippāyo. 『『Dajjeyyuṃ』』ti dadeyyuṃ. Kāmaṃ dadantūti attho. Eyyādivacanānaṃ anumati atthepavattanato. 『『Navattabbāvaūnatā』』ti mahaṇṇaveratanānaṃ ūnatāhānitā navattabbāva. Kasmā, aparimāṇa ratanādhiṭṭhānattā mahāsamuddassa. Yato so sāgaroti vuccati, sānaṃdhanaratanānaṃ gehagabbhasadisattāsāgaroti hissa attho.

『『Tathevetthā』』ti etasmiṃ abhidhammattha saṅgahetatheva. 『『Vipulatthā』』ti mahantā atthā. 『『Ratanūpamā』』ti mahaṇṇave ratanasadisā. 『『Satakkhattuṃpī』』ti anekasatavāraṃpi. 『『Vaṇṇeyyuṃ』』ti kāmaṃvaṇṇentu. 『『Pariyādinnā』』ti parito anavasesato ādinnā gahitā. Parikkhīṇāti vuttaṃ hoti. 『『Nahessare』』ti nahessanti nabhavissanti. 『『Tasmā』』ti yasmāca yācanti, yasmāca pariyādinnānahessanti, tasmā. 『『Tāsuvaṇṇanāsū』』ti tāsu porāṇaṭīkāsu. 『『Vaṇṇana』』nti abhinavavaṇṇanaṃ, abhinavaṭīkaṃkarissanti sambandho. Kīdisaṃvaṇṇanaṃ karissatīti āha 『『nānāsārattha sampuṇṇa』』ntiādi. Tattha 『『uttānapadabyañjana』』nti uttānapadañca uttānavākyañca. 『『Nātisaṅkhepavitthāra』』nti nātisaṅkhepaṃnātivitthārañca. Mandā buddhi yesaṃ te mandabuddhino. 『『Mandā』』ti mudukā. 『『Buddhī』』ti ñāṇaṃ. Mandabuddhino sotujane pabodheti vikāseti, ñāṇa vikāsaṃpāpetīti mandabuddhippabodhanā. 『『Karissa』』nti karissāmi. 『『Ta』』nti taṃvaṇṇanaṃ. 『『Paramatthesupāṭavatthinosuṇantū』』ti yojanā. Paṭunobhāvopāṭavaṃ. Paṭunoti byattassapaṇḍitassa. Pāṭavena attho yesaṃ te pāṭavatthino. Itisaddo parisamāpanajotako. So hi ganthārabbhavidhānassa idhaparisamāpanaṃ pariniṭṭhānaṃ ñāpetuṃ ganthārabbhavākyassapariyante yojito. Avayava vākyānaṃ piyojīyatiyeva. Esanayosabbattha.

Ganthārabbhagāthāvaṇṇanāniṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 此中以兩偈顯示有因之請求。復以兩偈顯示有譬喻之廣大義。以"是故"等顯示具著作方式、著作功德之著作宣言。其中在首偈中句義為："在此世間可見古德智者對《阿毗達摩義要》所作的眾多註釋。""註釋"即指古注。如是，何故請求新注？句義為："彼等重視精要義者，不以彼等眾多古注得滿足，是故請求此注。"由此亦表明彼等古注實為義理不精。其中"滿足"即滿意。"不得"即不獲得。"彼等"即諸人。 重視精要義、以喜愛精要義為習性者，稱為重視精要義者。"彼等不得"與前文相連。復"彼等"即不以彼等得滿足之人。"我"即指自身。"集合"即會合。因為請求闡明究竟義，所以此注得名為"究竟義闡明"。"大海"即大洋。"諸寶"即金銀等珍寶。"取出"即向上取出。"隨意"即如所欲。意指隨其所欲多少。"應給"即應施與。意為任其施與，因為願望詞尾表示允許義。"不可說其減少"即大海諸寶之減少、損失不可說。何故？因為大海為無量珍寶所依處。故稱其為海(sāgara)，因為它如同珍寶財物之庫藏，故稱為海，此為其義。 "如是此中"即在此《阿毗達摩義要》中如是。"廣大義"即眾多義理。"如寶"即如大海中寶。"百次"即數百次。"應註釋"即任其註釋。"已盡"即周遍無餘取盡，即已窮盡。"將不存"即將不會有。"是故"即因為請求且因為已盡將不存，是故。"于彼等註釋"即于彼等古注。"註釋"即將作新註釋、新疏，為語法關係。問：將作何種註釋？答：故說"具足種種精要義"等。其中"淺顯語詞"即淺顯之語詞與淺顯之句子。"不太簡略廣泛"即不太簡略且不太廣泛。慧力弱者為鈍慧者。"弱"即軟弱。"慧"即智。令鈍慧聞者覺悟、開顯，令達智慧開顯，故為令鈍慧覺悟。"將作"即我將作。"彼"即彼註釋。句義為："愿具究竟義善巧者聽聞。"善巧性為善巧。善巧即明達、智者。以善巧為義者為具善巧者。"如是"詞表示結束。此詞置於著作開始語句之末，是為顯示著作開始規定於此結束、完畢。支分語句亦當如是配合。此理通一切處。 著作開始偈頌註釋終。

1. Evaṃ ganthārabbhavidhānaṃ katvā idāni ādigāthāya sambandhaṃ dassento 『『abhidhammatthasaṅgaha』』ntiādimāha. Sambandhanti kāraṇapphalasaṃyogaṃ. Tattha gāthāpavattanaṃ kāraṇaṃ nāma. Pañcapiṇḍattha dassanaṃ phalaṃ nāma. Kāraṇapphalasaṃyogo sambandhonāma. 『『Sappayojane』』ti phalappayojanasahite. Ganthena abhidhātabbo kathetabboti ganthābhidheyyo. Nipatassa kammaṃ nipaccaṃ. Nipacca kiriyā, nipaccākāro, nipaccakārassakaraṇanti samāso. 『『Sā』』ti ratanattayavandanā. Dassitātisambandho. 『『Abhihitā』』ti kathitā. Pakāsitāti vuttaṃ hoti. 『『Padhānatthabhūtā』』ti adhippetatthabhūtāti adhippāyo. Duvidhohi atthovacanattho ca abhidhānatthoca. Tattha gacchatīti gato, purisoti vuttegacchati padena vutto yokoci gacchanto vacanatthonāma. Purisoti padenadassito padhānattho adhippetattho abhidheyyattho nāmāti. 『『Abhidhammatthā』』ti.

Tattha vuttābhidhammatthā, catudhā paramatthato;

Cittaṃ cetasikaṃ rūpaṃ, nibbānamiti sabbathā. ti

Evaṃ vuttā abhidhammatthā. Evaṃ vuttattāyevaca tecattāro abhidhammatthā eva idhapadhānatthabhūtāti ca, - padhānatthāeva idhaganthābhidheyya bhāvena adhippetāti caviññāyatīti adhippāyo.

Kecipanavadeyyuṃ, teabhidhammatthā saṅgahappakaraṇaṃ pattā visuṃ saṅgahatthānāmabhaveyyuṃ, naabhidhammatthā nāma. Idha ca saṅgahatthā eva abhidheyyabhāvena adhippetāti vuttaṃ abhidheyyo abhidhammattha saṅgahappadenāti. Vuccate. Teabhidhammatthā saṅgahappakaraṇaṃ pattāpi abhidhammatthā evanāma honti, na visuṃ saṅgahatthānāma. Tattha vuttābhidhammatthātihi vuttaṃ, natuvuttaṃ tattha vuttāsaṅgahatthāti. Evañcasati saṅgahitabhāvamattaṃ visiṭṭhaṃ hoti. Tadeva idha abhidheyyo nāma siyāti vuttaṃ 『『saṅgahitabhāvopi abhidheyyo yevā』』tiādi. Tattha 『『saṅgahitabhāvo』』ticittasaṅgaho, cetasikasaṅgahotiādinā saṅgahaṇakiriyā. Sā saṅgahitehi dhammehi aññā nahoti. Tesvevadhammesusaṅgayhatīti vuttaṃ 『『saṅgahitabhāvopi abhidheyyo yevā』』ti. Kiñcāpitehi aññānahoti, te sveva saṅgayhati. Sāpana ganthassapadhānattho nahoti. Idha ca padhānatthova adhippetoti vuttaṃ 『『taṃnasundara』』nti. Kasmā nasundaranti āha 『『nahiso』』tiādiṃ. Etthacahisaddo imassa vākyassahetuvākyabhāvaṃ joteti. Esanayoparatthapi. 『『Itopaṭṭhāya cā』』tiādi gantha garudosavivajjanaṃ. Tattha 『『imassasaṅgahassā』』ti imassaabhidhammatthasaṅgahassa. 『『Dutīyā』』tidutīyāṭīkā. 『『Dvepī』』ti dvepiṭīkāyo. 『『Visuddhimaggemahāṭīkā』』ti ācariyadhammapālattherena katāparamatthamañjūsānāmaṭīkā. Sā brammaraṭṭhe tiriyapabbatavāsinā therenakataṃ cūḷaṭīkaṃ upādāya mahāṭīkāti pākaṭā. Taṃsandhāyetaṃ vuttaṃ.

我來 譯這段巴利文： 1. 如是作著作開始規定已，今為顯示首偈之關聯而說"阿毗達摩義要"等。關聯即因果相應。其中偈頌之執行為因。顯示五種總義為果。因果相應名為關聯。"具目的"即具有果之目的。應由著作所說、所述即著作所詮。降伏之作用為降伏。降伏為動作，降伏相，降伏相之作為，為複合詞。"彼"即禮敬三寶。與"已顯示"相連。"已說"即已述。即已顯示之義。"為主要義"意指為所意指之義。義有二種：說義與能詮義。其中，"去"即已去，說"人"時，由"去"字所說任何去者為說義。由"人"字所顯之主要義、所意指義為所詮義。"諸阿毗達摩義"。 其中所說諸阿毗達摩義，依究竟義有四： 心、心所、色、涅槃，如是一切。 如是所說諸阿毗達摩義。正因如是所說，彼四阿毗達摩義於此為主要義，且主要義於此為著作所詮所意指，此為意趣。 有人或言，彼等阿毗達摩義入攝要論時，應別成攝要義，非名阿毗達摩義。此中唯攝要義以所詮性為所意指，故說所詮以阿毗達摩義要詞。答：彼等阿毗達摩義雖入攝要論，仍名阿毗達摩義，非別名攝要義。因說"其中所說諸阿毗達摩義"，非說"其中所說諸攝要義"。如是則唯被攝性為殊勝。彼即於此應名所詮，故說"被攝性亦即所詮"等。其中"被攝性"即心之攝、心所之攝等攝集作用。彼與所攝諸法非異，于彼等法中被攝，故說"被攝性亦即所詮"。雖與彼等非異，即于彼等被攝，然彼非著作之主要義。此中唯意指主要義，故說"彼不妥"。何故不妥？故說"因彼非"等。此中"因"字表此句為因句。此理於他處亦然。"從此以後"等為避著作重過。其中"此攝要"即此阿毗達摩義要。"第二"即第二注。"兩者"即兩注。"清凈道大疏"即阿阇黎法護長老所造名為《究竟義莊嚴》之疏。彼依婆羅門國（今緬甸）斜山住者長老所造小疏而著稱為大疏。此說是指彼。

Ganthappakāroca pakāravantehi dhammehi sahevasijjhati, vinā nasijjhatīti adhippāyena 『『soabhidhammatthapadenā』』ti vuttaṃ. Kāmañca so tehi sahevasijjhati, vinānasijjhati. Abhidhammatthapadaṃ pana saṅgahaṇakiriyāpakāraṃna vadatīti vuttaṃ 『『taṃ nasundara』』nti. Duvidhaṃ nāmaṃ anvatthanāmaṃ ruḷināmanti. Tattha, atthānugataṃ nāmaṃ anvatthanāmaṃ, yathā sukhitassajanassa sukhotināmaṃ. Attharahitaṃ āropitaṃ nāmaṃ ruḷināmaṃ, yathā dukkhitassajanassa sukhoti nāmaṃ. Idha pana anvatthanā mantidassetuṃ 『『atthānugatā』』tiādi vuttaṃ. Tattha 『『atthānugatā』』ti sakatthānugatā. Saddappavattinimittānugatāti vuttaṃ hoti. 『『Ganthasamaññā』』ti ganthasammuti. Ganthassanāmanti vuttaṃ hoti. Saṅgahaganthonāma pāḷiyaṃtattha tattha vippakiṇṇedhamme ekattha sabhāgarāsikaraṇavasena pavatto gantho. Taṃ uggaṇhanto appakena ganthenabahukedhammesukhenajānāti. 『『Taduggahaparipucchādivasenā』』ti tassauggahoca paripucchācāti dvando. Ādisaddena dhāraṇādīni saṅgaṇhāti. Tattha pāṭhassavācuggatakaraṇaṃ uggahonāma. Uggahi tassapāṭhassa atthaggahaṇaṃ paripucchānāma. 『『Anāyāsato』』ti niddukkhena. 『『Laddhabbaṃphalānuphala』』nti sambandho. Sarūpato avabujjhanaṃ sarūpāvabodho. Ādisaddena lakkhaṇāvabodho rasāva bodhotiādiṃ saṅgaṇhāti. Anupādāparinibbānaṃ anto pariyosānaṃ yassāti anupādāparinibbānantaṃ. Tattha 『『anupādāparinibbāna』』nti taṇhādiṭṭhīhi khandhesu anupādāyaparinibbānaṃ. Anupādisesa parinibbānanti vuttaṃ hoti. 『『Phalānuphala』』nti phalañceva anuphalañca. Tattha 『『phala』』nti mūlapphalaṃ. 『『Anuphala』』nti paramparapphalaṃ. Payojetīti 『『payojanaṃ』』. Payojetīti niyojeti. Kiṃ niyojeti. Phalatthikaṃjanaṃ. Kattha niyojeti. Phalanibbattakekamme. Kimatthāya niyojeti. Tassakammassa karaṇatthāyāti. Phalānubhavanatthāya tatthatattha phalānubhavanakiccesu payujjīyatīti payojananti pivadanti. 『『Sāmatthiyato』』ti vacanasāmatthiyato. Kiṃ vacanasāmatthiyanti. Kāraṇavacanaṃ phalaṃpidīpeti. Phalavacanaṃ kāraṇaṃpidīpeti. Yathātaṃ asukasmiṃ raṭṭhe sammādevo vuṭṭhoti vutte taṃ raṭṭhaṃsu bhikkhanti viññāyati. Asukaraṭṭhaṃ subhikkhantivutte tasmiṃ raṭṭhe sammādevo vuṭṭhoti viññāyatīti. Payojanaṃ pana abhidhammattha saddena dassetabbaṃ natthi, saṅgahavacanasāmatthiyeneva siddhaṃ hotīti adhippāyena 『『saṅgahasaddenā』』ti vuttaṃ. Sāmatthiyadassane pana suṭṭhu paripuṇṇavacanaṃ icchitabbaṃ hoti. Itarathā aniṭṭhatthappasaṅgopi siyāti imamatthaṃ dassetuṃ 『『taṃ na sundara』』nti vatvā 『『nahī』』tiādinā hetuvākyena tadatthaṃ sādheti.

我來翻譯這段巴利文： 著作方式與具方式諸法俱成就，離則不成就，以此意趣故說"彼以阿毗達摩義詞"。雖然彼與彼等俱成就，離則不成就，然阿毗達摩義詞不說攝集作用方式，故說"彼不妥"。名有二種：隨義名與慣用名。其中，隨順義之名為隨義名，如樂者名為樂。無義強加之名為慣用名，如苦者名為樂。此中為顯示隨義名故說"隨順義"等。其中"隨順義"即隨順自義，即隨順語詞執行因。"著作共稱"即著作假名，即著作之名。攝要著作即于聖典中對彼此分散之法以同類集合方式而進行之著作。學習彼者以少許著作而易知眾多法。"依彼學習詢問等"中，彼之學習與詢問為複合詞。"等"字攝取受持等。其中使文成熟背誦為學習。對所學文之義理把握為詢問。"無勞苦"即無苦。"所得果及隨果"為語法關係。自相了知為自相通達。"等"字攝取相通達、味通達等。以無取般涅槃為終盡者為以無取般涅槃為終。其中"無取般涅槃"即不以愛見取著諸蘊而般涅槃，即無餘依般涅槃。"果及隨果"即果與隨果。其中"果"為根本果。"隨果"為次第果。 令趣向為"目的"。令趣向即令引導。引導何者？求果之人。引導於何？生果之業。為何而引導？為作彼業，或說為于彼彼果受用事中被運用為目的。"由表詮力"即由語言表詮力。何為語言表詮？因言表果，果言表因。如說"某國雨水適時"時，了知彼國豐饒。說"某國豐饒"時，了知彼國雨水適時。然目的不應以阿毗達摩義詞顯示，唯以攝要詞表詮力即得成就，以此意趣故說"以攝要詞"。然于表詮力顯示中，應求善圓滿語詞。否則或有不欲義之過，為顯此義故說"彼不妥"，以"因非"等因句成立彼義。

1. Evaṃ sappayojane pañcapiṇḍattheti ettha pañcapiṇḍatthe dassetvā idāni tesaṃpañcannaṃ piṇḍatthānaṃ visuṃvisuṃ pañcappayojanāni dassento 『『tatthā』』tiādimāha. 『『Tatthā』』ti tesupañcasu piṇḍatthesu. Nasaṅkhyātabbanti asaṅkhyeyyaṃ. Saṅkhātuṃasakkuṇeyyanti attho. Napametabbanti appameyyaṃ. Pametuṃ asakkuṇeyyanti attho. Evaṃ kiccapaccayānaṃ katthaci sakkattha dīpanaṃ hoti. Sakavacanaṃ pāḷivacanena sādhetuṃ 『『yathāhā』』ti pucchitvā pāḷigāthaṃ āhari. Tattha 『『yathāhā』』ti kathaṃ āha iccevattho. Anantare vuttassa atthassa sādhakaṃ vacanaṃ kathaṃ pāḷiyaṃ āha, kathaṃ aṭṭhakathāyaṃ āha, kathaṃ ṭīkāyaṃ āhāti evaṃ yathārahaṃ attho veditabbo. 『『Tetādisenibbute akutobhaye pūjayato』』ti yojanā. Tattha 『『te』』ti buddha buddha sāvake. 『『Tādise』』ti tathā rūpesī lakkhandhādiguṇa sampanne. 『『Nibbute』』ti kilesa nibbānena nibbute. Natthi kutoci hetuto bhayaṃ yesaṃ te akuto bhayā. Anāgāmi khīṇāsavā. 『『Bhaya』』nti cittutrāsabhayaṃ. 『『Pūjayato』』ti pūjentassa. 『『Taṃ payojana』』ntitassāratanattaya vandanāya payojanaṃ. 『『Saṅgahakārā』』ti buddhaghosattherādayo pacchima aṭṭhakathākārā vuccanti. Tehi porāṇaṭṭhakathāsu tattha tattha vippakiṇṇepakiṇṇakavinicchayeyuttaṭṭhānesu saṅgahetvā abhinava aṭṭhakathāyo karonti. Tasmā sabbāabhinavaaṭṭhakathāyo saṅgahā nāma honti. Te ca ācariyā saṅgahakārā nāma. Tena vuttaṃ 『『saṅgahakārāti buddhaghosa. Pe… vuccantī』』ti. Te antarāya nīvāraṇameva icchantīti kathaṃ viññāyatīti ce. Tesaṃ vacanena viññāyatīti dassetuṃ saṅgahakāra gāthaṃ āhari. 『『Ratanattayekatassa etassanipaccakārassa ānubhāvena antarāye asesatososetvāti yojanā. 『『Hī』』ti ñāpakahetu jotako. 『『Vutta』』nti aṭṭhasāliniyaṃ vuttaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 2. 如是于"具目的五總義"中顯示五總義已，今為顯示彼等五總義各別之五種目的而說"其中"等。"其中"即于彼等五總義中。不可數為無數，即不能計數之義。不可量為無量，即不能測量之義。如是有處作用詞根之自義顯示。為以聖典語證成己說而問"如何說"而引聖典偈。其中"如何說"即如何說之義。對前說之義之證明語,如何于聖典中說、如何于義釋中說、如何于疏中說,應如是隨宜了知其義。句義為："于如是已寂滅無畏者作供養"。其中"彼等"即諸佛弟子。"如是"即具如是相蘊等功德。"已寂滅"即以煩惱寂滅而寂滅。無有任何因之怖畏者為無怖畏者,即阿那含、漏盡者。"怖畏"即心驚怖畏。"作供養"即供養者。"彼目的"即彼禮敬三寶之目的。 "攝要作者"即指佛音長老等後期義釋作者。彼等於古義釋中對彼此分散之雜項抉擇于適當處攝取而作新義釋。故一切新義釋名為攝要。彼等阿阇黎名為攝要作者。故說"攝要作者即佛音等...所說"。問：如何得知彼等唯欲遮障礙？答：由彼等之語得知,為顯示此而引攝要作者偈。句義為："以此對三寶所作之此頂禮之威力,使障礙完全枯竭"。"因"字表示令知因。"所說"即于《殊勝義》中所說。

1. 『『Kathañcahotī』』ti sambandho. Iti ayaṃ pucchā. 『『Vuccate』』ti visajjanā kathīyate. 『『Hī』』tivitthārajotako. 『『Vandanā kiriyābhinipphādako puññappavāho』』ti sambandho. 『『Aneka…pe… vāre』』ti accanta saṃyogatthe upayoga vacanaṃ. 『『Puññābhisando』』ti puññābhisoto, puññappavāhoti tasseva vevacanaṃ. 『『So ca puññātissayo hotī』』ti sambandho. Kasmā so puññā tissayo hotīti. Khetta sampattiyā ca ajjhāsaya sampattiyā ca hotīti dassetuṃ 『『anuttaresū』』tiādimāha. Saṃvaḍḍhitthāti saṃvaḍḍhito. Puññābhisando. Saṃvaḍḍhitassabhāvo saṃvaḍḍhitattaṃ. Sugandhehiviya suparisuddhaṃvatthaṃ paribhāvīyitthāti paribhāvito. Puññābhisandoyeva. Paribhāvitassa bhāvo paribhāvitattaṃ. Ubhayatthāpi hetu atthe nissakkavacanaṃ. 『『Mahājutiko』』ti mahātejo. 『『Mahapphalo』』ti mūlapphalena mahapphalo. 『『Mahānisaṃso』』ti ānisaṃsapphalena mahānisaṃso. Ānisaṃsapphalanti ca paramparā phalaṃ vuccati. Aññaṃ puññaṃ atikkamanto sayati pavattatīti atissayo. Puññañca taṃ atissayocāti puññātissayo. Atissayapuññaṃ, adhika puññanti attho. 『『So anubalaṃ deti, okāsalābhaṃ karotī』』ti sambandho. Kathañca anubalaṃ deti, kathañca okāsalābhaṃ karotīti āha 『『sayaṃ payoga sampattibhāveṭhatvā』』tiādiṃ. Tattha payogasampattināma atīta puññakammānaṃ balavataraṃ upatthambhakakammaṃ hoti. 『『Bahiddhā』』ti bahiddhasantānato. 『『Vipattipaccaye sampattipaccaye』』ti yojetabbaṃ. Tattha, vipattipaccayānāma-rājatovā coratovā-tiādinā āgatā dukkhuppattipaccayā. Sampattipaccayānāma kāyacittānaṃ sappāya paccayā. Cattāro paccayā ca upaṭṭhākakulāni ca ārakkha devatādayo ca sukhuppatti paccayā. Tehi paccayehi pāmojja bahu lassa therassa santāne rattidivaṃ pītipassaddhisukhasamādhīnaṃ pavattiyā ajjhattabhūtā utucittāhārā ca ati paṇītā honti. Tehi samuṭṭhitā sarīraṭṭhakadhātuyo ca atipaṇītā eva hutvā upabrūhanti. Tattha sarīraṭṭhakadhātuyo nāma pathavi ādayo vātapittasemhādayoca. 『『Anubalaṃdetī』』tiabhinavaṃthāmabalaṃ pavatteti. 『『Puññantarassā』』ti pavattivipākajanakassa bahuvidhassa puñña kammassa. 『『Athā』』ti tasmiṃ kāleti attho. 『『Balavabalavantiyo hutvā』』ti pakati balato atibalavantiyo hutvā. 『『Tasmiṃ therasantāne』』ti sambandho. 『『Iṭṭhapphalaghanapūrite』』ti iṭṭhapphalabhūtānaṃ rūpasantatīnaṃ ghanena pūrite. 『『Okāso nāma natthī』』ti patiṭṭhānokāso nāma natthi. 『『Itī』』ti tasmā. 『『Dūrato apanītāneva hontī』』ti sambandho. Iṭṭhapphalasantānaṃ vibādhanti nīvārentīti iṭṭhapphalasantānavibādhakāni upapīḷakūpaghātakakammāni. Aniṭṭhapphala santāna janakāni, akusala janaka kammāni, apuñña kammānīti tānitividhāni akusalakammāni dūrato apanītāneva honti, tesaṃ vipākassa anokāsakaraṇenāti adhippāyo. Tenāha 『『nahī』』tiādiṃ. 『『Tato』』ti tasmā apuñña kammānaṃ dūrato apanītattā. Abhivādetabbānaṃ mātāpitu samaṇabrāhmaṇādīnaṃ abhivādanakammegaruṃkaraṇaṃ abhivādana sīlaṃ nāma. Taṃ assa atthīti abhivādanasīlī. Guṇavuddhavayavuddhe apaceti attānaṃ nīcavutti karaṇena pūjetisīlenāti vuddhāpacāyī. Ubhayatthāpisampadāna vacanaṃ. Evantiādini gamana vacanaṃ. Nigamanti ca niṭṭhaṅgamanaṃ. Tasmātiādi laddhaguṇa vacanaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 3. "如何有"為語法關係。此為問。"說"為答、述說。"因"為詳說指示詞。"禮敬行為所生之福流"為語法關係。"無數...等...次"為極度結合義中的對格。"福流"即福河、福流，為其同義語。"彼為殊勝福"為語法關係。 問:何故彼為殊勝福?答:由田圓滿及意樂圓滿而有,為顯示此而說"于無上"等。已增長,即已增長之福流。已增長之狀態為已增長性。如以諸香薰習極凈之衣而被熏習,即福流本身。被熏習之狀態為被熏習性。兩處皆為因義之從格。"大威力"即大威德。"大果"即以根本果為大果。"大功德"即以功德果為大功德。功德果即說為次第果。超越其他福德而生起、執行為殊勝。福德即是殊勝為殊勝福。殊勝福德,即增上福德之義。 "彼給予隨力,作得機會"為語法關係。如何給予隨力,如何作得機會?故說"住于自身加行圓滿"等。其中加行圓滿名為過去福業之有力支援業。"外"即從外相續。應連線"違缺緣、圓滿緣"。其中,違缺緣即如說"或由王、或由賊"等所來苦生緣。圓滿緣即身心適宜緣。四資具及侍者眾及護法天等為樂生緣。由彼等緣令喜悅眾多之長老相續中晝夜生起喜、輕安、樂、定,故內生之時節、心、食極勝妙。由彼等所生身中八界亦極勝妙而增長。其中身中八界即地等及風、膽、痰等。"給予隨力"即令新的力量生起。"其他福"即能生轉起異熟之種種福業。"爾時"即于彼時之義。"成為極有力"即較本力更有力。"于彼長老相續中"為語法關係。"充滿可意果密集"即以可意果性色相續之密集所充滿。"名為無機會"即名為無立足機會。"故"即因此。"即從遠處被除去"為語法關係。 妨礙可意果相續即壓迫損害之業,能生不可意果相續之業、不善生業、非福業,如是三種不善業即從遠處被除去,即以作無其異熟機會之意。故說"因非"等。"由此"即由彼非福業從遠處被除去故。對當禮敬之母父沙門婆羅門等作禮敬業為尊重,名為禮敬性。具彼者為具禮敬性。以下賤行為敬奉具德年長者為習尊敬長者。兩處皆為與格。如是等為行文。結尾即為終結。是故等為得德之語。

Laddhaguṇoti ca taṃtaṃpasaṅga visodhanaṃ paripuṇṇaṃ katvā laddhovisuddho attho vuccati. Tathā vacana sāmatthiyena laddho atthantaropi ayamidha adhippeto. 『『Nakevalañca therasseva anantarāyena parisamāpanatthaṃ hotī』』ti yojanā. 『『Sotūnañcagahaṇa kicca sampajjanattha』』ntisambandho. Suṇantīti sotāro. Tesaṃ. 『『Gaṇhantāna』』nti uggaṇhantānaṃ. 『『Vandanāsiddhiyā』』tira tanattayevandanā puññassasiddhito. Javanavinicchaye yasmā antarāya nīvāraṇaṃnāma diṭṭhadhamme icchitabbaṃ phalaṃ hoti. Diṭṭha dhammo ca pathama javanassa vipākakkhettaṃ. Tasmā upatthambhana kiccaṃ patvāpi pathama javana cetanā eva idhapariyattāti adhippāyena 『『diṭṭhadhammavedanīyabhūtā』』ti vuttaṃ. Sā pana pathama javana cetanā upatthambhana kiccaṃ patvāpi sabbadubbalā evasiyā. Kasmā, aladdhāsevanattā. Sesa cetanāyo eva balavatiyo siyuṃ. Kasmā, laddhā sevanattāti daṭṭhabbaṃ. 『『Sattajavanapakkhe adhippetattā upaladdhabbattā taṃ nasundara』』nti sambandho. 『『Itī』』ti vākyaparisamāpanaṃ. 『『Yathā appamattakaṃ hoti. Evamevaṃ appamattakaṃ hotī』』ti yojetabbaṃ. 『『Tathāhī』』ti tato evāti attho. Paṭṭhānepi=kabaḷīkāroāhāro imassakāyassa āhāra paccayenapaccayo=tivibhatto. Itarathā 『kabaḷīkāro āhāro āhārasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo』ti vibhatto siyāti. 『『Adhunāvā』』ti imasmiṃ bhave eva. Evaṃ vandanāyapayojanaṃ dīpetvā idāni sesānaṃ piṇḍatthānaṃ payojanaṃ dīpetuṃ 『『yasmāpanā』』tiādi vuttaṃ. Tattha, 『『āditoviditesatī』』tiādimhi-bhāsissaṃ abhidhammattha saṅgaha-nti padaṃ sutvā viññātesati, 『『ussāhojāyati』』. Imaṃ uggahetvā sudullabhe abhidhammatthe ca anāyāsena jānissāma, tammūlakassa ca anupādā parinibbānantassa payojanassabhāgino bhavissāmāti cittuppāda sambhavatoti adhippāyo.

Piṇḍatthānudīpanā niṭṭhitā.

我來 譯這段巴利文： 得德即說完全清凈各種關聯后所得之清凈義。同樣,由語言表詮力所得之其他義亦是此處所意指。句義為:"不僅對長老無障礙成就義"。"且為諸聽聞者把握作用成就"為語法關係。聽聞者為聽者,彼等。"把握者"即學習者。"由禮敬成就"即由對三寶禮敬之福德成就。 因速行抉擇中,遮障礙名為現法中應欲之果。現法為第一速行之異熟田。故即使得支援作用,亦唯第一速行思於此攝入,以此意趣故說"成為現法受"。然彼第一速行思即使得支援作用亦應極弱。何故?因未得習行。餘思應成有力。何故?因已得習行,應如是見。"因意指七速行分,應得知故彼不妥"為語法關係。"如是"為句終結。應連線"如何微少,如是微少"。"如是"即由彼之義。于發趣論中亦分別說="段食對此身以食緣為緣"。否則應分別說"段食對食所生色以食緣為緣"。"或今"即於此生中。 如是顯示禮敬之目的已,今為顯示余總義之目的而說"然由於"等。其中,"自初了知已"等中,聞"我將說阿毗達摩義要"之語已了知時,"生起精進"。把握此已,我們將不費力知難得之阿毗達摩義,且將成為以彼為根本之無取般涅槃為終之目的之分享者,此為心生起之意。 總義隨釋終。

1. Padatthe. 『『Bujjhī』』ti aññāsi. 『『Etthā』』ti etasmiṃ pade. Ca saddo vākyārambha jotako. Vākyā rambhoti ca mūlavākye yaṃ yaṃ vattabbaṃ avuttaṃ, tassa tassa kathanatthāya anuvākyassa ārambho. Bujjhanakiriyāvuccatiñāṇaṃ. Kathaṃpanaaviparītatthe pavatto sammāsaddo asesa byāpanaṃ dīpetīti pucchāya purimatthame vabyatirekato ca anvayato ca puna vitthārento 『『tathāhī』』tiādimāha. Tattha, 『『tathāhī』』ti tassa vacanassa ayaṃ vitthāroti joteti. 『『Aviparīta』』nti kiriyāvisesana padametaṃ. 『『Attano visaye evā』』ti attano ñāṇavisaye eva tesaṃ visayocāti sambandho. Yasmā ekopi dhammo kāladesasantānādibhedena ananta bhedo hoti. Tasmā padesañāṇikā paccekabuddhādayo ekadhammaṃpi sabbākārato jānituṃ na sakkonti. Tenāha 『『tehī』』tiādiṃ. Tattha 『『sabbākārato』』ti sabhāvato, hetuto, paccayato, phalato, nissandato, kālato, desatotiādinā ākārena. 『『Yatthā』』ti yasmiṃ avisayedhamme. 『『Te viparītaṃ bujjheyyuṃ, so avisayo nāmadhammonatthī』』tiyojanā. Taṃ vitthārento 『『tehī』』tiādimāha. Tattha, 『『tiyaddhagate』』ti tīsukālesu gate pavatte. 『『Addhāmuttake』』ti kālattayavimuttake. 『『Hatthamaṇikeviyā』』ti hattha tale ṭhapitamaṇiratanāniviya. 『『Sabbe dhammā』』tiādi pāḷisādhakaṃ. Tattha, 『『āpāta』』nti abhimukhaṃ patanaṃ. Ābādhantipi pāṭho, ottharitvā upaṭṭhānanti attho. 『『Sabbaññumahābhavaṅga』』nti sabbesaṃsabbaññubuddhānaṃ pacchimabhave paṭisandhito paṭṭhāya pavattaṃ aṭṭhasu mahāvipākesu pathamamahāvipākaṃ bhavaṅga cittaṃ. 『『Tatthā』』ti tasmiṃ mahābhavaṅge. 『『Niccakālaṃ upaṭṭhahantī』』ti sabbakālaṃ upaṭṭhānākāra pattā hutvā tiṭṭhanti. Kasmā, kassaci āvaraṇassa abhāvato. Idaṃpihi ekaṃ upaṭṭhānaṃ nāmāti. 『『Āvajjanāyā』』ti manodvārāvajjana cittena. Dhammā mahantā. Bhavaṅgaṃ parittakaṃ. Tasmā parittakaṃ bhavaṅgaṃ ekakkhaṇe mahantānaṃ dhammānaṃ napahotīti codakassa adhippāyo. 『『Nacodetabbameta』』nti etaṃ ṭhānaṃ nacodetabbaṃ. 『『Paramukkaṃsapattāna』』nti ettha 『『ukkaṃso』』ti accuggamo accuttaro. Paramo ukkaṃso paramukkaṃsotiviggaho.

Evaṃ sammāsaddassa atthaṃ vicāretvā idāni saṃsaddassa atthaṃ vicārento 『『saṃsaddopanā』』tiādimāha. Tattha, 『『upasaggo』』ti upasaggapadaṃ. 『『Paṭivedhadhammesū』』ti paṭiccasamuppādādīnaṃ paṭivijjhanaññāṇesu. Natthi ācariyo etassāti anācariyo. Samāsante kakārena saha anācariyako. Anācariyakassa bhāvo anācariyakatā. Taṃ anācariyakataṃ. Tatīyā ruppasamāpatti nāma ākiñcaññāyatanajjhānaṃ. Taṃ bhagavā āḷārassa santike uggaṇhāti. Catutthāruppasamāpatti nāma nevasaññā nāsaññāyatanajjhānaṃ. Taṃ udakassasantike uggaṇhātīti vuttaṃ 『『āḷārudakamūlikā』』ti. 『『Analaṅkaritvā』』ti āvajjanasamāpajjanādivasena analaṅkaritvā. Anāsevitvāti vuttaṃ hoti. 『『Chaḍḍitattā』』ti etāsamāpattiyonālaṃ bodhāya, atha kho yāvadeva tatīya catutthāruppabhavappaṭilābhāya saṃvattantīti evaṃ ādīnavaṃ disvā chaḍḍitattā. 『『Bujjhanakiriyāyā』』ti paṭivedhaññāṇassa. 『『Kuto paṭivedhadhammā』』ti tā kuto paṭivedhadhammā honti. Paṭivedhadhammā eva ca buddhabhāvāyapadaṭṭhānāhontīti adhippāyo.

我來翻譯這段巴利文： 4. 詞義中。"覺悟"即了知。"此中"即於此詞中。"及"字表示句子開始。句子開始即于根本句中對應說而未說者,為說彼彼義而開始隨句。覺悟作用即說智。 問:如何無倒義中執行之"正"字顯示無餘遍滿?對此問以前義從差別及隨順而再詳說"如是"等。其中,"如是"表示此為彼語之詳說。"無倒"為此作用特徵詞。"唯于自境中"即唯于自智境中為彼等境,為語法關係。因即一法由時、處、相續等差別成無量差別。故部分智者如獨覺佛等不能從一切行相知一法。故說"彼等"等。其中"從一切行相"即從自性、因、緣、果、流出、時、處等行相。"於何處"即於何非境法。句義為:"彼等應顛倒覺知,彼非境名法不存在"。詳說此而說"彼等"等。其中,"行於三世"即行於三時中。"離三世"即離三時。"如掌中寶珠"即如置於掌中之寶珠。"一切法"等為聖典證明。其中,"現起"即向前生起。又讀作"壓制",意為覆蓋而現起。"一切知大有分"即一切諸正等覺者最後有中從結生起所轉起八大異熟中第一大異熟有分心。"其中"即于彼大有分中。"常時現起"即成為達到一切時現起相而住。何故?因無任何障礙。此亦名為一現起。"轉向"即意門轉向心。諸法廣大,有分狹小,故狹小有分於一剎那不及廣大諸法,此為質難者意趣。"此不應質難"即此處不應質難。"達最勝"中,"勝"為超升、最上。最勝勝為最勝,為語析。 如是觀察"正"字之義已,今觀察"等"字之義而說"然等字"等。其中,"字首"即字首詞。"通達諸法"即通達緣起等之通達智。無師者為無師。複合詞末與k音合為無師者。無師者之狀態為無師性。彼無師性。第三無色定名為無所有處定。世尊于阿羅羅處學彼。第四無色定名為非想非非想處定。于郁陀迦處學彼,故說"以阿羅羅郁陀迦為根本"。"未莊嚴"即未以轉向、入定等方式莊嚴。即說未習修。"已捨棄"即見彼等定非為覺悟,然唯導至獲得第三第四無色有,如是見過患已捨棄。"覺悟作用"即通達智。"何來通達諸法"即彼等何來是通達諸法。通達諸法即為成佛之足處,此為意趣。

Pāḷiyaṃ. 『『Pubbe ananussutesudhammesū』』ti imasmiṃ bhave ito pubbe kassacisantike ananussute sucatussacca dhammesu. 『『Abhisambujjhī』』tipade abhisambodhisaṅkhātaṃ arahattamaggaññāṇaṃ vuttaṃ. Tadeva ñāṇaṃ sabbaññutaññāṇassa padaṭṭhānaṃ hoti. Tappaccayā tadanantarā evasabbaññutaññāṇaṃ pātubbhavatīti vuttaṃ 『『tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇātī』』ti. 『『Tadanantarā』』ti ca arahatta maggavīthiyāca catunnaṃ paccavekkhana vārānañca anantare kāleti attho. 『『Nimittatthe』』ti nimitta hetvatthe. 『『Bhumma』』nti aṭṭhakathāsuāgataṃ sattamīvibhattiyānāmaṃ. Tāsu hi paccattavacanaṃ, upayogavacanaṃ, karaṇa vacanaṃ, sampadāna vacanaṃ, nissakkavacanaṃ, sāmivacanaṃ, summavacananti evaṃ anukkamena sattannaṃ vibhattīnaṃ nāmāni āgatānīti.

『『Dasabalaññāṇesū』』ti ṭhānāṭhāna kosallaññāṇādīsu dasa ñāṇabalesu. 『『Vasibhāva』』nti ettha attano vasaṃ vattetuṃ samatthatā saṅkhātosatti viseso vasonāma. Vaso etassa atthīti vasī-vasigaṇehītiādīsuviya. Vasino bhāvo vasibhāvo. Taṃ vasibhāvanti attho. Tenāha 『『vasibhāva』』nti issarabhāvanti. Katthaci pana 『『vasī』』ti itthiliṅgapadaṃpi dissati=tatrimā pañcavasiyo āvajjanavasīsamāpajjanavasī=tiādīsu.

Sammāsambuddhapada.

我來翻譯這段巴利文： 在聖典中。"於前未聞諸法"即於此生中在此前未從任何人處所聞之四聖諦法中。于"正覺"詞中說名為現證之阿羅漢道智。彼智即為一切知智之足處。由彼為緣,緊接其後即生起一切知智,故說"于彼中得一切知"。"其後"即于阿羅漢道心路及四省察次第之後時為義。"于相義"即于相因義。"處格"即註釋書中所來第七格之名。因於彼等中依次而來主格、對格、具格、與格、從格、屬格、處格如是七格之名。 "於十力智"即于處非處善巧智等十種智力中。"自在性"中,稱為能令轉入自力之特殊能力名為自在。有自在者為自在,如"屬自在群"等。自在者之狀態為自在性。彼自在性為義。故說"自在性"即主宰性。然某處亦見"自在"為陰性詞,如"此中有五自在:轉向自在、入定自在"等。 正等覺詞竟。

1. Atulapade . Anekehiguṇapadehi pavattitāvandanā 『『anekaguṇapadavisayānāma』』. 『『Itikiṃdutīyenā』』ti iti tasmā dutīyena atulapadena kiṃ payojanaṃ atthīti attho. 『『Nana samatthā』』ti nasamatthā na hotīti yojanā. Samatthā evāti adhippāyo. 『『Mattakārino』』ti pamāṇakārino. 『『Thero ca tesaṃ aññataro』』, tasmā mattaṃ na karoti, dutīyaṃ atula padaṃ āharīti adhippāyo. 『『Apicā』』ti kiñci vattabbaṃ atthīti attho. 『『Nakevalaṃ vandanāya antarāyanīvāraṇameva icchi tabbaṃ hotī』』ti yojanā. 『『Vandanāyā』』ti vandanāhetu. Sopi paññāpāṭavādi attho. 『『Ganthapārisuddhiyā』』ti ganthadosānāma padadosa vākyadosa atthadosādayo atthi. Tehi dosehi imassa ganthassa pārisuddhiyā. Kathaṃ pana vandanāya paññāpāṭavādi atthosambhavatīti vuttaṃ 『『anussatiṭṭhānesū』』tiādi. Anussatiṭṭhānāni nāma buddha dhamma saṅghasīlādīni. Cittasamādhānaṃ āvahatīti cittasamādhānāvaho. 『『Tikkhāsūrāhutvāvahatī』』ti gambhīresu attha byañjana padesu amandā vissaṭṭhā hutvā vahati. 『『Tadatthāyapī』』ti paññāpāṭavādi atthāyapi. Guṇanāmapadānaṃ guṇatthonāmaviggaha vākyesu pākaṭo, siddhapadesu apākaṭo. Tasmā tāni viggahatthaṃ ajānantānaṃ santike nāma mattāni sampajjantīti vuttaṃ 『『yathāvutta vacanatthayogepi…pe… pavattattā』』ti. 『『Sabhāvaniruttiṃ jānantāna』』nti māgadha bhāsaṃ jānantānaṃ. Māgadhabhāsāhi mūlabhāsāti ca ariyabhāsāti ca māgadhabhāsāti ca pāḷibhāsāti ca dhammaniruttīti ca sabhāvaniruttīti ca vuccati. 『『Bhāvatthasuñña』』nti ettha guṇanāmānaṃ guṇattho bhāvattho nāma. So evasakatthoti ca vacanatthoti ca viggahatthoti ca vuccati. Kiriyanāmādīsūpi esevanayo. 『『Satthū』』ti satthuno. 『『Samaññāmatta』』nti nāmasaññāmattaṃ bhavituṃ nārahati. Tathāhi anāthapiṇḍikoseṭṭhi rājagahaṃ anupatto buddho loke uppannoti sutvā udānaṃ udānesi=ghosopi kho esodullabho lokasmiṃ yadidaṃ buddho=ti. Tasmā buddhoti nāmaṃpi loke mahantaṃ sudullabhaṃguṇapadaṃ hoti. Sammāsambuddha nāmevattabbamevanatthīti. 『『Sabhāvaniruttiṃ ajānantānaṃ pana padasahassaṃ vuccamānaṃpī』』ti tiṭṭhatu ekaṃ atulapadaṃ, padasahassaṃpi vuccamānaṃ satthusamaññāmattameva sampajjati. Tādisāhi janā idaṃ loke mahantaṃ guṇapadantipi najānanti. Bhāvatthaṃ kiṃjānissanti.

我來翻譯這段巴利文： 5. 無比詞中。以多種功德詞而起之禮敬名為"多功德詞境"。"故第二何"即故以第二無比詞有何目的為義。"非不能"為語法關係為非不能。即是能夠為意趣。"作限量"即作度量。長老為彼等之一,故不作限量,引第二無比詞為意趣。"複次"即有所當說為義。句義為:"不僅應欲禮敬之遮障礙"。"由禮敬"即因禮敬。彼亦為慧銳利等義。"著作清凈"即著作過失名為詞過、句過、義過等。由彼等過失此著作之清凈。 問:如何由禮敬而有慧銳利等義?故說"于隨念處"等。隨念處名為佛、法、僧、戒等。引生心定為心定引生。"成銳利迅速而引生"即于甚深義文詞中成為不鈍、明顯而執行。"為彼義亦"即為慧銳利等義亦。功德名詞之功德義于語析句中明顯,于成就詞中不明顯。故對不知彼等語析義者成為僅有名稱,故說"即使有如所說語義相應...乃至...執行故"。"知自性語詞者"即知摩揭陀語者。因摩揭陀語說為根本語、聖語、摩揭陀語、聖典語、法語詞、自性語詞。"離實義"中,功德名之功德義名為實義。彼即說為自義、語義、語析義。于作用名等中亦同此理。"導師"即導師的。"僅共稱"即不應唯成名想而已。如是富樓那長者到達王舍城(現在印度比哈爾邦首府巴特那),聞佛出世已而說感嘆:"此聲亦實難得於世間,即是佛"。故佛之名亦成為世間甚難得之功德詞。更不必說正等覺之名。"然對不知自性語詞者,即使說千詞"即且置一無比詞,即使說千詞亦唯成為導師共稱。因如是諸人不知此為世間甚大功德詞,如何能知實義。

『『Atulo』』ti aññena so asadisoti vā, añño vātena sadisotassanatthītivā, - dvidhāpiattholabbhati. Sādhakagāthāyaṃ 『『paṭipuggalo』』ti yugaggāhīpuggalo. Kiñcāpi makkhali pūraṇādayo visuṃvisuṃ - ahaṃ sabbaññū sabbadassāvī - tica, ahaṃ sammāsambuddho-tica paṭijānantā yugaggāhino hutvā vicaranti. Dhammato pana sineru pabbata rājassa santike sakkhara kathalāniviyasampajjantīti. 『『Anacchariya』』nti natāva accharitabbaṃ hotīti attho. 『『Buddhabhūtassā』』ti buddhabhāvaṃ bhūtassapattassa. 『『Yaṃ buddha bhūtassa atulattaṃ, etaṃ anacchariya』』nti yojanā. Yadi cetaṃ anacchariyaṃ hoti, katamaṃ pana tāva acchariyaṃ bhavatīti āha 『『sampatijātassā』』tiādiṃ. Tattha 『『sampatijātassā』』ti ajjevajātassapi assa bhagavato. Kathaṃ atulatā paññāyatīti āha 『『tadāhī』』tiādiṃ. 『『Ekaṅgaṇānī』』ti ekatalāni. Tadāhi bodhisattassapuññānubhāvena atimahanto obhāso pātubbhavati. = Uḷāro obhāso pāturahosi atikkammadevānaṃ devānubhāva=ntihi vuttaṃ. Tena obhāsena pharitā sabbe pathavi pabbatādayo jātiphalikakkhandhāviya suppasannā honti. Dasasahassa cakkavāḷāni ekatalaṃ hutvā paññāyanti. Tena vuttaṃ 『『anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesu』』nti. 『『Paramāya pūjāyāti thutimaṅgalavacanapūjāya. 『『Lokassā』』ti sabba sattalokato. Evaṃ acchambhi vācaṃ nicchāresi dhammatāya sañcoditattāti adhippāyo. Tattha 『『acchambhivāca』』nti visāradavācaṃ. Āsabhiṃ vācantipi pāṭho. Uttamavācanti attho. 『『Nicchāresī』』ti udāharati. Idampi anacchariyaṃ, aññaṃ pitato acchariyataraṃ atthīti dassetuṃ 『『yadāpanā』』tiādi āraddhaṃ. Pāramitā guṇehi tena sadiso kocinattheva thapetvā aññe ca mahābodhi satteti adhippāyo . 『『Assā』』ti tena sadisassa. 『『Natthibhāvo dīpetabbo』』ti sambandho. 『『Dīpetabbo』』ti buddhavaṃsapāḷito āharitvā dīpetabbo. 『『Kutosāvakabodhisattānaṃ satasahassaṃ sakkhissatī』』ti yojanā. Pāramiyo pakārenavicinanti etenāti pāramipavicayo. Ñāṇaṃ. Taṃpanañāṇaṃ mahābodhisattānaṃ eva uppannaṃ nahoti. Paccekabodhisatta sāvakabodhisattānaṃpi uppannameva. Tadeva ca sabbesaṃpi bodhisattānaṃ niyatabyākaraṇappaṭilābhe padhānakāraṇanti dassetuṃ 『『sāvakabodhisattāpī』』tiādi vuttaṃ. Tattha bodhivuccativimokkhaññāṇaṃ. Ariyamaggassetaṃ nāmaṃ. Bodhimhisajanti laggantīti bodhisattā. 『『Laggantī』』ti tappaṭilābhatthāya niyata cittā hontīti attho. Bodhi atthāya paṭipannā sattā bodhisattātipi yujjati. Buddha suññepiloke kammassakatāñāṇe ṭhatvā vaṭṭadukkhato mokkhadhammapariyesino sattāti vuttaṃ hoti. 『『Sambhāra dhamme』』ti dasavidhe pārami dhamme. Vaṭṭaṃ anusaranti anugacchantīti vaṭṭānusārino. Pathaviyaṃ paṃsucuṇṇāni viya pakatiyā vaputhubhūtājanāti puthujjanā. Mahantāputhujjanāti mahāputhujjanā. Vaṭṭānusārino ca te mahāputhujjanācāti samāso. Tesaṃ bhāvoti viggaho. Ayaṃ bhāvoyeva tesaṃ bhūmīti ca vuccati. Atthato pana mokkhadhammanirapekkhatā eva. Acchandikatātipi vuccati. 『『Okkantā』』ti paviṭṭhā. Tayoniyatā, bodhisattaniyato ca cūḷasotāpannaniyato ca ariya sotāpannaniyato ca. Tattha bodhisattaniyato bodhisambhārabalena siddho. Cūḷasotāpanna niyato paccayākārānubodhaññāṇabalena. Ariyasotāpanna niyato sotāpatti maggaññāṇa balena.

我來翻譯這段巴利文： "無比"即彼與他無等或者無他與彼相等,兩種義皆可得。證明偈中"對比人"即尋求對手之人。雖然末伽梨、富蘭那等各自宣稱"我是一切知者、一切見者"及"我是正等覺者"而作為尋求對手者遊行。然依法而言,彼等於須彌山王前如砂石塊。"非希有"即不應稱奇為義。"成佛者"即成就、達到佛性者。句義為:"成佛者之無比性,此為非希有"。若此為非希有,何者為應稱奇?故說"初生"等。其中"初生"即今日方生之世尊。云何顯現無比性?故說"爾時"等。"一平地"即同一平面。 爾時因菩薩之福德威力而生極大光明。如說="殊勝光明出現,超越諸天之天威力"。由彼光明所遍滿之一切大地山等如生水晶聚般極為明凈。萬千世界顯現為一平面。故說"無數千世界成為一平地"。"最上禮敬"即讚歎吉祥語之禮敬。"於世間"即從一切有情世間。如是發無畏語,因被法性所促為意趣。其中"無畏語"即勇敢語。又讀作"牛王語",意為最上語。"發"即說出。此亦非希有,有更勝希有,為顯示此而開始"然當"等。由波羅蜜功德,無有與彼相等者,除其他大菩薩為意趣。"彼"即與彼相等者。"無有性應顯示"為語法關係。"應顯示"即引佛種聖典而應顯示。句義為:"何況聲聞菩薩十萬能?"。 以方便觀察波羅蜜為波羅蜜觀察。智。然彼智不唯生於大菩薩,亦生於獨覺菩薩聲聞菩薩。彼即為一切菩薩獲得決定授記之主因,為顯示此而說"聲聞菩薩亦"等。其中覺說為解脫智。此是聖道之名。執著、依止於覺為菩薩。"執著"即為獲得彼而心決定為義。為覺而行道之有情為菩薩亦適合。即說于無佛世間住于業所有性智而尋求出離輪迴苦之法之有情。"資糧法"即十種波羅蜜法。隨順、隨行輪迴為輪迴隨行者。如地上塵末般本性為異生為凡夫。大凡夫為大異生。輪迴隨行者及彼等大凡夫為複合詞。彼等之狀態為語析。此狀態即說為彼等之地。就義而言即是不期待解脫法。亦說為無慾求性。"入"即進入。三種決定者:菩薩決定者、小預流決定者、聖預流決定者。其中菩薩決定者由菩提資糧力成就。小預流決定者由緣起隨覺智力。聖預流決定者由預流道智力。

Tesu bodhisattaniyato idha adhippetoti vuttaṃ 『『ekena pariyāyenā』』tiādi. Vattabbamevanatthitesaṃ dvinnaṃ bodhisattānaṃ pārami pavicayaññāṇa sampattiyā vinā niyatabyākaraṇa lābhā saṅkāya eva abhāvatoti adhippāyo.

Padasiddhivicāreyaṃ vuttaṃ vibhāvaniyaṃ=tulāyasamitotulyo. Tulyo eva tuloyakāra lopavasenā=ti. Taṃsandhāya 『『ya kārassavāvasenā』』ti vuttaṃ. Yañcavuttaṃ tattheva=athavāsamītatthe akārapaccayavasena tulāyasamītotulo=ti. Taṃ sandhāya 『『akārassavāvasenā』』ti vuttaṃ. Tattha 『『tulāyā』』ti loke dhāraṇatulāsadisāya paññāyāti attho. 『『Samīto』』ti samaṃ kato. Nahi tulasaddo bhavituṃ nayutto. Yutto evāti adhippāyo. Kathaṃ viññāyatīti āha 『『tulayitu』』ntiādiṃ. Tatthahi 『『tulayituṃ asakkuṇeyyo』』tivacanena tassakammasādhanattaṃdasseti. 『『Kammasādhanenevā』』ti pubbe-tulayitabbo aññena saha pamitabboti tuloti evaṃ idhavuttena kamma sādhana vacanattheneva. 『『Tadatthasiddhito』』ti tassa vibhāvaniyaṃ vuttassa duvidhassa atthassa siddhito. 『『Tato』』ti tulasaddato. Cintāya kiṃ payojanaṃ atthi. Natthiyevāti adhippāyo. Vadati sīlenāti vattā. Vādī puggalo. Vattuno icchāvatticchā. Vattuṃ icchāvatticchātipivadanti. Vatticchaṃ anugato sammuti saṅketavohāra siddhattāti samāso. 『『Eta』』nti etaṃ dvidhāsiddhavacanaṃ. 『『Ce』』ti cevadeyya. 『『Nā』』ti nayuttaṃ. 『『Yathāsuta』』nti tula iti sutaṃ. 『『Yutta』』nti yathāsuta niyāmeneva yuttaṃ vajjetvā. 『『Assutassā』』ti dhāraṇatulāpariyāyassa itthiliṅgatulāsaddassa. Tatoyevayakāra yuttassatulyasaddassa ca assutassa. Itthiliṅgesati, tatopi eko akāroti katvā samītatthe dutīyo taddhita akāropi assutoyevanāmahoti. 『『Parikappanāyā』』ti parikappetvā kathanāya. Payojanābhāvato na yuttantisambandho. Atulapadaṃ.

我來 譯這段巴利文： 其中菩薩決定者此處為所意,故說"以一方便"等。對彼二菩薩無可說,因無波羅蜜觀察智圓滿,故無得決定授記之疑慮為意趣。 在詞成就考察中,于光明論說="與秤相等為等。等即是等,以省略y音"。關於此說"由y音省略"。又于彼處說="或於相等義中由a音詞尾故,與秤相等為等"。關於此說"由a音省略"。其中"以秤"即如世間稱量之秤般之慧為義。"相等"即成平等。因等字不應不存在。即是應存在為意趣。云何得知?故說"稱量"等。因此中以"不可稱量"之語顯示彼為業成就。"唯以業成就"即如前"應被稱量,應與他一起度量為等",如是此處所說唯以業成就語義。"由彼義成就"即由彼光明論所說二種義之成就。"由彼"即由等字。思考有何目的?即無目的為意趣。 依說為說者。說者人。說者之慾為說欲。亦說欲說為說欲。隨順說欲因共許、約定、言說成就故為複合詞。"此"即此二種成就語。"若"即若說。"非"即不應。"如聞"即聞為等。"應"即舍如聞之規則而應。"未聞"即稱量秤之義陰性秤字。由彼故y音相應之等字亦未聞。于陰性中,由彼而一a音,如是于相等義中第二接尾a音亦名為未聞。"假設"即假設而說。由無目的故不應為語法關係。 無比詞竟。

1. Evaṃ dvinnaṃ padānaṃ padattha saṃvaṇṇanaṃ katvā idāni tesaṃyeva atthuddhārasaṃvaṇṇanaṃ karonto 『『imehi panā』』tiādimāha. Tattha 『『sampadā』』ti sampattiyo. 『『Bodhisambhārasambharaṇaṃ nāma』』 samatiṃ sapāramīnaṃ paripūraṇaṃ. 『『Mahāvajiraññāṇa』』nti bhagavato āsavakkhayaññāṇampi vuccati. Tassa pubbabhāge buddhabhāvatthāya anupadadhammavipassanāvasena chattiṃsa koṭi satasahassa saṅkhānaṃ devasikaṃ vaḷañjanakapphalasamāpattīnaṃ pubbabhāga vipassanāñāṇampi mahāvajiraññāṇanti vuccati. Sabbampetaṃ mahāṭīkāyaṃ vuttaṃ. 『『Mahābodhiyā』』ti sabbaññu buddhānaṃ abhisambodhi saṅkhātassa aggamaggaññāṇassa. Pahiyyanti pahātabbā dhammā etenāti pahānaṃ. Pajahanti pahātabbedhammeetenātivā pahānanti katvā taṃ aggamaggaññāṇampitaṃ vipassanāñāṇampi pahānanti vuccatīti iminā adhippāyena 『『pahānasampadāyaṃ vā sā saṅgahitā』』ti vuttaṃ. Pañcasīlāni. Pāṇātipātassa pahānaṃsīlaṃ, veramaṇisīlaṃ, cetasikaṃsīlaṃ, saṃvarosīlaṃ, avītikkamosilantiādīsuviya etthahi pahānasīlaṃ nāma yathā vuttena atthena veramaṇisīlamevāti yujjati. Pahānaṃ nāma kocidhammo nahotīti adhippāye pana satipahāna sīsena pahānasādhakaṃ tadevañāṇadvayaṃ upacārenapahānanti gahetabbaṃ. Itarathā pahānasampadā nāma asārā aphalāti āpajjeyyāti. Paccekabuddha buddhasāvakā kilese pajahantāpi vāsanāya saha appajahanato citta santāne mohavāsanāya vijjamānattā sabbaññu bhāvaṃ nagacchanti. Tasmā yathātesaṃ kilesappahānaṃ pahānasampadā nāma nahoti. Natathāsabbaññubuddhānanti āha 『『sahavāsanāyā』』tiādiṃ. Vibhāvaniyaṃñāṇasampadā pathamaṃ vuttā. Tato pahāna sampadā. Ṭīkāyaṃ pana pahānasampadā pathamaṃ vuttā. Tato adhigama sampadānāma vuttā. Tato ñāṇasampadā. Pahānasampadāyañca aggamaggaññāṇaṃ dassitaṃ. Adhigama sampadāti ca sabbaññutaññāṇappaṭilābho vutto. Ñāṇasampadāyampana tehi dvīhi ñāṇehi avasesānidasabalaññāṇādīnisabbaññāṇānidassitāni. Idhapi ṭīkānayameva sambhāvento 『『pahānasampadāyevapanā』』tiādimāha. 『『Sabbaññutaññāṇappadaṭṭhāna』』nti sabbaññutaññāṇassapadaṭṭhānaṃ, āsanna kāraṇaṃ. 『『Na hi maggaññāṇato aññā pahānasampadānāma atthi』』. Paramatthato natthīti adhippāyo. Idañca visuddhimagge=pahānanti koci dhammonāma natthi aññatra vuttappakārānaṃ pāṇātipātādīnaṃ anuppādamattato=ti āgatattā vuttaṃ. Pahāyakadhammasamādānena pana pahātabba dhammānaṃ anuppādo nāma ekopaṇīta dhammohoti. Ekaṃ santi padaṃ hoti. Tathāhi vuttaṃ paṭisambhidā magge=uppādo bhayaṃ , anuppādo khemanti santipade ñāṇaṃ. Pavatti bhayaṃ, appavatti khemanti santipadeñāṇa=nti. Tadaṅgappahānaṃ panatadaṅgaanuppādo nāma. Vikkhambhanappahānaṃ vikkhambhana anuppādo nāma. Samucchedappahānaṃ samuccheda anuppādo nāmāti vattabbaṃ. Idha pana anuppāda sampāpakaṃ vipassanā ñāṇañca maggaññāṇañca upacārena pahānanti adhippetaṃ. Kasmā, upariñāṇa sampadādīnaṃ paccayattāti daṭṭhabbaṃ. 『『Sampadāsaṅkaro』』ti sampadāsambhedo, sampadāsammisso. 『『Ñāyāgata』』nti yuttito āgataṃ. 『『Sīlādiguṇehī』』ti sīla samādhi paññā vimutti vimuttiññāṇadassana guṇehi. 『『Iddhidhammehī』』ti iddhividhābhiññādīhi iddhiguṇehi.

我來翻譯這段巴利文： 6. 如是作二詞之詞義解釋已,今為作彼等之義歸納解釋而說"然以此"等。其中"圓滿"即諸成就。"積集菩提資糧"名為圓滿三十波羅蜜。"大金剛智"即說世尊之漏盡智。于其前分為佛性故,以隨順法觀察方式,三千六百萬數日常受用之果定的前分觀智亦說為大金剛智。此一切于大復注中說。"大菩提"即一切知佛之現等覺所稱之最上道智。 由此斷應斷之法為斷。或由此斷應斷之法為斷,如是彼最上道智及彼觀智亦說為斷,以此意趣故說"或攝於斷圓滿中"。五戒中,斷殺生為戒、離戒、心戒、律儀戒、不違犯戒等中,此中斷戒名為如所說義即是離戒為適當。若意為斷非某一法,則以斷為首而應以譬喻取彼二智為斷。否則斷圓滿應成為無實無果。獨覺佛與佛弟子雖斷煩惱,因不與習氣俱斷故,於心相續中有癡習氣存在故不至一切知性。故如彼等之斷煩惱不名為斷圓滿。不如是諸一切知佛,故說"與習氣"等。 于光明論中先說智圓滿。次說斷圓滿。然于復注中先說斷圓滿。次說稱為證得圓滿。次說智圓滿。于斷圓滿中顯示最上道智。證得圓滿即說獲得一切知智。然于智圓滿中顯示由彼二智余之十力智等一切智。此中亦尊重複注之理趣而說"然斷圓滿"等。"一切知智足處"即一切知智之足處,近因。"因無異於道智之斷圓滿"。意為勝義上無。此因清凈道論中說="斷名非某一法,唯除如所說殺生等之不生起"而來。然由受持斷法故,應斷法之不生起名為一殊勝法。成為一寂靜處。如是于無礙解道中說="生起為怖畏,不生起為安穩,此為寂靜處智。轉起為怖畏,不轉起為安穩,此為寂靜處智"。然應說彼分斷為彼分不生起。鎮伏斷為鎮伏不生起。正斷為正不生起。然此中以譬喻意指令達不生起之觀智及道智為斷。何故?應知因為上位智圓滿等之緣。"圓滿混雜"即圓滿差

『『Lakkhaṇānubyañjanappaṭimaṇḍitassā』』ti dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇehi ca asīti khuddakalakkhaṇehi ca paṭimaṇḍitassa. 『『Āsayo』』ti citta santāne adhisayito icchāviseso. 『『Ajjhāsayassā』』ti alobhajjhāsayādikassaajjhāsayassa. 『『Uḷāratā』』ti paṇītatā. 『『Hitajjhāsayatā』』tihitakāmatā. Aparipāka gatindriyānaṃ sattānaṃ indriyaparipākakālāgamanañca ettha vattabbaṃ. 『『Abhiññātāna』』nti atipākaṭānaṃ. 『『Dvepahānasampadā』』ti dvepahāna sampadā ñāṇasampadā. Sammāsambuddhapade. 『『Sāmaṃ saccāni abhisambujjhī』』ti ettha abhisambodhisaṅkhātaṃ aggamaggaññāṇaṃ gahitaṃ. Tañca pahānakiccappadhānaṃ hoti. 『『Tattha ca sabbaññutaṃ patto』』ti ettha sabbaññutaññāṇaṃ. 『『Balesu ca vasibhāva』』nti ettha dasabalaññāṇāni gahitāni. Tena vuttaṃ 『『dve…pe… sammāsambuddhapadenavibhāvitā』』ti.

Sampadāniṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： "莊嚴以相好"即莊嚴以三十二大人相及八十種小相。"意樂"即心相續中所依止之特殊意欲。"增上意樂"即無貪增上意樂等增上意樂。"殊勝性"即妙善性。"利益意樂性"即欲求利益性。此中亦應說諸根未成熟有情之根成熟時至。"著名"即極明顯。"二斷圓滿"即二種斷圓滿智圓滿。 于正等覺詞中。"自證諸諦"中取名為現等覺之最上道智。彼以斷作用為主。"于彼中得一切知"中為一切知智。"于諸力得自在"中取十力智。故說"二...乃至...由正等覺詞而顯示"。 圓滿竟。

1. Sasaddhammagaṇuttamapade. Yathā=sasaṅghaṃlokanāyakaṃ namassissaṃ=ti etthasahasaddassa samavāyatthattā ahaṃlokanāyakañca saṅghañca namassissanti evaṃ samavāyattho viññāyati. Tathā idhapi sammāsambuddhañcasaddhammañca gaṇuttamañca abhivādiyāmīti evaṃ kiriyāsamavāyattho sahasaddena dīpitoti dassetuṃ 『『dūratohaṃ…pe… evamidaṃ daṭṭhabba』』nti vuttaṃ. 『『Ida』』nti sasaddhammagaṇuttamapadaṃ. Ettha ca『『samavāyo』』ti dvinnaṃ tiṇṇaṃ bahūnaṃ vā atthānaṃ ekasmiṃ dabbevā guṇevākiriyāyavāsamaṃ avecca ayanaṃpavattanaṃ samavāyo. Paccānutāpa paccānumodanādiṭhānesu=ahaṃ pubbedānaṃ nadadissaṃ, sīlaṃ narakkhissaṃ. - Anekajāti saṃsāraṃ sandhāvissa=ntiādinā atītepikāle anāgatavacanaṃ payujjatīti āha 『『namassissa』』nti namassiṃti. 『『Guṇībhūtāna』』nti samāsapade visesanabhūtānaṃ, appadhānabhūtānanti attho. Abbhūta tabbhāvecāyaṃ īkāro. Yathā, kāko setī bhavati, bako kaṇhībhavatīti. Ettha ca 『『setī bhavatī』』ti asetapubbo setobhavati. 『『Kaṇhībhavatī』』ti akaṇhapubbo kaṇhobhavatīti attho. Tathā idhapi. Buddhaṃ dhammañca saṅghañcavanditvā-tiādīsu visuṃvisuṃ padhānattā aguṇabhūtāpi dhammasaṅghā idhasamāsapade aññapadatthassaguṇabhūtāhonti. Ayaṃ abbhūtatabbhāvattho nāma. 『『Abhivāditabhāvo』』ti vutte tapaccayassa bahulaṃ atītakālavisayattā pubbeganthārambhakāle dhamma saṅghānaṃpi therassa vandanāsiddhi dassitā hoti. 『『Abhivādetabba bhāvo』』ti vuttepana tabbapaccayassakālasāmaññavisayattāna tathā dassitā hoti. Dānaṃ dātabbaṃ, sīlaṃ rakkhitabbantiādīsu viya dhammasaṅghānāmasabbakālaṃpi abhivādetabbāti. Evaṃ dhammasaṅghānaṃ sabbakālaṃpi abhivādanārahaguṇo eva dassitoti imamatthaṃ dassetuṃ 『『tatthā』』tiādi vuttaṃ. Tattha, 『『abhivādana』』nti idaṃ kiriyāsamavāyadassanato vuttaṃ. Kālavisesaṃ pana nadīpetiyeva. 『『Attano nidassanenā』』ti saputtadāro āgatoti attanā nīharitvā dassitena payogena. Sohi payogo kiriyā samavāyasseva. Naguṇasamavāyassāti. Ettha ca therassa vandanāvacane thero imehi yevapadehi ratanattayaṃtīhidvāre hivandatīti gahetvā 『『abhivādiyā』』ti ettha abhivādiyādhīti ca atthaṃ nīharanti. Appadhāna kiriyāpade pana tadattha nīharaṇaṃ asambhāvento 『『apicā』』tiādimāha. Tattha 『『apicā』』ti kiñci vattabbaṃ atthīti atthajotane ayaṃ nipātasamudayo. 『『Ganthappaṭiññāyā』』ti ganthappaṭiññāvacanena. 『『Sahaghaṭetvā』』ti ekato sambandhitvā.

Vacanatthe . Sadhano puriso, dhanavāpuriso-ti ādayo samāsataddhitasaddā yebhūyyena atissayattha dīpakā honti. Nahi appakena dhanena tathā voharanti. Tasmā idhāpi tathā rūpaṃ atissayatthaṃ dassetuṃ 『『attanānimmitena…pe… saraṇabhūtenā』』ti vuttaṃ. Tattha, 『『attanānimmitenā』』ti attanā uppāditena. 『『Nahī』』tiādinā tadatthameva byatirekato vivarati. Tattha, 『『paranimmitenā』』ti buddhanimmitenāti adhippāyo. 『『Tathā thomana』』nti sasaddhamma gaṇuttamanti thomanaṃ. 『『Idaṃpī』』ti dutīyattha sampiṇḍane ayaṃpikāro. Nakevalaṃ purimapadadvayameva satthu asādhāraṇaguṇapadaṃ hoti. Atha kho idaṃpi padaṃ satthu paccekabuddhādīhi asādhāraṇa padamevahotīti yojanā.

我來 譯這段巴利文： 7. 于具法及最上眾詞中。如"我將禮敬具眾世間導師"中,因sa(具)字義為和合,而知義為"我將禮敬世間導師及僧眾",如是了知為和合義。如是此中亦以sa字顯示"我敬禮正等覺者及正法及最上眾"如是為動作和合義,為顯示此而說"我從遠處...乃至...如是應見此"。"此"即具法及最上眾詞。此中"和合"即二、三或多義於一實體或功德或動作中同等趨入、執行為和合。於後悔、隨喜等處如"我前不佈施,不持戒。-經歷無數生輪迴"等,於過去亦用未來語,故說"將禮敬"即禮敬。"為修飾"即于複合詞中為修飾語,為非主要之義。此ī音表非本來如此而成如此。如:烏成白,鷺成黑。此中"成白"即本非白而成白,"成黑"即本非黑而成黑為義。如是此中亦然。于"禮敬佛法僧"等中,因各別為主要,雖法僧非修飾,於此複合詞中為他詞義之修飾。此名為非本來如此而成如此義。說"已敬禮性"時,因ta詞尾多用於過去時,故顯示先前著作開始時對法僧之禮敬已成就。然說"應敬禮性"時,因tabba詞尾用於普遍時,故不如是顯示。如"應行佈施、應持戒"等,法僧皆時應敬禮。如是顯示法僧一切時皆具應敬禮功德,為顯示此義而說"于彼"等。其中,"敬禮"此由顯示動作和合而說。然不顯示特定時間。"以己為例"即如"帶妻子來"以自己引出所顯示之用例。因彼用例唯為動作和合。非為功德和合。此中於長老禮敬語中,取長老以此等詞於三門禮敬三寶,而引出"敬禮"即"敬禮矣"之義。然于非主要動作詞不能引出彼義故說"複次"等。其中"複次"即有所當說為義之此詞組合。"著作宣說"即以著作宣說語。"俱結合"即一起連結。 于語義中。如"有財人、富人"等複合詞及接尾詞多表示殊勝義。因以少財不如是稱呼。故此中亦為顯如是殊勝義而說"由自所造...乃至...為歸依"。其中,"由自所造"即由自所生。以"非"等從相反面說明彼義。其中,"由他所造"即意為由佛所造。"如是讚歎"即"具法及最上眾"之讚歎。"此亦"即第二義攝取中之亦字。不僅前二詞為導師不共功德詞。此詞亦為導師與獨覺等不共之詞為句義。

Dhammavacanatthe. 『『Dhāretī』』ti vahati. Gāthāyaṃ 『『rakkhatī』』ti apāyādidukkhatorakkhati. 『『Yesa』』nti kilesānaṃ. 『『Imasmiṃ atthe』』ti kilesasamucchindanasaṅkhāte dhāraṇatthe. 『『Nibbānañcanippariyāyato dhammo nāmā』』ti kasmā vuttaṃ, nanu nissaraṇappahānameva nibbānassa kiccaṃ, idañca samucchedappahānanti codanaṃ pariharanto 『『ariyamaggāhī』』tiādimāha. 『『Nibbānena saheva hutvā』』ti ārammaṇādhipatibhūtaṃ ārammaṇū panissayabhūtañca nibbānaṃ attano patiṭṭhaṃ katvāti adhippāyo. Apica, samucchedoti ca nissaraṇanti ca atthato samānagatikaṃ hoti. Tasmā nissaraṇaṃpi mukhyadhāraṇa mevāti daṭṭhabbaṃ. Nissaraṇamevavā padhānadhāraṇanti piyujjatiyeva. 『『Dhāraṇūpāyoyevahoti』』. Namukhyadhāraṇaṃ. Kasmā, samuccheda kiccābhāvato. 『『Etepañca pariyāyadhammāyeva』』. Kasmā, nibbānassaviyamaggānaṃ samuccheda kicce asahāyattāti. Ettha ca 『『sāmaññapphalānī』』ti samaṇassa bhāvo sāmaññaṃ. Ariyamaggassetaṃ nāmaṃ. Sāmaññassaphalaṃ sāmaññapphalaṃ. Dutīyavikappe akicca paccayabhūtāpi kecikitakapaccayā kammatthegatā kiccapaccayānaṃpi atthaṃ dīpeti. Yathā, diṭṭhaṃ, sutaṃ, mutaṃ, viññātanti vuttaṃ 『『dhāraṇāraho』』ti. 『『Yathā vutta dhammā yevā』』ti pañcamukhyadhammā, pañcapariyāyadhammāyeva. 『『Kecī』』ti cattāro maggā. Puna 『『kecī』』ti nibbānameva. Bahuvacana sotepatitattā ettha bahuvacanaṃ ruḷaṃ. Puna 『『kecī』』ti cattāro sāmaññapphala dhammā. 『『Kecī』』ti pariyatti dhammo. Etthāpi bahuvacanaṃ sotapatitameva. 『『Dhārenta』』nti dhārentaṃ puggalaṃ. Tatīya vikappe 『『apatamānaṃ vahantī』』ti apatamānaṃ katvā vahanti. Catuttha vikappe 『『etthā』』ti etasmiṃ dhamme. Dhammovadīpaṃ etesanti dhammadīpā. Dhammova paṭisaraṇaṃ etesanti dhammappaṭisaraṇā. Dhammadīpā bhikkhave bhavatha dhammappaṭisaraṇā, anaññappaṭisaraṇā tihi vuttaṃ. Laddhā patiṭṭhā etesanti laddhappatiṭṭhā. Yujjatiyeva. Dhammadīpapāṭhānulomattāti adhippāyo. Dhammavicāraṇāyaṃ, codakopaṭipatti dhammaṃ dasavidha dhammato aññaṃmaññamāno 『『kasmā』』tiādinā codeti. So pana paṭipatti dhammo tato aññona hoti, tattheva antogadhoti dassento 『『sopanā』』tiādimāha. 『『Maggassa pubbabhāgappaṭipadā hotī』』ti yathā ambarukkho ambapupphaambapphalassa patiṭṭhā bhāvena pubbabhāga nissayo hoti. Kasmā, itoyevatassa pupphapphalassa jātattā etthevasaṃ vaḍḍhitattā ca. Tathā paṭipatti dhammopi ariyamaggapphalassapatiṭṭhābhāvena pubbabhāgūpanissayappaṭipadāhoti. Kasmā, itoyeva tassajātattā etthevasaṃ vaḍḍhitattā ca. Vuttañhetaṃ mahāvagga saṃyutte. Seyyathāpi bhikkhave yekeci mebījagāmabhūtagāmāvuḍḍhiṃ viruḷiṃ vepullaṃ āpajjanti. Sabbete pathaviṃ nissāya pathaviṃ patiṭṭhāya. Evameva kho bhikkhave bhikkhusīlaṃ nissāya sīlepatiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgīkaṃ maggaṃ bhāvento vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesūti. 『『Pubbacetanāviyadāne』』ti yathā tividhaṃ puññaṃ, dānamayaṃ puññaṃ sīlamayaṃ puññaṃ bhāvanāmayaṃ puññanti vutte dānavatthu pariyesanato paṭṭhāya dānaṃ ārabbhapavattā sabbā pubbabhāga cetanā dānavacane saṅgahitā dānantveva saṅkhyaṃgatā. Evaṃ so paṭipatti dhammo ariya maggavacane evasaṅgahito, ariyamaggo tveva saṅkhyaṃ gatoti vuttaṃ hoti.

我來翻譯這段巴利文： 於法語義中。"持"即運載。偈中"護"即護于惡趣等苦。"彼等"即諸煩惱。"於此義"即于名為斷除煩惱之持義。"涅槃以無譬喻為法"為何如是說,豈非出離斷即是涅槃之作用,而此為正斷?為除此難而說"由諸聖道"等。"與涅槃俱有"即意為以作為所緣增上及所緣近依之涅槃為自立足。複次,正斷與出離就義趨向相同。故應見出離亦為主要之持。或唯出離為主要之持亦適合。"唯為持方便"。非主要之持。何故?因無正斷作用。"此等五為譬喻法"。何故?因如涅槃,諸道于正斷作用中無助伴故。 此中"沙門果"即沙門之性為沙門,此是聖道之名。沙門之果為沙門果。第二選擇中,雖為非作用緣之某些假立緣入于業義中亦顯示作用緣之義。如所見、所聞、所覺、所識,故說"應持"。"如所說諸法"即五主要法、五譬喻法。"某些"即四道。又"某些"即唯涅槃。因落入複數之聽覺故此用複數已成慣例。又"某些"即四沙門果法。"某些"即教法。此中亦複數已落入聽覺。"持"即持之人。第三選擇中"運載不墮"即使不墮而運載。第四選擇中"於此"即於此法。以法為明燈為法明燈。以法為歸依為法歸依。因說"諸比丘,要以法為明燈,以法為歸依,勿以他為歸依"。得立足為得立足。甚為適合。意為順隨法明燈之文。 於法考察中,難者以為修行法異於十種法而問"為何"等。為顯示彼修行法非異於彼,攝於其中而說"然彼"等。"成為道之前分行道"即如芒果樹以立足性為芒果花果之前分所依。何故?因從此生彼花果,於此增長故。如是修行法亦以立足性為聖道果之前分近依行道。何故?因從此生彼,於此增長故。此實于大品相應中說:"諸比丘,譬如任何種子生物、地生物得增長、生長、廣大,一切以地為依,立足於地。如是諸比丘,比丘以戒為依,立足於戒,修習八支聖道,于諸法中得增長、生長、廣大"。"如施中之前思"即如說三種福:施所成福、戒所成福、修所成福,從尋求施物開始關於施而起之一切前分思于施語中攝取,即入于施之計數。如是彼修行法攝於聖道語中,即入于聖道之計數為所說。

Imasmiṃ dhammasaṃsandane aparampi vattabbaṃ vadanto 『『apicā』』tiādimāha. Tattha 『『yadaggenā』』ti yenakāraṇakoṭṭhāsena dhāraṇūpāyotiādinā kāraṇabhāgenāti attho. Vandanaṃ araha tīti vandaneyyo. Tasmiṃ vandaneyye. 『『Puthujjanakalyāṇako』』ti ettha tividho kalyāṇako vinayakalyāṇako suttantakalyāṇako abhidhammakalyāṇakoti. Tattha vinaye paññattāya kalyāṇappaṭipattiyā samannāgato bhikkhu vinayakalyāṇako nāma. So idha bhikkhu pātimokkha saṃvarasaṃvuto viharati ācāra gocara sampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesūti ettha veditabbo. Tattha vinaye paññattākalyāṇappaṭipattiduvidhā, ādi brahmacariyakasīlaṃ abhisamacārikasīlanti. Tattha, ubhatovibhaṅgapariyāpannaṃ sīlaṃ ādibrahmacariyakaṃ nāma. Khandhakapariyāpannaṃ sīlaṃ abhisamacārikaṃ nāma.

Suttantesu vuttāya kalyāṇappaṭipattiyā samannāgato gahaṭṭho vā pabbajito vā suttanta kalyāṇako nāma. So catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaṃ duggatibhayaṃ samatikkanto hoti. Katamehi catūhi. Idha bhikkhave ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti iti piso bhagavā…pe… satthādevamanussānaṃ, buddho, bhagavāti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo viññūhīti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hotīti ettha veditabbo. Tattha buddhe aveccappasādo nāma arahaṃ, sammāsambuddho, tiādikānaṃ guṇapadānaṃ attha jānanaññāṇena yutto pasādo. Ariyehikāmīyanti icchīyantīti ariyakantāni. Suparisuddhassa ājīvaṭṭhamakasīlassetaṃ nāmaṃ. Cattārimāni bhikkhave sotāpattiyaṅgāni. Katamāni cattāri. Sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yoniso manasikāro, dhammānu dhammappaṭipattītiādīni bahūni suttantāni idha vattabbāni.

Abhidhamme vā suttantesu vā vuttāya kalyāṇappaṭipattiyā samannāgatogahaṭṭho vā pabbajito vā abhidhammakalyāṇako nāma. So idha sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariya dhammassakovido ariyadhammesu vinīto. So rūpaṃ attato na samanupassatīti ettha veditabbo. Tattha, 『『sutavā』』ti ettha khandhā, yatana, dhātu, paṭiccasamuppāda, satipaṭṭhānā, dīsu uggaha paripucchā vinicchayaññāṇa samannāgato gahaṭṭho vā pabbajito vā suta vā nāmāti aṭṭhakathāsu vutto. So eva puthujjana kalyāṇakoti ca vuccati.

我來 譯這段巴利文： 於此法對照中,欲說更多而說"複次"等。其中"以彼分"即以何因分、以持方便等因分為義。應禮敬為可禮。于彼可禮。"善凡夫"中有三種善:律善、經善、論善。其中具足律中所制之善行的比丘名為律善。彼即此中"比丘住于防護別解脫律儀,具足行處,于微細罪見怖畏,受持學于諸學處"中應知。其中律所制善行有二種:初梵行戒與威儀戒。其中,屬於兩分別的戒名為初梵行。屬於犍度的戒名為威儀。 具足經中所說善行的在家或出家者名為經善。彼即"諸比丘,具足四法之聖弟子已超越一切惡趣怖畏。何為四?此處,諸比丘,聖弟子具足於佛不動信,如是彼世尊...乃至...天人師、佛、世尊。具足於法不動信,法為世尊善說...乃至...智者各自證知。具足於僧不動信,世尊之聲聞僧善行...乃至...世間無上福田。具足聖者所愛戒"中應知。其中於佛不動信名為以知阿羅漢、正等覺等功德詞之義的智相應之信。為聖者所愛為聖所愛。此是清凈活命八支戒之名。"諸比丘,此為四預流支。何為四?親近善士、聽聞正法、如理作意、法隨法行"等多經此中應說。 具足論或經中所說善行的在家或出家者名為論善。彼即"此處多聞聖弟子,見聖者,善巧聖法,善學聖法。彼不見色為我"中應知。其中,"多聞"於此處於蘊、處、界、緣起、念處等具足受持、詢問、抉擇智的在家或出家者名為多聞,如是註釋書中說。彼即說為善凡夫。

Duve puthujjanā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Andho puthujjano eko, kalyāṇeko puthujjano. ti

Ca vuttaṃ. Aṅguttare pana catukkanipāte katamo puggalo appassuto sutena upapanno hoti. Idhekacco dhammaṃ suṇāti ekāyapi cātuppadikāya gāthāya attha maññāya dhamma maññāya dhammā nu dhammappaṭipanno hoti. Ayaṃ appassutosutena upapannoti vuttaṃ. Sutavāti ca sutena upapannoti ca atthato ekanti. Puthujjana kalyāṇako saṅghe sekkhesusaṅgahito. Vuttaṃhetaṃ parivāre ke sikkhantīti. Puthujjana kalyāṇakena saddhiṃ satta ariyapuggalā sikkhanti. Arahā khīṇāsavo sikkhitasikkhoti. Dakkhiṇa vibhaṅgasutta aṭṭhakathāyaṃ pana. Ti saraṇa saraṇaṃ gato upāsakopi sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne saṅgahitoti vuttaṃ. Tattha, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannonāma sotāpatti maggaṭṭho ariyapuggalo. 『『Sohisaṅgahito』』ti sambandho. 『『Ettāvatā paṭikkhittaṃ hotī』』ti sambandho. 『『Saṅghe asaṅgahito』』ti saṅghaṃsaraṇaṃ gacchāmīti ca, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅghoti ca, evarūpesu ṭhānesu āgate saṅgha vacane asaṅgahito. 『『Na hitaṃ saraṇaṃ gacchantassasaraṇagamanaṃ sampajjatī』』ti idaṃ saṅghaṃsaraṇaṃ gacchāmīti ettha saṅgha vacanetassapuggalassa asaṅgahita bhāvasādhanatthaṃ vuttaṃ. Tenāha 『『taṃ paṭikkhittaṃ hotī』』ti. Sace pana sabbaṃ bhagavato sāvakasaṅghaṃ anuddhissatameva puggalaṃ saṅghaṃsaraṇaṃ gaccheyya āyasmantaṃ saraṇaṃ gacchāmīti. Saraṇa gamanaṃ na sampajjatiyeva. Atha sabbaṃ bhagavato sāvakasaṅghaṃ uddissa tassa santike saraṇaṃ gaccheyya saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmīti. Sampajjatiyeva . Idañca daharakāle sabbappathamaṃ saraṇagamanaṃ sandhāya vuttaṃ. Idañhi saraṇa gamanaṃ nāma sakiṃ gahetvā ratanattaye saddhaṃ ajahantassa yāvajīvaṃpi na bhijjati. Punappunaṃ gahaṇa kiccaṃ natthi. Punappunaṃ gaṇhantepi dosonatthi. Punappunaṃ puññaṃ vaḍḍhati. Sabbappathamaṃ gahaṇakāle ca aññena dinnattā laddhaṃ nahoti. Attanovacī bhedena laddhaṃ hoti. Tasmā aññassa santike aggahetvā sayameva vacībhedaṃ gaṇhantassa gahaṭṭhassa saraṇa gamanaṃ sampajjatiyeva. Tathā sabbāni gahaṭṭhasīlānīti. Sāmaṇera saraṇa gamanampana bhikkhunādinnameva labbhati. Tañca kho ubhinnaṃpiṭhānakaraṇa sampattiyā sati evāti daṭṭhabbaṃ. 『『Vo』』ti tumhākaṃ. Yodhammo ca desito yovinayocapaññatto. 『『Mamaccayenā』』ti mamātikkamena. Mayi parinibbuteti vuttaṃ hoti. Satthā bhavissatīti pāṭhaseso. 『『Saṃvaṇṇito』』ti suṭṭhutaraṃvaṇṇito thomito. 『『Kalyāṇappaṭipattiyaṃ ṭhitopī』』ti tīsukalyāṇappaṭipattīsu aññatarappaṭipattiyaṃ ṭhitopi. 『『Aṭṭhitopī』』ti sabbappaṭipattibāhiro dussīlopāpadhammoti adhippāyo. Visesato pana vinayappaṭipatti eva idha pariyattāti daṭṭhabbā. 『『So』』ti sodussīlo pāpadhammo. Attanopi saraṇaṃ nahoti. Avassaṃ apāyagāmīyeva so hotīti adhippāyo. 『『Kuto saraṇaṃ bhavissatī』』ti yojanā. 『『Anekesu suttasahassesū』』ti vinayepi bahūni garahasuttapadāni dissanti suttantesupi. Visesato pana aggikkhandhopamasuttādīsu.

我來翻譯這段巴利文： 日親佛所說: "兩種凡夫說,一為盲凡夫,一為善凡夫。" 于增支部四法集中說:"何人為少聞而以聞成就?此處某人聞法,僅由一個四句偈了知義、了知法而法隨法行。此為少聞而以聞成就。"多聞與以聞成就就義為一。善凡夫攝於僧中有學。因此于附隨中說:"誰在學?"善凡夫與七聖者在學。阿羅漢漏盡者已學。然于施分別經註釋中說:"歸依三歸之優婆塞亦攝於證預流果之行者。"其中,證預流果之行者名為預流道聖者。"彼實攝於"為語法關係。"如是已遮止"為語法關係。"不攝於僧"即于"我歸依僧"及"世尊之聲聞僧善行"等處所說僧語中不攝。"實歸依者之歸依不成"此為于"我歸依僧"中顯示彼人不攝性而說。故說"彼為遮止"。然若不指定而僅對一切世尊聲聞僧之某一人說"我歸依尊者"而歸依,歸依不成。若指定一切世尊聲聞僧于彼處歸依說"我歸依僧",則成就。此說關於幼年時最初歸依。因此名為歸依,一次受持而不捨三寶信者,乃至命終亦不破。無須再三受持。再三受持亦無過。再三增長福德。于最初受持時,因由他授而得則不成。由己語表而得則成。故不從他處受,自己語表受持之在家者歸依成就。如是一切在家戒。然沙彌歸依唯從比丘等受得。且應知唯于兩者作法圓滿時。"汝等"即你們。凡所說法及所制律。"我去後"即我超越。意為我般涅槃。應補充"將為師"。"所解說"即善解說、讚歎。"住于善行者"即住於三善行中任一行者。"不住者"意為在一切行外之惡戒惡法者。然應知此中特指律行。"彼"即彼惡戒惡法者。連自己的歸依也不是。意為必定趣向惡趣。"何況歸依"為語法關係。"于數千經中"即于律中亦見多呵責經句,經中亦然。然特別於火蘊譬喻經等中。

Saddhammavacanatthe. Kilesesamenti vūpasamentīti santoti vacanatthaṃ sandhāya 『『samitakilesāna』』nti vuttaṃ. Santa saddo pana pasattheca, pūjiteca, sappuriseca, paṇḍiteca, dissatīti imaṃ abhidhānatthaṃ sandhāya 『『pasatthāna』』ntiādivuttaṃ. 『『Saccovā dhammo saddhammo』』ti yojanā. Etena sabhāvato atthisaṃvijjatīti santoti dasseti. 『『So』』ti aññatitthiya dhammo. 『『Dhārentassā』』ti savanuggahadhāraṇappaṭipajjanādivasena dhārentassa. Ahitoyeva sampajjati, yebhuyyena duggati vipākattāti adhippāyo. 『『Ayaṃ panā』』ti satthu saddhammo pana. 『『Tathā dhārentassā』』ti ayaṃ me hitoti dhārentassa hitoyevasampajjati, sugati nibbāna sampāpakattāti adhippāyo.

我來 譯這段巴利文： 于正法語義中。關於"寂靜者滅煩惱、止息煩惱"之語義而說"已寂滅煩惱者"。然santa(寂靜)字于"被讚歎、被尊敬、善人、智者"中亦見,關於此詞義而說"被讚歎"等。"真實或法為正法"為語法關係。由此顯示"以自性有、存在"為寂靜。"彼"即外道法。"持"即以聞、受持、修習等方式而持。意為唯成為無利,因多為惡趣果報。"然此"即導師正法。"如是持"意為以"此對我有利"而持唯成為有利,因令達善趣、涅槃。

『『Samānadiṭṭhisīlāna』』nti samānadiṭṭhikānaṃ samānasīlānañca. Etena samānadiṭṭhisīlā janā gaṇīyanti etthāti gaṇo. Saṃhanīyanti ekatokarīyanti etthāti saṅghoti imamatthaṃ dīpeti. Saha ekato dhammaṃ carantīti sahadhammikā. Ekassa satthuno dhamma vinaye pabbajitā. Tesaṃ sahadhammikānaṃ. Bhagavato sāvakasaṅgho uttamagaṇo nāma. Ye keci loke saṅghāvā gaṇāvā. Tathāgatassa sāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyatīti hi vuttaṃ. Soyeva idha gaṇuttamoti vuccati visesana para nipāta vasenāti adhippāyo. Uttamasaddassa guṇanāmattā 『『guṇamhiyeva pavattatī』』ti vuttaṃ. 『『Tenā』』ti uttama saddena. 『『Gaṇoti saṅghoyeva vuccati』』 saṅghasaddassapi samūhaṭṭhe niruḷhattā, 『『so vinayakammesu pasiddho』』ti pañcasaṅghā catuvaggasaṅgho, pañcavaggasaṅgho, dasavaggasaṅgho, vīsativaggasaṅgho, atirekavīsativaggasaṅgho, catuvaggakaraṇīyaṃ kammaṃ, pañcavaggakaraṇīyaṃ kammantiādinā pasiddho pākaṭo. Dakkhiṇā vuccati kammañca kammaphalañca saddahitvā āyatiṃ vipākapphalappaṭi lābhatthāya dinnaṃ dānakammaṃ dakkhanti vaḍḍhanti sattā etāyāti katvā. Taṃdakkhiṇaṃ paṭiggaṇhituṃ arahatīti dakkhiṇeyyo. 『『Arahatī』』ti ca anuttara puññakkhetta visesattādāyakena icchita patthitassa āyatiṃ phalassa suṭṭhusampādanavasena dāyakassa ca avirādhanato asaṅkhyeyyāppameyyavaḍḍhi āvahanato ca paṭiggaṇhituṃ arahati. Evarūpaṃhidānaṃ nāma uḷāradānaṃ hoti. Taṃ yesudussīlesudiyyati. Tesaṃ khetta duṭṭhattā dāyakena icchitapatthitaṃ phalaṃ na sampādeti. Nipphalaṃ vā hoti. Appapphalaṃ vā. Evaṃsati, te dāyakañca virādhenti nāma. Puññapphalāni ca vināsenti nāma. Sayañca taṃdānaṃ paṭiggahaṇato vā paribhogato vā saddhādeyyaṃ vinipātanato vā duggati bhāgino honti. Tasmāte evarūpaṃ dānaṃ paṭiggaṇhituṃ nārahantīti. 『『Upasampadākammaṃ sammuti nāmā』』ti ekena pariyāyena sammuti kammaṃ nāma. Tañhi kāmaṃtera sasusammuti kammesunāgataṃ. Ñatti catuttha kammavācā saṅkhātāya pana saṅghasammutiyā siddhattā tena pariyāyena sammuti kammanti vuccatīti. 『『Upasampannabhūmiṃ patvā』』ti upasampannabhūmi saṅkhātaṃ upariṭhānantaraṃ patvā. Tathā hi vuttaṃ vinaye bhikkhu vibhaṅge. Ñatti catutthena kammena akuppena ṭhānārahenāti. Tattha, 『『ṭhānārahenā』』ti upasampanna bhūmisaṅkhātaṃ ṭhānantaraṃ pāpetuṃ arahenāti attho. 『『Upasampannabhūmī』』ti ca upasampanna sīlaṃ vuccati. 『『Vinayakammesu pasiddho』』ti. Suṇātumebhante saṅgho tiādīsu pākaṭo. Apica 『『sammuti saṅgho』』ti, devasaṅghāsamāgatātiādīsu viya bahūnaṃ samūhanaṭṭhena lokasammutiyā siddhosaṅgho sammuti saṅghotipi yujjati. 『『Ariyapuggalasamūho』』ti puthujjanakalyāṇako bhikkhu pubbe vuttanayena sotāpatti maggaṭṭhe saṅgahitoti, tena saha aṭṭhavidho ariya puggalasamūho. 『『Sammuti saṅghe antogadhoyevā』』ti etena dakkhiṇeyyasaṅgho nāma visuṃ navattabbo. Tasmiñca navattabbe sati, sammuti saṅghotipi vattabba kiccaṃ natthi. Bhagavato sāvakasaṅgho tveva vattabbaṃ hotīti dasseti. Saccametaṃ. Idha pana saṅghavacanena āgataṭṭhānassa duvidhattā saṅghassa duvidhatā vuttā. Tattha sammuti saṅghassa āgataṭṭhānaṃ vinayakammesūti vuttameva. Idāni ariyasaṅghassa āgataṭṭhānaṃ dassento 『『tathāpī』』tiādimāha.

我來翻譯這段巴利文： "同見戒者"即同見者及同戒者。由此顯示同見戒之人聚集於此為眾,和合、共作於此為僧之此義。同行法為同法者。於一師之法律中出家。彼等同法者。世尊之聲聞僧為最上眾。凡世間任何僧或眾,如來聲聞僧說為其最上。彼即此中說為眾中最上,意為因修飾詞後置。因最上詞為功德名故說"唯于功德中執行"。"由彼"即由最上詞。"眾即說為僧",因僧字亦成為眾義,彼于律羯磨中顯著,即四人僧、五人僧、十人僧、二十人僧、過二十人僧,四人所作羯磨、五人所作羯磨等顯著明瞭。佈施即信業及業果,為得未來異熟果而行施之施業,因眾生由此而增長故。應受彼佈施為應施。"應"即因殊勝無上福田性,由能善成就施者所愿求未來之果,不違施者,能引無量無數增長故而應受。如是佈施名為廣大布施。彼于諸惡戒者施時,因地惡故不成就施者所愿求之果,或無果,或少果。如是,彼等名為違背施者。名為毀壞諸福果。彼等由受用彼施或由享用信施或由浪費故而成為惡趣分。故彼等不應受如是佈施。"具足羯磨名為表白"即依一種方式名為表白羯磨。雖彼于其他表白羯磨中未說,然因以白四羯磨所說僧表白而成,依彼方式說為表白羯磨。"得具足地"即到達名為具足地之上位。故於律比丘分別中說:"由不動而位應之白四羯磨"。其中"位應"意為應令達名為具足地之上位。"具足地"即說為具足戒。"于律羯磨中顯著"即于"大德僧聽"等中明瞭。複次,"表白僧"即如"天眾已集"等,由眾多集合義依世間共許而成之僧亦適合為表白僧。"聖者眾"即善凡夫比丘如前說攝於預流道者,與彼共為八種聖者眾。"攝於表白僧中"由此顯示應施僧不應別說。且彼不應說時,表白僧亦無須說。應說為世尊聲聞僧。此實如是。然此中因僧語所說處有二種故說僧有二種。其中表白僧所說處即已說于律羯磨中。今為顯示聖僧所說處而說"如是"等。

Tattha saraṇa gamana…pe… anussatiṭṭhānesu upasampannabhūto bhikkhusaṅghova gahetabbo. Dakkhiṇāvisuddhiṭṭhāne pana puggalikadānesu catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato upāsakopi sāmaṇeropi yujjati. Saṅghika dānesu pana bhikkhusaṅghova. 『『Tathā tathā saṃvaṇṇetvā』』ti āhuneyyo, pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalīkaraṇīyyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā, tiādināsuṭṭhu thometvā. So dakkhiṇeyya saṅgho. 『『Puthujjana saṅgho』』ti idaṃ ariya saṅghena vinākevalaṃ puthujjanasaṅghaṃ sandhāya vuttaṃ. Ettha ca saṅgha vacanena saṅgha pariyāpanno ekopi bhikkhu gahetabbo. So sace puthujjano hoti, anuttaraṃ puññakkhettaṃ nahoti. Yadi ariya puggalo hoti, anuttaraṃ puññakkhettaṃ hoti.

Dakkhiṇavibhaṅgasutte saṅghikadāne bhavissanti kho panānanda gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā pāpadhammā. Tesaṃpi saṅghaṃ uddissa dānaṃ dassanti. Tadāpānanda saṅghagataṃ dakkhiṇaṃ asaṅkhyeyyaṃ appameyyanti vadāmīti vuttattā saṅghikaṭṭhānaṃ patvā koci bhikkhu dakkhiṇeyya saṅghe asaṅgahitoti natthīti daṭṭhabbo.

Khettaṃ dūsentīti khettaduṭṭhāni. Tiṇāni. Khettaduṭṭhā kilesā. Vuttañhidhammapade.

Tiṇadosāni khettāni, rāgadosā ayaṃpajā;

Tasmāhi vītarāgesu, dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.

Tiṇadosāni khettāni, dosadosā ayaṃpajā;

Tasmāhi vītadosesu, dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.

Tiṇadosāni khettāni, mohadosā ayaṃpajā;

Tasmāhi vītamohesu, dinnaṃ hoti mahapphalanti.

Idha pana sātissayato khettaduṭṭhe kilese dassetuṃ 『『sakkāyadiṭṭhivicikicchānusayāna』』nti vuttaṃ. 『『Sabbhāvā』』ti santassa vijjamānassabhāvo sabbhāvotiviggaho. 『『Assā』』ti puthujjana saṅghassa. 『『Saddhammapade vuttanayenā』』ti apicayadaggenāti vuttanayena.

Sasaddhammagaṇuttamapadatthānudīpanī niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 其中於歸依等...乃至...隨念處,應取具足地之比丘僧。然于凈施處,于個人佈施中,具足四預流支之優婆塞或沙彌亦適合。但于僧團佈施中唯比丘僧。"如是如是解說"即以"應請、應供、應施、應合掌、世間無上福田"等善加讚歎。彼應施僧。"凡夫僧"此說關於離聖僧僅凡夫僧。此中以僧語應取僧團所屬一比丘。彼若是凡夫,非無上福田。若是聖者,為無上福田。 于施分別經中說:"阿難,將有姓氏者披著袈裟于頸間而為惡戒惡法者。彼等亦將指定僧而施。阿難,爾時我說僧施為無量無數。"故到達僧團處時,應知無任何比丘不攝於應施僧中。 毀壞田為田毀。諸草。田毀即煩惱。因於法句中說: "草為田之害,貪為此人害; 故施離貪者,能得大果報。 草為田之害,瞋為此人害; 故施離瞋者,能得大果報。 草為田之害,癡為此人害; 故施離癡者,能得大果報。" 此中為顯示殊勝田毀煩惱而說"有身見、疑隨眠"。"具有"即具有、存在為具有之語詞分析。"彼"即凡夫僧。"如正法處所說方式"即如說"複次以彼分"之方式。 具法及最上眾詞義釋畢。;

1. 『『Abhivādiyā』』ti sukhīhohisappurisāti evaṃ abhivadāpetvā. Abhivādanañca nāma vandanāmevāti vuttaṃ 『『vanditvā』』ti. Vandantohi vandaneyye vuddhe tathā vadāpeti nāma. Tathā vadanañca vandaneyyānaṃvuddhānaṃ vattaṃ. 『『Paccupaṭṭhāpetvā』』ti paṭimukhaṃ upaṭṭhāpetvā. 『『Tividhā』』ti dvāra bhedena tividhā. 『『Vandaneyyāna』』nti buddhādīnaṃ. 『『Nipajjanto』』ti nipatanto. 『『Avandiyesū』』ti bhikkhūhi avanditabbe sunavakatarādīsu. 『『Guṇapadānī』』ti guṇadīpakāni arahaṃ sammāsambuddhotiādipadāni. Etthacakāyenavandatītiādi upacāra vacanaṃ hoti. Yathā cakkhunā rūpaṃ passatīti. Tathāhi vuttaṃ aṭṭhakathāsu cakkhunā rūpaṃ disvāti karaṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassana samatthena cakkhu viññāṇena rūpaṃ disvā. Porāṇā panāhu cakkhu rūpaṃ na passati, acittattā. Cittaṃ na passati, acakkhuttā. Dvārārammaṇa saṅghaṭṭane pana sati cakkhu pasādavatthu kenacittena passati. Īdisī panesā kathā dhanunā vijjhatītiādīsu viya sasambhāra kathānāma hoti. Tasmā cakkhunā rūpaṃ disvāti cakkhu viññāṇena rūpaṃ disvāti ayamevettha atthoti. Etthahi 『『kāyenā』』ti kāya viññattisaṅkhātaṃ dvāra rūpaṃ karaṇaṃ hoti. Tasmā cakkhunāti vacane upacāra vacane sati kāyenāti vacanaṃpi upacāra vacananti viññāyati. Tathā cakkhunāti pade cakkhuviññāṇenāti atthe sati kāyenāti padepi kāyakammenāti attho viññāyati. Vācāya vandati, manasāvandatī,ti padesupi esanayo. Evañca sati, kāya kammenavandāmi, vacīkammena vandāmi, manokammena vandāmi, tīhi kammehi vandāmīti idameva mukhyavacananti siddhaṃ hoti. Sabbamidaṃ indriya saṃvarasīlaṭṭhāne aṭṭhakathāsu āgatattā vuttaṃ. Cakkhunāti idaṃ pana mukhya karaṇa vacanameva sambhavati. Kasmā, cakkhussa dassanasaṅkhātassa cakkhuviññāṇassa vatthu purejātindriyapaccayavisesattā. Sotena saddaṃsutvātiādīsupi esanayo.

Kāyenavandati, vācāyavandatī,ti ettha taṃkāyavacīviññatti rūpa dvayaṃ kiñcāpi sahajāta cetanā kammena jātaṃ hoti. Na taṃ cetanākammaṃ viññatti dvayenajātaṃ. Evaṃ santepi taṃ rūpa dvayaṃ tassācetanāya kāyavandanākamma, vacīvandanākamma siddhiyā upanissaya paccayaviseso hoti. Yathātaṃ mātito jāto putto vuddhi patto taṃ taṃ kammesu mātuyā bala vūpanissayo hoti. Evañca katvā taṃ rūpadvayaṃ abhidhamme dvārarūpanti vuttaṃ. Tasmā 『kāyena, vācāyā,ti idaṃpi mukhya karaṇa vacanamevāti daṭṭhabbaṃ. Kāyenāti pana kāyakammenāti atthe sati, tassakammassa vandanākiriyāya saha abhedo āpajjatīti ce. Nāpajjati. Kasmā cetanāhaṃ bhikkhave kammaṃ vadāmi, cetayitvā kammaṃ karoti 『kāyena, vācāya, manasāti imasmiṃ sutte yathāhi 『『cetayitvā』』ti purimacetanāhi ceta yitvā . 『『Kammaṃ karotī』』ti pacchimaṃ sanniṭṭhāpana cetanā kammaṃ karotīti attho. Tathā idhapi purimapacchimacetanā sambhavatoti. Ettha hi 『『kāyakammenā』』ti purimacetanā kammaṃ gayhati. 『『Vandatī』』ti pacchima sanniṭṭhāpanacetanākammanti.

1. 『『Racayanto』』ti vidahanto. 『『Racayissatī』』ti apaccakkhe atīte anāgatavacanaṃ. 『『Potthakāruḷha』』nti potthaka pattesulikhanavasena āruḷhaṃ.

我來翻譯這段巴利文： "禮敬"即令說"愿善人快樂"等而禮敬。禮敬即是禮拜故說"禮拜"。禮拜者對應禮之長者令如是說。如是說為應禮長者之責任。"使對面侍立"即令面對而侍立。"三種"即依門的差別為三種。"應禮者"即佛等。"躺臥"即倒下。"不應禮者"即比丘不應禮的極新學等。"功德詞"即顯示功德的"阿羅漢、正等覺"等詞。此中"以身禮"等為方便語。如"以眼見色"。因此于註釋中說:"以眼見色"即以工具性獲得名言的能見色的眼識見色。然古師說:眼不見色,因無心故。心不見,因非眼故。但于門與所緣相觸時,以眼凈色為所依的心見。如是說為如"以弓射"等之具支分說。故"以眼見色"即以眼識見色,此中唯此為義。此中"以身"即名為身表的門色為工具。故於"以眼"語為方便語時,知"以身"語亦為方便語。如是于"以眼"詞義為眼識時,知于"以身"詞義為身業。于"以語禮,以意禮"詞亦此理。如是則"以身業禮,以語業禮,以意業禮,以三業禮"此為主要語而成立。此一切因見於根律儀戒處註釋而說。然"以眼"此唯為主要工具語而有可能。何故?因眼為名為見的眼識之前生所依根緣的特殊性故。于"以耳聞聲"等亦此理。 于"以身禮,以語禮"中,彼身語表二色雖由俱生思業所生,非彼思業由二表所生。雖如是,彼二色為彼思之身禮業、語禮業成就的殊勝近依緣。如從母生之子長大后成為母親諸業的有力近依。如是作已,彼二色于論中說為門色。故"以身、以語"此亦應知唯為主要工具語。然"以身"于身業義時,若謂彼業與禮拜動作成為無別則不然。何故?"諸比丘,我說思為業,思已造業以身、語、意"於此經中如"思已"即以前思已思。"造業"即后決定思造業為義。如是此中亦有前後思。此中"以身業"取前思業。"禮"為后決定思業。 "編排"即安排。"將編排"為非現見過去未來語。"升入書冊"即以寫于書冊葉而升入。

1. Abhidhammatthapade. 『『Abhidhamme』』ti abhidhammappakaraṇe. 『『Ettha, etenā』』ti vacanehi saṅgahasaddassa ekasesavidhānaṃpi viññāyati. 『『Aññaṃpāḷidvayaṃ vuccati』』. Kasmātaṃ pāḷidvayaṃ abhidhammo nāmāti vuttaṃ 『『tañcā』』tiādi. 『『Yathāpavatte』』ti attano paccayānurūpaṃ pavatte. 『『Paramatthadhamme evā』』ti dve me bhikkhave puggalā, tayomebhikkhave puggalātiādinā paññattivohārena pavattāpi desanā paramattha dhammehi vinā napavattati. Paramattha dhammānaṃ nānattavaseneva puggalānaṃ nānattasambhavato. Tasmā paramatthadhamme eva dīpeti. Na āṇāvidhānaṃ dīpeti. 『『Dvīsudhammesū』』ti niddhāraṇe bhummavacanaṃ. 『『Yoitarato』』ti niddhāraṇīyaṃ. 『『Yo』』ti yo dhammo. 『『Itarato』』ti itara dhammato suttanta dhammato. 『『Evañca katvā』』ti iminākāraṇenāti attho. Aṭṭhakathāsu vuttanti sambandho. Desetabbappakārānaṃ anavasesavibhattivasena atirekatā, suddha dhammādhiṭṭhāna desanā pavattivasena visesatā yojetabbā. 『『Yato』』ti yasmā anavasesavibhattito, ativitthāradesanābhāvatoti vuttaṃ hoti. Kasmā devesu eva desentīti āha 『『na hi manussā』』tiādiṃ. Tattha 『『na hi manussā paṭiggahetuṃ sakkontī』』ti sambandho. 『『Pavattanayogya』』nti pavattanatthāya pahontaṃ. 『『Kathāmagga』』nti desanākathāpabandhaṃ. 『『Ekamātikānu bandhā』』ti kusalā dhammā akusalā dhammātiādikaṃ ekaṃ abhidhamma mātikaṃ anugatā. 『『Tassā』』ti abhidhammassa. Atireka visesatanti sambandho. 『『Tatthā』』ti tissaṃ aṭṭhasāliniyaṃ. Ādimhiyevatattha kenaṭṭhena abhidhammo, dhammātireka dhammavisesaṭṭhe nā-ti vatvā tadatthaṃ vitthārento suttañhi patvā pañcakkhandhā ekadeseneva vibhattā, nanippadesena. Abhidhammaṃ patvā pana nippadesatova vibhattā-ti vuttaṃ. Tenāha 『『dhammanāmikāna』』ntiādiṃ. 『『Dhammo panā』』ti pāḷidvayamāha.『『Evaṃ santepī』』ti aṭṭhasāliniyaṃ evaṃ vicāritepisati. 『『Sabbajeṭṭhako』』ti tiṇṇaṃ piṭakānaṃ majjhesabbajeṭṭhako. Kasmā sabbajeṭṭhako siyāti āha 『『vinayaṃ vivaṇṇentassahī』』tiādiṃ. Tattha 『『vivaṇṇentassā』』ti garahantassa. Carati pavattatīti cakkaṃ. Lokasmiṃ kenaci samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā paṭinivattituṃ asakkuṇeyyaṃ āṇāvidhānaṃ āṇācakkaṃ nāma. Tathā asakkuṇeyyaṃ desanā vidhānaṃ dhammacakkaṃ nāma. Tattha, yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, pārājiko hoti asaṃvāso-tiādinā nayena pavattaṃ āṇāvidhānaṃ āṇācakkaṃ nāma. Cattārimāni bhikkhave ariyasaccānī-tiādikaṃ desanāvidhānaṃ dhammacakkaṃ nāma. Tadubhayaṃpi koci bhindituṃ pārājikaṃ vā bhikkhuṃ apārājikaṃ kātuṃ catussaccaṃ vā dhammaṃ asaccaṃ kātuṃ nasakkoti. Atha kho karontoyeva devadattoviya āpāyiko hoti. Pārājikoca bhikkhu attānaṃ suddhaṃ akaronto apāyagāmīyeva hoti. Evaṃ sabbesu vinaya sikkhāpadesu. Evaṃ kenaci paṭinivattituṃ asakkuṇeyyattā tadubhayaṃpi appaṭivattiyaṃ cakkaṃ nāma hoti. 『『Vinayo nāma sāsanassa mūla』』nti vinaye ṭhite bhikkhusaṅgho paññāyati. Bhikkhu saṅghe paññāyante tividhopisaddhammopaññāyati, tividhaṃpi satthusāsanaṃ tiṭṭhati. Evaṃ vinayo tividhassasāsanassa mūlaṃ hotīti. Kathañcapariyattisaddhamme paññāyante tividhaṃpi sāsanaṃ tiṭṭhatīti. Vuccate. Tattha sāsanaṃ tiṭṭhatīti kittakaṃkālaṃ tiṭṭhatīti.

我來 譯這段巴利文： 于論義詞。"于論"即于論典。由"於此、由此"語,可知集合字亦有單余規則。"說另兩聖典"。為何彼兩聖典名為論?故說"彼等"等。"如所生起"即依自己諸緣而生起。"唯于勝義法"即"諸比丘,此二補特伽羅,諸比丘,此三補特伽羅"等,以施設言說而行的教說亦不離勝義法而行。因由勝義法差別而有補特伽羅差別故。故唯顯示勝義法。不顯示教令。"於二法中"為離格中的處格語。"凡從彼"為應離格。"凡"即凡法。"從彼"即從彼法,從經法。"如是作已"意為以此因緣。結合爲註釋中說。應連結依無餘分別方式之所應說差別的超勝性,依純法為基而行教說的殊勝性。"由此"即由無餘分別,由無過分廣教說而說。何故唯于諸天說?故說"因人不"等。其中"因人不能領受"為語法關係。"適於行"即堪能為行。"說道"即教說語相續。"隨一母頌"即隨順"善法、不善法"等一論母頌。"彼"即論。結合爲超勝殊勝。"其中"即于彼殊勝義。最初即說"以何義為論?以法超勝法殊勝義",為顯示其義而說:"因經唯依一分分別五蘊,非無餘。然至論則由無餘分別"。故說"法名"等。"然法"即說兩聖典。"雖如是"即于勝義如是觀察亦然。"最上"即於三藏中最上。何故為最上?故說"諸誹謗律"等。其中"誹謗"即呵責。輪謂執行。世間任何沙門、婆羅門、天、魔、梵不能逆轉的教令規定名為命輪。如是不能逆轉的教說規定名為法輪。其中,如"若比丘行淫法者,為波羅夷,不共住"等方式而行的教令規定名為命輪。"諸比丘,此四聖諦"等教說規定名為法輪。彼二者任何人不能破壞,不能使波羅夷比丘成非波羅夷,不能使四諦法成非諦。然而作者如提婆達多成為墮落者。波羅夷比丘不使自己清凈即成為趣惡趣者。如是於一切律學處。如是因任何人不能逆轉故,彼二者名為不退轉輪。"律為教法根本"即律住時比丘僧顯現。比丘僧顯現時三種正法顯現,三種師教住立。如是律為三種教法之根本。云何于教理正法顯現時三種教法住立?說之。其中教法住立即住立幾時?;

Pañcavassasahassāni tiṭṭhatīti porāṇaṭṭhakathāsukathayiṃsu. Micchāvādinopanavadanti vinaye cūḷavaggebhikkhunikkhandhake sace ānanda mamasāsanemātugāmo pabbajjaṃ nalabheyya. Vassasahassaṃ saddhammo tiṭṭheyya. Idāni mātugāmassa pabbajjā anuññātā gotamiyā punappunaṃ āyācanaṃ upādāya. Pañcevadāni ānanda vassasatāni saddhammoṭhassatīti vuttaṃ. Tasmā buddhasāsanaṃ pañcavassasatāni eva tiṭṭhati. Tatoparaṃ ekadivasaṃpi na tiṭṭhati. Idāni sāsanappaṭi rūpakamattaṃ hotīti. Taṃ tesaṃ micchā vacanamattaṃ. 『『Pañcevavassasatānī』』ti idaṃ pana sanniṭṭhāna vacanaṃ nahoti. Mātugāmānaṃ ādīnava dīpanamattavacanaṃ. So ca ādīnavo aṭṭhagarudhamme saṇṭhapetvā satthārā eva paṭibāhito. Puna 『『vassasahassa』』nti idamevasanniṭṭhāna vacanaṃ jātanti. Etthapikecivadanti vassasahassameva sāsanaṃ tiṭṭhati, tatoparaṃ ekadivasa mattaṃpi na tiṭṭhati, antaradhāyati. Tadā sīmāyopi asīmā honti. Pacchātāsu upasampāditāpi anupasampannā honti. Idāni sāsanappaṭi rūpakamattaṃ hotīti. Idaṃpi tesaṃ atthañcakāraṇañca adisvā ajānitvā vuttattā micchā vacanamattaṃ hoti. Ayaṃ panettha attho. 『『Vassasahassaṃ saddhammo tiṭṭheyyā』』ti vassasahassameva saddhammo aparihāyamāno tiṭṭheyya. Tatoparaṃ pana na tiṭṭheyya, anukkamena parihāyamāno gaccheyyāti. Kathaṃ pana aparihāyamāno tiṭṭhati, kathañca parihāyamāno gacchatīti. Vuccate. Pañcasaṅghā veditabbā. Yesu saṅghe susaddhammo tiṭṭhati. Katame pañca. Khīṇāsavasaṅgho, anāgāmisaṅgho, sakadāgāmisaṅgho, sotāpannasaṅgho, puthujjanakalyāṇakasaṅgho,ti. Tattha, vassasahassabbhantare sabbepañcasaṅghā paññāyanti. Evaṃ vassasahassaṃ saddhammo aparihāyamāno tiṭṭhati. Tatoparaṃ khīṇāsavasaṅgho na paññāyati. Sesāni cattārivassasahassāni anukkamena sesānaṃ catunnaṃ saṅghānaṃ khettāni jātāni. Evaṃ tatoparaṃ parihāyamāno gacchatīti ayamettha attho. Kāraṇaṃ vuccate. 『『Saddhammo tiṭṭheyyā』』ti ettha tividho saddhammo 『pariyattisaddhammo, paṭipattisaddhammo, paṭivedhasaddhammo,ti. So eva tividhaṃ sāsananti ca vuccati. Tattha, pariyatti saddhammo nāma sāṭṭhakathānitīṇipiṭakāni. Soca etarahi paripuṇṇo tiṭṭhati. Kathaṃ pariyatti sāsanaṃ paṭirūpakamattaṃ bhaveyya. Bhikkhū ca pariyattikammikā aneka satasahassamattā paññāyanti. Kathañcidaṃ sāsanaṃ tatoparaṃ ekadivasaṃpi na tiṭṭheyya. Te ca bhikkhū sīlappaṭipattiyaṃ ṭhitā aneka satasahassamattā etarahi sandhissanti. Kathañca paṭipatti sāsanaṃ tatoparaṃ na tiṭṭheyya. Pariyattiyāca paṭipattiyāca tiṭṭhamānāyapaṭivedhasaddhammopi na tiṭṭhatīti na vattabbo. Yathāhi-eko dhanaseṭṭhi nāma atthi. So puttadhītu paramparānaṃ atthāya mahantāratananidhayo bhūmiyaṃ bahūsuṭṭhānesu nidahitvā ṭhapitā honti. Potthakesu ca tesaṃ pavattiṃ paripuṇṇaṃ likhitvā ṭhapeti. Tattha nimīsu ca potthakesu ca akkharesu ca dharantesu tenidhayo nassanti antaradhāyantīti na vattabbāyeva. Evamidaṃ sāsanaṃ daṭṭhabbaṃ. Tatthahi nidhīnaṃnidhānabhūmisadisaṃ tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ, dhanaratanasadisāni dhammaratanāni. Yathā ca seṭṭhivaṃsejāto balasampanno puriso potthakaṃ passitvā suṭṭhu khaṇanto tāniratanāni labhissatiyeva.

我來翻譯這段巴利文： 古註釋中說住立五千年。邪說者則說,于律小品比丘尼犍度中:"阿難,若於我教法中婦女不得出家,正法當住千年。今因瞿曇彌再三請求而允許婦女出家。阿難,今正法唯住五百年。"故佛教僅住五百年。此後一日亦不住。今唯有教法相似物。彼為彼等空言。"唯五百年"此非決定語。唯為顯示婦女過患之語。彼過患已為師立八重法而遮。再"千年"此即成為決定語。此中有人說:教法唯住千年,此後一日許亦不住,滅沒。爾時界亦成非界。後於彼等受具者亦成未受具。今唯有教法相似物。此亦因彼等不見義與因而說故唯為空言。此中此為義:"正法當住千年"即正法唯千年無衰減而住。此後則不住,漸次衰減而去。云何無衰減而住,云何衰減而去?說之。應知五僧,于彼等僧中妙正法住。何等五?漏盡僧、不還僧、一來僧、預流僧、善凡夫僧。其中,于千年內五僧皆顯現。如是千年正法無衰減而住。此後漏盡僧不顯現。其餘四千年次第成為其餘四僧之田。如是此後衰減而去,此中此為義。說因。于"正法當住"中三種正法:"教理正法、行道正法、證悟正法"。彼即說為三種教法。其中,教理正法即具註釋三藏。且彼今圓滿而住。云何教理教法僅為相似物?且比丘修學教理者顯現數十萬。云何此教法此後一日亦不住?且彼等比丘住于戒行者今將續有數十萬。云何行道教法此後不住?教理與行道住時,不可說證悟正法亦不住。如有一富長者。彼為子孫世代利益,于地多處埋藏大寶藏。且於書冊完整書寫彼等行相而置。其中於標記與書冊與文字存續時,不可說彼等寶藏滅沒隱沒。如是應見此教法。其中三藏佛語如寶藏埋藏地,法寶如財寶。如生長者族具力者見書冊善掘必得彼等寶。

Evamidhapi balasampanno bhikkhu desanādhammaṃ sutvā suṭṭhu paṭipajjanto tānidhammaratanāni labhissatiyeva. Labhamāne ca sati, kathaṃ tānidhammaratanāni antarahitāni. Sīmānañca pavattivānivatti vā āṇācakkasseva visayo hoti. Na dhammacakkassa. Yañca vuttaṃ-pañcevavassasatānisaddhammo ṭhassatīti ca, - vassasahassaṃ saddhammo tiṭṭheyyāti ca. Idañca vacanaṃ dhammacakkameva hoti, na āṇācakkaṃ. Baddhasīmāyo ca nivattamānā dvīhi kāraṇehi nivattanti antaradhāyanti. Āṇācakkabhūtāya kammavācāya samūhananena vā, sāsanassa vā antaradhānena. Tattha vassasahassapariyante kammavācāya samūhananañca natthi. Sāsanantaradhānañca nāma anāgate dhātuparinibbānena paricchinnaṃ hoti. Dhātuparinibbānehi jāte sabbaṃ āṇācakkaṃ vigataṃ hoti, antaradhāyati. Dhammacakkaṃ pana devalokesu yāvānāgatabuddhakālāpi pavattissatiyeva āḷavakapucchāgāthāyo viya. Apicayo vo ānanda mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto. So vo mamaccayena satthā-ti vuttaṃ. Socati piṭakabhūto dhammavinayo satthā etarahi tividhaṃpi sāsanaṃ lokassa dīpento pakāsento tiṭṭhati. Yatobuddhabhāsikānaṃ devamanussānaṃ nānā bāhirakehi janehi asādhāraṇo mahanto ñāṇāloko etarahi vijjotamāno pavattati. Tehi sabbaññutaññāṇena desitāni etarahidharamānāni caturāsīti dhammakkhandha sahassāni sutvā anamataggesaṃsāre anantāsu lokadhātūsu sabbaṃlokattayappavattiñca, sabbaṃdhammappavattiñca, sabbaññutaññāṇānugatikena sutamayaññāṇena jānanti. Āyatiñca saggatthāya ca maggaphalanibbānatthāya ca nānāpuññakiriyavatthūni ārabhanti, pabbajanti. Pariyattiṃ pariyāpuṇanti. Paṭipattiṃ pūrenti. Bhāvanaṃbhāventi. Idaṃ sabbaṃ sāsanappaṭirūpakamattaṃna hoti. Ekanta sāsanaṃ hoti. Kasmā, yathā dhammaṃ yathā vinayaṃ paṭipajjanato. Imāya ca paṭipattiyā āyatiṃ saggamaggaphala nibbānappaṭilābhāya saṃvattanikattāti. Ettāvatā sabbaṃ micchāvādīnaṃ micchāvacanaṃ vidhamitaṃviddhaṃsitaṃ hotīti.

Paṇāmagāthāvaṇṇanā.

我來翻譯這段巴利文： 如是於此具力比丘聞教法而善修行必得彼等法寶。有得時,云何彼等法寶隱沒?界的施設與撤銷唯屬命輪範圍。非法輪。所說"正法唯住五百年"及"正法當住千年"。此語唯為法輪,非命輪。系界撤銷時因二因而撤銷隱沒。由命輪性羯磨文的廢除,或由教法的隱沒。其中千年終時無羯磨文廢除。所謂教法隱沒于未來由舍利般涅槃而限定。舍利般涅槃生起時一切命輪消失,隱沒。然法輪于天界乃至未來佛時亦將運轉,如阿拉瓦迦問偈。複次說:"阿難,我所說示施設之法與律,彼於我滅后為汝等師。"且彼藏性法律為師,今顯示宣說三種教法於世間而住。由此佛語諸天人不共外道之大智光今照耀而轉。彼等聞今存續由一切智智所說八萬四千法蘊,由隨一切智智聞所成智知無始輪迴中無邊世界中一切三界轉起及一切法轉起。且為未來天界及道果涅槃而起作諸福業事,出家。學習教理。圓滿行道。修習禪修。此一切非唯教法相似物。實為真實教法。何故?因如法如律而行故。且此行道能引導獲得未來天界、道果、涅槃故。如是一切邪說者邪語已破已毀。 禮敬偈釋畢。;

1. Dutīyagāthāvaṇṇanāyaṃ. 『『Ādigāthāyā』』ti pathamagāthāvākyena. 『『Taṃ taṃ payojanasahite』』ti tenatenapayojanena sahite. 『『Pañca atthe』』ti pañcapiṇḍatthe. 『『Teabhidhammatthe』』ti abhidhammatthapade dīpite teabhidhammatthe. 『『Tatthā』』ti tissaṃ dutīyagāthāyaṃ. 『『Natu vutta』』nti napanapakaraṇaṃpi pubbevuttaṃ hoti. Abhidhammatthā kutopubbevuttā hontīti yojanā. Evaṃtīsu atthavikappesu pathamassa kālavirodhaṃ dassetvā idāni dutīya tatīyānaṃ saddatovirodhaṃ vattuṃ 『『nacā』』tiādimāha. Tattha 『『ādimhi yevā』』ti etena yadākadāci paccāmasanaṃ appadhānanti dasseti. 『『Appadhānapadānī』』ti abhidhammatthasaṅgahanti imasmiṃ ekasmiṃ samāsapade purimāni visesana padāni. Tattha sabbathāpi vuttāti yojite sati, tasmiṃ abhidhammatthasaṅgahappakaraṇe tasmiṃ abhidhammattha padevā sabbathā mayā vuttāti attho hoti. So na yujjati. Tasmiṃ abhidhamme buddhena bhagavatā sabbathā vuttāti attho yujjati. Appadhānapadaṃ paccāmasatīti dosopana āpajjateva. Tenāha 『『evañhisatī』』tiādiṃ. Tattha, 『『evañhisatī』』ti aṭṭhasāliniyaṃ viya idha abhidhammatthasaṅgahapadaṃ paccāmasante sati. Hisaddo phala vākyajotako. Laddhaguṇajotakotipi yujjati. 『『Paṭikkhittā hoti』』 tasmiṃ abhidhammatthasaṅgahapade mayā sabbathā vuttāti atthassa sambhavato. Na kevalaṃ so eva doso āpajjati. Aparopidoso atthīti dassetuṃ 『『sāhī』』tiādimāha. Dhātukathāyaṃ vuttenasaṅgahāsaṅgahādippakārenātiyojanā.

我來翻譯這段巴利文： 于第二偈釋中。"以首偈"即以第一偈語。"與彼彼義利相應"即與彼彼義利相應。"五義"即五總義。"彼等論義"即于論義詞中所顯示彼等論義。"其中"即于彼第二偈中。"非先說"即非先說論典。論義如何為先說?為語法關係。如是於三種義釋中顯示第一時違后,今為說第二第三從語違,故說"且非"等。其中"唯于初"由此顯示隨時隨處攝取為非主要。"非主要詞"即"論義攝"於此一複合詞中前面諸限定詞。其中完全說已時,若結合則義為:于彼論義攝論典、于彼論義詞中皆為我說,此不適合。于彼論中為佛世尊完全說,此義適合。攝取非主要詞則有過失。故說"如是"等。其中"如是"即如勝義釋中,此中攝取論義攝詞時。希聲顯示果語。適合為顯示已得功德。"被拒"因於彼論義攝詞"為我完全說"義可能故。非唯彼過失生起。有另一過失,為顯示故說"彼"等。結合爲以界論中所說攝非攝等方式。

1. Paramatthapadavaṇṇanāyaṃ. Visesanapadaṃ nāma katthaci bhūtakathanatthāyavā payujjati kaṇhokāko, setobako,ti. Katthaci aññanivattanatthāya vā payujjati nīlopaṭo, nīlaṃpuppha, nti. Idha pana añña nivattanatthāyāti dassetuṃ 『『duvidhānihisaccānī』』tiādimāha. Paññāpīyatītipaññatti. Paññāpanañca nāma samaggānaṃ janānaṃ vohārena ca sampaṭicchanena cāti dvīhi aṅgehi sijjhatīti āha 『『tecamahājanā』』tiādiṃ. 『『Tasmāte sammuti saccanti vuccantī』』ti sambandho. 『『Sammatattā』』ti voharitattāceva sampaṭicchitattā ca. 『『Vacīsaccaviratisaccāna』』nti ettha vacīsaccaṃ nāma musāvādarahitaṃ saccavacanaṃ. Viratisaccaṃ nāma sammāvācāvirati. Sāhi musāvādādīhi vacīduccaritehi viramaṇamattena vacīsaccanti vuccati. 『『Vatthubhūtattā』』ti adhiṭṭhānabhūtattā. Sammutisaccanti vuccanti, sammatattā sammuti ca, sā saccānaṃ vatthubhūtattā saccañcāti katvā. Sammutiyā siddhaṃ saccaṃ sammutisaccantipi yujjati. 『『Sammāpaṭipajjantā』』ti pāṇo nahantabbo, sabbesattā averā hontūtiādinā sammāpaṭipajjantā. 『『Sabbalokiyasampattiyo』』ti dānasīlādīnaṃ puññakiriyavatthūnaṃ phalavipākabhūtā sabbalokiyasampattiyo. Sabbe 『『bodhisambhāradhamme』』ti dānapāramisīlapāramiādikepāramidhamme. 『『Ārādhentī』』ti sampādenti. 『『Micchāpaṭipajjantā』』ti duccarita durājīvamicchājīvādīnaṃ vasena micchāpaṭipajjantā. 『『Evaṃ mahantaṃ sammuti sacca』』nti etena ahaṃ paramattha saccamevagaṇhāmīti sammuti saccaṃ nabhinditabbaṃ. Bhindantohi sabbasampattīhi paribāhiro assāti dasseti. Kathañca taṃ bhindatīti. Satto nāma natthi. Sattassa bhavatosaṅkanti nāma natthi. Bhavanibbattakaṃ kusalākusalakammaṃ nāma natthīti gaṇhanto ucchedadiṭṭhiyaṃ tiṭṭhati. Sabbasampattīhi paribāhiro hoti. Apāya pūrako bhavatīti. 『『Vijjamānantveva gaṇhāpetī』』ti saññā cittadiṭṭhi vipallāsānaṃ vatthubhāvena gaṇhāpeti. Tenāha 『『sakkāyadiṭṭhī』』tiādiṃ. 『『Evaṃ viparītañhi sammutisacca』』nti etenasammuti saccamevadaḷhaṃ gahetvā paramattha saccaṃ nabhinditabbaṃ. Bhindantohi tāhi diṭṭhīhi namuccati. Kathañca taṃ bhindati. Khandhe vā khandhamuttakevā attajīve gahetvā teca attajīvā parammaraṇā ucchijjantīti gaṇhanto ucchedadiṭṭhiyaṃ tiṭṭhati. Te ca attajīvā bhavābhavesusassatā hutvā bhavatobhavaṃ saṃsaranti sandhāvantīti gaṇhantosassatadiṭṭhiyaṃ tiṭṭhati. 『『Navisaṃvādentī』』ti viparītaṃ nāpādenti. 『『Taṃ panā』』ti sabhāvasaccaṃ pana. Anubhavanabhedamattaṃ upādāyeva vedanā sukhāti vuttā. Sabbākārato sukhabhūtattā vedanā sukhāti vuttā nahoti. 『『Sabbāpivedanā dukkhā evā』』ti padhānattho. Tattha anubhavanabhedo tividho. Sātato vā anubhavanaṃ, assātato vā, majjhattato vā. 『『Dukkhā evā』』ti bhayaṭṭhena dukkhā eva. Bhayaṭṭhenāti ca saṃsāra bhayadassīhibhāyitabbaṭṭhena. Sukho vipāko yesaṃ te sukhavipākā. Tebhūmakakusalā. 『『Kusalasammatā』』ti etena sabhāvasaccepi etevohārā lokasammuti nissitāti dīpeti. 『『Sāsavatā』』ti āsavehi sahitabhāvo. 『『Saṃkilesi katā』』ti saṃkilesa dhammehi saṃyuttabhāvo. Oghehi ca yogehi ca upādānehi ca pattabbabhāvo 『『oghanīyayoganīya upādānīyatā』』. Adhikā attā ajjhattā. Bahiddhārukkherūpadhammārukkhassa attānāma sāraṭṭhena.

我來 譯這段巴利文： 于勝義詞釋中。限定詞或為說明實事而用,如"黑烏鴉、白鶴"。或為遮遣他義而用,如"藍衣、藍花"。此中為顯示遮遣他義故說"二種諦"等。施設即被施設。所謂施設以大眾言說與認可二支而成就,故說"且彼等大眾"等。結合爲"故彼等說為世俗諦"。"因認可"即因言說及認可。"語真實與離真實"中語真實即離虛妄語之真實語。離真實即正語離。彼由唯離虛妄語等語惡行故說為語真實。"因為事物"即因為所依。說為世俗諦,因認可故為世俗,且彼為諸諦事物故為諦。由世俗成就的諦亦適合為世俗諦。"正確行"即以"不應殺生、愿一切眾生無怨"等而正確行。"一切世間成就"即佈施、持戒等諸福業事之果報所成一切世間成就。一切"菩提資糧法"即佈施波羅蜜、持戒波羅蜜等波羅蜜法。"成就"即圓滿。"邪行"即依惡行、邪命、邪活命等而邪行。"如是大世俗諦"由此顯示不應破壞世俗諦說"我唯取勝義諦"。破壞者即離一切成就。云何破壞彼?取"無所謂眾生。有眾生之有轉無。無所謂能生有的善不善業"而住斷見。離一切成就。成為充滿惡趣者。"令取實有"即令取為想、心、見顛倒的對象。故說"有身見"等。"如是相反世俗諦"由此顯示不應堅取世俗諦而破壞勝義諦。破壞者不脫離彼等見。云何破壞彼?取蘊或蘊外我命,而彼等我命死後斷滅,住斷見。取彼等我命于諸有中常恒而從有至有輪迴流轉,住常見。"不相違"即不成相反。"然彼"即自性諦。唯依領受差別說受為樂。非從一切行相為樂性故說受為樂。"一切受唯苦"為主要義。其中領受差別三種。或樂受領受,或苦受領受,或不苦不樂受領受。"唯苦"即以怖畏義為苦。怖畏義即以見輪迴怖畏者應怖畏義。善果報即彼等果報為樂者。三界善。"認為善"由此顯示于自性諦亦此等言說依世間認可。"有漏性"即與諸漏俱有性。"被雜染"即與雜染法相應性。應被暴流、軛、取所得性為"暴流性、軛性、取性"。勝我為內我。外法樹之我以堅實義為樹之我。;;

Sākhāyaṃ rūpadhammā sākhāya attānāma sāraṭṭhena. Sattasantānapariyāpannā pana rūpārūpadhammā taṇhāpariggaha daḷhaṭṭhena tato bahiddhā attato adhikā attāti atthena ajjhattāti lokasammuti hoti. Tenāha 『『ajjhattatikañcā』』tiādiṃ. Dukkhanirodha maggabhāvo ca, iti idaṃ catukkaṃ ariyasaccaṃ nāmāti yojanā. 『『Idamevā』』ti idaṃ catukkameva. 『『Acalamāna』』nti etena ariyasaddassa atthaṃ dīpeti. Tebhūmaka dhammānaṃ sukhatā nāma calā hoti. Kasmā, anicca dhammattā. Te dhammesukhāti gahetvā attano ajjhattaṅgaṃ karontā acireneva dukkhaṃ pāpuṇanti. Te dhamme dukkhāti ñatvā tehivimuttā puna dukkhaṃ pāpuṇantīti natthi. Esanayo sesaariyasaccesu . 『『Tesū』』tiādimhi duvidhānihi saccānīti vuttesu dvīsu saccesu. 『『Tena vutta』』ntiādi laddhaguṇavacanaṃ. 『『Yo vinā aññāpadesenā』』ti ettha aññāpadeso nāma aṭṭhadhamma samodhānaṃ nissāya ghaṭasaṇṭhānaṃ paññāyati, paṭasaṇṭhānaṃ paññāyati, taṃ saṇṭhānaṃ attano sabhāvena vinā aññāpadesena siddhaṃ hoti. Yāpanacintana kiriyā nāma atthi. Yaṃ cittanti vuccati. Sā aññāpadesena siddhā na hoti. Attano sabhāvenevasiddhā. Esanayo phusanakiriyā, vedayitakiriyā, dīsūti. Imamatthaṃ dassetuṃ 『『yovinā aññāpadesenā』』tiādimāha. 『『Cittenaparikappetvā』』ti manoviññāṇa cittena avijjamānaṃ saṇṭhānaṃ vijjamānaṃ katvā. 『『Saviggahaṃ katvā』』ti sarīraṃ katvā. Vatthu dabbasahitaṃ katvāti vuttaṃ hoti. 『『Cittamayocittanimmito』』ti supinante diṭṭharūpāni viya cittenapakato cittena nimmito. Kasmā sabhāvasiddho paramattho nāmāti āha 『『sohī』』tiādiṃ. 『『Santī』』ti etena asadhātu vasena atthoti siddhaṃ vuttaṃ. Saddābuddhīhi araṇīyato upagantabbato atthotipivadanti. 『『Itarato』』ti parikappasiddhato. 『『Paramo』』ti adhiko. Tenāha 『『ukkaṃsagato』』ti. Etena paramasaddassa adhikatthaṃ vadati. Idāni tassa uttamatthaṃ dassetuṃ 『『apicā』』tiādivuttaṃ. Tattha, imasmiṃ buddhasāsane pañcasāsana kiccāni mahantāni abhiññeyyānaṃ dhammānaṃ abhijānanaṃ. Pariññeyyānaṃ parijānanaṃ. Pahātabbānaṃ pahānaṃ. Sacchi kātabbānaṃ sacchikaraṇaṃ. Bhāvetabbānaṃ bhāvanāti. Tattha sabbepi paramattha dhammā abhiññeyyā nāma. Dukkha saccadhammā pariññeyyā nāma. Samudaya saccadhammā pahātabbā nāma. Sāmaññapphalāni ca nibbānañca sacchikātabbā nāma. Maggasaccadhammā bhāvetabbā nāma. Tesu dhammesu tesaṃ kiccānaṃ siddhiyā imasmiṃ sāsane sāsanakiccaṃ siddhaṃ hoti. Niṭṭhānaṃ gacchati. Te ca dhammā eva rūpānaṃ sāsana kiccānaṃ avirādhakattā avisaṃvādakattā uttamaṭṭhena paramatthā nāma hontīti imamatthaṃ dassetuṃ 『『apicā』』tiādimāha. Tattha 『『ye』』tiyejanā. 『『Aya』』nti ayaṃ dhammo. 『『Tassā』』ti tassaabhiññeyyassa, tassapariññeyyassa, tassapahātabbassa, tassasacchikā tabbassa tassabhāvetabbassāti sambandho. Paramatthavaṇṇanā niṭṭhitā.

我來 譯這段巴利文： 枝中色法以堅實義為枝之我。但屬於有情相續的色無色法,以執著為堅固義,從彼外以我為勝我義,為內我為世間認可。故說"內三"等。苦滅道性,如是此四為聖諦,為語法關係。"唯此"即唯此四。"不動"由此顯示聖字義。三界法之樂性為動。何故?因無常法故。取彼等法為樂而作自己內分者不久即得苦。知彼等法為苦而解脫彼等者無再得苦。此理于余聖諦亦然。"于彼等"等中於所說二種諦中。"故說"等為得功德語。"無需他指示"中,所謂他指示即依八法和合而現瓶形狀,現布形狀,彼形狀離自性而依他指示成就。但有所謂思維作用,說為心,彼不依他指示成就。唯依自性成就。此理于觸作用、受作用等。為顯示此義故說"無需他指示"等。"以心假設"即以意識心使非實有形狀成為實有。"作有身體"即作有身。即說為作有事物。"心所作心所化"即如夢中所見色為心所作心所化。何故名為自性成就勝義?故說"彼"等。"有"由此說明依有根義成就。或說由語音所知、所趣近故為義。"從他"即從假設成就。"勝"即殊勝。故說"至最上"。由此說勝字為殊勝義。今為顯示彼最上義故說"複次"等。其中,於此佛教有五教事為大:證知應證知諸法。遍知應遍知諸法。斷除應斷除諸法。作證應作證諸法。修習應修習諸法。其中一切勝義法名為應證知。苦諦法名為應遍知。集諦法名為應斷除。沙門果及涅槃名為應作證。道諦法名為應修習。于彼等法中彼等作用成就時於此教中教事成就。達到完成。且彼等法因不違逆諸大教事、不相違故,以最上義名為勝義,為顯示此義故說"複次"等。其中"凡"即凡諸人。"此"即此法。"彼"即結合爲彼應證知、彼應遍知、彼應斷除、彼應作證、彼應修習。勝義釋畢。

『『Taṃ nasundara』』nti byañjanato nasundaraṃ. Nakevalaṃ byañjanatoyeva nasundaraṃ, atthatopi nasundarameva. Catusacca dhammāhi paccekabuddhaññāṇassapi gocarā honti. Pañcañeyya dhammā pana sabbaññutaññāṇasseva. Tattha catusacca dhammā nāma paramattha dhammā eva. Pañcañeyyadhammā pana sabba paññattiyā saha sabbaparamattha dhammā. Sabbaññubuddhānaṃ catusaccābhi sambodho dhamma paññattiyā saha sijjhati. Paccekabuddhānaṃ catusacca sambodho dhammapaññattiyā saha nasijjhati. Tasmā te sayaṃ paṭividdhaṃ catusacca dhammaṃ nāma paññattiṃ nīharitvā paresaṃ desetuṃ na sakkonti. Tesaṃ catusaccasambodho mūgassa supinadassanaṃ viya hotīti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Tasmā paññattiyā saha pañca ñeyya dhammā eva sabbaññutaññāṇassa gocarāti sakkāvattunti.

Paramatthapadavaṇṇanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： "彼不善"即文句不善。非唯文句不善,義理亦不善。因四諦法亦為各別覺者智所緣。然五所知法唯為一切智智所緣。其中所謂四諦法即唯勝義法。然五所知法即一切施設及一切勝義法。諸正等覺者證悟四諦與法施設俱成就。諸各別覺者證悟四諦與法施設不俱成就。故彼等不能除去名言施設而為他人說示自己所證四諦法。註釋中說彼等證悟四諦如啞者見夢。故可說與施設俱的五所知法唯為一切智智所緣。 勝義詞釋畢。

1. Cittavacanatthe. Nahi sā ārammaṇenavinā labbhati. Cintetīti vutte kiṃ cinteti, ārammaṇaṃ cintetīti evaṃ ārammaṇabhūtena kammapadena vinā asambhavato. Tasmā idha cintanāti daṭṭhabbā, tasmā assa nāmaṃ siddhanti daṭṭhabbanti sambandho. Sutamayaññāṇaṃ, cintāmayaññāṇa, nti ettha ārammaṇassa bhūtasabhāva cintāpi atthi, sāpaññāevāti taṃ nivattetuṃ 『『ārammaṇa…pe… ṇūpaladdhiyevā』』ti vuttaṃ. Cittaṃ, mano, mānasaṃ, viññāṇa, nti sabbaṃ cittassa nāmaṃ. Ārammaṇa paccayappaṭibaddhaṃ hoti. Na aññapaccayappaṭibaddhaṃ. Na ca aññapaccayena laddhaṃ nāmaṃ. Evarūpassa ārammaṇa vijānana saṅkhātassa atthantarassabodhakaṃ nahotīti dassetuṃ 『『santesu cā』』tiādivuttaṃ. 『『Etenā』』ti idaṃ kattuno kiriyāsādhane atissayūpakārakaṃ karaṇa sādhanaṃ vadatīti dassetuṃ 『『tañhī』』tiādivuttaṃ. 『『Cintanamatta』』nti ettha mattasaddo visesanivatti atthoti, tena nivattitaṃ atthaṃ dasseti 『『sabbepihī』』tiādinā. 『『Viggaho vā』』ti sarīraṃ vā. Paccayena āyattā paccayāyattā. 『『Āyattā』』ti sambandhā. Vattanaṃ vutti. Uppajjanaṃ vā ṭhiti vā. Paccayāyattā vutti etesanti 『『paccayāyatta vuttino』』. 『『Thāmenā』』tiādi aññamaññavevacanāni. 『『Ekaṃ bhāvasādhanameva padhānato labbhatī』』ti idaṃ dhammānaṃ taṃ taṃ kiriyā mattabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Kiriyāmattabhūtāpi pana te dhammāsayaṃ nānāpaccayā vatthāyaṃ ṭhitā vā honti nānāpaccayuppannāvatthāyaṃ ṭhitā vā. Tasmā paramattha padesupi yathārahaṃ tadaññasādhanānaṃ paṭilābho avārito hoti. Itarathā hetu paccayo, ārammaṇa paccayo, sahajātapaccayo, nissayapaccayotiādīsu kathaṃ bhāvasādhanaṃ yuttaṃ siyāti. 『『Padhānato』』ti mukhyato. 『『Abhedassa cintanassabhedakaraṇa』』nti idaṃ cintetīti cittantikataṃ kattusādhanaṃ sandhāya vuttaṃ. 『『Silāputtakassā』』ti bhesajjamūlānaṃ pisanasilāpotakassa. Tassa sarīraṃ nāma visuṃ aṅgaṃ natthi. Abhinnaṃpi bhinnaṃ katvā vuccati 『『silāputtakasarīra』』nti. Idaṃ abhedassabhedakaraṇaṃ nāma abhūtarūpaṃ hoti. Payojane sati vattabbaṃ, asati na vattabbanti āha 『『tathākaraṇañcā』』tiādiṃ. Tattha 『『paraparikappitassā』』ti parehi aññatitthā cariyehi paricintitassa. 『『Satihi…pe… kappanāyā』』ti sace attā atthi, attā cinteti, tasmā attā cittonāmātiādi vattabbaṃ. Na vattabbaṃ cintetīti cittanti, cittassa kiriyāmattattā. Na pana attādiko kattā nāma atthi. Tasmā kiriyā mattameva kattāraṃ katvā 『『cintetīti citta』』nti vuttaṃ. Tena viññāyatiloke attādikokattā nāma natthīti. Idaṃ abhedassabheda parikappanāya payojananti vuttaṃ hoti. 『『Attappadhāno』』ti kiriyāsādhane bahūnaṃkārakānaṃ majjhe sayaṃpadhāno sayaṃjeṭṭhako hutvā. 『『Taṃkattubhāva』』nti lokesiddhaṃ kattubhāvaṃ. 『『Puna karaṇabhāva』』nti puna loke siddhaṃ karaṇabhāvaṃ. Evaṃ cittassa vacanatthaṃ dassetvā idāni tassa abhidhānatthaṃ dassento 『『apicetthā』』tiādimāha. Yathayidaṃ ye ime tiracchānagatā pāṇā cittāvicittā. Evaṃ cittaṃ vicittaṃ yaṃ aññaṃ atthi, taṃ aññaṃ ekanikāyaṃpi nasamanupassāmī-ti yojanā. 『『Nikāya』』nti sattajātisamū haṃ .『『Nissakke karaṇavacana』』nti vibhattāpādānatthe karaṇavacanaṃ. Etena tato caraṇato cittatoti atthaṃ vadati. Gāthāyaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 於心詞義中。彼實不離所緣而得。說"思"時,思何?思所緣,如是不離所緣性業詞而不可能。故此中應見為思維,故應見其名成就,為語法關係。聞所成智、思所成智中,亦有所緣實性思維,彼亦為慧,為遮遣彼故說"所緣...乃至...了知"。心、意、意處、識,皆為心名。系屬所緣緣。非系屬余緣。非由余緣所得名。為顯示不能表示如是所緣了別所說別義故說"于諸"等。"由此"為顯示此說能作者作用成就中最勝助益之具格故說"彼實"等。"唯思維"中唯字義為遮別,由彼顯示所遮義以"一切"等。"身體"即身。依緣系屬為依緣系屬。"系屬"即關係。轉起為活動。或生起或住。依緣系屬活動為彼等者為"依緣系屬活動者"。"以力"等為互相同義詞。"唯一狀態語主要可得"此依諸法彼彼唯作用性而說。然彼等唯作用性法或住于種種緣自體位或住于種種緣生體位。故於勝義詞中亦不障礙隨宜得彼余語。否則于因緣、所緣緣、俱生緣、依止緣等中如何適合狀態語?主要即首要。"無差別思維作差別"此依所說"思故為心"作者語而說。"石子"即研藥根石子。彼之身體名無別支分。不分亦作分而說"石子身"。此無差別作差別名為非實。有必要時應說,無則不應說,故說"如是作"等。其中"他假設"即為他外道所思。"實有...乃至...假設"即若有我,我思,故我名為心等應說。不應說思故為心,因心唯作用故。然無所謂我等作者。故作唯作用為作者說"思故為心"。由此了知世間無所謂我等作者。此說為無差別差別假設之必要。"以我為主"即于作用語中諸多作者中自為主自為長。"彼作者性"即世間成就作者性。"再具格性"即再世間成就具格性。如是顯示心之語詞義已,今為顯示其增上義故說"複次此中"等。結合爲:如此凡此等畜生有情有雜色心。如是有其他有雜色心一類亦不見。"類"即有情種類群。"離格具格語"即分格義中具格語。由此說從彼行為心義。于偈中。;

『『Taṃ taṃ sabhāvo』』ti vijānanaphusanādiko sabhāvo, aggissauṇhoviya. 『『Kiccasampattiyoraso』』ti tena tena dhammena karaṇakiccañca, taṃ kiccaṃ katvā laddho sampattiguṇo ca. Aggissa vatthumhi paripācanakiccaṃ viya, obhāsanaguṇoviya ca. 『『Gayhākāro』』ti ñāṇena gahetabbo tassa tassa dhammassa dhajabhūto ākāro. Sampatti rasoyeva vuccati. 『『Phalaṃvāpī』』ti kāriyapphalaṃ vāpi, aggissa dhūmoviya. 『『Āsannakāraṇa』』nti attano anantare phalanibbattakaṃ kāraṇaṃ, aggissa aggikāraka puriso viya. 『『Ala』』nti samatthā. 『『Vibuddhino』』ti visesabuddhi sampannassa paṇḍitassa. 『『Pubbaṅgamarasa』』nti ārammaṇaggahaṇe padhānarasa kiccaṃ. 『『Sandhāna paccupaṭṭhāna』』nti nirantarappavattākārapaccupaṭṭhānaṃ. 『『Nāma rūpapadaṭṭhāna』』nti phassādināmañca vatthu rūpañcacittassapadaṭṭhānaṃ.

Cittavaṇṇanā niṭṭhitā.

1. 『『Cetasi bhava』』nti cittasmiṃ pātubhūtaṃ. 『『Etena siddhā hontī』』ti sambandho. 『『Sā eva phassādīnaṃ jāti. Yācittassajarā, sā eva phassādīnaṃjarā』』tiādinā yojetabbaṃ. 『『Ekavaṇṭūpani bandhānī』』ti ekena vaṇṭadaṇḍakena upanibandhāni. 『『Ekajātiyādi upanibandhā』』ti ekajātikathā divasena upanibandhā. 『『Ce』』ti cevadeyya. 『『Nā』』ti na vattabbaṃ. Gāthāyaṃ. 『『Dhammā』』ti nāmakkhandha dhammā. 『『Manasā evā』』ti kattubhūtena manena eva. 『『Pakatā』』ti pavattitā. 『『Nimmitā』』ti nipphāditā. 『『Cittakiriyā bhūtā evā』』ti ārammaṇaṃ vijānantaṃ cittaṃ phusanākāraṃ janetvāva vijānāti. So phusanākāro phassoti vuccati. Avasesā pana sabbepi cetasikadhammā phassaṃ paṭicca uppajjanti. Phasso hetu phasso paccayo vedanākkhandhassa upādāya. Saññākkhandhassa. Saṅkhārakkhandhassa upādāyāti hi vuttaṃ. Evaṃ santepi cittamūlakattā cittanissitattā ca tepidhammā cittakiri yābhūtā eva hontīti. 『『Etenā』』ti etenagāthāpadena. Vibhāvaniyaṃ pana ekālambaṇatā mattena vibhāveti. Paripuṇṇāni ce tasikaṅgāni upari therena sayameva vakkhamānattāti adhippāyo. Idha pana padatthavibhāvanaṭṭhānattā paripuṇṇehi aṅgehi vibhāvetuṃ vaṭṭatīti āha 『『taṃ nasundara』』nti. 『『Vatthumhī』』ti paṭakoṭṭhakādimhi. 『『Nānācittakammānī』』ti hatthi assarūpādīni. Vijānanamattaṃ cittaṃ, kusalanti vā akusalanti vā vattabbaṃ natthi. Nānācetasike hi yuttattā eva tathā vattabbaṃ hoti. Vuttaṃhetaṃ bhagavatā. Pabhassaramidaṃ bhikkhave cittaṃ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhanti. Tenāha 『『udakaṃ viyacitta』』ntiādiṃ.

Cetasikavaṇṇanā niṭṭhitā.

我來 譯這段巴利文： "彼彼自性"即了別、觸等自性，如火之熱。"作用成就味"即由彼彼法所作作用,及作彼作用而得成就功德。如火於事物中熟練作用,及光明功德。"所取相"即應以智所取彼彼法之旗相。唯說成就味。"或果"即作用果,如火之煙。"近因"即于自無間生果之因,如火之造火人。"能"即能夠。"具慧"即具殊勝智慧之賢者。"前導味"即取所緣中主要味作用。"相續現起"即相續轉起相現起。"名色足處"即觸等名及所依色為心之足處。 心釋畢。 "心中有"即於心中顯現。結合爲"由此成就"。應結合爲"彼生即觸等之生。凡心之老,彼老即觸等之老"等。"一莖系屬"即由一柄桿系屬。"一生等系屬"即由一生說等方式系屬。"若"即若說。"否"即不應說。于偈中。"諸法"即名蘊諸法。"唯以意"即唯以作者性意。"所作"即轉起。"所化"即產生。"唯心作用性"即了別所緣之心生觸相而了別。彼觸相說為觸。然其餘一切心所法依觸而生。說:"觸為因觸為緣而取受蘊。取想蘊。取行蘊。"如是亦因以心為根依心住故,彼等法唯為心作用性。"由此"即由此偈句。然于顯明論中唯以同所緣性顯示。因上座自將說完整心所支分之意趣。然此為顯示語詞義處故,應以完整支分顯示,故說"彼不善"。"於事物"即于布廳等。"種種繪畫"即像馬形等。了別性心,不應說為善或不善。唯因相應種種心所故應如是說。世尊說此:"諸比丘,此心光明。然彼為客隨煩惱所染。"故說"如水心"等。 心所釋畢。

1. Ruppatīti padaṃ kattarivāhetukammanivāsiddhaṃ. Ruppanañcavikārāpatti evāti dassetuṃ 『『sītuṇhādīhī』』tiādi vuttaṃ. Tattha 『『visamappavattivasenā』』ti dhātūnaṃ visamappavattivasena. Dhātukkho bhavasenāti vuttaṃ hoti, 『『kenaruppatī』』ti ettha 『『kenā』』ti hetu atthevā hetu kattarivā karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Tathā sītenātiādīsupi. Ḍaṃsamakasā nāma sūcimukhā khuddakamakkhikāceva mahanta makkhikā ca. Vātā nāma puratthimavātādayo. Ātapo nāma sūriyātapo. Sariṃsapānāma ahi vicchika satapadikādayo. Tesaṃ samphassehipi ruppati. Maraṇaṃ vā gacchati, maraṇa mattaṃ vā dukkhaṃ. 『『Ye dhammā』』ti dvādasavidhā sappaṭigharūpadhammā. 『『Aññesa』』nti soḷasannaṃ appaṭigharūpānañca arūpadhammānañca. 『『Tesū』』ti niddhāraṇebhummaṃ. Idāni pāḷiyā saddhiṃ mukhyaruppanaṃ saṃsandento 『『samāgamo cā』』tiādimāha. Samāgamo ca nāma aññamaññābhighaṭṭanaṃ vuccatīti sambandho. Āpātāgamanañca ārammaṇakaraṇañca ṭhapetvāti yojanā. 『『Mahābhūtānameva vā』』ti āpodhātu vajjitānaṃ tiṇṇaṃ mahābhūtānameva vā. 『『Vikāraṃ āpajjatī』』ti vatvā tamevatthaṃ vivaranto 『『yasmiṃ khaṇe』』tiādimāha. 『『Sayaṃpi vikārapattā hontī』』ti temahābhūtāsayaṃpi pakatiṃ vijahitvā omattādhimattabhāvaṃ pāpuṇantīti attho. 『『Omattādhimattarūpasantatīnañcā』』ti paramparato uppajjamānā rūpasantatiyo sandhāya vuttaṃ. Evaṃ pāḷinayena vipattivasena ruppanaṃ vatvā idāni vipatti vā hotu, sampatti vā. Purimapacchi masantatīnaṃ visadisappavattibhūto vikāropi ekena pariyāyena ruppanaṃnāmāti katvā puna taṃ ruppanaṃ dassento 『『apicetthā』』tiādimāha. 『『Ghaṭṭanavasena ruppana dhammāna mevā』』ti āpātāgamanādivasena ruppanadhammehivinā abhighaṭṭanavasenaruppana sabhāvānaṃ rūpadhammānameva siddhanti pucchā. 『『Saviggahā hontī』』ti dabba saṇṭhānākārasahitā honti. Kasmā, oḷārikasabhāvattā. Bahūnañcarūpakalāpānaṃ ekakkhaṇe ekābaddhabhāvenapavattattā. Arūpadhammāhi saṇhasukhumasabhāvā ca honti. Sace anekasatasahassānipi ekato pavatteyyuṃ. Dabbasaṇṭhānabhāvaṃ nagamissantiyeva. Ekasmiñca sattasantāne ekakkhaṇe eka kalāpova pavattati. Kasmā, anantara paccayūpanibandhena pavattattā. Tasmāte saviggahāna honti. Rūpadhammā pana oḷārika sabhāvā ca honti. Bahūnaṃ sannicayesati dabbasaṇṭhānatthāya saṃvattanti. Ekakkhaṇe ca bahukalāpāpi ekābaddhāhutvā pavattanti. Tasmā tesaviggahāhontīti.

我來翻譯這段巴利文： "被壞"字于作者或無因業或成就。為顯示壞即變異所得,故說"由冷熱等"等。其中"依不平等轉起"即依界不平等轉起。即說為依界變異。"由何壞"中"由何"應見為因義或因作者中具格語。如是于由冷等中亦然。虻蚊即鍼口小蠅及大蠅。風即東風等。熱即日熱。爬行類即蛇、蝎、蜈蚣等。由彼等觸亦壞。或趣死,或死般苦。"凡法"即十二種有對色法。"其他"即十六無對色及無色法。"于彼等"為分別中格。今為顯示與聖典相應主要壞性故說"和集等"。結合爲說和集即相互撞擊。結合爲除去所緣作用及取所緣。"唯諸大種"即除水界三大種。說"得變異"已,為開顯彼義故說"于彼剎那"等。"自亦得變異"即彼三大種自亦舍離自性而得減增性義。"減增色相續等"即依次第生起色相續而說。如是依聖典之理說損壞性壞已,今為說損壞或成就,前後相續不同轉起性變異亦以一方便名為壞性,而再顯示彼壞性故說"複次此中"等。"唯依觸壞性諸法"問:離依所緣取等壞性法,唯依觸擊壞性自性色法成就。"有身體"即有事物形狀。何故?因粗性故。因多色聚於一剎那以一系屬性轉起故。無色法為細妙性。若百千亦俱轉起,不至事物形狀性。於一有情相續中一剎那唯一聚轉起。何故?因無間緣系屬轉起故。故彼等無身體。然色法為粗性。多積集則轉為事物形狀。於一剎那多聚亦一系屬而轉起。故彼等有身體。

『『Sītādiggahaṇasāmatthiyenā』』ti sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppatītiādinā lokassa paccakkhato pākaṭassa sītādivacanassasāmatthiyena. Tañhi vacanaṃ lokassa apākaṭaṃ arūpadhammānaṃ ruppanaṃ idhanādhippetanti dīpetīti adhippāyo. 『『Vohāro nāmā』』ti nāmasaññā nāmāti vuttaṃ hoti. 『『Lokopacārenā』』ti bahujanassa upacārena vohārena kathanena. 『『Pākaṭa nimittavasenevā』』ti pākaṭassa saddappavattinimittassa vaseneva. 『『Sītādiggahaṇena vināpī』』ti pisaddena sītādiggahaṇasāmatthiyenapīti dīpeti. Evaṃ santepi pāḷisādhakaṃ nāma na sakkāsabbattha laddhuṃ. Pākaṭanimitta vacanameva sabbattha sādhāraṇanti daṭṭhabbaṃ. 『『Tappasaṅganivattī』』ti tassa arūpadhammānaṃ rūpatāpasaṅgassa nivatti. 『『Iddhivikubbanāvasappavattā』』ti ettha iddhivikubbanānāmaiddhiyānānappakāramāpanaṃ. 『『Rūpatā siddhī』』ti rūpanti nāma saññāsiddhi. 『『Idaṃ panā』』ti idaṃ rūpaṃ pana. 『『Anuggahānaṃ sītādīnaṃ vasenā』』ti kiñcāpipāḷiyaṃ sītādivacanaṃ upaghātakānaṃ sītādīnaṃ vasena vuttaṃ. Teca brahmaloke natthi. Anuggāhakā eva atthi. Tesaṃvasenāti adhippāyo. 『『Pāḷiyaṃ niddiṭṭhānī』』ti sañjānātīti kho bhikkhave tasmā saññāti vuccati. Kiñca sañjānāti. Nīlaṃpi sañjānāti, pītampi sañjānātī-tiādinā ca, vijānātīti kho bhikkhave tasmā viññāṇanti vuccati. Kiñca vijānāti. Madhuraṃpi vijānāti, ambilaṃpi vijānātī-tiādinā ca-pāḷiyaṃ niddiṭṭhāni.

Rūpapadavaṇṇanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： "由冷等執取能力"即由冷壞、熱壞等世間現見顯著冷等語之能力。因彼語顯示世間非顯著無色法之壞此中非所欲義為意趣。"言說"即說為名想。"以世俗習用"即以多人習用言說談論。"唯依顯著相"即唯依顯著聲生相。"亦離冷等執取"以"亦"字顯示亦依冷等執取能力。如是亦然,名為聖典證不能一切處得。應見唯顯著相語於一切處共通。"遮遣彼染著"即遮遣彼無色法色性染著。"依神變變化轉起"此中所謂神變變化即神通種種變化。"色性成就"即成就色想名。"然此"即然此色。"依無害冷等"即雖于聖典中冷等語依加害冷等而說。彼等於梵世間無。唯有無害者。依彼等義為意趣。"于聖典所示"即如所說:"諸比丘,想知故說為想。知何?知青、知黃"等,及"諸比丘,識知故說為識。知何?知甜、知酸"等於聖典所示。 色詞釋畢。

1. Nibbānapade. 『『Khandhāvā』』ti bhavantare apāyādīsu bhavissamānā khandhāvā. Na hi atīta dhammā, nibbāyanti nāma, satte pīḷetvā niruddhattāti adhippāyo. Paccuppannā ca dhammā etarahi pīḷenti, avassaṃ uppajjamānā anāgatadhammā ca anāgate pīḷessanti, kathaṃ te nibbāyanti nāmāti āha 『『paccuppannesu…pe… vattabbameva natthī』』ti. 『『Visayebhumma』』nti visayādhārebhummaṃ. Visayādhāro nāmamanussābhūmiyaṃ gacchantītiādīsu viya mukhyādhāro nahoti. Tena pana vinā aññattha taṃ kiriyaṃ kātuṃ nasakkoti. Tasmā ādhārabhāvena parikappito ādhāroti dassetuṃ 『『yathāākāse』』tiādivuttaṃ. Yathā sakuṇānaṃ pakkhana kiriyā nāma ākāsena vinā aññattha nasijjhati. Tathā vaṭṭadukkhadhammānaṃ nibbuti kiriyāpi nibbānena vinā aññattha nasijjhatīti dassetuṃ 『『yehite』』tiādimāha. Tattha 『『ye』』ti yetividhavaṭṭadukkhasantāpadhammā. Hisaddonipāto. Tesaddo vacanālaṅkāro. 『『Tabbinimutta』』nti nibbānavinimuttaṃ. Nibbutiṭhānaṃ nāma natthi. Tasmā nibbānaṃ tesaṃ nibbuti kiriyāya visayā dhārohotīti adhippāyo. Yathā ayaṃ padīpo nibbāyati. Tathādhīrā nibbantīti yojanā. 『『Taṃ taṃ kilesānaṃ vā』』ti te saṃtesaṃkilesānaṃ vā. 『『Khandhānaṃ vā』』ti anāgatabhavesu khandhānaṃ vā. 『『Punaappaṭisandhikabhāva』』nti santānassa puna paṭisandhānābhāvaṃ pāpuṇanti ariyā janā. Yathā magge karaṇavacanaṃ dissati addhā imāyapaṭipattiyā jarāmaraṇamhā parimuccissāmītiādīsu. Na tathā nibbāneti āha 『『maggeviyā』』tiādiṃ. Nibbānepanabhummavacanameva dissati yatthanāmañcarūpañca. Asesaṃ uparujjhatītiādīsu. Tasmā nibbāne karaṇa vacanaṃ na dissati, karaṇa lakkhaṇasseva abhāvatoti dassetuṃ 『『na ca nibbāna』』ntiādi vuttaṃ. Karaṇa lakkhaṇaṃ nāmakattuno sahakārī paccayabhāvo. Nanu anupādisesāya nibbānadhātuyā nibbāyantīti dissatīti. Saccaṃ, tattha pana visesane karaṇa vacanaṃ. Na karaṇakārake. Tañhi saupādisesanibbānadhātuyānivattanatthaṃ vuttanti.

Nibbānapadavaṇṇanā.

Dutīyagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 于涅槃詞中。"諸蘊"即于來世惡趣等中將有諸蘊。因過去法不名為滅,以已逼惱有情而滅故為意趣。現在法現今逼惱,必將生起未來法將於未來逼惱,云何彼等名為滅?故說"現在...乃至...全無可說"。"境處格"即境依處格。境依處名非如人界中行等主要依處。但無彼不能於他處作彼作用。故為顯示假立為依處性故說"如於虛空"等。如鳥飛行作用無虛空不能於他處成就。如是輪迴苦法寂滅作用亦無涅槃不能於他處成就,為顯示此故說"凡此"等。其中"凡"即凡三輪迴苦熱惱法。"實"為語助詞。"彼"為語莊嚴。"離彼"即離涅槃。無所謂寂滅處。故涅槃為彼等寂滅作用之境依處為意趣。結合爲:如此燈滅,如是智者滅。"彼彼煩惱"即彼等彼等煩惱。"諸蘊"即未來諸有中諸蘊。"無再結生性"即聖者得相續無再結生。如於道中見具格語"實以此行道我將解脫老死"等。不如是于涅槃,故說"如於道"等。然于涅槃唯見處格語如"名色於此無餘滅"等。故於涅槃不見具格語,為顯示唯因無具格相故說"且非涅槃"等。所謂具格相即作者之俱作緣性。豈不見"以無餘涅槃界滅"耶?實爾,然彼中具格語於差別詞。非於具格作用。因彼為遮遣有餘涅槃界而說故。 涅槃詞釋。 第二偈釋畢。

1. Kāmāvacarapade. 『『Kāmīyatī』』ti icchīyati. Nimittassādavatthu majjhimaṭṭhakathāyaṃ āgataṃ. 『『Tekāmīyantī』』ti te avīcinirayādayo icchīyanti. 『『Tattha uppannānampī』』ti avīcinirayādīsu uppannānaṃpi sattānaṃ. 『『Bhavanikanti nāma hotī』』ti bhavasaṅkhātaṃ attano khandhaṃ etaṃ mama, esohamasmi, esome attāti gaṇhantī taṇhā bhavanikanti nāma. Sā nerayikasattānaṃpi atthiyeva. 『『Kāme avacaratī』』ti kāmepariyāpannaṃ hoti. Kāme antogadhaṃ hoti. Rūpārūpabhūmīsu uppannaṃpi rūpārūpasaṅkhyaṃ nagacchati. Kāmasaṅkhyameva gacchati. Kāmagaṇanamevagacchatīti attho. 『『Tīsubhavesu uppannānipī』』ti kāmarūpārūpasattasantānesu uppannānipi na tatrapariyā pannāneva honti. Tatra apariyāpannāneva hontīti adhippāyo. 『『Kāmāvacaratāpattidoso』』ti kāmāvacara dhammāti vattabbatā pattidoso. 『『Rūpāvacaratādimuttidoso』』ti ime rūpāvacara dhammā na honti, arūpāvacara dhammā na honti, lokuttara dhammā na hontīti evaṃ vattabbatāpatti dosoti vuttaṃ hoti. Esanayo 『『rūpārūpāvacaratāpatti doso kāmāvacaratāmutti doso』』 tipadesu . Avacarasaddassa uppannatthe gahitepi etedosā nāpajjanti. Kasmā, loke yebhūyyanayatabbahulanayānaṃpi sabbhāvāti imamatthaṃ vadanto 『『nanuyebhūyya vuttivasenapī』』tiādimāha. Tattha 『『kesañcī』』ti kesañci puggalānaṃ vā dhammānaṃ vā. Yathāmigaluddako gāme carantopi vane caraṇabahulattā vanacarakoti nāmaṃ labhati. Rājahatthī aññattha carantopi saṅgāme caraṇabahulattā saṅgāmāvacaroti nāmaṃ labhati. Ayaṃ yebhūyyanayo nāma. Yasmiṃ vane ambarukkhāpi atthi, aññarukkhāpi atthi. Ambarukkhabahulattā pana taṃ vanaṃ ambavananti nāmaṃ labhati. Evaṃ simbalivanādīsu. Ayaṃ tabbahulanayo. Idha pana bhūmiyo tabbahulanayena kāmarūpārūpa nāmaṃ labhanti, dhammā yebhūyyanayena kāmāvacarādi nāmaṃ labhantīti. Evaṃ gahite sati, te dosānā pajjantīti imamatthaṃ dassetuṃ 『『tasmā idhapi…pe… dosotī』』tiāha. 『『Nā』』ti na kocidoso natthi. Atthi evāti adhippāyo. 『『Tasmāssā』』ti ettha 『『assā』』ti avacarasaddassa. 『『Tathā atthaṃ aggahetvā』』ti uppajjanatthaṃ aggahetvā. 『『Pariggāhiniyā kāmataṇhāya kato』』ti tathā pariggāhiniyā kāmataṇhāya gocaravisayattātāyataṇhāya katonāma hoti. Etena kāmetīti kāmo, kāmataṇhā. Avacarati etthāti avacaraṃ. Kāmassa avacaranti kāmāvacaraṃ. Kāma taṇhāya gocaravisayattā kāmāvacaranti ayamatthopi sijjhati.

Rūpeavacaratīti rūpāvacaraṃ. 『『Rūpe』』ti soḷasavidhāyarūpabhūmiyā. 『『Avacaratī』』ti tattha pariyāpannabhāvena pavattati. Arūpe avacaratīti arūpāvacaraṃ. 『『Arūpe』』ti catubbidhāya arūpabhūmiyā. 『『Avacaratī』』ti tattha pariyāpannabhāvena pavattatīti imamatthaṃ vadati 『『rūpārūpāvacaresupi ayaṃnayo netabbo』』ti. Rūpe bhavo rūpaṃ. Rūpataṇhā. Arūpe bhavo arūpaṃ, arūpataṇhā. Rūpassa avacaraṃ rūpāvacaraṃ. Arūpassa avacaraṃ arūpāvacaranti imamatthaṃ dīpeti 『『tesu panā』』tiādinā. 『『Atrā』』ti imasmiṃ ṭhāne. Yadipi lobho, rāgo, kāmo, taṇhā, tisabbampetaṃ lobhassavevacanaṃ hoti. Rūparāgo arūparāgoti pana visuṃ vibhattattā idha kāmasaddena taṃ daññolobho gayhati. 『『Sabbopi lobho』』ti etenasassatuccheda diṭṭhisahagatopi saṅgahitoti daṭṭhabbaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于欲界詞中。"被欲"即被希求。相味事物于中部註釋中出現。"彼等被欲"即彼等無間地獄等被希求。"于彼處生者亦"即于無間地獄等生者亦。"名有愛著"即執取名為有之自蘊為"此是我所,此是我,此是我我"之渴愛名為有愛著。彼地獄眾生亦有。"行於欲中"即屬於欲中。攝於欲中。雖生於色無色地亦不入色無色數。唯入欲數。唯入欲計數義。"生於三有中亦"即生於欲色無色有情相續中亦非唯屬彼處。非屬彼處為意趣。"欲界性得過失"即應說欲界法性得過失。"脫離色界性等過失"即說應說"此非色界法,非無色界法,非出世間法"性得過失。此理于"色無色界性得過失,脫離欲界性過失"諸句中亦然。雖取行字為生義亦不犯此等過失。何故?因世間亦有多分理及彼多理,為說此義故說"豈非依多分行亦"等。其中"某些"即某些補特伽羅或法。如獵人雖行於村,因多行林故得林行者名。王象雖行他處,因多行戰故得戰行者名。此名多分理。如某林有庵羅樹亦有餘樹,然因庵羅樹多故彼林得庵羅林名。如是木棉林等中。此名彼多理。然此處諸地依彼多理得欲色無色名,諸法依多分理得欲界等名。如是取時,不犯彼等過失,為顯示此義故說"故此中亦...乃至...過失"。"無"即無任何過失。實有為意趣。"故彼"此中"彼"即行字。"不取如是義"即不取生義。"由能執取欲愛所作"即由如是能執取欲愛境界性愛所作名。由此"欲求為欲,欲愛。行於此為行處。欲之行處為欲界。因欲愛境界性為欲界"此義亦成就。 行於色為色界。"於色"即於十六種色地。"行"即以屬彼性而轉起。行於無色為無色界。"于無色"即於四種無色地。"行"即以屬彼性而轉起,說此義故說"於色無色界中亦應引此理"。生於色為色,色愛。生於無色為無色,無色愛。色之行處為色界。無色之行處為無色界,以"然于彼等"等顯示此義。"此中"即於此處。雖貪、染、欲、愛,此一切皆為貪之同義語。然因色染、無色染別別分別,此中以欲字取彼余貪。"一切貪"由此應見攝常斷見俱行亦。;

1. 『『Rūpārūpasaddā tāsu bhūmīsu niruḷhā』』ti animittā hutvā niruḷhāti adhippāyo. Idāni sanimittaṃ nayaṃ vadati 『『apicā』』tiādinā. 『『Nissayopacāro』』ti ṭhānūpacāro, yathā sabbogāmo āgatoti. 『『Nissito pacāro』』ti ṭhānyūpacāro. Yathā dhajā āgacchantīti. 『『Yaṃ etasmiṃ antare』』ti ye etasmiṃ antare khandhadhātu āyatanā. Yaṃ rūpaṃ, yā vedanā, yāsaññā, ye saṅkhārā, yaṃviññāṇanti yojanā. 『『Suvisada』』nti yebhūyyādi nayehi anākulattāsuvisuddhaṃ. 『『Kiṃ vikkhepenā』』ti cittavikkhepena kiṃ payojananti attho.

2. 『『Lujjanappalujjanaṭṭhenā』』ti bhijjanappabhijjanaṭṭhena. 『『Yatthā』』ti yasmiṃ tebhūmake dhammasamūhe. 『『Nivisatī』』ti niccaṃ visati, upagacchati. 『『Tassā』』ti micchāggāhassa. 『『Tesa』』nti lokuttara dhammānaṃ. 『『Yesa』』nti lokiya dhammānaṃ. 『『Lujjana』』nti khaṇikabhaṅgena bhijjanaṃ. 『『Palujjana』』nti saṇṭhānabhedena santaticchedena nānappakārato bhijjanaṃ. Nibbānaṃ pana idha na labbhati cittasaṅgahādhikārattāti adhippāyo. So ca apariyāpannabhāvo, visuṃ ekācatutthī avatthā bhūmināmāti yojanā.

Catubbhūmivibhāgavaṇṇanā niṭṭhitā.

1. 『『Hīna』』nti saddhāsatiādīhi sobhaṇadhammehi ayuttattāhīnaṃ. 『『Sabbahīna』』nti lobhādīhi pāpadhammehi yuttattā sabba cittehi hīnataraṃ. 『『Tadattho』』ti uparimānaṃ cittānaṃ sobhaṇasaññākaraṇasukhattho. 『『Ādito』』tiādimhi. 『『Vīthicittavasenāti etaṃ mama, esohamasmi, esome attāti evaṃ pavattassa bhavanikanti javanavīthicittassa vasena. Evañcasati, kiṃ kāraṇaṃ lobhamūlacittassapathamaṃ vacaneti āha 『『akusalesu panā』』tiādiṃ .『『Dvīhivaṭṭamūlehī』』ti lobhamohasaṅkhātehi dvīhi vaṭṭamūlehi.

我來翻譯這段巴利文： "色無色語于彼等地中確立"即無相而確立為意趣。今說有相之理以"複次"等。"依處假說"即住處假說,如"全村來"。"依者假說"即住者假說,如"旗來"。"凡此中間"結合爲:凡此中間蘊界處。凡色、凡受、凡想、凡行、凡識。"極明瞭"即因多分等理無混亂故極清凈。"何須散亂"即以心散亂有何用義。 "以損毀破壞義"即以破碎毀壞義。"於何處"即於何三界法集中。"住入"即常住入、趣入。"彼"即邪執。"彼等"即出世間法。"凡"即世間法。"損毀"即剎那壞而破碎。"破壞"即形狀壞斷相續種種破碎。然涅槃此中不取因心攝屬章意趣。彼即非屬性,別為第四一狀態名為地結合爲。 四地分別釋畢。 "劣"即因不相應信念等善法故劣。"一切劣"即因相應貪等惡法故較一切心更劣。"彼義"即上諸心之善想作為樂義。"初"即于初。"依心路心"即依如是"此是我所,此是我,此是我我"轉起之有愛著速行心路心。如是,何因先說貪根心故說"然于不善"等。"由二輪迴根"即由所說貪癡二輪迴根。

1. 『『Siniddhacitta』』nti sātavedanāyuttattālūkhacittaṃ na hotīti adhippāyo. Sumanassabhāvoti vutte kāyikasukhavedanāyapi pasaṅgo siyāti vuttaṃ 『『mānasika…pe… nāma』』nti. 『『Sumanābhidhānassā』』ti sumananāmassa. 『『Pavattinimitta』』nti pavattiyā āsanna kāraṇaṃ. Kathaṃ pana bhāvo pavattinimittaṃ nāmahotīti āha 『『bhavanti…pe… katvā』』ti. Nimitte bhummaṃ. Tathāhi bhāvo nāma saddappavattinimittanti vuttaṃ. Idāni nimitta lakkhaṇaṃ dassento 『『yathāhī』』tiādimāha. 『『Tatthā』』ti tasmiṃ payoge. 『『Danta nimitta』』nti dantakāraṇā. 『『Taṃ vedanā nimitta』』nti taṃ vedanākāraṇā. Ettha siyā, 『『etasminti nimitte bhumma』』nti vuttaṃ, nimittañcanāma akārakaṃ asādhanaṃ, taṃ kathaṃ sādhanaviggahe yujjatīti. Adhikaraṇa sādhanānurūpattā saddappavattinimittassāti daṭṭhabbaṃ. Etenāti ca etasmāti ca hetu atthe ubhayavacananti vadanti. Āsannahetu nāmasādhanarūpo bhavatīti tesaṃ adhippāyo. Suṭṭhu karoti, pakatipaccayena anipphannaṃ kammaṃ attano balena nipphādetīti saṅkhāro. 『『Pubbābhisaṅkhāro』』ti pubbabhāge abhisaṅkhāro. Payojeti niyojetīti payogo. Upeti phalasaṅkhāto attho etenāti upāyo. 『『Āṇattiyāvā』』ti pesanāyavā. 『『Ajjhesanena vā』』ti āyācanena vā. 『『Tajjetvā vā』』ti bhayaṃ dassetvā vā. 『『Taṃ taṃ upāyaṃ pare ācikkha』』nti. Kathaṃ ācikkhantīti āha 『『akaraṇe』』tiādiṃ. 『『Tasmiṃ tasmiṃ kamme payojetītikatvā idha saṅkhāro nāmā』』ti yojanā. 『『Paccaya gaṇo』』ti pakatipaccayagaṇo. 『『Tenā』』ti saṅkhārena. 『『Sādhāraṇo』』ti kusalākusalābyākatānaṃ sādhāraṇo. 『『Duvidhena saṅkhārenā』』ti payogena vā upāyena vā. 『『Yo pana tenasahito』』tiādinā pubbevuttamevatthaṃ pakārantarenapākaṭaṃ kātuṃ 『『sopana yadā』』tiādi vuttaṃ. 『『Itī』』tiādi laddhaguṇa vacanaṃ. 『『Paccayagaṇassevanāma』』nti paccayagaṇasseva visesa nāmanti vuttaṃ hoti. Uppannatthe ikapaccayoti kathaṃ viññāyatīti āha 『『yasmiṃ samaye』』tiādiṃ. 『『Pāḷiya』』nti dhammasaṅgaṇipāḷiyaṃ. 『『Asallakkhetvā』』ti acintetvā iccevattho. Sabbametaṃ nayujjatiyeva. Kasmā, pāḷiaṭṭhakathāhi asaṃsandanattā, atthayuttibyañjanayuttīnañca avisadattāti adhippāyo. 『『Ta』』nti cittaṃ. 『『Etenā』』ti pubbappayogena. 『『Yathāvuttanayenā』』ti tikkhabhāvasaṅkhātamaṇḍanavisesena. 『『So panā』』ti pubbappayogo pana. 『『Itī』』ti tasmā. 『『Taṃ nibbattito』』ti tena pubbappayogena nibbattito. 『『Virajjhitvā』』ti ayuttapakkhepatitvā. Etenapaṭikkhittā hotīti sambandho. Gāthāyaṃ. 『『Cittasambhavī』』ti cittasmiṃ sambhūto. Viseso saṅkhāro nāmāti yojanā. Salomako, sapakkhakotyādīsuviyāti vuttaṃ. Sāsavā dhammā, sārammaṇā dhammātyādīsuviyāti pana vutte yuttataraṃ. 『『Pāḷiaṭṭhakathā siddha』』nti pāḷiaṭṭhakathāto siddhaṃ. Apicayatthavisuddhimaggādīsu asaṅkhāraṃ cittaṃ, sasaṅkhāraṃ cittanti āgataṃ. Tattha ayaṃ pacchimanayo yutto. Upāyasamuṭṭhitassa anekasatasambhavato 『『idañca nayadassanamevā』』ti vuttaṃ. 『『Udāsinabhāvenā』』ti majjhattabhāvena. 『『Yato』』ti yasmā. Vikārapatto hoti. Tato adhimattapassanaṃ viññāyatīti yojanā.

我來翻譯這段巴利文： "潤澤心"即因相應樂受故非粗澀心為意趣。說悅意性時或有身樂受之染著故說"心理...乃至...名"。"悅意名"即悅意之名。"轉起相"即轉起之近因。然何故性名為轉起相?故說"有...乃至...作"。相為處格。如是說性名為聲轉起相。今為顯示相之相故說"如何"等。"于彼"即于彼運用。"牙相"即牙因。"彼受相"即彼受因。此中或有疑問:說"於此為相之處格",而相名為非作者非成就,如何合於成就分別?應見隨順處成就故為聲轉起相。說"由此"及"由彼"二語為因義。近因名為有成就相為彼等意趣。善作,以自力成就非由自性緣所成之業為行。"前行"即前分行。令作令導為加行。由此趣義果為方便。"或以命令"即或以遣使。"或以請求"即或以乞請。"或以恐嚇"即或以示怖。"告訴彼彼方便於他"。云何告訴?故說"不作"等。結合爲"令作彼彼業故此名為行"。"緣聚"即自性緣聚。"由彼"即由行。"共通"即善不善無記共通。"由二種行"即由加行或方便。"然凡由彼相應"等以異門顯明前所說義故說"然彼當"等。"如是"等為得功德語。"唯緣聚之名"即說唯緣聚之差別名。如何知有義中伊迦緣?故說"於何時"等。"于聖典"即於法集論聖典。"不觀察"即唯不思惟義。一切此皆不合。何故?因不相應聖典註釋,及義理文理不明為意趣。"彼"即心。"由此"即由前加行。"如所說理"即以銳利性莊嚴差別。"然彼"即然前加行。"如是"即因此。"由彼生"即由彼前加行所生。"錯誤"即墮入不合增加。由此為遮止結合。于偈中。"心所生"即生於心。結合爲差別名為行。如有毛、有翼等中說。然說如有漏法、有所緣法等更合理。"聖典註釋成就"即從聖典註釋成就。複次于清凈道論等處出現無行心、有行心。其中此後理合理。因方便所起有百千生故說"此唯示理"。"以舍性"即以中性。"由何"即由何因。變異性故。由彼知過度貪著結合。

1. Idāni sahagatavacana sampayuttavacanāni vicārento 『『etthacā』』tiādimārabhi. 『『Na pana te bhedavantā hontī』』ti kasmā vuttaṃ. Na nu tepicakkhu samphasso, sotasamphasso, tiādinā ca, kāmavitakko, byāpādavitakko, tiādinā ca, dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇa, ntiādināca bhedavantā hontīti. Saccaṃ. Te pana bhedā imaṃ cittaṃ bhinnaṃ na karonti. Tasmā te bhedavantāna hontīti vuttā. Na ca tesaṃ ayaṃ vikappo atthīti sambandho. 『『Imasmiṃ citte』』ti lobhamūlacitte. 『『Katthacī』』ti kismiñci citte. Yevāpanāti vutte sudhammesu āgatāniyevāpanakāni. 『『Aññehī』』ti dosamūlamohamūlehi. Nanutānipi idha gahetabbānīti sambandho. 『『Nā』』ti na gahetabbāni. Kasmāti āha 『『tesuhī』』tiādiṃ . Tepi idha nagahetabbā siyuṃ. Na pana na gahetabbā. Kasmā, vedanāya ca sayaṃ bhedavantattā, diṭṭhisaṅkhārānañca vikappasabbhāvāti adhippāyo.

2. 『『Somanassassakāraṇa』』nti somanassuppattiyā kāraṇaṃ. Somanassuppattiyā kāraṇe vutte taṃ sahagata cittuppattiyāpikāraṇaṃ siddhaṃ hotīti katvā tameva vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha 『『somanassappaṭisandhikohī』』tiādiṃ. Hīnena vā…pe… ārammaṇena samāyogo, tena samāyuttassāpi cittaṃ uppajjamānantiādinā vattabbaṃ. Tathā byasanamuttiyaṃpi. Upekkhākāraṇe 『『byasanamuttī』』ti idaṃ domanassappasaṅgaparihāravacanaṃ. Ajjhāsayovuccati ajjhāvuttaṃ gehaṃ. Diṭṭhisaṅkhāto ajjhāsayoyassāti diṭṭhajjhāsayo. Tassa bhāvo diṭṭhajjhāsayatā. 『『Ayoniso ummujjana』』nti anupāyato ābhujanaṃ, manasikaraṇaṃ. 『『Cintā pasutavasenā』』ti gambhīresu dhammesu cintāpasavanavasena, vīmaṃsā vaḍḍhanavasena. 『『Diṭṭhakāraṇamevā』』ti diṭṭhaṃ kāraṇappaṭirūpakameva. Tenāha 『『sāratosaccato ummujjana』』nti. 『『Tabbiparītenā』』ti tato viparītena. Adiṭṭhajjhāsayatā, diṭṭhivipannapuggalaparivajjanatā, saddhammasavanatā, sammāvitakkabahulatā, yoniso ummujjanañca diṭṭhivippayogakāraṇanti vattabbaṃ.

『『Imesaṃ pana cittānaṃ uppattividhānaṃ visuddhimaggegahetabba』』nti visuddhi maggekhandha niddesato gahetabbaṃ. Vuttañhitattha. Yadā hinatthikāmesu ādīnavotiādinānayena micchādiṭṭhiṃ purekkhitvā haṭṭhatuṭṭho kāmevā paribhuñjati, diṭṭhamaṅgalādīni vā sāratopacceti sabhāva tikkhena anussāhitenacittena. Tadā pathamaṃ akusala cittaṃ uppajjati. Yadā mandena samussāhitena cittena, tadādutīyaṃ. Yadā micchā diṭṭhiṃ apurekkhitvā kevalaṃ haṭṭhatuṭṭho methunaṃ vā sevati, para sampattiṃ vā abhijjhāyati, parabhaṇḍaṃ vā harati sabhāvatikkheneva anussāhitena cittena. Tadā tatīyaṃ. Yadā mandena samussāhitenacittena, tadā catutthaṃ. Yadā pana kāmānaṃ vā asampattiṃ āgamma aññesaṃ vā somanassahetūnaṃ abhāvena catūsupi vikappesu somanassarahitāhonti , tadāsesāni cattāri upekkhāsahagatāni uppajjantīti.

Lobhamūlacittavaṇṇanā niṭṭhitā.

1. Dosamūlacitte. 『『Virūpa』』nti duṭṭhaṃ, luddaṃ. Dummanassa bhāvoti vutte kāyikadukkhavedanāyapi pasaṅgo siyāti vuttaṃ 『『mānasika…pe… nāma』』nti. Paṭihaññati bādhati. 『『Santatte』』ti santāpite.

我來翻譯這段巴利文： 今為考察俱行語相應語故開始說"此中且"等。"然彼等非有差別"為何而說?豈非彼等以"眼觸、耳觸"等,及"欲尋、恚尋"等,及"苦無知、苦集無知"等有差別耶?實爾。然彼等差別不令此心成為已分。故說彼等非有差別。結合爲:且彼等無此分別。"於此心"即于貪根心。"于某處"即于某心。說"唯"時于善法中來唯詞。"由其他"即由嗔根癡根。結合爲:豈非彼等亦應此中取耶?"否"即不應取。何故?故說"于彼等"等。彼等亦此中不應取。然非不應取。何故?因受自有差別性,及見行有分別性為意趣。 "喜之因"即喜生起之因。說喜生起之因時,彼俱行心生起之因亦成就故,應見說唯彼。故說"喜結生"等。應說由下...乃至...所緣結合,由彼相應之心生起等。如是于苦離中亦然。于舍因中"苦離"此為避憂染著語。意欲說已住入之家。見所成意欲者為見意欲者。彼之性為見意欲性。"非理浮現"即由非方便思慮、作意。"思尋增長"即于甚深法中思尋增長、觀察增長。"唯見因"即唯似見因。故說"實性諦性浮現"。"由彼相反"即由彼相反。應說非見意欲性、遠離邪見人、聞正法、正尋多、如理浮現為離見因。 "然此等心生起方式應于清凈道中取"即應從清凈道蘊論釋中取。因說于彼:當於欲境中不見過患等理以邪見為先,歡喜享受諸欲,或實執見祥等,以自性利、無勵心時,則初不善心生起。以鈍、有勵心時,則第二。不以邪見為先,唯歡喜從事淫慾,或貪求他財,或盜他物,以自性利、無勵心時,則第三。以鈍、有勵心時,則第四。然由不得諸欲,或無他喜因,於四分別中離喜時,則餘四舍俱行生起。 貪根心釋畢。 于嗔根心中。"丑"即惡、暴。說憂性時或有身苦受之染著故說"心理...乃至...名"。打擊逼惱。"于熱惱"即于煩熱。

1. 『『Bhedakaro』』ti aññamaññavisesakaro. 『『Bhedakarāna hontī』』ti imassa cittassa aññamaññavisesakarāna honti. Domanassaggahaṇaṃ pasaṅganivattanatthaṃ gahitanti yojanā. Pasaṅgoti canānappakārato sajjanaṃ lagganaṃ. Kathaṃ pasaṅgoti āha 『『yadāhī』』tiādiṃ. 『『Tuṭṭhiṃ pavedentī』』ti tuṭṭhāmayaṃ imesaṃ maraṇenātiādi cikkhanti. Evaṃ sahagatappasaṅgaṃ nivattetvā sampayuttappasaṅgaṃ nivattetuṃ 『『paṭighaggahaṇaṃpī』』tiādi vuttaṃ. Tiracchānagatapāṇavadhe apuññaṃ nāma natthi. Ādikappato paṭṭhāya manussānaṃ yathākāma paribhogatthāya lokissariyenathāvaraṭṭhāyinā nimmitattāti adhippāyo. 『『Vissaṭṭhā』』ti anāsaṅkā. 『『Aññevā』』ti aññe vā jane. Vimati eva vematikaṃ. Vematikaṃ jātaṃ yesaṃ te vematikajātā. Purimacittassalobhasahagatabhāvo imāniaṭṭhapi lobhasahagatacittānināmāti iminā cūḷanigamane neva siddhoviyāti yojanā. Cūḷanigamanena paṭighasampayutta bhāvesiddhe domanassasahagatabhāvopi tenasiddho yevāti katvā 『『tesaṃ gahaṇaṃ』』ti vuttaṃ. 『『Tesa』』nti donassapaṭighānaṃ. Imasmiṃ citte issāmacchariyakukkuccānicathinamiddhāni ca aniyatayogīni ca honti yevāpanakāni ca. Tenāha 『『purimacitte』』tiādiṃ. Domanassaṃ imasmiṃ citte atthi, aññacittesu natthi, tasmā asādhāraṇa dhammo nāma. Anaññasādhāraṇa dhammotipi vuccati. 『『Yathātaṃ』』ti taṃ nidassanaṃ tadudāharaṇaṃ yathā katamanti attho. 『『Upalakkhetī』』ti saññāpeti. Ātapaṃtāyatirakkhatīti ātapattaṃ. Setacchattaṃ. Laddhaṃ ātapattaṃ yenāti laddhātapatto. Rājakumāro. So ātapattaṃ laddhoti vutte sabbaṃ rājasampattiṃ laddhoti viññāyati. Tasmā idaṃ upalakkhaṇa vacanaṃ jātanti daṭṭhabbaṃ. 『『Ubhinna』』nti dvinnaṃ domanassa paṭighānaṃ. Pubbe domanassasahagatanti vatvā nigamane paṭighasampayuttacittānīti vuttattā 『『imassa…pe… siddhito』』ti vuttaṃ.

2. 『『Aniṭṭhalokadhammehī』』ti alābho ca, ayasoca, nindāca, dukkhañcāti catūhi aniṭṭhalokadhammehi. 『『Taṃ kutettha labbhā』』ti ahaṃ alābhādīhi māsamāgacchīti patthentassapi kutomeetthaloketaṃ patthanā pūraṇaṃ sabbakālaṃ labbhāti attho. 『『Labbhā』』ti ca kammatthadīpakaṃ pāṭipadikapadaṃ. Imesaṃ uppattividhānaṃ visuddhimagge saṅkhepatova vuttaṃ tassa pāṇāti pātādīsu tikkhamandappavattikāle pavattiveditabbāti.

Dosamūlacittavaṇṇanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： "差別作者"即互相差別作者。結合爲"非差別作者"即非此心互相差別作者。取憂為遮止染著故取。染著即種種執著繫縛。如何染著?故說"當"等。"表示喜"即說"我等因彼等死而喜"等。如是遮止俱行染著已,為遮止相應染著故說"取恚亦"等。殺害畜生無所謂惡業。從初劫以來為人隨欲受用故由世主常住者所化作為意趣。"無疑慮"即無懷疑。"或其他"即或其他人。疑即疑惑。生疑者為疑生者。結合爲:前心貪俱行性以"此等八亦名貪俱行心"此小結論似已成就。由小結論成就恚相應性時,由彼憂俱行性亦成就故說"取彼等"。"彼等"即憂恚。此心中嫉慳惡作及昏沉睡眠為不定相應亦為唯詞。故說"於前心"等。憂於此心有,于其他心無,故名不共法。亦說為他不共法。"如何彼"即如何彼譬喻彼譬示義。"暗示"即使知。護持熱故為遮熱具。白傘。得遮熱具者為得遮熱具者。王子。說彼得遮熱具時,知得一切王富。故應見此為暗示語。"二者"即二憂恚。因前說憂俱行已,于結論說恚相應心故,說"由此...乃至...成就"。 "不可意世法"即無得、無譽、毀、苦四不可意世法。"彼於此何處可得"即我欲不遇無得等者亦於此世間何處可得彼愿滿足一切時義。"可得"為表業義基本詞。此等生起方式于清凈道中略說當知于殺生等利鈍轉起時轉起。 嗔根心釋畢。

1. Mohamūlacitte. 『『Mūlantaravirahenā』』ti aññamūlavirahena. Saṃsappatīti saṃsappamānā. Evaṃ nu kho, aññathānu khoti evaṃ dvidhā erayati kampatīti attho. Vikkhipatīti vikkhipamānaṃ. 『『Niyamanattha』』nti idaṃ vicikicchāsampayuttaṃ nāmāti niyamanatthaṃ. Idañhi paṭighasampayuttaṃ viya nigamanena siddhaṃ na hoti. 『『Idha laddhokāsaṃ hutvā』』ti mūlantara virahattā eva idhaladdhokāsaṃ hutvā. Pakati sabhāvabhūtaṃ, iti tasmā natthīti yojanā. 『『Anosakkamāna』』nti pacchato anivattamānaṃ. 『『Asaṃsīdamāna』』nti heṭṭhato apatamānaṃ. Ubhayena abbocchinnanti vuttaṃ hoti. 『『Atisammuḷhatāyā』』ti mūlantara virahena mohena atisammuḷhatāya. 『『Aticañcalatāyā』』ti saṃsappamānavikkhipamānehivicikicchuddhaccehi aticañcalatāya. 『『Sabbatthapī』』ti sabbesupi ārammaṇesu. Aṭṭhakathāyaṃ saṅkhāra bhedena avijjāya duvidhabhāvova vutto. Kathaṃ vutto. Avijjā appaṭipatti micchā paṭipattito duvidhā tathā sasaṅkhā rāsaṅkhāratoti vutto. 『『Tividhabhāvovā』』ti imasmiṃ cittesaṅkhāravimuttāya avijjāya saddhiṃ tividhabhāvova. Imesaṃ dvinnaṃ cittānaṃ uppattividhānaṃ visuddhimaggesaṅkhepatovavuttaṃ tassaasanniṭṭhānavikkhepakālepavatti veditabbāti.

2. 『『Sabbathāpī』』ti nipātasamudāyo vā hotu aññamaññavevacano vā, visuṃ nipātovāti evaṃ sabbappakāratopi. Akusalapade akāro viruddhattho. Yathā amitto, asuro, tidassetuṃ 『『akusalānī』』tiādimāha. 『『Paṭiviruddhabhāvo』』ti mohādīhi akusalehi viruddhabhāvo. Bhāvanaṃnārahantīti 『『abhāvanārahā』』. Kathaṃ pana bhāvanaṃnārahantīti āha 『『punappuna』』ntiādiṃ. 『『Niyāmaṃ okkamantāpī』』ti pañcānantariya kammabhāvena niyatamicchādiṭṭhibhāvena ca niyāmaṃ okkamantāpi. Apāyaṃ bhajantīti apāyabhāgino. Kammakārakā. Tesaṃ bhāvo. Tāya. 『『Vaṭṭasotaniyate』』ti saṃsāravaṭṭa sotasmiṃ niyate. 『『Thiratarapattā』』ti samādhivasena thiratarabhāvaṃ pattā. Idāni tamevatthaṃ pakārantarena vibhāvetuṃ 『『apicā』』tiādimāha. 『『Siyu』』nti padaṃ dhātupaccayehi siddhaṃ nipphannapadaṃ nāma nahoti. Kasmā, idhaparikappatthassa asambhavato. Nipātapadaṃ hoti. Kasmā, anekatthatā sambhavato. Idha pana bhavanti saddena samānattho. Tenāha 『『nipātapadaṃ idha daṭṭhabba』』nti.

Akusalavaṇṇanā.

1. Ahetukacitte. 『『Sabbanihīna』』nti sabbacittehi hīnaṃ. Puna 『『sabbanihīna』』nti sabbāhetukehi hīnaṃ. 『『Ta』』nti akusala vipākaṃ.

2. Suttapāḷiyaṃ, 『『kaṭṭha』』nti sukkhadāruṃ. 『『Sakalika』』nti chinditaphālitaṃ kaṭṭhakkhaṇḍakaṃ. 『『Thusa』』nti vīhisuṅkaṃ. 『『Saṅkāra』』nti kacavaraṃ. Cakkhuñcarūpe ca paṭicca yaṃviññāṇaṃ uppajjati. Taṃ cakkhuviññāṇantveva vuccatītiādinā yojetabbaṃ. Tattha 『『rūpe』』ti rūpārammaṇāna . 『『Sadde』』tiādīsupi esanayo. Ettha ca viññāṇāni ekavatthu nissitāni honti. Tasmā vatthu dvāresu ekavacanaṃ vuttaṃ. Ārammaṇāni pana ekaviññāṇenāpi bahūni gahitāni. Tasmā ārammaṇesu bahuvacanaṃ. 『『Dukkhayatī』』ti dukkhaṃ karoti. Nāmadhātu padañhetaṃ. Yathā attānaṃ sukheti vīṇetīti saddavidū. Dhātupāṭhesu pana sukhadukkhatakkiriyāyaṃti vuttaṃ. Takkiriyāti ca sukhakiriyā dukkha kiriyāti attho. Sātakiriyā assātakiriyāti vuttaṃ hoti. Ca saddo okāsatthoti katvā 『『dukkaraṃ okāsadāna』』nti vuttaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于癡根心中。"缺其他根"即缺其他根。徘徊即徘徊著。"如是耶?或異耶?"如是二種動搖震動義。散亂即散亂著。"為決定義"即此名為疑相應為決定義。因此非如恚相應由結論成就。"於此得機會"即因缺其他根故於此得機會。結合爲:自性為本性,因此無。"不退縮"即不從後退。"不沉沒"即不向下落。由二者說為不間斷。"因極迷亂"即因缺其他根由癡極迷亂。"因極動搖"即由徘徊散亂之疑掉舉極動搖。"於一切處"即於一切所緣。註釋中說無明由行差別有二種。如何說?說無明由不修習、邪修習二種,如是有行、無行二種。"或三種性"即於此心與離行無明共為三種性。此二心生起方式于清凈道中略說,當知彼于不決定散亂時轉起。 "一切"即或為語助詞集合,或為互相同義語,或為別語助詞,如是一切方式。于不善詞中阿為相違義。如非友、非天,為顯示此故說"不善"等。"相違性"即與癡等不善相違性。"不應修習"即不應數數修習。然何故不應修習?故說"再再"等。"入決定"即以五無間業性及決定邪見性入決定。趣向惡趣為惡趣分者。作業者。彼等性。由彼。"于輪迴流決定"即于輪迴輪流中決定。"得更堅固"即由定力得更堅固性。今為以異門顯示彼義故說"複次"等。"應有"詞非由詞根及詞綴成就成就詞。何故?因此中無假設義故。為語助詞。何故?因可能有多義故。然此中與有字同義。故說"應見此為語助詞"。 不善釋。 于無因心中。"一切最劣"即較一切心劣。再"一切最劣"即較一切無因劣。"彼"即不善異熟。 于經文中,"薪"即乾柴。"木片"即已割已破木塊。"糠"即稻殼。"垃圾"即廢物。應結合爲:緣眼及色生起識,彼唯說為眼識等。其中"於色"即於色所緣。于"聲"等中亦此理。此中諸識依一所依。故於所依門中說單數。然所緣即使一識亦取多種。故於所緣中說複數。"苦惱"即作苦。此為名詞根詞。如說"令自樂奏琴"者樂音者。然于詞根部說於樂苦作事中。作事即樂事苦事義。說為適事非適事。因且字為處義故說"作難給處"。

1. 『『Cakkhussa asambhinnatā』』ti cakkhupasādarūpassa abhinnatā. Tasmiñhi bhinnesati andhassa cakkhussa rūpāninupaṭṭhahantīti. 『『Sotassaasambhinnatā』』tiādīsupi esanayo. 『『Ālokasannissayappaṭilābho』』ti cakkhu ca ālokesati kiccakārī hoti. Asati nahoti. Tathā rūpañca. Tasmā āloko tesaṃ visayavisayībhāvūpagamane sannissayo hoti. Tassa ālokasannissayassa paṭilābho. Esanayo ākāsasannissayādīsu. Imesaṃ aṅgānaṃ yutti dīpanā uparirūpasaṅgahe āgamissati. 『『Aṭṭhakathāya』』nti aṭṭhasāliniyaṃ. Tattha 『『tasmiṃ pana āpātaṃ āgacchantepi ālokasannissaye asati cakkhuviññāṇaṃ nuppajjatī』』ti vacanaṃ asambhāvento 『『taṃ vinā ālokenā』』tiādimāha. 『『Abhāvadassana para』』nti abhāvadassanappadhānaṃ.

2. Vipākavacanatthe. Vipaccatīti vipākaṃ. Vipaccatīti ca vipakkabhāvaṃ āpajjati. Pubbe katakammaṃ idāni nibbattiṃ pāpuṇātīti vuttaṃ hoti. Idāni tadatthaṃ pākaṭaṃ karonto 『『ayañca attho』』tiādimāha. Aṭṭhakathāyaṃ āyūhana samaṅgitāpi āgatā. Idha panasā cetanā samaṅgitāya saṅgahitāti katvā 『『catasso samaṅgithā』』ti vuttaṃ. Samaṅgitāti ca sampannatā. 『『Taṃ taṃ kammāyūhana kāle』』ti pāṇāti pātādikassa tabbiramaṇādikassa ca tassa tassa duccaritasucaritakammassa āyūhanakāle. Samuccinanakāleti attho. 『『Sabbaso abhāvaṃ patvāna nirujjhatī』』ti yathā abyākata dhammānirujjhamānā sabbaso abhāvaṃ patvā nirujjhanti. Tathā nanirujjhantīti adhippāyo. 『『Sabbākāra paripūra』』nti pāṇātipātaṃ karontassa kammānu rūpābahūkāya vacīmano vikārā sandissanti. Esanayo adinnādānādīsu. Evarūpehi sabbehi ākāra vikārehi paripūraṃ. 『『Nidahitvā vā』』ti saṇṭhapetvā eva. 『『Yaṃsandhāyā』』ti yaṃkiriyāvisesanidhānaṃ sandhāya.

Gāthāyaṃ. 『『Sajjū』』ti imasmiṃ divase. 『『Khīraṃ vamuccatī』』ti yathā khīraṃ nāma imasmiṃ divase muccati. Pakatiṃ jahati. Vipariṇāmaṃ gacchati. Na tathā pāpaṃ kataṃ kammanti yojanā. Kathaṃ pana hotīti āha 『『dahantaṃ bālamanvetī』』ti. 『『Bhasmāchannovapāvako』』ti chārikā channoviya aggi. 『『So panā』』ti kiriyā viseso pana. 『『Visuṃ eko paramattha dhammotipi saṅkhyaṃ na gacchatī』』ti visuṃ sampayutta dhamma bhāvena saṅkhyaṃ na gacchatīti adhippāyo. So hi kammapaccayadhammattā paramattha dhammo na hotīti na vattabbo. Tenāha 『『anusayadhātuyo viyā』』ti. 『『So』』ti kiriyāviseso. 『『Ta』』nti kammaṃ vā, kammanimittaṃ vā, gatinimittaṃ vā. 『『Tadā okāsaṃ labhatī』』ti vipaccanatthāya okāsaṃ labhati. Okāsaṃ labhitvā paccupaṭṭhātīti adhippāyo. 『『Tatthā』』ti tāsu ca tūsusamaṅgitāsu. 『『Itī』』ti laddhaguṇavacanaṃ. 『『Evañca katvā』』tiādi puna laddhaguṇavacanaṃ. 『『Pāḷiya』』nti dhammasaṅgaṇi pāḷiyaṃ. 『『Kammasantānato』』ti arūpasantānaṃ eva vuccati. 『『Ye panā』』ti ganthakārā pana. 『『Tesa』』nti ganthakārānaṃ. Āpajjatīti sambandho. Tesaṃ vādeti vā yojetabbaṃ. Yañcaupamaṃ dassentīti yojanā. 『『Tatthā』』ti tasmiṃ vacane. Na ca na labhantīti yojanā. 『『Tadā』』ti tasmiṃ pariṇatakāle. 『『Nāḷa』』nti pupphaphalānaṃ daṇḍakaṃ.

我來翻譯這段巴利文： "眼不壞"即眼凈色不壞。因彼若壞,盲者眼不現起諸色。于"耳不壞"等中亦此理。"得光明依止"即眼及光明時有作用,無則無。如是色亦然。故光明于彼等成為境與有境性趣入之依止。得彼光明依止。于虛空依止等中亦此理。此等支分之理說明將於上色攝中來。"于註釋"即于殊勝義註釋。于彼不信受"然彼趣入來時,無光明依止眼識不生"之語故說"無光明"等。"以顯示無為主"即以顯示無為首要。 于異熟語義中。成熟為異熟。成熟即達熟性。說前所作業今得生起。今為顯明彼義故說"此義"等。註釋中亦來勤修俱。然此中彼攝於思俱故說"四俱"。俱即成就。"于彼彼業勤修時"即于殺生等及離彼等彼彼惡行善行業勤修時。即積集時義。"達一切無而滅"即如無記法滅時達一切無而滅。如是非滅為意趣。"一切相圓滿"即作殺生者見隨業多身語意變。于不與取等中亦此理。由如是一切相變圓滿。"或藏"即即安立。"依何"即依何作業差別藏。 于偈中。"今"即此日。結合爲:"如乳解脫"即如乳於此日解脫、舍自性、趣變異,非如是所作惡業。然如何有?故說"隨逐愚者燃燒"。"如火為灰覆"即如火為灰所覆。"然彼"即然作業差別。"不入別一勝義法之數"即意趣為不入別相應法性之數。因彼不應說非勝義法,因為業緣法性故。故說"如隨眠界"。"彼"即作業差別。"彼"即業或業相或趣相。"得彼機會"即得成熟之機會。意趣為得機會而現前。"于彼"即于彼等諸俱。"如是"為得功德語。"如是作已"等為再得功德語。"于聖典"即於法集論聖典。"從業相續"即唯說無色相續。"然彼等"即論師等。結合爲趣入于"彼等"即論師等。或應結合爲彼等論。結合爲:且顯示何譬喻。"于彼"即于彼語。結合爲:且非不得。"爾時"即于彼成熟時。"莖"即花果之柄。

1. 『『Sambhavo』』ti pasaṅgakāraṇaṃ. Abhivisesena caraṇaṃ pavattanaṃ abhicāro. Visesa vutti. Na abhicāro byabhicāro. Sāmañña vutti. Pakkhantarena sādhāraṇatāti vuttaṃ hoti. Pakkhantarena sādhāraṇatā nāmapakkhantarassa nānappakārato sajjanameva lagganamevāti vuttaṃ byabhicārassāti pasaṅgassa iccevatthoti. Etthacātiādinā sambhavabyabhicārānaṃ abhāvameva vadati. Akusalahetūhi ca sahetukatā sambhavo natthīti sambandho. 『『Tesa』』nti akusalavipākānaṃ. 『『Abyabhicāroyevā』』ti byabhicārarahitoyeva.

2. 『『Pañcadvāre uppanna』』nti pañcadvāravikāraṃ paṭicca uppannattā vuttaṃ. Tenāha 『『tañhī』』tiādiṃ. Esanayo manodvārāvajjanepi.

Yadi hi ayamatthosiyā, evañcasati, ayamattho āpajjatīti sambandho. 『『Tesa』』nti vīthicittānaṃ. Uppādasaddoniyatapulliṅgoti katvā 『『ṭīkāsu pana…pe… niddiṭṭhaṃ』』 siyāti vuttaṃ. 『『Vuttanayenā』』ti sampayuttahetuvirahatoti vuttanayena. Vipaccana kiccaṃ nāma vipākānaṃ kiccaṃ. Vipākuppādanakiccaṃ nāma kusalākusalānaṃ kiccaṃ. 『『Taṃ taṃ kiriyāmattabhūtānī』』ti āvajjana kiriyā hasanakiriyāmattabhūtāni. Paṭisandhibhavaṅgacuticittāni nāma kevalaṃ kammavegukkhittabhāvenasantānepatitamattattā dubbala kiccāni honti. Pañca viññāṇāni ca asārānaṃ abalānaṃ pasādavatthūnaṃ nissāya uppannattā dubbalavatthukāni honti. Sampaṭicchanādīni ca pañcaviññāṇānubandha mattattā dubbala kiccaṭṭhānāni honti. Tasmā tāni sabbāni attano ussāhenavinā kevalaṃ vipaccanamattena pavattanti. 『『Vipākasantānato』』ti pañcadvārāvajjanañca manodvārāvajjanañca bhavaṅgavipākasantānato laddhapaccayaṃ hoti. Voṭṭhabbanaṃ pañcaviññāṇādi vipākasantānato laddhapaccayaṃ. 『『Itarāni panā』』ti hasituppādacitta mahākiriyacittādīni. 『『Niranusayasantāne』』ti anusayarahite khīṇāsavasantāne. 『『Ussāharahitāni evā』』ti yathā rukkhānaṃ vātapupphāni nāma atthi. Tāni phaluppādakasineharahitattā phalāni na uppādenti. Tathā tāni ca vipākuppādakataṇhāsineharahitattā ussāhabyāpāra rahitāni eva.

我來翻譯這段巴利文： "生起"即染著因。殊勝行為轉起為勝行。特殊轉。非勝行為異行。普通轉。說為與他分共通性。他分共通性名為他分種種執著即系著,故說異行即染著如是義。以"此中且"等說唯無生起異行。結合爲:且無由不善因有因性生起。"彼等"即不善異熟。"唯無異行"即離異行。 "生於五門"即因緣五門變異而生起故說。故說"彼實"等。于意門轉向中亦此理。 結合爲:若此義有,如是此義必至。"彼等"即路心。因生起詞為定陽性故說"然于諸復注...乃至...說示"應有。"如所說理"即如說離相應因。成熟作用名為異熟作用。異熟生起作用名為善不善作用。"彼彼唯作為"即轉向作、微笑作為。結生、有分、死心名為唯由業力拋擲性故墮于相續為量故為弱作用。五識因依止無實無力凈色所依故生起為弱所依。領受等因唯隨五識故為弱作用處。故彼一切無自勵唯以成熟量而轉。"從異熟相續"即五門轉向及意門轉向從有分異熟相續得緣。確定從五識等異熟相續得緣。"然其他"即微笑生心大作心等。"于無隨眠相續"即于離隨眠漏盡者相續。"唯無勵"即如諸樹有風花,彼等因離果生潤故不生果。如是彼等因離異熟生愛潤故唯無勵作用。

1. Vedanāvicāraṇāyaṃ. 『『Picupiṇḍakānaṃ viyā』』ti dvinnaṃ kappāsapicupiṇḍakānaṃ aññamaññasaṅghaṭṭanaṃ viya upādārūpānañca aññamaññasaṅghaṭṭanaṃ dubbalamevāti yojanā. 『『Tesaṃ ārammaṇabhūtāna』』nti tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ. 『『Kāyanissayabhūtesū』』ti kāyanissayamahābhūtesu .『『Tehī』』ti pañcaviññāṇehi. 『『Purimacittenā』』ti sampaṭicchanacittato. 『『Ta』』nti akusalavipākasantīraṇaṃ. Paṭighena vinā nappavattati. Kasmā nappavattatīti āha 『『ekantākusalabhūtenā』』tiādiṃ. 『『Abyākatesu asambhavato』』ti abyākata cittesu yujjituṃ asambhavato. Kammānubhāvato ca muñcitvā yathāpurimaṃ vipākasantānaṃ kammānubhāvena pavattaṃ hoti. Tathā appavattitvāti adhippāyo. 『『Kenacī』』ti kenaci cittena. 『『Visadisacittasantāna parāvaṭṭanavasenā』』ti purimenavipāka citta santānena visadisaṃ kusalādi javana cittasantānaṃ parato āvaṭṭā pana vasena. Tathāhidaṃ cittadvayaṃ pāḷiyaṃ āvaṭṭanā, anvāvaṭṭanā, ābhogo, samannāhāroti niddiṭṭhaṃ. 『『Sabbatthāpī』』ti iṭṭhārammaṇepi aniṭṭhārammaṇepi. 『『Attano pacchā pavattassa cittassa vasenā』』ti attano pacchā pavattaṃ cittaṃ paṭicca na vattabboti adhippāyo. 『『Attano paccayehi eva so sakkā vattu』』nti attano paccayesu balavantesu sati, balavā hoti. Dubbalesu sati, dubbalo hotīti sakkāvattunti adhippāyo. 『『Visadisa cittasantāna』』nti voṭṭhabbanakiriyacittasantānaṃ.

2. Saṅkhāra vicāraṇāyaṃ 『『vipākuddhāre』』ti aṭṭhasāliniyaṃ vipākuddhāra kathāyaṃ. 『『Ubhayakammenapī』』ti sasaṅkhārika kammenapi, asaṅkhārika kammenapi. 『『Therenā』』ti mahādattattherena. 『『Tadubhayabhāvābhāvo』』ti sasaṅkhārika asaṅkhārikabhāvānaṃ abhāvo. 『『Tānipi hi aparibyattakiccāniyevā』』ti ettha āvajjana dvayaṃ javanānaṃ purecārika kiccattā aparibyattakiccaṃ hotu. Hasituppādacittaṃ pana javanakiccattā kathaṃ aparibyattakiccaṃ bhaveyyāti. Tampi sabbaññutaññāṇādīnaṃ anucārikamattattā aparibyattakiccaṃ nāma hotīti. 『『Aṭṭhamahāvipākesu viya vattabbo』』ti mahāvipākānaṃ sasaṅkhārikā saṅkhārikabhāvo purimabhave maraṇāsannakāle ārammaṇānaṃ payogena saha vā vinā vā upaṭṭhānaṃ paṭicca vutto, tathā vattabboti adhippāyo.

3. 『『Dubbala kammanibbattesū』』ti paṭisandhi bhavaṅga cutikiccāni sandhāya vuttaṃ. 『『Dubbalavatthu kiccaṭṭhānesū』』ti cakkhādivatthukesu āvajjanādi dubbalakicca dubbalaṭṭhānikesu. 『『Tatthā』』tiādinā tadatthaṃ vivarati. Tattha 『『vikkhepayutta』』nti vikkhepakiccena uddhaccenayuttaṃ hutvā. 『『Kappaṭṭhitikaṃ』』 nāma saṅghabhedakammaṃ. Chasuvatthu rūpesu hadayavatthumeva suvaṇṇarajataṃ viya sāravatthu hoti. Itarāni phalikāniviya pasādamattattā asārāni hontīti vuttaṃ 『『cakkhādīsu dubbalavatthūsū』』ti. Dassanādīni ca kiccāni javana kiccassa purecarattā khuddakiccāni honti. Tenāha 『『dassanādīsū』』tiādiṃ.

4. Idha dīpaniyaṃ iccevanti padaṃ aṭṭhārasātipadassavisesananti katvā 『『sabbathāpīti padassa…pe… veditabbo』』ti vuttaṃ. Vibhāvaniyaṃ pana taṃ sabbathāpīti padassa visesananti katvā 『『sabbathā pītikusalākusalavipākakiriyābhedenā』』ti vuttaṃ.

Ahetukacittavaṇṇanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 于受考察中。結合爲:"如棉團"即如兩棉團互相碰觸,如是所造色等互相碰觸亦弱。"彼等成為所緣"即三大種。"于身所依"即于身所依大種。"由彼等"即由五識。"前心"即從領受心。"彼"即不善異熟推度。無恚不轉。何故不轉?故說"由一向不善"等。"于無記不生起"即不合于無記心生起。除業威力外如前異熟相續由業威力轉,如是不轉為意趣。"由某"即由某心。"由異類心相續轉變"即由前異熟心相續異類善等速行心相續後轉變。如是此二心於聖典說為轉向、隨轉向、思惟、作意。"於一切處"即于可意所緣及不可意所緣。"由自後轉心"即意趣為不應依自後轉心說。"由自緣唯可說"即意趣為自緣強時強,弱時弱可說。"異類心相續"即確定作心相續。 於行考察中"于異熟抉擇"即于殊勝義註釋異熟抉擇論。"由二業"即由有行業及無行業。"長老"即摩訶達多長老。"彼二性無"即有行無行性無。"彼等亦實不顯作用"此中轉向二為速行前導作用故不顯作用可爾。然微笑生心為速行作用,如何成不顯作用?彼亦因唯隨一切智智等故名不顯作用。"如八大異熟應說"即意趣為大異熟有行無行性說依前生死時所緣與加行俱或離現前,如是應說。 "由弱業生"即說關於結生、有分、死作用。"於弱所依作用處"即于眼等所依處轉向等弱作用弱處。以"于彼"等開顯彼義。其中"相應散亂"即與散亂作用掉舉相應。"住劫"名為破僧業。於六所依色中唯意所依如金銀為堅所依。其他如水晶因唯凈故無堅,故說"于眼等弱所依"。見等作用因為速行作用前導故為小作用。故說"于見"等。 因此處"應說"詞為十八詞之限定故說"於一切...乃至...應知"。然于顯明論中彼為"一切"詞之限定故說"一切即善不善異熟作意差別"。 無因心釋畢。

1. Sobhaṇacittesu. Avuttāpi siddhā hoti. Yathā aṭṭhacittāni lokuttarānīti ca vutte avuttepisijjhanti sesacittāni lokiyānīti ca sauttarānīti cāti adhippāyo. 『『Attasamaṅgīno』』ti attanā pāpakammena samannāgate. 『『Anicchante yevā』』ti sacepi avīcinimittassādavatthu viya keci icchantu. Ajānantānaṃ pana icchā appamāṇanti adhippāyo. 『『Sobhagga pattiyā』』ti ettha subhagassa bhāvo sobhagganti viggaho. Subhagassāti ca susirikassa.

2. 『『Yāthāvato』』ti yathā sabhāvato. Ettha siyā jānātīti ñāṇanti vuttaṃ, kiṃ sabbaṃ ñāṇaṃ yāthāvato jānātīti. Kiñcettha. Yadi sabbaṃ ñāṇaṃ yāthāvato jānāti. Evaṃ sati, ñāṇena cintentānaṃ ajānanaṃ nāma natthi, virajjhanaṃ nāma natthīti āpajjati. Atha sabbaṃ ñāṇaṃ yāthāvato na jānāti, katthaci jānāti, katthaci na jānāti. Evañcasati, yattha jānāti, tattheva taṃ ñāṇaṃ hoti. Yattha na jānāti, tattha taṃ ñāṇameva na hotīti āpajjatīti. Vuccate . Ñāṇena cintessāmīti cintentānaṃpi yattha yattha yāthāvato jānanaṃ na hoti, tattha tattha ñāṇa vippayutta cittaṃ hoti. Ñāṇappaṭi rūpakā ca dhammā atthi cittañca vitakko ca, vicāro ca, diṭṭhi ca. Etehi cintentāpi ahaṃ ñāṇena cintemīti maññanti. 『『Deyya dhammapaṭiggāhaka sampattī』』ti deyyadhamma vatthu sampatti, paṭiggāhaka puggala sampatti. 『『Abyāpajjalokūpapattitā』』ti ettha abyāpajjaloko nāma kāyikadukkha cetasika dukkha rahito uparidevaloko vā brahmaloko vā. Upapajjanaṃ upapatti. Paṭisandhivasena upagamananti attho. Abyāpajjalokaṃ upapatti yassa so abyāpajja lokūpapatti. Tassa bhāvoti viggaho. 『『Kilesa dūratā』』ti samāpatti balena vā, aññatarappaṭipattiyā vā, vikkhambhita kilesatā vā, ariyamaggena samucchinna kilesatā vā.

Tesaṃ uppatti vidhānaṃ visuddhi magge khandhaniddese evaṃ vuttaṃ. Yadāhi deyyadhamma paṭiggāhakādi sampattiṃ aññaṃ vā somanassahetuṃ āgamma haṭṭhatuṭṭho atthidinnantiādinayappavattaṃ sammādiṭṭhiṃ purekkhitvā asaṃsīdanto anussāhitoparehi dānādīni puññāni karoti, tadāssa somanassasahagataṃ ñāṇa sampayuttaṃ cittaṃ asaṅkhāraṃ hoti. Yadā pana vuttanayena haṭṭhatuṭṭho sammādiṭṭhiṃ purekkhitvā amutta cā gatādivasena saṃsīdamāno vā parehi vā ussāhito karoti, tadāssa tadeva cittaṃ sasaṅkhāraṃ hoti. Imasmiñhi atthe saṅkhāroti etaṃ attano vā paresaṃ vā vasena pavattassa pubbappayogassādhivacanaṃ. Yadā pana ñāti janassa paṭipatti dassanena jātaparicayābāladārakā bhikkhū disvā somanassa jātāsahasā kiñci deva hatthagataṃ dadanti vā vandanti vā, tadā tatīyaṃ cittaṃ uppajjati. Yadā pana dethavandathāti ñātīhi ussāhitā evaṃ paṭipajjanti, tadā catutthaṃ cittaṃ uppajjati. Yadā pana deyyadhamma paṭiggāhakādīnaṃ asampattiṃ aññesaṃ vā somanassahetūnaṃ abhāvaṃ āgamma catūsupi vikappesu somanassarahitā honti. Tadā sesāni cattāri upekkhāsahagatāni uppajjantīti.

我來翻譯這段巴利文： 於美心中。不說亦成就。如說"八心為出世間"時,不說亦成就余心為世間及有上為意趣。"自具者"即自具惡業者。"實不願"即若有如無間地獄相樂事某些愿求。然不知者之愿無量為意趣。于"得美"中,美者之性為美為分析。美者即具吉祥者。 "如實"即如自性。此中或有問:說知為智,是否一切智皆如實知?此有何過?若一切智如實知,如是則成以智思惟者無不知、無錯誤。若一切智非如實知,某處知、某處不知,如是則成彼處有智、彼處無智。答:即使以智思惟者,於何處何處無如實知,于彼處彼處為離智心。有似智之法及心、尋、伺、見。以彼等思惟者亦認為我以智思惟。"施物受者圓滿"即施物事圓滿、受者人圓滿。"生無惱世"中,無惱世名為離身苦心苦上天世或梵世。生起為生。意為以結生行相趣入。生無惱世者為無惱世生。彼之性為分析。"煩惱遠離"即由定力或某修習或鎮伏煩惱性或由聖道斷盡煩惱性。 彼等生起方式于清凈道蘊論釋如是說:當由施物受者等圓滿或其他喜因,歡喜以"有施"等理轉起正見為先,不沉沒不為他勵而行施等福時,彼之喜俱智相應心為無行。然當如說歡喜以正見為先,由放逸行等沉沒或為他勵而行時,彼之彼心為有行。因此義中行為自或他轉起前加行之語。然當見親族行相由生熟習幼童見比丘生喜突然施任手中物或禮拜時,第三心生起。然當爲親屬以"施!禮!"勵而如是行時,第四心生起。然當由施物受者等不圓滿或無其他喜因,於四分別中離喜時,則餘四舍俱行生起。

1. Aṭṭhapīti ettha pisaddena imāni cittāni na kevalaṃ aṭṭheva honti . Atha kho tato bahūnipi bahutarānipi hontīti imaṃ sampiṇḍanatthaṃ dīpetīti dassetuṃ 『『tenā』』tiādivuttaṃ. Dasasu puññakiriyāvatthūsu diṭṭhuju kammaṃ nāma ñāṇa kiccaṃ. Taṃ kathaṃ ñāṇa vippayutta cittehi karontīti. Vuccate. Ñāṇa sampayutta cittehi diṭṭhiṃ ujuṃkarontā tesaṃ antarantarā ñāṇasote patitavasena ñāṇavippayutta cittehipi karontiyeva. Sabbesattā kammassakātiādinā, buddho sobhagavā, svākkhāto so dhammo, suppaṭipanno so saṅgho, tiādinā cāti daṭṭhabbaṃ. Tenāha 『『imāni aṭṭha cittānī』』tiādiṃ. Tattha dasapuññakiriyavatthūni nāma 『dānaṃ, sīlaṃ, bhāvanā, apacāyanaṃ, veyyāvaccaṃ, pattidānaṃ, pattānumodanaṃ, dhammassavanā, dhammadesanā, diṭṭhuju kammaṃ,. Tehi guṇitāni vaḍḍhitāni. Tāni ca aṭṭhachasu ārammaṇesu uppajjanti. Tīṇi ca kammāni karontā te heva aṭṭhahi karonti. Tāniyeva ca sabbāni atthi hīnāni, atthi majjhimāni, atthi paṇītāni. Tasmā puna anukkamena ārammaṇādīhi vaḍḍhanaṃ karoti. Tattha 『『tāni ṭhapetabbānī』』ti sambandho. 『『Suddhikānī』』ti adhipatīhi amissitāni. 『『Iti katvā』』ti iti manasi karitvā. Tathā ñāṇavippayuttāni dvesahassāni sataṃ saṭṭhi ca hontīti yojanā. 『『Vīmaṃsāvajjitehī』』ti vīmaṃsādhipati vajjitehi. 『『Tathāguṇitānī』』ti sabbāni puññakiriyādīhi samaṃ guṇitāni. 『『Kosallenā』』ti kosallasaṅkhātena. 『『Nānāvajjanavīthiya』』nti ñāṇavippayutta vīthīhi visuṃ bhūtāya āvajjanāya yutta vīthiyaṃ. 『『Tenevā』』ti vīmaṃsādhipatibhūtena teneva upanissayaññāṇena. Evaṃ santepi na sakkābhavitunti sambandho.

2. Vacanatthe 『『rujjanaṭṭhenā』』ti tudanaṭṭhena. 『『Ahitaṭṭhenā』』ti hitaviruddhaṭṭhena. 『『Anipuṇaṭṭhenā』』ti asaṇhā sukhumaṭṭhena. 『『Aniṭṭhavipākaṭṭhenā』』ti aniṭṭhaṃ vipākaṃ etesanti aniṭṭha vipākāni. Tesaṃ bhāvo aniṭṭha vipākaṭṭho. Tena aniṭṭha vipākaṭṭhena. 『『Tappaṭi pakkhattā』』ti rāgādīhi paṭipakkhattā. Evaṃ pariyāyattha saṅkhātaṃ abhidhānatthaṃ dassetvā idāni aṭṭhakathāsu āgataṃ vacanatthaṃ dasseti kucchitetiādinā. Tattha 『『kucchite』』ti jegucchitabbe, nindi tabbe vā. Cālenti tadaṅgappahānavasena, kampenti vikkhambhanappahānavasena, viddhaṃsenti samucchedappahānavasena. 『『Tanukaraṇaṭṭhenā』』ti sallikhanaṭṭhena. 『『Antakaraṇaṭṭhenā』』ti pariyosānakaraṇaṭṭhena. 『『Api cā』』tiādi dīpanīnayadassanaṃ. 『『Kosalla sambhūtaṭṭhenā』』ti mahāaṭṭhakathānayo. Tattha, kusalassa paṇḍitassa bhāvo ekāsallaṃ. Ñāṇaṃ. Tena sambhūtaṃ sañjātaṃ kosalla sambhūtaṃ tiviggaho.

3. 『『Balavakammenā』』ti tihetu kukkaṭṭha kammena. 『『Dubbala kammenā』』ti tihetukomakena vā dvihetuka kusala kammena vā. 『『Kehici ācariyehī』』ti moravāpi vāsī mahādattattheraṃ sandhāya vuttaṃ. 『『Saṅgahakārenā』』ti bhaddanta buddhaghosattherena. 『『Sannihita paccayavasenā』』ti āsanne saṇṭhitapaccaya vasena. Paccuppanna paccayavasenevāti vuttaṃ hoti. Upaṭṭhitāni kammādīni ārammaṇāni. Pavattāni mahāvipākāni. 『『Avipāka sabhāvato』』ti avipaccanasabhāvato. Avipākuppādanasabhāvatoti vuttaṃ hoti. 『『Aṭṭhakathāya』』nti dhammasaṅgaṇiṭṭhakathāyaṃ. 『『Idhā』』ti mahāvipākacitte. 『『Tathā appavattiyā cā』』ti dānādivasena appavattito ca.

我來翻譯這段巴利文： "八亦"中,亦字顯示此等心不僅八個,而且更多更多,為顯示此合集義故說"由彼"等。於十種福業事中正見業名為智作用。彼如何由離智心作?答:以智相應心正直見時,由彼等間中落入智流之力,由離智心亦作。應見以"一切眾生業為自有"等、"佛世尊、法善說、僧善行"等。故說"此八心"等。其中十種福業事名為:施、戒、修、敬重、服務、迴向、隨喜、聽法、說法、正見。由彼等增廣。彼等於八六所緣生起。作三業者以彼八作。彼等一切有劣、有中、有勝。故複次第由所緣等增廣。其中結合爲"彼等應置"。"單獨"即不雜增上。"如是作"即如是作意。結合爲:如是離智二千一百六十。"除思擇"即除思擇增上。"如是增"即一切與福業等同增。"善巧"即名為善巧。"于異轉向路"即于離智路中別有轉向相應路。"由彼"即由彼思擇增上成依止智。結合爲:即使如是亦不能有。 語義中,"以損惱義"即以傷害義。"以無益義"即以違背利義。"以不巧義"即以不細微義。"以不可意異熟義"中,彼等有不可意異熟為不可意異熟。彼等性為不可意異熟性。以彼不可意異熟性。"由彼對治"即由貪等對治。如是顯示譬喻義名之詞義后,今顯示註釋所來語義以"于惡"等。其中"于惡"即于應厭惡或應呵責。以暫斷力動搖,以鎮伏斷力震動,以斷盡力破壞。"以變薄義"即以損減義。"以作終義"即以作終盡義。"複次"等為顯說理。"以善巧生義"為大註釋理。其中,善即智者之性為善,智。由彼生起為善巧生為分析。 "由強業"即由三因最勝業。"由弱業"即由三因下劣或二因善業。"由某些師"即說關於住莫拉瓦比大達多長老。"由攝集者"即由具壽佛音長老。"由現前緣力"即由近住立緣力。說為由現在緣力。現前業等所緣。轉起大異熟。"由非異熟自性"即由非成熟自性。說為由非異熟生自性。"于註釋"即於法集論註釋。"此"即于大異熟心。"及如是不轉"即及由施等不轉。

1. Mahākiriyacitte. 『『Uparī』』ti vīthisaṅgahe tadā rammaṇa niyame. 『『Sayamevā』』ti anuruddhatthereneva. 『『Vakkhatī』』ti vuccissati. 『『Yathāraha』』nti khīṇāsavasantāne uppannānaṃ mahākiriyānaṃ arahānurūpaṃ. Bhūtakathana visesanaṃ tena nivattetabbassa atthassa abhāvāti adhippāyo. 『『Taṃ』』ti sahetukaggahaṇaṃ. 『『Byavacchedakavisesana』』nti ahetuka vipākakiriya cittānañca sabbhāvātappasaṅgassa avacchedakaṃ visesanaṃ. 『『Yathā sakkhara kathalikaṃpi macchagumbaṃpi tiṭṭhantaṃpi carantaṃpi passatī』』ti vacane sakkhara kathalikaṃ tiṭṭhantaṃ, macchagumbaṃ tiṭṭhantaṃpi carantaṃpi passatīti evaṃ yathā lābha yojanā hoti. Tathā idha pīti.

2. 『『Yadida』』nti yā ayaṃ dīpana samatthatā, 『『idaṃ sāmatthiya』』nti yojanā. Ayaṃ samattha bhāvoti attho. Bhedavacane codanāyāti sambandho. Racanāgāthāyaṃ. 『『Etānī』』ti sobhaṇa kāmāvacara cittāni. 『『Puñña pāpa kriyābhedā』』ti puñña pāpa kriyabhedena.

3. Katame dhammā kāmāvacarā. Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā uparito paranimmita vasavattideve anto karitvāti evaṃ pāḷiyaṃ niddiṭṭhattā idhakāmasaddena sahokāsākāmabhūmi vuccatīti āha 『『kāme kāmabhūmiya』』nti. Pariyāpannāti pāṭhaseso. 『『Kriyā cā』』ti ettha ca saddo pana saddattho. Iti saddo iccevaṃ saddattho. Etena paṭisiddhāti sambandho. 『『Idhā』』ti imasmiṃ cittasaṅgahe. 『『Tassā』』ti sabbathāsaddassa. Bhavo nāma indriya baddhasantānagato dhamma samūho vuccati. Idha pana kāmāvacarā dhammāti pade kāmasaddo. So ca pathavi pabbatādīhi saddhiṃ sabbaṃ kāmabhūmiṃ vadatīti vuttaṃ 『『bhūmipariyāyo cā』』tiādi. 『『Indriyānindriyabaddha dhamma samūho』』ti indriyabaddha dhamma samūho sattasantānāgato, anindriyabaddha dhamma samūho pathavi pabbatādi gato. Tattha jīvitindriyena anābaddho anāyatto anindriyabaddhoti.

Itikāmacittasaṅgahadīpaniyāanudīpanā niṭṭhitā.

我來 譯這段巴利文： 于大作心中。"上"即于路攝決定彼所緣。"自"即由阿耨樓陀長老。"將說"即將宣說。"如適"即隨漏盡者相續生起大作隨適阿羅漢。為事實說之限定因無應遮止義為意趣。"彼"即有因之攫取。"遮止限定"即由無因異熟作心存在之外流遮止限定。如"見立住礫石塊及遊動魚群"語中,見立住礫石塊、立住及遊動魚群,如是隨所得結合。如是於此中亦然。 "即此"即此說明能力,結合爲"此能力"。義為此能性。結合於差別語責難。于整合偈中。"此等"即美欲界心。"由福非福作差別"即由福非福作差別。 何法為欲界?因於聖典說"下以無間地獄為邊,上以他化自在天為內"故,此中欲字說俱處欲地。補缺語為"所屬"。"作及"中,及字義為然。如是字義為如此。由此結合爲"已遮"。"此"即此心攝。"彼"即一切字。有名為說根相續行法聚。然此中於欲界法詞中欲字。彼說與地山等共一切欲地故說"地同義"等。"根非根系法聚"即根系法聚屬有情相續,非根系法聚屬地山等。其中不繫縛不依屬於命根為非根系。 如是欲心攝說明解釋畢。

1. Rūpāvacaracitte. 『『Samuditenā』』ti pañcaṅga samuditena. Pañcannaṃ aṅgānaṃ ekato sāmaggibhūtenāti attho. Pañcannañhi ekato sāmaggiyaṃ satiyeva appanā hoti, no asati. Sāmaggiyanti ca suṭṭhu balavatāya samaggabhāveti attho. 『『Paṭipajjitabbattā』』ti pattabbattā. Jhānaṃ duvidhaṃ ārammaṇūpanijjhānañca lakkhaṇū panijjhānañcāti āha 『『kasiṇādikassā』』tiādiṃ. Idha pana ārammaṇūpanijjhānaṃ adhippetaṃ. Upanijjhānanti ca kasiṇa nimittādikaṃ ārammaṇaṃ cetasā upagantvānijjhānaṃ olokanaṃ. Jhānasaddassajhāpanatthopi sambhavatīti vuttaṃ 『『paccanīka dhammānañca jhāpanato』』ti. Agginā viya kaṭṭhānaṃ kilesānaṃ dayhanatoti attho. Ekaggatā eva sātissaya yuttā appanāpattakāleti adhippāyo. Pubbabhāge pana pathamajjhāne vitakkassa balavabhāvo icchitabbo. 『『Sāhī』』tiādinā tadatthaṃ vivarati. Sāhi ekaggatāti ca vuccatīti sambandho. Eko attāsabhāvo assāti ekattaṃ. Ekattaṃ ārammaṇamassāti ekattā rammaṇā. Ekaggatā. Tassa bhāvoti viggaho.

Aggasaddo koṭi attho. Koṭṭhāsaṭṭhovā. 『『Tathā pavattane』』ti cittassa ekaggabhāvena pavattiyaṃ. 『『Ādhippaccaguṇayogenā』』ti adhipatibhāvaguṇayogena. Indriyapaccayatāguṇayogenāti vuttaṃ hoti. Sāyeva ekaggatā ekaggatā, samādhī,ti ca vuccatīti sambandho. 『『Samādhī』』ti padassa-saṃ-ādhī-ti-vā, samaādhīti-vā, dvidhā padacchedo. Tattha saṃupasaggo sammāsaddattho. Samasaddo pana dhammena samena rajjaṃ kāretītiādīsu viya nāmikasaddoti dvidhā vikappaṃ dassento 『『sāyeva citta』』ntiādimāha. Sāyeva cittaṃ-sammā ca ādhiyatīti samādhi, sāyeva cittaṃ-samañca ādhiyatīti samādhīti dvidhā vikappo. Tattha sammā cāti sundarena. Ādhiyatīti ādahati. Ādahanañca ṭhapanamevāti vuttaṃ 『『ṭhapetī』』ti. Samañcāti avisamañca. 『『Tatthevā』』ti tasmiṃ ārammaṇe eva. 『『Līnuddhaccābhāvā pādanenā』』ti līnassa ca uddhaccassa ca abhāvo līnuddhaccābhāvo. Tassa āpādanaṃ āpajjāpananti viggaho. Vividhena cittassa saṃharaṇaṃ visāhāro. Na visāhāro avisāhāro. Sāyeva ca niddiṭṭhā. Iti evaṃ imesu dvīsu atthesu ekaggatā eva sātissayayuttāti yojetabbaṃ. Evaṃ pana sati, ekaggatā eva jhānanti vattabbā, na vitakkādayoti codanaṃ pariharanto 『『vitakkādayopanā』』tiādimāha. Apisaddo sampiṇḍanattho. Panasaddo pakkhantarattho. Tassā ekaggatāya. 『『Sā tissaya』』nti atissayena saha. 『『Osakkitu』』nti saṃsīdituṃ. 『『Naṃ』』ti cittaṃ. 『『Saṃsappitu』』nti evaṃ nu kho aññathānu khoti dvidhā cañcalituṃ. 『『Ukkaṇṭhitu』』nti aññābhimukhī bhavituṃ. Āramitunti vuttaṃ hoti. Laddhaṃ sātaṃ yenāti laddhassātaṃ. 『『Sātaṃ』』ti sārattaṃ. 『『Upabrūhitaṃ』』ti bhusaṃvaḍḍhitaṃ. 『『Santa sabhāvattā』』ti upasanta sabhāvattā. 『『Tathā anuggahitā』』ti ārammaṇābhimukhakaraṇādivasena anugga hitā . Samādhissa kāmacchandanīvaraṇappaṭipakkhattā 『『sayaṃ…pe… nīvāretvā』』ti vuttaṃ. 『『Niccalaṃṭhatvā』』ti appanākiccamāha.

我來翻譯這段巴利文： 於色界心中。"合"即五支合。義為五支一起和合性。因五支一起和合時有安止,非無時。和合即善巧有力之和合性義。"應修習"即應證得。禪有二種:所緣近禪及相近禪,故說"遍等"等。然此中意為所緣近禪。近禪即以心趣近遍相等所緣而近禪觀察。禪字亦有燒義,故說"及燒敵法"。義為如火燒薪燒盡煩惱。意為一境性于安止證得時即過度相應。然於前分欲得初禪尋有力性。以"彼實"等開顯彼義。結合爲:且彼一境性如是說。一自性為一性。一性所緣為一所緣。一境性。彼之性為分析。 頂字為最極義或部分義。"如是轉起"即心一境性轉起。"由增上功德相應"即由增上性功德相應。說為由根緣性功德相應。結合爲:彼一境性說為一境性、定。"定"字分解為"正-住"或"平-住"二種。其中正字字首為正確義。然平字如"以法平等治國"等為名詞,顯示二種分別故說"彼實心"等。分別為:彼實心正且住為定,彼實心平且住為定。其中正且即善好。住即安住。安住即安置故說"置"。平且即不偏。"于彼"即于彼所緣。"由成沉掉無"即沉及掉無為沉掉無。彼之成就為成就分析。種種心攝為異攝。非異攝為非異攝。且彼如是說。如是於此二義中應結合爲一境性即過度相應。如是則應說一境性即禪,非尋等,為除此責難故說"然尋等"等。且字為合集義。然字為他分義。彼一境性。"過度"即與過度俱。"沉沒"即沉下。"彼"即心。"猶豫"即"如是耶?異耶?"二種動搖。"不樂"即趣向他。說為厭離。得樂由彼為得樂。"樂"即喜樂。"增長"即極增。"由寂靜自性"即由寂靜自性。"如是攝受"即由向所緣等攝受。因定與欲貪蓋相對故說"自...乃至...遮止"。"不動而住"說安止作用。

Evaṃ upanijjhānatthaṃ dassetvā jhāpanatthaṃ dassento 『『tesu cā』』tiādimāha. 『『Tappaccanīkā』』ti tesaṃ jhānaṅga dhammānaṃ paccanīkā paṭipakkhā. 『『Manasmiṃ pī』』ti manodvārepi. Pageva kāyavacīdvāresūti evaṃ sambhāvanattho cettha pisaddo. Apisaddopi yujjati. 『『Jhāpitā nāma hontī』』ti jhānaṅga dhammaggīhi daḍḍhānāma honti. 『『Evaṃ santepi tesaṃ samudāye eva jhāna vohāro siddho』』ti yojanā. 『『Dhamma sāmaggipadhāna』』nti jhānaṭṭhāne jhānaṅga dhammānaṃ maggaṭṭhāne maggaṅga dhammānaṃ bodhiṭṭhāne bojjhaṅga dhammānaṃ samaggabhāvappadhānaṃ.

Evaṃ saṅgahakārānaṃ matiyā jhānaṃ vatvā idāni aparesānaṃ matiyā taṃ dassetuṃ 『『apare』』tiādimāha. Apare pana vadantīti sambandho. Tattha 『『yathā sakaṃkiccānī』』ti sassa idaṃ sakaṃ. Sassāti attano. Idanti santakaṃ. Yāniyāni attano santakānīti attho. 『『Itī』』ti tasmā. 『『Paṭṭhāne jhānapaccayaṃ patvā…pe… sādhentiyeva』』. Vuttañhi tattha. Jhānapaccayoti jhānaṅgānijhānasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo. Maggapaccayoti maggaṅgāni maggasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ maggapaccayena paccayoti. 『『Pañcasamuditādīnī』』ti pañcasamūha dasasamūhāni. 『『Pathamajjhānādibhāvassevacā』』ti pathamajjhānādi nāmalābhassevacāti adhippāyo. 『『Jhānabhāvassā』』ti jhānanāmalābhassa. 『『Tathāvidhakiccavisesābhāvā』』ti tathāvidhānaṃ ārammaṇābhiniropanādīnaṃ kicca visesānaṃ abhāvato.

1. 『『Ettha siyā』』ti etasmiṃ ṭhāne pucchāsiyā. 『『Aṅga bhedo』』ti pathamajjhāne pañca aṅgāni, dutīyajjhāne cattāri aṅgānī tiādiko aṅgabhedo. 『『Puggalajjhāsayenā』』ti puggalassa icchāvisesena. Iti ayaṃ visajjanā. 『『So』』ti so puggalo. 『『Hī』』ti vitthāra jotako. Vitakko sahāyo yassāti vitakkasahāyo. 『『Vitakke nibbindatī』』ti oḷārikovatāyaṃ vitakko, nīvaraṇānaṃ āsanne ṭhitoti evaṃ vitakke ādīnavaṃ disvā nibbindati. Tassa ajjhāsayoti sambandho. Vitakkaṃ virājeti vigameti atikkamāpetīti vitakkavirāgo. Vitakkavirāgo ca so bhāvanā cāti samāso. 『『Uttaruttarajjhānādhigamane』』ti uttari uttarijhānappaṭilābhe. Ajjhāsaya balena pādakajjhānasadisaṃ na hotīti sambandho. Cetopaṇidhi ijjhatīti sambandho. 『『Visuddhattā』』ti sīlavisuddhattā.

我來翻譯這段巴利文： 如是顯示近禪義后,為顯示燒義故說"于彼等"等。"彼對治"即彼等禪支法之對治對立。"于意中亦"即于意門亦。何況身語門,如是此中且字為推度義。亦字亦適合。"名為燒"即名為為禪支法火所燒。結合爲:"如是亦于彼等和合唯成就禪言說"。"法和合為主"即于禪處禪支法、于道處道支法、于覺處覺支法之和合性為主。 如是依攝集者意說禪已,今為顯示其他人意說彼故說"其他"等。結合爲:然其他人說。其中"如自作用"即自之此為自,自即自己,此即所有,義為凡自己所有。"如是"即因此。"于發趣得禪緣...乃至...成就"。因於彼說:禪緣者,禪支對禪相應法及彼等所生色以禪緣為緣。道緣者,道支對道相應法及彼等所生色以道緣為緣。"五合等"即五聚十聚。"唯初禪等性及"意為唯得初禪等名及。"禪性"即得禪名。"由無如是種種作用差別"即由無如是安立所緣等作用差別。 "此中應有"即於此處應有問。"支差別"即初禪五支、第二禪四支等支差別。"由補特伽羅意樂"即由補特伽羅欲差別。如是此答。"彼"即彼補特伽羅。"實"為廣釋顯示。有尋為伴為尋伴。"厭離尋"即見尋粗重故、近住障礙故如是見尋過患而厭離。結合爲彼之意樂。舍離尋為離尋。離尋及彼修為複合詞。"于證得上上禪"即于得更上禪。結合爲:由意樂力不似基礎禪。結合爲:心願成就。"由清凈"即由戒清凈。

1. Saṅkhāra bhedavicāraṇāyaṃ. 『『Saṅkhāra bhedo na vutto』』ti pathamajjhāna kusala cittaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekantiādinā na vuttoti adhippāyo. 『『So』』ti saṅkhāra bhedo. 『『Siddhattā』』ti saṅkhāra bhedassa siddhattā. Kathaṃ siddhoti āha 『『tathāhī』』tiādiṃ. Sukhā paṭipadā yesaṃ tāni sukhappaṭipadāni. Tesaṃ bhāvoti viggaho. 『『Yo』』ti yogīpuggalo. 『『Ādito』』tiādimhi. 『『Vikkhambhento』』ti vimocento viyogaṃ karonto. Dukkhena vikkhambhetīti sambandho. 『『Kāmādīnavadassanādinā』』ti aṅgārakāsū pamākāmābahudukkhābahupāyāsā, ādīnavo etthabhiyyotiādinā kāmesuādīnavaṃ disvā. Ādisaddena vitakkādīsu ādīnavadassanaṃ saṅgayhati. 『『Tenevā』』ti kāmādīnavadassanādinā eva. Ettha abhiññābhedena saṅkhāra bhedo na vattabbo, paṭipadā bhedeneva vattabboti dassetuṃ 『『khippābhiññajjhānānaṃpī』』tiādi vuttaṃ. Tattha, abhijānanaṃ abhiññā. Khippāsīghā abhiññā yesaṃ tāni khippābhiññāni. Dandhā asīghā abhiññā yesaṃ tāni dandhābhiññāni. Jhānāni. 『『Yadi eva』』nti evaṃ paṭipadā bhedena saṅkhāra bhedo yadi siyāti attho. 『『Vaḷañjanakāle』』ti samāpatti samāpajjanakāle. Paṭibandhakā nāma antarāyikā. 『『Sannihitāsannihitavasenā』』ti āsanne saṇṭhitāsaṇṭhitavasena. Suddhaṃ vipassanāyānaṃ yesaṃ te suddhavipassanāyānikā. 『『Suddhaṃ』』ti samathajjhānena asammissaṃ. 『『Satthena hanitvā』』ti pare na satthena hananato chindanato. 『『Sahasā』』ti sīghatarena. 『『Marantānaṃ uppannaṃ』』ti maraṇāsannakāle uppannaṃti adhippāyo. Anāgāmino hi suddha vipassanāyānikāpi samānā samādhismiṃ paripūrakārino nāma honti. Icchante susati kiñci nimittaṃ ārabbhamanasikāra mattenapi jhānaṃ ijjhati. Tenāha 『『taṃpi maggasiddhagatika』』nti. 『『Rūpībrahmaloke』』ti idaṃ aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃpi tattha pākatikabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Arūpī brahmaloke pana ekā eva samāpatti pākatikāsambhavati. Upapattisiddhajjhānānaṃ bhavantare sannihita paccayabhedena saṅkhāra bhedo vutto, so kathaṃ paccetabboti āha 『『ekasmiṃ bhavepi…pe… yuttāni hontī』』ti. Ekasmiṃ bhavesabbappathamaṃ laddhakāle saṅkhāra bhedassa āsannattā vaḷañjanakālepi so eva saṅkhāra bhedo siyāti āsaṅkāsambhavato idaṃ vuttaṃ. Tena bhavantare upapatti siddhajjhānānaṃ sannihita paccayabhedena saṅkhārabhede vattabbameva natthīti dasseti. Idāni tāni magga siddhajjhāna upapatti siddhajjhānāni sannihitapaccayaṃ anapekkhitvā maggakkhaṇa upapattikkhaṇesu siddhakāle jhānuppatti paṭipadāya eva sabbaso abhāvaṃ gahetvā aparaṃ vikappaṃ dassetuṃ 『『jhānuppatti paṭipadā rahitattā vā』』tiādi vuttaṃ. Evaṃ mahaggatajhānānaṃ aṭṭhakathāvasena siddhaṃ saṅkhāra bhedaṃ vatvā idāni pāḷivasenāpi so siddho yevāti dassetuṃ 『『apicā』』tiādi āraddhaṃ. Dukkhappaṭipadāpubbakānaṃ dvinnaṃ dandhābhiññakhippābhiññasamādhīnaṃ. 『『Ettāvatā』』ti etaṃ parimāṇaṃ assāti ettāvaṃ. Ettāvantena. Ettha siyā, kasmā idha saṅkhārabhedo na vuttotiādinā vacanakkamena siddho hotīti sambandho. Sesaṃ suviññeyyaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 於行差別考察中。"未說行差別"即意為未如"初禪善心一無行、一有行"等說。"彼"即行差別。"由成就"即由行差別成就。如何成就?故說"如是"等。樂行彼等為樂行。彼等之性為分析。"誰"即瑜伽士補特伽羅。"初"即開始。"鎮伏"即解脫作分離。結合爲:以苦鎮伏。"由見欲過患等"即以"如火坑般欲多苦多惱,於此更多過患"等見欲過患。等字攝取見尋等過患。"由彼"即由見欲過患等。此中不應由神通差別說行差別,應由行道差別說,故說"于速通禪等"等。其中,通知為通。速即快通彼等為速通。遲即不快通彼等為遲通。諸禪。"若如是"義為若如是由行道差別有行差別。"于現行時"即于定入定時。障礙名為障礙者。"由現前非現前"即由近住不住。純觀乘彼等為純觀乘者。"純"即不雜止禪。"以刀殺"即由他非以刀殺斷。"突然"即極速。"生起于死者"意為生於死近時。因阿那含即使純觀乘亦名為于定圓滿作者。若愿于某相緣作意即得禪。故說"彼亦道成就類"。"於色梵界"此說關於八等至於彼為平常性。然于無色梵界唯一等至平常生起。說產生就禪由生間現前緣差別有行差別,此如何可信?故說"於一生...乃至...相應"。此說由於一生最初得時行差別近故,慮于現行時亦應有彼行差別。由此顯示于生間產生就禪不應說由現前緣差別有行差別。今為顯示彼等道成就禪產生就禪不待現前緣,由於道剎那生剎那成就時禪生起行道完全無故另一差別,故說"或由無禪生起行道"等。如是說大界禪由註釋力成就行差別已,今為顯示由聖典力亦成就,故開始"複次"等。具苦行前二遲通速通定。"如是量"即此量為彼為如是量。由如是量。此中應有,為何此中未說行差別等語序成就?結合如是。余易了知。

1. Vibhāvanipāṭhe. Parikammaṃ nāma pathavī, pathavī, āpo, āpo-tiādikaṃ, rūpaṃ aniccaṃ, rūpaṃ dukkhaṃ, rūpaṃ anattā-tiādikañcabhāvanāparikammaṃ adhikāro nāma pubbabhavekatabhāvanākammaṃ. Pubbabhavejhānamaggaphalānipatthetvā kataṃ dānasīlādi puññakammañca. 『『Idaṃ tāvanayujjatī』』ti ettha tāvasaddo vattabbantarāpekkhane nipāto. Tena aparaṃpi vattabbaṃ atthīti dīpeti. Pubbābhisaṅkhāro duvidho pakati pubbābhisaṅkhāro, payogapubbābhisaṅkhāroti. Tattha parikamma pubbābhisaṅkhāro pakati pubbābhisaṅkhāro nāma, ayaṃ pakati paccayagaṇo eva. Pubbe vutto pubbappayogo payogapubbābhisaṅkhāro nāma . So eva idhādhippetoti dassetuṃ 『『nahī』』tiādimāha. 『『Antamaso』』ti antima paricchedena. 『『Ālopabhikkhā』』 nāma ekā lopabhikkhā. So parikammasaṅkhātapubbābhisaṅkhāro. Jhānāni ca sabbāni uppannāni nāma natthīti sambandho. 『『Itī』』ti tasmā. 『『So』』ti bhāvanābhisaṅkhāro. 『『Tesaṃ』』ti sabbesaṃpi jhānānaṃ. Na hi lokiyajjhānāni nāma…pe… atthi, imesaṃ sattānaṃ sabbakappesupi kappavināsakāle jhānāni bhāvetvā brahmaloka parāyanatā sabbhāvāti adhippāyo. 『『Pubbe samathakammesu katādhikārassā』』ti āsannabhavekatādhikāraṃ sandhāya vuttaṃ. Dūrabhave pana samathakammesu akatādhikāro nāma koci natthīti. 『『Evamevā』』ti evaṃ eva. Vipākajjhānesu saṅkhāra bhedassa pubba kammavasena vattabbattā 『『kusala kriyajjhānesū』』ti vuttaṃ. 『『Athavātiādiko pacchima vikappo nāma』』 athavā pubbābhisaṅkhāreneva uppajjamānassa nakadāci asaṅkhārikabhāvo sambhavatīti asaṅkhārikanti ca, byabhicārābhāvato sasaṅkhārikanti ca na vuttanti ayaṃ vikappo. Tattha asaṅkhārikanti ca na vuttanti sambandho. 『『Byabhicārā bhāvato』』ti asaṅkhārikabhāvena pasaṅgābhāvato. Sasaṅkhārikanti ca na vuttaṃ. Yadi vucceyya. Nirattha kamevataṃbhaveyya. Kasmā, sambhava byabhicārānaṃ abhāvato. Sambhave byabhicāre ca. Visesanaṃ sātthakaṃ siyāti hi vuttaṃ. Na ca niratthakavacanaṃ paṇḍitā vadanti. Kasmā, apaṇḍitalakkhaṇattā. Sati pana sambhave ca byabhicāre ca, tathā sakkā vattuṃ. Kasmā, sātthakattā. Sātthakameva paṇḍitā vadanti. Kasmā, paṇḍita lakkhaṇattāti adhippāyo.

我來翻譯這段巴利文： 于顯明文中。準備即"地、地、水、水"等,及"色無常、色苦、色無我"等修習準備。資格名為前生所作修業。及前生求禪道果所作施戒等福業。"此暫不適"中,暫字為待說余詞助詞。由此顯示尚有餘應說。前行有二:自然前行、加行前行。其中準備前行名為自然前行,此即自然緣聚。前說前加行名為加行前行。顯示此處意為彼故說"實非"等。"乃至"即最後限度。"團食"名為一團食。彼名為準備所說前行。結合爲:一切諸禪名為非生。"如是"即因此。"彼"即修習前行。"彼等"即一切諸禪。實無名為世間禪...乃至...有,意為此等眾生於一切劫亦于劫壞時修禪趣梵界性存在。"於前止業有資格者"說關於近生作資格。然于遠生實無名為于止業無資格者。"如是"即如此。由異熟禪應由前業說行差別故說"于善作禪"。"或"等名為後分別,即或由前行生起者決不可能無行性故不說無行及由無違逆故不說有行,此分別。其中結合爲:不說無行。"由無違逆"即由無無行性之流。不說有行。若說,彼將唯無義。為何?由無可能違逆。因於可能違逆,限定有義故說。智者不說無義語。為何?由非智者相。然于有可能及違逆,如是能說。為何?由有義。智者唯說有義。為何?意為由智者相。

1. Paṭipadā abhiññāvavatthāne. 『『Nimittuppādato』』ti paṭibhāganimittassa uppādato. Sukhāpana paṭipadā, pacchādandhaṃ vā khippaṃ vā uppannaṃ jhānaṃ sukhappaṭipadaṃ nāma karotīti yojanā. 『『Pubbabhave』』ti āsanne pubbabhave. Antarāyikadhammā nāma 『kilesantarāyiko ca, kammantarāyiko ca, vipākantarāyiko ca, paññatti vītikkamantarāyiko ca, ariyūpavādantarāyiko ca. Tattha tisso niyatamicchādiṭṭhiyokilesantarāyiko nāma. Pañcānantariya kammāni kammantarāyiko nāma. Ahetuka dvihetukappaṭisandhivipākā vipākantarāyiko nāma. Bhikkhu bhāveṭhitānaṃ vinaya paññattiṃ vītikkamitvā akatappaṭikammo vītikkamo paññattivītikkamantarāyiko nāma. Paṭikammepanakate antarāyiko na hoti. Ariyapuggalānaṃ jātiādīhi upavaditvā akkositvā akatappaṭikammaṃ akkosanaṃ ariyūpavādantarāyiko nāma. Idhapi paṭikamme kate antarāyiko na hoti. Sesesu tīsu paṭikammaṃ nāma natthi. Ime dhammā imasmiṃ bhave jhānamaggānaṃ antarāyaṃ karontīti antarāyikā nāma. Tehi vimutto antarāyika dhamma vimutto nāma. 『『Kalyāṇappaṭipattiyaṃ ṭhito』』ti sīlavisuddhi ādikāya kalyāṇappaṭipattiyaṃ paripūraṇa vasena ṭhito. 『『Chinnapalibodho』』ti āvāsapalibodhādīni dasavidhāni palibodhakammāni chinditvā ṭhito. 『『Pahitatto』』ti, yantaṃ purisathāmena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apatvā vīriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatīti evaṃ pavattena sammappadhāna vīriyena samannāgato. So hi pahito pesito anapekkhito attabhāvo anenāti pahitattoti vuccati. 『『Nasampajjatīti natthi』』. Sace pañcapadhāniyaṅgasamannāgato hotīti adhippāyo. Pañcapadhāniyaṅgāni nāma saddhāsampannatā, asāṭheyyaṃ, ārogyaṃ, alīnavīriyatā, paññavantatā,ti.

2. Vipākajjhāne. 『『Mudubhūtaṃ』』ti bhāvanā balaparittattāmandabhūtaṃ. Mandabhūtattā ca dubbalaṃ. 『『Nānā kiccaṭṭhānesu cā』』ti dassanasavanādīsu. 『『Hīnesupi attabhāvesū』』ti ahetuka dvihetukapuggalesupi. 『『Asadisaṃpī』』ti tihetukukkaṭṭhaṃpi kammaṃ ahetukavipākaṃpi janetītiādinā asadisaṃpi vipākaṃ janeti. 『『Bhavaṅgaṭṭhānesu yevā』』ti ettha bhavaṅga saddena paṭisandhiṭṭhāna cutiṭṭhānānipi saṅgayhanti. 『『Kusalasadisamevā』』ti pathamajjhānakusalaṃ pathamajjhāna vipākameva janeti, dutīyajjhāna kusalaṃ dutīyajjhāna vipākameva janetītiādinā kusala sadisameva vipākaṃ janeti. 『『Kusalameva…pe… kriyajjhānaṃ nāma hoti』』 abhedū pacārenāti adhippāyo. Bhedampi abhedaṃ katvā upacāro vohāro abhedū pacāro.

3. Saṅgahagāthā vaṇṇanāyaṃ. Jhānānaṃ bhedo jhānabhedo. Atthato pana jhānehi sampayogabhedo jhānabhedoti vutto hotīti āha 『『jhānehi sampayogabhedenā』』ti. Pathamajjhānikaṃ cittantiādinā yojetabbaṃ. 『『Tamevā』』ti rūpāvacara mānasameva. Vibhāvaniyaṃ pana uparisaṅgahagāthāyaṃ jhānaṅga yogabhedena, katvekekantu pañcadhāti vacanaṃ disvā idha jhāna bhedenāti jhānaṅgehi sampayogabhedenāti vuttaṃ. Evaṃ santepi idha jhānabhedassa visuṃ adhippetattā 『『aññohi jhānabhedo』』tiādi vuttaṃ.

Rūpāvacaracittadīpaniyāanudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 於行道神通安立中。"從相生起"即從似相生起。結合爲:然樂行,后遲或速生起禪名為作樂行。"前生"即近前生。障礙法名為:煩惱障、業障、異熟障、制罰過障、謗聖障。其中三種決定邪見名為煩惱障。五無間業名為業障。無因二因結生異熟名為異熟障。比丘住戒中違越律制未作懺悔之違越名為制罰過障。然作懺悔則非障礙。辱罵聖者以生等未作懺悔之辱罵名為謗聖障。此中亦作懺悔則非障礙。餘三無名為懺悔。此等法於此生為禪道作障礙名為障礙。從彼解脫名為解脫障礙法。"住善行"即由圓滿住于戒清凈等善行。"斷障礙"即斷住十種障礙業。"發勤"即具足"凡由人力人精進可得,未得不止息精進"如是轉起正勤精進。彼因發送不顧自身故說為發勤。"不成就即無"。意為若具足五精勤支。五精勤支名為:具足信、無諂、健康、不懈怠精進、具慧。 于異熟禪中。"成柔"即由修力少故成弱。由成弱故羸弱。"于種種作用處"即于見聞等。"于下自身"即于無因二因補特伽羅。"不同"即三因最勝業亦生無因異熟等不同異熟生。"唯于有分處"此中有分字攝取結生處死處。"如善"即初禪善生初禪異熟,第二禪善生第二禪異熟等如善生異熟。"善...乃至...名為作禪"意為由不分施設。分亦作不分之施設言說為不分施設。 于攝頌釋中。禪之差別為禪差別。然義說為由禪相應差別為禪差別,故說"由禪相應差別"。應結合爲初禪心等。"彼"即色界意。然于顯明中見上攝頌"由禪支相應差別,作一一五種"語故,此中說"由禪差別"為由禪支相應差別。如是亦然,由此中別意禪差別故說"實異禪差別"等。 色界心說明解釋畢。

1. Arūpacittadīpaniyaṃ. 『『Bhuso』』ti atirekataraṃ. 『『Sarūpato』』ti paramattha sabhāvato. Natthi jaṭā etthāti ajaṭo. Ajaṭo ākāsoti ajaṭākāso. 『『Paricchinnākāso』』ti dvāracchiddavātapānacchiddādiko ākāso, yattha ākāsa kasiṇa nimittaṃ uggaṇhanti. Kasiṇa nimittaṃ ugghāṭetvā laddho ākāso kasiṇugghāṭimākāso, kasiṇaṃ ugghāṭena nibbatto kasiṇugghāṭimoti katvā. Rūpakalāpānaṃ paricchedamattabhūto ākāso rūpaparicchedākāso. 『『Anantabhāvena pharīyatī』』ti caturaṅgulamattopiso ananta nāmaṃ katvā bhāvanāmanasikārena pharīyati. 『『Devānaṃ adhiṭṭhānavatthū』』ti mahiddhikānaṃ gāmanagara devānaṃ balippaṭiggahaṇaṭṭhānaṃ vuccati, yattha manussā samaye kula devatānaṃ baliṃ abhiharanti. 『『Baliṃ』』ti pūjanīya vatthu vuccati. 『『Tasmiṃ』』ti kasiṇugghāṭimākāse. 『『Tadevā』』ti taṃ ārammaṇameva. Kusalajjhānaṃ samāpannassavā, vipākajjhānena upapannassavā, kriyajjhānena diṭṭhadhamma sukha vihārissavā, tiyojetabbaṃ. Anantanti vuccati, yathāpathavīkasiṇe pavattanato jhānaṃ pathavīkasiṇanti vuccatīti. 『『Ekadese』』ti uppādevā ṭhitiyaṃ vā bhaṅgevā. Antarahitattā anantanti vuccati. 『『Ananta saññite』』ti ananta nāmake. 『『Anantanti bhāvanāya pavattattā』』ti idaṃ pathamā ruppaviññāṇaṃ anantanti evaṃ pubbabhāga bhāvanāya pavattattā. 『『Attano pharaṇākāra vasenā』』ti pubbabhāgabhāvanaṃ anapekkhitvāti adhippāyo. 『『Nirutti nayenā』』ti sakatthe yapaccayaṃ katvā nakārassalopena. 『『Pāḷiyā nasametī』』ti vibhaṅga pāḷiyānasameti. 『『Anantaṃ pharatī』』ti anantaṃ anantanti pharati. 『『Pathamā ruppaviññāṇābhāvo』』ti tassa abhāva paññattimattaṃ. 『『Nevatthī』』ti natthi. 『『Assā』』ti catutthā ruppajjhānassa. Athavātiādīsu 『『paṭusaññā kiccassā』』ti byattasaññā kiccassa. 『『Saṅkhārāvasesa sukhumabhāvena vijjamānattā』』ti imassa atthaṃ vibhāvento 『『etthacā』』tiādimāha. 『『Muddhabhūtaṃ』』ti matthakapattaṃ. 『『Desanāsīsamattaṃ』』ti rājā āgacchatītiādīsu viya padhāna kathāmattanti vuttaṃ hoti. 『『Tassevā』』ti pathamā ruppaviññāṇasseva. Kusalabhūtaṃ pathamā ruppaviññāṇaṃ puthujjanānañca sekkhānañca kusalabhūtassa dutīyāruppaviññāṇassa ārammaṇaṃ hoti. Arahā pana tividho. Tattha, ekopathamā ruppeṭhatvā arahattaṃ patvā pathamāruppaṃ asamāpajjitvāva dutīyā ruppaṃ uppādeti. Tassa kusalabhūtaṃ pathamā ruppaṃ kriyabhūtassa dutīyā ruppassa ārammaṇaṃ. Ekopathamā ruppeṭhatvā arahattaṃ patvā puna tameva pathamā ruppaṃ samāpajjitvā dutīyā ruppaṃ uppādeti. Eko dutīyā ruppeṭhatvā arahattaṃ gacchati. Tesaṃ dvinnaṃ kriyabhūtaṃ pathamā ruppaviññāṇaṃ kriyabhūtasseva dutīyāruppassa ārammaṇaṃ. Tenāha 『『viññāṇaṃ nāmā』』tiādiṃ.

Arūpacittānudīpanā.

我來翻譯這段巴利文： 于無色心說明中。"極"即更勝。"由自性"即由勝義自性。無纏結為無纏。無纏虛空為無纏虛空。"限定虛空"即門隙窗隙等虛空,于彼取虛空遍相。除遍相得虛空為遍除虛空,因遍除生為遍除故。色聚限定性虛空為色限定虛空。"遍滿無邊性"即雖四指量亦作無邊名由修作意遍滿。"諸天住處"說大神通村城諸天受供處,于彼人依時運供養家天。"供"說應供物。"于彼"即遍除虛空。"彼"即彼所緣。應結合爲或入善禪者,或生異熟禪者,或以作禪現法樂住者。說為無邊,如於地遍轉起故說禪為地遍。"一分"即生或住或滅。由消失故說為無邊。"名為無邊"即名為無邊。"由無邊修轉起"即此第一無色識由如是前分修轉起為無邊。"由自遍滿相"意為不待前分修。"由語法方式"即作自義業詞、除鼻音。"不合經"即不合分別經。"遍無邊"即遍無邊無邊。"第一無色識無"即彼無假施設。"無"即無。"彼"即第四無色禪。于或等中"顯想作用"即明顯想作用。"由行余微細性存在"釋顯此義說"此中"等。"成頂"即至極。"唯說首"即如"王來"等說主要。"彼"即第一無色識。善性第一無色識為凡夫及有學善性第二無色識所緣。然阿羅漢三種。其中,一住第一無色得阿羅漢不入第一無色生第二無色。彼善性第一無色為作性第二無色所緣。一住第一無色得阿羅漢后再入彼第一無色生第二無色。一住第二無色去阿羅漢。彼二作性第一無色識唯為作性第二無色所緣。故說"名為識"等。 無色心解釋。

1. Lokuttaracitte. 『『Jalappavāho』』ti udakadhārāsaṅghāṭo. 『『Pabhavato』』tiādipavattiṭṭhānato. 『『Yathāhā』』ti kathaṃ pāḷiyaṃ āha. 『『Seyyathida』』nti so katamo. 『『Ayaṃ pī』』ti ayaṃ ariyamaggopi. Ekacittakkhaṇiko ariyamaggo, kathaṃ yāva anupādisesa nibbānadhātuyāsavati sandatīti āha 『『ānubhāvappharaṇavasenā』』ti. Pāḷiyaṃ gaṅgādīni pañcannaṃ mahānadīnaṃ nāmāni. 『『Samudda ninnā』』ti mahāsamuddābhimukhaṃ ninnā namitā. 『『Poṇā』』ti anupatitā. 『『Pabbhārā』』ti adhovāhitā. 『『Kilesānaṃ』』ti anupagamane kammapadaṃ. Pāḷiyaṃ 『『ghaṭo』』ti udaka puṇṇaghaṭo. 『『Nikujjo』』ti adhomukhaṃ ṭhapito. 『『Nopaccāva matī』』ti puna nogilati. 『『Na punetī』』ti na puna eti nupagacchati ariyasāvako. 『『Na paccetī』』ti na paṭi eti. Tadatthaṃ vadati 『『na paccāgacchatī』』ti. Evaṃ taṃ anivattagamanaṃ pāḷisādhakehi dīpetvā idāni yuttisādhakehi pakāsetuṃ 『『yathā cā』』tiādimāha. 『『Yato』』ti yaṃ kāraṇā. 『『Te』』ti puthujjanā. 『『Dussīlā』』ti nissīlā. 『『Ummattakā』』ti pittummattakā. 『『Khitta cittā』』ti chaṭṭitapakati cittāyakkhummattakā. 『『Duppaññā』』ti nippaññā. 『『Eḷamūgā』』ti duppaññatāya eva paggharitalāla mukha mūgā. 『『Tasmiṃ magge evā』』ti aṭṭhaṅgīke ariyamagge eva. So pana maggo pathama maggo, dutīya maggo, tatīya maggo, catuttha maggo,ti catubbidho hoti. 『『Ādito pajjanaṃ』』ti catūsu maggesu ādimhi pathama maggasotassa pajjanaṃ gamanaṃ. Paṭilābhoti vuttaṃ hoti. 『『Sotāpattiyā』』ti sotassa āpajjanena. 『『Adhigammamāno』』ti paṭilabbhamāno. Sabbe bodhipakkhiya dhammā anivatta gatiyā pavattamānā sototi vuccantīti sambandho. Sambodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ. Uparisambodhi eva parāyanaṃ yesaṃ te uparisambodhi parāyanā. Parāyananti ca paṭisaraṇaṃ. Kathaṃ sotāpatti vacanaṃ maggena samānādhikaraṇaṃ hotīti vuttaṃ 『『pathama magga saṅkhātāya sotāpattiyā』』tiādi. 『『Maggetī』』ti gavesati. Mārenta gamanoniruttinayena maggoti sijjhatīti vuttaṃ 『『kilese mārento gacchatīti maggo』』ti.

我來翻譯這段巴利文： 于出世間心中。"水流"即水流聚集。"從源"即從初轉起處。"如說"即如何于經中說。"此為何"即彼為何。"此亦"即此聖道亦。一心剎那聖道,如何乃至無餘涅槃界流注?故說"由威力遍滿"。經中恒河等為五大河名。"趣向海"即向大海傾斜。"傾"即隨趨。"傾瀉"即向下流。"諸煩惱"為業語。經中"瓶"即水滿瓶。"倒伏"即向下置。"不返"即不再吸入。"不還"即不再來不復來聖弟子。"不返"即不還來。說其義為"不返來"。如是以經證顯示彼不返行已,今為以理證明故說"如及"等。"因"即由此因。"彼等"即凡夫。"惡戒"即無戒。"狂亂"即膽汁狂。"亂心"即舍離本性心夜叉狂。"惡慧"即無慧。"啞癡"即由惡慧故流涎啞口。"于彼道"即於八支聖道。然彼道為四種:初道、第二道、第三道、第四道。"初入"即於四道中最初初道流入行。說為獲得。"預流"即由流入。"證得"即獲得。結合爲:一切菩提分法不退轉行名為流。說菩提為四道中智。上菩提為歸依彼等為上菩提歸依。歸依即依止。如何預流語與道同格?故說"由名為初道預流"等。"道"即尋求。由殺害而行語源道成就,故說"殺煩惱而行故為道"。

1. Sakadāgāmi magge. 『『Sakiṃ āgacchatī』』ti itogantvā puna idha āgacchatīti attho. 『『Sīlenā』』ti pakatisabhāvena. Kāmalokaṃ āgacchanti etehīti kāmalokāgamanā. Kilesā. Tesaṃ sabbhāvena vijjamānabhāvena. Pāḷiyaṃ 『『ekaccassa puggalassā』』ti kattu atthesāmivacanaṃ. Ekaccena puggalena appahīnā nīti sambandho . 『『Sahabyataṃ』』ti sahāyabhāvaṃ. 『『Āgāmīhotī』』ti vatvā tamevatthaṃ vadati 『『āgantvā itthatta』』nti. Āgacchati sīlenāti āgantvā. Itthaṃ bhāvo itthattaṃ. Imaṃ kāmattabhāvaṃ āgantvā, tasmā āgāmī nāma hotīti yojanā. 『『Ayañca attho』』ti paṭisandhivasena sakiṃ imaṃ lokaṃ āgacchatītiādiko attho. 『『Kilesa gativasenā』』ti kāmalokā gamana kilesa gativasena. Maggasahāyena jhānena vikkhambhitā kilesā maggena samucchinna gatikā honti. Ayaṃ maggasahāyojhānānubhāvo nāma. Tenāha 『『na hī』』tiādiṃ. 『『Devalokato』』ti ettha brahmalokopi saṅgahito. Pacchimasmiṃ pana atthe satīti yojanā. Āgamanasīlo āgantvā. Na āgantvā anāgantvā. 『『Tenā』』ti anāgamanena. 『『Nānatthā sambhavato』』ti dvīsu itthattasaddesu ekasmiṃ imaṃ kāmāvacara lokanti ekasmiṃ imaṃ manussa lokanti evaṃ nānatthānaṃ asambhavato. Pāḷiyaṃ 『『sabyā bajjho』』ti cetodukkha saṅkhātena cetasikarogā bādhena sahito. Tenāha 『『tehi paṭighānusayassā』』tiādiṃ. Tattha 『『te』』ti puthujjana sotāpanna sakadāgāmino. Sabyā bajjhānāmāti sambandho. 『『Pacchimassa vākyassā』』ti āgantvā itthattaṃ sotāpanna sakadāgāmino tena daṭṭhabbāti vākyassa. 『『Dvīsu sakadāgāmīsū』』ti āgantvā itthattanti vuttattā tena atthena sakadāgāmināmakesu dvīsu sotāpanna sakadāgāmīsu. 『『Purimassā』』ti sotāpannassa. 『『Anañña sādhāraṇe nevā』』ti dutīya phalaṭṭhādīhi asāmaññeneva. Brahmalokeṭhitānaṃ sotāpannānaṃ sattakkhattu parama tādibhāvo natthi viya dutīya phalaṭṭhānaṃ sakadāgāmi bhāvopi natthi. Tenāha 『『pathama dutīya phalaṭṭhāpī』』tiādiṃ. 『『Tasmā』』tiādi laddhaguṇavacanaṃ. 『『Iti katvā』』ti iminā kāraṇena. 『『Heṭṭhū parūpapattivasenā』』ti uparito āgantvā heṭṭhūpapatti ca, heṭṭhato āgantvā uparūpapatti cāti evaṃ heṭṭhūparūpapattivasena. 『『Evañca katvā』』tiādi dutīya laddha guṇavacanaṃ. 『『Pañcannaṃ idha niṭṭhā』』ti pañcannaṃ puggalānaṃ idha kāmaloke niṭṭhā anupādisesa nibbānapattīti vuttaṃ hoti. 『『So panā』』ti sakadāgāmi puggalo pana. Yesaṃ pana aṭṭhakathā cariyānaṃ attho, tesaṃ attheso sakadāgāmi puggalo pañcavidhova vutto, na chaṭṭho puggaloti yojanā. Yesaṃ pana imaṃ lokanti attho, tesaṃ atthe chaṭṭhopi labbhatīti dassetuṃ 『『mahāparinibbāna…pe… āgato yevā』』ti vuttaṃ. Tattha 『『sakiṃ āgamanaṭṭhena āgato yevā』』ti sakiṃ āgamanaṭṭhena sakadāgāmīsu āgatoyeva. Sabbaññu buddhāpi pathama phalaṭṭha bhūtā sattakkhattu paramatāyaṃ saṇṭhitā viyāti yojanā. Ettha ca 『『sattakkhattuparamatāyaṃ』』ti sattakkhattu paramabhāve. Idañca nidassana vacanamattaṃ. Sabbaññu buddhāpi dutīya phalaṭṭhabhūtā sakiṃ āgamanappakatiyaṃ saṇṭhitāyeva honti. Kasmā, tasmiṃ khaṇe taṃ sabhāvānati vattanatoti adhippāyo. Sabbopi so chabbīdho puggalo idha…pe… daṭṭhabbo. Etena yaṃ vuttaṃ vibhāvaniyaṃ pañcasu sakadāgāmīsu pañcamakova idhādhippetoti. Taṃ paṭikkhittaṃ hoti.

我來翻譯這段巴利文： 於一來道中。"一次來"義為從此去後再來此。"以性"即以自然本性。由彼等來欲界為欲界來。諸煩惱。由彼等存在現有性。經中"某一補特伽羅"為作者義屬格。結合爲:某一補特伽羅未斷。"伴性"即伴侶性。說"當來"后說其義為"來至此"。以性來為來。此性為此性。結合爲:來此欲有,故名為當來。"此義"即由結生一次來此世間等義。"由煩惱趣"即由欲界來煩惱趣。道伴禪所鎮伏煩惱為道所斷盡趣。此名為道伴禪威力。故說"實非"等。"從天界"此中攝梵界。結合爲:然於後義中。來性為來。不來為不來。"由彼"即由不來。"由非一義不生"即於二此性字中,一為此欲界,一為此人界,如是非一義不生。經中"有纏"即具有名為心苦心病苦。故說"由彼等瞋隨眠"等。其中"彼等"即凡夫預流一來。結合爲:名為有纏。"后句"即來至此性預流一來應由彼見之句。"於二一來"即由說來至此性故,由彼義名為一來之二預流一來。"前"即預流。"非共"即不共第二果等。如住梵界預流無最多七返等,第二果者亦無一來性。故說"初第二果者"等。"故"等為得德語。"如是作"即由此因。"由上下生"即由上來下生及由下來上生如是由上下生。"如是作"等為第二得德語。"五於此盡"說義為五補特伽羅於此欲界盡得無餘涅槃。"然彼"即然一來補特伽羅。結合爲:于誰註釋師義,于彼義此一來補特伽羅說唯五種,非第六補特伽羅。為顯示于誰此世間為義,于彼義亦得第六,故說"大般涅槃...乃至...已來"。其中"由一來義已來"即由一來義已來於一來。結合爲:如一切知佛亦為初果者住于最多七返。此中"于最多七返"即於七返最上性。此唯顯示語。一切知佛亦為第二果者確實住於一來性。為何?意為由彼剎那不離彼自性。一切彼六種補特伽羅...乃至...應見。由此,于顯明中所說五一來中唯第五此處意為彼被否定。

Kasmā, pañcamako eva idha sakadāgāmipade adhippetesati itare cattāro kattha adhippetā siyunti vattabbattā. Janakabhūto samāno. 『『Ñāyāgatā evā』』ti yuttito paramparāgatā eva. Tenāha 『『yathā』』tiādiṃ. 『『Aviruddho』』ti ñāyena aviruddho.

1. Orambhāgo nāma heṭṭhābhāgo kāmaloko. Orambhāgāya saṃvattantīti orambhāgiyāni kāmarāga byāpāda saṃyojanādīni. 『『So』』ti anāgāmi puggalo.

2. Mahapphalaṃ karonti sīlenāti mahapphala kārino. Tesaṃ bhāvo 『『mahapphala kāritā』』. Sīlādi guṇo. 『『Arahatī』』ti paṭiggahituṃ arahati. 『『Arahato』』ti arahantassa. 『『Nibbacanaṃ』』ti nirutti. Viggaha vākyanti vuttaṃ hoti. Suddhikasuññatāya tathā na vacittāni, suññatappaṭipadāya tathā na vacittānītiādinā yojetabbaṃ. Tattha 『『suddhika suññatāyā』』ti suddhikasuññatavāre. 『『Suññatappaṭipadāyā』』ti suññatappaṭipadāvāre. 『『Sacca satipaṭṭhāna vibhaṅgesu panā』』ti sacca vibhaṅga satipaṭṭhāna vibhaṅgesu pana, sabbaṃ citta vaḍḍhanaṃ pāḷi aṭṭhakathāsu desanāvāre vicāretvā veditabbaṃ.

3. Phalacitte . Sotāpattiyā adhigataṃ phalaṃ sotāpatti phalaṃ. Tattha 『『adhigataṃ』』ti paṭiladdhaṃ. Aṭṭhaṅgīka phalaṃ sandhāya 『『tena sampayutta』』nti vuttaṃ. 『『Niruttī』』ti viggaho.

4. Tanubhūtepi kātuṃ na sakkoti, kuto samucchindituṃ. 『『Tānī』』ti indriyāni. 『『Paṭū nī』』titikkhāni. 『『So』』ti catuttha maggo. 『『Tā cā』』ti rūparāga, arūparāga, māna, uddhacca, avijjādayo ca. 『『Aññe cā』』ti tehi dasahi saṃyojanehi aññe ahirikānottappādike, sabbepi pāpa dhamme ca.

5. Kiriya citta vicāraṇāyaṃ. Na gahitaṃ iti ayaṃ pucchā. Abhāvā iti ayaṃ visajjanātiādinā yojetabbaṃ. 『『Assā』』ti kiriyānuttarassa. 『『Niranusayasantānepī』』ti anusaya rahite arahanta santānepi. 『『Itī』』ti vākya parisamāpanamattaṃ. 『『Vuccate』』ti visajjanā kathīyate. Puna anuppajjanaṃ anuppādo. Anuppādo dhammo sabhāvo yesaṃ te anuppāda dhammā. Tesaṃ bhāvoti viggaho. Vipākañca janetīti sambandho. Kathaṃ janetīti āha 『『kusala…pe… katvā』』ti. Tattha, 『『katvā』』ti sādhetvā. Sacepi kareyyāti yojanā. 『『Kocī』』ti abyatto koci ariyasāvako. Tadā phala cittameva pavatteyyāti sambandho. 『『Paṭibāhituṃ asakkuṇeyyo』』ti appaṭibāhiyo ānubhāvo assāti samāso.

我來翻譯這段巴利文： 為何,由應說第五者此處一來句意,餘四於何處意故。為能生者。"唯依理而來"即由理趣傳承而來。故說"如"等。"無違"即由理無違。 下分即下部欲界。趣向下分為下分,欲貪、瞋恚結等。"彼"即不還補特伽羅。 以性作大果為大果作者。彼等性為"大果作性"。戒等德。"值得"即值得接受。"阿羅漢"即阿羅漢的。"詞源"即語源。說為分析語。應結合爲:純空性如是諸心,空行道如是諸心等。其中"純空性"即純空品。"空行道"即空行道品。"然于諦念處分別"即然于諦分別念處分別,一切心增長應于經注說法品考察了知。 于果心中。預流所證果為預流果。其中"所證"即所得。關於八支果故說"與彼相應"。"語源"即分析。 即使微弱亦不能作,何況斷盡。"彼等"即諸根。"利"即銳利。"彼"即第四道。"彼等"即色貪、無色貪、慢、掉舉、無明等。"其他"即彼十結外無慚無愧等,一切惡法等。 于作心考察中。應結合爲:未取為此問。由無為此答等。"彼"即作無上。"于無隨眠相續"即于無隨眠阿羅漢相續。"如是"即唯語句終結。"說"即說答。再不生為不生。不生法自性彼等為不生法。彼等性為分析。結合爲:及生異熟。如何生?故說"善...乃至...作"。其中,"作"即成就。結合爲:若亦作。"某"即愚鈍某聖弟子。結合爲:爾時唯轉果心。"不能遮止"合釋為:彼有不可遮止威力。

1. 『『Ādi anta padesve vā』』tiādimhi dvādasā kusalānīti ca, ante kriya cittāni vīsatīti ca padesu. Rūpe pariyā pannāni cittāni. Arūpe pariyā pannāni cittāni. 『『Pathamāya bhūmiyā pattiyā』』ti pathamabhūmiṃ pāpuṇituṃ. 『『Sāmañña phalaṃ adhippetanti vuttaṃ』』 aṭṭhasāliniyaṃ. Atthato pana dhamma visesoti sambandho. Magga phala nibbāna saṅkhāto dhamma viseso lokuttarabhūmi nāmāti yojanā. Avatthā bhūmi eva nippariyāyabhūmi. Kasmā, avatthā vantānaṃ dhammānaṃ sarūpato laddhattā. Itarā okāsabhūmi nippariyāya bhūmi na hoti. Kasmā, paññattiyā missakattā. 『『Dhammānaṃ taṃ taṃ avatthā visesavaseneva siddhā』』ti etena avatthā bhūmi eva padhāna bhūmīti dasseti. Kāmataṇhāya visayabhūto oḷārikākāro kāmāvacaratā nāma. Bhavataṇhāya visayabhūto majjhimākāro rūpārūpāvacaratā nāma. Tāsaṃ taṇhānaṃ avisayabhūto saṇha sukhumākāro lokuttaratā nāma. Hīnānaṃ akusala kammānaṃ vasena hīnā apāyabhūmiyo. Paṇītānaṃ kusala kammānaṃ vasena paṇītā sugati bhūmiyo. Tattha ca nānā akusala kammānaṃ vā nānā kusala kammānaṃ vā oḷārika sukhumatā vasena nānā duggati bhūmiyo nānā sugati bhūmiyo ca siddhā hontīti imamatthaṃ dassetuṃ 『『api cā』』tiādimāha.

2. Gāthāya pubbaddhaṃ nāma-ittha mekūna navuti, ppabhedaṃ pana mānasanti pādadvayaṃ. Aparaddhaṃ nāma ekavīsasataṃvātha, vibhajanti vicakkhaṇāti pādadvayaṃ. Taṃ iminā na sameti. Kathaṃ na sameti. Iminā vacanena sakalampi gāthaṃ ekūna navutippabhedaṃ mānasaṃ ekavīsa sataṃ katvā vibhajantī-ti evaṃ ekavākyaṃ katvā yojanaṃ ñāpeti. 『『Pathamajjhāna sadisaṭṭhenā』』ti lokiya pathamajjhāna sadisaṭṭhena. Yaṃ caturaṅgīkaṃ, taṃ sayameva dutīyajjhānanti siddhaṃ. Yaṃ tiyaṅgīkaṃ, taṃ sayameva tatīyajjhānanti siddhaṃ. Yaṃ duvaṅgīkaṃ, taṃ sayameva catutthajjhānanti siddhaṃ. Yaṃ puna duvaṅgīkaṃ, taṃ sayameva pañcamajjhānanti siddhaṃ. 『『Evaṃ vutta』』nti vibhāvaniyaṃ jhānaṅgavasena pathamajjhāna sadisattā pathamajjhānañcāti evaṃ vuttaṃ. Vitakkādi aṅgapātubhāvena pañcadhā vibhajantīti sambandho. Na itarāni lokiyajjhānāni sātissayato jhānāni nāma siyuṃ. Kasmāti āha 『『tāni hī』』tiādiṃ. Tattha 『『tānī』』ti lokiyajjhānāni. 『『Upeccā』』ti upagantvā. 『『Jhāpentī』』ti dahanti. Pakatiyā eva siddho hoti, na pādakajjhānādivasena siddho. 『『Kicca』』nti pañcaṅgīka bhāvatthāya kattabba kiccaṃ. 『『Tena paccaya visesenā』』ti pādakajjhānādinā paccaya visesena. 『『Tasmiṃ』』ti paccaya visese. Yathālokiyajjhānesu upacārabhūtā bhāvanā kāci vitakka virāga bhāvanā nāma hoti…pe… kāci rūpa virāga bhāvanā nāma. Asaññi gāmīnaṃ pana saññā virāga bhāvanā nāma hoti. Evamevanti yojanā. 『『Sā』』ti upacāra bhāvanā .『『Upekkhā sahagataṃ vā』』ti ettha vā saddena rūpasamatikkamaṃ vā saññā samatikkamaṃ vāti avuttaṃ vikappeti. Ādikammikakāle evaṃ hotu, vasibhūtakāle pana kathanti āha 『『jhānesū』』tiādiṃ. Nānāsattiyuttā hotīti vatvā nānāsattiyo dasseti 『『kācī』』tiādinā. Yā upacāra bhāvanā. 『『Vitakkaṃ virājetuṃ』』ti vitakkaṃ vigametuṃ. Attano jhānaṃ avitakkaṃ kātunti vuttaṃ hoti. Tenāha 『『atikkāmetuṃ』』ti. Sā upacāra bhāvanā. Sesāsupi upacāra bhāvanāsu.

我來翻譯這段巴利文： "於始終句"等中,十二善及最後二十作心句中。色所攝諸心。無色所攝諸心。"為得第一地"即為達第一地。"說意為沙門果"于殊勝義。結合爲:然義為法差別。結合爲:道果涅槃所說法差別名為出世間地。狀態地即無譬喻地。為何?由得有狀態諸法自性故。余處地非無譬喻地。為何?由雜假施設故。"諸法唯由彼彼狀態差別成就"由此顯示狀態地即主要地。欲愛所緣粗相名為欲界性。有愛所緣中相名為色無色界性。彼等愛非所緣細妙相名為出世間性。由劣不善業故劣惡趣地。由勝善業故勝善趣地。其中由種種不善業或種種善業粗細性故成就種種惡趣地種種善趣地,為顯此義故說"複次"等。 偈前半名為"如是八十九,種別意"二句。後半名為"或一百二十一,諸智者分別"二句。彼與此不合。如何不合?由此語使知全偈"八十九種別意作一百二十一而分別"如是作一句結合。"由同初禪義"即由同世間初禪義。凡四支,彼自成第二禪。凡三支,彼自成第三禪。凡二支,彼自成第四禪。凡復二支,彼自成第五禪。"如是說"即于顯明中由禪支故同初禪性名初禪如是說。結合爲:由尋等支現起分為五種。余世間禪不名為殊勝禪。為何?故說"彼等"等。其中"彼等"即世間禪。"近"即趣近。"燒"即焚。自性成就,非由基礎禪等成就。"作"即為五支性所作作用。"由彼緣差別"即由基礎禪等緣差別。"于彼"即緣差別。結合爲:如於世間禪近分修習或名為離尋修習...乃至...或名為離色修習。然趣無想者名為離想修習。如是。"彼"即近分修習。"或俱舍"此中或字顯示未說離色或離想選擇。唯初業時如是,然自在時如何?故說"于諸禪"等。說具種種能后以"或"等顯示種種能。凡近分修習。"令離尋"即令出尋。說義為令自禪成無尋。故說"令超"。彼近分修習。于余近分修習中。

1. (Ka) 『『sā vipassanā』』ti vuṭṭhānagāmini vipassanā. 『『Vipassanā pākatikā evā』』tikāci virāga bhāvanā nāma na hotīti adhippāyo. 『『Niyāmetuṃ』』ti avitakkameva hotūti vadamānā viya vavatthapetuṃ. 『『Adhippāyo』』ti pādakavādittherassa adhippāyo. 『『Sammasīyatī』』ti idaṃ jhānaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenāti sammasīyati samanupassīyati. Taṃ aṭṭhakathāya na sameti. Vuttañhi tattha. Yato yato samāpattito vuṭṭhāya ye ye samāpatti dhamme sammasitvā maggo nibbattito hoti. Taṃ taṃ samāpatti sadisova hoti. Sammasitasamāpatti sadisoti atthoti. Ettha hi 『『yato yato samāpattito vuṭṭhāyā』』ti etena pādakajjhānaṃ kathitaṃ hoti. 『『Pādakajjhāne satī』』ti etena ayaṃ vādopi pādakajjhānena vinā nasijjhatīti dasseti. 『『Vipassanāpi…pe… pattā hotī』』ti etena imasmiṃ vādepi vipassanā niyāmo icchitabboti dasseti. Tenāha 『『yathālokiyajjhānesū』』tiādiṃ. Kāmañcettha…pe… avirodho vutto viya dissati. Kathaṃ. Pañcamajjhānato vuṭṭhāya hi pathamajjhānādīni sammasato uppannamaggo pathamattheravādena pañcamajjhāniko, dutīya vādena pathamādijjhāniko āpajjatīti dvepi vādā virujjhanti. Tatīya vādena panettha yaṃ icchati, taṃ jhāniko hotīti te ca vādā na virujjhanti, ajjhāsayo ca sātthako hotīti evaṃ aviruddho vutto hotīti. Ettha pana yaṃ icchati, taṃ jhāniko hoti. Icchāya pana asati, virodhoyeva. Tenāha 『『ime pana vādā. …Pe… . Virodho pariharituṃ』』ti. Pāḷiyaṃ 『『ajjhattaṃ suññataṃ manasi karotī』』ti ajjhattasantānetaṃ taṃ jhānañca jhānasahagatañca khandha pañcakaṃ nicca sukha atta jīvato suññataṃ manasi karoti. 『『Na pakkhandatī』』ti na pavisati. 『『Sannisādetabbaṃ』』ti sannisinnaṃ kātabbaṃ. 『『Ekodikātabbaṃ』』ti ekamukhaṃ kātabbaṃ. 『『Samādahātabbaṃ』』ti suṭṭhu ṭhapetabbaṃ. 『『Nissāyā』』ti pādakaṃ katvāti adhippāyo.

我來翻譯這段巴利文： "彼觀"即出起觀。"純觀"即意為某些非離染修習。"決定"即如說唯無尋而確定。"意趣"即基礎說長老意趣。"觀察"即此禪無常以滅義,苦以怖義,無我以無實義而觀察省察。彼不合註釋。因說于彼:從任何定出起觀察任何定法而生道。與彼彼定相同。義為與所觀定相同。此中"從任何定出起"由此說基礎禪。由"有基礎禪"由此顯示此說亦無基礎禪不成就。由"觀亦...乃至...得"由此顯示此說中亦應欲觀決定。故說"如世間禪"等。雖然此中...乃至...似說無違。如何?從第五禪出起觀察初禪等生道,依第一長老說為第五禪,依第二說為初等禪,如是二說相違。然依第三說此中隨欲彼禪性故彼等說不相違,意樂亦有義故如是說無違。然此中隨欲彼禪性。然無慾則唯相違。故說"然此等說...乃至...避違"。經中"作意內空"即于內相續彼彼禪及禪俱五蘊作意空離常樂我命。"不入"即不進入。"應令靜"即應令寂靜。"應令專一"即應令一向。"應令等持"即應善安置。"依"即意為作基礎。;

1. (Ka) vādavicāraṇāyaṃ. Upacāra bhāvanā eva uparijjhāne jhānaṅgaṃ niyāmetīti vuttaṃ. Heṭṭhā pana ajjhāsayo eva uparijjhāne jhānaṅgaṃ niyāmetīti vuttaṃ. Tattha 『『ajjhāsayo evā』』ti eva saddena pādakajjhānaṃ nivatteti. 『『Idha upacāra bhāvanā evā』』ti eva saddena ajjhāsayaṃ nivatteti. Etesu hi dvīsu saha bhāvīsu upacāra bhāvanā eva padhānaṃ hoti. Ajjhāsayo pana tassa nānā sattiyogaṃ sādheti. 『『Ajjhāsaya sāmaññaṃ saṇṭhātī』』ti magge yaṃ laddhabbaṃ hoti, taṃ labbhatu, mayhaṃ viseso natthīti evaṃ ajjhāsaya sāmaññaṃ saṇṭhāti. 『『Tasmi』』nti ajjhāsaya visese. 『『So』』ti ajjhāsaya viseso. Kasmā yuttanti āha 『『icchi ticchita…pe… nibbattanaṃ』』ti. 『『Sabbajjhānesu ciṇṇavasibhūtānaṃ』』ti idaṃ samāpajjananti ca nibbattananti ca pada dvaye sambandha vacanaṃ. 『『Vipassanā visesatthāya evā』』ti vuṭṭhāna gāmini vipassanā visesatthāya eva. Yasmā pana aṭṭhasu samāpattīsu ekekāya samāpattiyā vuṭṭhāya vuṭṭhita samāpatti dhamma sammasanaṃ āgataṃ, na pana aññajjhāna sammasanaṃ. Tasmā pādakajjhānameva pamāṇanti yojanā. Pāḷipadesu 『『gahapatī』』ti ālapana vacanaṃ. 『『Viviccevā』』ti viviccitvā eva. Vivitto vigato hutvā eva. 『『Upasampajjā』』ti suṭṭhu sampāpuṇitvā. 『『Iti paṭisañcikkhatī』』ti evaṃ paccavekkhati. 『『Abhisañcetayita』』nti susaṃ sampiṇḍitaṃ, saṃvidahitaṃ. 『『Tattha ṭhito』』ti tasmiṃ pathamajjhāne aparihīno hutvā ṭhito. 『『Mettāceto vimuttī』』ti mettājhānasaṅkhātā cetovimutti, aññattha alagganavasena cittassa pavatti. Tathā karuṇā cetovimutti. Muditā cetovimutti. 『『Vivekaja』』nti kāyaviveka cittavivekānaṃ vasena jātaṃ. 『『Pīti sukhaṃ』』ti pītiyā ca sukhena ca sampannaṃ. Athavā, vivekehi jātāni pīti sukhāni assāti vivekajaṃ pīti sukhaṃ. Majjhe niggahitāgamo. Rūpameva rūpagataṃ, vedanā eva vedanā gatantiādinā samāso. Gatasaddo ca padapūraṇamatte daṭṭhabbo. 『『Teneva dhamma rāgena tāyadhammanandiyā』』ti vipassanāni kantimāha. Sahatthe ca karaṇa vacanaṃ. Opapātiko hotīti sambandho. 『『Tattha parinibbāyī』』ti brahmaloke avassaṃ parinibbāya na dhammo. Tenāha 『『anāvatti dhammo tasmā lokā』』ti. 『『Pādakajjhānameva pamāṇa』』nti pādakajjhānameva maggejhānaṅgaṃ niyāmessati, na sammasitajjhānanti adhippāyo. 『『Pādakaṃ akatvā』』ti āsanne asamāpajjitvāti vuttaṃ hoti. 『『Yaṃ yaṃ jhānaṃ icchantī』』ti magge icchanti.

我來翻譯這段巴利文： 于說考察中。說唯近分修習決定上禪禪支。然下說唯意樂決定上禪禪支。其中"唯意樂"以唯字排除基礎禪。"此中唯近分修習"以唯字排除意樂。此二共有中唯近分修習為主。然意樂成就彼種種能結合。"意樂平等安住"即于道應得者得之,於我無差別,如是意樂平等安住。"于彼"即意樂差別。"彼"即意樂差別。為何相應?故說"所欲...乃至...生起"。"於一切禪得自在者"此為入及生起二語結合語。"唯為觀差別"即唯為出起觀差別。然由於八定中從一一定出起觀察所出起定法已來,非觀察余禪。故結合爲唯基礎禪為量。經句中"居士"為呼格語。"離"即已離。已成離去。"證"即善達到。"如是觀察"即如是省察。"等思"即善合集,安排。"住彼"即住彼初禪不失。"慈心解脫"即名為慈禪心解脫,于余處不著行相心轉起。如是悲心解脫。喜心解脫。"離生"即由身離心離力生。"喜樂"即具足喜與樂。或由離生喜樂為離生喜樂。中間鼻音來。色即色趣、受即受趣等複合詞。趣字應見為唯填詞。"由彼法貪法喜"說觀歡喜。具格為具義。結合爲:成化生者。"于彼般涅槃"即于梵界必般涅槃法。故說"從彼界不還法"。"唯基礎禪為量"意為唯基礎禪將決定道禪支,非所觀禪。"不作基礎"說義為不入近處。"隨欲任何禪"即于道所欲。

1. (Kha) 『『tathā vidho』』ti tathā pakāro. Āsanne vuṭṭhitasseva jhānassa. 『『Cittasantānaṃ visesetuṃ』』ti sace pādakajjhānaṃ pathamajjhānaṃ hoti, tato paraṃ pavattaṃ cittasantānaṃ vitakke ninnaṃ hoti, vitakke pakkhandati. Atha pādakajjhānaṃ dutīyajjhānaṃ hoti. Tato paraṃ pavattaṃ cittasantānaṃ vicāre ninnaṃ hoti, vicāre pakkhandatītiādinā nayena cittasantānaṃ visesetuṃ. 『『Yaṃ tattha vuttaṃ』』 tiyaṃ vibhāvaniyaṃ vuttaṃ.

Vedanā vicāraṇāyaṃ. 『『Na siddho』』ti siddho na hoti. 『『Aññathā』』ti aññena pakārena. Gahite satīti yojanā. Pādakajjhānādīnaṃ vasena siddhoti gahite satīti vuttaṃ hoti. 『『Yāya kāya ci vedanāya yuttā hutvā』』ti somanassa vedanāya vāyuttā hutvā upekkhā vedanāya vā yuttā hutvā. 『『Tehi niyamitāya ekekāya magga vedanāyā』』ti pādakajjhānādīhi niyamitāya magge somanassa vedanāya eva vāsaddhiṃ ghaṭiyeyya magge upekkhā vedanāya eva vāti attho. Vedanā nāma ekaṃ jhānaṅgaṃ hoti. Tasmā maggejhānaṅga niyame siddhe magge vedanā niyamopi siddho. Tāni pana pādakajjhānādīni majjhe vuṭṭhāna gāmini vipassanāyaṃ nakiñciniyāmenti. Evañca sati, pādakajjhānādīhi niyamitāya magge ekekāya vedanāya saddhiṃ dve dve vipassanā vedanāyo ghaṭiyeyyuṃ. Magge somanassa vedanāya vā saddhiṃ dve vipassanā vedanāyo ghaṭiyeyyuṃ. Magge upekkhā vedanāya vā saddhiṃ dve vipassanā vedanāyo ghaṭiyeyyuṃti vuttaṃ hoti. Evañcasati ekavīthiyaṃ javanāni bhinna vedanāni siyuṃ. Tañca na yujjati. Tasmā magge vedanā niyamo pādakajjhānādi niyamena siddho na hoti, vipassanā niyameneva siddhoti adhippāyo. Tāni pana pādakajjhānādīni majjhe vuṭṭhāna gāmini vipassanāyaṃ na kiñci na niyāmenti. Vedanaṃ niyāmenti yevāti dassetuṃ 『『taṃpi na yujjatī』』ti vatvā 『『pādakajjhānādīnaṃ vasenevā』』tiādimāha. 『『Cha nekkhammassitā upekkhā』』ti ekāva catutthajjhānu pekkhā chasu ārammaṇesu somanassāni pajahitvā pavattattā cha nekkhammassitā upekkhā nāma hoti. 『『Cha nekkhammassitāni somanassānī』』ti ekaṃ vapathamajjhāna somanassaṃ chasu ārammaṇesu cha gehassitāni pajahitvā pavattattā cha nekkhammassitāni somanassāni nāma honti. Aṭṭhakathāyañca vuttanti sambandho. 『『Pathamādīni ca tīṇi jhānānī』』ti catukkanaye tīṇi somanassa jhānāni pādakāni katvā. 『『Suddhasaṅkhāre ca pādakekatvā』』ti ārammaṇa bhāvena pādakekatvāti adhippāyo. Ayañca pādakajjhānādīnaṃ vasena vuṭṭhāna gāmini vipassanāyañca magge ca vedanā pariṇāmo aṭṭhasāliniyaṃpi vitthārato vutto. 『『Amānusī ratī hotī』』ti manussānaṃ gehassitaratiṃ atikkamma ṭhitattā amānusī nāma rati hoti. 『『Sammadhammaṃ vipassato』』ti sammā anicca lakkhaṇa dhammaṃ passantassa bhikkhunoti sambandho.

我來翻譯這段巴利文： 66.(下) "如是"即如是類。近處所出起禪。"令心相續差別"即若基礎禪為初禪,從彼後轉起心相續趣向尋,入于尋。若基礎禪為第二禪,從彼後轉起心相續趣向伺,入于伺等方式令心相續差別。"于彼所說"即于顯明所說。 于受考察中。"非成就"即不成就。"異"即以異方式。結合爲:若取。說義為:若取由基礎禪等力成就。"與任何受相應"即或與喜受相應或與舍受相應。"由彼等決定一一道受"義為或與由基礎禪等決定道中喜受結合,或與道中舍受結合。受名為一禪支。故道禪支決定成就時道受決定亦成就。然彼等基礎禪等於中出起觀時不決定任何。如是則說與由基礎禪等決定道中一一受結合二二觀受。或與道中喜受結合二觀受。或與道中舍受結合二觀受。如是則一路速行諸心成異受。彼不相應。故道受決定不由基礎禪等決定成就,唯由觀決定成就為意。然彼等基礎禪等於中出起觀時非不決定任何,確實決定受。為顯示此故說"彼亦不應"后說"唯由基礎禪等力"等。"六出離依舍"即唯一第四禪舍由於六所緣斷喜而轉起故名為六出離依舍。"六出離依喜"即唯一初禪喜由於六所緣斷六家依而轉起故名為六出離依喜。結合爲:于註釋中亦說。"初等三禪"即於四分法中以三喜禪為基礎。"以純行為基礎"意為以所緣性為基礎。此由基礎禪等力于出起觀及道受轉變于殊勝義中亦廣說。"成非人樂"即因超越人的家依樂而住故名為非人樂。結合爲:于正見無常相法的比丘。;

1. (Kha) 『『jhānaṅgayogabhedenā』』ti vuttaṃ, jhānayogabhedo pana adhippeto. 『『Pañca vidhejhāna koṭṭhāse』』ti pañcaka nayavasena vuttaṃ. Idha citta bhedassa adhippetattā jhānabhedeti ca jhānanti ca vuttepi cittameva adhippetanti daṭṭhabbaṃ.

Gāthāyojanāsu. 『『Aparāpi yojanā vuttā』』ti athavā rūpāvacaraṃ cittaṃ anuttarañca pathamādijjhāna bhedena yathā gayhati, tathā āruppañcāpi pañcamejhāne gayhatīti evaṃ aparāpi yojanā vuttā. 『『Paṭhitattā』』ti uccāritattā. Antimagāthā vaṇṇanāyaṃ. 『『Yathā』』ti yena pakārena. 『『Taṃ saṅgahaṃ』』ti eka vīsasatasaṅgahaṃ . Bujjhantīti budhā. 『『Āhā』』ti ca 『『āhū』』ti ca vattamānakālepi icchanti saddavidūti vuttaṃ 『『kathenti vā』』ti. Idañca vacanaṃ pubbe 『『itthamekūna navuti…pe… vibhajanti vicakkhaṇā』』ti gāthāya nigamananti ñāpanatthaṃ 『『vibhajanti vicakkhaṇā』』ti vuttaṃ hotī』』ti vuttaṃ.

Itiparamatthadīpaniyānāmaṭīkāyaanudīpaniyaṃ

Cittasaṅgahassaanudīpanā niṭṭhitā.

1. Cetasikasaṅgahaanudīpanā

我來翻譯這段巴利文： 67.(下) 說"由禪支結合差別",然意指禪結合差別。"五種禪分"即依五分法而說。此中由意指心差別,雖說禪差別及禪,應知唯意指心。 于偈結合中。"說另一結合"即或如取色界心及無上依初等禪差別,如是亦取無色于第五禪,如是說另一結合。"由誦"即由誦出。于最後偈釋中。"如"即以何方式。"彼攝"即一百二十一攝。了知為智者。說"說"及"說"于現在時亦為語法學者所容,故說"或說"。此語為顯示前"如是八十九...乃至...諸智者分別"偈結語故說"說為諸智者分別"。 如是勝義光明名註釋之隨光明 心攝隨光明竟。 心所攝隨光明

1. Evaṃ citta saṅgahassa dīpaniṃ katvā cetasika saṅgahassa dīpaniṃ karonto pathamaṃ pubbāparānu sandhiñca ādigāthāya payojana sambandhañca dassetuṃ 『『evaṃ』』tiādi māraddho. Tattha 『『anupatta』』ntiādimhi cittaṃ cetasikaṃ rūpaṃ, nibbānamitisabbathāti evaṃ anukkamo vutto. Tena anukkamena anupattaṃ. Hetu visesanañcetaṃ. Yasmā cittasaṅgahānantaraṃ cetasika saṅgaho anupatto, tasmā idāni taṃ saṅgahaṃ karotīti dīpeti. Cattāri sampayoga lakkhaṇāni 『ekuppādatā, eka nirodhatā, ekā rammaṇatā, eka vatthukatā,ti. 『『Cetasi yuttā』』ti cittasmiṃ niyuttā. Cittaṃ nissāya attano attano kiccesu ussukkaṃ āpannāti attho. 『『Cetasā vāyuttā』』ti cittena vā sampayuttā. Cittena saha ekībhāvaṃ gatāti attho. 『『Sarūpadassana』』nti saṅkhyāsarūpadassanaṃ. Siddhapadaṃ nāma pakati paccayehi nipphanna padaṃ. 『『Pubbantato』』ti ekassasaṅkhata dhammassa pathama bhāgato. Uddhaṃ pajjanaṃ nāma katamanti āha 『『sarūpato pātubhavana』』nti. Dhātu pāṭhesu-janipātubhāve-ti vuttattā āha 『『jātīti vuttaṃ hotī』』ti. 『『Sarūpa vināso』』ti sarūpato pātubhavantassa bhāvassa vināso antaradhānaṃ. 『『Evaṃ parattha pī』』ti parasmiṃ ekālambaṇavatthukādipadepi. 『『Eka cittassapi bahudevā』』ti cakkhu viññāṇaṃ rūpaṃ passantaṃ ekameva rūpaṃ passatīti natthi. Anekāni evarūpāni ekato katvā passati. Sotaviññāṇādīsupi eseva nayo. Evañca katvā pāḷiyaṃ. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhu viññāṇaṃ. Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇantiādinā vatthudvāresu ekavacanaṃ vatvā ārammaṇesu bahuvacanaṃ katanti. 『『Ekattaṃ upanetvā』』ti cakkhu viññāṇe bahūnipi rūpārammaṇāni rūpatā samaññena ekībhāvaṃ katvā ekaṃ ārammaṇantveva vuttanti adhippāyo. Saddārammaṇādīsupi eseva nayo. Taṃ na sundaraṃ. Kasmā. Attha visesassa aviññāpanato. Kopanāyaṃ attha visesoti . Yācittassa jāti, sāyeva phassādīnantiādiko attho. Tenāha 『『atha kho』』tiādiṃ. Adhippetā ekuppādatā. Esa nayo eka nirodhatādīsu. 『『Mūlaṭīkāya』』nti rūpakaṇḍamūlaṭīkāyaṃ. 『『Sahevā』』ti ekato eva. 『『Uppādādippavattito』』ti uppādassa ca jīraṇassa ca nirodhassa ca pavattito. 『『Uppādādayo』』ti uppāda jīraṇa nirodhā. Jātijarāmaraṇānīti vuttaṃ hoti. 『『Cetasikāmatā』』ti cetasikā iti viññātā. 『『Bhāvappadhānaṃ』』ti ekuppāda bhāvo ekuppādoti vutto. Tathā eka nirodhādīsu. Yathā idaṃpi saṅgheratanaṃ paṇīta-ntiādīsu ayaṃ ratana bhāvo paṇītoti hettha attho. 『『Ye』』ti ye dhammā. 『『Sahajāta paccayuppanna rūpāni pī』』ti sahajātapaccayato uppannāni rūpānipi. Cetasikāni nāma siyunti sambandho. 『『Tadā yatta vuttitāyā』』ti cittāyattavuttiyāya. 『『Cetoyuttānī』』ti hetu visesanaṃ. Tadeva hetumanta visesananti ca hetu anto nītavisesananti ca hetu anto gadhavisesananti ca vadanti. 『『Tesa』』nti cittassa sahajātapaccayuppannarūpānaṃ. 『『Nānubhontī』』ti napāpuṇanti. 『『Na hi sakkā jānituṃ』』ti etena bhūtakathana visesanāni etānīti dīpeti. Bhūtakathanaṃpi samānaṃ vatticchāvasena byavacchedakaṃpi sambhavati. 『『Vayopaññāyatī』』ti vināso pakāsati. 『『Ṭhitāyā』』ti tiṭṭha mānāya vedanāya. Añño pakāro aññathā. Aññathā bhāvo aññathattaṃ. Jarāvasena pariṇāmoti vuttaṃ hoti.

我來翻譯這段巴利文： 如是作心攝光明后,為作心所攝光明,首先為顯示前後聯繫及初偈目的關係而開始說"如是"等。其中"隨得"等中說心、心所、色、涅槃如是次第。以彼次第隨得。此為因差別。由於心攝之後心所攝隨得,故今作彼攝為顯示。四相應相為'一生起性、一滅盡性、一所緣性、一依處性'。"與心合"即系屬於心。依止心各自趣向自業為義。"或與心相應"即或與心相應。與心同成一義。"自性顯示"即數目自性顯示。成就語名為由基因緣成就語。"從前際"即一無為法初分。升起名為何?故說"自性顯現"。由於語根詮釋中說-生為顯現-故說"說為生"。"自性滅"即自性顯現之法滅失消失。"如是于余處亦"即于餘一所緣依處等語亦。"即使一心亦多"即眼識見色非唯見一色。合集見諸多色。于耳識等亦此理。如是作故經中:緣眼與色生眼識,緣耳與聲生耳識等,于依處門說單數,于所緣說複數。"導向一性"意為眼識中雖多色所緣,以色性共相作一,故說為一所緣。于聲所緣等亦此理。彼不善。為何?由不顯義差別。此義差別為何?凡心之生即是觸等之生等義。故說"然"等。意指一生起性。如是於一滅盡性等。"根本注"即色篇根本注。"同時"即一起。"由生起等轉起"即由生起及衰老及滅盡轉起。"生起等"即生起衰老滅盡。說義為生老死。"心所性"即了知為心所。"以性為主"即一生起性說為一生起。如是於一滅盡等。如"此僧寶勝妙"等中此寶性勝妙為此中義。"彼等"即彼等法。"俱生緣生色亦"即由俱生緣所生色亦。結合爲:應名為心所。"由彼依轉性"即由心依轉性。"心合"為因差別。說彼即為所由差別及因所導差別及因包攝差別。"彼等"即心及俱生緣生色。"不經歷"即不達。"實不能知"由此顯示此等為實語差別。雖為實語,由說願力亦可能為別義。"衰老顯"即滅盡顯現。"住"即正住受。別相為異。異性為異性。說義為由老轉變。

Yo pathavīdhātuyā uppādo, yā ṭhiti, yā abhinibbatti, yo pātubhāvo. Eso dukkhassa uppādo, esā rogānaṃ ṭhiti, eso jarāmaraṇassa pātubhāvoti yojanā. 『『Itarathā』』ti ito aññathā gahite satīti attho. Ekasmiṃ rūpārūpakalāpe nānā dhammānaṃ vasena bahūsu uppādesu ca nirodhesu ca gahitesūti vuttaṃ hoti. 『『Vikārarūpānaṃ』』ti viññatti dvaya lahutādittayānaṃ. Sabbānipi upādārūpāni catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pavattattā mahābhūta gaṇanāya cattāri cattāri siyuṃti iminā adhippāyena 『『sabbesampi vā』』tiādivuttaṃ. Sabbesampi vā cakkhādīnaṃ upādārūpānaṃ ekekasmiṃ kalāpe bahubhāvo vattabbo siyāti yojanā. Kasmā bahubhāvo vattabboti āha 『『catunnaṃ mahābhūtāna』』ntiādiṃ.

Yadi evaṃ, ekasmiṃ cittuppāde lahutādīnipi ekekāni eva siyuṃ, atha kimatthaṃ dve dve katvā vuttānīti āha 『『kāyalahutā citta lahutādayopanā』』tiādiṃ. 『『Imamatthaṃ asallakkhetvā』』ti īdisaṃ vinicchayattaṃ acintetvāti adhippāyo. Vibhāvanipāṭhe 『『cittānuparivattino』』ti etena cittena uppajjitvā teneva cittena sahanirujjhanavasena cittaṃ anuparivattissa. 『『Pasaṅgā』』ti cetasikatā pasaṅgo. 『『Puretaramuppajjitvā』』ti puretaraṃ ekena cittena saha uppajjitvāti adhippāyo. 『『Cittassabhaṅgakkhaṇe』』ti aññassa sattara sama cittassa bhaṅgakkhaṇe. Tathā rūpadhammānaṃ pasaṅgo na sakkā nīvāretuṃ tiyojanā. 『『Pasaṅgo』』ti cetasikatā pasaṅgo. 『『Alamati papañcenā』』ti abhidhamme vedanāttikeṭīkāsu viya ati vitthārena niratthakaṃ hotīti attho. 『『Niratthakaṃ』』ti vibhāvaniyaṃ papañco niratthako evāti adhippāyo.

我來翻譯這段巴利文： 結合爲:凡地界之生,凡住,凡產生,凡顯現。此是苦之生,此是諸病之住,此是老死之顯現。"異此"義為若取異於此。說義為:於一色無色聚中取諸多法之多生滅。"變化色"即二表色與輕等三。由一切所造色依四大種轉起故,以大種計數應有四四,以此意趣故說"或一切"等。結合爲:或應說一切眼等所造色於一一聚中為多。為何應說為多?故說"四大種"等。 若如是,於一心生起輕等亦應各一,然為何說為二二?故說"身輕及心輕等"等。"不觀察此義"意為不思惟如是決定義。顯明文中"隨心轉"由此顯示與心生起,與彼心俱滅而隨心轉。"導致"即心所性導致。"先生起"意為先與一心俱生起。"於心壞剎那"即于餘十七同心壞剎那。結合爲:如是色法導致不能遮止。"導致"即心所性導致。"已足多言"義為如阿毗達摩受三法注中過於廣說成無義。"無義"意為于顯明中多言實無義。

1. Phassavacanatthe. 『『Phusatī』』ti ārammaṇaṃ āhanati, saṅghaṭṭeti. Tañca saṅghaṭṭa naṃ nadosapaṭighassa viya ārammaṇassa vibādhanaṃ hoti, atha kho bhamarassa paduma pupphesu pupphara saggahaṇaṃ viya vijānana matte aṭhatvā ārammaṇa rasapātubhāvatthaṃ yathārammaṇaṃ saṃhanana mevāti dassetuṃ 『『phusanañcetthā』』tiādimāha. 『『Āhaccā』』ti āhanitvā sampāpuṇitvā. 『『Upahaccā』』ti tasseva vevacanaṃ. Ayamattho kathaṃ pākaṭoti āha 『『yato』』tiādiṃ. Tattha 『『yato』』ti yaṃ kāraṇā. 『『Tadanubhavantī』』ti taṃ ārammaṇa rasaṃ anubhavantī, vedanā pātubhavati, vedanā pātubhāvaṃ disvā ārammaṇapphusanaṃ ñāṇe pākaṭaṃ hotīti adhippāyo. Svāyaṃ phusana lakkhaṇo, saṅghaṭṭanaraso, sannipātapaccupaṭṭhāno, āpātā gatavisaya padaṭṭhāno. Tattha sannipāto nāma tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ dvārā rammaṇa viññāṇānaṃ saṅgati samāgamo samodhānaṃ. Tathāhi vuttaṃ. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhu viññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso tiādi. 『『Saṅghaṭṭanaraso』』ti ārammaṇe sammadeva ghaṭṭana kicco. Saṅghaṭṭana kiccattā eva tiṇṇaṃ sannipāto hutvā dhamma cintāñāṇassa paṭimukhaṃ upaṭṭhāti pakāsatīti. 『『Sannipāta paccupaṭṭhāno』』. Paccupaṭṭhānanti vā paññāṇaṃ vuccati dhajorathassa paññāṇanti ettha viya. Sannipātākāro paccupaṭṭhānaṃ yassāti sannipātapaccupaṭṭhāno. Vedanāpaccu paṭṭhāno vā. Dhūmoviya aggissa. Vedanāphalaṃ paccupaṭṭhānaṃ yassāti viggaho. Aṭṭhasāliniyaṃ pana kasmā panettha phasso pathamaṃ vutto tipucchitvā mahāaṭṭhakathā vādotāva dassito. Cittassa pathamābhinipātattā. Ārammaṇasmiñhi cittassa pathamābhinipāto hutvā phasso ārammaṇaṃ phusamāno uppajjati. Tasmā pathamaṃ vutto. Phassena phussitvā vedanāya vedayati. Saññāya sañjānāti. Cetanāya cetati. Tena vuttaṃ phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho cetetīti. Api ca ayaṃ phasso nāma yathāpāsādaṃ patvā thambho nāma sesadabba sambhārānaṃ balavapaccayo. Evameva sahajāta sampayutta dhammānaṃ balava paccayo hoti. Tasmā pathamaṃ vuttoti. Saṅgahakārena pana idaṃ pana akāraṇaṃ, ekakkhaṇasmiñhi uppanna dhammānaṃ ayaṃ pathamaṃ uppanno ayaṃ pacchāti idaṃ vattuṃ na labbhā. Balavapaccayabhāvepi phassassakāraṇaṃ na dissatīti evaṃ taṃ vādaṃ paṭikkhipetvā idaṃ vuttaṃ desanā vāreneva phasso pathamaṃ vuttoti. Tattha 『『desanāvāre nevā』』ti desanakkameneva, tato aññaṃ kāraṇaṃ natthīti adhippāyo. Tesu pana dvīsu vādesu mahāaṭṭhakathā vādo eva yutto. Yañhi tattha vuttaṃ cittassa pathamābhinipāto hutvāti. Tattha pathamābhinipātoti idaṃ kiccappadhānattā vuttaṃ. Na panaññehi cetasikehi vinā visuṃ pathamaṃ uppannattā. Yathā taṃ ye keci bhikkhave dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā. Sabbe te manopubbaṅgamā, mano tesaṃ dhammānaṃ pathamaṃ uppajjatīti imasmiṃ sutte kiccappadhānattā mano tesaṃ dhammānaṃ pathamaṃ uppajjatīti vuttaṃ. Na pana sabbacetasikehi vinā visuṃ pathamaṃ uppannattāti daṭṭhabbaṃ. Balavapaccaya bhāvepi phassassakāraṇaṃ dissatiyeva. Phassohetu phasso paccayo vedanākkhandhassa paññā panāya. Phasso hetu phasso paccayo saññākkhandhassa paññā nāya . Phasso hetu phasso paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāyāti hi vuttaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于觸語義中。"觸"即衝擊所緣,撞擊。彼撞擊非如瞋恚障礙所緣,然如蜜蜂于蓮華中攝取花蜜,不住于唯了知,為現起所緣味如所緣而擊,故說"此觸"等。"撞"即衝擊達到。"擊"即彼之同義語。此義如何明顯?故說"由此"等。其中"由此"即由何因。"經歷彼"即經歷彼所緣味,受現起,見受現起時所緣觸于智明顯為意。此以觸為相,以撞擊為味,以和合為現起,以呈現境為足處。其中和合即三三門所緣識之聚集會合融合。如是說:緣眼與色生眼識,三和合為觸等。"以撞擊為味"即于所緣善撞擊為作用。由撞擊作用故為三和合而於法思惟智前現起顯現故"以和合為現起"。或現起謂顯示,如"如車旗之顯示"。以和合相為現起者為以和合為現起。或以受為現起。如煙對火。以受果為現起者為分解。于殊勝義中問何故此中觸首先說,而先顯示大義釋說。由心最初衝擊。于所緣中心最初衝擊而觸觸于所緣生起。故首先說。由觸觸已由受受,由想知,由思思。故說比丘已觸而受,已觸而知,已觸而思。又此名為觸如宮殿得柱為余資具強因。如是為俱生相應諸法強因。故首先說。然結集者此非理由,於一剎那生諸法中不可說此先生此後生。於強因性亦不見觸之因由,如是排斥彼說而說唯由說次第觸首先說。其中"唯由說次第"即唯由說序,無其他因由為意。于彼二說中唯大義釋說合理。凡於彼說心最初衝擊。其中最初衝擊此由作用為主而說。非無其他心所而別先生。如"諸比丘,凡諸不善法、不善分類、不善部分,一切彼等意為前導,意于彼等諸法先生"於此經中由作用為主故說意于彼等諸法先生。應知非無一切心所而別先生。於強因性亦見觸之因由。因說:觸為因觸為緣為施設受蘊。觸為因觸為緣為施設想蘊。觸為因觸為緣為施設行蘊。;

Tasmā sabbesaṃ cetasikānaṃ dhammānaṃ phassappadhānattā eva phassa balavapaccayattā eva ca phasso pathamaṃ vuttoti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca cittaṃ ārammaṇa vijānanaṭṭhena phassādīnaṃ sabbacetasika dhammānaṃ pubbaṅgamaṃ hoti, padhānaṃ, jeṭṭhakaṃ. Phasso pana ārammaṇa saṅghaṭṭanaṭṭhena sabbesaṃ cetasika dhammānaṃ pubbaṅgamo hoti, padhāno, jeṭṭhakoti ayaṃ dvinnaṃ visesoti. Ettha codako phusanaṃ nāma sappaṭigharūpānaṃ eva kiccanti maññamāno 『『nanucā』』tiādinā codeti. 『『Nanucā』』ti codedhīti dīpeti. 『『Appaṭighasabhāvā』』ti hetuvisesanaṃ. 『『Kiñcī』』ti kiñcivatthuṃ. Ayaṃ pana phasso. 『『Cittassa vikārā pattiṃ』』ti calana kampana thambhana jeguccha bhaya tāsa chambhitattā divasena vikārā pajjanaṃ. 『『Vedanā visesuppattiṃ』』ti sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca sukhavedanā, dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca dukkha vedanātiādinā nayena phassa visesānurūpaṃ vedanā visesuppattiṃ sādheti. Ettha ca phusanaṃ nāma duvidhaṃ rūpapphusanaṃ, nāmapphusana, nti. Tattha rūpapphusanaṃ nāma phoṭṭhabba dhātūnaṃ kiccaṃ. Nāmapphusanaṃ duvidhaṃ phassapphusanaṃ, ñāṇapphusana, nti. Tattha ñāṇapphusanaṃ nāma ñāṇappaṭivedho. Api ca jhānamagga phala nibbānānaṃ paṭilābhopi phusananti vuccati. Phusanti dhīrā nibbānaṃ. Yogakkhemaṃ anuttaraṃ. Phusāmi nekkhamaṃ sukhaṃ. Aputhujjana sevitanti-ādīsu. Idaṃ upamā mattaṃ siyā, kassaci manda paññassāti adhippāyo. 『『Ida』』nti kheḷuppāda vacanaṃ. Viññussa pana atipākaṭa phassa nidassanena appākaṭa phassa vibhāvanaṃ yuttameva. Tenāha 『『atipākaṭāya panā』』tiādiṃ.

1. Vedanāvacanatthe. 『『Taṃsamaṅgīpuggalānaṃ vā』』ti vedanā samaṅgīpuggalānaṃ vā. 『『Sātaṃ vā』』ti sādhurasaṃ vā. 『『Assātaṃ vā』』ti asādhurasaṃ vā. 『『Kiṃ vedayatī』』ti katamaṃ vedayati. 『『Sukhampi vedayatī』』ti sukhampi vedanaṃ vedayati. Athavā 『『kiñcavedayatī』』ti kathañcavedayati. 『『Sukhampi vedayatī』』ti sukhaṃ hutvāpi vedayati. Sukha bhāvena vedayatīti vuttaṃ hoti. Evaṃ sesapadesupi. 『『Kiccantarabyāvaṭā』』ti aññakiccabyāvaṭā. Adhipati bhāvo ādhipaccaṃ. Indriya kiccaṃ. 『『Evañca katvā』』ti laddhaguṇavacanaṃ. Rājāraha bhojanaṃ rājaggabhojanaṃ. 『『Sūdasadisatā』』ti raññobhattakārasadisatā. Tattha sūdo raññobhattaṃ pacanto rasajānanatthaṃ thokaṃ gahetvā jivhagge ṭhapetvā rasaṃ vīmaṃsati. Yathicchitaṃ pana bhuñjituṃ anissaro. Rājā eva yathicchitaṃ bhuñjituṃ issaro. Rājā viya vedanā. Sūdo viya sesacetasika dhammā.

我來 譯這段巴利文： 故應知由一切心所法以觸為主及以觸為強因故觸首先說。此中心以了知所緣義為一切心所法之觸等之前導、主要、最上。然觸以撞擊所緣義為一切心所法之前導、主要、最上,此為二者差別。此中反駁者以為觸唯是有對色之作用而以"豈非"等反駁。"豈非"即表示反駁。"無對自性"為因差別。"某"即某事。此觸。"心變異得"即由動搖震動僵硬厭惡恐懼驚怖恐慌等變異達到。"受差別生"即緣樂受觸生樂受,緣苦受觸生苦受等方式證成隨觸差別而受差別生。此中觸名二種:色觸與名觸。其中色觸名為觸界作用。名觸二種:觸之觸與智之觸。其中智之觸名為智通達。又得禪道果涅槃亦說為觸。如"智者觸涅槃,無上安穩"。"我觸出離樂,非凡夫所習"等。此或為譬喻而已,對某愚鈍者為意。"此"即生唾液語。然對智者以極明顯觸譬喻顯示不明顯觸實合理。故說"然以極明顯"等。 于受語義中。"或彼具足人等"即或受具足人等。"悅"即善味。"不悅"即不善味。"何所受?"即受何者?"亦受樂"即亦受樂受。或"云何受?"即如何受?"亦受樂"即亦為樂而受。說義為以樂性受。如是于余句亦。"從事他作用"即從事他事。最勝性為增上,根作用。"如是作"即得德語。適王之食為王勝食。"如廚師性"即如王之廚師性。其中廚師為知味而煮王食取少許置舌端試味。然無權隨欲食。唯王有權隨欲食。如王為受。如廚師為余心所法。

1. Saññāvacanatthe. 『『Sañjānātī』』ti suṭṭhu jānāti. Suṭṭhujānanañca nāma na viññāṇassa viya vividhajānanaṃ hoti. Na ca paññāya viya yathābhūtajānanaṃ hoti. Atha kho bhūtaṃ vā hotu, abhūtaṃ vā. Yaṃ yaṃ cha hi viññāṇehi vijānāti, paññāya vā pajānāti. Tassa tassa pacchā appamussakaraṇa mevāti vuttaṃ 『『punajānanatthaṃ saññāṇaṃ karotī』』ti. Tattha 『『saññāṇa』』nti nimitta karaṇaṃ. Bhavantaraṃ patvāpi appamuṭṭhabhāvaṃ sādheti opapātika puggalānanti adhippāyo. Tehi purimaṃ attano bhavaṃ jānanti. Gabbhaseyyakāpi keci purimaṃ bhavaṃ jānanti, yejātissara puggalāti vuccanti. Tattha 『『appamuṭṭhabhāva』』nti anaṭṭhabhāvaṃ. Micchābhinivesa saññā nāma anicce niccantiādippavattā saññā. 『『Bodhetu』』nti bujjhāpetuṃ. 『『Dārutacchakasadisāti ca vuttā』』ti dārutacchako nāma kaṭṭhavaḍḍhakī. So kaṭṭhakkhandhesu nimittakārīhoti. Sutacchitachinditesu kaṭṭhesu nimittāni katvā ṭhapeti. Pacchātāni oloketvā kaṭṭhāni kamme upaneti. 『『Hatthi dassaka andhasadisā』』ti ettha eko kira rājā keḷippasuto hoti. So jaccandhānaṃṭhāne ekaṃ hatthiṃ ānetvāṭhapento jaccandhe āha jānātha bho tumhe hatthinti. Te hatthiṃ jānissāmāti parāmasitvā attano parāmasitaṃ taṃ taṃ aṅgamavahatthīti abhinivisanti. Daḷhaṃ sallakkhenti. Puna rājā te pucchi kīdiso bho hatthīti. Te rañño hatthisaṇṭhānaṃ ācikkhantā vivādaṃ āpajjanti. Ācikkhanameva raññohatthidassananti katvā te hatthidassaka andhāti vuccanti. 『『Upaṭṭhitavisayaggahaṇe』』ti rattiyaṃ andhakāre rajjukkhaṇḍaṃ passantassa sappasaṇṭhānaṃ upaṭṭhāti. So upaṭṭhitaṃ saṇṭhānamattaṃ sappoti gaṇhāti. Evaṃ upaṭṭhitavisayaggahaṇaṃ hoti. Migapotakānañca araññekhettamajjhepurisasaṇṭhānaṃ tiṇa rūpaṃ passantānaṃ purisasaṇṭhā naṃ upaṭṭhāti. Te upaṭṭhitaṃ saṇṭhānamattaṃ purisoti gaṇhitvā so amhe pahareyyāti palāyanti. Vuttā aṭṭhasāliniyaṃ.

2. Cetanāvacanatthe. Cetetīti cetanā. Cetanañcettha abhisandhānaṃ vā vuccati pakappanaṃ vā āyūhanaṃ vāti evaṃ tidhā atthavikappaṃ dassetuṃ 『『sampayutta dhamme』』tiādimāha. Tattha 『『abhisandahatī』』ti abhimukhaṃ sandahati, saṃyogaṃ karoti. Tenāha 『『punappunaṃ ghaṭetī』』ti. 『『Ghaṭetī』』ti sambandhati. 『『Pakappeti vāte』』ti athavā te sampayutta dhamme pakārato kappeti, sajjeti. Tenāha 『『saṃvidahatī』』ti. 『『Saṃvidahatī』』ti tvaṃ phusanakiccaṃ karohi, tvaṃ vedayita kiccaṃ karohi, tvaṃ sañjānanakiccaṃ karohītiādinā vadamānā viya saṃvidahati. 『『Āyūhativāte』』ti athavā tesampayutta dhamme bhuso byūhayati, rāsiṃ karoti. Tenāha 『『ārammaṇe sampiṇḍetī』』ti. 『『Samosarante』』ti ekato osarante. Saṅgamante. 『『Sā』』ti cetanā. 『『Tāyā』』ti cetanāya. 『『Tasmiṃ』』ti rūpādikevā ārammaṇe. Puññāpuñña kiccevā. Pavattamānāya satiyā. Jeṭṭhasisso nāma bahūsu sissesu jeṭṭhabhūto sisso. Tasmiṃ sajjhāyante sesā sabbe sajjhāyantiyeva. Tena so ubhayakicca sādhako hoti. Evaṃ mahāvaḍḍhakīpi.

3. Ekaggatāvacanatthe. Ekattārammaṇaṃ nāma ekārammaṇassapi bahūsu sabhāvesu ekasabhāvasaṅkhātaṃ ārammaṇaṃ. 『『Tasmiṃ』』 cittasmiṃ. 『『Nivāte』』ti vātarahite padese. 『『Dīpaccīnaṃ』』ti dīpajālānaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于想語義中。"想知"即善知。善知名非如識之種種知。非如慧之如實知。然或實或非實。凡由六識所識,或由慧所知。對彼彼後作不忘即說"為再知作想記"。其中"想記"即作相。意為:即使至他生亦成就不忘性對化生有情。彼等知自己前生。胎生者亦有些知前生,彼等稱為憶宿命者。其中"不忘性"即不失性。邪執著想名為于無常執常等轉起想。"令覺"即令了知。"說如木匠"即木匠名木工。他于木段作相。于已削已切木作相而置。后觀彼等相而用木于工作。"如見象盲者"此中傳說一王喜遊戲。他于生盲處牽象而置告生盲者:汝等知象否?彼等說將知象而觸控,執著所觸彼彼肢分為象。堅固憶持。后王問彼等:象如何?彼等告王象相而起諍論。由說即為見象故彼等稱為見象盲者。"于現起境取"即夜暗中見繩段,現起蛇相。他執取所現起相為蛇。如是為現起境取。又如小鹿在林田中見草人形現起人相。彼等執取所現起相為人而想他將打我們而逃。說于殊勝義中。 于思語義中。思即思。此中思說為等引或思慮或勵發,如是顯示三種義分別故說"相應諸法"等。其中"等引"即向前引導,作結合。故說"再再結合"。"結合"即連結。"或思慮彼等"即或對彼等相應法以種種方式思慮、準備。故說"安排"。"安排"即如說你作觸作用,你作受作用,你作想作用等而安排。"或勵發彼等"即或對彼等相應法極勵發,作積聚。故說"于所緣積集"。"共集"即一起集。會合。"彼"即思。"由彼"即由思。"于彼"即於色等所緣或福非福作用。正轉起時。上首弟子名為諸多弟子中上首弟子。當彼誦習時餘一切皆誦習。由此他成就雙作用。如是大木匠亦。 於一境性語義中。一性所緣名即使一所緣中諸多自性中稱為一自性之所緣。"于彼"於心。"無風"即無風之處。"燈焰"即燈火。;

1. Jīvitindriyavacanatthe. 『『Issarabhāvo vuccati』』 bhāvappadhāna nayenāti adhippāyo. 『『Abhibhavitvā』』ti jīvana kicce attano vasaṃ vattāpetvāti vuttaṃ hoti. Citta santānaṃ jīvantaṃ hutvāti sambandho.

2. Manasīkāravacanatthe. Samāsamajjhe sakārāgamo. Karadhātuyoge īkārāgamo ca daṭṭhabbo. Alutta sattamī padanthi keci. Evaṃ sati īdīghattaṃ nasijjhati. 『『Asuññaṃ』』ti arittaṃ. 『『Paṭipādetī』』ti paṭipajjanaṃ kiccasādhanaṃ kārāpeti. Atthato niyojeti nāmāti āha 『『yojetī』』ti. 『『Idameva dvayaṃ』』ti āvajjana dvayaṃ. 『『Taṃ』』ti taṃ dvayaṃ. Upatthambhitaṃ hutvā ārammaṇe ninnaṃ karotīti sambandho. 『『Yoniso』』ti upāyena hitasukha maggena. 『『Ayoniso』』ti anupāyena ahita asukha maggena. 『『Samudāciṇṇaninnaniyāmitādīhī』』ti ettha samudāciṇṇaṃ nāma āciṇṇa kammavasena suṭṭhu punappunaṃ ācaritaṃ. Ninnaṃ nāma idaṃ nāma passāmi, idaṃ nāma karissāmīti pubbe eva ajjhāsayena ninnaṃ. Niyāmitaṃ nāma idaṃ nāma kattabbaṃ, idaṃ nāma na kattabbaṃ, kattabbaṃ karomi, akattabbaṃ nakaromīti evaṃ niyāmitaṃ. 『『Asati kāraṇa visese』』ti bhavaṅga cittaṃ vīthicittuppattiyā asati, vīthicittāni ca kāyacittānaṃ akallādikevā adhimattassa ārammaṇantarassa upaṭṭhānevā asati. 『『Sādhāraṇā』』ti ettha saṃsadde bindu lopo, dīghattañcāti āha 『『samaṃ dhārentīti sādhāraṇā』』ti.

3. Vitakkavacanatthe. 『『Tathā tathā saṅkappetvā』』ti kāmasaṅkappādīnaṃ nekkhammasaṅkappādīnañcavasena tena tena pakārena suṭṭhu cintetvā. 『『Taṃ』』ti ārammaṇaṃ. 『『Te』』ti sampayutta dhamme. 『『Avitakkampi cittaṃ』』ti pañcaviññāṇa cittañca dutīyā dijjhāna cittañca. 『『Apicā』』ti kiñci vattabbaṃ atthīti attho. 『『Dutīyajjhānādīni cā』』ti dutīyajjhāna cittādīni ca. 『『Upacāra bhāvanā vasenā』』ti samudāciṇṇa vasibhūtāya upacāra bhāvanāya vasena. 『『Kiṃ vā etāyayuttiyā』』ti savitakka cittasantānetiādikāya yuttiyā kiṃ payojanaṃ atthīti attho. Kiñci payojanaṃ natthīti adhippāyo. Ārammaṇaṃ ārohatiyeva ārammaṇena avinābhāvavuttikattā. 『『Taṃ』』ti cittaṃ. Niyāmako nāma nāvaṃ icchita disādesaniyojako. 『『Akusalaṃ patvā』』ti vuttaṃ. Kusalaṃ patvā pana kathaṃti. Kusalaṃ patvāpi patirūpadesāvāsādivasena samudā ciṇṇa ninnādivasena ca laddha paccaye sati cittampi saddhāsati ādayopi ārammaṇa rūhane thāmagatā eva. Aladdha paccaye pana sati akusala bhāve ṭhatvā thāmagataṃ hoti. 『『Manasikāra vīriya satīnaṃ』』ti bhāvanā balapattā nanti adhippāyo . Evaṃ pana sati, vitakkassa okāso natthīti. Atthi. Saṅkappana kicca visesattā. Tañhi kiccaṃ aññesaṃ asādhāraṇaṃ, vitakkasseva kiccanti dassento 『『vitakkopanā』』tiādimāha. 『『Sārammaṇa sabhāvā』』ti hetu visesanametaṃ. 『『Tathā vutto』』ti vitakkoti vutto.

我來翻譯這段巴利文： 于命根語義中。"說為最勝性"意為依性為主方式。"勝過"說義為使隨自己支配于活命作用。結合爲:心相續成為活命。 于作意語義中。複合詞中加 sa 音。與 kara 詞根結合加 ī 音應知。某些說為不省略第七格詞尾。如是則 ī 長音不成。"非空"即非空。"令達到"即令作成就作用行為。從義為令結合名,故說"結合"。"此二"即二轉向。"彼"即彼二。成為支援而使向于所緣為結合。"如理"即以方便利樂之道。"非如理"即以非方便非利樂之道。"由習行傾向決定等"此中習行名由習業力善再再行。傾向名由前欲樂傾向我見此,我將作此。決定名應作此,不應作此,我作應作,不作不應作如是決定。"無因差別時"即有分心轉向心生起時無,轉向心對身心不適等或極強所緣現起時無。"共"此中 saṃ音省略點及長音,故說"平等持為共"。 于尋語義中。"如是思慮"即以欲思慮等及出離思慮等方式以彼彼行相善思。"彼"即所緣。"彼等"即相應法。"無尋心亦"即五識心及第二禪心。"又"義為有所說。"第二禪等及"即第二禪心等。"由近行修習力"即由已成熟自在近行修習力。"此理何用"義為有尋心相續等此理有何用?意為無何用。所緣必然升起由不離所緣運轉性。"彼"即心。導師名引導船至所欲方向者。說"至不善"。然至善如何?至善時亦由住適宜處等及習行傾向等得緣時,心及信念等於所緣升起已得力。然不得緣時住于不善性已得力。"作意精進念"意為已得修習力。如是則尋無機會。有。由思慮作用差別。彼作用不共于余,唯尋作用,為顯示故說"然尋"等。"有所緣自性"此為因差別。"如是說"即說為尋。

1. Vicāravacanatthe. 『『Vicaratī』』ti ekamekasmiṃ eva ārammaṇe vividhena carati, pavattati. Sabhāvākāro nāma nīlapītādiko agambhīro ārammaṇa sabhāvo ca ārammaṇassa nānā pavattākāro ca. 『『Anumajjanavasenā』』ti punappunaṃ majjanavasena sodhanavasena. Vitakko oḷāriko ca hotītiādinā yojetabbaṃ. 『『Oḷāriko』』ti vicārato oḷāriko. Evaṃ sesapadesu. 『『Ghaṇḍābhighāto viyā』』ti ghaṇḍābhighātena pathamuppannasaddo viyāti vadanti. Tathāhi vicāro ghaṇḍassa anuravo viya vuttoti. Daṇḍakena ghaṇḍassa abhighāta kiriyā vā ghaṇḍābhighāto. Tathāhi ārammaṇe cetaso pathamābhi nipāto vitakkoti ca, āhanana pariyāhanana rasoti ca vuttaṃ. 『『Ghaṇḍānuravo viyā』』ti ghaṇḍassa anuravasaddo viya.

2. Adhimokkhavacanatthe. 『『Saṃsappanaṃ』』ti anavatthānaṃ. 『『Pakkhato muccanavasenā』』ti evaṃ nu khoti eko pakkho, nonu khoti dutīyo pakkho. Tādisamhā pakkhato muccanavasena.

3. Vīriyavacanatthe. 『『Vīrassā』』ti vissaṭṭhassa. So ca kāyavacīmano kammesu paccu paṭṭhitesu sītuṇhādi dukkha bhayato alīna vuttivasena pavattoti āha 『『kammasūrassā』』ti. Etena anottappiṃ nivatteti. Anottavvīhi pāpasūro, ayaṃ kamma sūroti. 『『Mahantaṃ pikamma』』nti kusītassa mahantanti maññitaṃ kammaṃ. Evaṃ sesesu. 『『Appakato gaṇhātī』』ti appakabhāvena gaṇhāti. Appakamevidanti maññatīti vuttaṃ hoti. 『『Atta kilamathaṃ』』ti kāyacittakkhedaṃ. 『『Taṃ』』ti vīriyaṃ. 『『Tathāpavattiyā』』ti kammasūrabhāvena pavattiyā. 『『Hetuce vā』』ti etena bhāvasaddassa atthaṃ vadati. 『『Kāyacitta kiriyābhūtaṃ』』ti etena kammasaddassa atthaṃ. 『『Vidhinā』』ti tassa pavattiyā pubbābhisaṅkhāra vidhānena. Tameva vidhānaṃ kammesu netabbattā nayoti ca, upetabbattā upāyoti ca vuccatīti āha 『『nayena upāyenā』』ti. Tameva vidhānaṃ dasseti 『『vīriyavato』』tiādinā. 『『Īrantī』』ti erayanti. 『『Kicca sampattiyā』』ti ārammaṇa vijānana phusanādi kicca sampatti atthāya. Byāvaṭāni kāyacittāni yesanti viggaho. 『『Byāvaṭānī』』ti ussāhitāni. 『『Thūṇūpatthambhana sadisaṃ』』ti jiṇṇassa gehassa apatanatthāya sāratthambhena upatthambhanasadisaṃ. Upatthambhakatthambhasadisantipi vadanti. 『『Sabba sampattīnaṃ mūlaṃ』』ti sabbāsaṃ lokiya sampattīnaṃ lokuttara sampattī nañca mūlaṃ. Kasmā, puññakamma sampattiyā ca pārami puññasampattiyā ca patiṭṭhānattā. Satihi puññakammasampattiyā sabbā lokiya sampatti sijjhati. Sati ca pārami puñña sampattiyā sabbālokuttara sampatti sijjhatīti. Etena hīna vīriyo nāma sabba sampattito paribāhiyoti dīpeti.

4. Pītivacanatthe. 『『Pinayatī』』ti pineti, pinaṃ karotīti āha 『『tappetī』』ti. Tosetīti attho. 『『Tuṭṭhiṃ』』ti tusitaṃ, pahaṭṭhaṃ. 『『Suhitaṃ』』ti sudhātaṃ, supuṇṇaṃ, vaddhitaṃ. Anekatthattā dhātūnaṃ 『『vaḍḍhetī』』ti vuttaṃ. 『『Pinantī』』ti tappanti, jotanti, virocanti, divā tappatiādiccotiādīsu viya. Khuddikā pīti nāma lomahaṃsa na mattakārikā pīti. Khaṇikā pīti nāma khaṇe khaṇe vijjuppādasadisā pīti. Okkantikā pīti nāma sarīraṃ okkamitvā okkamitvābhijjantī pīti. Ubbegāpīti nāma kāyaṃ udaggaṃ katvā ākāse ullaṅghāpentī pīti. Pharaṇā pīti nāma kappāsavattiyaṃ pharaṇakatelaṃ viya sakalakāyaṃ pharaṇavasena pavattā pīti.

我來翻譯這段巴利文： 于伺語義中。"伺"即於一一所緣種種行、轉起。自性相名為青黃等非深所緣自性及所緣種種轉起相。"以隨觸方式"即以再再觸方式、清凈方式。應結合爲:尋粗等。"粗"即較伺粗。如是于余句。"如鐘擊"說為如鐘擊初生聲。如是說伺如鐘餘響。或以杖擊鐘之作用為鐘擊。如是說心於所緣最初衝擊為尋,及說以擊打隨擊打為味。"如鐘餘響"即如鐘之餘響聲。 于勝解語義中。"遊移"即不安住。"由離於一邊方式"即如是耶為一邊,非如是耶為第二邊。由離於如是之邊方式。 于精進語義中。"勇者"即無著者。他于身語意業現前時由寒熱等苦怖不退縮方式轉起,故說"于業勇者"。由此遮無愧。無愧者為惡勇,此為業勇。"大業亦"即懈怠者所思為大之業。如是于余。"取為少"即以少性取。說義為思惟唯少。"自我疲勞"即身心疲憊。"彼"即精進。"如是轉起"即以業勇性轉起。"或於因"由此說性音之義。"為身心作用"由此說業音之義。"以方法"即以彼轉起之前行方法。彼方法由應導于業故稱為道,由應趣故稱為方便,故說"以道以方便"。顯示彼方法以"有精進者"等。"動"即使動。"為作用成就"即為所緣了知觸等作用成就。彼等之身心為勤勉為分析。"勤勉"即勵發。"如柱支撐"即如以堅柱支撐老屋不倒。亦說如支撐柱。"一切成就之根"即一切世間成就及出世間成就之根。為何?由為福業成就及波羅蜜福成就之依故。實由福業成就一切世間成就成就。由波羅蜜福成就一切出世間成就成就。由此顯示劣精進者名離一切成就。 于喜語義中。"令喜"即作喜,作歡喜,故說"令滿足"。義為令歡喜。"歡喜"即喜悅,歡悅。"滿足"即善飽,善滿,增長。由根多義故說"增長"。"喜"即滿足,光照,輝耀,如"晝日光照"等。小喜名唯令毛豎喜。剎那喜名如電生般剎那剎那喜。浸潤喜名浸潤浸潤身而生喜。踴躍喜名令身踴躍而令躍于空中之喜。遍滿喜名如油遍滿棉絮般以遍滿方式轉起遍全身之喜。

1. Chandavacanatthe. 『『Abhisandhī』』ti abhilāso, abhikaṅkhanaṃ. 『『Kattusaddo』』ti karadhātu vasena vuttaṃ. 『『Sabbakiriyā padānī』』ti sabbāni tumicchattha kiriyā padāni. 『『Atthiko』』ti asiddho hutvā sādhetuṃ icchito attho assāti atthiko. Icchantotipi vadanti. 『『Ārādhetukāmatā vasenā』』ti sādhetu kāmatāvasena, sampādetu kāmatā vasena. Usuṃ saraṃ a santi khipantīti issāsā. Ikārassa ukāro. Dhanuggahā. 『『Yasena vā』』ti parivārena vā, kitti saddena vā. 『『Sare』』ti kaṇḍe. Vibhāvanipāṭhe nānāvāda sodhanatthaṃ ayañcātiādivuttaṃ. 『『Yadaggenā』』ti yena kāraṇa koṭṭhāsena. Saṅgahitāti sambandho. 『『Vissajjitabba yuttakenā』』ti vissajjitabba yogyena. 『『Tena atthiko yevā』』ti paduddhāro. 『『So na yujjatī』』ti so attho na yujjati. 『『Khipita usūnaṃ』』ti pubbabhāge khipita usūnaṃ. 『『Atthato panā』』ti adhippāyatthato pana. 『『Hatthappasāraṇaṃ viyā』』ti loke kiñci icchantassa janassa hatthappasāraṇaṃ viyāti adhippāyo. 『『Thāmapatto』』ti adhipati bhāva pattoti vuttaṃ hoti. Tenāha 『『tathāhesā』』tiādiṃ. 『『Taṇhāya hatthe ṭhitā』』ti upacāra vacanametaṃ. Taṇhāya pariggahitāti vuttaṃ hoti. Nasakkhissantiyeva, no nasakkhissanti. Tasmā veditabbametaṃ chandoyeva taṇhāya balavataroti. Kasmā balavataroti. Ādīnavānisaṃsa dassanaññāṇena yuttattāti.

2. 『『Pakirantī』』ti pattharanti. 『『Samānā』』ti sāvajjehi yuttā sāvajjā, anavajjehi yuttā anavajjāti evaṃ sadisā, sādhāraṇā.

Aññasamānarāsimhianudīpanā niṭṭhitā.

1. Akusalarāsimhi. 『『Muyhatī』』ti ñātabbassañeyya dhammassa aññāṇa vasena sammuyhati, cittassa andhabhāvo hoti. Caturaṅgatamo nāma 『kāḷapakkha cātuddasi divaso, aḍḍharatti samayo, tibbavanasaṇḍo, bahalameghacchanno,ti ayaṃ caturaṅgatamo. So cakkhussa andhabhāvaṃ karoti. Evaṃ tassa tamassa cakkhussa andhabhāvakaraṇaṃ viya. Ñāṇagatiko hotīti daṭṭhabbo aṭṭhakathā nayena. Tameva aṭṭhakathā nayaṃ dassetuṃ 『『tathā hesā』』tiādi vuttaṃ. Abhidhammaṭīkāyaṃ pana micchā ñāṇanti micchā vitakko adhippeto. So hi micchā saṅkappo hutvā nānappakāra cintā pavatti vasena ñāṇagatiko hoti. Moho pana cittassa andhī bhūto , nānācintana kicca rahito, kathaṃ ñāṇagatiko bhaveyyāti tassa adhippāyo. 『『Pāpa kiriyāsū』』ti duccarita kammesu. 『『Upāya cintāvasenā』』ti katakammassa siddhatthāya satthāvudhādividhānesu nānāupāya cintāvasena. Appaṭi pajjanaṃ appaṭi patti. Ñāṇa gatiṃ agamananti attho. Tenāha 『『aññāṇameva vuccatī』』ti. 『『Ñāṇagatikā』』ti ñāṇappavattiyā samānappavattikā. Lobho ñāṇa gatiko māyāsāṭheyya kammesu vicittappavattikattā. Vicāro ñāṇa gatiko. Tathāhi so jhānaṅgesu vicikicchāya paṭipakkhoti vutto. Cittassa ñāṇa gati katā vicittatthavācakena cittasaddena siddho. Te ca dhammā sabba sattesu ñāṇa gatikā na honti. Ñāṇūpanissayaṃ labhitvā eva hontīti dassetuṃ 『『tehī』』tiādimāha. Te sādhentīti sambandho. Pakatiyā viññujātikā nāma tihetukappaṭi sandhikā. Aññappaṭi sandhikāpi bodhisatta bhūmiyaṃ ṭhitā vā paññāpasuta bhavato āgatā vā. Sutapariyatti sampannā nāma dvihetukappaṭi sandhikāpi imasmiṃ bhave bahussuta sampannā ca pariyatti kamma sampannā ca.

我來 譯這段巴利文： 于欲語義中。"決意"即欲求、希望。"作者音"即依 kara 根說。"一切不定式語"即一切欲義不定式語。"有事"即有未成而欲成就之事者為有事。亦說為欲者。"以欲達成方式"即以欲成就方式,以欲完成方式。射箭者為發射箭者。i 音變 u音。持弓者。"或以名聲"即或以眷屬,或以稱讚聲。"于箭"即于箭矢。顯明文中為凈除諸說故說"此等"等。"以彼端"即以彼因分。結合爲:攝取。"以應答"即以適於答。"由彼有事"即詞分析。"彼不合"即彼義不合。"已射箭"即前分已射箭。"然從義"即然從意趣義。"如伸手"意為如世間欲求某物者之伸手。"已得力"說義為已得增上性。故說"如是此"等。"住于渴愛手中"此為隱喻語。說義為為渴愛所攝。必不能,非不能。故應知此欲實較渴愛有力。何故有力?由具見過患功德智故。 "散佈"即擴充套件。"相同"即與有過失相應為有過失,與無過失相應為無過失,如是相似,共。 其他遍一切地釋畢。 于不善地中。"迷"即由應知法之不知而迷亂,心成盲暗。四分暗名為黑分十四日、午夜時、濃密林、厚云覆,此為四分暗。彼令眼盲暗。如是如彼暗令眼盲暗。應知如智轉,依註釋方式。為顯示彼註釋方式故說"如是此"等。然于阿毗達摩注中,邪智即意為邪思惟。彼實成為邪思惟而由種種思惟轉起方式如智轉。然癡成為心盲暗,無種種思惟作用,如何能如智轉為彼意。"于惡作"即于惡行業。"以謀方便方式"即以成就所作事之劍器等謀劃種種方便方式。不趣入為不得。義為不行智轉。故說"唯說為無知"。"如智轉"即與智轉起相同轉起。貪如智轉由於虛詐詭詐業種種轉起性。伺如智轉。如是彼于禪支說為疑對治。心如智轉以表達多義之心音成就。彼等諸法於一切有情非如智轉。唯得智依止而有,為顯示故說"由彼等"等。結合爲:彼等成就。本性智者名三因結生者。其他結生者或住菩薩地或來自慧行有。具聞教者名二因結生者亦於此生具多聞及具教法作。

1. Ahirikavacanatthe. 『『Na hirīyatī』』ti nāma dhātu padametaṃ. Harāyati lajjatīti hirī. Hare lajjāyaṃti dhātu. Na hirī ahirīti vacanattho. 『『Ruciṃ uppādetvā』』ti gāmasū karassa gūtharāsi dassane viya cittarocana citta khamanaṃ uppādetvā. Attānaṃ pāpakamma limpato cittassa alīnatā ajigucchanaṃ nāma. Attānaṃ asappurisa bhāvapattito cittassa alīnatā alajjā nāma.

2. Anottappavacanatthe. 『『Na bhāyatī』』ti pāpakammaṃ bhayato na upaṭṭhāti. 『『Na utrasatī』』ti pāpakamma hetu na kampati. 『『Tāsū』』ti pāpakiriyāsu. 『『Asārajjamānaṃ katvā』』ti sūraṃ vissaṭṭhaṃ katvā. Asārajjaṃ nāma sūrabhāvo. Anuttāso nāma pāpakamma hetu cittassa akampanaṃ. Gāthāyaṃ. Ajigucchanasīlo puggalo ajegucchī. 『『Pāpā』』ti pāpakammato. 『『Sūkaro』』ti gāmasūkaro. So gūthato ajegucchī. Ahiriko pāpato ajegucchīti yojanā. Abhāyanasīlo abhīrū. 『『Salabho』』ti paṭaṅgo. 『『Pāvakā』』ti dīpajālamhā. Salabho pāvakamhā abhīrū viya anottavvī pāpato abhīrūti yojanā.

3. Uddhaccavacanatthe. 『『Uddharatī』』ti ukkhipati. Ārammaṇasmiṃ na sanni sīdati. Vikkhipatīti vuttaṃ hoti. 『『Vaṭṭetvā』』ti āvaṭṭetvā. 『『Vissaṭṭhageṇḍuko viyā』』ti vissajjito sārageṇḍuko viya. 『『Dhajapaṭākā viyā』』ti vāteritā dhajapaṭākā viya.

4. Lobhavacanatthe. 『『Lubbhatī』』ti gijjhati, abhikaṅkhati. Abhisajjanaṃ abhilagganaṃ. Makkaṭaṃ ālimpati bandhati etenāti makkaṭā lepo. 『『Tatta kapāle』』ti aggināsantatte ghaṭa kapāle. Telassa vatthamhi añjanaṃ abhilagganaṃ telañjanaṃ. Rajjanaṃ paṭisajjanaṃ rāgo. Telañjana bhūto rāgo telañjana rāgo. Na kilesarāgo. Ratti divaṃ pavattanaṭṭhena taṇhā eva nadīsotasadisattā taṇhā nadī. 『『Sattānaṃ』』ti puthujjana sattānaṃ. 『『Sukkhakaṭṭhasākhāpalāsatiṇakasaṭānī』』ti sukkha kaṭṭhakasaṭāni, sukkha sākhā kasaṭānītiādinā yojetabbaṃ. Kasaṭa saddena asārabhāvaṃ dīpeti. 『『Nadī viyā』』ti pabbateyyā nadī viya.

5. Diṭṭhivacanatthe. 『『Dassanaṃ』』ti parikappanā siddhesu micchā sabhāvesu viparīta dassanaṃ. Tenāha 『『dhammānaṃ』』tiādiṃ. Tattha 『『dhammānaṃ』』ti rūpārūpa dhammānaṃ, aniccatādi dhammānañca. 『『Yāthāva sabhāvesū』』ti bhūtasabhāvesu. Bhūtasabhāvo hi yathā dhammaṃ avati rakkhatīti atthena yāthāvoti vuccati. Attānaṃ paṇḍitaṃ maññantīti paṇḍita mānino. Paṭivedhaññāṇaṃ nāma ariya maggaññāṇaṃ. Paramaṃ vajjanti daṭṭhabbā loke mahāsāvajjaṭṭhena taṃ sadisassa aññassa vajjassa abhāvatoti adhippāyo.

6. Mānavacanatthe. 『『Maññatī』』ti bhūtasabhāvaṃ atikkamma adhikaṃ katvā ahamasmītiādinā tena tena abhūtākārena maññati. Tenāha 『『ahaṃ loke』』tiādiṃ. Tattha 『『kaṭṭhakathiṅgaro viyā』』ti sukkhadārukkhandho viya. So pana upatthambhito maññatīti sambandho. 『『Attānaṃ accuggataṃ maññatī』』ti puggalaṃ mānena abhinnaṃ katvā vuttaṃ. 『『Unnati lakkhaṇo』』ti unnamana sabhāvo.

我來翻譯這段巴利文： 84. 于無慚語義中。"不慚"此為詞根語。慚即羞恥。詞根為"hare"意為羞恥。無慚為不慚為語義。"生起喜好"即如村豬見糞堆般生起心喜心樂。以惡業染污自己心不退縮不厭惡名為無厭惡。由自己成就非善士性心不退縮名為無慚。 85. 于無愧語義中。"不怖"即惡業不現為可怖。"不畏"即由惡業因不驚怖。"怖"即于惡作。"令不退縮"即令勇敢無著。不退縮名為勇性。無畏名為由惡業因心不動搖。偈中。不厭惡性者為不厭惡者。"惡"即從惡業。"豬"即村豬。彼不厭惡糞。無慚不厭惡惡為結合。不怖性者為無畏者。"飛蛾"即蛾。"火"即燈火。如飛蛾對火無畏,無愧對惡無畏為結合。 86. 于掉舉語義中。"舉"即上舉。于所緣不沉沒。說義為散亂。"轉"即旋轉。"如放棄之球"即如放棄之棍球。"如旗旛"即如風動之旗旛。 87. 于貪語義中。"貪"即貪求、希望。執著為黏著。猴子被此粘染束縛為猴膠。"熱鍋"即為火加熱之陶鍋。油于布塗抹黏著為油涂。染著、再染為染。如油涂之染為油涂染。非煩惱染。由日夜轉起義渴愛如河流故為渴愛河。"諸有情"即諸凡夫有情。"干木枝葉草屑"應結合爲:干木屑,乾枝屑等。以屑音顯示無實性。"如河"即如山河。 88. 于見語義中。"見"即于遍計所成諸虛妄自性顛倒見。故說"諸法"等。其中"諸法"即色非色諸法及無常性等諸法。"如實自性"即真實自性。實則真實自性由如法護持義故稱如實。思自為智者為智慢者。通達智名為聖道智。應知為最極過失,意為:由世間最大過失性故無有其他相似過失。 89. 于慢語義中。"慢"即超越真實自性而增上以"我是"等如是如是非實行相而慢。故說"我於世間"等。其中"如木樁"即如干木段。結合爲:彼被支援而慢。"思自高舉"是以人與慢為一而說。"以高舉為相"即以高舉為自性。

1. Dosavacanatthe . Caṇḍena kāyavacī manokammena samannāgato caṇḍiko. Caṇḍikassa bhāvo caṇḍikkaṃ. 『『Pahatāsīviso viyā』』ti daṇḍena pahato āsīviso viya. 『『Visappanaṭṭhenā』』ti sakalakāye vividhena sappanaṭṭhena, pharaṇaṭṭhena. Idañca taṃ samuṭṭhāna rūpānaṃ pharaṇa vasena vuttaṃ. 『『Asanipāto viyā』』ti sukkhā sanipatanaṃ viya. 『『Dāvaggiviyā』』ti araññaggi viya. 『『Sapatto viyā』』ti duṭṭhaverī viya. 『『Visasaṃsaṭṭhapūtimuttaṃ viyā』』ti yathā muttaṃ nāma pakatiyā eva duggandhattā paṭikulattā dūre chaṭṭanīyanti ahitameva hoti. Puna pūtibhāve sati, dūratare chaṭṭetabbaṃ. Visasaṃsaṭṭhepana vattabbamevanatthi. Sabbaso ahitarāsi hoti. Evaṃ dosopi taṃ samaṅgīno tasmiṃ khaṇe paresaṃ amanāpiyataṃ āpādeti. Attahita parahita vināsañca kāreti, parammaraṇā apāyañca pāpetīti sabbaso ahitarāsi hoti. Tena vuttaṃ 『『visasaṃsaṭṭhapūti muttaṃ viya daṭṭhabbo』』ti.

2. Issāvacanatthe. Duvidhā issāladdhasampatti visayā calabhitabba sampatti visayā ca. Tattha laddha sampatti visayaṃ tāvadasseti 『『paresaṃ pakatiyā』』tiādinā. Laddha sampattiggahaṇena atīta sampattipi saṅgahitāti daṭṭhabbā. Issāpakatikāhi keci asuko nāma pubbe evaṃ sampattiko ahosīti vā, ahaṃ pubbe evaṃ sampattiko ahosinti vā sutvā nasahantiyeva. Taṃ vacanaṃ sotuṃpi na icchantīti. Asukotiādinā labhitabbasampatti visayaṃ dasseti.

3. Macchariyavacanatthe. 『『Mama evā』』ti mamapakkhe evāti adhippāyo. 『『Guṇajātaṃ』』vāti attanivijjamānaṃ sippavijjādi sampatti guṇajātaṃ vā. 『『Vatthu vā』』ti dhanadhaññādivatthu vā. 『『Avipphārikatāvasenā』』ti aññena taṃ sippavijjādikaṃ vā dhanadhaññādikaṃ vā mayhaṃ dehīti vutte parahitatthāya dātabba yuttakaṃ dassāmīti evaṃ cittesati, parahitappharaṇāvasena taṃ cittaṃ vipphārikaṃ nāma hoti. Dehīti vacanampi sotuṃ anicchanto parahitatthāya avipphārika citto nāma hoti. Evaṃ avipphārikatāvasena carati pavattatīti maccharañca kārassa cha kāraṃ katvā. Tathā pavattaṃ cittaṃ. Puggalo pana maccharīti vuccati. 『『Taṃ』』ti laddhasampattiṃ. 『『Parehi sādhāraṇaṃ disvā』』tiādinā yojetabbaṃ. Sādhāraṇanti ca dvisantakaṃ vāti santakaṃ vā bhavissamānaṃ, parehi vā paribhuñjiyamānaṃ. 『『Nigguhanalakkhaṇaṃ』』ti rakkhāvaraṇaguttīhisaṅgopana sabhāvaṃ. Attanā laddha sampatti nāma issāya avisayo. Labhitabbasampatti pana ubhaya sādhāraṇaṃ. Tasmā tattha ubhinnaṃ viseso vattabboti taṃ dassetuṃ 『『ettha cā』』tiādimāha. 『『Yassa lābhaṃ na icchatī』』ti attanā labhatu vā māvā, kevalaṃ para sampattiṃ asahanto yassa parassa lābhaṃ na icchati. 『『Citta vighāto』』ti citta vihaññanaṃ. 『『Attanā laddhuṃ icchatī』』ti paro sampajjatu vā māvā, yattha paralābhesati, attanā na labhissati, tattha attanāva laddhuṃ icchati. Yattha attanā ca labhati, paro ca labhati, tattha vighāto natthīti adhippāyo. 『『Alabbhamānakaṃ cintetvā』』ti attanā alabhissamānaṃ sallakkhetvā.

我來翻譯這段巴利文： 90. 于瞋語義中。具暴粗身語意業為暴者。暴者之性為暴性。"如被打之毒蛇"即如被杖打之毒蛇。"以遍流義"即以遍全身種種流動義,以遍滿義。此依由彼所生諸色遍滿方式說。"如雷擊"即如干雷落下。"如林火"即如野火。"如敵人"即如惡怨敵。"如混毒之腐尿"即如尿本性即具惡臭性厭惡性應遠棄故成為不利。再成腐敗時應更遠棄。若混毒則更無須說。完全成為不利聚。如是瞋亦令具彼者當時成為他人不喜。且令自利他利壞滅,死後令至惡趣,故完全成為不利聚。故說"應見如混毒之腐尿"。 91. 于嫉語義中。嫉二種:以已得成就為境及以當得成就為境。其中先顯已得成就為境以"他人本性"等。應知以已得成就攝取亦攝取過去成就。實則有嫉性者或聞"某人名前如是具成就"或"我前如是具成就"亦不能忍。不欲聞彼語。以"某人"等顯示當得成就為境。 92. 于慳語義中。"唯我"意為唯我一邊。"功德類"或即自身所有工巧明等成就功德類。"事物或"即財谷等事物。"以不遍滿方式"即當他說"請將彼工巧明等或財谷等施與我"時,心中想"為他人利益應施與之物我將施與",如是心以他利遍滿方式名為遍滿。不欲聞"請施與"之語而為他利不遍滿心名。如是以不遍滿方式行轉起為慳,且以 ka 音作 cha 音。如是轉起之心。然人稱為慳者。"彼"即已得成就。應結合爲"見與他人共"等。共即或雙方所有或將成為所有,或為他人所受用。"以隱藏為相"即以守護遮障防護而攝藏為自性。已得成就名非嫉境。然當得成就為雙方共。故彼中應說二者差別,為顯示故說"此中"等。"不欲彼得"即自己或得或不得,僅不忍他人成就而不欲彼人之得。"心惱"即心損害。"欲自己得"即他人或成就或不成就,於他人將得而自己不得處,欲唯自己得。意為:于自己亦得他人亦得處無惱。"思惟不得"即思惟自己將不得。

1. Kukkuccavacanatthe. 『『Kiriyā kataṃ』』ti kata saddassabhāva sādhanamāha. Evaṃ vacanatthaṃ dassetvā abhidheyyatthaṃ dassento 『『atthato panā』』tiādimāha. 『『Anusocana vasenā』』ti pacchā punappunaṃ cittasantāpavasena. So kukatanti vuccatīti sambandho. 『『Kusala dhammesū』』ti puñña kiriyavatthu dhammesu citta pariyādānāya eva saṃvattati. Kukkucca samaṅgī puggalo puññakammaṃ karontopi citta sukhaṃ na labhati. Bahujana majjhe vasitvā nānākiccāni karonto nānā tiracchāna kathaṃ kathento citta sukhaṃ labhati. Tadā tassa puññakamma karaṇatthāya cittaṃ pariyādīyati, parikkhiyyati. Cittavasaṃ gacchanto vicarati. Evaṃ citta pariyādānāya eva saṃvattati. 『『Aṭṭhakathāyaṃ』』ti aṭṭhasāliniyaṃ. 『『Katā katassa sāvajjānavajjassā』』ti pubbe katassa sāvajjakammassa, akatassa anavajja kammassa. Kammatthesāmivacanaṃ. 『『Abhimukhagamanaṃ』』ti ārammaṇa karaṇavasena cittassa abhimukhappavattanaṃ. Etena paṭimukhaṃ saraṇaṃ cintanaṃ paṭisāroti dasseti. 『『Akataṃ na karotī』』ti akataṃ kātuṃ na sakkotīti adhippāyo. Evaṃ kataṃ na karotīti etthapi. 『『Virūpo』』ti vībhaccho asobhaṇo. 『『Kucchito』』ti garahitabbo. Nanu pubbe cittuppādo kucchitoti vutto. Aṭṭhakathāyaṃ pana vippaṭisāro kucchitoti vutto. Ubhayametaṃ na sametīti. No na sameti, aññathānu papattitoti dassetuṃ 『『ettha cā』』tiādimāha. 『『Yena ca kāraṇenā』』ti katākataṃ paṭicca niratthaka cittappavatti kāraṇena. So cittuppādova kukatapade gahetuṃ yutto, navibhāvaniyaṃ viya katākata duccarita sucaritanti adhippāyo. Nanu vibhāvaniyampi so cittuppādova upacāra nayena gahitoti ce. Yutti vasena ca aṭṭhakathāgamena ca mukhyato siddhe sati, kiṃ upacāra nayena. Tenāha 『『vibhāvaniyaṃ panā』』tiādiṃ. Kukatassabhāvo kukkuccaṃ, akārassa ukāraṃ katvāti ayaṃ aṭṭhakathānayo. Idāni saddasatthanayena aparaṃ vacanatthañca adhippāyatthañca dassetuṃ 『『api cā』』tiādi āraddhaṃ. Tattha 『『dhātupāṭhesū』』ti akkharadhātuppakāsanesu nirutti pāṭhesu. Paṭhantiyeva, no na paṭhanti. Te ca atthā cetaso vippaṭisāro mano vilekhoti evaṃ pāḷiyaṃ vuttehi kukkuccapariyāyehi samentiyeva. Tasmā ayaṃ aparonayo idha avassaṃ vattabbo yevāti dīpeti. Vippaṭi sāripuggalo ca taṃ taṃ puññakammaṃ karontopi vippaṭi sāragginā dayhamāna citto puññakamme cittappasādaṃ nalabhati. Citta sukhaṃ na vindati. Kiṃ iminā kammenāti taṃ pahāya yattha citta sukhaṃ vindati, tattha vicarati. Evaṃ vippaṭisāro puññakammato saṅkocanaṃ nāma hotīti. Kilesasallikhanaṃ nāma santuṭṭhi sallekhappaṭipattiyaṃ ṭhitassa tadaṅgappahānādivasena taṃ taṃ kilesappahānaṃ vuccati. 『『Anutthunanākārenā』』ti punappunaṃ vilapanākārena. Saṅkocatīti vatvā tassa ubhayaṃ atthaṃ dassento 『『kusalakamma samādāne』』tiādimāha. Namitumpi na deti. Kuto samādātuṃ vā vaḍḍhetuṃ vā dassatīti adhippāyo. 『『Tanukaraṇenā』』ti dubbalakaraṇena. Visesanaṭṭhekaraṇa vacanaṃ. 『『So』』ti dhammasamūho. Taṃ pana kukkuccaṃ. Keci pana kukkuccaṃ paccuppanna sucarita duccaritā rammaṇampi anāgata sucarita duccaritā rammaṇampi kappenti. Taṃ paṭikkhipanto 『『tenā』』tiādimāha . Mahāniddesapāṭhe dvīhākārehi uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekhoti pāṭho.

我來翻譯這段巴利文： 93. 于惡作語義中。"作已作"說為kata音的性成就。如是顯示語義后為顯示所詮義而說"然從義"等。"以追悔方式"即以後再再心熱惱方式。結合爲:彼稱為惡作。"于諸善法"即于諸福業事法唯能導致心竭盡。具惡作者即使行福業亦不得心樂。住于眾人中作種種事說種種閑談得心樂。爾時其心為行福業而竭盡、耗盡。隨心力而行。如是唯能導致心竭盡。"于註釋"即殊勝義中。"已作未作之有過無過"即前已作之有過業,未作之無過業。業義屬格。"向前行"即由作所緣方式心向前轉起。由此顯示對面憶念思惟為憶念。"未作不作"意為不能作未作。如是于"已作不作"亦然。"醜惡"即可厭不妙。"惡"即應呵責。豈非前說心生為惡?然于註釋說追悔為惡。此二不合耶?不,非不合,為顯示異門轉故說"此中"等。"由彼因"即由已作未作無義心轉起因。彼心生適合攝於惡作句,不如顯明中已作未作惡行善行為意。若說顯明中亦以隱喻方式攝取彼心生耶?由道理及註釋傳承已成立本義時,何須隱喻方式?故說"然于顯明"等。惡作之性為惡作,以a音作u音,此為註釋方式。今為依語法學方式顯示另一語義及意趣義而開始"又"等。其中"于詞根本"即于字根顯示諸文法本。實則讀誦,非不讀誦。彼等義與心追悔意惱等如是經中所說惡作同義詞相合。故顯示此另一方式於此必須說。又追悔人即使行彼彼福業亦以追悔火燒心而於福業不得心凈。不得心樂。想"此業何用"而舍彼,于得心樂處而行。如是追悔名為從福業退縮。煩惱削薄名說住于知足削薄行者由彼分斷等方式斷彼彼煩惱。"以嘆惜行相"即以再再悲嘆行相。說"退縮"后為顯示彼二義而說"于受持善業"等。不與屈。意為:何況將與受持或增長?。"以變薄"即以變弱。以差別義說作。"彼"即法聚。然彼惡作。某些說惡作亦緣現在善行惡行及未來善行惡行。遮遣彼而說"由彼"等。大義釋本文以二行相生惡作心追悔意惱為本文。

『『Katattā cā』』ti akattabbassa katattā ca. 『『Akatattā cā』』ti kattabbassa akatattā ca. Keci pana ayaṃ vippaṭisāro nāma kadāci kassaci kenaci kāraṇena pubbekata sucaritampi akata duccaritampi ārabbha uppajjati. Ummattakasadisañhi puthujjana cittanti vadanti. Taṃ paṭikkhipanto 『『etenā』』tiādimāha. So pana kesañci vāde vippaṭisāro nāma domanassaṃ hoti, na kukkuccanti adhippāyo. Soca kho dvidhā bhāvo. Apāyabhayena tajjīyanti tāsīyantīti apāyabhaya tajjitā. 『『Na aññesaṃ』』ti sucarita duccaritaṃ ajānantānaṃ amanasikarontānañca na hoti. Kathaṃ viññāyatīti ce. Sucaritaduccarita nāmena anusocanākārassa dassitattāti vuttaṃ 『『akataṃ me』』tiādi. Yāthāvamāno nāma seyyassa seyyo hamasmīti sadisassa sadisohamasmīti hīnassa hīnohamasmītiādinā pavatto bhūtamāno. Yañcakukkuccaṃ uppajjatīti sambandho. 『『Akatvā』』ti taṃ kalyāṇa kammaṃ akatvā. 『『Katvā』』ti taṃ pāpakammaṃ katvā. Idaṃ pana pubbekatā katakāle eva ayāthāvaṃ hoti. Anusocana kālepana yāthāvameva. 『『Hattha kukkuccaṃ』』ti ettha saṅkocanattho na labbhati. Kucchita kiriyattho eva labbhati. Hatthalolatāhi hattha kukkuccanti vuccati. Pādalolatā ca pādakukkuccaṃ. Tenāha 『『asaṃyata kukkuccaṃ nāmā』』ti. Yaṃ pana kukkuccaṃ. 『『Taṃ』』ti taṃ vatthuṃ. Kukkuccaṃ karontīti kukkuccāyantā. Nāmadhātu padañhetaṃ. Kappati nu kho, na nu kho kappatīti evaṃ vinaya saṃsayaṃ uppādentāti attho. 『『Kukkuccappakatatāyā』』ti kukkuccena apakatatāya abhibhūtatāya. 『『Attano avisaye』』ti āṇācakkaṭhāne. Āṇācakka sāmino buddhassavisayattā attano sāvaka bhūtassa avisayeti attho. Ye pana karontiyeva kukkuccāyantā pīti adhippāyo. 『『Āpattiṃ』』ti dukkaṭāpattiṃ.

94-95. Thinamiddhavacanatthesu. 『『Cittaṃ mandamandaṃ katvā』』ti cintana kicce atimandaṃ paridubbalaṃ katvā. Cittaṃ gilānaṃ milātaṃ katvāti vuttaṃ hoti. 『『Ajjhottharatī』』ti abhibhavati. Ārammaṇa vijānane vā javanakicce vā parihīnathāmabalaṃ karoti. 『『Thiyatī』』ti padaṃ pāḷivasena siddhanti āha 『『thinaṃ thiyanā』』tiādiṃ. 『『Akammaññabhūte katvā』』ti kāyakammādīsu akammakkhame paridubbale katvā. [Muggarena pothetvā viyāti vuttaṃ hoti ]. 『『Te』』ti citta cetasike sampayutta dhamme. 『『Olīyāpetvā』』ti avalīne avasīdante katvā. Tenāha 『『iriyā pathaṃ pī』』tiādiṃ. Thinaṃ cittaṃ abhibhavati, vijānana kiccassa gelaññattā thinassa. Middhaṃ cetasike abhibhavati, phusanādi kiccassa gelaññattā middhassāti adhippāyo.

我來 譯這段巴利文： "且由已作"即由已作不應作。"且由未作"即由未作應作。某些說此追悔名有時對某人由某因緣對前已作善行及未作惡行亦生起。說凡夫心如狂者。遮遣彼而說"由此"等。意為:然于某些說中追悔名為憂,非惡作。彼實二性。被惡趣怖威嚇恐怖為被惡趣怖威嚇。"非他人"即不知不作意善行惡行者不生。若問如何知?答:由善行惡行名顯示追悔行相故說"我未作"等。如實慢名以"我勝於勝者"、"我等於等者"、"我劣於劣者"等方式轉起真實慢。結合爲:生起惡作。"不作"即不作彼善業。"作"即作彼惡業。然此於前已作時即非如實。然于追悔時實如實。"手惡作"此中不得退縮義。唯得惡作用義。由手動搖性稱為手惡作。足動搖性亦足惡作。故說"名不攝護惡作"。然惡作。"彼"即彼事。作惡作為惡作者。此為名詞根語。生起"是否許可,是否不許可"如是律疑為義。"由惡作所作"即由惡作所作、所克服。"于自非境"即于輪王處。由為輪王主佛之境故為生為聲聞之非境義。然意為彼等實作惡作者。"罪"即突吉羅罪。 94-95. 于昏沉睡眠語義中。"令心慢慢"即于思惟作用令極慢極弱。說義為令心病萎。"覆"即勝。于所緣了知或速行作用令失力量。"昏"句由經而成,故說"昏、昏性"等。"令成不適業"即于身業等令成不堪任極弱。[如被杵擊打為說義]。"彼等"即心心所相應諸法。"令沉沒"即令退縮沉沒。故說"且威儀"等。昏勝心,由昏爲了知作用病故。睡眠勝心所,由睡眠為觸等作用病故為意。

1. Vicikicchāvacanatthe. 『『Cikicchanaṃ』』ti rogāpanaya natthe kitadhātuvasena siddhaṃ saṅkhata kiriyā padanti āha 『『ñāṇappaṭikāroti attho』』ti. 『『Paṭikāro』』ti ca rogassa paṭipakkha kammaṃ. 『『Etāyā』』ti nissakkavacanaṃ. Vicinanti dhammaṃ vicinantīti vicino. Dhamma vīmaṃsakā. Kicchati kilamati etāyāti kicchā. Vicinaṃ kicchāti vicikicchāti imamatthaṃ dassento 『『sabhāvaṃ』』tiādimāha. 『『Vicikicchatī』』ti saṅkhatadhātupadaṃ. Tañca kaṅkhāyaṃ vattatīti dassetuṃ 『『vicikicchati vā』』tiādi vuttaṃ. Dvidhā eḷayati kampatīti dveḷakaṃ. Tathā pavattaṃ cittaṃ. Dveḷakassa bhāvoti viggaho. 『『Buddhādīsu aṭṭhasū』』ti buddhe kaṅkhati, dhamme kaṅkhati, saṅghe kaṅkhati, sikkhāya kaṅkhati, pubbante kaṅkhati, aparante kaṅkhati, pubbantā parante kaṅkhati, idappaccayatā paṭicca samuppannesu dhammesu kaṅkhatīti evaṃ vuttesu aṭṭhasu saddheyya vatthūsu. Tattha 『『buddhe kaṅkhatī』』ti itipi so bhagavā arahaṃtiādinā vuttesu buddhaguṇesu asaddahanto buddhe kaṅkhati nāma. Svākkhāto bhagavatā dhammotiādinā vuttesu dhamma guṇesu asaddahanto dhamme kaṅkhati nāma. Suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅghotiādinā vuttesu saṅghaguṇesu asaddahanto saṅghe kaṅkhati nāma. Tissannaṃ sikkhānaṃ vaṭṭa dukkhato niyyānaṭṭhesu asaddahanto sikkhāya kaṅkhati nāma. Attano atīta bhavassa atthi natthibhāve kaṅkhanto pubbante kaṅkhati nāma. Attano parammaraṇā anāgata bhavassa atthi natthibhāve kaṅkhanto aparante kaṅkhati nāma. Tadubhayassa atthi natthi bhāve kaṅkhanto pubbantā parante kaṅkhati nāma. Imasmiṃ bhave attano khandhānaṃ paṭicca samuppāde ca paṭicca samuppannabhāve ca kaṅkhanto idappaccayatā paṭicca samuppannesu dhammesu kaṅkhati nāma. 『『Vimati vasenā』』ti vematikabhāvena. Pavattamānā vicikicchā. Vicikicchā paṭirūpakā nāma sabba dhammesu appaṭihatabuddhīnaṃ sabbaññu buddhānaṃ eva natthīti vuttaṃ 『『asabbaññūnaṃ』』tiādi.

Akusalarāsimhianudīpanā niṭṭhitā.

1. Saddhāvacanatthe. 『『Sannisinnaṃ』』ti acalitaṃ. 『『Suṭṭhū』』ti anassantaṃ acalantañca katvā. 『『Dhāretī』』ti evameva hotīti sallakkhaṇavasena dhāreti. Tathā ṭhapetīti. Saddahanti vā saddhā sampannā sattā. Saddhātuṃ arahantīti saddheyyāni. Akālussaṃ vuccati anāvilaṃ cittaṃ. Akālussaṃ eva akālussiyaṃ. Tassa bhāvoti viggaho. 『『Okappanā』』ti ahosādhu ahosuṭṭhūti adhimuccanavasena cintanā. 『『Micchādhimokkho yevā』』ti diṭṭhisampayutto adhimokkhoyeva. 『『Vitte asatī』』ti dhane asati. Dhanañhi vittanti vuccati. Yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ vindanti etenāti katvā. 『『Tesaṃ』』ti manussānaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 96. 于疑語義中。"治療"即依除病義kita詞根成就有為作用句,故說"義為智對治"。"對治"即病之對治作用。"由此"為離格語。尋求法者為尋求者。法觀察者。由此疲勞為疲。尋求之疲為疑,為顯示此義而說"自性"等。"疑"為有為詞根句。彼行於疑,為顯示故說"或疑"等。兩邊動搖震動為兩邊。如是轉起之心。兩邊之性為分析。"于佛等八"即疑佛、疑法、疑僧、疑學、疑前際、疑后際、疑前後際、疑此緣性緣生諸法,如是所說八應信事。其中"疑佛"即于"彼世尊是阿羅漢"等所說佛功德不信名為疑佛。于"法為世尊善說"等所說法功德不信名為疑法。于"世尊聲聞僧善行道"等所說僧功德不信名為疑僧。於三學輪迴苦出離義不信名為疑學。疑自己過去有之有無名為疑前際。疑自己死後未來有之有無名為疑后際。疑二者之有無名為疑前後際。疑此生自己諸蘊之緣生及緣生性名為疑此緣性緣生諸法。"以疑惑方式"即以疑惑性。轉起之疑。名似疑者說"非一切智者"等,因唯於一切法無礙智之一切智佛無有。 不善地釋畢。 97. 于信語義中。"安住"即不動。"善"即令不失不動。"持"即以"如是實有"思惟方式而持。如是而住。或有信者信。應信為應信事。不混濁說為不渾濁心。不混濁即不混濁性。彼之性為分析。"確信"即以"善哉!妙哉!"勝解方式思惟。"唯邪勝解"即與見相應勝解。"財不存在"即財產不存在。實則財稱為財物。由以此得所欲故。"彼等"即諸人。

1. Sativacanatthe. 『『Saratī』』ti anussarati. 『『Katānī』』ti pubbekatāni. 『『Kattabbānī』』ti idāni vā pacchā vā kattabbāni. Kalyāṇa kammaṃ nāmapakatiyā cittassa ratiṭṭhānaṃ na hoti. Pāpa kammameva cittassa ratiṭṭhānaṃ hoti. Tasmā kalyāṇa kamme eva appamajjituṃ visuṃ satināma icchitabbā. Pāpakamme pana visuṃ satiyā kiccaṃ natthi. Sabbepi cittacetasikā dhammā apamatta rūpā honti. Tenāha 『『itarāpanā』』tiādiṃ. 『『Satiyeva na hotī』』ti visuṃ sati nāmako eko cetasikoyeva na hoti. Katamā pana sā hotīti āha 『『katassā』』tiādiṃ. Tattha katassa appamajjanaṃ nāma kesañci anumodanavasena kesañci anusocanavasena appamajjanaṃ. Kattabbassa appamajjanaṃ nāma niccakālampi kātuṃ abhimukhatā. 『『Katassā』』ti vā bhummatthe sāmivacanaṃ. Tathā sesesu dvīsu padesu. Sabbesu rājakammesu niyutto sabbakammiko. 『『Niyutto』』ti appamatto hutvā byāvaṭakāya citto. Sabbesu ṭhānesu icchitabbāti sabbatthikā. Sā hi chasu dvāresu cittassa ārakkha kiccā hoti indriya saṃvaraṇa dhammattā. Tasmā chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe lobhamūlacittassa anuppajjanatthāya sā icchitabbā, aniṭṭhā rammaṇe dosamūla cittassa, majjhattārammaṇe mohamūla cittassāti. Api ca, bojjhaṅga bhāvanā ṭhānesu idaṃ sutta padaṃ vuttaṃ. Tasmā bhāvanā cittassa līnaṭṭhānepi sā icchitabbā līnapakkhato cittassa nīvāraṇatthāyātiādinā yojetabbā.

99-100. Hiriottappavacanatthesu. 『『Kāyaduccaritādīhi lajjatī』』ti tānikātuṃ lajjati. Tāni hīnakammāni lāmakakammānīti hīḷetvā tato attānaṃ rakkhituṃ icchati. Tenāha 『『jigucchatī』』ti. 『『Ukkaṇṭhatī』』ti virujjhati, viyogaṃ icchati. 『『Tehi yevā』』ti kāya duccaritādīhiyeva. 『『Ubbijjatī』』ti uttasati, bhayato upaṭṭhāti. Gāthāsu. 『『Alajjiyesū』』ti alajjitabbesu kalyāṇa kammesu. 『『Lajjare』』ti lajjanti. 『『Abhaye』』ti abhāyitabbe kalyāṇakamme. Yasmā pana sappurisā attānaṃ pariharantīti sambandho. 『『Hiriyā attani gāravaṃ uppādetvā』』ti attano jātiguṇādikaṃ vā sīla guṇādikaṃ vā garuṃ katvā mādisassa eva rūpaṃ pāpakammaṃ ayuttaṃ kātuṃ. Yadi kareyyaṃ, pacchā attānaṃ asuddhaṃ ñatvā dukkhīdummano bhaveyyanti evaṃ hiriyā attani gāravaṃ uppādetvā. 『『Ottappena paresu gāravaṃ uppādetvā』』ti parānuvādabhayaṃ bhāyitvāti adhippāyo. Tattha parānuvādabhayaṃ nāma paresaṃ sādhu janānaṃ garahā bhayaṃ. Aññampi apāyabhayaṃ saṃsāra vaṭṭabhayañca ettha saṅgayhatiyeva. Lokaṃpālentīti lokapālā. 『『Lokaṃ』』ti sattalokaṃ. 『『Pālentī』』ti apāya bhayato rakkhanti.

1. Alobhavacanatthe. Akāro viruddhatthotiāha 『『lobhappaṭipakkho』』ti. Lobhassa paṭiviruddhoti attho. Paṭiviruddhatā ca pahāyaka pahātabba bhāvena veditabbāti dassetuṃ 『『sohī』』tiādimāha . Tattha so nekkhammadhātuvasena hutvā pavattatīti sambandho. 『『Hita saññitesū』』ti idaṃ me atthāya hitāya sukhāyāti evaṃ saññitesu. 『『Lagganavasenā』』ti amuñcitukāmatāvasena. Tesveva pavattatīti sambandho. 『『Bhavabhoga sampattiyo gūtharāsiṃ viya hīḷetvā』』ti idaṃ bodhisattānaṃ vasena nidassana vacanaṃ. Tattha 『『hīḷetvā』』ti garahitvā. Nikkhamanti etenāti nekkhammo. So eva dhātūti nekkhammadhātu.

2. Ayaṃ nayo dosappaṭipakkho, mohappaṭipakkhotiādīsupi netabbo.

我來翻譯這段巴利文： 98. 于念語義中。"憶"即憶念。"已作"即前已作。"應作"即今或后應作。善業名非本性為心樂處。唯惡業為心樂處。故於善業中為不放逸應求別念。然于惡業中無別念事。一切心心所法成不放逸性。故說"然其他"等。"唯念非有"即無一名為別念心所。然彼為何有?說"已作"等。其中已作不放逸名由某些隨喜方式某些追悔方式不放逸。應作不放逸名常時亦作之趨向性。或"已作"為處格之屬格。如是餘二句亦然。委任於一切王事為一切事者。"委任"即不放逸而勤勉心。於一切處應求為一切處者。彼實於六門為心守護作用由根律儀法性。故於六門為遮止可意所緣生起貪根心,于不可意所緣生起瞋根心,于中性所緣生起癡根心故應求彼。又于覺支修習處說此經句。故於修習心退縮處亦應求彼,為遮止心從退縮分等而應結合。 99-100. 于慚愧語義中。"對身惡行等慚"即慚作彼等。思彼等為下劣業惡業而輕賤欲護自己離彼。故說"厭惡"。"厭離"即違背、欲離。"唯由彼等"即唯由身惡行等。"驚懼"即畏懼、現起怖畏。于偈中。"無慚于"即于不應慚善業。"慚"即慚恥。"無怖于"即于不應怖善業。結合爲:因善士護己。"由慚于自生敬"即尊重自己種姓功德等或戒功德等,如我此類作惡業不適。若作,後知自己不凈將成苦憂,如是由慚于自生敬。"由愧於他生敬"意為怖畏他訶責。其中他訶責怖名為諸善人訶責怖。此中亦攝其他惡趣怖及輪迴怖。護世間為護世。"世間"即有情世間。"護"即護離惡趣怖。 101. 于無貪語義中。a音為相違義故說"貪對治"。義為與貪相違。應知相違性以能斷所斷性,為顯示故說"彼實"等。其中結合爲:彼由出離界而有轉起。"思為利"即"此為我利益、福樂"如是所思。"以執著方式"即以不欲舍方式。結合爲:轉起于彼等。"如厭賤糞堆般厭賤有富成就"此為依菩薩方式譬喻語。其中"厭賤"即呵責。由此出離為出離。彼即為界為出離界。 102. 此方式亦應導于瞋對治、癡對治等。

1. Tatra majjhattatāyaṃ. 『『Līnuddhaccānaṃ』』ti cittassa līnatā eko visamapakkho. Uddhaṭatā dutīyo visamapakkho. Līnaṃ cittaṃ kosajje visamapakkhe patati. Uddhaṭaṃ cittaṃ uddhacce visamapakkhe patati. Tadubhayampi akusala pakkhikaṃ hoti. Tathā cittassa ati lūkhatā eko visama pakkho. Atipahaṭṭhatā ekotiādinā sabbaṃ bojjhaṅgavidhānaṃ vitthāretabbaṃ. Tatra majjhattatā pana sampayutta dhamme ubhosu antesu pātetuṃ adatvā sayaṃ majjhimappaṭipadāyaṃ daḷhaṃ tiṭṭhati.

2. Passaddhādīsu. 『『Tattha taṃ vīndantī』』ti tesu puñña kammesu taṃ citta sukhaṃ paṭilabhanti.

3. Lahutā dvaye. 『『Tattapāsāṇe』』ti santatte pāsāṇapiṭṭhe. 『『Tatthā』』ti puññakammesu.

106-110. Mudutā dvayādīsu sabbaṃ suviññeyyaṃ.

1. Viratittaye. 『『Kathā, cetanā, virati, vasenā』』ti 『kathāsammāvācā, cetanā sammāvācā, virati sammāvācā, vasena. Taṃ kathāvācaṃ samuṭṭhāpetīti taṃ samuṭṭhāpikā. Yā pana pāpa viramaṇākārena cittassa pavattīti yojanā. 『『Samādiyantassa vā』』ti musāvādā viramāmītiādinā vacībhedaṃ katvā samādiyantassa vā. 『『Adhiṭṭhahantassa vā』』ti vacībhedaṃ akatvā citteneva tathā adhiṭṭhahantassa vā. Imehi dvīhi padehi samādāna viratippavattiṃ vadati . 『『Avītikkamantassa vā』』ti etena sampatta viratippavattiṃ vadati. 『『Etāyā』』ti sammāvācā viratiyā. Sā pana kattunā ca kriyāya ca sahabhāvinī hutvā samādāna kriyaṃ suṭṭhutaraṃ sādheti. Tasmā sā karaṇa sādhanaṃ nāma hoti. Tenāha 『『karaṇatthevākaraṇa vacana』』nti. Bahūsujavanavāresu pavattamānesu purima purima javanavārapariyāpannā sammāvācā pacchima pacchima javanavārasamuṭṭhitāya samādāna kriyāya paccayo hoti. Sā pana tāya kriyāya asahabhāvittā karaṇalakkhaṇaṃ na sampajjati. Hetu lakkhaṇe tiṭṭhati. Tenāha 『『hetu atthevā karaṇavacana』』nti. Idañca atthato labbhamānattā vuttaṃ. Sammāvācāti padaṃ pana kitasādhana padattākaraṇatthe evasiddhaṃ. Na hi akāraka bhūto hetu attho sādhanaṃ nāma sambhavati. 『『Samādāna vacanānī』』ti sammāvācā samuṭṭhitāni samādāna vacanāni. 『『Tato』』ti tatoparaṃ. 『『Tesaṃ』』ti te saṃvadamānānaṃ. Idañca sabbaṃ sammāvācāti vacane vacībhedavācaṃ padhānaṃ katvā vuttaṃ. Sampattavirati samuccheda viratibhūtāya pana sammāvācāya vacībhedena kiccaṃ natthi. Virati kicca mevapadhānanti dassetuṃ 『『apicā』』tiādi vuttaṃ. 『『Pavattamānā』』ti pavattamānattā. Visesana hetu padametaṃ.

112-113. Sammākammantepi sammāājīvepi vattabbaṃ natthi.

我來翻譯這段巴利文： 103. 于舍中。"沉掉"即心沉一不平等分。舉一為第二不平等分。沉心墮于懈怠不平等分。舉心墮于掉舉不平等分。二者皆屬不善分。如是心過粗澀一不平等分。過歡喜一等,如是應廣說一切覺支方法。然彼舍令相應法不墮二邊,自住于堅固中道。 104. 于輕安等中。"彼中得彼"即于彼諸福業得彼心樂。 105. 於二輕中。"熱石"即熱石面。"彼"即諸福業。 106-110. 於二柔等中一切易知。 111. 於三離中。"由語、思、離方式"即由語正語、思正語、離正語方式。令彼語生起為彼等生起。結合爲:心以離惡方式轉起。"或受持者"即以"我離妄語"等作語表而受持者。"或決意者"即不作語表而僅以心如是決意者。以此二句說受持離轉起。以"或不違犯者"說得離轉起。"由此"即由正語離。然彼與作者及作業俱有而善成就受持業。故彼名為具作用。故說"具作用語"。于多速行轉起中前前速行所攝正語為後後速行所生受持業緣。然彼由與彼業非俱有不成就作用相。住于因相。故說"或因義具作用語"。此依義可得故說。然正語詞由具作用詞故唯成就作用義。實則非能作者因義名為具作用不生。"受持語"即由正語所生諸受持語。"彼"即彼后。"彼等"即彼等相應者。此一切依正語言以語表語為主而說。然對得離及斷離性正語無語表事。唯離事為主,為顯示故說"又"等。"轉起"即由轉起性。此為差別因句。 112-113. 于正業及正命中無須說。

1. 『『Sampattaṃ vatthuṃ』』ti pāṇāti pātādikammassa vatthuṃ. Sāpaccuppannārammaṇāyeva. Kasmā, attano paccakkhe sampatta vasenavatthussadharamānattā. 『『Samādiyantassa vā uppannā』』ti pāṇāti pātāpaṭiviramādhītiādinā samādiyantassayā samādānakkhaṇe uppannā virati. 『『Sā pana paccuppannārammaṇā hotī』』ti ettha kathaṃ paccuppannā rammaṇā hotīti. Pāṇāti pātāpaṭiviramādhīti vadantassa cittaṃ anukkamena pāṇasaddādīnaṃ atthaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattati. Tattha 『『pāṇo』』ti vohārato satto. Paramatthato jīvitindriyaṃ. So ca satto tañcajīvitindriyaṃ loke sabbakālampi saṃvijjatiyeva. Evarūpaṃ jīvitindriya sāmaññaṃ sandhāya paccuppannārammaṇāti vuttaṃ. Adinnādānā paṭiviramādhītiādīsupi eseva nayo. 『『Anāgatā rammaṇāvā』』ti ettha ekadivasaṃ niyametvā samādiyantassa tasmiṃ divase dharamāna sattāpi atthi. Uppajjissamānasattāpi atthi. Tadubhayampi pāṇavacane saṅgahitameva. Pāṇupetaṃ katvā samādiyantassa vattabbameva natthi. Api ca anāgatakālikampi samādānaṃ atthiyeva. Ahaṃ asukadivasato paṭṭhāya yāvajīvampi pāṇātipātā viramādhītiādi. Evaṃ samādāna virati anāgatā rammaṇāpi hotīti. 『『Paccayasamucchedavasenā』』ti taṃ taṃ kilesānusaya saṅkhātassa paccayassa samucchedavasena. Sesamettha suviññeyyaṃ.

115-116. Appamaññādvaye. Apicātiādīsu. 『『Kalisambhavebhave』』ti dukkhuppattipaccayabhūte saṃsārabhave. 『『Pāpekali parājaye』』ti kalisaddo pāpe ca parājaye ca vattatīti attho. Sattehi kaliṃ avanti rakkhanti etāyāti karuṇā. Sattehīti ca rakkhaṇatthayoge icchitasmiṃ atthe apādāna vacanaṃ. Yathā-kāke rakkhanti taṇḍulā-ti. Sattevā kalito avanti rakkhanti etāyāti karuṇā. Kalitoti ca rakkhaṇattha yoge anicchitasmimpi apādānavacanaṃ. Yathā-pāpācittaṃ nivārayeti. Ekasmiṃ satte pavattāpi appamaññā eva nāma honti. Yathā taṃ sabbaññutaññāṇaṃ ekasmiṃ ārammaṇe pavattampi sabbaññutaññāṇameva hotīti.

1. Paññindriye vattabbaṃ natthi.

Sobhaṇarāsimhianudīpanā niṭṭhitā.

1. Etaṃ parimāṇaṃ assāti ettāvaṃ. 『『Ettāvatā』』ti ettāvantena-phasso, vedanā, saññā,tiādivacanakkamena. 『『Cittuppādesū』』ti ettha-katame dhammā dassanena pahātabbā. Cattāro diṭṭhigatasampayutta cittuppādā-tiādīsu cittacetasika samūho cittuppādoti vuccati. Idha pana cittāni eva cittuppādāti vuccantīti āha 『『cittuppādesūti cittesu icceva attho』』ti. 『『Sabbadubbalattā』』ti sabbacittehi dubbalatarattā. 『『Bhāvanā balenā』』ti vitakka virāgasatti yuttena upacāra bhāvanā balena, vuṭṭhāna gāmini vipassanā bhāvanā balena ca. 『『Balanāyakattā』』ti bala dhammānaṃ nāyakattā, jeṭṭhakattā.

我來翻譯這段巴利文： 114. "已至事"即殺生等業之事。彼唯緣現在。何故?由自己現見已至事存在故。"受持者生起"即以"離殺生"等受持者于受持剎那生起之離。"彼實緣現在"此中如何緣現在?說"離殺生"者心次第以生命等音之義為所緣而轉。其中"生命"由世俗為有情,勝義為命根。彼有情及彼命根於世間常時實有。依如是命根共相故說緣現在。于離不與取等亦此方式。"或緣未來"此中定一日受持者,彼日存在諸有情亦有,當生諸有情亦有。二者皆攝於生命語中。對有生命者作受持者更無須說。又有未來時受持,如"我從某日起乃至命終離殺生"等。如是受持離亦緣未來。"以斷緣方式"即以斷名為彼彼煩惱隨眠之緣方式。此中余易知。 115-116. 於二無量中。于又等。"于苦生有"即于成為苦生緣之輪迴有。"惡敗"即惡音行於惡及敗義。由有情護惡為悲。"由有情"為護義用欲得義離格語。如:稻穀護離烏。或由有情護離惡為悲。"由惡"為護義用不欲得義亦離格語。如:護心離惡。即使轉於一有情亦名無量。如彼一切知智即使轉於一所緣亦為一切知智。 117. 于慧根中無須說。 凈地釋畢。 118. 有此量為如是量。"由如是"即由如是量-觸、受、想等語次第。"於心生"此中-何法見斷?四見相應心生等中,心心所聚名心生。然此中唯諸心名心生,故說"於心生即心義"。"由一切弱故"即由較一切心更弱故。"由修力"即由具尋離力之近行修力,及出起觀修力。"由力導者性"即由力法導者性、最勝性。

1. Akusala cetasikesu. 『『Pacchimaṃ』』ti sabbesupi dvādasā kusala cittesūti vacanaṃ. 『『Purimassā』』ti sabbā kusala sādhāraṇā nāmāti vacanassa. 『『Samattana vacanaṃ』』ti-kasmā sabbākusala sādhāraṇā nāmāti. Yasmā sabbesupi. La. Cittesu labbhanti, tasmā sabbā kusala sādhāraṇā nāmā-ti evaṃ sādhana vacanaṃ. Yasmā pana imehi catūhi vinānuppajjanti, tasmā te sabbesu tesu labbhantīti yojanā. Kasmā vinā nuppajjantīti āha 『『na hitānī』』tiādiṃ. 『『Tehī』』ti pāpehi. Sabba pāpa dhammatoti attho. 『『Tathā tathā āmasitvā』』ti diṭṭhi khandhesu nicco dhuvo sassatotiādinā āmasati. Māno ahanti vā seyyo sadisotiādinā vā āmasati. Evaṃ tathā tathā āmasitvā. 『『Tesū』』ti diṭṭhimānesu. Niddhāraṇe bhummaṃ. Diṭṭhi parāmasantī pavattatīti yojanā. 『『Taṃ gahitākāra』』nti taṃ ahanti gahitaṃ nimittākāraṃ. Sakkāya diṭṭhi eva gati yesaṃ te diṭṭhi gatikā. Avikkhambhita sakkāya diṭṭhikā. 『『Ahanti gaṇhantī』』ti mānena gaṇhanti. 『『Na hi mānassa viyā』』ti yathā mānassa attasampaggahaṇe byāpāro atthi, na tathā diṭṭhiyā attasampaggahaṇe byāpāro atthīti yojanā. Ettha ca attasampaggahaṇaṃ nāma parehi saddhiṃ attānaṃ seyyādivasena suṭṭhupaggahaṇaṃ. 『『Na ca diṭṭhiyā viyā』』ti yathā diṭṭhiyā dhammānaṃ ayāthāvapakkhaparikappane byāpāro atthīti yojanā. Tattha ayāthāvapakkho nāma attā sassato ucchinnotiādi. Macchariyaṃ attasampattīsu lagganalobhasamuṭṭhitattā lobhasampayuttameva siyāti codanaṃ pariharanto 『『macchariyaṃ panā』』tiādimāha. Tattha 『『tāsaṃ』』ti attasampattīnaṃ. Sesamettha suviññeyyaṃ.

我來 譯這段巴利文： 119. 于不善心所中。"后"即於一切十二善心之語。"前"即一切善普遍名之語。"完成語"即何故名一切不善普遍?由於一切等心中得,故名一切善普遍,如是成就語。然由離此四不生,故彼等於一切彼等得,為結合。何故離不生?說"非利"等。"彼等"即諸惡。義為一切惡法性。"如是如是執取"即于見蘊以常、堅固、恒常等執取。慢以我或勝、等等執取。如是如是執取。"彼等"即見慢。處格為分別。結合爲:見遍執而轉。"彼執取相"即彼以我所執取相。唯身見為趣為見趣者。未鎮伏身見者。"以我執取"即以慢執取。"實非如慢"結合爲:如慢于執取自我有作用,如是見於執取自我無作用。此中執取自我名以勝等方式與他共善執取自己。"非如見"結合爲:如見於法非如實分遍計有作用。其中非如實分名我常、斷等。慳于自圓滿執著貪所生故應唯貪相應,遮遣難問而說"然慳"等。其中"彼等"即諸自圓滿。此中余易知。

1. Sobhaṇacetasikesu. 『『Tīsu khandhesu』』ti sīlakkhandha samādhikkhandha paññākkhandhesu ca. 『『Sammādiṭṭhi pacchimako』』ti sammādiṭṭhiyā pacchato anubandhakoti attho. Sammādiṭṭhiyā parivā ramattoti vuttaṃ hoti. 『『Tasmiṃ asati pī』』ti dutīyajjhānika maggādīsu tasmiṃ sammāsaṅkappe asantepi. 『『Sīlasamādhikkhandha dhammesu panā』』ti 『sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo,ti ime tayo dhammā sīlakkhandha dhammā nāma. Sammā vāyāmo, sammāsati, sammāsamādhī,ti ime tayo dhammā samādhikkhandhā nāma. Imesu sīlakkhandha samādhikkhandhesu. 『『Eko ekassa kiccaṃ na sādhetī』』ti tesu sammāvācā sammākammantassa kiccaṃ na sādheti. Sammā ājīvassa kiccaṃ na sādheti. Sammākammanto ca sammāvācāya kiccaṃ na sādhetītiādinā sabbaṃ vattabbaṃ. 『『Sīlesu paripūrakāritā vasenā』』ti sīlappaṭipakkha dhammānaṃ samucchindakāritā vasenāti adhippāyo. Musāvāda virati musāvādameva pajahituṃ sakkoti. Na itarāni pisuṇavācādīnīti yojanā. Ettha siyā. Musāvādavirati nāma kusala dhammo hoti. Kusala dhammo ca nāma sabbassa akusala dhammassa paṭipakkho. Ekasmimpi kusala dhamme uppajjamāne tasmiṃ santāne sabbāni akusalāni pajahituṃ sakkontīti vattabbāni. Atha ca pana musāvāda virati musāvādameva pajahituṃ sakkoti, na itarānīti vuttaṃ. Kathamidaṃ daṭṭhabbanti. Vuccate. Pajahituṃ sakkotīti idaṃ pañcasu pahānesu tadaṅgappahāna vacanaṃ. Tadaṅgappahānanti ca tena tena kusalaṅgena tassa tassa akusalaṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānaṃ nāma. Idaṃ vuttaṃ hoti, idha sappuriso pāṇātipātā paṭiviramāmītiādinā visuṃ visuṃ sikkhāpadāni samādiyitvā pāṇāti pātavirati saṅkhātena kusalaṅgena pāṇātipāta saṅkhātaṃ akusalaṅgaṃ pajahati. Adinnādāna virati saṅkhātena kusalaṅgena adinnādāna saṅkhātaṃ akusalaṅgaṃ pajahatītiādinā vitthāretabbaṃ. Ekasmimpi kusala dhamme uppajjamāne tasmiṃ santāne sabbāni akusalāni na uppajjantīti ettha pana anokāsattā eva na uppajjanti, na pahānattā. Na hi tasmiṃ santāne tasmiṃ khaṇe tāni akusalāni eva na uppajjanti. Athakho sabbāni aññāni kusala cittāni ca na uppajjanti. Sabbāni abyākata cittāni ca na uppajjanti. Tāni anokā sattā eva na uppajjanti. Na pahānattā na uppajjanti. Tadaṅgappahānādi vasena pana pahānaṃ sandhāya idha pajahituṃ sakkoti-na sakkotīti vuttaṃ. Ettāvatā tadaṅgappahānaṃ nāma supākaṭaṃ hoti. Musāvāda virati musāvādameva pajahituṃ sakkoti. Na itarānīti idañca suṭṭhu upapannaṃ hotīti. 『『Ettha cā』』tiādīsu kāyaṅgacopanatthāya vācaṅgacopanatthāya ca pavattāni kāyavacīco pana bhāgiyāni nāma. Kāmāvacara kusalesveva viratiyo sandissanti. 『『Kāmāvacara kusalesu pī』』ti niddhāraṇe bhummavacanaṃ. Kāmabhūmiyaṃ uppannesu eva kāmāvacara kusalesu sandissanti. Tividha kuhanavatthūni ca viramitabbavatthuṭṭhāneṭhitāni. Ettha ca kuhanaṃ nāma vimhāpanaṃ lābhasakkāra silokatthāya manussānaṃ nānāmāyāsāṭheyya kammāni katvā acchariyabbhuta bhāvakaraṇanti vuttaṃ hoti. Taṃ pana tividhaṃ 『paccayappaṭisevanakuhanañca, sāmantajappana kuhanañca, iriyā pathasaṇṭhā pana kuhanañca.

我來翻譯這段巴利文： 120. 于凈心所中。"於三蘊"即于戒蘊、定蘊及慧蘊。"正見后隨"即義為正見之後隨。說為正見之眷屬。"即使彼不存在"即于第二禪道等中即使彼正思惟不存在。"然于戒定蘊法"即正語、正業、正命此三法名為戒蘊法。正精進、正念、正定此三法名為定蘊。於此等戒蘊定蘊。"一一不成就作用"即彼等中正語不成就正業作用。不成就正命作用。正業亦不成就正語作用等,應如是說一切。"以圓滿戒作用方式"意為以斷戒對治法作用方式。結合爲:離妄語僅能斷妄語,非其他離間語等。此中應知:離妄語名為善法。善法名為一切不善法對治。應說即使一善法生起時于彼相續能斷一切不善。然說離妄語僅能斷妄語,非其他。此如何見?說。能斷此於五斷中為彼分斷語。彼分斷名由彼彼善分斷彼彼不善分名彼分斷。此說義為:此處善士以"我離殺生"等各別受持學處,由名為離殺生善分斷名為殺生不善分。由名為離不與取善分斷名為不與取不善分等,應廣說。然即使一善法生起時于彼相續一切不善不生,此中由無機會故不生,非由斷故。實則于彼相續彼剎那非唯彼等不善不生。實則一切其他善心亦不生。一切無記心亦不生。彼等由無機會故不生。非由斷故不生。然依彼分斷等方式之斷而此處說能斷不能斷。至此彼分斷名極明顯。離妄語僅能斷妄語,非其他,此亦善成立。"此中"等中為身份動搖及語分動搖而轉起名為身語動搖分。離僅見於欲界善中。"于欲界善中"為分別處格語。僅見於生於欲地欲界善中。三種諂誑事住于應離事處。此中諂誑名為令驚訝,為利養恭敬稱譽故對人作種種幻偽欺詐業而作希有稀奇性為說義。然彼三種為資具受用諂誑、鄰近戲論諂誑、及威儀安住諂誑

Tattha mahicchoyeva samāno appicchākāraṃ dassetvā ādito āgatā gate catupaccaye paṭikkhipitvā pacchā bahuṃ bahuṃ āgate paccaye paṭiggaṇhāti. Idaṃ paccayappaṭisevana kuhanaṃ nāma. Pāpicchoyeva samāno ayaṃ jhānalābhīti vā abhiññālābhīti vā arahāti vā jano maṃ sambhāvetūti sambhāvanaṃ icchanto attānaṃ uttari manussa dhammānaṃ santike te vā attano santike katvā vañceti. Idaṃ sāmantajappana kuhanaṃ nāma. Pāpicchoyeva samāno ayaṃ santavutti samāhito āraddhavīriyoti jano maṃ sambhāvetūti sambhāvanaṃ icchanto iriyā patha nissitaṃ nānāvañcanaṃ karoti. Idaṃ iriyā patha saṇṭhāpana kuhanaṃ nāma. 『『Sikkhāpadassa vatthūnī』』ti surā pāna vikāla bhojana naccagītavādita dassana savanādīni. Surāmerayapānā viramādhīti samādiyantassa surāmerayapāna cetanā viramitabba vatthu nāma. Vikāla bhojanā viramāmīti samādiyantassa vikāle yāvakālika vatthussa paribhuñjana cetanā viramitabba vatthu nāma. Sesesupi eseva nayo. Lokuttara cittesu. 『Sabbathāpī,ti ca 『niyatā』ti ca 『ekato vā』ti ca tīṇi visesanāni. Lokiyesu pana 『kadācī』ti ca 『visuṃ visuṃ』ti ca dve dve visesanāni. Tattha lokuttaresu 『sabbathāpī』ti idaṃ samucchedappahāna dassanaṃ lokiyesupi tabbiparītaṃ tadaṅgappahāna dassanaṃ adhippetanti katvā 『『ekeka duccaritappahānavasene vā』』ti vuttaṃ.

1. Appamaññāsu. 『『Vibhaṅge』』ti appamaññā vibhaṅge. 『『Kāruññappakatikassā』』ti kāruññasabhāvassa. 『『Anissukino』』ti issādhammarahitassa. Thāmagatā karuṇā dosa samuṭṭhitaṃ vihiṃsaṃ pajahati. Thāmagatā muditā dosasamuṭṭhitaṃ aratiṃ pajahatīti vuttaṃ 『『vihiṃsā aratīnaṃ nissaraṇa bhūtā』』ti. Ettha ca arati nāma suññāgāresu ca bhāvanā kammesu ca nibbidā. Dosa nissaraṇe sati domanassanissaraṇampi siddhameva. Nissaraṇañca nāma paṭipakkha dhamma saṇṭhānena hoti. Tasmā pubbabhāgepi appamaññāsu niccaṃ somanassa saṇṭhānaṃ veditabbanti adhippāyena 『『domanassappaṭipakkhañcā』』tiādimāha. 『『Aṭṭhakathāyapi saha viruddho』』ti aṭṭhasāliniyaṃ upekkhā sahagata kāmāvacara kusala cittesu karuṇā muditā parikammakālepi hi imesaṃ uppatti mahāaṭṭhakathāyaṃ anuññātā evā-ti vuttaṃ. Tāya aṭṭhakathāyapi saha viruddho. Sesamettha suviññeyyaṃ. 『『Paṭikūlā rammaṇesu pana…pe… vattabbameva natthī』』ti paṭikūlā rammaṇāni nāma somanassena dūre honti, tathā dukkhita sattā ca, tasmā tadā rammaṇāni asubha bhāvanā cittāni ca karuṇā bhāvanā cittāni ca ādito upekkhā sahagatā nevāti vattabbameva natthi. 『『Sāhivedanupekkhā nāmā』』ti kāmāvacara vedanupekkhā vuttā. Vibhāvanipāṭhe, 『『aññavihitassa pī』』ti aññaṃ ārammaṇaṃ manasikarontassapi. Sajjhāyanaṃ sampajjati, sammasanaṃ sampajjatīti pāṭhaseso. Iti tasmā. Ettha siyā 『『taṃ paṭikkhittaṃ hotī』』ti kasmā vuttaṃ. Na nu tampi upekkhā sahagata cittesu karuṇā muditānaṃ sambhavaṃ sādheti yevāti. Saccaṃ sādhetiyeva. Tena pana paricaya vasena tesu tāsaṃ sambhavaṃ dīpeti. Idha pana 『『ettha cā』』tiādinā 『『paṭikūlā rammaṇesū』』tiādinā ca paricayena vinā pakatiyā tāsaṃ upekkhā vedanāya eva saha pavatti bahulatā vuttāti. 『『Yogakamma balenā』』ti yuñjana vīriya kamma balena.

我來翻譯這段巴利文： 其中雖為大欲者而顯示少欲相,最初拒絕所來四資具,后受取多多所來資具。此名資具受用諂誑。雖為惡欲者而欲人認為"此是得禪者"或"得神通者"或"阿羅漢",欲得尊重而以上人法接近彼等或令彼等接近自己而欺詐。此名鄰近戲論諂誑。雖為惡欲者而欲人認為"此是寂靜行者、等持者、精進者"而欲得尊重,作依威儀道種種欺詐。此名威儀安住諂誑。"學處事"即飲酒、非時食、歌舞音樂觀聽等。受持"離飲谷酒果酒"者,飲谷酒果酒思為應離事。受持"離非時食"者,非時受用時限食物思為應離事。余亦此理。于出世心中。"一切"及"決定"及"一起"為三差別。然於世間"有時"及"各別"為二二差別。其中於出世顯示斷斷,於世間亦相反顯示彼分斷意,故說"或以斷一一惡行方式"。 121. 于無量中。"于分別"即于無量分別。"悲性者"即悲性質者。"無嫉者"即離嫉法者。至力悲斷瞋所生害。至力喜斷瞋所生不樂,故說"成為害不樂出離"。此中不樂名于空閑處及修習業厭離。有瞋出離時憂出離亦成就。出離名由對治法安住。故於前分亦應知無量常喜安住,以此意說"憂對治"等。"亦與註釋相違"即于無量行釋說"于悲喜於前行時亦許生起于舍俱欲界善心"。與彼註釋亦相違。此中余易知。"然于違逆所緣...無須說"即違逆所緣名與喜遠,如是苦有情亦,故彼等所緣不凈修習心及悲修習心於最初決非舍俱,故無須說。"彼實名受舍"即說欲界受舍。于光明釋中,"亦作意他"即作意其他所緣。缺讀為:成就誦讀,成就觀察。如是故。此中應知何故說"彼成遮止"。豈非彼亦成立悲喜于舍俱心之可能?實則成立。然由彼以練習方式顯示彼等於彼等可能。然此處由"此中"等及"于違逆所緣"等說離練習自性彼等多與舍受俱轉。"由瑜伽業力"即由修習精進業力。

1. Ceto yuttānaṃ citta cetasikānaṃ. 『『Ettha cā』』tiādīsu. Heṭṭhā ca vutto 『kadāci sandissanti visuṃ visuṃ, kadāci nānā hutvā jāyantī』ti. Upari ca vakkhati 『appamaññā viratiyo panettha pañcapi paccekameva yojetabbā』ti. Issādīnañca nānā kadāci yogo upari 『issāmacchera kukkuccāni panettha paccekameva yojetabbānī』ti vakkhati. Mānathina middhānaṃ pana nānā kadāci yogo idha vattabbo. 『『Kadācī』』ti vatvā tadatthaṃ vivarati 『『tesaṃ』』tiādinā. 『『Tesaṃ』』ti diṭṭhi vippayuttānaṃ. 『『Niddābhibhūta vasenā』』ti nidassana vacanametaṃ. Tena kosajjādīnampi gahaṇaṃ veditabbaṃ. 『『Akammaññatāyā』』ti akammaññabhāvena. Tehi issāmacchariya kukkuccehi. Tena ca mānena. Kicca virodhe vā ārammaṇa virodhe vā nānābhāvo. Avirodhe sahabhāvo.

2. 『『Yogaṭṭhānaparicchindana vasenā』』ti sabbacitta sādhāraṇā tāva sabbesupi ekūnanavuticittuppādesu, vitakko pañcapaññā sacittesūtiādinā yuttaṭṭhāna bhūtānaṃ cittānaṃ gaṇanasaṅkhyāparicchedavasena. 『『Yutta dhammarāsi paricchindana vasenā』』ti anuttare chattiṃsa, mahaggate pañcatiṃsātiādinā yutta dhammarāsīnaṃ gaṇana saṅkhyā pariccheda vasena. Sesaṃ suviññeyyaṃ. 『『Pāḷiyaṃ』』ti dhammasaṅgaṇi pāḷiyaṃ. 『『Tesaṃ nayānaṃ』』ti catukka pañcaka nayānaṃ.

3. 『『Kāyavacī visodhana kiccā』』ti kāyadvāravacīdvāra sodhana kiccā.

4. Lokuttara viratīnaṃ lokuttara vipākesupi uppajjanato 『『idañca…pe… daṭṭhabba』』nti. Tāsaṃ appamaññānaṃ. Tesu mahāvipākesu. Sattapaññattādīni ārammaṇāni yassāti viggaho. 『『Tenā』』ti kusalena. 『『Vikappa rahitattā』』ti vividhākāra cintana rahitattā. Appanāpatta kamma visesehi nibbattā appanāpattakamma visesa nibbattā. Paññatti visesāni nāma pathavīkasiṇa nimittādīni. 『『Api cā』』tiādīsu. Na paññatti dhammehi atthi. Evañca sati, kāmavipākāni kāmataṇhāya ārammaṇabhūtā paññattiyopi ālambeyyunti. 『『Saṅgahanayabhedakārakā』』ti patha majjhānika cittesu chattiṃsa. Dutīyajjhānika cittesu pañcatiṃsātiādinā saṅgahanayabhedassa kārakā.

5. 『『Ettha cā』』tiādīsu. 『『Pañcasu asaṅkhārikesū』』ti niddhāraṇe bhummavacanaṃ. Tathā pañcasu sasaṅkhārikesūti. Sesamettha suviññeyyaṃ.

6. 『『Bhūmi jāti sampayogādibhedenā』』ti phassotāva catubbidho hoti kāmāvacaro, rūpāvacaro, arūpāvacaro cāti. Ayaṃ bhūmibhedo.

Dvādasākusalā phassā, kusalā ekavīsati;

Chattiṃseva vipākā ca, vīsati kriyā matā.

Iti ayaṃ jātibhedo. Somanassa sahagato, diṭṭhigata sampayutto, asaṅkhāriko ca, sasaṅkhāriko cātiādinā sampayogādibhedo vattabbo. 『『Cittena samaṃ bheda』』nti attanā vā sampayuttena cittabhedena samaṃ bhedaṃ. Ekūnana vutiyā cittesu vā. Ettha ca vicikicchā cetasikaṃ ekasmiṃ citte yuttanti ekameva hoti. Doso, issā, macchariyaṃ, kukkuccanti ime cattāro dvīsu cittesu yuttāti visuṃ visuṃ dve dve honti. Tathā diṭṭhimānā paccekaṃ cattāro. Thinamiddhaṃ paccekaṃ pañcātiādinā sabbaṃ vattabbanti.

Cetasikasaṅgahadīpaniyāanudīpanā niṭṭhitā.

1. Pakiṇṇakasaṅgahaanudīpanā

我來翻譯這段巴利文： 122. 相應心心所。"此中"等中。下說"有時顯現各別,有時異生"。上將說"然此中無量離五亦應各別結合"。嫉等有時異相應上將說"然此中嫉慳追悔應各別結合"。然慢惛沉睡眠有時異相應此處應說。說"有時"而以"彼等"等解釋其義。"彼等"即離見。"為睡眠征服方式"為譬喻語。由此應知亦攝懈怠等。"以不適業性"即以不適業狀態。由彼等嫉慳追悔。及由彼慢。或作用相違或所緣相違為異。不相違為俱。 123. "由瑜伽處限定方式"即一切心普遍於一切八十九心生,尋於五十五心等,如是由計數限定成為相應處之心方式。"由相應法聚限定方式"即無上三十六,廣大三十五等,由計數限定相應法聚方式。余易知。"于聖典"即於法集聖典。"彼等方式"即四法五法方式。 124. "身語凈化作用"即身門語門凈化作用。 125. 由出世間離於出世間果亦生起故"此亦...應見"。彼等無量。于彼等大果中。有情施設等為所緣為詞析。"由彼"即由善。"由離分別"即由離種種行相思維。定至業差別所生為定至業差別所生。施設差別名地遍相等。"又"等中。由非施設法有。如是則欲界果亦應緣為欲愛所緣之施設。"成為攝受方式差別作者"即初禪心三十六,第二禪心三十五等,為攝受方式差別作者。 126. "此中"等中。"於五無行"為分別處格語。如是於五有行。此中余易知。 128. "由地、生、相應等差別"即觸首先為四種:欲界、色界、無色界。此為地差別。 十二不善觸,二十一善觸; 三十六唯果,二十思所知。 如是此為生差別。喜俱、見相應、無行及有行等應說相應等差別。"與心同差別"即與自或相應心差別同差別。或於八十九心中。此中疑心所相應於一心故唯一。瞋、嫉、慳、追悔此四相應於二心故各二。如是見慢各四。惛沉睡眠各五等,應說一切。 心所攝受釋釋畢。 雜攝受釋;

1. Pakiṇṇakasaṅgahe . Ubhinnaṃ citta cetasikānaṃ. 『『Tepaññāsā』』ti tepaññāsavidhā. 『『Bhāvo』』ti vijjamānakiriyā. Yo lakkhaṇa rasādīsu lakkhaṇanti vuccati. Tenāha 『『dhammānaṃ』』tiādiṃ. Pavattoti pāṭhasesa padaṃ. Etena 『vedanā bhedena cittacetasikānaṃ saṅgaho』tiādīsupi vedanā bhedena pavatto cittacetasikānaṃ saṅgahotiādinā sambandhaṃ dasseti. 『『Vacanattho dassito』』ti, kathaṃ dassitoti āha 『『vedanā bhedena cittacetasikānaṃ saṅgaho』』tiādi. 『『Tesaṃ dāni yathārahaṃ』』ti ettha 『『tesaṃ』』ti cittacetasikānaṃ, saṅgaho nāmāti sambandho. Etena ayaṃ saṅgaho citta cetasikānaṃ eva saṅgahoti siddhaṃ hoti. Vedanā hetuto. La. Lambaṇavatthuto saṅgaho nāmāti sambandho. Etena upari vedanā saṅgahotiādīsu vedanāto saṅgaho vedanā saṅgaho. La. Vatthuto saṅgaho vatthu saṅgahoti siddhaṃ hoti, vedanātotiādīsu ca vedanā bhedatotiādi atthato siddhaṃ hoti. Evaṃ channaṃ pakiṇṇakasaṅgahānaṃ vacanattho dassito. Tenāha 『『vedanā bhedenā』』tiādiṃ. Ādinā dassitoti sambandho. 『『Saṅgaho nāma niyyate』』ti vuttattā 『『nīto nāma atthī』』ti vuttaṃ. 『『Niyyate』』ti ca pavattīyateti attho. Nanu tesaṃ 『『saṅgaho nāma niyyate』』ti vuttattā dvīhi citta cetasikehi eva ayaṃ saṅgaho netabboti. Na. Cittena nīte cetasikehi visuṃ netabba kiccassa abhāvatoti dassetuṃ 『『citte pana siddhe』』tiādi vuttaṃ.

我來 譯這段巴利文： 129. 于雜攝受中。二者心心所。"五十三"即五十三種。"性"即現有作用。于相味等中說為相。故說"諸法"等。缺讀詞為"轉"。由此于"以受差別攝受心心所"等中亦顯示結合爲以受差別轉起心心所攝受等。"顯示語義"如何顯示?說"以受差別心心所攝受"等。"今彼等隨宜"此中"彼等"即心心所,結合爲名為攝受。由此成立此攝受唯為心心所攝受。結合爲:由受因等乃至所緣依處名為攝受。由此成立上受攝受等中由受攝受為受攝受,乃至由依處攝受為依處攝受,于由受等中亦成立義為由受差別等。如是顯示六雜攝受語義。故說"以受差別"等。結合爲:以等顯示。由說"名為引導攝受"故說"有名為導"。"引導"義為轉起。豈非由說彼等"名為引導攝受"故此攝受應由二心心所引導?非。為顯示心所於心成就后無別引導作用故說"然於心成就"等。;

1. Vedanā saṅgahe. Vedanā bhedaṃ nissāya imassa saṅgahassa pavattattā 『『nissaya dhamma pariggahattha』』nti vuttaṃ. 『『Saṃyuttake』』ti vedanā saṃyuttake. 『『Ārammaṇaṃ anubhontī』』ti ārammaṇa rasaṃ anubhonti. 『『Te』』ti tejanā. 『『Taṃ』』ti taṃ ārammaṇaṃ. 『『Sātato』』ti sukhākārato. 『『Assātato』』ti dukkhā kārato . Tato aññopakāro natthi, tasmā vedanā anubhavana lakkhaṇena tividhā eva hotīti yojanā. 『『Dve』』ti dve vedanāyo. Upekkhaṃ sukhe saṅgahetvā sukhadukkhavasena vā dve vedanā vuttāti yojanā. 『『Santasmiṃ esā paṇīte sukhe』』ti jhānasampayuttaṃ adukkhama sukhaṃ sandhāya vuttaṃ. Pañca bhedādīsu vitthāro vedanā saṃyutte gahetabbo. Vedayitanti ca vedanāti ca atthato ekaṃ. 『『Sabbaṃ taṃ dukkhasmiṃ』』ti sabbaṃ taṃ vedayitaṃ dukkhasmiṃ eva paviṭṭhaṃ hoti. Saṅkhāra dukkhataṃ ānanda mayā sandhāya bhāsitaṃ saṅkhāra vipariṇāmatañca, yaṃ kiñci vedayitaṃ, sabbaṃ taṃ dukkhasmiṃti pāḷi. 『『Indriyabhedavasenā』』ti somanassa sahagataṃ, upekkhāsahagataṃ, domanassa sahagataṃ, sukhasahagataṃ, dukkha sahagatanti evaṃ indriya bhedavasena. 『『Yesu dhammesū』』ti sampayutta dhammesu. 『『Tesaṃ』』ti sampayutta dhammānaṃ. Tattha sukhasampayuttā dhammā kāyika sukha sampayutta cetasika sukha sampayutta vasena duvidhā. Evaṃ issaraṭṭhānabhūtānaṃ sampayutta dhammānaṃ duvidhattā anubhavana bhede tīsu vedanāsu ekaṃ sukha vedanaṃ dvidhā bhinditvā sukhindriyaṃ somanassindriyanti vuttaṃ. Dukkhasampayutta dhammesupi esevanayo. 『『Api cā』』ti kiñci vattabbaṃ atthīti attho. 『『Tepī』』ti upekkhā sampayuttāpi dhammā. Cakkhādi pasādakāyā nāma cakkhu sota ghāna jivhā pasādakāyā. Tesu nissitā nāma cakkhu viññāṇa cittuppādādayo. 『『Sabbhāvā』』ti santabhāvato saṃvijjamāna bhāvato duvidhā hontīti yojanā. 『『Eka rasattā』』ti majjhattabhāvena ekarasattā. 『『Itarānī』』ti somanassa domanassa upekkhindriyāni. Sesamettha suviññeyyaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 130. 于受攝受中。由依受差別此攝受轉起故說"為攝依法義"。"于相應"即于受相應。"領受所緣"即領受所緣味。"彼等"即彼等人。"彼"即彼所緣。"為樂"即以樂行相。"為不樂"即以苦行相。無異於彼之行相,故結合爲:受以領受相唯三種。"二"即二受。結合爲:攝舍於樂或依樂苦說二受。"於此寂靜勝樂"說為關係禪相應不苦不樂。於五種差別等詳細應取于受相應。所受及受義一。"彼一切于苦"即彼一切所受唯入于苦中。聖典:"阿難,我說行苦性及行變異性,凡所受一切彼于苦中"。"以根差別方式"即如是以喜俱、舍俱、憂俱、樂俱、苦俱根差別方式。"於何等法中"即于相應法中。"彼等"即相應法。其中樂相應法以身樂相應及心樂相應方式二種。如是由作主處之相應法二種性故,于領受差別三受中分一樂受為二而說樂根喜根。于苦相應法中亦此理。"又"即有所說義。"彼等亦"即舍相應法亦。眼等凈色身名眼耳鼻舌凈色身。依彼等名眼識心生等。結合爲:"由有"即由寂靜性由存在性二種。"一味性"即由中性一味性。"其他"即喜憂舍根。此中余易知。

1. Hetusaṅgahe. 『『Suppatiṭṭhitabhāvasādhanaṃ』』ti suṭṭhu patiṭṭhahantīti suppatiṭṭhitā. Suppatiṭṭhita bhāvasādhanaṃ hetu kiccaṃ nāmāti yojanā. 『『Imepi dhammā』』ti imepi cha hetu dhammā. 『『Tatthā』』ti tesu ārammaṇesu, sādhenti. Tasmā suppatiṭṭhita bhāvasādhanaṃ hetukiccaṃ nāmāti vuttaṃ. 『『Apare panā』』ti paṭṭhānaṭṭha kathāyaṃ āgato revatatthera vādo. 『『Dhammānaṃ kusalādi bhāvasādhanaṃ』』ti sahajātadhammānaṃ kusalabhāvasādhanaṃ akusalabhāvasādhanaṃ abyākatabhāvasādhanaṃ. 『『Evaṃ sante』』tiādi taṃ vādaṃ paṭikkhipantānaṃ paṭikkhepavacanaṃ. 『『Yesa』』nti mohamūla citta dvaye moho ca ahetuka cittuppāda rūpa nibbānāni ca. 『『Na sampajjeyyā』』ti sahajāta hetuno abhāvā tassa mohassa akusala bhāvo, itare sañca abyākata bhāvo na sampajjeyya. Idaṃ vuttaṃ hoti. Hetu nāma sahajāta dhammānaṃ kusalādibhāvaṃ sādhetīti vuttaṃ. Evaṃ sati, so moho sampayutta dhammānaṃ akusala bhāvaṃ sādheyya. Attano pana akusala bhāvaṃ sādhento sahajāto añño hetu natthi. Tasmā tassa akusalabhāvo na sampajjeyya. Tathā ahetuka cittuppāda rūpa nibbānānañca abyākatabhāvaṃ sādhento koci sahajāto hetu nāma natthīti tesampi abyākata bhāvo na sampajjeyya. Na ca na sampajjati. Tasmā so theravādo na yuttoti. Ettha siyā. Soca moho attano dhammatāya akusalo hoti. Tāni ca ahetuka cittuppādarūpa nibbānāni attano dhammatāya abyākatāni hontīti. Evaṃ sante, yathā te dhammā. Tathā aññepi dhammā attano dhammatāya eva kusalā kusalā byākatā bhavissanti. Na cettha kāraṇaṃ atthi, yenakāraṇena te eva dhammā attano dhammatāya akusalā byākatā honti. Aññe pana dhammā attano dhammatāya kusalā kusalā byākatā na honti, hetūhi eva hontīti. Tasmā tesaṃ sabbesampi kusalādi bhāvatthāya hetūhi payojanaṃ natthi. Tasmā so theravādo na yutto yevāti. Na kevalañca tasmiṃ theravāde ettako doso atthi. Atha kho aññopi doso atthīti dassetuṃ 『『yāni cā』』tiādimāha. Tatthāyaṃ adhippāyo. Sace dhammānaṃ kusalādi bhāvo sahajāta hetuppaṭibaddho siyā. Evaṃ sati, hetu paccaye kusala hetuto laddha paccayāni rūpāni kusalāni bhaveyyuṃ. Akusala hetuto laddha paccayāni rūpāni akusalāni bhaveyyuṃ . Na ca bhavanti. Tasmā so vādo ayutto yevāti. Idāni puna taṃ theravādaṃ paggahetuṃ 『『yathāpanā』』tiādimāha. 『『Dhammesū』』ti catussacca dhammesu. Muyhanakiriyā nāma andhakāra kiriyā. Dhammacchando nāma dānaṃ dātukāmo, sīlaṃ pūretukāmo, bhāvanaṃ bhāvetukāmo iccādinā pavatto chando. 『『Akkhantī』』ti akkhamanaṃ, arocanaṃ, amanāpo. Pāpa dhamma pāpā rammaṇa virodho nāma kāmarāgaṭṭhānīyehi sattavidha methuna dhammādīhi pāpa dhammehi ceva pañcakāmaguṇā rammaṇe hi ca cittassa virodho, jeguccho paṭikūlo. Muyhanakiriyā pana ekanta akusala jātikā eva hoti. Ettāvatā mohamūla citta dvaye moho attano dhammatāya akusalo hotīti imamatthaṃ patiṭṭhāpeti. 『『Evaṃ sante』』tiādikaṃ tattha dosāropanaṃ vidhamati. Idāni ahetuka cittuppāda rūpa nibbānāni attano dhammatāya abyākatāni hontīti imamatthaṃ patiṭṭhāpetuṃ 『『yoca dhammo』』tiādimāha. 『『Ettakamevā』』ti aññaṃ dukkara kāraṇaṃ natthīti adhippāyo. 『『Ahetuka cittānaṃ』』ti ahetuka cittuppādānaṃ. Attano dhammatāya eva siddho.

我來翻譯這段巴利文： 131. 于因攝受中。"善住性成就"即善住為善住。結合爲:善住性成就名為因作用。"此等法"即此等六因法。"其中"即于彼等所緣,成就。故說善住性成就名為因作用。"然其他"即現於發趣註釋中的離婆多長老說。"諸法善等性成就"即俱生法善性成就、不善性成就、無記性成就。"若如是"等為遮止彼說者遮止語。"彼等"即癡根二心之癡及無因心生色涅槃。"不應成就"即由無俱生因,彼癡不善性,其他無記性不應成就。此說義為:說因名成就俱生法善等性。如是則彼癡應成就相應法不善性。然無其他俱生因成就自不善性。故彼不善性不應成就。如是無任何俱生因名成就無因心生色涅槃無記性,故彼等無記性亦不應成就。然非不成就。故彼長老說不應理。此中應知:彼癡由自性為不善。彼等無因心生色涅槃由自性為無記。如是則如彼等法,如是其他法亦將由自性為善不善無記。此中無因由何因唯彼等法由自性為不善無記。然其他法非由自性為善不善無記,唯由因。故彼等一切為善等性無因之用。故彼長老說實不應理。非唯彼長老說有此過。又有其他過故說"又彼等"等。其中此意:若法善等性依俱生因。如是則由善因得緣之色應為善。由不善因得緣之色應為不善。然非如是。故彼說實不應理。今復欲舉彼長老說而說"然如"等。"于諸法"即於四諦法。迷惑作用名黑暗作用。法欲名欲行佈施、欲圓滿戒、欲修習等轉起欲。"不忍"即不容忍、不喜好、不可意。惡法惡所緣違逆名與七淫慾等惡法及五欲功德所緣心之違逆、厭惡、違逆。然迷惑作用唯為不善類。至此建立此義:癡根二心之癡由自性為不善。以"若如是"等破除彼中過失。今為建立無因心生色涅槃由自性為無記此義而說"又彼法"等。"唯此"意為無其他難成因。"無因心"即無因心生。由自性成就。

Ettāvatā-ahetuka. La. Nibbānāni attano dhammatāya abyākatāni hontī-ti imamatthaṃ patiṭṭhāpeti. 『『Evaṃ sante』』tiādi tattha dosāropanaṃ apaneti. Idāni sabbopi moho attano dhammatāya akusala bhāveṭhatvā aññesaṃ icchā nāma atthi, akkhanti nāma atthīti evaṃ vuttānaṃ icchā akkhanti dhammānampi akusala bhāvaṃ sādhetīti dassetuṃ 『『tattha moho』』tiādimāha. 『『Muyhana nissandāni evā』』ti muyhanakiriyāya nissandapphalāni eva. Na kevalaṃ so lobhādīnaṃ akusalabhāvaṃ sādheti, atha kho alobhādīnampi kusalabhāvaṃ so eva sādhetīti dassetuṃ 『『alobhādīnañcā』』tiādi vuttaṃ. 『『Avijjānusayena saheva siddho』』ti tāni sattasantāne avijjānusaye appahīne kusalāni honti. Pahīne kiriyāni hontīti adhippāyo. Idāni lobha dosānaṃ alobhādīnañca hetu kiccaṃ dassetuṃ 『『tāni pana lobhādīnī』』tiādi vuttaṃ. Rajjana dussanānaṃ nissandāni rajjanādinissandāni. 『『Diṭṭhi mānādīnī』』ti diṭṭhi māna issā macchariyādīni. Arajjana adussana amuyhanānaṃ nissandāni arajjanādi nissandāni. 『『Saddhādīnī』』ti saddhā sati hiri ottappādīni. 『『Hetumukhenapī』』ti ahetuka cittuppāda rūpa nibbānānaṃ abyākatabhāvo attano dhammatāya siddhoti vutto. Sahetuka vipāka kriyānaṃ abyākata bhāvo pana attano dhammatāya siddhotipi sahajāta hetūnaṃ hetu kiccena siddhotipi vattuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Vibhāva nipāṭhe. 『『Maggitabbo』』ti gavesitabbo. Atha tesaṃ kusalādi bhāvo sesasampayutta hetuppaṭi baddho siyāti yojanā. 『『Appaṭi baddho』』ti hetunā appaṭi baddho. 『『Kusalādibhāvo』』ti kusalādibhāvo siyā. 『『So』』ti kusalādibhāvo. 『『Ahetukānaṃ』』ti ahetuka cittuppāda rūpa nibbānānaṃ. Idāni 『yāni ca laddhahetu paccayānī』tiādi vacanaṃ paṭikkhipanto 『『yathācā』』tiādimāha. 『『Rūpārūpa dhammesū』』ti niddhāraṇe bhumma vacanaṃ. 『『Arūpa dhammesu evā』』ti niddhāraṇīyaṃ. Na rūpa dhammesu pharanti. Evaṃ sati, kasmā te rūpa dhammā jhānapaccayuppannesu vuttāti āha 『『te panā』』tiādiṃ. Sesamettha suviññeyyaṃ. 『『Taṃ pana tesaṃ』』ti tesaṃ haṃsādīnaṃ taṃ vaṇṇavisesaṃ. 『『Yoniyo』』ti mātāpitu jātiyo. 『『Abyākatānaṃ panāti sabbaṃ』』ti abyākatānaṃ pana abyākatabhāvo niranusaya santānappaṭi baddho, kammappaṭi baddho, avipākabhāvappaṭi baddho cāti daṭṭhabbanti idaṃ sabbaṃ. 『『Vutta pakkhepatati yevā』』ti tasmiṃ pakkhe antogadhamevāti adhippāyo.

我來 譯這段巴利文： 至此建立此義:無因等乃至涅槃由自性為無記。以"若如是"等除去彼中過失。今為顯示一切癡住于由自性不善性,成就其他所說欲名有、不忍名有如是欲不忍法亦不善性,故說"其中癡"等。"唯迷惑流出"即唯迷惑作用之流出果。非唯彼成就貪等不善性,又彼亦成就無貪等善性故說"無貪等"等。"與無明隨眠俱成就"意為:彼等於有情相續中無明隨眠未斷為善,已斷為唯作。今為顯示貪瞋及無貪等因作用故說"然彼等貪等"等。貪著瞋恚流出為貪等流出。"見慢等"即見慢嫉慳等。不貪著不瞋恚不迷惑流出為不貪等流出。"信等"即信念慚愧等。"以因門亦"意為:說無因心生色涅槃無記性由自性成就。然有因異熟唯作無記性亦可說由自性成就及由俱生因因作用成就。于光明釋中。"應尋求"即應探求。而結合爲:然彼等善等性應依余相應因。"無系屬"即無系屬因。"善等性"即應為善等性。"彼"即善等性。"無因"即無因心生色涅槃。今遮止"又彼等得因緣"等語而說"又如"等。"於色無色法中"為分別處格語。"唯于無色法"為所分別。不遍於色法。如是則何故說彼等色法于禪緣生中?故說"然彼等"等。此中余易知。"然彼彼等"即彼等天鵝等彼色差別。"生"即父母種性。"然于無記等一切"即應見無記無記性依無隨眠相續、依業、依非異熟性此一切。"如說類即"意為包攝於彼類中。

1. Kiccasaṅgahe. Tasmiṃ parikkhīṇeti sambandho. 『『Kammassā』』ti kammantarassa. Cutassa sattassa abhinibbattīti sambandho. 『『Bhavantarādippaṭi sandhāna vasenā』』ti bhavantarassa ādikoṭiyā paṭisandhāna vasena. Bhavasantānassa pavattīti sambandho. Kathaṃ pavattīti āha 『『yāva taṃ kammaṃ』』tiādiṃ. 『『Avicchedappavatti paccayaṅgabhāvenā』』ti avicchedappavattiyā padhāna paccaya saṅkhātena aṅgabhāvena. Etena bhavaṅgapade aṅgasaddassa atthaṃ vadati . Tenāha 『『tassahī』』tiādiṃ. 『『Tassā』』ti bhavaṅgassa. Āvajjanaṃ āvaṭṭananti eko vacanattho. Taṃ vā āvajjetīti eko. 『『Taṃ』』ti citta santānaṃ. Āvaṭṭati vā taṃ etthāti eko. Āvaṭṭati vā taṃ etenāti eko. 『『Taṃ』』ti citta santānaṃ. Āvajjeti vāti eko. 『『Voṭṭhabbanaṃ』』ti vi-ava-ṭhapanaṃti padacchedo. Vibhāvani vicāraṇāyaṃ. 『『Ekāvajjana parikamma cittato』』ti maggena vā abhiññāya vā ekaṃ samānaṃ āvajjanaṃ assāti viggaho. Tassaṃ vīthiyaṃ 『āvajjanaṃ, parikammaṃ, upacāro, anulomaṃ, gotrabhū,ti ettha parikamma javanacittaṃ idha parikamma cittanti vuttaṃ. 『『Tānī』』ti maggā bhiññājavanāni. 『『Tatthā』』ti tasmiṃ vibhāvani pāṭhe. 『『Dīghaṃ addhānaṃ』』ti sakalarattiyaṃ vā sakala divasaṃ vā niddokkamana vasena dīghaṃ kālaṃ. Sesamettha suviññeyyaṃ. 『『Paṭisandhiyāṭhānaṃ』』ti paṭisandhikiccassa ṭhānaṃ. Kālohi nāma visuṃ cittassa ārammaṇa bhūto eko paññatti dhammoti etena kālo nāma sabhāvato avijjamānattā kathaṃ kiccānaṃ pavattiṭṭhānaṃ nāma sakkā bhavitunti imaṃ āsaṅkaṃ visodheti. 『『Itarathā』』ti tathā aggahetvā aññathā kiccaṭṭhānānaṃ abhede gahite satīti attho. 『『Sayaṃ somanassa yuttaṃpī』』ti kadāci sayaṃ somanassa yuttaṃpi. 『『Taṃ』』ti somanassa santīraṇaṃ. 『『Laddhapaccaya bhāvenā』』ti laddhaanantara paccayabhāvena. 『『Āsevana bhāva rahitaṃ pī』』ti āsevana guṇa rahitampi. Tañhi āsevana paccaye paccayopi na hoti, paccayuppannampi na hotīti. 『『Parikamma bhāvanā balena ca pavattattā』』ti idaṃ phalasamāpatti vīthiyaṃ phalajavanesu pākaṭaṃ. Sesametthasubodhameva.

我來翻譯這段巴利文： 132. 于作用攝受中。結合爲:于彼盡滅。"業"即他業。結合爲:已死有情之生起。"以連結另一有等首始方式"即以另一有首始連結方式。結合爲:有相續轉起。如何轉起?說"乃至彼業"等。"以無間轉起緣分狀態"即以稱為無間轉起主緣之分狀態。由此說有分詞中分字義。故說"彼"等。"彼"即有分。轉向與向轉義一。或轉向彼為一。"彼"即心相續。或彼於此向轉為一。或由此彼向轉為一。"彼"即心相續。或轉向為一。"確定"詞析為:專別安立。于光明思察中。"一轉向遍作心"詞析為:對道或神通有一同轉向。于彼路中'轉向、遍作、近行、隨順、種姓',此中說遍作速行心為此處遍作心。"彼等"即道神通速行。"其中"即于彼光明讀誦中。"長時"即以入眠方式整夜或整日長時。此中余易知。"結生處"即結生作用處。時名為別成為心所緣一施設法,由此凈除時名由無自性實有故如何能為作用轉起處此疑慮。"若異此"義為:不如是取而異此取作用處無別時。"雖自喜俱"即有時雖自喜俱。"彼"即喜俱推度。"由得緣性"即由得無間緣性。"雖離習行性"即雖離習行功德。因彼于習行緣非緣亦非緣生。"由遍作修習力轉起"此于果定路中果速行明顯。此中余極易解。

1. Dvārasaṅgahe. 『『Ādāsapaṭṭamayo』』ti ādāsapaṭṭena pakato. 『『Dve evā』』ti dve eva dvārāni. 『『Dvāra sadisattā』』ti nagara dvāra sadisattā. 『『Kammavisesa mahābhūta visesa siddhenā』』ti ettha kammavisesena ca mahābhūta visesena ca siddhoti viggaho. Āvajjanādīni ca vīthi cittāni gaṇhanti. 『『Yamhī』』ti yasmiṃ cakkhumhi. Tadeva cakkhu cakkhudvāraṃ nāmāti sambandho. 『『Tesaṃ dvinnaṃ』』ti rūpa nimittānañca āvajjanādi vīthicittānañca. 『『Visaya visayī bhāvūpagamanassā』』ti ettha rūpa nimittānaṃ visayabhāvassa upagamanaṃ nāma cakkhu maṇḍe āpātāgamanaṃ vuccati. Āvajjanādīnaṃ visayī bhāvassa upagamanaṃ nāma tesaṃ nimittānaṃ ārammaṇa karaṇaṃ vuccati. 『『Mukhappathabhūtattā』』ti mukhamaggabhūtattā. Evaṃ dvāra saddassa karaṇa sādhanayuttiṃ dassetvā idāni adhikaraṇa sādhana yuttiṃ dasseti 『『athavā』』tiādinā. 『『Rūpānaṃ』』ti rūpa nimittānaṃ. 『『Cakkhumeva cakkhu dvāra』』nti etena cakkhumeva dvāraṃ cakkhu dvāranti avadhāraṇa samāsaṃ dasseti. 『『Kāraṇaṃ vuttamevā』』ti heṭṭhā cittasaṅgahe manodvārāvajjanapade vuttameva. Sabbaṃ ekūna navutividhaṃ cittaṃ manodvārameva nāma hoti. Tathāhi vuttaṃ aṭṭhasāliniyaṃ ayaṃ nāmamano manodvāraṃ nāma na hotīti na vattabboti. 『『Upapatti dvāramevā』』ti upapattibhava pariyāpannaṃ kammajadvārameva. 『『Idha cā』』ti imasmiṃ saṅgahaganthe ca. Yañca sādhaka vacananti sambandho. 『『Tatthā』』ti vibhāvaniyaṃ. 『『Tattheva taṃ yuttaṃ』』ti tasmiṃ pāḷippadese eva taṃ sādhaka vacanaṃ yuttaṃ. Itare dve paccayāti sambandho. 『『Manañcāti etthā』』ti manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃti vākye manañcātipade. Tattha pana javana manoviññāṇassa uppattiyā catūsu paccayesu manañcāti ettha dvārabhūtaṃ bhavaṅgamano ca āvajjana mano cāti dve paccayā labbhanti. Dhamme cāti pade dhammārammaṇa saṅkhāto eko paccayo labbhati. Ca saddena manoviññāṇa sampayuttakkhandhā gayhanti. Evaṃ cattāro paccayā honti. 『『Ettha cā』』ti imasmiṃ aṭṭhakathā vacane. 『『Sannihita paccayānaṃ eva tattha adhippetattā』』ti paṭicca saddasāmatthiyena āsanne dharamānapaccayānaṃ eva tasmiṃ pāḷivākye adhippetattā. 『『Dvārabhāvārahassā』』ti visaya visayīnaṃ vutta nayena pavatti mukhabhāvārahassa. Etena ārammaṇāni āpātaṃ āgacchantu vā, māvā, vīthi cittāni pavattantuvā, māvā, appamāṇaṃ. Pabhassarappasannabhāvena dvārabhāvā rahatā eva pamāṇanti dīpeti. 『『Niṭṭhamettha gantabbaṃ』』ti sanniṭṭhānaṃ ettha gantabbaṃ. Dvāravikāra mūlakāni tādisāni kiccāni yesaṃ tāni taṃ kiccavantāni. 『『Kammavasena sijjhantī』』ti sattasantāne pavattantīti adhippāyo. Taṃ kiccavantāni cittāni. Vibhāvani pāṭhe 『『manodvāra saṅkhāta bhavaṅgato』』ti manodvāra saṅkhāta bhavaṅga bhāvato ca. 『『Ārammaṇantaraggahaṇavasena appavattito』』ti paṭisandhi cittena yathā gahitaṃ kammakammanimittādikaṃ ārammaṇaṃ muñcitvā pavattikāle chasu dvāresu āpātāgatassa ārammaṇantarassa gahaṇa vasena appavattito ca. Heṭṭhāpi pañcadvārā vajjana cakkhu viññāṇa sampaṭicchana santīraṇa voṭṭhabbana kāmāvacarajavana tadā rammaṇa vasenātiādinā kiccasīseneva. La. Vutto. Etthahi āvajjana sampaṭicchanādīni kicca visesānaṃ nāmāni honti. 『『Ce』』ti ce vadeyya. 『『Nā』』ti na vattabbaṃ.

我來 譯這段巴利文： 133. 于門攝受中。"如鏡面制"即由鏡面所作。"唯二"即唯二門。"由如門"即由如城門。"由業差別大種差別成就"此中詞析為:由業差別及大種差別成就。取轉向等路心。"於何"即於何眼。結合爲:彼眼即名眼門。"彼二"即色相及轉向等路心。"趣入境所緣性"此中色相趣入境性名為來至眼輪說。轉向等趣入所緣性名為彼等相作所緣說。"由成為口道"即由成為口路。如是顯示門字具作者格義,今以"或"等顯示處格義。"諸色"即色相。"眼即眼門"由此顯示眼即門為眼門限定複合詞。"說因如前"即如前心攝受中意門轉向詞所說。一切八十九心即名為意門。如是于殊勝義注說不應說此名意非意門。"唯生門"即屬生有之業生門。"此中"即此攝受書中。結合爲:及證成語。"其中"即于光明中。"其中彼應理"即于彼聖典句中彼證成語應理。結合爲:其餘二緣。"于'及意'此中"即于"緣意及法生意識"句中"及意"語。然于彼速行意識生起四緣中,于"及意"此中得門性有分意及轉向意二緣。于"法"語得名為法所緣一緣。以"及"字攝意識相應蘊。如是為四緣。"此中"即於此註釋語中。"由唯近住緣于彼為所許故"即由緣字力唯近住緣于彼聖典句為所許故。"堪門性"即堪如說方式境所緣轉起口性。由此顯示:所緣來至與否,路心轉起與否,無量。唯由光明清凈堪門性為量。"此應結論"即於此應得結論。門變異為根之如是作用者為彼作用具。"由業成就"意為:于有情相續轉起。彼作用具心。于光明讀誦中"由名為意門有分"即由名為意門有分性。"由不取余所緣方式不轉起"即由舍結生心所取業業相等所緣,于轉起時不由取來至六門中余所緣方式不轉起。下亦以五門轉向眼識領受推度確定欲界速行彼所緣方式等唯以作用為首說。此中轉向領受等為作用差別名。"若"即若說。"不"即不應說。

『『Tathā assutattā』』ti ekūna vīsati dvāra vimuttānīti ca, cha dvārikāni ceva dvāra vimuttānīti ca, mahaggata vipākāni dvāra vimuttāne vāti ca, sutaṃ. Na pana dvārika vimuttānīti sutaṃ.

我來翻譯這段巴利文： "由不聞如是"即聞說"十九離門"及"六門性及離門"及"廣大異熟離門",然非聞說"門性離門"。

1. Ārammaṇa saṅgahe. 『『Dubbala purisenā』』ti gelaññābhibhūtattā vā jarābhibhūtattā vā daṇḍena vā rajjukena vā vinā uṭṭhātumpi patiṭṭhātumpi aparāparaṃ gantumpi asakkontena dubbala purisena daṇḍakaṃ vā rajjukaṃ vā ālambiyati. Ālambitvā uṭṭhāti. Patiṭṭhāti. Aparāparaṃ gacchati. Evameva. Amuñca mānehi hutvāti pāṭhaseso. 『『Āgantvā』』ti ārammaṇa karaṇa vasena tato tato āgantvā. 『『Visuṃ siddhānī』』ti ālambiyatīti etasmiṃ atthe sati, ālambaṇanti sijjhati. Ārammaṇanti na sijjhati. Tāni ettha āgantvā ramantīti etasmiṃ atthe sati, ārammaṇanti sijjhati. Ālambaṇanti na sijjhati. Evañca sati ekaṃ padaṃ dvīhivākyehi dassanaṃ na sundaranti. 『『Aññāni ārammaṇānī』』ti rūpārammaṇato aññāni saddārammaṇādīni. 『『Āgacchatī』』ti āvibhāvaṃ gacchati, uppādappavatti vasena paccakkhabhāvaṃ pāpuṇāti. 『『Āgacchitthā』』ti āvibhāvaṃ gacchittha, uppādappavatti vasena paccakkhabhāvaṃ pāpuṇittha. 『『Anāgataṃ』』ti ettha na kāro avatthā vasena paṭisedho. Yo dhammo paccaya sāmaggiyaṃ sati āgamana jātiko uppajjana sīlo. So eva idāni āgacchati, idāni āgacchittha, idāni āgamana jātiyaṃ ṭhito, nāgacchati nāgacchitthāti iminā atthena so anāgato nāma. Nibbāna paññattiyo pana āgamana jātikā na honti. Tasmā āgamanappasaṅgābhāvato anāgatāti na vuccantīti. Tenāha 『『uppāda jātikā』』tiādiṃ. 『『Taṃ vicāretabbaṃ』』ti vatvā vicāraṇākāraṃ dasseti 『『sabbepihī』』tiādinā. Te yadā vattabba pakkhe tiṭṭhantīti sambandho. Uppāda jātikānaññeva saṅkhata dhammānaṃ. Tāsaṃ nibbāna paññattīnaṃ. 『『Na tathā imesaṃ』』ti imesaṃ dvāra vimuttānaṃ ārammaṇaṃ pana tathā na hotīti yojanā. 『『Tatthā』』ti tasmiṃ bhava visese. Vibhāvanipāṭhe 『『āvajjanassaviyā』』ti āvajjanassa ārammaṇaṃ viya. Aggahitameva hutvā. 『『Ekavajjana vīthiyaṃ aggahita bhāvo idha na pamāṇa』』nti cha dvāraggahitanti idha appamāṇaṃ. Bhavantare gahitassa adhippetattā. 『『Kālavimutta sāmaññaṃ』』vāti yaṃ kiñcikāla vimuttaṃ vā na hotīti adhippāyo. Āgamasiddhi vohāro nāma 『『kammanti vā, kammanimittanti vā, gati nimittanti vā, pasiddho vohāro vuccati. Ajāta satturājā saṅkiccajātakepi pitaraṃ māreti. Tasmā 『『dvīsubhavesū』』ti vuttaṃ. 『『Cha hi dvārehī』』ti karaṇa bhūtehi chahi cakkhādi dvārehi. 『『Maraṇāsanna javanehī』』ti kattu bhūtehi maraṇāsanne pavattehi cha dvārika javanehi. 『『Anekaṃ sabhāvaṃ』』ti anekanta bhāvaṃ. Yañhi ārammaṇanti sambandho. 『『Kenaci dvārena aggahitameva hotī』』ti ettha asaññī bhavato cutānaṃ sattānaṃ kāmapaṭisandhiyā kammādi ārammaṇaṃ bhavantare kenaci dvārena aggahitanti yuttaṃ. Kasmā, tasmiṃ bhave kassacidvārasseva abhāvato. Arūpabhavato cutānaṃ pana kāmapaṭisandhiyā gati nimitta sammataṃ ārammaṇaṃ kathaṃ bhavantare kenaci dvārena aggahitaṃ bhaveyya, manodvāraggahitameva bhaveyyāti imaṃ codanaṃ visodhetuṃ 『『ettha ca yasmā paṭṭhāne』』tiādi vuttaṃ. Tato cutānaṃ sattānaṃ yā kāmapaṭisandhi, tassākāmapaṭi sandhiyā. Paccuppannaṃ gatinimittaṃ ārammaṇaṃ etissāti viggaho. Kāmapaṭisandhi. Paresaṃ payoga balenāpi kammādīnaṃ upaṭṭhānaṃ nāma hotītiādinā yojetabbaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 134. 于所緣攝受中。"以弱人"即為病所制或為老所制,不能無杖或繩而起立或站立或往來之弱人倚杖或繩。倚已起立。站立。往來。如是。應補足"為不捨"語。"來"即由作所緣方式從彼彼來。"別成"即若具"倚"此義則成"倚",不成"所緣"。若具"彼等於此來樂"此義則成"所緣",不成"倚"。如是則以二句顯示一詞不妥。"其他所緣"即色所緣外其他聲所緣等。"來"即趣明顯,由生起轉起方式達現前性。"已來"即已趣明顯,由生起轉起方式已達現前性。"未來"此中非字依狀態否定。若有緣和合則有來性應生性之法,彼即今來、今已來、今住于來性、不來、不已來,由此義彼名未來。然涅槃施設非有來性。故由無來關係不說為未來。故說"有生性"等。說"彼應思察"而以"一切"等顯思察相。結合爲:彼等時住于應說類。唯有生性諸有為法。彼等涅槃施設。結合爲:"非如是此等"即此等離門所緣然非如是。"其中"即于彼有差別。于光明讀誦中"如轉向"即如轉向所緣。唯為未取。"一轉向路中未取性此非量"即此以六門所取為量,由意許他有中所取故。"或離時共性"意為:或非任何離時。來成就言說名為"業"或"業相"或"趣相"說為成就言說。阿阇世王于sankicca本生亦殺父。故說"於二有"。"由六門"即由作具六眼等門。"由臨死速行"即由作者臨死轉起六門速行。"非一自性"即非一向性。結合爲:若所緣。"唯為任何門未取"此中無想有死亡者欲界結生業等所緣於他有為任何門未取應理。何故?由彼有無任何門故。然色無色有死亡者欲界結生趣相認許所緣如何於他有為任何門未取?應為意門所取。為凈除此詰問說"此中由於發趣"等。詞析為:彼等有情死亡者欲界結生,于彼欲界結生有現在趣相所緣者為欲界結生。應結合:由他人加行力亦有業等現起等。

『『Suṭṭhu āsevitānaṃ』』ti cirakālaṃ saṅgha vatta cetiyavatta karaṇādivasena taṃ taṃ bhāvanā kammavasena ca suṭṭhu āsevitānaṃ kammakammanimittānaṃ. 『『Hoti yevā』』ti kammādīnaṃ upaṭṭhānaṃ nāma hotiyeva. 『『Āgantvā』』ti imaṃ manussa lokaṃ āgantvā gaṇhantiyeva. Tadāpi nirayapālehi dassitaṃ taṃ taṃ gati nimittaṃ ārammaṇaṃ katvā cavanti. 『『Taṃ』』ti revatiṃ nāma itthiṃ. Nanu nirayapālā nāma tāvatiṃsā bhavanaṃ gantuṃ na sakkuṇeyyunti. No nasakkuṇeyyuṃ. Kasmā, mahiddhika yakkha jātikattāti dassetuṃ 『『tehī』』tiādi vuttaṃ. 『『Vessavaṇa dūtā』』ti vessavaṇamahārājassa dūtā. 『『Upacārajjhāneṭhatvā』』ti appanājhānaṃ apattatāya upacārabhāvanābhūte kāmāvacarajjhāneṭhatvā. 『『Tāneva nimittānī』』ti pathavīkasiṇa nimittādīni paṭibhāga nimittāni. 『『Kāmapaṭisandhiyā ārammaṇaṃ』』ti tehi nimittārammaṇehi aññaṃ upacāra bhāvanā kammaṃ vā yaṃ kiñci anurūpaṃ gati nimittaṃ vā. 『『Tāneva nimittāni gahetvā』』ti vacanena tāni nimittāni maraṇāsanna javanehi gahitānīti dasseti. Tāni ca paññatti dhammattā kāmapaṭisandhiyā ārammaṇaṃ na hontīti. 『『Paccuppannagati nimitte siddhe siddhamevā』』ti tasmiṃ bhave gatassa tattha yāvajīvampi anu bhavitabbaṃ ārammaṇaṃ nāma tasmiṃ khaṇe dharamānaṃ paccuppannampi atthi. Tato vaḍḍhamānaṃ anāgatampi atthi. Tattha paccuppanne upaṭṭhahante paṭisandhiyā ārammaṇaṃ sampajjati. Anāgataṃ pana anupaṭṭhahantampi paccuppanne antogadhasadisaṃ hotīti adhippāyo. Vibhāvani pāṭhena ca paccuppanna gatinimittaṃ viya āpātamāgataṃ, kasmā, paccuppanna gati nimitteneva kicca siddhito-ti adhippāyo. Sesamettha subodhaṃ. 『『Tānihī』』tiādīsu. Keci vadanti. Anejosanti mārabbha. Yaṃ kālamakarīmunīti vuttattā sabbaññu buddhādīnaṃ parinibbāna cuti cittaṃ santi lakkhaṇaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ karotīti. Taṃ sabbathāpi kāmāvacarā lambaṇā nevāti iminā apanetabbanti dassetuṃ 『『tā nihi sabbaññu buddhānaṃ uppannāni pī』』tiādi vuttaṃ. 『『Lokuttara dhammā』』tiādīsu. 『『Tānī』』ti dvādasā kusala cittāni aṭṭhañāṇa vippayutta kusala kriya javanāni ca. Ajjhāna lābhino puthujjanā mahaggatajjhānānipi ālambituṃ na sakkontīti vuttaṃ 『『paññattiyā saha kāmāvacarā rammaṇānī』』ti. 『『Tāne vā』』ti ñāṇa sampayutta kāma kusalāni eva. Jhānalābhīnaṃ tāneva ñāṇa sampayuttakāma kusalāni. Heṭṭhima phalaṭṭhānaṃ tāneva attanā adhigata maggaphala nibbānā rammaṇāni. 『『Jhānāni patthentī』』ti āyatiṃ jhānalābhino bhaveyyāmāti patthanaṃ karonti. 『『Tesaṃ pī』』ti tesaṃ puthujjanānampi. 『『Te』』ti te lokuttara dhammā. 『『Anubhontī』』ti sampāpuṇanti. 『『Navanipāte』』ti aṅguttara nikāye navanipāte. Sesaṃ sabbaṃ suviññeyyameva.

我來 譯這段巴利文： "善習行者"即長時由行僧團事、塔寺事等方式及由彼彼修習業方式善習行之業業相。"實有"即業等現起實有。"來"即來此人世即取。爾時亦以地獄卒所示彼彼趣相為所緣而死。"彼"即名為離婆底之女。然地獄卒豈不能往忉利天宮?非不能。何故?為顯示由大神力夜叉類故說"彼等"等。"毗沙門使者"即毗沙門大王使者。"住近行禪"即由未達安止禪故住于近行修習性慾界禪。"彼等相"即地遍相等似相。"欲界結生所緣"即彼等相所緣外其他近行修習業或任何適合趣相。由"取彼等相"語顯示彼等相為臨死速行所取。彼等由施設法故非欲界結生所緣。"現在趣相成即成"意為:彼有中所去者于彼乃至盡壽所應經驗所緣名為彼剎那住現在亦有。從彼增長未來亦有。其中現在現起則成結生所緣。然未來雖不現起亦如攝入現在。光明讀誦意為:如現在趣相來至,何故?由唯以現在趣相成就作用故。此中余易解。于"彼等"等中。有說。關於無動聖者。由說"彼時牟尼命終"故一切智佛等般涅槃死心以寂相涅槃為所緣。為顯示彼應以"彼等實唯欲界所緣"此除故說"彼等於一切智佛生起"等。于"出世間法"等中。"彼等"即十二善心及八離智善唯作速行。非得禪凡夫不能緣廣大禪故說"與施設俱欲界所緣"。"唯彼等"即唯具智欲界善。得禪者唯彼等具智欲界善。下位果者唯彼等自證得道果涅槃所緣。"希求諸禪"即作未來成為得禪者愿。"彼等亦"即彼等凡夫亦。"彼等"即彼等出世間法。"經驗"即證得。"九品"即增支部九品。餘一切極易解。

1. Vatthusaṅgahe. 『『Vatthū』』ti nissaya viseso vuccati. Tāni nissaya vatthūni yesaṃ tāni tabbatthukāni. 『『Tesañca saddo na yujjatī』』ti tesaṃ vāde ca saddo na yujjati. Na hi alutta ca kāraṃ dvanda padaṃ nāma atthīti. 『『Pubbapadesu ānetabbo』』ti cakkhu vatthu ca sotavatthu cātiādinā ānetabbo. Samāsa padaṃ na yujjati. Na hi samāsa padato eka desaṃ aññattha ānetuṃ yujjatīti. Avibhattika niddeso nāma cakkhuṃ, sotaṃ, ghānaṃ, jivhā, kāyo, hadayaṃ, vatthu cāti vattabbe pubbapadesu avibhattika niddeso. Evañcasati vatthu saddo ca saddo ca pubbapadesu ānetuṃ labbhantīti. Kāmataṇhāya adhīnena āyattena kāmāvacara kammena nibbattā kāmataṇhādhīna kamma nibbattā. 『『Rūpādīnaṃ paribhogo』』ti rūpādīnaṃ pañcakāmaguṇānaṃ paribhogo. 『『Parittakammaṃ pī』』ti sabbaṃ kāmāvacara kammampi. 『『Pūrayamānaṃ』』ti paripūrentaṃ. Cakkhu dassanānuttariyaṃ nāma. Sotaṃ savanānuttariyaṃ nāma. Sabbesaṃ dassana kiccānaṃ majjhe buddha dassanā divasena anuttaraṃ dassanaṃ janetīti dassanānuttariyaṃ. Evaṃ savanānuttariyepi catusacca dhammassavanā divasenāti vattabbaṃ. 『『Ajjhatta bahiddha santā nesu pī』』ti ajjhatta santānepi bahiddha santānepi. 『『Suddhe』』ti kenaci ālokena ca andhakārena ca virahite. Āloko hi eko rūpa viseso. Tathā andhakāro ca. Te ca tattha natthi. 『『Imasmiṃ saṅgahe』』ti vatthu saṅgahe. Visiṭṭhaṃ jānanaṃ vijānanaṃ. Tañca vijānanaṃ tīsu manodhātūsu natthīti vuttaṃ 『『vijānana kiccābhāvato』』ti. Āvajjana kiccaṃ kimetanti, manasikāra mattaṃ hoti. Sampaṭicchana kiccañca pañcaviññāṇehi yathā gahitāneva pañcārammaṇāni sampaṭicchana mattaṃ hoti. Tenāha 『『visesajānana kiccāni na hontī』』ti. Dassanaṃ, savanaṃ, ghāyanaṃ, sāyanaṃ, phusana, nti imāni kiccāni thokaṃ visesa jānana kiccāni hontīti vuttaṃ 『『paccakkhato dassanā divasenā』』tiādiṃ. Thokaṃ visesa jānana kiccāni honti. Tasmā tāni pañcaviññāṇānīti vuttāni. Avasesā pana santīraṇādayo manoviññāṇadhātuyo nāmāti sambandho. Nanu mananaṭṭhena mano ca taṃ vijānanaṭṭhena viññāṇañcāti vuttepi pañcaviññāṇehi viseso natthīti āha 『『atissaya visesa jānana dhātuyoti attho』』ti. Evaṃ santepi so attho saddayuttiyā siddho na hoti. Yadicchā vasena vutto hotīti āha 『『pariyāya padānaṃ』』tiādi. Etena so attho saddayuttiyā eva siddho. Na yadicchāvasena vuttoti dasseti. 『『Visesana samāse』』ti mano ca taṃ viññāṇañcāti manoviññāṇanti evarūpe kammadhāraya samāse. 『『Padaṭṭhānaṃ』』ti ettha padanti ca ṭhānanti ca kāraṇattha vacanāni, tasmā pariyāya saddā nāma. Padañca taṃ ṭhānañcāti vutte atissaya kāraṇanti attho viññāyati. Tathā dukkha dukkhaṃ, rūpa rūpaṃ, rāja rājā, devadevotiādīni. 『『Katthaci dissati yujjati cā』』ti na hi katthaci dissati ca. Sacepi katthaci disseyya, na hi yujjati cāti attho. 『『Manaso viññāṇaṃ』』ti ettha paṭisandhi cittato paṭṭhāya yāvacuti cittā antare sabbaṃ citta santānaṃ satta viññāṇa dhātūnaṃ vasena vibhāgaṃ katvā attho vattabbo. Pañcadvārā vajjanañca sampaṭicchana dvayañca manodhātu mattattā mano nāma. Pañcaviññāṇāni viññāṇa mattāni nāma. Avasesāni sabbāni viññāṇāni manassa viññāṇanti atthena manoviññāṇāni nāma.

我來翻譯這段巴利文： 135. 于依處攝受中。"依處"即說依止差別。彼等有彼等依止依處為具彼依處。"彼等中'及'字不合"即彼等論中'及'字不合。因無存留具格複合詞故。"應於前詞帶入"即應如眼依處及耳依處等帶入。複合詞不合。因不應從複合詞取一部分帶入他處故。無格表示名為應說眼、耳、鼻、舌、身、心、依處時於前詞無格表示。如是則得帶入依處字及'及'字於前詞。為欲貪所制屬欲界業所生為欲貪所制業所生。"色等受用"即五欲功德色等受用。"小業亦"即一切欲界業亦。"充滿"即遍滿。名為眼無上見。名為耳無上聞。一切見作用中由佛見等方式生無上見為無上見。如是于無上聞亦應說由四諦法聞等方式。"于內外相續亦"即于內相續及外相續亦。"清凈"即離任何光明及黑暗。因光明為一色差別。如是黑暗亦。彼等於彼無。"此攝受"即依處攝受。殊勝了知為識知。彼識知於三意界無故說"由無識知作用"。轉向作用為何?僅作意。領受作用亦僅領受五識如所取五所緣。故說"非殊勝了知作用"。見、聞、嗅、嘗、觸此等作用為少分殊勝了知作用故說"由現前見等方式"等。為少分殊勝了知作用。故說彼等為五識。結合爲:余推度等名為意識界。然由思義為意及彼由識知義為識說亦與五識無差別故說"義為極殊勝了知界"。如是亦彼義不由語理成就,由隨意說故說"類同詞"等。由此顯示彼義由語理成就,非由隨意說。"于限定複合詞"即于意及彼識為意識如是持業釋。"近因"此中行及處為表因義語,故為類同語。說行及彼處時了知義為極殊勝因。如是苦苦、色色、王王、天天等。"于某處見且合"義為:實不于某處見。若亦于某處見,實不合。"意之識"此中應從結生心乃至死心間以七識界分別一切心相續說義。五門轉向及二領受由唯意界性名為意。五識名為唯識。餘一切識由意之識義名為意識。

Tattha 『『manassa viññāṇaṃ』』ti anantara paccaya bhūtassa vā manassa paccayuppanna bhūtaṃ viññāṇaṃ. Ettha sampaṭicchana dvayaṃ paccayamano nāma. Santīraṇato paṭṭhāya yāva dvārantare pañcadvārā vajjanaṃ nāgacchati, tāva antare sabbaṃ manoviññāṇa santānaṃ paccayuppanna viññāṇaṃ nāma. Puna 『『manassa viññāṇa』』nti paccayuppanna bhūtassa manassa paccaya bhūtaṃ viññāṇaṃ. Ettha pañcadvārā vajjanaṃ paccayuppanna mano nāma. Tato pure sabbaṃ manoviññāṇa santānaṃ paccaya mano nāma. Sesaṃ suviññeyyaṃ. Avasesāpanātiādīsu. 『『Manoviññāṇadhātu bhāvaṃ sambhāvetī』』ti avasesā pana dhammā manoviññāṇadhātu ca nāma honti, hadaya vatthuñca nissāyayeva vattantīti evaṃ tesaṃ dhammānaṃ manoviññāṇadhātu bhāvañca sambhāveti, vaṇṇeti. Suṭṭhu pakāsetīti attho. Ettha panātiādīsu. 『『Pāḷiyaṃ』』ti indriya saṃyutta pāḷiyaṃ. Dutīyajjhāne eva aparisesa nirodha vacanaṃ viruddhaṃ siyā. Kathaṃ, sace paṭigho anīvaraṇā vattho nāma natthi. Pathamajjhānato pubbe eva so niruddho siyā. Atha dutīyajjhānupacārepi so uppajjeyya, pathamajjhānampi parihīnaṃ siyā. Tasmiṃ parihīne sati, dutīyajjhānampi nuppajjeyya. Evaṃ viruddhaṃ siyā. 『『Purima kāraṇamevā』』ti anīvaraṇā vatthassa paṭighassa abhāvatoti kāraṇaṃ eva. Paratoghoso nāma sāvakānaṃ sammādiṭṭhippaṭilābhāya padhāna paccayo hoti. So ca arūpabhave natthi. Dhammābhisamayo nāma catusacca dhammappaṭivedho, buddhā ca pacceka sambuddhā ca sayambhuno parato ghosena vinā dhammaṃ paṭivijjhanti. Te ca tattha nuppajjanti. 『『Rūpavirāga bhāvanāyā』』ti rūpavirāga bhāvanā balena. Tesaṃ rūpāvacara cittānaṃ. 『『Samatikkantattā』』ti tesu nikantippahānavasena suṭṭhu atikkantattā. Sesaṃ sabbaṃ suviññeyyaṃ.

Pakiṇṇakasaṅgahadīpaniyāanudīpanāniṭṭhitā.

1. Vīthisaṅgahaanudīpanā

我來翻譯這段巴利文： 其中"意之識"即無間緣性意或緣生性識。此中二領受名為緣意。從推度始乃至未至門間五門轉向止,其間一切意識相續名為緣生識。復"意之識"即緣生性意之緣性識。此中五門轉向名為緣生意。此前一切意識相續名為緣意。余易解。于"余等"等中。"證成意識界性"即余法名為意識界,唯依心所依處轉起,如是證成、讚歎、善明示彼等法意識界性義。于"此中"等中。"于聖典"即于根相應聖典。于第二禪中說無餘滅相違。如何?若無無障礙依處,則應于第一禪前已滅。若於第二禪近行亦生,則第一禪亦應退失。于彼退失時,第二禪亦不生。如是應相違。"唯前因"即無障礙依處之瞋恚無性因。他音名為聲聞得正見主緣。彼于無色界無。法現觀名為四諦法通達,諸佛及辟支佛為自覺者無他音而通達法。彼等於彼不生。"由離色修"即由離色修力。彼等色界心。"由超越"即由斷彼等欲故善超越。餘一切易解。 雜事攝受明燈隨明竟。 4.路攝受隨明

1. Vīthisaṅgahe . 『『Tesaññe vā』』ti citta cetasikānaṃ eva. 『『Vuttappakārenā』』ti 『tattha cittaṃ tāva catubbidhaṃ hoti kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ, tiādinā iccevaṃ vuttappakārena. 『『Pubbā paraniyāmitaṃ』』ti vā dvattiṃsa sukha puññamhātiādinā nayena pubbā paraniyāmitaṃ. 『『Ārabbhagāthāyā』』ti.

Vīthi cittavasenevaṃ, pavattiya mudīrito;

Pavatti saṅgaho nāma, sandhiyaṃ dāni vuccatī.ti

Evaṃ pavattikāle pavatti saṅgaho, paṭisandhikāle pavatti saṅgahoti siddho hoti. Keci vāde 『『paṭisandhi pavattiyaṃ』』ti niddhāraṇe gahite dvīsu paṭisandhi saṅgaha pavatti saṅgahesu idāni pavatti saṅgahaṃ pavakkhāmi, pacchā paṭisandhi saṅgahaṃ pavakkhāmīti attho hoti. Tattha 『『paṭisandhi saṅgaho』』ti paṭisandhikāle saṅgaho. 『『Pavatti saṅgaho』』ti pavattikāle saṅgaho. So ca uparigāthāya na sametīti dassetuṃ 『『evaṃ satī』』tiādimāha. 『『Tāni tīṇi chakkāni nikkhittānī』』ti chakkamattāni nikkhittāni, na sakalaṃ. Vatthu dvārā lambaṇa saṅgahoti adhippāyo. 『『Sā panā』』ti sāvisayappavatti pana. 『『Kāci sīghatamā』』ti kāci atirekataraṃ sīghā. 『『Dandhā』』ti saṇikā, cirāyikā. 『『Anupapannā』』ti asampannā. Asampanna doso āgacchatīti vuttaṃ hoti. 『『Dhātubhedaṃ』』ti satta viññāṇa dhātūnaṃ vibhāgaṃ. 『『Dhātunānattaṃ』』ti dhāraṇa kiccanānattaṃ. Iti tasmā manodhātu visuṃ vuttāti sambandho. 『『Mananaṃ』』ti vijānanabhāvaṃ apattaṃ. Āvajjanamatta sampaṭicchanamatta saṅkhātaṃ jānanamattaṃ. 『『Yaṃ kiñci mananaṃ』』ti antamaso āvajjanamatta sampaṭicchanamattaṃ pīti adhippāyo. 『『Suddho pana manoviññāṇappabandho』』ti manodvāra vikāraṃ paṭicca pavatto manoviññāṇappabandho. Na bhavaṅga manoviññāṇappabandho. So hi vīthimuttattā idha appasaṅgoti . Manodvāre pana dvidhāti sambandho. Buddhassa bhagavato pathamābhinīhārakālo nāma sumedhatāpasakāle buddha bhāvāya kāya cittānaṃ abhinīhārakālo. Ādisaddena pacchima bhave paṭisandhiggahaṇādiṃ saṅgaṇhāti. 『『Jāti phalikakkhandhā viya sampajjantī』』ti tena obhāsena ajjhotthaṭattā jātiphalikakkhandha sadisā hontīti adhippāyo. 『『Upapatti deva brahmānaṃ panā』』ti upapattippaṭisandhikānaṃ opapātika deva brahmānaṃ pana. 『『Pasāda nissaya bhūtānaṃ』』ti cakkhādīnaṃ pasāda vatthūnaṃ nissaya mahābhūtānaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 136. 在路攝受中。"彼等唯"即唯心心所。"由所說方式"即如"其中心首先為欲界、色界四種"等如是所說方式。"或由前後決定"即由"三十二樂福"等方式前後決定。"于起始偈"即: 如是依路心,說明于轉起; 名為轉起攝,今說于結生。 如是成立轉起時為轉起攝,結生時為轉起攝。有說于"結生轉起"取分別格時,於二結生攝轉起攝中,今將說轉起攝,后將說結生攝為義。其中"結生攝"即結生時攝。"轉起攝"即轉起時攝。為顯示彼與上偈不合故說"如是"等。"彼等三組六已說"即已說六組量,非全部。意為依處門所緣攝。"彼"即彼境轉起。"某極速"即某過分快速。"遲"即慢,久。"不應理"即不成就。意為不成就過失來。"界差別"即七識界分別。"界種種"即持作用種種。結合爲:是故意界別說。"思"即未達識知性。名為僅轉向僅領受之僅知。"任何思"意為:乃至僅轉向僅領受亦。"然純意識相續"即緣意門變異轉起意識相續。非有分意識相續。因彼由離路故此不相應。結合爲:然于意門二種。世尊初發愿時名為須彌陀苦行者時為佛性發愿身心時。由"等"字攝最後有取結生等。"如生水晶聚成"意為:由彼光明覆蔽故如生水晶聚。"然生天梵天"即生結生為化生天梵天。"凈依所依"即眼等凈依處所依大種。

『『Yāni panā』』tiādīsu. Dvatti cittakkhaṇāni atikkamma āpātaṃ āgacchantīti yojanā. Evaṃ paratthapi. Vibhūtassāti ca avibhūtassāti ca idaṃ ādimhi manodvāre pana vibhūtassāti ca avibhūtassāti ca padānaṃ uddharaṇaṃ. 『『Rūpā rūpānaṃ』』ti rūpa dhammānañca arūpa dhammānañca. 『『Tāvā』』ti vīthi cittappavatti dassanato pathamataraṃ evāti attho. 『『Addhāna paricchedaṃ』』ti khaṇakāla paricchedaṃ. Vibhāvanipāṭhe 『『atimahantā divasena visaya vavatthānaṃ hotī』』ti vacanena ādimhi 『chavatthūni, cha dvārāni, cha ārammaṇāni, cha viññāṇāni, cha vīthiyo, cha dhāvisayappavattī,ti evaṃ vuttesu chasu chakkesu chadhāvisayappavattīti padamattaṃ saṅgaṇhāti. Taṃ anupapannaṃ hoti. Tenāha 『『evañhi satī』』tiādiṃ. 『『Visaya vavatthānattha mevā』』ti atimahantādi visaya vavatthānatthameva vuttanti na ca sakkā vattuṃ. Rūpā rūpa dhammānaṃ addhāna paricchedo nāma abhidhamme sabbattha icchitabbo. Tasmā tassa dassanatthampi taṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. 『『Sabhāvappaṭilābho』』ti cintana phusanādīnaṃ pātubhāvo vuccati. 『『Anivattī』』ti anantaradhānaṃ vuccati. 『『Parihāyitvā』』ti jarā kiccaṃ āha. 『『Accharāsaṅghāṭakkhaṇassā』』ti aṅgulīnaṃ saṅghaṭṭanakkhaṇassa. Ācariyānandatthero nāma abhidhamma ṭīkākāro vuccati. 『『Assā vijjuyāṭhiti nāma visuṃ na paññāyatī』』ti vijjuppādaṃ passantānaṃ na paññāyati. Tathā cittampi vaḍḍhanānantarameva bhijjatīti yojanā. Tenāha 『『taṃ pī』』tiādiṃ. Udayabhāgo nāma vaḍḍhanabhāgo, vayabhāgo nāma antaradhānabhāgo. 『『Evañca katvā』』ti laddhaguṇa vacanaṃ. 『『Ekaṃcittaṃ divasaṃ tiṭṭhatī』』ti pucchā vacanaṃ. 『『Āmantā』』ti paṭiññā vacanaṃ. 『『Vayakkhaṇo』』ti pucchā. 『『Na hevaṃ vattabbe』』ti paṭikkhepo. Paccatta vacanassa ekārattaṃ. Evaṃ navattabbanti attho. 『『Mahātherenā』』ti moggali puttatissa mahātherena. Nanu suttantesu vuttanti sambandho. 『『Nā』』ti na upalabbhati. 『『Imassa vuttattā』』ti imassa vacanassa vuttattā. Saṅkhata lakkhaṇaṃ visayo yesaṃ tāni saṅkhata visaya lakkhaṇāni. Saṅkhata dhammameva āhacca tiṭṭhati. Ayaṃ abhidhamme dhammatāti adhippāyo. 『『Saṅgaha kārenā』』ti ācariya buddhaghosattheraṃ vadati. 『『Atthikkhaṇaṃ』』ti khaṇadvayameva vuccati. Iti vatvā tamatthaṃ sādhentīti sambandho. Gāthāyaṃ. 『『Tassevā』』ti tassā ṭhitiyā eva bhedo. Sabbadā sabbapāṇinaṃ maraṇaṃ nāma vuccatīti yojanā. 『『Tamatthaṃ』』ti tāni atthikkhaṇaṃ upādāya labbhantīti atthaṃ. 『『Athavā』』ti eko theravādo. 『『Santati vasena ṭhānaṃ』』ti ṭhitāya aññathattaṃ paññāyatīti ettha ṭhitabhāvasaṅkhātaṃ ṭhānaṃ santati ṭhitivasena veditabbanti vadanti. 『『Imasmiṃ pana sutte』』ti vedanāya uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitāya aññathattaṃ paññāyatīti idaṃ suttaṃ vadati. 『『Appaṭibāhetvā』』ti anīvāretvā. Yāvaḍḍhanassa nivatti nāma atthi. Udaya pariyanta mattabhūtā sā eva nivatti. 『『Dvīhi khandhehī』』ti rūpa jarā rūpakkhandhena saṅgahitā. Arūpa jarā saṅkhārakkhandhenāti evaṃ dvīhi khandhehi. Yañca tattha vuttanti sambandho. Rūpassa uppādo dvidhābhinditvā desito. Kathaṃ, upacayo santatī tiyojanā. 『『Vibhāgā rahassā』』ti uppādo uppajja naṭṭhena eko samāno rūpānaṃ vaḍḍhana samaye uppādo. Upari vaḍḍhanaṭṭhena upacayoti vutto.

我來翻譯這段巴利文： 于"然彼等"等中。結合爲:超過二三心剎那而來至。如是於後亦。"明顯"及"不明顯"此于初意門然"明顯"及"不明顯"語引述。"色非色"即色法及非色法。"首先"意為:于顯示路心轉起之前。"時限決定"即剎那時限決定。于光明讀誦中由"以大等方式境界決定"語于初說"六依處、六門、六所緣、六識、六路、六種境界轉起"如是所說六組中攝"六種境界轉起"語量。彼不應理。故說"如是"等。"唯為境界決定"即不能說唯為大等境界決定而說。色非色法時限決定於阿毗達磨一切處所欲。故應見亦為顯示彼而說。"自性獲得"即說思考觸等顯現。"不退"即說不消滅。"衰退"即說老作用。"彈指剎那"即手指相擊剎那。阿阇黎阿難陀長老名為阿毗達磨疏師。"彼閃電住立名不明顯"即見閃電生不明顯。如是心亦增長后即壞結合。故說"彼亦"等。生分名為增長分,滅分名為消滅分。"如是作已"為得德語。"一心住一日"為問語。"是"為許語。"滅剎那"為問。"不應如是說"為遮止。自格語一性。義為不應如是說。"大長老"即目犍連帝須大長老。結合爲:然聖典中說。"不"即不得。"由說此"即由說此語。有有為相境者為有為相境。唯至有為法。此為阿毗達磨法性意。"攝受作者"即說阿阇黎覺音長老。"義剎那"即說唯二剎那。如是說已結合爲:證彼義。于偈。"唯彼"即唯彼住立之壞。結合爲:說一切時一切眾生死亡。"彼義"即依彼等義剎那獲得之義。"或"為一長老論。"依相續住立"即"住立變異明顯"此中說應由相續住立性名為住立依相續住立了知。"然於此經"即說受生明顯,滅明顯,住立變異明顯此經。"不遮止"即不阻。乃至增長有退。唯至生邊際彼退。"由二蘊"即色老攝於色蘊。非色老攝於行蘊,如是由二蘊。結合爲:于彼所說。色生二分說。如何?結合爲:生起相續。"無分別密"即生以生義雖一,於色增長時生以上增長義說為積集。

Avaḍḍhitvā ṭhita samaye uppādo yathā ṭhita nīhārena cirakālaṃ pavatti atthena santatīti vutto. Evaṃ vibhāgā rahassa. 『『Yathānuloma sāsanaṃ』』ti vinetabba puggalānaṃ ajjhāsayānuloma sāsanaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 不增長住立時生以如住立方式長時轉起義說為相續。如是無分別密。"如隨順教"即如隨順應調伏補特伽羅意樂教。

『『Arūpa』』ntiādīsu. 『『Arūpaṃ』』ti sabbaso rūpasaṇṭhāna rahitattā citta cetasikaṃ nāmaṃ vuccati. 『『Arūpi sabhāvattā』』ti arūpa dhamma sabhāvattā iccevattho. Tattha arūpa dhamma sabhāvo nāma rūpa dhammato sataguṇenavāsahassaguṇenavāsaṇhasukhumasabhāvo . Vibhāva nipāṭhe. 『『Gāhaka gahetabba bhāvassa taṃ taṃ khaṇavasena nipphajjanato』』ti ettha pañcadvāra vīthīsu vīthi cittānañca ārammaṇānañca visayī visayabhāvo gāhaka gahetabba bhāvo nāma. 『『Taṃ taṃ khaṇavasena nipphajjanato』』ti vīthi cittāni ca ekasmiṃ ārammaṇepi āvajjanādīhi nānā kiccehi gaṇhantā eva gahaṇa kiccaṃ sampādenti. Nānā kiccāni ca nānā cittānaṃ vasena sampajjanti. Ārammaṇāni ca purejātāni hutvā yāva tāni kiccāni sampajjanti, tāva paccuppannabhāvena dharamānāni eva gahaṇaṃ sampādenti. Evaṃ sati, gāhakānaṃ vīthi cittānañca khaṇattayāyukattā eva gāhaka kiccaṃ nipphajjati, sijjhati. Gahetabbānaṃ ārammaṇānañca sattarasa cittakkhaṇāyukattā eva gahetabba kiccaṃ nipphajjati, sijjhati. Evaṃ taṃ taṃ khaṇa vasena nipphajjanato. Viññatti dvayaṃ eka cittakkhaṇikaṃ. Kasmā, cittānu parivatti dhammattā. 『『Uppādamattā』』ti nipphanna rūpānaṃ uppādamattā. 『『Bhaṅgamattā』』ti tesameva bhaṅgamattā. 『『Rūpa dhammānaṃ』』ti nipphanna rūpa dhammānaṃ. 『『Uppādanirodha vidhānassā』』ti uppāda nirodha vidhānabhūtassa mahāaṭṭhakathāvādassa paṭisiddhattāti sambandho. 『『Taṃ』』ti taṃ mahāaṭṭhakathā vacanaṃ. 『『Tasmiṃ vāde』』ti tasmiṃ mahāaṭṭhakathāvāde. 『『Tattha āgatā』』ti tasmiṃ vāde āgatā. Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ kāraṇaṃ vuttanti sambandho. 『『Taṃ ṭīkānayaṃ』』ti taṃ soḷasa cittakkhaṇāyuka dīpakaṃ mūlaṭīkānayaṃ. Tadatthaṃ sādhentena vibhāvani ṭīkācariyena vuttanti sambandho. Saṅgahakārassa aṭṭhakathā cariyassa. 『『Upacarīyatī』』ti upacāra vasena voharīyati. Vibhāvanipāṭhe. 『『Etānī』』ti ārammaṇāni. 『『Taṃ』』ti taṃ eka cittakkhaṇaṃ. 『『Te cā』』ti rūpa dhammā ca. 『『Paripuṇṇa paccayūpaladdhā』』ti paripuṇṇaṃ paccayaṃ upaladdhā. 『『So』』ti ṭīkākāro. 『『Itarānī』』ti gandharasa phoṭṭhabbāni. 『『Gocarabhāvaṃ』』ti pañcadvārika cittānaṃ gocarabhāvaṃ. 『『Purimāni dve』』ti rūpasaddā rammaṇāni. 『『Nimitta vasena ghaṭṭentī』』ti ādāsaṃ passantassa mukhasadisaṃ mukhanimittaṃ mukhappaṭibimbaṃ ādāse upaṭṭhāti. Evaṃ rūpārammaṇaṃ cakkhupasāde saddārammaṇañca sotapasāde taṃ sadisa nimitta vasena ghaṭṭenti . Navatthu vasena ghaṭṭenti. Sayaṃ gantvā na ghaṭṭentīti adhippāyo. Asampattānaññeva ārammaṇānaṃ. 『『Nimittu paṭṭhāna vasenā』』ti nimittassa upaṭṭhānavasena. 『『Nimitta appanāvasenā』』ti nimittassa pavesana vasena. Manodvāre pana asampattāniyeva hutvāti pāṭhaseso. 『『Āpātā gamanañcetthā』』tiādīsu. 『『Lañchakānaṃ』』ti lañchanakārānaṃ. 『『Lañchanakkhandhaṃ』』ti ayomayaṃ lañchanakkhandhaṃ. So ca lañchanakkhandho tālapaṇṇe āpātetvā akkharaṃ upaṭṭhāpeti. Tattha 『『āpātetvā』』ti ajjhottharitvā. 『『Cakkhādippathe』』ti cakkhādīnaṃ visayakkhette. Na kevalaṃ attano dvāresu eva āpāta māgacchanti. Atha kho manodvārepi āpāta māgacchanti. Na kevalaṃ bhavaṅga manodvāre eva āpāta māgacchantīti yojanā. 『『Tesu panā』』ti tesu ārammaṇesu pana. Tāni ārammaṇāni yesaṃ tāni tadā rammaṇāni.

我來 譯這段巴利文： 于"非色"等中。"非色"即由完全無色相故說心心所名。"由非色自性"即由非色法自性義。其中名為非色法自性即比色法百倍或千倍細微自性。于光明讀誦中。"由能取所取性于彼彼剎那成就"此中於五門路中路心及所緣的行境與境性名為能取所取性。"由彼彼剎那成就"即路心雖於一所緣亦由轉向等種種作用取而成就取作用。種種作用由種種心而成就。所緣為前生而乃至彼等作用成就時以現在性住立而成就取。如是時,由能取路心三剎那壽量而能取作用成就、成立。由所取所緣十七心剎那壽量而所取作用成就、成立。如是由彼彼剎那成就。二表為一心剎那。何故?由隨心轉法性。"生量"即完成色之生量。"滅量"即彼等之滅量。"色法"即完成色法。結合爲:由遮止"生滅規則"即生滅規則性大義疏論。"彼"即彼大義疏語。"于彼論"即于彼大義疏論。"于彼來"即于彼論來。結合爲:然于光明說之因。"彼疏理"即彼顯示十六心剎那壽量之根本疏理。結合爲:證彼義之光明疏師所說。攝受作者及義疏師。"說"即依近說方式說。于光明讀誦中。"彼等"即所緣。"彼"即彼一心剎那。"彼等"即色法。"獲得圓滿緣"即獲得圓滿緣。"彼"即疏師。"其他"即香味觸。"行境性"即五門心行境性。"前二"即色聲所緣。"由相擊"即如見鏡者面相似面相面影于鏡現起。如是色所緣于眼凈,聲所緣于耳凈由相似相擊。非由依處擊。意為非自往擊。未達所緣。"由相現起"即由相現起。"由相入"即由相入。意門然為未達而為之殘餘讀誦。于"來至"等中。"刻印者"即作刻印者。"刻印塊"即鐵製刻印塊。彼刻印塊擊貝葉令字現起。其中"擊"即覆蔽。"眼等路"即眼等境界。結合爲:不僅于自門來至,而且亦于意門來至。不僅于有分意門來至。"然于彼等"即然于彼等所緣。有彼等所緣者為有彼所緣。

Na ekakkhaṇe pañcasu ārammaṇesu vīthi cittāni pavattanti, ekekasmiṃ ārammaṇe evāti vuttattā na dvīsu, na tīsu, na catūsūtipi vattabbaṃ. Bahucittakkhaṇātītāni pañcārammaṇāni bahucittakkhaṇātīte pañcadvāreti yojanā. Pañcadvāreti ca pañcadvāresūti attho. 『『Evaṃ satī』』ti tesaṃ pasādānaṃ āvajjanena saddhiṃ uppattiyā sati. 『『Ādilakkhaṇaṃ』』ti pañcārammaṇānaṃ pañcadvāresu āpātā gamana saṅkhātaṃ visayappavattiyā ādilakkhaṇaṃ. Calanañca daṭṭhabbanti sambandho. 『『Yathā gahitaṃ』』ti paṭisandhito paṭṭhāya gahitappakāraṃ. Vibhāvanipāṭhe 『『yogya desāvaṭṭhāna vasenā』』ti āpātaṃ āgantuṃ yuttaṭṭhāne aveccaṭṭhāna vasena. Yujjanañca, manthanañca, khobhakaraṇañca, ghaṭṭananti ca āpātā gamananti ca vuccatīti yojanā. Heṭṭhā vuttoyeva āpātā gamanañcetthātiādinā. 『『Nānā ṭhāniyesū』』ti nānā ṭhānesu ṭhitesu. 『『Eko dhammaniyāmo nāmā』』ti yathā bodhisatte mātukucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhante dhammaniyāma vasena sakale jātikkhette pathavikampanaṃ ahosi. Tathā idhapi pañcadvāresu ekekasmiṃ dvāre ārammaṇe ghaṭṭente dhammaniyāma vasena bhavaṅga calanaṃ hoti. Ayaṃ dhammaniyāmo nāma. 『『Sahevā』』ti ekatoyeva. Kathaṃ hadaya vatthu nissitassa bhavaṅgassa calanaṃ siyāti yojanā. Ettha ca pañcaviññāṇassa calanaṃ siyāti idaṃ na vattabbaṃ. Kasmā, tadā pañcaviññāṇassa avijjamānattā. Yadā ca taṃ vijjati, tadā taṃ na calatīti na vattabbaṃ. Sabbampi hi vīthicittaṃ nāma calati yevāti. Santati nāma pubbā parappabandho. Saṇṭhānaṃ nāma sahappavattānaṃ ekato ṭhiti. Idha saṇṭhānaṃ adhippetaṃ. Pañcanissaya mahābhūtehi saddhiṃ hadaya vatthu nissayabhūtānaṃ eka saṇṭhāna bhāvena ekābaddhattāti vuttaṃ hoti. Tenāha 『『saṇṭhāna vasenāti pana vattabbaṃ』』ti. 『『Tādisassa anukkama calanassā』』ti vibhāvaniyaṃ bherisakkharopamāya saddhiṃ rūpādinā pasāde ghaṭṭite tannissa yesu mahābhūtesu calitesu anukkamena taṃ sambandhānaṃ sesarūpānampi calanena hadaya vatthumhi calite tannissitassa bhavaṅgassa calanā kārena pavattitotīti evaṃ vuttassa anukkama calanassa. 『『Bhavaṅgappavāhaṃ』』ti bhavaṅga santatiṃ. 『『Kurumānaṃ』』ti karontaṃ. Sallakkhentaṃ』』ti idamevāti sanniṭṭhāpentaṃ. 『『Yoni somanasikārādivasenā』』ti yoni somanasikāro kusala javanuppattiyā paccayo. Ayoni somanasikāro akusala javanuppattiyā paccayo. Niranusaya santānatā kriyajavanuppattiyā paccayo. Tesu ca somanassa javanādīnaṃ uppatti paccayopi heṭṭhā citta saṅgahe vuttanayena veditabbo.

我來翻譯這段巴利文： 路心不於一剎那中於五所緣轉起,由說唯於一一所緣故應說亦不於二、不於三、不於四。結合爲:多心剎那已過五所緣于多心剎那已過五門。五門即於五門義。"如是"即彼等凈與轉向俱生時。"初相"即名為五所緣於五門來至之境界轉起初相。結合爲:及應見動搖。"如所取"即從結生始所取方式。于光明讀誦中"由適處住立"即由於應來至處決定住立。結合爲:說相應及攪動及作擾動及擊及來至。如下已說由來至等。"于種種處"即于住立種種處。"名為一法軌則"即如菩薩取結生於母胎時由法軌則于全生地界大地震動。如是此中亦於五門中一一門所緣擊時由法軌則有有分動搖。此名為法軌則。"俱"即一起。結合爲:如何依心所依處有分動搖應有。此中不應說五識動搖應有。何故?由彼時五識不存在。當彼存在時不應說彼不動搖。因一切路心名為實動搖。相續名為前後連續。住立名為俱起者一處住立。此意為住立。說由與五所依大種俱心所依處所依性一住立性為一系。故說"然應說由住立"。"如是次第動搖"即于光明中由鼓喻與色等於凈擊時,彼所依大種動搖時由次第彼相屬余色亦動搖,於心所依處動搖時由依彼有分動搖行相轉起,如是所說次第動搖。"有分流"即有分相續。"作"即正作。"考察"即決定為此。"由如理作意等"即如理作意為善速行生緣。不如理作意為不善速行生緣。無隨眠相續性為唯作速行生緣。于彼等中亦應依上心攝受所說方式了知悅速行等生緣。;

『『Bhavaṅgapāto』』tiādīsu. 『『Āvajjanato paṭṭhāya uṭṭhitaṃ』』ti kamma vipākasantānato ca tadārammaṇato ca muñcitvā visuṃ kriyāmaya byāpārena ārammaṇantaraṃ gahetvā uṭṭhitaṃ samuṭṭhitaṃ. Bhavaṅga calanampi uṭṭhānassa ādi hoti. Tasmā tampi uṭṭhite citta santāne saṅgaṇhanto pathama bhavaṅga calanatoyeva vāti vuttaṃ. 『『Imasmiṃ ṭhāne』』ti vīthi cittānaṃ anukkamena attano kiccehi ārammaṇappavattiṭṭhāne. 『『Dovārikopamā』』ti badhiradovārikopamā. 『『Gāmillopamā』』ti gāmadārakopamā. 『『Ambopamā』』ti ambapphalopamā. Aññāpi upamā atthi. Makkaṭasuttopamā, ucchuyantopamā, jaccandhopamā. Tāsabbāpi aṭṭhasāliniyaṃ vipākuddhāra kathāto gahetabbā. 『『Yatthahī』』tiādīsu. 『『Kathaṃ cha chakka yojanā hotī』』ti. Cakkhu vatthu vacanañca, cakkhudvāra vacanañca, rūpā rammaṇa vacanañca, cakkhu viññāṇa vacanañca, cakkhudvāra vīthi cakkhu viññāṇa vīthi vacanañca, atimahantā rammaṇa vacanañcā,ti etāni chavacanāni. Tehi chachakkehi āharitvā imissaṃ vīthiyaṃ dassitāni. Sesavīthīsupi yathālābhaṃ dassitabbāni. Evaṃ chachakkayojanā hoti. 『『Ettha ca yattakānī』』tiādīsu. 『『Ekūna paññāsa parimāṇesū』』ti ekassanipphanna rūpadhammassa ekapaññāsa mattesu khuddakakkhaṇesu uppādakkhaṇañca bhaṅgakkhaṇañca ṭhapetvā majjhe ekūna paññāsa mattāni ṭhitikkhaṇāni santi. Tesu khaṇesu anukkamena uppannā ekūna paññāsa cakkhu pasādā ca santi. 『『Kismiñcī』』ti tesu katarasmiṃ nāma cakkhu pasāde na ghaṭṭentīti na vattabbāni. 『『Tesu panā』』ti niddhāraṇe bhummavacanaṃ. 『『Yadeva ekaṃ cakkhū』』ti niddhāraṇīyaṃ. Taṃ pana katamanti. Atīta bhavaṅgena saddhiṃ uppajjitvā taṃ atikkamma bhavaṅga calanakkhaṇe laddhaghaṭanaṃ ekaṃ cakkhu. Taṃ pana cakkhu viññāṇassa vatthu bhāvañca dvārabhāvañca sādheti. Sesaviññāṇānaṃ dvārabhāvaṃ sādhetīti. Tenāha 『『yathārahaṃ』』ti. Etadeva etaṃ eva cakkhu kicca sādhanaṃ nāma hoti vīthi cittuppattiyā vatthu kiccadvāra kiccānaṃ sādhanato. 『『Yaṃ majjhimāyukaṃ』』ti mandāyuka amandāyukānaṃ majjhe pavattattā yaṃ majjhimāyukanti vadanti. Taṃ kicca sādhanaṃ nāmāti yojanā. 『『Itarāni panā』』ti ekūna paññāsa parimāṇesu cakkhu pasādesūti vuttāni, tesu ekaṃ kicca sādhanaṃ ṭhapetvā sesāni itarāni aṭṭha cattālīsa cakkhūni moghavatthūni nāma honti. Rūpā rammaṇehi saddhiṃ laddha ghaṭṭanānampi sataṃ vīthi cittuppattiyā vatthu kiccadvāra kiccarahitattā. Tesu katamāni mandāyukāni nāmāti āha 『『tāni panā』』tiādiṃ. Kicca sādhanato purimāni nāma atīta bhavaṅgato pure terasasu bhavaṅgesu ādi bhavaṅgassa bhaṅgakkhaṇato paṭṭhāya khaṇe khaṇe uppannā sattatiṃsa cakkhu pasādā. Tāni mandāyukānīti vadanti. Kasmā, kicca sādhanato appatarāyukattā. Kicca sādhanato pacchimāni nāma atīta bhavaṅgassa ṭhitikkhaṇato paṭṭhāya khaṇe khaṇe uppannā ekādasa cakkhu pasādā, tāni amandāyukānīti vadanti. Kasmā, kicca sādhanato bahutarāyukattā. Tadubhayānipi aṭṭha cattālīsa mattāni veditabbānīti sambandho. 『『Tato』』ti tehi aṭṭhacattālīsa mattehi. 『『Purimatarānī』』ti sattatiṃsa mandāyukehi purimatarāni. Tāni hi cakkhu viññāṇassa uppādakkhaṇe ṭhiti bhāvena anupaladdhattā idha na gahitāni. 『『Pacchimatarānī』』ti ekādasa amandāyukehi pacchimatarāni.

我來翻譯這段巴利文： 于"有分落入"等中。"從轉向起"即舍離業異熟相續及彼所緣,以別唯作作用取其他所緣而起、善起。有分動搖亦為起始。故說亦從初有分動搖包攝於已起心相續中。"於此處"即路心以次第由自作用於所緣轉起處。"守門者喻"即聾守門者喻。"村童喻"即村童喻。"芒果喻"即芒果果喻。亦有其他譬喻。獼猴線喻、甘蔗機喻、生盲喻。彼等一切應從殊勝論異熟攝受說取。于"於何處"等中。"如何六組結合"即眼依處語及眼門語及色所緣語及眼識語及眼門路眼識路語及大所緣語,此等六語。由彼等六組引來顯示於此路。于餘路亦應隨所得顯示。如是六組結合。于"此中幾"等中。"四十九量"即一完成色法於四十九許小剎那中除生剎那及滅剎那,中間有四十九許住立剎那。于彼等剎那中次第生四十九眼凈。"於何"即于彼等中名為何眼凈不說不擊。"然于彼等"為分別處格語。"唯一眼"為分別。然彼為何?與過去有分俱生超過彼于有分動搖剎那得擊一眼。然彼成就眼識依處性及門性。成就余識門性。故說"隨應"。唯此名為作用成就由成就路心生之依處作用門作用故。"彼中壽"即由轉起於劣壽非劣壽中間說彼中壽。結合爲:彼名為作用成就。"然其他"即于說四十九量眼凈中,除一作用成就,余其他四十八眼為空依處,由與色所緣俱得擊百亦無路心生依處作用門作用。于彼等中何名為劣壽說"然彼等"等。名為作用成就前即從過去有分前十三有分中始有分滅剎那始於剎那剎那生三十七眼凈。說彼等為劣壽。何故?由較作用成就短壽故。名為作用成就后即從過去有分住立剎那始於剎那剎那生十一眼凈,說彼等為非劣壽。何故?由較作用成就長壽故。結合爲:應知彼二者亦四十八許。"從彼"即從彼四十八許。"更前"即較三十七劣壽更前。彼等由於眼識生剎那不得住立性故此不取。"更后"即較十一非劣壽更后。

Tāni ca cakkhu viññāṇassa uppādakkhaṇe uppannānipi tasmiṃ khaṇe ṭhiti bhāvena anupaladdhattā idha na gahitāni. Kasmā pana cakkhuviññāṇassa uppādakkhaṇe ṭhiti bhāvena anupaladdhāni tadubhayāni idha na gahitānīti. Cakkhu viññāṇassa uppādakkhaṇe ṭhiti bhāvena dharamānānaṃ aṭṭhacattālīsa mattānaṃ cakkhūnaṃ majjhe eva katamaṃ cakkhu cakkhu viññāṇassa vatthu kicca dvāra kiccaṃ sādhetīti āsaṅkitabbaṃ hoti. Ettha ca pañca vatthūni nāma attano ṭhitikkhaṇe eva pañcaviññāṇānaṃ vatthudvāra kicca sādhakattā cakkhu viññāṇassa uppādakkhaṇe ṭhiti bhāvena anupaladdhattā idha na gahitānīti ca, cakkhu viññāṇassa uppādakkhaṇe ṭhiti bhāvena dharamānānanti ca, vuttanti daṭṭhabbaṃ.

『『Ettha siyā』』tiādīsu. 『『Imāya vīthiyā』』ti imāya atimahantā rammaṇa vīthiyā. 『『Samudāyaggāhikā』』ti rūpā rammaṇānaṃ samūhaggāhikā. 『『Vaṇṇasallakkhaṇā』』ti vaṇṇavavatthānikā. 『『Vatthuggāhikā』』ti dabba saṇṭhānaggāhikā. 『『Nāmaggāhikā』』ti nāma paññattiggāhikā. 『『Alātacakkassa gāhikā viyā』』ti rattandhakāre eko alātaṃ gahetvā paribbhamati. Añño taṃ passanto cakkaṃ viya maññati. Tattha alātassa gatagataṭṭhāne paccuppannaṃ rūpaṃ ārabbha cakkhudvāra vīthiyo uppajjanti. Manodvāra vīthiyo pana purima purimāhi cakkhudvāra vīthīhi gahitāni atīta rūpāni amuñcitvā ekato saṇṭhānañca santatiñca katvā gaṇhanti. Tadā passantassa cakkaṃ viya upaṭṭhāti. Evaṃ ayaṃ samudāyaggāhikā daṭṭhabbā. 『『Natthi tadārammaṇuppādo』』tiādīsu. 『『Yassā』』ti yassa ārammaṇassa. Cittānīti ca nānārammaṇānīti ca kammapadāni. Avasese tasmiṃ ārammaṇe. 『『Saṅgaha kārenā』』ti porāṇa aṭṭhakathāyo ekato saṅgahetvā katattā buddhaghosattherena katā sabbā aṭṭhakathāyo saṅgahaṭṭhakathā nāma. So ca saṅgaha kāroti vuccati. 『『Idha pī』』ti imasmiṃ abhidhammattha saṅgahepi. 『『Therenā』』ti anuruddhattherena. 『『Ekampi icchati yevā』』ti. 『『Yassa hi cattārī』』tiādīsu yassa ārammaṇassa cattāri vā pañcavā chavātiādinā yojetabbaṃ. 『『Javanampi anuppajjitvā』』tiādīsu. 『『Attano padhāna kriyāyā』』ti anuppajjitvāti padassa parato 『yaṃ pavattatī』ti attano padhāna kriyāpadaṃ atthi. Tena attano kriyāpadena saddhinti attho. 『『Katthaci vuttā』』ti katthaci saddaganthesu vuttā. Api ca, hetumhi tvāpaccayo lakkhaṇe hetumhi ca mānanta paccayā jotanīyaṭṭhena vuttā, na vacanīyaṭṭhenāti daṭṭhabbā. 『『Pakati niyāmenā』』ti etena paccaya visesesati, cattāri vā pañcavā chavā javanāni uppajjantīti dīpeti. Tenāha 『『etthapanā』』tiādiṃ. 『『Dvattikkhattuṃ』』ti vāsaddatthe aññapadattha samāsapadanti vuttaṃ 『『dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā』』ti. 『『Voṭṭhabbanassa āsevanatā』』ti āsevana paccayatāvā paccayuppannatāvā. 『『Āvajjanāyā』』ti ettha voṭṭhabbana kiccaṃ āvajjanampi saṅgaṇhāti. Idhapi ārammaṇa dubbalatāya catuppañca javanuppatti icchi tabbāti yojanā. Tattha 『『idha pī』』ti imasmiṃ parittā rammaṇa vārepi. Tivoṭṭhabbanikā pañca parittā rammaṇa vīthiyoti yojanā. 『『Itarānī』』ti paritta mahantāti mahantā rammaṇāni. 『『Ubhayathāpī』』ti āpātā gamana vasenapi ārammaṇa karaṇa vasenapi. Imassa padassa.

我來翻譯這段巴利文： 彼等雖于眼識生剎那生,由於彼剎那不得住立性故此不取。然何故於眼識生剎那不得住立性彼二者此不取?于眼識生剎那以住立性住立四十八許眼中何眼成就眼識依處作用門作用應當懷疑。此中應見說五依處由於自住立剎那成就五識依處門作用故,由於眼識生剎那不得住立性故此不取及於眼識生剎那以住立性住立。 于"此中應有"等中。"由此路"即由此大所緣路。"取總體"即取色所緣總體。"相了別"即色決定。"取事物"即取實物形狀。"取名"即取名施設。"如火輪取"即暗中一人持火把旋轉。他人見彼如輪想。其中於火把所至處緣現在色生眼門路。然意門路不捨前前眼門路所取過去色,成一形狀及相續而取。爾時于見者如輪現起。如是應見此取總體。于"無彼所緣生"等中。"彼"即彼所緣。心及種種所緣為業語。于余彼所緣。"攝受作者"即由攝集古義疏而作故,覺音長老所作一切義疏名為攝義疏。彼稱為攝受作者。"於此亦"即於此阿毗達磨義攝亦。"長老"即阿那律長老。"唯欲一"即。于"彼等四"等中應結合:彼所緣四或五或六等。于"速行亦不生"等中。"自主作用"即有"不生"語后"而轉起"自主作用語。意為與彼自作用語俱。"于某處說"即于某處語法書說。又應見於因位有-tvā後綴,于相位有因位及名詞-māna後綴,由顯示義說,非由語詞義。"由自性軌則"即由此說緣特殊性,四或五或六速行生。故說"然於此"等。"二三次"即或字義中其他義複合語故說"二次或三次"。"確定為轉向"即為增上緣性或緣所生性。"轉向"此中攝確定作用轉向。結合爲:此中亦由所緣弱故應欲四五速行生。其中"此中亦"即於此小所緣分亦。結合爲:三確定五小所緣路。"其他"即小大及大所緣。"兩種"即由來至及由作所緣。此語。

1. 『『Manodvāre panā』』tiādīsu. 『『Parittakkhaṇā pī』』ti citta phassādayo appatarakkhaṇāpi. 『『Atītānāgatā pī』』ti atītānāgata dhammāpi. 『『Ghaṭṭanenā』』ti rūpādīnaṃ ghaṭṭanena. 『『Yatthā』』ti yasmiṃ bhavaṅge. 『『Pañcadvārānu bandhakaṃ』』ti pañcadvāra vīthi anugataṃ. Atītaṃ ālambaṇaṃ pavatteti yevāti sambandho. 『『Yathāpātā gatamevā』』ti pakatiyā āpātā gatappakārameva. 『『Tathā tathā』』ti diṭṭha sambandhādinā tena tena pakārena. 『『Kiñcī』』ti kiñci ārammaṇaṃ. 『『Disvā』』ti paccakkhaṃ katvā. Pañcadvāraggahitañhi ārammaṇaṃ paccakkhakataṭṭhena diṭṭhanti vuccati. Yaṃ kiñci ārammaṇaṃ. 『『Anumānentassā』』ti evameva bhavittha, bhavissati, bhavatīti anumānaññāṇena cintentassa. Taṃ sadisaṃ ārammaṇaṃ. 『『Parassa saddahanā』』ti paravacanaṃ sutvā yathā ayaṃ vadati, tathe vetanti saddahanā. 『『Diṭṭhi』』 vuccati ñāṇaṃ vā laddhi vā. 『『Nijjhānaṃ』』ti suṭṭhu olokanaṃ. 『『Khantī』』ti khamanaṃ sahanaṃ. Aññathattaṃ agamanaṃ. Diṭṭhiyā nijjhānaṃ diṭṭhinijjhānaṃ. Diṭṭhinijjhānassa khanti diṭṭhinijjhānakkhanti. 『『Sesaṃ』』ti nānākamma balenātiādikaṃ. 『『Devato pasaṃhāravasenā』』ti devatā kadāci kesañci supinante nānārammaṇāni upasaṃharitvā dassenti. Evaṃ devato pasaṃhāra vasenāpi. Anubodho nāma lokiyaññāṇa vasena catussacca dhammānaṃ anubujjhanaṃ. Paṭivedho nāma lokuttaraññāṇa kiccaṃ. Ananta rūpa nissaya paccayaggahaṇena pakatū panissaya paccayampi upalakkheti. Citta santānassa anantarūpanissaya paccayabhāvo nāmāti sambandho. Ananta rūpa nissaya paccayasatti nāma anantara parampara vippharaṇavasena mahāgatikā hotīti vuttaṃ hoti. Ananta rūpa nissaya paccayānu bhāvotipi yujjati. Kathaṃ mahāvipphāroti āha 『『sakiṃ pī』』tiādiṃ. 『『Suṭṭhu āsevitvā』』ti ettha pacchā appamussamānaṃ katvā punappunaṃ sevanaṃ suṭṭhu āsevanaṃ nāma. Na kevalaṃ purima citta santānassa so upanissaya paccayānubhāvo eva mahāvipphāro hoti. Pakatiyā cittassa vicitta bhāva saṅkhātaṃ cintanā kiccampi mahāvipphāraṃ hotīti dassetuṃ 『『cittañca nāmā』』tiādivuttaṃ. Kathaṃ mahāvipphāraṃ hotīti āha 『『kiñci nimittaṃ』』tiādiṃ. 『『Kiñci nimittaṃ』』ti diṭṭhādīsu nānā rammaṇesu kiñci appamattakaṃ diṭṭhādikaṃ ārammaṇa nimittaṃ. 『『Tehi cakāraṇehī』』ti tehi kattubhūtehi diṭṭhādīhi kāraṇehi. 『『Codīyamānaṃ』』ti payojīyamānaṃ. 『『Ajjhāsaya yuttaṃ』』ti ajjhāsayena saṃyuttaṃ. Bhavaṅga cittassa ārammaṇaṃ nāma avibhūtaṃ hoti. Bhavaṅgaṃ cāletvā āvajjanaṃ niyojetīti sambandho. 『『Laddha paccayesū』』ti ālokādivasena vā diṭṭhādivasena vā laddha paccayavantesu. Tadabhininnākāro nāma niccakālampi tesu ārammaṇesu abhimukhaṃ ninnākāro. Tena ākārena pavatto manasikāro. Tena sampayuttassa. Etehi vacanehi suddhamanodvāre ārammaṇānaṃ apātāgamanañca bhavaṅga calanañca na kevalaṃ laddha paccayānaṃ ārammaṇānaṃ vaseneva hoti. Tādisena pana manasikārena yuttassa sayañca vīthi citta cintanā kiccassa cittassa vasenāpi hotīti siddhaṃ hoti. Na hi ārammaṇantare abhininnākāro nāma natthīti sakkā vattuṃ. Kasmā, abhāvita cittānaṃ pamāda bahulānaṃ janānaṃ kadāci karahaci bhāvanā manasikāre karīyamānepi vīthi citta santānassa bahiddhā nānārammaṇesu abhininnākārassa sandissanatoti.

我來翻譯這段巴利文： 于"然于意門"等中。"小剎那亦"即心觸等較少剎那亦。"過去未來亦"即過去未來法亦。"由擊"即由色等擊。"於何處"即於何有分。"隨五門"即隨隨五門路。結合爲:唯轉起過去所緣。"如來至"即如自性來至方式。"如是如是"即由見相屬等彼彼方式。"某"即某所緣。"見"即作現見。因五門所取所緣由現見性說為見。任何所緣。"推度者"即如是已有、將有、有,由推度智思考者。彼相似所緣。"信他"即聞他語而如彼說如是此即信。"見"說智或見解。"思擇"即善觀察。"忍"即容忍、堪忍。不至他性。見之思擇為見思擇。見思擇之忍為見思擇忍。"余"即由種種業力等。"由天引近"即諸天有時于某等夢中引近種種所緣而示。如是亦由天引近。隨覺名為由世間智於四諦法隨覺。通達名為出世間智作用。由無間及依止緣取亦表示自然親依止緣。結合爲:名為心相續無間及依止緣性。說無間及依止緣力由無間相續遍佈故有大勢。無間及依止緣效力亦相應。如何大遍說"一次"等。"善習"此中后不忘而再再習為善習。不僅前心相續彼親依止緣效力有大遍。為顯示自性心名為種種性思考作用亦大遍說"然心"等。如何大遍說"某相"等。"某相"即于見等種種所緣中某少見等所緣相。"由彼等因"即由彼等作者見等因。"被催"即被使。"相應意樂"即與意樂相應。有分心所緣名為不明顯。結合爲:動有分令轉向。"于得緣"即由光明等或見等得緣。傾向性名為于彼等所緣常時面向傾性。由彼行相轉作意。與彼相應。由此等語成立純意門中所緣來至及有分動搖不僅由得緣所緣,亦由如是作意相應及自路心思考作用心。因不能說無所緣他面向性。何故?由見未修心放逸多者有時偶爾作意修習時亦心相續于外種種所緣面向性。;

『『Yathā cetthā』』ti yathā ettha manodvāre rūpārūpa sattānaṃ vibhūtā rammaṇepi tadā rammaṇuppādo natthi, evanti yojanā. Ñāṇavibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ pana voṭṭhabbanavāropi āgato. Yathāha supineneva diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya meti kathanakālepi abyākato yevāti. Tattha hi 『『abyākato yevā』』ti supinante manodvāre dvattikkhattuṃ uppannassa āvajjanassa vasena abyākatoyeva. Tato paraṃ bhavaṅgapāto. Aṭṭhasāliniyampi vuttaṃ ayaṃ pana vāro diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me tiādīni vadanakāle labbhatīti. Taṃ pana pañca dvāre parittārammaṇe dvattikkhattuṃ uppannassa voṭṭhabbanassa vasena vuttaṃ. 『『Sopi idha laddhuṃ vaṭṭati yevā』』ti sopi vāro imasmiṃ manodvāre laddhuṃ vaṭṭatiyeva. 『『Bhavaṅge calite nivattanakavārānaṃ』』ti dvikkhattuṃ bhavaṅga calanamatte ṭhatvā vīthi cittāni anuppajjitvā bhavaṅgapātavasena nivattanakānaṃ moghavārānaṃ manodvārepi pamāṇaṃ na bhavissatiyeva. Atha imasmiṃvāre vīthi cittappavatti natthi. Evaṃ sati, imasmiṃ vīthi saṅgahe so vāro na vattabboti ce. Vattabboyeva. Kasmā, chadhā visayappavattīti imasmiṃ chakke saṅgahitattāti dassetuṃ 『『visaye ca āpātāgate』』tiādi vuttaṃ. Ārammaṇabhūtā visayappavatti. Ekekasmiṃ anubandhakavāre. 『『Tadārammaṇa vārādayo』』ti tadārammaṇa vāro javanavāro voṭṭhabbana vāro moghavāro. Tesu pana tadā rammaṇavāro vatthuggahaṇe ca nāmaggahaṇe ca na labbhati. 『『Vatthū』』ti hi saṇṭhāna paññatti. 『『Nāmaṃ』』ti nāma paññatti. Na ca tadā rammaṇaṃ paññattā rammaṇaṃ hotīti. Tena vuttaṃ 『『yathārahaṃ』』ti. 『『Tatthā』』ti tesu diṭṭhavārādīsu chasu vāresu. Etarahi pana keci ācariyāti pāṭhaseso. 『『Atīta bhavaṅga vasenā』』ti ekaṃ bhavaṅgaṃ atikkamma āpātā gate ārammaṇe eko vāro, dve bhavaṅgāni atikkamma āpātā gate ekotiādinā atīta bhavaṅga bhedavasena. 『『Tadā rammaṇa vasenā』』ti tadā rammaṇassa uppannavāro anuppanna vāroti evaṃ tadā rammaṇa vasena. Kappenti cintenti, vidahanti vā. 『『Khaṇa vasena balavadubbalatā sambhavo』』ti yathā pañcadvāre atimahantā rammaṇesupi ārammaṇa dhammā uppādaṃ patvā ādito ekacittakkhaṇamatte dubbalā honti. Attano dvāresu āpātaṃ āgantuṃ na sakkonti. Eka cittakkhaṇaṃ pana atikkamma balavantā honti. Attano dvāresu āpātaṃ gantuṃ sakkonti. Mahantā rammaṇādīsu pana dvi cittakkhaṇikamatte dubbalā hontītiādinā vattabbā. Na tathā manodvāre ārammaṇānaṃ khaṇa vasena balavadubbalatā sambhavo atthi. Kasmā natthīti āha 『『tadā』』tiādiṃ. Tattha 『『tadā』』ti tasmiṃ vīthi cittappavattikāle. 『『Tatthā』』ti manodvāre.

我來翻譯這段巴利文： "如此中"結合爲:如此中於意門色無色有情于明顯所緣亦無彼所緣生,如是。然于智分別義疏亦來確定分。如說如夢所見似,所聞似說時亦唯無記。其中"唯無記"即夢中於意門二三次生轉向力唯無記。此後有分落入。于殊勝論亦說此分于說似我見、似我聞等時得。然彼由五門小所緣二三次生確定力說。"彼亦此中應得"即彼分於此意門亦應得。"有分動搖返分"即二次僅有分動搖住立,路心不生,由有分落入力返者空分于意門亦不成量。然於此分無路心轉起。如是時,若說此路攝中不應說彼分。實應說。何故?由攝於此六中"六種境轉起"顯示說"于境來至"等。成所緣境轉起。於一一隨分。"彼所緣分等"即彼所緣分、速行分、確定分、空分。然彼等中彼所緣分于取事物及取名不得。因"事物"為形狀施設,"名"為名施設。而彼所緣不成施設所緣。故說"隨應"。"其中"即彼等見分等六分中。現今然某等師為殘餘讀誦。"由過去有分"即超過一有分來至所緣一分,超過二有分來至一分等由過去有分差別。"由彼所緣"即彼所緣生分、不生分如是由彼所緣。計度、思維或安排。"由剎那力弱成就"即如五門中亦于大所緣,所緣法得生始一心剎那量弱,不能來至自門。然超過一心剎那強,能往自門。然于中大所緣等二心剎那量弱等應說。不如是于意門所緣由剎那有力弱成就。何故無說"爾時"等。其中"爾時"即彼路心轉起時。"其中"即意門中。

『『Ettha siyā』』tiādīsu. 『『Siyā』』ti kesañci vicāraṇā siyā. Ekaṃ āvajjanaṃ assāti ekāvajjanā. 『『Vīthī』』ti vīthicittappabandho. Ekāvajjanā ca sā vīthi cāti viggaho. 『『Āvajjanaṃ』』ti āvajjana cittaṃ. Taṃ vā āvajjatīti sambandho. 『『Taṃ taṃ javanenā』』ti tena tena javanena sahuppannaṃ vā parassa cittaṃ āvajjati kinti yojanā. 『『Kiñcetthā』』ti ettha vacane kiñci vattabbaṃ atthīti attho. Yadi tāva āvajjanañca javanāni cāti adhikāro. 『『Tañhi cittaṃ』』ti parassa cittaṃ. 『『Evampi bhinnamevā』』ti javanānaṃ dhammato bhinnameva. Ettha aṭṭhakathāyaṃ vinicchitanti sambandho. Taṃ cittaṃ niruddhampi javanānampi paccuppannameva hotīti yojanā. 『『Addhāvasena gahitaṃ』』ti addhā paccuppanna vasena gahitaṃ. 『『Santativasena gahitaṃ』』ti santati paccuppannavasena gahitaṃ. Ācariyānandamate. Sabbesampi āvajjana javanānaṃ. Cittameva hoti, tasmā dhammato abhinnaṃ. Paccuppannañca hoti, tasmā kālato abhinnanti vuttaṃ hoti. Anantarapaccaye atīto ca paccuppanno ca khaṇa vasena yujjati. Yadi addhāsantati vasena yujjeyya, paccuppanno dhammo paccuppannassa dhammassa anantara paccayena paccayoti vutto bhaveyya. Kasmā, ekāvajjana vīthiyañhi sabbāni cittāni addhāsantati vasena paccuppannāni eva hontīti.

我來翻譯這段巴利文： 于"此中應有"等中。"應有"即某等思察應有。一轉向有者為一轉向。"路"即路心相續。一轉向及彼路為分別。"轉向"即轉向心。結合爲:或彼轉向。結合爲:或與彼彼速行俱生或轉向他心如何。"此中何"義為此語中有何可說。若先轉向及速行為主。"彼心"即他心。"如是亦異"即由速行法性異。結合爲:此中於義疏決定。結合爲:彼心雖滅亦成速行現在。"由時分取"即由時分現在取。"由相續取"即由相續現在取。于阿阇黎阿難陀見。說一切轉向速行成心,故由法性不異。及成現在,故由時不異。于無間緣過去及現在由剎那相應。若由時分相續相應,應說現在法對現在法成無間緣。何故?因一轉向路中一切心由時分相續唯成現在。;

1. Appanāvāre. 『『Appanā javanaṃ』』ti kammapadaṃ. 『『Tadā rammaṇaṃ』』ti kattupadaṃ. 『『Indriya samatādīhī』』ti saddhādīnaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ aññamaññaṃ anati vattanavasena samatādīhi. 『『Parito』』ti samantato. 『『Upeccā』』ti upagantvā. Appanaṃ vahituṃ janetuṃ samattha bhāvo appanāvahasamatthabhāvo. 『『Yassa pavattiyā』』ti yassa upacāra javanassa pavattito. 『『Aciraṃ kālaṃ』』ti acirekāle. Paritta jātikā nāma kāmāvacarajāti. 『『Gottaṃ』』ti kammakattu padaṃ. 『『Abhibhuyyatī』』ti bhāvanā balena abhibhuyyamānaṃ hoti. Abhimaddīyamānaṃ hotīti attho. 『『Chijjatī』』ti idaṃ pana abhibhavanassa sikhāpatta dassanaṃ. Yāva taṃ gottaṃ chedaṃ pāpuṇāti, tāva abhibhuyyati, maddīyatīti vuttaṃ hoti. Gottaṃ abhibhavatīti gotrabhūtipi yujjati. 『『Pañcamaṃ』』ti pañcame cittavāre. 『『Tadāhi javanaṃ patitaṃ nāma hotī』』ti pakatiyā javanappavattināma sattakkhattu paramo hoti. Catutthañca muddhapattaṃ. Pañcamato paṭṭhāya patitaṃ. Tasmā tasmiṃ pañcamavāre javanaṃ patitaṃ nāma hoti. 『『Dutīyenā』』ti dutīyena eva saddena. 『『Dutīyaṃ』』ti dutīye cittavāre. Tadā anulomaṃ pathamajavanaṃ hotīti vuttaṃ 『『aladdhā sevanaṃ anuloma』』nti. 『『Etenevā』』ti etena eva sadda dvaye neva. Aṭṭhasāliniyaṃ pana anuññātā viya dissati. Vuttañhi tattha. Mandapaññassa cattāri anulomāni honti, pañcamaṃ gotrabhu, chaṭṭhaṃ maggacittaṃ, sattamaṃ phalanti. 『『Itaraṭṭhakathāsū』』ti vinayaṭṭha kathādīsu. 『『Paṭisiddhattā』』ti pañcamaṃ gotra bhuppavattiyā paṭisiddhattā ādimhi aṭṭhannaṃ aññatrasmiṃti vuttattā idha niruddheti padaṃ avassaṃ icchitabbamevāti vuttaṃ 『『niruddhe anantaramevāti padacchedo』』ti. Anantara saddassa ca niccaṃ sambandhāpekkhattā tamevapadaṃ vibhatti pariṇāmena adhikatanti āha 『『niruddhassāti atthato laddhamevā』』ti. 『『Vasibhūtāpī』』ti vasibhūtāpi samānā. 『『Ekavāraṃ javitvā』』ti idaṃ lokiyappanāvasena vuttaṃ. Lokuttara appanāpana sattamampi uppajjatiyeva. Mūlaṭīkā pāṭhe 『『bhūmantarapattiyā』』ti gotrabhu cittaṃ kāmabhūmi hoti. Appanāpana mahaggatabhūmi vā lokuttarabhūmi vā hoti. Evaṃ bhūmantarapattiyā. 『『Ārammaṇantara laddhiyā』』ti phalasamāpatti vīthiyaṃ phalajavanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tatthahi purimāni anuloma javanāni saṅkhārā rammaṇāni honti. Phalajavanaṃ nibbānārammaṇaṃ. Idañca kāraṇamattameva. Yathāvutta leḍḍupamā eva idha yuttarūpāti daṭṭhabbaṃ. 『『Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabba』』nti etaṃ atthajātaṃ na kho evaṃ daṭṭhabbaṃ. 『『Anaddhanīyā』』ti addhānaṃ dīghakālaṃ nakha mantīti anaddhanīyā. Asārā. Asārattā eva sīghataraṃ ruhanti. Sīghataraṃ vuddhiṃ viruḷhiṃ āpajjanti. Sāravantā pana sārena saha vaḍḍhamānattā sīghataraṃ naruhanti. Sīghataraṃ vuddhiṃ viruḷhiṃ nā pajjanti. Tenāha 『『ekavassajīvino』』tiādiṃ. 『『Evamevā』』tiādīsu 『『patitajavanesū』』ti pañcama chaṭṭha sattama javanesu. 『『Ettha cā』』tiādīsu. 『『Supakkasālibhatta sadisānī』』ti yathā sālibhattāni supakkattā eva mudutarāni hutvā dubbalāni aciraṭṭhitikāni. Tasmiṃ divasepi pūtibhāvaṃ gacchanti. Evaṃ appanā javanāni. 『『Yasmā cā』』tiādīsu. 『『Duvidhassa niyamassā』』ti javananiyamassa ca kālaniyamassa ca.

我來翻譯這段巴利文： 于安止分。"安止速行"為業語。"彼所緣"為作者語。"由根平等等"即由信等五根互不超越力平等等。"遍"即周遍。"近"即近至。能運載生起安止性為能運載安止性。"由彼轉起"即由彼近行速行轉起。"不久時"即不久時中。小種類名為欲界種類。"種姓"為業作者語。"超越"即由修力被超越。義為被壓伏。"斷"即此為顯示超越達頂。說直至彼種姓達斷,直至被超越、被壓伏。種姓超越亦相應種姓超越。"第五"即第五心分。"爾時速行名為落"即自性速行轉起名為最多七次。第四達頂。從第五始落。故於彼第五分速行名為落。"由第二"即唯由第二聲。"第二"即第二心分。爾時順適為初速行故說"未得習順適"。"唯由此"即唯由此二聲。然于殊勝論似許可。因說于彼:鈍慧者有四順適,第五種姓超越,第六道心,第七果。"于其他義疏"即于律義疏等。"由遮止"即由遮止第五種姓超越轉起,由說始八其一故,此中必須欲"滅"語故說"滅無間即為語分"。由無間聲必有相屬期待故說由語詞變化增上彼語說"由義得滅之"。"自在亦"即雖自在。"行一次"此由世間安止說。然出世間安止生至第七。根本復注讀誦中"由至地間"即種姓超越心為欲地。然安止為廣大地或出世間地。如是由至地間。"由得其他所緣"為說果定路中果速行。因其中前順適速行為行所緣。果速行為涅槃所緣。此唯因性。應見如所說土塊喻於此相應。"然此不如是應見"即此義類不如是應見。"非久住"即不持久時為非久住。無堅。由無堅故迅速生。迅速得增長髮育。然有堅由與堅俱增長故不迅速生。不迅速得增長髮育。故說"一歲命"等。于"如是"等中"落速行"即第五第六第七速行。于"此中"等中。"如熟飯似"即如熟飯由熟故成較柔弱不久住。于彼日亦至腐敗。如是安止速行。于"由何"等中。"二種軌則"即速行軌則及時軌則。

『『Paṭisandhiyā anantara paccaya bhāvino』』ti sattama javana cetanā anantara paccayo, tadanantare pavattaṃ vipāka santānaṃ paccayuppanno, tameva ca avasāne cuti cittaṃ hutvā bhavantare paṭisandhi cittassa anantara paccayo. Evaṃ paṭisandhi cittassa anantara paccaya bhāvena avassaṃ bhavissamānassāti attho. Idañca kāraṇa mattameva. Mahāṭīkāvacanaṃ pana kiñci vattabba rūpanti na paṭikkhittaṃ. 『『Nirantarappavattānaṃ』』ti ādīsu. Bhinnā asadisā vedanā yesaṃ tāni bhinnavedanāni. 『『Āsevana paccanīkānaṃ』』ti āsevana paccayappaṭi pakkhānaṃ. Abhinnā vedanā yesanti viggaho. Kriyajavanānantaraṃ arahattaphalaṃ phalasamāpatti vīthiyaṃ daṭṭhabbaṃ. Sesametthasuviññeyyaṃ.

我來翻譯這段巴利文： "結生無間緣有"即第七速行思為無間緣,其後轉起異熟相續為緣所生,而彼末了成死心,於他有中對結生心為無間緣。如是義為對結生心必將以無間緣性有。而此唯因性。然大復注語不否認有何可說性。于"無間轉起"等中。彼等有異不同受為異受。"習行對立"即習行緣對立。彼等有同受為分別。應見唯作速行后阿羅漢果於果定路。此余易知。

1. 『『Sabbathā pī』』tiādīsu. Loke majjhimake hi mahājanehi icchitampi kiñci ārammaṇaṃ atiukkaṭṭhehi mandhātu rājādīhi icchitaṃ na hoti. Tathā tehi mahājanehi anicchitampi kiñci ārammaṇaṃ atiduggatehi paccanta vāsīhi icchitaṃ hoti. Tasmā ārammaṇānaṃ iṭṭhāniṭṭha vavatthānaṃ patvā atiukkaṭṭhehi ca atiduggatehi ca vavatthānaṃ na gacchati, majjhimakehi eva vavatthānaṃ gacchati. Tenāha 『『tattha cā』』tiādiṃ. 『『Ārammaṇaṃ』』ti kattupadaṃ. 『『Vipākacittaṃ』』ti kammapadaṃ. 『『Kiñcī』』ti kiñci rūpaṃ. 『『Kismiñcī』』ti kasmiṃci ekasmiṃ pupphe. 『『Tena vā』』ti tena vā sukhasamphassena vatthena. Sesamettha suviññeyyaṃ.

『『Vedanāniyamopanā』』tiādīsu. 『『Ādāse mukhanimittassa viyā』』ti yathā ādāse mukha nimittassa calana cavanādiyogo nānāvaṇṇayogo ca yathāmukhameva siddho. Tathā vipākānaṃ. Vedanā yogo pana yathārammaṇameva siddhoti yojanā. Tattha 『『vedanāyogo』』ti nānāvedanāyogo. 『『Kappetvā』』ti cintetvā. 『『Pakappetvā』』ti nānappakārato cintetvā. Na kevalañca vipākānaṃ eva yathārammaṇaṃ vedanā yogo hotīti yojanā.

我來翻譯這段巴利文： 于"一切亦"等中。世間中等者即眾人所欲某所緣,極勝曼陀都王等不欲。如是彼等眾人不欲某所緣,極貧邊地住者所欲。故所緣可意不可意確定達已,由極勝及極貧不至確定,唯由中等至確定。故說"其中"等。"所緣"為作者語。"異熟心"為業語。"某"即某色。"于某"即于某一花。"由彼"即由彼樂觸衣。此余易知。 于"然受軌則"等中。"如鏡中面相"即如鏡中面相動搖等相應及種種色相應如面成就。如是異熟。結合爲:然受相應如所緣成就。其中"受相應"即種種受相應。"計度"即思維。"遍計度"即從種種方面思維。結合爲:不僅異熟如所緣有受相應。

『『Ayañcā』』tiādīsu. 『『Aṭṭhakathāyaṃ pī』』ti paṭṭhāna aṭṭhakathāyampi. 『『Tadārammaṇa vasenā』』ti tadārammaṇavasena pavattānanti pāṭhaseso. 『『Pañcannaṃ』』ti somanassa santīraṇena saddhiṃ cattāri mahāvipāka somanassāni sandhāya vuttaṃ. 『『Pakati nīhārenā』』ti pakatiyā niccakālaṃ pavattappakārena. Pāḷipāṭhe. Bhāvitāni indriyāni yenāti bhāvitindriyo. 『『Manāpaṃ』』ti manorammaṃ. 『『Amanāpaṃ』』ti amanorammaṃ. Vihareyyanti sace kaṅkhatīti sambandho. 『『Paṭikūle』』ti amanāpe. 『『Appaṭikūla saññī』』ti manāpasaññī. Evaṃ sesesu. 『『Tesaṃ』』ti khīṇāsavānaṃ. Pāḷipāṭhe. 『『Sumano』』ti somanassito. 『『Dummano』』ti domanassito. Pāḷipāṭhe. 『『Mettāyavā pharatī』』ti ayaṃ satto averohotūtiādinā mettācittena vā pharati. 『『Dhātuso upasaṃharatī』』ti yathā ma ma kāyopi catudhātu samussayo hoti. Tattha ekāpi dhātu nāma paṭikūlā vā appaṭikūlā vā na hoti. Kevalaṃ tuccha suñña sabhāvamattā hoti. Evameva imassa sattassa kāyopītiādinā dhātu so upasaṃharati. 『『Asubhāya vā』』ti asubha bhāvanāya vā. Asubha bhāvanā cittena vāti vuttaṃ hoti. 『『Asubhāyā』』ti vā tassa asubhabhāvatthāya. Devanāṭakā devaccharā nāma. Kuthitāni kuṭṭhāni yesaṃ tāni kuthita kuṭṭhāni. 『『Sarīrānī』』ti kāyaṅgāni. Kuthita kuṭṭhāni sarīrāni yassa so kuthitakuṭṭhasarīro. 『『Kuthitānī』』ti abbhukkiraṇāni. Vedanā yuttāni honti iti apare vadantīti yojanā. Tasmā paccayo hotīti sambandho. Kathaṃ paccayo hotīti āha 『『yathā ānisaṃsa dassanenā』』tiādiṃ. Tattha 『『aṭṭhakathāyaṃ』』ti visuddhi maggaṭṭhakathāyaṃ. 『『Buddhasubuddhatā dassanenā』』ti attano satthubhūtassa buddhassa subuddhatā dassanena. 『『Attasampatti dassanenā』』ti mayaṃ pana evarūpā dukkhā muttāmhāti evaṃ attano sampatti dassanena. 『『Aṭṭhikaṅkalikapetarūpe』』ti nimmaṃ salohite aṭṭhipuñjapetasarīre. 『『Kuṭṭhino』』ti kuṭṭhasarīrassa. 『『Aṭṭhakathāyaṃ』』ti dhammapada aṭṭhakathāyaṃ. Ati iṭṭhe devacchara vaṇṇādike. Ati aniṭṭhe kuthitakuṭṭhasarīrādike. 『『Vatthu bhūto』』ti uppattiṭṭhāna bhūto. 『『Tesaṃ tesaṃ sattānaṃ』』ti kattu atthesāmivacanaṃ. 『『Tadubhayaṃ pī』』ti ubhayaṃ taṃ gahaṇaṃpi. 『『Tesaṃ』』ti tesaṃ lokiya mahājanānaṃ. 『『Vipallāsavaseneva hotī』』ti devaccharavaṇṇādīsu atiiṭṭhesu atiiṭṭhākārato gahaṇampi vipallāsa vaseneva hoti. Kasmā, devacchara vaṇṇādīsu ati iṭṭha saññāya vipallāsa saññābhāvato.

我來翻譯這段巴利文： 于"此"等中。"于義疏亦"即于發趣義疏亦。"由彼所緣"為殘餘讀誦:由彼所緣轉起。"五"即連同悅尋轉共四大異熟悅說。"由自性行相"即由自性常時轉起方式。于聖典讀誦。由彼修諸根為修根。"可意"即悅意。"不可意"即不悅意。結合爲:若疑應住。"于違逆"即不可意。"非違逆想"即可意想。如是于余。"彼等"即諸漏盡者。于聖典讀誦。"善意"即具悅。"惡意"即具憂。于聖典讀誦。"以慈遍滿"即以愿此有情無怨等慈心遍滿。"由界會合"即如我身亦成四界積集。其中任一界非違逆或非違逆。唯空虛自性而已。如是此有情身等由界會合。"或不凈"即或由不凈修。說或由不凈修心。"不凈"即或為彼不凈性。天伶人名天仙女。彼等有爛瘡為爛瘡身。"身"即身份。彼有爛瘡身為爛瘡身者。"爛"即潰爛。結合爲:其他說有受相應。結合爲:故成緣。說如何成緣"如見功德"等。其中"于義疏"即于清凈道義療。"由見佛善覺"即由見自師佛善覺性。"由見自成就"即如是由見我等脫如是苦自成就。"于骨鏈餓鬼形"即無肉血骨聚餓鬼身。"瘡者"即瘡身。"于義疏"即於法句義疏。極可意天仙女色等。極不可意爛瘡身等。"成事物"即成生起處。"彼等諸有情"為作者義屬格。"彼二亦"即彼二取亦。"彼等"即彼等世間眾人。"唯由顛倒"即于天仙女色等極可意由極可意相取亦唯由顛倒。何故?由於天仙女色等極可意想成顛倒想。

Vibhāvanipāṭhe . 『『Pavattiyā』』ti pavattanato. Aṭṭhakathādhippāye ṭhatvā vuttattā aṭṭhakathāgāravena』』taṃ vicāretabba mevā』』ti vuttaṃ. Atthato pana ayuttamevāti vuttaṃ hoti. Esanayo aññatthapi. 『『Dhamma cakkhurahitā』』ti dhamma vavatthānaññāṇa cakkhu rahitā. 『『Kusalākusalāni yevā』』ti tesaṃ dhamma cakkhu rahitānaṃ uppannāni kusalākusalāniyeva. Gāthāyaṃ. 『『Rūpā』』ti rūpato nappavedhantīti sambandho. 『『Saddā』』tiādīsupi esevanayo. Nappavedhantīti ca na calanti, na kampanti, cittaññathattaṃ na gacchanti. Tathā upekkhā kriyajavanānantarampi tadārammaṇāni somanassu pekkhāvedanā yuttāni eva siyunti yojanā. Mūlaṭīkāpāṭhe. 『『Tadārammaṇatā』』ti tadārammaṇatāya tadārammaṇabhāvena. 『『Katthacī』』ti katthaci abhidhamma pāḷiyaṃ. 『『Vijjamāne ca tasmiṃ』』ti tasmiṃ kriyajavanānu bandhake tadā rammaṇe vijjamāne sati. Etaṃ bhavaṅgañca nāma anubandhatīti sambandho. Nadīsoto paṭisotagāmināvaṃ anubandhati viyāti yojanā. 『『Savipphārikaṃ evajavanaṃ』』ti kilesa dhammānaṃ vipallāsa dhammānañca vasena khaṇamattepi anekasatesu ārammaṇesu vividhākārena pharaṇavegasahitaṃ kusalākusala javanameva anubandhatīti yuttaṃ. Na pana kriyajavanaṃ anubandhatīti yuttanti yojanā. 『『Chaḷaṅgu pekkhāvato』』ti cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharatī-tiādinā vuttāya cha dvārikavasena chaḷaṅga samannāgatāya upekkhāya sampannassa. Vattanaṃ vutti. Santā vutti assāti santa vutti. Taṃ vicārento 『『paṭṭhāne panā』』tiādimāha. 『『Yadi cetaṃ vucceyyā』』ti ettha 『『etaṃ』』ti kriyā byākatetiādikaṃ etaṃ vacanaṃ. 『『Tasmiṃ』』ti tasmiṃ vacane. 『『Evamādinā』』ti evamādinā nayena. Vibhāvanipāṭhe. 『『Uttaraṃ』』ti parihāraṃ. 『『Vipassanācāra vasenā』』ti vipassanā pavatti vasena. 『『Tesaṃ』』ti somanassa domanassānaṃ. 『『Itarītarānantara paccayatā』』ti aññamaññānantara paccayatāti attho. 『『Therenā』』ti anuruddhattherena. Sabbāni tadā rammaṇāni, sabbāni bhavaṅgāni ca. 『『Samudā carantī』』ti cirakālaṃ sañcaranti . 『『Etānihī』』tiādinā tesaṃ aṭṭhārasannaṃ javanānaṃ anantaraṃ tadārammaṇānaṃ aniyamato pavattiyā kāraṇayuttiṃ dasseti. Sambhavati uppajjati etenāti sambhavo. Tadā rammaṇassa sambhavo tadā rammaṇa sambhavo. Athavā, sambhavanaṃ uppajjanaṃ sambhavoti ime dve atthe dassetuṃ 『『tadā rammaṇa sambhavo』』tiādi vuttaṃ. 『『Yesaṃ panā』』tiādīsu. 『『Yesaṃ』』ti yesaṃ puggalānaṃ. 『『Itarānī』』ti upekkhā santīraṇa dvayato aññāni. 『『Na hontīti na vattabbānī』』ti vuttaṃ. Evaṃsati, kasmā therena idha na vuttānīti. Aṭṭhasāliniyaṃ avuttattā idha na vuttānīti. Aṭṭhasāliniyaṃ pana kasmā na vuttāni. Yebhūyya niyamasote patitattā na vuttāni. Na pana alabbhamānattā na vuttānīti imamatthaṃ dassento 『『aṭṭhakathāyaṃ panā』』tiādimāha. 『『Upekkhāsahagata santīraṇa dvayameva vuttaṃ』』ti āgantuka bhavaṅgabhāvena vuttaṃ. Yathāha athassa yadā somanassa sahagatappaṭisandhikassa pavatte jhānaṃ nibbattetvā pamādena parihīnajjhānassa paṇīta dhammo me naṭṭhoti paccavekkhato vippaṭisāri vasena domanassaṃ uppajjati, tadā kiṃ uppajjati. Somanassānantarañhi domanassaṃ, domanassānantarañca somanassaṃ paṭṭhāne paṭisiddhaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于光明釋讀誦。"由轉起"即由轉起。由住于義疏意趣說故,由義疏敬重說"彼應思察"。然由義說不相應。此理於他處亦。"無法眼"即無法差別智眼。"唯善不善"即彼等無法眼者生起唯善不善。于偈。結合爲:"諸色"即不由色動搖。于"聲"等中亦如是理。不動搖即不動,不震,不至心異性。如是結合爲:舍唯作速行后亦彼所緣應具悅舍受。于根本復注讀誦。"彼所緣性"即以彼所緣性由彼所緣性。"于某"即于某阿毗達摩聖典。"而彼有時"即彼唯作速行隨系彼所緣有時。結合爲:此有分名隨系。結合爲:如河流隨系逆流船。"具遍滿速行"即由煩惱法顛倒法力于剎那中於數百所緣以種種行相具遍滿勢隨系善不善速行相應。然不相應隨系唯作速行。"具六支舍者"即如見色以眼不生悅、不生憂、住舍等說由六門力具足六支舍者。轉起為活命。彼有寂活命為寂活命。思察彼說"然于發趣"等。"若說此"於此"此"即唯作無記等此語。"于彼"即于彼語。"如是等"即以如是等理。于光明釋讀誦。"回答"即解答。"由觀行"即由觀轉起。"彼等"即悅憂。"互無間緣性"即義為互相無間緣性。"長老"即阿那律長老。一切彼所緣,一切有分。"等起"即長時流轉。由"此等"等顯示彼十八速行后彼所緣無定轉起理由相應。由此生起為生。彼所緣生為彼所緣生。或為顯示生及生起二義說"彼所緣生"等。于"然彼等"等中。"彼等"即彼等補特伽羅。"其他"即說舍尋轉二外不生。如是時,何故長老此中不說?由殊勝論不說故此中不說。然何故殊勝論不說?顯示此義由墮多分軌則流不說。非由不得不說說"然于義疏"等。"唯說舍俱尋轉二"即說由客有分性。如說然彼時悅俱結生者于轉起生禪由放逸失禪時思惟勝法我失時由追悔力生憂時何生?因悅后憂,憂后悅于發趣遮止。

Mahaggata dhammaṃ ārabbha javane javite tadā rammaṇampi tattheva paṭisiddhanti. Kusala vipākāvā akusalavipākāvā upekkhā sahagatā hetukamanoviññāṇa dhātu uppajjati. Kimassā rammaṇanti. Rūpādīsu paritta dhammesu aññataraṃ. Etesu hi yadeva tasmiṃ samaye āpātamāgataṃ hoti. Taṃ ārabbha etaṃ cittaṃ uppajjatīti veditabbaṃ-ti. Evaṃ domanassasahagata javanānurūpaṃ upekkhāsahagata santīraṇa dvayameva āgantuka bhavaṅgabhāvena aṭṭhakathāyaṃ vuttanti. 『『Etampi yujjati yevā』』ti akusala javanāvasāne etaṃ sahetukaṃ āgantuka bhavaṅgaṃpi yujjatiyeva. 『『Domanassa javanānantaraṃ bhavaṅga pātova hotī』』ti upekkhā sahagata mūlabhavaṅga pātova hoti. Āgantuka bhavaṅgena kiccaṃ natthi. Kasmā, upekkhā paṭisandhikattā. Nevatadārammaṇa sambhavo atthi. Kasmā, tesu ārammaṇesu tadārammaṇavārassa asambhavato. Na hi mahantārammaṇesu ca avibhūtārammaṇesu ca tadārammaṇavāro sambhavati. Na ca mūlabhavaṅga sambhavo atthi. Kasmā, mūlabhavaṅgabhū tassa somanassa bhavaṅgassa domanassa javanena saha viruddhattā. 『『Iti katvā』』ti iminā kāraṇena. 『『Ekaṃ』』ti ekaṃ upekkhāsahagata vipākaṃ. Tathā tasseva domanassaṃ uppādentassa neva tadārammaṇa sambhavo atthi. Na ca mūlabhavaṅga sambhavoti katvā domanassānantaraṃ chasu…pe… pavattatīti yojanā. Tattha 『『tassevā』』ti somanassappaṭisandhikasseva. Nevatadārammaṇa sambhavo atthi. Kasmā, ārammaṇānaṃ atimahantattepi ativibhūtattepi sati somanassa tadārammaṇassa javanena saha viruddhattā. Upekkhā tadā rammaṇassa ca ārammaṇena saha viruddhattā. Na hi ati iṭṭhārammaṇe upekkhā tadārammaṇaṃ pavattati. Mahaggata paññattā rammaṇesu pana ubhayampi tadārammaṇaṃ nuppajjatiyeva. Na ca mūlabhavaṅga sambhavo atthi. Kasmā, javanena saha viruddhattāti.

我來翻譯這段巴利文： 廣大法為所緣速行已起時彼所緣亦于彼處遮止。或善異熟或不善異熟舍俱無因意識界生起。何為彼所緣?於色等小法中隨一。於此等中時至現前者。應知緣彼此心生起。如是隨順憂俱速行唯舍俱尋轉二于義疏說為客有分。"此亦相應"即不善速行末此有因客有分亦相應。"憂速行后唯有分墮"即唯舍俱根本有分墮。無客有分作用。何故?由舍結生故。無彼所緣生。何故?由於彼等所緣無彼所緣分故。因於大所緣及不明顯所緣不生彼所緣分。亦無根本有分生。何故?由根本有分悅有分與憂速行相違故。"如是作"即由此因。"一"即一舍俱異熟。如是結合爲:彼生憂時亦無彼所緣生。亦無根本有分生故憂後於六中轉起。其中"彼"即唯悅結生者。無彼所緣生。何故?由所緣雖極大亦極明顯時悅彼所緣與速行相違故。及舍彼所緣與所緣相違故。因極可意所緣不轉舍彼所緣。然于廣大施設所緣二彼所緣皆不生。亦無根本有分生。何故?由與速行相違故。

『『Ettha cā』』tiādīsu. 『『Sabba dhammesū』』ti sabbesu ārammaṇa dhammesu. 『『Pathama samannāhāro』』ti āvajjana kiccaṃ āha. Suttanta pāṭhe. 『『Tajjo』』ti tena ārammaṇānaṃ āpātā gamanena jāto. 『『Tajjo』』ti vā tadanurūpotipi vadanti. 『『Viññāṇabhāgassā』』ti cakkhu dvārika viññāṇa koṭṭhāsassa. 『『Yato』』ti yasmiṃ kāle. Kathaṃ āvajjanena vinā nuppajjatīti āha 『『sace āvajjanenā』』tiādiṃ. 『『Ettha siyā』』tiādīsu. Yathā pana nirāvajjanaṃ hoti bhinnā rammaṇañca, evaṃ tathāti yojanā. 『『Ekassapī』』ti ekassa āgantuka bhavaṅgassapi natthi doso. Mahāaṭṭhakathāyañca natthi. Aṭṭhasāliniyaṃ pana atthiyeva. 『『Savipphandanattā』』ti ettha attho savipphārikanti pade vuttanayena veditabbo. 『『Itare sañcā』』ti mahaggatalokuttara javanānañca. Kāni ci parittārammaṇānipi samānāni. Yadi tadārammaṇū panissa yassa kāmabhavaṅgassa abhāvato tadārammaṇāni rūpārūpa brahmānaṃ nuppajjanti. Evaṃ sati, cakkhusota dvārika cittānipi rūpa brahmānaṃ nuppajjeyyunti āha 『『cakkhu sotaviññāṇāni panā』』tiādiṃ. 『『Indriyappavatti ānubhāvato』』ti cakkhu vatthu sotavatthu saṅkhātānaṃ indriya vatthūnaṃ rūpa brahma santāne pavattattā tesaṃ pavatti ānubhāvato cakkhu sotaviññāṇāni rūpabrahmānaṃ pavattantiye vāti dassetuṃ 『『sampaṭicchana santīraṇānī』』tiādi vuttaṃ. 『『Vikappabalevā』』ti kāmakusalā kusalānaṃ viya vividhena ākārena kappetvā pakappetvā ārammaṇaggahasāmatthiyevāsati. 『『Appanāpatta bhāvanā kammavisese vā』』ti ettha abhiññā javanāni viya mahaggata vipāka lokuttara vipākāni viya cāti vattabbaṃ. 『『Aṭṭhakathāyaṃ』』ti paṭicca samuppāda vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ. 『『Vibhāvaniyaṃ vutta kāraṇānī』』ti aṭṭhakathāto āharitvā vibhāvaniyaṃ vuttāni 『ajanakattā janaka samānattā bhāvato』tiādīni kāraṇāni.

我來翻譯這段巴利文： 于"此中"等中。"一切法"即一切所緣法。"初作意"即說轉向作用。于經典讀誦。"彼生"即由彼所緣現前生。或說"彼生"即隨順彼。"識分"即眼門識部分。"時"即何時。說如何無轉向不生"若由轉向"等。于"此中應有"等中。結合爲:然如無轉向及異所緣,如是如是。"一亦"即一客有分亦無過。于大義疏亦無。然于殊勝論有。"由有動搖"於此義應由具遍滿語說理知。"其他速行"即廣大出世間速行。任何小所緣亦同。若由欲有分無故彼所緣於色無色梵天不生。如是時,眼耳門心亦於色梵天不生故說"然眼耳識"等。"由根轉起威力"即為顯示由名為眼依耳依諸根依於色梵相續轉起故,由彼等轉起威力眼耳識於色梵天轉起說"領受尋轉"等。"由分別力"即由如欲善不善般以種種行相計度遍計度取所緣能力。"或於得安止修習業差別"於此應說如神通速行及如廣大異熟出世間異熟。"于義疏"即于緣起分別義疏。"光明說諸因"即從義疏取說于光明'由非能生、由同能生性、由有'等諸因。

1. Javana niyame. Aṭṭhakathāyampi chakkhattuṃ pavatti vuttā. Yathāha sace pana balavā rammaṇaṃ āpātāgataṃ hoti. Kriyamanodhātuyā bhavaṅge āvaṭṭite cakkhuviññāṇādīni uppajjanti. Javanaṭṭhāne pana pathamakāmāvacara kusala cittaṃ javanaṃ hutvā chasattavāre javitvā tadārammaṇassa vāraṃ detīti. 『『Mudutara bhāvenā』』ti mātukucchimhi ṭhitakālevā sampati jātakāle vā vatthussa atimudubhāvena. 『『Kenaciupadduta bhāvenā』』ti bāḷhagelaññajātakāle kenaci vātapittasemhādinā upadduta bhāvena. 『『Ajjhotthaṭa bhāvenā』』ti tassa vevacanamattaṃ. Mandībhūto vego yesaṃ tāni mandībhūta vegāni. 『『Asayha rūpehī』』ti dukkhamasabhāvehi. Abhibhūtānaṃ sattānaṃ. Tañca kho vacanaṃ pākatika sattānaṃ vaseneva vuttaṃ. Na sattavisesānaṃ vasena. Evaṃ sati, sattavisesānaṃ vasena kathaṃ daṭṭhabbanti āha 『『ye panā』』tiādiṃ. 『『Uparī』』ti maraṇuppattiṭṭhāne. 『『Vuttañhī』』ti visuddhi magge vuttameva. 『『Yamakappāṭihāriyaṃ』』ti yugaḷavatthūnaṃ ekato pavatta acchariya kammaṃ. 『『Dve jhānaṅgānī』』ti upekkhekaggatā jhānaṅgāni.

『『Yogakammasiddhiyā』』ti bhāvanānu yogakammasiddhassa. Iddhi vikubbanaṃ nāma iddhiyā nānākammakaraṇaṃ. 『『Siddhiyā evā』』ti sijjha natthāya eva . Attano anantare eva uppannaṃ phalaṃ etissāti ānantarikapphalā. Maggacetanā. 『『Itī』』ti tasmā. 『『Mandassā』』ti manda puggalassa. 『『Tikkhassā』』ti tikkha puggalassa. Tīṇi phalacittāni. 『『Payogābhisaṅkhārassā』』ti pathamajjhānato paṭṭhāya samatha vipassanāyuganandhappavatti saṅkhātassa pubbappayogābhisaṅkhārassa. 『『Akatādhikārassā』』ti āsanne purimabhave akata jhānaparikammassa puggalassa. Sabbesampi phalaṭṭhānaṃ ciṇṇavasibhāvāneva hontīti yojanā.

Javananiyamoniṭṭhito.

我來翻譯這段巴利文： 速行軌則。于義疏亦說六次轉起。如說:若有力所緣現前。唯作意界轉有分時眼識等生起。然于速行處初欲界善心成速行已六七次速行已給與彼所緣分。"由柔軟性"即由住母胎時或初生時依處極柔軟性。"由某擾亂性"即生重病時由某風膽痰等擾亂性。"由覆蓋性"即彼同義語。彼等勢力成微弱為微弱勢力。"由不可忍色"即苦不可忍性。諸被克勝有情。然彼語唯由普通有情力說。非由特殊有情力。如是時,由特殊有情力如何見?說"然彼等"等。"上"即于死生處。"說"即于清凈道已說。"雙神變"即雙事一轉起稀有業。"二禪支"即舍一境性禪支。 "由瑜伽業成就"即由修習瑜伽業成就者。神變變化名由神變作種種業。"唯由成就"即為成就。彼于自無間生果為無間果。道思。"故"即由此。"鈍"即鈍補特伽羅。"利"即利補特伽羅。三果心。"加行決意"即由初禪始修止觀雙運轉起名前加行決意。"未作修習"即于近前生未作禪預備補特伽羅。結合爲:一切果處皆已修習自在。 速行軌則終。

1. Duhetukādīsu. Jāti dvihetukādayo eva adhippetāti vuttaṃ 『『paṭisandhiviññāṇa sahagatā』』tiādiṃ. 『『Tesaṃ dvinnaṃ pī』』ti dvihetukānampi ahetukānampi. Bhusojhāna maggaphalāni vārenti nīvārentīti āvaraṇāni. Vipākāni ca tāni āvaraṇāni cāti viggaho. 『『Vipākānī』』ti ahetuka dvihetuka vipākāni. Tehi gahitappaṭisandhikānaṃ imasmiṃ bhavejhāna maggaphalappaṭilābho nāma natthi. Tenāha 『『vipākāvaraṇa sabbhāvato』』tiādiṃ. 『『Tesaṃ』』ti duggati ahetuka puggalānaṃ. Puggalānanti vuttaṃ hoti. Na labbhantīti sambandho. 『『Itaresaṃ』』ti tato aññesaṃ sugati ahetuka puggalānaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 於二因等。說唯生二因等為意趣說"結生識俱"等。"彼二亦"即二因者亦無因者亦。強盛遮止禪道果為障。分別:異熟及彼等障為異熟障。"諸異熟"即無因二因異熟。由彼等得結生者於此有無得禪道果名。故說"由異熟障有"等。"彼等"即惡趣無因補特伽羅。說補特伽羅。結合爲:不得。"其他"即由彼外善趣無因補特伽羅。

『『Ettha siyā』』tiādīsu. Duggati pariyāpannānañca ahetukānaṃ. 『『Mūlabhavaṅge』』tiādimhi paṭisandhi cittaṃ hutvā āgate mūlabhavaṅge. 『『Yaṃ kiñcī』』ti yaṃ kiñci bhavaṅgaṃ. 『『Vuccate』』ti visajjanā vuccate. 『『Sabba aṭṭhakathāsu paṭikkhitto』』ti aṭṭhasāliniyaṃ tāva vipākuddhārakathāyaṃ soḷasasu kāmāvacara kusala vipākesu aṭṭhannaṃ ahetuka vipākānaṃ eva āpāyikesu sattesu uppattiṃ dasseti. Na aṭṭhannaṃ sahetuka vipākānaṃ. Tathā paṭicca samuppādaṭṭha kathāsu ca viññāṇa padavaṇṇanāsu aññāsu ca abhidhammāvatārādīsūti evaṃ sabbaṭṭhakathāsu paṭikkhittā nāma hoti. 『『Yogasā dhanīyattā』』ti payogena sādhetabbattā. Kusalākusalāni hi vaḍḍhetuṃ vā hāpetuṃ vā payoge kate vaḍḍhanti ceva hāyanti ca. Ñāṇavippayuttabhūtaṃ gahetuṃ yuttaṃ. Kasmā, ahetukassa bhavaṅgassāti vuttassa mūlabhavaṅgassa ahetukattā. 『『Dvinnampi ahetukānaṃ』』ti duggati ahetukānañca sugati ahetukānañca. 『『Aparepanā』』tiādi vibhāvaniyaṃ āgato apare vādo. Vuttañhi tattha 『aparepana yathā ahetukānaṃ sahetuka tadārammaṇaṃ hoti, evaṃ dvihetukānaṃ tihetuka tadārammaṇaṃpī』ti vaṇṇenti. Tesaṃmatānurodhena ca idhapi ñāṇasampayutta vipākappaṭikkhepo ahetukeyeva sandhāyāti vadantīti. Taṃ pana vipākuddhārakathāyaṃ 『ettheva dvādasa kamaggopī』ti ca, ettheva dasakamaggopī』ti ca āgatehi na sameti. Tattha hi soḷasasukusalavipākesu dvihetuka kammanibbattānaṃ dvinnaṃ dvihetukāhetuka puggalānaṃ cattāri ñāṇasampayutta vipākāni vajjetvā dvādasa kamaggo nāma hoti. Puna sesesu dvādasa vipākesupi asaṅkhārika kammanibbattānaṃ dve ñāṇavippayutta sasaṅkhārika vipākāni, sasaṅkhārika kammanibbattānañca dve ñāṇavippayutta asaṅkhārika vipākāni vajjetvā dutiyatthera vāde dasakamaggo nāma hotīti. Ettha pana dvi hetukopi puggalo adhikena chandena vā vīriyena vā cittena vā yutto pariyatti dhammaṃ vā nānāvijjāsippāni vā bahuṃ gaṇheyya, suṇeyya, dhāreyya, vāceyya, cinteyya. Athassa ñāṇasampayutta javanaṃ bahulaṃ samudā careyya. Tadā tassa nānākammena javanānu rūpaṃ ñāṇasampayutta tadārammaṇaṃ na na sambhavatīti vuttaṃ. Taṃ yuttaṃ viya dissatīti. 『『Aṭṭhakathāyaṃ pihi. La. Vuttā』』ti kathaṃ vuttā. Etāni hi manussesu ca kāmāvacara devesu ca puññavantānaṃ dvihetukati hetukānaṃ paṭisandhikāle paṭisandhi hutvā vipaccantītiādinā vuttāti. Te pana tividhā, navavidhāti sambandho. 『『Tesaṃ tabbhāvo』』ti kusalānaṃ kusalabhāvo, akusalānaṃ akusalabhāvo. 『『Sikkhana dhammayuttā』』ti tīhi sikkhāhi pahātabbānaṃ kilesānaṃ atthitāya sikkhitabbatā pakatiyaṃ ṭhitāti adhippāyo .『『Heṭṭhimānañcā』』ti heṭṭhima phalānañca. Yāniyānisakāni yathāsakaṃ. 『『Uparimānaṃ』』ti uparimānaṃ puggalānaṃ. 『『Pariniṭṭhita sikkhā kiccattā』』ti sikkhā kiccaṃ nāma kilesa dhammānaṃ pahānatthāya eva hotīti tesu sabbaso pahīnesu sikkhā kiccaṃ pariniṭṭhitaṃ hoti. Evaṃ pariniṭṭhita sikkhā kiccattā. Suṭṭhu bhabboti sambhavo. Sambhavoti visesana padametanti āha 『『yathā sambhavaṃ』』ti.

我來翻譯這段巴利文： 于"此中應有"等中。惡趣攝及無因。于"根本有分"等中於成結生心來根本有分。"任何"即任何有分。"說"即說解答。"一切義疏遮止"即首先於殊勝論異熟抉擇論中於十六慾界善異熟中顯示八無因異熟唯于諸惡趣有情生起。非八有因異熟。如是于緣起義疏等及識詞註釋及其他阿毗達摩入等如是於一切義疏名遮止。"由瑜伽成就性"即由加行應成就性。因善不善由加行作增或減而增及減。應取離智成。何故?由說無因有分之根本有分無因性。"二無因"即惡趣無因及善趣無因。"然其他"等為光明來其他論。因於彼說'然其他如無因有有因彼所緣,如是二因亦有三因彼所緣'註釋。隨順彼等見此中亦說遮止智相應異熟唯依無因。然彼不合于異熟抉擇論來'此中十二行列亦'及'此中十行列亦'。因於彼十六善異熟中二因業生二二因無因補特伽羅除四智相應異熟名十二行列。復于餘十二異熟中亦除無行業生二離智有行異熟及有行業生二離智無行異熟于第二長老論名十行列。然於此二因補特伽羅亦由增勝欲或勤或心相應應多取、聞、持、誦、思經法或種種明工巧。時彼智相應速行多等起。時彼由種種業隨順速行智相應彼所緣不不生說。彼似相應。"于義疏亦...等...說"如何說?因如是說此等於人及欲界天中諸福二因三因者結生時成結生而異熟等。然結合爲:彼等三種九種。"彼等彼性"即善之善性,不善之不善性。"相應學法"即意趣由三學應斷諸煩惱有故應修習住自性。"下"即及諸下果。各自諸自。"上"即諸上補特伽羅。"由完成學作用性"即學作用名唯為斷諸煩惱法故由彼等一切斷故學作用完成。如是由完成學作用性。善生為生。生為差別語故說"隨生"。

1. 『『Etthevā』』ti etasmiṃ kāmaloke eva. 『『Taṃ taṃ pasādarahitānaṃ』』ti tenatena pasādena rahitānaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ dvāre uppannāni taṃ taṃ dvārikāni. Catusaṭṭhivīthi cittāni. Dve cattālīsa vīthi cittāni. 『『Brahmaloke vā』』tiādīsu. Idaṃ aṭṭhakathā vacanaṃ. Yathāha rūpabhave catunnaṃ viññāṇānaṃ, tatheva paccayo. Pavatte, nopaṭisandhiyaṃ. Soca kho kāmāvacare aniṭṭha rūpadassana saddasavanavasena, brahmaloke pana aniṭṭhā rūpādayo nāma natthi. Tathā kāmāvacara devaloke pīti. Tāni cattāri cittāni. 『『Tatthā』』ti tasmiṃ rūpaloke. Vibhāvanipāṭhe. 『『Idhā』』ti imasmiṃ vacane. 『『Taṃ taṃ bhūmi pariyāpanne』』ti tissaṃ tissaṃ bhūmiyaṃ pariyāpanne. Sesamettha suviññeyyaṃ.

Vīthisaṅgahadīpaniyāanudīpanā niṭṭhitā.

1. Vīthimuttasaṅgahaanudīpanā

我來翻譯這段巴利文： "唯此"即唯此欲界。"諸離彼彼凈"即離彼彼凈者。于彼彼門生起為彼彼門。六十四路心。四十二路心。于"或於梵界"等中。此為義疏語。如說於色有四識,如是緣。于轉起,非結生。彼唯由欲界不可意色見聲聞力,然于梵界無名不可意色等。如是于欲界天界亦。彼四心。"于彼"即于彼色界。于光明釋讀誦。"此"即此語。"攝於彼彼地"即攝於彼彼地。此中余易知。 路聚顯明光明終。 5.心路離聚光明

1. Vīthimuttasaṅgahe . 『『Pavattisaṅgahaṃ』』ti cittuppādānaṃ pavattākārakathanasaṅgahaṃ. 『『Paṭisandhiyaṃ』』ti paṭisandhikāle. 『『Tesaṃ』』ti citta cetasikānaṃ. Vibhāvanipāṭhe. 『『Tadāsannatāyā』』ti tāyapaṭisandhiyā āsannatāya. 『『Taṃ gahaṇene vā』』ti sandhiggahaṇena eva sandhivacanena eva. 『『Visayappavatti nāmā』』ti kamma kammanimittādīnaṃ visayānaṃ dvāresu āpātā gamana vasena pavatti nāma. 『『Maraṇuppattiyaṃ eva siddhā』』ti maraṇuppattiyaṃ javanesu eva siddhā. Etena maraṇuppatti vidhānaṃ javanappadhānaṃ hoti, na cutippadhānanti dīpeti. Na hi tasmiṃ vidhāne tassaṃ cutiyaṃ visayappavatti vacanaṃ nāma atthi. Javanesu eva atthi. Sā pana cuti tasmiṃ bhave ādimhi paṭisandhi pavattiyā siddhāya sijjhati yevāti. 『『Tesaṃ』』ti vīthimuttānaṃ. 『『Bhavantī』』ti pātubbhavanti. 『『Tato』』ti ayato. 『『Gantabbā』』ti paṭisandhiggahaṇavasena upapajjitabbā. 『『Gacchantī』』ti pavattanti. 『『Tiro』』ti tiriyato. 『『Añchitā』』ti gatā pavattā, āyatā vā. 『『Samānajātitāyā』』ti tiracchāna gatajāti vasena samānajāti bhāvena. 『『Yuvantī』』ti missī bhavanti. 『『Sukhasamussayato』』ti sukhasamudāyato. 『『Dibbantī』』ti vijjotanti. 『『Iti katvā』』ti iti vacanatthaṃ katvā uparidevā surāti vuccantīti yojanā. 『『Vepacittipahārādādayo』』ti vepacitti asurinda pahārādaasurindādike devāsure. 『『Surappaṭi pakkhā』』ti tāvatiṃsādevappaṭipakkhā. 『『Surasadisā』』ti tāvatiṃsādeva sadisā. 『『Vemānikapete』』ti vemānika nāmake pete. 『『Vinipātike』』ti vinipātika nāmake duggata devajātike. Tesaṃ pavatti upari 『vinipātikāsurānañcā』ti pade āvi bhavissati. 『『Tepī』』ti lokantarika nerayika sattāpi. 『『Kālakañcikapete』』ti kālakañcika nāmake pete. Evaṃ kathāvatthu pāḷiyaṃ āgatā vessabhu ādayo yamarājānopanāti sambandho. Vessabhū ca notti ca somo ca yamo ca vessavaṇo ca iti ime petti rājāno. 『『Rajja』』nti rājabhāvaṃ rājakiccaṃ. Ye ca yakkharakkhasā nāma karontā vicarantīti sambandho. 『『Kurūrakammakārino』』ti luddakammakārino. 『『Revati vimāne』』ti revati vimāna vatthumhi. 『『Ito』』ti manussa lokato, sugatibhavato vā. Tehi yakkha rakkhasā nāma bhūmaṭṭhakāpi santi, ākāsaṭṭhakāpi. 『『Nānākammakāraṇāyo』』ti dvattiṃsa vidhāni kammakaraṇa kiccāni. Tesampi nirayapālānanti sambandho. 『『Tissannaṃ』』ti tissannaṃ apāyabhūmīnaṃ. Apāyabhūmi.

我來翻譯這段巴利文： 於心路離聚。"轉起聚"即說心生起行相聚。"于結生"即結生時。"彼等"即心心所。于光明釋讀誦。"由彼近性"即由彼結生近性。"唯由彼取"即唯由結生取即唯由結生語。"名境轉起"即由業業相等諸境于諸門現前行相名轉起。"唯于死產生就"即唯于死生速行成就。此顯示死生規則為速行主,非死主。因於彼規則于彼死無名境轉起語。唯于速行有。然彼死由彼有始結生轉起成就而成就。"彼等"即諸離路。"有"即顯現。"由彼"即由此。"應去"即由結生取力應生。"去"即轉起。"橫"即橫向。"引"即去轉起,或伸。"由同生性"即由畜生趣生力同生性。"混合"即成混合。"由樂積集"即由樂集。"光耀"即照耀。"如是作"即作如是語義結合爲:說上天為天。"如毗波質多波羅陀等"即如毗波質多阿修羅王波羅陀阿修羅王等諸天阿修羅。"天對敵"即三十三天對敵。"如天"即如三十三天等。"有殿鬼"即名有殿鬼。"墮處"即名墮處苦趣天類。彼等轉起將於上'及墮處阿修羅'語顯現。"彼等亦"即世間究竟地獄有情亦。"黑暗鬼"即名黑暗鬼。如是結合爲:于論事本文來毗沙浮等阿修羅王亦。毗沙浮及諾帝及蘇摩及閻摩及毗沙門此等鬼王。"王事"即王性王事。結合爲:及彼等名夜叉羅剎而行。"作兇惡業"即作粗暴業。"于麗瓦帝天宮"即于麗瓦帝天宮事。"由此"即由人界,或由善趣有。由彼等名夜叉羅剎有地住者亦,有空住者亦。"種種行刑"即三十二種行刑事。結合爲:彼等地獄卒亦。"三"即三惡趣地。惡趣地。;

Ussito mano etesanti vā, ussanno mano etesanti vā, dvidhāviggaho. 『『Ussito』』ti uggato. 『『Ussanno』』ti vipulo. Kasmā tikkhatara cittā hontīti vuttanti āha 『『paripuṇṇānaṃ』』tiādiṃ. Pubbavākye ananta cakkavāḷasādhāraṇa vasena vuttattā puna 『『imasmiṃ』』tiādi vuttaṃ. Vattabbaṃ natthi. Idheva sabbaññu buddhādīnaṃ uppannatoti adhippāyo. 『『Adhiggaṇhantī』』ti adhikaṃ katvā gaṇhanti. 『『Sūrā』』ti pāpakalyāṇa kammesu sūracittā. 『『Satimanto』』ti vipulassatikā. 『『Idha brahmacariyavāso』』ti idheva sikkhattayapūraṇa saṅkhātassa brahmacariyavāsassa atthitā. 『『Mariyādadhammesū』』ti lokacāritta dhammesu. 『『Dhataraṭṭho』』ti dhataraṭṭho mahārājā. Evaṃ viruḷhakotiādīsu. 『『Gandharukkhādhi vatthā』』ti gandharukkhesu ajjhāvutthā. 『『Kumbhaṇḍā』』ti kuvuccati pathavī. Pathavi gatāni ratanabhaṇḍāni yesaṃ teti viggaho. 『『Dānavarakkhasā』』ti danunāmadevadhītāya apaccanti atthena dānava nāmakā rakkhasā. Avarujjhanti antarāyaṃ karontīti avaruddhakā. 『『Vigaccharūpo』』ti vipannavaṇṇo. 『『Nihīnakammakatā』』ti nihīnānipāpakammāni katvā āgatā. Kācigandhappiyo jāyantīti sambandho. Yāgandhappiyo joginīti ca vuccanti, juṇhāti ca vuccantīti sambandho. 『『Abhilakkhitarattīsū』』ti abhiññātarattīsu. Uposatharattīsūti vuttaṃ hoti. 『『Gocarappasutakāle』』ti gocaratthāya vicaritakāle. 『『Jutiatthenā』』ti vijjotanaṭṭhena. Vasūni dhanāni dhārentīti vasundharā. Vasundharā ca te deva yakkhā cāti viggaho. 『『Nāgātveva vuccantī』』ti pāḷiyaṃ nāgesu saṅgayhantīti adhippāyo. 『『Yā』』ti yā bhummadevayakkha jātiyo. 『『Yāsaṃ』』ti yāsaṃ bhummadeva yakkhajātīnaṃ. 『『Kīḷāpasutavasenā』』ti bodhisattānañca buddhānañca acchariya dhammajātakāle ugghosana kīḷākammavaḍḍhanavasena. 『『Yāsañca mantapadānī』』ti yāsaṃ niggaha paggahapūjanādi vasena pavattāni mantapadāni. 『『Tesū』』ti + tesu catūsu avaruddhakesu. 『『Kīḷāsoṇḍavasenā』』ti kīḷādhuttavasena. 『『Ghāsasoṇḍavasenā』』ti khādanabhuñjana dhuttavasena. Soṇo vuccati sunakho. 『『Satte』』 nerayike vā petevā. 『『Kāmañca hotī』』ti kiñcāpi hotīti attho. 『『Nibandhanokāso』』ti niccasambandhanokāso. 『『Samudāgatesū』』ti paramparato āgatesu. 『『Devarājaṭṭhānesū』』ti imasmiṃ cakkavāḷe tāvatiṃsābhavane devarājaṭṭhānesūti adhippāyo. 『『Pāḷiyaṃ evā』』ti dīghanikāye janavasabhasuttapāḷiyaṃ eva. Yacchanti niyacchanti etthāti yāmo. 『『Niyacchantī』』ti aññamaññaṃ issāmacchariya mūlakehi kalahabhaṇḍanādīhi vigacchantīti attho. 『『Taṃ sahacaritattā』』ti tena yāma nāmakena issaradevakulena niccakālaṃ saha pavattattā. 『『Vasaṃ vattentī』』ti icchaṃ pūrentīti vuttaṃ hoti.

我來翻譯這段巴利文： 或彼等高傲意,或彼等增盛意,二分別。"高傲"即升起。"增盛"即廣大。說何故為利利心說"圓滿"等。由前句無邊輪圍界普遍力說故復說"於此"等。無應說。意趣唯此正等覺等生。"勝取"即作增而取。"勇猛"即于惡善業勇猛心。"具念"即廣大念。"此梵行住"即唯此有住名圓滿三學梵行。"于軌則法"即於世間習俗法。"持國"即持國大王。如是于增長等。"住香樹"即住于香樹。"羆羅剎"即"庫"說地。分別:彼等有地寶物。"那婆羅剎"即那婆名天女之子義那婆名羅剎。作障礙為妨礙。"失容色"即壞顏色。"作下劣業"即作下劣惡業來。結合爲:某香愛生。結合爲:及說瑜伽女,及說月光。"于顯著夜"即于著名夜。說為布薩夜。"行境時"即為境遊行時。"由光義"即由照耀義。持諸財為持財。分別:彼等持財天夜叉。"唯說龍"即意趣于本文攝於龍。"彼"即彼地居天夜叉類。"彼等"即彼等地居天夜叉類。"由從事遊戲"即由菩薩及佛未有法本生時稱揚遊戲業增長力。"及彼等咒句"即彼等由制止攝受供養等力轉起咒句。"彼等"即彼等四妨礙。"由遊戲蕩"即由遊戲放逸力。"由食蕩"即由食啖放逸力。蕩說狗。"諸有情"即地獄或餓鬼。"雖然有"即義為雖然。"繫縛處"即常繫縛處。"來"即由傳承來。"天王處"即意趣於此輪圍界三十三天天王處。"唯于本文"即唯于長部阇那婆沙經本文。安立於此為夜摩。"安立"即義為由互相嫉妒垢根諸斗訟等離去。"由彼俱行性"即由與彼名夜摩主天族常時俱轉起性。"轉自在"即說圓滿欲。

『『Pure』』ti sammukhaṭṭhāne. Taṃ pana ṭhānaṃ uccaṭṭhānaṃ nāma hotīti āha 『『ucceṭhāne』』ti. 『『Sahasso brahmā』』tiādīsu attano sarīrobhāsena sahassaṃ cakkavāḷa lokaṃ pharanto sahassonāmāti aṭṭhakathāyaṃ adhippetaṃ. Kuladevatāyo nāma kula parampara pūjita devatāyo nāma. 『『Upaṭṭhahantī』』ti yuttaṭṭhāne devavatthu devamālakāni katvā samaye samaye tattha gantvā gandhamālādīhi pūjenti, vandanti, thomenti, varaṃ patthentīti attho. 『『Upaṭṭhakā evasampajjantī』』ti upaṭṭhakamattāvahontīti adhippāyo. 『『Kassacī』』ti kassaci heṭṭhimassa. 『『Tatthā』』ti tāsu brahmabhūmīsu. Puna 『『tatthā』』ti tasmiṃ dutīyatale. 『『Ābhā』』ti sarīrābhā. Niccharanti aṅgapaccaṅgehi niggacchanti. 『『Acala saṇṭhitā』』ti dutīya tale viya calitā na hoti. Atha kho acala saṇṭhitā. 『『Tesaṃ』』ti tesaṃvādīnaṃ pāṭhe. Brahmapārisajjātiādikaṃ nāmaṃ nasiddhaṃti yojanā. 『『Iñjanajātikehī』』ti calanajātikehi. 『『Heṭṭhimatalānaṃ iñjitaṃ puññapphalaṃ atthīti sambandho. 『『Āneñja jātikenā』』ti acalanajātikena upekkhājhānena nibbattānaṃ catutthatalānaṃ. 『『Kenaci antarāyenā』』ti tejosaṃvaṭṭādikena antarāyena. 『『Etthapī』』ti etasmiṃ catutthatalepi. 『『Āyu vemattatāyā』』ti āyuppamāṇanānattassa. 『『Oḷārikānaṃ』』ti idaṃ pakatiyā oḷārika sabhāvatāya vuttaṃ. Na sukhumānaṃ atthitāya. Natthi vihaññanaṃ etesanti avihā. Kiṃ vihaññanaṃ nāmāti āha 『『samathavipassanā kammesu avipphārikatā pattī』』ti. Cittassa avipphāratā pajjanaṃ nāma natthīti vuttaṃ hoti. 『『Pasāda dibba dhamma paññā cakkhūhī』』ti 『pasāda cakkhu, dibbacakkhu, dhammacakkhu, paññā cakkhū, hi. Tattha pasādacakkhu eva idha dibbacakkhūtipi vuccati. 『『Dhamma cakkhū』』ti heṭṭhimamaggaññāṇaṃ. 『『Paññā cakkhū』』ti vipassanā ñāṇapaccavekkhanāñāṇehi saddhiṃ avasesaṃ sabbaññāṇaṃ. 『『Rūpīnaṃ sattānaṃ』』ti rūpakāyavantānaṃ sattānaṃ. 『『Kaniṭṭhabhāvo』』ti appatarabhāvo. 『『Anāgāmimaggaṭṭhassapi paṭikkhepo』』ti sakadāgāmibhāveṭhatvā bhāventasseva anāgāmimaggo uppajjati. No aññathāti āha 『『sakadāgāmīnaṃ paṭikkhepenā』』tiādiṃ.

Bhūmicatukkaṃ niṭṭhitaṃ.

我來翻譯這段巴利文： "前"即面前處。然彼處名高處故說"高處"。于"千梵"等中義疏意趣由自身光明遍千輪圍世界名千。名族天即名族傳承供養諸天。"近侍"即義為于相應處作天事天園已於時時往彼以香花等供養、禮拜、讚歎、祈願。"唯成近侍"即意趣唯為近侍。"某"即某下。"于彼"即于彼等梵地。復"于彼"即于彼第二地。"光"即身光。從諸支分出。"住不動"即如第二地不動搖。然住不動。"彼等"即結合爲:于彼等論讀誦梵眾等名不成。"由動性"即由動搖性。結合爲:下地有動搖福果。"由不動性"即由不動舍禪生第四地。"由某障礙"即由火壞等障礙。"於此亦"即於此第四地亦。"由壽差別"即由壽量差別。"粗"即此由自性粗性說。非由細有性。無損惱為無煩。何名損惱說"止觀業不散漫得"。說名無心散漫。"由凈、天、法、慧眼"即由凈眼、天眼、法眼、慧眼。此中唯凈眼此亦說天眼。"法眼"即下道智。"慧眼"即與觀智、省察智俱餘一切智。"諸色有情"即諸有色身有情。"幼性"即少性。"遮止阿那含道立者亦"即由住一來性修習者阿那含道生。不餘故說"由遮止諸一來"等。 四地終。

1. Bhavantare okkamanti etāyāti okkantīti piyujjati. 『『Sotarahito』』ti pasādasotarahito. Evaṃ sesesupi. 『『Āsittakādibhāvenā』』ti āsittakapaṇḍakādi bhāvena. 『『Dvīhi byañjanehī』』ti dvīhi nimittehi. 『『Vibacchavacano』』ti vipannavacano. 『『Vatthu vipannassā』』ti ettha 『『vatthū』』ti sambhāra cakkhu vuccati. Tassa ādito paṭṭhāya vipannattā tena samannāgato puggalo vatthuvipannoti vuccati. 『『Tassa tassā』』ti cakkhuso tādikassa .『『Pasūtiyaṃ yevā』』ti vijāyamānakāleyeva. 『『Paññāveyyattiyabhāvassā』』ti ettha byattassa bhāvo veyyattiyaṃ. 『『Byattassā』』ti pharaṇaññāṇassa puggalassa. Paññā saṅkhātaṃ veyyattiyaṃ assāti viggaho. Dvihetuka tihetukānaṃpi na sakkā niyametunti sambandho. Kathaṃ na sakkāti āha 『『mātukucchimhi vipatti nāma natthī』』ti. Katamesaṃ vipattīti. Uppannānampi cakkhu sotānaṃ vipatti. Kenakāraṇena vipattīti. Parūpakkamenavā mātuyā visama payogena vā nānābādhena vā vipattīti yojanā. Dhātupāṭhe yakkha pūjāyaṃti paṭhitattā 『『pūjanīyaṭṭhenā』』ti vuttaṃ. Etena yakkhitabbā pūjitabbā yakkhāti dasseti. Ye pana kicchajīvikapattā vicaranti, te bhūmassitā nāma hontīti yojanā. 『『Bhūmissitā』』ti pāṭhe bhūmiyaṃ sitā nissitāti imamatthaṃ dassetuṃ 『『puññanibbattassā』』tiādi vuttaṃ. 『『Virūpā hutvā』』ti te vaṇṇatopi dubbaṇṇā honti. Saṇṭhānatopi dussaṇṭhānā. Jīvikatopi kicchajīvikātiādinā vipannarūpā hutvā. 『Vivasā hutvā nipatantī』ti vinipātikātipi vadanti. Vivasāti ca attano vasena icchāya vināti attho. 『『Vivittaṭṭhānesū』』ti janavivittesu ṭhānesu. Pariyesitvā vā jīvitaṃ kappenti. Pīḷetvā vā jīvitaṃ kappenti. Tāsetvā pīḷetvā vā jīvitaṃ kappentīti yojanā. 『『Vemānikapetāpī』』ti attano puññanibbattaṃ dibbavimānaṃ yesaṃ atthi, te vemānikā. Te pana puññāpuññamissaka kammena nibbattattā keci divā dibbasukhaṃ anubhavanti, rattiṃ petadukkhaṃ. Keci rattiṃ dibbasukhaṃ anubhavanti, divā petadukkhanti. Parehi dattaṃ dinnaṃ puññapphalaṃ upanissāya jīvantīti paradattūpajīvino. 『『Parehi dinnaṃ puññapphalaṃ』』ti ñātakehi puññaṃ katvā idaṃ me puññaṃ petānaṃ kālaṅkatānaṃ ñātīnaṃ dedhīti evaṃ dinnaṃ puññapphalaṃ. 『『Sakalacakkavāḷapariyāpannā ekabhūmakā』』ti yathā tāvatiṃsābhūmi nāma sabba cakkavāḷesupi atthi. Sabbāpi dibbena vassasahassena ekaāyu paricchedo hoti. Imasmiṃ cakkavāḷe vattabbaṃ natthi. Na tathā nirayesu vā tiracchāna yoniyaṃ vā pettivisayevā asurakāyevā manussesuvā bhummadevesu vā ekaparicchedo nāma atthi. Catunnaṃ apāyānaṃ āyuppamāṇa gaṇanāya niyamo natthīti vuttaṃ, na nu brahma saṃyutte kokālikaṃ bhikkhuṃ ārabbha bhagavatā vutto dasannaṃ nirayānaṃ visuṃ visuṃ atthīti. Saccaṃ atthi. Te pana dasanirayā avīciniraye pariyāpannā hutvā tassa padesamattā honti. Na tehi pade samattehi sakalo avīcinirayo niyatāyu parimāṇoti sakkā vattuṃ. Api ca sopi tesaṃ āyuparicchedo avīcibhūmiyā niyāmena siddho na hoti. Tena tena kammaviseseneva siddho. Tasmā yaṃ vuttaṃ 『『tattha yebhūyyena kammappamāṇattā』』ti, taṃ su vuttaṃ hoti. Tenāha 『『tattha nirayesū』』tiādiṃ. 『『Evaṃ sante』』ti na itara dīpavāsīnaṃ āyukappassa ārohaṇañca orohaṇañca atthīti vutte satīti attho. Samācāro nāma dasasucaritāni.

我來翻譯這段巴利文： 由此于有間入為入而釋。"離耳"即離凈耳。如是于余亦。"由閹等性"即由閹、黃門等性。"由二相"即由二標相。"惡語"即變壞語。"根壞者"於此"根"說物質眼。由彼始變壞故具彼補特伽羅說根壞。"彼彼"即如是眼。"唯于生"即唯于產生時。"慧了別性"於此,了別之性爲了別。"了別"即遍知補特伽羅。分別:有名慧了別。結合爲:二因三因亦不能決定。如何不能說"于母胎無變壞名"。何者變壞?已生眼耳變壞。由何因變壞?結合爲:由他加害或母不當用或種種病變壞。由讀于界書夜叉供養故說"由應供義"。此顯示應供夜叉。結合爲:然彼等得苦活命而行名依地。于"依地"讀誦顯示"依止地、住地"此義說"由福生"等。"成丑形"即彼等由色亦惡色。由形亦丑形。由活命亦苦活命等成變壞形。說'成無自在而墮'亦為墮處。無自在即義為無自欲。"于寂靜處"即于離人處。結合爲:或尋求而活命。或壓迫而活命。或恐嚇壓迫而活命。"有殿餓鬼亦"即彼等有自福生天宮為有殿。然彼等由福非福雜業生故某些晝受天樂,夜受餓鬼苦。某些夜受天樂,晝受餓鬼苦。依他施與福果而活為依他活。"他施福果"即親屬作福說'此我福施諸亡親餓鬼'如是施福果。"攝一切輪圍界同一地"即如三十三地名於一切輪圍界亦有。一切亦由天千年一壽限。於此輪圍界無應說。不如是于地獄或畜生趣或餓鬼界或阿修羅身或人或地居天有名一限。說四惡趣壽量計數無定,然于梵相應依科迦利迦比丘世尊說十地獄各別有。真實有。然彼等十地獄攝入于無間地獄而成彼部分。不能說由彼等部分全無間地獄定壽量。復亦彼等壽限不由無間地成就。由彼彼業差別成就。故說"由彼業量"善說。故說"于彼地獄"等。"如是有"即義為說無其他洲住者壽劫上下。名善行即十善行。;

Visamācāro nāma dasaduccaritāni. Tesaṃ nissandabhūtā sampattivipattiyoti sambandho. 『『Tesaṃ pī』』ti itara dīpavāsīnaṃpi. So evaparicchedoti āpajjati. Na ca sakkā tathā bhavituṃ. Ādikappakāle sabbesampi catudīpa vāsīnaṃ asaṅkhyeyyāyukatā sambhavatoti. Atha itaradīpavāsīnampi āyukappassa ārohaṇaṃ orohaṇañca atthi. Evaṃ sati, etarahipi tesaṃ āyukappo jambudīpavāsīnaṃ āyukappena ekagatiko siyāti codanā. Nissandamattattātiādi parihāro. Natthi idaṃ mama idaṃ mamāti pavattā pāṭipuggalikataṇhā etesanti 『『amamā』』. 『『Apariggahā』』ti puttadārādipariggaharahitā. 『『Uparime cātumahārājike』』ti ākāsaṭṭhakacātumahārājike. Dive devaloke siddhāni dibbāni. 『『Yāva nimirājakālā』』ti yāva amhākaṃ bodhisattabhūtassa nimirañño uppannakālā. Kassa pabuddho purime antarakappe uppanno. Nimirājā pana imasmiṃ antara kappe uppanno. 『『Manussa lokehi paññāsavassāni cātumahārājike ekodibbarattidivo hotī』』tiādi abhidhamme dhamma hadaya vibhaṅge āgatanayena vutto. Catugguṇavacane. 『『Uparimānaṃ』』ti uparimānaṃ devānaṃ. Ekaṃ vassasahassaṃ āyuppamāṇaṃ hotīti sambandho. 『『Dve』』ti dve vassasahassāni. 『『Aṭṭhā』』ti aṭṭhavassasahassāni. 『『Heṭṭhimānaṃ』』ti heṭṭhimānaṃ devānaṃ. 『『Uparimānaṃ』』ti uparimānaṃ devānaṃ. Yāme eko rattidivotiādinā yojetabbaṃ. 『『Cattārī』』ti manussaloke cattāri vassasatāni. Evaṃ sesesu. 『『Ādianta dassanavasenā』』ti cātumahārājike manussavassagaṇanā dassanaṃ ādidassanaṃ nāma. Idāni vasavattiyaṃ manussavassagaṇanā dassanaṃ anta dassanaṃ nāma.

Na atidubbalaṃti nātidubbalaṃ. 『『Taṃ』』ti taṃ avitakka avicāramattajhānaṃ. 『『Bhūmantare』』ti pathamajjhānabhūmito aññissaṃ dutīyajjhānabhūmiyaṃ. Kappavacane. Kappīyati vassa, utu, māsa, pakkha, ratti, divā, divasena paricchijjīyatīti kappo. Kappīyanti vā nānādhammappavattiyo atītā divasena paricchijjīyanti etenāti kappo. Kālo. Mahanto kappoti mahākappo. Vassānaṃ satabhāgehipi sahassabhāgehipi satasahassabhāgehipi saṅkhātuṃ asakkuṇeyyoti asaṅkhyeyyo. Ekassa asaṅkhyeyyassa antare dissamāno kappo antarakappo. Sattānaṃ nānāāyuparicchedo āyukappo. So pana manussānaṃ dasavassāyukakāle dasavassena paricchinno. Nevasaññā devānaṃ niccakālaṃ caturāsīti kappasahassehi paricchinno. Antarakappo nāma cūḷakappā vuccantīti sambandho. Vīsatippabhedā cūḷakappā vuccantīti keci vadantītiādinā yojanā. 『『Ye』』ti ye catusaṭṭhiyādibhedā antarakappā. 『『Yathāvinaṭṭhaṃ』』ti vinaṭṭhappakārena vinaṭṭhappakatiyā. Vaḍḍhamāno kappo vivaṭṭo. 『『Yathāvivaṭṭaṃ』』ti vivaṭṭappakārena vivaṭṭappakatiyā. Accayena atikkamanena. Haraṇena apanayanena. 『『Tatthā』』ti tasmiṃ kappavacane. Aṭṭhakathāyaṃ vuttattāti sambandho. 『『Tejenā』』ti agginā. 『『Saṃvaṭṭatī』』ti vinassati tadā. 『『Heṭṭhā』』ti heṭṭhāloko. 『『Catusaṭṭhivāresū』』ti niddhāraṇe bhummavacanaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 名邪行即十不善行。結合爲:彼等之等流果為諸成敗。"彼等亦"即其他洲住者亦。成彼限。不能如是有。始劫時一切四洲住者有無數壽可能故。然其他洲住者亦有壽劫上下。如是有,今時彼等壽劫應與閻浮提洲住者壽劫同趣此責難。唯等流等對治。彼等無此我此我轉起對人愛為"無我"。"無執"即離子妻等執。"上四大王"即空住四大王。于天界成就為天。"乃至尼彌王時"即乃至我等菩薩尼彌王生時。迦葉覺者生於前中劫。然尼彌王生於此中劫。"人界五十年為四大王一天日夜"等依阿毗達摩法心分別來說。於四倍語。"諸上"即諸上天。結合爲:一千年為壽量。"二"即二千年。"八"即八千年。"諸下"即諸下天。"諸上"即諸上天。應以于夜摩一日夜等結合。"四"即人界四百年。如是于余。"由顯始終力"即顯示四大王人年計數名顯始。今顯示於他化自在人年計數名顯終。 不太弱為非太弱。"彼"即彼無尋無伺禪。"于地間"即于初禪地外另第二禪地。于劫語。由年、時、月、半月、夜、晝、日限制為劫。或由此限制種種法轉起過去日為劫。時。大劫為大劫。不能以年百分或千分或十萬分計數為無數。於一無數間顯劫為中劫。有情種種壽限為壽劫。然彼於人十歲時以十年限。于非想非非想天常以八萬四千劫限。結合爲:說中劫名小劫。結合爲:某些說二十種小劫等。"彼等"即彼等六十四等分中劫。"如壞"即以壞相壞性。增劫為開。"如開"即以開相開性。超越由越過。除去由除去。"于彼"即于彼劫語。結合爲:由義疏說。"由火"即由火。"壞"即毀滅時。"下"即地獄。"於六十四次"即分位位格。

Gāthāsu. 『『Sattasattaggināvārā』』ti sattasattavārā agginā vinassanti. Athavā, bhummatthe paccattavacanaṃ. Sattasusattasuvāresu loko agginā vinassatīti yojanā. Tenāha 『『aṭṭhame aṭṭhame』』ti. 『『Dakā』』ti udakena. Aṭṭhame aṭṭhamevāre loko dakena vinassatīti yojanā. Yadā catusaṭṭhivārā puṇṇā, tadā eko vāyuvāro siyā. Tattha 『『tadā』』ti tasmiṃ catusaṭṭhivāre. 『『Vivaṭṭamānaṃ』』ti saṇṭhahamānaṃ. 『『Vivaṭṭatī』』ti saṇṭhahati. 『『Saṃvaṭṭamānaṃ』』ti vinassamānaṃ. 『『Saṃvaṭṭatī』』ti vinassati. 『『Dve asaṅkhyeyyānī』』ti aḍḍhadvayaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyanti katvā upacārena vuttaṃ. Yathātaṃ-ābhassarānaṃ aṭṭhakappānīti. 『『Upaḍḍhenā』』ti udakavāre heṭṭhimabhūmīsu udakena vinassamānāsu dutīyajjhānabhūmi na tāva vinassati. Saṃvaṭṭakappepi cirakālaṃ tiṭṭhateyeva. Idaṃ sandhāya vuttaṃ. Sabbañcetaṃ labbhamānattā vuttaṃ. Asaṅkhyeyyakappaṃ sandhāya vuttanti. Idameva pamāṇanti.

Paṭisandhicatukkaṃ niṭṭhitaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于偈頌。"七七火次"即七七次由火毀滅。或者,位格主格語。結合爲:於七七次世界由火毀滅。故說"于第八第八"。"水"即由水。結合爲:于第八第八次世界由水毀滅。當六十四次滿時,則一風次應有。於此"彼時"即于彼六十四次。"開"即安立。"開"即安立。"壞"即毀滅。"壞"即毀滅。"二無數"即以半二為一無數方便說。如此-光音天八劫。"由半"即於水次下地由水毀滅時第二禪地尚不毀滅。于壞劫亦久住。依此說。此一切由可得故說。依無數劫說此即量。 結生四終。

1. Kammacatukke. 『『Janetī』』ti ajanitaṃ janeti. Pātubhāveti. 『『Upatthambhatī』』ti janitaṃ upatthambhati. Ciraṭṭhitikaṃ karoti. 『『Upapīḷetī』』ti janitaṃ upapīḷeti, parihāpeti. 『『Upaghātetī』』ti upacchindati. 『『Kaṭattā rūpānaṃ』』ti kaṭattānāmakānaṃ kammajarūpānaṃ. 『『Kammapathapattāvā』』ti ettha paṭisandhijanena sati, sabbampi kammaṃ kammapathapattaṃ nāma hotīti daṭṭhabbaṃ. Vipaccitthāti vipakkaṃ. Vipakkaṃ vipākaṃ yesanti vipakka vipākā. Upatthambhamānā pavattati. Sayaṃpi paccayalābhe satīti adhippāyo. 『『Aladdhokāsassā』』ti idaṃ nidassana mattaṃ. Laddhokāsassapi upatthambhanaṃ nāma icchitabbameva. Aññaṃ akusalakammaṃ okāsaṃ labhatīti yojanā. 『『Cāyaṃ』』ti ce ayaṃ. 『『Kālaṅkariyā』』ti kālaṃkareyya. 『『Assā』』ti imassa puggalassa. 『『Pasāditaṃ』』ti pasannaṃ. 『『Padūsitaṃ』』ti paduṭṭhaṃ. Pubbe 『maraṇāsanna kāle』ti vuttattā idha 『pavattikālepī』ti vuttaṃ. 『『Etaṃ』』ti kammantarassa upatthambhanaṃ. 『『Jīvitaparikkhāre』』ti jīvitaparivāre paccaye. 『『Samudānetvā』』ti samāha ritvā .『『Etthā』』ti upatthambhaka kammaṭṭhāne. Khandhasantānassa upabrūhananti sambandho. 『『Vuttanayenā』』ti 『jīvitantarāye apanetvā』tiādinā vuttanayena. Khandhasantānassa ciratarappavattinti sambandho. 『『Vuttappakārā』』ti 『vipaccituṃ aladdhokāsāvā vipakka vipākā vā sabbāpi kusalā kusala cetanā』ti evaṃ vuttappakārā. 『『Dubbalataraṃ katvā vā vibādhamānā』』ti upapīḷaka kammakiccaṃ vuttaṃ. 『『Janaka kammassa dubbala āyūhanakāle』』ti samuccayanakāle. 『『Vihata sāmatthiyaṃ』』ti vināsitasattikaṃ. 『『Mahesakkhesū』』ti mahānubhāvesu. 『『Upatthambhakampi tabbipariyāyena veditabbaṃ』』ti upapīḷaka kammato vipariyāyena veditabbaṃ. 『Uparibhūmi nibbattakampi samānaṃ heṭṭhābhūmiyaṃ nibbattetī』tiādīsu 『heṭṭhābhūmi nibbattakampi samānaṃ uparibhūmiyaṃ nibbattetī』tiādinā vattabbanti adhippāyo. Ajātasatturājavatthumhi tassa rañño pitughātakammaṃ mahāavīciniraye nibbattanakampi samānaṃ pacchā buddhu paṭṭhāna kammena bādhīyamānaṃ vihatasāmatthiyaṃ hutvā taṃ ussadaniraye nibbatteti. Khandhasantānassa vibādhanaṃ nāma sattassa dukkhuppatti karaṇanti sambandho. Kathaṃ gomahiṃsādīnaṃ puttadārañātimittānañca vipattikaraṇaṃ tassa sattassa upapīḷaka kammakiccaṃ bhaveyya. Aññohi so puggalo, aññe gomahiṃsādayo. Na ca aññena kataṃ kammaṃ aññesaṃ sattānaṃ dukkhuppattiṃ vā sukhuppattiṃ vā kareyyāti codanā. Duvidhantiādinā taṃ vissajjeti. Ānanda seṭṭhivatthumhi. Soseṭṭhi mahāmacchariyo ahosi. Aññepi dānaṃ dente nīvāresi. So tato cavitvā ekasmiṃ gāmake ekissā itthiyākucchimhi jāto. Tassa jātakālato paṭṭhāya tassa pāpakammena mātaraṃ ādiṃ katvā sakalagāmikānaṃ janānaṃ dukkhuppatti hotīti dhammapada aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tasmā nissandaphalavasena aññena kataṃ kammaṃ aññesaṃ sattānaṃ dukkhuppattiṃ vā sukhuppattiṃ vā karoti yevāti daṭṭhabbaṃ. [『『Kammajasantati sīsesū』』ti paṭisandhikālato paṭṭhāya uppannā ekekā kammajarūpasantati nāma atthi. Sā pacchā aparāparaṃ tādisāya kammajarūpasantatiyā pavattatthāya sīsabhūtattā santati sīsanti vuccati. Yaṃ kiñci ekaṃ vākammajasantati sīsaṃ. Dve vākammajasantati sīsāni ]. Visuddhimaggapāṭhe.

我來翻譯這段巴利文： 于業四。"生"即生未生。令顯現。"支援"即支援已生。令長住。"壓迫"即壓迫已生,令損減。"斷"即斷絕。"所作色"即名所作的業生色。"得業道"於此,有結生生起時,一切業名得業道應見。已熟為已熟。彼等有已熟異熟為已熟異熟。支援而轉起。意趣為自身亦有得緣時。"未得機會"此唯示例。得機會亦應欲求名支援。結合爲:其他不善業得機會。"若此"即若此。"作時"即應作。"此"即此補特伽羅。"凈信"即信樂。"污染"即污染。由前說'臨死時'故此說'于轉起時亦'。"此"即其他業支援。"命緣"即命眷屬緣。"集"即聚。"於此"即于支援業處。結合爲:增長蘊相續。"如說道"即由'除命難'等如說道。結合爲:蘊相續久住。"如說相"即如是說相:'未得機會成熟或已熟異熟一切善不善思'。"或作更弱而壓迫"說壓迫業作用。"于生業弱勵起時"即于集起時。"壞能力"即毀壞力。"大威德"即大威力。"支援亦應知由彼相反"即應知由壓迫業相反。意趣于'雖生上地亦生下地'等應說'雖生下地亦生上地'等。于阿阇世王事,彼王弒父業雖生大無間地獄,后為親近佛業所障,成壞能力而生之於眾合地獄。結合爲:名蘊相續壓迫即為有情作苦生起。如何牛水牛等子妻親友作衰敗為彼有情壓迫業作用應有。因他為彼補特伽羅,他為諸牛水牛等。非由他作業應作他諸有情苦生或樂生此責難。由二種等對此釋。于阿難長者事。彼長者極慳。亦阻他施。彼從彼死已生於一村中一女胎。從彼生時始由彼惡業令母為始諸全村人苦生起於法句義疏說。故應見由等流果力由他作業實作他諸有情苦生或樂生。["于業生相續首"即從結生時始生一一業生色相續名有。彼后為如是業生色相續轉起所依為首故說相續首。或任一業生相續首。或二業生相續首]。于清凈道讀誦。

『『Tadevā』』ti taṃ upaghātaka kammameva. 『『Idha cā』』ti imasmiṃ abhidhammatthasaṅgahe. 『『Imassa pī』』ti imassa upaghātaka kammassapi. Duṭṭhagāmaṇi rañño vatthumhi ca soṇatthera pituno vatthumhi ca tesaṃ maraṇāsannakāle pathamaṃ duggati nimittāni upaṭṭhahanti. Pacchā rañño ekaṃ pubbakataṃ kalyāṇa kammaṃ anussarantassa therapitu ca taṅkhaṇe eva ekaṃ kalyāṇa kammaṃ karontassa tāni duggati nimittāni antaradhāyanti. Sagganimittāni pātubbhavanti. Ubhopi cavitvā sagge nibbattantīti. Kusalā kusala kammānaṃ khayaṃ karotīti kusalā kusala kammakkhayakaro. 『『Āyu kammesu vijjamānesū』』ti tassa sattassa āyu paricchedo ca pariyanta gato na hoti, kammānubhāvo ca parikkhīṇo na hoti. Evaṃ āyu kammesu vijjamānesu. 『『Aparādha kammassā』』ti mātāpitūsuvā dhammikasamaṇa brāhmaṇesu vā aparajjhanavasena katassa aparādhakammassa. 『『So panā』』ti majjhimaṭṭhakathāvādo pana. 『『Aruccamāno viyā』』ti anicchiyamānoviya. 『『So』』ti majjhimaṭṭhakathā vādo. 『『Tattha panā』』ti majjhimaṭṭhakathāyaṃ pana. 『『Sabbañcetaṃ』』ti sabbañca etaṃ suttavacanaṃ, vasena vuttanti sambandho. Anicchantehi ṭīkā cariyehi. 『『Vipākaṃ paṭiicchitabbo』』ti vipākaṃ paṭicca icchi tabbo. Ettha 『『vipākaṃ』』ti kammanibbattakkhandha santānaṃ vuccati. Tassa janakaṃ kammaṃ janaka kammanti vuccati. Tasseva khandhasantānassa upatthambhakaṃ tasseva upapīḷakaṃ tasseva upaghātakaṃ kammaṃ upaghātaka kammanti vuccatīti adhippāyo. 『『Sāketa pañhe』』ti vipākuddhāre āgate sāketa pañhe. Dhammadinnāya nāma uggasena rañño deviyā vatthumhi sādevī pubbe ekaṃ ajaṃ ghātesi, tena kammena apāyesu patitvā pacchā pavatti vipākavasena bahūsu bhavesu ajasarīre lomagaṇanāmattaṃ attano sīsacchedana dukkhaṃ anubhosīti. 『『Sā panā』』ti sā ekā pāṇātipāta cetanā pana. Mahāmoggalāna vatthu nāma pañcasata corānaṃ therassa ghāta na vatthu . Therohi attanā pubbakatena upacchedaka kammena coraghātanaṃ labhitvā parinibbuto. Sāmāvatidevī ca vaggumudānaditīravāsino pañcasata bhikkhū ca attano pubbakatehi upacchedaka kammehi tādisaṃ parūpakkamaṃ labhitvā saggesu nibbattā. Dussimāro nāma kakusandha buddhakāle māradeva putto vuccati. Kalāburājānāma khanti vāditā pasassa ghātako vuccati. Te pana taṅkhaṇe attanā katena upacchedaka kammena taṅkhaṇe eva cavitvā avīcimhi nibbattā. Tattha purima vatthūsu upacchedaka kammaṃ upacchindana mattaṃ karoti. Na attano vipākaṃ deti. Pacchimavatthūsu pana upacchindanañca karoti, vipākañca detīti. Vibhāvanipāṭhe. 『『Upacchedana pubbakaṃ』』ti upacchedana pubbakaṃ vipākaṃ janetīti yojanā. Kammantarassa vipākaṃ upacchinditvāva attano vipākaṃ janetīti adhippāyo. Tattha 『『attano vipākaṃ janetī』』ti idha kadāci janeti, kadāci na janetīti evaṃ vibhāgassa akatattā 『『taṃ na sundaraṃ』』ti vuttaṃ. Tenāha 『『idha pubbakatenā』』tiādiṃ. 『『Aṭṭhakathāsuyeva āgatattā』』ti tesu vatthūsu tejanā upacchedaka kammena marantīti evaṃ vatvā āgatattā. Vipākaṃ nibbattetīti vipāka nibbattakaṃ. Tassa bhāvo vipāka nibbattakattaṃ. Vipāka nibbattakattassa abhāvoti viggaho.

Janakacatukkaṃ niṭṭhitaṃ.

我來翻譯這段巴利文： "彼即"即彼斷業。"此中"即於此阿毗達摩義攝。"此亦"即此斷業亦。于惡生王事及僧那長老父事,彼等臨死時先現惡趣相。后王憶一前作善業及長老父即時作一善業時,彼等惡趣相消失。天界相顯現。二者死已生天界。善不善業作盡為善不善業盡作。"壽業存在時"即彼有情壽限未盡,業力未盡。如是壽業存在時。"違逆業"即由違逆母父或如法沙門婆羅門力所作違逆業。"彼然"即中部義疏說然。"似不悅"即似不欲。"彼"即中部義疏說。"于彼然"即于中部義疏然。結合爲:"此一切"即此一切經說,由力說。由不欲疏師等。"應依異熟"即應依異熟欲。此中"異熟"說業生蘊相續。彼生業說生業。意趣為彼即蘊相續支援,彼即壓迫,彼即斷業說斷業。"于娑雞多問"即于異熟顯已來娑雞多問。于名法授優迦舍那王妃事,彼妃前殺一羊,由彼業墮惡趣,後由轉起異熟力于多有中如羊身毛數量受自斬頭苦。"彼然"即彼一殺生思然。大目犍連事名五百賊殺長老事。長老由自前作斷業得賊殺般涅槃。娑摩瓦帝妃及住跋求摩陀河邊五百比丘由自前作斷業得如是他加害生天界。名惡死為迦葉佛時魔天子說。名迦羅浮王說殺忍辱仙人者。然彼等即時由自作斷業即時死已生無間。于彼前事中斷業唯作斷。不與自異熟。然於後事中作斷及與異熟。于光明讀誦。"先斷"即結合爲:生先斷異熟。意趣為斷他業異熟已生自異熟。于彼"生自異熟"此由無作有時生有時不生如是分別故說"彼不善"。故說"此由前作"等。"唯來於義疏"即于彼等事說由彼等由斷業死故來。生異熟為異熟生。彼性為異熟生性。分別為:異熟生性無。 生四終。

1. 『『Nikanti balena vā paṭibāhiyamānaṃ vipākaṃ na detī』』ti jhānalābhino hutvāpi maraṇakāle uppajjituṃ nikantiyā sati, taṃ jhānaṃ vipākaṃ na detīti adhippāyo. 『『Ekassā』』ti ekassa puggalassa. 『『Tesaṃ』』ti mahaggatakamma ānantariya kammānaṃ. Antima javanavīthiyaṃ kataṃ nāma vatthu dubbalattā sayampi dubbalaṃ hoti. Paṭisandhiṃ na janeti. Tenāha 『『antima javanavīthito pubbabhāge āsanne kataṃ』』ti. Idañca kammasāmañña vasena vuttaṃ. Kammavisese pana sati, na detīti na vattabbanti dassetuṃ 『『micchādiṭṭhikammaṃ panā』』tiādi vuttaṃ. Kataṃ āsanna kammaṃ nāmāti gahetabbanti yojanā. Pāḷipāṭhe. Assapuggalassa maraṇakālevā sammādiṭṭhi samattā samādinnā, micchādiṭṭhi samattā samādinnāti yojanā. Parato paripuṇṇaṃ āgamissati. Somanassa janakaṃ paracetanā pavattivasena. Santāpa janakaṃ kukkuccavippaṭisārappavattivasena. Idaṃ garuka catukkaṃ nāma anantare bhave vipaccanakānaṃ kammānaṃ vasena vuttanti āha 『『upapajjavedanīya kammāni evā』』ti. Kammaṃ nāma kusalaṃ vā hotu, akusalaṃ vā. Punappunaṃ laddhā sevane sati, vipākaṃ deti. Asati na deti. Kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ uppannaṃ hoti cakkhu viññāṇanti ca, akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ uppannaṃ hoti cakkhu viññāṇanti ca, pāḷiyaṃ vuttaṃ. Etthahi katattāti vatvā puna upacitattāti vacanaṃ punappunaṃ vaḍḍhanasaṅkhāte āsevane sati eva vipākaṃ detīti ñāpeti. Tasmā katamatta kammattā kaṭattā kammaṃ nāmāti vuttepi anantarabhave vipaccanaka kammasseva idha adhippetattā punappunaṃ laddhā sevanameva idha gahetabbanti dassetuṃ aṭṭhakathāyaṃ 『『punappunaṃ laddhāsevanaṃ』』ti vuttaṃ.

『『Evañca katvā』』tiādīsu. 『『Yattha taṃ pubbakataṃ kammanti āgataṃ』』ti yasmiṃ aṭṭhakathā padese taṃ kaṭattā kammaṃ pubbakataṃ kammaṃti āgataṃ. 『『Kasmā idhā』』tiādīsu. 『『Idhā』』ti imasmiṃ abhidhammattha saṅgahe. Pāḷiyaṃ. Yaṃ garukaṃ, taṃ vipākaṃ deti. Tasmiṃ asati, yaṃ bahulaṃ. Tasmiṃ asati, yaṃ āsannaṃ. Tasmiṃ asati, yaṃ kaṭattā vā pana kammaṃ, taṃ vipākaṃ detīti attho. Sesamettha suviññeyyaṃ.

Suttantapāṭhe. Sukhavedanaṃ janetīti sukhavedanīyaṃ. 『『Samattā』』ti suṭṭhugahitā. 『『Samādinnā』』ti tadatthavivaraṇaṃ. 『『Pariyattaṃ』』ti samatthaṃ. Tambadādhikassa yāvajīvaṃ bahūni pāpakammāni āciṇṇāni. Maraṇa divase pana sāriputtattherassa dhammadesanaṃ sutvā cavitvā tena āsanna kammena sagge nibbatti. Vātakālassa yāvajīvaṃ bahūni kalyāṇa kammāni āciṇṇāni. Maraṇa divasepana buddhasāsane viparīta saññaṃ katvā tena āsanna kammena apāye nibbatti.

Garukacatukkaṃ niṭṭhitaṃ.

我來翻譯這段巴利文： "由愛著力或遮止不與異熟"即意趣為雖成得禪者臨死時有生愛著,彼禪不與異熟。"一"即一補特伽羅。"彼等"即廣大業無間業。于最後速行路所作名由事弱自亦弱。不生結生。故說"于最後速行路前分近作"。此由業一般力說。然于業差別有時,不應說不與。為顯示說"然邪見業"等。結合爲:應取名作近業。于聖典讀誦。結合爲:此補特伽羅于死時或正見圓滿攝受,邪見圓滿攝受。后當來圓滿。由他思轉起力生喜。由惡作追悔轉起力生熱惱。說此重四名由依次生異熟諸業力故說"唯順生受業"。業名或善或不善。有數數得習時與異熟。無則不與。聖典說由作積聚欲界善業異熟生眼識及由作積聚不善業異熟生眼識。此中說作已復說積聚語于有數數增長名習時唯與異熟令知。故雖說由作量業名所作業,由此意趣唯次生異熟業,此應取唯數數得習故義疏說"數數得習"。 于"如是作"等中。"何處來彼前作業"即於何義疏處彼所作業來為前作業。于"何故此"等中。"此"即於此阿毗達摩義攝。于聖典。義為:何重彼與異熟。彼無時何多。彼無時何近。彼無時何所作業,彼與異熟。此余易知。 于經讀誦。生樂受為樂受。"圓滿"即善取。"攝受"為彼義釋。"能"即堪能。銅發者盡形壽積集諸多惡業。然死日聞舍利弗長老說法已死,由彼近業生天界。風時者盡形壽積集諸多善業。然死日于佛教作顛倒想,由彼近業生惡趣。 重四終。

1. Diṭṭhadhammacatukke. Passitabboti diṭṭho. 『『Dhammo』』ti khandhāyatana dhamma samūho. Diṭṭho dhammoti diṭṭha dhammo. Vattamāno dhammasamūho. Yo attabhāvoti vuccati. Attasaṅkhātassa diṭṭhiyā parikappitasārassa bhāvo pavatti kāraṇanti katvāti imamatthaṃ dassento 『『diṭṭha dhammo vuccatī』』tiādimāha. 『『Vipākaṃ paṭisaṃvedetī』』ti etena kathaṃ kammasādhanaṃ dasseti. Paṭisaṃvedana kriyāpade vipākanti kammapadaṃ disvā vipākaṃ nāma veditabbaṃ vedanīyaṃ. Paṭisaṃveditabbaṃ paṭisaṃvedanīyanti viññātattā. 『『Upeccā』』ti upagantvā. 『『Upapajjitvā』』ti upecca pajjitvā. Pāpuṇitvāti attho. Vibhāvanipāṭhe. 『『Diṭṭha dhammato』』ti diṭṭha dhammassa. Sāmiatthe pañcamī. Pāḷiyaṃ vuttaṃ. 『『Etthahī』』tiādi pubbavākye vutta nayameva. Aparasaddo niccaṃ apādānā pekkho. Tañca apādānaṃ nāma anantare vuttapadehi. 『『Diṭṭhadhammā nāgatānantara bhavehī』』ti diṭṭhadhammato ca anāgatānantara bhavato cāti attho. 『『Parivatto』』ti pabandho. Aparāpariyoti vā, aparo ca aparo ca aparāparo. Aparāpare pavatto aparāpariyoti attho. 『『Upapajjabhavaṃ』』ti anāgatānantarabhavaṃ. Ahosi kamme 『『ahosī』』ti padaṃ aññāsi koṇḍaññoti padeviya ruḷhīnāmapadanti āha 『『ahosi nāmakaṃ』』ti. Taṃ pana ruḷhipadaṃ kutopavattaṃti āha 『『ahosi kammaṃ』』tiādiṃ. 『『Evaṃ vutta pāṭhavasenā』』ti ettha idha vutto pāṭho sā vaseso. Paripuṇṇapāṭho pana ahosi kammaṃ ahosi kamma vipāko, ahosi kammaṃ nāhosi kamma vipāko, ahosi kammaṃ atthikamma vipāko, ahosi kammaṃ natthi kammavipāko, ahosikammaṃ bhavissati kamma vipāko, ahosi kammaṃ na bhavissati kamma vipākotiādinā paṭisambhidā magge āgato. 『『Sā』』ti pathama javana cetanā. 『『Appatara vipākā cātī』』ti ettha 『『itī』』ti hetu atthe nipāto, tasmā aciraṭṭhiti kattā diṭṭha dhamme eva phalaṃ datvā vigacchati, tasmā appatara vipākattā ahetukamattaṃ phalaṃ datvā vigacchatīti yojanā. 『『Paccayoti cā』』ti paccayaṃ laddhāti vutto paccayoti ca. 『『So』』ti mahantaṃ vutto paccayo. 『『Kākavaliyādīnaṃ viyā』』ti kākavaliyādīnaṃ puggalānaṃ diṭṭhavedanīya kammaṃ viya. 『『Pākaṭatarapphaladānaṃ』』ti sattāhabbhantare eva seṭṭhiṭṭhānappaṭi lābhādivasena pākaṭatarapphaladānakaṃ kammavisesaṃ. Kamma pathajavanasantāne pavattā pathamajavana cetanā vā itarāpi pathama javana cetanā vāti yojanā. 『『Kācī』』ti ekaccā pathamajavana cetanā. Sesāni diṭṭhadhamma vedanīya kammāni.

我來翻譯這段巴利文： 于現法四。應見為見。"法"即蘊處法集。見之法為見法。現在法集。所說自體。顯示此義為由說為見所計我之本質存在轉起因故說"說見法"等。"感受異熟"由此顯示如何業成就。于感受動詞見異熟業詞故應知名異熟即應受。由知應感受為應感受。"趣"即趣近。"生起"即趣生。義為獲得。于光明讀誦。"由見法"即見法的。五格表屬格。于聖典說。"此中"等即前句所說道。另一詞常期待離格。彼離格名由無間說諸詞。"見法未來無間有"即義為由見法及由未來無間有。"轉"即相續。或後後即后與后為後後。義為於後後轉為後後。"生有"即未來無間有。于已有業,"已有"詞如阿若憍陳如即世傳名詞故說"名已有"。然彼世傳詞從何轉起說"已有業"等。"由如是說讀誦力"於此此說讀誦差別。然圓滿讀誦為:已有業已有業異熟,已有業未有業異熟,已有業有業異熟,已有業無業異熟,已有業當有業異熟,已有業不當有業異熟等來於無礙解道。"彼"即第一速行思。"及少異熟"於此"及"為因義不變詞,故結合爲:由短住性唯于現法與果已消失,由少異熟性與唯無因果已消失。"及緣"即說得緣為緣及。"彼"即說大緣。"如烏飯等"即如烏飯等補特伽羅現見受業。"更顯與果"即由於七日內得長者位等力更顯與果業差別。結合爲:業道速行相續轉起第一速行思或其他第一速行思。"某"即一類第一速行思。余為現法受業。

Upapajjakamme. 『『Attha sādhikā』』ti sanniṭṭhānatthasādhikā. Pāṇaghātādi kiccasādhikāti vuttaṃ hoti. Suṭṭhu niṭṭhāpetīti sanniṭṭhāpikā. 『『Sesāni pī』』ti sesāni upapajja vedanīya kammānipi. 『『Idhā』』ti imasmiṃ manussa loke. 『『Missakakammānī』』ti kusalā kusalamissakāni kammāni. Vemānikapetavatthūni vimānavatthu pāḷiyaṃ āgatāni. 『『Sugatiyaṃ vipattiṃ anubhavantāni vatthūnī』』ti ettha 『『vipattiṃ』』ti cakkhu sotādīnaṃ aṅga paccaṅgānaṃ vā vipattiṃ. Nānā dukkhuppattibhūtaṃ vā vipattiṃ. 『『Duggatiyaṃ sampattiṃ』』ti mahiddhīnaṃ nāgasupaṇṇādīnaṃ sampattiṃ. 『『Yathā vutta vatthūhī』』ti vemānika petavatthādīhi. Aṭṭhakathāpāṭhe. 『『Tesaṃ saṅkamanaṃ natthī』』ti tesaṃ kammānaṃ vipaccanakāla saṅkanti nāma natthi. 『『Yathāṭhāneyeva patiṭṭhantī』』ti tāni diṭṭha dhammaṭṭhānādivasena bhagavatā yathā vuttaṭṭhāne eva tiṭṭhanti. 『『Evaṃ vuttaṃ』』ti tesaṃ saṅkamanaṃ natthītiādinayena vuttaṃ. 『『Yuttiyā vā abhāvato』』ti ettha diṭṭha dhamma vedanīyassa paṭisandhi vipākādi yuttiyā abhāvato.

Diṭṭhadhammacatukkaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于順生業。"勝定"即定義成就勝。說為殺生等事成就。善定為定。"余等亦"即余順生受業亦。"此"即於此人界。"混雜業"即善不善混雜諸業。維摩尼餓鬼事來於天宮事聖典。"于善趣受衰敗諸事"於此"衰敗"即眼耳等或肢支分衰敗。或種種苦生為衰敗。"于惡趣圓滿"即大神力龍金翅鳥等圓滿。"由如說諸事"即由維摩尼餓鬼事等。于義疏讀誦。"彼等無轉"即彼等業名無異熟時轉。"即住于如處"即彼等由世尊如說現法處等力住于處。"如是說"即由彼等無轉等道說。"或由無正理"於此由現法受無結生異熟等正理。 見法四。

1. Pākaṭṭhānacatukke. 『『Kāyādīnaṃ』』ti copanakāyādīnaṃ. Kāya viññattādīnanti vuttaṃ hoti. 『『Atipātentī』』ti atikkamma payogena abhibhavitvā pātenti. Tenāha 『『atipātanañcetthā』』tiādiṃ. 『『Adinnaṃ』』ti sāmikenaadinnaṃ parasantakaṃ. Agamanīyavatthūni nāma avītikkamanatthāya anupagantabbāni māturakkhitādīni itthi purisasarīrāni. 『『Tassā』』ti parapāṇassa. 『『Tato』』ti parapariggahita bhāvato. 『『Acchindaka cetanā』』ti parasantakassa attano santakakaraṇavasena bhusaṃ parasantakā bhāvacchindaka cetanā. Viluppana cetanāti vuttaṃ hoti. 『『Maggena maggappaṭipādakassā』』ti attano maggena paramagga sampayojakassa. 『『Etthapī』』ti yathā adinnādāne parapariggahita saññinoti dutīyaṃ aṅgapadaṃ vuttaṃ. Evaṃ etthapi. Ettha vadanti agamanīya vatthu vasena cittanti avatvā tasmiṃ sevana cittanti vuttaṃ. Tasmā agamanīya vatthu saññitāti avuttampi vuttasadisaṃ hotīti. Na hoti. Na hi tasminti vacanaṃ saññāvisesa sahitaṃ atthaṃ vadati. Īdisesu ca ṭhānesu sace saññāpadhānaṃ hoti. Pāṇasaññitā, parapariggahita saññitā,ti aṅga padaṃ viya idhapi agamanīya vatthu saññitāti dutīyaṃ aṅgapadaṃ avassaṃ vattabbaṃ hoti. Kasmā, aṅganiyamaṭṭhānattā. Tenāha 『『etenā』』tiādiṃ. 『『Caturaṅgīkova vutto』』ti tassa cattāro sambhārā. Agamanīya vatthu, tasmiṃ sevana cittaṃ, sevanappayogo, maggena maggappaṭipatti adhivāsananti. 『『Sā』』ti bhikkhunī. 『『Rakkhitāsu saṅgahitā』』ti māturakkhita pitu rakkhitādīsu saṅgahitā. 『『Ṭīkāsu panā』』ti suttantaṭīkāsu pana. 『『Sā』』ti bhikkhunī. Pāsaṇḍā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatādīni. Taṃ vādino pāsaṇḍiyā nāma. Tesaṃ dhammo pāsaṇḍiya dhammo nāma. Micchācāropi dussīlāya itthiyā vītikkamo appasāvajjo. Tato gorūpa sīlikāya mahāsāvajjo. Tato saraṇaṅgatāya, pañca sikkhā padikāya, sāmaṇeriyā, puthujjana bhikkhuniyātiādi. Aṭṭhakathā pāṭhe. 『『Etthā』』ti imasmiṃ akusalakāyakamme. 『『Na gahitaṃ』』ti therena vā aṭṭhakathācariyehi vā na gahitaṃ. Surañca merayañca pivanti etenāti surāmeraya pānaṃ. Tadajjhoharaṇa cetanā kammaṃ. 『『Sabba lahuko』』ti sabbesaṃ surāpāna kamma vipākānaṃ majjhe yo vipāko lahukataro, pavattivipākamattoti vuttaṃ hoti. 『『Ummattakasaṃvattaniko』』ti ummattabhāva saṃvattaniko. 『『Pañcapī』』ti surāpāna kammena saha pañcapi. Mūlaṭīkā vacane. 『『Tassā』』ti surāpāna kammassa. Paṭisambhidā maggaṭīkāyaṃ imassa vākyassa saṃvaṇṇanāyaṃ vuttanti sambandho. Tattha 『『tabbi ramaṇādayo cā』』ti tato surāpānato viramaṇādayo ca. 『『Madassā』』ti majjanassa. 『『Apuññapathassā』』ti akusala kamma pathassa. 『『Tabbirati pī』』ti tato surāpānato viratipi. 『『Nimmadatāyā』』ti majjanarahita bhāvassa. 『『Sā』』ti nimmadatā. 『『Puññapathassā』』ti kusalakamma pathassa. 『『Itī』』ti tasmā. 『『Tānī』』ti surāpāna kammatabbirati kammāni. 『『Na itaraṃ』』ti kammapathehi asambandhaṃ. Surāpānaṃ visuṃ paṭisandhiṃ na detīti yojanā. Tabbirati kamme pana sace idaṃ surāpānaṃ nāma pāpakammaṃ duccaritanti ñatvā samādāna virati sampattavirati vasena taṃ sikkhāpadaṃ rakkhati. Taṃ sīlaṃ aññehi puññapathehi asambandhampi visuṃ paṭisandhiṃ na detīti na vattabbaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于異熟處四。"身等"即動身等。說為身表等。"過度使"即超越加行勝過使。故說"於此過度等"。"未與"即主人未與他物。不應行處名為不應趣近母所護等女男身體。"彼"即他生命。"由彼"即由他所攝狀態。"斷思"即由作他物為自物力強斷他物狀態思。說為奪取思。"由道于道使行者"即由自道於他道結合者。"於此亦"即如於未與取說他所攝想為第二支詞。如是於此亦。於此說由不應行處心不說而說于彼淫心。故雖不說不應行處想亦如已說。不然。因說于彼語不說想差別俱義。于如是處若想為主。如生命想,他所攝想支詞,此亦應必說不應行處想為第二支詞。何故,因支決定處。故說"由此"等。"說唯四支"即彼四資糧。不應行處,于彼淫心,淫加行,由道于道行容忍。"彼"即比丘尼。"攝於護"即攝於母護父護等。"然于疏"即然于經疏。"彼"即比丘尼。外道說六十二見等。彼論者名外道。彼等法名外道法。邪行於惡戒女違越少罪。較彼于貴牛戒女大罪。較彼于歸依者,於五學處者,沙彌尼,凡夫比丘尼等。于義疏讀誦。"於此"即於此不善身業。"不取"即長老或義疏師等不取。由此飲蘇羅與迷醉酒為蘇羅迷醉酒。彼吞嚥思為業。"一切輕"即說為於一切飲酒業異熟中彼異熟較輕,唯轉起異熟。"轉成狂"即轉成狂性。"五亦"即與飲酒業俱五亦。于根疏語。"彼"即飲酒業。結合爲:說于無礙解道疏此句註釋。于彼"及由彼離等"即及由彼飲酒離等。"醉"即使醉。"非福道"即不善業道。"由彼離亦"即由彼飲酒離亦。"無醉性"即離醉性。"彼"即無醉性。"福道"即善業道。"故"即由此。"彼等"即飲酒業及彼離業。"非其他"即不相應業道。結合爲:飲酒不別與結生。然于彼離業若知此名飲酒為惡業惡行由受持離得離力護彼學處。彼戒雖不相應其他福道不應說不別與結生。

『『Evamidaṃ pī』』ti evaṃ idampi surāpāna kammaṃ kamma pathapattassa kammassa parivārabhūtaṃ eva paṭisandhiṃ janetīti yojanā. 『『Tatthā』』ti kammapathasuttesu. Sarūpato na vuttanti ca sakkā vattunti sambandho. 『『Yaṃ』』ti yaṃ surāpāna kammaṃ. 『『Tatthā』』ti tesu kammapathasuttesu. Kamma jananaṃ nāma duccarita kammānaṃ jananaṃ. Sakkena devāna mindena tassa apāyagāmitā vuttāti sambandho. Tassāsurāya puṇṇaṃ imaṃ surākumbhaṃkiṇātha. Mūlaṃ detha gaṇhāthāti attho. 『『Tassā』』ti surāpāna kammassa. Apāyaṃ gameti sampāpetīti apāya gāmī. 『『Yadidaṃ』』ti yā ayaṃ yathālābha yojanā atthi. Mūlaṭīkā vacane. 『『Kammasahajātā』』ti akusala kammasahajātā taṇhā. 『『Tesaṃ』』ti tesaṃ pañcannaṃ kammānaṃ. 『『Koṭṭhāsato』』ti dhammasaṅgaṇiyaṃ phasso hoti, vedanā hotītiādinā vutte dhammuddesavāre jhānādikoṭṭhāsā nāma āgatā. Tesu pañca sikkhāpadā koṭṭhāsato kammapatha koṭṭhāsikā eva. Kammapatha koṭṭhāse antogadhāti attho. 『『Purimānaṃ catunnaṃ』』ti pāṇāti pātādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ. 『『Paṭikkhitto』』ti tassa kammapathabhāvo paṭikkhitto. 『『Tatīyaṃ』』ti tatīya suttaṃ. Etāsupi ca aṭṭhakathāsu.

我來翻譯這段巴利文： "如是此亦"即結合爲:如是此飲酒業亦唯為得業道業眷屬生結生。"于彼"即于業道諸經。且結合爲:能說不由自相說。"何"即何飲酒業。"于彼"即于彼等業道諸經。業生名為生惡行諸業。結合爲:由帝釋天主說彼趣惡趣性。義為:買此滿酒甕由彼阿修羅滿。與取本錢。"彼"即飲酒業。趣惡趣即令至。"即此"即此如得結合有。于根疏語。"業俱生"即不善業俱生愛。"彼等"即彼等五業。"由分"即於法集論說有觸,有受等所說法略分來禪等分名。于彼等五學處由分唯業道分。義為:攝於業道分。"前四"即殺生等四業。"遮"即遮彼業道性。"第三"即第三經。於此等義疏亦。

Kāyakammādīsu. Sasambhārakāyo nāma sakalo rūpakāyo. Pasādakāyo nāma kāyapasādo eva. Kāya viññatti copanakāyo nāma. 『『Copana』』nti ca calanaṃ vuccati. 『『So yevā』』ti copanakāyoyeva. Kāyakamma nāma lābho ca hoti, tasmā so kammānaṃ pavatti mukhanti vuccatīti yojanā. 『『Kammāni visesetuṃ』』ti idaṃ kāyakammaṃ nāma, idaṃ vacīkammaṃ nāmāti visesetuṃ niyametuṃ. 『『Sakkontī』』ti kammāni visesetuṃ sakkonti. Tasmā kāyadvāre vuttitoti ca vacīdvāre vuttitoti ca vuttanti adhippāyo. Micchācārassa vacīdvāre appavattito 『『purimāni dve』』ti vuttaṃ. 『『Majjhimāni cattārī』』ti musāvādādīni cattāri vacīkammāni. 『『Chabbidhāni tāni vajjānīti』』ti 『kāyakammaṃ jaheyyu』ntiādīni chabbidhāni tāni vajjāni. Kathaṃ ekamekena bāhulla saddena chabbidhāni tāni vajjetīti. Anvayato ca byatirekato ca vajjeti. Kathaṃ, pāṇātipāta kammaṃ kadāci appakena vacīdvāre uppannampi kāyadvāre eva pavatti bahulattā kāyakammameva hoti. Vacīkamma saṅkhyaṃ na gacchati. Dve vā assa nāmāni na bhavanti. Vacīdvāre pana appakavuttittā vacīkammaṃ nāma na hoti. Kāyakammanti nāmaṃ na jahati. Dve vā assa nāmāni na bhavantīti evaṃ ekena kāyadvāre bāhulla vuttivacanena pāṇātipāta kamme chabbidhāni vajjāni vajjetīti. Evaṃ sesesu. Vanacarako nāma vanaluddako. So pana kadāci appakena gāme carantopi vane bāhulla cārittā vanacarako eva hoti. Gāmacarakoti nāmaṃ na labhati. Dve vā assa nāmāni na bhavanti. Evaṃ saṅgāmāvacarakāpi. Saṅgāmāvacaro nāma saṅgāme bāhullāvacaro hatthī vuccati. Ettha manodvāraṃ sabba kamma sādhāraṇattā kammāni visesetuṃ na sakkotīti vuttaṃ. Evañcasati, 『abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi ceti manasmiṃ vuttito manokammaṃ nāmā』ti idaṃ na vattabbanti. No na vattabbaṃ. Kamma siddhiṃ paṭicca aññadvārehi asādhāraṇattā . Tenāha 『『manokammāni panā』』tiādiṃ. 『『Siddhaṃ』』ti nibbattaṃ. 『『Kāyakammadvāraṃ』』ti ettha tattha copanakāyo kāyakammānaṃ pavatti bahulattā kāyakamma dvāraṃ nāma. Copanavācā tattha vacīkammānaṃ pavatti bahulattā vacīkammadvāraṃ nāma. Kusalā kusala javana cittaṃ pana manokammānaṃ tattheva kamma kicca siddhito manokamma dvāraṃ nāmāti evaṃ kammena dvāra vavatthānaṃ veditabbaṃ. 『『Tassa dvārassa nāmaṃ bhindituṃ vā』』ti kāyoti nāmaṃ bhindituṃ vā. 『『Attano nāmaṃ dātunti vā』』ti vacīti nāmaṃ tassa dātuṃ vā. 『『Brāhmaṇa gāmādīnaṃ brāhmaṇa gāmādibhāvo viyā』』ti tasmiṃ aññakulesu vasantesupi brāhmaṇa kulabahulattā brāhmaṇa gāmotveva nāmaṃ hoti. Tasmiṃ vane aññarukkhesu santesupi khadīrarukkha bahulattā khadīravanantveva nāmaṃ hotīti vattabbanti. Kāyakammaṃ niṭṭhitaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于身業等。具支身名全色身。凈身名唯身凈。身表動身名。"動"即說動搖。"彼即"即唯動身。結合爲:身業名為得,故說彼為諸業轉起門。"區別諸業"即此名身業,此名語業如是區別決定。"能"即諸業能區別。意趣為故說由轉起于身門及由轉起于語門。由邪行不轉于語門故說"前二"。"中四"即妄語等四語業。"彼等六種過失"即彼等六種過失為"應斷身業"等。如何由每一多詞遮彼等六種?由隨及返遮。如何,殺生業雖有時少分生於語門由多轉于身門唯成身業。不至語業數。或不成二名。然由少轉于語門不成語業名。不捨身業名。或不成二名。如是由一身門多轉語遮殺生業六種過失。如是于余。林行者名林獵人。然彼雖有時少分行於村由多行於林唯成林行者。不得村行者名。或不成二名。如是戰場行者亦。說戰場行者名多行於戰場象。於此由意門一切業共故說不能區別諸業。若如是,"由貪嗔邪見於意轉故名意業"此不應說。非不應說。由依業成就不共其他門。故說"然意業"等。"成就"即生。"身業門"於此于彼動身由諸身業多轉名身業門。動語由諸語業多轉于彼名語業門。然善不善速行心由諸意業唯于彼成就業事名意業門。應如是知由業決定門。"破彼門名"即破身名。"或與自名"即或與彼語名。"如婆羅門村等婆羅門村等性"即應說于彼雖住其他姓由婆羅門姓多唯成婆羅門村名。于彼林雖有其他樹由佉地羅樹多唯成佉地羅林名。 身業終。

1. Vacīkamme. 『『Musā vadantī』』ti abhūtato vadanti. Pisati etāyāti pisuṇā. 『『Nirutti nayenā』』ti ettha piyasuñña karaṇāti vattabbe akkhara lopakaraṇaṃ nirutti nayo nāma. 『『Yenā』』ti yenajanena. 『『Samphaṃ』』ti ettha saṃsaddo sammati dukkhaṃ etenāti atthena sukhe hite vattatīti āha 『『saṃ sukhaṃ hitañcā』』ti. Kīdisaṃ sukhaṃ hitañcāti āha 『『sādhujanehi adhigantabbaṃ』』ti. Etena pāpajanehi adhigantabbaṃ hitasukhaṃ paṭikkhipati. Hitasukhassa vināsanaṃ nāma tassa āgamana maggabhindananti āha 『『hitasukha maggaṃ bhindatī』』ti. 『『Taṃ vā』』ti ettha 『『taṃ』』ti hitasukhaṃ. 『『Attha dhammā pagatassā』』ti atthato ca dhammato ca apagatassa. 『『Paṭibhāṇa cittassā』』ti suṇantānaṃ cittarati cittahāsavaḍḍhanatthāya paṭibhāṇaññāṇena cittīkatassa. 『『Yatthā』』ti yasmiṃ kathā magge. 『『Attha dhamma vinayapadaṃ』』ti attha padañca dhammapadañca vinaya padañca. Tattha attho nāma ārogyasampatti, mittasampatti, paññāsampatti, dhana sampatti, bhogasampattiyo. Tāsu kosallajanakaṃ vākyapadaṃ atthapadaṃ nāma. Idaṃ sucaritaṃ nāma saggasaṃvattanikaṃ, idaṃ duccaritaṃ nāma apāya saṃvattanikanti evaṃ sabhāva dhammesu kosalla janakaṃ vākya padaṃ dhamma padaṃ nāma. Evaṃ cittaṃ damitabbaṃ, evaṃ indriyāni damitabbāni, evaṃ rāgo vinetabbo, evaṃ doso vinetabbotiādinā vinetabbesu vinaya kosallajanakaṃ vākyapadaṃ vinaya padaṃ nāma. Yattha evarūpaṃ attha padañca dhamma padañca vinaya padañca kiñci natthi. Tassa vācā vatthumattassa etaṃnāmaṃ hotīti yojanā. 『『Samphaṃ』』ti vuttappakāraṃ niratthakavacanaṃ. 『『Tatthā』』ti tesu vacīkammesu. Visaṃvādanaṃ nāma virajjhā panaṃ. Visaṃvādako nāma virajjhāpanako. Atthaṃ bhañjati vināsetīti attha bhañjanako. 『『Kammapathabhedo』』ti paṭisandhi janako kammapathaviseso. 『『Itaro』』ti attha bhañjanakato añño musāvādo. 『『Kamma mevā』』ti pavatti vipāka janakaṃ vacīkammameva. 『『Rajānaṃ』』ti dhūlīnaṃ. Tāsu sugati duggatīsu uppajjantīti taduppajjanakāni. 『『Pathabhūtattā』』ti uppattimaggabhūtattā. 『『Bheda purekkhārenā』』ti mittabhedapurekkhārena. Mittaṃ bhindatīti bhedako. 『『Saṃkiliṭṭha cetanā』』ti attha purekkhāra dhamma purekkhāra vinaya purekkhāra anusāsani purekkhāra rahitā kevalaṃ bhedapurekkhāra cetanā saṃkiliṭṭha cetanā nāma. 『『Pare bhinne yevā』』ti parajane parajanena mithubhedavasena bhinneyeva. 『『Yaṃ kiñcī』』ti yaṃ kiñci akkosavatthu. 『『Ayaṃ pī』』ti ayaṃ pharusavācāpi. Evaṃ akkosana kammaṃpi akkositabbassa dūre ṭhitassapi matassapi sampajjatīti yojanā. Anatthaṃ niratthakavācā vatthu mattaṃ viññāpetīti anatthaviññāpanako. 『『Saccato gaṇhante yevā』』ti yathā so katheti, tathā taṃ vatthu uppanna pubbanti evaṃ saccato gaṇhanteyeva. Keci saccato gaṇhitvā kiñci vatthuṃ pūjanīya ṭhāne ṭhapetvā thomentā pūjentā vandantā pariharanti. Samparāyi katthāya taṃ saraṇaṃ gacchanti. Sabbametaṃ niratthakaṃ hoti. 『『Tadassādavasenā』』ti taṃ rājakathādiṃ tattha cittaratiṃ labhitvā assādavasena kathentasseva kammaṃ hoti. Anicca lakkhaṇa vibhāvanatthāya vā ratanattaya guṇavibhāvanatthāya vā pāpa garaha kalyāṇa sambhāvanāya vā kathentassa pana satthakameva hotīti adhippāyo.

我來翻譯這段巴利文： 于語業。"說妄"即說非實。由此分裂為離間。"由語法道"於此應說作空愛時作字母脫為語法道。"由彼"即由彼人。"雜語"於此三音由此平息苦義轉於樂利故說"樂利"。如何樂利說"應由善人證得"。由此遮由惡人證得樂利。名壞樂利即破壞彼來道故說"破樂利道"。"彼"於此"彼"即樂利。"離義法"即離義及法。"智慧心"即由為聞者心喜心笑增長觀察智所重。"於何"即於何語道。"義法律句"即義句及法句及律句。于彼義名健康圓滿,友圓滿,慧圓滿,財圓滿,受用圓滿。于彼等生巧語句名義句。此名善行趣天,此名惡行趣惡趣如是于自性法生巧語句名法句。如是應調心,如是應調諸根,如是應離貪,如是應離嗔等由於應調伏生調伏巧語句名律句。結合爲:於何如是義句及法句及律句全無,彼語唯事有此名。"雜語"即說如是無義語。"于彼"即于彼等語業。欺誑名令錯。欺誑者名令錯者。破壞義為破義者。"業道差別"即生結生業道差別。"其他"即異於破義的妄語。"唯業"即唯生轉起異熟語業。"塵"即灰塵。生於彼等善趣惡趣為生彼。"由為道"即由為生道。"為破"即為破友。破友為破者。"染污思"即無義為法為律為教誡唯為破思名染污思。"唯破他"即唯由他人破他人互破力。"任何"即任何罵事。"此亦"即此粗語亦。結合爲:如是罵業亦成就於應罵者雖住遠雖已死。無義唯令知無義語事為無義令知。"唯取真"即如彼說如是彼事曾生如是唯取真。某些取真後置某事于應供處讚歎供養禮拜保持。為後世趣彼為歸依。此一切成無義。"由味著彼"即唯由得心喜于彼得味著力說王論等成業。然為顯無常相或為顯三寶德或為呵惡贊善說唯有義為意趣。

Tenāha 『『attha dhamma vinaya nissitaṃ』』tiādiṃ. Sesamettha kāyadvāre dīpitameva.

我來翻譯這段巴利文： 故說"依義法律"等

1. Manokamme . 『『Abhijhāyantī』』ti atirekataraṃ jhāyanti, cintenti, olokenti vāti imamatthaṃ dassento 『『assādamatte aṭhatvā』』tiādimāha. 『『Byāpādentī』』ti vigatabhāvaṃ āpādenti sampāpenti. Tañca āpādanaṃ na kāyavācāhi. Atha kho cittenevāti vuttaṃ 『『cintentī』』ti. 『『Tabbi parītato』』ti sappurisa paññattito viparītena. 『『Tatthā』』ti tesu manokammesu. 『『Idaṃ mamassā』』ti idaṃ santakaṃ mamasantakaṃ bhaveyya, aho sādhu vatāti yojanā. 『『Attano katvā』』ti attano santakaṃ katvā. 『『Lābhāvatime』』ti ettha sulābhaṃ labhantīti lābhā. 『『Attano kareyyaṃ』』ti attano santakaṃ kareyyaṃ. Parabhaṇḍaṃ vatthu yassāti parabhaṇḍa vatthuko. 『『Vatthū』』ti ārammaṇabhūtaṃ vatthu. Yāva na pariṇāmeti, tāva na kammapathabhedo hotīti yojanā. 『『Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāsū』』ti adhikāro. 『『Ayaṃ』』ti ayaṃ satto. 『『Tassā』』ti tassa sattassa. Dasavatthukāmicchādiṭṭhi nāma 『natthidinnaṃ, natthiyiṭṭhaṃ, natthihutaṃ』tiādikā micchādiṭṭhi. Dvāsaṭṭhi diṭṭhigatesu kācidiṭṭhiyo natthikādi sabhāvā honti. Idha pana tabbahulanayena kammamevāti vuttaṃ. Yathāvuttoti sambandho. Gacchantassa puggalassa. 『『Cittuppādo』』ti maggacittuppāde. 『『Passanto』』ti tīṇi lakkhaṇāni passanto. Vuttoti sambandho. 『『Niyāmaṃ』』ti sammatta niyāmaṃ. Aviparītaniyāmanti attho. Puna 『『niyāmaṃ』』ti micchattaniyāmaṃ. Viparīta niyāmanti attho. Tikicchituṃ asakkuṇeyyoti atekiccho. Ekantena apāyagāmī hotīti attho. 『『Apassitvā』』ti diṭṭhiṭṭhānānaṃ apassitvā. 『『Micchādhimokkhamattenā』』ti titthā cariyesu saddahana mattenāti adhippāyo. 『『Sakaṃ ācariyakaṃ』』ti attano ācariyassa santakabhūtaṃ. Ṭhito puggalo. Aṭṭhakathāyaṃ vutto, yathāha micchattatike micchāsabhāvāti micchattā. Vipākadāne sati, khandhabhedānantarameva vipākadānato niyatā. Micchattā ca te niyatā cāti micchattaniyatā. Sammāsa bhāvāti sammattā. Sammattā ca te niyatā ca anantarameva phaladāna niyamenāti sammattaniyatāti . 『『Tassā』』ti micchādiṭṭhiyā. 『『Acopetvā』』ti acāletvā. 『『Etenā』』ti etenapi saddena. 『『Imesaṃ』』ti manokammānaṃ. 『『Etenā』』ti manasmiṃ evāti vacanena. 『『Upapannaṃ』』ti paripuṇṇaṃ. 『『Upalakkhaṇādivasenā』』ti upalakkhaṇanaya nidassananaya padhānanayādivasena. 『『Atthantarappasaṅgo hotī』』ti kathaṃ hoti. Evasaddena vinā pāṇātipāta kammaṃ kāyadvāre bāhulla vuttito kāyakammaṃ nāmāti vutte idaṃ laddhātapatto rājakumāroti viya upalakkhaṇanayamattaṃ. Tena sesadvāresupi bāhulla vuttiṃ upasallakkhetīti atthantarappasaṅgo siyāti. Evaṃ sesanayesupīti. 『『Apicā』』ti kiñci vattabbaṃ atthīti joteti. 『『Tesū』』ti pāṇavadhādīsu. 『『Ekaṃ aṅgaṃ』』ti upakkamoti catutthaṃ aṅgaṃ. 『『Taṃ sahajātā cā』』ti cetanā sahajātā ca. Cetanā pakkhe bhavāti cetanā pakkhikā. Cetanā viya kāyakammabhāvaṃ gacchantīti vuttaṃ hoti. 『『Abbohārikattaṃ gacchantī』』ti manokammanti voharituṃ appahonakattaṃ gacchantīti attho. Attā padhānaṃ yesaṃ te attappadhānā. Abhijjhādayo. Attappadhānā na honti. Cetanā padhānā honti. Idheva te attappadhānā hontīti attho. 『『Tathā tathā』』ti ahovata idaṃ mamassātiādinā tena tena pakārena. 『『Tatthā』』ti tesu manokammesu. 『『Sabbena sabbaṃ』』ti pāṭipadikapadametaṃ. Sabbappakāratoti attho.

我來翻譯這段巴利文： 150. 于意業。"過度思"即過分思,想,或觀,顯示此義故說"不住于味著"等。"惡意"即令至無有狀態成就。且彼成就非由身語。然唯由心故說"思"。"由彼反"即由反善人施設。"于彼"即于彼等意業。結合爲:"此應成我的"即此物應成我所有,啊善哉。"作為自己"即作為自己所有。"得於我"於此善得為得。"我應作"即我應作為自己所有。以他物為事為他物事。"事"即成所緣事。結合爲:乃至未轉向,乃至不成業道破。"說此于義疏"為引語。"此"即此有情。"彼"即彼有情。十事邪見名為'無佈施,無供養,無供獻'等邪見。於六十二見中某些見為無有等自性。然於此由彼多說唯為業。結合爲如說。行者。"心生"即道心生。"見"即見三相。說為結合。"決定"即正性決定。義為不顛倒決定。又"決定"即邪性決定。義為顛倒決定。不能醫治為無醫。義為定趣惡趣。"不見"即不見諸見處。"唯由邪勝解"意趣為唯由信仰外道。"自師"即屬於自師所有。住立者。說于義疏,如說于邪性三法中邪自性為邪性。若有異熟,由蘊壞無間即有異熟故決定。邪性且彼等決定為邪性決定。正自性為正性。正性且彼等決定由無間與果決定為正性決定。"彼"即邪見。"不動"即不動搖。"由此"即由此亦音。"此等"即諸意業。"由此"即由唯于意語。"圓滿"即圓滿。"由攝等力"即由攝道顯示道主要道等力。"成其他義引申"如何成?無有音說殺生業由多轉于身門名身業時如得缽王子此僅攝道。由彼攝余門亦多轉故成其他義引申。如是于余道亦。"又"即顯示有所說。"彼等"即殺生等。"一支"即加行為第四支。"彼俱生及"即思俱生及。屬思分為思分。說為如思趣身業性。"趣非確定"義為趣不足稱意業。自為主為自主。貪等。非自主。思為主。唯於此彼等成自主為義。"如是如是"即啊愿此應成我的等由彼彼行相。"于彼"即于彼等意業。"一切一切"即此為詞根語。為一切行相。

『『Idhā』』ti manokammaṭṭhāne. 『『Manokamma kiccavisesenā』』ti ahovata idaṃ mamassātiādikena kicca visesena. Manokamma dīpanā niṭṭhitā.

1. 『『Ettha ca dasannaṃ pī』』tiādīsu. 『『Tāpī』』ti tā pubbāparacetanāyopi. Ādito paṭṭhāya pavattā tāpīti sambandho. 『『Yānipanā』』tiādīsu. Eko ekassa vadati ahaṃ imaṃ sattaṃ māremi, tvaṃ asukaṃsattaṃ mārehīti. Evaṃ vatvā ubhopi upakkamaṃ karonti. Kammaṃ pana ubhinnampi na sijjhati. Tattha āṇāpakassa tvaṃ asukaṃ sattaṃ mārehīti āṇāpana kammaṃ sace sijjhati. Vacīdvāre pavattaṃ kāyakammanti vuccati. Idha pana asiddhattā vacīdvāre dissa mānaṃ vacīkammanti vuccati. Vacīduccaritamattanti vuttaṃ hoti. Esanayo sesesupi.

『『Dosamūlenā』』tiādīsu. Doso eva mūlaṃ dosamūlaṃ. Doso mūlaṃ massāti dosamūlaṃ. Taṃ sampayutta cittanti dvidhā attho. Byāpādo nāma doso eva. So kathaṃ dosena mūlena jāyeyyāti vuttaṃ 『『purimo byāpādavajjehī』』ti. Parato abhijjhāyampi esanayo. Vibhāvanipāṭhe. Nidhipāṭhakā nāma rājanidhi vidhāyakā. Tattha caṇḍo niggahetabboti āgatattā duṭṭhaniggahatthanti vuttaṃ. Rājūnaṃ adinnādānaṃ mohamūlena jāyatīti yojanā. 『『Brāhmaṇānañcā』』ti sakasaññāya eva yaṃ kiñci harantānaṃ brāhmaṇānañca kammaphalasambandhāpavādīnañca. 『『Āharaṇaṃ』』ti adinnādānavasena haraṇaṃ. Avaharaṇanti vuttaṃ hoti. Yo pana moho rājūnaṃ uppanno, yo ca brāhmaṇānaṃ uppanno, yo ca kamma phalasambandhā pavādīnaṃ uppannoti sambandho. 『『Lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāyā』』ti lobho kammānaṃ suṭṭhuvaḍḍhanāya nidānaṃ kāraṇaṃ hotīti yojanā. Sañjātā kaṅkhāyesaṃ te sañjātakaṅkhā. Parito uṭṭhāti etthāti pariyuṭṭhānaṃ. Kaṅkhāya pariyuṭṭhānaṃ kaṅkhāpariyuṭṭhānaṃ. Janānaṃ tānikammānīti sambandho.

Akusalakammadīpanāniṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： "於此"即于意業處。"由意業事差別"即由啊愿此應成我的等事差別。意業說明終。 151. 于"於此且十"等。"彼等亦"即彼等前後思亦。結合爲:從始以來轉彼等亦。于"然何等"等。一對一說我殺此有情,你殺某有情。如是說已二者皆作加行。然業於二者皆不成就。于彼教令者"你殺某有情"教令業若成就。說由轉于語門為身業。然於此由不成就說由顯于語門為語業。說為唯語惡行。此理于余亦。 于"以嗔根"等。嗔即根為嗔根。嗔為彼根為嗔根。彼相應心為二義。惡意名唯嗔。彼如何由嗔為根生故說"前惡意過失"。後於貪亦此理。于廣釋讀誦。藏讀誦者名王藏制定者。由於彼來"應制伏惡"故說為制伏惡者。結合爲:諸王未與取由癡根生。"且婆羅門等"即以自想取任何婆羅門等及業果關係否認者等。"取"即由未與取力取。說為盜取。然結合爲:生於諸王彼癡,及生於婆羅門彼,及生於業果關係否認者彼。結合爲:"貪為諸業生起因"即貪為諸業善增長因緣。生疑于彼等為生疑。由此遍生為遍生。疑之遍生為疑遍生。結合爲:彼等業于諸人。 不善業說明終。

1. Kusalakamme. Ayaṃ pana evamādīsu suttapadesu āgatoti sambandho. 『『Mettaṃ kāyakammaṃ』』ti mettāsahagataṃ kāyakammaṃ. Evaṃ vacīkammepi. Cetanā hettha kammanti adhippetā. Manokamme pana cetanāpi yujjati. Abyāpādopi yujjati. Ñāṇaṃ anuparivattīti ñāṇānuparivattaṃ. Ñāṇānuparivattītipi pāṭho, so yevattho. 『『Padakkhiṇaṃ』』ti pavaḍḍhitaṃ. Aparaṃ pariyāyaṃ dasseti 『『yasmiṃ panā』』tiādinā. Dussīlassa bhāvo dussilyaṃ. Pāṇātipātādikammaṃ. 『『Pavattamāne』』ti kāyadvāre pavattamāne. 『『Yaṃ pana kusalaṃ』』ti pāṇāti pātādito virati kusalaṃ . 『『Pavattamānaṃ』』ti citte pavattamānaṃ. 『『Kicca sīsenā』』ti kiccappadhānena. Kiccaṃ padhānaṃ katvāti adhippāyo. Sesamettha kāyakamme suviññeyyaṃ.

『『Vacīkammepi esevanayo』』ti yasmiṃ dussilye pavattamāne vācā aparisuddhā hoti. Vacī saṃvaro bhijjatītiādinā vattabbaṃ. 『『Avasesaṃ panā』』ti tīhi kāyakammehi catūhi vacīkammehi avasesaṃ. Tattha 『『tīhi kāyakammehī』』ti tīhi kāyaduccarita virati kammehi. 『『Catūhi vacīkammehī』』ti catūhi vacīduccarita virati kammehi. 『『Sabbaṃpi kalyāṇa kammaṃ』』ti sabbampi dānakammaṃ, sabbampi bhāvanā kammaṃ, apacāyana kammaṃ, veyyāvaccakammaṃ, pattidānakammaṃ, pattānumodanākammaṃ, dhammasavana kammaṃ, dhamma desanā kammaṃ, sabbampi diṭṭhijukammaṃ tīsudvāresu pavattampi manokammaṃ nāmāti yojanā. Imesu pana dvīsu pariyāyesu pacchimoyeva padhānanti sambandho. 『『Yāva devā』』ti antima pariccheda jotako nipāto. Matthakaparicchedenāti attho.

我來 譯這段巴利文： 157. 于善業。結合爲:然此來於如是等經句。"慈身業"即具慈身業。如是于語業亦。於此意為思為業。然于意業思亦相應。無惡意亦相應。隨轉于智為隨智轉。隨智轉亦為讀法,彼即義。"右繞"即增長。顯示另一方法由"然於何"等。惡戒性為惡戒。殺生等業。"轉起"即轉于身門。"然何善"即離殺生等善。"轉起"即轉於心。"由事為首"即以事為主。意趣為作事為主。此余于身業易知。 "于語業亦此理"即於何惡戒轉起時語不清凈。應說由語防護破等。"然余"即余於三身業四語業。于彼"三身業"即三身惡行離業。"四語業"即四語惡行離業。結合爲:"一切善業"即一切施業,一切修業,恭敬業,服務業,迴向業,隨喜業,聞法業,說法業,一切正見業雖轉於三門名意業。然於此二方法中後者為主為結合。"乃至天"為顯示最後限制不變詞。義為以最上限制。

Sīlapade. 『『Sīlayatī』』ti sammā dahati ca upadhāreti cāti dvidhā attho. 『『Susamāhitānī』』ti suppatiṭṭhitāni. 『『Uparime kusala dhamme』』ti mahaggata lokuttara kusaladhamme. Sattasu visuddhīsu uparime citta visuddhādi kusaladhamme. 『『Adhikusala dhamme』』ti adhike bodhipakkhiya kusala dhamme. Parehi dinnaṃ, tadeva pattiṃ. Sabbāni pana tāni dānādīni kusalāni. Sodhenti sappurisājanā. Tāni evapuññāni. Ekamekaṃ puññakriyavatthu. 『『Iminā paccayenā』』ti cīvarādi paccayena, annapānādi paccayena, dhana dhanaññādipaccayena vā. 『『Sabbaṃpi cetaṃ』』ti sabbampi etaṃ dasavidhaṃ puññaṃ. 『『Hīnena chandenā』』ti yasakāmatādivasena hīnena chandena, hīnena cittena, hīnena vīriyena, hīnāya vīmaṃsāya. 『『Majjhimenā』』ti puññapphalakāmatādivasena majjhimena. 『『Paṇītenā』』ti kattabbamevidanti ariyavaṃsānu brūhanavasena paṇītena chandādinā pavatti taṃ paṇītanti yojanā. 『『Yasakāmatāyā』』ti kitti saddakāmatāya vā, parivārakāmatāya vā. 『『Puññapphalakāmatāyā』』ti bhavasampatti bhogasampattikāmatāya. 『『Ariyabhāvaṃ nissāyā』』ti idaṃ dānaṃ nāma ariyānaṃ vaṃso. Ahampi ariyo. Tasmā mayāpi kattabbamevidanti evaṃ ariyabhāvaṃ nissāyāti attho. Ettha ca 『『ariyo』』ti ācāra ariyopi yujjati dassana ariyopi. Tattha ācāra ariyo nāma sappuriso puthujjana kalyāṇako vuccati. Dassana ariyo nāma paramattha ariyo. 『『Pāramitā dānaṃ』』ti sabbadānehi aggapattaṃ mahābodhi sattānaṃ pāraṅgatadānaṃ. Tañhi sabba sattavimokkhatthāya pavatti tattā aggapattaṃ hoti, pāraṅgataṃ. Tato uttaritarassa kassacidānassa abhāvato. Sesesupi puñña kriyavatthūsu. 『『Tikadvayaṃ』』ti purimādi hīnādi tikadvayaṃ. 『『Antima vatthunā』』ti antima vatthu ajjhāpajjanena vā. 『『Dussīlo nāmā』』ti dussīla bhikkhu nāma. So hi yāvabhikkhuppaṭīññaṃ na vijahi. Tāva bhikkhu eva. Na sāmaṇero, na gihī. Taṃ ce añño bhikkhu amūlakena antima vatthunā anuddhaṃseti. Anuddhaṃsentassa saṅghādi seso. Omasavāde pācittiyaṃ. Sahaseyyaṭṭhāne tena saha atireka rattiṃ sayantassāpi āpatti natthi. Tasmā so dussīla bhikkhutveva vattabboti. 『『Puna kammavācāya samādātabbanti natthī』』ti yathā sikkhaṃ paccakkhantassa sabbaṃ samādānaṃ bhijjati. Puna bhikkhubhāvaṃ icchantena puna kammavācāya samādātabbaṃ hoti. Evaṃ puna kammavācāya samādātabbanti natthi. 『『Itaresu panā』』ti liṅganāsanaṅgato aññesu daṇḍakammaṅgesu. Niccasīlādīsu. 『『Yaṃ niccameva vaṭṭatī』』ti yaṃ pāṇātipāta virati sīlaṃ niccameva rakkhituṃ vaṭṭati. Aniccaṃ na vaṭṭati. Kasmā, pāṇaghātādiṃ karontassa sabbakālampi duccarita sambhavato. Tenāha 『『aniccaṃ sāvajjaṃ hotī』』ti. Duccaritaṃ hotīti attho. 『『Yaṃ niccampi vaṭṭatī』』ti pakati gahaṭṭhānaṃ yaṃ vikāla bhojanādi virati sīlaṃ niccampi vaṭṭati. 『『Aniccampi vaṭṭatī』』ti samādāna divasaṃ atikkamitvā vikāla bhojanādiṃ karontassa vītikkama dosovā duccarita doso vā natthīti adhippāyo. Tenāha 『『sāvajjaṃ na hotī』』ti. Duccaritaṃ na hotīti attho. Tathā dasasīlañca pakati gahaṭṭhānaṃ aniccasīlaṃ nāmāti yojanā.

我來翻譯這段巴利文： 于戒句。"持戒"即正持及思察為二義。"善住"即善建立。"上善法"即廣大出世間善法。於七清凈中上心清凈等善法。"增上善法"即增上菩提分善法。他所施,彼即得。然彼一切施等為善。諸善人凈化。彼等即福。每一福業事。"由此緣"即由衣等緣,由食飲等緣,或由財谷等緣。"此一切"即此一切十種福。"由下欲"即由名聞欲等力下欲,下心,下精進,下觀察。"由中"即由欲福果等力中。結合爲:"由上"即由應作此等聖種增長力上欲等轉為上。"欲名聞"即欲聲譽或欲眷屬。"欲福果"即欲有圓滿受用圓滿。"依聖性"義為此名施為聖種,我亦是聖,故我亦應作如是依聖性。於此且"聖"相應行聖及見聖。于彼行聖名說善凡夫。見聖名第一義聖。"波羅蜜施"即至一切施頂大菩薩到彼岸施。彼由為一切有情解脫故轉成至頂,到彼岸。由無任何更上施故。于余福業事亦。"二三法"即前等下等二三法。"由最後事"即由犯最後事。"名惡戒"即名惡戒比丘。彼乃至不捨比丘名,乃至是比丘。非沙彌,非俗人。若他比丘以無根最後事謗彼。謗者僧殘。罵語懺悔。于同宿處與彼同宿過夜亦無犯。故彼應說唯惡戒比丘。"無應以羯磨重受"即如舍學者一切受破,欲再成比丘者應以羯磨重受。如是無應以羯磨重受。"然于余"即于異形相破支外余罰支。于常戒等。"何常應"即何離殺生戒常應護持。不常不應。何故,由作殺生等者一切時亦成惡行故。故說"不常有過"。義為成惡行。"何常亦應"即諸在家者何離非時食等戒常亦應。"不常亦應"意趣為過受持日作非時食等者無違犯過或惡行過。故說"無過"。義為不成惡行。如是結合爲:且十戒名諸在家者不常戒。

『『Aniccasīlameva hotī』』ti pakati gahaṭṭhānaṃ taṃ dasasīlaṃ yāvajīvaṃ niccaṃ katvā samādiyitvā rakkhantānampi apabbajitattā pabbajitesu jāti sabhāveneva siddhaṃ niccasīlaṃ nāma na hoti. Yāvajīvaṃ katvā samādāna vaseneva niccaṃ hotīti adhippāyo. 『『Vesadhāraṇena saha siddhattā』』ti ettha kathaṃ vesadhāraṇena siddhaṃ hotīti. Vesadhāraṇaṃ nāma gihivatthaṃ pahāya kāsāya vattha dhāraṇaṃ. Kāsāyavatthañca nāma arahattadhajo hoti. Na ca arahattadhajaṃ dhārentassa sikkhāpadaṃ asamādiyantassapi vikāle bhuñjituṃ vaṭṭati. Tathā naccādīni passituṃ, mālādīni dhāretuṃ, uccāsayanādīsu vasituṃ, jātarūpādīni sādituṃ. Kasmā iti ce, tesañhi taṃ taṃ yathāsakaṃ sīlaṃ niccaṃ suddhaṃ katvā rakkhitumeva vaṭṭatītiādinā kāraṇaṃ heṭṭhā vuttamevāti. 『『Appanaṃ apattāva adhippetā』』ti appanāpattānaṃ mahaggatabhāvanānaṃ visuṃ upari vakkhamānattāti adhippāyo. 『『Etthevā』』ti imasmiṃ bhāvanā kamme eva. 『『Te saññevā』』ti ratanattayādīnaṃ eva ca. Gantuṃ āraddho gamiko. Addhānaṃ dīghamaggaṃ gacchanto addhiko. 『『Parisuddhenā』』ti lābhasakkārādi nirapekkhatāya attukkaṃ sana paravambhanādi rahitatāya ca parisuddhena. 『『Hitappharaṇa cittenā』』ti mayi karonte imassa ettakaṃ hitasukhaṃ bhavissatīti evaṃ tesaṃ hitasukhesu pharaṇa cittena. Mettacittenāti vuttaṃ hoti. 『『Attano kiccesu viyā』』ti etena tesaṃ sabbaṃ kiccaṃ attanobhāraṃ karotīti dīpeti. 『『Sādhāraṇa karaṇaṃ』』ti attano puññaṃ paresaṃ dānaṃ. Atta manatāpavedaniyādhusādhūti vacībhedakaraṇaṃ. Tañhidinnañcānumoditañca diṭṭhadhammavedanīyaṃ jātanti sambandho. 『『Yonisomanasikāre ṭhatvāti ettha silokādipakkhikaṃ ayonisomanasikāraṃ jahitvā suṇantassa imaṃ dhammaṃ sutvā attharasadhammarasappaṭisaṃvedī bhavissāmīti, desentassa imaṃ desento dhammassa ca suṇantānañca anuggahaṃ karissāmīti yonisomanasikāre ṭhatvā. Lābha sakkārādi pakkhiko manasikāro ayoni somanasikāro nāma. Niyyānattha nissaraṇattha pakkhiko yonisomanasikāro nāma. Niravajja kammāni nāma kasigorakkhādi kammāni. Niravajjasippāni nāma vaḍḍhakisippādīni vejjasippādīni ca. Niravajja vijjāṭhānāni nāma parūparodhara hitāni aṅgavijjā vedavijjā mantavijjādīni. 『『Vodāna karaṇaṃ』』ti visesena visuddhakaraṇaṃ. 『『Taṃ sabhāvattā』』ti dānasabhāvattā. 『『Cāritta sīlattā』』ti sappurisānaṃ pakati cāritta sīlattā. Puna 『『taṃ sabhāvattā』』ti bhāvanā sabhāvattā. Tathāhi desentassa ca suṇantassa ca desanāsotānusārena cittabhāvanā ñāṇabhāvanāvahattā desanāsavanā sabhāvā honti. Attano diṭṭhiṃ sayameva ujuṃ karontassa ca ñāṇabhāvanā kammameva. Tathā parassa dhammadesanaṃ sutvā ujuṃ karontassāpīti. 『『Dhammo nāma natthī』』ti desanā dhammo nāma natthi. Kasmā, dānasīlāni desentenapi ante lakkhaṇattayena sahasaccappakāsanassa kattabbattā. Etena desanāsavanā ante lakkhaṇattayānupassanā bhāvanā kammaṭṭhāne patiṭṭhitattā taṃ sabhāvā hontīti dasseti. 『『Manokamma mevā』』ti paduddhāro. 『『Manasmiṃ evā』』ti manodvāre eva. 『『Kiccasiddhito』』ti appanākiccassa sijjhanato. 『『Aṅgabhāvā sambhavato』』ti appanā kiccasiddhiyaṃ aṅgabhāvā sambhavato. 『『Tañcabhāvanā maya』』nti paduddhāro. 『『Dānādivasenā』』ti dānasīlavasena.

我來翻譯這段巴利文： "唯為不常戒"即諸在家者彼十戒乃至命終作常受持護持者亦由未出家故於出家者中由生性自成就名常戒不成。意趣為由乃至命終作受持力成常。"由成就與持相俱"於此如何由持相成就? 持相名舍俗衣持袈裟衣。且袈裟衣名阿羅漢相。持阿羅漢相者雖不受學處亦不應非時食。如是不應看舞等,持鬘等,住高床等,受持金等。若問何故,如下已說彼等應如自戒常清凈護持等因緣。"意未至安止"意趣為由將於上別說已至安止廣大修。"唯於此"即唯於此修業。"唯彼等"即唯三寶等。開始去為行者。去長道為遠行者。"由清凈"即由離利養恭敬等期待,由離自舉他毀等清凈。"由遍滿利益心"即由我作令彼有如是利樂如是于彼等利樂遍滿心。說為慈心。"如於自事"由此顯示作彼等一切事為自擔。"普施"即施自福於他。作語分為快不快報。結合爲:彼施及隨喜成現法受。"住如理作意"於此舍偈等分不如理作意,聞者由聞此法我將覺受義味法味,說者由說此將攝受法及聞者而住如理作意。屬利養恭敬等作意名不如理作意。屬出離解脫等作意名如理作意。無過業名耕牧等業。無過技名木工等技醫技等。無過明處名不害他的占相明吠陀明咒明等。"清凈作"即殊勝清凈作。"由彼自性"即由施自性。"由行戒"即由善人本行戒。又"由彼自性"即由修自性。如是由隨說者及聞者說流而有心修慧修故說聞自性。自正自見者亦為慧修業。如是聞他說法而正者亦。"無名法"即無名說法。何故,由說施戒者亦應於後以三相共顯真諦。由此顯示說聞於後住三相觀修業處故成彼自性。"唯意業"為語分。"唯于意"即唯于意門。"由事成就"即由安止事成就。"由不生支性"即由不生於安止事成就支性。"且彼修所成"為語分。"由施等力"即由施戒力。

Dānavasena appavattanatoti idaṃ tāva yujjati. Sīlavasena appavattanatoti idaṃ pana pāḷiyā na sameti. Pāḷiyañhi mahaggatajjhānesupi pahānaṃ sīlaṃ veramaṇi sīlantiādi vuttanti codanā. Taṃ pariharanto 『『yaṃ panā』』tiādimāha. 『『Pariyāyena vuttaṃ』』ti kenapariyāyena vuttanti. Pakati cārittaṃ sīlanti vuccati. Uppanne ca pathamajjhāne nīvaraṇānaṃ pahānaṃ nāma pakaticārittameva pakati niyāmena pavattameva. Iti pakaticārittattā sīlanti vuttaṃ. Puna nīvaraṇānaṃ pahānameva tehi vigamanaṭṭhena veramaṇīti ca, pidahanaṭṭhena saṃvaroti ca, pahāna kiccaṃ avijahanaṭṭhena avītikkamoti ca, vuttaṃ. Cetanāsīlanti ettha pana jhānasampayutta cetanā eva vuccati. Sā ca sīlajāti kattā sīlanti vuttāti daṭṭhabbaṃ. 『『Appanāpatta』』nti paduddhāro. 『『Jhānabhedenā』』ti pana vattabbaṃ. Rūpāvacarakusalañhi jhānabhedena pañcavidhaṃ, jhānameva pana jhānaṅgabhedena pañcavidhanti.

Kusalakammadīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 由施力不轉起此且相應。由戒力不轉起此然不合經文。于經中說于廣大禪亦舍為戒,離為戒等為難。為除彼說"然何"等。"說由方便"如何方便說?說為本行戒。且生初禪名舍諸蓋即本行,即由本性決定轉起。如是由本行性說為戒。又由離彼義說諸蓋之舍為離,由遮義為防護,由不捨舍事義為不違越。說為思戒於此然說唯禪相應思。彼應見由戒類作者說為戒。"至安止"為語分。然應說"由禪差別"。因色界善由禪差別為五種,然禪由禪支差別為五種。 善業說明終。

1. 『『Etthā』』tiādīsu. 『『Dhammasaṅgahe』』ti dhammasaṅgaṇi pāḷiyaṃ. 『『Dassanenā』』ti sotāpatti maggaññāṇena. 『『Taṃ』』ti uddhacca cetanaṃ. 『『Bhāvanāyā』』ti uparimaggattayasaṅkhātāya bhāvanāya. Pāḷipāṭhe. 『『Cittuppādā』』ti cittacetasikā vuccanti. 『『Siyā』』ti ekacceti atthe nipāta padaṃ. Imesu chasu cittuppādesu ekacce cha cittuppādā sotāpatti maggena pahātabbā, ekacce cha cittuppādā tīhi upari maggehi pahātabbāti attho. Tattha pathamapade 『『ekacce cha cittuppādā』』ti kammapathapattakammasahajātā cha cittuppādā. Dutīya pade 『『ekacce cha cittuppādā』』ti akammapatha pattā dhammikesu ṭhānesu assādanābhi nandādivasena pavattā cha cittuppādā. 『『Tatthā』』ti dhammasaṅgahe. 『『Itaratthā』』ti itaresu bhāvanāya pahātabbesu. 『『Tassā』』ti nānakkhaṇika kammapaccayassa. Pāḷipāṭhe. 『『Sahajātā』』ti attano paccayuppannehi sahajātā. 『『Nānakkhaṇikā』』ti attano paccayuppannehi asahajātā atītakālabhūte nānakkhaṇe pavattā pāṇātipātādi cetanā. 『『Yadi evaṃ』』ti evaṃ yadi siyāti attho. Yadi uddhacca cetanā dassana pade anuddhaṭattā paṭisandhiṃ nākaḍḍhatīti viññāyeyya. Evaṃ satīti pāṭhaseso. 『『Ce』』ti ce vadeyya. 『『Nā』』ti na sakkā vattuṃ. 『『Tassā vipākassā』』ti tassā uddhacca cetanāya vipākassa. Pāḷipāṭhe. 『『Imesu dhammesu ñāṇaṃ』』ti ime dhamme ārammaṇaṃ katvā uppannaññāṇaṃ. 『『Tesaṃ vipāke』』ti uddhacca sahagatānaṃ vipāke. 『『Ñāṇaṃ』』ti taṃ vipākaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannaññāṇaṃ. 『『Sabba dubbalanti ca sakkā vattuṃ』』ti sambandho. 『『Ativiya kāḷakadhammattā』』ti buddhādīsu mahantesu ṭhānesu saddhāratanassa antarāyaṃ katvā pavattanato atiyevakaṇha dhammattā. Tassā vicikicchā cetanāya paṭisandhi ākaḍḍhanampi viññātabbanti yojanā. 『『Sabhāva viruddhattā yevā』』ti vicikicchā asanniṭṭhāna sabhāvā. Adhimokkho sanniṭṭhāna sabhāvoti evaṃ sabhāva viruddhattāyeva.

我來翻譯這段巴利文： 153. 于"於此"等。"於法聚"即於法聚論經。"由見"即由須陀洹道智。"彼"即掉舉思。"由修"即由稱上三道修。于經讀誦。"心生"說心心所。"或"為一分義不變詞。義為於此六心生中一分六心生由須陀洹道應斷,一分六心生由上三道應斷。于彼初句"一分六心生"即成業道業俱生六心生。第二句"一分六心生"即未成業道于正法處由味著歡喜等力轉六心生。"于彼"即於法聚。"于余"即于余由修應斷。"彼"即異時業緣。于經讀誦。"俱生"即與自緣生俱生。"異時"即與自緣生不俱生,轉於過去時異時殺生等思。"若如是"義為如是若有。若由掉舉思于見句未拔故不牽引結生應知。如是為文余。"若"即若說。"否"即不能說。"彼異熟"即彼掉舉思異熟。于經讀誦。"於此法智"即緣此法生智。"彼等異熟"即掉舉俱異熟。"智"即緣彼異熟生智。結合爲:"且能說一切劣"。"由極黑法性"即由於佛等大處作信寶障礙轉故極黑法性。結合爲:彼疑思牽引結生亦應知。"由自性相違故"即疑為不決定自性,勝解為決定自性,如是由自性相違故。

『『Sabbatthā』』tiādīsu. 『『Vipaccatīti vipācetī』』ti vadanti. Taṃ pana padarūpena na sametīti aññaṃ atthaṃ vadanto 『『sabbampi vā』』tiādimāha. 『『Mahāsampattiyo samuṭṭhāpetvā』』ti devaloke devasampatti sadisā dibbavimānādikā mahāsampattiyo samuṭṭhāpetvā. Idaṃ 『『okāsaṃ katvā』』ti pade visesanaṃ. Tattha 『『sukha vipākaṃ』』ti idaṃ aṭṭha ahetuka vipākāni sandhāya vuttaṃ. Rūpaloke brahmānaṃ rūpakāyo rūpāvacara kammena nibbatto. So ca kāmāvacara dhamma samūho eva. Evaṃ sante tasmiṃ loke pañca ahetuka vipākānipi rūpāvacara kammena nibbattāni siyunti codanā. Taṃ pariharanto 『『rūpāvacara kusalaṃhī』』tiādimāha. 『『Tānī』』ti apāyabhūmiyaṃ uppannāni aṭṭha ahetuka vipākāni. 『『Sabbasmiṃ kāmaloke』』ti ekādasavidhe kāmaloke. 『『Tesu cā』』ti tesu aṭṭha ahetuka vipākesu ca. 『『Ārammaṇantare』』ti kasiṇa nimittādito aññasmiṃ ārammaṇe. 『『Nimittā rammaṇe』』ti kasiṇa nimittādike nimitta paññattā rammaṇe. 『『Tāni pañcavipākānī』』ti cakkhu viññāṇādīni pañca ahetuka vipākāni kāmāvacara kusala kammasseva vipākāni hontīti yojanā. 『『Soḷasaka maggo』』ti soḷasakathā maggo kathāpabandho. Evaṃ dvādasa kamaggo. 『『Ahetukaṭṭhaka』』nti ahetuka vipākaṭṭhakaṃ. Sammā pakārena jānātīti sampajānaṃ. Ñāṇaṃ. Sampajānena katanti viggaho. Na sampajānakataṃ asampajānakataṃ. 『『Saddahitvā』』ti etena diṭṭhuju kammañāṇa sampattiṃ dīpeti. Na hi tena ñāṇena asampanno kammañca kammaphalañca saddahatīti. Jānitvāti vā pāṭho siyā. 『『Ekamekaṃ』』ti ekamekaṃ kusalakammaṃ. 『『Kusala samaye』』ti kusala kamma karaṇakāle. Kusaluppattikāle vā. Yassame īdisaṃ puññaṃ pasutaṃ. Tassame bhavalābho bhogalābho mittalābho sabbelābhā ekantena sulābhāti attho. 『『Suladdhaṃ』』ti idaṃ puññaṃ suladdhaṃ. Devesu ca manussesu saṃsaritvāti pāṭhaseso. 『『Sesenā』』ti tassakammassa vipākāvasesena. Aṭṭhakathā pāṭhe. 『『Ekapiṇḍapātasmiṃ』』ti ekavāraṃ piṇḍapātadāne. Saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tasmā yaṃ vuttaṃ 『ekā cetanā ekameva paṭisandhiṃ detī』ti, taṃ suvuttanti adhippāyo. 『『Paṭipakkhehī』』ti paṭipakkhehi akusalehi. Visesena bhusaṃ muḷho byāmuḷho. Ativiya byāmuḷho atibyāmuḷho. Atibyāmuḷhatthāya paccayabhūtanti viggaho. Atiduppaññāya paccayabhūtanti attho. So hi thero vadatīti sambandho. 『『Iti katvā』』ti evaṃ manasikaritvā. 『『Sannihitapaccayamattenā』』ti āsanne saṇṭhitapaccaya mattena. 『『Pubbapayoga paccayamattenā』』ti vuttaṃ hoti. Balavakammavasena uppannattā tikkhataraṃ vipākaṃ. Yadā payoga rahitena paccayagaṇena uppajjati, tadā asaṅkhārikaṃ nāma. Yadā payogasahitena, tadā sasaṅkhārikaṃ nāma. Tattha asaṅkhārikaṃ tikkhaṃ nāma. Sasaṅkhārikaṃ mandaṃ nāma. Tathā dubbala kammena uppanne mandavipākepi yojetabbaṃ. Evaṃ tikkhamandānaṃ mandatikkhatāpatti nāma siyā. Na ca tathā sakkā bhavitunti adhippāyo. Ettha siyā, yadi pubbakammavasena aṭṭhannaṃ mahāvipākānaṃ saṅkhārabhedo siddho siyā, aṭṭhannaṃ ahetuka vipākānampi sosaṅkhārabhedo siddho bhaveyya. Tānipi hi kānici asaṅkhārikena kammena nibbattāni, kānici sasaṅkhārikenāti codanā. Taṃ pariharanto 『『ahetuka vipākānaṃ panā』』tiādimāha.

我來翻譯這段巴利文： 于"一切處"等。說"異熟即使熟"。然彼不合詞形故說"或一切"等為他義。"生起大圓滿"即生起天界如天圓滿等天宮等大圓滿。此為"作空間"句修飾。于彼"樂異熟"此說關於八無因異熟。色界梵天色身由色界業生。彼亦唯欲界法聚。如是時于彼界五無因異熟亦應由色界業生為難。為除彼說"色界善"等。"彼等"即生於惡趣界八無因異熟。"於一切欲界"即於十一種欲界。"且於彼等"即且於彼八無因異熟。"于余所緣"即于遍相等異余所緣。"于相所緣"即于遍相等相施設所緣。結合爲:"彼五異熟"即眼識等五無因異熟唯為欲界善業異熟。"十六道"即十六說道說連。如是十二道。"無因八"即無因異熟八。正知為正知。智。由正知作為語分。非正知作為不正知作。"信已"由此顯示正見業智圓滿。因不圓滿彼智者不信業及業果。或為"知已"讀法。"每一"即每一善業。"于善時"即于作善業時。或於善生時。義為:若我有如是福生,彼我有生得受用得友得一切得定為善得。"善得"即此福善得。文余為:輪迴于天人中。"由余"即由彼業異熟余。于註釋讀誦。"於一缽食"即於一次施缽食。說于相應注。故說'一思與一結生'為善說為意趣。"由對治"即由對治不善。特別極癡為遍癡。極遍癡為極遍癡。為極遍癡緣為語分。義為為極惡慧緣。結合爲:彼長老說。"如是作"即如是作意。"由唯近緣"即由唯于近住立緣。說為"由唯前行緣"。由力業力生故銳利異熟。當由離加行諸緣生時,名無行。當由有加行時,名有行。于彼無行名銳。有行名鈍。如是于由弱業生鈍異熟亦應適合。如是應有銳鈍成鈍銳為意趣。且於此或有,若由前業力成八大異熟行差別,八無因異熟亦應成有行差別。因彼等亦有由無行業生,有由有行為難。為除彼說"然無因異熟"等。;

『『Ubhayakamma nibbattanaṃ』』ti tesaṃ saṅkhāra bhedarahitattā asaṅkhārika kammenapi virodho natthi. Sasaṅkhārika kammenapi virodho natthi. Asaṅkhārika kammenapi nibbattanti. Sasaṅkhārika kammenapi nibbattanti. Evaṃ ubhayakamma nibbattanaṃ yuttaṃ. 『『Iti adhippāyo』』ti tassa therassa adhippāyo. 『『Na kammāgamana vasenā』』ti kammasaṅkhātassa cirakālato āgamana paccayassa vasena. 『『Āgamanaṃ』』ti ca āgacchati etenāti āgamananti viggaho. 『『Kammabhave』』ti atīte kammakaraṇabhave. 『『Kecanā』』ti keci. Aṭṭhasāliniyaṃ pana āgatāti ca. Paṭisambhidā magge pana dvihetukā vuttāti ca sambandho. Imasmiṃ ṭhāne paṭisambhidā maggaṭṭhakathā vacanampi vattabbanti vadanto 『『tattha panā』』tiādimāha. 『『Tīsukhaṇesū』』ti kammakkhaṇe nikantikkhaṇe paṭisandhikkhaṇeti tīsukhaṇesu. 『『Ṭīkākārāpanā』』ti abhidhammaṭīkākārāpana. 『『Sāvasesapāṭho』』ti pāḷiyaṃ tihetukena kammena dvihetuka paṭisandhi, dvihetukena kammena ahetuka paṭisandhi avasesā hoti. Evaṃ avasesa vākya sahito pāṭho. Sarikkhameva sarikkhakaṃ. Kammena sarikkhakaṃ sadisaṃ kammasarikkhakaṃ. Vipākaṃ. 『『Mahātherenā』』ti sāriputta mahātherena. Evañca katvātiādinā ṭīkākārānaṃ vacanaṃ upatthambheti.

Kāmāvacarakammaṃ niṭṭhitaṃ.

我來翻譯這段巴利文： "二業所生"即彼等由無行差別故無違于無行業。無違于有行業。亦由無行業生。亦由有行業生。如是二業所生相應。"此意趣"即彼長老意趣。"非由業來力"即非由稱業長時來緣力。"來"為語分為:由此來為來。"于業有"即於過去作業有。"某些"即某些。且結合爲:然來於殊勝論及說于無礙解道為二因。於此處亦應說無礙解道注說故說"然于彼"等。"於三剎那"即于業剎那、欲剎那、結生剎那三剎那。"復注作者"即阿毗達磨復注作者。"有餘讀誦"即于經中由三因業二因結生,由二因業無因結生為余。如是有餘句讀誦。同分即同分。由業同分相似為業同分異熟。"由大長老"即由舍利弗大長老。由如是作等支援復注作者言。 欲界業終。

1. Rūpāvacarakamme. 『『Appaguṇatāyā』』ti aparicitatāya. Avaḍḍhatāya. 『『Hīnehi chandādīhī』』ti lābhasakkāra silokādi sāpekkhatāya hīnehi chandādīhi. 『『Te dhammā』』ti chandādayo dhammā. Tāni idha nādhippetāni. Kasmā, upapattippabhedassa asādhakattāti adhippāyo. 『『Imānevā』』ti imāni eva jhānāni. 『『Tividhāsū』』ti ekasmiṃtale brahmapārisajjādi vasena tividhāsu. 『『Aṭṭhārasappabhedena vibhajitvā』』ti tīsu hīna majjhimapaṇītesu ekekasmiṃ hīna hīnaṃ hīna majjhimaṃ hīna paṇītantiādinā vibhattena navavidhāni honti. Puna tesu tīṇi majjhimāni. Majjhimahīnaṃ majjhimamajjhimantiādinā vibhattāni navavidhāni honti. Evaṃ aṭṭhārasabhedena vibhajitvā. 『『Kammadvārāni nāmā』』ti kammappavatti mukhāni nāma. 『『Imehi pabhāvitattā』』ti imehi pabhāvehi mūlakāraṇehi pabhāvitattā pavattāpitattā. 『『Aṭṭhārasakhattiyā』』ti hīnamajjhimādibhedena aṭṭhārasa khattiyā. Tathā aṭṭhārasa brāhmaṇādayo. Aṭṭha cattālīsa gottāni nāma hīnamajjhimā divasena vibhattāni gotamagottādīni aṭṭhacattālīsa gottāni. Tesaṃ cāritta paṭipattibhūtāni caraṇānipi aṭṭhacattālīsa hontīti. Ettha siyā. Purima vacane hīnādīni brahmaloke, aṭṭhakathā vacanehīnādīni manussaloketi sādhetabbaṃ aññaṃ, sādhakaṃ aññanti codanā. Taṃ pariharati 『『etenahī』』tiādinā. 『『Upalakkhetī』』ti paccakkhato pākaṭaṃ ekadesaṃ dassetvā apākaṭe tādisepi jānāpetīti attho. 『『Samatthā samatthaṃ vā』』ti samatthā samatthabhāvaṃ vā. 『『Tathā hānenā』』ti tathāhi anena ācariyena. Anuruddhā cariyenāti vuttaṃ hoti. Nāma rūpa paricchede vuttanti sambandho. Samānāsevane laddhe sati, mahabbale vijjamāne mahaggatakammaṃ vipākaṃ janeti. Tādisaṃ hetuṃ aladdhā alabhitvā abhiññā cetanā vipākaṃ na paccatīti yojanā. Tattha 『『samānā sevane』』ti bhūmisamānatā vasena samānāsevane. Kāmajavanaṃ kāmajavanena samānāsevanaṃ. Rūpajavanaṃ rūpajavanena. Arūpajavanaṃ arūpajavanenāti daṭṭhabbaṃ. Tena vuttaṃ 『『samānabhūmikato』』tiādi. Tattha 『『tadabhāvato』』ti tādisassa balavabhāvassa abhāvato. Ekavāramattabhūtā mahaggata cetanā ca. 『『Sabba pathamabhūtā』』ti samāpatti vīthīsu gotrabhussa anantare mahaggata javanaṃ sandhāya vuttaṃ. Lokuttara maggacetanā kadācipi samānā sevanaṃ na labhati. Evaṃ santepi attano anantarato paṭṭhāya yāvajīvampi bhavantarepi ariyaphalaṃ janetiyeva. Evamevāti vuttaṃ hoti. Idaṃ pavattiphalaṃ nāma hoti, idha pana paṭisandhi phalaṃ vicāritaṃ, tasmā asamānaṃ idaṃ nidassananti ce. Vuccate. Maggacetanā nāma taṇhā sahāyakaṃ vaṭṭagāmi kammaṃ na hoti. Ataṇhā sahāyakaṃ vivaṭṭagāmi kammaṃ hoti. Tasmā paṭisandhiṃ na deti. Sace pana taṃ taṇhā sahāyakaṃ vaṭṭagāmikammaṃ bhaveyya. Paṭisandhi kālepi phalaṃ dadeyya. Asamānā sevanatā pamāṇaṃ na bhaveyya. Evaṃ aññakāraṇattā asamānaṃ nidassanaṃ hoti. Na asamānā sevanatāyāti daṭṭhabbaṃ. 『『Upacitattā』』ti punappunaṃ āsevana lābhena vaḍḍhitattā. 『『Sā cetanā』』tiādikammikamahaggata cetanā ca. 『『Nā』』ti codanā , na siyāti attho. Na ca sāpi samānabhūmaka dhammato laddhā sevanā hoti. Evaṃ santepi katattā bhāvitattāti vuttaṃ. Bhāvitattāti ca punappunaṃ āsevana lābhena vaḍḍhitattā iccevattho.

我來翻譯這段巴利文： 154. 於色界業。"由非熟練"即由非熟習。由未增長。"由下欲等"即由期待利養恭敬稱譽等下欲等。"彼等法"即欲等法。彼等此非所趨。何故,意趣為由不成就生差別故。"唯此等"即唯此等禪。"於三種"即於一地由梵眾天等力三種。"分別為十八種"即於三下中上各各為下下下中下上等分別為九種。又于彼三中為中下中中等分別為九種。如是分別為十八種。"名業門"即名業轉起門。"由此等所生故"即由此等能生根本因所生故已令轉起故。"十八剎帝利"即由下中等差別十八剎帝利。如是十八婆羅門等。名四十八姓即由下中等力分別瞿曇姓等四十八姓。且彼等行儀成為行亦四十八。於此或有。前說下等於梵界,注說下等於人界,應成立異,能立異為難。由"由此"等除彼。"標示"義為顯示親見顯現一分而令知非顯現如是。"能或能"即能或能性。"如是由此"即如是由此阿阇黎。說為由阿耨樓陀阿阇黎。結合爲:說于名色差別。結合爲:若得同類習,有大力時廣大業生異熟。不得如是因神通思不熟異熟。于彼"同類習"即由地同性力同類習。欲速行由欲速行同類習。色速行由色速行。無色速行由無色速行應見。故說"由同地"等。于彼"由彼無"即由如是力無故。且唯一次廣大思及。"成為最初"說關於于定路于種姓心后廣大速行。出世間道思何時亦不得同類習。如是時從自後乃至命終亦於他有必生聖果。說為如是。若此為轉起果,然此觀察結生果,故此為不同譬喻者。說:名道思非愛為伴轉向輪迴業。為無愛為伴轉向出離業。故不與結生。然若彼為愛為伴轉向輪迴業,于結生時亦應與果。不同類習非為量。如是由異因故為不同譬喻。應見非由不同類習。"由積集"即由得數數習增長故。"彼思"等初廣大思及。"否"即難,義為不應有。且彼亦非由同地法得習。如是時說由作故修習故。且修習義即由得數數習增長故。;

Tasmā viññāyati asamānabhūmikehi pubbabhāgappavattehi kāmajavanehi paramparato punappunaṃ laddhā sevanatāya eva idha upacitattāti vuttanti. Tena vuttaṃ 『『ubhayattha panā』』tiādi. Tattha 『『ubhayatthā』』ti ubhayesu katattā upacitattāti ca katattā bhāvitattāti ca vuttesu pāṭhesu. 『『Pathama samannāhārato paṭṭāyā』』ti mahaggatajjhāne appanāvīthito pure dvīsu parikamma bhāvanā upacāra bhāvanāsu parikamma bhāvanaṃ bhāventassa pathavī pathavītiādinā pathama samannāhārato paṭṭhāya. Lokuttara maggepana dasasu vipassanā ñāṇesu sabbapathamaṃ sammasanaññāṇaṃ bhāventassa rūpaṃ aniccaṃ vedanā aniccātiādinā pathama samannāhārato paṭṭhāyāti attho. Upacinitvāti ca bhāvetvāti ca vaḍḍhetvā icceva attho. 『『Abbhuṇhā』』ti abhinavāti vuttaṃ hoti. 『『Ayaṃ vādo』』ti anuruddhā cariyassa vādo. Yadi evaṃ, aṭṭhakathāsu saṅkhāra paccayā viññāṇa pada niddesesu abhiññā cetanā panettha parato viññāṇassa paccayo na hotīti na gahitāti vuttaṃ. Tattha aññaṃ yuttaṃ kāraṇaṃ vattabbanti, taṃ vadanto 『『catutthajjhāna samādhissa panā』』tiādimāha. 『『Ṭīkākārā』』ti abhidhammaṭīkākārā. 『『Tassā panā』』tiādi attanovāda dassanaṃ. Sādhentiyā abhiññā cetanāya. Acittakabhava patthanāsahitaṃ saññā virāganti sambandho. 『『Idhā』』ti manussa loke.

我來翻譯這段巴利文： 故知此說由積集唯由從不同地前分轉起欲速行相續得數數習故。故說"然於二處"等。于彼"於二處"即於二由作故積集故及由作故修習故所說讀誦。"從初作意始"即于廣大禪安止路前於二遍作修近行修中修遍作修者從地地等初作意始。然于出世間道於十觀智中修最初思惟智者從色無常受無常等初作意始義。且積集及修習義即增長。"新"即說為新生。"此說"即阿耨樓陀阿阇黎說。若如是,說于註釋中行緣識句分別中然神通思於此不成后識緣故不攝。于彼應說他相應因,說彼說"然第四禪定"等。"復注作者"即阿毗達磨復注作者。"然彼"等為顯自說。成就神通思。結合爲:無心有愿俱想離染。"於此"即於人界。

『『Anāgāmino panā』』tiādīsu. 『『Etenā』』ti etena attha vacanena. 『『Saddhādhiko』』ti sandhindriyādhiko. Evaṃ vīriyādhikādīsupi. 『『Attanā laddha samāpattīnaṃ』』ti ekassapi puggalassa bahūnaṃ attanā laddha samāpattīnaṃ. Tesu puthujjana sotāpanna sakadāgāmīsu. 『『Puthujjano』』ti jhānalābhi puthujjano. 『『Nikantiyāsatī』』ti kāmabhavanikantiyā sati. 『『Itare panā』』ti sotāpanna sakadāgāmino pana. Parihīnajjhānā eva tattha nibbattanti. Na nikanti balenāti adhippāyo. Vibhāvanipāṭhe 『『tesaṃ pī』』ti jhānalābhi sotāpanna sakadāgāmīnampi. Icchantena ṭīkācariyena. Tathā nikantiyā sati puthujjanādayo kāmāvacara kamma balena kāmabhavepi nibbattantīti yojanā. Cetopaṇidhi ijjhati. Kasmā, visuddhattā. Sīlavisuddhattāti adhippāyo. 『『Te』』ti jhānalābhi sotāpanna sakadāgāmino. Aṅguttara pāṭhe. 『『Sahadassanuppādā』』ti sotāpatti maggaññāṇaṃ dassananti vuccati. Dassanassa uppādakkhaṇena saddhiṃ. Natthi tassa taṃ saṃyojanantipi pāṭho. 『『Imaṃ lokaṃ』』ti imaṃ kāmalokaṃ. 『『Vipassanā nikanti taṇhā』』ti teneva dhammarāgena tāya dhamma nandiyāti evaṃ vuttā vipassanā sukhe nikanti taṇhā. Paccaye sati kuppanti nassantīti kuppā. Kuppā dhammā yesaṃ te kuppa dhammā. 『『Dhammā』』ti mahaggata dhammā. Ime dve sotāpanna sakadāgāmino sīlesu paripūrakārino nāma. Sīlappaṭi pakkhānaṃ kilesānaṃ sabbaso pahīnattā. Tasmā te sīlesu akuppa dhammāti vuccanti. Samādhismiṃ pana kuppa dhammā eva. 『『Mahābrahmesu na nibbattantī』』ti mahābrahmattaṃ na labhantīti adhippāyo. 『『Hīnajjhāsayattā』』ti ettha itthiyo nāma pakatiyāva hīnajjhāsayā honti nīca chandā nīca cittā mandavīriyā mandapaññā. Kasmā, hīnaliṅgattā. Kasmā ca tā hīnaliṅgā honti. Dubbala kammanibbattattā. Dubbala kammanti ca purisatta janakaṃ kammaṃ upādāya vuccati. Brahmapurohitānampi saṅgahaṇaṃ veditabbaṃ. Kasmā, brahmapārisajjānanti aṭṭhakathā vacanassa yebhūyyavacanattā. Tenāha 『『na mahābrahmānaṃ』』ti. Itarathā na brahmapurohitānaṃ na ca mahābrahmānanti vuttaṃ siyā. Na ca tathā sakkā vattuṃ 『brahmattanti mahābrahmatta』nti iminā vacanena virujjhanato. Ayañca attho na kevalaṃ yebhūyyanayamattena siddho. Atha kho byañjana sāmatthiyenāpi siddhoti dassetuṃ 『『tehī』』tiādimāha. Tattha 『『te』』ti brahmapurohitā. Saṃyuttapāṭhe. 『『Paṭibhātutaṃ』』ti ettha 『『taṃ』』ti tuyhaṃ. Dhammīkathā tuyhaṃ paṭibhātu, pātubbhavatu. Kathetu icceva vuttaṃ hoti . 『『Brāhmaṇā』』ti abhibhuṃ bhikkhuṃ ālapati. 『『Brahmuno』』ti mahābrahmuno atthāya. Evaṃ sesesu dvīsu. 『『Tesaṃ』』ti brahmapurohitānaṃ. Vibhāvanipāṭhe 『『iti attho daṭṭhabbo』』ti 『『brahmapārisajjesu yevā』』ti pulliṅga vacanattā puggalappadhānaṃ hoti. Nabhūmippadhānaṃ. Tasmā ayamattho yuttivasena daṭṭhabboti. 『『Tīsubhavaggesū』』ti vehapphalabhūmi puthujjanabhavaggo nāma hoti rūpaloke. Tato upari puthujjanabhūmiyā abhāvato. Akaniṭṭhabhūmi ariyabhavaggo nāma. Tattha ṭhitānaṃ ariyānaṃ tattheva niṭṭhānato. Nevasaññābhūmi lokabhavaggo nāma. Tato upari lokasseva abhāvatoti.

Kammacatukkānudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 于"然不還者"等。"由此"即由此義說。"信增上"即信根增上。如是于精進增上等。"由自所得定"即由一補特伽羅多自所得定。于彼等凡夫預流一來中。"凡夫"即得禪凡夫。"有欲著時"即有欲有欲著時。"然余"即然預流一來。唯失禪者生於彼。意趣為非由欲著力。于顯明讀誦"彼等亦"即得禪預流一來亦。由欲求復注阿阇黎。結合爲:如是有欲著時凡夫等由欲界業力亦生於欲有。意願成就。何故,由清凈故。意趣為由戒清凈故。"彼等"即得禪預流一來。于增支讀誦。"與見生俱"即說預流道智為見。與見生剎那俱。亦有讀誦為:彼無彼結。"此世"即此欲界。"觀欲愛"即如是由法貪由法喜所說于觀樂欲愛。緣在時動壞為動。彼等有動法為動法。"法"即廣大法。此二預流一來名于戒圓滿作者。由完全斷戒對治煩惱故。故說彼等於戒為不動法。然于定唯動法。"不生於大梵"即意趣為不得大梵性。"由下意樂性"於此女性者由本性有下意樂性下欲下心少精進少慧。何故,由下相故。且何故彼等為下相。由弱業所生故。且說弱業據生男性業。應知攝取梵輔。何故,由梵眾天故為注說多說。故說"非大梵"。否則應說非梵輔非大梵。且不能如是說,由違"梵性為大梵性"此說故。且此義非唯由多分道成就。然亦由文力成就為顯示說"由彼等"等。于彼"彼等"即梵輔。于相應讀誦。"愿現"於此"汝"即汝。法語愿現於汝,愿顯。說為即愿說。"婆羅門"呼告勝比丘。"為梵"即為大梵。如是于餘二。"彼等"即梵輔。于顯明讀誦"應見此義"即由"唯于梵眾天"為陽性說故為補特伽羅主。非為地主。故由理力應見此義。"於三有頂"即廣果地名凡夫有頂於色界。由彼上無凡夫地故。無煩地名聖有頂。由住彼諸聖即于彼究竟故。非想地名世有頂。由彼上無世故。 業四顯明終。;

1. Maraṇuppattiyaṃ. 『『Āyuparimāṇassā』』ti āyukappassa. 『『Tadubhayassā』』ti āyukappassa ca kammassa ca. 『『Upaghātaka kammenā』』ti balavantena pāṇātipātakammena. 『『Dussimāra kalāburājādīnaṃ viyā』』ti tesaṃ maraṇaṃ viya. Uparodhitaṃ khandha santāna massāti viggaho. 『『Uparodhitaṃ』』ti upagantvā nirodhāpitaṃ. Kammaṃ khiyyatiyeva. Evaṃ sati, sabbaṃpi maraṇaṃ ekena kammakkhayena siddhaṃ. Tasmā ekaṃ kammakkhaya maraṇameva vattabbanti vuttaṃ hoti. 『『Itarepi vuttā』』ti itarānipi tīṇi maraṇāni vuttānīti codanā. Vuccate parihāro. 『『Sarasavasenevā』』ti attano dhammatāvaseneva. Nānā āyu kappaṃ vidahanti saṅkharontīti nānāāyukappa vidhāyakā. 『『Sattanikāye』』ti sattasamūhe. Niccakālaṃ ṭhitiṃ karontīti ṭhitikarā. Kadāci vuddhiṃ karonti, kadāci hāniṃ karontīti vuddhikarā hānikarā ca. 『『Tesaṃ vasenā』』ti tesaṃ utu āhārānaṃ vasena. 『『Tayopi cete』』ti etetayopi ṭhitikarādayo. Kammaṃ vipaccamānaṃ datvā khiyyatīti sambandho. Etena evarūpeṭhāne kammaṃ appadhānanti dīpeti. 『『Tadanurūpaṃ evā』』ti taṃ dasavassakālānu rūpaṃ eva. 『『Bho gañcā』』ti dhanadhaññādiparibhogañca. Tesaṃ utuāhārānaṃ gati etesanti taggatikā. Tesaṃ utuāhārānaṃ gatiṃ anuvattantīti vuttaṃ hoti. Tenāha 『『tadanuvattikā』』ti. Saṅkhāravidūhi aññatrāti sambandho. Saṅkhāraviduno ṭhapetvāti attho. Iddhiyā pakatāti iddhimayā. 『『Iddhiyā』』ti deviddhiyāvā bhāvanāmayiddhiyāvā. Vijjāya pakatāti vijjāmayā. 『『Vijjāyā』』ti gandhārivijjāya. Aṭṭhi nhāru maṃsa lohitādikā rasadhātuyo ayanti vaḍḍhanti etehīti rasāyanāni. Tāni vidahanti etehīti rasāyana vidhayo. Nayūpadesā. Ciraṭṭhiti katthāya jīvitaṃ saṅkharonti etehīti jīvita saṅkhārā. Iddhimaya vijjāmaya jīvita saṅkhāresu ca rasāyana vidhisaṅkhātesu jīvita saṅkhāresu ca vidunoti samāso. 『『Dvi samuṭṭhānika rūpadhammesū』』ti utusamuṭṭhānika rūpadhammesu ca āhāra samuṭṭhānika rūpadhammesu ca. 『『Pariṇamantesū』』ti vipariṇamantesu. Tenāha 『『jiyyamānesū』』tiādiṃ. 『『Yāvamahantaṃ pīti』』 sabbaññubuddhānaṃ kammaṃ viya koṭipattavasena atimahantampi. 『『Assā』』ti kammassa. 『『Upacchedaka maraṇepi netabbo』』ti balavante upacchedaka kamme āgate yāvamahantampi janaka kammaṃ attano vipākādhiṭṭhāna vipattiyā khiyyatiyeva. So cassakhayo na sarasena hoti, atha kho upacchedaka kamma balena hotīti idha upacchedaka maraṇaṃ visuṃ gahitanti evaṃ upacchedaka maraṇepi netabbo. 『『Akāla maraṇaṃ』』ti āyukkhayamaraṇādīni tīṇi maraṇāni kālamaraṇāni nāma, maraṇā rahakāle maraṇānīti vuttaṃ hoti. Tato aññaṃ yaṃ kiñci maraṇaṃ akāla maraṇanti vuccati. Tenāha 『『tañhi pavattamānaṃ』』tiādiṃ. 『『Mūlabhedato』』ti mūlakāraṇappabhedato. Yasmā pana milinda pañhe vuttanti sambandho. Sannipatantīti sannipātā. Sannipātehi uppannā sannipātikāti atthaṃ sandhāya 『『sannipatitānaṃ』』ti vuttaṃ. Athavā. Sannipatanaṃ sannipāto. Dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā dosānaṃ missakabhāvo. Sannipātena uppannā sannipātikātipi yujjati. 『『Anisammakārīnaṃ』』ti anisāmetvā anupadhāretvā karaṇa sīlānaṃ. Pavattā ābādhā visamaparihārajānāmāti yojanā. 『『Attanā vākatānaṃ payogānaṃ』』ti satthaharaṇa, visakhādana, udakapātanādivasena katānaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 155. 于死生。"壽量"即壽劫。"彼二"即壽劫及業。"由斷命業"即由強力殺生業。"如惡魔羯羅布王等"即如彼等死。語分為:被障礙蘊相續。"被障礙"即近入被滅。業必盡。如是時,一切死由一業盡成就。故說應說唯一業盡死。"余亦說"為難說餘三死亦說。說除難。"唯由自力"即唯由自法性力。異壽劫施設集為異壽劫施設者。"于眾生"即于眾生聚。恒時作住為住作者。有時作增,有時作減為增作者減作者。"由彼等力"即由彼等時節食力。"且此三"即此三住作者等。結合爲:業與異熟已盡。由此顯示如是處業非主。"唯如彼順"即唯如彼十歲時順。"且受用"即且財谷等受用。彼等時節食道為彼道者。說為順彼等時節食道。故說"順彼"。結合爲:除行智者。義為除外行智者。由神通所作為神通所成。"由神通"即由天神通或修所成神通。由明所作為明所成。"由明"即由乾闥婆明。骨筋肉血等味界由此行增為養生。由此施設彼為養生施設。法則教授。由此集命為命行。于神通所成明所成命行及於稱養生施設命行智者為複合詞。"於二等起色法"即於時節等起色法及食等起色法。"變異時"即轉變時。故說"正老"等。"乃至大亦"即如一切知佛業由至究竟力極大亦。"彼"即業。"于斷命死亦應引"即強力斷命業來時雖極大生業亦由自異熟住立過失而盡。且彼盡非由自力,然由斷命業力為故此斷命死別攝,如是于斷命死亦應引。"非時死"即說壽盡死等三死名適時死,于死圓滿時死。從彼異任何死說非時死。故說"因彼轉起"等。"由根差別"即由根本因差別。結合爲:因說于彌蘭陀問。聚集為聚。為義趣說"已聚集"。或者。聚集為聚。二三過失混合性。由聚生為聚生亦相應。"為不審慮作者"即為不觀察不思擇作為性者。結合爲:生病名不正受持。"由自所作加行"即由運刀飲毒投水等力所作。

『『Vināsentī』』ti satthavassa vālukavassādīni vassāpetvāvā samudda vīciyo uṭṭhāpetvāvā evarūpe mahante bhayupaddave katvā vināsenti. 『『Manussa pathe』』ti manussa padese. 『『Te』』ti caṇḍā yakkhā. 『『Jīvitakkhayaṃ pāpentī』』ti manussānaṃ vā gomahiṃsānaṃ vā medalohitāni pātabyatthāya tesu nānārogantara kappāni uppādetvā jīvitakkhayaṃ pāpentīti attho. 『『Vattabbameva natthī』』ti sakalaṃ rajjaṃ vā raṭṭhaṃ vā dīpakaṃ vā vināsentīti vutte sakalaṃ janapadaṃ vā nagaraṃ vā nigamaṃ vā gāmaṃ vā taṃ taṃ puggalaṃ vā vināsentīti visuṃ vattabbaṃ natthīti adhippāyo. 『『Satthadubbhikkharogantara kappāpī』』ti satthantara kappo dubbhikkhantara kappo rogantara kappoti ime tayo antara kappāpi idha vattabbāti attho. Tesu pana rogantara kappo yakkhā vāḷe amanusse ossajjanti, tena bahū manussā kālaṅkarontīti iminā ekadesena vuttoyeva. 『『Upapīḷako paghātakānaṃ kammānaṃ vipaccanavasenā』』ti ettha tesaṃ kammānaṃ okāsappaṭilābhena sattasantāne sukhasantānaṃ vibādhetvā maraṇaṃ vā pāpetvā maraṇa mattaṃ vā dukkhaṃ janetvā pīḷanañca ghātanañca idha vipaccana nāmena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Vipākaṃ pana janentuvā, māvā, idha appamāṇanti. Ettha siyā. Aṭṭhasu kāraṇesu opakkamikaṭṭhāne 『kuppitāhi devatā sakalaṃ rajjādikaṃ asesaṃ katvā vināsentī』ti vuttaṃ. Tattha vināsitā janā kiṃ nu kho attano attano kamma vipākajehi ābādhana daṇḍehi vā vinassanti, udāhu visuṃ opakkamikehi ābādhana daṇḍehi vā vinassanti. Yañcettha vuttaṃ 『evaṃ akāla maraṇaṃ upacchedaka kammunā vā aññehi vā aneka sahassehi kāraṇehi hotī』ti. Tattha yassa upacchedaka kammaṃ nāma natthi. Kiṃ tassa aññena kāraṇena akāla maraṇaṃ nāma bhaveyyāti. Ettha vadeyyuṃ, tassa aññena kāraṇena akāla maraṇaṃ nāma na bhaveyya. Sabbe sattā kammassakā, kammadāyādā, kammayonī, kamma bandhū, kammappaṭissaraṇātihi vuttaṃti . Tesaṃ taṃ vādaṃ bhindanto 『『yehikeci loke dissantī』』tiādimāha. Puna tadatthaṃ daḷhaṃ karonto 『『yathāhā』』tiādiṃ vadati. Tattha duvidhaṃ kammaphalaṃ, vipāka phalañca nissanda phalañca. Tattha vipāka phalaṃ nāma vipākakkhandhā ca cakkhu sotādīni kaṭattā rūpāni ca. Taṃ yena pubbe kammaṃ kataṃ, tasseva sādhāraṇaṃ hoti. Tassa santāne eva pavattati. Nissanda phalaṃ nāma tassa sukhuppattiyā vā dukkhuppattiyā vā attano kammānubhāvena bahiddhā samuṭṭhitāni iṭṭhārammaṇāni vā aniṭṭhā rammaṇāni vā. Taṃ pana aññesampi sādhāraṇaṃ hoti. Taṃ sandhāya vuttaṃ 『『sakakammasamuṭṭhitā eva. La. Paresaṃ sādhāraṇā evā』』ti. Loke aṭṭhaloka dhammā nāma sabbe kamma vipākajā evāti na vattabbā. Ime ca sattā saṃsāre saṃsarantā aṭṭhasuloka dhammesu nimmujjantā saṃsaranti, tasmā te vināpi upapīḷaka kammena aññehi kāraṇehi nānādukkhaṃ phusantiyeva. Tathā vināpi upacchedaka kammena maraṇa dukkhaṃ pāpuṇantiyeva. Tena vuttaṃ 『『kammena vinā yatokutoci samuṭṭhitā』』tiādi.

我來翻譯這段巴利文： "毀壞"即令降刀雨砂雨等或令起海浪或作如是大恐怖災難而毀壞。"於人道"即於人處。"彼等"即兇夜叉。"令至命終"義為為飲人或牛水牛髓血于彼等生種種病而令至命終。"無可說"意趣為說毀壞整個王國或地方或洲時,不必別說毀壞整個地區或城市或市鎮或村莊或彼彼補特伽羅。"刀饑荒病中劫亦"義為刀中劫饑荒中劫病中劫此三中劫亦此應說。然于彼等病中劫夜叉放兇惡非人,由此多人死,由此一分已說。"由壓迫斷命諸業異熟力"於此應見由彼等業得機會於有情相續惱害樂相續或令至死或生僅死苦而壓迫及斷命此說名異熟。然或生異熟或不生,此非量。於此或有。於八因中加行處說'諸激怒天神無餘毀壞整個王國等'。于彼被毀壞人豈由自業異熟生惱害罰而壞,或由別加行惱害罰而壞。且於此說'如是非時死或由斷命業或由其他無數因'。于彼無名斷命業者。豈彼由他因應有非時死。於此應說,彼由他因不應有非時死。說一切有情為業所有、業繼承、業生、業親、業依故。破彼等彼說說"由任何於世見"等。又堅固彼義說"如說"等。于彼二種業果,異熟果及等流果。于彼名異熟果為異熟蘊及眼耳等所作色。彼唯共于往昔作業者。唯轉于彼相續。名等流果為由自業威力于外生起樂生或苦生樂所緣或不樂所緣。然彼亦與他共。關於彼說"唯自業所生乃至唯與他共"。不應說世八世法唯一切業異熟生。且此等有情輪迴輪迴時沉沒於八世法而輪迴,故彼等無壓迫業亦由他因觸種種苦。如是無斷命業亦必得死苦。故說"無業由任何所生"等。;

『『Te uppajjantī』』ti te nānārogādayo uppajjanti. 『『Na upāya kusalā vā』』ti tato attānaṃ mocetuṃ kāraṇa kusalā vā na honti. 『『Na ca paṭikāra kusalā vā』』ti uppannaṃ rogādibhayaṃ apanetuṃ vūpasametuṃ paṭikāra kammeti kicchakamme kusalā vā na honti. 『『Nāpi parihāra kusalā vā』』ti tato mocanatthaṃ pariharituṃ desantaraṃ gantuṃ kusalā vā na hontīti attho. Sesamettha suviññeyyaṃ. 『『Rogādayo eva taṃ khepentā pavattantī』』ti kathaṃ te pubbakammaṃ khepentīti. Tassa vipākabhūtaṃ jīvita santānaṃ vināsentā khepenti. Vinaṭṭhehi jīvita santāne taṃ bhavaṃ janentaṃ khiyyati yevāti. Tenāha 『『yathāhī』』tiādiṃ. 『『Kammassapi tathevā』』ti tatheva pubbakammassapi tiṇagge ussāva bindusseva paridubbalatā siddhā hoti. Jīvite parikkhīṇe taṃ bhavaṃ janentassa pubbakammassapi parikkhīṇattā. 『『Evañcetaṃ』』ti etaṃ kammappaṭi saṃyutta vacanaṃ idha amhehi vuttanayena sampaṭicchitabbaṃ. Sabbaṃ pubbekatahetudiṭṭhi nāma sabbaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā sucaritaṃ vā duccaritaṃ vā pubbabhave attanā katena pubbakammahetunā eva uppajjatīti evaṃ pavattā diṭṭhi. 『『Yaṃ kiñcāyaṃ』』ti yaṃ kiñci ayaṃ. Mahābodhisattānaṃ adhimuttikālaṅkariyā nāma idha me cirakālaṃ ṭhitassa pāramipūraṇa kiccaṃ natthi, idāneva ito cavitvā manussaloke uppajjissāmi, uparujjhatu me idaṃ jīvitanti adhimuñcitvā daḷhaṃ manasikaritvā kālaṅkariyā. 『『Sayameva satthaṃ āharitvā』』ti sayameva attano gīvaṃ satthena hanitvāti attho. 『『Etthevā』』ti akālamaraṇe eva.

我來翻譯這段巴利文： "彼等生"即彼等種種病等生。"非方便善巧"即非於從彼解脫因善巧。"非對治善巧"即非於已生病等怖除滅對治業即苦業善巧。"非迴避善巧"義為非於從彼解脫為迴避往他處善巧。此余易解。"唯病等令彼盡而轉"云何彼等令前業盡。毀壞彼異熟生命相續而令盡。由毀滅命相續必盡生彼有。故說"如"等。"業亦如是"即如是前業亦如草端露滴成就極弱性。由命盡故生彼有前業亦盡故。"如是此"即此業相應語應由我等此說道理領受。名一切前作因見為一切樂或苦或善行或惡行唯由前有自作前業因生如是轉見。"任何此"即任何此。名大菩薩決意死為此我久住於此無圓滿波羅蜜事,今從此沒將生人界,愿斷我此命如是決意堅固作意死。"自運刀"義為自以刀擊自頸。"於此"即唯于非時死。;

『『Tathā cā』』tiādīsu. 『『Samāpatti lābhīnaṃ』』ti niddhāraṇebhumma vacanaṃ. 『『Jīvita samasīsīnaṃ』』ti arahatta maggaṃ labhitvā maggapaccavekkhanavīthi eva maraṇāsannavīthiṃ katvā parinibbānattā samaṃ sīsaṃ etesanti samasīsino. 『『Samaṃ sīsaṃ』』ti jīvita santāna pariyantena samaṃ vaṭṭadukkha santāna pariyantaṃ vuccati. 『『Sabbesaṃ pī』』ti sabbesampi khīṇāsavānaṃ. 『『Imaṃ suttapadaṃ』』ti mahāparinibbānasutte āgataṃ suttapadaṃ. 『『Te』』ti te vādino. 『『Tenā』』ti tena vādavacanena. Kriyamanodhātu nāma pañcadvārāvajjanaṃ. Kriyāhetukamano viññāṇadhātu nāma hasituppādacittaṃ. 『『Assā』』ti parinibbāyantassa buddhassa. 『『Na sameti yevā』』ti santiṃ anupādisesaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvāti ettha parinibbāna javanehi ārammaṇaṃ katvāti vuttepi na sametiyeva. Tenāha 『『tathāhī』』tiādiṃ. 『『Bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyatī』』ti ettha parinibbāna cuticittameva bhavaṅganti vuttaṃ. Cuticittanti ca bhavantaraṃ gacchantasseva vuccati. Idha pana vohāra mattanti daṭṭhabbaṃ. Vibhāvanipāṭhe. Cutipariyosānānaṃ maraṇāsanna cittānaṃ. Yathā pana buddhānaṃ bhagavantānaṃ yāvajīvaṃ uppannaṃ mahābhavaṅgacittaṃ kammakammanimittādayo ārammaṇaṃ karotiyeva. Tathā parinibbāna cuticittaṃ pīti āha 『『na hī』』tiādiṃ. Nanu maraṇakāle kammakammanimittādīnaṃ gahaṇaṃ nāma bhavantara gamanatthāya hoti, buddhā ca bhavantaraṃ na gacchanti. Tasmā 『『na hi. La. Na karotī』』ti idaṃ na yuttanti. No na yuttaṃ. Bhavantara gamanatthāyāti idaṃ javanehi gahaṇe daṭṭhabbaṃ. Idha pana cuticittena gahaṇeti dassento 『『nacacutiyāgahitānī』』tiādimāha. 『『Kammasiddhiyā』』ti kammasijjhanatthāya .『『Ettha cā』』tiādīsu. 『『Tassā』』ti soṇatthera pituno. 『『Kammabalenā』』tiādīsu. 『『Aññenapi kāraṇa balenā』』ti āciṇṇabhāvādikena kāraṇabalena. Gatinimittaṃ pana kammabalenevāti yuttaṃ siyā. 『『Tathopaṭṭhitaṃ』』ti antimavīthito pubbe bahūsuvīthīsu upaṭṭhitappakārantiattho. Pāpapakkhiyesu duggatinimittesu. Kalyāṇapakkhiyāni sagganimittāni. Dhammāsokarañño maraṇakāle pāpapakkhiyānaṃ upaṭṭhānaṃ katthaci sīhaḷaganthe vuttaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于"如是"等中。"得定者"為分別依格語。"命平頭者"即得阿羅漢道以道省察路為死臨近路而般涅槃故為平頭者。"平頭"即說命相續邊際與輪迴苦相續邊際平。"一切亦"即一切漏盡者亦。"此經句"即大般涅槃經中所來經句。"彼等"即彼等論者。"由彼"即由彼論說。名作意界為五門轉向。名作意無因心識界為生笑心。"彼"即般涅槃佛。"實不合"即于以寂滅無餘涅槃為所緣此中雖說由般涅槃速行為所緣亦實不合。故說"如是"等。"入有分而般涅槃"於此說般涅槃死心即為有分。且說死心唯于往他有者。然此應見唯言說。于顯明讀誦。死臨近心以死為終。然如諸佛世尊盡命所生大有分心必以業業相等為所緣。如是般涅槃死心亦故說"因非"等。豈于死時執取業業相等為往他有故,且佛不往他有。故"因非乃至不作"此不相應。非不相應。往他有故於速行執取應見。然於此顯示由死心執取說"且非死所執"等。"由業成就"即為業成就。于"且於此"等中。"彼"即須那長老父。于"由業力"等中。"由他因力亦"即由習性等因力。然趣相唯由業力應相應。"如是現"義為於終路前多路已現相。于惡分趣相中。善分天相。且阿育王死時惡分現於某錫蘭書說。;;

Sakalaṃ pathaviṃ bhutvā,

Datvā koṭisataṃ dhanaṃ;

Ante aḍḍhāmalakamattassa;

Asoko issaraṃ gato; Ti ca;

Asoko soka māgato; Ti ca;

『『Taṃ』』ti vipaccamānakaṃ kammaṃ. 『『Niyāmaka sahakāri paccayabhūtā』』ti ettha yathā nāvāyaṃ niyāmako nāma nāvaṃ icchitadisābhimukhaṃ niyāmeti, niyojeti. Tathā ayaṃ taṇhāpi bhavanikanti hutvā cittasantānaṃ gantabbabhavābhimukhaṃ niyāmeti, niyojeti. Kammassa ca accāyatta sahāyabhāvena sahakārī paccayo hotīti daṭṭhabbaṃ. 『『Kusalākusala kammanimittāni vā』』ti aññāni kusalā kusalakammanimittāni vā. 『『Tadupatthambhikā』』ti tassa kammassa upatthambhikā. 『『Nimittassādagadhitaṃ』』ti mukhanimittādīsu assādentaṃ gijjhantaṃ. 『『Tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhatī』』ti tiṭṭhamānaṃ hutvā tiṭṭhati. Amuñcitvā tiṭṭhatīti vuttaṃ hoti. Anubyañjanaṃ nāma piyasātarūpo kathitalapitādi kriyāviseso. 『『Assa puggalassā』』ti āsanna maraṇassa puggalassa. Aṭṭhakathā pāṭhe. 『『Kilesa balavināmitaṃ』』ti avijjā taṇhādīnaṃ kilesānaṃ balena vināmitaṃ. Paṭicchādikā ādīna vā yassāti viggaho. 『『Taṃ』』ti cittasantānaṃ. 『『Tasmiṃ』』ti kammādivisaye. Aṭṭhakathāya na sameti. Tasmiṃ visayetihi tattha vuttaṃ. Na vuttaṃ tasmiṃ bhaveti. 『『Tasmiṃ vuttā naṃ』』ti tasmiṃ 『yebhūyyena bhavantare cha dvāraggahitaṃ』ti ṭhāne ṭīkāsu vuttānaṃ. Taṃ sadisa javanuppatti nāma kammakaraṇakāle pavatta javanehi sadisānaṃ idāni javanānaṃ uppatti. Bhavappaṭicchannañca kammaṃ apākaṭañca kammaṃ na tathā upaṭṭhāti. Kevalaṃ attānaṃ abhinavakaraṇa vasena dvārapattaṃ hutvā upaṭṭhātīti adhippāyo. 『『Visīda pattā』』ti visaññībhāvena virūpaṃ hutvā sīdanapattā. 『『Tabbiparītena pāpakamma bahulāpi vattabbā』』ti tepivisīdantare āvudha hatthā pāṇaghātaṃ karontā gaṇhathabandhathāti ugghosantā duṭṭhacittā hontītiādinā vattabbā. Aṭṭhakathā pāṭhesu. Ukkhitto asi yassāti ukkhittā siko. Patudanti vijjhanti etenāti patodanaṃ. Pājanadaṇḍo. Tassa agge katā sūci patodana sūci. 『『Patodana dukkhaṃ』』ti vijjhana dukkhaṃ. Kathaṃ pana ukkhittāsikādibhāvena upaṭṭhānaṃ kammupaṭṭhānaṃ nāma hoti. Kathañca taṃ paṭisandhiyā ārammaṇabhāvaṃ upetīti āha 『『so cā』』tiādiṃ. Uppajjamānānaṃ sattānaṃ. 『『Itaresaṃ panā』』ti rūpārūpa bhavesu uppajjamānānaṃ pana. 『『Paripuṇṇaṃ katvā』』ti tadārammaṇa pariyosānāyavā suddhāya vā javanavīthiyāti evaṃ paripuṇṇaṃ katvā. Ayaṃ pana bhavaṅgāvasāne cuticittuppatti nāma aṭṭhakathāsu natthi. Yañca bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyatītiādi tattha tattha vuttaṃ. Tatthapi 『『bhavaṅgaṃ』』ti cuticittameva ṭīkāsu vaṇṇenti. Tasmā 『『bhavaṅgakkhayevā』』ti idaṃ kathaṃ yujjeyyāti āha 『『ettha cā』』tiādiṃ. Anurūpaṃ setīti anusayo. Anubandho hutvā setīti anusayo. Anu anu vā setīti anusayo. Ettha ca anusayo nāma javanasahajāto na hoti. Idha ca anusaya nāmena vuttaṃ. Nānājavana sahajātā ca avijjā taṇhā paṭisandhiyā visesa paccayā honteva. Kathaṃ tā idha gahitā siyunti āha 『『ettha cā』』tiādiṃ. Evaṃ sante avijjā parikkhittena taṇhāmūlakenāti vuttesu suṭṭhu yujjati. Anusayehi saha javanasahajātānampi laddhattā. Tasmā idha anusaya vacanaṃ na yuttanti codanā. Yuttamevāti dassento 『『api cā』』tiādimāha. 『『Pariyattā』』ti samattā.

我來翻譯這段巴利文： 食盡大地已， 施百俱胝財； 最後半阿摩勒果量， 阿育至主權；又； 阿育至憂愁； "彼"即正異熟業。"為導引俱作緣"於此如於船導引者名導引船向所欲方。如是此愛亦為有欲而導引心相續向所往有。且應見為業極隨屬助伴性俱作緣。"善不善業相"即其他善不善業相。"彼支援"即彼業支援。"執著相味"即于面相等味著貪著。"住而住"即為住而住。說為不捨而住。名隨相為可愛適意相說笑等行別。"此補特伽羅"即臨死補特伽羅。于註釋讀誦。"由煩惱力轉"即由無明愛等煩惱力轉。語分為:或有覆蓋等。"彼"即心相續。"于彼"即于業等境。不合註釋。因說于彼于境。不說于彼有。"于彼所說"即于彼'多分於他有六門所執'此處復注所說。名相似速行生為與作業時轉速行相似今速行生。且被有覆業及不顯業不如是現。意趣為僅由新作力至門而現。"至沉沒"即由失想性成變壞而至沉沒。"由與彼相反惡業多亦應說"即彼等亦于沉沒中手持武器作殺生喊'捉縛'成噁心等應說。于註釋讀誦。有舉刀為舉刀者。由此刺故為刺。驅牛杖。于彼端作針為驅牛杖針。"驅牛杖苦"即刺苦。然如何由舉刀等性現名業現。且如何彼至結生所緣性說"且彼"等。正生諸有情。"然余"即然於色無色有正生。"圓滿作"即或以有分終或以純速行路如是作圓滿。然此有分后死心生名于註釋無。且說入有分而般涅槃等於彼彼。于彼亦復註釋"有分"即死心。故"唯有分滅"此如何相應說"且於此"等。適合臥為隨眠。隨系而臥為隨眠。或隨隨臥為隨眠。且於此隨眠不與速行俱生。且此由隨眠名說。且種種速行俱生無明愛為結生別緣。如何彼等此攝說"且於此"等。如是時于所說"由無明圍以愛為根"善相應。由得與隨眠俱速行俱生亦。故此隨眠語不相應為難。顯示實相應說"複次"等。"圓滿"即成就。

『『So pī』』ti phassādi dhamma samūhopi .『『Tathā rūpā yevā』』ti aggamaggena appahīna rūpāyeva, anusayabhūtāyevāti vuttaṃ hoti. 『『Taṃ』』ti citta santānaṃ. 『『Tatthā』』ti tadubhayasmiṃ. Kathaṃ taṃ tattha khipantīti āha 『『tasmiṃ』』tiādiṃ. 『『Vijānanadhātuyā』』ti viññāṇa dhātuyā. Saṅkantā nāma natthi. Yattha yattha uppajjanti. Tattha tattheva bhijjantīti adhippāyo. Kuto maraṇakāle saṅkantā nāma atthi vijjantīti yojanā. Evaṃ sante idaṃ vacanaṃ anamataggiya suttena viruddhaṃ siyāti. Na viruddhaṃ. Idañhi abhidhamma vacanaṃ, mukhyavacanaṃ, anamataggiya suttaṃ pana suttanta vacanaṃ pariyāya vacananti dassento 『『yañcā』』tiādimāha. Pariyāyena vuttanti vatvā taṃ pariyāyaṃ dasseti 『『yesañhī』』tiādinā. 『『So』』ti so puggalo. 『『Tesaṃ』』ti avijjā taṇhā saṅkhārānañca paṭisandhi nāma rūpa dhammānañca. 『『Hetupphalasambandhena bhavantaraṃ sandhāvati saṃsaratīti vuccatī』』ti pubbe kammakaraṇakālepi te avijjā taṇhā saṅkhārā eva so sattoti vuccanti. Pacchā tesaṃ phalabhūtāyaṃ paṭisandhiyā pātubhavanakālepi sāpaṭisandhi eva so sattoti vuccati. Majjhe dhammappabandhopi so sattoti vuccati. Evaṃ hetudhammehi saddhiṃ phaladhamme ekaṃ sattaṃ karontassa hetupphala sambandho hoti. Evaṃ hetupphala sambandhena so eva kammaṃ karoti. Tena kammena so eva bhavantaraṃ sandhāvati saṃsaratīti vuccati. Ettha ca anamataggo yaṃ bhikkhave. La. Avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃti evaṃ sattavohārena vuttattā sādhammadesanā pariyāyadesanā hoti. Pariyāyadesanattā ca sandhāvataṃ saṃsaratanti pariyāyopi sijjhati. Yassaṃ pana dhamma desanāyaṃ dhammadesanāti vacanānu rūpaṃ dhammameva deseti, na sattaṃ, na puggalaṃ. Ayaṃ dhammadesanā eva mukhyadesanā nāma hoti. Tattha desita dhammā pana pakatikālepi desantaraṃ kālantaraṃ khaṇantaraṃ saṅkantā nāma natthi. Yattha yattha uppannā, tattha tattheva bhijjanti. Khayavayaṃ gacchanti. Tena vuttaṃ 『na hi uppannuppannā dhammā. La. Saṅkantā nāma atthī』ti. Paṭighoso ca, padīpo ca, muddā ca. Ādisaddena paṭibimbacchāyā ca, bījasaṅkhāro ca, pāṭibhogo ca, bālakumāra sarīresu upayuttā vijjāsipposadhā cāti evaṃ aṭṭhakathā yaṃ āgatāni nidassanāni saṅgayhanti. 『『Nidassanā』』nīti ca upamāyo vuccanti. Tattha 『『paṭighoso』』ti gambhīraleṇa dvāre ṭhatvā saddaṃ karontassa antoleṇe paṭighoso pavattati. Tattha dvāre uppanno mūlasaddo antoleṇaṃ na gacchati, uppannaṭṭhāne eva nirujjhati. Paṭighoso ca tato āgato na hoti. Na ca vinā mūlasadda + paccayena aññato pavattati. Mūlasaddapaccayā eva tattha pavattatīti. Tattha mūlasaddo viya atīta kammaṃ. Paṭighoso viya anantare paṭisandhi. Esanayo padīpa muddā paṭibimbacchāyāsu. Tattha 『『padīpo』』ti pathamaṃ ekaṃ padīpaṃ jāletvā tena aññaṃ padīpasatampi padīpa sahassampi jāleti. 『『Muddā』』ti lañchanalekhā. Tattha ekena lañchanakkhandhena, tena lañchanalekhāsatampi lañchanalekhā sahassampi karoti. 『『Paṭibimbacchāyā』』ti pasannesu ādāsapaṭṭesuvā udakesuvā uppannā sarīracchāyā. Etehi nidassanehi phalaṃ nāma hetuto āgataṃ na hoti. Hetunā ca vinā na sijjhatīti ettakamatthaṃ dīpeti.

我來翻譯這段巴利文： "彼亦"即觸等法聚亦。"如是色唯"即說為上道未斷色唯,為隨眠性唯。"彼"即心相續。"于彼"即于彼二。如何彼等於彼投說"于彼"等。"由識界"即由識界。無名遷移。義為於何處生,即于彼處滅。結合爲:何處有名死時遷移存在。如是時此語應違無始經。不違。因此為論語,主要語,然無始經為經語旁說語顯示說"且彼"等。說由旁說已顯示彼旁說由"因彼等"等。"彼"即彼補特伽羅。"彼等"即無明愛行及結生名色法。"說由因果關係往他有輪迴"即前作業時亦說彼等無明愛行即彼有情。后彼等果性此結生顯現時亦說彼結生即彼有情。中間法相續亦說為彼有情。如是與因法俱果法作一有情者有因果關係。如是由因果關係彼即造業。說由彼業彼即往他有輪迴。且於此由"諸比丘無始乃至諸被無明所蓋有情"如是由有情言說故正法說為旁說。且由旁說性故成就往輪迴旁說亦。然於何法說中由法說稱順唯說法,非有情,非補特伽羅。此法說即名主說。然于彼所說法于正常時亦無名遷移往他處他時他剎那。於何處生,即于彼處滅。趣盡滅。故說'因無已生已生法乃至名遷移'。且迴響、燈、印。由等聲攝取影像及種行及保證及用於童子身明工藥等如是註釋所來譬喻。"譬喻"即說為譬。于彼"迴響"即于深洞門立作聲者洞內迴響轉。于彼門生根本聲不往洞內,即于生處滅。且迴響非從彼來。且無根本聲緣非從他轉。唯由根本聲緣于彼轉。于彼如根本聲為過去業。如迴響為無間結生。此理于燈印影像。于彼"燈"即先點一燈由彼點百燈亦千燈亦。"印"即印文。于彼由一印體,由彼作百印文亦千印文亦。"影像"即于凈鏡面或水中生身影。由此等譬喻顯示果非從因來且無因不成就唯此義。

『『Bījasaṅkhāro』』ti kālantare uppannesu pupphaphalesu icchitavaṇṇa gandharasapātubhāvatthāya ropanakāle ambabījādīsu icchitavaṇṇa gandharasadhātūnaṃ paribhāvanā. Tattha tappaccayā kālantare pupphaphalesu uppannesu tevaṇṇagandharasā pātubbhavanti. 『『Pāṭibhogo』』ti kiñci atthaṃ sādhetuṃ parassa santike iṇaṃ gaṇhantassa tavadhanaṃ saṃvaccharena vuḍḍhiyā saha dassāmi, sace nadadeyyaṃ. Asukaṃ nāma mamakhettaṃ vā vatthuvā tuyhaṃ hotūti paṭiññāṭhapanaṃ. Tattha tappaccayā dhanaṃ labhitvā taṃ atthañca sādheti. Kāle sampatte vuḍḍhiyā saha iṇañca sodheti. 『『Vijjāsipposadhā』』ti loke puttake yāvajīvaṃ hitatthāya daharakāle kiñci vijjaṃvā sippaṃvā sikkhāpenti. Yāvajīvaṃ khararogānaṃ anuppādatthāya daharakāle ojavantaṃ kiñci osadhaṃ vā ajjhohārenti. Tattha tappaccayā puttānaṃ yāvajīvaṃ hitappaṭilābho vā tādisānaṃ rogānaṃ anuppādo vā hotiyeva. Etehi yathā kālantare asantesuyeva pāṭibhogādīsu mūlakammesu pubbabhāge katapaccayā eva pacchā attha sādhanādīni sijjhanti. Tathā kusalā kusala kammāni katvā kālantare tesu asantesupi pubbe katattā eva pacchā paṭisandhādīni phalāni pātubbhavantīti dīpeti. Tenavuttaṃ 『『paṭighosa padīpamuddādīni cettha nidassanānī』』ti. 『『Kammadubbalabhāvenā』』ti tadā jīvitindriyassa dubbalattā kammampi dubbalameva hotīti katvā vuttaṃ. Kāmañcettha aṭṭhakathāyaṃ vatvā dassitaṃ, tathāpi sambhavatīti sambandho. Tattha 『『taṃ pī』』ti gatinimittampi. 『『Tathā cavantānaṃ』』ti dibbarathādīni gatinimittaṃ katvā cavantānaṃ. 『『Dayhamānakāyenā』』ti itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ. Gāthāyaṃ. Pañcadvāre paṭisandhikammaṃ vinā dvigocare siyāti yojanā. Tattha 『『dvigocare』』ti kammanimitta gatinimittabhūte dvigocare. Tattha pañcadvāre paṭisandhi nāma pañcadvārika maraṇāsanna vīthicittānaṃ ante ca vantānaṃ paṭisandhi. Sāpi gatinimittabhūte gocare siyāti vutte pañcadvārika vīthicittāni pañcārammaṇabhūtāni gatinimittāni ārammaṇaṃ karontītipi siddhaṃ hoti. Evañca sati. Tesaṃ vīthicittānaṃ ante acavitvā tadanubandhaka manodvārikavīthicittehipi kadāci kesañci ca vanaṃ nanasambhavatīti sakkā vattuṃ. Tesu pana anubandhaka vīthīsu atītaggahaṇa samudāyaggahaṇehi ca vantānaṃ atītānipi gatinimittāni labbhanti. Vatthuggahaṇanāmaggahaṇehi ca vantānaṃ dhammā rammaṇaṃpi labbhatiyeva. Tasmā yaṃ vuttaṃ ācariyena kāmāvacara paṭisandhiyā cha dvāraggahitaṃ kammanimittaṃ gatinimittañca paccuppannamatītā rammaṇaṃ upalabbhatīti. Taṃ suvuttamevāti daṭṭhabbaṃ. Yaṃ pana 『tameva tathopaṭṭhitaṃ ārammaṇaṃ ārabbha cittasantānaṃ abhiṇhaṃ pavattatī』ti evaṃ antimavīthito pubbabhāge bahūnaṃ vīthivārānaṃ pavattanaṃ ācariyena vuttaṃ. Taṃ tathopaṭṭhitaṃ gatinimittaṃ ārabbhātipi laddhuṃ vaṭṭatiyeva. Evañcasati, gatinimittaṃpi atītaṃ labbhatīti dassetuṃ 『『yadāpanā』』tiādi vuttaṃ. 『『Santati vasenā』』ti santati paccuppanna vasena. 『『Tassā』』ti gatinimittassa. Yebhūyyena vutto, na sabbasaṅgāhikena vuttoti adhippāyo. 『『Manodvārika maraṇāsanna javanānaṃpi icchitabbattā』』ti purejātapaccaya bhāvena icchitabbattāti adhippāyo. 『『Tadanubandhāyā』』ti tāni manodvāri kamaraṇāsanna javanāni anugatāya.

我來翻譯這段巴利文： "種行"即為於後時所生花果欲色香味顯現故,于種植時對芒果種等欲色香味界修習。于彼由彼緣於後時花果生時彼色香味顯現。"保證"即為成就某義於他處取債者'我將於年中與利共與汝財,若我不與,某名我田或地為汝'立誓。于彼由彼緣得財且成彼義。時至且與利共清債。"明工藥"即世間為子盡命利益於童年教某明或工。為盡命不生粗病于童年令服某有力藥。于彼由彼緣子盡命得利或如是病不生實有。由此如於后時雖無保證等根本業於前分作緣唯由后成就義等。如是作善不善業於後時雖彼等無唯由前作故后結生等果顯現顯示。故說"且於此迴響燈印等為譬喻"。"由業羸弱性"即說因爾時命根羸弱故業亦羸弱。雖於此註釋說已顯示,然由生起結合。于彼"彼亦"即趣相亦。"如是死者"即作天車等趣相而死者。"由燒身"即此生相為具格。于偈中。結合爲:於五門無結生業於二境應有。于彼"二境"即為業相趣相二境。于彼名五門結生為五門死臨近路心后死者結生。彼亦說于趣相境應有時五門路心以五所緣趣相為所緣亦成就。如是時可說彼等路心后不死由彼隨系意門路心亦有時有某死。然于彼等隨系路中由過去執取聚執取死者得過去趣相亦。由事執取名執取死者得法所緣亦。故阿阇黎說于欲界結生得六門所執業相趣相現在過去所緣應見為善說。然阿阇黎說'唯緣彼如是現所緣心相續數數轉'如是於終路前分多路轉起。彼應得緣如是現趣相亦。如是時顯示得過去趣相亦說"然若"等。"由相續"即由相續現在。"彼"即趣相。說由多分,意趣為非一切攝。"由應欲意門死臨近速行"即意趣由應欲為前生緣性。"彼隨系"即隨彼等意門死臨近速行。;

『『Paṭisandhiyāpi sambhavato』』ti tassa purejāta paccayassa paṭisandhiyāpi purejāta paccayatā sambhavato. Nanu therena bhinditvā avuttepi bhinditabbe sati, bhindanameva yuttanti ce. Na yuttaṃ. Kasmā, kammanimittena samānagatikattā. Tenāha 『『nacataṃ』』tiādiṃ. Vibhāvaniyaṃ yathāsambhavaṃ yojetabbaṃti vatvā aparepana avisesatova vaṇṇentīti aparevādopi vutto. Tattha 『『avisesato vaṇṇentī』』ti abhinditvāva vaṇṇentīti vuttaṃ hoti. Puna taṃ aparevādaṃ asampaṭicchanto 『『aṭṭhakathāyaṃ panā』』tiādimāha. Idha pana taṃ aparevādaṃ paggaṇhanto puna 『『yañca tatthā』』tiādimāha. Tattha 『『tadārammaṇāyā』』ti taṃ gatinimittā rammaṇāya. 『『Tesaṃ vacanaṃ』』ti aparesaṃ vacanaṃ. 『『Aññatra avicāraṇāyā』』ti kasmā vuttaṃ. Nanu aṭṭhakathāyaṃ panātiādi sabbaṃ vicāraṇā vacanameva hotīti. Saccaṃ yathā diṭṭhapāṭhavasena, sāvasesa pāṭhabhāvaṃ pana na vicāretiyeva. Tasmā 『『aññatra avicāraṇāyā』』ti vuttaṃ. Ettha siyā. Aṭṭhakathāpāṭho sāvaseso hotu, mūlaṭīkāpāṭho pana manodvāre yevāti niyametvā vuttattā kathaṃ sāvaseso siyāti. Niyametvā vuttopi idha adhippetatthe aparipuṇṇe sāvaseso eva hotīti. Tena vuttaṃ 『『aññaṃ kāraṇaṃ natthi aññatra avicāraṇāyā』』ti. 『『Paccuppannamatītaṃ』』tiādīsu. Tadārammaṇāvasānāya pañcadvārika javanavīthiyā ca vanaṃ hotīti yojanā. Evaṃ aparatthapi. Balavantepi sati. Tadārammaṇāvasānāya eva vīthiyā. 『『Vuttattā panā』』ti aṭṭhakathāyaṃ eva vuttattā pana. 『『Purimabhāge evā』』ti pañcadvārika antima vīthito pubbabhāge eva. 『『Tāhī』』ti deyyadhammavatthūhi. 『『Yathātaṃ』』ti taṃ atthajātaṃ katamaṃ viyāti attho. 『『Ito』』ti manussa bhavato. Nimitta sadisaṃ saddaṃ vaṇṇanti sambandho. 『『Naṭṭhacakāraṃ』』ti patitacakāraṃ. Aṭṭhakathāpāṭhe ñātakā mātādayo pañcadvāre upasaṃharantīti sambandho. 『『Tavatthāyā』』ti tavaatthāya. 『『Cīnapaṭasomārapaṭādivasenā』』ti cīnaraṭṭhe pavatto paṭo cīnapaṭo. Tathā somārapaṭepi. 『『Tānī』』ti rasaphoṭṭhabbāni. Phoṭṭhabbaṃ pana aññaṃpi yujjateva. Atthidānīti manasikatattā paccuppannabhūtānīti vuttaṃ. 『『Arūpīnaṃ』』ti arūpabrahmānaṃ. 『『Te』』ti arūpino. 『『Tānī』』ti heṭṭhimajjhānāni. Vissaṭṭhaṃ laddhajhānaṃ yesaṃ te vissaṭṭhajjhānā. 『『Tatoyeva cā』』ti vissaṭṭhajjhānattāyeva ca. Ākaḍḍhitaṃ mānasaṃ cittaṃ etesanti viggaho. Idañca hetuvisesana padaṃ. Ākaḍḍhitamānasattā kāmabhave uppajjamānānanti dīpeti. Tesaṃ arūpīnaṃ. 『『Aññaṃ dubbala kammaṃ』』ti upacārajjhānakammato aññaṃ tihetukomakaṃ kammaṃ. 『『Tesaṃ』』ti rūpalokato ca vantānaṃ. 『『Sato』』ti santassa samānassa. 『『Upatthambhane kāraṇaṃ natthī』』ti idaṃ upacārajjhāna kammassa garuka kammagatikattā vuttaṃ. Ekanta garukakammabhūtaṃpi pana mahaggatajjhāna kammaṃ nāma nānānikanti balena paṭibāhīyamānaṃ paṭisandhiṃ na detiyeva. Upacārajjhāna kamme vattabbaṃ natthīti daṭṭhabbaṃ. 『『Tādisānī』』ti tathā rūpāni dvihetukomaka kammāni tesaṃ okāsaṃ na labhanti. Nīvaraṇānaṃ suṭṭhuvikkhambhitattāyeva. 『『Yenā』』ti yena chandādīnaṃ pavatti kāraṇena. 『『Nānākammāni pī』』ti upacārajjhāna kammato aññāni paccuppanna kammānipi atītabhavesu katāni aparapariyāya kammānipi. 『『Yena cā』』ti yena nānākammānampi okāsa lābhakāraṇena ca. 『『Te』』ti rūpī brahmāno.

我來翻譯這段巴利文： "結生亦可能"即彼前生緣于結生亦前生緣性可能。豈上座雖不分說于應分時,唯分說應理耶。不應理。何故,由與業相同趣性。故說"且彼"等。于顯明說已說應隨可能結合后說他說由無別相釋。于彼"由無別相釋"即說為不分而釋。復不受彼他說說"然于註釋"等。然於此執持彼他說復說"且彼于彼"等。于彼"彼所緣"即彼趣相所緣。"彼等語"即他等語。"除不觀察"何故說。豈于註釋然等一切非為觀察語耶。實如所見讀誦力,然不觀察有餘讀誦性。故說"除不觀察"。於此或有。註釋讀誦應有餘,然根本復注讀誦由限定說唯于意門如何應有餘。雖限定說於此所欲義不圓滿唯有餘。故說"無他因除不觀察"。于"現在過去"等中。結合爲:由有分終五門速行路死。如是於他處亦。雖有力。唯由有分終路。"然由說"即由唯于註釋說。"唯於前分"即唯於五門終路前分。"由彼等"即由應施物。"如彼"義為如彼義類何如。"從此"即從人有。結合爲:釋相似聲。"失遮聲"即落遮聲。于註釋讀誦結合爲:親屬母等於五門引近。"為汝"即為汝義。"由支那布索摩羅布等"即于支那國轉布為支那布。如是于索摩羅布亦。"彼等"即味觸。然觸亦應理其他。由作意故說為現在。"無色者"即無色梵天。"彼等"即無色者。"彼等"即下禪。捨得禪彼等為舍禪者。"且由彼唯"即且由舍禪性唯。語分為:牽引意心彼等。且此為因別相句。顯示由牽引意性生於欲有。彼等無色者。"他羸弱業"即從近行禪業他三因軟業。"彼等"即從色界死者。"有"即有存在。"于支援無因"即此說由近行禪業為重業趣性。然名大上禪業亦由種種欲力被障不與結生。于近行禪業無可說應見。"如是"即如是三因軟業彼等不得機會。由善鎮伏蓋故。"由彼"即由彼欲等轉起因。"種種業亦"即從近行禪業他現在業亦於過去有所作後後業亦。"且由彼"即且由種種業亦得機會因。"彼等"即色梵天。;

『『Vuttanayene vā』』ti suṭṭhuvikkhambhitanīvaraṇānaṃ tesaṃ appanā pattajjhānavisesena [ yasmā panātiādinā ca ] paribhāvita cittasantānattā』ti ca vuttanayeneva. 『『Taṃ kāraṇaṃ』』ti ahetuka paṭisandhiyā abhāva kāraṇaṃ. Parampara bhavesuca vīthimuttacittānaṃ pavattākāraṃ dassetunti sambandho. 『『Yathā tāniyeva osadhānī』』ti loke ekaṃ osadhaṃ labhitvātaṃ devasikaṃ bhuñjati. Ekopathamadivase bhuñjantaṃ disvā katamaṃ nāma tvaṃ osadhaṃ bhuñjasīti pucchi. Idaṃ nāma osadhaṃ bhuñjāmīti vadati. Punadivasesupi osadhaṃ bhuñjantaṃ disvā tatheva pucchi. Tameva osadhaṃ bhuñjāmīti vadati. Tattha 『『tameva osadhaṃ』』ti yaṃ pathamadivase osadhaṃ tayāca pucchitaṃ. Mayā ca kathitaṃ. Tameva ajja bhuñjāmīti attho. Tattha pana pathamadivase bhuttaṃ osadhaṃ aññaṃ. Ajja bhuttaṃ aññaṃ. Taṃsadisaṃ pana aññaṃpi tamevāti loke voharanti tāniyeva osadhāni bhuñjāmīti. Evaṃ idhapi tassadise tabbohāro daṭṭhabbo. 『『Tasmiṃ』』ti bhavaṅgacitte. Avattamāne upapattibhavo occhijjati. Vattamāne na occhijjati. Tasmā tassa upapatti bhavassa anoccheda aṅgatthāya kāraṇattā bhavaṅganti vuccatīti adhippāyo. 『『Upapatti bhavo』』ti ca kammajakkhandhasantānaṃ vuccati. 『『Parasamaye』』ti uccheda diṭṭhīnaṃ vāde. 『『Vaṭṭamūlānī』』ti avijjātaṇhā vuccanti. Vaṭṭamūlāni suṭṭhuucchijjanti etthāti viggaho. 『『Yassa atthāyā』』ti saupādisesādikassa nibbānassa paṭilābhatthāya. 『『Paṭṭhapīyantī』』ti pavattāpīyanti. Pajjanti pāpuṇanti ariyā janā etthāti padaṃ. Parato samantipade anupādisesassa gayhamānattā idha saupādisesanti vuttaṃ. Bujjhantīti budhā. Suṭṭhu saddhiṃ ucchinnaṃ sinehabandhanaṃ yehi te susamucchinnasinehabandhanā. Kathañca suṭṭhuucchinnaṃ, kehi ca saddhiṃ ucchinnantiāha 『『anusayamattaṃ pī』』tiādiṃ. 『『Sesakilesehī』』ti taṇhāsineha bandhanato avasesa kilesehi. 『『Adhisayitaṃ』』ti vikkhambhituṃpi asakkuṇeyyaṃ hutvā atirekataraṃ sayitaṃ. 『『Adhigamāvahaṃ』』ti adhigamo vuccati navavidho lokuttara dhammo. Taṃ āvahatīti adhigamāvahaṃ. 『『Sīlaṃ』』ti catupārisuddhisīlaṃ. 『『Dhutaṅgaṃ』』ti terasadhutaṅgaṃ. Sesamettha suviññeyyaṃ.

Vīthimuttasaṅgahadīpaniyāanudīpanā niṭṭhitā.

1. Rūpasaṅgahaanudīpanā

我來翻譯這段巴利文： "或如說道"即如說由善鎮伏蓋彼等由得定禪差別[且由因等]及由修習心相續性。"彼因"即無因結生無有因。結合爲:顯示後後有中離路心轉起相。"如彼等藥"即世間得一藥日日食。一人第一日食時見問'汝食何名藥'。說'食此名藥'。後日亦見食藥如是問。說'食彼同藥'。于彼"彼同藥"義為第一日藥汝所問我所說彼同今食。然于彼第一日所食藥一,今所食一。然相似他亦世間言說為彼同如'食彼等藥'。如是於此亦應見彼相似彼言說。"于彼"即于有分心。不轉時生有斷。轉時不斷。故由彼為生有不斷分故因說為有分,意趣如是。且"生有"即說為業生蘊相續。"於他宗"即于斷見論。"輪迴根"即說無明愛。語分為:於此善斷輪迴根。"為彼義"即為得有餘等涅槃。"令起"即令轉。立足義為:聖者於此至。由后得無餘故此說有餘。覺為覺者。善與斷愛結彼等為善斷愛結者。且如何善斷,且與何俱斷說"乃至隨眠"等。"余煩惱"即從愛結餘煩惱。"增上臥"即不能鎮伏而過分臥。"能得"即得說為九種出世法。能得彼為能得。"戒"即四遍凈戒。"頭陀支"即十三頭陀支。此余易解。 離路攝釋光復光竟。 6. 色攝復光

1. Rūpasaṅgahe . 『『Cittacetasike』』ti cittacetasika dhamme. 『『Dvīhi pabhedappavattīhī』』ti dvīhi pabhedasaṅgahapavatti saṅgahehi. 『『Ye vattantī』』ti ye dhammā vattanti pavattanti. 『『Ettāvatā』』ti ettakena 『tattha vuttābhidhammatthā』tiādikena vacanakkamena. Nipātaṃ icchantā ettakehi pañcahi paricchedehīti vaṇṇenti. Vacanavipallāsaṃ icchantātipi yujjati. 『『Samuṭṭhātī』』ti suṭṭhu uṭṭhāti, pātubbhavati, vijjamānataṃ gacchati. 『『Kammādī』』ti kammādipaccayo. 『『Piṇḍī』』ti ekagghanatā vuccati. Upādāya mahantāni eva hutvāti sambandho. Indriyabaddhasantānaṃ sattasantānaṃ. Ajjhatta santānaṃtipi vuccati. 『『Visaṃvādakaṭṭhenā』』ti virādhakaṭṭhena. Bhūtañca abhūtaṃ katvā abhūtañca bhūtaṃ katvā sandassakaṭṭhenāti vuttaṃ hoti. Bhūtavajjappaṭicchādanakammaṃ mahāmāyā nāma. Māyaṃ karontīti māyākārā. Āvisanaṃ nāma sattānaṃ sarīresu āvisanaṃ. Gahaṇaṃ nāma sattānaṃ attanovasaṃ vattāpanaṃ. Tadubhayaṃ karontā kattha ṭhatvā karonti. Antovāṭhatvā karonti, bahivā ṭhatvā karontīti pākatikehi manussehi jānituṃ passituṃ asakkuṇeyyattā acinteyyaṭṭhānaṃ nāma. 『『Vañcakaṭṭhenā』』ti etā pakatiyā atidubbaṇṇaṃ attānaṃ devaccharāvaṇṇaṃ katvā vañcenti. Vasanarukkhagumbaṃpi dibbavimānaṃ katvā vañcenti. Evarūpena vañcakaṭṭhena. 『『Tenevaṭṭhenā』』ti visaṃvādakaṭṭhādinā tividheneva atthena. Tānipihi asattabhūtaṃyeva attānaṃ sattoti visaṃvādenti. Arukkhaṃyeva attānaṃ rukkhoti visaṃvādenti. Aniṭṭhaṃ, akantaṃ, amanāpaṃyeva attānaṃ iṭṭho, kanto, manāpoti vañcenti, tathā sahajātānañca tesaṃ aññamaññassa anto vā tiṭṭhanti. Udāhubahivātiṭṭhantīti jānituṃ passituṃ asakkuṇeyyaṃ ṭhānaṃ hotīti. 『『Ubhayatthapī』』ti māyākārādi mahābhūtesu ca pathaviyādimahābhūtesu ca. 『『Abhūtānī』』ti asantāni, asaccāni .『『Abbhutānī』』ti acchariyakammāni. 『『Imasmiṃ pāṭhe』』ti catunnaṃ mahābhūtānanti evaṃ sambandha padasahite pāṭhe. Aññattha pana upādārūpaṃ anupādārūpantiādīsu yakāra viraho diṭṭhoti adhippāyo. Dhātūnaṃ anekatthattā 『『pathayati pakkhāyatī』』ti vuttaṃ. 『『Puthū』』ti pāṭipadikapadaṃ. Tameva jātatthe niruttinayena pathavīti siddhanti dassetuṃ 『『puthumahantī』』tiādi vuttaṃ. Pakārena thavīyatīti atthe pathavīti idaṃ ujukameva. 『『Āpetī』』ti byāpeti. 『『Appāyatī』』ti bhusaṃ pāyati, vaḍḍheti. Tenāha 『『suṭṭhu brūhetī』』tiādiṃ. Nisānatthavaseneva paripācanatthopi labbhatīti āha 『『paripācetivā』』ti. 『『Samīretī』』ti suṭṭhu īreti kampeti. Vāyati vahatīti vāyo atthātissaya nayena. 『『Vitthambhanaṃ』』ti vividhena ākārena bhūtasaṅghāṭānaṃ thambhanaṃ vahanaṃ abhinīharaṇaṃ. Kakkhaḷatā nāma kharatā pharusatā. Sahajātarūpānaṃ patiṭṭhānatthāya thaddhatā thūlatā. Sā sesabhūtesu natthīti āha 『『sesabhūtattayaṃ upādāyā』』ti. 『『Anavaṭṭhānatā』』ti ettha avaṭṭhānaṃ nāma acalaṭṭhānaṃ. Na avaṭṭhānanti anavaṭṭhānaṃ. Calananti vuttaṃ hoti. Tenāha 『『mudubhūtāpī』』tiādiṃ. Ābandhakaṃ nāma ābandhitabbe vatthumhi mudumhi sati, daḷhaṃ na bandhati. Thaddhesati, daḷhaṃ bandhatīti idaṃ lokatova siddhanti āha 『『ābandhitabbāyā』』tiādiṃ. 『『Tabbhāvaṃ』』ti pariṇatabhāvaṃ. 『『Paripācakatā dassanato』』ti hemante ajjhohaṭāhārānaṃ suṭṭhuparipācakatā dassanatoti vadanti.

我來翻譯這段巴利文： 156. 於色攝。"心心所"即心心所法。"由二分別轉起"即由二分別攝轉起攝。"彼等轉"即彼等法轉起。"如是"即由如是'于彼所說論法'等語序。欲助詞者釋為由此等五章。欲語轉異者亦應理。"等起"即善起,顯現,至存在。"業等"即業等緣。"聚"即說為一塊性。結合爲:依成唯大。有根相續為有情相續。說為內相續亦。"由虛妄義"即由違背義。說為由顯示作真為非真作非真為真。遮真過業名大幻。作幻為幻師。名入為入有情身。名執為令有情轉自在。作彼二者於何處作。為于內住作,為于外住作由常人不能知見故名不可思處。"由欺義"即此等自性極醜身作天女相欺。住所樹叢亦作天宮欺。如是相欺義。"由彼義"即由虛妄義等三種義。因彼等亦非有情自身為有情虛妄。非樹自身為樹虛妄。非可意可愛可適意自身為可意可愛可適意欺,如是俱生彼等相互住內或住外不能知見處有。"於二處亦"即于幻師等大種及於地等大種。"非真"即非有,非實。"希有"即稀有業。"於此讀誦"即于有"四大種"如是相屬句讀誦。然於他處所造色非所造色等見缺雅聲,意趣如是。由界多義說"顯現開顯"。"布托"為詞根語。顯示彼由生義依語源法成就地說"布托大"等。由相讚歎義地此直接。"布遍"即遍。"增盛"即極增,長。故說"善增"等。由磨義得熟義亦說"或熟"。"動搖"即善動搖震動。吹運為風依超義法。"支撐"即以種種相支撐大種聚運出。名堅為粗硬粗澀。為俱生色住立性堅厚。彼于余大種無故說"依餘三大種"。"于不住性"此住名不動住。非住為不住。說為動。故說"柔軟亦"等。名系為于應系事柔時不堅系。堅時堅系此由世間成就故說"于應系"等。"彼性"即遍熟性。"由見熟性"即說由見冬季所食食物善熟性。

Usati dahatīti uṇhaṃ. 『『Dahatī』』ti ca uṇhatejopi uṇhabhāvena dahati, sītatejopi sītabhāvena dahati. Uṇhena phuṭṭhaṃ vatthu uṇhattaṃ gacchati, sītena phuṭṭhaṃ vatthu sītattaṃ gacchati. Yañca uṇhattaṃ gacchati, taṃ uṇhatejo uṇhabhāvena dahatināma. Yañca sītattaṃ gacchati, taṃ sītatejo sītabhāvena dahatināma. Evaṃ sītatejopi usatidahatīti atthena uṇhatta lakkhaṇonāma hotīti. Evaṃsante nīlenavaṇṇena phuṭṭhaṃ vatthu nīlaṃ hoti. Pītena phuṭṭhaṃ pītaṃ hoti. Nīlaṃpi pītaṃpi taṃ vatthuṃ dahatināmāti ce. Nīlena vaṇṇena phuṭṭhaṃnāma natthi. Tathā pītena . Kasmā, nīlādīnaṃ upādārūpānaṃ phusana kiccā bhāvato. Sammissitaṃ nāma hoti. Na ca sammissanamattena dahati. Phusanto eva dahati. Phusantānaṃpi pathavivātānaṃ dahanakiccaṃ natthi. Paripācanakiccaṃ natthīti adhippāyo. Sace ghanathaddhe silāthambhe vitthambhanaṃ atthi, sakalo silāthambho kappāsapicuguḷhoviya sithilo ca lahuko ca bhaveyya. Naca bhavati. Tasmā tattha vitthambhanaṃ natthīti adhippāyena 『『so pana ghanathaddhesu silāthambhādīsu na labbhatī』』ti codeti. Tattha pana vitthambhanaṃ labbhamānaṃ adhimattena na labbhati, sahajātabhūtānaṃ upatthambhanamattena labbhatīti dassento 『『nā』』ti vatvā 『『tatthahī』』tiādimāha. Tattha 『『vahatī』』ti thaddhakakkhaḷa kiccaṃ vahati.

我來翻譯這段巴利文： 燒灼故為熱。且"灼"即熱火亦以熱性灼,冷火亦以冷性灼。為熱所觸事物至熱性,為冷所觸事物至冷性。且凡至熱性,彼熱火以熱性名灼。且凡至冷性,彼冷火以冷性名灼。如是冷火亦燒灼由灼義名為熱相。如是時為青色所觸事物成青。為黃所觸成黃。青亦黃亦名灼彼事物耶。無名為青色所觸。如是黃亦。何故,由青等所造色無觸作用。名為混合。且不唯由混合灼。唯觸者灼。觸者亦地風無灼作用。意趣為無熟作用。若於厚堅石柱有支撐,整個石柱應如棉球柔且輕。且不如是。故意趣為于彼無支撐以"然彼于厚堅石柱等不得"難。然顯示于彼不得過度支撐,唯得俱生大種支援性說"否"已說"因於彼"等。于彼"運"即運堅硬作用。

Pasādarūpesu. 『『Samavisamaṃ』』ti samaṭṭhānañca visamaṭṭhānañca, samadesañca visamadesañca, samapathañca visamapathañcāti evamādiṃ samavisamaṃ. 『『Ācikkhatī』』ti ācikkhantaṃ viya taṃ jānana kiccaṃ sampādeti. Tenāha 『『samavisamajānanassa taṃ mūlakattā』』ti. 『『Anirākaraṇato』』ti appaṭikkhipanato. 『『Taṃ vā』』ti rūpaṃ vā. Suṇanti janā. Suyyanti janehi. Evaṃ ghāyantītiādīsu. 『『Jīvita nimittaṃ』』ti jīvitappavattikāraṇabhūto. 『『Ninnatāyā』』ti visayavisayībhāvūpagamanena ninnatāya. 『『Jīvitavutti sampādakattā』』ti nānāvacībhedavacīkammappavattanenāti adhippāyo. Ime pana pañca cakkhu pasādādayoti sambandho. 『『Daṭṭhukāmatā』』ti rūpataṇhā vuccati. Ādisaddena sotukāmatā ghāyitukāmatā sāyitukāmatā phusitukāmatāyo saṅgayhanti. Atthato saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā eva. 『『Nidānaṃ』』ti kāraṇaṃ. Daṭṭhukāmatādayo nidāna massāti viggaho. Kusalā kusalakammaṃ. Samuṭṭhāti etenāti samuṭṭhānaṃ. Kammameva. Daṭṭhukāmatādinidānakammaṃ samuṭṭhānaṃ yesanti samāso. Pathaviādīni bhūtāni. Tesaṃ pasādo lakkhaṇaṃ etesanti viggaho. Dutīya vikappe. Rūpādīnaṃ pañcārammaṇānaṃ abhighātaṃ arahatīti rūpādiabhighātāraho. Bhūtānaṃ pasādo bhūtappasādo. So lakkhaṇaṃ etesanti viggaho. Cakkhu ūkāsirappamāṇe diṭṭha maṇḍale tiṭṭhatīti sambandho. 『『Diṭṭhamaṇḍale』』ti mahājanehi pakati cakkhunā diṭṭhe pasannamaṇḍale. Telaṃ sattapicupaṭalāni byāpetvā tiṭṭhativiyāti yojanā. 『『Sotabilaṃ』』 nāma sotakūpo. 『『Aṅguliveṭhanā』』 nāma aṅgulimuddikā. 『『Upacitatanutambalomaṃ』』ti rāsīkatañca viraḷañca tambalohavaṇṇañca sukhumalomaṃ. Upacitaṃ rāsīkataṃ tanutambalomaṃ etthāti viggaho. 『『Ajapadasaṇṭhānaṃ』』ti ajassa pādena akkantapadasaṇṭhānavantaṃ. 『『Uppaladalaṃ』』 nāma uppalapaṇṇaṃ. Uppaladalassa aggasaṇṭhānavantaṃ. 『『Vaṭṭi』』 nāma idha manussānaṃ sarīrākārasaṇṭhitā āyatapiṇḍi. 『『Sukkhacammāni ca ṭhapetvā』』ti sambandho. Te pana pañcappasādā. Samudīraṇaṃ cañcalanaṃ. 『『Yathātaṃ』』ti katamaṃ viya taṃ. Ime pasādā vicittā, kathaṃvicittāti āha 『『aññamaññaṃ asadisā』』ti. Kathaṃ asadisāti āha 『『tehī』』tiādiṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于凈色中。"平不平"即平處及不平處,平地及不平地,平道及不平道如是等平不平。"告知"即如告知成就彼知作用。故說"由為平不平知之根本性"。"由不排斥"即由不拒絕。"或彼"即或色。人們聽。為人們所聽。如是于嗅等。"命根相"即為命轉起因性。"由傾向"即由趣向境境有性傾向。"由成就命根活命"意趣為由轉起種種語表語業。然結合爲:此等五眼凈等。"欲見"即說為色愛。由等聲攝取欲聞欲嗅欲嘗欲觸。實義為聲愛香愛味愛觸愛。"因"即因。語分為:欲見等為因彼。善不善業。由此等起為等起。唯業。語合為:欲見等因業等起彼等。地等大種。語分為:彼等凈為相彼等。第二分別。應受色等五所緣衝擊為應受色等衝擊。大種凈為大種凈。彼為相彼等語分如是。結合爲:眼住于虱頭量已見輪。"已見輪"即為常人以常眼所見凈輪。結合爲:如油遍七層棉。"耳孔"即耳窩。"指環"即指戒指。"積聚稀疏赤毛"即集積及稀疏及赤銅色細毛。語分為:積聚稀疏赤毛於此。"如羊足形"即具羊足所踏足跡形。"蓮花瓣"即蓮葉。具蓮花瓣端形。"圓"即此處為人身形住長團。結合爲:"且除干皮"。然彼等五凈。等動為搖動。"如彼"即如何彼。此等凈妙,如何妙說"相互不同"。如何不同說"由彼等"等。

Gocararūpesu. 『『Vaṇṇavisesaṃ』』ti vaṇṇavisesatthaṃ. Vaṇṇavikāranti vuttaṃ hoti. Hadaye gato pavatto bhāvo hadayaṅgatabhāvo. 『『Bhāvo』』ti ca adhippāyo vuccati. Taṃ pakāseti, mukhe vaṇṇavikāraṃ disvā ayaṃ me tussati, ayaṃ me ruccati, ayaṃ me kuppati, ayaṃ somanassito, ayaṃ domanassitoti evaṃ jānanapaccayattā. 『『Pakatiyā pī』』ti vaṇṇavisesaṃ anāpajjitvāpīti adhippāyo. 『『Yaṃ kiñcidabbaṃ』』ti saviññāṇakavatthuṃ. Samavisamaṃ pubbe pakāsitaṃ. Taṃ taṃ atthaṃ vā ācikkhati taṃ sutvā tassa tassa atthassa jānanato. Attano vatthuṃ vā ācikkhati taṃ sutvā tassa vatthussapi jānanato. 『『Attano vatthuṃ sūcetī』』ti idha idaṃ nāma atthīti pakāseti. 『『Phusīyatī』』ti phusitvā vijānīyati. 『『Taṃ』』ti phusanaṃ. 『『Tassā』』ti āpodhātuyā. 『『Dravatāvā』』ti addatintarasatāvā. Phusitvā gayhati, sā ca āpodhātu siyāti codeti. Vuccate parihāro. Evaṃ pana na labbhati, tasmā sā tejoyeva. Na āpoti. Ettha evaṃ alabbhamānāpi sāsītatā āpoyeva, na tejo. Kasmā, āpassapi sītuṇhavasena duvidhatā sambhavato . Tasmiñhi loharase uṇhatā uṇhaāpo, sītavatthūsu sītatā sītaāpoti ce. Evaṃ pana sati tejo nāma natthīti āpajjatīti parihāro. 『『Saha appavattanato』』ti ekato appavattanato. 『『Orapārānaṃ viyā』』ti nadiyaṃ tīraṃ nāma idaṃ orimatīraṃ, idaṃ pārimanti niyamato natthi. Yattha sayaṃ tiṭṭhati, taṃ orimanti, itaraṃ pārimanti voharati. Evaṃ orapārānaṃ anavaṭṭhānaṃ hotīti. Ettha ca 『『sītuṇhānaṃ saha appavattanato』』ti etena yadi te saha pavatteyyuṃ. Tattha sītatā āponāma, uṇhatā tejonāmāti vattabbā siyuṃ. Na pana te saha pavattanti, tasmā tathā na vattabbā hontīti dasseti. Na na vattabbā. Kasmā, uṇhatejena yuttohi āpo uṇhattameva gacchati. Yathātaṃ uṇhatejena yuttā pathavīpi vāyopi uṇhattameva gacchantīti. Tasmā te saha na pavattanti. Saha appavattesupi tesu aññattha sītavatthūsu sītatā āponāmāti vattabbameva hotīti codanā. Evaṃsante tasmiṃ loharase sabbepi rūpadhammā uṇhattaṃ gacchantīti sabbepi tejobhāvaṃ pāpuṇanti. 『Uṇhatta lakkhaṇo tejo』tihi vuttaṃ. Yadi ca sītavatthūsu sītabhāvo nāma siyā. Tatthapi tena yuttā sabbepi rūpadhammā sītataṃ gacchantiyeva. Tatthapi tavamatiyā sabbepi āpobhāvaṃ pāpuṇanti. Na pana sakkā tathā bhavituṃ. Na hi evarūpaṃ lakkhaṇaññathattaṃ nāma tesaṃ atthi. Bhāvaññathattameva atthi. Tattha 『『lakkhaṇaññathattaṃ』』 nāma pathavī āpobhāvaṃ gacchati. Āpo pathavibhāvaṃ gacchatītiādi. 『『Bhāvaññathattaṃ』』 nāma pathavī kadāci kakkhaḷā hoti. Kadāci mudukā. Āpo kadāci ābandhanamatto hoti. Kadāci paggharaṇako. Tejo kadāci uṇho, kadāci sīto. Vāyo kadāci vitthambhanamatto, kadāci samudīraṇoti. Evaṃ ekamekassā dhātuyā tikkha manda omattādhimattavasena kriyāsaṅkanti nāma atthīti. Tasmā yaṃ vuttaṃ 『uṇhatejena yuttohi āpo uṇhattameva gacchati, yathā taṃ uṇhatejena yuttā pathavīpi vāyopi uṇhattameva gacchantī』ti. Taṃ lakkhaṇaññathattavacanaṃ hoti. Na yujjati. Na hi uṇhatejena yuttā sabbetedhammā uṇhattaṃ gacchanti. Attano attano sabhāvaṃ na vijahanti. Tathāhi tasmiṃ pakkuthite santatte loharase bhāvo uṇhattaṃ na gacchati. Ābandhana sabhāvaṃ vā paggharaṇa sabhāvaṃ vā na vijahati.

我來翻譯這段巴利文： 于境色中。"色差別"即為色差別。說為色變異。趣心為趣心性。且"性"即說為意趣。彼顯示,由見面色變異而為知'此人悅我,此人喜我,此人怒我,此人喜,此人憂'如是因。"且由自性"意趣為不至色差別亦。"任何物"即有識物。平不平前已顯。或說彼彼義由聞彼知彼彼義故。或說自物由聞彼知彼物故。"表示自物"即顯示此處有此名。"被觸"即觸而知。"彼"即觸。"彼"即水界。"流動性"即濕潤性。難曰:觸取,且彼水界應爾。說答釋。然如是不得,故彼唯火非水。於此雖如是不得彼冷性唯水非火。何故,由水亦有冷熱二性可能。因於彼爐汁熱性為熱水,于冷物冷性為冷水耶。然如是時成無名火答釋。"由不俱轉"即由不一起轉。"如此岸彼岸"即于河無決定此為此岸此為彼岸。於何處自住,說彼為此岸,他為彼岸。如是此岸彼岸有不住。且於此由"由冷熱不俱轉"此若彼等俱轉。于彼冷性應說名水,熱性應說名火。然彼等不俱轉,故不應如是說顯示。非不應說。何故,因與熱火相應水至熱性唯。如與熱火相應地風亦至熱性唯。故彼等不俱轉。難曰:雖不俱轉于彼等他處冷物冷性應說名水唯。如是時于彼爐汁一切色法至熱性故一切得火性。因說'熱相為火'。且若於冷物應有冷性。于彼亦與彼相應一切色法至冷性唯。于彼亦由汝意一切得水性。然不能如是有。因彼等無如是相異。唯有性異。于彼"相異"名地至水性。水至地性等。"性異"名地有時堅硬。有時柔軟。水有時唯繫縛。有時流動。火有時熱,有時冷。風有時唯支撐,有時動搖。如是各一界由強弱少多力有名作用轉變。故說'因與熱火相應水至熱性唯。如與熱火相應地風亦至熱性唯'。彼為相異語。不應理。因與熱火相應彼等一切法不至熱性。不捨自自自性。如是因於彼沸熱爐汁性不至熱性。不捨繫縛自性或流動自性。

Yadi uṇhattaṃ gaccheyya, taṃ sabhāvaṃ vijaheyya. Evaṃsati, tasmiṃ loharase ābandhanākāro vā paggharaṇākāro vā na paññāyeyya. Sabberūpa dhammā vikkireyyuṃ. Vikkiritvā antaradhāreyyuṃ. Na ca na paññāyati. Nāpi vikkiranti. Noca tattha ābandhanākāro uṇhattaṃ gacchati. Aññohi ābandhanākāro, aññaṃ uṇhattaṃ. Ābandhanākāro āpo, uṇhattaṃ tejo. Tattha pathavivāyesupi esevanayo. Tasmā yaṃ vuttaṃ 『『yadi te saha pavatteyyuṃ. Tattha sītatā āponāma, uṇhatā tejo nāmāti vattabbā siyuṃ. Na pana te saha pavattanti. Tasmā tathā na vattabbā hontīti dassetī』』ti. Taṃ suvuttamevāti daṭṭhabbaṃ. 『『Tesaṃ anavaṭṭhānato』』ti etena sace te sītuṇhā avaṭṭhitā siyuṃ. Atha sabbakālepi sītatā āponāma, uṇhatā tejonāmāti vattabbā siyuṃ. Na pana te avaṭṭhitā honti. Anavaṭṭhitā eva honti. Tasmā tathā na vattabbā hontīti dasseti. Ettha ca anavaṭṭhitesu santesu yadi sītatā āpo nāma, uṇhatā tejonāmāti vadeyyuṃ. Evañcasati, āpatejāpi anavaṭṭhitā siyuṃ. Yo idāni āpo, soyeva khaṇantare tejo nāma. Yo vā idāni tejo, soyeva khaṇantare āpo nāmāti āpajjeyyuṃ. Na ca sakkā tathā bhavituṃ. Lakkhaṇaññathatte asante vohāraññathattassapi asambhavato. Tena vuttaṃ 『『orapārānaṃ viya tesaṃ anavaṭṭhānato ca viññāyatī』』ti. Tattha 『『viññāyatī』』ti sāsītatā tejoyeva, na āpoti viññāyatīti.

我來翻譯這段巴利文： 若至熱性,應舍彼自性。如是時,于彼爐汁不顯現繫縛相或流動相。一切色法應散。散已應消失。且非不顯現。亦非散。且於彼繫縛相不至熱性。繫縛相一,熱性一。繫縛相為水,熱性為火。于彼地風亦此理。故說"若彼等俱轉。于彼冷性名水,熱性名火應說。然彼等不俱轉。故不應如是說顯示。"彼應見為善說唯。"由彼等不住"此由若彼等冷熱應住。則一切時亦冷性名水,熱性名火應說。然彼等不住。唯不住。故不應如是說顯示。且於此雖不住若說冷性名水,熱性名火。如是時,水火亦應不住。現在是水,彼同於剎那間名火。或現在是火,彼同於剎那間名水應成。且不能如是有。由無相異時亦無言說異可能。故說"且由如此岸彼岸彼等不住而知。"于彼"知"即知彼冷性唯火非水。

『『Atha panā』』tiādīsu. Yaṃ pubbe parena vuttaṃ 『nanu dravatā vā phusitvā gayhatī』ti. Taṃ vicāretuṃ 『『atha panā』』tiādi vuttaṃ. Tattha 『『atha panā』』ti yadi pana gayhati, evaṃsatīti ca. Evañcasati ārammaṇa bhūto eva siyāti sambandho. Ayaṃ panetthā dhippāyo. Sace dravabhāvabhūto āpo phusitvā gayheyya. Evaṃ sati , ayopiṇḍādīsu ābandhanamattabhūto āpopi phusitvā gahetabbo siyā. Kasmā, āpabhāvena ekattā. Evañcasati, tesu ayopiṇḍādīsu so āpo tāni hatthena vā pādena vā phusantassa paharantassa vinā itara mahābhūtehi visuṃ kāyika sukhadukkhānaṃ ārammaṇa paccayo siyā. Yathātaṃ, tesveva ayopiṇḍādīsu pathavimahābhūtaṃ vinā itaramahābhūtehi visuṃ kāyikasukhadukkhānaṃ ārammaṇa paccayo hoti. Evaṃ tejovāyesupīti. Na pana so visuṃ kāyikasukhadukkhānaṃ ārammaṇa paccayo hoti. Tasmā so phoṭṭhabba sabhāvo na hoti. Yathā ca so phoṭṭhabbasabhāvo na hoti. Tathā pakati udakādīsu dravabhāvabhūtopi āpo tāni phusantassa paharantassa kāyikasukhadukkhānaṃ ārammaṇa paccayo na hoti. Na ca phoṭṭhabba sabhāvoti. Evañcasati, kathaṃ ayopiṇḍādīsu ābandhanamattabhūto āpo kāyikasukhadukkhānaṃ paccayo na hoti. Kathañca tesu itaramahābhūtāni visuṃ visuṃ kāyikasukhadukkhānaṃ paccayā hontīti. Taṃ dassetuṃ 『『yañhī』』tiādimāha. Tattha 『『saṇhathaddhatāvasenavā』』ti tesu ṭhitāya pathavidhātuyā saṇhathaddhatāvasena vā. Saṇhapathavīsukhavedanāya thaddhapathavīdukkhavedanāya ārammaṇa paccayoti vuttaṃ hoti. Evaṃ sesesu. 『『Abbhantaratthambhanassā』』ti tesaṃ ayopiṇḍādīnaṃ abbhantare ṭhitassa vitthambhana sabhāvassa. 『『No aññathā』』ti tānitīṇi kāraṇāni ṭhapetvā ābandhana kriyaṃ paṭicca kāyikasukhadukkhuppatti nāma natthīti adhippāyo. Idāni pakati udakādīsu dravabhāvabhūtaṃ āpodhātumpi phusitvā jānantīti mahājanā maññanti. Tabbisodhanena saha laddhaguṇaṃ dassetuṃ 『『tasmā』』tiādimāha. Tattha 『『pathamaṃ dravatā sahitāni. La. Jānantī』』ti idaṃ padhāna vacanaṃ. Loke hatthena parāmasitvā vā cakkhunā disvā vā idaṃ rassaṃ, idaṃ dīghaṃ, idaṃ vaṭṭaṃ, idaṃ maṇḍalantiādinā saṇṭhānaṃ jānantā hattha phusanena vā cakkhu dassanena vā saheva taṃ jānantīti maññanti. Tattha pana purimabhāge kāyadvāravīthi cittena paccuppannāni tīṇibhūtāni phusitvā vā cakkhudvāra vīthicittena paccuppannaṃ rūpaṃ disvā vā pacchā vatthuggahaṇavīthiyā uppannāya eva saṇṭhānaṃ jānanti. Esevanayo rattiyaṃ alātacakkasaṇṭhānaṃ jānantassapi. Tattha pana bahūnipi pubbāparavīthicittasantānāni icchitabbāni. Tathā loke cakkhunā disvā dvāravātapānādīnaṃ chiddavivarāni jānantā cakkhunā dassanena saheva tāni jānantīti maññanti. Tattha pana purimabhāge cakkhudvārikavīthi cittena paccuppannāni kavāṭarūpabhitti rūpāni punappunaṃ disvā pacchā alātacakkassa majjhe vivaraṃpi jānantā viya visuṃ uppannāya manodvārika viññāṇavīthiyā eva taṃ chiddavivarabhūtaṃ ākāsaṃ jānanti. Tathā hatthena udakaṃ phusantassa pathamaṃ dravasahitāni vilīnāni mudūni tīṇiphoṭṭhabba mahābhūtāni visuṃ visuṃ kāyadvārika vīthi cittehi phusanakiccena ārammaṇaṃ karitvā pacchā visuṃ suddhāya manodvārika vīthiyā eva dravabhāvasaṅkhātaṃ paggharaṇaka āpodhātuṃ jānanti.

我來翻譯這段巴利文： 于"然而"等中。前所說'難道流動性或觸取'。為考察彼說"然而"等。于彼"然而"即若取,如是時。且如是時應成唯所緣結合。此中意趣如是。若取流性水。如是時,于鐵團等唯繫縛水亦應觸取。何故,由水性一故。如是時,于彼等鐵團等彼水對於以手或足觸打者離余大種應成別身樂苦所緣緣。如於彼等鐵團等地大種離余大種成別身樂苦所緣緣。如是於火風亦。然彼不成別身樂苦所緣緣。故彼非觸性。如彼非觸性。如是于常水等流性水亦對於觸打者不成身樂苦所緣緣。且非觸性。如是時,如何于鐵團等唯繫縛水不成身樂苦緣。且如何于彼等余大種別別成身樂苦緣。為顯示彼說"因彼"等。于彼"由細堅性"即由於彼住地界細堅性。說為細地樂受堅地苦受所緣緣。如是于余。"內支撐"即住于彼等鐵團等內支撐性。"非他"意趣為除彼三因對繫縛作用無名身樂苦生。今于常水等流性水亦大眾想觸而知。為顯示具凈彼所得德說"故"等。于彼"首先具流動性乃至知"此為主說。世間以手撫或以眼見而知'此短,此長,此圓,此輪'等形想與手觸或眼見俱知。然于彼前分以身門心路觸現在三大種或以眼門心路見現在色已後由生物執取路知形。此理同於夜知火輪形者。然于彼應欲多前後心路相續。如是世間以眼見而知門窗等孔隙想與眼見俱知。然于彼前分以眼門路心見現在板色壁色再再后如知火輪中隙亦由別生意門識路知彼孔隙虛空。如是以手觸水者首先與流共液柔三觸大種以別別身門路心作觸作用所緣已後由別清凈意門路知名流性流動水界。

Evaṃ santepi taṃ dravabhāvaṃpi hatthena phusanena saheva jānantīti maññantīti adhippāyo.

Gāvo caranti etthāti āha 『『gunnaṃ caraṇaṭṭhānaṃ』』ti. Akkhara vidū pana gosaddaṃ indriyatthepi icchantīti āha 『『goti vā』』tiādiṃ. Tāni cakkhādīni etesu rūpādīsu caranti, etāni vā rūpādīni tesu cakkhādīsu caranti. Tattha purimena gāvo indriyāni caranti etesūti gocarānīti dasseti. Pacchimena gosuindriyesu carantīti gocarānīti. Imāni pana pañca rūpādīni.

Bhāvadvaye. Icchanaṭṭhena ṭhānaṭṭhena ṭhapanaṭṭhena ca itthī. Sāhikāmarati atthāya sayaṃpi aññaṃkāmikaṃ icchati. Sayañca kāmikena icchīyati. Añño ca kāmiko gharāvāsa sukhatthāya tattha ṭhānaṃ upeti, patiṭṭhāti. Āyatiñca kulavaṃsappatiṭṭhānatthāya tattha kulavaṃsa bījaṃ ṭhapetīti. Pūraṇaṭṭhena icchanaṭṭhena ca puriso. Sohi attahitañca pūreti, parahitañca icchati. Idhalokahitañca pūreti, paralokahitañca icchati. Ubhayalokahitañca pūreti, lokuttarahitañca icchati, esati, gavesatīti. Pumassasakaṃ puṃsakaṃ. Purisaliṅgādi. Natthi puṃsakaṃ etassāti napuṃsakaṃ. 『『Yassa pana dhammassā』』ti bhāvarūpadhammassa. 『『Taṃ』』ti khandhapañcakaṃ. Mahāsaṇṭhānaṃ sattānaṃ jātibhedaṃ liṅgeti ñāpetīti liṅgaṃ. Lakkhaṇapāṭhakā niminanti sañjānanti kalyāṇa pāpakaṃ kammavipākaṃ etenāti nimittaṃ. Kiriyā kuttaṃ. Āyukantaṃ kappīyati saṅkharīyatīti ākappo. Sabbepeteliṅgādayo. Soca avisadādibhāvo. 『『Vacanesucā』』ti itthisaddapurisasaddādīsu ca. 『『Vacanatthesu cā』』ti itthi saṇṭhāna purisasaṇṭhānādi atthesu ca. 『『Nimittasaddo viyā』』ti nimitta saddo aṅgajāte pākaṭo viyāti. Na pākaṭo diṭṭho. Apākaṭo pana katthaci diṭṭhoti adhippāyo. 『『Bhavanti saddabuddhiyo』』ti saddasatthanayo. 『『Bhavanti liṅgādīnī』』ti aṭṭhakathānayo. Tattha hi itthiliṅgādīnaṃ hetubhāva lakkhaṇanti vuttaṃ. 『『Etasmiṃ satī』』ti ca jātiyā sati, jarāmaraṇaṃ hoti. Asati na hotīti etthaviya hetu phalabhāvapākaṭatthaṃ vuttaṃ.

Vatthurūpe. Niruttinayena vacanatthā bhavanti. Dhātu dvayaṃ nāma manodhātu manoviññāṇadhātu dvayaṃ. 『『Avatvā』』ti hadaya vatthuṃ avatvā. 『『Taṃ』』ti hadaya vatthu rūpaṃ. 『『Pañcā』』ti pañcavatthūni. 『『Tesaṃ』』ti tesaṃ kusalādīnaṃ. 『『Tattha vuttaṃ』』ti paṭṭhāne vuttaṃ. 『『Yaṃ rūpaṃ nissāyā』』ti yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattantīti imaṃ pāṭhaṃ niddisati. 『『Anañña sādhāraṇesu ṭhānesū』』ti cakkhu vatthādīhi aññavatthūhi asādhāraṇesu kusalākusalaṭṭhānesu.

我來翻譯這段巴利文： 如是時亦意趣為想與手觸俱知彼流性。 牛行於此故說"牛行處"。然字學者欲牛字于根義亦故說"牛或"等。彼等眼等行於此等色等,或此等色等行於彼等眼等。于彼由前顯示牛根行於此等故為境。由後於牛根行故為境。然此等五色等。 於二性。由欲義住義置義為女。彼樂欲自利故自亦欲他欲者。且自為欲者所欲。且他欲者為家住樂故趣住彼。且為未來族姓住立故置彼族姓種。由滿義欲義為男。因彼滿自利,欲他利。滿此世利,欲他世利。且滿兩世利,欲出世利,求,尋。男所屬為男性。男相等。無男性彼為非男性。"然彼法"即性色法。"彼"即五蘊。由顯示有情生類大形相為相。相師以此料知善惡業報為相。作為業。裝飾修理為儀。一切此等相等。且彼為不明等性。"且於言"即且於女聲男聲等。"且於言義"即且於女形男形等義。"如相聲"即如相聲顯于生殖器。非顯已見。然意趣為于某處見不顯。"有聲覺"即聲論法。"有相等"即註釋法。因於彼說為相等因性相。"此有時"即如於此'有生時有老死。無時無'顯因果性說。 于所依色。由語源法有語義。名二界為意界意識界二。"不說"即不說心所依。"彼"即心所依色。"五"即五所依。"彼等"即彼等善等。"于彼說"即于發趣論說。標示"依彼色"即此讀誦:依彼色意界及意識界轉。"于不共處"即于不與眼所依等他所依共善不善處。;

Jīvitarūpe. 『『Ādhippaccayogenā』』ti adhipatibhāvayogena. 『『Adhipatibhāvo』』ti ca indriyapaccaya kiccaṃ vuccati. Na adhipati paccayakiccaṃ. 『『Jīvantī』』ti haritabhāvaṃ na vijahantīti vuttaṃ hoti. Na hi tāni ekantena jīvantāni nāma honti. Jīvita rūpassa ekanta kammajassa bahiddhā anupaladdhattā. Kammajarūpāni jīvanti yevāti sambandho. 『『Kamme asantepī』』ti kammacetanāya pubbe niruddhattā vuttaṃ. Tadatthaṃ byatirekato pākaṭaṃ karonto 『『tathāhī』』tiādimāha. 『『Itara rūpānī』』ti cittajarūpādīni. Ekavīthivāro nāma pañcadvāravīthivāro. Manodvāravīthivāro ekajavana vāroti vutto. Paricchinnaṃ hoti. Kasmā, ekekasmiṃ vīthivāre niruddhe bhavaṅga samaye asadisassa rūpasantānassa pātubbhāvatoti adhippāyo. Tañca kho rūpavisesaṃ jānantasseva pākaṭaṃ hoti. Ajānantassa pana taṅkhaṇamatte apākaṭaṃ. Kasmā, tādisassapi utujarūpasantānassa thokaṃ pavattanato. Yassahi dosa samuṭṭhitena rūpasantānena mukharūpaṃ dubbaṇṇaṃ hoti. Tassa dose niruddhepi taṃ rūpaṃ thokaṃ dubbaṇṇameva khāyatīti. 『『Utujāhārajānañca santati paccuppannaṃ』』ti adhikāro. Ekaṃ addhāpaccuppannameva hotīti vuttaṃ. Na nu cakkhusotādīni kammajarūpasantānānipi pavattikāle kadāci suppasannāni, kadāci pasannāni, kadāci appasannāni dissantīti. Saccaṃ, tathā pavatti pana santāna vicchedena na hoti, nānāvicchinne ca ekekasmiṃ santāne tesaṃ punaghaṭanaṃ nāma natthi. Sakiṃ andho andhoyeva hoti. Badhiroca badhiroyevāti adhippāyo. 『『Yadi evaṃ』』ti evaṃ yadi siyāti attho. 『『Arūpa dhammānaṃ santati paccuppannaṃ』』ti adhikāro. 『『Vipākānī』』ti bhavaṅgabhūtāni vipākāni. Ekasantativasena pavattissantiyeva, tasmā tesaṃ nānāsantati paccuppannaṃ nāma na vattabbaṃ. Kasmā, yāvajīvampi eka kammanibbattattāti adhippāyo. 『『Itarāni panā』』ti kusalā kusala kriyacittāni pana. 『『Tadārammaṇā』』ti niruddhārammaṇā. Addhānappharaṇānubhāvena pavattantiyeva. Na pana cittajarūpādīni viya attano janakapaccaye niruddhe nirujjhanti. Ayaṃ arūpadhammānaṃ jīvantatte visesoti adhippāyo. 『『Ayamattho vattabbo』』ti arūpa dhammānaṃ jīvantatāviseso vattabbo. Yathā rūpasantatiyaṃ anantara paccayo nāma natthi. Cutikāle bhavantararūpasantānassa kiñci paccayattaṃ anupagantvā nirujjhati. Tena bhavantara pātubbhāvo nāma tesaṃ natthi. Na tathā arūpasantatiyaṃ. Tattha pana cuticittampi paṭisandhiyā anantara paccayo hutvā nirujjhati. Tena bhavantarapātubbhāvo nāma tesaṃ atthi. Ayampi arūpadhammānaṃ jīvantatte viseso. Tasmā arūpadhammānaṃpi kammajarūpānaṃ viya niccaṃ jīvitayogena jīvantattā santati paccuppannaṃ nāma na bhaveyyāti na codetabbanti. Kusalā kusala kriyacittāni nāma akammajāni honti. Cittajarūpādīni viya atītaṃ kammaṃ anapekkhitvā taṅkhaṇikehi nānāpaccayehi uppajjanti. Tasmā tesaṃ jīvantānaṃpi sataṃ ajīvantānaṃ cittajarūpādīnaṃ viya nānāsantati paccuppannaṃ nāma atthi. Jīvantatā visesopi atthīti adhippāyo. Ettha keci vadanti. Rukkhādīsupi jīvitaṃ nāma atthi. Yato tesaṃ haritatā ca aharitatā ca rūhanañca-arūhanañca dissatīti. Vuccate, yadi tesaṃ jīvitaṃ nāma atthi, arūpajīvitaṃ vā siyā, rūpajīvitaṃ vā. Tattha sace arūpajīvitaṃ hoti.

我來翻譯這段巴利文： 于命色中。"由增上合"即由增上性合。且"增上性"即說根緣作用。非增上緣作用。"活命"即說為不捨綠性。因彼等非定名活命。由唯業生命色于外不得故。結合爲:業生色唯活命。"雖無業"即說由業思前已滅。為顯示彼義由差別說"如是"等。"余色"即心生色等。名一路輪為五門路輪。意門路輪說為一速行輪。成限定。何故,意趣為於一一路輪滅時有分時顯現不同色相續故。且彼色差別唯對知者顯現。然對不知者于彼剎那不顯。何故,由如是時節生色相續少轉起故。因凡由疾生色相續面色丑者。彼疾滅亦彼色暫時顯丑唯。"時節生食生相續現在"為標。說為一期現在唯。難道眼耳等業生色相續亦于轉起時有時極凈,有時凈,有時不凈見耶。實爾,然如是轉起非由相續斷,且於各各斷相續中彼等無名再合。一次盲為盲唯。聾亦為聾唯意趣。"若如是"義為若如是應有。"無色法相續現在"為標。"異熟"即為有分異熟。由一相續力將轉起唯,故不應說彼等名種種相續現在。何故,意趣為由盡壽唯一業生故。"然余"即然善不善唯作心。"彼所緣"即已滅所緣。由期通達力轉起唯。然非如心生色等於自生緣滅時滅。此為無色法活命性差別意趣。"此義應說"即應說無色法活命性差別。如於色相續無名無間緣。于死時不得與他有色相續某緣而滅。由彼彼等無名他有顯現。非如是于無色相續。然于彼死心亦滅為結生無間緣。由彼彼等有名他有顯現。此亦為無色法活命性差別。故不應難說無色法亦如業生色由常命合活命故名相續現在。名善不善唯作心為非業生。如心生色等不期待過去業由彼剎那種種緣生。故彼等雖活命如心生色等非活命亦有名種種相續現在。且有活命性差別意趣。於此某些說。于樹等亦有名命。由見彼等有綠性及無綠性且生及不生故。說若彼等有名命,或應為無色命,或為色命。于彼若為無色命。

Yathā tena samannāgato satto punappunaṃ maritvā punappunaṃ bhavantare pātubbhavanti. Tathā rukkhāpi maritvā bhavantare pātubbhaveyyuṃ. Atha rūpajīvitaṃ siyā. Yathā sattānaṃ cakkhādi aṅgesu jīvita santāne bhinne tāni aṅgāni puna jīvantāni kātuṃ na sakkonti. Tathā rukkhāpi khandhesu vā sākhāsuvā chinnesu jīvitasantāne bhinne tekhandhāvā sākhāyo vā puna aññattha ropetuṃ na sakkā bhaveyyuṃ. Sakkā eva bhavanti. Tasmā tadubhayaṃpi jīvitaṃ nāma tesaṃ natthīti daṭṭhabbaṃ. Vibhāvanipāṭhe. Na hi tesaṃ kammaṃyeva ṭhitikāraṇaṃ hotīti ettha kammaṃ ṭhitikāraṇaṃ eva na hotīti yojetabbaṃ. Tenāha 『『āhārajādīnaṃ』』tiādiṃ. Ekakalāpe gatā pavattā sahajāta paccayā, tehi āyattā paṭibaddhāti viggaho. Kammādīnaṃ rūpajanakapaccayānaṃ janakānubhāvo nāma rūpakalāpānaṃ uppādakkhaṇe eva pharati, na ṭhitikkhaṇe. Upacayasantatiyo ca uppādakkhaṇe labbhanti, na ṭhitikkhaṇe. Tasmā tā janakapaccayānubhāvakkhaṇe laddhattā kutocijātanāmaṃ labhanti. Jaratāpana ṭhitikkhaṇe eva labbhati, na uppādakkhaṇe. Tasmā sā kutocijāta nāmaṃ na labhati. Yadi pana āhārajādīnaṃ rūpadhammānaṃ ṭhiti nāma āhārādi janakapaccayāyattā bhaveyya. Jaratāpi janakapaccayānubhāvakkhaṇeva labbhamānā siyā. Evañcasati, sāpi kutocijāta nāmaṃ labheyya. Na pana labhati. Tasmā tesaṃ ṭhiti nāma janakapaccayāyattā na hotīti imamatthaṃ dassento 『『itarathā』』tiādimāha. 『『Upatthambhamānā』』ti kalāpantare ṭhatvā upatthambhamānā. 『『Na khaṇaṭhitippavattiyā』』ti khaṇaṭhi tibhāvena pavattiatthāya upatthambhanti, anupāletīti yojanā. Sabbesaṃpi rūpārūpadhammānaṃ. 『『Taṃ』』ti vibhāvanivacanaṃ. 『『Idaṃ panā』』ti jīvitarūpaṃ pana.

Āhārarūpe. 『『Savatthukavacanaṃ』』ti bhojanādi vatthunā saha pavattatīti savatthukaṃ. Vacanaṃ. Na hi nibbattitaṃ āhāra rūpaṃ nāma kabaḷaṃ kātuṃ sakkā hotīti. 『『Vivecitānī』』ti pācana kiccena vibhajitāni. Visuṃ visuṃ katāni. 『『Pañcadhā vibhāgaṃ gacchantī』』ti ekaṃ bhāgaṃ pāṇakā khādanti. Ekaṃ bhāgaṃ udaraggi jhāpeti. Eko bhāgo muttaṃ hoti. Ekobhāgo karīsaṃ. Ekobhāgo rasabhāvaṃ āpajjitvā soṇitamaṃsādīni upabrūhayatīti evaṃ vuttanayena pañcadhā vibhāgaṃ gacchanti. 『『Loke』』ti lokiya ganthe. 『『Tato』』ti āmāsayato. Anupharanto hutvā. 『『Tassā』』ti rasabhāgassa. 『『Bhūtesū』』ti mahābhūtesu. Saha indriyena vattatīti sendriyo. Kāyo. Udayatīti ojā. Dakārassa jakāro. Avati janetīti ojā. Avasaddassa okāro. 『『Attanovatthuṃ』』ti attanonissayabhūtaṃ rūpakāyaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 如具彼有情再再死已再再於他有顯現。如是樹亦應死已於他有顯現。若為色命。如有情眼等根于命相續斷時彼等根不能再作活命。如是樹于干或枝斷時命相續斷時彼干或枝不應能再植於他處。唯能。故應見彼等無名彼二命。于清凈文。'因非彼等唯業為住因'於此應結合爲業非唯住因。故說"食生等"等。語分為:一聚所趣轉俱生緣,由彼等所屬系屬。業等色生緣生力名唯遍於色聚生剎那,非住剎那。且積集相續得於生剎那,非住剎那。故彼等由得於生緣力剎那得名從某生。然老性唯得於住剎那,非生剎那。故彼不得名從某生。若然食生等色法住名應屬食等生緣。老性亦應得於生緣力剎那。如是時,彼亦應得名從某生。然不得。故顯示此義為彼等住名非屬生緣說"若異"等。"支援"即住於他聚支援。結合爲:"非剎那住轉起"即由剎那住性支援為轉起義,護持。一切色無色法。"彼"即清凈語。"然此"即然命色。 于食色中。"有所依語"即與食等事俱轉為有所依。語。因不能作已生食色為團食。"已分別"即由消化作用分別。各各所作。"趣五分"即一分蟲食。一分胃火燒。一分成尿。一分成糞。一分成味而增長血肉等如是說法趣五分。"於世間"即世間書。"從彼"即從胃。成遍。"彼"即味分。"于界"即于大界。與根俱轉為有根。身。生為味。從字為生字。護生為味。護字為味字。"自所依"即自所依色身。

『『Aññāpadeso』』 nāma rūpassa lahutātiādīsu aññassa rūpassa kriyāmattabhāvena apadisanaṃ vuccati. 『『Ujukatova nipphāditaṃ』』ti mukhyatova janitaṃ. Yathāhi sabbaṃ anipphannarūpaṃ ajāti dhammattā ujukato kammādīhi jātaṃ nāma na hoti. Kammādīhi jātaṃ pana nipphannarūpaṃ nissāya dissamānattā ṭhānūpacārena viññatti dvayaṃ cittajaṃtiādinā vuccati. Na tathā idaṃ nipphannarūpaṃ. Idaṃ pana jātidhammattā ujukatova kammādīhi paccayehi nipphāditaṃ janitanti vuttaṃ hoti. 『『Rūpaṃ』』ti vutte anipphannarūpaṃpi labbhatīti tato visesanatthaṃ rūparūpanti vuccatīti āha 『『ruppanalakkhaṇa sampannaṃ』』tiādiṃ. Tattha 『『ruppanalakkhaṇaṃ』』 nāma sītuṇhādīhi vikārapattilakkhaṇaṃ. Tampana anipphanna rūpe mukhyato na labbhati. Nipphannarūpe eva labbhati. Kasmā, nipphannarūpassahi nānāvikāro vikārarūpanti vuccati. Lakkhaṇaṃ lakkhaṇa rūpanti vuccati. Vikārassa pana vikāro nāma natthi. Lakkhaṇassa ca lakkhaṇaṃ nāma natthi. Yadi atthīti vadeyya. Vikārassa vikāro, tassa ca vikāro, tassa ca vikāroti apariyantameva siyā. Tathā lakkhaṇepīti.

Ākāsadhātuyaṃ. 『『Pakāsantī』』ti idaṃ ekaṃ idaṃ ekanti paññāyanti. 『『Paricchindatī』』ti āha 『『parito』』tiādiṃ. 『『Asammissaṃ』』ti vatvā tadatthaṃ vivarati 『『ekattaṃ anupagamanaṃ』』ti. Paricchindīyatīti paricchedoti āha 『『tehi vā』』tiādiṃ. 『『Tehi vā』』ti kalāpantarabhūtehi vā. 『『Attano vā paresaṃ vā akatvā』』ti attanopakkhikaṃ vā paresaṃ pakkhikaṃ vā akatvā. Pariccheda kriyāmattaṃ paricchedoti āha 『『tesaṃ vā』』tiādiṃ. 『『Tesaṃ vā』』ti kalāpantarabhūtānaṃ vā. 『『Ayaṃ panā』』ti ayaṃ paricchedo pana. 『『Tassā』』ti paricchedassa. So pāḷiyaṃ vuttoti sambandho. 『『Iti katvā』』ti evaṃ manasikatvā. 『『Etehī』』ti etehi mahābhūtehi. 『『Aññamañña abyāpitatā』』ti dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā rūpakalāpānaṃ ekakalāpattūpagamanaṃ aññamañña byāpitā nāma, tathā anupagamanaṃ aññamañña abyāpitatā nāma. Tenāha 『『ekattaṃ』』tiādiṃ. 『『Tatthā』』ti tissaṃ pāḷiyaṃ. 『『Nānākalāpagatānaṃ bhūtānaṃ』』ti etena kalāpapariyantatā eva vuttā hoti.

我來翻譯這段巴利文： "他指"名為於色輕等中以他色唯作用性顯示說。"由直接而成"即由主要而生。因如一切非成色由非生法性非名由直接從業等生。然由依業等產生色見故由處轉義說表二為心生等。非如是此成色。然此由生法性故說為由直接從業等緣而成而生。說"色"時得非成色亦故為差別義說色色故說"具壞相"等。于彼"壞相"名為由冷熱等得變異相。然彼于非成色不得由主要。唯得於成色。何故,因說成色種種變異為變異色。相說為相色。然變異無名變異。且相無名相。若說有。變異之變異,彼之變異,彼之變異應成無邊唯。如是于相亦。 于虛空界。"顯"即此一此一而了知。"限定"故說"遍"等。說"不混"為顯彼義"不至一性"。由限定為限界故說"由彼等"等。"由彼等"即或由他聚界。"不為自或他"即不為自分或他分。唯限界作用為限界故說"或彼等"等。"或彼等"即或他聚界。"然此"即然此限界。"彼"即限界。結合爲:彼說于聖典。"如是作"即如是作意。"由此等"即由此等大界。"互不遍滿性"即二三色聚不至一聚名互遍滿,如是不至名互不遍滿。故說"一性"等。"于彼"即于彼聖典。由"種種聚界"此唯說聚邊際性。;

Viññatti dvaye. 『『Sayañcā』』ti viññatti saṅkhātaṃ sayañca. 『『Tenā』』ti calamānena kāyaṅgena. 『『Tehī』』ti paccakkhe ṭhitehi janehi. Tatthātiādīsu. 『『Kāyaṅgavikāraṃ karontassā』』ti abhikkamanādi atthāya hatthapādādīnaṃ kāyaṅgānaṃ calana saṅkhātaṃ vikāraṃ karontassa. Uppajjantā ca sabbete cittajavātakalāpā yathādhippeta disābhimukhā eva uppajjantīti yojanā. 『『Yathā vā tathā vā anuppajjitvā』』ti aniyamato anuppajjitvāti vuttaṃ hoti. Yassa copana kāyassa. 『『Tehī』』ti cittajavātakalāpehi. Niyāmako nāvāniyojako. 『『Te cā』』ti tecittajavātakalāpasaṅghāṭā. Etena sakalaṃ kāyaṅgaṃ nidasseti. Sakalakāyaṅgaṃ nāvāsadisanti vuttaṃ hoti. 『『Cāretvā』』ti viyūhitvā. Kathaṃ pana sā niyāmakasadisī hotīti āha 『『yathāhī』』tiādi. Yadetaṃ sakkotīti vacanaṃ vuttanti sambandho. 『『Katīpayajavana vārehī』』ti dvatti javanavārehi. 『『Tato』』ti yasmiṃ vāre calana saṅkhātaṃ desantara pāpanaṃ jāyati. Tato calanavārato. Santhambhana sandhāraṇāni eva sampajjanti, na calanasaṅkhātaṃ desantara pāpanaṃ. 『『Etthā』』ti etissaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Nānājavanavīthīsu. La. Upatthambhane ca yujjatiyeva. Na ekissāya javanavīthiyaṃ eva yujjatīti adhippāyo. Yadi nānājavanavīthīsu tathā upatthambhanañca gayheyya. Evaṃsati, antarantarā bahū bhavaṅgavārāpi santi. Tattha kathaṃ tadupatthambhanaṃ sampajjeyyāti āha 『『tathāhī』』tiādiṃ. Tattha 『『utujarūpasaṅghāṭāni pī』』ti bhavaṅgasamaye pavattāni utujarūpakalāpasandhānakāni. 『『Tadākāra vantānī』』ti tassā cittajarūpasantatiyā ākāra vantāni. Pacchima pacchimānaṃ rūpakalā pasaṅghāṭānaṃ aparāparaṃ uppajjananti sambandho. Purimapurimānaṃ rūpakalāpasaṅghāṭānaṃ khaṇikadhammatā ca tesaṃ na siyā. Na ca te khaṇikadhammā na honti. Aññathā desantara saṅkamanasaṅkhātaṃ calanaṃ eva na siyā. Calanaṃ tihi nānākriyānaṃ pātubbhāvo vuccati. Nānākriyā ca nāma nānādhammā eva. Yasmā ca aṅgapaccaṅgānaṃ khaṇekhaṇe calanaṃ nāma loke paccakkhato diṭṭhaṃ. Tasmā tesaṃ khaṇikadhammatāpi daṭṭhabbā hotīti. Etena tesaṃ khaṇikamaraṇaṃ dasseti, yaṃ rūpārūpadhammānaṃ aniccalakkhaṇanti vuccati. Abyāpāra dhammatā ca avasavattitā ca tesaṃ na siyā. Na ca te abyāpāra dhammā, na avasavatti dhammā ca na honti. Aññathā paccayāyatta vuttitā eva tesaṃ na siyā. Paccayāyatta vuttitāti ca paccaye sati, te vattanti, asati na vattantīti evaṃ pavattā paccayāyatta vuttitā yasmā ca paccayasāmaggiyaṃ sati, te vattantiyeva. Tesaṃ vattanatthāya kenacibyāpārena kiccaṃ natthi. Te māvattantūti ca attano vasena vattanti. Paccaye asati, na vattantiyeva. Tesaṃ avattanatthāya kenacibyāpārena kiccaṃ natthi. Temāvattantūti ca attano vasenavattanti. Yasmā ca tesaṃ paccayāyatta vuttitā nāma loke viññūnaṃ paccakkhatodiṭṭhā. Tasmā tesaṃ abyāpāratā ca avasavattitā ca daṭṭhabbā hoti. Etena tesaṃ sabbehi sattapuggala attākārehi sabbaso suññaṃ dasseti, yaṃ rūpārūpadhammānaṃ anattalakkhaṇanti vuccatīti.

我來翻譯這段巴利文： 于表二。"且自"即且名為表自。"由彼"即由動身份。"由彼等"即由住現前諸人。于彼等中。"為身份變異者"即為前進等義對手足等身份名動作變異者。結合爲:且生時一切此等心生風聚如所欲方向生唯。"不生如或如"即說不定生。且凡彼身。"由彼等"即由心生風聚。舵手為船導者。"且彼等"即且彼心生風聚集。由此顯示全身份。說為全身份如船。"使行"即移動。如何彼如舵手故說"因如"等。結合爲:說此能語。"由若干速行輪"即由二三速行輪。"從彼"即從生名動作到達他處之輪。從彼動輪。唯成支援維持,非名動作到達他處。"於此"即於此註釋。于種種速行路等乃至支援亦相應。意趣為非唯於一速行路相應。若於種種速行路如是取支援。如是時,間間亦有多有分輪。于彼如何成彼支援故說"因如是"等。于彼"且時節生色集"即有分時轉時節生色聚續。"具彼相"即具彼心生色相續相。結合爲:後後色聚集一一生。且前前色聚集之剎那法性且彼等不應有。且彼等非非剎那法。若異應無名到達他處動。因說動為種種作用顯現。且種種作用名為種種法唯。且因肢支于剎那剎那名動於世現見。故應見彼等剎那法性。由此顯示彼等剎那死,說為色無色法無常相。且彼等不應有無作用法性及非自在法性。且彼等非非無作用法,非非非自在法。若異應無彼等唯依緣轉性。且依緣轉性即緣有時彼等轉,無不轉如是轉依緣轉性。且因緣和合時,彼等轉唯。為彼等轉無須某作用。且由自在轉彼等勿轉。緣無時,不轉唯。為彼等不轉無須某作用。且由自在轉彼等勿轉。且因彼等依緣轉性名於世為智者現見。故應見彼等無作用性及非自在性。由此顯示彼等由一切有情補特伽羅我相普遍空,說為色無色法無我相。

『『Vacībhedaṃ』』ti akkhara padabhāvapattaṃ vacīmayasaddappakāraṃ. Upādinnakapathavīdhātuyo nāma kammaja pathavīdhātuyo. Tāsu saṅghaṭṭananti sambandho. Attanā sahajātenayena ākāravikārena upagacchati, yena ca upalabbhatīti sambandho. Ajjhatta santānagatā sabbe catujarūpadhammāpi katthaci upādinnakāti vuccantīti āha 『『catujabhūtāya eva vā』』ti. Dvīsuṭhāna karaṇesu karaṇapakkhe calanākārappavattā cittajapathavīdhātu ṭhānapakkhe pathavidhātuyaṃ saṅghaṭṭayamānā kammajapathaviyaṃ eva ghaṭṭeti. Itara pathaviyaṃ na ghaṭṭetīti na sakkā vattuṃti katvā idha evaggahaṇaṃ kataṃ. 『『Vikāra dvayañcā』』ti kāyavikāra vacīvikāra dvayañca. Kathaṃ pana asammissaṃ katvā veditabbanti āha 『『etthacā』』tiādiṃ. Yaṃ pana tāsaṃ ghaṭṭanappakāravidhānaṃ atthīti sambandho. 『『Tāsaṃ』』 cittajapathavīnaṃ. 『『Taṃ taṃ vaṇṇattapattiyā』』ti ka, khā, divaṇṇattapattatthāya. Yaṃ pana kāyaviññattiṭṭhāne 『ayañca attho upari akkharuppatti vicāraṇāyaṃ pākaṭo bhavissatī』ti vuttaṃ. Taṃ idha pākaṭaṃ karonto 『『ettha cā』』tiādimāha. Teneva hi mūlaṭīkāyaṃ vuttanti sambandho. 『『Ettha cā』』ti mūlaṭīkāpāṭhe. 『『Pubbabhāge』』ti paribyatta akkharappavattavīthito pubbabhāge. 『『Nānājavanavīthīhī』』ti nānappakārehi javanavīthivārehi. 『『Pathamajavanacittassapī』』ti paribyatta akkharappavattivīthiyaṃ uppannapathamajavana cittassapi. Tassa āsevanañca nāma tato purimehi vīthivārehi eva laddhaṃ siyāti adhippāyo. 『『Āsevanaṃ』』ti ca upacāra vacanaṃ daṭṭhabbanti heṭṭhā vuttameva. 『『Tassā』』ti paribyattakkharassa. Vuttañca saddasatthesu. 『『Dīghamuccare』』ti pañcadīghā vuccanti. Mithinda pañhāpāṭhe. 『『Sādhike vīhivāhasate』』ti vīhidhaññapūro sakaṭo vīhivāho nāma. Vīhivāhānaṃ sādhike satasmiṃ. Abhimaññanaṃ abhimāno. 『『Sesamettha kāyaviññattiyaṃ vuttanaye nā』』ti tathāhi calanacittajarūpasantatiyaṃ pavattānītiādinā vutta nayenāti attho. Idha pana vacībhedakara cittajasaddasantatiyaṃ pavattāni utujarūpasaṅghāṭānītiādinā vattabbaṃ. Tenāha 『『yathāsambhavaṃ』』ti. 『『Pavattanattho』』ti abhikkamanādi sajjhāyanādīnaṃ pavattāpanattho. 『『Ettha cā』』tiādīsu. 『『Bodhetu kāmatā rahitesū』』ti abhikkamanapaṭikkamanādīsu kāyaviññatti ca, suttanta sajjhāyanādīsu vacīviññatti ca paraṃ bodhetukāmatā rahitāti daṭṭhabbā. 『『Dvīsu bodhakaviññattīsū』』ti bodhakakāyaviññatti bodhakavacī viññattīsu. Purimā kāyaviññatti, pacchimā ca vacīviññatti. Pacchā suddhena manodvārika javanena eva viññāyati, na pañcadvārika javanenāti yojanā. Cakkhuviññāṇa vīthiyā gahetvāti sambandho. 『『Kāyaviññāṇa vīthiyā』』ti vacībhedaṃ akatvā hatthaggahaṇādi vasena adhippāya viññāpane ayaṃ kāyaviññāṇavīthi daṭṭhabbā. Kasmā pana sayañcaviññāyatīti viññattīti ayaṃ vikappo vuttoti āha 『『sāhi attānaṃ』』tiādiṃ. 『『Majjhe』』ti viññattiggahaṇavīthi adhippāyaggahaṇavīthinaṃ majjhe. Kathaṃ pavattakaviññattīsu adhippāyaṃ viññāpeti, sayañcaviññāyatīti dve atthā labbhantīti āha 『『dvīsu panā』』tiādiṃ. Ayaṃ abhikkamati, ayaṃ paṭikkamatīti jānantā abhikkamanapayogañca tappayoga janakacittañca jānanti. 『『Parassakathaṃ』』ti bodhetukāmatārahitampi parassavacanasaddaṃ. Rāgacittañca jānanti.

我來翻譯這段巴利文： "語分"即成字句性語所造聲種類。名執取地界為業生地界。結合爲:于彼等撞擊。與自俱生行相變異俱起,且由彼得。說內相續行一切四生色法亦于某處為執取故說"或唯於四生界"。於二處作用中作用分生動相轉心生地界于處分撞擊地界時唯撞業生地,不能說不撞餘地故此作唯取。"且二變異"即且身變異語變異二。如何應知不混故說"且於此"等。結合爲:然有彼等撞擊種類安立。"彼等"心生地。"為得彼彼音"即為得咖,卡等音。然于身表處說'且此義將於上字生考察中顯'。顯示此此說"且於此"等。結合爲:因由此于根疏說。"且於此"即于根疏文。"前分"即于明顯字轉路前分。"由種種速行路"即由種種速行路輪。"且初速行心"即且於明顯字轉路生初速行心。意趣為彼習亦應由彼前路輪得。且已說見"習"為近說。"彼"即明顯字。且說于聲論。"長說"即說五長。于彌陵陀問文。"勝百車"即米穀滿車名米車。于勝於百米車。勝解為增上。"此中余如身表說法"即義為如說于動心生色相續轉等法。然此應說于作語分心生聲相續轉時節生色集等。故說"如可能"。"轉義"即令轉前進等誦習等義。于"且於此"等中。"離欲令知性"即應見於前進後退等身表及經典誦習等語表離欲令他知性。"於二令知表"即于令知身表令知語表。前身表,且后語表。結合爲:後由清凈意門速行唯了知,非由五門速行。以眼識路取。"由身識路"即不作語分由手取等增上令知欲時應見此身識路。何故說此分別為自且了知故為表故說"因彼自身"等。"中"即于表取路欲解路中。如何于令轉表中得令知欲且自了知二義故說"然於二"等。知'此前進,此後退'時知前進加行及彼加行生心。"他言"即離欲令知性亦他語聲。且知貪心。

Tena vuttaṃ mūlaṭīkāyaṃ paraṃ bodhetukāmatāya vināpi abhikkamanādippavattanena socittasahabhuvikāro adhippāyaṃ. La. Dvidhāpi viññatti yevāti.

Vikārarūpesu. 『『Kammayogyaṃ』』ti abhikkamanādikammesu yojetuṃ yuttaṃ. Adandhatā vuccati sīghappavatti. Sā lakkhaṇaṃ assāti viggaho. Sarīra kriyānukulo kammaññabhāvo lakkhaṇaṃ yassāti samāso. 『『Dhātuyo』』ti mahābhūtadhātuyo vā, pittasemhādidhātuyo vā. Pūtimukhasappasaṅkhātassa āpassa pariyuṭṭhānanti vākyaṃ. Asayhabhāro nāma vahituṃ asakkuṇeyyabhāro. 『『Sā pavattatī』』ti kāyalahutā pavattati. Thaddhaṃ karonti sarīragatā dhātuyoti adhikāro. Bhusaṃ māretīti āmariko. Dakāro āgamo. Gāmanigamaviluppako coragaṇo. Tassa bhayena pariyuṭṭhitaṃ. 『『Vivaṭṭamānaṃ』』ti virūpaṃ hutvā vaṭṭantaṃ. 『『Mūlabhūtā hotī』』ti asappāya sevane sati, sā pathamaṃ pariyuṭṭhāti. Sītādhikāvā hoti, uṇhādhikāvā. Tāya pariyuṭṭhitāya eva sabbapariyuṭṭhānāni pavattantīti vuttaṃ hoti. 『『Imāpanatisso rūpajātiyo rūpakāyassa visesākārā honti. Iti tasmā vikārarūpaṃ nāmāti yojanā.

我來翻譯這段巴利文： 故於根疏說離欲令知亦由前進等轉與彼心俱變異欲等乃至二種亦唯表。 于變異色中。"業相應"即適合用於前進等業。說不遲緩為速轉。語分為:彼以此為相。合為:以隨順身作業性為相者。"界"即或大種界,或膽痰等界。語為名為腐口蛇之水遍起。不堪負名為不能負重。"彼轉"即身輕轉。標為:住身界令僵。極害為害者。增加達字。村鎮掠奪賊眾。由彼怖遍起。"轉變"即成丑而轉。"成根本"即若親近不宜,彼先遍起。或成過冷,或過熱。說為:由彼遍起時唯一切遍起轉。結合爲:"然此三色生為色身差別相。如是故名變異色"。

Lakkhaṇarūpesu. 『『Cayanaṃ』』ti sañcitabhāvagamanaṃ. 『『Ādito』』tiādimhi. 『『Uparito』』ti uparibhāge. 『『Ācayo』』tiādimhi cayo. 『『Upacayo』』ti uparūparicayo. 『『Addhānapūraṇavasenā』』ti vassasatampi vassasahassampi dīghakālaṃ attabhāvaṃ pūraṇavasena. 『『Tena pariyāyenā』』ti upasaddassa atthanānattaṃ acintetvā nibbattiṃ vaḍḍhiyaṃ antogadhaṃ katvā vuttena tenapariyāyena. Tassa ca ekekassa santati paccuppannassa. Tattha cittajarūpesu assāsa passāsānaṃ vā padavārahatthavārādīnaṃ vā akkharānaṃ vā nibbatti vaḍḍhi pavattiyo dissantiyeva. Tathā nānācittasamuṭṭhitānaṃ nānārūpasantatīnaṃ pīti. Utujarūpesu iriyā pathanānattaṃ paṭicca sukhadukkhajanakānaṃ nānārūpasantatīnaṃ nibbattivaḍḍhipavattiyo dissantiyeva. Tathā bahiddhā khāṇukaṇṭakādisamphassena sītuṇhādisamphassena vātātapādisamphassena vā sarīre uppannānaṃ nānārūpasantatīnampi cakkhurogādirūpānampīti. Āhārajarūpesu āhāranānattaṃ paṭicca sarīre uppannānaṃ samavisamarūpasantatīnaṃti. 『『Ayaṃ nayo』』ti bahiddhāsantāne nidassana nayo. Tena ajjhattasantānepi sattasantānānaṃ hatthapādādisantānānaṃ kesalomādi santānānañca nibbatti vaḍḍhipavattiyo nidasseti. 『『Jīraṇaṃ』』ti abhinavāvatthato hāyanaṃ. Pāḷipāṭhe. 『『Ṭhitassa aññathattaṃ』』ti añño pakāro aññathā. Aññathā bhāvo aññathattaṃ . Etena jarāvasenavā nānārogābādhādivasena vā vipariṇāmo vutto. 『『Tathā avatthābhedayogato』』ti jātirūpameva ādimhi nibbatti hoti. Tatoparaṃ tameva vaḍḍhi hoti. Tato paraṃ tameva pavatti hotīti evaṃ tathā avatthābhedayogato. Tenāha 『『sāhī』』tiādiṃ. 『『Pabandhayatī』』ti pabandhaṃ karoti. Saṅgahagāthādīsu pana suviññeyyā. 『『Ettha ca pacchimānī』』tiādīsu. Vohārasiddhamattabhāvaṃ』』ti puggalo satto attā jīvotiādikā paññatti nāma vohāra siddhamattā hoti. Sabhāvasiddhā na hoti. Sāhi mahājanehi khandha pañcakaṃ upādāya puggalo nāma atthīti sammatattā voharitattā vohārasiddhā nāma. Sabhāvasiddhā pana na hoti. Tasmā ariyānaṃ vohāre puggalo nāma natthīti sijjhati. Imāni pana rūpāni sabhāvasiddhattā ariyānaṃ vohārepi atthīti sijjhanti. Tenāha 『『tādisenā』』tiādiṃ. 『『Suddhadhammagatiyā siddhenā』』ti pathavīdhātu nāma suddhadhammo hoti. Sā uppādampi gacchati, jarampi gacchati, bhedampi gacchati. Tasmā tassā uppādopi jarāpi bhedopi suddhadhammagatiyā siddho nāma. Evaṃ lakkhaṇarūpānaṃ suddhadhammagatisiddhaṃ paramatthalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Tathā viññatti dvayassapi vikārarūpattayassapi pariccheda rūpassapīti. Yathā ca imesaṃ rūpānaṃ. Tathā nibbānassapi suddhadhammagatisiddhaṃ paramatthalakkhaṇaṃ atthiyeva. Kilesadhammāhi ariyamagge abhāvite bhavaparamparāya uppādaṃ gacchantiyeva. Bhāvitepana anuppādaṃ nirodhaṃ gacchantiyeva. Tasmā kilesadhammānaṃ anuppādanirodhopi suddhadhammagatiyā siddho nāma. Evaṃ nibbānassapi suddhadhammagatisiddhaṃ paramatthalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Atthi bhikkhave ajātaṃ abhūtanti idaṃ suttaṃpi ettha vattabbaṃ. Etena ariyavohāre nibbānassa ekantena atthitā bhagavatā vuttā hoti. Tenāha 『『itarathā』』tiādiṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于相色中。"積集"即去積集性。"最初"即于初。"上"即于上分。"生"即初積集。"起"即上上積集。"由期滿力"即由百年或千年長時充滿自體力。"由彼法"即不思上字義異由攝生長入內而說由彼法。且彼各各相續現在。于彼心生色中見有入出息或步行手行等或字之生長轉。如是亦種種心生種種色相續。於時節生色依住處差別生樂苦種種色相續見有生長轉。如是亦由外樹樁刺等觸冷熱等觸風日等觸于身生種種色相續及眼病等色。于食生色依食差別于身生平不平色相續。"此法"即外相續顯示法。由此顯示內相續亦有情相續手足等相續發毛等相續之生長轉。"衰老"即從新狀減損。于聖典文。"住者變異"即他行為變異。變異性為變異。由此說由老性或由種種病惱等力變壞。"如是由位差別合"即生色唯初為生。從彼后彼唯為長。從彼后彼唯為轉如是由如是位差別合。故說"因彼"等。"相續"即作相續。然于攝頌等易知。于"且於此後"等中。"言說成立唯"即補特伽羅、有情、我、命等名言唯言說成立。非自性成立。因彼由大眾依五蘊施設有名補特伽羅故,言說故名言說成立。然非自性成立。故於聖者言說無名補特伽羅成立。然此等色由自性成立故於聖者言說亦有成立。故說"由如是"等。"由清凈法行成立"即地界名清凈法。彼趣生亦趣老亦趣壞。故彼生亦老亦壞名由清凈法行成立。如是應知相色有由清凈法行成立勝義相。如是亦表二亦三變異色亦限界色。且如此等色。如是涅槃亦有由清凈法行成立勝義相。因煩惱法于未修聖道時唯趣生輪迴。然修時唯趣不生滅。故煩惱法不生滅亦名由清凈法行成立。如是應知涅槃亦有由清凈法行成立勝義相。'諸比丘,有無生無有'此經亦應說於此。由此說世尊說涅槃于聖言說定有。故說"若異"等。

『『Nasabhāvato anupaladdhattā anipphannāni nāma hontī』』ti etena etāni asabhāvarūpānīti ca alakkhaṇa rūpānīti ca asammasanarūpānīti ca na sakkā vattuṃtipi dīpeti. Kasmā, yathāsakaṃ sabhāvehi sabhāvavantattā yathāsakaṃ lakkhaṇe hi salakkhaṇattā paṭisambhidāmagge sammasanaññāṇa vibhaṅge jātijarāmaraṇānampi sammasitabbadhammesu āgatattāti. Aṭṭhasāliniyampi ayamattho vuttoyeva. Yathāha parinipphannanti pannarasarūpāni parinipphannāni nāma. Dasarūpāni aparinipphannāni nāma. Yadi aparinipphannāni nāma. Evaṃsati, asaṅkhatāni nāma siyuṃ. Tesaṃyeva panarūpānaṃ kāyavikāro kāyaviññatti nāma. Vacīvikāro vacīviññatti nāma. Chiddaṃ vivaraṃ ākāsadhātu nāma. Lahubhāvo lahutā nāma. Mudubhāvo mudutā nāma. Kammaññabhāvo kammaññatā nāma. Nibbatti upacayo nāma. Pavatti santati nāma. Jīraṇākāro jaratā nāma. Hutvā abhāvākāro aniccatā nāmāti sabbaṃ parinipphannaṃ saṅkhatamevāti. Tattha 『『tesaṃyeva rūpānaṃ』』ti niddhāraṇe bhummaṃ. Tesaṃyeva dasannaṃ rūpānaṃ majjheti vuttaṃ hoti. 『『Itisabbaṃ』』ti idaṃ sabbaṃ dasavidhaṃ rūpaṃ parinipphannameva saṅkhatamevāti attho. Khandhavibhaṅgaṭṭhakathāyampi vuttova. Yathāha pañcavipanakhandhā parinipphannāva honti, no aparinipphannā. Saṅkhatāva, no asaṅkhatā. Apica nipphannāpi hontiyeva. Sabhāvadhammesuhi nibbānamevekaṃ aparinipphannaṃ anipphannañcāti ca. Nirodhasamāpatti ca nāma paññatti ca kathanti. Nirodhasamāpatti lokiyalokuttarāti vā saṅkhatāsaṅkhatāti vā parinipphannāparinipphannāti vā na vattabbā. Nipphannā pana hoti. Samāpajjantena samāpajjitabbato. Tathā nāmapaññatti, sāpihi lokiyādibhedaṃ nalabhati. Nipphannā pana hoti. No anipphannā. Nāmaggahaṇañhi gaṇhantova gaṇhātīti ca. Etena lakkhaṇarūpānampi nipphannatā siddhā hoti. Visuddhi maggepana nipphannaṃ anipphannaṃtidukassa niddese. Aṭṭhārasavidhaṃ rūpaṃ paricchedavikāra lakkhaṇabhāvaṃ atikkamitvā sabhāveneva pariggahetabbato nipphannaṃ, sesaṃ tabbiparītatāya anipphannanti ca. Nipphannarūpaṃ pana rūparūpaṃ nāmāti ca. Yaṃ catūhi kammādīhi jātaṃ, taṃ catujaṃ nāma. Taṃ lakkhaṇa rūpavajjaṃ avasesarūpaṃ. Lakkhaṇarūpaṃ pana na kutocijātanti ca vuttaṃ. Sabbañcetaṃ ācariyehi gahitanāmamattattā vatticchānugataṃ hoti. Yaṃ ruccati, taṃ gahetvā kathetabbanti.

Rūpasamuddesānudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： "由非自性故不得名為非成"由此亦顯示不能說此等為非自性色亦為非相色亦為非思維色。何故,由如

1. Rūpavibhāge .『『Ekavidhanayaṃ tāva dassetuṃ』』ti rūpavibhāgato pathamaṃ dassetuṃ. Etena ekavidhanayo rūpavibhāgo nāma na tāva hotīti dasseti. Taṃ na sameti. Kena na sametīti āha 『『vakkhatihī』』tiādiṃ. 『『Ajjhattikādibhedena vibhajanti vicakkhaṇā』』ti etena sabbaṃrūpaṃ ajjhattikabāhiravasena duvidhantiādiko duvidhanayo eva rūpavibhāganayo nāmāti viññāyati. Tasmā tena na sametīti vuttaṃ hoti. Apica pāḷiyaṃ. Sahetukā dhammā, ahetukā dhammātiādi dukesu sabbaṃrūpaṃ ahetukameva, na sahetukantiādi niyamakaraṇampi rūpavibhāgo evāti katvā tathā vuttanti gahetabbaṃ. 『『Itarāni panā』』ti kāmāvacarantiādīni pana. 『『Janakena paccayenā』』ti padhānavacanametaṃ. Upatthambhakādi paccayāpi gahetabbā eva. 『『Saṅgammā』』ti samāgantvā. 『『Karīyatī』』ti nipphādīyati. Yodhammotiādīsu. 『『Pahīno pī』』ti chindanabhindanādivasena pahīnopi. 『『Tasmiṃ satī』』ti samudayappahāne sati. Kiccapaccayānaṃ arahatthassa ca sakkatthassa ca dīpanato duvidhaṃ atthaṃ dassetuṃ 『『aṭṭhānattā』』tiādi vuttaṃ. 『『Tabbisayassā』』ti rūpavisayassa. 『『Evaṃ』』ti evaṃsante. 『『Pahīnaṃ bhavissatī』』ti anāgatabhave puna anuppādatthāya idheva pahīnaṃ bhavissatīti attho. Tenāha 『『ucchinnamūlaṃ』』tiādiṃ. 『『Tālāvatthukataṃ』』ti chinnatālakkhāṇukaṃ viya kataṃ bhavissati. 『『Anabhāvaṃ kataṃ』』ti puna abhāvaṃ kataṃ. 『『Pākaṭo』』ti dassanādikiccavisesehi paññāto. 『『Tadupādāyā』』ti taṃ upanidhāya. Vibhāvanipāṭhe. 『『Ajjhattikarūpaṃ』』ti paduddhāraṇaṃ. Attānaṃ adhikicca pavattaṃ ajjhattaṃ. Ajjhattameva ajjhattikanti dasseti 『『attabhāvasaṅkhātaṃ』』tiādinā. Taṃ na sundaraṃ. Kasmā, ajjhattadhamma ajjhattika dhammānañca aviseso āpajjatīti vakkhamānakāraṇattā. 『『Dvārarūpaṃ nāmā』』ti paduddhārapadaṃ. Kasmā dvārarūpaṃ nāmāti āha 『『yathākkamaṃ』』tiādiṃ. Paratopi esanayo. 『『Desanābheda rakkhaṇatthaṃ』』ti dukadesanābhedato rakkhaṇatthaṃ. Tattha desanābhedo nāma rūpakaṇḍe pañcaviññāṇānaṃ vatthu rūpañca, na vatthu rūpañca , ārammaṇa rūpañca, na ārammaṇa rūpañca vatvā manoviññāṇassa na vuttaṃ. Yadi vucceyya, ārammaṇaduke manoviññāṇassa ārammaṇa rūpaṃ, na ārammaṇa rūpanti dukapadaṃ na labbheyya. Ayaṃ desanābhedo nāma. Vatthudukesu hadayavatthuvasena labbhamānaṃ manoviññāṇadukaṃ na vuttanti. 『『Thūlasabhāvattā』』ti sukhumarūpaṃ upādāya vuttaṃ. 『『Dūre pavattassapī』』ti yathā sukhumarūpaṃ attano sarīre pavattampi ñāṇena sīghaṃ pariggahetuṃ na sakkā hoti, tathā idaṃ. Imassa pana dūre pavattassapi. 『『Gahaṇayogyattā』』ti ñāṇena pariggahaṇapattattāti adhippāyo. Vibhāvanipāṭhe. 『『Sayaṃnissayavasena cā』』ti sayañca nissaya mahābhūtavasena ca. Tattha sayaṃ sampattā nāma phoṭṭhabbadhātuyo. Nissayavasena sampattā nāma gandharasā. Ubhayathāpi asampattā nāma cakkhu rūpa, sota saddā. Yo paṭimukhabhāvo atthi, yaṃ aññamaññapatanaṃ atthīti yojanā. Na ca tāni aññappakārāni eva sakkā bhavitunti sambandho. 『『Anuggaha upaghātavasenā』』ti vaḍḍhanatthāya anuggahavasena, hāyanādi atthāya upaghātavasena. 『『Yaṃ kiñcī』』ti catusamuṭṭhānikarūpaṃ gaṇhāti. 『『Ādinnaparāmaṭṭhattā』』ti taṇhāmānehi etaṃ mama esohamasmītiādinnattā, diṭṭhiyā eso me attāti parāmaṭṭhattā ca.

我來 譯這段巴利文： 於色分別中。"首先為顯示一種法"即為首先從色分別顯示。由此顯示一種法名色分別尚未有。彼不合。以何不合故說"因將說"等。"明智者以內等差別分別"由此了知一切色由內外力二種等二種法唯名色分別法。故說以彼不合。且於聖典。于有因法無因法等二法中一切色唯無因非有因等限定作亦取為色分別。"然余"即然欲界等。"由生因緣"此為主要語。應取支援等緣亦。"和合"即共聚。"作"即生。於何法等中。"已斷亦"即由斷壞等力已斷亦。"彼有時"即集斷時。由顯示作緣阿羅漢義及己義故說"由無處"等為顯示二義。"彼境"即色境。"如是"即如是時。"將斷"即義為於此唯為未來有中再不生故已斷。故說"已斷根"等。"如棕櫚處作"即如斷棕櫚樁作將有。"作無"即作再無。"顯"即由見等作用差別所知。"由彼依"即依彼。于顯示文。"內色"為語分析。超自而轉為內。顯示內唯為內由"名為自體"等。彼不善。何故,由將說內法內法不差別過故。"名門色"為語分析詞。何故名門色故說"如次第"等。后亦此法。"為護說差別"即為護二說差別。于彼說差別名於色篇說五識之色處及非色處、所緣色及非所緣色已不說意識。若說于所緣二法不得意識所緣色非所緣色二語。此名說差別。于處二法不說由心處得意識二法。"由粗自性"即依細色說。"亦遠轉"即如細色于自身轉亦不能由智速把握,如是此。然此遠轉亦。"由適合取"即意為由智適合把握。于顯示文。"且由自依力"即由自且由依大種力。于彼自至為觸界。由依力至為香味。二力不至為眼色耳聲。結合爲:有對面性有相互碰。且非彼等能成他行唯。"由助害力"即由助力為增長,由害力為減等。"任何"即取四因色。"由執著遍執故"即由貪慢'此我所此我是'等執故,由見'此我我'遍執故。

『『Niccakālaṃ pavattivasenā』』ti ekena janakakammena paṭisandhikkhaṇato paṭṭhāya niccakālaṃ pavattivasena. 『『Upacarīyatī』』ti voharīyati. 『『Atthavisesabodho』』ti rūpārammaṇassa kiccavisesabodho. 『『Asampattavasenā』』ti visayaṭṭhānaṃ sayaṃ asampajjanavasena. Attanoṭhānaṃ vā visayassa asampajjanavasena. Tattha visayassa asampattaṃ dassento 『『tatthā』』tiādimāha. Tathā sotasaddesu ca aññamaññaṃ laggitvā uppajjamānesu. 『『Sampattiyā evā』』ti sampajjanatthāya eva. Tathā āpo ca sampattiyā eva paccayoti yojanā. Dubbalapathavī eva sannissayo yassāti viggaho. 『『Assā』』ti cakkhussa. 『『Sotassapanakathaṃ』』ti sotassa asampattaggahaṇaṃ kathaṃ pākaṭaṃ. Sampattaggahaṇaṃ eva pākaṭanti dīpeti. Tenāha 『『tatthahī』』tiādiṃ . Dakkhiṇapassato vā suyyati, cetiyādikassa puratthimadisābhāge ṭhitānanti adhippāyo. 『『Paṭighaṭṭanānighaṃso』』ti sotesu paṭighaṭṭanavego. 『『Tesaṃ』』ti āsannevā dūre vā ṭhitānaṃ. Hotu dūre ṭhitānaṃ cirena sutoti abhimāno. Kasmā pana ujukaṃ asutvā dakkhiṇapassatovā uttarapassato vā suṇeyya, asuyyamāno bhaveyyāti pucchā. Taṃ kathento 『『apicā』』tiādimāha. Vibhāvanipāṭhe. 『『Gantvā visayadesaṃ taṃ, pharitvā gaṇhatīti ce』』ti taṃ cakkhusota dvayaṃ dūrevisayānaṃ uppannadesaṃ pharitvā gaṇhatīti cevadeyyāti attho. Dūreṭhatvā passanto suṇanto ca mahantampipabbataṃ ekakkhaṇe passati, mahantaṃpi meghasaddaṃ ekakkhaṇe suṇāti. Tasmā ubhayaṃ asampattagocaranti viññāyati. Imasmiṃ vacane ṭhatvā idaṃ parikappavacanaṃ dasseti taṃ dvayaṃ visayappadesaṃ gantvā mahantaṃpi pabbataṃ vā meghasaddaṃ vā pharitvā gaṇhāti. Tasmā mahantaṃpi passati, suṇāti. Na asampattagocarattā mahantaṃ passati suṇātīti koci vadeyyāti vuttaṃ hoti. Adhiṭṭhānavidhānepi tassa so gocaro siyāti. Evaṃsati, dibbacakkhu dibbasotābhiññānaṃ adhiṭṭhānavidhānepi so rūpasaddavisayo tassa pasādacakkhusotassa gocaro siyāti abhiññādhiṭṭhāna kiccaṃ nāma natthi. Cakkhusotaṃ devalokampi gantvā dibbarūpampi dibbasaddampi gaṇheyya. Na pana gaṇhāti. Tasmā tassa visayadesagamanañca mahantadesapharaṇañca na cintetabbanti vuttaṃ hoti.

Rūpavibhāgānudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： "由常時轉力"即由一生業從結生剎那始由常時轉力。"親近"即言說。"義差別覺"即色所緣作用差別覺。"由不至力"即由境處自不成就力。或由自處境不成就力。于彼顯示境不至故說"于彼"等。如是于耳聲亦相互粘生時。"唯由至"即唯為成就。如是結合爲:且水唯由至為緣。語分為:以弱地唯為依者。"彼"即眼。"然耳如何"即耳不至取如何顯。顯示唯至取顯。故說"因於彼"等。意為:或從右邊聞,或從塔等東方住。"反擊撞"即于耳反擊力。"彼等"即近住或遠住。令有遠住遲聞增上。然何故不正聞而從右邊或從左邊聞,應不聞耶之問。說彼故說"且復"等。于顯示文。"若往境處遍取彼"義為:若說彼眼耳二往遠境生處遍取。遠住見聞者一剎那見大山亦,一剎那聞大云聲亦。故了知二不至境。住此語顯示此分別語:彼二往境處大山或大云聲遍取。故見聞大亦。非由不至境性見聞大某說。于勝解安立亦彼應彼境。如是時,天眼天耳神通勝解安立亦彼色聲境應彼清凈眼耳境,名無神通勝解作用。眼耳往天界亦應取天色天聲亦。然不取。故說不應思彼往境處及遍大處。 色分別顯示竟。

1. Rūpasamuṭṭhāne. Suttantesu cetanāsampayuttā abhijjhādayopi kammanti vuttā. Te pana paṭṭhāne kammapaccayaṃ patvā tappaccayakiccaṃ na sādhenti, cetanā eva sādhetīti āha 『『sā yevā』』tiādiṃ. 『『Taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ』』ti hetūhi ca hetusampayuttakadhammehi ca samuṭṭhānānañca rūpānanti atthavasena cetasikadhammānampi rūpasamuṭṭhāpakatā siddhā hoti. So hi udayati pasavatīti sambandho. 『『Kappasaṇṭhāpanavasenā』』ti kappappatiṭṭhāpanavasena. Ajjhattikasaddo chasu cakkhādīsu ajjhattikāyatane sveva pavattati. Idha pana sakalaṃ ajjhattasantānaṃ adhippetanti āha 『『ajjhatta santāneti pana vattabbaṃ』』ti. 『『Khaṇe khaṇe』』ti vicchāvacanaṃ. 『『Vicchā』』ti ca bahūsukhaṇesu byāpananti āha 『『tīsutīsukhaṇesū』』ti.

我來翻譯這段巴利文： 在色等起中。于經中說與思相應貪等亦為業。然彼等至緣起時不能成就彼緣作用,唯思成就故說"唯彼"等。"且彼等起色"即由義由因及因相應法等起色故成就心所法亦生色性。因彼生起結合。"由劫安立力"即由劫建立力。內字唯轉於六眼等內處。然此意為整個內相續故說"然應說內相續"。"剎那剎那"為遍語。且"遍"為遍及多剎那故說"於三三剎那"。;

Yamakapāṭhesu. Yassa vā pana puggalassa. 『『Nirujjhatī』』ti bhaṅgakkhaṇa samaṅgitamāha. 『『Uppajjatī』』ti uppādakkhaṇa samaṅgitaṃ. 『『Itī』』ti ayaṃ pucchā. 『『No』』ti paṭikkhepo. Samudayasaccassa bhaṅgakkhaṇe dukkhasaccabhūtassa rūpassavā nāmassavā uppādo nāma natthīti vuttaṃ hoti. Yassa kusalā dhammā uppajjanti, yassa akusalā dhammā uppajjantīti dve pāṭhāgahetabbā. 『『No』』ti kusalākusala dhammānaṃ uppādakkhaṇe abyākatabhūtānaṃ rūpānaṃ vā nāmānaṃ vā nirodho nāma natthīti vuttaṃ hoti. Tesupāṭhesu kesañcivādīnaṃ vacanokāsaṃ dassetuṃ 『『arūpabhavaṃ』』tiādi vuttaṃ. 『『Ce』』ti kocivādī cevadeyya. 『『Nā』』ti na vattabbaṃ. 『『Uppajjatī』』ti ca uddhaṭā siyunti sambandho. 『『Itarattha cā』』ti tato itarasmiṃ yassa kusalā dhammātiādipāṭhe ca. 『『Tampi nā』』ti tampi vacanaṃ na vattabbanti attho. 『『Purimakoṭṭhāse』』ti asaññasattānaṃ tesaṃ tatthāti imasmiṃ purimapakkheti adhippāyo. 『『Pacchimakoṭṭhāse』』ti sabbesaṃ cavantānaṃ pavatte cittassabhaṅgakkhaṇeti imasmiṃ pacchima pakkhe. Cavantānaṃ icceva vuttaṃ siyā, na pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇeti, no ca na vuttaṃ, tasmā viññāyati pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇe rūpajīvitindriyampi na uppajjatīti. Rūpajīvitindriye ca anuppajjamāne sati, sabbāni kammajarūpāni utujarūpāni āhārajarūpāni ca cittassa bhaṅgakkhaṇe nuppajjantīti viññātabbaṃ hotīti adhippāyo. 『『Pacchimakoṭṭhāse』』ti sabbesaṃ cavantānaṃ pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇeti imasmiṃ pacchimapakkhe. Tattha ca pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇeti idaṃ adhippetaṃ. Evaṃ pāḷisādhakaṃ dassetvā idāni yuttisādhakaṃ dassento 『『yasmā cā』』tiādimāha. 『『Tassā』』ti ānandā cariyassa mūlaṭīkākārassa. Vibhāvaniyaṃ. Bhaṅge rūpassa nuppādo, cittajānaṃ vasena vā. Āruppaṃ vāpi sandhāya, bhāsito yamakassa hi. Na cittaṭṭhiti bhaṅge ca, na rūpassa asambhavo. Ti vuttaṃ. Tattha 『『na hi na cittaṭṭhitī』』ti cittassaṭhiti nāma na hi natthi. 『『Bhaṅgecā』』ti cittassabhaṅgakkhaṇe ca. Taṃ asambhāvento 『『yamakapāḷiyo panā』』tiādimāha. 『『Nānatthā nānābyañjanā』』ti etena pāḷisaṃsandanā nāma garukattabbāti dīpeti. 『『Gambhīro ca satthu adhippāyo』』ti etena attānaṃ satthumataññuṃ katvā idaṃ sandhāya etaṃ sandhāyāti vattuṃ dukkaranti dīpeti. 『『Suddhaṃ arūpamevā』』ti suddhaṃ arūpappaṭisandhiṃ eva. Cha cattālīsacittāni rūpaṃ janetuṃ na sakkonti. Evaṃ sati arūpavipākavajjitanti kasmā vuttanti āha 『『arūpavipākāpanā』』tiādiṃ. Vibhāvanipāṭhe. 『『Hetuno』』ti rūpavirāgabhāvanā kammasaṅkhātassa hetussa. 『『Tabbīdhuratāyā』』ti rūpaviruddhatāya. Rūpārūpavirāgabhāvanābhūto maggo. Tena nibbattassa. Rūpokāso nāma kāmarūpabhavo. Vibhāvanipāṭhe. 『『Ekūna na vutibhavaṅgasse vā』』ti pavattikāle rūpajanakassa ekūna na vutibhavaṅga cittassāti attho. Tattha pana arūpavipākaṃ pavattikālepi rūpajanakaṃ na hotīti āha 『『tatthā』』tiādiṃ. Keci pana paṭisandhi cittassa uppādakkhaṇe rūpaṃ pacchājāta paccayaṃ na labhati. Ṭhitikkhaṇe rūpaṃ parato bhavaṅgacittato pacchājātapaccayaṃ labhatīti vadanti. Taṃ na gahetabbanti dassetuṃ 『『na hi attanā』』tiādi vuttaṃ. Sayaṃ vijjamāno hutvā upakārako paccayo atthipaccayo. Pacchājāto ca tassa ekadeso. 『『Āyusaṅkhārānaṃ』』ti usmādīnaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于雙論文中。或何補特伽羅。"滅"即說具滅剎那。"生"即具生剎那。"如是"即此問。"否"即否定。說為:于集諦滅剎那無名為苦諦色或名之生。應取'何者善法生、何者不善法生'二文。"否"即說為:于善不善法生剎那無名為無記色或名之滅。為顯示于彼等文某等說機會故說"無色有"等。"若"即若某說。"非"即不應說。且結合爲:"生"等應引。"且於他處"即從彼于其他'何者善法'等文亦。"彼亦非"即義為彼語亦不應說。"前分"即意為於此'無想有情彼等於彼'前分。"後分"即於此'一切死者轉起心滅剎那'後分。唯應說死者,不應說轉起心滅剎那,然非不說,故了知于轉起心滅剎那色命根亦不生。且色命根不生時,應知一切業生色時節生色食生色亦於心滅剎那不生之意。"後分"即於此'一切死者轉起心滅剎那'後分。且於彼意為'轉起心滅剎那'。如是顯示聖典證已今顯示理證說"且因"等。"彼"即阿難陀師根疏作者。于顯示。說:滅時無色生,或由心生力。或亦依無色,說于雙論故。非無心住且滅時,非無色不生。于彼"非無無心住"即心住名非無。"且滅時"即於心滅剎那亦。不認許彼故說"然雙論文"等。"異義異文"由此顯示聖典和合名應重。"且師意深"由此顯示難說此依此依。"唯純無色"即唯純無色結生。四十六心不能生色。如是何故說除無色異熟故說"然無色異熟"等。于顯示文。"因"即名為厭色修業。"由彼相違"即由色相違。修色無色厭離成道。由彼生。名色處即欲色有。于顯示文。"或四十九轉起"義為:轉起時生色四十九轉起心。然于彼說無色異熟轉起時亦非生色故說"于彼"等。然某說結生心生剎那色不得後生緣。住剎那色從後轉起心得後生緣。為顯示不應取彼故說"因非自"等。成為自存在作助緣為有緣。且後生為彼一分。"命行"即暖等。

『『Taṃ』』ti khīṇāsavānaṃ cuticittaṃ. 『『Yathāhā』』ti so thero kiṃ āha. 『『Vuttaṃ』』ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Iti pana vacanato aññesaṃpi cuticittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpetīti viññāyatīti padhānavacanaṃ. Pana saddo aruci jotako. 『『Tathā vuttepī』』ti joteti. Vacīsaṅkhāro nāma vitakkavicāro. Kāyasaṅkhāro nāma assāsapassāsavāto. So sabbesaṃpi kāmasattānaṃ cuti cittassa uppādakkhaṇe ca tato purimacittassa uppādakkhaṇe ca nanirujjhatīti vacanena cuticittato pubbabhāgeyeva assāsapassāsānaṃ abhāvaṃ ñāpeti. Nanu imissaṃ pāḷiyaṃ cutikāle assāsapassāsassa abhāvaṃ vadati. Aññesaṃ cittajarūpānaṃ abhāvaṃ na vadati. Tasmā imāya pāḷiyā sabbesampi cuticittaṃ assāsapassāsaṃ na janetīti viññāyati. Na aññāni cittajarūpānīti codanā. Taṃ pariharanto 『『na hī』』tiādimāha. Na hi rūpasamuṭṭhāpakacittassa kāyasaṅkhāra samuṭṭhāpanaṃ atthīti sambandho. 『『Gabbhagamanādivinibaddhābhāve』』ti mātukucchimhi gatassa assāsapassāso na uppajjati, tathā udake nimuggassa. Bāḷhaṃ visaññībhūtassa. Catutthajjhānaṃ samāpajjantassa. Nirodhasamāpattiṃ samāpajjantassa. Rūpārūpabhave ṭhitassāti. Tasmā etegabbhagamanādayo assāsapassāsaṃ vinibaddhanti nīvārentīti gabbhagamanādivinibaddhā. Tesaṃ abhāvoti viggaho. Vinā imehi kāraṇehi assāsapassāsassa ca aññacittajarūpānañca viseso natthīti vuttaṃ hoti. Aññaṃpi yuttiṃ dasseti 『『cuto cā』』tiādinā. Cuto ca hoti, assa cittasamuṭṭhāna rūpañca pavattatīti na ca yuttanti yojanā. So ca suṭṭhu oḷāriko rūpadhammo. Iti tasmā na sakkā vattuṃti sambandho. 『『Imassa atthassā』』ti vatvā taṃ atthaṃ vadati 『『oḷārikassā』』tiādinā. 『『Katīpaya khaṇamattaṃ』』ti pannarasakhaṇasoḷasakhaṇamattaṃ. 『『Cittajarūpappavattiyā』』ti cittajarūpappavattanato. Dubbalā honti, tadā pañcārammaṇānipi pañcadvāresu āpātaṃ nāgacchanti. 『『Paccayaparittatāya vā』』ti tadā pacchājātapaccayassa alābhato vuttaṃ. Dubbalā honti. Tadā dubbalattā eva pañcārammaṇāni pañcadvāresu āpātaṃ nāgacchanti. Pariyosānepi ekacittakkhaṇamatte. Vatthussa ādiantanissitāni paṭisandhikkhaṇe ādimhi nissitāni. Maraṇāsannakāle ante nissitāni. Samadubbalāni eva honti. Tasmā yathā sabbapaṭisandhicittampi rūpaṃ na janeti, tathā sabbacuticittampi rūpaṃ na janetīti sakkā viññātunti. 『『Pāḷivirodhaṃ』』ti pubbe dassitāya saṅkhāra yamakapāḷiyā virodhaṃ .『『Kāraṇaṃ vuttamevā』』ti cittañhi uppādakkhaṇe eva paripuṇṇaṃ paccayaṃ labhitvā balavaṃ hotīti vuttameva. 『『Taṃ』』ti appanājavanaṃ. Acalamānaṃ hutvā. 『『Abbokiṇṇe』』ti vīthicitta vārena avokiṇṇe. Na tathā pavattamānesu aṅgāni osīdanti, yathā ṭhapitāneva hutvā pavattanti. 『『Na tatoparaṃ』』ti tato atirekaṃ rūpavisesaṃ na janeti. 『『Kiñcī』』ti kiñcicittaṃ. 『『Uttarakiccaṃ』』ti uparūparikiccaṃ. 『『Aṭṭha puthujjanānaṃ』』ti aṭṭha somanassa javanāni hasanaṃpi janenti. Cha javanāni pañcajavanānīti adhikāro. Tesaṃ buddhānaṃ. Sitakammassāti sambandho. Sitakammaṃ nāma mihitakammaṃ. 『『Kāraṇaṃ vuttamevā』』ti 『rūpassa pana upatthambhakabhūtā utuāhārā pacchājātapaccaya dhammā ca ṭhitikkhaṇe eva pharantī』ti evaṃ kāraṇaṃ vuttameva. 『『Utuno balavabhāvo』』ti rūpuppādanatthāya balavabhāvo.

我來翻譯這段巴利文： "彼"即漏盡者死心。"如說"即彼長老說什麼。"說"即註釋說。由如是語了知余死心亦不生色為主語。然字顯示不悅。"如是說亦"顯示。名語行為尋伺。名身行為入出息風。彼一切欲有情死心生剎那及彼前心生剎那不滅之語顯示死心前分即無入出息。豈非此聖典說死時無入出息。不說余心生色無。故由此聖典了知一切死心不生入出息。非余心生色之難。顯示遣除彼說"因非"等。結合爲:因非色生心有身行生。"胎行等繫縛無"即入母胎者入出息不生,如是沉水者。極失想者。入第四禪者。入滅定者。住色無色有者。故此等胎行等繫縛入出息即障礙,彼等無語分析。說為:無此等因入出息及余心生色無差別。顯示余理由"且死"等。結合爲:且死有且彼心生色轉不應理。且彼善粗色法。結合爲:故由此不能說。說"此義"已說彼義由"粗"等。"唯少剎那"即十五剎那十六剎那許。"由心生色轉"即由心生色轉起。弱,爾時五所緣亦不至五門。"或由緣少"即說由爾時不得後生緣。弱。爾時由弱故五所緣不至五門。終亦一心剎那許。依處始終所依于結生剎那始所依。臨死時終所依。唯等弱。故如一切結生心亦不生色,如是應能了知一切死心亦不生色。"聖典相違"即與前所說行雙論聖典相違。"因已說"即說因心唯生剎那得圓滿緣成強。"彼"即安止速行。成不動。"不雜"即由心路心分不雜。非如是轉支沉沒,如安立轉。"非彼后"即不生彼余殊勝色。"何"即何心。"上作用"即上上作用。"八凡夫"即八悅速行生笑亦。持續六速行五速行。彼等佛。結合笑業。笑業名微笑業。"因已說"即如是已說因'然於色支援性時節食後生緣法唯住剎那遍滿'。"時節強性"即為生色強性。

Santatiṭhitiyā balavabhāvo pana pacchājātapaccayāyatto hoti. Rūpaṃ na samuṭṭhāpeyya. No na samuṭṭhāpetīti āha 『『vakkhati cā』』tiādiṃ. Ajjhatta santānagato ca bahiddhāsantānagato ca duvidhāhāroti sambandho.

Etthacātiādīsu. Utu pañcavidho. Ajjhattasantāne catujavasena catubbidho, bahiddhā santāne utujavasena eko. Tathā āhāropi pañcavidho. Tesu ṭhapetvā bahiddhāhāraṃ avasesānaṃ ajjhatta santāne rūpasamuṭṭhāpane vivādo natthi. Bahiddhāhārassa pana ajjhattasantāne rūpasamuṭṭhāpane vivādo atthīti taṃ dassetuṃ 『『ettha cā』』tiādimāha. 『『Utuojānaṃ viyā』』ti utuojānaṃ ajjhattasantāne rūpasamuṭṭhāpanaṃ viya. Aṭṭhakathāpāṭhe. 『『Dantavicuṇṇitaṃ panā』』ti dantehi saṅkhāditvā vicuṇṇaṃ kataṃ pana. 『『Sitthaṃ』』ti bhattacuṇṇasitthaṃ. Ṭīkāpāṭhe. 『『Sā』』ti bahiddhā ojā. 『『Nasaṅkhādito』』ti na suṭṭhukhādito. 『『Tattakenapī』』ti mukheṭhapitamattenapi. 『『Abbhantarassā』』ti ajjhattāhārassa. 『『Aṭṭhaaṭṭharūpāni samuṭṭhāpetī』』ti upatthambhanavasena samuṭṭhāpeti, janana vasena pana ajjhattikāhāro eva samuṭṭhāpetīti adhippāyo. 『『Upādinnakā』』ti ajjhatta sambhūtā vuccanti. Bahiddhā ojāpi rūpaṃ samuṭṭhāpeti yevāti sambandho. 『『Tenautunā』』ti ajjhatta utunā. 『『Sediyamānā』』ti usmāpiyamānā. 『『Tāya ca ojāyā』』ti ajjhatta ojāya. 『『Medasinehupacaya vasenā』』ti medakoṭṭhāsarasasineha koṭṭhāsānaṃ vaḍḍhanavasena. Itarāni pana tīṇirūpasamuṭṭhānāni. Pāḷipāṭhe. 『『Indriyānī』』ti cakkhādīni indriya rūpāni. 『『Vihāro』』ti samāpatti eva vuccati. Samāpatti cittena jātattā tāni indriyāni vippasanna nīti katvā kasmā vuttanti pucchati. 『『Upacaritattā』』ti ṭhānūpacārena voharitattā. 『『Tesaṃ na vannaṃ』』ti indriyarūpānaṃ. Nidhikaṇḍapāṭhe. Sundaro vaṇṇo yassāti suvaṇṇo. Suvaṇṇassa bhāvo suvaṇṇatā. Tathāsussaratā. 『『Saro』』ti ca saddo vuccati. 『『Susaṇṭhānaṃ』』ti aṅgapaccaṅgānaṃ suṭṭhusaṇṭhānaṃ. 『『Surūpatā』』ti sundararūpakāyatā. 『『Yathā』』ti yenaākārena saṇṭhite sati. Tathā tena ākārena saṇṭhitā hotīti yojanā.

我來 譯這段巴利文： 相續住強性然依後生緣。不應生色。非不生故說"且將說"等。結合爲:內相續住及外相續住二種食。 於此且等中。時節五種。內相續中由四生力四種,外相續中由時節生力一種。如是食亦五種。于彼等除外食余于內相續生色無諍。然外食于內相續生色有諍故為顯示彼說"於此且"等。"如時節食"即如時節食于內相續生色。于註釋文。"然齒磨"即然由齒磨作粉末。"飯糰"即飯粉團。于疏文。"彼"即外食。"非善咀嚼"即非善嚼。"唯爾許"即唯置口許。"內"即內食。"生八八色"即意為由支援力生,然由生力唯內食生。"有執取"即說內生。結合爲:外食亦定生色。"由彼時節"即內時節。"被熱"即被暖。"且由彼食"即內食。"由髓潤積聚力"即由髓分味潤分增長力。然餘三色等起。于聖典文。"諸根"即眼等根色。"住"即說唯等至。由等至心生故作彼等根清凈故何說問。"由親近"即由處親近言說。"彼等非色"即諸根色。于藏品文。美色者為妙色。妙色性為妙色性。如是美聲性。且"聲"即說聲。"善形狀"即支分善好形狀。"美色性"即美色身性。"如"即由何行相住時。結合爲:如是由彼行相住。

Lahutādittaye. Dandhattādikarānaṃ dhātukkhobhānaṃ paṭipakkhehi paccayehi samuṭṭhātīti viggaho. 『『Etassā』』ti lahutādittayassa vuttā. Tasmā etaṃ lahutādittayaṃ kammasamuṭṭhānanti vattabbanti adhippāyo. 『『Yamakesupi addhāpaccuppanneneva gahito』』ti yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa sotāyatanaṃ uppajjatīti. Sacakkhukānaṃ asotakānaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ cakkhāyatanaṃ uppajjatītiādīsu uppādavāre paṭisandhivasena, nirodhavāre cutivasena addhāpaccuppannaṃva vuttanti adhippāyo. Akammajānaṃ pavattikāle kālabhedo vuttoti. 『『Kammavipākajā ābādhāti vuttaṃ』』ti vīthimuttasaṅgahe upacchedakakammadīpaniyaṃ 『atthi vāta samuṭṭhitā ābādhā. La. Atthi kammavipākajā ābādhā』ti vuttaṃ. Tāni upapīḷakupaghātaka kammānipi vipattiyo labhamānāni eva khobhetvā nānābādhe uppādentīti sambandho. Sarīre ṭhanti tiṭṭhantīti sarīraṭṭhakā. 『『Tadanugatikāni eva hontī』』ti kammajādīnipi khubbhitāni eva hontīti adhippāyo. Etena aṭṭhasu kāraṇesu yenakenacikāraṇena cakkhurogādike ābādhe jāte tasmiṃ aṅge pavattāni sabbāni rogasamuṭṭhānāni ābādhabhāvaṃ gacchantiyeva. Evaṃ santepi tappariyāpannāni kammajarūpāni tadanugatikabhāvena ābādhabhāvaṃ gacchanti, na ujukato kammavasenāti dīpeti. Kammasamuṭṭhāno ābādho nāma natthi. Tathāpi aṭṭhasu ābādhesupi atthi vātasamuṭṭhānā ābādhātiādīsu viya atthi kammasamuṭṭhānā ābādhāti avatvā atthi kammavipākajā ābādhāti vuttaṃ. Tattha upapīḷako paghātakakammānaṃvasena uppanno yokocidhātukkhobho suttantapariyāye na kammavipākoti vuccatiyeva. Tato jāto yokoci ābādho kammavipākajoti vuttoti. Sugambhīramidaṃṭhānaṃ. Suṭṭhuvicāretvā kathetabbaṃ. 『『Yato』』ti yasmā kammasamuṭṭhānā bādhapaccayā. La. Labbhamāno siyā. Kevalaṃ so kammasamuṭṭhāno ābādho nāma natthīti yojanā. 『『Avihiṃsā kammanibbattā』』ti mettākaruṇākammanibbattā. Suvidūratāyaceva nirābādhā hontīti sambandho. 『『Saṇṭhitiyā』』ti dukkhobhanīye visesanapadaṃ. Hetupadaṃ vā daṭṭhabbaṃ. Khobhetuṃ dukkarā dukkhobhanīyā. 『『Kāmaṃ』』ti kiñcāpīti atthe nipātapadaṃ. Sesamettha suviññeyyaṃ.

『『Vuccate』』tiādīsu. Rūpapaccayadhammānaṃ paccayakiccaṃ tividhaṃ. Jananañca upatthambhanañca anupālanañca. Tattha jananakiccaṃ janetabbānaṃ jātikkhaṇe eva labbhati. Sesadvayaṃ pana ṭhitikkhaṇepi labbhati. Bhaṅgakkhaṇe pana sabbaṃ paccayakiccaṃ natthi. Tattha jananakiccavasena vicārento 『『rūpajanakānaṃ』』tiādimāha. 『『Apicā』』tiādīsu. 『『Tāsaṃ』』ti upacayasantatīnaṃ, jaratā aniccatānañca. 『『Tesū』』ti kutoci samuṭṭhānesu. Idha pana abhidhammattha saṅgahepana. 『『Evaṃ santepī』』ti paccayavisesena adissamānavisesatthepi. 『『Sāratara』』nti atisārabhūtaṃ. 『『Seyyo』』ti seṭṭho.

Rūpasamuṭṭhānānudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 于輕等三。由對治遲鈍等作界動亂因緣生語分析。"彼"即說輕等三。故意為應說此輕等三為業生。"于雙論亦由現在取"即意為:于'何者眼處生,彼耳處生。有眼無耳生者,彼等眼處生'等生品由結生,滅品由死唯說現在。說非業生轉起時時分。"說業異熟生病"即于離路聚于斷業顯示說'有風生病乃至有業異熟生病'。結合爲:彼等逼害斷害業亦得過失即動亂生種種病。住身即身住。"唯隨順彼"即意為業生等亦唯動亂。由此顯示:於八因由任何因生眼病等病時,于彼分轉一切病生即成病性。如是亦由彼屬業生色由隨順彼成病性,非由直接業力。名無業生病。如是於八病中亦如說'有風生病'等不說'有業生病'而說'有業異熟生病'。于彼由經典法不說由逼害斷害業力生任何界動亂為業異熟。說由彼生任何病為業異熟生。此處甚深。應善思已說。"由何"即由何業生病因乃至得。結合爲:唯彼名無業生病。"由不害業生"即由慈悲業生。結合爲:且由極遠故成無病。"住"為難動亂修飾語。或應見為因語。難動亂為難動搖。"雖然"即雖然義虛詞。此余易知。 于"說"等中。色緣法緣作用三種。生及支援及護持。于彼生作用唯于所生生剎那得。餘二亦于住剎那得。然滅剎那無一切緣作用。于彼由生作用觀察故說"生色者"等。于"且復"等中。"彼等"即積聚相續及老性無常性。"彼等"即由任何等起。然於此阿毗達摩義聚。"如是亦"即由緣差別不見差別義亦。"更實"即極實。"勝"即最勝。 色等起顯示竟。

1. Kalāpayojanāyaṃ . 『『Saṅkhāne』』ti gaṇane. 『『Tenā』』ti saṅkhānaṭṭhena ekasaddena dassetīti sambandho. 『『Piṇḍī』』ti ekagghano. Mūlaṭīkāpāṭhe. 『『Uppādādippavattito』』ti uppādādivasena pavattanato. 『『Itī』』ti tasmā. Upādārūpāni tveva vuccanti. 『『Evaṃ vikārapariccheda rūpāni ca yojetabbānī』』ti pañcavikārarūpāni kalāpasseva copanādisabhāvā honti, na ekamekassa rūpassa. Tasmā tāni ekekasmiṃ kalāpe ekekāni eva honti. Paricchedarūpaṃ pana kalāpapariyāpannaṃ rūpaṃ na hoti. Tasmā dvinnaṃ dvinnaṃ kalāpānaṃ antarā taṃpi ekekameva hotīti daṭṭhabbaṃ. 『『Catunnaṃ mahābhūtānaṃ nissayatā sambhavato』』ti ettha catunnaṃ mahābhūtānaṃpi lakkhaṇamattena nānattaṃ hoti, pavattivasena pana ekagghanattā saṅkhānaṭṭhenapi eko nissayoti vattabbameva. Evañhisati ekasaddassa attha calanaṃ natthīti. 『『Tena saddenā』』ti cittajasaddena. Attānaṃ mocento 『『adhippāyenā』』ti āha. Therassa adhippāyenāti vuttaṃ hoti. Attano adhippāyaṃ dassento 『『ettha panā』』tiādimāha. Tattha 『『saddenā』』ti cittajasaddena. 『『Tāyavācāyā』』ti vacīmayasaddenāti attho. 『『Viññattī』』ti viññāpanaṃ iccevattho. Viññāpetīti viññāpito. Tassa bhāvo viññāvitattaṃ. Vitakkavipphārasaddo nāma kassaci mahantaṃ atthaṃ cintentassa sokavasena vā tuṭṭhivasena vā balavavitakko pavattati. So sokaṃ vā tuṭṭhiṃ vā sandhāre tuṃ asakkonto dutīyena saddhiṃ mantento viya attano mukheyeva abyattaṃ saddaṃ katvā samudīrati. Pakatijano taṃ saddamattaṃ suṇāti vā na vāsuṇāti. Suṇantopi akkharaṃ vā atthaṃ vā adhippāyaṃ vā na jānāti. Dibbasotena vā vijjāsotena vāsuṇanto akkharaṃpi atthaṃpi adhippāyaṃpi jānāti. Jānitvā evaṃpi te mano, itthaṃpi te manotiādisati. Ayaṃ vitakkavipphārasaddo nāma. So viññattirahito sotaviññeyyoti mahāaṭṭhakathāyaṃ vutto. Saṅgahakāropana vacīmayasaddonāma viññattirahitoti vā asotaviññeyyoti vā natthīti paṭikkhipati. 『『Āgate』』ti aṭṭhakathāsu āgate. 『『Paccetabbā』』ti saddhātabbā. 『『Ṭīkāsupanassā』』ti assasaccasaṅkhepassa dvīsuṭīkāsu. Akkharañca padañca byañjanañca attho cāti dvando. Appaññāyamānā akkharapadabyañjanatthā yassāti viggaho. 『『Andhadamiḷādīnaṃ』』ti andhajātikadamiḷajātikādīnaṃ milakkhūnaṃ. 『『Ukkāsitasaddo ca khipitasaddo ca vamitasaddo ca chaḍḍitasaddo cāti dvando. Ādisaddena tādisā uggāra hikkāra hasita roditādayo saṅgaṇhāti. Sesametthasuviññeyyaṃ.

Kalāpayojanānudīpanā niṭṭhitā.

我來 譯這段巴利文： 于聚合中。"數"即計數。結合爲:由此由數義以一聲顯示。"團"即一塊。于根疏文。"由生等轉"即由生等力轉起。"如是"即故。唯說所造色。"如是應配合變化及邊際色"即五變化色為聚合之動等自性,非各各色。故彼等於各各聚合唯各一。然邊際色非聚合所屬色。故應見於二二聚合間彼亦唯各一。"由四大種依止性成"於此四大種亦由相許差別,然由轉力一塊故由數義亦應說一依。如是時一聲義不動故。"由彼聲"即由心生聲。顯自釋說"由意向"。說為由長老意向。顯自意向說"然於此"等。于彼"由聲"即由心生聲。"由彼語"義為由語作聲。"表"即唯義為表知。表知為表知者。彼性為表知性。名尋流聲即某思大義者由憂力或喜力強尋轉。彼不能持憂或喜如與第二共語于自口作不明聲而發。常人或聞或不聞彼聲許。聞亦不知字或義或意。由天耳或明耳聞者知字亦義亦意。知已說'如是汝意,如是汝意'等。此名尋流聲。說彼無表可聞于大註釋。然聚合作者否定名語作聲無表或不可聞。"來"即于註釋來。"應信"即應信仰。"然于疏"即于彼真實略二疏。字及句及文及義為複合詞。語分為:不明字句文義者。"如盲達米羅等"即生盲生達米羅等夷人。咳聲及噴聲及吐聲及棄聲為複合詞。由等聲攝如是呃聲哈聲笑聲哭聲等。此余易知。 聚合配合顯示竟。

1. Rūpappavattikkame. Napuggalavasena visesanaṃ hoti. Bhūmivasena visesanaṃ hoti. Tañca kho pavattikālavasenāti adhippāyo.

Etthacātiādīsu. Purimesu dvīsu yonīsu pāḷinayena veditabbāti sambandho. Nikkhantā, iti tasmā aṇḍajāti ca jalābujāti ca vuccanti. Kathaṃ ayaṃ nayo pāḷinayo nāma hotīti. Pāḷiyaṃ aṇḍakosaṃ vatthikosaṃ abhinibbhijja abhinibbhijja jāyantīti vacanena aṇḍato jalābuto jātā vijātā nikkhantāti attho viññāyati. Aṭṭhakathāyaṃ pana aṇḍejātā jalābumhijātāti vuttaṃ. Gabbhapaliveṭhanāsayo nāma yena paliveṭhito gabbho tiṭṭhati. Vibhāvanipāṭhe 『『ukkaṃsagati paricchedavasenā』』ti ukkaṭṭhappavattiniyamanavasena. Ukkaṭṭhanayavasenāti vuttaṃ hoti. Abhirūpassa kaññā dātabbāti ettha kaññā dātabbāti sāmaññato vuttepi abhirūpassa purisassāti vuttattā kaññāpi abhirūpakaññā eva viññāyati. Ayaṃ ukkaṭṭhanayo nāma. 『『Tattha tāni sabbānī』』tiādīsu. Tānisabbānipi cakkhu sota ghāna bhāva dvayāni na omakena kammena labbhati. Ukkaṭṭhena kammena eva labbhatīti adhippāyo. Vibhaṅgapāṭhe. Saddāyatanaṃ nāma paṭisandhikāle na labbhatīti vuttaṃ 『『ekādasāyatanānī』』ti. Cakkhuvekallassa dasa, sotavekallassa aparānidasa, cakkhu sotavekallassanava , gabbhaseyyassavasena sattāyatanāni. Pāḷiyaṃ opapāti kagabbhaseyyakānaṃ eva vuttattā 『『pāḷiyaṃ avuttaṃpipanā』』ti vuttaṃ. Avuttampi cakkhādivekallaṃ. 『『Aññamaññaṃ avinābhāvavuttitā vuttā』』ti kathaṃ vuttā yassa ghānāyatanaṃ uppajjati, tassa jivhāyatanaṃ uppajjatīti, āmantā. Yassa vā pana jivhāyatanaṃ uppajjati, tassa ghānāyatanaṃ uppajjatīti, āmantātiādinā vuttā peyyālamukhena. Ācariyānandatthere na pana icchitanti sambandho. 『『Jivhāvekallatāviyā』』ti jivhāvekallatānāma natthi viya. 『『Ghānavekallatāpi atthīti yuttaṃ』』ti ettha pāḷiyaṃ aghānakānaṃ itthīnaṃ purisānaṃti idaṃ mātugabbhe ghānāyatane anuppanneyeva puretarañca vantānaṃ itthipurisānaṃ vasena vuttaṃ. Na ghānavekallānaṃ atthitāyātipi vadanti. Gabbhe sentīti gabbhasayā. Gabbhasayā eva gabbhaseyyā.

我來翻譯這段巴利文： 161.. 於色轉起次第。成非由補特伽羅力差別。成由地力差別。且意為唯由轉起時力。 於此且等中。結合爲:於前二生應由聖典法了知。出,故說為卵生及胎生。此法何故名為聖典法。由聖典'破卵殼胎殼而生'語了知義為從卵胎生已生已出。然于註釋說'生於卵生於胎'。名胎包裹處即由何包裹胎住。于顯示文"由最勝行邊際力"即由殊勝轉確定力。說為由殊勝法力。如端正者應與童女於此雖普說應與童女,由說端正男故了知童女亦唯端正童女。此名殊勝法。于"于彼彼等一切"等中。意為:彼等一切眼耳鼻兩性非由下業得。唯由殊勝業得。于分別文。說名聲處結生時不得故說"十一處"。眼缺十,耳缺餘十,眼耳缺九,由胎住七處。由聖典唯說化生胎住故說"然聖典未說"。未說眼等缺。"說相互不離轉"如何說由'何者鼻處生,彼舌處生耶?是。或何者舌處生,彼鼻處生耶?是'等重說門說。結合爲:然阿阇黎阿難陀長老不許。"如舌缺性"即如無名舌缺性。"鼻缺性亦有應理"於此說聖典'無鼻女男'此由母胎鼻處未生前及先吐女男力,非由有鼻缺性亦說。住胎為胎住。唯胎住為胎臥。

Pavattikāletiādīsu. Mūlaṭīkāpāṭhe. 『『Orato』』ti paṭisandhiṃ upādāya vuttaṃ. Ekādasamasattāhe anāgateti vuttaṃ hoti. Rūpāyatanaṃ nuppajjissati. No ca cakkhāyatanaṃ nuppajjissatīti idaṃ addhāpaccuppannavasena vuttaṃ. Tasmā paṭisandhito paṭṭhāya uppannaṃ rūpāyatanaṃ yāvajīvaṃpi uppannantveva vuccati. Na uppajjissamānanti. Cakkhāyatanaṃ pana ekādasamasattāhā orato ṭhitassa na uppannaṃ. Tadā anuppannattā ekādasame sattāhe sampatte uppajjissatīti vattabbaṃ hoti. Pacchima bhavikattā pana tadubhayampi bhavantare nuppajjissatiyevāti. Ghānāyatanaṃ nibbattetīti ghānāyatanānibbattataṃ, kammaṃ. Tena kammena gahitappaṭisandhikānaṃ. Idañca yadi tannibbattakena kammena paṭisandhiṃ gaṇheyyuṃ. Ghānāyatane anuppanne antarā na kālaṅkareyyunti katvā vuttaṃ. Tannibbattakena kammena paṭisandhiṃ gaṇhantāpi tato balavante upacchedakakamme āgate sati. Ghānāyatanuppattikālaṃ apatvā antarā nakālaṅkarontīti natthi. 『『Cakkhughānesu vuttesū』』ti ṭīkāyaṃ vuttesu. 『『Atthato siddhā evā』』ti ekādasamasattāhe uppannāti siddhā eva. 『『Īdisesuṭhānesū』』ti sabhāvaṃ vicāre tuṃ dukkaresu ṭhānesu. Aṭṭhakathāyeva pamāṇaṃ kātuṃ yuttāti adhippāyo. Aṭṭhakathāpāṭhe. 『『Purimaṃ bhavacakkaṃ』』ti avijjāmūlakaṃ vedanāvasānaṃ bhavacakkaṃ. 『『Anupubbappavattidīpanato』』ti yathā pacchime taṇhāmūlake bhavacakke upapattibhavappavattiṃ vadantena bhavapaccayājātīti evaṃ ekato katvā vuttā, na tathā purime bhavacakke. Tattha pana saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇa paccayā nāma rūpantiādinā anupubbappavattidīpanato. 『『So paṭikkhittoyevā』』ti āyatanānaṃ kamato vinicchayaṭṭhāne desanākkamova yuttoti vatvā so uppattikkamo paṭikkhitto.

我來 譯這段巴利文： 于轉起時等中。于根疏文。"此方"即依結生說。說為十一週未來。色處不生。非眼處不生此由現在分說。故從結生已生色處乃至命亦說已生。非將生。然眼處於十一週此方住者未生。爾時由未生故十一週至時應說將生。然由後有性故彼二於他有定不生。生鼻處為生鼻處性,業。由彼業取結生者。且此若由彼生業取結生。作鼻處未生間不死故說。取結生由彼生業亦遇彼更強斷業時。不得鼻處生時間間不死無。"于眼鼻說"即于疏說。"由義成就"即十一週已產生就。"如是諸處"即于觀察自性難處。意為:唯應作註釋量。于註釋文。"前輪迴"即無明根受末輪迴。"由顯示次第轉"即如后愛根輪迴說生有轉由說有緣生如是一處,非如是前輪迴。然于彼由'行緣識,識緣名色'等由顯示次第轉。"彼即遮"即說處由次第決定處唯應說法次第遮彼生次第。

Saṃyuttake yakkhasaṃyuttapāḷiyaṃ. Gāthāsu. 『『Kalalā』』ti kalalato. 『『Abbudā』』ti abbudato. 『『Pesiyā』』ti pesito. 『『Ghanā』』ti ghanato. 『『Jātiuṇṇaṃsūhī』』ti suddhajātikassa elakassa lomaṃsūhi. 『『Paripakkasamūhakaṃ』』ti kalalato paraṃ thokaṃ paripakkañca samūhākārañca hutvā. 『『Vivattamānaṃ tabbhāvaṃ』』ti kalalabhāvaṃ vijahitvā vattamānaṃ. 『『Vilīnati pusadisā』』ti aggimhi vilīnatipurasasadisā. 『『Muccatī』』ti kapāle nalaggati. Etānijāyantīti evaṃ aṭṭhakathāyañca vuttaṃ. 『『Dvā cattālīsame sattāhe』』ti navamāse atikkamma vīsatimedivase. Yadi evaṃ, pañcamesattāhe pañcappasākhā jāyanti, ekādasamesattāhe cattāri āyatanāni jāyanti, majjhepana pañcasattāhā atthi. Tattha kathanti āha 『『ettha cā』』tiādiṃ. 『『Chasattāhā』』ti ekādasamena saddhiṃ chasattāhā. Ekādasamepi hi pacchimadivase jātattā chadivasāni avasiṭṭhāni honti. 『『Pariṇatakālā』』ti paripakkakālā. Paripākagatā eva hi kammajamahābhūtā suppasannā honti. Tesañca pasādaguṇā pasādarūpā hontīti. 『『Tassā』』ti kalalassa. Vaṇṇajātaṃ vā saṇṭhānaṃ vāti sambandho. 『『Ākāsakoṭṭhāsiko』』ti manussehi ākāsakoṭṭhāse ṭhapito. Hutvāti pāṭhaseso. Kathaṃ paramāṇuto parittakaṃ siyāti āha 『『sohī』』tiādiṃ. 『『So』』ti paramāṇu. Paṭisandhikkhaṇe kalalarūpaṃ kalāpattayaparimāṇaṃ. Paramāṇu pana ekūnapaññāsakalāpaparimāṇo. Tasmā taṃ tato parittakanti vuttaṃ hoti. Paṭisandhikkhaṇato paraṃ pana taṃpi khaṇekhaṇe upacitameva hoti. 『『Dhātūnaṃ』』ti catudhātuvavatthāne āgatānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ. Kalalassavā upacitappamāṇaṃ gahetvā vuttantipi yujjati. 『『Vatthusmiṃ』』ti abbudādivatthumhi. 『『Jalābumūlānusārenā』』ti jalābujātakāle tassa mūlānu sārenāti adhippāyo. Gāthāyaṃ. 『『Mātutiro kucchigato』』ti vattabbe gāthābandhavasena 『『mātukucchigato tiro』』ti vuttaṃ. Tenāha 『『mātuyā tirokucchi gato』』ti. 『『Chiddo』』ti sukhumehi chiddehi samannāgato. Laddhaṃvā pānabhojanaṃ. 『『Tato paṭṭhāyā』』ti sattarasamabhavaṅgacittato paṭṭhāya. 『『Rūpasamuṭṭhāne vuttamevā』』ti rūpasamuṭṭhāne mūlaṭīkāvāda vicāraṇāyaṃ 『yaṃ pitattha na ca yutta』ntiādinā vuttameva. 『『Ajjhohaṭāhārābhāvato』』ti bahiddhāhārābhāvatoti adhippāyo. 『『Tatthā』』ti rūpabrahmaloke. Abhāvaṃ vaṇṇeti. Kasmāpana vaṇṇeti, nanu vaṇṇentassa aṭṭhakathā virodho siyāti. Virodho vā hotu, avirodho vā. Pāḷiyeva pamāṇanti dassento 『『rūpadhātuyā』』tiādinā vibhaṅge pāḷiṃ āhari. Tattha 『『rūpadhātuyā』』ti rūpalokadhātuyā. Rūpa brahmaloketi vuttaṃ hoti. 『『Upapattikkhaṇe』』ti paṭisandhikkhaṇe. Ācariyassa adhippāyaṃ vibhāvento 『『etthacā』』tiādimāha. 『『Phoṭṭhabbe paṭikkhittepī』』ti pañcāyatanānīti vā pañcadhātuyoti vā paricchedakaraṇameva paṭikkhi panaṃ daṭṭhabbaṃ. 『『Kiccantara sabbhāvā』』ti phoṭṭhabbakiccato kiccantarassa vijjamānattā. Kimpana kiccantaranti. Rūpakāyassa pavattiyā hetupaccayakiccaṃ. Mahābhūtā hetū mahābhūtā paccayā rūpakkhandhassa paññāpanāyāti hi bhagavatā vuttaṃ. Tattha hetukiccaṃ nāma rūpajananakiccaṃ. Paccaya kiccaṃ nāma rūpūpatthambhana kiccaṃ. Kiccantaramevanatthīti ghānādīnaṃ visaya gocarabhāvakiccaṃ tesaṃ kiccaṃ nāma, tato aññaṃ kiccaṃ nāma natthi. 『『Yenā』』ti kiccantarena. 『『Te』』ti gandhādayo.

我來翻譯這段巴利文： 于相應部夜叉相應聖典。于偈中。"羯邏羅"即從羯邏羅。"頓部陀"即從頓部陀。"閉尸"即從閉尸。"鍵南"即從鍵南。"純生毛"即純種山羊毛。"圓熟聚"即從羯邏羅后少許圓熟及聚狀。"轉彼性"即舍羯邏羅性轉。"熔似"即如火中熔錫。"釋"即不著于顱。如是于註釋亦說彼等生。"第四十二週"即超九月第二十日。若如是,第五週生五枝,第十一週生四處,然中間有五週。于彼如何故說"於此且"等。"六週"即與第十一同為六週。因第十一亦於後日生故餘六日。"成熟時"即圓熟時。唯圓熟已業生大種成善凈。彼等凈功德成凈色故。"彼"即羯邏羅。結合爲:或色類或形狀。"虛空分"即由人置於虛空分。有為余文。如何從極微更小故說"彼"等。"彼"即極微。結生剎那羯邏羅色量三聚。然極微量四十九聚。故說彼從彼小。然從結生后彼亦剎那剎那增長。"諸界"即於四界差別來四大種。或取羯邏羅增量說亦應理。"於事"即頓部陀等事。"隨胎基"即意為胎生時隨彼基。于偈。應說"母內胎住"由偈結合力說"母胎住內"。故說"母內胎住"。"有孔"即具細孔。或得飲食。"從彼"即從第十七有分心。"於色等起已說"即於色等起根疏說觀察由'然于彼不應理'等已說。"由無吞食"即意為由無外食。"于彼"即於色梵界。顯示無。然何故顯示,豈非顯示者有註釋相違耶。或有相違或無相違。顯示唯聖典量由"於色界"等引分別聖典。于彼"於色界"即於色世界。說為色梵界。"生剎那"即結生剎那。顯示阿阇黎意說"於此且"等。"雖遮觸"即應見唯遮作五處或五界限定。"由有餘作用"即由有異於觸作用。然何余作用。為色身轉因緣作用。因世尊說'諸大種為因諸大種為緣施設色蘊'。于彼名因作用為生色作用。名緣作用為支援色作用。唯無餘作用即鼻等境行作用為彼等作用,從彼余作用無。"由何"即由余作用。"彼等"即香等。

Idāni aṭṭhaka tānugataṃ vādaṃ dassento 『『yathāpanā』』tiādimāha. 『『Yena kiccavisesenā』』ti visayagocarabhāvakiccavisesena. Rūpajananarūpūpatthambhana kiccavisesena ca. 『『Sabbatthā』』ti sabbasmiṃ pāḷippadese. 『『Tesaṃ』』ti gandhādīnaṃ. 『『Tatthā』』ti rūpaloke. 『『Nissanda dhammamattabhāvenā』』ti ettha yathā aggimhi jāte tassa nissandā nāma icchantassapi anicchantassapi jāyantiyeva. Vaṇṇopi jāyati, obhāsopi, gandhopi, rasopi, dhūmopi, pupphullānipi kadāci jāyantiyeva. Tehi vaṇṇādīhi karaṇīye kiccavisese satipi asatipi. Tathā mahābhūtesu jātesu tesaṃ nissandā nāma icchantassapi anicchantassapi kiccavisese satipi asatipi jāyantiyeva. Evaṃ nissandadhammamattabhāvena. Anuppaveso yutto siyā ajjhatta santāneti adhippāyo. Bahiddhā santāne pana vatthā bharaṇa vimānādīsu tesaṃ bhāvo icchi tabbo siyā. Ajjhattepi vā kāyaṃ oḷārikaṃ katvā māpitakāleti. Ettha ca 『『dhammāyatana dhammadhātūsu anuppaveso』』ti ettha aṭṭhasāliniyaṃ tāva. Ye pana anāpātāgatā rūpādayopi dhammārammaṇamicceva vadantīti vuttaṃ. Taṃ tattha paṭikkhittaṃ. Anāpātāgamanaṃ nāma visayagocara kiccarahitatā vuccati. Tañca manussānampi devānampi brahmānampi pasādarūpesu anāpātā gamanameva adhippetaṃ. Taṃ pana atthinatthīti vicāretvā kathetabbaṃ. Api ca nissandadhammā nāma oḷārikānaṃ mahābhūtānaṃ vividhākārāpi bhaveyyuṃ. Brahmānaṃ pana ajjhatta rūpaṃ appanā pattakammavisesena pavattaṃ atisukhumaṃ hoti. Tasmā kāmasatta santāne viya tattha paripuṇṇaṃ nissandarūpaṃ nāma vicāretabbameva. Dhammā rammaṇañca mukhyadhammārammaṇaṃ anuloma dhammāyatananti pāḷiyaṃ vuttaṃ natthi yevāti. 『『Jīvita chakkañcā』』ti vattabbaṃ rūpaloke. 『『Tatthā』』ti asaññasatte. Kāmaloke jīvitanavakaṃ kasmā visuṃ na vuttanti. Paṭisandhikkhaṇe kasmā na vuttaṃ. Pavattikālepi visuṃ na vuttameva. 『『Āhārūpatthambhakassā』』ti āhārasaṅkhātassa rūpūpatthambhakassa. 『『Sakalasarīra byāpino anupālakajīvitassā』』ti kāyadasakabhāvadasakesu pariyāpannassa jīvitassa. 『『Eta devā』』ti jīvitanavakameva. 『『Tatthā』』ti rūpaloke. Udayabhūtassā』』ti vaḍḍhibhūtassa. 『『Dvīsu aggīsū』』ti pācakaggismiñca kāyaggismiñca. Ātaṅko vuccati rogo. Bahuko ātaṅko yassāti viggaho. 『『Visamavepākiniyā』』ti visamaṃ pācentiyā. 『『Gahaṇiyā』』ti udaragginā. 『『Padhānakkhamāyā』』ti padhāna saṅkhātaṃ bhāvanārabbhakiccaṃ khamantiyā. 『『Etaṃ』』ti jīvitanavakaṃ. 『『Therena cā』』ti anuruddhattherena ca. 『『Etaṃ』』ti jīvita navakaṃ. 『『Nirodhakkamo』』ti maraṇāsannakāle nirodhakkamo. 『『Etthā』』ti rūpaloke. Kaḷevaraṃ vuccati matasarīraṃ. Tassa nikkhepo kaḷevaranikkhepo. Aññesañca opapātikānaṃ kaḷevaranikkhepo nāma natthi. Kasmā pana tesaṃ kaḷevaranikkhepo nāma natthīti āha 『『tesañhī』』tiādiṃ. Vibhāvanipāṭhe. Sabbesaṃpi rūpabrahmānaṃ. Āhārasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ abhāvato tisamuṭṭhānānīti vuttaṃ. Asaññasatte cittasamuṭṭhānānampi abhāvato dvisamuṭṭhānānīti vuttaṃ. 『『Tānī』』ti maraṇāsanna cittasamuṭṭhānāni. Taṃ parimāṇaṃ assāti tāvattakaṃ. 『『Lahukagarukatādivikāro』』ti sakalarūpakāyassa lahukagarukādivikāro.

我來翻譯這段巴利文： 今為顯示隨八論說"然如"等。"由何作用差別"即由境行作用差別。及由生色支援色作用差別。"一切處"即一切聖典處。"彼等"即香等。"于彼"即色界。"唯流出法性"於此如火生時彼流出名欲不欲亦生。色亦生,光亦生,香亦生,味亦生,煙亦生,花冠亦有時生。由彼等色等應作作用差別有無。如是大種生時彼等流出名欲不欲有無作用差別亦生。如是意為:由唯流出法性于內相續入應理。然于外相續于衣具宮等彼等有應欲。或於內亦造粗大身時。於此且"法處法界入"於此首于殊勝。然說未現前色等亦唯法所緣。彼于彼遮。名未現前說無境行作用。且意為人天梵天亦唯凈色未現前。然彼有無應觀察說。且名流出法應有粗大種種行相。然梵天內色由定得業差別轉極細。故如欲有情相續于彼應觀察名圓滿流出色。且法所緣首要法所緣隨順法處於聖典說無。"命六"於色界應說。"于彼"即無想有情。何故欲界命九不別說。結生剎那何故不說。轉起時亦不說。"食支援"即名為食色支援。"遍全身護命"即攝命于身十性十。"此等"即唯命九。"于彼"即色界。"生"即增長。"二火"即消化火及身火。名病說病。語分為:多病者。"不調消化"即不調消化。"消化"即胃火。"堪忍精進"即堪忍名精進開始作用。"此"即命九。"且長老"即阿那律陀長老。"此"即命九。"滅次第"即臨死時滅次第。"於此"即色界。說尸為死身。彼舍為尸舍。余化生亦無名尸舍。然何故彼等無名尸舍故說"彼等"等。于顯示文。一切色梵天。由無食生色說三等起。無想有情由無心生亦說二等起。"彼等"即臨死心生。有彼量為爾許。"輕重等變化"即全色身輕重等變化。

Api ca tattha dandhattādikara dhātukkhobhapaccayānaṃ sabbaso abhāvato niccakālampi sakalasarīrassa lahutādiguṇo vattatiyeva. Kiṃ tattha paṭipakkha dhammappavatti cintāya. Tathā asaññasattepi ruppanavikāra cintāyāti.

Rūpappavattikkamānudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 且於彼由完全無遲鈍等作界動亂因緣故常時亦全身輕等功德轉。何須于彼思惟對治法轉。如是于無想有情亦何須思惟變壞變化。 色轉起次第顯示竟。

1. Nibbānasaṅgahe. Dvīsu nibbānapadesu pathamapadaṃ aviññātatthaṃ sāmañña padaṃ. Dutīyaṃ viññā tatthaṃ visesapadaṃ. Kilese sametīti samaṇo. Ariyapuggalo. Samaṇassa bhāvo sāmaññaṃ. Ariyamaggo. Sāmaññassa phalāni sāmaññaphalāni. Lokato uttarati atikkamatīti lokuttaraṃ. Loke na paññāvīyatīti paññattīti imamatthaṃ sandhāya 『『nahī』』tiādimāha . Cattārimaggaññāṇāni catumaggaññāṇanti evaṃ samāsavasena ekavacanantaṃ padaṃ vākyaṃ patvā bahuvacanantaṃ hotītiāha 『『catūhi ariyamaggaññāṇehī』』ti. 『『Tādisamhā』』ti ariyamaggasadisamhā. 『『Vimukhānaṃ』』ti parammukhānaṃ. 『『Jaccandhānaṃ viyā』』ti jaccandhānaṃ candamaṇḍalassa avisayabhāvo viya. 『『Tassā』』ti nibbānassa. Tattha 『『jaccandhānaṃ』』ti avisayapade sāmipadaṃ. 『『Tassā』』ti bhāvapadaṃ. 『『Yaṃ kiñcī』』ti kiñciyaṃ atthajātaṃ. Assanibbānassa siddhatanti sambandho. Apākaṭassa dhammassa. Vāyāmopi nāma na atthi. Kuto tassa sacchikaraṇaṃ bhavissatīti adhippāyo. 『『Yenā』』ti vāyāmena. 『『Nibbānena vinā』』ti nibbānārammaṇaṃ alabhitvāti vuttaṃ hoti. 『『Akiccasiddhiṃ』』ti kilesappahāna kiccassa asiddhiṃ. 『『Tato』』ti tasmā. 『『Vadhāyā』』ti vadhituṃ. 『『Parisakkantā』』ti vāyamantā. Gāthāyaṃ. 『『Antojaṭā』』ti ajjhattasantāne taṇhājaṭā, taṇhāvinaddhā. 『『Bahijaṭā』』ti bahiddhāsantāne taṇhājaṭā, taṇhāvinaddhā. 『『Tassā』』ti taṇhāya. 『『Vatthuto』』ti visuṃvisuṃ jātasarūpato. Parinibbāyiṃsu, parinibbāyanti, parinibbāyissantīti parinibbutā. Takārapaccayassa kālattayepi pavattanato. Yathā diṭṭhā, sutā, mutā, viññātā,ti. Visiṭṭhaṃ katvā jānitabbanti viññāṇaṃ. Na nidassitabbanti anidassanaṃ. Natthi anto etassāti anantaṃ. Sabbato pavattā guṇappabhā etassāti sabbatopabhaṃ. 『『Bhagavatā vuttaṃ』』ti dīghanikāye kevaṭṭasutte vuttaṃ. 『『Savantiyo』』ti mahānadiyo vā kunnadiyo vā. 『『Appentī』』ti pavisanti. 『『Dhārāti』』 meghavuṭṭhidhārā. Buddhesu anuppajjantesu ekasattopi parinibbātuṃ na sakkotīti idaṃ buddhuppādakappe eva pacceka sambuddhāpi uppajjantīti katvā vuttaṃ. Apadāna pāḷiyaṃ pana buddhasuññakappepi paccekasambuddhānaṃ uppatti āgatā eva. 『『Ekasattopī』』ti vā sāvakasatto gahetabbo. Evañhi sati apadānapāḷiyā avirodho hoti. 『『Ārādhentī』』ti sādhenti paṭilabhanti. Sabbato pavattā guṇappabhā etassāti atthaṃ sandhāya 『『sabbatopabhā sampannaṃ』』ti vuttaṃ. 『『Joti vanta tarovā』』ti obhāsavantataro vā. Sabbattha pabhavati saṃvijjatīti sabbatopabhanti imamatthaṃ sandhāya sabbato vā pabhutameva hotīti vuttaṃ. Tenāha 『『na katthaci natthī』』ti. 『『Evaṃsante pī』』ti evaṃ vuttanayena ekavidhe santepi. 『『Upacarituṃ』』ti upacāravasena voharituṃ. 『『Yathāhā』』ti tasmiṃ yevasutte puna kiṃ āha. Bhavaṃ netīti bhavanetti. Bhavataṇhā eva. 『『Samparāyikā』』ti cutianantare pattabbā. Dvinnaṃ khīṇāsavānaṃ anupādisesatā vuttāti sambandho. Ettha 『『anupādisesatā』』ti anupādisesanibbānaṃ vuccati. Sekkhesu arahattamaggaṭṭhassa sekkhassa kilesupādisesa vasena anupādisesatā vuttā. 『『Kilesupādiseso』』ti ca kilesa saṅkhāto upādiseso. Tathā khandhupādisesopi. Antarāparinibbāyītiādīsu parinibbānaṃ nāma kilesaparinibbānaṃ vuttaṃ. Ubhato bhāga vimuttādīnaṃ padattho navamaparicchede āgamissati.

我來翻譯這段巴利文： 161.. 于涅槃攝。於二涅槃語中初語未知義普通語。第二已知義差別語。止息煩惱為沙門。聖者。沙門性為沙門性。聖道。沙門性果為沙門性果。超越世間為出世間。世間不施設為施設關此義說"不"等。四道智為四道智如是依複合語一語及語接多語故說"由四聖道智"。"如是"即如聖道。"相反"即背向。"如生盲"即如生盲非月輪境界。"彼"即涅槃。于彼"生盲"非境處屬格。"彼"為有格。"何某"即某類義。結合爲:此涅槃成就。不顯法。連名精進亦無。況有彼證悟意。"由何"即由精進。"無涅槃"即說無得涅槃所緣。"無作成就"即不成就斷煩惱作用。"從彼"即故。"為害"即為害。"求"即努力。于偈。"內結"即內相續愛結,愛纏。"外結"即外相續愛結,愛纏。"彼"即愛。"由事"即由各各生自性。般涅槃,般涅槃,當般涅槃為般涅槃。由陀聲緣三時轉故。如已見,已聞,已觸,已知。應別知為識。不應見為無見。無此邊為無邊。由此一切轉功德光為一切遍光。"世尊說"即長部伽伐陀經說。"流"即大河或小河。"入"即入。"流"雨雲流。佛不生時一有情亦不能般涅槃此說唯于佛生劫辟支佛亦生故說。然于譬喻聖典亦來於佛空劫辟支佛生。或"一有情"應取聲聞有情。如是時不違譬喻聖典。"成就"即成就獲得。由此一切轉功德光義關說"具一切遍光"。"或更光明"即或更有光。一切處生存為一切遍光關此義說或唯一切處生。故說"無任處無"。"如是亦"即如是說法一種亦。"譬喻"即由譬喻力言說。"如說"即于彼經又說何。導有為有導。唯有愛。"後生"即死後應得。結合爲:說二漏盡無餘依。於此"無餘依"說無餘依涅槃。有學中阿羅漢道住有學由煩惱余依力說無餘依。"煩惱余依"即名為煩惱余依。如是蘊余依亦。于中般涅槃等說名煩惱般涅槃。雙分解脫等語義將來於第九品。

『『Kilesakkhayena saheva khiyyantī』』ti paccuppannabhave arahattamaggakkhaṇe kilesakkhayena saddhiṃ eva khiyyanti. Anuppāda dhammataṃ gacchanti. Tathā anāgāmi puggalassa kāmapaṭisandhikkhandhāpi anāgāmimaggakkhaṇe, sotāpannassa sattabhaveṭhapetvā avasesa kāmapaṭisandhikkhandhā sotāpatti maggakkhaṇe taṃ taṃ kilesakkhaye na saheva khiyyantīti. Paccuppannakkhandhā pana kilesakkhayena sahakhiyyanti. Khandhupādisesā nāma hutvā yāvamaraṇakālā khīṇāsavānampi pavattanti. Kasmā pavattantīti āha 『『yāvacutiyā pavattamānaṃ』』tiādiṃ. Paccuppannakkhandhasantānaṃ pana dhammatāsiddhanti sambandho. 『『Phalanissandabhūtaṃ』』ti vipākaphalabhūtañca nissandaphalabhūtañca hutvā. 『『Tenasahevā』』ti kilesakkhayena saheva. 『『Yasmāpanā』』tiādīsu. Parisamantato bundhanti nīvārenti, santisukhassa antarāyaṃ karontīti palibodhā. Kilesābhisaṅkharaṇa kiccāni, kammābhisaṅkharaṇakiccāni, khandhābhisaṅkharaṇa kiccāni ca. Palibodhehi saha vattantīti sapalibodhā. Saṅkhāra nimittehi saha vattantīti sanimittā. Taṇhāpaṇidhīhi saha vattantīti sapaṇihitā .『『Tato』』ti pāpakammato, apāyadukkhato ca. 『『Kocī』』ti kocidhammo. 『『Nirodhetuṃ sakkotī』』ti sakkāyadiṭṭhiyā niruddhāya te nirujjhanti. Aniruddhāya nanirujjhanti. Tasmā sakkāyadiṭṭhi nirodho nibyāpāradhammopi samāno te palibodhe nirodheti nāma. 『『Nirodhetuṃ sakkotī』』ti ca abyāpāre byāpāraparikappanāti daṭṭhabbaṃ. Sakkāyadiṭṭhinirodhoyeva te palibodhe nirodhetuṃ sakkotīti ettha dvinnampi nirodho ekoyeva. Evaṃ santepi avijjā nirodhā saṅkhāra nirodhotiādīsu viya abhede bhedaparikappanā hotīti. Uppādo ca pavatto ca uppādappavattā. Te mūlaṃ yassāti viggaho. Yena oḷārikākārena. Mārentīti mārā. Vadhakapaccatthikāti vuttaṃ hoti. Kilesamārādayo. Mārā dahanti tiṭṭhanti etesūti māradheyyā. Māreti cāveti cāti maccu. Maraṇameva. Maccudahati tiṭṭhati etesūti maccudheyyā. 『『Natthi tasmiṃ nimittaṃ』』ti vutte paññattidhammesupi uppādappavattamūlaṃ nimittaṃ nāma natthi. Evaṃsati, tehi nibbānassa aviseso āpajjatīti codanā. Taṃ pariharanto 『『tañhī』』tiādimāha. Viddhaṃsetvāti ca sādhentanti ca atthavisesa pākaṭatthāya abyāpāre byāpāra parikappanā eva. Paṇītādibhede. Idaṃ buddhānaṃ nibbānaṃ paṇītaṃ. Idaṃ paccekabuddhānaṃ nibbānaṃ majjhimaṃ. Idaṃ buddhasāvakānaṃ nibbānaṃ hīnanti bhinnaṃ na hotīti yojetabbaṃ. Nānappakārena cittaṃ nidheti etenāti paṇihitaṃ. 『『Nidhetī』』ti ārammaṇesu ninnaṃ poṇaṃ pabbhāraṃ katvā ṭhapetīti attho. Tathā paṇidhānapaṇidhīsu. Atthato ekaṃ āsātaṇhāya nāmaṃ. 『『Labbhamānāpī』』ti bhavasampatti bhogasampattiyo labbhamānāpi. 『『Pipāsavinaya dhammattā』』ti pātuṃ paribhuñjituṃ icchā pipāsā. Pipāsaṃ vineti vigametīti pipāsavinayo. 『『Vedayitasukhaṃ』』ti vedanāsukhaṃ. 『『Katamaṃ taṃ āvuso』』ti pāḷipāṭhe 『『taṃ』』ti tasmā. 『『Yadettha vedayitaṃ natthī』』ti yasmā ettha vedayitaṃ natthi. Tasmā nibbāne sukhaṃ nāma katamanti yojanā. 『『Etthā』』ti etasmiṃ nibbāne. 『『Etadevetthā』』tiādimhi. 『『Eta devā』』ti esoeva. Yasmā ettha vedayitaṃ natthi. Tasmā eso vedayitassa natthibhāvo eva etthanibbāne sukhanti yojanā.

我來 譯這段巴利文： "由煩惱盡即滅"即現有阿羅漢道剎那由煩惱盡即滅。趨不生法性。如是不還補特伽羅欲結生蘊亦于不還道剎那,預流者除七有餘欲結生蘊于預流道剎那彼彼煩惱盡不即滅。然現蘊由煩惱盡即滅。名蘊余依即有乃至死時漏盡者亦轉。何故轉故說"乃至死轉"等。結合爲:然現蘊相續法性成就。"果等流"即為異熟果及等流果。"與彼即"即與煩惱盡即。于"然由何"等中。遍縛礙即障礙,作安樂障礙為障礙。煩惱行作用,業行作用,及蘊行作用。與障礙俱轉為有障礙。與行相俱轉為有相。與愛愿俱轉為有愿。"從彼"即從惡業,及從惡趣苦。"某"即某法。"能滅"即身見滅彼等滅。未滅不滅。故身見滅雖無作用法亦名滅彼等障礙。且"能滅"應見於無作用設想作用。唯身見滅能滅彼等障礙於此二滅唯一。如是亦如無明滅行滅等於不異設想差別。生及轉為生轉。彼為根故語分。由何粗行相。害為魔。說為殺害怨敵。煩惱魔等。魔住立於此為魔界。害命為死。唯死。死住立於此為死界。"彼無相"說時于施設法亦無名生轉根相。如是時由彼涅槃無差別成難。除彼說"彼"等。且破壞及成就為顯明義差別亦唯于無作用設想作用。于勝等差別。應結合爲:此佛涅槃勝。此辟支佛涅槃中。此佛聲聞涅槃劣不異。種種心由此安立為所愿。"安立"即義為作于所緣傾向趨向彼岸而住。如是于愿愿中。義一為希望愛名。"雖得"即雖得有圓滿財圓滿。"由除渴法性"即欲飲用渴。除渴離渴為除渴。"受樂"即受樂。"何彼友"于聖典文"彼"即故。"由此無受"即由此無受。故於涅槃何名樂結合。"於此"即於此涅槃。于"此即"等中。"此即"即此。由此無受。故此無受性即於此涅槃樂結合。

『『Ettha cā』』tiādīsu. Yadetaṃ khiyyanaṃ nirujjhanaṃ atthīti sambandho. Keci pana taṃkhiyyana nirujjhana kriyāmattaṃ nibbānaṃ na hoti. Abhāva paññattimattaṃ hotīti vadanti. Taṃ paṭisedhento 『『na hitaṃ』』tiādimāha. 『『Paññattirūpaṃ』』ti paññattisabhāvo. Pāḷipāṭhe. 『『Padahatī』』ti vīriyaṃ daḷhaṃ karoti. Pahito attā anenāti pahitatto. 『『Pahito』』ti padahito. Anivattabhāve ṭhapito. Pesitotipi vaṇṇenti. 『『Kāyenā』』ti nāmakāyena. Taṇhāvase vattantīti taṇhāvasikā. 『『Tesaṃ pī』』ti tesaṃ vādepi. Tasmiṃ khaya nirodhamatte anantaguṇā nāma natthīti imaṃ vādaṃ visodhetuṃ 『『nibbānassa cā』』tiādi vuttaṃ. 『『Paṭipakkhavasena sijjhantī』』ti etena vaṭṭadhammesu mahantaṃ ādīnavaṃ passantā eva tesaṃ nirodhe mahantaṃ guṇānisaṃsaṃ passantīti dīpeti. Ye pana yathāvuttaṃ khayanirodhaṃ paramatthanibbānanti na jānanti, tesaṃ vattabbameva natthi. Evaṃ guṇapadānaṃ gambhīrattā taṃkhayanirodhamattaṃ anantaguṇānaṃ vatthu na hotīti maññanti. Idāni nibbānaṃ paramaṃ sukhanti vuttaṃ. Kathaṃ taṃ khayanirodhamattaṃ paramasukhaṃ nāma bhaveyyāti imaṃ vādaṃ visodhetuṃ 『『santisukhañcanāmā』』tiādi vuttaṃ. Atthibhikkhaveti sutte. 『『Nocetaṃ abhavissā』』ti etaṃ ajātaṃ noce santaṃ vijjamānaṃ na bhaveyya. 『『Nayimassā』』ti na imassa. Paccakkhabhūtaṃ khandhapañcakaṃ dassento 『『imassā』』ti vadati. Nissakkatthe ca sāmivacanaṃ. Imasmā jātā bhūtā katā saṅkhatā sattānaṃ nissaraṇaṃ nāma na paññāyeyyāti yojanā. Paratthapi esanayo. Esanayo sabbesūtiādīsu. Duccarita dhammā nāma paccaye sati, jāyanti. Asati, na jāyantīti evaṃ jātaṃ viya ajātampi tesaṃ atthi. Yadi ca ajātaṃ nāma natthi. Jātameva atthi. Evaṃsati, attani duccaritānaṃ ajātatthāya sammāpaṭipajjantānaṃpi sabbe duccarita dhammā attani jātāyeva siyuṃ, no ajātā. Kasmā, ajātassa nāma natthitāyātiādinā yojetabbaṃ.

『『Ettāvatā』』ti , atthi bhikkhave ajātaṃtiādinā pāḷivacanena. Sabbesaṅkhārā samanti vūpasamanti etthāti sabbasaṅkhāra samatho. Sabbe upadhayo ettha nissajjanti ariyājanāti sabbupadhinissaggo. 『『Upalabbhamāno』』ti santilakkhaṇena ñāṇena upalabbhamāno. 『『Esiṃsū』』ti katvā esanakiccassa sikhāpattaṃ atthaṃ dassetuṃ 『『adhigacchiṃsū』』ti vuttaṃ.

Nibbānasaṅgahānudīpanā niṭṭhitā.

Rūpasaṅgahadīpaniyāanudīpanā niṭṭhitā.

1. Samuccayasaṅgahaanudīpanā

我來翻譯這段巴利文： 于"於此且"等中。結合爲:此滅盡有。然有說此滅盡唯作用非涅槃。唯無有施設。遮彼說"非彼"等。"施設性"即施設自性。于聖典文。"精進"即堅固精進。由此精進自我為精進。"精進"即勵進。住立於不退性。亦釋為派遣。"由身"即由名身。隨愛力轉為愛力。"彼等亦"即彼等論亦。于彼滅盡唯無名無量功德此論為凈說"且涅槃"等。"由對治成就"即由此顯示見輪迴法大過患者即見彼滅大功德利。然不知如說滅盡為勝義涅槃者,彼等無所說。如是由功德語甚深性思彼滅盡唯非無量功德事。今說涅槃為勝樂。如何彼滅盡唯名勝樂為凈此論說"且名寂樂"等。于有比丘經。"若此非有"即此無生若非有存在。"非此"即非此。顯示現前五蘊說"此"。且屬格為離格。結合爲:從此生有作造作有情出離不顯。於後亦此理。此理於一切等中。名惡行法緣有生。無不生如是如生亦無生彼等有。若且無名無生。唯有生。如是時于自無惡行生故正行者亦一切惡行法于自唯生非無生。何故由無生無應結合。 "由爾許"即由"有比丘無生"等聖典語。一切行止息寂滅於此為一切行止。一切所依於此聖者舍為一切依舍。"被得"即由寂相智被得。"求"即為顯示作尋求作用達頂義說"證得"。 涅槃攝顯示竟。 色攝顯示顯示竟。 7.. 攝集攝顯示

1. Samuccayasaṅgahe . Attano āveṇikabhūtena sāmañña lakkhaṇenati ca sambandho. Aññāpadesena eva tadubhayalakkhaṇena salakkhaṇāni nāma vuccantīti adhippāyo. 『『Nibbānassapi sarūpato labbhamānasabhāvatā』』ti aññanissaya rahitena labbhamānasabhāvatā. Nanu nibbānampi rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayotiādinā aññanissayadassanaṃ atthi yevāti. Dassanamattaṃ atthi. Nibbānaṃ pana rāgādīhi paṭibaddhaṃ na hoti. Atha kho tehi dūrataraṃ hoti. Paṭipakkhataraṃ, paṭiviruddhataraṃ. Yañhi rūpassa khayo vayo bhedo aniccāti vuttaṃ. Tattha rūpassa uppajjitvā khayo vuttoti so rūpassa nissito eva hoti. Idha pana rāgādīnaṃ puna uppādassapi abhāvo vuttoti so rāgādīsu anissito eva. Na kevalaṃ anissito. Atha kho tehi dūrataro ca paṭipakkhataro ca tesaṃ paṭipakkhaguṇehi imassasiddhattāti. Anipphannarūpānipi adhippetāni eva tesampi khandhāyatanadhātu saccesu saṅgahitattā.

Āsavādīsu. 『『Pārivāsiyaṭṭhenā』』ti parivāsakaraṇaṭṭhena. 『『Madanīyaṭṭhenā』』ti madanajanakaṭṭhena. 『『Parivāsaṃ gaṇhantī』』ti dosavepullaṃ āpajjantīti vuttaṃ hoti. Puna 『『parivāsaṃ』』ti duggandhatādiparivāsaṃ. 『『Āsavabharitamevā』』ti āsavehi pūritameva. 『『Chaḷārammaṇāni dūsentī』』ti tāni sāsavādibhāvaṃ pāpentīti adhippāyo. 『『Bhavato』』ti bhūmito iccevattho. Avadhīyati paricchindīyati etasmāti avadhi. Apādānaṃ vuccati. Mariyādo nāma pariyantaparicchedo. Mariyādamattabhūto kriyāvisayo mariyādavisayo. Avadhi nāma byāpana vidhānaṃ, kriyā byāpanassa visayo abhividhivisayo. 『『Yassā』』ti avadhi vatthussa. 『『Attānaṃ』』ti avadhivatthuṃ. 『『Bahikatvā』』ti sampattamattaṃ katvāti adhippāyo. Avadhivicāraṇāyaṃ. 『『Saddassā』』ti bhagavato kittisaddassa. 『『Taṃ』』ti avadhibhūtaṃ atthaṃ. 『『Yaso』』ti kittisaddo. 『『Itaraṃ』』ti anabhividhivisayaṃ bahi katvā pavattati.

Kāmāsavādīsu. 『『Tannāmenā』』ti kāmanāmena. 『『Tadārammaṇā』』ti kāmadhammārammaṇā. 『『Ayamattho vā』』ti kāmīyatītiādinā vutto pacchimatthova. 『『Mahaggatakusaladhammā』』ti idhādhippetaṃ kammabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. 『『Taṃ nibbattā』』ti tena nibbattā. 『『Tadārammaṇā』』ti duvidhabhavārammaṇā. 『『Taṇhā evā』』ti bhavataṇhā eva. 『『Bhavo evā』』ti bhavārammaṇatāya bhavanāmikā taṇhā eva. 『『Ime evā』』ti taṇhādiṭṭhi avijjā eva. 『『Parivutthe satī』』ti parivasite sati. 『『Kāmavisayā』』ti kāmadhammavisayā. 『『Tasmiṃ』』ti kāmāsave. Bhavavisayā mānādayo parivutthā evātiādinā yojetabbaṃ. Tathā diṭṭhivisayāti padepi.

『『Anassāsikaṃ katvā』』ti assāsapassāsarahitaṃ katvā. 『『Avahananaṭṭhenā』』ti ajjhottharitvā māraṇaṭṭhena. Adhokatvā māraṇaṭṭhenātipi yujjati. 『『Duttaraṭṭhenā』』ti tattha patantassa tarituṃ dukkaraṭṭhena. 『『Vuttanayenā』』ti āsavesu vuttanayena.

我來翻譯這段巴利文： 162.. 于攝集攝。結合爲:由自不共普通相。意為:唯由他指示由彼二相名有相說。"且涅槃由自性被得自性"即由無他依被得自性。豈非涅槃亦有由貪盡瞋盡癡盡等他依顯示。唯有顯示。然涅槃不為貪等繫縛。然由彼更遠。更對治,更相違。如說色之盡壞破無常。于彼說色生已盡故彼唯依色。然此說貪等復生亦無故彼唯不依貪等。不唯不依。然且由彼更遠及更對治由彼對治功德此成就故。非生色亦意為由彼等亦攝於蘊處界諦故。 于漏等。"由陳腐義"即由作陳腐義。"由醉義"即由生醉義。"取陳腐"即說達過患圓滿。復"陳腐"即臭等陳腐。"唯漏滿"即唯由漏滿。"污染六所緣"即意為令彼至有漏等性。"從有"即義為從地。由此限度故為限度。說離。名邊際區限。僅邊際作用境為邊際境。限度名遍行施設,作用遍行境為詳細境。"彼"即限度事。"自"即限度事。"作外"即意為作僅至。于限度觀察。"聲"即世尊稱聲。"彼"即成限度義。"名稱"即稱聲。"余"即非詳細境作外轉。 于欲漏等。"由彼名"即由欲名。"彼所緣"即欲法所緣。"或此義"即由應欲等說后義。"廣大善法"即此意為關生有說。"由彼生"即由彼生。"彼所緣"即二種有所緣。"唯愛"即唯有愛。"唯有"即由有所緣性名為有愛。"唯此等"即唯愛見無明。"陳腐時"即腐敗時。"欲境"即欲法境。"于彼"即于欲漏。應結合爲:有境慢等唯陳腐等。如是于見境句亦。 "作無息"即作無入出息。"由運去義"即由覆殺義。亦應理為由下作殺義。"由難度義"即由於彼墮者難度義。"由說理"即由於漏說理。

『『Vaṭṭasmiṃ』』ti tividhavaṭṭasmiṃ. 『『Bhavayantake』』ti avijjāsaṅkhārādike bhavacakke. 『『Āmasanaṃ』』ti padassa atthaṃ dasseti 『『tathā tathā kappetvā gahaṇa』』nti. 『『Sāsane』』ti pariyattisāsane tasmiṃ tasmiṃ suttante. 『『Diṭṭhiyo diṭṭhupādānaṃ』』ti diṭṭhivatthūsu daḷhaggāhaṭṭhena diṭṭhiyo eva diṭṭhupādānaṃ. Attavādupādāne. Parikappa buddhi nāma micchāñāṇaṃ vuccati. 『『Issara nimmitaṃ』』ti sakalalokissarena mahābrahmunā ādikappakāle nimmitaṃ. 『『Adhicca samuppannaṃ』』ti ahetu apaccayā samuppannaṃ. 『『Accantasassataṃ』』ti bhavaparamparāsu sassataṃ. 『『Ekaccasassataṃ』』ti bhavavisesaṃ patvā ekaccānaṃ sattānaṃ sassataṃ. 『『Ucchinnaṃ』』ti yatthakatthaci parammaraṇā ucchinnaṃ. Purāṇañcakammaṃ parikkhīṇaṃ, navañcakammaṃ akataṃ. Evaṃ saṃsāra suddhītiādinā gahaṇanti attho. Santo kāyo sakkāyo. 『『Santo』』ti paramatthato vijjamāno. 『『Kāyo』』ti rūpakāyo, nāmakāyo. Attano attano kāyo vā sakkāyo. Paccattakāyo, pāṭipuggalika kāyoti vuttaṃ hoti. Yathāvuttakāya dvayameva. Sakkāye diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi. Tattha 『『sakkāye diṭṭhī』』ti pubbantāparanta kappikānaṃ viya pubbantā paranteacintetvā sabbasattānaṃpi attano khandhesu eva 『rūpaṃ me attāti vā』 attā me rūpavāti vā, attani me rūpanti vā, rūpasmiṃ me attāti vā, evamādinā dhammatā siddhā diṭṭhīti vuttaṃ hoti. 『『Assutavā』』ti khandhadesanādike suññatadhammappaṭisaṃ yutte desanā dhamme assuta pubbattā natthi sutaṃ etassāti assutavā. 『『Puthujjano』』ti lokiyamahājano. Tattha pariyāpanno pana ekapuggalopi puthujjanotveva vuccati. So sutavāpi atthi, assutavāpi atthi. Idha assutavā adhippeto. Ariya puggalo pana tattha pariyāpanno na hoti. Ahantivā, mamāti vā, mayīti vā, meti vā, parāmasana padāni nāma. 『『Sesadhammevā gahetvā』』ti rūpato avasese nāmakkhandha dhamme attā meti gahetvā vā. 『『Dhamma muttakaṃ vā attānaṃ gahetvā』』ti pañcakkhandhadhammavimuttaṃ parikappasiddhaṃ attānaṃ vā gahetvā. Catasso avatthā yassāti caturāvatthikā. Vedanāya sambhogarasattā 『『saṃbhuñjiṃ』』ti vuttaṃ. 『『Sukhito』』ti sukhavedanāya samaṅgīpuggalo. Dhammato khandha pañcakameva. Tattha pana sukhavedanāpadhānattā tathā samanupassanto vedanaṃ attāti samanupassati nāma. 『『Samūhato gahetvā』』ti ahamasmi, ahaṃ eko sattotiādinā samūhato. 『『Vatthū』』ti pañcakkhandhā vuccanti. Ñātapariññādivasena apariññātāni vatthūni etehīti apariññātavatthukā. Ekamuhuttamattepi kāle. Rūpaṃ attato samanupassatītiādikaṃ caturāvatthaṃ sandhāya 『『kadāci attato』』tiādi vuttaṃ. 『『Attanimittaṃ』』ti abhikkamanādīsu kāyavacīmano kriyāsu ahaṃ abhikkamāmi, ahaṃ paṭikkamāmītiādinā citte dissamānā attacchāyā vuccati.

『『Kāmanaṭṭhenā』』ti icchanaṭṭhena. 『『Chandanaṭṭhenā』』ti patthanaṭṭhena. Līnabhāvo nāma cittacetasikānaṃ paṭikuṭanaṃ. Āpādīyate āpādanaṃ. Līnabhāvassa āpādananti viggaho. 『『Tandī』』ti ālasyaṃ vuccati. 『『Vijambhitatā』』 nāma kilesavasena kāyaṅgānaṃ vijambhanaṃ samiñjanappasāraṇādikaraṇaṃ. Sā eva paccayo etassāti viggaho.

我來翻譯這段巴利文： "于輪"即於三種輪。"于有終"即于無明行等有輪。"觸"詞義顯示"如是如是思擇取"。"于教"即于教典于彼彼經。"見為見取"即于見事由堅執義唯見為見取。於我語取。名設想智說邪智。"自在造"即由全世間自在大梵天于最初劫造。"無因生"即無因無緣生。"究竟常"即于有相續常。"一分常"即得特殊有一分有情常。"斷"即任何處究竟死斷。古業盡,新業未作。如是輪迴清凈等取義。有身為實身。"有"即勝義存在。"身"即色身,名身。或自自身為實身。說為各身,補特伽羅身。唯如說二身。于實身見為實身見。于彼"于實身見"即說不如前後際計者於前后際思而一切有情唯于自蘊'色是我'或'我有色'或'我中色'或'色中我'如是等由法性成就見。"無聞"即由於蘊說等空法相應說法未聞故無聞為無聞。"凡夫"即世間大眾。然攝於彼一補特伽羅亦說為凡夫。彼有聞亦有,無聞亦有。此意為無聞。然聖補特伽羅不攝於彼。我或,我所或,於我或,我或,名執取語。"取余法"即取色餘名蘊法為我我。"或取離法我"即或取離五蘊法設想成就我。有四位為四位。由受受用味故說"受用"。"樂"即具樂受補特伽羅。法唯五蘊。然于彼由樂受增上性如是觀見名見受為我。"由聚取"即我是,我一有情等由聚。"事"即說五蘊。由遍知等力未遍知事為未遍知事。於一剎那時。關色見為我等四位故說"有時為我"等。"我相"即於前進等身語意作用見於心我前進,我後退等我影說。 "由欲義"即由希望義。"由愿義"即由求義。名退性為心心所退縮。被得為得。退性之得語分。說"懶"為懈怠。名"伸展"為由煩惱力身支伸展作屈伸等。彼即此緣語分。

Anusayapadatthe. 『『Uppajjantī』』ti uppajjituṃ sakkonti. Na pana ekantato uppajjanti. Santesuhi ekantato uppajjantesu anusayā nāma na honti sayanakiccasseva abhāvato. 『『Uppajjantī』』ti vā uppajjituṃ pahonti. Patthodano bahūnaṃ janānaṃ pahotītiādīsu viya. Paññattiyohi asabhāvadhammajātikattā kāraṇa lābhepi uppajjituṃ nappahonti. Ime pana sabhāvadhammajātikattā kāraṇa lābhe sati uppajjituṃ pahontīti. Evañhisati, uppādaṃ apattānaṃpi tesaṃ paramatthajātikatā siddhā hotīti. 『『Saha anusentī』』ti ekato anusentīti vuttā kāmarāgānusayo ca paṭighānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca vicikicchānusayo ca. Imesaṃ sattānaṃ sattasantāne anusayakiccamattaṃ ṭhapetvā ekato uppatti nāma natthi. Yadi ekato uppajjeyyuṃ. Dvādasā kusalacittāni sattasantāne niccakālampi ekato uppajjeyyuṃ. Na ca uppajjanti. Tasmā viññāyati uppajjanaṃ nāma appahīnaṭṭhena uppajjanārahabhāvo vuttoti. Sentīti vatvā tadatthaṃ dasseti 『『visuṃ』』tiādinā. 『『Avuṭṭhitā』』ti uppādaṃ apattā. 『『Tathāpavattā』』ti cālanākārena pavattā. Puna 『『tathāpavattā』』ti javanasahajātākārena pavattā. 『『Yesaṃ』』ti kāmarāgānusayādīnaṃ. 『『Āvajjanaṃ』』ti āvajjanacittaṃ. 『『Damathaṃ』』ti sudantabhāvaṃ. 『『Tathā pavattā』』ti cittasantānānusayanākārena pavattā. Tāavatthā yesaṃ te tadavatthikā. Yadi te uppādaṃ apattā. Evaṃsati, te paramatthāpi nāma na bhaveyyunti codanaṃ pariharati 『『te panā』』tiādinā. Sace te kusalābyākata cittasantānampi anugatā. Evaṃsati, te kusalābyākatāni nāma siyunti codanaṃ pariharati 『『na cā』』tiādinā. Atha te ekanta akusalā siyuṃ. Evaṃsati, kusalābyākatehi viruddhā bhaveyyuṃti codanaṃ pariharati 『『nāpī』』tiādinā. Yadi uppādaṃ apattā. Evaṃsati, kālavimuttā siyunti āha 『『nāpikālattaya vinimuttā』』tiādiṃ. 『『Sānusaye cittasantāne』』ti sekkhaputhujjanānaṃ cittasantāne. 『『Saha magguppādā』』ti magguppādena saheva. 『『Tattha tattha vutto』』ti aṭṭhakathāṭīkāsu vutto. 『『Anāgatasāmaññaṃ』』ti anāgatasadisaṃ. Na ekanta anāgatantipi vadanti. Kathaṃ te saṅkhatajātikā hontīti āha 『『tehi magge』』tiādiṃ. Vibhāvanipāṭhe. 『『Appahīnā』』ti maggena appahīnā. 『『Tadavatthā』』ti uppajjanārahāvatthā. 『『Taṃ sabhāvattā』』ti kāmarāgādi sabhāvattā. 『『Tathā vuccantī』』ti anusayāti vuccanti. Anāgatā nāma na honti. Cittasantāne vattamānabhāvena siddhattā. 『『Hañci pajahatī』』ti yadipajahati. 『『Tenahī』』ti tato eva. 『『Ratto』』ti rāgasamaṅgī hutvā. 『『Duṭṭho』』ti dosasamaṅgī hutvā. 『『Muḷho』』ti mohasamaṅgī hutvā pajahatīti doso āpajjatīti vuttaṃ hoti. Pariyuṭṭhāna pattānaṃ rāgādīnaṃ. 『『Maggavajjhaṃ』』ti maggena vadhitabbaṃ. 『『Uppannaṃ』』ti paccuppannaṃ. Vattamānañca taṃ uppannañcāti vattamānuppannaṃ. 『『Bhutvā』』ti ārammaṇaṃ paribhuñjitvā. Vigacchatīti vigataṃ. Bhutvā vigatañca taṃ uppannañcāti bhutvā vigatuppannaṃ. Vipaccanatthāya okāsaṃ karontīti okāsakataṃ. Okāsakatañca taṃ uppannañcāti okāsakatuppannaṃ. Samudācāro vuccati bhiyyo pavattanaṃ. Samudācāro ca so uppannañcāti samudācāruppannaṃ. Khandhapañcaka saṅkhātaṃ bhūmiṃ labhatīti bhūmiladdhaṃ. Bhūmiladdhañca taṃ uppannañcāti bhūmiladdhuppannaṃ. Ārammaṇaṃ adhikataraṃ gaṇhātīti ārammaṇādhiggahitaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 于隨眠詞義。"生"即能生。然非決定生。因於決定生有不名隨眠由無眠作用故。或"生"即能夠生。如熟飯夠多人等。因施設由非自性法類性雖得因亦不能生。然此由自性法類性得因時能生。如是時雖未達生亦成就勝義性。"共眠"即說一起眠欲貪隨眠及瞋恚隨眠及慢隨眠及見隨眠及疑隨眠。此等有情于有情相續除眠作用唯無一起生。若一起生。十二善心於有情相續常時亦一起生。然不生。故知說名生為由未斷義應生性。說眠顯示彼義由"各別"等。"未起"即未達生。"如是轉"即由動相轉。復"如是轉"即由速行俱生相轉。"彼等"即欲貪隨眠等。"轉向"即轉向心。"調伏"即善調性。"如是轉"即由心相續隨眠相轉。彼位為彼等為彼位。若彼等未達生。如是時彼等亦非名勝義遮難除"然彼等"等。若彼等亦隨善無記心相續。如是時彼等應名善無記遮難除"且非"等。然彼等應決定不善。如是時應違善無記遮難除"且非"等。若未達生。如是時應離三時故說"且非離三時"等。"有隨眠心相續"即有學凡夫心相續。"與道生"即即與道生。"于彼彼說"即註釋復注說。"未來普遍"即如未來。亦說非決定未來。如何彼等為有為類故說"由彼等於道"等。于疏文。"未斷"即由道未斷。"彼位"即應生位。"彼自性"即欲貪等自性。"如是說"即說為隨眠。非名未來。由心相續轉性成就故。"若斷"即若斷。"故"即由彼。"貪"即成貪具。"瞋"即成瞋具。說"癡"即成癡具斷故成過。現起達貪等。"道所斷"即應由道斷。"已生"即現在。現在且彼已生為現在已生。"已嘗"即已受用所緣。去為去。已嘗已去且彼已生為已嘗已去已生。為熟故作處為作處。作處且彼已生為作處已生。說現行為多轉。現行且彼已生為現行已生。得名為五蘊地為得地。得地且彼已生為得地已生。更多取所緣為所緣執取。

Ārammaṇādhiggahitañca taṃ uppannañcāti ārammaṇādhiggahituppannaṃ. Mahaggatajjhānena avikkhambhitañca taṃ uppannañcāti avikkhambhituppannaṃ. Maggena asamugghāṭitañca taṃ uppannañcāti asamugghāṭituppannaṃ. Evaṃ maggavajjhānaṃ anusayānaṃ uppannabhāvena vuttattā paccuppannatā pariyāyova tesaṃ vattabboti. 『『Sekkhā』』ti sattasekkhapuggalā.

Orambhāgo vuccati kāmalokoceva puthujjanabhāvo ca. Orambhāge sandissantīti orambhāgiyāni. Uddhaṃbhāgo vuccati mahaggatabhāvoceva ariyabhāvo ca. Uddhaṃbhāge sandissantīti uddhaṃbhāgiyāni. Tattha. Kāmacchando, byāpādo,ti imāni dvesaṃ yojanāni kāmalokasaṅkhāte orambhāge eva sandissanti. Diṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso,ti imāni tīṇi puthujjanabhāva saṅkhāte. Sesāni pana pañca mahaggatabhāvasaṅkhāte ca ariyabhāvasaṅkhāteca uddhaṃbhāgepi sandissanti. Athavā. Purimāni pañcayassa tāni maggena appahīnāni, taṃ uparibhavagge ṭhitaṃpi kāmalokasaṅkhātaṃ orambhāgaṃ ākaḍḍhanti, tasmā orambhāgāya saṃvattantīti orambhāgiyāni. Pacchimāni pañca yassa tāni appahīnāni, taṃ kāmaloke ṭhitaṃpi uddhaṃbhāgaṃ ākaḍḍhanti, tasmā uddhaṃbhāgāya saṃvattantīti uddhaṃbhāgiyāni. Tatthahi dverūpārūparāgā ekantena mahaggatabhāvaṃ ākaḍḍhantiyeva. Māno ca uddhaccañca avijjācāti imāni ca rūpārūparāgasahagatāni hutvā ākaḍḍhanti. Oraṃ heṭṭhimaṃ kāmalokaṃ bhajantīti orambhāgiyāni. Uddhaṃ rūpārūpalokaṃ bhajantīti uddhaṃbhāgiyānītipi vaṇṇenti. 『『Itarāni panā』』ti dve issā saṃyojana macchariyasaṃyojanāni. 『『Kamopana dvinnaṃ pī』』ti idha saṅgahe dvinnaṃpi anukkamopana.

『『Vibādhentī』』ti vihiṃsanti. 『『Upatāpenticā』』ti upagantvā santāpenti. Sesamettha suviññeyyaṃ.

Akusalasaṅgahānudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 所緣執取且彼已生為所緣執取已生。由廣大禪未鎮伏且彼已生為未鎮伏已生。由道未根除且彼已生為未根除已生。如是由道所斷隨眠說已生性故應說彼等唯現在方便。"有學"即七有學補特伽羅。 說下分為欲界及凡夫性。于下分見為下分。說上分為廣大性及聖者性。于上分見為上分。于彼。欲欲,瞋恚,此二結合唯于名為欲界下分見。見,疑,戒禁取,此三于名為凡夫性。然餘五于名為廣大性及名為聖者性上分亦見。或。前五彼等由道未斷,彼雖住上有頂亦牽引名為欲界下分,故轉向下分為下分。后五彼等未斷,彼雖住欲界亦牽引上分,故轉向上分為上分。因於彼二色無色貪決定唯牽引廣大性。且慢及掉舉及無明等此等成為俱色無色貪而牽引。親近下下欲界為下分。親近上色無色界為上分亦釋。"然余"即二嫉結慳結。"然二何次第"即此攝中二次第。 "逼惱"即害。"且熱惱"即近熱惱。此余易知。 不善攝顯示竟。

1. Missakasaṅgahe. 『『Cittappaṭipādanaṃ cittaniyojanaṃ. 『『Sugati duggati vivaṭṭasaṅkhātāsu cā』』ti sugatibhava duggati bhavanibbānasaṅkhātāsu ca. Nibbānañhi vaṭṭato gigatattā vivaṭṭanti vuccati. 『『Dassanādīhi evā』』ti dassanasaṅkappanādīhi eva. Ujugati nāma hitasukhasaṃvattanikā pavatti vuccati. Vaṅkagatināma ahita dukkhasaṃvattanikā pavatti. 『『Pathaṅgānī』』ti pathassamaggassa aṅgāni. Maggoti ca upāyo vuccatīti āha 『『upāyaṅgānī』』ti. 『『Itarānī』』ti sammādiṭṭhi sammāsaṅkappādīni aṅgāni. Ujugatiyā gamanassa upāyaṅgāni. Imepi cattāro maggaṅga dhammā dhammā nāma āgatā. 『『Tathā tathā pavattānaṃ』』ti musāvādādivasena pavattānaṃ. 『『Nā nāmaggovā』』ti micchāmaggo ca sammāmaggo ca.

『『Attādhīnavuttike』』ti attāyattappavattike. Attano gati nāma cakkhundriyādīnaṃ dassanādi kiccameva vuccati. 『『Issarā adhipatino』』ti idaṃ ādhippaccatthapākaṭatthaṃ vuttaṃ. Attho pana bhāvappadhānavasena gahetabbo. Indriyaṃ issariyaṃ ādhippaccantihi ime ekatthāti. 『『Itthākārāni』』 nāma itthiliṅgapurisaliṅgādi. 『『Aññathā appavattiyaṃ』』ti itthisaṇṭhāne purisaliṅgādīnaṃ, purisasaṇṭhāne itthiliṅgādīnaṃ appavattiyaṃ. Tenāha 『『tathāhī』』tiādiṃ. Mano vijānanakicce sampayuttadhammānaṃ issaro hoti anaññābhibhavanīyabhāvena pavattanatoti sambandho. Evaṃ parattha. 『『Ārammaṇādhimuccane』』ti ārammaṇe nirāsaṅkappavattiyaṃ. 『『Ārammaṇupaṭṭhāne』』ti citte buddhaguṇādhikassa ārammaṇassa upaṭṭhāne. 『『Catusaccadhammo』』ti tena puggalena anaññāta pubbo catusacca dhammo. Anaññāta pubbaṃ amataṃ vā padaṃ. Anaññātaṃ ñassāmi iti pavattaṃ indriyanti samāso. Paṭipannassāti pana atthato siddhattā vuttaṃ. 『『Vippakatabhāvenā』』ti aniṭṭhaṅgatabhāvena. Punappunaṃ jānanakiccayuttānaṃ majjhe channaṃsekkhānaṃ. Etena avasaddassayāva sabbakilesappahānā jānananti atthaṃ dīpeti. Pathama maggena ñātaṃ mariyādaṃ anatikkamma jānanantipi vaṇṇenti. Ājānitatthāti aññātāvī. Arahā khīṇāsavo katakicco vusita brahmacariyo. Aññātāvino indriyanti aññātāvindriyanti atthaṃ dassetuṃ 『『pariniṭṭhita ājānanakiccassā』』tiādi vuttaṃ. 『『Tabbimuttī』』ti attaggāha vimutti. 『『Tasmiṃ vā』』ti tasmiṃ attanivā. 『『Saṃkiliṭṭho』』ti nānākilesehi saṃkilesito. 『『Vipphandito』』ti nānāsukhadukkhehi saṃkampito. 『『Vodānapattiyā』』ti visuddhipattatthāya. 『『Tāyapaṭi pattiyā』』ti karaṇatthe, hetu atthe vā karaṇavacanaṃ. 『『Vodānapattiyā』』ti sāmiatthe sāmivacanaṃ.

『『Balīyantī』』ti nāmadhātuniddeso. Tenāha 『『balasā karontī』』ti. 『『Balasā』』ti balena. Parito samantato senti parivārentīti parissayā. Assaddhassa bhāvo assaddhiyaṃ. Kosajjasaṅkhātena paṭipakkhadhammena. Muṭṭhā naṭṭhā sati yassāti muṭṭhassati. Muṭṭhassatissa bhāvo muṭṭhassaccaṃ. 『『Sesaduka dvayaṃ』』ti ahirikadukaṃ hiridukañca.

我來翻譯這段巴利文： 163.. 于雜攝。"心建立"心引導。"且於名為善趣惡趣出離"即且於名為善趣有惡趣有涅槃。因涅槃由輪離去故說為出離。"唯由見等"即唯由見思惟等。說名正行為轉向利樂轉。說名邪行為轉向非利苦轉。"道支"即道的支分。且說道為方便故說"方便支"。"余"即正見正思惟等支分。正行行的方便支。此四道支法亦名為法來。"如是如是轉"即由妄語等轉。"不一道"即邪道及正道。 "于自在轉"即于自主轉。說名自行為眼根等見等作用。"自在增上"此說為顯明增上義。然義應由主要性取。因根自在增上此等一義。名"此相"為女相男相等。"于不餘轉"即于女形男相等,于男形女相等不轉。故說"如是"等。結合爲:意于了知作用由無他能勝性轉為諸相應法自在。如是於後。"于所緣勝解"即于所緣無疑轉。"于所緣現"即於心佛功德勝所緣現。"四諦法"即由彼補特伽羅未曾知四諦法。或未曾知不死道。未曾知當知如是轉根複合。然由行義成就故說。"由未竟性"即由未到達性。六有學中再再知作用相應。由此顯明余語義為乃至斷一切煩惱知。亦釋為不超過由初道所知界限知。義為已知為已知者。阿羅漢漏盡作已辦住梵行。為顯明已知者根為已知根義說"完成已知作用"等。"彼解脫"即我執解脫。"或於彼"即或於彼我。"雜染"即由種種煩惱雜染。"顫動"即由種種樂苦震動。"為得清凈"即為得清凈。"由彼證得"為作具格或因格。"為得清凈"為屬格。 "力"為名詞釋。故說"作力"。"力"即由力。遍一切處眠圍即難。無信性為不信。由名為懈怠對治法。失去壞失念為失念。失念者性為失念性。"餘二雙"即無慚雙有慚雙。

Gahapati, jāyampatī, tiādīsu viya patisaddo sāmiissara pariyāyoti āha 『『patīti sāmiissaro』』ti. 『『Paresaṃ』』ti sahajātesu paresaṃ indriyānaṃ. 『『Parehī』』ti kammatthe karaṇavacanaṃ. Pare sahajāte indriya dhammeti attho. 『『Adhiko』』ti adhikataro. 『『Attādhīna vuttīnaṃ』』ti attāyattavuttīnaṃ. 『『Chandāgamanavasena vā』』ti ettha āgacchati phalaṃ etenāti āgamanaṃ. Ādikāraṇaṃ, mūlakāraṇaṃ, pabhavakāraṇaṃ. Chando eva āgamanaṃ chandāgamanaṃ. Tenāha 『『pubbe atītabhavesū』』tiādiṃ. Sampayutta dhamme attaparādhīne katvāti sambandho. Mahogho tiṇapaṇṇakasaṭe attaparādhīne karonto viyāti yojanā. Tattha 『『attaparādhīne』』ti attasaṅkhātoparo attaparo. Attaparena adhīnā attaparādhīnāti attho. 『『Sesesupī』』ti sesesu vīriya citta vīmaṃsādhipatīsupi. Etena 『vīriyameva adhipati vīriyādhipati. Vīriyavato kiṃ nāma kammaṃ na sijjhatīti evaṃ pubbābhisaṅkhāravasena vā pubbe atītabhavesu suṭṭhu āsevitavīriyāgamanavasena vā tesu tesu kalyāṇa pāpakammesu sampayutta dhamme mahogho viya tiṇapaṇṇakasaṭe attaparādhīne niccaṃ paggahitadhurekatvā pavattaṃ vīriya』ntiādinayaṃ atidisati. 『『Pacchimā tayo dhammā』』ti vīriya citta vīmaṃsā dhammā. Paravasepi vattanti, tadā tesaṃ adhipatibhāvo natthīti codanā. Adhipati kiccaṃ nāma dhuravāhitāti sambandho. 『『Taṃ taṃ kicca visesaṃ anapekkhitvā』』ti cakkhundriyaṃ dassana kicce issaro, sotindriyaṃ savana kiccetiādīsu taṃ taṃ kiccavisesaṃ apekkhati, tathā anapekkhitvā. 『『Vijānanādi kiccaṃ』』ti 『mano ārammaṇa vijānane』tiādinā vuttaṃ sabbaṃ indriya kiccaṃ.

Bhuso haranti vahantīti āhārā. 『『Bhuso』』ti atirekataranti attho. Kathaṃ pana bhuso harantīti āha 『『sahajātādī』』tiādiṃ. Tete paccaya dhammā tete paccayuppanna dhammā cāti yojanā. 『『Etthā』』ti imissaṃ pāḷiyaṃ. 『『Paccayāhāro vā』』ti ettha hetu ārammaṇādiko sabbopaccayo paccayāhāro nāma. Āhāra paccayopana visuṃ eko paccayaviseso. 『『Paccayaṭṭhenā』』ti hetu ārammaṇādi paccayaṭṭhena. 『『Āhārabhūtā』』ti upatthambhanakiccavisesabhūtāti vuttaṃ hoti. 『『Kaḷīraṅkurānaṃ』』ti kammatthe sāmivacanaṃ. 『『Vaḍḍhiyā』』ti vaḍḍhanatthāya. 『『Ṭhitiyā』』ti ṭhitatthāya. Imesattā vaṭṭe pavattantīti sambandho. Sesamettha suviññeyyaṃ. 『『Pakkhe viyūhitvā』』ti pakkhe sañcāletvāti vuttaṃ hoti. 『『Pakkhe』』ti vā pakkhehi vātaṃ byūhitvā. 『『Tadanusayitassā』』ti tasmiṃ vipāka santāne anusayi tassa. 『『Vibhāvetvā』』ti paccakkhato vibhūtaṃ pākaṭaṃ katvā. 『『Alabhitvā』』ti cakkhumhi alabhitvā. Apassitvāti vuttaṃ hoti. 『『Tatthevā』』ti nivāsaṭṭhāne eva. 『『Sampayuttā』』ti viññāṇena sampayuttā. Bhaviṃsu vaḍḍhiṃ sūti bhūtā. Sambhavaṃ vuḍḍhikāraṇaṃ esanti gavesantīti sambhavesino. 『『Vuttanayenā』』ti 『yathā yavabījānaṃ vā sālibījānaṃ vā』tiādinā vuttanayena. 『『Āhāretī』』ti pavatteti. 『『Manosañcetanāhāro』』ti kusalākusala kammabhūto manosañcetanāhāro. 『『Tayo bhave』』ti tayo kāmabhavādike upapattibhave. Ṭhitiyāti ca anuggahāyāti ca vuttaṃ. Itarathā uppattiyāti ca vuttaṃ siyāti adhippāyo.

我來翻譯這段巴利文： 如居士,夫婦,等中pati詞為主自在異名故說"主即主自在"。"諸他"即俱生中諸他根。"由他"為業格具格。義為他俱生根法。"增上"即更增上。"自在轉"即自主轉。"或由欲來勢"於此由此來果為來。初因,根本因,生起因。唯欲為來為欲來。故說"於前過去有"等。結合爲:作諸相應法為自他主。如大流作草葉屑為自他主結合。于彼"自他主"即名為自為他自他。由自他主為自他主義。"于余亦"即于余精進心觀察增上亦。由此顯示'唯精進為增上為精進增上。精進者何業不成就如是由前加行勢或由前過去有善修習精進來勢于彼彼善惡業諸相應法如大流於草葉屑作自他主常持擔一作轉精進'等理。"后三法"即精進心觀察法。於他勢亦轉,爾時彼等無增上性遮難。結合爲:名增上作用為持擔性。"不期待彼彼作用差別"即眼根于見作用自在,耳根于聞作用等於彼彼作用差別期待,如是不期待。"了知等作用"即由'意于所緣了知'等說一切根作用。 極運持為食。"極"即義為更多。然如何極運持故說"俱生等"等。結合爲:彼彼緣法及彼彼緣生法。"於此"即於此聖典。"或緣食"於此一切因所緣等緣名緣食。然食緣為別一緣差別。"由緣義"即由因所緣等緣義。"成食"即說成為特殊支援作用。"芽生"為業格屬格。"為長"即為生長。"為住"即為住立。結合爲:此等有情于輪轉。此余易知。"動翼"即說搖動翼。或"翼"即由翼動風。"彼隨眠"即于彼異熟相續隨眠。"顯現"即由現前顯明明顯作。"不得"即于眼不得。說為不見。"即于彼"即即于住處。"相應"即與識相應。生長為已生。尋求生長因為尋生。"由說理"即由'如稻種或谷種'等說理。"食"即轉。"意思食"即為善不善業意思食。"三有"即三欲有等生有。說為住及攝。余則應說為生義為意。

『『Dubbalakiccaṭṭhānavatthukattā』』ti dubbalakiccattā dubbalaṭṭhānattā dubbalavatthukattā. 『『Abhinipāta mattāni hontī』』ti dassana savanādi mattāni hontīti adhippāyo. 『『Vitakka pacchimakaṃ jhānaṃ』』ti jhānāni nāma vitakkassa pacchānugataṃ hotīti attho. 『『Tatthā』』ti tesupañcaviññāṇesu. 『『Tā』』ti vedanā ekaggatā. 『『Taṃ』』ti jhānakiccaṃ. Ekaggatā balavatī na hotīti sambandho. 『『Maggindriya balabhāvāyā』』ti maggindriya balabhāvatthāya. Lokuttaravipākāni javanakiccāni ca sādhipatikāni ca hontīti vuttaṃ 『『tibhūmakānī』』tiādi. Sesamettha subodhaṃ.

Missakasaṅgahānudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： "由弱作用處事性"即由弱作用性由弱處性由弱事性。"唯衝擊"即意為唯見聞等。"后尋禪"即義為名禪隨後于尋。"于彼"即于彼五識。"彼等"即受定。"彼"即禪作用。結合爲:定不成強。"為道根力性"即為道根力性。說"三地"等為出世間異熟及速行作用且有增上。此余易解。 雜攝顯示竟。

1. Bodhipakkhiyasaṅgahe. 『『Satipaṭṭhānā』』ti ettha pasaddo pamukhattho padhānatthoti āha 『『pamukhā padhānā hutvā』』ti. Ṭhāsaddo gatinivatti atthoti āha 『『cittagamanaṃ nivattetvā pavattantī』』ti. 『『Kāye anupassanā』』ti kāye pavattā anupassanā. Punappunaṃ passanti yogino etāyāti anupassanā. Katamaṃ passantīti āha 『『assāsapassāsādikassā』』tiādiṃ. Kathañcataṃ passantīti vuttaṃ 『『taṃ taṃ kāyabhāvenā』』tiādi. Idāni punappuna saddassa atthaṃ dassento 『『yāvā』』tiādimāha. Vedanānu passanādīsupi esevanayo. Taṃ na sundaraṃ. Kasmā, sakalassa rūpakāyassa adhippetattā. Sesamettha suviññeyyaṃ. Yadi evantiādīsu. 『『Itarāpi siddhā』』ti kāyānupassanādayopi siddhā. Kasmā, dhammānupassanāya antogadhattā. 『『Tathā anupassantassā』』ti rūppanalakkhaṇato anupassantassa. 『『Taṃ taṃ samūhabhūtarūpadhammavasenā』』ti assāsapassāsādi samūhabhūtassa rūpa dhammassa vasena. 『『Subhādivipallāsassā』』ti subha sukha niccavipallāsassa. 『『Oḷārikassā』』ti supākaṭavasena oḷārikassa. 『『Attūpanibandhā』』ti attena upanibandhā, paṭibaddhā.

『『Kāmaṃ』』ti ekantena. Upasussatūti sambandho. 『『Yantaṃ』』ti jhānābhiññā maggaphalanibbānaṃ. 『『Vīriyassa saṇṭhānaṃ』』ti vīriyagamanassa vīriyappavattanassa nivattivasena saṇṭhānaṃ. Uppannasaddena atīta kilesāpi paccuppanna kilesāpi gahetabbā hontīti āha 『『asukasmiṃ kāle』』tiādiṃ. 『『Mayhaṃ uppannaṃ』』ti idāni uppannaṃ. 『『Pahānāyā』』ti ettha samucchedappahānaṃ adhippetanti āha 『『anuppāda dhammatāpādanakaraṇatthaṃ』』ti. Tattha anuppādo dhammo yesaṃ te anuppāda dhammā. Maggena pahīnā akusala dhammā. Anuppāda dhammānaṃ bhāvoti viggaho. Anuppāda dhammatāya āpādanaṃ. Tassa karaṇanti samāso. 『『Disvā』』ti tesaṃ uppatti vatthuṃ disvā. 『『Paccayasamucchindanatthaṃ』』ti paccayabhūtassa anusayassa samucchindanatthaṃ. 『『Apattā』』ti idāni apattā. 『『Samaye』』ti buddhuppādanavamakkhaṇe. 『『Niyāmaṃ na okkamantī』』ti ariyamaggasaṅkhātaṃ sammattaniyāmaṃ na okkamanti. Nappavisanti. Kilesehi akopetabbatāya akuppo dhammo yassāti akuppa dhammo. Khīṇāsavo. Akuppa dhammassa bhāvo akuppa dhammatā. Arahatta phalaṃ. 『『Tesaṃ』』ti kusalānaṃ dhammānaṃ. Uppannānaṃ pāpakānaṃ pahānāyāti katvā visuddhidhammesu yogaṃ karontassa anukkamena bhāvanā kamme matthakaṃ patteādito paṭṭhāya uppannāpi pāpakā pahiyyanti. Anuppannāpi nuppajjanti. Anuppannāpi kusalā uppajjanti. Uppannāpi bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Esanayo anuppannānaṃ pāpakānaṃ anuppādāyātiādīsu. Evaṃ catūsu mukhesu ekekamukhenapi sammā padahantassa sammappadhānaṃ catukiccasādhakaṃ hoti. Tenāha 『『etesu panā』』tiādiṃ.

我來翻譯這段巴利文： 164.. 于菩提分攝。"念住"於此pa音為第一義主要義故說"成為第一主要"。住音為行止息義故說"止息心行而轉"。"于身隨觀"即于身轉隨觀。由此瑜伽者再再見為隨觀。見何故說"出入息等"等。如何見彼說"由彼彼身性"等。今顯示再再語義說"乃至"等。于受隨觀等亦此理。彼不善。何故,由意欲全色身故。此余易知。若如是等中。"余亦成就"即身隨觀等亦成就。何故,由攝於法隨觀故。"如是隨觀"即由壞相隨觀。"由彼彼聚色法"即由出入息等聚色法。"凈等顛倒"即凈樂常顛倒。"粗"即由極明顯粗。"與我係"即與我係屬。 "任"即決定。結合爲:應干。"彼"即禪通道果涅槃。"精進住"即精進行精進轉由止息勢住。由生語亦應取過去煩惱及現在煩惱故說"某時"等。"我生"即今生。"為斷"於此意欲斷根斷故說"為作成無生法性"。于彼無生為法彼等為無生法。由道已斷不善法。無生法之性語分。無生法性之作成。彼之作為複合。"見"即見彼等生事。"為斷緣"即為斷為緣隨眠。"未達"即今未達。"時"即佛出世九剎那。"不入決定"即不入不進入名為聖道正性決定。由煩惱不動故無動法為彼為無動法。漏盡。無動法之性為無動法性。阿羅漢果。"彼等"即諸善法。為斷已生諸惡故於清凈法作功者漸次於修習作究竟自初已生惡亦斷。未生亦不生。未生善亦生。已生修習亦至圓滿。此理于為未生惡不生等。如是於四門由一一門正勤亦成四作用成就。故說"然於此等"等。

Abhivisiṭṭhena dhammavavatthānaññāṇena ñātabbā sabbe paramattha dhammā abhiññeyyā nāma. 『『Abhiññā siddhī』』ti abhijānana kiccasiddhi. Visuṃ visuṃ paricchinditvā ñātabbā catusacca dhammā pariññeyyā nāma. Tehi dukkhasacca dhammā pariññātabbabhāvena, samudaya sacca dhammā pahātabba bhāvena, nirodhasacca dhammā sacchikātabba bhāvena, maggasacca dhammā bhāvetabbabhāvena ñātabbā hontīti. 『『Bhāvanāsiddhī』』ti bhāvanākicca siddhi. Taṃ saṃyuttake imāyapāḷiyā sametīti sambandho. 『『Vibhaṅge panā』』ti iddhipādavibhaṅge pana. 『『Citta cetasikarāsī』』ti saha pubbabhāgabhāvanāya uttari manussa dhammapariyā pannā cittacetasikarāsi. 『『Tattha panā』』ti vibhaṅge tasmiṃ uttaracūḷabhājanīye pana. 『『Idhā』』ti imasmiṃ saṅgahe.

Cattāri sotāpattiyaṅgāni nāma buddhe aveccappasādena samannāgato. Dhamme, saṅghe, ariyakantehi sīlehi samannāgatoti evaṃ vuttāni sotāpattiyā aṅgāni. Tattha 『『ariyakantehī』』ti ariyajanehi kāmitehi icchitehi. 『『Sīlehī』』ti pañcaniccasīlehi, ājīvaṭṭhamakasīlehi vā. 『『Sammappadhānesū』』ti sammappadhānakiccesu.

『『Soḷasahikiccehī』』ti ekekasmiṃ sacce cattāri cattāri katvā soḷasahi kiccehi. Pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, tiādīhi soḷasahi atthehīti vuttaṃ hoti. Te ca atthā parato āgamissanti. Sati eva sambojjhaṅgoti vuttaṃ, kathaṃ pana sāsati sambodhiṃ samuṭṭhāpetīti āha 『『sāhī』』tiādiṃ. Esanayo sesabojjhaṅgesupi. 『『Tesu dhammesū』』ti ajjhattabahiddhā dhammesu. 『『Līnasaṅkoca kosajjapakkhaṃ』』ti līnapakkha saṅkoca pakkhakosajja pakkhaṃ. Dhuraṃ suṭṭhu paggaṇhāti ukkhipatīti dhurasampaggaho. 『『Dhuraṃ』』ti samathadhuraṃ vipassanā dhurañca. 『『Arati ukkaṇṭha pakkhaṃ』』ti aratipakkha nibbidāpakkhaṃ. Dhamme rati dhammarati. Dhamme nandī dhammanandī. Dhamme ārāmo dhammārāmo. 『『Sārambho』』 nāma cittavihesā. 『『Daratho』』 nāma cittasantāpo. Samāhito bhikkhave yathābhūtaṃ pajānāti passatīti vacanato paññāya samādhi pādakatā pākaṭāti vuttaṃ 『『tassā』』tiādiṃ. Samaṃ avisamaṃ attano kiccaṃ vahati sīlenāti samavāhī. Samavāhissa bhāvo samavāhitā.

Sā pana catubbidhā hotīti sambandho. 『『Tassā』』ti sammādiṭṭhiyā. 『『Visākhā』』ti ālapana padaṃ. 『Sabbe lokuttare hontī』ti vacanassa sambandhaṃ dassetuṃ 『『te pana sattatiṃsappabhedā』』tiādimāha. Na vaṭṭhānāni assa atthīti navaṭṭhānikaṃ. 『『Lokuttare』』ti lokuttara citte. 『『Attappaṭipakkhānaṃ』』ti attanā ujuppaṭipakkhānaṃ. 『『Te』』ti bodhipakkhiya dhammā. Etena dassetīti sambandho. 『『Kuṇḍaliyā』』ti evaṃ nāmakaṃ brāhmaṇaṃ ālapati. 『『Vijjā』』ti maggavijjā. 『『Vimuttī』』ti phalavimutti.

Bodhipakkhiyānudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 由殊勝法住立智應知一切勝義法名應證知。"證知成就"即證知作用成就。應各別區分而知四諦法名應遍知。由彼等苦諦法由應遍知性,集諦法由應斷性,滅諦法由應證性,道諦法由應修性應知。"修習成就"即修習作用成就。結合爲:彼與相應部此聖典相合。"然于分別"即然于神足分別。"心心所蘊"即連同前分修習屬上人法心心所蘊。"然于彼"即然于彼分別后小分別。"於此"即於此攝。 名四預流支即具足於佛不壞信。於法,于僧,具足聖所愛戒如是說預流支。于彼"聖所愛"即聖者所愛所欲。"戒"即五常戒,或活命八戒。"于正勤"即于正勤作用。 "由十六作用"即於一一諦各四成十六作用。壓迫義,有為義,等由十六義說。且彼等義將於後來。說唯念為覺支,然如何彼念令正覺生起故說"彼"等。此理于余覺支亦。"于彼等法"即于內外法。"沉縮懈怠分"即沉分縮分懈怠分。善持擔舉為擔持。"擔"即止擔及觀擔。"不樂厭分"即不樂分厭分。於法樂為法樂。於法喜為法喜。於法園為法園。名"激"為心惱。名"熱惱"為心熱。由"諸比丘,等持如實知見"語由定為慧基成明說"彼等"等。由戒平等不平等運自作用為平等運。平等運之性為平等運性。 結合爲:然彼為四種。"彼"即正見。"毗舍佉"為呼格語。為顯示'一切于出世間'語關係說"然彼等三十七種"等。無輪轉為彼為無輪轉。"于出世間"即于出世間心。"自對治"即與自相違對治。"彼等"即菩提分法。結合爲:由此顯示。"塊蕩利耶"呼彼如是名婆羅門。"明"即道明。"解脫"即果解脫。 菩提分顯示竟。

1. Sabbasaṅgahe. 『『Pañcarāsayo』』ti pañcasaṅgahā. 『『Atītādibhedabhinnānaṃ』』ti atītānāgatapaccuppannabhedena, ajjhatta bahiddhābhedena, oḷārikasukhumabhedena, hīnapaṇītabhedena, dūrasantikabhedena ca bhinnānaṃ. 『『Upapatti dvāresū』』ti cakkhādi dvāresu. 『『Kammadvāresū』』ti kāyakammadvārādīsu. 『『Saṅgammā』』ti saṅgantvā. 『『Samāgammā』』ti samāgantvā. 『『Sādhāraṇa kiccāni vā』』ti sabbiriyāpathehi sādhāraṇa kiccānivā. Pāḷipāṭhe. 『『Kiñcā』』ti kasmā ca. 『『Saṅkhārevadethā』』ti saṅkhārā saṅkhārā iti tumhe vadetha. 『『Kiñcasaṅkhataṃ』』ti katamañcasaṅkhataṃ. 『『Rūpaṃ rūpatthāyā』』ti rūpavikatiyā jātatthāya rūpasaṅkhātaṃ saṅkhataṃ abhisaṅkharontīti attho. Upabhogo nāma vatthābharaṇādiko antobhogo. Paribhogo nāma mañcapīṭhādiko bāhira paribhogo. Samparāyikañca vedananti adhikāro. Sesesupi saññāsaṅkhāra viññāṇesupi. 『『Dānaṃ dānatthāyā』』ti dānapuññassa jātatthāya. Dānasaṅkhātaṃ saṅkhataṃ abhisaṅkharontīti attho. Athavā dānassa attho dānattho. 『『Attho』』ti ca vipākattho phalattho. Dānavipākatthāya dānaphalatthāya dānapuññasaṅkhātaṃ saṅkhataṃ abhisaṅkharontīti attho. Evaṃ sesesupi. 『『Anuyuñjantā』』ti vipassanā kammaṃ anuyuñjantā. 『『Tīsu dhammesu kilamissantī』』ti vuttaṃ. Kathaṃ kilamissantīti āha 『『tathāhi yathā』』tiādiṃ. 『『Sukhasaññitesu paṭisaraṇesū』』ti cittasātacittarati paṭilābhatthāya paṭisaraṇesu ārammaṇesu. 『『Tāhī』』ti sampattīhi. 『『Tā』』ti sampattiyo. Paramukkaṃsagataṃ sukhasaññitaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā tattha dukkhānupassanāñāṇaṃ atirekataraṃ pavattetabbanti tadatthāya bhagavā taṃ vedanaṃ visuṃ ekaṃ khandhaṃ katvā khandha desanaṃ desetīti adhippāyo. Esanayo paratthapi. 『『Ñāṇasammataṃ』』ti puthujjanehi ñāṇasammataṃ. 『『Paramaṃ attānaṃ katvā』』ti loke viññuttaṃ paramaṃ hoti, tasmā vijānanaṃ paramaṃ attānaṃ katvā. Sesamettha supākaṭaṃ. 『『Yatthabhuñjatī』』tiādīsu. 『『Yattha bhuñjatī』』ti yasmiṃ bhājane bhuñjati. 『『Yañca bhuñjatī』』ti yañca bhojanaṃ bhuñjati. 『『Yena ca bhuñjatī』』ti yenabyañjanena bhuñjati. 『『Yo ca bhojako』』ti samīpe ṭhatvā parivesako. 『『Yo ca bhuñjitā』』ti yo ca bhuñjako.

『『Sāsavā evā』』ti sāsavā nāma lokiya dhammā. 『『Ussāhantā viya hontī』』ti abyāpāra dhammattā vuttaṃ. Na hi abyāpāra dhammānaṃ ekantena ussāho nāma atthi. Phalassa nibbattanato phalatthāya ussāhantā viya hontīti. 『『Ākiritvā』』ti pattharitvā. Sesamettha subodhaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 165.. 於一切攝。"五蘊"即五攝。"由過去等差別分"即由過去未來現在差別,由內外差別,由粗細差別,由劣勝差別,及由遠近差別分。"于生起門"即于眼等門。"于業門"即于身業門等。"會合"即共會。"聚會"即共聚。"或共同作用"即或由一切威儀共同作用。于聖典文。"何故"即為何。"說諸行"即汝等說行行。"何有為"即何等有為。"色為色"義為為生色差別名色有為令生起。名受用為衣飾等內受用。名遍受用為床座等外遍受用。且未來受為主題。于余想行識亦。"施為施"即為生施福。義為令生起名施有為。或施之義為施義。"義"即異熟義果義。為施異熟為施果為生起名施福有為義。如是于余亦。"從事"即從事觀業。說"於三法將疲"。如何將疲故說"因如是"等。"于名樂依止"即為得心喜心樂於依止所緣。"由彼等"即由諸成就。"彼等"即諸成就。為樂名處至上極。故於彼應更多轉苦隨觀智為彼義世尊作彼受為別一蘊而說蘊教義。此理於後亦。"智所許"即凡夫所許智。"作為第一我"即於世識第一故作為第一我識。此余甚明。于"何處食"等。"何處食"即於何器食。"何食"即何食物食。"由何食"即由何羹食。"何施食者"即住近而分食者。"何食者"即何食用者。 "唯有漏"即名有漏為世間法。"如精勤"即由無功用法性說。因無功用法非定有名精勤。由生果如為果精勤。"撒"即散。此余易解。

Dhātusaṅgahe. 『『Attano eva sabhāvaṃ』』ti attano sabhāvaṃ evātipi yujjati. 『『Īhā ca byāpāro cā』』ti abhikkamāmi paṭikkamāmītiādinā ussāho ca, abhikkamanādi byāpāro ca. 『『Na ca jīvayogā』』ti na ca lokiyamahājana sammatena jīvena yuttā. Aṭṭhakathāpāṭhe. Yāyati etthāti yantaṃ. Udukkhalaṃ. Yanta cakkayaṭṭhināma yanta cakkasambandhā musalayaṭṭhi. Araṇī vuccati agginibbattakatthāya katā dve sāraghaṭikā. Adharāraṇī nāma heṭṭhāraṇī. Uttarāraṇī nāma uddhāraṇī. 『『Sallamivā』』ti kaṇḍoviya. 『『Sūlamivā』』ti vijjhanakadaṇḍo viya. 『『Āturāviyā』』ti tehisallasūlehi viddhagilānā viya. Ayathābhucca nimittaṃ nāma ayathābhūtaṃ sattapuggalādinimittaṃ. 『『Vanamigo viyā』』ti tiṇa rūpe purisa saññālābho vanamigo viya. 『『Aṅgārakāsuyaṃ』』ti aṅgārakūpe. 『『Nānāvidhupaddava nimittato』』ti nānāvidhānaṃ upaddavānaṃ uppatti paccayato. 『『Vanamakkaṭo viyā』』ti vanavānaro viya. Dukkhena damanaṃ assāti duddamano. 『『Assakhaḷuṅko』』ti duṭṭha asso. 『『Yattha kāmanipātito』』ti yasmiṃ yasmiṃ ārammaṇe patituṃ kāmeti icchati, tattha tattha nipātito. Puggalavase avattitvā ārammaṇesu yadicchakaṃ nipatanatoti vuttaṃ hoti. 『『Raṅganaṭo viyā』』ti samajjanaṭako viya. Sabhāvato atthi saṃvijjatīti santo. Tathoti ca avitathoti ca atthato ekaṃ. Añño pakāro aññathā. Natthi aññathā assāti anaññathaṃ. Dukkhadukkhaṃ nāma kāyikadukkha cetasikadukkhaṃ. 『『Kammajānaṃ』』ti vipākakkhandhakaṭattā rūpānaṃ. 『『Uppattiyā』』ti uppādatthāya. 『『Pagevā』』ti puretarameva. 『『Uppannaṃ pī』』ti uppannampi cakkhu. 『『Pavattiyā』』ti santānaṭṭhitiyā ṭhitatthāya. 『『Paṭijaggana dukkhaṃ』』ti sodhana dukkhaṃ. Paccayavekallaṃ nāma āhāracchedādikaṃ. Nanu bhijjanabhayena pageva paccayasampādanaṃ nāma saṅkhāra dukkhameva siyāti. Saccaṃ. Idha pana āsanne bhijjananimittaṃ disvā kataṃ paccaya sampādanaṃ adhippetaṃ. 『『Rakkhāvaraṇagutti saṃvidhāna dukkhaṃ』』ti nānābhayato rakkhaṇassa ca āvaraṇassa ca gopanassa ca saṃvidhāna dukkhaṃ. 『『Tadubhayena saheva sijjhatī』』ti kasigorakkhādīni saṅkhāra kammāni vā rakkhāvaraṇa guttisaṃ vidhānādīnivā karontānaṃ taṃ dukkha dukkhaṃ tadubhayena dukkhena saheva sijjhati. 『『Tesaṃ』』ti cakkhādīni assādentānaṃ na muccatīti sambandho. 『『Pavatti nirodha bhūtassā』』ti pavattiyā nirodha bhūtassa. 『『Taṃ pajahati yevā』』ti taṃ lobhaṃ pajahatiyeva. 『『Yāvadevā』』ti uparimapariyantena. Ahaṃ asmīti pavatto māno asmimāno. Tassa samugghātanaṃ samucchindanaṃ. 『『Pariññātesū』』ti tesu anusayitāya taṇhāya pahānavasena pariññātesu. 『『Tabbiparītena panā』』ti tato viparītena pana. Asmimānassa anadhiṭṭhānabhūtātiādi atthena. Anindriyabaddha dhammā nāma pathavīpabbatādīsu pavattā rūpa dhammā.

我來翻譯這段巴利文： 于界攝。"唯自自性"即或適合為自自性唯。"勤及功用"即如'我前進後退'等精勤及前進等功用。"非命相應"即非與世間大眾所許命相應。于註釋文。由此運為器。臼。名器輪柱為與器輪相連杵柱。名鉆木為為生火所作二實木塊。名下鉆木為下木塊。名上鉆木為上木塊。"如箭"即如箭矢。"如刺"即如刺杖。"如病"即如被彼等箭刺所刺病者。名非如實相為非如實有情士夫等相。"如野鹿"即如於草形得人想野鹿。"于炭坑"即于炭穴。"由種種災禍相"即由種種災禍生起因。"如林猿"即如林猴。難調為性為難調。"馬駒"即惡馬。"由隨欲落"即于隨何所緣欲求慾望,于彼彼落入。說為不隨補特伽羅力于所緣任意落入。"如劇者"即如集會演員。由自性有存在為有。如是及不虛由義一。餘種為異。無異為彼為無異。名苦苦為身苦心苦。"業生"即異熟蘊作生色。"為生"即為生起。"何況"即更先。"已生亦"即已生眼亦。"為轉"即為相續住為住。"養護苦"即清凈苦。名緣缺為斷食等。豈非由壞畏故先作緣具名為行苦耶。實爾。然此意欲于近見壞相所作緣具。"守護遮防護備設苦"即由種種怖畏守護及遮及防及備設苦。"由彼兩者俱成就"即作耕牧等行業或作守護遮防護備設等者彼苦與彼兩苦俱成就。"彼等"結合爲:味著眼等者不脫。"成為轉滅"即成為轉之滅。"彼舍斷唯"即彼貪舍斷唯。"乃至"即至上邊際。我是為轉慢為我慢。彼之拔除為斷除。"于遍知"即于由斷隨眠于彼等渴愛勢遍知。"然由彼相反"即然由從彼相反。由非我慢所住等義。名非根所繫法為轉于地山等色法。

Satte anukkaṇṭhamāne karotīti sambandho. 『『Itī』』ti tasmā. Tesaṃ sattānaṃ. Dujjaho nāma natthi. Tasmā lobhoyeva dukkhasamudayāriya saccaṃ nāmāti yojanā. Sāsavā kusalā kusala dhammā samudayasaccaṃ nāma, dukkha saccabhūtānaṃ vipākakkhandhakaṭattā rūpānaṃ samudayattā saṃvaḍḍhanattā. Mūlabhāvena vuttā 『avijjā paccayā saṅkhārā』tiādīsu. 『『Nandanasadisaṃ』』ti devaloke nandanavanuyyānasadisaṃ. 『『Ādipabhavapadhānabhūtā』』ti dukkha dhammānaṃ ādibhūtā, pabhavabhūtā, padhānabhūtā. 『『Pabhavabhūtā』』ti ca pathamuppattihetubhūtā. 『『Tesaṃ』』ti dukkha dhammānaṃ.

『『Katthacī』』ti kāmabhavādīsu kismiñcibhave. 『『Kadācī』』ti atītādikālesu kismiñcikāle. 『『Kesañcī』』ti devamanussādīsu sattesu kesañcisattānaṃ. 『『Kutocī』』ti bahūsukāraṇesu kutocikāraṇā. 『『Kathañcī』』ti kenacipakārena.

『『Pariṇāmo』』ti pariṇamanaṃ aññathābhāvo. 『『Taṃ samaṅgīnaṃ』』ti tehi cakkhādīhi samaṅgīnaṃ puggalaṃ. Pāḷipāṭhe. 『『Ādittaṃ』』tiādīpitaṃ samujjalantaṃ. 『『Kenā』』ti karaṇabhūtena kena agginā. Tathā ariyamaggo vipariṇāma dhammo ca hoti. Sovipariṇāma dukkhenapi puggalaṃ bhusaṃ pīḷetiyevāti yojanā. 『『Nā』』ti na siyā. Samanaṃ vūpasamanaṃ santi. Sabbadukkhānaṃ santīti viggaho. Sabbaṃ vaṭṭadukkhanti sambandho. 『『Tassā』』ti ariyamaggassa. 『『Pavattamānā cā』』ti santatiṭhitivasena vattamānā ca. 『『Mahantaṃ pariḷāhadukkhaṃ』』ti soka parideva dukkha domanassupāyāsānaṃ pavattivasena mahantaṃ pariḷāha dukkhaṃ. Nibbānassa anuppāda dhammattā uppādatthāya paccayo nāma natthi. Tathā appavatti dhammattā pavattatthāya. Sampāpuṇitabbattā pana sampāpanatthāya paccayo atthīti āha 『『sampāpaka paccayābhisaṅkharaṇalesaṃ』』ti. Sampāpaka paccayā nāma ariya maggo ca tassa paccayā ca.

我來翻譯這段巴利文： 結合爲:令諸有情不憂慮。"是故"即因此。彼等有情。名難捨無。是故唯貪名苦集聖諦結合。有漏善善法名集諦,由為苦諦異熟蘊作生色之集長養。由根性說于'無明緣行'等。"如歡喜"即如天界歡喜園。"成為初生主要"即成為諸苦法之初,成為生,成為主要。"成為生"即成為初生起因。"彼等"即諸苦法。 "於何處"即于欲有等某一有。"於何時"即於過去等時某一時。"於何者"即于天人等有情某一有情。"由何"即于諸多因由何因。"如何"即由某方式。 "變異"即變異為他性。"彼具足"即具足彼等眼等補特伽羅。于聖典文。"燃"即燃燒極燃。"由何"即由作具何火。如是聖道亦為變異法。彼由變異苦亦極惱補特伽羅結合。"不"即不應。平息寂止為寂。諸苦之寂語分。結合爲:一切輪迴苦。"彼"即聖道。"轉亦"即由相續住勢轉亦。"大熱惱苦"即由愁悲苦憂惱轉勢大熱惱苦。由涅槃為無生法故無名為生起因。如是由不轉法故為轉。然由應達故有達因故說"達因造作少許"。名達因為聖道及彼因。

Bhavābhavasaṅkhātassa dukkhakkhandhassāti sambandho. 『『Tadevā』』ti taṃ dukkhakkhandhaṃ eva. Anupunappunaṃ padīyate anuppadānaṃ. 『『Niyyātanaṭṭho』』ti handa gaṇhāti sampaṭicchāpanaṭṭho. 『『Tato』』ti vaṭṭadukkhato. 『『Muccanūpāyassā』』ti dānasīlanikkhamādikassa muccanūpāyassa. 『『Nissaraṇavimuttiyā』』ti nissaraṇa saṅkhātāya vimuttiyā. Saṅkhāra dukkhassa abhāvaṭṭho. 『『Sammohassa pahānavasenā』』ti etena idha dassanaṃ nāma ito paṭṭhāya catūsu saccesu asammoha bhāvapatti eva ālokapatti eva vuccatīti dasseti . Tenāha 『『paṭivijjhanaṭṭho』』ti. Taṇhāya dāso taṇhādāso. Taṇhādāsassa bhāvo taṇhādāsabyaṃ. Paravasato vimuttivasena aparādhīnatā bhujissabhāvo nāma. Lokiyamaggāhi taṇhādāsabyaṃ nātivattanti. Taṇhāvasaṃ pūrayamānā taṇhāvisayaṃ vipākaṃ janenti. Ayaṃ ariyamaggo eva taṇhāya anārammaṇabhāve ṭhito taṇhādāsabyaṃ ativattati. Taṇhāvasaṃ bhindamāno taṇhāya avisayaṃ vipākaṃ janetīti adhippāyo. 『『Dukkhamuttiyā』』ti dukkhato muccanatthaṃ. 『『Dukkhavaḍḍhiyā』』ti dukkhavaḍḍhanatthāya. Sesamettha subodhaṃ. 『『Khayavirāga nirodha bhūto』』ti ettha kilesa dhammānaṃ virajjanaṃ vigamanaṃ antaradhānaṃ virāgo. 『『Anattha padānī』』ti ahitapadāni. Bhayādīnavapadāni. 『『Dvārachakkaārammaṇa chakkabhedenā』』ti dvārachakkaṃ dhammārammaṇaṃ hoti. Evaṃsati, ārammaṇa chakkanti na vattabbaṃ dhammārammaṇassa visuṃ gahitattāti. No navattabbaṃ. Kasmā, dvārachakkato sesānaṃ dhammārammaṇānaṃ atthitāyāti dassetuṃ 『『ettha cā』』tiādi vuttaṃ. Parato 『『etthapī』』tiādīsu esevanayoti.

Sabbasaṅgahānudīpanā niṭṭhitā.

Samuccayasaṅgahadīpaniyāanudīpanā niṭṭhitā.

1. Paccayasaṅgahaanudīpanā

我來翻譯這段巴利文： 結合爲:名為有非有苦蘊。"唯彼"即唯彼苦蘊。不再再給與為不再給。"付與義"即請取之接受義。"從彼"即從輪迴苦。"解脫方便"即施戒出離等解脫方便。"出離解脫"即名為出離解脫。行苦之無義。"由斷迷癡"由此顯示於此名見為從此於四諦得無迷癡性即得光明性。故說"通達義"。渴愛之奴為渴愛奴。渴愛奴之性為渴愛奴性。由他勢解脫勢無依他性名自在性。世間道不超越渴愛奴性。充滿渴愛勢生渴愛境異熟。唯此聖道住于渴愛無所緣性超越渴愛奴性。破渴愛勢生非渴愛境異熟義。"為苦解脫"即為從苦解脫。"為苦增長"即為苦增長。此余易解。"成為滅離盡"於此煩惱法之離欲離去消失為離。"非義句"即不利句。怖畏過患句。"由六門六境差別"即六門為法所緣。如是則不應說六境由別取法所緣故。非不應說。何故,為顯示由六門余法所緣有故說"於此"等。於後"於此亦"等此理。 一切攝顯示竟。 攝類顯示之顯示竟。 8.. 緣攝顯示;

1. Yehipakārehi yathā. Tesaṃ vibhāgo taṃ vibhāgo. Ayañcaniddeso ekasesaniddeso, vicchālopaniddesovāti dassetuṃ 『『tesaṃ』』tiādimāha. Na sameti. Gāthāyaṃ 『yesaṃ』tiādinā tīhi-ya-saddehi dassitānaṃ tiṇṇaṃ atthānaṃ-ta-saddattha sambhavato. Ta-saddatthānañca anusandhiyaṃ paripuṇṇaṃ katvā vattabbato. 『『Samuppajjatī』』ti suṭṭhu paripuṇṇaṃ katvā uppajjati, pātubhavati. 『『Avinā』』ti avinā hutvā. 『『Sahajāta dhammehī』』ti avijjā paccayā saṅkhārātiādīsu saṅkhārādīnaṃ sahajāta dhammehi saheva uppajjanaṃ. 『『Kalāpavasenā』』ti suddha dhamma kalāpavasena. 『『Sāmañña lakkhaṇaṃ』』ti sādhāraṇa lakkhaṇaṃ. 『『Attho』』ti idappaccayatā saddassa attho. 『『Ayamattho paṭikkhitto』』ti 『samuppajjanaṃ samuppādo』ti ayaṃbhāvasādhanattho paṭikkhitto. 『『Ayamevā』』ti ayaṃ bhāvasādhanattho eva. Jarāmaraṇaṃ sambhavatīti yojanā. 『『Uppādāvā tathāgatānaṃ』』ti sammāsambuddhānaṃ uppādevā sati. 『『Anuppādāvā』』ti anuppādevā sati. 『『Ṭhitāva sādhātū』』ti jātiyā sati jarāmaraṇassa pavattisabhāvo loke ṭhitoyeva. Katamā pana sādhātūti āha 『『dhammaṭṭhitatā』』tiādiṃ. Tattha 『『dhammaṭṭhitatā』』ti kenaci akatā sabhāvaṭṭhitatā. 『『Dhammaniyāmatā』』ti sabhāvaniyāmatā. 『『Tatra tathatā』』ti tasmiṃ sāmaññalakkhaṇe saṅkhata dhammānaṃ tathatā. Sāmañña lakkhaṇameva paṭiccasamuppādo nāmāti dasseti, na avijjādiko paccaya dhammo. Kasmā, tehi vacanehi dhammaniyāmatā mattassa dassitattā. Avijjādīnaṃ dhamma sarūpānaṃ adassitattā. 『『Dhammaniyāmatāmattaṃ』』ti ca yathā vuttasāmañña lakkhaṇameva vuccati. Yadi bhāvasādhanaṃ iccheyya, bhāvasādhanaṃ nāma katturahitaṃ bhaveyya. Katturahite ca sati, kathaṃ paṭicca kriyāya samānakattukatā labbhati. Aladdhe ca samānakattukatte kathañca pubbakāletvā paccayasambhavoti. Ayaṃ bhāvasādhanaṃ icchantassa byañjanayuttivirodho. Taṃ pariharanto na cetthātiādimāha. Gambhīrocānanda paṭiccasamuppādo gambhīrāva bhāsocāti bhagavatā vuttaṃ. Bhāvasādhane ca kate uppajjana kriyāmattaṃ nāma visuṃ eko dhammo na hotīti kathaṃ taṃ gambhīraṃ siyāti. Ayaṃ bhāvasādhanaṃ icchantassa gambhīravacana virodho. Taṃ pariharanto 『『saṅkhata dhammesu cā』』tiādimāha. Api ca saṅkhata lakkhaṇaṃ nāma saṅkhata dhammatopi gambhīraṃ hoti. Tathāhi cittaṃ nāma saṅkhata dhammo. Tañca atthi mecittaṃ nāmāti sattānaṃ pākaṭaṃ hoti. Tassa pana aniccatā saṅkhātaṃ saṅkhata lakkhaṇaṃ apākaṭaṃ hoti suṭṭhu santatiyā paṭicchannaṃ. Tathā vedanā nāma sukhāvā dukkhāvā saṅkhata dhammo. Sā ca atthi mevedanāti sattānaṃ pākaṭā hoti. Tassā pana aniccatā saṅkhātaṃ saṅkhata lakkhaṇaṃ apākaṭaṃ hoti suṭṭhu santatiyā paṭicchannaṃ. Evaṃ sesesu nāmadhammesu ca rūpadhammesu ca. Yato sattasu visuddhīsu saṅkhata dhamma vavatthāna saṅkhātaṃ diṭṭhivisuddhiñāṇañca avijjādipaccaya pariggaha saṅkhātaṃ kaṅkhāvitaraṇa visuddhiñāṇañca pathamaṃ sampādetvā pacchā dasavidhāni saṅkhata lakkhaṇānupassanā ñāṇāni sampādetabbāni hontīti. Yathā ca aniccatā saṅkhātaṃ saṅkhata lakkhaṇaṃ saṅkhata dhammato gambhīraṃ hoti. Tathā idampi paṭiccasamuppāda saṅkhātaṃ saṅkhata lakkhaṇaṃ saṅkhata dhammato gambhīraṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 166.. 如何由彼等行相。彼等之分別為彼分別。此說明為余說明,或省略說明為顯示說"彼等"等。不合。由偈中'彼等'等三'彼'音所顯三義有'此'音義故。且由'此'音義于隨順應完全說故。"生起"即善完全而生起,現起。"不離"即不離而。"與俱生法"即于'無明緣行'等中與行等俱生法俱生起。"由聚勢"即由純法聚勢。"共相"即共通相。"義"即此緣語義。"此義遮"即'生起為生'此能依義遮。"唯此"即唯此能依義。結合爲:生老死。"或諸如來生"即或諸正等覺生時。"或不生"即或不生時。"住此界"即生時老死轉自性於世住。然何為彼界故說"法住性"等。于彼"法住性"即非任何所作自性住性。"法決定性"即自性決定性。"于彼如性"即于彼共相有為法如性。顯示唯共相名緣起,非無明等緣法。何故,由彼等言顯示唯法決定性故。不顯示無明等法自性故。且"唯法決定性"即說如所說共相。若欲作能依,名能依應無作者。且若無作者,如何得緣作同作者性。且若未得同作者性則如何於前時有緣。此為欲能依者文句道理相違。除彼說"然於此"等。世尊說甚深阿難緣起及現觀。且作能依則生起作用唯非別一法雲何彼甚深。此為欲能依者甚深語相違。除彼說"且於有為法"等。複次名有為相較有為法甚深。如是名心為有為法。彼對有情明瞭為有我心。然彼無常名有為相不明瞭由善相續覆。如是名受為樂或苦有為法。彼對有情明瞭為有我受。然彼無常名有為相不明瞭由善相續覆。如是于餘名法及色法。故於七清凈中先成就名有為法住立名見清凈智及名把握無明等緣名度疑清凈智后應成就十種有為相隨觀智。且如名無常有為相較有為法甚深。如是此名緣起有為相較有為法應見甚深。;

『『Tabbhāvabhāvībhāvo』』ti ettha bhavati saṃvijjatīti bhāvo. So so avijjādiko bhāvo tabbhāvo. Tabbhāve bhavanti sambhavanti sīlenāti tabbhāvabhāvino. Saṅkhārādayo. 『『Bhāvo』』ti uppattikāraṇaṃ. Tabbhāvabhāvīnaṃ bhāvoti tabbhāvabhāvi bhāvoti imamatthaṃ dassento 『『tasmiṃ tasmiṃ』』tiādimāha. Api ca 『『bhāvo』』ti vijjamānatā vuccati. Tassa tassa paccaya dhammassa bhāvoti tabbhāvo. Tabbhāve sati bhavanti sambhavanti dhammatāyāti tabbhāvabhāvino. Tesaṃ bhāvotipi yujjatiyeva. 『『Hetvādi paccaya sattiniyāmaṃ』』ti hetupaccayo, ārammaṇa paccayo, tiādīsu hetusadda ārammaṇa saddādayo lobhādīnaṃ rūpārammaṇādīnañca dhammānaṃ taṃ taṃ paccaya sattivisesaṃ dīpenti. Tesañca so so paccaya sattiviseso visuṃ dhammaniyāmo hoti, evaṃ hetvādi paccayasattiniyāmaṃ nivatteti. 『『Tathā tathā』』ti mūlaṭṭhagocaravisayaṭṭhādikena tena tena paccayākārena. So hi vuccatīti sambandho. 『『Paccaya dhammuddhāra matte aṭhatvā』』ti paccaya dhammānaṃ nāma saññāvasena uddharaṇamattaṃ akatvāti adhippāyo. 『『Āhaccā』』ti āhanitvā taṃ taṃ paccayasatti visesaṃ pāpetvāti attho. Tenāha 『『matthakaṃ pāpetvā』』ti. Paccayasatti viseso hi hetuphaladīpane tato uttari vattabba kiccābhāvato matthakaṃ nāma hotīti. 『『Anosakkamānā』』ti anivattamānā. 『『Etāyā』』ti paccaya sattiyā. Papañcente ācariye.

我來翻譯這段巴利文： "彼性有性"於此生存在為性。彼彼無明等性為彼性。于彼性生存在為性者為彼性有者。諸行等。"性"即生起因。彼性有者之性為彼性有性顯示此義說"于彼彼"等。複次"性"說為存在性。彼彼緣法之性為彼性。于彼性有生存在法性為彼性有者。彼等之性亦適合。"因等緣力決定"即因緣、所緣緣等中因語所緣語等顯示貪等色所緣等法彼彼緣力差別。且彼彼緣力差別為別法決定,如是排除因等緣力決定。"如是如是"即由根處行境處等彼彼緣行相。結合爲:彼說。"不住于舉出緣法唯"即義為不作緣法名想勢舉出唯。"觸"即義為觸及達彼彼緣力差別。故說"達頂"。因緣力差別由顯示因果從彼更無應說作用故名為頂。"不退"即不返。"由此"即由緣力。諸闡釋師。

Etasmā kāraṇā phalaṃ etadeva paṭicca anāgatapakkhato paccuppannapakkhaṃ āgacchati pātubbhavatīti paccayo. Uppattikāraṇaṃ pavattikāraṇañca. Tattha uppattikāraṇaṃ janakapaccayo. Pavattikāraṇaṃ upatthambhaka paccayo. 『『Etenā』』ti hetunā. 『『Kāyavacī manokammaṃ』』ti ettha 『『kammaṃ』』ti kriyāvuccati, gamana ṭhāna nisajjasayanādikaṃ kāyika kriyañca. Ālāpa sallāpa kathana sajjhāyana gāyanādikaṃ vācasika kriyañca. Vijānana cintana vīmaṃsanādikaṃ mānasika kriyañca. 『『Abhisaṅkharontī』』ti abhinipphādenti. 『『Etehī』』ti etehi lokiyakusalā kusala cetanā dhammehi. Api ca saṅkharonti sattā etehīti saṅkhārā. 『『Saṅkharontī』』ti kiṃ saṅkharonti. Attabhāvaṃ saṅkharonti. Bhavābhavaṃ saṅkharonti. Diṭṭhadhammikampi atthaṃ vā anatthaṃ vā saṅkharonti. Samparāyikampi atthaṃ vā anatthaṃ vā saṅkharontītiādinā. Cakkhumpi saṅkharonti, sotaṃpi saṅkharontītiādinā. Dassanampi saṅkharonti, savanampi saṅkharontītiādinā ca vattuṃ vaṭṭatiyeva. 『『Vijānātī』』ti vividhena jānāti. Bhūtenapi jānāti, abhūtenapi jānāti. 『『Namatī』』ti gocara visayatthāya namati. 『『Ruppatī』』ti kuppati, khobhati. 『『Phusatī』』ti saṃhanati. 『『Vedayatī』』ti viditaṃ karoti. Taṃ taṃ ārammaṇaṃ lagganavasena bhusaṃ nahati bandhati, muñcituṃ na detīti taṇhātipi yujjati. 『『Upādiyatī』』ti daḷhaṃ gaṇhāti. Tenāha 『『amuñcaggāhaṃ gaṇhātī』』ti. Bhavatīti bhavo. Upapattibhavo. Bhavanti etenāti bhavo. Kammabhavo. 『『Jananaṃ』』ti abhinavassa pātubbhavanaṃ. 『『Jīraṇaṃ』』ti abhinavabhāvato hāyanaṃ. 『『Socanaṃ』』ti cittasantāpanaṃ. 『『Paridevanaṃ』』ti rodanaṃ. 『『Dukkhaṃ』』ti kāyarujjanaṃ. 『『Domanassaṃ』』ti cittarujjanaṃ. 『『Visīdanaṃ』』ti bāḷhaṃ cittakilamathabhāvena virūpaṃ hutvā cittassasīdanaṃ. Thāmabalakhiyyanaṃ. Yato assāsapassāsānaṃ virūpappavattivā taṅkhaṇe sabbaso uparujjhanaṃ vā hotīti. 『『Kenaci sukhenā』』ti dukkhasaccato vimuttena kenaci santisukhena.

我來翻譯這段巴利文： 由此因果唯此緣從未來分至現在分來現起為緣。生起因及轉起因。于彼生起因為能生緣。轉起因為支援緣。"由此"即由因。"身語意業"於此"業"說為作用,行住坐臥等身作用及。言談交談說讀誦唱等語作用及。了知思維觀察等意作用及。"造作"即令生。"由此等"即由此等世間善不善思法。複次由此等有情造作為諸行。"造作"造作何。造作自體。造作有非有。造作現法利或非利。造作未來利或非利等。造作眼,造作耳等。造作見,造作聞等說亦適合。"了別"即種種知。由實亦知,由非實亦知。"傾"即傾向行境處。"變壞"即動搖擾動。"觸"即接觸。"受"即令知。由執著勢強繫縛彼彼所緣不令脫故亦適合為渴愛。"取著"即堅執。故說"執不捨取"。有為有。生有。由此有為有。業有。"生"即新生現起。"老"即從新性衰減。"愁"即心煩惱。"悲"即哭泣。"苦"即身痛。"憂"即心痛。"惱"即由重心疲勞性成不正心沉沒。精力力壞盡。由此或有不正入出息轉或彼剎那完全止息。"由任何樂"即由脫苦諦任何寂靜樂。

『『Dukkhappaṭicchādikā』』ti bhayaṭṭhena dukkhabhūtānaṃ tebhūmika dhammānaṃ dukkhabhāvappaṭicchādikā. 『『Samudayappaṭicchādikā』』ti taṇhāya dukkha samudaya bhāvappaṭicchādikā. 『『Nirodhappaṭicchādikā』』ti taṇhānirodhasseva dukkhanirodha bhāvappaṭicchādikā. 『『Maggappaṭicchādikā』』ti aṭṭhaṅgīka maggasseva dukkhanirodha maggabhāvappaṭicchādikā. Pubbanto vuccati atītekāle bhavaparamparā. Aparanto vuccati anāgate bhavaparamparā. Pubbantā paranto vuccati tadubhayaṃ. 『『Paṭiccasamuppādappaṭicchādikā』』ti paccuppannabhave khandhānaṃ paṭiccasamuppādappaṭicchādikā. 『『Suttantikanayenā』』ti abhidhammepi vibhaṅge suttanta bhājanīyaṃ nāma āgataṃ. Tena suttanta bhājanīyanayena. Sāsavā kusalā kusala cetanā saṅkhārā nāmāti yojanā. 『『Abhidhammanayenā』』ti vibhaṅge abhidhammabhājanīyanayena. Aṭṭhakathāpāṭhe. Avijjā kiriya dhammānaṃ neva upanissaya paccayattaṃ labhati. Kusalā kusalamūlāni kiriya dhammānaṃ na upanissaya paccayattaṃ labhantīti yojanā. Kiriya dhammā avijjāto ca kusalā kusala mūlehi ca upanissaya paccayaṃ na labhantīti vuttaṃ hoti. 『『Paccayākāro』』ti paṭicca samuppādo. 『『Avijjāvirāgā』』ti avijjā vigamanato. Tesaṃpikiriya dhammānaṃ. Viññāṇādīsupi kiriya viññāṇaṃ, kiriya nāmaṃ, kiriya manāyatanaṃ, kiriyaphasso, kiriya vedanāti atthitāya 『『esanayo viññāṇādīsupī』』ti vuttaṃ. 『『Kusalā kusala vipākasampayuttaṃ』』ti kusala viññāṇa sampayuttaṃ, akusalaviññāṇasampayuttaṃ , vipāka viññāṇa sampayuttaṃ. 『『Taṃ anupapannaṃ』』ti pavattivipākaviññāṇa sahagatassa khandhattayassa taṃ sahajātassa cittajarūpassa ca avasiṭṭhattā taṃ na sampannaṃti attho. Tattha hi viññāṇapade pavattivasena dvattiṃsavidhaṃ vipākacittaṃ viññāṇaṃ nāmāti vuttaṃ. Evañcasati, nāma rūpapadepi pavattivasena tadubhayaṃ pavattiviññāṇasahagataṃpi gahetabbamevāti. 『『Taṃ taṃ viññāṇa sampayuttā』』ti paṭisandhiviññāṇa pavatti viññāṇasampayuttā. 『『Taṇhupādānānipākaṭānī』』ti cha taṇhā rūpataṇhā saddataṇhādivasena. Cattāri upādānāni kāmupādānādivasenāti evaṃ pākaṭāniyeva. 『『Lakkhaṇamattānī』』ti saṅkhata dhammānaṃ saṅkhatabhāvasallakkhaṇa nimittamattāni. 『『Ñātibyasanādīhī』』ti ñātivināsanādīhi. 『『Ñātibyasanādinimittaṃ』』ti ñātivināsanādikāraṇā.

我來翻譯這段巴利文： "覆苦"即由怖畏義覆蓋三界法為苦性。"覆集"即覆蓋渴愛為苦集性。"覆滅"即覆蓋唯渴愛滅為苦滅性。"覆道"即覆蓋唯八支道為苦滅道性。前際說為過去時有相續。后際說為未來有相續。前際后際說為彼兩者。"覆緣起"即覆蓋現有諸蘊緣起。"經分別法"即于論中分別論亦有名經分別。依彼經分別法。結合爲:有漏善不善思名諸行。"論分別法"即依分別論論分別法。于註釋文。無明不得為唯作法增上緣性。善不善根不得為唯作法增上緣性結合。說為唯作法不從無明及善不善根得增上緣。"緣行相"即緣起。"由無明離"即由無明離去。彼等唯作法。由於識等亦有唯作識、唯作名、唯作意處、唯作觸、唯作受故說"此理于識等亦"。"善不善異熟相應"即與善識相應、與不善識相應、與異熟識相應。"彼不適合"即義為由余轉異熟識俱行三蘊及彼俱生心生色故彼不圓滿。因於彼識句說由轉勢三十二種異熟心名識。如是則于名色句亦應取由轉勢彼兩俱行轉識。"與彼彼識相應"即與結生識轉識相應。"渴愛取明顯"即由色愛聲愛等勢六愛。由欲取等勢四取如是明顯。"唯相"即有為法有為性觀察相唯。"由親戚損失等"即由親戚滅失等。"由親戚損失等緣"即由親戚滅失等因。

『『Khandhadukkhe』』ti paccakkhandhasaṅkhāte dukkhasacce. Khandhappavatti maggo nāma taṇhāsamudayo eva. Khandhanirodha maggo nāma ariyamaggo. 『『Khandha samudayabhūtā』』ti khandhappavattiyā kāraṇabhūtā. 『『Avijjāni vuṭānaṃ』』ti avijjāyanīvāritānaṃ pihitānaṃ. 『『Appahīna bhavābhilāsānaṃ』』ti maggena appahīna bhavapatthanānaṃ. Appahīnabhavataṇhānanti vuttaṃ hoti. 『『Vibandho』』ti antarāyo. 『『Udayabhūtānaṃ』』ti vaḍḍhibhūtānaṃ. 『『Avassayo』』ti nissayo. Sukhavedanā visesato taṇhāya paccayo hotīti vuttaṃ 『『sukhavedanāsadiso』』tiādi. Domanassānaṃ pana tassā paccayabhāvo parato pariyeṭṭhitaṇhāyaṃ pākaṭo bhavissati. Upekkhā vedanāpi dukkhena pīḷitassa sukhaṭhāne tiṭṭhati. Sukhaṃ viya taṃ patthetīti. Samudā caritvā paricayitvā. 『『Taṇhā evā』』ti kāmataṇhā eva. 『『Attani cā』』ti diṭṭhiyañcāti adhippāyo. 『『Attano ārammaṇesū』』ti atta jīva lokādīsu diṭṭhiyāgahitā rammaṇesu. 『『Assādana khamanarocanabhūtāyā』』ti sādhuvatāyaṃ mamadassananti evaṃ rajjana tussana kantibhūtāya. 『『Upādānīyassā』』ti daḷhaṃ gahetabbassa. 『『Atthassā』』ti attano attādikassa atthassa. Gāthāyaṃ .『『Bhavaṃ hotī』』ti bhavanto vaḍḍhanto hoti. 『『Parābhavo』』ti vināsanto.

我來翻譯這段巴利文： "蘊苦"即名為現前蘊苦諦。名蘊轉道唯渴愛集。名蘊滅道為聖道。"成為蘊集"即成為蘊轉因。"無明覆"即為無明所障所覆。"未斷有欲"即由道未斷有愿。說為未斷有愛。"障礙"即障難。"成為起"即成為增長。"依止"即所依。樂受特別為渴愛緣故說"如樂受"等。然憂之為彼緣性後於尋求愛中將明顯。舍受亦對苦逼者住於樂處。如樂希求彼。完全行習。"唯渴愛"即唯欲愛。"于自及"義為于見。"于自所緣"即于見所取我命世間等所緣。"成為喜樂隨順"即成為此善哉此我見如是染著歡喜可意。"應取"即應堅取。"義"即自我等義。于偈。"有成"即增長成。"非有"即滅盡。;

『『Addhānavante dhamme』』ti tekālikasaṅkhata dhamme. Apatamāne katvāti pāṭhaseso. Yathā upādānaṃti disvā upādārūpaṃti pade ādāsaddo viññāyati. Na upubba padasaddo. Itarathā upādānanti nasijjhati. Evaṃ addhā, addhāna, padesupi. Tenāha 『『addhānaṃ』』ti nasijjhatīti. Saṃkhipanti vīsatākārā etesūti saṅkhepā. Saṅgahā. 『『Vaṭṭadhammā』』ti saṅkhārādayo dhammā. 『『Etthā』』ti etāsu avijjātaṇhāsu. Kathaṃ tiṭṭhantīti āha 『『tadāyattavuttitāyā』』ti. 『『Patiṭṭhā』』ti suppatiṭṭhitaṭṭhānāni. 『『Pabhavā』』ti vaṭṭadhammaparamparappavattiyā mūla padhāna kāraṇāni. Tattha hetu ca desetabbo hoti. Itarathā issaranimmānadiṭṭhi ahetuka diṭṭhīnaṃ okāso siyāti. Phalañca desetabbaṃ hoti. Itarathā ucchedadiṭṭhiyā okāso siyāti. 『『Addhuno』』ti dīghakālassa. 『『Nivattetī』』ti samucchindati. 『『Ahetū apaccayā sattā pavattantī』』ti pubbaheturahitā pubbapaccayarahitā hutvā imesattā pavattanti. 『『Avijjādīhi sādhetabbo na hotī』』ti bhavaparamparāsu nicco hutvā sandhāvantassa avijjādīhi kattabba kiccaṃ na hotīti adhippāyo. 『『Kesañci na sambhavantiyevā』』ti anāgāmīnaṃ arahantānañca na sambhavantiyeva. Mahāādīnavarāsidassanatthaṃ sokādivacanaṃ hotīti yojanā. 『『Tesaṃ』』ti aññesaṃ paccayānaṃ. 『『Laddhā』』ti atthato laddhā. 『『Tadavinābhāvibhāvalakkhaṇenā』』ti ettha tena tena paccayena avinābhāvīnaṃ bhāvo, so eva lakkhaṇanti viggaho. 『『Parattha pī』』ti ito paresu taṇhupādāna bhavaggahaṇenātiādīsupi. 『『Ādito』』tiādimhi. Vibhāvanipāṭhe. 『『Kilesabhāvasāmaññato』』ti kilesabhāvena samānattā sadisattā. 『『Lakkhitabba dhammehī』』ti viññāṇādīhi. 『『Pathamena dutīyassā』』ti pathamasaṅkhepena saddhiṃ dutīyassa saṅkhepassa ekā sandhītiādinā yojetabbaṃ. 『『Lokassa pākaṭa vohārenā』』ti kilesadhammā kammadhammā ca loke hetūti pākaṭā honti. Vipākadhammā pana phalanti pākaṭā. Evaṃ loke pākaṭa vohārena. Idha pana kilesadhammakammadhammā vā hontu, vipākadhammā vā, yo yo paccayapakkhe ṭhito, so so hetūtipi vattabboyeva. Yo yo paccayuppanna pakkhe ṭhito, so so phalantidassento 『『hetuphalasaddāpanā』』tiādimāha. Aṭṭhakathā pāṭhe. 『『Sajjantassā』』ti saṃvidahantassa. 『『Āyūhana saṅkhārā nāmā』』tiādito paṭṭhāya samuccayanasaṅkhārā nāma. 『『Dakkhiṇaṃ』』ti dānavatthuṃ. Dakkhiṇodakaṃ vā. 『『Ettha cā』』ti imasmiṃ tatīyapañcake ca. 『『Vuttanayene vā』』ti pathamapañcake vuttanayeneva. Vibhāvanipāṭhe. 『『Āyatiṃ paṭisandhiyā paccayacetanā bhavo nāmā』』ti idaṃ uddesapāḷiyaṃ yathādiṭṭhapāṭhavaseneva vuttaṃ. Tathā purimakammabhavasmiṃ idha paṭisandhiyā paccayacetanā saṅkhārā nāmāti idañca. Idha pana pubbeyeva dvīsuhetupañcakesu dvinnaṃ saṅkhāra kammabhavānaṃ saṅgahitattā aṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva dvinnaṃ saṅkhāra kammabhavānaṃ viseso yutto. Tenāha 『『taṃ idha na yujjatī』』ti. 『『Saṅgahitattā』』ti pubbeyeva saṅgahitattā. 『『Etaṃ』』ti vibhāvani vacanaṃ. 『『Dhammavibhāgarakkhaṇatthaṃ』』ti vibhaṅge bhavapade upapattibhavassapi vibhattattā evaṃ vibhattassa dhammavibhāgassa rakkhaṇatthaṃ. Phalapañcakato anaññaṃpi upapattibhavaṃ aññaṃviya katvā 『upapattibhavasaṅkhāto bhavekadeso』ti vuttaṃ. So ca upapattibhavo nāma paccuppannahetūhi nibbattattā catutthe phalapañcake eva saṅgahito.

我來翻譯這段巴利文： "有時分法"即三時有為法。作不墮為文余。如見取即見取色句中取音了知。非上前句音。否則取不成。如是於時、時分句亦。故說"時分"不成。略攝二十行於此等為略。攝。"輪迴法"即諸行等法。"於此"即於此等無明愛。如何住故說"由彼依轉"。"住立"即善住立處。"根源"即輪迴法相續轉起根本主要因。于彼應說因。否則應有主造見無因見機會。應說果。否則應有斷見機會。"時"即長時。"遮止"即斷絕。"有情無因無緣轉"即此等有情無前因無前緣而轉。"不應由無明等成就"即義為恒常于有相續輪迴者無由無明等所作作用。"對某些全不生"即對不還阿羅漢全不生。結合爲:愁等語為顯大過患聚。"彼等"即其他諸緣。"得"即從義得。"由彼不離性相"於此分別為:與彼彼緣不離者性,唯彼為相。"於後亦"即於此后愛取有取等亦。"從初"即從初。于顯示文。"由煩惱性共性"即由煩惱性同故相似故。"由應相法"即由識等。應如"由第一第二"即與第一略共第二略一和合等結合。"由世間明顯言說"即煩惱法業法於世為因明顯。然異熟法為果明顯。如是由世間明顯言說。然於此或為煩惱法業法,或為異熟法,凡住于緣分者應說為因。凡住于緣生分者應說為果顯示說"因果語等"等。于註釋文。"造作者"即安排者。"名造作行"等從初為積集行。"施物"即施物或施水。"且於此"即於此第三五法。"或如所說法"即如第一五法說法。于顯示文。"名為未來結生緣思為有"此依攝頌文如所見文說。如是於前業有中此結生緣思名行亦。然於此由前已於兩因五法攝二行業有故依註釋說二行業有差別適合。故說"此於此不適合"。"由攝"即由前已攝。"此"即顯示語。"為守護法分別"即由於分別于有句分別生有故為守護如是分別法。從果五非異亦作生有如異說'名為生有一分'。且彼名生有由現因生故攝於第四果五。

Tasmā tena upapattibhavasaddena catuttha pañcakameva gahitanti yuttaṃ. Itarathā dve phalapañcakāni vipākavaṭṭanti vutte siddhameva hoti. Evañcasati avasesā cāti ettha dutīyaphalapañcakameva avasiṭṭhaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. 『『Avijjā nāma moho, so ca akusala mūla』』ntiādi abhidhamme mūlayamake mūlanāmena āgatattā vuttaṃ. Dvīsupanabhava cakkesu purimacakke avijjā ādi hoti. Pacchimacakke taṇhā. Ādi ca nāma mūlanti ca sīsanti ca vattuṃ vaṭṭatīti pariyāyaṃ dassetuṃ 『『athavā』』tiādi vuttaṃ .『『Āgamanasambhāresū』』ti atītabhavato imaṃbhavaṃ āgamanasambhāresu. Taṇhā eva sīsaṃ katvā vuttāti yojanā. 『『Tesaṃ antare』』ti avijjāsaṅkhārānaṃ antare. Taṇhāya okāso natthīti kasmā vuttaṃ. Nanu avijjāya sati, taṇhā nāma ekantena sambhavatiyeva. Sā ca saṅkhārānaṃ balavapaccayo hoti. Tasmā sā avijjā paccayā taṇhā, taṇhā paccayā saṅkhārāti vattabbā siyāti. Taṃ pariharituṃ 『『ayañhī』』tiādivuttaṃ. Paṭilomapaṭiccasamuppādo nāma avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti evaṃ pavatto paṭiccasamuppādo. 『『Jarāmaraṇamucchayātiādi navattabbaṃ siyā』』ti jarāmaraṇamucchāyātiādivacanaṃ anulomapaṭiccasamuppāda sambandha vacananti katvā vuttaṃ. 『『Uparivaṭṭamūla dhammappaṭipādakānaṃ』』ti upari dutiyānāgatabhāvādīsu avijjātaṇhā saṅkhātānaṃ vaṭṭamūladhammānaṃ niyojakānaṃ. 『『Te pī』』ti sokādayo dukkhadhammāpi. 『『Āsavasambhūtā』』ti āsavehi sambhūtā sañjātā. 『『Tesaṃ』』ti sokādīnaṃ dukkhadhammānaṃ. 『『Jarāmaraṇaṅge gahaṇaṃ』』ti dvādasasu aṅgesu jarāmaraṇaṅge saṅgahaṇaṃ. 『『Pavaḍḍhatī』』ti bhusaṃ vaḍḍhati. 『『Āsavasamudayā』』ti āsavasamuppādā. 『『Avijjāsamudayo』』ti avijjāsamuppādo. 『『Avijjāpaccayāsaṅkhārātī』』ti ettha itisaddo ādiattho. 『『Nānābyasana phuṭṭhassā』』ti ñātibyasanādīhi nānābyasanehi phuṭṭhassa, vihiṃsitassa. 『『Yato』』ti yaṃ kāraṇā, avijjātaṇhānaṃ vaḍḍhanakāraṇā. 『『Vaṭṭaṃ』』ti saṅkhārādikaṃ bhavacakkaṃ. Saṃmuyhanaṃ sammoho. Pariyesanaṃ pariyeṭṭhi. Vipaccatīti vipāko. Vipāko eva vepakkaṃ. Sammoho vepakkaṃ assāti sammohavepakkaṃ. Tathā pariyeṭṭhive pakkañcāti imamatthaṃ dasseti 『『tadubhayaṃ』』tiādinā. Tadubhayaṃ vipākaṃ etassāti katvā dukkhaṃ sammohavepakkanti ca pariyeṭṭhivepakkanti ca vuccatīti yojanā. Api ca, sammohaṃ vipāceti sañjanetīti sammoha vepakkaṃ. Evaṃ pariyeṭṭhivepakkantipi yujjati. 『『Kicchaṃ』』ti kasiraṃ dukkhaṃ āpanno. 『『Miyyatī』』ti marati. 『『Ca vatī』』ti saṅkamati. 『『Upapajjatī』』ti bhavantaraṃ upeti. 『『Atha ca panā』』ti evaṃbhūtassa sato. 『『Jarāmaraṇassā』』ti jarāmaraṇa saṅkhātassa imassa dukkhassāti sambandho. 『『Nissaraṇaṃ』』ti niggamanaṃ. 『『Nappajānātī』』ti ayaṃ loko nappajānāti. 『『Āgatiyā』』ti imasmiṃ bhave paṭisandhiviññāṇuppattivasena āgamanena. 『『Gatiyā cā』』ti anāgatabhave jātipātubbhāvavasena gamanena ca. Ādisaṅkhāto pubbapariyanto yassa atthītiādimantaṃ. Na ādimantaṃ anādimantaṃ. 『『Vaṭṭappavattassā』』ti tividhavaṭṭasaṅkhātassa pabandhappavattassa. Jātiyā vuttāya sabbāni tassā nidānāni vuttāni eva hontīti katvā 『『jātiyā eva vā』』ti vuttaṃ. 『『Iccevaṃ』』ti iti evaṃ. Tattha avijjāpaccayā saṅkhārātiādinā nayena paṭṭhapesi mahāmunīti sambandho.

我來翻譯這段巴利文： 故由彼生有語取唯第四五適合。否則說二果五為異熟輪即成就。如是則于余等於此應見唯余第二果五。"名無明為癡,彼為不善根"等說由於論根雙中以根名來故。于兩有輪中前輪無明為初。後輪愛。且初名為根為頂應說故為顯示同義說"或"等。"于來資具"即從過去有至此有來資具。結合爲:以愛為頂說。"于彼等間"即于無明行間。何故說愛無處。豈非有無明時愛必定生。且彼為行強緣。故彼應說為無明緣愛,愛緣行。為除彼說"因此"等。名逆緣起即如是轉由無明滅行滅緣起。"不應說老死昏迷等"說由順緣起相屬語故。"上輪根法能令"即能令上第二未來等愛無明名輪根法。"彼等亦"即愁等苦法亦。"漏生"即從漏生起。"彼等"即愁等苦法。"攝於老死支"即攝於十二支中老死支。"增長"即極增長。"由漏集"即由漏生。"無明集"即無明生。"無明緣行"於此等字為初義。"觸諸苦"即為親戚損失等諸苦所觸害。"由此"即由此因,由無明愛增長因。"輪"即行等有輪。迷惑為迷。尋求為尋。異熟為熟。唯異熟為果熟。迷為果熟者為迷果熟。如是尋果熟由"彼兩"等顯示此義。結合爲:由彼兩異熟故說苦為迷果熟及尋果熟。複次令熟迷生為迷果熟。如是尋果熟亦適合。"困"即陷苦難。"死"即死。"去"即行。"生"即至他有。"然而"即如是有時。結合爲:此老死名苦。"出離"即出去。"不知"即此世間不知。"由來"即由此有結生識生勢來。"由去及"即由未來有生現起勢去及。有初名前後際者為有初際。非有初際為無初際。"輪轉"即名為三輪相續轉。由說生說彼一切緣故說"或唯由生"。"如是"即如此。于彼結合爲:大牟尼以無明緣行等理開始。

Ācariya vādepana 『『iccevaṃ』』ti jarāmaraṇa mucchāyātiādinānayena. Ābandhaṃ anādikanti sambandho. Idhapi tameva sambandhaṃ gahetvā yojeti 『『iccevaṃ ābandhanti. La. Punappunaṃ ābandhaṃ』』ti. Avijjā ādimhi vuttā. Tasmā sā sayaṃ ahetu apaccayā hutvā vaṭṭassa ādipaccayabhūtā hotīti codanā. Taṃ pariharati 『『vaṭṭassā』』tiādinā. 『『Vaṭṭakathāya sīsabhūtattā』』ti vaṭṭassa ādināma natthi. Tassa pana pavatti nivattiyo atthi. Jānantehi tāsaṃ pakāsanatthāya paṭiccasamuppādakathānāma vaṭṭakathā ekantena kathetabbā hoti. Kathentehi ca vaṭṭadhammānaṃ majjhe katamassa dhammassa kiccaṃ vaṭṭappavattatthāya padhānataraṃ hotīti jānitabbaṃ hoti. Tadā kiccavasena padhānataraṃ ekaṃ dhammaṃ mūlaṃ sīsaṃ katvā vaṭṭakathā kathetabbāti. Idaṃ vaṭṭakathāya sīsaṃ nāma. Tattha avijjā nāma moho. So ca muyhanakiriyā. Andhabhāvakaraṇañcassa kiccaṃ. Na ca paññā cakkhussa andhabhāvakaraṇa sadisaṃ aññaṃ vaṭṭassa pavattatthāya padhānakiccaṃ nāma atthi. Tasmā avijjā evettha sabbappadhāna kiccattā vaṭṭakathāya sīsabhūtā hoti. Evaṃ vaṭṭakathāya sīsabhūtattā sā ādimhi vuttāti. 『『Anādikabhāvo eva dassito』』ti anādikabhāvo dassito eva. No na dassitoti attho. Iti etaṃ atthajātaṃ paccakkhato siddhaṃ. 『『Idhā』』ti imasmiṃbhave. 『『Tassā』』ti atīta bhavapariyāpannāya avijjāya. 『『Aññāya avijjāya evā』』ti atītabhavatopi purimabhave siddhāya aññāya avijjāya eva. 『『Tassāpī』』ti purimatarabhave avijjāyapi. 『『Attabhāvo』』ti purimataro attabhāvo. 『『Padhāna paccayabhūtattā』』ti pubbe vuttanayena andhabhāvakaraṇa kiccattā vaṭṭappavattiyā padhāna paccayabhūtā hoti. Evaṃ padhānapaccayabhūtattā. 『『Tassa tassāti niṭṭhānameva na paññāyeyyā』』ti tassa paccayassa paccayo vattabbo. Tassapi paccayassa paccayo vattabboti evaṃ vassasatampi vassasahassaṃpi niṭṭhānameva na paññāyeyya. 『『Vuttoyevā』』ti avijjāya paccayo vuttoyeva. 『『Pañcanīvaraṇātissavacanīyaṃ』』ti pañcanīvaraṇa dhammā avijjāya āhāroti vacanīyaṃ bhaveyya. Tattha 『『āhāro』』ti balavapaccayo vuccatīti.

Paṭiccasamuppādanayānudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 然于師說"如是"即由老死昏迷等諸理。結合爲:繫縛無始。於此亦取彼同結合"如是繫縛乃至重複繫縛"。無明說于初。故彼自為無因無緣為輪初緣難。以"于輪"等除彼。"由為輪說頂"即輪無始名。然有彼轉滅。為知者顯示彼等行相故應定說名緣起說為輪說。且說時應知輪法中何法作用為轉輪更主要。爾時應以作用更主要一法為根為頂說輪說。此名輪說頂。于彼無明名癡。且彼為迷作用。且盲目作為其作用。無有如慧眼盲目作用他輪轉更主要作用。故於此無明由一切主要作用為輪說頂。如是由為輪說頂彼說于初。"唯顯無始性"即顯無始性。義為非不顯。如是此義類現見成就。"於此"即於此有。"彼"即屬過去有無明。"唯由他無明"即成就於過去有前有他無明唯。"彼亦"即前前有無明亦。"自體"即前前自體。"由為主要緣"即如前說理由盲目作用故為輪轉主要緣。如是由為主要緣。"彼彼終無顯現"即應說彼緣之緣。應說彼緣之緣之緣如是百年千年亦終無顯現。"已說唯"即已說無明緣。"應說五蓋"即應說五蓋法為無明食。于彼"食"說為強緣。 緣起理光明竟。

1. Paṭṭhānanaye. 『『Hetu ca so paccayo cā』』ti ettha lobho hetujātikattā hetu ca hoti. Ārammaṇānantarādi paccayena aññadhammassa paccayo ca hotīti atthassa sambhavato 『『hetu hutvā paccayo』』ti vaṇṇeti. Evaṃ vaṇṇitepi 『『hetu hutvā paccayo』』ti hetu honto paccayoti atthe sati, so yevattho sambhavatīti 『『puna hetubhāvena paccayo』』ti vaṇṇeti. Ettha siyā, hetu ca so paccayo cāti ettha pada dvayaṃ ekadhammādhikaraṇattā tulyādhikaraṇaṃ hoti. Hetubhāvena paccayoti ettha pana padadvayaṃ tulyādhikaraṇaṃ na hoti. Purima padañhi dhamma bhāvappadhānaṃ, pacchimaṃ dhammappadhānanti. Evaṃ sante tulyādhikaraṇaṃ vākyaṃ bhinnādhikaraṇaṃ katvā vaṇṇetīti na yuttametanti. No na yuttaṃ. Mukhyopacāramattena nānatthattā. Pacchimavākyaṃhi mukhyavacanaṃ. Purimavākyaṃ upacāra vacanaṃ. Upacāravacane ca upacārattho yujjati. Mukhyavacane mukhyatthoti. 『『Heṭṭhāvuttamevā』』ti pakiṇṇakasaṅgahe vuttameva. Hinonti etthāti hetu. Hinonti etenāti hetu. Tattha 『『hinontī』』ti suṭṭhupatiṭṭhahanti. Ke patiṭṭhahantīti āha 『『sahajāta dhammā』』ti. Kathañca suṭṭhupatiṭṭhahantīti āha 『『vuddhi viruḷhi vepullapattavasenā』』ti. Kasmā te suṭṭhu patiṭṭhahantīti. Patiṭṭhitaṭṭhānassa patiṭṭhitakāraṇassa vā thāmabalasampannattāti dassetuṃ 『『ārammaṇe daḷhanipātinā thāmabalasampannenā』』ti vuttaṃ. Hetuvisesanañcetaṃ. Ārammaṇe daḷhanipātimhi thāmabalasampanne ettha dhammetipi yojetabbaṃ. Upakārakoti ca upaladdhiyevāti sambandho. 『『Yādisenasabhāvenā』』ti hetubhāvādisabhāvena. 『『Upaladdhiyevā』』ti kasmā vuttaṃ. Nanu upakāraka saddo kattāraṃ vā kāretāraṃ vā vadatīti. Vohāramattena vadati. Dhammato pana kattā vā kāretā vā natthīti dassetuṃ 『『na hi sabhāva dhammesū』』tiādimāha. Yadi dhammato kattāvā kāretāvā natthi. Kasmā upakārakoti vuccatīti āha 『『tathā upaladdhiyaṃ panā』』tiādiṃ.

Ārammaṇapaccaye. 『『Ajjholambamānā』』ti ārammaṇa karaṇavasena adhiolambamānā. 『『Ārammaṇabhāvenā』』ti gocaravisayabhāvena.

Adhipatipaccaye. 『『Garukatā』』ti assādanābhinandanādivasena vā saddhāpasādādivasena vā garukatā. 『『Sāmino viya dāse』』ti sāmino attanodāse attanovase vattayamānā viya. Sahajātādhipati pana heṭṭhā samuccaya saṅgahe vuttoti idha na vutto.

我來翻譯這段巴利文： 167.。緣法理中。"因且彼緣"於此貪由因性為因且由所緣等無間等緣為他法緣由義可能故注為"為因而緣"。如是注已"為因而緣"即成為因為緣義時,彼義即可能故注為"復由因性為緣"。於此或有,因且彼緣於此兩句由一法所依故同依。由因性為緣於此兩句非同依。因前句以法性為主,后句以法為主。如是時註釋使同依句為異依不適合。非不適合。由本義假義差異義故。因后句為本說。前句為假說。于假說適合假義。于本說本義。"如下說唯"即如說于雜聚。住於此為因。由此住為因。于彼"住"即善住。何者住故說"俱生法"。如何善住故說"由得增長髮育廣大"。何故彼等善住。為顯示住處或住因具力勢故說"由於所緣堅固安住具力勢"。且此為因形容。應結合爲:於此由於所緣堅固安住具力勢法。且資助為僅了知結合。"由如是自性"即由因性等自性。何故說"僅了知"。豈非資助語說作者或使作者。由言說唯說。然由法無作者或使作者故說"于自性法中"等。若由法無作者或使作者。何故說資助故說"然于如是了知"等。 所緣緣中。"垂向"即由作所緣勢上垂向。"由所緣性"即由行境處性。 增上緣中。"尊重"即由味著歡喜等或由信凈等尊重。"如主于奴"即如主令自奴轉于自在。然俱生增上前于聚集聚說故此不說。

Anantarapaccayadvaye. 『『Antaraṃ』』ti chiddaṃ vivaraṃ. 『『Santānaṃ』』ti cittasantānaṃ. 『『Santānānubandhavasenā』』ti cittasantānaṃ punappunaṃ bandhanavasena. Uppādananti sambandho. 『『Dhammantarassā』』ti nāmakkhandha dhammantarassa. 『『Anantara paccayatā』』ti anantarapaccaya kiccanti vuttaṃ hoti. Yaṃ kiñci dhammantaraṃ. 『『Purimapacchimabhāgappavattānaṃ』』ti nirodhassa asaññībhavassa ca purimabhāge ca pacchimabhāge ca pavattānaṃ. 『『Cittuppādānaṃ pī』』ti nirodhassa pubbabhāge nevasaññānāsaññāyatana kusala kriya cittuppādānaṃ. Pacchābhāge anāgāmiphala arahattaphalacittuppādānaṃ . Asaññībhavassa pubbabhāge kāmabhave cuti cittuppādānaṃ. Pacchābhāge kāmabhave eva paṭisandhi cittuppādānaṃ. Tesu pana kathaṃ anantaraṃ nāma siyā. Dvinnaṃ dvinnaṃ purimabhāga pacchima bhāgānaṃ majjhe acittakassa kālassa acittakassa rūpasantānassa ca antarikattāti codanā. Taṃ pariharituṃ 『『na hi abhāvabhūto』』tiādi vuttaṃ. 『『Tesaṃ』』ti dvinnaṃ dvinnaṃ cittuppādānaṃ. Rūpadhammo antaraṃ na ca karoti nāma. Arūpadhammānaṃ anantaratā nāmātiādinā yojanā hoti. 『『Tathāpavattana samatthatā』』ti ekībhūtānaṃ viya attano anantare dhammantaraṃ uppādane samatthatā.

Sahajātapaccaye. 『『Ye pana dhammā』』ti paccayuppanna dhammā. 『『Attanī』』ti paccaya dhammo vuccati.

『『Aññamaññaṃ upatthambhantaṃ tidaṇḍaṃ viyā』』ti bhūmiyaṃ aññamaññaṃ nissāya ussitā tayodaṇḍā aññamaññaṃ upatthambhantā viya. 『『Purimenā』』ti purimena sahajāta paccayena. 『『Itarītaro patthambhanaṃ』』ti aññamañño patthambhanaṃ.

『『Sūdo』』ti bhattakārako. 『『Ukkhalī』』ti bhattapacanakumbhī. 『『Vuṭṭhidhārā』』ti meghavuṭṭhidhārā. 『『Upanissayo』』ti bhattuppattiyā upanissayo. 『『Tāsu asatī』』ti sālikkhetta vuṭṭhidhārāsu asati. 『『Balavataraṭṭhenā』』ti balavataranissayaṭṭhena. 『『Pakatūpanissayo』』ti ettha 『『pakato』』ti bhusaṃ kato. Tenāha 『『suṭṭhukato』』ti. Karaṇañca attano santāne suṭṭhuuppādanañca suṭṭhuupasevanañca daṭṭhabbanti sambandho. 『『Vuttappakārenā』』ti 『yathā kate satī』tiādinā vuttappakārena.

我來翻譯這段巴利文： 無間緣二中。"間"即孔隙空隙。"相續"即心相續。"由相續系勢"即由心相續重複繫縛勢。結合生起。"他法"即名蘊他法。"無間緣性"說為無間緣作用。任何他法。"前後分轉"即滅無想有前分及後分轉。"心生亦"即滅前分非想非非想處善唯作心生。後分不還果阿羅漢果心生。無想有前分欲有死心生。後分唯欲有結生心生。然于彼等如何名無間。由兩兩前分後分中無心時及無心色相續為間難。為除彼說"因非為無"等。"彼等"即兩兩心生。色法不名作間。無色法名為無間等結合。"如是轉能"即如一體自無間生他法能。 俱生緣中。"彼等諸法"即緣生法。"于自"說為緣法。 "如互相撐三杖"即如依地互相立起三杖互相撐。"由前"即由前俱生緣。"互相撐"即互相支撐。 "廚師"即作食者。"鍋"即煮食鍋。"雨流"即雲雨流。"近依"即食生近依。"彼等無"即稻田雨流無。"由強力義"即由強力依義。"親近依"於此"親"即極作。故說"善作"。結合爲:應見於自相續作及善生及善習。"如所說行相"即由如作時等所說行相。;

『『Nissayārammaṇa dhammā evā』』ti nissaya paccaya dhamma ārammaṇa paccaya dhammā eva. 『『Purejātatāmattavisiṭṭhā』』ti ettha mattasaddena nissayārammaṇasattito visuṃ purejātasatti nāma natthīti dasseti. Visuṃ purejātasatti nāma atthītipi vadanti. Taṃ vādaṃ dassetuṃ 『『ācariyānandattherenā』』tiādimāha. Ettha pañcavatthūni ca pañcārammaṇāni ca purejātattā eva suṭṭhubalavatāya pañcaviññāṇānaṃ vatthu kicca ārammaṇa kiccāni sādhenti. Tathā hadayavatthu ca manodhātu manoviññāṇadhātū nanti. Ayaṃ visuṃ purejātasatti visesoti vadeyya. Saccaṃ. Suddhamano dvārepana idha ṭhatvā nirayesu evarūpāni nirayaggirūpāni atthi. Idāni devesu ca evarūpāni dibbarūpāni atthīti cintayantānampi, tesu pure evarūpāni uppajjiṃsūti vā, tesu anāgate evarūpāni uppajjissantīti vā cintayantānaṃpitāni rūpāni nibbisesāni hutvā manoviññāṇānaṃ ārammaṇa paccayattaṃ gacchanti. Tattha pure jātāni hutvā tadā vijjamānāni paccuppannarūpāni ārammaṇa purejātapaccayo. Itarāni ārammaṇa paccayo eva. Na cettha purejātānaṃ paccuppannarūpānaṃ purejātattena viseso atthi. Na ca tāni purejātapaccayo na honti. Yadi visuṃ purejātasattiviseso purejātapaccayoti vadeyya. Tāni purejātapaccayo nāma na bhaveyyuṃ. Kasmā, tādisassa visesassa natthitāya. Na ca nabhavanti. Kasmā, purejātamattavisesassa atthitāya. Ettha vadeyyuṃ, pañcadvāresu pana pubbe vuttanayena visuṃ purejātasattiviseso dissatīti. Kiñcāpidissati. So pana bahuvidhānaṃ nissaya paccaya ārammaṇapaccayānaṃ majjhe nissaya sattiviseso eva, ārammaṇa sattiviseso eva cāti. Api ca visuṃ purejāta sattiviseso nāma natthīti idaṃ yathāvutte suddhamanodvāre tabbisesābhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Visuṃ purejāta sattiviseso nāma atthīti idaṃ pañcadvāresu tabbisesassa atthibhāvaṃ sandhāya vuttanti. Yaṃ ruccati, taṃ gahetabbaṃ.

Pacchājātapaccaye. 『『Rukkhapotakānaṃ viyā』』ti pacchā āsiñciyamānaṃ udakaṃ rukkhapotakānaṃ vuddhaviruḷhabhāvaṃ pāpetvā upatthambhanavasena upakārako viyāti yojanā. Āhāraṃ āsiṃ satīti āhārāsā. Jighacchā, pipāsā, taṇhā. Tāya sampayuttā cetanāti viggaho. Sā pana āhārāsā cetanā upatthambhati yevāti sambandho. 『『Ayamattho』』ti 『supākaṭenā』tiādinā vutto ayamattho. Sabbācesāvicāraṇā gijjhopamāya upamāmattabhāvaṃ nīvāretā hotīti.

我來翻譯這段巴利文： "唯依所緣法"即唯依緣法所緣緣法。"僅以前生差別"於此由僅字顯示無離依所緣力別前生力。亦說有別前生力。為顯示彼說為示"由阿難長老師"等。於此五處及五所緣由前生故極有力成就五識處作用所緣作用。如是心處及意界意識界。此說為別前生力差別。實。然于凈意門住此處思維:地獄有如是地獄火色,現在天界有如是天色者,及思維:彼等前有如是生,或彼等未來有如是生者,彼等色無差別成為意識所緣緣。于彼前生為爾時存在現在色為所緣前生緣。其他唯所緣緣。且於此無前生現在色由前生性差別。且彼等非前生緣。若說別前生力差別為前生緣。彼等應非名前生緣。何故,由無如是差別故。且非不成。何故,由有前生僅差別故。於此應說,然於五門如前說理見別前生力差別。雖然見。然彼于多種依緣所緣緣中唯依力差別,唯所緣力差別。複次說無名別前生力差別此依如說凈意門中無彼差別。說有名別前生力差別此依五門有彼差別。應取所喜。 後生緣中。"如於樹苗"結合爲:如后注水對樹苗令得增長髮育性以支撐勢資助。期待食為食期。飢渴愛。由彼相應思分別。然彼食期思唯支撐結合。"此義"即由"極明顯"等所說此義。且此一切觀察不妨礙禿鷲喻唯喻性。

Āsevanti taṃ paccaya dhammaṃ paccayuppannā dhammāti āsevanaṃ. Etena bhuso paccayuppanna dhammehi āsevitabbattā āsevananti vuccatīti dassetīti. 『『Taṃ』』ti taṃ purimaṃ purimaṃ paccaya dhammaṃ. 『『Bhajantī』』ti upenti. Ke bhajantīti āha 『『aparāparaṃ uppajjamānā dhammā』』ti. 『『Dhammā』』ti ca anantaruppannā cittacetasikā dhammā. Kathañca taṃ tebhajantīti āha 『『suṭṭhusevamānā viya bhajamānā viya pavattantī』』ti. Viya saddena loke kiñcijanaṃ kecijanā kenaci atthena suṭṭhusevantā viyāti dasseti. Kathaṃ suṭṭhuseviyamānā viya hontīti āha 『『tassa purimassā』』tiādiṃ. Purimassa anantarassa cittuppādassāti attho. 『『Sabbaparipūraṃ ākāraṃ』』ti javavegasahitehi vijānana phusanādīhi sāvajjāna vajjādīhi ca sabbehi javanaguṇehi paripūraṃ ākāraṃ. 『『Āsevetī』』ti maṃ suṭṭhu sevathāti niyojentaṃ viya hoti. Tenāha 『『attano vāsaṃ』』tiādiṃ. Tattha 『『vāsaṃ』』ti vāsanaṃ. 『『Suṭṭhu gāhāpetī』』ti paripuṇṇaṃ detīti vuttaṃ hoti. Etena yathā loke eko paresaṃ yathicchitaṃ deti. Evaṃ dentaṃ pana pare bhajantiyeva. Maṃ bhajathāti niyojanakiccaṃ natthi. Evameva idhapi suṭṭhuvāsadānameva bhajāpanaṃ nāmāti dasseti. 『『Vaḍḍheti vā』』ti etena āsevanā bhāvanā vaḍḍhanāti imaṃpariyāyatthaṃ vadati. Purimābhiyogo nāma ādito paṭṭhāya sajjhāyanādikammesu yathāsatti yathābalaṃ vā yāmakaraṇaṃ. Tathā karontassa taṃ uggahaṇa kammaṃ uparūpari paguṇabhāvaṃ gacchatīti. 『『Āsevanaṭṭhenā』』ti vaḍḍhāpanaṭṭhena, upakārakoti sambandho. 『『Sajātiyānaṃ』』ti kusalādibhāvena samānajātikānaṃ.

Kāyaṅgābhisaṅkharaṇaṃ nāma kāyasañcetanākiccaṃ. Vācaṅgābhisaṅkharaṇaṃ vacīsañcetanākiccaṃ. Cittaṅgābhisaṅkharaṇaṃ manosañcetanākiccaṃ. 『『Kiriyābhāvenā』』ti dassanasavanādikiccesu gamanaṭhāna nisajjādikiccesu saṃvidhānakiriyābhāvena. 『『Vatthumhī』』ti gabbhavatthumhi. Yathāvuttābhisaṅkharaṇakiccaṃ nāma kāyaṅgavācaṅga cittaṅgābhisaṅkharaṇa kiccaṃ. 『『Tadabhisaṅkharaṇavegajanitaṃ』』ti tassa kāyaṅgādikassa abhisaṅkharaṇavegena janitaṃ kiriyāvisesa nidhānakiccanti sambandho. 『『Santāne』』ti cittasantāne.

Vipaccanabhāvo ca nāma pātubhāvoti sambandho. Nirussāha santabhāvo nāma kusalā kusalānaṃ viya kāyaṅgavācaṅgābhisaṅkharaṇa kiccesu ca āyatiṃ vipaccana kiccesu ca nirussāhabhāvena santabhāvo. Na kilesu pasantabhāvena. Cittābhisaṅkharaṇa kiccesupana sampayuttacetanāvasena yathopaṭṭhitesu ārammaṇesu sampayuttadhammānaṃ ekato sannipātagamanussāhamattaṃ atthi. Tatoparaṃ pana supina dassana kiccaṃpi natthīti. 『『Mandamandākārenā』』ti mandato atimandākārena. Kiñcijānana cittaṃ nāma kammādi ārammaṇaṃ appamattakaṃpi jānanaṃ vīthicittaṃ. Tassa pavattiyā.

『『Arūpino』』ti arūpalakkhaṇa samaṅgino. Nāmalakkhaṇa samaṅgīnoti vuttaṃ hoti. 『『Janayantāpī』』ti sahajāta dhamme janentāpi. 『『Santānaṭṭhitiyā』』ti pabandhappatiṭṭhānassa.

我來翻譯這段巴利文： 緣生法親近彼緣法為親近。由此顯示由應被緣生法極親近故說親近。"彼"即彼前前緣法。"親近"即近。何者親近故說"後後生諸法"。且"諸法"即無間生心心所諸法。如何彼等親近彼故說"如極親近親近轉"。由如字顯示如世間某人被某人以某義極親近。如何成為如極親近故說"彼前"等。義為前無間心生。"一切圓滿行相"即由速勢俱知觸等及有罪無罪等一切速行功德圓滿行相。"親近"即如令好親近我。故說"自住"等。于彼"住"即熏習。"令極執"說為給予圓滿。由此顯示如世間一人給予他人如所欲。然如是給予他人唯親近。無令親近我作用。如是於此唯善與住名為令親近。"或增長"由此說親近修習增長此同義。前加行名從初依能力或依力作誦等業。如是作者彼受持業向上上熟練性。"由親近義"即由增長義,結合爲資助。"同類"即由善等性同類。 身份造作名身思作用。語分造作語思作用。心分造作意思作用。"由作業性"即由見聞等作用行住坐等作用安排作業性。"於事"即于胎事。如所說造作作用名身份語分心分造作作用。"由彼造作勢生"結合爲:由彼身份等造作勢生作業差別藏作用。"于相續"即於心相續。 且成熟性名現起結合。無勤寂靜性名由如善不善於身份語分造作作用及未來成熟作用無勤性寂靜性。非由煩惱寂靜性。然於心分造作作用由相應思勢于如現起所緣唯有諸相應法一處會合勢。此後無夢見作用。"由慢慢行相"即由慢至極慢行相。些許了知心名業等所緣些許了知路心。由彼轉。 "無色"即具無色相。說為具名相。"生亦"即生俱生法亦。"相續住"即相續住立。

『『Kasmāpanetthā』』tiādīsu. 『『Bhāvindriya dvayaṃ』』ti itthindriya purisindriya dvayaṃ. 『『Idhā』』ti imasmiṃ indriyapaccaye. Kasmā na gahitaṃ. Nanu itthiliṅgādīnaṃ pavattikāraṇattā idha gahetabbamevāti adhippāyo. Janakattaṃ nāma janaka kiccaṃ. Evaṃ sesesupi. 『『Etaṃtayaṃpi natthī』』ti janakattādikiccattayaṃpi natthi. Evaṃsantekathaṃ liṅgādīnaṃ pavattikāraṇaṃ hotītiāha 『『kevalaṃ panā』』tiādiṃ. 『『Dvayaṃ』』ti itthibhāvapumbhāva dvayaṃ. Na indriya paccayattena indriyaṃ nāma hoti. Yathāhi eko rājā attano vijite gehāni karonti. Evaṃ karontūti gehasaṇṭhānaṃ paṭṭhapeti. Sabbejanā tatheva karonti, no aññathā. Tattha rājā gehuppattiyā ca gehaṭṭhitiyā ca kiñci kiccaṃ na karoti. Gehasāmikāvā gehavaḍḍhakino vā karonti. Karontā pana raññā paṭṭhapitaṃ saṇṭhānaṃ anatikkamitvāva karonti. Evameva midaṃ daṭṭhabbaṃ. Upagantvā jhāyanaṭṭhenāti sambandho. Upasaddo upanissaya padeviya upari attho. 『『Uparī』』ti ca thāmabalavuddhivasenāti āha 『『tasmiṃ vā』』tiādiṃ. 『『Tasmiṃ』』ti ārammaṇe.

『『Sugati duggati nibbāna sampāpakaṭṭhenā』』ti vuttaṃ. So attho abyākatamaggaṅgesu natthi. Evañcasati tāni kathaṃ maggapaccayattaṃ gacchantīti āha 『『ettha cā』』tiādiṃ. 『『Sammādassanādinā』』ti sammādassana saṅkappanādinā. 『『Tesaṃ』』ti sammādiṭṭhīnaṃ. 『『Tesaṃ pī』』ti abyākata bhūtānaṃ sammādiṭṭhīnampi. 『『Tenevaṭṭhenā』』ti sammādassanādinā lakkhaṇaṭṭhena. Athavā. 『『Tenevaṭṭhenā』』ti sugati nibbāna sampāpakaṭṭhene vāti attho. Evañcasati sahetukā vipāka kriyā byākatadhammāpi tenevaṭṭhena sabbaso kusalasadisā siyunti. Na siyuṃ, paccaya vekallattā. Vipākābyākatāhi kammavegena santāne patitamattattā nirussāhasantasabhāvato taṃ sampayuttā cetanā nānakkhaṇika kammapaccayattaṃ na gacchati. Kiriyābyākatā ca niranusayasantāne uppannattā taṃ sampayuttacetanāpi tappaccayattaṃ na gacchatiyeva. Tasmā tesu vipāka kriyābyākatesu sammādiṭṭhādīnipi sugati sampāpakaṭṭhaṃ na sādhenti. Kilesappahāna kiccassa abhāvato nibbāna sampāpakaṭṭhampi nasādhenti. Sabhāva lakkhaṇavekallatāpana tesaṃ sammādiṭṭhādīnaṃ natthiyeva. Tasmā tāni maggapaccaye saṅgahitānīti. Indriya dhammesu arūpindriyānaṃ ādhippacca kiccaṃ arūpadhamme sveva pharati. Rūpadhammā pana taṃ samuṭṭhitattā eva tappaccayuppannesu vuttā. Tathā hetu kamma magga jhānesu. Tena vuttaṃ 『『esanayo kammindriyajhānapaccayesupī』』ti. Tattha kammasaddena nānakkhaṇika paccayo gahetabbo.

『『Sampayuttāsaṅkā sambhavatī』』ti sahajātā nāmadhammā taṃ samuṭṭhāna rūpehi, pacchājātā ca attano attano paccayuppannarūpehi, vatthu dhammā ca tannissitanāmadhammehi kālato ca ṭhānato ca eka sambandhattā tesu sampayuttāsaṅkā sambhavati. 『『Vippayuttapaccayappasaṅgo natthī』』ti ārammaṇānantarādipaccayāpi attano paccayuppannehi sampayuttā na honti. Tasmā tepi vippayuttapaccaya bhāvena vattabbāti evarūpo vippayuttapaccayappasaṅgo tesu ārammaṇa paccayādīsu natthīti adhippāyo.

我來翻譯這段巴利文： "何故於此"等中。"未來根二"即女根男根二。"於此"即於此根緣。何故不取。豈非由女相等轉起因故此應取義。生性名生作用。如是于余亦。"此三亦無"即生性等三作用亦無。如是時如何為相等轉起因故說"唯"等。"二"即女性男性二。非由根緣性名為根。如一王于自國立房屋狀。如是作令。一切人如是作,非他。于彼王不作任何房屋生及房屋住作用。房主或木匠作。然作不超越王所立狀。如是應見此。結合爲:由近燒義。近字如近依字為上義。且"上"即由力勢增長勢故說"于彼"等。"彼"即所緣。 說"由令至善趣惡趣涅槃義"。彼義無于無記道分。如是時彼等如何趣道緣性故說"於此"等。"由正見等"即由正見思等。"彼等"即諸正見。"彼等亦"即成無記諸正見亦。"由彼義"即由正見等相義。或。"由彼義"即由令至善趣涅槃義義。如是時有因異熟唯作無記法亦由彼義應一切如善。不應,由緣缺故。因異熟無記由業勢唯落相續由無勤寂靜性故彼相應思不趣異時業緣性。唯作無記由生無隨眠相續故彼相應思亦不趣彼緣性。故於彼異熟唯作無記中諸正見等亦不成善趣令至義。由無斷煩惱作用故亦不成涅槃令至義。然彼等正見等無自性相缺。故彼等攝於道緣。于根法中無色根增上作用唯遍於無色法。然色法由彼等生故說于彼緣生。如是于因業道禪。故說"如是理于業根禪緣亦"。于彼由業語取異時緣。 "有相應疑"即俱生名法與彼等所生色,後生與自己緣生色,所依法與依彼名法由時及處一系故於彼等有相應疑。"無離緣關係"即所緣無間等緣亦非與自緣生相應。故彼等亦應說由離緣性如是離緣關係于彼等所緣緣等無義。;

『『Heṭṭhāvuttappakāresu evā』』ti ettha evasaddena paccayantaraṃ na hotīti dasseti. Yadi paccayantaraṃ na hoti, na vattabboyeva. Kasmā, desakassa punaruttiniratthakavāditā pattitoti. No na vattabbo. Kasmā, loke yo sayaṃ natthi, vigato hoti. So kassa paccayo bhavituṃ arahatīti evarūpassa micchābhinivesassa pahānato. Tena imamatthaṃ ñāpeti, loke kecidhammā sayaṃ atthikāle eva aññesaṃ paccayā honti, no natthikāle. Keci dhammā sayaṃ natthikāle eva aññesaṃ paccayā honti, no atthikāleti ayañcavibhāgo avassaṃ icchitabbo yevāti. 『『Okāsadānasaṅkhātenā』』ti tassa aññassa cittuppādassa uppattiyā okāsadānasaṅkhātena.

Suttante, atthīti aya meko antoti sattānaṃ seṭṭhasārabhūto attānāma anamatagge saṃsāre niccakālaṃ atthi. Ucchedo vā vimokkho vā sabbaso natthi. Ayaṃ sassatavādo nāma ekovisamanto ekāvisamākoṭi. Natthīti sattonāma ekabhavaparamo hoti, maraṇato paraṃ natthi. Ekantena ucchijjati. Ayaṃ ucchedavādo nāma dutīyo visamanto dutīyāvisamakoṭi. Ime paṭicca samuppādaṃ ajānantānaṃ ubhovisamantā nāma. Jānantānaṃ pana tādiso attānāma natthi, yo atthīti vā natthīti vā vattabbo bhaveyya. Suddhadhammappabandho eva atthi. Tassa ca yāva avijjā appahīnā hoti, tāva ucchedo nāma natthi. Avijjāya pana pahīnāya tatoparaṃ na pavattati. Atthi nāma na hoti. Ayaṃ antadvayamutto majjhimañāyo nāma. Bahuṃ nānattha sambhavaṃ vaṇṇentiyeva. Vaṇṇentānaṃpi tesaṃ bahu payojanaṃ natthi yevāti adhippāyo.

Paccayuddesānudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： "如下說行相唯"於此由唯字顯示無他緣。若無他緣,不應說。何故,因得說者重複無義。非不應說。何故,由斷如世間自己無,滅者,彼應為誰緣如是邪執。由此令知此義:世間某法唯自有時為他緣,非無時。某法唯自無時為他緣,非有時,且此分別應定須欲。"由名與空間"即由名與彼他心生生起空間。 經中,有即此一邊即有情最勝精要名我于無始輪迴常時有。斷或解脫一切無。此名常見一不正邊一不正極。無即有情名一有究竟,死後無。一向斷。此名斷見第二不正邊第二不正極。此等為不知緣起兩不正邊。然知者無如是我應說有或無。唯有純法相續。且彼乃至無明未斷時無名斷。然無明斷已此後不轉。非名有。此名離兩邊中道。多說生多異義。義為說彼等亦無多利益。 緣攝光明竟。

1. Paccayaniddese. 『『Pañcadhā』』ti pañcavidhehi paccayehi. 『『Ekadhā』』ti ekavidhena paccayena. Evaṃ sesesupi. 『『Avicchedāyā』』ti avicchedatthāya. 『『Paṭipādanāyā』』ti yojanatthāya. Yo koci cittuppādo aviruddhassa yassa kassaci cittuppādassa paccayo na na hotīti yojanā. 『『Punuppannānaṃ』』ti nirujjhitvā puna uppannānaṃ. 『『Purimāni javanānī』』ti ettha maggo gotrabhuto āsevana paccayaṃ labhati. Phalassa pana so bhinnajātikattā āsevana paccayo na hoti. Phalaṃ pana sabbaso āsevana muttaṃ hoti. Tasmā tadubhayaṃ idha purimajavanasaṅkhyaṃ na gacchatīti vuttaṃ 『『magga phalajavanavajjānī』』ti. Phalajavanavajjānaṃ pacchimānaṃ javanānaṃ. 『『Sabbākārapāripūraṃ』』ti ettha kusalādijātipi saṅgahitāti vuttaṃ 『『jātimattenapī』』ti. Abhinnā eva siyuṃ. Na pana bhinnā honti. Kadāci kecibhinnā eva honti. Tasmā bhinnajātikā dhammā. La. Na sakkontīti yojanā. 『『Kāmāvacarabhāvato mahaggatānuttarabhāvapatti nāmā』』ti cittasantānassāti adhippāyo. Gotra bhucittaṃ kāmabhūmi. Jhānacittaṃ mahaggatabhūmi. Maggacittaṃ lokuttara bhūmi. Kammacetanāya niruddhāyapi tassā pavattākāro nanirujjhati. Cittasantānaṃ anugacchati. So eva āyatiṃ vipākadhammarāsi hutvā pātubbhavati. Tasmā so vipākassa bījasaṅkhyaṃ gacchati. So ca yāva na vipaccati. Tāva saṃsārappavattiyā sati, antarā vinaṭṭho nāma na hoti. Tasmā kammacetanā uppajjamānā cittasantāne tassa bījassa nidhānatthāya uppajjati, nirujjhamānā ca nidahitvā eva nirujjhatīti vuttaṃ 『『attano pavattākārasaṅkhāta bījanidhānañcā』』ti. 『『Cetanāya hotī』』ti cetanāya sādhāraṇaṃ hoti. Purejātā sālarukkhapotakā paccayā hontīti sambandho. Purimacittakkhaṇesu uppannā catusamuṭṭhānikarūpadhammāti sambandhitabbaṃ. 『『Āhārajakāyo』』ti evaṃ vuttāti pāṭhaseso. 『『Pacchā jātenā』』ti pacchājātapaccayena payojanaṃ natthi. Jiṇṇapatarukkhassa udakāsiñcanaṃ viya hotīti adhippāyo. 『『Yadaggenā』』ti yenakāraṇa koṭṭhāsena. 『『Vatthu rūpaṃ』』ti nirodhāsannaṃ hadayavatthu rūpaṃ. 『『Evamayaṃ pī』』ti evaṃ ayaṃ pacchājātapaccayopi. Vividhena ākārena pharaṇaṃ kālantara desantara gamanaṃ vipphāro. Mahanto vipphāro yassāti samāso. 『『Vatthumhī』』ti hadayavatthumhi. Pañcahi khandhehi vokiṇṇo sammissoti pañcavokāro. Kāma rūpabhavo . Vinā uppajjituṃ na sakkoti. Rūpavirāgabhāvanābalena rūpassa avikkhambhitattāti adhippāyo. 『『Purejātaṃ vā』』ti ekacittakkhaṇātīte purejātaṃ vā. 『『Vaḍḍhanapakkhe ṭhitaṃ vā』』ti tato pacchā yāva aṭṭhama cittakkhaṇā vaḍḍhanapakkhe ṭhitaṃ vā. 『『Uppannaṃ vatthū』』ti uppannaṃ vatthurūpaṃ. 『『Etthā』』ti imasmiṃ purejāta paccaye. Kiñcāpi dissatīti sambandho. 『『Paccanīye』』ti paccanīya vāre. 『『Taṃ』』ti ārammaṇapurejātaṃ. Tassa ārammaṇassa aparibyattattāvāti sambandho. Kāraṇaṃ vadanti paṭṭhānaṭīkācariyā. Arūpabhave maraṇāsannakāle kassaci gatinimittu paṭṭhānaṃ aṭṭhakathāsu vuttameva. Evañcasati, tattha ārammaṇa purejātaṃ laddhabbameva. Paṭṭhānepana tasmiṃbhave sabbaṃ purejātapaccayaṃ paṭikkhipati. Kasmā iti ce, vatthu purejātapaccayassa tattha aladdhabbattāti iminā adhippāyena 『『āruppeviyā』』ti vuttaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 168.。緣釋中。"五種"即由五種緣。"一種"即由一種緣。如是于余亦。"為無斷"即為無斷義。"為令得"即為結合義。結合爲:任何心生非不為任何無違心生緣。"再生"即滅已再生。"前諸速行"於此道從種姓得親近緣。然彼由異類性不為果親近緣。然果一切離親近。故彼二於此不趣前速行數故說"除道果速行"。除果速行后諸速行。"一切行相圓滿"於此亦攝善等類故說"由類唯"。應唯無異。然非異。有時某些唯異。故異類法。等。不能結合。"由欲界性至廣大出世性名"義為心相續。種姓心為欲地。禪心為廣大地。道心為出世地。業思雖滅彼轉行相不滅。隨心相續。彼唯成未來異熟法聚而顯。故彼趣異熟種數。且彼乃至未熟。由有輪迴轉時,中間名非滅。故業思生時生於心相續為置彼種,滅時置已滅故說"且自轉行相名種藏"。"于思有"即于思普遍。結合爲:前生沙羅樹苗為緣。應結合爲:前心剎那生四等起色法。"食生身"如是說余文。"後生"即由後生緣無義。義為如注水于腐朽舊樹。"由此分"即由此因分。"所依色"即近滅心所依色。"如是此亦"即如是此後生緣亦。種種行相遍滿為異時異處行擴充套件。具大擴充套件釋。"于所依"即於心所依。由五蘊雜糅為五蘊。欲色有。不能離生。義為由修離色力未鎮伏色故。"或前生"即一心剎那過前生或。"或住增長分"即此後乃至第八心剎那住增長分或。"已生所依"即已生所依色。"於此"即於此前生緣。結合爲:雖然見。"于對"即于對品。"彼"即所緣前生。結合爲:由彼所緣不明瞭或。趣疏師說因。無色有死近時某者趣相現起于註釋已說。如是時,于彼應得所緣前生。然趣論于彼有遮一切前生緣。若問何故,由此義由於彼不應得所依前生緣故說"如於無色"。;;

Ettha ca paṭṭhāne arūpabhave dvepi purejātapaccayā paṭikkhittā, tasmā sabbepi arūpa puggalā sabbaṃpi rūpadhammaṃ ārammaṇaṃ na karontītipi vadanti. Evañca katvā ārammaṇa saṅgahadīpaniyaṃ 『asaññībhavato cutānaṃ viya arūpabhavato cutānaṃpi gatinimittabhūtaṃ kāmapaṭisandhiyā ārammaṇaṃ bhavantare kenacidvārena aggahitaṃ, kevalaṃ kammabaleneva upaṭṭhāpita』nti vuttaṃ. 『『Gūthakuṇapādīnī』』ti gūthañca matapūtisarīrāni ca. 『『Evaṃ vuttehī』』ti paṭṭhāne vuttehi. Te pana akusalā dhammā kathaṃ catubhūmika kusalānaṃ upanissaya paccayā hontīti āha 『『tattha ānantariya vajjānī』』tiādiṃ. Tattha ānantariya kammakatānaṃ kilesāvaraṇa kammāvaraṇehi samannāgatattā jhānamaggappaṭilābho nāma natthīti vuttaṃ 『『ānantariya vajjānī』』ti. 『『Tānī』』ti rāgādīni akusalāni catubhūmika kusalānaṃ uppattiyā balavanissayā hontīti yojanā. 『『Samatikkamamukhenā』』ti paṭṭhāne akusalo dhammo kusalassa dhammassa upanissaya paccayena paccayoti etassa pañhassa vibhaṅge pāṇaṃ hantvā tassa paṭighā tatthāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādetīti vuttaṃ. Tattha 『『tassa paṭighātatthāyā』』ti tassa pāṇātipātakammassa paṭihananatthāya pahānatthāya samatikkamanatthāyāti vuttaṃ hoti. So ce pāṇātipātī puggalo puna saṃvegaṃ āpajjitvā tassa kammassa samatikkamanatthāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposatha kammaṃ karoti. Tadā taṃ pāṇāti pātakammaṃ taṃ puggalaṃ dānakammeniyojeti nāma. Tathā sīlakamme uposatha kammeti. Yathāhi rājā evaṃ vadeyya imasmiṃ divase yo uposathaṃ nupavasati, taṃ ghātessāmīti. Tadā sabbepi nāgarā uposathaṃ upavaseyyuṃ. Evamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Rājāviya hi tassa pāṇātipātakammaṃ. Nāgarā viya so pāṇaghātako. Uposatha kamma kusalāni viya tassa dānasīla uposatha kamma kusalānīti. 『『Jhānaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādetī』』ti padesupi esevanayo. Evaṃ samatikkamamukhena ekaṃpi akusalaṃ sabbāni catubhūmika kusalāni upanissaya sattiyā janeti pavattetīti veditabbaṃ. 『『Tāniyeva sabbānī』』ti ānantariya kammasahitānisabbāni akusalāniyeva sabbesaṃ akusalānaṃ abyākata dhammānaṃ uppattiyā balavanissayā hontīti yojanā. Dānasīlādayo kusalā dhammā. Suṭṭhu balavaṃ kammaṃ adhippetaṃ, na dubbalaṃ. Upanissayaṭṭhānattā. Tesaṃpi rūpadhammānaṃ balavanissayā nanuhontīti sambandho. Kathaṃ hontīti āha 『『bahiddhārukkhatiṇādīnaṃ』』tiādiṃ. Tattha pathavīrasa āporasavassodaka bījāni rukkhatiṇādīnaṃ balavanissayā honti. Mūlabhesajjādīni ajjhattaṃ santānaṃ balavanissayā hontīti yojanā. 『『Pakatassevā』』ti pathamataraṃ katassa uppādanādikammasseva. 『『Na evaṃ rūpasantānenā』』ti evaṃ rūpasantānena uppāditā upasevitā dhammā natthi. 『『Taṃ』』ti utubījādikaṃ. Kammādikañca. 『『Pakataṃ』』ti puretaraṃ uppāditañca upasevitañca. Sacetanasseva cetanaṃ pakappanaṃ pakaraṇanti sambandho. Cetanaṃ pakappanaṃ pakaraṇaṃ nāmāti attho. 『『Pakappanaṃ』』ti ca saṃvidhānaṃ. 『『Kiñcī』』ti kiñcikammādikaṃ utubhojanādikañca. Attano ca uppannā rāgādayo parassa ca santāne parassa ca uppannā rāgādayo attano ca santāneti yojanā . 『『Nidassanaṃ』』ti udāharaṇaṃ hoti.

我來翻譯這段巴利文： 且於此趣論于無色有遮二前生緣,故說一切無色補特伽羅亦不作一切色法所緣。如是作所緣攝光明中說'如從無想有死者,從無色有死者亦趣相為欲結生所緣於他有不由任何門攝取,唯由業力現起'。"糞尸等"即糞及死腐身體等。"如是說"即趣論中說。然彼等不善法如何為四地善上依緣故說"於此除無間"等。于彼由具無間業作及煩惱障業障故無得禪道名故說"除無間"。結合爲:"彼等"即貪等不善為四地善生強依。"由超越門"即趣論中不善法由上依緣為善法緣,此問分別中說:殺生已為遮彼施捨,受持戒,作布薩業,生禪,生道,生神通。于彼"為遮彼"說為為打破彼殺生業為斷為超越。若彼殺生者後生憂為超越彼業施捨,受持戒,作布薩業。爾時彼殺生業名令彼人從事施業。如是于戒業布薩業。如王如是說:此日不持布薩者,我當殺彼。爾時一切城人當持布薩。如是應見此。如王即彼殺生業。如城人即彼殺生者。如布薩業善即彼施戒布薩業善。于"生禪,生道,生神通"句亦如是理。如是應知由超越門一不善亦由上依力生起一切四地善。結合爲:"彼等一切"即具無間業一切不善為一切不善無記法生強依。施戒等善法。意為極強業,非弱。由上依處。結合爲:彼等色法亦非不為強依。如何為故說"外樹草等"等。于彼結合爲:地味水味雨水種為樹草等強依。根藥等為內相續強依。"已作唯"即最先作生起等業唯。"非如是由色相續"即無如是由色相續生習法。"彼"即時種等及業等。"已作"即前已生及已習。結合爲:唯有思者思構作。義為名思構作。且"構作"即安排。"某"即某業等及時食等。結合爲:自生貪等及他相續及他生貪等及自相續。"顯示"即為譬喻。

Manopadosikadevā aññamaññaṃ disvā attano manaṃ padūsenti. Bāḷhaṃ issādhammaṃ uppādenti. Tasmiṃyeva khaṇe cavanti. Tesaṃ dve issādhammā aññamaññassa balavanissayā hontīti. Kāmāvacara kusalassa balavanissayā hontītiādinā yojetabbaṃ. Vibhāvanipāṭhe. Jhāna magga phala vipassanādibhedaṃ ālambaṇaṃ paccavekkhana assādanādi dhamme attādhīne karotīti yojanā. 『『Attādhīne』』ti attāyatte attābaddhe. Paṭṭhāne pañhavāre dānaṃ datvā sīlaṃsamādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā paccavekkhati. Pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā paccavekkhantītiādinā āgatattādāna sīla. La. Nibbānāni cevāti vuttaṃ. Rāgaṃ garuṃkatvā assādenti, abhinandatītiādinā, cakkhuṃ garuṃ katvā assādentītiādinā ca āgatattā 『『rāga diṭṭhi cakkhu sotādīnicā』』ti vuttaṃ. 『『Parattha pī』』ti parato nissaya paccayādīsupi. 『『So evā』』ti paccupatthambhako eva. 『『Kiñcī』』ti kiñcimattaṃpi. Mahābhūte kiñci upatthambhetuṃ na sakkontīti yojanā. Nanu āhāra rūpaṃ mahābhūte upatthambhetuṃ sakkoti. Jīvitarūpañca kammajamahābhūte anupāletunti. Saccaṃ. Idha pana sahajātapaccaya kiccaṃ adhippetaṃ. Tesañca dvinnaṃ sahajātapaccaya kiccaṃ natthi. Taṃ parato āvī bhavissatīti. 『『Vatthu vipākānaṃ』』ti vatthurūpaṃ vipākānaṃ. Paṭṭhānapāṭhe. Ārammaṇañca, nissayo ca, purejātañca, vippayutto ca, atthi ca, avigato cā,ti chasupaccayesu ghaṭitesu tīṇi visajjanāni labbhantīti yojanā. Tīṇi visajjanāni nāma vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ cha hi paccayehi paccayo. Vatthu akusalānaṃ, vatthu abyākatānanti. Ettha ca attano ajjhattaṃ vatthuṃ ārabbha vatthu me aniccantiādinā sammasantassa vatthurūpaṃ kusalānaṃ khandhānaṃ chahi paccayehi paccayo. Etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā,ti upādiyantassa vatthu rūpaṃ akusalānaṃ. Ubhayatthapi āvajjanakkhaṇe abyākatānaṃ. Arahato pana taṃ aniccantiādinā sammasantassa kriyābyākatānaṃ khandhānanti. Tenāha 『『paccuppannaṃ vatthuṃ』』tiādiṃ. Tattha 『『paccuppannaṃ vatthuṃ』』ti attano paccuppannaṃ vatthuṃ. Adhiṭṭhānavidhāne pana ākāsa gamane rūpakāyaṃ ārabbhacittaṃ viya kāyaṃ lahukaṃ adhiṭṭhahantassa tappariyāpannaṃ vatthu abhiññācitta dvayassāti yojetabbaṃ. 『『Aniṭṭheṭhāne』』ti javanacittassa āvajjanena vinā uppajjanaṃ nāma katthaci icchitabbaṃ hoti. Katthaci anicchitabbaṃ. Tattha nirodhasamāpattito vuṭṭhāne, maggavīthīsu gotrabhuvodānaṭṭhāne, āgantuka bhavaṅgaṭṭhāneti idaṃ icchitabbaṭṭhānaṃ nāma. Ito aññaṃ anicchitaṭṭhānaṃ nāma. Evaṃ anicchitabbe ṭhāneti attho. 『『Pakatikāle』』ti maraṇāsannakālato aññasmiṃkāle. 『『Tānivā』』ti attano attano nissayavatthūnivā. 『『Aññaṃ vā』』ti vatthuto aññaṃ rūpādikaṃ vā. 『『Bhinnārammaṇāni nāmā』』ti aññaṃ āvajjanassa ārammaṇaṃ, aññaṃ javanānanti evaṃ javanāni āvajjanena bhinnārammaṇāni vā. Tena vuttaṃ 『『pacchāuppannānī』』tiādi. 『『Tesaṃ』』ti vīthicittānaṃ. 『『Tadevā』』ti taṃ evavatthu rūpaṃ. 『『Vatthu cā』』ti nissayo ca. 『『Tesaṃ』』ti aṭṭhakathācariyānaṃ. Na hi gahetuṃ sakkontīti sambandho. Sesamettha subodhaṃ. 『『Kasmā vuttaṃ』』tiādīsu. 『『Tassa yakkhassā』』ti indakanāmassa tassayakkhassa. 『『Itaresaṃpī』』ti saṃsedajopapātikānaṃpi.

我來翻譯這段巴利文： 意害天見彼此令自意損害。生強嫉妒法。即彼剎那死。彼等二嫉妒法為彼此強依。應結合爲:為欲界善強依等。于光明文。結合爲:禪道果觀等差別所緣令省察味著等法屬己。"屬己"即屬自系自。趣論問品中施已受持戒作布薩業重彼省察。重前善行省察等故說施戒等及涅槃。重貪味著歡喜等,及重眼味著等故說"貪見眼耳等"。"於他亦"即於後依緣等。"彼唯"即支撐唯。"些許"即些許唯。結合爲:不能些許支撐大種。豈非食色能支撐大種。及命色能護業生大種。實。然於此意為俱生緣作用。且彼二無俱生緣作用。彼后當明。"所依異熟"即所依色異熟。趣論文。結合爲:所緣及依及前生及離及有及不去由六緣合得三答。三答名所依由六緣為善蘊緣。所依為不善,所依為無記。且於此緣自內所依以'所依我無常'等觀者所依色由六緣為善蘊緣。以'此我所,此我是,此我我'執取者所依色為不善。二處亦于轉向剎那為無記。然阿羅漢以'彼無常'等觀者為唯作無記蘊。故說"現在所依"等。于彼"現在所依"即自現在所依。然于決意安立如緣身於虛空行如心令身輕決意者彼攝所依為二神通心應結合。"非處"即速行心無轉向生名于某處應欲。某處不應欲。于彼滅定出及道路于種姓凈處及客有分處此名應欲處。此外名不應欲處。如是于不應欲處義。"平常時"即離死近時他時。"彼等或"即自己依所依或。"他或"即離所依他色等或。"名異所緣"即他轉向所緣,他諸速行如是速行與轉向異所緣或。故說"後生"等。"彼等"即路心等。"彼唯"即彼唯所依色。"所依及"即依及。"彼等"即註釋師等。結合爲:不能取。余於此易解。于"何故說"等。"彼夜叉"即名因陀迦彼夜叉。"其他亦"即濕生化生亦。

『『Duvidhenā』』ti rūpajanana kiccaṃ rūpūpatthambhana kiccanti evaṃ duvidhena. Athavā 『『duvidhenā』』ti ajjhattāhārassa upatthambhanaṃ bahiddhāhārassa upatthambhananti evaṃ duvidhena. 『『Tathārūpānañcā』』ti appanāpattakammavisesena siddhānañca. 『『Ajjhattāhāropī』』ti pisaddena yathāvuttajīvitindriyañca arūpāhāre ca sampiṇḍeti. 『『Vatthuvipākānaṃ』』ti vatthurūpaṃ vipākānaṃ. 『『Sabbathā』』ti abyāyapadaṃ. Tañca sabbavibhattiyuttaṃ. Idha pana paccattavacananti āha 『『sabbathā』』ti sabbappakāranti. Pakāro ca veditabboti sambandho. Kathaṃ veditabboti āha 『『tividho』』tiādiṃ. 『『Sahajāte saṅgahetabbaṃ』』ti paccayabhāvena saṅgahetabbaṃ. Sahajananaṃ nāma attanā saha janentassa sahajananaṃ. Tañca kammacittādīnaṃ viya visuṃ jananakiccaṃ na hoti. Attani uppajjante eva itarāni rūpāni uppajjanti. Anuppajjante na uppajjantīti evarūpaṃ jananakiccaṃ veditabbaṃ .『『Vināva sahuppādanakiccenā』』ti attanā sahuppādanakicce āhārassa byāpāro natthīti adhippāyo. Teneva sahajātāni upatthambhantopi sahajātapaccayattaṃ na gacchatīti. Esanayo rūpajīvitindriyepi. Tena vuttaṃ 『『jīvitaṃpī』』tiādi. 『『Tīsū』』ti ārammaṇañca upanissayo ca atthicāti imesu tīsu. Ārammaṇādhipatimhi purejātā rammaṇādhipatipi atthi. So purejātatthi paccayo evāti atthipaccaye saṅgahito. 『『Tasmiṃ kate pavattamānānaṃ』』ti tasmiṃ kamme kate tassa katattā eva pavattamānānaṃ. Ārammaṇākāro gocaravisayākāro. 『『Santānavisesaṃ katvā』』ti bījanidhānaṃ katvāti adhippāyo. 『『Te』』ti ārammaṇapaccaya kamma paccayā. 『『Akāliko』』ti maggacetanāvasena akāliko. Sohi attano anantarephalaṃ janeti. Tasmā āgametabbassa āyatikālassa abhāvā akālikoti vuccati. Avaseso nānakkhaṇikapaccayo kāliko. 『『Paccayaṭṭhenā』』ti paccayakiccena. Lokappavattiyā kammahetukattāti sambandho. 『『Phalahetū pacārenā』』ti phalabhūtāya sabbalokappavattiyā hetubhūtassa kammassa nāmaṃ phalamhi āropetvā vohārena sabbepi tevīsatipaccayā kammasabhāvaṃ nātivattantīti yojanā. Kammapaccaya saṅkhyaṃ gacchantīti vuttaṃ hoti. 『『Vijjamānā yevā』』ti atthipaccayā evāti vuttaṃ hoti. 『『Sāsanayuttiyā viruddhamevā』』ti ettha sāsanayutti nāma tīṇipiṭakāni. 『『Viruddhamevā』』ti ārammaṇa paccayabhūtā sabbe pathavī pabbata nadīsamudda ajaṭākāsādayo ca sabbāpaññattiyo ca nibbānañca kammasaṅkhyaṃ gacchantīti vadanto ca, sabbe atītānāgata dhammā atthipaccayā evāti vadanto ca, tīhi piṭakehipi virujjhatiyeva. Paṭṭhānapāḷiyā pana vattabbameva natthi. Atthi saddohi paṭṭhāne paccuppannabhāvena vijjamānattho. Na paramattha dhamma bhāvena. Nāpiloka sammutivasena. Na hi paramattha dhamma bhūtāpi atītānāgatadhammā idha atthi saṅkhyaṃ gacchanti. Nāpipaññatti hoti. 『『Aññamaññappaṭibaddhaokāse』』ti aññamaññaṃ nissayanissitabhāve na paṭibaddhe kāmarūpabhavokāse. 『『Yato』』ti yamhāpaṭisandhi viññāṇato. 『『Yato』』ti vā yamhāsīsato, yamhābījato nibbattīti yojanā. 『『Bījato viya mahārukkhassā』』ti bījapaccayā kaḷīraṅkurādikassa mahārukkhasantānassa nibbattiviya. Pāḷipāṭhe. 『『Na okkamissathā』』ti sace na okkameyya. 『『Samuccissathā』』ti apinukho samucceyya, vaḍḍheyya. 『『Vokkamissathā』』ti sace vigameyya, vināseyya.

我來翻譯這段巴利文： "二種"即生色作用支撐色作用如是二種。或"二種"即內食支撐外食支撐如是二種。"如是色等"即由得定業差別成就等。"內食亦"由亦字合前說命根及無色食。"所依異熟"即所依色異熟。"一切"為不變詞。且彼具一切格。然於此為主格故說"一切"即一切種。且應知種結合。如何應知故說"三種"等。"應攝於俱生"即應以緣性攝。俱生名與自俱生者俱生。且彼非如業心等別生作用。自生時余色生。不生時不生,應知如是生作用。"無俱生作用"義為食無與自俱生作用功。由此雖支撐俱生不趣俱生緣性。如是理於色命根亦。故說"命亦"等。"三"即所緣及上依及有此三。所緣增上中有前生所緣增上。彼即前生有緣故攝於有緣。"彼作已轉"即彼業作已由彼作已轉。所緣行相為境界行相。"作相續差別"義為作種藏。"彼等"即所緣緣業緣。"無時"即由道思無時。因彼生無間果。故由無待未來時說無時。余異時緣有時。"由緣義"即由緣作用。結合爲:由世間轉起業因性。結合爲:"由果因用"即以世間轉起果中立作因業名由言說一切二十三緣不超業性。說為趣業緣數。"唯有"說為唯有緣。"違教理"於此教理名三藏。"唯違"即說一切地山河海虛空等所緣緣及一切假法及涅槃趣業數,及說一切過未法唯有緣,唯違三藏。然于趣論文更無說。因有字于趣論由現在性有義。非由勝義法性。非由世俗。因勝義法亦過未法於此不趣有數。亦非假法。"互系處"即互依能依性不繫欲色有處。"從"即從何結生識。"從"或結合爲:從何首,從何種生。"如從種大樹"即如從種緣芽等大樹相續生。經文。"不入"即若不入。"增長耶"即豈增長,增大。"離"即若離,滅。

『『Abhinibbattissathā』』ti apinukho abhinibbatteyya, pātubhaveyya. 『『Vocchijjissathā』』ti saceucchijjeyya. 『『Āpajjissathā』』ti apinukho āpajjeyya. 『『Yadidaṃ』』ti yaṃ idaṃ. 『『Idaṃ』』ti nipātamattaṃ. 『『Viññāṇaṃ』』ti paṭisandhiviññāṇaṃ. Yaṃ viññāṇaṃ atthi. Eseva viññāṇa dhammoti yojanā. 『『Rūpuppattiyā』』ti rūpuppādassa. Viññāṇaṃ paccayo etassāti viññāṇa paccayā. Rūpuppatti. 『『Rūpappaveṇiyā』』ti kammajarūpasantatiyā. 『『Utuāhārāpī』』ti ajjhatta utuajjhatta āhārāpi. Idañca sambhavayutti vasena vuttaṃ. Atthato pana purimuppannāya rūpappaveṇiyā asati, ajjhattaṃ te utuāhārāpi natthiyeva. Bahiddhā utupana asatipi purimuppannāya rūpappaveṇiyā rūpaṃ na janetīti na vattabbaṃ. Ṭīkāpāṭhe. 『『Arūpaṃ panā』』ti arūpabhūmipana. 『『Yasmiṃrūpe』』ti kammajarūpe. 『『Paccayabhāvo atthī』』ti pacchimarūpuppattiyā paccayasatti atthi. Kasmā viññāyatīti ce. 『『Puttassā』』tiādimāha. 『『Bījabhāvasaṅkhātaṃ』』ti ambabījādīnaṃ bījabhāvasaṅkhātaṃ. 『『Niyāmarūpaṃ nāmā』』ti utuvisesamāha. 『『Yathā vā tathā vā』』ti aniyamatoti vuttaṃ hoti. 『『Yonibhāvasaṅkhātaṃ』』ti taṃ taṃ gottakulajātīnaṃ jātibhāvasaṅkhātaṃ. 『『Niyāmarūpaṃ』』ti utuvisesa saṅkhātaṃ niyāmarūpaṃ. Sadisāni rūpasaṇṭhānāni yesanti viggaho. 『『Paṭisandhirūpasseva ānubhāvo』』ti kalalakālādīsu uppannassa paṭisandhirūpasseva ānubhāvo. Puna tamevatthaṃ visesetvā dassetuṃ 『『apicā』』tiādimāha. 『『Samudāgataṃ』』ti suṭṭhu uparūpariāgataṃ. Itthibhāvādirūpaṃ bījarūpañca niyāmetīti sambandho. 『『Niyāmakaṃ』』ti nānāvaṇṇasaṇṭhānādīnaṃ niyāmakaṃ. 『『Tattha imasmiṃ bhave』』tiādīsu. Dhanañca dhaññañca tato avasesā sabbeupabhogaparibhogācāti viggaho. Vijjā ca sippañca nānābahussutañca pariyatti cāti dvando. 『『Anāgatānaṃ tāsaṃ』』ti tāsaṃ abhinavadhanadhaññādisampattīnaṃ. 『『Upanissaya paccayatā』』ti pubbayogakammassa upanissaya paccayatā. Tattha dhanadhaññabhogānaṃ paṭilābhatthāya pubbayogakaraṇaṃ nāma kasikamma vāṇijjakammādīnaṃ karaṇaṃ. Tattha kasikamme tāva dhanadhaññabhogānaṃ paṭilābhatthāya kasikammakaraṇe dhanadhaññabhogā anāgatūpanissaya paccayo. Idāni kasikammakaraṇaṃ tassa paccayuppannaṃ. Dhanadhañña bhogānaṃ paṭilābhaparibhogakālesu kasikammakaraṇaṃ atītūpanissaya paccayo. Tesaṃ paṭilābho ca paribhogo ca tassa paccayuppanno. Kasikammakaraṇakkhaṇe pana khetta, vatthu, bīja, meghavuṭṭhiyo ca naṅgalādīni kasibhaṇḍāni ca gomahiṃsā ca kammakāraka purisā ca paccuppannūpanissayo. Kasikammakaraṇaṃ tassa paccayuppannaṃ. Kammasādhikassa mātāpitādayo pubbapurisā tassa kammassa atītūpanissaya paccayo. Taṃ kammaṃ tassa paccayuppannanti. Evaṃ sesesupi. Sesaṃ suviññeyyaṃ.

我來 譯這段巴利文： "當生"即豈當生,當顯現。"當斷"即若應斷。"當至"即豈當至。"即此"即此此。"此"為不變詞。"識"即結生識。結合爲:有此識。此即識法。"色生"即色生起。色識為緣者名識緣色生。"色相續"即業生色相續。"時食亦"即內時內食亦。且此依可能理說。然實無前生色相續,內彼等時食亦無。然外時無前生色相續不應說不生色。註釋文。"無色然"即無色地然。"於此色"即業生色。"有緣性"即有後色生緣力。若問何故了知。說"子"等。"名為種性"即芒果種等名為種性。"名決定色"說特殊時。"如是如是"說為不定。"名胎性"即名為彼彼種姓家族類別性。"決定色"即名為時差別決定色。釋為:有似色形者。"唯結生色威力"即生於羯羅藍時等結生色唯威力。為再顯彼義差別說"且"等。"生"即善上上生。結合爲:決定女性等色及種色。"決定"即種種色形等決定。于"於此此有"等。釋為:財及谷及從彼餘一切受用資具。複合為:明及工及種種多聞及教。"彼等未來"即彼等新財谷等成就。"上依緣性"即前業上依緣性。于彼為得財谷受用名作前業即作農商等業。于彼且於農業為得財谷受用作農業時財谷受用為未來上依緣。今農業作為彼緣生。于財谷受用得受用時農業作為過去上依緣。彼等得及受用為彼緣生。然農業作剎那田地種雨及耕具及牛水牛及作業人為現在上依緣。農業作為彼緣生。作業者父母等前人為彼業過去上依緣。彼業為彼緣生。如是于余亦。余易知。

『『Pañcavidha』』ntiādīsu. 『『Saṇṭhānattaṃ』』ti aṇu, tajjārī, rathareṇu, likkhādīni upādāya sabbesaṃ rūpasaṇṭhānānaṃ bhāvo saṇṭhānattaṃ. 『『Bhāvo』』ti ca tesaṃ pavatti vuccati. 『『Pavatti hetū』』ti ca paramattha rūpa dhammā eva. 『『Anupagamanato』』ti ettha sabhāvato atisukhumattā anupagamanaṃ veditabbaṃ. Adhivacanasaṅkhātaṃ nāmābhidhānanti viggaho. 『『Adhivacanaṃ』』ti ca atthappakāsakattā adhikaṃ vacanaṃ adhivacanaṃ. 『『Nāmābhidhāna』』nti ca nāmapaññatti vuccati. 『『Gahetabba bhāvo』』ti idaṃ cittaṃ nāma, ayaṃ phassonāmātiādinā kathentānaṃ santikā nāmābhidhānaṃ sutvā tadanurūpassa sabhāvatthassa jānanavasena ñāṇena gahetabbabhāvo. Nāma paññattānusārena jānitabbattā nāmanti vuccatīti vuttaṃ hoti. Ārammaṇe namatīti nāmaṃ. Ārammaṇika dhammā vā ettha namantīti nāmantipi yujjati.

我來翻譯這段巴利文： 于"五種"等。"形色性"即從取極微、其類、塵、蟣等一切色形性為形色性。且"性"說為彼等轉起。且"轉起因"即勝義色法唯。"由不至"於此應知由自性極微細性不至。分析為:增語名稱名增語。且"增語"由顯義故增語名增語。且"名稱"說為名施設。"可取性"即由從說"此名為心,此名為觸"等者處聞名稱后隨順了知彼自性事由智可取性。說為由隨順名施設可知性故說名。由趣所緣名為名。或有所緣法於此趣故名為名亦相應。

Imasmiṃ paccayasaṅgahe paccayadhammesu paññattīnaṃpi saṅgahitattā paññatti saṅgahopi therena idha nikkhitto. Tattha 『『paññāvīyatī』』ti ettha paññāpanaṃ nāma vohāraṭṭhapanaṃ. Tañcaṭhapanaṃ dvīhikāraṇehi sijjhati vadantānaṃ vohārena ca, suṇantānaṃ sampaṭicchanena cāti dassetuṃ 『『ayaṃ pī』』tiādimāha. 『『Sampaṭicchīyatī』』ti yathā pubbapurisehi voharīyati, tathā pacchima janaparamparāhi voharīyatīti vuttaṃ hoti. Pakārena ñāpīyatīti paññattītipi yujjati. 『『Byañjanattho』』ti manussa, deva, pathavī, pabbatādiko saddattho. 『『Paññā pīyantī』』ti pakārena ṭhapīyanti. Saddapaññattiṃ āhāti adhikāro. Adhimattabhāvappakāro nāma pathavīpabbatādīsu pathavīdhātuyā adhimatta bhāvaviseso. Nadī samuddodakādīsu āpodhātuyā. Aggikkhandhesu tejodhātuyā. Vātakkhandhesu vāyodhātuyāti evaṃ adhimatta bhāvaviseso. Vividhena pakārena pariṇamanaṃ vipariṇāmoti āha tathā tathā vipariṇāmākāranti. Pathavīpabbatādivohāro saṇṭhitākāraṃ nissāya pavatto na hoti. Pathavī nāma evaṃ saṇṭhānā, pabbato nāma evaṃ saṇṭhānoti saṇṭhānaniyamo natthi. Paṃsusilānaṃ rāsipuñjappavattimattena vohāro siddhoti vuttaṃ 『『na hi idha saṇṭhānaṃ padhānaṃ』』ti. 『『Kaṭṭhādayo eva vuccantī』』ti te evasaṇṭhānanānattaṃ paṭicca nānāvohārena vuccanti. Pathavī pabbata nadī samuddādīsu viya bhūtānaṃ pavattivisesākārenāti vuttaṃ 『『na hi idha samūho padhānaṃ』』ti. 『『Upādāpaññattī』』ti pañcakkhandha dhamme upādāya tehi anaññaṃ ekībhūtaṃ katvā paññatti. Na ākāsa paññatti disādesapaññattiyo viya tehi khandhehi muñcitvā paññatti. 『『Yato』』ti yamhādisato. 『『Laddhappakāsattā』』ti laddhappabhāsattā. 『『Ahassā』』ti divasassa. Uddhumātakādīni 『uddhumātakaṃ paṭikūlaṃ』tiādinā paṭikūlavasena manasikarontassapi nimittaṃ upaṭṭhahantaṃ bhūtavikārappakārena upaṭṭhahatīti katvā bhūtanimitte saṅgaṇhāti. 『『Aṭṭhakathāyaṃ』』ti puggalapaññatti aṭṭhakathāyaṃ. 『『Tāsaṃ』』ti bhūmipabbatādikānaṃ attha paññattīnaṃ. 『『Tathā tathā』』ti ayaṃ bhūmi, ayaṃ pabbato, tiādinā tena tena vohārena. Atthānaṃ paramatthānaṃ chāyāti atthacchāyā. 『『Chāyā』』ti ca nimittacchāyāyo vuccanti. Atthacchāyānaṃ ākāro atthacchāyākāro. 『『Ākāro』』ti ca nānāsamūha nānāsaṇṭhānādiko ākāro. Atthoti vā saddābhidheyyo vacanattho. Soyeva samūhākārādi nimitta mattattā atthacchāyākāroti vuccatīti imamatthaṃ dasseti 『『saddābhidheyya saṅkhātenā』』tiādinā. 『『Dabbappaṭibimbākārenā』』ti dabbasaṅkhātena paṭibimbākārena. 『『Olambiyā』』ti avalambitvā. 『『Gaṇanūpagaṃ katvā』』ti aya meko attho, idamekaṃ vatthūti evaṃ gaṇanūpagaṃ katvā. 『『Imechā』』ti ime chasaddapaññatti vohārā nāma nāmakammādi nāma. 『『Attanī』』ti nāmapada saṅkhāte attani. Attha visayaṃ eva hutvā pavattati bhāsaññūnanti adhippāyo. 『『Nāme satī』』ti akkharasamūho padaṃ, padasamūho vākyanti evaṃ vutte nāmapade vijjamāne sati. 『『Taduggaṇhantānaṃ』』ti taṃ taṃ nāmapadaṃ vācuggatakaraṇa vasena uggaṇhantānaṃ janānaṃ. 『『Tadatthā』』ti tassa tassa nāma padassa atthā. 『『Āgacchanti yevā』』ti bhāsaññūnaṃ ñāṇābhimukhaṃ āgacchantiyeva. Etena attani atthassa nāmanaṃ nāma atthajotana kiccamevāti dīpeti.

我來翻譯這段巴利文： 於此緣攝中由施設亦攝於諸緣法故長老於此置施設攝。于彼"被施設"於此施設名設定言說。且彼設定由二因成就:由說者言說及聞者領受,為顯此說"此亦"等。"被領受"說為如前人等言說,如是後人相續言說。由種種令知故施設亦相應。"文義"即人天地山等語義。"被施設"即由種種被設定。上下文為說語施設。增盛性種種名為于地山等地界增盛性差別。于河海水等水界。於火聚火界。于風聚風界如是增盛性差別。種種行相變易名變易故說如是如是變易行相。地山等言說非依止住行相轉。無地名如是形,山名如是形之形定。由塵石堆聚轉起唯成言說故說"因於此形非主"。"說為木等唯"即彼等唯緣種種形由種種言說說。如地山河海等由諸界轉起差別行相故說"因於此聚非主"。"取施設"即緣五蘊法作彼等非異一性施設。非如虛空施設方位處施設離彼等蘊施設。"從"即從彼方。"得顯"即得光。"明"即日。腐脹等由'腐脹不凈'等作意不凈者亦相現起由界變種種相起故攝於界相。"註釋"即補特伽羅施設註釋。"彼等"即地山等義施設。"如是如是"即此地此山等如是如是言說。義勝義影名義影。且"影"說為相影。義影行相名義影行相。且"行相"即種種聚種種形等行相。或義為語所詮語義。彼由唯聚行相等相故說義影行相,顯此義由"名為語所詮"等。"由事反映行相"即由名為事反映行相。"攀"即攀附。"作可數"即作此一義此一事如是可數。"此等"即此等語施設言說名命名等。"于自"即于名為名句自。義為唯成所義而轉于解語者。"有名"即有音合為句,句合為語如是說有名句時。"彼等執"即彼等人由習誦取彼彼名句。"彼義"即彼彼名句義。"唯來"即唯來向解語者智。由此顯示于自名義即義顯作用唯。;

『『Suṇantānaṃ ñāṇaṃ』』ti ettha 『『ñāṇaṃ』』ti upalakkhaṇa vacanaṃ, akusala viññāṇassapi adhippetattā. 『『Taṃ taṃ atthābhimukhaṃ nāmetī』』ti ārammaṇa karaṇavasena nāmeti. 『『Nāmaggahaṇa vasenā』』ti ayaṃ asukonāma hotūti evaṃ nāmaggahaṇavasena. 『『Dhārīyatī』』ti yāvajīvaṃpi appamussamānaṃ katvā dhārīyati. Nīharitvā vuccati attho etāyāti nirutti. 『『Etāyā』』ti karaṇabhūtāya etāyanāmajātiyā. 『『Aviditapakkhe』』ti nāmapadaṃ assutakāle aviññātapakkhe. 『『Tato nīharitvā』』ti aviditapakkhato ñāṇena nīharitvā. 『『Kathīyatī』』ti taṃ sutakāle vadantena suṇantassa ācikkhīyati jānāpīyati. 『『Atthassā』』ti aviditapakkhe ṭhitassa atthassa. 『『Etasse vā』』ti nāmapadasseva. Nāmapadanti ca kriya padaṃpi , upasaggapadampi, nipātapadampi, pāṭipadikapadaṃpi, idha nāmapadantveva vuccati. 『『Visesanabhūtānaṃ』』ti aññapadatthasamāse samāsapadānaṃ atthā visesanā nāma. Evaṃ visesanabhūtānaṃ. 『『Puggalassā』』ti aññapadatthabhūtassa abhiññālābhī puggalassa. 『『Vadantī』』ti ānandācariyaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi dhammasaṅgaṇiyaṃ paññattidukaniddese mūlaṭīkāyaṃ tathā vadati. 『『Tabbhāvaṃ』』ti akkhara padabyañjanabhāvaṃ. 『『Assā』』ti nāmapaññattiyā. Akkharapadabyañjanaṃ gocaro ārammaṇaṃ assāti viggaho. 『『Anusārenā』』ti anugamanena. 『『Lokasaṅketa nimmitā』』ti lokasaṅketaññāṇena pavattitā. 『『Lokasaṅketaññāṇaṃ』』ti ca idaṃ nāmaṃ imassatthassa nāmaṃ, ayamattho imassa nāmassa atthoti evaṃ puretaraṃ lokasaññāṇa jānanakaññāṇaṃ. 『『Atīta saddamattārammaṇā』』ti sotaviññāṇa vīthiyā ārammaṇaṃ hutvā niruddhaṃ atīta saddamattaṃ kurumānā. 『『Tena vuttavacane』』ti tena sikkhaṃ paccakkhantena bhikkhunā sikkhaṃ paccakkhāmīti vuttavacane. Paccuppannaṃ saddaṃ sotaviññāṇa vīthiyā, atītañca saddaṃ manoviññāṇa vīthiyāti yojanā. 『『Tāni akkharānī』』ti sikkhaṃ paccakkhāmīti vākye avayavakkharāni. 『『Ayaṃ akkhara samūho』』ti idaṃ nāmapadanti vuttaṃ hoti. Etassa atthassa. 『『Vinicchayavīthiṃ』』ti akkhara padasallakkhaṇavīthiñca. 『『Ekakkhare sadde』』ti 『go』 iccādike ekakkhare paññatti sadde. 『『Yā』』ti nāma paññatti. 『『Vadantassa manasā』』ti sambandho. 『『Pubbabhāge』』ti yaṃ kiñci atthaṃ paresaṃ vattukāmo vadanto tassa tassa atthassa nāmaṃ pathamaṃ manodvāravīthiyā niyametvā eva vadati, taṃ nāmaṃ pubbabhāge vadantena manasā vavatthāpitā nāmapaññattīti vuccati. Paṭipāṭikathanaṃ pavattikkamakathanaṃ. 『『Vuttaṃ』』ti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Tathā addhamattikanti ca vuttanti sambandho. 『『Vuttaṃ』』ti ca saddasatthesu vuttaṃ.

Gāthāyaṃ. 『『Mattā』』ti ekavijjuppādakkhaṇaṃ vuccati. Ekā mattāyassāti ekamatto. 『『Dīghamuccate』』ti dīgho nāma vuccate. 『『Pluto』』ti nānappakārena ruto gāyitoti paruto . So eva rakārassa lakāraṃ katvā pakāre ca saralopaṃ katvā plutoti vuccati. Gītanti vuttaṃ hoti. 『『Paramattha saddasaṅghāṭānaṃ』』ti paramparā pavattānaṃ paramattha saddarāsīnaṃ. 『『Anekakoṭisatasahassāni cittānī』』ti javanavīthīnaṃ antarantarā bhavaṅgacittehi saddhiṃ anekakoṭisatasahassāni cittāni.

Paṭṭhānanayānudīpanā niṭṭhitā.

Paccayasaṅgahānudīpanā niṭṭhitā.

1. Kammaṭṭhānasaṅgahaanudīpanā

我來翻譯這段巴利文： "聞者智"於此"智"為標識語,由不善識亦意故。"令趣彼彼義"即由作所緣令趣。"由取名"即愿此為某名如是由取名。"被持"即乃至命亦作不忘而被持。由此引出說義名為語源。"由此"即由作具此名類。"于未知分"即未聞名句時未知分。"從彼引出"即由智從未知分引出。"被說"即聞彼時由說者向聞者被說示被了知。"義"即住于未知分義。"此唯"即名句唯。且名句於此說作業句亦,字首句亦,不變詞句亦,詞根句亦,名為名句唯。"作差別"即於他句義複合中複合句義名為差別。如是作差別。"補特伽羅"即作他句義得神通補特伽羅。"說"說為指阿難師。因彼於法集中施設雙說註釋如是說。"彼性"即字句文性。"彼"即名施設。分析為:字句文為境所緣彼。"隨"即隨行。"世間約定造"即由世間約定智轉。且"世間約定智"即此名為此義名,此義為此名義如是前世間想知智。"唯緣過去聲"即作耳識路所緣已滅過去聲唯。"于

1. Kammaṭṭhānasaṅgahe . Vidito viññāto nāmarūpa vibhāgo yenāti viggaho. Yogī puggalo. 『『Kilese sametī』』ti kāmacchandādike nīvaraṇakilese upasameti. 『『Tathā pavatto』』ti bhāvanāvasena pavatto. Vūpasamanavasena vā pavatto. 『『Tāyā』』ti tāyabhāvanā paññāya, passantīti sambandho. 『『Passitaṃ』』ti samanupassitaṃ. Kathaṃ kasiṇabhāvanādikaṃ yogakammaṃ attāva attano ṭhānaṃ hotīti vuttaṃ 『『ādimajjhapariyosānānaṃhī』』tiādi. Vibhāvanipāṭhe. 『『Padaṭṭhānatāyā』』ti etena tiṭṭhati anivattamānaṃ pavattati etenāti ṭhānanti atthena padaṭṭhānameva ṭhānanti vuccatīti dīpeti. 『『Sukhavisesānaṃ』』ti jhānasukha maggasukha phalasukhānaṃ. 『『Dasakasiṇānī』』tiādīsu mukhyato vā upacārato vā dvidhāpi atthaṃ dassetuṃ 『『dasakasiṇānī』』tiādi vuttaṃ. 『『Sesānipī』』ti appamaññādīni sesakammaṭṭhānānipi. Yaṃ yaṃ anurūpaṃ yathānurūpaṃ. 『『Samudācaraṇaṃ』』ti punappunaṃ bhusaṃ pavattanaṃ. 『『Saṃsagga bhedo』』ti ekamekassa puggalassa kassaci dvecariyā, kassaci tissotiādinā sammissa vibhāgo. Aṭṭhakathāyaṃ』』ti visuddhimagga aṭṭhakathāyaṃ. 『『Sabbāyapi appanāyā』』ti jhānappanāya ca maggappanāya ca phalappanāya ca. 『『Yā āsanne pavattā dūre pavattāti adhikāro. 『『Itarā panā』』ti dūre pavattāpana. 『『Tāsaṃ panā』』ti tissannaṃ bhāvanānaṃ pana. 『『Tesaṃ pī』』ti dvinnaṃ nimittānaṃpi. 『『Vidatthicaturaṅgulaṃ』』 nāma vitthārato caturaṅgulādhikaṃ vidatthippamāṇaṃ. Vidatthippamāṇaṃ vā caturaṅgulappamāṇaṃ vātipi yujjati. Tathāhi visuddhimagge vāyokasiṇa vidhāne caturaṅgulappamāṇaṃ sīsaṃ vātena pahariyamānaṃ disvāti vuttaṃ. Khalamaṇḍalaṃ nāma kassakānaṃ kassamaddanabhūmibhāgamaṇḍalaṃ. 『『Kataṃ vā』』ti nīlādivaṇṇavisesarahitaṃ aruṇavaṇṇaṃ mattikakkhaṇḍaṃ udakena madditvā cakkamaṇḍalaṃ viya parimaṇḍalaṃ sumaṭṭhatalaṃ pathavimaṇḍalaṃ karonti. Evaṃ kataṃ vā. 『『Akataṃ vā』』ti katthaci bhūmibhāge kenaci akataṃ sayaṃ jātaṃ vā. 『『Kasiṇena jambudīpassā』』ti ettha.

Buddhoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;

Varameva hi sāpīti, kasiṇenapi jambudīpassāti.

Gāthāseso. Tattha jambudīpassa kasiṇato sāpītivarā evāti yojanā. 『『Kasiṇato』』ti ca sakalamaṇḍalato. Sakalassa jambudīpamaṇḍalassa issariyādhipatito pīti vuttaṃ hoti. 『『Sanniviṭṭhā』』ti samaṃ saṇṭhitā. 『『Saṇṭhāna paññattī』』ti maṇḍalasaṇṭhānena upaṭṭhitā nimittapaññatti eva vuccati. 『『Phuṭṭhaṭṭhāne』』ti kāyevā rukkhaggādīsuvā vātena pahataṭṭhāne. 『『Vāyu vaṭṭī』』ti vātaparimaṇḍalaṃ. Candasūriyānaṃ aggissa ca obhāsena visiṭṭhāti samāso. 『『Visiṭṭhā』』ti visesitā.

我來翻譯這段巴利文： 170.業處攝。分析為:由彼名色差別已知已了知。修習者補特伽羅。"調伏煩惱"即調伏欲貪等蓋煩惱。"如是轉"即由修習轉。或由止息轉。"由彼"結合爲:由彼修習慧見。"見"即正見。如何遍處修習等修習業為自唯自處故說"始中終"等。光明文。"由足處性"由此顯示由此住不退轉由此故處以足處唯說為處義。"諸勝樂"即禪樂道樂果樂。于"十遍處"等為顯示主要或轉義二種義故說"十遍處"等。"余亦"即無量等餘業處亦。隨順者名如順。"轉起"即再再極轉。"雜合差別"即一一補特伽羅某二師某三師等混合差別。"註釋"即清凈道註釋。"一切安止"即禪安止及道安止及果安止。"于近轉于遠轉"為上文。"余然"即于遠轉然。"彼等然"即三修習然。"彼等亦"即二相亦。"張手四指"名廣四指勝張手量。或張手量或四指量亦相應。如是清凈道風遍處法中說見四指量頭被風擊。穀場名農夫谷打場地圓。"作或"即混水無青等色差別赤色土塊如輪圓善磨平作地圓。如是作或。"未作或"即于某地處由某未作自生或。"由遍處閻浮提"於此。 頌:由稱頌佛,身生何喜; 實彼喜勝,由遍處閻浮提。 頌余。于彼結合爲:由閻浮提遍處彼喜勝唯。且"由遍處"即由全圓。說為由全閻浮提圓自在增上生喜。"安住"即等住。"形施設"說為由圓形現起相施設唯。"觸處"即于身或樹頂等被風擊處。"風輪"即風圓。複合為:由日月火光殊勝。"殊勝"即差別。

『『Dhūmātaṃ』』ti dhūmāyitaṃ. Dhūmapūritapaṭaṃ viyāti vuttaṃ hoti. Tenāha 『『sūnabhāvaṃ gataṃ』』ti. Ante kakāro nindatthajotakoti vuttaṃ 『『kucchitattā』』ti. Jegucchi tabbattāti attho. 『『Chavasarīrassā』』ti lāmakasarīrassa. 『『Tadevā』』ti chavasarīrameva. Vipubbakaṃ vicchinnakaṃ nāmāti sambandho. Tattha visesena nīlantivinīlaṃ. Tameva kucchitattā vinīlakaṃ. 『『Tadeva puna paccitvā』』ti vinīlakasarīrameva puna kālātikkame paccitvā. Pūtilohitānaṃ paripakkabhāvaṃ patvāti attho. Tato tato dvāracchiddato. Yuttaṃ tadeva sarīranti sambandho. Vicchinnakaṃ nāma, vicchiddakantipi paṭhanti. 『『Apakaḍḍhitvā』』ti khaṇḍāni sarīrato mocetvā taṃ taṃ padesaṃ kaḍḍhitvā. 『『Paggharitalohita sarīraṃ』』ti chinnaviddhaṭṭhānesu vaṇamukhehi paggharitalohitasarīraṃ.

我來翻譯這段巴利文： "煙燻"即已煙燻。說為如煙充滿佈。故說"趣壞性"。末音ka表示責難義故說"由可厭"。義為由可厭惡。"賤尸"即劣身。"彼唯"即賤尸唯。結合爲:爛壞名斷壞。于彼特別青名特青。彼由可厭故特青。"彼唯再煮"即特青身唯再過時煮。義為得腐血熟性。從彼彼門隙。結合爲:適彼身唯名斷壞,亦讀為穿壞。"拉"即從身解脫諸塊拉彼彼處。"流血身"即于斷穿處由瘡口流血身。

『『Buddhānussatī』』ti ettha buddhasaddo guṇyūpacāra vacanaṃ hoti. Guṇino dabbassa nāmena guṇānaṃ gahetabbattāti vuttaṃ 『『buddhaguṇassa anussati buddhānussatī』』ti. Esanayo dhammānussatādīsu. 『『Arahatādī』』ti arahatādiguṇo. Vigatāni dussilyādi malāni ca maccherañca yassa taṃ vigatamalamaccheraṃ. Tassa bhāvoti viggaho. 『『Attanā adhigatanibbānañcā』』ti etena ariyapuggalānaṃ kilesānaṃ accantavūpasamo vutto. 『『Yaṃ ārabbhā』』ti yaṃ puggalaṃ ārabbha. Hitūpasaṃhāro nāma ayaṃ puggalo avero hotu, abyāpajjo hotūtiādinā averatādīni hitasukhāni tasmiṃ puggale cittena upasaṃharaṇaṃ. Karuṇā, muditā, heṭṭhā cetasikasaṅgahe vuttatthā eva. Hitūpasaṃhāro ca hitamodanā ca ahitāpanayanañcāti dvando. Tattha hitūpasaṃhāro mettāya kiccaṃ. Hitamodanā muditāya. Ahitāpanayanaṃ karuṇāya kiccaṃ. Tattha paraṃ hitasukhasampannaṃ disvā tena parahitena attani pītipāmojjavaḍḍhanaṃ hitamodanā nāma. Paraṃ dukkhitaṃ disvā ayaṃ imamhādukkhā muccatu, mākilamatūti evaṃ cittena parasmiṃ ahitassa dukkhassa apanayanaṃ ahitāpanayanaṃ nāma. 『『Tesaṃ』』ti parasattānaṃ. Sassa attano idanti sakaṃ. 『『Idaṃ』』 sukhadukkhakāraṇaṃ. Attanā katakammaṃ eva sakaṃ yesaṃ te kammassakā. Parasattā eva. Tesaṃ bhāvo. Tassa anubrūhananti viggaho. 『『Sīmasambhedo』』ti attā ca piyapuggalo ca majjhattapuggalo ca veripuggalo cāti catasso sīmā. Sambhindanaṃ sambhedo. Sammissanaṃ anānattakaraṇanti attho. Sīmānaṃ sambhedo sīmasambhedo. Sabbā itthiyo, sabbepurisātiādinā odhiso paricchedato pharaṇaṃ odhisopharaṇaṃ nāma. Sabbesattā, sabbepāṇā, sabbebhūtātiādinā anodhiso aparicchedato pharaṇaṃ anodhisopharaṇaṃ nāma. Puratthimāyadisāya sabbesattā averāhontūtiādinā disāvibhāgavasena pharaṇaṃ disāpharaṇaṃ nāma. 『『Taṃ samaṅgīno cā』』ti tāhi appamaññāhi samaṅgīno puggalā. 『『Niccaṃ sommahadayabhāvenā』』ti sabbakālaṃ santasītala hadayabhāvena. Brahmasaddo vā seṭṭhapariyāyo 『brahmaṃ puññaṃ pasavatī』tiādīsu viya. Asitabbaṃ bhuñjitabbanti asitaṃ. Pañcabhojanaṃ. Pātabbanti pītaṃ. Aṭṭhavidhaṃ pānaṃ. Dantena khāyitabbaṃ khāditabbanti khāyitaṃ. Pūvakkhajjaphalakkhajjādikaṃ nānākhādanīyaṃ . Aṅgulīhipi gahetvā sāyitabbaṃ lehitabbanti sāyitaṃ. Madhupphāṇitādikaṃ sāyanīyaṃ. Sarasappaṭikūlatā nāma attano sabhāvato paṭikūlatā. Catubbidhopi hi āhāro bhājanesu vā hatthamukhādīsu vā yattha yattha sammakkheti, laggati, limpati. Taṃ udakena dhovitabbaṃ hoti. Adhotaṃ pana tampi jegucchanīyaṃ hoti. Āsayato paṭikūlatā nāma tassa ajjhoharīyamānassa kaṇṭhādīsu ṭhitehi pittasemhādīhi āsayehi sammissanavasena paṭikūlatā. Nidhānato paṭikūlatā nāma nidhānato paṭikūlatā. 『『Nidhānaṃ』』ti ca āmāsayo vuccati. Pakkato paṭikūlatā nāma tassa nidhānagatassa paripakkakāle gūthamuttādibhāvapattito paṭikūlatā. Apakkato paṭikūlatā nāma tasmiṃ aparipakke ajiṇṇe sati sarīre nānāroguppattivasena paṭikūlatā. Phalato paṭikūlatā nāma tassa paripakkakālato paṭṭhāya sarīre kesalomādīnaṃ paṭikūlarāsīnaṃ vaḍḍhanavasena paṭikūlatā. Nissandato paṭikūlatā nāma tassa na vahidvārehi vā lomakūpehivā aññehi nānāvaṇamukhehi vā uggharaṇa paggharaṇādivasena paṭikūlatā.

我來翻譯這段巴利文： "佛隨念"於此佛語為功德假說語。由應以具德事物名取諸功德故說"佛功德隨念為佛隨念"。此理於法隨念等。"應供等"即應供等功德。已離惡戒等垢及慳者名離垢慳。彼性為分析。"自所證涅槃及"由此說聖者煩惱究竟止息。"緣彼"即緣彼補特伽羅。攝益名為愿此補特伽羅無怨,無惱等以無怨等利益樂以心攝向彼補特伽羅。悲,喜,如下心所攝已說義唯。複合為:攝益及喜益及除不利。于彼攝益為慈作用。喜益為喜。除不利為悲作用。于彼見他利益樂具足由彼他利於自增長喜悅名喜益。見他苦已愿彼離此苦勿勞苦如是以心於他除不利苦名除不利。"彼等"即他有情。自者己此名己。"此"即樂苦因。由自作業唯己彼等名業己。他有情唯。彼等性。彼隨增為分析。"界限破"即自及愛補特伽羅及中補特伽羅及怨補特伽羅為四界限。破為破。混合為不作異義。界限破名界限破。一切女,一切男等由限分別遍滿名有限遍滿。一切有情,一切生,一切存在等由無限無分別遍滿名無限遍滿。東方一切有情無怨等由方分別遍滿名方遍滿。"彼具者及"即彼等無量具補特伽羅。"常柔和心性"即一切時寂靜清涼心性。或梵語為勝義如"生梵福"等。應食當食名食。五食。應飲名飲。八種飲。應以齒嚼食名嚼。餅嚼果嚼等種種嚼食。應以指取舐食名舐。蜜糖等舐食。自性不凈性名由自性相不凈。四種食于器或手口等處處涂,著,染。彼應以水洗。未洗彼亦可厭。依止不凈性名由與喉等住膽痰等依止混合不凈性。貯藏不凈性名由貯藏不凈。且"貯藏"說為胃。消化不凈性名由彼貯藏已消化時得大小便等性不凈。未消化不凈性名由彼未消化不消化時于身由種種病生不凈。果報不凈性名由彼消化時起于身由增長髮毛等不凈聚不凈。流出不凈性名由彼從外門或毛孔或餘種種瘡口流漏散等不凈。

『『Tatthā』』ti tasmiṃ catubbidhe āhāre. 『『Nikantippahānasaññā』』ti kantāramagge mātāpitūnaṃ kantāranittaraṇatthāya putta maṃsakhādane viya ati manuññepi āhāre rasataṇhā pahānavasena pavattā saññā. 『『Salakkhaṇādivasenā』』ti salakkhaṇasasambhārādivasena. 『『Rāgena caratī』』ti ettha 『『rāgenā』』ti karaṇatthe, itthambhūtalakkhaṇevā karaṇa vacanaṃ. Tattha karaṇatthetāva 『『rāgena caratī』』ti catūsu iriyāpathesu yebhūyyena rāgacittena carati. Rāgacittena niyyamāno vicaratīti vuttaṃ hoti. Itthambhūta lakkhaṇe pana 『『rāgena caratī』』ti tesu rāgaketu rāgadhajo hutvā vicaratīti vuttaṃ hoti. 『『Assā』』ti tassapuggalassa. 『『Ussanno』』ti uggato pākaṭataro. Bahutarotipi vadanti. 『『Pahānāyā』』ti ettha itisaddo ādi attho. Tena karuṇā bhāvetabbā vihiṃsāya pahānāya. Muditā bhāvetabbā aratiyā pahānāyāti imaṃ pāḷisesaṃ saṅgaṇhāti. 『『Nissaraṇatāvacanato』』ti nissaraṇañhetaṃ byāpādassa yadidaṃ mettāceto vimutti. Nissaraṇañhetaṃ vihesāyayadidaṃ karuṇā cetovimutti. Nissaraṇañhetaṃ aratiyā yadidaṃ muditā ceto vimuttīti evaṃ nissaraṇa bhāvavacanato ca. Catasso appamaññāyo. La. Dosa caritassāti vuttaṃ. 『『Dosa vatthuttābhāvato cā』』ti dosuppattiyā vatthu bhāvassakaraṇa bhāvassa abhāvato ca. Nīlādīni cattāri kasiṇāni dosa caritassāti vuttaṃ. Kasmāpanettha dosa caritassa upekkhā sappāyakāraṇaṃ visuṃ na vuttanti. Aññakāraṇattā na vuttanti dassento 『『ettha cā』』tiādimāha. 『『Tisso』』ti tisso appamaññāyo. 『『Manāpiyarūpānī』』ti manāpiyavaṇṇāni. Vikkhittacitto ca hotīti adhikāro. 『『Tassā』』ti pamāda bahulassa vikkhittacittassa ca puggalassa. Vuttaṃ siyā. Visuddhi magge pana evaṃ vuttaṃ natthīti adhippāyo. Vibhāvanipāṭhe. 『『Buddhivisaya bhāvenā』』ti vuttaṃ. Yadi buddhivisayattā mohacaritassa sappāyaṃ. Buddhivisayabhūtāni maraṇa upasamasaññā vavatthānānipi mohacaritassa sappāyāni siyunti vuttaṃ 『『evañhisatī』』tiādiṃ. 『『Bhūtakasiṇānī』』ti pathavīkasiṇādīni mahābhūtakasiṇāni. 『『Tatthāpī』』ti vā tesu cattālīsa kammaṭṭhānesupi. Evaṃsati vaṇṇakasiṇānaṃ puthulakhuddakatāpi ettha saṅgahitā hotīti. 『『Mahantaṃ』』ti vidatthi caturaṅgulato mahantaṃ. Yadi evasaddo yathārutameva yujjeyya. Evaṃsati khuddakaṃ vitakkacaritasseva sappāyaṃ, na buddhicaritādīnanti evamatthopi gaṇheyya. Atha buddhicaritassa pana asappāyaṃ nāma natthīti aṭṭhakathāvacanena virujjheyyāti iminā adhippāyena 『『khuddakanti padeyujjatī』』ti vuttaṃ. Athavā, puthulaṃ mohacaritassa, khuddakaṃ vitakkacaritasseva, namohacaritassāti atthe sati, buddhicaritādīnaṃ pana puthulaṃpi khuddakaṃpi anuññātaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. 『『Sabbañcetaṃ』』ti sabbañca etaṃcaritavibhāgavacanaṃ. Ujuvipaccanīkavasena tīsu akusala caritesu puggalesu. Vitakka carite ca atisappāyatāya saddhābuddhi caritesūti adhippāyo. Tenāha 『『rāgādīnaṃ pana avikkhambhikā』』tiādiṃ.

我來翻譯這段巴利文： "于彼"即于彼四種食。"斷愛著想"即如於荒道中為父母度荒故食子肉般,于極可意食亦由斷味愛轉起想。"由自相等"即由自相及資具等。"由貪行"於此"由貪"為具格,或為如是性相具格語。于彼具格性唯"由貪行"即於四威儀多由貪心行。說為由貪心導引行。然如是性中"由貪行"說為于彼等成貪相貪標而行。"彼"即彼補特伽羅。"增盛"即增顯著。亦說為更多。"為斷"於此iti語為等義。由此攝:應修悲為斷害。應修喜為斷不樂等余文。"由說出離性"即由說此慈心解脫是嗔恚出離。此悲心解脫是惱害出離。此喜心解脫是不樂出離如是由說出離性及。四無量等。瞋行者說。"且由非瞋事性"即且由無作瞋生事性。說四青等遍為瞋行者。何故於此不別說舍為瞋行者宜修因?為顯示由他因不說故說"於此及"等。"三"即三無量。"可意色"即可意顏色。且上文為:及散亂心。"彼"即放逸多及散亂心補特伽羅。應說。然清凈道中無如是說義。光明文。說"由為慧境性"。若由為慧境故宜於癡行者。死想寂止想差別亦為慧境應宜於癡行者故說"如是實"等。"界遍"即地遍等大界遍。"于彼亦"即或於彼四十業處亦。如是實色遍大小亦於此攝。"大"即勝張手四指。若如是語如聞唯相應。如是實小唯宜於尋行者,不于慧行者等亦應取如是義。然應不違註釋語:于慧行者無名不宜故由此意趣說"小語相應"。或者,大於癡行者,小於尋行者唯非癡行者義時,于慧行者等大及小亦許可應見。"此一切"即此一切行差別語。于由正相違三不善行補特伽羅及尋行者。由極宜於信慧行者義。故說"然由非鎮伏貪等"等。

『『Buddhadhamma. La. Guṇānaṃ』』ti ettha guṇasaddo pubbapadesu yojetabbo buddhaguṇānañca dhammaguṇānañcātiādinā. 『『Tatthā』』ti tasmiṃ guṇapade. Na tappetīti atappanīyo. Tappanaṃ santuṭṭhiṃ na janetīti attho. Saṃvejanaṃ saṃvegaṃ janetīti saṃvejaniyo. 『『Dhammo』』ti sabhāvo. Saṃvejaniyo dhammo yassāti saṃvejaniya dhammaṃ. Maraṇaṃ. 『『Pañcamajjhānasamādhissā』』ti rūpāvacara pañcamajjhāna samādhissa. 『『Udayamattānī』』ti vaḍḍhitamattāni. 『『Tatthā』』ti paṭikūlārammaṇesu. 『『Pubbacchaṭṭakassā』』ti purāṇacchaṭṭakassa. Gūthamuttavissajjana kassāti vuttaṃ hoti. Tenāha 『『gūtharāsi dassane viyā』』ti. Na te kadāci somanassena vinā appanaṃ pāpuṇanti. Byāpādavihiṃsā aratīnaṃ dūribhāvena somanassuppattiyā atisukarattā pañcamajjhāne viya sukhasomanassānañca avikkhambhanato. 『『Udāsinapakkhe』』ti ajjhupekkhanapakkhe. 『『Daḷhaṃ』』ti bhusaṃ. 『『Vibhūtaṃ』』ti pākaṭaṃ. Nimittaṃ daḷhavibhūtaṃ katvā gahaṇaṃ daḷha vibhūtaggahaṇaṃ. 『『Kassaci ārammaṇassā』』ti buddhaguṇādi ārammaṇassa. 『『Paṭibhāganimittaṃ』』ti ettha paṭibhāgasaddo tassa dise pavattoti āha 『『tādise』』tiādiṃ. 『『Taṃsaṇṭhāne』』ti etena pathavimaṇḍalādīsu viya saṇṭhānākārena ṭhitesu sabhāva dhamma puñjesu eva tassadisaṃ paṭibhāganimittaṃ nāma sijjhatīti dasseti. 『『Eva』』nti samathasaṅgahe tāva dasakasiṇāni, dasaasubhātiādinā vuttena vacanakkamena. 『『Uggahakosallaṃ』』ti bhāvanākammaṃ ārabhitukāmena bhikkhunā ācariyassa santike sabbassa kammaṭṭhāna vidhānassa uggahaṇaṃ uggaho. Tasmiṃ kosallaṃ uggahakosallaṃ. Apicettha. Sabbaṃ uggahituṃ asakkontena yaṃ attanā ārabhissati. Tassa ekassa vidhānaṃ paripuṇṇaṃ uggahetabbaṃ. 『『Uggaṇhantassā』』ti ettha ukāro upari attho. 『『Gahaṇaṃ』』ti ca yathā citte avinassamānaṃ hutvā labbhati, tathā katvā cittena gahaṇanti dassetuṃ 『『uparūparī』』tiādi vuttaṃ. 『『Samanupassantassā』』ti sammā punappunaṃ cakkhunā dassanasadisaṃ karontassa. Parito samantato karaṇaṃ parikammaṃ. Tasmiṃ nimittaggahaṇakamme yaṃ yaṃ kattabbavidhānaṃ atthi, taṃ taṃ paripuṇṇaṃ katvā gahaṇanti vuttaṃ hoti. Bhāvanāti vaḍḍhanāti imamatthaṃ dassento 『『punappuna』』ntiādimāha. 『『Nirantaraṃ padahantassā』』ti rattidivaṃ nirantaraṃ ārabhantassa. Uggaha nimitte saṇṭhānaṃ gaṇhantopi vaṇṇarūpādinā sabhāva dhammena saheva gaṇhāti. Paṭibhāganimitte pana sabhāvadhammaṃ muñcitvā tassa disaṃ nimitta paññatti saṅkhātaṃ suddhasaṇṭhānameva gaṇhāti. Ettha siyā, paṭibhāganimittepi vaṇṇo nāma sandissati yevāti. Saccaṃ. So pana paṭibhāgamattaṃ hoti. Na ekantavaṇṇo. Tenāha 『『tappaṭibhāgaṃ vatthu dhammavimuccitaṃ』』ti. 『『Sannisinnaṃ』』ti acalaṃ. 『『Pavesitaṃ』』ti bhāvanācittassa abbhantare pakkhittaṃ viya hotīti adhippāyo. Obhāsatīti obhāso. Obhāso hutvā jātanti obhāsajātaṃ. Obhāsanaṃ vā obhāso. Jāto obhāso assāti obhāsajātaṃ. 『『Pātentī』』ti paṭipātenti. Puna uppajjanavasena uṭṭhātuṃ na denti. 『『Etāyā』』ti kattu atthe karaṇavacanaṃ. 『『Nimittarakkhaṇavidhānaṃ』』ti samuppannassa nimittassa anassanatthāya sattavidhehi palibodha dhammehi rakkhaṇatthaṃ. Katame pana tesattavidhā palibodhadhammā nāmāti. Idha amhehi vattabbaṃ natthi. Visuddhi magge eva te vuttāti dassetuṃ gāthamāha.

我來翻譯這段巴利文： "佛法。等。諸功德"於此功德語應結合前分如佛功德及法功德等。"于彼"即于彼功德語。不滿足名不滿。義為不生滿足。生怖畏名怖畏。"法"即自性。有怖畏法者名有怖畏法。死。"第五禪定"即色界第五禪定。"生起唯"即增長唯。"于彼"即于不凈所緣。"前六"即舊六。說為大小便放出。故說"如見糞聚"。彼等不時無喜成安止。由遠離瞋害不樂生喜極易故,如第五禪由不鎮伏樂及喜故。"于舍分"即于平等分。"堅"即極。"顯"即明。作所緣堅顯取名堅顯取。"某所緣"即佛功德等所緣。"似相"於此似語轉于彼類故說"于如是"等。"彼形"由此顯示如地輪等由形相住自性法聚唯成彼類似相。"唯"即如定攝中十遍處,十不凈等如是說語次第。"取善巧"即欲起修習業比丘于師前取一切業處法名取。彼善巧名取善巧。且於此。不能取一切者應完全取將自起一法。"取者"於此u音為上義。且"取"為顯示如何於心不失而得故說"上上"等。"正觀者"即作如以眼再再正見。周遍作名遍作。說為于彼相取業應作何何法則,作彼彼圓滿取。顯示修習為增長此義故說"再再"等。"無間精進者"即晝夜無間發起。于取相取形亦由色等自性法共取。然于似相舍自性法唯取彼類名為相施設清凈形唯。於此或問:于似相亦見有色。實爾。然彼唯似唯。非一向色。故說"離彼類事法"。"安住"即不動。"入"義為如置於修習心內。照為光。生為光生。或照名光。有生光者名光生。"令落"即令對落。不令由再生轉起。"由此"為作者義具格語。"護相法則"即為已生相不失故由七種障礙法護故。何者名為七種障礙法?此我等無說。顯示于清凈道已說彼等故說偈。

『『Āvāso』』ti asappāyāvāso. 『『Gocaro』』ti asappāyagocaragāmo. 『『Bhassaṃ』』ti asappāyavacanaṃ. Evaṃ puggalādīsu. 『『Sevethā』』ti seveyya. 『『Evañhipaṭipajjato』』ti evaṃhivajjitabbe vajjanavasena sevitabbe sevanavasena paṭipajjantassa. 『『Kāmataṇhāya visayabhāvaṃ atikkamitvā』』ti etena kāmabhūmi kāmabhavasamatikkamo, rūpabhūmirūpabhava okkamo ca vutto. Vasanaṃ vasī. Satti. Sāmatthiyanti attho. Vasiṃ bhūtaṃ pattanti vasibhūtaṃ. Vasī eva vasitā. Yathā pāramitāti. 『『Tato vicāranti』』 ettha itisaddo ādiattho. Tena tato pītiṃtiādiṃ saṅgaṇhāti. Icchantānaṃ tesaṃ sabbaññubuddhānaṃ. 『『Yatthā』』ti yesudvīsubhavaṅgesu. 『『Bhavaṅgacāre』』ti bhavaṅgappavattiyaṃ. 『『Dandhāyitattaṃ』』ti dandhaṃ hutvā ayati pavattatīti dandhāyitaṃ. Tassa bhāvo dandhāyitattaṃ. 『『Ṭhapetuṃ』』ti adhiṭṭhānaṃ katvā ṭhapetuṃ. Tato anatikkamituṃ. 『『Yatthicchakaṃ』』tiādīni kriyāvisesanapadāni. 『『Yatthicchakaṃ』』ti yattha yattha ṭhāne icchānu rūpaṃ. Yadicchakantiyasmiṃ yasmiṃ khaṇe icchānu rūpaṃ. 『『Yāvaticchakaṃ』』ti yattakena pamāṇena icchānu rūpaṃ. 『『Vitakkādikaṃ oḷārikaṅgaṃ pahānāyā』』ti ettha kassa balena pahānaṃ hoti. Taṃ taṃ virāga bhāvanā balena pahānaṃ hoti. Kāca taṃ taṃ virāgabhāvanā nāma hoti. Ajjhāsaya visesa pariggahitā upacārabhāvanā evāti imamatthaṃ dassetuṃ 『『pathamajjhānaṃ tāvā』』tiādi vuttaṃ. 『『Ātāpavīriyaṃ』』ti yenavīriyena yogino attānaṃ vā kilesa dhamme vā ātāpenti paritāpenti. Taṃ ātāpavīriyaṃ nāma. Ugghāṭīyamānampi ākāsameva hoti. Taṃ ārabbha uparijhānantaruppattiyā bhāvanaṃ karontassapi punappunaṃ tameva pañcamajjhānaṃ uppajjati. Ārammaṇe ca anatikkante jhānaṃpi anatikkantameva hotīti. 『『Tatthā』』ti tasmiṃ ākāsakasiṇe. 『『Tadatikkamanasambhavo』』ti kasiṇa nimittātikkamanasambhavo. 『『Yathādiṭṭhe』』ti jhānacakkhunā diṭṭhappakāre. 『『Sambhāvetvā』』ti thometvā. Sammā anussaraṇaṃ samanussaraṇaṃ. 『『Itaresaṃpi vā』』ti puthujjana paṇḍitānaṃpi vā. Maraṇa saññā vavatthānesu parikammañca samādhiyati, upacāro ca sampajjatīti yojanā tikkhapaññānaṃ pana puthujjanānaṃpi sataṃ buddhaguṇādīsupi upacāra sambhavo aṭṭhakathāyaṃ vuttoyeva. 『『Samathajjhānesū』』ti idaṃ adhikāravasena vuttaṃ. Vipassanā kammaṃpi gahetabbamevāti daṭṭhabbaṃ. Pubbedānaṃ datvā iminā puññena āyatiṃ jhānābhiññāyo vā maggaphalāni vā paṭilabhissāmīti patthanaṃ katvā āgatopi katādhikāro evātipi vadanti. Katamo pana katādhikāro nāmāti āha 『『āsannabhave』』tiādiṃ. Aṭṭhavidhesu catukkanayavasena, navavidhesu pañcakanayavasena vuttoti tesaṃ vādīnaṃ sādhakavacanaṃ. Vicāretvā pana gahetabbaṃ. Ākāsa kasiṇena vinā arūpajjhānāni labhitvā puna abhiññatthāya parikammekate ākāsakasiṇepi kattabbattā tassa abhiññāpādakatā sambhavo vuttoti atthassa sambhavato. Pubbe abhāvita bhāvanoti ca akatādhikāroti ca atthato ekaṃ. 『『Ādikammiko』』ti abhiññākamme ādikammiko. 『『Tādisānaṃ』』ti pubbe akatādhikārānaṃ abhāvitabhāvanānaṃ idāni iddhivikubbanaṃ karissāmīti ārabhantānaṃ abhiññākamme ādikammikakulaputtānanti sambandho. 『『Iddhivikubbanaṃ』』ti ca upalakkhaṇavacanaṃ. Dibbāya sotadhātuyā saddaṃ savanaṃ karissāmītiādikaṃpi gahetabbaṃ. Idañca ādikammikavidhānādhikārattā vuttaṃ.

我來翻譯這段巴利文： "住處"即不宜住處。"行處"即不宜行處村。"語"即不宜語。如是于補特伽羅等。"應親近"即應親近。"如是行者"即如是由應離離勢由應近近勢行者。"超越欲愛境"由此說超越欲地欲有,入色地色有。住為自在。能力。義為功能。得自在名自在。自在唯自在性。如波羅蜜。"從彼尋"於此iti語為等義。由此攝:從彼喜等。彼等一切知佛欲。"何處"即於何二有分。"有分行"即有分轉。"遲鈍性"即成遲而去轉名遲鈍。彼性名遲鈍性。"住"即作決意住。從彼不超越。"如欲處"等為動作差別語。"如欲處"即于于處如欲。若欲者于于剎那如欲。"如欲量"即以若量如欲。"為斷尋等粗支"於此由何力成斷?由彼彼離染修習力成斷。何為彼彼離染修習名?由意樂差別攝近行修習唯故說"先第一禪"等為顯此義。"熱煉精進"即由彼精進修習者熱煉自或熱煉諸煩惱法。彼名熱煉精進。雖開亦成虛空唯。緣彼作上禪中生修習亦再再生彼第五禪唯。且於所緣未超越時禪亦未超越唯。"于彼"即于彼虛空遍。"彼超越可能"即遍相超越可能。"如所見"即由禪眼見相。"讚歎"即稱讚。正隨念名正念。"或余等亦"即或凡夫賢人等亦。結合爲:于死想差別亦成遍作及成就近行。且註釋中說于利慧凡夫等百人佛功德等亦有近行可能唯。"于止禪"此由上文說。應取毗婆舍那業亦應見。亦說先施已由此福未來將得禪通或道果作愿來者亦名已作根基。何者名已作根基故說"近有"等。依四法八種,依五法九種說為彼等論者證語。然應思擇取。由無虛空遍得無色禪已為通再作遍作于虛空遍亦應作故說彼通基可能由義可能。且未修修習及未作根基義一。"初業"即于通業初業。"如是"即結合爲:先未作根基未修修習今我將作神變起初業于通業善男子等。且"神變"為標識語。應取我將聞天耳界聲等。且此由初業法則上文故說。

Abhiññāsu vasipattānampi taṃ pañcamajjhānaṃ chasuārammaṇesu yathārahaṃ appetiyeva. 『『Adhiṭṭhātabbaṃ』』ti yathicchita nipphattatthāya sataṃ hotu sahassaṃ hotūtiādinā cittena abhividhātabbaṃ. Abhinīharitabbanti vuttaṃ hoti. 『『Sataṃ homi, sahassaṃ homīti vā』』ti attānaṃ sataṃ vā sahassaṃ vā nimminanavasena vuttaṃ. Sesaṃ pana aññathānimminanavasena. Sotuṃ vā saddaṃ, passituṃ vā rūpaṃ, jānituṃ vā paracittaṃ. Anussarituṃ vā pubbenivutthaṃ. Aṭṭhakathāpāṭhe. 『『Adhiṭṭhātī』』ti abhiññāya adhiṭṭhāti. Abhividhāti nibbattetīti vuttaṃ hoti. Duvidhaṃhi adhiṭṭhānaṃ parikammena adhiṭṭhānaṃ abhiññāya adhiṭṭhānanti. Idha pana abhiññāya adhiṭṭhānaṃ vuttaṃ. 『『Adhiṭṭhāna cittenā』』ti abhiññācittenāti vuttaṃ hoti. 『『Parikammacittassā』』ti pubbabhāge āvajjana parikamma adhiṭṭhānaparikammacittassa. Pacchimaṃ pana pādakajjhāna samāpajjanaṃ. Parikammacittassa samādhānatthāyāti vuttaṃ. Parikammacitte samāhite kiṃ payojananti āha 『『tathāhī』』tiādiṃ. 『『Sesābhiññāsupi yathārahaṃ vattabbo』』ti dibbasotaparikamme tenevaparikamma samādhiññāṇasotena āsanne dibbavisayaṃpi saddaṃ suṇātītiādinā vattabbo. 『『Iti katvā』』ti iti manasikatvā. 『『Taṃ』』ti pacchimaṃ pādakajjhāna samāpajjanaṃ. 『『Idha nagahitanti daṭṭhabbaṃ』』ti therassa matena daṭṭhabbanti adhippāyo. Idha pana ādikammikavidhānappadhānattā pacchimaṃpi pādakajjhāna samāpajjanaṃ vattabbamevāti. 『『Kāyagatikaṃ adhiṭṭhahitvā』』ti ayaṃ kāyo viya idaṃ cittaṃpi dandhagamanaṃ hotūti evaṃ cittaṃ kāyagatikaṃ karaṇena adhiṭṭhahitvā. 『『Dissamānena kāyenā』』ti dandhagamanena gacchantattā bahujanānampi dissamānena rūpakāyena. Tabbi parītena sīghagamanaṃ veditabbaṃ. 『『Ārammaṇamattaṃ hotī』』ti anipphannarūpaṃ sandhāya vuttaṃ. 『『Ārammaṇa purejātaṃ』』ti nipphannarūpaṃ. Itaraṃ pana hadaya vatthurūpaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. Paracitta vijānanaṭṭhāne aṭṭhakathāṭīkācariyānaṃ vicāraṇā atthīti taṃ dassetuṃ 『『ettha ca aṭṭhakathāyaṃ tāvā』』tiādi vuttaṃ. 『『Aṭṭhakathāyaṃ』』ti dhammasaṅgaṇi aṭṭhakathāyaṃpi visuddhimagga aṭṭhakathāyaṃpi. 『『Khaṇikavasenā』』ti khaṇikapaccuppannavasena. Āvajjane niruddheti sambandho. 『『Ekaṃ cittaṃ』』ti parassa cittaṃ. Tadeva atītaṃ cittaṃ gaṇhanti. 『『Tānī』』ti javanāni. 『『Tesaṃ』』ti javanānaṃ. 『『Tenā』』ti āvajjanena. 『『Itarathā』』ti aññathā santati addhāvasena vuttanti gahite sati. Vutto siyā. Kasmā, santati addhāvasena paccuppanne gahite sati, sabbāya ekajavanavīthiyā ekapaccuppannattā. 『『Sabbāni cittānī』』ti javanacittāni. 『『Sahuppannānī』』ti idaṃ sahuppannānaṃpi atthitāya vuttaṃ. Āvajjanādīni pana khaṇabhedaṃ nagaṇhanti. Sabbaṃ parassa cittaṃ ekacittamiva gaṇhanti. Tasmā kālabhedopi natthīti daṭṭhabbaṃ. 『『Nibbānañcā』』ti vuttaṃ, kathaṃ nibbānaṃ pubbenivutthaṃ nāma siyāti. Atīte parinibbutānaṃ maggaphalāni anussaraṇakāle tesaṃ ārammaṇabhūtaṃ nibbānaṃpi anussaratiyeva. Tattha tesaṃ maggaphalānaṃ atītattā nibbānaṃpi pubbenivutthaṃ nāma hotīti.

我來翻譯這段巴利文： 于諸通得自在者亦於六所緣如應入彼第五禪。"應決意"即如欲成就故以心決意:愿成百愿成千等。說為應引導。"我成百,或我成千"說為由化作自百或千。余則由異化作。或聞聲,或見色,或知他心。或隨念宿住。註釋文。"決意"即由通決意。說為遍決定生起。決意二種:由遍作決意及由通決意。然此說由通決意。"由決意心"說為由通心。"遍作心"即前分轉起遍作決意遍作心。然後基禪入。說為為遍作心等持故。遍作心等持有何用故說"如是"等。"于余通亦如應說"即于天耳遍作由彼遍作定智耳亦聞近天境聲等應說。"如是作"即如是作意。"彼"即后基禪入。"此應見為未取"義為應見為長老意。然此由初業法則勝故后基禪入亦應說唯。"決意隨身"即如此身如是此心亦成緩行如是作心隨身由作決意。"由可見身"即由緩行行故為眾人可見色身。應知由彼相反疾行。"唯所緣"說為攝非生色。"所緣前生"即生色。應見余則攝心所依色說。于知他心處有註釋復注師思擇故說"於此且註釋"等為顯彼。"註釋"即於法集註釋及清凈道註釋。"由剎那"即由剎那現在。結合爲:轉起已滅。"一心"即他心。取彼唯過去心。"彼等"即諸速。"彼等"即諸速。"由彼"即由轉起。"異此"即若取由相續時說。應說。何故?由相續時取現在時,一切一速路成一現在故。"一切心"即速心。"俱生"此說由有俱生亦。然轉起等不取剎那差別。取一切他心如一心。故應見亦無時差別。說"涅槃及",云何涅槃名宿住?隨念過去般涅槃者道果時亦隨念彼等所緣涅槃唯。于彼由彼等道果過去故涅槃亦名宿住。

『『Yaṃ yaṃ adhiṭṭhātī』』ti yaṃ yaṃ satādikaṃ saṃvidhāti. 『『Yathā yathā adhiṭṭhātī』』ti yena yena āvibhāvādikena pakārena saṃvidhāti. 『『Pakativaṇṇaṃ』』ti pakatisaṇṭhānaṃ. 『『Tassevā』』ti pakativaṇṇasseva. Devānaṃ pasādasotanti sambandho. 『『Ārammaṇa sampaṭicchana samatthaṃ』』ti ārammaṇassa upaṭṭhānaṃ sampaṭicchana samatthaṃ. Tadeva cetopariyañāṇantipi vuccatīti sambandho. 『『Ceto』』ti cittaṃ. 『『Paricchijjā』』ti idaṃ sarāgacittaṃ, idaṃ virāgacittantiādinā paricchinditvā. 『『Gocara nivāsavasenā』』ti gocaraṃ katvā nivasanavasena. Sabbaññutaññāṇagatikaṃ sabbaññubuddhānaṃ anāgataṃ saññāṇanti adhippāyo. Anāgate sattadivasato orimā cittacetasika dhammā cetopariyaññāṇassa visayoti katvā anāgate sattadivasatoti vuttaṃ. Paṭṭhāya pavattamānāti pāṭhaseso. Imasmiṃ divase ca anāgatapakkhe sabbaṃpi ārammaṇaṃ pakatiñāṇassa visayoti katvā 『『dutīyadivasato paṭṭhāyā』』ti vuttaṃ. 『『Etaṃ』』ti etaṃ anāgataṃ saññāṇaṃ. 『『Yathā cetaṃ』』ti yathā ca etaṃ imasmiṃ bhave anāgata dhamme jānāti. 『『Asādhāraṇakālavasenā』』ti aññenañāṇena asādhāraṇa kālavasena. Paccuppannabhavohi aññaññāṇasādhāraṇoti.

Samathakammaṭṭhānānudīpanā niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： "隨決意"即決定隨百等。"如何決意"即由顯現等任何方式決定。"本色"即本形。"彼唯"即本色唯。結合爲:諸天凈耳。"能領受所緣"即能領受所緣現起。結合爲:彼唯亦說名知他心。"心"即心。"限定"即此有貪心,此離貪心等限定。"由所行住"即作所行由住。義為隨一切知智行一切知佛未來隨智。作未來七日以內心心所法為知他心智境故說未來七日。省略文:起。且由今日及未來分一切所緣為自然智境故說"從第二日"。"此"即此未來隨智。"如且此"即如且此於此有知未來法。"由不共時"即由他智不共時。現有唯他智共故。 止業處闡明竟。

1. Vipassanākammaṭṭhāne. 『『Yathādiṭṭhaṃ』』ti sakkāyadiṭṭhiyā yathādiṭṭhaṃ. Niccanimittaṃ nāma sattapuggalādinimittameva. Sattanimittañhi paññatti dhammattā khaṇekhaṇe khayavayabhedābhāvato so evagacchati so eva tiṭṭhatītiādinā niccākārasaṇṭhitaṃ hotīti. 『『Dhuvanimittaṃ』』ti thiranimittaṃ. Idampi so gacchantopi nanassati, tiṭṭhantopi nanassatītiādinā thirākārasaṇṭhitaṃ sattanimittameva. 『『Sukhanimittaṃ』』ti khaṇekhaṇe khayavayabheda dukkhānaṃ abhāvato sukhito niddukkho nibbhayotiādinā sukhākārasaṇṭhitaṃ sattanimittameva. 『『Attanimittaṃ』』ti gantuṃ icchanto gacchati, ṭhātuṃ icchanto tiṭṭhatītiādinā vasavattanākāra saṇṭhitaṃ sattanimittameva. 『『Kiriyā』』ti bhāvanākiriyā.

Visujjhatīti visuddhi. Visodhetīti vā visuddhi. Sīlameva visuddhi sīlavisuddhīti imamatthaṃ dassento 『『niccasīlamevā』』tiādimāha. Tattha niccasīlameva uparijhānādivisesānaṃ adhiṭṭhāna kiccasādhakattā idha adhippetanti vuttaṃ 『『niccasīlamevā』』ti. Samādhi adhippeto . Vakkhatihi 『『duvidhopi samādhi cittavisuddhi nāmā』』ti. Etena visujjhati etāyāti visuddhi. Cittassa visuddhi cittavisuddhi. Samādhi evātipi dīpeti. Visujjhanaṃ vā visuddhi. Cittassa visuddhi cittavisuddhi. Atthatopana visuddhacittameva vuccatītipi yujjati. Visuddhisadda sampanne hi sati, cittavisuddhi icceva vuccati. Na samādhivisuddhīti. 『『Soḷasavidhaṃ kaṅkhaṃ』』ti ahosiṃ nu kho aha matītamaddhānantiādinā suttanteāgataṃ soḷasavidhaṃ vicikicchaṃ. 『『Aṭṭhavidhaṃ vā kaṅkhaṃ』』ti sattharikaṅkhatītiādinā abhidhamme āgataṃ aṭṭhavidhaṃ vicikicchaṃ. Visamahetudiṭṭhi nāma sattānaṃ uppattiyā akāraṇameva kāraṇaṃ katvā gahaṇadiṭṭhi. 『『Manasikāravidhī』』ti aniccalakkhaṇādīsu manasikāravidhi. Anupāyabhūto manasikāro nāma niccādivasena manasikāro. Adhimānavatthu nāma obhāsādīni. 『『Maggato』』ti maggabhāvena. 『『Amaggato』』ti amaggabhāvena. 『『Dassanañcā』』ti tesaṃadhimānavatthūnaṃ aniccatādidassanañca. Tameva visuddhināmāti sambandho. 『『Sammohamalato』』ti catusaccappaṭicchādaka sammohamalato. Nanu dassananti ñāṇameva. Evaṃsati, ñāṇanti vutte siddhe katvā dassanasaddena saha ñāṇadassananti vuttanti āha 『『etthacā』』tiādiṃ. 『『Sutamayādivasenā』』ti sutamaya cintāmayavasena. Tattha yathāsutassa pāḷidhammassa atthamattajānanaṃ sutamayaññāṇaṃ nāma. Atthaṃ ñatvā atthānurūpassa sabhāvalakkhaṇassa cintanāvasena uppannaṃ ñāṇaṃ cintāmayaññāṇaṃ nāma. 『『Anumānādiñāṇaṃpī』』ti nāmarūpa dhammesu sabhāvānumānaññāṇa sabhāvajānanaññāṇaṃpi. 『『Attapaccakkhaññāṇamevā』』ti attanā paccakkhakaraṇaññāṇameva. 『『Sabbatthā』』ti maggāmaggaññāṇadassanādīsu sabbesu ṭhānesu. Ettha ca dasasu vipassanāñāṇesupi vipassanā vacanena paccakkhadassanameva adhippetanti katvā sabbatthaggahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Sammasanaññāṇato paṭṭhāya hi dassanameva adhippetaṃ. Na sabhāvajānanamattaṃ. Yato cakkhunā passantasseva suṭṭhu paccakkhato dassanatthāya punappunaṃ bhāvanā kammaṃ nāma tattha icchitabbaṃ hoti.

我來翻譯這段巴利文： 171.。毗婆舍那業處。"如所見"即由有身見如所見。常相名為有情補特伽羅等相唯。有情相由施設法性故無剎那剎那壞滅破壞故,彼唯行彼唯住等由常相住故。"恒相"即堅相。此亦彼行亦不滅,住亦不滅等由堅相住有情相唯。"樂相"即由無剎那剎那壞滅苦故樂者無苦無怖等由樂相住有情相唯。"我相"即欲行則行,欲住則住等由自在相住有情相唯。"作"即修習作。 清凈名凈。或凈名凈。戒唯清凈名戒清凈顯此義故說"常戒唯"等。于彼常戒唯由上禪等殊勝住作用成就故此意故說"常戒唯"。定意。將說:"二種定名心清凈"故。由此凈名清凈。心之清凈名心清凈。定唯亦顯。或凈名清凈。心之清凈名心清凈。從義且說凈心唯亦相應。有清凈語圓滿時,說心清凈唯。非定清凈。"十六種疑"即我過去世有耶等經中來十六種疑。"或八種疑"即疑于師等論中來八種疑。邪因見名執非因為有情生起因見。"作意法"即于無常相等作意法。非方便作意名由常等作意。增上慢事名光明等。"由道"即由道性。"由非道"即由非道性。"見及"即彼等增上慢事無常等見及。結合爲:彼唯名清凈。"由癡垢"即由覆四諦癡垢。豈非見即智唯?如是時,說智已成就由何說見語共智見故說"於此及"等。"由聞所成等"即由聞所成思所成。于彼如聞聖典法義知唯名聞所成智。知義已由隨義自性相思維轉起智名思所成智。"比量等智亦"即名色法中自性比量智自性知智亦。"自親證智唯"即由自作證智唯。"一切處"即于道非道智見等一切處。且於此於十種毗婆舍那智亦由毗婆舍那語意親證見唯故作一切處取應見。從思擇智起唯意見。非自性知唯。由如眼見者唯善由親證見故再再修習業名于彼應欲。

『『Dhammā』』ti saṅkhata dhammā. Aniccatā eva lakkhaṇanti aniccalakkhaṇaṃ. Aniccānaṃ vā saṅkhata dhammānaṃ lakkhaṇanti aniccalakkhaṇantipi yujjati. 『『Abhiṇhasampaṭippīḷanākāro』』ti yathā sīghasotāyaṃ nadiyaṃ nāvāya uddhaṃ gacchantaṃ sānāvā abhisaṅkharaṇadukkhena abhiṇhaṃ suṭṭhu paṭippīḷeti. Kasmā, asati abhisaṅkhāre taṅkhaṇe eva adhovuyhanato. Adhovuyhanañhi nāvāya pakati kiccaṃ. Uddhaṃ ārūhanaṃ abhisaṅkhāra siddhaṃ. Evamevaṃ sīghasote saṃsāre attabhāvena uddhaṃ khaṇato khaṇaṃ divasato divasaṃ gacchantaṃ puggalaṃ ayaṃ attabhāvo abhisaṅkharaṇa dukkhena abhiṇhaṃ suṭṭhu paṭippīḷeti. Kasmā, asati abhisaṅkhāre, paccayavekalle ca sati, taṅkhaṇe eva vipariṇamanato. Vipariṇamanañhi attabhāvassa pakati kiccaṃ. Uddhaṃgamanaṃ abhisaṅkhāra siddhaṃ. Evaṃ abhiṇha sampaṭippīḷanaṃ veditabbaṃ. Ettha ca saṃsārassa sīghasotatā nāma attabhāvapariyāpannānaṃ nāma rūpadhammānaṃ pavattinivatti sīghatā vuccati. Ettha ca maraṇaṃ duvidhaṃ sammuti maraṇañca paramattha maraṇañca. Tattha sammuti maraṇaṃ nāma sammuti saccabhūtassa sattassa maraṇaṃ. Taṃ ekabhavapariyante sandissati. Paramattha maraṇaṃ nāma paramattha saccabhūtānaṃ nāmarūpa dhammānaṃ maraṇaṃ. Idameva ekantamaraṇaṃ, saccamaraṇaṃ, sabhāvamaraṇaṃ hoti. Imasmiṃ vipassanā kamme idaṃ paramattha maraṇaṃ eva aniccatāti ca vuccati. Dhammānaṃ susānakkhettanti ca susānabhūmīti ca vuccatīti. Sā ca susānabhūmināma sattānaṃ paṭisandhito paṭṭhāya santānaṃ anubandhatiyeva. Anubandhattā ca sattānaṃ paṭisandhito paṭṭhāya so nāma samayo natthi, yattha sattā na marantīti. Idañca anubandhanaṃ sattānaṃ abhiṇhasampaṭippīḷanameva hoti. Tesaṃ sabbiriyāpathesu jīvitassa ca aṅgapaccaṅgānañca kāyavacīmano kammānañca sambādhapattito. Avasavattanākāro pana abhisaṅkhāra dukkhaṃ abhiṇhaṃ paccanubhavantānaṃ pākaṭoyeva. Vasavattanehi sati, abhisaṅkharaṇa kiccassa okāso natthi. Vasavattaneneva yathicchi tassa kiccassa sampajjanato. Lokasmiñhi sabbaṃpi abhisaṅkhāra kiccaṃ nāma antamaso assāsanapassāsana kiccaṃ upādāya dhammānaṃ vasavattanābhāvato karontīti.

我來翻譯這段巴利文： "諸法"即有為法。無常性唯相名無常相。或無常有為法之相名無常相亦相應。"數數逼迫相"即如急流河中船上行,彼船由造作苦數數善逼迫。何故?無造作時剎那唯下流故。下流名船本作用。上行造作成就。如是急流輪迴中以自身從剎那至剎那從日至日上行補特伽羅,此自身由造作苦數數善逼迫。何故?無造作時,缺緣時,剎那唯變異故。變異名自身本作用。上行造作成就。應知如是數數逼迫。於此且輪迴急流性名包攝名色法轉起停止急性說。於此且死二種:世俗死及勝義死。于彼世俗死名世俗諦有情死。彼見於一有終。勝義死名勝義諦名色法死。此唯一向死、實死、自性死。於此毗婆舍那業此勝義死唯說為無常性。且說為諸法墓園地及墓地。且彼墓地名從有情結生起即隨相續。由隨故從有情結生起無彼時,有情不死。且此隨即有情數數逼迫。由彼等一切威儀中生命及肢支及身語意業達障礙故。然無自在相由經驗造作苦數數者顯然。有自在時,無造作作用機會。由自在唯成就如欲作用故。世間一切造作作用名乃至攝入出息作用由諸法無自在故作。

Aniccassa dhammassa anuanupassanāti sambandho. 『『Anuanupassanā』』ti ca ñāṇacakkhunā punappunaṃ nijjhāyanā olokanā. 『『Dhammānaṃ』』ti pañcakkhandha dhammānaṃ. 『『Yattha yatthā』』ti yasmiṃ yasmiṃ sarīraṅge. 『『Purāṇa dhammānaṃ』』ti purāṇānaṃ pātubbhūtānaṃ, vaḍḍhitānañca dhammakoṭṭhāsānaṃ antaradhānaṃ vayo vuccati. Vipassanā kammaṃ patvā khaṇikavasena ekekadhammavibhāgavasena ca anupassanā kiccaṃ natthīti āha 『『samūha santativasena panā』』ti. Ekekadhammavibhāgavasena anupassanāpi pana pakatiyā supākaṭesu cittavedanādīsu icchitabbāyeva. 『『Aniccatāya paramākoṭī』』ti tato uttari aniccatā nāma natthīti adhippāyo. Dhammānaṃ tathā tathā bhāyitabbappakāro nāma pañcakkhandhe 『aniccato, dukkhato, rogato, gaṇḍato, sallato, aghato, ābādhato, tiādinā vutto bhāyitabbappakāro. Tassa samanupassanāñāṇaṃ bhayañāṇaṃ. Etena apāyadukkha saṃsāra dukkhabhīrukehi janehi bhāyitabbanti bhayaṃ. Te vā bhāyanti etasmāti bhayaṃ. Bhayassa samanu passanāñāṇaṃ bhayañāṇanti imamatthaṃ dasseti. 『『Kiñcibhayavatthuṃ』』ti sīhabyagghādikaṃ bhayavatthuṃ. 『『Paṭissaraṇe』』ti guhāleṇādike paṭissaraṇe. 『『Tesaṃ』』ti bhijjanasabhāvānaṃ dhammānaṃ. 『『Tehī』』ti bhijjanasabhāvehi. Ukkaṇṭhatā nāma cittassa viruddhatā nikkhamābhimukhatā. 『『Cattālīsāya ākārehī』』ti pañcakkhandhe 『aniccato, dukkhato, rogato, gaṇḍato, sallato, aghato, ābādhato, parato, palokato, ītito,. Upaddavato, bhayato, upasaggato, calato, pabhaṅguto, addhuvato, atāṇato, aleṇato, assaraṇato, rittato,. Tucchato, suññato, anattato, ādīnavato, vipariṇāma dhammato, asārakato, aghamūlato, vadhakato, vibhavato, sāsavato,. Saṅkhatato, mārāmisato, jātidhammato, jarādhammato, byādhidhammato, maraṇadhammato, sokaparidevadhammato, dukkhadomanassa dhammato, upāyāsa dhammato, saṃkilesika dhammato, passanto suññato lokaṃ avekkhatīti evaṃ mahāniddese moghapañhaniddese āgatehi cattālīsāya ākārehi. Tattha pañcakkhandhe aniccato passantotiādinā yojetabbaṃ. 『『Aniccato』』ti ca aniccabhāvenāti attho. Sabbepi pañcakkhandhā aniccā evāti passantoti vuttaṃ hoti. Kathaṃ pana aniccato passanto suññato lokaṃ avekkhatīti. Niccaguṇa suññatāya suññato pañcakkhandhabhūtaṃ lokaṃ avekkhati. Sesapadesupi esevanayo. Tattha 『『aniccā evā』』ti paṭisandhikkhaṇato paṭṭhāya yadākadāci maraṇa dhammattā aniccā eva. 『『Dukkhā evā』』ti anicca dhammattāyeva dukkhā eva. Yadaniccaṃ, taṃ dukkhaṃtihi vuttaṃ. Dukkha saccadhammattā vā. 『『Rogā evā』』ti rogajātikattā rogā eva. Yehi keci loke cakkhu rogādikā anekasahassā rogā nāma sandissanti. Sabbete imepañcakkhandhā eva. Ito aññokoci rogo nāma natthi. Tasmā te ekantena rogajātikā evāti. Api ca, dukkhasacca dhammattātīhi dukkhatāhi catūhi dukkhaṭṭhehi ca abhiṇhasampaṭippīḷanato rujjanaṭṭhena rogā eva. Tattha 『『tīhi dukkhatāhī』』ti dukkhadukkhatā saṅkhāra dukkhatā vipariṇāma dukkhatāti imāhi tīhidukkhatāhi. 『『Catūhi dukkhaṭṭhehī』』ti dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, vipariṇāmaṭṭho,ti imehi catūhi dukkhaṭṭhehi. Dukkha kiccehīti attho. Esanayo gaṇḍādīsu. Tattha gaṇḍonāma pīḷakābādho. Sallaṃ nāma vijjhanaṭṭhena kilesa sallañca dukkhasallañca.

我來翻譯這段巴利文： 無常法之隨隨觀為結合。"隨隨觀"即由智眼再再思惟觀察。"諸法"即五蘊法。"何處何處"即于身何何分。"舊法"即舊已生及增長法分消失名老。至毗婆舍那業無由剎那及由一一法差別觀察作用故說"然由聚相續"。然一一法差別觀察于自性極顯心受等亦應欲。"無常性最極"義為此上無名無常性。法如是如是應怖相名如五蘊'由無常,由苦,由病,由瘡,由箭,由害,由疾'等說應怖相。彼正觀智名怖智。由此顯:由怖畏惡趣苦輪迴苦諸人應怖名怖。或彼等怖此名怖。怖之正觀智名怖智此義。"某怖事"即師子虎等怖事。"依止"即洞穴等依止。"彼等"即破壞自性法。"由彼等"即由破壞自性。厭名心違逆向出。"由四十行相"即五蘊'由無常,由苦,由病,由瘡,由箭,由害,由疾,由他,由壞,由禍,由難,由怖,由障,由動,由碎,由不堅,由無救,由無窟,由無歸,由虛,由空,由無我,由患,由變法,由無實,由害根,由殺,由非有,由漏,由有為,由魔餌,由生法,由老法,由病法,由死法,由憂悲法,由苦憂法,由惱法,由雜染法,見空世間'如是大義釋妄問義釋來四十行相。于彼應結合爲:見五蘊由無常等。"由無常"義為由無常性。說為見一切五蘊唯無常。云何由無常見世間為空?由常德空故見五蘊成世間為空。余句亦此理。于彼"唯無常"即從結生剎那起任何時有死法故唯無常。"唯苦"即由唯無常法性故唯苦。說:"若無常,彼苦"故。或由苦諦法性故。"唯病"即由病類性故唯病。世間眼病等幾千病名見。一切此等唯此五蘊。此外無名何病。故彼等一向唯病類。且由苦諦法性由三苦由四苦義數數逼迫故由病義唯病。于彼"由三苦"即苦苦、行苦、變苦此三苦。"由四苦義"即苦逼迫義、有為義、熱惱義、變易義此四苦義。義為由苦作用。瘡等亦此理。于彼瘡名癤病。箭名由穿刺義煩惱箭及苦箭。;

Aghanti niratthakaṃ. Ime ca khandhā vipattipariyosānattā niratthakā eva honti. Sabbāsampattiyo vipattipariyosānāti hi vuttaṃ. Avissāsikaṭṭhena pare eva. Na hi te etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti evaṃ vissāsaṃ arahanti. Tathā vissāsaṃ karontassa nānādukkhehi niccaṃ vihiṃsanato. Paṭisandhito paṭṭhāya yadākadāci palujjanadhammattā palokadhammā eva. 『『Ītī』』ti antarāyo vuccati. Khandhā antarāya jātikā evāti vuttaṃ hoti. Ajjhattabhāvaṃ upagantvā dutattā vibādhakattā upaddavā eva. Bhāyitabbattā bhayā eva. Anattā eva samānā ajjhattabhāvaṃ upagantvā sajjanato lagganato dummo cayato upasaggā eva. Niccakālaṃ lokadhammehi calanattā vipphandanattā calāeva. Nānappakārena bhañjanadhammattā pabhaṅguno eva. Khaṇamattampi athirattā addhuvā eva. Jarāmaraṇādito apāyavinipatanādito bhayato tāyati rakkhatīti tāṇaṃ. Te ca khandhā kassacitāṇā na honti. Tesañca kiñcitāṇaṃ nāma natthi. Tasmā atāṇā eva. Bhayato bhīrukā janā līyanti nilīyanti etthāti leṇaṃ. Te ca kassacileṇā na honti. Tesañca kiñcileṇaṃ nāma natthi. Tasmā aleṇā eva. Bhayaṃ saratihiṃsatīti saraṇaṃ. Te ca kassacisaraṇaṃ na honti. Tesañca kiñcisaraṇaṃ nāma natthi. Tasmā assaraṇā eva. Niccatādīhi sabbehi sobhaṇaguṇehi sabbaso rahitattā tucchattā suññattārittā eva. Tucchā eva. Suññā eva. Attā vuccati yassakassaci koci sārabhūto paṭissaraṇo. Te sayañca kassaci attāna honti. Attano ca koci attānāma natthi. Tasmā anattā eva. Aniccatādīhi ādīnavehi dosehi sampuṇṇattā ādīnavā eva. Vipariṇāma sabhāvattā vipariṇāmā eva. Sārabhūtassa kassaci adhiṭṭhānassa abhāvā asārāeva. Aghassa sabbaniratthakassa patiṭṭhānattā aghamūlā eva. Te sayaṃ maraṇa dhammasamaṅgīno hutvā tena maraṇasatthena maraṇāvudhena saṃsāre sattānaṃ niccaṃ mārakattā jīvitindriyupacchedakattā vadhakā eva. Niccasukhahita vuḍḍhivigatattā vibhavā eva. Āsavehi pariggahitattā sāsavā eva. Niccakālaṃ paccayāyattavuttikattā saṅkhatā eva. Kilesamāramaccumārānaṃ āmisāhārattā mārāmisā eva. Anicchantasseva sato cakkhurogādibhāvena apāyabhavādibhāvena jātasabhāvattā jātidhammā eva. Anicchantasseva sato hāyanamaraṇasabhāvattā jarāmaraṇa dhammā eva. Sokādīnaṃ vatthubhāvena dhāraṇattā sokādi dhammā eva. Taṇhā saṃkilesa diṭṭhisaṃkilesa duccarita saṃkilesehi niyuttattā saṃkilesika dhammā evāti. Tena vuttaṃ 『『cattālīsāya ākārehī』』ti. 『『Paṭisaṅkhānavasenā』』ti parivīmaṃsanavasena .『『Nikantiyā』』ti nikantitaṇhāya. 『『Pariyādinnāyā』』ti sukkhabhāvapattāya. 『『Bhayañcā』』ti bhayañāṇavasena uppannaṃ ottappabhayañca.

我來翻譯這段巴利文： 害即無義。此等蘊由終於損故唯無義。說:"一切圓滿終於損"故。由不可信義唯他。彼等不應如是信任為"此我所,此是我,此我我"。如是信任者由種種苦常害故。從結生起任何時有破壞法故唯破壞法。"禍"說為障難。說為蘊唯障難類。由內性生故,由苦故,由逼迫故唯難。由應怖故唯怖。非我唯而生內性由系由著由惡造故唯障。由常時世間法動故抖動故唯動。由種種破壞法性故唯碎。由剎那亦不堅故唯不堅。救由老死等由墮惡趣等怖救護名救。彼等蘊非誰救。且彼等無名何救。故唯無救。怖者恐者依止隱藏此名窟。彼等非誰窟。且彼等無名何窟。故唯無窟。歸害怖名歸。彼等非誰歸。且彼等無名何歸。故唯無歸。由常等一切妙德一切離故由空故由虛故唯虛。唯空。唯虛。我說任何所依歸。彼等不成誰我。且自無名何我。故唯非我。由無常等過患過充滿故唯過患。由變異自性故唯變異。由無實所依歸故唯無實。由一切無義害所依故唯害根。彼等自具死法成由彼死刀死武器于輪迴常害有情故斷命根故唯殺。由離常樂利增故唯非有。由漏攝故唯有漏。由常時依緣轉故唯有為。由煩惱魔死魔食義故唯魔餌。雖不欲產生眼病等及惡趣有等故唯生法。雖不欲生衰死性故唯老死法。由憂等事持故唯憂等法。由愛雜染見雜染惡行雜染相應故唯雜染法。故說"由四十行相"。"由省察"即由遍察。"欲"即欲愛。"遍盡"即到達干竭。"怖及"即由怖智轉起畏怖及。

Loke attajīvā nāma sattānaṃ ajjhatta dhammesu sāradhammā honti. Tesu vigatesu sesadhammā nissatta nijjīvabhāvaṃ patvā pheggubhūtā kacavarabhūtāti lokassa abhimāno. Te ca attajīvā nāma sabbaso natthīti diṭṭhe khandhesu kacavarabhāvadassanaṃ attajīva suññatā dassanaṃ nāma. 『『Vimuccamāno』』ti etena vimuccatīti vimokkhoti atthaṃ dasseti. Vimuccanti etenāti vimokkhotipi yujjati. 『『Nimittānī』』ti vipallāsadhammehi nimmitāni niccanimitta sukhanimitta attanimitta jīvanimittāni. Satta puggala itthi purisa hattha pāda sīsa gīvādīni nimittāni ca. Tattha saṅkhārānaṃ khaṇika dhammattā aniccānaṃyeva sataṃ santati ghanena paṭicchannattā hiyyopi so eva, ajjapi so evātiādinā niccākārena upaṭṭhānaṃ niccanimittaṃ nāma. Kilesamalehi pariggahitattā asubhānaṃyeva sataṃ avijjāya paṭicchannattā idaṃ iṭṭhaṃ, kantaṃ, manāpaṃ, piyarūpa, ntiādinā subhākārena upaṭṭhānaṃ subhanimittaṃ nāma. Bhayaṭṭhena akhemaṭṭhena dukkhānaṃpi sataṃ tāyeva paṭicchannattā idaṃ sukhaṃ, nibbhayaṃ, khemaṃ, sātarūpa, ntiādinā sukhākārena upaṭṭhānaṃ sukhanimittaṃ nāma. Paccayā yattavuttikattā paccayena vinā kevalaṃ attano vasāyattavuttitā bhāvato anattānaṃyeva sataṃ attano icchāvasena karoti, katheti, cinteti, gantuṃ icchanto gacchati, ṭhātuṃ icchanto tiṭṭhatī, tiādinā vasavattanākārena upaṭṭhānaṃ attanimittaṃ nāma. Tathā sattonāma sattāhaṃpi jīvati, māsaṃpi jīvati, saṃvaccharaṃpi jīvatītiādinā jīvākārena upaṭṭhānaṃ jīvanimittaṃ nāma. Nanu cettha attano icchāvasena karotītiādīsu icchānāma taṇhāvāchando vā. Tadubhayampi cittasampayuttaṃ. Karaṇañca nāma kāyikakriyābhūtānaṃ cittajarūpakalāpānaṃ pavattiviseso. Evañcasati tesaṃ cittavasena pavattattā attano icchāvasena karotīti idaṃ abhidhammaviruddhaṃ na hotīti. Na na hoti. Attanoti ca karotīti ca vuttattā. Na hi attānāma atthi, yo attanoti vucceyya. Na ca kattānāma atthi, yo karotīti vucceyya. Idha pana tasmiṃ samaye pavattaṃ khandhapañcakameva attāti ca kattāti ca gahetvā attanoti ca karotīti ca vuttaṃ. 『『Avassayo hotī』』ti patiṭṭhā hoti. 『『Vidhamitvā』』ti ñāṇena antaradhāpetvā. Sabhāvato vijjamānāni na hontīti dassanañāṇena vinicchayaṃ pāpetvāti vuttaṃ hoti. Bhāvadassanaṃ nāma sokadukkhādīnaṃ abhāvadassanaṃ.

『『Taṃ taṃ ghanavinibbhujjanavasenā』』ti samūhasantati ghanādīnaṃ bhindana chindanavasena. Tattha samūhaghanabhindanaṃ ādito dhammavavatthānañāṇakiccaṃ. Tadā attadiṭṭhi vikkhambhitā hoti. Jīvadiṭṭhi ca nāma sukhumatarā attadiṭṭhi eva vuccati. Maggakkhaṇaṃ patvā eva tadubhayaṃpi sabbaso samucchindatīti daṭṭhabbaṃ. 『『Paṇihitaguṇassā』』ti patthitaguṇassa.

我來翻譯這段巴利文： 世間我命名為有情內法為實法。彼等離余法得非有情非命性成如樹皮成如垃圾為世間增上慢。且彼等我命名一切無故於見蘊中見垃圾性名見我命空性。"解脫"由此顯義為:由此解脫名解脫。由此解脫名解脫亦相應。"諸相"即由顛倒法所造常相樂相我相命相。有情補特伽羅女人男人手足頭頸等諸相。于彼由行剎那法性唯無常由相續密遮故昨日亦彼唯,今日亦彼唯等由常相現起名常相。由煩惱垢攝唯不凈由無明遮故此可意、可愛、稱意、可意相等由凈相現起名凈相。由怖義由非安義唯苦由彼唯遮故此樂、無怖、安、樂相等由樂相現起名樂相。由依緣轉故離緣唯不依自在轉性故唯無我由自欲自在作、說、思、欲行則行、欲住則住等由自在相現起名我相。如是有情名活七日亦活、月亦活、年亦活等由命相現起名命相。豈非於此由自欲自在作等中欲名愛或欲。彼二亦心相應。且作名身作為心生色聚轉起差別。如是時由彼等心自在轉故由自欲自在作此不違論耶。非非。由說我及作故。無我名有,說為我。無作者名有,說為作。然此于彼時轉五蘊唯執為我及作者故說我及作。"所依"即住。"破除"即由智令消失。說為:由見智令達決定為自性無有。有見名見無憂苦等。 "由分別彼彼密"即由破斷聚相續密等。于彼分別聚密初為法住智作用。爾時我見鎮伏。且命見名說為更細我見唯。應見至道剎那方一切斷彼二。"已愿德"即已愿德。

『『Pātimokkha』』nti ettha 『『patī』』ti jeṭṭhako vuccati. 『『Mukhaṃ』』ti mūlakāraṇaṃ. Pati ca so mukhañcāti patimukhaṃ. Patimukhameva pātimokkhanti imamatthaṃ dassento 『『taṃ hī』』tiādimāha. Sabbalokiyasīlāni nāma catupārisuddhisīlāni. Tesaṃ majjhe. 『『Jeṭṭhakattā』』ti jeṭṭhakasīlattā. 『『Tamevā』』ti vinayapaññattisīlameva +. 『『Yesaṃ dhammānaṃ』』ti uddhacca muṭṭhassaccādi dhammānaṃ. 『『Vipphanditāni nāmā』』ti vippakiṇṇāni nāmāti adhippāyo. Tenāha 『『lolāni nāmā』』ti. 『『Tadanubandhā』』ti tānivipphanditāni indriyāni anugatā. 『『Buddhappaṭikuṭṭhehī』』ti buddhenabhagavatā paṭikkositehi nīvāritehi. 『『Micchāpayogehī』』ti aṭṭhakuladūsanakammehi ceva ekavīsatianesanakammehi ca. 『『Tividhakuhanavatthūhī』』ti paccayappaṭisevanañca, sāmantajappanañca, iriyā patha sannissitañcāti imehi tividhehi kuhanavatthūhi. Tividhehi acchariya kammavidhānehīti vuttaṃ hoti. Parisujjhatīti parisuddhi. Parisuddhi eva pārisuddhi. 『『Sammohassā』』ti dhātumanasikārādīsu sammuyhanassa. 『『Gedhassā』』ti sammohattāyeva paccayesu bhattanikkhittakā kassaviya gedhassa, abhikaṅkhassa. 『『Madassā』』ti lābhasakkārā dimūlakassa mānamadassa. 『『Pamādassā』』ti kusalesu dhammesu pamādassa muṭṭhassaccassa. Taṃ taṃ payojana mariyādo nāma cīvarapaccaye tāva sītappaṭighātādiko payojanamariyādo. 『『Mariyādo』』ti ca yāvadevāti padena dassito sītappaṭighātādiko cīvarappayojana paricchedo. So ca cīvarapaccaye sammohādike sāvajjapakkhe apatanatthāya ṭhapito. Tena vuttaṃ 『『sammohassa gedhassa madassa pamādassa pahānatthaṃ』』ti. Esanayo piṇḍapātapaccayādīsupi. Etena paccavekkhanāpāṭhesu ayamattho dassito. Idha bhikkhu cīvaraṃ paṭisevati yāvadeva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāyātiādīsu yāvadeva sītassa paṭighātāya paṭisevati. Na tato uttari sammohatthāya gedhatthāya madatthāya pamādatthāya paṭisevatītiādi. Evañcasati, yaṃ cīvaraṃ paṭisevantassa sammohagedhamadappamādā uppajjanti. Taṃ na sevitabbaṃ. Itaraṃ sevitabbanti dassitaṃ hotīti.

我來翻譯這段巴利文： "波羅提木叉"於此"波底"說為上首。"目"即根本因。波底且彼目為波底目。波底目唯即波羅提木叉顯此義故說"彼唯"等。一切世間戒名四遍凈戒。彼等中。"由上首性"即由上首戒性。"彼唯"即律制戒唯。"彼等諸法"即掉舉失念等諸法。"散亂名"義為散播名。故說"動搖名"。"彼隨"即彼等散亂諸根隨。"佛所訶"即佛世尊所訶所止。"邪加行"即八種污家業及二十一種邪命業。"三種詭詐事"即受用資具、說近邊語、威儀所依此三種詭詐事。說為三種希有業儀。清凈名遍凈。遍凈唯即遍凈。"癡"即于界作意等癡。"貪"即由癡性唯于資具如投食者貪、希求。"慢"即由利養恭敬等根慢慢。"放逸"即于諸善法放逸失念。彼彼所用邊際名于衣資具且寒冷對治等所用邊際。"邊際"即由唯爾許語顯示寒冷對治等衣所用限量。且彼于衣資具為不墮癡等有過分故住。故說"為斷癡貪慢放逸"。此理于缽食資具等亦。由此顯此義于省察文。此比丘受用衣唯爾許為對治寒、為對治熱等中為對治寒受用。不從彼起為癡為貪為慢為放逸受用等。如是時,受用何衣生癡貪慢放逸。彼不應受用。余應受用為顯示。

『『Paccattasabhāvo』』ti paccekasabhāvo. 『『Kāriyasaṅkhātaṃ』』ti kātabbaṃ abhinipphādetabbanti kāriyaṃ. Āsannapphalaṃ. Tenāha 『『aggissadhūmoviyā』』ti. Āsannakāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ nāma aggikārako viya. Pajjati gacchati pavattati phalaṃ etenāti padaṃ. Tiṭṭhati phalaṃ etthāti ṭhānaṃ. Ubhayaṃpi kāraṇa pariyāyo eva. Tena atissayatthopi sijjhatīti āha 『『āsannakāraṇaṃ』』ti. 『『Saddhiṃ saññā citta vipallāsehī』』ti diṭṭhisampayuttehīti adhippāyo. Diṭṭhivippayuttā pana saññā citta vipallāsā vikkhambhituṃ sakkotīti na vattabbā. 『『Sāsana dhamme』』ti anattalakkhaṇa suttantādike suññata dhammappaṭisaṃyutte desanādhamme. 『『Diṭṭhivipallāso vikkhambhito』』ti tādisaṃ dhammadesanaṃ sutvā desake satthari ca desite dhamme ca saddhaṃ paṭilabhitvā saccameva bhagavā āha, ahaṃ pana etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā,ti gaṇhāmi, micchāvatāyaṃ mamagāhoti evaṃ vikkhambhito hoti. Tato paṭṭhāya eso me attāti vadantopi diṭṭhisampayuttacittena na vadati. Diṭṭhivippayuttacittena eva vadatīti adhippāyo. Idampana daḷhaggāha vikkhambhanamattaṃ eva . Na attadassana vikkhambhanaṃ. Taṃ pana dhammavavatthānaññāṇe siddhe eva sijjhatītipi vadanti. Catunnaṃ āhārānaṃ vasena catudhā nāmarūpaṃ pariggahetabbameva. Kasmā, cattāro āhāre pariggahetvā tesveva lakkhaṇattayaṃ samanupassantassa ante lokuttaraññāṇadassanappaṭilābhakiccassa siddhattāti adhippāyo. Pañcadhātiādīsu esanayo. Ādikammikānaṃ avisayo, visuṃ visuṃ lakkhaṇa rasādīhi pariggahetuṃ asakkuṇeyyattā. Pariggahaṇe sakkontassapi vipassanā kamme visuṃ visuṃ passituṃ asakkuṇeyyattā ca. Tathāhi vakkhati 『『kalāpavasena saṃkhipitvā』』ti. 『『Aññassa kassacī』』ti attajīvādikassa. So karoti kusalākusalaṃ kammaṃ. So paṭisaṃvedeti bhavantaraṃ patvā tabbipākaṃ. Saṃsarati bhavato bhavaṃ. Sandhāvati kammavegena khitto. Suddhe nāme eva vā rūpe eva vā īhābyāpārānaṃ abhāvadassanatoti yojanā. Puggalasattānaṃ kriyāyoti saññitāti viggaho. 『『Attāti pavattā diṭṭhī』』ti kāraka diṭṭhi. 『『Tadatthā bhinivesavasenā』』ti satto, puggalo, tiādi vohārassa sabbhāvato tassa atthabhūto sattapuggalādikopi sabhāvato atthiyeva. No natthīti evaṃ daḷhaṃ hadaye sannidhānakaraṇa vasena. 『『Atidhāvanañcā』』ti vohāra paññattimatte aṭṭhatvā taṃ atikkamitvā pañcakkhandhe sattādibhāvena gahaṇañcāti adhippāyo.

我來翻譯這段巴利文： "自性"即各自性。"稱為所作"即應作應成就為所作。近果。故說"如火之煙"。近因立處名如作火者。由此果行轉起為足。果住此為處。二者亦因異名唯。由此成就勝義故說"近因"。"與想心顛倒俱"義為與見相應。然不應說能鎮伏見不相應想心顛倒。"教法"即無我相經等空法相應教法。"見顛倒鎮伏"即聞如是法教已於教師及所教法得信已真實世尊說,然我執此我所,此我是,此我我,邪哉此我執如是鎮伏。從彼起雖說此我我不由見相應心說。唯由見不相應心說為義。然此唯堅執鎮伏。非我見鎮伏。且說彼成就於法住智唯成就。應由四食力四種攝取名色。何故?義為攝取四食于彼等觀三相后成就得出世智見作用故。五種等亦此理。初業者非境,不能各別由相味等攝取故。能攝取者亦于毗婆舍那業不能各別見故。如是將說"由聚略"。"何其他"即我命等。彼作善不善業。彼受至他有彼異熟。輪迴從有至有。由業力投運。結合爲:唯于凈名或唯於色見無動作加行。人有情之作用名已解釋。"我轉見"即作者見。"由彼義執著"即由有情、補特伽羅等言說有故彼義有情補特伽羅等亦自性有唯。非無如是堅心寄存力。"過分"義為不住言說施設唯超彼取五蘊為有情等。;

『『Kammacittotukāhāravasenā』』ti ettha kakāro sandhi vasena āgamo. Kammavasena cittavasena utuvasena āhāravasenāti attho. Anurūpānaṃ paccayānaṃ sāmaggīti viggaho. 『『Aññathā pavattiyā』』ti aññena pakārena pavattanassa. 『『Hetusambhārapaccayehī』』ti hetupaccaya sambhārapaccayehi. Janaka paccayā hetupaccayā nāma. Parivārapaccayā sambhārapaccayā nāma. 『『Kammappavattiyā』』ti kammappavattito. 『『Vipākappavattiyā』』ti vipākappavattito. Ekassa sattassa anamatagge saṃsāre saṃsarantassa rūpakāyopi atthi nāmakāyopi atthi. Tato añño kocisabhāvo nāma natthi. Dve ca kāyā pañcavokāre saṃsarantassa ekato pavattanti. Asaññasatte saṃsarantassa rūpakāyo eva pavattati. So eva tattha ekosattoti saṅkhyaṃ gacchati. Arūpe saṃsarantassa nāma kāyo eva pavattati. So eva tattha eko sattoti saṅkhyaṃ gacchati. 『『Saṅkhyaṃ gacchatī』』ti ca paññattimattaṃ gacchatīti adhippāyo. Tesu ca kāyesu rūpakāye cuti paṭisandhīnaṃ aññamaññaṃ anantara paccayatā nāma natthi. Ekamekasmiṃ bhave ekameko hutvā cutikāle bhijjati. Rūpasantati chijjati. Paṭisandhirūpena saha paccaya paccayuppannatā pabandho nappavattati. Nāma kāye pana cuti paṭisandhīnaṃ aññamaññaṃ anantarapaccayatā atthi. Cutikālepi nāmasantati na chijjati. Paṭisandhi nāmena saha paccaya paccayuppannatā pabandho pavattatiyeva. Tattha paṭiccasamuppāda kusalo bhikkhu paṭiccasamuppādaññāṇe ṭhatvā ekasmiṃbhave ekassa sattassa pavattiṃ passanto sattaṃ nāma na passati. Puggalaṃ nāma na passati. Ahantipi na passati. Parotipi na passati. Ahaṃ atītesu bhavesu ahosintipi na passati. Imasmiṃbhave asmītipi na passati. Anāgatesu bhavissāmītipi na passati. Atha kho avijjā paccayā saṅkhārā pavattanti. Saṅkhāra paccayā bhavantare viññāṇaṃ pavattatītiādinā nayena nāmarūpa dhammānaṃ hetuphala paramparāvasena avicchedappavattimeva passati. Ekasmiṃbhave pavattiṃ passante sati, anamataggesaṃsāre anantesu bhavesu tassa sattassa pavatti diṭṭhā eva hoti tatthapi evameva, tatthapi evamevāti. Tadā tassa soḷasavidhā kaṅkhā pahīyatīti imamatthaṃ 『『dassento anamatagge saṃsāre』』tiādimāha. Tattha katamā soḷasavidhā kaṅkhāti. Ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ. Na nu kho ahosiṃ. Kiṃ nu kho ahosiṃ. Kathaṃ nu kho ahosiṃ. Kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānanti evaṃ pubbante pañcavidhā kaṅkhāvuttā. Bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānaṃ. Na nu kho bhavissāmi. Kiṃ nu kho bhavissāmi. Kathaṃ nu kho bhavissāmi. Kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānanti evaṃ aparante pañcavidhā kaṅkhā vuttā . Ahaṃ nu kho smi. No nu kho smi. Kinnu kho smi. Kathaṃ nu kho smi. Ahaṃ nu kho satto kuto āgato. So kuhiṃ gāmī bhavissāmīti evaṃ paccuppanne chabbidhā kaṅkhā vuttā. Imā soḷasavidhā kaṅkhāti. Tattha ahosiṃ nu kho, na nu kho ahosinti iminā padadvayena atītakāle attano atthi natthibhāve kaṅkhati. Sace atthi, kiṃ nu kho ahosinti kaṅkhati. Kenaci hetunā paccayena vā ahosiṃ. Kenaci iddhimantena vā nimmito ahosiṃ. Ahetu apaccayā vā animmito vā sayaṃjāto ahosinti attho. Yadi tesupakāresu aññatarena ahosiṃ. Kathaṃ nu kho ahosiṃ. Apādakovā ahosiṃ. Dvipādako vā. Catuppādakovā.

我來翻譯這段巴利文： "由業心時節食"於此迦字由連聲來。由業力由心力由時節力由食力為義。相應諸緣和合為解釋。"異轉"即由異方式轉起。"由因資助緣"即由因緣資助緣。生起緣名因緣。眷屬緣名資助緣。"由業轉"即由業轉起。"由異熟轉"即由異熟轉起。一有情無始輪迴輪轉時有色身亦有名身。從彼無何其他自性名。二身於五蘊輪轉時俱轉。于無想輪轉時唯色身轉。彼唯于彼成一有情數。于無色輪轉時唯名身轉。彼唯于彼成一有情數。"成數"義為成施設唯。且彼等身中色身死結生無互相無間緣名。於一一有成一一死時壞。色相續斷。與結生色俱緣所緣相續不轉。然名身死結生有互相無間緣。死時亦名相續不斷。與結生名俱緣所緣相續唯轉。于彼緣起善巧比丘住緣起智見一有一有情轉時不見名有情。不見名補特伽羅。不見為我。不見為他。不見我於過去諸有有。不見於此有我是。不見於未來諸有我將有。然見由無明緣行轉。由行緣於他有識轉等理由名色法因果相續力無斷轉唯。見一有轉時,于無始輪迴無邊諸有彼有情轉亦如是見,于彼亦如是。爾時彼十六種疑斷故顯此義說"于無始輪迴"等。于彼何為十六種疑?我於過去世有耶?我不有耶?我何有耶?我云何有耶?我為何有何耶於過去世如是前際五種疑說。我于未來世將有耶?我不將有耶?我何將有耶?我云何將有耶?我為何將有何耶于未來世如是后際五種疑說。我有耶?我非有耶?我何耶?我云何耶?我為有情從何來?彼將去何處如是現在六種疑說。此十六種疑。于彼我有耶我不有耶由此二句於過去我有無疑。若有,何有耶疑。由何因緣有。或由何神通造。或無因緣非造自生為義。若由彼等方式隨一有。云何有。或無足有。或二足。或四足。

Bahuppādakovā. Rūpīvā. Arūpīvā. Saññīvā. Asaññīvā iccādi. Atha tesu apādakādīsu aññataro ahaṃ ahosiṃ. Kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ. Pathamabhave kiṃ hutvā dutīya bhavādīsu kiṃ ahosinti idaṃ bhavaparamparāvasena vuttaṃ. Esanayo aparantepi. Paccuppanne 『『ahaṃ nu kho smi, no nu kho smī』』ti yathā khuddakavatthu vibhaṅge aṭṭhasatataṇhāvicaritesu. Satasmīti hoti. Sītasmīti hotīti vuttaṃ. Tattha 『『satasmī』』ti ahaṃ sassato vā bhavāmi. 『『Sītasmī』』ti ahaṃ ucchinnovā bhavāmīti attho. Yathā ca. Atthīti kho eko anto. Natthīti kho dutīyo antoti vuttaṃ. Tattha 『『atthī』』ti attānāma bhavābhavesu niccakālaṃ atthi. 『『Natthī』』ti tathā natthi, ucchijjati. Na hoti parammaraṇāti attho. Tathā idhāpi ahaṃ nu kho smi. No nu kho smīti kaṅkhati. Tattha 『『ahaṃ nu khosmī』』ti ayaṃ ahaṃ nāma bhavābhavesu niccakālaṃ asmi nu kho, mama attānāma sassato hutvā sabbakālaṃ atthi nu khoti vuttaṃ hoti. 『『No nu kho smī』』ti tathā no asmi nu kho. Mama attā tathā natthi nu khoti attho. Ettha ca 『『bhavābhavesū』』ti pavattepi paccuppanne vattamānaṃ attānaṃ gahetvā pavattā paccuppanne saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. 『『Kiṃ nu kho smī』』ti ahaṃ nāma santo jāto kiṃ nu kho asmi. Kenaci hetunā paccayena vā asmi nu kho. Kenaci iddhimantena vā nimmito bhavāmi nu kho. Udāhu ahetu apaccayā vā kenaci animmito vā sayaṃ nu kho bhavāmi nu khoti attho. 『『Kathaṃ nu kho smī』』ti ettha pana apadādīhi ayojetvā ahaṃ nu kho kiṃ gotto bhavāmi. Gotamagotto vā vāseṭṭha gotto vā tiādinā yojetabbaṃ. Ādi kappakāle tāni gottāni etarahi sambhedaṃ gacchanti. Tasmā tesu kaṅkhanto kaṅkhatiyeva. 『『Ahaṃ kuto āgato』』ti ahaṃ atīte kutobhavato āgato asmi. 『『Sokuhiṃgāmī bhavissāmī』』ti so ahaṃ āyatiṃ bhave kuhiṃ gāmiko bhavissāmīti kaṅkhati. 『『Kaṅkhāya atikkamo』』ti so bhikkhu paṭiccasamuppāde avijjādikaṃ atītahetu pañcakaṃ passanto tasmiṃbhave sabbaṃpi paṭiccasamuppādaṃ passatiyeva. Evaṃ passanto na tattha ahaṃ nāma koci atthi, yaṃ paṭicca atīta visayā pañcavidhā kaṅkhā uppajjati. Dhamma mattameva tattha atthīti evaṃ atīte kaṅkhā vatthussa abhāvadassanena pañcavidhāya kaṅkhāya atikkamo hoti. Nanu tathā passantassapi kathaṃ nu kho smi, kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu khoti ayaṃ kaṅkhā atthiyeva. Tathā passantopi hi vinā pubbenivāsaññāṇena atīte bhave ahaṃ dvipādako ahosintivā catuppādako ahosinti vā tato cuto asukabhave uppannoti vā na jānāti na passatīti. Vuccate. Sā pana kaṅkhā dhamma mattappavatti dassanato paṭṭhāya antarāyika kaṅkhā na hoti. Vicikicchā paṭirūpikā eva. Sā hi ariyānaṃpi labbhati yevāti. Tathā anāgate phalapañcakaṃ passanto aparante pañcavidhaṃ kaṅkhaṃ atikkamati. Paccuppanne phalapañcakañca hetupañcakañca passanto paccuppanne kaṅkhā chakkaṃ atikkamati. Sesaṃ sabbaṃ pubbante vuttanayamevāti. Aṭṭhavidhāya kaṅkhāya atikkamane pana paṭiccasamuppādaṃ anulomappaṭilomaṃ passanto desanā dhamme ca lokuttara dhammesu ca kaṅkhaṃ atikkamati.

我來翻譯這段巴利文： 或多足。或有色。或無色。或有想。或無想等。然彼等無足等隨一我有。為何有何。初有為何后諸有有何此由有相續力說。后際亦此理。現在"我有耶,我非有耶"如小事分別八百愛行中。"我有"為。"我冷"為說。于彼"我有"義為我常有。"我冷"義為我斷有。如說:"有為一邊。無為第二邊"。于彼"有"義為我名有非有常時有。"無"義為如是無,斷。死後不有為義。如是於此亦疑我有耶,我非有耶。于彼"我有耶"義為此我名有非有常時有耶,我我名常而一切時有耶說。"我非有耶"義為如是我非有耶。我我如是無耶。於此且"有非有"于轉亦取現在轉我故應見攝於現在。"我何耶"義為我名有生何耶。由何因緣有耶。由何神通造為耶。或無因緣非造自有耶為義。"我云何耶"於此然不結合無足等應結合我何姓為。瞿曇姓或婆私姓等。初劫時彼等姓今混亂。故於彼疑唯疑。"我從何來"義為我過去從何有來。"彼將去何處"義為彼我未來有將去何處疑。"疑超越"義為彼比丘見緣起無明等過去五因時于彼有見一切緣起唯。如是見時無于彼我名有,緣彼生過去境五種疑。法唯于彼有如是由見過去疑處無超越五種疑。豈非如是見者亦我云何,為何有何耶此疑有?如是見者亦離宿住智不知不見過去有我二足或四足或從彼死生某有。答:然彼疑從見法唯轉起不成障礙疑。唯似疑。彼亦聖者有唯故。如是見未來五果超越后際五疑。見現在五果及五因超越現在六疑。餘一切同前際說理唯。八種疑超越然見緣起順逆超越教法及出世法疑。

Dhamme kaṅkhātikkamanena saheva desente satthari ca, yathānusiṭṭhaṃ paṭipanne saṅghe ca, tīsu sikkhāsu ca, yathāvutte pubbante ca, aparante ca, pubbantā parantesu ca, paṭiccasamuppādena saha paṭiccasamuppannesu dhammesu ca sabbaṃ kaṅkhaṃ atikkamatiyeva. Tenāha 『『sabhāva dhammappavattiyā』』tiādiṃ. Tattha 『『sabhāvadhammappavattiyā cā』』ti paccayaparamparāvasena sabhāvadhammānaṃ paramparappavattiyā ca. Dhammasu dhammatā nāma desanā dhammassa svākkhātatādibhāvena sundara dhammatā. Anavajjadhammatā. Buddhasubuddhatā nāma taṃ dhammaṃ desentassa buddhassa sabbaññubuddhatā.

我來翻譯這段巴利文： 超越法疑時即超越教導師及如教修行僧及三學及如說前際及后際及前後際及緣起俱緣生諸法一切疑唯。故說"由自性法轉"等。于彼"由自性法轉及"即由緣相續力自性諸法相續轉及。諸法法性名教法由善說等性妙法性。無過法性。佛善覺性名說彼法佛一切智覺性。

Pariyuṭṭhitānaṃ diṭṭhivicikicchānaṃ vikkhambhanaṃ nāma heṭṭhā dhammavavatthāna vasena paccayapariggahavasena ca sijjhati. Vipassanā kammaṃ pana anusayabhūtānaṃ diṭṭhivicikicchānaṃ sallikhanatthāya karīyatīti vuttaṃ 『『anusaya samūhananatthañcā』』tiādi. 『『Tattha panā』』ti tasmiṃ paṭisambhidā magge pana. Vibhattesūti pāṭhaseso. 『『Yassā』』ti yogī puggalassa. 『『Yaṃ dūre santikevā』』ti yaṃ dūre pavattaṃ rūpaṃ vā, santike pavattaṃ rūpaṃvāti pāṭhaseso. 『『Tadatthassa panā』』ti sammasitadhammuddhāratthassa. 『『Ñāṇena daḷhaṃ gahetvā』』ti dhammavavatthānaññāṇena suṭṭhuvibhūtaṃ katvāti adhippāyo. Idāni yaṃ yaṃ daḷhaṃ gahetabbaṃ. Taṃ taṃ sarūpato dassetuṃ 『『tatthā』』tiādimāha. Puna daḷhaṃ gahitassa rūpassa aniccalakkhaṇaṃ dassetuṃ 『『sā ca kriyā』』tiādi vuttaṃ. 『『Nassantī』』ti bhijjanti. Aniccataṃ gacchanti. 『『Vitthambhana kriyā』』ti ettha vividhena thambhanaṃ vitthambhanaṃ. Nānādisābhimukhavasena thambhanaṃ vahananti attho. 『『Imāsañcā』』ti catunnaṃ mahābhūtānañca. Visuṃ visunti vuttattā tāsaṃ aññamaññañca sahajātesu gahaṇaṃ sambhavatīti vuttaṃ 『『āpādīnaṃ』』ti. Āpādīnaṃ sesamahābhūtānañcāti attho. Santatiyā sarīrāni santati sarīrāni. 『『Tathā tathā kappetvā』』ti rūpadhammānaṃ santati parivatti nāma abhikkamantassa evaṃ bhaveyya, paṭikkamantassa evaṃ bhaveyya, tathā samiñjantassa pasārentassātiādinā parikappetvā. 『『Sesakhandhesupi taṃ taṃ santati nānattaṃ』』ti vedanākkhandhe tāva kāye kāyikasukhasantati dukkhasantatīnaṃ nānattaṃ. Citte somanassa domanassa santatīnaṃ. Upekkhā santati pana avibhūtā hoti. Kappetvā gahetabbā. Yadā citte somanassa domanassāni na sandissanti, tadā idāni upekkhā me vedanā pavattatīti vā, yadā tāni sandissanti , tadā sā nirujjhatīti vā evaṃ takketvā sammasitabbāti vuttaṃ hoti. Saññākkhandhe rūpasaññāsaddasaññādīnaṃ vasena. Saṅkhārakkhandhe rūpasañcetanā saddasañcetanādīnaṃ vasena, nānāvitakka vicārādīnaṃ vasena, lobhālobha dosādosa mohāmohādīnaṃ vasena ca. Viññāṇakkhandhe cakkhuviññāṇādīnaṃ, kusalā kusalaviññāṇādīnañca vasena santati nānattaṃ veditabbaṃ. Vissāsaṃ karotīti vatvā tadatthaṃ vivarati 『『etaṃ me』』tiādinā. Tattha tayovissāsā taṇhāvissāso, mānavissāso, diṭṭhivissāso. Tattha etaṃ mamāti taṇhāvissāso. Esohamasmīti mānavissāso. Eso me attāti diṭṭhivissāso. 『『Pariharatī』』ti bhavābhavesu pariggahetvā harati vahati. 『『Paramajjhattabhāvenā』』ti padhānaajjhattabhāvena. Ajjhattasārabhāvenāti vuttaṃ hoti. 『『Pariggahito』』ti eso me attāti diṭṭhipariggahena pariggahito. Tayo hi pariggahā taṇhā pariggaho, mānapariggaho, diṭṭhipariggahoti. Vase sabbaso vattanto nāma kevalaṃ vasāyattavuttiko eva siyā, na paccayāyattavuttikoti dassento 『『yathāvuttehī』』tiādimāha. Tattha 『『yathāvuttehī』』ti sabbasaṅgahe vuttappakārehi kammābhisaṅkharaṇādīhi. 『『Tathāpariggahetabbo』』ti eso me attāti evaṃ paramajjhattabhāvena pariggahetabbo. Tathā hi yo attano vasena vattati, tasmiṃ attano sāmibhāvo natthi. Yasmiñca sāmibhāvo natthi, tasmiṃ rūpādike dhamme attānaṃ sāmikaṃ katvā eso mama attāti pariggaho nāma micchā eva.

我來翻譯這段巴利文： 鎮伏現行見疑名由下法住力及緣攝取力成就。然毗婆舍那業為薄隨眠見疑故說"為斷隨眠"等。"于彼"即于彼無礙解道。分別為語余。"誰"即瑜伽行者。"何遠近"即何遠轉色或近轉色為語余。"彼義"即舉觀察法義。"由智堅取"義為由法住智善明瞭。今何何應堅取。彼彼自性為顯說"于彼"等。復為顯示所堅取色無常相說"彼作用"等。"滅"即壞。至無常性。"支撐作用"於此各種支撐為支撐。由向種種方支援運為義。"此等"即四大種及。由說各別故彼等互及俱生取可能故說"水等"。水等余大種為義。相續身為相續身。"如是如是構想"即色法相續轉變名前進者如是應有,後退者如是應有,如是屈伸等由構想。"余蘊亦彼彼相續差別"即受蘊且身身樂相續苦相續差別。心喜憂相續。舍相續然不明顯。應構想取。若心不見喜憂時,爾時今我舍受轉或,若見彼等時,彼滅如是應思考觀察說。想蘊由色想聲想等力。行蘊由色思聲思等力,種種尋伺等力,貪無貪瞋無瞋癡無癡等力。識蘊應知眼識等,善不善識等力相續差別。作親近已說明彼義由"此我"等。于彼三親近:愛親近,慢親近,見親近。于彼此我所為愛親近。此我是為慢親近。此我我為見親近。"護持"即有非有攝取運載。"由最內性"即由勝內性。說為由內實性。"攝取"即由此我我見攝取攝取。三攝取:愛攝取,慢攝取,見攝取。顯示一切自在轉名唯依自在轉,非依緣轉故說"由如說"等。于彼"由如說"即一切攝說如說業造作等。"如是應攝取"即此我我如是由最內性應攝取。如是若由自自在轉,彼無自主性。若無主性,于彼色等法作我主為此我我攝取名唯邪。

Tathā yo ca khaṇika dhammo hoti, khaṇe khaṇe bhijjati, taṃ rūpādikaṃ khandhapañcakaṃ attano sāraṃ katvā tathā pariggahopi micchā eva. Ettha ca 『『micchā evā』』ti paramattha saccaṃ patvā micchā eva. Vipallāso evāti vuttaṃ hoti. 『『Sukhaṃ viddhaṃsetī』』ti kāyikasukhañca cetasika sukhañca viddhaṃseti. Vināseti. 『『Nānādukkhaṃ janetī』』ti kāyikadukkhañca cetasika dukkhañca janeti uppādeti. 『『Idañca rūpaṃ edisameva hotī』』ti kathaṃ hoti. Manussattabhāve ṭhitānaṃ sattānaṃ yathāpavattaṃ manussa sukhaṃ viddhaṃseti, jiṇṇabhinnabhāvaṃ pāpeti, nānādukkhaṃ janeti. Sayaṃ apāyattabhāvaṃ gahetvā tesaṃ nānāapāya dukkhaṃ janeti. Tathā devattabhāve sakkattabhāve brahmattabhāve ṭhitānantiādinā vattabbaṃ. Tathā manussattabhāve ṭhitānaṃ nānāvipariṇāma kiccehi yathāpavattaṃ sukhaṃ viddhaṃseti, nānāpaccayābhisaṅkharaṇakiccehi nānādukkhaṃ janeti. Tena vuttaṃ 『『idañca rūpaṃ edisamevā』』ti. 『『Sāronāma thāmabalaviseso vuccatī』』ti etena thāmabalavisesena sampannaṃ vatthuṃpi saṅgaṇhāti. 『『Asārakaṭṭhenā』』ti ettha sāro eva sārakaṃ, na sārakaṃ asārakanti imamatthaṃ sandhāya 『『rūpaṃ pana sayaṃpi evarūpo sāro na hotī』』ti vuttaṃ. Sattānaṃ attasāro jīvasāro na hotīti attho. Natthi sāro etassāti asārakanti imamatthaṃ sandhāya 『『na ca evarūpena sārena yuttaṃ』』ti vuttaṃ. Attasārena jīvasārena saṃyuttaṃ hotīti attho. Tattha purimo attho rūpaṃ attato samanupassatīti idaṃ sandhāya vutto. Pacchimo rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃti imāni sandhāya vutto. Etena asārakaṭṭhenāti asārabhāvena, asārayuttabhāvena vāti ca. Anattāti etthapi na attā anattā, natthi attā etassāti vā anattāti ca dvidhā attho sijjhati. 『『Yañcā』』ti yañca rūpaṃ. 『『Pīḷetī』』ti taṃ samaṅgī puggalaṃ pīḷeti. Etena anattabhāve siddhe dukkhabhāvopi siddhoti dasseti. 『『Tiṇṇaṃ vayānaṃ vasena addhābhedo yojetabbo』』ti pathamavaye pavattaṃ rūpaṃ dutīyavayaṃ na pāpuṇāti, pathamavaye eva nirujjhatītiādinā addhāpaccuppanne antogadhabhedo yojetabbo. 『『Sabhāgekasantānavasenā』』ti sabhāgānaṃ dhammānaṃ sabhāgaṭṭhena ekībhūtā santati sabhāgekasantati. 『『Sabhāgānaṃ dhammānaṃ』』ti ca cittajesutāva nirantarappavattena lobhasampayuttacittena sahajātā rūpadhammā sabhāgarūpadhammā nāma. Tathā nāma dhammā ca. Evaṃ dosasampayuttādīsupi. Utujesu nirantarappavattena sītautunā samuṭṭhitā rūpadhammā sabhāgarūpa dhammā nāma. Tathā uṇhautunā samuṭṭhitā. Esanayo āhārajesupīti evaṃ sabhāgekasantativasena. 『『Sampāpuṇituṃ』』ti ñāṇena sampāpuṇituṃ. 『『Addhāsantativasenā』』ti ettha santativasena sammasanaṃ visesato adhippetaṃ. Evañca katvā heṭṭhā aniccaṃ khayaṭṭhenāti pade catunnaṃ mahābhūtānaṃ santati vibhāganayo suṭṭhu dassitoti. 『『Aniccalakkhaṇa dassanameva padhānaṃ』』ti imasmiṃ ñāṇepi udayabbayaññāṇepi bhaṅgaññāṇepi aniccalakkhaṇa dassanameva padhānaṃ. Bhayaññāṇe ca ādīnavaññāṇe ca nibbidāñāṇe ca dukkhalakkhaṇa dassanaṃ padhānaṃ. Upari catūsu ñāṇesu anattalakkhaṇa dassanaṃ padhānanti. 『『Samuditesū』』ti aññamaññaṃ avinābhāvasahāyabhāvena samuppannesu. Idañca avijjāsamudayā rūpasamudayo. Taṇhāsamudayā upādāna samudayo.

我來翻譯這段巴利文： 如是若為剎那法,剎那剎那壞,彼色等五蘊作我實如是攝取亦唯邪。於此且"唯邪"即至勝義諦唯邪。唯顛倒說。"壞樂"即壞身樂及心樂。毀滅。"生種種苦"即生起生種種身苦及心苦。"此色如是唯"云何?住人身有情如生人樂壞,至老壞狀,生種種苦。自取惡趣身生彼等種種惡趣苦。如是住天身帝釋身梵身等應說。如是住人身由種種變異事壞如生樂,由種種緣造作事生種種苦。故說"此色如是唯"。"說實名力勢殊勝"由此攝取具足力勢殊勝事亦。"由無實義"於此實唯為實,非實為無實緣此義說"然色自亦如是實非"。不為有情我實命實為義。無實此為無實緣此義說"非具如是實"。不與我實命實相應為義。于彼前義緣觀色為我此說。后義緣有色我,我中色,色中我此等說。由此由無實義即由無實性,或由具無實性。非我於此亦非我為非我,無我此為非我如是二義成就。"何"即何色。"惱"即惱彼相應補特伽羅。由此顯示成就非我性成就苦性亦。"應結合三時力分別"即第一時轉色不至第二時,第一時唯滅等由現在內攝分別應結合。"由同分一相續力"即同分諸法由同分義成一相續為同分一相續。"同分諸法"且心生唯由無間轉貪相應心俱生色法名同分色法。如是名法亦。如是瞋相應等亦。時節生由無間轉寒時節生起色法名同分色法。如是熱時節生起。食生亦此理如是由同分一相續力。"至"即由智至。"由時相續力"於此由相續觀察勝義故。如是作下無常由滅義句中四大種相續分別理善顯示。"無常相見唯勝"即此智及生滅智及壞智亦見無常相唯勝。怖畏智及過患智及厭離智見苦相勝。上四智見非我相勝。"俱起"即互不離伴助性俱生。此且由無明集色集。由愛集取集。

Āhāra samudayā rūpasamudayoti pāḷivasena vuttaṃ. Appahīna vasenāti pāḷipade pana avijjā taṇhā diṭṭhānusayānaṃ appahīnaṭṭhena santāne vijjamānatā eva pamāṇanti daṭṭhabbaṃ. 『『Samudentī』』ti paṭisandhito paṭṭhāya ekato udenti. Uparūpari enti. Āgacchantīti attho. Ekabhavabhāvena pātubbhavantīti adhippāyo. Tenāha 『『yāvamaraṇakālā』』tiādiṃ. 『『Pasavantī』』ti pavaḍḍhamānā savanti, pavattanti, sandanti. 『『Tesu panā』』ti avijjā taṇhupādāna kammesu. 『『Nirujjhantī』』ti tasmiṃbhave eva nirujjhanti. Tasmiṃ bhave nirodho nāma bhavantare puna anuppādo yevāti vuttaṃ 『『bhavantare』』tiādi. 『『Taṃ santatiyaṃ』』ti tasmiṃ paccuppanna bhaveti vuttaṃ hoti. 『『Puna anuppādasaṅkhātaṃ nirodhaṃ』』ti santati nirodho nāma vutto. Na nibbāna nirodho. Etāhi paccaye sati, bhavantare uppajjīssanti yevāti. Idāni yathāpavatta santatīsu pariyāpannānaṃ sabbapacchimānaṃ nāmarūpānaṃ khaṇikanirodhavasena atthaṃ vadanto 『『yathāpavatta santatiyo vā chijjanti bhijjantī』』ti vuttaṃ. 『『Udayabbayaṃ samanupassantassa cā』』ti ettha katamo udayo nāma, katamo vayo nāma, kathañca tadubhayaṃ samanupassatīti āha 『『udayabbayaṃ passantassāti ettha yathā nāmā』』tiādiṃ. Tattha 『『tamo khandho』』ti tamorāsi. 『『Vetī』』ti vigacchati. Antara dhāyati .『『Udayo』』ti uppādo ceva vaḍḍhi ca. 『『Vayo』』ti vigamanaṃ, antaradhānaṃ. 『『Nānāpayogavasenavā』』ti samiñjanappasāraṇādi nānāpayogavasena vā. Udayapakkhānaṃ nānāsantatīnaṃ udayañca udayato. Vayapakkhānaṃ nānāsantatīnaṃ vayañca vayatoti yojanā.

Bojjhaṅga dhammehi sampannattā ārādheti attano cittaṃti āraddho. Tuṭṭhacittoti attho. Vipassatīti vipassako. Āraddho hutvā vipassako āraddhavipassako. Duvidhohi vipassako taruṇa vipassako ca āraddha vipassako ca. Tattha khandhānaṃ udayabbayaṃ suṭṭhu apassanto dubbalavipassako taruṇa vipassako nāma. Khandhānaṃ udayabbayaṃ suṭṭhu passanto vipassanā kamme ārādhita citto balavavipassako āraddhavipassako nāma. Yaṃ sandhāya vuttaṃ.

[Ka]

『Suññāgāre paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno;

Amānusī ratī hoti, samma dhammaṃ vipassato,ti ca.

[Kha]

『Yo ca vassasataṃ jīve, apassaṃ udayabbayaṃ;

Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, passato udayabbayaṃ,ti ca.

我來 譯這段巴利文： 由食集色集由經力說。由未斷力然經句無明愛見隨眠由未斷義于相續有性唯為量應見。"俱生"即從結生起共生。上上生。來為義。義為一有性顯現。故說"乃至死時"等。"流"即增長流,轉,流。"彼等"即無明愛取業。"滅"即彼有唯滅。彼有滅名他有復不生唯故說"他有"等。"彼相續"即說彼現在有。"名復不生滅"說相續滅名。非涅槃滅。由此等有緣,他有將生唯。今說如轉相續攝一切最後名色由剎那滅力義說"如轉相續斷壞"。"見生滅及"於此何名生,何名滅,云何見彼二說"見生滅於此如名"等。于彼"暗蘊"即暗聚。"去"即離。隱沒。"生"即生及增。"滅"即離,隱沒。"由種種加行力或"即由屈伸等種種加行力或。生分種種相續生及由生。滅分種種相續滅及由滅為結合。 由具覺支法令自心歡喜為歡喜。喜心為義。觀為觀察者。成歡喜觀察為歡喜觀察者。二種觀察者:初觀察者及歡喜觀察者。于彼不善見蘊生滅弱觀察者名初觀察者。善見蘊生滅于觀察業喜心強觀察者名歡喜觀察者。緣此說: [迦] 入于空閑處，寂靜心比丘； 得非人喜樂，正觀正法時。 [佉] 若活百年者，不見生與滅； 不如一日活，能見生與滅。

Ayamidha adhippeto. Vipassanaṃ upecca kilesenti, malīnabhāvaṃ gamentīti vipassanupakkilesā. Paribandhanti nīvārentīti paribandhakāti heṭṭhā vuttameva antarāyika dhammānaṃ nāmaṃ. 『『Sarīrobhāso』』ti sakalasarīrato nikkhanto obhāso. 『『Pañcavidhā pītī』』ti khuddikā pīti, khaṇikā pīti, okkantikā pīti, ubbegā pīti, pharaṇā pītīti. 『『Duvidhā passaddhī』』ti atibalavantī kāyapassaddhiceva cittapassaddhi ca. Vipassanā kamme okappanākārappavattā saddhāeva adhimuccanaṭṭhena adhimokkho saddhādhimokkho. 『『Vīriyaṃ』』ti tasmiṃ kamme anikkhittadhuraṃ paggahitasīsaṃ vīriyaṃ. 『『Sukhaṃ』』ti cittasukhaṃ. Tenāha 『『somanassaṃ』』ti. 『『Vipassanāñāṇaṃ』』ti indavissaṭṭhavajirasadisaṃ balavavipassanāñāṇaṃ. 『『Satī』』ti tasmiṃ kamme appamuṭṭhā sati. 『『Tatramajjhattupekkhā』』ti cittassa līnuddhaccādīhi visamantehi vimuttā tatramajjhattatāsaṅkhātā upekkhā. 『『Āvajjanupekkhā』』ti vasibhāvapattā āvajjanasaṅkhātā upekkhā. 『『Ālayaṃ』』ti taṇhālayaṃ. 『『Kurumānā』』ti karontī. 『『Sukhumā taṇhā』』ti kusalehi missakattā idaṃ akusalantipi jānituṃ asakkuṇeyyā sukhumataṇhā. 『『Na vatame』』ti mama na uppannapubbovatāti yojanā. 『『Assādasahitā』』ti obhāsādīsu assādataṇhā sahitā. 『『Adhimāna vasenā』』ti adhikataraṃ maññanāvasena. 『『Tāvadevā』』ti nikantiyā uppattikkhaṇeyeva. 『『Nikāmanākāro』』ti icchanākāro. Assādanākāro. 『『Nikāmanassavatthū』』ti nikantiyā vatthu. 『『Addhā』』ti ekantena. 『『Handā』』ti cittavissaṭṭhakaraṇe nipātapadaṃ. Idāneva naṃ visodhemi, na ciraṃ pavattituṃ dassāmīti imamatthaṃ dīpeti. 『『Tesvevā』』ti tesuobhāsādīsu eva. Aṭṭhakathāya na sameti. Aṭṭhakathāyaṃ nikanti vikkhambhanassa visuṃ vuttattāti adhippāyo. Vipassanāparipāko nāma visesantarappavattena pākaṭoti dassetuṃ 『『saṅkhārupekkhābhāvaṃ pattā』』tiādimāha. Vuṭṭhānagāmini vipassanābhāvapattenāti vuttaṃ hoti. 『『Dve vipassanā cittānī』』ti upacārānulomacittāni. So hi vuṭṭhānanti vuccatīti sambandho. Saṅkhāra nimittato vā vuṭṭhāti. Nibbānaṃ ārabbha pavattito. Yadi evaṃ gotrabhupi vuṭṭhānaṃ nāma siyāti. Na siyā. Maggassa āvajjanamatte ṭhitattā. Paṭivedhakiccassaca sammoha samucchedakiccassa abhāvato. 『『Sayaṃ』』ti maggasaṅkhāto sayaṃ. 『『Taṃ samaṅgīpuggalaṃ vā』』ti tena maggena samaṅgīpuggalaṃ vā. 『『Vaṭṭappavattato cā』』ti āyatiṃ bhavesu apāyavaṭṭappavattato vā, aṭṭhama bhavato paṭṭhāya kāmasugati vaṭṭappavattato vā. Avassaṃ vuṭṭhānaṃ gameti sampāpetīti vuṭṭhānagāminīti vacanattho. 『『Avassaṃ vuṭṭhānaṃ gacchantī』』ti idha ṭhitānaṃ vuṭṭhānato nivatti nāma natthīti adhippāyo. Idañca paccekabuddhānaṃ buddhasāvakānañca vasena daṭṭhabbaṃ. Sabbaññu bodhisattā pana pubbabuddhānaṃ sāsane pabbajitvā vipassanā kammaṃ ārabhantā anulomaññāṇaṃ āhacca ṭhapentīti aṭṭhaka thāsu vuttaṃ. Tattha 『『āhaccā』』ti idaṃ saṅkhārupekkhāñāṇassa matthakapattidassanatthaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. 『『Āvajjanaṭṭhāniyaṃ』』ti tato pubbabhāge kenaci cittena aggahite nibbānā rammaṇe āvajjanaṭṭhāniyaṃ. 『『Taṃ』』ti gotrabhuññāṇaṃ. Gottaṃ bhavati abhibhavati chindatīti gotrabhu. Gottaṃ vā abhisambhuṇāti pāpuṇātīti gotrabhūti vacanattho.

我來翻譯這段巴利文： 此處此義意。趣近觀染污,令至濁性為觀染污。障礙為妨礙為障礙者為下說障礙法名。"身光"即從全身出光。"五種喜"即小喜,剎那喜,繼起喜,踴躍喜,遍滿喜。"二種輕安"即極強身輕安及心輕安。觀業由確信行相轉信唯由勝解義勝解為信勝解。"精進"即彼業不捨擔舉頭精進。"樂"即心樂。故說"喜"。"觀智"即如帝釋所擲金剛相強觀智。"念"即彼業不忘念。"舍"即離心沉掉等不平等稱為彼處舍。"轉向舍"即得自在稱為轉向舍。"執著"即愛執著。"作"即作。"細愛"即由混雜善故不能知此不善為細愛。"我非"即我未曾生為結合。"有味著"即光等俱味著愛。"由增上慢力"即由增上思力。"爾時"即生染著剎那唯。"染著相"即欲相。味著相。"染著事"即染著事。"定"即決定。"嗟"為令心所舍助詞。今唯令彼清凈,不令久轉顯此義。"于彼等唯"即于彼光等唯。不合注。義為注說染著鎮伏別故。為顯觀成熟名由殊勝轉顯故說"至行舍性"等。說至出起行觀性。"二觀心"即近分隨順心。彼名出起為結合。或從行相出起。緣涅槃轉。若如是種姓亦名出起耶。非。住道轉向唯故。及無通達作用斷愚作用故。"自"即道稱自。"彼相應補特伽羅或"即與彼道相應補特伽羅或。"由輪轉及"即由未來諸有惡趣輪轉或,從第八有欲善趣輪轉或。定出起令至為出起行義。"定趣出起"義為住此等無有離出起名。且此應見由各正覺者及佛聲聞力。然一切智菩薩於前佛教出家始觀業至隨順智住注說。于彼"至"應見此說為顯行舍智達頂。"轉向處"即彼前分由何心未取涅槃所緣轉向處。"彼"即種姓智。超越種姓為種姓。或達種姓為種姓為語義。

Kathaṃ pana gotrabhu cittaṃ gotrabhuññāṇaṃ puthujjanagottaṃ chindati, ariyagottaṃ pāpuṇātīti yujjeyya, sohi puggalo tasmiṃkhaṇe puthujjanagottapariyāpannoevāti. Saccaṃ. Attani pana chinnattā sayaṃ chindati nāma. Nibbānassa ca ariyagocarattā taṃ ārammaṇa karaṇavasena ariyagottaṃ pāpuṇāti nāmāti daṭṭhabbaṃ. Paccayasattivisesena attano anantare ariyagottaṃ bhāveti, pātubhāvetīti gotrabhūtipi yujjati. 『『Paricchijjā』』ti paricchinditvā. Diṭṭhivicikicchādīhi sabbavipphandanehi muñcitvāti vuttaṃ hoti. Sammohassa pahānameva daṭṭhabbaṃ. Na te dhamme ārammaṇa karaṇa vasena jānanaṃ. Kathaṃ te dhamme ārammaṇaṃ akaronto maggo te dhamme parijānāti nāmāti. Kiccasiddhi vasena. So hi sammohaṃ pajahanto ārammaṇaṃ karontānipi hi pubbabhāgaññāṇāni tappahānakiccassa asādhakattā dukkha saccaṃ parijānantānīti na vuccanti. Maggo pana ārammaṇaṃ akarontopi tappahānakiccassa sādhakattātaṃ saccaṃ parijānātīti vuccati. Kasmā. Tato paṭṭhāya tassapuggalassa sabbakālaṃ tasmiṃsacce parijānana kiccassa siddhattā. Yathāhi eko puriso cakkhumhi pittasemhādidosehi palibuddhattā andho hoti. Na kiñci passati. Yadā pana so ekaṃ tejavantaṃ añjanaṃ labhitvā cakkhuṃ añjayanto sabbarattiṃ niddāyati. Tassa niddāyantasseva cakkhumhi sabbadosā nassanti. Cakkhu vippasannaṃ hoti. Taṅkhaṇato paṭṭhāya so niddāyantopi rūpāni passatīti vuccati. Kasmā, andhabhāvavigamena dassanakiccassa siddhattā. Evamevamidaṃ daṭṭhabbanti. Ekadesena vā heṭṭhimamaggesu, anavasesena vā arahattamagge. 『『Apacchāvattikaṃ』』ti ettha pacchato āvattanaṃ pacchāvattaṃ. Natthi pacchāvattaṃ assāti apacchāvattikanti viggaho. 『『Puna anuppādadhammatāpattivasena nirodhasaṅkhātaṃ』』ti maggakkhaṇe eva tānivaṭṭāni puna anuppādasabhāvaṃ āpajjanti, nirujjhanti. Tathā nirodhasaṅkhātaṃ. 『『Uppādanasaṅkhātāya bhāvanāyā』』ti etena maggassa ekacittakkhaṇikattā vaḍḍhanasaṅkhātāya bhāvanāya okāso natthīti katvā vuttaṃ. Ariyamaggaṃ paṭilābhatthāya pana pavattitā pubbabhāgabhāvanāpi maggabhāvanā eva. Sā ca ariyamaggaṃ patvā matthakapattā hoti. Tasmā ariyamaggo eva matthakapatto bhāvanānuttaro hotīti imināpariyāyena vaḍḍhana saṅkhātāya bhāvanāyātipi yujjatiyeva. Attano anantare pavattaṃ ānantarikaṃ. Ānantarikaṃ phalaṃ etassāti viggaho. Tassa ca tatoparaṃ dve vā tīṇi vā phalacittāni pavattantīti iminā sambandho. Apanīto aggi etasmāti apanītaggiko. 『『Nibbāpento viyā』』ti etena paṭippassambhanappahānakiccena maggānukulappavattiṃ dasseti. 『『Tesaṃ』』ti tesaṃ cakkhūnaṃ. Taṃ rūpaṃ tassa pākaṭaṃ na tāva hotīti sambandho. 『『Tassā』』ti tassa puggalassa. 『『Paccavekkhanavāresū』』ti ettha pasādacakkhunā diṭṭhe pavattā anubandhaka vīthiyopi saṅgayhanti.

我來翻譯這段巴利文： 云何種姓心種姓智斷凡夫種姓,達聖種姓應理,彼補特伽羅彼剎那唯攝凡夫種姓故。實。然由自斷故名自斷。及由涅槃聖境故由作彼所緣力名達聖種姓應見。由緣力殊勝令自無間聖種姓有,顯為種姓亦應理。"遍斷"即遍斷。說由離見疑等一切動搖。應見唯斷愚。非由作彼等法所緣力知。云何不作彼等法所緣道名遍知彼等法耶。由作用成就力。彼斷愚雖作所緣亦前分智由不成就彼斷作用不說遍知苦諦。然道雖不作所緣由成就彼斷作用說遍知彼諦。何故?由從彼起彼補特伽羅一切時成就於彼諦遍知作用故。如一人由眼膽痰等過障礙故盲。不見何。然彼得一強眼藥涂眼時整夜睡。彼睡時唯眼一切過滅。眼清凈。從彼剎那起彼雖睡說見色。何故?由離盲性成就見作用故。如是應見此。或一分于下道,或無餘于阿羅漢道。"無後轉"於此後轉為後轉。無後轉此為無後轉分別。"由得復不生性力名滅"即道剎那唯彼等輪至復不生性,滅。如是名滅。"生名修"由此說由道一心剎那故無增名修處。然為得聖道轉前分修亦唯道修。彼及至聖道達頂。故聖道唯達頂修無上由此方便增名修亦唯應理。自無間轉為無間。無間果此為分別。彼及從彼后二或三果心轉為此結合。離火此為離火。"如滅"由此顯示由寂止斷作用道隨順轉。"彼等"即彼等眼。彼色未明顯彼為結合。"彼"即彼補特伽羅。"觀察轉"於此攝凈眼所見轉隨續路亦。;

Uparimaggehi vadhitabbā māretabbāti uparimaggavajjhā. 『『Kilesavibhāgesū』』ti asukamaggena asukākilesā pahīyantīti evaṃ kilesavibhāgesu. 『『Pāḷiyaṃ』』ti paṭisambhidā maggapāḷiyaṃ. Vuccamāne pana vattabbanti sambandho. Maggaṅgabojjhaṅgādīnaṃ paccavekkhanaṃ nāma maggapaccavekkhanameva. Tathā pacchā vā pavattatīti siddhaṃ. 『『Aviruddhā hotī』』ti visuddhimaggena asamentāpi paccavekkhantānaṃ icchānurūpasambhavatoti adhippāyo. 『『Adhimānaniddesa aṭṭhakathāsū』』ti vinaye catutthapārājike adhimānapadaniddesa aṭṭhakathāsu. 『『So』』ti ariyabhūto bhikkhu. 『『No laddhuṃ na vaṭṭatī』』ti aladdhuṃ na vaṭṭatīti attho. Laddhuṃ no na vaṭṭatīti vā yojanā. Catubbidhaṃ maggaññāṇaṃ gahitaṃ. Ñāṇadassanavisuddhi nāmāti vuttattā.

我來翻譯這段巴利文： 由上道應害應殺為上道所害。"于煩惱分別"即如是于某道斷某煩惱如是煩惱分別。"于經"即于無礙解道經。然說應說為結合。道分覺支等觀察名唯道觀察。如是或後轉成就。"無違"義為雖不合清凈道由觀察者如欲可能故。"增上慢釋義注"即律第四他勝增上慢詞釋義注。"彼"即聖比丘。"不得不應"即不應不得為義。或得不不應為結合。取四種道智。由說名智見清凈故。

『『Abhinivisanaṃ』』ti ajjhattaṃ daḷhataraṃ patiṭṭhānaṃ. 『『Nikhātasinerupā dassaviyā』』ti tassa pavattanaṃ viya. 『『Kevalaṃ paccayāyatta vuttitāya adiṭṭhattā』』ti etena eso me attā, na parassa attāti evaṃ attānaṃ attassa sāmikaṃ katvā gahaṇakāraṇaṃ vadati. Tattha kevalasaddena paramattha saccaṃ patvā attasseva abhāvato khandhapañcakassa attanovasāyatta vuttitaṃ nivatteti. Sammuti saccaṃ pana patvā attassa vijjamānattā mahājano attano khandhapañcakaṃ attano vasāyatta vuttiṃ maññamāno eso me attāti gaṇhāti. 『『Khaṇabhaṅgassa ca adiṭṭhattā』』ti etena eso me sāraṭṭhena attā. Eso mama sāro. Etaṃ mama sarīraṃ. Yāva vassasataṃpi vassasahassampi etaṃ khandhapañcakaṃ na bhijjati, na vinassati. Tāva ahaṃ na marāmi. Yadā etaṃ bhijjati, vinassati. Tadā ahaṃ marāmi. Ahañca mama khandhapañcakañca advayaṃ anānattanti evaṃ gahaṇakāraṇaṃ vadati. Tattha 『『khaṇabhaṅgassā』』ti nāmarūpadhammānaṃ khaṇe khaṇe bhañjanassa bhijjanassa maraṇassa. Idampanamaraṇaṃ sammuti sacce natthi. Paramattha sacce eva atthi. Tasmā taṃ apassanto mahājano attano khandhapañcakaṃ attanosāraṃ maññamāno eso me attāti gaṇhātīti. 『『Taṃ dvayaṃ sudiṭṭhaṃ katvā』』ti khandhapañcakassa kevalaṃ paccayāyatta vuttitañca khaṇabhaṅgañca ñāṇa cakkhunā suṭṭhudiṭṭhaṃ katvā. Tattha pañcannaṃ khandhānaṃ paṭiccasamuppādaṃ suṭṭhupassanto kevalaṃ paccayāyatta vuttitañca avasāyatta vuttitañca suṭṭhu passati. Yo ca attano vasāyattavutti na hoti. So paramatthasaccaṃ patvā eso mama santakantipi vattuṃ nārahati. Kuto mama attāti. Api ca, satto nāma sabhāvato natthi. Paññattimattaṃ hoti. Yo 『ahanti vā, meti vā, mamāti vā, gayheyya. Asante ca attasmiṃ ko mama attā nāma bhaveyyāti. Khaṇabhaṅgo hoti. Khaṇe khaṇe bhijjati. Satto ca nāma ekasmiṃbhave ādimhi sakiṃ eva jāyati. Ante sakiṃ eva marati. Antarā vassasataṃpi vassasahassaṃpi maraṇaṃ nāma natthi. Aññāhi khaṇikadhammānaṃ gati. Aññā sattassa. Evaṃsante kathaṃ khaṇikadhammā sattassa sāraṭṭhena attānāma bhaveyyunti. Tasmā te avasavattanaṭṭhena asārakaṭṭhena ca anattā eva. Apica 『『avasavattanaṭṭhenā』』ti ettha vaso nāma sattasantāne eko padhānadhammo. Sace attānāma atthi. So eva padhānabhūtassa vasassapi attā bhaveyya. Evaṃsati, yo vaso, so attā. Yo attā, so vasoti bhaveyya. Tathā ca sati, rūpaṃ attāti gaṇhanto rūpañca vasañca attānañca ekattaṃ katvā gaṇhāti nāma. Tathā vedanaṃ attāti. Saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ attāti gaṇhantepi. Evañcasati, satto ca khandhapañcakañca vaso ca attā ca sabbametaṃ ekattaṃ gacchati, eko sattoti saṅkhyaṃ gacchati. Na hi imasmiṃ vasavattanaṭṭhe ekassasattassa dve attā tayo attā bahūattāti sakkā bhavituṃ. Atha yathā yathā sattassa vaso vattati, icchā pavattati. Tathā tathā khandhapañcakampi niccakālaṃ sattassavasaṃ anugaccheyya. Kasmā, sattassa ca khandhapañcakassa ca vasassa ca nānattābhāvato. Evaṃ anugacchante sati. Rūpaṃ me attā, vedanā me attātiādiggahaṇaṃ vaṭṭeyya. Sabhāvato aviruddhaṃ bhaveyya. Na pana tathā anugacchati. Na hi dubbaṇṇo durūpo puriso attano rūpakāyaṃ attano vaseneva suvaṇṇaṃ surūpaṃ kātuṃ sakkoti.

我來翻譯這段巴利文： "深入"即內更堅固住立。"如立須彌山喻"即如彼轉起。"由唯緣依轉性未見故"由此說彼取此我我非他我如是作我為我主因。于彼由唯字離至勝義諦由無有我故五蘊非自在轉性。然至世俗諦由有我故大眾思惟自五蘊自在轉取此我我。"由剎那壞未見故"由此說此我我由實義,此我實,此我身,乃至百年千年此五蘊不壞不滅。爾時我不死。若此壞滅。爾時我死。我及我五蘊無二無異如是取因。于彼"剎那壞"即名色法剎那剎那壞破死。然此死世俗諦無。唯勝義諦有。故不見彼大眾思惟自五蘊自實取此我我。"善見彼二"即由慧眼善見五蘊唯緣依轉及剎那壞。于彼善見五蘊緣起者善見唯緣依轉及非自在轉。若非自在轉。彼至勝義諦不應說此我所。何況我我。複次,有情名無自性。唯施設。誰取我或我所或我。無我時誰名我我耶。剎那壞。剎那剎那壞。有情名一有初唯一生。末唯一死。中間百年千年無名死。異剎那法趣。異有情。如是云何剎那法名有情實義我耶。故彼等由非自在義及無實義唯非我。複次"由非自在義"於此自在名有情相續一勝法。若有我名。彼唯應為勝自在我。如是若自在,彼我。若我,彼自在應有。如是取色我者名取色及自在及我為一。如是取受我。想,行,識我者亦。如是有情及五蘊及自在及我此一切至一,至一有情數。不能於此自在義一有情二我三我多我。然如如有情自在轉欲轉。如是如是五蘊亦應常隨有情自在。何故?由無有情及五蘊及自在差別故。如是隨時色我我,受我我等取應理。自性無違應有。然不如是隨。不能醜陋不端正人由自自在令自色身成金色端正。

Tathā dussaddovā susaddaṃ, duggandhovā sugandhaṃ. Na ca andhovā anandhaṃ. Badhirovā abadhiraṃ. Rogīvā arogaṃ. Kuṭṭhīvā akuṭṭhaṃ. Gaṇḍīvā agaṇḍaṃ. Jiṇṇovā taruṇaṃ. Ajaraṃ vā amaraṇaṃ vā kātuṃ sakkoti. Nāpi apāyesu ca apatantaṃ. Patitvā vā tato vimuttaṃ kātuṃ sakkoti. Tathā devo vā devattā acāvetuṃ. Sakkovā sakkattā, māro vā mārattā, brahmā vā brahmattāti. Esanayo sesakhandhesupi. Tathā pana avasānugamanato paramattha saccaṃ patvā khandhapañcake attano sāmikiccaṃ issarakiccaṃ nāma natthi. Asāmikameva taṃ hoti, anissaraṃ. Tathā ca sati, attānaṃ tassa sāmiṃ issaraṃ katvā rūpaṃ me attāti gahaṇaṃ micchāgahaṇaṃ nāma hotīti. Loke pana mahājano dhammānaṃ paṭiccasamuppādaṃ na jānanti, na passanti, na paṭivijjhanti. Tesaṃ parampara paccayavasena pavattamāne khandhasantāne sammuti saccavasena nānāvasavattanākārā nāma santi. Nānāsāmi issarādhipativohārā ca loke sandissanti. Te sammuti saccavasena uppannesu tesu sāmiissarādhipati vohāresu vohāramatte aṭhatvā sabhāvasaccaṃ maññantā micchāgahaṇaṃ gaṇhanti. Ettha siyā. Na nu vasonāma icchā. Satto ca gantuṃ icchanto gacchati. Ṭhātuṃ icchanto tiṭṭhati. Evaṃsati. Tassa khandhapañcakaṃ tassa vasāyatta vutti eva hotīti. Na hoti. Kasmā, paccayāyatta vuttittā eva. Tathāhi gantuṃ icchānāma bahiddhā dhanahetuvā uppajjeyya. Nānābhogahetu vā. Aññena vā nānākāraṇena. Tattha yesaṃ dhane asati, yaṃ yaṃ dukkhaṃ āgaccheyya kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā. Tesaṃ taṃ taṃ dukkhapaccayā dhanicchā nāma uppajjati. Dhanicchā paccayā ganticchādayo uppajjanti. Tathā nānābhogicchā nānākammicchāsu cāti. Nānādukkhabhayupaddavamūlikāsu icchāsu vattabba meva natthi. Tathā nānārammaṇānaṃ palobhana dukkhamūlikāsu ca nānāvitakkānaṃ vipphandanamūlikāsu ca icchāsu. Evaṃ vasopi paccayāyatta vuttiko eva hoti. 『『Gamanaṃ』』ti gamanākārena pavattaṃ khandhapañcakaṃ. Yenayenadhanādihetunā so so vaso uppajjati. Gamanampi tena teneva uppajjati āhārupatthambhanādipaccayena ca. Vaso pana gamanassa paccayeka desamattaṃ hoti. So hi tadaññapaccayehi vinā sayaṃ uppajjituṃ na sakkoti. Kuto gamanaṃ uppādetuṃ. Evaṃ ṭhānādīsu. Evañca sati, idaṃ khandhapañcakaṃ paccayāyatta vuttikanticceva vattuṃ arahati. No vasāyatta vuttikanti. Api ca gantuṃ icchanto gacchatīti paññatti mattabhūto satto gacchati. Khandhapañcakaṃ pana khaṇika dhammattā na gacchati. Uppannuppannaṃ tattha tattheva bhijjati. Santati vasena gamanākāra nimittaṃ paññāyati. Evaṃ avasavattanaṃ hotīti. Hotu tattha tattheva bhijjanaṃ. Avicchedappavattiyā sati, gamanaṃ sampajjatiyeva. Gamane ca sampajjamāne khaṇikabhijjanena doso natthīti ce. Atthi. Khaṇikamaraṇañhi sattassa susānabhūmi nāma hoti. Antarāyevā āgate pakkhalante vā sati, gacchanto satto yadā kadāci maraṇaṃ vā nigacchati maraṇa mattaṃ vā dukkhanti. Kilese nimināti pavattetīti nimittanti vacanattho. 『『Vipallāsanimittaṃ』』ti ca vipallāsa dhammānaṃ vasena upaṭṭhitaṃ kicca nimittaṃ. Taṇhā eva paṇidhīti sambandho. Mahantānaṃ ādīnavānaṃ rāsi mahāādīnavarāsi. Khandhesu suññatalakkhaṇaṃ nāma ati gambhīraṃ hoti. Ñāṇasseva visayabhūtaṃ.

我來 譯這段巴利文： 如是惡聲或善聲,惡香或善香。不能盲者或非盲。聾者或非聾。病者或無病。癩者或無癩。瘡者或無瘡。老者或少。無老或無死。不能不墮惡趣。或已墮從彼解脫。如是天或不離天性。帝釋或帝釋性,魔或魔性,梵或梵性。此理余蘊亦。如是由不隨自在至勝義諦於五蘊無自主作用主作用名。唯無主,無主。如是時作自為彼主主取色我我名邪取。然世間大眾不知不見不通達法緣起。彼等由展轉緣力轉起蘊相續由世俗諦力有種種自在轉相名。種種主主尊言說世間見。彼等於世俗諦力生彼等主主尊言說不住言說唯思惟自性諦取邪取。於此或有。豈非自在名欲。有情慾行時行。欲住時住。如是彼五蘊唯彼自在轉耶。非。何故?由唯緣依轉故。如是行欲名或生外財因或。種種受用因或。或由他種種因。于彼無財時若若身或心苦來。彼等由彼彼苦緣生名財欲。由財欲緣生行欲等。如是種種受用欲種種業欲亦。種種苦怖怕根本欲無須說。如是種種所緣誘苦根本及種種尋擾動根本欲。如是自在亦唯緣依轉。"行"即行相轉五蘊。由彼彼財等因生彼彼自在。行亦由彼彼生及由食住等緣。然自在為行一分緣唯。彼無彼余緣不能自生。何況生行。如是住等。如是時應說此五蘊唯緣依轉。非自在轉。複次欲行時行為唯施設有情行。然五蘊由剎那法性不行。生生彼彼唯壞。由相續力顯行相相。如是非自在轉。令彼彼唯壞。由無斷轉時成就行唯。行成就時由剎那壞無過耶。有。剎那死為有情墓地名。中來或墮時,行有情隨時或至死或死量苦。令染污轉為相語義。"顛倒相"及由顛倒法力現起作用相。愛唯愿為結合。大過患聚為大過患聚。蘊空相名極甚深。唯智境界。

Suññata dassanañca diṭṭhiyā ujuppaṭipakkhanti āha 『『saṅkhāresu suññatadassanavasenā』』tiādiṃ. Tattha 『『attha siddhi nāmā』』ti maggaphalappaṭilābhasaṅkhātassa atthassa siddhi nāma. Attāti abhiniveso attābhiniveso. Gaṇhātīti gāho. Upādīyatīti attho. Diṭṭhisaṅkhāto gāho diṭṭhiggāho. Atthābhiniveso ca so diṭṭhiggāho cāti viggaho. Tassa paṭipakkhaṃ anattānupassanāñāṇaṃ. Anu anu bhavanaṃ ānubhāvo. Paramparato vaḍḍhananti attho. 『『Tathā samanupassitvā』』ti suññatā kārena samanupassitvā. Vimuñcantassa ariyapuggalassa. 『『Aniccalakkhaṇaṃ nāma nāti gambhīraṃ hoti. Saddhāyapi visayabhūtaṃ. Unnatilakkhaṇo ca ahaṃ māno khandhesu niccadhuvavipallāsamūlako saddhāya ca paṭipakkhoti āha 『『aniccadassanavasenā』』tiādiṃ. 『『Nimittābhinivesabhūtassā』』ti niccadhuvanimittābhinivesabhūtassa. 『『Mānaggāhassā』』ti mānasaṅkhātassa gāhassa. 『『Saddhāya pī』』tipisaddena ñāṇaṃ sampiṇḍeti. Dukkhalakkhaṇaṃ nāma bhayasaṃvega janakaṃ hoti. Ārammaṇesu taṇhālolassa taṇhāvipphandanassa paṭipakkhaṃ. Visesato samādhissa anurūpanti āha 『『dukkhadassana vasenā』』tiādiṃ. 『『Tiṇṇaṃ dhammānaṃ』』ti paññindriya saddhindriya samādhindriya saṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ indriya dhammānaṃ. 『『Vipassanā gamanavasene vā』』ti vuṭṭhānagāmini vipassanā saṅkhātassa āgamana kāraṇassa vaseneva.

我來翻譯這段巴利文： 由見空為見直對故說"由見行空"等。于彼"義成就名"即得道果稱義成就名。我為深入我深入。取為執。取義。見稱執為見執。我深入及彼見執為分別。彼對非我隨觀智。隨隨有為威力。義為展轉增。"如是隨觀"即由空相隨觀。解脫聖者。"無常相名不極甚深。信亦境界。及我慢增上相於蘊常恒顛倒根本及信對"故說"由見無常"等。"為相深入"為常恒相深入。"慢執"為慢稱執。"信亦"以亦字攝智。苦相名生怖畏感動。于所緣愛動搖愛擾動對。殊勝隨順定故說"由見苦"等。"三法"即慧根信根定根稱三根法。"由觀行力唯"即由出起行觀稱來因力唯。

Idāni pubbe yaṃ vuttaṃ 『sattaariya puggalavibhāgassa paccayabhāvapattiyā cā』ti. Tattha satta ariyapuggalavibhāgaṃ dassetuṃ 『『tatthā』』tiādi vuttaṃ. Dhammānusārī nāmāti ettha 『『dhammo』』ti paññā vuccati 『saccaṃ, dhammo, dhīti, cāgo,ti ettha viya. Tikkhataraṃ dhammaṃ anussaratīti dhammānusārī. Paññābalānusārena ādimhi maggaṃ labhatīti vuttaṃ hoti. Athavā. 『『Dhammo』』ti nissattanijjīvaṭṭhena saṅkhāra dhammo vuccati. Suññatadassanañca nāma visesato suddhadhamma dassanaṃ nāma. Iti suddhadhammaṃ anussarati, ñāṇagatiyā anugacchatīti dhammānusārī. Diṭṭhipattoti ettha diṭṭhināma dassanaññāṇaṃ vuccati. Ādito paṭṭhāya parisuddha dassanasampannattā diṭṭhibaleneva sukhena taṃ taṃ maggaphalaṃ pattoti diṭṭhipatto. Teneva dassana paññābalena kilesabandhanato vimuttoti paññāvimutto. Saṅkhāra dhammānaṃ khaṇika dhammabhāve suṭṭhu saddahanaṃ aveccappasādo saddhā nāma. Tattha 『『aveccappasādo』』ti ñāṇasampayuttappasādo. 『『Ñāṇaṃ』』ti ca saṅkhāra dhammānaṃ khaṇikabhāvanimittānaṃ dassanaññāṇaṃ. Tādise hi ñāṇe sati, tattha aveccappasādo nāma jāyati, no aññathāti. Saddhaṃ anussaratīti saddhānusārī. Saddhābaleneva ādimhi ariyamaggaṃ pāpuṇātīti vuttaṃ hoti. Saddhābalena vimuttoti saddhāvimutto. 『『Kāyasakkhi nāmā』』ti ettha sakkhaṃti sandiṭṭhaṃ. Yaṃ sādhakantipi vuccati. Attano kāye eva laddhaṃ sakkhaṃ yassāti kāyasakkhī. Dukkhānu passī puggalo hi saṃvega bahulo hoti. Saṃvego ca padhāna vīriyassa padaṭṭhānaṃ. Saṃviggo yoniso padahatīti hi vuttaṃ. Tasmā so saṃvegavasena bhāvanaṃ anuyuñjanto yaṃ yaṃ purisathāmena pattabbaṃ hoti. Taṃ taṃ pāpuṇāti. Pāpuṇanto ca attano kāye eva sakkhaṃ labhati. Sandiṭṭhaṃ jhānasukhaṃ vā maggaphalasukhaṃ vā labhatīti vuttaṃ hoti. 『『Ubhatobhāga vimutto』』ti arūpajjhānehi rūpakāyato arahattamaggaphalehi nāmakāyatoti evaṃ ubhohi kāyabhāgehi vimutto. Ettha ca tayo ariyapuggalā paññādhiko ca saddhādhiko ca vīriyādhiko ca. Tattha dhammānusārī ca diṭṭhipatto ca paññāvimutto ca paññādhiko nāma. Saddhānusārī ca saddhāvimutto ca saddhādhiko nāma. Kāyasakkhī ca ubhatobhāgavimutto ca vīriyādhiko nāmāti daṭṭhabbaṃ. Ayañca puggalavibhāganayo paṭisambhidāmagganayena vutto. Abhidhamme pana puggala paññattiyaṃ saddhāvimutto ca kāyasakkhī ca dvepuggalā sekkhesu eva vuttā. Arahattaṃ pattā pana ete dvepi paññāvimuttā evāti daṭṭhabbā. Ettha siyā, saṅkhāra dhammānaṃ khaṇika dhammabhāve suṭṭhu saddahanaṃ aveccappasādo saddhā nāmāti vuttaṃ. Kiṃ pana tādisena saddhāmattena sotāpatti maggaṃ pāpuṇātīti. Ettha amhehi vattabbaṃ natthi. Bhagavatā eva vuttaṃ. Yathāha mahāvagge okkanta saṃyutte cakkhu bhikkhave aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvī, yo evaṃ saddahati, evaṃ adhimuccati. Ayaṃ vuccati saddhānusārī. Okkanto ariyabhūmiṃ. Atikkanto puthujjanabhūmiṃ. So yenakammena apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ uppajjeyya. Na taṃ kammaṃ karotīti. Sotaṃ bhikkhave aniccaṃ. Vipariṇāmī aññathābhāvītiādinā dvādasāyatanāni vitthāre tabbāni. Tattha 『『vipariṇāmī』』ti vipariṇāmo yassa atthīti vipariṇāmī. Vipariṇāmoti ca khaṇe khaṇe jīraṇatā bhijjanatā vuccati. 『『Aññathābhāvī』』ti tasseva vevacanaṃ.

我來翻譯這段巴利文： 今前所說'為七聖者分別緣性至'。于彼為顯七聖者分別說"于彼"等。隨法名於此"法"即說慧如"諦,法,慧,舍"此處。隨極銳法為隨法。義為由慧力隨初得道。或。"法"即由無有情無命義說行法。見空名為殊勝見純法名。如是隨純法,隨智趣為隨法。得見於此見名說見智。由從初具清凈見故由見力唯樂得彼彼道果為得見。由彼見慧力唯從煩惱縛解脫為慧解脫。行法剎那法性善信為證凈信名。于彼"證凈"即智相應凈。"智"及為見行法剎那性相智。有如是智時,于彼生名證凈,非余。隨信為隨信。由信力唯初至聖道為義。由信力解脫為信解脫。"身證名"於此證為現見。說亦成就。于自身唯得證為身證。見苦補特伽羅為多怖畏。怖畏為精進足處。說怖畏如理勤故。故彼由怖畏力修習隨所由人力應得。得彼彼。得時于自身唯得證。得現見禪樂或道果樂為義。"俱分解脫"即由無色定從色身由阿羅漢道果從名身如是從二身份解脫。於此及三聖者慧勝及信勝及精進勝。于彼隨法及得見及慧解脫名慧勝。隨信及信解脫名信勝。身證及俱分解脫名精進勝應見。此補特伽羅分別理由無礙解道理說。然阿毗達磨補特伽羅施設說信解脫及身證二補特伽羅唯有學。然得阿羅漢彼二亦應見唯慧解脫。於此或有,說行法剎那法性善信為證凈信名。何以如是信唯得預流道耶。於此我等無須說。世尊唯說。如說大品趣入相應眼比丘無常變異異性,若如是信,如是勝解。此說隨信。趣入聖地。超凡夫地。彼由何業生惡趣墮處,不作彼業。耳比丘無常變異異性等由十二處應廣說。于彼"變異"即有變異為變異。變異及說剎那剎那老壞。"異性"即彼唯異名。

『『Evaṃ adhimuccatī』』ti etena ñāṇasampayuttasaddhaṃ dīpeti. Sā eva sotāpattiyaṅgesu buddhe aveccappasādena samannāgato, dhamme, saṅghe aveccappasādena samannāgatoti vuttā. Tattha ñāṇasampayuttasaddhā nāma cakkhādīnaṃ aniccanimitta dassanaññāṇena sampayuttā okappanasaddhā. Aniccanimittañca nāma rūpaṃ aniccaṃ khayaṭṭhenātipade vuttanayena cakkhādinissayānaṃ mahābhūtānaṃ santati parivattanādikaṃ vuccati. Tañhi passanto cakkhādīnaṃ aniccabhāve saddahati, adhimuccati. Tānipi khaṇe khaṇe ekantena bhijjati yevāti saddhādhimokkhaṃ saddhāvinicchayaṃ paṭilabhatīti attho. 『『Buddhe aveccappasādenā』』ti ettha pana arahatā sammāsambuddhatādīnaṃ buddhaguṇādīnaṃ dassanaññāṇena sampayutto pasādo aveccappasādo nāma. Ariyabhūmi nāma diṭṭhānusaya vicikicchānusayehi parisuddhā avatthābhūmi vuccati. Tehi sahitā avatthābhūmi puthujjanabhūmi nāma. Kathaṃ pana tassa puggalassa puthujjanabhūmiṃ atikkantatā ariyabhūmiṃ okkantatā ca viññāyatīti āha 『『so yenā』』tiādiṃ. Yo attano jīvitahetupi kiñci kammapathapattaṃ apāyagāmi kammaṃ na karoti. So ekantena puthujjanabhūmiṃ atikkanto, ariyabhūmiṃ okkantoti viññāyatīti vuttaṃ hoti. Idaṃ saddhānusārisuttaṃ. Aparaṃpi vuttaṃ cakkhu bhikkhave vipariṇāmī aññathābhāvī. Yassa evaṃ mattaso nijjhānaṃ khamati. Ayaṃ vuccati dhammānusārī tiādi. Tattha 『『mattaso nijjhānaṃ khamatī』』ti saddhānusārīviya saddahanamatte aṭṭhatvā cakkhādīnaṃ tādisaṃ aniccataṃ samanupassanto thokaṃ thokaṃ dassanaṃ labhatiyeva. Evaṃsati, cakkhādīni tassa puggalassa nijjhānaṃ olokanaṃ mattaso khamanti nāma. Idaṃ dhammānusārisuttaṃ. Aparaṃpi vuttaṃ cakkhu bhikkhave aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo evaṃ pajānāti passati. Ayaṃ vuccati sotāpanno tiādi. Tattha 『『pajānāti passatī』』ti dhammānusārīviya mattaso nijjhānakkhamamatte aṭṭhatvā paññāya pajānāti, ñāṇacakkhuno paccakkhato passatīti attho. Idaṃ diṭṭhipattādīnaṃ suttaṃ.

『『Yathā sakaṃ phalaṃ』』ti ettha sassa attano idaṃ sakaṃ. Yaṃ yaṃ sakaṃ yathāsakanti atthaṃ dasseti sotāpannassātiādinā. Phalasamāpatti vīthiyaṃ pana anulomajavanāni eva phalānaṃ āsannakāraṇāni, na maggajavanānīti āha 『『na maggāgamanavasenā』』ti. 『『So』』ti maggo. Santo saṃvijjamāno sabbhāvo. 『『Assā』』ti maggassa.

我來 譯這段巴利文： "如是勝解"由此顯智相應信。彼唯說于預流支具證凈信于佛,法,僧具證凈信。于彼智相應信名為與見眼等無常相智相應確信。無常相名如句"色無常由盡義"所說理由眼等所依大界相續轉等說。見彼于眼等無常性信,勝解。彼等亦剎那剎那定壞唯為義得信勝解信決定。"于佛證凈"於此與見阿羅漢正等覺等佛功德等智相應凈名證凈。聖地名說離見隨眠疑隨眠清凈位地。與彼俱位地名凡夫地。云何知彼補特伽羅超凡夫地趣入聖地耶說"彼由"等。誰自命因亦不作任何業道攝惡趣業。彼定超凡夫地,趣入聖地為義。此隨信經。復說眼比丘變異異性。誰如是量思觀適。此說隨法等。于彼"量思觀適"即不住如隨信信唯,見眼等如是無常隨觀漸漸得見唯。如是眼等於彼補特伽羅思觀觀察量適名。此隨法經。復說眼比丘無常變異異性。誰如是了知見。此說預流等。于彼"了知見"即不住如隨法量思觀適唯,由慧了知,由智眼現見為義。此得見等經。 "如自果"於此己自此自。顯何何自如自義由預流等。然果等至路唯順行唯果近因,非道行故說"非由道行"。"彼"即道。有存在有性。"彼"即道。

Aniccānupassanā kiccato animittā hoti. Sabhāvato sanimittāeva. Niccanimittasahitāeva. Yato sā esohamasmītiggahaṇaṃ labhati. Idaṃpi vipassanāñāṇaṃ aniccaṃ khayaṭṭhenāti samanupassitabbā ca hotīti. Tattha ca abhidhammaṃ patvā sabhāvappadhānaṃ hoti, na kiccappadhānaṃ. Tasmā abhidhamma nayena vipassanā attano nimitta nāmaṃ maggassa dātuṃ na sakkoti. Ayaṃ aṭṭhakathāya adhippāyo. Kilesa dhammā nāma yassa uppajjanti, taṃ puggalaṃ palibundhanti. Sambādhaṃ karonti. Tasmā palibodhakarānāma. Taṃ puggalaṃ niccanimitta subhanimitta sukhanimitta attanimittāni gāhenti. Tasmā nimittakarānāma. Taṃ puggalaṃ ārammaṇesu bhusaṃ nihitaṃ niviṭṭhaṃ karonti. Tasmā paṇidhikarānāma. Te ca maggaphalāni ārammaṇaṃ na karonti. Maggaphalehi ca sampayogaṃ na gacchanti. Evaṃ ārammaṇakaraṇā divasena maggaphalesu tesaṃ abhāvo. Abhāvattāeva ca tāni maggaphalāni attano dhammatāya tīṇināmāni labhantīti dassetuṃ 『『ārammaṇa karaṇavasenavā』』tiādi vuttaṃ. 『『Attano sabhāvenā』』ti attano dhammatāya.

我來翻譯這段巴利文： 無常隨觀作用為無相。自性唯有相。唯有常相。故彼得取我是此。此觀智亦應隨觀無常由盡義。于彼及至阿毗達磨為自性勝,非作用勝。故由阿毗達磨理觀不能與自相名于道。此註釋義。煩惱法名于誰生,縛彼補特伽羅。作障礙。故名作障礙。令彼補特伽羅取常相凈相樂相我相。故名作相。令彼補特伽羅于所緣極置入。故名作愿。彼等不作道果所緣。不與道果相應。如是由作所緣等於道果彼等無。由無唯及彼道果由自法性得三名為顯說"由作所緣"等。"由自性"即由自法性。

『『Attadiṭṭhiyā uppannāya uppajjantī』』ti idaṃ tāsaṃ diṭṭhivicikicchānaṃ attadiṭṭhiyā avinābhāvaṃ dīpeti. Na pana attadiṭṭhiyā tāhi avinābhāvanti daṭṭhabbaṃ. Vipaccantīti apāyesu vipaccanti. Apāyapaṭisandhiṃ janenti. Diṭṭhasaccānañca ariyapuggalānaṃ. Diṭṭhivicikicchāsampayuttā akusaladhammā diṭṭhivicikicchāggahaṇena gahitāti āha 『『diṭṭhivicikicchā vippayuttā』』ti. 『『Akusaladhammāce vā』』ti paccuppannabhūtā dasākusalakammapatha dhammā ceva. 『『Sattahi bhavehī』』ti kriyāpavagge karaṇavacanaṃ. Yathā sattahi māsehi vihāraṃ niṭṭhāpetīti. Kriyāpavaggotica kriyāyasīghataraṃ niṭṭhāpanaṃ vuccati. 『『Sattakkhattuṃ』』ti sattavārā. Tīṇi saṃyojanānināma 『sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāsasaṃyojanāni,. 『『Avinipāta dhammo』』ti virūpaṃ hutvā patanaṃ vinipāto. Apāyanipātoti vuttaṃ hoti. 『『Dhammo』』ti sabhāvo. Natthi vinipāto dhammo yassāti viggaho. 『『Niyato』』ti sugatibhavesu niyata gatiko. Sammā bujjhatīti sambodhi. Maggaññāṇaṃ. 『『Parāyanaṃ』』ti parabhāge gantabbaṭṭhānaṃ vuccati. Sambodhisaṅkhātaṃ parāyanaṃ assāti sambodhiparāyano. 『『Aniyamattho』』ti vāsaddatthoti vuttaṃ hoti. Vā saddatthesu ca aniyamattho. Na vikappattho. Vikappatthehi sati dve eva sattakkhattuparamā labbhanti. Missakabhavona labbhati. Aniyamatthe tayopi labbhanti. Aṭṭhakathāyaṃ pana samuccayatthassa gahitattā eko missakabhavo eva labbhati. Nanu ca saddo nāma samuccayatthe pākaṭo, na aniyamatthe. Tasmā samuccayatthova idha yuttoti ce. Na yutto. Kasmā. Dvinnaṃ asaṅgahitattā. Aṭṭhakathāyaṃ pana samuccayatthaṃ gahetvā te dve puggalā imasmiṃ pāṭhe asaṅgahitāti vuttaṃ. Yadi te imasmiṃ pāṭhe asaṅgahitā. Katthate saṅgahitā bhaveyyuṃ. Na hi koci sattakkhattu paramo nāma idha asaṅgahitoti yuttoti. 『『Assā』』ti tassapāḷipāṭhassa. 『『Ettha ca yasmā. La. Paramo nāma vutto』』ti idaṃ upari 『ye kāmabhave yevā』tiādinā 『yediṭṭha dhamme vā』tiādinā ca yojetabbaṃ. So ca sukkhavipassako vā parihīnajjhāno vā daṭṭhabboti sambandho. 『『Pāḷiyaṃ』』ti puggalapaññatti pāḷiyaṃ. 『『Idha niṭṭhā』』ti imasmiṃ kāmaloke āsavakkhayaṃ patvā khandhaparinibbānapatti vasena niṭṭhā. Niṭṭhānaṃ pariyosānanti attho. Kulato kulaṃ gacchatīti kolaṃkolo. Bhavato bhavaṃ gacchatīti attho. Ekameva paṭisandhisaṅkhātaṃ bhavabījaṃ assa atthīti ekabījī. Yo ca diṭṭheva dhamme arahā. Tassa ca idha niṭṭhāti yojanā. Kena pana tiṇṇaṃ sotāpannānaṃ viseso katoti. Sattakkhattu paramo tāva kevalaṃ pathamamagga sampayuttehi indriyehi kato. Itare dve uparimaggatthāya pavattitehi vipassanindriyehi katoti. Tattha sattakkhattu paramo sabbamuduko hoti. Tato kolaṃkolo tikkho. So pana cha bhaviko, pañcabhaviko, catubhaviko, tibhaviko, dvibhavikoti pañcavidho. Tattha pañcabhaviko tikkho. Sesā anukkamena tikkhatarāti daṭṭhabbā. Ekabījī pana ekabhaviko sabbatikkho. Tattha sattakkhattu paramo kevalena pathamamaggānubhāvena siddhattā sabbamuduko hoti. Itare dvepakatiyā sattakkhattu paramabhāve ṭhatvā uparimaggatthāya vipassanā kammaṃ paṭṭhapenti. Tadā tesaṃ indriyāni puna visesa pattāni honti, tikkhāni. Tasmā te sattakkhattu paramato tikkhānāma hontīti.

我來翻譯這段巴利文： "由生我見生"此顯彼等見疑與我見不離。然不應見我見與彼等不離。熟為于惡趣熟。生惡趣結生。及見諦聖者。說"離見疑"由見疑相應不善法攝於見疑取。"不善法及"即現在十不善業道法及。"由七有"為于作用完成具格。如由七月令精舍完成。作用完成即說作迅速完成。"七次"即七次。三結名'有身見,疑,戒禁取結'。"無墮法"即異成墮為墮。說惡趣墮。"法"即自性。無墮法者分別。"定"即于善趣有定趣。正覺為正覺。道智。"彼岸"說後分應去處。有正覺彼岸為正覺彼岸。"不定義"為或字義為義。于或字義不定義。非簡擇義。由簡擇義時得二七次極唯。不得雜有。不定義得三亦。然註釋由取合義得一雜有唯。豈聲名顯于合義,非不定義。故此合義唯應耶。不應。何故?由不攝二。然註釋取合義說彼二補特伽羅於此行文不攝。若彼於此行文不攝。彼等應攝何處。不應無何七次極名此不攝。"彼"即彼行文。"於此及由。乃至。說極名"此應結合上'或於欲有唯'等'或於現法'等。彼及應見或干觀或失定為結合。"于經"即補特伽羅施設經。"此盡"即於此欲界得漏盡由蘊般涅槃盡。義為盡終。從家至家行為家家。義為從有至有行。有一結生名有種子為一種子。及現法阿羅漢。及彼此盡為結合。云何作三預流差別耶。七次極唯由初道相應根作。餘二由修上道觀根作。于彼七次極最軟。彼家家利。然彼六有,五有,四有,三有,二有為五種。于彼五有利。余應見次第極利。然一種子一有最利。于彼七次極由唯初道威力成就故最軟。餘二立本性七次極已為上道修觀作。爾時彼等根再得殊勝,利。故彼等名從七次極利。

『『Sattavārato oraṃ vā』』ti idaṃ kolaṃkola ekabījino sandhāya vuttaṃ. 『『Upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā niyāmetī』』ti idaṃ uparime dvesotāpanne sandhāya vuttaṃ. Sattakkhattu paramopana pathamamaggeneva niyamitoti daṭṭhabbaṃ. Tathāhi soyeva saṅgahapāṭhe sarūpato āgato sotāpatti maggaṃ bhāvetvā diṭṭhivicikicchāpahānena pahīnāpāyagamano sattakkhattu paramo sotāpanno nāma hotīti. Itare pana dve pāḷiyaṃ sotāpanna puggalavibhāgaṭṭhānesveva āgatāti. 『『Ye panā』』ti ye sotāpanna puggalāpana. Gāthāyaṃ 『『itosattā』』ti imasmiṃ manussaloke satta saṃsarāni. 『『Tatosattā』』ti tasmiṃ devaloke sattāti attho. Aṅguttarapāṭhe 『『tenacittappasādenā』』ti mahāsahassilokadhātuṃ sarena viññāpetuṃ samatthassa satthuguṇe cittappasādo jāyati. Tena cittappasādena. 『『Tena pariyāyenā』』ti sace so devesu eva saṃsarati. Sattakkhattuṃ opapātika paṭisandhiyo gaṇhitvā tattheva parinibbāyissati. Yadi manussesu eva saṃsarati. Sattagabbhaseyyaka paṭisandhiyo gaṇhitvā ettheva parinibbāyissati. Evaṃ desanā vārena cuddasa katvā desitena pariyāyenāti attho. 『『Taṃ vīmaṃsitabbaṃ』』ti vadantena ṭīkācariyena sayaṃ cuddasapaṭisandhiyova icchatīti dīpeti. Idāni taṃ cuddasapaṭisandhivādaṃ paṭikkhipanto 『『vibhaṅge panā』』tiādimāha. 『『Vibhaṅge』』ti abhidhamme ñāṇavibhaṅge. Natthi ṭhānamassāti aṭṭhānaṃ. 『『Ṭhānaṃ』』ti mūlakāraṇaṃ. Natthi avakāso assāti anavakāso. 『『Avakāso』』ti paccayakāraṇaṃ. 『『Yaṃ』』ti kriyāparāmasanaṃ. Yaṃ nibbatteyya, taṃ nibbattanaṃ aṭṭhānaṃ. So nibbattana dhammo anavakāsoti yojanā. 『『Abhisaṅkhāra viññāṇassā』』ti sattabhavato uddhaṃ kāmabhave paṭisandhijanakassa kusalā kusalakamma viññāṇassa. 『『Nirodhenā』』ti sotāpatti maggakkhaṇe eva nirodhanena. Nirujjhantīti sambandho. 『『Nāmañca rūpañcā』』ti ye nāma rūpadhammā uppajjeyyuṃ. Ete nāma rūpadhammā ettha etasmiṃ abhisaṅkhāra viññāṇa nirodhakkhaṇe nirujjhantīti yojanā. 『『Yathāvuttanayenevā』』ti tena pariyāyenāti vuttappakāranayeneva. 『『Tadekaṭṭhamohassā』』ti tena rāgena tena dosena ekasmiṃ citte ekato ṭhitassa mohassa. Na diṭṭhivicikicchā sampayuttassa mohassa. Tassa pathamamagge eva pahīnattā. Nāpi uddhaccacittasampayuttassa mohassa. Tassa catutthamagge eva pahātabbattā. Uppajjantā rāgadosamohā. 『『Dhammikesū』』ti dhammena samena uppannesu. 『『Yato』』ti yaṃkāraṇā. Balavantakāraṇāti attho. 『『Tesaṃ』』ti sotāpannānaṃ. 『『Sallikhana vasenā』』ti bahalapakkhaṃ thūlabhāgaṃ suṭṭhulikhanavasena. Adhiccuppatti nāma pubbe yathāpavattaṃ kālaṃ adhicca atikkamma uppatti . Uppajjantānampi rāgadosamohānaṃ. 『『Tesaṃ pī』』ti sakadāgāmīnampi. 『『Methunavatthu samāyogo icchito』』ti jāyampatīnaṃ methunakammasamāyogo nāma sakadāgāmīnaṃ atthīti icchito. Therohi adhiccuppattimattaṃ icchati. Pariyuṭṭhānamandataṃ na icchati. Sakadāgāmīnaṃ puttadhītaropi sandissantīti vadati. 『『Mahāaṭṭhakathāyaṃ paṭikkhitto』』ti therassa manorathamattaṃti vatvā paṭikkhitto. Idaṃ sabbaṃ aṭṭhasāliniyaṃ vuttaṃ. 『『Chakkanipāte』』ti aṅguttare chakkanipāte. 『『Migāsāḷavatthumhī』』ti migāsāḷanāmikāya upāsikāya vatthumhi. Keci imaṃ vatthuṃ disvā mahāaṭṭhakathāvādaṃ na rocenti. Mahāsivattheravādaṃ rocenti.

我來翻譯這段巴利文： "七次以下"此說關於家家一種子。"定上三道觀"此說關於上二預流。然應見七次極由初道唯定。如是彼唯攝頌文顯得預流道修由斷見疑斷惡趣行名七次極預流。然餘二于經預流補特伽羅分別處唯來。"然彼等"即然彼等預流補特伽羅。偈"此七"即此人界七輪迴。"彼七"即彼天界七為義。增支經"由彼心凈"即能以聲令知大千世界師功德生心凈。由彼心凈。"由彼法"即若彼唯輪迴天界。取七化生結生於彼唯般涅槃。若唯輪迴人界。取七胎生結生於此唯般涅槃。如是由說法次第作十四說由法為義。說"彼應觀察"復注師自願十四結生唯顯。今遮彼十四結生論說"然分別"等。"分別"即阿毗達磨智分別。無處彼為非處。"處"即根本因。無餘地彼為無餘地。"餘地"即緣因。"彼"即作用攝。彼應生,彼生非處。彼生法無餘地為結合。"行識"即七有以上欲有結生生善不善業識。"滅"即由預流道剎那唯滅。滅為結合。"名及色"即彼名色法應生。彼名色法於此于彼行識滅剎那滅為結合。"由如說理唯"即由彼法如說相理唯。"彼一住癡"即與彼貪彼瞋一心一住癡。非見疑相應癡。彼初道唯斷故。亦非掉舉心相應癡。彼應斷第四道故。生貪瞋癡。"法"即由法平等生。"由"即由何因。義為由強因。"彼等"即預流。"由削減"即善削厚分粗分。非時生名越前如行時生。生亦貪瞋癡。"彼等亦"即一來亦。"慾望事合欲"即夫妻欲業合名一來有欲。長老唯欲非時生唯。不欲現行軟。說一來亦見子女。"大注遮"即說長老唯意願遮。此一切說于殊勝義。"六集"即增支六集。"鹿母堂事"即鹿母名優婆夷事。有見此事不喜大注說。喜大史長老說。

『『Abrahmacārino』』ti methuna dhammā appaṭiviratassa. 『『Sakadāgāmittaṃ byākataṃ』』ti tasmiṃ kālaṅkate so brāhmaṇo idha sakadāgāmibhāvaṃ patvā tusitākāyaṃ upapannoti evaṃ tassa yaṃ sakadāgāmittaṃ bhagavatā byākataṃ. 『『Adhigamavasenā』』ti sakadāgāmibhāvaṃ paṭilābhavasena. Na pana abrahmacārino sato adhigamavasenāti adhippāyo. Maraṇāsannakālepi hi sikkhāpadādhiṭṭhānena saha uparimaggaphalādhigamanaṃ nāma tikkhapaññassa ariyasāvakassa na dukkaranti. Etena kesañci theravādarocanaṃ paṭikkhittaṃ hoti. 『『Sakiṃdeva imaṃlokaṃ āgantvā』』ti etena ito paralokaṃ gamanassa ca tato puna idhāgamanassa ca siddhattā ayaṃ puggalo suddhena magganiyāmena kāmabhave dvikkhattu paramonāma hotīti siddho. Kathaṃ. Idha patvā tattha nibbattitvā idha parinibbāyī, tattha patvā idha nibbattitvā tattha parinibbāyīti. Sesāpana cattāro vipassanāniyāmena siddhā hontīti viññāyati. Katame cattāro. Idha patvā idha parinibbāyī. Tattha patvā tattha parinibbāyī. Idha patvā tattha parinibbāyī. Tattha patvā idha parinibbāyīti. Ettha ca tīsu sotāpannesu ekosattakkhattu paramo eva magganiyāmena siddho. Sesā pana dve sotāpannā vipassanāniyāmena siddhā. Cha sakadāgāmīsu dve eva magganiyāmena siddhā. Sesā pana cattāro vipassanāniyāmena siddhā. Tattha maggasiddhesu sotāpanna sakadāgāmīsu saṅkaro natthi. Vipassanāsiddhesu pana saṅkaro atthi. Atthato aviruddhe sati, vohāramattena saṅkare doso natthīti daṭṭhabbaṃ. Āgantvāti pāṭhavasena āgamanatoti vuttaṃ. Āgantāti pana pāṭho yutto. Āgamanasīlo āgamana dhammo hutvā sakadāgāmī nāmāti attho. Anāgantvā itthattanti etthapi esevanayo. Arahato bhāvo arahattaṃ. Arahatta maggaṃ. Dakkhiṇāya vipattikarānāma appapphala appānisaṃsakarā. Sampattikarā nāma mahapphala mahānisaṃsakarā. Sīlakkhandhādiguṇā nāma sīlakkhandha samādhikkhandha paññākkhandha vimuttikkhandha vimuttiññāṇa dassanakkhandhaguṇā. 『『Dakkhiṇeyyesū』』ti dakkhiṇāraha puggalesu. 『『Dhuraṃ』』ti padhānasīsaṭṭhāniyaṃ vuccati. Saddhā eva dhuraṃ assāti saddhādhuro. Evaṃ paññādhuro. Kasmā panettha vīriyadhuro na gahitoti. Pāḷiyaṃ saddhāvāhī maggaṃ bhāveti, paññāvāhī maggaṃ bhāvetīti vuttaṃ. Na pana vuttaṃ vīriyavāhī maggaṃ bhāvetīti. Tasmā na gahitoti. Kasmā pana vīriyavāhī maggaṃ bhāvetīti na vuttanti. Vuccate. Maggaṃ bhāventassa nāma ādimhi diṭṭhivicikicchānaṃ pahānāya kammaṃ mahantaṃ hoti. Kasmā, apāyamūlakattā. Tattha saddhā ca vicikicchā ca dve ujuppaṭipakkhā honti. Yasmiṃ ārammaṇe saddhā nivisati, tasmiṃ vicikicchā natthi. Yasmiṃ vicikicchā nivisati, tasmiṃ saddhā natthi. Tathā paññādiṭṭhiyo ca ujuppaṭipakkhā. Yattha paññā, na tattha diṭṭhi. Yattha diṭṭhi, na tattha paññāti. Api ca saddhā attano visaye diṭṭhiṃ vidhamatiyeva. Paññāya vicikicchāvidhamane vattabbameva natthi. Tasmā āraddha vipassako aniccādīsu aveccappasādamattenapi diṭṭhivicikicchāyo pajahitvā saddhānusāribhāvañca suṭṭhutaraṃ pasīditvā saddhāvimuttabhāvañca pāpuṇāti. Paññāya aniccādīni nijjhānakkhamaṃ katvā dhammānusāribhāvañca suṭṭhutaraṃ passitvā diṭṭhipattapaññā vimuttabhāvañca pāpuṇāti.

我來翻譯這段巴利文： "非梵行"即不離欲法。"記說一來"即彼命終時彼婆羅門於此得一來性生兜率天如是彼世尊記說一來性。"由證得"即由得一來性。非由非梵行住證得為義。死近時亦由立學處俱得上道果名利慧聖弟子不難。由此遮某些長老說喜。"唯一次來此世"由此由至彼世及從彼再來此成就故此補特伽羅由凈道定於欲有二次極名成就。云何。此得彼生此般涅槃,彼得此生彼般涅槃。然餘四由觀定成就為知。何四。此得此般涅槃。彼得彼般涅槃。此得彼般涅槃。彼得此般涅槃。於此及三預流一七次極唯由道定成就。然餘二預流由觀定成就。六一來二唯由道定成就。然餘四由觀定成就。于彼道成就預流一來無雜。然觀成就有雜。義無違時,由言說唯雜無過應見。由來文故說來。然來者文應。為來習來法一來名為義。不來此性於此亦此理。阿羅漢性為阿羅漢。阿羅漢道。施失作名作小果小功德。成就作名作大果大功德。戒蘊等功德名戒蘊定蘊慧蘊解脫蘊解脫智見蘊功德。"于應施"即于應施補特伽羅。"軛"說為主要第一處。信唯軛彼為信軛。如是慧軛。何故於此不取精進軛耶。經說信行修道,慧行修道。然不說精進行修道。故不取。何故不說精進行修道耶。說。名修道初為斷見疑作大。何故,由惡趣根。于彼信及疑二直對。於何所緣信住,于彼無疑。於何疑住,于彼無信。如是慧見及直對。何處慧,于彼無見。何處見,于彼無慧。及信于自境破見唯。由慧破疑無須說。故始觀于無常等由證凈唯亦斷見疑及得隨信性及極凈得信解脫性。由慧作無常等思觀適及得隨法性及極見得得見慧解脫性。

Vīriyaṃ pana diṭṭhivicikicchānaṃ paṭipakkhamattampi na hoti. Atha kho tāsaṃ sahāyopi hoti, dhurabhūtañca. Paggahalakkhaṇañhi vīriyaṃ. Taṃ saddhaṃpi paggaṇhāti, paññaṃpi paggaṇhāti, diṭṭhiṃpi paggaṇhāti, vicikicchampi paggaṇhātiyeva. Kutopana attano sabhāvena diṭṭhivicikicchāyo pajahituṃ sakkhissati. Tasmā imasmiṃ ṭhāne vīriyavāhīti ca vīriyadhuroti ca na vuttoti. Kāyasakkhimhi pana saddhā ca paññā ca samabalā honti. Vīriyañca sayaṃ sammappadhānaṭṭhāne ṭhatvā tadubhayaṃ upabrūheti. So ca puggalo tadubhayabalena diṭṭhivicikicchādayo pajahitvā kāyasakkhibhāvaṃ pāpuṇāti. Aṭṭhavimokkhe vā uppādetvā ubhatobhāga vimuttabhāvaṃ pāpuṇāti. Imesu pana dvīsu puggalesu vīriyassa thāmo suṭṭhu pākaṭo. Tasmā ime dve vīriyādhikātveva vattabbā. Na vīriyadhuroti. Catuppaṭipadā nāma dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā. Dukkhāpaṭipadā khippābhiññā. Sukhāpaṭipadā dandhābhiññā. Sukhāpaṭipadā khippābhiññā. Tividhavimokkho nāma suññato vimokkho. Animitto vimokkho. Appaṇihito vimokkho. 『『Tayo antarā parinibbāyino』』ti ettha āyukappassa pariyantaṃ apatvā antarā eva kilesaparinibbānapattā antarāparinibbāyī nāma. So tividho. Āyukappassa pathamabhāge parinibbāyī, dutīyabhāge, tatīyabhāgeti. Ime tayo antarā parinibbāyino nāma. Upahaccaparinibbāyī nāma āyukappa pariyante parinibbāyī. Uddhaṃ mukho vaṭṭasoto etassāti uddhaṃsoto. Akaniṭṭhaṃ avassaṃ gamissatīti akaniṭṭhagāmī. Vipassanā kammaṃ sasaṅkhāraṃ sappayogaṃ katvā parinibbāyī sasaṅkhāra parinibbāyī. Saṅkhārarahitena sukhena vipassanā kammena parinibbāyī asaṅkhāra parinibbāyī. 『『Dvādasa sotāpannā』』ti ekabījikā tayo. Te eva catūhi paṭipadāhi guṇitā dvādasa. Dvādasa sakadāgāmino pubbe vuttanayā eva.

我來翻譯這段巴利文： 然精進不成見疑對唯。然為彼等伴亦,亦成軛。精進為持相。彼持信亦,持慧亦,持見亦,持疑唯。何能由自性斷見疑。故此處不說精進行及精進軛。然身證信及慧平等。精進自住正勤處增長彼二。彼補特伽羅由彼二力斷見疑等得身證性。或生八解脫得俱分解脫性。然於此二補特伽羅精進力極顯。故此二應說唯精進勝。非精進軛。四行道名苦遲通行道。苦速通行道。樂遲通行道。樂速通行道。三解脫名空解脫。無相解脫。無愿解脫。"三中般涅槃"於此不至壽量邊中唯得煩惱般涅槃名中般涅槃。彼三種。壽量初分般涅槃,第二分,第三分。此三名中般涅槃。臨般涅槃名壽量邊般涅槃。有上向輪迴流彼為上流。定至阿迦膩咤為阿迦膩咤行。作有行有加行觀作般涅槃為有行般涅槃。由離行樂觀作般涅槃為無行般涅槃。"十二預流"即一種子三。彼等由四行道乘十二。十二一來如前說理唯。

Ekaccānaṃ eva anāgāmi arahantānaṃ eva. 『『Ajjhositassā』』ti adhiositassa. Mamevidanti niṭṭhānaṃ katvā ṭhapitassa. Gilitvā ṭhapitassāti vuttaṃ hoti. Bahalena thūlena kāmarāgena vimuttā bahalarāgavimuttā. Āruppesu ca tasso arūpasamāpattiyo eva atthi. Na catasso rūpasamāpattiyo. Tasmā tattha anupubbanirodho na labbhati. 『『Ādito paṭṭhāyā』』ti aṭṭhasu samāpattīsu pathamajjhāna samāpattiādi. Tato paṭṭhāya. Anupubbanirodho nāma pathamajjhāne paṭighasaññānānattasaññānaṃ nirodho. Paṭighasaññā nāma pañcaviññāṇasaññā. Nānattasaññā nāma kasiṇa nimittato aññesu nānārammaṇesu pavattamanoviññāṇa saññā. Dutīyajjhāne vitakka vicārānaṃ nirodhotiādinā anupubba nirodho. 『『Tato pañcamajjhānaṃ』』ti pañcakanayena vuttaṃ. Aṭṭhasamāpatti vacanaṃ pana catukkanayena vuttaṃ. Tadubhayaṃpi puggalānurūpaṃ labbhatiyeva. Yuganandhaṃ nāma dvandabandhanaṃ, samathavipassanānaṃ yuganandhanti viggaho. 『『Samāpajjana vuṭṭhāna vipassanāvasenā』』ti ettha vasibhāvapattaṃ samāpajjanañca vuṭṭhānañca gahetabbaṃ. Attano sarīrā baddhesu parikkhāresu samāpattibaleneva antarāyābhāvato visuṃ adhiṭṭhātabba kiccaṃ natthīti vuttaṃ 『『attano sarīrābaddhe parikkhāre ṭhapetvā』』ti. 『『Nānābaddhānī』』ti nānāṭhānehi ābaddhāni. Nānāṭhānesu ṭhapitānīti vuttaṃ hoti. 『『Parissayenā』』ti antarāyena. Māvinassantūti vā nānābaddha avikopanaṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Tadā vuṭṭhahāmītivā saṅghappatimānanaṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Evaṃ satthupakkosanaṃpi. 『『Addhānaparicchedo』』ti attano jīvitakālassa upaparikkhaṇaṃ. Maraṇañhi nāma samāpattibalenapi paṭibāhituṃ na sakkāhoti. Anto samāpattiyañca maraṇe sati sabrahmacārīsu kattabbavattaṃ na kareyya. Etañhi vattaṃ yaṃ ariyasāvakānaṃ maraṇāsanne sabrahmacārīnaṃ vā upaṭṭhākānaṃ vā appamādakathānu sāsanikammaṃ. Samāpattiyaṃ vā aññatitthiyānaṃ garahā vivajjanatthaṃ. Evañhi te garaheyyuṃ. Gotamasāvakānaṃ nirodhasamāpatti nāma ekaṃ maraṇamukhaṃ. Yaṃ samāpajjanto asuko bhikkhu maraṇaṃ gacchati. Anariya kammaṃ hetanti.

『『Yadatthaṃ』』ti paṭipatti rasassādatthaṃ. 『『Tadatthe』』ti tasmiṃ atthe. Nirāmisa sukhaṃ nāma āmisarahita sukhaṃ. Duvidhañhi sukhaṃ sāmisasukhañca nirāmisasukhañca. Tattha ye loke iṭṭha kanta manāpiyā pañcakāmaguṇā nāma atthi. Te kilesehi āmasitabbattā āmisā nāma. Yañcasukhaṃ te āmise paṭicca uppajjati, taṃ sāmisasukhaṃ nāma. Yaṃ loke dibbaṃ sukhaṃ mānusakaṃ sukhanti mamāyanti. Yañca anubhavantaṃ mahājanaṃ sabbāni apāyabhaya vaṭṭabhayāni samparivārenti. Jhānasukha maggasukha phalasukha nibbānasukhaṃ pana nirāmisasukhaṃ nāma. Yaṃ nekkhammasukhanti ca pavivekasukhanti ca upasamasukhanti ca sambodhisukhanti ca vimuttisukhanti ca ariyasukhanti ca anavajjasukhanti ca vuccati. Yañca anubhavantaṃ ariyajanaṃ sabbāni apāyabhaya vaṭṭabhayāni samparivajjanti. 『『Assāditabbaṭṭhenā』』ti kilesapalibodhehi vimuttattā vipula gambhīra santa paṇītarasattā ca ahosukhaṃ ahosukhanti udāharantenapi assāditabbaṭṭhenāti.

Kammaṭṭhānasaṅgahānudīpanā niṭṭhitā.

Nigamagāthāsu.

我來翻譯這段巴利文： 某些唯非還及阿羅漢唯。"耽著"即耽著。作我此唯定立。說如吞立。由厚粗欲貪解脫名厚貪解脫。無色界及彼四無色定唯有。非四色定。故彼不得次第滅。"從始"即八定中初禪定等。從彼。次第滅名初禪瞋想種種想滅。瞋想名五識想。種種想名從遍相餘種種所緣轉意識想。第二禪尋伺滅等由次第滅。"從彼第五禪"即由五分說。然八定說由四分說。彼二亦隨人得唯。雙名二結,止觀雙為分別。"由入出觀"於此應取得自在入及出。由定力于自身系資具無間障故說無別應立作說"除自身系資具"。"種種系"即種種處系。說種種處立。"怖畏"即障。或應立種種系不壞為勿壞。或應立僧待為爾時出。如是師召亦。"時限觀察"即觀察自壽時。死名不能由定力亦遮。定中及死時不作同梵行應作。此作名聖弟子死近同梵行或侍者不放逸語教誡作。或定中為避他外道呵責。如是彼等呵責。瞳子弟子滅盡定名一死門。某比丘入彼入死。非聖作故。 "何義"即為受持味義。"彼義"即彼義。無染樂名離染樂。樂二種有染樂及無染樂。于彼世間有五欲功德名可意可愛可意。彼由煩惱應染故名染。依彼染生樂名有染樂。世間所執天樂人樂。及受大眾為一切惡趣怖輪迴怖圍。然禪樂道樂果樂涅槃樂名無染樂。說名出離樂及遠離樂及寂止樂及菩提樂及解脫樂及聖樂及無過樂。及受聖眾離一切惡趣怖輪迴怖。"由應味義"即由離煩惱障故由廣深靜妙味故由說啊樂啊樂亦由應味義。 業處攝頌註釋竟。 結頌。

1. Caritabbanti cārittaṃ. Dasakusalakammapathadhammajātaṃ. 『『Kulācārenā』』ti kulaparamparato āgatena ācārena. 『『Ñāti mitta dhana bhogasampattiyā』』ti hetuatthe karaṇavacanaṃ. 『『Visāle』』ti vipule. 『『Tenā』』ti tassapadassa vibhatyanta dassanaṃ. 『『Saddhāyā』』ti ratanattaye aveccappasādasaddhāvasena. 『『Abhivuḍḍhānaṃ』』ti hānabhāgiya ṭhitibhāgiyabhāvaṃ atikkammavisesabhāgiya nibbedhabhāgiya bhāvapattivasena atissaya vuḍḍhānaṃ. 『『Parisuddhānañcā』』ti attukkaṃsana paravambhanādi dosehi parisuddhānañca. Naṃ naṃ janaṃ pātirakkhatīti nampo. Diṭṭhadiṭṭhesu mettāvihārīti vuttaṃ hoti. Āvhātabboti avhayo. Nāmaṃ. Nampo iti avhayo assāti nampavhayoti vacanattho. 『『Paṇidhāyā』』ti patthetvāti atthaṃ nivatteti 『『bhusaṃ nidhāyā』』tiādinā. 『『Upādāya paṭiccā』』ti tassa padassa pariyāyadassanametaṃ. 『『Attano mandabuddhīnaṃ』』ti paccakkhe dharamānānanti adhippāyo. Tenāha 『『pacchima janānaṃ vā』』ti. Anukampanaṃ anukampo. Kathaṃ nu kho ime janā abhidhammatthesu sukhena ājāneyyunti evaṃ pavatto cittabyāpāro. Atthato anudayasaṅkhātā karuṇāyeva. Tenāha 『『anudayaṃ kāruññaṃ』』ti. 『『Patthitaṃ』』ti vā sādhuvatassa yaṃ thero evarūpaṃ pakaraṇaṃ kareyyāti evaṃ cirakālaṃ patthitaṃ āsiṃsitanti attho. 『『Khuddasikkhāṭīkāyaṃ』』ti porāṇaṭīkaṃ sandhāya vuttaṃ. Somavihārotveva paññāyittha tasmiṃ dīpeti adhippāyo. Gāthāyaṃ 『『athā』』ti tasmiṃkāle. 『『Etthā』』ti etasmiṃ nagare. 『『Saddo』』ti kasmā rājā evarūpaṃ maṅgalahatthiṃ brāhmaṇānaṃ adāsi. Netaṃ patirūpaṃ yaṃ raññā katanti evaṃ pavatto amanāpasaddo. 『『Bheravo』』ti bhīrutājanako bhayānako. 『『Sivīnaṃ』』ti siviraṭṭhavāsīnaṃ. 『『Raṭṭhavaḍḍhane』』ti raṭṭhaṃ vaḍḍhetīti raṭṭhavaḍḍhano. Hatthināgo. So hi lakkhaṇasampanno ājāniyo hoti. Yasmiṃ raṭṭhe taṃ abhimaṅgalaṃ karonti, tasmiṃ raṭṭhe devo sammā vassati, nānābhayupaddavā tasmiṃ nuppajjantīti lokasammato maṅgalahatthī hoti. Tena vuttaṃ 『『sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane』』ti. 『『Vitthiṇṇo』』ti vitthārito. Ativitthāroti vuttaṃ hoti. Dhanīyanti mahājanehi daṭṭhuṃ patthīyantīti dhaññā. Mahiddhikā. Adhivasanti etthāti adhivāso. Dhaññānaṃ adhivāsoti samāso. Ajjhāvasiṃsu etthāti ajjhāvutthaṃ. Kittiguṇavasena udenti uggacchantīti uditā. Uditānaṃpi uditoti viggaho. Tenāha 『『nabhamajjhe』』tiādiṃ. Sārajjanaṃ sārado. Vigato sārado yassāti visārado. Visāradassa bhāvo vesārajjaṃ. Pariyattiyaṃ vesārajjaṃ pariyattivesārajjaṃ. Tepiṭakapariyattiyaṃ veyyattiyaññāṇaṃ. Taṃ ādi etissā paññāyāti pariyattivesārajjādi paññā. Pāpato lajjanasīlāti lajjinoti āha 『『pāpagarahino』』ti. Pāpaṃ dhammaṃ garahantiādīnavaṃ kathayanti sīlenāti pāpagarahino. 『『Anussarantū』』ti punappunaṃ sarantu. Visesena bhavanti vepullaṃ gacchantīti vibhavā. Puññāni ca tāni vibhavācāti puññavibhavā. Vipulapuññānīti dassetuṃ 『『vipulānaṃ』』tiādimāha. Anuttariya dhammā nāma dassanānuttariya savanānuttariyādayo. Loke bahūsu dassanesu ito uttaraṃ aññaṃ dassanaṃ nāma natthīti dassanānuttariyaṃ. Ratanattayadassanaṃ. Catusaccadassanañca. Ratanattayaguṇakathāsavanaṃ , khandhāyatana dhātu saccapaṭiccasamuppādakathāsavanañca savanānuttariyaṃ nāma.

我來翻譯這段巴利文： 應行為行。十善業道法生。"由家行"即由家族傳承來行。"親友財受用圓滿"為因義具格。"廣"即廣大。"彼"即彼字詞尾顯示。"由信"即由寶中證凈信力。"增長"即超越損分住分由殊勝分通達分性得極增長。"及清凈"即離自讚毀他等過清凈。護彼彼人為南布。說于見見住慈。應召為召。名。有南布為召名南布召為詞義。"立"即愿義遮由"極立"等。"取緣"即彼字異名顯。"自鈍慧"義為現存。故說"或後人"。悲愍為悲。云何此等人易知阿毗達磨義如是轉心行。義即憐名悲唯。故說"憐憫"。"愿"即善愿為長老作如是論如是長愿為義。"小學注"說關於古注。顯于彼唯知蘇摩住處為義。偈"然"即彼時。"於此"即此城。"聲"即王何故如是吉祥象施婆羅門。非適王所作如是轉不悅聲。"怖"即生怖畏可怖。"尸毗"即尸毗國住(今巴基斯坦旁遮普地區)。"增國"即增國。像。彼具相種。何國作彼吉祥,彼國雨正降,種種怖難彼不生為世認吉祥象。故說"于尸毗增國"。"廣"即廣大。說過廣。眾人慾見為賢。大神力。住於此為住處。賢住處為合。住於此為所住。由德名升起為升。升亦升爲分別。故說"空中"等。染為秋。離秋彼為無畏。無畏性為無畏。于教無畏為教無畏。三藏教辨才智。彼初此慧為教無畏初慧。慚為性為慚說"惡訶"。由性訶惡說過為惡訶。"隨念"即再再念。殊勝有增盛為富。福及富為福富。為顯廣福說"廣"等。無上法名見無上聞無上等。世間多見此上無餘見名見無上。寶見。四諦見及。寶功德語聞,蘊處界諦緣起語聞及名聞無上。

Tesu ratanattayādīsu saddhā paṭilābho lābhānuttariyaṃ nāma. Tesameva punappunaṃ saraṇaṃ anussatānuttariyaṃ nāma. Ratanattaye catūhi paccayehi vā vattappaṭivattakaraṇena vā paricaraṇaṃ pāricariyānuttariyaṃ nāma. Buddhapaññattāsu tīsu sikkhāsu samādāya sikkhanaṃ sikkhānuttariyaṃ nāma. Tādise paññāvadātaguṇasobhādike guṇe avassaṃ bhajanti pāpuṇantīti tādisaguṇabhāgino. 『『Bhavissāmā』』ti bhavituṃ ussāhaṃ karissāmāti vuttaṃ hoti.

Dīpaniyā nigamagāthāsu.

『『Bashyusuññacammekamhī』』ti ettha 『『bashyū』』ti aṭṭhasaṅkhyāya saṅketa vacanaṃ. 『『Cammaṃ』』ti dvisaṅkhyāya. Ekañca dukañca suññañca aṭṭhacāti gaṇanakkamo. Sahassa dvisata aṭṭhasaṅkhāte sāketi attho. Esanayo parato 『『navapañca cammekamhī』』ti padepi. Gāthāvaṇṇanāsu. Nagarati na cavatīti nagaraṃ. Thāvariyanti vuttaṃ hoti. 『『Rañjetī』』ti rameti. Khemasubhikkhatādiguṇehi anāgate jane gamāpeti, āgate aññattha gantuṃ na detīti vuttaṃ hoti. Rohitamigā nāma suvaṇṇavaṇṇamigā. 『『Sāke』』ti sākanāmena raññā puna saṅkhatattā imaṃ kaliyugaṃ sākanti vuccati. Yaṃ etarahi sākrarājantipi voharanti. Sākarājā ca nāma uttarāpathesu eko gandhārarājā. Yaṃ jeṭṭhakaṃ katvā bhinnaladdhikā vajjībhikkhū imaṃ dhamma vinayaṃ mahāsaṅghīkaṃ nāma saṅgahaṃ āropenti. So ca dhammavinayasaṅgaho uttarāpathesu vattati. Vesāliyaṃ yasatthera saṅgaho pana dakkhiṇāpathesūti. Cattāriyugāni nāma loke paññapenti satyayugaṃ, dvāparayugaṃ, tetrayugaṃ, kaliyuga,nti. Yuganti ca āyuparimāṇaṃ vuccati. Idānipana kaliyugaṃ vattati. Tena vuttaṃ 『『sāketi kaliyuge』』ti. Pāpayugeti attho. 『『La tī』』ti sālikkhettānaṃ sodhanaṭṭhānattā evaṃ mrammadesavohārena laddhanāmaṃ araññaṃ. Taṃ pana muṃrvānagarassa esanne pañcadhanusatike padese jātaṃ. 『『Vissute』』ti visesena kittite. Sārañca asārañca vivecenti vicāretvā jānantisīlenāti sārāsāra vivekinoti vacanatthoti.

Iti paramatthadīpaniyā anudīpanā niṭṭhitā.

1. Paramatthadīpanī nāma, yena therena sā katā.

Teneve sā katā hoti, ayaṃ tassānu dīpanī.

我來翻譯這段巴利文： 于彼等寶等信獲得名獲無上。彼等再再念名念無上。于寶由四資具或由作順逆行承事名承事無上。于佛制三學受持學名學無上。于如是慧凈功德莊嚴等功德必隨得為如是功德分。"當爲"說當作為努力。 註釋結頌。 "Bashyu空皮一"於此"bashyu"為八數標記語。"皮"為二數。一及二及空及八為計數次第。千二百八數于娑計為義。此理於後"九五皮一"字亦。偈注。不動為城。說為住。"染"即樂。由安樂豐等功德令未來人來,來不令去余處為義。赤鹿名金色鹿。"娑計"即由娑計名王再立故此劫稱娑計。今亦稱娑計王。娑計王名北方一健陀羅王（今巴基斯坦白沙瓦）。異部比丘作上首將此法律立名大眾部。彼法律集行於北方。然毗舍離耶舍長老集行於南方。世間施設四劫名真諦劫,二波羅劫,三多劫,迦利劫。劫說壽量。今行迦利劫。故說"娑計即迦利劫"。義為惡劫。"拉底"即由稻田凈處如是由緬地語得名林。彼生於瞻部城近五弓量處。"聞"即殊勝稱。由性觀察知真妄為真妄觀為詞義。 如是勝義燈註釋竟。 1.心勝義燈名,由何長老作。 由彼作彼成,此為彼註釋。;

1. Aṭṭhasattadvayekamhi, sāke sā jeṭṭhamāsake.

Kāḷe navamiyaṃ divā, majjhanhike niṭṭhaṃ gatā.

Anudīpanī niṭṭhitā.

我來翻譯這段巴利文： 2.八七二一時,娑計制底月。 黑九日正午,此時得究竟。 註釋竟。