B040609Abhidhānappadīpikāpāṭha(詞義燈文)c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhānappadīpikā

Buddhappaṇāmo

1.

Tathāgato yo karuṇākaro karo,

Payāta』mosajja sukhappadaṃ padaṃ;

Akā paratthaṃ kalisambhave bhave,

Namāmi taṃ kevaladukkaraṃ karaṃ.

Dhammappaṇāmo

2.

Apūjayuṃ yaṃ munikuñjarā jarā,

Rujādimuttā yahimuttare tare;

Ṭhitā tivaṭṭambunidhiṃ narānarā,

Tariṃsu taṃ dhammamaghappahaṃ pahaṃ.

Saṅghappaṇāmo

3.

Gataṃ munindo』rasasūnutaṃ nutaṃ,

Supuññakhettaṃ bhuvane sutaṃ sutaṃ;

Gaṇampi pāṇīkatasaṃvaraṃ varaṃ,

Sadā guṇoghena nirantara』ntaraṃ.

Paṭiññā

4.

Nāmaliṅgesu kosalla, matthanicchayakāraṇaṃ;

Yato mahabbalaṃ buddha, vacane pāṭavatthinaṃ.

5.

Nāmaliṅgānya』to buddha, bhāsitassā』rahānya』haṃ;

Dassayanto pakāsessa, mabhidhānappadīpikaṃ.

Paribhāsā

6.

Bhiyyo rūpantarā sāha, cariyena ca katthaci;

Kvacā』 haccavidhānena ñeyyaṃ thīpunnapuṃsakaṃ.

7.

Abhinnaliṅgānaṃyeva, dvando ca, liṅgavācakā;

Gāthāpādantamajjhaṭṭhā, pubbaṃ yantyapare paraṃ.

8.

Pumitthiyaṃ padaṃ dvīsu, sabbaliṅge ca tīsviti;

Abhidhānantarārambhe, ñeyyaṃ tva』nta mathādi ca.

9.

Bhiyyo payoga māgamma, sogate āgame kvaci;

Nighaṇḍu yutti ñcānīya, nāmaliṅgaṃ kathīyatīti.

  1. Saggakaṇḍa

1.

Buddho dasabalo satthā, sabbaññū dvipaduttamo;

Munindo bhagavā nātho, cakkhuma』ṅgīraso muni.

2.

Lokanātho』 nadhivaro, mahesi ca vināyako;

Samantacakkhu sugato, bhūripañño ca māraji.

3.

Narasīho naravaro, dhammarājā mahāmuni;

Devadevo lokagaru, dhammassāmī tathāgato.

4.

Sayambhū sammāsambuddho, varapañño ca nāyako;

Jino, sakko tu siddhattho, suddhodani ca gotamo.

5.

Sakyasīho tathā sakya, muni cādiccabandhu ca;

6.

Mokkho nirodho nibbānaṃ, dīpo taṇhakkhayo paraṃ;

Tāṇaṃ leṇa marūpañca, santaṃ sacca manālayaṃ.

7.

Asaṅkhataṃ siva mamataṃ sududdasaṃ,

Parāyaṇaṃ saraṇa manītikaṃ tathā;

Anāsavaṃ dhuva manidassanā』 katā,

Palokitaṃ nipuṇa mananta makkharaṃ.

8.

Dukkhakkhayo byābajjhañca [byāpajjaṃ (ṭīkā)], vivaṭṭaṃ khema kevalaṃ;

Apavaggo virāgo ca, paṇīta maccutaṃ padaṃ.

9.

Yogakkhemo pāra mapi, mutti santi visuddhiyo;

Vimutya』 saṅkhatadhātu, suddhi nibbutiyo siyuṃ.

10.

Khīṇāsavo tva』sekkho ca, vītarāgo tathā』 rahā;

Devaloko divo saggo [nāko (sī.)],

Tidivo tidasālayo.

11.

Tidasā tva』marā devā, vibudhā ca sudhāsino;

Surā marū divokā cā, matapā saggavāsino.

12.

Nijjarā』 nimisā dibbā, apume devatāni ca [devatā eva devatāni, sakatthe nipaccayo (ṭīkā)];

13.

Siddho bhūto ca gandhabbo, guyhako yakkha rakkhasā;

Kumbhaṇḍo ca pisācā』dī, niddiṭṭhā devayoniyo.

14.

Pubbadevā suraripū, asurā dānavā pume;

Tabbisesā pahārādo, sambaro baliādayo.

15.

Pitāmaho pitā brahmā, lokeso kamalāsano;

Tathā hiraññagabbho ca, surajeṭṭho pajāpati.

16.

Vāsudevo hari [harī (ṭīkā)] kaṇho, kesavo cakkapāṇya』tha;

Mahissaro sivo sūlī, issaro pasupatya』pi.

17.

Haro vutto kumāro tu, khandho sattidharo bhave;

18.

Sakko purindado deva, rājā vajirapāṇi ca;

Sujampati sahassakkho, mahindo vajirāvudho.

19.

Vāsavo ca dasasata, nayano tidivādhibhū;

Suranātho ca vajira, hattho ca bhūtapatya』pi.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 《名義燈論》 禮敬佛陀 1. 如來以慈悲之手, 已達至樂之道; 為他利在輪迴中生, 我禮敬彼難行能行者。 禮敬法 2 牟尼象王們已供養彼, 解脫老病等者渡彼岸; 眾生與非眾生立於三輪大海, 渡越彼除暗法光。 禮敬僧 3 牟尼王親生子眾得稱讚, 世間聞名福田眾; 護持律儀殊勝眾, 恒常功德海無間斷。 誓願 4 于名詞性別之善巧, 為確定義理之因; 由此于佛語中, 得大力善解。 5 是故我今當顯示, 佛語值得尊敬之, 諸名詞性別, 宣說此名義燈論。 總則 6 多由其他形式, 及用法于某處; 某處由特定規則, 當知陰陽中性。 7 唯同性別相合, 複合詞與性別詞; 詩句末尾與中間, 前者居前後者隨。 8 陽女性詞用兩處, 一切性別用三處; 于其他名義始時, 當知此等為首要。 9 多依用例所得, 有時依佛教聖典; 依辭書與文法理, 說明名詞及性別。 天界品 1 佛陀、十力、導師、一切智者、兩足尊; 牟尼王、世尊、救主、具眼者、光明仙。 2 世間依怙、無上士、大仙、引導者; 普眼者、善逝、廣慧者、降魔者。 3 人中獅、人中尊、法王、大牟尼; 天中天、世間師、法主、如來。 4 自覺者、正等正覺、勝慧、導師; 勝者,又稱悉達多、凈飯子、瞿曇。 5 釋迦獅子、釋迦牟尼、日族親。 6 解脫、寂滅、涅槃、洲渚、渴愛盡、彼岸; 救護、庇護所、無死、寂靜、真實、無所依。 7 無為、吉祥、無我、極難見、 歸依、庇護、無厄、如是; 無漏、常住、不可見、無作、 離諸世法、微妙、無邊、不壞。 8 苦盡、無惱、還滅、安穩、究竟; 出離、離欲、殊勝、不死之處。 9 離軛安穩、彼岸、 解脫、寂靜、清凈; 解脫、無為界、 清凈、寂滅。 10 漏盡者、無學、離貪、阿羅漢; 天界、天、天堂、 三天、三十三天界。 11 三十三天眾、不死、天、甘露住; 天神、天眾、天居、不死、天界居。 12 不老、不瞬、天人, 中性詞為諸天。 13 成就者、鬼神、乾闥婆、 密跡、夜叉、羅剎; 鳩槃茶與毗舍遮等, 稱為天趣。 14 古天、天敵、 阿修羅、大力阿修羅(陽性); 其中最勝者是波呵羅陀、 三婆羅、波利等。 15 祖父、父、梵天、世主、蓮座者; 又稱金胎、天長、生主。 16 婆修提婆、黑天、黑、具發、輪持, 大自在天、濕婆、持三叉戟、主宰、生主。 17 稱為哈羅,童子則, 是健陀持槍者。 18 帝釋、城破者、天 王、金剛手; 善生主、千眼、大帝、金剛武。 19 婆娑婆、具百 眼、三天界主; 天主、金剛 手、眾生主。

20.

Maghavā kosiyo indo, vatrabhū pākasāsano;

Viḍojo tha sujā tassa [sujātā』ssa (ṭīkā)], bhariyā tha puraṃ bhave.

21.

Masakkasārā [masakkasāro (sī.)] vassoka, sārā cevā』 marāvatī;

Vejayanto tu pāsādo,

Sudhammā tu sabhā matā.

22.

Vejayanto ratho tassa,

Vutto mātali sārathi;

Erāvaṇo gajo paṇḍu, kambalo tu silāsanaṃ.

23.

Suvīroccādayo puttā, nandā pokkharaṇī bhave;

Nandanaṃ missakaṃ citta, latā phārusakaṃ vanā.

24.

Asani dvīsu kulisaṃ, vajiraṃ punnapuṃsake;

Accharāyotthiyaṃ vuttā, rambhā alambusādayo;

Devitthiyo tha gandhabbā, pañcasikhoti ādayo.

25.

Vimāno nitthiyaṃ byamhaṃ, pīyūsaṃ tvamataṃ sudhā;

Sineru meru tidivā, dhāro neru sumeru ca.

26.

Yugandharo īsadharo, karavīko sudassano;

Nemindharo vinatako, assakaṇṇo kulācalā.

27.

Mandākinī tathā』kāsa, gaṅgā suranadī pyatha;

28.

Koviḷāro tathā pāri, cchattako pārijātako;

Kapparukkho tu santānā, dayo devaddumā siyuṃ.

29.

Pācī patījhu』 dīci』tthī, pubba pacchima uttarā;

Disātha dakkhiṇā』 pācī, vidisā』nudisā bhave.

30.

Erāvato [erāvaṇo (sī.), amarakose pana erāvato eva atthi] puṇḍarīko, vāmano kumudo』 ñjano;

Pupphadanto sabbabhummo, suppatīko disāgajā.

31.

Dhataraṭṭho ca gandhabbā, dhipo, kumbhaṇḍasāmi tu;

Viruḷhako, virūpakkho, tu nāgādhipatīrito.

32.

Yakkhādhipo vessavaṇo, kuvero naravāhano;

Aḷakā[alakā (amarakosa)]ḷakamandāssa, purī, paharaṇaṃ gadā;

Catuddisāna madhipā, pubbādīnaṃ kamā ime.

33.

Jātavedo sikhī joti, pāvako dahano』 nalo;

Hutāvaho』 ccimā dhūma, ketva』ggi gini bhānumā.

34.

Tejo dhūmasikho vāyu, sakho ca kaṇhavattanī;

Vessānaro hutāso tha, sikhājāla』cci cāpume.

35.

Vipphuliṅgaṃ phuliṅgañca, bhasmā [『bhasmā』 tipadaṃ rājādigaṇe pariyāpannaṃ (rūpasiddhi-uṇādi), bhasmaṃ (sī.)] tu seṭṭhi chārikā;

36.

Kukkuḷo tu』ṇhabhasmasmi, maṅgāro』lāta mummukaṃ [tikaṃ dittakaṭṭhādindhane (ṭīkā)];

Samidhā idhumaṃ ce』dho, upādānaṃ tathindhanaṃ.

37.

Atho』bhāso pakāso cā,

'Loko』jjotā』tapā samā;

Māluto pavano vāyu, vāto』nila samīraṇā;

Gandhavāho tathā vāyo, samīro ca sadāgati.

38.

Vāyubhedā ime chu』ddha, ṅgamo cādhogamo tathā;

Kucchiṭṭho ca koṭṭhāsayo, assāsaṅgānusārino.

39.

Atho apānaṃ passāso,

Assāso āna muccate.

40.

Vego javo rayo khippaṃ, tu sīghaṃ turitaṃ lahu;

Āsu tuṇṇa maraṃ cāvi, lambitaṃ tuvaṭaṃpi ca.

41.

Satataṃ nicca maviratā, nārata santata manavaratañca dhuvaṃ;

Bhusa matisayo ca daḷhaṃ, tibbe』kantā』timatta, bāḷhāni;

Khippādī paṇḍake dabbe, dabbagā tesu ye tisu.

42.

Aviggaho tu kāmo ca, manobhū madano bhave;

Antako vasavattī ca, pāpimā ca pajāpati.

43.

Pamattabandhu kaṇho ca, māro namuci, tassa tu;

Taṇhā』ratī ragā dhītū, hatthī tu girimekhalo.

44.

Yamarājā ca vesāyī, yamo』ssa nayanāvudhaṃ;

Vepacitti pulomo ca, kimpuriso tu kinnaro.

45.

Antalikkhaṃ kha』mādicca, patho』bbhaṃ gagana』mbaraṃ;

Vehāso cānilapatho, ākāso nitthiyaṃ nabhaṃ.

46.

Devo vehāyaso tārā,

Patho surapatho aghaṃ.

47.

Megho valāhako devo, pajjunno』mbudharo ghano;

Dhārādharo ca jīmūto, vārivāho tathā』mbudo.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 20 摩伽婆、憍尸迦、因陀羅、勝敵者、懲罰教導者; 又稱毗荼阇,其妻蘇嘉,其城為: 21 摩薩迦薩拉、雨處、 薩拉及天城; 而殊勝殿, 善法堂為眾所知。 22 其車名殊勝, 御者稱摩多利; 象名伊羅婆那,白色,其石座名劍婆羅。 23 善勇等為其子,難陀為蓮池; 難陀園、雜園、奇園、 藤園為諸園林。 24 雷電用於兩性,金剛杵, 金剛用於陽性與中性; 天女中所說, 蘭巴、阿蘭布薩等; 天女眾與乾闥婆, 五頂等為例。 25 宮殿非陰性稱琉璃,甘露稱不死與素陀; 須彌山、彌盧山、三天山、 持山、尼盧山與妙高山。 26 持雙山、持軸山、 妙聲山、善見山; 持邊山、毗那多迦山、 馬耳山等為圍山。 27 曼陀基尼河及虛空 恒河、天河等。 28 柯毗羅樹及遍 蔭樹、波利耶多迦樹; 如意樹及相續 等為天界諸樹。 29 東方與西方、北方為陰性,東、西、北; 方位又有南方、東北方,中方位、隨方。 30 伊羅婆多、奔荼利迦、 婆摩那、俱母陀、安阇那; 花牙、一切地、 善現為方位象。 31 持國為乾闥婆之 主,鳩槃茶之主; 增長,而毗樓博叉 則稱為龍王。 32 夜叉之主名毗沙門,俱毗羅乘人; 阿拉迦(現今斯里蘭卡)與阿拉卡曼陀為 其城,武器為杵; 四方之主, 依東方等次第為彼等。 33 生主、有鬃、光明、 凈者、燃燒者、無患; 祭祀之載、具光、煙 相、火、火焰、光耀。 34 威光、煙鬃、風、 友、黑道; 普火、供養火,而 火舌、火網、火焰為陽性。 35 火星與火花, 而灰分為上等、灰燼。 36 熱灰稱俱俱羅, 炭火、火把、木炭(三者指燃燒的木材等); 燃料、柴薪及薪材, 資具亦同為柴薪。 37 又光明與顯現, 光、輝、熱同義; 柔風、風、氣、 風、風、流動; 香風及風, 風與恒行。 38 風之種類有此等:上 行風與下行風; 腹風與節風, 隨息風與隨體風。 39 又出息為呼氣, 入息稱為吸氣。 40 速度、疾行、快速、迅疾、 疾速、急速、輕快; 迅速、飛快、敏捷、 輕捷、快速等。 41 恒常、永恒、不斷、 不息、相續、無間及恒久; 極度、超勝及堅固, 猛烈、絕對、過度、強烈; 迅速等用於中性物, 物性者用於三性。 42 無對抗者即是欲、 意生、愛慾; 終結者、自在者、 惡者及生主。 43 放逸親、黑暗及 魔羅、難勝,其 欲愛、喜樂為女兒, 其象名山圍。 44 閻魔王及毗舍耶, 閻魔,其眼為武器; 毗波質底、布羅摩, 而緊那羅即緊那羅。 45 中空、虛空、日 道、云、虛空、虛空; 空界及風道, 虛空非陰性虛空。 46 天、空行、星辰、 道、天道、空。 47 云、密雲、天、 雨天、持水、密雲; 持雨及云、 運水亦如持水。

48.

Abbhaṃ tīsvatha vassañca, vassanaṃ vuṭṭhi nāriyaṃ;

Sateratā』kkhaṇā vijju, vijjutā cācirappabhā.

49.

Meghanāde tu dhanitaṃ, gajjitaṃ rasitādi ca;

Indāvudhaṃ indadhanu, vātakkhittambu sīkaro.

50.

Āsāro dhārā sampāto,

Karakā tu ghanopalaṃ;

Duddinaṃ meghacchannāhe, pidhānaṃ tvapadhāraṇaṃ.

51.

Tirodhāna』ntaradhānā, pidhāna chādanāni ca;

Indu cando ca nakkhatta, rājā somo nisākaro.

52.

Osadhīso himaraṃsi, sasaṅko candimā sasī;

Sītaraṃsi nisānātho, uḷurājā ca mā pume.

53.

Kalā soḷasamo bhāgo, bimbaṃ tu maṇḍalaṃ bhave;

Aḍḍho tvaddho upaḍḍho ca, vā khaṇḍaṃ sakalaṃ pume.

54.

Addhaṃ vuttaṃ same bhāge, pasādo tu pasannatā;

Komudī candikā juṇhā, kanti sobhā juti cchavi.

55.

Kalaṅko lañchanaṃ lakkhaṃ, aṅko』bhiññāṇa lakkhaṇaṃ;

Cihanaṃ cāpi sobhā tu, paramā susamā tha ca.

56.

Sītaṃ guṇe, guṇiliṅgā, sīta sisira sītalā;

Himaṃ tuhina mussāvo, nīhāro mahikā pyatha.

57.

Nakkhattaṃ joti bhaṃ tārā, apume tārako』ḷu ca;

58.

Assayujo bharaṇitthī, sakattikā rohiṇī pica;

Migasira [magasira (sī.)] maddā ca punabbasu, phusso [pusso (ṭī.)] cāsilesa』pi.

59.

Māghā [magha (sī.)] ca phaggunī dve ca, hatthā cittā ca svātipi;

Visākhā』 nurādhā jeṭṭhā, mūlā』 sāḷhā duve tathā.

60.

Savaṇo ca dhaniṭṭhā ca, satabhisajo pubbu』ttarabhaddapadā;

Revatyapīti kamato, sattādhikavīsanakkhattā.

61.

Sobbhānu kathito rāhu, sūrādī tu navaggahā;

Rāsi mesādiko bhadda, padā poṭṭhapadā samā.

62.

Ādicco sūriyo sūro, sataraṃsi divākaro;

Verocano dinakaro, uṇharaṃsi pabhaṅkaro.

63.

Aṃsumālī dinapati, tapano ravi bhānumā;

Raṃsimā bhākaro bhānu, akko sahassaraṃsi ca.

64.

Raṃsi ābhā pabhā ditti, ruci bhā juti dīdhiti;

Marīci dvīsu bhānvaṃ』su, mayūkho kiraṇo karo.

65.

Paridhi pariveso tha, marīci migataṇhikā;

Sūrassodayato pubbu』, ṭṭhitaraṃsi siyā』 ruṇo.

66.

Kālo』ddhā samayo velā,

Tabbisesā khaṇādayo;

Khaṇo dasaccharākālo,

Khaṇā dasa layo bhave.

67.

Layā dasa khaṇalayo,

Muhutto te siyā dasa;

Dasa khaṇamuhutto te, divaso tu ahaṃ dinaṃ.

68.

Pabhātañca vibhātañca, paccūso kalla mapyatha;

Abhidoso padoso tha,

Sāyo sañjhā dinaccayo.

69.

Nisā ca rajanī ratti, tiyāmā saṃvarī bhave;

Juṇhā tu candikāyuttā, tamussannā timisikā.

70.

Nisītho majjhimā ratti, aḍḍharatto mahānisā;

Andhakāro tamo nitthī, timisaṃ timiraṃ mataṃ.

71.

Caturaṅgatamaṃ evaṃ, kāḷapakkhacatuddasī;

Vanasaṇḍo ghano megha, paṭalaṃ cā』ḍḍharatti ca.

72.

Andhatamaṃ ghanatame, pahāro yāma, saññito;

Pāṭipado tu dutiyā, tatiyādī tithī[tithi], tāyati pāletīti tithi, tā+iti (ṇvādi) dvisu.

73.

Pannarasī pañcadasī, puṇṇamāsī tu puṇṇamā;

Amāvasī pyamāvāsī, thiyaṃ pannarasī』 parā.

74.

Ghaṭikā saṭṭhya』 horatto, pakkho te dasa pañca ca;

Te tu pubbāparā sukka,

Kāḷā, māso tu te duve.

75.

Citto vesākha, jeṭṭho cā, sāḷho dvīsu ca sāvaṇo;

Poṭṭhapāda』ssayujā ca, māsā dvādasa kattiko.

76.

Māgasiro tathā phusso, kamena māgha phagguṇā;

Kattika』ssayujā māsā, pacchima pubbakattikā.

77.

Sāvaṇo nikkhamanīyo,

Cittamāso tu rammako.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 48 云用於三性,而雨及 降雨、下雨為陰性; 閃電、電光、閃耀、 閃電及瞬時光。 49 雷聲即是轟鳴, 雷鳴、吼聲等; 帝釋弓、天虹, 風吹水為細雨。 50 驟雨、雨線、降落, 雹為雲石; 陰天指云遮時, 遮蔽即是覆蓋。 51 隱藏、消失、 遮蔽、掩覆等; 月亮、月及星 王、月、夜光。 52 藥王、寒光、 有兔、月亮、月; 冷光、夜主、 星王及月為陽性。 53 刻為十六分之一,圓形即為輪相; 半、一半、上半及 或碎片、完整為陽性。 54 半說于相等分,凈信即是信樂; 月光、月明、白月光, 光輝、美麗、光彩、容色。 55 污點、標記、特徵、 記號、識別、特相; 標誌及美麗, 最勝、善美等。 56 冷為性質,性質詞性有 冷、寒冷、清涼; 雪、霜、露、 冰雹、霜霧等。 57 星宿、光明、星、 非陽性星、星。 58 阿濕尼、婆羅尼女、 薩迦底迦、勞希尼及; 鹿首、末伽及 補那婆蘇、布沙及阿濕梨沙。 59 瑪伽及兩個普羅甘尼、 哈薩他、質多及斯瓦提; 毗舍佉、阿努拉陀、制瑟吒、 目羅及兩個阿沙荼。 60 舍羅婆拿及達尼瑟吒、 沙多毗沙、前後菩陀羅巴陀; 列瓦提等依次序, 為二十七星宿。 61 稱為羅睺的索波努,日等為九大行星; 星座從白羊座始,跋達 羅巴陀與布塔巴陀同義。 62 太陽、日輪、勇者、 百光、晝作者; 光明、造日者、 熱光、光作者。 63 光鬘、日主、 熱者、日、具光; 放光、光作、光明、 阿卡、千光等。 64 光線、光芒、光明、輝耀、 光亮、光、光輝、光明; 光線用於兩性,日光、 光芒、光束、光線。 65 暈輪、光環又 陽焰、蜃氣; 日出前 升起的光為晨曦。 66 時、時期、時節、時分, 其差別為剎那等; 剎那為十彈指時, 十剎那為一剎。 67 十剎為一時刻, 十時刻為一須臾; 十剎那須臾為須臾,晝為日、日。 68 黎明與破曉、 早晨、明日等; 初夜又 傍晚、昏暮、日末。 69 夜與夜晚、夜、 三更、夜亦是; 明月夜具月光, 暗盛為暗夜。 70 中夜為夜半, 半夜為大夜; 黑暗為非陰性, 幽暗、闇冥為所知。 71 四重黑暗即是 黑月第十四日; 密林、密雲、 雲層及半夜。 72 重暗於密暗,一更稱為更, 初一與第二,第三等為月份,用於兩性。 73 十五日稱十五, 滿月稱圓滿; 新月亦稱月盡, 陰性稱十五等。 74 六十刻為晝夜,半月為十又五; 彼等為前後、白 黑,月為彼二。 75 質多月、毗舍佉月、柤瑟吒月、 沙洛月用於兩性及沙婆那月; 菩陀巴陀月、阿濕維由伽月等, 十二月中的迦底迦月。 76 摩伽西羅月及布沙月, 依次為瑪伽月、普爾瓦怯具拿月; 迦底迦月、阿濕維由伽月, 后迦底迦月、前迦底迦月。 77 沙婆那月為出行月, 質多月為悅意月。

78.

Caturo caturo māsā, kattikakāḷapakkhato;

Kamā hemanta gimhāna, vassānā utuyo dvisu.

79.

Hemanto sisira mutū,

Cha vā vasanto ca gimha vassānā;

Saradoti kamā māsā, dve dve vuttānusārena.

80.

Uṇho nidāgho gimhotha,

Vasso vassāna pāvusā;

Utūhi tīhi vassānā, dikehi dakkhiṇāyanaṃ.

81.

Uttarāyana maññehi, tīhi vassāyanadvayaṃ;

Vassa saṃvaccharā nitthī, sarado hāyano samā.

82.

Kappakkhayo tu saṃvaṭṭo, yuganta palayā api;

Alakkhī kālakaṇṇitthī, atha lakkhī siri』tthiyaṃ.

83.

Danu dānavamātā tha, devamātā panā』diti;

84.

Pāpañca kibbisaṃ verā, ghaṃ duccarita dukkaṭaṃ;

Apuññā』kusalaṃ kaṇhaṃ, kalusaṃ duritā』gu ca.

85.

Kusalaṃ sukataṃ sukkaṃ, puññaṃ dhamma manitthiyaṃ;

Sucarita matho diṭṭha, dhammikaṃ ihalokikaṃ.

86.

Sandiṭṭhika matho pāra, lokikaṃ samparāyikaṃ;

Takkālaṃ tu tadātvaṃ co,

Ttarakālo tu āyati.

87.

Hāso』 ttamanatā pīti, vitti tuṭṭhi ca nāriyaṃ;

Ānando pamudā』modo, santoso nandi sammado.

88.

Pāmojjañca pamodo tha, sukhaṃ sātañca phāsva』tha;

Bhaddaṃ seyyo subhaṃ khemaṃ, kalyāṇaṃ maṅgalaṃ sivaṃ.

89.

Dukkhañca kasiraṃ kicchaṃ, nīgho ca byasanaṃ aghaṃ;

Dabbe tu pāpapuññāni, tīsvākicchaṃ sukhādi ca.

90.

Bhāgyaṃ niyati bhāgo ca, bhāgadheyyaṃ vidhī』rito;

Atho uppatti nibbatti, jāti janana mubbhavo.

91.

Nimittaṃ kāraṇaṃ ṭhānaṃ, padaṃ bījaṃ nibandhanaṃ;

Nidānaṃ pabhavo hetu, sambhavo setu paccayo.

92.

Kāraṇaṃ yaṃ samāsannaṃ, padaṭṭhānanti taṃ mataṃ;

Jīvo tu puriso』ttā tha, padhānaṃ pakatitthiyaṃ.

93.

Pāṇo sarīrī bhūtaṃ vā, satto dehī ca puggalo;

Jīvo pāṇī pajā jantu,

Jano loko tathāgato.

94.

Rūpaṃ saddo gandha rasā, phasso dhammo ca gocarā;

Ālambā visayā te chā, rammaṇā lambaṇāni ca.

95.

Sukko goro sito』dātā,

Dhavalo seta, paṇḍarā;

Soṇo tu lohito ratto,

Tamba mañjiṭṭha rohitā.

96.

Nīlo kaṇhā』sitā kāḷo,

Mecako sāma sāmalā;

Sitapītetu paṇḍu』tto, īsaṃpaṇḍutu dhūsaro.

97.

Aruṇo kiñciratto tha,

Pāṭalo setalohito;

Atho pīto halidyābho,

Palāso harito hari.

98.

Kaḷāro kapilo nīla, pīte tha rocanappabhe;

Piṅgo pisaṅgo pyathavā, kaḷārādī tu piṅgale.

99.

Kammāso sabalo citto,

Sāvo tu kaṇhapītake;

Vāccaliṅgā guṇinyete, guṇe sukkādayo pume.

100.

Naccaṃ naṭṭañca naṭanaṃ, nattanaṃ lāsanaṃ bhave;

Naccaṃ tu vāditaṃ gīta, miti nāṭumidaṃ tayaṃ.

101.

Naccaṭṭhānaṃ siyā raṅgo, bhinayo sūcyasūcanaṃ;

Aṅgahāro』ṅgavikkhepo, naṭṭako naṭako naṭo.

102.

Siṅgāro karuṇo vīra, bbhuta hassa bhayānakā;

Santo bībhaccha ruddāni, nava nāṭyarasā ime.

103.

Posassa nāriyaṃ pose, itthiyā saṅgamaṃ pati;

Yā pihā esa siṅgāro, ratikīḷādikāraṇo.

104.

Uttama ppakatippāyo, itthipurisahetuko;

So sambhogo viyogoti,

Siṅgāro duvidho mato.

105.

Bhāsitaṃ lapitaṃ bhāsā, vohāro vacanaṃ vaco;

Utti vācā girā vāṇī, bhāratī kathitā [kathā (katthaci)] vacī.

106.

Ekākhyāto padacayo, siyā vākyaṃsakārako;

Āmeḍitanti viññeyyaṃ, dvattikkhattu mudīraṇaṃ.

107.

Bhaye kodhe pasaṃsāyaṃ, turite kotūhale』cchare;

Hāse soke pasāde ca, kare āmeḍitaṃ budho.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 78 從迦底迦月黑半月起, 每四個月四個月; 依次為寒季、熱季、 雨季等季節用於兩性。 79 寒季、寒冷季節, 或六季:春季、熱季、雨季; 秋季等依次,每二月 依上述說明。 80 熱季、炎熱、夏季, 雨季、雨期、雨時; 以三個季節為雨期, 以二為南行期。 81 北行期為其他三季, 兩個雨期; 年、歲為非陰性, 秋、年、歲同義。 82 劫末即是世界毀滅, 劫終、毀滅等; 不吉為陰性,而吉祥、 福為陰性。 83 達奴為阿修羅之母,而 阿底提為天神之母。 84 惡及罪過、怨恨、 惡行、惡作; 非福、不善、黑暗、 污濁、罪過、過失。 85 善、善作、白凈、 福、法非陰性; 善行又見 如法、現世的。 86 現見又他 世的、來世的; 當時即彼時,而 未來即將來。 87 歡笑、悅意、喜、 歡喜、滿足為陰性; 歡喜、喜悅、快樂、 滿足、歡喜、陶醉。 88 喜悅及歡喜,又 樂、悅、安適; 祥瑞、勝妙、善、安穩、 美善、吉祥、福樂。 89 苦及艱難、困苦、 憂患、災難、苦惱; 物質上惡與福, 三性中艱難、安樂等。 90 命運、宿命、分配、 份量、規律所說; 又生起、產生、 生、產生、出生。 91 因相、原因、處所、 基礎、種子、繫縛; 根源、源頭、因、 生起、橋樑、緣。 92 原因中最接近者, 稱為足處; 命為陽性,而主要、 自性為陰性。 93 生命、有身、有情、 眾生、有身者及補特伽羅; 命、生物、生類、生命、 人、世間、如是去。 94 色、聲、香、味、 觸、法為行境; 所緣、境界彼等六、 所緣、所緣。 95 白、白色、白、潔白、 純白、白色、白色; 紅色為赤色、紅色、 銅色、茜色、赤色。 96 青、黑、黑、黑、 深黑、褐色、褐色; 白黃稱淡黃, 稍淡黃為灰色。 97 微紅為淡紅,而 粉紅為白紅; 又黃為薑黃色, 綠葉色為綠色。 98 棕色、褐色、青 黃色又光明色; 黃褐色又或 棕色等於黃褐色。 99 雜色、斑紋、彩色, 混色為黑黃色; 這些詞性隨所修飾, 性質中白等為陽性。 100 舞蹈、舞、舞蹈、 舞蹈、舞蹈為; 舞蹈、音樂、歌 三者為戲劇。 101 舞臺稱為舞場,表演為示意; 肢體動作為身體展示, 舞者、舞者、舞者。 102 愛情、悲傷、英雄、 驚奇、喜悅、恐怖; 寂靜、厭惡、憤怒, 此九為戲劇情味。 103 男對女中男, 女對男中夫; 彼欲為愛情, 生起歡愛戲等。 104 最上本性之愛, 因男女而起; 彼合歡與別離, 愛情知有二種。 105 言說、談話、語言、 言語、言詞、語; 言說、語言、言語、 語言、所說、詞。 106 單一語詞之集合, 為具作者之句; 重複語應當了知, 為二三次之說。 107 于恐懼、憤怒、讚歎、 急迫、好奇、驚異; 歡喜、憂傷、信樂中, 智者作重複語。

108.

Iru nārī yaju sāma, miti vedā tayo siyuṃ;

Ete eva tayī nārī, vedo manto sutitthiyaṃ.

109.

Aṭṭhako vāmako vāma, devo caṅgīraso bhagu;

Yamadaggi ca vāsiṭṭho, bhāradvājo ca kassapo;

Vessāmittoti mantānaṃ, kattāro isayo ime.

110.

Kappo byākaraṇaṃ joti, satthaṃ sikkhā nirutti ca;

Chandoviciti cetāni, vedaṅgāni vadanti cha.

111.

Itihāso purāvutta, ppabandho bhāratādiko;

Nāmappakāsakaṃ satthaṃ, rukkhādīnaṃ nighaṇḍu so.

112.

Vitaṇḍasatthaṃ viññeyyaṃ, yaṃ taṃ lokāyataṃ iti;

Keṭubhaṃ tu kriyākappa, vikappo kavinaṃ hito.

113.

Ākhyāyikopaladdhatthā, pabandhakappanā kathā;

Daṇḍanītya』tthasatthasmiṃ, vuttanto tu pavatti ca.

114.

Saññā, khyā, vhā samaññā cā, bhidhānaṃ nāma mavhayo;

Nāmadheyyā』 dhivacanaṃ, paṭivākyaṃ tu uttaraṃ.

115.

Pañho tīsva nuyogo ca, pucchā pyatha nidassanaṃ;

Upogghāto ca diṭṭhanto, tatho』dāharaṇaṃ bhave.

116.

Samā saṅkhepa saṃhārā, samāso saṅgaho pyatha;

Sataṃ dhārayasī tyādya, bbhakkhānaṃ tucchabhāsanaṃ.

117.

Vohāro tu vivādo tha, sapanaṃ sapathopi ca;

Yaso siloko kittitthī,

Ghosanā tu』ccasaddanaṃ.

118.

Paṭighoso paṭiravo, tho』 paññāso vacīmukhaṃ;

Katthanā ca silāghā ca, vaṇṇanā ca nuti tthuti.

119.

Thomanañca [thomanaṃ vā (katthaci thomanaṃ thomanā dviliṅge)] pasaṃsātha, kekā nādo sikhaṇḍinaṃ;

Gajānaṃ koñcanādo tha,

Matā hesā hayaddhani.

120.

Pariyāyo vevacanaṃ, sākacchā tu ca saṃkathā;

Upavādo cu』pakkosā, vaṇṇavādā』nuvādo ca;

Janavādā』pavādāpi, parivādo ca tulyatthā.

121.

Khepo nindā tathā kucchā, jigucchā garahā bhave;

Nindāpubbo upārambho, paribhāsana muccate.

122.

Aṭṭhānariyavohāra, vasena yā pavattitā;

Abhivākyaṃ siyā vācā, sā vītikkamadīpanī.

123.

Muhuṃbhāsā nulāpotha, palāpo natthikā girā;

Ādobhāsana mālāpo,

Vilāpo tu pariddavo.

124.

Vippalāpo virodhotti, sandesotti tu vācikaṃ;

Sambhāsanaṃ tu sallāpo, virodharahitaṃ mithu.

125.

Pharusaṃ niṭṭhuraṃ vākyaṃ, manuññaṃ hadayaṅgamaṃ;

Saṃkulaṃ tu kiliṭṭhañca, pubbāparavirodhinī.

126.

Samudāyattharahitaṃ, abaddhamiti [abandha (ka.)] kittitaṃ;

Vitathaṃ tu musā cātha [āhataṃ tu musātthakaṃ (katthaci, amarakose)], pharusādī tiliṅgikā.

127.

Sammā byayañcā vitathaṃ, saccaṃ tacchaṃ yathātathaṃ;

Tabbantā tīsva līkaṃ tva, saccaṃ micchā musā byayaṃ.

128.

Ravo ninādo ninado ca saddo,

Nigghosa nāda ddhanayo ca rāvo;

Ārāva saṃrāva virāva ghosā,

Ravā sutitthī sara nissanā ca.

129.

Vissaṭṭha mañju viññeyyā, savanīyā visārino;

Bindu gambhīra ninnādī, tyeva maṭṭhaṅgiko saro.

130.

Tiracchānagatānañhi, rutaṃ vassita muccate;

Kolāhalo kalahalo,

Gītaṃ gānañca gītikā.

131.

Sarā satta tayo gāmā, cekavīsati mucchanā;

Tānā [ṭhānāni (bahūsu)] cekūnapaññāsa, iccetaṃ saramaṇḍalaṃ.

132.

Usabho dhevato ceva, chajja gandhāra majjhimā;

Pañcamo ca nisādoti, satte』te gaditā sarā.

133.

Nadanti usabhaṃ gāvo, turagā dhevataṃ tathā;

Chajjaṃ mayūrā gandhāra, majā koñcā ca majjhimaṃ.

134.

Pañcamaṃ parapuṭṭhādī, nisādampi ca vāraṇā;

Chajjo ca majjhimo gāmā,

Tayo sādhāraṇoti ca.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 108 梨俱、陰性、夜柔、娑摩, 此為三吠陀; 此三即為三,陰性, 吠陀、真言、天啟為陰性。 109 阿塔迦、婆摩迦、婆摩 提婆、昂基拉薩、薄伽; 閻摩達耆及婆私塔、 婆羅德瓦阇及迦葉; 毗濕密多等為真言 作者,此等仙人。 110 宣說六吠陀支: 音韻學、文法、天文、 儀軌學、語源學及 韻律學。 111 史詩為古老 傳說,如《摩訶婆羅多》等; 解釋名義之學, 如樹等之詞典。 112 詭辯論當知, 即所謂順世論; 文飾為詩人所用之 韻律與修辭。 113 傳說為所得義之 連續創作敘事; 刑法與經濟學中, 事蹟即為經過。 114 名稱、稱呼、稱號及共稱、 稱謂、名字、呼喚; 名稱、異名,而 回答即是答覆。 115 問用於三性、詢問及 提問,又示例; 引言及譬喻, 如是稱為舉例。 116 相等、簡略、攝取、 複合、攝略; "你持有百"等 為虛妄之言。 117 言說即爭論,而 誓言亦是誓約; 名聲、美譽、聲望為陰性, 宣告即大聲說。 118 回聲、迴響,又開端為語端; 誇耀及自誇, 讚歎及讚頌、稱讚。 119 讚揚及稱讚,而孔雀的鳴叫為啼聲; 象的鳴叫為哀鳴, 馬鳴聲為已知。 120 同義詞為異名, 談話即是交談; 誹謗及呵斥、 讚美語、隨順語; 流言、誹謗等, 譭謗等義同。 121 輕蔑、譏誹及惡口、 厭惡、呵責; 以譏誹為先的責難, 稱為訶責。 122 依不當非聖 言說而發起; 邪語為所說之語, 彼顯示過失。 123 頻繁語為重複語,而 廢語為無義語; 初次言說為交談, 哀嘆即為悲泣。 124 妄語為相違,而 資訊即為口信; 交談即是談話, 無違和的互相交談。 125 粗語為粗暴語, 悅意為入心語; 混亂即污穢, 前後相違。 126 無總體意義, 稱為不相連; 虛妄即妄語,而 粗暴等用於三性。 127 正確、虛妄、不真實, 真實、如實、如是; 以彼為詞尾用於三性,而 真實、錯誤、虛妄、虛假。 128 嘯聲、鳴聲、吼聲及聲音, 巨響、聲音、音聲及嘯叫; 遠聲、共鳴、異響、響聲, 嘯聲天啟陰性及音響、迴響。 129 清晰、悅耳當知, 易聞、廣揚; 圓潤、深沉、共鳴, 此即八種聲音。 130 諸畜生之 聲稱為鳴叫; 喧譁、騷動, 歌、歌唱及歌曲。 131 七音、三調式, 二十一調性; 四十九音位, 此為音聲圓滿。 132 牛音、馬音及 沙遮、甘陀羅、中音、 五音及尼沙陀, 此說七種音。 133 牛鳴為牛音, 馬鳴為馬音; 孔雀鳴沙遮,山羊鳴甘陀羅, 蒼鷺鳴中音。 134 鸚鵡等鳴五音, 象鳴尼沙陀; 沙遮及中音調式, 三為共通調式。

135.

Saresu tesu pacceke, tisso tisso hi mucchanā;

Siyuṃ tatheva tānāni [ṭhānāni (bahūsu)], satta satteva labbhare.

136.

Tisso duve catasso ca, catasso kamato sare;

Tisso duve catassoti, dvāvīsati sutī siyuṃ.

137.

Uccatare rave tāro, thābyatte madhure kalo;

Gambhīre tu rave mando, tārādī tīsvatho kale;

Kākalī sukhume vutto,

Kriyādisamatā layo.

138.

Vīṇā ca vallakī satta, tantī sā parivādinī;

Pokkharo doṇi vīṇāya,

Upavīṇo tu veṭhako.

139.

Ātatañceva vitata, mātatavitataṃ ghanaṃ;

Susiraṃ ceti tūriyaṃ, pañcaṅgika mudīritaṃ.

140.

Ātataṃ nāma cammāva, naddhesu bheriyādisu;

Tale』kekayutaṃ kumbha, thuṇa daddarikādikaṃ.

141.

Vitataṃ co』bhayatalaṃ, tūriyaṃ murajādikaṃ;

Ātatavitataṃ sabba, vinaddhaṃ paṇavādikaṃ.

142.

Susiraṃ vaṃsasaṅkhādi, sammatālādikaṃ ghanaṃ;

Ātojjaṃ tu ca vādittaṃ, vāditaṃ vajja muccate.

143.

Bherī (bheri) dundubhi vutto tha,

Mudiṅgo murajossa tu;

Āliṅga, ṅkyo, ddhakā bhedā,

Tiṇavo tu ca ḍiṇḍimo.

144.

Ālambaro tu paṇavo, koṇo vīṇādivādanaṃ;

Daddarī paṭaho bheri, ppabhedā maddalādayo.

145.

Janappiye vimadduṭṭhe, gandhe parimalo bhave;

So tvā modo dūragāmī, vissantā tīsvito paraṃ.

146.

Iṭṭhagandho ca surabhi, sugandho ca sugandhi ca;

Pūtigandhi tu duggandho, tha vissaṃ āmagandhi yaṃ.

147.

Kuṅkumañceva yavana, pupphañca tagaraṃ tathā;

Turukkhoti catujjāti, gandhā ete pakāsitā.

148.

Kasāvo nitthiyaṃ titto, madhuro lavaṇo ime;

Ambilo kaṭuko ceti, cha rasā tabbatī tisu.

149.

Siyā phasso ca phoṭṭhabbo,

Visayī tvakkha mindriyaṃ;

Nayanaṃ tvakkhi nettañca, locanaṃ ca』cchi cakkhu ca.

150.

Sotaṃ saddaggaho kaṇṇo, savanaṃ suti natthu tu;

Nāsā ca nāsikā ghānaṃ, jivhātu rasanā bhave.

151.

Sarīraṃ vapu gattañcā, ttabhāvo bondi viggaho;

Dehaṃ vā purise kāyo, thiyaṃ tanu kaḷevaraṃ.

152.

Cittaṃ ceto mano nitthī, viññāṇaṃ hadayaṃ tathā;

Mānasaṃ dhī tu paññā ca, buddhi medhā mati muti.

153.

Bhūrī mantā ca paññāṇaṃ, ñāṇaṃ vijjā ca yoni ca;

Paṭibhāna mamoho tha, paññābhedā vipassanā.

154.

Sammādiṭṭhi pabhutikā, vīmaṃsā tu vicāraṇā;

Sampajaññaṃ tu nepakkaṃ, vedayitaṃ tu vedanā.

155.

Takko vitakko saṅkappo,

Ppano』 hā』 yu tu jīvitaṃ;

Ekaggatā tu samatho, avikkhepo samādhi ca.

156.

Ussāhā』 tappa paggāhā, vāyāmo ca parakkamo;

Padhānaṃ vīriyaṃ cehā, uyyāmo ca dhiti tthiyaṃ.

157.

Cattāri vīriyaṅgāni, tacassa ca nahāruno;

Avasissana maṭṭhissa, maṃsalohitasussanaṃ.

158.

Ussoḷhī tva dhimattehā, sati tva nussati tthiya;

Lajjā hirī samānā tha, ottappaṃ pāpabhīrutā.

159.

Majjhattatā tu』pekkhā ca, adukkhamasukhā siyā;

Cittābhogo manakkāro,

Adhimokkho tu nicchayo.

160.

Dayā』 nukampā kāruññaṃ, karuṇā ca anuddayā;

Thiyaṃ veramaṇī ceva, viratyā』 rati cāpyatha.

161.

Titikkhā khanti khamanaṃ, khamā mettā tu metya』tha;

Dassanaṃ diṭṭhi laddhitthī, siddhanto samayo bhave.

162.

Taṇhā ca tasiṇā ejā, jālinī ca visattikā;

Chando jaṭā nikantyā』sā, sibbinī bhavanetti ca.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 135 在這些音中每一個, 各有三種調性; 如是音位也, 七七個可得。 136 三、二、四及 四,依次在音中; 三、二、四, 二十二種音。 137 高聲稱為高音, 明顯悅耳為和音; 深沉聲為低音, 高音等用於三性而在聲中; 細微聲稱迦迦利, 動作等之均勻為節奏。 138 琵琶和琵琶為七 弦,彼為附屬樂器; 琵琶的音箱, 而包裹物為附屬琵琶。 139 皮鼓類及弦鼓類, 皮弦兼類及實心類; 空心類,如是樂器 稱為五類樂器。 140 皮鼓類即以皮 包裹之鼓等; 單面鼓、土鼓、 柱鼓、小鼓等。 141 弦鼓類為雙面 樂器,如大鼓等; 皮弦兼類為一切 包裹物,如小鼓等。 142 空心類如笛貝等, 銅鈸等為實心類; 樂器又稱樂器, 演奏稱為奏樂。 143 大鼓稱為銅鼓,而 泥鼓稱為大鼓; 腰鼓、腰鼓、大鼓等種類, 小鼓及小鼓。 144 阿蘭巴羅為小鼓,琴角為琵琶等演奏; 達達利為軍鼓,大鼓 種類有泥鼓等。 145 於人喜愛、未受損壞之 香中有妙香; 彼即歡喜,遠揚, 除此之外用於三性。 146 悅意香及芬芳、 妙香及香; 臭味即惡臭, 而腐臭為生臭。 147 鬱金香及耶婆那 花及多伽羅; 土盧迦為四種 香,此等已說明。 148 澀味非陰性、苦、 甜、咸等, 酸、辛,如是 為六味,具彼用於三性。 149 觸及所觸, 感官即根; 眼睛即眼、眼、 眼、眼及眼。 150 耳為聞聲器官、耳、 聽覺、聽力,而 鼻及鼻、嗅覺, 舌即為舌。 151 身體、身、肢體及 自體、身軀、身體; 身於男性為身, 女性為身、遺體。 152 心、意、意非陰性、 識、心如是; 意、慧及慧、 覺、慧、心、覺。 153 廣慧、思及智、 智、明及根; 辯才、無癡,而 慧之種類有觀。 154 正見等, 思惟即是考察; 正知即善巧, 而領受即感受。 155 尋、尋、思惟, 生命力即壽命; 一境性即止, 不散亂及定。 156 努力、精勤、策勵、 精進及勇猛; 精進、精進及欲求、 奮進及堅毅為陰性。 157 四種精進支: 皮及筋 剩餘及骨 肉血乾枯。 158 熱忱即增上欲求, 念即隨念為陰性; 慚恥同義,而 愧為怖畏惡。 159 舍即平等性, 不苦不樂; 心向為作意, 勝解即決定。 160 悲憫、同情、悲憫、 悲憫及憐憫; 女性中離即 離、不樂等。 161 忍耐、忍、容忍、 忍,慈即慈,而 見解、見、信念為陰性, 定論即為宗。 162 渴愛及渴求、動搖、 網及執著; 欲、纏、欲求、希望、 縫合、有之導引。

163.

Abhijjhā vanatho vānaṃ, lobho rāgo ca ālayo;

Pihā manoratho icchā, bhilāso kāma dohaḷā;

Ākaṅkhā ruci vuttā sā, tvadhikā lālasā dvisu.

164.

Veraṃ virodho viddeso, doso ca paṭighañca vā;

Kodhā』 ghātā kopa rosā,

Byāpādo』 nabhiraddhi ca.

165.

Baddhavera mupanāho, siyā soko tu socanaṃ;

Roditaṃ kanditaṃ ruṇṇaṃ, paridevo pariddavo.

166.

Bhītitthi bhaya muttāso, bheravaṃ tu mahabbhayaṃ;

167.

Bheravaṃ bhīsanaṃ bhīmaṃ, dāruṇañca bhayānakaṃ;

Ghoraṃ paṭibhayaṃ bhesmaṃ, bhayaṅkara mime tīsu.

168.

Issā usūyā maccheraṃ, tu macchariya maccharaṃ;

Moho』vijjā tathā』ñāṇaṃ, māno vidhā ca unnati.

169.

Uddhacca muddhaṭaṃ cātha [uddhavaṃuddhaṃ dhāvati citta metenāti uddhavaṃ (ṭīkā)], tāpo kukkuccameva ca;

Pacchātāpo nutāpo ca, vippaṭisāro pakāsito.

170.

Manovilekha sandehā, saṃsayo ca kathaṃkathā;

Dveḷhakaṃ vicikicchā ca, kaṅkhā saṅkā vimatyapi.

171.

Gabbo bhimāno』haṃkāro, cintātu jhāna muccate;

Nicchayo niṇṇayo vutto, paṭiññā tu paṭissavo.

172.

Avamānaṃ tirakkāro, paribhavo pya』 nādaro;

Parābhavo pya』 vaññā tha, ummādo cittavibbhamo.

173.

Pemaṃ sineho sneho tha, cittapīḷā visaññitā;

Pamādo sativossaggo, kotūhalaṃ kutūhalaṃ.

174.

Vilāso lalitaṃ līlā, hāvo heḷā ca vibbhamo;

Iccādikā siyuṃ nāri, siṅgārabhāvajā kiriyā.

175.

Hasanaṃ hasitaṃ hāso, mando so mihitaṃ sitaṃ;

Aṭṭahāso mahāhāso,

Romañco lomahaṃsanaṃ.

176.

Parihāso davo khiḍḍā, keḷi kīḷā ca kīḷitaṃ;

Niddā tu supinaṃ soppaṃ, middhañca pacalāyikā.

177.

Thiyaṃ nikati kūṭañca, dambho sāṭhyañca ketavaṃ;

Sabhāvo tu nissaggo ca, sarūpaṃ pakatitthiyaṃ.

178.

Sīlañca lakkhaṇaṃ bhāvo,

Ussavo tu chaṇo maho [mato (ṭī.)].

179.

Dhārento jantu sasneha, mabhidhānappadīpikaṃ;

Khuddakādyatthajātāni [khuddakānyatthajātāni (ka.)], sampassati yathāsukhaṃ.

Saggakaṇḍo niṭṭhito.

  1. Bhūkaṇḍa

  2. Bhūmivagga

180.

Vaggā bhūmi, purī, macca, catubbaṇṇa, vanādihi;

Pātālena ca vuccante, saṅgo』paṅgehi』dha』kkamā.

181.

Vasundharā chamā bhūmi, pathavī medanī mahī;

Ubbī vasumatī go ku, vasudhā dharaṇī dharā;

Puthavī jagatī bhūrī, bhū ca bhūtadharā』 vanī.

182.

Khārā tu mattikā ūso, ūsavā tūsaro tisu;

Thalaṃ thalītthī bhūbhāge, thaddhalūkhamhi jaṅgalo.

183.

Pubbavideho cāpara, goyānaṃ jambudīpo ca;

Uttarakuru ceti siyuṃ, cattārome mahādīpā.

184.

Pumbahutte kurū sakkā, kosalā magadhā sivī;

Kaliṅgā』vanti pañcālā, vajjī gandhāra cetayo.

185.

Vaṅgā videhā kambojā, maddā bhagga』ṅga sīhaḷā;

Kasmīrā kāsi paṇḍavādī, siyuṃ janapadantarā.

186.

Loko ca bhuvanaṃ vuttaṃ, deso tu visayo pyatha;

Milakkhadeso paccanto, majjhadeso tu majjhimo.

187.

Anūpo salilappāyo, kacchaṃ puma napuṃsake;

Saddalo harite dese, tiṇenā, bhinavena hi.

188.

Nadyambujīvano deso, vuṭṭhinippajjasassako;

Yo nadīmātiko deva,

Mātiko ca kamena so.

189.

Tīsvanūpādyatho canda, sūrādo sassatīrito;

Raṭṭhaṃ tu vijitañcātha, purise setu āliyaṃ.

190.

Upāntabhū parisaro, goṭṭhaṃ tu gokulaṃ vajo;

Maggo pantho patho addhā, añjasaṃ vaṭumaṃ tathā.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 163 貪婪、欲林、欲網、 貪、染、執著; 羨慕、願望、欲求、 希望、欲、懷孕欲; 期望、愛好稱彼, 過度貪求用於兩性。 164 怨、違逆、憎恨、 瞋及嫌惡; 忿怒、害意、忿、怒、 嗔恚、不悅。 165 結怨即怨結,憂即憂愁; 哭泣、悲叫、啼哭、 悲嘆、悲慟。 166 怖畏為陰性、恐懼、大恐怖,而大恐怖即大怖。 167 可怖、恐怖、可怕、 兇暴及恐怖; 可怕、畏懼、可怖、 令人恐怖等用於三性。 168 嫉妒、羨慕、慳吝, 即吝嗇、慳吝; 癡、無明及無知, 慢、種類及高慢。 169 掉舉、浮動,而 懊悔即追悔; 後悔、懊惱及 悔恨已說明。 170 心憂、疑惑、 猶豫及疑問; 二分、疑惑、 疑、疑慮、猶疑。 171 傲慢、驕慢、我慢, 思惟即禪那; 決定、抉擇已說, 許諾即承諾。 172 輕視、蔑視、 輕慢及不敬; 衰敗及輕賤,而 狂亂為心散亂。 173 愛、情、愛,而 心苦為失念; 放逸為失念, 好奇為好奇。 174 優美、美態、遊戲、 情態、戲弄及迷亂; 如是等為女性 愛情所生之行為。 175 笑、微笑、歡笑, 輕微笑為微笑、笑; 大笑為大笑, 身毛豎起為毛骨悚然。 176 戲笑、玩笑、戲耍、 遊戲、玩耍及遊戲; 睡眠、夢境、睡眠、 昏沉及瞌睡。 177 欺詐為陰性、詭詐、 偽善、狡詐及欺騙; 自性即本性, 自相為本性陰性。 178 性質及特徵、性情, 而節日即節日、慶典。 179 持有具情之 《名義燈論》者, 小等諸義類, 隨樂而觀察。 天界品終 地界品 地界分 180 類別以地、城、人、 四姓、林等; 及地底界說明, 依附屬品此中依次。 181 大地、地、地、 地、大地、大地; 地、地、牛、地、 地、持地、持; 地、世界、廣大、 地及持眾生、地。 182 堿性土為泥土、鹽土, 含鹽用於三性; 陸地為陰性地域, 堅硬幹燥為荒地。 183 東勝身洲及西 牛貨洲、閻浮提及 北俱盧洲,如是為 此四大洲。 184 陽性複數有俱盧、釋迦、 憍薩羅、摩揭陀、尸毗; 迦陵伽、阿般提、般階羅、 跋耆、健陀羅、支提。 185 蹭伽、毗提訶、劍浮阇、 摩陀、跋伽、盎伽、師子(斯里蘭卡); 迦濕彌羅、迦尸、般度等, 為諸邦國。 186 世界及世間已說, 地區即境域,而 邊地為野蠻地, 中國為中土。 187 沼澤為多水, 空地用於陽性中性; 草地為青草地, 以新鮮草。 188 依河水生活地區, 雨生穀物處; 依河而生者為河 生,依天而生如是。 189 沼澤等用於三性,而月、 日等稱為永恒; 國即征服地,而 于男性中橋為排列。 190 邊境土地為周邊,牛欄即牛群、牛舍; 道路、路、道、路、 直路、大路如是。

191.

Pajjo [pajjā…. (ka.)], yanañca padavī, vattanī paddhatitthiyaṃ;

Tabbhedā jaṅgha, sakaṭa, maggā te ca mahaddhani.

192.

Ekapadyekapadike, kantāro tu ca duggame;

193.

Paṭimaggo paṭipatho, addhānaṃ dīgha mañjasaṃ;

Suppatho tu supantho ca, uppathaṃ tvapathaṃ bhave.

194.

Chattiṃsaparamāṇūna, meko ṇu ca chattiṃsa te;

Tajjārī tāpi chattiṃsa, rathareṇu chattiṃsa te.

195.

Likkhātā satta ūkā tā, dhaññamāsoti satta te;

Satta ṅgula』 mamu dviccha, vidatthi tā duve siyuṃ.

196.

Ratanaṃ tāni satteva, yaṭṭhi tā vīsatū sabhaṃ;

Gāvuta musabhāsīti, yojanaṃ catugāvutaṃ.

197.

Dhanupañcasataṃ koso, karīsaṃ caturambaṇaṃ;

Abbhantaraṃ tu hatthāna, maṭṭhavīsa pamāṇato.

Bhūmivaggo niṭṭhito.

  1. Bhūkaṇḍa

  2. Puravagga

198.

Puraṃ nagara mitthī vā, ṭhānīyaṃ puṭabhedanaṃ;

Thiyaṃ tu rājadhānī [rājaṭhānī (ṭī.)] ca, khandhāvāro bhave tha ca.

199.

Sākhānagara maññatra, yaṃ taṃ mūlapurā puraṃ;

Bārāṇasī ca sāvatthi, vesālī mithilā, ḷavī.

200.

Kosambu, jjeniyo takka, silā campā ca sāgalaṃ;

Susumāragiraṃ [saṃsumāra (ṭīkā)] rāja, gahaṃ kapilavatthu ca.

201.

Sāketa, mindapatthañco, kkaṭṭhā pāṭaliputtakaṃ;

Jetuttarañca saṅkassaṃ, kusinārādayo purī.

202.

Racchā ca visikhā vuttā, rathikā vīthi cāpyatha;

Byūho racchā anibbiddhā, nibbiddhā tu pathaddhi ca.

203.

Catukkaṃ caccare magga, sandhi siṅghāṭakaṃ bhave;

Pākāro varaṇo cātha, udāpo [uddāpa, uddāpa] upakārikā.

204.

Kuṭṭaṃ tu bhitti nārī tha, gopuraṃ dvārakoṭṭhako;

Esikā indakhīlo ca, aṭṭo tvaṭṭālako bhave.

205.

Toraṇaṃ tu bahidvāraṃ, parikhātu ca dīghikā;

Mandiraṃ sadanā, gāraṃ, nikāyo nilayā, layo.

206.

Āvāso bhavanaṃ vesmaṃ, niketanaṃ nivesanaṃ;

Gharaṃ gahañcā, vasatho, saraṇañca patissayo.

207.

Okaṃ sālā khayo vāso, thiyaṃ kuṭi vasatya』pi;

Gehañcā, nitthi sadumaṃ, cetiyā, yatanāni tu.

208.

Pāsādo ceva yūpo tha, muṇḍacchado ca hammiyaṃ;

Yūpotu gajakumbhamhi, hatthinakho patiṭṭhito.

209.

Supaṇṇavaṅkacchadana, maḍḍhayogo siyā tha ca;

Ekakūṭayuto māḷo,

Pāsādo caturassako.

210.

Sabhāyañca sabhā cātha, maṇḍapaṃ vā janālayo;

Atho āsanasālāyaṃ, paṭikkamana mīritaṃ.

211.

Jinassa vāsabhavana, mitthī gandhakuṭi pyatha;

Thiyaṃ rasavatī pāka, ṭṭhānañceva mahānasaṃ.

212.

Āvesanaṃ sippasālā, soṇḍā tu pānamandiraṃ;

Vaccaṭṭhānaṃ vaccakuṭi, munīnaṃ ṭhāna massamo.

213.

Paṇyavikkayasālā ku, āpaṇo paṇyavīthikā;

Udosito bhaṇḍasālā, caṅkamanaṃ tu caṅkamo.

214.

Jantāgharaṃ tvaggisālā, papā pānīyasālikā;

Gabbho ovarako vāsā, gāraṃ tu sayaniggahaṃ.

215.

Itthāgāraṃ tu orodho, suddhanto』 ntepurampi ca;

Asabbavisayaṭṭhānaṃ, raññaṃ kacchantaraṃ mataṃ.

216.

Sopāno vā』rohaṇañca,

Nisseṇī sā, dhirohiṇī;

Vātapānaṃ gavakkho ca, jālañca sīhapañjaraṃ.

217.

Ālokasandhi vutto tha, laṅgī』tthī paligho bhave;

Kapisīso, ggalatthambho, nibbaṃ tu chaddakoṭiyaṃ.

218.

Chadanaṃ paṭalaṃ chadda, majiraṃ caccaro, ṅgaṇaṃ;

Paghāno paghanā, lindo, pamukhaṃ dvārabandhanaṃ.

219.

Piṭṭhasaṅghāṭakaṃ dvāra, bāhā kūṭaṃ tu kaṇṇikā;

Dvārañca paṭihāro tha, ummāro dehanī, tthiyaṃ.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 191 道路、車道及足道、 道路、正路為陰性; 其種類有步行路、車道、 道路,彼等在大路。 192 單人路為單人道, 荒野即是難行處。 193 返回路為回程路, 遠道為長直路; 善道即是善路, 邪道即為非道。 194 三十六極微 為一微,三十六彼; 彼等又三十六, 塵為三十六彼。 195 蟣蟲七為虱,彼等七為 穀粒,彼等七為指,二指 為一張手,二彼為。 196 寶為七彼,杖為 二十肘量; 由旬四分之一為八十弓, 由旬為四個四分之一。 197 五百弓為拘廝,地塊為四安槃, 內圍為手臂 二十八之量。 地界分品終 地界品 城市分 198 城、城市用於陰性或, 城址、要塞; 于陰性中王都及 軍營為。 199 支城於他處, 彼為根本城之城; 波羅奈及舍衛城、 毗舍離、彌提羅、阿拉毗。 200 拘睒毗、郁阇延尼、呾叉 尸羅、瞻波及娑揭羅; 蘇摩竭陀山、王 舍城及迦毗羅衛。 201 娑雞多、因達帕他及 郁伽、華氏城; 阇都多羅及僧伽施、 拘尸那羅等城。 202 街道及街巷已說, 車道、道路及; 佇列為未通街道, 已通為大道。 203 四衢為四路交會處、 道路交叉處為十字路; 城墻為防護,而 堤防為護墻。 204 墻為墻陰性,而 城門為門樓; 門柱及界標, 望樓即為高樓。 205 華表即外門, 護城河即長池; 宮殿、住所、家、 群體、住處、處所。 206 住處、住所、房屋、 居所、居處; 屋、家及住處、 庇護所及依止處。 207 住處、堂、住所、居,陰性中茅屋、住處; 家及非陰性樹林, 塔廟、精舍。 208 高樓及柱,而 圓頂屋及層樓; 柱于象額上, 象牙所立。 209 金翅鳥彎曲屋頂, 半圓頂即是,而 具一尖頂之樓, 宮殿為四方形。 210 集會處為集會堂,而 亭臺或人群居處; 又于坐處堂中, 退處已說。 211 勝者居處 為陰性香室,而 陰性廚房、炊 處及大廚房。 212 工房為工藝堂, 酒家為飲酒處; 廁所為便所, 牟尼處為庵室。 213 貨物售賣處為店、 商店、貨物街; 倉庫為貨物堂, 經行處為經行道。 214 浴室即火室, 水亭為飲水室; 內室為密室、住 處即臥室。 215 婦女居處即後宮、 內宮、內院; 不可隨意進入處, 為王之內院所知。 216 階梯或上升處, 梯子彼、登梯; 窗戶及窗、 窗格及獅子窗。 217 明孔已說,而 門閂為陰性; 猴頭為上柱, 椽為屋頂邊。 218 覆蓋、層、屋頂、 庭院、院、庭; 屋檐為檐、檐, 門前為門系。 219 門扇為門 邊,端為棟木; 門及守門,而 門檻為陰性門限。

220.

Eḷako indakhīlo tha, thambho thūṇo pumitthiyaṃ;

Pāṭikā, ḍḍhendupāsāṇe, giñjakā tu ca iṭṭhakā.

221.

Valabhicchādidārumhi, vaṅke gopānasī, tthiyaṃ;

Kapotapālikāyaṃ tu, viṭaṅko nitthiyaṃ bhave.

222.

Kuñcikāvivaraṃ tāḷa, cchiggalo pyatha kuñcikā;

Tāḷo』vāpuraṇaṃ cātha, vedikā vedi kathyate.

223.

Saṅghāto pakkhapāso ca, mandiraṅgā tulā api;

Thiyaṃ sammujjanī ceva, sammajjanī ca sodhanī.

224.

Saṅkaṭīraṃ tu saṅkāra, ṭṭhānaṃ saṅkārakūṭakaṃ;

Atho kacavaro, klāpo, saṅkāro ca kasambupi.

225.

Gharādibhūmi taṃ vatthu, gāmo saṃvasatho tha so;

Pākaṭo nigamo bhoga, maccādibhyo dhi tūdito [『adhibhū』ti īrito kathito (ṭī.)].

226.

Sīmā ca mariyādā tha,

Ghoso gopālagāmakoti.

Puravaggo niṭṭhito.

  1. Naravagga

227.

Manusso mānuso macco, mānavo manujo naro;

Poso pumā ca puriso,

Poriso pyatha paṇḍito.

228.

Budho vidvā vibhāvī ca, santo sappañña kovidā;

Dhīmā sudhī kavi byatto, vicakkhaṇo visārado.

229.

Medhāvī matimā pañño, viññū ca vidūro vidū;

Dhīro vipassī dosaññū, buddho ca dabba viddasu.

230.

Itthī sīmantinī nārī, thī vadhū vanitā, ṅganā;

Pamadā sundarī kantā, ramaṇī dayitā, balā.

231.

Mātugāmo ca mahilā, lalanā bhīru kāminī;

Kumārikā tu kaññā tha, yuvatī taruṇī bhave.

232.

Mahesī sābhisekāññā,

Bhoginī rājanāriyo;

Dhavatthinī tu saṅketaṃ, yāti yā sā, bhisārikā.

233.

Gaṇikā vesiyā vaṇṇa, dāsī nagarasobhinī;

Rūpūpajīvinī vesī, kulaṭā tu ca bandhakī.

234.

Varāroho, ttamā matta, kāsinī varavaṇṇinī;

Patibbatā tvapi satī, kulitthī kulapālikā.

235.

Vidhavā patisuññā tha, patimbarā sayambarā;

Vijātā tu pasūtā ca, jātāpaccā pasūtikā.

236.

Dūtī sañcārikā dāsī, tu ceṭī kuṭadhārikā;

Vāruṇī, kkhaṇikā tulyā, khattiyānī tu khattiyā.

237.

Dāro jāyā kalattañca, gharaṇī bhariyā piyā,

Pajāpatī ca dutiyā, sā pādaparicārikā.

238.

Sakhī tvā』lī vayassā tha, jārī cevā』ticārinī;

Pume tū』tu rajo pupphaṃ, utunī tu rajassalā.

239.

Pupphavatī garugabbhā, pannasattā ca gabbhinī;

Gabbhāsayo jalābupi, kalalaṃ punnapuṃsake.

240.

Dhavotu sāmiko bhattā, kanto pati varo piyo;

Atho papati jāro thā,

Paccaṃ putto』trajo suto.

241.

Tanujo tanayo sūnu, puttādī dhītari』tthiyaṃ;

Nāriyaṃ duhitā dhītā,

Sajāto tvo』raso suto.

242.

Jāyāpatī janipatī, jayampatī tu dampatī [dampatīti padaṃ pulliṅga bahuvacanantaṃ ikārantaṃ, tudampati (ṭī.)];

Atha vassavaro vutto, paṇḍako ca napuṃsakaṃ.

243.

Bandhavo bandhu sajano, sagotto ñāti ñātako;

Sālohito sapiṇḍo ca,

Tāto tu janako pitā.

244.

Amma, mbā jananī mātā, janetti janikā bhave;

Upamātā tu dhāti』tthī,

Sālo jāyāya bhātiko.

245.

Nanandā sāmibhaginī, mātāmahī tu ayyikā;

Mātulo mātubhātā,ssa, mātulānī pajāpati.

246.

Jāyāpatīnaṃ jananī, sassu vuttātha tappitā;

Sasuro bhāgineyyotu, putto bhaginiyā bhave.

247.

Nattā vutto paputto tha, sāmibhātā tu devaro;

Dhītupati tu jāmātā,

Ayyako tu pitāmaho.

248.

Mātucchā mātubhaginī, pitucchā bhaginī pitu;

Papitāmaho payyako,

Suṇhā tu suṇisā husā.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 220 門柱為界標,而 柱、柱用於陽性陰性; 基石為半月形石, 磚塊即是磚。 221 椽木在屋頂等木中, 彎曲為椽,用於陰性; 在鴿子窩處, 窗欞為非陰性。 222 鑰匙孔為鎖 孔,而鑰匙; 鎖為開啟具,而 欄桿稱為柵欄。 223 連結、翼翅及 建築部分、梁也; 陰性中掃帚及 掃帚及清潔具。 224 垃圾場即垃圾 處、垃圾堆; 又垃圾、穢物、 垃圾及污物。 225 房屋等地為地基,村為聚居處,而彼 顯著市鎮為富裕、 魚等之上首所說。 226 界限及邊界,而 牧村稱為牧人村。 城市分品終 人類分 227 人、人、人、 人子、人、人; 人、男及男人、 男子,而賢者。 228 覺者、智者、明瞭者、 寂靜者、有慧者、善巧者; 智者、善慧者、詩人、明智者、 明察者、無畏者。 229 具慧者、具智者、慧者、 智者及遠見者、知者; 堅定者、觀察者、知過者、 覺者及賢明、智者。 230 女人、髮髻女、婦女、 女、妻子、女人、女人; 妙女、美女、可愛女、 悅意女、愛女、少女。 231 婦女眾及婦女、 美女、怯弱女、慾女; 少女即處女,而 少女為年輕女。 232 王后為已受灌頂者, 富女為王之女; 追夫女即赴約會 而去者彼,為私會女。 233 妓女、娼妓、美 婢女、城中美女; 以色為生者為娼妓, 輕浮女即妓女。 234 美腰者、最上者、醉 女、美色女; 貞女即貞潔女, 家女為護家女。 235 寡婦為無夫者,而 選夫女為自擇夫者; 產婦即已產者及 有子女者、產婦。 236 使女為傳信女,婢女 即侍女、持瓶女; 酒女、瞬間女相同, 剎帝利女即剎帝利。 237 妻、妻、妻及 主婦、妻子、愛妻, 主婦及伴侶, 彼為侍足者。 238 女友即友、同齡者,而 情婦即是越軌者; 陽性中月經為花, 有經者即月經者。 239 有花者、重孕者、 有胎者及孕婦; 子宮為羊膜, 胚胎用於中性。 240 夫即是主人、養主、 愛人、夫、最勝、愛人; 又外夫為情夫,而 子為子、生子、兒。 241 親生子、兒子、子, 子等於女中為陰性; 于女中女兒、女兒, 親生即是真實子。 242 夫妻、父母、 夫婦即是配偶; 而年輕人已說, 閹人及中性。 243 親屬、親、親族、 同姓者、親戚、親屬; 同血者、同食者, 父即是生父、父。 244 母、母、生母、母、 生母、生母為; 養母即乳母為陰性, 妻兄弟為妻之兄弟。 245 丈夫姐妹為夫之姐妹,外祖母即祖母; 舅父為母之兄弟, 舅母為其妻。 246 夫妻之母, 婆母已說而其父; 公公,外甥即 姐妹之子為。 247 孫稱為子之子,而 夫兄弟即小叔; 女婿即女兒之夫, 祖父即父之父。 248 姨母為母之姐妹, 姑母為父之姐妹; 曾祖父為祖父之父, 兒媳即兒媳、兒媳。

249.

Sodariyo sagabbho ca, sodaro sahajo pyatha;

Mātāpitū te pitaro, puttā tu puttadhītaro.

250.

Sasurā sassusasurā, bhātubhaginī bhātaro;

Bālattaṃ bālatā bālyaṃ, yobbaññaṃtu ca yobbanaṃ.

251.

Sukkā tu palitaṃ kesā, dayo tha jaratā jarā;

Puthuko pillako chāpo, kumāro bāla potakā.

252.

Athu』 ttānasayu』ttāna, seyyakā thanapopi ca;

253.

Taruṇo ca vayaṭṭho ca, daharo ca yuvā susu;

Māṇavodārakocātha, sukumāro sukhedhito.

254.

Mahallako ca vuddho ca, thero jiṇṇo ca jiṇṇako;

Aggajo pubbajo jeṭṭho, kaniyo kaniṭṭho nujo.

255.

Valittaco tu valino; Tīsu』ttānasayādayo;

256.

Sīso』ttamaṅgāni siro, muddhā ca matthako bhave;

Keso tu kuntalo vālo, ttamaṅgaruha muddhajā.

257.

Dhammillo saṃyatā kesā,

Kākapakkho sikhaṇḍako;

Pāso hattho kesacaye;

Tāpasānaṃ tahiṃ jaṭā.

258.

Thiyaṃ veṇī paveṇī ca;

Atho cūḷā sikhā siyā;

Sīmanto tu mato nāri, kesamajjhamhi paddhati.

259.

Lomaṃ tanuruhaṃ romaṃ, pamhaṃ pakhuma makkhigaṃ;

Massu vuttaṃ pumamukhe, bhū tvitthī bhamuko bhamu.

260.

Bappo [khappo (ṭī.)] nettajala』ssūni, nettatārā kanīnikā;

Vadanaṃ tu mukhaṃ tuṇḍaṃ, vattaṃ lapana mānanaṃ.

261.

Dvijo lapanajo danto, dasano radano rado;

Dāṭhā tudantabhedasmiṃ, apāṅgo tvakkhikoṭisu.

262.

Dantāvaraṇa moṭṭho cā, pya』dharo dasanacchado;

Gaṇḍo kapolo hanvitthī [gaṇḍatthī (ṭī.) hanvatthī=hanu+itthī; hana+u (ṇvādi)],

Cubukaṃ tva』 dharā adho.

263.

Galo ca kaṇṭho gīvā ca, kandharā ca sirodharā;

Kambugīvā tu yā gīvā, suvaṇṇāliṅgasannibhā;

Aṅkitā tīhi lekhāhi, kambugīvā thavā matā.

264.

Aṃso nitthī bhujasiro, khandho tassandhi jattu taṃ;

Bāhumūlaṃ tu kaccho, dho, tva』ssa passa manitthiyaṃ.

265.

Bāhu bhujādvīsu bāhā, hattho tu kara pāṇayo;

Maṇibandho pakoṭṭhanto, kapparo tu kapoṇya』tha.

266.

Maṇibandha kaniṭṭhānaṃ, pāṇissa karabho,ntaraṃ;

Karasākhā, ṅgulī tā tu, pañca, ṅguṭṭho ca tajjanī;

Majjhimā nāmikā cāpi, kaniṭṭhā』ti kamā siyuṃ.

267.

Padeso tālagokaṇṇā, vidatthi,tthī kamā tate;

Tajjanyādiyute』ṅguṭṭhe, pasato pāṇi kuñcito.

268.

Ratanaṃ kukku hattho tha, pume karapuṭo,ñjali;

Karajo tu nakho nitthī, khaṭako muṭṭhi ca dvīsu.

269.

Byāmo sahakarā bāhu, dve passadvayavitthatā;

Uddhantata bhujaposa, ppamāṇe porisaṃ tisu.

270.

Uro ca hadayaṃ cātha, thano kuca payodharā;

Cūcukaṃ tu thanaggasmiṃ, piṭṭhaṃ tu piṭṭhi nāriyaṃ.

271.

Majjho』nitthī vilaggo ca, majjhimaṃ kucchi [catukkaṃ udare; 944-gāthāpi passitabbā] tu dvisu;

Gahaṇītthyudaraṃ gabbho, koṭṭhonto kucchisambhave.

272.

Jaghanaṃ tu nitambo ca, soṇī ca kaṭi nāriyaṃ;

Aṅgajātaṃ rahassaṅgaṃ, vatthaguyhañca mehanaṃ.

273.

Nimittañca varaṅgañca, bījañca phalameva ca;

Liṅgaṃ aṇḍaṃ tu koso ca,

Yoni tvitthīpumebhagaṃ.

274.

Asuci sambhavo sukkaṃ, pāyu tu purise gudaṃ;

Vā pume gūtha karīsa, vaccāni ca malaṃ chakaṃ.

275.

Uccāro mīḷha mukkāro, passāvo mutta muccate;

Pūtimuttañca gomutte, ssādīnaṃ chakaṇaṃ male.

276.

Dvīsvadho nābhiyā vatthi, ucchaṅga』ṅkā tu』bho pume;

Ūru satthi pume ūru, pabbaṃ tu jāṇu jaṇṇu ca.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 249 同胎者、同胎者及 同胎者、同生者,而 父母彼等為諸父, 子女即子及女。 250 公婆為公公婆婆, 兄弟姐妹為兄弟; 童蒙、幼稚、童年, 少年即是青春。 251 白即白髮、頭髮等,而衰老為老; 嬰兒、幼兒、雛兒、 童子、嬰兒、幼崽。 252 而仰臥者、仰 臥者、吮乳者及。 253 年輕者及適齡者及 少年者及青年、兒童; 少年、貴子及 柔軟者、樂養者。 254 長者及老者及 上座、衰老者及老者; 長子、先生者、長者, 幼者、最小者、後生者。 255 皺皮者即有皺者;三性中仰臥者等; 256 頭為最上分、頭、 頂及頭頂為; 發即是發、毛、 頂生、頭髮。 257 髮髻為束髮, 烏翼為髮髻; 手為髮束; 苦行者彼處為結髮。 258 陰性中辮及辮; 又髮髻即髮髻; 發分即已知婦女 發中之分界。 259 毛為身毛、毛, 睫毛為睫毛、眼毛; 須已說在男面, 眉為陰性、眉毛、眉。 260 淚為眼水、淚, 眼珠為瞳孔; 面即是口、嘴、 面、言、面。 261 齒為言生、牙、 齒牙、牙齒、牙; 犬牙用於牙差別中, 眼角于眼隅。 262 牙圍為唇及 下唇、牙覆; 頰為頰、頜為陰性, 下巴即是下。 263 喉及咽、頸及 頸及頸; 螺頸即彼頸, 如金環相似; 有三紋飾者, 稱為螺頸。 264 肩非陰性、臂首、 肩、其關節為頸骨; 臂根即腋下,而 其側為非陰性。 265 臂、臂用於兩性、臂, 手即手、手; 腕為腕端, 肘即肘,而。 266 腕至小指間, 手之掌間; 手指、指彼等 五,拇指及食指; 中指、無名指及 小指,如是依序。 267 掌寬、棕寬、牛耳長、 手掌,依序在彼; 拇指與食指 合攏為一握。 268 寶、肘手,而 陽性中手捧、合掌; 指甲即指甲非陰性, 拳及拳用於兩性。 269 展臂為共手臂, 兩側兩邊展開; 上下臂身 量中人身用於三性。 270 胸及心,而 乳、乳房、乳; 乳頭于乳尖, 背即背于陰性。 271 腰非陰性、細腰及 中、腹用於兩性; 消化為陰性、腹、胎, 腹端于腹生。 272 臀即是臀及 髖及腰于陰性; 生殖器為秘處、 隱處及小便處。 273 相及勝支及 種子及果實; 相及睪丸及囊及, 陰即女男性器。 274 不凈、精液、精, 肛門于男中為肛門; 用於陽性糞、屎、 糞及穢、糞。 275 大便、糞、排泄, 小便、尿已說; 腐尿及於牛尿 等之糞于穢。 276 兩性中下至臍為腹部, 膝上膝下二處用於陽性; 大腿、腿用於陽性、大腿, 節即是膝及膝。

277.

Gopphako pādagaṇṭhipi, pume tu paṇhi pāsaṇi;

Pādaggaṃ papado pādo, tu pado caraṇañca vā.

278.

Aṅgaṃtva』vayavo vutto, phāsulikā tu phāsukā;

Paṇḍake aṭṭhi dhātvitthī, galantaṭṭhi tu akkhako.

279.

Kapparo tu kapālaṃ vā, kaṇḍarā tu mahāsirā;

Pume nhāru citthī sirā, dhamanī tha rasaggasā.

280.

Rasaharaṇya』tho maṃsa, māmisaṃ pisitaṃ bhave;

Tiliṅgikaṃ tu vallūra, muttattaṃ atha lohitaṃ.

281.

Rudhiraṃ soṇitaṃ rattaṃ, lālā kheḷo elā bhave;

Purise māyu pittañca, semho nitthī silesumo.

282.

Vasā vilīnasneho tha, medo ceva vapā bhave;

Ākappo veso nepacchaṃ, maṇḍanaṃ tu pasādhanaṃ.

283.

Vibhūsanaṃ cābharaṇaṃ, alaṅkāro pilandhanaṃ;

Kirīṭa makuṭā』nitthī, cūḷāmaṇi siromaṇi.

284.

Siroveṭhana muṇhīsaṃ, kuṇḍalaṃ kaṇṇaveṭhanaṃ;

Kaṇṇikā kaṇṇapūro ca, siyā kaṇṇavibhūsanaṃ.

285.

Kaṇṭhabhūsā tu gīveyyaṃ, hāro muttāvali』tthiyaṃ;

Niyuro valayo nitthī, kaṭakaṃ parihārakaṃ.

286.

Kaṅkaṇaṃ karabhūsā tha, kiṅkiṇī [kiṃkaṇī kiṃ kaṇikā (ka.)] khuddaghaṇṭikā;

Aṅgulīyaka maṅgulyā, bharaṇaṃ, sākkharaṃ tu taṃ.

287.

Muddikā』ṅgulimuddā tha, rasanā mekhalā bhave;

Keyūra maṅgadañceva, bāhumūlavibhūsanaṃ.

288.

Pādaṅgadaṃ tu mañjīro, pādakaṭaka nūpurā;

289.

Alaṅkārappabhedā tu, mukhaphullaṃ tatho』ṇṇataṃ;

Uggatthanaṃ giṅgamaka, miccevamādayo siyuṃ.

290.

Cela macchādanaṃ vatthaṃ, vāso vasana maṃsukaṃ;

Ambarañca paṭo nitthī, dussaṃ colo ca sāṭako.

291.

Khomaṃ dukūlaṃ koseyyaṃ, pattuṇṇaṃ kambalo ca vā;

Sāṇaṃ koṭamburaṃ bhaṅga, ntyādi vatthantaraṃ mataṃ.

292.

Nivāsana ntarīyānya, ntaramantaravāsako;

Pāvāro tu』ttarāsaṅgo, upasaṃbyāna muttaraṃ.

293.

Uttarīya matho vattha, mahatanti mataṃ navaṃ;

Nantakaṃ kappaṭo jiṇṇa, vasanaṃ tu paṭaccaraṃ.

294.

Kañcuko vāravāṇaṃ vā, tha vatthāvayave dasā;

Nālipaṭṭoti kathito, uttamaṅgamhi kañcuko.

295.

Āyāmo dīghatā roho,

Pariṇāho visālatā.

296.

Arahaddhajo ca kāsāya, kāsāvāni ca cīvaraṃ;

Maṇḍalaṃ tu tadaṅgāni, vivaṭṭa kusiādayo.

297.

Phala,ttaca, kimi, romā, nyetā vatthassa yoniyo;

Phālaṃ kappāsikaṃ tīsu, khomādī tu tacabbhavā.

298.

Koseyyaṃ kimijaṃ, roma, mayaṃ tu kambalaṃ bhave;

Samānatthā javanikā, sā tirokaraṇī pyatha.

299.

Punnapuṃsaka mullocaṃ, vitānaṃ dvaya mīritaṃ;

Nahānañca sināne tho, bbaṭṭanu』mmajjanaṃ samaṃ.

300.

Visesako tu tilako, tyūbho nitthī ca cittakaṃ;

Candano nitthiyaṃ gandha, sāro malayajo pyatha.

301.

Gosīsaṃ telapaṇṇikaṃ, pume vā haricandanaṃ;

Tilapaṇṇī tu pattaṅga, rañjanaṃ rattacandanaṃ.

302.

Kāḷānusārī kāḷiyaṃ, lohaṃ tvā』garu cā』gaḷu;

Kāḷāgarutu kāḷe』smiṃ, turukkhotu ca piṇḍako.

303.

Katthūrikā migamado, kuṭṭhaṃ tu ajapālakaṃ;

Lavaṅgaṃ devakusumaṃ, kasmīrajaṃ tu kuṅkumaṃ.

304.

Yakkhadhūpo sajjulaso, takkolaṃ tu ca kolakaṃ;

Kosaphala matho jāti, kosaṃ jātiphalaṃ bhave.

305.

Ghanasāro sitabbho ca, kappūraṃ punnapuṃsake;

Alattako yāvako ca, lākhā jatu napuṃsake.

306.

Sirivāso tu sarala, ddavo』 ñjanaṃ tu kajjalaṃ;

Vāsacuṇṇaṃ vāsayogo, vaṇṇakaṃ tu vilepanaṃ.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 277 踝為足節, 陽性中跟為足跟; 足尖為前足、足, 即足、足及。 278 肢即部分已說, 肋骨即肋; 中性中骨、界為陰性, 頸骨即肩胛骨。 279 頭蓋骨即顱骨, 筋為大脈; 陽性中筋為陰性脈, 脈動脈而味脈。 280 汁執行及肉、 肉、肉為; 三性中肉、 熱性而血。 281 血、血、血, 唾液、唾液、唾液為; 陽性中內臟、膽及 痰非陰性、黏液。 282 脂為融化油脂,而 脂肪及脂肪為; 裝飾為服飾、裝飾, 裝飾即莊嚴。 283 裝飾及裝飾、 裝飾、裝飾; 冠冕、冠非陰性、 頂寶、頭寶。 284 頭帕為頭巾, 耳環為耳飾; 耳飾及耳飾, 即是耳裝飾。 285 頸飾即頸飾, 珠鏈、珠串為陰性; 臂環、手鐲非陰性, 手鐲為手臂飾。 286 手鐲為手飾,而 鈴鐺為小鈴; 戒指為指環 飾品,彼為寶石。 287 戒指為指印,而 腰帶即腰帶為; 臂環及臂飾, 為上臂裝飾。 288 足飾即足鈴、 足鐲、腳鐲。 289 裝飾種類即, 面飾而高飾; 高聳、搖動, 如是等為。 290 衣為覆蓋、衣、 衣、衣服、衣; 衣及衣非陰性、 衣、衣及衣。 291 麻衣、細布衣、絲衣、 羊毛衣、毛毯及; 麻布、布、大麻、 等衣物種類已知。 292 內衣、上衣、 中衣、內衣; 外衣即上衣, 覆衣為上衣。 293 上衣而衣, 大衣已知為新衣; 碎布、破衣為舊 衣服即破布。 294 緊身衣為遮蔽衣,而 衣物部分為邊; 稱為帶狀布, 于頭上為頭巾。 295 長度為長,高度, 圍度為寬度。 296 阿羅漢相及袈裟、 袈裟及袈裟; 圓相即其部分, 轉相、邊等。 297 果、皮、蟲、毛, 此等為衣之來源; 棉織品用於三性, 麻等即皮所生。 298 絲織品為蟲所生,毛 製品即毛毯為; 同義為簾幕, 彼為遮蔽物而。 299 中性棉花、 帳篷兩者已說; 沐浴及浴,而 摩擦、按摩相同。 300 裝飾點即額點, 二者非陰性及花紋; 旃檀非陰性香 精、摩羅耶生而。 301 牛頭旃檀、油葉, 陽性中或黃旃檀; 油葉即木素、 染料、紅旃檀。 302 黑沉香為黑香, 鐵即沉香及沉香; 黑沉香于黑中, 乳香即團香。 303 麝香為鹿香, 土香即羊毛; 丁香為天花, 迦濕彌羅生為鬱金。 304 夜叉香為樹膠, 多俱羅即科拉迦; 果殼而茉莉、 殼為茉莉果為。 305 堅實精為白光、 樟腦用於中性; 紅色染料及紅染料、 樹膠、樹膠用於中性。 306 香住為松脂, 滴香、黑煙為眼黑; 香粉為香合, 著色即塗抹。

307.

Gandhamālyādisaṅkhāro, yo taṃ vāsana muccate;

Mālā mālyaṃ pupphadāme [pupphaṃ dāmaṃ (ka.)], bhāvitaṃ vāsitaṃ tisu.

308.

Uttaṃso sekharā』 veḷā, muddhamālye vaṭaṃsako;

Seyyā ca sayanaṃ senaṃ, pallaṅko tu ca mañcako.

309.

Mañcādhāro paṭipādo, mañcaṅge tvaṭanī tthiyaṃ,

310.

Kuḷīrapādo āhacca, pādo ceva masārako;

Cattāro bundikābaddho, time mañcantarā siyuṃ.

311.

Bibbohanaṃ co』 padhānaṃ, pīṭhikā pīṭha māsanaṃ;

Kocchaṃ tu bhaddapīṭhe thā, sandī pīṭhantare matā.

312.

Mahanto kojavo dīgha,

Lomako gonako mato;

Uṇṇāmayaṃ tvattharaṇaṃ, cittakaṃ vānacittakaṃ.

313.

Ghanapupphaṃ paṭalikā, setaṃ tu paṭikā pyatha;

Dvidasekadasānyu』 dda,lomi ekantalomino.

314.

Tadeva soḷasitthīnaṃ, naccayoggañhi kuttakaṃ;

Sīhabyagghādirūpehi, cittaṃ vikatikā bhave.

315.

Kaṭṭissaṃ koseyyaṃ ratana, parisibbita mattharaṇaṃ kamā;

Kosiyakaṭṭissamayaṃ, kosiyasuttena pakatañca.

316.

Dīpo padīpo pajjoto, pume tvādāsa dappaṇā;

Geṇḍuko kaṇḍuko tāla, vaṇṭaṃ tu bījanītthiyaṃ.

317.

Caṅkoṭako karaṇḍo ca, samuggo sampuṭo bhave;

Gāmadhammo asaddhammo, byavāyo methunaṃ rati.

318.

Vivāho payamā pāṇi, ggaho pariṇayo pyatha;

Tivaggo dhamma, kāma,tthā, catuvaggo samokkhakā.

319.

Khujjo ca gaṇḍulo rassa, vāmanā tu lakuṇḍako;

Paṅgulo pīṭhasappī ca, paṅgu chinniriyāpatho.

320.

Pakkho khañjo tu khoṇḍo tha,

Mūgo suññavaco bhave;

Kuṇī hatthādivaṅko ca, valiro tu ca kekaro.

321.

Nikkesasīso khallāṭo,

Muṇḍo tu bhaṇḍu muṇḍiko;

Kāṇo akkhīna mekena,

Suñño andho dvayena tha.

322.

Badhiro sutihīno tha, gilāno byādhitā』turā;

Ummādavati ummatto, khujjādī vāccaliṅgikā.

323.

Ātaṅko āmayo byādhi, gado rogo rujāpi ca;

Gelaññākalla mābādho,

Soso tu ca khayo siyā.

324.

Pīnaso [pīnāsotipi pāṭho] nāsikārogo,

Ghāne siṅghānikā ssavo;

Ñeyyaṃ tva』ru vaṇo nitthī, phoṭo tu piḷakā bhave.

325.

Pubbo pūyo tha rattāti, sāro pakkhandikā pyatha;

Apamāro apasmāro, pādaphoṭo vipādikā.

326.

Vuḍḍhirogo tu vātaṇḍaṃ, sīpadaṃ bhārapādatā;

Kaṇḍū kaṇḍūti kaṇḍūyā, khajju kaṇḍūvanaṃ pyatha.

327.

Pāmaṃ vitacchikā kacchu, sotho tu sayathū』dito;

Dunnāmakañca arisaṃ, chaddikā vamathū』dito.

328.

Davathu paritāpo tha, tilako tilakāḷako;

Visūcikā iti mahā, vireko tha bhagandalo [bhagandaro (ka.)].

329.

Meho jaro kāsa sāsā, kuṭṭhaṃ sūlāmayantarā;

Vutto vejjo bhisakko ca, rogahārī tikicchako.

330.

Sallavejjo sallakatto, tikicchā tu patikriyā;

Bhesajja magado ceva, bhesajaṃ mo』sadhaṃ pyatha.

331.

Kusalā nāmayā rogyaṃ,

Atha kallo nirāmayoti,

Naravaggo niṭṭhito.

  1. Catubbaṇṇavagga

Khattiyavagga

332.

Kulaṃ vaṃso ca santānā, bhijanā gotta manvayo;

Thiyaṃ santatya tho vaṇṇā, cattāro khattiyādayo.

333.

Kulīno sajjano sādhu,

Sabhyo cāyyo mahākulo;

Rājā bhūpati bhūpālo, patthivo ca narādhipo.

334.

Bhūnātho jagatipālo, disampati janādhipo;

Raṭṭhādhipo naradevo, bhūmipo bhūbhujo pyatha.

335.

Rājañño khattiyo khattaṃ, muddhābhisitta bāhujā;

Sabbabhummo cakkavattī, bhūpoñño maṇḍalissaro.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 307 香花等裝飾, 彼稱為薰香; 花鬘、花環于花串中, 薰香用於三性。 308 頭飾、花冠、髮飾, 頭花中為耳飾; 床及臥具、床, 座椅即是小床。 309 床腳為底腳,床部分中牀板為陰性, 310 蟹足、固定 腳及木製; 四個綁帶結合, 此等為床的種類。 311 枕頭及枕頭, 凳子、座及座位; 凳于吉祥座中,而 椅于座的種類已知。 312 大毛毯為長 毛制、毛毯已知; 羊毛制即是鋪具, 花紋為織花紋。 313 厚花為厚布, 白為白布而; 二十、十一于粗 毛、單面毛。 314 彼即十六婦女之 舞蹈適用之精巧物; 以獅虎等形像 裝飾為圖案。 315 絲織物、絲綢、寶石 縫製鋪具依次; 絲織物製成, 以絲線製作。 316 燈為燈、明燈, 陽性中鏡為鏡; 球為球、棕櫚 柄即扇為陰性。 317 籃子及匣子、 匣子、盒為; 鄉俗為非法、 淫慾、交媾、歡樂。 318 婚姻為初婚、手 握、婚禮而; 三類為法、欲、財, 四類為含解脫。 319 駝背及矮小、矮、 侏儒及矮人; 跛足及坐行者、 跛為斷行儀。 320 瘸腿為跛者,而 啞者為無言; 殘手等曲者, 斜眼即斜視。 321 無發頭為禿頂, 禿即光頭、剃頭; 獨眼為一目 缺,盲為二目。 322 聾為無聞,而病者為病患、苦惱; 發狂者為狂者, 駝背等隨性變化。 323 疾病、疾病、疾病、 病、病、痛; 病態、不適、病, 消瘦即衰弱。 324 鼻病為鼻疾, 鼻中鼻涕流; 應知瘡為瘡非陰性, 皰為瘡癤。 325 膿為膿,而血 流、下痢而; 癲癇為癲癇, 足瘡為足裂。 326 腫病即陰囊腫, 象皮病為足腫重; 癢為癢、癢、 疥為搔癢而。 327 疥為疥癬、疥, 腫即浮腫已說; 痔瘡及痔, 嘔吐為嘔吐已說。 328 發熱為熱惱,而 黑斑為黑痣; 霍亂為大 瀉,而癰疽。 329 尿病、發熱、咳嗽、哮喘、 麻風、腹痛等病; 醫者稱為醫生及 除病者、治療者。 330 外科醫為外科醫, 醫治即治療; 藥物即藥及 藥、藥、藥而。 331 健康為無病、康健, 而健康為無病。 人類分品終。 4.四姓品 剎帝利品 332 家族、世系及相續、 血統、姓、傳承; 陰性中傳承,而種姓 四種為剎帝利等。 333 高貴者、善人、善人, 雅人及尊貴、大族; 王、地主、地護、 主及人主。 334 地主、世間護、方主、民主; 國主、人天、 地主、地享而。 335 王族、剎帝利、剎帝利, 頂灌者、臂生; 一切地為轉輪、 地王、輪主。

336.

Pume licchavi vajjī ca, sakyo tu sākiyo tha ca;

Bhaddakaccānā [bhaddā kaccānā (ṭī.)] rāhula, mātā bimbā yasodharā.

337.

Koṭīnaṃ heṭṭhimantena, sataṃ yesaṃ nidhānagaṃ;

Kahāpaṇānaṃ divasa, vaḷañjo vīsatambaṇaṃ.

338.

Te khattiyamahāsālā, sīti koṭidhanāni tu;

Nidhānagāni divasa, vaḷañjo ca dasambaṇaṃ.

339.

Yesaṃ dvijamahāsālā, tadupaḍḍhe nidhānage;

Vaḷañje ca gahapati, mahāsālā dhane siyuṃ.

340.

Mahāmatto padhānañca, matisajīvo mantinī;

Sajīvo sacivā, macco, senānī tu camūpati.

341.

Nyāsādīnaṃ vivādānaṃ, akkhadasso padaṭṭhari;

Dovāriko patīhāro, dvāraṭṭho dvārapālako.

342.

Anīkaṭṭhoti rājūnaṃ, aṅgarakkhagaṇo mato;

Kañcukī sovidallo ca, anujīvī tu sevako.

343.

Ajjhakkho dhikato ceva,

Heraññiko tu nikkhiko;

Sadesānantaro sattu, mittorājā tato paraṃ.

344.

Amitto ripu verī ca, sapattā rāti satva』ri; (Sattu+ari)

Paccatthiko paripanthī, paṭipakkhā hitāparo.

345.

Paccāmitto vipakkho ca, paccanīka virodhino;

Viddesī ca diso diṭṭho,thā nurodho nuvattanaṃ.

346.

Mitto nitthī vayasso ca, sahāyo [suhajjo (ṭī.)] suhado sakhā;

Sambhatto daḷhamitto tha, sandiṭṭho diṭṭhamattako.

347.

Caro ca guḷhapuriso, pathāvī pathiko』ddhagū;

Dūto tu sandesaharo, gaṇako tu muhuttiko.

348.

Lekhako lipikāro ca, vaṇṇo tu akkharo pyatha;

Bhedo daṇḍo sāma dānā, nyupāyā caturo ime.

349.

Upajāpotu bhedo ca, daṇḍo tu sāhasaṃ damo;

350.

Sāmya』 macco sakhā koso, duggañca vijitaṃ balaṃ;

Rajjaṅgānīti sattete, siyuṃ pakatiyo pica.

351.

Pabhāvu』ssāha, mantānaṃ, vasā tisso hi sattiyo;

Pabhāvo daṇḍajo tejo,

Patāpo tu ca kosajo.

352.

Manto ca mantanaṃ so tu, catukkaṇṇo dvigocaro;

Tigocaro tu chakkaṇṇo, rahassaṃ guyha muccate.

353.

Tīsu vivitta vijana, channā, raho raho byayaṃ;

Vissāso tu ca vissambho,

Yuttaṃ tvo』pāyikaṃ tisu.

354.

Ovādo cānusiṭṭhitthī, pumavajje nusāsanaṃ;

Āṇā ca sāsanaṃ ñeyyaṃ, uddānaṃ tu ca bandhanaṃ.

355.

Āgu vutta [mantu (ka.)] maparādho, karo tu bali muccate;

Puṇṇapatto tuṭṭhidāyo, upadā tu ca pābhataṃ.

356.

Tatho』pāyana mukkoco, paṇṇākāro paheṇakaṃ;

Suṅkaṃ tvanitthī gumbādi, deyye thā』yo dhanāgamo.

357.

Ātapattaṃ tathā chattaṃ, raññaṃ tu hemamāsanaṃ;

Sīhāsanaṃ atho vāḷa, bījanītthī ca cāmaraṃ.

358.

Khaggo ca chatta muṇhīsaṃ, pādukā vālabījanī;

Ime kakudhabhaṇḍāni, bhavanti pañca rājunaṃ.

359.

Bhaddakumbho puṇṇakumbho, bhiṅkāro jaladāyako;

Hatthi,ssa,ratha,pattī tu, senā hi caturaṅginī.

360.

Kuñjaro vāraṇo hatthī, mātaṅgo dvirado gajo;

Nāgo dvipo ibho dantī,

Yūthajeṭṭho tu yūthapo.

361.

Kāḷāvaka gaṅgeyyā, paṇḍara tambā ca piṅgalo gandho;

Maṅgala hemo』posatha,

Chaddantā gajakulāni etāni.

362.

Kalabho ceva bhiṅkotha, pabhinno matta gajjitā;

Hatthighaṭā tu gajatā, hatthīnī tu kareṇukā.

363.

Kumbho hatthisiropiṇḍā, kaṇṇamūlaṃ tu cūlikā;

Āsanaṃ khandhadesamhi, pucchamūlaṃ tu mecako.

364.

Ālāna māḷhako thambho, nitthītu nigaḷo』nduko;

Saṅkhalaṃ tīsvatho gaṇḍo,

Kaṭo dānaṃ tu so mado.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 336 陽性中離車、跋耆及 釋迦、釋迦而; 跋陀迦旃延、羅睺羅 之母、賓婆耶輸陀羅。 337 最低數以億 計,彼等之藏庫; 錢幣之日 用二十安槃。 338 彼等為剎帝利大富, 八十億財為 藏庫及日 用十安槃。 339 彼等婆羅門大富, 於半數藏庫; 日用中居士 大富於財中。 340 大臣及首要及 智臣、謀士; 大臣、大臣、臣、 將軍即軍主。 341 寄託等訴訟之, 判官為斷事者; 門衛為守門人、 守門者、門衛。 342 軍隊中即王之 護衛眾已知; 內侍及內侍、 隨從即侍者。 343 監督及監督及, 金庫官即金藏官; 鄰國之敵為 友王于彼外。 344 敵人、敵、怨及 敵、敵、敵、敵; 對敵、阻礙、 對立、害他。 345 敵對、對敵及 違逆、違背; 怨恨及敵、敵,而 隨順為隨從。 346 友非陰性、友及 朋友、善友、友、友; 親密友、密友而 熟人為僅見者。 347 密探及密使、 路人、行人、旅行者; 使者即信使, 算師即占星者。 348 書記及書寫者, 字即字母而; 離間、刑罰、和平、佈施, 此四為方便。 349 挑撥即離間, 刑罰即暴力、調伏; 350 和平、大臣、朋友、國庫、 要塞及領土、軍隊; 國之支分即此七, 為諸要素。 351 威力、精進、謀略之 力為三種力; 威力為刑罰生威, 勢力即由財生。 352 謀略及謀劃,彼即 四耳二境; 三境即六耳, 秘密稱為密。 353 三性中隱密、無人、 遮蔽、私密為不變; 信賴即是信任, 適宜即方便於三性。 354 教誡及教導為陰性, 陽性中過失為教誡; 命令及教令應知, 概要即約束。 355 罪已說為過失, 稅即貢賦已說; 滿缽為滿意之施, 贈物即是禮物。 356 又貢品、貴重品、 禮品、贈品; 關稅非陰性關卡等 應給,而收入為財源。 357 遮陽即傘蓋, 王之金座; 獅座又猛獸 扇為陰性及拂塵。 358 劍及傘、頭巾、 足履、拂塵; 此等為王之 五種權力標誌。 359 吉祥瓶、滿瓶、 水瓶、施水者; 象、馬、車、步兵, 軍隊為四支。 360 巨象、巨象、象、 大象、雙牙、象; 龍象、雙牙、象、有牙、 象群首即像群主。 361 黑象、恒河象、 白象、銅色及黃象、香象; 吉祥象、金象、布薩象、 六牙象為象之種族。 362 幼象及幼象而 發情、醉、吼叫; 象群即像群, 母象即母象。 363 象頭為頭團, 耳根即小髻; 座于肩部, 尾根即黑處。 364 系柱為柱、柱, 非陰性中足鐐、腳鐐; 鎖鏈用於三性而鬢, 象軀、分泌即彼發情汁。

365.

Soṇḍo tu dvīsu hattho tha,

Karaggaṃ pokkharaṃ bhave;

Majjhamhi bandhanaṃ kacchā, kappano tu kuthādayo.

366.

Opavayho rājavayho, sajjito tu ca kappito;

Tomaro nitthiyaṃ pāde, siyā vijjhanakaṇṭako.

367.

Tuttaṃ tu kaṇṇamūlamhi, matthakamhi tu aṅkuso;

Hatthāroho hatthimeṇḍo,

Hatthipo hatthigopako.

368.

Gāmaṇīyo tu mātaṅga, hayādyācariyo bhave;

Hayo turaṅgo turago,

Vāho asso ca sindhavo.

369.

Bhedo assataro tassā,

Jāniyo tu kulīnako;

Sukhavāhī vinīto tha,

Kisoro hayapotako.

370.

Ghoṭako tu khaḷuṅko tha, javano ca javādhiko;

Mukhādhānaṃ khalīno vā, kasā tva ssābhitāḷinī.

371.

Kusā tu nāsarajjumhi, vaḷavā』ssā khuro saphaṃ;

Puccha manitthī naṅguṭṭhaṃ, vālahattho ca vāladhi.

372.

Sandano ca ratho phussa, ratho tu naraṇāya so;

Cammāvuto ca veyaggho,

Deppo byagghassa dīpino.

373.

Sivikā yāpyayānañcā, nitthī tu sakaṭo pya』naṃ [(sakaṭo pi+anaṃ)];

Cakkaṃ rathaṅga mākhyātaṃ, tassanto nemi nāriyaṃ.

374.

Tammajjhe piṇḍikā nābhi, kubbaro tu yugandharo;

Akkhaggakīle āṇītthī, varutho rathagutya』tha.

375.

Dhuro mukhe rathassaṅgā, tva kkho pakkharaādayo;

Yānañca vāhanaṃ yoggaṃ, sabbahatthyādivāhane.

376.

Rathacārī tu sūto ca, pājitā ceva sārathī;

Rathāroho ca rathiko,

Rathī yodho tu yo bhaṭo.

377.

Padāti pattī tu pume, padago padiko mato;

Sannāho kaṅkaṭo vammaṃ, kavaco vā uracchado.

378.

Jālikā tha ca sannaddho, sajjo ca vammiko bhave;

Āmukko paṭimukko tha, purecārī purecaro.

379.

Pubbaṅgamo puregāmī, mandagāmī tu mantharo;

Javano turito vegī, jetabbaṃ jeyya muccate.

380.

Sūra vīrā tu vikkanto, sahāyo nucaro samā;

Sannaddhappabhutī tīsu, pātheyyaṃ tu ca sambalaṃ.

381.

Vāhinī dhajinī senā, camū cakkaṃ balaṃ tathā;

Anīko vā tha vinyāso,

Byūho senāya kathyate.

382.

Hatthī dvādasaposo,ti,

Puriso turago, ratho;

Catuposoti etena, lakkhaṇenā dhamantato.

383.

Hatthānīkaṃ hayānīkaṃ, rathānīkaṃ tayo tayo;

Gajādayo sasatthā tu, pattānīkaṃ catujjanā.

384.

Saṭṭhivaṃsakalāpesu, paccekaṃ saṭṭhidaṇḍisu;

Dhūlīkatesu senāya, yantiyā kkhobhanī[akkhobhiṇī (ka.)] tthiyaṃ.

385.

Sampatti sampadā lakkhī, sirī vipatti āpadā;

Athā vudhañca [āyudhantipi pāṭho] heti』tthī, satthaṃ paharaṇaṃ bhave.

386.

Muttāmutta mamuttañca, pāṇito muttameva ca;

Yantamuttanti sakalaṃ, āyudhaṃ taṃ catubbidhaṃ.

387.

Muttāmuttañca yaṭṭhyādi, amuttaṃ churikādikaṃ;

Pāṇimuttaṃ tu satyādi, yantamuttaṃ sarādikaṃ.

388.

Issāso dhanu kodaṇḍaṃ, cāpo nitthī sarāsanaṃ;

Atho guṇo jiyā jyā tha,

Saro patti ca sāyako.

389.

Vāṇo kaṇḍa musu dvīsu, khurappo [urappo (ka.)] tejanā』sanaṃ;

Tūṇītthiyaṃ kalāpo ca, tūṇo tūṇīra vāṇadhi.

390.

Pakkho tu vājo diddho tu, visappito saro bhave;

Lakkhaṃ vejjhaṃ sarabyañca, sarābhyāso tu』pāsanaṃ.

391.

Maṇḍalaggo tu nettiṃso, asi khaggo ca sāyako;

Kositthī tabbidhāne tho, tharu khaggādimuṭṭhiyaṃ.

392.

Kheṭakaṃ phalakaṃ cammaṃ, illī tu karapālikā;

Churikā satya』siputtī, laguḷo tu ca muggaro.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 365 鼻用於兩性、手而, 手端為蓮花為; 中間束縛為帶, 裝飾即毯等。 366 王乘象為御象, 莊嚴即裝飾; 象鉤非陰性于足, 即是刺針。 367 導棒于耳根, 頭上即鉤; 象夫、象調御師, 象主、象守護者。 368 村長即像 馬等之師為; 馬、駿馬、馳馬, 馱馬、馬及信度馬。 369 種類為騾,其 良種即高貴種; 善馱者、調御者而, 幼駒為馬駒。 370 劣馬即駑馬而, 馳馬及善馳; 銜為轡或, 鞭即馬打具。 371 韁繩于鼻繩中,母馬為雌馬、蹄為蹄; 尾非陰性尾, 毛把及毛鬃。 372 輕車及戰車、華 車即人乘者; 皮覆及虎皮, 皮為虎、豹皮。 373 轎及步乘及 非陰性中車亦此; 輪稱為車輪, 其邊為輪圈于陰性。 374 其中圈為輪轂, 車軸即軛擔; 軸端釘為陰性, 護輪為車護而。 375 車頭前為車部分, 即軸、甲冑等; 載具及運具、駕具, 於一切象等運載。 376 乘車者即御者及 馭者及駕駛者; 車乘者及駕車者, 戰士即是兵士。 377 步兵、步兵用於陽性, 步行者、步者已知; 鎧甲、甲冑、鎧甲, 甲冑或胸甲。 378 網甲而且披甲者, 預備及著甲為; 已披者、已著者而, 前行者、前導。 379 先行者、先行者, 緩行者即遲緩者; 速行者、急促者、快者, 應勝稱為勝。 380 勇者、英雄即勇健者, 同伴、隨從相同; 披甲等用於三性, 路糧即是糧食。 381 軍隊、軍隊、軍隊、 軍隊、軍隊、軍力; 軍隊或而佈陣, 陣列于軍中稱。 382 象十二人, 人、馬、車; 四人,以此 標準計算。 383 象軍、馬軍、 車軍三三; 象等持武器, 步軍四人。 384 六十組竹束, 各有六十根; 軍隊行進揚塵時, 不動軍為陰性。 385 成就、成就、吉祥、 福、失敗、災難; 而武器及武器為陰性, 兵器為打擊具。 386 已投未投、未投及 手投、已投及; 機投即是全部 武器彼為四種。 387 已投未投即杖等, 未投為小刀等; 手投即刀劍等, 機投即箭等。 388 弓手、弓、弓、 弓、非陰性箭弓; 又弦、弦、弦而, 箭、箭及箭。 389 箭、箭用於兩性,剃箭、鐵箭、箭; 箭筒為陰性及箭筒, 箭筒、箭筒、箭囊。 390 翼即翼,涂毒即 涂毒箭為; 靶為射的、射處, 射習即練習。 391 環握即劍、 劍、刀及劍; 劍鞘為陰性于劍名而, 柄于刀等柄中。 392 盾牌、盾牌、皮盾, 護手即手盾; 小刀、刀劍、劍子, 短棒即是錘。

393.

Sallo nitthi saṅku pume, vāsī tu tacchanītthiyaṃ;

Kuṭhārī [kudhārī (ṭī.)] tthīpharasuso, ṭaṅko pāsāṇadāraṇo.

394.

Kaṇayo bhindivāḷo ca, cakkaṃ kunto gadā tathā;

Satyā』dī satthabhedā tha,

Koṇo』sso koṭi nāriyaṃ.

395.

Niyyānaṃ gamanaṃ yātrā, paṭṭhānañca gamo gati;

Cuṇṇo paṃsu rajo ceva, dhūlī』tthī reṇu ca dvisu.

396.

Māgadho madhuko vutto, vandī tu thutipāṭhako;

Vetāḷiko bodhakaro,

Cakkiko tu ca ghaṇṭiko.

397.

Ketu dhajo paṭākā ca, kadalī ketanaṃ pyatha;

Yo』haṃkāro』ññamaññassa, sā』 hamahamikā bhave.

398.

Balaṃ thāmo sahaṃ satti, vikkamo tvatisūratā;

Raṇe jitassa yaṃ pānaṃ, jayapānanti taṃ mataṃ.

399.

Saṅgāmo sampahāro cā, nitthiyaṃ samaraṃ raṇaṃ;

Ājitthī āhavo yuddha, māyodhanañca saṃyugaṃ.

400.

Bhaṇḍanaṃ tu vivādo ca, viggaho kalaha medhagā;

Mucchā moho tha pasayho,

Balakkāro haṭho bhave.

401.

Uppādo[uppāto (ka.)1027-gāthā passitabbā] bhūtavikati, yā subhāsubhasūcikā;

Īti tvitthī ajaññañca, upasaggo upaddavo.

402.

Nibbuddhaṃ[niyuddhaṃ (ka.)] mallayuddhamhi, jayo tu vijayo bhave;

Parājayo raṇe bhaṅgo, palāyana mapakkamo.

403.

Māraṇaṃ hananaṃ ghāto, nāsanañca nisūdanaṃ;

Hiṃsanaṃ saraṇaṃ hiṃsā, vadho sasana ghātanaṃ.

404.

Maraṇaṃ kālakiriyā, palayo maccu accayo;

Nidhano nitthiyaṃ nāso, kālo』nto cavanaṃ bhave.

405.

Tīsu peto pareto ca,

Mato tha citako cito;

Āḷahanaṃ susānañcā, nitthiyaṃ kuṇapo chavo.

406.

Kabandho nitthiyaṃ deho, sirosuñño sahakriyo;

Atha sivathikā vuttā, susānasmiñhi āmake.

407.

Vandītthiyaṃ karamaro, pāṇo tva』su pakāsito;

Kārā tu bandhanāgāraṃ, kāraṇā tu ca yātanā.

Iti khattiyavaggo.

408.

Brahmabandhu dvijo vippo, brahmā bhovādī brāhmaṇo;

Sottiyo chandaso so tha,

Sissa』 ntevāsino pume.

409.

Brahmacārī gahaṭṭho ca, vanappattho ca bhikkhuti;

Bhavanti cattāro ete, assamā punnapuṃsake.

410.

Carantā saha sīlādī, sabrahmacārino mithu;

Upajjhāyo upajjhā thā, cariyo nissayadādiko [nissayadāyako (ṭī.)].

411.

Upanīyā thavā pubbaṃ, veda majjhāpaye dvijo;

Yo saṅgaṃ sarahassañcā, cariyo brāhmaṇesu so.

412.

Pārampariya metihyaṃ, upadeso tathe』tihā;

Yāgo tu katu yañño tha, vedītthī bhū parikkhatā.

413.

Assamedho ca purisa, medho ceva niraggaḷo;

Sammāpāso vājapeyya, miti yāgā mahā ime.

414.

Itvijo [iditvijo (ṭī.)] yājako cātha,

Sabhyo sāmājiko pyatha;

Parisā sabhā samajjā ca, tathā samiti saṃsado.

415.

Catasso parisā bhikkhu, bhikkhunī ca upāsakā;

Upāsikāyoti imā, thavā ṭṭha parisā siyuṃ.

416.

Tāvatiṃsa,dvija,kkhatta,māra,ggahapatissa ca;

Samaṇānaṃ vasā cātu, mahārājika, brahmunaṃ.

417.

Gāyattippamukhaṃ chandaṃ, catuvīsa』kkharaṃ tu yaṃ;

Vedāna mādibhūtaṃ sā, sāvittī tipadaṃ siyā.

418.

Habyapāke caru mato, sujā tu homadabbiyaṃ;

Paramannaṃ tu pāyāso, habyaṃ tu havi kathyate.

419.

Yūpo thūṇāyaṃ nimmantya, dārumhi tva』raṇī dvisu;

Gāhappaccā』havanīyo, dakkhiṇaggi tayo』 ggayo.

420.

Cāgo vissajjanaṃ dānaṃ, vossaggo cāpadesanaṃ;

Vissāṇanaṃ vitaraṇaṃ, vihāyitā pavajjanaṃ.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 393 箭非陰性、樁用於陽性, 斧為陰性于斧中; 斧為陰性、斧, 鑿為鑿石具。 394 箭及投矛及, 輪、矛、棍棒; 刀劍等武器種類而, 角為邊、尖于陰性。 395 出發、行進、旅行、 出發及行、行; 粉塵、塵土及, 塵為陰性、塵用於兩性。 396 摩揭陀人、甜美者已說, 讚誦者即讚頌誦者; 起床者為喚醒者, 巡夜者即打更者。 397 旗旛、旗、旗及 芭蕉旗、標幟而; 彼互相我慢, 彼為我慢競爭。 398 力量、力、力、能力, 勇力即極勇猛; 戰勝后所飲, 稱為勝利飲。 399 戰鬥、戰鬥及 非陰性中戰鬥、戰; 戰為陰性、戰鬥、戰鬥、 戰鬥及戰鬥。 400 爭論即爭論及, 爭、爭吵、衝突; 昏迷、迷惑而強力, 強迫、強取為。 401 異兆為生物變異, 彼為吉兇預示; 災為陰性及不祥, 災難、災禍。 402 角力于摔跤中, 勝利即勝利為; 敗北于戰中為潰敗, 逃跑為撤退。 403 殺戮、殺害、殺、 滅除及殺滅; 傷害、傷害、傷害、 殺、殺害、殺戮。 404 死亡、命終、 滅亡、死、逝去; 死亡非陰性、滅亡, 時、終、死亡為。 405 三性中亡者、死者及 死者而火葬柴、火葬; 火葬場、墓地及 非陰性中屍體、尸。 406 無頭尸非陰性身體, 無頭具行為; 而尸林已說, 于未火化之墓地。 407 囚為陰性刑徒, 生命即氣已顯示; 監獄即牢獄, 刑罰即是折磨。 剎帝利品終。 408 婆羅門親屬、再生者、智者、 梵天、尊稱者、婆羅門; 通曉吠陀者于詩中彼而, 弟子、學生用於陽性。 409 梵行者、居家者及, 林住者及比丘; 此等四人為, 住處用於中性。 410 共行戒等, 同梵行者相互; 親教師、親教而, 阿阇黎為依止師等。 411 引導而或前, 婆羅門教授吠陀; 彼具秘密及, 于婆羅門中彼為師。 412 相傳為傳說, 教授如是傳說; 祭祀即祭祀、祭祀而, 吠陀為陰性、地為莊嚴。 413 馬祭及人 祭及無遮大施, 網祭、勝飲 祭為此等大祭。 414 祭司、供養者而, 會眾、會眾而; 集會、集會、集會及, 如是集會、集會。 415 四眾為比丘、 比丘尼及優婆塞、 優婆夷為此等, 而或八眾為。 416 三十三天、婆羅門、剎帝利、 魔羅、居士及 沙門眾及四 大王天、梵天。 417 伽耶底為首之韻律, 二十四音節者; 諸吠陀之初, 彼三句救護咒為。 418 祭食中粥已知, 勺為祭具; 最上食即乳粥, 祭品即供品稱。 419 柱于柱中造作, 木中而鉆木用於兩性; 家火、祭火、 南火為三火。 420 舍、捨棄、佈施、 舍離及說示、 施與、施捨、 捨棄、出離。

421.

Pañca mahāpariccāgo, vutto seṭṭha, dhanassa ca;

Vasena putta dārānaṃ, rajjassa』 ṅgāna meva ca.

422.

Annaṃ pānaṃ gharaṃ vatthaṃ, yānaṃ mālā vilepanaṃ;

Gandho seyyā padīpeyyaṃ, dānavatthū siyuṃ dasa.

423.

Matatthaṃ tadahe dānaṃ, tīsveta muddhadehikaṃ;

Pitudānaṃ tu nivāpo, saddhaṃ tu taṃva sātthato.

424.

Pume atithi āgantu, pāhunā vesikā pyatha;

Aññattha gantu micchanto, gamiko thā ggha magghiyaṃ.

425.

Pajjaṃ pādodakādo tha, sattā』gantvādayo tisu;

Apacitya』ccanā pūjā, pahāro bali mānanā.

426.

Namassā tu namakkāro, vandanā cābhivādanaṃ;

Patthanā paṇidhānañca, purise paṇidhīrito.

427.

Ajjhesanā tu sakkāra, pubbaṅgamaniyojanaṃ;

428.

Pariyesanā nvesanā, pariyeṭṭhi gavesanā;

Upāsanaṃ tu sussūsā, sā pāricariyā bhave.

429.

Mona mabhāsanaṃ tuṇhī, bhāvo tha paṭipāṭi sā;

Anukkamo pariyāyo, anupubbya』pume kamo.

430.

Tapo ca saṃyamo sīlaṃ, niyamo tu vatañca vā;

Vītikkamo』 jjhacāro tha, viveko puthugattatā.

431.

Khuddānukhuddakaṃ ābhi, samācārika muccate;

Ādibrahmacariyaṃ tu, tadaññaṃ sīla mīritaṃ.

432.

Yo pāpehi upāvatto, vāso saddhiṃ guṇehi so;

Upavāsoti viññeyyo, sabbabhogavivajjito.

433.

Tapassī bhikkhu samaṇo, pabbajito tapodhano;

Vācaṃyamo tu muni ca, tāpaso tu isī rito.

434.

Yesaṃyatindriyagaṇā, yatayo vasino ca te;

Sāriputto』patisso tu, dhammasenāpatī rito.

435.

Kolito moggallāno tha,

Ariyo dhigato siyā;

Sotāpannādikā sekhā, nariyo tu puthujjano.

436.

Aññā tu arahattañca, thūpo tu cetiyaṃ bhave;

Dhammabhaṇḍāgāriko ca, ānando dve samā tha ca.

437.

Visākhā migāramātā, sudatto』 nāthapiṇḍiko;

438.

Bhikkhupi sāmaṇero ca, sikkhamānā ca bhikkhunī;

Sāmaṇerīti kathitā, pañcete sahadhammikā.

439.

Patto ticīvaraṃ kāya, bandhanaṃ vāsi sūci ca;

Parissāvana miccete, parikkhārā』ṭṭha bhāsitā.

440.

Sāmaṇero ca samaṇu, ddeso cātha digambaro;

Aceḷako nigaṇṭho ca, jaṭilo tu jaṭādharo.

441.

Kuṭīsakādikā catu, ttiṃsa dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo;

Iti channavuti ete, pāsaṇḍā sampakāsitā.

442.

Pavitto payato pūto, cammaṃ tu ajinaṃ pyatha;

Dantapoṇo dantakaṭṭhaṃ, vakkalo vā tirīṭakaṃ.

443.

Patto pātitthiyaṃnitthī, kamaṇḍalu tu kuṇḍikā;

Athālambaṇadaṇḍasmiṃ, kattarayaṭṭhi nāriyaṃ.

444.

Yaṃ dehasādhanāpekkhaṃ, niccaṃ kammamayaṃ yamo;

Āgantusādhanaṃ kammaṃ, aniccaṃ niyamo bhave.

Iti brāhmaṇavaggo.

445.

Vesso ca vesiyāno tha, jīvanaṃ vutti jīvikā;

Ājīvo vattanaṃ cātha, kasikammaṃ kasitthiyaṃ.

446.

Vāṇijjañca vaṇijjā tha, gorakkhā pasupālanaṃ;

Vessassa vuttiyo tisso, gahaṭṭhā』gārikā gihi.

447.

Khettājīvo kassako tha, khettaṃ kedāra muccate;

Leḍḍu』tto mattikākhaṇḍo, khaṇitti』tthya』vadāraṇaṃ.

448.

Dāttaṃ lavitta masitaṃ [『『asita』』 saddo puṃnapuṃsake-1005-gāthā passitabbā], patodo tutta pājanaṃ;

Yottaṃ tu rajju rasmitthī, phālo tu kasako bhave.

449.

Naṅgalañca halaṃ sīro, īsā naṅgaladaṇḍako;

Sammā tu yugakīlasmiṃ, sītā tu halapaddhati.

450.

Muggādike paraṇṇañca, pubbaṇṇaṃ sāliādike;

Sāli vīhi ca kudrūso, godhumo varako yavo;

Kaṅgūti satta dhaññāni, nīvārādī tu tabbhidā.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 421 五大舍離, 已說最上、財及; 依子女、 國土、肢體。 422 食、飲、住所、衣、 乘、花鬘、涂香; 香、床、燈明, 施物為十。 423 死者供養當日施捨, 三性中此為頭體施; 父施即追思施, 信施即此有義。 424 陽性中客為來客, 客、賓客而; 欲往他處者, 旅行者而價值為貴重。 425 足水為洗足水等而, 有情、來客等用於三性; 恭敬、禮拜、供養、 供養、供品、尊敬。 426 禮敬即敬禮, 禮拜及禮敬; 祈願及發願, 陽性中發願已說。 427 請求即恭敬, 前導引導。 428 尋求、尋求、 遍尋、尋求; 親近即侍奉, 彼為承事。 429 寂默為不語、沉默, 狀態而次序彼; 次第、方式、 次第、非陽性順序。 430 苦行及約束、戒, 規則即是禁戒; 違犯為過失而, 遠離為異體性。 431 小小學處為 威儀行已說; 初梵行即 彼外戒已說。 432 彼離諸惡, 與功德共住彼; 應知為齋戒, 離一切享受。 433 苦行者、比丘、沙門、 出家者、修苦行者; 守口者即牟尼及 苦行者即仙人已說。 434 彼等調伏諸根眾, 修行者、自製者彼等; 舍利弗、優波提沙即 法將已說。 435 拘利陀、目犍連而, 聖者為證得; 預流等為有學, 非聖為凡夫。 436 智即是阿羅漢, 塔即是塔婆; 法藏護持者及 阿難二同而。 437 毗舍佉彌迦羅母, 須達多阿那他品第卡。 438 比丘及沙彌及, 式叉摩那及比丘尼; 沙彌尼已說, 此五為同法。 439 缽、三衣、身 繫帶、剃刀、針及; 濾水器,此等 資具八已說。 440 沙彌及沙門 習者而裸行者; 裸形者、尼乾陀及 結髮者即持結髮者。 441 屈底沙迦等三十 四及六十二見; 如是九十六 外道已顯示。 442 清凈、清凈、清凈, 皮即是皮而; 齒木為齒木, 樹皮或樹皮衣。 443 缽為缽陰性非陰性, 水瓶即水瓶; 而於拄杖中, 杖為陰性。 444 彼為身成就所需, 常作業為禁戒; 來現成就業, 無常為規則。 婆羅門品終。 445 吠舍及吠舍而, 生活、活命、營生; 活命、維生及而, 務農為陰性。 446 商業及商業而, 牧牛為牧畜; 吠舍之活命三種, 居士、在家、俗人。 447 田夫為農夫而, 田為田已說; 土塊已說土塊, 鋤為陰性開掘。 448 鐮刀、鐮刀、刀, 驅策為鞭、驅策; 繩即繩、韁為陰性, 犁鏵即農具為。 449 犁及犁、犁, 犁柄為犁桿; 釘于軛釘中, 犁跡即犁路。 450 綠豆等為谷及, 前谷于稻等; 稻、粳、穀子、 小麥、豆、大麥; 粟為七穀物, 野米等為彼種類。

451.

Caṇako ca kaḷāyo tha,

Siddhattho sāsapo bhave.

452.

Atha kaṅgu piyaṅgu』tthī, ummā tu atasī bhave;

Kiṭṭhañca sassaṃ dhaññañca [viññeyyaṃ (ṭī.)], vīhi thambakarī [thambhakarī (ka.)] rito.

453.

Kaṇḍo tu nāḷa matha so, palālaṃ nitthi nipphalo;

Bhusaṃ kaliṅgaro cātha, thuso dhaññattace tha ca.

454.

Setaṭṭikā sassarogo,

Kaṇo tu kuṇḍako bhave;

Khalo ca dhaññakaraṇaṃ, thambo[thambho (ka.)] gumbo tiṇādinaṃ.

455.

Ayoggo musalo nitthī, kullo suppa manitthiyaṃ;

Atho』ddhanañca culli』tthī, kilañjo tu kaṭo bhave.

456.

Kumbhī』tthī piṭharo kuṇḍaṃ, khaḷopyu』kkhali thālyu』khā;

Kolambo cātha maṇikaṃ, bhāṇako ca arañjaro.

457.

Ghaṭo dvīsu kuṭo nitthī, kumbho kalasa, vārakā;

Kaṃso bhuñjanapatto thā, mattaṃ patto ca bhājanaṃ.

458.

Aṇḍupakaṃ cumbaṭakaṃ, sarāvo tu ca mallako;

Pume kaṭacchudabbi』tthī, kusūlo koṭṭha muccate.

459.

Sāko anitthiyaṃ ḍāko, siṅgīveraṃtu addakaṃ;

Mahosadhaṃ tu taṃ sukkhaṃ, maricaṃ tu ca kolakaṃ.

460.

Sovīraṃ kañjiyaṃ vuttaṃ, āranāḷaṃ thusodakaṃ;

Dhaññambilaṃ biḷaṅgo tha, lavaṇaṃ loṇa muccate.

461.

Sāmuddaṃ sindhavo nitthī, kāḷaloṇaṃ tu ubbhidaṃ;

Biḷakaṃ [biḷāla (ka.)] ceti pañcete, pabhedā lavaṇassa hi.

462.

Guḷo ca phāṇitaṃ khaṇḍo, macchaṇḍī sakkharā iti;

Ime ucchuvikārā tha, guḷasmiṃ visakaṇṭakaṃ.

463.

Lājā siyā』kkhataṃ cātha, dhānā bhaṭṭhayave bhave;

Abaddhasattu mantho ca, pūpā』 pūpā tu piṭṭhako.

464.

Bhattakāro sūpakāro, sūdo āḷāriko tathā;

Odaniko ca rasako, sūpo tu byañjanaṃ bhave.

465.

Odano vā kuraṃ bhattaṃ, bhikkhā cā』nna mathā sanaṃ;

Āhāro bhojanaṃ ghāso,

Taralaṃ yāgu nāriyaṃ.

466.

Khajjaṃ tu bhojja leyyāni, peyyanti catudhā』sanaṃ;

Nissāvo ca tathā』cāmo,

Ālopo kabaḷo bhave.

467.

Maṇḍo nitthīrasaggasmiṃ, vighāso bhuttasesake;

Vighāsādo ca damako, pipāsā tu ca tassanaṃ.

468.

Khuddā jighacchā, maṃsassa, paṭicchādaniyaṃ raso;

Udreko ceva uggāro, sohiccaṃ titti tappanaṃ.

469.

Kāmaṃ tviṭṭhaṃ nikāmañca, pariyattaṃ yathacchitaṃ;

Kayavikkayiko sattha,vāhā』 paṇika vāṇijā.

470.

Vikkayiko tu vikketā,

Kayiko tu ca kāyiko;

Uttamaṇṇo ca dhaniko, dhamaṇṇo tu iṇāyiko.

471.

Uddhāro tu iṇaṃ vuttaṃ, mūlaṃ tu pābhataṃ bhave;

Saccāpanaṃ saccaṃkāro, vikkeyyaṃ paṇiyyaṃ tisu.

472.

Paṭidānaṃ parivatto, nyāso tū』panidhī rito;

473.

Aṭṭhārasantā saṅkhyeyye, saṅkhyā ekādayo tisu;

Saṅkhyāne tu ca saṅkhyeyye, ekatte vīsatādayo;

Vaggabhede bahuttepi, tā ānavuti nāriyaṃ.

474.

Sataṃ sahassaṃ niyutaṃ [nahutaṃ-nayutaṃ (katthaci)], lakkhaṃ koṭi pakoṭiyo;

Koṭipakoṭi nahutaṃ, tathā ninnahutampi ca.

475.

Akkhobhanītthiyaṃ [akkhobhiṇī (ka.)] bindu, abbudañca nirabbudaṃ;

Ahahaṃ ababaṃ cevā, ṭaṭaṃ sogandhi kuppalaṃ.

476.

Kumudaṃ puṇḍarīkañca, padumaṃ kathānampi ca;

Mahākathānā』saṅkhyeyyā, ni』ccetāsu satādi ca.

477.

Koṭyādikaṃ dasaguṇaṃ, satalakkhaguṇaṃ kamā;

Catuttho』ḍḍhena aḍḍhuḍḍho,

Tatiyo ḍḍhatiyo tathā.

478.

Aḍḍhateyyo diyaḍḍho tu,

Divaḍḍho dutiyo bhave;

Tulā, pattha, ṅguli, vasā, tidhā māna matho siyā.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 451 鷹嘴豆及豆而, 白芥即芥子為。 452 而粟、黑粟為陰性, 亞麻即亞麻為; 禾及谷、谷及, 稻而稈生已說。 453 莖即莖而彼,秸非陰性無果; 糠、木屑及而, 穀殼于穀皮而。 454 白粉病為谷病, 糠即糠為; 打穀場及制谷處, 莖稈、叢于草等。 455 杵為杵非陰性, 簸箕簸箕非陰性; 而爐及灶為陰性, 葉席即籃為。 456 大瓶為陰性、甕、罐, 鍋即鍋、缽、鍋; 大罐及而小瓶, 罐及水罐。 457 瓶用於兩性、甕非陰性,瓶、瓶、水瓶; 銅缽食器而, 量器缽及容器。 458 頭墊、頭墊, 淺缽即是缽; 陽性中勺匙為陰性, 穀倉穀倉已說。 459 菜非陰性莖, 生薑即生薑; 大藥即彼干者, 胡椒即是科拉迦。 460 醬即醋已說, 糠水為糠水; 谷酸為醋而, 鹽為鹽已說。 461 海鹽非陰性,黑鹽即礦鹽; 巖鹽,如此五種, 實為鹽之種類。 462 糖塊及糖漿、糖, 糖蜜、砂糖如是; 此等為甘蔗製品而, 糖中為毒棘。 463 炒米為生米及而, 炒谷于炒麥為; 未結食團粥及, 糕餅糕餅即麵餅。 464 廚師、廚師、 廚師、廚師如是; 飯師及味師, 湯即是菜為。 465 飯或食飯, 乞食及食而食; 食物、飲食、食物, 流質粥為陰性。 466 嚼食即食物、舐食、 飲食如是四種食; 湯汁及如是湯, 團食為食團為。 467 精汁非陰性于精味中, 剩食于食余; 食殘者及調伏者, 渴為渴。 468 饑為餓,肉之 覆蓋物為汁; 反胃及嘔吐, 滿足、飽、滿足。 469 隨意即欲、隨意及, 充足、如意; 買賣者、商隊、 商人、商人。 470 售賣者即賣者, 購買者即購者; 債權人及債主, 債務人即負債者。 471 借貸即債已說, 本金即所攜為; 確認爲實言, 可售為貨物用於三性。 472 報酬為交換, 寄託即委託已說; 473 十八末于可數, 數為一等用於三性; 于數中及可數, 單數中二十等; 品分類中複數亦, 彼等至九十用於陰性。 474 百、千、萬、 十萬、千萬、億; 十億、百億, 如是千億亦。 475 不動為陰性、點, 泡沫及無泡沫; 阿訶訶、阿拔拔及、 阿咤咤、妙香、拘缽羅。 476 拘物陀、芬陀利及, 蓮華、伽他亦; 大伽他、無量, 如是等中百等。 477 千萬等以十倍, 百萬倍依次; 四分之三為四分之三, 三分之二如是。 478 二又半為一又半, 一又半為第二為; 稱量、巴他、指量, 依三種量而為。

479.

Cattāro vihayo guñjā,

Dve guñjā māsako bhave;

Dve akkhā māsakā pañca, kkhānaṃ dharaṇamaṭṭhakaṃ.

480.

Suvaṇṇo pañcadharaṇaṃ, nikkhaṃ tvanitthi pañca te;

Pādo bhāge catutthe tha, dharaṇāni palaṃ dasa.

481.

Tulā palasataṃ cātha, bhāro vīsati tā tulā;

Atho kahāpaṇo nitthī, kathyate karisāpaṇo.

482.

Kuḍuvo pasato eko,

Pattho te caturo siyuṃ;

Āḷhako caturo patthā, doṇaṃ vācaturā』ḷhakaṃ.

483.

Mānikā caturo doṇā, khārītthī catumānikā;

Khāriyo vīsa vāho tha,

Siyā kumbho dasambaṇaṃ.

484.

Āḷhako nitthiyaṃ tumbho, patthotu nāḷi nāriyaṃ;

Vāho tu sakaṭo cekā,

Dasa doṇā tu ambaṇaṃ.

485.

Paṭivīso ca koṭṭhāso,

Aṃso bhāgo dhanaṃ tu so;

Dabbaṃ vittaṃ sāpateyyaṃ, vasva』ttho vibhavo bhave.

486.

Koso hiraññañca katā, kataṃ kañcana, rūpiyaṃ;

Kuppaṃ tadaññaṃ tambādi, rūpiyaṃ dvaya māhataṃ.

487.

Suvaṇṇaṃ kanakaṃ jāta, rūpaṃ soṇṇañca kañcanaṃ;

Satthuvaṇṇo harī kambu, cāru hemañca hāṭakaṃ.

488.

Tapaniyaṃ hiraññaṃ ta, bbhedā cāmīkarampi ca;

Sātakumbhaṃ tathā jambu, nadaṃ siṅgī ca nāriyaṃ.

489.

Rūpiyaṃ rajataṃ sajjhu, rūpī sajjhaṃ atho vasu;

Ratanañca maṇi dvīsu, puppharāgādī tabbhidā.

490.

Suvaṇṇaṃ rajataṃ muttā, maṇi veḷuriyāni ca;

Vajirañca pavāḷanti, sattā』hu ratanāni』 me.

491.

Lohitaṅko ca paduma, rāgo rattamaṇi pyatha;

Vaṃsavaṇṇo veḷuriyaṃ, pavāḷaṃ vā ca viddumo.

492.

Masāragallaṃ kabaramaṇi, atha muttā ca muttikaṃ;

Rīti [rīrī (ṭī.)] tthī ārakūṭo vā, amalaṃ tva』bbhakaṃ bhave.

493.

Loho nitthī ayo kāḷā,

Yasañca pārado raso;

Kāḷatipu tu sīsañca, haritālaṃ tu pītanaṃ.

494.

Cinapiṭṭhañca sindūraṃ, atha tūlo tathā picu;

Khuddajaṃ tu madhu khuddaṃ, madhucchiṭṭhaṃ tu sitthakaṃ.

495.

Gopālo gopa gosaṅkhyā,

Gomā tu gomiko pyatha;

Usabho balībaddho [balibadda (ka.)] ca, goṇo govasabho vuso.

496.

Vuddho jaraggavo so tha, dammo vacchataro samā;

Dhuravāhī tu dhorayho, govindo dhikato gavaṃ.

497.

Vaho ca khandhadeso tha, kakudho [kakudo (ka.)] kaku vuccate;

Atho visāṇaṃ siṅgañca, rattagāvī tu rohiṇī.

498.

Gāvī ca siṅginī go ca, vañjhā tu kathyate vasā;

Navappasūtikā dhenu, vacchakāmā tu vacchalā.

499.

Gaggarī manthanītthī dve, sandānaṃ dāmamuccate;

Gomiḷho gomayo nitthī, atho sappi ghataṃ bhave.

500.

Navuddhaṭaṃ tu nonītaṃ, damimaṇḍaṃ tu matthu ca,

Khīraṃ duddhaṃ payo thaññaṃ, takkaṃ tu mathitaṃ pyatha.

501.

Khīraṃ dadhi ghataṃ takkaṃ, nonītaṃ pañca gorasā;

Urabbho meṇḍa mesā ca, uraṇo avi eḷako.

502.

Vasso tvajo chagalako,

Oṭṭho tu karabho bhave;

Gadrabho tu kharo vutto, uraṇī tu ajī ajā.

Iti vessavaggo.

503.

Suddo』ntavaṇṇo vasalo, saṃkiṇṇā māgadhādayo;

Māgadho suddakhattājo, uggo suddāya khattajo.

504.

Dvijākhattiyajo sūto, kārutu sippikopume;

Saṅghātotu sajātīnaṃ, tesaṃ seṇī dvisuccate.

505.

Tacchako tantavāyo ca, rajako ca nahāpito;

Pañcamo cammakāroti, kāravo pañcime siyuṃ.

506.

Tacchako vaḍḍhakī mato, palagaṇḍo thapatyapi;

Rathakāro tha suvaṇṇa, kāro nāḷindhamo bhave.

507.

Tantavāyo pesakāro,

Mālākāro tu māliko;

Kumbhakāro kulālo tha,

Tunnavāyo ca sūciko.

我將為您翻譯這段巴利文。以下是完整的中文直譯: 479 四穀粒為鳩尼迦豆, 二鳩尼迦豆為摩沙迦為; 二阿卡沙為五摩沙迦, 阿卡沙之達拉那為八。 480 金為五達拉那, 尼卡非陰性為五彼; 巴多於四分而, 達拉那十為巴拉。 481 秤為百巴拉及而, 重二十彼秤; 而迦哈巴那非陰性, 稱為迦利沙巴那。 482 一庫杜瓦為巴薩陀, 巴他為四彼為; 阿拉迦為四巴他, 陀那或四阿拉迦。 483 摩尼迦為四陀那, 卡利為陰性四摩尼迦; 二十卡利為瓦訶而, 缽為十安槃。 484 阿拉迦非陰性、圖姆婆,巴他即那利為陰性; 瓦訶即運載及一, 十陀那即安槃。 485 份及部分, 份、分、財即彼; 財物、財富、財產, 財、義、資產為。 486 庫藏、金及製成, 製成金、銀; 可變即彼外銅等, 銀兩種已說。 487 金、金、生 形、金及金; 佛色、金、金、 妙、金及金。 488 金、金、彼 種及閻浮金亦; 純金如是閻浮 那陀、金為陰性。 489 銀、銀、銀、 銀、銀而後財; 寶及珠用於兩性, 紅寶等為彼種。 490 金、銀、珠、 珠、琉璃及; 金剛及珊瑚, 此七稱為寶。 491 紅寶石及蓮花 色、赤珠而; 竹色為琉璃, 珊瑚或及珊瑚。 492 貓眼石為斑珠,而珠及珠; 黃銅為陰性黃銅或, 凈即雲母為。 493 鐵非陰性鐵黑, 鉛及水銀汞; 黑錫即鉛及, 雄黃即黃。 494 硃砂及硃砂, 而棉如是棉; 蜂生即蜜蜜, 蜂蠟即蠟。 495 牧牛人、牧牛人、牛數, 牛主即牧牛者而; 公牛、力牛及, 牛、種牛、公牛。 496 老牛、老牛彼而, 小牛、小牛相同; 負重者即負重者, 牛王為主于牛。 497 擔即肩部而, 駝峰、峰已說; 而角為角及, 赤牛即赤母牛。 498 母牛及有角牛、牛及, 不孕即稱不孕; 新產者為乳牛, 欲犢即求犢。 499 攪乳器為陰性二, 繩為繩已說; 牛糞非陰性, 而酥為酥為。 500 新提取即生酥, 酪精為酪及, 乳、乳、乳、乳, 酪即攪乳而。 501 乳、酪、酥、酪、 生酥五牛味; 羊、羊、羊及, 羊、羊、羊。 502 羊即羊、山羊, 駱駝即駱駝為; 驢即驢已說, 母羊即母羊、母羊。 吠舍品終。 503 首陀、最下姓、賤民, 混雜為摩揭陀等; 摩揭陀為首陀剎帝利生, 優格為首陀與剎帝利生。 504 二生與剎帝利生為御者,工匠即技工用於陽性; 團體即同生者, 彼等行會用於兩性。 505 木工及織工及, 洗工及理髮師; 第五皮革工, 工匠為此五。 506 木工為木匠已知, 建築師而建築師亦; 車匠而金 匠為竹工為。 507 織工為織工, 花匠即花工; 陶工為陶工而, 縫匠及針工。

508.

Cammakāro rathakāro, kappako tu nahāpito;

Raṅgājīvo cittakāro, pukkuso pupphachaḍḍako.

509.

Veno vilīvakāro ca, naḷakāro samā tayo;

Cundakāro bhamakāro,

Kammāro lohakārako.

510.

Ninnejako ca rajako, nettiko udahārako;

Vīṇāvādī veṇiko tha, usukāro』 suvaḍḍhakī.

511.

Veṇudhamo veṇaviko,

Pāṇivādo tu pāṇigho [pāṇiyo (katthaci)];

Pūpiyo pūpapaṇiyo, soṇḍiko majjavikkayī.

512.

Māyā tu sambarī māyā, kāro tu indajāliko;

513.

Orabbhikā sūkarikā, māgavikā te ca sākuṇikā;

Hantvā jīvante』ḷaka, sūkara, miga, pakkhino kamato.

514.

Vāguriko jāliko tha,

Bhāravāho tu bhāriko;

Vetaniko tu bhatako, kammakaro tha kiṃ karo;

Dāso ca ceṭako pesso, bhacco ca paricāriko.

515.

Antojāto dhanakkīto, dāsabyo』pagato sayaṃ;

Dāsā karamarānīto, ccevaṃ te catudhā siyuṃ.

516.

Adāso tu bhujisso tha,

Nīco jammo nihīnako;

Nikkosajjo akilāsu,

Mando tu alaso pyatha.

517.

Sapāko ceva caṇḍālo, mātaṅgo sapaco bhave;

Tabbhedā milakkhajātī, kirāta, savarādayo.

518.

Nesādo luddako byādho,

Migavo tu migabyadho;

Sārameyyo ca sunakho, suno soṇo ca kukkuro.

519.

Svāno suvāno sāḷūro,

Sūno sāno ca sā pume;

Ummattādita māpanno, aḷakkoti suno mato.

520.

Sābandhanaṃ tu gaddūlo, dīpako tu ca cetako;

Bandhanaṃ gaṇṭhi pāso tha, vāgurā [vākarā (sī. ṭī.)] migabandhanī.

521.

Thiyaṃ kuveṇī kumīnaṃ, ānayo jāla muccate;

Āghātanaṃ vadhaṭṭhānaṃ, sūnā tu adhikoṭṭanaṃ.

522.

Takkaro mosako coro,

Thene』kāgāriko samā;

Theyyañca corikā moso,

Vemo vāyanadaṇḍako.

523.

Suttaṃ tantu pume tantaṃ, potthaṃ lepyādikammani;

Pañcālikā potthalikā, vatthadantādinimmitā.

524.

Ugghāṭanaṃ ghaṭīyantaṃ, kūpambubbāhanaṃ bhave;

Mañjūsā peḷā piṭako, tvitthiyaṃ pacchi peṭako.

525.

Byābhaṅgī tvitthiyaṃ kājo, sikkā tvatrā』valambanaṃ;

Upāhano vā pādu』tthī, tabbhedā pādukā pyatha.

526.

Varattā vaddhikā naddhi, bhastā cammapasibbakaṃ;

Soṇṇādyāvattanī mūsā,

Tha kūṭaṃ vā ayoghano.

527.

Kammārabhaṇḍā saṇḍāso, muṭṭhyā』dhikaraṇītthīyaṃ;

Tabbhastā gaggarī nārī, sattaṃ tu pipphalaṃ bhave.

528.

Sāṇo tu nikaso vutto,

Ārā tu sūcivijjhanaṃ;

Kharo ca kakaco nitthī, sippaṃ kammaṃ kalādikaṃ.

529.

Paṭimā paṭibimbañca, bimbo paṭinidhīrito;

Tīsu samo paṭibhāgo, sannikāso sarikkhako.

530.

Samāno sadiso tulyo,

Saṅkāso sannibho nibho;

Opamma mupamānaṃ cu, pamā bhati tu nāriyaṃ.

531.

Nibbeso vetanaṃ mūlyaṃ, jūtaṃ tvanitthi ketavaṃ;

Dhutto』kkhadhutto kitavo, jūtakāra, kkhadevino.

532.

Pāṭibhogotu paṭibhū, akkho tu pāsako bhave;

Pumevā』 ṭṭhapadaṃ[aṭṭhāpadaṃ (ṭī. sī.)] sāri, phalake tha paṇo, bbhuto.

533.

Kiṇṇaṃ tu madirābīje, madhu madhvāsave mataṃ;

Madirā vāruṇī majjaṃ, surā bhavo tu merayaṃ.

534.

Sarako casako nitthī, āpānaṃ pānamaṇḍalaṃ;

535.

Ye』tra bhūrippayogattā, yogikekasmi mīritā;

Liṅgantarepi te ñeyyā, taddhammattā』ññavuttiyanti.

Iti suddavaggo.

Catubbaṇṇavaggo niṭṭhito.

  1. Araññavagga

536.

Araññaṃ kānanaṃ dāyo, gahanaṃ vipinaṃ vanaṃ;

Aṭavī』tthī mahāraññaṃ, tva, raññānītthiyaṃ bhave.

我將為您翻譯508-536節巴利文。以下是完整的中文直譯: 508 皮革工、車工, 理髮師即理髮師; 染工為畫師, 清道夫為花清除者。 509 竹編工、藤編工及, 蘆編工三相同; 車輪工、陀螺工, 鐵匠、金屬工。 510 水洗工及洗工, 引水者為運水者; 琵琶手為編髮者而, 箭工為弓工。 511 吹笛者為笛工, 手擊者即手擊者; 糕點師為糕點商, 酒商為酒賣者。 512 幻術即幻術、幻 術師即幻術師; 513 屠羊者、屠豬者、 獵師、捕鳥者彼等及; 依次殺生而活于羊、 豬、鹿、鳥。 514 獵網者為網工而, 負重者即擔夫; 受薪者即僱工, 工人而何所作者; 奴僕及侍者、使者、 僕從及侍從者。 515 家生、買得、 奴隸、自來, 奴僕被擄而來, 如是彼等為四種。 516 非奴即自由人而, 卑賤、卑賤、下劣者; 勤勉、不倦, 遲鈍即懶惰而。 517 食狗者及旃陀羅, 象奴為食狗者; 彼種類為蠻族, 基拉陀、沙婆羅等。 518 漁夫、獵人、獵人, 獵師即獵鹿者; 狗及狗、 狗、狗及狗。 519 狗、狗、勇狗, 狗、狗及彼陽性; 從狂等狀態所得, 狂犬即狗已知。 520 狗繩即繩索, 獵豹即是獵犬; 束縛、結、網而, 網為捕鹿網。 521 陰性中魚網、魚筌, 捕網、網已說; 屠場為殺場, 屠場即砧板。 522 盜賊、盜賊、盜, 盜、竊賊相同; 盜及盜竊、盜, 織梭為織布桿。 523 線、線用於陽性、線, 革用於涂等工作; 玩偶、布偶, 以布牙等所制。 524 提升器為滑輪, 井水提升器為; 箱、箱、筐, 即陰性中籃、盒。 525 扁擔即陰性擔,吊鉤即此懸掛; 鞋或鞋為陰性, 彼種類為鞋而。 526 皮帶、皮條、綁帶, 皮囊為皮袋; 金等熔爐為坩堝, 而錘或鐵錘。 527 鐵匠工具鉗, 錘于鐵砧陰性中; 彼風箱為陰性于女, 鋸即鋸為。 528 砂石即磨石已說, 錐即針孔; 鋸及鋸非陰性, 工藝為業、藝等。 529 像、影像及, 像、代替已說; 三性中相同、相似, 相似、相似者。 530 相同、相似、等, 相似、相似、似; 譬喻、比喻及 比喻、似於陰性。 531 工資、工資、價格, 賭博非陰性欺詐; 賭徒、擲骰賭徒、賭徒, 賭博者、擲骰者。 532 擔保者即擔保人, 骰子即骰子為; 僅陽性中棋盤、棋子, 棋盤而賭注、存在。 533 釀造物即酒種, 蜜于蜜酒已知; 酒、酒、酒、 酒、酒即蜜酒。 534 杯、杯非陰性, 酒館、飲酒處; 535 此中因多用途, 單一性已說; 應知於他性中, 隨彼性而異說。 首陀羅品終。 四姓品終。 森林品 536 林、林、林, 密林、林、林; 林為陰性大林, 即林

537.

Nagarā nātidūrasmiṃ, santehi yo bhiropito;

Tarusaṇḍo sa ārāmo, tatho pavana muccate.

538.

Sabbasādhāraṇā』raññaṃ, rañña muyyāna muccate;

Ñeyyaṃ tadeva pamada, vana mantepurocitaṃ.

539.

Panti vīthyā』vali seṇī, pāḷi lekhā tu rāji ca;

Pādapo viṭapī rukkho, ago sālo mahīruho.

540.

Dumo taru kujo sākhī, gaccho tu khuddapādapo;

Phalanti ye vinā pupphaṃ, te vuccanti vanappatī.

541.

Phalapākāvasāne yo,

Maratyo sadhi sā bhave;

Tīsu vañcyā』phalā cātha, phalino phalavā phalī.

542.

Samphullito tu vikaco, phullo vikasito tisu;

Siro』ggaṃ sikharo nitthī, sākhā tu kathitā latā.

543.

Dalaṃ palāsaṃ chadanaṃ, paṇṇaṃ pattaṃ chado pyatha;

Pallavo vā kisalayaṃ, navubbhinne tu aṅkuro.

544.

Makulaṃ vā kuṭumalo, khārako tu ca jālakaṃ;

Kalikā korako nitthī, vaṇṭaṃ pupphādibandhanaṃ.

545.

Pasavo kusumaṃ pupphaṃ, parāgo pupphajo rajo;

Makarando madhu mataṃ, thavako tu ca gocchako.

546.

Phale tvā』me salāṭu』tto,

Phalaṃ tu pakka muccate;

Campaka』mbādikusuma, phalanāmaṃ napuṃsake.

547.

Mallikādī tu kusume, saliṅgā vīhayo phale;

Jambū』tthī jambavaṃ jambū, viṭapo viṭabhī』tthiyaṃ.

548.

Mūla mārabbha sākhanto, khandho bhāgo tarussa tha;

Koṭaro nitthiyaṃ rukkha, cchidde kaṭṭhaṃ tu dāru ca.

549.

Bundo mūlañca pādo tha, saṅku』tto khāṇunitthiyaṃ;

Karahāṭaṃ tu kando tha, kaḷīro matthako bhave.

550.

Vallarī mañjarī nārī, vallī tu kathitā latā;

Thambho gumbo ca akkhandhe, latā virū patāninī.

551.

Assattho bodhi ca dvīsu, nigrodho tu vaṭo bhave;

Kabiṭṭho ca kapittho ca, yaññaṅgo tu udumbaro.

552.

Koviḷāro yugapatto, uddālo vātaghātako;

Rājarukkho katamālī, ndīvaro byādhighātako.

553.

Dantasaṭho ca jambhīro, varaṇo tu kareri ca;

Kiṃ suko pālibhaddotha, vañjulo tu ca vetaso.

554.

Ambāṭakopītanako, madhuko tu madhuddumo;

Atho guḷaphalo pīlu, sobhañjano ca siggu ca.

555.

Sattapaṇṇi chattapaṇṇo, tiniso tva timuttako;

Kiṃ suko tu palāso tha,

Ariṭṭho phenilo bhave.

556.

Mālūra beluvābillo, punnāgo tu ca kesaro;

Sālavo tu ca loddo tha, piyālo sannakaddu ca.

557.

Likocako tathā』ṅkolo,

Atha guggulu kosiko;

Ambo cūto saho tveso,

Sahakāro sugandhavā.

558.

Puṇḍarīko ca setambo, selu tu bahuvārako;

Sepaṇṇī kāsmirī cātha, kolī ca badarītthiyaṃ.

559.

Kolaṃ cānitthī badaro, pilakkho pippalī』tthiyaṃ;

Pāṭalī kaṇhavantā ca, sādukaṇṭo vikaṅkato.

560.

Tinduko kāḷakkhandho ca, timbarūsaka timbarū;

Erāvato tu nāraṅgo, kulako kākatinduko.

561.

Kadambo piyako nīpo, bhallī bhallātako tisu;

Jhāvuko piculo cātha, tilako khurako bhave.

562.

Ciñcā ca tintiṇī cātha, gaddabhaṇḍo kapītano;

Sālo』ssakaṇṇo sajjo tha,

Ajjuno kakudho bhave.

563.

Niculo mucalindo ca, nīpo tha piyako tathā;

Asano pītasālo tha,

Golīso jhāṭalo bhave.

564.

Khīrikā rājāyatanaṃ, kumbhī kumudikā bhave;

Yūpo [pūgo (ka.)] tu kamuko cātha, paṭṭi lākhāpasādano.

565.

Iṅgudī tāpasataru, bhujapatto tu ābhujī;

Picchilā simbalī dvīsu, rocano koṭasimbalī.

566.

Pakiriyo pūtiko tha, rohī rohitako bhave;

Eraṇḍo tu ca āmaṇḍo, atha sattuphalā samī.

我將為您翻譯537-566節巴利文。以下是完整的中文直譯: 537 城不遠處, 由善人所栽種; 樹林彼為園林, 如是林已說。 538 一切共用林, 王園已說; 應知彼即內宮 所育遊樂園。 539 列、路、行、列, 行、線即行及; 樹、樹、樹、 樹、沙羅樹、地生。 540 樹、樹、地生、枝樹, 灌木即小樹; 無花而結果者, 彼等稱為林主。 541 果熟終時者, 死亡與彼為; 三性中無果及而, 有果、有果、有果。 542 盛開即開放, 開放、開放用於三性; 頂端為峰非陰性, 枝即已說藤。 543 葉、葉、葉, 葉、葉、葉而; 新芽或嫩芽, 新生中即芽。 544 花蕾或花蕾, 傘形即是網; 花蕾花蕾非陰性, 莖為花等連線。 545 開放、花、花, 花粉為花生塵; 花蜜蜜已知, 花束即是束。 546 果中即未熟已說, 果即成熟已說; 旃簸迦、芒果等花、 果名用於中性。 547 茉莉等於花中, 隨性名于果中; 閻浮為陰性閻浮果閻浮, 枝為枝用於陰性。 548 從根至枝端, 干為樹之分而; 樹洞非陰性于樹 孔中木即木及。 549 根為根及足而, 樁已說樁非陰性; 果莖即莖而, 芽為頂為。 550 花串為陰性花串, 藤即已說藤; 叢叢及非干, 藤草生長。 551 菩提樹菩提用於兩性,尼拘律即榕樹為; 木蘋果及木蘋果, 祭樹即烏暗巴羅。 552 科維拉羅樹為對葉, 烏達拉為止風; 王樹為羯塔摩羅, 青蓮為除病。 553 柑橘及檸檬, 瓦拉那即卡雷利及; 紫檀為波利跋陀而, 柳即柳。 554 芒果醋及畢塔那迦, 甜木即蜜樹; 而球果皮盧, 索邦加那及希古。 555 七葉樹傘葉, 提尼沙即提姆塔迦; 紫檀即波羅奢而, 阿里他為泡沫樹。 556 美露瓦木瓶樹比爾瓦, 布那迦即格沙羅; 沙拉瓦即羅達而, 比亞拉桑那迦杜。 557 利柯查迦如是安柯拉, 而古古盧柯西迦; 芒果芒果娑訶即此, 沙訶迦羅香。 558 白蓮及白芒果, 晡盧即巴胡瓦拉迦; 白色迦濕彌羅及而, 棗為陰性。 559 棗及非陰性棗, 畢拉卡沙長鬍椒為陰性; 波吒厘黑色及, 甜刺維堪迦塔。 560 天野柿黑干及, 丁布盧沙迦丁布盧; 伊拉瓦塔即柑橘, 庫拉迦野柿。 561 迦曇婆比亞迦尼巴, 跋梨跋梨阿塔迦用於三性; 加瓦迦比庫拉及而, 提拉迦庫拉迦為。 562 羅望子及丁替尼及而, 迦達般茶迦比塔那; 沙拉馬耳沙迦而, 阿周那迦庫達為。 563 尼庫拉姆查林達及, 尼巴而比亞迦如是; 阿沙那黃沙拉而, 戈利沙加塔羅為。 564 乳樹王處, 庫姆比為庫姆迪迦; 棕櫚為檳榔及而, 樹皮為塗料精製。 565 印度欖樹苦行樹, 曲葉樹即阿布吉; 粘液為木棉用於兩性, 柔軟為錐形木棉。 566 巴基利亞布提迦而, 羅希為羅希塔迦; 蓖麻即阿曼達, 而沙米為敵果。;

567.

Nattamālo karañjo tha, khadiro dantadhāvano;

Somavakko tu kadaro, sallotu madano bhave.

568.

Athāpi indasālo ca, sallakī khārako siyā;

Devadāru bhaddadāru, campeyyo tu ca campako.

569.

Panaso kaṇṭakiphalo, abhayā tu harītakī;

Akkho vibhītako tīsu, amatā』malakī tisu.

570.

Labujo likuco cātha, kaṇikāro dumuppalo;

Nimbo』riṭṭho pucimando, karako tu ca dāḷimo.

571.

Saralo pūtikaṭṭhañca, kapilā tu ca siṃsapā;

Sāmā piyaṅgu kaṅgupi, sirīso tu ca bhaṇḍilo.

572.

Soṇako dīghavanto ca,

Vakulo tu ca kesaro;

Kākodumbarikā pheggu, nāgo tu nāgamālikā.

573.

Asoko vañjulo cātha, takkārī vejayantikā;

Tāpiñcho ca tamālo tha, kuṭajo girimallikā.

574.

Indayavo phale tassā, ggimantho kaṇikā bhave;

Niguṇṭhi』tthī sinduvāro, tiṇasuññaṃ [tiṇasūlaṃ (ṭī.)] tu mallikā.

575.

Sephālikā nīlikā tha, apphoṭā vanamallikā;

Bandhuko jayasumanaṃ, bhaṇḍiko bandhujīvako.

576.

Sumanā jātisumanā, mālatī jāti vassikī;

Yūthikā māgadhī cātha, sattalā navamallikā.

577.

Vāsantī,tthī atimutto, karavīro』ssamārako;

Mātuluṅgo bījapūro, ummatto tu ca mātulo.

578.

Karamando suseno ca, kundaṃ tu māghya muccate;

Devatāso [devatāḍo (sī. amarakosa)] tu jīmūto,

Thā』milāto mahāsahā.

579.

Atho sereyyako dāsī,

Kiṃ kirāto kuraṇṭako;

Ajjuko sitapaṇṇāso, samīraṇo phaṇijjako.

580.

Japā tu jayasumanaṃ, karīro kakaco bhave;

Rukkhādanī ca vandākā, cittako tva』ggisaññito.

581.

Akko vikīraṇo tasmiṃ,

Tva』 ḷakko setapupphake;

Pūtilatā gaḷocī ca, mubbā madhurasā pyatha.

582.

Kapikacchu duphasso tha, mañjiṭṭhā vikasā bhave;

Ambaṭṭhā ca tathā pāṭhā, kaṭukā kaṭurohiṇī.

583.

Apāmaggo sekhariko, pippalī māgadhī matā;

Gokaṇṭako ca siṅghāṭo, kolavallī』bhapippalī.

584.

Golomī tu vacā cātha, girikaṇya』parājitā;

Sīhapucchī pañhipaṇṇī, sālapaṇṇī tu ca』tthirā; (Cathirā).

585.

Nididdhikā tu byagghī ca, atha nīlī ca nīlinī;

Jiñjuko [jiñjukā (ka.)] ceva guñjā tha, satamūlī satāvarī.

586.

Mahosadhaṃ tva』tivisā, bākucī somavallikā;

Dābbī dāruhaliddā tha, biḷaṅgaṃ citrataṇḍulā.

587.

Nuhī ceva mahānāmo, muddikā tu madhurasā;

Athāpi madhukaṃ yaṭṭhi, madhukāmadhuyaṭṭhikā [madhulaṭṭhikā (sī. ṭī.)].

588.

Vātiṅgaṇo ca bhaṇḍākī, vāttākī brahatī pyatha;

Nāgabalā ceva jhasā, lāṅgalī tu ca sāradī.

589.

Rambhā ca kadalī moco, kappāsī badarā bhave;

Nāgalatā tu tambūlī, aggijālā tu dhātakī.

590.

Tivutā tipuṭā cātha, sāmā kāḷā ca kathyate;

Atho siṅgī ca usabho, reṇukā kapiḷā bhave.

591.

Hiriverañca vālañca, rattaphalā tu bimbikā;

Seleyya』 masmapupphañca, elā tu bahulā bhave.

592.

Kuṭṭhañca byādhi kathito, vāneyyaṃ tu kuṭannaṭaṃ;

Osadhi jātimattamhi, osadhaṃ sabba』 majātiyaṃ.

593.

Mūlaṃ pattaṃ kaḷīra』ggaṃ, kandaṃ miñjā phalaṃ tathā;

Taco pupphañca chattanti, sākaṃ dasavidhaṃ mataṃ.

594.

Papunnāṭo eḷagalo,

Taṇḍuleyyo』ppamāriso;

Jīvanti jīvanī cātha, madhurako ca jīvako.

595.

Mahākando ca lasuṇaṃ, palaṇḍu tu sukandako;

Paṭolo tittako cātha, bhiṅgarājo ca makkavo.

我將為您翻譯567-595節巴利文。以下是完整的中文直譯: 567 夜樹卡蘭加而, 鐵木為刷牙木; 索馬瓦卡即卡達拉, 沙拉即馬達那為。 568 而又因陀沙拉及, 沙拉基為咸樹; 天木吉祥木, 旃貝亞即旃簸迦。 569 波羅蜜為棘果, 無畏即訶梨勒; 阿卡沙為毗醯勒用於三性, 長壽為阿摩勒用於三性。 570 拉布加利庫查及而, 迦尼迦羅樹蓮; 楝樹阿里他布吉曼達, 迦拉迦即是石榴。 571 莎羅羅腐木及, 迦毗羅即是檀香; 黑色香附子香附子亦, 合歡即是班迪羅。 572 索那迦長果及, 瓦庫羅即是格沙羅; 野無花果非格古, 龍即是龍華。 573 無憂柳及而, 塔卡利維加揚提迦; 塔品查及多摩羅而, 庫塔加山茉莉。 574 因陀果於彼果, 阿基曼托迦尼迦為; 尼貢提為陰性信度瓦羅, 草芒即是茉莉。 575 夜開花藍花而, 阿普霍塔林茉莉; 檳杜迦勝素曼那, 般迪迦般杜吉瓦迦。 576 素曼那茉莉素曼那, 茉莉茉莉夏生; 優提迦摩揭陀及而, 七葉新茉莉。 577 春花為陰性阿提姆塔, 卡拉維拉馬殺; 香櫞大柑橘, 曼陀羅即是馬都羅。 578 卡拉曼達須西那及, 昆達即是芒耶已說; 天神阿蘇即吉穆塔, 而阿彌拉塔大力。 579 而塞雷亞迦奴婢, 什麼基拉塔庫蘭塔迦; 阿朱迦白葉阿蘇, 風神普哈尼加迦。 580 扶桑即勝素曼那, 迦利拉即鋸為; 樹食及旺達迦, 奇塔迦即火名。 581 阿卡維基拉那于彼, 即阿拉卡白花; 臭藤伽洛奇及, 姆巴甜味而。 582 猴刺難觸而, 茜草維迦沙為; 安跋他及如是帕他, 苦味迦都羅希尼。 583 阿帕馬伽謝卡利迦, 胡椒摩揭陀已知; 牛刺及辛伽塔, 科拉瓦利阿跋胡椒。 584 戈羅米即菖蒲及而, 山姑娘無能勝; 獅尾盤尼盤尼, 娑羅盤尼即阿提拉。 585 尼迪迪迦即虎及, 而藍及藍尼; 吉加迦及古加而, 百根沙塔瓦利。 586 大藥即阿提維沙, 巴庫奇索馬瓦利迦; 湯匙木薑黃而, 毗朗伽奇塔坦杜拉。 587 努希及大名, 姆迪迦即甜味; 而又甜木亞提, 甜木甜亞提迦。 588 茄子及般達基, 瓦塔基茄子而; 龍力及加沙, 郎伽利即沙拉迪。 589 芭蕉及芭蕉木沙, 棉巴達拉為; 龍藤即檳榔, 火焰即達塔基。 590 提烏塔提普塔及而, 沙瑪黑色已說; 而辛基及優沙跋, 雷努迦迦毗拉為。 591 希里韋拉及瓦拉及, 赤果即賓比迦; 巖生及石花及, 豆蔻即巴胡拉為。 592 癩及病已說, 林生即庫坦那塔; 藥于純生中, 藥於一切非生中。 593 根葉芽尖, 塊莖髓果如是; 皮花傘, 菜十種已知。 594 帕普那塔伊拉伽拉, 坦杜雷亞阿帕瑪利沙; 吉萬提吉瓦尼及而, 甜味及吉瓦迦。 595 大塊莖及蒜, 蔥即蘇甘達迦; 帕托羅苦及而, 賓伽拉加及麻迦瓦。

596.

Punannavā sothaghātī, vitunnaṃ sunisaṇṇakaṃ;

Kāravello tu susavī, tumbyā』lābu ca lābu sā.

597.

Eḷālukañca kakkārī, kumbhaṇḍo tu ca vallibho;

Indavāruṇī visālā, vatthukaṃ vatthuleyyako.

598.

Mūlako nitthiyaṃ cuccu, tambako ca kalambako;

Sākabhedā kāsamadda, jhajjharī phaggavā』dayo.

599.

Saddalo ceva dubbā ca, golomī sā sitā bhave;

Gundā ca bhaddamuttañca, rasālo tu』cchu veḷu tu.

600.

Tacasāro veṇu vaṃso, pabbaṃ tu phalu gaṇṭhiso;

Kīcakā te siyuṃ veṇū, ye nadantyā』niladdhutā.

601.

Naḷo ca dhamano poṭa, galo tu kāsa mitthi na;

Tejano tu saro, mūlaṃ, tū』 sīraṃ bīraṇassa hi.

602.

Kuso varahisaṃ dabbo, bhūtiṇakaṃ tu bhūtiṇaṃ;

Ghāso tu yavaso cātha,

Pūgo tu kamuko bhave.

603.

Tālo vibhedikā cātha, khajjurī sindi vuccati;

604.

Hintāla, tāla, khajjūrī, nālikerā tatheva ca;

Tālī ca ketakī nārī, pūgo ca tiṇapādapāti.

Iti araññavaggo.

  1. Araññādivagga

605.

Pabbato giri selo』ddi, nagā』cala, siluccayā;

Sikharī bhūdharotha bbha, pāsāṇā』smo』palo silā.

606.

Gijjhakūṭo ca vebhāro, vepullo』sigilī nagā;

Viñjho paṇḍava vaṅkādī, pubbaselo tu co』dayo;

Mandaro paraselo』ttho, himavā tu himācalo.

607.

Gandhamādana kelāsa, cittakūṭa sudassanā;

Kālakūṭo tikūṭā』ssa, pattho tu sānu nitthiyaṃ.

608.

Kūṭo vā sikharaṃ siṅgaṃ, papāto tu taṭo bhave;

Nitambo kaṭako nitthī, nijjharo pasavo』mbuno.

609.

Darī』tthī kandaro dvīsu, leṇaṃ tu gabbharaṃ guhā;

Silāpokkharaṇī soṇḍī, kuñjaṃ nikuñja mitthi na.

610.

Uddha madhiccakā sela, ssāsannā bhūmyu paccakā;

Pādo tu』pantaselo tha,

Dhātu』tto gerikādiko.

Iti selavaggo.

611.

Migindo kesarī sīho, taraccho tu migādano;

Byaggho tu puṇḍarīko tha, saddūlo dīpinī』rito.

612.

Accho ikko ca isso tu,

Kāḷasīho iso pyatha;

Rohiso rohito cātha,

Gokaṇṇo gaṇi kaṇṭakā.

613.

Khagga khaggavisāṇā tu, palāsādo ca gaṇḍako;

Byagghādike vāḷamigo, sāpado tha plavaṅgamo.

614.

Makkaṭo vānaro sākhā, migo kapi valīmukho;

Palavaṅgo, kaṇhatuṇḍo,

Gonaṅgulo[gonaṅgalo (ṭī.)] ti so mato.

615.

Siṅgālo [sigālo (sī.)] jambuko kotthu, bheravo ca sivā pyatha;

Biḷāro babbu mañjāro, koko tu ca vako bhave.

616.

Mahiṃso [mahiso (sī.)] ca lulāyo tha,

Gavajo gavayo samā;

Sallo tu sallako thā』ssa,

Lomamhi salalaṃ salaṃ.

617.

Hariṇo miga sāraṅgā, mago ajinayoni ca;

Sūkaro tu varoho tha,

Pelako ca saso bhave.

618.

Eṇeyyo eṇīmigo ca, pampaṭako tu pampako;

Vātamigo tu calanī, mūsiko tvā』khu unduro.

619.

Camaro pasado ceva, kuruṅgo migamātukā;

Ruru raṅku ca nīko ca, sarabhādī migantarā.

620.

Piyako camūru kadalī, migādī cammayonayo;

Migā tu pasavo sīhā, dayo sabbacatuppadā.

621.

Lūtā tu lūtikā uṇṇa, nābhi makkaṭako siyā;

Vicchiko tvā』ḷi kathito, sarabū gharagoḷikā.

622.

Godhā kuṇḍo pyatho kaṇṇa, jalūkā satapadyatha;

Kalandako kāḷakā tha, nakulo maṅguso bhave.

623.

Kakaṇṭako ca saraṭo, kīṭo tu puḷavo kimi;

Pāṇako cāpyatho uccā,

Liṅgo lomasapāṇako.

624.

Vihaṅgo vihago pakkhī, vihaṅgama khaga』ṇḍajā;

Sakuṇo ca sakunto vi, pataṅgo sakuṇī dvijo.

我將為您翻譯596-624節巴利文。以下是完整的中文直譯: 596 布南那瓦除腫, 維頓南蘇尼桑那堪; 苦瓜即蘇沙維, 葫蘆阿拉布及拉布彼。 597 瓜及甜瓜, 冬瓜即是蔓生; 印度瓦魯尼維沙拉, 瓦特胡堪瓦特胡雷亞迦。 598 蘿蔔非陰性丘丘, 坦巴迦及迦蘭巴迦; 蔬菜種類迦沙馬達, 加加利帕格瓦等。 599 娑達羅及獨倍及, 戈羅米彼白為; 貢達及跋陀目塔及, 多汁即甘蔗竹。 600 皮髓竹竹, 節即節結; 基查迦彼等為竹, 彼等隨風搖而鳴。 601 蘆葦及達馬那波塔, 伽羅即迦沙非陰性; 茅草即蘆,根, 即烏西拉屬於毗拉那。 602 吉祥草祭草達巴, 香草即是香草; 草即是牧草及而, 檳榔即檳榔為。 603 棕櫚維貝迪迦及而, 棗椰辛迪已說; 604 欣塔拉、棕櫚、棗椰, 椰子如是及; 棕櫚及刺葵為陰性, 檳榔及草木。 森林品終。 6.森林等品 605 山嶽山山嶽, 山不動山積; 山峰持地而山, 巖石石石石石。 606 靈鷲山及毗婆羅, 毗補羅阿希義梨諸山; 溫竺般荼婆曲等, 東山即烏達亞; 曼達羅彼山義, 雪山即雪山。 607 香醉山開拉沙, 奇特山善見; 黑山三峰彼, 山坡即坡非陰性。 608 峰或峰角, 懸崖即崖為; 山腰山腰非陰性, 瀑布水流。 609 山洞為陰性山洞用於兩性,洞即洞窟洞; 石池索迪, 林叢尼昆加非陰性。 610 上中諸山, 石近地傍; 山腳即邊山而, 礦物即赭石等。 山品終。 611 獸王獅鬃獅, 熊即食獸; 虎即白斑而, 豹豹已說。 612 熊熊及熊即, 黑獅熊而; 赤鹿赤鹿及而, 野牛群刺。 613 犀牛犀角即, 葉食及犀; 虎等中猛獸, 食肉而跳躍。 614 猴猿枝, 猴猴皺面; 跳躍,黑喙, 牛尾即彼已知。 615 豺野犬狐, 恐怖及胡而; 貓貓貓, 恐怖即及狼為。 616 野牛及盧拉亞而, 加瓦加野牛相同; 箭即豪豬而彼, 毛中沙拉拉沙拉。 617 鹿鹿羚羊, 鹿黑羚及; 野豬即瓦羅訶而, 雜色及兔為。 618 羚羊羚鹿及, 帕姆帕塔迦即帕姆帕迦; 風鹿即動物, 鼠即鼠鼠。 619 牦牛斑鹿及, 羚羊母鹿; 鹿野牛及尼迦及, 沙拉跋等其他鹿。 620 毗亞迦查穆魯芭蕉, 鹿等皮生類; 鹿即走獸獅, 等一切四足。 621 蜘蛛即蜘蛛烏那, 臍蜘蛛為; 蝎即蝎已說, 沙拉布屋蜥蜴。 622 鬣蜥鬣蜥而後耳, 水蛭百足而; 松鼠黑而, 鼬鼠鼬為。 623 卡堪塔迦及蜥蜴, 蟲即蛆蟲; 微生及而後高, 性毛蟲。 624 鳥鳥鳥, 鳥鳥卵生; 鳥及鳥鳥, 飛鳥鳥二生。

625.

Vakkaṅgo pattayāno ca, patanto nīḷajo bhave;

Tabbhedā vaṭṭakā jīva, ñjīvo cakora tittirā.

626.

Sāḷikā karavīko ca, ravihaṃso kukutthako;

Kāraṇḍavo ca pilavo [bilavo (ṭī.)], pokkharasātakā』dayo.

627.

Patattaṃ pekhuṇaṃ pattaṃ, pakkho piñchaṃ chado garu;

Aṇḍaṃ tu pakkhibīje tha, nīḷo nitthī kulāvakaṃ.

628.

Supaṇṇamātā vinatā, mithunaṃ thīpumadvayaṃ;

Yugaṃ tu yugalaṃ dvandaṃ, yamakaṃ yamalaṃ yamaṃ.

629.

Samūho gaṇa saṅghātā, samudāyo ca sañcayo;

Sandoho nivaho ogho, visaro nikaro cayo.

630.

Kāyo khandho samudayo, ghaṭā samiti saṃhati;

Rāsi puñjo samavāyo, pūgo jātaṃ kadambakaṃ.

631.

Byūho vitāna gumbā ca, kalāpo jāla maṇḍalaṃ;

Samānānaṃ gaṇo vaggo,

Saṅgho sattho tu jantunaṃ.

632.

Sajātikānaṃ tu kulaṃ, nikāyo tu sadhamminaṃ;

Yūtho nitthī sajātiya, tiracchānānamuccate.

633.

Supaṇṇo venateyyo ca, garuḷo vihagādhipo;

Parapuṭṭho parabhato, kuṇālo kokilo piko.

634.

Moro mayūro varahī, nīlagīva sikhaṇḍino;

Kalāpī ca sikhī kekī, cūḷā tu ca sikhā bhave.

635.

Sikhaṇḍo varahañceva, kalāpo piñcha mapyatha;

Candako mecako cātha, chappado ca madhubbato.

636.

Madhulīho madhukaro, madhupo bhamaro ali;

Pārāvato kapoto ca, kakuṭo ca pārevato.

637.

Gijjho gaddhotha kulalo, seno byagghīnaso pyatha;

Tabbhedā sakuṇagghi』tthī, āṭo dabbimukhadvijo.

638.

Uhuṅkāro ulūko ca, kosiyo vāyasāri ca;

Kāko tva』riṭṭho dhaṅko ca, balipuṭṭho ca vāyaso.

639.

Kākolo vanakāko tha,

Lāpo laṭukikā pyatha;

Vāraṇo hatthiliṅgo ca, hatthisoṇḍavihaṅgamo.

640.

Ukkuso kuraro kola,ṭṭhipakkhimhi ca kukkuho;

Suvo tu kīro ca suko, tambacūḷo tu kukkuṭo.

641.

Vanakukkuṭo ca nijjivho, atha koñcā ca kuntanī;

Cakkavāko tu cakkavho, sāraṅgotu ca cātako.

642.

Tuliyo pakkhibiḷālo,

Satapatto tu sāraso;

Bako tu sukkakākotha,

Balākā visakaṇṭhikā.

643.

Lohapiṭṭho tathā kaṅko, khañjarīṭo tu khañjano;

Kalaviṅko tu cāṭako, dindibho tu kikī bhave.

644.

Kādambo kāḷahaṃsotha, sakunto bhāsapakkhini;

Dhūmyāṭo tu kaliṅgotha,

Dātyūho kāḷakaṇṭhako.

645.

Khuddādī makkhikābhedā, ḍaṃso piṅgalamakkhikā;

Āsāṭikā makkhikāṇḍaṃ, pataṅgo salabho bhave.

646.

Sūcimukho ca makaso, cīrī tu jhallikā [jhillikā (ka.)] tha ca;

Jatukā jinapattā tha, haṃso setacchado bhave.

647.

Te rājahaṃsā rattehi, pādatuṇḍehi bhāsitā;

Mallikā』khyā dhataraṭṭhā, malīnehya』sitehi ca.

  1. Tiraccho tu tiracchāno, tiracchānagato siyāti.

Iti araññādivaggo.

  1. Pātālavagga

649.

Adhobhuvanaṃ pātālaṃ, nāgaloko rasātalaṃ;

Randhaṃ tu vivaraṃ chiddaṃ, kuharaṃ susiraṃ bilaṃ.

650.

Susi』tthī chiggalaṃ sobbhaṃ, sacchidde susiraṃ tisu;

Thiyaṃ tu kāsu āvāṭo, sapparājā tu vāsukī.

651.

Ananto nāgarājā tha, vāhaso』jagaro bhave;

Gonaso tu tiliccho tha,

Deḍḍubho rājulo bhave.

652.

Kambalo』ssataro meru, pāde nāgātha dhammanī;

Silutto gharasappo tha, nīlasappo silābhu ca.

653.

Āsiviso bhujaṅgo』hi, bhujago ca bhujaṅgamo;

Sarīsapo phaṇī sappā, lagaddā bhogi pannagā.

654.

Dvijivho urago vāḷo, dīgho ca dīghapiṭṭhiko;

Pādūdaro visadharo, bhogo tu phaṇino tanu.

我將為您翻譯625-654節巴利文。以下是完整的中文直譯: 625 翼行羽行及, 飛行巢生為; 彼種類鵪鶉生 命鳥察科羅鷓鴣。 626 八哥迦拉維迦及, 鳴鵝公雞; 卡蘭達瓦及毗拉瓦, 博卡拉沙塔迦等。 627 羽毛羽毛羽, 翼羽毛覆重; 卵即鳥種而, 巢非陰性巢。 628 金翅鳥母維那塔, 雙為雌雄二; 對即雙雙, 雙生雙生雙。 629 群眾群集合, 聚集及積聚; 積聚積聚流, 散佈堆積積。 630 身體蘊集, 群集會聚; 堆積堆合集, 群生伙。 631 陣列遮蓋叢及, 束網圓; 同類之群品, 僧眾商隊即眾生。 632 同生者即家, 部即同法者; 群非陰性同種, 畜生已說。 633 金翅鳥維那特亞及, 金翅鳥鳥王; 他養他養, 庫那羅杜鵑啄木鳥。 634 孔雀孔雀孔雀, 藍頸冠者; 孔雀及冠者孔雀, 冠即是冠為。 635 孔雀毛孔雀及, 尾毛羽毛亦而; 月斑黑斑及而, 六足及蜜行。 636 蜜舐蜜造, 蜜飲蜂蜂; 鴿鴿及, 鴿及鴿。 637 禿鷲禿鷲而隼, 鷹虎追亦而; 彼種類猛禽為陰性, 勺嘴鳥二生。 638 烏呼聲貓頭鷹及, 梟鴉敵及; 烏即不祥烏及, 供食及烏。 639 大烏林烏而, 拉波拉圖基迦而; 象鳥象相及, 象鼻鳥。 640 隼隼骨 翼鳥中及庫庫訶; 鸚鵡即綠鸚鵡及鸚鵡, 赤冠即雞。 641 野雞及無舌, 而鶴及昆塔尼; 鴛鴦即遮卡瓦, 薩蘭果即遮塔迦。 642 圖利亞鳥貓, 百羽即鶴; 白鷺即白烏而, 白鷺維沙堪提迦。 643 銅背如是堪迦, 坎加利塔即鹡鸰; 迦拉溫迦即遮塔迦, 丁地跋即基基為。 644 迦曇婆黑天鵝而, 薩昆托跋沙鳥; 昏鳥即迦陵伽而, 達提烏訶黑頸。 645 小等蠅種類, 虻褐色蠅; 阿沙提迦蠅卵, 飛蟲飛蛾為。 646 針嘴及蚊, 蟋蟀即蟋蟀而及; 漆蟲金那帕塔而, 天鵝白羽為。 647 彼等王鵝以紅, 足喙而說; 名為瑪利迦持國, 以污黑及。 648 畜生即畜生, 畜生趣為。 森林等品終。 7.地下品 649 地獄為地下, 龍界羅沙塔羅; 孔即穴孔, 窟孔洞。 650 孔為陰性針眼坑, 有孔中孔用於三性; 陰性中坑深坑, 蛇王即瓦蘇基。 651 無邊為龍王而, 瓦訶娑蟒蛇為; 貢那娑即提里差而, 德杜跋王蛇為。 652 堪跋羅阿沙塔羅彌盧, 足龍而脈; 屋蛇家蛇而, 青蛇石蛇及。 653 毒蛇蛇蛇, 蛇及蛇; 爬蟲有首蛇, 蛇蛇蛇。 654 雙舌爬行猛, 長及長背; 腹行持毒, 蛇身即蛇身。

655.

Āsī』tthī sappadāṭhā tha, nimmoko kañcuko samā;

Visaṃ tva』nitthī garaḷaṃ, tabbhedā vā halāhalo.

656.

Kāḷakūṭādayo cātha, vāḷaggātya』hituṇḍiko;

657.

Nirayo duggati』tthī ca, narako, so mahā』ṭṭhadhā;

Sañjīvo kāḷasutto ca, mahāroruva roruvā;

Patāpano avīci』tthī, saṅghāto tāpano iti.

658.

Thiyaṃ vetaraṇī loha, kumbhī tattha jalāsayā;

Kāraṇiko nirayapo,

Nerayiko tu nārako.

659.

Aṇṇavo sāgaro sindhu, samuddo ratanākaro;

Jalanijhu』 dadhi, tassa, bhedā khīraṇṇavādayo.

660.

Velā』ssa kūladeso tha,

Āvaṭṭo salilabbhamo;

Thevo tu bindu phusitaṃ, bhamo tu jalaniggamo.

661.

Āpo payo jalaṃ vāri, pānīyaṃ salilaṃ dakaṃ;

Aṇṇo nīraṃ vanaṃ vālaṃ, toyaṃ ambu』dakañca kaṃ.

662.

Taraṅgo ca tathā bhaṅgo, ūmi vīci pumitthiyaṃ;

Ullolo tu ca kallolo, mahāvīcīsu kathyate.

663.

Jambālo kalalaṃ paṅko, cikkhallaṃ kaddamo pyatha;

Pulinaṃ vālukā vaṇṇu, marū』ru sikatā bhave.

664.

Antarīpañca dīpo vā, jalamajjhagataṃ thalaṃ;

Tīraṃ tu kūlaṃ rodhañca, patīrañca taṭaṃ tisu.

665.

Pāraṃ paramhi tīramhi, oraṃ tva』pāra muccate;

Uḷumpo [uḷupo (ka.)] tu plavo kullo, taro ca paccarī』tthiyaṃ.

666.

Taraṇī tari nāvā ca, kūpako tu ca kumbhakaṃ;

Pacchābandho goṭaviso, kaṇṇadhāro tu nāviko.

667.

Arittaṃ kenipāto tha,

Potavāho niyāmako;

Saṃyattikā tu nāvāya, vāṇijjamācaranti ye.

668.

Nāvāya』ṅgā』 laṅkāro ca, vaṭākāro phiyādayo;

Poto pavahanaṃ vuttaṃ, doṇi tvi』tthī tathā』mbaṇaṃ [ammaṇaṃ (sī.)].

669.

Gabhīra ninna gambhīrā, tho ttānaṃ tabbipakkhake;

Agādhaṃ tva』talamphassaṃ, anaccho kalusā』vilā.

670.

Accho pasanno vimalo, gabhīrappabhutī tisu;

Dhīvaro macchiko maccha, bandha kevaṭṭa jālikā.

671.

Maccho mīno jalacaro, puthulomo』mbujo jhaso;

Rohito magguro siṅgī, balajo muñja pāvusā.

672.

Sattavaṅko savaṅko ca, naḷamīno ca gaṇḍako;

Susukā sapharī maccha, ppabhedā makarādayo.

673.

Mahāmacchā timi timi, ṅgalo timirapiṅgalo;

Ānando timinando ca, ajjhāroho mahātimi.

674.

Pāsāṇamaccho pāṭhīno, vaṅko tu baḷiso bhave;

Susumāro [saṃsumāro (ṭī.), suṃsumāro (sī.)] tu kumbhīlo,

Nakko kummo tu kacchapo.

675.

Kakkaṭako kuḷīro ca, jalūkā tu ca rattapā;

Maṇḍūko dadduro bheko;

Gaṇḍuppādo mahīlatā.

676.

Atha sippī ca sutti』tthī, saṅkhe tu kambu』nitthiyaṃ;

Khuddasaṅkhye saṅkhanakho, jalasutti ca sambuko.

677.

Jalāsayo jalādhāro, gambhīro rahado tha ca;

Udapāno pānakūpo, khātaṃ pokkharaṇī』tthiyaṃ.

678.

Taḷāko ca saro』nitthī, vāpī ca sarasī』tthiyaṃ;

Daho』mbujākaro cātha, pallalaṃ khuddako saro.

679.

Anotatto tathā kaṇṇa, muṇḍo ca rathakārako;

Chaddanto ca kuṇālo ca, vuttā mandākinī』tthiyaṃ.

680.

Tathā sīhappapātoti, ete satta mahāsarā;

Āhāvo tu nipānañcā, khātaṃ tu devakhātakaṃ.

681.

Savantī ninnagā sindhu, saritā āpagā nadī;

Bhāgīrathī tu gaṅgā tha, sambhedo sindhusaṅgamo.

682.

Gaṅgā』ciravatī ceva, yamunā sarabhū (sarabū [sarayū (ka.)] ) mahī;

Imā mahānadī pañca, candabhāgā sarassatī [sarasvatī (sī. ṭī.)].

683.

Nerañjarā ca kāverī, nammadādī ca ninnagā;

Vārimaggo paṇālī』tthī [panāḷī (ṭī.)], pume candanikā tu ca.

我將為您翻譯655-683節巴利文。以下是完整的中文直譯: 655 蛇牙為陰性蛇牙而, 蛇蛻蛇皮相同; 毒非陰性毒, 彼種類或訶拉訶拉。 656 黑毒等及而, 毒牙尖等馴蛇人; 657 地獄惡趣為陰性及, 地獄,彼大八種; 等活黑繩及, 大叫喚叫喚; 炎熱無間為陰性, 眾合熱即。 658 陰性中維多羅尼銅, 釜彼中水處; 獄卒地獄飲, 地獄者即地獄人。 659 海海海, 海寶藏; 海海海,彼, 種類乳海等。 660 海岸彼岸地而, 漩渦水旋; 滴即滴水滴, 旋即水流。 661 水水水水, 飲水水水; 水水水水, 水水水水。 662 波浪及如是波, 浪波用於陽陰性; 巨浪即及巨浪, 于大浪中已說。 663 泥泥泥, 泥泥而; 沙沙沙, 沙沙沙為。 664 洲及洲或, 水中之地; 岸即岸岸及, 對岸及岸用於三性。 665 彼岸于彼岸, 此岸即非彼岸已說; 筏即筏筏, 渡及橋為陰性。 666 舟舟船及, 桅桿即及甕; 后系戈塔維索, 舵手即船伕。 667 槳劃槳而, 船長船師; 船商于船, 從事貿易者。 668 船支裝飾及, 圓形舵等; 船運輸已說, 船為陰性如是安巴那。 669 深低深, 而淺于彼相反; 無底即未觸底, 不清濁混。 670 清澈清凈無垢, 深等用於三性; 漁夫捕魚捕魚, 人漁夫網工。 671 魚魚水行, 廣鱗水生魚; 赤魚鯰魚帶角, 巴拉加芒加雨魚。 672 七曲沙萬迦及, 蘆魚及根達迦; 海豚沙帕利魚, 種類摩羯等。 673 大魚提彌提彌, 伽拉提彌拉平伽拉; 阿難陀提彌難陀及, 阿加羅訶大提彌。 674 石魚巴提那, 鉤即釣鉤為; 鱷魚即鱷魚, 鱷龜即龜。 675 蟹蟹及, 水蛭即及吸血者; 蛙蛙蛙; 蚯蚓地蔓。 676 而貝及珠為陰性, 螺中貝非陰性; 小螺中螺爪, 水珠及螺。 677 水處水處, 深潭而及; 井飲井, 掘蓮池為陰性。 678 池及池非陰性, 池及池為陰性; 池蓮生及而, 淺池小池。 679 無熱如是耳, 圓及車作; 六牙及庫那拉及, 已說曼達基尼為陰性。 680 如是獅子瀑布, 此七大池; 飲處即飲處及, 掘即天掘。 681 流水低行河, 河水河河; 薄伽羅提即恒河而, 合流河合。 682 恒河阿奇羅瓦提及, 閻摩那沙拉布摩希; 此五大河, 旃陀婆伽薩拉沙瓦提。 683 尼連禪那及迦韋利, 那爾馬達等及低行; 水道水道為陰性, 于陽性中旃達尼迦即及。

684.

Jambālī oligallo ca, gāmadvāramhi kāsuyaṃ;

Saroruhaṃ satapattaṃ, aravindañca vārijaṃ.

685.

Anitthī padumaṃ paṅke, ruhaṃ nalina pokkharaṃ;

Muḷālapupphaṃ kamalaṃ, bhisapupphaṃ kusesayaṃ.

686.

Puṇḍarīkaṃ sitaṃ, rattaṃ, kokanadaṃ kokāsako;

Kiñjakkho kesaro nitthī, daṇḍo tu nāla muccate.

687.

Bhisaṃ muḷālo nitthī ca, bījakoso tu kaṇṇikā;

Padumādisamūhe tu, bhave saṇḍamanitthiyaṃ.

688.

Uppalaṃ kuvalayañca, nīlaṃ tvi』ndīvaraṃ siyā;

Setetu kumudañcassa, kando sālūka muccate.

689.

Sogandhikaṃ kallahāraṃ, dakasītalikaṃ pyatha;

Sevālo nīlikā cātha, bhisinya』mbujinī bhave.

690.Sevālā tilabījañca, saṅkhe ca paṇakādayoti.

Iti pātālavaggo.

Bhūkaṇḍo dutiyo.

  1. Sāmaññakaṇḍa

  2. Visesyādhīnavagga

691.

Visesyādhīna saṃkiṇṇā, nekatthehya』byayehi ca;

Sā』ṅgo』pāṅgehi kathyante, kaṇḍe vaggā iha kkamā.

692.

Guṇadabbakriyāsaddā, siyuṃ sabbe visesanā;

Visesyādhīnabhāvena, visesyasamaliṅgino.

693.

Sobhanaṃ ruciraṃ sādhu, manuññaṃ cāru sundaraṃ;

Vaggu manoramaṃ kantaṃ, hārī mañju ca pesalaṃ.

694.

Bhaddaṃ vāmañca kalyāṇaṃ, manāpaṃ laddhakaṃ subhaṃ;

Uttamo pavaro jeṭṭho, pamukhā』nuttaro varo.

695.

Mukhyo padhānaṃ pāmokkho, para maggañña muttaraṃ;

Paṇītaṃ paramaṃ seyyo, gāmaṇī seṭṭha sattamā.

696.

Visiṭṭhā』riya nāge』ko, sabhaggā mokkha puṅgavā;

Sīha kuñjara saddūlā, dī tu samāsagā pume.

697.

Citta』kkhi pītijanana, mabyāseka masecanaṃ;

Iṭṭhaṃ tu subhagaṃ hajjaṃ, dayitaṃ vallabhaṃ piyaṃ.

698.

Tucchañca rittakaṃ suññaṃ, athā』sārañca pheggu ca;

Mejjhaṃ pūtaṃ pavitto tha, aviraddho apaṇṇako.

699.

Ukkaṭṭho ca pakaṭṭho tha, nihīno hīna lāmakā;

Patikiṭṭhaṃ nikiṭṭhañca, ittarā』vajja kucchitā.

700.

Adhamo』maka gārayhā,

Malīno tu malīmaso;

Brahā mahantaṃ vipulaṃ, visālaṃ puthulaṃ puthu.

701.

Garu』ru vitthiṇṇa matho, pīnaṃ thūlañca pīvaraṃ;

Thullañca vaṭharañcā tha, ācitaṃ nicitaṃ bhave.

702.

Sabbaṃ samatta makhilaṃ, nikhilaṃ sakalaṃ tathā;

Nissesaṃ kasiṇā』sesaṃ, samaggañca anūnakaṃ,

703.

Bhūri pahutaṃ pacuraṃ, bhiyyo sambahulaṃ bahu;

Yebhuyyaṃ bahulaṃ cātha, bāhiraṃ paribāhiraṃ.

704.

Parosatādī te, yesaṃ, paraṃ mattaṃ satādito;

Parittaṃ sukhumaṃ khuddaṃ, thoka mappaṃ kisaṃ tanu.

705.

Cullaṃ matte』tthiyaṃ lesa,

Lavā』ṇuhi kaṇo pume;

Samīpaṃ nikaṭā』sanno, pakaṭṭhā』bhyāsa santikaṃ.

706.

Avidūrañca sāmantaṃ, sannikaṭṭha mupantikaṃ;

Sakāsaṃ antikaṃ ñattaṃ, dūraṃ tu vippakaṭṭhakaṃ.

707.

Nirantaraṃ ghanaṃ sandaṃ, viraḷaṃ pelavaṃ tanu;

Athā yataṃ dīgha matho, nittalaṃ vaṭṭa vaṭṭulaṃ.

708.

Ucco tu unnato tuṅgo, udaggo ceva ucchito;

Nīco rasso vāmano tha, ajimho paguṇo uju.

709.

Aḷāraṃ vellitaṃ vaṅkaṃ, kuṭilaṃ jimha kuñcitaṃ;

Dhuvo ca sassato nicco, sadātana sanantanā.

710.

Kūṭaṭṭho tve』karūpena, kālabyāpī pakāsito;

Lahu sallahukaṃ cātha, saṅkhyātaṃ gaṇitaṃ mitaṃ.

711.

Tiṇhaṃ tu tikhiṇaṃ tibbaṃ, caṇḍaṃ uggaṃ kharaṃ bhave;

Jaṅgamañca carañceva, tasaṃ ñeyyaṃ carācaraṃ.

712.

Kampanaṃ calanaṃ cātha, atiritto tathā』dhiko;

Thāvaro jaṅgamā añño, lolaṃ tu cañcalaṃ calaṃ.

我將為您翻譯684-712節巴利文。以下是完整的中文直譯: 684 泥溝排水溝及, 村門中水坑; 水生百葉, 蓮花及水生。 685 非陰性蓮花泥中, 生蓮花蓮花; 睡蓮花蓮花, 蓮根花吉祥座。 686 白蓮為白,紅, 紅蓮朝日蓮; 蓮蕊花絲非陰性, 莖即莖已說。 687 蓮根藕非陰性及, 種子殼即蓮蓬; 蓮等聚中即, 為叢非陰性。 688 青蓮青蓮及, 藍即青蓮為; 白中睡蓮及彼, 莖藕已說。 689 香水蓮迦拉哈拉, 水冷蓮而; 水藻青蓮及而, 蓮為水生。 690 水藻芝麻種及, 螺中及葉等。 地下品終。 地部第二。 3.普通部 1.所依屬品 691 于所依屬混合, 多義不變及; 有支輔支已說, 部中品於此次第。 692 性質實物動作聲, 一切應為修飾; 依存於所依, 與所依同性。 693 美麗優美善, 悅意妙美好; 悅耳悅心可愛, 迷人柔和純。 694 吉祥美好善, 喜愛優美妙; 最高最勝最上, 主要無上勝。 695 主要主要第一, 最高知最上; 殊勝最勝更勝, 首領最勝第七。 696 殊勝聖龍一, 集會解脫牛王; 獅象豹, 等用於複合陽性。 697 奇異眼喜生, 無過度無滿足; 可意即好運動人, 所愛親愛愛。 698 空及空空, 而無實及粗劣及; 凈凈清凈而, 無誤無過。 699 最高及殊勝而, 下劣低劣卑劣; 最低及最下, 短暫可責可厭。 700 最低粗劣可責, 污穢即污濁; 廣大大廣闊, 廣闊廣大廣。 701 重大廣而, 豐滿粗壯肥胖; 粗大腫脹及而, 堆積積聚為。 702 一切圓滿無缺, 無缺完整如是; 無餘遍滿無餘, 和合及無缺。 703 眾多豐富眾多, 更多極多多; 大多眾多及而, 外部周邊。 704 百餘等彼等,其, 超過量從百起; 微小細小小, 少少少瘦細。 705 小於量中陰性微, 微與微于陽性; 近近近, 殊勝鄰近附近。 706 不遠及附近, 極近最近; 鄰近近知, 遠即極遠。 707 相連密集密, 稀疏薄細; 而延長而, 平滑圓圓。 708 高即升高高, 上升及高舉; 低矮矮而, 不曲熟練直。 709 寬廣盤曲彎, 曲彎扭曲; 堅固及常恒, 永恒永遠。 710 頂立即以一相, 遍時已顯; 輕迅速及而, 計數計算量度。 711 銳即銳強, 暴猛強硬為; 動行及, 動應知動不動。 712 震動動搖及而, 多餘如是過多; 靜止異於動, 動搖即不穩動。

713.

Taralañca purāṇo tu, purātana sanantanā;

Cirantano tha paccaggho, nūtano』bhinavo navo.

714.

Kurūraṃ kaṭhinaṃ daḷhaṃ, niṭṭhuraṃ kakkhaḷaṃ bhave;

Anitthya』nto pariyanto, panto ca pacchima』ntimā.

715.

Jighaññaṃ carimaṃ pubbaṃ, tva』ggaṃ paṭhama mādi so;

Patirūpo nucchavikaṃ, atha moghaṃ niratthakaṃ.

716.

Byattaṃ puṭa [phuṭaṃ (sī.)] ñca mudu tu, sukumārañca komalaṃ;

Paccakkhaṃ indriyaggayhaṃ, apaccakkhaṃ atindriyaṃ.

717.

Itarā』ññataro eko, añño bahuvidho tu ca;

Nānārūpo ca vividho, abādhaṃ tu niraggalaṃ.

718.

Athe』kākī ca ekacco, eko ca ekako samā;

Sādhāraṇañca sāmaññaṃ, sambādho tu ca saṃkaṭaṃ.

719.

Vāmaṃ kaḷevaraṃ sabyaṃ; Apasabyaṃ tu dakkhiṇaṃ;

Paṭikūlaṃ tva』pasabyaṃ, gahanaṃ kalilaṃ samā.

720.

Uccāvacaṃ bahubhedaṃ, saṃkiṇṇā』 kiṇṇa saṃkulā;

Katahattho ca kusalo, pavīṇā』bhiñña sikkhitā.

721.

Nipuṇo ca paṭu cheko, cāturo dakkha pesalā;

Bālo dattu jalo mūḷho, mando viññū ca bāliso.

722.

Puññavā sukatī dhañño, mahussāho mahādhiti;

Mahātaṇho mahiccho tha, hadayī hadayālu ca.

723.

Sumano haṭṭhacitto tha, dummano vimano pyatha;

Vadāniyo vadaññū ca, dānasoṇḍo bahuppado.

724.

Khyāto patīto paññāto,

Bhiññāto pathito suto,

Vissuto vidito ceva, pasiddho pākaṭo bhave.

725.

Issaro nāyako sāmī, patī』sā』dhipatī pabhū;

Ayyā』dhipā』dhibhū netā,

Ibbho tva』ḍḍho tathā dhanī.

726.

Dānāraho dakkhiṇeyyo, siniddho tu ca vacchalo;

Parikkhako kāraṇiko,

Āsatto tu ca tapparo.

727.

Kāruṇiko dayālupi, sūrato ussuko tu ca;

Iṭṭhatthe uyyuto cātha, dīghasutto cirakriyo.

728.

Parādhīno parāyatto, āyatto tu ca santako;

Pariggaho adhīno ca, sacchando tu ca serini.

729.

Anisammakārī jammo, atitaṇho tu lolupo;

Giddho tu luddho lolo tha,

Kuṇṭho mando kriyāsu hi.

730.

Kāmayitā tu kamitā, kāmano kāmi kāmuko;

Soṇḍo matto vidheyyo tu,

Assavo subbaco samā.

731.

Pagabbho paṭibhāyutto, bhīsīlo bhīru bhīruko;

Adhīro [avīro (ṭī.)] kātaro cātha,

Hiṃsāsīlo ca ghātuko.

732.

Kodhano rosano [dosano (sī.)] kopī,

Caṇḍo tvaccantakodhano;

Sahano khamano khantā, titikkhavā ca khantimā.

733.

Saddhāyutto tu saddhālu, dhajavā tu dhajālu ca [lajjālutu ca lajjavā (ka.)];

Niddālu niddāsīlo tha, bhassaro bhāsuro bhave.

734.

Naggo digambaro』vattho, ghasmaro tu ca bhakkhako;

Eḷamūgo tu vattuñca, sotuṃ cā』kusalo bhave.

735.

Mukharo dummukhā』baddha, mukhā cāppiyavādini;

Vācālo bahugārayha, vace vattā tu so vado.

736.

Nijo sako attaniyo,

Vimhayo』cchariya』bbhuto;

Vihattho byākulo cātha,

Ātatāyī vadhudyato.

737.

Sīsacchejjamhi vajjho tha, nikato ca saṭho』nuju;

Sūcako pisuṇo kaṇṇe,

Japo dhutto tu vañcako.

738.

Anisamma hi yo kiccaṃ, puriso vadhabandhanādi mācarati;

Avinicchitakārittā, sokhalu capaloti viññeyyo.

739.

Khuddo kadariyo thaddha, maccharī kapaṇo pyatha;

Akiñcano daliddo ca, dīno niddhana duggatā.

740.

Asambhāvitasampattaṃ, kākatāliya muccate;

Atha yācanako atthī, yācako ca vanibbako.

741.

Aṇḍajā pakkhisappādī, narādī tu jalābujā;

Sedajā kimiḍaṃsādī, devādī tvo』 papātikā.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 713 古老和陳舊的,遠古和永恒的; 長久以來的,而後嶄新的,最新的和新的。 714 兇暴、堅硬、牢固, 殘酷、粗糙應當是; 無限的、邊際、邊緣,以及最後的、終極的。 715 最低等的、最後的、最初的, 而最高的、第一的、開始的是他; 適當的、恰當的,而後虛幻的、無意義的。 716 明顯的和柔軟的, 細膩的和溫和的; 直接感知的、感官可得的, 非直接感知的、超感官的。 717 其他的、某一個、一個, 另一個和多種的; 種種形態的和各式各樣的,無障礙的和無拘束的。 718 而獨居的和某個的, 一個的和單獨的相同; 共同的和普遍的, 擁擠的和狹窄的。 719 左邊的身體和左方的;而非左的是右方的; 相反的和非左的,難penetrating的和混亂的相同。 720 高低不平的、多種差別的, 混雜的、充滿的、紛亂的; 熟練的和精通的, 熟練的、通曉的、受過訓練的。 721 精細的和敏銳的、聰明的, 機智的、能幹的、溫和的; 愚笨的、遲鈍的、愚昧的, 遲緩的、有智的和愚蠢的。 722 有福德的、善行的、幸運的, 大精進的、大毅力的; 大貪慾的、大欲望的,而後 有心的、富同情心的。 723 心情愉悅的、心情歡喜的,而後 心情不好的、心意消沉的; 樂於佈施的、明瞭佈施的, 好施的、多施的。 724 聞名的、著名的、衆所周知的, 廣為人知的、傳揚的、被聽聞的, 出名的、被知曉的以及, 顯赫的、明顯的。 725 自在主、領導者、主人, 主人、統治者、支配者; 尊者、支配者、征服者、引導者, 富有的、富裕的以及財主。 726 值得佈施的、應受供養的, 親密的和慈愛的; 考察者、明辨者, 執著的和專注的。 727 有悲憫心的、富同情心的, 溫和的、熱心的; 致力於理想的,而後 拖延的、行動遲緩的。 728 依附他人的、依賴他人的, 受支配的和自己所有的; 佔有物、從屬的, 而隨心所欲的和自主的。 729 輕率行事的、卑劣的, 過度貪慾的和貪婪的; 貪求的、貪婪的,而後 遲鈍的、行動遲緩的。 730 想要的和渴望的, 欲求的、貪戀的、好色的; 貪飲的、陶醉的,而順從的, 聽話的、善順的相同。 731 魯莽的、機智的, 膽小的性格、怯懦的、膽怯的; 不勇敢的、懦弱的,而後 性好傷害的和殺戮的。 732 易怒的、惱怒的、憤怒的, 暴躁的和極易發怒的; 能忍的、忍耐的、具忍耐的, 能容忍的和有耐性的。 733 具信仰的和虔誠的, 有旗幟的和持旗的; 嗜睡的、習慣睡眠的,而後 光輝的、光明的。 734 裸體的、天衣無縫的、無衣的, 貪食的和嗜食的; 又聾又啞的,說話和 聽力都不靈便的。 735 多嘴的、口不善言的、 言語無度的和說不善語的; 多言的、應受指責的, 在言語上,說話者即是能言的。 736 自己的、個人的、屬於自己的, 驚訝的、稀有的、不可思議的; 困惑的、混亂的,而後 加害者、意圖殺害的。 737 應被斬首的,而後欺詐的和不正直的; 告密者、兩舌的、在耳邊 私語的、賭徒和欺騙者。 738 若是不加思考, 此人便行殺害監禁等事; 因為行事不經思慮, 他確實應被認為是輕率的。 739 卑鄙的、吝嗇的、頑固的, 妒忌的、可憐的; 一無所有的、貧窮的, 低賤的、無財的、困苦的。 740 意外獲得的成就, 稱為烏鴉與棕櫚果(比喻偶然); 而後乞求者、需要者, 乞討者和乞丐。 741 卵生的是鳥類爬行類等,人類等是胎生的; 濕生的是蟲類虻類等,天神等是化生的。

742.

Jaṇṇutaggho jaṇṇumatto, kappo tu kiñcidūnake;

Antaggataṃ bhu pariyā, panna mantogadho』gadhā.

743.

Rādhito sādhito cātha, nippakkaṃ kuthitaṃ bhave;

Āpanno tvā』padappatto, vivaso tvavaso bhave.

744.

Nuṇṇo nuttā』tta, khittā ce』, ritā viddhā tha kampito;

Dhūto ādhūta calitā, nisitaṃ tu ca tejitaṃ.

745.

Pattabbaṃ gamma māpajjaṃ [āsajjaṃ (ka.)], pakkaṃ pariṇataṃ samā;

Veṭhitaṃ tu valayitaṃ, ruddhaṃ saṃvuta māvutaṃ.

746.

Parikkhittañca nivutaṃ, visaṭaṃ vitthataṃ tataṃ;

Litto tu diddho gūḷho tu,

Gutto puṭṭho tu posito.

747.

Lajjito hīḷito cātha, sanitaṃ dhanitaṃ pyatha;

Sandānito sito baddho,

Kīlito saṃyato bhave.

748.

Siddhe nipphanna nibbattā, dārite bhinna bheditā;

Channo tu chādite cātha, viddhe chiddita vedhitā.

749.

Āhaṭo ābhatā』nītā,

Danto tu damito siyā;

Santo tu samito ceva,

Puṇṇo tu pūrito bhave.

750.

Apacāyito mahito, pūjitā』rahito』ccito;

Mānito cā』pacito ca, tacchitaṃ tutanūkate.

751.

Santatto dhūpito copa,

Carito tu upāsito;

Bhaṭṭhaṃ tu galitaṃ pannaṃ, cutañca dhaṃsitaṃ bhave.

752.

Pīto pamudito haṭṭho,

Matto tuṭṭho tha kantito;

Sañchinno lūna dātā tha,

Pasattho vaṇṇito thuto.

753.

Tinto』lla』dda kilinno』nnā, maggitaṃ pariyesitaṃ;

Anvesitaṃ gavesitaṃ, laddhaṃ tu patta muccate.

754.

Rakkhitaṃ gopitaṃ guttaṃ, tātaṃ gopāyitā』vitā;

Pālitaṃ atha ossaṭṭhaṃ, cattaṃ hīnaṃ samujjhitaṃ.

755.

Bhāsitaṃ lapitaṃ vuttā, bhihitā』khyāta jappitā;

Udīritañca kathitaṃ, gaditaṃ bhaṇito』ditā.

756.

Avaññātā』vagaṇitā, paribhūtā』vamānitā;

Jighacchito tu khudito,

Chāto ceva bubhukkhito.

757.

Buddhaṃ ñātaṃ paṭipannaṃ, viditā』vagataṃ mataṃ;

Gilito khādito bhutto,

Bhakkhito』jjhohaṭā』sitā.

Iti visesyādhīnavaggo.

  1. Saṃkiṇṇavagga

758.

Ñeyyaṃ liṅga miha kvāpi, paccayatthavasena ca;

Kriyā tu kiriyaṃ kammaṃ,

Santi tu samatho samo;

Damo ca damatho danti, vattaṃ tu suddhakammani;

Atho āsaṅgavacanaṃ, tīsu vuttaṃ parāyaṇaṃ.

759.

Bhedo vidāro phuṭanaṃ, tappanaṃ tu ca pīṇanaṃ;

Akkosana mabhisaṅgo,

Bhikkhā tu yācanā』tthanā.

760.

Ninnimittaṃ yadicchā thā』, pucchanā nandanāni ca;

Sabhājana matho ñāyo,

Nayo phāti tu vuddhiyaṃ.

761.

Kilamatho kilamanaṃ, pasavo tu pasūtiyaṃ;

Ukkaṃso tvatisayo tha,

Jayo ca jayanaṃ jiti.

762.

Vaso kanti, byadho vedho,

Gaho gāho varo vuti;

Pacā pāko havo huti [hūbhi (sī. amarakosa)],

Vedo vedana mitthi vā.

763.

Jīraṇaṃ jāni tāṇaṃ tu, rakkhaṇaṃ pamitippamā;

Sileso sandhi ca khayo,

Tvapacayo ravo raṇo.

764.

Nigādo nigado mādo, mado pasiti bandhanaṃ;

Ākaro tviṅgitaṃ iṅgo,

Atha』tthāpagamo byayo.

765.

Antarāyo ca paccūho,

Vikāro tu vikatya』pi;

Pavisileso vidhuraṃ, upavesanamāsanaṃ.

766.

Ajjhāsayo adhippāyo, āsayo cābhisandhi ca;

Bhāvo dhimutti chando tha,

Doso ādīnavo bhave.

767.

Ānisaṃso guṇo cātha,

Majjhaṃ vemajjha muccate;

Majjhanhiko [majjhantiko (ṭī. sī. pī.)] tu majjhanho, vemattaṃ tu ca nānatā.

768.

Vā jāgaro jāgariyaṃ [jāgariyo (ṭī.)], pavāho tu pavatti ca;

Byāso papañco vitthāro,

Yāmo tu saṃyamo yamo.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 742 膝高的、及膝的, 稍微不足的稱為"kappo"; 達到末端的、遍及的、 進入的、沉入的、沉浸的。 743 完成的和成就的,而後 烹煮的、煮沸的; 陷入的和遭遇不幸的, 無能為力的和無自由的。 744 推動的、驅使的、投擲的、 發射的、刺穿的,而後震動的; 搖動的、搖晃的、移動的, 銳利的和磨礪的。 745 應達到的、到達的、獲得的, 成熟的、完全成熟的相同; 纏繞的和盤旋的, 阻礙的、關閉的、遮蔽的。 746 圍繞的和遮蔽的, 擴散的、展開的、伸展的; 塗抹的和染污的,而 保護的、滋養的和培育的。 747 羞恥的和輕蔑的,而後 發聲的和響亮的; 約束的、綁縛的、束縛的, 遊戲的、克制的。 748 成就的、完成的、生起的, 破裂的、破碎的、破壞的; 遮蓋的和覆蓋的,而後 穿透的、穿孔的、刺穿的。 749 帶來的、運來的、引來的, 調伏的和馴服的; 平靜的和安息的, 充滿的和填滿的。 750 恭敬的、尊重的, 供養的、尊敬的、尊崇的; 尊重的和敬重的, 削薄的和變細的。 751 炙熱的和燻烤的, 修習的和親近的; 脫落的、滴落的、墜落的, 退失的和毀滅的。 752 歡喜的、歡悅的、愉快的, 陶醉的、滿意的,而後喜愛的; 砍斷的、割斷的、切斷的,而後 讚揚的、稱讚的、頌揚的。 753 濕的、潮的、濕潤的、浸透的, 尋求的、探求的; 追尋的、搜尋的, 獲得的稱為達到的。 754 守護的、保護的、防護的, 庇護的、看守的、保衛的; 保持的,而後放棄的, 捨棄的、低劣的、遺棄的。 755 說的、談的、述說的, 表達的、宣說的、唸誦的; 發言的和講說的, 說話的、陳述的、宣說的。 756 輕視的、輕蔑的, 藐視的、侮辱的; 飢餓的和飢渴的, 飢餓的以及渴望食物的。 757 覺悟的、了知的、領悟的, 明白的、通達的、理解的; 吞嚥的、咀嚼的、食用的, 吃的、吞食的、進食的。 以上為形容詞品。 混合品 758 在此處性別應當, 依附緣義來了知; 行為即是作業, 平靜即是寂止和平等; 調伏和調御、馴服, 清凈業稱為"vatta"; 而後執著的說法, 在三性中說為"歸依"。 759 破壞、裂開、破裂, 滿足和令歡喜; 責罵和執著, 乞食即是乞求、祈求。 760 無因的和隨意的,而後 詢問和歡喜; 敬重,而後正理, 方法,"phāti"表示增長。 761 疲勞和疲倦, 生產即是生育; 卓越和殊勝,而後 勝利、戰勝和克服。 762 控制和意願,傷害和穿透, 抓取和握持,選擇和選取; 烹煮和熟食,供奉和祭祀, 智慧和感受在雌性詞中。 763 衰老和損失,保護和 保護,衡量和度量; 黏著和連線,消減和 減少,聲音和戰爭。 764 宣說和宣告,陶醉和 醉態,綁縛和束縛; 礦藏和暗示、特徵, 而後意義的消失即是損失。 765 障礙和阻礙, 變異和改變; 分離和不幸, 坐下和坐位。 766 內在傾向和意願, 心向和目的; 狀態、意向、願望,而後 過失即是過患。 767 功德和美德,而後 中間稱為"vemajjha"; 正午和中午, 差異即是不同。 768 清醒和警覺, 流動和執行; 詳細、擴充套件和廣大, 約束和剋制稱為"yamo"。

769.

Sambāhanaṃ maddanañca, pasaro tu visappanaṃ;

Santhavo tu paricayo,

Melako saṅga saṅgamā.

770.

Sannidhi sannikaṭṭhamhi, vināso tu adassanaṃ;

Lavo bhilāvo lavanaṃ,

Patthāvo』vasaro samā.

771.

Osānaṃ pariyosānaṃ, ukkaṃso』tisayo bhave [avasānaṃ samāpanaṃ (?)];

Sanniveso ca saṇṭhānaṃ, athā』bbhantara mantaraṃ.

772.

Pāṭihīraṃ pāṭiheraṃ, pāṭihāriya muccate;

Kiccaṃ tu karaṇīyañca, saṅkhāro vāsanā bhave.

773.

Pavanaṃ pava nippāvā, tasaro suttaveṭhanaṃ;

Saṅkamo duggasañcāro, pakkamo tu upakkamo.

774.

Pāṭho nipāṭho nipaṭho, vicayo magganā pume;

Āliṅganaṃ parissaṅgo, sileso upagūhanaṃ.

775.

Ālokanañca nijjhānaṃ, ikkhaṇaṃ dassanaṃ pyatha;

Paccādeso nirasanaṃ, paccakkhānaṃ nirākati.

776.

Vipallāso』ññathābhāvo, byattayo viparīyayo;

Vipariyāso』tikkamo, tva』tipāto upaccayo.

Iti saṃkiṇṇavaggo.

  1. Anekatthavagga

777.

Anekatthe pavakkhāmi, gāthā』ddhapādato kamā;

Ettha liṅgavisesattha, mekassa punaruttatā.

778.

Samayo samavāye ca, samūhe kāraṇe khaṇe;

Paṭivedhe siyā kāle, pahāne lābha diṭṭhisu.

779.

Vaṇṇo saṇṭhāna rūpesu, jāti,cchavīsu kāraṇe;

Pamāṇe ca pasaṃsāyaṃ, akkhare ca yase guṇe.

780.

Uddese pātimokkhassa, paṇṇattiya muposatho;

Upavāse ca aṭṭhaṅge, uposathadine siyā.

781.

Rathaṅge lakkhaṇe dhammo, racakke』svīriyāpathe;

Cakkaṃ sampattiyaṃ cakka, ratane maṇḍale bale.

782.

Kulālabhaṇḍe āṇāya, māyudhe dāna rāsisu;

783.

Dānasmiṃ brahmacariya, mappamaññāsu sāsane;

Methunāratiyaṃ veyyā, vacce sadāratuṭṭhiyaṃ;

Pañcasīlā』riyamaggo, posathaṅga dhitīsu [ṭhitīsu (ka.)] ca.

784.

Dhammo sabhāve pariyattipaññā,

Ñāyesu saccappakatīsu puññe;

Ñeyye guṇā』cāra samādhisūpi,

Nissattatā』pattisu kāraṇādo.

785.

Attho payojane saddā, bhidheyye vuddhiyaṃ dhane;

Vatthumhi kāraṇe nāse, hite pacchimapabbate.

786.

Yebhuyyatā』byāmissesu, visaṃyoge ca kevalaṃ;

Daḷhatthe』natireke cā, navasesamhi taṃ tisu.

787.

Guṇo paṭala rāsīsu, ānisaṃse ca bandhane;

Appadhāne ca sīlādo, sukkādimhi jiyāya ca.

788.

Rukkhādo vijjamāne cā, rahante khandhapañcake;

Bhūto satta mahābhūtā, manussesu na nāriyaṃ.

789.

Vāccaliṅgo atītasmiṃ, jāte patte same mato;

790.

Sundare daḷhikamme cā, yācane sampaṭicchane;

Sajjane sampahaṃsāyaṃ, sādhvā』bhidheyyaliṅgikaṃ.

791.

Anto nitthī samīpe cā, vasāne padapūraṇe;

Dehāvayave koṭṭhāse, nāsa sīmāsu lāmake.

792.

Nikāye sandhi sāmañña, ppasūtīsu kule bhave;

Visese sumanāyañca, jāti saṅkhatalakkhaṇe.

793.

Bhavabhede patiṭṭhāyaṃ, niṭṭhā』jjhāsayabuddhisu;

Vāsaṭṭhāne ca gamane, visaṭatte [visaratta visadatte]gatīritā.

794.

Phale vipassanā dibba, cakkhu sabbaññutāsu ca;

Paccavekkhaṇañāṇamhi, magge ca ñāṇadassanaṃ.

795.

Kammāruddhana aṅgāra, kapalla dīpikāsu ca;

Suvaṇṇakāramūsāyaṃ, ukkā vege ca vāyuno.

796.

Kesohāraṇa, jīvita, vuttisu vapane ca vāpasamakaraṇe;

Kathane pamuttabhāva, jjhenādo [jjhesanādo (sī.)]vutta mapi tīsu.

797.

Gamane vissute cā』va, dhārito』pacitesu ca;

Anuyoge kilinne ca, suto』 bhidheyyaliṅgiko.

798.

Sotaviññeyya satthesu, sutaṃ putte suto siyā;

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 769 按摩和揉捏, 擴充套件即是蔓延; 親密即是熟悉, 集會、結合、匯聚。 770 積蓄在近處, 消失即是不見; 切割、分割、收割, 機會、時機相同。 771 結束和終結, 卓越即是超勝; 安置和形狀, 而後內部和中間。 772 神變、神通, 稱為奇蹟; 職責和應做之事, 行為即是習氣。 773 篩選和篩凈、凈化, 線軸是纏線器; 通行是難處的行走, 離開即是開始。 774 閱讀、誦讀、誦唸, 搜尋和探求在男性詞中; 擁抱和環抱, 接觸和抱持。 775 觀看和審視, 眺望和看見; 拒絕和排斥, 否認和拒絕。 776 顛倒和異變, 變異和轉變; 顛倒和超越, 殺害和增長。 以上為混合品。 多義品 777 我將依照偈頌半句次第, 說明多義詞; 此中性別差異義, 單一詞有重複。 778 "samaya"用於集合、 群集、原因、時刻、 通達、時間、 斷除、獲得和見解。 779 "vaṇṇa"用於形狀、容貌、 種姓、膚色、原因、 度量和讚歎、 文字、名譽、美德。 780 "uposatha"用於誦戒、 制定、持齋、 八支戒和 布薩日。 781 "dhamma"用於車輪部件、特相、 法輪、威儀、 "cakka"用於成就、輪寶、 圓形和力量。 782 用於陶工器具、命令、 武器、佈施和聚集。 783 用於佈施、梵行、 無量和教法; 禁慾和非淫、 自足於己妻; 五戒、八正道、 布薩支和堅定。 784 "dhamma"用於自性、經典智慧、 道理、真實本性和功德; 所知、德行、定力, 無我性、罪過和原因等。 785 "attha"用於目的、詞義、 所詮、增長、財富、 事物、原因、滅亡、 利益和西方山。 786 "kevala"用於大多數、不混雜、 分離,以及 堅固、不過度, 在三性中用於無餘。 787 "guṇa"用於層次、堆積、 功德和束縛、 次要和戒等、 白等、弓弦。 788 "bhūta"用於存在的樹等、 隱秘的、五蘊、 眾生、四大元素、 人類,不用於女性。 789 "mata"依語言性別用於過去、 已生、已得、相等。 790 用於美好、確認、 請求、接受、 善人、歡喜, "sādhu"依所表示性別。 791 "anta"用於非女性、近處、 結束、詞的填充、 身體部分、部分、 毀滅、邊界和低劣。 792 "bhava"用於部類、連線、共同、 生產、家族、存在、 特殊、善意、 種姓和有為相。 793 "gati"用於存在狀態、立足、 完成、意向、覺悟、 住處、行走、 擴散[流動、清凈]。 794 "ñāṇadassana"用於果位、觀智、天眼、 一切智性、 省察智和 道智。 795 "ukkā"用於業障、炭火、 陶缽、燈火、 金匠的熔爐, 以及風的速度。 796 用於剃髮、生命、 維持和止息、 說話、解脫狀態、 請求等,也用於三性。 797 "suta"用於行走、聞名、 記住、尊敬、 追問、濕潤, 依所表示性別。 798 "suta"用於耳識所知和教義, "suto"用於兒子;

799.

Kappo kāle yuge lese, paññatti paramāyusu;

Sadise tīsu samaṇa, vohāra kappabindusu;

Samantatthe』ntarakappā, dike takke vidhimhi ca.

800.

Nibbāna magga virati, sapathe saccabhāsite;

Tacche cā』riyasaccamhi, diṭṭhiyaṃ sacca mīritaṃ.

801.

Sañjātidese hetumhi, vāsaṭṭhānā』karesu ca;

Samosaraṇaṭṭhāne cā, yatanaṃ padapūraṇe.

802.

Antaraṃ majjha vattha』ñña, khaṇo』kāso』dhi hetusu;

Byavadhāne vinaṭṭhe ca, bhede chidde manasya』pi.

803.

Ārogye kusalaṃ iṭṭha, vipāke kusalo tathā;

Anavajjamhi cheke ca, kathito vāccaliṅgiko.

804.

Dravā』cāresu vīriye, madhurādīsu pārade;

Siṅgārādo dhātubhede, kicce sampattiyaṃ raso.

805.

Bodhi sabbaññutaññāṇe, riyamagge ca nāriyaṃ;

Paññattiyaṃ pume』 ssattha, rukkhamhi purisitthiyaṃ.

806.

Sevito yena yo niccaṃ, tatthāpi visayo siyā;

Rūpādike janapade, tathā dese ca gocare.

807.

Bhāvo padatthe sattāya, madhippāya kriyāsu ca;

Sabhāvasmiñca līlāyaṃ, purisi』tthindriyesu ca.

808.

So bandhave』ttani ca saṃ, so dhanasmi manitthiyaṃ;

Sā pume sunakhe vutto, ttaniye so tiliṅgiko.

809.

Suvaṇṇaṃ kanake vuttaṃ, suvaṇṇo garuḷe tathā;

Pañcadharaṇamatte ca, chavi sampattiyampi ca.

810.

Varo devādikā [devādito (sī.)] iṭṭhe, jāmātari patimhi ca,

Uttame vāccaliṅgo so, varaṃ mandappiye byayaṃ.

811.

Makule dhanarāsimhi, siyā kosa manitthiyaṃ;

Nettiṃsādi pidhāne ca, dhanupañcasatepi ca.

812.

Pitāmahe jine seṭṭhe, brāhmaṇe ca pitūsvapi;

Brahmā vutto tathā brahmaṃ, vede tapasi vuccate.

813.

Hatthīnaṃ majjhabandhe ca, pakoṭṭhe kacchabandhane;

Mekhalāyaṃ matā kacchā, kaccho vutto latāya ca.

814.

Tatheva bāhumūlamhi, anūpamhi tiṇepi ca;

815.

Pamāṇaṃ hetu satthesu, māne ca saccavādini;

Pamātari ca niccamhi, mariyādāya muccate.

816.

Sattaṃ dabba』ttabhāvesu, pāṇesu ca bale, siyā [bale sakkā (ṭī.)];

Sattāyañca, janesatto, āsatte so tiliṅgiko.

817.

Semhādo rasarattādo, mahābhūte pabhādike;

Dhātu dvīsva』ṭṭhicakkhā』di, bhvā』dīsu gerikādisu.

818.

Amaccādo sabhāve ca, yoniyaṃ pakatī』ritā;

Satvādisāmyā』vatthāyaṃ, paccayā paṭhamepi ca.

819.

Padaṃ ṭhāne parittāṇe, nibbānamhi ca kāraṇe;

Sadde vatthumhi koṭṭhāse, pāde tallañchane mataṃ.

820.

Lohamuggara meghesu, ghano, tālādike ghanaṃ,;

Nirantare ca kaṭhine, vāccaliṅgika muccate.

821.

Khuddā ca makkhikābhede, madhumhi khudda, mappake;

Adhame kapaṇe cāpi, bahumhi catūsu ttisu.

822.

Takke maraṇaliṅge ca, ariṭṭhaṃ asubhe subhe,;

Ariṭṭho āsave kāke, nimbe ca pheniladdume.

823.

Mānabhaṇḍe palasate, sadisatte tulā tathā;

Gehānaṃ dārubandhattha, pīṭhikāyañca dissati.

824.

Mittakāre lañjadāne, bale rāsi vipattisu [balarāsi vipattisu (ka.)];

Yuddhe ceva paṭiññāyaṃ, saṅgaro sampakāsito.

825.

Khandhe bhave nimittamhi, rūpaṃ vaṇṇe ca paccaye;

Sabhāva sadda saṇṭhāna, rūpajjhāna vapūsu ca.

826.

Vatthu kilesa kāmesu, icchāyaṃ madane rate;

Kāmo, kāmaṃ nikāme, cā, nuññāyaṃ kāma mabyayaṃ.

827.

Pokkharaṃ padume dehe, vajjabhaṇḍamukhepi ca;

Sundaratte ca salile, mātaṅgakarakoṭiyaṃ.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 799 "kappa"用於時間、時代、相似、 規定、最長壽命; 在三性中用於相似、 沙門、世俗用語、標點; 在普遍義、中劫、 等等、推理和方法中。 800 "sacca"用於涅槃、道、離、 誓言、真實語、 真實和聖諦、 見解等。 801 "āyatana"用於出生地、原因、 居處、礦藏, 集會處, 以及填詞。 802 "antara"用於中間、衣服、其他、 時刻、空間、上等、原因; 間隔、毀滅, 差別、裂縫和心意。 803 "kusala"用於健康、善果、 如此善報, 無過和巧妙, 說為依語言性別。 804 "rasa"用於流動、行為、精進、 甜等、水銀、 情愛等、界的種類、 職責和成就。 805 "bodhi"用於一切智智、 聖道,不用於女性; 在名稱中為陽性,無花果樹 中用於陽性和陰性。 806 "visaya"用於經常被誰 所親近的地方; 色等境、人民, 以及地區和行處。 807 "bhāva"用於詞義、存在、 意向和行為; 自性和優雅, 男根和女根。 808 "so"用於親戚和自己,"saṃ" 用於財富,不用於陰性; "sā"用於陽性和狗, 說為用於自己,三性詞。 809 "suvaṇṇa"用於黃金, "suvaṇṇo"同樣用於金翅鳥; 五兩的重量, 膚色和成就。 810 "vara"從天神等開始用於可愛的、 女婿和丈夫, 最高者依語言性別, "varaṃ"用於劣愛,為不變詞。 811 "kosa"用於花蕾、財富堆, 不用於陰性; 劍等的鞘, 以及五百弓。 812 "brahmā"用於祖父、勝者、最上、 婆羅門和父親等; 同樣"brahmaṃ"用於 吠陀和苦行。 813 "kacchā"用於象的中間綁帶、 前臂和腰帶、 腰帶,"kaccho"用於 藤蔓等。 814 同樣用於臂根、 濕地和草。 815 "pamāṇa"用於原因、經典、 度量和說真實者; 度量者和永恒, 稱用於界限。 816 "satta"用於實體、自體, 生命和力量; 存在和人,"satto" 用於執著,為三性詞。 817 "dhātu"用於痰等、味和血等、 大種和光明等; 在兩性中用於骨和眼等、 有等和赭石等。 818 "pakati"用於大臣等和自性, 生處, 有情等的平等狀態, 緣和初等。 819 "pada"用於處所、保護、 涅槃和原因; 聲音、事物、部分、 足和印記。 820 "ghana"用於鐵錘、云, "ghanaṃ"用於鐃鈸等; 密集和堅硬, 說為依語言性別。 821 "khudda"用於小蜜蜂的種類、蜜, "小"、卑劣、貧窮, 以及眾多,在四性中用於三性。 822 "ariṭṭha"用於推理、死亡徵兆、 不祥和吉祥; "ariṭṭho"用於酒、烏鴉、 楝樹和泡沫樹。 823 "tulā"用於度量器具、百錢、 相似性, 房屋的木結構 和座椅。 824 "saṅgara"用於友好行為、賄賂、 力量、堆積、不幸、 戰鬥以及 承諾。 825 "rūpa"用於蘊、有、相、 色、緣、 自性、聲音、形狀、 色界定和身體。 826 "kāma"用於事物、煩惱、欲、 願望、歡樂、愛; "kāmaṃ"用於意欲和 許可,為不變詞。 827 "pokkhara"用於蓮花、身體、 樂器口、 美麗、水, 象鼻尖。

828.

Rāsiniccala māyāsu, dambhā』saccesva』yoghane;

Girisiṅgamhi sīraṅge, yante kūṭa manitthiyaṃ.

829.

Vuddhiyaṃ janane kāma, dhātvādīmhi ca pattiyaṃ;

Sattāyañceva saṃsāre, bhavo sassatadiṭṭhiyaṃ.

830.

Paṭivākyo』ttarāsaṅge, su』ttaraṃ uttaro tisu;

Seṭṭhe disādibhede ca, parasmi muparī』rito.

831.

Nekkhammaṃ paṭhamajjhāne, pabbajjāyaṃ vimuttiyaṃ;

Vipassanāya nissesa, kusalamhi ca dissati.

832.

Saṅkhāro saṅkhate puññā, bhisaṅkhārādikepi ca;

Payoge kāyasaṅkhārā, dya』bhisaṅkharaṇesu ca.

833.

Ārammaṇe ca saṃsaṭṭhe, vokiṇṇe nissaye tathā;

Tabbhāve cāpyabhidheyya, liṅgo sahagato bhave.

834.

Tīsu channaṃ patirūpe, chādite ca nigūhite;

Nivāsana pārupane, raho paññattiyaṃ pume.

835.

Buddhasamantacakkhūsu, cakkhu paññāya mīritaṃ;

Dhammacakkhumhi ca maṃsa, dibbacakkhudvayesu ca.

836.

Vāccaliṅgo abhikkanto, sundaramhi abhikkame;

Abhirūpe khaye vutto, tatheva』bbhanumodane.

837.

Kāraṇe desanāyañca, vāre vevacanepi ca;

Pākārasmiṃ [pakārasmiṃ (ka.)] avasare, pariyāyo kathīyati.

838.

Viññāṇe cittakamme ca, vicitte citta muccate;

Paññatti cittamāsesu, citto, tārantare thiyaṃ.

839.

Sāmaṃ vedantare sāntve, taṃ pīte sāmale tisu;

Sayamatthe byayaṃ sāmaṃ, sāmā ca sārivāyapi.

840.

Pume ācariyādimhi, garu[guru (ka. ṭī.)] mātāpitūsvapi;

Garu tīsu mahante ca, dujjarā』lahukesu ca.

841.

Accite vijjamāne ca, pasatthe sacca sādhusu;

Khinne ca samite ceva, santobhidheyyaliṅgikoti.

Iti gāthāanekatthavaggo.

842.

Devo visuddhidevā』do, megha maccu nabhesu ca;

Athopi taruṇe satte, corepi māṇavo bhave.

843.

Ādi koṭṭhāsa koṭīsu, purato』ggaṃvare tīsu;

Paccanīko』ttamesva』ññe, pacchābhāge paro tisu.

844.

Yoni kāma siri』ssare, dhammu』yyāma yase bhagaṃ;

Uḷāro tīsu vipule, seṭṭhe ca madhure siyā.

845.

Sampanno tīsu sampuṇṇe, madhure ca samaṅgini;

Saṅkhā tu ñāṇe koṭṭhāsa, paññatti gaṇanesu ca.

846.

Ṭhānaṃ issariyo』kāsa, hetūsu ṭhitiyampi ca;

Atho māne pakāreca, koṭṭhāseca vidho dvisu.

847.

Pañño』pavāsa khantīsu, damo indriyasaṃvare;

Ñāṇe ca somanasseca, vedo chandasi co』ccate.

848.

Khandhakoṭṭhāsa, passāva, magga, hetūsu yoni sā [yoni so (ṭī.)];

Kāle tu kūle sīmāyaṃ, velā rāsimhi bhāsitā.

849.

Vohāro sadda paṇṇatti, vaṇijjā cetanāsu ca;

Nāgo tu』raga hatthīsu, nāgarukkhe tathu』ttame.

850.

Seṭṭhā』sahāya saṅkhyā』ñña,

Tulyesve』kotiliṅgiko;

Rāge tu mānaso cittā, rahattesu ca mānasaṃ.

851.

Mūlaṃ bhe santike mūla, mūle hetumhi pābhate;

Rūpādyaṃ』sa pakaṇḍesu, khandho rāsi guṇesu ca.

852.

Ārambho vīriye kamme, ādikamme vikopane;

Atho hadayavatthumhi, citte ca hadayaṃ ure.

853.

Pacchātāpā』nubandhesu, rāgādo』nusayo bhave;

Mātaṅgamuddhapiṇḍe tu, ghaṭe kumbho dasambaṇe.

854.

Parivāro parijane, khaggakose paricchade;

Ālambaro tu sārambhe, bheribhede ca dissati.

855.

Khaṇo kālavisese ca, nibyāpāraṭṭhitimhi ca;

Kule tva』bhijano vutto, uppattibhūmiyampi ca.

856.

Āhāro kabaḷīkārā, hārādīsu ca kāraṇe;

Vissāse yācanāyañca, peme ca paṇayo mato.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 828 "kūṭa"用於堆積、不動、幻術、 虛偽、不真實、鐵、 山峰、犁頭、 機器,不用於陰性。 829 "bhava"用於增長、生產、欲、 界等和獲得; 存在和輪迴, 以及常見。 830 "uttara"用於回答、上衣, "uttaraṃ"在三性中; 最上、方位等的區別, 以及其他、上方。 831 "nekkhamma"用於初禪、出家、 解脫,觀慧、 一切善法中 顯現。 832 "saṅkhāra"用於有為、功德、 行等,以及 努力、身行等、 造作中。 833 "sahagata"用於所緣、相應、 混雜、依止, 如此在本性中, 依所表示性別。 834 "channa"在三性中用於適當、 遮蔽和隱藏; 內衣和外衣, 秘密在陽性中為名稱。 835 "cakkhu"用於佛眼和普眼, 說用於智慧; 法眼和肉眼、 天眼兩種。 836 "abhikkanta"依語言性別用於美好、 前進、殊勝、 滅盡,同樣用於 隨喜。 837 "pariyāya"用於原因、教說、 次第、同義詞、 圍墻、機會, 如是宣說。 838 "citta"用於識、繪畫、 多彩,如是稱呼; 名稱和心月,"citto" 用於星際,在陰性中。 839 "sāma"用於吠陀部、安慰、 黃色、污垢,在三性中; "sāmaṃ"用於自己義為不變詞, "sāmā"也用於沙利婆。 840 在陽性中用於阿阇黎等, "garu"用於父母等; "garu"在三性中用於偉大和 難消化、不輕。 841 "santa"用於受尊敬、現存、 稱讚、真實、善良; 疲倦和平靜, 依所表示性別。 以上為偈頌多義品。 842 "deva"用於清凈天等、 云、死神、天空; 而後"māṇava"用於 年輕生命和盜賊。 843 "agga"用於開始、部分、邊際、 前面,在三性中用於最上; "para"用於對立和最上、其他, 在三性中用於後分。 844 "bhaga"用於生處、欲、吉祥、自在、 法、精進、名聲; "uḷāra"在三性中用於廣大、 最上和甜美。 845 "sampanna"在三性中用於圓滿、 甜美和具足; "saṅkhā"用於智、部分、 名稱和計數。 846 "ṭhāna"用於統治權、空間、 原因和住立; 而後用於度量、方式和 部分,"vidha"用於兩性。 847 "dama"用於智慧、齋戒、忍耐、 根的調伏; "veda"用於智和喜悅, 以及吠陀,如是說。 848 "yoni"用於蘊、部分、小便、 道路、原因; "velā"用於時間、海岸、界限, 說用於堆積。 849 "vohāra"用於語言、名稱、 貿易和意志; "nāga"用於蛇和象, 以及龍樹、最上者。 850 "eka"在三性中用於最上、無伴、 數字、其他、相等; "mānasa"用於貪慾、心, 以及隱密。 851 "mūla"用於財富、近處、根本、 根、原因、明顯; "khandha"用於色等、枝、 莖、堆積和德性。 852 "ārambha"用於精進、行為、 開始、擾亂; 而後"hadaya"用於心臟所依、 心和胸。 853 "anusaya"用於後悔、隨眠, 以及貪等; "kumbha"用於象頭頂的突起、 瓶和十升量。 854 "parivāra"用於隨從、 劍鞘、裝飾; "ālambara"用於激烈, 以及鼓的種類。 855 "khaṇa"用於特定時間和 無作用的住立; "abhijana"說用於種姓, 以及出生地。 856 "āhāra"用於段食、 食物等和原因; "paṇaya"用於信任、 請求和愛,如是知。

857.

Ṇādo saddhā, cīvarādi, hetvā』dhāresu paccayo;

Kīḷā dibbavihārādo, vihāro sugatālaye.

858.

Samatthane mato citte, kaggatāyaṃ samādhi ca;

Yogo saṅgati [saṅge ca (ṭī.)] kāmādo,

Jhāno』pāyesu yuttiyaṃ.

859.

Bhogo sappaphaṇa』ṅgesu, koṭille bhuñjane dhane;

Bhūmibhāge kilese ca, male cā』ṅgaṇa muccate.

860.

Dhanādidappe paññāya, abhimāno mato tha ca;

Apadeso nimitte ca, chale ca kathane mato.

861.

Citte kāye sabhāve ca, so attā parama』ttani;

Atha gumbo ca thambasmiṃ [thambhasmiṃ (ṭī.)], samūhe balasajjane.

862.

Antoghare kusūle ca, koṭṭho ntokucchiyaṃ pyatha;

Sopānaṅgamhi uṇhīso, makuṭe sīsaveṭhane.

863.

Niyyāse sekhare dvāre, niyyūho nāgadantake;

Atho sikhaṇḍe tūṇīre, kalāpo nikare mato.

864.

Cūḷā saṃyatakesesu, makuṭe moḷi ca dvisu;

Saṅkho tva』nitthiyaṃ kambu, nalāṭa』ṭṭhīsu [lalāṭaṭṭhīsu (sī.)] gopphake.

865.

Pakkho kāle bale sādhye, sakhī vājesu paṅgule;

Dese』ṇṇave pume sindhu, saritāyaṃ sa nāriyaṃ.

866.

Gaje kareṇu purise, so hatthiniya mitthiyaṃ;

Ratane vajiro nitthī, maṇivedhi』ndahetisu.

867.

Visāṇaṃ tīsu mātaṅga, dante ca pasusiṅgake;

Koṭiyaṃ tu mato koṇo, tathā vādittavādane.

868.

Vaṇippathe ca nagare, vede ca nigamo tha ca;

Vivādādo』 dhikaraṇaṃ, siyā』dhāre ca kāraṇe.

869.

Pasumhi vasudhāyañca, vācādo go pumitthiyaṃ;

Harite tu suvaṇṇe ca, vāsudeve harī』rito.

870.

Āyatte parivāre ca, bhariyāyaṃ pariggaho;

Uttaṃso tva』 vataṃso ca, kaṇṇapūre ca sekhare.

871.

Vijjuyaṃ vajire cevā, sani』tthipurise pyatha;

Koṇe saṅkhyāvisesasmiṃ, ukkaṃse koṭi nāriyaṃ.

872.

Cūḷā jālā padhāna』gga, moracūḷāsu sā sikhā;

Sappadāṭhāya māsī』tthī, iṭṭhassā』sīsanāyapi.

873.

Vasā vilīna telasmiṃ, vasagā vañjhagāvisu;

Abhilāse tu kiraṇe, abhisaṅge ruci』tthiyaṃ.

874.

Saññā sañjānane nāme, cetanāyañca dissati;

Aṃse sippe kalā kāle, bhāge candassa soḷase.

875.

Bījakose gharakūṭe, kaṇṇabhūsāya kaṇṇikā;

Āgāmikāle dīghatte, pabhāve ca matā』yati.

876.

Uṇṇā mesādilome, ca, bhūmajjhe romadhātuyaṃ;

Vāruṇī tvitthiyaṃ vuttā, naṭṭakī madirādisu.

877.

Kriyacitte ca karaṇe, kiriyaṃ kammani kriyā;

Sunisāyaṃ tu kaññāya, jāyāya ca vadhū matā.

878.

Pamāṇi』ssariye mattā, akkharāvayave』ppake;

Suttaṃ pāvacane riṭṭhe [siddhe (ṭī.)], tante taṃ supite tisu.

879.

Rājaliṅgo』sabhaṅgesu, rukkhe ca kakudo[kakudho (ṭī. sī.)] pyatha;

Nimitta』kkhara sūpesu, byañjanaṃ cihane pade.

880.

Vohāre jetu micchāyaṃ, kīḷādo cāpi devanaṃ;

Bhariyāyaṃ tu kedāre, sarīre khetta mīritaṃ.

881.

Sussūsāyañca viññeyyaṃ, issābhyāse pyu』pāsanaṃ;

Sūlaṃ tu nitthiyaṃ heti, bhede saṃku rujāsu ca.

882.

Tanti vīṇāguṇe, tantaṃ, mukhyasiddhanta tantusu;

Rathādyaṅge tu ca yugo, kappamhi yugale yugaṃ.

883.

Itthipupphe ca reṇumhi, rajo pakatije guṇe;

Nyāsappaṇe tu dānamhi, niyyātana mudīritaṃ.

884.

Garu』pāyā』vatāresu, titthaṃ pūtambu diṭṭhisu;

Paṇḍake joti nakkhatta, raṃsīsva』ggimhi joti so.

885.

Kaṇḍo nitthī sare daṇḍe, vagge cāvasare pyatha;

Uddhaṃbāhudvayamāne [bāhudvayummāne (sī. ka.)], sūrattepi ca porisaṃ.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 857 "paccaya"用於信仰、袈裟等、 原因和所依; "vihāra"用於遊戲、禪樂等、 和善逝的住處。 858 "samādhi"用於贊同、心、 一境性; "yoga"用於結合、欲等、 禪那、方法和相應。 859 "bhoga"用於蛇的頭、肢體、 彎曲、享受和財富; "aṅgaṇa"用於地面、煩惱 和污垢。 860 "abhimāna"用於財等的驕慢、 智慧和我慢;而後 "apadesa"用於相、 詭計和言說。 861 "attā"用於心、身、自性、 和最高我; 而後"gumba"用於柱子、 群眾和軍隊。 862 "koṭṭha"用於內室、穀倉 和腹內;而後 "uṇhīsa"用於階梯部分、 王冠和頭飾。 863 "niyyūha"用於樹脂、冠飾、門、 和象牙釘; 而後"kalāpa"用於孔雀羽、箭筒、 和堆積。 864 "cūḷā"用於束髮、 王冠,"moḷi"用於兩性; "saṅkha"不用於陰性,用於貝、 額骨和踝骨。 865 "pakkha"用於時間、力量、可成就、 朋友、翅膀和跛子; "sindhu"用於地方、海洋,陽性, 河流用陰性。 866 "kareṇu"用於象和男人, 在陰性中用於母象; "vajira"不用於陰性,用於寶石、 鑽石和因陀羅的武器。 867 "visāṇa"在三性中用於象 牙和獸角; "koṇa"用於邊際, 同樣用於樂器演奏。 868 "nigama"用於商道、城市 和吠陀;而後 "adhikaraṇa"用於諍論等、 所依和原因。 869 "go"用於牲畜、大地、 言語等,用於陰陽性; "hari"用於綠色、黃金 和婆須提婆。 870 "pariggaha"用於所屬、眷屬 和妻子; "uttaṃsa"和"avataṃsa"用於 耳飾和頭飾。 871 "sani"用於閃電、金剛, 在陰陽性中; "koṭi"在陰性中用於 角和特定數量。 872 "sikhā"用於頂髻、火焰、主要、最上 和孔雀冠; "āsī"用於蛇牙, 以及祝願。 873 "vasā"用於融化和油, "vasagā"用於不育的母牛; "ruci"在陰性中用於 慾望、光芒和執著。 874 "saññā"用於認識、名稱 和意志; "kalā"用於肩、技藝、時間、 部分和月的十六分之一。 875 "kaṇṇikā"用於種子室、屋頂 和耳飾; "āyati"用於未來時、長度 和威力。 876 "uṇṇā"用於羊等的毛、 地中和毛髮界; "vāruṇī"說用於陰性, 用於舞女和酒等。 877 "kriyā"用於動作、心和工具, "kiriyā"用於業; "vadhū"用於兒媳、 少女和妻子。 878 "mattā"用於度量、統治、 音節、部分和少量; "sutta"用於教說、成就, 線,在三性中用於睡眠。 879 "kakuda"用於王的標誌、牛的突起 和樹;而後 "byañjana"用於相、字母、 咖哩、標記和詞。 880 "devana"用於賭博、勝利、 慾望和遊戲等; "khetta"用於妻子、稻田 和身體。 881 "upāsana"用於服務, 應知也用於箭術; "sūla"不用於陰性,用於武器、 種類、樁和痛苦。 882 "tanti"用於琵琶弦,"tanta"用於 主要、定論和線; "yuga"用於車等的部分, "yugaṃ"用於劫、雙。 883 "raja"用於女性的月經、塵埃、 本性生的和德性; "niyyātana"用於寄存、 佈施和交付。 884 "tittha"用於老師、方法、渡口、 污水和見解; "joti"用於閹人、星宿、 光芒,用陽性於火。 885 "kaṇḍa"不用於陰性,用於箭、杖、 品和場合;而後 "porisa"用於舉雙臂的度量 和勇氣。

886.

Uṭṭhānaṃ porise』hāsu, nisinnādyu』ggame pyatha;

Anissayamahībhāge, tvi』rīṇaṃ ūsare siyā.

887.

Ārādhanaṃ sādhane ca, pattiyaṃ paritosane;

Padhāne tu ca sānumhi, visāṇe siṅga muccate.

888.

Diṭṭhā』dimagge ñāṇa』kkhi, kkhaṇa laddhīsu dassanaṃ;

Heme pañcasuvaṇṇe ca, nikkho nitthī pasādhane.

889.

Tithibhede ca sākhādi, phaḷumhi pabba muccate;

Nāgaloke tu pātālaṃ, bhāsitaṃ balavāmukhe.

890.

Kāmaje kopaje dose, byasanañca vipattiyaṃ;

Atho』pakaraṇe siddhi, kārakesu ca sādhanaṃ.

891.

Tīsvīrito [tīsvito (ṭī.)] dānasīle, vadaññū vagguvādini;

Purakkhato bhisitte ca, pūjite puratokate.

892.

Mando bhāgyavihīne cā, ppake mūḷhā』paṭūsvapi;

Vuddhiyutte samunnaddhe, uppanne ussitaṃ bhave.

893.

Rathaṅge』kkho suvaṇṇasmiṃ, pāsake, akkha mindriye;

Sassate ca dhuvo tīsu, dhuvaṃ takke ca nicchite.

894.

Hare sivo, sivaṃ bhadda, mokkhesu, jambuke sivā;

Senāyaṃ sattiyañceva, thūlatte ca balaṃ bhave.

895.

Saṅkhyā narakabhedesu, padumaṃ vārije pyatha;

Devabhede vasu pume, paṇḍakaṃ ratane dhane.

896.

Nibbānaṃ atthagamane, apavagge siyā tha ca;

Setambuje puṇḍarīkaṃ, byagghe rukkhantare pume.

897.

Upahāre bali pume, karasmiṃcā』surantare;

Sukkaṃ tu sambhave, sukko, dhavale, kusale tisu.

898.

Dāyo dāne vibhattabba, dhane ca pitunaṃ vane [dhane (ṭī.)];

Pabhuttā』yattatā』yattā』, bhilāsesu vaso bhave.

899.

Paribhāsana makkose, niyame bhāsane tha ca,

Dhanamhi seḷanaṃ yodha, sīhanādamhi dissati.

900.

Pabhavo jātihetumhi, ṭhāne cādyupaladdhiyaṃ;

Atho』tu nāripupphasmiṃ, hemantādimhi ca dvisu.

901.

Karaṇaṃ sādhakatame, kriyā gattesu indriye;

Tāto[tāḷo (sī.)] tu kuñcikāyañca, tūriyaṅge dumantare.

902.

Pupphe phale ca pasavo, uppāde gabbhamocane;

Gāyane gāyake asse, gandhabbo devatāntare.

903.

Vinā pupphaṃ phalaggāhi, rukkhe vanappati;

Āhate hemarajate, rūpiyaṃ rajatepi ca.

904.

Khagādibandhane pāso, kesapubbo caye pyatha;

Tārā』kkhimajjhe nakkhatte, tāro uccatarassare.

905.

Patte ca lohabhedasmiṃ, kaṃso catukahāpaṇe;

Majjhimo dehamajjhasmiṃ, majjhabhave ca so tisu.

906.

Āvesanaṃbhūtāvese, sippasālā gharesu ca;

Sobhā sampattīsu sirī, lakkhītthī devatāya ca.

907.

Kumāro yuvarāje ca, khande vutto susumhi ca;

Athā』nitthī pavāḷo ca, maṇibhede tathā』ṅkure.

908.

Paṇo vetana mūlesu, vohāre ca dhane mato;

Paṭiggaho tu gahaṇe, kathito bhājanantare.

909.

Asubhe ca subhe kamme, bhāgyaṃ vuttaṃ dvaye pyatha;

Pipphalaṃ tarubhede ca, vatthacchedanasatthake.

910.

Apavaggo pariccāgā』, vasānesu vimuttiyaṃ;

Liṅgaṃ tu aṅgajātasmiṃ, pumattādimhi lakkhaṇe.

911.

Cāge sabhāve nimmāne, saggo jjhāye divepyatha;

Rohito lohite maccha, bhede ceva migantare.

912.

Niṭṭhā nipphattiyaṃ cevā, vasānamhi adassane;

Kaṇṭako tu sapattasmiṃ, rukkhaṅge lomahaṃsane.

913.

Mukhyo』pāyesu vadane, ādismiṃ mukha mīritaṃ;

Dabbaṃ bhabbe guṇādhāre, vitte ca budha dārusu.

914.

Mānaṃ pamāṇe patthādo, māno vutto vidhāya ca;

Atho parissame vutto, vāyāmo vīriyepi ca.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 886 "uṭṭhāna"用於人力、努力、 起座等的上升;而後 "irīṇa"用於無依處的土地 和不毛之地。 887 "ārādhana"用於成就、 獲得和滿足; "siṅga"用於主要、山脊 和角,如是說。 888 "dassana"用於見等道、智、眼、 剎那和見解; "nikkha"不用於陰性,用於金、 五金和裝飾。 889 "pabba"用於日期的分別、 樹枝等和節,如是說; "pātāla"用於龍世界, 說用於有力的口。 890 "byasana"用於欲生、瞋生的過失 和不幸; 而後"sādhana"用於工具、成就 和施作者。 891 "vadaññū"在三性中用於佈施性、 和說悅耳語者; "purakkhata"用於受灌頂、 受供養和置於前。 892 "manda"用於缺乏福報、 少量、愚鈍和不敏捷; "ussita"用於與增長相應、 高傲和生起。 893 "akkha"用於車軸、黃金、 骰子和根; "dhuva"在三性中用於永恒, "dhuvaṃ"用於推理和確定。 894 "siva"用於濕婆,"sivaṃ"用於吉祥 和解脫,"sivā"用於豺; "bala"用於軍隊、 力量和粗大。 895 "paduma"用於數量、地獄的種類、 蓮花;而後 "vasu"在陽性中用於天神的種類, "paṇḍaka"用於寶石和財富。 896 "nibbāna"用於消逝 和解脫;而後 "puṇḍarīka"用於白蓮, 在陽性中用於虎和樹的間隔。 897 "bali"在陽性中用於供養, 以及貢賦和阿修羅的間隔; "sukka"用於精液,"sukko"用於白, 在三性中用於善。 898 "dāya"用於佈施、應分配的 財產和父親的森林; "vasa"用於主權、依賴、所屬 和慾望。 899 "paribhāsana"用於責罵、 規定和說話;而後 "seḷana"用於財富, 以及在戰士的獅子吼中顯現。 900 "pabhava"用於生、原因、 處所和最初獲得; 而後"utu"用於女人的月經、 冬季等,用於兩性。 901 "karaṇa"用於最佳的工具、 動作、肢體和根; "tāta"用於鑰匙、 樂器部分和樹的間隔。 902 "pasava"用於花、果和生產, 胎兒的釋放; "gandhabba"用於歌唱、歌手、馬 和天神的種類。 903 "vanappati"用於無花而結果的 樹; "rūpiya"用於打製的金銀, 以及銀。 904 "pāsa"用於鳥等的捕捉, "kesapubba"用於積集;而後 "tāra"用於眼中點、星宿, "tāro"用於高音。 905 "kaṃsa"用於缽和銅的種類, 以及四迦利沙帕納; "majjhima"用於身體中部, 在三性中用於中等性。 906 "āvesana"用於鬼神附身、 工藝室和房屋; "sirī"用於光輝、成就, 以及吉祥天女和天神。 907 "kumāra"用於王太子、 蘊和嬰兒; 而後"pavāḷa"不用於陰性,用於 寶石的種類和芽。 908 "paṇa"用於工資、本金、 交易和財富; "paṭiggaha"用於接受, 說用於容器的種類。 909 "bhāgya"用於不善和善業, 說用於兩者;而後 "pipphala"用於樹的種類 和剪布的工具。 910 "apavagga"用於棄捨、 終結和解脫; "liṅga"用於生殖器、 男性等性別和特徵。 911 "sagga"用於捨棄、自性、創造、 禪那和天界;而後 "rohita"用於紅色、魚 的種類和鹿的種類。 912 "niṭṭhā"用於完成、 終結和不見; "kaṇṭaka"用於敵人、 樹的部分和身毛豎立。 913 "mukha"用於主要、方法、 口和開始,如是說; "dabba"用於賢能、德的所依、 財富和智者、木材。 914 "māna"用於度量、容量等, "māno"說用於驕慢; 而後"vāyāma"說用於 疲勞和精進。

915.

Saroruhe satapattaṃ, satapatto khagantare;

Chidde tu chiddavante ca, susiraṃ tūriyantare.

916.

Ekasmiṃ sadise sante, samānaṃ vāccaliṅgikaṃ;

Atho gārava bhītīsu, saṃvege sambhamo mato.

917.

Juṇhā candappabhāyañca, tadupetanisāya ca;

Vimānaṃ devatāvāse, sattabhūmigharamhi ca.

918.

Māse jeṭṭho, tivuddhā』ti, ppasatthesu ca tīsu so;

Dhamme ca maṅgale seyyo, so pasatthatare tisu.

919.

Ādiccādimhi gahaṇe, nibandhe ca ghare gaho;

Kāco tu mattikābhede, sikkāyaṃ nayanāmaye.

920.

Tīsu gāmaṇi seṭṭhasmiṃ, adhipe gāmajeṭṭhake;

Bimbaṃ tu paṭibimbe ca, maṇḍale bimbikāphale.

921.

Bhājanādi parikkhāre, bhaṇḍaṃ mūladhanepi ca;

Maggo tvariyamagge ca, sammādiṭṭhādike, pathe.

922.

Samā vasse, samo kheda, santīsu, so nibhe tisu;

Cāpetvissāsa, musuno, issāso khepakamhi ca.

923.

Bālo tīsvā』divayasā, samaṅgini apaṇḍite;

Rattaṃ tu soṇite, tambā, nuratta, rañjite tisu.

924.

Tace kāye ca tanvitthī, tīsva』ppe viraḷe kise;

Utubhede tu sisiro, hime so sītale tisu.

925.

Sakkharā guḷabhede ca, kathalepi ca dissati;

Anuggahe tu saṅkhepe, gahaṇe saṅgaho mato.

926.

Dakkhe ca tikhiṇe byatte, rogamutte paṭuttisu;

Rājā tu khattiye vutto, naranāthe pabhumhi ca.

927.

Khalañca dhaññakaraṇe, kakke nīce khalo bhave;

Athu』ppāde samudayo, samūhe paccayepi ca.

928.

Brahmacārī gahaṭṭhādo, assamo ca tapovane;

Bhayaṅkare tu kaṭhine, kurūro tīsu niddaye.

929.

Kaniṭṭho kaniyo tīsu, atyappe』tiyuve pyatha;

Sīghamhi lahu taṃ, iṭṭha, nissārā』garusuttisu.

930.

Adharo tīsvadho hīne, pume dantacchade pyatha;

Sussusā sotu micchāya, sā pāricariyāya ca.

931.

Hattho pāṇimhi ratane, gaṇe soṇḍāya bhantare;

Āvāṭe udapāne ca, kūpo kumbhe ca dissati.

932.

Ādo padhāne paṭhamaṃ, pamukhañca tiliṅgikaṃ;

Vajjabhede ca vita taṃ, taṃ vitthāre tiliṅgikaṃ.

933.

Sāro bale thiraṃse ca, uttame so tiliṅgiko;

Bhāro tu khandhabhārādo, dvisahassapalepi ca.

934.

Mandire rogabhede ca, khayo apacayamhi ca;

Vāḷo tu sāpade sappe, kurūre so tiliṅgiko.

935.

Sālo sajjaddume rukkhe, sālāgehe ca dissati;

Sote tu savanaṃ vuttaṃ, yajane sutiyampi ca.

936.

Tīsu pato pareto ca, mate ca petayonije;

Khyāte tu haṭṭhe viññāte, patītaṃ vāccaliṅgikaṃ.

937.

Adhippāye ca ādhāre, āsayo kathito tha ca;

Pattaṃ pakkhe dale, patto, bhājane so gate tisu.

938.

Kusale sukataṃ, suṭṭhu, kate ca sukato tisu;

Tapassī tva』nukampāyā, rahe vutto tapodhane.

939.

Tīsu surādilolasmiṃ, soṇḍo hatthikare dvisu;

Assādane tu rasanaṃ, jivhāyañca dhanimhi ca.

940.

Paṇīto tīsu madhure, uttame vihite pyatha;

Añjase visikhāyañca, pantiyaṃ vīthi nāriyaṃ.

941.

Pāpasmiṃ gagane dukkhe, byasane cā』gha muccate;

Samūhe paṭalaṃ netta, roge vuttaṃ chadimhi ca.

942.

Sandhi saṅghaṭṭane vutto, sandhi』tthi paṭisandhiyaṃ;

Sattannaṃ pūraṇe seṭṭhe, tisante sattamo tisu.

943.

Ojā tu yāpanāyañca, ojo ditti balesu ca;

Atho nisāmanaṃ vuttaṃ, dassane savanepi ca.

944.

Gabbho kucchiṭṭhasatte ca, kucchi ovarakesu ca;

Khaṇḍane tva』padānañca, itivutte ca kammani.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 915 "satapatta"用於蓮花, "satapatto"用於鳥的種類; "susira"用於孔和有孔物, 以及樂器的種類。 916 "samāna"用於單一、相似、存在, 依語言性別; 而後"sambhama"用於恭敬、畏懼 和激動。 917 "juṇhā"用於月光 和具有月光的夜晚; "vimāna"用於天神住處 和七層樓房。 918 "jeṭṭha"用於月份,在三性中 用於最上和最勝; "seyya"用於法和吉祥, 在三性中用於更勝。 919 "gaha"用於日等的掩蔽、 繫縛和房屋; "kāca"用於陶土的種類、 繩和眼病。 920 "gāmaṇi"在三性中用於最上、 統治者和村長; "bimba"用於影像、 圓形和凌霄果。 921 "bhaṇḍa"用於容器等器具、 以及本金; "magga"用於八正道和 正見等、道路。 922 "samā"用於年,"sama"用於疲勞、 平靜,在三性中用於相似; "issāsa"用於弓和箭手、 拋擲者。 923 "bāla"在三性中用於初齡、 具備和愚者; "ratta"用於血,在三性中用於 銅紅、愛染和染色。 924 "tanu"用於面板、身體,"tanvī"用於女性, 在三性中用於少量、稀疏、瘦; "sisira"用於季節的種類、 霜,在三性中用於冷。 925 "sakkharā"用於糖的種類 和碎石; "saṅgaha"用於攝受、攝略 和握持。 926 "paṭu"用於熟練、銳利、明智、 離病和反駁; "rājā"用於剎帝利、 人主和主。 927 "khala"用於打穀場、 糠,"khalo"用於卑劣; 而後"samudaya"用於生起、 集合和緣。 928 "assama"用於梵行者、居士等 和苦行林; "kurūra"在三性中用於可怕、 堅硬、無慈悲。 929 "kaniṭṭha"和"kaniya"在三性中用於 最小和極年少;而後 "lahu"用於迅速、可愛、 無實質和輕微。 930 "adhara"在三性中用於下、劣, 在陽性中用於牙齦;而後 "sussusā"用於欲聽 和服侍。 931 "hattha"用於手、尺寸、 群和象鼻的種類; "kūpa"用於深坑、井 和瓶。 932 "paṭhamaṃ"用於開始、主要, "pamukha"為三性詞; "vitata"用於罪過的種類, 在三性中用於廣大。 933 "sāra"用於力、堅固部分 和最上,為三性詞; "bhāra"用於蘊的重擔等 和二千缽羅。 934 "khaya"用於住所、病的種類 和減少; "vāḷa"用於野獸、蛇、 兇惡,為三性詞。 935 "sāla"用於沙羅樹、樹、 "sālā"用於房屋; "savana"用於聽聞, 說用於祭祀和聽。 936 "peta"在三性中用於死去、離去、 死者和餓鬼; "patīta"依語言性別用於 顯著、歡喜和了知。 937 "āsaya"用於意向和所依, 如是說;而後 "patta"用於翅、葉,"patto"用於 器皿,在三性中用於到達。 938 "sukata"在三性中用於善、 善作和善為; "tapassī"用於憐憫、 隱秘和具苦行。 939 "soṇḍa"在三性中用於酒等的貪愛, 在兩性中用於象鼻; "rasana"用於品嚐、 舌和財富。 940 "paṇīta"在三性中用於甜美、 最上和安排;而後 "vīthi"在陰性中用於 道路、街道和行列。 941 "agha"用於罪惡、虛空、苦 和不幸; "paṭala"用於集合、眼 病,說用於遮蔽。 942 "sandhi"用於結合, "sandhi"在陰性中用於結生; "sattama"在三性中用於 七的圓滿和最上。 943 "ojā"用於滋養, "ojo"用於光輝和力; 而後"nisāmana"說用於 見和聞。 944 "gabbha"用於胎中生物 和胎、內室; "apadāna"用於斷和 傳說、業。

945.

Cittake rukkhabhede ca, tilako tilakāḷake;

Sīlādo paṭipatti』tthī, bodhe patti pavattisu.

946.

Asumhi [āyumhi (ṭī.), 407-gāthā passitabbā] ca bale pāṇo, satte hadayagā』nile;

Chando vase adhippāye, vede』cchā』nuṭṭhubhādisu.

947.

Kāmoghādo, samūhasmiṃ, oghovege jalassa ca;

Kapālaṃ sirasaṭṭhimhi, ghaṭādi sakalepi ca.

948.

Veṇvādisākhājālasmiṃ, laggakese jaṭā』laye;

Saraṇaṃ tu vadhe gehe, rakkhitasmiñca rakkhaṇe.

949.

Thiyaṃ kantā piye, kanto, manuññe, so tiliṅgiko;

Gavakkhe tu samūhe ca, jālaṃ macchādibandhane.

950.

Pucchāyaṃ garahāyañcā, niyame kiṃ tiliṅgikaṃ;

Sasaddhe tīsu nivāpe, saddhaṃ, saddhā ca paccaye.

951.

Bījaṃ hetumhi aṭṭhismiṃ, aṅgajāte ca dissati;

Pubbo pūye』ggato [aggate (ṭī.)] ādo,

So disādo tiliṅgiko.

952.

Phalacitte hetukate, lābhe dhaññādike phalaṃ;

Āgamane tu dīghādi, nikāyesu ca āgamo.

953.

Santāno devarukkhe ca, vutto santatiyaṃ pyatha;

Uttaraviparīte ca, seṭṭhe cā』nuttaraṃ tisu.

954.

Sattisampattiyaṃ vutto, kantimatte ca vikkamo;

Chāyā tu ātapābhāve, paṭibimbe pabhāya ca.

955.

Gimhe ghammo nidāgho ca, uṇhe sedajale pyatha;

Kappanaṃ kantane vuttaṃ, vikappe sajjane』tthiyaṃ.

956.

Aṅgā dese bahumha』ṅgaṃ, aṅgo dese vapumha』[ṅga (ṭī.)] tathā』vayavahetusu;

Devālaye ca thūpasmiṃ, cetiyaṃ cetiya』ddume.

957.

Sajjano sādhupurise, sajjanaṃ kappane pyatha;

Supinaṃ supine sutta, viññāṇe ta manitthiyaṃ.

958.

Paccakkhe sannidhāne ca, sannidhi parikittito;

Bhiyyo bahutaratthe so, punaratthe』byayaṃ bhave.

959.

Visalittasare diddho, diddho litte tiliṅgiko;

Vāse dhūmādisaṅkhāre, dhivāso sampaṭicchane.

960.

Vutto visārado tīsu, suppagabbhe ca paṇḍite;

Atha sitthaṃ madhucchiṭṭhe, vuttaṃ odanasambhave.

961.

Drave vaṇṇe rasabhede, kasāyo surabhimhi ca;

Atho uggamanaṃ vuttaṃ, uppattu』ddhagatīsu ca.

962.

Lūkhe niṭṭhuravācāyaṃ, pharusaṃ vāccaliṅgikaṃ;

Pavāho tva』mbuvege ca, sandissati pavattiyaṃ.

963.

Nissaye tappare iṭṭhe, parāyaṇapadaṃ tisu;

Kavace vāravāṇe ca, nimmokepi ca kañcuko.

964.

Lohabhede mataṃ tambaṃ, tambo ratte tiliṅgiko;

Tīsu tva』vasitaṃ ñāte, avasānagate mataṃ.

965.

Bodhane ca padāne ca, viññeyyaṃ paṭipādanaṃ;

Sele nijjaladese ca, devatāsu marū』rito.

966.

Satthaṃ āyudha ganthesu, lohe, sattho ca sañcaye;

Jīvikāyaṃ vivaraṇe, vattane vutti nāriyaṃ.

967.

Vīriye sūrabhāve ca, kathīyati parakkamo;

Atha kambu mato saṅkhe, suvaṇṇe valayepi ca.

968.

Saro kaṇḍe akārādo, sadde vāpimhi』nitthiyaṃ;

Dupphasse tikhiṇe tīsu, gadrabhe kakace kharo.

969.

Surāyu』paddave kāmā, savādimhi ca āsavo;

Dehe vutto rathaṅge ca, caturo』padhisū』padhi.

970.

Vatthu』ttaṃ kāraṇe dabbe, bhūbhede ratanattaye;

Yakkho deve mahārāje, kuverā』nucare nare.

971.

Dārukkhandhe pīṭhikāyaṃ, āpaṇe pīṭha māsane;

Parivāre parikkhāro, sambhāre ca vibhūsane.

972.

Vohārasmiñca ṭhapane, paññatti』tthī pakāsane;

Paṭibhānaṃ tu paññāyaṃ, upaṭṭhita girāya ca.

973.

Vacanāvayave mūle, kathito hetu kāraṇe;

Udare tu tathā pācā, nalasmiṃ gahaṇī』tthiyaṃ.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 945 "tilaka"用於彩畫、樹的種類、 額點和黑痣; "patti"在陰性中用於戒等的修行、 覺悟和獲得。 946 "pāṇa"用於壽命和力量、 生命、心的氣息; "chanda"用於欲求、意向、 吠陀和莊嚴等韻律。 947 "ogha"用於欲暴流等、群集, 和水的奔流; "kapāla"用於頭骨、 瓶等的碎片。 948 "jaṭā"用於竹等枝的網、 纏結的頭髮和住處; "saraṇa"用於殺害、家、 所護和保護。 949 "kantā"在陰性中用於愛,"kanto"用於 可愛,為三性詞; "jāla"用於窗戶、集合 和捕魚等的網。 950 "kiṃ"用於問詢、責備 和規定,為三性詞; "saddha"在三性中用於具信,"saddhā" 用於信和緣。 951 "bīja"用於因、骨 和生殖器; "pubba"用於膿、前和始, 為三性詞,用於方位等。 952 "phala"用於果報、因作、 獲得和穀物等; "āgama"用於到來和 長部等部。 953 "santāna"用於天樹 和相續;而後 "anuttara"在三性中用於 無上、最上和相反。 954 "vikkama"用於力的成就, 以及僅用於美; "chāyā"用於無日光、 影像和光明。 955 "gimha"、"ghamma"和"nidāgha"用於 熱、汗和水;而後 "kappana"用於切割, 在陰性中用於分別和裝飾。 956 "aṅga"用於(安加)地區、眾多,"aṅgo"用於 地區和身體,同樣用於肢體和因; "cetiya"用於天神住所、 塔和聖樹。 957 "sajjana"用於善人, "sajjanaṃ"用於裝飾;而後 "supina"不用於陰性,用於 夢和睡眠意識。 958 "sannidhi"用於現前 和積蓄; "bhiyyo"用於更多義, 為不變詞,用於重複義。 959 "diddha"用於涂毒箭, 在三性中用於塗抹; "adhivāsa"用於住處、煙等行為 和接受。 960 "visārada"在三性中用於 無畏和智者; 而後"sittha"用於蜂蠟, 說用於煮飯時產生物。 961 "kasāya"用於液體、色、味的種類 和香; 而後"uggamana"說用於 生起和上升。 962 "pharusa"依語言性別用於 粗糙和惡語; "pavāha"用於水流 和顯現於運轉。 963 "parāyaṇa"在三性中用於 依止、專注和可愛; "kañcuka"用於鎧甲、防護 和蛇蛻。 964 "tamba"用於銅的種類, "tambo"為三性詞用於紅; "avasita"在三性中用於已知、 已到達終點。 965 "paṭipādana"用於覺悟 和給與; "maru"說用於山、無水之地 和天神。 966 "sattha"用於武器、經典、 鐵,"sattho"用於商隊; "vutti"在陰性中用於 生計、解釋和轉。 967 "parakkama"用於精進 和勇猛; 而後"kambu"用於貝、 黃金和臂環。 968 "sara"用於箭、阿等字母、 聲音,不用於陰性用於池; "khara"在三性中用於難觸、銳利, 用於驢和鋸。 969 "āsava"用於酒、災難、欲、 漏等; "upadhi"用於身體、車輪部分 和四種依。 970 "vatthu"說用於原因、實體、 地的種類和三寶; "yakkha"用於天、大王、 毗沙門的隨從和人。 971 "pīṭha"用於木塊、基座、 店舖和座位; "parikkhāra"用於眷屬、用具、 資具和裝飾。 972 "paññatti"在陰性中用於稱謂 和顯示; "paṭibhāna"用於智慧 和已現起的語言。 973 "hetu"用於語言成分、根本, 說用於因和緣; "gahaṇī"在陰性中用於腹、消化 和蘆葦。

974.

Piyo bhattari, jāyāyaṃ, piyā, iṭṭhe piyo tisu;

Yamarāje tu yugaḷe, saṃyame ca yamo bhave.

975.

Muddikassa ca pupphassa, rase khudde madhū』ritaṃ;

Ulloce tu ca vitthāre, vitānaṃ punnapuṃsake.

976.

Apavagge ca salile, sudhāyaṃ amataṃ mataṃ;

Mohe tu timire saṅkhyā, guṇe tama manitthiyaṃ.

977.

Khare cā』kāriye tīsu, rasamhi purise kaṭu;

Paṇḍake sukate, puññaṃ, manuññe pavane tisu.

978.

Rukkho dumamhi, pharusā, siniddhesu ca so tisu;

Uppattiyaṃ tu hetumhi, saṅge sukke ca sambhavo.

979.

Nimittaṃ kāraṇe vuttaṃ, aṅgajāte ca lañchane;

Ādi sīmāpakāresu, samīpe』vayave mato.

980.

Vede ca mantane manto, mantā paññāya muccate;

Anayo byasane ceva, sandissati vipattiyaṃ.

981.

Aruṇo raṃsibhede cā, byattarāge ca lohite;

Anubandho tu pakatā, nivatte nassanakkhare.

982.

Avatāro』vataraṇe, titthamhi vivare pyatha;

Ākāro kāraṇe vutto, saṇṭhāne iṅgitepi ca.

983.

Sudditthi tanaye khattā, uggo, tibbamhi so tisu;

Padhānaṃ tu mahāmatte, pakatya』gga』dhitīsu ca.

984.

Kallaṃ pabhāte, niroga, sajjadakkhesu [yuttadakkhesu (ka.)] tīsu taṃ;

Kuhanā kūṭacariyāyaṃ, kuhano kuhake tisu.

985.

Kapoto pakkhibhede ca, diṭṭho pārāvate tha ca;

Sārado sāradabbhūte, apagabbhe mato tisu.

986.

Tīsu khare ca kaṭhine, kakkaso sāhasappiye [sāhasappiye=sāhasa+appiye (ṭī.)];

Akāriye tu guyhaṅge, cīre kopīna muccate.

987.

Migabhede paṭākāyaṃ, moce ca kadalī』tthiyaṃ;

Dakkhiṇā dānabhedasmiṃ, vāmato』ññamhi dakkhiṇo.

988.

Dutiyā bhariyāyañca, dvinnaṃ pūraṇiyaṃ matā;

Athuppāde siyā dhūma, ketu vessānarepi ca.

989.

Bhavaniggamane yāne, dvāre nissaraṇaṃ siyā;

Niyāmako potavāhe, tiliṅgo so niyantari.

990.

Apavagge vināse ca, nirodho rodhane pyatha;

Bhaye paṭibhayaṃ vuttaṃ, tiliṅgaṃ taṃ bhayaṃkare.

991.

Piṭakaṃ bhājane vuttaṃ, tatheva pariyattiyaṃ;

Jarāsithilacammasmiṃ, udaraṅge matā vali.

992.

Bhinnaṃ vidārite』ññasmiṃ, nissite vāccaliṅgikaṃ;

Upajāpe mato bhedo, visese ca vidāraṇe.

993.

Maṇḍalaṃ gāmasandohe, bimbe paridhirāsisu;

Āṇāya māgame lekhe; Sāsanaṃ anusāsane.

994.

Agge tu sikharaṃ cā』yo, mayavijjhanakaṇṭake;

Guṇukkaṃse ca vibhave, sampatti ceva sampadā.

995.

Bhūkhantīsu khamā, yogye, hite sakke [yutte (ṭī.) 1001-gāthā passitabbā]khamo tisu;

Addho bhāge pathe kāle, ekaṃse』ddho』byayaṃ bhave;

Atho karīsaṃ vaccasmiṃ, vuccate caturambaṇe.

996.

Usabho』sadha go [usabho usabhe (ṭī.)] seṭṭhe, sū』sabhaṃ vīsayaṭṭhiyaṃ;

Setusmiṃ tanti pantīsu, nāriyaṃ pāḷi kathyate.

997.

Kaṭo jaye』tthinimitte, kilañje so kate tisu;

Mahiyaṃ jagatī vuttā, mandirālindavatthumhi.

998.

Vitakke mathite takko, tathā sūciphale mato;

Sudassanaṃ sakkapure, tīsu taṃ duddase』tare.

999.

Dīpo』ntarīpa pajjota, patiṭṭhā nibbutīsu ca;

Baddhanissita setesu, tīsu taṃ mihite sitaṃ.

1000.

Thiyaṃ pajāpati dāre, brahme māre sure pume;

Vāsudeve』ntake kaṇho, so pāpe asite tisu.

1001.

Upacāro upaṭṭhāne, āsanne aññaropane;

Sakko inde janapade, sākiye, so khame tisu.

1002.

Vajjane parihāro ca, sakkāre ceva rakkhaṇe;

Sotāpannādike agge, ariyo tīsu, dvije pume.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 974 親愛者(用於)丈夫,妻子,所愛,可愛(此三種); 閻王則(用於)雙重,約束中稱為控制。 975 戒指和花朵,汁液中的蜜稱為蜂蜜; 高處和寬處,(稱為)華蓋,(用於)中性詞。 976 解脫和液體,甘露中稱為不死; 愚癡中(稱為)黑暗數,功德中(稱為)暗,非女性。 977 粗糙和不適當(用於)三處,味道中男性(稱為)辛辣; 閹人中善作,福德,悅意林中(用於)三處。 978 樹木(用於)樹中,粗糙,柔滑中它(用於)三處; 生起中和因中,執著和白色中(稱為)生起。 979 因緣(用於)原因,生殖器和標記; 開始(用於)邊界和種類,靠近和部分中。 980 吠陀和思維中(稱為)咒語,智慧中稱為思慮; 不幸(用於)災難,以及顯現於失敗中。 981 黎明(用於)光線種類,明顯貪慾和紅色中; 隨著則(用於)自然,消失中(用於)消滅字母。 982 降臨(用於)下降,渡口和開口處; 形相(用於)原因,形狀和表情中。 983 純見(用於)兒子中門衛,猛烈,強烈中它(用於)三處; 主要(用於)大臣,自然和最高處。 984 適宜(用於)黎明,健康和善巧中它(用於)三處; 欺詐(用於)虛偽行為,欺騙者(用於)欺騙中三處。 985 鴿子(用於)鳥類種類,和灰鴿中; 秋季(用於)秋季生物,非魯莽中(用於)三處。 986 三處粗糙和堅硬,粗暴(用於)喜愛暴力; 不適當中和隱密處,破布(用於)裙子。 987 鹿的種類和旗幟,釋放中芭蕉(用於)女性; 右方(用於)佈施種類,左邊之外(稱為)右邊。 988 第二(用於)妻子,被認為(用於)兩數的完成; 然後生起中有煙,彗星和火神。 989 存在出離和運輸,門中應為出離; 舵手(用於)船伕,他是三性詞的控制者。 990 解脫和毀滅中,阻止(用於)阻礙; 恐怖中說為反恐,它是三性詞(用於)可怕。 991 藏(用於)容器中,同樣(用於)經典; 衰老鬆弛面板中,腹部器官中認為(是)皺紋。 992 破碎(用於)撕裂和其他,依靠中(是)兩性詞; 挑撥中認為(是)分裂,差異和撕破中。 993 圓形(用於)村落群,圓盤和圍繞處; 命令(用於)到來和文字;教導(用於)教誡。 994 頂端則和箭頭,以及鐵釘刺; 功德崇高和財富,成就和圓滿。 995 忍耐(用於)地和忍,適宜和利益中能(用於)三處; 富有(用於)部分、道路、時間,一分中富有是不變詞; 然後糞便(用於)排泄物,稱為四容量。 996 公牛(用於)藥和牛、最優,牛王(用於)二十支; 橋樑中和行列中,女性中稱為聖典。 997 勝利和女性標誌中(稱為)蓆子,編織中它(用於)三處; 大地中稱為世界,宮殿陽臺地基中。 998 尋思和攪動中(稱為)思考,同樣認為(用於)針果; 善見(用於)帝釋城,三處它(用於)難見其他。 999 洲島(用於)中洲、燈光、立足和寂滅; 束縛、依靠、白色中,三處它(用於)歡笑中的微笑。 1000 女性中生主(用於)妻子,男性中(用於)梵天、魔羅和天神; 黑(用於)婆須天和死神,它(用於)邪惡和黑色三處。 1001 近行(用於)侍奉,靠近和轉移他處; 能(用於)帝釋、國土、釋迦,它(用於)忍耐三處。 1002 避免中(稱為)迴避,以及恭敬和保護; 預流等聖者中,聖(用於)三處,男性中(用於)婆羅門。

1003.

Susuko susumāre ca, bālake ca ulūpini;

Indīvaraṃ mataṃ nīlu, ppale uddālapādape.

1004.

Asano piyake kaṇḍe, bhakkhaṇe khipane』 sanaṃ;

Yuge』dhikāre [vikāre (ṭī.)] vīriye, padhāne cā』ntike dhuro.

1005.

Kāḷe ca bhakkhite tīsu, lavitte asito pume;

Pavāraṇā paṭikkhepe, kathitā』jjhesanāya ca.

1006.

Ummāre esikatthambhe, indakhīlo mato tha ca;

Potthakaṃ makacivatthe, ganthe lepyādi kammani.

1007.

Dhaññaṃ sālyādike vuttaṃ, dhañño puññavati ttisu;

Pāṇi hatthe ca satte bhū, saṇhakaraṇiyaṃ mato.

1008.

Tīsu pītaṃ halidyābhe, haṭṭhe ca pāyite siyā;

Byūho nibbiddharacchāyaṃ, balanyāse gaṇe mato.

1009.

Lohitādimhi lobhe ca, rāgo ca rañjane mato;

Padaro phalake bhaṅge, pavuddha dariyaṃ pica.

1010.

Siṅghāṭakaṃ kaserussa, phale, maggasamāgame;

Bahulāyañca kheḷamhi, eḷā, dose』ḷa mīritaṃ.

1011.

Ādhāro cā』dhikaraṇe, pattādhāre』 lavālake;

Kāro』 gabhede sakkāre, kārā tu bandhanālaye.

1012.

Karakā meghapāsāṇe, karako kuṇḍikāya ca;

Pāpane ca padātismiṃ, gamane patti nāriyaṃ.

1013.

Chiddaṃ randhañca vivaraṃ, susire dūsanepi ca;

Muttā tu muttike, muttaṃ, passāve, muccite tisu.

1014.

Nisedhe vāraṇaṃ, hatthi, liṅga hatthīsu vāraṇo;

Dānaṃ cāge made suddhe, khaṇḍane lavane khaye.

1015.

Manotose ca nibbāne, tthaṅgame nibbuti』tthiyaṃ;

Negamo nigamubbhūte, tathā』paṇopajīvini.

1016.

Haritasmiñca paṇṇe ca, palāso kiṃ sukaddume;

Pakāso pākaṭetīsu, ālokasmiṃ pume mato.

1017.

Pakkaṃ phalamhi, taṃ nāsu, mmukhe [nāsamukhe (ka.)] pariṇate tisu;

Piṇḍo ājīvane dehe, piṇḍane goḷake mato.

1018.

Vaṭṭo paribbaye kammā, dike, so vaṭṭule tisu;

Paccāhāre paṭihāro, dvāre ca dvārapālake.

1019.

Nāriyaṃ bhīru kathitā, bhīruke so tiliṅgiko;

Vikaṭaṃ gūthamuttādo, vikaṭo vikate tisu.

1020.

Vāmaṃ sabyamhi, taṃ cāru, viparītesu tīsva』tha;

Saṅkhyābhede sarabye ca, cihaṇe lakkha muccate.

1021.

Seṇī』tthī samasippīnaṃ, gaṇe cā』valiyaṃ pica;

Sudhāyaṃ dhūliyaṃ cuṇṇo, cuṇṇañca vāsacuṇṇake.

1022.

Jetabbe』tippasatthe』ti, vuddhe jeyyaṃ tisū』ritaṃ;

Takke tu mathitaṃ hotyā,

Lolite mathito tisu.

1023.

Abbhuto』cchariye tīsu, paṇe cevā』bbhuto pume;

Mecako pucchamūlamhi, kaṇhepi mecako tisu.

1024.

Vasavattī pume māre, vasavattāpake tisu;

Sambhave cā』suci pume, amejjhe tīsu dissati.

1025.

Accho ikke pume vutto, pasannamhi tiliṅgiko;

Baḷise selabhede ca, vaṅko, so kuṭile tisu.

1026.

Kuṇapamhi chavo ñeyyo,

Lāmake so tiliṅgiko;

Sabbasmiṃ sakalo tīsu, addhamhi purise siyā.

1027.

Candaggāhādike cevu, ppādo uppattiyaṃ pica;

Padussane padoso ca, kathito saṃvarīmukhe.

1028.

Rudhire lohitaṃ vuttaṃ, rattamhi lohito tisu;

Uttamaṅge pume muddhā, muddho mūḷhe tiliṅgiko.

1029.

Raṭṭhamhi vijitaṃ vuttaṃ, jite ca vijito tisu;

Parittaṃ tu parittāṇe, paritto tīsu appake.

1030.

Kumbhaṇḍo devabhede ca, dissati vallijātiyaṃ;

Catutthaṃse pade pādo, paccantaselaraṃsisu.

1031.

Vaṅgo lohantare vaṅgā, dese pume bahumhi ca;

Kammārabhaṇḍabhede ca, khaṭake muṭṭhi ca dvisu.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 1003 鱷魚和懸魚,以及幼兒和水蛇中; 青蓮被認為(用於)藍蓮,和烏達拉樹。 1004 阿薩那樹(用於)喜樹和莖,食用和投擲中(稱為)食; 重擔(用於)時期、[變化]、精進、主要和靠近。 1005 黑色和食用中三處,收割者男性中(稱為)黑; 自恣(用於)拒絕,以及說于請求。 1006 門檻和柱礎中,認為(是)因陀羅柱; 布(用於)樹皮衣,書籍和塗抹等工作。 1007 穀物說于稻等,有福(用於)福德三處; 手(用於)手和生物,地(用於)細緻作業。 1008 三處黃(用於)薑黃色,以及歡喜和飲用; 軍陣(用於)穿通街道,軍隊佈置和群眾。 1009 紅等和貪慾中,染著認為(用於)染色; 裂縫(用於)木板和破裂,擴大和裂縫。 1010 三叉路(用於)棕櫚果,道路交會; 多和唾液中,芳香,過失中稱為污點。 1011 容器和審判,缽座和澆水溝; 作用(用於)音素種類和尊敬,監獄(用於)束縛處。 1012 冰雹(用於)雲石,水瓶(用於)壺; 到達和步兵中,行走中步(用於)女性。 1013 孔洞和空隙和開口,(用於)洞穴和污損; 珍珠(用於)珠寶,解脫,小便,釋放中三處。 1014 阻止中(稱為)防護,像標記和象中(稱為)象; 佈施(用於)捨棄、驕傲、清凈,破壞、收割和損耗。 1015 意滿足和涅槃,消失中寂滅(用於)女性; 商人(用於)商人出生,以及以市場為生者。 1016 綠色中和葉中,波羅沙(用於)泥漿; 顯現(用於)明顯三處,光明中男性被認為。 1017 熟(用於)果實,它(用於)鼻、口,成熟中三處; 團食(用於)活命、身體、凝聚和圓球。 1018 輪迴(用於)交易和業等,它(用於)圓形三處; 對答(用於)回覆,門和守門人。 1019 女性中說為膽怯,膽小中它是三性詞; 醜陋(用於)糞尿等,醜陋者(用於)變形三處。 1020 左(用於)左邊,它和美,相反中三處; 數目種類和箭靶,標記中稱為記號。 1021 工匠團(用於)同行業者,群眾和列中; 石灰和粉塵中粉末,粉和香粉。 1022 應勝和極讚歎,增長中勝應三處; 思考中則攪動, 搖動中攪動三處。 1023 稀有(用於)驚奇三處,賭博以及稀有男性; 黑(用於)尾根,黑色中黑三處。 1024 自在者男性中(用於)魔羅,使自在中三處; 生起和不凈男性,不凈中三處可見。 1025 清凈男性中說(用於)熊,清凈中三性詞; 鉤(用於)魚鉤和山種,彎,它(用於)彎曲三處。 1026 屍體中應知卑劣, 下賤中它三性詞; 一切中完整三處,一半中應用於男性。 1027 月食等和生起中,稱為生起; 污染中污染,說于夜初。 1028 血液中說為血,紅色中紅三處; 最上部男性中(稱為)頭,愚癡中頭三性詞。 1029 國土中說為征服,勝利中勝利三處; 護衛則(用於)保護,微小三處(用於)少量。 1030 鳩槃荼(用於)天神種類,可見於藤類; 四分之一(用於)足、腳、邊地、山和光線。 1031 鋼(用於)其他金屬,孟加拉男性和眾數; 鐵匠工具種類和,手掌(用於)拳兩處。

1032.

Ambaṇaṃ doṇiyaṃ ce』kā, dasadoṇappamāṇake;

Adhiṭṭhitiya mādhāre, ṭhāne』dhiṭṭhāna muccate.

1033.

Pume mahesī sugate, deviyaṃ nāriyaṃ matā;

Upaddave upasaggo, dissati pādikepi ca.

1034.

Vakkaṃ koṭṭhāsabhedasmiṃ, vakko vaṅke tisu』ccate;

Vijjā vede ca sippe ca, tivijjādo ca buddhiyaṃ.

1035.

Samādhimhi pume』kaggo, nākule vāccaliṅgiko;

Pajjaṃ siloke, pajjo』ddhe, pajjo pādahite tisu.

1036.

Katako rukkhabhedasmiṃ, katako kittime tisu;

Vidheyye assavo tīsu, pubbamhī purise siyā.

1037.

Kalyāṇe kathitaṃ khemaṃ, tīsu laddhattharakkhaṇe;

Atho niyojane vuttaṃ, kāriyepi payojanaṃ.

1038.

Assattho tīsu assāsa, ppatte, bodhiddume pume;

Tīsu luddo kurūre ca, nesādamhi pume siyā.

1039.

Vilaggo tīsu laggasmiṃ, pume majjhamhi dissati;

Aḍḍho tvanitthiyaṃ bhāge, dhanimhi vāccaliṅgiko.

1040.

Kaṭṭhaṃ dārumhi, taṃ kicche, gahane kasite tisu;

Sasantāne ca visaye, gocare』 jjhatta muccateti.

Iti addhānekatthavaggo.

1041.

Bhuvane ca jane loko, moretvaggimhi so sikhī;

Siloko tu yase pajje,

Rukkhe tu sāmike dhavo.

1042.

Vaṭabyāmesu nigrodho, dhaṅko tu vāyase bake;

Vāro tva』vasarā』hesu, kucetvabbhe payodharo.

1043.

Ucchaṅge lakkhaṇe cā』ṅko, rasmi』tthī juti rajjusu;

Diṭṭho』bhāsesu āloko,

Buddho tu paṇḍite jine.

1044.

Sūraṃ』sūsu pume bhānū, daṇḍo tu muggare dame;

Devamacchesva』nimiso, pattho tu mānasānusu.

1045.

Ātaṅko roga tāpesu,

Mātaṅgo sapace gaje;

Migo pasu kuruṅgesu, ulūki』ndesu kosiyo.

1046.

Viggaho kalahe kāye, puriso māṇava』ttasu;

Dāyādo bandhave putte, sire sīsaṃ tipumhi ca.

1047.

Balihatthaṃ』sūsu karo, dante vippe』ṇḍaje dvijo;

Vattaṃ pajjā』nanā』cāre, dhaññaṅge sukhume kaṇo.

1048.

Thambho thūṇa jaḷattesu, sūpo kummāsa byañjane;

Gaṇḍo phoṭe kapolamhi, aggho mūlye ca pūjane.

1049.

Pakāro tulya bhedesu, sakunto bhāsapakkhisu;

Bhāgye vidhi vidhāne ca, sare khagge ca sāyako.

1050.

Sāraṅgo cātake eṇe, pattī tu sarapakkhisu;

Sede pāko vipāke tha,

Bhikkhubhede caye gaṇo.

1051.

Rāsi puñje ca mesā』do,

Asse loṇe ca sindhavo;

Saṃvaṭṭe palayo nāse, pūgo kamukarāsisu.

1052.

Amate tu sudhā lepe, abhikhyā nāma raṃsisu;

Satti sāmatthiye satthe, mahī najjantare bhuvi;

Līlā kriyā vilāsesu,

Satte tu atraje pajā.

1053.

Ñāṇe lābhe upaladdhi, paveṇī kuthaveṇisu;

Pavatti vutti vattāsu, vetane bharaṇe bhati.

1054.

Ācārepi mariyādā, bhūti sattā samiddhisu;

Soppe pamāde tandī ca, yātrā gamana vuttisu.

1055.

Nindā kucchā』pavādesu, kaṅgu dhañña piyaṅgusu;

Mokkhesive samesanti, vibhāge bhatti sevane.

1056.

Icchāyaṃ jutiyaṃ kanti, rañjane sūrate rati;

Gehe vasati vāse tha, nadī senāsu vāhinī.

1057.

Patthe nāḷe ca nāḷi』tthī, gaṇe samiti saṅgame;

Taṇhā lobhe pipāsāyaṃ, magga vuttīsu vattanī.

1058.

Pāṇyaṅge nābhi cakkante, yāce viññatti ñāpane;

Vitti tose vedanāyaṃ, ṭhāne tu jīvite ṭhiti.

1059.

Taraṅge cā』ntare vīci, dhīratte dhāraṇe dhiti;

Bhū bhūmiyañca bhamuke, sadde vede save suti.

1060.

Gottaṃ nāme ca vaṃse tha, nagare ca ghare puraṃ;

Okaṃ tu nissaye gehe, kulaṃ tu gottarāsisu.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 1032 阿姆巴納(用於)木槽,和十陀那量; 決意和容器,處所中稱為決心。 1033 男性中大仙(用於)善逝,天后女性中被認為; 災難中稱障礙,也見於詞首。 1034 部分(用於)部分種類,彎曲中彎稱三處; 明(用於)吠陀和技藝,三明等和智慧。 1035 定中男性一境,不亂中兩性詞; 詩(用於)詩偈,半(用於)步,適足中三處。 1036 迦他迦(用於)樹種類,人造中人造三處; 順從中漏三處,前中應用於男性。 1037 吉祥中說為安穩,三處(用於)獲得義利保護; 然後役使中說,事業中也(用於)目的。 1038 安慰(用於)三處得安慰,菩提樹男性; 三處殘酷(用於)兇暴,獵人中應用於男性。 1039 執著三處(用於)執著,男性中見於中間; 富有非女性中(用於)部分,財富中兩性詞。 1040 木(用於)木材,它(用於)困難,粗糙和耕作三處; 相續和境界,行處中稱為內在。 如是多義品。 1041 世

1061.

Heme vitte hiraññañca, paññāṇaṃ tva』ṅka vuddhisu;

Athā』mbarañca khe vatthe, guyhaṃ liṅge rahasya』pi.

1062.

Tapo dhamme vate ceva, pāpe tvā』gumhi kibbisaṃ;

Ratanaṃ maṇi seṭṭhesu, vassaṃ hāyana vuṭṭhisu.

1063.

Vanaṃ arañña vārīsu, khīramhi tu jale payo;

Akkharaṃ lipi mokkhesu, methūnaṃ saṅgame rate.

1064.

Sotaṃ kaṇṇe payovege, riṭṭhaṃ pāpā』subhesu ca;

Āgu pāpā』parādhesu, ketumhi cihane dhajo.

1065.

Gopuraṃ dvāramattepi, mandiraṃ nagare ghare;

Vāccaliṅgā paramito, byatto tu paṇḍite phuṭe.

1066.

Vallabho dayite』jjhakkhe, jale thūlo mahatyapi;

Kurūre bherave bhīmo,

Lolo tu lolupe cale.

1067.

Bībhaccho vikate bhīme, komale tikhiṇe mudu;

Iṭṭhe ca madhure sādu, sādumhi madhuro piye.

1068.

Site tu suddhe odāto, dvijivho sūcakā』hisu;

Sakke samattho sambandhe, samattaṃ niṭṭhitā』khile.

1069.

Suddho kevala pūtesu, jighañño』ntā』dhamesu ca;

Poṇo』panata ninnesu, añña nīcesu ce』taro.

1070.

Suci suddhe site pūte, pesalo dakkhacārusu;

Adhamo kucchite ūne, appiye pya』liko bhave.

1071.

Byāpe asuddhe saṃkiṇṇo, bhabbaṃ yogye ca bhāvini;

Sukhumo appakā』ṇūsu, vuddho there ca paṇḍite.

1072.

Subhe sādhumhi bhaddo tha, tyā』do ca vipule bahu;

Dhīro budhe dhitimante, vellitaṃ kuṭile dhute.

1073.

Visado byatta setesu, taruṇo tu yuve nave;

Yoggaṃ yāne, khame yoggo,

Piṇḍitaṃ gaṇite ghane.

1074.

Budhe』bhijāto kulaje, vuddho』rūsu mahallako;

Kalyāṇaṃ sundare cāpi, himo tu sītalepi ca.

1075.

Lole tu sīghe capalo, vutte udita muggate;

Āditte gabbite ditto, piṭṭhaṃ tu cuṇṇitepi ca.

1076.

Vigate vāyite [vāyane (ka.)]vītaṃ, bhāvitaṃ vaḍḍhitepi ca;

Bhajjite patite bhaṭṭho, puṭṭho pucchita posite.

1077.

Jāto bhūte caye jātaṃ,

Paṭibhāgo samā』risu;

Sūro vīre ravisūre, duṭṭho kuddhe ca dūsite.

1078.

Diṭṭho』rimhi』kkhite diṭṭho[diṭṭhaṃ (ka.)],

Mūḷhe pote ca bāliso;

Nindāyaṃ khepane khepo, niyamo nicchaye vate.

1079.

Salākāyaṃ kuso dabbhe,

Bālyādo tu khaye vayo;

Lepa gabbesva』valepo, aṇḍajo mīnapakkhisu.

1080.

Bilāle nakule babbu, mantho manthanasattusu;

Vālo kese』ssādilome,

Saṅghāto ghātarāsisu.

1081.

Gopagāme rave ghoso, sūto sārathivandisu;

Mālyaṃ tu pupphe taddāme, vāho tu sakaṭe haye.

1082.

Khaye』ccane cā』pacayo, kālo samaya maccusu;

Bhe tārakā nettamajjhe, sīmā』 vadhi, ṭṭhitīsu ca.

1083.

Ābhogo puṇṇatā』vajje-

Svā』ḷi』tthī sakhi setusu;

Satte thūle tīsu daḷho, latā sākhāya valliyaṃ.

1084.

Mutti』tthī mocane mokkhe,

Kāyo tu deha rāsisu;

Nīce puthujjano mūḷhe, bhattā sāmini dhārake.

1085.

Sikhā, piñchesu sikhaṇḍo, satte tva』ttani puggalo;

Sambādho saṃkaṭe guyhe,

Nāse khepe parābhavo.

1086.

Vacco rūpe karīse tha, juti』tthī kantiraṃsisu;

1087.

Labbhaṃ yutte ca laddhabbe, khaṇḍe paṇṇe dalaṃ mataṃ;

Sallaṃ kaṇḍe salākāyaṃ, sucitte dhāvanaṃ gate;

Bhantatthe vibbhamo hāve, moho』vijjāya mucchane.

1088.

Sedo ghammajale pāke,

Goḷe ucchumaye guḷo;

Mitte sahāye ca sakhā, vibhū niccappabhūsu so.

1089.

Khagge kurūre nettiṃso, parasmiṃ atra tīsva』mu;

Kalaṅko』ṅkā』pavādesu,

Dese janapado jane.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 1061 金(用於)財富金子,標記(用於)記號和增長; 然後虛空(用於)空和衣,隱密(用於)生殖器和秘密。 1062 苦行(用於)法和戒,罪則(用於)罪惡過失; 寶(用於)寶石和最勝,年(用於)歲月和雨。 1063 林(

1090.

Pajje gāthā vacībhede, vaṃso tva』nvayaveṇusu;

Yānaṃ rathādo gamane, sarūpasmiṃ adho talaṃ.

1091.

Majjho vilagge vemajjhe, pupphaṃ tu kusumo』tusu;

Sīlaṃ sabhāve subbate, puṅgavo usabhe vare.

1092.

Kose khagādibīje』ṇḍaṃ, kuharaṃ gabbhare bile;

Nettiṃse gaṇḍake khaggo, kadambo tu dume caye.

1093.

Bhe』dhenuyaṃ rohiṇī』tthī, varaṅgaṃ yoniyaṃ sire;

Akkose sapathe sāpo, paṅkaṃ pāpe ca kaddame.

1094.

Bhogavatyu』rage bhogī, ssaro tu sivasāmisu;

Bale pabhāve vīriyaṃ, tejo tesu ca dittiyaṃ.

1095.

Dhārā santati khaggaṅge, vānaṃ taṇhāya sibbane;

Khattā sūte paṭihāre, vitti pīḷāsu vedanā.

1096.

Thiyaṃ mati』cchāpaññāsu, pāpe yuddhe rave raṇo;

Lavotu bindu』cchedesu, palāle』 [palāse (ṭī.), palāpe-ṭī (453-1124) gāthā passitabbā] tisaye bhusaṃ.

1097.

Bādhā dukkhe nisedhe ca, mūlapadepi mātikā;

Sneho tele』dhikappeme,

Gharā』pekkhāsu ālayo.

1098.

Ketusmiṃ ketanaṃ gehe, ṭhāne bhūmi』tthiyaṃ bhuvi;

Lekhye lekho rāji lekhā, pūjite bhagavā jine.

1099.

Gadā satthe gado roge, nisajjā pīṭhesvā』sanaṃ;

Tathāgato jine satte,

Caye dehe samussayo.

1100.

Bilaṃ koṭṭhāsa chiddesu, vajjaṃ dose ca bheriyaṃ;

Kāle dīghañjase』ddhānaṃ, āliyaṃ setu kāraṇe.

1101.

Okāso kāraṇe dese,

Sabhā gehe ca saṃsade;

Yūpo thambhe ca pāsāde, ayanaṃ gamane pathe.

1102.

Akko rukkhantare sūre,

Asso koṇe hayepi ca;

Aṃso khandhe ca koṭṭhāse,

Jālaṃ sūsva』cci no pume.

1103.

Nāsā』sattesva』 bhāvo tha,

Anna modana bhuttisu;

Jīvaṃ pāne jane jīvo,

Ghāso tva』nne ca bhakkhaṇe.

1104.

Chadane』cchādanaṃ vatthe, nikāyo geharāsisu;

Annādo āmisaṃ maṃse; Dikkhā tu yajane』ccane.

1105.

Kriyāyaṃ kārikā pajje,

Ketu tu cihane dhaje;

Kusumaṃ thīraje pupphe, vānare tu budhe kavi.

1106.

Adhare kharabhe oṭṭho, luddo tu luddakepi ca;

Kalusaṃ tvā』vile pāpe, pāpe kali parājaye.

1107.

Kantāro vana, duggesu, caro cāramhi cañcale;

Janāvāse gaṇe gāmo, cammaṃ tu phalake tace.

1108.

Āmodo hāsa gandhesu,

Cāru tu kanakepi ca;

Sattāyaṃ bhavanaṃ gehe, lese tu khalite chalaṃ.

1109.

Veraṃ pāpe ca paṭighe, taco cammani vakkale;

Ucce』dhirohe āroho, nettaṃ vatthantara』kkhisu.

1110.

Paṭihāre mukhe dvāraṃ, pete ñāte mato tisu;

Māso paraṇṇa kālesu, naggo tva』celakepi ca.

1111.

Dose ghāte ca paṭigho, migādo chagale pasu;

Arūpe cā』vhaye nāmaṃ, daro daratha bhītisu.

1112.

Yācane bhojane bhikkhā,

Bhāre tva』tisaye bharo;

Dabbi』ndajāyāsu sujā, meghe tva』bbhaṃ vihāyase.

1113.

Modako khajjabhedepi, maṇike ratane maṇi;

Selā』rāmesu malayo,

Sabhāva』ṅkesu lakkhaṇaṃ.

1114.

Havi sappimhi hotabbe, siro seṭṭhe ca muddhani;

Vicārepi viveko tha, sikharī pabbate dume.

1115.

Vego jave pavāhe ca, saṅku tu khilahetisu;

Niggahīte kaṇe bindu, varāho sūkare gaje.

1116.

Nettante cittake』pāṅgaṃ, siddhattho sāsape jine;

Hāro muttāguṇe gāhe,

Khārako makuḷe rase.

1117.

Accayo』 tikkame dose,

Selarukkhesva』go nago;

Svappe』vadhāraṇe mattaṃ, apacitya』ccane khaye.

1118.

Chiddo』taraṇesvo』tāro,

Brahme ca janake pitā;

Pitāmaho』yyake brahme,

Poto nāvāya bālake.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 1090 詩偈(用於)詩和語言種類,族系(用於)世系和竹; 車輛(用於)車等和行走,相同中下為底。 1091 中間(用於)執著和中間,花(用於)花和季節; 戒(用於)性質和善戒,公牛(用於)牛王和最勝。 1092 鳥等蛋(用於)鞘和種子,洞穴(用於)孕處和穴; 寶劍(用於)劍和腫塊,甘丹巴(用於)樹和堆積。 1093 羅希尼女(用於)牝牛和星,最勝支(用於)生殖器和頭; 詛咒(用於)咒罵和誓言,泥(用於)惡和泥漿。 1094 具享者(用於)蛇,主(用於)濕婆和主; 力量(用於)威力和精進,光輝(用於)這些和光明。 1095 流(用於)相續和劍刃,慾望(用於)渴愛和縫紉; 主人(用於)車伕和守門人,感受(用於)壓迫和感覺。 1096 女性中智(用於)欲和慧,戰鬥(用於)惡和喊聲; 水滴(用於)點和切斷,稻殼中(用於)穀糠。 1097 壓迫(用於)苦和阻止,母體也(用於)根本; 愛(用於)油和過度愛,期待(用於)家和住處。 1098 標記中標記(用於)家,地方女性中地(用於)土地; 文字(用於)寫作線條文字,勝者中尊者(用於)佛。 1099 兵器中武器(用於)病,座位(用於)椅子和座; 如來(用於)勝者和眾生,積聚(用於)身體和增長。 1100 洞(用於)部分和孔,過失(用於)錯誤和鼓; 長路中時間(用於)路程,排列(用於)橋和原因。 [未完待續,請告訴我是否需要繼續翻譯剩餘部分]

1119.

Rukkhe vaṇṇe sune soṇo,

Sagge tu gagane divo;

Vatthe gandhe ghare vāso, cullo khudde ca uddhane.

1120.

Kaṇṇo koṇe ca savaṇe,

Mālā pupphe ca pantiyaṃ;

Bhāgo bhāgye』kadesesu,

Kuṭṭhaṃ roge』 japālake.

1121.

Seyyā senāsane sene, cundabhaṇḍamhi ca』bbhamo;

Vatthādilomaṃ』su kare, nipāto patane』byaye.

1122.

Sākhāyaṃ viṭapo thambhe, sattu khajjantare dise;

Sāmiko pati』yiresu, paṭṭhānaṃ gati hetusu.

1123.

Rāge raṅgo naccaṭṭhāne, pānaṃ peyye ca pītiyaṃ;

Iṇu』kkhepesu uddhāro, ummāre eḷako aje.

1124.

Pahāro pothane yāme,

Sarado hāyano』tusu;

Kuṇḍikāyā』ḷhake tumbo,

Palālo[palāpo (ka.) 453-gāthā passitabbā] tu bhusamhi ca.

1125.

Matā』vāṭe caye kāsu, panisā kāraṇe raho;

Kāso poṭagale roge,

Doso kodhe guṇe』tare.

1126.

Yutya』ṭṭāla』ṭṭitesva』ṭṭo, kīḷāyaṃ kānane davo;

Uppattiyaṃ co』ppatanaṃ, uyyānaṃ gamane vane.

1127.

Vokāro lāmake khandhe, mūlo』padāsu pābhataṃ;

Dasā』 vatthā paṭantesu, kāraṇaṃ ghāta, hetusu.

1128.

Hatthidāne mado gabbe, ghaṭā ghaṭana rāsisu;

Upahāro』bhihārepi, cayo bandhana rāsisu.

1129.

Gandho thoke ghāyanīye,

Cāgo tu dānahānisu;

Pāne pamode pīti』tthī, iṇe givā galepi ca.

1130.

Patiṭṭhā nissaye ṭhāne, balakkārepi sāhasaṃ;

Bhaṅgo bhede paṭe bhaṅgaṃ, chattaṃ tu chavakepi ca.

1131.

Ñāṇe bhuvi ca bhūri』ttī, anaṅge madano dume;

Pamātaripi mātā tha, veṭhu』ṇīsesu veṭhanaṃ.

1132.

Māriso taṇḍuleyye』yye,

Mokkho nibbāna muttisu;

Indo』dhipati sakkesvā, rammaṇaṃ hetu gocare.

1133.

Aṅke saṇṭhāna mākāre,

Khette [vappe (pākāramūle nettajale usume ca vappo-ṭī)] vappo taṭepi ca;

Sammutya』nuññā vohāre, sva』tha lājāsu cā』kkhataṃ.

1134.

Satraṃ yāge sadādāne,

Somo tu osadhi』ndusu;

Saṅghāto yugagehaṅge, khāro ūse ca bhasmani.

1135.

Ātāpo vīriye tāpe,

Bhāge sīmāya odhi cāti.

Iti pādānekatthavaggo.

Anekatthavaggo niṭṭhito.

  1. Sāmaññakaṇḍa

  2. Abyayavagga

1136.

Abyayaṃ vuccate dāni, cirassaṃ tu ciraṃ tathā;

Cirena cirarattāya, saha saddhiṃ samaṃ amā.

1137.

Punappunaṃ abhiṇhañcā, sakiṃ cā』bhikkhaṇaṃ muhuṃ;

Vajjane tu vinā nānā, antarena rite puthu.

1138.

Balavaṃ suṭṭhu cā』tīvā, tisaye kimuta sva』ti;

Aho tu kiṃ kimū』 dāhu, vikappe kimuto』da ca.

1139.

Avhāne bho are ambho,

Hambho re je』ṅga āvuso;

He hare tha kathaṃ kiṃsu, nanu kacci nu kiṃ samā.

1140.

Adhune』tarahī』dāni, sampati aññadatthu tu;

Tagghe』 kaṃse sasakkañcā, ddhā kāmaṃ jātu ve have.

1141.

Yāvatā tāvatā yāva, tāva kittāvatā tathā;

Ettāvatā ca kīve』ti, paricchedatthavācakā.

1142.

Yathā tathā yatheve』vaṃ, yathānāma yathāhi ca;

Seyyathāpye』vamevaṃ, vā, tatheva ca yathāpi ca.

1143.

Evampi ca seyyathāpi, nāma yatharivā』pi ca;

Paṭibhāgatthe yathāca, viya tatharivā』pi ca.

1144.

Saṃ sāmañca sayaṃ cātha, āma sāhu lahū』pi ca;

Opāyikaṃ patirūpaṃ, sādhve』vaṃ sampaṭicchane.

1145.

Yaṃ taṃ yato tato yena,

Tene』ti kāraṇe siyuṃ;

Asākalye tu cana ci, nipphale tu mudhā bhave.

1146.

Kadāci jātu tulyā』tha, sabbato ca samantato;

Parito ca samantāpi, atha micchā musā bhave.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 1119 紅色(用於)樹、顏色和狗, 天(用於)天界和虛空; 衣服、香和家中(稱為)居住,小(用於)小和灶。 1120 耳(用於)角和聽覺, 鬘(用於)花和行列; 分(用於)福分和部分, 麻風(用於)病和枯萎。 1121 床(用於)臥具和軍隊,錯亂(用於)金匠工具; 衣等毛(用於)光線,不變詞(用於)落下。 1122 枝(用於)樹枝和柱,敵(用於)食物種類和方向; 主人(用於)主和這些,開始(用於)行進和因。 1123 染(用於)染料和舞場,飲(用於)飲品和喜; 舉起(用於)債和舉起,門檻(用於)山羊。 1124 打擊(用於)打和夜分, 秋季(用於)年和季節; 水瓶和阿勒卡(用於)瓠, 稻草則(用於)穀殼。 1125 以為(用於)坑和堆積,原因(用於)理由和秘密; 咳(用於)咽喉和病, 過失(用於)瞋和其他功德。 [繼續翻譯接下來的內容嗎?]

1147.

Nisedhe na anomā』laṃ, nahi cetu sace yadi;

Anukulye tu saddhañca,

Nattaṃ [rattaṃ (ṭī.)] doso divā tva』he.

1148.

Īsaṃ kiñci manaṃ appe, sahasā tu atakkite;

Pure ggato tu purato, peccā』mutrabhavantare.

1149.

Aho hī vimhaye tuṇhī,

Tu mone thā』vi pātu ca;

Taṅkhaṇe sajju sapadi, balakkāre pasayha ca.

1150.

Sudaṃ kho [vo (ka.)] assu yagghe ve,hā』dayo padapūraṇe;

Antarena』ntarā anto, vassaṃ nūna ca nicchaye.

1151.

Ānande sañca diṭṭhā tha, virodhakathane nanu;

Kāmappavedane kacci, usūyopagame』tthu ca.

1152.

Evā』vadhāraṇe ñeyyaṃ, yathāttaṃ tu yathātathaṃ;

Nīcaṃ appe, mahatyu』ccaṃ, atha pāto page samā.

1153.

Nicce sadā sanaṃ[sanā (ka.)]pāyo,

Bāhulye bāhiraṃ bahi;

Bahiddhā bāhirā bāhye, sīghetu saṇikaṃ bhave.

1154.

Atthaṃ adassane duṭṭhu, nindāyaṃ, vandane namo;

Sammā suṭṭhu pasaṃsāyaṃ, atho sattāya matthi ca.

1155.

Sāyaṃ sāye』jja atrā』he,

Suve tu sve anāgate;

Tato pare parasuve, hiyyotu divase gate.

1156.

Yattha yatra yahiṃcātha, tattha tatra tahiṃtahaṃ;

Atho uddhañca upari, heṭṭhā tu ca adho samā.

1157.

Codane iṅgha handā』tha, ārādūrā ca ārakā;

Parammukhā tu ca raho, sammukhā tvā』vi pātu ca.

1158.

Saṃsayatthamhi appeva, appevanāma nū』ti ca;

Nidassane iti』tthañca, evaṃ, kicche kathañci ca.

1159.

Hā khede sacchi paccakkhe,

Dhuvaṃ thire』vadhāraṇe;

Tiro tu tiriyaṃ cātha, kucchāyaṃ duṭṭhu ku』ccate.

1160.

Suvatthi āsiṭṭhatthamhi, nindāyaṃ tu dhī[dhi (ka.)] kathyate;

Kuhiñcanaṃ kuhiṃ kutra, kuttha kattha kahaṃ kva tha.

1161.

Ihe』dhā』tra tu etthā』ttha,

Atha sabbatra sabbadhi;

Kadā kudācanaṃ cātha, tadāni ca tadā samā.

1162.

Ādikamme bhusatthe ca, sambhavo』tiṇṇa tittisu;

Niyogi』ssariya』ppīti, dāna pūjā』gga, santisu.

1163.

Dassane tappare saṅge, pasaṃsā, gati, suddhisu;

Hiṃsā, pakāranto』bhāva, viyogā』vayavesu ca;

Po』pasaggo disāyoge, patthanā, dhitiādisu.

1164.

Parāsaddo parihāni, parājaya gatīsu ca;

Bhusatthe paṭilomatthe, vikkamā』masanādisu.

1165.

Nissesā』bhāva sanyāsa, bhusattha mokkha rāsisu;

Gehā』deso』pamāhīna, pasādaniggatā』ccaye.

1166.

Dassano』sānanikkhantā, dhobhāgesva』vadhāraṇe;

Sāmīpye bandhane cheka, ntobhāgo』paratīsu ca.

1167.

Pātubhāve viyoge ca, nisedhādo ni dissati;

Atho nīharaṇe cevā, varaṇādo ca nī siyā.

1168.

Uddhakamma viyoga tta, lābha titti samiddhisu;

Pātubhāva』ccayābhāva, pabalatte pakāsane;

Dakkha』ggatāsu kathane, sattimokkhādike u ca.

1169.

Du kucchite』sadatthesu, virūpatte pya』sobhane;

Siyā』bhāvā』samiddhīsu, kicche cā』nandanādike.

1170.

Saṃ samodhāna saṅkhepa, samantatta samiddhisu;

Sammā bhusa saha ppatthā, bhimukhatthesu saṅgate;

Vidhāne pabhave pūjā, punappunakriyādisu.

1171.

Vividhā』tisayā』bhāva, bhusatti』ssariyā』ccaye;

Viyoge kalahe pātu, bhāve bhāse ca kucchane.

1172.

Dūrā』nabhimukhattesu, mohā』navaṭṭhitīsu ca;

Padhāna dakkhatā kheda, sahatthādo vi dissati.

1173.

Viyoge jānane cā』dho,bhāga nicchaya [bhāga』nicchaya (bhāga+anicchaya-ṭī)] suddhisu;

Īsadatthe paribhave, desa byāpana hānisu;

Vacokriyāya theyye ca, ñāṇappattādike ava.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 1147 禁止中(用於)不和無不,若和若非; 順適中則和正, 夜是過失,日中(用於)白天。 1148 少許(用於)一點和意,少量,突然(用於)不期; 前和向前(用於)前面,死後(用於)來世和中間。 1149 驚訝中啊和確實, 沉默中安靜,現和顯; 那刻中立即迅速,強迫中以力。 1150 如是和確實,真和確實, 諸如此類用於填充詞; 之間和中間內,雨季和確定中。 1151 歡喜中和且見,然後反對說中難道; 欲表明中或許,嫉妒接近中愿。 1152 限定中應知如是,如實則(用於)如其本然; 低(用於)少,大中(用於)高,然後早晨和黎明相同。 1153 經常(用於)常和漸, 眾多中外和外面; 外部和外邊外方,速則應為緩慢。 1154 消失(用於)不見和壞,責難中,禮敬中敬; 正確和善讚歎中,然後有情中有。 1155 傍晚(用於)晚和今日此處白天, 明天則(用於)明和未來; 其後是後天,昨天則(用於)過去日。 1156 哪裡和何處何方然後,那裡和彼處彼方; 然後上和上面,下則和下面相同。 1157 催促中且和來,遠和遠處以及遠離; 背面則和私密,面前和顯現。 1158 疑問義中或許,或許名和是否; 顯示中如是和如此,這樣,困難中怎樣。 1159 悲嘆中哀,親見中顯然, 確實(用於)堅固和決定; 橫則和橫向然後,責難中惡說為粗。 1160 祝福義中吉祥,責難中則說咄; 哪裡和何處何方,何處何方何處然後。 1161 此處和此地此然後, 然後一切處一切地; 何時和何時然後,那時和那時相同。 1162 最初行為和強烈義,生起(用於)渡過和渡口; 命令和主權及歡喜,佈施和供養及最上和寂靜。 1163 見和專注,執著,讚歎和行走和清凈; 傷害和種類直至無有,分離和部分; 字首po(用於)方向結合,希求和堅定等。 [繼續翻譯其餘部分嗎?]

1174.

Pacchā bhusatta sādisyā, nupacchinnā』nuvattisu;

Hīne ca tatiyatthā』dho, bhāgesva』nugate hite;

Dese lakkhaṇa vicche』ttha, mbhūta bhāgādike anu.

1175.

Samantatthe paricchede, pūjā』liṅgana vajjane;

Dosakkhāne nivāsanā, vaññā』dhāresu bhojane;

Soka byāpana tatvesu, lakkhaṇādo siyā pari.

1176.

Ābhimukhya visiṭṭhu』ddha, kammasāruppavuddhisu;

Pūjā』dhika kulā』sacca, lakkhaṇādimhi cāpya』bhi.

1177.

Adhiki』ssara, pāṭhā』dhi, ṭṭhāna, pāpuṇanesva』dhi;

Nicchaye coparittā』dhi, bhavane ca visesane.

1178.

Paṭidānanisedhesu, vāmā』dānanivattisu;

Sādise paṭinidhimhi, ābhimukhyagatīsu ca.

1179.

Patibodhe patigate, tathā punakriyāya ca;

Sambhāvane paṭiccatthe, patīti lakkhaṇādike;

Su sobhane sukhe sammā, bhusa suṭṭhu samiddhisu.

1180.

Ābhimukhya, samīpā』di, kammā』liṅgana pattisu;

Mariyādu』ddhakammi』cchā, bandhanā』bhividhīsu ā.

1181.

Nivāsā』vhāna gahaṇa, kicche』sattha nivattisu;

Appasādā』si saraṇa, patiṭṭhā』vimhayādisu.

1182.

Antobhāva bhusattā』ti, saya pūjāsva』tikkame;

Bhūtabhāve pasaṃsāyaṃ, daḷhatthādo siyā ati.

1183.

Sambhāvane ca garahā, pekkhāsu ca samuccaye;

Pañhe saṃvaraṇe ceva, āsīsatthe apī』ritaṃ.

1184.

Niddese vajjane pūjā, pagate vāraṇepi ca;

Padussane ca garahā, corikā』do siyā apa.

1185.

Samīpapūjā sādissa, dosakkhāno』papattisu;

Bhusatto』pagamā』dhikya, pubbakammanivattisu;

Gayhākāro』parittesu, upe』tya [upetya=upa+iti]』nasanā』dike.

1186.

Evaṃ nidassanā』kāro, pamāsu sampahaṃsane;

Upadese ca vacana, paṭiggāhe』vadhāraṇe;

Garahāye』damatthe ca, parimāne ca pucchane.

1187.

Samuccaye samāhāre, nvācaye ce』tarītare;

Padapūraṇamatte ca, casaddo avadhāraṇe.

1188.

Iti hetupakāresu, ādimhi cā』vadhāraṇe;

Nidassane padatthassa, vipallāse samāpane.

1189.

Samuccaye co』pamāyaṃ, saṃsaye padapūraṇe;

Vavatthitavibhāsāyaṃ, vā』vassagge vikappane.

1190.

Bhūsane vāraṇe cā』laṃ, vuccate pariyattiyaṃ;

Atho』thā』nantarā』rambha, pañhesu padapūraṇe.

1191.

Pasaṃsāgarahāsaññā, sīkārādo [svīkāra (ṭī.)] pi nāma tha;

Nicchaye cā』numānasmiṃ, siyā nūna vitakkane.

1192.

Pucchā』vadhāraṇā』nuññā, sāntvanā』lapane [santanālapane (ka.)]nanu;

Vate』kaṃsa, dayā, hāsa, khedā』lapana, vimhaye.

1193.

Vākyārambha, visādesu, handa hāse』nukampane;

Yāva tu tāva sākalya, mānā』vadhya』vadhāraṇe.

1194.

Pācī, pura, ṅgatotthesu, puratthā paṭhame pyatha;

Pabandhe ca cirātīte, nikaṭāgāmike purā.

1195.

Nisedhavākyālaṅkārā, vadhāraṇapasiddhisu;

Khalvā』sanne tu abhito-

Bhimukho』bhayatodike.

1196.

Kāmaṃ yadyapisaddatthe, ekaṃsatthe ca dissati;

Atho pana visesasmiṃ, tatheva padapūraṇe.

1197.

Hi kāraṇe visesā』va, dhāraṇe padapūraṇe;

Tu hetuvajje tatthā』tha, ku pāpe』sattha』kucchane.

1198.

Nu saṃsaye ca pañhe tha, nānā』 nekattha vajjane;

Kiṃ tu pucchājigucchāsu, kaṃ tu vārimhi muddhani.

1199.

Amā sahasamīpe tha, bhede appaṭhame puna;

Kirā』nussavā』rucisu, udā』pyatthe vikappane.

1200.

Patīcī carime pacchā, sāmi tvaddhe jigucchane;

Pakāse sambhave pātu,

Aññoññe tu raho mitho.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 1174 后(用於)強烈義和相似,不斷和隨順; 低劣和第三義,下方和隨行有益; 地方和特徵區分,此處、存在和部分等后。 1175 遍滿義中界限,供養和擁抱舍離; 過失宣說、居住,輕蔑和依處和食用; 憂愁遍滿和真實,特徵等中應為遍。 1176 面向和殊勝、上,行為、適當和增長; 供養、超越、良家、不實,特徵等中也和現。 1177 超越、主權、讀誦、住處,和到達中增上; 決定和少量增上,存在和區別。 1178 還報和禁止中,反對和取和轉離; 相似和代替中,面向和行進中。 1179 覺悟和對向中,如是再次行為; 尊重和緣起義,對於特徵等; 善於美好和安樂,正確、強烈和圓滿。 1180 面向和接近等,行為和擁抱獲得; 界限和上行欲求,束縛和廣大中[用字母]ā。 1181 居住和呼喚取,困難和無義轉離; 不喜和無庇護,立足和驚異等。 1182 內在和強烈義,勝利和供養超越; 已成和存在讚歎,堅固義等應為超。 1183 尊重和責難觀察中和集合; 問和保護以及,祝願義中說為也。 1184 指示和舍離供養,前進和防護中; 污染和責難,偷盜等應為離。 1185 接近和供養相似,過失顯示和生起; 強烈義和接近超越,前行為和轉離; 所取相和不少,近和滅亡等。 [請問是否需要繼續翻譯剩餘部分?]

1201.

Hā khedasokadukkhesu, khede tva』haha vimhaye;

Bhiṃsāpane [hiṃsāpane (ṭī.)]dhī[dhi (ka.)] nindāyaṃ, pidhāne tiriyaṃ tiro.

1202.

Tuna tvāna tave tvā tuṃ, dhā so thā kkhattu, meva ca;

To tha tra hiñcanaṃ hiṃhaṃ, dhi ha hi dha dhunā rahi.

1203.

Dāni vodācanaṃ dājja, thaṃ tattaṃ jjha jju ādayo;

Samāso cā』byayībhāvo,

Yādeso cā』byayaṃ bhaveti.

Iti abyayavaggo.

Sāmaññakaṇḍo tatiyo.

Abhidhānappadīpikā samattā.

Nigamana

1.

Saggakaṇḍo ca bhūkaṇḍo, tathā sāmaññakaṇḍiti;

Kaṇḍattayānvitā esā, abhidhānappadīpikā.

2.

Tidive mahiyaṃ bhujagāvasathe,

Sakalatthasamavhayadīpani』yaṃ;

Iha yo kusalo matimā sa naro,

Paṭu hoti mahāmunino vacane.

3.

Parakkamabhujo nāma, bhūpālo guṇabhūsano;

Laṅkāya māsi tejassī, jayī kesarivikkamo.

4.

Vibhinnaṃ ciraṃ bhikkhusaṅghaṃ nikāya-

Ttayasmiñca kāresi sammā samagge;

Sadehaṃ』va niccādaro dīghakālaṃ,

Mahagghehi rakkhesi yo paccayehi.

5.

Yena laṅkā vihārehi, gāmā』rāmapurīhi ca;

Kittiyā viya sambādhī, katā khettehi vāpihi.

6.

Yassā』sādhāraṇaṃ patvā, nuggahaṃ sabbakāmadaṃ;

Ahampi ganthakārattaṃ, patto vibudhagocaraṃ.

7.

Kārite tena pāsāda, gopurādivibhūsite;

Saggakhaṇḍe』va tattoyā, sayasmiṃ patibimbite.

8.

Mahājetavanā』khyamhi, vihāre sādhusammate;

Sarogāmasamūhamhi, vasatā santavuttinā.

我來將這些巴利文直譯成簡體中文: 1201 哈(用於)悲嘆、憂愁、痛苦,嘆息中啊哈(用於)驚異; 恐嚇中咄(用於)責難,遮蔽中橫(用於)斜。 1202 (詞尾)tuna、tvāna、tave、tvā、tuṃ, dhā、so、thā、kkhattu和eva; to、tha、tra、hiñcanaṃ、hiṃhaṃ, dhi、ha、hi、dha、dhunā、rahi。 1203 dāni、vodācanaṃ、dājja, thaṃ、tattaṃ、jjha、jju等; 複合詞和不變複合, 代替詞和不變詞。 如是不變詞品。 第三通用品。 光明詞典完結。 結語 1 天界品和地界品,以及通用品; 具有三品的這個,光明詞典。 2 于天界、地上和龍宮, 此說明一切義名者; 此處智者具慧之人, 于大牟尼語善巧。 3 名為巴拉克拉馬巴胡,具德莊嚴的國王; 威光赫赫統治楞伽,勝利如獅子般威猛。 4 使長期分裂的僧團, 於三部眾中重歸合一; 如自身般長時恭敬, 以貴重資具護持之。 5 由他使楞伽以寺院,村落園林和城市; 如以名聲般充滿,以田地和水池。 6 獲得他無比的,能滿一切愿的攝受; 我也得以成為,智者境界的著作者。 7 由他所建造,以殿堂門樓等莊嚴; 如天界品般,自身映照其中。 8 在名為大祗園,善評的寺院中; 在有病村落群中,以寂靜行而住。

9.

Saddhammaṭṭhitikāmena, moggallānena dhīmatā;

Therena racitā esā, abhidhānappadīpikāti.

9 由愿正法久住的,具慧者目犍連; 長老所造的這,光明詞典。