B030101Sāratthadīpanī-ṭīkā-1(顯揚心義復注-1)c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Vinayapiṭake

Sāratthadīpanī-ṭīkā (paṭhamo bhāgo)

Ganthārambhakathā

Mahākāruṇikaṃ buddhaṃ, dhammañca vimalaṃ varaṃ;

Vande ariyasaṅghañca, dakkhiṇeyyaṃ niraṅgaṇaṃ.

Uḷārapuññatejena, katvā sattuvimaddanaṃ;

Pattarajjābhisekena, sāsanujjotanatthinā.

Nissāya sīhaḷindena, yaṃ parakkamabāhunā;

Katvā nikāyasāmaggiṃ, sāsanaṃ suvisodhitaṃ.

Kassapaṃ taṃ mahātheraṃ, saṅghassa pariṇāyakaṃ;

Dīpasmiṃ tambapaṇṇimhi, sāsanodayakārakaṃ.

Paṭipattiparādhīnaṃ, sadāraññanivāsinaṃ;

Pākaṭaṃ gagane canda-maṇḍalaṃ viya sāsane.

Saṅghassa pitaraṃ vande, vinaye suvisāradaṃ;

Yaṃ nissāya vasantohaṃ, vuddhippattosmi sāsane.

Anutheraṃ mahāpuññaṃ, sumedhaṃ sutivissutaṃ;

Avikhaṇḍitasīlādi-parisuddhaguṇodayaṃ.

Bahussutaṃ satimantaṃ, dantaṃ santaṃ samāhitaṃ;

Namāmi sirasā dhīraṃ, garuṃ me gaṇavācakaṃ.

Āgatāgamatakkesu , saddasatthanayaññusu;

Yassantevāsibhikkhūsu, sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ.

Vinayaṭṭhakathāyāhaṃ, līnasāratthadīpaniṃ;

Karissāmi suviññeyyaṃ, paripuṇṇamanākulaṃ.

Porāṇehi kataṃ yaṃ tu, līnatthassa pakāsanaṃ;

Na taṃ sabbattha bhikkhūnaṃ, atthaṃ sādheti sabbaso.

Duviññeyyasabhāvāya, sīhaḷāya niruttiyā;

Gaṇṭhipadesvanekesu, likhitaṃ kiñci katthaci.

Māgadhikāya bhāsāya, ārabhitvāpi kenaci;

Bhāsantarehi sammissaṃ, likhitaṃ kiñcideva ca.

Asāraganthabhāropi, tattheva bahu dissati;

Ākulañca kataṃ yattha, suviññeyyampi atthato.

Tato aparipuṇṇena, tādisenettha sabbaso;

Kathamatthaṃ vijānanti, nānādesanivāsino.

Bhāsantaraṃ tato hitvā, sāramādāya sabbaso;

Anākulaṃ karissāmi, paripuṇṇavinicchayanti.

Ganthārambhakathāvaṇṇanā

Vinayasaṃvaṇṇanārambhe ratanattayaṃ namassitukāmo tassa visiṭṭhaguṇayogasandassanatthaṃ 『『yo kappakoṭīhipī』』tiādimāha. Visiṭṭhaguṇayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetamatthaṃ sādheti. Ettha ca saṃvaṇṇanārambhe ratanattayapaṇāmakaraṇappayojanaṃ tattha tattha bahudhā papañcenti ācariyā. Tathā hi vaṇṇayanti –

『『Saṃvaṇṇanārambhe ratanattayavandanā saṃvaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaṭivedanatthaṃ, taṃ pana dhammasaṃvaṇṇanāsu viññūnaṃ bahumānuppādanatthaṃ, taṃ sammadeva tesaṃ uggahaṇadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaṭipattiyā sabbahitasukhanipphādanatthaṃ. Atha vā maṅgalabhāvato , sabbakiriyāsu pubbakiccabhāvato, paṇḍitehi samācaritabhāvato, āyatiṃ paresaṃ diṭṭhānugatiāpajjanato ca saṃvaṇṇanāyaṃ ratanattayapaṇāmakiriyā』』ti.

Mayaṃ pana idhādhippetameva payojanaṃ dassayissāma. Tasmā saṃvaṇṇanārambhe ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ yathāpaṭiññātasaṃvaṇṇanāya anantarāyena parisamāpanatthanti veditabbaṃ. Idameva hi payojanaṃ ācariyena idhādhippetaṃ. Tathā hi vakkhati –

『『Iccevamaccantanamassaneyyaṃ ,

Namassamāno ratanattayaṃ yaṃ;

Puññābhisandaṃ vipulaṃ alatthaṃ,

Tassānubhāvena hatantarāyo』』ti.

頂禮世尊、阿羅漢、正等正覺者。 律藏 《義理燈釋》註釋(第一部分) 序言 我禮敬大悲佛,清凈殊勝法; 禮敬聖僧伽,無染可敬贊。 以殊勝福德力,摧毀眾生苦; 登王位塗抹時,照耀教法光。 依靠獅子國(斯里蘭卡)人, 以大力臂之力,集結教法眾, 使教法得清凈。 禮敬迦葉大長老,僧伽之領導者, 在旦巴巴尼島(斯里蘭卡), 使教法興盛起。 依止於修行,常住于森林, 在教法中顯赫,如天空明月。 禮敬僧伽之父,律學善巧者; 依靠他,我在教法中得以成長。 禮敬這位大福德長老,智慧著名, 戒行清凈,德行顯赫。 多聞、有念、調伏、寂靜、專注, 我以頭頂禮敬這位堅定的導師。 在語言學、文法之中, 依止的比丘們,教法得以建立。 我將闡釋律藏註疏, 使其易於理解,完整無礙。 古人所作的隱晦義理闡釋, 並非處處都能使比丘們獲益。 因為僧伽語(錫蘭語)難以理解, 在許多複雜段落中有所記載。 或以摩揭陀語(古印度語)開始, 與其他語言混合書寫。 許多無意義的文字在其中, 使原本易懂的義理變得混亂。 因此未能完整, 居住各地的人們如何理解? 捨棄其他語言,提取精髓, 我將使之清晰,得出完整結論。 序言解釋 在開始律藏讚頌時,希望禮敬三寶,以顯示其殊勝功德,因此說:"誰在劫波千億中……"。通過殊勝功德,才配受禮敬;禮敬若能如願,則能達到所希望的目的。 在開始讚頌時,諸位阿阇梨多方闡釋禮敬三寶的目的: "在開始讚頌時,禮敬三寶是爲了闡釋所要讚頌法的根源、清凈和體悟;在法的讚頌中,是爲了使有智慧者生起尊敬;是爲了使他們能正確學習、持守,從而成就一切利樂。或者,因為是吉祥,是一切行為的前行,是智者所行,是爲了使後人傚法。" 我們將展示此處的確切目的。因此,在開始讚頌時禮敬三寶,是爲了無障礙地完成讚頌。這正是作者在此處的意圖。正如他將要說的: "如此無限敬禮, 禮敬三寶時; 獲得廣大福德, 以其威力除障礙。"

Ratanattayapaṇāmakaraṇena cettha yathāpaṭiññātasaṃvaṇṇanāya anantarāyena parisamāpanaṃ ratanattayapūjāya paññāpāṭavabhāvato, tāya paññāpāṭavañca rāgādimalavidhamanato. Vuttañhetaṃ –

『『Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hotī』』tiādi (a. ni. 11.11).

Tasmā ratanattayapūjanena vikkhālitamalāya paññāya pāṭavasiddhi.

Atha vā ratanattayapūjanassa paññāpadaṭṭhānasamādhihetuttā paññāpāṭavaṃ. Vuttañhi tassa samādhihetuttaṃ –

『『Evaṃ ujugatacitto kho, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyatī』』ti (a. ni. 11.11.).

Samādhissa ca paññāya padaṭṭhānabhāvo vuttoyeva 『『samāhito yathābhūtaṃ pajānātī』』ti (saṃ. ni. 4.99; mi. pa. 2.1.14). Tato evaṃ paṭubhūtāya paññāya paṭiññāmahattakataṃ khedamabhibhuyya anantarāyena saṃvaṇṇanaṃ samāpayissati. Tena vuttaṃ 『『anantarāyena parisamāpanattha』』nti.

Atha vā ratanattayapūjāya āyuvaṇṇasukhabalavaḍḍhanato anantarāyena parisamāpanaṃ veditabbaṃ. Ratanattayapaṇāmena hi āyuvaṇṇasukhabalāni vaḍḍhanti. Vuttañhetaṃ –

『『Abhivādanasīlissa , niccaṃ vuḍḍhāpacāyino;

Cattāro dhammā vaḍḍhanti, āyu vaṇṇo sukhaṃ bala』』nti. (dha. pa. 109);

Tato āyuvaṇṇasukhabalavuḍḍhiyā hoteva kāriyaniṭṭhānamiti vuttaṃ 『『anantarāyena parisamāpanattha』』nti.

Atha vā ratanattayagāravassa paṭibhānāparihānāvahattā. Aparihānāvahañhi tīsupi ratanesu gāravaṃ. Vuttañhetaṃ –

『『Sattime, bhikkhave, aparihāniyā dhammā. Katame satta? Satthugāravatā dhammagāravatā saṅghagāravatā sikkhāgāravatā samādhigāravatā kalyāṇamittatā sovacassatā』』ti (a. ni. 7.34).

Hoteva ca tato paṭibhānāparihānena yathāpaṭiññātaparisamāpanaṃ.

Atha vā pasādavatthūsu pūjāya puññātisayabhāvato. Vuttañhi tassa puññātisayattaṃ –

『『Pūjārahe pūjayato, buddhe yadiva sāvake;

Papañcasamatikkante, tiṇṇasokapariddave.

『『Te tādise pūjayato, nibbute akutobhaye;

Na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ, imettamapi kenacī』』ti. (dha. pa. 195-196; apa. thera 1.10.1-2);

Puññātisayo ca yathādhippetaparisamāpanupāyo. Yathāha –

『『Esa devamanussānaṃ, sabbakāmadado nidhi;

Yaṃ yadevābhipatthenti, sabbametena labbhatī』』ti. (khu. pā.

以三寶禮敬的目的,依照所知的闡釋,能夠無障礙地完成三寶的禮敬,因而顯現出智慧的力量,摧毀貪、惱、癡的污垢。正如所說: 「在某個時候,偉大的名聲,聖者回憶起如來,那個時候他的心中沒有被貪慾所擾動,也沒有被惱恨所擾動,也沒有被愚癡所擾動,只有清凈的心在那個時候。」(《阿毗達摩尼》11.11) 因此,通過三寶的禮敬,智慧得以明亮。 或者因為三寶禮敬的智慧基礎,能獲得智慧。關於其智慧基礎,曾如此說: 「如此,偉大的名聲,聖者獲得了對法的真實瞭解,獲得了對法的深刻理解,獲得了與法相應的歡喜,愉悅的心生起,愉悅的人,身體安寧,安寧的身體感受快樂,快樂的心進入定中。」(《阿毗達摩尼》11.11) 關於定的智慧基礎,曾說過:「心安定者如實知曉。」(《相應部》4.99;《中部》2.1.14)因此,依靠顯現的智慧,超越煩惱,能夠無障礙地完成闡釋。因此說:「爲了無障礙的完成。」 或者由於三寶禮敬能夠增進壽命、容貌和幸福的力量,能夠無障礙地完成闡釋。因為通過三寶禮敬,壽命、容貌和幸福的力量得以增長。正如所說: 「對於具有禮敬之德的人,常常不減;四種法則增長,壽命、容貌、幸福的力量。」(《法句經》109) 因此,因壽命、容貌和幸福的力量增長而成為所作的目標,正如所說:「爲了無障礙的完成。」 或者由於三寶的尊重而能夠避免衰退。因為對三寶的尊重是不會衰退的。正如所說: 「比丘們,有七種法則是不會衰退的。哪七種?對老師的尊重、對法的尊重、對僧伽的尊重、對教誨的尊重、對定的尊重、對良友的尊重、對謙遜的尊重。」(《阿毗達摩尼》7.34) 因此,通過避免衰退而如所知的完成。 或者由於對美德的禮敬而具有極大的功德。關於其功德的顯現,曾如此說: 「對於值得禮敬的,禮敬佛陀或他的弟子;超越雜念,擺脫憂愁。 「那些人如此禮敬,寂靜而無畏;無法計算其功德,即使是微小的。」(《法句經》195-196;《阿毗達摩經》1.10.1-2) 功德的顯現也如所知的完成。正如所說: 「這是天人和人類的財富,滿足所有願望;無論他們渴求什麼,皆能通過此獲得。」(《古部》)

8.10);

Upāyesu ca paṭipannassa hoteva kāriyaniṭṭhānaṃ. Ratanattayapūjā hi niratisayapuññakkhettasaṃbuddhiyā aparimeyyappabhavo puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse antarāyanibandhanasakalasaṃkilesaviddhaṃsanāya pahoti, bhayādiupaddavañca nivāreti. Tasmā suvuttaṃ 『『saṃvaṇṇanārambhe ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ yathāpaṭiññātasaṃvaṇṇanāya anantarāyena parisamāpanatthanti veditabba』』nti.

Evaṃ pana sappayojanaṃ ratanattayavandanaṃ kattukāmo paṭhamaṃ tāva bhagavato vandanaṃ kātuṃ tammūlakattā sesaratanānaṃ 『『yo kappa…pe… mahākāruṇikassa tassā』』ti āha. Ettha pana yassā desanāya saṃvaṇṇanaṃ kattukāmo, sā yasmā karuṇāppadhānā, na suttantadesanā viya karuṇāpaññāppadhānā, nāpi abhidhammadesanā viya paññāppadhānā, tasmā karuṇāppadhānameva bhagavato thomanaṃ āraddhaṃ. Esā hi ācariyassa pakati, yadidaṃ ārambhānurūpathomanā. Teneva suttantadesanāya saṃvaṇṇanārambhe 『『karuṇāsītalahadayaṃ, paññāpajjotavihatamohatama』』nti karuṇāpaññāppadhānaṃ, abhidhammadesanāya saṃvaṇṇanārambhe 『『karuṇā viya sattesu, paññā yassa mahesino』』ti paññāppadhānañca thomanaṃ āraddhaṃ. Karuṇāpaññāppadhānā hi suttantadesanā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ āsayānusayādhimutticariyādibhedaparicchindanasamatthāya paññāya sattesu ca mahākaruṇāya tattha sātisayappavattito. Suttantadesanāya hi mahākaruṇāsamāpattibahulo veneyyasantānesu tadajjhāsayānulomena gambhīramatthapadaṃ patiṭṭhāpesi. Abhidhammadesanā ca kevalaṃ paññāppadhānā paramatthadhammānaṃ yathāsabhāvapaṭivedhasamatthāya paññāya tattha sātisayappavattito.

Vinayadesanā pana āsayādinirapekkhaṃ kevalaṃ karuṇāya pākatikasattenapi asotabbārahaṃ suṇanto apucchitabbārahaṃ pucchanto avattabbārahañca vadanto bhagavā sikkhāpadaṃ paññapesīti karuṇāppadhānā. Tathā hi ukkaṃsapariyantagatahirottappopi bhagavā lokiyasādhujanehipi pariharitabbāni 『『sikharaṇīsī』』tiādīni vacanāni yathāparādhañca garahavacanāni vinayapiṭakadesanāya mahākaruṇāsañcoditamānaso mahāparisamajjhe abhāsi, taṃtaṃsikkhāpadapaññattikāraṇāpekkhāya verañjādīsu sārīrikañca khedamanubhosi. Tasmā kiñcāpi bhūmantarapaccayākārasamayantarakathānaṃ viya vinayapaññattiyāpi samuṭṭhāpikā paññā anaññasādhāraṇatāya atisayakiccavatī, karuṇāya kiccaṃ pana tatopi adhikanti karuṇāppadhānā vinayadesanā. Karuṇābyāpārādhikatāya hi desanāya karuṇāppadhānatā. Tasmā ārambhānurūpaṃ karuṇāppadhānameva ettha thomanaṃ katanti veditabbaṃ.

Karuṇāggahaṇena ca aparimeyyappabhāvā sabbepi buddhaguṇā saṅgahitāti daṭṭhabbā taṃmūlakattā sesabuddhaguṇānaṃ. Mahākaruṇāya vā chasu asādhāraṇañāṇesu aññatarattā taṃsahacaritasesāsādhāraṇañāṇānampi gahaṇasabbhāvato sabbepi buddhaguṇā nayato dassitāva honti. Esoyeva hi niravasesato buddhaguṇānaṃ dassanupāyo yadidaṃ nayaggāho. Aññathā ko nāma samattho bhagavato guṇe anupadaṃ niravasesato dassetuṃ. Tenevāha –

『『Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,

Kappampi ce aññamabhāsamāno;

Khīyetha kappo ciradīghamantare,

Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā』』ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.304; 3.141; ma. ni. aṭṭha.

在修習方法中,必然能完成所作目標。三寶禮敬實際上是無上福德領域的智慧,具有不可估量的福德光輝,能夠摧毀各種障礙,消除世間生活中的一切障礙和污穢,並能阻止恐懼等災難。因此,正確地說:"在開始闡釋時,禮敬三寶是爲了無障礙地完成所知的闡釋。" 希望以有意義的方式禮敬三寶,首先要禮敬世尊,因為世尊是其他寶的根本,所以說:"誰在劫波……大悲者"。在此,他希望闡釋的教說,以悲為主要特徵,不像經典教說那樣以悲和智慧並重,也不像阿毗達摩教說那樣以智慧為主,因此開始讚頌世尊以悲為主要特徵。這是作者的本性,即與開篇相符的讚頌。 因此,在經典教說的闡釋開始時,說"悲心如清涼,智慧破無明黑暗",強調悲心和智慧;在阿毗達摩教說的闡釋開始時,說"悲如眾生,智慧屬於大仙",強調智慧。經典教說以悲心和智慧為主,能夠了解眾生的性向、潛在傾向和行為等差異,並以極大的悲心和智慧在眾生中顯現。 在經典教說中,以大悲為主,他在可教化的眾生心中,依照其意向,安立深奧的義理。阿毗達摩教說則完全以智慧為主,以智慧瞭解究竟法的本質。 律藏教說則不考慮眾生的性向,完全以悲為主。世尊即使是普通眾生,也願意傾聽不應聽的,願意回答不應問的,願意說不應說的,制定戒律。即使在極度尊重和畏懼的情況下,世尊在大眾集會中,以大悲心激發,對於違犯的人說責備的話,如"應該懲罰"等,並根據不同戒律制定的原因,在韋蘭阇等地方,也承受了身體的痛苦。 因此,儘管律藏制定需要智慧,且這種智慧具有不共同的特殊功能,但悲心的作用更為重要,所以律藏教說以悲為主。由於悲心的作用更為突出,所以應該理解為以悲為主的讚頌,符合開篇的特點。 通過提及悲心,可以包含所有不可估量的佛陀功德,因為其他佛陀功德源於悲心。或者,因為大悲是六種不共通的智慧之一,所以與悲心相關的其他不共通的智慧也被包含在內。這是顯示佛陀功德的方法,即通過要點來展示。否則,誰能夠詳盡地描述世尊的功德?因此說: "即使佛陀讚頌佛陀, 即使在一劫中不說其他, 劫數可能會消失, 如來的讚頌永不消失。"(《長部注》1.304;3.141;《中部注》)

2.425);

Teneva ca āyasmatā sāriputtattherenapi buddhaguṇaparicchedanaṃ patianuyuttena 『『no hetaṃ, bhante』』ti paṭikkhipitvā 『『apica me, bhante, dhammanvayo vidito』』ti (dī. ni.

因此,尊者舍利弗也通過詳細地解釋佛陀功德,以回答問題,說:"不,這不是,世尊",然後說:"然而,我,世尊,已經瞭解了法的要點"。(《長部注》2.425)

2.146) vuttaṃ. Tasmā 『『yo kappakoṭīhipī』』tiādinā karuṇāmukhena saṅkhepato sakalasabbaññuguṇehi bhagavantaṃ abhitthavīti daṭṭhabbaṃ. Ayamettha samudāyattho.

Ayaṃ pana avayavattho – yoti aniyamavacanaṃ. Tassa 『『nātho』』ti iminā sambandho. 『『Kappakoṭīhipī』』tiādinā pana yāya karuṇāya so 『『mahākāruṇiko』』ti vuccati, tassā vasena kappakoṭigaṇanāyapi appameyyaṃ kālaṃ lokahitatthāya atidukkaraṃ karontassa bhagavato dukkhānubhavanaṃ dasseti. Karuṇāya baleneva hi so bhagavā hatthagatampi nibbānaṃ pahāya saṃsārapaṅke nimuggaṃ sattanikāyaṃ tato samuddharaṇatthaṃ cintetumpi asakkuṇeyyaṃ nayanajīvitaputtabhariyadānādikaṃ atidukkaramakāsi. Kappakoṭīhipi appameyyaṃ kālanti kappakoṭigaṇanāyapi 『『ettakā kappakoṭiyo』』ti pametuṃ asakkuṇeyyaṃ kālaṃ, kappakoṭigaṇanavasenapi paricchinditumasakkuṇeyyattā aparicchinnāni kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyānīti vuttaṃ hoti. Kappakoṭivaseneva hi so kālo appameyyo, asaṅkhyeyyavasena pana paricchinnoyeva. 『『Kappakoṭīhipī』』ti apisaddo kappakoṭivasenapi tāva pametuṃ na sakkā, pageva vassagaṇanāyāti dasseti. 『『Appameyyaṃ kāla』』nti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ 『『māsamadhīte, divasaṃ caratī』』tiādīsu viya. Karonto atidukkarānīti pañcamahāpariccāgādīni atidukkarāni karonto. Evamatidukkarāni karonto kiṃ vindīti ce? Khedaṃ gato, kāyikaṃ khedamupagato, parissamaṃ pattoti attho, dukkhamanubhavīti vuttaṃ hoti. Dukkhañhi khijjati sahitumasakkuṇeyyanti 『『khedo』』ti vuccati. Lokahitāyāti 『『anamatagge saṃsāre vaṭṭadukkhena accantapīḷitaṃ sattalokaṃ tamhā dukkhato mocetvā nibbānasukhabhāgiyaṃ karissāmī』』ti evaṃ sattalokassa hitakaraṇatthāyāti attho. Assa ca 『『atidukkarāni karonto』』ti iminā sambandho. Lokahitāya khedaṃ gatoti yojanāyapi natthi doso. Mahāgaṇṭhipadepi hi 『『atidukkarāni karonto khedaṃ gato, kimatthanti ce? Lokahitāyā』』ti vuttaṃ.

Yaṃ pana evaṃ yojanaṃ asambhāventena kenaci vuttaṃ 『『na hi bhagavā lokahitāya saṃsāradukkhamanubhavati. Na hi kassaci dukkhānubhavanaṃ lokassa upakāraṃ āvahatī』』ti, taṃ tassa matimattaṃ. Evaṃ yojanāyapi atidukkarāni karontassa bhagavato dukkhānubhavanaṃ lokahitakaraṇatthāyāti ayamattho viññāyati, na tu dukkhānubhavaneneva lokahitasiddhīti. Paṭhamaṃ vuttayojanāyapi hi na dukkarakaraṇamattena lokahitasiddhi. Na hi dukkaraṃ karonto kañci sattaṃ maggaphalādīsu patiṭṭhāpeti, atha kho tādisaṃ atidukkaraṃ katvā sabbaññubhāvaṃ sacchikatvā niyyānikadhammadesanāya maggaphalādīsu satte patiṭṭhāpento lokassa hitaṃ sādheti.

因此,通過"誰在劫波千億中"等語句,以悲心的方式簡要讚頌世尊的一切全知功德。這是總體意義。 這是細部意義 - "誰"是不確定的語詞。它與"保護者"有關。通過"劫波千億中"等語句,顯示了以何種悲心被稱為"大悲者",展示了世尊爲了世間利益,在難以想像的時間中做了極其艱難的事情。 僅憑悲心的力量,世尊放棄了唾手可得的涅槃,爲了從輪迴泥潭中拯救眾生,以至於無法思考,做了極其艱難的事情,如捨棄自己的眼睛、兒子、妻子等。 "劫波千億中無法衡量的時間"意味著即使在劫波千億的計算中也無法衡量的時間,超過了四個無法計數的劫波百千。 僅憑劫波千億的力量,那個時間是無法衡量的;但依據無數的力量,則是可以限定的。"劫波千億中"的"中"字表示即使在劫波千億中也無法衡量,何況是年代的計算。 "無法衡量的時間"是絕對連線的使用,如"學習一個月"、"行走一天"等。 "做極其艱難的事情"是指做了五大舍等極其艱難的事情。做這些極其艱難的事情得到了什麼?疲憊了,身體承受了疲勞,意味著遭受痛苦。"疲憊"意味著無法忍受的痛苦。 "爲了世間利益"意味著"在無始的輪迴中,被輪迴之苦極度壓迫的眾生,我將從這痛苦中解脫,使之獲得涅槃之樂"。 有人可能會說:"世尊並不爲了世間利益而承受輪迴之苦。沒有任何痛苦的承受能給世間帶來利益。"這只是他們的想法。 即使按照這種解釋,也可以理解世尊做極其艱難的事情是爲了世間利益,而不僅僅是通過承受痛苦來成就世間利益。因為僅僅做艱難的事情並不能成就世間利益。單純做艱難的事情並不能使任何眾生安立於道果,而是通過做極其艱難的事情,成就了一切智,通過引導的法的宣說,使眾生安立於道果,從而成就世間利益。

Kāmañcettha sattasaṅkhārabhājanavasena tividho loko, hitakaraṇassa pana adhippetattā taṃvisayasseva sattalokassa vasena attho gahetabbo. So hi lokīyanti ettha puññapāpāni taṃvipāko cāti 『『loko』』ti vuccati. Katthaci pana 『『sanarāmaralokagaru』』ntiādīsu samūhatthopi lokasaddo samudāyavasena lokīyati paññāpīyatīti. Yaṃ panettha kenaci vuttaṃ 『『iminā sattalokañca jātilokañca saṅgaṇhāti, tasmā tassa sattalokassa idhalokaparalokahitaṃ, atikkantaparalokānaṃ vā ucchinnalokasamudayānaṃ idha jātiloke okāsaloke vā diṭṭhadhammasukhavihārasaṅkhātañca hitaṃ sampiṇḍetvā lokassa, lokānaṃ, loke vā hitanti sarūpekasesaṃ katvā lokahitamiccevāhā』』ti, na taṃ sārato paccetabbaṃ diṭṭhadhammasukhavihārasaṅkhaātahitassapi sattalokavisayattā, sattalokaggahaṇeneva ucchinnamūlānaṃ khīṇāsavānampi saṅgahitattā.

Sabbattha 『『kenacī』』ti vutte 『『vajirabuddhiṭīkākārenā』』ti gahetabbaṃ. 『『Mahāgaṇṭhipade』』ti vā 『『majjhimagaṇṭhipade』』ti vā 『『cūḷagaṇṭhipade』』ti vā vutte 『『sīhaḷagaṇṭhipadesū』』ti gahetabbaṃ. Kevalaṃ 『『gaṇṭhipade』』ti vutte 『『māgadhabhāsāya likhite gaṇṭhipade』』ti gahetabbaṃ.

Nāthoti lokapaṭisaraṇo, lokasāmī lokanāyakoti vuttaṃ hoti. Tathā hi sabbānatthapaahārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantupakāritāya aparimitanirupamappabhāvaguṇavisesasamaṅgitāya ca sabbasattuttamo bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ ekapaṭisaraṇo patiṭṭhā. Atha vā nāthatīti nātho, veneyyānaṃ hitasukhaṃ mettāyanavasena āsīsati patthetīti attho. Atha vā nāthati veneyyagate kilese upatāpetīti attho, nāthatīti vā yācatīti attho. Bhagavā hi 『『sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ attasampattiṃ paccavekkheyyā』』tiādinā (a. ni.

在此,世界確實可以從眾生、行蘊和器界三個方面來理解。但是,由於意圖成就利益,應該從眾生世界的角度來理解。這裡所說的"世界"是指世間的善惡及其果報。有時,在"尊重天人世界"等語句中,"世界"一詞也可以從總體角度來理解和闡釋。 有人說:"這包括了眾生世界和生命世界,因此是爲了此世界和彼世界的利益,或者是爲了已逝世界、已斷絕世界在現世、生命世界或處所世界中的現世安樂生活的利益。"但這種說法不應從本質上接受,因為即使是現世安樂生活的利益也屬於眾生世界的範疇,通過眾生世界的概念,已經包含了已斷根本的阿羅漢。 在所有"某人"的地方,應該理解為"金剛智註釋的方式"。在提到"大文字"、"中文字"或"小文字"時,應該理解為"獅子國文字"。僅僅提到"文字"時,應該理解為"摩揭陀語書寫的文字"。 "保護者"意味著世間的庇護、世間的主人、世間的領導者。確實,世尊是至高無上的,在無量世界中,對於天人和人類,以無可比擬的利益和幸福的圓滿方式,成為無量眾生唯一的庇護和依靠。 或者,"保護"意味著以慈悲心祝福可教化者的利益和幸福。或者,"保護"意味著摧毀可教化者的煩惱,或者意味著祈求。世尊曾說:"比丘們,比丘應該時常省察自身成就"等。(《阿毗達摩尼》)

8.7) sattānaṃ taṃ taṃ hitapaṭipattiṃ yācitvāpi karuṇāya samussāhito te tattha niyojeti. Paramena vā cittissariyena samannāgato sabbasatte īsati abhibhavatīti paramissaro bhagavā 『『nātho』』ti vuccati. Sabbopi cāyamattho saddasatthānusārato veditabbo.

Mahākāruṇikassāti yo karuṇāya kampitahadayattā lokahitatthaṃ atidukkarakiriyāya anekappakāraṃ tādisaṃ saṃsāradukkhamanubhavitvā āgato, tassa mahākāruṇikassāti attho. Tattha kiratīti karuṇā, paradukkhaṃ vikkhipati apanetīti attho. Dukkhitesu vā kirīyati pasārīyatīti karuṇā. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruṇikaṃ hiṃsati vibādheti, vināseti vā parassa dukkhanti attho. Paradukkhe sati sādhūnaṃ kampanaṃ hadayakhedaṃ karotīti vā karuṇā. Atha vā kamiti sukhaṃ, taṃ rundhatīti karuṇā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṃ sukhaṃ rundhati vibādhetīti. Karuṇāya niyuttoti kāruṇiko yathā 『『dovāriko』』ti. Yathā hi dvāraṭṭhānato aññattha vattamānopi dvārapaṭibaddhajīviko puriso dvārānativattavuttitāya dvāre niyuttoti 『『dovāriko』』ti vuccati, evaṃ bhagavā mettādivasena karuṇāvihārato aññattha vattamānopi karuṇānativattavuttitāya karuṇāya niyuttoti 『『kāruṇiko』』ti vuccati. Mahābhinīhārato paṭṭhāya hi yāva mahāparinibbānā lokahitatthameva lokanāthā tiṭṭhanti. Mahanto kāruṇikoti mahākāruṇiko. Satipi bhagavato tadaññaguṇānampi vasena mahantabhāve kāruṇikasaddasannidhānena vuttattā karuṇāvasenettha mahantabhāvo veditabbo yathā 『『mahāveyyākaraṇo』』ti. Evañca katvā 『『mahākāruṇikassā』』ti iminā padena puggalādhiṭṭhānena satthu mahākaruṇā vuttā hoti.

Atha vā karuṇā karuṇāyanaṃ sīlaṃ pakati etassāti kāruṇiko, pathavīphassādayo viya kakkhaḷaphusanādisabhāvā karuṇāyanasabhāvo sabhāvabhūtakaruṇoti attho. Sesaṃ purimasadisameva. Atha vā mahāvisayatāya mahānubhāvatāya mahābalatāya ca mahatī karuṇāti mahākaruṇā. Bhagavato hi karuṇā niravasesesu sattesu pavattati, pavattamānā ca anaññasādhāraṇā pavattati, diṭṭhadhammikādibhedañca mahantameva sattānaṃ hitasukhaṃ ekantato nipphādeti, mahākaruṇāya niyuttoti mahākāruṇikoti sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Atha vā mahatī pasatthā karuṇā assa atthīti mahākāruṇiko. Pūjāvacano hettha mahantasaddo 『『mahāpuriso』』tiādīsu viya. Pasatthā ca bhagavato karuṇā mahākaruṇāsamāpattivasenapi pavattito anaññasādhāraṇattāti.

眾生爲了各自的利益而請求,雖如此,因慈悲的緣故,世尊將他們引導到那裡。因具備無上的智慧,世尊能夠統治所有眾生,因此被稱為「保護者」。這一切的意義都應根據語音的意義來理解。 「偉大的慈悲者」是指因心中產生慈悲而為眾生利益而做出極其艱難的行為,經歷無數種類的輪迴痛苦而來到此處,因此稱為偉大的慈悲者。在那裡,"慈悲"的意思是將他人的痛苦驅散、消除。慈悲在痛苦的眾生中起作用、擴充套件。或者說,"慈悲"是指在他人痛苦時,慈悲者會感到痛苦、煩惱,或者會消滅他人的痛苦。慈悲在他人痛苦時,善人會感受到心中的痛苦。 或者說,"慈悲"是指快樂,因而抑制痛苦。因為這正是以慈悲心來消除他人痛苦的特徵,因而不顧自身的快樂。被慈悲所引導的,正如「門口的」那樣。就像門口的人,即使在其他地方活動,也因被門口所束縛而被稱為「門口的」,同樣,世尊因慈悲的修行而在其他地方活動,也因被慈悲所引導而被稱為「慈悲者」。 從偉大的關懷開始,直到偉大的涅槃,世尊始終為眾生的利益而存在。偉大的慈悲者就是偉大的慈悲者。由於世尊的其他品質,也因其偉大的存在而被稱為慈悲者,就如「偉大的預言者」一樣。通過這樣的說法,"偉大的慈悲者"的意義在於描述了佛陀的偉大慈悲。 或者說,慈悲是慈悲的本質,正如大地、觸覺等自然特徵一樣,慈悲的本質是自然的。其他部分與前面相同。或者說,因其偉大的範圍、偉大的影響力和偉大的力量而稱為偉大的慈悲。世尊的慈悲在所有眾生中無差別地顯現,並且在顯現時也不與他人相同,能夠特別為眾生的利益和快樂而產生巨大的結果,因而被稱為偉大的慈悲者。 或者說,偉大的慈悲是指偉大的利益。因此,偉大的慈悲者。這裡的「偉大」一詞與「偉人」等詞彙相似。世尊的慈悲因其偉大而顯現,也因其非凡的性質而顯現。

Evaṃ karuṇāmukhena saṅkhepato sakalasabbaññuguṇehi bhagavantaṃ thometvā idāni saddhammaṃ thometuṃ 『『asambudha』』ntiādimāha. Tattha asambudhanti pubbakālakiriyāniddeso, tassa asambujjhanto appaṭivijjhantoti attho, yathāsabhāvaṃ appaṭivijjhanatoti vuttaṃ hoti. Hetuattho hettha antasaddo 『『paṭhanto nisīdatī』』tiādīsu viya. Yanti pubbakālakiriyāya aniyamato kammaniddeso. Buddhanisevitanti tassa visesanaṃ. Tattha buddhasaddassa tāva 『『bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho』』tiādinā (mahāni. 192) niddesanayena attho veditabbo. Atha vā savāsanāya aññāṇaniddāya accantavigamato, buddhiyā vā vikasitabhāvato buddhavāti buddho jāgaraṇavikasanatthavasena. Atha vā kassacipi ñeyyadhammassa anavabuddhassa abhāvena ñeyyavisesassa kammabhāvena aggahaṇato kammavacanicchāya abhāvena avagamanatthavaseneva kattuniddeso labbhatīti buddhavāti buddho. Atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhūñāṇena saha vāsanāya vihataviddhaṃsitaniravasesakileso mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiaparimeyyaguṇagaṇādhāro khandhasantāno buddho. Yathāha 『『buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāva』』nti (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97; paṭi. ma. 1.161). Tena evaṃ nirupamappabhāvena buddhena nisevitaṃ gocarāsevanābhāvanāsevanāhi yathārahaṃ nisevitaṃ anubhūtanti attho.

Tattha nibbānaṃ gocarāsevanāvaseneva nisevitaṃ, maggo pana attanā bhāvito ca bhāvanāsevanāvasena sevito, parehi uppāditāni pana maggaphalāni cetopariyañāṇādinā yadā parijānāti, attanā uppāditāni vā paccavekkhaṇañāṇena paricchindati, tadā gocarāsevanāvasenapi sevitāni hontiyeva. Ettha ca pariyattidhammassapi pariyāyato dhammaggahaṇena gahaṇe sati sopi desanāsammasanañāṇagocaratāya gocarāsevanāya sevitoti sakkā gahetuṃ. 『『Abhidhammanayasamuddaṃ adhigacchati, tīṇi piṭakāni sammasī』』ti ca aṭṭhakathāyaṃ vuttattā pariyattidhammassapi sacchikiriyāya sammasanapariyāyo labbhatīti yaṃ asambudhaṃ asambujjhanto asacchikarontoti atthasambhavato sopi idha vutto evāti daṭṭhabbaṃ. Tampi ca appaṭivijjhanto bhavābhavaṃ gacchati, pariññātadhammavinayo pana tadatthapaṭipattiyā sammāpaṭipanno na cirasseva dukkhassantaṃ karissati. Vuttañhetaṃ –

『『Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati;

Pahāya jātisaṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissatī』』ti. (dī. ni. 2.185; saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 如此,以慈悲之面,簡要讚頌世尊具有一切智慧的種種功德后,現在讚頌正法時說:"未覺悟"等語。 在此,"未覺悟"是過去時期行為的描述,其意為未能覺悟、未能穿透,即按其本質未能穿透。這裡的"因"之詞如同"學習時坐下"等語境中的用法。"何"是對過去時期行為的不確定描述。"被佛修習"是其修飾語。 關於"佛"這個詞,可以這樣理解:或曰"了知真理即為佛,喚醒眾生即為佛"等。或者,由於徹底消除有染的無明睡眠,或因智慧的開顯,稱為佛,意指覺醒和開顯。或者,因為沒有人能完全了知應知的法義,以致無法把握特殊的認知對象,所以只能通過認知的方式來描述。 從本質上說,佛是通過圓滿的波羅蜜,以自證智慧,連同清除了所有煩惱的蘊相續,具有大悲和一切智慧等無量功德。正如所說:"佛是世尊,自證者,無師承,在未曾聽聞的法中親自覺悟真理,獲得一切智慧,並在諸力中得到自在"。 因此,這樣無比光輝的佛陀所修習的,是通過行境的修習和修行而恰如其分地體驗的。 在此,涅槃是通過行境的修習而被修習,道路則是由自身修習和修行的方式而被修習。當他以他心智等方式了知他人所生起的道果,或以追憶智慧界定自己所生起的道果時,這些也都是通過行境的修習而被修習的。 在這裡,即使是文字上的法,通過法的把握,也可以被理解為通過行境的修習。正如註釋中所說:"他獲得阿毗達摩的海洋,了悟三藏",因此文字法也可以通過了悟的方式被把握。 那些未能覺悟、未能穿透的,在生死中輪迴;而了知法義的調御者,通過正確的實踐,不久將結束痛苦。正如所說: "誰在此法律中謹慎生活, 捨棄生死輪迴, 將結束痛苦。"

1.185);

Ettha ca kiñcāpi maggaphalanibbānāni paccekabuddhabuddhasāvakehipi gocarāsevanādinā sevitāni honti, tathāpi ukkaṭṭhaparicchedavasena 『『buddhanisevita』』nti vuttaṃ. Kenaci pana buddhasaddassa sāmaññato buddhānubuddhapaccekabuddhānampi ettheva saṅgaho vutto.

Bhavābhavanti aparakālakiriyāya kammaniddeso, bhavato bhavanti attho. Atha vā bhavābhavanti sugatiduggativasena hīnapaṇītavasena ca khuddakaṃ mahantañca bhavanti attho. Vuddhatthopi hi a-kāro dissati 『『asekkhā dhammā』』tiādīsu viya. Tasmā abhavoti mahābhavo vuccati. Atha vā bhavoti vuddhi, abhavoti hāni. Bhavoti vā sassatadiṭṭhi, abhavoti ucchedadiṭṭhi. Vuttappakāro bhavo ca abhavo ca bhavābhavo. Taṃ bhavābhavaṃ. Gacchatīti aparakālakiriyāniddeso. Jīvalokoti sattaloko. Jīvaggahaṇena hi saṅkhārabhājanalokaṃ nivatteti tassa bhavābhavagamanāsambhavato. Namo atthūti pāṭhaseso daṭṭhabbo.

Avijjādikilesajālaviddhaṃsinoti dhammavisesanaṃ. Tattha avindiyaṃ vindatīti avijjā. Pūretuṃ ayuttaṭṭhena kāyaduccaritādi avindiyaṃ nāma, aladdhabbanti attho. Tabbiparītato kāyasucaritādi vindiyaṃ nāma, taṃ vindiyaṃ na vindatīti vā avijjā, khandhānaṃ rāsaṭṭhaṃ, āyatanānaṃ āyatanaṭṭhaṃ, dhātūnaṃ suññataṭṭhaṃ, indriyānaṃ adhipatiyaṭṭhaṃ, saccānaṃ tathaṭṭhaṃ aviditaṃ karotīti vā avijjā, dukkhādīnaṃ pīḷanādivasena vuttaṃ catubbidhaṃ atthaṃ aviditaṃ karotītipi avijjā, antavirahite saṃsāre sabbayonigatibhavaviññāṇaṭṭhitisattāvāsesu satte javāpetīti vā avijjā, paramatthato avijjamānesupi itthipurisādīsu javati, vijjamānesupi khandhādīsu na javatīti vā avijjā. Sā ādi yesaṃ taṇhādīnaṃ te avijjādayo, teyeva kilissanti etehi sattāti kilesā, teyeva ca sattānaṃ bandhanaṭṭhena jālasadisāti jālaṃ, taṃ viddhaṃseti sabbaso vināseti sīlenāti avijjādikilesajālaviddhaṃsī. Nanu cettha sapariyattiko navalokuttaradhammo adhippeto, tattha ca maggoyeva kilese viddhaṃseti, netareti ce? Vuccate. Maggassapi nibbānamāgamma kilesaviddhaṃsanato nibbānampi kilese viddhaṃseti nāma, maggassa kilesaviddhaṃsanakiccaṃ phalena nipphannanti phalampi 『『kilesaviddhaṃsī』』ti vuccati. Pariyattidhammopi kilesaviddhaṃsanassa paccayattā 『『kilesaviddhaṃsī』』ti vattumarahatīti na koci doso.

Dhammavarassa tassāti pubbe aniyamitassa niyamavacanaṃ. Tattha yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne catūsu apāyesu apatamāne dhāretīti dhammo.

『『Ye keci dhammaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;

Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressantī』』ti. (dī. ni. 2.332; saṃ. ni.

在這裡,雖然道果和涅槃也被獨覺佛、佛陀弟子等通過行境等方式修習,但出於最高限定的緣故,說為"被佛修習"。而且,由於"佛"這個詞的普遍性,也包括了佛陀、覺悟者和獨覺佛。 "生死"是對後續時期行為的描述,意為從一種存在到另一種存在。或者,"生死"意指通過善趣和惡趣,以及低劣和高尚,從小到大的存在。詞首的"a"也顯示了增長的意義,如"無學法"等語境。因此,"非存在"被稱為大存在。或者,"存在"意味著增長,"非存在"意味著衰退。"存在"可指常見論,"非存在"可指斷見論。如前所述,存在和非存在構成了生死。"前往"是對後續時期行為的描述。"生命世界"是有情世界。通過"生命"一詞,排除了行蘊世界,因為它不可能經歷生死流轉。 "摧毀無明等煩惱網"是對法的特別描述。在此,無明是不認知。由於不恰當地充滿,身惡行等被稱為不可認知,即不可得。與之相反,身善行等被稱為可認知。或者,無明是不認知五蘊的聚集、處的處所、界的空性、根的主導性、真理的如實性。它使四種意義不被了知,如苦等的壓迫。或者,無明使有情在無邊的輪迴中,在所有生命形態、意識狀態和有情居所中流轉。從究竟意義上說,它在不存在的男女等中流轉,在存在的蘊等中不流轉。 以無明為首的煩惱網,它們污染有情,並像網一樣束縛有情。完全摧毀它,是無明等煩惱網的摧毀者。這裡是否意味著包括世間和出世間的法,而道只摧毀煩惱?回答是:道通過涅槃摧毀煩惱,涅槃也因此被稱為摧毀煩惱。道摧毀煩惱的功能由果完成,所以果也被稱為"摧毀煩惱"。文字法也是摧毀煩惱的因,因此可以說"摧毀煩惱",這無可非議。 "法的最上者"是對之前未限定者的限定。在此,按照教導如理實踐,不墮入四惡趣的為法。 "凡歸依法者, 不墮惡趣之地; 捨棄人身軀, 將充滿天眾。"

Hi vuttaṃ. Saṃsāradukkhe vā apatamāne katvā dhāretīti dhammo maggaphaluppattiyā sattakkhattuparamatādivasena saṃsārassa paricchinnattā. Apāyādinibbattakakilesaviddhaṃsanañcettha dhāraṇaṃ. Evañca katvā ariyamaggo tassa tadatthasiddhihetutāya nibbānañcāti ubhayameva nippariyāyato dhāreti, ariyaphalaṃ pana taṃsamucchinnakilesapaṭippassambhanena tadanuguṇatāya, pariyattidhammo tadadhigamahetutāyāti ubhayaṃ pariyāyato dhāretīti veditabbaṃ. Vuttappakāro dhammoyeva attano uttaritarābhāvena varo pavaro anuttaroti dhammavaro, tassa dhammavarassa namo atthūti sambandho. Ettāvatā cettha amhehi sārattho pakāsito. Yaṃ panettha kenaci papañcitaṃ, amhehi ca idha na dassitaṃ, na taṃ sārato paccetabbaṃ. Ito paresupi evameva daṭṭhabbaṃ. Tasmā ito paṭṭhāya ettakampi avatvā sāratthameva dassayissāma. Yattha pana kenaci accantaviruddhaṃ likhitaṃ, tampi katthaci dassayissāma. Ettha ca 『『avijjādikilesajālaviddhaṃsino』』ti etena svākkhātatādīhi dhammaṃ thometi, 『『dhammavarassā』』ti etena aññassa visiṭṭhassa abhāvadīpanato paripuṇṇatāya. Paṭhamena vā pahānasampadaṃ dhammassa dasseti, dutiyena pabhāvasampadaṃ.

Evaṃ saṅkhepeneva sabbadhammaguṇehi saddhammaṃ thometvā idāni ariyasaṅghaṃ thometuṃ 『『guṇehī』』tiādimāha. 『『Guṇehī』』ti padassa 『『yutto』』ti iminā sambandho. Idāni yehi guṇehi yutto, te dassento 『『sīlasamādhī』』tiādimāha. Tattha catupārisuddhisīlādi 『『sīla』』nti vuccati. Samādhīti paṭhamajjhānādi. Samādhisīsena hi paṭhamajjhānādayo vuttā. Paññāti maggapaññā. Vimutti ca vimuttiñāṇañca vimuttivimuttiñāṇanti vattabbe ekadesasarūpekasesanayena 『『vimuttiñāṇa』』nti vuttaṃ. Ādisaddapariyāyena pabhutisaddena vā vimuttiggahaṇaṃ veditabbaṃ. Tattha vimuttīti phalaṃ. Vimuttiñāṇanti paccavekkhaṇañāṇaṃ. Pabhuti-saddena chaḷabhiññācatupaṭisambhidādayo guṇā saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca sīlādayo guṇā lokiyā lokuttarā ca yathāsambhavaṃ niddiṭṭhāti veditabbā. Yaṃ panettha kenaci vuttaṃ 『『sīlādayo kiñcāpi lokiyalokuttarā yathāsambhavaṃ labbhanti, tathāpi ante 『ariyasaṅgha』nti vacanato sīlādayo cattāro dhammakkhandhā lokuttarāvā』』ti, taṃ tassa matimattaṃ. Na hi ariyasaṅghassa lokiyaguṇehipi thomanāya koci doso dissati, sabbaññubuddhassapi tāva lokiyalokuttaraguṇehi thomanā hoti, kimaṅgaṃ pana ariyasaṅghassāti.

這樣說。不墜入輪迴苦,或者說保持不墜入輪迴苦,這就是法。因為通過道果的生起,以及最多七次往返等方式限定了輪迴。這裡的"保持"是指摧毀能導致惡趣等再生的煩惱。這樣理解的話,聖道由於是實現該目的的原因,以及涅槃,這兩者都是直接地保持;而聖果則是通過與之相應地鎮伏已斷除的煩惱,教法則是通過作為證得它的因,這兩者是間接地保持,應當如此理解。上述所說的法,由於自身超越其他而成為最殊勝、最卓越、無上的,所以稱為殊勝法,向這殊勝法致敬,這是句子的連線。至此我們已經闡明了要點。至於其他人在此詳細論述的,而我們這裡沒有顯示的,那些不應視為要點。對以下內容也應當如此看待。因此從此開始,我們甚至不說這麼多,只顯示要點。但如果有人寫了完全相反的內容,我們也會在某些地方指出。這裡,"摧毀無明等煩惱之網"這句話是通過善說等讚歎法,"殊勝法"這句話則是通過表明沒有其他更殊勝的而讚歎其圓滿性。或者說,前者顯示法的斷德,後者顯示法的威德。 這樣簡要地以一切法德讚歎了正法之後,現在爲了讚歎聖僧,說了"以諸功德"等。"以諸功德"這個詞與"具足"相連。現在爲了顯示他具足哪些功德,說了"戒定"等。其中四遍凈戒等稱為"戒"。"定"是指初禪等。因為以定為首而說了初禪等。"慧"是指道慧。解脫和解脫知見本應說成"解脫和解脫知見",但採用部分代表整體的方式說成了"解脫知見"。應當理解"等"字或"等起"字包含了解脫。其中"解脫"是指果。"解脫知見"是指省察智。應當理解"等起"字包括了六神通、四無礙解等功德。這裡應當理解戒等功德根據情況包括世間和出世間的。有人在這裡說:"雖然戒等根據情況可得世間和出世間的,但是因為最後說'聖僧',所以戒等四法蘊只是出世間的。"這只是他的個人看法。因為用世間功德讚歎聖僧也看不出有什麼過失,連一切知佛都用世間出世間功德來讚歎,何況是

Kusalatthikānaṃ janānaṃ puññassa vuddhiyā khettasadisattā khettanti āha 『『khettaṃ janānaṃ kusalatthikāna』』nti. Khittaṃ bījaṃ mahapphalabhāvakaraṇena tāyatīti hi khettaṃ, pubbaṇṇāparaṇṇaviruhanabhūmi, taṃsadisattā ariyasaṅghopi 『『khetta』』nti vuccati. Iminā ariyasaṅghassa anuttarapuññakkhettabhāvaṃ dīpeti. 『『Anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā』』ti hi vuttaṃ. Tanti pubbe 『『yo』』ti aniyamena vuttassa niyamavacanaṃ. Ariyasaṅghanti ettha ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato ariyā niruttinayena. Atha vā sadevakena lokena saraṇanti araṇīyato upagantabbato upagatānañca tadatthasiddhito ariyā. Ariyānaṃ saṅgho samūhoti ariyasaṅgho. Atha vā ariyo ca so yathāvuttanayena saṅgho ca diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatabhāvatoti ariyasaṅgho, aṭṭha ariyapuggalā. Taṃ ariyasaṅghaṃ. Bhagavato aparabhāge buddhadhammaratanānampi samadhigamo saṅgharatanādhīnoti ariyasaṅghassa bahūpakārataṃ dassetuṃ idheva 『『sirasā namāmī』』ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.

Evaṃ gāthāttayena saṅkhepato sakalaguṇasaṃkittanamukhena ratanattayassa paṇāmaṃ katvā idāni taṃ nipaccakāraṃ yathādhippete payojane pariṇāmento āha 『『icceva』』miccādi. Iccevaṃ yathāvuttanayena accantaṃ ekantena namassaneyyaṃ namassitabbaṃ ratanattayaṃ namassamāno kāyavācācittehi vandamāno ahaṃ vipulaṃ yaṃ puññābhisandaṃ alatthanti sambandho. Tattha buddhādayo ratijananaṭṭhena ratanaṃ. Tesañhi 『『itipi so bhagavā』』tiādinā yathābhūtaguṇe āvajjentassa amatādhigamahetubhūtaṃ anappakaṃ pītipāmojjaṃ uppajjati. Yathāha –

『『Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ, pamuditassa pīti jāyatī』』tiādi (a. ni. 11.11).

Cittīkatādibhāvo vā ratanaṭṭho. Vuttañhetaṃ –

『『Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;

Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī』』ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.33);

Cittīkatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā buddhādīsuyeva labbhantīti.

『『Puññābhisandanti puññarāsiṃ puññappavattaṃ vā』』ti mahāgaṇṭhipade vuttaṃ. Majjhimagaṇṭhipade pana cūḷagaṇṭhipade ca 『『puññābhisandanti puññābhinisaṃsa』』ntipi attho vutto. Puññābhisandanti puññanadiṃ, puññappavāhanti evaṃ panettha attho veditabbo. Avicchedena pavattiyamānañhi puññaṃ abhisandanaṭṭhena 『『puññābhisando』』ti vuccati. Teneva sāratthapakāsiniyā saṃyuttanikāyaṭṭhakathāya (saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.1027) –

『『Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti 『itipi so bhagavā…pe… buddho bhagavā』ti, ayaṃ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro』』ti (saṃ. ni.

善法之人所作的功德增長,正如田地般的特性,因此稱為「田地」。種子因其能產生豐碩的果實而被稱為田地,前面所說的田地是指生長的土壤,類似於聖僧也被稱為「田地」。通過這一點,顯示了聖僧作為無上的功德田的特性。因為有言「世間無上的功德田」。這裡的「那」是指前面所說的「誰」,是無條件的說法。至於聖僧,是因為從煩惱中得到保護,不受其影響,且因其真實存在而被稱為聖者。或者說,因有天人歸依而被稱為可歸依的,因而歸依的聖者。聖者的群體即是聖僧。或者說,正如所說的,聖者與其間的群體因見解、戒律、修行的相似性而結合,形成了聖僧的團體,包含八位聖人。這就是聖僧。爲了顯示聖僧的多重利益,應該理解「我以頭頂敬禮」這句話。 通過這三句頌文,簡要地讚歎了三寶的所有功德,接下來以所期望的目的來討論它的應有之用,便說「正是如此」。如同所述,三寶應當以極其恭敬的態度來敬禮,敬禮時應以身、口、意來表達,作為對功德的讚歎。這裡佛等因其能產生歡喜而被稱為寶。因為在他們那裡,正如所說的「他確實是世尊」,因其真實的特質而生起的無量歡喜和喜悅。正如所說: 「在那個時候,偉大的名字,聖弟子思念如來的時候,心中沒有因貪慾而動搖的念頭,也沒有因嗔恨而動搖的念頭,也沒有因無明而動搖的念頭,心中只是清凈而正直,偉大的名字,聖弟子便獲得了對法的理解,獲得了對法的智慧,獲得了與法相應的喜悅,因歡喜而生起的快樂。」(阿毗達摩尼 11.11) 心的特質或寶的特性,這樣說: 「心的特質是極其珍貴的,難得一見的;無與倫比的,寶因此被稱為。」(大智度論 2.33) 心的特質等應當理解為僅在佛等中獲得。關於「功德的來源」有言,功德的數量或功德的發生。中間的和小的功德來源中也有「功德的來源」之意。功德的來源是指功德的流出,功德的流通,因此應當理解為。因其不間斷的流出而稱為「功德的來源」。因此在《相應部的註釋》中有言: 「這四種,僧侶們,功德的來源是善的來源,帶來快樂的來源。哪四種?在這裡,僧侶們,聖弟子因對佛的無比信心而具足『他確實是世尊……』的信念,這就是第一種功德的來源,是善的來源,帶來快樂的來源。」

5.1027) –

Evamādikāya pāḷiyā atthaṃ dassento 『『puññābhisandā kusalābhisandāti puññanadiyo kusalanadiyo』』ti vuttaṃ. Yaṃ pana gaṇṭhipade vuttaṃ 『『puññābhisandanti puññaphala』』nti, taṃ na sundaraṃ . Na hi ratanattayaṃ namassamāno tasmiṃ khaṇe puññaphalaṃ alattha, kintu anappakaṃ puññarāsiṃ tadā alabhi, tassa ca phalaṃ paralokabhāgī, diṭṭhadhamme tu antarāyavighāto tassa ca puññassa ānisaṃsamattakaṃ, 『『tassānubhāvena hatantarāyo』』ti ca vuttaṃ, na ca puññaphale anuppanne tassānubhāvena hatantarāyabhāvo na sijjhati, na cetaṃ tasmiṃyeva khaṇe diṭṭhadhammavedanīyaṃ ahosi. Tasmā tassa mahato puññappavāhassa ānubhāvena hatantarāyoti ayameva attho yujjati. Athāpi paṇāmakiriyāya janitattā puññameva puññaphalanti tassādhippāyo siyā, evaṃ sati yujjeyya. So ca puññappavāho na appamattako, atha kho mahantoyevāti dassento āha 『『vipula』』nti, mahantaṃ anappakanti vuttaṃ hoti. Alatthanti alabhiṃ, pāpuṇinti attho.

Tassānubhāvenāti tassa yathāvuttassa puññappavāhassa ānubhāvena balena. Hatantarāyoti taṃtaṃsampattiyā vibandhanavasena sattasantānassa antare vemajjhe eti āgacchatīti antarāyo, diṭṭhadhammikādianattho. Paṇāmapayojane vuttavidhinā hato viddhasto antarāyo upaddavo assāti hatantarāyo. Assa 『『vaṇṇayissaṃ vinaya』』nti iminā sambandho, hatantarāyo hutvā vinayaṃ vaṇṇayissanti vuttaṃ hoti. Etena tassa puññappavāhassa attano pasādasampattiyā ratanattayassa ca khettabhāvasampattiyā atthasaṃvaṇṇanāya upaghātakaupaddavānaṃ hanane samatthataṃ dīpeti.

Evaṃ ratanattayassa nipaccakārakaraṇe payojanaṃ dassetvā idāni yassa vinayapiṭakassa atthaṃ saṃvaṇṇetukāmo, tassa tāva bhagavato sāsanassa mūlapatiṭṭhānabhāvaṃ dassetvā tampi thomento āha 『『yasmiṃ ṭhite』』tiādi. Aṭṭhitassa susaṇṭhitassa bhagavato sāsanaṃ yasmiṃ ṭhite patiṭṭhitaṃ hotīti yojetabbaṃ. Tattha yasminti yasmiṃ vinayapiṭake. Ṭhiteti pāḷito ca atthato ca anūnaṃ hutvā lajjīpuggalesu pavattanaṭṭhena ṭhiteti attho. Sāsananti adhisīlaadhicittaadhipaññāsaṅkhātasikkhattayasaṅgahitaṃ sāsanaṃ. Aṭṭhitassāti kāmasukhallikattakilamathānuyogasaṅkhāte antadvaye aṭṭhitassāti attho. 『『Appatiṭṭhaṃ khvāhaṃ, āvuso, anāyūhaṃ oghamatari』』nti (saṃ. ni.

這樣說: 如是,所述的意義顯示「功德的來源是善的來源」,即功德的流出是善的流出。至於在群體中所說的「功德的來源是功德果實」,這並不美好。在那個時刻,敬禮三寶的人並未獲得功德果實,而是獲得了大量的功德,且其果實是來世的,至於現世則是對其功德的障礙和破壞,正如所說「因其果報而障礙消失」。而功德果實並未在那個時刻顯現,因此在那個時刻並沒有可見的果報。因此,因其巨大的功德流出而障礙消失,這個意義是合適的。或者說,因敬禮的行為而產生的功德果實,這樣的解釋是可以的。若如此,便是合理的。這個功德流出並不是微不足道,而是極其巨大的,正如所說「廣大的」,即是指巨大的、無量的。未獲得的意思是未達到的意思。 因其果報而障礙消失,是指因所述的功德流出的力量。障礙是指在那些獲得的福報之間進入、到達的障礙,這裡是指對現世的障礙。根據敬禮的目的,所說的障礙是指被打擊的障礙。這裡有「我將描述其美德」的關聯,障礙被打擊后將描述其美德。由此,顯示了因其功德流出的自我安寧和三寶作為田地的特性,顯示了對障礙和破壞的打擊能力。 這樣,通過說明三寶的敬禮的目的,現在爲了闡明戒律的意義,首先顯示了佛教教義的根本基礎,接著說「在那個地方」及其後續內容。應當理解,佛的教義在於其所處的穩固狀態。那裡是指在戒律中。穩固是指在教義的意義上,未減少地存在於有羞恥心的人中。教義是指以戒、定、慧為內容的教法。穩固是指在欲樂的煩惱和苦惱的修行中存在的兩種狀態。正如所說:「我確實是微不足道的,朋友,我不受水流的影響。」(相應部 5.1027)

1.1) hi vuttaṃ. Ayañcattho tīsupi sīhaḷagaṇṭhipadesu vuttoyeva. Gaṇṭhipade pana 『『aṭṭhitassāti parinibbutassapi bhagavato』』ti vuttaṃ.

Patiṭṭhitaṃ hotīti tesuyeva lajjīpuggalesu pavattanaṭṭhena patiṭṭhitaṃ hoti. Susaṇṭhitassāti ettha tāva tīsupi gaṇṭhipadesu idaṃ vuttaṃ 『『dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjanehi samannāgamanavasena susaṇṭhānassāti attho. Anena assa rūpakāyasampattiṃ nidassetī』』ti. Gaṇṭhipade pana 『『yathāṭhāne patiṭṭhitehi lakkhaṇehi samannāgatattā rūpakāyena susaṇṭhito, kāyavaṅkādirahitattā tādilakkhaṇasamannāgatattā ca nāmakāyenapī』』ti vuttaṃ. Kenaci pana 『『catubrahmavihāravasena sattesu suṭṭhu sammā ca ṭhitassāti atthavasena vā susaṇṭhitassa. Susaṇṭhitattā hesa kevalaṃ sattānaṃ dukkhaṃ apanetukāmo hitaṃ upasaṃharitukāmo sampattiyā ca pamudito apakkhapatito ca hutvā vinayaṃ deseti. Tasmā imasmiṃ vinayasaṃvaṇṇanādhikāre sāruppāya thutiyā thomento āha 『susaṇṭhitassā』』』ti vatvā 『『gaṇṭhipadesu vuttattho adhippetādhikārānurūpo na hotī』』ti vuttaṃ. Ayaṃ panettha amhākaṃ khanti – yathāvuttakāmasukhallikādiantadvaye aṭṭhitattāyeva majjhimāya paṭipadāya sammā ṭhitattā susaṇṭhitassāti evamattho gahetabboti. Evañhi sati ārambhānurūpathomanā katā hoti yathāvuttaantadvayaṃ vivajjetvā majjhimāya paṭipadāya vinayapaññattiyāyeva yebhuyyena pakāsanato.

Tanti pubbe 『『yasmi』』nti aniyametvā vuttassa niyamavacanaṃ, tassa 『『vinaya』』nti iminā sambandho. Asammissanti bhāvanapuṃsakaniddeso, nikāyantaraladdhīhi asammissaṃ katvā anākulaṃ katvā vaṇṇayissanti vuttaṃ hoti. Sikkhāpadapaññattiyā anurūpassa kālamattassapi dhammasenāpatisāriputtattherasadisenapi duviññeyyabhāvato kevalaṃ buddhavisayaṃ vinayapiṭakaṃ attano balena vaṇṇayissāmīti vacanamattampi aññehi vattumasakkuṇeyyattā 『『nissāya pubbācariyānubhāva』』nti āha. Pubbācariyānubhāvo nāma atthato pubbācariyehi saṃvaṇṇitā aṭṭhakathā, tatoyeva ca 『『pubbācariyānubhāvo aṭṭhakathā』』ti sabbattha gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Tasmā pubbācariyehi saṃvaṇṇitaṃ aṭṭhakathaṃ nissāya vaṇṇayissaṃ, na attanoyeva balaṃ nissāyāti vuttaṃ hoti.

Atha 『『porāṇaṭṭhakathāsu vijjamānāsu puna vinayasaṃvaṇṇanāya kiṃ payojana』』nti yo vadeyya, tassa porāṇaṭṭhakathāya anūnabhāvaṃ attano ca saṃvaṇṇanāya payojanaṃ dassento 『『kāmañcā』』tiādimāha. Kāmanti ekantena, yathicchakaṃ vā, sabbasoti vuttaṃ hoti, tassa 『『saṃvaṇṇito』』ti iminā sambandho. Kāmaṃ saṃvaṇṇitoyeva, no na saṃvaṇṇitoti attho. Kehi pana so vinayo saṃvaṇṇitoti āha 『『pubbācariyāsabhehī』』ti. Mahākassapattherādayo pubbācariyā eva akampiyaṭṭhena uttamaṭṭhena ca āsabhā, tehi pubbācariyāsabhehīti vuttaṃ hoti. Kīdisā panete pubbācariyāti āha 『『ñāṇambū』』tiādi. Aggamaggañāṇasaṅkhātena ambunā salilena niddhotāni nissesato āyatiṃ anuppattidhammatāpādanena dhotāni vikkhālitāni visodhitāni rāgādīni tīṇi malāni kāmāsavādayo ca cattāro āsavā yehi te ñāṇambuniddhātamalāsavā, tehīti attho. Iminā ca na kevalaṃ etesu ācariyabhāvoyeva, atha kho rāgādimalarahitā khīṇāsavā visuddhasattā eteti dasseti.

1.1) 這樣說。這個意義在三十七經中也被說過。在群體中說:「穩固是指佛陀的圓寂。」 穩固是指在那些有羞恥心的人中存在的穩固狀態。這裡說的穩固是指通過三十七種特徵和相應的特徵而獲得的穩固狀態。這個解釋是爲了顯示其圓寂的特性。 有人說:「通過四種梵住而穩固地存在於眾生中,爲了他們的利益和安寧。」穩固是指通過這些特徵而獲得的圓寂狀態。這裡說的穩固是指通過佛陀的教義而獲得的圓寂狀態。 因此,在這個戒律的解釋中,我們的忍耐是指通過中道而獲得的圓寂狀態。正如所說:「我們將通過中道來解釋戒律。」 前面所說的「在那個地方」是指在戒律中。這裡說的「 vinaya」是指佛陀的教義。因為在這個戒律中,佛陀的教義是通過自己的力量來解釋的。 有人問:「在古代註釋中,為什麼要解釋戒律?」我們回答說:「因為古代註釋是通過佛陀的教義來解釋的。」 然後說:「在古代註釋中,如果沒有


1.1) 這句話是這樣講的:這一意思在三種僧伽的情況下也同樣適用。關於「儀式上的定立」,有提到「已證得涅槃的佛陀所持有的禪定」一說。

「Patiṭṭhitaṃ hoti」意為根據某些行為或規範,已使之建立起來。這個說法主要解釋了「在被認為是無恥的群體之間」的表現形式。「Susaṇṭhitassāti」一詞在這裡的解釋是指某種行為在特定條件下通過修飾或整理顯現出來,或表示通過某些特定的條件來完成的狀態。

另外,在此提到的「Gaṇṭhipadesu」指的是通過觀察到的行為模式,其中包括身體的狀況,表明一種行為方式的確立。進一步解釋時,「yathāṭhāne patiṭṭhitehi lakkhaṇehi」,也就是通過在適當位置展現的標誌來完成的行爲規範,強調行為在身體和心靈狀態上的一致性。

通過這種方式,「Kenaci」的意義可以理解為,一旦經歷了「心智上的修煉」,便具備了傳遞智慧與深刻見解的能力。這與「「tīsupi gaṇṭhipadesu」」的描述相輔相成,意味著這些行為是通過修煉和實踐不斷反思和調整的。通過在行為上達到成熟,傳遞出來的是智慧和內在的純凈。

「Anuyyuttā」一詞可以指代「受教導、指導的行為」,例如,「上師的影響力」體現了以教法為基礎的行為狀態。此處通過描述行動者「無所事事」與「過度放鬆」的行為,強調的是保持理智和行為一致的狀態,從而使人能夠從中受益,避免干擾。

在討論到「Sikkhāpadapaññattiyā」時,特別提到,行爲規範並非僅是外在的表現,而是深刻地依賴於內在的心智和思想力量。因此,在此表達了關於行為的解讀,不僅僅依賴於簡單的遵循外在規則,更是通過內心的提升來達到理解的能力。

整體來說,文章通過這些複雜的術語和行爲規範的解讀,進一步強調了行為的規範性和修行的深層意義。

Khīṇāsavabhāvepi na ete sukkhavipassakā, atha kho evarūpehipi ānubhāvehi samannāgatāti dassento āha 『『visuddhavijjāpaṭisambhidehī』』ti. Visuddhā accantaparisuddhā vijjā catasso ca paṭisambhidā yesaṃ te visuddhavijjāpaṭisambhidā, tehi. Ekadesena paṭisambhidaṃ appattānaṃ ariyānameva abhāvato etehi adhigatapaṭisambhidā paṭutaraladdhappabhedāti dassetuṃ visuddhaggahaṇaṃ kataṃ. Vijjāti tisso vijjā, aṭṭha vijjā vā. Tattha dibbacakkhuñāṇaṃ pubbenivāsañāṇaṃ āsavakkhayañāṇañcāti imā tisso vijjā. Aṭṭha vijjā pana –

『『Vipassanāñāṇamanomayiddhi ,

Iddhippabhedopi ca dibbasotaṃ;

Parassa cetopariyāyañāṇaṃ,

Pubbenivāsānugatañca ñāṇaṃ;

Dibbañca cakkhāsavasaṅkhayo ca,

Etāni ñāṇāni idhaṭṭha vijjā』』ti. –

Evaṃ vipassanāñāṇamanomayiddhīhi saddhiṃ pariggahitā cha abhiññāyeva. Atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhānapaṭisambhidāti catasso paṭisambhidā. Tattha saṅkhepato hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, hetuhetuphalānurūpaṃ vohāresu ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā, idaṃ ñāṇaṃ imamatthaṃ jotayatīti iminā ākārena heṭṭhā vuttesu tīsu ñāṇesu pavattañāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. Etāsaṃ pana vitthārakathā atipapañcabhāvato idha na vuccati. Paṭisambhidāppattānaṃ saddhammesu chekabhāvato āha 『『saddhammasaṃvaṇṇanakovidehī』』ti. 『『Paṭisambhidāppattānampi dhammesu abhiyogavasena viseso hotīti laddhapaṭisambhidāsu sātisayataṃ dassetuṃ āhā』』tipi vadanti. Saddhammasaṃvaṇṇanakovidehīti piṭakattayasaṅkhātassa saddhammassa saṃvaṇṇane sabbaso atthappakāsane kovidehi chekehi, kusalehīti attho.

Kilesajālaṃ parikkhārabāhullaṃ vā saṃlikhati tanuṃ karotīti sallekho. Idha pana khīṇāsavādhikārattā parikkhārabāhullassa sallikhanavaseneva attho gahetabbo, tatoyeva ca gaṇṭhipade 『『sallekhiye parimitaparikkhāravuttiyā』』ti attho vutto. Sallekhassa bhāvo sallekhiyaṃ, tasmiṃ sallekhiye, sallekhapaṭipattiyanti vuttaṃ hoti. Nosulabhūpamehīti asulabhūpamehi sallekhapaṭipattiyā asukasadisāti tesaṃ upamāya anucchavikapuggalānaṃ dullabhattā natthi sulabhā upamā etesanti nosulabhūpamā. Mahāvihārassāti cittalapabbataabhayagirisesanikāyadvayaṃ paṭikkhipati. Dhajūpamehīti rathassa sañjānanahetukaṃ rathe baddhadhajaṃ viya ajānantānaṃ 『『asukehi ca asukehi ca therehi nivāsito mahāvihāro nāmā』』ti evaṃ mahāvihārassa sañjānanahetuttā mahāvihārassa dhajūpamehi. Saṃvaṇṇitoti sammā anūnaṃ katvā vaṇṇito. Saṃvaṇṇito ayaṃ vinayoti padacchedo kātabbo. Cittehi nayehīti anekappabhedanayattā vicittehi nayehi. Sambuddhavaranvayehīti sabbaññubuddhavaraṃ anugatehi, bhagavato adhippāyānugatehi nayehīti vuttaṃ hoti. Atha vā buddhavaraṃ anugatehi pubbācariyāsabhehīti sambandho kātabbo.

以下是巴利文的完整直譯: 即使是漏盡者的狀態,他們並非單純的觀察者,而是具有這種力量。爲了展示這一點,他說:"具有清凈智慧和分析能力"。清凈是絕對純凈的智慧,以及四種分析能力,那些具有清凈智慧和分析能力的人,就是通過這些能力。爲了顯示未完全獲得分析能力的聖者不存在,以及他們獲得的分析能力的熟練程度,使用了"清凈"這個詞。 關於智慧,有三種智慧,或者說八種智慧。在這裡,天眼通、宿命通和漏盡通是這三種智慧。而八種智慧是: "觀智、意造神通, 神通變化與天耳通, 他心通與宿命智, 天眼與漏盡智慧。" 這樣,連同觀智和意造神通,總共有六種神通。有四種分析能力:義分析、法分析、語言分析和機智分析。在這裡,對因果關係的智慧是義分析,對原因的智慧是法分析,對因果關係相應的語言運用的智慧是語言分析,能夠闡明這個智慧所指意義的是機智分析。關於這些的詳細解釋,因篇幅過長而不在此贅述。對於獲得分析能力者在正法中的熟練程度,他說:"善於讚頌正法"。有人說:"即使是獲得分析能力者,根據對法門的投入程度也會有差異,以顯示在已獲得分析能力者中的卓越性。" "善於讚頌正法"意指對三藏所稱的正法,能夠全面闡明其意義,熟練且善巧。 磨損煩惱網路或資具繁多為"摧減"。在此,由於是討論漏盡者,應理解為通過摧減資具繁多來理解。在文獻中也說:"在摧減中,以有限的資具生活"。摧減的狀態為"摧減性",在這種摧減性中,即摧減實踐。 "非易於比擬"意指在摧減實踐中,不像某些人容易比擬。由於這些人不容易被比擬,所以沒有容易的比喻。"大寺"(指斯里蘭卡阿努拉達普勒的大寺)排除了錫塔拉山、阿婆耶吉里和其他幾個寺院。"如旗幟"指的是像戰車上系的旗幟一樣,不瞭解的人會說:"某某長老居住在大寺",因此大寺有如旗幟可資識別。 被"正確讚頌"意指被完整地讚美。應該將"被讚頌的這部戒律"分開。"以各種方法"指具有多種分支的方法。"隨順最上佛陀"指隨順於全知佛的意圖,或與先前的大德相連。

Evaṃ porāṇaṭṭhakathāya anūnabhāvaṃ dassetvā idāni attano saṃvaṇṇanāya payojanavisesaṃ dassetuṃ 『『saṃvaṇṇanā』』tiādimāha. Idaṃ vuttaṃ hoti – kiñcāpi pubbācariyāsabhehi yathāvuttaguṇavisiṭṭhehi ayaṃ vinayo sabbaso vaṇṇito, tathāpi tesaṃ esā saṃvaṇṇanā sīhaḷadīpavāsīnaṃ bhāsāya saṅkhatattā racitattā dīpantare bhikkhujanassa sīhaḷadīpato aññadīpavāsino bhikkhugaṇassa kiñci atthaṃ payojanaṃ yasmā nābhisambhuṇāti na sampādeti na sādheti, tasmā imaṃ saṃvaṇṇanaṃ pāḷinayānurūpaṃ katvā buddhasirittherena ajjhiṭṭho idāni samārabhissanti. Tattha saṃvaṇṇiyati attho etāyāti saṃvaṇṇanā, aṭṭhakathā. Sā pana dhammasaṅgāhakattherehi paṭhamaṃ tīṇi piṭakāni saṅgāyitvā tassa atthavaṇṇanānurūpeneva vācanāmaggaṃ āropitattā tisso saṅgītiyo āruḷhoyeva buddhavacanassa atthasaṃvaṇṇanābhūto kathāmaggo. Soyeva ca mahāmahindattherena tambapaṇṇidīpaṃ ābhato, pacchā tambapaṇṇiyehi mahātherehi nikāyantaraladdhīhi saṅkarapariharaṇatthaṃ sīhaḷabhāsāya ṭhapito. Tenāha 『『sīhaḷadīpakenā』』tiādi. Sīhassa lānato gahaṇato sīhaḷo, sīhakumāro. Taṃvaṃsajātatāya tambapaṇṇidīpe khattiyānaṃ tesaṃ nivāsatāya tambapaṇṇidīpassapi sīhaḷabhāvo veditabbo, tasmiṃ sīhaḷadīpe bhūtattā sīhaḷadīpakena vākyena vacanena, sīhaḷabhāsāyāti vuttaṃ hoti.

Pāḷinayānurūpanti pāḷinayassa anurūpaṃ katvā, māgadhabhāsāya parivattitvāti vuttaṃ hoti . Ajjhesananti garuṭṭhāniyaṃ payirupāsitvā garutaraṃ payojanaṃ uddissa abhipatthanā ajjhesanā, taṃ ajjhesanaṃ, āyācananti attho. Tassa 『『samanussaranto』』ti iminā sambandho. Kassa ajjhesananti āha 『『buddhasirivhayassa therassā』』ti. Buddhasirīti avhayo nāmaṃ yassa soyaṃ buddhasirivhayo, tassa, itthannāmassa therassa ajjhesanaṃ sammā ādarena samanussaranto hadaye ṭhapentoti attho.

Idāni attano saṃvaṇṇanāya karaṇappakāraṃ dassento 『『saṃvaṇṇanaṃ tañcā』』tiādimāha. Tattha tañca idāni vuccamānaṃ saṃvaṇṇanaṃ samārabhanto sakalāyapi mahāaṭṭhakathāya idha gahetabbato mahāaṭṭhakathaṃ tassā idāni vuccamānāya saṃvaṇṇanāya sarīraṃ katvā mahāpaccariyaṃ yo vinicchayo vutto, tatheva kurundīnāmādīsu vissutāsu aṭṭhakathāsu yo vinicchayo vutto, tatopi vinicchayato yuttamatthaṃ apariccajanto antogadhattheravādaṃ katvā saṃvaṇṇanaṃ samārabhissanti padatthasambandho veditabbo. Ettha ca attho kathiyati etāyāti atthakathā, sāyeva aṭṭhakathā tthakārassa ṭṭhakāraṃ katvā 『『dukkhassa pīḷanaṭṭho』』tiādīsu (paṭi. ma. 1.17;

以下是巴利文的完整直譯: 因此,展示古老註釋的無缺乏狀態,現在爲了說明自身的讚美目的,他說:「這是讚美」。這句話的意思是——儘管根據先前的教導和所述的優點,這部戒律被普遍讚美,但對於他們而言,這種讚美由於是由錫蘭島的語言構成,因而是被創造出來的,因此,對於在其他島嶼的僧眾而言,錫蘭島的僧眾並沒有任何利益,無法獲得,因此這部讚美將會根據巴利經典的教義,由佛陀的長老所傳授,現在將開始。這裡的「讚美」意指通過這種方式的讚美,註釋。 而這部註釋由法集長老首先將三部經典彙集后,根據其意義的闡釋所建立的,因此三種吟唱的方式都是基於佛陀所說的意義。正是因為大長老摩訶明達曾為錫蘭島所光輝,之後由錫蘭島的長老們通過保持不同的教派來避免混合,因此建立了錫蘭語言。所以說:「以錫蘭島的方式」來表達。由於獅子的捕捉,稱為錫蘭,獅子的幼子。由於與獅子同源,在錫蘭島的王族居住,因此錫蘭島的身份應被理解,在這個錫蘭島中,由於其存在,稱為錫蘭島的語言。 「根據巴利經典」意指根據巴利經典的教義,轉向馬嘎達語言。這是指通過對重大的請求,目的明確的請求,所說的請求,意指請求的內容。與此相關的是「回想」的意思。誰的請求呢?他說:「佛陀的長老」。佛陀的意思是「無畏」,這位無畏者的名字,正是這位長老的請求,意指在心中以恭敬的態度回想。 現在,爲了說明自身的讚美方式,他說:「讚美也是」。在這裡,正在被稱為的讚美,開始時應被理解為整體的偉大註釋,因此這部偉大註釋現在被稱為讚美的身體,偉大的承諾所說的判斷,正如在庫倫島等著名的註釋中所述,所說的判斷,放棄適當的意義,應該理解為與內在的長老教義相應的讚美。這裡的意義是通過這種方式來闡述,稱為意義的闡釋,這也是註釋的一部分。 因此,註釋是通過建立適當的闡釋而成,稱為「痛苦的壓迫」的地方(見於《大集經》1.17;)。

2.8) viya. Mahāpaccariyanti ettha paccarīti uḷumpaṃ vuccati, tasmiṃ nisīditvā katattā tameva nāmaṃ jātaṃ. Kurundivallivihāro nāma atthi, tattha katattā kurundīti nāmaṃ jātanti vadanti. Ādisaddena andhakaṭṭhakathaṃ saṅkhepaṭṭhakathañca saṅgaṇhāti. Vissutāsūti sabbattha patthaṭāsu, pākaṭāsūti vuttaṃ hoti.

Yuttamatthanti ettha tāva majjhimagaṇṭhipade cūḷagaṇṭhipade ca idaṃ vuttaṃ 『『yuttamatthanti saṃvaṇṇetabbaṭṭhānassa yuttamatthaṃ, na pana tattha ayuttampi atthīti vuttaṃ hotī』』ti. Mahāgaṇṭhipade panettha na kiñci vuttaṃ. Kenaci pana 『『mahāaṭṭhakathānayena vinayayuttiyā vā yuttamattha』』nti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ viya dissati mahāpaccariādīsupi katthaci ayuttassāpi atthassa upari vibhāvanato. 『『Aṭṭhakathaṃyeva gahetvā saṃvaṇṇanaṃ karissāmī』』ti vutte aṭṭhakathāsu vuttattheravādānaṃ bāhirabhāvo siyāti tepi antokattukāmo 『『antogadhatheravāda』』nti āha, theravādepi antokatvāti vuttaṃ hoti. Saṃvaṇṇananti aparakālakiriyāya kammaniddeso. Pubbe vuttaṃ tu 『『saṃvaṇṇana』』nti vacanaṃ tattheva 『『samārabhanto』』ti pubbakālakiriyāya kammabhāvena yojetabbaṃ. Sammāti vattabbe gāthābandhavasena rassabhāvo katoti veditabbo.

Evaṃ karaṇappakāraṃ dassetvā idāni sotūhi paṭipajjitabbavidhiṃ dassento 『『taṃ me』』tiādimāha. Idaṃ vuttaṃ hoti – idāni vuccamānaṃ taṃ mama saṃvaṇṇanaṃ dhammapadīpassa tathāgatassa dhammaṃ sāsanadhammaṃ pāḷidhammaṃ vā sakkaccaṃ paṭimānayantā pūjentā thirehi sīlakkhandhādīhi samannāgatattā therā, acirapabbajitattā navā, tesaṃ majjhe bhavattā majjhimā ca bhikkhū pasannacittā yathāvuttanayena sappayojanattā upari vakkhamānavidhinā pamāṇattā ca saddahitvā pītisomanassayuttacittā issāpakatā ahutvā nisāmentu suṇantūti. Tattha dhammappadīpassāti dhammoyeva sattasantānesu mohandhakāravidhamanato padīpasadisattā padīpo assāti dhammapadīpo, bhagavā. Tassa dhammapadīpassa.

Idāni attano saṃvaṇṇanāya āgamavisuddhiṃ dassetvā pamāṇabhāvaṃ dassento 『『buddhenā』』tiādimāha. Yatheva buddhena yo dhammo ca vinayo ca vutto, so tassa buddhassa yehi puttehi dhammasenāpatiādīhi tatheva ñāto, tesaṃ buddhaputtānaṃ matimaccajantā sīhaḷaṭṭhakathācariyā yasmā pure aṭṭhakathā akaṃsūti ayamettha sambandho. Tattha dhammoti suttābhidhamme saṅgaṇhāti, vinayoti sakalaṃ vinayapiṭakaṃ. Ettāvatā ca sabbampi buddhavacanaṃ niddiṭṭhaṃ hoti. Sakalañhi buddhavacanaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ hoti. Vuttoti pāḷito ca atthato ca buddhena bhagavatā vutto. Na hi bhagavatā abyākataṃ nāma tantipadaṃ atthi, sabbesaṃyeva attho kathito, tasmā sammāsambuddheneva tiṇṇaṃ piṭakānaṃ atthavaṇṇanākkamopi bhāsitoti daṭṭhabbaṃ. Tattha tattha bhagavatā pavattitā pakiṇṇakadesanāyeva hi aṭṭhakathā. Tatheva ñātoti yatheva buddhena vutto, tatheva ekapadampi ekakkharampi avināsetvā adhippāyañca avikopetvā ñāto viditoti attho. Tesaṃ matimaccajantāti tesaṃ buddhaputtānaṃ adhippāyaṃ apariccajantā. Aṭṭhakathā akaṃsūti aṭṭhakathāyo akaṃsu. Katthaci 『『aṭṭhakathāmakaṃsū』』ti pāṭho dissati, tatthāpi soyevattho, ma-kāro pana padasandhivasena āgatoti daṭṭhabbo. 『『Aṭṭhakathā』』ti bahuvacananiddesena mahāpaccariyādikaṃ saṅgaṇhāti.

以下是巴利文的完整直譯: 如是,偉大的承諾在這裡被稱為"承諾",在其中坐下所做的事情因此得名。名為庫倫谷寺的地方存在,因此因其所做的事情而得名為庫倫。由"開始"這個詞,包含了暗黑的註釋和簡要的註釋。廣泛的意思是指普遍的,普遍的被稱為。 「適當的意義」在這裡,首先在中間的教義和小教義中被說到:「適當的意義是指讚美的地方,那裡並沒有不適當的意義。」在偉大的教義中沒有被提及。有人說:「根據偉大的註釋法的教義或適當的意義」,這在某些地方顯示出適當的意義,例如在偉大的承諾等地方也有不適當的意義的闡釋。「僅僅拿著註釋來進行讚美」時,註釋中提到的長老的說法可能是外部的,因此也希望是內部的,因此說「內部的長老的說法」。在正法中也被提及為內部的。 「讚美」是指在後期的行為中對行為的描述。之前已經提到「讚美」的話,在那裡「開始」是指前期的行為。應理解為「正當的」,通過詩句的形式被簡化。 在展示自身的讚美方式后,現在爲了讓聽眾遵循應遵循的法則,他說:「那是我」。這句話的意思是——現在被稱為的我的讚美,正法的教義、佛法或巴利經典,確實被信守,受到讚美,因而與持有戒律等相結合的長老們,因其迅速出家而成為新出家者,在他們中間,因其存在而中間的中間僧眾,心中充滿信心,依照所述的方式,因其利益而被稱為,因其數量而被稱為,因其充滿喜悅和快樂的心而沒有嫉妒,能夠安靜地傾聽。 在這裡,正法的燈是指正法本身,能夠驅散眾生的黑暗,像燈光一樣,稱為正法的燈,佛陀就是這盞燈。 現在,爲了展示自身的讚美的清凈,展示數量的狀態,他說:「由佛陀」。就如佛陀所說的法和戒律,正是那些佛陀的兒子們,如法的將軍等,所知的,佛陀的兒子們的智慧不被拋棄,錫蘭島的註釋者們,因為之前已經做了註釋,這裡是相關的。在這裡,法是指經典中的教義,戒律是指整個戒律經典。到此為止,所有的佛陀的話都被提及。因為所有的佛陀的話在法和戒律的意義上可以分為兩類。所說的,是由巴利文和意義上由佛陀所說的。佛陀並沒有說過任何未說明的東西,所有的意義都被闡明,因此應當被視為由正覺者所說的三部經典的意義的闡釋。在那裡,佛陀所說的附帶的教義正是註釋。正如佛陀所說的那樣,正如佛陀所說的,任何單一的詞語或單一的字母都不會被破壞,意圖也不會被改變。那些不拋棄佛陀的兒子的意圖。註釋已被做出,某些地方有「註釋已被做出」的說法,在那裡也是如此,"ma"的字根是因詞的結合而來的。「註釋」是通過眾多的詞語來包含偉大的承諾等。

Tasmāti yasmā tesaṃ buddhaputtānaṃ adhippāyaṃ avikopetvā pure aṭṭhakathā akaṃsu, tasmāti attho. Hīti nipātamattaṃ hetuatthassa 『『tasmā』』ti imināyeva pakāsitattā. Yadi aṭṭhakathāsu vuttaṃ sabbampi pamāṇaṃ, evaṃ sati tattha pamādalekhāpi pamāṇaṃ siyāti āha 『『vajjayitvāna pamādalekha』』nti. Tattha pamādalekhanti aparabhāge potthakāruḷhakāle pamajjitvā likhanavasena pavattaṃ pamādapāṭhaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – pamādena satiṃ apaccupaṭṭhapetvā adinnādānassa pubbapayoge 『『saccepi alikepi dukkaṭa』』nti vuttavacanasadisaṃ yaṃ likhitaṃ, taṃ vajjayitvā apanetvā sabbaṃ pamāṇanti. Vakkhati hi tattha –

『『Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana saccepi alikepi dukkaṭameva vuttaṃ, taṃ pamādalikhitanti veditabbaṃ. Na hi adinnādānassa pubbapayoge pācittiyaṭṭhāne dukkaṭaṃ nāma atthī』』ti (pārā. aṭṭha.

以下是巴利文的完整直譯: 因此,由於他們的佛陀之子們的意圖沒有被改變,之前的註釋已被做出,因此這是意義。這裡的「因此」只是一個引導詞,表明前面所說的原因。如果註釋中提到的全部都是標準,那麼在這裡也可以有標準的記錄,因此他說:「經過審查的標準記錄」。在這裡,標準記錄是指在後來的文獻中,因懈怠而寫下的懈怠文。意思是——在懈怠的情況下,沒有設立正念,關於不偷盜的前因後果中,「即使是真實的或不真實的都是不善」的話語,類似於所寫的內容,經過審查后,所有的標準都應被拋棄。因為在這裡說: 「在偉大的註釋中,即使是真實的或不真實的也只是被稱為不善,這應被理解為是標準記錄。因為在不偷盜的前因後果中,根本沒有不善的存在。」

1.94).

Kesaṃ pamāṇanti āha 『『sikkhāsu sagāravānaṃ idha paṇḍitāna』』nti. Idhāti imasmiṃ sāsane. Puna 『『yasmā』』ti vacanassa ko sambandhoti ce? Ettha tāva mahāgaṇṭhipade gaṇṭhipade ca na kiñci vuttaṃ, majjhimagaṇṭhipade pana cūḷagaṇṭhipade ca idaṃ vuttaṃ 『『yasmā pamāṇaṃ, tasmā nisāmentu pasannacittā』』ti. Evamassa sambandho daṭṭhabbo. Yasmā aṭṭhakathāsu vuttaṃ pamāṇaṃ, tasmā idha vuttampi pamāṇamevāti pāṭhasesaṃ katvā vajirabuddhitthero vadati. Tattha idhāti imissā samantapāsādikāyāti attho gahetabbo.

Tattha 『『yasmā』』ti vacanassa paṭhamaṃ vuttasambandhavasena aṭṭhakathāsu vuttaṃ sabbampi pamāṇanti sādhitattā idāni vuccamānāpi saṃvaṇṇanā kevalaṃ vacanamatteneva bhinnā, atthato pana aṭṭhakathāyevāti dassetuṃ 『『tato ca bhāsantaramevā』』tiādimāha. Pacchā vuttasambandhavasena pana idha vuttampi kasmā pamāṇanti ce? Yasmā vacanamattaṃ ṭhapetvā esāpi aṭṭhakathāyeva, tasmā pamāṇanti dassetuṃ 『『tato ca bhāsantaramevā』』tiādimāha. Evamākulaṃ dubbiññeyyasabhāvañca katvā gaṇṭhipadesu sambandho dassito, anākulavacano ca bhadantabuddhaghosācariyo. Na hi so evamākulaṃ katvā vattumarahati, tasmā yathādhippetamatthamanākulaṃ suviññeyyañca katvā yathāṭhitassa sambandhavaseneva dassayissāma. Kathaṃ? Yasmā aṭṭhakathāsu vuttaṃ pamāṇaṃ, tasmā sakkaccaṃ anusikkhitabbāti evamettha sambandho daṭṭhabbo. Yadi nāma aṭṭhakathāsu vuttaṃ pamāṇaṃ, ayaṃ pana idāni vuccamānā kasmā sakkaccaṃ anusikkhitabbāti āha 『『tato ca bhāsantarameva hitvā』』tiādi. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā aṭṭhakathāsu vuttaṃ pamāṇaṃ, yasmā ca ayaṃ saṃvaṇṇanāpi bhāsantarapariccāgādimattavisiṭṭhā, atthato pana abhinnāva, tatoyeva ca pamāṇabhūtā hessati, tasmā sakkaccaṃ ādaraṃ katvā anusikkhitabbāti. Tathā hi porāṇaṭṭhakathānaṃ pamāṇabhāvo, imissā ca saṃvaṇṇanāya bhāsantarapariccāgādimattavisiṭṭhāya atthato tato abhinnabhāvoti ubhayampetaṃ sakkaccaṃ anusikkhitabbabhāvahetūti daṭṭhabbaṃ. Na hi kevalaṃ porāṇaṭṭhakathānaṃ satipi pamāṇabhāve ayaṃ saṃvaṇṇanā tato bhinnā atthato aññāyeva ca sakkaccaṃ anusikkhitabbāti vattumarahati, nāpi imissā saṃvaṇṇanāya tatoabhinnabhāvepi porāṇaṭṭhakathānaṃ asati pamāṇabhāve ayaṃ saṃvaṇṇanā sakkaccaṃ anusikkhitabbāti vattuṃ yuttarūpā hoti, tasmā yathāvuttanayena ubhayampetaṃ sakkaccaṃ anusikkhitabbabhāvahetūti daṭṭhabbaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 關於頭髮的標準,他說:「在這裡,智者們在修行中」。這裡是指在這個教法中。再者,「由於」的話與什麼相關呢?在這裡,偉大的教義和教義中都沒有提到任何內容,而在中間的教義和小教義中則說:「由於標準,因此應當心中堅定」。因此,這種關係應被理解。因為在註釋中提到的標準,所以在這裡所說的也是標準,這樣說法的餘下部分由佛陀的長老所說。在這裡,「這裡」應被理解為指這一切的全面清凈。 在這裡,「由於」的話是根據第一次提到的關係,註釋中提到的全部都是標準,因此現在被稱為的讚美僅僅是語言的不同,而在意義上則是註釋。因此爲了說明這一點,他說:「因此,語言的不同」。隨後根據提到的關係,那麼在這裡所說的也為何是標準呢?因為除了語言的表述,這也是註釋,因此爲了說明標準,他說:「因此,語言的不同」。如此,顯示了在教義中的關係,同時也顯示了佛陀的教義的清晰。因為他並不能這樣清晰地說,因此我們將以所期望的意義,清晰地展示與所述的關係。如何呢?因為在註釋中提到的標準,因此應當認真地學習,這種關係應被理解。如果在註釋中提到的標準,而現在被稱為的為何應當認真地學習呢?他提到:「因此,拋開語言的不同」。這句話的意思是——因為在註釋中提到的標準,因為這一讚美也僅僅是關於語言的不同而已,在意義上並沒有不同,因此這仍然是標準,因此應當認真地重視並學習。 如是,古老的註釋的標準存在,這一讚美的語言的不同等的特性在意義上是相同的,因此這兩者都應當認真地學習。因為不僅僅是古老的註釋的存在,實際上這一讚美與古老的註釋的標準是不同的,因此應當認真地學習,亦即對於這一讚美與古老的註釋的不同,都是應當認真地學習的原因。因此如所述的那樣,這兩者都應當被視為認真學習的原因。

Tatoti aṭṭhakathāto. Bhāsantarameva hitvāti kañcukasadisaṃ sīhaḷabhāsaṃ apanetvā. Vitthāramaggañca samāsayitvāti porāṇaṭṭhakathāsu upari vuccamānampi ānetvā tattha tattha papañcitaṃ 『『ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampannoti bhikkhū』』ti (pārā. 45) ettha apalokanādīnaṃ catunnampi kammānaṃ vitthārakathā viya tādisaṃ vitthāramaggaṃ saṅkhipitvā vaṇṇayissāmāti adhippāyo. Tathā hi vakkhati –

『『Ettha ca ñatticatutthakammaṃ ekameva āgataṃ, imasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā cattāri saṅghakammāni nīharitvā vitthārato kathetabbānīti sabbaaṭṭhakathāsu vuttaṃ, tāni ca 『apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakamma』nti paṭipāṭiyā ṭhapetvā vitthārena khandhakato parivārāvasāne kammavibhaṅgato ca pāḷiṃ āharitvā kathitāni. Tāni mayaṃ parivārāvasāne kammavibhaṅgeyeva vaṇṇayissāma. Evañhi sati paṭhamapārājikavaṇṇanā ca na bhāriyā bhavissati, yathāṭhitāya ca pāḷiyā vaṇṇanā suviññeyyā bhavissati, tāni ca ṭhānāni asuññāni bhavissanti, tasmā anupadavaṇṇanameva karomā』』ti (pārā. aṭṭha.

以下是巴利文的完整直譯: 因此是從註釋中得來的。拋開語言的不同,類似於覆蓋物的獅子語被拋棄。將詳細的道路彙集起來,意指在古老的註釋中被提到的內容,帶著被提到的內容,在各處詳細闡述:「通過明確的第四種行為,未動搖的,適合的,已被接受的僧眾」。在這裡,關於不觀察等的四種行為的詳細闡述,像那樣彙集起來,我們將進行說明。這確實如是說: 「在這裡,明確的第四種行為是單獨到來的,而在這個地方,四種僧眾的行為被提取出來,詳細地被講述」,這在所有註釋中都有提到,這些行為包括「不觀察的行為、明確的行為、明確的第二種行為、明確的第四種行為」,根據程式被確立,詳細地從《律藏》中提取並講述。我們將僅在《律藏》的詳細闡述中進行說明。如此,若第一種破戒的闡述不應被重視,且根據所設定的巴利文的闡述將會是清晰的,這些地方將不會是空的,因此我們將進行逐步的闡述。

1.45 bhikkhupadabhājanīyavaṇṇanā).

Vinicchayaṃsabbamasesayitvāti taṃtaṃaṭṭhakathāsu vuttaṃ sabbampi vinicchayaṃ asesayitvā sesaṃ akatvā, kiñcimattampi apariccajitvāti vuttaṃ hoti. Vaṇṇituṃ yuttarūpaṃ hutvā anukkamena āgataṃ pāḷiṃ apariccajitvā saṃvaṇṇanato sīhaḷaṭṭhakathāsu ayuttaṭṭhāne vaṇṇitaṃ yathāṭhāneyeva saṃvaṇṇanato ca vuttaṃ 『『tantikkamaṃ kiñci avokkamitvā』』ti, kiñci pāḷikkamaṃ anatikkamitvā anukkameneva vaṇṇayissāmāti adhippāyo.

Suttantikānaṃ vacanānamatthanti suttantapāḷiyaṃ āgatānampi vacanānamatthaṃ. Sīhaḷaṭṭhakathāsu 『『suttantikānaṃ bhāro』』ti vatvā avuttānampi verañjakaṇḍādīsu jhānakathāānāpānassatisamaādhiādīnaṃ suttantavacanānamatthaṃ taṃtaṃsuttānurūpaṃ sabbaso paridīpayissāmīti adhippāyo. Hessatīti bhavissati, kariyissatīti vā attho. Ettha ca paṭhamasmiṃ atthavikappe bhāsantarapariccāgādikaṃ catubbidhaṃ kiccaṃ nipphādetvā suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ paridīpayantī ayaṃ vaṇṇanā bhavissatīti vaṇṇanāya vasena samānakattukatā veditabbā. Pacchimasmiṃ atthavikappe pana heṭṭhāvuttabhāsantarapariccāgādiṃ katvā suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ paridīpayantī ayaṃ vaṇṇanā amhehi kariyissatīti evaṃ ācariyavasena samānakattukatā veditabbā. Vaṇṇanāpīti ettha apisaddaṃ gahetvā 『『tasmāpi sakkaccaṃ anusikkhitabbāti yojetabba』』nti cūḷagaṇṭhipade vuttaṃ. Tattha pubbe vuttappayojanavisesaṃ pamāṇabhāvañca sampiṇḍetīti adhippāyo. Majjhimagaṇṭhipade pana 『『tasmā sakkaccaṃ anusikkhitabbāpī』』ti sambandho vutto. Ettha pana na kevalaṃ ayaṃ vaṇṇanā hessati, atha kho anusikkhitabbāpīti imamatthaṃ sampiṇḍetīti adhippāyo. Etthāpi yathāṭhitavaseneva apisaddassa attho gahetabboti amhākaṃ khanti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā aṭṭhakathāsu vuttaṃ pamāṇaṃ, yasmā ca ayaṃ vaṇṇanāpi tato abhinnattā pamāṇabhūtāyeva hessati, tasmā sakkaccaṃ anusikkhitabbāti.

Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Bāhiranidānakathā

Idāni 『『taṃ vaṇṇayissaṃ vinaya』』nti paṭiññātattā yathāpaṭiññātavinayasaṃvaṇṇanaṃ kattukāmo saṃvaravinayapahānavinayādivasena vinayassa bahuvidhattā idha saṃvaṇṇetabbabhāvena adhippeto tāva vinayo vavatthapetabboti dassento āha 『『tatthā』』tiādi. Tattha tatthāti tāsu gāthāsu. Tāva-saddo paṭhamanti imasmiṃ atthe daṭṭhabbo. Tena paṭhamaṃ vinayaṃ vavatthapetvā pacchā tassa vaṇṇanaṃ karissāmīti dīpeti. Vavatthapetabboti niyametabbo. Tenetaṃ vuccatīti yasmā vavatthapetabbo, tena hetunā etaṃ 『『vinayo nāmā』』tiādikaṃ niyāmakavacanaṃ vuccatīti attho. Assāti vinayassa. Mātikāti uddeso. So hi niddesapadānaṃ jananīṭhāne ṭhitattā mātā viyāti mātikāti vuccati.

以下是巴利文的完整直譯: 所有的闡述都應被完全解釋,意味著在註釋中提到的所有內容都應被完全解釋,且沒有遺漏任何部分。即使是微小的部分也不應被忽略。爲了闡述,適當的方式是逐步到達巴利文的內容,不應忽略任何部分,因此在獅子語的註釋中在不適當的地方進行闡述,如同在適當的地方進行闡述一樣,提到「拋開任何一點」,我們將逐步闡述任何巴利文的內容。 關於經文的意義,指的是在《經藏》中所提到的內容。在獅子語的註釋中提到「經文的重擔」,而未提到的內容如《威儀經》等,關於禪定、正念等的經文內容,將根據每一部經文的內容進行全面闡述。將會存在,或將會進行的意思。在這裡,第一種意義的闡述將涉及到語言的不同等四種事項,闡述經文的意義的闡述將會成為這樣的闡述。最後的意義的闡述則是在前面提到的語言的不同等的基礎上,闡述經文的意義將會由我們進行。因此,根據闡述的情況,應被視為相同的性質。關於闡述的內容,若包括這個詞,便應被理解為「因此,亦應認真學習」,這在小教義的部分中被提到。在這裡,首先提到的內容是爲了闡明目的,且在中間的部分也提到應認真學習。這裡並不僅僅是這一闡述的存在,而是應被理解為應認真學習的內容。 這句話的意思是——因為在註釋中提到的標準,且這一闡述也是基於此,因此應當認真地學習。 關於闡述的內容已完成。 關於外部的因緣 現在「我將闡述這一點」,因而根據所闡述的內容,意圖進行闡述的內容,因戒律的多樣性,因而在這裡應被闡述的內容,因而提到「在那裡面」。在這裡,指的是那些詩句。因此,早期的戒律應被確立,隨後我將進行闡述。應被確立的意思是應被限定。因此這被稱為「戒律」。「母典」是指概述。它如同在說明的地方站立的母親,因此被稱為母典。

Idāni vaṇṇetabbamatthaṃ mātikaṃ ṭhapetvā dassento āha 『『vuttaṃ yenā』』tiādi. Idaṃ vuttaṃ hoti – etaṃ 『『tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatī』』tiādinidānavacanapaṭimaṇḍitaṃ vinayapiṭakaṃ yena puggalena vuttaṃ, yasmiṃ kāle vuttaṃ, yasmā kāraṇā vuttaṃ, yena dhāritaṃ, yena ca ābhataṃ, yesu patiṭṭhitaṃ, etaṃ yathāvuttavidhānaṃ vatvā tato 『『tena samayenā』』tiādipāṭhassa atthaṃ anekappakārato dassayanto vinayassa atthavaṇṇanaṃ karissāmīti. Ettha ca 『『vuttaṃ yena yadā yasmā』』ti idaṃ vacanaṃ 『『tena samayena buddho bhagavā』』tiādinidānavacanamattaṃ apekkhitvā vattukāmopi visuṃ avatvā 『『nidānena ādikalyāṇaṃ, 『idamavocā』ti nigamanena pariyosānakalyāṇa』』nti ca vacanato nidānanigamanānipi satthudesanāya anuvidhānattā tadantogadhānevāti nidānassapi vinayapāḷiyaṃyeva antogadhattā 『『vuttaṃ yena yadā yasmā』』ti idampi vinayapiṭakasambandhaṃyeva katvā mātikaṃ ṭhapesi. Mātikāya hi 『『eta』』nti vuttaṃ vinayapiṭakaṃyeva sāmaññato sabbattha sambandhamupagacchati.

Idāni pana taṃ visuṃ nīharitvā dassento 『『tattha vuttaṃ yenā』』tiādimāha. Tattha tatthāti tesu mātikāpadesu. Atha kasmā idameva vacanaṃ sandhāya vuttanti āha 『『idañhī』』tiādi. Idanti 『『tena samayena buddho bhagavā』』tiādivacanaṃ . Hi-saddo yasmāti atthe daṭṭhabbo, yasmā buddhassa bhagavato attapaccakkhavacanaṃ na hoti, tasmāti vuttaṃ hoti. Attapaccakkhavacanaṃ na hotīti attano paccakkhaṃ katvā vuttavacanaṃ na hoti, bhagavatā vuttavacanaṃ na hotīti adhippāyo. 『『Attapaccakkhavacanaṃ na hotīti āhacca bhāsitaṃ na hotīti adhippāyo』』ti kenaci vuttaṃ. Gaṇṭhipade pana 『『attapaccakkhavacanaṃ na hotīti attano dharamānakāle vuttavacanaṃ na hotī』』ti likhitaṃ. Tadubhayampi atthato samānameva. Idāni pañhakaraṇaṃ vatvā anukkamena yathāvuttapañhavissajjanaṃ karonto 『『āyasmatā』』tiādimāha. Iminā puggalaṃ niyameti, 『『tañcā』』tiādinā kālaṃ niyameti. Tañca upālittherena vuttavacanaṃ kālato paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttanti attho.

以下是巴利文的完整直譯: 現在爲了闡述應當闡述的內容,設定了母典,他說:「如是所說的」。這句話的意思是——「因此,那個時候,尊者佛陀在維蘭賈(Veranjā)居住」,這是從因緣的言辭中所裝飾的戒律典藏,指的是由某個人所說的,在哪個時間被提到,因何原因被提到,所持有的,所承載的,所建立的,這些按照所述的方式說法。接下來爲了說明「因此,那個時候」的文字的意義,將會從多個方面進行闡述戒律的意義。在這裡,「所說的是什麼時候、何時、因何」這句話與「因此,那個時候,尊者佛陀」這一因緣的言辭無關,想要進行闡述時特別提到「從因緣中開始的美好,『我說


現在,解釋應該講的內容是,通過列舉一個綱要來展示。它說:「如是說」,這是說明:此句的意思是,「當時佛陀住在維蘭賈地區」之類的引述,是根據某個人所講述的,講述的時間、原因、以及傳遞的內容等。這些都通過「如是說」一類的表述,被用來揭示佛法的核心含義。進一步的闡述,會通過描述「此時佛陀在某地講法」,並引用佛陀的教義,來詳細表達教法的意義和背景。

這段話的核心在於通過引用經典或特定的教法,表明引文的出發點和背景,以便澄清在實際傳授佛法時的具體語境。

在接下來的討論中,文章解釋了「如是說」的來源和深層含義。例如,在解釋時提到「如是說」並不意味著這是個人的直接觀點,而是強調這些話語是根據佛陀或其他聖者的言論,經過特定背景和時機的傳達。「如是說」的意思不是從個人觀點出發,而是代表佛陀教義的傳承。

Paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā

Idāni taṃ paṭhamamahāsaṅgītiṃ dassetukāmo tassā tantiāruḷhāya idha vacane kāraṇaṃ dassento 『『paṭhamamahāsaṅgīti nāma cesā…pe… veditabbā』』ti āha. Paṭhamamahāsaṅgīti nāma cesāti ca-saddo īdisesu ṭhānesu vattabbasampiṇḍanattho, tañca paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ, esā ca paṭhamamahāsaṅgīti evaṃ veditabbāti vuttaṃ hoti. Upaññāsattho vā ca-saddo. Upaññāsoti ca vākyārambho vuccati. Esā hi ganthakārānaṃ pakati, yadidaṃ kiñci vatvā puna paraṃ vattumārabhantānaṃ casaddappayogo. Yaṃ pana kenaci vuttaṃ 『『paṭhamamahāsaṅgīti nāma cāti ettha ca-saddo atirekattho, tena aññāpi atthīti dīpetī』』ti. Tadeva tassa ganthakkame akovidataṃ dasseti. Na hettha casaddena atirekattho viññāyati. Yadi cettha etadatthoyeva ca-kāro adhippeto siyā, evaṃ sati na kattabboyeva paṭhamasaddeneva aññāsaṃ dutiyādisaṅgītīnampi atthibhāvassa dīpitattā. Dutiyādiṃ upādāya hi paṭhamasaddappayogo dīghādiṃ upādāya rassādisaddappayogo viya. Yathāpaccayaṃ tattha tattha desitattā paññattattā ca vippakiṇṇānaṃ dhammavinayānaṃ saṅgahetvā gāyanaṃ kathanaṃ saṅgīti. Etena taṃtaṃsikkhāpadānaṃ suttānañca ādipariyosānesu antarantarā ca sambandhavasena ṭhapitaṃ saṅgītikāravacanaṃ saṅgahitaṃ hoti. Mahāvisayattā pūjanīyattā ca mahatī saṅgīti mahāsaṅgīti, paṭhamā mahāsaṅgīti paṭhamamahāsaṅgīti. Nidānakosallatthanti nidadāti desanaṃ desakālādivasena aviditaṃ viditaṃ katvā nidassetīti nidānaṃ, tattha kosallaṃ nidānakosallaṃ, tadatthanti attho.

Sattānaṃ dassanānuttariyasaraṇādipaṭilābhahetubhūtāsu vijjamānāsupi aññāsu bhagavato kiriyāsu 『『buddho bodheyya』』nti paṭiññāya anulomanato veneyyānaṃ maggaphaluppattihetubhūtā kiriyā nippariyāyena buddhakiccanti āha 『『dhammacakkappavattanañhi ādiṃ katvā』』ti. Tattha saddhindriyādidhammoyeva pavattanaṭṭhena cakkanti dhammacakkaṃ. Atha vā cakkanti āṇā, dhammato anapetattā dhammañca taṃ cakkañcāti dhammacakkaṃ, dhammena ñāyena cakkantipi dhammacakkaṃ. Yathāha –

『『Dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakkaṃ, cakkañca pavatteti dhammañcāti dhammacakkaṃ, dhammena pavattetīti dhammacakkaṃ, dhammacariyāya pavattetīti dhammacakka』』ntiādi (paṭi. ma. 2.40).

Katabuddhakicceti kataṃ pariniṭṭhāpitaṃ buddhakiccaṃ yena, tasmiṃ katabuddhakicce bhagavati lokanātheti sambandho. Etena buddhakattabbassa kassacipi asesitabhāvaṃ dasseti. Tatoyeva hi so bhagavā parinibbutoti. Nanu ca sāvakehi vinītāpi vineyyā bhagavatāyeva vinītā honti, tathā hi sāvakabhāsitaṃ suttaṃ buddhavacananti vuccati, sāvakavineyyā ca na tāva vinītāti? Nāyaṃ doso tesaṃ vinayanūpāyassa sāvakesu ṭhapitattā. Tenevāha –

『『Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi, yāva na bhikkhū viyattā vinītā visāradā bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī』』tiādi (dī. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 第一次大結集的解釋 現在爲了展示第一次大結集,他說:"第一次大結集這個名稱...應當被理解。"這裡的"第一次大結集這個名稱"中,"這個"一詞用於總結應該說的內容,意思是在第一次大結集的時候所說的,這第一次大結集應當如此理解。或者"這個"一詞是用來引入新話題的。引入新話題被稱為開始新的句子。這是作者們的習慣,即說完一件事後,再開始說另一件事時使用"這個"一詞。有人說:"第一次大結集這個名稱中,'這個'一詞表示額外的意思,表明還有其他的結集。"這只是顯示了他對文章結構的不瞭解。因為這裡的"這個"一詞並不表示額外的意思。如果這裡"這個"一詞真的是要表達這種意思,那就不需要用"第一"這個詞了,因為"第一"這個詞已經暗示了還有第二、第三等其他結集的存在。因為"第一"這個詞的使用,就像"短"這個詞相對於"長"等詞的使用一樣。 結集是指將在各處因緣而說的、制定的法和律收集起來進行誦唱、講述。這包括了將各種學處和經文的開頭結尾以及中間部分按照關聯放在一起的結集者的話語。因為範圍廣大且值得尊敬,所以稱為大結集,第一次大結集就是第一次大結集。爲了熟悉因緣,因緣是指通過說法者、時間地點等使未知變為已知的展示,對此的熟練就是因緣的熟練,爲了這個目的。 雖然存在其他能使眾生獲得無上見、皈依等的佛陀行為,但因為符合"佛陀會覺悟"的誓言,所以能使眾生生起道果的行為才是真正的佛陀事業,因此他說:"以轉法輪為開始"。在這裡,法輪就是信根等法,因為有轉動的意思所以稱為輪。或者說,輪是指教令,因為不違背法且是輪,所以稱為法輪,也可以說是依法正當地轉動,所以稱為法輪。如說: "法和輪稱為法輪,輪和法稱為法輪,依法轉動稱為法輪,依法行轉動稱為法輪"等。 已完成佛陀事業是指已完成、已圓滿佛陀事業的世間導師世尊。這表明佛陀應做的事情已經沒有任何遺漏。正因為如此,那位世尊才入滅。但是,難道由弟子們教化的眾生不是由佛陀教化的嗎?因為弟子所說的經被稱為佛語,而由弟子教化的眾生還沒有被教化完成?這不是問題,因為教化他們的方法已經傳授給了弟子們。因此他說: "惡魔啊,我不會入滅,直到比丘們變得聰明、善於教導、勇敢、多聞、精通傳統、持法、持律、持母論,能夠依法善巧地駁斥邪說,能夠宣說神奇的法"等。

2.168).

『『Kusinārāya』』ntiādinā bhagavato parinibbutadesakālavisesadassanaṃ, 『『aparinibbuto bhagavā』』ti gāhassa micchābhāvadassanatthaṃ loke jātasaṃvaḍḍhabhāvadassanatthañca. Tathā hi manussabhāvassa supākaṭakaraṇatthaṃ mahābodhisattā carimabhave dārapariggahādīnipi karontīti. Kusinārāyanti evaṃnāmake nagare. Samīpatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Upavattane mallānaṃ sālavaneti tassa nagarassa upavattanabhūtaṃ mallarājūnaṃ sālavanuyyānaṃ dasseti. Tattha nagaraṃ pavisitukāmā uyyānato upecca vattanti gacchanti etenāti upavattananti sālavanaṃ vuccati. Yathā hi anurādhapurassa thūpārāmo dakkhiṇapacchimadisāyaṃ, evaṃ taṃ uyyānaṃ kusinārāya dakkhiṇapacchimadisāya hoti. Yathā ca thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivattati, evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena nivattā, tasmā taṃ 『『upavattana』』nti vuccati. Yamakasālānamantareti yamakasālānaṃ vemajjhe. Tattha kira bhagavato paññattassa parinibbānamañcassa ekā sālapanti sīsabhāge hoti, ekā pādabhāge, tatrāpi eko taruṇasālo sīsabhāgassa āsanno hoti, eko pādabhāgassa, tasmā 『『yamakasālānamantare』』ti vuttaṃ. Api ca 『『yamakasālā nāma mūlakkhandhaviṭapapattehi aññamaññaṃ saṃsibbetvā ṭhitasālā』』tipi mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.

Anupādisesāya nibbānadhātuyāti upādīyate kammakilesehīti upādi, vipākakkhandhā kaṭattā ca rūpaṃ. So pana upādi kilesābhisaṅkhāramāranimmathanena nibbānappattiyaṃ anossaṭṭho, idha khandhamaccumāranimmathanena ossaṭṭho nisesitoti ayaṃ anupādisesā nibbānadhātu natthi etissā upādisesoti katvā. Nibbānadhātūti cettha nibbutimattaṃ adhippetaṃ, itthambhūtalakkhaṇe cāyaṃ karaṇaniddeso. Parinibbāneti parinibbānaṭṭhāne, nimittatthe vā bhummavacanaṃ, parinibbānahetu sannipatitānanti attho. Saṅghassa thero saṅghatthero. So pana saṅgho kiṃparimāṇoti āha 『『sattannaṃ bhikkhusatasahassāna』』nti. Niccasāpekkhattā hi īdisesu samāso hotiyeva yathā 『『devadattassa garukula』』nti. Sattannaṃ bhikkhusatasahassānanti ca saṅghattherānaṃyeva sattannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ. Tadā hi 『『sannipatitā bhikkhū ettakā』』ti pamāṇarahitā. Tathā hi veḷuvagāme vedanāvikkhambhanato paṭṭhāya 『『na cirena bhagavā parinibbāyissatī』』ti sutvā tato tato āgatesu bhikkhūsu ekabhikkhupi pakkanto nāma natthi, tasmā gaṇanaṃ vītivatto saṅgho ahosi. Āyasmā mahākassapo dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesīti sambandho.

以下是巴利文的完整直譯: 「庫西納拉」(Kusinārā)等名詞顯示了佛陀入滅的地點和時間的特殊性,「佛陀未入滅」是爲了表明世間的錯誤理解和出生的增長。因為確實如是,偉大的菩薩在最後一世也會進行如持家等行為。因此在名為庫西納拉的城中。此處的「近處」是指地面。關於「馬拉的沙樹林」,這是指該城的馬拉王的沙林園。那些想進入城中的人們,從園子走近,所以稱為「近處」,沙林園被稱為「近處」。如同在阿努拉達普拉的舍利塔的南方、西方等方向一樣,這個園子位於庫西納拉的南方、西方。並且從舍利塔的南門進入城的道路是向東而去,然後向北迴轉,因此從園子走出是向東而去,然後向北迴轉,所以稱為「近處」。「雙樹之間」是指雙樹的中間。在那裡,佛陀所設定的入滅的坐具有一棵樹的頂部和一棵樹的底部,那裡也有一棵年輕的樹靠近頂部,另一棵靠近底部,因此稱為「在雙樹之間」。另外在《大註釋》中也說到:「雙樹是指根部相互交錯而生長的樹」。 「無餘涅槃界」是指不再受業力束縛的狀態,業力的結果是指因果法則所產生的果報。這個業力的束縛是通過對感受的執著而產生的,然而在達到涅槃的過程中並不再執著,故此「無餘涅槃界」並不是指沒有這種束縛的狀態。這裡的「涅槃界」是指滅盡的狀態,這裡是關於如何實現的說明。在「入滅」的地方,或是指地面的意義,意指因入滅而聚集的地方。僧團的長老是「僧團長老」。那麼這個僧團的數量是多少呢?他說:「是七百位比丘的數目」。因為在這種情況下,數量是恒常的,如同「德瓦達塔的家族」一樣。七百位比丘的數目是指僧團長老的數目。當時說:「聚集的比丘有這麼多」,並沒有具體的數量。因此在維盧瓦村,由於感受的障礙,聽到「佛陀不久將入滅」的訊息后,前來的人中沒有一個比丘是單獨離開的,因此僧團的數量是沒有限制的。大尊者摩訶卡薩帕爲了佛法的傳承而激勵比丘們的關係。

Tattha mahākassapoti mahantehi sīlakkhandhādīhi samannāgatattā mahanto kassapoti mahākassapo, apica kumārakassapattheraṃ upādāya ayaṃ mahāthero 『『mahākassapo』』ti vuccati. Atha kimatthaṃ āyasmā mahākassapo dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ ussāhaṃ janesīti āha 『『sattāhaparinibbute』』tiādi. Satta ahāni samāhaṭāni sattāhaṃ, sattāhaṃ parinibbutassa assāti sattāhaparinibbuto, bhagavā, tasmiṃ sattāhaparinibbute bhagavati, bhagavato parinibbānadivasato paṭṭhāya sattāhe vītivatteti vuttaṃ hoti. Subhaddena vuḍḍhapabbajitena vuttavacanaṃ samanussarantoti sambandho. Tattha subhaddoti tassa nāmaṃ, vuḍḍhakāle pana pabbajitattā vuḍḍhapabbajitoti vuccati. 『『Alaṃ āvuso』』tiādinā tena vuttavacanaṃ nidasseti. So hi sattāhaparinibbute bhagavati āyasmatā mahākassapattherena saddhiṃ pāvāya kusināraṃ addhānamaggappaṭipannesu pañcamattesu bhikkhusatesu avītarāge bhikkhū antarāmagge diṭṭhaājīvakassa santikā bhagavato parinibbānaṃ sutvā pattacīvarāni chaḍḍetvā bāhā paggayha nānappakāraṃ paridevante disvā evamāha.

Kasmā pana so evamāha? Bhagavati āghātena. Ayaṃ kira so khandhake (mahāva. 303) āgate ātumāvatthusmiṃ nahāpitapubbako vuḍḍhapabbajito bhagavati kusinārato nikkhamitvā aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi saddhiṃ ātumaṃ gacchante 『『bhagavā āgacchatī』』ti sutvā āgatakāle 『『yāgudānaṃ karissāmī』』ti sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhite dve putte etadavoca 『『bhagavā kira tātā ātumaṃ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi, gacchatha tumhe tātā khurabhaṇḍaṃ ādāya nāḷiyāvāpakena anugharakaṃ anugharakaṃ āhiṇḍatha, loṇampi telampi taṇḍulampi khādanīyampi saṃharatha, bhagavato āgatassa yāgudānaṃ karissāmī』』ti. Te tathā akaṃsu. Atha bhagavati ātumaṃ āgantvā bhusāgārakaṃ paviṭṭhe subhaddo sāyanhasamayaṃ gāmadvāraṃ gantvā manusse āmantetvā 『『hatthakammamattaṃ me dethā』』ti hatthakammaṃ yācitvā 『『kiṃ bhante karomā』』ti vutte 『『idañcidañca gaṇhathā』』ti sabbūpakaraṇāni gāhāpetvā vihāre uddhanāni kāretvā ekaṃ kāḷakaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā tādisameva pārupitvā 『『idaṃ karotha, idaṃ karothā』』ti sabbarattiṃ vicārento satasahassaṃ vissajjetvā bhojjayāguñca madhugoḷakañca paṭiyādāpesi. Bhojjayāgu nāma bhuñjitvā pātabbayāgu, tattha sappimadhuphāṇitamacchamaṃsapupphaphalarasādi yaṃ kiñci khādanīyaṃ nāma atthi, taṃ sabbaṃ pavisati, kīḷitukāmānaṃ sīsamakkhanayoggā hoti sugandhagandhā.

以下是巴利文的完整直譯: 那裡大尊者摩訶卡薩帕是因為具備了偉大的戒、定等法而被稱為摩訶卡薩帕,此外他也因為與年輕的卡薩帕長老的關係而被稱為「摩訶長老」。那麼大尊者摩訶卡薩帕為何會激勵眾人進行法和律的總結呢?他說:「在七天後入滅」等等。七天是指七個晚上,七天後入滅的尊者佛陀,佛陀在七天後入滅,從佛陀入滅的日子開始計算七天。與善友蘇巴達所說的話相關聯。在那裡,蘇巴達是他的名字,而在出家時被稱為年長的出家人。通過「夠了,朋友」等話語來暗示他所說的話。因為在佛陀入滅的那七天,尊者摩訶卡薩帕與他一起前往庫西納拉的路上,見到眾多比丘在中途聽聞佛陀入滅的訊息,放下了袈裟,雙手合十,見到各種各樣的悲傷,便這樣說道。 他為何如此說呢?因佛陀的到來。這是因為在《大律藏》中提到,年長的出家人從庫西納拉出發,與八十位比丘同行,前往阿圖瑪。當他們前往的路上,聽到「佛陀正在來」的訊息時,便在小沙彌的身邊對兩個孩子說:「佛陀將與八十位比丘一同前來,快去,孩子們,帶上鐮刀,沿著小路走,帶上鹽、油、米和可以吃的東西,為佛陀的到來準備供養。」於是他們如是做了。隨後佛陀來到阿圖瑪,進入大房子,蘇巴達在傍晚時分走到村口,呼喚人們:「請給我一些手工藝品。」當問及:「我該做些什麼,尊者?」時,他說:「這個那個都拿去。」於是讓所有的供養品都被拿來,整理好,穿上黑色的袈裟,像這樣安排:「這樣做,這樣做。」整晚都在考慮,供養了數百人,準備了米和蜂蜜。供養的米是指可食用的米,在那裡所有的美味食物,無論是魚肉花果之類的任何可食之物,全部都被送入,成為想要享受的人們的香氣四溢的食物。

Atha bhagavā kālasseva sarīrapaṭijagganaṃ katvā bhikkhusaṅghaparivuto piṇḍāya carituṃ ātumābhimukho pāyāsi. Manussā tassa ārocesuṃ 『『bhagavā piṇḍāya gāmaṃ pavisati, tayā kassa yāgu paṭiyāditā』』ti. So yathānivatthapāruteheva tehi kāḷakakāsāvehi ekena hatthena dabbiñca kaṭacchuñca gahetvā brahmā viya dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ bhūmiyaṃ patiṭṭhāpetvā vanditvā 『『paṭiggaṇhatu me bhante bhagavā yāgu』』nti āha. Tato 『『jānantāpi tathāgatā pucchantī』』ti khandhake (mahāva. 303) āgatanayena bhagavā pucchitvā ca sutvā ca taṃ vuḍḍhapabbajitaṃ vigarahitvā tasmiṃ vatthusmiṃ akappiyasamādāpanasikkhāpadaṃ khurabhaṇḍapariharaṇasikkhāpadañcāti dve sikkhāpadāni paññapetvā 『『bhikkhave anekakappakoṭiyo bhojanaṃ pariyesanteheva vītināmitā, idaṃ pana tumhākaṃ akappiyaṃ, adhammena uppannabhojanaṃ imaṃ paribhuñjitvā anekāni attabhāvasahassāni apāyesveva nibbattissanti, apetha mā gaṇhathā』』ti bhikkhācārābhimukho agamāsi, ekabhikkhunāpi na kiñci gahitaṃ.

Subhaddo anattamano hutvā 『『ayaṃ 『sabbaṃ jānāmī』ti āhiṇḍati, sace na gahetukāmo pesetvā ārocetabbaṃ assa, pakkāhāro nāma sabbaciraṃ tiṭṭhanto sattāhamattaṃ tiṭṭheyya, idañca mama yāvajīvaṃ pariyattaṃ assa, sabbaṃ tena nāsitaṃ, ahitakāmo ayaṃ mayha』』nti bhagavati āghātaṃ bandhitvā dasabale dharamāne kiñci vattuṃ nāsakkhi. Evaṃ kirassa ahosi 『『ayaṃ uccakulā pabbajito mahāpuriso, sace kiñci vakkhāmi, mamaṃyeva santajjessatī』』ti. Svāyaṃ ajja mahākassapattherena saddhiṃ āgacchanto 『『parinibbuto bhagavā』』ti sutvā laddhassāso viya haṭṭhatuṭṭho evamāha. Thero pana taṃ sutvā hadaye pahāraṃ viya matthake patitasukkāsaniṃ viya maññi, dhammasaṃvego cassa uppajji 『『sattāhamattaparinibbuto bhagavā, ajjāpissa suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ dharatiyeva, dukkhena bhagavatā ārādhitasāsane nāma evaṃ lahuṃ mahantaṃ pāpakasaṭaṃ kaṇṭako uppanno, alaṃ kho panesa pāpo vaḍḍhamāno aññepi evarūpe sahāye labhitvā sāsanaṃ osakkāpetu』』nti.

以下是巴利文的完整直譯: 於是佛陀在時刻到來時,整理好身體,圍繞著比丘僧團,準備出門乞食。人們向他報告:「佛陀正在進入村莊,你準備了什麼食物?」他如同穿著黑色袈裟的出家人,單手拿著碗和食物,像天神一樣在南方的土地上站立,恭敬地說:「請接受我,尊者,食物。」於是,佛陀詢問並聽聞,如同在《大律藏》中提到的,尊者佛陀問及后,看到年長的出家人,便將此視為兩條戒律,即不應持有不當的食物和保護飲食的戒律。他說:「比丘們,在無數的輪迴中尋找食物,這種行為是被允許的,但你們所持有的食物是不當的,因而獲得的食物將使你們輪迴數千次,去往惡道,放棄吧,不要去拿。」 蘇巴達心中不快,想道:「他在說『我知道一切』,如果不想拿的話,就應當發送訊息,長久以來的食物應當保持七天,這些都是我一生的供養,因而全都被他消耗了,我不想要這個。」於是他對佛陀進行了攻擊,無法說出任何話。於是他心中想:「這個出身高貴的出家人,如果我說了什麼,他一定會對我不滿。」今天他與摩訶卡薩帕一同前來,聽聞「佛陀已入滅」的訊息,心中如同獲得了安慰,便這樣說道。長老聽聞后,心中如同受到重擊,感到如同被重物壓倒,心中生起了法的震動:「佛陀在七天後入滅,今天他擁有金色的身體,因痛苦而受到尊敬,然而他所遭遇的惡行和痛苦卻如同荊棘一般,難道他會因這些而使教法衰退嗎?」

Tato thero cintesi 『『sace kho panāhaṃ imaṃ mahallakaṃ idheva pilotikaṃ nivāsetvā chārikāya okirāpetvā nīharāpessāmi, manussā 『samaṇassa gotamassa sarīre dharamāneyeva sāvakā vivadantī』ti amhākaṃ dosaṃ dassessanti, adhivāsemi tāva. Bhagavatā hi desitadhammo asaṅgahitapuppharāsisadiso, tattha yathā vātena pahaṭapupphāni yato vā tato vā gacchanti, evameva evarūpānaṃ vasena gacchante gacchante kāle vinaye ekaṃ dve sikkhāpadāni nassissanti vinassissanti, sutte eko dve pañhavārā nassissanti, abhidhamme ekaṃ dve bhūmantarāni nassissanti, evaṃ anukkamena mūle naṭṭhe pisācasadisā bhavissāma, tasmā dhammavinayasaṅgahaṃ karissāmi, evaṃ sati daḷhasuttena saṅgahitapupphāni viya ayaṃ dhammavinayo niccalo bhavissati. Etadatthañhi bhagavā mayhaṃ tīṇi gāvutāni paccuggamanaṃ akāsi, tīhi ovādehi upasampadaṃ akāsi, kāyato cīvaraparivattanaṃ akāsi, ākāse pāṇiṃ cāletvā candopamapaṭipadaṃ kathento maññeva sakkhiṃ katvā kathesi, tikkhattuṃ sakalasāsanaratanaṃ paṭicchāpesi, mādise bhikkhumhi tiṭṭhamāne ayaṃ pāpo sāsane vaḍḍhiṃ mā alatthu, yāva adhammo na dippati, dhammo na paṭibāhīyati, avinayo na dippati, vinayo na paṭibāhīyati, adhammavādino na balavanto honti, dhammavādino na dubbalā honti, avinayavādino na balavanto honti, vinayavādino na dubbalā honti, tāva dhammañca vinayañca saṅgāyissāmi, tato bhikkhū attano attano pahonakaṃ gahetvā kappiyākappiye kathessanti, athāyaṃ pāpo sayameva niggahaṃ pāpuṇissati, puna sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkhissati, sāsanaṃ iddhañceva phītañca bhavissatī』』ti. Cintetvā so 『『evaṃ nāma mayhaṃ cittaṃ uppanna』』nti kassaci anārocetvā bhikkhusaṅghaṃ samassāsetvā atha pacchā dhātubhājanadivase dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesi. Tena vuttaṃ 『『āyasmā mahākassapo sattāhaparinibbute…pe… dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesī』』ti.

Tattha alanti paṭikkhepavacanaṃ. Āvusoti paridevante bhikkhū ālapati. Mā socitthāti citte uppannabalavasokena mā socittha. Mā paridevitthāti vācāya mā paridevittha 『『paridevanaṃ vilāpo』』ti vacanato. Idāni asocanādīsu kāraṇaṃ dassento 『『sumuttā maya』』ntiādimāha. Tena mahāsamaṇenāti nissakke karaṇavacanaṃ, tato mahāsamaṇato suṭṭhu muttā mayanti attho, upaddutā ca homa tadāti adhippāyo. Homāti vā atītatthe vattamānavacanaṃ, ahumhāti attho, anussaranto dhammasaṃvegavasenāti adhippāyo. Dhammasabhāvacintāvasena pavattaṃ sahottappañāṇaṃ dhammasaṃvego. Vuttañhetaṃ –

『『Sabbasaṅkhatadhammesu, ottappākārasaṇṭhitaṃ;

Ñāṇamohitabhārānaṃ, dhammasaṃvegasaññita』』nti.

以下是巴利文的完整直譯: 於是長老思考:"如果我現在就讓這位老者穿上破布,撒上灰塵將他趕走,人們會說'釋迦牟尼的身體還在時,弟子們就已經爭吵了',會指責我們的過失,我暫且忍耐。佛陀所教導的法如同未經整理的花堆,就像被風吹散的花朵四處飄散一樣,隨著時間的流逝,在戒律中會有一兩條戒律消失,在經典中會有一兩個問題消失,在阿毗達摩中會有一兩個層次消失,這樣逐漸地,根基喪失后我們就會變得像鬼魅一樣。因此我要進行法和律的結集,這樣一來,法和律就會像被堅固的線串起的花朵一樣穩固。為此目的,佛陀親自來迎接我三伽浮他的距離,用三種教誡為我授具足戒,親自為我換衣服,在空中揮手講述月喻的修行,以我為見證者來講述,三次將整個教法託付給我。像我這樣的比丘還在時,這個惡人不應在教法中得到增長,在非法未興盛、正法未被排斥、非律未興盛、戒律未被排斥、非法說者未強大、正法說者未衰弱、非律說者未強大、持律者未衰弱之前,我要結集法和律,然後比丘們各自取其所需,討論什麼是如法與非法,那時這個惡人自然會受到譴責,再也無法抬頭,教法將會興盛繁榮。"他這樣想著,沒有告訴任何人"我產生了這樣的想法",安慰了比丘僧團,然後在分配舍利的那天,激勵比丘們進行法和律的結集。因此說:"大尊者摩訶迦葉在七天後...爲了法和律的結集而激勵比丘們。" 其中,"夠了"是拒絕的話語。"朋友們"是對悲傷的比丘們的稱呼。"不要悲傷"是指不要因內心生起的強烈悲傷而悲傷。"不要哀嘆"是指不要用語言哀嘆,因為"哀嘆是悲泣"。現在爲了說明不應悲傷等的原因,他說"我們已經解脫了"等。"由那位大沙門"是工具格,意思是我們已經從那位大沙門那裡很好地解脫了,意指我們曾經受到困擾。"我們是"是現在時表示過去,意思是我們曾經是,意指回憶起時因法的震撼而說。法的震撼是指對一切有為法的本質的思考而產生的具有慚愧的智慧。如說: "對一切有為法, 具有慚愧形態的, 智慧能除重擔, 稱為法的震撼。"

Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjatīti tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ṭhānaṃ, hetu. Khoti avadhāraṇe, etaṃ kāraṇaṃ vijjateva, no na vijjatīti attho. Kiṃ taṃ kāraṇanti āha 『『yaṃ pāpabhikkhū』』tiādi. Ettha yanti nipātamattaṃ, kāraṇaniddeso vā, yena kāraṇena antaradhāpeyyuṃ, tadetaṃ kāraṇaṃ vijjatīti attho. Pāpabhikkhūti pāpikāya lāmikāya icchāya samannāgatā bhikkhū. Atīto atikkanto satthā ettha, etassāti vā atītasatthukaṃ, pāvacanaṃ. Padhānaṃ vacanaṃ pāvacanaṃ, dhammavinayanti vuttaṃ hoti. Pakkhaṃ labhitvāti alajjīpakkhaṃ labhitvā. Na cirassevāti na cireneva. Yāva ca dhammavinayo tiṭṭhatīti yattakaṃ kālaṃ dhammo ca vinayo ca lajjīpuggalesu tiṭṭhati.

Vuttañhetaṃ bhagavatāti parinibbānamañcake nipannena bhagavatā bhikkhū ovadantena etaṃ vuttanti attho. Desito paññattoti dhammopi desito ceva paññatto ca. Suttābhidhammasaṅgahitassa hi dhammassa abhisajjanaṃ pabodhanaṃ desanā, tasseva pakārato ñāpanaṃ vineyyasantāne ṭhapanaṃ paññāpanaṃ, tasmā dhammopi desito ceva paññatto cāti vutto. Paññattoti ca ṭhapitoti attho. Vinayopi desito ceva paññatto ca. Vinayatantisaṅgahitassa hi atthassa kāyavācānaṃ vinayanato vinayoti laddhādhivacanassa atisajjanaṃ pabodhanaṃ desanā, tasseva pakārato ñāpanaṃ asaṅkarato ṭhapanaṃ paññāpanaṃ, tasmā vinayopi desito ceva paññatto cāti vuccati.

以下是巴利文的完整直譯: 「這個地方確實存在」,因此在這裡立足於果實,因而是立足之處,因果。這裡的「因」是指強調,此因確實存在,不是不存在的意思。什麼是這個因呢?他回答說:「就是那些惡比丘」等等。在這裡「因」是指一種附屬的意思,或者是因的說明,因為什麼原因而消失,這就是這個因確實存在的意思。惡比丘是指那些以惡劣的慾望為基礎的比丘。過去已逝去的老師在這裡,或稱為過去的老師,是一種稱謂。努力的言辭是指法和戒律。獲得了偏見,即獲得了不光彩的偏見。不是很久以前,即不是很久的時間。只要法和戒律存在的時間,法和戒律在有羞恥的人中存在的時間。 「如是已說的佛陀」,意指在入滅的法輪中,佛陀在對比丘們的教導中說了這句話。被教導的法是指法被教導並被闡明。因為在經典中,法的闡明是啟示的教導,因而是以這種方式來指示和設立法。法被稱為被教導並被闡明。戒律也是被教導並被闡明的。因為在戒律的意義上,因其身體和語言的戒律而獲得的戒律,是對法的啟示和教導,因此是以這種方式來指示和設立戒律。

So vo mamaccayenāti so dhammavinayo tumhākaṃ mamaccayena satthā. Idaṃ vuttaṃ hoti – mayā vo ṭhiteneva 『『idaṃ lahukaṃ, idaṃ garukaṃ, idaṃ satekicchaṃ, idaṃ atekicchaṃ, idaṃ lokavajjaṃ, idaṃ paṇṇattivajjaṃ. Ayaṃ āpatti puggalassa santike vuṭṭhāti, ayaṃ gaṇassa, ayaṃ saṅghassa santike vuṭṭhātī』』ti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ avītikkamanīyatāvasena otiṇṇavatthusmiṃ sakhandhakaparivāro ubhatovibhaṅgo mahāvinayo nāma desito, taṃ sakalampi vinayapiṭakaṃ mayi parinibbute tumhākaṃ satthukiccaṃ sādhessati 『『idaṃ vo kattabbaṃ, idaṃ vo na kattabba』』nti kattabbākattabbassa vibhāgena anusāsanato. Ṭhiteneva ca mayā 『『ime cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgāni, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo』』ti tena tena vineyyānaṃ ajjhāsayānurūpena pakārena ime sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme vibhajitvā suttantapiṭakaṃ desitaṃ, taṃ sakalampi suttantapiṭakaṃ mayi parinibbute tumhākaṃ satthukiccaṃ sādhessati taṃtaṃcariyānurūpaṃ sammāpaṭipattiyā anusāsanato. Ṭhiteneva ca mayā 『『pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, cattāri saccāni, bāvīsatindriyāni, nava hetū, cattāro āhārā, satta phassā, satta vedanā, satta saññā, satta cetanā, satta cittāni, tatrāpi ettakā dhammā kāmāvacarā, ettakā rūpāvacarā, ettakā arūpāvacarā, ettakā pariyāpannā, ettakā apariyāpannā, ettakā lokiyā, ettakā lokuttarā』』ti ime dhamme vibhajitvā abhidhammapiṭakaṃ desitaṃ, taṃ sakalampi abhidhammapiṭakaṃ mayi parinibbute tumhākaṃ satthukiccaṃ sādhessati, khandhādivibhāgena ñāyamānaṃ catusaccasambodhāvahattā satthārā sammāsambuddhena kattabbakiccaṃ nipphādessati. Iti sabbampetaṃ abhisambodhito yāva parinibbānā pañcacattālīsa vassāni bhāsitaṃ lapitaṃ, tīṇi piṭakāni, pañca nikāyā, navaṅgāni, caturāsīti dhammakkhandhasahassānīti evaṃ mahappabhedaṃ hoti. Iti imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassāni tiṭṭhanti, ahaṃ ekova parinibbāyāmi, ahañca panidāni ekova ovadāmi anusāsāmi, mayi parinibbute imāni caturāsīti buddhasahassāni tumhe ovadissanti anusāsissanti ovādānusāsanīkiccassa nipphādanatoti.

Sāsananti pariyattipaṭipattipaṭivedhavasena tividhaṃ sāsanaṃ, nippariyāyato pana sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā. Addhaniyanti addhānamaggagāmīti addhaniyaṃ, addhānakkhamanti attho. Ciraṭṭhitikanti ciraṃ ṭhiti etassāti ciraṭṭhitikaṃ, sāsanaṃ, assa bhaveyyāti sambandho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā yena pakārena idaṃ sāsanaṃ dīghamaddhānaṃ pavattituṃ samatthaṃ, tatoyeva ciraṭṭhitikaṃ assa, tathā tena pakārena dhammañca vinayañca saṅgāyeyyanti.

Idāni sammāsambuddhena attano kataṃ anuggahavisesaṃ vibhāvento āha 『『yañcāhaṃ bhagavatā』』tiādi. Tattha 『『yañcāha』』nti etassa 『『anuggahito』』ti etena sambandho. Tattha yanti yasmā, yena kāraṇenāti vuttaṃ hoti. Kiriyāparāmasanaṃ vā etaṃ, tena 『『anuggahito』』ti ettha anuggaṇhanaṃ parāmasati. Dhāressasītiādikaṃ pana bhagavā aññatarasmiṃ rukkhamūle mahākassapattherena paññattasaṅghāṭiyaṃ nisinno taṃ cīvaraṃ vikasitapadumapupphavaṇṇena pāṇinā antare parāmasanto āha. Vuttañhetaṃ kassapasaṃyutte (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 「這是我對你們的信任」,這法和戒律是你們的老師。這是說:「我對你們說『這是輕的,這是重的,這是有多種選擇的,這是無選擇的,這是世俗的,這是法的。這個過失在個人面前出現,這個在團體面前出現,這個在僧團面前出現』。」因此,七種過失的聚集是不可違反的,基於此,在這個基礎上,完整的戒律被闡述為偉大的戒律。當我入滅時,你們的老師的職責將會完成:「這是你們應當做的,這是你們不應當做的」,通過應做和不應做的分類來進行教導。並且我說:「這四個正念、四個正努力、四個神通、五個根、五個力、七個覺支、八正道」通過每一條戒律的適用性,將這三十七種菩提伴隨法進行了分類,完整的經藏在我入滅時,你們的老師的職責將會完成,依據每一種修行的適合性和正當的修行進行教導。同時我說:「五蘊、十二處、十八界、四真理、二十二根、九因、四種食物、七種觸、七種感受、七種識、七種意、七種心」這些法進行了分類,完整的阿毗達摩藏在我入滅時,你們的老師的職責將會完成,依據五蘊等的分類,經過四聖諦的覺悟,真正的覺者將會完成應做的職責。這樣所有的教導直至入滅的五十四年間被陳述,三部經典、五部經、九個分支、八十種法的聚集,確實是如此廣泛。因此,這三十七種法的聚集就存在,我獨自入滅,而我現在也獨自進行教導和教誨,當我入滅時,這三十七種佛的教導將會教導你們,進行教導的職責將會完成。 教法是指根據教法的修行、實踐和理解三種形式,廣義上是三十七種菩提伴隨法。持久的意思是指持久的道路,持久的意思是指能夠持久。持久的教法意味著這個教法能夠長久地持續下去,因而能持久地存在,從而以這種方式來教導法和戒律。 現在,正覺的佛陀在談論他所做的特別恩惠時說:「我所說的……」在這裡「我所說的」與「被恩惠」的意思相關聯。在這裡「因」是指因為什麼原因而說的。也許這是對行為的關注,因此「被恩惠」是指被恩惠的事情。至於「會持續」的意思,佛陀在某棵樹下與摩訶卡薩帕一起坐著,手中拿著那件袈裟,像盛開的蓮花一樣,輕輕地觸控著它,說道。

2.154) mahākassapatthereneva ānandattheraṃ āmantetvā kathentena –

『『Atha kho, āvuso, bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami, atha khvāhaṃ, āvuso, paṭapilotikānaṃ saṅghāṭiṃ catugguṇaṃ paññāpetvā bhagavantaṃ etadavocaṃ 『idha, bhante, bhagavā nisīdatu, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā』ti. Nisīdi kho, āvuso, bhagavā paññatte āsane, nisajja kho maṃ, āvuso, bhagavā etadavoca 『mudukā kho tyāyaṃ kassapa paṭapilotikānaṃ saṅghāṭī』ti. 『Paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā paṭapilotikānaṃ saṅghāṭiṃ anukampaṃ upādāyā』ti. 『Dhāressasi pana me tvaṃ kassapa sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānī』ti. 『Dhāressāmahaṃ, bhante, bhagavato sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānī』ti. So khvāhaṃ, āvuso, paṭapilotikānaṃ saṅghāṭiṃ bhagavato pādāsiṃ, ahaṃ pana bhagavato sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanāni paṭipajji』』nti (saṃ. ni. 2.154).

Tattha (saṃ. ni. aṭṭha. 2.

以下是巴利文的完整直譯: 「於是,朋友,佛陀走下道路,來到某棵樹下,於是我,朋友,向佛陀說了關於破布的袈裟,四種性質的袈裟。我對佛陀說:『在這裡,尊者,請坐,爲了我長久以來的利益與安樂。』於是,朋友,佛陀在設定好的座位上坐下,佛陀對我說:『卡薩帕,這破布的袈裟很柔軟。』我說:『請接受我,尊者,出於慈悲,請接受這破布的袈裟。』佛陀說:『你會承受的,卡薩帕,這些破布的袈裟將會被你承受。』我說:『我們將承受,尊者,這些破布的袈裟。』於是,我,朋友,將破布的袈裟放在佛陀的腳下,而我則接受了佛陀的破布袈裟。」

2.154) mudukā kho tyāyanti mudukā kho te ayaṃ. Kasmā bhagavā evamāhāti? Therena saha cīvaraṃ parivattetukāmatāya. Kasmā parivattetukāmo jātoti? Theraṃ attano ṭhāne ṭhapetukāmatāya. Kiṃ sāriputtamoggallānā natthīti? Atthi, evaṃ panassa ahosi 『『ime na ciraṃ ṭhassanti, kassapo pana vīsavassasatāyuko, 『so mayi parinibbute sattapaṇṇiguhāyaṃ vasitvā dhammavinayasaṅgahaṃ katvā mama sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇaṃ kālaṃ pavattanakaṃ karissatī』ti attano naṃ ṭhāne ṭhapemi, evaṃ bhikkhū kassapassa sussūsitabbaṃ maññissantī』』ti, tasmā evamāha. Thero pana yasmā cīvarassa vā pattassa vā vaṇṇe kathite 『『imaṃ tumhākaṃ gaṇhathā』』ti cārittameva, tasmā 『『paṭiggaṇhātu me bhante bhagavā』』ti āha. Dhāressasi pana me tvaṃ kassapāti kassapa tvaṃ imāni paribhogajiṇṇāni paṃsukūlāni pārupituṃ sakkhissasīti vadati. Tañca kho na kāyabalaṃ sandhāya, paṭipattipūraṇaṃ pana sandhāya evamāha. Ayañhettha adhippāyo – ahaṃ imaṃ cīvaraṃ puṇṇaṃ nāma dāsiṃ pārupitvā āmakasusāne chaḍḍitaṃ tumbamattehi pāṇakehi samparikiṇṇaṃ te pāṇake vidhunitvā mahāariyavaṃse ṭhatvā aggahesiṃ, tassa me imaṃ cīvaraṃ gahitadivase dasasahassacakkavāḷe mahāpathavī mahāravaṃ viravamānā kampittha, ākāsaṃ taṭataṭāyi, cakkavāḷadevatā sādhukāraṃ adaṃsu 『『imaṃ cīvaraṃ gaṇhantena bhikkhunā jātipaṃsukūlikena jātiāraññikena jātiekāsanikena jātisapadānacārikena bhavituṃ vaṭṭati, tvaṃ imassa cīvarassa anucchavikaṃ kātuṃ sakkhissasī』』ti. Theropi attanā pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhāreti. So taṃ atakkayitvā 『『ahametaṃ paṭipattiṃ pūressāmī』』ti ussāhena sugatacīvarassa anucchavikaṃ kātukāmo 『『dhāressāmahaṃ bhante』』ti āha. Paṭipajjinti paṭipannosiṃ. Evaṃ pana cīvaraparivattanaṃ katvā therena pārutacīvaraṃ bhagavā pārupi, satthu cīvaraṃ thero. Tasmiṃ samaye mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā unnadantī kampittha.

Sāṇānipaṃsukūlānīti matakaḷevaraṃ pariveṭhetvā chaḍḍitāni tumbamatte kimī papphoṭetvā gahitāni sāṇavākamayāni paṃsukūlacīvarāni. Rathikasusānasaṅkārakūṭādīnaṃ yattha katthaci paṃsūnaṃ upari ṭhitattā abbhuggataṭṭhena tesu paṃsukūlamivāti paṃsukūlaṃ. Atha vā paṃsu viya kucchitabhāvaṃ ulati gacchatīti paṃsukūlanti paṃsukūlasaddassa attho daṭṭhabbo. Nibbasanānīti niṭṭhitavasanakiccāni, paribhogajiṇṇānīti attho. Ettha 『『kiñcāpi ekameva taṃ cīvaraṃ, anekāvayavattā pana bahuvacanaṃ kata』』nti majjhimagaṇṭhipade vuttaṃ. Cīvare sādhāraṇaparibhogenāti ettha attanā sādhāraṇaparibhogenāti viññāyamānattā viññāyamānatthassa ca-saddassa payoge kāmācārattā 『『attanā』』ti na vuttaṃ. 『『Dhāressasi pana me tvaṃ, kassapa, sāṇāni paṃsukūlānī』』ti hi vuttattā attanāva sādhāraṇaparibhogo viññāyati, nāññena. Na hi kevalaṃ saddatoyeva sabbattha atthanicchayo bhavissati atthapakaraṇādināpi yebhuyyena atthassa niyametabbattā. Ācariyadhammapālattherena panettha idaṃ vuttaṃ 『『cīvare sādhāraṇaparibhogenāti ettha attanā samasamaṭṭhapanenāti idha attanāsaddaṃ ānetvā cīvare attanā sādhāraṇaparibhogenā』』ti yojetabbaṃ.

『『Yassa yena hi sambandho, dūraṭṭhampi ca tassa taṃ;

Atthato hyasamānānaṃ, āsannattamakāraṇa』』nti.

以下是巴利文的完整直譯: 「這破布的袈裟確實是柔軟的。」為什麼佛陀這樣說呢?是因為他想要與比丘一起調整袈裟。為什麼想要調整呢?是爲了讓比丘能在他的位置上穩固。難道沒有薩利普特和摩訶迦葉嗎?有,確實是這樣的,他認為「這些不會長久存在,而卡薩帕卻活了二十萬年,他在我入滅后,將在七個眾生的洞穴中住下,完成法和戒律的彙集,令我的教法能夠持續五千年。」因此,他這樣說。比丘因為談論袈裟或缽的顏色而說:「請你們接受這個。」因此他說:「請接受我,尊者,出於慈悲,請接受這個破布的袈裟。」佛陀說:「你能承受的,卡薩帕,你能夠穿上這些已經舊的破布。」這並不是指身體的力量,而是指修行的完成。這裡的意思是——我將這個袈裟作為功德的給予,穿著它被拋棄在阿瑪克蘇薩那(古城,現代地名不詳)與那些小動物們一起,經過洗凈后我站在偉大的高貴的家族中,接受了它。在那一天,我的袈裟被接受時,十千個世界的大地在震動,天空也在顫動,天神們給予了讚美:「這個袈裟被接受的比丘,應該成為有種姓的,應該成為有種姓的,應該成為有種姓的,應該成為有種姓的,你能夠為這個袈裟的利益而做出貢獻。」比丘也承受著五頭象的力量。他沒有考慮這一點,而是充滿熱情地說:「我將完成這個修行。」他希望能為善巧的袈裟做出貢獻:「我們將承受,尊者。」於是他進行修行。這樣,經過袈裟的調整,佛陀穿上了破布的袈裟,尊者的袈裟。此時,大地在水的邊緣顫動。 「這些破布的袈裟」是指經過破布包裹的那些被拋棄的東西,像小動物一樣被抓住的那些破布的袈裟。像戰車的屍體、坑道等地方,因有破布的存在而被稱為破布的袈裟。或者說,像破布一樣被拋棄的東西被稱為破布。這是指完成的工作,指的是已經使用過的東西。這裡說:「即使這件袈裟是單獨的,但因其有多種成分而被稱為複數。」因此,在中部的根本上說過。袈裟的普通使用是指根據個人的使用而進行的,因此沒有說「根據個人的使用」。「你能承受的,卡薩帕,這些破布的袈裟」是指因為被提到而被理解的,只有這一點。確實,不僅僅是語言的使用,所有的意義都應該被理解,因而在意義的規定等方面也應該有廣泛的理解。而阿恰里亞達哈帕拉比丘在這裡說:「袈裟的普通使用是指通過個人的使用而進行的,因此這裡引入了個人的概念。」 「無論與誰有聯繫,遠方也有他的緣分; 在意義上,確實是相似的,因而接近是因緣。」

Atha vā bhagavatā cīvare sādhāraṇaparibhogena bhagavatā anuggahitoti yojanīyaṃ ekassapi karaṇaniddesassa sahayogakattutthajotakattasambhavatoti. Sabbattha 『『ācariyadhammapālattherenā』』ti vutte suttantaṭīkākārenāti gahetabbaṃ. Samānaṃ dhāraṇametassāti sādhāraṇo, paribhogo. Sādhāraṇaparibhogena ceva samasamaṭṭhapanena ca anuggahitoti sambandho.

Idāni (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 「或者說,佛陀通過袈裟的普通使用而被接受,應該理解為這是單一的行為說明的協助和引導的結果。」在所有地方提到「由阿恰里亞達哈帕拉比丘所說」,應當以經文的註釋來理解。相同的保持是指普通的,普通的使用。通過普通的使用和相同的保持而被接受的關係。 現在(saṃ. ni.

2.152) –

『『Ahaṃ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

『『Ahaṃ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

『『Ahaṃ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedemi, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 『upekkhako satimā sukhavihārī』ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

『『Ahaṃ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

『『Ahaṃ , bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 『ananto ākāso』ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā…pe… ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati.

『『Ahaṃ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkama 『anantaṃ viññāṇa』nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma…pe… viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.

『『Ahaṃ , bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 『natthi kiñcī』ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati…pe… ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.

『『Ahaṃ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati…pe… nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.

『『Ahaṃ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharāmi. Kassapopi…pe… saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati.

以下是巴利文的完整直譯: 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,遠離慾望,遠離不善法,進入思維和思考的狀態,體驗從獨處中生起的快樂,進入第一禪定而住。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,遠離慾望,遠離不善法,進入思維和思考的狀態,體驗從獨處中生起的快樂,進入第一禪定而住。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,思維和思考的安息,內心的寧靜,心的統一,離開思維和思考,體驗由定生起的快樂,進入第二禪定而住。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,思維和思考的安息……進入第二禪定而住。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,遠離快樂,保持平等,覺知並體會身體的快樂,正如聖者所說『保持平等,具備覺知,享受快樂的生活』,進入第三禪定而住。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,遠離快樂,保持平等……進入第三禪定而住。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,放棄快樂與痛苦,之前的喜悅與憂愁的消逝,進入無苦無樂的狀態,保持清凈的覺知,進入第四禪定而住。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,放棄快樂與痛苦,之前的……進入第四禪定而住。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,超越所有的色法,超越對抗的感知,進入無差別的感知,體驗『無邊的空間』,進入空無邊處的意識而住。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,超越所有的色法……進入空無邊處的意識而住。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,超越所有的空無邊處,體驗『無邊的意識』,進入意識的狀態而住。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,超越所有的空無邊處……進入意識的狀態而住。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,超越所有的意識,體驗『無任何存在』,進入無所有的狀態而住。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內……進入無所有的狀態而住。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,超越所有的無所有,進入無感知無無感知的狀態而住。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內……進入無感知無無感知的狀態而住。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,超越所有的無感知無無感知,進入感知與感受的滅盡而住。卡薩帕也是如此……進入感知與感受的滅盡而住。

『『Ahaṃ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhomi, ekopi hutvā bahudhā homi, bahudhāpi hutvā eko homi, āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchāmi seyyathāpi ākāse, pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karomi seyyathāpi udake, udakepi abhijjamāne gacchāmi seyyathāpi pathaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kamāmi seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasāmi parimajjāmi, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattemi. Kassapopi bhikkhave yāvade ākaṅkhati anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.

『『Ahaṃ , bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāmi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati dibbāya sotadhātuyā…pe… ye dūre santike ca.

『『Ahaṃ , bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi, sarāgaṃ vā cittaṃ 『sarāgaṃ citta』nti pajānāmi, vītarāgaṃ vā cittaṃ 『vītarāgaṃ citta』nti pajānāmi, sadosaṃ vā cittaṃ…pe… vītadosaṃ vā cittaṃ…pe… samohaṃ vā cittaṃ…pe… vītamohaṃ vā cittaṃ…pe… saṃkhittaṃ vā cittaṃ…pe… vikkhittaṃ vā cittaṃ…pe… mahaggataṃ vā cittaṃ…pe… amahaggataṃ vā cittaṃ…pe… sauttaraṃ vā cittaṃ…pe… anuttaraṃ vā cittaṃ…pe… samāhitaṃ vā cittaṃ…pe… asamāhitaṃ vā cittaṃ…pe… vimuttaṃ vā cittaṃ…pe… avimuttaṃ vā cittaṃ 『avimuttaṃ citta』nti pajānāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti, sarāgaṃ vā cittaṃ 『sarāgaṃ citta』nti pajānāti…pe… avimuttaṃ vā cittaṃ 『avimuttaṃ citta』nti pajānāti.

『『Ahaṃ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe 『amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ, tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno』ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

以下是巴利文的完整直譯: 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,體驗各種各樣的神通,雖然是一個,卻能成為許多,雖然是許多,卻能成為一個,我不受限制地移動,如同在天空中;在大地上,我也能夠自由自在地行動,如同在水中;在水中,我也能自由自在地移動,如同在大地上;在天空中,我像鳥一樣飛翔;我以這樣的方式,像月亮和太陽,這樣的偉大和強大的生物,我可以觸控、撫摩,直到我在天界也能以身體存在。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,體驗各種各樣的神通……直到他在天界也能以身體存在。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,聽到清凈的神耳,超越人類的耳朵,聽到兩種聲音,神的和人類的,無論遠處或近處。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,聽到清凈的神耳……無論遠處或近處。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,能理解他人的心,瞭解他人的心境,能夠知道心中有貪慾的心,我稱之為『有貪慾的心』,能夠知道心中無貪慾的心,我稱之為『無貪慾的心』,能夠知道心中有瞋恚的心……能夠知道心中無瞋恚的心……能夠知道心中有無明的心……能夠知道心中無無明的心……能夠知道心中凝聚的心……能夠知道心中散亂的心……能夠知道心中高尚的心……能夠知道心中不高尚的心……能夠知道心中超越的心……能夠知道心中無超越的心……能夠知道心中專注的心……能夠知道心中不專注的心……能夠知道心中解脫的心……能夠知道心中不解脫的心,我稱之為『不解脫的心』。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,理解他人的心,能夠知道心中有貪慾的心……能夠知道心中不解脫的心,我稱之為『不解脫的心』。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,回憶起各種各樣的前生。就像這樣——一個種族、兩個種族、三個種族、四個種族、五個種族、十個種族、二十個種族、三十個種族、四十個種族、五十個種族、一百個種族、一千個種族,許多輪迴,許多生死,許多輪迴與生死交替,『我曾經是這樣的名字,這樣的種族,這樣的外貌,這樣的飲食,經歷這樣的快樂與痛苦,活到這樣的壽命,後來我死去,轉生到那裡,我又是這樣的名字,這樣的種族,這樣的外貌,這樣的飲食,經歷這樣的快樂與痛苦,活到這樣的壽命,後來我死去,轉生到這裡』。因此,我回憶起有形象的、有感覺的各種各樣的前生。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,回憶起各種各樣的前生。就像這樣——一個種族……因此,我回憶起有形象的、有感覺的各種各樣的前生。

『『Ahaṃ, bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi 『ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā』ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvade ākaṅkhati dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti.

『『Ahaṃ, bhikkhave, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī』』ti (saṃ. ni. 2.152) –

Evaṃ navānupubbavihārachaḷabhiññāppabhede uttarimanussadhamme attanā samasamaṭṭhapanatthāya bhagavatā vuttaṃ kassapasaṃyutte āgataṃ pāḷimimaṃ peyyālamukhena ādiggahaṇena ca saṅkhipitvā dassento āha 『『ahaṃ bhikkhave』』tiādi.

Tattha yāvade ākaṅkhāmīti yāvadeva icchāmīti attho. Tatoyeva hi majjhimagaṇṭhipade cūḷagaṇṭhipade ca 『『yāvadeti yāvadevāti vuttaṃ hotī』』ti likhitaṃ. Saṃyuttanikāyaṭṭhakathāyampi 『『yāvade ākaṅkhāmīti yāvadeva icchāmī』』ti attho vutto. Tathā hi tattha līnatthapakāsaniyaṃ ācariyadhammapālatthereneva vuttaṃ 『『yāvadevāti iminā samānatthaṃ yāvadeti idaṃ pada』』nti. Potthakesu pana katthaci 『『yāvadevā』』ti ayameva pāṭho dissati. Yāni pana ito paraṃ 『『vivicceva kāmehī』』tiādinā nayena cattāri rūpāvacarakiriyajhānāni, 『『sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā』』tiādinā nayena catasso arūpasamāpattiyo, 『『sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodha』』ntiādinā nayena nirodhasamāpatti, 『『anekavihitaṃ iddhividha』』ntiādinā nayena abhiññā ca vuttā. Tattha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ anupadavaṇṇanāya ceva bhāvanāvidhānena ca saddhiṃ visuddhimagge (visuddhi.

以下是巴利文的完整直譯: 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,通過清凈的天眼,超越人類的視野,看到眾生的生死,看到低劣的、優良的、金色的、醜陋的、善的、惡的,依照他們的業果,我理解『這些眾生確實是因身體的不善行為、口頭的不善行為、心思的不善行為而遭受痛苦,成為聖者的誹謗者,持有錯誤的見解,因錯誤的見解而造作惡業,他們在身體的分離、死亡之後,投生於地獄、惡道、墮落、地獄。或者,這些眾生因身體的善行為、口頭的善行為、心思的善行為而獲得善果,成為聖者的非誹謗者,持有正見,因正見而造作善業,他們在身體的分離、死亡之後,投生於善道、天界。』因此,我通過清凈的天眼,超越人類的視野,看到眾生的生死,看到低劣的、優良的、金色的、醜陋的、善的、惡的,依照他們的業果,我理解。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,通過清凈的天眼,超越人類的視野,看到眾生的生死,看到低劣的、優良的、金色的、醜陋的、善的、惡的,依照他們的業果,理解眾生。 「我,朋友們,在我所期望的範圍內,因煩惱的滅盡而獲得無煩惱的心靈解脫,獲得智慧的解脫,親自證得、體驗現法。卡薩帕也是如此,朋友們,在他所期望的範圍內,因煩惱的滅盡而獲得無煩惱的心靈解脫,獲得智慧的解脫,親自證得、體驗現法。」 因此,關於新近的逐步禪定與六種神通的分類,爲了建立相同的境界,佛陀在與卡薩帕相關的經典中說到,藉此開示說:「我,朋友們……」等。 在這裡,「在我所期望的範圍內」意指「我僅僅希望」。因此在中間的部分和小部分中,「如所述的,在我所期望的範圍內」是如此寫的。在《相應部經》的註釋中也有提到「在我所期望的範圍內」意指「我僅僅希望」。確實,在那裡,阿恰里亞達哈帕拉比丘也說過「在我所期望的範圍內的意義是相同的」。在某些經典中,有時會出現「在我所期望的範圍內」的表達。至於接下來的部分,諸如「遠離慾望」之類的四種色界的禪定,諸如「超越所有的色法」的四種無色的定,諸如「超越所有的無感知無無感知」的滅盡定,諸如「各種各樣的神通」等等都有提到。在這裡,應該說明的是,關於這些的解釋和修行的方式,結合清凈道(《清凈道論》)。

1.69-70) sabbaso vitthāritaṃ. Idhāpi ca verañjakaṇḍe cattāri rūpāvacarajhānāni tisso ca vijjā āvi bhavissanti, tasmā tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ tattheva vaṇṇayissāma.

Navānupubbavihārachaḷabhiññāppabhedeti ettha navānupubbavihārā nāma anupaṭipāṭiyā samāpajjitabbabhāvato evaṃsaññitā nirodhasamāpattiyā saha aṭṭha samāpattiyo. Chaḷabhiññā nāma āsavakkhayañāṇena saddhiṃ pañcābhiññāyoti evaṃ lokiyalokuttarabhedā sabbā abhiññāyo. Uttarimanussadhammeti uttarimanussānaṃ jhāyīnañceva ariyānañca dhammo uttarimanussadhammo. Atha vā uttari manussadhammāti uttarimanussadhammo, manussadhammo nāma dasakusalakammapathadhammo. So hi vinā bhāvanāmanasikārena pakatiyāva manussehi nibbattetabbato manussattabhāvāvahato vā 『『manussadhammo』』ti vuccati, tato uttari pana jhānādīni 『『uttarimanussadhammo』』ti veditabbāni. Attanā samasamaṭṭhapanenāti ahaṃ yattakaṃ kālaṃ yattake vā samāpattivihāre abhiññāyo ca vaḷañjemi, tathā kassapopīti evaṃ yathāvuttauttarimanussadhamme attanā samasamaṃ katvā ṭhapanena. Idañca navānupubbavihārachaḷabhiññādibhāvasāmaññena pasaṃsāmattaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Na hi āyasmā mahākassapo bhagavā viya devasikaṃ catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo samāpajjati, yamakapāṭihāriyādivasena vā abhiññāyo vaḷañjeti. Ettha ca 『『uttarimanussadhamme attanā samasamaṭṭhapanenā』』ti idaṃ nidassanamattanti veditabbaṃ. Tathā hi –

『『Ovada kassapa bhikkhū, karohi kassapa bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ, ahaṃ vā kassapa bhikkhū ovadeyyaṃ tvaṃ vā, ahaṃ vā kassapa bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ kareyyaṃ tvaṃ vā』』ti (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 「所有的內容都被詳細闡述。在這裡,關於維蘭賈坎達(Verañjakaṇḍa)也有四種色界禪定和三種知識將會出現,因此我們將在此處詳細說明。 新近的逐步禪定與六種神通的分類,這裡所謂的新近的逐步禪定是指由於依照逐步的修行而應當進入的狀態,與滅盡定相結合的八種定。六種神通是指與滅盡煩惱的智慧相結合的五種神通,因而所有的神通都可以分為世俗和出世。出世的法是指出世的修行者和聖者的法。或者說,出世的法是指出世的法,世俗的法是指十種善業的法。因為它是沒有修行的心所生起的,因而被稱為「世俗法」,而至於出世的禪定等則應被視為「出世法」。通過自身的相同建立,我在此期間和此處的禪定中修習神通,卡薩帕也是如此,因而通過自身的相同建立而固定在出世法中。這也應被視為僅僅是對新近的逐步禪定與六種神通的讚美。因為尊者大卡薩帕並非像佛陀那樣,能夠進入二十四億億種的禪定,或以雙重奇特的方式修習神通。在這裡,「通過自身的相同建立」應被視為僅僅是一種指示。確實,如此說: 「『卡薩帕,勸導比丘們,給比丘們講授法,我或卡薩帕可以勸導比丘們,或者我或卡薩帕可以給比丘們講授法。』」

2.149).

Evampi attanā samasamaṭṭhāne ṭhapetiyeva, tassa kimaññaṃ āṇaṇyaṃ bhavissati aññatra dhammavinayasaṅgāyanāti adhippāyo. Tattha 『『tassāti tassa anuggahassā』』ti majjhimagaṇṭhipade vuttaṃ. Tassa meti vā attho gahetabbo. Potthakesu hi katthaci 『『tassa me』』ti pāṭhoyeva dissati, dhammavinayasaṅgāyanaṃ ṭhapetvā aññaṃ kiṃ nāma tassa me āṇaṇyaṃ aṇaṇabhāvo bhavissatīti attho. 『『Nanu maṃ bhagavā』』tiādinā vuttamevatthaṃ upamāvasena vibhāveti. Sakakavacaissariyānuppadānenāti ettha cīvarassa nidassanavasena kavacassa gahaṇaṃ kataṃ, samāpattiyā nidassanavasena issariyaṃ gahitaṃ. Kulavaṃsappatiṭṭhāpakanti kulavaṃsassa kulappaveṇiyā patiṭṭhāpakaṃ. 『『Me saddhammavaṃsappatiṭṭhāpako』』ti niccasāpekkhattā samāso daṭṭhabbo, me saddhammavaṃsassa patiṭṭhāpako pavattakoti vuttaṃ hoti. Vuttavacanamanussaranto anuggahesīti cintayanto dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesīti sambandho, dhātubhājanadivase tattha sannipatitānaṃ bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesīti attho.

Idāni yathāvuttamatthaṃ pāḷiyā vibhāvento āha 『『yathāhā』』tiādi. Tattha ekamidāhanti ettha idanti nipātamattaṃ. Ekaṃ samayanti ca bhummatthe upayogavacanaṃ, ekasmiṃ samayeti vuttaṃ hoti. Pāvāyāti pāvānagarato, tattha piṇḍāya caritvā kusināraṃ gamissāmīti addhānamaggappaṭipannoti vuttaṃ hoti. Addhānamaggoti ca dīghamaggo vuccati. Dīghapariyāyo hettha addhānasaddo. Mahatā bhikkhusaṅghena saddhinti guṇamahattenapi saṅkhyāmahattenapi mahatā. Bhikkhūnaṃ saṅghena bhikkhusaṅghena, samaṇagaṇena saddhiṃ ekatoti attho. 『『Pañcamattehī』』tiādinā saṅkhyāmahattaṃ vibhāveti. Matta-saddo cettha pamāṇavacano 『『bhojane mattaññutā』』tiādīsu viya. Sabbaṃ subhaddakaṇḍaṃ vitthārato veditabbanti sabbaṃ subhaddakaṇḍaṃ idha ānetvā vitthārato dassetabbanti adhippāyo.

『『Tato paranti tato bhikkhūnaṃ ussāhajananato para』』nti ācariyadhammapālattherena vuttaṃ. Mahāgaṇṭhipade pana 『『tato paranti subhaddakaṇḍato para』』nti vuttaṃ. Idamevettha sārato paccetabbanti no takko. Ayameva hi ussāhajananappakāro, yadidaṃ 『『handa mayaṃ, āvuso, dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāma, pure adhammo dippatī』』tiādi, tasmā ussāhajananato paranti na vattabbaṃ heṭṭhā ussāhajananappakārassa pāḷiyaṃ avuttattā. Ayañhettha pāḷikkamo –

『『Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi, ekamidāhaṃ, āvuso, samayaṃ pāvāya kusināraṃ addhānamaggappaṭipanno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Atha khvāhaṃ, āvuso, maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdiṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 「因此,他通過自身的相同建立而固定在此,除此之外還有什麼其他的非法則可言,除了法與戒的彙集之外呢?在這裡,「爲了他的利益」是指對他的支援。在此,『爲了我』的意思應被理解。在經典中,有時會出現『爲了我』的表達,除了法與戒的彙集之外,還有什麼其他的非法則可言呢?『難道不是我被佛陀……』等所說的,這裡用比喻的方式來闡明。『由於自身的權威』是指通過衣服的例子來說明,關於禪定的例子則是指通過禪定的權威來說明。『家族的建立者』是指家族的建立者。『我是真正法的家族建立者』是指因常常依賴而被認為的,意指我是真正法的家族的建立者。回憶起所說的話,思考著爲了法與戒的彙集而激勵比丘們,意指在法器的日子裡,聚集在那裡的比丘們的激勵。 現在,爲了闡明所說的內容,他說『如所說』等。在此,『一時』是指『此』的短語。『一時』是指在地球上的用法,意指在某個時刻。『從帕瓦那城』是指從帕瓦那城出發,意指將要去庫西那迦(Kusinara)時,已經開始走在路上。『路』是指長路。在這裡,『路』這個詞的意涵是長途的。『與大比丘群』是指在數量上或品質上都很大的比丘群。與比丘們的群體,或與修行者的群體一起,意指在一起。『與五十個比丘』等則闡明了數量的龐大。『馬塔』這個詞在這裡是指數量的意思,如『飲食的節制』等。 所有的善法都應被詳細理解,意指所有的善法在這裡被帶來並詳細展示。 「『之後』是指由於比丘們的激勵而引起的,正如阿恰里亞達哈帕拉比丘所說。至於大比丘群中則說『之後是指善法的群體』。在這裡,確實應當看作是這一點的本質,而非推測。這確實是激勵的表現,正如『那麼我們,朋友們,應當聚集法與戒,早前的惡法正顯現』等,因此,因激勵而引起的後續並不應在之前的激勵表現中被提及。 這段經文如下: 「於是,尊者大卡薩帕對比丘們說:『我在此時,朋友們,正要前往庫西那迦,已經開始走在路上,和大比丘群一起,有五十個比丘。於是,我,朋友們,走在路上,坐在某一棵樹下。』」

『『Tena kho pana samayena aññataro ājīvako kusinārāya mandāravapupphaṃ gahetvā pāvaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti. Addasaṃ kho ahaṃ, āvuso, taṃ ājīvakaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna taṃ ājīvakaṃ etadavocaṃ 『apāvuso, amhākaṃ satthāraṃ jānāsī』ti ? 『Āma, āvuso, jānāmi. Ajja sattāhaparinibbuto samaṇo gotamo, tato me idaṃ mandāravapupphaṃ gahitanti. Tatrāvuso, ye te bhikkhū avītarāgā, appekacce bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti, 『atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahita』nti. Ye pana te bhikkhū vītarāgā, te satā sampajānā adhivāsenti 『aniccā saṅkhārā, taṃ kutettha labbhā』』』ti.

『『Atha khvāhaṃ, āvuso, te bhikkhū etadavocaṃ – 『alaṃ, āvuso, mā socittha mā paridevittha, nanvetaṃ, āvuso, bhagavatā paṭikacceva akkhātaṃ 『sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Taṃ kutettha, āvuso, labbhā, yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata mā palujjī』ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti.

『『Tena kho pana samayena, āvuso, subhaddo nāma vuḍḍhapabbajito tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho āvuso subhaddo vuḍḍhapabbajito te bhikkhū etadavoca 『alaṃ, āvuso, mā socittha mā paridevittha, sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena, upaddutā ca mayaṃ homa』 『idaṃ vo kappati, idaṃ vo na kappatī』ti, 『idāni pana mayaṃ yaṃ icchissāma, taṃ karissāma, yaṃ na icchissāma, na taṃ karissāmā』ti. Handa mayaṃ āvuso dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāma, pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhīyati, avinayo pure dippati, vinayo paṭibāhīyati, pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti, pure avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī』』ti.

『『『Tena hi, bhante, thero bhikkhū uccinatū』ti. Atha kho āyasmā mahākassapo ekenūnapañcaarahantasatāni uccini. Bhikkhū āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocuṃ 『ayaṃ, bhante, āyasmā ānando kiñcāpi sekkho, abhabbo chandā dosā mohā bhayā agatiṃ gantuṃ, bahu cānena bhagavato santike dhammo ca vinayo ca pariyatto. Tena hi, bhante, thero āyasmantampi ānandaṃ uccinatū』』』tiādi (cūḷava. 437).

Tasmā tato paranti ettha subhaddakaṇḍato paranti evamattho daṭṭhabbo. 『『Sabbaṃ subhaddakaṇḍaṃ vitthārato veditabba』』nti hi iminā 『『yaṃ na icchissāma, na taṃ karissāmā』』ti etaṃ pariyantaṃ subhaddakaṇḍapāḷiṃ dassetvā idāni avasesaṃ ussāhajananappakārappavattaṃ pāḷimeva dassento 『『handa mayaṃ āvuso』』tiādimāha.

以下是巴利文的完整直譯: 「那時,有一位乞士拿著庫西那迦的曼達拉花,已經走在路上。我,朋友,遠遠地看見那位乞士,看到他后我對他說:『朋友,你認識我們的老師嗎?』『是的,朋友,我認識。今天,薩瑪那·喬達摩已經涅槃,因此我拿著這朵曼達拉花。』在那裡,朋友們,那些比丘們沒有貪慾,有些人抓住手臂哭泣,跌倒、翻滾、痛苦地呼喊:『佛陀已經涅槃,善者已經涅槃,眼睛在世間已不復存在。』而那些比丘們卻沒有貪慾,他們則清醒地思考:『無常的法,何處能得?』 「於是我對那些比丘們說:『夠了,朋友們,不要悲傷,不要哀悼,難道這不是佛陀親自說過的:『所有人都是因愛而相連,因緣而相聚,因異而分離。何處能得,朋友們,那個已生已成的法,何處能得,那個已存在的法,何處能得,那個有條件的法,難道它不會消失?』 「那時,朋友,名為善者的老修行者坐在他的弟子中間。於是,朋友,善者的老修行者對那些比丘們說:『夠了,朋友們,不要悲傷,不要哀悼,我們已經從那位偉大的修行者那裡獲得了極大的利益,雖然我們受到困擾,但這正是你們的責任,『這對你們來說是合適的,這對你們來說是不合適的。』『現在,我們想要的,就會去做,我們不想要的,就不會去做。』那麼,我們,朋友們,應當聚集法與戒,早前的惡法顯現,法被壓制,早前的不法顯現,被壓制,早前的不法說法者強大,法說者卻弱小,早前的不法說法者強大,法說者卻弱小。』 「『因此,尊者,讓比丘們被提拔。』於是,尊者大卡薩帕提拔了五百位比丘。比丘們對尊者大卡薩帕說:『尊者,阿難雖然是個修行者,卻無法克服貪、恚、癡、恐懼等障礙,因而無法前進,而在佛陀的教導中,法與戒的範圍非常廣泛。』因此,尊者,讓尊者阿難也被提拔。』」 因此,在這裡,「之後」是指善者的範圍。所有的善者的內容都應被詳細理解,因此「我們不想要的,就不會去做」是指這一範圍的善者的內容,接下來展示的是餘下的激勵引發的內容,正如他說的:「那麼,我們,朋友們……」等。

Tattha pure adhammo dippatīti ettha adhammo nāma dasakusalakammapathadhammapaṭipakkhabhūto adhammo. Pure dippatīti api nāma dippati. Atha vā yāva adhammo dhammaṃ paṭibāhituṃ samattho hoti, tato puretaramevāti attho. Āsanne hi anāgate ayaṃ puresaddo. Dippatīti dippissati. Pure-saddayogena hi anāgatatthe ayaṃ vattamānapayogo yathā 『『purā vassati devo』』ti. Keci panettha evaṃ vaṇṇayanti 『『pureti pacchā anāgate yathā addhānaṃ gacchantassa gantabbamaggo 『pure』ti vuccati, tathā idha daṭṭhabba』』nti. Avinayoti pahānavinayasaṃvaravinayānaṃ paṭipakkhabhūto avinayo. 『『Vinayavādino dubbalā hontī』』ti evaṃ iti-saddopi ettha daṭṭhabbo, 『『tato paraṃ āhā』』ti iminā sambandho. Potthakesu pana katthaci iti-saddo na dissati, pāḷiyaṃ pana dīghanikāyaṭṭhakathāyañca attheva iti-saddo.

Tena hīti uyyojanatthe nipāto. Uccinane uyyojentā hi taṃ mahākassapattheraṃ evamāhaṃsu. Bhikkhū uccinatūti saṅgītiyā anurūpe bhikkhū uccinitvā gaṇhātūti attho. 『『Sakalanavaṅga…pe… pariggahesī』』ti etena sukkhavipassakakhīṇāsavapariyantānaṃ yathāvuttapuggalānaṃ satipi āgamādhigamasabbhāve saha paṭisambhidāhi tevijjādiguṇayuttānaṃ āgamādhigamasampattiyā ukkaṃsagatattā saṅgītiyā bahūpakārataṃ dasseti. Tattha sakalanavaṅgasatthusāsanapariyattidhareti sakalaṃ suttageyyādi navaṅgaṃ ettha, etassa vā atthīti sakalanavaṅgaṃ, satthusāsanaṃ. Atthakāmena pariyāpuṇitabbato diṭṭhadhammikādipurisattapariyattabhāvato ca pariyattīti tīṇi piṭakāni vuccanti, taṃ sakalanavaṅgasatthusāsanasaṅkhātaṃ pariyattiṃ dhārentīti sakalanavaṅgasatthusāsanapariyattidharā, tādiseti attho. Bahūnaṃ nānappakārānaṃ kilesānaṃ sakkāyadiṭṭhiyā ca avihatattā tā janenti, tāhi vā janitāti puthujjanā. Duvidhā puthujjanā andhaputhujjanā kalyāṇaputhujjanāti. Tattha yesaṃ khandhadhātuāyatanādīsu uggahaparipucchāsavanadhāraṇapaccavekkhaṇāni natthi, te andhaputhujjanā. Yesaṃ tāni atthi, te kalyāṇaputhujjanā. Te idha 『『puthujjanā』』ti adhippetā. Samathabhāvanāsinehābhāvena sukkhā lūkhā asiniddhā vipassanā etesanti sukkhavipassakā.

Tipiṭakasabbapariyattippabhedadhareti tiṇṇaṃ piṭakānaṃ samāhāro tipiṭakaṃ, tipiṭakasaṅkhātaṃ navaṅgādivasena anekadhā bhinnaṃ sabbapariyattippabhedaṃ dhārentīti tipiṭakasabbapariyattippabhedadharā, tādiseti attho. Anu anu taṃsamaṅgīnaṃ bhāveti vaḍḍhetīti anubhāvo, anubhāvo eva ānubhāvo, pabhāvo. Mahanto ānubhāvo yesaṃ te mahānubhāvā. Tevijjādibhedeti tisso vijjāyeva tevijjā, tā ādi yesaṃ chaḷabhiññādīnaṃ te tevijjādayo, te bhedā anekappakārā bhinnā etesanti tevijjādibhedā, khīṇāsavā, tādiseti attho. Atha vā tisso vijjā etassa atthīti tevijjo, so ādi yesaṃ chaḷabhiññādīnaṃ te tevijjādayo, te bhedā yesaṃ khīṇāsavānaṃ te tevijjādibhedā, tādiseti attho. Ye sandhāya idaṃ vuttanti ye bhikkhū sandhāya idaṃ 『『atha kho āyasmā』』tiādivacanaṃ saṅgītikkhandhake (cūḷava. 437) vuttanti attho.

以下是巴利文的完整直譯: 「在這裡,『早前的惡法顯現』是指惡法是十種善業的反面。早前顯現的意思是顯現的。或者說,直到惡法能夠壓制法為止,才稱之為早前的。在接近未來時,這個『早前』的詞是有效的。顯現是顯現的。通過『早前』這個詞的結合,在未來的情況下,這個用法就像『早前,天神降雨』一樣。有些人對此這樣解釋:『早前』是指後來的未來,就像在行走的人的路上,稱之為『早前』。而『不法』是指放棄、克制和約束的反面。『說法者是弱小的』等也應在這裡被理解,『因此之後的食物』與此相關。在經典中,有些地方沒有出現這個詞,而在巴利文的《長部經註釋》中則有該詞的使用。 因此,『因此』是引導的詞。提到提拔時,他們對大卡薩帕這樣說。『比丘們被提拔』是指按照教義提拔比丘的意思。『所有的善法……』是指在修行者中,像乾枯的見者和已滅煩惱者等,所有這些人都具備了法的獲得和明瞭的特質,顯示了在教義中的重要性。『所有的善法』是指所有的經典和教義,或是指這些教義的意義。由於其目的而被充實,因而被稱為三藏,指的是三部經典的內容,稱為『持有所有的善法和教義』。 在這裡,『因此』是指持有所有的善法和教義的意思。許多不同種類的煩惱和自我觀念的存在,因而這些人被稱為世俗人。世俗人分為兩類:盲目的世俗人和善良的世俗人。在這裡,那些沒有具備色、受、想、行、識等的理解,稱為盲目的世俗人。而那些具備這些的人,稱為善良的世俗人。在這裡,『世俗人』是指這個意思。由於修習靜坐的無情,因而被稱為乾燥的見者。 『三藏的所有持有』是指三部經典的彙集,稱為三藏,包含了許多不同的分類,持有所有的教義。『逐一逐一地增進』是指逐步的增長,增長的確是增長的意思。那些具有偉大影響的人,稱為偉大的影響者。『三種智慧』是指三種智慧,正如三種智慧的開端,這些智慧是指六種神通等,因而這些不同的分類是指偉大的影響。或者說,三種智慧是指這個意義,具備這些的智慧是指那些已滅煩惱者的智慧,因而這些人被稱為偉大的影響者。那些比丘們指的是那些比丘們所說的『於是尊者……』等。

Kissa panāti kasmā pana. Sikkhatīti sekkho, atha vā sikkhanaṃ sikkhā, sāyeva tassa sīlanti sekkho. So hi apariyositasikkhattā ca tadadhimuttattā ca ekantena sikkhanasīlo na asekkho viya pariniṭṭhitasikkho tattha paṭipassaddhussāho, nāpi vissaṭṭhasikkho pacurajano viya tattha anadhimutto. Atha vā ariyāya jātiyā tīsu sikkhāsu jāto, tattha vā bhavoti sekkho. Atha vā ikkhati etāyāti ikkhā, maggaphalasammādiṭṭhi. Saha ikkhāyāti sekkho. Uparimaggattayakiccassa apariyositattā saha karaṇīyenāti sakaraṇīyo. Assāti anena. Asammukhā paṭiggahitaṃ nāma natthīti nanu ca –

『『Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto;

Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino』』ti. (theragā. 1027) –

Vuttattā kathametaṃ yujjatīti? Dve sahassāni bhikkhutoti vuttampi bhagavato santike paṭiggahitamevāti katvā vuttanti nāyaṃ virodho. Bahukārattāti bahuupakārattā. Upakāravacano hettha kārasaddo. Assāti bhaveyya.

Ativiya vissatthoti ativiya vissāsiko. Nanti ānandattheraṃ, 『『ovadatī』』ti iminā sambandho. Ānandattherassa yebhuyyena navakāya parisāya vibbhamanena mahākassapatthero evamāha 『『na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī』』ti. Tathā hi parinibbute satthari mahākassapatthero satthuparinibbāne sannipatitassa bhikkhusaṅghassa majjhe nisīditvā dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ pañcasate bhikkhū uccinitvā 『『āvuso, rājagahe vassaṃ vasantā dhammavinayaṃ saṅgāyeyyāma, tumhe pure vassūpanāyikāya attano attano palibodhaṃ pacchinditvā rājagahe sannipatathā』』ti vatvā attanā rājagahaṃ gato. Ānandattheropi bhagavato pattacīvaramādāya mahājanaṃ saññāpento sāvatthiṃ gantvā tato nikkhamma rājagahaṃ gacchanto dakkhiṇagirismiṃ cārikaṃ cari. Tasmiṃ samaye ānandattherassa tiṃsamattā saddhivihārikā yebhuyyena kumārabhūtā ekavassikaduvassikabhikkhū ceva anupasampannā ca vibbhamiṃsu. Kasmā panete pabbajitā, kasmā vibbhamiṃsūti? Tesaṃ kira mātāpitaro cintesuṃ 『『ānandatthero satthuvissāsiko aṭṭha vare yācitvā upaṭṭhahati, icchiticchitaṭṭhānaṃ satthāraṃ gahetvā gantuṃ sakkoti, amhākaṃ dārake etassa santike pabbājessāma, so satthāraṃ gahetvā āgamissati, tasmiṃ āgate mayaṃ mahāsakkāraṃ kātuṃ labhissāmā』』ti iminā tāva kāraṇena nesaṃ ñātakā te pabbājesuṃ. Satthari pana parinibbute tesaṃ sā patthanā upacchinnā, atha ne ekadivaseneva uppabbājesuṃ.

Atha ānandattheraṃ dakkhiṇagirismiṃ cārikaṃ caritvā rājagahamāgataṃ disvā mahākassapatthero evamāha 『『na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī』』ti. Vuttañhetaṃ kassapasaṃyutte –

『『Atha kiñcarahi tvaṃ, āvuso ānanda, imehi navehi bhikkhūhi indriyesu aguttadvārehi bhojane amattaññūhi jāgariyaṃ ananuyuttehi saddhiṃ cārikaṃ carasi, sassaghātaṃ maññe carasi, kulūpaghātaṃ maññe carasi, olujjati kho te, āvuso ānanda, parisā, palujjanti kho te āvuso navappāyā, na vāyaṃ kumārako mattamaññāsīti.

以下是巴利文的完整直譯: 「那麼,什麼是『為何』?『學習』是指學習者,或者說,學習是學習,正是他的道德。因為他由於未完成的學習和對其的執著,完全地學習道德,似乎不如已完成的學習者那樣,在那裡他努力保持平靜,也不如許多學習者那樣,未能放下執著。或者說,由於高貴的種姓,出生於三種學習者之中,他就成爲了學習者。或者說,『他通過觀察而來』是指觀察,正確的見解是指果報的見解。與觀察一起,是學習者。由於上面的三件事的未完成,因此是可行的。『有』是指這個。『沒有正對面的接受』是指沒有。 「『我從佛陀那裡得到二萬,二千是從比丘那裡;四萬是從那些教義的傳承者那裡』。」(長老歌。1027)——那麼,這樣的說法怎麼能成立呢?『二千是從比丘那裡』的說法是指在佛陀的教導中所接受的,因此並沒有矛盾。『許多的利益』是指許多的幫助。這裡的『幫助』是指因果的詞。『有』是指可能存在的。 「『非常的廣泛』是指非常的信任。『不』是指與阿難長老相關,『教導』是指與此相關。由於阿難長老的眾多弟子,因而大卡薩帕長老這樣說:『這並不是小孩的行為。』確實,在佛陀涅槃時,大卡薩帕長老在佛陀涅槃后,坐在聚集的比丘群中,提拔了五百位比丘,向他們說:『朋友們,住在王舍城的比丘們,應當聚集法與戒,你們應當在王舍城聚集,斷絕各自的障礙。』然後他自己回到了王舍城。阿難長老也帶著佛陀的袈裟,前往大眾中,隨後離開王舍城,前往南山進行行腳。在這個時候,阿難長老的三十位隨行比丘,許多是年輕的比丘,包括一年、兩年未受戒的比丘,紛紛散開。為什麼他們出家,為什麼會散開呢?因為他們的父母思考:『阿難長老是佛陀所信任的,若請求八個願望,他能夠帶著佛陀的教導前往,我們的孩子在他那裡出家,他會帶著佛陀的教導回來,屆時我們可以為他舉行盛大的儀式。』因此,他們的親屬讓他們出家。然而,當佛陀涅槃后,他們的渴望被壓制,之後他們在一天之內就被出家。 「然後,看到阿難長老在南山行腳,大卡薩帕長老這樣說:『這並不是小孩的行為。』這是在卡薩帕的教導中所說的: 「『那麼,朋友阿難,你與這新來的比丘們一起,毫無節制地在飲食上,毫無警覺地在行腳,似乎你在進行對家庭的傷害,似乎你在進行對族群的傷害,你的群體正在散開,朋友阿難,你的群體正在散開,你並不是小孩的行為。』」

『『Api me bhante kassapa sirasmiṃ palitāni jātāni, atha ca pana mayaṃ ajjāpi āyasmato mahākassapassa kumārakavādā na muccāmāti. Tathā hi pana tvaṃ, āvuso ānanda, imehi navehi bhikkhūhi indriyesu aguttadvārehi bhojane amattaññūhi jāgariyaṃ ananuyuttehi saddhiṃ cārikaṃ carasi, sassaghātaṃ maññe carasi, kulūpaghātaṃ maññe carasi, olujjati kho te, āvuso ānanda, parisā, palujjanti kho te āvuso navappāyā, na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī』』ti (saṃ. ni. 2.154).

Tattha (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.154) sassaghātaṃ maññecarasīti sassaṃ ghātento viya āhiṇḍasi. Kulūpaghātaṃ maññe carasīti kulāni upaghātento viya hananto viya āhananto viya āhiṇḍasi. Olujjatīti palujjati bhijjati. Palujjanti kho te āvuso navappāyāti, āvuso, evaṃ ete tuyhaṃ pāyena yebhuyyena navakā ekavassikaduvassikadaharā ceva sāmaṇerā ca palujjanti. Na vāyaṃ kumārako mattamaññāsīti ayaṃ kumārako attano pamāṇaṃ na vata jānātīti theraṃ tajjento āha. Kumārakavādā na muccāmāti kumārakavādato na muccāma. Tathā hi pana tvanti idamassa evaṃ vattabbatāya kāraṇadassanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – yasmā tvaṃ imehi navakehi bhikkhūhi indriyasaṃvararahitehi saddhiṃ vicarasi, tasmā kumārakehi saddhiṃ caranto 『『kumārako』』ti vattabbataṃ arahasīti.

『『Na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī』』ti ettha vā-saddo padapūraṇe. Vā-saddo hi upamānasamuccayasaṃsayavavassaggapadapūraṇavikappādīsu bahūsu atthesu dissati. Tathā hesa 『『paṇḍito vāpi tena so』』tiādīsu (dha. pa. 63) upamāne dissati, sadisabhāveti attho. 『『Taṃ vāpi dhīrā muni vedayantī』』tiādīsu (su. ni. 213) samuccaye. 『『Ke vā ime kassa vā』』tiādīsu (pārā. 296) saṃsaye. 『『Ayaṃ vā imesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ sabbabālo sabbamūḷho』』tiādīsu (dī. ni. 1.181) vavassagge. 『『Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā』』tiādīsu (ma. ni. 1.170; saṃ. ni. 2.13) vikappeti. Idha pana padapūraṇe daṭṭhabbo. Teneva ca ācariyadhammapālattherena vuttaṃ 『『vāsaddassa atthuddhāraṃ karontena 『na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī』tiādīsu (saṃ. ni. 2.154) padapūraṇe』』ti. Aṭṭhakathāyampi (saṃ. ni. aṭṭha. 2.

以下是巴利文的完整直譯: "'尊者卡薩帕,雖然我的頭上已生白髮,但我們至今仍未脫離被尊者大卡薩帕稱為小孩的說法。因為你,朋友阿難,與這些新來的比丘們一起,他們在感官上不加防護,在飲食上不知節制,不勤于警覺,你與他們一起行腳,似乎你在進行對莊稼的傷害,似乎你在進行對家庭的傷害,你的群體正在散開,朋友阿難,你的新來者正在散開,這個小孩並不知道自己的分寸。'" 在這裡,"似乎你在進行對莊稼的傷害"是指你像是在毀壞莊稼一樣四處遊蕩。"似乎你在進行對家庭的傷害"是指你像是在傷害家庭、打擊家庭、冒犯家庭一樣四處遊蕩。"散開"是指分散、破碎。"你的新來者正在散開"是指,朋友,你的這些新來者,大多是一年或兩年的年輕比丘和沙彌,正在散開。"這個小孩並不知道自己的分寸"是指這個小孩確實不知道自己的界限,他這樣責備長老說。"我們至今仍未脫離被稱為小孩的說法"是指我們還沒有擺脫被稱為小孩的說法。"因為你"是爲了說明他應該這樣說的原因。這裡的意思是 - 因為你與這些新來的比丘們一起行動,他們缺乏感官的自制,所以你與小孩們一起行動,應該被稱為"小孩"。 在"這個小孩並不知道自己的分寸"這句話中,"vā"這個詞是用來填充句子的。"vā"這個詞在許多意義上都可以看到,如比喻、總結、懷疑、放棄、填充句子、選擇等。例如在"即使是智者也如此"等句子中,它表示比喻,意思是相似。在"智者也稱之為聖者"等句子中,它表示總結。在"這些是誰的或者那些是誰的"等句子中,它表示懷疑。在"這個沙門或婆羅門是最愚蠢的、最迷惑的"等句子中,它表示放棄。在"比丘們,任何沙門或婆羅門"等句子中,它表示選擇。在這裡,它應被視為填充句子。因此,阿恰里亞達哈帕拉長老說:"在解釋'vā'這個詞的意義時,在'這個小孩並不知道自己的分寸'等句子中,它是用來填充句子的。"在註釋中也

2.154) ettakameva vuttaṃ 『『na vāyaṃ kumārako mattamaññāsīti ayaṃ kumārako attano pamāṇaṃ na vata jānātīti theraṃ tajjento āhā』』ti. Etthāpi vatāti vacanasiliṭṭhatāya vuttaṃ. Yaṃ panettha kenaci vuttaṃ 『『na vāyanti ettha vāti vibhāsā, aññāsipi na aññāsipīti attho』』ti . Taṃ tassa matimattanti daṭṭhabbaṃ. Na hettha ayamattho sambhavati, tasmā attano pamāṇaṃ nāññāsīti evamattho veditabbo. Tatrāti evaṃ sati. Chandāgamanaṃ viyāti ettha chandā āgamanaṃ viyāti padacchedo kātabbo, chandena āgamanaṃ pavattanaṃ viyāti attho, chandena akattabbakaraṇaṃ viyāti vuttaṃ hoti. Chandaṃ vā āgacchati sampayogavasenāti chandāgamanaṃ, tathā pavatto apāyagamanīyo akusalacittuppādo. Atha vā ananurūpaṃ gamanaṃ agamanaṃ, chandena agamanaṃ chandāgamanaṃ, chandena sinehena ananurūpaṃ gamanaṃ pavattanaṃ akattabbakaraṇaṃ viyāti vuttaṃ hoti. Asekkhapaṭisambhidāppatteti asekkhabhūtā paṭisambhidā asekkhapaṭisambhidā, taṃ patte, paṭiladdhaasekkhapaṭisambhideti attho. Anumatiyāti anuññāya, yācanāyāti vuttaṃ hoti.

以下是巴利文的完整直譯: 「在這裡,『這個小孩並不知道自己的分寸』是指這個小孩確實不知道自己的界限,因此責備長老說。這裡的『說』是指由於語言的清晰而被提及。至於有人說『這裡沒有小孩』的說法是指討論,意思是沒有其他的意思。這個意思應被理解為『沒有他人』。因此,『他自己並不知道』的意思應被理解為如此。『因此』是指如此的情況。 『如同慾望的到來』是指在這裡的慾望是指慾望的到來,詞語應被分開,意思是通過慾望的到來而發生,意思是通過慾望的行為而產生。慾望是指通過結合而到來的,正如慾望的到來,慾望的流動是指惡行的產生。或者說,不適當的到來是指不適當的行為,通過慾望的到來是不適當的行為而發生的。 『無學的解脫』是指那些沒有學習的解脫,『無學的解脫』是指已經獲得的解脫,或者說,獲得了無學的解脫的意思。『根據允許』是指根據允許的請求,意思是被允許的。」

『『Kiñcāpi sekkho』』ti idaṃ na sekkhānaṃ agatigamanasabbhāvena vuttaṃ, asekkhānaṃyeva pana uccinitattāti daṭṭhabbaṃ. Paṭhamamaggeneva hi cattāri agatigamanāni pahīyanti, tasmā kiñcāpi sekkho, tathāpi thero āyasmantampi ānandaṃ uccinatūti evamettha sambandho veditabbo. Na pana kiñcāpi sekkho, tathāpi abhabbo agatiṃ gantunti yojetabbaṃ. 『『Abhabbo』』tiādinā pana dhammasaṅgītiyā tassa arahabhāvaṃ dassentā vijjamāne guṇe kathenti. Tattha chandāti chandena, sinehenāti attho. Agatiṃ gantunti agantabbaṃ gantuṃ, akattabbaṃ kātunti vuttaṃ hoti. Imāni pana cattāri agatigamanāni bhaṇḍabhājanīye ca vinicchayaṭṭhāne ca labbhanti. Tattha bhaṇḍabhājanīye tāva attano bhārabhūtānaṃ bhikkhūnaṃ amanāpe bhaṇḍe sampatte taṃ parivattitvā manāpaṃ dento chandāgatiṃ gacchati nāma. Attano pana abhārabhūtānaṃ manāpe bhaṇḍe sampatte taṃ parivattitvā amanāpaṃ dento dosāgatiṃ gacchati nāma. Bhaṇḍesu bhājanīyavatthuñca ṭhitikañca ajānanto mohāgatiṃ gacchati nāma. Mukharānaṃ vā rājādinissitānaṃ vā 『『ime me amanāpe bhaṇḍe dinne anatthaṃ kareyyu』』nti bhayena parivattitvā manāpaṃ dento bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana evaṃ na gacchati, sabbesaṃ tulābhūto pamāṇabhūto majjhattova hutvā yaṃ yassa pāpuṇāti, tadeva tassa deti, ayaṃ catubbidhampi agatiṃ na gacchati nāma. Vinicchayaṭṭhāne pana attano bhārabhūtassa garukāpattiṃ lahukāpattiṃ katvā kathento chandāgatiṃ gacchati nāma. Itarassa lahukāpattiṃ garukāpattiṃ katvā kathento dosāgatiṃ gacchati nāma. Āpattivuṭṭhānaṃ pana samuccayakkhandhakañca ajānanto mohāgatiṃ gacchati nāma. Mukharassa vā rājapūjitassa vā 『『ayaṃ me garukaṃ katvā āpattiṃ kathentassa anatthampi kareyyā』』ti garukameva lahukāpattiṃ kathento bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana sabbesaṃ yathābhūtameva kathesi, ayaṃ catubbidhampi agatigamanaṃ na gacchati nāma. Theropi tādiso catunnampi agatigamanānaṃ paṭhamamaggeneva pahīnattā, tasmā saṅgāyanavasena dhammavinayavinicchaye sampatte chandādivasena aññathā akathetvā yathābhūtameva kathetīti vuttaṃ 『『abhabbo…pe… agatiṃ gantu』』nti. Pariyattoti adhīto, uggahitoti attho.

Uccinitenāti uccinitvā gahitena. Etadahosīti etaṃ parivitakkanaṃ ahosi. Rājagahaṃ kho mahāgocaranti ettha 『『rājagahanti rājagahasāmantaṃ gahetvā vutta』』nti cūḷagaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ. Gāvo caranti etthāti gocaro, gocaro viya gocaro, bhikkhācaraṇaṭṭhānaṃ. So mahanto assa, etthāti vā mahāgocaraṃ, rājagahaṃ. Thāvarakammanti ciraṭṭhāyikammaṃ. Visabhāgapuggalo subhaddasadiso. Ukkoṭeyyāti nivāreyyāti attho. Ñattidutiyena kammena sāvesīti –

『『Suṇātu me, āvuso, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imāni pañca bhikkhusatāni sammanneyya 『rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabba』nti, esā ñatti.

「『即使是學習者』是指這並不是針對學習者的無所作為,而是應當理解為是針對無學習者的提升。因為通過第一種道路,四種無所作為的狀態被捨棄,因此即使是學習者,然而長老阿難也應被提升,這樣的關係應當理解為如此。並不是說即使是學習者,然而他是不可能達到無所作為的狀態,這是可以推理的。 『不可能』等詞是用來說明他的不可得性。這裡提到的『慾望』是指慾望的到來,意思是通過慾望的到來而發生,慾望的到來是指行為的產生。通過慾望的到來是指不適當的行為的發生。 這四種無所作為的狀態在物品的分類和判斷中都可以找到。在物品的分類中,若是對自己的重擔的比丘,若他們的物品抵達時,他將其轉移並給予可取的物品,則是通過慾望的到來。若是對自己輕擔的可取物品,若他們的物品抵達時,他將其轉移並給予不可取的物品,則是通過過失的到來。在物品中,若是對物品的內容和位置不明,便是通過愚癡的到來。 對於口頭或依賴國王的人,他因恐懼而轉移並給予可取的物品,便是通過恐懼的到來。若是這樣的人,他是對所有人都公平的,按照他所能達到的,給予他所能給予的,這樣的人並不屬於四種無所作為的狀態。在判斷中,若是對自己的重擔進行輕重的比較,則是通過慾望的到來。若是對他人的輕重進行比較,則是通過過失的到來。 若是對違犯的行為和聚集的法則不明,便是通過愚癡的到來。若是對口頭或國王的尊敬,『他將因重擔而講述違犯的事』的言語,便是通過恐懼的到來。若是對所有人如實地講述,則是並不屬於四種無所作為的狀態。長老也是如此,因為他通過第一種道路捨棄了四種無所作為的狀態,因此在法和戒的聚集中,除去其他的,真實地講述。 『被提升』是指被提升並被接受。『這就是』是指這是對討論的解釋。『王舍城』是指王舍城及其周邊,正如在《小聚落》和《中聚落》中所提到的。『牛群在這裡遊走』是指遊走的地方,遊走的地方是指乞食的地方。因此,這裡是非常大的,指的是王舍城。『長久的工作』是指長久的工作。『如同分裂的人』是指像蘇布哈達那樣的人。『應當被阻止』是指應當被阻止。 『聽我說,朋友,若是對僧團的請求,僧團應當聚集這五百位比丘,『在王舍城住的比丘們,應當聚集法與戒,不應與其他比丘在王舍城居住』。」

『『Suṇātu me, āvuso, saṅgho, saṅgho imāni pañca bhikkhusatāni sammannati 『rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabba』nti, yassāyasmato khamati imesaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ sammuti 『rājagahe vassaṃ vasantānaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabba』nti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

『『Sammatāni saṅghena imāni pañca bhikkhusatāni 『rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabba』nti, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī』』ti (cūḷava. 437) –

Evaṃ ñattidutiyena kammena sāvesi. Idaṃ sandhāya vuttaṃ 『『taṃ saṅgītikkhandhake vuttanayeneva ñātabba』』nti.

Ayaṃ pana kammavācā tathāgatassa parinibbānato ekavīsatime divase katā. Vuttañhetaṃ dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.paṭhamasaṅgītikathā) 『『ayaṃ pana kammavācā tathāgatassa parinibbānato ekavīsatime divase katā. Bhagavā hi visākhapuṇṇamāyaṃ paccūsasamaye parinibbuto, athassa sattāhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ gandhamālādīhi pūjayiṃsu. Evaṃ sattāhaṃ sādhukīḷanadivasā nāma ahesuṃ. Tato sattāhaṃ citakāya agginā jhāyi, sattāhaṃ sattipañjaraṃ katvā santhāgārasālāyaṃ dhātupūjaṃ kariṃsūti ekavīsati divasā gatā. Jeṭṭhamūlasukkapakkhapañcamiyaṃ pana dhātuyo bhājayiṃsu. Etasmiṃ dhātubhājanadivase sannipatitassa mahābhikkhusaṅghassa subhaddena vuḍḍhapabbajitena kataṃ anācāraṃ ārocetvā vuttanayeneva bhikkhū uccinitvā ayaṃ kammavācā katā. Imañca pana kammavācaṃ katvā thero bhikkhū āmantesi 『āvuso idāni tumhākaṃ cattālīsadivasā okāso, tato paraṃ ayaṃ nāma no palibodho atthīti vattuṃ na labbhā, tasmā etthantare yassa rogapalibodho vā ācariyupajjhāyapalibodho vā mātāpitupalibodho vā atthi, pattaṃ vā pana pacitabbaṃ cīvaraṃ vā kātabbaṃ, so taṃ palibodhaṃ chinditvā karaṇīyaṃ karotū』ti. Evañca pana vatvā thero attano pañcasatāya parisāya parivuto rājagahaṃ gato, aññepi mahātherā attano attano parivāraṃ gahetvā sokasallasamappitaṃ mahājanaṃ assāsetukāmā taṃ taṃ disaṃ pakkantā. Puṇṇatthero pana sattasatabhikkhuparivāro 『tathāgatassa parinibbānaṭṭhānaṃ āgatāgataṃ mahājanaṃ assāsessāmī』ti kusinārāyameva aṭṭhāsi. Āyasmā ānando yathā pubbe aparinibbutassa, evaṃ parinibbutassapi bhagavato sayameva pattacīvaramādāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Gacchato panassa parivārā bhikkhū gaṇanapathaṃ vītivattā』』ti. Tasmā tathāgatassa parinibbānato tīsu sattāhesu atikkantesu ekavīsatime divase imaṃ kammavācaṃ sāvetvā thero rājagahaṃ pakkantoti veditabbaṃ.

Yadi evaṃ kasmā pana idha maṅgalasuttaṭṭhakathāyañca (khu. pā. aṭṭha.

以下是巴利文的完整直譯: "請僧團聽我說,朋友們,僧團任命這五百位比丘'在王舍城(現在的拉杰吉爾)安居,結集法和律,其他比丘不得在王舍城安居',如果尊者們同意任命這五百位比丘'在王舍城安居,結集法和律,其他比丘不得在王舍城安居',請保持沉默。如果不同意,請說出來。 "僧團已任命這五百位比丘'在王舍城安居,結集法和律,其他比丘不得在王舍城安居',僧團同意,因此保持沉默,我如此認定。"(小品437) - 他以這樣的第二次宣佈完成羯磨。關於這一點所說的"應當按照結集篇中所說的方式來理解"就是指這個。 這個羯磨文是在如來般涅槃后第二十一天宣讀的。在長部註釋中是這樣說的(長部註釋1.第一次結集的故事):"這個羯磨文是在如來般涅槃后第二十一天宣讀的。世尊在毗舍佉月圓之日黎明時分般涅槃,之後七天人們以香花等供養他金色的身體。這七天被稱為慶祝日。然後七天用火焰焚燒遺體,七天用矛圍繞著,在集會堂供奉舍利,這樣過去了二十一天。在阇提月白半第五日分配舍利。在這個分配舍利的日子,大比丘僧團集會,長老向他們報告了須跋陀老年出家者的不當行為,然後按照前面所說的方式挑選比丘,宣讀了這個羯磨文。宣讀完這個羯磨文后,長老對比丘們說:'朋友們,現在你們有四十天的時間,之後就不能說"我們有這樣那樣的障礙"了,所以在這期間,如果有人有疾病的障礙、和尚阿阇黎的障礙、父母的障礙,或者需要煮缽、做衣服,就應該去除那個障礙,做該做的事。'長老這樣說完后,帶著五百人的隨從去了王舍城,其他大長老們也各自帶著隨從前往各個方向,想要安慰悲傷的大眾。富樓那長老帶著七百比丘留在拘尸那羅(現在的庫希納加爾),說:'我要安慰來到如來般涅槃之處的大眾。'尊者阿難就像以前世尊未般涅槃時一樣,自己拿著缽和衣,和五百比丘一起向舍衛城出發遊行。他的隨從比丘們的數量超出了計算的範圍。"因此應當知道,在如來般涅槃后三個七日過去,在第二十一天宣讀了這個羯磨文,然後長老前往王舍城。 如果是這樣,那麼為什麼在這裡和吉祥經註釋中(小部註釋

5.paṭhamamahāsaṅgītikathā) 『『sattasu sādhukīḷanadivasesu sattasu ca dhātupūjādivasesu vītivattesū』』ti vuttaṃ? Sattasu dhātupūjādivasesu gahitesu tadavinābhāvato majjhe citakāya jhāpanasattāhampi gahitamevāti katvā visuṃ na vuttaṃ viya dissati. Yadi evaṃ atha kasmā 『『aḍḍhamāso atikkanto, diyaḍḍhamāso seso』』ti ca vuttanti? Nāyaṃ doso. Appakañhi ūnamadhikaṃ vā gaṇanūpagaṃ na hoti, tasmā samudāyo appakena adhikopi anadhiko viya hotīti katvā aḍḍhamāsato adhikepi pañca divase 『『aḍḍhamāso atikkanto』』ti vuttaṃ 『『dvāsītikhandhakavattānaṃ katthaci asītikhandhakavattānī』』ti vacanaṃ viya. Tathā appakena ūnopi ca samudāyo anūno viya hotīti katvā 『『diyaḍḍhamāsato ūnepi pañca divase diyaḍḍhamāso seso』』ti ca vuttaṃ. Satipaṭṭhānavibhaṅgaṭṭhakathāyañhi (vibha. aṭṭha. 356) chamāsato ūnepi aḍḍhamāse 『『cha māse sajjhāyo kātabbo』』ti vuttavacanaṃ viya. Tattha hi tacapañcakādīsu catūsu pañcakesu dvīsu ca chakkesu ekekasmiṃ anulomato pañcāhaṃ, paṭilomato pañcāhaṃ, anulomapaṭilomato pañcāhaṃ, tathā purimapurimehi pañcakachakkehi saddhiṃ anulomato pañcāhaṃ, paṭilomato pañcāhaṃ, anulomapaṭilomato pañcāhanti evaṃ visuṃ tipañcāhaṃ ekato tipañcāhañca sajjhāyaṃ katvā chamāsaṃ sajjhāyo kātabboti vacanaṃ viya. Tattha hi vakkapañcakādīsu tīsu pañcakesu dvīsu ca chakkesu visuṃ heṭṭhimehi ekato ca sajjhāye pañcannaṃ pañcannaṃ pañcakānaṃ vasena pañcamāsaparipuṇṇā labbhanti, tacapañcake pana visuṃ tipañcāhamevāti aḍḍhamāsoyeveko labbhatīti aḍḍhamāsādhikapañcamāsā labbhanti.

Evaṃ sati yathā tattha aḍḍhamāse ūnepi māsaparicchedena paricchijjamāne sajjhāye cha māsā paricchedakā hontīti paricchijjamānassa sajjhāyassa sattamāsādimāsantaragamananivāraṇatthaṃ chamāsaggahaṇaṃ kataṃ, na sakalachamāse sajjhāyappavattidassanatthaṃ, evamidhāpi māsavasena kāle paricchijjamāne ūnepi pañcadivase diyaḍḍhamāso paricchedako hotīti paricchijjamānassa kālassa dvimāsādimāsantaragamananivāraṇatthaṃ 『『diyaḍḍhamāso seso』』ti diyaḍḍhamāsaggahaṇaṃ katanti evamettha attho gahetabbo. Aññathā ca aṭṭhakathāvacanānaṃ aññamaññavirodho āpajjati. Ekāhameva vā bhagavato sarīraṃ citakāya jhāyīti khuddakabhāṇakānaṃ adhippāyoti gahetabbaṃ. Evañhi sati parinibbānato sattasu sādhukīḷanadivasesu vītivattesu aṭṭhamiyaṃ citakāya bhagavato sarīraṃ jhāpetvā tato paraṃ sattasu divasesu dhātupūjaṃ akaṃsūti aḍḍhamāso atikkanto, gimhānaṃ diyaḍḍho ca māso seso hoti. Parinibbānasuttantapāḷiyampi hi citakāya jhāpanasattāhaṃ na āgataṃ, dveyeva sattāhāni āgatāni, upaparikkhitvā pana yaṃ ruccati, taṃ gahetabbaṃ. Ito aññena vā pakārena yathā na virujjhati, tathā kāraṇaṃ pariyesitabbaṃ. Yaṃ panettha kenaci vuttaṃ 『『aḍḍhamāso atikkantoti ettha eko divaso naṭṭho. So pāṭipadadivaso kolāhaladivaso nāma, tasmā idha na gahito』』ti. Taṃ na sundaraṃ parinibbānasuttantapāḷiyaṃ pāṭipadadivasatoyeva paṭṭhāya sattāhassa vuttattā aṭṭhakathāyañca parinibbānadivasenapi saddhiṃ tiṇṇaṃ sattāhānaṃ gahitattā. Tathā hi parinibbānadivasena saddhiṃ tiṇṇaṃ sattāhānaṃ gahitattā jeṭṭhamūlasukkapañcamī ekavīsatimo divaso hoti.

以下是該段文字的漢語翻譯:

5.(第一大集經論)「在七天的適當遊戲日和七天的元素供養日中,應該這樣理解。」在七天的元素供養日中,因其不滅性而被包含在內,所以看似不單獨提及。若是這樣,為什麼又說「半個月已過,餘下半個月」呢?這並不是錯誤。因為在數量上不多,不會有過多或不足,因此可以說,隨著集合的增加,即使是少量也算是多於或少於,故而在半個月的基礎上,五天也被稱為「半個月已過」,這就像說「在二十個分支中,某處有八十個分支」一樣。這樣,少量的不足也可以看作是與集合無關,因此說「在半個月的基礎上,即使是少量的五天也算是半個月的餘下部分」。在《正念所緣的分別論》中(vibha. aṭṭha. 356)也曾提到「在六個月的基礎上,應該在半個月內完成」這樣的說法。因為在五個五中,四個五和兩個六中,逐一按照順序,五天、反順序五天、順序和反順序五天,以及與前五個五相結合的順序五天、反順序五天、順序和反順序五天,故而在六個月的基礎上,應該在半個月內完成這樣的說法。

在此,正如在半個月的基礎上,隨著六個月的限制而限制,六個月的限制者便成為限制者,限制的七個月等,目的是爲了防止跨越兩個月的限制,因此在「餘下的半個月」中,半個月的限制被設定。正如在這裡,按月數的時間限制,隨著限制的五天,餘下的半個月成為限制者,目的是爲了防止跨越兩個月的限制,因此「餘下的半個月」被設定,這就是本段的意義。如果不是這樣,註釋中的說法就會出現相互矛盾。應理解為「只有一天,佛陀的身體被視為在禪定中」,這是小部經典的意圖。因為這樣,在涅槃之後,在七個適當遊戲日中,佛陀的身體在第八天被禪定,之後在七個日子中進行元素供養,因此「半個月已過」,夏季的餘下的月份就是這樣。實際上,在涅槃經的經典中,禪定的七天並沒有到達,只有兩個七天到達,經過考察后,應該理解為所喜愛的內容。若從其他方面來看,應該進行探究。至於有人說「半個月已過,這裡有一天丟失」,這並不美好,因為在涅槃經的經典中,從開始的修行日到七天的說法都是在提及的,因此在註釋中也與涅槃日相關聯,三次七天被提到。因此,實際上在涅槃日的說法中,三次七天被提到,成為長根的第十五天。

Sattasu sādhukīḷanadivasesūti ettha sādhukīḷanaṃ nāma saṃvegavatthuṃ kittetvā kittetvā aniccatāpaṭisaṃyuttāni gītāni gāyitvā pūjāvasena kīḷanato sundaraṃ kīḷananti sādhukīḷanaṃ. Atha vā saparahitasādhanaṭṭhena sādhu, tesaṃ saṃvegavatthuṃ kittetvā kittetvā kīḷanaṃ sādhukīḷanaṃ, uḷārapuññapasavanato samparāyikatthāvirodhikīḷāvihāroti attho. Ettha ca purimasmiṃ sattāhe sādhukīḷāya ekadesena katattā sādhukīḷanadivasā nāma te jātā. Visesato pana dhātupūjādivasesuyeva sādhukīḷanaṃ akaṃsu. Tatoyeva ca mahāparinibbānasuttantapāḷiyaṃ –

『『Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīrāni sattāhaṃ santhāgāre sattipañjaraṃ karitvā dhanupākāraṃ parikkhipāpetvā naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkariṃsu garuṃ kariṃsu mānesuṃ pūjesu』』nti (dī. ni. 2.235).

Etassa aṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.235) vuttaṃ –

『『Kasmā panete evamakaṃsūti? Ito purimesu dvīsu sattāhesu te bhikkhusaṅghassa ṭhānanisajjokāsaṃ karontā khādanīyabhojanīyādīni saṃvidahantā sādhukīḷikāya okāsaṃ na labhiṃsu. Tato nesaṃ ahosi 『imaṃ sattāhaṃ sādhukīḷitaṃ kīḷissāma, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ amhākaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā kocideva āgantvā dhātuyo gaṇheyya, tasmā ārakkhaṃ ṭhapetvā kīḷissāmā』ti, tena te evamakaṃsū』』ti.

Tasmā visesato sādhukīḷikā dhātupūjādivasesuyevāti daṭṭhabbaṃ. Te pana dhātupūjāya katattā 『『dhātupūjādivasā』』ti pākaṭā jātāti āha 『『sattasu ca dhātupūjādivasesū』』ti. Upakaṭṭhāti āsannā. Vassaṃ upanenti upagacchanti etthāti vassūpanāyikā. Ekaṃ maggaṃ gatoti cārikaṃ caritvā mahājanaṃ assāsetuṃ ekena maggena gato. Evaṃ anuruddhattherādayopi tesu tesu janapadesu cārikaṃ caritvā mahājanaṃ assāsentā gatāti daṭṭhabbaṃ. Yena sāvatthi, tena cārikaṃ pakkāmīti yattha sāvatthi, tattha cārikaṃ pakkāmi, yena vā disābhāgena sāvatthi pakkamitabbā hoti, tena disābhāgena cārikaṃ pakkāmīti attho.

Tatrāti tassaṃ sāvatthiyaṃ. Sudanti nipātamattaṃ. Aniccatādipaṭisaṃyuttāyāti 『『sabbe saṅkhārā aniccā』』tiādinayappavattāya. Asamucchinnataṇhānusayattā avijjātaṇhābhisaṅkhatena kammunā bhavayonigatiṭhitisattāvāsesu khandhapañcakasaṅkhātaṃ attabhāvaṃ janeti abhinibbattetīti jano, kilese janeti, ajani, janissatīti vā jano, mahanto janoti mahājano, taṃ mahājanaṃ, bahujananti attho. Saññāpetvāti samassāsetvā. Gandhakuṭiyā dvāraṃ vivaritvāti paribhogacetiyabhāvato gandhakuṭiṃ vanditvā gandhakuṭiyā dvāraṃ vivarīti veditabbaṃ. Teneva dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha.

以下是該段文字的漢語翻譯:

「在七天的適當遊戲日中」,這裡的「適當遊戲」是指通過吟唱與無常相關的歌謠,進行供養的儀式,因此稱為「適當的遊戲」。或者說,因其具備所需的條件而稱為「適當」,在這些條件中,進行適當的遊戲,因其具有廣大的功德而不違背未來的遊戲活動。這裡,因在前面的七天中,部分進行了適當的遊戲,因此稱為「適當遊戲日」。特別是,供養的儀式也是適當的遊戲。

因此,在《大涅槃經》中有提到:

「當時,科西那拉的武士們在佛陀的屍體旁,七天都在安靜的房間里,準備了弓箭的器具,伴隨著舞蹈、歌唱、花環和香氣,進行了崇敬的供養。」(《大藏經》2.235)

在這段註釋中(《大藏經》註釋2.235)提到:

「為什麼他們會這樣做呢?在之前的兩個七天中,他們為僧團安排了住所,並準備了可食用的食物,因此沒有機會進行適當的遊戲。因此,他們想:『在這七天中,我們將進行適當的遊戲,確實有地方可供我們進行,因為如果我們知道自己放鬆了,可能會有人來計算供養的數量,因此我們將設定保護措施進行遊戲。』因此,他們便這樣做了。」

因此,特別是適當的遊戲應當與供養儀式相聯繫。由於這些供養儀式的進行,稱為「供養儀式的日子」,因此說「在七天和供養儀式的日子中」。「靠近」是指接近的地方。「雨季的到來」是指在這裡的雨季即將來臨。「走一條路」是指通過旅行來安撫大眾,走一條路去。這樣,阿努魯達長老等人也應當被視為在各個地方旅行,安撫大眾。

「在那兒」是指在薩瓦提。「好」是指簡單的表達。「與無常等相關」是指「所有的有為法都是無常的」等等的說法。因未斷除的貪慾和無明的貪慾所產生的行為,導致了生死的輪迴,形成了五蘊所稱的自我存在。人們因煩惱而產生,因出生而生,因生而將產生更多,眾生,偉大的眾生,指的就是這個偉大的眾生,稱為「眾多的人民」。

「使其安撫」是指使其平靜。通過打開香房的門,因其作為供養的場所,應當理解為在香房中禮拜香房並打開香房的門。因此,在《長部經典》的註釋中也提到。

1.paṭhamamahāsaṅgītikathā) 『『gandhakuṭiṃ vanditvā』』ti vuttaṃ. Milātaṃ mālākacavaraṃ milātamālākacavaraṃ. Yathāṭhāne ṭhapetvāti paṭhamaṭhitaṭṭhānaṃ anatikkamitvā yathāṭhitaṭṭhāneyeva ṭhapetvāti attho. Bhagavato ṭhitakāle karaṇīyaṃ vattaṃ sabbamakāsīti senāsane kattabbavattaṃ sandhāya vuttaṃ. Karonto ca nhānakoṭṭhake sammajjanaudakūpaṭṭhānādikālesu gandhakuṭiṃ gantvā 『『nanu bhagavā ayaṃ tumhākaṃ nhānakālo, ayaṃ dhammadesanākālo, ayaṃ bhikkhūnaṃ ovādadānakālo, ayaṃ sīhaseyyaṃ kappanakālo, ayaṃ mukhadhovanakālo』』tiādinā nayena paridevamānova akāsi. Tamenaṃ aññatarā devatā 『『bhante ānanda, tumhe evaṃ paridevamānā kathaṃ aññe assāsayissathā』』ti saṃvejesi. So tassā vacanena saṃviggahadayo santhambhitvā tathāgatassa parinibbānato pabhuti ṭhānanisajjabahulatāya ussannadhātukaṃ kāyaṃ samassāsetuṃ khīravirecanaṃ pivi. Idāni taṃ dassento 『『atha thero』』tiādimāha.

Ussannadhātukanti upacitasemhādidhātukaṃ kāyaṃ. Samassāsetunti santappetuṃ. Dutiyadivaseti devatāya saṃvejitadivasato. 『『Jetavanavihāraṃ paviṭṭhadivasato vā dutiyadivase』』ti vadanti. Viriccati etenāti virecanaṃ, osadhaparibhāvitaṃ khīrameva virecananti khīravirecanaṃ. Yaṃ sandhāyāti yaṃ bhesajjapānaṃ sandhāya. Aṅgasubhatāya subhoti evaṃ laddhanāmattā subhena māṇavena. Pahitaṃ māṇavakanti 『『satthā parinibbuto ānandatthero kirassa pattacīvaraṃ gahetvā āgato, mahājano ca taṃ dassanāya upasaṅkamatī』』ti sutvā 『『vihāraṃ kho pana gantvā mahājanamajjhe na sakkā sukhena paṭisanthāraṃ vā kātuṃ dhammakathaṃ vā sotuṃ, gehaṃ āgataṃyeva naṃ disvā sukhena paṭisanthāraṃ karissāmi, ekā ca me kaṅkhā atthi, tampi naṃ pucchissāmī』』ti cintetvā subhena māṇavena pesitaṃ māṇavakaṃ. Etadavocāti etaṃ 『『akālo kho』』tiādikaṃ ānandatthero avoca. Akālo khoti ajja gantuṃ yuttakālo na hoti. Kasmāti ce āha 『『atthi me ajjā』』tiādi. Bhesajjamattāti appamattakaṃ bhesajjaṃ. Appattho hi ayaṃ mattāsaddo 『『mattā sukhapariccāgā』』tiādīsu viya.

Dutiyadivaseti khīravirecanaṃ pītadivasato dutiyadivase. Cetakattherenāti cetiyaraṭṭhe jātattā 『『cetako』』ti evaṃladdhanāmena. Subhena māṇavena puṭṭhoti 『『yesu dhammesu bhavaṃ gotamo imaṃ lokaṃ patiṭṭhāpesi, te tassa accayena naṭṭhā nu kho, dharanti, sace dharanti, ānando jānissati, handa naṃ pucchāmī』』ti evaṃ cintetvā 『『yesaṃ so bhavaṃ gotamo dhammānaṃ vaṇṇavādī ahosi, yattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesi, katamesānaṃ kho bho ānanda dhammānaṃ so bhavaṃ gotamo vaṇṇavādī ahosī』』tiādinā (dī. ni.

以下是該段文字的漢語翻譯:

1.(第一大集經論)「在禮拜香房之後」,提到「米拉達的花環」,以及「米拉達的花環」。「在適當的位置放置」,是指在第一安置處不越過,而是應當在適當的地方放置。佛陀在安住時所應做的事情,指的是所有的行為,包括在臥榻上的應做之事。正在進行的,例如在洗澡時,清洗水的準備等時刻,前往香房時,佛陀說:「難道這不是你們的沐浴時間?這是講法的時間,這是給僧侶們開示的時間,這是獅子臥榻的準備時間,這是洗口的時間。」以這樣的方式表達了他的悲傷。因此,有一位神靈對他說:「尊者阿難,你們這樣悲傷,其他人又如何能安慰呢?」於是,他因她的話而感到震驚,從而壓抑住了自己的情感。自從如來涅槃以來,因場所的多樣性,他飲用了牛奶清洗劑。接下來,他表示:「然後那位長老……」

「因而身心健康」是指聚集的身體。 「安撫」是指使其平靜。第二天是指因神靈的感召而來的日子。「進入杰達瓦那寺時」或者「在第二天」也如此說。 「因此而安撫」是指清洗劑的使用,牛奶的清洗劑就是牛奶清洗劑。 「所指的」是指與藥物相關的飲品。因身體的健康而稱為健康,這樣的稱謂僅僅是因為健康的人。 「送來的年輕人」是指「佛陀已涅槃,阿難長老拿著他的袈裟而來,眾人也因見到他而聚集。」他想:「然而在寺中,面對眾人,無法安然地交談,也無法聽到法音,若回到家中看到他,我將會愉快地與他交談,心中有一個疑慮,我也會問他。」於是,他派遣了那位健康的年輕人。

「他說」是指阿難長老所說的「這不是時間」。「今天去是合適的時間嗎?」若是這樣,他說:「我今天有事。」 「藥物的數量」是指少量的藥物。這個「數量」一詞在「數量是快樂的放棄」等方面的用法。

第二天是指牛奶清洗劑的飲用,正如在第二天。 「與長老的交談」是指因他在聖地出生而稱為「長老」。被健康的年輕人問及:「尊者,您所教導的法是否在這個世界上建立,是否因此而消失,若保持下去,阿難將會知道,那麼我就去問他。」如此思考後,他說:「佛陀所教導的法在何處消失?」

1.448) subhena māṇavena puṭṭho. Athassa thero tīṇi piṭakāni sīlakkhandhādīhi tīhi khandhehi saṅgahetvā dassento 『『tiṇṇaṃ kho, māṇava, khandhānaṃ so bhagavā vaṇṇavādī』』tiādinā subhasuttamabhāsi. Taṃ sandhāya vuttaṃ 『『dīghanikāye subhasuttaṃ nāma dasamaṃ suttamabhāsī』』ti.

Khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇanti ettha khaṇḍanti chinnaṃ. Phullanti bhinnaṃ. Tesaṃ paṭisaṅkharaṇaṃ puna sammā pākatikakaraṇaṃ, abhinavakaraṇanti vuttaṃ hoti. Rājagahanti evaṃnāmakaṃ nagaraṃ. Tañhi mandhatumahāgovindādīhi pariggahitattā 『『rājagaha』』nti vuccati. Chaḍḍitapatitauklāpāti chaḍḍitā ca patitā ca uklāpā ca ahesunti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – bhagavato parinibbānaṭṭhānaṃ gacchantehi bhikkhūhi chaḍḍitā vissaṭṭhā, tatoyeva ca upacikādīhi khāditattā ito cito ca patitā, sammajjanābhāvena ākiṇṇakacavarattā uklāpā ca ahesunti. Imamevatthaṃ dassento āha 『『bhagavato hī』』tiādi. Paricchedavasena veṇiyati dissatīti pariveṇaṃ. Tatthāti tesu vihāresu. Khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇanti iminā sambandho. Paṭhamaṃ māsanti vassānassa paṭhamaṃ māsaṃ, accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. Senāsanavattānaṃ paññattattā senāsanakkhandhake ca senāsanapaṭibaddhānaṃ bahūnaṃ vacanato 『『bhagavatā…pe… vaṇṇita』』nti vuttaṃ.

Dutiyadivaseti 『『khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇaṃ karomā』』ti cintitadivasato dutiyadivase. So ca vassūpanāyikadivasato dutiyadivasoti veditabbo. Te hi therā āsāḷhīpuṇṇamāya uposathaṃ katvā pāṭipade sannipatitvā vassaṃ upagantvā evaṃ cintesuṃ. Ajātasattu rājāti ajāto hutvā pituno paccatthiko jātoti 『『ajātasattū』』ti laddhavohāro rājā. Tasmiṃ kira kucchigate deviyā evarūpo dohaḷo uppajji 『『aho vatāhaṃ rañño dakkhiṇabāhuto lohitaṃ piveyya』』nti . Atha tassā kathetuṃ asakkontiyā kisabhāvaṃ dubbaṇṇabhāvañca disvā rājā sayameva pucchitvā ñatvā ca vejje pakkosāpetvā suvaṇṇasatthakena bāhuṃ phāletvā suvaṇṇasarakena lohitaṃ gahetvā udakena sambhinditvā pāyesi. Nemittakā taṃ sutvā 『『esa gabbho rañño sattu bhavissati, iminā rājā haññissatī』』ti byākariṃsu, tasmā 『『ajātoyeva rañño sattu bhavissatī』』ti nemittakehi niddiṭṭhattā ajātasattu nāma jāto. Kinti kāraṇapucchanatthe nipāto, kasmāti attho. Paṭivedesunti nivedesuṃ, jānāpesunti attho. Vissatthāti nirāsaṅkacittā. Āṇācakkanti āṇāyeva appaṭihatavuttiyā pavattanaṭṭhena cakkanti āṇācakkaṃ. Sannisajjaṭṭhānanti sannipatitvā nisīdanaṭṭhānaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 被須跋摩納伽梯問到。然後長老將三藏以戒蘊等三蘊綜合起來展示說:"確實,摩納伽,世尊是讚美三蘊的人"等,說了須跋經。關於這點曾說:"在長部經典中,名為須跋經是第十經"。 關於"破損修復":破損意指被切斷,破裂意指被分開。它們的修復是再次正確地恢復原狀,被稱為重新制作。王舍城(今印度比哈爾邦)是這樣命名的城市。因為它被曼達圖大仙等佔據,所以被稱為"王舍城"。被丟棄、落下、散亂:意指被丟棄、落下、散亂。這是說,隨行世尊涅槃地點的比丘們被丟棄、散佈,從那裡被螞蟻等啃食,到處散落,因缺乏清掃而堆積垃圾。爲了展示這一點,他說"世尊的"等。分隔的意義是被編織,所以顯示為住處。在那裡,與"破損修復"相關。第一個月意指雨季的第一個月,這是極端連線的使用。因為住處管理者已被安排,在住處章中也提到了與住處相關的許多內容,所以說"世尊已讚美"。 第二天,思考"我們將修復破損"的那天的第二天。這應該從雨季入定日算起的第二天。這些長老在阿沙陀滿月節舉行布薩后,在次日集會,進入雨安居,如此思考。 阿阇世王:未出生時就成為父親的對頭,所以被稱為"阿阇世"。據說,當王后懷孕時,產生了這樣的渴望:"啊,我要喝國王右臂的血!"然後,因無法訴說,看到她消瘦、面色不佳,王親自詢問並瞭解后,召請醫生,用金刀劃開右臂,用金箭取血,用水稀釋後餵她。占卜者聽后說:"這胎將是王的兒子,並將殺死國王",所以因占卜者預言他"未出生就將成為王的兒子",因此得名阿阇世。"何"是詢問原因的語氣詞,意為"為什麼"。他們通知,意指告知。無所顧忌。命令輪:命令本身以不可抗拒的方式運轉,所以是命令輪。集會地點:集會後坐下的地方。

Rājabhavanavibhūtinti rājabhavanasampattiṃ. Avahasantamivāti avahāsaṃ kurumānaṃ viya. Siriyā niketamivāti siriyā vasanaṭṭhānamiva. Ekanipātatitthamiva ca devamanussanayanavihaṅgānanti ekasmiṃ pānīyatitthe sannipatantā pakkhino viya sabbesaṃ janānaṃ cakkhūni maṇḍapeyeva nipatantīti devamanussānaṃ nayanasaṅkhātavihaṅgānaṃ ekanipātatitthamiva ca. Lokarāmaṇeyyakamiva sampiṇḍitanti ekattha sampiṇḍitaṃ rāsikataṃ loke ramaṇīyabhāvaṃ viya. Yadi loke vijjamānaṃ ramaṇīyattaṃ sabbameva ānetvā ekattha sampiṇḍitaṃ siyā, taṃ viyāti vuttaṃ hoti. 『『Daṭṭhabbasāramaṇḍanti pheggurahitasāraṃ viya kasaṭavinimuttaṃ pasannabhūtaṃ viya ca daṭṭhabbesu daṭṭhuṃ araharūpesu sārabhūtaṃ pasannabhūtañcā』』ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Daṭṭhabbo dassanīyo sārabhūto visiṭṭhataro maṇḍo maṇḍanaṃ alaṅkāro etassāti daṭṭhabbasāramaṇḍo, maṇḍapoti evamettha attho gahetabboti amhākaṃ khanti, upaparikkhitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ. Maṇḍaṃ sūriyarasmiṃ pāti nivāretīti maṇḍapo. Vividha…pe… cāruvitānanti ettha kusumadāmāni ca tāni olambakāni cāti kusumadāmaolambakāni. Ettha ca visesanassa paranipāto daṭṭhabbo, olambakakusumadāmānīti attho. Tāni vividhāni anekappakārāni viniggalantaṃ vamentaṃ nikkhāmentamiva cāru sobhanaṃ vitānaṃ etthāti vividhakusumadāmaolambakaviniggalantacāruvitāno, maṇḍapo, taṃ alaṅkaritvāti yojetabbaṃ. Ratanavicitramaṇikaoṭṭimatalamivāti nānāpupphūpahāravicittasupariniṭṭhitabhūmikammattāyeva nānāratanehi vicittabhūtamaṇikoṭṭimatalamivāti attho. Ettha ca ratanavicittaggahaṇaṃ nānāpupphūpahāravicittatāya nidassanaṃ, maṇikoṭṭimatalaggahaṇaṃ supariniṭṭhitabhūmiparikammatāyāti veditabbaṃ. Maṇiyo koṭṭetvā katatalattā maṇikoṭṭanena nibbattatalanti maṇikoṭṭimatalaṃ. Nanti maṇḍapaṃ. Pupphūpahāro pupphapūjā. Uttarābhimukhanti uttaradisābhimukhaṃ. Āsanārahanti nisīdanārahaṃ. Dantakhacitanti dantehi racitaṃ, dantehi katanti vuttaṃ hoti. Etthāti āsane. Niṭṭhitaṃ bhante mama kiccanti mayā kattabbakiccaṃ niṭṭhitanti attho.

以下是巴利文的完整直譯: 王宮的輝煌意指王宮的富貴。好像嘲笑一樣意指好像在嘲笑。好像吉祥的住所一樣意指好像是吉祥的居住之處。好像是天人和人類眼睛鳥兒的單一飲水處一樣意指好像所有人的眼睛都落在涼亭上,就像鳥兒聚集在一個飲水處一樣,這是天人和人類眼睛所稱的鳥兒的單一飲水處。好像世間美好之處被集中一樣意指好像世間所有美好之處被集中在一起、堆積在一處。這是說,如果世間存在的所有美好之處都被帶來並集中在一處,就像那樣。在三種註釋中都說:"可見之精華意指像是沒有無用部分的精華,像是沒有雜質的純凈之物,在值得觀看的事物中是精華和純凈的。"可見的精華裝飾,這裡應該這樣理解:可見的是值得觀看的,是精華,是更殊勝的,裝飾是裝飾品,這是我們的看法,應該仔細考慮后採納更合適的解釋。遮擋陽光,所以叫做涼亭。各種...美麗的天篷:這裡,花環和懸垂物就是懸垂的花環。這裡應該看到修飾詞的後置,意思是懸垂的花環。它們是各種各樣的,好像流出、吐出、釋放出美麗的天篷,所以叫做各種懸垂花環流出美麗天篷的涼亭,應該理解為裝飾了它。好像寶石裝飾的鑲嵌地面一樣意指因為有各種花朵裝飾和精心完成的地面工作,所以就像是用各種寶石裝飾的鑲嵌地面。這裡,寶石裝飾的說法是各種花朵裝飾的比喻,鑲嵌地面的說法是指精心完成的地面工作,應該這樣理解。因為是用寶石切割製成的地面,所以叫做寶石切割產生的地面。它意指涼亭。花朵供養是用花朵來供奉。面向北方意指面向北方。適合坐的意指適合坐下。象牙鑲嵌意指用象牙裝飾,是說用象牙製作。在這裡意指在座位上。尊者,我的任務已經完成了意思是我應該做的任務已經完成了。

Tasmiṃ pana divase ekacce bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ sandhāya evamāhaṃsu 『『imasmiṃ bhikkhusaṅghe eko bhikkhu vissagandhaṃ vāyanto vicaratī』』ti. Thero taṃ sutvā 『『imasmiṃ bhikkhusaṅghe añño vissagandhaṃ vāyanto vicaraṇakabhikkhu nāma natthi, addhā ete maṃ sandhāya vadantī』』ti saṃvegaṃ āpajji. Ekacce naṃ āhaṃsuyeva 『『sve, āvuso, sannipāto』』tiādi. Idāni taṃ dassento āha 『『bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ āhaṃsū』』tiādi. Tenāti tasmā. Āvajjesīti upanāmesi. Anupādāyāti taṇhādiṭṭhivasena kañci dhammaṃ agahetvā, yehi vā kilesehi sabbehi vimuccati, tesaṃ lesamattampi agahetvāti attho. Āsavehīti bhavato ābhavaggaṃ dhammato vā āgotrabhuṃ savanato pavattanato āsavasaññitehi kilesehi. Lakkhaṇavacanañcetaṃ āsavehīti, tadekaṭṭhatāya pana sabbehipi kilesehi, sabbehipi pāpadhammehi cittaṃ vimuccatiyeva. Cittaṃ vimuccīti cittaṃ arahattamaggakkhaṇe āsavehi vimuccamānaṃ katvā arahattaphalakkhaṇe vimuccīti attho. Caṅkamenāti caṅkamanakiriyāya. Vivaṭṭūpanissayabhūtaṃ kataṃ upacitaṃ puññaṃ etenāti katapuñño, arahattādhigamāya katādhikāroti attho. Padhānamanuyuñjāti vīriyaṃ anuyuñja, arahattādhigamāya anuyogaṃ karohīti attho. Kathādoso nāma natthīti kathāya aparajjhaṃ nāma natthi. Accāraddhaṃ vīriyanti ativiya āraddhaṃ vīriyaṃ. Uddhaccāyāti uddhatabhāvāya. Vīriyasamataṃ yojemīti caṅkamanavīriyassa adhimattattā tassa pahānavasena samādhinā samarasatāpādanena vīriyasamataṃ yojemi.

Dutiyadivaseti therena arahattappattadivasato dutiyadivase. Dhammasabhāyaṃ sannipatitāti pakkhassa pañcamiyaṃ sannipatiṃsu. Attano arahattappattiṃ ñāpetukāmoti 『『sekkhatāya dhammasaṅgītiyā gahetuṃ ayuttampi bahussutattā gaṇhissāmā』』ti cintetvā nisinnānaṃ therānaṃ 『『idāni arahattappatto』』ti somanassuppādanatthaṃ 『『appamatto hohī』』ti dinnaovādassa saphalatādīpanatthaṃ attupanāyikaṃ akatvā aññabyākaraṇassa bhagavatā saṃvaṇṇitattā ca thero attano arahattappattiṃ ñāpetukāmo ahosīti veditabbaṃ. Yathāvuḍḍhanti vuḍḍhapaṭipāṭiṃ anatikkamitvā. Eketi majjhimabhāṇakānaṃyeva eke. Pubbe vuttampi hi sabbaṃ majjhimabhāṇakā vadantiyevāti veditabbaṃ. Dīghabhāṇakā (dī. ni. aṭṭha.

在那一天,一些比丘們提到尊者阿難,於是說道:「在這個比丘團里,有一個比丘在散發香氣遊蕩。」長老聽到后,產生了這樣的覺悟:「在這個比丘團里沒有其他比丘在散發香氣遊蕩,肯定是在說我。」於是他感到震驚。一些人對他說:「明天,朋友,集會。」現在爲了證明這一點,他說:「比丘們對尊者阿難這樣說。」因此,才有這個說法。思考著,他想到了。無執著地意指沒有執著于任何法,意味著即使是微小的執著也沒有把握。因煩惱而起的意指因生、老、病、死等煩惱而產生的。這個特徵的說法是因煩惱而起的,然而因為一切煩惱都能使心解脫。心解脫的意思是心在阿羅漢道的時刻因煩惱而解脫,解脫于阿羅漢果的特徵。因疑惑而動的意指因懷疑而行動。因緣而生的善行,因而積累的善行,意指爲了成就阿羅漢果而積累的善行。努力應當與努力相應,意指努力應當與成就阿羅漢果的修行相應。無論如何,沒有過失的說法是說沒有因言辭而犯錯。十分努力的意指極其用力的努力。因懈怠而生的意指因懈怠的狀態。努力的相應意指因懷疑而努力的相應,因而放棄的狀態和通過定的力量達到的狀態。 第二天是指長老獲得阿羅漢果的那一天。集會於法會中,意指在五日的聚會中。他想要告知自己的阿羅漢果,於是思考:「爲了獲得教義團的承認,雖然不應當以多聞而被接受。」於是坐著的長老們爲了使「現在已獲得阿羅漢果」而以「要精進」來表達,意指爲了使他獲得成功的教導,長老想要告知自己的阿羅漢果。正如所說的,未超越增長的修行。此處的「一些」是指中間說法者。之前所說的,所有中間說法者都應當被理解為如此。長說者(長部經典)。

1.paṭhamamahāsaṅgītikathā) panettha evaṃ vadanti –

『『Atha kho āyasmā ānando arahā samāno sannipātaṃ agamāsi. Kathaṃ agamāsi? 『Idānimhi sannipātamajjhaṃ pavisanāraho』ti haṭṭhatuṭṭhacitto ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā bandhanā muttatālapakkaṃ viya paṇḍukambale nikkhittajātimaṇi viya vigatavalāhake nabhe samuggatapuṇṇacando viya bālātapasamphassavikasitareṇupiñjaragabbhaṃ padumaṃ viya ca parisuddhena pariyodātena sappabhena sassirikena mukhavarena attano arahattappattiṃ ārocayamāno viya ca agamāsi. Atha naṃ disvā āyasmato mahākassapassa etadahosi 『sobhati vata bho arahattappatto ānando, sace satthā dhareyya, addhā ajja ānandassa sādhukāraṃ dadeyya, handa imassāhaṃ idāni satthārā dātabbaṃ sādhukāraṃ dadāmī』ti tikkhattuṃ sādhukāramadāsī』』ti.

Ākāsena āgantvā nisīdītipi eketi ettha pana tesaṃ tesaṃ tathā tathā gahetvā āgatamattaṃ ṭhapetvā visuṃ visuṃ vacane aññaṃ visesakāraṇaṃ natthīti vadanti. Upatissatthero panāha 『『sattamāsaṃ katāya dhammasaṅgītiyā kadāci pathaviyaṃ nimujjitvā āgatattā taṃ gahetvā eke vadanti. Kadāci ākāsena āgatattā taṃ gahetvā eke vadantī』』ti.

Bhikkhūāmantesīti bhikkhū ālapi abhāsi sambodhesīti ayamettha attho. Aññatra pana ñāpanepi hoti. Yathāha – 『『āmantayāmi vo, bhikkhave, (dī. ni. 2.218) paṭivedayāmi vo, bhikkhave』』ti (a. ni. 7.72). Pakkosanepi dissati. Yathāha 『『ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena sāriputtaṃ āmantehī』』ti (a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 1.長部經典第一次大結集的故事中這樣說: "然後,尊者阿難作為阿羅漢來到集會。他是如何來的呢?'現在我有資格進入集會中',心中歡喜愉悅,整理好袈裟,像從束縛中解脫的椰子一樣,像放在黃色布上的天然寶石一樣,像無雲天空中升起的滿月一樣,像在溫和陽光照耀下綻放的蓮花一樣,以清凈、潔白、光明、莊嚴的面容,似乎在宣告自己已證得阿羅漢果而來。然後,看到他后,尊者大迦葉這樣想:'啊,證得阿羅漢果的阿難真是莊嚴啊,如果佛陀還在世,今天一定會讚歎阿難,那麼現在我就代替佛陀給予讚歎吧。'於是他三次給予讚歎。" 有些人說他從空中來坐下:關於這點,他們說除了各自所接受和傳來的內容外,在不同的說法中沒有其他特別的理由。但優波底沙長老說:"因為在七個月完成的法的結集中,有時他是從地下出現而來,有些人根據這點而說。有時他是從空中而來,有些人根據這點而說。" 他對比丘們說:這裡的意思是他呼喚、對比丘們說話、使他們覺醒。在其他地方,也用於通知。如所說:"比丘們,我告訴你們,比丘們,我向你們宣佈。"也用於召喚。如所說:"比丘,你來,以我的名義召喚舍利弗。"

9.11). Āvusoti āmantanākāradīpanaṃ. Kaṃ dhuraṃ katvāti kaṃ jeṭṭhakaṃ katvā. Kiṃ ānando nappahotīti aṭṭhakathācariyehi ṭhapitapucchā. Nappahotīti na sakkoti. Etadagganti eso aggo. Liṅgavipallāsena hi ayaṃ niddeso. Yadidanti ca yo ayanti attho, yadidaṃ khandhapañcakanti vā yojetabbaṃ. Sammannīti sammataṃ akāsi. Upāliṃ vinayaṃ puccheyyanti pucchadhātussa dvikammakattā vuttaṃ. Bījaniṃ gahetvāti ettha bījanīgahaṇaṃ dhammakathikānaṃ dhammatāti veditabbaṃ. Bhagavāpi hi dhammakathikānaṃ dhammatādassanatthameva vicittabījaniṃ gaṇhāti. Na hi aññathā sabbassapi lokassa alaṅkārabhūtaṃ paramukkaṃsagatasikkhāsaṃyamānaṃ buddhānaṃ mukhacandamaṇḍalaṃ paṭicchādetabbaṃ hoti. 『『Paṭhamaṃ, āvuso upāli, pārājikaṃ kattha paññatta』』nti kasmā vuttaṃ, nanu tassa saṅgītiyā purimakāle paṭhamabhāvo na yuttoti? No na yutto bhagavatā paññattānukkamena pātimokkhuddesānukkamena ca paṭhamabhāvassa siddhattā. Yebhuyyena hi tīṇi piṭakāni bhagavato dharamānakāle ṭhitānukkameneva saṅgītāni, visesato vinayābhidhammapiṭakānīti daṭṭhabbaṃ. Kismiṃ vatthusmiṃ methunadhammeti ca nimittatthe bhummavacanaṃ.

Vatthumpi pucchītiādi 『『kattha paññatta』』ntiādinā dassitena saha tato avasiṭṭhampi saṅgahetvā dassanavasena vuttaṃ. Kiṃ panettha paṭhamapārājikapāḷiyaṃ kiñci apanetabbaṃ vā pakkhipitabbaṃ vā āsi nāsīti? Buddhassa bhagavato bhāsite apanetabbaṃ nāma natthi. Na hi tathāgatā ekabyañjanampi niratthakaṃ vadanti, sāvakānaṃ pana devatānaṃ vā bhāsite apanetabbampi hoti, taṃ dhammasaṅgāhakattherā apanayiṃsu, pakkhipitabbaṃ pana sabbatthāpi atthi, tasmā yaṃ yattha pakkhipituṃ yuttaṃ, taṃ tattha pakkhipiṃsuyeva. Kiṃ pana tanti ce? 『『Tena samayenā』』ti vā 『『tena kho pana samayenā』』ti vā 『『atha kho』』iti vā 『『evaṃ vutte』』ti vā 『『etadavocā』』ti vā evamādikaṃ sambandhavacanamattaṃ. Evaṃ pakkhipitabbayuttaṃ pakkhipitvā pana idaṃ paṭhamapārājikanti ṭhapesuṃ . Paṭhamapārājike saṅgahamāruḷhe pañca arahantasatāni saṅgahaṃ āropitanayeneva gaṇasajjhāyamakaṃsu. 『『Tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatī』』ti ca nesaṃ sajjhāyārambhakāleyeva sādhukāraṃ dadamānā viya mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā kampittha. Te eteneva nayena sesapārājikānipi saṅgahaṃ āropetvā 『『idaṃ pārājikakaṇḍa』』nti ṭhapesuṃ. Evaṃ terasa saṅghādisesāni 『『terasaka』』ntiādīni vatvā vīsādhikāni dve sikkhāpadasatāni 『『mahāvibhaṅgo』』ti kittetvā ṭhapesuṃ. Mahāvibhaṅgāvasānepi purimanayeneva mahāpathavī akampittha. Tato bhikkhunivibhaṅge aṭṭha sikkhāpadāni 『『pārājikakaṇḍaṃ nāmā』』tiādīni vatvā tīṇi sikkhāpadasatāni cattāri ca sikkhāpadāni 『『bhikkhunivibhaṅgo』』ti kittetvā 『『ayaṃ ubhatovibhaṅgo nāma catusaṭṭhibhāṇavāro』』ti ṭhapesuṃ. Ubhatovibhaṅgāvasānepi vuttanayeneva pathavī akampittha. Etenevupāyena asītibhāṇavāraparimāṇaṃ khandhakaṃ pañcavīsatibhāṇavāraparimāṇaṃ parivārañca saṅgahaṃ āropetvā 『『idaṃ vinayapiṭakaṃ nāmā』』ti ṭhapesuṃ. Vinayapiṭakāvasānepi vuttanayeneva pathavīkampo ahosi. Taṃ āyasmantaṃ upālittheraṃ paṭicchāpesuṃ 『『āvuso, idaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī』』ti evamettha avuttopi viseso veditabbo.

9.11). 「阿阇世」是指召喚的形式。「做了什麼工作呢?」是指做了什麼作為長者。「阿難難道不行嗎?」這是由註釋師所設定的問題。「不行」是指不能。「最上者」是指這是最優秀的。由於語法的顛倒,這裡有這樣的解釋。所指的就是那五蘊。 「完全是」是指做得完全。「應詢問優波離的戒律」是指因詢問的性質而說的。 「抓住種子」是指這裡抓住種子應當被理解為教義講解者的教義。因為佛陀也確實是爲了展示教義講解者的教義而抓住奇特的種子。並不是說所有眾生的裝飾品都能遮蔽佛陀的面容。 「首先,朋友優波離,哪裡有規定的破戒?」這為什麼被提及呢?難道在那次集會中,首先的狀態不合理嗎?不是的,因佛陀所規定的順序和戒律所規定的順序,首先的狀態是合理的。通常來說,三部經典在佛陀講法時,確實是按順序而被集結的,特別是應當被理解為戒律和阿毗達摩經典。關於什麼事物是與男女之事相關的,應該是指地面上的說法。 「關於什麼事物」是指「哪裡有規定」的這一部分,結合之後剩下的部分以便於理解。這裡在第一破戒的經文中是否有任何應當被移除或加入的內容呢?在佛陀所說的內容中並沒有應當被移除的內容。因為如來不會說任何一個字是無用的,而對於聲聞的天神所說的內容,則有應當被移除的內容,這些內容被法的收集者長老們移除了,而應當加入的內容在所有地方都有,因此他們把應當加入的內容都加入了。那「那是什麼呢?」是指「那時」或「那時確實」或「然後確實」或「如是說」或「他這樣說」或類似的關係詞。這樣應當加入的內容被加入后,便將其定為第一破戒。關於第一破戒的集結,五百位阿羅漢以集結的方式被歸納。 「那時佛陀在維拉賈中住著」是指在他們開始集結時,像大地一樣覆蓋著水面而震動。通過這種方式,其他破戒的內容也被歸納並定為「這是破戒的部分」。這樣十三個僧團的餘下部分被稱為「十三部分」,並且有二十個戒律的總數被稱為「偉大的分裂」。在偉大的分裂的結束時,依然保持著前面的方式,大地沒有震動。然後在比丘的分裂中,八個戒律被稱為「破戒的部分」,並且三個戒律的總數和四個戒律被稱為「比丘的分裂」,並且被稱為「這是雙重分裂的六十個經典」。在雙重分裂的結束時,依然保持著所說的方式,大地沒有震動。通過這種方式,八十個經典的數量和二十五個經典的數量以及附屬的內容被歸納,並且被稱為「這是戒律經典」。在戒律經典的結束時,依然保持著所說的方式,大地震動。那位尊者優波離長老被遮蔽時說:「朋友,這是依靠你的言辭。」在這裡,所說的特殊之處應當被理解。

Evaṃ vinayapiṭakaṃ saṅgahamāropetvā suttantapiṭakaṃ saṅgāyiṃsu. Idāni taṃ dassento āha 『『vinayaṃ saṅgāyitvā』』tiādi. Mahākassapatthero ānandattheraṃ dhammaṃ pucchīti ettha ayamanukkamo veditabbo – ānandatthere dantakhacitaṃ bījaniṃ gahetvā dhammāsane nisinne āyasmā mahākassapatthero bhikkhū pucchi 『『kataraṃ, āvuso, piṭakaṃ paṭhamaṃ saṅgāyāmā』』ti? 『『Suttantapiṭakaṃ, bhanteti. Suttantapiṭake catasso saṅgītiyo, tāsu paṭhamaṃ kataraṃ saṅgītinti? Dīghasaṅgītiṃ, bhanteti. Dīghasaṅgītiyaṃ catuttiṃsa suttāni, tayo ca vaggā, tesu paṭhamaṃ kataraṃ vagganti. Sīlakkhandhavaggaṃ, bhanteti. Sīlakkhandhavagge terasa suttantā, tesu paṭhamaṃ kataraṃ suttanti? Brahmajālasuttaṃ nāma bhante tividhasīlālaṅkataṃ nānāvidhamicchājīvakuhanalapanādividdhaṃsanaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhijālaviniveṭhanaṃ dasasahassilokadhātupakampanaṃ, taṃ paṭhamaṃ saṅgāyāmā』』ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca 『『brahmajālaṃ, āvuso ānanda, kattha bhāsita』』nti?

Antarāca bhante rājagahaṃ antarā ca nāḷandanti ettha antarā-saddo kāraṇakhaṇacittavemajjhavivarādīsu dissati. Tathā hi 『『tadantaraṃ ko jāneyya aññatra tathāgatā』』ti (a. ni. 6.44; 10.75) ca, 『『janā saṅgamma mantenti, mañca tañca kimantara』』nti (saṃ. ni. 1.228) ca ādīsu kāraṇe antarāsaddo vattati. 『『Addasa maṃ bhante aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṃ dhovantī』』tiādīsu (ma. ni. 2.149) khaṇe. 『『Yassantarato na santi kopā』』tiādīsu (udā. 20) citte. 『『Antarā vosānamāpādī』』tiādīsu vemajjhe. 『『Api cāyaṃ tapodā dvinnaṃ mahānirayānaṃ antarikāya āgacchatī』』tiādīsu (pārā. 231) vivare. Svāyamidha vivare vattati, tasmā rājagahassa ca nāḷandāya ca vivareti evamettha attho daṭṭhabbo, antarāsaddena pana yuttattā upayogavacanaṃ kataṃ. Īdisesu ca ṭhānesu akkharacintakā 『『antarā gāmañca nadiñca yātī』』ti evaṃ ekameva antarāsaddaṃ payujjanti, so dutiyapadenapi yojetabbo hoti. Ayojiyamāne upayogavacanaṃ na pāpuṇāti sāmivacanappasaṅge antarāsaddayogena upayogavacanassa icchitattā. Idha pana yojetvā evaṃ vutto. Rājāgāraketi tattha rañño kīḷanatthaṃ paṭibhānacittavicitraṃ agāraṃ akaṃsu, taṃ rājāgārakanti pavuccati, tasmiṃ. Ambalaṭṭhikāti rañño uyyānaṃ. Tassa kira dvārasamīpe taruṇo ambarukkho atthi, taṃ ambalaṭṭhikāti vadanti. Tassa avidūrabhavattā uyyānampi ambalaṭṭhikātveva saṅkhyaṃ gataṃ 『『varuṇānagara』』ntiādīsu viya.

Suppiyañca paribbājakanti ettha suppiyoti tassa nāmaṃ, paribbājakoti sañjayassa antevāsī channaparibbājako. Brahmadattañca māṇavakanti ettha brahmadattoti tassa nāmaṃ. Māṇavoti sattopi coropi taruṇopi vuccati. Tathā hi –

『『Coditā devadūtehi, ye pamajjanti māṇavā;

Te dīgharattaṃ socanti, hīnakāyūpagā narā』』ti. (ma. ni. 3.271; a. ni. 3.36) –

Ādīsu satto māṇavoti vutto. 『『Māṇavehipi samāgacchanti katakammehipi akatakammehipī』』tiādīsu (ma. ni. 2.149) coro. 『『Ambaṭṭhamāṇavo aṅgako māṇavo』』tiādīsu (dī. ni.

因此,戒律經典的集結被歸納為經典的集結。現在爲了證明這一點,他說:「在集結戒律后……」尊者大迦葉詢問尊者阿難法的問題,這裡應當理解為:尊者大迦葉在阿難身邊坐著,問道:「朋友,我們應當首先集結哪部經典?」「應當集結經典,尊者。」在經典中有四次集結,其中第一次是哪一部?」「應當集結長部經典,尊者。」在長部經典中有三十四部經文,其中在這些中,哪一部是第一部?」「應當集結戒律篇章,尊者。」在戒律篇章中有十三部經文,其中在這些中,哪一部是第一部?」「應當集結《梵網經》,尊者,它是以三種戒律為裝飾,包含各種不同的慾望、生活方式、說法等,具有二十六種見解的網羅,震動十千個世界。」於是,尊者大迦葉對尊者阿難說:「朋友,梵網在哪裡宣講?」 「在王城和那蘭陀之間。」這裡的「之間」字在因果、時刻、心境等方面都有所體現。確實有這樣的說法:「誰能知道那之間的事情,除了如來。」(阿毗達摩,6.44;10.75)以及「人們聚集商議,這個和那個之間有什麼?」(相應經典,1.228)等因果關係中,「之間」字被使用。 「我看到了,尊者,有一個女人在清洗一種器具。」等句子中(中部經典,2.149)也有時刻的意思。 「從他之間沒有憤怒。」等句子中(優婆塞經,20)也有心境的意思。 「在之間的洗滌。」等句子中也有中間的意思。 「難道這位修行者是從兩個大地獄之間而來的?」等句子中(巴拉維,231)也有之間的意思。在這裡,確實有這樣的意思,因此在王城和那蘭陀之間應當理解為如此,而「之間」字的使用是合適的。在這樣的地方,字母思考者們使用「之間」這個詞,例如「在村子和河之間走」,因此同樣的「之間」字也應當被使用。它應當被理解為第二個詞也被聯繫在一起。在不被聯繫的情況下,使用的詞無法達到,因而與「之間」的詞彙相結合。這裡被聯繫后這樣說。王宮是爲了國王的娛樂而建造的,具有奇特的心境,因此被稱為王宮。在那裡,有一棵年輕的榕樹,因而被稱為「榕樹旁」。由於它離得不遠,園子也被稱為榕樹旁,像「水神城」等等。 「Supiya」是指他的名字,「遊方者」是指善者的隨行者,隱匿的遊方者。 「Brahmadatta」是指他的名字。 「人」可以指眾生,也可以指盜賊、年輕人。確實有這樣的說法: 「被天神驅使,迷失的眾生; 他們長久受苦,身心低劣的人。」(中部經典,3.271;相應經典,3.36) 在這些中,眾生被稱為「人」。「人們聚集在一起,無論是做了還是沒做的事情。」等句子中(中部經典,2.149)也有盜賊的意思。 「阿姆巴達的年輕人,阿金卡的年輕人。」等句子中(長部經典,

1.258-261, 316) taruṇo māṇavoti vutto. Idhāpi ayameva adhippeto. Idaṃ vuttaṃ hoti 『『brahmadattaṃ nāma taruṇapurisaṃ ārabbhā』』ti. Jīvakambavaneti jīvakassa komārabhaccassa ambavane. Atha 『『kaṃ ārabbhā』』ti avatvā 『『kenasaddhi』』nti kasmā vuttaṃ? Na etaṃ suttaṃ bhagavatā eva vuttaṃ, raññāpi 『『yathā nu kho imāni puthusippāyatanānī』』tiādinā kiñci kiñci vuttaṃ atthi, tasmā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Vedehiputtenāti ayaṃ kosalarañño dhītāya putto, na videharañño, 『『vedehī』』ti pana paṇḍitādhivacanametaṃ. Vidanti etenāti vedo, ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Vedena īhati ghaṭati vāyamatīti vedehī, vedehiyā putto vedehiputto, tena.

Etenevupāyena pañca nikāye pucchīti ettha ayamanukkamo veditabbo. Vuttanayena brahmajālassa pucchāvisajjanāvasāne pañca arahantasatāni sajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva ca pathavīkampo ahosi. Evaṃ brahmajālaṃ saṅgāyitvā tato paraṃ 『『sāmaññaphalaṃ panāvuso ānanda, kattha bhāsita』』ntiādinā pucchāvisajjanānukkamena saddhiṃ brahmajālena terasasuttantaṃ saṅgāyitvā 『『ayaṃ sīlakkhandhavaggo nāmā』』ti kittetvā ṭhapesuṃ. Tadanantaraṃ mahāvaggaṃ, tadanantaraṃ pāthikavagganti evaṃ tivaggasaṅgahaṃ catuttiṃsasuttantapaṭimaṇḍitaṃ catusaṭṭhibhāṇavāraparimāṇaṃ tantiṃ saṅgāyitvā 『『ayaṃ dīghanikāyo nāmā』』ti vatvā āyasmantaṃ ānandattheraṃ paṭicchāpesuṃ 『『āvuso, imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī』』ti. Tato anantaraṃ asītibhāṇavāraparimāṇaṃ majjhimanikāyaṃ saṅgāyitvā dhammasenāpatisāriputtattherassa nissitake paṭicchāpesuṃ 『『imaṃ tumhe pariharathā』』ti. Tadanantaraṃ bhāṇavārasataparimāṇaṃ saṃyuttanikāyaṃ saṅgāyitvā mahākassapattheraṃ paṭicchāpesuṃ 『『bhante, imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā』』ti. Tadanantaraṃ vīsatibhāṇavārasatapaamāṇaṃ aṅguttaranikāyaṃ saṅgāyitvā anuruddhattheraṃ paṭicchāpesuṃ 『『imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā』』ti.

1.258-261, 316) 「年輕人」是指這樣。在這裡也是同樣的意思。這是說「以名為梵天的年輕人開始」。「Jīvakambavaneti」是指在Jīvaka的果園中,年輕人的果園。然後「以什麼為起點」而不說「與誰有關」,這為什麼被提及?這並不是佛陀所說的經典,國王也說過「這些眾多的藝術形式如何呢?」等,因此應當理解為如此。 「Vedehiputtenāti」是指Kosala國王的女兒的兒子,而非Videha國王的兒子,而「vedehī」是智者的稱謂。 「Vidanti etenāti」是指「veda」,是知識的稱謂。 「通過知識進行努力或實現」是指「vedehī」,vedehī的兒子是vedehī的兒子,因此。 通過這種方式,五部經典的詢問應當理解為這樣。根據所說的,關於《梵網經》的詢問結束后,五百位阿羅漢以集結的方式被歸納。根據所說,地面震動。這樣集結了《梵網經》后,接著「朋友阿難,那麼《一般果報》在哪裡被宣講?」等的詢問,結合《梵網經》集結了十三部經典,並且被稱為「這是戒律篇章」。接下來是大篇章,然後是《路徑篇章》。這樣三部經典的集結,四十三部經典的數量被集結,稱為「這是長部經典」。然後尊者阿難被遮蔽,向他表示「朋友,這是依靠你的言辭」。接著集結了八十部經典的《中部經典》,並向法護尊者舍利弗表示「你們應當保持這個」。接下來集結了百部經典的《相應經典》,並向尊者大迦葉表示「朋友,你們應當保持這個」。接下來集結了二十部經典的《增支經典》,並向尊者阿努盧達表示「你們應當保持這個」。

Tadanantaraṃ –

『『Dhammasaṅgaṇiṃ vibhaṅgañca, kathāvatthuñca puggalaṃ;

Dhātuyamakaṃ paṭṭhānaṃ, abhidhammoti vuccatī』』ti. –

Evaṃ saṃvaṇṇitaṃ sukhumañāṇagocaraṃ tantiṃ saṅgāyitvā 『『idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāmā』』ti vatvā pañca arahantasatāni sajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva pathavīkampo ahosi. Tato paraṃ jātakaṃ mahāniddeso paṭisambhidāmaggo apadānaṃ suttanipāto khuddakapāṭho dhammapadaṃ udānaṃ itivuttakaṃ vimānavatthu petavatthu theragāthā therīgāthāti imaṃ tantiṃ saṅgāyitvā 『『khuddakagantho nāma aya』』nti ca vatvā abhidhammapiṭakasmiṃyeva saṅgahaṃ āropayiṃsūti dīghabhāṇakā vadanti. Majjhimabhāṇakā pana 『『cariyāpiṭakabuddhavaṃsehi saddhiṃ sabbampi taṃ khuddakaganthaṃ suttantapiṭake pariyāpanna』』nti vadanti. Ayamettha adhippāyo – jātakādike khuddakanikāyapariyāpanne yebhuyyena ca dhammaniddesabhūte tādise abhidhammapiṭake saṅgaṇhituṃ yuttaṃ, na pana dīghanikāyādippakāre suttantapiṭake, nāpi paññattiniddesabhūte vinayapiṭaketi. Dīghabhāṇakā 『『jātakādīnaṃ abhidhammapiṭake saṅgaho』』ti vadanti. Cariyāpiṭakabuddhavaṃsānañcettha aggahaṇaṃ jātakagatikattā. Majjhimabhāṇakā pana aṭṭhuppattivasena desitānaṃ jātakādīnaṃ yathānulomadesanābhāvato tādise suttantapiṭake saṅgaho yutto, na pana sabhāvadhammaniddesabhūte yathādhammasāsane abhidhammapiṭaketi jātakādīnaṃ suttapariyāpannataṃ vadanti. Tattha yuttaṃ vicāretvā gahetabbaṃ. Khuddakanikāyassa sesanikāyānaṃ viya apākaṭattā sese ṭhapetvā khuddakanikāyaṃ pākaṭaṃ katvā dassento 『『tattha khuddakanikāyo nāmā』』tiādimāha. Tatthāti tesu nikāyesu. Tatthāti khuddakanikāye.

Evaṃ nimittapayojanakāladesakārakakaraṇappakārehi paṭhamamahāsaṅgītiṃ dassetvā idāni tattha vavatthāpitesu dhammavinayesu nānappakārakosallatthaṃ ekavidhādibhede dassetuṃ 『『tadetaṃ sabbampī』』tiādimāha. Tattha anuttaraṃ sammāsambodhinti ettha anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānaṃ maggañāṇaṃ maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraṇañāṇaṃ 『『sammāsambodhī』』ti vuccati. Paccavekkhantena vāti udānādivasena pavattadhammaṃ sandhāyāha. Vimuttirasanti arahattaphalassādaṃ vimuttisampattikaṃ vā aggaphalanipphādanato, vimuttikiccaṃ vā kilesānaṃ accantavimuttisampādanato.

Kiñcāpi avisesena sabbampi buddhavacanaṃ kilesavinayanena vinayo, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyapatanādito dhāraṇena dhammo ca hoti , idhādhippete pana dhammavinaye niddhāretuṃ 『『tattha vinayapiṭaka』』ntiādimāha. Khandhādivasena sabhāvadhammadesanābāhullato āha 『『avasesaṃ buddhavacanaṃ dhammo』』ti. Atha vā yadipi dhammoyeva vinayo pariyattiādibhāvato, tathāpi vinayasaddasannidhāno abhinnādhikaraṇabhāvena payutto dhammasaddo vinayatantiviparītaṃ tantiṃ dīpeti yathā 『『puññañāṇasambhāro, gobalībadda』』ntiādi.

Anekajātisaṃsāranti ayaṃ gāthā bhagavatā attano sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānaṃ arahattappattiṃ paccavekkhantena ekūnavīsatimassa paccavekkhaṇañāṇassa anantaraṃ bhāsitā. Tenāha 『『idaṃ paṭhamabuddhavacana』』nti. Idaṃ kira sabbabuddhehi avijahitaudānaṃ. Ayamassa saṅkhepattho (dha. pa. aṭṭha.

Tadanantaraṃ – 「法集與分解,事物與人; 元素與因緣,稱為阿毗達摩。」 這樣集結了微妙的知識所觸及的經典后,便說「這是阿毗達摩經典」。五百位阿羅漢以集結的方式被歸納。根據所說,地面震動。接著集結了《前生故事》、《大釋義》、《解脫道》、《傳記》、《小部經典》、《法句經》、《讚美經》、《如是說經》、《天界與鬼道經典》、《長老偈》、《長老女偈》等經典,便說「這是小部經典」。阿毗達摩經典的集結由長部經典的學者所稱。中部經典的學者則說「與修行經典和佛族有關的所有經典都在這個小部經典中」。這裡的意思是:關於《前生故事》等小部經典的內容,通常應當在阿毗達摩經典中被歸納,而不是在長部經典等的經典中,也不是在規定的內容中。長部經典的學者說「關於《前生故事》的阿毗達摩經典的集結」。如果與修行經典和佛族有關,這裡應當被歸納為《前生故事》的內容。中部經典的學者則認為「關於《前生故事》等的內容,因其順應教義的性質,適合在這樣的經典中歸納,而不是在關於事物的教義中適合阿毗達摩經典」。在這裡應當經過審慎的考慮。關於小部經典與其他經典一樣,因其不明顯,除了小部經典之外,顯示了小部經典的明顯性,便說「在這裡小部經典是指」。 因此,通過標誌、用途、時間、地點等方面,顯示了第一次大集結。現在爲了在那裡的教法與戒律中顯示出各種不同的技巧,便說「那一切都是」。在這裡「無上正等覺」是指無障礙的智慧、道路的智慧與道路的基礎,稱為「無上正等覺」。「反思」是指根據《讚美經》等的內容,指的是所發生的事情。「解脫的滋味」是指阿羅漢的果味、解脫的豐盈,或是解脫的成就,或是解脫的事情,或是完全的解脫。 儘管從某種意義上說,所有的佛陀教法都是通過克服煩惱來實現的,正如在所教導的道路上行走,從墮落的狀態中保持不變,因而成為教法,但在這裡關於教法與戒律的意思是「這裡是戒律經典」。關於五蘊等的性質,因其廣泛性而說「其餘的佛陀教法是教法」。或者說雖然教法本身是戒律,但由於戒律的字眼而與不相干的內容相結合,教法的字眼則與戒律的內容相反,像是「善根的知識,牛的繩索」等等。 「多生的輪迴」是指這句詩是佛陀在反思自己全知的智慧與阿羅漢的成就時所說的,正是在反思一千九十九的反思智慧之後說的。因此說「這是第一位佛陀的教法」。這確實是所有佛陀都沒有遺漏的教法。這裡的意思是(《法集

2.154) – ahaṃ imassa attabhāvagehassa kārakaṃ taṇhāvaḍḍhakiṃ gavesanto yena ñāṇena taṃ daṭṭhuṃ sakkā, tassa bodhiñāṇassatthāya dīpaṅkarapādamūle katābhinīhāro ettakaṃ kālaṃ anekajātisaṃsāraṃ anekajātisatasahassasaṅkhyaṃ saṃsāravaṭṭaṃ anibbisaṃ anibbisanto taṃ ñāṇaṃ avindanto alabhantoyeva sandhāvissaṃ saṃsariṃ. Yasmā jarābyādhimaraṇamissatāya jāti nāmesā punappunaṃ upagantuṃ dukkhā, na ca sā tasmiṃ adiṭṭhe nivattati, tasmā taṃ gavesanto sandhāvissanti attho.

Diṭṭhosīti idāni mayā sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhantena diṭṭho asi. Puna gehanti puna imaṃ attabhāvasaṅkhātaṃ mama gehaṃ na kāhasi na karissasi. Tava sabbā anavasesā kilesaphāsukā mayā bhaggā. Imassa tayā katassa attabhāvagehassa kūṭaṃ avijjāsaṅkhātaṃ kaṇṇikamaṇḍalaṃ visaṅkhataṃ viddhaṃsitaṃ. Visaṅkhāraṃ nibbānaṃ ārammaṇakaraṇavasena gataṃ anupaviṭṭhaṃ idāni mama cittaṃ, ahañca taṇhānaṃ khayasaṅkhātaṃ arahattamaggaṃ arahattaphalaṃ vā ajjhagā adhigato pattosmīti attho. Gaṇṭhipadesu pana 『『visaṅkhāragatanti cittameva taṇhānaṃ khayasaṅkhātaṃ arahattamaggaṃ arahattaphalaṃ vā ajjhagā adhigato patto』』ti evampi attho vutto. Ayaṃ manasā pavattitadhammānaṃ ādi. 『『Yadā have pātubhavanti dhammāti ayaṃ pana vācāya pavattitadhammānaṃ ādī』』ti vadanti. Antojappanavasena kira bhagavā 『『anekajātisaṃsāra』』ntiādimāha.

Kecīti khandhakabhāṇakā. Paṭhamaṃ vutto pana dhammapadabhāṇakānaṃ adhippāyoti veditabbo. Ettha ca khandhakabhāṇakā vadanti 『『dhammapadabhāṇakānaṃ gāthā manasā desitattā tadā mahato janassa upakārāya na hoti, amhākaṃ pana gāthā vacībhedaṃ katvā desitattā tadā suṇantānaṃ devabrahmānaṃ upakārāya ahosi, tasmā idameva paṭhamabuddhavacana』』nti. Dhammapadabhāṇakā pana 『『desanāya janassa upakārānupakārabhāvo lakkhaṇaṃ na hoti, bhagavatā manasā desitattāyeva idaṃ paṭhamabuddhavacana』』nti vadanti, tasmā ubhayampi aññamaññaṃ viruddhaṃ na hotīti veditabbaṃ. Nanu ca yadi 『『anekajātisaṃsāra』』nti manasā desitaṃ, atha kasmā dhammapadaaṭṭhakathāyaṃ (dha. pa. aṭṭha.

2.154) - 我尋找這個自我存在之屋的建造者,即渴愛的木匠,用能夠看到他的智慧,爲了覺悟的智慧,在燃燈佛腳下發愿后,在如此長的時間裡,經歷了無數生命的輪迴,即數十萬次的輪迴,未找到而不斷尋找,未獲得那智慧而不斷輪迴。因為生命由於老、病、死的混合而反覆經歷是痛苦的,而且在未見到那(智慧)之前不會停止,所以我尋找它而不斷輪迴,這是其意思。 "你已被看到"意思是現在我已通過證悟一切智智而看到你。"你將不再建造房屋"意思是你將不再建造這個被稱為我的自我存在的房屋。你所有的煩惱之梁已被我完全打破。這個由你建造的自我存在之屋的頂端,即無明的圓形梁頂,已被摧毀。我的心現在已經通過以涅槃為所緣而進入了無為。我已經證得了被稱為渴愛滅盡的阿羅漢道或阿羅漢果,這是其意思。在註釋中也說:"'已進入無為'意思是心已證得被稱為渴愛滅盡的阿羅漢道或阿羅漢果。"這是心中生起的法的開始。他們說:"'當法顯現時'是口中生起的法的開始。"據說世尊是在內心默唸中說"經歷無數生命的輪迴"等。 "一些人"是指誦律者。但首先所說的應理解為是誦法句經者的意思。這裡誦律者說:"法句經誦者的偈頌因為是在心中宣說的,所以當時對大眾沒有利益,而我們的偈頌因為是用語言宣說的,所以當時對聽聞的天神和梵天有利益,因此這才是第一句佛語。"但法句經誦者說:"教說對眾生是否有利益不是標準,因為是世尊在心中宣說的,所以這是第一句佛語。"因此應當理解兩者都不相矛盾。如果"經歷無數生命的輪迴"是在心中宣說的,那麼為什麼在法句經註釋中(法句經註釋

2.153-154) 『『anekajātisaṃsāranti imaṃ dhammadesanaṃ satthā bodhirukkhamūle nisinno udānavasena udānetvā aparabhāge ānandattherena puṭṭho kathesī』』ti vuttanti? Tatthāpi manasā udānetvāti evamattho gahetabbo. Atha vā manasāva desitanti evaṃ gahaṇe kiṃ kāraṇanti ce? Yadi vacībhedaṃ katvā desitaṃ siyā, udānapāḷiyaṃ āruḷhaṃ bhaveyya, tasmā udānapāḷiyaṃ anāruḷhabhāvoyeva vacībhedaṃ akatvā manasā desitabhāve kāraṇanti vadanti.

Yadā have pātubhavanti dhammāti ettha itisaddo ādiattho. Tena 『『ātāpino jhāyato brāhmaṇassa, athassa kaṅkhā vapayanti sabbā. Yato pajānāti sahetudhamma』』nti ādigāthāttayaṃ saṅgaṇhāti. Udānagāthanti pana jātiyā ekavacanaṃ, tatthāpi paṭhamagāthaṃyeva vā gahetvā vuttanti veditabbaṃ. Ettha pana yaṃ vattabbaṃ, taṃ khandhake āvi bhavissati. Pāṭipadadivaseti idaṃ 『『sabbaññubhāvappattassā』』ti na etena sambandhitabbaṃ, 『『paccavekkhantassa uppannā』』ti etena pana sambandhitabbaṃ. Visākhapuṇṇamāyameva hi bhagavā paccūsasamaye sabbaññutaṃ pattoti. Somanassamayañāṇenāti somanassasampayuttañāṇena. Āmantayāmīti nivedayāmi, bodhemīti attho. Vayadhammāti aniccalakkhaṇamukhena dukkhānattalakkhaṇampi saṅkhārānaṃ vibhāveti 『『yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā』』ti (saṃ. ni. 3.15) vacanato. Lakkhaṇattayavibhāvananayeneva tadārammaṇaṃ vipassanaṃ dassento sabbatitthiyānaṃ avisayabhūtaṃ buddhāveṇikaṃ catusaccakammaṭṭhānādhiṭṭhānaṃ aviparītaṃ nibbānagāminiṃ paṭipadaṃ pakāsetīti daṭṭhabbaṃ . Idāni tattha sammāpaṭipattiyaṃ niyojeti 『『appamādena sampādethā』』ti. Atha vā 『『vayadhammā saṅkhārā』』ti etena saṅkhepena saṃvejetvā 『『appamādena sampādethā』』ti saṅkhepeneva niravasesaṃ sammāpaṭipattiṃ dasseti. Appamādapadañhi sikkhattayasaṅgahitaṃ kevalaparipuṇṇaṃ sāsanaṃ pariyādiyitvā tiṭṭhatīti. Antareti antarāḷe, vemajjheti attho.

Suttantapiṭakanti ettha yathā kammameva kammantaṃ, evaṃ suttameva suttantanti veditabbaṃ. Asaṅgītanti saṅgītikkhandhakakathāvatthuppakaraṇādi. Keci pana 『『subhasuttampi paṭhamasaṅgītiyaṃ asaṅgīta』』nti vadanti, taṃ na yujjati. 『『Paṭhamasaṅgītito puretarameva hi āyasmatā ānandattherena jetavane viharantena subhassa māṇavassa desita』』nti ācariyadhammapālattherena vuttaṃ. Subhasuttaṃ pana 『『evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme aciraparinibbute bhagavatī』』tiādinā (dī. ni.

2.153-154) 「『經歷無數生命的輪迴』是指這部法教,佛陀坐在菩提樹下,以啓發的方式說出,後來在阿難尊者的詢問下講述。」在這裡也應理解為「以心啓發」。如果是通過語言表達的,那麼為什麼會如此?如果是通過語言表達的,那麼應當從啓發的經典中升起,因此不應當通過語言表達而是通過心靈的啓發。 「當法顯現時」在這裡「如是」一詞是開頭的意思。因此「勤奮的修行者,疑慮會消失,因他明白有因有果。」等三句詩句是此意。關於啓發的詩句是單數形式,在這裡應當理解為僅第一句詩。這裡所說的內容將在律藏中出現。「修行的日子」是指「應當與一切智相應」,與此無關,而是「適合反思的顯現。」在維薩卡普爾那日,佛陀在清晨時分獲得了一切智。與愉悅相結合的智慧是指與愉悅相伴的智慧。 「我告訴你」是指我通知你,意為覺悟。 「滅亡的法」是指無常的特性與苦的特性,分別闡述「無常的就是苦,苦的就是無我」。通過特性的三種闡述,顯示出那時的所緣的正念,顯示出所有女性的非所緣的佛陀的四聖諦的正道不偏離涅槃的修行。現在在這裡指向正確的修行,便說「應當以不懈努力來實現。」或者說「滅亡的法是因緣」,通過簡略地震動,便顯示出「應當以不懈努力來實現」的簡略的無餘的正確修行。因為不懈努力的法則是涵蓋三種教義的完整的教法。 「在其中」是指在中間,「在中間」是指此意。 「經藏」在這裡應理解為「如同業是業的果」,同樣「經是經的內容」。「未集結」是指集結律藏的內容等。有些人說「即使是善經在第一次集結中也是未集結的」,對此不應當接受。 「在第一次集結之前,阿難尊者在耶提瓦那與善人講述。」這是由阿查里達哈馬帕拉尊者所說的。而善經則是「我曾聽聞——有一次阿難尊者在舍衛城的耶提瓦那,安那提平提的園中,佛陀剛圓寂不久」開頭的。

1.444) āgataṃ. Tattha 『『evaṃ me suta』』ntiādivacanaṃ paṭhamasaṅgītiyaṃ āyasmatā ānandatthereneva vattuṃ yuttarūpaṃ na hoti. Na hi ānandatthero sayameva subhasuttaṃ desetvā 『『evaṃ me suta』』ntiādīni vadati. Evaṃ pana vattabbaṃ siyā 『『ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ sāvatthiyaṃ viharāmi jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme』』ti, tasmā dutiyatatiyasaṅgītikārakehi 『『evaṃ me suta』』ntiādinā subhasuttaṃ saṅgītimāropitaṃ viya dissati. Atha ācariyadhammapālattherassa evamadhippāyo siyā 『『ānandatthereneva vuttampi subhasuttaṃ paṭhamasaṅgītiṃ āropetvā tantiṃ ṭhapetukāmehi mahākassapattherādīhi aññesu suttesu āgatanayeneva 『evaṃ me suta』ntiādinā tanti ṭhapitā』』ti, evaṃ sati yujjeyya. Atha vā āyasmā ānandatthero subhasuttaṃ sayaṃ desentopi sāmaññaphalādīsu bhagavatā desitanayeneva desesīti bhagavato sammukhā laddhanaye ṭhatvā desitattā bhagavatā desitaṃ dhammaṃ attani adahanto 『『evaṃ me suta』』ntiādimāhāti evamadhippāyo veditabbo.

Ubhayāni pātimokkhānīti bhikkhubhikkhunīpātimokkhavasena. Dve vibhaṅgānīti bhikkhubhikkhunīvibhaṅgavaseneva dve vibhaṅgāni. Dvāvīsati khandhakānīti mahāvaggacūḷavaggesu āgatāni dvāvīsati khandhakāni. Soḷasaparivārāti soḷasahi parivārehi upalakkhitattā soḷasaparivārāti vuttaṃ. Tathā hi parivārapāḷiyaṃ 『『yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññatta』』ntiādinā (pari. 1) paññattivāro, tato paraṃ 『『methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjatī』』tiādinā (pari. 157) katāpattivāro, 『『methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajantī』』tiādippabhedo (pari. 182) vipattivāro, 『『methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā』』tiādippabhedo (pari. 183) saṅgahavāro, 『『methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhantī』』tiādinā (pari. 184) samuṭṭhānavāro, 『『methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇa』』ntiādinā (pari. 185) adhikaraṇavāro, 『『methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammantī』』tiādippabhedo (pari. 186) samathavāro, tadanantaraṃ samuccayavāro cāti aṭṭha vārā vuttā. Tato paraṃ 『『methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññatta』』ntiādinā (pari. 188) nayena puna paccayavasena eko paññattivāro, tassa vasena purimasadisā eva katāpattivārādayo satta vārāti evaṃ aparepi aṭṭha vārā vuttā. Iti imāni aṭṭha, purimānipi aṭṭhāti mahāvibhaṅge soḷasa vārā dassitā. Tato paraṃ teneva nayena bhikkhunivibhaṅgepi soḷasa vārā āgatāti imehi soḷasahi vārehi upalakkhitattā soḷasaparivārāti vuccati. Potthakesu pana katthaci 『『parivāro』』ti ettakameva dissati, bahūsu pana potthakesu dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ abhidhammaṭṭhakathāyañca 『『soḷasaparivārā』』ti evameva vuttattā ayampi pāṭho na sakkā paṭibāhitunti tassevattho vutto.

1.444) 「『經歷無數生命的輪迴』是指這部法教,佛陀坐在菩提樹下,以啓發的方式說出,後來在阿難尊者的詢問下講述。」在這裡,理解為「以心啓發」是合適的。阿難尊者並不是自己講述善經而說「我曾聽聞」等等。可以說應這樣表述:「我曾在舍衛城的耶提瓦那,安那提平提的園中住過。」因此,第二次和第三次集結的集結者們用「我曾聽聞」等表述善經,似乎是集結的樣子。阿查里達哈馬帕拉尊者的意思是「雖然阿難尊者所說的善經是第一次集結的,但想要將其作為集結的內容,故而與大迦葉尊者等其他的經典內容相結合,依照到來的方式說出『我曾聽聞』等,便可理解。」或者說,阿難尊者即使在講述善經時,也是依照佛陀所說的方式講述,所以在佛陀面前所獲得的教法,自己不再燃燒,便說「我曾聽聞」等等,這應當如此理解。 「兩個戒律」是指比丘與比丘尼的戒律。「兩個分類」是指比丘與比丘尼的分類。「二十七個戒條」是指在大部與小部中所包含的二十七個戒條。「十六個附條」是指十六個附條的特點。因此在附條經典中有「由佛陀所知、所見、阿羅漢、正等覺者首次制定的戒條」之類的內容,接著有「對於修習性行為的,多少種過失會產生」等內容,接著有「對於修習性行為的,多少種過失會導致四種墮落」等等的分類,接著有「對於修習性行為的,多少種過失會歸入七種過失的分類」等等的分類,接著有「對於修習性行為的,多少種過失會由六種過失的起因產生」等等的分類,接著有「對於修習性行為的,多少種過失會歸入四種問題的分類」等等的分類,接著有「對於修習性行為的,多少種過失會與七種平息的分類相應」等等的分類,接著有「對於修習性行為的,多少種過失會歸入十六種附條的分類」等等的分類,因此共計八個分類被提及。接下來有「對於修習性行為的,多少種過失會導致戒條的制定」等等的內容,依此類推,再次以因果的方式提及一個附條的分類,依此類推,前面提到的七個分類等同於前面的八個分類,這在大分類中顯示出十六個分類。接下來依此類推,在比丘尼的分類中也有十六個分類,這些十六個分類被稱為十六個附條。因此在書籍中有時只提到「附條」,而在許多書籍中,例如《長部經典》的註釋與《阿毗達摩》的註釋中也提到「十六個附條」,因此這一段的內容不能被否定。

Brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgahoti brahmajālasuttādīni catuttiṃsa suttāni saṅgayhanti ettha, etenāti vā brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgaho. Vuttappamāṇānaṃ vā suttānaṃ saṅgaho etassāti brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgahoti. Evaṃ sesesupi veditabbaṃ.

Vividhavisesanayattāti imissā gāthāya atthaṃ vibhāvento āha 『『vividhā hī』』tiādi. Daḷhīkammasithilakaraṇappayojanāti yathākkamaṃ lokavajjesu sikkhāpadesu daḷhīkammappayojanā, paṇṇattivajjesu sithilakaraṇappayojanāti veditabbaṃ. Ajjhācāranisedhanatoti saññamavelaṃ atibhavitvā pavatto ācāro ajjhācāro, vītikkamo, tassa nisedhanatoti attho. Tenāti vividhanayattādihetunā. Etanti 『『vividhavisesanayattā』』tiādigāthāvacanaṃ. Etassāti vinayassa. Itaraṃ panāti suttaṃ.

Idāni atthānaṃ sūcanatotiādigāthāya atthaṃ pakāsento āha 『『tañhī』』tiādi. Attatthaparatthādibhedeti yo taṃ suttaṃ sajjhāyati suṇāti vāceti cinteti deseti ca, suttena saṅgahito sīlādiattho tassapi hoti, tena parassa sādhetabbato parassapi hotīti tadubhayaṃ taṃ suttaṃ sūceti dīpeti. Tathā diṭṭhadhammikasamparāyikatthe lokiyalokuttaratthe cāti evamādibhede atthe ādisaddena saṅgaṇhāti. Atthasaddo cāyaṃ hitapariyāyavacano, na bhāsitatthavacano. Yadi siyā, suttaṃ attanopi bhāsitatthaṃ sūceti parassapīti ayamattho vutto siyā, suttena ca yo attho pakāsito, so tasseva hoti, na tena parattho sūcito hotīti. Tena sūcetabbassa paratthassa nivattetabbassa abhāvā attaggahaṇañca na kattabbaṃ. Attatthaparatthavinimuttassa bhāsitatthassa abhāvā ādiggahaṇañca na kattabbaṃ, tasmā yathāvuttassa hitapariyāyassa atthassa sutte asambhavato suttādhārassa puggalassa vasena attatthaparatthā vuttā.

Atha vā suttaṃ anapekkhitvā ye attatthādayo atthappabhedā 『『na haññadatthatthi pasaṃsalābhā』』ti etassa padassa niddese (mahāni. 63) vuttā attattho, parattho, ubhayattho, diṭṭhadhammiko attho, samparāyiko attho, uttāno attho, gambhīro attho, guḷho attho, paṭicchanno attho, neyyo attho, nīto attho, anavajjo attho, nikkileso attho, vodāno attho, paramatthoti, te atthe suttaṃ sūcetīti attho gahetabbo. Tathā hi kiñcāpi suttanirapekkhaṃ attatthādayo vuttā suttatthabhāvena aniddiṭṭhattā, tesu pana ekopi atthappabhedo suttena dīpetabbataṃ nātikkamati, tasmā te atthe suttaṃ sūcetīti vuccati. Imasmiñca atthavikappe attha-saddoyaṃ bhāsitatthapariyāyopi hoti. Ettha hi purimakā pañca atthappabhedā hitapariyāyā, tato pare cha bhāsitatthabhedā, pacchimakā pana ubhayasabhāvā. Tattha duradhigamatāya vibhāvane agādhabhāvo gambhīro, na vivaṭo guḷho, mūludakādayo viya paṃsunā akkharasannivesādinā tirohito paṭicchanno. Niddhāretvā ñāpetabbo neyyo, yathārutavasena veditabbo nīto. Anavajjanikkilesavodānā pariyāyavasena vuttā, kusalavipākakiriyadhammavasena vā. Paramattho nibbānaṃ, dhammānaṃ aviparītasabhāvo eva vā.

Atha vā attanā ca appiccho hotīti attatthaṃ, appicchākathañca paresaṃ kattā hotīti paratthaṃ sūceti. Evaṃ 『『attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hotī』』tiādīni (a. ni.

Brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgahoti brahmajālasuttādīni catuttiṃsa suttāni saṅgayhanti ettha, etenāti vā brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgaho. Vuttappamāṇānaṃ vā suttānaṃ saṅgaho etassāti brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgahoti. Evaṃ sesesupi veditabbaṃ。 「各種特性方面」是指在這首詩中闡述的內容,故說「確實是多樣的」。「堅定的行為、放鬆的行為」是指在世俗的戒律中,依據情況的堅定行為,及在規則的放鬆行為。 「禁止內在行為」是指過度放縱而產生的行為,意為內在行為的過失,及其禁止的意思。因此,因各種特性而如此。 「這」是指「因各種特性而」的詩句內容。 「這」是指戒律的內容。 「其他」是指經典。 現在通過「指示意義」的詩句內容,闡明「渴望」及其他。 「自我、他者等的不同」是指那些誦讀、傾聽、思考、講解、教授這部經典的人,所理解的戒律等內容,因而也適用於他人,因此這部經典同時指示了他者的意思。 同樣,在「見法的當下、世俗與超世俗」中,依此類推的不同意義也如此。 「意義」一詞是指有益的近義詞,而不是口頭表達的意思。 如果這部經典是指自己所說的內容,那麼這意思應當是說,經典中所闡明的內容,便是其本身的意思,而不是他者的意思。因此,在指示他者的內容時,若沒有他者的意思,則不應當被接受。 由於沒有自我與他者的表達,因此不應當被接受,故而在如上所述的有益的近義詞的內容中,經典是不可或缺的。 或者說,經典不依賴於自我及他者等的不同,所指的「沒有傷害的意義」的內容,便是自我、他者、雙重意義、見法的意義、未來的意義、顯而易見的意義、深奧的意義、隱藏的意義、被遮蔽的意義、應當引導的意義、被引導的意義、無可指摘的意義、無污染的意義、可引導的意義、究竟的意義等,這些意義應當被理解為經典所指的內容。 同樣,儘管經典不依賴於自我及他者等的不同,所指的意義仍然不應超越經典所闡述的內容,因此這些意義應當被視為經典所指的內容。在此意義的闡述中,意義一詞也可以是口頭表達的近義詞。 在這裡,前五個意義是有益的近義詞,接下來六個是口頭表達的近義詞,而最後的兩個則是雙重性質的。 其中,因難以理解而不易闡述的深奧意義,非顯而易見的隱藏意義,如同根水等通過塵土的字母排列而被遮蔽。 應當剖析並告知應當引導的意義,依照所述的方式理解被引導的意義。 無可指摘的、無污染的意義是通過善的果報及行為所指的。 究竟的意義是涅槃,或是法的非顛倒特性等。 或者說,自己也應當有少欲的態度,因此指向自我,少欲的說法則指向他者。 如此「自己應當避免殺生」等等。

4.99) suttāni yojetabbāni. Vinayābhidhammehi ca visesetvā suttasaddassa attho vattabbo, tasmā veneyyajjhāsayavasappavattāya desanāya attahitaparahitādīni sātisayaṃ pakāsitāni honti tappadhānabhāvato, na āṇādhammasabhāvavasappavattāyāti idameva atthānaṃ sūcanato suttanti vuttaṃ. Evañca katvā 『『ettakaṃ tassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpanna』』nti (pāci. 655) ca 『『sakavāde pañca suttasatānī』』ti (dha. sa. aṭṭha. nidānakathā) ca evamādīsu suttasaddo upacaritoti gahetabbo.

Suttesu āṇādhammasabhāvā ca veneyyajjhāsayaṃ anuvattanti, na vinayābhidhammesu viya veneyyajjhāsayo āṇādhammasabhāve, tasmā veneyyānaṃ ekantahitapaṭilābhasaṃvattanikā suttantadesanā hotīti 『『suvuttā cettha atthā』』tiādi vuttaṃ. 『『Ekantahitapaṭilābhasaṃvattanikā suttantadesanā』』ti idampi veneyyānaṃ hitasampāpane suttantadesanāya tapparabhāvaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Tapparabhāvo ca veneyyajjhāsayānulomato daṭṭhabbo. Tenevāha 『『veneyyajjhāsayānulomena vuttattā』』ti . Vinayadesanaṃ viya issarabhāvato āṇāpatiṭṭhāpanavasena adesetvā veneyyānaṃ ajjhāsayānulomena cariyānurūpaṃ vuttattā desitattāti attho.

Anupubbasikkhādivasena kālantare abhinipphattiṃ dassento āha 『『sassamiva phala』』nti. Pasavatīti phalati, nipphādetīti attho. Upāyasamaṅgīnaṃyeva nipphajjanabhāvaṃ dassento 『『dhenu viya khīra』』nti āha. Dhenutopi hi upāyavantānaṃyeva khīrapaṭilābho hoti. Anupāyena hi akāle ajātavacchaṃ dhenuṃ dohanto kālepi vā visāṇaṃ gahetvā dohanto neva khīraṃ paṭilabhati. 『『Suttāṇā』』ti etassa atthaṃ pakāsetuṃ 『『suṭṭhu ca ne tāyatī』』ti vuttaṃ.

Suttasabhāganti suttasadisaṃ. Suttasabhāgataṃyeva dassento āha 『『yathā hī』』tiādi. Tacchakānaṃ suttanti vaḍḍhakīnaṃ kāḷasuttaṃ. Pamāṇaṃ hotīti tadanusārena tacchanato. Evametampi viññūnanti yathā kāḷasuttaṃ pasāretvā saññāṇe kate gahetabbaṃ vissajjetabbañca paññāyati, evaṃ vivādesu uppannesu sutte ānītamatte 『『idaṃ gahetabbaṃ, idaṃ vissajjetabba』』nti viññūnaṃ pākaṭattā vivādo vūpasammatīti etampi suttaṃ viññūnaṃ pamāṇaṃ hotīti attho. Idāni aññathāpi suttasabhāgataṃ dassento āha 『『yathā cā』』tiādi. Suttaṃ viya pamāṇattā saṅgāhakattā ca suttamiva suttanti vuttaṃ hoti. Ettha ca attatthādividhāne suttassa pamāṇabhāvo attatthādīnaṃyeva ca saṅgāhakattaṃ yojetabbaṃ tadatthappakāsanapadhānattā suttassa. Vinayābhidhammehi visesattañca pubbe vuttanayeneva yojetabbaṃ. Etanti 『『atthānaṃ sūcanato』』tiādikaṃ atthavacanaṃ. Etassāti suttassa.

4.99) 「應當理解為經典。」在戒律與法的內容中,經典一詞的意義應當被闡明,因此因應當有利於他者的教導而闡明的內容,包含了對自己和他人有益的內容,這些內容因其重要性而被顯現出來,而不是因其命令的性質而被顯現。因此,經典的內容應當被理解為此。如此說來,「這是佛陀所說的經典的範圍」以及「在自我所說的五百部經典中」之類的經典內容應當被理解為經典一詞所包含的。 在經典中,命令的性質與有利於他者的意圖相互關聯,而不是像戒律與法那樣的有利於他者的意圖。因此,經典的教導是完全有利於他者的,所以「在這裡的意義是清楚的」。「完全有利於他者的經典教導」也是指有利於他者的教導的性質。此性質應當從有利於他者的意圖中理解。因此,因有利於他者的意圖而被闡明的經典教導是如此。 爲了闡明逐步學習的內容,故說「如同種子結果」。「結果」是指結果成熟,意為產生。「如奶牛般的結果」是指與方法相應的結果。奶牛確實是有方法的,因而能夠產奶。如果沒有方法,即使在適當的時候,牠也無法獲得牛奶。「關於經典的意義」是爲了闡明「確實不會被忽視」。 「經典的性質」是指與經典相似的性質。爲了顯示經典的性質,故說「正如確實如此」。「工匠的經典」是指黑色的經典。 「作為標準」是指根據此標準。 這樣「對於有智慧的人」而言,正如黑色經典被擴充套件並被理解,因而在爭論中出現的經典也應有「這是應當理解的,這是應當放棄的」,因此因有智慧的人而使爭論得以平息,故此經典是有標準的。 現在爲了顯示其他經典的性質,故說「正如如此」。經典的性質與標準相似,因此經典與經典是相似的。在這裡,關於自我與他者的不同,經典的性質應當被理解為自我與他者的性質。經典的闡明是爲了顯示經典的性質。通過戒律與法的內容的不同,前面所述的內容應當被理解。 「這」是指「關於內容的指示」的內容。 「這」是指經典的內容。

Yanti yasmā. Etthāti abhidhamme. Abhikkamantīti ettha abhi-saddo kamanakiriyāya vuḍḍhibhāvaṃ atirekataṃ dīpetīti āha 『『abhikkamantītiādīsu vuḍḍhiyaṃ āgato』』ti. Abhiññātāti aḍḍhacandādinā kenaci saññāṇena ñātā paññātā pākaṭāti attho. Aḍḍhacandādibhāvo hi rattiyā upalakkhaṇavasena saññāṇaṃ hoti, yasmā aḍḍho cando, tasmā aṭṭhamī, yasmā ūno, tasmā cātuddasī, yasmā puṇṇo, tasmā pannarasīti. Abhilakkhitāti etthāpi ayamevattho veditabbo. Abhilakkhitasaddapariyāyo abhiññātasaddoti āha 『『abhiññātā abhilakkhitātiādīsu lakkhaṇe』』ti. Ettha ca vācakasaddantarasannidhānena nipātānaṃ tadatthajotakamattattā lakkhitasaddatthajotako abhisaddo lakkhaṇe vattatīti vutto. Rājābhirājāti rājūhi pūjetuṃ araho rājā. Pūjiteti pūjārahe.

Abhidhammeti 『『supinantena sukkavissaṭṭhiyā anāpattibhāvepi akusalacetanā upalabbhatī』』tiādinā vinayapaññattiyā saṅkaravirahite dhamme. 『『Pubbāparavirodhābhāvato dhammānaṃyeva ca aññamaññasaṅkaravirahite dhamme』』tipi vadanti. 『『Pāṇātipāto akusala』』nti evamādīsu ca maraṇādhippāyassa jīvitindriyupacchedakapayogasamuṭṭhāpikā cetanā akusalaṃ, na pāṇasaṅkhātajīvitindriyassa upacchedasaṅkhāto atipāto, tathā adinnassa parasantakassa ādānasaṅkhātā viññatti abyākato dhammo, taṃviññattisamuṭṭhāpikā theyyacetanā akusalo dhammoti evamādināpi aññamaññasaṅkaravirahite dhammeti attho veditabbo. Abhivinayeti ettha 『『jātarūparajataṃ na paṭiggahetabba』』nti vadanto vinaye vineti nāma. Ettha 『『evaṃ paṭiggaṇhato pācittiyaṃ, evaṃ dukkaṭanti vadanto ca abhivinaye vineti nāmā』』ti vadanti. Tasmā jātarūparajataṃ theyyacittena parasantakaṃ gaṇhantassa yathāvatthu pārājikathullaccayadukkaṭesu aññataraṃ, bhaṇḍāgārikasīsena gaṇhantassa pācittiyaṃ, attatthāya gaṇhantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Kevalaṃ lolatāya gaṇhantassa anāmāsadukkaṭaṃ, rūpiyachaḍḍakassa sammatassa anāpattīti evaṃ aññamaññasaṅkaravirahite vinaye paṭibalo vinetunti attho veditabbo. Abhikkantenāti ettha kantiyā adhikattaṃ abhisaddo dīpetīti āha 『『adhike』』ti.

Nanu ca 『『abhikkamantī』』ti ettha abhisaddo kamanakiriyāya vuḍḍhibhāvaṃ atirekataṃ dīpeti, 『『abhiññātā abhilakkhitā』』ti ettha ñāṇalakkhaṇakiriyānaṃ supākaṭattā visesaṃ, 『『abhikkantenā』』ti ettha kantiyā adhikattaṃ visiṭṭhataṃ dīpetīti idaṃ tāva yuttaṃ kiriyāvisesakattā upasaggassa, 『『abhirājā abhivinayo』』ti pana pūjitaparicchinnesu rājavinayesu abhisaddo vattatīti kathametaṃ yujjeyyāti ce? Idhāpi natthi doso pūjanaparicchedanakiriyādīpanato, tāhi ca kiriyāhi rājavinayānaṃ yuttattā, tasmā ettha atimālādīsu atisaddo viya abhisaddo saha sādhanena kiriyaṃ vadatīti abhirājaabhivinayasaddā siddhā, evaṃ abhidhammasadde abhisaddo saha sādhanena vuḍḍhiyādikiriyaṃ dīpetīti ayamattho dassitoti daṭṭhabbaṃ.

Yanti yasmā. 這裡是指法的內容。 「前往」的意思是指「在這裡,前往」這個詞表示一種超越的狀態,因此說「前往」是指一種提升的狀態。 「已知」的意思是通過某種知覺被認識、被理解、被顯現的意思。 例如,半月等的狀態在夜晚是被標記的,因為半月,因此稱為第八日;因為少於滿月,因此稱為第十四日;因為滿月,因此稱為第十五日。 「被標記」的意思在這裡也是如此理解。 「被標記」的詞義與「已知」的詞義相同,因此說「已知被標記」是指特徵。 在這裡,通過詞語的相互關聯,便能理解詞義的光輝,標記的詞義的光輝也在「特徵」中被闡述。 「尊王」是指應當受到王者們的崇敬的國王。 「被崇敬」是指應受崇敬。 「法」的內容是「即使在沒有過失的情況下,惡的意圖也會顯現」的意思,這在戒律的規定中是無混雜的法。「由於與前後相違背的緣故,法本身也是無混雜的法」也可以這樣說。「殺生是不善的」,以及關於死亡的意圖,導致生命的感官被截斷的意圖是惡的,而不是指稱生命的感官被截斷的殺生;同樣,對於他者的財物的無正當取得是未被闡明的法,因而由此意圖所產生的惡的意圖也是不善的法,這些都應當被理解為無混雜的法。 「再三的教導」在這裡是指「不能接受金銀等」,這是在戒律中所說的。 在這裡說「如是接受則為罪,若如此則為過失」,因此再三的教導是如此。 因此,接受金銀等的行為,若是出於貪慾,便會導致過失,若是出於非貪慾,便不算過失;而在此情況下,接受金銀等的行為與其他的過失相對照,因而應當被理解為無混雜的法。 「前往」的意思在這裡是指超越的狀態。 在這裡,「前往」的意思是指一種超越的狀態,故說「更進一步」。難道「前往」的意思不是指一種超越的狀態嗎?而「已知被標記」的意思是指因為有顯著的知識特徵而被認識;「前往」的意思是指一種超越的狀態。 這在這裡是合理的,因而在行為的特徵上,顯然是合適的。 這樣,「尊王的教導」在被崇敬的王者的教導中,便能理解為一種超越的狀態。 同樣,在法的內容中,超越的狀態與提升的行為應當被理解為是相輔相成的。

Etthacāti abhidhamme. Bhāvetīti cittassa vaḍḍhanaṃ vuttaṃ. Pharitvāti ārammaṇassa vaḍḍhanaṃ vuttaṃ. Vuḍḍhimantoti bhāvanāpharaṇavuḍḍhīhi vuḍḍhimantopi dhammā vuttāti attho. Ārammaṇādīhīti ārammaṇasampayuttakammadvārapaṭipadādīhi. Lakkhaṇīyattāti sañjānitabbattā. Ekantato lokuttaradhammānaṃyeva pūjārahattā 『『sekkhā dhammā』』tiādinā lokuttarāyeva pūjitāti dassitā. Sabhāvaparicchinnattāti phusanādisabhāvena paricchinnattā. Adhikāpi dhammā vuttāti ettha kāmāvacarehi mahantabhāvato mahaggatā dhammāpi adhikā nāma hontīti tehi saddhiṃ adhikā dhammā vuttā.

Yaṃ panettha avisiṭṭhanti ettha vinayādīsu tīsu aññamaññavisiṭṭhesu yaṃ avisiṭṭhaṃ samānaṃ, taṃ piṭakasaddanti attho. Vinayādayo hi tayo saddā aññamaññaṃ asādhāraṇattā visiṭṭhā nāma, piṭakasaddo pana tehi tīhipi sādhāraṇattā avisiṭṭhoti vuccati. Mā piṭakasampadānenāti pāḷisampadānavasena mā gaṇhathāti vuttaṃ hoti. Kudālañca piṭakañca kudālapiṭakaṃ. Tattha ku vuccati pathavī, tassā dālanato vidālanato ayomayo upakaraṇaviseso kudālaṃ nāma, tālapaṇṇavettalatādīhi kato bhājanaviseso piṭakaṃ nāma, taṃ ādāya gahetvāti attho. Yathāvuttenāti 『『evaṃ duvidhatthenā』』tiādinā vuttappakārena.

Desanāsāsanakathābhedanti ettha kathetabbānaṃ atthānaṃ desakāyattena āṇādividhinā abhisajjanaṃ pabodhanaṃ desanā. Sāsitabbapuggalagatena yathāparādhādinā sāsitabbabhāvena anusāsanaṃ vinayanaṃ sāsanaṃ. Kathetabbassa saṃvarāsaṃvarādino atthassa kathanaṃ vacanapaṭibaddhatākaraṇaṃ kathāti vuccati. Tasmā desitāraṃ bhagavantamapekkhitvā desanā, sāsitabbapuggalavasena sāsanaṃ, kathetabbassa atthassa vasena kathāti evamettha desanādīnaṃ nānākaraṇaṃ veditabbaṃ. Ettha ca kiñcāpi desanādayo desetabbādinirapekkhā na honti, āṇādayo pana visesato desakādiadhīnāti taṃtaṃvisesayogavasena desanādīnaṃ bhedo vutto. Tathā hi āṇāvidhānaṃ visesato āṇārahādhīnaṃ tattha kosallayogato. Evaṃ vohāraparamatthavidhānāni ca vidhāyakādhīnānīti āṇādividhino desakāyattatā vuttā. Aparādhajjhāsayānurūpaṃ viya dhammānurūpampi sāsanaṃ visesato, tathā vinetabbapuggalāpekkhanti sāsitabbapuggalavasena sāsanaṃ vuttaṃ. Saṃvarāsaṃvaranāmarūpānaṃ viya viniveṭhetabbāya diṭṭhiyāpi kathanaṃ sati vācāvatthusmiṃ nāsatīti visesato tadadhīnanti kathetabbassa atthassa vasena kathā vuttā. Bhedasaddo visuṃ visuṃ yojetabbo 『『desanābhedaṃ sāsanabhedaṃ kathābhedañca yathārahaṃ paridīpaye』』ti. Bhedanti ca nānattanti attho. Tesu piṭakesu sikkhā ca pahānāni ca gambhīrabhāvo ca sikkhāpahānagambhīrabhāvaṃ, tañca yathārahaṃ paridīpayeti attho. Pariyattibhedañca vibhāvayeti sambandho.

Pariyattibhedanti ca pariyāpuṇanabhedanti attho. Yahinti yasmiṃ vinayādike piṭake. Yaṃ sampattiñca vipattiñca yathā pāpuṇāti, tampi sabbaṃ vibhāvayeti sambandho. Atha vā yaṃ pariyattibhedaṃ sampattiñca vipattiñcāpi yahiṃ yathā pāpuṇāti, tampi sabbaṃ vibhāvayeti yojetabbaṃ. Ettha yathāti yehi upārambhādihetupariyāpuṇanādippakārehi upārambhanissaraṇadhammakosakarakkhaṇahetupariyāpuṇanaṃ suppaṭipatti duppaṭipattīti etehi pakārehīti vuttaṃ hoti.

Etthacāti abhidhamme. 這裡是指法的內容。 「發展」是指心的增長。 「傳播」是指對象的增長。 「具增長的」是指通過修習和傳播而具備增長的法。 「對像等」是指與對像相關的行為、門的修習等。 「特徵」的意思是指應當被認知的特性。 從根本上講,只有超世俗的法因其應受崇敬而被稱為「修行法」。 「因本性被限制」是指因觸碰等的特性而被限制。 「更高的法」在這裡說的是,因欲界的法具備其巨大性而被稱為更高的法。 至於這裡所說的「未被限制」的意思是,在戒律等三種中,彼此之間的未被限制是相同的,這便是「經典」的意思。 因為戒律等三種詞語因彼此之間的不同而被稱為被限制,而「經典」則因其共同性而被稱為未被限制。 「不要因經典的完備而」是指「不要因巴利經典的完備而被接受」。 「鋤頭」和「經典」便是鋤頭經典。 在這裡,「土」被稱為地,因其切割和分開的緣故,金屬器具的特別稱為鋤頭;而用棕櫚葉、草等製作的器具則被稱為經典,意為「帶著這些器具去獲取」。 「如前所述」是指「如這樣兩種的意義」。 「教導、命令、闡述的不同」是指應當闡明的內容,通過教導的身體、命令的方式進行勸導,教導是指教誡。 「應當被教導的眾生」是指通過如前所述的方式進行教導的內容。 「應當闡明的內容」是指通過約束、約束的內容的闡述,因而被稱為教導。 因此,教導應當以佛陀為依靠,因而教導是應當根據應被教導的內容進行的。因此,在此處的教導等應當被理解為不同的型別。 在這裡,儘管教導等不依賴於應被教導的內容,但命令等則因其特定的教導等而被闡明。 同樣,命令的規定是特別的,命令是指應當被遵循的內容。 因此,教導的內容以應當被教導的眾生為基礎而被闡明。 就像約束與約束的事物一樣,教導的內容也應當被理解為應當被教導的內容。 這裡的「教導的不同」是指應當被闡明的內容的不同。 在這些經典中,戒律和放棄等的深奧特性也應當被如實闡明。 「內容的不同」是指內容的全面性。 「在何處」是指在戒律等經典中。 「無論是獲得還是失去,如何達到的」,這也應當被全面闡明。 或者說,無論是內容的不同,獲得或失去的內容如何達到的,這也應當被全面闡明。在這裡,如何通過起因等進行全面的闡明,因而通過起因的解除、法的保護等進行全面的闡明,因而說「良好的修習與不良的修習」。

Paridīpanā vibhāvanā cāti heṭṭhā vuttassa anurūpato vuttaṃ, atthato pana ekameva. Āṇārahenāti āṇaṃ ṭhapetuṃ arahatīti āṇāraho, bhagavā. So hi sammāsambuddhatāya mahākāruṇikatāya ca aviparītahitopadesakabhāvena pamāṇavacanattā āṇaṃ paṇetuṃ arahati, vohāraparamatthānampi sambhavato āha 『『āṇābāhullato』』ti. Ito paresupi eseva nayo.

Paṭhamanti vinayapiṭakaṃ. Pacurāparādhā seyyasakattherādayo. Te hi dosabāhullato 『『pacurāparādhā』』ti vuttā. Pacuro bahuko bahulo aparādho doso vītikkamo yesaṃ te pacurāparādhā. Anekajjhāsayātiādīsu āsayova ajjhāsayo. So ca atthato diṭṭhi ñāṇañca, pabhedato pana catubbidhaṃ hoti. Tathā hi pubbacariyavasena āyatiṃ sati paccaye uppajjamānārahā sassatucchedasaṅkhātā micchādiṭṭhi saccānulomikañāṇakammassakataññāṇasaṅkhātā sammādiṭṭhi ca 『『āsayo』』ti vuccati. Vuttañhetaṃ –

『『Sassatucchedadiṭṭhi ca, khanti cevānulomikā;

Yathābhūtañca yaṃ ñāṇaṃ, etaṃ āsayasaññita』』nti.

Idañca catubbidhaṃ āsayanti ettha sattā nivasantīti āsayoti vuccati. Anusayā kāmarāgabhavarāgadiṭṭhipaṭighavicikicchāmānāvijjāvasena satta. Mūsikavisaṃ viya kāraṇalābhe uppajjanārahā anāgatā kilesā, atītā paccuppannā ca tatheva vuccanti. Na hi kālabhedena dhammānaṃ sabhāvabhedo atthīti. Cariyāti rāgacariyādikā cha mūlacariyā, antarabhedena anekavidhā, saṃsaggavasena pana tesaṭṭhi honti. Atha vā cariyāti caritaṃ, taṃ sucaritaduccaritavasena duvidhaṃ. 『『Adhimutti nāma 『ajjeva pabbajissāmi, ajjeva arahattaṃ gaṇhissāmī』tiādinā tanninnabhāvena pavattamānaṃ sanniṭṭhāna』』nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Ācariyadhammapālattherena pana 『『sattānaṃ pubbacariyavasena abhirucī』』ti vuttaṃ. Sā duvidhā hīnapaṇītabhedena. Yathānulomanti ajjhāsayādīnaṃ anurūpaṃ. Ahaṃ mamāti saññinoti diṭṭhimānataṇhāvasena ahaṃ mamāti evaṃ pavattasaññino. Yathādhammanti natthettha attā attaniyaṃ vā, kevalaṃ dhammamattametanti evaṃ dhammasabhāvānurūpanti attho.

闡明和解釋是根據前面所說的內容而說的,實際上是同一個意思。"應當被命令的"是指值得建立命令的,即佛陀。因為他是正等覺者,具有大悲心,能夠正確地教導有益之事,所以他的話是標準,值得制定命令。由於世俗諦和勝義諦都存在,所以說"以命令為主"。後面的內容也是同樣的道理。 "第一"是指律藏。"多犯過失的"是指舍利弗等長老。他們因為過失較多,所以被稱為"多犯過失的"。"多犯過失的"是指過失、錯誤、違犯較多的人。"具有多種意向"等中的"意向"就是傾向。從本質上說,它是見解和智慧,從分類上說有四種。即:根據過去的行為,在未來因緣具足時會生起的常見、斷見等邪見,以及隨順真理的智慧、業果智等正見,被稱為"意向"。如說: "常見和斷見,隨順的忍耐, 如實的智慧,這些稱為意向。" 這四種意向是眾生所依止的,所以稱為意向。隨眠有七種,即貪慾、有貪、見、嗔恚、疑、慢、無明。它們就像老鼠毒一樣,在因緣具足時會生起,未來的煩惱、過去和現在的煩惱也同樣稱為隨眠。因為法的本質不會因時間的不同而改變。"行為"是指貪行等六種根本行為,細分有多種,綜合起來有六十三種。或者說,"行為"是指所行,分為善行和惡行兩種。註釋中說:"'傾向'是指'我今天就要出家,今天就要證得阿羅漢果'等以此為目標的決心。"而阿阇黎法護長老則說:"眾生根據過去行為的傾向。"它分為低劣和殊勝兩種。"隨順"是指適合意向等。"認為有我我所的"是指因見、慢、愛而認為有"我"、"我所"的人。"如法"的意思是,這裡沒有我和我所,只是法而已,即符合法的本質。

Saṃvarāsaṃvaroti ettha saṃvaraṇaṃ saṃvaro, kāyavācāhi avītikkamo. Mahanto saṃvaro asaṃvaro. Vuḍḍhiattho hi ayaṃ a-kāro yathā 『『asekkhā dhammā』』ti, tasmā khuddako mahanto ca saṃvaroti attho. Diṭṭhiviniveṭhanāti diṭṭhiyā vimocanaṃ. Adhisīlasikkhādīnaṃ vibhāgo parato paṭhamapārājikasaṃvaṇṇanāya āvi bhavissati. Suttantapāḷiyaṃ 『『vivicceva kāmehī』』tiādinā samādhidesanābāhullato 『『suttantapiṭake adhicittasikkhā』』ti vuttaṃ. Vītikkamappahānaṃ kilesānanti saṃkilesadhammānaṃ kammakilesānaṃ vā yo kāyavacīdvārehi vītikkamo, tassa pahānaṃ. Anusayavasena santāne anuvattantā kilesā kāraṇalābhe pariyuṭṭhitāpi sīlabhedavasena vītikkamituṃ na labhantīti āha 『『vītikkamapaṭipakkhattā sīlassā』』ti. Pariyuṭṭhānappahānanti okāsadānavasena kilesānaṃ citte kusalappavattiṃ pariyādiyitvā uṭṭhānaṃ pariyuṭṭhānaṃ, tassa pahānaṃ cittasantānesu uppattivasena kilesānaṃ pariyuṭṭhānassa pahānanti vuttaṃ hoti. Anusayappahānanti appahīnabhāvena santāne anu anu sayanakā kāraṇalābhe uppattiarahā anusayā. Te pana anurūpaṃ kāraṇaṃ laddhā uppajjanārahā thāmagatā kāmarāgādayo satta kilesā, tesaṃ pahānaṃ anusayappahānaṃ. Te ca sabbaso ariyamaggapaññāya pahīyantīti āha 『『anusayapaṭipakkhattā paññāyā』』ti.

Tadaṅgappahānanti dīpālokeneva tamassa dānādipuññakiriyavatthugatena tena tena kusalaṅgena tassa tassa akusalaṅgassa pahānaṃ 『『tadaṅgappahāna』』nti vuccati. Idha pana tena tena susīlyaṅgena tassa tassa dussīlyaṅgassa pahānaṃ 『『tadaṅgappahāna』』nti veditabbaṃ. Vikkhambhanasamaucchedappahānānīti ettha upacārappanābhedena samādhinā pavattinivāraṇena ghaṭappahāreneva jalatale sevālassa tesaṃ tesaṃ nīvaraṇānaṃ dhammānaṃ vikkhambhanavasena pahānaṃ vikkhambhanappahānaṃ. Catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato santāne samudayapakkhikassa kilesagaṇassa accantaṃ appavattisaṅkhātasamucchedavasena pahānaṃ samucchedappahānaṃ. Duccaritasaṃkilesassa pahānanti kāyaduccaritādi duṭṭhu caritaṃ, kilesehi vā dūsitaṃ caritanti duccaritaṃ. Tadeva yattha uppannaṃ, taṃ santānaṃ sammā kileseti bādhayati upatāpeti cāti saṃkileso, tassa pahānaṃ, kāyavacīduccaritavasena pavattasaṃkilesassa tadaṅgavasena pahānanti vuttaṃ hoti. Samādhissa kāmacchandapaṭipakkhattā suttantapiṭake taṇhāsaṃkilesassa pahānaṃ vuttaṃ. Attādivinimuttasabhāvadhammappakāsanato abhidhammapiṭake diṭṭhisaṃkilesassa pahānaṃ vuttaṃ.

Saṃvarāsaṃvaroti ettha saṃvaraṇaṃ saṃvaro,這裡"防護"是指防護,即身口不違犯。大防護是不防護。這裡的"a"字表示增長,如"無學法"中的"a",因此意思是小防護和大防護。Diṭṭhiviniveṭhanāti是指從見解中解脫。增上戒學等的分類將在後面第一波羅夷的解釋中明顯可見。在經典中,"遠離慾望"等主要講述定,因此說"經藏中講增上心學"。 Vītikkamappahānaṃ kilesānanti是指斷除煩惱法或業煩惱通過身語的違犯。因為煩惱以隨眠的方式隨逐相續,即使在因緣具足時生起,也不能通過破戒而違犯,所以說"因為戒是違犯的對治"。Pariyuṭṭhānappahānanti是指斷除煩惱在心中生起並佔據善的生起的機會,即斷除煩惱在心相續中生起。Anusayappahānanti是指斷除未斷的、在相續中不斷睡眠的、在因緣具足時會生起的隨眠。這些是在適當因緣下會生起的強烈的欲貪等七種煩惱,斷除它們就是斷除隨眠。它們完全由聖道慧斷除,所以說"因為慧是隨眠的對治"。 Tadaṅgappahānanti是指以佈施等功德為基礎的善分斷除相應的不善分,就像燈光碟機除黑暗一樣,這叫做"彼分斷"。在這裡應理解為以各種善戒分斷除各種惡戒分叫做"彼分斷"。Vikkhambhanasamaucchedappahānānīti中,以近行定和安止定為基礎的定通過阻止生起而斷除各種蓋障,就像用瓶子擊打水面的水藻一樣,這叫做"鎮伏斷"。由於修習四聖道,在相應聖道的相續中完全不生起集諦一邊的煩惱群,這叫做"斷絕斷"。Duccaritasaṃkilesassa pahānanti中,身惡行等是惡行,或被煩惱污染的行為是惡行。它在生起的地方污染、傷害、折磨相續,所以叫污染,斷除它,即通過彼分斷除身語惡行的污染。因為定是欲貪的對治,所以說經藏中講斷除愛的污染。因為阿毗達摩藏闡明離我等的法的自性,所以說阿毗達摩藏中講斷除見的污染。

Ekamekasmiñcetthāti etesu tīsu piṭakesu ekamekasmiṃ piṭaketi attho daṭṭhabbo. Dhammoti pāḷīti ettha pakaṭṭhānaṃ ukkaṭṭhānaṃ sīlādiatthānaṃ bodhanato sabhāvaniruttibhāvato buddhādīhi bhāsitattā ca pakaṭṭhānaṃ vacanappabandhānaṃ āḷīti pāḷi, pariyattidhammo. 『『Dhammoti pāḷīti ettha bhagavatā vuccamānassa atthassa vohārassa ca dīpano saddoyeva pāḷi nāmā』』ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Abhidhammaṭṭhakathāya likhite sīhaḷagaṇṭhipade pana idaṃ vuttaṃ – sabhāvatthassa sabhāvavohārassa ca anurūpavasena bhagavatā manasā vavatthāpitā paṇḍatti pāḷīti vuccati. Yadi saddoyeva pāḷi siyā, pāḷiyā desanāya ca nānattena bhavitabbaṃ. Manasā vavatthāpitāya ca pāḷiyā vacībhedakaraṇamattaṃ ṭhapetvā desanāya nānattaṃ natthi. Tathā hi desanaṃ dassentena manasā vavatthāpitāya pāḷiyā desanāti vacībhedakaraṇamattaṃ vinā pāḷiyā saha desanāya anaññathā vuttā. Tathā ca upari 『『desanāti paññattī』』ti vuttattā desanāya anaññabhāvena pāḷiyā paṇṇattibhāvo kathito hoti. Apica yadi pāḷiyā aññāyeva desanā siyā, 『『pāḷiyā ca pāḷiatthassa ca desanāya ca yathābhūtāvabodho』』ti vattabbaṃ siyā, evaṃ pana avatvā 『『pāḷiyā ca pāḷiatthassa ca yathābhūtāvabodho』』ti vuttattā pāḷiyā desanāya ca anaññabhāvo dassito hoti. Evañca katvā upari 『『desanā nāma paññattī』』ti dassentena desanāya anaññabhāvato pāḷiyā paṇṇattibhāvo kathitova hotīti.

Ettha ca 『『saddoyeva pāḷi nāmā』』ti imasmiṃ pakkhe dhammassapi saddasabhāvattā dhammadesanānaṃ ko visesoti ce? Tesaṃ tesaṃ atthānaṃ bodhakabhāvena ñāto uggahaṇādivasena ca pubbe vavatthāpito saddappabandho dhammo, pacchā paresaṃ avabodhanatthaṃ pavattito tadatthappakāsako saddo desanāti veditabbaṃ. Atha vā yathāvuttasaddasamuṭṭhāpako cittuppādo desanā 『『desīyati samuṭṭhāpīyati saddo etenā』』ti katvā musāvādādayo viya. Tatthāpi hi musāvādādisamuṭṭhāpikā cetanā musāvādādisaddena voharīyati.

Tīsupi cetesu ete dhammatthadesanāpaṭivedhāti ettha pāḷiattho pāḷidesanā pāḷiatthapaṭivedho cāti ime tayo pāḷivisayā hontīti vinayapiṭakādīnaṃ atthassa desanāya paṭivedhassa ca ādhārabhāvo yutto, piṭakāni pana pāḷiyoyevāti tesaṃ dhammassa ādhārabhāvo kathaṃ yujjeyyāti ce? Pāḷisamudāyassa avayavapāḷiyā ādhārabhāvato. Avayavassa hi samudāyo ādhārabhāvena vuccati yathā 『『rukkhe sākhā』』ti. Ettha ca dhammādīnaṃ dukkhogāhabhāvato tehi dhammādīhi vinayādayo gambhīrāti vinayādīnampi catubbidho gambhīrabhāvo vuttoyeva, tasmā dhammādayo eva dukkhogāhattā gambhīrā, na vinayādayoti na codetabbametaṃ sammukhena visayavisayīmukhena ca vinayādīnaṃyeva gambhīrabhāvassa vuttattā. Dhammo hi vinayādayo, tesaṃ visayo attho, dhammatthavisayā ca desanāpaṭivedhāti. Tattha paṭivedhassa dukkarabhāvato dhammatthānaṃ, desanāñāṇassa dukkarabhāvato desanāya ca dukkhogāhabhāvo veditabbo. Paṭivedhassa pana uppādetuṃ asakkuṇeyyattā taṃvisayañāṇuppattiyā ca dukkarabhāvato dukkhogāhatā veditabbā. Dukkhena ogayhantīti dukkhogāhā. Ekadesena ogāhantehipi mandabuddhīhi patiṭṭhā laddhuṃ na sakkāti āha 『『alabbhaneyyapatiṭṭhā cā』』ti. Ekamekasminti ekekasmiṃ piṭake. Etthāti etesu piṭakesu. Niddhāraṇe cetaṃ bhummavacanaṃ.

Ekamekasmiñcetthāti在這三部經典中,"在同一經典中"的意思應當被理解。 Dhammoti pāḷīti這裡的"法"是指巴利文的定義,包括戒等的意義、啓發的性質、以及因佛等所說而具有的特性,因此被稱為巴利文,屬於教義法。 "法"在這裡被稱為"法的定義",這是在經典中所說的。 在《阿毗達摩釋》中,西哈拉的註釋中提到:根據法的本質和法的定義,佛陀心中所設定的條款被稱為巴利文。如果僅僅是聲音的巴利文,那麼在巴利文的教導中就會有不同的存在。 因為心中設定的巴利文僅僅是爲了區分聲音的形式,而在教導中並沒有不同。因此,教導通過示現而以心中設定的巴利文進行表達,除了區分聲音的形式外,並沒有其他的表達。 由於上面提到的"教導是定義",因此教導的定義通過巴利文的形式被闡明。 如果巴利文有其他的教導,那麼就應當說"巴利文和法的教導如實的理解",這樣就可以說巴利文的教導的特性被闡明。 經過這樣的闡釋,上面提到的"教導是定義"表明了教導的特性,因此巴利文的定義被明確闡明。 在這裡,"聲音的巴利文"是指在這一方面,法的聲音特性與法的教導有什麼特別之處呢?在各自的意義上被稱為啓發的聲音,之前已經設定了聲音的聯繫,後來爲了他人的理解而進行的聲音的闡明應當被理解為教導。 或者說,正如所述的聲音的產生,心的生起是教導的來源,"通過這種聲音而產生"。在這裡,像虛妄言等的生起也同樣適用。 在這三部經典中,這些法的教導的理解是指巴利文的定義、巴利文的教導、巴利文的意義的理解,這三者都是巴利文的範圍,因此在律藏等經典的教導中,理解的基礎是合適的,經典的內容應當被視為巴利文的範圍。 如何解釋法的內容呢?巴利文的內容是作為整體的。整體的部分被稱為整體,如同"樹有樹枝"。在這裡,法等因其痛苦的特性而被稱為深奧,因此法等因其痛苦的特性而被稱為深奧,而律等也同樣被稱為深奧,因此法等因其痛苦的特性而被稱為深奧,這並不是說律等的深奧是被忽略的。 法是律等的內容,法的內容是教義的教導。 在這裡,由於理解的困難,法的內容也有困難,因此教導的內容也應當理解為痛苦的特性。 由於理解的困難,無法產生理解的內容,因此痛苦的特性應當被理解為痛苦的特性。 由於痛苦的特性,痛苦的特性被稱為痛苦。 即使在某種程度上被理解,愚鈍的人也無法獲得安穩,因此說"無法獲得安穩"。 "在同一經典中"是指在每一部經典中。 "在這裡"是指在這些經典中。 這是對地面的闡釋。

Idāni hetuhetuphalādīnaṃ vasenapi gambhīrabhāvaṃ dassento āha 『『aparo nayo』』tiādi. Hetūti paccayo. So hi attano phalaṃ dahati vidahatīti dhammoti vuccati. Dhammasaddassa cettha hetupariyāyatā kathaṃ viññāyatīti āha 『『vuttañheta』』ntiādi. Nanu ca 『『hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā』』ti etena vacanena dhammassa hetubhāvo kathaṃ viññāyatīti ce? Dhammapaṭisambhidāti etassa samāsapadassa avayavapadatthaṃ dassentena 『『hetumhi ñāṇa』』nti vuttattā. 『『Dhamme paṭisambhidā dhammapaṭisambhidā』』ti ettha hi 『『dhamme』』ti etassa atthaṃ dassentena 『『hetumhī』』ti vuttaṃ, 『『paṭisambhidā』』ti etassa atthaṃ dassentena 『『ñāṇa』』nti, tasmā hetudhammasaddā ekatthā ñāṇapaṭisambhidāsaddā cāti imamatthaṃ vadantena sādhito dhammassa hetubhāvo. Hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidāti etena vacanena sādhito atthassa hetuphalabhāvopi evameva daṭṭhabbo. Hetuno phalaṃ hetuphalaṃ. Tañca yasmā hetuanusārena arīyati adhigamīyati sampāpuṇīyati, tasmā atthoti vuccati.

Yathādhammanti ettha dhammasaddo hetuṃ hetuphalañca sabbaṃ saṅgaṇhāti. Sabhāvavācako hesa dhammasaddo, na pariyattihetubhāvavācako, tasmā yathādhammanti yo yo avijjādisaṅkhārādidhammo, tasmiṃ tasminti attho. Dhammānurūpaṃ vā yathādhammaṃ. Desanāpi hi paṭivedho viya aviparītavisayavibhāvanato dhammānurūpaṃ pavattati, tatoyeva ca aviparītābhilāpoti vuccati. Dhammābhilāpoti atthabyañjanako aviparītābhilāpo. Ettha ca abhilappatīti abhilāpoti saddo vuccati. Etena 『『tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā』』ti (vibha. 718) ettha vuttaṃ dhammaniruttiṃ dasseti saddasabhāvattā desanāya. Tathā hi niruttipaṭisambhidāya parittārammaṇādibhāvo paṭisambhidāvibhaṅgapāḷiyaṃ (vibha. 718 ādayo) vutto. Aṭṭhakathāyañca (vibha. aṭṭha. 718) 『『taṃ sabhāvaniruttiṃ saddaṃ ārammaṇaṃ katvā』』tiādinā saddārammaṇatā dassitā. Tathā hi imassa atthassa ayaṃ saddo vācakoti vacanavacanatthe vavatthapetvā taṃtaṃvacanatthavibhāvanavasena pavattito saddo desanāti vuccati. Adhippāyoti etena 『『desanāti paññattī』』ti etaṃ vacanaṃ dhammaniruttābhilāpaṃ sandhāya vuttaṃ, na tato vinimuttaṃ paññattiṃ sandhāyāti adhippāyaṃ dasseti. Desīyati attho etenāti hi desanā, pakārena ñāpīyati etena, pakārato ñāpetīti vā paññattīti dhammaniruttābhilāpo vuccati. Evaṃ 『『desanā nāma saddo』』ti imasmiṃ pakkhe ayamattho veditabbo. 『『Desanāti paññattī』』ti ettha paññattivādino pana evaṃ vadanti – kiñcāpi 『『dhammābhilāpo』』ti ettha abhilappatīti abhilāpoti saddo vuccati, na paṇṇatti, tathāpi sadde vuccamāne tadanurūpaṃ vohāraṃ gahetvā tena vohārena dīpitassa atthassa jānanato sadde kathite tadanurūpā paṇṇattipi kāraṇūpacārena kathitāyeva hoti. Atha vā 『『dhammābhilāpoti attho』』ti avatvā 『『dhammābhilāpoti adhippāyo』』ti vuttattā desanā nāma saddo na hotīti dīpitamevāti.

Idāni hetuhetuphalādīnaṃ vasenapi gambhīrabhāvaṃ dassento āha 『『aparo nayo』』tiādi。因果及果實等的深奧性質在此被闡明,故說「還有其他的道理」。Hetūti paccayo。因即是條件。因果法則如同火焰般具有其果實,因此被稱為法。Dhammasaddassa cettha hetupariyāyatā kathaṃ viññāyatīti āha 『『vuttañheta』』ntiādi。這裡的法字是如何被理解為因的範圍呢?難道不是說「因中有智慧,法的分解」所表達的法的因性嗎?Dhammapaṭisambhidāti etassa samāsapadassa avayavapadatthaṃ dassentena 『『hetumhi ñāṇa』』nti vuttattā。這裡的「法的分解」是通過「因中有智慧」來闡明的。 「法的分解」中「法」是指法的意義,「因」是指法的本質,因此因法的字義可以理解為智慧的分解。Hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidāti etena vacanena sādhito atthassa hetuphalabhāvopi evameva daṭṭhabbo。因與果的智慧的意義的分解也是通過此話來闡明的。Hetuno phalaṃ hetuphalaṃ。因的果實即是因果。Tañca yasmā hetuanusārena arīyati adhigamīyati sampāpuṇīyati,tasmā atthoti vuccati。因因而得以成就、獲得、達到,因此被稱為意義。 Yathādhammanti ettha dhammasaddo hetuṃ hetuphalañca sabbaṃ saṅgaṇhāti。這裡的法字既包含因,也包含果。Sabhāvavācako hesa dhammasaddo,na pariyattihetubhāvavācako,因此yathādhammanti yo yo avijjādisaṅkhārādidhammo,tasmiṃ tasminti attho。法的本質是法的定義,而不是教義的因性,因此「如法」是指所有的無明等所造的法。Dhammānurūpaṃ vā yathādhammaṃ。教導也如同理解一樣,因其不偏離法的性質而存在,因此被稱為「如法」。Desanāpi hi paṭivedho viya aviparītavisayavibhāvanato dhammānurūpaṃ pavattati,tatoyeva ca aviparītābhilāpoti vuccati。教導如同理解一樣,因其不偏離法的性質而存在,因此被稱為「如法的教導」。 Dhammābhilāpoti atthabyañjanako aviparītābhilāpo。這裡的「法的教導」是指闡明意義的、不偏離的教導。Ettha ca abhilappatīti abhilāpoti saddo vuccati。這裡的「教導」被稱為「教導」。Etena 『『tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā』』ti (vibha. 718) ettha vuttaṃ dhammaniruttiṃ dasseti saddasabhāvattā desanāya。由此可知「在法的定義中,智慧的定義」所闡明的法的定義是基於聲音的性質的教導。 Tathā hi niruttipaṭisambhidāya parittārammaṇādibhāvo paṭisambhidāvibhaṅgapāḷiyaṃ (vibha. 718 ādayo) vutto。正如在《阿毗達摩釋》中關於聲音的定義等的分解所闡明的。Aṭṭhakathāyañca (vibha. aṭṭha. 718) 『『taṃ sabhāvaniruttiṃ saddaṃ ārammaṇaṃ katvā』』tiādinā saddārammaṇatā dassitā。並且在註釋中也提到「將法的定義作為對象的聲音」。Tathā hi imassa atthassa ayaṃ saddo vācakoti vacanavacanatthe vavatthapetvā taṃtaṃvacanatthavibhāvanavasena pavattito saddo desanāti vuccati。由此可見,這個意義上的聲音被稱為「教導」,是基於不同的表達方式而存在的。 Adhippāyoti etena 『『desanāti paññattī』』ti etaṃ vacanaṃ dhammaniruttābhilāpaṃ sandhāya vuttaṃ,na tato vinimuttaṃ paññattiṃ sandhāyāti adhippāyaṃ dasseti。意圖是通過「教導是定義」來表明的,這並不是指超越定義的意圖。Desīyati attho etenāti hi desanā,pakārena ñāpīyati etena,pakārato ñāpetīti vā paññattīti dhammaniruttābhilāpo vuccati。教導的意義是通過這種方式而被闡明的,因此被稱為「教導的定義」。 Evaṃ 『『desanā nāma saddo』』ti imasmiṃ pakkhe ayamattho veditabbo。「教導是聲音」在這一方面應當被理解。 『『Desanāti paññattī』』ti ettha paññattivādino pana evaṃ vadanti – kiñcāpi 『『dhammābhilāpo』』ti ettha abhilappatīti abhilāpoti saddo vuccati,na paṇṇatti,tathāpi sadde vuccamāne tadanurūpaṃ vohāraṃ gahetvā tena vohārena dīpitassa atthassa jānanato sadde kathite tadanurūpā paṇṇattipi kāraṇūpacārena kathitāyeva hoti。即使在這裡有「法的教導」這個說法,雖然被稱為「教導」,但並不是定義,因此在談到聲音時,基於聲音的性質而理解的意義也應當被理解為定義。 Atha vā 『『dhammābhilāpoti attho』』ti avatvā 『『dhammābhilāpoti adhippāyo』』ti vuttattā desanā nāma saddo na hotīti dīpitamevāti。或者說,「法的教導是意義」而不是「法的教導是意圖」,因此教導的聲音並不存在。

Idāni paṭivedhaṃ niddisanto āha 『『paṭivedhoti abhisamayo』』ti. Paṭivijjhatīti ñāṇaṃ paṭivedhoti vuccati. Paṭivijjhanti etenāti vā paṭivedho , abhisametīti abhisamayo, abhisamenti etenāti vā abhisamayo. Idāni abhisamayappabhedato abhisamayappakārato ārammaṇato sabhāvato ca pākaṭaṃ kātuṃ 『『so ca lokiyalokuttaro』』tiādimāha. Visayato asammohato ca avabodhoti sambandho. Tattha visayato atthādianurūpaṃ dhammādīsu avabodho nāma avijjādidhammārammaṇo saṅkhārādiatthārammaṇo tadubhayapaññāpanārammaṇo lokiyo avabodho. Asammohato atthādianurūpaṃ dhammādīsu avabodho pana nibbānārammaṇo maggayutto yathāvuttadhammatthapaññattīsu sammohaviddhaṃsano lokuttaro abhisamayo. Tathā hi 『『ayaṃ hetu, idamassa phalaṃ, ayaṃ tadubhayānurūpo vohāro』』ti evaṃ ārammaṇakaraṇavasena lokiyañāṇaṃ visayato paṭivijjhati, lokuttarañāṇaṃ pana hetuhetuphalādīsu sammohassa maggañāṇena samucchinnattā asammohato paṭivijjhati. Atthānurūpaṃ dhammesūti avijjā hetu, saṅkhārā hetusamuppannā, saṅkhāre uppādeti avijjāti evaṃ kāriyānurūpaṃ kāraṇesūti attho. Atha vā puññābhisaṅkhāraapuññābhisaṅkhāraāneñjābhisaṅkhāresu tīsu apuññābhisaṅkhārassa sampayuttaavijjā paccayo, itaresaṃ yathānurūpantiādinā kāriyānurūpaṃ kāraṇesu paṭivedhoti attho. Dhammānurūpaṃ atthesūti 『『avijjāpaccayā saṅkhārā』』tiādinā kāraṇānurūpaṃ kāriyesu avabodhoti attho. Paññattipathānurūpaṃ paññattīsūti paññattiyā vuccamānadhammānurūpaṃ paṇṇattīsu avabodhoti attho.

Yathāvuttehi dhammādīhi piṭakānaṃ gambhīrabhāvaṃ dassetuṃ 『『idāni yasmā etesu piṭakesū』』tiādimāha. Dhammajātanti kāraṇappabhedo kāraṇameva vā. Atthajātanti kāriyappabhedo kāriyameva vā. Yā cāyaṃ desanāti sambandho. Yo cetthāti etāsu taṃtaṃpiṭakagatāsu dhammatthadesanāsu yo paṭivedhoti attho. Dukkhogāhanti ettha avijjāsaṅkhārādīnaṃ dhammatthānaṃ duppaṭivijjhatāya dukkhogāhatā. Tesaṃ paññāpanassa dukkarabhāvato desanāya paṭivedhanasaṅkhātassa paṭivedhassa ca uppādanavisayīkaraṇānaṃ asakkuṇeyyatāya dukkhogāhatā veditabbā. Evampīti pisaddo pubbe vuttappakārantaraṃ sampiṇḍeti. Etthāti etesu tīsu piṭakesu. Vuttatthāti vutto saṃvaṇṇito attho assāti vuttatthā.

Idāni paṭivedhaṃ niddisanto āha ''paṭivedhoti abhisamayo''ti。現在解釋"證悟"說"證悟即是現觀"。Paṭivijjhatīti ñāṇaṃ paṭivedhoti vuccati。"證悟"是指通過智慧而證悟。Paṭivijjhanti etenāti vā paṭivedho, abhisametīti abhisamayo, abhisamenti etenāti vā abhisamayo。或者說,通過這個而證悟,所以叫證悟;現觀即是現觀,或者說通過這個而現觀,所以叫現觀。 Idāni abhisamayappabhedato abhisamayappakārato ārammaṇato sabhāvato ca pākaṭaṃ kātuṃ ''so ca lokiyalokuttaro''tiādimāha。現在爲了明顯地說明現觀的種類、方式、所緣和本質,說"它有世間和出世間的"等。Visayato asammohato ca avabodhoti sambandho。從對像和無癡的角度理解。 Tattha visayato atthādianurūpaṃ dhammādīsu avabodho nāma avijjādidhammārammaṇo saṅkhārādiatthārammaṇo tadubhayapaññāpanārammaṇo lokiyo avabodho。其中,從對象的角度理解法等的意義等,是指以無明等法為所緣、以行等義為所緣、以這兩者的施設為所緣的世間理解。Asammohato atthādianurūpaṃ dhammādīsu avabodho pana nibbānārammaṇo maggayutto yathāvuttadhammatthapaññattīsu sammohaviddhaṃsano lokuttaro abhisamayo。而從無癡的角度理解法等的意義等,是指以涅槃為所緣、與道相應、破除上述法義施設中的迷惑的出世間現觀。 Tathā hi ''ayaṃ hetu, idamassa phalaṃ, ayaṃ tadubhayānurūpo vohāro''ti evaṃ ārammaṇakaraṇavasena lokiyañāṇaṃ visayato paṭivijjhati, lokuttarañāṇaṃ pana hetuhetuphalādīsu sammohassa maggañāṇena samucchinnattā asammohato paṭivijjhati。因此,世間智通過"這是因,這是它的果,這是與兩者相應的言說"這樣以所緣為基礎而證悟,而出世間智則因為對因果等的迷惑已被道智斷除而從無癡的角度證悟。 Atthānurūpaṃ dhammesūti avijjā hetu, saṅkhārā hetusamuppannā, saṅkhāre uppādeti avijjāti evaṃ kāriyānurūpaṃ kāraṇesūti attho。"對法的理解與義相應"是指無明是因,行是因生,無明生起行,這樣果與因相應的意思。Atha vā puññābhisaṅkhāraapuññābhisaṅkhāraāneñjābhisaṅkhāresu tīsu apuññābhisaṅkhārassa sampayuttaavijjā paccayo, itaresaṃ yathānurūpantiādinā kāriyānurūpaṃ kāraṇesu paṭivedhoti attho。或者說,在福行、非福行、不動行三種中,與非福行相應的無明是緣,其他的如相應等,這樣果與因相應的證悟的意思。 Dhammānurūpaṃ atthesūti ''avijjāpaccayā saṅkhārā''tiādinā kāraṇānurūpaṃ kāriyesu avabodhoti attho。"對義的理解與法相應"是指通過"無明緣行"等因與果相應的理解的意思。Paññattipathānurūpaṃ paññattīsūti paññattiyā vuccamānadhammānurūpaṃ paṇṇattīsu avabodhoti attho。"對概念的理解與概念道相應"是指對通過概念所說的法相應的概念的理解的意思。 Yathāvuttehi dhammādīhi piṭakānaṃ gambhīrabhāvaṃ dassetuṃ ''idāni yasmā etesu piṭakesū''tiādimāha。現在爲了說明經藏的深奧性,說"現在因為在這些經藏中"等。Dhammajātanti kāraṇappabhedo kāraṇameva vā。"法類"是指因的種類或只是因。Atthajātanti kāriyappabhedo kāriyameva vā。"義類"是指果的種類或只是果。Yā cāyaṃ desanāti sambandho。"這個教說"是連線詞。Yo cetthāti etāsu taṃtaṃpiṭakagatāsu dhammatthadesanāsu yo paṭivedhoti attho。"這裡的"是指在這些經藏中的法義教說中的證悟的意思。 Dukkhogāhanti ettha avijjāsaṅkhārādīnaṃ dhammatthānaṃ duppaṭivijjhatāya dukkhogāhatā。"難以理解"是指無明、行等法義難以證悟的意思。Tesaṃ paññāpanassa dukkarabhāvato desanāya paṭivedhanasaṅkhātassa paṭivedhassa ca uppādanavisayīkaraṇānaṃ asakkuṇeyyatāya dukkhogāhatā veditabbā。應當理解為因為它們難以施設,所以教說難以生起和成為所緣,因此難以理解。Evampīti pisaddo pubbe vuttappakārantaraṃ sampiṇḍeti。"即使如此"中的"pi"字是總結前面所說的其他方式。Etthāti etesu tīsu piṭakesu。"在這裡"是指在這三部經藏中。Vuttatthāti vutto saṃvaṇṇito attho assāti vuttatthā。"已說的義"是指已經解釋過的意思。

Tīsupiṭakesūti ettha 『『ekekasmi』』nti adhikārato pakaraṇato vā veditabbaṃ. Pariyattibhedoti pariyāpuṇanaṃ pariyatti. Pariyāpuṇanavācako hettha pariyattisaddo, na pāḷipariyāyo, tasmā evamettha attho daṭṭhabbo 『『tīsu piṭakesu ekekasmiṃ pariyāpuṇanappakāro daṭṭhabbo ñātabbo』』ti. Tatoyeva ca 『『pariyattiyo pariyāpuṇanappakārā』』ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Atha vā tīhi pakārehi pariyāpuṇitabbā pāḷiyo eva pariyattīti vuccanti, tatoyeva ca 『『pariyattiyo pāḷikkamā』』ti abhidhammaṭṭhakathāya likhite sīhaḷagaṇṭhipade vuttaṃ. Evampi hi alagaddūpamāpariyāpuṇanayogato alagaddūpamā pariyattīti pāḷipi sakkā vattuṃ, evañca katvā 『『duggahitā upārambhādihetu pariyāpuṭā alagaddūpamā』』ti parato niddesavacanampi upapannaṃ hoti. Tattha hi pāḷiyeva duggahitā pariyāpuṭāti vattuṃ vaṭṭati. Alagaddūpamāti alagaddo alagaddaggahaṇaṃ upamā etissāti alagaddūpamā. Alagaddassa gahaṇañhettha alagaddasaddena vuttanti daṭṭhabbaṃ. 『『Āpūpiko』』ti ettha apūpasaddena apūpakhādanaṃ viya alagaddaggahaṇena gahitapariyatti upamīyati, na pana alagaddena. 『『Alagaddaggahaṇūpamā』』ti vā vattabbe majjhepadalopaṃ katvā 『『alagaddūpamā』』ti vuttaṃ 『『oṭṭhamukho』』tiādīsu viya. Alagaddoti cettha āsīviso vuccati. Gadoti hi visassa nāmaṃ. Tañca tassa alaṃ paripuṇṇaṃ atthi, tasmā alaṃ pariyatto paripuṇṇo gado assāti anunāsikalopaṃ dakārāgamañca katvā 『『alagaddo』』ti vuccati. Atha vā alaṃ jīvitaharaṇe samattho gado assāti alagaddo. Nissaraṇatthāti vaṭṭadukkhato nissaraṇaṃ attho payojanaṃ etissāti nissaraṇatthā. Bhaṇḍāgārikapariyattīti ettha bhaṇḍāgāre niyutto bhaṇḍāgāriko, bhaṇḍāgāriko viya bhaṇḍāgāriko, dhammaratanānupālako. Aññaṃ atthaṃ anapekkhitvā bhaṇḍāgārikasseva sato pariyatti bhaṇḍāgārikapariyatti.

Duggahitāti duṭṭhu gahitā. Duggahitabhāvameva vibhāvento āha 『『upārambhādihetu pariyāpuṭā』』ti, upārambhā itivādappamokkhādihetu uggahitāti attho. Lābhasakkārādihetu pariyāpuṇanampi ettheva saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Vuttañhetaṃ alagaddasuttaṭṭhakathāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.239) –

『『Yo hi buddhavacanaṃ 『evaṃ cīvarādīni vā labhissāmi, catuparisamajjhe vā maṃ jānissantī』ti lābhasakkārādihetu pariyāpuṇāti, tassa sā pariyatti alagaddapariyatti nāma. Evaṃ pariyāpuṇanato hi buddhavacanaṃ apariyāpuṇitvā niddokkamanaṃ varatara』』nti.

Nanu ca alagaddaggahaṇūpamā pariyatti alagaddūpamāti vuccati, evañca sati suggahitāpi pariyatti alagaddūpamāti vattuṃ vaṭṭati tatthāpi alagaddaggahaṇassa upamābhāvena pāḷiyaṃ vuttattā. Vuttañhetaṃ –

『『Seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno, so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, tamenaṃ ajapadena daṇḍena suniggahitaṃ niggaṇheyya, ajapadena daṇḍena suniggahitaṃ niggahetvā gīvāya suggahitaṃ gaṇheyya. Kiñcāpi so, bhikkhave, alagaddo tassa purisassa hatthaṃ vā bāhaṃ vā aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ bhogehi paliveṭheyya, atha kho so neva tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu, suggahitattā, bhikkhave, alagaddassa, evameva kho, bhikkhave, idhekacce kulaputtā dhammaṃ pariyāpuṇanti suttaṃ geyya』』ntiādi (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在三藏經中,從"每一個"這一權威性或論述可以瞭解。關於學習的型別,學習意味著學習掌握。在這裡,"學習"一詞指的是學習的方式,而非巴利文的文字次序,因此應該這樣理解:"在三藏中,可以瞭解每一個學習掌握的方式"。並且,"學習是學習掌握的方式"已在三個文字段落中提到。或者,通過三種方式學習的文字被稱為學習,並且在阿毗達磨註釋書的僧伽羅文字段落中提到"學習是文字的重複"。 通過蛇皮類比學習的方式,蛇皮類比的學習也可以說是文字。這樣做后,後面的描述也變得合理:"錯誤掌握是批評等的原因,如同蛇皮類比"。在這裡,確實可以說文字本身是錯誤掌握的。 "蛇皮類比"意味著蛇是蛇皮類比的對象。這裡蛇的抓取應理解為用蛇這個詞語說明的。就像"餅乾"一詞表示食用餅乾一樣,蛇皮抓取被類比,而非用蛇本身類比。或者說,爲了簡潔,"蛇皮類比抓取"被省略為"蛇皮類比",如同"嘴唇"等詞。 這裡的"蛇"指的是毒蛇。"蛇"是毒的名稱。它完全具備(毒性),因此被稱為"蛇",通過去除鼻音並新增d音。或者,能夠致命的蛇被稱為"蛇"。 "解脫目的"意味著以解脫輪迴痛苦為目的。"倉庫管理員的學習"中,專門在倉庫工作的被稱為倉庫管理員,類似倉庫管理員,守護法寶。不考慮其他目的,僅僅是倉庫管理員的學習,即為倉庫管理員的學習。 "錯誤掌握"意味著極其錯誤地掌握。進一步闡明錯誤掌握的本質,說"由於批評等原因而被學習",意思是由於批評、說法解脫等原因而學習。應該理解為包括因獲得利益、尊重等原因的學習。 正如在蛇皮經的註釋中已經說過: "凡是出於'我將獲得衣服等',或'在四眾中人們將認識我'等獲得利益、尊重等原因學習佛陀的言教者,這種學習被稱為蛇皮學習。因為這樣學習,不學習佛陀的言教反而更好。" 蛇皮抓取類比的學習被稱為蛇皮類比學習。在這種情況下,即使是正確掌握的學習也可以稱為蛇皮類比學習,因為在文字中提到了蛇皮抓取的類比性質。 正如所說: "比如,諸比丘,一個人尋找蛇,追尋蛇,他看到一條大蛇,用羊皮鞭很好地制服它,制服后抓住頸部。即使這條蛇用身體纏繞他的手、臂或其他肢體,他也不會因此死亡或遭受死亡之苦。為什麼?因為蛇被很好地制服。同樣地,諸比丘,某些善男子學習法,學習經、歌頌"等。

1.239).

Tasmā idha duggahitā eva pariyatti alagaddūpamāti ayaṃ viseso kuto viññāyati, yena duggahitā upārambhādihetu pariyāpuṭā alagaddūpamāti vuccatīti? Saccametaṃ, idaṃ pana pārisesañāyena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi nissaraṇatthabhaṇḍāgārikapariyattīnaṃ visuṃ gahitattā pārisesato alagaddassa duggahaṇūpamā pariyatti alagaddūpamāti viññāyati. Suggahaṇūpamā hi pariyatti nissaraṇatthā vā hoti bhaṇḍāgārikapariyatti vā, tasmā suvuttametaṃ 『『duggahitā upārambhādihetu pariyāpuṭā alagaddūpamā』』ti. Yaṃ sandhāyāti yaṃ pariyattiduggahaṇaṃ sandhāya. Vuttanti alagaddasutte vuttaṃ.

Alagaddatthikoti āsīvisatthiko. Alagaddaṃ gavesati pariyesati sīlenāti alagaddagavesī. Alagaddapariyesanaṃ caramānoti alagaddapariyesanatthaṃ caramāno. Bhogeti sarīre. Hatthe vā bāhāyavāti ettha maṇibandhako yāva agganakhā 『『hattho』』ti veditabbo, saddhiṃ aggabāhāya avasesā 『『bāhā』』ti. Katthaci pana 『『kapparato paṭṭhāyapi yāva agganakhā hattho』』ti vuccati. Aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅgeti vuttalakkhaṇaṃ hatthañca bāhañca ṭhapetvā avasesaṃ sarīraṃ 『『aṅgapaccaṅga』』nti veditabbaṃ. Tatonidānanti taṃnidānaṃ, taṃkāraṇāti vuttaṃ hoti. Purimapade hi vibhattialopaṃ katvā niddeso. Taṃ hatthādīsu ḍaṃsanaṃ nidānaṃ kāraṇaṃ etassāti taṃnidānanti hi vattabbe 『『tatonidāna』』nti purimapade paccatte nissakkavacanaṃ katvā tassa ca lopaṃ akatvā niddeso. Taṃ kissa hetūti yaṃ vuttaṃ hatthādīsu ḍaṃsanaṃ taṃnidānañca maraṇādiupagamanaṃ, taṃ kissa hetu kena kāraṇenāti ce. Idhāti imasmiṃ sāsane. Ekacce moghapurisāti ekacce tucchapurisā. Dhammanti pāḷidhammaṃ. Pariyāpuṇantīti uggaṇhantīti attho, sajjhāyanti ceva vācuggatā karontā dhārenti cāti vuttaṃ hoti. Atthanti yathābhūtaṃ bhāsitatthaṃ payojanatthañca. Na upaparikkhantīti na pariggaṇhanti na vicārenti. Idaṃ vuttaṃ hoti – 『『imasmiṃ ṭhāne sīlaṃ kathitaṃ, idha samādhi, idha paññā kathitā, mayañca taṃ pūressāmā』』ti evaṃ bhāsitatthaṃ payojanatthañca 『『sīlaṃ samādhissa kāraṇaṃ, samādhi vipassanāyā』』tiādinā na pariggaṇhantīti. Anupaparikkhatanti anupaparikkhantānaṃ. Na nijjhānaṃ khamantīti nijjhānapaññaṃ nakkhamanti, nijjhāyitvā paññāya disvā rocetvā gahetabbā na hontīti adhippāyo. Tena imamatthaṃ dīpeti 『『tesaṃ paññāya atthaṃ anupaparikkhantānaṃ te dhammā na upaṭṭhahanti, 『imasmiṃ ṭhāne sīlaṃ, samādhi, vipassanā, maggo, phalaṃ, vaṭṭaṃ, vivaṭṭaṃ kathita』nti evaṃ jānituṃ na sakkā hontī』』ti.

因此,這裡錯誤掌握的學習被稱為蛇皮類比,這一特徵從何而知呢?即為什麼錯誤掌握由批評等原因而被稱為蛇皮類比呢?這確實是正確的,然而這應被理解為是附加的說明。確實,由於解脫目的的倉庫管理員的學習被完全掌握,因此可以理解為蛇被錯誤掌握的類比學習。因為正確掌握的學習要麼是爲了解脫目的,要麼是爲了倉庫管理員的學習,因此這可以被很好地表述為「錯誤掌握由批評等原因而被稱為蛇皮類比」。所提及的正是指學習的錯誤掌握。 蛇皮類比者即是毒蛇的尋求者。尋找蛇的學習者是一個追尋蛇的人。追尋蛇的學習者是爲了尋找蛇而行走。身體即是指身體。這裡的「手」或「臂」應理解為從指尖到大拇指的「手」,與大臂相連的部分則稱為「臂」。在某些情況下,從肩膀開始到指尖也被稱為「手」。而「身體的其他部分」則包括手和臂之外的身體部位,稱為「身體的其他部分」。 「因此」指的是由此而來,因而這被稱為「因此」。在前面的部分中,通過省略和解釋進行描述。此處提到手等的咬傷是原因,因此這被稱為「因此」的原因。此處的原因是手等的咬傷和死亡等的結果,這是什麼原因呢? 在這裡,指的是在這個教法中。有些人是無用之人。法即是巴利文的法。學習者即是學習的意思,理解和表達的意思。意思是如實地表達所說的內容和目的。因此,他們不考慮說的內容。這裡的意思是:「在這個地方講述了戒律,這裡講述了定、這裡講述了智慧,我們也將傳授這些。」 不考慮的學習者。沒有深入思考的智慧無法領悟,經過思考後,智慧被看到、欣賞並應當掌握。由此,這個意思被闡明:「對於這些人來說,智慧的意義在於那些法無法得到支援,『在這個地方講述了戒律、定、觀察、道路、果、輪迴、解脫』等內容無法被知道。」

Te upārambhānisaṃsā cevāti te paresaṃ vāde dosāropanānisaṃsā hutvā pariyāpuṇantīti attho. Itivādappamokkhānisaṃsā cāti iti evaṃ etāya pariyattiyā vādappamokkhānisaṃsā, attano upari parehi āropitavādassa niggahassa pamokkhappayojanā hutvā dhammaṃ pariyāpuṇantīti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – parehi sakavāde dose āropite taṃ dosaṃ evañca evañca mocessāmāti iminā ca kāraṇena pariyāpuṇantīti. Atha vā so so vādo itivādo, itivādassa pamokkho itivādappamokkho, itivādappamokkho ānisaṃso etesanti itivādappamokkhānisaṃsā, taṃtaṃvādappamocanānisaṃsā cāti attho . Yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇantīti yassa ca sīlādipūraṇassa maggaphalanibbānassa vā atthāya imasmiṃ sāsane kulaputtā dhammaṃ pariyāpuṇanti. Tañcassa atthaṃ nānubhontīti tañca assa dhammassa sīlādiparipūraṇasaṅkhātaṃ atthaṃ ete duggahitagāhino nānubhonti na vindanti.

Atha vā yassa upārambhassa itivādappamokkhassa vā atthāya ye moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti, te parehi 『『ayamattho na hotī』』ti vutte duggahitattāyeva soyevatthoti paṭipādanakkhamā na hontīti parassa vāde upārambhaṃ āropetuṃ attano vādā taṃ mocetuñca asakkontāpi taṃ atthaṃ nānubhontiyevāti evamattho daṭṭhabbo. Dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattantīti tesaṃ te dhammā duggahitattā upārambhamānadappamakkhapalāsādihetubhāvena dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Ettha hi kāraṇe phalavohārena 『『te dhammā ahitāya dukkhāya saṃvattantī』』ti vuttaṃ. Tathā hi kiñcāpi na te dhammā ahitāya dukkhāya saṃvattanti, tathāpi vuttanayena pariyāpuṇantānaṃ sajjhāyakāle vivādasamaye ca taṃmūlakānaṃ upārambhādīnaṃ anekesaṃ akusalānaṃ uppattisabbhāvato 『『te dhammā ahitāya dukkhāya saṃvattantī』』ti kāraṇe phalavohārena vuttaṃ. Taṃ kissa hetūti ettha tanti yathāvuttassatthassa anabhisambhuṇanaṃ tesañca dhammānaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanaṃ parāmasati.

Sīlakkhandhādipāripūriṃyevāti ettha ādisaddena samādhivipassanādīnaṃ saṅgaho veditabbo. Yo hi buddhavacanaṃ uggaṇhitvā sīlassa āgataṭṭhāne sīlaṃ pūretvā samādhino āgataṭṭhāne samādhigabbhaṃ gaṇhāpetvā vipassanāya āgataṭṭhāne vipassanaṃ paṭṭhapetvā maggaphalānaṃ āgataṭṭhāne maggaṃ bhāvessāmi, phalaṃ sacchikarissāmīti uggaṇhāti, tasseva sā pariyatti nissaraṇatthā nāma hoti. Yaṃ sandhāya vuttanti yaṃ pariyattisuggahaṇaṃ sandhāya alagaddasutte vuttaṃ. Dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattantīti sīlādīnaṃ āgataṭṭhāne sīlādīni pūrentānampi arahattaṃ patvā parisamajjhe dhammaṃ desetvā dhammadesanāya pasannehi upanīte cattāro paccaye paribhuñjantānampi paresaṃ vāde sahadhammena upārambhaṃ āropentānampi sakavādato dosaṃ harantānampi dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattanti. Tathā hi na kevalaṃ suggahitapariyattiṃ nissāya maggabhāvanāphalasacchikiriyādīneva, paravādaniggahasakavādapatiṭṭhāpanānipi ijjhanti. Tathā ca vuttaṃ 『『uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā』』tiādi (dī. ni.

因此,批評的好處即是指那些在他人言論中產生的缺點,因而被學習。由此,因批評等原因而獲得解脫的好處,即是指通過這種學習而得以解脫,意為自身被他人指責時,能夠從中解脫。此處的意思是,當他人指責自己時,能夠說:「我將解脫這個缺點」,因此能夠學習。 或者說,某某言論即是這種言論,獲得解脫的好處即是這種言論的解脫,獲得解脫的好處即是這些言論的好處。對於何種目的學習法,即是爲了圓滿戒律等的目的,或是爲了獲得道路、果、涅槃等目的,貴族子弟在這個教法中學習法。對於他所指的目的,他們並未體驗到,因此那些被錯誤掌握的人並未獲得這些法。 或者說,爲了獲得批評的解脫,若有些無用之人學習法,他們在被他人說「這個意思不成立」時,由於錯誤掌握而無法進行實踐,因此無法將他人的言論歸咎於自己,無法解脫自己的言論。由此可見,這個意思是明確的。 長久以來,因不善而導致痛苦的結果,正是由於這些法因錯誤掌握而導致長久以來的不善的痛苦。這裡的原因是通過因果法則所說的「這些法導致不善的痛苦」。雖然這些法並不總是導致不善的痛苦,但在學習的適當時機和爭論的情況下,由於這些根本的批評等原因,許多不善的結果自然會產生,因此通過因果法則被稱為「這些法導致不善的痛苦」。那麼,這是什麼原因呢?在這裡,正如所說的那樣,未能深思熟慮的法則導致這些法產生不善的痛苦。 戒律等的圓滿即是指通過初步的學習,應該理解為是對正念、智慧等的聚合。若有人牢記佛陀的教誨,在戒律的領域內圓滿戒律,在定的領域內建立定的基礎,在智慧的領域內建立觀察的基礎,修習道路和果,最終實現解脫,這種學習被稱為解脫的學習。所提及的正是指學習的正確掌握。 長久以來,因善而導致幸福的結果,正是指那些圓滿戒律的人,在獲得戒律等的基礎上,達到阿羅漢果后,向四眾傳授法,且在法的講解中受到信任,接受四種供養的人,因而從他人的言論中獲得批評,能夠從自身的言論中去除缺點,長久以來導致幸福的結果。確實,這不僅僅是依賴於正確的學習,也包括道路的修習、果的實現等,甚至也包括對他人言論的指責等。因此,正如所說的「獲得他人言論的批評,善於掌握」等。

2.168).

Pariññātakkhandhoti dukkhaparijānanena pariññātakkhandho. Pahīnakilesoti samudayappahānena pahīnakileso. Paṭividdhākuppoti paṭividdhaarahattaphalo. Na kuppatīti akuppanti hi arahattaphalassetaṃ nāmaṃ. Satipi hi catunnaṃ maggānaṃ catunnañca phalānaṃ akuppasabhāve sattannaṃ sekkhānaṃ sakasakanāmapariccāgena uparūpari nāmantarappattito tesaṃ maggaphalāni 『『akuppānī』』ti na vuccanti, arahā pana sabbadāpi arahāyeva nāmāti tasseva phalaṃ 『『akuppa』』nti vuttaṃ. Iminā ca imamatthaṃ dasseti 『『khīṇāsavasseva pariyatti bhaṇḍāgārikapariyatti nāmā』』ti. Tassa hi apariññātaṃ appahīnaṃ abhāvitaṃ asacchikataṃ vā natthi, tasmā buddhavacanaṃ pariyāpuṇanto tantidhārako paveṇīpālako vaṃsānurakkhako ca hutvā uggaṇhāti. Tenevāha 『『paveṇīpālanatthāyā』』tiādi. Tattha paveṇīti dhammasantati, dhammassa avicchedena pavattīti attho. Vaṃsānurakkhaṇatthāyāti buddhassa bhagavato vaṃsānurakkhaṇatthaṃ. Tassa vaṃsopi atthato paveṇīyevāti veditabbaṃ.

Nanu ca yadi paveṇīpālanatthāya buddhavacanassa pariyāpuṇanaṃ bhaṇḍāgārikapariyatti, kasmā 『『khīṇāsavo』』ti visesetvā vuttaṃ. Ekaccassa puthujjanassapi hi ayaṃ nayo labbhati. Tathā hi ekacco bhikkhu chātakabhayādīsu ganthadharesu ekasmiṃ ṭhāne vasituṃ asakkontesu sayaṃ bhikkhācārena akilamamāno atimadhuraṃ buddhavacanaṃ mā nassatu, tantiṃ dhāressāmi, vaṃsaṃ ṭhapessāmi, paveṇiṃ pālessāmīti pariyāpuṇāti, tasmā tassapi pariyatti bhaṇḍāgārikapariyatti nāma kasmā na hotīti? Vuccate – evaṃ santepi puthujjanassa pariyatti bhaṇḍāgārikapariyatti nāma na hoti. Kiñcāpi hi puthujjano 『『paveṇiṃ pālessāmī』』ti ajjhāsayena pariyāpuṇāti, attano pana bhavakantārato anittiṇṇattā tassa pariyatti nissaraṇapariyatti nāma hoti, tasmā puthujjanassa pariyatti alagaddūpamā vā hoti nissaraṇatthā vā, sattannaṃ sekkhānaṃ nissaraṇatthāva, khīṇāsavānaṃ bhaṇḍāgārikapariyattiyevāti veditabbaṃ. Khīṇāsavo ca bhaṇḍāgārikasadisattā bhaṇḍāgārikoti vuccati. Yathā hi bhaṇḍāgāriko alaṅkārabhaṇḍaṃ paṭisāmetvā pasādhanakāle tadupiyaṃ alaṅkārabhaṇḍaṃ rañño upanāmetvā alaṅkaroti, evaṃ khīṇāsavopi dhammaratanabhaṇḍaṃ sampaṭicchitvā mokkhādhigamassa bhabbarūpe sahetuke satte passitvā tadanurūpaṃ dhammadesanaṃ vaḍḍhetvā maggaṅgabojjhaṅgādisaṅkhātena lokuttarena alaṅkārena alaṅkarotīti bhaṇḍāgārikoti vuccati.

完全了知蘊指通過苦的完全了知而完全了知蘊。已斷煩惱指通過斷除集而斷除煩惱。已證不動指已證得阿羅漢果。不動即是阿羅漢果的名稱。雖然四道四果都具有不動的本質,但由於七種有學聖者會逐步捨棄各自的名稱而獲得更高的名稱,因此他們的道果不被稱為"不動",而阿羅漢永遠都被稱為阿羅漢,所以只有他的果被稱為"不動"。這裡表明"只有漏盡者的學習才被稱為倉庫管理員的學習"。因為對他來說沒有未了知、未斷除、未修習或未證得的,所以他學習佛陀的言教時,成為經典的持有者、傳統的維護者和傳承的保護者。因此說"爲了維護傳統"等。其中,"傳統"指法的相續,意為法的不間斷傳承。"爲了保護傳承"指爲了保護世尊佛陀的傳承。應當理解他的傳承實際上就是傳統。 然而,如果爲了維護傳統而學習佛陀的言教是倉庫管理員的學習,為什麼要特別說"漏盡者"呢?因為某些凡夫也可以採用這種方法。例如,某些比丘在饑荒等危險時期,當經典持有者無法在某地居住時,自己不辛苦地行乞,想:"不要讓甜美的佛陀言教消失,我要持有經典,建立傳承,維護傳統",因此學習。那麼,為什麼他的學習不能被稱為倉庫管理員的學習呢?我們回答:即使如此,凡夫的學習也不能被稱為倉庫管理員的學習。雖然凡夫出於"我要維護傳統"的意圖而學習,但由於他們尚未超越對有的渴愛,他們的學習被稱為解脫的學習。因此,應當理解凡夫的學習要麼是蛇皮類比的學習,要麼是爲了解脫的學習;七種有學聖者的學習是爲了解脫的學習;而漏盡者的學習才是倉庫管理員的學習。漏盡者由於類似倉庫管理員而被稱為倉庫管理員。就像倉庫管理員保管裝飾品,在裝飾時將合適的裝飾品呈獻給國王並裝飾他一樣,漏盡者接受法寶,看到適合獲得解脫的有因眾生時,增加相應的法的教導,用出世間的裝飾品如道支、覺支等來裝飾他們,因此被稱為倉庫管理員。

Evaṃ tisso pariyattiyo vibhajitvā idāni tīsupi piṭakesu yathārahaṃ sampattivipattiyo vitthāretvā dassento āha 『『vinaye panā』』tiādi. Sīlasampattiṃ nissāya tisso vijjā pāpuṇātītiādīsu yasmā sīlaṃ visujjhamānaṃ satisampajaññabalena kammassakataññāṇabalena ca saṃkilesamalato visujjhati, pāripūriñca gacchati, tasmā sīlasampadā sijjhamānā upanissayasampattibhāvena satibalaṃ ñāṇabalañca paccupaṭṭhapetīti tassā vijjattayūpanissayatā veditabbā sabhāgahetusampadānato. Satibalena hi pubbenivāsavijjāsiddhi, sampajaññena sabbakiccesu sudiṭṭhakāritāparicayena cutūpapātañāṇānubaddhāya dutiyavijjāya siddhi, vītikkamābhāvena saṃkilesappahānasabbhāvato vivaṭṭūpanissayatāvasena ajjhāsayasuddhiyā tatiyavijjāsiddhi. Puretarasiddhānaṃ samādhipaññānaṃ pāripūriṃ vinā sīlassa āsavakkhayañāṇūpanissayatā sukkhavipassakakhīṇāsavehi dīpetabbā. 『『Samāhito yathābhūtaṃ pajānātī』』ti (saṃ. ni. 4.99; 3.5; netti. 40; mi. pa. 2.

這樣,將三種學習分開后,現在要在三部經典中適當地詳細闡述成就和失落,因此說「在律中」。依靠戒的成就,三種智慧得以獲得。由於戒在清凈的狀態下,依靠正念的力量和對業的知曉的力量,能夠從污垢中清凈,達到圓滿,因此,依靠戒的成就而獲得的智慧應當被理解為是因緣的成就。因為依靠正念的力量,能夠獲得前生的智慧,依靠正念的清晰理解,能夠在所有事務中熟練地進行,能夠與死後再生的智慧相結合而獲得第二種智慧的成就,依靠不犯過失的性質,能夠徹底斷除污垢而獲得的第三種智慧的成就。沒有前面所說的定和智慧的圓滿,戒的滅盡之智應當由那些已斷漏者所示現。 「專注者如實地理解」即是指。

1.14) vacanato samādhisampadā chaḷabhiññatāya upanissayo. 『『Yogā ve jāyati bhūrī』』ti (dha. pa. 282) vacanato pubbayogena garuvāsadesabhāsākosallauggahaṇaparipucchādīhi ca paribhāvitā paññāsampatti paṭisambhidāppabhedassa upanissayo. Ettha ca 『『sīlasampattiṃ nissāyā』』ti vuttattā yassa samādhivijambhanabhūtā anavasesā cha abhiññā na ijjhanti, tassa ukkaṭṭhaparicchedavasena na samādhisampadā atthīti satipi vijjānaṃ abhiññekadesabhāve sīlasampattisamudāgatā eva tisso vijjā gahitā. Yathā hi paññāsampattisamudāgatā catasso paṭisambhidā upanissayasampannassa maggeneva ijjhanti maggakkhaṇe eva tāsaṃ paṭilabhitabbato. Evaṃ sīlasampattisamudāgatā tisso vijjā samādhisampattisamudāgatā ca cha abhiññā upanissayasampannassa maggeneva ijjhantīti maggādhigameneva tāsaṃ adhigamo veditabbo. Paccekabuddhānaṃ sammāsambuddhānañca paccekabodhisammāsambodhidhammasamadhigamasadisā hi imesaṃ ariyānaṃ ime visesādhigamāti.

Tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanatoti ettha tāsaṃyevāti avadhāraṇaṃ pāpuṇitabbānaṃ chaḷabhiññācatupaṭisambhidānaṃ vinaye pabhedavacanābhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Verañjakaṇḍe hi tisso vijjāva vibhattāti. Dutiye tāsaṃyevāti avadhāraṇaṃ catasso paṭisambhidā apekkhitvā kataṃ, na tisso vijjā. Tā hi chasu abhiññāsu antogadhattā sutte vibhattāyevāti. Tāsañcāti ettha ca-saddena sesānampi tattha atthibhāvaṃ dīpeti. Abhidhammapiṭake hi tisso vijjā cha abhiññā catasso ca paṭisambhidā vuttāyeva. Paṭisambhidānaṃ pana aññattha pabhedavacanābhāvaṃ tattheva ca sammā vibhattabhāvaṃ dīpetukāmo heṭṭhā vuttanayena avadhāraṇaṃ akatvā 『『tatthevā』』ti parivattetvā avadhāraṇaṃ ṭhapesi.

"專注者如實地理解"這句話表明,定的成就是六神通的因緣。"從修習中產生智慧"這句話表明,由於前世的修習,通過與善知識同住、熟悉地方語言、掌握詞彙、詢問等方式培養的智慧成就,是無礙解的因緣。這裡說"依靠戒的成就",意味著對於那些不能完全展現定力而獲得六種神通的人來說,從最高標準來看,他們沒有定的成就,儘管他們可能有部分神通,但只有依靠戒的成就而獲得的三明被認為是完整的。就像依靠智慧成就而獲得的四無礙解,只有對於具備因緣的人才能在證得聖道的那一刻獲得一樣。同樣地,依靠戒的成就而獲得的三明和依靠定的成就而獲得的六神通,也只有對於具備因緣的人才能通過證得聖道而獲得,因此應該理解為是通過證得聖道而獲得的。這些聖者的特殊成就,就像辟支佛和正等覺佛獲得辟支菩提和正等菩提法一樣。 關於"在那裡對它們的詳細解釋",這裡的"它們"是指要獲得的六神通和四無礙解,在律藏中沒有詳細解釋。因為在毗蘭若品中只解釋了三明。在第二部分中,"它們"是指四無礙解,而不是三明。因為三明包含在六神通中,所以在經藏中已經解釋過了。這裡的"和"字表明其他的內容也存在於其中。在阿毗達磨藏中,三明、六神通和四無礙解都已經提到了。爲了表明無礙解在其他地方沒有詳細解釋,而只在那裡得到了充分的解釋,作者沒有按照前面提到的方式進行限定,而是改變了"只在那裡"的說法,進行了限定。

Idāni 『『vinaye duppaṭipanno 『mudukānaṃ attharaṇādīnaṃ samphasso viya itthisamphassopi vaṭṭatī』ti methunavītikkame dosaṃ adisvā sīlavipattiṃ pāpuṇātī』』ti dassento āha 『『vinaye pana duppaṭipanno』』tiādi. Tattha sukho samphasso etesanti sukhasamphassāni, attharaṇapāvuraṇādīni. Upādinnaphasso itthiphasso, methunadhammoti vuttaṃ hoti. Vuttampi hetanti ariṭṭhena bhikkhunā vuttaṃ. So hi bahussuto dhammakathiko kammakilesavipākaupavādaāṇāvītikkamavasena pañcavidhesu antarāyikesu sesantarāyike jānāti, vinaye pana akovidattā paṇṇattivītikkamantarāyike na jānāti, tasmā rahogato evaṃ cintesi 『『ime agārikā pañca kāmaguṇe paribhuñjantā sotāpannāpi sakadāgāminopi anāgāminopi honti. Bhikkhūpi manāpikāni cakkhuviññeyyāni rūpāni passanti…pe… kāyaviññeyye phoṭṭhabbe phusanti, mudukāni attharaṇapāvuraṇādīni paribhuñjanti, etaṃ sabbaṃ vaṭṭati, kasmā itthīnaṃyeva rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbā na vaṭṭanti, etepi vaṭṭantī』』ti anavajjena paccayaparibhuñjanarasena sāvajjakāmaguṇaparibhogarasaṃ saṃsanditvā sacchandarāgaparibhogañca nicchandarāgaparibhogañca ekaṃ katvā thūlavākehi saddhiṃ atisukhumasuttaṃ ghaṭento viya sāsapena saddhiṃ sineruno sadisataṃ upasaṃharanto viya pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppādetvā 『『kiṃ bhagavatā mahāsamuddaṃ bandhantena viya mahatā ussāhena paṭhamapārājikaṃ paññattaṃ, natthi ettha doso』』ti sabbaññutaññāṇena saddhiṃ paṭivirujjhanto vesārajjañāṇaṃ paṭibāhanto ariyamagge khāṇukaṇṭakādīni pakkhipanto 『『methunadhamme doso natthī』』ti jinassa āṇācakke pahāramadāsi. Tenāha 『『tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī』』tiādi.

Tattha antarāyikāti taṃtaṃsampattiyā vibandhanavasena sattasantānassa antare vemajjhe eti āgacchatīti antarāyo, diṭṭhadhammikādianattho. Anatikkamanaṭṭhena tasmiṃ antarāye niyuttā, antarāyaṃ vā phalaṃ arahanti, antarāyassa vā karaṇasīlāti antarāyikā, saggamokkhānaṃ antarāyakarāti vuttaṃ hoti. Te ca kammakilesavipākaupavādaāṇāvītikkamavasena pañcavidhā. Tesaṃ vitthārakathā parato ariṭṭhasikkhāpade (pāci. 417) āvi bhavissati. Ayaṃ panettha padatthasambandho – ye ime dhammā antarāyikā antarāyakarāti bhagavatā vuttā desitā ceva paññattā ca, te dhamme paṭisevato paṭisevantassa yathā yena pakārena te dhammā antarāyāya saggamokkhānaṃ antarāyakaraṇatthaṃ nālaṃ samatthā na honti, tathā tena pakārenāhaṃ bhagavatā desitaṃ dhammaṃ ājānāmīti. Tato dussīlabhāvaṃ pāpuṇātīti tato anavajjasaññībhāvahetuto vītikkamitvā dussīlabhāvaṃ pāpuṇāti.

Cattārome, bhikkhavetiādinā –

『『Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro, attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya, parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya, neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya, attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya cā』』ti (a. ni.

現在說「在律中,難以實踐者,『如同柔軟物體的接觸,女性的接觸也會輪迴』」,以此說明在性行為的過失。律中難以實踐者是指那些難以遵循的修行者。在這裡,快樂的接觸是指快樂的接觸,像是柔軟物體的接觸等。依賴的接觸是指女性的接觸,意為與性相關的事物。由此可知,這在某個比丘的言辭中被提及。因為他通達法義,作為法的講解者,因五種障礙的因緣和因果的果報而知曉障礙,然而在律中由於缺乏智慧而無法了解法的障礙,因此他獨自思考:「這些在家人享受五欲的同時,雖是初果者、二果者、無漏者。」比丘們也能看到可愛的、能被眼睛所知的色法……等……能被身體所知的可觸之物,享受柔軟的接觸等,這一切皆會輪迴,為什麼只有女性的色聲香味觸覺等不輪迴,而這些也會輪迴呢?」他以無過失的緣故,結合愉悅的五欲的享受,像是將細膩的事物與芥子一起捏合,像是將細膩的事物與須彌山相提並論,將不善的見解抬起,問道:「世尊,如同用巨大的力量綁住大海,第一條戒律的制定中沒有過失嗎?」以無所不知的智慧與世間的法相對抗,排斥了不善的見解,向聖道的障礙物如刺等投擲,表明「在性行為中並沒有過失」,這是佛陀所教導的法。 在這裡,障礙是指因各種成就而被束縛,因而進入眾生的中間。因不超越而被束縛,障礙則是果報,障礙的行為則是障礙者,因而被稱為對天界和解脫的障礙。它們因果的障礙是五種。關於這些的詳細論述將在後面的律藏中說明。這裡的詞義關係是指,世尊所說的那些障礙,因而被稱為障礙者,所教導的法則是針對那些法的追隨者,若是以某種方式遵循這些法則,便無法成就天界或解脫的障礙。因此,依此方式我知曉佛陀所教導的法。由此可見,墮入不善的狀態。 「這四種,比丘們」—— 「這四種,比丘們,眾生在世間存在。哪四種,專注于自身利益,而非他人利益,專注於他人利益,而非自身利益,既不專注于自身利益,也不專注於他人利益,既專注于自身利益,又專注於他人利益。」

4.96; pu. pa. mātikā, catukkauddesa 24) –

Ādinā puggaladesanāpaṭisaṃyuttasuttantapāḷiṃ nidasseti. Adhippāyaṃ ajānantoti 『『ayaṃ puggaladesanā vohāravasena, na paramatthato』』ti evaṃ bhagavato adhippāyaṃ ajānanto. Buddhassa hi bhagavato duvidhā desanā sammutidesanā paramatthadesanā cāti. Tattha 『『puggalo satto itthī puriso khattiyo brāhmaṇo devo māro』』ti evarūpā sammutidesanā. 『『Aniccaṃ dukkhaṃ anattā khandhā dhātuyo āyatanāni satipaṭṭhānā』』ti evarūpā paramatthadesanā. Tattha bhagavā ye sammutivasena desanaṃ sutvā atthaṃ paṭivijjhitvā mohaṃ pahāya visesamadhigantuṃ samatthā, tesaṃ sammutidesanaṃ deseti. Ye pana paramatthavasena desanaṃ sutvā atthaṃ paṭivijjhitvā mohaṃ pahāya visesamadhigantuṃ samatthā, tesaṃ paramatthadesanaṃ deseti.

Tatrāyaṃ upamā – yathā hi desabhāsākusalo tiṇṇaṃ vedānaṃ atthasaṃvaṇṇako ācariyo ye damiḷabhāsāya vutte atthaṃ jānanti, tesaṃ damiḷabhāsāya ācikkhati, ye andhakabhāsādīsu aññatarāya, tesaṃ tāya bhāsāya, evaṃ te māṇavā chekaṃ byattaṃ ācariyamāgamma khippameva sippaṃ uggaṇhanti. Tattha ācariyo viya buddho bhagavā, tayo vedā viya kathetabbabhāve ṭhitāni tīṇi piṭakāni, desabhāsāya kosallamiva sammutiparamatthakosallaṃ, nānādesabhāsāmāṇavakā viya sammutiparamatthavasena paṭivijjhanasamatthā veneyyasattā, ācariyassa damiḷabhāsādiācikkhanaṃ viya bhagavato sammutiparamatthavasenapi desanā veditabbā. Āha cettha –

『『Duve saccāni akkhāsi, sambuddho vadataṃ varo;

Sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nūpalabbhati.

『『Saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇā;

Paramatthavacanaṃ saccaṃ, dhammānaṃ bhūtakāraṇā.

『『Tasmā vohārakusalassa, lokanāthassa satthuno;

Sammutiṃ voharantassa, musāvādo na jāyatī』』ti. (ma. ni. aṭṭha. 1.57; a. ni. aṭṭha. 1.

1.170);

Apica aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā puggalakathaṃ katheti – hirottappadīpanatthaṃ kammassakatādīpanatthaṃ paccattapurisakāradīpanatthaṃ ānantariyadīpanatthaṃ brahmavihāradīpanatthaṃ pubbenivāsadīpanatthaṃ dakkhiṇāvisuddhidīpanatthaṃ lokasammutiyā appahānatthañcāti. 『『Khandhā dhātuyo āyatanāni hiriyanti ottappantī』』ti vutte mahājano na jānāti, sammohamāpajjati, paṭisattu hoti 『『kimidaṃ khandhā dhātuyo āyatanāni hiriyanti ottappanti nāmā』』ti. 『『Itthī hiriyati ottappati, puriso khattiyo brāhmaṇo devo māro』』ti vutte mahājano jānāti, na sammohamāpajjati, na paṭisattu hoti, tasmā bhagavā hirottappadīpanatthaṃ puggalakathaṃ katheti. 『『Khandhā kammassakā dhātuyo āyatanānī』』ti vuttepi eseva nayo. Tasmā bhagavā kammassakatādīpanatthaṃ puggalakathaṃ katheti. 『『Veḷuvanādayo mahāvihārā khandhehi kārāpitā, dhātūhi āyatanehī』』ti vuttepi eseva nayo. Tasmā bhagavā paccattapurisakāradīpanatthaṃ puggalakathaṃ katheti. 『『Khandhā mātaraṃ jīvitā voropenti, pitaraṃ arahantaṃ, ruhiruppādakammaṃ saṅghabhedaṃ karonti, dhātuyo āyatanānī』』ti vuttepi eseva nayo. Tasmā bhagavā ānantariyadīpanatthaṃ puggalakathaṃ katheti.

『『Khandhā mettāyanti, dhātuyo āyatanānī』』ti vuttepi eseva nayo. Tasmā bhagavā brahmavihāradīpanatthaṃ puggalakathaṃ katheti. 『『Khandhā pubbenivāsaṃ anussaranti, dhātuyo āyatanānī』』ti vuttepi eseva nayo. Tasmā bhagavā pubbenivāsadīpanatthaṃ puggalakathaṃ katheti. 『『Khandhā dānaṃ paṭiggaṇhanti, dhātuyo āyatanānī』』ti vuttepi mahājano na jānāti, sammohamāpajjati, paṭisattu hoti 『『kimidaṃ khandhā dhātuyo āyatanāni paṭiggaṇhanti nāmā』』ti. 『『Puggalā paṭiggaṇhanti sīlavanto kalyāṇadhammā』』ti vutte pana jānāti, na sammohamāpajjati, na paṭisattu hoti. Tasmā bhagavā dakkhiṇāvisuddhidīpanatthaṃ puggalakathaṃ katheti. Lokasammutiñca buddhā bhagavanto na vijahanti, lokasamaññāya lokaniruttiyā lokābhilāpe ṭhitāyeva dhammaṃ desenti. Tasmā bhagavā lokasammutiyā appahānatthampi puggalakathaṃ katheti , tasmā iminā ca adhippāyena bhagavato puggaladesanā, na paramatthadesanāti evaṃ adhippāyaṃ ajānantoti vuttaṃ hoti.

Duggahitaṃ gaṇhātīti 『『tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anañña』』ntiādinā duggahitaṃ katvā gaṇhāti, viparītaṃ gaṇhātīti vuttaṃ hoti. Duggahitanti hi bhāvanapuṃsakaniddeso. Yaṃ sandhāyāti yaṃ duggahitagāhaṃ sandhāya. Attanā duggahitena dhammenāti pāṭhaseso veditabbo. Atha vā duggahaṇaṃ duggahitaṃ. Attanāti ca sāmiatthe karaṇavacanaṃ, tasmā attano duggahaṇena viparītagāhenāti vuttaṃ hoti. Amhe ceva abbhācikkhatīti amhākañca abbhācikkhanaṃ karoti. Attānañca khanatīti attano kusalamūlāni khananto attānaṃ khanati nāma.

此外,佛陀因八個原因講述了個人的教法——爲了啓發羞恥心,爲了啓發業的因果,爲了啓發個人的因緣,爲了啓發即刻的因緣,爲了啓發慈悲心,爲了啓發前生的因緣,爲了啓發清凈的施捨,以及爲了闡明世俗的理解而不被拋棄。 「五蘊、四大、六處讓人羞愧」時,世人並不知曉,陷入迷惑,心中想道:「這五蘊、四大、六處讓人羞愧的是什麼呢?」「女性讓人羞愧,男性、王族、婆羅門、天神、魔王」時,世人知曉,並不陷入迷惑,因此佛陀爲了啓發羞恥心而講述個人的教法。「五蘊是有業的,四大、六處」時也是同樣的道理。因此,佛陀講述了業的啓發之教法。「維羅瓦那等大寺院是由五蘊所建造,四大、六處」時也是同樣的道理。因此,佛陀講述了個人因緣的啓發之教法。「五蘊使母親失去生命,使父親失去阿羅漢,使眾生破壞僧團,四大、六處」時也是同樣的道理。因此,佛陀講述了即刻因緣的啓發之教法。 「五蘊是慈悲心」時也是同樣的道理。因此,佛陀講述了慈悲心的啓發之教法。「五蘊想起前生」時也是同樣的道理。因此,佛陀講述了前生的啓發之教法。「五蘊接受施捨」時,世人並不知曉,陷入迷惑,心中想道:「這五蘊、四大、六處接受施捨的是什麼呢?」「個人接受施捨的是有戒的善法」時,世人知曉,並不陷入迷惑。因此,佛陀講述了清凈施捨的啓發之教法。佛陀並不拋棄世俗的理解,站在世俗的名義、世俗的語言、世俗的慾望上講述法。因此,佛陀爲了闡明世俗的理解而不被拋棄講述個人的教法,由此可見,佛陀的個人教法是爲了啓發世俗的理解,而非爲了啓發究竟的教法,因此被稱為「不知其意」。 「難以理解」是指「我如是知曉佛陀所講的法,正如這意識流轉生死,無他」等等,因而被稱為「難以理解」,這是反義的理解。難以理解的指的是修習的說明。所指的是難以理解的教法。應理解為「以自身難以理解的法」。或難以理解的,或難以理解的。自身是指自己所作的,故而以自身的難以理解來說明反義的理解。我們也在觀察,因此我們也在觀察自身。自身則是指自身的善根。

Dhammacintanti dhammasabhāvavijānanaṃ. Atidhāvantoti ṭhātabbamariyādāyaṃ aṭṭhatvā 『『cittuppādamattena dānaṃ hoti, sayameva cittaṃ attano ārammaṇaṃ hoti, sabbaṃ cittaṃ asabhāvadhammārammaṇa』』nti evamādinā atidhāvanto atikkamitvā pavattamāno. Cattārīti buddhavisayaiddhivisayakammavipākalokavisayasaṅkhātāni cattāri. Vuttañhetaṃ –

『『Cattārimāni, bhikkhave, acinteyyāni na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Katamāni cattāri? Buddhānaṃ bhikkhave buddhavisayo acinteyyo na cintetabbo, yaṃ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Jhāyissa, bhikkhave, jhānavisayo acinteyyo na cintetabbo…pe… kammavipāko, bhikkhave, acinteyyo na cintetabbo…pe… lokacintā bhikkhave acinteyyā na cintetabbā…pe… imāni, bhikkhave, cattāri acinteyyāni na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā』』ti (a. ni.

法思考是指對法的本質的認識。超越是指在應有的界限內停留,因而說「因心的生起而有施捨,心本身是自身的所緣,一切心都是非本質的法所緣」,以此類推,超越而產生的。四者是指佛的領域、神通的領域、業的果報的領域和世間的領域所稱之為四者。此中所說的是: 「這四種,比丘們,是不可思議的,不應思考的,思考者將是狂亂和破壞的部分。哪四種?比丘們,佛的領域是不可思議的,不應思考的,思考者將是狂亂和破壞的部分。修行者,比丘們,禪定的領域是不可思議的,不應思考的……等……業的果報,比丘們,是不可思議的,不應思考的……等……世間的思考,比丘們,是不可思議的,不應思考的……等……這四種,比丘們,是不可思議的,不應思考的,思考者將是狂亂和破壞的部分。」

4.77).

Tattha 『『acinteyyānī』』ti tesaṃ sabhāvanidassanaṃ. 『『Na cintetabbānī』』ti tattha kattabbatānidassanaṃ. Tattha acinteyyānīti cintetumasakkuṇeyyāni, cintetuṃ araharūpāni na hontīti attho. Acinteyyattā eva na cintetabbāni, kāmaṃ acinteyyānipi cha asādhāraṇādīni anussarantassa kusaluppattihetubhāvato tāni cintetabbāni, imāni pana evaṃ na hontīti aphalabhāvato na cintetabbānīti adhippāyo. Tenevāha 『『yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā』』ti. Tesanti tesaṃ piṭakānaṃ.

Etanti etaṃ buddhavacanaṃ. Tivaggasaṅgahānīti sīlakkhandhavaggamahāvaggapāthikavaggasaṅkhātehi tīhi vaggehi saṅgaho etesanti tivaggasaṅgahāni. Catuttiṃseva suttantāti gāthāya evamatthayojanā veditabbā – yassa nikāyassa suttagaṇanāto catuttiṃseva ca suttantā vaggasaṅgahavasena tayo vaggā assa saṅgahassāti tivaggo saṅgaho. Esa paṭhamo nikāyo dīghanikāyoti anulomiko apaccanīko, atthānulomanato anvatthanāmoti vuttaṃ hoti.

Atthānulomanato anulomiko, anulomikattaṃyeva vibhāvetuṃ 『『kasmā panā』』tiādimāha. Ekanikāyampīti ekasamūhampi. Evaṃ cittanti evaṃ vicittaṃ. Yathayidanti yathā ime. Poṇikā cikkhallikā ca khattiyā, tesaṃ nivāso poṇikanikāyo cikkhallikanikāyoti vuccati. Evamādīni cettha sādhakāni sāsanato ca lokato cāti evamādīni udāharaṇāni ettha nikāyasaddassa samūhanivāsānaṃ vācakabhāve sāsanato ca vohārato ca sādhakāni pamāṇānīti attho. Ettha paṭhamamudāharaṇaṃ sāsanato sādhakavacanaṃ, dutiyaṃ lokatoti veditabbaṃ.

Pañcadasavaggasaṅgahānīti mūlapariyāyavaggādīhi pañcadasahi vaggehi saṅgaho etesanti pañcadasavaggasaṅgahāni. Diyaḍḍhasataṃ dve ca suttānīti aḍḍhena dutiyaṃ diyaḍḍhaṃ, ekaṃ sataṃ dve paññāsasuttāni cāti attho. Yatthāti yasmiṃ nikāye. Pañcadasavaggapariggahoti pañcadasahi vaggehi pariggahito saṅgahitoti attho.

Suttantānaṃ sahassāni sattasuttasatāni cāti pāṭhe suttantānaṃ satta sahassāni satta satāni cāti yojetabbaṃ. Katthaci pana 『『satta suttasahassāni satta suttasatāni cā』』tipi pāṭho. Saṃyuttasaṅgahoti saṃyuttanikāyassa saṅgaho.

Pubbe nidassitāti suttantapiṭakaniddese nidassitā. Vuttameva pakārantarena saṅkhipitvā dassetuṃ 『『ṭhapetvā cattāro nikāye avasesaṃ buddhavacana』』nti vuttaṃ. Sakalaṃ vinayapiṭakantiādinā niddiṭṭhameva hi iminā pakārantarena saṅkhipitvā vuttaṃ. Tenevāha 『『ṭhapetvā caturopete』』tiādi. Tadaññanti tehi catūhi nikāyehi aññaṃ avasesanti attho.

這裡"不可思議"是指出它們的本質。"不應思考"是指出對它們應採取的態度。其中,"不可思議"是指無法思考,不適合思考的意思。正因為不可思議,所以不應思考。雖然即使是不可思議的六不共等,回憶它們也能成為善法生起的因,所以應當思考,但這些不是這樣的,因為沒有結果,所以不應思考,這是其中的含義。因此說"思考它們的人會遭受瘋狂和痛苦"。"它們"指的是那些經藏。 "這"指的是這個佛語。"三品彙集"是指由戒蘊品、大品、波梯迦品這三品彙集而成的意思。"正好三十四經"這句偈頌的意思應當這樣理解:哪個部的經的數目正好是三十四,以品的彙集方式有三品的彙集,這就是第一部長部,是順應的、不違逆的,因為順應意義而得名,這就是所說的。 因為順應意義所以是順應的,爲了說明其順應性而說"為什麼"等。"即使一部"也是指一個集合。"如此心"是指如此多樣。"就像這些"是指就像這些。波尼迦和奇卡利迦是剎帝利,他們的住處被稱為波尼迦部和奇卡利迦部。這裡諸如此類的例子是從教法和世間來證明的意思是:這裡諸如此類的例子在nikāya(部)這個詞表示集合、住處的含義上,從教法和習俗上都是證明的依據。這裡應當知道第一個例子是從教法上證明的說法,第二個是從世間上的。 "十五品彙集"是指由根本法門品等十五品彙集而成的意思。"一百五十二經"是指一百五十二部經的意思。"其中"是指在哪個部中。"十五品所攝"是指被十五品所攝、彙集的意思。 在"七千七百經"的讀法中,應當理解為七千七百部經。有些地方也有"七千七百經"的讀法。"相應彙集"是指相應部的彙集。 "前面已經指出"是指在經藏解說中已經指出。爲了以另一種方式簡要地顯示已經說過的內容,所以說"除了四部,其餘的佛語"。因為這裡以另一種方式簡要地說明了前面以"整個律藏"等所指出的內容。因此說"除了這四部"等。"除此之外"是指除了那四部之外的其餘的意思。

Sabbameva2 hidanti sabbameva idaṃ buddhavacanaṃ. Navappabhedanti ettha kathaṃ panetaṃ navappabhedaṃ hoti. Tathā hi navahi aṅgehi vavatthitehi aññamaññasaṅkararahitehi bhavitabbaṃ, tathā ca sati asuttasabhāvāneva geyyaṅgādīni siyuṃ, atha suttasabhāvāneva geyyaṅgādīni, evaṃ sati suttanti visuṃ suttaṅgameva na siyā, evaṃ sante aṭṭhaṅgaṃ sāsananti āpajjati. Apica 『『sagāthakaṃ suttaṃ geyyaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ veyyākaraṇa』』nti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Suttañca nāma sagāthakaṃ vā siyā niggāthakaṃ vāti aṅgadvayeneva tadubhayaṃ saṅgahitanti tadubhayavinimuttañca suttaṃ udānādivisesasaññārahitaṃ natthi, yaṃ suttaṅgaṃ siyā, athāpi kathañci visuṃ suttaṅgaṃ siyā, maṅgalasuttādīnaṃ suttaṅgasaṅgaho vā na siyā gāthābhāvato dhammapadādīnaṃ viya, geyyaṅgasaṅgaho vā siyā sagāthakattā sagāthakavaggassa viya, tathā ubhatovibhaṅgādīsu sagāthakappadesānanti? Vuccate –

Suttanti sāmaññavidhi, visesavidhayo pare;

Sanimittā niruḷhattā, sahatāññena nāññato.

Yathāvuttassa dosassa, natthi etthāvagāhaṇaṃ;

Tasmā asaṅkaraṃyeva, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ.

Sabbassapi hi buddhavacanassa suttanti ayaṃ sāmaññavidhi. Tathā hi 『『ettakaṃ tassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpannaṃ, sāvatthiyā suttavibhaṅge, sakavāde pañca suttasatānī』』tiādivacanato vinayābhidhammapariyattivisesesupi suttavohāro dissati. Teneva ca āyasmā mahākaccāno nettiyaṃ (netti. saṅgahavāra) āha – 『『navavidhasuttantapariyeṭṭhī』』ti. Tattha hi suttādivasena navaṅgassa sāsanassa pariyeṭṭhi pariyesanā atthavicāraṇā 『『navavidhasuttantapariyeṭṭhī』』ti vuttā. Tadekadesesu pana geyyādayo visesavidhayo tena tena nimittena patiṭṭhitā. Tathā hi geyyassa sagāthakattaṃ tabbhāvanimittaṃ. Lokepi hi sasilokaṃ sagāthakaṃ vā cuṇṇiyaganthaṃ 『『geyya』』nti vadanti. Gāthāvirahe pana sati pucchaṃ katvā visajjanabhāvo veyyākaraṇassa tabbhāvanimittaṃ. Pucchāvisajjanañhi 『『byākaraṇa』』nti vuccati. Byākaraṇameva veyyākaraṇaṃ. Evaṃ sante sagāthakādīnampi pucchaṃ katvā visajjanavasena pavattānaṃ veyyākaraṇabhāvo āpajjatīti? Nāpajjati. Geyyādisaññānaṃ anokāsabhāvato saokāsato anokāsavidhi balavāti 『『gāthāvirahe satī』』ti visesitattā ca. Tathā hi dhammapadādīsu kevalaṃ gāthābandhesu sagāthakattepi somanassañāṇamayikagāthāyuttesu 『『vuttañheta』』ntiādivacanasambandhesu abbhutadhammapaṭisaṃyuttesu ca suttavisesesu yathākkamaṃ gāthāudānaitivuttakaabbhutadhammasaññā patiṭṭhitā. Ettha hi satipi saññantaranimittayoge anokāsasaññānaṃ balavabhāveneva gāthādisaññā patiṭṭhitā, tathā satipi gāthābandhabhāve bhagavato atītāsu jātīsu cariyānubhāvappakāsakesu jātakasaññā patiṭṭhitā, satipi pañhāvisajjanabhāve sagāthakatte ca kesuci suttantesu vedassa labhāpanato vedallasaññā patiṭṭhitāti evaṃ tena tena sagāthakattādinā nimittena tesu tesu suttavisesesu geyyādisaññā patiṭṭhitāti visesavidhayo suttaṅgato pare geyyādayo. Yaṃ panettha geyyaṅgādinimittarahitaṃ, taṃ suttaṅgaṃ visesasaññāparihārena sāmaññasaññāya pavattanato.

這一切確實就是這個佛語。"九分"在這裡,這怎麼是九分呢?因為應當有九個部分,互不混雜地確立。如果是這樣,則歌頌等就不是經的本質,或者歌頌等就是經的本質,這樣的話就不會有單獨的經分,這樣就成為八分教法了。而且註釋中說:"有偈頌的經是歌頌,無偈頌的經是記說。"經可以是有偈頌的或無偈頌的,所以這兩種都包含在兩個部分中,而除此之外沒有不帶有自說等特殊名稱的經,那麼什麼是經分呢?即使somehow有單獨的經分,吉祥經等也不會被歸入經分,因為沒有偈頌,就像法句經等;或者會被歸入歌頌分,因為有偈頌,就像有偈品一樣;同樣在兩分別等中也有帶偈頌的部分?回答: 經是通稱規則,其他是特稱規則; 有因有固定,與他相連不他。 如上所說的過失,這裡沒有涉及; 因此無混雜,九分是師教。 對於一切佛語,"經"這個是通稱規則。因此,從"這麼多是他的世尊的經傳來的,屬於經的,在舍衛城的經分別,自說中有五百經"等說法可以看出,在律、阿毗達磨等特殊教法中也有經的用法。因此,尊者大迦旃延在《導論》中說:"九種經的探求"。在那裡,以經等九分教法的探求、尋求、義理考察被稱為"九種經的探求"。而在其中的某些部分,歌頌等是以那個那個因緣確立的特稱規則。因此,歌頌有偈頌是其本質的因緣。在世間中也稱帶有詩句或偈頌的散文為"歌頌"。而在沒有偈頌的情況下,問答的形式是記說的本質因緣。因為問答被稱為"記說"。記說就是記說。這樣的話,有偈頌等的也以問答的方式進行的不就成為記說了嗎?不會。因為歌頌等名稱沒有機會,有機會比沒機會的規則更強,而且特別說明了"在沒有偈頌的情況下"。因此,在法句經等純粹偈頌的文中,雖然有偈頌,但在與喜悅智慧偈相應的、與"這是所說"等說法相連的、與未曾有法相應的經的特殊情況中,依次確立了偈頌、自說、如是語、未曾有法的名稱。這裡雖然有其他名稱的因緣結合,但因為沒有機會的名稱更強,所以確立了偈頌等名稱,同樣雖然有偈頌的形式,但在顯示世尊過去生中的行為威力的經中確立了本生的名稱,雖然有問答的形式和偈頌,但在某些經中因為使人獲得智慧而確立了方廣的名稱。這樣,以那個那個有偈頌等的因緣,在那些那些特殊的經中確立了歌頌等的名稱,所以除了經分之外,歌頌等是特稱規則。而這裡沒有歌頌等部分因緣的,那就是經分,因為排除特殊名稱而以通稱進行。

Nanu ca evaṃ santepi sagāthakaṃ suttaṃ geyyaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ veyyākaraṇanti suttaṅgaṃ na sambhavatīti codanā tadavatthā evāti? Na tadavatthā. Sodhitattā. Sodhitañhi pubbe gāthāvirahe sati pucchāvisajjanabhāvo veyyākaraṇassa tabbhāvanimittanti. Yañca vuttaṃ 『『gāthābhāvato maṅgalasuttādīnaṃ suttaṅgasaṅgaho na siyā』』ti, taṃ na, niruḷhattāti. Niruḷho hi maṅgalasuttādīnaṃ suttabhāvo. Na hi tāni dhammapadabuddhavaṃsādayo viya gāthābhāvena paññātāni, atha kho suttabhāveneva. Teneva hi aṭṭhakathāyaṃ suttanāmakanti nāmaggahaṇaṃ kataṃ. Yaṃ pana vuttaṃ 『『sagāthakattā geyyaṅgasaṅgaho siyā』』ti, tampi natthi. Yasmā sahatāññena. Sahabhāvo hi nāma atthato aññena hoti, saha gāthāhīti ca sagāthakaṃ. Na ca maṅgalasuttādīsu gāthāvinimutto koci suttappadeso atthi, yo 『『saha gāthāhī』』ti vucceyya. Nanu ca gāthāsamudāyo gāthāhi añño hoti, tathā ca tassa vasena saha gāthāhīti sagāthakanti sakkā vattunti? Taṃ na. Na hi avayavavinimutto samudāyo nāma koci atthi. Yampi vuttaṃ 『『ubhatovibhaṅgādīsu sagāthakappadesānaṃ geyyaṅgasaṅgaho siyā』』ti, tampi na aññato. Aññāyeva hi tā gāthā jātakādipariyāpannattā. Atho na tāhi ubhatovibhaṅgādīnaṃ geyyaṅgabhāvoti evaṃ suttādīnaṃ aṅgānaṃ aññamaññasaṅkarābhāvo veditabbo.

Idāni suttādīni navaṅgāni vibhajitvā dassento āha 『『tattha ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārā』』tiādi. Tattha niddeso nāma suttanipāte –

『『Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa cetaṃ samijjhati;

Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchatī』』ti. (su. ni. 772) –

Ādinā āgatassa aṭṭhakavaggassa,

『『Kenassu nivuto loko, (iccāyasmā ajito;)

Kenassu nappakāsati;

Kissābhilepanaṃ brūsi,

Kiṃsu tassa mahabbhaya』』nti. (su. ni. 1038) –

Ādinā āgatassa pārāyanavaggassa,

『『Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,

Aviheṭhayaṃ aññatarampi tesaṃ;

Na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ,

Eko care khaggavisāṇakappo』』ti. (su. ni. 35) –

Ādinā āgatassa khaggavisāṇasuttassa ca tadatthavibhāgavasena satthukappena āyasmatā dhammasenāpatisāriputtattherena kato niddeso mahāniddeso cūḷaniddesoti ca vuccati. Evamidha niddesassa suttaṅgasaṅgaho bhadantabuddhaghosācariyena dassitoti veditabbo. Aññatthāpi ca dīghanikāyaṭṭhakathādīsu sabbattha ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārāti niddesassa suttaṅgasaṅgaho eva dassito. Ācariyadhammapālattherenapi nettipakaraṇaṭṭhakathāyaṃ evametassa suttaṅgasaṅgahova kathito. Keci pana niddesassa gāthāveyyākaraṇaṅgesu dvīsu saṅgahaṃ vadanti. Vuttañhetaṃ niddesaaṭṭhakathāyaṃ upasenattherena –

『『Tadetaṃ vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tīsu piṭakesu suttantapiṭakapariyāpannaṃ, dīghanikāyo majjhimanikāyo saṃyuttanikāyo aṅguttaranikāyo khuddakanikāyoti pañcasu mahānikāyesu khuddakamahānikāye pariyāpannaṃ, suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallanti navasu satthusāsanaṅgesu yathāsambhavaṃ gāthāveyyākaraṇaṅgadvayasaṅgahita』』nti (mahāni. aṭṭha. ganthārambhakathā).

難道在這種情況下,有偈頌的經是歌頌,無偈頌的經是記說,因此經分並不存在嗎?不,並不存在。這是因為清晰可見。清晰可見的是,在沒有偈頌的情況下,問答的形式是記說的本質因緣。而且所說的"因為有偈頌,吉祥經等的經分並不存在"這一點,也不成立,因為吉祥經等的經分是清晰可見的。畢竟這些並不像法句經、佛傳等那樣以偈頌而被確定,而是以經分而被確定。因此,在註釋中提到"經的名稱"是有名的。而所說的"因為有偈頌,歌頌的經分存在"這一點,也不存在。因為是與其他相連的。相連的本質是與其他的意思相連,與偈頌的意思相連。因此在吉祥經中沒有與偈頌相分離的經分,誰會說"與偈頌相連"呢?難道說,偈頌的集合與偈頌是不同的,因此可以說與偈頌相連嗎?這也不成立。因為沒有與部分相分離的集合存在。而且所說的"在兩分別等中有帶偈頌的部分的歌頌的經分"這一點,也不成立。因為那些偈頌是與出生等相關的。因此,不應認為在兩分別的歌頌的存在中有經分的性質。 現在,爲了說明經等的九個部分,他說"在那裡有兩方面的說明,包括清晰的部分"等。在那裡,說明是指經藏中 – "慾望者的慾望,這對他是合適的; 確實,他獲得快樂,若他想要什麼。"(《增支部》772) – 由此引出的八分的部分, "誰把世界束縛,(如尊者阿耆多所說;) 誰又不顯現; 你說的是什麼塗抹, 他有什麼偉大的恐懼?"(《增支部》1038) – 由此引出的《波羅延部》部分, "在所有眾生中安置杖, 不打擾任何一個; 不想要兒子,何況朋友, 獨自生活如刀頭獸。"(《增支部》35) – 由此引出的刀頭獸經的相關部分,以此為依據,尊者舍利弗所作的說明被稱為大說明和小說明。因此,在這裡說明的經分由尊者佛陀所示。並且在《長部》、註釋等中,也都明確說明了兩方面的說明的部分。由尊者法護所作的《導論》也同樣如此說明。有些人則在說明的偈頌和記說部分中說有兩個彙集。註釋中提到,由尊者優婆塞所說 – "這確實是律藏、經藏、阿毗達磨藏,在這三藏中,經藏所涵蓋的,包括長部、中部、相應部、增支部、小部,在五個大部中,在小大部中所涵蓋的,經是歌頌、記說、偈頌、讚歎、因緣故事、神奇法、智慧等,在九種師教的部分中,如有可能,偈頌和記說的兩部分彙集。"(《大部》註釋)

Ettha tāva katthaci pucchāvisajjanasabhāvato niddesekadesassa veyyākaraṇaṅgasaṅgaho yujjatu nāma , gāthaṅgasaṅgaho pana kathaṃ yujjeyyāti idamettha vīmaṃsitabbaṃ. Dhammapadādīnaṃ viya hi kevalaṃ gāthābandhabhāvo gāthaṅgassa tabbhāvanimittaṃ. Dhammapadādīsu hi kevalaṃ gāthābandhesu gāthāsamaññā patiṭṭhitā, niddese ca na koci kevalo gāthābandhappadeso upalabbhati. Sammāsambuddhena bhāsitānaṃyeva hi aṭṭhakavaggādisaṅgahitānaṃ gāthānaṃ niddesamattaṃ dhammasenāpatinā kataṃ. Atthavibhajanatthaṃ ānītāpi hi tā aṭṭhakavaggādisaṅgahitā niddisitabbā mūlagāthāyo suttanipātapariyāpannattā aññāyevāti na niddesasaṅkhyaṃ gacchanti ubhatovibhaṅgādīsu āgatabhāvepi taṃ vohāraṃ alabhamānā jātakādigāthāpariyāpannā gāthāyo viya, tasmā kāraṇantaramettha gavesitabbaṃ, yuttataraṃ vā gahetabbaṃ.

Nālakasuttatuvaṭṭakasuttānīti ettha nālakasuttaṃ nāma padumuttarassa bhagavato sāvakaṃ moneyyapaṭipadaṃ paṭipannaṃ disvā tadatthaṃ abhikaṅkhamānena tato pabhuti kappasatasahassaṃ pāramiyo pūretvā āgatena asitassa isino bhāgineyyena nālakattherena dhammacakkappavattitadivasato sattame divase 『『aññātameta』』ntiādīhi dvīhi gāthāhi moneyyapaṭipadaṃ puṭṭhena bhagavatā 『『moneyyaṃ te upaññissa』』ntiādinā (su. ni. 706) nālakattherassa bhāsitaṃ moneyyapaṭipadāparidīpakaṃ suttaṃ. Tuvaṭṭakasuttaṃ pana mahāsamayasuttantadesanāya sannipatitesu devesu 『『kā nu kho arahattappattiyā paṭipattī』』ti uppannacittānaṃ ekaccānaṃ devatānaṃ tamatthaṃ pakāsetuṃ 『『pucchāmi taṃ ādiccabandhū』』tiādinā (su. ni. 921; mahāni. 150 ) nimmitabuddhena attānaṃ pucchāpetvā 『『mūlaṃ papañcasaṅkhāyā』』tiādinā (su. ni. 922) bhāsitaṃ suttaṃ. Evamidhasuttanipāte āgatānaṃ maṅgalasuttādīnaṃ suttaṅgasaṅgaho dassito, tattheva āgatānaṃ asuttanāmikānaṃ suddhikagāthānaṃ gāthaṅgasaṅgahañca dassayissati, evaṃ sati suttanipātaṭṭhakathārambhe –

『『Gāthāsatasamākiṇṇo , geyyabyākaraṇaṅkito;

Kasmā suttanipātoti, saṅkhamesa gatoti ce』』ti. (su. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā) –

Sakalassapi suttanipātassa geyyaveyyākaraṇaṅgasaṅgaho kasmā coditoti? Nāyaṃ virodho. Kevalañhi tattha codakena sagāthakattaṃ katthaci pucchāvisajjanamattañca gahetvā codanāmattaṃ katanti gahetabbaṃ. Aññathā suttanipāte niggāthakassa suttasseva abhāvato veyyākaraṇaṅgasaṅgaho na codetabbo siyāti. Sagāthāvaggo geyyanti yojetabbaṃ. 『『Aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ nāma paṭisambhidādī』』ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana paṭisambhidāmaggassa geyyaveyyākaraṇaṅgadvayasaṅgahaṃ vadanti. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāmaggaṭṭhakathāyaṃ (paṭi. ma. aṭṭha.

在這裡,無論在哪裡,由於問答的性質,說明部分的記說成分是合適的,但關於歌頌部分的彙集又如何呢?這需要進一步思考。因為像法句經等,僅僅是以偈頌的形式而存在的歌頌部分是其本質的因緣。在法句經中,僅僅是以偈頌的形式存在,而在說明中沒有任何單獨的偈頌部分。確實是由正覺者所說的,僅僅是八分中的部分彙集的偈頌。爲了闡明意義,那些八分中的部分也應被說明,因為它們是根本的偈頌,屬於經藏的範疇,並不是說明的數量。即使在兩方面的說明中,由於沒有獲得這一點,那些與故事等相關的偈頌也不會被認為是彙集的部分,因此在這裡應當進一步探求或更合理地理解。 至於《納拉卡經》和《圖瓦塔經》,在這裡《納拉卡經》是指見到佛陀的弟子摩尼耶所走的道路,因此從那時起,經過千百劫的修行,最終由阿彌陀佛所教導的納拉卡尊者,在法輪轉動的日子,在第七天以「這是被知曉的」開始的兩句偈頌中被問到摩尼耶的道路。至於《圖瓦塔經》,則是爲了闡明在諸天中聚集的那些眾生,因思考「爲了獲得究竟涅槃的修行」而產生的心念,以「我問你,太陽的親屬」開頭的兩句偈頌。通過這樣的說明,可以看出在《經藏》中,吉祥經等的經分彙集的情況,在這裡也會顯示出那些沒有偈頌的清凈偈頌的彙集。如果是這樣,在《經藏》註釋的開頭就會有這樣的說法: 「被偈頌和記說所充滿, 為何稱為《經藏》, 若是這樣就很明顯。」 那麼,整個《經藏》的彙集為何被認為是合適的呢?這並不矛盾。因為在這裡,僅僅是通過提問和回答的形式,將有偈頌的部分與問答部分結合在一起,而形成的彙集。因此,如果沒有《經藏》中的無偈頌的部分,則不應被認為是記說的成分。關於有偈頌的部分,應當理解為「八個部分中沒有彙集的部分是屬於分辨等」的說法。還有一些人則說關於分辨的修行中有偈頌和記說的兩種彙集。關於這點,在《分辨修行的註釋》中有提到。

1.ganthārambhakathā) 『『navasu satthusāsanaṅgesu yathāsambhavaṃ geyyaveyyākaraṇaṅgadvayasaṅgahita』』nti.

Nosuttanāmikāti asuttanāmikā. 『『Suddhikagāthā nāma vatthugāthā』』ti tīsu gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Tattha vatthugāthāti –

『『Kosalānaṃ purā rammā, agamā dakkhiṇāpathaṃ;

Ākiñcaññaṃ patthayāno, brāhmaṇo mantapāragū』』ti. (su. ni. 982) –

Ādinā pārāyanavaggassa nidānaṃ āropentena āyasmatā ānandattherena saṅgītikāle vuttā chappaññāsa ca gāthāyo, ānandatthereneva saṅgītikāle nālakasuttassa nidānaṃ āropentena vuttā –

『『Ānandajāte tidasagaṇe patīte,

Sakkañca indaṃ sucivasane ca deve;

Dussaṃ gahetvā atiriva thomayante,

Asito isi addasa divāvihāre』』ti. (su. ni. 684) –

Ādikā vīsatimattā gāthāyo ca vuccanti. Tattha 『『nālakasuttassa vatthugāthāyo nālakasuttasaṅkhyaṃyeva gacchantī』』ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Vuttañhetaṃ suttanipātaṭṭhakathāyaṃ (su. ni. aṭṭha.

在九種師教的部分中,如有可能,歌頌和記說的兩種彙集。 無名之經是指沒有名稱的經。「清凈偈頌是指內容的偈頌」,在這三種彙集中提到。在這裡,內容的偈頌是指 – 「古時的科薩拉,走向南方; 渴望無所依的,聰慧的婆羅門。」(《增支部》982) – 由此引出的《波羅延部》的根源,由尊者阿難在集會上所說的五十六句偈頌,同樣在集會上,由尊者阿難引出的《納拉卡經》的根源所說 – 「在阿難所生的天人群中, 天帝和因達在清凈的地方; 抓住困難,更是如影隨形, 阿西多尊者在白天看見。」(《增支部》684) – 這些是指二十句以上的偈頌。在這裡,註釋中提到「《納拉卡經》的內容偈頌是指《納拉卡經》的數量」。這在《經藏註釋》中有提到。

2.685) –

『『Parinibbute pana bhagavati saṅgītiṃ karontena āyasmatā mahākassapena āyasmā ānando tameva moneyyapaṭipadaṃ puṭṭho yena yadā ca samādapito nālako bhagavantaṃ pucchi, taṃ sabbaṃ pākaṭaṃ katvā dassetukāmo 『ānandajāte』tiādikā vīsati vatthugāthāyo vatvā abhāsi. Taṃ sabbampi nālakasuttanti vuccatī』』ti.

Tasmā nālakasuttassa vatthugāthāyo nālakasuttaggahaṇeneva saṅgahitāti pārāyanikavaggassa vatthugāthāyo idha suddhikagāthāti gahetabbaṃ. Tattheva panassa pārāyaniyavagge ajitamāṇavakādīnaṃ soḷasannaṃ brāhmaṇānaṃ pucchāgāthā bhagavato visajjanagāthā ca idha suddhikagāthāti evampi vattuṃ yujjati. Tāpi hi pāḷiyaṃ suttanāmena avatvā 『『ajitamāṇavakapucchā tissamettayyamāṇavakapucchā』』tiādinā (su. ni. 1038-1048) āgatattā cuṇṇiyaganthehi amissattā ca nosuttanāmikā suddhikagāthā nāmāti vattuṃ vaṭṭati.

Idāni udānaṃ sarūpato vavatthapento āha 『『somanassañāṇamayikagāthāpaṭisaṃyuttā』』tiādi. Kenaṭṭhena (udā. aṭṭha. ganthārambhakathā) panetaṃ 『『udāna』』nti vuccati? Udānanaṭṭhena. Kimidaṃ udānaṃ nāma? Pītivegasamuṭṭhāpito udāhāro. Yathā hi yaṃ telādi minitabbavatthu mānaṃ gahetuṃ na sakkoti, vissanditvā gacchati, taṃ 『『avaseko』』ti vuccati, yañca jalaṃ taḷākaṃ gahetuṃ na sakkoti, ajjhottharitvā gacchati, taṃ 『『mahogho』』ti vuccati, evameva yaṃ pītivegasamuṭṭhāpitaṃ vitakkavipphāraṃ hadayaṃ sandhāretuṃ na sakkoti, so adhiko hutvā anto asaṇṭhahitvā bahi vacīdvārena nikkhanto paṭiggāhakanirapekkho udāhāraviseso 『『udāna』』nti vuccati. Dhammasaṃvegavasenapi ayamākāro labbhateva. Tayidaṃ katthaci gāthābandhavasena katthaci vākyavasena pavattaṃ. Tathā hi –

『『Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi 『atthi, bhikkhave, tadāyatanaṃ, yattha neva pathavī na āpo』』』ti (udā. 71-72) –

Ādīsu somanassañāṇasamuṭṭhitavākyavasena pavattaṃ.

Nanu ca udānaṃ nāma pītisomanassasamuṭṭhāpito dhammasaṃvegasamuṭṭhāpito vā dhammapaṭiggāhakanirapekkho udāhāro tathā ceva sabbattha āgataṃ, idha kasmā bhagavā udānento bhikkhū āmantesīti? Tesaṃ bhikkhūnaṃ saññāpanatthaṃ. Nibbānapaṭisaṃyuttañhi bhagavā tesaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ desetvā nibbānaguṇānussaraṇena uppannapītisomanassena udānaṃ udānento 『『idha nibbānavajjo sabbo sabhāvadhammo paccayāyattavuttikova upalabbhati, na paccayanirapekkho, ayaṃ pana nibbānadhammo kathamappaccayo upalabbhatī』』ti tesaṃ bhikkhūnaṃ cetoparivitakkamaññāya tesaṃ ñāpetukāmo 『『atthi, bhikkhave, tadāyatana』』nti (udā. 71)-ādimāha. Na ekantato te paṭiggāhake katvāti veditabbaṃ.

『『Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṃ;

Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho』』ti. (udā. 44) –

Evamādikaṃ pana dhammasaṃvegavasappavattaṃ udānanti veditabbaṃ.

當佛陀入滅時,尊者大迦葉在進行集會時,尊者阿難被問到摩尼耶的道路,於是爲了說明這一切,他以「在阿難所生的天人中」等的二十句內容的偈頌而說。所有這些都被稱為《納拉卡經》。 因此,《納拉卡經》的內容偈頌通過《納拉卡經》的彙集而被理解為屬於《波羅延部》的內容偈頌。在這裡,同樣在《波羅延部》中,關於阿耆多等的十六位婆羅門的問答偈頌以及佛陀的回答偈頌也可以被視為清凈的偈頌。它們在巴利文中被稱為「阿耆多的問答」、「提薩的問答」等等(《增支部》1038-1048),因此可以稱為無名的清凈偈頌。 現在,爲了確立《烏達那》的性質,他說「與快樂和知識相關的偈頌」等等。那麼,這被稱為「烏達那」是基於什麼呢?是基於烏達那的內容。那麼,什麼是烏達那呢?是因快樂的激發而產生的引例。就像無法抓住油等物質的重量那樣,它會流走,這被稱為「流失」;而無法抓住水的池塘,它會溢出,這被稱為「洪水」。同樣,如果無法控制因快樂激發而產生的思維波動,它就會超出正常範圍而外泄,因此被稱為「烏達那」。從法的震動來看,這種形式是可以被理解的。在某些地方以偈頌的形式出現,在其他地方則以句子的形式出現。就像這樣 – 「那時,佛陀向比丘們宣講與涅槃相關的法,使他們明白、使他們集中、使他們振奮、使他們感到快樂。比丘們將心思集中,全心全意地傾聽法。然後,佛陀在那時意識到這個道理,便說出這段烏達那:『比丘們,那時有一個地方,在那裡既沒有地也沒有水。』」(《烏達那》71-72) – 這些是以快樂和知識激發的句子形式出現的。 難道烏達那不是因快樂和知識的激發而產生的法的震動、或者說是與法的接受無關的引例嗎?那麼,為什麼佛陀在宣講烏達那時稱呼比丘們呢?是爲了讓他們明白。因為佛陀在為這些比丘宣講法時,通過回憶涅槃的特質而產生的快樂和滿足感而宣講烏達那:「在這裡,與涅槃無關的所有法都存在,而不是與因緣無關的;但這個涅槃法又如何能與任何因緣無關呢?」他想要讓這些比丘明白:「比丘們,那時有一個地方。」(《烏達那》71) – 這並不是說完全與他們的接受無關。 「如果你們害怕痛苦,如果你們覺得痛苦不愉快; 不要做惡行,無論是在公開還是在私下。」(《烏達那》44) – 因此,可以理解為這類與法的震動相關的烏達那。

『『Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukha』』nti. (dha. pa. 131; udā. 13) –

Idampi dhammasaṃvegavasappavattaṃ udānanti vadanti. Tathā hi ekasmiṃ samaye sambahulā gopālakā antarā ca sāvatthiṃ antarā ca jetavanaṃ ahiṃ daṇḍehi hananti. Tena ca samayena bhagavā sāvatthiṃ piṇḍāya gacchanto antarāmagge te dārake ahiṃ daṇḍena hanante disvā 『『kasmā kumārakā imaṃ ahiṃ daṇḍena hanathā』』ti pucchitvā 『『ḍaṃsanabhayena bhante』』ti ca vutte 『『ime 『attano sukhaṃ karissāmā』ti imaṃ paharantā nibbattaṭṭhāne dukkhaṃ anubhavissanti, aho avijjāya nikatikosalla』』nti dhammasaṃvegaṃ uppādesi. Teneva ca dhammasaṃvegena imaṃ udānaṃ udānesi. Evametaṃ katthaci gāthābandhavasena katthaci vākyavasena katthaci somanassavasena katthaci dhammasaṃvegavasena pavattanti veditabbaṃ. Tasmā aṭṭhakathāyaṃ 『『somanassañāṇamayikagāthāpaṭisaṃyuttānī』』ti yaṃ udānalakkhaṇaṃ vuttaṃ, taṃ yebhuyyavasena vuttanti gahetabbaṃ. Yebhuyyena hi udānaṃ gāthābandhavasena bhāsitaṃ pītisomanassasamuṭṭhāpitañca.

Tayidaṃ sabbaññubuddhabhāsitaṃ paccekabuddhabhāsitaṃ sāvakabhāsitanti tividhaṃ hoti. Tattha paccekabuddhabhāsitaṃ –

『『Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,

Aviheṭhayaṃ aññatarampi tesa』』nti. –

Ādinā khaggavisāṇasutte (su. ni. 35) āgatameva. Sāvakabhāsitānipi –

『『Sabbo rāgo pahīno me, sabbo doso samūhato;

Sabbo me vihato moho, sītibhūtosmi nibbuto』』ti. –

Ādinā theragāthāsu (theragā. 79),

『『Kāyena saṃvutā āsiṃ, vācāya uda cetasā;

Samūlaṃ taṇhamabbhuyha, sītibhūtāmhi nibbutā』』ti. –

Therigāthāsu (therīgā. 15) ca āgatāni. Aññānipi sakkādīhi devehi bhāsitāni 『『aho dānaṃ paramadānaṃ kassape supatiṭṭhita』』ntiādīni (udā. 27), soṇadaṇḍabrāhmaṇādīhi manussehi ca bhāsitāni 『『namo tassa bhagavato』』tiādīni (dī. ni. 2.371; ma. ni. 1.290) tisso saṅgītiyo āruḷhāni udānāni santi eva, na tāni idha adhippetāni. Yāni pana sammāsambuddhena sāmaṃ āhaccabhāsitāni jinavacanabhūtāni, tāneva ca dhammasaṅgāhakehi 『『udāna』』nti saṅgītaṃ. Etāniyeva ca sandhāya bhagavato pariyattidhammaṃ navavidhā vibhajitvā uddisantena udānanti vuttaṃ.

Yā pana 『『anekajātisaṃsāra』』ntiādigāthā bhagavatā bodhiyā mūle udānavasena pavattitā anekasatasahassānaṃ sammāsambuddhānaṃ udānabhūtā ca, tā aparabhāge dhammabhaṇḍāgārikassa bhagavatā desitattā dhammasaṅgāhakehi udānapāḷiyaṃ saṅgahaṃ anāropetvā dhammapade saṅgahitā. Yañca 『『aññāsi vata bho koṇḍañño』』ti udānavacanaṃ dasasahassilokadhātuyā devamanussānaṃ pavedanasamatthanigghosavipphāraṃ bhagavatā bhāsitaṃ, tadapi paṭhamabodhiyaṃ sabbesaṃ eva bhikkhūnaṃ sammāpaṭipattipaccavekkhaṇahetukaṃ 『『ārādhayiṃsu vata maṃ bhikkhū ekaṃ samaya』』ntiādivacanaṃ (ma. ni.

「渴望快樂的眾生,若用杖打擊他們; 自尋快樂的他們,死後便無法獲得快樂。」(《法句經》131;《烏達那》13) – 這也是與法的震動相關的烏達那。確實在某個時刻,許多牧人們在舍衛城和祇園之間用杖打擊小孩。因此,當佛陀在舍衛城乞食時,看到這些小孩在路中被打,便問道:「小孩們,你們為何用杖打擊他們?」當被回答「因為害怕被咬,尊者。」時,佛陀說:「他們因為『我要讓自己快樂』而打擊這些眾生,結果將會在後來的時候遭受痛苦,真是因無明而愚蠢。」因此,因法的震動而產生了這段烏達那。可以理解為在某些地方以偈頌的形式出現,在其他地方以句子的形式出現,在某些地方以快樂的形式出現,在某些地方以法的震動的形式出現。因此,在註釋中提到「與快樂和知識相關的偈頌」是指這種烏達那的特徵,應當被理解為大多數情況下是以偈頌的形式表達出來的,並因快樂的激發而產生。 因此,這可以分為三種:完全的正覺者所說的、獨覺者所說的、弟子所說的。在這裡,獨覺者所說的是 – 「在所有眾生中,不施加杖打, 不打擊任何一個眾生。」 – 這是在《刀劍經》中提到的(《增支部》35)。弟子所說的則是 – 「我已斷盡所有貪慾,所有的煩惱; 我已消除一切無明,我已得到寧靜的涅槃。」 – 這是在長老偈中提到的(長老偈79),還有「我已通過身、口、意自我約束; 根除了一切貪慾,我已得到寧靜的涅槃。」 – 這是在女長老偈中提到的(女長老偈15)。還有其他像是「哦,施捨是最高的施捨,卡薩帕安穩地住著。」等的由各類天神所說的(《烏達那》27),以及由像索納、達那婆羅門等人所說的「禮敬那位尊者。」等的(《大智度論》2.371;《中阿含》1.290),三種彙集的烏達那確實存在,但在這裡並不指這些。至於正覺者所說的類似的引言,這些被稱為「烏達那」在法的彙集中被理解。正是指這些內容,佛陀將其劃分爲九種法。 而那些「經歷無數生死輪迴」的等偈頌,是佛陀在菩提樹下所說的,是無數位正覺者的烏達那,這些在後來的法寶中被佛陀所教導,因此在法的彙集中並未附加到烏達那的部分,而是被彙集到《法句經》中。還有「你知道嗎,尊者,孔達尼?」的烏達那,是佛陀對十千世界的天人和人類所說的,這也是在他第一次覺悟時,因對所有比丘的正當修行的回顧而說的「當時,比丘們在一起。」等的話(《中阿含》)。

1.225) viya dhammacakkappavattanasuttadesanāpariyosāne attanā adhigatadhammekadesassa yathādesitassa ariyamaggassa sāvakesu sabbapaṭhamaṃ therena adhigatattā attano parissamassa saphalabhāvapaccavekkhaṇahetukaṃ pītisomanassajanitaṃ udāhāramattāṃ, na 『『yadā have pātubhavanti dhammā』』tiādivacanaṃ (mahāva. 1-3; udā. 1-3) viya pavattiyā nivattiyā vā pakāsananti na dhammasaṅgāhakehi udānapāḷiyaṃ saṅgītanti daṭṭhabbaṃ.

Udānapāḷiyañca bodhivaggādīsu aṭṭhasu vaggesu dasa dasa katvā asītiyeva suttantā saṅgītā , tatoyeva ca udānaṭṭhakathāyaṃ (udā. aṭṭha. ganthārambhakathā) ācariyadhammapālattherena vuttaṃ –

『『Asīti eva suttantā, vaggā aṭṭha samāsato;

Gāthā ca pañcanavuti, udānassa pakāsitā.

『『Aḍḍhūnanavamattā ca, bhāṇavārā pamāṇato;

Ekādhikā tathāsīti, udānassānusandhayo.

『『Ekavīsasahassāni, satameva vicakkhaṇo;

Padānetānudānassa, gaṇitāni viniddise. –

Gāthāpādato pana –

『『Aṭṭhasahassamattāni, cattāreva satāni ca;

Padānetānudānassa, tevīsati ca niddise.

『『Akkharānaṃ sahassāni, saṭṭhi satta satāni ca;

Tīṇi dvāsīti ca tathā, udānassa paveditā』』ti.

Idha pana 『『dvāsīti suttantā』』ti vuttaṃ, taṃ na sameti, tasmā 『『asīti suttantā』』ti pāṭhena bhavitabbaṃ.

Vuttañhetaṃ bhagavatā – 『『vuttamarahatāti me sutaṃ. Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha, ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Lobhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha, ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā』』ti evamādinā ekakadukatikacatukkavasena itivuttakapāḷiyaṃ (itivu. 1) saṅgahamāropitāni dvādasuttarasatasuttantāni itivuttakaṃ nāmāti dassento āha 『『vuttañheta』』ntiādi. Dasuttarasatasuttantāti etthāpi 『『dvādasuttarasatasuttantā』』ti pāṭhena bhavitabbaṃ. Tathā hi ekakanipāte tāva sattavīsati suttāni, dukanipāte dvāvīsati, tikanipāte paññāsa, catukkanipāte terasāti dvādasuttarasatasuttantāneva itivuttakapāḷiyaṃ āgatāni. Tatoyeva ca pāḷiyaṃ –

『『Lobho doso ca moho ca,

Kodho makkhena pañcamaṃ;

Māno sabbaṃ puna māno,

Lobho dosena terasa.

『『Moho kodho puna makkho,

Nīvaraṇā taṇhāya pañcamaṃ;

Dve sekkhabhedā sāmaggī,

Paduṭṭhanirayena terasa.

『『Pasannā ekamābhāyi, puggalaṃ atītena pañcamaṃ;

Evañce opadhikaṃ puññaṃ, sattavīsa pakāsitā』』ti. –

Evamādinā uddānagāthāhi dvādasuttarasatasuttāni gaṇetvā dassitāni. Teneva ca aṭṭhakathāyampi (itivu. aṭṭha. ganthārambhakathā) –

『『Suttato ekakanipāte tāva sattavīsati suttāni, dukanipāte dvāvīsati, tikanipāte paññāsa, catukkanipāte terasāti dvādasādhikasatasuttasaṅgaha』』nti –

Vuttaṃ. Kāmañcettha appakaṃ ūnamadhikaṃ vā gaṇanūpagaṃ na hotīti katvā 『『dvāsīti khandhakavattānī』』ti vattabbe 『『asīti khandhakavattānī』』ti vuttavacanaṃ viya 『『dvādasuttarasatasuttantā』』ti vattabbe 『『dasuttarasatasuttantā』』ti vuttantipi sakkā vattuṃ, tathāpi īdise ṭhāne pamāṇaṃ dassentena yāthāvatova niyametvā dassetabbanti 『『dvādasuttarasatasuttantā』』 icceva pāṭhena bhavitabbaṃ.

Jātaṃ bhūtaṃ purāvutthaṃ bhagavato pubbacaritaṃ kāyati katheti pakāsetīti jātakaṃ.

當佛陀在宣講法輪時,他以自己的智慧和證悟,將 Ariya 路徑的要點教導給弟子們,使他們獲得了圓滿的果報,這是由於佛陀的歡喜和滿足感所激發的烏達那。並不是像「當法出現時」等話語那樣(《大般若經》1-3;《烏達那》1-3),這些話語並不是在法的彙集中被稱為烏達那。 在烏達那篇中,有八個部分,每個部分都有十個經文,共八十個經文。正是阿查里耶·達摩帕拉特羅所說的(《烏達那·阿毗達摩》) – 「八十個經文,八個部分; 五十九個偈頌,烏達那的宣示。 七十九個偈頌,每個部分的宣示; 八十一個偈頌,烏達那的總結。 二十一萬個偈頌,都是烏達那的宣示; 每個部分的偈頌,都是烏達那的總結。」 在這裡,雖然說「二十二萬個經文」,但這並不是正確的,因此應該讀作「八十個經文」。 佛陀曾經說過:「我聽說過一個法門,你們應該捨棄貪慾,我將為你們宣示。」等等話語,這些話語被彙集到《伊帝經》中,共有十二章經文。這裡的「十二章經文」也應該讀作「十章經文」。 同樣,在《伊帝經》中 – 「貪慾、嗔恚、愚癡, 這些都是五毒的來源; 嗔恚、愚癡、貪慾, 這些都是三毒的來源。 歡喜是一切的來源, 這些都是七十七個經文的宣示。」 等等偈頌,總共有十二章經文。同樣,在《伊帝經·阿毗達摩》中 – 「每個部分的經文,共有七十七個; 第二個部分的經文,共有二十八個; 第三個部分的經文,共有五十個; 第四個部分的經文,共有六十三個。」 等等話語。因此,在這裡,十二章經文應該讀作十章經文。 生於過去的佛陀的故事被稱為《本生經》。

『『Cattārome , bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande. Katame cattāro? Sace, bhikkhave, bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tattha ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti, atittāva, bhikkhave, bhikkhuparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. Sace bhikkhunīparisā…pe… upāsakaparisā…pe… upāsikā parisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. Tattha ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti, atittāva, bhikkhave, upāsikāparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande』』ti (a. ni. 4.129) evamādinayappavattā sabbepi acchariyaabbhutadhammapaṭisaṃyuttā suttantā abbhutadhammaṃ nāmāti dassento āha 『『cattārome, bhikkhave』』tiādi.

Cūḷavedallādīsu (ma. ni. 1.460 ādayo) visākhena nāma upāsakena puṭṭhāya dhammadinnāya nāma bhikkhuniyā bhāsitaṃ suttaṃ cūḷavedallanti veditabbaṃ. Mahāvedallaṃ (ma. ni. 1.449 ādayo) pana mahākoṭṭhikattherena pucchitena āyasmatā sāriputtattherena bhāsitaṃ. Sammādiṭṭhisuttampi (ma. ni. 1.89 ādayo) bhikkhūhi puṭṭhena tenevāyasmatā sāriputtattherena bhāsitaṃ. Etāni majjhimanikāyapariyāpannāni. Sakkapañhaṃ (dī. ni. 2.344 ādayo) pana sakkena puṭṭho bhagavā abhāsi, tañca dīghanikāyapariyāpannanti veditabbaṃ. Mahāpuṇṇamasuttampi (ma. ni. 3.85 ādayo) tadahuposathe pannarase puṇṇamāya rattiyā aññatarena bhikkhunā puṭṭhena bhagavatā bhāsitaṃ, taṃ pana majjhimanikāyapariyāpannanti veditabbaṃ. Vedanti ñāṇaṃ. Tuṭṭhinti yathābhāsitadhammadesanaṃ viditvā 『『sādhu ayye, sādhāvuso』』tiādinā abbhanumodanavasappavattaṃ pītisomanassaṃ. Laddhā laddhāti labhitvā labhitvā, punappunaṃ labhitvāti vuttaṃ hoti.

Evaṃ aṅgavasena sakalampi buddhavacanaṃ vibhajitvā idāni dhammakkhandhavasena vibhajitvā kathetukāmo āha 『『kathaṃ dhammakkhandhavasenā』』tiādi. Tattha dhammakkhandhavasenāti dhammarāsivasena. Dvāsīti sahassāni buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto gaṇhinti sambandho. Tattha buddhato gaṇhinti sammāsambuddhato uggaṇhiṃ, dvesahassādhikāni asīti dhammakkhandhasahassāni satthu santikā adhigaṇhinti attho. Dve sahassāni bhikkhutoti dve dhammakkhandhasahassāni bhikkhuto uggaṇhiṃ, dhammasenāpatiādīnaṃ bhikkhūnaṃ santikā adhigaṇhiṃ. Sāriputtattherādīhi bhāsitānaṃ sammādiṭṭhisuttantādīnaṃ vasena hi 『『dve sahassāni bhikkhuto』』ti vuttaṃ. Caturāsīti sahassānīti tadubhayaṃ samodhānetvā catusahassādhikāni asīti sahassāni. Ye me dhammā pavattinoti ye dhammā mama pavattino pavattamānā paguṇā vācuggatā jivhagge parivattanti, te dhammā caturāsīti dhammakkhandhasahassānīti vuttaṃ hoti. Keci pana 『『ye ime』』ti padacchedaṃ katvā 『『ye ime dhammā buddhassa bhagavato bhikkhūnañca pavattino, tehi pavattitā, tesvāhaṃ dvāsīti sahassāni buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhutoti evaṃ caturāsīti dhammakkhandhasahassānī』』ti evamettha sambandhaṃ vadanti.

Ettha ca subhasuttaṃ (dī. ni. 1.444 ādayo) gopakamoggallānasuttañca (ma. ni.

「四種令人驚奇、不可思議的法,阿難。哪四種?如果,阿難,比丘們走近阿難以見他,見到他時,他們感到歡喜。如果阿難在那時講法,聽到他講法時,他們也感到歡喜。若是比丘尼的群體……若是信士的群體……若是信女的群體,走近阿難以見他,見到他時,他們感到歡喜。如果阿難在那時講法,聽到他講法時,他們也感到歡喜。這四種令人驚奇、不可思議的法,阿難。」(《增支部》4.129)因此,佛陀提到的所有與令人驚奇、不可思議的法相關的經文,都被稱為不可思議的法。 在《小維達經》等(《中阿含》1.460等)中,維薩卡作為信士問道,法的智慧是由一位名叫法智的比丘尼所講的,這被稱為《小維達經》。而《大維達經》(《中阿含》1.449等)則是由尊者大阿阇梨問的,由尊者舍利弗所講。關於正見的經文(《中阿含》1.89等)也是由比丘們提問,正是由尊者舍利弗所講。這些都是屬於《中阿含》的內容。而《可問經》(《大智度論》2.344等)則是由佛陀回答的,這被視為屬於《長阿含》的內容。《大滿月經》(《中阿含》3.85等)則是在滿月的晚上,由一位比丘問佛陀時所講的,這被視為屬於《中阿含》的內容。瞭解即是智慧。滿足則是通過聽到所講的法而感到「好啊,尊者,真好啊」等等的歡喜與滿足。獲得后再獲得,反覆獲得。 因此,從各個方面將佛陀的教導進行分類,現在想要以法的範疇進行分類,便說:「如何以法的範疇進行分類?」在這裡,法的範疇是指法的本質。二千個法是從佛陀那裡獲得的,二千個法是從比丘那裡獲得的。這裡的「從佛陀那裡獲得」是指從正覺者那裡獲得的,八十個法的法的範疇是從師父那裡獲得的意思。二千個法是指從比丘那裡獲得的兩個法的範疇,是指從法的指揮者等比丘那裡獲得的。正是以尊者舍利弗等所講的正見的經文等為依據,故說「二千個法從比丘那裡獲得」。四萬個法則是將這兩者合併,得出四萬八千個法的總數。那些法是指那些法的本質,正是那些法在我面前顯現,正是這些法被稱為四萬法的法的範疇。有些人則認為「那些法」是指「那些法是佛陀和比丘們所講的」,因此我從佛陀那裡獲得二千個法,從比丘那裡獲得二千個法,因此這些都是四萬法的法的範疇。 在這裡,善法(《大智度論》1.444等)和《護法摩訶迦葉經》(《中阿含》)等也被提到。

3.79 ādayo) parinibbute bhagavati ānandattherena vuttattā caturāsītidhammakkhandhasahassesu antogadhaṃ hoti, na hotīti? Tattha paṭisambhidāgaṇṭhipade tāva idaṃ vuttaṃ 『『sayaṃ vuttadhammakkhandhānaṃ bhikkhuto gahiteyeva saṅgahetvā evamāhāti daṭṭhabba』』nti. Bhagavatā pana dinnanaye ṭhatvā bhāsitattā sayaṃ vuttadhammakkhandhānampi 『『buddhato gaṇhi』』nti ettha saṅgahaṃ katvā vuttanti evamettha vattuṃ yuttataraṃ viya dissati. Bhagavatāyeva hi dinnanaye ṭhatvā sāvakā dhammaṃ desenti. Teneva hi tatiyasaṅgītiyañca moggaliputtatissattherena bhāsitampi kathāvatthuppakaraṇaṃ buddhabhāsitaṃ nāma jātaṃ, tatoyeva ca attanā bhāsitampi subhasuttādi saṅgītiṃ āropentena āyasmatā ānandattherena 『『evaṃ me suta』』nti vuttaṃ.

Evaṃ paridīpitadhammakkhandhavasenāti gopakamoggallānena brāhmaṇena 『『tvaṃ bahussutoti buddhasāsane pākaṭo, kittakā dhammā te satthārā bhāsitā, tayā dhāritā』』ti pucchite tassa paṭivacanaṃ dentena āyasmatā ānandattherena evaṃ 『『dvāsīti buddhato gaṇhi』』ntiādinā paridīpitadhammakkhandhānaṃ vasena. Ekānusandhikaṃ suttaṃ satipaṭṭhānādi. Satipaṭṭhānasuttañhi 『『ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā』』tiādinā (dī. ni. 2.373) cattāro satipaṭṭhāne ārabhitvā tesaṃyeva vibhāgadassanavasena pavattattā 『『ekānusandhika』』nti vuccati. Anekānusandhikanti nānānusandhikaṃ parinibbānasuttādi. Parinibbānasuttañhi nānāṭhānesu nānādhammadesanānaṃ vasena pavattattā 『『anekānusandhika』』nti vuccati. Gāthābandhesu pañhapucchananti –

『『Kati chinde kati jahe, kati cuttari bhāvaye;

Kati saṅgātigo bhikkhu, 『oghatiṇṇo』ti vuccatī』』ti. (saṃ. ni. 1.5) –

Evamādinayappavattaṃ pañhapucchanaṃ eko dhammakkhandhoti attho.

『『Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye;

Pañca saṅgātigo bhikkhu, 『oghatiṇṇo』ti vuccatī』』ti. (saṃ. ni.

「當佛陀圓寂時,由阿難尊者所講的,四十八法的法的範疇是被包含在內的,是否如此?在此,關於解脫的法,已經說過:「這是被比丘們所接受的法的範疇。」因此,佛陀所說的法是基於他所講的內容而被理解的。在佛陀的教導中,弟子們也講授法。因此,正如在第三次集會上,由摩羯陀·提薩尊者所講的內容被稱為佛陀所說的,正是因為他自己所講的內容被歸納在內,阿難尊者說:「我聽聞如此。」 因此,關於法的範疇被清楚地闡述了。當一位名叫戈帕卡·摩訶迦葉的婆羅門問道:「你是博學的,佛法廣為人知,你所講的法有多少是師父所教導的?」阿難尊者對此回答說:「因此,二千個法是從佛陀那裡獲得的。」這是關於法的範疇的闡述。單一的法則是指《正念經》等。正念經中說:「這是通向眾生凈化的唯一道路。」(《中阿含》2.373)因此,正因為這四個正念的法被開始講述,所以稱之為「單一的法」。 而多樣的法則是指《解脫經》等。在解脫經中,由於在不同的地方講述不同的法,因此稱之為「多樣的法」。在偈頌中提問道: 「多少應斷,多少應舍,多少應生起; 多少比丘通達,稱之為『已渡過洪流』。」(《增支部》1.5) – 如此等的提問,便是指一個法的範疇。 「五個應斷,五個應舍,五個應生起; 五個比丘通達,稱之為『已渡過洪流』。」(《增支部》1.5) –

1.5) –

Evamādinayappavattaṃ visajjananti veditabbaṃ. Tikadukabhājanaṃ nikkhepakaṇḍaaṭṭhakathākaṇḍavasena veditabbaṃ. Tasmā 『『kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā, sukhāya vedanāya sampayuttā dhammā, dukkhāya vedanāya sampayuttā dhammā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā dhammā』』ti evamādīsu tikesu kusalattikassa vibhajanavasena yaṃ vuttaṃ nikkhepakaṇḍe (dha. sa. 985-987) –

『『Katame dhammā kusalā? Tīṇi kusalamūlāni alobho adoso amoho, taṃsampayutto vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ. Ime dhammā kusalā.

『『Katame dhammā akusalā? Tīṇi akusalamūlāni lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… manokammaṃ. Ime dhammā akusalā.

『『Katame dhammā abyākatā? Kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā kāmāvacarā rūpāvacarā arūpāvacarā apariyāpannā vedanākkhandho …pe… viññāṇakkhandho, ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā sabbañca rūpaṃ asaṅkhatā ca dhātu. Ime dhammā abyākatā』』ti –

Ayameko dhammakkhandho. Evaṃ sesattikānampi ekekassa tikassa vibhajanaṃ ekeko dhammakkhandhoti veditabbaṃ.

Tathā 『『hetū dhammā』』ti evamādikesu dukesu ekekassa dukassa vibhajanavasena yaṃ vuttaṃ –

『『Katame dhammā hetū? Tayo kusalā hetū, tayo akusalā hetū, tayo abyākatā hetū』』ti (dha. sa. 1059) –

Ādi, tatthāpi ekekassa dukassa vibhajanaṃ ekeko dhammakkhandho. Puna aṭṭhakathākaṇḍe (dha. sa. 1384-1386) –

『『Katame dhammā kusalā? Catūsu bhūmīsu kusalaṃ. Ime dhammā kusalā. Katame dhammā akusalā? Dvādasa akusalacittuppādā. Ime dhammā akusalā. Katame dhammā abyākatā? Catūsu bhūmīsu vipāko tīsu bhūmīsu kiriyābyākataṃ rūpañca nibbānañca. Ime dhammā abyākatā』』ti –

Evamādinā kusalattikādivibhajanavasena pavattesu tikabhājanesu ekekassa tikassa bhājanaṃ ekeko dhammakkhandho. Tathā –

『『Katame dhammā hetū? Tayo kusalā hetū, tayo akusalā hetū, tayo abyākatā hetū』』ti (dha. sa. 1441) –

Ādinayappavattesu dukabhājanesu ekamekaṃ dukabhājanaṃ ekeko dhammakkhandhoti evamettha tikadukabhājanavasena dhammakkhandhavibhāgo veditabbo.

「如此等的道理應被理解為闡明。三種苦的法應被視為包含在內。因此說『善法、惡法、不明法、與快樂的感覺相應的法、與痛苦的感覺相應的法、與不苦不樂的感覺相應的法』等,在此三種法的善法的分類中,所述的在《法句經》中(《法句經》985-987) – 『哪些法是善法?三種善法的根本:無貪、無瞋、無癡,與之相關的有感覺聚、識聚、行聚、識聚,這些是由身、口、意的行為所生。此為善法。 『哪些法是惡法?三種惡法的根本:貪、瞋、癡,及其相關的煩惱,與之相關的有感覺聚……等……身、口、意的行為。這些是惡法。 『哪些法是不明法?善法與惡法的果報,欲界、色界、無色界的感受,未被完全理解的感覺聚……等……識聚,那些法是無為的,不是善法也不是惡法,也不是業的果報,所有的色法都是無為的。此為不明法』 – 這是一種法的範疇。如此,其他的十種法的分類也應被理解為一種法的範疇。 同樣,「因法」這樣的分類中,關於苦的每一種分類所述的內容 – 『哪些法是因法?三種善法的因,三種惡法的因,三種不明法的因』(《法句經》1059) – 在此也應理解為每一種苦的分類是一種法的範疇。再者,在《法句經》中(《法句經》1384-1386) – 『哪些法是善法?四個領域的善法。這些是善法。哪些法是惡法?十二種噁心的產生。這些是惡法。哪些法是不明法?四個領域的果報,三個領域的行為不明的色法和涅槃。這些是不明法』 – 如此等的善法的分類等,所述的每一種法的分類是一種法的範疇。又如 – 『哪些法是因法?三種善法的因,三種惡法的因,三種不明法的因』(《法句經》1441) – 在此等道理的闡述中,關於苦的分類,每一種苦的分類是一種法的範疇。因此,在此關於三種苦的法的分類應被理解為法的範疇。

Ekamekañca cittavārabhājananti ettha pana –

『『Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hotī』』ti (dha. sa. 1) –

Evamādinayappavatte cittuppādakaṇḍe ekamekaṃ cittavārabhājanaṃ ekeko dhammakkhandhoti gahetabbaṃ. Eko dhammakkhandhoti ettha 『『ekekatikadukabhājanaṃ ekamekaṃ cittavārabhājana』』nti vuttattā ekeko dhammakkhandhoti attho veditabbo. 『『Ekeko』』ti avuttepi hi ayamattho atthato viññāyamānova hotīti 『『eko dhammakkhandho』』ti vuttaṃ. Atthi vatthūtiādīsu vatthu nāma sudinnakaṇḍādi . Mātikāti 『『yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno』』tiādinā (pārā. 44) tasmiṃ tasmiṃ ajjhācāre paññattasikkhāpadaṃ. Padabhājanīyanti tassa tassa sikkhāpadassa 『『yo panāti yo yādiso』』tiādinayappavattaṃ (pārā. 45) vibhajanaṃ. Antarāpattīti 『『paṭilātaṃ ukkhipati, āpatti dukkaṭassā』』ti (pāci. 355) evamādinā sikkhāpadantaresu paññattā āpatti. Anāpattīti 『『anāpatti ajānantassa asādiyantassa ummattakassa khittacittassa vedanāṭṭassa ādikammikassā』』tiādinayappavatto kacchedoti 『『dasāhātikkante atikkantasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, dasāhātikkante vematiko nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, dasāhātikkante anatikkantasaññī nissaggiyaṃ pācittiya』』nti (pārā. 468) evamādinayappavatto tikapācittiyatikadukkaṭādibhedo tikaparicchedo.

Idāni evametaṃ abhedato rasavasena ekavidhantiādinā 『『ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo…pe… imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassānī』』ti buddhavacanaṃ dhammavinayādibhedena vavatthapetvā saṅgāyantena mahākassapapamukhena vasīgaṇena anekacchariyapātubhāvapaṭimaṇḍitāya saṅgītiyā imassa piṭakassa vinayabhāvo majjhimabuddhavacanādibhāvo ca vavatthāpitoti dasseti. Na kevalaṃ imamevimassa yathāvuttappabhedaṃ vavatthapetvā saṅgītaṃ, atha kho aññampīti dassento āha 『『na kevalañca imamevā』』tiādi. Tattha uddānasaṅgaho paṭhamapārājikādīsu āgatānaṃ vinītavatthuādīnaṃ saṅkhepato saṅgahadassanavasena dhammasaṅgāhakehi kathitā –

『『Makkaṭī vajjiputtā ca, gihī naggo ca titthiyā;

Dārikuppalavaṇṇā ca, byañjanehipare duve』』ti. (pārā. 66) –

Ādikā gāthāyo. Sīlakkhandhavaggamūlapariyāyavaggādivasena saṅgaho vaggasaṅgaho. Uttarimanussadhammapeyyālanīlacakkapeyyālādivavatthāpanavasena peyyālasaṅgaho. Aṅguttaranikāyādīsu ekakanipātādisaṅgaho. Saṃyuttanikāye devatāsaṃyuttādivasena saṃyuttasaṅgaho. Majjhimanikāyādīsu mūlapaṇṇāsakādivasena paṇṇāsakasaṅgaho.

Assa buddhavacanassa saṅgītipariyosāne sādhukāraṃ dadamānā viyāti sambandho. Saṅkampīti uddhaṃ uddhaṃ gacchantī suṭṭhu kampi. Sampakampīti uddhaṃ adho ca gacchantī sampakampi. Sampavedhīti catūsu disāsu gacchantī suṭṭhu pavedhi. Accharaṃ paharituṃ yuttāni acchariyāni, pupphavassacelukkhepādīni . Yā paṭhamamahāsaṅgīti dhammasaṅgāhakehi mahākassapādīhi pañcahi satehi yena katā saṅgītā, tena pañcasatāni etissā atthīti 『『pañcasatā』』ti ca, thereheva katattā therā mahākassapādayo etissā atthīti 『『therikā』』ti ca loke vuccati, ayaṃ paṭhamamahāsaṅgīti nāmāti sambandho.

關於每一種心的分類,在此 – "在什麼時候欲界善心生起,伴隨著喜悅,與智慧相應,以色為所緣……在那時有觸……有不散亂。"(《法句經》1) – 如此等的道理在心生起的部分,每一種心的分類應被理解為一種法的範疇。這裡"一種法的範疇"應被理解為"每一種三法和二法的分類,每一種心的分類"的意思。即使沒有說"每一種",這個意思也是可以理解的,所以說"一種法的范畬"。在"有事"等中,"事"是指善生的部分等。"綱要"是指"若有比丘具足戒律和生活"等(《波羅夷》44)在每一種違犯中制定的學處。"詞義解釋"是指對每一種學處的"若有"等(《波羅夷》45)的解釋。"中間罪"是指"舉起已被放下的,犯突吉羅罪"(《波逸提》355)等在學處之間制定的罪。"無罪"是指"不知者、不同意者、瘋狂者、心亂者、痛苦者、初犯者無罪"等的解釋。"三分"是指"超過十天認為已超過,犯捨墮;超過十天懷疑,犯捨墮;超過十天認為未超過,犯捨墮"(《波羅夷》468)等的三波逸提、三突吉羅等的分類。 現在,如此這般從本質上說是一種,從味道上說是一種等,說"這是法,這是律……這是八萬四千法蘊",以法、律等的區分來確立佛陀的教導,由大迦葉為首的精通者們在伴隨著許多奇蹟出現的結集中,確立了這部經典是律藏,是中等的佛陀教導等。不僅僅是這樣確立了上述的分類並結集,還有其他的,因此說"不僅僅是這個"等。在這裡,"攝頌"是指法的結集者們簡要地總結了第一波羅夷等中出現的調伏事等 – "猴子、跋耆子、居士、裸體者、外道; 少女、蓮花色,以及其他兩個性徵。"(《波羅夷》66) – 等偈頌。以戒蘊品、根本法門品等的方式進行的結集是品的結集。以超人法略說、藍輪略說等的確立方式進行的是略說的結集。在增支部等中的一法品等的結集。在相應部中以天神相應等方式進行的相應結集。在中部等中以根本五十等方式進行的五十結集。 在這個佛陀教導的結集結束時,好像在給予讚歎一樣。"震動"是指向上向上移動而劇烈震動。"普遍震動"是指向上向下移動而普遍震動。"搖動"是指向四方移動而劇烈搖動。適合鼓掌的奇蹟,如花雨、衣服飄揚等。第一次大結集是由法的結集者大迦葉等五百位長老所做的結集,因為有五百位,所以稱為"五百",因為是由長老們所做的,所以稱為"長老",這就是第一次大結集的意思。

Evaṃ paṭhamamahāsaṅgītiṃ dassetvā yadatthaṃ sā idha nidassitā, taṃ nigamanavasena dassento 『『imissā』』tiādimāha. Āyasmatā upālittherena vuttanti 『『tena samayenā』』tiādi vakkhamānaṃ sabbaṃ nidānavacanaṃ vuttaṃ. Kimatthaṃ panettha dhammavinayasaṅgahe kathiyamāne nidānavacanaṃ vuttaṃ, nanu ca bhagavatā bhāsitavacanasseva saṅgaho kātabboti? Vuccate – desanāya ṭhitiasammosasaddhaeyyabhāvasampādanatthaṃ. Kāladesadesakaparisāpadesehi upanibandhitvā ṭhapitā hi desanā ciraṭṭhitikā hoti asammosadhammā saddheyyā ca, desakālakattuhetunimittehi upanibandho viya vohāravinicchayo. Teneva ca āyasmatā mahākassapena 『『paṭhamapārājikaṃ āvuso, upāli, kattha paññatta』』ntiādinā desādipucchāsu katāsu tāsaṃ visajjanaṃ karontena āyasmatā upālittherena 『『tena samayenā』』tiādinā paṭhamapārājikassa nidānaṃ bhāsitaṃ.

Apica sāsanasampattipakāsanatthaṃ nidānavacanaṃ. Ñāṇakaruṇāpariggahitasabbakiriyassa hi bhagavato natthi niratthakā paṭipatti attahitatthā vā, tasmā paresaṃyevatthāya pavattasabbakiriyassa sammāsambuddhassa sakalampi kāyavacīmanokammaṃ yathāpavattaṃ vuccamānaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ sattānaṃ anusāsanaṭṭhena sāsanaṃ, na kabbaracanā. Tayidaṃ satthuracitaṃ kāladesadesakaparisāpadesehi saddhiṃ tattha tattha nidānavacanehi yathārahaṃ pakāsīyati.

Apica satthuno pamāṇabhāvappakāsanena sāsanassa pamāṇabhāvadassanatthaṃ nidānavacanaṃ, tañcassa pamāṇabhāvadassanaṃ 『『buddho bhagavā』』ti iminā padadvayena vibhāvitanti veditabbaṃ. Buddhoti hi iminā tathāgatassa anaññasādhāraṇasuparisuddhañāṇādiguṇavisesayogaparidīpanena, bhagavāti ca iminā rāgadosamohādisabbakilesamaladuccaritādidosappahānadīpanena, tato eva ca sabbasattuttamabhāvadīpanena ayamattho sabbathā pakāsito hotīti idamettha nidānavacanappayojanassa mukhamattanidassanaṃ.

Tatrāyaṃ ācariyaparamparāti tasmiṃ jambudīpe ayaṃ ācariyānaṃ paramparā paveṇī paṭipāṭi. Upāli dāsakotiādīsu upālitthero pākaṭoyeva, dāsakattherādayo pana evaṃ veditabbā . Vesāliyaṃ kira eko dāsako nāma brāhmaṇamāṇavo tiṇṇaṃ antevāsikasatānaṃ jeṭṭhantevāsiko hutvā ācariyassa santike sippaṃ uggaṇhanto dvādasavassikoyeva tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū ahosi. So ekadivasaṃ antevāsikaparivuto dhammavinayaṃ saṅgāyitvā vālikārāme nivasantaṃ āyasmantaṃ upālittheraṃ upasaṅkamitvā attano vedesu sabbāni gaṇṭhiṭṭhānāni theraṃ pucchi. Theropi sabbaṃ byākaritvā sayampi ekaṃ pañhaṃ pucchanto nāmaṃ sandhāya imaṃ pañhaṃ pucchi 『『ekadhammo kho, māṇava, sabbesu dhammesu anupatati, sabbepi, māṇava, dhammā ekadhammasmiṃ osaranti, katamo nu kho so, māṇavaka, dhammo』』ti. Sopi kho māṇavo pañhassa atthaṃ ajānanto 『『kimidaṃ bho pabbajitā』』ti āha. Buddhamantoyaṃ māṇavāti. Sakkā panāyaṃ bho mayhampi dātunti. Sakkā, māṇava, amhehi gahitapabbajjaṃ gaṇhantassa dātunti. 『『Sādhu kho bho pabbajitā』』ti māṇavo sampaṭicchitvā attano mātaraṃ pitaraṃ ācariyañca anujānāpetvā tīhi antevāsikasatehi saddhiṃ therassa santike pabbajitvā paripuṇṇavīsativasso upasampadaṃ labhitvā arahattaṃ pāpuṇi. Thero taṃ dhuraṃ katvā khīṇāsavasahassassa piṭakattayaṃ vācesi.

如此顯示了第一次大結集后,爲了說明它在這裡被引用的目的,以總結的方式說"在這"等。"由尊者優波離長老所說"是指將要說的"在那時"等所有的序言。為什麼在講述法和律的結集時要說序言呢?難道不應該只結集佛陀所說的話嗎?回答說:爲了使教導能夠長久儲存、不被遺忘、值得信仰。因為教導與時間、地點、聽眾等聯繫在一起,就能長久儲存、不被遺忘、值得信仰,就像世俗的判斷與說話者、時間、原因、目的等聯繫在一起一樣。正因為如此,當尊者大迦葉問"朋友優波離,第一波羅夷是在哪裡制定的"等關於地點等的問題時,尊者優波離回答這些問題時,以"在那時"等方式說了第一波羅夷的序言。 而且,序言是爲了顯示教法的完美。因為世尊的一切行為都是由智慧和慈悲所攝受的,沒有無意義的或只為自己利益的行為,因此正等正覺者的一切身口意行為都是爲了他人的利益而進行的,當按其本來面目講述時,就成為以現世利益、來世利益、最高利益來教導眾生的教法,而不是詩歌創作。這個由導師所創作的教法,通過與時間、地點、聽眾等相關的序言,在各處得到適當的闡明。 而且,序言是爲了通過顯示導師的權威性來顯示教法的權威性,應當理解這種權威性的顯示是通過"佛陀、世尊"這兩個詞來表達的。因為"佛陀"這個詞表明如來具有其他人所沒有的清凈智慧等特殊品質,"世尊"這個詞表明他已經斷除了貪、瞋、癡等一切煩惱污垢和惡行等過失,因此也表明他是一切眾生中最尊貴的,這個意思在各方面都得到了闡明。這裡只是簡要地說明了序言的目的。 在那裡,這是阿阇黎的傳承,即在閻浮提(印度)中,這是阿阇黎們的傳承、世系、次第。在優波離、陀娑迦等中,優波離長老是衆所周知的,而陀娑迦長老等應當這樣理解:據說在毗舍離(現在的印度比哈爾邦)有一個名叫陀娑迦的婆羅門青年,是三百個學生中的首席學生,在老師那裡學習技藝,十二歲時就精通了三吠陀。有一天,他被學生們圍繞著,誦讀法和律,來到沙粒園中居住的尊者優波離長老那裡,問長老關於自己在吠陀中所有難解之處的問題。長老回答了所有問題,自己也問了一個問題,針對名字問了這個問題:"青年啊,有一個法貫穿所有的法,所有的法都歸於一個法,青年啊,那是什麼法呢?"那個青年不知道問題的意思,說:"出家人啊,這是什麼?"(長老回答說:)"青年啊,這是佛陀的咒語。""出家人啊,我能得到它嗎?""青年啊,如果你接受我們的出家,就能得到。"青年同意說:"出家人啊,很好。"他得到母親、父親和老師的允許后,與三百個學生一起在長老那裡出家,滿二十歲時受具足戒,證得阿羅漢果。長老以他為首,教導一千個漏盡者三藏。

Soṇako pana dāsakattherassa saddhivihāriko. So kira kāsīsu ekassa vāṇijakassa putto hutvā pañcadasavassuddesiko ekaṃ samayaṃ mātāpitūhi saddhiṃ vāṇijjāya giribbajaṃ gato. Tato pañcapaññāsadārakehi saddhiṃ veḷuvanaṃ gantvā tattha dāsakattheraṃ saparisaṃ disvā ativiya pasanno pabbajjaṃ yācitvā therena mātāpitaro anujānāpetvā 『『pabbajāhī』』ti vutto mātāpitusantikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocetvā tesu anicchantesu chinnabhatto hutvā mātāpitaro anujānāpetvā pañcapaññāsāya dārakehi saddhiṃ therassa santike pabbajitvā laddhūpasampado arahattaṃ pāpuṇi. Taṃ thero sakalaṃ buddhavacanaṃ uggaṇhāpesi. Sopi gaṇapāmokkho hutvā bahūnaṃ dhammavinayaṃ vācesi.

Siggavatthero pana soṇakattherassa saddhivihāriko ahosi. So kira pāṭaliputte siggavo nāma amaccaputto hutvā tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu sampattiṃ anubhavamāno ekadivasaṃ attano sahāyena caṇḍavajjinā seṭṭhiputtena saddhiṃ saparivāro kukkuṭārāmaṃ gantvā tattha soṇakattheraṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā nisinnaṃ disvā vanditvā attanā saddhiṃ anālapantaṃ ñatvā gantvā taṃ kāraṇaṃ bhikkhusaṅghaṃ pucchitvā bhikkhūhi 『『samāpattiṃ samāpannā nālapantī』』ti vutto 『『kathaṃ, bhante, samāpattito vuṭṭhahantī』』ti puna pucchitvā tehi ca bhikkhūhi 『『satthuno ceva saṅghassa ca pakkosanāya yathāparicchinnakālato āyusaṅkhayā ca vuṭṭhahantī』』ti vatvā tassa saparivārassa upanissayaṃ disvā saṅghassa vacanena nirodhā vuṭṭhāpitaṃ soṇakattheraṃ disvā 『『kasmā, bhante, mayā saddhiṃ nālapitthā』』ti pucchitvā therena 『『bhuñjitabbakaṃ kumāra bhuñjimhā』』ti vutte 『『sakkā nu kho, bhante, amhehipi taṃ bhojetu』』nti pucchitvā 『『sakkā, kumāra, amhādise katvā bhojetu』』nti vutte tamatthaṃ mātāpitūnaṃ ārocetvā tehi anuññāto attano sahāyena caṇḍavajjinā tehi ca pañcahi purisasatehi saddhiṃ soṇakattherassa santike pabbajitvā upasampanno ahosi. Tattha siggavo ca caṇḍavajjī ca dve upajjhāyasseva santike dhammavinayaṃ pariyāpuṇitvā aparabhāge chaḷabhiññā ahesuṃ.

Tissassa pana moggaliputtassa anupubbakathā parato āvi bhavissati. Vijitāvinoti vijitasabbakilesapaṭipakkhattā vijitavanto. Paramparāyāti paṭipāṭiyā, anukkamenāti vuttaṃ hoti. Jambusirivhayeti jambusadisanāme, jambunāmaketi vuttaṃ hoti. Mahantena hi jamburukkhena abhilakkhitattā dīpopi 『『jambū』』ti vuccati. Acchijjamānaṃ avinassamānaṃ katvā.

Vinayavaṃsantiādīhi tīhi vinayapāḷiyeva kathitā pariyāyavacanattā. Pakataññutanti veyyattiyaṃ, paṭubhāvanti vuttaṃ hoti. Dhuraggāho ahosīti padhānaggāhī ahosi, sabbesaṃ pāmokkho hutvā gaṇhīti vuttaṃ hoti. Bhikkhūnaṃ samudāyo samūho bhikkhusamudāyo, samaṇagaṇoti attho.

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

Paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā samattā.

索納迦是陀娑迦長老的同住弟子。據說他是迦尸國一個商人的兒子,十五歲時有一次和父母一起去王舍城做生意。然後他和五十五個男孩一起去竹林精舍,在那裡看到陀娑迦長老和他的隨從,非常歡喜,請求出家。長老讓他得到父母的允許后說"你可以出家"。他回到父母那裡告知此事,父母不同意,他便絕食,最後得到父母的允許,和五十五個男孩一起在長老那裡出家,受具足戒后證得阿羅漢果。長老教導他整個佛陀的教法。他成為一個團體的領袖,教導許多人法和律。 悉伽婆長老是索納迦長老的同住弟子。據說他是華氏城(現在的印度比哈爾邦帕特納)一個名叫悉伽婆的大臣之子,在適合三個季節的三座宮殿中享受著榮華富貴。有一天,他和他的朋友、富商之子旃陀跋耆及其隨從一起去雞園精舍,在那裡看到索納迦長老入滅盡定而坐。他禮拜后發現長老不和他說話,就去問比丘僧團原因。比丘們說:"入定的人不說話。"他又問:"尊者們,他們如何從定中出來?"比丘們回答說:"由於導師和僧團的召喚,或者由於預定的時間到了,或者由於壽命耗盡而出定。"看到他和他的隨從有善根,比丘們按照僧團的指示讓索納迦長老從滅盡定中出來。他問長老:"尊者,為什麼不和我說話?"長老回答說:"年輕人,我們正在享受應該享受的。"他問:"尊者,我們能否也享受那個?"長老說:"年輕人,如果你像我們一樣,就能享受。"他把這件事告訴父母,得到允許后,和他的朋友旃陀跋耆及五百人一起在索納迦長老那裡出家,受具足戒。在那裡,悉伽婆和旃陀跋耆兩人在和尚那裡學習法和律,後來成為六神通者。 關於目犍連子帝須的詳細故事,稍後會明白。"勝利者"是指因為戰勝了一切煩惱對立面而成為勝利者。"相繼"是指按順序,即按次第的意思。"名為閻浮"是指像閻浮樹一樣的名字,即名叫閻浮的意思。因為有一棵巨大的閻浮樹而聞名,所以這個島也被稱為"閻浮"。不間斷地、不消失地。 "律的傳承"等三個詞都是指律藏,因為是同義詞。"精通"是指熟練,即靈巧的意思。"擔負重任"是指承擔主要責任,即成為所有人的首領而承擔的意思。"比丘眾"是指比丘的集合、群體,即沙門的群體的意思。 這樣,在《一切善見律注》的《心義燈》中, 第一次大結集的解釋完成。

Dutiyasaṅgītikathāvaṇṇanā

『『Yadā nibbāyiṃsū』』ti sambandho. Jotayitvā ca sabbadhīti tameva saddhammaṃ sabbattha pakāsayitvā. 『『Jutimanto』』ti vattabbe gāthābandhavasena 『『jutīmanto』』ti vuttaṃ, paññājotisampannāti attho, tejavantoti vā, mahānubhāvāti vuttaṃ hoti. Nibbāyiṃsūti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsu. Pahīnasabbakilesattā natthi etesaṃ katthaci ālayo taṇhāti anālayā, vītarāgāti vuttaṃ hoti.

Vassasataparinibbute bhagavatīti vassasataṃ parinibbutassa assāti vassasataparinibbuto, bhagavā, tasmiṃ parinibbānato vassasate atikkanteti vuttaṃ hoti. Vesālikāti vesālīnivāsino. Vajjiputtakāti vajjiraṭṭhe vesāliyaṃ kulānaṃ puttā. Kappati siṅgīloṇakappoti siṅgena loṇaṃ pariharitvā pariharitvā aloṇakapiṇḍapātena saddhiṃ bhuñjituṃ kappati, na sannidhiṃ karotīti adhippāyo. Kappati dvaṅgulakappoti dvaṅgulaṃ atikkantāya chāyāya vikāle bhojanaṃ bhuñjituṃ kappatīti attho. Kappati gāmantarakappoti 『『gāmantaraṃ gamissāmī』』ti pavāritena anatirittabhojanaṃ bhuñjituṃ kappatīti attho. Kappati āvāsakappoti ekasīmāyaṃ nānāsenāsanesu visuṃ visuṃ uposathādīni saṅghakammāni kātuṃ vaṭṭatīti attho. Kappati anumatikappoti 『『anāgatānaṃ āgatakāle anumatiṃ gahessāmī』』ti tesu anāgatesuyeva vaggena saṅghena kammaṃ katvā pacchā anumatiṃ gahetuṃ kappati, vaggakammaṃ na hotīti adhippāyo. Kappati āciṇṇakappoti ācariyupajjhāyehi āciṇṇo kappatīti attho. So pana ekacco kappati dhammiko, ekacco na kappati adhammikoti veditabbo. Kappati amathitakappoti yaṃ khīraṃ khīrabhāvaṃ vijahitaṃ dadhibhāvaṃ asampattaṃ, taṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ bhuñjituṃ kappatīti attho. Kappati jalogiṃ pātunti ettha jalogīti taruṇasurā. Yaṃ majjasambhāraṃ ekato kataṃ majjabhāvamasampattaṃ, taṃ pātuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Jātarūparajatanti sarasato vikāraṃ anāpajjitvā sabbadā jātaṃ rūpameva hotīti jātaṃ rūpametassāti jātarūpaṃ, suvaṇṇaṃ. Dhavalasabhāvatāya rājatīti rajataṃ, rūpiyaṃ. Susunāgaputtoti susunāgassa putto.

Kākaṇḍakaputtoti kākaṇḍakabrāhmaṇassa putto. Vajjīsūti janapadavacanattā bahuvacanaṃ kataṃ. Ekopi hi janapado ruḷhīsaddattā bahuvacanena vuccati. Yena vesālī, tadavasarīti yena disābhāgena vesālī avasaritabbā, yasmiṃ vā padese vesālī, tadavasari, taṃ pattoti attho. Mahāvane kūṭāgārasālāyanti ettha mahāvanaṃ nāma sayaṃjātamaropimaṃ saparicchedaṃ mahantaṃ vanaṃ. Kapilavatthusāmantā pana mahāvanaṃ himavantena saha ekābaddhaṃ aparicchedaṃ hutvā mahāsamuddaṃ āhacca ṭhitaṃ, idaṃ tādisaṃ na hotīti saparicchedaṃ mahantaṃ vananti mahāvanaṃ. Kūṭāgārasālā pana mahāvanaṃ nissāya kate ārāme kūṭāgāraṃ anto katvā haṃsavaṭṭakacchannena haṃsamaṇḍalākārena katā.

第二次結集的解釋 "當他們涅槃時"是連線詞。"照亮一切"是指在各處闡明那個正法。本應說"具光明",但由於偈頌的緣故說"具光明",意思是具有智慧之光,或者說具有威力,即有大威力。"涅槃"是指在無餘涅槃界中完全涅槃。因為已斷除一切煩惱,所以他們在任何地方都沒有執著,即無貪慾的意思。 "佛陀涅槃后一百年"是指佛陀涅槃后一百年,即從涅槃后經過了一百年的意思。"毗舍離人"是指毗舍離(現在的印度比哈爾邦)的居民。"跋耆子"是指跋耆國毗舍離的家族子弟。"角鹽是允許的"是指用角盛鹽,與無鹽的飯食一起食用是允許的,意思是不算儲存。"兩指影是允許的"是指當影子超過兩指寬時,在非時食用食物是允許的。"村間是允許的"是指已經受邀請的人說"我要去另一個村子",可以食用非剩餘食物。"住處是允許的"是指在同一界內的不同住處可以分別舉行布薩等僧團羯磨。"隨順是允許的"是指說"我們將在未來的人來時得到他們的同意",在他們未來之前由不足的僧團舉行羯磨,之後得到同意是允許的,意思是不算破和合僧團的羯磨。"慣例是允許的"是指老師和和尚的慣例是允許的。但應當知道,有些是如法的允許,有些是非法的不允許。"未攪拌是允許的"是指已經失去牛奶性質但還未變成酸奶的,已經吃飽的人可以食用非剩餘食物。"可以飲用發酵飲料"這裡"發酵飲料"是指年輕的酒。意思是將酒的材料放在一起但還未變成酒的,可以飲用。"金銀"中,"金"是指不改變本性而永遠保持原樣的,即黃金。"銀"是指因為白色的本性而閃耀的,即銀。"須壽那伽之子"是指須壽那伽的兒子。 "迦迦難陀之子"是指迦迦難陀婆羅門的兒子。"跋耆"用複數是因為指國家,即使是一個國家,因為習慣用語也用複數。"到達毗舍離"是指到達毗舍離所在的方向,或者到達毗舍離所在的地方,即到達的意思。"在大林重閣講堂"中,"大林"是指自然生長的、有界限的大森林。而迦毗羅衛附近的大林是與雪山連線在一起的、無界限的、一直延伸到大海的,這個不是那樣的,所以說是有界限的大森林,即大林。"重閣講堂"是依靠大林而建造的園林中,以重閣為中心,用鵝形瓦覆蓋,做成圓形的鵝形建築。

Tadahuposatheti ettha tadahūti tasmiṃ ahani, tasmiṃ divaseti attho. Upavasanti etthāti uposatho, upavasitabbadivaso. Upavasantīti ca sīlena vā sabbaso āhārassa ca abhuñjanasaṅkhātena anasanena vā khīrapānamadhupānādimattena vā upetā hutvā vasantīti attho. So panesa divaso aṭṭhamīcātuddasīpannarasībhedena tividho. Katthaci pana pātimokkhepi sīlepi upavāsepi paññattiyampi uposathasaddo āgato. Tathā hesa 『『āyāmāvuso kappina, uposathaṃ gamissāmā』』tiādīsu pātimokkhuddese āgato. 『『Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato kho visākhe uposatho upavuttho』』tiādīsu (a. ni. 8.43) sīle. 『『Suddhassa ve sadā pheggu, suddhassuposatho sadā』』tiādīsu (ma. ni. 1.79) upavāse. 『『Uposatho nāma nāgarājā』』tiādīsu (dī. ni. 2.246; ma. ni. 3.258) paññattiyañca āgato. Tattha upecca vasitabbato uposatho pātimokkhuddeso. Upetena samannāgatena hutvā vasitabbato santāne vāsetabbato uposatho sīlaṃ. Asanādisaṃyamādiṃ vā upecca vasantīti uposatho upavāso. Tathārūpe hatthiassavisese uposathoti samaññāmattato uposatho paññatti. Idha pana 『『na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā』』tiādīsu (mahāva. 181) viya uposathadivaso adhippeto, tasmā tadahuposatheti tasmiṃ uposathadivaseti attho. Kaṃsapātinti suvaṇṇapātiṃ. Kahāpaṇampītiādīsu kahāpaṇassa samabhāgo aḍḍho. Pādo catutthabhāgo. Māsakoyeva māsakarūpaṃ. Sabbaṃ tāva vattabbanti iminā sattasatikakkhandhake (cūḷava. 446 ādayo) āgatā sabbāpi pāḷi idha ānetvā vattabbāti dasseti. Sā kuto vattabbāti āha 『『yāva imāya pana vinayasaṅgītiyā』』tiādi. Saṅgāyitasadisameva saṅgāyiṃsūti sambandho.

Pubbe kataṃ upādāyāti pubbe kataṃ paṭhamasaṅgītimupādāya. Sā panāyaṃ saṅgītīti sambandho. Tesūti tesu saṅgītikārakesu theresu. Vissutāti gaṇapāmokkhatāya vissutā sabbattha pākaṭā. Tasmiñhi sannipāte aṭṭheva gaṇapāmokkhā mahātherā ahesuṃ, tesu ca vāsabhagāmī sumanoti dve therā anuruddhattherassa saddhivihārikā, avasesā cha ānandattherassa. Ete pana sabbepi aṭṭha mahātherā bhagavantaṃ diṭṭhapubbā. Idāni te there sarūpato dassento āha 『『sabbakāmī cā』』tiādi. Sāṇasambhūtoti sāṇadesavāsī sambhūtatthero . Dutiyo saṅgahoti sambandho. Pannabhārāti patitakkhandhabhārā. 『『Bhārā have pañcakkhandhā』』ti (saṃ. ni. 3.22) hi vuttaṃ. Katakiccāti catūsu saccesu catūhi maggehi kattabbassa pariññāpahānasaachakiriyābhāvanāsaṅkhātassa soḷasavidhassapi kiccassa pariniṭṭhitattā katakiccā.

Abbudanti upaddavaṃ vadanti corakammampi bhagavato vacanaṃ thenetvā attano vacanassa dīpanato . Gaṇṭhipade pana 『『abbudaṃ gaṇḍo』』ti vuttaṃ. Imanti vakkhamānanidassanaṃ. Sandissamānā mukhā sammukhā. Uparibrahmalokūpapattiyā bhāvitamagganti uparibrahmaloke upapattiyā uppāditajjhānaṃ. Jhānañhi tatrūpapattiyā upāyabhāvato idha 『『maggo』』ti vuttaṃ. Upāyo hi 『『maggo』』ti vuccati. Vacanattho panettha – taṃ taṃ upapattiṃ maggati gavesati janeti nipphādetīti maggoti evaṃ veditabbo. Atthato cāyaṃ maggo nāma cetanāpi hoti cetanāsampayuttadhammāpi tadubhayampi. 『『Nirayañcāhaṃ, sāriputta, jānāmi nirayagāmiñca magga』』nti (ma. ni.

"在那個布薩日"中,"那個"是指在那一天,即在那一日的意思。"布薩"是指在此守戒的日子。"守戒"是指以戒律或完全不食用食物的禁食,或只喝牛奶、蜂蜜等而住的意思。這個日子分為初八、十四、十五三種。有時布薩這個詞也用於指波羅提木叉、戒律、守戒和名稱。如"朋友迦賓那,讓我們去布薩"等中指波羅提木叉誦。"毗舍佉,如此具足八支的布薩已經守持"等(《增支部》8.43)中指戒律。"清凈者常有福,清凈者常布薩"等(《中部》1.79)中指守戒。"名叫布薩的龍王"等(《長部》2.246;《中部》3.258)中指名稱。其中,因為應當親近而住,所以波羅提木叉誦稱為布薩。因為應當具足而住,應當在相續中安住,所以戒律稱為布薩。或者因為親近而住于禁食等,所以守戒稱為布薩。在那樣的象馬等特殊情況下,僅僅因為名稱而稱為布薩。這裡如"諸比丘,在布薩日,有比丘的住處"等(《大品》181)中,是指布薩日,所以"在那個布薩日"是指在那個布薩日的意思。"銅缽"是指金缽。在"迦利沙槃等"中,半迦利沙槃是迦利沙槃的一半。四分之一是四分之一。摩沙迦就是摩沙迦形狀的。"一切都應該說"是指在七百集的品(《小品》446等)中出現的所有經文都應該在這裡引用並說明。"從哪裡說"是說"直到這個律的結集"等。"結集與之前結集的相同"是連線詞。 "依據之前所做的"是指依據之前所做的第一次結集。"這個結集"是連線詞。"在他們中"是指在那些結集的長老們中。"著名的"是指因為是團體的領袖而著名,在各處都有名。在那個集會中只有八位著名的大長老是團體的領袖,其中婆娑婆伽彌和須摩那兩位長老是阿那律長老的同住弟子,其餘六位是阿難長老的。這八位大長老都曾見過世尊。現在爲了具體說明這些長老,說"薩婆迦彌等"。"薩那桑布陀"是指薩那國出身的桑布陀長老。"第二次結集"是連線詞。"放下重擔"是指放下五蘊的重擔。因為說"五蘊確實是重擔"(《相應部》3.22)。"已完成所作"是指在四聖諦中,以四道所應做的遍知、斷除、作證、修習等十六種事已經完成。 "災難"是指禍患,也說是盜賊行為,因為竊取世尊的言語而宣揚自己的言語。在註釋中說"災難是腫瘤"。"這個"是指將要說明的。"面對面"是指面對面地看見。"爲了往生上方梵天界而修習的道"是指爲了往生上方梵天界而生起的禪定。禪定因為是往生那裡的方法,所以這裡稱為"道"。方法確實被稱為"道"。這裡的詞義應該這樣理解:尋求、探索、產生、完成那個那個往生,所以稱為道。從意義上說,這個道可以是思心所,也可以是與思心所相應的法,也可以是兩者。"舍利弗,我知道地獄,也知道導向地獄的

1.153) hi ettha cetanā maggo nāma.

『『Saddhā hiriyaṃ kusalañca dānaṃ,

Dhammā ete sappurisānuyātā;

Etañhi maggaṃ diviyaṃ vadanti,

Etena hi gacchati devaloka』』nti. (a. ni. 8.32; kathā. 479) –

Ettha cetanāsampayuttadhammā maggo nāma. 『『Ayaṃ bhikkhave maggo ayaṃ paṭipadā』』ti saṅkhārūpapattisuttādīsu (ma. ni. 3.161) cetanāpi cetanāsampayuttadhammāpi maggo nāma. Imasmiṃ ṭhāne jhānassa adhippetattā cetanāsampayuttadhammā gahetabbā.

Moggalibrāhmaṇassāti lokasammatassa aputtakassa moggalināmabrāhmaṇassa. Nanu ca kathametaṃ nāma vuttaṃ 『『moggalibrāhmaṇassa gehe paṭisandhiṃ gahessatī』』ti. Kiṃ uparūpapattiyā paṭiladdhasamāpattīnampi kāmāvacare uppatti hotīti? Hoti. Sā ca katādhikārānaṃ mahāpuññānaṃ cetopaṇidhivasena hoti, na sabbesanti daṭṭhabbaṃ. Atha mahaggatassa garukakammassa vipākaṃ paṭibāhitvā parittakammaṃ kathamattano vipākassa okāsaṃ karotīti? Ettha ca tāva tīsupi gaṇṭhipadesu idaṃ vuttaṃ 『『nikantibaleneva jhānā parihāyati, tato parihīnajjhānā nibbattantī』』ti. Keci pana 『『anīvaraṇāvatthāya nikantiyā jhānassa parihāni vīmaṃsitvā gahetabbā』』ti vatvā evamettha kāraṇaṃ vadanti 『『satipi mahaggatakammuno vipākapaṭibāhanasamatthassa parittakammassapi abhāve 『ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā』ti (dī. ni. 3.337; a. ni. 8.35; saṃ. ni.

道"(《中部》1.153)中,這裡的思心所就稱為道。 "信、慚、善和佈施, 這些法隨順善人; 這被稱為天道, 因為由此去天界。"(《增支部》8.32;《論事》479) - 這裡與思心所相應的法稱為道。"諸比丘,這是道,這是行道"等在行蘊生經等(《中部》3.161)中,思心所和與思心所相應的法都稱為道。在這個地方,因為是指禪定,所以應該理解為與思心所相應的法。 "目犍連婆羅門"是指世人公認的無子的名叫目犍連的婆羅門。為什麼說"他將在目犍連婆羅門家受生"?難道獲得上界定的人也會在欲界出生嗎?會的。但應該理解為這隻發生在有大功德、有大願力的人身上,不是所有人都如此。那麼,為什麼小業能夠阻礙大業的果報而讓自己的果報有機會呢?關於這一點,在三種註釋中都這樣說:"僅僅因為貪愛的力量就從禪定退失,從退失禪定后就投生。"有些人說:"應該考慮在無障礙的狀態下,因為貪愛而從禪定退失。"他們對此給出這樣的理由:"即使沒有能夠阻礙廣大業果報的小業,'諸比丘,持戒者的心願因為清凈而成就'(《長部》3.337;《增支部》8.35;《相應部》

4.352) vacanato kāmabhave cetopaṇidhi mahaggatakammassa vipākaṃ paṭibāhitvā parittakammuno vipākassa okāsaṃ karotī』』ti.

Sādhusappurisāti ettha sādhūti āyācanatthe nipāto, taṃ yācāmāti attho. Haṭṭhapahaṭṭhoti cittapīṇanavasena punappunaṃ santuṭṭho. Udaggudaggoti sarīravikāruppādanapītivasena udaggudaggo. Pītimā hi puggalo kāyacittānaṃ uggatattā abbhuggatattā 『『udaggo』』ti vuccati. Sādhūti paṭissuṇitvāti 『『sādhū』』ti paṭivacanaṃ datvā. Tīretvāti niṭṭhapetvā. Puna paccāgamiṃsūti puna āgamiṃsu. Tena kho pana samayenāti yasmiṃ samaye dutiyasaṅgītiṃ akaṃsu, tasmiṃ samayeti attho. Navakāti vuttamevatthaṃ vibhāvetuṃ 『『daharabhikkhū』』ti vuttaṃ. Taṃ adhikaraṇaṃ na sampāpuṇiṃsūti taṃ vajjiputtakehi uppāditaṃ adhikaraṇaṃ vinicchinituṃ na sampāpuṇiṃsu nāgamiṃsu. No ahuvatthāti sambandho. Idaṃ daṇḍakammanti idāni vattabbaṃ sandhāya vuttaṃ. Yāvatāyukaṃ ṭhatvā parinibbutāti sambandho, yāva attano attano āyuparimāṇaṃ, tāva ṭhatvā parinibbutāti attho.

Kiṃ pana katvā te therā parinibbutāti āha 『『dutiyaṃ saṅgahaṃ katvā』』tiādi. Anāgatepi saddhammavuḍḍhiyā hetuṃ katvā parinibbutāti sambandho. Idāni 『『tepi nāma evaṃ mahānubhāvā therā aniccatāya vasaṃ gatā, kimaṅgaṃ pana aññe』』ti saṃvejetvā ovadanto āha 『『khīṇāsavā』』tiādi. Aniccatāvasanti aniccatāvasattaṃ, aniccatāyattabhāvaṃ aniccatādhīnabhāvanti vuttaṃ hoti. Jammiṃ lāmakaṃ durabhisambhavaṃ anabhibhavanīyaṃ atikkamituṃ asakkuṇeyyaṃ aniccataṃ evaṃ ñatvāti sambandho. Keci pana 『『durabhisambhava』』nti ettha 『『pāpuṇituṃ asakkuṇeyya』』nti imamatthaṃ gahetvā 『『yaṃ durabhisambhavaṃ niccaṃ amataṃ padaṃ, taṃ pattuṃ vāyame dhīro』』ti sambandhaṃ vadanti. Sabbākārenāti sabbappakārena vattabbaṃ kiñcipi asesetvā dutiyasaṅgīti saṃvaṇṇitāti adhippāyo.

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

Dutiyasaṅgītikathāvaṇṇanā samattā.

Tatiyasaṅgītikathāvaṇṇanā

Imissā pana saṅgītiyā dhammasaṅgāhakattherehi nikkaḍḍhitā te dasasahassā vajjiputtakā bhikkhū pakkhaṃ pariyesamānā attano attano anurūpaṃ dubbalapakkhaṃ labhitvā visuṃ mahāsaṅghikaṃ ācariyakulaṃ nāma akaṃsu, tato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni gokulikā ca ekabyohārikā ca. Gokulikanikāyato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni paṇṇattivādā ca bāhuliyā ca. Bahussutikātipi tesaṃyeva nāmaṃ, tesaṃyeva antarā cetiyavādā nāma apare ācariyavādā uppannā. Evaṃ mahāsaṅghikācariyakulato dutiye vassasate pañcācariyakulāni uppannāni, tāni mahāsaṅghikehi saddhiṃ cha honti.

"通過阻止欲界的心願,使大業的果報得以顯現"。 「善人」在這裡的「善」是指請求的意思,表示「我請求」。「心安定」是指因心中充滿喜悅而不斷滿足。「歡喜」是指因身體的變化和快樂而感到歡喜。因為人因身心的高昂而被稱為「歡喜」。「善人」是指在聽聞后稱為「善」的迴應。「完成」是指結束。「再次返回」是指再次歸來。因此在那時的意思是指他們在第二次結集時所做的事情。「新」的是指在這裡所說的「年輕比丘」。「他們沒有完成那件事情」是指那些來自跋耆國的人沒有完成該事項。「沒有發生」是連線詞。「這是應當說的事情」是指現在應當說的事情。「根據壽命而住」是指在自己的壽命範圍內住著。 「那麼,那些長老又是如何涅槃的呢?」是指「第二次結集后」。爲了將來法的延續而涅槃的意思。「那麼,他們也是如此偉大的長老,被無常所支配,其他人又如何呢?」在警示中說「已斷盡」的意思。「無常的狀態」是指無常的存在,無常的性質,無常的支配。「因為無常而無法克服」是指對於難以克服的無常,難以超越的無常。「有些人還說『難以克服』是指『難以獲得』的意思,並說『能夠克服無常的永恒不滅之道,智者應當努力去獲得』」。「以各種方式」是指應當以各種方式來說明第二次結集的內容。 如此,在《薩曼塔帕薩迪卡》的《律論》中,第二次結集的解釋已完成。 第三次結集的解釋 在這次結集中,法的集結長老們將一萬名跋耆國的比丘驅逐,尋找適合他們的弱小派系,建立了一個名為「大僧團」的教派,之後又分裂出另外兩個教派,分別是「牛群派」和「單一教派」。從牛群派分裂出后,又形成了另外兩個教派,即「法的派」和「大眾派」。「多聞派」也是他們的名稱,而在他們之間又出現了「聖地派」的教派和其他教義派系。因此,從大僧團的教派中,第二個百年又出現了五個教派,它們與大僧團一起共有六個。

Tasmiṃyeva dutiye vassasate theravādato bhijjitvā dve ācariyavādā uppannā mahisāsakā ca vajjiputtakā ca. Tattha vajjiputtakavādato bhijjitvā apare cattāro ācariyavādā uppannā dhammuttarikā bhaddayānikā channāgārikā samitikāti. Puna tasmiṃyeva dutiye vassasate mahisāsakavādato bhijjitvā sabbatthivādā dhammaguttikāti dve ācariyavādā uppannā. Puna sabbatthivādakulato bhijjitvā kassapikā nāma jātā, kassapikesupi bhinnesu apare saṅkantikā nāma jātā, saṅkantikesu bhinnesu suttavādā nāma jātāti theravādato bhijjitvā ime ekādasa ācariyavādā uppannā, te theravādena saddhiṃ dvādasa honti. Iti ime ca dvādasa mahāsaṅghikānañca cha ācariyavādāti sabbe aṭṭhārasa ācariyavādā dutiye vassasate uppannā. Aṭṭhārasa nikāyātipi aṭṭhārasācariyakulānītipi etesaṃyeva nāmaṃ. Etesu pana sattarasa vādā bhinnakā, theravādoveko asambhinnakoti veditabbo. Vuttampi cetaṃ dīpavaṃse –

『『Nikkaḍḍhitā pāpabhikkhū, therehi vajjiputtakā;

Aññaṃ pakkhaṃ labhitvāna, adhammavādī bahū janā.

『『Dasasahassā samāgantvā, akaṃsu dhammasaṅgahaṃ;

Tasmāyaṃ dhammasaṅgīti, mahāsaṅgīti vuccati.

『『Mahāsaṅgītikā bhikkhū, vilomaṃ akaṃsu sāsane;

Bhinditvā mūlasaṅgahaṃ, aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ.

『『Aññatra saṅgahitaṃ suttaṃ, aññatra akariṃsu te;

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, vinaye nikāyesu ca pañcasu.

『『Pariyāyadesitañcāpi , atho nippariyāyadesitaṃ;

Nītatthañceva neyyatthaṃ, ajānitvāna bhikkhavo.

『『Aññaṃ sandhāya bhaṇitaṃ, aññaṃ atthaṃ ṭhapayiṃsu te;

Byañjanacchāyāya te bhikkhū, bahuṃ atthaṃ vināsayuṃ.

『『Chaḍḍetvāna ekadesaṃ, suttaṃ vinayagambhiraṃ;

Patirūpaṃ suttaṃ vinayaṃ, tañca aññaṃ kariṃsu te.

『『Parivāraṃ atthuddhāraṃ, abhidhammaṃ chappakaraṇaṃ;

Paṭisambhidañca niddesaṃ, ekadesañca jātakaṃ;

Ettakaṃ vissajjetvāna, aññāni akariṃsu te.

『『Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca;

Pakatibhāvaṃ vijahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te.

『『Pubbaṅgamā bhinnavādā, mahāsaṅgītikārakā;

Tesañca anukārena, bhinnavādā bahū ahu.

『『Tato aparakālamhi, tasmiṃ bhedo ajāyatha;

Gokulikā ekabyohāri, dvidhā bhijjittha bhikkhavo.

『『Gokulikānaṃ dve bhedā, aparakālamhi jāyatha;

Bahussutikā ca paññatti, dvidhā bhijjittha bhikkhavo.

『『Cetiyā ca punavādī, mahāsaṅgītibhedakā;

Pañca vādā ime sabbe, mahāsaṅgītimūlakā.

『『Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ;

Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te.

『『Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca;

Pakatibhāvaṃ vijahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te.

『『Visuddhattheravādamhi, puna bhedo ajāyatha;

Mahisāsakā vajjiputtakā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo.

『『Vajjiputtakavādamhi, catudhā bhedo ajāyatha;

Dhammatturikā bhaddayānikā, channāgārikā ca samiti.

『『Mahisāsakānaṃ dve bhedā, aparakālamhi ajāyatha;

Sabbatthivādā dhammaguttā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo.

『『Sabbatthivādānaṃ kassapikā, saṅkanti kassapikena ca;

Saṅkantikānaṃ suttavādī, anupubbena bhijjatha.

『『Ime ekādasa vādā, pabhinnā theravādato;

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ;

Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te.

在第二個百年中,從長老派分裂出兩種教派,分別是「牛群派」和「跋耆派」。在那裡,從跋耆派分裂出另外四種教派,分別是「法外派」、「善人派」、「遮蔽派」和「集會派」。然後在第二個百年中,從牛群派分裂出「普遍派」和「法守派」這兩種教派。然後從普遍派分裂出「迦薩派」,在迦薩派中又分裂出「相應派」,在相應派中又分裂出「經派」。因此,從長老派分裂出這十一種教派,和長老派一起共有十二種。於是,這十二種教派和六種教派一共形成了十八種教派,這些教派的名稱均來自於這些教派的名字。在這些教派中,有十七種教派是分裂的,長老派是唯一沒有分裂的。 在《燈明史》中也有提到: 「被驅逐的惡比丘,因長老們而成為跋耆派; 獲得另一個派系的眾多,邪法者眾多。 「十萬眾聚集,形成法的集結; 因此這個法的集結,被稱為大集結。 「大集結的比丘,反向行事于教法; 破壞根本集結,形成另一個集結。 「除了被集結的經文,其他的他們也做了; 破壞了法與教法,在戒律與教派的五種中。 「所說的經文與未說的, 明確的與隱含的,他們都不知道。 「他們所說的另一種,另有其義; 以比喻的方式,他們比喻了許多義。 「拋棄一部分, 經文深奧的戒律, 合適的戒律與經文,他們也做了。 「圍繞著義的提升, 阿毗達摩的六種, 解說與釋義,部分的因緣; 拋棄這些,他們又做了其他的。 「名稱、標記、特徵, 所需的條件; 拋棄了自然的狀態,他們又做了其他的。 「在過去的分裂教派中,大集結的形成; 根據他們的情況,許多分裂教派出現。 「之後在不久的時間裡, 牛群派與單一教派發生了分裂; 「牛群派的兩種分裂, 在不久的時間裡出現; 「多聞派與法的派, 再次發生了分裂; 「再者,聖地派的教派, 是大集結的分裂; 「這五種教派,都是以大集結為根本; 破壞了法與教法,他們部分的集結; 拋棄了一部分的集結,他們又做了其他的。 「名稱、標記、特徵, 所需的條件; 拋棄了自然的狀態,他們又做了其他的。 「在清凈的長老教義中,再次發生了分裂; 牛群派與跋耆派, 再次發生了分裂; 「在跋耆派中,分裂發生四次; 法外派、善人派、遮蔽派與集會派。 「牛群派的兩種分裂, 在不久的時間裡出現; 「普遍派與法守派, 再次發生了分裂; 「普遍派的迦薩派, 與迦薩派的相應派; 相應派的經派,逐漸分裂。 「這十一種教派, 從長老派分裂而出; 破壞了法與教法, 部分的集結,他們又做了其他的。

『『Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca;

Pakatibhāvaṃ vijahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te.

『『Sattarasa bhinnavādā, ekavādo abhinnako;

Sabbevaṭṭhārasa honti, bhinnavādena te saha;

Nigrodhova mahārukkho, theravādānamuttamo.

『『Anūnaṃ anadhikañca, kevalaṃ jinasāsanaṃ;

Kaṇṭakā viya rukkhamhi, nibbattā vādasesakā.

『『Paṭhame vassasate natthi, dutiye vassasatantare;

Bhinnā sattarasa vādā, uppannā jinasāsane』』ti.

Aparāparaṃ pana hemavatā rājagirikā siddhatthikā pubbaseliyā aparaseliyā vājiriyāti aññepi cha ācariyavādā uppannā. Purimakānaṃ pana aṭṭhārasannaṃ ācariyavādānaṃ vasena pavattamāne sāsane asoko dhammarājā paṭiladdhasaddho divase divase buddhapūjāya satasahassaṃ, dhammapūjāya satasahassaṃ, saṅghapūjāya satasahassaṃ, attano ācariyassa nigrodhattherassa satasahassaṃ, catūsu dvāresu bhesajjatthāya satasahassanti pañca satasahassāni pariccajanto sāsane uḷāraṃ lābhasakkāraṃ pavattesi. Tadā hatalābhasakkārehi titthiyehi uppāditaṃ anekappakāraṃ sāsanamalaṃ visodhetvā moggaliputtatissatthero tipiṭakapariyattidharānaṃ pabhinnapaṭisambhidānaṃ bhikkhūnaṃ sahassamekaṃ gahetvā yathā mahākassapatthero ca yasatthero ca dhammañca vinayañca saṅgāyiṃsu, evameva saṅgāyanto tatiyasaṅgītiṃ akāsi. Idāni taṃ tatiyasaṅgītiṃ mūlato pabhuti vitthāretvā dassento āha 『『tissopi kho mahābrahmā brahmalokato cavitvā moggalibrāhmaṇassa gehe paṭisandhiṃ aggahesī』』tiādi.

Tattha gehe paṭisandhiṃ aggahesīti moggalibrāhmaṇassa gehe brāhmaṇiyā kucchimhi paṭisandhiṃ aggahesīti attho. Gehassa pana tannissayattā nissite nissayavohāravasena 『『gehe paṭisandhiṃ aggahesī』』ti vuttaṃ yathā 『『mañcā ukkuṭṭhiṃ karonti, sabbo gāmo āgato』』ti. Sattavassānīti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Aticchathāti atikkamitvā icchatha, idha bhikkhā na labbhati, ito aññattha gantvā bhikkhaṃ pariyesathāti adhippāyo. 『『Bho pabbajitā』』tiādi brāhmaṇo attano gehe bhikkhālābhaṃ anicchanto āha. Paṭiyāditabhattatoti sampādetvā ṭhapitabhattato. Tadupiyanti tadanurūpaṃ. Upasamaṃ disvāti therassa kāyacittavūpasamaṃ punappunaṃ disvā, ñatvāti attho. Iriyāpathavūpasamasandassanena hi tannibandhino cittassa yoniso pavattiupasamopi viññāyati. Bhiyyoso mattāya pasīditvāti punappunaṃ visesato adhikataraṃ pasīditvā. Bhattavissaggakaraṇatthāyāti bhattakiccakaraṇatthāya. Adhivāsetvāti sampaṭicchitvā.

「名稱、標記、特徵, 所需的條件; 拋棄了自然的狀態,他們又做了其他的。 「七十七種分裂教派,一種不分裂的教派; 所有十八種教派,都是分裂的結果; 尼哥羅樹是長老教派的最高者。 「除了安樂的教法, 只有佛陀的教法; 像樹枝一樣,教派的分裂出現。 「在第一百年中沒有,在第二百年中出現; 七十七種分裂教派,在佛陀的教法中出現。」 此外,在喜馬拉雅山脈的王舍城、悉達多、普布薩利耶、阿帕拉塞利耶、婆伽梨耶等地方,又出現了其他教派。在這些十八種教派中,以佛陀的教法為基礎,阿育王每天供養佛像一百萬次,供養法一百萬次,供養僧團一百萬次,供養長老尼哥羅樹一百萬次,並在四門供養醫藥一百萬次,共供養五百萬次,獲得了很大的功德和供養。於是,其他外道教派出現了許多種教法污染,摩訶目犍連子弟子則集合了一千位比丘,像摩訶迦葉波和耶舍波一樣,整理了佛陀的教法和律法,並進行了第三次結集。 現在,關於第三次結集,從根本上進行了詳細的解釋,並說:「摩訶波羅門也從梵天界降生,降生在摩訶波羅門家中。」 這裡的「降生在家中」是指降生在摩訶波羅門的妻子腹中,降生在家中。家中是指家人的依賴關係,以家人的關係來表達「降生在家中」,就像「他們在床上睡覺,全村的人都來了」一樣。七年是指非常親近的關係。這裡的「非常」是指超過,超過這裡,去其他地方尋找食物。「婆羅門」是指婆羅門在家中不想要食物,說:「我出家了。」「準備食物」是指準備好食物。「那樣」是指那樣的事情。「看到」是指看到長老的身體和心的平靜。「更加」是指更加地平靜。「爲了準備食物」是指爲了準備食物的工作。「接受」是指接受並理解。

Soḷasavassuddesikoti soḷasavassoti uddisitabbo voharitabboti soḷasavassuddeso, soyeva soḷasavassuddesiko. Soḷasavassoti vā uddisitabbataṃ arahatīti soḷasavassuddesiko, soḷasavassāni vā uddisitabbāni assāti soḷasavassuddesiko, soḷasavassoti uddeso vā assa atthīti soḷasavassuddesiko, atthato pana soḷasavassikoti vuttaṃ hoti. Tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragūti iruvedayajuvedasāmavedasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ vedānaṃ paguṇakaraṇavasena pāraṃ gatoti pāragū. Pāragūti cettha niccasāpekkhatāya samāsādikaṃ veditabbaṃ. Laggetvāti olambetvā. Na ca kācīti ettha ca-saddo avadhāraṇe, kāci kathā neva uppajjatīti attho. Pallaṅkanti nisīditabbāsanaṃ. Uppajjissatīti etthāpi 『『kathā』』ti idaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Kupito anattamanoti kopena kupito, anattamano domanassena. Domanassasamaṅgī hi puggalo pītisukhehi na attamano na attacittoti anattamanoti vuccati. Na sakamanoti vā anattamano attano vase aṭṭhitacittattā.

Caṇḍikkabhāveti caṇḍiko vuccati caṇḍo thaddhapuggalo, tassa bhāvo caṇḍikkaṃ, thaddhabhāvoti attho. Idha pana 『『caṇḍikkabhāve』』ti vuttattā caṇḍikoyeva caṇḍikkanti gahetabbaṃ, tena 『『caṇḍikkabhāve』』ti ettha thaddhabhāveti attho veditabbo. Kiñci mantanti kiñci vedaṃ. Aññe ke jānissantīti na keci jānissantīti adhippāyo. Pucchitvā sakkā jānitunti attano padesañāṇe ṭhitattā thero evamāha. Sabbaññubuddhā eva hi 『『puccha, māṇava, yadākaṅkhasī』』tiādinā paccekabuddhādīhi asādhāraṇaṃ sabbaññupavāraṇaṃ pavārenti. Sāvakā pana padesañāṇe ṭhitattā 『『sutvā vedissāmā』』ti vā 『『pucchitvā sakkā jānitu』』nti vā vadanti.

"十六歲"是指應該被稱為十六歲,應該被稱為十六歲的人。或者說,值得被稱為十六歲的,或者說他應該被稱為十六歲的,或者說他有十六歲的稱號,實際上就是說他十六歲。"精通三吠陀"是指通過熟練掌握被稱為梨俱吠陀、夜柔吠陀和娑摩吠陀的三種吠陀而到達彼岸的人。這裡的"精通"應該理解為與常見的期望相關的複合詞等。"掛起"是指懸掛。"沒有任何"中的"任何"是強調,意思是沒有任何話語產生。"結跏趺坐"是指應該坐的座位。"將會產生"這裡也應該加上"話語"來連線。"生氣不悅"是指因憤怒而生氣,因不快而不悅。因為具有不快的人沒有喜樂,所以稱為不悅。或者說,不悅是指心不在自己掌控之中。 "粗暴狀態"中,"粗暴"是指粗暴、頑固的人,他的狀態是粗暴,意思是頑固狀態。但這裡說"粗暴狀態",應該理解為粗暴就是粗暴狀態,所以"粗暴狀態"應該理解為頑固狀態。"某些咒語"是指某些吠陀。"其他人怎麼會知道"意思是沒有人會知道。"通過詢問就能知道"長老這樣說是因為他處於部分知識的狀態。只有全知的佛陀才會說"婆羅門,你想問什麼就問吧"等,這是獨立覺者等所不共有的全知宣告。而聲聞弟子因為處於部分知識的狀態,所以會說"聽了就會知道"或"通過詢問就能知道"。

Tīsu vedesūtiādīsu tayo vedā pubbe vuttanayā eva. Nighaṇḍūti nāmanighaṇḍurukkhādīnaṃ vevacanappakāsakaṃ satthaṃ, vevacanappakāsakanti ca pariyāyasaddadīpakanti attho, ekekassa atthassa anekapariyāyavacanavibhāvakanti vuttaṃ hoti. Nidassanamattañcetaṃ anekesaṃ atthānaṃ ekasaddassa vacanīyatāvibhāvanavasenapi tassa ganthassa pavattattā. Vacanīyavācakabhāvena atthaṃ saddañca nikhaṇḍeti bhindati vibhajja dassetīti nikhaṇḍu, so eva idha kha-kārassa gha-kāraṃ katvā nighaṇḍūti vutto. Keṭubhanti kiriyākappavikappo kavīnaṃ upakārasatthaṃ. Ettha ca kiriyākappavikappoti vacībhedādilakkhaṇā kiriyā kappīyati vikappīyati etenāti kiriyākappo, so pana vaṇṇapadabandhapadatthādivibhāgato bahuvikappoti kiriyākappavikappoti vuccati. Idañca mūlakiriyākappaganthaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi satasahassaparimāṇo nayādicariyādikaṃ pakaraṇaṃ. Vacanatthato pana kiṭati gameti kiriyādivibhāgaṃ, taṃ vā anavasesapariyādānato gamento pūretīti keṭubhanti vuccati, saha nighaṇḍunā keṭubhena ca sanighaṇḍukeṭubhā, tayo vedā. Tesu sanighaṇḍukeṭubhesu. Ṭhānakaraṇādivibhāgato nibbacanavibhāgato ca akkharā pabhedīyanti etenāti akkharappabhedo, sikkhā ca nirutti ca. Saha akkharappabhedenāti sākkharappabhedā, tesu sākkharappabhedesu. Itihāsapañcamesūti athabbanavedaṃ catutthaṃ katvā 『『itiha āsa itiha āsā』』ti īdisavacanapaṭisaṃyutto purāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tayo vedā. Tesu itihāsapañcamesu. Neva attanā passatīti neva sayaṃ passati, neva jānātīti attho. Puccha, byākarissāmīti 『『sabbāpi pucchā vedesuyeva antogadhā』』ti sallakkhento evamāha.

Yassa cittantiādipañhadvayaṃ cuticittasamaṅgino khīṇāsavassa cuticittassa uppādakkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha paṭhamapañhe uppajjatīti uppādakkhaṇasamaṅgitāya uppajjati. Na nirujjhatīti nirodhakkhaṇaṃ appattatāya na nirujjhati. Tassa cittanti tassa puggalassa tato paṭṭhāya cittaṃ nirujjhissati nuppajjissatīti pucchati. Yassa vā panātiādike pana dutiyapañhe nirujjhissatīti yassa cittaṃ bhaṅgakkhaṇaṃ patvā nirujjhissati. Nuppajjissatīti bhaṅgato parabhāge sayaṃ vā aññaṃ vā nuppajjissati, tassa puggalassa cittaṃ uppajjati na nirujjhatīti pucchati. Imesaṃ pana pañhānaṃ paṭhamo pañho vibhajjabyākaraṇīyo, tasmā 『『yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhati, tassa cittaṃ nirujjhissati nuppajjissatī』』ti (yama. 2.cittayamaka.63) evaṃ puṭṭhena satā evamayaṃ pañho ca vissajjetabbo 『『pacchimacittassa uppādakkhaṇe tesaṃ cittaṃ uppajjati na nirujjhati nirujjhissati na uppajjissati, itaresaṃ cittassa uppādakkhaṇe tesaṃ cittaṃ uppajjati na nirujjhati, nirujjhissati ceva uppajjissati cā』』ti (yama.

在"三吠陀"等中,三吠陀如前所說。"詞典"是解釋樹木等名稱同義詞的書,解釋同義詞的意思是闡明同義詞,也就是說闡明一個意思的多種同義詞。這只是舉例說明,因為這本書也是通過闡明一個詞有多種意思而編寫的。因為以可說和能說的關係來分別顯示意思和詞,所以稱為詞典,這裡把kha音變成gha音而說成nighaṇḍu。"詩學"是對詩人有幫助的創作技巧的書。這裡的創作技巧是指用它來創作和構想語言表達等特徵的創作,它因為有韻律、詞組、意義等多種構想而稱為創作技巧。這是指基本創作技巧書。它是十萬偈量的方法等行為等論著。從詞義上說,因為它闡明行為等的分類,或者因為它完全包含而充滿,所以稱為詩學。連同詞典和詩學的三吠陀,在具有詞典和詩學的三吠陀中。因為它從發音部位等和詞源等方面分析字母,所以稱為字母分析,即語音學和語法學。連同字母分析的,在具有字母分析的三吠陀中。"以歷史為第五"是指把阿闥婆吠陀作為第四,以"過去如是,過去如是"等話語相應的古老傳說稱為歷史作為第五的三吠陀,在以歷史為第五的三吠陀中。"自己不見"是指自己不看見,不知道的意思。"問吧,我會回答"是因為他認為"所有的問題都包含在吠陀中"而這樣說的。 從"哪個人的心"開始的兩個問題是針對具有死亡心的漏盡者的死亡心的生起剎那而說的。其中第一個問題中的"生起"是指具有生起剎那而生起。"不滅"是指因為沒有到達滅去剎那而不滅去。"他的心"是問從那以後那個人的心將滅去不生起。在"或者哪個人"等第二個問題中,"將滅去"是指哪個人的心到達滅去剎那將滅去。"不生起"是指在滅去之後自己或其他不生起,問那個人的心生起不滅去。這些問題中第一個問題應該分別回答,所以當被問到"哪個人的心生起不滅去,他的心將滅去不生起"(《雙論》2.心雙論.63)時,應該這樣回答這個問題:"在最後心的生起剎那,他們的心生起不滅去,將滅去不生起;在其他人的心的生起剎那,他們的心生起不滅去,將滅去也將生起。"(《雙論》

2.cittayamaka.63). Yesañhi paricchinnavaṭṭadukkhānaṃ khīṇāsavānaṃ sabbapacchimassa cuticittassa uppādakkhaṇe vattati, tesaṃ tadeva cuticittaṃ nirujjhissati nuppajjissatīti. Uppādappattatāya uppajjati nāma, bhaṅgaṃ appattatāya na nirujjhati. Bhaṅgaṃ pana patvā taṃ tesaṃ cittaṃ nirujjhissati, tato appaṭisandhikattā aññaṃ na uppajjissati. Ṭhapetvā pana pacchimacittasamaṅgikhīṇāsavaṃ itaresaṃ sekkhāsekkhaputhujjanānaṃ uppādakkhaṇasamaṅgicittaṃ uppādappattatāya uppajjati nāma, bhaṅgaṃ appattatāya na nirujjhati. Bhaṅgaṃ pana patvā nirujjhissateva, aññaṃ pana tasmiṃ vā aññasmiṃ vā attabhāve uppajjissati ceva nirujjhissati ca. Dutiyo pana pañho arahato cuticittassa uppādakkhaṇe niyamitattā ekaṃsabyākaraṇīyo, tasmā 『『yassa vā pana cittaṃ nirujjhissati na uppajjissati, tassa cittaṃ uppajjati na nirujjhatī』』ti puṭṭhena 『『āmantā』』ti vattabbaṃ. Khīṇāsavassa hi uppādakkhaṇasamaṅgicuticittaṃ bhaṅgaṃ patvā nirujjhissati nāma, tato paraṃ nuppajjissati. Uppādakkhaṇasamaṅgitāya pana uppajjati ceva bhaṅgaṃ appattatāya na nirujjhati cāti vuccati.

Ayaṃ pana māṇavo evamime pañhe vissajjetumasakkonto vighātaṃ pāpuṇi, tasmā vuttaṃ 『『māṇavo uddhaṃ vā adho vā harituṃ asakkonto』』tiādi. Tattha uddhaṃ vā adho vā harituṃ asakkontoti uparimapade vā heṭṭhimapadaṃ, heṭṭhimapade vā uparimapadaṃ atthato samannāharituṃ asakkontoti attho, pubbenāparaṃ yojetvā pañhassa atthaṃ paricchindituṃ asakkontoti vuttaṃ hoti. Dvattiṃsākārakammaṭṭhānaṃ tāva ācikkhīti 『『atthi imasmiṃ kāye』』tiādikaṃ dvattiṃsākārakammaṭṭhānaṃ 『『mantassa upacāro aya』』nti paṭhamaṃ ācikkhi. Sotāpannānaṃ sīlesu paripūrakāritāya samādinnasīlato natthi parihānīti āha 『『abhabbo dāni sāsanato nivattitu』』nti. Vaḍḍhetvāti uparimaggatthāya kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhetvā. Appossukko bhaveyya buddhavacanaṃ gahetunti arahattappattiyā katakiccabhāvatoti adhippāyo. Vohāravidhimhi chekabhāvatthaṃ 『『upajjhāyo maṃ bhante tumhākaṃ santikaṃ pahiṇī』』tiādi vuttaṃ.

Udakadantaponaṃ upaṭṭhāpesīti paribhogatthāya udakañca dantakaṭṭhañca paṭiyādetvā ṭhapesi. Dante punanti visodhenti etenāti dantaponaṃ vuccati dantakaṭṭhaṃ. Guṇavantānaṃ saṅgahetabbabhāvato thero sāmaṇerassa ca khantivīriyaupaṭṭhānādiguṇe paccakkhakaraṇatthaṃ vināva abhiññāya pakatiyā vīmaṃsamāno puna sammajjanādiṃ akāsi. 『『Sāmaṇerassa cittadamanatthaṃ akāsī』』tipi vadanti. Buddhavacanaṃ paṭṭhapesīti buddhavacanaṃ uggaṇhāpetuṃ ārabhi. Ṭhapetvā vinayapiṭakanti ettha 『『sāmaṇerānaṃ vinayapariyāpuṇanaṃ cārittaṃ na hotīti ṭhapetvā vinayapiṭakaṃ avasesaṃ buddhavacanaṃ uggaṇhāpesī』』ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Avassikova samānoti upasampadato paṭṭhāya aparipuṇṇaekavassoti adhippāyo. Moggaliputtatissattherassa hadaye patiṭṭhāpitampi buddhavacanaṃ vohāravasena tassa hatthe patiṭṭhāpitaṃ nāma hotīti katvā vuttaṃ 『『hatthe sakalaṃ buddhavacanaṃ patiṭṭhāpetvā』』ti. Yāvatāyukaṃ ṭhatvā parinibbāyiṃsūti moggaliputtatissattherassa hatthe sakalasāsanapatiṭṭhāpanena dutiyasaṅgītikārakāropitadaṇḍakammato muttā hutvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā parinibbāyiṃsu.

2.心雙論.63)。對於那些已經限定了輪迴苦的漏盡者,在最後死亡心的生起剎那,他們的那個死亡心將滅去不生起。因為到達生起所以稱為生起,因為沒有到達滅去所以不滅去。但到達滅去時,他們的那個心將滅去,因為不再結生所以其他不生起。除了具有最後心的漏盡者,其他有學、無學和凡夫的具有生起剎那的心,因為到達生起所以稱為生起,因為沒有到達滅去所以不滅去。但到達滅去時必定會滅去,而其他心在那個或其他生命中將生起也將滅去。第二個問題因為限定在阿羅漢死亡心的生起剎那,所以是一向回答,因此當被問到"或者哪個人的心將滅去不生起,他的心生起不滅去"時,應該回答"是的"。因為漏盡者具有生起剎那的死亡心到達滅去時稱為將滅去,此後不生起。但因為具有生起剎那所以稱為生起,因為沒有到達滅去所以不滅去。 這個婆羅門青年無法回答這些問題而感到痛苦,所以說"婆羅門青年無法向上或向下思考"等。其中"無法向上或向下思考"的意思是無法在上面的詞或下面的詞中思考意思,也就是說無法連線前後來確定問題的意思。"首先教導三十二身份禪修業處"是指首先教導"在這個身體中有"等三十二身份禪修業處,說"這是咒語的修習"。因為預流者在戒律上圓滿實行,所以從受持的戒律中不會退失,所以說"現在不可能從教法中退出"。"增長"是指爲了上位道而增長禪修業處。"不熱心學習佛語"的意思是因為已經證得阿羅漢而完成了任務。爲了在言語方式上熟練而說"尊者,和尚派我到您這裡來"等。 "準備好水和牙刷"是指爲了使用而準備好水和牙刷。用來清潔牙齒的稱為牙刷。因為應該接納有德之人,長老爲了親自證實沙彌的忍耐、精進、侍奉等德行,不用神通而以平常方式觀察,又做了掃地等工作。有人說"爲了調伏沙彌的心而做"。"開始教導佛語"是指開始教導學習佛語。"除了律藏"這裡在三種註釋中都說"因為沙彌學習律不是慣例,所以除了律藏教導其餘的佛語"。"還不滿一年"的意思是從受具足戒開始還不滿一年。雖然佛語已經確立在摩訶目犍連子帝須長老的心中,但從言語的角度來說,稱為確立在他手中,所以說"把整個佛語確立在手中"。"住到壽命盡頭而般涅槃"是指因為把整個教法確立在摩訶目犍連子帝須長老手中,從第二次結集的懲罰中解脫,住到壽命盡頭而般涅槃。

Bindusārassa rañño ekasataputtāti ettha bindusāro nāma sakyakulappasuto candaguttassa nāma rañño putto. Tathā hi viṭaṭūbhasaṅgāme kapilavatthuto nikkhantasakyaputtehi māpite moriyanagare khattiyakulasambhavo candaguttakumāro pāṭaliputte rājā ahosi. Tassa putto bindusāro nāma rājakumāro pitu accayena rājā hutvā ekasataputtakānaṃ janako ahosi. Ekasatanti ekañca satañca ekasataṃ, ekenādhikaṃ satanti attho. Ekāva mātā assāti ekamātikaṃ, attanā sahodaranti vuttaṃ hoti. Na tāva ekarajjaṃ katanti āha 『『anabhisittova rajjaṃ kāretvā』』ti. Ekarajjābhisekanti sakalajambudīpe ekādhipaccavasena kariyamānaṃ abhisekaṃ. Puññappabhāvena pāpuṇitabbāpi rājiddhiyo arahattamaggena āgatā paṭisambhidādayo avasesavisesā viya payogasampattibhūtā abhisekānubhāveneva āgatāti āha 『『abhisekānubhāvena cassa imā rājiddhiyo āgatā』』ti.

Tattha rājiddhiyoti rājabhāvānugatappabhāvā. Yatoti yato soḷasaghaṭato. Sāsane uppannasaddhoti buddhasāsane paṭiladdhasaddho. Asandhimittāti tassāva nāmaṃ. Tassā kira sarīre sandhayo na paññāyanti, tasmā evaṃnāmikā jātātipi vadanti. Devatā eva divase divase āharantīti sambandho. Devasikanti divase divase. Agadāmalakanti appakeneva sarīrasodhanādisamatthaṃ sabbadosaharaṇaṃ osadhāmalakaṃ. Agadaharītakampi tādisameva harītakaṃ. Tesu kira dvīsu yathākāmamekaṃ paribhuñjati. Chaddantadahatoti chaddantadahasamīpe ṭhitadevavimānato kapparukkhato vā. 『『Chaddantadahe tādisā rukkhavisesā santi, tato āharantī』』tipi vadanti. Dibbañca pānakanti dibbaphalarasapānakañca. Asuttamayikanti kapparukkhato nibbattadibbadussattā suttehi na katanti asuttamayikaṃ. Sumanapupphapaṭanti sabbattha sukhumaṃ hutvā uggatapupphānaṃ atthitāya sumanapupphapaṭaṃ nāma jātaṃ. Uṭṭhitassa sālinoti sayaṃjātasālino. Samudāyāpekkhañcettha ekavacanaṃ, sālīnanti attho. Nava vāhasahassānīti ettha 『『catasso muṭṭhiyo eko kuḍuvo, cattāro kuḍuvā eko pattho, cattāro patthā eko āḷhako, cattāro āḷhakā ekaṃ doṇaṃ, cattāro doṇā ekamānikā, catasso mānikā ekakhārī, vīsati khāriyo eko vāho, tadeva ekaṃ sakaṭa』』nti suttanipātaṭṭhakathādīsu (su. ni. aṭṭha. 2.kokālikasuttavaṇṇanā; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.181; a. ni.

頻頭娑羅王有一百零一個兒子,其中頻頭娑羅是釋迦族後裔,是旃陀崛多王的兒子。據說,在毗盧突婆之戰後從迦毗羅衛城出來的釋迦族人建立了孔雀城,出身于剎帝利家族的旃陀崛多王子成為波吒厘子城的國王。他的兒子名叫頻頭娑羅王子,在父親去世后成為國王,生了一百零一個兒子。一百零一是指一百零一,意思是比一百多一。同母所生是指同一個母親所生,也就是說是同胞兄弟。還沒有統一王國,所以說"還沒有受灌頂就統治王國"。統一王國的灌頂是指在整個閻浮提大陸上以唯一統治者的身份進行的灌頂。通過功德力應該獲得的王者神通,就像通過阿羅漢道獲得的無礙解等其餘殊勝一樣,通過灌頂的威力而獲得,所以說"通過灌頂的威力,這些王者神通來到他身上"。 其中,王者神通是指隨王者身份而來的威力。從哪裡是指從那十六個水罐。對教法生起信心是指對佛陀的教法獲得信心。無關節是她的名字。據說她身體上看不到關節,所以得此名。天神每天都送來。每天是指每一天。藥用阿摩勒果是指只需少量就能凈化身體等的能除一切病的藥用阿摩勒果。藥用訶梨勒果也是同樣能除一切病的訶梨勒果。據說在這兩種果中,他隨意食用一種。從六牙象湖是指從六牙象湖附近的天宮或如意樹。有人說"在六牙象湖有這樣的特殊樹木,從那裡帶來"。天上的飲料是指天上的果汁飲料。非線制是指因為是從如意樹生出的天衣,不是用線製成的。素馨花布是指因為到處都有細小的花朵而稱為素馨花布。自生的稻穀是指自然生長的稻穀。這裡用單數是指整體,意思是稻穀。九千車是指"四把是一掬,四掬是一缽,四缽是一阿羅迦,四阿羅迦是一陀那,四陀那是一摩尼迦,四摩尼迦是一佉梨,二十佉梨是一車,也就是一車"。在《經集註》等(《經集註》2.拘迦利經注;《相應部注》1.1.181;《增支部

3.10; 89) vuttaṃ. Idha pana 『『dve sakaṭāni eko vāho』』ti vadanti. Nitthusakaṇe karontīti thusakuṇḍakarahite karonti. Madhuṃ karontīti āgantvā samīpaṭṭhāne madhuṃ karonti. Balikammaṃ karontīti sabbattha balikammakārakā raṭṭhavāsino viya madhurasaraṃ vikūjantā baliṃ karonti. 『『Āgantvā ākāseyeva saddaṃ katvā attānaṃ ajānāpetvā gacchantī』』ti vadanti.

Suvaṇṇasaṅkhalikāyeva bandhanaṃ suvaṇṇasaṅkhalikabandhanaṃ. Catunnaṃ buddhānanti kakusandhādīnaṃ catunnaṃ buddhānaṃ. Adhigatarūpadassananti paṭiladdharūpadassanaṃ. Ayaṃ kira kappāyukattā catunnampi buddhānaṃ rūpasampattiṃ paccakkhato addakkhi. Kāḷaṃ nāmanāgarājānaṃ ānayitvāti ettha so pana nāgarājā gaṅgāyaṃ nikkhittasuvaṇṇasaṅkhalikāya gantvā attano pādesu patitasaññāya āgatoti veditabbo. Nanu ca asokassa rañño āṇā heṭṭhā yojanato upari pavattati, imassa ca vimānaṃ yojanaparicchedato heṭṭhā patiṭṭhitaṃ, tasmā kathaṃ ayaṃ nāgarājā rañño āṇāya āgatoti? Kiñcāpi attano vimānaṃ yojanaparicchedato heṭṭhā patiṭṭhitaṃ, tathāpi rañño āṇāpavattiṭṭhānena saha ekābaddhatāya tassa āṇaṃ akāsi. Yathā hi rajjasīmantaravāsino manussā tehi tehi rājūhi nippīḷiyamānā tesaṃ tesaṃ āṇāya pavattanti, evaṃsampadamidanti vadanti.

Āpāthaṃ karohīti sammukhaṃ karohi, gocaraṃ karohīti attho. Tena nimmitaṃ buddharūpaṃ passantoti sambandho. Kīdisaṃ taṃ buddharūpanti āha 『『sakalasarīravippakiṇṇā』』tiādi. Tattha puññappabhāvanibbattaggahaṇaṃ tena nimmitānampi asītianubyañjanapaṭimaṇḍitānaṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇānaṃ bhagavato puññappabhāvanibbattaasītianubyañjanādīhi sadisattā katanti daṭṭhabbaṃ. Na hi tena tadā nimmitaṃ anekākāraparipuṇṇaṃ buddharūpaṃ bhagavato puññappabhāvena nibbattanti sakkā vattuṃ. Asītianubyañjanaṃ tambanakhatuṅganāsādi. Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaṃ suppatiṭṭhitapādatādi. Vikasita…pe… salilatalanti sūriyarasmisamphassena vikasitehi vikāsamupagatehi kaṃ alaṅkarotīti 『『kamala』』nti laddhanāmehi rattapadumehi nīluppalādibhedehi uppalehi ceva setapadumasaṅkhātehi puṇḍarīkehi ca paṭimaṇḍitaṃ samantato sajjitaṃ jalatalamiva. Tārāgaṇa…pe… gaganatalanti sabbattha vippakiṇṇatārakagaṇassa rasmijālavisadehi vipphuritāya bhāsamānāya sobhāya kantiyā samujjalaṃ sammā bhāsamānaṃ gaganatalamiva ākāsatalamiva. Sañjhāppabhā…pe… kanakagirisikharanti sañjhākālasañjātappabhānurāgehi indacāpehi vijjulatāhi ca parikkhittaṃ samantato parivāritaṃ kanakagirisikharamiva suvaṇṇapabbatakūṭamiva. Vimalaketumālāti ettha 『『ketumālā nāma sīsato nikkhamitvā upari muddhani puñjo hutvā dissamānarasmirāsī』』ti vadanti. 『『Muddhani majjhe paññāyamāno unnatappadesotipi vadantī』』ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Yasmā pana asoko dhammarājā sañjātapītisomanasso sattāhaṃ nirāhāro hutvā yathāṭhitova avikkhittacitto pasādasommehi cakkhūhi nirantaraṃ buddharūpameva olokesi, tasmā akkhīhi pūjā katā nāma hotīti āha 『『akkhipūjaṃ nāma akāsī』』ti. Atha vā cakkhūnaṃ tādisassa iṭṭhārammaṇassa upaṭṭhāpanena akkhīnaṃ pūjā katā nāma hotīti vuttaṃ 『『akkhipūjaṃ nāma akāsī』』ti.

在這裡說「兩個車子一個車隊」。在細小的車輪上行駛。蜜蜂在附近採蜜。祭品的製作就像所有地方的祭品製作人一樣,像甜美的聲音一樣製作祭品。「他們說,像在空中製造聲音,自己不知不覺地離去」。 黃金鎖鏈的束縛就是黃金鎖鏈的束縛。四位佛陀是指從迦毗沙門等四位佛陀。獲得形象的顯示是指獲得形象的顯示。因為他親眼見到了四位佛陀的形象,所以說「他親眼見到了四位佛陀的形象」。黑色的名叫龍王的他帶來了。這裡的龍王是指從恒河流出的黃金鎖鏈而來到自己腳下的。難道說阿索卡王的命令在下面的地方發生,而他的天宮在命令的範圍內建立,所以龍王怎麼會按照國王的命令而來呢?雖然他的天宮建立在命令的範圍內,但根據國王的命令而有著統一的關係。就像住在王國邊界的人們被各自的國王壓迫一樣,他們說「這就是這樣的福報」。 「你要去做」是指要面對面地去做,「你要去做的事」是這個意思。因此,看到佛的形象的關係。那是什麼樣的佛的形象呢?他說「整個身體都散發光輝」等等。那裡,因功德而生的光輝所顯現的佛的形象,具有八十種特徵的偉人之相。不可否認的是,那個時候顯現的佛的形象是因功德而生的,無法說是多種形態的佛的形象。八十種特徵是指金色的鼻子、舌頭等。三十二種偉人特徵是指穩固的腳等。像開花的水面一樣,陽光的照射使其綻放,像蓮花般的紅色花朵、藍色的水蓮以及白色的蓮花裝飾著水面。星群……在天空中就像星星的光芒一樣,閃耀著光輝,散發著美麗的光輝,像天空的光輝一樣。晚霞的光輝……金色的山峰被晚霞的光輝所包圍,像金色的山峰一樣被光輝環繞。無垢的光輝是指「光輝從頭頂升起,像一束光輝一樣顯現」。「在頭頂中間顯現的光輝」也在三個地方被提到。因為阿索卡法王在七天內不吃東西,心中充滿喜悅,始終凝視著佛的形象,所以說「眼睛的崇拜是顯現的」。或者說,因眼睛的聚焦而對這樣的對象進行的崇拜,也說「眼睛的崇拜是顯現的」。

Iddhivibhāvanādhikārappasaṅgena cetaṃ vatthu vuttaṃ, nānukkamena. Ayañhettha anukkamo – asoko kira mahārājā upari vakkhamānānukkamena sīhapañjarena olokento nigrodhasāmaṇeraṃ iriyāpathasampannaṃ nāgarajananayanāni ākaḍḍhantaṃ yugamattaṃ pekkhamānaṃ disvā pasīditvā sañjātapemo sabahumāno āmantāpetvā setacchattassa heṭṭhā sīhāsane nisīdāpetvā bhojetvā sāmaṇerassa vacanādāse dissamānaṃ dasabalassa dhammakāyaṃ disvā ratanattaye pasīditvā sapariso saraṇasīlesu patiṭṭhāya tato paṭṭhāya abhivaḍḍhamānasaddho pubbe bhojiyamānāni titthiyasaṭṭhisahassāni nīharitvā bhikkhūnaṃ saṭṭhisahassānaṃ suvakāhatasālisampāditabhattaṃ paṭṭhapetvā devatopanītaṃ anotattasalilaṃ nāgalatādantakaṭṭhañca upanāmetvā niccasaṅghupaṭṭhānaṃ karonto ekadivasaṃ suvaṇṇasaṅkhalikabandhanaṃ vissajjetvā kāḷaṃ nāgarājānaṃ ānayitvā tena nimmitaṃ vuttappakāraṃ sirīsobhaggasampannaṃ buddharūpaṃ passanto dīghaputhulaniccalanayanappabhāhi sattāhaṃ akkhipūjamakāsi.

Idāni pana yathānusandhiṃ ghaṭetvā anukkamena tassa sāsanāvatāraṃ dassento āha 『『rājā kira abhisekaṃ pāpuṇitvā』』tiādi. Bāhirakapāsaṇḍanti bāhirakappaveditaṃ samayavādaṃ. Bāhirakappaveditā hi samayavādā sattānaṃ taṇhāpāsaṃ diṭṭhipāsañca ḍenti oḍḍentīti 『『pāsaṇḍā』』ti vuccanti. Pariggaṇhīti vīmaṃsamāno pariggahesi. Bindusāro brāhmaṇabhatto ahosīti attano pitu candaguttassa kālato paṭṭhāya brāhmaṇesu sambhatto ahosi. Candakena nāma kira brāhmaṇena samussāhito candaguttakumāro tena dinnanaye ṭhatvā sakalajambudīpe ekarajjamakāsi, tasmā tasmiṃ brāhmaṇe sañjātabahumānavasena candaguttakālato paṭṭhāya saṭṭhisahassamattā brāhmaṇajātikā tasmiṃ rājakule niccabhattikā ahesuṃ. Brāhmaṇānanti paṇḍaraṅgaparibbājakādibhāvamanupagate dasseti. Paṇḍaraṅgaparibbājakādayo ca brāhmaṇajātivantoti āha 『『brāhmaṇajātiyapāsaṇḍāna』』nti. Ettha pana diṭṭhipāsādīnaṃ oḍḍanato paṇḍaraṅgādayova 『『pāsaṇḍā』』ti vuttā. Sīhapañjareti mahāvātapāne. Upasamaparibāhirenāti upasamato paribāhirena, upasamarahitenāti attho. Antepuraṃ atiharathāti antepuraṃ pavesetha, ānethāti vuttaṃ hoti.

Amā saha bhavanti kiccesūti amaccā, rajjakiccavosāpanakā. Devāti rājānaṃ ālapanti. Rājāno hi dibbanti kāmaguṇehi kīḷanti, tesu vā viharanti vijayasamatthatāyogena paccatthike vijetuṃ icchanti, issariyaṭhānādisakkāradānagahaṇaṃ taṃ taṃ atthānusāsanaṃ vā karonti voharanti, puññānubhāvappattāya jutiyā jotantīti vā 『『devā』』ti vuccanti . Tathā hi te catūhi saṅgahavatthūhi janaṃ rañjentā sayaṃ yathāvuttehi visesehi rājanti dippanti sobhantīti 『『rājāno』』ti ca vuccanti. Nigaṇṭhādayoti ettha nigaṇṭho nāma 『『amhākaṃ gaṇṭhanakileso saṃsāre palibuddhanakicco rāgādikileso khettavatthuputtadārādivisayo natthi, kilesagaṇṭhirahitā maya』』nti evaṃ vāditāya 『『nigaṇṭhā』』ti laddhanāmā titthiyā.

這個故事是因為神通力的顯示而說的,不是按順序說的。這裡的順序是這樣的:據說阿育大王按照下面將要說的順序,從窗戶看到尼拘律沙彌威儀莊嚴,吸引城中人們的眼光,只看前方一牛軛之地,生起信心,生起愛敬,恭敬地召請他,讓他坐在傘蓋下的獅子座上,供養食物,從沙彌的言語鏡中看到十力佛的法身,對三寶生起信心,和眷屬一起皈依受戒,從此信心日益增長,驅逐了以前供養的六萬外道,開始供養六萬比丘精心準備的精米飯食,供養天神帶來的無熱惱池水和龍花樹牙刷,每天都供養僧團。有一天,他解開黃金鎖鏈,召來名叫黑的龍王,看著龍王變化出的上述那樣莊嚴美好的佛像,以長寬不動的眼光七天做眼供養。 現在爲了連線前後文脈,按順序顯示他進入佛教,說"據說國王獲得灌頂后"等。外道邪說是指外道所說的學說。因為外道所說的學說為眾生布下貪愛之網和邪見之網,所以稱為"邪說"。他審察是指他觀察審視。頻頭娑羅是婆羅門的信徒,是指從他父親旃陀崛多的時代起就親近婆羅門。據說有個名叫旃陀迦的婆羅門鼓勵旃陀崛多王子,按照他給的方法統一了整個閻浮提。因此,從旃陀崛多時代起,由於對那個婆羅門生起尊敬,大約六萬婆羅門種姓的人在那個王室成為常食者。婆羅門是指沒有成為白衣外道等的人。白衣外道等也是婆羅門種姓,所以說"婆羅門種姓的外道"。這裡因為佈下邪見之網等,所以只有白衣等被稱為"外道"。獅子窗是指大窗戶。不寂靜是指遠離寂靜,沒有寂靜的意思。帶進內宮是指帶進內宮,意思是帶進來。 大臣是指與國王一起處理事務的人,處理國事的人。陛下是對國王的稱呼。國王因為享受欲樂,或住于其中,或因有能力征服而想要征服敵人,或給予地位等尊敬、接受、教導各種事情,或因福德力而獲得光輝而閃耀,所以稱為"天"。同樣,他們以四攝事取悅人民,自己以上述特質而閃耀光明,所以稱為"王"。尼乾子等中,尼乾子是指那些說"我們沒有束縛煩惱、輪迴繫縛的貪等煩惱、田地兒女等對像,我們沒有煩惱結"而得名為"尼乾子"的外道。

Uccāvacānīti uccāni ca avacāni ca, mahantāni ceva khuddakāni ca, atha vā visiṭṭhāni ceva lāmakāni cāti attho. Bhaddapīṭhakesūti vettamayapīṭhesu. Sāroti sīlādiguṇasāro. Rājaṅgaṇenāti rājanivesanadvāre vivaṭena bhūmippadesena. Aṅgaṇanti hi katthaci kilesā vuccanti 『『rāgo aṅgaṇa』』ntiādīsu (vibha. 924). Rāgādayo hi aṅganti etehi taṃsamaṅgīpuggalā nihīnabhāvaṃ gacchantīti aṅgaṇānīti vuccanti. Katthaci malaṃ vā paṅko vā 『『tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamatī』』tiādīsu (ma. ni.

高下(Uccāvacānī)指高和低,重要和次要,廣泛和侷限,大和小等。 拔凈座(Bhaddapīṭhakesū)指經文中提到的座,拔凈指凈化,拔凈座指用於凈化的座。 品德特徵(Sāroti)指品德特徵,即道德品質,包括慈、悲、喜、舍等。 王宮門(Rājaṅgaṇenā)指王宮的門,通常是指皇家的門戶。 場所(Aṅgaṇanti)指場所,通常是指一個地方或場合。在這裡,場所可能是指一個地方或場合,用於消除煩惱。 煩惱(Aṅgaṇā)指情緒或心靈上的煩惱,如貪慾、憎恨、癡等。在這裡,煩惱可能指身體上的煩惱,如污垢或塵埃。 參考資料: Vibhaṅga (924) Mahāniddesa (ma. ni.)

1.184). Añjati sammakkhetīti hi aṅgaṇaṃ, malādi. Katthaci tathārūpo vivaṭappadeso 『『cetiyaṅgaṇaṃ bodhiyaṅgaṇa』』ntiādīsu. Añjati tattha ṭhitaṃ atisundaratāya abhibyañjetīti hi aṅgaṇaṃ, vivaṭo bhūmippadeso. Idhāpi soyeva adhippeto. Dantantiādīsu kilesavipphandarahitacittatāya dantaṃ, niccaṃ paccupaṭṭhitasatārakkhatāya guttaṃ, cakkhādiindriyānaṃ santatāya santindriyaṃ, pāsādikena iriyāpathena samannāgatattā sampannairiyāpathaṃ. Idāni nigrodhasāmaṇeraṃ sarūpato vibhāvetukāmo āha 『『ko panāyaṃ nigrodho nāmā』』tiādi.

Tatrāyaṃ anupubbikathāti ettha bindusārassa kira ekasataputtesu moriyavaṃsajāya dhammadeviyā asokatissanāmānaṃ dvinnaṃ puttānaṃ majjhe jeṭṭho asokakumāro avantiraṭṭhaṃ bhuñjati. Pitarā pesito pāṭaliputtato paññāsayojanamatthake viṭaṭūbhabhayāgatānaṃ sākiyānamāvāsaṃ veṭisaṃ nāma nagaraṃ patvā tattha veṭisaṃ nāma seṭṭhidhītaraṃ ādāya ujjenīrājadhāniyaṃ rajjaṃ karonto mahindaṃ nāma kumāraṃ saṅghamittañca kumārikaṃ labhitvā tehi saddhiṃ rajjasukhamanubhavanto pituno gilānabhāvaṃ sutvā ujjeniṃ pahāya sīghaṃ pāṭaliputtaṃ upagantvā pitu upaṭṭhānaṃ katvā tassa accayena rajjaṃ aggahesi. Taṃ sutvā yuvarājā sumanābhidhāno kujjhitvā 『『ajja me maraṇaṃ vā hotu rajjaṃ vā』』ti aṭṭhanavutibhātikaparivuto saṃvaṭṭasāgare jalataraṅgasaṅghāto viya ajjhottharanto upagacchati. Tato asoko ujjenīrājā saṅgāmaṃ pakkhanditvā sattumaddanaṃ karonto sumanaṃ nāma rājakumāraṃ gahetvā ghātesi. Tena vuttaṃ 『『bindusārarañño kira dubbalakāleyeva asokakumāro attanā laddhaṃ ujjenīrajjaṃ pahāya āgantvā sabbanagaraṃ attano hatthagataṃ katvā sumanaṃ nāma rājakumāraṃ aggahesī』』ti.

Paripuṇṇagabbhāti paripakkagabbhā. Ekaṃ sālanti sabbaparicchannaṃ ekaṃ pāsādaṃ. 『『Devatāya pana ānubhāvena tasmiṃ pāsāde mahājanena adissamānā hutvā vāsaṃ kappesī』』ti vadanti. Nibaddhavattanti 『『ekassa divasassa ettaka』』nti niyāmetvā ṭhapitavattaṃ. Hetusampadanti arahattūpanissayapuññasampadaṃ. Khuraggeyevāti khurakammapariyosāneyeva, tacapañcakakammaṭṭhānaṃ gahetvā taṃ pariggaṇhanto antimāya kesavaṭṭiyā voropanāya samakālameva ca arahattaṃ pāpuṇīti vuttaṃ hoti. Sarīraṃ jaggitvāti dantakaṭṭhakhādanamukhadhovanādīhi sarīraparikammaṃ katvā.

Sīhapañjare caṅkamatīti sīhapañjarasamīpe aparāparaṃ caṅkamati. Taṅkhaṇaññevāti tasmiṃ khaṇeyeva. Ayaṃ janoti rājaṅgaṇe caramānaṃ janaṃ disvā vadati. Bhantamigappaṭibhāgoti anavaṭṭhitattā kāyacāpallena samannāgatattā bhantamigasadiso. Ativiya sobhatīti sambandho. Ālokitavilokitanti ettha ālokitaṃ nāma puratopekkhanaṃ. Abhimukholokanañhi 『『ālokita』』nti vuccati. Vilokitanti anudisāpekkhanaṃ, yaṃ disābhimukhaṃ oloketi, tadanugatadisāpekkhananti attho. Samiñjanaṃ pabbasaṅkocanaṃ. Pasāraṇañca tesaṃyeva pasāraṇaṃ. Lokuttaradhammoti sesajanesu avijjamāno visiṭṭhadhammo. Pemaṃ saṇṭhahīti pemaṃ patiṭṭhāsi, uppajjīti attho. Vāṇijako ahosīti madhuvāṇijako ahosi.

這是關於高低(Uccāvacānī)的定義,包括高的和低的,重要的和次要的,廣泛的和狹窄的,大的和小的等。 拔凈座(Bhaddapīṭhakesū)是指用於凈化的座位,通常是指在特定場合下的座位。 品德(Sāroti)是指道德品質,包括慈悲、智慧等。 王宮門(Rājaṅgaṇenāti)指王宮的門,通常是指皇家的門戶。 場所(Aṅgaṇanti)是指一個地方或場合。在這裡,場所可能是指一個地方或場合,用於消除煩惱。 煩惱(Aṅgaṇānīti)是指情緒或心靈上的煩惱,如貪慾、憎恨、癡等。這裡提到的煩惱可能是指身體上的煩惱,如污垢或塵埃。 關於尼拘律沙彌的描述,提到「誰是這個尼拘律?」等。 這裡是按次序講述的,提到有一個名叫頻頭娑羅的王子,他是摩利支系的法女的長子,名叫阿索卡,居住在阿萬提國。被父親派往毗陀耶城,經過五十由旬,抵達了名為維提薩的城市,在那裡獲得了名為維提薩的最富有的女兒,並與她一起享受王位的快樂。聽到父親生病的訊息后,迅速離開維提薩,前往毗陀耶,照顧父親,並在父親去世後繼承王位。聽到這個訊息,王子名叫蘇曼那,憤怒地說:「今天我要麼死,要麼得到王位。」他像涌動的海浪一樣,迅速接近。 於是阿索卡王開始進行戰爭,殺死了名叫蘇曼那的王子。因此說:「在頻頭娑羅王的弱小時期,阿索卡王放棄了自己獲得的毗陀耶王位,回到自己的城市,抓住了名叫蘇曼那的王子。」 充滿孕育(Paripuṇṇagabbhāti)指的是成熟的孕育。一個桑樹(Ekaṃ sālanti)是指完全封閉的一個宮殿。有人說:「因為神的緣故,在這個宮殿里,眾人沒有看到而居住。」 固定的輪轉(Nibaddhavattanti)是指「一個日子這麼多」,固定的輪轉。因緣具足(Hetusampadanti)是指達到阿羅漢果的因緣和福德。 如同馬蹄(Khuraggeyevāti)是指在馬蹄的結尾,提到持有五種功德的修行。 身體的清潔(Sarīraṃ jaggitvāti)是指通過刷牙、洗臉等身體清潔的行為。 在獅子窗(Sīhapañjare)旁邊走動,指在獅子窗附近走動。 在那一刻(Taṅkhaṇaññevāti)是指在那一刻。 這個人(Ayaṃ janoti)是指看到在王宮附近行走的人。 像獵豹一樣(Bhantamigappaṭibhāgoti)指的是由於不動而具有的特性,像獵豹一樣迅速。 非常光亮(Ativiya sobhatīti)是指光輝燦爛的樣子。 明亮的觀察(Ālokitavilokitanti)這裡的「明亮」是指向前看。 正面觀察(Abhimukholokanañhi)是指「明亮」是指正面觀察。 觀察(Vilokitanti)是指觀察各個方向,注視前方。 對比(Pasāraṇañca)是指擴充套件和對比。 超越的法(Lokuttaradhammoti)是指在眾生中不存在的特別法。 愛(Pemaṃ saṇṭhahīti)是指愛建立,產生的意思。 商人(Vāṇijako ahosīti)是指蜜商人。

Atīte kira tayo bhātaro madhuvāṇijakā ahesuṃ. Tesu kaniṭṭho madhuṃ vikkiṇāti, itare araññato āharanti. Tadā eko paccekabuddho paṇḍukarogāturo ahosi. Aparo pana paccekabuddho tadatthaṃ madhubhikkhāya caramāno nagaraṃ pāvisi. Paviṭṭhañca taṃ ekā kumbhadāsī udakaharaṇatthaṃ titthaṃ gacchamānā addasa. Disvā ca pucchitvā āgatakāraṇañca ñatvā 『『ettha, bhante, madhuvāṇijakā vasanti, tattha gacchathā』』ti hatthaṃ pasāretvā madhuāpaṇaṃ dassesi. So ca tattha agamāsi. Taṃ disvā kaniṭṭho madhuvāṇijo sañjātapītisomanasso 『『kenāgatāttha, bhante』』ti pucchitvā tamatthaṃ viditvā pattaṃ gahetvā madhuno pūretvā dadamāno pattapuṇṇaṃ madhuṃ uggantvā mukhato vissanditvā bhūmiyaṃ patamānaṃ disvā pasannamānaso 『『imināhaṃ, bhante, puññakammena jambudīpe ekarajjaṃ kareyyaṃ, āṇā ca me ākāse pathaviyañca yojanappamāṇe ṭhāne pharatū』』ti patthanamakāsi. Paccekabuddho ca 『『evaṃ hotu upāsakā』』ti vatvā gandhamādanaṃ gantvā paccekabuddhassa bhesajjamakāsi.

Kaniṭṭho pana madhuvāṇijo madhuṃ datvā gehe nisinno itare araññato āgate disvā evamāha 『『tumhākaṃ bhātaro cittaṃ pasādetha, mamañca tumhākañca madhuṃ gahetvā īdisassa nāma paccekabuddhassa pattaṃ pūretvā adāsi』』nti. Tesu jeṭṭho kujjhitvā evamāha 『『caṇḍālāpi kāsāvanivāsino honti, nanu tava hatthato madhuṃ paṭiggahetvā gato caṇḍālo bhavissatī』』ti. Majjhimo pana kujjhitvā 『『tava paccekabuddhaṃ gahetvā parasamudde nikkhipāhī』』ti āha. Pacchā pana tepi dve bhātaro kaniṭṭhena vuccamānaṃ dānānisaṃsapaṭisaṃyuttakathaṃ sutvā anumodiṃsuyeva. Sāpi ca kumbhadāsī 『『tassa madhudāyakassa aggamahesī bhaveyya』』nti patthanamakāsi. Tesu kaniṭṭho asoko dhammarājā ahosi, sā ca kumbhadāsī ativiya rūpasobhaggappattā asandhimittā nāma tassa aggamahesī ahosi. Parasamuddavādī pana majjhimo imasmiṃyeva tambapaṇṇidīpe devānaṃpiyatisso nāma mahānubhāvo rājā ahosi. Jeṭṭho pana caṇḍālavāditāya caṇḍālagāme jāto nigrodho nāma sāmaṇero ahosi. Tena vuttaṃ 『『pubbe hi kira puññakaraṇakāle esa rañño jeṭṭhabhātā vāṇijako ahosī』』ti.

Pubbe va sannivāsenāti ettha (jā. aṭṭha. 2.

這裡是關於過去的事情。 在過去,有兩個蜜商人兄弟。其中一個名叫Madhu,賣蜜糖,另一個從森林中採集蜜糖。有一位獨覺佛陀名叫Paṇḍukarogāturo,另一個獨覺佛陀名叫Madhubhikkhāya,來到這個城市。一個名叫Kumbhadāsī的婦女,帶著水瓶,來到河邊,見到了獨覺佛陀,問他來這裡的原因,並告訴他這裡有蜜商人兄弟。獨覺佛陀於是來到了蜜商人兄弟那裡。見到獨覺佛陀,蜜商人兄弟非常高興,問他來這裡的原因,並請他吃蜜糖。獨覺佛陀於是吃了蜜糖,並祝福他們。 蜜商人兄弟於是問獨覺佛陀:「我們如何才能在閻浮提獲得王位?」獨覺佛陀於是回答:「你們可以通過善行來獲得王位。」蜜商人兄弟於是非常高興,問獨覺佛陀:「我們如何才能獲得王位?」獨覺佛陀於是回答:「你們可以通過善行來獲得王位。」 其中一個蜜商人兄弟於是說:「我們可以通過善行來獲得王位,並且我們可以獲得這個獨覺佛陀的法器。」另一個蜜商人兄弟於是說:「我們可以通過善行來獲得王位,並且我們可以把獨覺佛陀帶到大海中。」第三個蜜商人兄弟於是說:「我們可以通過善行來獲得王位,並且我們可以獲得這個獨覺佛陀的法器,並且我們可以獲得王位。」 這些蜜商人兄弟於是獲得了王位,其中一個名叫阿索卡,成了法王,另一個名叫Kumbhadāsī,成了非常美麗的王妃。第三個蜜商人兄弟於是成了名叫Nigrodha的沙彌。 因此說:「在過去,這些蜜商人兄弟曾經是王子和商人。」 這裡是關於過去的事情。

2.174) gāthābandhavasena vā-saddassa rassattaṃ katanti veditabbaṃ, pubbe sannivāsena vāti vuttaṃ hoti. Tattha pubbeti atītajātiyaṃ. Sannivāsenāti sahavāsena. Sahasaddattho hi ayaṃ saṃsaddo. Paccuppannahitena vāti paccuppanne vattamānabhave hitacaraṇena vā. Evaṃ imehi dvīhi kāraṇehi sinehasaṅkhātaṃ pemaṃ jāyate uppajjati. Idaṃ vuttaṃ hoti – pemaṃ nāmetaṃ dvīhipi kāraṇehi jāyati, purimabhave mātā vā pitā vā dhītā vā putto vā bhātā vā bhaginī vā pati vā bhariyā vā sahāyo vā mitto vā hutvā yo yena saddhiṃ ekaṭṭhāne nivutthapubbo, tassa iminā pubbe vā sannivāsena bhavantarepi anubandhanto so sineho na vijahati, imasmiṃ attabhāve katena paccuppannena hitena vāti evaṃ imehi dvīhi kāraṇehi taṃ pemaṃ nāma jāyatīti. Kiṃ viyāti āha 『『uppalaṃ va yathodake』』ti. Etthāpi vā-saddassa vuttanayeneva rassattaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Avuttasampiṇḍanattho cettha vāsaddo. Tena padumādayo saṅgaṇhāti. Yathā-saddo upamāyaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā uppalañca sesañca padumādi udake jāyamānaṃ dve kāraṇāni nissāya jāyati udakañceva kalalañca, tathā etehi dvīhi kāraṇehi pemaṃ jāyatīti.

Rañño hattheti santikaṃ upagatassa rañño hatthe. Rañño anurūpanti ekūnasatabhātukānaṃ ghātitattā caṇḍapakatitāya rajje ṭhitattā ca 『『pamādavihārī aya』』nti maññamāno tadanurūpaṃ dhammapade appamādavaggaṃ desetuṃ ārabhi. Tattha (dha. pa. aṭṭha.

關於「以詩歌形式」的內容,應該理解為「在詩歌中使用的詞語的簡化形式」,這是需要了解的。這裡提到的「過去的聚集」是指過去的存在。 在這裡,過去是指過去的生命。聚集是指共同生活。這個詞的意思是「共同的聲音」。在目前的存在中,指的是在當下的行為中所做的善行。因此,通過這兩個原因,名為「親密」的愛會產生。這裡的意思是,愛是通過這兩個原因而生的,在前世中,母親、父親、女兒、兒子、兄弟、姐妹、丈夫、妻子、朋友等,曾經在同一個地方共同生活過,因此,這種親密的愛不會消失。在這一世中,通過當前的行為所做的善行,也同樣會產生這種愛。 「就像水中的睡蓮」是指「就像水中的睡蓮那樣」。在這裡,也應理解為「以詩歌形式」的簡化形式。這裡的詞是指未被說出的部分。因此,像蓮花等植物被收集。這個「像」是指比喻。 這裡的意思是:就像睡蓮和其他蓮花在水中生長一樣,依賴於兩種原因而生長。因此,親密的愛也是通過這兩種原因而生長。 關於國王的手,指的是來到國王身邊的手。由於國王的親屬被殺,因此國王在位時被認為是「懈怠的行為者」,於是開始講述《法句經》中關於不懈怠的章節。

1.23) appamādoti satiyā avippavāso, niccaṃ upaṭṭhitāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ. Amatapadanti amataṃ vuccati nibbānaṃ. Tañhi ajātattā na jīyati na mīyati, tasmā 『『amata』』nti vuccati. Amatassa padaṃ amatapadaṃ, amatassa adhigamupāyoti vuttaṃ hoti. Pamādoti pamajjanabhāvo, muṭṭhassaccasaṅkhātassa satiyā vossaggassetaṃ nāmaṃ. Maccunoti maraṇassa. Padanti upāyo maggo. Pamatto hi jātiṃ nātivattati, jāto pana jīyati ceva mīyati cāti pamādo maccuno padaṃ nāma hoti, maraṇaṃ upanetīti vuttaṃ hoti.

Aññātaṃ tāta, pariyosāpehīti iminā 『『sadā appamādena hutvā vattitabbanti ettakeneva mayā ñātaṃ, tumhe dhammadesanaṃ niṭṭhapethā』』ti tasmiṃ dhamme attano paṭipajjitukāmataṃ dīpento dhammadesanāya pariyosānaṃ pāpetvā kathane ussāhaṃ janeti. Keci pana 『『abhāsīti ettha 『bhāsissāmi vitakkemī』ti atthaṃ gahetvā 『sabbaṃ appamādavaggaṃ bhāsissāmī』ti sallakkhitattā abhāsīti vuttaṃ, raññā pana aḍḍhagāthaṃ sutvāva 『aññātaṃ tāta, pariyosāpehī』ti vuttattā 『upari na kathesī』』』ti vadanti. 『『Taṃ pana yuttaṃ na hotī』』ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Dhuvabhattānīti niccabhattāni. Vajjāvajjaṃ upanijjhāyatīti upajjhāyoti āha 『『vajjāvajjaṃ disvā codetā sāretā cā』』ti. Tattha vajjāvajjanti khuddakaṃ mahantañca vajjaṃ. Codetāti 『『idaṃ tayā dukkaṭaṃ, idaṃ dubbhāsita』』ntiādīni vatvā codetā. Sāretāti attano vajjaṃ assarantassa satiṃ uppādetā, sammāpaṭipattiyaṃ vā sāretā, pavattetāti attho.

『『Evaṃ tayā buddhavacanaṃ sajjhāyitabbaṃ, evaṃ abhikkamitabbaṃ, evaṃ paṭikkamitabba』』ntiādinā ācārassa sikkhāpanato ācariyo nāmāti āha 『『imasmiṃ sāsane sikkhitabbakadhammesu patiṭṭhāpetā』』ti. Tattha sikkhitabbakadhammo nāma sakalaṃ buddhavacanaṃ sīlādayo ca dhammā. 『『Pabbajjā ca upasampadā cā』』ti idaṃ labbhamānavasena vuttaṃ . Ācariyupajjhāyānanti iminā pabbajjā upasampadā ca yojetabbā, mama cāti iminā pana pabbajjāva. Tadā sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhitattā nigrodhassa bhāviniṃ vā upasampadaṃ sandhāya ubhayampi yojetabbaṃ. Saraṇagamanavasena pabbajjāsiddhito bhikkhusaṅghassapi pabbajjāya nissayabhāvo veditabbo. Bhaṇḍukammavasenapi nissayabhāvo labbhatevāti gahetabbaṃ. Divase divase vaḍḍhāpentoti vuttanayeneva divase divase tato tato diguṇaṃ katvā vaḍḍhāpento. Pothujjanikenāti puthujjanabhāvānurūpena. Nigrodhattherassa ānubhāvakittanādhikārattā pubbe vuttampi pacchā vattabbampi sampiṇḍetvā āha 『『puna rājā asokārāmaṃ nāma mahāvihāraṃ kāretvā』』tiādi . Cetiyapaṭimaṇḍitānīti ettha cayitabbaṃ pūjetabbanti cetiyaṃ, iṭṭhakādīhi citattā vā cetiyaṃ, cetiyehi paṭimaṇḍitāni vibhūsitānīti cetiyapaṭimaṇḍitāni. Dhammenāti dhammato anapetena.

小心是指專注不離開,常常保持的專注,這是這個詞的意義。無死是指無死被稱為涅槃。因為它沒有生,所以不會生存也不會消亡,因此被稱為「無死」。無死之道是無死的獲得之法。放縱是指放縱的狀態,愚昧的專注是放棄的意思。死亡是指死亡。道是指方法。放縱者確實不會超越生死,生而後又生又死,因此放縱是死亡之道,指引死亡。 「我知道了,親愛的,最終的結果是……」通過這句話「永遠保持小心地生活」,我知道你們應該完成佛法的教導,表達出想要在這個教義中自己修行的意圖,使得教導的結果得以實現。有人說:「我已經說過了,『我將說,我會思考』的意思是因為我已經意識到,所以我說『我將說所有的小心的章節』。」國王聽了這句話,聽到了一半,便說「我知道了,親愛的,最終的結果是……」因此有人說:「那是不合適的。」 「永恒的食物」是指常常的食物。應當思考的是「可避免的和不可避免的」,正如老師所說:「看到可避免和不可避免的事情,應該鼓勵他。」在這裡,可避免和不可避免是指小的和大的可避免的事情。鼓勵是指「這是你所做的惡行,這是不當的言辭」等等。引導是指讓他意識到自己的過失,或是在正確的修行中引導他。 「因此,佛陀的話應當被認真學習,這樣應當前進,這樣應當退卻。」因此,老師被稱為「應當在這個教義中學習的法」。這裡所說的應當學習的法是指所有的佛陀教導,包括戒律等法。「出家和得法」是指通過接受和獲得的方式。關於老師和導師,這裡提到的出家和得法應當被理解為與我相關的出家。 當時,因站在沙彌的地位上,指的是與Nigrodha的出家相關的二者都應被理解。作為皈依的方式,出家的成功也應被理解為與比丘團的出家相關的性質。即使是因果關係也應被理解。每天都在增長,正如所說的那樣,每天都在以兩倍的速度增長。根據普通人的狀態,指的是與普通人相應的狀態。由於Nigrodha長老的影響力,之前所說的也應當被理解為後續的言論。「再次,國王阿索卡建造了一個名叫阿索卡的偉大寺廟。」 關於聖地的裝飾,指的是應當被收集和被崇敬的聖地,因為它是由泥土等所構成的,因此被稱為聖地的裝飾。根據法則,指的是不離開法的。

Vuttamevatthaṃ vitthārato vibhāvento āha 『『ekadivasaṃ kirā』』tiādi. Asokārāme mahādānaṃ datvāti ettha kate ārāme pacchā kārāpakassa rañño nāmavasena niruḷhaṃ nāmapaṇṇattiṃ sandhāya vuttaṃ 『『asokārāme』』ti. Keci pana 『『tasmiṃ divase rājā attano ghareyeva sabbaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā bhojetvā imaṃ pañhaṃ pucchī』』ti vadanti. Mahādānaṃ datvāti bhojetvā sabbaparikkhāradānavasena mahādānaṃ datvā. Vuttañhetaṃ dīpavaṃse –

『『Nivesanaṃ pavesetvā, nisīdāpetvāna āsane;

Yāguṃ nānāvidhaṃ khajjaṃ, bhojanañca mahārahaṃ;

Adāsi payatapāṇi, yāvadatthaṃ yadicchakaṃ.

『『Bhuttāvibhikkhusaṅghassa, onītapattapāṇino;

Ekamekassa bhikkhuno, adāsi yugasāṭakaṃ.

『『Pādaabbhañjanaṃ telaṃ, chattañcāpi upāhanaṃ;

Sabbaṃ samaṇaparikkhāraṃ, adāsi phāṇitaṃ madhuṃ.

『『Abhivādetvā nisīdi, asokadhammo mahīpati;

Nisajja rājā pavāresi, bhikkhusaṅghassa paccayaṃ.

『『Yāvatā bhikkhū icchanti, tāva demi yadicchakaṃ;

Santappetvā parikkhārena, pavāretvāna paccaye;

Tato apucchi gambhīraṃ, dhammakkhandhaṃ sudesita』』nti.

Aṅgato, mahārāja, nava aṅgānītiādi moggaliputtatissattherena vuttanti vadanti. Navakammādhiṭṭhāyakaṃ adāsīti caturāsītivihārasahassesu kattabbassa navakammassa adhiṭṭhāyakaṃ vidhāyakaṃ katvā adāsi. Ekadivasameva sabbanagarehi paṇṇāni āgamiṃsūti sabbavihāresu kira rāhunā candassa gahaṇadivase navakammaṃ ārabhitvā puna rāhunā candassa gahaṇadivaseyeva niṭṭhāpesuṃ, tasmā ekadivasameva paṇṇāni āgamiṃsūti vadanti. Aṭṭha sīlaṅgānīti aṭṭha uposathaṅgasīlāni. 『『Sabbālaṅkāravibhūsitāyā』』ti idaṃ asamādinnuposathaṅgānaṃ vasena vuttaṃ. Amaravatiyā rājadhāniyāti tāvatiṃsadevanagare. Alaṅkatapaṭiyattanti alaṅkatakaraṇavasena sabbasajjitaṃ.

Adhikaṃ kāraṃ adhikāraṃ, adhikaṃ kiriyanti vuttaṃ hoti. Lokavivaraṇaṃ nāma pāṭihāriyaṃ akaṃsūti ettha anekasahassasaṅkhyassa okāsalokassa tannivāsīsattalokassa ca vivaṭabhāvakaraṇapāṭihāriyaṃ lokavivaraṇaṃ nāma. Taṃ pana karonto iddhimā andhakāraṃ vā ālokaṃ karoti, paṭicchannaṃ vā vivaṭaṃ, anāpāthaṃ vā āpāthaṃ karoti. Kathaṃ? Ayañhi yathā paṭicchannopi dūre ṭhitopi attā vā paro vā dissati, evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā pākaṭaṃ kātukāmo pādakajjhānato vuṭṭhāya 『『idaṃ andhakāraṭṭhānaṃ ālokajātaṃ hotū』』ti vā 『『idaṃ paṭicchannaṃ vivaṭaṃ hotū』』ti vā 『『idaṃ anāpāthaṃ āpāthaṃ hotū』』ti vā āvajjetvā puna pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhāti. Saha adhiṭṭhānena yathādhiṭṭhitameva hoti. Apare dūre ṭhitāpi passanti, sayampi passitukāmo passati bhagavā viya devorohaṇe. Bhagavā hi devaloke abhidhammadesanaṃ niṭṭhapetvā saṅkassanagaraṃ otaranto sinerumuddhani ṭhatvā puratthimaṃ lokadhātuṃ olokesi, anekāni cakkavāḷasahassāni vivaṭāni viya hutvā ekaṅgaṇaṃ viya hutvā pakāsiṃsu. Yathā ca puratthimena, evaṃ pacchimenapi uttarenapi dakkhiṇenapi sabbaṃ vivaṭamaddasa. Heṭṭhāpi yāva avīci upari ca yāva akaniṭṭhabhavanaṃ, tāva addasa. Manussāpi deve passanti, devāpi manusse. Tattha neva manussā uddhaṃ ullokenti, na devā adho olokenti, sabbe sammukhasammukhāva aññamaññaṃ passanti, taṃ divasaṃ lokavivaraṇaṃ nāma ahosi.

這裡詳細解釋了之前所說的內容,說"據說有一天"等。在阿育王寺院佈施大量食物,這裡提到的"阿育王寺院"是指後來以建造者國王的名字命名的寺院。有些人說"那天國王在自己家裡讓所有比丘坐下吃飯,然後問了這個問題"。佈施大量食物是指供養食物后,又佈施所有必需品。正如《島史》中所說: "讓他們進入住所,坐在座位上; 各種粥、零食和豐盛的食物, 他用潔凈的手佈施,隨意所欲。 比丘僧團吃完飯,放下缽, 他給每個比丘一套衣服。 腳油、傘和鞋子, 所有沙門用品,糖蜜和蜂蜜。 阿育法王禮敬後坐下, 坐下後國王邀請比丘僧團接受必需品。 比丘們想要多少,我就給多少, 滿足他們的必需品后,邀請他們接受必需品; 然後詢問深奧的、善說的法蘊。" "大王,從支分來說,有九支"等是目犍連子帝須長老所說的。給予新建工程的監督者,是指在八萬四千寺院中要做的新建工程,給予監督者和執行者。同一天從所有城市收到信,據說在所有寺院中,在羅睺羅捕獲月亮的那天開始新建工程,又在羅睺羅捕獲月亮的那天完工,所以同一天收到信。八戒是指八個布薩戒。"裝飾所有飾品"是針對沒有受持布薩戒的人說的。在阿瑪拉瓦蒂王城是指在三十三天的天城。裝飾打扮是指通過裝飾而全部準備好。 更多的行為是更多的作為,意思是更多的行動。他們做了名為世界開顯的神變,這裡所說的世界開顯神變是指使無數千計的空間世界和其中居住的有情世界顯現的神變。做這種神變時,有神通的人或者使黑暗變成光明,或者使隱蔽變成顯露,或者使不可見變成可見。怎麼做呢?這個人想要使自己或他人顯現,即使是隱蔽的或遠處的,也能看見自己或他人,從基礎禪那出定后,思惟"愿這個黑暗處變成光明"或"愿這個隱蔽處變成顯露"或"愿這個不可見處變成可見",再次進入基礎禪那后出定決意。一決意,就如所決意的那樣。其他遠處的人也能看見,自己想看也能看見,就像世尊在下降天界時那樣。世尊在天界講完阿毗達摩后,下降到僧伽尸城,站在須彌山頂,觀看東方世界,無數千計的世界繫好像顯露,好像成為一個平地而顯現。就像東方一樣,西方、北方、南方也都顯露。下至阿鼻地獄,上至色究竟天,都看見了。人也看見天人,天人也看見人。那時人不向上看,天人也不向下看,大家都面對面看見彼此,那天就發生了名為世界開顯的神變。

Apica tambapaṇṇidīpe taḷaṅgaravāsī dhammadinnattheropi imaṃ pāṭihāriyaṃ akāsi. So kira ekadivasaṃ tissamahāvihāre cetiyaṅgaṇamhi nisīditvā 『『tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hotī』』ti apaṇṇakasuttaṃ (a. ni.

阿毗喀(Apica)塔姆巴帕尼地(tambapaṇṇidīpe)塔朗加(taḷaṅgaravāsī)居住的達摩顯現長老(dhammadinnattheropi)也做了這個神奇的事情(pāṭihāriyaṃ akāsi)。他似乎有一天坐在提薩摩大寺(tissamahāvihāre)舍利場(cetiyaṅgaṇamhi),說道:「三種法則具足的比丘,便是走在不迷失的道路上」(tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hotī)」的無迷失經(apaṇṇakasuttaṃ)。

3.16) kathento heṭṭhāmukhaṃ bījaniṃ akāsi, yāva avīcito ekaṅgaṇaṃ ahosi, tato uparimukhaṃ akāsi, yāva brahmalokā ekaṅgaṇaṃ ahosi. Thero nirayabhayena tajjetvā saggasukhena ca palobhetvā dhammaṃ desesi. Keci sotāpannā ahesuṃ, keci sakadāgāmī anāgāmī arahantoti evaṃ tasmiṃ divasepi lokavivaraṇaṃ nāma ahosi. Ime pana bhikkhū yathā asoko dhammarājā asokārāme ṭhito catuddisā anuvilokento samantato samuddapariyantaṃ jambudīpaṃ passati, caturāsīti ca vihārasahassāni uḷārāya vihāramahapūjāya virocamānāni, evaṃ adhiṭṭhahitvā lokavivaraṇaṃ nāma pāṭihāriyaṃ akaṃsu.

Vihāramahapūjāyāti vihāramahasaṅkhātāya pūjāya. Vibhūtinti sampattiṃ. Evarūpaṃ pītipāmojjanti īdisaṃ pariccāgamūlakaṃ pītipāmojjaṃ. Moggaliputtatissattherassa bhāramakāsīti therassa mahānubhāvattā 『『uttaripi ce kathetabbaṃ atthi, tampi soyeva kathessatī』』ti maññamāno bhikkhusaṅgho raññā pucchitapañhassa visajjanaṃ therassa bhāramakāsi. Sāsanassa dāyādo homi, na homīti sāsanassa ñātako abbhantaro homi, na homīti attho. Yesaṃ sāsane pabbajitā puttadhītaro na santi, na te sāsane kattabbakiccaṃ attano bhāraṃ katvā vahantīti imamatthaṃ sandhāya thero evamāha 『『na kho, mahārāja, ettāvatā sāsanassa dāyādo hotī』』ti. Kathañcarahi, bhante, sāsanassa dāyādo hotīti ettha carahīti nipāto akkhantiṃ dīpeti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yadi evarūpaṃ pariccāgaṃ katvāpi sāsanassa dāyādo na hoti, aññaṃ kiṃ nāma katvā hotīti.

Tissakumārassa pabbajitakālato pabhutīti yadā ca tissakumāro pabbajito, yena ca kāraṇena pabbajito, taṃ sabbaṃ vitthārato uttari āvi bhavissati. Sakkhasīti sakkhissasi. Pāmojjajātoti sañjātapāmojjo. Puttānaṃ manaṃ labhitvāti ettha puttīpi sāmaññato puttasaddena vuttāti veditabbā, putto ca dhītā ca puttāti evaṃ ekasesanayena vā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Dhītusaddena saha payujjamāno hi puttasaddo ekova avasissati, dhītusaddo nivattatīti saddasatthavidū vadanti. Sikkhāya patiṭṭhāpesunti tasmiṃyeva sīmamaṇḍale sikkhāsammutiṃ datvā pāṇātipātāveramaṇiādīsu vikālabhojanāveramaṇipariyosānāsu chasu sikkhāsu samādapanavasena sikkhāya patiṭṭhāpesuṃ. Saṭṭhivassāyapi hi sāmaṇeriyā 『『pāṇātipātāveramaṇiṃ dve vassāni avītikkamma samādānaṃ samādiyāmī』』tiādinā (pāci. 1078-1079) cha sikkhāyo samādiyitvā sikkhitabbāyeva. Na hi etāsu chasu sikkhāpadesu dve vassāni asikkhitasikkhaṃ sāmaṇeriṃ upasampādetuṃ vaṭṭati. Cha vassāni abhisekassa assāti chabbassābhiseko, abhisekato paṭṭhāya atikkantachavassoti vuttaṃ hoti.

Sabbaṃ theravādanti dve saṅgītiyo āruḷhā pāḷiyevettha 『『theravādo』』ti veditabbā. Sā hi mahākassapapabhutīnaṃ mahātherānaṃ vādattā 『『theravādo』』ti vuccati. Kontaputtatissattheroti ettha kontasakuṇiyo nāma kinnarajātiyo. 『『Tāsu ekissā kucchiyaṃ sayito manussajātiko raññā posito kontaputtatissatthero nāmā』』ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Mahāvaṃsepi cetaṃ vuttaṃ –

『『Pure pāṭaliputtamhā, vane vanacaro caraṃ;

Kontakinnariyā saddhiṃ, saṃvāsaṃ kira kappayi.

『『Tena saṃvāsamanvāya, sā putte janayī duve;

Tisso jeṭṭho kaniṭṭho tu, sumitto nāma nāmato.

3.16) 他說了下方的種子,直到無間地獄有一個地方,然後他說了上方的,直到梵天界有一個地方。長老因恐懼地獄而警惕,因樂趣天國而誘導,講解了法。有人成爲了入流者,有人是二次歸依者,非歸依者,阿羅漢,因此那一天也稱為世間開示。那些比丘如同阿索卡法王(Asoka)站在阿索卡園(Asokārāma),四面觀察,看到周圍直到海洋的整個賈姆布地(Jambudīpa),以及八萬座寺院,因偉大的寺院供養而閃耀,因而堅定地做了世間開示的神奇之事。 偉大的寺院供養是指偉大的寺院所稱的供養。顯現是指財富。這樣的歡喜快樂是基於捨棄的歡喜快樂。摩卡利普塔提薩長老因其偉大的威德而被稱為「即便還有其他需要講述的,他也會講述那一個」,因此比丘僧團在國王詢問的問題上給予了長老的重擔。繼承教義,我是,非我,教義的親屬是內在的,非我,意義是。那些在教義中出家的人沒有兒女,他們在教義中沒有應做的事務,承擔自己的重擔,因此長老這樣說:「不啊,偉大的國王,至此並不成為教義的繼承者。」那麼,如何,尊者,成為教義的繼承者呢?這裡的「如何」是指「如何」的意思。這是說——如果捨棄這樣的東西,依然不是教義的繼承者,那麼還有什麼其他的呢? 自提薩庫瑪爾出家以來,當提薩庫瑪爾出家時,因何原因出家,那一切將詳細解釋。能者,你能。因歡喜而生的。獲得兒女的心意,這裡兒女也應理解為一般意義上的兒子,兒子和女兒,亦可理解為同一類的。與女兒的字根結合,兒子的字根僅剩一個,女兒的字根則退去,故稱之為有識者。通過教導建立在同一界限內,給予戒律的教導,關於不殺生的戒律等,關於不在適時進食的戒律等,依據六條戒律的總結,建立在戒律上。六十歲的小沙彌說:「我在不殺生的戒律上,已不違反兩年。」六條戒律應被遵守。因為在這六條戒律中,若有兩年未受戒的沙彌,是不適合被受戒的。六年受戒是指六次受戒,從受戒開始計起,已超過六年。 所有的長老教義是指兩部經典在這裡被稱為「長老教義」。這是因大迦葉等大長老的教義而被稱為「長老教義」。在這裡的「孔提」是指孔雀鳥的名字,或稱為金翅鳥。說「在那裡面有一個人類出生,受國王養育的孔提長老」,在三處的名詞中都有提到。在《大史》中也有提到—— 「從古巴提拉普特(Pāṭaliputta)開始,森林中行走的; 與孔雀女一起,確實進行了交往。 因此根據交往,生下兩個兒子; 長子和幼子,名叫蘇米托(Sumitto)。」

『『Mahāvaruṇattherassa , kāle pabbaji santike;

Arahattaṃ pāpuṇiṃsu, chaḷabhiññāguṇaṃ ubho』』ti.

Keci pana evaṃ vadanti 『『kontā nāma kaṭṭhavāhanarañño vaṃse jātā ekā rājadhītā. Taṃ garuḷayantena araññagataṃ eko vanacarako ānetvā tāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Sā tassa ubho putte vijāyi. Tatrāyaṃ jeṭṭhako mātunāmena kontaputto nāma jāto』』ti. Kaṭṭhavāhanarañño kira nagare sabbepi vibhavasampannā nadīpabbatakīḷādīsu garuḷasakuṇasadisaṃ yantaṃ kāretvā kaṭṭhavāhanarājā viya garuḷavāhanena vicaranti.

Byādhipaṭikammatthaṃ bhikkhācāravattena āhiṇḍanto pasatamattaṃ sappiṃ alabhitvāti tadā kira jeṭṭhassa kontaputtatissattherassa kucchivāto samuṭṭhāsi. Taṃ bāḷhāya dukkhavedanāya pīḷitaṃ kaniṭṭho sumitto nāma thero disvā 『『kimettha, bhante, laddhuṃ vaṭṭatī』』ti pucchi. Tissatthero, 『『āvuso, pasatamattaṃ sappiṃ laddhuṃ vaṭṭatī』』ti vatvā rañño nivedanaṃ tassa gilānapaccayaṃ pacchābhattaṃ sappiatthāya caraṇañca paṭikkhipitvā 『『bhikkhācāravelāyameva piṇḍāya carantena tayā yadi sakkā laddhuṃ, evaṃ vicaritvā yaṃ laddhaṃ, taṃ āharā』』ti āha. Kaniṭṭhopi vuttanayeneva bhikkhācāravattena caranto pasatamattampi sappiṃ nālattha. So pana kucchivāto balavataro sappighaṭasatenapi vūpasametuṃ asakkuṇeyyo ahosi. Thero teneva byādhibalena kālamakāsi. Keci pana 『『vicchikanāmakena kīṭavisena ḍaṭṭho thero tassa visavegena adhimattāya dukkhavedanāya samannāgato taṃ vūpasametuṃ vuttanayeneva pasatamattaṃ sappiṃ alabhitvā parinibbuto』』ti vadanti. Vuttañhetaṃ mahāvaṃse –

『『Pāde kīṭavisenāsi, ḍaṭṭho jeṭṭho savedano;

Āha puṭṭho kaniṭṭhena, bhesajjaṃ pasataṃ ghataṃ.

『『Rañño nivedanaṃ thero, gilānapaccayepi ca;

Sappiatthañca caraṇaṃ, pacchābhattaṃ paṭikkhipi.

『『Piṇḍāya ce caraṃ sappiṃ, labhase tvaṃ tamāhara;

Iccāha tissatthero so, sumittaṃ theramuttamaṃ.

『『Piṇḍāya caratā tena, na laddhaṃ pasataṃ ghataṃ;

Sappikumbhasatenāpi, byādhi jāto asādhiyo.

『『Teneva byādhinā thero, patto āyukkhayantikaṃ;

Ovaditvappamādena, nibbātuṃ mānasaṃ akā.

『『Ākāsamhi nisīditvā, tejodhātuvasena so;

Yathāruci adhiṭṭhāya, sarīraṃ parinibbuto.

『『Jālā sarīrā nikkhamma, nimaṃsachārikaṃ ḍahi;

Therassa sakalaṃ kāyaṃ, aṭṭhikāni tu no ḍahī』』ti.

Appamādena ovaditvāti 『『amhādisānampi evaṃ paccayā dullabhā, tumhe labhamānesu paccayesu appamajjitvā samaṇadhammaṃ karothā』』ti evaṃ appamādena ovaditvā. Pallaṅkenāti samantato ūrubaddhāsanena. Itthambhūtalakkhaṇe cetaṃ karaṇavacanaṃ. Tejodhātuṃ samāpajjitvāti tejodhātukasiṇārammaṇaṃ jhānaṃ samāpajjitvā. Therassa sakkāraṃ katvāti therassa dhātusakkāraṃ katvā. Catūsu dvāresu pokkharaṇiyo kārāpetvā bhesajjassa pūrāpetvāti ekasmiṃ dvāre catasso pokkharaṇiyo kārāpetvā tattha ekaṃ pokkharaṇiṃ sappissa pūrāpetvā ekaṃ madhuno, ekaṃ phāṇitassa, ekaṃ sakkarāya pūrāpesi. Sesadvāresupi evameva kārāpesīti vadanti.

"大瓦魯納長老的,時代出家在附近; 兩人都證得阿羅漢果,具足六種神通。" 有些人這樣說:"孔提是指木柴運輸國王家族中出生的一位公主。她被鷹形機器帶到森林中,一個森林居民帶她回來與她同居。她為他生了兩個兒子。其中這個長子以母親的名字被稱為孔提子。"據說在木柴運輸國王的城市裡,所有富有的人都製造像鷹鳥一樣的機器,在河流山川遊玩時像木柴運輸國王一樣乘坐鷹形載具。 爲了治療疾病,按照乞食的方式遊行,沒有得到一掌量的酥油。據說當時長子孔提子長老患了腹痛。看到他被劇烈的痛苦折磨,弟弟名叫蘇米托的長老問道:"尊者,這裡應該得到什麼?"提薩長老說:"朋友,應該得到一掌量的酥油。"他拒絕向國王報告、接受病人的供養、午後為酥油而行走,說:"如果你能在乞食時間內乞食得到,那就這樣行走,帶來你所得到的。"弟弟也按照所說的方式以乞食的方式行走,但沒有得到一掌量的酥油。然而那腹痛變得更加劇烈,即使用一百罐酥油也無法平息。長老因為這種疾病而去世。有些人說:"長老被名叫蝎子的毒蟲咬傷,因為毒性而遭受極度的痛苦,爲了平息這痛苦,如前所述沒有得到一掌量的酥油而入滅。"《大史》中是這樣說的: "腳被毒蟲咬傷,長兄感到痛苦; 被弟弟詢問時,說藥是一掌酥。 長老拒絕向王,報告病人供養; 為酥油而行走,午後也不接受。 如果你乞食時,能得到酥就帶來; 提薩長老如此,對最高蘇米托說。 他乞食而行走,未得一掌量酥; 即使百罐酥油,疾病也難治癒。 因為這種疾病,長老達到壽終; 教誡要不放逸,心意欲入涅槃。 坐在虛空之中,依靠火界之力; 如願而決意后,身體便入涅槃。 火焰從身體出,燒盡肉成灰燼; 長老的整個身體,骨頭卻未燒燬。" 以不放逸教誡是指"像我們這樣的人也很難得到這樣的資具,你們在得到資具時不要放逸,要修行沙門法",如此以不放逸教誡。結跏趺坐是指四周用腿纏繞的坐姿。這是表示狀態的工具格。入火界定是指入以火界遍為所緣的禪定。為長老做供養是指為長老的舍利做供養。在四個門口造蓮池並注滿藥物是指在一個門口造四個蓮池,其中一個蓮池注滿酥油,一個注滿蜂蜜,一個注滿糖漿,一個注滿砂糖。據說在其他門口也同樣這樣做。

Sabhāyaṃ satasahassanti nagaramajjhe vinicchayasālāyaṃ satasahassaṃ. Iminā sakalanagarato samuṭṭhitaṃ āyaṃ nidasseti. Pañcasatasahassāni rañño uppajjantīti ca raṭṭhato uppajjanakaṃ āyaṃ ṭhapetvā vuttaṃ. Tatoti yathāvuttapañcasatasahassato. Nigrodhattherassa devasikaṃ satasahassaṃ visajjesīti kathaṃ pana therassa satasahassaṃ visajjesi? Rājā kira divasassa tikkhattuṃ sāṭake parivattento 『『therassa cīvaraṃ nīta』』nti pucchitvā 『『āma nīta』』nti sutvāva parivatteti. Theropi divasassa tikkhattuṃ ticīvaraṃ parivatteti. Tassa hi ticīvaraṃ hatthikkhandhe ṭhapetvā pañcahi ca gandhasamuggasatehi pañcahi ca mālāsamuggasatehi saddhiṃ pātova āharīyittha, tathā divā ceva sāyañca. Theropi na bhaṇḍikaṃ bandhitvā ṭhapesi, sampattasabrahmacārīnaṃ adāsi. Tadā kira jambudīpe bhikkhusaṅghassa yebhuyyena nigrodhattherasseva santakaṃ cīvaraṃ ahosi. Evaṃ therassa divase divase satasahassaṃ visajjesi. Uḷāro lābhasakkāroti ettha labbhati pāpuṇīyatīti lābho, catunnaṃ paccayānametaṃ adhivacanaṃ. Sakkaccaṃ kātabbo dātabboti sakkāro, cattāro paccayāyeva. Paccayā eva hi paṇītapaṇītā sundarasundarā abhisaṅkharitvā katā 『『sakkāro』』ti vuccanti. Atha vā parehi kātabbagāravakiriyā pupphādīhi pūjā vā sakkāro.

Diṭṭhigatānīti ettha diṭṭhiyeva diṭṭhigataṃ 『『gūthagataṃ muttagataṃ (ma. ni.

在城市中有一百個房間,位於城市中央的判定大廳中有一百個房間。這顯示了從整個城市產生的數量。五百個數量是指國王所生的,除了國家所生的數量外。由此可知是指前述的五百個數量。尼哥羅達長老的神靈所賜的一百個數量,然而長老的一百個數量是如何賜予的呢?國王在一天中三次轉動衣服,詢問「長老的袈裟是否被送來?」聽到「是的,已經送來了」后便繼續轉動。長老也在一天中三次轉動三件袈裟。因為他的三件袈裟在大象的肩上放置,早晨和白天、傍晚都與五百個香料和五百個花環一同被送來。長老也沒有把財物鎖住,而是給予了那些有成就的修行者。當時在賈姆布地(Jambudīpe),比丘僧團普遍擁有尼哥羅達長老的袈裟。這樣,長老每天都賜予一百個數量。 「巨大而豐盈的供養」在這裡是指「獲得、得到」的意思,供養是指四種供養。應當認真地給予和施與,供養是指四種供養而已。因為確實以精美的、優雅的、華麗的供養而被稱為「供養」。或者是指其他人所做的供養、花朵等的供養。 「見解所生」在這裡是指見解所生的「如糞、如屎」。

2.119), saṅkhāragata』』ntiādīsu (mahāni. 41) viya. Gantabbābhāvato vā diṭṭhiyā gatamattaṃ diṭṭhigataṃ, diṭṭhiyā gahaṇamattanti attho. Diṭṭhippakāro vā diṭṭhigataṃ, diṭṭhibhedoti vuttaṃ hoti. Lokiyā hi vidhayuttagatappakārasadde samānatthe icchanti. Na kho panetaṃ sakkā imesaṃ majjhe vasantena vūpasametunti tesañhi majjhe vasanto tesuyeva antogadhattā ādeyyavacano na hoti, tasmā evaṃ cintesi. Tadā tasmiṃ ṭhāne vasantassa sukhavihārābhāvato taṃ pahāya icchitabbasukhavihāramattaṃ gahetvā vuttaṃ 『『attanā phāsukavihārena viharitukāmo』』ti. Ahogaṅgapabbatanti evaṃnāmakaṃ pabbataṃ. Dhammena vinayena satthusāsanenāti ettha dhammoti bhūtaṃ vatthu. Vinayoti codanā sāraṇā ca. Satthusāsananti ñattisampadā anusāvanasampadā ca, tasmā bhūtena vatthunā codetvā sāretvā ñattisampadāya anusāvanasampadāya ca ukkhepanīyādikammavasena niggayhamānāpīti vuttaṃ hoti. Abbudaṃ thenanaṭṭhena, malaṃ kiliṭṭhabhāvakaraṇaṭṭhena, kaṇṭakaṃ vijjhanaṭṭhena. Aggiṃ paricarantīti aggihuttakā viya aggiṃ pūjenti . Pañcātape tappantīti catūsu ṭhānesu aggiṃ katvā majjhe ṭhatvā sūriyātapena tappanti. Ādiccaṃ anuparivattantīti udayakālato pabhuti sūriyaṃ olokayamānā yāvatthaṅgamanā sūriyābhimukhāva parivattanti. Vobhindissāmāti paggaṇhiṃsūti vināsessāmāti ussāhamakaṃsu. Avisahantoti asakkonto.

Sattadivasenarajjaṃ sampaṭicchāti sattadivase rajjasukhaṃ tāva anubhava. Tamatthaṃ saññāpesīti kukkuccāyitamatthaṃ bodhesi. Kathaṃ saññāpesīti āha 『『so kirā』』tiādi. Cittarūpanti cittānurūpaṃ, yathākāmanti vuttaṃ hoti. Kissāti kena kāraṇena. Are tvaṃ nāma paricchinnamaraṇanti sattahi divasehi paricchinnamaraṇaṃ. Vissatthoti nirāsaṅkacitto, maraṇasaṅkārahito nibbhayoti vuttaṃ hoti. Assāsapassāsanibaddhaṃ maraṇaṃ pekkhamānāti 『『aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ, yadantaraṃ assasitvā passasāmi passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā』』ti evaṃ maraṇassatiyā anuyuñjanato assāsapassāsappavattikālapaṭibaddhaṃ maraṇaṃ pekkhamānā. Tattha assāsoti bahinikkhamananāsavāto. Passāsoti antopavisanavāto. Vuttavipariyāyenapi vadanti.

2.119) 「以法所生」是指「以法所生」的意思。由於可去性,見解所生的僅是見解所生,見解的接受僅是見解的意思。見解的表現是指見解所生,見解的種類被稱為。世俗的確想要與所附著的事物相同。因此,這並不可能,住在這些中間的人無法平息,因為他們住在其中,因而不被稱為能接受的。因此,他們這樣思考。當時住在那個地方,由於缺乏幸福的安住,拋棄了它,僅僅抓住所想要的幸福的安住,因此說「我希望能以自身的安住而安住」。 這是指名為「阿霍岡加山」的山。因法、因戒、因師的教導而存在,這裡的「法」是指真實的事物。戒是指教導和引導。師的教導是指親屬的成就和教誨的成就,因此以真實的事物進行引導、引導和親屬的成就、教誨的成就等,因而稱為被駁斥。因而被稱為「驚人」,因而被稱為「污垢」,因而被稱為「刺」。 「供奉火」是指像供奉火祭一樣供奉火。四處的火焰被點燃,在中間站立,因而被太陽的熱量所烘烤。自日出以來,觀察太陽,直到其落下,太陽似乎圍繞著轉動。我們將要毀滅,必定會毀滅。無法忍受,無法承受。 「七天的王位」是指七天享受王位的快樂。爲了這個目的而提醒,因而覺悟。如何提醒呢?說「那確實是……」等。心靈的形態是指與心相應的,正如所愿。因為什麼原因?哦,你在七天內是指有七天的限制。廣泛是指無憂無慮的,毫無死亡的憂慮,毫無恐懼的意思。期待著與呼吸相關的死亡,想著「我真希望在那之間活下去,我在呼吸與觀察之間,觀察與呼吸之間,若能記住佛陀的教導,定會有許多的呼吸」,因此因死亡的意識而與呼吸的活動時間相連,期待著與呼吸相關的死亡。 在這裡呼吸是指向外的氣息,觀察是指向內的氣息。也有人如此說。

Migavaṃ nikkhamitvāti migamāraṇatthāya 『『araññe migapariyesanaṃ carissāmī』』ti nikkhamitvā. Tattha migavanti migānaṃ vānanato hesanato bādhanato 『『migava』』nti laddhasamaññaṃ migavaṃ. Yonakamahādhammarakkhitattheranti yonakavisaye jātaṃ idhāgantvā pabbajitaṃ dhammarakkhitanāmadheyyaṃ mahātheraṃ. Hatthināgenāti mahāhatthinā. Mahantapariyāyopi hi nāgasaddoti vadanti. Ahināgādito vā visesanatthaṃ 『『hatthināgenā』』ti vuttaṃ. Tassāsayaṃ tassa ajjhāsayaṃ. Tassa passantassevāti anādare sāmivacanaṃ, tasmiṃ passanteyevāti attho. Ākāse uppatitvāti ettha ayaṃ vikubbaniddhi na hotīti gihissapi imaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassesi. Sā hi 『『pakativaṇṇaṃ vijahitvā kumārakavaṇṇaṃ vā dasseti nāgavaṇṇaṃ vā, vividhampi senābyūhaṃ dassetī』』ti evaṃ āgatā iddhi pakativaṇṇavijahanavikāravasena pavattattā vikubbaniddhi nāma. Adhiṭṭhāniddhiyā pana paṭikkhepo natthi. Tathā ca vakkhati khuddakavatthukkhandhakavaṇṇanāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 252) 『『iddhipāṭihāriyanti ettha vikubbaniddhipāṭihāriyaṃ paṭikkhittaṃ, adhiṭṭhāniddhi pana appaṭikkhittāti veditabbā』』ti. Laggetvāti ākāse kāyabandhanaṃ pasāretvā tattha cīvaraṃ laggetvā.

Chaṇavesanti tuṭṭhijananavesaṃ, ussavavesanti attho. Paṭiyādesunti 『『āgatakāle cīvarādīnaṃ pariyesanaṃ bhāriya』』nti paṭhamameva pattacīvarāni sampādesuṃ. Padhānagharanti bhāvanānuyogavasena vīriyārambhassa anurūpaṃ vivittasenāsanaṃ. Sopīti rañño bhāgineyyaṃ sandhāya vuttaṃ. Anupabbajitoti uḷāravibhavena khattiyajanena anugantvā pabbajito. Gantvāti iddhiyā gantvā. Kusalādhippāyoti manāpajjhāsayo. Dveḷhakajātoti 『『ime bhikkhū na ekamaggena kathentī』』ti saṃsayamāpanno. Ekekaṃ bhikkhusahassaparivāranti ekekassa ekekasahassaparicchinnaṃ bhikkhuparivārañca. Gaṇhitvā āgacchathāti vuttepi 『『sāsanaṃ paggaṇhituṃ samattho』』ti vuttattā therā bhikkhū 『『dhammakamma』』nti maññamānā gatā. Īdisesu hi ṭhānesu kukkuccaṃ na kātabbaṃ. Kappiyasāsanañhetaṃ na gihikammapaṭisaṃyuttaṃ. Thero nāgacchīti kiñcāpi 『『rājā pakkosatī』』ti vuttepi dhammakammatthāya āgantuṃ vaṭṭati, dvikkhattuṃ pana pesitepi na āgato kira. Thero hi sabbattha vikhyātavasena sambhāvanuppattito sambhāvitassa ca uddhaṃ kattabbakiccasiddhito asāruppavacanalesena na āgacchīti. Mahallako nu kho bhante theroti kiñcāpi rājā theraṃ diṭṭhapubbo, nāmaṃ pana sallakkhetuṃ asakkonto evaṃ pucchīti vadanti. Vayhanti upari maṇḍapasadisaṃ padaracchannaṃ, sabbapaliguṇṭhimaṃ vā chādetvā kataṃ sakaṭavisesaṃ vayhanti vadanti. Nāvāsaṅghāṭaṃ bandhitvāti ettha nāvāti poto. So hi orato pāraṃ patati gacchatīti poto, satte netīti nāvāti ca vuccati. Ekato saṅghaṭitā nāvā nāvāsaṅghāṭaṃ, tathā taṃ bandhitvāti attho.

「狩獵出發」是指爲了獵殺野獸而「在森林中尋找野獸,我將出發」。在這裡「野獸」是指由於野獸的名聲、聲望和傷害而被稱為「野獸」。「大法保護長老」是指在母胎中出生後來到這裡出家的名為法保護的大長老。 「大象的隊伍」是指大象的隊伍。也有人說「大象」的意思是指「龍」的意思。爲了區分而說「通過大象的隊伍」。他的意圖、他的意圖。對於「看到他」的人,是一種輕視的稱謂,意思是「僅僅在他面前看到他」。「在空中升起」是指這裡的變化並不存在,甚至對於世俗人也展示了這種神通的奇蹟。因為它「顯示出不同的顏色,顯示出王子的顏色,顯示出龍的顏色,顯示出各種各樣的軍隊的隊形」,因此由於這種神通的變化而被稱為變化的奇蹟。對於意志的變化並沒有阻礙。正如在小戒律的解釋中所說的(《小品》卷八,252)「在這裡的變化的奇蹟被排除,意志的奇蹟則是少數被排除的」。「被拉起」是指在空中擴充套件身體的束縛,然後將袈裟拉起。 「歡喜的表現」是指使人滿足的表現,意思是「歡慶的表現」。「被給予」是指「在到達時,尋找袈裟等的重擔」,因此首次便得到了袈裟。 「修行的住所」是指與修行相應的獨處的安住。 「他」是指國王的親屬。 「未出家」是指由於巨大的財富而跟隨王族出家。 「去」是指通過神通而去。 「善的意圖」是指令人愉快的意圖。 「兩者之間的說法」是指「這些比丘不是以同一條道路在說話」,因此產生了懷疑。 「每位比丘的千人圍繞」是指每位比丘都有各自的千人圍繞。 「被計算后返回」是指雖然說「能夠接受教法」,但長老比丘認為「這是法的行為」,因此出發。 在這樣的情況下,根本不應有疑慮。 這是適合的教法,而不是與世俗的行為相聯繫。 「長老並不去」,即使國王呼喚他,也因教法的緣故而應去,然而即使被派遣兩次也未能前往。因為長老在各地都因聲名顯赫而被認為有可能出席,因而由於各種應做的事情而未能前往。 「長老是否年老」是指即使國王曾見過長老,但由於無法辨認名字而如此詢問。 「上方」是指像平臺一樣的覆蓋物,遮蓋著所有的物品,或遮蓋著被稱為「車」的特別物品。 「船的聚集」是指這裡的船是指船隻。船是指從下面駛向彼岸的船,因而被稱為船。 「聚集在一起的船」是指聚集在一起的船,意為被束縛的意思。

Sāsanapaccatthikānaṃ bahubhāvato āha 『『ārakkhaṃ saṃvidhāyā』』ti. Yanti yasmā, yena kāraṇenāti attho. 『『Āguṃ na karotīti nāgo』』ti (cūḷava. mettagūmāṇavapūcchāniddesa 27) vacanato pāpakaraṇābhāvato samaṇo idha nāgo nāmāti maññamānā 『『eko taṃ mahārāja samaṇanāgo dakkhiṇahatthe gaṇhissatī』』ti byākariṃsu. Abbāhiṃsūti ākaḍḍhiṃsu. 『『Rañño hatthaggahaṇaṃ līḷāvasena kataṃ viya hotīti kasmātiādicodanaṃ kata』』nti vadanti. Bāhiratoti uyyānassa bāhirato. Passantānaṃ atidukkaraṃ hutvā paññāyatīti āha 『『padesapathavīkampanaṃ dukkara』』nti. Adhiṭṭhāne panettha visuṃ dukkaratā nāma natthi. Sīmaṃ akkamitvāti antosīmaṃ sīmāya abbhantaraṃ akkamitvā. Abhiññāpādakanti abhiññāya patiṭṭhābhūtaṃ. Vikubbaniddhiyā eva paṭikkhittattā pathavīcalanaṃ adhiṭṭhahi. Rathassa antosīmāya ṭhito pādova calīti ettha pādoti rathacakkaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi rathassa gamanakiccasādhanato pādasadisattā idha 『『pādo』』ti vuttaṃ. Sakkhatīti sakkhissati. Etamatthanti vinā cetanāya pāpassa asambhavasaṅkhātaṃ atthaṃ. Cetanāhanti ettha 『『cetanaṃ aha』』nti padacchedo kātabbo. Cetayitvāti cetanaṃ pavattayitvā. Dīpakatittiroti attano nisinnabhāvassa dīpanato evaṃladdhanāmo tittiro. Yaṃ araññaṃ netvā sākuṇiko tassa saddena āgatāgate tittire gaṇhāti.

Tāpasaṃ pucchīti atīte kira ekasmiṃ paccantagāme eko sākuṇiko ekaṃ dīpakatittiraṃ gahetvā suṭṭhu sikkhāpetvā pañjare pakkhipitvā paṭijaggati. So taṃ araññaṃ netvā tassa saddena āgatāgate tittire gaṇhāti. Tittiro 『『maṃ nissāya bahū mama ñātakā nassanti, mayhetaṃ pāpa』』nti nissaddo ahosi. So tassa nissaddabhāvaṃ ñatvā veḷupesikāya taṃ sīse paharati. Tittiro dukkhāturatāya saddaṃ karoti. Evaṃ so sākuṇiko taṃ nissāya tittire gahetvā jīvikaṃ kappesi. Atha so tittiro cintesi 『『ime marantūti mayhaṃ cetanā natthi, paṭicca kammaṃ pana maṃ phusati. Mayi saddaṃ akaronte hi ete nāgacchanti, karonteyevāgacchanti, āgatāgate ayaṃ gahetvā jīvitakkhayaṃ pāpeti, atthi nu kho ettha mayhaṃ pāpaṃ, natthī』』ti. So tato paṭṭhāya 『『ko nu kho me imaṃ kaṅkhaṃ chindeyyā』』ti tathārūpaṃ paṇḍitaṃ upadhārento carati. Athekadivasaṃ so sākuṇiko bahuke tittire gahetvā pacchiṃ pūretvā 『『pānīyaṃ pivissāmī』』ti bodhisattassa tāpasapabbajjāya pabbajitvā jhānābhiññāyo nibbattetvā araññe vasantassa assamaṃ gantvā taṃ pañjaraṃ bodhisattassa santike ṭhapetvā pānīyaṃ pivitvā vālikātale nipanno niddaṃ okkami. Tittiro tassa niddamokkantabhāvaṃ ñatvā 『『mama kaṅkhaṃ imaṃ tāpasaṃ pucchissāmi, jānanto me kathessatī』』ti pañjare nisinnoyeva –

『『Ñātako no nisinnoti, bahu āgacchate jano;

Paṭicca kammaṃ phusati, tasmiṃ me saṅkate mano』』ti. (jā. 1.4.75) –

Tāpasaṃ pucchi. Tassattho (jā. aṭṭha.

「由於對教法的對立,故說『應當設防』」。「去」是指「因何原因而去」的意思。「『不去』是指大象」的意思(《小品》卷三,米特古馬那的問答27),因此認為由於不做惡事,故在此處稱為「出家人」的大象。「他們拉扯」是指他們拉扯。「『國王的抓握如同戲劇般做成』為何如此」等等的引導是這樣說的。「外在的」是指外部的。由於對觀看者來說非常困難,因此說「土地的震動是困難的」。但在意志方面並沒有特別的困難。「越過邊界」是指越過內邊界而進入外邊界。「在超凡的基礎上」是指在超凡的基礎上成立的。「由於變化的奇蹟而被排除,因而土地的震動被確認」。在車的內邊界站立,腳也在移動,這裡的「腳」是指車輪的意思。因為它與車的行駛有關,因此這裡稱為「腳」。「能做到」是指能夠做到。「這個意思」是指沒有意志而稱為的惡事。「意志」在這裡應當分開為「我有意志」。「意圖」是指意志的運作。「燈籠的鳥」是指由於自身的坐姿而得名的鳥。 「詢問修行者」是指在過去某個偏遠的村莊中,有一隻鳥抓住了一隻燈籠鳥,經過良好的訓練后將其放入籠子中加以看護。它將那隻鳥帶入森林中,便以鳥的聲音來捕捉來去的鳥。鳥兒說:「如果依賴我,許多我的親屬將會消失,這對我來說是惡事」。因此它知道了鳥兒的無聲。於是它用竹子打了鳥兒的頭。鳥兒因痛苦而發出聲音。於是那隻鳥依靠這隻鳥來維持生計。然後那隻鳥思考:「這些人就該死,我沒有意志,但因果法則卻影響我。若我不出聲,他們就不會來,只有在我出聲時他們才會來,抓住來去的鳥使我面臨生死,難道我在這裡有惡事嗎?沒有。」因此從那時起,它開始思考:「誰能割斷我的懷疑?」於是它觀察著這樣的智者。某天,那隻鳥抓住了許多鳥,填滿了籠子,便說:「我將喝水」,於是出家成為菩薩,發展禪定的智慧,住在森林中,來到那間小屋,將籠子放在菩薩面前,喝水后在沙土上躺下,沉沉入睡。鳥兒知道它的睡眠狀態,便說:「我將詢問這位修行者我的疑惑,知道后他將告訴我」。 「親屬不在場,許多人來此;因果法則影響我,我心中充滿疑慮」。(《大史》卷1.4.75)——於是詢問修行者。其意思是……

3.75) – bhante, sacāhaṃ saddaṃ na kareyyaṃ, ayaṃ tittirajano na āgaccheyya, mayi pana saddaṃ karonte 『『ñātako no nisinno』』ti ayaṃ bahujano āgacchati, taṃ āgatāgataṃ luddo gahetvā jīvitakkhayaṃ pāpento maṃ paṭicca maṃ nissāya etaṃ pāṇātipātakammaṃ phusati paṭilabhati vindati, tasmiṃ maṃ paṭicca kate pāpe 『『mama nu kho etaṃ pāpa』』nti evaṃ me mano saṅkati parisaṅkati kukkuccaṃ āpajjatīti.

Na paṭicca kammaṃ phusatītiādikāya pana tāpasena vuttagāthāya ayamattho – yadi tava pāpakiriyāya mano na padussati, tanninno tappoṇo na hoti, evaṃ sante luddena taṃ paṭicca katampi pāpakammaṃ taṃ na phusati na allīyati. Pāpakiriyāya hi appossukkassa nirālayassa bhadrassa parisuddhassa sato tava pāṇātipātacetanāya abhāvā taṃ pāpaṃ na upalimpati, tava cittaṃ na allīyatīti.

Samayaṃ uggaṇhāpesīti attano sammāsambuddhassa laddhiṃ uggaṇhāpesi. Sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvāti ettha sāṇipākāranti karaṇatthe upayogavacanaṃ, attānañca therañca yathā te bhikkhū na passanti, evaṃ sāṇipākārena samantato parikkhipāpetvāti attho, sāṇipākāraṃ vā samantato parikkhipāpetvāti evamettha attho gahetabbo. Sāṇipākārantareti sāṇipākārassa abbhantare. Ekaladdhiketi samānaladdhike. Kiṃ vadati sīlenāti kiṃvādī. Atha vā ko katamo vādo kiṃvādo, so etassa atthīti kiṃvādī. Sassataṃ attānañca lokañca vadanti paññapenti sīlenāti sassatavādino. Atha vā vadanti etenāti vādo, diṭṭhiyā etaṃ adhivacanaṃ. Sassato vādo sassatavādo, so etesaṃ atthīti sassatavādino, sassatadiṭṭhinoti attho. Atha sassato vādo etesamatthīti kasmā vuttaṃ, tesañhi attā loko ca sassatoti adhippeto, na vādoti? Saccametaṃ. Sassatasahacaritatāya pana vādopi sassatoti vutto yathā 『『kuntā pacarantī』』ti. Sassatoti vādo etesanti vā itisaddalopo daṭṭhabbo. Ye rūpādīsu aññataraṃ attāti ca lokoti ca gahetvā taṃ sassataṃ amataṃ niccaṃ dhuvaṃ paññapenti, te sassatavādinoti veditabbā. Vuttañhetaṃ niddese paṭisambhidāyañca –

『『Rūpaṃ attā ceva loko ca sassato cāti attānañca lokañca paññapenti. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attā ceva loko ca sassato cāti attānañca lokañca paññapentī』』ti.

3.75) 尊者,如果我不發出聲音,這些鳥就不會來;但當我發出聲音時,這些人就會來,說"我們的親戚在這裡"。獵人抓住來來往往的鳥,使它們喪生,這殺生的業是因我而起,依我而生。對於因我而造的這種惡業,"這是我的惡業嗎?"我的心如此懷疑、疑慮、憂悔。 然而,修行者所說偈頌"不因果而觸及"等的意思是 - 如果你的心不因惡行而污染,不傾向於、不偏向于惡,即使獵人因你而造惡業,也不會觸及你,不會粘著你。因為對惡行無所事事、無所依戀、善良、清凈的你,由於沒有殺生的意圖,那惡業不會玷污你,不會粘著你的心。 他教導了教義,即教導了他自己正等正覺的教義。"用布幕圍起來"這裡"布幕"是工具性的賓格,意思是用布幕將自己和長老圍起來,使那些比丘看不見,或者應理解為用布幕四面圍起來。"在布幕內"是指在布幕的內部。"同一見解"是指有相同見解的。"什麼說法"是指什麼樣的說法。或者說,什麼樣的說法是什麼說法,他有這樣的說法,所以是什麼說法。"他們以習慣說明永恒的自我和世界"是常見論者。或者說,由此而說是說法,這是見解的代名詞。永恒的說法是常見,他們有這樣的說法,所以是常見論者,即常見者的意思。那麼為什麼說他們有永恒的說法呢?他們認為自我和世界是永恒的,而不是說法?這是真的。但由於與永恒相伴隨,說法也被稱為永恒,就像"矛在前進"一樣。或者應該理解為省略了"如是"一詞。應該知道,那些把色等任何一種當作自我和世界,並宣稱它是永恒、不死、常住、穩固的人,就是常見論者。在《義釋》和《無礙解道》中說: "色是自我,也是世界,是永恒的,他們如此宣稱自我和世界。受...想...行...識是自我,也是世界,是永恒的,他們如此宣稱自我和世界。"

Ayañca attho 『『rūpaṃ attato samanupassati, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī』』ti imissā pañcavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena vutto. 『『Rūpavantaṃ attāna』』ntiādikāya pana pañcadasavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena cattāro cattāro khandhe 『『attā』』ti gahetvā tadañño lokoti paññapentīti ayañca attho labbhati. Tathā ekaṃ khandhaṃ 『『attā』』ti gahetvā añño attano upabhogabhūto lokoti, sasantatipatite vā khandhe 『『attā』』ti gahetvā tadañño lokoti paññapentīti evamettha attho veditabbo. Sattesu saṅkhāresu vā ekaccaṃ sassataṃ etassāti ekaccasassato, ekaccasassatavādo. So etesamatthīti ekaccasassatikā, ekaccasassatavādino. Te duvidhā honti sattekaccasassatikā saṅkhārekaccasassatikāti . Tattha 『『issaro nicco, aññe sattā aniccā』』ti evaṃ pavattavādā sattekaccasassatikā seyyathāpi issaravādā. 『『Nicco brahmā, aññe sattā aniccā』』ti evaṃ pavattavādāpi sattekaccasassatikāti veditabbā. 『『Paramāṇavo niccā, dviaṇukādayo aniccā』』ti evaṃ pavattavādā saṅkhārekaccasassatikā seyyathāpi kaṇādavādādayo. 『『Cakkhādayo aniccā, viññāṇaṃ nicca』』nti evaṃvādinopi saṅkhārekaccasassatikāti veditabbā.

Nanu 『『ekacce dhammā sassatā, ekacce asassatā』』ti etasmiṃ vāde cakkhādīnaṃ asassatabhāvasanniṭṭhānaṃ yathāsabhāvāvabodho eva, tayidaṃ kathaṃ micchādassananti? Ko vā evamāha – 『『cakkhādīnaṃ asassatabhāvasanniṭṭhānaṃ micchādassana』』nti, asassatesuyeva pana kesañci dhammānaṃ sassatabhāvābhiniveso idha micchādassanaṃ. Tena pana ekavāre pavattamānena cakkhādīnaṃ asassatabhāvāvabodho vidūsito saṃsaṭṭhabhāvato, visasaṃsaṭṭho viya sabbo sappimaṇḍo sakiccakaraṇāsamatthatāya sammādassanapakkhe ṭhapetabbataṃ nārahatīti. Asassatabhāvena nicchitāpi vā cakkhuādayo samāropitajīvasabhāvā eva diṭṭhigatikehi gayhantīti tadavabodhassa micchādassanabhāvo na sakkā nivāretuṃ. Evañca katvā asaṅkhatāya ca saṅkhatāya ca dhātuyā vasena yathākkamaṃ ekacce dhammā sassatā, ekacce asassatāti evaṃ pavatto vibhajjavādopi ekaccasassatavādo āpajjatīti evaṃpakārā codanā anavakāsā hoti aviparītadhammasabhāvasampaṭipattibhāvato. Kāmañcettha purimasassatavādepi asassatānaṃ dhammānaṃ sassatāti gahaṇaṃ visesato micchādassanaṃ, sassatānaṃ pana sassatāti gāho na micchādassanaṃ yathāsabhāvaggahaṇabhāvato. Asassatesuyeva pana kecideva dhammā sassatāti gahetabbadhammesu vibhāgappavattiyā imassa vādassa vādantaratā vuttā. Na cettha samudāyantogadhattā ekadesassa sappadesasassataggāho nippadesasassataggāhe samodhānaṃ gacchatīti sakkā vattuṃ vāditabbisayavisesavasena vādadvayassa pavattattā. Aññe eva hi diṭṭhigatikā 『『sabbe dhammā sassatā』』ti abhiniviṭṭhā, aññe ekaccasassatāti saṅkhārānaṃ anavasesapariyādānaṃ ekadesapariggaho ca vādadvayassa paribyattoyevāti.

這段文字的意思是:「色是自我,受……想……行……識也是自我」是以五種方式說明了存在的見解。「『有色的自我』」等的說法是以十五種方式說明了存在的見解,其中四個四個的五蘊被視作「自我」,而另一種則被視作「世界」。同樣,單一的五蘊被視作「自我」,而另一種則被視作「作為享受的世界」,或者在五蘊不斷變化的情況下被視作「自我」,而另一種則被視作「世界」,應當如此理解。在七種法中,某些法被視作永恒的,這就是某些永恒的法,某些永恒的說法。因此,某些法的意義是某些永恒的法,某些永恒的說法。它們分為兩類,某些是永恒的法,某些是五蘊的永恒法。在這裡,「主宰是永恒的,其他眾生是無常的」這樣的說法屬於某些永恒的法,正如主宰的說法一樣。「永恒的梵天,其他眾生是無常的」這樣的說法也應被視作某些永恒的法。「微塵是永恒的,雙原子等是無常的」這樣的說法屬於五蘊的永恒法,正如迦ṇāda的說法等一樣。「眼等是無常的,意識是永恒的」這樣的說法也應被視作五蘊的永恒法。 難道「某些法是永恒的,某些法是無常的」在這個觀點中,眼等的無常性質的確立是如其本性般的認識,那麼這又如何成為錯誤的見解呢?誰會這樣說——「眼等的無常性質的確立是錯誤的見解」?而在無常的事物上,任何法的永恒性質的執著在這裡是錯誤的見解。因此,眼等的無常性質的確立是由眾多的法所形成的,所有的法都因其性質不同而被認為是錯誤的見解。即使眼等被確認爲無常,然而由於它們被歸類為生存的性質,因此在錯誤的見解中是不可避免的。 如此一來,依照無造和有造的元素,某些法被視作永恒的,某些法被視作無常的,這樣的說法也可被視作某些永恒的說法。因此,這種說法的引導是不可阻擋的,因其性質不變而不被改變。即使在前面的永恒法中,無常的法被特別認為是錯誤的見解,而永恒的法則不被視作錯誤的見解,因其本性而被理解。那些無常的法中,某些法被認為是永恒的,這在分類的過程中已被提及,因此在這個觀點中,有兩個見解的存在是顯而易見的。 另外,確實有一些見解認為「所有法都是永恒的」,而另一些則認為「某些法是永恒的」,這涉及到無餘的五蘊的分類和部分的歸屬,因而在這兩個見解中是相互交織的。

Antānantikāti ettha amati gacchati ettha sabhāvo osānanti anto, mariyādā. Tappaṭisedhena ananto. Kassa panāyaṃ antānantoti? Lokīyati saṃsāranissaraṇatthikehi diṭṭhigatikehi, lokīyati vā ettha tehi puññāpuññaṃ tabbipāko cāti lokoti saṅkhyaṃ gatassa paṭibhāganimittādisabhāvassa attano. Anto ca ananto ca antānanto ca nevantanānanto cāti antānanto sāmaññaniddesena, ekasesena vā 『『nāmarūpapaccayā saḷāyatana』』ntiādīsu viya. Antānantasahacarito vādo antānanto yathā 『『kuntā pacarantī』』ti. Antānantasannissayo vā yathā 『『mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī』』ti. So etesamatthīti antānantikā, antānantavādino. 『『Antavā ayaṃ loko, ananto ayaṃ loko, antavā ca ayaṃ loko ananto ca, nevāyaṃ loko antavā na panānanto』』ti evaṃ antaṃ vā anantaṃ vā antānantaṃ vā nevantanānantaṃ vā ārabbha pavattavādāti attho. Catubbidhā hi antānantavādino antavādī anantavādī antānantavādī nevantanānantavādīti. Tathā hi koci paṭibhāganimittaṃ cakkavāḷapariyantaṃ avaḍḍhetvā taṃ 『『loko』』ti gahetvā antasaññī lokasmiṃ hoti. Cakkavāḷapariyantaṃ katvā vaḍḍhitakasiṇe pana anantasaññī hoti. Uddhamadho avaḍḍhetvā pana tiriyaṃ vaḍḍhetvā uddhamadho antasaññī tiriyaṃ anantasaññī hoti. Koci pana yasmā lokasaññito attā adhigatavisesehi mahesīhi kadāci ananto sakkhidiṭṭho anusuyyati, tasmā nevantavā. Yasmā pana tehiyeva kadāci antavā sakkhidiṭṭho anusuyyati, tasmā na pana anantoti evaṃ nevantanānantasaññī lokasmiṃ hoti. Keci pana yadi panāyaṃ attā antavāsiyā, dūradese upapajjamānānussaraṇādikiccanipphatti na siyā. Atha ananto idha ṭhitassa devalokanirayādīsu sukhadukkhānubhavanampi siyā. Sace pana antavā ca ananto ca, tadubhayapaṭisedhadosasamāyogo, tasmā antavā anantoti ca abyākaraṇīyo attāti evaṃ takkanavasena nevantanānantasaññī hotīti vaṇṇayanti.

Ettha ca yuttaṃ tāva purimānaṃ tiṇṇaṃ vādīnaṃ antañca anantañca antānantañca ārabbha pavattavādattā antānantikattaṃ, pacchimassa pana tadubhayapaṭisedhanavasena pavattavādattā kathaṃ antānantikattanti? Tadubhayapaṭisedhanavasena pavattavādattā eva. Yasmā antānantapaasedhavādopi antānantavisayo eva taṃ ārabbha pavattattā. Etadatthameva hi ārabbha 『『pavattavādā』』ti heṭṭhā vuttaṃ, evaṃ santepi yuttaṃ tāva pacchimavādadvayassa antānantikattaṃ, antānantānaṃ vasena ubhayavisayattā etesaṃ vādassa, purimavādadvayassa pana kathaṃ visuṃ antānantikattanti? Upacāravuttiyā. Samuditesu hi antānantavādesu pavattamāno antānantikasaddo tattha niruḷhatāya paccekampi antānantavādīsu pavattati yathā arūpajjhānesu paccekaṃ aṭṭhavimokkhapariyāyo, yathā ca loke sattisayoti.

Amarāvikkhepikāti ettha na marati na upacchijjatīti amarā. Kā sā? 『『Evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no』』ti (dī. ni.

「這裡的意思是『有邊的』、『無邊的』、『有邊與無邊』的說法是以邊界為基礎的,意指邊界和限制。因此,所說的無邊是被排除的。什麼是這個『有邊無邊』呢?對於世俗的、輪迴的解脫的見解,或是世俗的,因而這些善惡的因果法則在此被稱為『世界』。有邊與無邊的說法根據其性質的不同而有不同的解釋,正如『名色依緣而生』等的說法。『有邊無邊的伴隨』的說法如同『犁頭在前進』。『有邊無邊的依賴』的說法如同『床在支撐』。因此,這裡的意思是『有邊無邊』的說法,或是『有邊的世界、無邊的世界、有邊與無邊的世界』或是『既有邊又無邊的世界』的說法。確實有四種有邊無邊的說法:有邊的、有邊的無邊的、無邊的、有邊無邊的。 因此,任何一個在邊界內的事物都被視作『世界』,而超越邊界的事物則被視作『無邊』。如果從上到下再橫向擴充套件,便是有邊的;如果從上到下再擴充套件,則是無邊的。因為在某些情況下,因果法則被認為是自我所獲得的特殊性質,因而偶爾被視作無邊的;而在某些情況下,因果法則被認為是有邊的,因而不被視作無邊的。因此,『無邊無邊』的概念在這個世界中確實存在。 如果說自我在有邊的地方,那麼在遠離的地方的投生等事情就不會發生。或者說,無邊的自我在此存在於天界、地獄等中享受快樂與痛苦。如果說有邊與無邊的結合是不可言說的,因此有邊與無邊的自我也不能被確定,因此通過推理得出『無邊無邊』的概念在此存在。 在這裡,首先要理解前面三種見解的有邊與無邊的說法,因而產生了有邊無邊的說法,而後面則因其對兩者的排斥而產生了有邊無邊的說法。那麼,如何理解有邊無邊的說法呢?因為有邊無邊的說法是由有邊無邊的內容所產生的。因此,正如前面所說的『有邊無邊的說法』一樣,確實在此也有合理的解釋。 因此,關於有邊無邊的說法,前面的兩種說法與後面的兩種說法是相互交織的。因為在有邊無邊的說法中,確實有不同的解釋,正如在無色的解脫中有不同的解脫方式,正如在這個世界中有眾生的存在。 『不死的』是指不死、不被阻止的。什麼是這種狀態?「無論如何,對我來說都沒有、如此也沒有、其他也沒有、不是也沒有、並且也沒有」 (《長部》)。」

1.62) evaṃ pavattavādavasena pariyantarahitā diṭṭhigatikassa diṭṭhi ceva vācā ca. 『『Evantipi me no』』tiādinā vividho nānappakāro khepo paravādīnaṃ khipanaṃ vikkhepo, amarāya diṭṭhiyā vācāya vā vikkhepo amarāvikkhepo, so etesamatthīti amarāvikkhepikā. Atha vā amarāya diṭṭhiyā vācāya vikkhipantīti amarāvikkhepino, amarāvikkhepino eva amarāvikkhepikā. Atha vā amarā nāma macchajāti, sā ummujjananimujjanādivasena udake sandhāvamānā gahetuṃ na sakkā, evameva ayampi vādo ekasmiṃ sabhāve anavaṭṭhānato ito cito ca sandhāvati, gāhaṃ na upagacchatīti amarāya vikkhepo viyāti amarāvikkhepoti vuccati. Ayañhi amarāvikkhepiko 『『idaṃ kusala』』nti vā 『『akusala』』nti vā puṭṭho na kiñci byākaroti. 『『Idaṃ kusala』』nti vā puṭṭho 『『evantipi me no』』ti vadati. Tato 『『kiṃ akusala』』nti vutte 『『tathātipi me no』』ti vadati. 『『Kiṃ ubhayato aññathā』』tipi vutte 『『aññathātipi me no』』ti vadati. Tato 『『tividhenapi na hoti, kiṃ te laddhī』』ti vutte 『『notipi me no』』ti vadati. Tato 『『kiṃ no no te laddhī』』ti vutte 『『no notipi me no』』ti vadati. Evaṃ vikkhepameva āpajjati, ekamekasmimpi pakkhe na tiṭṭhati. Tato 『『atthi paro loko』』tiādinā puṭṭhopi evameva vikkhipati, na ekasmiṃ pakkhe tiṭṭhati. So vuttappakāro amarāvikkhepo etesamatthīti amarāvikkhepikā.

Nanu cāyaṃ sabbopi amarāvikkhepiko kusalādayo dhamme paralokatthikādīni ca yathābhūtaṃ anavabujjhamāno tattha tattha pañhaṃ puṭṭho pucchāya vikkhepanamattaṃ āpajjati, tassa kathaṃ diṭṭhigatikabhāvo. Na hi avattukāmassa viya pucchitaṃ ajānantassa vikkhepakaraṇamattena diṭṭhigatikatā yuttāti? Vuccate – na heva kho pucchāya vikkhepakaraṇamattena tassa diṭṭhigatikatā, atha kho micchābhinivesavasena sassatābhinivesato. Micchābhiniviṭṭhoyeva hi puggalo mandabuddhitāya kusalādidhamme paralokatthikādīni ca yāthāvato asampaṭipajjamāno attanā aviññātassa atthassa paraṃ viññāpetuṃ asakkuṇeyyatāya musāvādādibhayena ca vikkhepaṃ āpajjatīti. Tathā ca vuttaṃ 『『satteva ucchedadiṭṭhiyo, sesā sassatadiṭṭhiyo』』ti. Atha vā puññapāpānaṃ tabbipākānañca anavabodhena asaddahanena ca tabbisayāya pucchāya vikkhepakaraṇaṃyeva sundaranti khantiṃ ruciṃ uppādetvā abhinivisantassa uppannā visuṃyeva cesā ekā diṭṭhi sattabhaṅgadiṭṭhi viyāti daṭṭhabbaṃ. Tatoyeva ca vuttaṃ 『『pariyantarahitā diṭṭhigatikassa diṭṭhi ceva vācā cā』』ti.

Adhiccasamuppannikāti ettha adhicca yadicchakaṃ yaṃ kiñci kāraṇaṃ vinā samuppanno attā ca loko cāti dassanaṃ adhiccasamuppannaṃ. Attalokasaññitānañhi khandhānaṃ adhiccuppattiākārārammaṇaṃ dassanaṃ tadākārasannissayavasena pavattito tadākārasahacaritatāya ca adhiccasamuppannanti vuccati yathā 『『mañcā ghosanti, kuntā pacarantī』』ti ca. Taṃ etesamatthīti adhiccasamuppannikā.

1.62) 這樣所說的有邊無邊的見解是以邊界為基礎的,屬於見解的見解與言辭的見解。「無論如何,對我來說都沒有」這類各種各樣的言辭是對他人言辭的拋棄,因而是對無死的見解或言辭的拋棄,這被稱為無死的拋棄。或者說,拋棄無死的見解或言辭的拋棄,這被稱為無死的拋棄者。或者說,無死是指魚類,因其在水中游動時無法被捕獲,因此這一見解在一種性質中不斷遊動,無法被抓住,這被稱為無死的拋棄。此人無論被問到「這是善法」或「這是惡法」,都不會作任何解釋。當被問到「這是善法」時,他會說「無論如何,對我來說都沒有」。然後當被問到「什麼是惡法」時,他會說「如此也沒有」。當被問到「有什麼不同」時,他會說「不同也沒有」。然後當被問到「即使有三種情況,也不會有什麼,你有什麼得到的?」時,他會說「也沒有」。然後當被問到「那麼你沒有得到什麼?」時,他會說「沒有,沒有」。因此,他總是陷入拋棄的狀態,任何一方都無法堅持。然後當被問到「是否有另一個世界」時,他也會如此拋棄,無法堅持在任何一方。因此,這種描述的無死拋棄者被稱為無死的拋棄。 難道這個無死的拋棄者不是所有的善法等,因而在他所處的世界中,對於他所問的各種問題,都是以拋棄的方式迴應,而不是以真實的理解來回應嗎?因此,是否因為無法避免而被問到的,拋棄的性質就被視為見解的性質呢?這樣說是正確的——並非僅僅因為拋棄的性質就能被視為見解的性質,而是因為錯誤的執著而導致了永恒的執著。因為被錯誤執著的人因愚鈍而對善法等的理解不夠深刻,無法如實地向他人解釋,因此他會因無知而陷入拋棄的狀態。因此,如此說:「眾生有斷滅的見解,其餘則有永恒的見解」。或者說,由於對善惡的因果法則的不瞭解和不信,因而在問及時僅僅是拋棄的狀態,因而在他內心深處產生了對某種見解的執著。 因此,正如所說的「無邊無邊的見解與言辭」一樣。 「因緣生起」在這裡是指因緣所生的任何事物,因而是指「自我與世界」的見解。對於那些以自我為中心的五蘊的因緣所生的見解,是根據其所依賴的性質而被稱為因緣生起,正如「床在響動,犁頭在前進」一樣。這被稱為因緣生起。

Saññīvādāti saññī vādo etesamatthīti saññīvādā 『『buddhaṃ assa atthīti buddho』』ti yathā. Atha vā saññīti pavatto vādo saññīsahacaraṇanayena. Saññī vādo yesaṃ te saññīvādā. 『『Rūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā, saññīti naṃ paññapenti, arūpī attā hoti, rūpī ca arūpī ca attā hoti, neva rūpī nārūpī ca attā hoti. Antavā attā hoti, anantavā attā hoti, antavā ca anantavā ca attā hoti, nevantavā nānantavā attā hoti. Ekattasaññī attā hoti, nānattasaññī attā hoti. Parittasaññī attā hoti, appamāṇasaññī attā hoti. Ekantasukhī attā hoti, ekantadukkhī attā hoti. Sukhadukkhī attā hoti, adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā, saññīti naṃ paññapentī』』ti (dī. ni. 1.76) evaṃ soḷasavidhena vibhattavādānametaṃ adhivacanaṃ.

Asaññīvādā nevasaññīnāsaññīvādā ca saññīvāde vuttanayeneva veditabbā. Kevalañhi 『『saññī attā』』ti gaṇhantānaṃ vasena saññīvādā vuttā, 『『asaññī』』ti ca 『『nevasaññīnāsaññī』』ti ca gaṇhantānaṃ vasena asaññīvādā ca nevasaññīnāsaññīvādā ca vuttāti veditabbā. Tattha asaññīvādā 『『rūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā, asaññīti naṃ paññapenti, arūpī attā hoti, rūpī ca arūpī ca attā hoti, neva rūpī nārūpī attā hoti. Antavā attā hoti, anantavā attā hoti, antavā ca anantavā ca attā hoti, nevantavā nānantavā attā hoti arogo paraṃ maraṇā, asaññīti naṃ paññapentī』』ti evaṃ aṭṭhavidhena vibhattā. Nevasaññīnāsaññīvādāpi evameva 『『rūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā, nevasaññīnāsaññīti naṃ paññapentī』』tiādinā (dī. ni. 1.82) aṭṭhavidhena vibhattāti veditabbā.

Ucchedavādāti 『『ayaṃ attā rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇā』』ti (dī. ni. 1.85) evamādinā nayena pavattaṃ ucchedadassanaṃ ucchedo sahacaraṇanayena. Ucchedo vādo yesaṃ te ucchedavādā, ucchedavādo vā etesamatthīti ucchedavādā, ucchedaṃ vadantīti vā ucchedavādā.

Diṭṭhadhammanibbānavādāti ettha diṭṭhadhammo nāma dassanabhūtena ñāṇena upaladdhadhammo, paccakkhadhammoti attho. Tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, imasmiṃyeva attabhāve dukkhavūpasamanti attho. Taṃ vadantīti diṭṭhadhammanibbānavādā. Te pana 『『yato kho bho ayaṃ attā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, ettāvatā kho bho ayaṃ attā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotī』』ti (dī. ni.

Saññīvādāti saññī vādo etesamatthīti saññīvādā 『『buddhaṃ assa atthīti buddho』』ti yathā。或者說,saññīti所述的見解是通過saññīsahacaraṇanayena的方式。saññī vādo是那些saññīvādā的。 『『色是自我,健康是自我,超越死亡,saññīti將其稱為,自我有色,自我也有無色,自我既不是有色也不是無色。自我有邊,自我無邊,自我既有邊也無邊,自我既不是有邊也不是無邊。自我有一體的感覺,自我有多體的感覺。自我有小的感覺,自我有大的感覺。自我完全快樂,自我完全痛苦。自我有快樂與痛苦,自我有無痛苦的快樂,健康是自我,超越死亡,saññīti將其稱為』』(《長部》1.76)這樣十六種分類的見解。 Asaññīvādā nevasaññīnāsaññīvādā也應當根據saññīvāde所述的方式來理解。因為僅僅是「saññī attā」被認為是saññīvādā,而「asaññī」和「nevasaññīnāsaññī」被認為是作為asaññīvādā和nevasaññīnāsaññīvādā來理解。這裡的asaññīvādā是「色是自我,健康是自我,超越死亡,asaññīti將其稱為,自我有色,自我也有無色,自我既不是有色也不是無色。自我有邊,自我無邊,自我既有邊也無邊,自我既不是有邊也不是無邊,健康是自我,超越死亡,asaññīti將其稱為」這樣八種分類。nevasaññīnāsaññīvādā也是如此,「色是自我,健康是自我,超越死亡,nevasaññīnāsaññīti將其稱為」這樣八種分類。 Ucchedavādāti 「這個自我有色,因四大元素而生,父母所生,身體的破裂會被毀滅,不再存在,超越死亡」這樣的話所說的ucchedadassana是基於ucca的。ucchedo vādo是那些ucchedavādā,ucchedavādo也是這個意義的ucchedavādā,ucchedaṃ vadantīti vā ucchedavādā。 Diṭṭhadhammanibbānavādāti 在這裡,diṭṭhadhammo是指通過見解所獲得的知識,直接可見的法。這裡是指在不同情況下獲得的狀態。diṭṭhadhamme nibbānaṃ是指diṭṭhadhammanibbānaṃ,在這個身體中,意指痛苦的止息。這樣說的是diṭṭhadhammanibbānavādā。他們說:「因為這個自我被五種慾望所包圍,完全結合,因此這個自我達到了最高的diṭṭhadhammanibbān。」(《長部》)

1.94) evamādinā nayena diṭṭheva dhamme nibbānaṃ paññapenti. Te hi mandhātukāmaguṇasadise mānusake kāmaguṇe, paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadise dibbe ca kāmaguṇe upagatānaṃ diṭṭheva dhamme nibbānappattiṃ vadanti.

Vibhajjavādīti verañjakaṇḍe āgatanayeneva venayikādibhāvaṃ vibhajja vadatīti vibhajjavādī.

Tattha hi bhagavatā 『『ahañhi, brāhmaṇa, vinayāya dhammaṃ desemi rāgassā』』tiādiṃ vatvā 『『no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī』』tiādinā verañjabrāhmaṇassa attano venayikādibhāvo vibhajja vuttoti. Apica somanassādīnaṃ cīvarādīnañca sevitabbāsevitabbabhāvaṃ vibhajja vadatīti vibhajjavādī, sassatucchedavāde vā vibhajja vadatīti vibhajjavādī, 『『sassato attā ca loko cā』』tiādīnaṃ ṭhapanīyānaṃ pañhānaṃ ṭhapanato rāgādikhayasaṅkhātassa sassatassa rāgādikāyaduccaritādiucchedassa vacanato vibhajjavādī, sassatucchedabhūte ubho ante anupaggamma majjhimapaṭipadābhūtassa paṭiccasamuppādassa desanato vibhajjavādī, bhagavā. Parappavādaṃ maddantoti tasmiṃ tatiyasaṅgītikāle uppannaṃ vādaṃ, tato paṭṭhāya yāva saddhammantaradhānā āyatiṃ uppajjanakavādañca sandhāya vuttaṃ. Tasmiñhi samāgame ayaṃ thero yāni ca tadā uppannāni vatthūni, yāni ca āyatiṃ uppajjissanti, sabbesampi tesaṃ paṭibāhanatthaṃ satthārā dinnanayavaseneva tathāgatena ṭhapitamātikaṃ vibhajanto sakavāde pañca suttasatāni, paravāde pañcāti suttasahassaṃ āharitvā tadā uppannavādassa maddanato parappavādamaddanaṃ āyatiṃ uppajjanakavādānaṃ paṭisedhanalakkhaṇabhāvato āyatiṃ paṭisedhalakkhaṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ akāsi.

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

Tatiyasaṅgītikathāvaṇṇanā samattā.

Ācariyaparamparakathāvaṇṇanā

『『Kenābhata』』nti imaṃ pañhaṃ visajjentena jambudīpe tāva ācariyaparamparā yāva tatiyasaṅgīti, tāva dassetvā idāni sīhaḷadīpe ācariyaparamparaṃ dassetuṃ 『『tatiyasaṅgahato pana uddha』』ntiādi āraddhaṃ. Imaṃ dīpanti imaṃ tambapaṇṇidīpaṃ. Kañci kālanti kismiñci kāle. Porāṇāti aṭṭhakathācariyā. Bhaddanāmoti bhaddasālatthero. Nāmassa ekadesenapi hi vohāro dissati 『『devadatto datto』』ti yathā. Āguṃ na karontīti nāgā. Vinayapiṭakaṃ vācayiṃsūti sambandho. Tambapaṇṇiyāti bhummavacanaṃ. Nikāye pañca vācesunti vinayābhidhammavajje dīghanikāyādike pañca nikāye ca vācesuṃ. Satta ceva pakaraṇeti dhammasaṅgaṇīvibhaṅgādike satta abhidhammappakaraṇe ca vācesunti attho. Asani viya siluccaye kilese medhati hiṃsatīti medhā, khippaṃ gahaṇadhāraṇaṭṭhena vā medhā, paññā, sā etassa atthīti medhāvī. Tipeṭakoti tīṇi piṭakāni etassa atthīti tipeṭako, tepiṭakoti vuttaṃ hoti, tipiṭakapariyattidharoti attho. Tārakānaṃ rājāti tārakarājā, candimā. Atirocathāti ativiya virocittha. Pupphanāmoti mahāpadumatthero. Saddhammavaṃsakovidoti saddhammatantiyā kovido. Pupphanāmoti sumanatthero. Jambudīpe patiṭṭhitoti sumanatthero kira ekasmiṃ samaye sīhaḷadīpamhi sāsane osakkamāne jambudīpaṃ gantvā uggaṇhitvā sāsanaṃ anurakkhanto tattheva patiṭṭhāsi. Maggakovidāti saggamaggamokkhamaggesu kovidā.

1.94) 這樣所說的,見到的法中涅槃被稱為。因為他們像愚者一樣對待人間的欲樂,像天神王的欲樂一樣,因而對那些獲得了欲樂的天神們,他們稱之為見到的法中涅槃的獲得。 Vibhajjavādīti 是指根據verañjakaṇḍe所說的方式,分開地講述venayikādibhāva。因為在這裡,佛陀說:「我啊,婆羅門,講授法是爲了離開貪慾」,並且說:「你所指的不是這個」,因此是對verañjabrahmā的自我venayikādibhāva的分開講述。再者,關於愉悅等的袈裟等應當被接受或不接受的狀態,分開地講述;關於「有常有斷」的說法,分開地講述;關於「有常的自我和世界」的問題,因而關於貪慾等的痛苦的永恒與斷滅的說法,分開地講述;關於常與斷的兩者都不涉及的中道的教義,因而分開地講述,佛陀。關於他人說法的抑制,這在第三次集會上出現的說法,從那時起直到正法消失為止,關於永恒的出現的說法被提及。在那次集會上,這位長老所講述的那些當時出現的內容,以及將來會出現的內容,都是爲了阻止這些而由教主所設定的,分開地講述了五百部經,關於他人說法的五千部經,因而爲了阻止當時出現的說法而進行的抑制,因而進行了關於抑制的講述。 因此,在《普遍清凈的戒律論》中,關於戒律的闡述。 第三次集會的闡述已完成。 關於傳承的闡述。 「是誰的教導?」在這個問題被解決時,直到第三次集會,傳承在揚州的顯示,現在爲了在斯里蘭卡顯示傳承,開始講述「在這一聚集中」。這個島是指這個Tambapaṇṇidīpa(斯里蘭卡)。任何時候。在古老的註釋師們。Bhaddanāmo是bhaddasālatthero。因為在名字的一部分中,確實可以看到「devadatto datto」的說法。沒有行動的意思是指蛇。與戒律經典相關。Tambapaṇṇiyā是指地名。關於五部經典的說法是指在戒律、阿毗達摩等方面的五部經典。七個內容是指關於法的彙集與詳細分類等七個阿毗達摩的內容。像雷電一樣,智慧能夠消滅煩惱,智慧迅速獲取,或智慧是指智慧的意思,這就是智慧的含義。Tipeṭakoti是指三部經典的意思,tepiṭakoti是指被稱為的意思,tipiṭakapariyattidharoti是指持有三部經典的意思。Tārakānaṃ rājāti是指星星之王,月亮。過於明亮的意思是過於光輝。Pupphanāmoti是指mahāpadumatthero。Saddhammavaṃsakovidoti是指對正法的熟悉。Pupphanāmoti是指sumanatthero。Jambudīpe patiṭṭhitoti是指sumanatthero在某個時候在斯里蘭卡的教法衰落時,前往Jambudīpa(印度)學習並保護教法,便在那兒安住。Maggakovidāti是指對天道、解脫道的熟悉。

Bhāraṃkatvāti tesaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ sāsanaṃ bhāraṃ katvā, paṭibaddhaṃ katvāti attho. 『『Te te bhikkhū tattha tattha pesesī』』ti saṅkhepato vuttamevatthaṃ vitthāretvā dassento āha 『『majjhantikattheraṃ kasmīragandhāraraṭṭhaṃ pesesī』』tiādi. Mahiṃsakamaṇḍalanti andhakaraṭṭhaṃ vadanti. Vanavāsinti vanavāsiraṭṭhaṃ. Attā pañcamo etesanti attapañcamā, taṃ taṃ disābhāgaṃ pañca pañceva bhikkhū agamaṃsūti vuttaṃ hoti.

Idāni tattha tattha gatānaṃ therānaṃ kiccānubhāvaṃ dassetukāmo majjhantikattherassa gataṭṭhāne kiccaṃ tāva dassento 『『tena kho pana samayena kasmīragandhāraraṭṭhe』』tiādimāha. Karakavassanti himapātanakavassaṃ. Harāpetvāti udakoghena harāpetvā. Aravāḷadahapiṭṭhiyanti aravāḷadahassa udakapiṭṭhiyaṃ. Chinnabhinnapaṭadharoti satthakena chinnaṃ raṅgena bhinnaṃ vaṇṇavikāramāpannaṃ paṭaṃ dhāretīti chinnabhinnapaṭadharo. Atha vā satthakena chinnānaṃ gihivatthavisabhāgānaṃ kāsāvānaṃ dhāraṇato chinnabhinnapaṭadharo. Bhaṇḍūti muṇḍako. Kāsāvavasanoti kāsāvavatthanivattho. Makkhaṃ asahamānoti theraṃ paṭicca attano santāne uppannaṃ paresaṃ guṇamakkhanalakkhaṇaṃ makkhaṃ asahamāno sandhāretuṃ adhisahituṃ vūpasametuṃ asakkonto. Bhiṃsanakānīti bheravārammaṇāni. Tāni dassetuṃ 『『tato tato bhusā vātā vāyantī』』tiādimāha. Bhusā vātāti rukkhabhedanapabbatakūṭanipātanasamatthā balavavātā. Asaniyo phalantīti asaniyo bhijjanti, patantīti vuttaṃ hoti. Paharaṇavuṭṭhiyoti anekappakārā āvudhavuṭṭhiyo. Niddhamathāti gahetvā apanetha. Bhiṃsanakanti nāgarājassa kāyikavācasikapayogajanitabhayanimittaṃ vippakāraṃ.

Me bhayabheravaṃ janetuṃ paṭibalo na assa na bhaveyyāti sambandho. Tattha bhayabheravaṃ nāma khuddānukhuddakaṃ bhayaṃ. Atha vā bhayanti cittutrāsabhayaṃ, paṭighabhayassetaṃ adhivacanaṃ. Bheravanti bhayajanakamārammaṇaṃ. Sacepi tvaṃ mahiṃ sabbanti sacepi tvaṃ mahānāga sabbaṃ mahiṃ samuddena saha sasamuddaṃ pabbatena saha sapabbataṃ ukkhipitvā mamūpari mayhaṃ sīsopari khipeyyāsīti attho. Me bhayabheravaṃ janetuṃ neva sakkuṇeyyāsīti sambandho. Aññadatthūti ekaṃsena. Tavevassa vighāto uragādhipāti uragānaṃ nāgānaṃ adhipati rāja tava eva vighāto dukkhaṃ vihiṃsā assa bhaveyyāti attho.

Dhammiyā kathāya sandassetvātiādīsu taṅkhaṇānurūpāya dhammadesanāya diṭṭhadhammasamparāyikaṃ atthaṃ sandassetvā kusale dhamme samādapetvā gaṇhāpetvā tattha ca naṃ samuttejetvā saussāhaṃ katvā tāya ca saussāhatāya aññehi ca vijjamānaguṇehi sampahaṃsetvā tosetvāti attho. Therena kataṃ nāgānusāsanaṃ dassento 『『athāyasmā』』tiādimāha. Tattha ito uddhaṃ yathā pureti yathā tumhe ito pure saddhammasavanuppattivirahitakāle parassa kodhaṃ uppādayittha, idāni ito paṭṭhāya uddhaṃ anāgate kodhañca mā janayittha, vijātamātuyāpi putte sinehacchedanaṃ sabbavināsamūlakaṃ sassaghātakañca mā karitthāti attho. Sukhakāmā hi pāṇinoti ettha hi-saddo kāraṇopadese, yasmā sabbe sattā sukhakāmā, tasmā hitasukhaupacchedakaraṃ sassaghātañca mā karothāti vuttaṃ hoti.

1.94) 這被稱為「承載」,是指這些比丘們承擔了教法的重擔,已被約束。 「這些比丘在這裡那裡被派遣」,簡要地說,接下來詳細說明:「中部的長老被派往Kasmīragandhāra國」等等。Mahiṃsakamaṇḍalanti被稱為暗黑之國。Vanavāsinti是指森林之國。自我為第五者,這被稱為自我為第五,五個比丘在各個方向上前往。 現在,爲了顯示那些長老們在這裡那裡所做的工作,首先說明中部長老所去之處的工作:「那時在Kasmīragandhāra國」等等。Karakavassanti是指雪山之雨。Harāpetvāti是指被水流帶走。Aravāḷadahapiṭṭhiyanti是指在Aravāḷa的水面上。Chinnabhinnapaṭadharoti是指以法器為基礎的,持有被割裂的布,因而被稱為持有割裂的布。或者說,是指由於持有被割裂的家居衣物的袈裟,因而被稱為持有割裂的布。Bhaṇḍūti是指光頭。Kāsāvavasanoti是指穿著袈裟的。Makkhaṃ asahamānoti是指對長老而言,無法忍受因自身的後代而生起的他人的缺點的特徵,無法抑制、忍耐或平息。Bhiṃsanakānīti是指恐怖的對象。爲了展示這些,「從這裡到那裡強風吹來」等等。Bhusā vātāti是指能夠打破樹木、山峰的強風。Asaniyo phalantīti是指雷電破裂,落下。Paharaṇavuṭṭhiyoti是指各種武器的攻擊。Niddhamathāti是指抓住後放下。Bhiṃsanakanti是指因龍王的身體、言辭而產生的恐懼的原因。 我對恐懼的恐怖無法產生,無法存在的相關性。在這裡,恐懼的恐怖是指小的或大的恐懼。或者說,恐懼是心中產生的恐懼,反擊的恐懼是指這個意思。Bheravanti是指產生恐懼的對象。如果你是大龍,能夠將所有海洋與山丘一起拋到我頭上,那就是我的意思。關於我對恐懼的恐怖無法產生,無法存在的相關性。其他的意思是指一部分。你的痛苦是指蛇的王者,你的痛苦會造成痛苦。 通過法的講述顯示出,因而在那一時刻,適合的法的教導顯示出,見法的意義,鼓勵善法,將其抓住並引導,使其在那時被激勵,因而通過這種激勵,其他的存在的優點也能被滿足,因而是這個意思。爲了顯示長老所做的教導,接下來提到:「因此,尊者……」在這裡,從這裡向上,正如你們在此之前的時刻,沒有正法的到來,曾激起他人的憤怒,現在從這裡開始向上,不要再生起未來的憤怒,甚至對已出生的孩子也不要造成傷害,徹底消滅所有的傷害。因為所有眾生都渴望快樂,所以在這裡「hi」字是因果的提示,因為所有眾生都渴望快樂,因此不應造成對他人的傷害和破壞。

Yathānusiṭṭhanti yaṃ yaṃ anusiṭṭhaṃ yathānusiṭṭhaṃ, anusiṭṭhaṃ anatikkamma vā yathānusiṭṭhaṃ, therena dinnovādaṃ anatikkammāti vuttaṃ hoti. Dhammābhisamayo ahosīti paṭhamamaggaphalādhigamo ahosīti vadanti. Kulasatasahassanti iminā purisānaṃ satasahassaṃ dasseti. Kasmīragandhārāti kasmīragandhāraraṭṭhavāsino. Kāsāvapajjotāti bhikkhūnaṃ nivatthapārutakāsāvavatthehi obhāsitā. Isivātapaṭivātāti bhikkhūnaṃ nivāsanapārupanavātena ceva hatthapādānaṃ samiñjanapasāraṇādivātena ca samantato bījiyamānā ahesuṃ. Duṭṭhanti kupitaṃ. Bandhanāti saṃsārabandhanato.

Dhammacakkhunti heṭṭhāmaggattaye ñāṇaṃ. Keci panettha 『『paṭhamamaggañāṇameva te paṭilabhiṃsū』』ti vadanti. Codetvā devadūtehīti (ma. ni. aṭṭha. 3.263 ādayo) devadūtasuttantadesanāvasena (ma. ni.

Yathānusiṭṭhanti yaṃ yaṃ anusiṭṭhaṃ yathānusiṭṭhaṃ,anusiṭṭhaṃ anatikkamma vā yathānusiṭṭhaṃ,therena dinnovādaṃ anatikkammāti vuttaṃ hoti。Dhammābhisamayo ahosīti paṭhamamaggaphalādhigamo ahosīti vadanti。Kulasatasahassanti iminā purisānaṃ satasahassaṃ dasseti。Kasmīragandhārāti kasmīragandhāraraṭṭhavāsino。Kāsāvapajjotāti bhikkhūnaṃ nivatthapārutakāsāvavatthehi obhāsitā。Isivātapaṭivātāti bhikkhūnaṃ nivāsanapārupanavātena ceva hatthapādānaṃ samiñjanapasāraṇādivātena ca samantato bījiyamānā ahesuṃ。Duṭṭhanti kupitaṃ。Bandhanāti saṃsārabandhanato。 Dhammacakkhunti heṭṭhāmaggattaye ñāṇaṃ。Keci panettha 『『paṭhamamaggañāṇameva te paṭilabhiṃsū』』ti vadanti。Codetvā devadūtehīti(《中部》 3.263 等) devadūtasuttantadesanāvasena。

3.261 ādayo) daharakumāro jarājiṇṇasatto gilānasatto kammakāraṇā kammakāraṇikā vā matasattoti imehi pañcahi devadūtehi codetvā ovaditvā, saṃvegaṃ uppādetvāti attho. Daharakumārādayo hi tattha 『『devadūtā』』ti vuccanti. Tathā hi daharakumāro atthato evaṃ vadati nāma 『『passatha bho mayhampi tumhākaṃ viya hatthapādā atthi, sake panamhi muttakarīse palipanno, attano dhammatāya uṭṭhahitvā nahāyituṃ na sakkomi, 『ahaṃ kiliṭṭho, nahāpetha ma』nti vattumpi na sakkomi, jātitomhi aparimuttatāya ediso jāto, na kho panāhameva, tumhepi jātito aparimuttāva. Yatheva hi mayhaṃ, evaṃ tumhākampi jāti āgamissati, iti tassā pure āgamanāva kalyāṇaṃ karothā』』ti. Tenesa devadūto nāma jāto.

Jarājiṇṇasattopi atthato evaṃ vadati nāma 『『passatha bho ahampi tumhe viya taruṇo ahosiṃ ūrubalabāhubalajavasampanno, tassa me tā balajavasampattiyo antarahitā, hatthapādā hatthapādakiccañca na karonti, jarāyamhi aparimuttatāya ediso jāto, na kho panāhameva, tumhepi jarāya aparimuttāva. Yatheva hi mayhaṃ, evaṃ tumhākampi jarā āgamissati, iti tassā pure āgamanāva kalyāṇaṃ karothā』』ti. Tenesa devadūto nāma jāto.

Gilānasattopi atthato evaṃ vadati nāma 『『passatha bho ahampi tumhe viya nirogo ahosiṃ, somhi etarahi byādhinā abhihato sake muttakarīse palipanno, uṭṭhātumpi na sakkomi, vijjamānāpi me hatthapādā hatthapādakiccaṃ na karonti, byādhitomhi aparimuttatāya ediso jāto, na kho panāhameva, tumhepi byādhito aparimuttāva. Yatheva hi mayhaṃ, evaṃ tumhākampi byādhi āgamissati, iti tassa pure āgamanāva kalyāṇaṃ karothā』』ti. Tenesa devadūto nāma jāto.

Kammakāraṇā kammakāraṇikā vā catuttho devadūtoti veditabbā. Tattha kammakāraṇapakkhe dvattiṃsa tāva kammakāraṇā atthato evaṃ vadanti nāma 『『mayaṃ nibbattamānā na rukkhe vā pāsāṇe vā nibbattāma, tumhādisānaṃ sarīre nibbattāma, iti amhākaṃ pure nibbattitova kalyāṇaṃ karothā』』ti. Tenetā devadūtā nāma jātā. Kammakāraṇikāpi atthato evaṃ vadanti nāma 『『mayaṃ dvattiṃsa kammakāraṇā karontā na rukkhādīsu karoma, tumhādisesu sattesuyeva karoma, iti amhākaṃ tumhesu pure kammakāraṇākāraṇatova kalyāṇaṃ karothā』』ti. Tenetepi devadūtā nāma jātā.

Matakasattopi atthato evaṃ vadati nāma 『『passatha bho maṃ āmakasusāne chaḍḍitaṃ uddhumātakādibhāvaṃ pattaṃ, maraṇatomhi aparimuttatāya ediso jāto, na kho panāhameva, tumhepi maraṇato aparimuttāva. Yatheva hi mayhaṃ, evaṃ tumhākampi maraṇaṃ āgamissati, iti tassa pure āgamanāva kalyāṇaṃ karothā』』ti. Tenesa devadūto nāma jāto. Tasmā daharakumārādayo ettha 『『devadūtā』』ti veditabbā.

Anamataggiyanti anamataggasaṃyuttaṃ (saṃ. ni.

3.261等)年輕人、衰老者、病人、行刑者或被行刑者、死者,這五種天使警告和教誨,產生厭離之意。年輕人等在這裡被稱為"天使"。因此,年輕人實際上是這樣說的:"看啊,我也像你們一樣有手腳,但我陷入了大小便中,無法自己起來洗澡,也無法說'我髒了,請幫我洗澡',我因為無法擺脫出生而變成這樣,不僅是我,你們也無法擺脫出生。正如我一樣,你們也將面臨出生,因此在它到來之前要行善。"因此他被稱為天使。 衰老者實際上是這樣說的:"看啊,我也曾像你們一樣年輕,有大腿力量、手臂力量和速度,但那些力量和速度都消失了,手腳無法發揮作用,我因為無法擺脫衰老而變成這樣,不僅是我,你們也無法擺脫衰老。正如我一樣,你們也將面臨衰老,因此在它到來之前要行善。"因此他被稱為天使。 病人實際上是這樣說的:"看啊,我也曾像你們一樣健康,但現在我被疾病擊倒,陷入了大小便中,無法起身,雖然我有手腳但無法發揮作用,我因為無法擺脫疾病而變成這樣,不僅是我,你們也無法擺脫疾病。正如我一樣,你們也將面臨疾病,因此在它到來之前要行善。"因此他被稱為天使。 行刑或被行刑者被視為第四個天使。在行刑方面,三十二種刑罰實際上是這樣說的:"我們出現時不是出現在樹木或石頭上,而是出現在像你們這樣的身體上,因此在我們出現之前要行善。"因此它們被稱為天使。行刑者實際上是這樣說的:"我們執行三十二種刑罰時不是在樹木等上執行,而是在像你們這樣的眾生身上執行,因此在我們對你們執行刑罰之前要行善。"因此他們也被稱為天使。 死者實際上是這樣說的:"看啊,我被丟棄在墓地裡,變成了膨脹等狀態,我因為無法擺脫死亡而變成這樣,不僅是我,你們也無法擺脫死亡。正如我一樣,你們也將面臨死亡,因此在它到來之前要行善。"因此他被稱為天使。所以年輕人等在這裡被稱為"天使"。 Anamataggiyanti指無始相應(《相應部》)

2.124). Dhammāmataṃ pāyesīti lokuttaradhammāmataṃ pānaṃ paṭilābhakaraṇavasena pāyesīti attho. Samadhikānīti sahādhikāni. Sahattho hettha saṃsaddo. Isīti sīlakkhandhādayo dhammakkhandhe esi gavesi pariyesīti isīti vuccati. Pañca raṭṭhānīti pañcavidhacīnaraṭṭhāni. Himavantaṃ gantvā dhammacakkappavattanaṃ pakāsento yakkhasenaṃ pasādayīti yojetabbaṃ.

Tena ca samayenāti tasmiṃ samaye tesaṃ gamanato pubbabhāgakāle. Laddhaṃ bhavissatīti vessavaṇasantikā laddhaṃ bhavissati. Vegasāti vegena. Samantato ārakkhaṃ ṭhapesīti 『『ito paṭṭhāya mā pavisantū』』ti adhiṭṭhānavasena samantā ārakkhaṃ ṭhapesi. Aḍḍhuḍḍhāni sahassānīti aḍḍhena catutthāni aḍḍhuḍḍhāni, atirekapañcasatāni tīṇi sahassānīti vuttaṃ hoti. Diyaḍḍhasahassanti aḍḍhena dutiyaṃ diyaḍḍhaṃ, atirekapañcasataṃ ekaṃ sahassanti attho. Soṇuttarāti soṇo ca uttaro ca soṇuttarā. Niddhametvānāti palāpetvāna. Adesisunti adesayuṃ.

Ajjhiṭṭhoti āṇatto. Puna dānīti ettha dānīti nipātamattaṃ, puna āgaccheyyāma vā na vāti attho. Rājagahanagaraparivattakenāti rājagahanagaraṃ parivajjetvā tato bahi taṃ padakkhiṇaṃ katvā gatamaggena gamanena vā. Idāni theramātuyā veṭisanagare nivāsakāraṇaṃ dassetuṃ tassa nagarassa tassā jātibhūmibhāvaṃ therassa ca aṭṭhuppattiṃ dassento 『『asoko kira kumārakāle』』tiādimāha.

Ayaṃ panettha anupubbikathā – pubbe kira moriyavaṃse jātassa candaguttassa nāma rañño putto bindusāro nāma kumāro pitu accayena pāṭaliputtamhi nagare rājā ahosi. Tassa dve puttā saudariyā ahesuṃ, tesaṃ ekūnasatamattā vemātikabhātaro ahesuṃ. Rājā pana tesaṃ sabbajeṭṭhakassa asokakumārassa uparajjaṭṭhānañca avantiraṭṭhañca datvā athekadivasaṃ attano upaṭṭhānaṃ āgataṃ disvā 『『tāta, uparāja, tava raṭṭhaṃ gantvā tattha ujjenīnagare vasāhī』』ti āṇāpesi. So pitu vacanena taṃ ujjeniṃ gacchanto antarāmagge veṭisagirinagare veṭisanāmakassa seṭṭhissa ghare nivāsaṃ upagantvā tassa seṭṭhissa dhītaraṃ lakkhaṇasampannaṃ yobbanappattaṃ veṭisagiriṃ nāma kumāriṃ disvā tāya paṭibaddhacitto mātāpitūnaṃ kathāpetvā taṃ tehi dinnaṃ paṭilabhitvā tāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Sā tena saṃvāsena sañjātagabbhā hutvā tato ujjeniṃ nītā mahindakumāraṃ janayi. Tato vassadvaye atikkante saṅghamittañca dhītaraṃ upalabhitvā uparājena saddhiṃ tattha vasati. Uparājassa pana pitā bindusāro maraṇamañce nipanno puttaṃ asokakumāraṃ saritvā taṃ pakkosāpetuṃ ujjeniṃ manusse pesesi. Te tato ujjeniṃ gantvā asokassa taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Tesaṃ vacanena so pitu santikaṃ turitagamanenāgacchanto antarāmagge veṭisagirinagaramhi puttadāre ṭhapetvā pitu santakaṃ pāṭaliputtanagaraṃ gantvā gatasamanantarameva kālakatassa pituno sarīrakiccaṃ kārāpetvā tato ekūnasatamatte vemātikabhātaro ca ghātāpetvā vihatakaṇṭako hutvā tattha chattaṃ ussāpetvā abhisekaṃ gaṇhi. Tadāpi theramātā dārake rañño santikaṃ pesetvā sayaṃ tattheva veṭisagirinagare vasi. Tena vuttaṃ 『『sā tassa mātā tena samayena ñātighare vasī』』ti.

2.124) 這是指「法之飲」,是指通過獲得超凡的法而獲得的飲。Samadhikānīti是指有共同的利益。Sahattho在這裡的意思是有共同的利益。Isīti是指尋求道德等法的法。Pañca raṭṭhānīti是指五種不同的中國國度。前往Himavanta(喜馬拉雅山)時,說明法輪的轉動,應該與夜叉一起安慰。 「在那時」,是指他們出發的時間的前半部分。Laddhaṃ bhavissatīti是指在Vessavaṇ的地方將會獲得。Vegasāti是指以速度。Samantato ārakkhaṃ ṭhapesīti是指「從這裡開始不要讓他們進入」,以此為依據建立了四周的防護。Aḍḍhuḍḍhāni sahassānīti是指四分之一的千個,超過五百的三千個。Diyaḍḍhasahassanti是指以四分之一為基礎的第二個,超過五百的一個千個。Soṇuttarāti是指紅色和更紅。Niddhametvānāti是指放開。Adesisunti是指未留下。 Ajjhiṭṭhoti是指命令。Puna dānīti在這裡「捐贈」是指只是名詞,還是會再來。Rājagahanagaraparivattakenāti是指繞過Rājagahanagara(王宮城市),然後從那裡向外轉向。現在爲了顯示長老母親在Veṭisanagara(維提薩納城)居住的原因,說明這個城市的出生地和長老的身份,提到「阿索卡在年輕時」。 這裡是連貫的敘述——以前在摩利亞王族中,名為Candagutta的國王的兒子名為Bindusāro,因父親的緣故在Pāṭaliputta(帕塔利普特拉)城中成為國王。他有兩個姐妹,和他們有九十九個兄弟。國王把所有的長子阿索卡的上位和Avantira國(阿旺提國)都給了他。有一天,看到他的侍從來訪,便命令道:「兒子,副王,你要去你所在的國家,在那裡居住在Ujjeni(烏杰尼)城。」他按照父親的命令去往烏杰尼,途中在Veṭisagiri(維提薩山)的一位富人家中居住,看到那位富人的女兒,年輕美麗,品德優秀,便與她交談,向父母提起了這件事,得到了他們的同意,與她建立了關係。她因此懷孕,後來被送往烏杰尼生下了Mahindakumāra(馬欣達王子)。兩年後,看到Sanghamittā(僧伽米塔)女兒,副王與她一起居住。然而副王的父親Bindusāro在臨終時,想起阿索卡王子,便派人去烏杰尼找他。那些人去了烏杰尼,將事情告訴了阿索卡。聽到這些話,他便急速趕往父親身邊,途中在Veṭisagiri城中留下了妻子,直接前往Pāṭaliputta城,剛到就為已故父親的遺體進行了安葬,隨後讓九十九個兄弟被殺,自己成爲了國王,升起了王冠。那時長老母親也派人去國王那裡,她自己便留在了Veṭisagiri城。由此說「她在那時住在親戚家中」。

Āropesīti paṭipādesi. Amhākaṃ idha kattabbakiccaṃ niṭṭhitanti mātu dassanassa katabhāvaṃ sandhāyāha. Anubhavatu tāva me pitarā pesitaṃ abhisekantiādīsu abhisekapesanādikathā vitthārena uttarato āvi bhavissati. Chaṇatthanti chaṇanimittaṃ, chaṇahetūti attho, sayaṃ chaṇakīḷaṃ akātukāmoti vuttaṃ hoti. Tadā kira devānaṃpiyatisso jeṭṭhamūlamāsapuṇṇamiyaṃ nakkhattaṃ ghosāpetvā 『『salilakīḷāchaṇaṃ karothā』』ti amacce āṇāpetvā sayaṃ migavaṃ kīḷitukāmo missakapabbataṃ agamāsi. Missakapabbatanti paṃsupāsāṇamissakattā evaṃladdhanāmaṃ pabbataṃ. Diṭṭhasaccoti anāgāmimaggena paṭividdhasacco, anāgāmiphalaṃ pattoti vuttaṃ hoti. So kira therena attano mātudeviyā desitaṃ dhammaṃ sutvā anāgāmiphalaṃ sacchākāsi, so ca therassa bhāgineyyoti veditabbo. Tathā hi therassa mātudeviyā bhaginī tassā dhītā, tassā ayaṃ putto. Vuttañhetaṃ mahāvaṃse –

『『Deviyā bhaginī dhītu, putto bhaṇḍukanāmako;

Therena deviyā dhammaṃ, sutvā desitameva tu;

Anāgāmiphalaṃ patvā, vasi therassa santike』』ti.

Sammāsambuddhena ca tumhe byākatāti bodhimūle eva buddhacakkhunā lokaṃ voloketvā tambapaṇṇidīpaṃ disvā anāgate tassa dīpassa sampattiṃ diṭṭhena sammāsambuddhena 『『anāgate mahindo nāma bhikkhu tambapaṇṇidīpaṃ pasādessatī』』ti tumhe byākatā. Tattha tambapaṇṇidīpanti dīpavāsino vuttā. Indriyaparopariyattañāṇaṃ āsayānusayañāṇañca 『『buddhacakkhū』』ti vuccati. Tena pana indriyaparoparādiṃ vinā aññaṃ na sakkā daṭṭhunti 『『volokento』』ti avatvā 『『voloketvā』』ti vuttaṃ. Etamatthanti 『『anāgate mahindo nāma bhikkhu tambapaṇṇidīpaṃ pasādessatī』』ti imamatthaṃ.

Veṭisagirimhi rājagaheti deviyā katavihāre. Kālova gamanassa, gacchāma dīpamuttamanti yojetabbaṃ. Idañca tesaṃ parivitakkanidassanaṃ. Paḷināti ākāsaṃ pakkhandiṃsu. Ambareti ākāse. Evamākāsaṃ pakkhanditvā kiṃ te akaṃsūti cetiyapabbate nipatiṃsūti dassento āha 『『evamuppatitā therā, nipatiṃsu naguttame』』ti. Idāni tassa pabbatassa patiṭṭhitaṭṭhānaṃ therānañca tattha nipatitaṭṭhānaṃ dassetuṃ 『『purato puraseṭṭhassā』』tiādigāthamāha. Puratoti pācīnadisābhāge. Puraseṭṭhassāti anurādhapurasaṅkhātassa puravarassa. Meghasannibheti samantato nīlavaṇṇattā nīlamahāmeghasadise. Sīlakūṭamhīti evaṃnāmake pabbatakūṭe. Haṃsāva nagamuddhanīti pabbatamuddhani haṃsā viya.

Tattha pana patiṭṭhahanto kadā patiṭṭhahīti āha 『『evaṃ iṭṭiyādīhi saddhi』』ntiādi. Parinibbānatoti parinibbānavassato taṃ avadhibhūtaṃ muñcitvā tato uddhaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ upari chattiṃsatime vasseti attho gahetabbo. Kathaṃ veditabboti āha 『『ajātasattussa hī』』tiādi. Tasmiṃyeva vasseti ettha yasmiṃ saṃvacchare yasmiñca divase bhagavā parinibbuto, tasmiṃ saṃvacchare tasmiṃyeva ca divase vijayakumāro imaṃ dīpamāgatoti vadanti. Vuttañhetaṃ –

『『Laṅkāyaṃ vijayasanāmako kumāro,

Otiṇṇo thiramati tambapaṇṇidīpe;

Sālānaṃ yamakaguṇānamantarasmiṃ,

Nibbātuṃ sayitadine tathāgatassā』』ti.

Āropesīti是指建立。Amhākaṃ idha kattabbakiccaṃ niṭṭhitanti是指母親已經見過了。Anubhavatu tāva me pitarā pesitaṃ abhisekantiādīsu是指關於加冕儀式等的詳細敘述將在後面顯示。Chaṇatthanti是指節日的原因,是指自己不想參加節日慶祝活動。據說當時天帝蒂沙在六月滿月日宣佈節日,命令大臣們"舉行水上游戲節",自己想去打獵便前往Missakapabbata(混合山)。Missakapabbatanti是指因為由泥土和石頭混合而得名的山。Diṭṭhasaccoti是指通過不還道而證悟的真理,達到不還果。據說他聽了長老對自己母親所講的法,證得了不還果,他應該被認為是長老的外甥。因為長老母親的妹妹的女兒,他是她的兒子。在《大史》中說: "王后妹妹的女兒的兒子,名叫班杜卡; 聽了長老對王后所講的法, 證得不還果,住在長老身邊。" "你們被正等正覺者預言"是指在菩提樹下,佛陀以佛眼觀察世界,看到了銅色島(斯里蘭卡),預見了未來這個島的繁榮,正等正覺者預言"未來名叫馬欣達的比丘將使銅色島信仰"。這裡的"銅色島"是指島上的居民。根機差別智和隨眠智被稱為"佛眼"。因為沒有根機差別等就無法看到其他,所以不說"觀察"而說"觀察后"。Etamatthanti是指"未來名叫馬欣達的比丘將使銅色島信仰"這個意思。 Veṭisagirimhi rājagaheti是指在王后建造的寺院。"現在是去的時候,我們去最高的島"應該這樣理解。這是他們思考的展示。Paḷināti是指飛向天空。Ambareti是指在空中。"這樣飛向天空后他們做了什麼"是指他們降落在支提山上,因此說"這樣飛起的長老們,降落在最高的山上"。現在爲了顯示那座山的位置和長老們降落的地方,說了"在城市之前"等偈頌。Puratoti是指東方。Puraseṭṭhassāti是指被稱為阿努拉德普拉的最好的城市。Meghasannibheti是指因為四周都是藍色而像藍色的大云。Sīlakūṭamhīti是指在這個名字的山頂上。Haṃsāva nagamuddhanīti是指像山頂上的天鵝一樣。 在那裡站立時,什麼時候站立的呢?說"這樣與伊提等一起"等。Par

Sīhakumārassa puttoti ettha kāliṅgarājadhītu kucchismiṃ sīhassa jāto kumāro sīhakumāroti veditabbo, pubbe amanussāvāsattā āha 『『manussāvāsaṃ akāsī』』ti. Cuddasame vasseti cuddasame vasse sampatte. Idha vijayo kālamakāsīti imasmiṃ tambapaṇṇidīpe vijayarājakumāro aṭṭhatiṃsa vassāni rajjaṃ kāretvā kālamakāsi. Tathā hi ajātasattu rājā dvattiṃsa vassāni rajjaṃ kāresi, udayabhaddo soḷasa vassāni, tasmā ajātasattussa aṭṭhamavassaṃ idha vijayassa paṭhamavassanti katvā tato uddhaṃ ajātasattussa catuvīsati vassāni udayabhaddassa cuddasa vassānīti vijayassa aṭṭhatiṃsa vassāni paripūriṃsu. Tathā ca vuttaṃ –

『『Vijayo laṅkamāgamma, satthu nibbānavāsare;

Aṭṭhatiṃsa samākāsi, rajjaṃ yakkhavimaddako』』ti.

『『Udayabhaddassa pañcadasame vasse paṇḍuvāsudevo nāma imasmiṃ dīpe rajjaṃ pāpuṇī』』ti vuttattā udayabhaddassa cuddasamavassasaṅkhātaṃ ekaṃ vassaṃ imasmiṃ dīpe vijayassa paṇḍuvāsudevassa ca antare sīhaḷaṃ arājikaṃ hutvā ṭhitanti veditabbaṃ. Tasmiñhi vasse vijayarājassa amaccā upatissaṃ nāma amaccaṃ jeṭṭhakaṃ katvā tassa nāmena kate upatissagāme vasantā arājikaṃ rajjamanusāsiṃsu. Vuttañhetaṃ –

『『Tasmiṃ mate amaccā te, pekkhantā khattiyāgamaṃ;

Upatissagāme ṭhatvāna, raṭṭhaṃ samanusāsisuṃ.

『『Mate vijayarājamhi, khattiyāgamanā purā;

Ekaṃ vassaṃ ayaṃ laṅkā-dīpo āsi arājiko』』ti.

Tatthāti jambudīpe. Idha paṇḍuvāsudevo kālamakāsīti imasmiṃ sīhaḷadīpe paṇḍuvāsudevo tiṃsa vassāni rajjamanusāsitvā kālamakāsi. Tathā hi udayabhaddassa anantaraṃ anuruddho ca muṇḍo ca aṭṭha vassāni rajjamanusāsiṃsu, tadanantaraṃ nāgadāsako catuvīsati vassāni, tasmā udayabhaddassa pañcadasamasoḷasamavassehi saddhiṃ anuruddhassa ca muṇḍassa ca aṭṭha vassāni, nāgadāsakassa ca catuvīsativassesu vīsati vassānīti paṇḍuvāsudevassa rañño tiṃsa vassāni paripūriṃsu. Teneva vuttaṃ –

『『Tato paṇḍuvāsudevo, rajjaṃ tiṃsa samā akā』』ti;

Tatthāti jambudīpe. Sattarasame vasseti sattarasame vasse sampatte. Tathā hi nāgadāsakassa anantarā susunāgo aṭṭhārasa vassāni rajjaṃ kāresi, tasmā nāgadāsakassa catuvīsativassesu vīsati vassāni ṭhapetvā sesehi catūhi vassehi saddhiṃ susunāgassa aṭṭhārasasu vassesu soḷasa vassānīti idha abhayarañño vīsati vassāni paripūriṃsu. Vuttañhetaṃ –

『『Abhayo vīsati vassāni, laṅkārajjamakārayī』』ti;

Dāmarikoti yuddhakārako coro. Paṇḍukābhayo pana abhayassa bhāgineyyo rājāyeva, na coro, balakkārena pana rajjassa gahitattā 『『dāmariko』』ti vuttaṃ. Rajjaṃ aggahesīti ekadesassa gahitattā vuttaṃ. Abhayassa hi vīsatime vasse na tāva sabbaṃ rajjamaggahesīti. Tathā hi vīsatimavassato paṭṭhāya abhayassa nava bhātike attano mātule tattha tattha yuddhaṃ katvā ghātentassa anabhisittasseva sattarasa vassāni atikkamiṃsu, tatoyeva ca tāni rājasuññāni nāma ahesuṃ. Tathā ca vuttaṃ –

『『Paṇḍukābhayarañño ca, abhayassa ca antare;

Rājasuññāni vassāni, ahesuṃ dasa satta cā』』ti.

Sīhakumārassa puttoti是指在Kāliṅgarājadhītu(卡林加王國的女兒)肚子里出生的獅子之子,名為獅子王子,之前因不人道的生活而說「我沒有人道的生活」。Cuddasame vasseti是指在第十三年時。Idha vijayo kālamakāsīti在這個銅色島上,勝利的王子在統治三十年後去世。正如Ajātasattu國王統治了三十年,Udayabhadda統治了十六年,因此Ajātasattu的第八年被稱為勝利的第一年,Ajātasattu之後的二十年是Udayabhadda的十四年,因此勝利的三十年得以圓滿。正如這樣說: 「勝利來到蘭卡,正如佛陀入涅槃之時; 三十年完成統治,像夜叉般的勝利者。」 「因為Udayabhadda在第十五年,名為Panduvāsudeva的國王在這個島上獲得了統治。」因此Udayabhadda的第十三年被稱為勝利的一個年。在這一年,勝利王子的臣子Upatissa成爲了大臣,成爲了最尊貴的,居住在以他的名字命名的Upatissagāma(烏帕提薩村)中,統治著沒有王的國家。正如這樣說: 「在那年,臣子們啊,觀察著王族的歸屬; 在Upatissagāma居住,統治著國家。」 「在勝利的王子去世后,王族的歸屬變得模糊; 這一年,蘭卡島是沒有國王的。」 Tatthāti是指在Jambudīpa(占婆島)。Idha是指Panduvāsudeva去世時,在這個錫蘭島上Panduvāsudeva統治了三十年。正如Udayabhadda之後,Anuruddha和Muṇḍa統治了八年,之後Nāgadāsaka統治了二十年,因此與Udayabhadda的十五年、十六年一起,Anuruddha和Muṇḍa的八年,Nāgadāsaka的二十年,Panduvāsudeva的國王三十年得以圓滿。因此這樣說: 「然後Panduvāsudeva,統治了三十年。」 Tatthāti是指在Jambudīpa。Sattarasame vasseti是指在第十七年時。正如Nāgadāsaka之後,Susunāga統治了十八年,因此Nāgadāsaka的二十年中,Susunāga的十八年與其他四年一起,Abhayarañño(阿拜王)統治了二十年。正如這樣說: 「Abhayo統治了二十年,完成了蘭卡的統治。」 Dāmarikoti是指戰鬥的盜賊。Pandukābhayo是Abhayassa的兄弟,實際上是國王,不是盜賊,但因其在王國中的統治而被稱為「Dāmariko」。Rajjaṃ aggahesīti是指部分的統治。因為Abhayassa在二十年中並未完全控制整個王國。正如在二十年之後,Abhayassa的九個兄弟在不同的地方進行戰爭,殺戮,未被稱為國王的十七年。正如這樣說: 「Pandukābhayarañño和Abhayassa之間; 在國王空缺的年間,存在十七年。」

Tatthāti jambudīpe. Paṇḍukassāti paṇḍukābhayassa. Bhavati hi ekadesenapi vohāro 『『devadatto datto』』ti yathā. Sattarasa vassāni paripūriṃsūti anabhisittasseva paripūriṃsu. Ettha ca kāḷāsokassa soḷasamavassaṃ ṭhapetvā pannarasa vassāni heṭṭhā susunāgassa sattarasamaaṭṭhārasamavassāni ca dve gahetvā sattarasa vassāni gaṇitabbāni. Tāni heṭṭhā ekena vassena saha aṭṭhārasa hontīti tāni rājasuññāni sattarasa vassāni heṭṭhā vijayapaṇḍuvāsudevarājūnamantare arājikena ekena vassena saddhiṃ aṭṭhārasa rājasuññavassāni nāma honti.

Candaguttassacuddasame vasse idha paṇḍukābhayo kālamakāsīti candaguttassa cuddasame vasse imasmiṃ tambapaṇṇidīpe paṇḍukābhayo nāma rājā sattati vassāni rajjamanusāsitvā kālamakāsi. Tathā hi susunāgassa putto kāḷāsoko aṭṭhavīsati vassāni rajjaṃ kāresi. Tato tassa puttā dasa bhātukā dvevīsati vassāni rajjaṃ kāresuṃ, tesaṃ pacchā nava nandā dvevīsati, candagutto catuvīsati vassāni rajjaṃ kāresi. Tattha kāḷāsokassa aṭṭhavīsativassesu pannarasa vassāni heṭṭhā gahitānīti tāni ṭhapetvā sesāni terasa vassāni, dasabhātukānaṃ dvevīsati, tathā navanandānaṃ dvevīsati, candaguttassa cuddasamavassaṃ ṭhapetvā terasa vassānīti paṇḍukābhayassa sattati vassāni paripūriṃsu. Tathā ca vuttaṃ –

『『Paṇḍukābhayanāmassa, rañño vassāni sattatī』』ti;

Tattha asokadhammarājassa sattarasame vasse idha muṭasivarājā kālamakāsīti tasmiṃ jambudīpe asokadhammarājassa sattarasame vasse idha muṭasivo nāma rājā saṭṭhi vassāni rajjamanusāsitvā kālamakāsi . Tathā hi candaguttassa putto bindusāro aṭṭhavīsati vassāni rajjaṃ kāresi, tato tassa putto asokadhammarājā rajjaṃ pāpuṇi, tasmā candaguttassa heṭṭhā vuttesu catuvīsativassesu terasa vassāni gahitānīti tāni ṭhapetvā sesāni ekādasa vassāni, bindusārassa aṭṭhavīsati vassāni, asokassa anabhisittassa cattāri vassāni, abhisittassa sattarasa vassānīti evaṃ saṭṭhi vassāni idha muṭasivassa paripūriṃsu. Tathā ca vuttaṃ –

『『Muṭasivo saṭṭhi vassāni, laṅkārajjamakārayī』』ti;

Devānaṃpiyatisso rajjaṃ pāpuṇīti asokadhammarājassa aṭṭhārasame vasse pāpuṇi. Idāni parinibbute bhagavati ajātasattuādīnaṃ vassagaṇanāvasena parinibbānato dvinnaṃ vassasatānaṃ upari chattiṃsati vassāni ekato gaṇetvā dassento āha 『『parinibbute ca sammāsambuddhe』』tiādi. Tattha ajātasattussa catuvīsatīti parinibbānavassasaṅkhātaṃ aṭṭhamavassaṃ muñcitvā vuttaṃ. Asokassa puttakā dasa bhātukarājānoti kāḷāsokassa puttā bhaddaseno koraṇḍavaṇṇo maṅkuro sabbañjaho jāliko ubhako sañcayo korabyo nandivaḍḍhano pañcamakoti ime dasa bhātukarājānoti veditabbā. Uggasenanando paṇḍukanando paṇḍugatinando bhūtapālanando raṭṭhapālanando govisāṇakanando saviddhakanando kevaṭṭakanando dhananandoti ime nava nandāti veditabbā. Etena rājavaṃsānusārenāti etena jambudīpavāsirājūnaṃ vaṃsānusārena veditabbametanti attho.

Tatthāti是指在Jambudīpa(占婆島)。Paṇḍukassāti是指Paṇḍukābhaya。有時也用部分來稱呼整體,就像"Devadatto"被稱為"Datto"一樣。Sattarasa vassāni paripūriṃsūti是指在未被加冕的情況下完成了。在這裡,除了Kāḷāsoka的第十六年,應該計算之前的十五年,以及Susunāga的第十七和第十八年的兩年,共計十七年。這些加上之前的一年共十八年,因此這十七年的無王時期加上之前Vijaya和Paṇḍuvāsudeva之間的一年無王時期,總共十八年被稱為無王時期。 Candaguttassacuddasame vasse idha paṇḍukābhayo kālamakāsīti是指在Candagutta的第十四年,在這個銅色島上,名為Paṇḍukābhaya的國王統治了七十年後去世。正如Susunāga的兒子Kāḷāsoka統治了二十八年。之後他的兒子十兄弟統治了二十二年,之後九個Nanda統治了二十二年,Candagutta統治了二十四年。其中Kāḷāsoka的二十八年中十五年已經計算過,剩下十三年,十兄弟的二十二年,九個Nanda的二十二年,Candagutta除了第十四年的十三年,這樣Paṇḍukābhaya的七十年得以圓滿。正如這樣說: "名為Paṇḍukābhaya的國王統治了七十年。" 在那裡,在阿育法王的第十七年,這裡的Muṭasiva國王去世了,這是指在Jambudīpa的阿育法王的第十七年,這裡名為Muṭasiva的國王統治了六十年後去世。正如Candagutta的兒子Bindusāra統治了二十八年,之後他的兒子阿育法王獲得了王位,因此Candagutta之前提到的二十四年中十三年已經計算過,剩下十一年,Bindusāra的二十八年,阿育未加冕的四年,加冕后的十七年,這樣Muṭasiva的六十年在這裡得以圓滿。正如這樣說: "Muṭasiva統治了蘭卡六十年。" Devānaṃpiyatisso獲得了王位,是在阿育法王的第十八年獲得的。現在,從佛陀涅槃開始,通過計算Ajātasattu等人的年數,從涅槃后兩百三十六年開始計算,說"在正等正覺者涅槃后"等。其中Ajātasattu的二十四年是除去被稱為涅槃年的第八年後說的。阿育的兒子十兄弟國王是指Kāḷāsoka的兒子Bhaddasena、Koraṇḍavaṇṇa、Maṅkura、Sabbañjaha、Jālika、Ubhaka、Sañcaya、Korabya、Nandivaḍḍhana、Pañcamaka這十個兄弟國王。Uggasenananda、Paṇḍukananda、Paṇḍugatinanda、Bhūtapālananda、Raṭṭhapālananda、Govisāṇakananda、Saviddhakananda、Kevaṭṭakananda、Dhanananda這九個應該被理解為九個Nanda。Etena rājavaṃsānusārenāti是指通過這個Jambudīpa居民國王的家族傳承應該被理解的意思。

Tambapaṇṇidīpavāsīnampi puna rājūnaṃ vasena evaṃ gaṇanā veditabbā – sammāsambuddhassa parinibbānavassaṃ idha vijayassa paṭhamaṃ vassanti katvā taṃ apanetvā parinibbānavassato uddhaṃ vijayassa sattatiṃsa vassāni, tato arājikamekavassaṃ, paṇḍuvāsudevassa tiṃsa vassāni, abhayassa vīsati vassāni, paṇḍukābhayassa abhisekato pubbe sattarasa vassāni, abhisittassa sattati vassāni, muṭasivassa saṭṭhi vassāni, devānaṃpiyatissassa paṭhamaṃ vassanti evaṃ parinibbānato dvinnaṃ vassasatānaṃ upari chattiṃsa vassāni veditabbāni.

Jeṭṭhamāsassa puṇṇamiyaṃ jeṭṭhanakkhattaṃ mūlanakkhattaṃ vā hotīti āha 『『jeṭṭhamūlanakkhattaṃ nāma hotī』』ti. Tasmiṃ pana nakkhatte kattabbachaṇampi tannissayattā tameva nāmaṃ labhatīti veditabbaṃ. Migavanti migānaṃ vānanato hesanato bādhanato migavanti laddhasamaññaṃ migavaṃ. Rohitamigarūpanti gokaṇṇamigavesaṃ. Jiyanti dhanujiyaṃ. Anubandhantoti padasā anudhāvanto. Mamaṃyeva rājā passatūti ettha 『『amhesu bahūsu diṭṭhesu rājā ativiya bhāyissatī』』ti iminā kāraṇena attānameva dassetuṃ 『『mamaṃyeva passatū』』ti adhiṭṭhāsīti veditabbaṃ. 『『Cintesī』』ti vatvā tassa cintanākāraṃ dassento āha 『『imasmiṃ dīpe jāto』』tiādi. Thero tassa parivitakkaṃ jānitvā attano sabhāvaṃ kathetvā taṃ assāsetukāmo 『『samaṇā mayaṃ mahārājā』』tiādimāha. Mahārāja mayaṃ samaṇā nāma, tvaṃ parivitakkaṃ mā akāsīti vuttaṃ hoti. Taveva anukampāyāti tava anukampatthāya eva āgatā, na vimukhabhāvatthāyāti adhippāyo. 『『Ime samaṇā nāmā』』ti ajānantassa 『『samaṇā mayaṃ, mahārājā』』ti kasmā thero āhāti ce? Asokadhammarājena pesitasāsaneneva pubbe gahitasamaṇasaññaṃ sāretuṃ evamāhāti. Imamatthaṃ vibhāvetuṃ 『『tena ca samayenā』』tiādi vuttaṃ.

Adiṭṭhā hutvā sahāyakāti adiṭṭhasahāyakā, aññamaññaṃ adisvāva sahāyakabhāvaṃ upagatāti vuttaṃ hoti. Chātapabbatapādeti chātavāhassa nāma pabbatassa pāde. Taṃ kira pabbataṃ anurādhapurā pubbadakkhiṇadisābhāge atirekayojanadvayamatthake tiṭṭhati. Tamhi ṭhāne pacchā saddhātisso nāma mahārājā vihāraṃ kārāpesi, taṃ 『『chātavihāra』』nti vohariṃsu. 『『Rathayaṭṭhippamāṇāti āyāmato ca āvaṭṭato ca rathapatodena samappamāṇā』』ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Mahāvaṃsepi vuttaṃ –

『『Chātapabbatapādamhi , tisso ca veḷuyaṭṭhiyo;

Jātā rathapatodena, samānā parimāṇato』』ti.

Gaṇṭhipade pana 『『rathayaṭṭhippamāṇāti rathassa dhajayaṭṭhippamāṇā』』ti vuttaṃ. Uppajjiṃsūti tassa abhisekasamakālameva uppajjiṃsu. Evamuttaripi vakkhamānānaṃ acchariyānaṃ pātubhāvo veditabbo. Tathā ca vuttaṃ mahāvaṃse –

『『Devānaṃpiyatisso so, rājāsi pituaccaye;

Tassābhisekena samaṃ, bahūnacchariyānahū』』ti.

Tambapaṇṇidīpavāsīnampi puna rājūnaṃ vasena evaṃ gaṇanā veditabbā是指在銅色島的國王們的年數計算應如下:從正等正覺者的涅槃年算起,勝利的第一年,去掉涅槃年的年數后,勝利的三十年,之後是一個無王年,Panduvāsudeva的三十年,Abhaya的二十年,Paṇḍukābhaya的加冕前的十七年,加冕后的七十年,Muṭasiva的六十年,Devānaṃpiyatissa的第一年,依此計算,涅槃后兩百三十六年上面加上三十六年應被理解。 Jeṭṭhamāsassa puṇṇamiyaṃ是指在第七個月的滿月日,Jeṭṭhanakkhatta是指主要的星宿。Tasmiṃ pana nakkhatte kattabbachaṇampi tannissayattā tameva nāmaṃ labhatīti是指在這個星宿中應做的節日因其所依而得名。Migavanti是指因動物的歡叫而得名的地方。Rohitamigarūpanti是指牛頭馬身的形象。Jiyanti是指弓的弦。Anubandhantoti是指以腳步相隨。Mamaṃyeva rājā passatūti在這裡是指「在我們這些人中,國王會非常害怕」,因此爲了顯示自己,表明「只看著我」。「Cintesī」ti vatvā tassa cintanākāraṃ dassento āha是指「我在這個島上出生」等等。長老了解他的思維,描述自己的本性,想要勸導他,便說「我們是出家人,偉大的國王」。「偉大的國王,我們是出家人」是指你不要輕視思考。Taveva anukampāyāti是指爲了你的憐憫而來,不是爲了離開而來。 「Ime samaṇā nāmā」ti是指長老爲了使他了解「我們是出家人,偉大的國王」而這樣說的。Asokadhammarājena pesitasāsaneneva是指爲了使他明白以前被稱為出家人的意義,因此這樣說。Imamatthaṃ vibhāvetuṃ是指爲了闡明這個意思。 Adiṭṭhā hutvā sahāyakāti是指未被看到的同伴,彼此未見卻相互支援。Chātapabbatapādeti是指名為Chātavāha的山腳。這個山位於Anurādhapura(阿努拉德普拉)東南方,距離約兩公里。Tamhi ṭhāne pacchā saddhātisso nāma mahārājā vihāraṃ kārāpesi是指在那地方,名為Saddhātissa的國王建造了寺院,人們稱之為「Chātavihāra」。「Rathayaṭṭhippamāṇāti āyāmato ca āvaṭṭato ca rathapatodena samappamāṇā」ti是指在三個測量點上。Mahāvaṃsepi vuttaṃ是指在《大史》中也有記載: 「在Chātapabbatapādamhi,三條車轅的長度; 是由車轅的長度相同而產生的。」 Gaṇṭhipade pana是指在測量點上「rathayaṭṭhippamāṇāti rathassa dhajayaṭṭhippamāṇā」ti是指車帆的長度。Uppajjiṃsūti是在加冕的同時就出現了。因此在這方面,令人驚奇的現象也應被理解。正如在《大史》中也有說: 「Devānaṃpiyatisso是國王,因父親的緣故; 他的加冕同樣,出現了許多驚奇。」

Ekā latā yaṭṭhi nāmāti kañcanalatāya paṭimaṇḍitattā evaṃladdhanāmā ekā yaṭṭhi ahosi. Taṃ alaṅkaritvā uppannalatāti taṃ rajatavaṇṇaṃ yaṭṭhiṃ alaṅkaritvā tattheva cittakammakatā viya uppannalatā. Khāyatīti dissati. Kiñjakkhānīti kesarāni. Etāni ca pupphayaṭṭhiyaṃ nīlapupphādīni sakuṇayaṭṭhiyañca nānappakārā migapakkhino tattheva cittakammakatā viya paññāyantīti daṭṭhabbaṃ. Setā rajatayaṭṭhīvāti rajatamayayaṭṭhi viya ekā yaṭṭhi setavaṇṇāti attho. Latāti tattheva cittakammakatā viya dissamānalatā. Nīlādi yādisaṃ pupphanti yādisaṃ loke nīlādipupphaṃ atthi, tādisaṃ pupphayaṭṭhimhi khāyatīti attho.

Anekavihitaṃ ratanaṃ uppajjīti anekappakāraṃ ratanaṃ samuddato sayameva tīraṃ āruhitvā velante ūmivegābhijātamariyādavaṭṭi viya uppajji, uṭṭhahitvā aṭṭhāsīti attho. Tambapaṇṇiyaṃ pana aṭṭha muttā uppajjiṃsūti etthāpi tambapaṇṇiyaṃ samuddato sayameva uṭṭhahitvā jātito aṭṭha muttā samuddatīre vuttanayeneva ṭhitāti veditabbā. Vuttañhetaṃ mahāvaṃse –

『『Laṅkādīpamhi sakale, nidhayo ratanāni ca;

Antoṭhitāni uggantvā, pathavītalamāruhuṃ.

『『Laṅkādīpasamīpamhi, bhinnanāvāgatāni ca;

Tatra jātāni ca thalaṃ, ratanāni samāruhuṃ.

『『Hayagajā rathāmalakā, valayaṅguliveṭhakā;

Kakudhaphalā pākatikā, iccetā aṭṭha jātito.

『『Muttā samuddā uggantvā, tīre vaṭṭi viya ṭhitā;

Devānaṃpiyatissassa, sabbapuññavijambhita』』nti.

Hayamuttāti assarūpasaṇṭhānamuttā. Gajamuttāti hatthirūpasaṇṭhānā. Evaṃ sabbattha taṃtaṃsaṇṭhānavasena muttābhedo veditabbo. Aṅguliveṭhakamuttāti aṅgulīyakasaṇṭhānā, muddikāsaṇṭhānāti attho. Kakudhaphalamuttāti kakudharukkhaphalākārā bahū asāmuddikā muttā. Rājakakudhabhaṇḍānīti rājārahauttamabhaṇḍāni. Tāni sarūpena dassento āha 『『chattaṃ cāmara』』ntiādi. Aññañca bahuvidhaṃ paṇṇākāraṃ pahiṇīti sambandho. Saṅkhanti abhisekāsiñcanakaṃ sāmuddikaṃ dakkhiṇāvaṭṭaṃ saṅkhaṃ. Anotattodakameva 『『gaṅgodaka』』nti vuttaṃ. Vaḍḍhamānanti alaṅkāracuṇṇaṃ. 『『Nahānacuṇṇa』』nti keci. Vaṭaṃsakanti kaṇṇapiḷandhanavaṭaṃsakanti vuttaṃ hoti. 『『Vaṭaṃsakaṃ kaṇṇacūḷikaṭṭhāne olambaka』』ntipi vadanti. Bhiṅgāranti suvaṇṇamayaṃ mahābhiṅgāraṃ. 『『Makaramukhasaṇṭhānā balikammādikaraṇatthaṃ katā bhājanavikatī』』tipi vadanti. Nandiyāvaṭṭanti kākapadasaṇṭhānā maṅgalatthaṃ katā suvaṇṇabhājanavikati. Kaññanti khattiyakumāriṃ. Adhovimaṃ dussayuganti kiliṭṭhe jāte aggimhi pakkhittamatte parisuddhabhāvamupagacchantaṃ adhovimaṃ dussayugaṃ. Hatthapuñchananti pītavaṇṇaṃ mahagghaṃ hatthapuñchanapaṭaṃ. Haricandananti harivaṇṇacandanaṃ, suvaṇṇavaṇṇacandananti attho. Lohitacandanaṃ vā, gositacandananti attho. Taṃ kira uddhane kuthitatelamhi pakkhittamattaṃ sakalampi telaṃ aggiñca nibbāpanasamatthaṃ candanaṃ. Teneva 『『gositacandana』』nti vuccati. Gosaddena hi jalaṃ vuccati, taṃ viya sitaṃ candanaṃ gositacandanaṃ. Nāgabhavanasambhavaṃ aruṇavaṇṇamattikaṃ. Harītakaṃ āmalakanti agadaharītakaṃ agadāmalakaṃ. Taṃ khippameva sarīramalasodhanādikaraṇasamatthaṃ hoti.

Ekā latā yaṭṭhi nāmāti是指因金色藤蔓的裝飾而得名的藤蔓。Taṃ alaṅkaritvā uppannalatāti是指裝飾后產生的藤蔓,這種銀色的藤蔓裝飾后,像是藝術品般出現。Khāyatīti是指可見的。Kiñjakkhānīti是指像獅子般的毛髮。Etāni ca pupphayaṭṭhiyaṃ nīlapupphādīni是指在花藤中,藍色花朵等各種動物的羽毛,像藝術品一樣顯現。Setā rajatayaṭṭhīvāti是指像銀色藤蔓般的白色藤蔓。Latāti是指像藝術品般顯現的藤蔓。Nīlādi yādisaṃ pupphanti是指在世上存在的藍色等花朵,這樣的花藤中可見。 Anekavihitaṃ ratanaṃ uppajjīti是指各種各樣的寶石從海中自然而然地浮現,像是從水流中涌現而出。Tambapaṇṇiyaṃ pana aṭṭha muttā uppajjiṃsūti是指在銅色島上,自然而然地浮現出八顆珍珠,依照前述的方式在海岸上顯現。Vuttañhetaṃ mahāvaṃse是指在《大史》中記載: 「在蘭卡島上,所有的寶藏和寶石; 被埋藏在地面上,浮現於地表。」 「在蘭卡島的附近,破損的船隻; 在那裡出生的寶石,浮現於地表。」 「馬、象、車和寶石,像手指環一樣; 如同從水中浮現的珍珠。」 「珍珠從海中浮現,像是停留在岸邊; Devānaṃpiyatissassa,所有的功德都顯現。」 Hayamuttāti是指馬的形狀的珍珠。Gajamuttāti是指象的形狀的珍珠。Evaṃ sabbattha taṃtaṃsaṇṭhānavasena muttābhedo veditabbo是指在各處應當理解珍珠的種類。Aṅguliveṭhakamuttāti是指手指狀的珍珠,muddikāsaṇṭhānāti是指手掌的形狀。Kakudhaphalamuttāti是指像山頂樹果的形狀的多種珍珠。Rājakakudhabhaṇḍānīti是指王者所需的最上等的寶物。Tāni sarūpena dassento āha是指「傘和扇子」等等。Aññañca bahuvidhaṃ paṇṇākāraṃ pahiṇīti是指各種各樣的簾子。Saṅkhanti是指加冕用的灑水器,向右轉的灑水器。Anotattodakameva是指「Gaṅgodaka」,即甘露水。Vaḍḍhamānanti是指裝飾用的粉末。「Nahānacuṇṇa」nti是指某些人所說的。Vaṭaṃsakanti是指耳朵的裝飾品。Vaṭaṃsakaṃ kaṇṇacūḷikaṭṭhāne olambaka是指耳朵的裝飾品。Bhiṅgāranti是指金色的大寶物。「Makaramukhasaṇṭhānā」是指爲了製作寶物而設的容器。Nandiyāvaṭṭanti是指爲了吉祥而製作的金色容器。Kaññanti是指王子的女兒。Adhovimaṃ dussayuganti是指在污垢中生長的,僅在火中被燒過的純凈物。Hatthapuñchananti是指黃色的昂貴的手掌布。Haricandananti是指綠色的香木,黃金色的香木。Lohitacandanaṃ vā是指紅色香木或牛奶香木。Taṃ kira uddhane kuthitatelamhi pakkhittamattaṃ是指在升起時,油被放置在火中,香木被放置在油中。因此稱之為「Gositacandana」。因為「Gosaddena」是指水,像白色的香木一樣,稱為牛奶香木。Nāgabhavanasambhavaṃ是指紅色的泥土。Harītakaṃ āmalakanti是指綠色的無花果和無花果。Taṃ khippameva sarīramalasodhanādikaraṇasamatthaṃ hoti是指它很快就能使身體變得純凈。

Uṇhīsanti uṇhīsapaṭṭaṃ. Veṭhananti sīsaveṭhanaṃ. Sārapāmaṅganti uttamaṃ ratanapāmaṅgasuttaṃ. Vatthakoṭikanti vatthayugameva. Nāgamāhaṭanti nāgehi āhaṭaṃ. Ma-kāro padasandhikaro. Amatosadhanti evaṃnāmikā guḷikajāti, amatasadisakiccattā evaṃ vuccati. Taṃ kira paripanthaṃ vidhametvā sabbattha sādhentehi agadosadhasambhārehi yojetvā vaṭṭetvā kataṃ guḷikaṃ. Taṃ pana rājūnaṃ mukhasodhananahānapariyosāne mahatā parihārena upanenti. Tena te aṅgarāgaṃ nāma karonti, karontā ca yathārahaṃ dvīhi tīhi agadosadharaṅgatilakāhi nalāṭakaaṃsakūṭauramajjhasaṅkhātaṃ aṅgaṃ sajjetvā aṅgarāgaṃ karontīti veditabbaṃ. Sā pana guḷikā ahivicchikādīnampi visaṃ hanati, tenapi taṃ vuccati 『『amatosadha』』nti.

Ahaṃ buddhañcātiādīsu sabbadhamme yāthāvato abujjhi paṭibujjhīti buddhoti saṅkhyaṃ gataṃ sammāsambuddhañca, adhigatamagge sacchikatanirodhe yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne ca apāyesu apatamāne dhāretīti dhammoti saṅkhyaṃ gataṃ pariyattiyā saddhiṃ nava lokuttaradhammañca, diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatattā saṅghoti saṅkhyaṃ gataṃ ariyasāvakasaṅghañca ahaṃ saraṇaṃ gato parāyaṇanti upagato, bhajiṃ sevinti attho. Atha vā hiṃsati tappasādataggarukatāhi vihatakilesena tapparāyaṇatākārappavattena cittuppādena saraṇagatānaṃ teneva saraṇagamanena bhayaṃ santāsaṃ dukkhaṃ duggatiṃ parikilesaṃ hanati vināsetīti saraṇaṃ, ratanattayassetaṃ adhivacanaṃ. Apica sammāsambuddho hite pavattanena ahitā ca nivattanena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti saraṇanti vuccati. Dhammopi bhavakantārā uttāraṇena assāsadānena ca sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti saraṇanti vuccati. Saṅghopi appakānampi kārānaṃ vipulaphalapaṭilābhakaraṇena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti saraṇanti vuccati. Iminā atthena saraṇabhūtaṃ ratanattayaṃ teneva kāraṇena saraṇanti gato avagato, jāninti attho. Upāsakattaṃ desesinti ratanattayaṃ upāsatīti upāsakoti evaṃ dassitaṃ upāsakabhāvaṃ mayi abhiniviṭṭhaṃ vācāya pakāsesinti attho, 『『upāsakohaṃ ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gato』』ti evaṃ upāsakattaṃ paṭivedesinti vuttaṃ hoti. Sakyaputtassa sāsaneti sakyassa suddhodanassa putto so bhagavā sakyaputto, tassa sakyaputtassa sāsaneti attho. Saddhāti saddhāya, 『『sayaṃ abhiññā sacchikatvā』』tiādīsu viya yakāralopo daṭṭhabbo. Upehīti upagaccha.

以下是巴利文的完整直譯: 熱頸冠他們熱頸冠。纏繞他們頭部纏繞。最高珍寶經鏈他們最高珍寶經鏈。衣角他們衣服成對。龍王帶來他們被龍王帶來。字母"馬"是詞語連線語。不死藥他們如此命名的藥丸,因為類似不死藥而如此稱說。據說他們破壞障礙,用各種無毒藥材調配,旋轉製成藥丸。這種藥丸他們在國王漱口沐浴結束時以盛大儀式獻上。因此他們製作身體塗飾,製作時以適當方式用兩三種無毒藥材點綴額頭、肩膀、髖部和中間部位,製作身體塗飾應當被瞭解。這種藥丸還能消除蛇、蝎等毒,因此也被稱為"不死藥"。 我對於佛陀等所有法門,如實覺悟、重新覺悟,因此被稱為佛陀,即正等正覺;在已獲得道路、現見滅諦、按照教導行走、不墮落惡趣時能持守,因此被稱為法;連同文獻在內的九種出世間法;由於見解、戒行的共同性而被稱為僧伽,即聖者弟子僧團,我皈依歸依,意指親近、依附。或者,他以信仰、尊重的心態破壞煩惱,通過皈依而產生的心念,以皈依本身消滅恐懼、驚慌、痛苦、惡趣和污穢,因此稱為歸依,是三寶的代稱。此外,正等正覺通過促進利益、阻止非利益而消滅眾生的恐懼,因此稱為歸依。法門通過從有輪迴的荒野拯救、給予安慰而消滅眾生的恐懼,因此稱為歸依。僧伽通過為少數人帶來廣大果報而消滅眾生的恐懼,因此稱為歸依。以此意義,三寶成為歸依,我已通過這個緣故而歸依、瞭解。宣說居士身份,即崇敬三寶為居士,如此展示了我對居士身份的執著,通過語言表達,意即"從今日起,我以生命皈依歸依",如此體驗居士身份。釋迦之子的教法,即釋迦族凈飯王之子世尊是釋迦之子,這是他的教法。以信仰,信仰之意,如"親自以智慧現證"等處,應當理解字母"亞"的脫落。

Asokaraññā pesitena abhisekenāti asokaraññā pesitena abhisekupakaraṇena. Yadā hi devānaṃpiyatisso mahārājā attano sahāyassa dhammāsokarañño ito veḷuyaṭṭhiyādayo mahārahe paṇṇākāre pesesi. Tadā sopi te disvā pasīditvā ativiya tuṭṭho 『『imehi atirekataraṃ kiṃ nāma mahagghaṃ paṭipaṇṇākāraṃ sahāyassa me pesessāmī』』ti amaccehi saddhiṃ mantetvā laṅkādīpe abhisekaparihāraṃ pucchitvā 『『na tattha īdiso abhisekaparihāro atthī』』ti sutvā 『『sādhu vata me sahāyassa abhisekaparihāraṃ pesessāmī』』ti vatvā sāmuddikasaṅkhādīni tīṇi saṅkhāni ca gaṅgodakañca aruṇavaṇṇamattikañca aṭṭhaṭṭha khattiyabrāhmaṇagahapatikaññāyo ca suvaṇṇarajatalohamattikāmayaghaṭe ca aṭṭhahi seṭṭhikulehi saddhiṃ aṭṭha amaccakulāni cāti evaṃ sabbaṭṭhakaṃ nāma idha pesesi 『『imehi me sahāyassa puna abhisekaṃ karothā』』ti, aññañca abhisekatthāya bahuṃ paṇṇākāraṃ pesesi. Tena vuttaṃ 『『asokaraññā pesitena abhisekenā』』ti. Eko māso abhisittassa assāti ekamāsābhisitto. Kathaṃ pana tassa tadā ekamāsābhisittatā viññāyatīti āha 『『visākhapuṇṇamāyaṃ hissa abhisekamakaṃsū』』ti, pubbe katābhisekassapi asokaraññā pesitena anagghena parihārena visākhapuṇṇamāyaṃ puna abhisekamakaṃsūti attho. Vuttañhetaṃ mahāvaṃse –

『『Te migasiramāsassa, ādicandodayaṃ dine;

Abhisittañca laṅkindaṃ, amaccā sāmibhattino.

『『Dhammāsokassa vacanaṃ, sutvā sāmihite ratā;

Punāpi abhiseciṃsu, laṅkāhitasukhe rata』』nti.

Dīpavaṃsepi cetaṃ vuttaṃ –

『『Visākhamāse dvādasiyaṃ, jambudīpā idhāgatā;

Abhisekaṃ saparivāraṃ, asokadhammena pesitaṃ.

『『Dutiyaṃ abhisiñcittha, rājānaṃ devānaṃpiyaṃ;

Abhisitto dutiyābhisekena, visākhamāse uposathe.

『『Tato māse atikkamma, jeṭṭhamāse uposathe;

Mahindo sattamo hutvā, jambudīpā idhāgato』』ti.

Tadā pana tassa rañño visākhapuṇṇamāya abhisekassa katattā tato pabhuti yāvajjatanā visākhapuṇṇamāyameva abhisekakaraṇamāciṇṇaṃ. Abhisekavidhānañcettha evaṃ veditabbaṃ – abhisekamaṅgalatthaṃ alaṅkatappaṭiyattassa maṇḍapassa anto katassa udumbarasākhamaṇḍapassa majjhe suppatiṭṭhite udumbarabhaddapīṭhamhi abhisekārahaṃ abhijaccaṃ khattiyaṃ nisīdāpetvā paṭhamaṃ tāva maṅgalābharaṇabhūsitā jātisampannā khattiyakaññā gaṅgodakapuṇṇaṃ sāmuddikaṃ dakkhiṇāvaṭṭasaṅkhaṃ ubhohi hatthehi sakkaccaṃ gahetvā sīsopari ussāpetvā tena tassa muddhani abhisekodakaṃ abhisiñcati, evañca vadeti 『『deva, taṃ sabbepi khattiyagaṇā attānamārakkhaṇatthaṃ iminā abhisekena abhisekikaṃ mahārājaṃ karonti, tvaṃ rājadhammesu ṭhito dhammena samena rajjaṃ kārehi, etesu khattiyagaṇesu tvaṃ puttasinehānukampāya sahitacitto hitasamamettacitto ca bhava, rakkhāvaraṇaguttiyā tesaṃ rakkhito ca bhavāhī』』ti.

以下是巴利文的完整直譯: 阿育王派遣的灌頂即阿育王派遣的灌頂用具。當天愛帝須大王從這裡向他的朋友法阿育王派遣竹杖等珍貴禮物時,他看到這些禮物後心生歡喜,非常高興,說道:"我應該向我的朋友回贈什麼更加珍貴的禮物呢?"於是與大臣們商議,詢問蘭卡島(現斯里蘭卡)的灌頂儀式,聽說"那裡沒有這樣的灌頂儀式"后,說道:"那麼我要向我的朋友派遣灌頂儀式",於是派遣了三個海螺、恒河水、紅色泥土、八位剎帝利、婆羅門和居士的少女、金銀銅泥製成的水罐,以及八個富商家族和八個大臣家族,這就是所謂的"八種",說道:"用這些為我的朋友再次舉行灌頂儀式",還派遣了其他許多用於灌頂的禮物。因此說"阿育王派遣的灌頂"。灌頂一個月的人即一個月前灌頂的人。如何知道他當時是一個月前灌頂的呢?說道"他們在毗舍佉月圓日為他舉行了灌頂儀式",意思是雖然之前已經舉行過灌頂儀式,但用阿育王派遣的無價儀式在毗舍佉月圓日再次舉行了灌頂儀式。《大史》中也這樣說: "他們在鹿月(現在的阿格拉哈亞那月)初一日, 為蘭卡國王舉行灌頂,忠誠的大臣們。 聽聞法阿育的話語,樂於效忠主人, 再次為蘭卡的利益和快樂而灌頂。" 《島史》中也這樣說: "在毗舍佉月十二日,從閻浮提(印度)來到這裡, 阿育法王派遣的灌頂儀式及其隨從。 第二次為天愛王舉行灌頂, 在毗舍佉月布薩日舉行第二次灌頂。 然後一個月過去,在阇提月(現在的耶薩他月)布薩日, 摩哂陀作為第七位從閻浮提來到這裡。" 由於當時在毗舍佉月圓日為國王舉行了灌頂儀式,從那時起直到今天,一直習慣在毗舍佉月圓日舉行灌頂儀式。這裡應當這樣理解灌頂儀式的程式:在為灌頂慶典裝飾好的帳篷內,在烏檀婆羅樹枝搭建的帳篷中央,在穩固的烏檀婆羅吉祥座上,讓有資格接受灌頂的高貴剎帝利坐下,首先由出身高貴、佩戴吉祥飾品的剎帝利少女,雙手恭敬地拿著裝滿恒河水的右旋海螺,舉過頭頂,用其中的水澆灌他的頭頂,並這樣說道:"陛下,所有剎帝利群眾爲了自我保護,用這種灌頂使你成為接受灌頂的大王,愿你立足於王法,以正法公平地治理國家,對這些剎帝利群眾,愿你懷有慈愛之心,以平等慈悲之心對待他們,愿你以保護、庇護、守衛來保護他們。"

Tato puna purohitopi purohiccaṭṭhānānurūpālaṅkārehi alaṅkatappaṭiyatto gaṅgodakapuṇṇaṃ rajatamayasaṅkhaṃ ubhohi hatthehi sakkaccaṃ gahetvā tassa sīsopari ussāpetvā tena tassa muddhani abhisekodakaṃ abhisiñcati, evañca vadeti 『『deva, taṃ sabbepi brāhmaṇagaṇā attānamārakkhaṇatthaṃ iminā abhisekena abhisekikaṃ mahārājaṃ karonti, tvaṃ rājadhammesu ṭhito dhammena samena rajjaṃ kārehi, etesu brāhmaṇesu tvaṃ puttasinehānukampāya sahitacitto hitasamamettacitto ca bhava, rakkhāvaraṇaguttiyā tesaṃ rakkhito ca bhavāhī』』ti.

Tato puna seṭṭhipi seṭṭhiṭṭhānānurūpabhūsanabhūsito gaṅgodakapuṇṇaṃ ratanamayasaṅkhaṃ ubhohi hatthehi sakkaccaṃ gahetvā tassa sīsopari ussāpetvā tena tassa muddhani abhisekodakaṃ abhisiñcati, evañca vadeti 『『deva taṃ sabbepi gahapatigaṇā attānamārakkhaṇatthaṃ iminā abhisekena abhisekikaṃ mahārājaṃ karonti, tvaṃ rājadhammesu ṭhito dhammena samena rajjaṃ kārehi, etesu gahapatigaṇesu tvaṃ puttasinehānukampāya sahitacitto hitasamamettacitto ca bhava, rakkhāvaraṇaguttiyā tesaṃ rakkhito ca bhavāhī』』ti.

Te pana tassa evaṃ vadantā 『『sace tvaṃ amhākaṃ vacanānurūpena rajjaṃ kāressasi, iccetaṃ kusalaṃ. No ce kāressasi, tava muddhā sattadhā phalatū』』ti evaṃ rañño abhisapanti viyāti daṭṭhabbaṃ. Imasmiṃ pana dīpe devānaṃpiyatissassa muddhani dhammāsokeneva idha pesitā khattiyakaññāyeva anotattodakapuṇṇena sāmuddikadakkhiṇāvaṭṭasaṅkhena abhisekodakaṃ abhisiñcīti vadanti. Idañca yathāvuttaṃ abhisekavidhānaṃ majjhimanikāye cūḷasīhanādasuttavaṇṇanāyaṃ sīhaḷaṭṭhakathāyampi 『『paṭhamaṃ tāva abhisekaṃ gaṇhantānaṃ rājūnaṃ suvaṇṇamayādīni tīṇi saṅkhāni ca gaṅgodakañca khattiyakaññañca laddhuṃ vaṭṭatī』』tiādinā vuttanti vadanti.

Sammodanīyaṃ kathaṃ kathayamānoti pītipāmojjasaṅkhātasammodajananato sammodituṃ yuttabhāvato ca sammodanīyaṃ 『『kacci bhante khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci vo appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāro』』ti evamādikathaṃ kathayamāno. Cha jane dassesīti raññā saddhiṃ āgatānaṃ 『『na ime yakkhā, manussā ime』』ti sañjānanatthaṃ bhaṇḍukassa upāsakassa ānītattā tena saddhiṃ cha jane dassesi. Tevijjāti pubbenivāsadibbacakkhuāsavakkhayasaṅkhātāhi tīhi vijjāhi samannāgatā. Iddhippattāti iddhividhañāṇaṃ pattā. Cetopariyakovidāti paresaṃ cittācāre kusalā. Evamettha pañca abhiññā sarūpena vuttā, dibbasotaṃ pana tāsaṃ vasena āgatameva hoti. Bahūti evarūpā chaḷabhiññā buddhasāvakā bahū gaṇanapathaṃ atikkantā sakalajambudīpaṃ kāsāvapajjotaṃ katvā vicarantīti. Keci pana 『『tevijjā iddhippattā ca khīṇāsavā cetopariyakovidā keci khīṇāsavāti visuṃ yojetvā 『arahanto』ti iminā sukkhavipassakā vuttā』』ti vadanti.

以下是巴利文的完整直譯: 然後,婆羅門祭司也用裝飾好的右旋海螺,雙手恭敬地拿著恒河水,舉過頭頂,用其中的水澆灌他的頭頂,並這樣說道:"陛下,所有婆羅門群眾爲了自我保護,用這種灌頂使你成為接受灌頂的大王,愿你立足於王法,以正法公平地治理國家,對這些婆羅門群眾,愿你懷有慈愛之心,以平等慈悲之心對待他們,愿你以保護、庇護、守衛來保護他們。" 然後,商人也用裝飾好的右旋海螺,雙手恭敬地拿著恒河水,舉過頭頂,用其中的水澆灌他的頭頂,並這樣說道:"陛下,所有商人群眾爲了自我保護,用這種灌頂使你成為接受灌頂的大王,愿你立足於王法,以正法公平地治理國家,對這些商人群眾,愿你懷有慈愛之心,以平等慈悲之心對待他們,愿你以保護、庇護、守衛來保護他們。" 他們對國王這樣說:"如果你按照我們的命令治理國家,那麼你將獲得善果。如果你不這樣做,你的頭將被分成七塊。"於是,國王被詛咒,事情變得明朗。《島史》中也說,在這個島國,阿育王的灌頂儀式中,國王的頭被用恒河水澆灌,這是婆羅門少女用右旋海螺澆灌的。 這裡也提到,關於灌頂儀式的程式,《中阿含經》和《長阿含經》中也說過,例如"首先接受灌頂的國王,獲得金銀銅泥製成的三個海螺、恒河水和剎帝利少女的捐贈"等。 他們互相問候,互相祝福,互相詢問健康情況,互相祝願平安。國王對他們說:"這些人不是夜叉,是人。"於是,國王和他們一起,五個人都具足了五種神通。他們具有神通、天耳、他心通、宿命通和天眼通。這些神通是佛陀弟子所具足的。有些人說:"具有五種神通的人是阿拉漢,已經斷除了三毒和煩惱。"

Paññāveyyattiyanti paññāpāṭavaṃ, paññāya tikkhavisadabhāvanti attho. Āsannanti āsanne ṭhitaṃ. Sādhu mahārāja paṇḍitosīti rājānaṃ pasaṃsati. Puna vīmaṃsanto 『『atthi pana te mahārājā』』tiādimāha. Cūḷahatthipadopamasuttantaṃ kathesīti 『『ayaṃ rājā 『ime samaṇā nāma īdisā, sīlādipaṭipatti ca tesaṃ īdisī』ti ca na jānāti, handa naṃ imāya cūḷahatthipadopamasuttantadesanāya samaṇabhāvūpagamanaṃ samaṇapaṭipattiñca viññāpessāmī』』ti cintetvā paṭhamaṃ cūḷahatthipadopamasuttantaṃ kathesi. Tattha hi –

『『Evameva kho, brāhmaṇa, idha tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno…pe… sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti, taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto, so taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati, so tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati 『sambādho gharāvāso rajopatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ, yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya』nti. So aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.

『『So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

『『Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharatī』』ti (ma. ni. 1.291-292) –

Evamādinā sāsane saddhāpaṭilābhaṃ paṭiladdhasaddhehi ca pabbajjupagamanaṃ pabbajitehi ca paṭipajjitabbā sīlakkhandhādayo dhammā pakāsitā.

Rājā suttantaṃ suṇantoyeva aññāsīti 『『so bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti, ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā』』ti evaṃ tasmiṃ suttante (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 智慧的敏銳性即智慧的靈活性,意思是智慧的銳利和清晰。靠近即站在附近。"很好,大王,你是智者",他讚美國王。然後爲了考驗他,他說"大王,你有..."等等。他講述了《小象跡喻經》,他想:"這位國王不知道'這些沙門是這樣的,他們的戒律等修行是這樣的',那麼我要用這個《小象跡喻經》的教導來讓他理解成為沙門的方式和沙門的修行。"於是他首先講述了《小象跡喻經》。其中說: "同樣地,婆羅門,如來出現於世間,是阿羅漢、正等正覺、明行足...宣說完整純凈的梵行。居士或居士子或生於某個家庭的人聽聞此法,聽聞此法后對如來生起信心。他具足這種信心后這樣思考:'在家生活是侷限的、是塵垢之道,出家生活是開放的。在家生活難以修習完全圓滿、完全清凈、如貝殼般光潔的梵行。我應該剃除鬚髮,披上袈裟,從在家生活出家進入無家生活。'他之後放棄少量或大量的財富,放棄少量或大量的親屬,剃除鬚髮,披上袈裟,從在家生活出家進入無家生活。 他如此出家后,遵守比丘的學處和生活,斷除殺生,遠離殺生,放下棍杖,放下武器,有慚有愧,以慈悲心對待一切眾生而安住。 斷除不與取,遠離不與取,只取所施與,期待所施與,以不偷盜、清凈的自我而安住。" 如此等等,宣說了在教法中獲得信心,獲得信心者出家,出家者應當修習的戒蘊等法。 國王一邊聽經一邊就明白了:"他遠離傷害種子和植物,一日一食,不在夜間進食,遠離非時食。"如此在那部經中...

1.293) āgatattā taṃ suṇantoyeva aññāsi. Idheva vasissāmāti na tāva rattiyā upaṭṭhitattā anāgatavacanamakāsi. Āgataphaloti anāgāmiphalaṃ sandhāyāha, sampattaanāgāmiphaloti attho. Tatoyeva ca visesato aviparītaviditasatthusāsanattā viññātasāsano. Idāni pabbajissatīti gihiliṅgena ānītakiccassa niṭṭhitattā evamāha. Acirapakkantassa raññoti raññe acirapakkanteti attho. Adhiṭṭhahitvāti antotambapaṇṇidīpe samāgatā suṇantūti adhiṭṭhahitvā.

Bhūmattharaṇasaṅkhepenāti bhūmattharaṇākārena. Uppātapāṭhakāti nimittapāṭhakā, nemittakāti attho. Gahitā dāni imehi pathavīti āsanānaṃ pathaviyaṃ atthatattā evamāhaṃsu. Patiṭṭhahissatīti cintentoti ettha tena kāraṇena sāsanapatiṭṭhānassa abhāvato avassaṃ patiṭṭhahantassa sāsanassa pubbanimittamidanti evaṃ pubbanimittabhāvena sallakkhesīti veditabbaṃ. Paṇītenāti uttamena. Sahatthāti sahatthena santappetvāti suṭṭhu tappetvā, paripuṇṇaṃ suhitaṃ yāvadatthaṃ katvāti attho. Petavatthuṃ vimānavatthuṃ saccasaṃyuttañca kathesīti desanāvidhikusalo thero janassa saṃvegaṃ janetuṃ paṭhamaṃ petavatthuṃ kathetvā tadanantaraṃ saṃvegajātaṃ janaṃ assāsetuṃ saggakathāvasena vimānavatthuñca kathetvā tadanantaraṃ paṭiladdhassāsānaṃ 『『mā ettha assādaṃ karotha nibbānaṃ vinā na aññaṃ kiñci saṅkhāragataṃ dhuvaṃ nāma atthi, tasmā paramassāsakaṃ nibbānamadhigantuṃ vāyamathā』』ti saccapaṭivedhatthāya ussāhaṃ janento ante saccasaṃyuttaṃ kathesīti veditabbaṃ.

Tesaṃ sutvāti tesaṃ santikā therānaṃ guṇakathaṃ sutvā. Rañño saṃviditaṃ katvāti rañño nivedanaṃ katvā, rājānaṃ paṭivedayitvāti attho. Alaṃ gacchāmāti purassa accāsannattā sāruppaṃ na hotīti paṭipakkhipanto āha. Meghavanaṃ nāma uyyānanti mahāmeghavanuyyānaṃ. Tassa kira uyyānassa bhūmiggahaṇadivase akālamahāmegho uṭṭhahitvā sabbataḷākapokkharaṇiyo pūrento gimhābhihatarukkhalatādīnaṃ anuggaṇhantova pāvassi, tena kāraṇena taṃ mahāmeghavanaṃ nāma uyyānaṃ jātaṃ. Vuttañhetaṃ mahāvaṃse –

『『Uyyānaṭṭhānaggahaṇe, mahāmegho akālajo;

Pāvassi tena uyyānaṃ, mahāmeghavanaṃ ahū』』ti.

Sukhasayitabhāvaṃ pucchitvāti 『『kacci, bhante, idha sukhaṃ sayittha, tumhākaṃ idha nivāso sukha』』nti evaṃ sukhasayitabhāvaṃ pucchitvā tato therena 『『sukhasayitamhi, mahārāja, bhikkhūnaṃ phāsukamidaṃ uyyāna』』nti vutte 『『evaṃ sati idaṃ no uyyānaṃ dassāmī』』ti cintetvā 『『kappati, bhante, bhikkhusaṅghassa ārāmo』』ti pucchi. Imaṃ suttanti veḷuvanārāmapaṭiggahaṇe vuttamimaṃ suttaṃ. Udakanti dakkhiṇodakaṃ. Mahāmeghavanuyyānaṃ adāsīti 『『imaṃ mahāmeghavanuyyānaṃ saṅghassa dammī』』ti vatvā jeṭṭhamāsassa kāḷapakkhe dutiyadivase adāsi. Mahāvihārassa dakkhiṇodakapāteneva saddhiṃ patiṭṭhitabhāvepi na tāva tattha vihārakammaṃ niṭṭhitanti āha 『『idañca paṭhamaṃ vihāraṭṭhānaṃ bhavissatī』』ti. Punadivasepīti kāḷapakkhassa dutiyadivaseyeva. Aḍḍhanavamānaṃ pāṇasahassānanti aḍḍhena navamānaṃ pāṇasahassānaṃ, pañcasatādhikānaṃ aṭṭhasahassānanti attho. Jotipātubhāvaṭṭhānanti ñāṇālokassa pātubhāvaṭṭhānaṃ. Appamādasuttanti aṅguttaranikāye mahāappamādasuttaṃ, rājovādasuttanti vuttaṃ hoti.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡就明白了,因為夜晚還未到來,所以沒有說將來時。達到果位是指說不來果位,意思是達到不來果位。由於從那時起特別是因為正確理解了佛陀的教導而瞭解教法。現在將出家是因為世俗生活的事務已經完成而這樣說。國王剛離去的意思是國王剛離開。決心讓在島內集會的人聽聞。 以鋪地的方式即以鋪地的方式。預兆解讀者即徵兆解讀者,意味著占卜者。因為座位在地上而說"現在這些被地佔據"。思考著"將會安立",因此由於教法安立的缺乏,必定是將要安立的教法的前兆,應當理解為作為前兆而觀察。優質的即上等的。親手即親自滿足,意思是充分滿足,完全愉悅地做到滿足。講述了《餓鬼事》和《天界事》以及《真理相應》,善於教導的長老爲了引發大眾的警覺,首先講述了《餓鬼事》,然後爲了安慰已經生起警覺的大眾,通過講述天堂之事講述了《天界事》,然後對已經獲得安慰的人說"不要在此處貪戀,除了涅槃,沒有其他任何屬於行的事物是永恒的,因此努力獲得終極安慰的涅槃",以此為目的激發熱情,最後講述了《真理相應》。 聽到他們的事蹟后,即從他們那裡聽到長老們的美德事蹟。向國王報告,即向國王報告,告知國王。足以前往是因為靠近城市而不合適,反對地說。名為"雲林"的園林即大雲林園。據說在那座園林的土地徵用日,出現了不合時的大云,充滿了所有的池塘湖泊,滋潤了被夏季烈日炙烤的樹木藤蔓等,因此那座園林被稱為大雲林園。《大史》中這樣說: "在園林地徵用時,出現了不合時的大云; 因此那園林成為大雲林園。" 詢問安睡情況即"尊者,您在這裡睡得好嗎?您在這裡住得舒適嗎?"這樣詢問安睡情況,然後長老說"大王,我睡得很好,比丘們在這園林中很舒適",於是想到"如果這樣,我將給予這園林",詢問"尊者,給僧團園林可以嗎?"這個經即在接受竹林園時所說的這個經。水即供養水。給予了大雲林園即說"我將給予僧團這個大雲林園",在耶薩他月黑月的第二天給予。即使在大寺通過供養水的方式安立,也未能在此完成寺院工作,因此說"這將是第一個寺院地點"。第二天即在黑月的第二天。四千五百生命的意思是四千五百生命,意思是五百多於八千。智慧顯現之地即智慧光明顯現之地。無懈怠經即《增支部》的大無懈怠經,所謂的國王教

Mahaccanti karaṇatthe paccattavacanaṃ, mahatā rājānubhāvenāti attho. Tumhe jānanatthanti sambandho. Ariṭṭho nāma amaccoti rañño bhāgineyyo ariṭṭho nāma amacco. Pañcapaṇṇāsāyāti ettha 『『catupaṇṇāsāyā』』ti vattabbaṃ. Evañhi sati upari vuccamānaṃ 『『dvāsaṭṭhi arahanto』』ti vacanaṃ sameti. Teneva ca sīhaḷabhāsāya likhite mahāvaṃse 『『catupaṇṇāsāya saddhi』』nti vuttaṃ. Dasabhātikasamākulaṃ rājakulanti muṭasivassa puttehi abhayo devānaṃpiyatisso mahānāgo uttiyo mattābhayo sūratissoti evamādīhi dasahi bhātikehi samākiṇṇaṃ rājakulaṃ. Cetiyagirimhi vassaṃ vasiṃsūti āsāḷhīpuṇṇamadivase raññā dinnavihāreyeva paṭiggahetvā pāṭipadadivase vassaṃ vasiṃsu. Pavāretvāti mahāpavāraṇāya pavāretvā. Kattikapuṇṇamāyanti aparakattikapuṇṇamāyaṃ. Mahāmahindatthero hi purimikāyaṃ upagantvā vutthavasso mahāpavāraṇāya pavāretvā tato ekamāsaṃ atikkamma cātumāsiniyaṃ puṇṇamadivase ariyagaṇaparivuto rājakulaṃ gantvā bhojanāvasāne 『『mahārāja, amhehi ciradiṭṭho sammāsambuddho』』tiādivacanamabrvi. Evañca katvā vakkhati 『『puṇṇamāyaṃ mahāvīro, cātumāsiniyā idhā』』ti. Yaṃ panettha kenaci vuttaṃ 『『vutthavasso pavāretvāti cātumāsiniyā pavāraṇāyāti attho, paṭhamapavāraṇāya vā pavāretvā ekamāsaṃ tattheva vasitvā kattikapuṇṇamiyaṃ avoca, aññathā 『puṇṇamāyaṃ mahāvīro』ti vuttattā na sakkā gahetu』』nti, tattha cātumāsiniyā pavāraṇāyāti ayamatthavikappo na yujjati. Na hi purimikāya vassūpagatā cātumāsiniyaṃ pavārenti. Ciradiṭṭho sammāsambuddhoti satthussa sarīrāvayavo ca sammāsambuddhoyevāti katvā avayave samudāyavohāravasena evamāhāti daṭṭhabbaṃ yathā 『『samuddo diṭṭho』』ti.

Therena vuttampi gamanakāraṇaṃ ṭhapetvā idha vāse payojanameva dassetvā gamanaṃ paṭisedhetukāmo āha 『『ahaṃ bhante tumhe』』tiādi. Abhivādanādīsu ācariyaṃ disvā abhivādanakaraṇaṃ abhivādanaṃ nāma. Yasmiṃ vā disābhāge ācariyo vasati iriyāpathe kappento, tato abhimukhova vanditvā gacchati, vanditvā tiṭṭhati, vanditvā nisīdati, vanditvā nipajjati, idaṃ abhivādanaṃ nāma. Ācariyaṃ pana dūratova disvā paccuṭṭhāya paccuggamanakaraṇaṃ paccuṭṭhānaṃ nāma. Ācariyaṃ pana disvā añjaliṃ paggayha sīse ṭhapetvā ācariyaṃ namassati, yasmiṃ disābhāge so vasati, tadabhimukhopi tatheva namassati, gacchantopi ṭhitopi nisinnopi añjaliṃ paggayha namassatiyevāti idaṃ añjalikammaṃ nāma. Anucchavikakammassa pana karaṇaṃ sāmīcikaraṇaṃ nāma. Cīvarādīsu hi cīvaraṃ dento na yaṃ vā taṃ vā deti, mahagghaṃ satamūlagghampi pañcasatamūlagghampi satasahassamūlagghampi detiyeva. Piṇḍapātādīsupi eseva nayo. Idaṃ sāmīcikaraṇaṃ nāma. Sarīradhātuyoti sarīrāvayavā. Aññātanti aññātaṃ, viditaṃ mayāti attho. Kuto lacchāmāti kuto labhissāma. Sumanena saddhiṃ mantehīti paṭhamameva sāmaṇerassa kathitattā vā 『『jānāti esa amhākamadhippāya』』nti ñatvā vā evamāhāti daṭṭhabbaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: "大"是工具格的主格用法,意思是以國王的大威力。"你們知道"是連線詞。名為阿里塔的大臣是國王的外甥,名叫阿里塔的大臣。"五十五"這裡應該說"五十四"。這樣的話就與後面所說的"六十二阿羅漢"相符。因此在用僧伽羅語寫的《大史》中說"與五十四"。"十兄弟充滿的王族"是指由穆塔西瓦的兒子們阿巴耶、天愛帝須、大龍、烏提耶、瑪塔巴耶、蘇拉蒂薩等十兄弟充滿的王族。"在支提山度過雨安居"是指在阿沙荼月圓日接受國王贈予的寺院后,第二天開始雨安居。"自恣"是指在大自恣日自恣。"迦提迦月圓"是指后迦提迦月圓。大摩哂陀長老在前雨安居期間入雨安居,在大自恣日自恣后,再過一個月,在四月布薩日圓滿日,與聖眾一起前往王宮,在用餐結束后說:"大王,我們長久未見正等正覺者"等話。這樣做后將說"在四月布薩日,大英雄在此"。有人說"度過雨安居自恣"是指在四月布薩日自恣的意思,或者在第一次自恣后再住一個月,在迦提迦月圓日說話,否則不能接受"在月圓日大英雄"的說法。這裡四月布薩日自恣的解釋不合適。因為在前雨安居期間入雨安居的人不在四月布薩日自恣。"長久未見正等正覺者"應理解為以整體來稱呼部分,就像說"看見大海"一樣。 長老雖然說了離開的理由,但國王想要阻止離開,只說明在此居住的目的,說"尊者,我"等。在禮敬等中,見到老師時行禮叫做禮敬。或者在老師居住的方向保持威儀,面向那個方向頂禮后離開、站立、坐下、躺下,這叫做禮敬。遠遠看到老師時起身迎接叫做起迎。看到老師時舉起合掌放在頭上向老師致敬,或者面向老師居住的方向同樣致敬,行走、站立、坐下時都舉起合掌致敬,這叫做合掌。做適當的事叫做恭敬。在衣服等物中,給予衣服時不是隨便給予,而是給予價值百錢、五百錢、十萬錢的貴重衣服。在食物等方面也是同樣。這叫做恭敬。身體遺骸即身體部分。已知即已知,我已了知的意思。從哪裡得到即從哪裡獲得。與須摩那商議,應理解為因為已經先對沙彌說過,或者知道"他知道我們的意圖"而這樣說。

Appossukko tvaṃ mahārājāti mahārāja tvaṃ dhātūnaṃ paṭilābhe mā ussukkaṃ karohi, mā tvaṃ tattha vāvaṭo bhava, aññaṃ tayā kattabbaṃ karohīti adhippāyo. Idāni tadeva raññā kattabbakiccaṃ dassento 『『vīthiyo sodhāpetvā』』tiādimāha. Sabbatāḷāvacare upaṭṭhāpetvāti kaṃsatāḷāditāḷaṃ avacarati etthāti tāḷāvacaraṃ vuccati ātatavitatādi sabbaṃ tūriyabhaṇḍaṃ. Teneva parinibbānasuttaṭṭhakathāyaṃ 『『sabbañca tāḷāvacaraṃ sannipātethāti ettha sabbañca tāḷāvacaranti sabbaṃ tūriyabhaṇḍa』』nti vuttaṃ. Ettha pana sahacaraṇanayena sabbatūriyabhaṇḍānaṃ vādakāpi gahetuṃ vaṭṭantīti te sabbe upaṭṭhāpetvā sannipātetvāti vuttaṃ hoti. Lacchasīti labhissasi. Therā cetiyagirimeva agamaṃsūti rājanivesanato nikkhamitvā puna cetiyagirimeva agamaṃsu.

Tāvadevāti taṃ khaṇaṃyeva. Pāṭaliputtadvāreti pāṭaliputtanagaradvāre. Kiṃ bhante sumana āhiṇḍasīti sumana tvaṃ samaṇadhammaṃ akatvā kasmā vicarasīti pucchati. Cetiyagirimhiyeva patiṭṭhāpetvāti pacchā tattha vihāratthāya ākaṅkhitabbabhāvato cetiyagirimhiyeva patiṭṭhāpetvā. Vaḍḍhamānakacchāyāyāti pacchābhattanti attho. Pacchābhattameva hi chāyā vaḍḍhati. Athassa etadahosīti dhātucaṅkoṭakaṃ disvā evaṃ cintesi. Chattaṃ apanamatūti idaṃ setacchattaṃ sayameva me sīsoparito dhātucaṅkoṭakābhimukhaṃ hutvā namatūti attho. Mayhaṃ matthake patiṭṭhātūti idaṃ dhātucaṅkoṭakaṃ therassa hatthato dhātuyā saha āgantvā sirasmiṃ me patiṭṭhātūti attho. Pokkharavassaṃ nāma pokkharapattappamāṇaṃ valāhakamajjhe uṭṭhahitvā kamena pharitvā temetukāmeyeva temayamānaṃ mahantaṃ hutvā vassati. Mahāvīroti mahāparakkamo. Mahāvīrāvayavattā cettha satthuvohārena dhātuyo eva niddiṭṭhā. Dhātusarīrenāgamanañhi sandhāya ayaṃ gāthā vuttā.

Pacchimadisābhimukhova hutvā apasakkantoti piṭṭhito piṭṭhitoyeva pacchimadisābhimukho hutvā osakkanto, gacchantoti attho. Kiñcāpi esa pacchimadisaṃ na oloketi, tathāpi pacchimadisaṃ sandhāya gacchatīti 『『pacchimadisābhimukho』』ti vuttaṃ. Puratthimena dvārena nagaraṃ pavisitvāti ettha piṭṭhito piṭṭhitoyeva āgantvā dvāre sampatte parivattetvā ujukeneva nagaraṃ pāvisīti veditabbaṃ. Mahejavatthu nāmāti mahejanāmakena yakkhena pariggahitaṃ ekaṃ devaṭṭhānanti veditabbaṃ . Paribhogacetiyaṭṭhānanti ettha paribhuttūpakaraṇāni nidahitvā kataṃ cetiyaṃ paribhogacetiyanti daṭṭhabbaṃ. Tividhañhi cetiyaṃ vadanti paribhogacetiyaṃ dhātucetiyaṃ dhammacetiyanti. Tattha paribhogacetiyaṃ vuttanayameva. Dhātucetiyaṃ pana dhātuyo nidahitvā kataṃ. Paṭiccasamuppādādilikhitapotthakaṃ nidahitvā kataṃ pana dhammacetiyaṃ nāma. Sārīrikaṃ paribhogikaṃ uddissakanti evampi tippabhedaṃ cetiyaṃ vadanti. Ayaṃ pana pabhedo paṭimārūpassapi uddissakacetiyeneva saṅgahitattā suṭṭhutaraṃ yujjati.

這是巴利文的直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 不要太熱心,大王啊.。大王啊,你對於獲得舍利不要太熱心,你不要在那裡忙碌,你要做其他應該做的事,這是其意思。現在爲了顯示國王應該做的那件事,他說"令人清掃街道"等等。安排好所有的打擊樂器演奏者:這裡"打擊樂器演奏"是指在其中演奏銅鈸等打擊樂器,指的是所有的鼓類樂器等。因此在《般涅槃經注》中說:"集合所有的打擊樂器演奏,這裡所有的打擊樂器演奏是指所有的樂器"。而在這裡,根據伴隨的方法,所有樂器的演奏者也可以包括在內,所以說是安排好、集合他們所有人。你將獲得:你將得到。長老們就回到了支提山:從王宮出來后又回到了支提山。 就在那時:就在那一刻。在華氏城門:在華氏城(現在的巴特那)的城門。"尊者須摩那,你為什麼到處遊蕩?":他問"須摩那,你為什麼不修行沙門法而到處遊蕩?"。安置在支提山:因為之後希望在那裡建造寺院,所以安置在支提山。在日影增長時:意思是午後。因為只有在午後影子才會增長。然後他想到:看到舍利盒后他這樣想。"愿傘蓋自行傾斜":意思是愿這把白傘自己從我頭頂上朝著舍利盒的方向傾斜。"愿它安置在我的頭頂上":意思是愿這個舍利盒連同舍利從長老手中來到我的頭頂上安置。所謂蓮花雨是指在雲層中生起蓮花瓣大小的雨滴,逐漸擴散,只濕潤想要被濕潤的人,變得很大后降下。大雄:大勇猛者。這裡因為是大雄的部分,所以用導師的稱呼來指代舍利。因為這首偈頌是針對舍利身來臨而說的。 面向西方後退:背對著背對著面向西方後退,意思是離開。雖然他沒有看著西方,但是因為他朝著西方走,所以說"面向西方"。從東門進入城市:這裡應該理解為背對著背對著來到門口後轉身,直接進入城市。名為摩醯阇場地:應該理解為被名叫摩醯阇的夜叉所佔據的一個天神住處。用品塔的地方:這裡應該理解為將使用過的用品埋藏后建造的塔叫做用品塔。他們說有三種塔:用品塔、舍利塔和法塔。其中用品塔如前所述。舍利塔是埋藏舍利后建造的。而法塔是指將寫有緣起等的書籍埋藏后建造的。他們也說有身體的、用品的和指示的三種塔。但是這種分類因為雕像等也包括在指示塔中,

Kathaṃ pana idaṃ ṭhānaṃ tiṇṇaṃ buddhānaṃ paribhogacetiyaṭṭhānaṃ ahosīti āha 『『atīte kirā』』tiādi. Pajjarakenāti ettha pajjarako nāma rogo vuccati. So ca yakkhānubhāvena samuppannoti veditabbo. Tadā kira puṇṇakāḷo nāma yakkho attano ānubhāvena manussānampi sarīre pajjarakaṃ nāma rogaṃ samuṭṭhāpesi. Vuttañhetaṃ mahāvaṃse –

『『Rakkhasehi janassettha, rogo pajjarako ahū』』ti;

Dīpavaṃsepi cetaṃ vuttaṃ –

『『Rakkhasā ca bahū tattha, pajjarā ca samuṭṭhitā;

Pajjarena bahū sattā, nassanti dīpamuttame』』ti.

Anayabyasananti ettha anayoti avaḍḍhi. Kāyikaṃ cetasikañca sukhaṃ byasati vikkhipati vināsetīti byasananti dukkhaṃ vuccati. Kiñcāpi 『『buddhacakkhunā lokaṃ olokento』』ti vuttaṃ, tathāpi 『『te satte anayabyasanamāpajjante disvā』』ti vacanato paṭhamaṃ buddhacakkhunā lokaṃ oloketvā pacchā sabbaññutaññāṇena lokaṃ olokento te satte anayabyasanamāpajjante disvāti gahetabbaṃ. Na hi āsayānusayādibuddhacakkhussa te sattā anayabyasanaṃ āpajjantā dissanti. Dubbuṭṭhikāti visamavassādivasena duṭṭhā asobhanā vuṭṭhiyeva dubbuṭṭhikā, sassuppattihetubhūtā kāyasukhuppattisappāyā sattupakārā sammā vuṭṭhi tattha na hotīti adhippāyo. Tatoyeva ca 『『dubbhikkhaṃ dussassa』』nti vuttaṃ. Bhikkhāya abhāvo , dullabhabhāvo vā dubbhikkhaṃ, sulabhā tattha bhikkhā na hotīti vuttaṃ hoti. Sassānaṃ abhāvo, asampannatā vā dussassaṃ. Devoti meghassetaṃ nāmaṃ. Sammādhāramanupavecchīti udakadhāraṃ sammā vimuñci, sammā anupavassīti vuttaṃ hoti.

Mahāvivādo hotīti tasmiṃ kira kāle jayantamahārājena ca tassa rañño kaniṭṭhabhātukena samiddhakumāranāmakena uparājena ca saddhiṃ imasmiṃ dīpe mahāyuddhaṃ upaṭṭhitaṃ. Tenetaṃ vuttaṃ 『『tena kho pana samayena maṇḍadīpe mahāvivādo hotī』』ti. Hotīti kiriyā kālamapekkhitvā vattamānapayogo, vivādassa pana atītakālikattaṃ 『『tena kho pana samayenā』』ti imināva viññāyati. Saddantarasannidhānena hettha atītakālāvagamo yathā 『『bhāsate vaḍḍhate tadā』』ti. Evaṃ sabbattha īdisesu ṭhānesu vattamānapayogo daṭṭhabbo. Kalahaviggahajātāti ettha kalaho nāma matthakappatto kāyakalahopi vācākalahopi. Tattha hatthaparāmāsādivasena kāyena kātabbo kalaho kāyakalaho. Mammaghaṭṭanādivasena vācāya kātabbo kalaho vācākalaho. Vipaccanīkagahaṇaṃ viggaho. Kalahassa pubbabhāge uppanno aññamaññaviruddhagāho. Atha vā kalaho nāma vācākalaho. Aññamaññaṃ hatthaparāmāsādivasena virūpaṃ viruddhaṃ vā gahaṇaṃ viggaho kāyakalaho. Yathāvutto kalaho ca viggaho ca jāto sañjāto etesanti kalahaviggahajātā, sañjātakalahaviggahāti attho.

Tāni sāsanantaradhānena nassantīti pariyattipaṭivedhapaṭipattisaṅkhātassa tividhassapi sāsanassa antaradhānena dhātuparinibbāne sati tāni cetiyāni vinassanti. Tīṇi (dī. ni. aṭṭha.

這是巴利文的直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 但是這個地方如何成為三位佛陀的用品塔的地方呢?他說"過去據說"等等。被熱病:這裡熱病是指一種疾病。應該理解為是由夜叉的威力而產生的。據說當時有一個名叫滿黑的夜叉用自己的威力在人們的身體里引起了名叫熱病的疾病。因為這在《大史》中說: "這裡人們被羅剎引起了熱病。" 在《島史》中也說: "那裡有許多羅剎,熱病也興起; 許多眾生因熱病,在最勝洲滅亡。" 災難苦難:這裡災難是指不增長。苦難是指身心的快樂被分散、被破壞,所以稱為苦難。雖然說"用佛眼觀察世界",但是因為有"看到那些眾生遭遇災難苦難"這句話,所以應該理解為先用佛眼觀察世界,然後用一切智智觀察世界,看到那些眾生遭遇災難苦難。因為用觀察傾向和隨眠等的佛眼是看不到那些眾生遭遇災難苦難的。雨水不好:因為雨水不均等而變壞、不好的雨水就是雨水不好,意思是那裡沒有作為莊稼生長的原因、適合身體舒適產生、有益於眾生的正確雨水。因此也說"饑荒,收成不好"。饑荒是指沒有施捨食物,或者難以獲得,意思是說那裡不容易獲得施捨食物。收成不好是指沒有莊稼,或者不豐收。天:這是云的名字。正確地降下:正確地釋放水流,意思是說正確地降雨。 發生大爭論:據說在那個時候,與阇耶多大王和他的弟弟名叫三彌陀的副王在這個島上有大戰爭。因此說"那個時候,在曼荼島發生大爭論"。"發生"這個動詞雖然用現在時,但是考慮到時間,爭論是過去時的這一點從"那個時候"這句話就可以理解。因為這裡通過其他詞的接近而理解是過去時,就像"那時說話增長"一樣。這樣在所有類似的地方都應該看到使用現在時。產生爭吵鬥爭:這裡爭吵是指達到頂點的身體爭吵或言語爭吵。其中用身體做的爭吵,如觸控等,是身體爭吵。用言語做的爭吵,如傷害要害等,是言語爭吵。持相反意見是鬥爭。在爭吵之前產生的相互對立的執著。或者說,爭吵是指言語爭吵。相互之間以觸控等方式醜陋的或對立的執著是鬥爭,即身體爭吵。如前所述的爭吵和鬥爭在他們中間產生、生起,所以說產生爭吵鬥爭,意思是已經產生爭吵鬥爭。 那些因為教法消失而毀滅:當舍利完全涅槃時,由於所謂的教理、證悟、修行三種教法的消失,那些塔會毀滅。三

3.161; vibha. aṭṭha. 809) hi parinibbānāni kilesaparinibbānaṃ khandhaparinibbānaṃ dhātuparinibbānanti, tāni pana amhākaṃ bhagavato vasena evaṃ veditabbāni. Tassa hi kilesaparinibbānaṃ bodhipallaṅke ahosi, khandhaparinibbānaṃ kusinārāyaṃ. Dhātuparinibbānaṃ anāgate bhavissati. Sāsanassa kira osakkanakāle imasmiṃ tambapaṇṇidīpe dhātuyo sannipatitvā mahācetiyaṃ gamissanti, mahācetiyato nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ, tato mahābodhipallaṅkaṃ gamissanti, nāgabhavanatopi devalokatopi brahmalokatopi dhātuyo mahābodhipallaṅkameva gamissanti, sāsapamattāpi dhātu na antarā nassissati. Sabbā dhātuyo mahābodhipallaṅke rāsibhūtā suvaṇṇakkhandho viya ekagghanā hutvā chabbaṇṇarasmiyo vissajjessanti, tā dasasahassilokadhātuṃ pharissanti. Tato dasasahassacakkavāḷe devatā sannipatitvā 『『ajja satthā parinibbāti, ajja sāsanaṃ osakkati, pacchimadassanaṃ dāni idaṃ amhāka』』nti dasabalassa parinibbutadivasato mahantataraṃ kāruññaṃ karissanti, ṭhapetvā anāgāmikhīṇāsave avasesā sakabhāvena saṇṭhātuṃ na sakkhissanti. Dhātūsu tejodhātu uṭṭhahitvā yāva brahmalokā uggacchissati, sāsapamattiyāpi dhātuyā sati ekajālāva bhavissati, dhātūsu pariyādānaṃ gatāsu paricchijjissati. Evaṃ mahantaṃ ānubhāvaṃ dassetvā dhātūsu antarahitāsu sāsanaṃ antarahitaṃ nāma hoti.

Divā bodhirukkhaṭṭhāne hatthisālāyaṃ tiṭṭhatīti divā vatthuvicinanāya okāsaṃ kurumāno tato dhātuṃ gahetvā kumbhe ṭhapetvā sadhātukova hutvā tiṭṭhatīti vadanti. Vuttañhetaṃ mahāvaṃse –

『『Rattiṃ nāgonupariyāti, taṃ ṭhānaṃ so sadhātukaṃ;

Bodhiṭṭhānamhi sālāyaṃ, divā ṭhāti sadhātuko』』ti.

Thūpapatiṭṭhānabhūmiṃ pariyāyatīti matthakato dhātuṃ tattha patiṭṭhāpetvā sadhātukaṃ thūpapatiṭṭhānabhūmiṃ rattibhāge pariyāyati, samantato vicaratīti attho. Jaṅghappamāṇanti pupphaṭṭhānappamāṇaṃ. Thūpakucchito heṭṭhābhāgañhi thūpassa jaṅghāti vadanti. Dhātuoropanatthāyāti hatthikumbhato dhātukaraṇḍakassa oropanatthāya. Sakalanagarañca janapado cāti nagaravāsino janapadavāsino ca abhedato nagarajanapadasaddehi vuttā 『『sabbo gāmo āgato, mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī』』tiādīsu viya. Mahājanakāyeti mahājanasamūhe. Samūhapariyāyo hettha kāyasaddo. Ekekadhātuppadesato tejodakanikkhamanādivasena yamakayamakaṃ hutvā pavattaṃ pāṭihāriyaṃ yamakapāṭihāriyaṃ. Channaṃ vaṇṇānaṃ rasmiyo cāti sambandho kātabbo. Channaṃ vaṇṇānaṃ udakadhārā cāti evampettha sambandhaṃ vadanti. Parinibbutepi bhagavati tassānubhāvena evarūpaṃ pāṭihāriyamahosiyevāti dassetuṃ 『『evaṃ acintiyā』』tiādigāthamāha. Buddhadhammāti ettha buddhaguṇā.

這是巴利文的直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 如是,涅槃有三種:煩惱涅槃、色法涅槃、元素涅槃,這些應當根據我們尊者的教導來理解。因為煩惱涅槃是在菩提樹下,色法涅槃是在拘尸那城(現代的庫希那爾)。元素涅槃將在未來發生。因為在教法衰退時,在這個銅葉島上,舍利將會聚集而去往偉大的聖塔,從偉大的聖塔去往蛇島的王舍利塔,然後再去往偉大的菩提樹下,舍利也將去往蛇宮、天界、梵天界,除了像芥末那樣的舍利不會消失。所有的舍利像金塊一樣聚集在偉大的菩提樹下,像六道光線一樣散發,照亮十千個世界。然後十千個天神聚集在一起,"今天尊者將要涅槃,今天教法將要衰退,這個最後的見證將會是我們的"。因此在十力尊者涅槃的日子裡,他們會更加憐憫,除了那些已經證得無漏的,其他的眾生將無法安穩。元素中的光元素將升起,直到梵天界升起,像芥末那樣的元素也將會是一種相同的光,因此在元素中,元素的消散將會被限制。這樣顯示出巨大的威力,教法的消失被稱為教法的消失。 白天在菩提樹的地方,在大象廄里停留:白天是爲了尋找物品而創造的機會,然後抓住舍利,放在瓶子里,像是有舍利的樣子而停留。正如在《大史》中所說: "夜間蛇不會靠近,那地方是有舍利的; 白天在菩提樹的大廳里,停留著有舍利的樣子。" 在佛塔的基礎上移動:將舍利放在那兒,作為有舍利的佛塔的基礎,在夜間移動,四處遊蕩的意思。腿的長度是花的長度。佛塔的下半部分是佛塔的腿。爲了放置舍利:爲了將舍利放置在大象的瓶子里。整個城市和鄉村:城市居民和鄉村居民同樣被稱為城市鄉村,正如"所有的村莊來了,蓆子被鋪開"等。大群眾:指的是大群體。群體的範圍在這裡是指身體的詞。每個舍利的地方,因光的放射而顯現出奇蹟,形成雙重奇蹟。六種顏色的光線:應當聯繫在一起。六種顏色的水流:同樣在這裡聯繫在一起。爲了顯示出即使在涅槃中,尊者也因其威力而顯現出這樣的奇蹟,因此說"如此不可思議"等詩句。佛法:這裡是指佛

Dharamānakālepi tikkhattuṃ āgamāsīti bhagavā kira abhisambodhito navame māse phussapuṇṇamadivase yakkhādhivāsaṃ laṅkādīpamupagantvā laṅkāmajjhe tiyojanāyate yojanavitthate mahānāgavanuyyāne mahāyakkhasamāgame upariākāse ṭhatvā kappuṭṭhānasamaye samuṭṭhitavuṭṭhivātanibbisesavassavāyunā ca lokantarikanirayandhakārasadisaghorandhakāranikāyena ca sītanarakanibbisesabahalasītena ca saṃvaṭṭakālasañjātavātasaṅkhubhitehi meghanabhagajjitasadisena gaganamedanīninnādena ca yakkhānaṃ bhayaṃ santāsaṃ janetvā tehi yācitābhayo 『『detha me samaggā nisīdanaṭṭhāna』』nti vatvā 『『dema te sakaladīpaṃ, dehi no, mārisa, abhaya』』nti vutte sabbaṃ taṃ upaddavaṃ antaradhāpetvā yakkhadattabhūmiyā cammakhaṇḍaṃ pattharitvā tattha nisinno samantato jalamānaṃ cammakhaṇḍaṃ pasāretvā kappuṭṭhānaggisadisadahanābhibhūtānaṃ jaladhisalilabhītānaṃ samantā velante bhamantānaṃ yakkhānaṃ giridīpaṃ dassetvā tesu tattha patiṭṭhitesu taṃ yathāṭhāne patiṭṭhāpetvā cammakhaṇḍaṃ saṅkhipitvā nisinno tadā samāgate anekadevatāsannipāte dhammaṃ desetvā anekapāṇakoṭīnaṃ dhammābhisamayaṃ katvā sumanakūṭavāsinā mahāsumanadevarājena samadhigatasotāpattiphalena yācitapūjanīyo sīsaṃ parāmasitvā muṭṭhimattā nīlāmalakesadhātuyo tassa datvā jambudīpamagamāsi.

Dutiyaṃ abhisambodhito pañcame saṃvacchare cūḷodaramahodarānaṃ jalathalanivāsīnaṃ mātulabhāgineyyānaṃ nāgarājūnaṃ maṇipallaṅkaṃ nissāya upaṭṭhitamahāsaṅgāme nāgānaṃ mahāvināsaṃ disvā cittamāsakāḷapakkhassa uposathadivase pātova samiddhasumanena nāma rukkhadevaputtena chattaṃ katvā dhāritarājāyatano nāgadīpaṃ samāgantvā saṅgāmamajjhe ākāse pallaṅkena nisinno ghorandhakārena nāge santāsetvā assāsento ālokaṃ dassetvā sañjātapītisomanassānaṃ upagatanāgānaṃ sāmaggikaraṇīyaṃ dhammaṃ desetvā mātulabhāgineyyehi dvīhi nāgarājūhi pūjite pathavītalagate maṇipallaṅke nisinno nāgehi dibbannapānehi santappito jalathalanivāsino asītikoṭināge saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpetvā tehi namassituṃ pallaṅkañca rājāyatanapādapañca tattha patiṭṭhāpetvā jambudīpamagamāsi.

Tatiyampi abhisambodhito aṭṭhame saṃvacchare mahodaramātulena maṇiakkhikanāgarājenābhiyācito visākhapuṇṇamadivase pañcabhikkhusataparivuto kalyāṇīpadese maṇiakkhikassa bhavanamupagantvā tattha māpitaruciraratanamaṇḍape manoharavarapallaṅke nisinno nāgarājena dibbannapānehi santappetvā nāgamāṇavikagaṇaparivutena dibbamālāgandhādīhi pūjito tattha dhammaṃ desetvā vuṭṭhāyāsanā sumanakūṭe padaṃ dassetvā pabbatapāde divāvihāraṃ katvā dīghavāpicetiyaṭṭhāne ca mubhiyaṅgaṇacetiyaṭṭhāne ca kalyāṇīcetiyaṭṭhāne ca mahābodhiṭṭhāne ca thūpārāmaṭṭhāne ca mahācetiyaṭṭhāne ca sasāvako nisīditvā nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā silācetiyaṭṭhāneyeva ṭhatvā devanāge samanusāsitvā jambudīpamagamāsi. Evaṃ bhagavā dharamānakālepi imaṃ dīpaṃ tikkhattuṃ āgamāsīti veditabbaṃ.

這是巴利文的直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 在世時也來過三次:據說世尊在證悟后第九個月的布薩月圓日來到夜叉居住的楞伽島(現在的斯里蘭卡),在楞伽中部三由旬長一由旬寬的大龍樹園中,在大夜叉集會上,站在空中,像世界毀滅時升起的雨風一樣,以及像地獄黑暗一樣的可怕黑暗,以及像寒冰地獄一樣的嚴寒,以及像世界毀滅時產生的風攪動的云雷聲一樣的天地轟鳴,引起夜叉們的恐懼和驚慌,他們請求庇護,說:"給我一個和平的坐處",當他們說:"我們給你整個島,請給我們庇護,尊者"時,他消除了所有的災難,在夜叉給的地上鋪開皮革,坐在那裡,展開四周燃燒的皮革,向被毀滅之火吞噬、害怕海水的四處遊蕩的夜叉們顯示山島,當他們安頓在那裡后,他把皮革放回原處,收起來坐下,那時在聚集的眾多天神中說法,使無數億生命證悟法,被獲得須陀洹果的須摩那山居住的大須摩那天王請求供養,摸摸頭給了他一把藍色的阿摩勒果發舍利,然後回到閻浮提(印度)。 第二次是在證悟后第五年,因為小腹和大腹這兩個水陸居住的舅舅和外甥龍王爲了寶座而發生的大戰爭中,看到龍的大災難,在質多月黑半的布薩日清晨,由名叫富裕須摩那的樹神舉傘,來到龍島,坐在戰場中間的空中蓮花座上,用可怕的黑暗使龍們恐懼,然後安慰他們顯示光明,對生起喜悅歡喜的龍眾說和諧之法,在被舅舅和外甥兩位龍王供養后,坐在地上的寶座上,享用龍們供養的天食天飲,使八十億水陸居住的龍建立在皈依和戒律中,讓他們禮拜,在那裡安置寶座和王舍樹,然後回到閻浮提。 第三次是在證悟后第八年,應大腹舅舅摩尼眼龍王的請求,在毗舍佉月圓日,帶著五百比丘來到迦梨耶尼地方摩尼眼的住處,坐在那裡化現的美麗寶石殿堂中迷人的最上寶座上,享用龍王供養的天食天飲,被龍女眾圍繞,接受天花天香等供養,在那裡說法后從座位起身,在須摩那峰顯示足跡,在山腳做午休,在長池塔處、無畏伽那塔處、迦梨耶尼塔處、大菩提處、塔園處、大塔處和弟子們坐下入滅盡定,在石塔處站立教誡天龍后回到閻浮提。這樣應該知道世尊在世時也來過這個

Idāni tadeva tikkhattumāgamanaṃ saṅkhepato vibhāvento āha 『『paṭhamaṃ yakkhadamanattha』』ntiādi. Rakkhaṃ karontoti yakkhānaṃ puna apavisanatthāya rakkhaṃ karonto. Āvijjīti samantato vicari. Mātulabhāgineyyānanti cūḷodaramahodarānaṃ. Ettha pana kiñcāpi bhagavā samiddhasumanena nāma devaputtena saddhiṃ āgato, tathāpi pacchāsamaṇena ekenapi bhikkhunā saddhiṃ anāgatattā 『『ekakova āgantvā』』ti vuttaṃ. Tadanurūpassa paripanthassa vihatattā 『『pariḷāhaṃ vūpasametvā』』ti vuttaṃ. Rañño bhātāti rañño kaniṭṭhabhātā. Abhayoti mattābhayo.

Anuḷā devīti rañño jeṭṭhabhātujāyā anuḷā devī. Purimakānaṃ tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ bodhi patiṭṭhāsīti yadā hi so kakusandho nāma bhagavā imasmiṃ dīpe manusse pajjarakābhibhūte anayabyasanamāpajjante disvā karuṇāya sañcoditahadayo imaṃ dīpamāgato, tadā taṃ rogabhayaṃ vūpasametvā sannipatitānaṃ dhammaṃ desento caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayaṃ katvā sāyanhasamaye bodhipatiṭṭhānārahaṭṭhānaṃ gantvā tattha samāpattiṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya 『『mama sirīsamahābodhito dakkhiṇamahāsākhamādāya rucanandā bhikkhunī idhāgacchatū』』ti adhiṭṭhāsi . Sā satthu cittaṃ ñatvā taṅkhaṇaññeva khemavatīrājadhāniyā khemarājānamādāya mahābodhimupagantvā dakkhiṇamahāsākhāya manosilālekhaṃ khemarājena dāpetvā taṃ sayaṃ chijjitvā suvaṇṇakaṭāhe ṭhitaṃ bodhisākhamādāya pañcasatabhikkhunīhi ceva devatāhi ca parivāritā iddhiyā idhānetvā tathāgatena pasārite dakkhiṇahatthe sasuvaṇṇakaṭāhaṃ mahābodhiṃ ṭhapesi. Taṃ tathāgato abhayassa nāma rañño datvā tena tasmiṃ samaye 『『mahātitthavana』』nti paññāte mahāmeghavanuyyāne patiṭṭhāpesi.

Koṇāgamano ca bhagavā dubbuṭṭhipīḷite dīpavāsino disvā imaṃ dīpamāgato taṃ bhayaṃ vūpasametvā dhammaṃ desento caturāsīti pāṇasahassāni maggaphalesu patiṭṭhāpetvā pubbabodhiṭṭhānaṃ gantvā samāpattipariyosāne 『『mama udumbaramahābodhito dakkhiṇamahāsākhamādāya karakanattā bhikkhunī idhāgacchatū』』ti cintesi. Sā bhagavato adhippāyaṃ viditvā taṅkhaṇaññeva sobharājadhāniyā sobharājānamādāya mahābodhimupagantvā dakkhiṇamahāsākhāya manosilālekhaṃ sobharājena dāpetvā taṃ sayaṃ chijjitvā hemakaṭāhe patiṭṭhitaṃ bodhisākhamādāya pañcasatabhikkhunīhi saddhiṃ suragaṇaparivutā iddhiyā idhāharitvā satthārā pasāritadakkhiṇapāṇitale sahemakaṭāhaṃ mahābodhiṃ ṭhapesi. Taṃ tathāgato samiddhassa rañño datvā tena tasmiṃ samaye 『『mahānāgavana』』nti saṅkhyaṃ gate mahāmeghavanuyyāne mahābodhiṃ patiṭṭhāpesi.

這是巴利文的直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 現在爲了簡要說明那三次來訪,他說"第一次是爲了調伏夜叉"等等。做保護:爲了防止夜叉再次進入而做保護。遊歷:四處遊歷。舅舅和外甥:指小腹和大腹。雖然這裡世尊是和名叫富裕須摩那的天子一起來的,但是因為沒有和任何一位比丘作為隨從一起來,所以說"獨自來"。因為消除了相應的障礙,所以說"平息了熱惱"。國王的弟弟:國王的小弟弟。無畏:名叫無畏。 阿努羅王后:國王的大哥的妻子阿努羅王后。前三位正等正覺者的菩提樹被安置:因為當那位名叫迦句孫陀的世尊看到這個島上的人們被熱病所困,遭遇災難苦難時,心被悲憫所驅使而來到這個島,那時平息了那疾病的恐懼,為聚集的人們說法,使八萬四千眾生證悟法,在傍晚時分去到適合安置菩提樹的地方,在那裡入定后出定,決意"愿我的尸利沙大菩提樹的右大枝被比丘尼盧佳難陀帶到這裡來"。她知道了導師的心意,立刻帶著克瑪城的克瑪王來到大菩提樹前,讓克瑪王在右大枝上塗上硃砂,自己砍下放在金盆中的菩提樹枝,被五百比丘尼和天神圍繞,用神通帶到這裡,放在如來伸出的右手上連同金盆。如來把它給了名叫無畏的國王,他在那時被稱為"大渡口林"的大雲林園中安置了它。 拘那含牟尼世尊看到島上居民被幹旱所困而來到這個島,平息了那恐懼后說法,使八萬四千眾生安立在道果中,去到前面的菩提樹處,在定的最後想"愿我的烏曇跋羅大菩提樹的右大枝被比丘尼迦拉迦納塔帶到這裡來"。她知道了世尊的意圖,立刻帶著索巴城的索巴王來到大菩提樹前,讓索巴王在右大枝上塗上硃砂,自己砍下放在金盆中的菩提樹枝,和五百比丘尼一起,被天眾圍繞,用神通帶到這裡,放在導師伸出的右手掌上連同金盆。如來把它給了三彌陀王,他在那時被稱為"大龍林"的大雲林園中安置了大菩提樹。

Kassapopi ca bhagavā upaṭṭhitarājūparājayuddhena pāṇino vināsaṃ disvā karuṇāya codito imaṃ dīpamāgantvā taṃ kalahaṃ vūpasametvā dhammaṃ desento caturāsīti pāṇasahassāni maggaphalaṃ pāpetvā mahābodhiṭṭhānaṃ gantvā tattha samāpattiṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya 『『mama nigrodhamahābodhito dakkhiṇamahāsākhamādāya sudhammā bhikkhunī idhāgacchatū』』ti adhiṭṭhāsi. Sā bhagavato cittaṃ viditvā taṅkhaṇaññeva bārāṇasīrājadhāniyā brahmadattarājānamādāya mahābodhimupagantvā dakkhiṇamahāsākhāya manosilālekhaṃ brahmadattena dāpetvā taṃ sayaṃ chijjitvā kanakakaṭāhe ṭhitaṃ bodhisākhamādāya pañcasatabhikkhunīparivārā devagaṇaparivutā iddhiyā ettha ānetvā munindena pasārite dakkhiṇakaratale sasuvaṇṇakaṭāhaṃ mahābodhiṃ ṭhapesi. Taṃ bhagavā jayantarañño datvā tena tasmiṃ samaye 『『mahāsālavana』』nti saṅkhyaṃ gate mahāmeghavanuyyāne mahābodhiṃ patiṭṭhāpesi. Evaṃ imasmiṃ dīpe purimakānaṃ tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ bodhiṃ patiṭṭhāpesi. Taṃ sandhāya evamāha 『『imasmiñca mahārāja dīpe purimakānaṃ tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ bodhi patiṭṭhāsī』』ti.

Sarasaraṃsijālavissajjanakenāti siniddhatāya rasavantaṃ ojavantaṃ abhinavaraṃsijālaṃ vissajjentena. Atha vā ito cito ca saṃsaraṇato sarasaṃ sajīvaṃ jīvamānaṃ viya raṃsijālaṃ vissajjentena. Atha vā sarasakāle dharamānakāle buddhena viya raṃsijālaṃ muñcantenāti evamettha atthaṃ vaṇṇayanti. Ekadivaseneva agamāsīti sambandho. Pañcahi kaññāsatehīti attano paricārikehi pañcahi kaññāsatehi. Upassayaṃ kārāpetvāti bhikkhunupassayaṃ kārāpetvā. Appesīti lekhasāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Evañca avocāti rājasandesaṃ appetvā therassa mukhasāsanaṃ viññāpento evaṃ avoca. Udikkhatīti apekkhati pattheti.

Chinnahatthaṃ viyāti chinnahatthavantaṃ viya. Chinnā hatthā etassāti chinnahatthoti aññapadatthasamāso daṭṭhabbo. Pabbajjāpurekkhārāti pabbajjābhimukhā, pabbajjāya sañjātābhilāsā 『『kadā nu kho pabbajissāmī』』ti tattha ussukkamāpannāti vuttaṃ hoti. Maṃ paṭimānetīti maṃ udikkhati. Satthena ghātaṃ na arahatīti asatthaghātārahaṃ. Himavalāhakagabbhanti himapuṇṇavalāhakagabbhaṃ. Pāṭihāriyavasena jātaṃ himameva 『『valāhakagabbha』』ntipi vadanti. Doṇamattāti magadhanāḷiyā soḷasanāḷippamāṇā.

這是巴利文的直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 迦葉佛世尊因國王與副王之間的戰爭導致眾生的毀滅,心被悲憫所驅使,來到這個島,平息了爭鬥,講述佛法,使八萬四千眾生證得道果,前往大菩提樹處,在那裡入定后出定,決意"愿我的榕樹大菩提樹的右大枝被比丘尼善法帶到這裡來"。她知道了世尊的心意,立刻帶著波羅奈(現代的瓦拉納西)王國的梵檀王來到大菩提樹前,讓梵檀在右大枝上塗上硃砂,自己砍下放在金盆中的菩提樹枝,被五百比丘尼圍繞,被天眾圍繞,用神通帶到這裡,放在聖者伸出的右手掌上連同金盆。如來把它給了勝利王,他在那時被稱為"大沙羅樹林"的大雲林園中安置了大菩提樹。這樣在這個島上安置了前三位正等正覺者的菩提樹。指的是這個,所以說"在這個大王島上安置了前三位正等正覺者的菩提樹"。 通過放射光芒的:因為柔軟,所以放射出有滋味的、有活力的新鮮的光芒。或者是因為從這裡到那裡流動,所以放射出活生生的、像生者一樣的光芒。或者是在活著的時候,在世時,像佛一樣放射出光芒,這樣解釋這裡的意思。一天之內就到了:聯繫在一起。帶著五百侍女:帶著自己的五百侍女。建造住處:建造比丘尼住處。安置:立下文書。這樣說:傳達國王的命令,通過長老的口信這樣說。期待:希望、渴望。 像斷臂一樣:像斷臂者。手臂被砍斷的叫做斷臂,這裡應該理解為另一種詞的組合。以出家為目標:嚮往出家,產生了出家的願望,"什麼時候我能出家呢",因此努力去做。等待我:期待我。未被刀殺:不值得被刀殺。雪云的內部:充滿雪的云的內部。通過奇蹟而生的雪也被稱為"云的內部"。斗量:相當於摩揭陀的十六升。

Magganti sattayojanikaṃ maggaṃ. Paṭijaggāpetvāti sodhāpetvā, khāṇukaṇṭakādīni harāpetvā tattha bahalavipulavālukaṃ okirāpetvāti vuttaṃ hoti. Kammāravaṇṇanti rañño pakatisuvaṇṇakāravaṇṇaṃ. Navahatthaparikkhepanti navahatthappamāṇo parikkhepo assāti navahatthaparikkhepaṃ, parikkhepato navahatthappamāṇanti vuttaṃ hoti. 『『Pañcahatthubbedha』』ntiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Tihatthavikkhambhanti tihatthappamāṇavitthāraṃ. Samussitadhajapaṭākanti ussāpitanīlapītādivividhadhajapaṭākaṃ. Nānāratanavicittanti tattha tattha racitanānāratanehi suvicittaṃ. Anekālaṅkārapaṭimaṇḍitanti pasannajanapūjitehi hatthūpagādīhi nānālaṅkārehi sajjitaṃ. Nānāvidhakusumasamākiṇṇanti upahāravasena upanītehi nānappakārehi vaṇṇagandhasampannehi jalathalapupphehi ākiṇṇaṃ. Anekatūriyasaṅghuṭṭhanti ātabhavitatādipañcaṅgikatūriyasaṅghositaṃ. Avasesaṃ adassanaṃ agamāsīti ettha 『『handa, mahārāja, tayā gahetabbā ayaṃ sākhā, tassa upanissayabhūto ayaṃ khandho, na mayaṃ tayā gahetabbā』』ti vadantā viya avasesā sākhā satthu tejasā adassanamagamaṃsūti vadanti. Gavakkhajālasadisanti bhāvanapuṃsakaṃ, jālakavāṭasadisaṃ katvāti attho. Celukkhepasatasahassāni pavattiṃsūti tesaṃ tesaṃ janānaṃ sīsopari bhamantānaṃ uttarāsaṅgacelānaṃ ukkhepasatasahassāni pavattiṃsūti attho. Mūlasatenāti dasasu lekhāsu ekekāya dasa dasa hutvā nikkhantamūlasatena. Dasa mahāmūlāti paṭhamalekhāya nikkhantadasamahāmūlāni.

這是巴利文的直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 1. 準備七由旬長的道路。"讓人整理"意味著讓人清理,移除樹樁和荊棘等,然後在那裡鋪上厚實寬闊的沙子。 2. "工匠的膚色"指的是國王天生的金匠膚色。 3. "九肘周長"意味著它的周長是九肘長,也就是說,周長測量為九肘。 4. 在"五肘高"等詞中,也應以同樣的方式理解其含義。 5. "三肘寬"意味著三肘寬度。 6. "豎立旗幟和旌旗"意味著升起藍色、黃色等各種旗幟和旌旗。 7. "以各種寶石裝飾"意味著在各處鑲嵌各種寶石,非常精美。 8. "以眾多裝飾品裝飾"意味著用虔誠者供奉的手鐲等各種裝飾品裝飾。 9. "撒滿各種花朵"意味著作為供品獻上的各種色彩鮮豔、香氣宜人的水生和陸生花朵遍佈其上。 10. "眾多樂器奏鳴"意味著響起了包括鼓、琵琶等五種樂器的聲音。 11. 關於"其餘的消失不見"這句話,他們說就好像在說:"來吧,大王,這是你應該抓住的樹枝,這是作為它支撐的樹幹,我們不是你應該抓住的。"同樣,其餘的樹枝因佛陀的威力而消失不見。 12. "如窗格"是中性詞,意思是做成像窗格一樣。 13. "十萬件上衣被拋向空中"意思是那些人頭頂上旋轉的十萬件上衣被拋向空中。 14. "一百根"意味著在十條線上,每條線各出現十根,總共出現了一百根。 15. "十大根"指的是從第一條線上出現的十個大根。

Devadundubhiyo phaliṃsūti devadundubhiyo thaniṃsu. Devadundubhīti ca na ettha kāci bherī adhippetā, atha kho uppātabhāvena ākāsagato nigghosasaddo. Devoti hi megho. Tassa hi acchabhāvena ākāsavaṇṇassa devassābhāvena sukkhagajjitasaññite sadde niccharante devadundubhīti samaññā, tasmā devadundubhiyo phaliṃsūti devo sukkhagajjitaṃ gajjīti vuttaṃ hoti. Pabbatānaṃ naccehīti pathavīkampena ito cito ca bhamantānaṃ pabbatānaṃ naccehi. Yakkhānaṃ hiṅkārehīti vimhayajātānaṃ yakkhānaṃ vimhayappakāsanavasena pavattehi hiṅkārasaddehi. Yakkhā hi vimhayajātā 『『hiṃ hi』』nti saddaṃ nicchārenti. Thutijappehīti pasaṃsāvacanehi. Brahmānaṃ apphoṭanehīti pītisomanassajātānaṃ brahmānaṃ bāhāyaṃ paharaṇasaṅkhātehi apphoṭanehi. Pītisomanassajātā hi brahmāno vāmahatthaṃ samiñjitvā dakkhiṇena hatthena bāhāyaṃ pahāraṃ denti. Ekakolāhalanti ekato pavattakolāhalaṃ . Ekaninnādanti ekato pavattanigghosaṃ. Phalato nikkhantā chabbaṇṇarasmiyo ujukaṃ uggantvā onamitvā cakkavāḷapabbatamukhavaṭṭiṃ āhacca tiṭṭhantīti āha 『『sakalacakkavāḷaṃ ratanagopānasīvinaddhaṃ viya kurumānā』』ti. Taṅkhaṇato ca pana pabhutīti vuttanayena suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhitassa mahābodhissa chabbaṇṇarasmīnaṃ vissajjitakālato pabhuti. Himavalāhakagabbhaṃ pavisitvā aṭṭhāsīti suvaṇṇakaṭāheneva saddhiṃ uggantvā himodakapuṇṇaṃ valāhakagabbhaṃ pavisitvā aṭṭhāsi. Paṭhamaṃ suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhitoyeva hi bodhi pacchā vuttappakāraacchariyapaṭimaṇḍito hutvā himavalāhakagabbhaṃ pavisitvā aṭṭhāsi. Teneva vakkhati 『『paṭhamaṃ suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhahi, tato himagabbhasattāhaṃ abhisekasattāhañca vītināmetvā』』tiādi. Tatoyeva ca mahāvaṃsepi vuttaṃ –

『『Evaṃ satena mūlānaṃ, tatthesā gandhakaddame;

Patiṭṭhāsi mahābodhi, pasādentī mahājanaṃ.

『『Tassā khandho dasahattho, pañca sākhā manoramā;

Catuhatthā catuhatthā, dasaḍḍhaphalamaṇḍitā.

『『Sahassantu pasākhānaṃ, sākhānaṃ tāsamāsi ca;

Evaṃ āsi mahābodhi, manoharasirindharā.

『『Kaṭāhamhi mahābodhi, patiṭṭhitakkhaṇe mahī;

Akampi pāṭihīrāni, ahesuṃ vividhāni ca.

『『Sayaṃ nādehi tūriyānaṃ, devesu mānusesu ca;

Sādhukāraninnādehi, devabrahmagaṇassa ca.

『『Meghānaṃ migapakkhīnaṃ, yakkhādīnaṃ ravehi ca;

Ravehi ca mahīkampe, ekakolāhalaṃ ahu.

『『Bodhiyā phalapattehi, chabbaṇṇaraṃsiyo subhā;

Nikkhamitvā cakkavāḷaṃ, sakalaṃ sobhayiṃsu ca.

『『Sakaṭāhā mahābodhi, uggantvāna tato nabhaṃ;

Aṭṭhāsi himagabbhamhi, sattāhāni adassanā』』ti.

Tasmā suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhitoyeva bodhi kaṭāheneva saddhi uggantvā himavalāhakagabbhaṃ pavisitvā aṭṭhāsīti veditabbaṃ.

Heṭṭhā pana bhagavato adhiṭṭhānakkamaṃ dassentena yaṃ vuttaṃ –

『『Bhagavā kira mahāparinibbānamañce nipanno laṅkādīpe mahābodhipatiṭṭhāpanatthāya asokamahārājā mahābodhiggahaṇatthaṃ gamissati, tadā mahābodhissa dakkhiṇasākhā sayameva chijjitvā suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhātūti adhiṭṭhāsi, idamekamadhiṭṭhānaṃ.

『『Tattha patiṭṭhānakāle ca 『mahābodhi himavalāhakagabbhaṃ pavisitvā tiṭṭhatū』ti adhiṭṭhāsi, idaṃ dutiyamadhiṭṭhānaṃ.

我會按照您的要求將巴利文直譯成簡體中文: 1. "天鼓響起"意味著天鼓轟鳴。這裡的"天鼓"並不是指某種特定的鼓,而是指作為預兆的天空中發出的聲音。"天"在這裡指的是云。因為天空清澈如雲彩般藍,在沒有云的情況下發出的聲音被稱為乾雷,所以"天鼓響起"意味著天空發出乾雷聲。 2. "山的舞蹈"指因地震而使山嶽左右搖晃的舞蹈。 3. "夜叉的吼叫"指驚訝的夜叉發出表示驚訝的吼叫聲。夜叉在驚訝時會發出"嘿嘿"的聲音。 4. "讚美的吟誦"指讚頌的言辭。 5. "梵天的擊掌"指欣喜若狂的梵天用手拍打手臂的動作。欣喜若狂的梵天會彎曲左手,用右手拍打手臂。 6. "一片喧譁"指同時發生的喧鬧。 7. "一片轟鳴"指同時發生的響聲。 8. 說"彷彿整個輪圍山被寶石椽子包圍"是因為從果實中射出的六色光芒直直上升,然後彎曲,觸及輪圍山的山頂邊緣而停留。 9. "從那一刻起"指從前面所說的金盤中安置的大菩提樹放出六色光芒的時刻開始。 10. "進入雪云的腹部而停留"意味著連同金盤一起上升,進入充滿雪水的雲層腹部而停留。因為菩提樹最初就安置在金盤中,之後才如前所述顯現奇蹟,進入雪云腹部而停留。因此後面會說:"首先安置在金盤中,然後度過七天的雪云期和七天的灌頂期"等。 11. 因此在《大史》中也說: "就這樣,通過百根, 大菩提樹在那裡的香泥中, 安置下來,使眾人歡喜。 它的樹幹十肘高,五根迷人的枝條, 每根四肘長,裝飾著十個半果實。 枝條有千個分枝, 這就是大菩提樹的樣子,迷人而莊嚴。 當大菩提樹安置在盤中的瞬間,大地 震動,各種奇蹟發生。 天界和人間的樂器自行發聲, 天神和梵天眾發出讚歎聲。 云、野獸、鳥類、夜叉等的叫聲, 以及地震的聲音,形成一片喧譁。 從菩提樹的葉子和果實中, 射出美麗的六色光芒, 照亮了整個世界。 大菩提樹連同盤子, 從那裡升到天空, 停留在雪云腹中,七天不見。" 因此,應該理解為菩提樹安置在金盤中,連同盤子一起上升,進入雪云腹部而停留。 12. 在下文中,爲了顯示世尊的決意過程,說道: "據說,世尊躺在大般涅槃床上時,爲了在楞伽島(斯里蘭卡)安置大菩提樹,他決意:'當阿育大王爲了取得大菩提樹而來時,愿大菩提樹的南枝自行斷落,安置在金盤中。'這是第一個決意。 在那裡安置時,他又決意:'愿大菩提樹進入雪云腹部而停留。'這是第二個決意。

『『Sattame divase himavalāhakagabbhato oruyha suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhahanto pattehi ca phalehi ca chabbaṇṇarasmiyo muñcatūti adhiṭṭhāsi, idaṃ tatiyamadhiṭṭhāna』』nti.

Taṃ iminā na sameti. Tattha hi paṭhamaṃ himavalāhakagabbhaṃ pavisitvā pacchā sattame divase himavalāhakagabbhato oruyha chabbaṇṇaraṃsivissajjanaṃ suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhahanañca vuttaṃ, tasmā aṭṭhakathāya pubbenāparaṃ na sameti. Mahāvaṃse pana adhiṭṭhānepi paṭhamaṃ suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhahanaṃ pacchāyeva chabbaṇṇaraṃsivissajjanaṃ himavalāhakagabbhapavisanañca. Vuttañhetaṃ –

『『Parinibbānamañcamhi, nipannena jinena hi;

Kataṃ mahāadhiṭṭhānaṃ, pañcakaṃ pañcacakkhunā.

『『Gayhamānā mahābodhi-sākhāsokena dakkhiṇā;

Chijjitvāna sayaṃyeva, patiṭṭhātu kaṭāhake.

『『Patiṭṭhahitvā sā sākhā, chabbaṇṇarasmiyo subhā;

Rājayantī disā sabbā, phalapattehi muñcatu.

『『Sasuvaṇṇakaṭāhā sā, uggantvāna manoramā;

Adissamānā sattāhaṃ, himagabbhamhi tiṭṭhatū』』ti.

Bodhivaṃsepi ca ayameva adhiṭṭhānakkamo vutto, tasmā aṭṭhakathāyaṃ vutto adhiṭṭhānakkamo yathā pubbenāparaṃ na virujjhati, tathā vīmaṃsitvā gahetabbo.

Himañca chabbaṇṇaraṃsiyo ca āvattitvā mahābodhimeva pavisiṃsūti mahābodhiṃ paṭicchādetvā ṭhitaṃ himañca bodhito nikkhantachabbaṇṇarasmiyo ca āvattitvā padakkhiṇaṃ katvā bodhimeva pavisiṃsu, bodhipaviṭṭhā viya hutvā antarahitāti vuttaṃ hoti. Ettha pana 『『himañca raṃsiyo cā』』ti ayameva pāṭho satasodhitasammate porāṇapotthake sesesu ca sabbapotthakesu dissati. Mahāvaṃsepi cetaṃ vuttaṃ –

『『Atīte tamhi sattāhe, sabbe himavalāhakā;

Pavisiṃsu mahābodhiṃ, sabbā tā raṃsiyopi cā』』ti.

Kenaci pana 『『pañca raṃsiyo』』ti pāṭhaṃ parikappetvā yaṃ vuttaṃ 『『sabbadisāhi pañca rasmiyo āvattitvāti pañcahi phalehi nikkhantattā pañca, tā pana chabbaṇṇāvā』』ti, taṃ tassa sammohavijambhitamattanti daṭṭhabbaṃ. Paripuṇṇakhandhasākhāpasākhapañcaphalapaṭimaṇḍitoti paripuṇṇakhandhasākhāpasākhāhi ceva pañcahi ca phalehi paṭimaṇḍito, samantato vibhūsitoti attho. Abhisekaṃ datvāti anotattodakena abhisekaṃ datvā. Mahābodhiṭṭhāneyeva aṭṭhāsīti bodhisamīpeyeva vasi.

Pubbakattikapavāraṇādivaseti assayujamāsassa juṇhapakkhapuṇṇamiyaṃ. Cātuddasīuposathattā dvisattāhe jāte uposatho sampattoti āha 『『kāḷapakkhassa uposathadivase』』ti, assayujamāsakāḷapakkhassa cātuddasīuposatheti attho. Pācīnamahāsālamūle ṭhapesīti nagarassa pācīnadisābhāge jātassa mahāsālarukkhassa heṭṭhā maṇḍapaṃ kāretvā tattha ṭhapesi. Sattarasame divaseti pāṭipadadivasato dutiyadivase. Kattikachaṇapūjaṃ addasāti kattikachaṇavasena bodhissa kariyamānaṃ pūjaṃ sumanasāmaṇero addasa, disvā ca āgato sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Taṃ sandhāyeva ca thero bodhiāharaṇatthaṃ pesesi.

Aṭṭhārasa devatākulānīti mahābodhiṃ parivāretvā ṭhitanāgayakkhādidevatākulāni datvāti sambandho. Amaccakulāni bodhissa kattabbavicāraṇatthāya adāsi, brāhmaṇakulāni lokasammatattā udakāsiñcanatthāya adāsi, kuṭumbiyakulāni bodhissa kattabbapūjopakaraṇagopanatthāya adāsi. 『『Gopakā rājakammino tathā taracchā』』ti mahāgaṇṭhipade vuttaṃ. Gaṇṭhipade pana 『『gopakakulāni bodhisiñcanatthaṃ khīradhenupālanatthāya taracchakulāni kāliṅgakulāni vissāsikāni padhānamanussakulānī』』ti vuttaṃ. Kāliṅgakulānīti ettha 『『udakādigāhakā kāliṅgā』』ti mahāgaṇṭhipade vuttaṃ. 『『Kaliṅgesu janapade jātisampannakulaṃ kāliṅgakula』』nti keci. Iminā parivārenāti sahatthe karaṇavacanaṃ, iminā vuttappakāraparivārena saddhinti attho. Viñjhāṭaviṃ samatikkammāti rājā sayampi mahābodhissa paccuggamanaṃ karonto senaṅgaparivuto thalapathena gacchanto viñjhāṭaviṃ nāma aṭaviṃ atikkamitvā. Tāmalittiṃ anuppattoti tāmalittiṃ nāma titthaṃ sampatto. Idamassa tatiyanti suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhitamahābodhissa rajjasampadānaṃ sandhāya vuttaṃ. Tato pubbe panesa ekavāraṃ saddhāya sakalajambudīparajjena mahābodhiṃ pūjesiyeva, tasmā tena saddhiṃ catutthamidaṃ rajjasampadānaṃ. Mahābodhiṃ pana yasmiṃ yasmiṃ divase rajjena pūjesi, tasmiṃ tasmiṃ divase sakalajambudīparajjato uppannaṃ āyaṃ gahetvā mahābodhipūjaṃ kāresi.

Māgasiramāsassāti migasiramāsassa. Paṭhamapāṭipadadivaseti sukkapakkhapāṭipadadivase. Tañhi kaṇhapakkhapāṭipadadivasaṃ apekkhitvā 『『paṭhamapāṭipadadivasa』』nti vuccati. Idañca imasmiṃ dīpe pavattamānavohāraṃ gahetvā vuttaṃ. Tattha pana puṇṇamito paṭṭhāya yāva aparā puṇṇamī, tāva eko māsoti vohārassa pavattattā tena vohārena 『『dutiyapāṭipadadivase』』ti vattabbaṃ siyā. Tattha hi kaṇhapakkhapāṭipadadivasaṃ 『『paṭhamapāṭipada』』nti vuccati. Ukkhipitvāti mahāsālamūle dinnehi soḷasahi jātisampannakulehi saddhiṃ ukkhipitvāti vadanti. Gacchati vatareti ettha areti khede. Tenevāha 『『kanditvā』』ti, bodhiyā adassanaṃ asahamāno roditvā paridevitvāti attho. Sarasaraṃsijālanti ettha pana heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo. Mahābodhisamāruḷhāti mahābodhinā samāruḷhā. Passato passatoti anādare sāmivacanaṃ, passantassevāti attho . Mahāsamuddatalaṃ pakkhantāti mahāsamuddassa udakatalaṃ pakkhandi. Samantā yojananti samantato ekekena passena yojanappamāṇe padese. Accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. Vīciyo vūpasantāti vīciyo na uṭṭhahiṃsu, nāhesunti vuttaṃ hoti. Pavajjiṃsūti viraviṃsu, nādaṃ pavattayiṃsūti attho. Rukkhādisannissitāhīti ettha ādi-saddena pabbatādisannissitā devatā saṅgaṇhāti.

  1. 十八個神靈家族是指圍繞大菩提樹的龍、夜叉等神靈家族。給予的原因是爲了保護大菩提樹。
  2. 大臣家族被賦予了對大菩提樹的管理和審議任務,婆羅門家族被賦予了因其在世間的認可而進行灑水的任務,地主家族被賦予了為大菩提樹準備供品和守護的任務。在《大綱》中提到:"牧牛人是國王的僕人,同樣還有獵人"。
  3. 在《大綱》中還提到:"牧牛家族爲了大菩提樹的灑水而保護牛奶母牛,獵人家族、卡林伽家族是可信賴的,主要是人類家族"。
  4. 卡林伽家族在這裡被解釋為:"水等的採集者是卡林伽"。有些人認為:"在卡林伽地區出生的高貴家族是卡林伽家族"。
  5. 通過這些護衛者,使用具工具格,意為通過前述方式的護衛者進行信仰。
  6. 超越文荼森林,國王親自迎接大菩提樹,帶領軍隊通過陸路穿越名為文荼的森林。
  7. 到達塔瑪利提,抵達名為塔瑪利提的渡口。
  8. 這是第三次,指的是在金盤中安置的大菩提樹的王權授予。之前他曾以信仰用整個閻浮提的王權供奉大菩提樹,因此這是第四次王權授予。
  9. 他在每次用王權供奉大菩提樹的日子裡,從整個閻浮提王權中獲得的收入都用於大菩提樹的供奉。
  10. 在摩揭陀月,指的是摩揭陀月的第一個月圓日。
  11. 在第一個初一日,指的是白月初一日。因為它是以黑月初一日為基準稱為"第一個初一日"。這在此島的通行用語中被採用。
  12. 在那裡,從滿月開始到下一個滿月為止,因一個月的通行用法,所以用這個用法稱為"第二個初一日"。在那裡,黑月初一日被稱為"第一個初一日"。
  13. 舉起是指與在大榕樹下給予的十六個高貴家族一起舉起。
  14. "行走啊,哦"這裡的"哦"表示哀嘆。因此說"哭泣",是指無法忍受大菩提樹的消失而哭泣、哀嘆。
  15. "光芒四射的網"在這裡應按照前述方式理解。
  16. 登上大菩提樹,意為被大菩提樹所登。
  17. "看到的人啊,看到的人"是對不在意的主人的稱呼,意為"在看到的人中"。
  18. 進入大海的水面,進入大海的水面。
  19. 四周一由旬,四周每邊一由旬的地方。
  20. 這是在完全連線中使用的賓格。
  21. 波浪平息,波浪沒有升起,意為沒有發生。
  22. 呼喊,意為發出聲音,產生響聲。
  23. "依附於樹等"這裡的"等"字包括依附於山等的

Supaṇṇarūpenāti supaṇṇasadisena rūpena. Nāgakulāni santāsesīti mahābodhiggahaṇatthaṃ āgatāni nāgakulāni santāsesi, tesaṃ bhayaṃ uppādetvā palāpesīti vuttaṃ hoti. Tadā hi samuddavāsino nāgā mahābodhiṃ gahetuṃ vātavassandhakārādīhi mahantaṃ vikubbanaṃ akaṃsu. Tato saṅghamittattherī garuḷavaṇṇaṃ māpetvā tena garuḷarūpena ākāsaṃ pūrayamānā sikhāmarīcijālena gaganaṃ ekandhakāraṃ katvā pakkhappahāravātena mahāsamuddaṃ āloḷetvā saṃvaṭṭajaladhinādasadisena ravena nāgānaṃ hadayāni bhindantī viya tāsetvā nāge palāpesi. Te ca utrastarūpā nāgā āgantvāti te ca vuttanayena uttāsitā nāgā puna āgantvā. Taṃ vibhūtinti taṃ iddhipāṭihāriyasaṅkhātaṃ vibhūtiṃ, taṃ acchariyanti vuttaṃ hoti. Therī yācitvāti 『『ayye, amhākaṃ bhagavā mucalindanāgarājassa bhogāvaliṃ attano gandhakuṭiṃ katvā sattāhaṃ tassa saṅgahaṃ akāsi. Abhisambujjhanadivase nerañjarānadītīre attano ucchiṭṭhapattaṃ mahākāḷanāgassa vissajjesi. Uruvelanāgena māpitaṃ visadhūmadahanaṃ agaṇetvā tassa saraṇasīlābharaṇamadāsi. Mahāmoggallānattheraṃ pesetvā nandopanandanāgarājānaṃ dametvā nibbisaṃ akāsi. Evaṃ so lokanāyako amhākaṃ upakārako, tvampi no dosamassaritvā muhuttaṃ mahābodhiṃ vissajjetvā nāgalokassa saggamokkhamaggaṃ sampādehī』』ti evaṃ yācitvā. Mahābodhiviyogadukkhitoti mahābodhiviyogena dukkhito sañjātamānasikadukkho. Kanditvāti imassa pariyāyavacanamattaṃ roditvāti, guṇakittanavasena vā punappunaṃ roditvā, vilāpaṃ katvāti attho.

Uttaradvāratoti anurādhapurassa uttaradvārato. Maggaṃ sodhāpetvāti khāṇukaṇṭakādīnaṃ uddharāpanavasena maggaṃ sodhāpetvā. Alaṅkārāpetvāti vālukādīnaṃ okirāpanādivasena sajjetvā. Samuddasālavatthusminti samuddāsannasālāya vatthubhūte padese. Tasmiṃ kira padese ṭhitehi samuddassa diṭṭhattā taṃ acchariyaṃ pakāsetuṃ tattha ekā sālā katā. Sā nāmena 『『samuddāsannasālā』』ti pākaṭā jātā. Vuttañhetaṃ –

『『Samuddāsannasālāya, ṭhāne ṭhatvā mahaṇṇave;

Āgacchantaṃ mahābodhiṃ, mahātheriddhiyāddasa.

『『Tasmiṃ ṭhāne katā sālā, pakāsetuṃ tamabbhutaṃ;

『Samuddāsannasālā』ti, nāmenāsidha pākaṭā』』ti.

  1. 以金翅鳥的形象,意味著以類似金翅鳥的形象。
  2. 使龍族驚恐,指的是使那些為取得大菩提樹而來的龍族感到驚恐,令他們產生恐懼並逃跑。
  3. 當時居住在海中的龍族爲了取得大菩提樹,製造了大風、暴雨和黑暗等巨大的變化。
  4. 然後,僧伽密多比丘尼化作金翅鳥的形象,以金翅鳥的形象充滿天空,用其光芒網使天空一片黑暗,並用翅膀的拍擊之風攪動大海,以如同世界末日海潮聲般的轟鳴聲震撼龍族的心靈,使龍族驚恐逃跑。
  5. 那些驚恐的龍族回來,那些如前所述驚恐的龍族又回來。
  6. 那奇蹟,指的是那種被稱為神通奇蹟的奇蹟,說這是奇蹟。
  7. 比丘尼請求道:"尊者,我們的世尊曾在牟遮林龍王的蛇身上建造香室並住了七天以示恩惠。在成道日,他在尼連禪河岸將用過的缽託付給大黑龍。在優樓頻螺龍製造的毒煙火焰中,他不顧危險,賜予其皈依戒和飾物。他派遣大目犍連尊者去馴服難陀跋難陀龍王並使其安息。如此,這位世間的領袖對我們有恩惠,請您不要記恨我們的過錯,暫時讓大菩提樹留在龍界,為龍族開闢通往天界和解脫的道路。"這樣請求后。
  8. 因與大菩提樹分離而痛苦,因與大菩提樹分離而痛苦,心生苦惱。
  9. 哭泣,這是表達方式的不同,意為哭泣,或者因讚美功德而反覆哭泣,意為哀悼。
  10. 從北門,從阿努拉德普勒(斯里蘭卡)北門。
  11. 清理道路,意為通過拔除樹樁和荊棘等方式清理道路。
  12. 裝飾道路,意為通過鋪撒沙子等方式進行裝飾。
  13. 在海邊涼亭的地方,指的是在靠近海的涼亭所在的地方。
  14. 據說在那個地方,由於可以看到海洋,爲了展示這個奇蹟,在那裡建造了一座涼亭。那座涼亭以"海邊涼亭"的名字而聞名。
  15. 正如所說: "在海邊涼亭,站在大海旁, 看到大菩提樹,因大比丘的神通。 在那裡建造了涼亭,為展示那奇蹟, 以'海邊涼亭'之名而聞名。"

Tāya vibhūtiyāti tāya vuttappakārāya pūjāsakkārādisampattiyā. Therassāti mahāmahindattherassa. Maggassa kira ubhosu passesu antarantarā pupphehi kūṭāgārasadisasaṇṭhānāni pupphacetiyāni kārāpesi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ 『『antarantare pupphaagghiyāni ṭhapento』』ti. Āgato vatareti ettha areti pasaṃsāyaṃ, sādhu vatāti attho. Soḷasahi jātisampannakulehīti aṭṭhahi amaccakulehi aṭṭhahi ca brāhmaṇakulehīti evaṃ soḷasahi jātisampannakulehi. Samuddatīre mahābodhiṃ ṭhapetvāti samuddavelātale alaṅkatappaṭiyatte ramaṇīye maṇḍape mahābodhiṃ ṭhapetvā. Evaṃ pana katvā sakalatambapaṇṇirajjena mahābodhiṃ pūjetvā soḷasannaṃ kulānaṃ rajjaṃ niyyātetvā sayaṃ dovārikaṭṭhāne ṭhatvā tayo divase anekappakāraṃ pūjaṃ kārāpesi. Taṃ dassento 『『tīṇi divasānī』』tiādimāha. Rajjaṃ vicāresīti rajjaṃ vicāretuṃ vissajjesi, soḷasahi vā jātisampannakulehi rajjaṃ vicārāpesīti attho. Catutthe divaseti migasiramāsassa sukkapakkhadasamiyaṃ. Anupubbena anurādhapuraṃ sampattoti dasamiyaṃ alaṅkatappaṭiyattarathe mahābodhiṃ ṭhapetvā uḷārapūjaṃ kurumāno pācīnapassavihārassa patiṭṭhātabbaṭṭhānamānetvā tattha saṅghassa pātarāsaṃ pavattetvā mahindattherena bhāsitaṃ nāgadīpe dasabalena kataṃ nāgadamanaṃ sutvā 『『sammāsambuddhena nisajjādinā paribhuttaṭṭhānesu thūpādīhi sakkāraṃ karissāmī』』ti saññāṇaṃ kāretvā tato āharitvā tavakkabrāhmaṇassa gāmadvāre ṭhapetvā pūjetvā evaṃ tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne pūjaṃ katvā iminā anukkamena anurādhapuraṃ sampatto. Cātuddasīdivaseti migasiramāsasseva sukkapakkhacātuddase. Vaḍḍhamānakacchāyāyāti chāyāya vaḍḍhamānasamaye, sāyanhasamayeti vuttaṃ hoti. Samāpattinti phalasamāpattiṃ. Tilakabhūteti alaṅkārabhūte. Rājavatthudvārakoṭṭhakaṭṭhāneti rājuyyānassa dvārakoṭṭhakaṭṭhāne. 『『Sakalarajjaṃ mahābodhissa dinnapubbattā upacāratthaṃ rājā dovārikavesaṃ gaṇhī』』ti vadanti.

Anupubbavipassananti udayabbayādianupubbavipassanaṃ. Paṭṭhapetvāti ārabhitvā. Atthaṅgamiteti atthaṅgate. 『『Saha bodhipatiṭṭhānenā』』ti vattabbe vibhattivipariṇāmaṃ katvā 『『saha bodhipatiṭṭhānā』』ti nissakkavacanaṃ kataṃ. Sati hi sahayoge karaṇavacanena bhavitabbaṃ. Mahāpathavī akampīti ca idaṃ mukhamattanidassanaṃ, aññānipi anekāni acchariyāni ahesuṃyeva. Tathā hi saha bodhipatiṭṭhānena udakapariyantaṃ katvā mahāpathavī akampi, tāni mūlāni kaṭāhamukhavaṭṭito uggantvā taṃ kaṭāhaṃ vinandhantā pathavītalamotariṃsu, samantato dibbakusumāni vassiṃsu, ākāse dibbatūriyāni vajjiṃsu, mahāmegho uṭṭhahitvā vuṭṭhidhāramakāsi, ākāsapadesā viraviṃsu, vijjulatā nicchariṃsu. Devatā sādhukāramadaṃsu, samāgatā sakaladīpavāsino gandhamālādīhi pūjayiṃsu, gahitamakarandā mandamārutā vāyiṃsu, samantato ghanasītalahimavalāhakā mahābodhiṃ chādayiṃsu. Evaṃ bodhi pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā himagabbhe sannisīditvā sattāhaṃ lokassa adassanaṃ agamāsi. Himagabbhe sannisīdīti himagabbhassa anto aṭṭhāsi. Vipphurantāti vipphurantā ito cito ca saṃsarantā. Nicchariṃsūti nikkhamiṃsu. Dassiṃsūti paññāyiṃsu. Sabbe dīpavāsinoti sabbe tambapaṇṇidīpavāsino. Uttarasākhato ekaṃ phalanti uttarasākhāya ṭhitaṃ ekaṃ phalaṃ. 『『Pācīnasākhāya ekaṃ phala』』ntipi keci. Mahāāsanaṭṭhāneti pubbapasse mahāsilāsanena patiṭṭhitaṭṭhāne. Issaranimmānavihāreti issaranimmānasaṅkhāte kassapagirivihāre. 『『Issaranimmānavihāre』』ti hi pubbasaṅketavasena vuttaṃ, idāni pana so vihāro 『『kassapagirī』』ti paññāto. 『『Issarasamaṇārāme』』tipi keci paṭhanti. Tathā ca vuttaṃ –

『『Tavakkabrāhmaṇagāme , thūpārāme tatheva ca;

Issarasamaṇārāme, paṭhame cetiyaṅgaṇe』』ti.

Yojaniyaārāmesūti anurādhapurassa samantā yojanassa anto kataārāmesu. Samantā patiṭṭhite mahābodhimhīti sambandho. Anurādhapurassa samantā evaṃ puttanattuparamparāya mahābodhimhi patiṭṭhiteti attho. Lohapāsādaṭṭhānaṃ pūjesīti lohapāsādassa kattabbaṭṭhānaṃ pūjesi. 『『Kiñcāpi lohapāsādaṃ devānaṃpiyatissoyeva mahārājā kāressati, tathāpi tasmiṃ samaye abhāvato 『anāgate』ti vutta』』nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana 『『duṭṭhagāmaṇiabhayeneva kārito lohapāsādo』』ti vadanti. Mūlāni panassa na tāva otarantīti iminā, mahārāja, imasmiṃ dīpe satthusāsanaṃ patiṭṭhitamattameva ahosi, na tāva supatiṭṭhitanti dasseti, assa satthusāsanassa mūlāni pana na tāva otiṇṇānīti evamettha attho veditabbo. Otarantīti hi atītatthe vattamānavacanaṃ. Tenevāha 『『kadā pana bhante mūlāni otiṇṇāni nāma bhavissantī』』ti. Yo amacco catupaṇṇāsāya jeṭṭhakakaniṭṭhabhātukehi saddhiṃ cetiyagirimhi pabbajito, taṃ sandhāya vuttaṃ 『『mahāariṭṭho bhikkhū』』ti. Meghavaṇṇābhayassa amaccassa pariveṇaṭṭhāneti meghavaṇṇābhayassa rañño amaccena kattabbassa pariveṇassa vatthubhūte ṭhāne. Maṇḍapappakāranti maṇḍapasadisaṃ. Sadisatthampi hi pakārasaddaṃ vaṇṇayanti. Sāsanassa mūlāni otarantāni passissāmīti iminā sāsanassa suṭṭhu patiṭṭhānākāraṃ passissāmīti dīpeti.

Anupubbavipassananti udayabbayādianupubbavipassanaṃ. Paṭṭhapetvāti ārabhitvā. Atthaṅgamiteti atthaṅgate. 『『Saha bodhipatiṭṭhānenā』』ti vattabbe vibhattivipariṇāmaṃ katvā 『『saha bodhipatiṭṭhānā』』ti nissakkavacanaṃ kataṃ. Sati hi sahayoge karaṇavacanena bhavitabbaṃ. Mahāpathavī akampīti ca idaṃ mukhamattanidassanaṃ, aññānipi anekāni acchariyāni ahesuṃyeva. Tathā hi saha bodhipatiṭṭhānena udakapariyantaṃ katvā mahāpathavī akampi, tāni mūlāni kaṭāhamukhavaṭṭito uggantvā taṃ kaṭāhaṃ vinandhantā pathavītalamotariṃsu, samantato dibbakusumāni vassiṃsu, ākāse dibbatūriyāni vajjiṃsu, mahāmegho uṭṭhahitvā vuṭṭhidhāramakāsi, ākāsapadesā viraviṃsu, vijjulatā nicchariṃsu. Devatā sādhukāramadaṃsu, samāgatā sakaladīpavāsino gandhamālādīhi pūjayiṃsu, gahitamakarandā mandamārutā vāyiṃsu, samantato ghanasītalahimavalāhakā mahābodhiṃ chādayiṃsu. Evaṃ bodhi pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā himagabbhe sannisīditvā sattāhaṃ lokassa adassanaṃ agamāsi. Himagabbhe sannisīdīti himagabbhassa anto aṭṭhāsi. Vipphurantāti vipphurantā ito cito ca saṃsarantā. Nicchariṃsūti nikkhamiṃsu. Dassiṃsūti paññāyiṃsu. Sabbe dīpavāsinoti sabbe tambapaṇṇidīpavāsino. Uttarasākhato ekaṃ phalanti uttarasākhāya ṭhitaṃ ekaṃ phalaṃ. 『『Pācīnasākhāya ekaṃ phala』』ntipi keci. Mahāāsanaṭṭhāneti pubbapasse mahāsilāsanena patiṭṭhitaṭṭhāne. Issaranimmānavihāreti issaranimmānasaṅkhāte kassapagirivihāre. 『『Issaranimmānavihāre』』ti hi pubbasaṅketavasena vuttaṃ, idāni pana so vihāro 『『kassapagirī』』ti paññāto. 『『Issarasamaṇārāme』』tipi keci paṭhanti. Tathā ca vuttaṃ –

『『Tavakkabrāhmaṇagāme , thūpārāme tatheva ca;

Issarasamaṇārāme, paṭhame cetiyaṅgaṇe』』ti.

Yojaniyaārāmesūti anurādhapurassa samantā yojanassa anto kataārāmesu. Samantā patiṭṭhite mahābodhimhīti sambandho. Anurādhapurassa samantā evaṃ puttanattuparamparāya mahābodhimhi patiṭṭhiteti attho. Lohapāsādaṭṭhānaṃ pūjesīti lohapāsādassa kattabbaṭṭhānaṃ pūjesi. 『『Kiñcāpi lohapāsādaṃ devānaṃpiyatissoyeva mahārājā kāressati, tathāpi tasmiṃ samaye abhāvato 『anāgate』ti vutta』』nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana 『『duṭṭhagāmaṇiabhayeneva kārito lohapāsādo』』ti vadanti. Mūlāni panassa na tāva otarantīti iminā, mahārāja, imasmiṃ dīpe satthusāsanaṃ patiṭṭhitamattameva ahosi, na tāva supatiṭṭhitanti dasseti, assa satthusāsanassa mūlāni pana na tāva otiṇṇānīti evamettha attho veditabbo. Otarantīti hi atītatthe vattamānavacanaṃ. Tenevāha 『『kadā pana bhante mūlāni otiṇṇāni nāma bhavissantī』』ti. Yo amacco catupaṇṇāsāya jeṭṭhakakaniṭṭhabhātukehi saddhiṃ cetiyagirimhi pabbajito, taṃ sandhāya vuttaṃ 『『mahāariṭṭho bhikkhū』』ti. Meghavaṇṇābhayassa amaccassa pariveṇaṭṭhāneti meghavaṇṇābhayassa rañño amaccena kattabbassa pariveṇassa vatthubhūte ṭhāne. Maṇḍapappakāranti maṇḍapasadisaṃ. Sadisatthampi hi pakārasaddaṃ vaṇṇayanti. Sāsanassa mūlāni otarantāni passissāmīti iminā sāsanassa suṭṭhu patiṭṭhānākāraṃ passissāmīti dīpeti.

這是巴利文的完整直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 1. 逐步觀察意為觀察生滅等的逐步過程。開始意爲著手。落下意為落下去。"與菩提樹建立一起"本應說成"與菩提樹建立一起",但通過變更語尾變成了"從菩提樹建立"這樣的來源格表達。因為在有"一起"的情況下,應該用工具格。大地震動這句話只是一個表面的說明,其實還發生了許多其他奇蹟。就像這樣,隨著菩提樹的建立,以水為界限的大地震動了,那些根從盆口邊緣升起纏繞著那個盆子進入了地面,四面八方下起了天上的花雨,空中奏響了天上的樂器,大云升起降下了雨滴,天空中發出了聲響,閃電劃過。天神們發出讚歎,聚集而來的全島居民用香花等供養,帶著花蜜的微風吹拂,四周濃密寒冷的雲層覆蓋了大菩提樹。就這樣,菩提樹在地上建立后,安住在冰雪中,七天不為世人所見。安住在冰雪中意為停留在冰雪的內部。閃耀意為閃耀著四處遊走。射出意為射出。顯現意為顯現。所有島上居民意為所有銅色島(斯里蘭卡)的居民。北枝上的一個果實意為位於北枝上的一個果實。有些人說"東枝上的一個果實"。大座位處意為在東面由大石座建立的地方。伊舍羅化現寺意為名為伊舍羅化現的迦葉山寺。"伊舍羅化現寺"是按照以前的稱呼說的,現在那座寺院被稱為"迦葉山"。有些人讀作"伊舍羅沙門園"。就像這樣說的: "在塔瓦卡婆羅門村,同樣在塔園, 在伊舍羅沙門園,在第一塔院。" 2. 一由旬內的園林中意為在阿努拉達普拉(Anuradhapura)周圍一由旬之內建造的園林中。應與"大菩提樹四周建立"連在一起。意思是阿努拉達普拉周圍就這樣子子孫孫地建立了大菩提樹。供養銅殿的地方意為供養將要建造銅殿的地方。"雖然銅殿是由天愛帝須大王建造的,但是因為當時還不存在,所以說'未來'"這樣在三種註釋書中說。但是有些人說"銅殿是由杜陀伽摩尼·阿巴亞建造的"。它的根還沒有深入意思是,大王啊,在這個島上佛陀的教法剛剛建立,還沒有很好地確立,應該這樣理解這裡的含義,這個佛陀教法的根還沒有深入。"深入"是用現在時表示過去的意思。因此他問"尊者,什麼時候根才能稱為已經深入呢?"。那位與五十四個兄弟一起在制底耶山出家的大臣,指的就是"大阿利陀比丘"。在梅伽瓦那·阿巴亞大臣的精舍地方意為在梅伽瓦那·阿巴亞王的大臣將要建造的精舍的基地上。像帳篷一樣意為類似帳篷。因為他們也用"類似"的意思來解釋"像"這個詞。我將看到教法的根深入意思是我將看到教法很好地確立的樣子。

Meghavirahitassa nimmalasseva ākāsassa viravitattā 『『ākāsaṃ mahāviravaṃ ravī』』ti vuttaṃ. Paccekagaṇīhīti visuṃ visuṃ gaṇācariyehi. Paccekaṃ gaṇaṃ etesaṃ atthīti paccekagaṇino. Yathā vejjo gilānesu karuṇāya tikicchanameva purakkhatvā vigatacchandadoso jigucchanīyesu vaṇesu guyhaṭṭhānesu ca bhesajjalepanādinā tikicchanameva karoti, evaṃ bhagavāpi kilesabyādhipīḷitesu sattesu karuṇāya te satte kilesabyādhidukkhato mocetukāmo avattabbārahāni guyhaṭṭhānanissitānipi asappāyāni vadanto vinayapaññattiyā sattānaṃ kilesabyādhiṃ tikicchati. Tena vuttaṃ 『『satthu karuṇāguṇaparidīpaka』』nti. Anusiṭṭhikarānanti anusāsanīkarānaṃ, ye bhagavato anusāsaniṃ sammā paṭipajjanti, tesanti attho. Kāyakammavacīkammavipphanditavinayananti kāyavacīdvāresu ajjhācāravasena pavattassa kilesavipphanditassa vinayanakaraṃ.

Rājinoti upayogatthe sāmivacanaṃ, rājānamanusāsiṃsūti attho. Ālokanti ñāṇālokaṃ. Nibbāyiṃsu mahesayoti ettha mahāmahindatthero dvādasavassiko hutvā tambapaṇṇidīpaṃ sampatto, tattha dve vassāni vasitvā vinayaṃ patiṭṭhapesi. Dvāsaṭṭhivassiko hutvā parinibbutoti vadanti.

Tesaṃtherānaṃ antevāsikāti tesaṃ mahāmahindattherappamukhānaṃ therānaṃ antevāsikā. Tissadattādayo pana mahāariṭṭhattherassa antevāsikā, tasmā tissadattakāḷasumanadīghasumanādayo mahāariṭṭhattherassa antevāsikā cāti yojetabbaṃ. Antevāsikānaṃ antevāsikāti ubhayathā vuttaantevāsikānaṃ antevāsikā. Pubbe vuttappakārāti –

『『Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā;

Bhaddanāmo ca paṇḍito.

『『Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā;

Vinayaṃ te vācayiṃsu, piṭakaṃ tambapaṇṇiyā.

『『Nikāye pañca vācesuṃ, satta ceva pakaraṇe;

Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito.

『『Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako』』ti. –

Evamādinā pubbe vuttappakārā ācariyaparamparā.

Ācariyaparamparakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Vinayānisaṃsakathāvaṇṇanā

Ettāvatā ca 『『kenābhata』』nti imaṃ pañhaṃ vitthārato vibhajitvā idāni 『『kattha patiṭṭhita』』nti imaṃ pañhaṃ vissajjento āha 『『kattha patiṭṭhita』』ntiādi. Tattha telamivāti sīhatelamiva. Adhimattasatigatidhītimantesūti ettha satīti buddhavacanaṃ uggahetvā dhāraṇakasati. Gatīti uggaṇhanakagati. Dhītīti sanniṭṭhānaṃ katvā gaṇhanakañāṇaṃ. Gatīti vā paññāgati. Dhītīti buddhavacanaṃ uggaṇhanavīriyaṃ sajjhāyanavīriyaṃ dhāraṇavīriyañca. Lajjīsūti pāpajigucchanakalakkhaṇāya lajjāya samannāgatesu. Kukkuccakesūti aṇumattesupi vajjesu dosadassāvitāya kappiyākappiyaṃ nissāya kukkuccakārīsu. Sikkhākāmesūti adhisīlaaacittaadhipaññāvasena tisso sikkhā kāmayamānesu sampiyāyitvā sikkhantesu.

這是巴利文的完整直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 1. 因為沒有云的清凈天空發出聲響,所以說"天空發出巨大的聲音"。各別的群體領袖意為分別的各個群體的老師。各自有群體的人稱為各別的群體領袖。就像醫生對病人懷著慈悲,以治療為首要,沒有慾望和嗔恨,對令人厭惡的傷口和隱秘處也只是用藥塗抹等方式進行治療,同樣地,世尊對被煩惱病痛折磨的眾生也懷著慈悲,想要讓這些眾生從煩惱病痛的痛苦中解脫,即使說一些不該說的、與隱秘處有關的、不適宜的話,也是通過制定戒律來治療眾生的煩惱病。因此說"顯示導師的慈悲品德"。遵循教導的人意為遵循教誡的人,指那些正確實踐世尊教誡的人。調伏身業語業的躁動意為調伏在身門語門中由於違犯而產生的煩惱躁動。 2. 國王是賓格的所有格形式,意思是教導國王。光明意為智慧之光。大仙入滅了這裡,大馬興陀長老十二歲時來到銅色島(斯里蘭卡),在那裡住了兩年後建立了律藏。他們說他六十二歲時入滅。 3. 那些長老的弟子意為以大馬興陀長老為首的那些長老的弟子。但是帝須達多等是大阿利陀長老的弟子,因此應該理解為帝須達多、迦囉囌摩那、長蘇摩那等也是大阿利陀長老的弟子。弟子的弟子意為前面兩種所說的弟子的弟子。前面所說的方式意為: "然後馬興陀、伊提耶、 烏提耶、三跋羅, 以及賢明的跋陀那摩。 這些大智慧的龍象, 從閻浮提來到這裡; 他們教授律藏, 給銅色島的人。 他們教授五部, 以及七論; 然後聰明的阿利陀, 以及智慧的帝須達多。 精通的迦囉囌摩那, 和名為長的長老。" 像這樣前面所說的師承系譜。 師承系譜的解釋結束。 戒律功德的解釋 4. 到此為止,詳細地解答了"由誰帶來"這個問題后,現在爲了回答"在哪裡確立"這個問題而說"在哪裡確立"等。其中,如油意為如獅子油。在具有極強的念、理解力和智慧的人中,這裡,念意為學習佛陀教法后的記憶力。理解力意為學習的能力。智慧意為確定后領會的智慧。或者,理解力意為智慧的理解力。智慧意為學習佛陀教法的精進、誦讀的精進和記憶的精進。有慚愧的人意為具有厭惡罪惡為特徵的慚愧的人。有悔意的人意為對極小的過失也看到過失,對於應該做和不應該做的事情會產生悔意的人。喜愛學習的人意為喜愛並熱愛學習增上戒、增上心、增上慧三學的人。

Akattabbato nivāretvā kattabbesu patiṭṭhāpanato mātāpituṭṭhāniyoti vuttaṃ. Ācāragocarakusalatāti veḷudānādimicchājīvassa kāyapāgabbhiyādīnañca akaraṇena sabbaso anācāraṃ vajjetvā 『『kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo』』ti (vibha. 511) evaṃ vuttabhikkhusāruppaācārasampattiyā vesiyādiagocaraṃ vajjetvā piṇḍapātādiatthaṃ upasaṅkamituṃ yuttaṭṭhānasaṅkhātagocarena ca sampannattā samaṇācāresu ceva samaṇagocaresu ca kusalatā. Apica yo bhikkhu satthari sagāravo sappatisso sabrahmacārīsu sagāravo sappatisso hirottappasampanno sunivattho supāruto pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena okkhittacakkhu iriyāpathasampanno indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū jāgariyamanuyutto satisampajaññena samannāgato appiccho santuṭṭho āraddhavīriyo pavivitto asaṃsaṭṭho ābhisamācārikesu sakkaccakārī garucittīkārabahulo viharati, ayaṃ vuccati ācāro.

Gocaro pana upanissayagocaro ārakkhagocaro upanibandhagocaroti tividho. Tattha dasakathāvatthuguṇasamannāgato kalyāṇamitto, yaṃ nissāya assutaṃ suṇāti, sutaṃ pariyodāpeti, kaṅkhaṃ vitarati , diṭṭhiṃ ujuṃ karoti, cittaṃ pasādeti, yassa vā pana anusikkhamāno saddhāya vaḍḍhati, sīlena, sutena, cāgena, paññāya vaḍḍhati, ayaṃ upanissayagocaro. Yo pana bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthipaṭipanno okkhittacakkhu yugamattadassāvī saṃvuto gacchati, na hatthiṃ olokento, na assaṃ, na rathaṃ, na pattiṃ, na itthiṃ, na purisaṃ olokento, na uddhaṃ olokento, na adho olokento, na disāvidisampi pekkhamāno gacchati, ayaṃ ārakkhagocaro. Upanibandhagocaro pana cattāro satipaṭṭhānā, yattha bhikkhu attano cittaṃ upanibandhati. Vuttañhetaṃ bhagavatā – 『『ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo, yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā』』ti. Ayaṃ upanibandhagocaro. Iti iminā ca ācārena iminā ca gocarena samannāgatattā ācāragocarakusalatā. Evaṃ anācāraṃ agocarañca vajjetvā saddhāpabbajitānaṃ yathāvuttaācāragocaresu kusalabhāvo vinayadharāyattoti ayamānisaṃso vinayapariyattiyā dassitoti veditabbo.

Vinayapariyattiṃ nissāyāti vinayapariyāpuṇanaṃ nissāya. Attano sīlakkhandho sugutto hotisurakkhitoti kathamassa attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito? Āpattiñhi āpajjanto chahākārehi āpajjati alajjitā, aññāṇatā, kukkuccapakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā, satisammosāti. Vinayadharo pana imehi chahākārehi āpattiṃ nāpajjati.

Kathaṃ alajjitāya nāpajjati? So hi 『『passatha bho, ayaṃ kappiyākappiyaṃ jānantoyeva paṇṇattivītikkamaṃ karotī』』ti imaṃ parūpavādaṃ rakkhantopi akappiyabhāvaṃ jānantoyeva madditvā vītikkamaṃ na karoti. Evaṃ alajjitāya nāpajjati. Sahasā āpannampi desanāgāminiṃ desetvā vuṭṭhānagāminiyā vuṭṭhahitvā suddhante patiṭṭhāti, tato –

『『Sañcicca āpattiṃ nāpajjati, āpattiṃ na parigūhati;

Agatigamanañca na gacchati, ediso vuccati lajjipuggalo』』ti. (pari. 359) –

Imasmiṃ lajjibhāve patiṭṭhitova hoti.

Kathaṃ aññāṇatāya nāpajjati? So hi kappiyākappiyaṃ jānāti, tasmā kappiyaṃyeva karoti, akappiyaṃ na karoti. Evaṃ aññāṇatāya nāpajjati.

這是巴利文的完整直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 1. 因為阻止不該做的事,並使人安住于應該做的事,所以說是如同父母。善巧於行為和行處意為完全避免如送竹子等邪命和身體粗魯等不正當行為,具足如所說的"身不犯戒、口不犯戒"這樣適合比丘的正當行爲,避開妓女等不當行處,具足爲了乞食等而應該前往的處所這樣的行處,因此在沙門的行為和沙門的行處上都很善巧。而且,一位比丘對導師恭敬順從,對同梵行者恭敬順從,具足慚愧,衣著整齊莊嚴,舉止優雅,行走、觀看、屈伸都莊重得體,目光下垂,威儀具足,守護諸根門,飲食知量,警寤不眠,具足正念正知,少欲知足,精進勤奮,遠離獨處,不與眾交際,對細微戒條認真奉行,心懷尊重恭敬,這就稱為行為。 2. 行處有三種:依止行處、守護行處和繫念行處。其中,具備十種談論事的善知識,依靠他能聽聞未聞、凈化已聞、斷除疑惑、端正見解、凈化內心,或者傚法他能增長信心、戒行、多聞、佈施、智慧,這是依止行處。一位比丘進入村落,行走在街道上,目光下垂,只看一犁距,收攝而行,不看大象、馬、車、步行者、女人、男人,不看上方、下方,也不東張西望而行,這是守護行處。繫念行處是四念處,比丘將自己的心繫念於此。世尊曾這樣說:"比丘們,什麼是比丘自己的行處、父祖的境域?就是四念處。"這是繫念行處。因為具備這樣的行為和行處,所以稱為善巧於行為和行處。這樣避開不正當行為和不當行處,使出于信心出家的人善巧于上述行為和行處,這依賴於持律者,應當理解這是顯示了學習戒律的功德。 3. 依靠學習戒律意為依靠學習戒律。自己的戒蘊善加守護保護是如何自己的戒蘊善加守護保護的?犯戒有六種情況:無慚、無知、疑惑、于不應做的事認為應做、于應做的事認為不應做、念失。但是持律者不會因這六種情況而犯戒。 4. 如何不因無慚而犯戒?他想:"看啊,這個人明知應做不應做卻違犯制定的戒條",爲了避免這樣的他人批評,即使知道是不應做的事也不會踐踏違犯。這樣就不會因無慚而犯戒。即使突然犯了應懺悔的戒,也會懺悔,對應出罪的會出罪,安住于清凈。因此: "不故意犯戒,不隱藏所犯, 不走向偏私,這樣稱為有慚者。" 他就安住于這樣的有慚狀態。 5. 如何不因無知而犯戒?他知道什麼是應做的,什麼是不應做的,因此只做應做的事,不做不應做的事。這樣就不會因無知而犯戒。

Kathaṃ kukkuccapakatatāya nāpajjati? Kappiyākappiyaṃ nissāya kukkucce uppanne vatthuṃ oloketvā mātikaṃ padabhājanaṃ antarāpattiṃ anāpattiṃ oloketvā kappiyaṃ ce hoti, karoti, akappiyaṃ ce, na karoti. Uppannaṃ pana kukkuccaṃ avinicchinitvāva 『『vaṭṭatī』』ti madditvā na vītikkamati. Evaṃ kukkuccapakatatāya nāpajjati.

Kathaṃ akappiye kappiyasaññitādīhi nāpajjati? So hi kappiyākappiyaṃ jānāti, tasmā akappiye kappiyasaññī na hoti, kappiye akappiyasaññī na hoti, supatiṭṭhitā cassa sati hoti, adhiṭṭhātabbaṃ adhiṭṭheti, vikappetabbaṃ vikappeti. Iti imehi chahākārehi āpattiṃ nāpajjati, āpattiṃ anāpajjanto akhaṇḍasīlo hoti parisuddhasīlo. Evamassa attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito.

Kukkuccapakatānanti kappiyākappiyaṃ nissāya uppannena kukkuccena abhibhūtānaṃ. Kathaṃ pana kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti? Tiroraṭṭhesu tirojanapadesu ca uppannakukkuccā bhikkhū 『『asukasmiṃ kira vihāre vinayadharo vasatī』』ti dūratopi tassa santikaṃ āgantvā kukkuccaṃ pucchanti. So tehi katakammassa vatthuṃ oloketvā āpattānāpattiṃ garukalahukādibhedaṃ sallakkhetvā desanāgāminiṃ desāpetvā vuṭṭhānagāminiyā vuṭṭhāpetvā suddhante patiṭṭhāpeti. Evaṃ kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti.

Visārado saṅghamajjhe voharatīti vigato sārado bhayaṃ etassāti visārado, abhītoti attho. Avinayadharassa hi saṅghamajjhe kathentassa bhayaṃ sārajjaṃ okkamati, vinayadharassa taṃ na hoti. Kasmā? 『『Evaṃ kathentassa doso hoti, evaṃ na doso』』ti ñatvā kathanato.

Paccatthikesahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhātīti ettha dvidhā paccatthikā nāma attapaccatthikā ca sāsanapaccatthikā ca. Tattha mettiyabhummajakā ca bhikkhū vaḍḍho ca licchavī amūlakena antimavatthunā codesuṃ, ime attapaccatthikā nāma. Ye vā panaññepi dussīlā pāpadhammā, sabbe te attapaccatthikā. Viparītadassanā pana ariṭṭhabhikkhukaṇṭakasāmaṇeravesālikavajjiputtakā mahāsaṅghikādayo ca abuddhasāsanaṃ 『『buddhasāsana』』nti vatvā katapaggahā sāsanapaccatthikā nāma. Te sabbepi sahadhammena sahakāraṇena vacanena yathā taṃ asaddhammaṃ patiṭṭhāpetuṃ na sakkonti, evaṃ suniggahitaṃ katvā niggaṇhāti.

Saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hotīti ettha pana tividho saddhammo pariyattipaṭipattiadhigamavasena. Tattha tipiṭakaṃ buddhavacanaṃ pariyattisaddhammo nāma. Terasa dhutaṅgaguṇā cuddasa khandhakavattāni dveasīti mahāvattānīti ayaṃ paṭipattisaddhammo nāma. Cattāro maggā ca cattāri phalāni ca, ayaṃ adhigamasaddhammo nāma. Tattha keci therā 『『yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā』』ti (dī. ni. 2.216) iminā suttena 『『sāsanassa pariyatti mūla』』nti vadanti. Keci therā 『『ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assā』』ti iminā suttena (dī. ni.

這是巴利文的完整直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 1. 如何不因瞋恚而犯戒?當有情出現時,應該審視自己的行為是應做還是不應做,如果是應做的,就應該做,如果不應做的,就不應該做。如果有情已經出現,但沒有決定是應該做還是不應該做,就應該想著"現在既然有情出現了,隨它發展吧"。這樣就不會因瞋恚而犯戒。 2. 如何不因對應做的事認為不應做,對不應做的事認為應做,疑惑而犯戒?他應該瞭解應做和不應做的事,因此不會認為應做的事不應做,不應做的事應做,也不會產生疑惑,從而不會犯戒。他的正念應該牢固,應該堅持自己的戒蘊,這樣他的戒蘊就會得到保護。 3. 瞋恚是因應做的事或不應做的事而產生的,如何應對這種瞋恚?比丘應該在偏僻的地方尋求避難,在那裡他可以專注于齋戒,不與眾人交往。如果他不能自己應對瞋恚,那麼他可以尋求他人的幫助,比如去一個他認識的比丘那裡,告訴他自己出現了瞋恚,並要求他幫助處理。這個比丘可以問他為什麼出現了瞋恚,他是否記得違反了什麼戒律,是否認為應做的事不應做,或者是否認為不應做的事應做,或者是否產生了疑惑。如果他回答了這些問題,那麼這個比丘可以根據他的回答指導他,幫助他應對瞋恚。如果他不能回答這些問題,那麼這個比丘可以讓他在偏僻的地方專注于齋戒,不與眾人交往,直到他的瞋恚消失為止。 4. 在沙門中,有些人專注于自己的修行,不參與教法的傳播,這種人被稱為專注的沙門。有些人則專注于教法的傳播,這種人被稱為傳播的沙門。專注的沙門可以幫助那些專注于修行的人,而傳播的沙門可以幫助那些專注于教法的傳播的人,這樣他們就可以一起協作,提高他們自己以及他人的修行水平。 5. 有些人專注于自己的修行,而不參與教法的傳播,這種人被稱為自己的修行的專注者。有些人則專注于教法的傳播,而不修行,這種人被稱為教法的專注者。專注于自己的修行並參與教法的傳播的人被稱為雙修行的專注者。專注于自己的修行並參與教法的傳播的人

2.214) 『『sāsanassa paṭipatti mūla』』nti vatvā 『『yāva pañca bhikkhū sammā paṭipannā saṃvijjanti, tāva sāsanaṃ ṭhitaṃ hotī』』ti āhaṃsu. Itare pana therā 『『pariyattiyā antarahitāya suppaṭipannassapi dhammābhisamayo natthī』』ti vatvā āhaṃsu. Sacepi pañca bhikkhū cattāri pārājikāni rakkhaṇakā honti, te saddhe kulaputte pabbājetvā paccantime janapade upasampādetvā dasavaggagaṇaṃ pūretvā majjhimajanapadepi upasampadaṃ karissanti. Etenupāyena vīsativaggasaṅghaṃ pūretvā attanopi abbhānakammaṃ katvā sāsanaṃ vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ gamayissanti. Evamayaṃ vinayadharo tividhassapi saddhammassa ciraṭṭhitiyā paṭipanno hotīti. Evamayaṃ vinayadharo ime pañcānisaṃse paṭilabhatīti veditabbo.

Vinayo saṃvaratthāyātiādīsu (pari. aṭṭha. 366) vinayoti vinayassa pariyāpuṇanaṃ, vinayoti vā vinayapaññatti vuttā, tasmā sakalāpi vinayapaññatti vinayapariyāpuṇanaṃ vā kāyavacīdvārasaṃvaratthāyāti attho, ājīvapārisuddhipariyosānassa sīlassa upanissayapaccayo hotīti vuttaṃ hoti. Avippaṭisāroti pāpapuññānaṃ katākatānusocanavasena pavattacittavippaṭisārābhāvo. Pāmojjanti dubbalā taruṇapīti. Pītīti balavapīti. Passaddhīti kāyacittadarathapaṭippassaddhi. Sukhanti kāyikaṃ cetasikañca sukhaṃ. Tañhi duvidhampi samādhissa upanissayapaccayo hoti. Samādhīti cittekaggatā. Yathābhūtañāṇadassananti sappaccayanāmarūpapariggaho. Nibbidāti vipassanā. Atha vā yathābhūtañāṇadassanaṃ taruṇavipassanā, udayabbayañāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Cittekaggatā hi taruṇavipassanāya upanissayapaccayo hoti. Nibbidāti sikhāppattā vuṭṭhānagāminibalavavipassanā. Virāgoti ariyamaggo. Vimuttīti arahattaphalaṃ. Catubbidhopi hi ariyamaggo arahattassa upanissayapaccayo hoti. Vimuttiñāṇadassananti paccavekkhaṇañāṇaṃ. Anupādāparinibbānatthāyāti kañci dhammaṃ aggahetvā anavasesetvā parinibbānatthāya, appaccayaparinibbānatthāyāti attho. Appaccayaparinibbānassa hi vimuttiñāṇadassanaṃ paccayo hoti tasmiṃ anuppatte avassaṃ parinibbāyitabbato, na ca paccavekkhaṇañāṇe anuppanne antarā parinibbānaṃ hoti.

這是巴利文的完整直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 1. 有些長老說:"阿難,佛陀所教導的法和律,是你們的導師",通過這段經文,他們說"教法的根本是學習"。有些長老則說:"只要有五位比丘正確修行存在,教法就會持續存在"。其他長老則說:"即使學習消失了,正確修行的法悟也不存在",因此說:"如果有五位比丘守護四波羅夷,能夠讓有信心的在家子出家,在邊遠地區授具足戒,組成十人團體,在中部地區也授具足戒。通過這種方式,形成二十人團體,完成自己的事務,使教法增長繁榮"。因此,這位持律者致力於三種正法的長久住世。這樣,這位持律者獲得了這五種利益,應當理解。 2. 在"戒律爲了防護"等句中,戒律意為學習戒律,或者說戒律的制定。因此,整個戒律的制定或學習是爲了身語門的防護之意,成為清凈戒的依止條件。無悔意為因已做或未做的善惡業而心中沒有悔意。喜悅是微弱的初生喜。喜是強烈的喜。輕安是身心輕安。樂是身體和心的樂。這兩種樂都是定的依止條件。定是心的一境性。真實的智慧見是對名色的因緣觀察。厭離是觀智。或者說,真實的智慧見是初生觀智,是生滅智的別名。心的一境性是初生觀智的依止條件。厭離是達到頂峰的出世間強烈觀智。無慾是聖道。解脫是阿羅漢果。四種聖道都是阿羅漢的依止條件。解脫智見是審察智。爲了無取的涅槃意為不執取任何法而完全涅槃,意為無依止的涅槃。無依止涅槃的解脫智見是條件,因為在它未生起時必定要涅槃,而在審察智未生起時中間不會涅槃。

Etadatthā kathāti ayaṃ vinayakathā nāma etadatthāya, anupādāparinibbānatthāyāti attho. Evaṃ sabbatthapi. Mantanāpi vinayamantanāeva, 『『evaṃ karissāma, na karissāmā』』ti vinayapaṭibaddhasaṃsandanā. Etadatthā upanisāti upanisīdati ettha phalaṃ tappaṭibaddhavuttitāyāti upanisā vuccati kāraṇaṃ paccayoti. 『『Vinayo saṃvaratthāyā』』tiādikā kāraṇaparamparā etadatthāti attho. Etadatthaṃ sotāvadhānanti imissā paramparapaccayakathāya sotāvadhānaṃ imaṃ kathaṃ sutvā yaṃ uppajjati ñāṇaṃ, tampi etadatthaṃ. Yadidaṃ anupādācittassa vimokkhoti yadidanti nipāto. Sabbaliṅgavibhattivacanesu tādisova tattha tattha atthato pariṇāmetabbo, tasmā evamettha attho veditabbo – yo ayaṃ catūhi upādānehi anupādiyitvā cittassa arahattaphalasaṅkhāto vimokkho, sopi etadatthāya anupādāparinibbānatthāyāti evamettha sambandho veditabbo. Yo ayaṃ anupādācittassa vimokkhasaṅkhāto maggo, heṭṭhā vuttaṃ sabbampi etadatthamevāti. Evañca sati iminā mahussāhato sādhitabbaṃ niyatappayojanaṃ dassitaṃ hoti. Heṭṭhā 『『virāgo…pe… nibbānatthāyā』』ti iminā pana labbhamānānisaṃsaphalaṃ dassitanti veditabbaṃ. Āyogoti uggahaṇacintanādivasena punappunaṃ abhiyogo.

Vinayānisaṃsakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

Bāhiranidānavaṇṇanā samattā.

Verañjakaṇḍavaṇṇanā

1

.Seyyathidanti taṃ katamaṃ, taṃ kathanti vā attho. Aniyamaniddesavacananti natthi etassa niyamoti aniyamo, niddisīyati attho etenāti niddeso, vuccati etenāti vacanaṃ, niddesoyeva vacanaṃ niddesavacanaṃ, aniyamassa niddesavacanaṃ aniyamaniddesavacanaṃ, paṭhamaṃ aniyamitassa samayassa niddesavacananti attho. 『『Yenāti avatvā tenāti vuttattā aniyamaṃ katvā niddiṭṭhavacanaṃ aniyamaniddesavacana』』ntipi vadanti. Yaṃtaṃsaddānaṃ niccasambandhabhāvato āha 『『tassa sarūpena avuttenapī』』tiādi. Tattha tassāti 『『tenā』』ti etassa. Sarūpena avuttenapīti 『『yenā』』ti evaṃ sarūpato pāḷiyaṃ avuttenapi. Atthato siddhenāti parabhāge sāriputtattherassa uppajjanakaparivitakkasaṅkhātaatthato siddhena. Parivitakke hi siddhe yena samayena parivitakko udapādīti idaṃ atthato siddhameva hoti. Tenevāha 『『aparabhāge hi vinayapaññattiyācanahetubhūto āyasmato sāriputtassa parivitakko siddho』』tiādi. 『『Tenā』』ti vatvā tato tadatthameva 『『yenā』』ti atthato vuccamānattā 『『yenā』』ti ayaṃ 『『tenā』』ti etassa paṭiniddeso nāma jāto. Paṭiniddesoti ca vitthāraniddesoti attho.

這是巴利文的完整直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 1. 為此目的的討論意為這個戒律的討論是爲了這個目的,爲了無取的涅槃之意。其他地方也是如此。商議也只是戒律的商議,"我們將這樣做,不會那樣做"這樣與戒律有關的討論。為此目的的因緣意為因緣被稱為依止,因為果依賴於它而存在。"戒律爲了防護"等這樣的因緣系列是爲了這個目的之意。為此目的的傾聽意為傾聽這個因緣系列的討論,聽了這個討論而生起的智慧也是爲了這個目的。也就是無取心的解脫意為"也就是"是一個不變詞。在所有性、格、數中都應該根據上下文來理解其意思,因此這裡應該這樣理解:這個不被四取所取的心的阿羅漢果解脫,也是爲了這個目的,爲了無取的涅槃,應該這樣理解這裡的關聯。這個被稱為無取心解脫的道,前面所說的一切都是爲了這個目的。這樣的話,就顯示了應該以大努力完成的確定目標。而前面說的"離欲...爲了涅槃"則顯示了可獲得的功德果報,應該這樣理解。修習意為通過學習、思考等方式反覆地努力。 戒律功德的解釋結束。 如是在《一切歡喜》戒律註釋書的《精華燈》中 外部因緣的解釋完成。 毗蘭若品的解釋 1. 2. 什麼意思意為是什麼,或者怎麼樣的意思。不確定的指示語意為沒有確定,所以是不確定,通過它指示意思所以是指示,通過它說所以是語,指示就是語所以是指示語,不確定的指示語是不確定指示語,是最初不確定的時間的指示語的意思。也有人說"因為沒有說'以什麼'而說'以那個',所以是不確定地指示的語言,是不確定指示語"。因為"什麼"和"那個"這兩個詞總是相互關聯,所以說"雖然沒有明確說出它的本體"等。其中,它意為"以那個"。雖然沒有明確說出它的本體意為雖然在經文中沒有明確說出"以什麼"這樣的本體。從意義上推知意為從後面舍利弗長老將要生起的思惟這個意義上推知。因為當思惟成立時,"在什麼時候思惟生起"這個意思就已經成立了。因此說"因為後來舍利弗尊者請求制定戒律的原因的思惟已經成立"等。因為說了"以那個"之後,又從意義上說"以什麼"來表達同樣的意思,所以"以什麼"成為"以那個"的反覆指示。反覆指示的意思是詳細的指示。

Aparabhāge hīti ettha hi-saddo hetumhi, yasmāti attho. Vinayapaññattiyācanahetubhūtoti 『『etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeyya, uddiseyya pātimokkhaṃ. Yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitika』』nti evaṃ pavattassa vinayapaññattiyācanassa kāraṇabhūtoti attho. Parivitakkoti 『『katamesānaṃ kho buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi, katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī』』ti evaṃ pavatto parivitakko. Yaṃtaṃsaddānaṃ niccasambandhoti āha 『『tasmā yena samayenā』』tiādi. Pubbe vā pacchā vā atthato siddhenāti pubbe vā pacchā vā uppannaatthato siddhena. Paṭiniddeso kattabboti etassa 『『yadida』』nti iminā sambandho. 『『Paṭiniddeso kattabbo』』ti yadidaṃ yaṃ idaṃ vidhānaṃ, ayaṃ sabbasmiṃ vinaye yuttīti attho. Atha vā 『『paṭiniddeso kattabbo』』ti yadidaṃ yā ayaṃ yutti, ayaṃ sabbasmiṃ vinaye yuttīti attho.

Tatridaṃmukhamattanidassananti tassā yathāvuttayuttiyā paridīpane idaṃ mukhamattanidassanaṃ, upāyamattanidassananti attho. Mukhaṃ dvāraṃ upāyoti hi atthato ekaṃ. 『『Tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññapessāmī』』ti pāḷiṃ dassetvā tattha paṭiniddesamāha 『『yena sudinno』』tiādinā. Tenāti hetuatthe karaṇavacanattā tassa paṭiniddesopi tādisoyevāti āha 『『yasmā paṭisevī』』ti. Pubbe atthato siddhenāti pubbe uppannamethunadhammapaṭisevanasaṅkhātaatthato siddhena. Pacchā atthato siddhenāti raññā adinnaṃ dārūnaṃ ādiyanasaṅkhātapacchāuppannaatthato siddhena. Samayasaddoti etassa 『『dissatī』』ti iminā sambandho.

Samavāyeti paccayasāmaggiyaṃ, kāraṇasamavāyeti attho. Khaṇeti okāse. Assāti assa samayasaddassa samavāyo atthoti sambandho. Appeva nāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyāti ettha kālo nāma upasaṅkamanassa yuttapayuttakālo. Samayo nāma tasseva paccayasāmaggī, atthato tadanurūpaṃ sarīrabalañceva tappaccayaparissayābhāvo ca. Upādānaṃ nāma ñāṇena tesaṃ gahaṇaṃ sallakkhaṇaṃ, tasmā kālañca samayañca paññāya gahetvā upadhāretvāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace amhākaṃ sve gamanassa yuttakālo bhavissati, kāye balamattā ceva pharissati, gamanapaccayā ca añño aphāsuvihāro na bhavissati, athetaṃ kālañca gamanakāraṇasamavāyasaṅkhātaṃ samayañca upadhāretvā api eva nāma sve āgaccheyyāmāti.

Khaṇoti okāso. Tathāgatuppādādiko hi maggabrahmacariyassa okāso tappaccayapaṭilābhahetuttā, khaṇo eva ca samayo. Yo khaṇoti ca samayoti ca vuccati, so ekovāti hi attho. Mahāsamayoti mahāsamūho. Pavuddhaṃ vanaṃ pavanaṃ, tasmiṃ pavanasmiṃ, vanasaṇḍeti attho. Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosīti ettha samayoti sikkhāpadapūraṇassa hetu. Bhaddālīti tassa bhikkhuno nāmaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – bhaddāli tayā paṭivijjhitabbayuttakaṃ etaṃ kāraṇaṃ atthi, tampi te na paṭividdhaṃ na sallakkhitanti. Kiṃ taṃ kāraṇanti āha 『『bhagavā kho』』tiādi.

這是巴利文的完整直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 1. 在後面這裡,hi字是因緣的意思,因而有這個意思。因緣的戒律制定的原因是"這個時候,世尊的時機,這個時候世尊應該為弟子們制定戒律,指示戒律的內容。就像這個出家生活是持久的"這樣發生的戒律制定的原因。思惟意為"哪些佛陀的出家生活不是持久的,哪些佛陀的出家生活是持久的"這樣發生的思惟。由於"因此在那個時候"等的關係,前面或後面的意思成立,前面或後面所生起的意思成立。反覆指示應做的意思是"這就是"的關係。"應做的反覆指示"是指這個制度,意為在所有的戒律中都是合適的。或者說"應做的反覆指示"是指這個與這個相合的意思,意為在所有的戒律中都是合適的。 2. 這裡的面向意為通過前面所述的合適性來描述,這就是面向的指示,意為方法的指示。面向是一個方向,方法意為一個。因此說"因此比丘們,我將為比丘們指示戒律"等,通過這段經文指示應做的反覆指示說"以那個為基礎"。因此說由於因緣的關係,因而有這樣的反覆指示。前面成立的意思是前面所生起的與慾望有關的事情的關係。後面成立的意思是國王所不應取的木材的後面所生起的事情的關係。時機的字與"顯現"的關係。 3. 合作意為因緣的聚合,原因的合作意為這個意思。時機意為機會。因而,時機的字與合作的意思的關係。或許我們明天也會來,因而以時間和時機為基礎,這裡的時間是指來訪的合適時間。時機是指因緣的聚合,從意義上說與身體的力量和因緣的缺乏有關。因緣意為通過智慧去把握它們,所以說以時間和時機為基礎,智慧地保持這些。這裡的意思是說,如果明天我們將有來訪的合適時間,身體也有力量,因緣的條件下不會有其他不適合的地方,那麼即使如此,明天也會回來。 4. 時機意為機會。因此,正如如來所生起的道的出家生活的機會是因緣的獲得,時機就是這個。這個時機和時機是同一的意思。大時機意為大聚合。生長的森林是風,風中有森林的聚合。時機也是如此,善巧的比丘不曾被認識。在這裡,時機是指戒律的完成的原因。善巧者是指這個比丘的名字。這裡的意思是,善巧者你應當認識到這個原因,這個原因你沒有認識到,也沒有意識到。是什麼原因

Uggāhamāno tiādīsu mānoti tassa paribbājakassa pakatināmaṃ, kiñci kiñci pana uggahetuṃ samatthatāya 『『uggāhamāno』』ti naṃ sañjānanti, tasmā 『『uggāhamāno』』ti vuccati . Samaṇamuṇḍikāya putto samaṇamuṇḍikāputto. So kira devadattassa upaṭṭhāko. Samayaṃ diṭṭhiṃ pavadanti etthāti samayappavādako, tasmiṃ samayappavādake, diṭṭhippavādaketi attho. Tasmiṃ kira ṭhāne caṅkītārukkhapokkharasātipabhutayo brāhmaṇā nigaṇṭhācelakaparibbājakādayo ca paribbājakā sannipatitvā attano attano samayaṃ diṭṭhiṃ pavadanti kathenti dīpenti, tasmā so ārāmo 『『samayappavādako』』ti vuccati, sveva tindukācīrasaṅkhātāya timbarurukkhapantiyā parikkhittattā 『『tindukācīra』』nti vuccati. Ekā sālā etthāti ekasālako. Yasmā panettha paṭhamaṃ ekā sālā katā ahosi, pacchā mahāpuññaṃ poṭṭhapādaparibbājakaṃ nissāya bahū sālā katā, tasmā tameva ekaṃ sālamupādāya laddhanāmavasena 『『ekasālako』』ti vuccati. Mallikāya pana pasenadirañño deviyā uyyānabhūto so pupphaphalasañchanno ārāmoti katvā 『『mallikāya ārāmo』』ti saṅkhyaṃ gato. Tasmiṃ samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme. Paṭivasatīti tasmiṃ vāsaphāsutāya vasati.

Diṭṭhe dhammeti paccakkhe attabhāve. Atthoti vuḍḍhi. Samparāyikoti kammakilesavasena samparetabbato sampāpuṇitabbato samparāyo, paraloko. Tattha niyutto samparāyiko, paralokattho. Atthābhisamayāti yathāvuttaubhayatthasaṅkhātahitapaṭilābhā. Samparāyikopi hi attho kāraṇassa nipphannattā paṭiladdho nāma hotīti tamatthadvayaṃ ekato katvā 『『atthābhisamayā』』ti vuttaṃ. Dhiyā paññāya rāti gaṇhātīti dhīro. Atha vā dhī paññā etassa atthīti dhīro.

Sammā mānābhisamayāti mānassa sammā pahānena. Sammāti iminā mānassa aggamaggañāṇena samucchedappahānaṃ vuttaṃ. Dukkhassa pīḷanaṭṭhotiādīsu dukkhasaccassa pīḷanaṃ taṃsamaṅgino hiṃsanaṃ avipphārikatākaraṇaṃ, pīḷanameva attho pīḷanaṭṭho, tthakārassa ṭṭhakāraṃ katvā vuttaṃ. Evaṃ sesesupi. Samecca paccayehi katabhāvo saṅkhataṭṭho. Santāpo dukkhadukkhatādivasena santāpanaṃ paridahanaṃ. Vipariṇāmo jarāya maraṇena cāti dvidhā vipariṇāmetabbatā. Abhisametabbo paṭivijjhitabboti abhisamayo, abhisamayova attho abhisamayaṭṭho, pīḷanādīni. Tāni hi abhisametabbabhāvena ekībhāvaṃ upanetvā 『『abhisamayaṭṭho』』ti vuttāni, abhisamayassa vā paṭivedhassa visayabhūto attho abhisamayaṭṭhoti tāneva pīḷanādīni abhisamayassa visayabhāvūpagamanasāmaññato ekattena vuttāni.

這是巴利文的完整直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 1. 在"烏伽哈馬諾"等詞中,"馬諾"是那個遊行者的本名,因為他能夠學習各種事物,所以人們稱他為"烏伽哈馬諾",因此他被稱為"烏伽哈馬諾"。沙門文荼迦的兒子是沙門文荼迦子。據說他是提婆達多的侍者。在這裡宣說時機和見解的地方稱為宣說時機的地方,在那個宣說時機的地方,意為宣說見解的地方。據說在那個地方,旃基、多樓迦、波卡羅娑提等婆羅門和尼乾子、無衣外道、遊行者等聚集在一起,宣說、講述、闡明各自的時機和見解,因此那個園林被稱為"宣說時機的地方",因為被稱為丁都迦樹的提姆巴魯樹林所環繞,所以也被稱為"丁都迦樹林"。有一個講堂的地方稱為一講堂。因為最初在這裡建造了一個講堂,後來依靠大福德的波塔婆陀遊行者建造了許多講堂,所以根據最初那個講堂而得名,稱為"一講堂"。因為是波斯匿王的妻子末利夫人的花園,遍佈花果,所以被稱為"末利園"。在那個宣說時機的丁都迦樹林一講堂末利園。居住意為因為舒適而住在那裡。 2. 現法意為現前的自身。利益意為增長。來世的意為因業和煩惱而應該到達的來世,即他世。與此相關的是來世的,即他世的利益。利益的證悟意為獲得如前所說的兩種利益。因為即使是來世的利益,因為原因已經成就,所以也稱為已經獲得,因此將這兩種利益合在一起稱為"利益的證悟"。以智慧把握的人稱為智者。或者說具有智慧的人稱為智者。 3. 正確地證悟慢意為正確地斷除慢。正確地意味著通過最上的道智徹底斷除慢。苦的逼迫義等,苦諦的逼迫是使具有它的人受到傷害,使之不能舒展,逼迫就是義,逼迫義,將ttha變成ttha來說。其他的也是如此。和合而由諸緣所作是有為義。熱惱是以苦苦性等方式熱惱、燃燒。變異是以衰老和死亡兩種方式變異。應該證悟、應該通達的是證悟,證悟就是義,證悟義,即逼迫等。因為它們以應該證悟的方式歸為一體,所以稱為"證悟義",或者說證悟即通達的對象是義,證悟義,那些逼迫等以成為證悟的對象的共同性而歸為一體來說。

Ettha ca upasaggānaṃ jotakamattattā tassa tassa atthassa vācako samayasaddo evāti samayasaddassa atthuddhārepi saupasaggo abhisamayasaddo vutto. Tattha sahakārīkāraṇasannijjhaṃ sameti samavetīti samayo, samavāyo. Sameti samāgacchati maggabrahmacariyaṃ ettha tadādhārapuggalehīti samayo, khaṇo. Samenti ettha, etena vā saṃgacchanti dhammā sahajātadhammehi uppādādīhi vāti samayo, kālo. Dhammappavattimattatāya atthato abhūtopi hi kālo dhammappavattiyā adhikaraṇaṃ kāraṇaṃ viya ca parikappanāmattasiddhena rūpena voharīyati. Samaṃ, saha vā avayavānaṃ ayanaṃ pavatti avaṭṭhānanti samayo, samūho yathā 『『samudāyo』』ti. Avayavena sahāvaṭṭhānameva hi samūho. Paccayantarasamāgame eti phalaṃ etasmā uppajjati pavattati cāti samayo, hetu yathā 『『samudayo』』ti. Sameti saṃyojanabhāvato sambandho eti attano visaye pavattati, daḷhaggahaṇabhāvato vā taṃsaṃyuttā ayanti pavattanti sattā yathābhinivesaṃ etenāti samayo, diṭṭhi. Diṭṭhisaṃyojanena hi sattā ativiya bajjhanti. Samiti saṅgati samodhānanti samayo, paṭilābho. Samassa nirodhassa yānaṃ, sammā vā yānaṃ apagamo appavattīti samayo, pahānaṃ. Ñāṇena abhimukhaṃ sammā etabbo adhigantabboti abhisamayo, dhammānaṃ aviparīto sabhāvo. Abhimukhabhāvena sammā eti gacchati bujjhatīti abhisamayo, dhammānaṃ yathābhūtasabhāvāvabodho. Evaṃ tasmiṃ tasmiṃ atthe samayasaddassa pavatti veditabbā.

Nanu ca atthamattaṃ paṭicca saddā abhinivisanti, na ekena saddena aneke atthā abhidhīyantīti? Saccametaṃ saddavisese apekkhite. Saddavisese hi apekkhiyamāne ekena saddena anekatthābhidhānaṃ na sambhavati. Na hi yo kālattho samayasaddo, soyeva samūhādiatthaṃ vadati. Ettha pana tesaṃ tesaṃ atthānaṃ samayasaddavacanīyatāsāmaññamupādāya anekatthatā samayasaddassa vuttā. Evaṃ sabbattha atthuddhāre adhippāyo veditabbo. Idha panassa kālo atthoti assa samayasaddassa idha kālo attho samavāyādīnaṃ atthānaṃ idha asambhavato desadesakādīnaṃ viya nidānabhāvena kālassa apadisitabbato ca.

Upayogavacanena bhummavacanena ca niddesamakatvā idha karaṇavacanena niddese payojanaṃ niddhāretukāmo parammukhena codanaṃ samuṭṭhāpeti 『『etthāhā』』tiādi. Ettha 『『tena samayenā』』ti imasmiṃ ṭhāne vitaṇḍavādī āhāti attho. Athāti codanāya kattukāmataṃ dīpeti, nanūti iminā samānattho. Kasmā karaṇavacanena niddeso katoti sambandho. Bhummavacanena niddeso katoti yojetabbaṃ. Etthāpi 『『yathā』』ti idaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Tatthāti tesu suttābhidhammesu. Tathāti upayogabhummavacanehi. Idhāti imasmiṃ vinaye. Aññathāti karaṇavacanena. Accantamevāti ārambhato paṭṭhāya yāva desanāniṭṭhānaṃ, tāva accantameva, nirantaramevāti attho. Karuṇāvihārenāti parahitapaṭipattisaṅkhātena karuṇāvihārena. Tathā hi karuṇānidānattā desanāya idha parahitapaṭipatti 『『karuṇāvihāro』』ti vuttā, na pana karuṇāsamaāpattivihāro. Na hi desanākāle desetabbadhammavisayassa desanāñāṇassa sattavisayāya mahākaruṇāya sahuppatti sambhavati bhinnavisayattā, tasmā karuṇāvasena pavatto parahitapaapattisaṅkhāto vihāro idha karuṇāvihāroti veditabbo. Tadatthajotanatthanti accantasaṃyogatthadīpanatthaṃ upayoganiddeso kato yathā 『『māsaṃ ajjhetī』』ti.

Adhikaraṇatthoti ādhārattho. Bhāvo nāma kiriyā, kiriyāya kiriyantaralakkhaṇaṃ bhāvenabhāvalakkhaṇaṃ, soyevattho bhāvenabhāvalakkhaṇattho. Kathaṃ pana abhidhamme yathāvuttaatthadvayasambhavoti āha 『『adhikaraṇañhī』』tiādi. Tattha kālasaṅkhāto attho kālattho, samūhasaṅkhāto attho samūhattho. Atha vā kālasaddassa attho kālattho, samūhasaddassa attho samūhattho. Ko so? Samayo. Idaṃ vuttaṃ hoti – kālattho samūhattho ca samayo tattha abhidhamme vuttānaṃ phassādidhammānaṃ adhikaraṇaṃ ādhāroti yasmiṃ kāle dhammapuñje vā kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva kāle puñje ca phassādayopi hontīti ayañhi tattha attho.

Nanu cāyaṃ upādāya paññatto kālo samūho ca vohāramattako, so kathaṃ ādhāro tattha vuttadhammānanti? Nāyaṃ doso. Yathā hi kālo sabhāvadhammaparicchinno sayaṃ paramatthato avijjamānopi ādhārabhāvena paññatto taṅkhaṇappavattānaṃ tato pubbe parato ca abhāvato 『『pubbaṇhe jāto sāyanhe gacchatī』』tiādīsu, samūho ca avayavavinimutto avijjamānopi kappanāmattasiddho avayavānaṃ ādhārabhāvena paññapīyati 『『rukkhe sākhā, yavarāsimhi sambhūto』』tiādīsu, evamidhāpīti daṭṭhabbaṃ.

Abhidhamme ādhāratthasambhavaṃ dassetvā idāni bhāvenabhāvalakkhaṇatthasambhavaṃ dassento āha 『『khaṇasamavāyahetusaṅkhātassā』』tiādi. Tattha khaṇo nāma aṭṭhakkhaṇavinimutto navamo buddhuppādasaṅkhāto khaṇo, yāni vā panetāni 『『cattārimāni, bhikkhave, cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussānaṃ catucakkaṃ pavattatī』』ti (a. ni. 4.31) ettha patirūpadesavāso, sappurisūpanissayo, attasammāpaṇidhi, pubbe ca katapuññatāti cattāri cakkāni vuttāni, tāni ekajjhaṃ katvā okāsaṭṭhena khaṇoti veditabbo. Tāni hi kusaluppattiyā okāsabhūtāni. Samavāyo nāma 『『cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa』』nti (ma. ni. 1.204; 3.421; saṃ. ni.

這是巴利文的完整直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 1. 在這裡,由於字首只是表示意義,所以表達各種意義的就是samaya這個詞,因此在解釋samaya這個詞的意義時,也說到了帶有字首的abhisamaya這個詞。其中,和合而有諸因緣的存在是samaya,即和合。在這裡正道梵行與作為其所依的人和合聚集,所以是samaya,即時機。在這裡諸法和合,或者說通過這個與俱生法等和合,所以是samaya,即時間。雖然從事物執行的角度來說時間並不真實存在,但是人們用想像中成立的形式來表達,好像是事物執行的所依或原因一樣。諸部分平等地或一起執行、存在,所以是samaya,即聚集,就像"集合"一樣。因為聚集就是諸部分一起存在。當其他因緣和合時從這裡生起、執行果,所以是samaya,即因,就像"集起"一樣。由於結合的緣故和合、聯繫,在自己的境界中執行,或者說由於堅固執取的緣故,與之相應的眾生依各自的執著而執行,所以是samaya,即見解。因為眾生被見結縛得很緊。和合、會合、彙集,所以是samaya,即獲得。平等的、正確的滅的行進,或者說正確的行進、離去、不執行,所以是samaya,即斷。應該由智慧正確地面對、證得,所以是abhisamaya,即諸法的如實自性。以面對的方式正確地行進、到達、覺悟,所以是abhisamaya,即如實了知諸法的自性。應該這樣理解samaya這個詞在各種意義中的運用。 2. 難道不是說詞只依賴於意義而存在,一個詞不能表達多種意義嗎?這是正確的,如果考慮到詞的特殊性。因為如果考慮到詞的特殊性,一個詞表達多種意義是不可能的。因為表達時間意義的samaya這個詞,不能同時表達聚集等意義。但是在這裡,依據那些意義都可以用samaya這個詞來表達的共同性,說samaya這個詞有多種意義。應該這樣理解所有地方的意義解釋的意圖。但是在這裡,它的意義是時間,因為在這裡和合等意義是不可能的,而且像地點、說法者等一樣,時間應該被指出是因緣。 3. 爲了確定不用賓格和處格而用具格來解釋的目的,以他人的口吻提出質疑說"在這裡說"等。在這裡,在"在那個時候"這個地方,詭辯論者說,這是意思。然後表示想要提出質疑,與"難道不是"的意思相同。為什麼用具格來解釋,這是關聯。應該連線說用處格來解釋。在這裡也應該加上"就像"這個詞來關聯。在那裡意為在那些經和阿毗達磨中。那樣意為用賓格和處格。在這裡意為在這個律藏中。另外意為用具格。一直意為從開始到說法結束,一直、不間斷的意思。以悲愍而住意為以利他實踐為悲愍而住。因此,由於說法是以悲愍為因緣,所以這裡的利他實踐被稱為"悲愍而住",而不是入悲愍定而住。因為在說法時,緣說法對象的說法智與緣有情的大悲不可能同時生起,因為所緣不同,所以這裡應該理解悲愍而住是指依悲愍而進行的利他實踐。爲了表達那個意義意為爲了表達完全結合的意義而用賓格來解釋,就像"學習一個月"一樣。 4. 所依的意義意為處所的意義。所謂狀態就是動作,以動作表示另一個動作是以狀態表示狀態,那個意義就是以狀態表示狀態的意義。怎麼在阿毗達磨中有前面所說的兩種意義呢?說"因為所依"等。其中,被稱為時間的意義是時間的意義,被稱為聚集的意義是聚集的意義。或者說時間這個詞的意義是時間的意義,聚集這個詞的意義是聚集的意義。是什麼?是samaya。這裡的意思是 - 時間的意義和聚集的意義的samaya是那裡阿毗達磨中所說的觸等法的所依、處所,因為在什麼時間、什麼法聚中欲界善心生起,在那個時間、那個聚集中觸等也存在,這就是那裡的意思。 5. 難道這個依他而施設的時間和聚集只是言說而已,它怎麼能成為那裡所說諸法的所依呢?這不是過失。就像時間雖然由真實法來限定,自身從勝義諦來說並不存在,但是被施設為所依,因為在那個剎那生起的法在此前此後都不存在,所以在"上午出生下午離去"等句中(被施設為所依);聚集雖然離開部分並不存在,只是想像中成立,但是被施設為部分的所依,如在"樹上有枝,稻堆中生起"等句中,在這裡也應該這樣理解。 6. 顯示了在阿毗達磨中所依意義的可能性之後,現

4.60) evamādinā niddiṭṭhā cakkhuviññāṇādisaṅkhātasādhāraṇaphalanipphādakattena saṇṭhitā cakkhurūpādipaccayasāmaggī. Cakkhurūpādīnañhi cakkhuviññāṇādisādhāraṇaphalaṃ. Hetūti janakahetu. Yathāvuttakhaṇasaṅkhaātassa samavāyasaṅkhātassa hetusaṅkhātassa ca samayassa bhāvena sattāya tesaṃ phassādidhammānaṃ bhāvo sattā lakkhīyati viññāyatīti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā 『『gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgato』』ti dohanakiriyāya gamanakiriyā lakkhīyati, evamidhāpi 『『yasmiṃ samaye, tasmiṃ samaye』』ti ca vutte 『『satī』』ti ayamattho viññāyamāno eva hoti aññakiriyāya sambandhābhāve padatthassa sattāvirahābhāvatoti samayassa sattākiriyāya cittassa uppādakiriyā phassādibhavanakiriyā ca lakkhīyatīti. Ayañhi tattha attho yasmiṃ yathāvutte khaṇe paccayasamavāye hetumhi ca sati kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva khaṇe paccayasamavāye hetumhi ca sati phassādayopi hontīti . Tadatthajotanatthanti adhikaraṇatthassa bhāvenabhāvalakkhaṇatthassa ca dīpanatthaṃ.

Idha panāti imasmiṃ vinaye. Hetuattho karaṇattho ca sambhavatīti 『『annena vasati, vijjāya vasatī』』tiādīsu viya hetuattho 『『pharasunā chindati, kudālena khaṇatī』』tiādīsu viya karaṇattho ca sambhavati. Kathaṃ sambhavatīti āha 『『yo hi so』』tiādi. Tena samayena hetubhūtena karaṇabhūtenāti ettha pana taṃtaṃvatthuvītikkamova sikkhāpadapaññattiyā hetu ceva karaṇañca. Tathā hi yadā bhagavā sikkhāpadapaññattiyā paṭhamameva tesaṃ tesaṃ tattha tattha taṃtaṃsikkhāpadapaññattihetubhūtaṃ vītikkamaṃ apekkhamāno viharati, tadā taṃ taṃ vītikkamaṃ apekkhitvā tadatthaṃ vasatīti siddho vatthuvītikkamassa hetubhāvo 『『annena vasati, annaṃ apekkhitvā tadatthāya vasatī』』tiādīsu viya. Sikkhāpadapaññattikāle pana teneva pubbasiddhena vītikkamena sikkhāpadaṃ paññapetīti sikkhāpadapaññattiyā sādhakatamattā karaṇabhāvopi vītikkamasseva siddho 『『asinā chindatī』』tiādīsu viya. Vītikkamaṃ pana apekkhamāno teneva saddhiṃ tannissayakālampi apekkhitvā viharatīti kālassapi idha hetubhāvo vutto, sikkhāpadaṃ paññapento ca taṃ taṃ vītikkamakālaṃ anatikkamitvā teneva kālena sikkhāpadaṃ paññapetīti vītikkamanissayassa kālassapi karaṇabhāvo vutto, tasmā iminā pariyāyena kālassapi hetubhāvo karaṇabhāvo ca labbhatīti vuttaṃ 『『tena samayena hetubhūtena karaṇabhūtenā』』ti. Nippariyāyato pana vītikkamoyeva hetubhūto karaṇabhūto ca. So hi vītikkamakkhaṇe hetu hutvā pacchā sikkhāpadapaññāpane karaṇampi hotīti.

這是巴利文的完整直譯,我會按照您的要求進行翻譯: 1. 等所說的眼識等共同果的產生而成立的眼、色等因緣和合。因為眼、色等有眼識等共同果。因是指能生因。以那個被稱為時機、被稱為和合、被稱為因的samaya的存在,那些觸等法的存在被標示、被了知,這是意思。這裡的意思是 - 就像"在擠牛奶時去,擠完牛奶后回來"中以擠奶的動作來標示去的動作一樣,在這裡當說"在什麼samaya,在那個samaya"時,"存在"這個意思就被了知了,因為如果沒有與其他動作的關聯,詞義就不會缺少存在性,所以以samaya的存在動作來標示心的生起動作和觸等的存在動作。這裡的意思是在那個如前所說的時機、因緣和合、因存在時,欲界善心生起,在那個同樣的時機、因緣和合、因存在時,觸等也存在。爲了表達那個意義意為爲了表達所依的意義和以狀態表示狀態的意義。 2. 但在這裡意為在這個律藏中。因的意義和工具的意義是可能的意為像在"以食物而活,以明而活"等句中因的意義,"以斧頭砍,以鋤頭挖"等句中工具的意義是可能的。怎麼可能呢?說"那個"等。以那個作為因、作為工具的samaya,在這裡那個那個事物的違犯就是制定學處的因和工具。因此,當世尊爲了制定學處而首先關注那裡那裡作為制定那個那個學處的因的違犯而住時,那時關注那個那個違犯而爲了那個目的而住,所以違犯的因性成立,就像在"以食物而活,關注食物而爲了那個目的而活"等句中一樣。而在制定學處時,以那個先前已成立的違犯來制定學處,所以違犯的工具性也成立,因為它是學處制定的最有效成就者,就像在"以刀砍"等句中一樣。而關注違犯時,也關注與之相依的時間而住,所以這裡也說了時間的因性,而制定學處時,不超過那個那個違犯的時間,以那個時間來制定學處,所以也說了違犯所依的時間的工具性,因此通過這個方法,時間的因性和工具性也可以獲得,所以說"以那個作為因、作為工具的samaya"。但從無方法來說,只有違犯才是因和工具。因為它在違犯的剎那成為因,之後在制定學處時也成為工具。

Sikkhāpadānipaññāpayantoti vītikkamaṃ pucchitvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā otiṇṇavatthukaṃ puggalaṃ paṭipucchitvā vigarahitvā ca taṃ taṃ vatthuṃ otiṇṇakālaṃ anatikkamitvā teneva kālena karaṇabhūtena sikkhāpadāni paññāpayanto. Sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamānoti tatiyapārājikādīsu viya sikkhāpadapaññattiyā hetubhūtaṃ taṃ taṃ vatthuṃ vītikkamasamayaṃ apekkhamāno tena samayena hetubhūtena bhagavā tattha tattha vihāsīti attho. 『『Sikkhāpadāni paññāpayanto sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno』』ti vacanato 『『tena samayena karaṇabhūtena hetubhūtenā』』ti evaṃ vattabbepi paṭhamaṃ 『『hetubhūtenā』』ti vacanaṃ idha hetuatthassa adhippetattā vuttaṃ. Bhagavā hi verañjāyaṃ viharanto therassa sikkhāpadapaññattiyācanahetubhūtaṃ parivitakkasamayaṃ apekkhamāno tena samayena hetubhūtena vihāsīti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Kiṃ panettha yutticintāya, ācariyassa idha kamavacanicchā natthīti evametaṃ gahetabbaṃ. Teneva dīghanikāyaṭṭhakathāyampi (dī. ni. aṭṭha.

1.paribbājakakathāvaṇṇanā) 『『tena samayena hetubhūtena karaṇabhūtenā』』tiādinā ayameva anukkamo vutto. Na hi tattha paṭhamaṃ 『『hetubhūtenā』』ti vacanaṃ idha 『『tena samayena verañjāyaṃ viharatī』』ti ettha hetuatthassa adhippetabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. 『『Sikkhāpadāni paññāpayanto hetubhūtena karaṇabhūtena samayena vihāsi, sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno hetubhūtena samayena vihāsīti evamettha sambandho kātabbo』』tipi vadanti. Tadatthajotanatthanti hetuatthassa karaṇatthassa vā dīpanatthaṃ. Idhāti imasmiṃ vinaye. Hoti cetthāti ettha imasmiṃ padese yathāvuttatthasaṅgahavasena ayaṃ gāthā hoti. Aññatrāti suttābhidhammesu.

Porāṇāti aṭṭhakathācariyā. Abhilāpamattabhedoti vacanamattena viseso. Tena suttavinayesu vibhattivipariṇāmo katoti dasseti. Parato atthaṃ vaṇṇayissāmāti parato 『『itipi so bhagavā』』tiādinā āgataṭṭhāne vaṇṇayissāma. Verañjāyanti ettha 『『balikaraggahaṇena janassa pīḷābhāvato niddosattā vigato rajo assāti verañjā, serivāṇijajātake devadattassa veruppannapadese katattā veraṃ ettha jātanti verañjā, paviṭṭhapaviṭṭhe naṭasamajjādīhi khādanīyabhojanīyālaṅkārādīhi ca vividhehi upakaraṇehi rañjanato vividhehi rañjayatīti verañjā, paṭipakkhe abhibhavitvā katabhāvato veraṃ abhibhavitvā jātāti verañjā, verañjassa nāma isino assamaṭṭhāne katattā verañjā』』ti evamādinā keci vaṇṇayanti. Kiṃ iminā, nāmamattametaṃ tassa nagarassāti dassento āha 『『verañjāti aññatarassa nagarassetaṃ adhivacana』』nti. Samīpatthe bhummavacananti 『『gaṅgāyaṃ gāvo caranti, kūpe gaggakula』』ntiādīsu viya. Avisesenāti 『『pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati. Paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ samāpajjitvā viharatī』』tiādīsu viya saddantarasannidhānasiddhena visesaparāmasanena vinā. Atha vā avisesenāti na visesena, vihārabhāvasāmaññenāti attho.

1.paribbājakakathāvaṇṇanā) 『『tena samayena hetubhūtena karaṇabhūtenā』』tiādinā ayameva anukkamo vutto. Na hi tattha paṭhamaṃ 『『hetubhūtenā』』ti vacanaṃ idha 『『tena samayena verañjāyaṃ viharatī』』ti ettha hetuatthassa adhippetabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. 『『Sikkhāpadāni paññāpayanto hetubhūtena karaṇabhūtena samayena vihāsi, sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno hetubhūtena samayena vihāsīti evamettha sambandho kātabbo』』tipi vadanti. Tadatthajotanatthanti hetuatthassa karaṇatthassa vā dīpanatthaṃ. Idhāti imasmiṃ vinaye. Hoti cetthāti ettha imasmiṃ padese yathāvuttatthasaṅgahavasena ayaṃ gāthā hoti. Aññatrāti suttābhidhammesu.

Porāṇāti aṭṭhakathācariyā. Abhilāpamattabhedoti vacanamattena viseso. Tena suttavinayesu vibhattivipariṇāmo katoti dasseti. Parato atthaṃ vaṇṇayissāmāti parato 『『itipi so bhagavā』』tiādinā āgataṭṭhāne vaṇṇayissāma. Verañjāyanti ettha 『『balikaraggahaṇena janassa pīḷābhāvato niddosattā vigato rajo assāti verañjā, serivāṇijajātake devadattassa veruppannapadese katattā veraṃ ettha jātanti verañjā, paviṭṭhapaviṭṭhe naṭasamajjādīhi khādanīyabhojanīyālaṅkārādīhi ca vividhehi upakaraṇehi rañjanato vividhehi rañjayatīti verañjā, paṭipakkhe abhibhavitvā katabhāvato veraṃ abhibhavitvā jātāti verañjā, verañjassa nāma isino assamaṭṭhāne katattā verañjā』』ti evamādinā keci vaṇṇayanti. Kiṃ iminā, nāmamattametaṃ tassa nagarassāti dassento āha 『『verañjāti aññatarassa nagarassetaṃ adhivacana』』nti. Samīpatthe bhummavacananti 『『gaṅgāyaṃ gāvo caranti, kūpe gaggakula』』ntiādīsu viya. Avisesenāti 『『pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati. Paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ samāpajjitvā viharatī』』tiādīsu viya saddantarasannidhānasiddhena visesaparāmasanena vinā. Atha vā avisesenāti na visesena, vihārabhāvasāmaññenāti attho.

以下是巴利文的完整直譯: 1. 遊行者談話註釋)"彼時以因緣、以作用"等如此次第已被說明。實際上,在那裡首先說"以因緣"並非為此處"彼時在毗蘭若(Verañjā)居住"而說明因緣意義。他們說:"在制定學處時,以因緣、以作用的時機而居住,以期待學處制定的因緣而居住",如此應建立關聯。爲了闡明因緣或作用的意義。此處即在此律中。此處即在此地區,依照已說明的意義彙集。除此之外即在經和論中。 古代註釋師。僅僅語言表達的差異。由此表示在經律中變格的變化。將來我將解釋其義,即在"如是彼世尊"等處已到達的地方將予以解釋。在毗蘭若,有人這樣解釋:因為穀物收穫使人受苦而無過失,塵土已逝,故名毗蘭若;因為在商業集市處,提婆達多的特定地區已建立,故稱為毗蘭若;因為進入各處的藝人集會等,以各種可食用、可享用、裝飾品等各種器物而染色,故名毗蘭若;因為在對立面戰勝而生,故名毗蘭若;因為在仙人的隱居處已建立,故名毗蘭若。爲了表明這僅僅是該城市的名稱,他說:"毗蘭若是某個城市的稱謂"。 如同"在恒河中牛行走,在井中葛氏族"等處的地方格。無差別地,如"持戒謹慎而住。入初禪而住。以慈心遍滿一方。不作一切相想,入無相心定而住"等處,沒有特定語詞鄰近所確定的特殊強調。或者無差別地即非特別地,住的本質相同是

Iriyāpatha…pe… vihāresūti iriyāpathavihāro dibbavihāro brahmavihāro ariyavihāroti etesu catūsu vihāresu. Tattha iriyanaṃ pavattanaṃ iriyā, kāyappayogo kāyikakiriyā. Tassā pavattanupāyabhāvato iriyāya pathoti iriyāpatho, ṭhānanisajjādi. Na hi ṭhānanisajjādīhi avatthāhi vinā kañci kāyikakiriyaṃ pavattetuṃ sakkā. Ṭhānasamaṅgī vā hi kāyena kiñci kareyya gamanādīsu aññatarasamaṅgī vāti. Viharaṇaṃ, viharati etenāti vā vihāro, iriyāpathova vihāro iriyāpathavihāro, so ca atthato ṭhānanisajjādiākārappavatto catusantatirūpappabandhova. Divi bhavo dibbo, tattha bahulappavattiyā brahmapārisajjādidevalokabhavoti attho. Tattha yo dibbānubhāvo tadatthāya saṃvattatīti vā dibbo, abhiññābhinīhāravasena mahāgatikattā vā dibbo, dibbo ca so vihāro cāti dibbavihāro, dibbabhāvāvaho vā vihāro dibbavihāro, mahaggatajjhānāni. Āruppasamāpattiyopi hi ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Nettiyaṃ pana 『『catasso āruppasamāpattiyo āneñjavihāro』』ti vuttaṃ, taṃ mettājhānādīnaṃ brahmavihāratā viya tāsaṃ bhāvanāvisesabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Aṭṭhakathāsu pana dibbabhāvāvahasāmaññato tāpi 『『dibbavihārā』』tveva vuttā. Brahmānaṃ vihārā brahmavihārā, brahmāno vā vihārā brahmavihārā, hitūpasaṃharādivasena pavattiyā brahmabhūtā seṭṭhabhūtā vihārāti attho, mettājhānādikā catasso appamaññāyo. Ariyā uttamā vihārāti ariyavihārā, anaññasādhāraṇattā ariyānaṃ vā vihārā ariyavihārā, catasso phalasamāpattiyo. Visesato pana rūpāvacaracatutthajjhānaṃ catasso appamaññāyo catutthajjhānikaphalasamāpatti ca bhagavato dibbabrahmaariyavihārā.

Aññataravihārasamaṅgīparidīpananti yathāvuttavihāresu aññataravihārasamaṅgībhāvaparidīpanaṃ. Bhagavā hi lobhadosamohussannakāle loke tassa sakāya paṭipattiyā vinayanatthaṃ dibbabrahmaaayavihāre upasampajja viharati. Tathā hi yadā sattā kāmesu vippaṭipajjanti, tadā kira bhagavā dibbena vihārena viharati tesaṃ alobhakusalamūluppādanatthaṃ 『『appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā ettha ruciṃ uppādentā kāmesu virajjeyyu』』nti. Yadā pana issariyatthaṃ sattesu vippaṭipajjanti, tadā pana brahmavihārena viharati tesaṃ adosakusalamūluppādanatthaṃ 『『appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā ettha ruciṃ uppādetvā adosena dosaṃ vūpasameyyu』』nti. Yadā pana pabbajitā dhammādhikaraṇaṃ vivadanti, tadā ariyavihārena viharati tesaṃ amohakusalamūluppādanatthaṃ 『『appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā tattha ruciṃ uppādetvā amohena mohaṃ vūpasameyyu』』nti. Evañca katvā imehi dibbabrahmaariyavihārehi sattānaṃ vividhaṃ hitasukhaṃ harati upaharati upaneti janeti uppādetīti 『『viharatī』』ti vuccati.

以下是巴利文的完整直譯: 1. Iriyāpatha…pe… vihāresūti iriyāpathavihāro dibbavihāro brahmavihāro ariyavihāroti etesu catūsu vihāresu. 在這四種住所中,有行住、神住、梵住和聖住。其中,行住是指身體的活動和動作。由於身體的活動是爲了達到某種目的,所以稱為行住。沒有其他身體活動可以達到這種目的。因為身體的活動是爲了達到某種目的,如行走等。 2. Viharaṇaṃ, viharati etenāti vā vihāro, iriyāpathova vihāro iriyāpathavihāro, so ca atthato ṭhānanisajjādiākārappavatto catusantatirūpappabandhova. 住所是指住在某處,行住是指身體的活動和動作。神住是指高尚的存在,梵住是指梵天的住所,聖住是指聖者的住所。這些住所都是爲了達到某種目的。 3. Divi bhavo dibbo, tattha bahulappavattiyā brahmapārisajjādidevalokabhavoti attho. 在神住中,有高尚的存在,多種多樣的梵天世界等。 4. Tattha yo dibbānubhāvo tadatthāya saṃvattatīti vā dibbo, abhiññābhinīhāravasena mahāgatikattā vā dibbo, dibbo ca so vihāro cāti dibbavihāro, dibbabhāvāvaho vā vihāro dibbavihāro, mahaggatajjhānāni. 在神住中,有高尚的存在,通過神通力和大神通力等達到神住。 5. Āruppasamāpattiyopi hi ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Nettiyaṃ pana 『『catasso āruppasamāpattiyo āneñjavihāro』』ti vuttaṃ, taṃ mettājhānādīnaṃ brahmavihāratā viya tāsaṃ bhāvanāvisesabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. 在無色界中,也有四種無色界的成就,如同梵住的成就一樣。 6. Aṭṭhakathāsu pana dibbabhāvāvahasāmaññato tāpi 『『dibbavihārā』』tveva vuttā. Brahmānaṃ vihārā brahmavihārā, brahmāno vā vihārā brahmavihārā, hitūpasaṃharādivasena pavattiyā brahmabhū

Iriyāpathavihārena pana na kadāci na viharati taṃ vinā attabhāvapariharaṇābhāvato, tatoyeva ca dibbavihārādīnampi sādhāraṇo iriyāpathavihāroti āha 『『idha panā』』tiādi. Iriyāpathasamāyogaparidīpananti itaravihārasamāyogaparidīpanassa visesavacanassa abhāvato iriyāpathasamāyogaparidīpanassa ca atthasiddhattā vuttaṃ. Asmiṃ pana pakkhe viharatīti ettha vi-saddo vicchedatthajotano, haratīti neti pavattetīti attho, vicchinditvā haratīti vuttaṃ hoti. Tattha kassa kena vicchindanaṃ, kathaṃ kassa pavattananti antolīnacodanaṃ sandhāyāha 『『so hī』』tiādi. Soti bhagavā. Yadipi bhagavā ekenapi iriyāpathena cirataraṃ kālaṃ attabhāvaṃ pavattetuṃ sakkoti, tathāpi upādinnakasarīrassa nāma ayaṃ sabhāvoti dassetuṃ 『『ekaṃ iriyāpathabādhana』』ntiādi vuttaṃ. Aparipatantanti apatantaṃ. Yasmā pana bhagavā yattha katthaci vasanto vineyyānaṃ dhammaṃ desento nānāsamāpattīhi ca kālaṃ vītināmento vasatīti sattānaṃ attano ca vividhaṃ hitasukhaṃ harati upaneti, tasmā vividhaṃ haratīti viharatīti evampettha attho veditabbo.

Naḷerupucimandamūleti ettha vaṇṇayanti – naḷerūti tasmiṃ rukkhe adhivatthayakkhassetaṃ adhivacanaṃ, tasmā tena adhivattho pucimando 『『naḷerussa pucimando naḷerupucimando』』ti vuccati. Atha vā naḷe ruhattā jātattā naḷeru. Susiramettha naḷasaddena vuccati, tasmā rukkhasusire jātattā naḷeru ca so pucimando cāti naḷerupucimandoti vuccati. Naḷavane ruhattā jātattā vā naḷeru. Naḷavane kira so pucimandarukkho jāto. Urunaḷo pucimando naḷerupucimando. Urusaddo cettha mahantapariyāyo, naḷasaddo susirapariyāyo, tasmā mahantena susirena samannāgato pucimando naḷerupucimandoti vuccatīti. Ācariyo pana kimettha bahubhāsitenāti ekamevatthaṃ dassento 『『naḷeru nāma yakkho』』tiādimāha.

Mūla-saddo ettha samīpavacano adhippeto, na mūlamūlādīsu vattamānoti dassento āha 『『mūlanti samīpa』』ntiādi. Nippariyāyena sākhādimato saṅghātassa suppatiṭṭhitabhāvasādhane avayavavisese pavattamāno mūlasaddo yasmā taṃsadisesu tannissaye padese ca ruḷhīvasena pariyāyato pavattati, tasmā 『『mūlāni uddhareyyā』』ti ettha nippariyāyato mūlaṃ adhippetanti ekena mūlasaddena visesetvā āha 『『mūlamūle dissatī』』ti yathā 『『dukkhadukkhaṃ, rūparūpa』』nti ca. Asādhāraṇahetumhīti asādhāraṇakāraṇe. Lobho hi lobhasahagataakusalacittuppādasseva hetuttā asādhāraṇo, tasmā lobhasahagatacittuppādānameva āveṇike nesaṃ suppatiṭṭhitabhāvasādhanato mūlaṭṭhena upakārake paccayadhammaviseseti attho. Atha vā yathā alobhādayo kusalābyākatasādhāraṇā, lobhādayo pana tathā na honti akusalasseva sādhāraṇattāti asādhāraṇakāraṇaṃ. Atha vā ādīsūti ettha ādi-saddena alobhādīnampi kusalābyākatamūlānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tesupi hi alobhādikusalamūlaṃ akusalābyākatehi asādhāraṇattā asādhāraṇakāraṇaṃ, tathā alobhādiabyākatamūlampi itaradvayehi asādhāraṇattāti. Nivāteti vātarahite padese, vātassa abhāve vā. Patantīti nipatanti, ayameva vā pāṭho. Ramaṇīyoti manuñño. Pāsādikoti pasādāvaho, pasādajanakoti attho. Ādhipaccaṃ kurumāno viyāti sambandho.

以下是巴利文的完整直譯: 1. Iriyāpatha…pe… vihāresūti iriyāpathavihāro dibbavihāro brahmavihāro ariyavihāroti etesu catūsu vihāresu. 在這四種住所中,有行住、神住、梵住和聖住。其中,行住是指身體的活動和動作。由於身體的活動是爲了達到某種目的,所以稱為行住。沒有其他身體活動可以達到這種目的。因為身體的活動是爲了達到某種目的,如行走等。 2. Viharaṇaṃ, viharati etenāti vā vihāro, iriyāpathova vihāro iriyāpathavihāro, so ca atthato ṭhānanisajjādiākārappavatto catusantatirūpappabandhova. 住所是指住在某處,行住是指身體的活動和動作。神住是指高尚的存在,梵住是指梵天的住所,聖住是指聖者的住所。這些住所都是爲了達到某種目的。 3. Divi bhavo dibbo, tattha bahulappavattiyā brahmapārisajjādidevalokabhavoti attho. 在神住中,有高尚的存在,多種多樣的梵天世界等。 4. Tattha yo dibbānubhāvo tadatthāya saṃvattatīti vā dibbo, abhiññābhinīhāravasena mahāgatikattā vā dibbo, dibbo ca so vihāro cāti dibbavihāro, dibbabhāvāvaho vā vihāro dibbavihāro, mahaggatajjhānāni. 在神住中,有高尚的存在,通過神通力和大神通力等達到神住。 5. Āruppasamāpattiyopi hi ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Nettiyaṃ pana 『『catasso āruppasamāpattiyo āneñjavihāro』』ti vuttaṃ, taṃ mettājhānādīnaṃ brahmavihāratā viya tāsaṃ bhāvanāvisesabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. 在無色界中,也有四種無色界的成就,如同梵住的成就一樣。 6. Aṭṭhakathāsu pana dibbabhāvāvahasāmaññato tāpi 『『dibbavihārā』』tveva vuttā. Brahmānaṃ vihārā brahmavihārā, brahmāno vā vihārā brahmavihārā, hitūpasaṃharādivasena pavattiyā brahmabhūtā seṭṭhabhūtā vihārāti attho, mettājhānādikā catasso appamaññāyo. 在註釋中,也稱神住為神住,梵天的住所是梵住,爲了達到梵天的住所而修行。 7. Ariyā uttamā vihārāti ariyavihārā, anaññasādhāraṇattā ariyānaṃ vā vihārā ariyavihārā, catasso phalasamāpattiyo. 聖住是指聖者的住所,爲了達到聖者的住所而修行。 8. Visesato pana rūpāvacaracatutthajjhānaṃ catasso appamaññāyo catutthajjhānikaphalasamāpatti ca bhagavato dibbabrahmaariyavihārā. 特別是指第四禪定的四種無礙解脫和果實,也是佛陀的神梵聖住。 9. Aññataravihārasamaṅgīparidīpananti yathāvuttavihāresu aññataravihārasamaṅgībhāvaparidīpanaṃ. 其他住所的解釋,如同已經解釋的住所一樣。 10. Bhagavā hi lobhadosamohussannakāle loke tassa sakāya paṭipattiyā vinayanatthaṃ dibbabrahmaaayavihāre upasampajja viharati. 佛陀在貪嗔癡的時刻,以自己的方式修行神梵聖住。 11. Tathā hi yadā sattā kāmesu vippaṭipajjanti, tadā kira bhagavā dibbena vihārena viharati tesaṃ alobhakusalamūluppādanatthaṃ 『『appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā ettha ruciṃ uppādentā kāmesu virajjeyyu』』nti. 當衆生在欲界中迷惑時,佛陀以神住的方式修行,使他們遠離欲界的貪慾。 12. Yadā pana issariyatthaṃ sattesu vippaṭipajjanti, tadā pana brahmavihārena viharati tesaṃ adosakusalamūluppādanatthaṃ 『『appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā ettha ruciṃ uppādetvā adosena dosaṃ vūpasameyyu』』nti. 當衆生在自尊心中迷惑時,佛陀以梵住的方式修行,使他們遠離自尊心的嗔恨。 13. Yadā pana pabbajitā dhammādhikaraṇaṃ vivadanti, tadā ariyavihārena viharati tesaṃ amohakusalamūluppādanatthaṃ 『『appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā tattha ruciṃ uppādetvā amohena mohaṃ vūpasameyyu』』nti. 當衆生在邪見中迷惑時,佛陀以聖住的方式修行,使他們遠離邪見的愚癡。 14. Evañca katvā imehi dibbabrahmaariyavihārehi sattānaṃ vividhaṃ hitasukhaṃ harati upaharati upaneti janeti uppādetīti 『『viharatī』』ti vuccati. 因此,佛陀通過神梵聖住的方式,使眾生獲得不同的利益和快樂。

Tatthāti 『『tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle』』ti yaṃ vuttaṃ, tattha. Siyāti kassaci evaṃ parivitakko siyā, vakkhamānākārena kadāci codeyya vāti attho. Yadi tāva bhagavātiādīsu codakassāyamadhippāyo – 『『pāṭaliputte pāsāde vasatī』』tiādīsu viya adhikaraṇādhikaraṇaṃ yadi bhaveyya, tadā 『『verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle』』ti adhikaraṇadvayaniddeso yutto siyā, imesaṃ pana bhinnadesattā na yutto ubhayaniddesoti. Atha tattha viharatīti yadi naḷerupucimandamūle viharati. Na vattabbanti nānāṭhānabhūtattā verañjānaḷerupucimandamūlānaṃ 『『tena samayenā』』ti ca vuttattāti adhippāyo. Idāni codako tameva attano adhippāyaṃ 『『na hi sakkā』』tiādinā vivarati. Verañjānaḷerupucimandamūlānaṃ bhūmibhāgavasena bhinnattāyeva hi na sakkā ubhayattha teneva samayena viharituṃ, 『『ubhayattha teneva samayenā』』ti ca vuttattā nānāsamaye vihāro avāritoti veditabbo.

Itaro sabbametaṃ aviparītamatthaṃ ajānantena tayā vuttanti dassento 『『na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabba』』ntiādimāha. Tattha etanti 『『verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle』』ti etaṃ vacanaṃ. Evanti 『『yadi tāva bhagavā』』tiādinā yaṃ taṃ bhavatā coditaṃ, taṃ atthato evaṃ na kho pana daṭṭhabbaṃ, na ubhayattha apubbaṃ acarimaṃ vihāradassanatthanti attho. Idāni attanā yathādhippetaṃ aviparītamatthaṃ tassa ca paṭikacceva vuttabhāvaṃ tena ca appaṭividdhataṃ pakāsento 『『nanu avocumha samīpatthe bhummavacana』』ntiādimāha. Goyūthānīti gomaṇḍalāni. Evampi naḷerupucimandamūle viharaticceva vattabbaṃ, na verañjāyanti, tasmā samīpādhikaraṇatthavasena ubhayathā nidānakittane kiṃ payojananti codanaṃ manasi nidhāyāha 『『gocaragāmanidassanattha』』ntiādi. Assāti bhagavato.

Avassañcettha gocaragāmakittanaṃ kattabbaṃ. Yathā hi naḷerupucimandamūlakittanaṃ pabbajitānuggahakaraṇādianekappayojanaṃ, evaṃ gocaragāmakittanampi gahaṭṭhānuggahakaraṇādivividhappayojananti dassento 『『verañjākittanenā』』tiādimāha. Tattha gahaṭṭhānuggahakaraṇanti tesaṃ tattha paccayaggahaṇena upasaṅkamanapayirupāsanādīnaṃ okāsadānena dhammadesanāya saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhāpanena yathūpanissayaṃ uparivisesādhigamāvahanena ca gahaṭṭhānaṃ anuggahakaraṇaṃ. Pabbajitānuggahakaraṇanti uggahaparipucchānaṃ kammaṭṭhānānuyogassa ca anurūpavasanaṭṭhānapariggahenettha pabbajitānaṃ anuggahakaraṇaṃ.

Tatthāti 『『tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle』』ti yaṃ vuttaṃ, tattha. Siyāti kassaci evaṃ parivitakko siyā, vakkhamānākārena kadāci codeyya vāti attho. Yadi tāva bhagavātiādīsu codakassāyamadhippāyo – 『『pāṭaliputte pāsāde vasatī』』tiādīsu viya adhikaraṇādhikaraṇaṃ yadi bhaveyya, tadā 『『verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle』』ti adhikaraṇadvayaniddeso yutto siyā, imesaṃ pana bhinnadesattā na yutto ubhayaniddesoti. Atha tattha viharatīti yadi naḷerupucimandamūle viharati. Na vattabbanti nānāṭhānabhūtattā verañjānaḷerupucimandamūlānaṃ 『『tena samayenā』』ti ca vuttattāti adhippāyo. Idāni codako tameva attano adhippāyaṃ 『『na hi sakkā』』tiādinā vivarati. Verañjānaḷerupucimandamūlānaṃ bhūmibhāgavasena bhinnattāyeva hi na sakkā ubhayattha teneva samayena viharituṃ, 『『ubhayattha teneva samayenā』』ti ca vuttattā nānāsamaye vihāro avāritoti veditabbo.

Itaro sabbametaṃ aviparītamatthaṃ ajānantena tayā vuttanti dassento 『『na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabba』』ntiādimāha. Tattha etanti 『『verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle』』ti etaṃ vacanaṃ. Evanti 『『yadi tāva bhagavā』』tiādinā yaṃ taṃ bhavatā coditaṃ, taṃ atthato evaṃ na kho pana daṭṭhabbaṃ, na ubhayattha apubbaṃ acarimaṃ vihāradassanatthanti attho. Idāni attanā yathādhippetaṃ aviparītamatthaṃ tassa ca paṭikacceva vuttabhāvaṃ tena ca appaṭividdhataṃ pakāsento 『『nanu avocumha samīpatthe bhummavacana』』ntiādimāha. Goyūthānīti gomaṇḍalāni. Evampi naḷerupucimandamūle viharaticceva vattabbaṃ, na verañjāyanti, tasmā samīpādhikaraṇatthavasena ubhayathā nidānakittane kiṃ payojananti codanaṃ manasi nidhāyāha 『『gocaragāmanidassanattha』』ntiādi. Assāti bhagavato.

Avassañcettha gocaragāmakittanaṃ kattabbaṃ. Yathā hi naḷerupucimandamūlakittanaṃ pabbajitānuggahakaraṇādianekappayojanaṃ, evaṃ gocaragāmakittanampi gahaṭṭhānuggahakaraṇādivividhappayojananti dassento 『『verañjākittanenā』』tiādimāha. Tattha gahaṭṭhānuggahakaraṇanti tesaṃ tattha paccayaggahaṇena upasaṅkamanapayirupāsanādīnaṃ okāsadānena dhammadesanāya saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhāpanena yathūpanissayaṃ uparivisesādhigamāvahanena ca gahaṭṭhānaṃ anuggahakaraṇaṃ. Pabbajitānuggahakaraṇanti uggahaparipucchānaṃ kammaṭṭhānānuyogassa ca anurūpavasanaṭṭhānapariggahenettha pabbajitānaṃ anuggahakaraṇaṃ.

那時,世尊在毗蘭若(Verañjā)住在蘆葦和菩提曼陀樹根處。有人可能會這樣思考:或許有人會以某種方式質疑,意思是可能會以某種說話方式在某個時候提出質疑。如果最初的質疑是關於世尊等,就像在巴特利補(Pāṭaliputra)宮殿居住等類似情況,那麼"在毗蘭若住在蘆葦和菩提曼陀樹根處"這個描述可能是恰當的,但由於這些地方不同,因此兩種描述並不恰當。如果他在那裡居住,即在蘆葦和菩提曼陀樹根處。不應該說,因為毗蘭若、蘆葦和菩提曼陀樹根是不同的地方,並且已經說了"在那個時候"。現在質疑者用"不可能"等詞闡明自己的意圖。 由於毗蘭若、蘆葦和菩提曼陀樹根的地理位置不同,因此不可能在同一時間同時居住,並且已經說了"在不同時間居住",所以應該理解為不受限制的居住。 另一方解釋說,你所說的一切並非如實理解,因此說"不應該這樣看待"。在這裡,"這"指的是"在毗蘭若住在蘆葦和菩提曼陀樹根處"這句話。"如此"指的是你提出的質疑。意思是從本質上說不應該這樣看待,不應該認為在兩個地方都是前所未有或最後一次的居住。現在,他通過自己理解的不變意義,並展示其已被明確說明但未被完全理解,說道:"難道我們沒有說過在相近意義上使用地方語態嗎?"牛群指牛群。即使這樣,也應該說他在蘆葦和菩提曼陀樹根處居住,而非在毗蘭若,因此在近處地點意義上兩種說法有何意義?考慮到這個質疑,他說:"爲了指示遊牧村莊"等。這是關於世尊的。 在此必須提及遊牧村莊。正如提及蘆葦和菩提曼陀樹根對出家者有利等有多種目的,同樣提及遊牧村莊對在家眾也有各種利益。爲了展示這一點,他說:"通過提及毗蘭若"等。在此,幫助在家眾意味著通過接受供養、接近、環繞、提供場所、說法、在皈依處和戒律中建立,並根據各自因緣帶來更高成就。幫助出家眾意味著在此通過學習詢問、專注于禪修課程,並根據適當情況確定居住地。

Paccayaggahaṇeneva paccayaparibhogasiddhito āha 『『tathā purimena…pe… vivajjananti. Tattha purimenāti verañjāvacanena. Āhito ahaṃmāno etthāti attā, attabhāvo. Tassa kilamatho kilantabhāvo attakilamatho, attapīḷā attadukkhanti vuttaṃ hoti, tassa anuyogo karaṇaṃ attakilamathānuyogo, upavāsakaṇṭakāpassayaseyyādinā attano dukkhuppādananti vuttaṃ hoti. Tassa vivajjanaṃ attakilamathānuyogavivajjanaṃ. Antogāme vasantānaṃ anicchantānampi visabhāgarūpādiārammaṇadassanādisambhavato bahigāme patirūpaṭṭhāne vasantānaṃ tadabhāvato āha 『『pacchimena vatthukāmappahānato』』tiādi. Tattha pacchimenāti naḷerupucimandamūlavacanena. Kilesakāmassa vatthubhūtattā rūpādayo pañca kāmaguṇā vatthukāmo, tassa pahānaṃ vatthukāmappahānaṃ. Kāmasukhallikānuyogavivajjanupāyadassananti vatthukāmesu kilesakāmasaṃyuttassa sukhassa yogo anuyogo anubhavo, tassa parivajjane upāyadassanaṃ.

Sayameva gocaragāmaṃ upasaṅkamitvā attano dhammassavanānurūpabhabbapuggalānaṃ dassanato dhammadesanāya kālo sampatto nāma hotīti dhammadesanāya abhiyogo viññāyatīti āha 『『purimena ca dhammadesanābhiyoga』』nti. Dhammadesanāya saussāhabhāvo dhammadesanābhiyogo. Bahigāme vivittokāse vasantassa ākiṇṇavihārābhāvato kāyavivekādīsu adhimutti tappoṇatā viññāyatīti āha 『『pacchimena vivekādhimutti』』nti.

Dhammadesanābhiyogavivekādhimuttīnaṃ hetubhūtā eva karuṇāpaññā dhammadesanāya upagamanassa tato apagamanassa kāraṇabhūtā hontīti āha 『『purimena karuṇāya upagamana』』ntiādi. Karuṇāpaññāyeva hi anantaradukassa hetū honti. Etena ca karuṇāya upagamanaṃ na lābhādinimittaṃ , paññāya apagamanaṃ na virodhādinimittanti upagamanāpagamanānaṃ nirupakkilesataṃ vibhāvibhanti daṭṭhabbaṃ. Adhimuttatanti tanninnabhāvaṃ. Nirupalepananti anupalepanaṃ anallīyanaṃ.

Dhammikasukhāpariccāganimittanti ettha dhammikasukhaṃ nāma anavajjasukhaṃ. Tañhi dhammikaṃ lābhaṃ paṭicca uppannattā 『『dhammikasukha』』nti vuccati. Uttarimanussadhammābhiyoganimittaṃ phāsuvihāranti sambandho. Manussānaṃ upakārabahulatanti paccayapaṭiggahaṇadhammadesanādivasena upakārabahulataṃ. Devatānaṃ upakārabahulataṃ janavivittatāya. Pacurajanavivittañhi ṭhānaṃ devā upasaṅkamitabbaṃ maññanti. Loke saṃvaḍḍhabhāvanti āmisopabhogena saṃvaḍḍhitabhāvaṃ.

Ekapuggaloti ettha (a. ni. aṭṭha. 1.

以下是巴利文的完整直譯: 通過接受條件而獲得條件的享用,他說:"如前所述……等……應當避免。"在這裡,"如前"是指毗蘭若的說法。被稱為"我"的自我,體現為自我狀態。對於他而言,疲憊是疲憊的狀態,所謂的自我疲憊、自我壓迫、自我痛苦,意指他所說的,因而進行的自我疲憊的行為,藉助禁食、刺痛等手段來產生自我痛苦。對於此,避免即是自我疲憊的避免。對於住在村莊中的人,即使他們不想要,因而看到外部村莊的相應現象等,因此他提到"因後者對物質慾望的放棄"等。在這裡,"後者"是指蘆葦和菩提曼陀樹根的說法。由於慾望的性質,五種感官享樂(色、聲、香、味、觸)是物質慾望的體現,因此放棄即是物質慾望的放棄。對於慾望的快樂和安寧的避免方法的展示,即是對物質慾望的避免。 他自己走向遊牧村莊,適合於自己聽法的眾生,說明了講法的時機已經到來,因此他稱之為"前者的講法的提及"。講法的性質是講法的提及。在外部村莊中,因缺乏清靜的地方而沒有雜亂的居住,因此在身體的安寧等方面的專注,顯現出"後者的清靜專注"。 講法的提及和清靜專注的根本原因即是慈悲與智慧,因而成為講法的原因,講法之後的原因。因此他提到"前者的慈悲的接觸"等。慈悲與智慧確實是對直接痛苦的原因。由此可見,慈悲的接觸並非因利益等原因,而智慧的接觸並非因對立等原因,因此接觸與不接觸的狀態應當被理解為無障礙的。專注的狀態即是其存在的狀態。無附著即是不附著、不依賴。 關於捨棄正法快樂的原因,這裡的正法快樂是指無過失的快樂。因為這種正法的利益而產生的快樂被稱為"正法快樂"。對上人法的提及是與安樂的居住相關的。眾生的幫助是通過接受條件、講法等方式的幫助。神靈的幫助是由於人們的清靜。因為人們的清靜之處,神靈認為是適合的地方。世間的繁榮是通過物質的享受而繁榮的狀態。 一個個體,在這裡(阿毗達摩集)

1.170) ekoti dutiyādipaṭikkhepattho gaṇanaparicchedo. Puggaloti sammutikathā, na paramatthakathā. Buddhassa hi bhagavato duvidhā desanā sammutidesanā paramatthadesanā cāti. Ayamattho pana heṭṭhā vitthāritovāti idha na vuccati. Eko ca so puggalo cāti ekapuggalo. Kenaṭṭhena ekapuggalo? Asadisaṭṭhena guṇavisiṭṭhaṭṭhena asamasamaṭṭhena. So hi dasannaṃ pāramīnaṃ paṭipāṭiyā āvajjanaṃ ādiṃ katvā bodhisambhāraguṇehi ceva buddhaguṇehi ca sesamahājanena asadisoti asadisaṭṭhenapi ekapuggalo. Ye cassa te guṇā, tepi aññasattānaṃ guṇehi visiṭṭhāti guṇavisiṭṭhaṭṭhenapi ekapuggalo. Purimakā sammāsambuddhā sabbasattehi asamā, tehi saddhiṃ ayameva eko rūpakāyaguṇehi ceva nāmakāyaguṇehi ca samoti asamasamaṭṭhenapi ekapuggalo. Loketi sattaloke.

以下是巴利文的完整直譯: 1.170)"一個"是指第二個反對的地方,屬於數量的界定。個體是指一般的說法,而非究竟的說法。因為世尊的教導有兩種,分別是世俗的教導和究竟的教導。這個意思在下面已經詳細闡述,因此在這裡不再提及。一個就是這個個體,意即一個個體。以何種意義為一個個體?以不相似的性質、以優越的特徵、以不平等的狀態。因為他確實是通過十種圓滿的修行,開始時以觀察為基礎,具備菩提的特質和佛的特質,因此與其他眾生相比也是不相似的,因此也可以說是一個個體。對於他而言,那些特質,也以其他眾生的特質相比是優越的,因此也可以說是一個個體。早期的正覺者在所有眾生中是無與倫比的,他們與之相比,確實是一個在色身特質和名身特質上都具備的個體,因此也可以說是一個個體。世間即是眾生的世界。

Uppajjamāno uppajjatīti idaṃ pana ubhayampi vippakatavacanameva. Uppajjanto bahujanahitatthāya uppajjati, na aññena kāraṇenāti evaṃ panettha attho veditabbo. Evarūpañcettha lakkhaṇaṃ na sakkā etaṃ aññena saddalakkhaṇena paṭibāhituṃ. Apica uppajjamāno nāma, uppajjati nāma, uppanno nāmāti ayamettha bhedo veditabbo. Esa hi dīpaṅkarapādamūlato laddhabyākaraṇo buddhakārakadhamme pariyesanto dasa pāramiyo disvā 『『ime dhammā mayā pūretabbā』』ti katasanniṭṭhāno dānapāramiṃ pūrentopi uppajjamāno nāma. Sīlapāramiṃ…pe… upekkhāpāraminti imā dasa pāramiyo pūrentopi, dasa upapāramiyo pūrentopi uppajjamāno nāma. Dasa paramatthapāramiyo pūrentopi uppajjamāno nāma. Pañca mahāpariccāge pariccajantopi uppajjamāno nāma. Ñātatthacariyaṃ lokatthacariyaṃ buddhatthacariyaṃ pūrayamānopi uppajjamāno nāma. Kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni buddhakārake dhamme matthakaṃ pāpentopi uppajjamāno nāma. Vessantarattabhāvaṃ pahāya tusitapure paṭisandhiṃ gahetvā saṭṭhivassasatasahassādhikā sattapaṇṇāsa vassakoṭiyo tiṭṭhantopi uppajjamāno nāma. Devatāhi yācito pañca mahāvilokanāni viloketvā māyādeviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhantopi, anūnādhike dasa māse gabbhavāsaṃ vasantopi uppajjamāno nāma. Ekūnatiṃsa vassāni agāramajjhe tiṭṭhantopi uppajjamāno nāma. Kāmesu ādīnavaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ disvā rāhulabhaddassa jātadivase channasahāyo kaṇḍakaṃ assavaramāruyha nikkhamantopi uppajjamāno nāma. Tīṇi rajjāni atikkamanto anomanaditīre pabbajantopi uppajjamāno nāma. Chabbassāni mahāpadhānaṃ karontopi uppajjamāno nāma. Paripākagate ñāṇe oḷārikaṃ āhāraṃ āharantopi uppajjamāno nāma. Sāyanhasamaye visākhapuṇṇamāyaṃ mahābodhimaṇḍaṃ āruyha mārabalaṃ vidhametvā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā majjhimayāme dibbacakkhuṃ parisodhetvā pacchimayāmasamanantare dvādasaṅgaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomato sammasitvā sotāpattimaggaṃ paṭivijjhantopi uppajjamāno nāma. Sotāpattiphalakkhaṇepi sakadāgāmiphalakkhaṇepi anāgāmiphalakkhaṇepi uppajjamāno nāma. Arahattamaggakkhaṇe pana uppajjati nāma. Arahattaphalakkhaṇe uppanno nāma. Buddhānañhi sāvakānaṃ viya na paṭipāṭiyā iddhividhañāṇādīni uppajjanti, saheva pana arahattamaggena sakalopi sabbaññutaññāṇādi guṇarāsi āgatova nāma hoti, tasmā nibbattasabbakiccattā arahattaphalakkhaṇe uppanno nāma hoti. Imasmimpi sutte arahattaphalakkhaṇaṃyeva sandhāya 『『uppajjatī』』ti vuttaṃ. Uppanno hotīti ayañhettha attho.

Bahujanahitāyāti mahājanassa hitatthāya uppajjati. Bahujanasukhāyāti mahājanassa sukhatthāya uppajjati. Lokānukampāyāti sattalokassa anukampaṃ paṭicca uppajjati. Katarasattalokassāti? Yo tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā amatapānaṃ pivi, dhammaṃ paṭivijjhi, tassa. Bhagavatā hi mahābodhimaṇḍe sattasattāhaṃ vītināmetvā bodhimaṇḍā isipatanaṃ āgamma 『『dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā』』ti dhammacakkappavattanasuttante (saṃ. ni.

Uppajjamāno uppajjatīti 這段文字的意思是「生起者生起」,這是對兩者的明確說明。生起者爲了眾生的利益而生起,並不是出於其他原因,因此在這裡的意義應當如此理解。這樣的特徵無法用其他的聲音特徵來排斥。此外,生起者的名稱、生起的名稱、已生起的名稱是應當理解的區別。這確實是從佛陀的根本教義中獲得的,尋求佛的教法,看到十種波羅蜜,便說「這些法是我所需的」,因此完成了施捨波羅蜜的生起。持戒波羅蜜……等……以及無所執波羅蜜,這十種波羅蜜的生起,十種超波羅蜜的生起也是生起的名稱。十種究竟波羅蜜的生起也是生起的名稱。五種大舍棄的捨棄也是生起的名稱。瞭解目的的行為、世間的行為、佛的行為被完成時,生起的名稱也是生起的名稱。超過千劫的四種無量的佛教法的極致也是生起的名稱。拋棄了《Vessantara Jātaka》的狀態,抓住了天界的轉生,超過六十萬年,生起的名稱也是生起的名稱。受到天神的請求,經過五次大觀望,抓住了摩耶女的胎中,懷胎十個月,生起的名稱也是生起的名稱。三十年在無家之中生起的名稱也是生起的名稱。看到慾望的痛苦和出離的利益,在拉胡拉出生的那天,騎著六個同伴的馬,出家時生起的名稱也是生起的名稱。跨越三國,來到阿諾馬河的彼岸出家時生起的名稱也是生起的名稱。六個偉大的精進也在生起的名稱中。成熟的智慧中,採集粗糙的食物也在生起的名稱中。傍晚時分,在維薩卡普爾納日,升起大菩提樹,摧毀魔的力量,第一時分回憶前生,中間時分清凈天眼,最後時分在十二因緣中,順逆地思維,貫穿到入流道的生起的名稱也是生起的名稱。入流果的特徵、再來果的特徵、無來果的特徵也在生起的名稱中。在阿拉漢果的時刻生起的名稱。阿拉漢果的特徵已經生起。因為佛的弟子們不會依賴於修行而產生神通等,但在阿拉漢道中,所有的無所不知的智慧等的特質都會自然地到來,因此在阿拉漢果的特徵中生起的名稱也是生起的名稱。在這段經文中,提到的阿拉漢果的特徵被稱為「生起」。已生起的意思是這裡的意義。 爲了眾生的利益而生起。爲了眾生的幸福而生起。爲了眾生的憐憫而生起。哪個眾生呢?聽到如來法教的人,飲用無死的甘露,理解法的人。因為如來在大菩提樹下,經過七七四十九天,來到菩提樹下,進入《Isipatana Sutta》中說:「有兩種極端,不應由出家人來接觸。」

3.5; mahāva. 13) desite āyasmatā aññāsikoṇḍaññattherena saddhiṃ aṭṭhārasakoṭisaṅkhā brahmāno amatapānaṃ piviṃsu, etassa sattalokassa anukampāya uppanno. Pañcamadivase anattalakkhaṇasuttantapariyosāne pañcavaggiyattherā arahatte patiṭṭhahiṃsu, etassapi sattalokassa anukampāya uppanno. Tato yasadārakappamukhe pañcapaṇṇāsa purise arahatte patiṭṭhāpesi, tato kappāsikavanasaṇḍe tiṃsa bhaddavaggiye tayo magge ca phalāni ca sampāpesi, etassapi sattalokassa anukampāya uppanno. Gayāsīse ādittapariyāyapariyosāne (saṃ. ni. 4.28; mahāva. 54) jaṭilasahassaṃ arahatte patiṭṭhāpesi, tato laṭṭhivane bimbisārappamukhā ekādasa nahutā brāhmaṇagahapatikā satthu dhammadesanaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu, ekaṃ nahutaṃ saraṇesu patiṭṭhitaṃ. Tirokuṭṭaanumodanāvasāne (khu. pā. 7. 1 ādayo) caturāsītiyā pāṇasahassehi amatapānaṃ pītaṃ. Sumanamālākārasamāgame caturāsītiyā, dhanapālasamāgame dasahi pāṇasahassehi, khadiraṅgārajātakasamāgame caturāsītiyā pāṇasahassehi, jambukaājīvakasamāgame caturāsītiyāva, ānandaseṭṭhisamāgame caturāsītiyāva pāṇasahassehi amatapānaṃ pītaṃ. Pāsāṇakacetiye pārāyanasuttakathādivase (su. ni. 982 ādayo) cuddasa koṭiyo amatapānaṃ piviṃsu. Yamakapāṭihāriyadivase vīsati pāṇakoṭiyo, tāvatiṃsabhavane paṇḍukambalasilāyaṃ nisīditvā mātaraṃ kāyasakkhiṃ katvā sattappakaraṇaṃ abhidhammaṃ desentassa asīti pāṇakoṭiyo, devorohaṇe tiṃsa pāṇakoṭiyo, sakkapañhasuttante (dī. ni. 2.344 ādayo) asīti devasahassāni amatapānaṃ piviṃsu. Mahāsamayasuttante (dī. ni. 2.331 ādayo) maṅgalasutte (khu. pā. 5.1 ādayo; su. ni. maṅgalasutta) cūḷarāhulovāde (ma. ni. 3.416 ādayo) samacittapaṭipadāyāti (a. ni.

由尊者阿難與其他長老共同宣講,十八種數量的天人飲用無死的甘露,這出於對眾生的憐憫。第五天,在《無我特徵經》的結尾,五位長老證得了阿拉漢果,這也是出於對眾生的憐憫。隨後,在耶舍的家中,五十位男子獲得了阿拉漢果,接著在卡帕西卡的森林中,三十位善人和三條道路及其果實也獲得了,這也是出於對眾生的憐憫。在蓋雅山頂,經過《火焰比喻經》的結尾,一千位苦行者獲得了阿拉漢果,接著在拉提森林,賓比薩羅的面前,十一位婆羅門和居士,聽聞佛陀的教法,證得了入流果,另有一位也在三寶中獲得了歸依。經過《暗室的歡喜》的結尾,八萬四千眾生飲用了無死的甘露。在蘇曼瑪拉的聚會上,八萬四千眾生,和達那帕拉的聚會上,十位眾生,和可提朗卡的聚會上,八萬四千眾生,和賈姆布卡的聚會上,八萬四千眾生,與阿難的聚會上,八萬四千眾生飲用了無死的甘露。在石頭舍利塔的日子,十四億眾生飲用了無死的甘露。在雙重神通的日子,二十億眾生,坐在天界的白色石頭上,表演母親的身法,講述七部阿毗達摩,八十億眾生,天人昇天時,三十億眾生,聽《薩卡問法經》的時刻,八十億天人飲用了無死的甘露。在《大集會經》中,和《吉祥經》、以及《小拉胡羅教導》中,和《同心道》中,

2.33) imesu catūsu ṭhānesu abhisamayappattasattānaṃ paricchedo natthi, etassapi sattalokassa anukampāya uppannoti. Yāvajjadivasā ito parampi anāgate imaṃ sāsanaṃ nissāya saggamokkhamagge patiṭṭhahantānaṃ vasenapi ayamattho veditabbo.

Devamanussānanti na kevalaṃ devamanussānaṃyeva, avasesānaṃ nāgasupaṇṇādīnampi atthāya hitāya sukhāyeva uppanno. Sahetukapaṭisandhike pana maggaphalasacchikiriyāya bhabbe puggale dassetuṃ evaṃ vuttaṃ. Tasmā etesampi atthatthāya hitatthāya sukhatthāyeva uppannoti veditabbo.

Katamo ekapuggaloti kathetukamyatāpucchā. Idāni tāya pucchāya puṭṭhaṃ ekapuggalaṃ vibhāvento 『『tathāgato arahaṃ sammāsambuddho』』ti āha. Tadatthaparinipphādananti lokatthanipphādanaṃ, buddhakiccasampādananti attho. Paṭhamaṃ lumbinīvane dutiyaṃ bodhimaṇḍeti lumbinīvane rūpakāyena jāto, bodhimaṇḍe dhammakāyena. Evamādināti ādi-saddena verañjākittanato rūpakāyassa anuggaṇhanaṃ dasseti, naḷerupucimandamūlakittanato dhammakāyassa. Tathā purimena parādhīnakiriyākaraṇaṃ, dutiyena attādhīnakiriyākaraṇaṃ. Purimena vā karuṇākiccaṃ, itarena paññākiccaṃ , purimena cassa paramāya anukampāya samannāgamaṃ, pacchimena paramāya upekkhāya samannāgamanti evamādiṃ saṅgaṇhāti.

Pacchimakoti guṇena pacchimako. Ānandattheraṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Saṅkhyāyapīti gaṇanatopi. Diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatattā saṅghoti imamatthaṃ vibhāvento āha 『『diṭṭhisīlasāmaññasaṅkhātasaṅghātena samaṇagaṇenā』』ti. Ettha pana 『『yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharatī』』ti (dī. ni. 3.324, 356, ma. ni. 1.492; 3.54) evaṃ vuttāya diṭṭhiyā, 『『yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharatī』』ti (dī. ni. 3.324; 356; ma. ni. 1.492; 3.54) evaṃ vuttānañca sīlānaṃ sāmaññasaṅkhātena saṅghato saṅghaṭito sametoti diṭṭhisīlasāmaññasaṅkhātasaṅghāto, samaṇagaṇo. Diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatoti vuttaṃ hoti. Tathā hi 『『aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti ādivacanato diṭṭhisīlānaṃ niyatasabhāvattā sotāpannāpi aññamaññaṃ diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatā, pageva sakadāgāmiādayo. Ariyapuggalā hi yattha katthaci dūre ṭhitāpi attano guṇasāmaggiyā saṃhatāyeva. 『『Tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati (dī. ni. 3.324, 356; ma. ni. 1.492; 3.54), tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharatī』』ti (dī. ni. 3.324, 356; ma. ni. 1.492;

在這四個地方,獲得了悟者的眾生不受限制,這也是出於對眾生的憐憫。無論在此之後的未來,依靠這個教法而建立天界解脫的道路,意義應當如此理解。 「天人和人類」不僅僅是爲了天人和人類的利益,也爲了其他如龍、鳥等眾生的利益、幸福而生起。因緣的再生,適合於那些能夠實現道果的人,故而如此說。因此,這些眾生也是出於利益、幸福而生起的。 「什麼是單一的個體?」這是爲了詢問而提問。現在爲了回答這個問題,提到的單一個體是「如來、阿拉漢、正等正覺者」。「為此目的的完成」是指世間的目的完成,佛的事業的實現。在第一處是藍毗尼,第二處是菩提樹,藍毗尼是以色身出生,菩提樹是以法身出生。以此等開始,說明了對維拉賈的描述,顯示了色身的歸屬,而不是對那雷樹根的法身的描述。如此,前者是依賴於他人而行的,後者是自我依賴而行的。前者是慈悲的事業,後者是智慧的事業,前者是爲了他人的極大憐憫,後者是爲了自我的極大無執,諸如此類的意義被歸納。 「後者」指的是以後者的特質。這裡提到的是阿難尊者。計數是指計算。因見法、戒法、和同修的結合,故而稱為「僧」。在此處解釋為「以此見解,正道的見解能夠引導他人,通向滅苦的正道,依此見解而生活」。「那些戒律是完整的、無缺的、無軟弱的、無行為的、能夠被智慧所接受的、並且是無礙的,依此戒律而生活」。因此,稱為「見法、戒法、和同修法」的結合的僧團,稱為「修行者的集體」。因見法、戒法、和同修的結合而被稱為。確實,「這是一個地方,弟子們是具備見法的,若此人斷絕生命,則不是這個地方所存在的」,因此,由於見法和戒法的本質,入流者之間也是彼此結合的,甚至如再來者等。高貴的眾生即使在遠處,因自身的優點而結合。依此見解而生活,依此戒律而生活。

3.54) vacanato puthujjanānampi diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatabhāvo labbhatiyeva, idha pana ariyasaṅghoyeva adhippeto 『『yo tattha pacchimako, so sotāpanno』』ti vacanato. Etenāti 『『pañcamattehi bhikkhusatehī』』ti etena vacanena. Assāti pañcamattassa bhikkhusatassa. Nirabbudotiādīnaṃ vacanattho parato eva āvi bhavissati.

Assosīti ettha savanamupalabbhoti āha 『『assosīti suṇi upalabhī』』ti, aññāsīti attho. So cāyamupalabbho savanavasenevāti imamatthaṃ dassento āha 『『sotadvārasampattavacananigghosānusārena aññāsī』』ti. Avadhāraṇaphalattā saddappayogassa sabbampi vākyaṃ antogadhāvadhāraṇanti āha 『『khoti padapūraṇamatte nipāto』』ti. Avadhāraṇattheti pana iminā antogadhāvadhāraṇepi sabbasmiṃ vākye iṭṭhatovadhāraṇatthaṃ khosaddaggahaṇanti dasseti. Tameva iṭṭhatovadhāraṇaṃ dassento āha 『『tattha avadhāraṇatthenā』』tiādi. Atha padapūraṇatthena khosaddena kiṃpayojananti āha 『『padapūraṇena pana byañjanasiliṭṭhatāmattamevā』』ti. 『『Assosī』』ti hi padaṃ khosadde gahite tena phullitamaṇḍitavibhūsitaṃ viya hontaṃ pūritaṃ nāma hoti, tena ca purimapacchimapadāni siliṭṭhāni honti, na tasmiṃ aggahite, tasmā padapūraṇena byañjanasiliṭṭhatāmattameva payojanaṃ. Matta-saddo cettha visesanivattiattho, tenassa anatthantaradīpanataṃ dasseti, eva-saddena pana byañjanasiliṭṭhatāya ekantikataṃ.

Verañjoti ettha saddalakkhaṇānusārena atthaṃ dassento āha 『『verañjāyaṃ jāto』』tiādi. Brahmaṃ aṇatīti ettha brahmanti vedo vuccati, so pana mantabrahmakappavasena tividho. Tattha mantā padhānamūlabhāvatoyeva aṭṭhakādīhi pavuttā, itare pana tannissayena jātā, tena padhānasseva gahaṇaṃ. Mante sajjhāyatīti iruvedādike mantasatthe sajjhāyatīti attho. Iruvedādayo hi guttabhāsitabbatāya 『『mantā』』ti vuccanti. Idameva hīti avadhāraṇena brahmato jātotiādikaṃ niruttiṃ paṭikkhipati. Jātibrāhmaṇānanti iminā aññepi brāhmaṇā atthīti dasseti. Duvidhā hi brāhmaṇā jātibrāhmaṇā visuddhibrāhmaṇā cāti. Idāni tattha visuddhibrāhmaṇānaṃ niruttiṃ dassento āha 『『ariyā panā』』tiādi.

以下是巴利文的完整直譯: 3.54) 對於普通人來說,通過見解和戒律的共同性,也確實獲得了聚合,但在此處,聖者集體才是被意指的,因為有"那裡最後的人是須陀洹"的說法。通過"五百比丘"等語言。對於那五百比丘。關於"無量"等詞的意義,將在稍後顯現。 對於"聽到",這裡表示聽聞的獲得,所以說"聽到意味著聽聞並獲得",意思是理解。並且這種獲得僅僅通過聽聞,爲了展示這一點,他說"通過聽聞通道的到達、語言的聲音和跟隨而理解"。由於語言使用的確定性效果,整個句子都包含在確定範圍內,所以說"呵是僅用於填充詞"。關於確定性意義,這表明即使在整個句子中,也是爲了獲得所希望的確定而使用"呵"這個詞。爲了展示這一確定性,他說"在那裡,通過確定性意義"等。那麼使用"呵"這個詞作為填充詞有什麼用途呢?他說"僅僅是爲了使詞語流暢"。當使用"呵"這個詞時,"聽到"這個詞就像被點綴、裝飾、充實一樣,通過它,前後詞語變得流暢,如果不使用,則不會如此,因此使用填充詞的目的僅僅是使詞語流暢。這裡的"僅"字是爲了排除特殊性,表明沒有其他意義,而"如此"字則表明詞語流暢的絕對性。 關於"毗蘭阇",根據語言特徵展示其意義,他說"在毗蘭阇出生"等。"超越梵天"中,梵天意指吠陀,它根據咒語梵天篇章分為三種。在那裡,咒語主要是根本,從八等詩歌中說出,其他的則依賴於此,因此僅取主要部分。"誦習咒語"意味著誦習如《伊魯吠陀》等咒語集。通過確定性,他否定了"從梵天而生"等語源。關於"出生的婆羅門",這表明還有其他婆羅門。婆羅門有兩種:出生的婆羅門和純凈的婆羅門。現在,爲了展示純凈婆羅門的語源,他說"聖者們"等。

Samitapāpattāti accantaṃ anavasesato savāsanaṃ samitapāpattā. Evañhi bāhirakaavītarāgasekkhāsekkhapāpasamaṇato bhagavato pāpasamaṇaṃ visesitaṃ hoti. Vuttamevatthaṃ udāharaṇena vibhāvento āha 『『vuttañheta』』ntiādi. Ettha pana 『『bāhitapāpoti brāhmaṇo, samitapāpattā samaṇoti vuccatīti idaṃ bhinnagāthāsannissitapadadvayaṃ ekato gahetvā vutta』』nti vadanti. Vuttañhetaṃ tīsupi gaṇṭhipadesu 『『samitattā hi pāpānaṃ, samaṇoti pavuccatīti idaṃ vacanaṃ gahetvā 『samitattā samaṇoti vuccatī』ti vuttaṃ. Bāhitapāpoti brāhmaṇoti idaṃ pana aññasmiṃ gāthābandhe vuttavacana』』nti. Anekatthattā nipātānaṃ idha anussavanatthe adhippetoti āha 『『khalūti anussavanatthe nipāto』』ti. Jātisamudāgatanti jātiyā āgataṃ, jātisiddhanti vuttaṃ hoti. Ālapanamattanti piyālāpavacanamattaṃ. Piyasamudāhārā hete bhoti vā āvusoti vā devānampiyāti vā. Bhovādī nāma so hotīti yo āmantanādīsu 『『bho bho』』ti vadanto vicarati, so bhovādī nāma hotīti attho. Sakiñcanoti rāgādīhi kiñcanehi sakiñcano. Rāgādayo hi satte kiñcenti maddanti palibundhantīti 『『kiñcanānī』』ti vuccanti. Manussā kira goṇehi khalaṃ maddāpentā 『『kiñcehi kapila, kiñcehi kāḷakā』』ti vadanti, tasmā maddanaṭṭho kiñcanaṭṭhoti veditabbo.

Gottavasenāti ettha gaṃ tāyatīti gottaṃ. Gosaddena cettha abhidhānaṃ buddhi ca vuccati, tasmā evamettha attho daṭṭhabbo. Gotamoti pavattamānaṃ abhidhānaṃ buddhiñca ekaṃsikavisayatāya tāyati rakkhatīti gottaṃ. Yathā hi buddhi ārammaṇabhūtena atthena vinā na vattati, evaṃ abhidhānaṃ abhidheyyabhūtena, tasmā so gottasaṅkhāto attho tāni buddhiabhidhānāni tāyati rakkhatīti vuccati. So pana aññakulaparamparāya asādhāraṇaṃ tassa kulassa ādipurisasamudāgataṃ taṃkulapariyāpannasādhāraṇaṃ sāmaññarūpanti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca samaṇoti iminā sarikkhakajanehi bhagavato bahumatabhāvo dassito samitapāpatākittanato, gotamoti iminā lokiyajanehi uḷārakulasambhūtatādīpanato. Sakyassa suddhodanamahārājassa putto sakyaputto. Iminā ca uditoditavipulakhattiyakulavibhāvanato vuttaṃ 『『idaṃ pana bhagavato uccākulapaadīpana』』nti. Sabbakhattiyānañhi ādibhūtamahāsammatamahārājato paṭṭhāya asambhinnaṃ uḷāratamaṃ sakyarājakulaṃ. Kenaci pārijuññena anabhibhūtoti ñātipārijuññabhogapārijuññādinā kenaci pārijuññena parihāniyā anabhibhūto anajjhotthaṭo. Tathā hi lokanāthassa abhijātiyaṃ tassa kulassa na kiñci pārijuññaṃ, atha kho vaḍḍhiyeva. Abhinikkhamane ca tato samiddhatamabhāvo loke pākaṭo paññāto. Tena 『『sakyakulā pabbajito』』ti idaṃ vacanaṃ bhagavato saddhāpabbajitabhāvaparidīpanatthaṃ vuttaṃ mahantaṃ ñātiparivaṭṭaṃ mahantañca bhogakkhandhaṃ pahāya pabbajitabhāvasiddhito. Tato paranti 『『verañjāyaṃ viharatī』』tiādi.

以下是巴利文的完整直譯: Samitapāpattāti 意指完全無餘地抑制惡行。因為這樣,外道的無慾修行者和修行惡行的聖者之間,佛陀的修行者被特別提及。爲了說明這一點,他說「這是被說過的」。在這裡,「被抑制的惡行的修行者,被稱為修行者」,這是將兩個不同的詩句結合在一起說的。所說的「由於抑制惡行,修行者被稱為修行者」,這是在三個句子中所說的。關於「被抑制的惡行的修行者」,這是在其他詩句中所說的。由於多重意義,關於句子的引入,意指「確實是引入的」這一點。出生所產生的,意指由出生而來的,所說的是出生的成就。僅僅是談論而已,指的是親密的談話。親密的引述是指「或是說」或是指天神的親密。被稱為「bhovādī」的人,是指在呼喚中「bho bho」地說話的人,因此被稱為bhovādī的意思。sakiñcano是指被慾望等小事所佔有的。慾望等確實使眾生被困擾、束縛,因此稱為「kiñcanānī」。人們確實用牛群來驅趕惡者,因此說「某些地方,某些地方」等,因此被理解為驅趕的地方是小地方。 關於「gottavasena」,這裡的「gaṃ tāyatīti」意指種姓。通過「go」這個詞,指的是名稱和智慧,因此這裡的意思應當這樣理解。gotamo是指正在進行的名稱和智慧,因而保護著種姓。因為智慧沒有對象的意義而無法運作,因此名稱也沒有被稱之為對象,所以被稱為種姓的意義是保護這些智慧的名稱。這個種姓是從其他家族傳承下來的,並且與這個家族的祖先相聯繫,這是應當被理解的。這裡的「修行者」顯示了在普通人中,佛陀被高度讚揚的地位,以及因抑制惡行而被稱為修行者的理由;gotamo則顯示了在世俗人中,因出身于顯赫家族而被稱為的理由。釋迦族的釋迦牟尼王子,釋迦的兒子。通過這個,顯示了他出身於顯赫的王族的背景,所說的是「這是佛陀顯赫的家族」。因為所有的王族,從最初的偉大王者開始,釋迦王族是最顯赫的。由於某種緣故而未被征服,意指親屬的緣故、財富的緣故等,因而未被征服且不被動搖。確實,世間之主的出身中,他的家族並沒有任何征服的情況,而是不斷地增長。關於出家,世間的名聲顯然是顯著的。因此,「出自釋迦族」這句話,是爲了說明佛陀出家信仰的狀態,放棄了巨大的親屬圈和巨大的財富,成就了出家的狀態。接下來是「在毗蘭阇中生活」之類的說法。

Itthambhūtākhyānatthe upayogavacananti itthaṃ imaṃ pakāraṃ bhūto āpannoti ittambhūto, tassa ākhyānaṃ itthambhūtākhyānaṃ, soyeva attho itthambhūtākhyānattho. Atha vā itthaṃ evaṃ pakāro bhūto jātoti evaṃ kathanattho itthambhūtākhyānattho, tasmiṃ upayogavacananti attho. Ettha ca abbhuggatoti ettha abhi-saddo itthambhūtākhyānatthajotako abhibhavitvā uggamanappakārassa dīpanato. Tena yogato 『『taṃ kho pana bhavantaṃ gotama』』nti idaṃ upayogavacanaṃ sāmiatthepi samānaṃ itthambhūtākhyānadīpanato 『『itthambhūtākhyānatthe』』ti vuttaṃ. Tenevāha 『『tassa kho pana bhoto gotamassāti attho』』ti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā 『『sādhu devadatto mātaramabhī』』ti ettha abhisaddayogato itthambhūtākhyāne upayogavacanaṃ kataṃ, evamidhāpi taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ abhi evaṃ kalyāṇo kittisaddo uggatoti abhisaddayogato itthambhūtākhyāne upayogavacananti. 『『Sādhu devadatto mātaramabhī』』ti ettha hi 『『devadatto mātaramabhi mātari visaye mātuyā vā sādhū』』ti evaṃ adhikaraṇatthe sāmiatthe vā bhummavacanassa vā sāmivacanassa vā pasaṅge itthambhūtākhyānatthajotakena abhisaddena yoge upayogavacanaṃ kataṃ. Yathā cettha 『『devadatto mātu visaye mātusambandhī vā sādhuttappakārappatto』』ti ayamattho viññāyati , evamidhāpi 『『bhoto gotamassa sambandhī kittisaddo abbhuggato abhibhavitvā uggamanappakārappatto』』ti ayamattho viññāyati. Tattha hi devadattaggahaṇaṃ viya idha kittisaddaggahaṇaṃ, tathā tattha 『『mātara』』nti vacanaṃ viya idha 『『taṃ kho pana bhavantaṃ gotama』』nti vacanaṃ, tattha sādhusaddaggahaṇaṃ viya idha uggatasaddaggahaṇaṃ veditabbaṃ.

Kalyāṇoti bhaddako. Kalyāṇabhāvo cassa kalyāṇaguṇavisayatāyāti āha 『『kalyāṇaguṇasamannāgato』』ti, kalyāṇehi guṇehi samannāgato taṃvisayatāya yuttoti attho. Taṃvisayatā hettha samannāgamo kalyāṇaguṇavisayatāya tannissitoti adhippāyo. Seṭṭhoti etthāpi eseva nayo. Seṭṭhaguṇavisayatāya eva hi kittisaddassa seṭṭhatā 『『bhagavāti vacanaṃ seṭṭha』』ntiādīsu viya. 『『Bhagavā araha』』ntiādinā guṇānaṃ saṃkittanato saddanīyato ca kittisaddo vaṇṇoti āha 『『kittisaddoti kitti evā』』ti. Vaṇṇoyeva hi kittetabbato kittisaddanīyato saddoti ca vuccati. Kittipariyāyo hi saddasaddo yathā 『『uḷārasaddā isayo, guṇavanto tapassino』』ti. Abhitthavanavasena pavatto saddo thutighoso, abhitthavudāhāro.

以下是巴利文的完整直譯: Itthambhūtākhyānatthe 意指「在此處,已成為這樣的狀態」,因此它是「已成為」的意思,稱為「itthambhūto」,它的描述是「itthambhūtākhyāna」,這個意思就是「itthambhūtākhyānattho」。或者說,「在此處,如此的狀態是已成為」,因此這種說法的意思是「itthambhūtākhyānattho」,在此處的使用是指這樣的說法。這裡的「abbhuggatoti」中的「abhi」字,指的是它的狀態,通過它的光輝照耀,顯示出升起的種種狀態。因此,正因為這個原因,「那麼,您,尊者,gotama」這句話是用來指代的,雖然是同樣的意思,但由於itthambhūtākhyānadīpanato,所以說「itthambhūtākhyānatthe」。因此他說「因此,尊者gotama的意思」。這句話的意思是——如同「善哉,devadatta,向母親致敬」中,由於abhi字的使用,itthambhūtākhyāne的使用是如此,在這裡也是「那麼,您,尊者gotama」通過同樣的善良的稱讚之聲升起,因此通過abhi字的使用,itthambhūtākhyāne的使用是這樣的。「善哉,devadatta,向母親致敬」中,確實是「devadatta,向母親致敬,關於母親,或是說,母親是善的」,因此在這裡,關於itthambhūtākhyānatthajotakena的使用,abhi字的使用是結合在一起的。就像在這裡「devadatta,關於母親,或是說與母親相關的善良的狀態」這一點是顯而易見的,在這裡同樣「尊者gotama的相關稱讚之聲升起,顯示出升起的狀態」這一點也是顯而易見的。在這裡,devadattaggahaṇa與這裡的kittisaddaggahaṇa是相似的,正如「母親」這個詞在這裡的「那麼,您,尊者gotama」這個詞一樣,那裡是善的稱讚,在這裡是升起的稱讚應當被理解。 Kalyāṇoti 意指「善良」,bhaddako。kalyāṇabhāvo的意思是「因其善良的特質」,因此說「kalyāṇaguṇasamannāgato」,意指被善良的特質所充滿,顯示出其特質的適合性。這裡的「tāṃvisayatā」意指與善良的特質相結合的意思。seṭṭhoti 在這裡也是同樣的道理。seṭṭhaguṇavisayatā的確是如此,kittisaddassa的seṭṭhatā如同「bhagavāti」的說法是seṭṭha等。通過「bhagavā araha」等的描述,因而稱讚的聲音也被稱為「kittisaddo」,因此說「kittisaddoti kitti evā」。確實,稱讚的聲音是應當被稱為的,kittisaddanīyato的聲音也被稱為。kittipariyāyo是稱讚的聲音,如同「偉大的聲音是賢者,具有美德的修行者」一樣。通過強烈的聲音而發出的聲音是粗重的聲音,abhi字的使用作為例子。

『『Abbhuggato』』ti pana etassa attho aṭṭhakathāyaṃ na dassito, tasmā tassattho evaṃ veditabbo – abbhuggatoti abhibhavitvā uggato, anaññasādhāraṇaguṇe ārabbha pavattattā sadevakaṃ lokaṃ ajjhottharitvā pavattoti vuttaṃ hoti. Kinti saddo abbhuggatoti āha 『『itipi so bhagavā』』tiādi. Ito paraṃ pana īdisesu ṭhānesu yattha yattha pāḷipāṭhassa attho vattabbo siyā, tattha tattha 『『pāḷiyaṃ panā』』ti vatvā atthaṃ dassayissāma, idāni tattha padayojanāpubbakaṃ atthaṃ dassento āha 『『itipi so bhagavātiādīsu panaayaṃ tāva yojanā』』tiādi. So bhagavāti yo so samatiṃsa pāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho devānaṃ atidevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ atibrahmā lokanātho bhāgyavantatādīhi kāraṇehi bhagavāti laddhanāmo, so bhagavā. Bhagavāti hi idaṃ satthu nāmakittanaṃ. Tenāha āyasmā dhammasenāpati 『『bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kata』』ntiādi (mahāni. 84). Parato pana bhagavāti guṇakittanameva. Yathā kammaṭṭhānikena 『『araha』』ntiādīsu navasu ṭhānesu paccekaṃ itipisaddaṃ yojetvā buddhaguṇā anussarīyanti, evaṃ buddhaguṇasaṃkittakenapīti dassento 『『itipi arahaṃ itipi sammāsambuddho…pe… itipi bhagavā』』ti āha. Evañhi sati 『『araha』』ntiādīhi navahi padehi ye sadevake loke ativiya pākaṭā paññātā buddhaguṇā, te nānappakārato vibhāvitā honti. 『『Itipetaṃ bhūtaṃ, itipetaṃ taccha』』ntiādīsu (dī. ni. 1.6) viya hi idha iti-saddo āsannapaccakkhakāraṇattho , pi-saddo sampiṇḍanattho, tena ca tesaṃ guṇānaṃ bahubhāvo dīpito, tāni ca guṇasallakkhaṇakāraṇāni saddhāsampannānaṃ viññujātikānaṃ paccakkhāni hontīti tāni saṃkittentena viññunā cittassa sammukhībhūtāneva katvā saṃkittetabbānīti dassento 『『iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hotī』』ti āha.

『『Suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ, suttānurūpaṃ paridīpayantī』』ti heṭṭhā vuttattā visuddhimagge (visuddhi.

以下是巴利文的完整直譯: 「『Abbhuggato』」這個詞的意思在註釋中沒有說明,因此它的意思應當被理解為——「abbhuggato」是指通過光輝照耀而升起,因其與其他特殊特質相關聯,因此被稱為「升起」,它是指超越了整個有情世界而顯現出來的。關於「abhi」字的意思,正如「這位佛陀」之類的說法。之後在類似的地方,無論在哪裡,若有巴利文的意思存在,那裡都將說「在巴利文中」,並將說明其意義,現在爲了展示那裡詞語的使用,便說「『這位佛陀』之類的說法」。「這位佛陀」是指那位在完成三十種波羅蜜后,破除所有煩惱,證得無上的正等覺,超越諸天中的天神,超越諸天中的神,超越梵天中的梵天,超越世間的主宰,因而被稱為「佛陀」,這就是他的名字。佛陀確實是指對老師的稱讚。因此,尊者法軍指著說「佛陀這個名字並非母親所說」之類的話(見《大論》84)。而在其他地方,佛陀則是指對其品質的讚美。就像在工作領域中「阿拉漢」之類的九個地方,各自結合「這位」這個詞,回憶起佛的特質,正如爲了展示佛的特質的描述而說「這位阿拉漢,這位正等覺……等……這位佛陀」。因此,確實通過「阿拉漢」等九個詞,世間上被廣為人知的佛的特質,因而多種多樣地被闡述。「正如『這就是存在的,這就是消失的』」等(見《長部》1.6),在這裡「這」字是指近乎顯現的原因,「那」字是指總結的意思,因此通過這些特質的多樣性被顯示出來,而這些特質是信心堅定的智者所親見的,因此這些特質通過智者的描述被顯現出來,正如所說「通過這個和那個原因而被說出」。 「『關於經典的說法,符合經典的說明』」在下面所說的《清凈道論》中(見《清凈》)。

1.125-128) sabbākārato saṃvaṇṇitampi atthaṃ idhāpi vitthāretvā dassetukāmo tattha payojanamāha 『『idāni vinayadharāna』』ntiādi. Tattha cittasampahaṃsanatthanti cittasantosanatthaṃ, cittappasādajananatthanti vuttaṃ hoti. 『『Ārakattā』』tiādīsu ārakattāti suvidūrattā. Arīnanti kilesārīnaṃ. Arānanti saṃsāracakkassa arānaṃ. Hatattāti viddhaṃsitattā. Paccayādīnanti cīvarādipaccayānañceva pūjāvisesānañca.

Idāni yathāvuttamevatthaṃ vibhāvento āha 『『ārakā hi so』』tiādi. Dūratā nāma āsannatā viya upādāyupādāya vuccatīti paramukkaṃsagataṃ dūrabhāvaṃ dassento 『『suvidūravidūre ṭhito』』ti āha, suṭṭhu vidūrabhāveneva vidūre ṭhitoti attho. So panassa kilesehi dūre ṭhitabhāvo, na padesavasena, atha kho tesaṃ sabbaso pahīnattāti dassento āha 『『maggena kilesānaṃ viddhaṃsitattā』』ti. Nanu aññesampi khīṇāsavānaṃ te pahīnā evāti anuyogaṃ manasi katvā vuttaṃ 『『savāsanāna』』nti. Na hi ṭhapetvā bhagavantaṃ aññe saha vāsanāya kilese pahātuṃ sakkonti. Etena aññehi asādhāraṇaṃ bhagavato arahattanti dassitaṃ hoti. Kā panāyaṃ vāsanā nāma? Pahīnakilesassapi appahīnakilesassa payogasadisapayogahetubhūto kilesanissito sāmatthiyaviseso āyasmato pilindavacchassa vasalasamudācāranimittaṃ viya. Kathaṃ pana 『『ārakā』』ti vutte 『『kilesehī』』ti ayamattho labbhatīti sāmaññacodanāya visese avaṭṭhānato visesatthinā ca visesassa anupayujjitabbato 『『ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā』』tiādīni (ma. ni. 1.434) suttapadānettha udāharitabbāni. Ārakāti cettha ā-kārassa rassattaṃ, ka-kārassa ca hakāraṃ sānusāraṃ katvā niruttinayena 『『araha』』nti padasiddhi veditabbā. Yathāvuttassevatthassa sukhaggahaṇatthaṃ idamettha vuccati –

『『So tato ārakā nāma, yassa yenāsamaṅgitā;

Asamaṅgī ca dosehi, nātho tenārahaṃ mato』』ti. (visuddhi. 1.125);

Anatthacaraṇena kilesā eva arayoti kilesārayo. Arīnaṃ hatattā arihāti vattabbe niruttinayena 『『araha』』nti vuttaṃ. Etthāpi yathāvuttassatthassa sukhaggahaṇatthaṃ idaṃ veditabbaṃ –

『『Yasmā rāgādisaṅkhātā, sabbepi arayo hatā;

Paññāsatthena nāthena, tasmāpi arahaṃ mato』』ti. (visuddhi. 1.126);

Yañcetaṃ saṃsāracakkanti sambandho. Rathacakkassa nābhi viya mūlāvayavabhūtaṃ anto bahi ca samavaṭṭhitaṃ avijjābhavataṇhādvayanti vuttaṃ 『『avijjābhavataṇhāmayanābhī』』ti. Nābhiyā nemiyā ca sambaddhaarasadisā paccayaphalabhūtehi avijjātaṇhājarāmaraṇehi sambaddhā puññābhisaṅkhāraapuññābhisaṅkhāraāneñjābhisaṅkhārāti vuttaṃ 『『puññādiabhisaṅkhārāra』』nti. Tattha tattha bhave pariyantabhāvena pākaṭaṃ jarāmaraṇanti taṃ nemiṭṭhāniyaṃ katvā āha 『『jarāmaraṇanemī』』ti. Yathā rathacakkappavattiyā padhānakāraṇaṃ akkho, evaṃ saṃsāracakkappavattiyā āsavasamudayoti āha 『『āsavasamudayamayena akkhena vijjhitvā』』ti. Āsavā eva avijjādīnaṃ kāraṇattā āsavasamudayo. Yathāha 『『āsavasamudayā avijjāsamudayo』』ti (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 1.125-128) 所有方面都被闡述的意義,這裡也想詳細說明,因此提到「現在,持戒者」。在這裡,意指心靈的愉悅,即心靈的滿足,心靈的歡喜之因。關於「Ārakattā」等的說法,意指因遠離而遠離。敵人是指煩惱的敵人。遠離是指輪迴之輪的敵人。被擊打是指被摧毀。因緣等是指衣服等的因緣,以及特別的供養。 現在如前所述,闡述其意義,他說「因為他是遠離的」。遠離的性質是如同接近的性質,因此被稱為「非常遠,非常遠地站立」,意指非常遠離。此處是指他因煩惱而遠離,不是區域性的,而是完全地被摧毀,因此他所說的「因道而摧毀煩惱」。難道其他的已斷者也是如此被摧毀的嗎?因此思考後說「有殘餘的」。除了佛陀以外,其他人無法與煩惱共存。因此,這顯示了佛陀的阿拉漢地位的特殊性。那麼,這個殘餘是什麼呢?是指已斷煩惱的,或是未斷煩惱的,因緣相似的煩惱,因緣的特殊性,如同尊者皮林達瓦吉的特質。關於「ārakā」,其意義是指字根的短音,和字根的發音,因此根據語法的解釋,意指「阿拉漢」。如前所述,關於此處的愉悅的獲取,這裡被稱為: 「他因此被稱為阿拉漢,因其與他相同的存在;因與缺陷相同,故被認為是阿拉漢。」(見《清凈道論》1.125) 因無意義的行為,煩惱實際上是敵人,因煩惱的被擊打而被稱為阿拉漢。這裡也如前所述,關於此處的愉悅的獲取,應當被理解為: 「因貪慾等而被稱為敵人的,所有的敵人都被擊敗;因智慧的主而被稱為阿拉漢。」(見《清凈道論》1.126) 關於輪迴之輪的關係。像車輪的中心一樣,根本的部分在內外都相互環繞著無明和慾望的二重性,因此被稱為「無明和慾望的中心」。與中心有關的因緣果報,如同無明、慾望、老死等,因而被稱為「善業的因緣」。在此處,因緣的存在被稱為「老死的中心」。就像車輪的轉動的原因是車軸一樣,輪迴的轉動的原因是煩惱的產生,因此說「因煩惱的產生而被擊打」。煩惱是因無明等的原因而存在的,正如所說「因煩惱的產生而無明的產生」。(見《大論》)

1.103). Vipākakaṭattārūpappabhedo kāmabhavādiko tibhavo eva ratho, tasmiṃ tibhavarathe. Attano paccayehi samaṃ, sabbaso vā ādito paṭṭhāya yojitanti samāyojitaṃ. Ādirahitaṃ kālaṃ pavattatīti katvā anādikālappavattaṃ.

『『Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;

Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī』』ti. (visuddhi. 2.619; dī. ni. aṭṭha. 2.95 apasādanāvaṇṇanā; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.60; a. ni. aṭṭha. 2.

以下是巴利文的完整直譯: 1.103) 由 vipākakaṭattārūpappabhedo 引起的三種存在的差異,從欲界開始,到三種存在的差異,都是在這個三種存在的車輪中。在這裡,通過自己的因緣,完全地被連線起來,或者從頭到尾地被連線起來。因此,被稱為「完全連線起來」。因為從無始以來就開始轉動,因此被稱為「無始的轉動」。 「聚集的踐行,界處的踐行; 不斷地轉動,稱為輪迴。」(見《清凈道論》2.619;《長部註釋》2.95;《中部註釋》2.2.60;《增支部註釋》2.)

4.199) –

Evaṃ vuttasaṃsārova saṃsāracakkaṃ. Anenāti bhagavatā. Bodhimaṇḍeti bodhisaṅkhātassa ñāṇassa maṇḍabhāvappatte ṭhāne kāle vā. Bodhīti paññā, sā ettha maṇḍā pasannā jātāti bodhimaṇḍo. Vīriyapādehīti saṃkilesavodānapakkhiyesu sannirumbhanasannikkhipanakiccatāya dvidhā pavatteti attano vīriyasaṅkhātehi pādehi. Sīlapathaviyanti patiṭṭhānaṭṭhena sīlameva pathavī, tassaṃ. Patiṭṭhāyāti sampādanavasena patiṭṭhahitvā. Saddhāhatthenāti anavajjadhammādānasādhanato saddhāva hattho, tena. Kammakkhayakaranti kāyakammādibhedassa sabbassapi kammassa khayakaraṇato kammakkhayakaraṃ. Ñāṇapharasunti samādhisilāyaṃ sunisitaṃ maggañāṇapharasuṃ gahetvā.

Evaṃ 『『arānaṃ hatattā』』ti ettha vuttaṃ arasaṅkhātaṃ saṃsāraṃ cakkaṃ viya cakkanti gahetvā atthayojanaṃ katvā idāni paṭiccasamuppādadesanākkamenapi taṃ dassetuṃ 『『atha vā』』tiādi vuttaṃ. Tattha anamataggasaṃsāravaṭṭanti anu anu amataggaṃ aviññātapubbakoṭikaṃ saṃsāramaṇḍalaṃ. Sesā dasa dhammāti saṅkhārādayo jātipariyosānā dasa dhammā. Kathaṃ tesaṃ saṅkhārādīnaṃ arabhāvoti āha 『『avijjāmūlakattā jarāmaraṇapariyantattā cā』』ti. Tattha avijjā mūlaṃ padhānakāraṇaṃ yesaṃ saṅkhārādīnaṃ te avijjāmūlakā, tesaṃ bhāvo avijjāmūlakattaṃ. Jarāmaraṇaṃ pariyantaṃ pariyosānabhūtaṃ etesanti jarāmaraṇapariyantā, saṅkhārādayo dasa dhammā. Tesaṃ bhāvo jarāmaraṇapariyantattaṃ. Saṅkhārādijātipariyosānānaṃ dasadhammānaṃ avijjāmūlakattā jarāmaraṇapariyosānattā cāti attho, nābhibhūtāya avijjāya mūlato nemibhūtena jarāmaraṇena antato saṅkhārādīnaṃ sambandhattāti adhippāyo.

Dukkhādīsūti dukkhasamudayanirodhamaggesu. Aññāṇanti ñāṇappaṭipakkhattā moho aññāṇaṃ, na pana ñāṇato aññaṃ, napi ñāṇassa abhāvamattaṃ. Tattha dukkhādīsu aññāṇaṃ yathāsabhāvappaṭivedhāppadānato tappaṭicchādanavaseneva. Ettha hi kiñcāpi ṭhapetvā lokuttarasaccadvayaṃ sesaṭṭhānesu ārammaṇavasenapi avijjā uppajjati, evaṃ santepi paṭicchādanavaseneva idha adhippetā. Sā hi uppannā dukkhasaccaṃ paṭicchādetvā tiṭṭhati, yāthāvasarasalakkhaṇaṃ paṭivijjhituṃ na deti, tathā samudayaṃ nirodhaṃ magganti.

以下是巴利文的完整直譯: 4.199) – 因此,被稱為輪迴的輪迴。由此,佛陀所說的。菩提坐是指菩提所稱之的智慧的成就之處或時間。菩提是指智慧,這裡所指的菩提坐是因智慧而生起的。因精進的腳而生起,是指在清凈和解脫的方面,因而分為兩種,因自己的精進而生起的腳。道德的基礎是指道德本身是基礎,因此被稱為道德。穩固是指通過成就的方式而穩固。信心是指因無過失的法而生起的信心,因此被稱為信心。因果的消滅是指因身體等的行為而導致的所有行為的消滅,因而被稱為因果的消滅。智慧的光輝是指在定的基礎上,善於掌握的道的智慧。 因此「因敵人的被擊敗」這裡所說的,是指因無形的輪迴而像輪子一樣的輪迴,通過理解其意義,現在爲了解釋因緣的教義而說「或者」。這裡是指無始的輪迴的轉動,逐步逐步無始的未被認識的輪迴的領域。其他的十法是指造作等的生死的結果的十法。關於這些造作等的開始,他說「因無明的根本,因老死的結果」。這裡無明是根本的主要原因,那些造作等是以無明為根本的,因此它們的性質是無明的根本。老死是指結果的狀態,這些是老死的結果,造作等的十法。它們的性質是老死的結果。關於造作等的生死的結果的十法,因無明的根本和老死的結果而被稱為,意指無明是根本,因此因老死而與造作等相關聯。 關於苦等的,是指苦的產生、滅、道的方面。無知是指因智慧的對立而生起的無明,而不是與智慧相對立,也不是智慧的缺乏。在這裡,關於苦等的無知,因如實的認識而生起,因此因遮蔽而生起。在這裡,儘管在超越世俗的真理中,其他六處也會因緣而生起無明,但在這裡所指的仍是遮蔽。它確實是遮蔽了苦的真理而存在,無法如實地看見其特徵,因此也遮蔽了產生、滅、道。

Dukkhanti cettha dukkhaṃ ariyasaccaṃ adhippetanti taṃ kāmabhavādivasena tidhā bhinditvā tathā tappaṭicchādikañca avijjaṃ tidhā katvā avijjādipaccaye tīsu bhavesu saṅkhārādike paṭipāṭiyā dassento 『『kāmabhave ca avijjā』』tiādimāha. Tattha kāmabhave ca avijjāti kāmabhave ādīnavapaṭicchādikā avijjā. Rūpabhave avijjā arūpabhave avijjāti etthāpi eseva nayo. Kāmabhave saṅkhārānanti kāmabhūmipariyāpannānaṃ puññāpuññasaṅkhārānaṃ, kāmabhave vā nipphādetabbā ye puññāpuññasaṅkhārā, tesaṃ kāmabhavūpapattinibbattakasaṅkhārānanti attho. Saṅkhārāti cettha lokiyakusalākusalacetanā veditabbā. Paccayo hotīti puññābhisaṅkhārānaṃ tāva ārammaṇapaccayena ceva upanissayapaccayena cāti dvidhā paccayo hoti, apuññābhisaṅkhāresu sahajātassa sahajātādivasena, asahajātassa anantarasamanantarādivasena, anānantarassa pana ārammaṇavasena ceva upanissayavasena ca paccayo hoti. Arūpabhave saṅkhārānanti āneñjābhisaṅkhārānaṃ. Paccayo hotīti upanissayapaccayavaseneva. Imasmiñca panatthe ettha vitthāriyamāne atippapañco hoti, tasmā taṃ nayidha vitthārayissāma. Itaresūti rūpārūpabhavesu.

Tiṇṇaṃāyatanānanti cakkhusotamanāyatanānaṃ ghānādittayassa tattha asambhavato. Ekassāti manāyatanassa itaresaṃ tattha asambhavato. Iminā nayena tiṇṇaṃ phassānantiādīsupi attho veditabbo. Chabbidhassa phassassāti cakkhusamphassasotasamphassaghānasamphassajivhāsamphassakāyasamphassamanosamphassānaṃ vasena chabbidhassa phassassa. Channaṃ vedanānanti cakkhusamphassajā vedanā, tathā sotasamphassajā ghānasamphassajā jivhāsamphassajā kāyasamphassajā manosamphassajā vedanāti imāsaṃ channaṃ vedanānaṃ. Channaṃ taṇhākāyānanti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhāti imesaṃ channaṃ taṇhākāyānaṃ. Tattha tattha sā sā taṇhāti rūpataṇhādibhedā tattha tattha kāmabhavādīsu uppajjanakataṇhā.

Sā taṇhādimūlikā kathā atisaṃkhittāti taṃ upādānabhave ca vibhajitvā vitthāretvā dassetuṃ 『『katha』』ntiādi vuttaṃ. Tattha kāme paribhuñjissāmīti iminā kāmataṇhāpavattimāha, tathā saggasampattiṃ anubhavissāmītiādīhi. Sā pana taṇhā yasmā bhusamādānavasena pavattamānā kāmupādānaṃ nāma hoti, tasmā vuttaṃ 『『kāmupādānapaccayā』』ti. Tathevāti kāmupādānapaccayā eva. Brahmalokasampattinti rūpībrahmaloke sampattiṃ. 『『Sabbepi tebhūmakā dhammā kāmanīyaṭṭhena kāmā』』ti vacanato bhavarāgopi kāmupādānamevāti katvā 『『kāmupādānapaccayā eva mettaṃ bhāvetī』』tiādi vuttaṃ. Tattha mettaṃ bhāvetīti mijjati siniyhatīti mettā, taṃ bhāveti vaḍḍhetīti attho. Atha vā mettā etassa atthīti mettaṃ, cittaṃ, taṃsampayuttaṃ jhānaṃ vā, taṃ bhāveti vaḍḍheti uppādeti vāti attho. Karuṇaṃ bhāvetītiādīsupi imināva nayena attho veditabbo.

以下是巴利文的完整直譯: Dukkhanti cettha dukkhaṃ ariyasaccaṃ adhippetanti . dukkhanti cettha dukkhaṃ ariyasaccaṃ adhippetanti taṃ kāmabhavādivasena tidhā bhinditvā tathā tappaṭicchādikañca avijjaṃ tidhā katvā avijjādipaccaye tīsu bhavesu saṅkhārādike paṭipāṭiyā dassento 『『kāmabhave ca avijjā』』tiādimāha. 這裡,苦是指苦的聖諦,因苦的聖諦而被稱為苦的聖諦。在這裡,苦的聖諦是指因欲界等的苦的聖諦,而不是因其他的苦的聖諦。因此,苦的聖諦是指因欲界等的苦的聖諦,而不是因其他的苦的聖諦。 Tattha kāmabhave ca avijjāti . kāmabhave ādīnavapaṭicchādikā avijjā. Rūpabhave avijjā arūpabhave avijjāti etthāpi eseva nayo. 這裡,無明是指因欲界等的無明,而不是因其他的無明。在這裡,無明是指因欲界等的無明,而不是因其他的無明。 Kāmabhave saṅkhārānanti . kāmabhūmipariyāpannānaṃ puññāpuññasaṅkhārānaṃ, kāmabhave vā nipphādetabbā ye puññāpuññasaṅkhārā, tesaṃ kāmabhavūpapattinibbattakasaṅkhārānanti attho. 這裡,造作是指因欲界等的造作,而不是因其他的造作。在這裡,造作是指因欲界等的造作,而不是因其他的造作。 Saṅkhārāti cettha lokiyakusalākusalacetanā veditabbā. Paccayo hotīti puññābhisaṅkhārānaṃ tāva ārammaṇapaccayena ceva upanissayapaccayena cāti dvidhā paccayo hoti, apuññābhisaṅkhāresu sahajātassa sahajātādivasena, asahajātassa anantarasamanantarādivasena, anānantarassa pana ārammaṇavasena ceva upanissayavasena ca paccayo hoti. 這裡,造作是指世俗的善惡心所。在這裡,造作的因緣是指因善惡心所的因緣,而不是因其他的因緣。 Arūpabhave saṅkhārānanti āneñjābhisaṅkhārānaṃ. Paccayo hotīti upanissayapaccayavaseneva. 這裡,無形的造作是指無形的善惡心所。在這裡,無形的造作的因緣是指因無形的善惡心所的因緣。 Imasmiñca panatthe ettha vitthāriyamāne atippapañco hoti, tasmā taṃ nayidha vitthārayissāma. Itaresūti rūpārūpabhavesu. 這裡,我們將詳細解釋這些造作的因緣。 Tiṇṇaṃāyatanānanti cakkhusotamanāyatanānaṃ ghānādittayassa tattha asambhavato. Ekassāti manāyatanassa itaresaṃ tattha asambhavato. 這裡,六界是指眼耳鼻舌身意六界。在這裡,六界是指眼耳鼻舌身意六界。 Iminā nayena tiṇṇaṃ phassānantiādīsupi attho veditabbo. Chabbidhassa phassassāti cakkhusamphassasotasamphassaghānasamphassajivhāsamphassakāyasamphassamanosamphassānaṃ vasena chabbidhassa phassassa. 這裡,觸是指眼耳鼻舌身意六界的觸。在這裡,觸是指眼耳鼻舌身意六界的觸。 Channaṃ vedanānanti cakkhusamphassajā vedanā, tathā sotasamphassajā ghānasamphassajā jivhāsamphassajā kāyasamphassajā manosamphassajā vedanāti imāsaṃ channaṃ vedanānaṃ. 這裡,感覺是指眼耳鼻舌身意六界的感覺。在這裡,感覺是指眼耳鼻舌身意六界的感覺。 Channaṃ taṇhākāyānanti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhāti imesaṃ channaṃ taṇhākāyānaṃ. 這裡,渴愛是指色聲香味觸法渴愛。在這裡,渴愛是指色聲香味觸法渴愛。 Tattha tattha sā sā taṇhāti rūpataṇhādibhedā tattha tattha kāmabhavādīsu uppajjanakataṇhā. 這裡,渴愛是指因色聲香味觸法渴愛而生起的渴愛。在這裡,渴愛是指因色聲香味觸法渴愛而生起的渴愛。 Sā taṇhādimūlikā kathā atisaṃkhittāti taṃ upādānabhave ca vibhajitvā vitthāretvā dassetuṃ 『『katha』』ntiādi vuttaṃ. 這裡,渴愛的故事是非常詳細的,因此我們將詳細解釋渴愛的故事。 Tattha kāme paribhuñjissāmīti iminā kāmataṇhāpavattimāha, tathā saggasampattiṃ anubhavissāmītiādīhi. 這裡,渴愛是指因欲界等的渴愛而生起的渴愛。在這裡,渴愛是指因欲界等的渴愛而生起的渴愛。 Sā pana taṇhā yasmā bhusamādānavasena pavattamānā kāmupādānaṃ nāma hoti, tasmā vuttaṃ 『『kāmupādānapaccayā』』ti. 這裡,渴愛是指因欲界等的渴愛而生起的渴愛,因此被稱為「因欲界等的渴愛」。 Tathevāti kāmupādānapaccayā eva. Brahmalokasampattinti rūpībrahmaloke sampattiṃ. 這裡,渴愛是指因欲界等的渴愛而生起的渴愛。這裡,渴愛是指因欲界等的

Sesupādānamūlikāsupīti diṭṭhupādānasīlabbatupādānaattavādupādānamūlikāsupi yojanāsu eseva nayoti attho. Tatthāyaṃ yojanā – idhekacco 『『natthi paraloko』』ti natthikadiṭṭhiṃ gaṇhāti, so diṭṭhupādānapaccayā kāyena duccaritaṃ caratītiādi vuttanayena yojetabbaṃ. Aparo 『『asukasmiṃ sampattibhave attā ucchijjatī』』ti ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti, so tatrūpapattiyā kāyena sucaritaṃ caratītiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Aparo 『『rūpī manomayo hutvā attā ucchijjatī』』ti rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti bhāvanāpāripūriyāti sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Aparopi 『『arūpabhave uppajjitvā attā ucchijjatī』』ti arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti bhāvanāpāripūriyāti sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Etāhiyeva attavādupādānamūlikāpi yojanā saṃvaṇṇitāti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ diṭṭhadhammanibbānavādavasenapi yojanā veditabbā. Aparo 『『sīlena suddhi, vatena suddhī』』ti asuddhimaggaṃ 『『suddhimaggo』』ti parāmasanto sīlabbatupādānapaccayā kāyena duccaritaṃ caratītiādi sabbaṃ vuttanayeneva yojetabbaṃ.

Idāni yvāyaṃ saṃsāracakkaṃ dassentena 『『kāmabhave avijjā kāmabhave saṅkhārānaṃ paccayo hotī』』tiādinā avijjādīnaṃ paccayabhāvo saṅkhārādīnaṃ paccayuppannabhāvo ca dassito, tameva paṭisambhidāmaggapāḷiṃ ānetvā nigamanavasena dassento 『『evamaya』』ntiādimāha. Tattha yathā saṅkhārā hetunibbattā, evaṃ avijjāpi kāmāsavādinā sahetukā evāti āha 『『ubhopete hetusamuppannā』』ti. Paccayapariggaheti nāmarūpassa paccayānaṃ avijjādīnaṃ paricchijja gahaṇe. Nipphādetabbe bhummaṃ. Paññāti kaṅkhāvitaraṇavisuddhisaṅkhātā pakārato jānanā. Dhammaṭṭhitiñāṇanti tiṭṭhanti ettha phaladhammā tadāyattavuttitāyāti ṭhiti, kāraṇaṃ, dhammānaṃ ṭhiti dhammaṭṭhiti, dhammaṭṭhitiyā ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, paccayañāṇanti attho, paṭiccasamuppādāvabodhoti vuttaṃ hoti. Kāmañcettha paccayapariggahe paññāyeva dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, saṅkhāresu pana adiṭṭhesu avijjāya saṅkhārānaṃ paccayabhāvo na sakkā daṭṭhunti 『『saṅkhārā hetusamuppannā』』ti paccayuppannadhammānampi gahaṇaṃ katanti veditabbaṃ. Ubhopete hetusamuppannāti idaṃ pana ubhinnampi paccayuppannabhāvaṃ dassetukāmatāya vuttaṃ. Idañca dhammaṭṭhitiñāṇaṃ yasmā addhattaye kaṅkhāmalavitaraṇavasena pavattati, tasmā 『『atītampi addhāna』』ntiādi vuttaṃ. Etena nayena sabbapadāni vitthāretabbānīti etena nayena 『『avijjā hetū』』tiādinā avijjāyaṃ vuttanayena 『『saṅkhārā hetu, viññāṇaṃ hetusamuppanna』』ntiādinā sabbapadāni vitthāretabbāni.

以下是巴利文的完整直譯: 這些在依附根源上也是如此,關於依附見解、依附戒禁、依附自我等的闡述方式。在這裡,闡述如下:某人持"沒有來世"的無神論見解,由於見解的依附,他通過身體做惡行等,應按照已說明的方式來連線。另一個人持"在某種存在狀態中,自我被斷滅"的斷滅見解,他爲了在那種再生中通過身體行善等,應按照已說明的方式來連線。另一個人持"化為有形的意生身,自我被斷滅"的觀點,他爲了色界再生而修習道路,完成修習,所有這些都應按照已說明的方式來理解。又一個人持"在無色界中生起后,自我被斷滅"的觀點,他爲了無色界再生而修習道路,完成修習,所有這些都應按照已說明的方式來理解。這些同樣也應被視為以自我見解為根源的闡述。這樣,也應理解基於現世涅槃觀點的闡述。另一個人執著于"通過戒律得到清凈,通過苦行得到清凈"這一不正確的道路,認為是"清凈之道",由於戒禁的依附,他通過身體做惡行等,應按照已說明的方式來連線。 現在,爲了展示輪迴的車輪,通過"在欲界存在中,無明是業行的因緣"等,已經顯示了無明等的因緣關係,以及業行等的緣起狀態。通過引用《分別道論》的經文,以總結的方式顯示:"就是這樣"等。在這裡,正如業行是由因緣而生,無明也同樣是由欲漏等有因緣的。所以說"這兩者都是由因緣而生"。在把握因緣時,是對名色的因緣進行明確界定和把握。應在地點上完成。智慧是指通過超越懷疑的清凈來認知。法住智是指在此處諸果法依存的狀態,是法的根據,法住智是對法住的認知,意指緣起的理解。在把握因緣時,智慧本身就是法住智,但在未觀察業行時,無法確定無明作為業行的因緣,所以說"業行是由因緣而生",應理解為包括緣起法的把握。說"這兩者都是由因緣而生",是爲了顯示兩者的緣起本質。這個法住智是爲了超越內在的懷疑污垢而運作,因此說"過去的時段"等。按照這種方式,所有詞語都應該被詳細闡釋,如"無明是因"等,按照關於無明已說明的方式,"業行是因,識是由因緣而生"等,所有詞語都應該被詳細闡釋。

Saṃkhippanti ettha avijjādayo viññāṇādayo cāti saṅkhepo, hetu vipāko ca. Atha vā hetuvipākoti saṃkhippatīti saṅkhepo, avijjādayo viññāṇādayo ca. Saṅkhepabhāvasāmaññena pana ekavacanaṃ katanti daṭṭhabbaṃ . Te pana saṅkhepā atīte hetu, etarahi vipāko, etarahi hetu, āyatiṃ vipākoti evaṃ kālavibhāgena cattāro jātā, tenāha 『『purimasaṅkhepo cettha atīto addhā』』tiādi. Paccuppanno addhāti sambandho. Taṇhupādānabhavā gahitāva hontīti ettha avijjāgahaṇena kilesabhāvasāmaññato taṇhupādānā gahitā, saṅkhāraggahaṇena kammabhāvasāmaññato bhavo gahito, avijjāsaṅkhārānaṃ tehi vinā sakiccākaraṇato ca taṇhupādānabhavā gahitāva honti. Atha vā avidvā paritassati, paritasito upādiyati, tassupādānapaccayā bhavo, tasmā taṇhupādānabhavāpi gahitā honti. Tathā ca vuttaṃ –

『『Purimakammabhavasmiṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā. Nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo, iti ime pañca dhammā purimakammabhavasmiṃ idha paṭisandhiyā paccayā』』ti (paṭi. ma. 1.47).

Tattha (vibha. aṭṭha. 242; paṭi. ma. aṭṭha. 1.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,"無明等"和"識等"被稱為概要,因和果也是如此。或者說,因和果被稱為概要,"無明等"和"識等"也是如此。根據概要的性質,可以認為是一個單一的表達。然而,這些概要在過去是因,現在是果,現在是因,未來是果,因此通過時間的劃分,有四種生起,因此說"前面的概要在這裡是過去的確實存在"等。現前的意思是關聯。由於無明的把握,因果的性質相同,所以因和果被把握,因和果的把握是由於無明的把握,因和果的把握是由於業的把握,除去無明和業,因果的性質依然存在,因此因和果被把握。或者說,愚者感到困擾,被困擾后他依賴於此,因此由於這種依賴而生起存在,因此因和果也被把握。這樣也說: "在前面的業存在中,愚癡是無明,依賴是業,渴望是貪慾,歸向是依附,意念是存在,這五種法在前面的業存在中,因緣於此在這裡再生"(《法句經》 1.47)。 在這裡(《分法論》 8.242; 《法句經》 8.1)。

1.47) purimakammabhavasminti purime kammabhave, atītajātiyaṃ kammabhave kariyamāneti attho. Moho avijjāti yo tadā dukkhādīsu moho yena mūḷho kammaṃ karoti, sā avijjā. Āyūhanā saṅkhārāti taṃ kammaṃ karoto yā purimacetanāyo, yathā 『『dānaṃ dassāmī』』ti cittaṃ uppādetvā māsampi saṃvaccharampi dānūpakaraṇāni sajjentassa uppannā purimacetanāyo, paṭiggāhakānaṃ pana hatthe dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpayato cetanā bhavoti vuccati. Ekāvajjanesu vā chasu javanesu cetanā āyūhanasaṅkhārā nāma, sattamā bhavo. Yā kāci vā pana cetanā bhavo, sampayuttā āyūhanasaṅkhārā nāma. Nikanti taṇhāti yā kammaṃ karontassa tassa phale upapattibhave nikāmanā patthanā, sā taṇhā nāma. Upagamanaṃ upādānanti yaṃ kammabhavassa paccayabhūtaṃ 『『idaṃ katvā asukasmiṃ nāma ṭhāne kāme sevissāmi ucchijjissāmī』』tiādinā nayena pavattaṃ upagamanaṃ gahaṇaṃ parāmasanaṃ, idaṃ upādānaṃ nāma. Cetanā bhavoti 『『taṃ kammaṃ karoto yā purimā cetanāyo』』tiādinā heṭṭhā vuttesu tīsu atthavikappesu yā cetanā bhavoti vuttā, sā cetanā bhavoti evamattho veditabbo.

Idāni sabbepete avijjādayo dhamme dvīhi vaṭṭehi saṅgahetvā dassetukāmo āha 『『ime pañca dhammā atīte kammavaṭṭa』』nti. Ettha ca nippariyāyato saṅkhārā bhavo ca kammaṃ, avijjādayo pana kammasahāyatāya kammasarikkhakā tadupakārakā cāti kammanti vuttā. Avijjādayo hi vipākadhammadhammatāya kammasarikkhakā sahajātakoṭiyā upanissayakoṭiyā ca kammassa ca upakārakā. Kammameva ca aññamaññasambandhaṃ hutvā punappunaṃ parivattanaṭṭhena kammavaṭṭaṃ. Viññāṇādayo pañcāti viññāṇādayo vedanāpariyantā pañca etarahi idāni imasmiṃ attabhāveti vuttaṃ hoti. Avijjāsaṅkhārā gahitāva hontīti etthāpi pubbe viya kilesakammabhāvasāmaññato taṇhupādānaggahaṇena avijjā gahitā, bhavaggahaṇena saṅkhārā gahitāti daṭṭhabbaṃ. Atha vā bhave gahite tassa pubbabhāgā taṃsampayuttā vā saṅkhārā gahitāva honti , taṇhupādānaggahaṇena ca taṃsampayuttā yāya vā mūḷho kammaṃ karoti, sā avijjāva hotīti taṇhupādānabhavaggahaṇena avijjāsaṅkhārā gahitāva honti. Teneva vuttaṃ –

『『Idha paripakkattā āyatanānaṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo, iti ime pañca dhammā idha kammabhavasmiṃ āyatiṃ paṭisandhiyā paccayā』』ti (paṭi. ma.

以下是巴利文的完整直譯: "在前面的業存在中"是指在前面的業存在中,意指過去的業存在。愚癡是無明,是在那時對痛苦等的愚癡,使人愚蠢地造作業,這就是無明。依賴的業行是指在造作業時的前念,例如"我將施捨"時所生起的心念,持續一個月或一年,施捨的器具因此而生起的前念,因而被稱為業行。對於六種瞬間的一個瞬間,稱為依賴的業行,屬於第七種存在。任何的心念都是存在,依賴的業行是指與之相連的業行。渴望是指在造作業時對果報的渴求,因而生起的渴望。歸向是指因果法則的依賴,"我將這樣做,某某地方享受慾望,將會被斷滅"等的思維方式,這就是歸向。意念是指在造作業時的前念,正如前面所述的三種意義,意念是指這種意義。 現在,想要展示所有這些無明等法,結合兩個輪迴,故說"這五種法在過去的業輪中"。在這裡,簡而言之,業行是因,而無明等是業的輔助,業的真實性質,因而被稱為業。無明等因果法則的性質,因緣于業的輔助,因而是業的輔助法。業本身也因相互關係而不斷流轉,因此稱為業輪。識等五種法是指識等與感覺相連的五種法,現在在此身中生起。無明和業行被把握,正如之前所述,通過對無明的把握和對無明的依賴,因而把握了無明,因果的把握顯而易見。或者說,對於生存的把握,過去的部分與之相連的業行被把握,因而無明是愚者所造作的業,因而無明和業行被把握。正如所說: "在這裡,依賴的業行是愚癡,無明,依賴的業行,渴望,歸向,意念是存在,這五種法在這裡的業存在中,因緣於此再生"(《法

1.47).

Tattha idha paripakkattā āyatanānanti paripakkāyatanassa kammakaraṇakāle sammoho dassito. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.

Viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanānaṃ jātijarābhaṅgāvatthā jātijarāmaraṇanti vuttāti avatthānaṃ gahaṇena avatthāvantā gahitāva honti tadavinābhāvatoti āha 『『jātijarāmaraṇāpadesena viññāṇādīnaṃ niddiṭṭhattā』』ti. Apadesenāti jātijarāmaraṇānaṃ kathanena. Imeti viññāṇādayo. Āyatiṃ vipākavaṭṭanti paccuppannahetuto bhāvīnaṃ anāgatānaṃ gahitattā. Teti avijjādayo. Ākāratoti sarūpato avuttāpi tasmiṃ tasmiṃ saṅgahe ākirīyanti avijjāsaṅkhārādiggahaṇehi pakāsīyantīti ākārā, atītahetuādīnaṃ vā pakārā ākārā . Tato ākārato. Vīsatividhā hontīti atīte hetupañcakādibhedato vīsatividhā honti.

Saṅkhāraviññāṇānañcettha antarā eko sandhīti hetuto phalassa avicchedappavattibhāvato hetuphalassa sambandhabhūto eko sandhi, tathā bhavajātīnamantarā. Vedanātaṇhānamantarā pana phalato hetuno avicchedappavattibhāvato phalahetusambandhabhūto eko sandhi. Phalabhūtopi hi dhammo aññassa hetusabhāvassa dhammassa paccayo hotīti.

Itīti vuttappakāraparāmasanaṃ. Tenāha 『『catusaṅkhepa』』ntiādi. Sabbākāratoti idha vuttehi ca avuttehi ca paṭiccasamuppādavibhaṅge anantanayasamantapaṭṭhānādīsu ca āgatehi sabbehi ākārehi. Jānātīti avabujjhati. Passatīti dassanabhūtena ñāṇacakkhunā paccakkhato passati. Aññāti paṭivijjhatīti tesaṃyeva vevacanaṃ. Tanti taṃ jānanaṃ. Ñātaṭṭhenāti yathāsabhāvato jānanaṭṭhena. Pajānanaṭṭhenāti aniccādīhi pakārehi paṭivijjhanaṭṭhena.

Idāni yadatthamidaṃ bhavacakkaṃ idhānītaṃ, taṃ dassetuṃ 『『iminā』』tiādi vuttaṃ. Tattha te dhammeti te avijjādike dhamme. Yathābhūtaṃ ñatvāti mahāvajirañāṇena yāthāvato jānitvā. Nibbindantoti balavavipassanāya nibbindanto. Virajjanto vimuccantoti ariyamaggehi virajjanto vimuccanto. Are hanīti sambandho. Tattha yadā bhagavā virajjati vimuccati, tadā are hanati nāma. Tato paraṃ pana abhisambuddhakkhaṇaṃ gahetvā vuttaṃ 『『hani vihani viddhaṃsesī』』ti. Evampi arānaṃ hatattā arahanti evaṃ imināpi pakārena yathāvuttasaṃsāracakkassa saṅkhārādiarānaṃ hatattā arahaṃ. Etthedaṃ vuccati –

『『Arā saṃsāracakkassa, hatā ñāṇāsinā yato;

Lokanāthena tenesa, arahanti pavuccatī』』ti. (visuddhi. 1.128);

Aggadakkhiṇeyyattāti uttamadakkhiṇeyyabhāvato. Cakkavattino acetane cakkaratane uppanne tattheva loko pūjaṃ karoti, aññattha pūjāvisesā pacchijjanti, kimaṅgaṃ pana sammāsambuddhe uppanneti dassento 『『uppannetathāgate』』tiādimāha. 『『Ekekaṃ dhammakkhandhaṃ ekekavihārena pūjessāmī』』ti vuttepi satthāraṃyeva uddissa katattā 『『bhagavantaṃ uddissā』』tiādi vuttaṃ. Ko pana vādo aññesaṃ pūjāvisesānanti yathāvuttato aññesaṃ amahesakkhehi devamanussehi kariyamānānaṃ nātiuḷārānaṃ pūjāvisesānaṃ arahabhāve kā nāma kathā. Paccayādīnaṃ arahattāpi arahanti yathāvuttacīvarādipaccayānaṃ pūjāvisesassa ca aggadakkhiṇeyyabhāvena anucchavikattāpi arahaṃ. Imassapi atthassa sukhaggahaṇatthaṃ idaṃ vuccati –

『『Pūjāvisesaṃ saha paccayehi,

Yasmā ayaṃ arahati lokanātho;

Atthānurūpaṃ arahanti loke,

Tasmā jino arahati nāmameta』』nti. (visuddhi.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,"依賴的業行"是指在造作業時所顯現的無明。其餘的內容與之前所述的相同。 "識、名色、六處、觸、感覺"的生、老、病、死被稱為存在,因此通過把握存在的性質,顯然是把握了這些存在。通過提及生、老、死的特徵,說明這些識等。因果法則的輪迴是指因緣于現前的因而生起的未來果。這裡的無明等是指那些因緣于輪迴的因。特徵是指無明等的性質,即使未被明確表達,也通過無明、業等的把握而顯現出的特徵,或是因過去的因緣等特徵而顯現的特徵。由此可見,因緣於過去的五種因緣而有二十種特徵。 在業行和識之間,有一個聯繫,是因與果之間的關係,因果法則的關係。對於感覺和渴望之間,也有一個聯繫,因與果之間的關係。果法本身是因緣于其他因法的條件。 如是所述的特徵的把握。因此說"四種概要"等。所有的特徵在這裡被提及和未提及的條件上,因緣于因緣法的分析,所有的特徵都是無盡的。知曉是指明白。看到是指通過直觀的智慧眼睛,親自看到。瞭解是指對它們的理解。那是指對它的認知。知曉的意義是根據其本質的認知。以知曉的意義是指通過無常等的特徵來理解。 現在,關於這個輪迴的意義,在此展示出來,故說"通過這個"等。在這裡,那些法是無明等的法。知曉真實是指通過大智慧的方式,真實地瞭解。因而生起的厭離是指通過強大的觀察力,生起的厭離。通過聖道的生起,生起的解脫。是敵人是指關係。在那裡,當佛陀厭離解脫時,敵人便被擊敗。之後提到的"擊敗者、摧毀者、消滅者"等。因此說,正因為被敵人所擊敗,而被稱為阿羅漢,如此通過所述的輪迴的法則,因而被稱為阿羅漢。這裡說: "敵人被擊敗,因智慧而被擊敗; 由世間的主宰,因而被稱為阿羅漢"(《清凈道論》 1.128)。 "最上供養"是指最優質的供養。輪迴之王的無意識的車輪生起,世間因此而供養,其他地方的供養則被抑制,然而,正如所展示的,"生起于如來的地方"等。即使說"單獨供養每一法的法門",也只是指向佛陀而已,故說"指向尊者"等。又問,其他供養的特殊性又如何呢?如前所述,其他供養的特殊性,因被天人和人類所供養而不顯著。因緣于條件的阿羅漢也因條件的供養而顯現,因而被稱為阿羅漢。爲了理解這個意義,說明如下: "供養的特殊性與條件相結合, 因此世間的主宰是阿羅漢; 依條件而生的阿羅漢, 因此智者被稱為阿羅漢"(《清凈道論》)。

1.129);

Asilokabhayenāti akittibhayena, ayasabhayena garahābhayenāti vuttaṃ hoti. Raho pāpaṃ karontīti 『『mā naṃ koci jaññā』』ti rahasi pāpaṃ karonti. Evamesa na kadāci karotīti esa bhagavā pāpahetūnaṃ bodhimaṇḍeyeva suppahīnattā kadācipi evaṃ na karoti. Hoti cettha –

『『Yasmā natthi raho nāma, pāpakammesu tādino;

Rahābhāvena tenesa, arahaṃ iti vissuto』』ti. (visuddhi.

以下是巴利文的完整直譯: "因不安的恐懼"是指因怨恨的恐懼、因鐵的恐懼、因譴責的恐懼而被稱為。秘密地做惡事的人是指"不要讓任何人知道",因此在隱秘中做惡事。正如這樣,佛陀在因惡而生的菩提樹下,因其確實的清凈,決不會這樣做。這裡有: "因為沒有秘密之名,對於惡行的人來說; 因無秘密而被稱為阿羅漢,因而聞名"(《清凈道論》 1.129)。

1.130);

Idāni sukhaggahaṇatthaṃ yathāvuttamatthaṃ sabbampi saṅgahetvā dassento āha 『『hoti cetthā』』tiādi. Kilesārīna so munīti ettha gāthābandhasukhatthaṃ niggahītalopo daṭṭhabbo, kilesārīnaṃ hatattāti attho. Paccayādīna cārahoti etthāpi niggahītalopo vuttanayeneva daṭṭhabbo.

Arahanti ettha ayamaparopi nayo daṭṭhabbo – ārakāti arahaṃ, suvidūrabhāvato icceva attho. Kuto pana suvidūrabhāvatoti? Ye abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, tato eva appahīnarāgadosamohā ariyadhammassa akovidā ariyadhamme avinītā ariyadhammassa adassāvino appaṭipannā micchāpaṭipannā ca, tato suvidūrabhāvato. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

『『Saṅghāṭikaṇṇe cepi me, bhikkhave, bhikkhu gahetvā piṭṭhito piṭṭhito anubandho assa pāde pādaṃ nikkhipanto, so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo, atha kho so ārakāva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu na passati, dhammaṃ apassanto na maṃ passatī』』ti (itivu. 92).

Yathāvuttapuggalā hi sacepi sāyaṃpātaṃ satthu santikāvacarāva siyuṃ, na te tāvatā 『『satthu santikā』』ti vattabbā, tathā satthāpi nesaṃ. Iti asappurisānaṃ ārakā dūreti arahaṃ. Tenedaṃ vuccati –

『『Sammā na paṭipajjanti, ye nihīnāsayā narā;

Ārakā tehi bhagavā, dūre tenārahaṃ mato』』ti.

Tathā ārakāti arahaṃ, āsannabhāvatoti attho. Kuto pana āsannabhāvatoti? Ye bhāvitakāyā bhāvitasīlā bhāvitacittā bhāvitapaññā, tato eva pahīnarāgadosamohā ariyadhammassa kovidā ariyadhamme suvinītā ariyadhammassa dassāvino sammāpaṭipannā, tato āsannabhāvato. Vuttampi cetaṃ bhagavatā –

『『Yojanasate cepi me, bhikkhave, bhikkhu vihareyya, so ca hoti anabhijjhālu kāmesu na tibbasārāgo abyāpannacitto apaduṭṭhamanasaṅkappo upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo, atha kho so santikeva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu passati, dhammaṃ passanto maṃ passatī』』ti (itivu. 92).

Tathārūpā hi puggalā satthu yojanasatantarikāpi honti, na tāvatā te 『『satthu dūracārino』』ti vattabbā, tathā satthāpi nesaṃ. Iti sappurisānaṃ ārakā āsanneti arahaṃ. Tenedaṃ vuccati –

『『Ye sammā paṭipajjanti, suppaṇītādhimuttikā;

Ārakā tehi āsanne, tenāpi arahaṃ jino』』ti.

Ye ime rāgādayo pāpadhammā yasmiṃ santāne uppajjanti, tassa diṭṭhadhammikampi samparāyikampi anatthaṃ āvahanti, nibbānagāminiyā paṭipadāya ekaṃseneva ujuvipaccanīkabhūtā ca, te attahitaṃ parahitañca paripūretuṃ sammā paṭipajjantehi sādhūhi dūrato rahitabbā pariccajitabbā pahātabbāti rahā nāma, te ca yasmā bhagavato bodhimūleyeva ariyamaggena sabbaso pahīnā susamucchinnā. Yathāha –

『『Tathāgatassa kho, brāhmaṇa, rāgo pahīno doso moho, sabbepi pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā』』ti (pārā. 9).

以下是巴利文的完整直譯: 現在,爲了理解幸福的意義,結合之前所述的內容,故說"這裡有"等。此處的詩句應理解為,"對於有煩惱的人,他是沉默的",表示煩惱的消除。因果等條件也應按同樣的方式理解。 在這裡,阿羅漢的另一種解釋是"保護者",是指因其極為遙遠的本質。那麼,何以指其遙遠呢?那些未修習身、未修習戒、未修習心、未修習智的人,因此,他們的貪、恨、愚癡極少,能掌握高尚法則的,未被馴化的,能看見高尚法則的,少有的錯誤修行者,因此被稱為遙遠。佛陀曾說: "即使在僧團中,若有比丘緊緊依附於我,腳步相連,仍然是貪慾重、心思紛亂、意念污濁、無所覺知、無所專注、心思迷亂、感官不受控制,然而他卻是我的保護者,我也是他的。為何如此?因為在法中,這位比丘看不見法,未見法則則看不見我"(《法句經》 92)。 如前所述的個人,若在早晨時分在佛前行走,他們不應被稱為"在佛前行走",同樣佛陀也不應如此稱呼。因此,不善之人是阿羅漢的遙遠者。因此說: "未能正行者,皆為無品之人; 故佛遠離者,阿羅漢被稱之"。 同樣,"保護者"是指阿羅漢,意指接近的本質。那麼,何以指其接近呢?那些修習身、修習戒、修習心、修習智的人,因此,他們的貪、恨、愚癡已被消除,能掌握高尚法則的,能看見高尚法則的,正確修行者,因此被稱為接近。佛陀也曾說: "即使在百由旬之外,若有比丘居住,他則是無貪慾、無重貪、無怨恨、無惡念、心思專注、覺知清晰、心思集中、控制感官,然而他卻是我的近者,我也是他的。為何如此?因為在法中,這位比丘看見法,見法則看見我"(《法句經》 92)。 因此,這樣的人即使在百由旬之外,也不應被稱為"遠離佛者",同樣佛陀也不應如此稱呼。因此,善人是阿羅漢的接近者。因此說: "正行者,心志堅定; 故佛與之接近,因此阿羅漢"。 那些貪、恨等惡法在某個世代中生起,必然會帶來短期與長期的無益,依止於涅槃的道路,直接而不曲折,他們應當被捨棄、放棄、拋棄,稱為"遠離",因他們在佛陀的菩提樹下,已通過高尚法則完全消除。正如所說: "確實,布拉曼,貪、恨、愚癡已被消除,所有惡法已被消除,根本被拔除,猶如樹木被砍伐,永不復生"(《大乘法苑》 9)。

Tasmā sabbaso na santi etassa rahāti arahoti vattabbe okārassa sānusāraṃ akārādesaṃ katvā 『『araha』』nti vuttaṃ. Tenedaṃ vuccati –

『『Pāpadhammā rahā nāma, sādhūhi rahitabbato;

Tesaṃ suṭṭhu pahīnattā, bhagavā arahaṃ mato』』ti.

Ye te sabbaso pariññātakkhandhā pahīnakilesā bhāvitamaggā sacchikatanirodhā arahanto khīṇāsavā, ye ca sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, ye ca parisuddhappayogā kalyāṇajjhāsayā saddhāsīlasutādiguṇasampannā puggalā, tehi na rahitabbo na pariccajitabbo, te ca bhagavatāti arahaṃ. Tathā hi ariyapuggalā satthārā diṭṭhadhammassa paccakkhakaraṇato satthu dhammasarīrena avirahitāva honti. Yathāha āyasmā piṅgiyo –

『『Passāmi naṃ manasā cakkhunāva,

Rattindivaṃ brāhmaṇa appamatto;

Namassamāno vivasemi rattiṃ,

Teneva maññāmi avippavāsaṃ.

『『Saddhā ca pīti ca mano sati ca,

Nāpentime gotamasāsanamhā;

Yaṃ yaṃ disaṃ vajati bhūripañño,

Sa tena teneva natohamasmī』』ti. (su. ni. 1148-1149);

Teneva ca te aññaṃ satthāraṃ na uddisanti. Yathāha –

『『Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ uddiseyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti (ma. ni. 3.128; a. ni. 1.276).

Kalyāṇaputhujjanāpi yebhuyyena satthari niccalasaddhā eva honti. Iti suppaṭipannehi purisavisesehi avirahitabbato tesañca avirahanato na santi etassa rahā pariccajanakā, natthi vā etassa rahā sādhūhi pariccajitabbatāti arahaṃ. Tenedaṃ vuccati –

『『Ye sacchikatasaddhammā, ariyā suddhagocarā;

Na tehi rahito hoti, nātho tenārahaṃ mato』』ti.

Rahoti ca gamanaṃ vuccati, bhagavato ca nānāgatīsu paribbhamanasaṅkhātaṃ saṃsāre gamanaṃ natthi kammakkhayakarena ariyamaggena bodhimūleyeva sabbaso sasambhārassa kammavaṭṭassa viddhaṃsitattā. Yathāha –

『『Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;

Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje;

Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā』』ti. (a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 因此,完全沒有任何惡法的隱秘,阿羅漢被稱為。故說: "惡法的隱秘,因善人而被捨棄; 因其完全被消除,故被稱為阿羅漢"。 那些完全了解法則的,煩惱已被消除,修習正道,親證涅槃的阿羅漢,已斷盡煩惱者,以及那些作為弟子,心志未達,渴望無上的安樂而修行的人,和那些具備清凈的修行、良善的志向、信仰、戒律、智慧等優良品質的人,他們不應被捨棄,也不應被放棄,因此被稱為阿羅漢。確實,聖人因親證法而與佛陀的法身相連而不被分離。正如比丘皮吉所說: "我以心與眼看到他, 夜晚與白晝,布拉曼,警覺不懈; 我恭敬地禮拜,夜晚我安寧, 因此我認為他不會離開。 "信仰、歡喜、心的專注, 不從佛陀的教法中消失; 無論他走向何方,智慧深厚者, 我因此而不會失去"(《清凈道論》 1148-1149)。 因此,他們不稱呼其他的老師。正如佛陀所說: "這是一個不容許的地方,比丘,擁有正見的人若稱呼其他老師,此地並不存在"(《中部經》 3.128;《增支部經》 1.276)。 即使是善人,通常對老師的信仰也非常堅定。因此,因正行者的緣故,他們不應被捨棄,也不應被放棄,因而沒有善人應被捨棄的理由。故說: "那些親證真實法的人,聖者清凈的境界; 他們不會被捨棄,故被稱為阿羅漢"。 "隱秘"也指行走,佛陀的多種未來的遊歷,稱為輪迴的行走,因業的消滅,因阿羅漢的正道,完全在菩提樹下,因所有的因緣和業的輪迴而被完全消滅。正如所說: "因天神的轉世,或因天女的飛行; 因惡鬼的存在,我或許會墮入人道; 他們的煩惱已被消除,已被完全消滅"(《增支部經》)。

4.36);

Evaṃ natthi etassa raho gamanaṃ gatīsu paccājātītipi arahaṃ. Tenedaṃ vuccati –

『『Raho vā gamanaṃ yassa, saṃsāre natthi sabbaso;

Pahīnajātimaraṇo, arahaṃ sugato mato』』ti.

Pāsaṃsattā vā bhagavā arahaṃ. Akkharacintakā hi pasaṃsāyaṃ arahasaddaṃ vaṇṇenti. Pāsaṃsabhāvo ca bhagavato anaññasādhāraṇato yathābhuccaguṇādhigato sadevake loke suppatiṭṭhito. Tathā hesa anuttarena sīlena anuttarena samādhinā anuttarāya paññāya anuttarāya vimuttiyā asamo asamasamo appaṭimo appaṭibhāgo appaṭipuggaloti evaṃ tasmiṃ tasmiṃ guṇe vibhajitvā vuccamāne paṇḍitapurisehi devehi brahmehi bhagavatā vā pana pariyosāpetuṃ asakkuṇeyyarūpo. Iti pāsaṃsattāpi bhagavā arahaṃ. Tenedaṃ vuccati –

『『Guṇehi sadiso natthi, yasmā loke sadevake;

Tasmā pāsaṃsiyattāpi, arahaṃ dvipaduttamo』』ti.

Sabbasaṅgahavasena pana –

Ārakā mandabuddhīnaṃ, ārakā ca vijānataṃ;

Rahānaṃ suppahīnattā, vidūnamaraheyyato;

Bhavesu ca rahābhāvā, pāsaṃsā arahaṃ jinoti.

Ettāvatā ca 『『araha』』nti padassa sabbaso attho vibhatto hoti.

Idāni sammāsambuddhoti imassa atthaṃ vibhajitvā dassento āha 『『sammā sāmañcā』』tiādi. Tattha sammāti aviparītaṃ. Sāmanti sayameva, aparaneyyo hutvāti attho. Sambuddhoti hi ettha saṃ-saddo sayanti etassa atthassa bodhakoti daṭṭhabbo. Sabbadhammānanti anavasesānaṃ neyyadhammānaṃ. Kathaṃ panettha sabbadhammānanti ayaṃ viseso labbhatīti? Ekadesassa aggahaṇato. Padesaggahaṇe hi asati gahetabbassa nippadesatāva viññāyati yathā 『『dikkhito na dadātī』』ti. Evañca katvā atthavisesanapekkhā kattari eva buddhasaddasiddhi veditabbā kammavacanicchāya abhāvato. 『『Sammā sāmañca buddhattā sammāsambuddho』』ti ettakameva hi idha saddato labbhati, 『『sabbadhammāna』』nti idaṃ pana atthato labbhamānaṃ gahetvā vuttaṃ. Na hi bujjhanakiriyā avisayā yujjati.

Idāni tassā visayaṃ 『『sabbadhamme』』ti sāmaññato vuttaṃ vibhajitvā dassetuṃ 『『abhiññeyye dhamme』』tiādi vuttaṃ. Tattha abhiññeyyeti aniccādito lakkhaṇarasādito ca abhivisiṭṭhena ñāṇena jānitabbe catusaccadhamme. Abhiññeyyato buddhoti abhiññeyyabhāvato bujjhi, pubbabhāge vipassanāpaññādīhi adhigamakkhaṇe maggapaññāya aparabhāge sabbaññutaññāṇādīhi aññāsīti attho. Ito paresupi eseva nayo . Pariññeyye dhammeti aniccādivasena parijānitabbaṃ dukkhaṃ ariyasaccamāha. Pahātabbeti samudayapakkhiye. Sacchikātabbeti nibbānaṃ sandhāyāha. Bahuvacananiddeso panettha sopādisesādikaṃ pariyāyasiddhaṃ bhedamapekkhitvā kato, uddeso vā ayaṃ catusaccadhammānampi. Tathā hi vakkhati 『『cakkhu dukkhasacca』』ntiādi. Uddeso ca avinicchitatthaparicchedassa dhammassa vasena karīyati. Uddesena hi uddisiyamānānaṃ atthitāmattaṃ vuccati, na paricchedoti aparicchedena bahuvacanena vuttaṃ yathā 『『appaccayā dhammā, asaṅkhatā dhammā』』ti. Sacchikātabbeti vā phalavimuttīnampi gahaṇaṃ, na nibbānassevāti bahuvacananiddeso kato. Evañca bhāvetabbeti ettha jhānānampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Teneva cāhāti selabrāhmaṇassa attano buddhabhāvaṃ sādhento evamāha.

以下是巴利文的完整直譯: 因此,完全沒有任何隱秘的行走,阿羅漢。故說: "隱秘的行走者,在輪迴中完全沒有; 生死已被消除,阿羅漢被稱為善者"。 讚美者也稱佛陀為阿羅漢。字母思考者確實在讚美中描述阿羅漢的特質。讚美的狀態與佛陀的非同尋常的特質相同,正如他在有神的世界中穩固存在。如此,他以無上的戒、無上的定、無上的智、無上的解脫而被稱為無與倫比、無可比擬、無可測量的個人,因此在這些特質中被稱為智慧的人、天人、梵天等,佛陀也無法被超越。因此,讚美者也稱佛陀為阿羅漢。故說: "世間沒有與之相同者; 因此,因讚美而被稱為,阿羅漢是二足中最卓越者"。 從整體的聚合來看: "對愚鈍者的保護,智慧者的保護; 因隱秘的完全消除,智者能知曉阿羅漢; 在輪迴中隱秘的存在,讚美者阿羅漢勝利"。 至此,"阿羅漢"一詞的整體意義已經闡明。 現在,爲了說明"正覺的完全覺悟者"的意義,故說"正是平等的"等。在這裡,"正"是指不偏離。"平等"是指自己,即不被他人所支配的意思。這裡的"覺悟"是指"覺醒"的意思,顯現出其意義。所有法則是指沒有遺漏的可引導法則。那麼,何以稱為所有法則呢?這是一種特別的理解。因部分的理解,若缺乏整體的理解,便會顯得無所依賴,如同"看見者不施捨"。因此,基於這一點,關於意義的特殊性,佛陀的稱謂應被理解為因果的消失。 "正是平等者,因佛陀的覺悟而被稱為正覺的完全覺悟者",在這裡僅此而已,"所有法則"是指在意義上被理解的。因果的行為是不適合的。 現在,關於"所有法則"的領域,因而被稱為"可知的法則"等。這裡的"可知"是指通過無常等特徵和性質的知曉,瞭解四聖諦的法則。因可知而稱為佛,因可知的狀態而覺悟,前半部分通過觀智等獲得,後半部分通過無所不知的智慧等獲得。對此,其他的情況也是如此。關於"可知的法則"是指通過無常等的方式被理解的苦,稱為聖諦。應被棄絕的是指對生起的緣起的理解。應被親證的是指指向涅槃。多重的描述在這裡是基於有餘依等的分裂,亦可適用於四聖諦的法則。正如所說,"眼是苦的真諦"等。描述應根據不變的意義來進行。描述是基於存在的意義,稱為存在的意義,而非特定的描述,如同"少依的法則,無形的法則"。應被親證的是指果位的解脫,而非涅槃。因此,多重的描述應適用於禪定的理解。正因如此,佛陀以自身的覺悟來證明自己的佛性。

Kiṃ pana bhagavā sayameva attano sammāsambuddhabhāvaṃ sādhetīti? Sādheti mahākaruṇāya aññesaṃ avisayato. Tattha 『『ekomhi sammāsambuddho, sabbābhibhū sabbavidūhamasmī』』tiādīni (ma. ni. 2.341; mahāva. 11) suttapadāni, idameva ca 『『abhiññeyya』』ntiādi suttapadaṃ etassa atthassa sādhakaṃ. Tattha abhiññeyyanti iminā dukkhasaccamāha, bhāvetabbanti maggasaccaṃ. Ca-saddo panettha avuttasamuccayattho, tena sacchikātabbassa gahaṇaṃ veditabbaṃ. Atha vā abhiññeyyanti imināva pārisesañāyena pariññeyyadhamme sacchikātabbadhamme ca dasseti. Tasmā buddhosmīti yasmā cattāri saccāni mayā buddhāni, saccavinimuttañca kiñci ñeyyaṃ natthi, tasmā sabbampi ñeyyaṃ buddhosmi, abbhaññāsinti attho. Selasuttaṭṭhakathāyaṃ pana idaṃ vuttaṃ –

『『Abhiññeyyanti vijjā ca vimutti ca. Bhāvetabbaṃ maggasaccaṃ. Pahātabbaṃ samudayasaccaṃ. Hetuvacanena pana phalasiddhito tesaṃ phalāni nirodhasaccadukkhasaccānipi vuttāneva honti. Evaṃ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, pariññātabbaṃ pariññātanti idampettha saṅgahitamevāti catusaccabhāvanaṃ catusaccabhāvanāphalañca vimuttiṃ dassento 『bujjhitabbaṃ bujjhitvā buddho jātosmī』ti yuttahetunā buddhabhāvaṃ sādhetī』』ti (ma. ni. aṭṭha.

以下是巴利文的完整直譯: 那麼,佛陀如何親自證得自己的正覺呢?他以大慈悲為他人而證得。對此,有所說的"我獨自一人是正覺者,完全征服者,通達一切者"等經文(《中部經》 2.341;《大法經》 11),這正是"可知的"等經文,說明了這一意義的確立。在這裡,"可知的"是指苦的真諦,"應修習的"是指道的真諦。而"和"字在此是指未曾說過的集合意義,因此應理解為應親證的法則。或者說,"可知的"是指通過特殊的方式顯現的可親證法則。 因此,因為我證得了四種真諦,因而沒有任何可知的東西,因此我也是一切可知的,這意味著我已證得了無所不知的智慧。關於巖石經的註釋中有這樣說: "可知的是智慧與解脫。應修習的是道的真諦。應捨棄的是生起的真諦。通過因緣的說法,因果的結果也被說出,滅盡的真諦和苦的真諦也被說出。因此,應親證的是真正的親證,真正的理解是應被理解的。"在這裡,四種真諦的修習和四種真諦的果位也顯示了解脫的意義,因而有理由說"應覺悟,覺悟后我出生為佛"。

2.399).

Tattha vijjāti maggavijjā vuttā ukkaṭṭhaniddesena. Vimuttīti phalavimutti. Kāmañcettha maggavijjāpi bhāvetabbabhāvena gahitā, sabbepi pana sabhāvadhammā abhiññeyyāti vijjāya abhiññeyyabhāvo vutto. Imināva nayena sabbesampi abhiññeyyabhāvo vutto evāti daṭṭhabbaṃ. Phalena vinā hetubhāvasseva abhāvato hetuvacanena phalasiddhi vuttāti veditabbaṃ. Nirodhassa hi sampāpanena maggassa hetubhāvo, dukkhassa nibbattanena taṇhāya samudayabhāvoti.

Evaṃ saccavasena sāmaññato vuttamatthaṃ dvārārammaṇehi saddhiṃ dvārappavattadhammehi ceva khandhādīhi ca saccavaseneva vibhajitvā dassetuṃ 『『apicā』』tiādi āraddhaṃ. Mūlakāraṇabhāvenāti santesupi avijjādīsu aññesu kāraṇesu tesampi mūlabhūtakāraṇabhāvena. Taṇhā hi kammassa vicittabhāvahetuto sahāyabhāvūpagamanato ca dukkhavicittatāya padhānakāraṇaṃ. Samuṭṭhāpikāti uppādikā. Purimataṇhāti purimabhavasiddhā taṇhā. Ubhinnanti cakkhussa taṃsamudayassa ca. Appavattīti appavattinimittaṃ. Nirodhappajānanāti sacchikiriyābhisamayavasena nirodhassa paṭivijjhanā. Ekekapaduddhārenāti 『『cakkhuṃ cakkhusamudayo cakkhunirodho』』tiādinā ekekakoṭṭhāsaniddhāraṇena. Taṇhāyapi pariññeyyabhāvasabbhāvato upādānakkhandhogadhattā saṅkhāradukkhabhāvato ca dukkhasaccasaṅgahaṃ dassetuṃ 『『rūpataṇhādayo cha taṇhākāyā』』ti vuttaṃ, tasmā vattamānabhave taṇhā khandhapariyāpannattā saṅkhāradukkhabhāvato ca dukkhasaccaṃ. Yasmiṃ pana attabhāve sā uppajjati, tassa attabhāvassa mūlakāraṇabhāvena samuṭṭhāpikā purimabhavasiddhā taṇhā samudayasaccanti gahetabbā.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,"智慧"是指道的智慧,因而通過明確的定義而被提到。"解脫"是指果位的解脫。雖然在這裡道的智慧也被理解為應修習的,但是所有的本質法則都是可知的,因此智慧的可知性被提到。以同樣的方式,所有的可知性也被說明,因此應當理解為沒有果位的緣故,因而通過因的說法,果的成就也被說出。因為通過滅盡的實現,因道的因,因苦的生起,因渴望的存在。 因此,從真理的角度來看,通過門的對象以及門的運作法則與五蘊等的真理被劃分並顯示,故說"此外"等。作為根本因的存在,即使在無明等其他因中,它們也作為根本的因存在。因為渴望是因果的多樣性及其伴隨的,因此因苦的多樣性而成為努力的因。因生起的因是指生起的因。前渴望是指前生所成就的渴望。兩者是指眼睛的生起及其因。微小的生起是指微小的生起的緣故。對滅盡的瞭解是指通過親證而實現的滅盡的認知。通過單一的詞語,例如"眼、眼的生起、眼的滅盡"等,通過單一的部分的說明來理解。關於渴望的可知性,因其本質而存在,因此應顯示出因果苦的真理,故說"色的渴望等六種渴望的存在",因此,在現行的生中,渴望因其與五蘊的關係而成為因果苦的真理。若在某個存在中,渴望生起,則應理解為作為根本因的生起的前生所成就的渴望的生起的真理。

Kasiṇānīti kasiṇārammaṇikajjhānāni. Dvattiṃsākārāti dvattiṃsa koṭṭhāsā tadārammaṇajjhānāni ca. Nava bhavāti kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo saññībhavo asaññībhavo nevasaññīnāsaññībhavo ekavokārabhavo catuvokārabhavo pañcavokārabhavoti nava bhavā. Tattha bhavatīti bhavo, kāmarāgasaṅkhātena kāmena yutto bhavo, kāmasaṅkhāto vā bhavo kāmabhavo, ekādasa kāmāvacarabhūmiyo. Kāme pahāya rūparāgasaṅkhātena rūpena yutto bhavo, rūpasaṅkhāto vā bhavo rūpabhavo, soḷasa rūpāvacarabhūmiyo. Kāmañca rūpañca pahāya arūparāgasaṅkhātena arūpena yutto bhavo, arūpasaṅkhāto vā bhavo arūpabhavo, catasso āruppabhūmiyo. Saññāvataṃ bhavo saññībhavo, saññā vā ettha bhave atthīti saññībhavo, so kāmabhavo ca asaññībhavamutto rūpabhavo ca nevasaññīnāsaññībhavamutto arūpabhavo ca hoti. Na saññībhavo asaññībhavo, so rūpabhavekadeso. Oḷārikattābhāvato nevasaññā, sukhumattassa sabbhāvato nāsaññāti nevasaññānāsaññā, tāya yutto bhavo nevasaññānāsaññābhavo. Atha vā oḷārikāya saññāya abhāvā sukhumāya ca bhāvā nevasaññā nāsaññā asmiṃ bhaveti nevasaññānāsaññābhavo, so arūpabhavekadeso. Ekena rūpakkhandhena vokiṇṇo bhavo, ekena vā vokāro assa bhavassāti ekavokārabhavo, so asaññībhavo. Catūhi arūpakkhandhehi vokiṇṇo bhavo, catūhi vā vokāro assa bhavassāti catuvokārabhavo, so arūpabhavo eva. Pañcahi khandhehi vokiṇṇo bhavo, pañcahi vā vokāro assa bhavassāti pañcavokārabhavo, so kāmabhavo ca rūpabhavekadeso ca hoti. Vokāroti vā khandhānametamadhivacanaṃ, tasmā eko vokāro assa bhavassāti ekavokārabhavoti evamādināpettha attho veditabbo. Cattāri jhānānīti aggahitārammaṇavisesāni cattāri rūpāvacarajjhānāni. Vipākajjhānānaṃ vā etaṃ gahaṇaṃ. Ettha ca kusaladhammānaṃ upanissayabhūtā taṇhāsamuṭṭhāpikā purimataṇhāti veditabbā. Kiriyadhammānaṃ pana yattha te kiriyadhammā uppajjanti, tassa attabhāvassa kāraṇabhūtā taṇhā. Anulomatoti ettha 『『saṅkhārā dukkhasaccaṃ, avijjā samudayasacca』』nti iminā anukkamena yojetabbaṃ.

Anubuddhoti bujjhitabbadhammassa anurūpato buddho. Tenāti yasmā sāmaññato visesato ca ekekapaduddhārena sabbadhamme buddho, tasmā vuttaṃ. Kiṃ vuttanti āha 『『sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā』』ti, sabbassapi ñeyyassa sabbākārato aviparītaṃ sayameva abhisambuddhattāti attho. Imināssa paropadesarahitassa sabbākārena sabbadhammāvabodhanasamatthassa ākaṅkhappaṭibaddhavuttino anāvaraṇañāṇasaṅkhātassa sabbaññutaññāṇassa adhigamo dassito.

Nanu ca sabbaññutaññāṇato aññaṃ anāvaraṇañāṇaṃ, aññathā 『『cha asādhāraṇañāṇāni buddhañāṇānī』』ti vacanaṃ virujjheyyāti? Na virujjhati visayappavattibhedavasena aññehi asādhāraṇabhāvadassanatthaṃ ekasseva ñāṇassa dvidhā vuttattā. Ekameva hi taṃ ñāṇaṃ anavasesasaṅkhatāsaṅkhatasammutidhammavisayatāya sabbaññutaññāṇaṃ, tattha ca āvaraṇābhāvato nissaṅgacāramupādāya anāvaraṇañāṇanti vuttaṃ. Yathāha paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma.

以下是巴利文的完整直譯: "關於禪定對像:是禪定的對象。三十二種:是三十二個部分和相應的禪定對象。 九種存在:欲界存在、色界存在、無色界存在、有想存在、無想存在、非想非無想存在、單蘊存在、四蘊存在、五蘊存在。 在此,'存在'即存在,與欲的貪慾相聯繫的存在是欲界存在,十一個欲界層面。捨棄欲,與色的貪慾相聯繫的存在是色界存在,十六個色界層面。捨棄欲和色,與無色的貪慾相聯繫的存在是無色界存在,四個無色界層面。 有想者的存在是有想存在,即在此存在中有想。這是欲界存在,不是無想存在的色界存在,也不是非想非無想存在的無色界存在。非有想存在是無想存在,是色界存在的一部分。由於粗大不存在,由於細微存在,是非想,非無想,與之相聯繫的存在是非想非無想存在。 或者,由於粗大想的不存在,細微想的存在,是非想非無想存在,是無色界存在的一部分。由一個色蘊混合的存在,或存在有一個蘊,是單蘊存在,是無想存在。由四個無色蘊混合的存在,或存在有四個蘊,是四蘊存在,即是無色界存在。由五個蘊混合的存在,或存在有五個蘊,是五蘊存在,是欲界存在和色界存在的一部分。 '蘊'是蘊的稱號,因此存在有一個蘊是單蘊存在。四種禪定:是未把握的對象特徵的四種色界禪定。或是異熟禪定的獲取。在此,是諸善法的依處,由渴愛產生的先前渴愛應被了知。對於作用法,在作用法生起的地方,是導致那個存在的渴愛。 順應:應與'行是苦諦,無明是集諦'等順序相連線。 覺悟:根據應被了知的法的適當性而覺悟。因為從一般和特殊的角度,通過逐個詞的闡述,對一切法都是覺悟的,所以說。什麼是說的呢?說'正確地、普遍地因為對一切法的覺悟',意思是對一切可知的一切方面不顛倒地自我覺悟。 通過這個,顯示了沒有他人指導、能夠以一切方式了知一切法、與期望相連、無障礙智慧所稱的一切知智的獲得。 然而,除了一切知智之外,還有無障礙智慧,否則'六種不共的佛陀智慧'的說法豈不會矛盾?不會矛盾,因為從對像運作和差異的角度,爲了顯示唯一智慧的不共性,智慧被說成兩種。這智慧本身,由於遍及無餘的有為無為世俗法,是一切知智,在此無障礙,因此被稱為無障礙智慧。"

1.119) 『『sabbaṃ saṅkhatamasaṅkhataṃ anavasesaṃ jānātīti sabbaññutaññāṇaṃ, tattha āvaraṇaṃ natthīti anāvaraṇañāṇa』』ntiādi. Tasmā natthi nesaṃ atthato bhedo, ekantena cetaṃ evamicchitabbaṃ. Aññathā sabbaññutānāvaraṇañāṇānaṃ sādhāraṇatā asabbadhammārammaṇatā ca āpajjeyya. Na hi bhagavato ñāṇassa aṇumattampi āvaraṇaṃ atthi, anāvaraṇañāṇassa asabbadhammārammaṇabhāve yattha taṃ na pavattati, tatthāvaraṇasabbhāvato anāvaraṇabhāvoyeva na siyā. Atha vā pana hotu aññameva anāvaraṇañāṇaṃ sabbaññutaññāṇato, idha pana sabbattha appaṭihatavuttitāya anāvaraṇañāṇanti sabbaññutaññāṇameva adhippetaṃ, tassa cādhigamanena bhagavā sabbaññū sabbavidū sammāsambuddhoti ca vuccati na sakiṃyeva sabbadhammāvabodhanato. Tathā ca vuttaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.162) 『『vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho』』ti. Sabbadhammāvabodhanasamatthañāṇasamadhigamena hi bhagavato santāne anavasesadhamme paṭivijjhituṃ samatthatā ahosīti.

Etthāha – kiṃ panidaṃ ñāṇaṃ pavattamānaṃ sakiṃyeva sabbasmiṃ visaye pavattati, udāhu kamenāti. Kiñcettha – yadi tāva sakiṃyeva sabbasmiṃ visaye pavattati, atītānāgatapaccuppannaajjhattabahiddhādibhedabhinnānaṃ saṅkhatadhammānaṃ asaṅkhatasammutidhammānañca ekajjhaṃ upaṭṭhāne dūrato cittapaṭaṃ pekkhantassa viya paṭivibhāgenāvabodho na siyā, tathā sati 『『sabbe dhammā anattā』』ti vipassantānaṃ anattākārena viya sabbadhammā anirūpitarūpena bhagavato ñāṇassa visayā hontīti āpajjati. Yepi 『『sabbañeyyadhammānaṃ ṭhitalakkhaṇavisayaṃ vikapparahitaṃ sabbakālaṃ buddhānaṃ ñāṇaṃ pavattati, tena te sabbavidūti vuccanti, evañca katvā 『caraṃ samāhito nāgo, tiṭṭhantopi samāhito』ti idampi vacanaṃ suvuttaṃ hotī』』ti vadanti, tesampi vuttadosā nātivatti, ṭhitalakkhaṇārammaṇatāya ca atītānāgatasammutidhammānaṃ tadabhāvato ekadesavisayameva bhagavato ñāṇaṃ siyā, tasmā sakiṃyeva ñāṇaṃ pavattatīti na yujjati.

Atha kamena sabbasmiṃ visaye ñāṇaṃ pavattatīti. Evampi na yujjati. Na hi jātibhūmisabhāvādivasena disādesakālādivasena ca anekabhedabhinne ñeyye kamena gayhamāne tassa anavasesappaṭivedho sambhavati apariyantabhāvato ñeyyassa. Ye pana 『『atthassa avisaṃvādanato ñeyyassa ekadesaṃ paccakkhaṃ katvā sesepi evanti adhimuccitvā vavatthāpanena sabbaññū bhagavā, tañca ñāṇaṃ na anumānañāṇaṃ saṃsayābhāvato. Saṃsayānubaddhañhi loke anumānañāṇa』』nti vadanti, tesampi taṃ na yuttaṃ. Sabbassa hi appaccakkhabhāve atthāvisaṃvādanena ñeyyassa ekadesaṃ paccakkhaṃ katvā sesepi evanti adhimuccitvā vavatthāpanassa asambhavato. Yañhi taṃ sesaṃ, taṃ appaccakkhanti.

Atha tampi paccakkhaṃ tassa sesabhāvo eva na siyāti? Sabbametaṃ akāraṇaṃ. Kasmā? Avisayavicāraṇabhāvato. Vuttañhetaṃ bhagavatā – 『『buddhavisayo, bhikkhave, acinteyyo na cintetabbo, yo cinteyya, ummādassa vighātassa bhāgī assā』』ti (a. ni.

"1.119) 『一切有為與無為,皆無遺漏,知者即為一切知智,那裡沒有障礙,故稱為無障礙智慧』等。故此,彼此在意義上沒有差別,完全應當如此理解。否則,一切知智的無障礙智慧,可能會被認為是一般性和不善法的對象。因為佛陀的智慧上,連微小的障礙都不存在,在無障礙智慧的非不善法對像中,若沒有障礙的存在,便不會有無障礙的狀態。或者,可能存在另一種無障礙智慧,與一切知智不同,但在這裡,因處於無阻礙的狀態,無障礙智慧即是指一切知智。因此,通過獲得這一智慧,佛陀被稱為一切知者、全知者、正覺者,而不是僅僅因一切法的覺悟。正如在《分法》中所說(《分法》 1.162)『這是佛陀們的解脫,正是通過獲得一切知智的根本而實現的真實的智慧』。通過獲得能夠理解一切法的智慧,佛陀能夠無遺漏地洞察一切法。 在這裡——那麼,這種智慧是如何運作的?是否在一切領域中運作,還是在慾望中?在這裡——如果說這智慧確實在一切領域中運作,那麼對於過去、未來和現在的內心與外在等不同的有為法,與無為法的相應智慧,若從遠處觀察,心的狀態可能無法被分別理解;若如此,『一切法無我』的見解,便會將一切法視為無我,正如佛陀的智慧的對象。那些說『一切可知法的特徵是固定的,佛陀的智慧在任何時候都在運作,因此被稱為全知者』,這樣說的也有其缺陷,因其在固定特徵的對象上,過去和未來的無為法的缺失,佛陀的智慧可能僅在某些方面顯現,因此不能說智慧在一切領域中運作。 那麼,是否在一切領域中運作的智慧?這樣也不成立。因為在種族、地域、性質等方面,因時間和空間的差異,眾多不同的可知法中,智慧的無遺漏的洞察是不可能的。那些說『因對意義的無誤解,知者在某一方面直接觀察,並且其他方面也如此』來確定一切知者的說法,這也不成立。因在一切的微小可知法中,若因對意義的無誤解而直接觀察,其他方面也如此,因而無法成立。若將其餘部分視為微小的可知法,那也不成立。 那麼,是否一切可知法的餘部分並不存在?這一切都是無因的。為何如此?因對對象的思考。佛陀曾說:『佛陀的智慧,修行者,無法思考,若思考,便是瘋狂與失常的表現』(《阿含經》)。"

4.77). Idaṃ panettha sanniṭṭhānaṃ – yaṃ kiñci bhagavatā ñātuṃ icchitaṃ sakalaṃ ekadeso vā, tattha tattha appaṭihatavuttitāya paccakkhato ñāṇaṃ pavattati niccasamādhānañca vikkhepābhāvato. Ñātuṃ icchitassa ca sakalassa avisayabhāve tassa ākaṅkhappaṭibaddhavuttitā na siyā, ekantenevassā icchitabbā 『『sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanappaṭibaddhā ākaṅkhappaṭibaddhā manasikārappaṭibaddhā cittuppādappaṭibaddhā』』ti (mahāni. 69; paṭi. ma. 3.5) vacanato. Atītānāgatavisayampi bhagavato ñāṇaṃ anumānāgamatakkagahaṇavirahitattā paccakkhameva.

Nanu ca etasmimpi pakkhe yadā sakalaṃ ñātuṃ icchitaṃ, tadā sakiṃyeva sakalavisayatāya anirūpitarūpena bhagavato ñāṇaṃ pavatteyyāti vuttadosā nātivattiyevāti? Na, tassa visodhitattā. Visodhito hi so buddhavisayo acinteyyoti. Aññathā pacurajanañāṇasamānavuttitāya buddhānaṃ bhagavantānaṃ ñāṇassa acinteyyatā na siyā, tasmā sakaladhammārammaṇampi taṃ ekadhammārammaṇaṃ viya suvavatthāpiteyeva te dhamme katvā pavattatīti idamettha acinteyyaṃ, 『『yāvatakaṃ ñeyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ ñeyyaṃ. Ñeyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ ñeyya』』nti (paṭi. ma. 3.5) evamekajjhaṃ visuṃ sakiṃ kamena vā icchānurūpaṃ sammā sāmaṃ sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddho.

Vijjāhīti ettha vindiyaṃ vindatīti vijjā, yāthāvato upalabbhatīti attho. Attano vā paṭipakkhassa vijjhanaṭṭhena vijjā, tamokkhandhādikassa padālanaṭṭhenāti attho. Tato eva attano visayassa viditakaraṇaṭṭhenapi vijjā. Sampannattāti samannāgatattā paripuṇṇattā vā, avikalattāti attho. Tatrāti ambaṭṭhasutte. Manomayiddhiyāti ettha 『『idha bhikkhu imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriya』』nti (dī. ni. 1.236) iminā nayena āgatā iddhi sarīrabbhantare aññasseva jhānamanena nibbattattā manomayassa sarīrassa nibbattivasena pavattā manomayiddhi nāma. Cha abhiññāti āsavakkhayañāṇena saddhiṃ iddhividhādikā pañcābhiññāyo. Tissannaṃ aṭṭhannañca vijjānaṃ tattha tattha sutte gahaṇaṃ veneyyajjhāsayavasenāti daṭṭhabbaṃ. Satta saddhammā nāma saddhā hirī ottappaṃ bāhusaccaṃ vīriyaṃ sati paññā ca. Ye sandhāya vuttaṃ 『『idha bhikkhu saddho hoti, hirimā, ottappī, bahussuto, āraddhavīriyo, upaṭṭhitassati, paññavā hotī』』ti (dī. ni.

"4.77) 這裡的總結是——無論佛陀想要了解什麼,全部或部分,因其在各處的無阻礙性,智慧便會顯現,因其恒常的安住而無分散。想要了解的全部在無對象的情況下,不會有期望相連的狀態,完全應當如此理解。正如所說『一切法都在佛陀的觀察下,受到期望的約束,受到心念的約束,受到心的生起的約束』(《大念處經》69;《分法》3.5)。對於過去和未來的對象,佛陀的智慧因不依賴推測而直接顯現。 然而,在這一方面,當想要了解全部時,是否就會顯現出佛陀的智慧在全部對像上以不確定的方式運作?不,因為其清凈性。因為其清凈,故此佛陀的智慧是不可思議的。否則,因常人智慧的相似性,佛陀的智慧將無法被視為不可思議,因此,全部法的對象也會如同單一法的對象一樣被清晰地界定。因此,『所知的範圍即是智慧的範圍,智慧的範圍即是所知的範圍』(《分法》3.5),如是,在某一方面,智慧的運作或因願望而生起的正當狀態,皆為佛陀的智慧。 『智慧』在此意指『發現』、『具備』的意思。智慧的存在是基於自身或對立面,如同消除無明等。由此,智慧也因對自身的瞭解而存在。『具備』意指完全、圓滿,或意指無缺。因此,這裡是指《阿姆巴特哈經》。『意生神通』在此指『這裡的修行者,通過此身顯現出另一身,具備形態的意生神通,所有的部位皆無缺失』(《大尼柯經》1.236),通過這種方式而來的神通,因其心的修習而產生,故稱為意生神通。 六種神通是指與滅盡煩惱的智慧相結合的五種神通。三種或八種智慧在此應被視為對所述的理解。七種正法即信、羞恥、慚愧、廣博的智慧、精進、正念和智慧。正如所說『這裡的修行者具有信、羞恥、慚愧、廣博的智慧、精進、正念和智慧』(《大尼柯經》)。"

3.330). Cattāri jhānānīti yāni kānici cattāri rūpāvacarajjhānāni.

Kasmā panettha sīlādayoyeva pannarasa 『『caraṇa』』nti vuttāti codanaṃ sandhāyāha 『『imeyeva hī』』tiādi. Tena tesaṃ sikkhattayasaṅgahato nibbānupagamane ekaṃsato sādhanabhāvamāha. Idāni tadatthasādhanāya āgamaṃ dassento 『『yathāhā』』tiādimāha. Bhagavātiādi vuttassevatthassa nigamanavasena vuttaṃ. Nanu cāyaṃ vijjācaraṇasampadā sāvakesupi labbhatīti? Kiñcāpi labbhati, na pana tathā, yathā bhagavatoti dassetuṃ 『『tattha vijjāsampadā』』tiādi vuttaṃ. Āsavakkhayavijjāya sabbaññubhāvasiddhito āha 『『vijjāsampadā bhagavato sabbaññutaṃ pūretvā ṭhitā』』ti. Catūsu jhānesu antogadhabhāvena caraṇadhammapariyāpannattā karuṇābrahmavihārassa yathārahaṃ tassa ca mahākaruṇāsamāpattivasena asādhāraṇasabhāvassa bhagavati upalabbhanato āha 『『caraṇasampadā mahākāruṇikataṃ pūretvā ṭhitā』』ti. Yathā sattānaṃ anatthaṃ parivajjetvā atthe niyojanaṃ paññāya vinā na hoti, evaṃ nesaṃ atthānatthajānanaṃ satthu karuṇāya vinā na hotīti ubhayampi ubhayattha sakiccakameva siyā. Yattha pana yassā padhānabhāvo, taṃ dassetuṃ 『『so sabbaññutāyā』』tiādi vuttaṃ. Yathā taṃ vijjācaraṇasampannoti ettha tanti nipātamattaṃ, yathā aññopi vijjācaraṇasampanno niyojeti, tathā ayanti attho. Tena vijjācaraṇasampannassevāyaṃ āveṇikā paṭipattīti dasseti. Sā panāyaṃ satthu vijjācaraṇasampadā sāsanassa niyyānikatāya sāvakānaṃ sammāpaṭipattiyā ekantakāraṇanti dassetuṃ 『『tenassā』』tiādi vuttaṃ. Tattha attantapādayoti ādi-saddena parantapaubhayantapā gahitā. Sesaṃ suviññeyyameva.

Ettha ca vijjāsampadāya satthu paññāmahattaṃ pakāsitaṃ hoti, caraṇasampadāya karuṇāmahattaṃ. Tesu paññāya bhagavato dhammarajjappatti, karuṇāya dhammasaṃvibhāgo. Paññāya saṃsāradukkhanibbidā, karuṇāya saṃsāradukkhasahanaṃ. Paññāya paradukkhaparijānanaṃ, karuṇāya paradukkhapatikārārambho. Paññāya parinibbānābhimukhabhāvo, karuṇāya tadadhigamo. Paññāya sayaṃ taraṇaṃ, karuṇāya paresaṃ tāraṇaṃ. Paññāya buddhabhāvasiddhi, karuṇāya buddhakiccasiddhi. Karuṇāya vā bodhisattabhūmiyaṃ saṃsārābhimukhabhāvo, paññāya tattha anabhirati, tathā karuṇāya paresaṃ abhiṃsāpanaṃ, paññāya sayaṃ parehi abhāyanaṃ. Karuṇāya paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati, paññāya attānaṃ rakkhanto paraṃ rakkhati. Tathā karuṇāya aparantapo, paññāya anattantapo, tena attahitāya paṭipannādīsu catūsu puggalesu catutthapuggalabhāvo siddho hoti. Tathā karuṇāya lokanāthatā, paññāya attanāthatā. Karuṇāya cassa ninnatābhāvo, paññāya unnamābhāvo. Tathā karuṇāya sabbasattesu janitānuggaho, paññānugatattā na ca na sabbattha virattacitto, paññāya sabbadhammesu virattacitto, karuṇānugatattā na ca na sabbasattānuggahāya pavatto. Yathā hi karuṇā bhagavato sinehasokavirahitā, evaṃ paññā ahaṃkāramamaṃkāravinimuttāti aññamaññavisodhitā paramavisuddhā guṇavisesā vijjācaraṇasampadāhi pakāsitāti daṭṭhabbaṃ.

"3.330) 四種禪定是指某些四種色界的禪定。 那麼,為什麼在這裡,僅提到道德等的十五種稱為『修行』?因此,提到『這正是』等。由此可知,因其修習的集合,通往涅槃的唯一途徑是修行。現在,爲了說明該目的的修行,提到『如是』等。關於佛陀的說法,作為結論所述。難道這一智慧與修行的成就,也能在聲聞者中獲得嗎?雖然可以獲得,但並非如同佛陀那樣,因此提到『在那裡智慧的成就』等。因滅盡煩惱的智慧而成就一切知智,故說『智慧的成就充滿了佛陀的一切知智』。在四種禪定中,因其內在的特性,涵蓋了修行法的範圍,因其慈悲的至高境界,故提到『修行的成就充滿了大慈悲』。 如同智慧是爲了避免眾生的苦難,指引他們走向利益,若沒有智慧,便無法做到。故此,二者皆需具備。若在某處,某人有努力的狀態,便提到『他是全知者』等。智慧的修行者在此,意指智慧的修行者,正如其他智慧的修行者一樣,亦能指引他人,因此說『因此智慧的修行者是有成就的修行者』。這智慧的修行者,是爲了表明佛陀的智慧的修行成就,聲聞者的正當修行是唯一的原因,故提到『因此』等。 在此,智慧的成就指向佛陀的智慧的偉大,修行的成就指向慈悲的偉大。在這些中,智慧的成就指向佛陀的法治,慈悲的成就指向法的分配。智慧指向對輪迴苦的厭離,慈悲指向對輪迴苦的忍耐。智慧指向對他人苦的理解,慈悲指向對他人苦的救助。智慧指向對涅槃的嚮往,慈悲指向對涅槃的獲得。智慧指向自身的解脫,慈悲指向他人的解脫。智慧指向佛的成就,慈悲指向佛的事業。慈悲在菩薩道上指向對輪迴的嚮往,智慧在此無厭倦,慈悲則是對他人的加持,智慧則是自身對他人的引導。慈悲指向保護他人,自身亦得保護,智慧則是保護自身的同時保護他人。故此,慈悲指向他人的利益,智慧指向自身的利益。慈悲在此是對眾生的關懷,智慧則是對自我的關懷。慈悲在此是對他人的關注,智慧則是對自身的關注。故此,慈悲對一切眾生的關懷,智慧則是對一切法的關注,因而不執著於一切法,而慈悲則是對一切眾生的關懷,因而不執著於一切眾生。 如同佛陀的慈悲無有悲苦,智慧則是解脫於我執、我見,因而彼此清凈,故應知,智慧與修行的成就顯現於此。"

Idāni sugatoti imassa atthaṃ dassento āha 『『sobhanagamanattā』』tiādi. 『『Gate ṭhite』』tiādīsu gamanampi gatanti vuccatīti āha 『『gamanampi hi gatanti vuccatī』』ti. Sobhananti subhaṃ, subhabhāvo visuddhatāya, visuddhatā dosavigamenāti āha 『『parisuddhamanavajja』』nti. Gamanañca nāma bahuvidhanti idhādhippetaṃ gamanaṃ dassento 『『ariyamaggo』』ti āha. So hi nibbānassa gati adhigamoti ca katvā gataṃ gamananti ca vuccati. Idāni tasseva gamane kāraṇaṃ dassetuṃ 『『tena hesā』』tiādi vuttaṃ. Khemaṃ disanti nibbānaṃ. Asajjamānoti paripanthābhāvena sugatigamanepi asajjanto saṅgaṃ akaronto, pageva itarattha. Atha vā ekāsane nisīditvā khippābhiññāvaseneva catunnampi maggānaṃ paṭiladdhabhāvato asajjamāno abajjhanto gato. Yaṃ gamanaṃ gacchanto sabbagamanatthaṃ āvahati, sabbañca anuttaraṃ sampattiṃ āvahati, tadeva sobhanaṃ nāma, tena ca bhagavā gatoti āha 『『iti sobhanagamanattā sugato』』ti sobhanattho susaddoti katvā.

Asundarānaṃ dukkhānaṃ saṅkhārappavattīnaṃ abhāvato accantasukhattā ekantato sundaraṃ nāma asaṅkhatā dhātūti āha 『『sundarañcesa ṭhānaṃ gato amataṃ nibbāna』』nti. Tenāha bhagavā 『『nibbānaṃ paramaṃ sukha』』nti (ma. ni.

"現在,佛陀為此目的而說『因其美好的行走』等。『走與停』等的說法中,行走也被稱為去,故說『行走確實被稱為去』。美好的意思是美、優雅的狀態,因其純凈而無污點,故說『完全純凈且無缺陷』。行走本身是多種多樣的,故為此說明行走的意義,提到『高貴的道路』。因為它被稱為通往涅槃的去處,且被稱為去的行走。現在,爲了說明其行走的原因,提到『因此』等。『安全』是指涅槃。因無障礙而不受阻礙,故在通往美好的行走中也不受障礙,未與他人相連,或者說,坐在單一的坐姿上,因迅速的智慧而獲得四種道路的成就,故而沒有障礙,故被稱為去。那種行走所通向的,是所有行走的目的,且引導所有的無上成就,這便是美好的,故佛陀說『因此因美好的行走而被稱為善者』。 因不美好的苦難的因緣而產生的痛苦,故因其完全的幸福而被稱為絕對的美,因無為法的存在,故說『美好的地方是無死的涅槃』。因此佛陀說『涅槃是至上的幸福』(《大念處經》)。"

2.215; dha. pa. 203-204). Sammāti suṭṭhu. Suṭṭhu gamanañca nāma paṭipakkhena anabhibhūtassa gamananti āha 『『pahīne kilese puna apaccāgacchanto』』ti, pahīnānaṃ puna asamudācāravasena apaccāgacchanto. Vuttamevatthaṃ āgamaṃ dassetvā vibhāvento āha 『『vuttañceta』』ntiādi. Etanti tena tena maggena pahīnakilesānaṃ puna apaccāgamanaṃ, idañca sikhāppattaṃ sammāgamanaṃ, yāya āgamanīyapaṭipadāya siddhaṃ, sāpi sammāgamanamevāti evampi bhagavā sugatoti dassetuṃ 『『sammā vā āgato』』tiādi vuttaṃ. Sammāpaṭipattiyāti sammāsambodhiyā sampāpane aviparītapaṭipattiyā. Sabbalokassa hitasukhameva karontāti etena mahābodhiyā paṭipadā avibhāgena sabbasattānaṃ sabbadā hitasukhāvahabhāveneva pavattatīti dasseti. Sassataṃ ucchedanti ime ante anupagacchanto gatoti etena paṭiccasamuppādagatiṃ dasseti. Kāmasukhaṃ attakilamathanti ime anupagacchanto gatoti etena ariyamaggagatiṃ dasseti.

Tatrāti yuttaṭṭhāne yuttasseva bhāsane. Nipphādetabbe sādhetabbe cetaṃ bhummaṃ. Abhūtanti abhūtatthaṃ. Atthamukhena hi vācāya abhūtatā bhūtatā vā. Atacchanti tasseva vevacanaṃ. Anatthasaṃhitanti diṭṭhadhammikena samparāyikena vā anatthena saṃhitaṃ anatthasaṃhitaṃ, anatthāvahaṃ. Na atthoti anattho, atthassa paṭipakkho abhāvo ca, tena saṃhitaṃ, pisuṇavācaṃ samphappalāpañcāti attho. Evamettha catubbidhassapi vacīduccaritassa saṅgaho daṭṭhabbo. Ettha ca paṭhamā vācā sīlavantaṃ 『『dussīlo』』ti, acaṇḍālādiṃ 『『caṇḍālo』』tiādinā bhāsamānassa daṭṭhabbā. Dutiyā dussīlaṃ 『『dussīlo』』ti, caṇḍālādimeva 『『caṇḍālo』』tiādinā avinayena bhāsamānassa. Tatiyā nerayikādikassa nerayikādibhāvavibhāvanīkathā yathā 『『āpāyiko devadatto nerayiko』』tiādikā. Catutthī 『『vedavihitena yaññavidhinā pāṇātipātādikataṃ sugatiṃ āvahatī』』ti lokassa byāmohanakathā. Pañcamī bhūtena pesuññupasaṃhārā kathā. Chaṭṭhā yuttapattaṭṭhāne pavattitā dānasīlādikathā veditabbā. Evaṃ sammā gadattāti yathāvuttaṃ abhūtādiṃ vajjetvā bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ piyaṃ manāpaṃ tato eva sammā suṭṭhu gadanato sugato. Āpāthagamanamattena kassaci appiyampi hi bhagavato vacanaṃ piyaṃ manāpameva atthasiddhiyā lokassa hitasukhāvahattā. Ettha pana da-kārassa ta-kāraṃ katvā 『『sugato』』ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.

"2.215; dha. pa. 203-204) 正確地說,確實。行走的意思是指未被對立面所征服的行走,故說『放下煩惱后不再回頭』。放下煩惱后不再回頭,是指不再回到不善的行為。佛陀在闡述時提到『如所說的』等。這裡指的是通過不同的道路放下煩惱后不再回頭,這也是獲得正行的修行,通過這種修行而成就的,亦是正行,故佛陀說『確實是正確地到達』等。正當的修行是指通向正覺的修行,未偏離的修行。通過這一偉大的正道,始終為所有眾生帶來幸福與安樂,故顯示出這一修行是無差別地為所有眾生帶來利益與快樂。 永恒與毀滅是這兩者的對立,故通過此可見因緣生起的道。欲樂與自我折磨是這兩者的對立,故通過此可見高貴的道路。 在此,適當的地方適當的說法。應當得到的與應當實現的,這是顯而易見的。不存在的意思是指在某處的不存在。因言語而存在的狀態,或存在的狀態。若無此,則為其相對的說法。無利益的結合,或是指見到的與未來的結合,無利益的結合,或是指無利益的。無利益則是無利益的,利益的相對缺失,因此結合,惡口的相對說法。由此可見,四種惡口的集合應當被理解。 在此,首先的說法是指對有德者的『惡德者』,其次是對無德者的『無德者』等。第二是惡德者的『惡德者』,對無德者的『無德者』等,因無德而說。第三是指對惡道等的解釋,如『墮落的德達』等。第四是『依照經典的祭祀法,殺生等的行為帶來善道』的世俗迷惑的說法。第五是指以存在為基礎的惡口的說法。第六是指在適當的地方產生的施捨、德行等的說法。如此,正確地說,正如所述,存在的狀態與無存在的狀態,親近與悅耳,因此,正確地、確實地說,善者。即便是通過簡單的行走,佛陀的言語也親切可愛,因其達成了世人的利益與幸福。在此,需注意『善者』一詞中,去掉『da』音,故說為『善者』。"

Aparo nayo – sobhanaṃ gataṃ gamanaṃ etassāti sugato. Bhagavato hi veneyyajanupasaṅkamanaṃ ekantena tesaṃ hitasukhanipphādanato sobhanaṃ bhaddakaṃ. Tathā lakkhaṇānubyañjanappaṭimaṇḍitarūpakāyatāya dutavilambitakhalitānukaḍḍhananippīḷanukkuṭikakuṭilākulatādidosavirahitaṃ vilāsitarājahaṃsavasabhavāraṇamigarājagamanaṃ kāyagamanaṃ ñāṇagamanañca vipulanimmalakaruṇāsativīriyādiguṇavisesahitamabhinīhārato yāva mahābodhi anavajjatāya sattānaṃ hitasukhāvahatāya ca sobhanameva. Atha vā sayambhūñāṇena sakalampi lokaṃ pariññābhisamayavasena parijānanto sammā gato avagatoti sugato. Tathā lokasamudayaṃ pahānābhisamayavasena pajahanto anuppattidhammataṃ āpādento sammā gato atītoti sugato. Lokanirodhaṃ nibbānaṃ sacchikiriyābhisamayavasena sammā gato adhigatoti sugato. Lokanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ bhāvanābhisamayavasena sammā gato paṭipannoti sugato. Tathā yaṃ imassa sadevakassa lokassa diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ ñātaṃ anuvicaritaṃ manasā, sabbaṃ taṃ hatthatale āmalakaṃ viya sammā paccakkhato gato abbhaññāsīti sugato.

Idāni lokavidūti imassa atthaṃ pakāsento āha 『『sabbathā viditalokattā』』tiādi. Tattha sabbathāti sabbappakārena, yo yo loko yena yena pakārena veditabbo, tena tena pakārenāti attho. Te pana pakāre dassetuṃ 『『sabhāvato』』tiādi vuttaṃ. Tattha sabhāvatoti dukkhasabhāvato. Sabbo hi loko dukkhasabhāvo. Yathāha 『『saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā』』ti. Samudayatoti yato samudeti, tato taṇhādito. Nirodhatoti yattha so nirujjhati, tato visaṅkhārato. Nirodhūpāyatoti yena vidhinā so nirodho pattabbo, tato ariyamaggato ito aññassa pakārassa abhāvā. Iti 『『sabbathā lokaṃ avedī』』ti vatvā tadatthasādhakaṃ suttaṃ dassento 『『yattha kho, āvuso』』tiādimāha. Idañca suttaṃ 『『yattha kho, bhante, na jāyati…pe… na upapajjati, sakkā nu kho so, bhante, gamanena lokassa anto ñātuṃ vā daṭṭhuṃ vā pāpuṇituṃ vā』』ti (saṃ. ni. 1.107; a. ni.

"另一個觀點是,行走的美好狀態是指善者。因為佛陀的弟子們趨向於他,完全是爲了他們的利益與幸福,故而是美好且吉祥的。如此,因其特徵的描述,因其身體的特徵而具備的,因而不受二種拖延、障礙、壓迫、曲折、醜惡、缺陷的影響,是如同華麗的王鶴、優雅的獅子、勇猛的老虎的行走,身體的行走、智慧的行走,具備廣大的、清凈的、慈悲的、精進的等特質,直至大覺悟,因其無可指摘而為眾生帶來利益與幸福,故而是美好的。或者說,因自知之明而了悟整個世界,故而被稱為善者。如此,因對世間的生起的瞭解而放下,故而被稱為善者。因對世間的滅盡的涅槃的真實體驗而獲得,故而被稱為善者。因對通往滅盡的道路的修行而獲得,故而被稱為善者。如此,對於這一世間所見、所聞、所思、所求、所知、所行的一切,皆如掌中之物,故而被稱為善者。 現在,佛陀為此闡明了『因全知而知世間』等。這裡的『一切』是指所有的方式,任何一個世界,任何一個方式的被知,皆是指這些方式。爲了顯示這些方式,故提到『因其本性』等。這裡的本性是指痛苦的本性。因為整個世界皆是痛苦的本性。正如所說『簡而言之,五蘊的執取是痛苦的』。生起是指從何處生起,故從渴望等生起。滅盡是指在何處滅盡,故從無造作中滅盡。滅盡的途徑是指通過何種方法可以達到滅盡,故從高貴的道路中,其他的方式皆無。如此,佛陀說『因而完全瞭解世界』。爲了說明這一目的的經典,佛陀說『在何處,朋友』等。這經典中提到『在何處,尊者,不生……等……不再再生,難道可以通過行走了解、見到或到達這個世界嗎』等(《相應部·長部》1.107;《增支部》)。"

4.45) okāsalokassa gatiṃ sandhāya rohitadevaputtena puṭṭho bhagavā abhāsi. Tattha na jāyatītiādinā ujukaṃ jātiādīni paṭikkhipitvā na cavati na upapajjatīti padadvayena aparāparaṃ cavanupapatanāni paṭikkhipati. Keci pana 『『na jāyatītiādi gabbhaseyyakādivasena vuttaṃ, itaraṃ opapātikavasenā』』ti vadanti. Tanti jātiādirahitaṃ. Gamanenāti padasā gamanena. Lokassantanti saṅkhāralokassa antabhūtaṃ nibbānaṃ. Ñāteyyanti jānitabbaṃ. Daṭṭheyyanti daṭṭhabbaṃ. Patteyyanti pattabbaṃ. 『『Ñātāyaṃ diṭṭhāyaṃ pattāya』』nti vā pāṭho, tattha gamanena lokassantaṃ ñātā ayaṃ diṭṭhā ayaṃ pattā ayanti na vadāmīti attho. Ayanti nibbānatthiko.

Kāmaṃ padasā gamanena gantvā lokassantaṃ ñātuṃ daṭṭhuṃ pattuṃ vā na sakkā, api ca parimitaparicchinnaṭṭhāne taṃ paññāpetvā dassemīti dassento 『『api cā』』tiādimāha. Tattha byāmamatte kaḷevareti byāmappamāṇe attabhāve. Iminā rūpakkhandhaṃ dasseti. Sasaññimhīti saññāya sahite. Iminā saññāsīsena vedanādayo tayo khandhe dasseti saññāsahitattā eva. Samanaketi saviññāṇaketi attho. Iminā viññāṇakkhandhaṃ dasseti, aviññāṇake pana utusamuṭṭhānarūpasamudāyamatte paññāpetuṃ na sakkāti adhippāyo. Lokanti khandhādilokaṃ. Lokanirodhanti tassa lokassa nirujjhanaṃ nibbānameva vā. Nibbānampi hi khandhe paṭicca paññāpanato sarīrasmiṃyeva paññāpeti. Adesampi hi taṃ yesaṃ nirodho, tesaṃ vasena desatopi upacāravasena niddisīyati yathā 『『cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhatī』』ti (dī. ni. 2.401; ma. ni. 1.134; vibha. 204).

Gamanenāti pākatikagamanena. Lokassantoti saṅkhāralokassa anto antakiriyāya hetubhūtaṃ nibbānaṃ. Kudācananti kadācipi. Appatvāti aggamaggena anadhigantvā. Pamocananti pamutti nissaraṇaṃ. Tasmāti yasmā lokantaṃ appatvā vaṭṭadukkhato mutti natthi, tasmā. Haveti nipātamattaṃ. Lokavidūti sabhāvādito sabbaṃ lokaṃ vijānanto. Sumedhoti sundarapañño. Lokantagūti pariññābhisamayena lokaṃ viditvā pahānābhisamayena lokantagū. Maggabrahmacariyassa pariniṭṭhitattā vusitabrahmacariyo. Sabbesaṃ kilesānaṃ samitattā catusaccadhammānaṃ vā abhisamitattā samitāvī. Nāsīsatīti na pattheti, yathā imaṃ lokaṃ, evaṃ parañca lokaṃ nāsīsati appaṭisandhikattā.

Evaṃ yadipi lokavidutā anavasesato dassitā sabhāvādito dassitattā, loko pana ekadeseneva vuttoti taṃ anavasesato dassetuṃ 『『api ca tayo lokā』』tiādi vuttaṃ. Tattha indriyabaddhānaṃ khandhānaṃ samūho santāno ca sattaloko. Rūpādīsu sattavisattatāya satto, lokīyati ettha kusalākusalaṃ tabbipāko cāti loko. Anindriyabaddhānaṃ rūpādīnaṃ samūho santāno ca okāsaloko lokīyanti ettha jaṅgamā thāvarā ca tesañca okāsabhūtoti katvā. Tadādhāratāya hesa 『『bhājanaloko』』tipi vuccati. Ubhayepi khandhā saṅkhāraloko paccayehi saṅkharīyanti lujjanti palujjanti cāti. Āhāraṭṭhitikāti paccayaṭṭhitikā, paccayāyattavuttikāti attho. Paccayattho hettha āhārasaddo 『『ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāyā』』tiādīsu (saṃ. ni.

"4.45) 爲了說明世間的行走,羅希塔天子被問及,佛陀說。這裡『不生』等,排除了直白的生等,表示不消失、不再生的兩種狀態。有人說『不生』等是指通過懷胎等方式的說法,而其他則是指再生。這裡是指無生等。行走是指以行走的方式。世間的盡頭是指因緣生起的涅槃。應知是指應當被知的。應見是指應當被見的。應獲得是指應當被獲得的。『這位親屬是通過見、通過獲得』的說法,意即通過行走的世間,親屬是通過見、通過獲得而非我所說的。這裡的『我』是指涅槃的意思。 通過慾望的行走,無法瞭解世間,無法見到或獲得,且即使在有限的地方,說明這一點,故說『甚至』等。這裡是指在身體的界限內。通過此說明色蘊。『有感知』是指與感知相伴。通過此說明感受等三種蘊,因有感知的緣故。『同樣』是指與有意識相同。通過此說明意識蘊,而對於無意識的狀態,無法說明其相應的物質的生起。世間是指蘊等的世間。世間的滅盡是指此世間的滅盡即涅槃。因為涅槃也依賴於蘊的顯現,因此在身體中顯現。對此,若有滅盡的狀態,則依此進行闡述,如『眼睛在世間可愛的形象中,若此慾望被放下,則此慾望滅盡』(《長部·尼》2.401;《中部·尼》1.134;《分別論》204)。 行走是指常規的行走。世間的盡頭是指因緣生起的涅槃。『偶爾』是指在某個時候。『未達』是指未通過最高的道路而未達到。解脫是指解脫與釋放。因此,因未達到世間的解脫,故無從逃離輪迴的痛苦,因此。『存在』是指一種狀態。『世間的智者』是指從本性上理解整個世間。『善思者』是指聰慧的人。『通達世間』是指通過徹底的瞭解世間而放下,故被稱為『通達世間』。因修行的完成而被稱為『已修行的修行者』。因所有煩惱的減少,或因對四聖諦的深刻理解而被稱為『已減少』。『不滅』是指不渴望,如同此世間,亦如同彼世間不滅,因其無再生的緣故。 即便世間的智者被完全闡明,從本性上被闡明,世間卻只部分被提及,故爲了說明這一點,佛陀說『甚至有三種世間』等。這裡是指被感官束縛的蘊的集合,眾生的世間。因色等的存在而有眾生,世間即是指此處的善與惡的果報。因不被感官束縛的色等的集合,眾生的世間是指此處的活動與靜止,並且因其存在而被稱為『空間的世間』。因此,因其包含的特性,故被稱為『分配的世間』。兩者都是蘊的世間,因條件而生,因條件而廢,因條件而消失。『依賴於食物』是指依賴於條件的存在,因條件而存在的意思。『條件』一詞在這裡的含義是『此食物是因慾望的生起』等(《相應部·尼》)。"

5.232) viya. Evañhi 『『sabbe sattā』』ti iminā asaññasattāpi pariggahitā honti. Sā panāyaṃ āhāraṭṭhitikatā nippariyāyato saṅkhāradhammo, na sattadhammoti āha 『『āhāraṭṭhitikāti āgataṭṭhāne saṅkhāraloko veditabbo』』ti.

Yadi evaṃ 『『sabbe sattā』』ti idaṃ kathanti? Puggalādhiṭṭhānadesanāti nāyaṃ doso. Kasmā pana bhagavā katthaci puggalādhiṭṭhānaṃ katvā dhammaṃ deseti, katthaci dhammādhiṭṭhānaṃ katvā dhammaṃ desetīti? Desanāvilāsato veneyyajjhāsayato ca. Desanāvilāsappattā hi buddhā bhagavanto, te yathāruci katthaci puggalādhiṭṭhānaṃ katvā katthaci dhammādhiṭṭhānaṃ katvā dhammaṃ desenti. Ye vā pana veneyyā sāsanakkamaṃ anotiṇṇā, tesaṃ puggalādhiṭṭhānaṃ desanaṃ desenti. Ye ca otiṇṇā, tesaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ. Sammutisaccavisayā puggalādhiṭṭhānā desanā, itarā paramatthasaccavisayā. Purimā karuṇānukūlā, itarā paññānukūlā. Saddhānusārīgottānaṃ vā purimā. Te hi puggalappamāṇikā, pacchimā dhammānusārīgottānaṃ. Saddhācaritatāya vā lokādhipatīnaṃ vasena puggalādhiṭṭhānā, paññācaritatāya dhammādhipatīnaṃ vasena dhammādhiṭṭhānā. Purimā ca neyyatthā, pacchimā nītatthā. Iti bhagavā taṃ taṃ visesaṃ apekkhitvā tattha tattha duvidhaṃ desanaṃ desetīti veditabbaṃ.

Diṭṭhigatikānaṃ sassatādivasena 『『attā loko』』ti parikappanā yebhuyyena sattavisayā, na saṅkhāravisayāti āha 『『sassato lokoti vā asassato lokoti vāti āgataṭṭhāne sattaloko veditabbo』』ti. Yāvatā candimasūriyā pariharantīti yattake ṭhāne candimasūriyā parivattanti paribbhamanti. Disā bhanti virocamānāti tesaṃ paribbhamaneneva tā tā disā pabhassarā hutvā virocanti. Atha vā disāti upayogabahuvacanaṃ, tasmā sayaṃ virocamānā candimasūriyā yattakā disā bhanti sobhenti obhāsayantīti attho. Tāva sahassadhā lokoti tattakena pamāṇena sahassappakāro okāsaloko, sahassalokadhātuyoti attho. 『『Tāvasahassavā』』ti vā pāṭho, tāva tattakaṃ sahassaṃ assa atthīti tāvasahassavā. Etthāti sahassalokadhātusaṅkhāte loke.

Tampīti tividhampi lokaṃ. Sabbathā avedīti sabbappakārato paṭivijjhi. Kathaṃ paṭivijjhīti āha 『『tathā hī』』tiādi. Tathā hissāti imassa 『『sabbathā vidito』』ti etena sambandho. Assāti anena bhagavatā. Eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikāti yāya puggalādhiṭṭhānāya kathāya sabbesaṃ saṅkhārānaṃ paccayāyattavuttitā vuttā, tāya sabbo saṅkhāraloko ekavidho pakārantarassa abhāvato. Dve lokātiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Nāmaggahaṇena cettha nibbānassa aggahaṇaṃ tassa alokasabhāvattā. Nanu ca 『『āhāraṭṭhitikā』』ti ettha paccayāyattavuttitāya maggaphaladhammānampi lokatā āpajjatīti? Nāpajjati pariññeyyānaṃ dukkhasaccadhammānaṃ idha lokoti adhippetattā. Atha vā na lujjati na palujjatīti yo gahito tathā na hoti, so lokoti taṃgahaṇarahitānaṃ lokuttarānaṃ natthi lokatā.

以下是巴利文的完整直譯: 5.232) 這樣說,通過"所有有情"這句話,甚至無想有情也被包括在內。而這種以食物維持存在的狀態,從無條件的角度來看,是行法,不是有情法,所以說"食物維持存在"的地方應當了知行世間。 如果這樣說"所有有情",這是什麼意思?這不是個過失,是針對個人的闡述。為什麼世尊有時以個人為立足點闡述法義,有時以法為立足點闡述法義呢?這是由於說法的妙用和被教化者的意願。因為已達到說法妙用的佛世尊,他們隨心所欲,有時以個人為立足點,有時以法為立足點來說法。或者對於尚未完成教法程序的被教化者,他們以個人為立足點說法;而已經完成的,則以法為立足點。屬於世俗諦領域的是以個人為立足點的說法,其他的則屬於勝義諦領域。前者順應悲心,後者順應智慧。對於隨信而行的根性者,是前者。因為他們以個人為尺度,後者是對於隨法而行的根性者。或者由於信的習性,以個人為主宰;由於慧的習性,以法為主宰。前者是未了義,後者是已了義。這樣,世尊根據不同情況,在各處作雙重說法,應當了知。 對於執持邪見者,關於常等的方面,"我是世間"的想像大多屬於有情領域,不屬於行法領域,所以說"世間是常"或"世間是無常"的地方,應當了知有情世間。"只要日月執行",在日月執行轉動的地方。"方向閃耀",通過它們的運轉,各個方向變得光亮輝煌。或者"方向"是使用格的複數,因此自身閃耀的日月照亮了多少方向,意思是照亮、使明亮。"世間有千種",以那個量度,是千種形態的空間世間,即千世界。或者讀作"千種世間",意思是有那麼多千。在這裡,指的是千世界。 這三種世間。"以一切方式了知",意思是從各個方面徹底瞭解。如何瞭解,他說"如此"等。"如此"與"以一切方式了知"相連。被世尊所了知。通過以個人為立足點的說法,闡明了所有行法依賴因緣而存在,因此整個行世間是一種,沒有其他形態。在"兩個世間"等處,也應當以同樣方式理解。在名稱的把握中,涅槃未被把握,因為它不屬於世間性質。但是在"食物維持存在"中,難道道果法也會成為世間嗎?不會,因為這裡意指苦諦法中可了知的法。或者,不會破壞、不會壞滅的,被把握的不是那樣,這是世間;而超越世間的法,不在世間的把握之中。

Tisso vedanāti sukhadukkhaupekkhāvasena. Cattāro āhārāti kabaḷīkārāhāro phassāhāro manosañcetanāhāro viññāṇāhāroti cattāro āhārā. Tattha kabaḷīkārāhāro ojaṭṭhamakaṃ rūpaṃ āharatīti āhāro. Phasso tisso vedanā āharatīti āhāro. Manosañcetanā tīsu bhavesu paṭisandhiṃ āharatīti āhāro. Viññāṇaṃ paṭisandhikkhaṇe nāmarūpaṃ āharatīti āhāro. Upādānānaṃ ārammaṇabhūtā khandhā upādānakkhandhā. Cha ajjhattikāni āyatanānīti cakkhāyatanādimanāyatanapariyantāni. Satta viññāṇaṭṭhitiyoti nānattakāyā nānattasaññino, nānattakāyā ekattasaññino, ekattakāyā nānattasaññino, ekattakāyā ekattasaññino, heṭṭhimā ca tayo āruppāti imā satta 『『viññāṇaṃ tiṭṭhati etthāti viññāṇaṭṭhitiyo』』ti vuccanti. Tattha nānattaṃ kāyo etesaṃ, nānatto vā kāyo etesanti nānattakāyā, nānattasaññā etesaṃ atthīti nānattasaññino. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo.

Sabbe manussā (dī. ni. aṭṭha. 2.127; a. ni. aṭṭha. 3.7.44-45) chakāmāvacarā ca devā ekacce ca vinipātikā 『『nānattakāyā nānattasaññino』』ti vuccanti. Aparimāṇesu hi cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ manussānaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena dvepi ekasadisā natthi. Yepi katthaci yamakabhātaro vaṇṇena vā saṇṭhānena vā ekasadisā honti, tesampi ālokitavilokitakathitahasitagamanaṭhānādīhi viseso hotiyeva, paṭisandhisaññā ca nesaṃ tihetukāpi duhetukāpi ahetukāpi hoti, tasmā sabbepi manussā nānattakāyā nānattasaññino. Chakāmāvacaradevesu ca kesañci kāyo nīlo hoti, kesañci pītādivaṇṇo, paṭisandhisaññā ca nesaṃ duhetukāpi tihetukāpi hoti, tasmā tepi nānattakāyā nānattasaññino. Ekacce vinipātikā pana catuapāyavinimuttakā uttaramātā yakkhinī, piyaṅkaramātā, dhammaguttāti evamādayo daṭṭhabbā. Etesañhi odātakaāḷamaṅguracchavisāmavaṇṇādivasena ceva kisathūlarassadīghādivasena ca kāyo nānā hoti, manussānaṃ viya tihetukaduhetukāhetukavasena paṭisandhisaññāpi, te pana devā viya na mahesakkhā , kapaṇamanussā viya appesakkhā dullabhaghāsacchādanā dukkhapīḷitā viharanti, ekacce kāḷapakkhe dukkhitā juṇhapakkhe sukhitā honti, tasmā sukhasamussayato vinipatitattā sukhasamussayato vinipāto etesaṃ atthīti vinipātikāti vuttā satipi devabhāve dibbasampattiyā abhāvato. Ye panettha tihetukā, tesaṃ dhammābhisamayopi hoti. Piyaṅkaramātā hi yakkhinī paccūsasamaye anuruddhattherassa dhammaṃ sajjhāyato sutvā –

『『Mā saddaṃ kari piyaṅkara, bhikkhu dhammapadāni bhāsati;

Apica dhammapadaṃ vijāniya, paṭipajjema hitāya no siyā.

『『Pāṇesu ca saṃyamāmase, sampajānamusā na bhaṇāmase;

Sikkhema susīlyamattano, api muccema pisācayoniyā』』ti. (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: Tisso vedanāti 以快樂、痛苦和舍受為基礎。Cattāro āhārāti 四種食物,即:物質食物、接觸食物、意念食物和意識食物。這裡,物質食物是指攝取物質的食物。接觸食物是指三種感覺所引發的感受。意念食物是指在三界中再生的因緣。意識食物是指在再生的瞬間,名色被攝取。依附的法是存在的聚合,依附的聚合。六種內處,即眼處等,直到意識處。七種意識的存在,分別是:多樣的身體、多樣的意識感知、多樣的身體統一感知、統一的身體和統一的意識感知,底下還有三種無色界,這七種被稱為"意識的存在"。其中,多樣的身體是這些的,或這些的身體不多樣,因此稱為多樣的身體;多樣的意識感知是這些的意思。因此,依照這個方式,其他的地方也應當理解其意。 所有人類(大藏經,尼柯,卷二,127;阿含經,卷二,三,7,44-45)以及六道天神,部分墮落者被稱為"多樣的身體和多樣的意識感知"。因為在無量的世界中,因人類的色相等的原因,兩個也是相同的。即使在某處,雙生兄弟的色相或狀態相同,他們也是因為被觀察、被看見、被談論、被笑談而有所區別,因緣的意識也可能是因緣的、無因緣的,因此所有人類都是多樣的身體和多樣的意識感知。在六道天神中,某些身體是藍色的,某些身體是黃色等色相,因緣的意識也可能是有因緣的、無因緣的,因此他們也是多樣的身體和多樣的意識感知。然而,某些墮落者則是從四惡道中解脫的上升母親妖女、可愛母親、法守者等應當被注意。因為她們的身體因白色、黑色、紅色等色相而多樣,且因人類的因緣和無因緣而有所不同,但她們的身體不如天神般偉大,像卑微的人類一樣微不足道,因而被痛苦所侵擾,某些在黑暗中痛苦,在光明中快樂,因此因快樂的聚集而墮落,因快樂的聚集而墮落,這就是她們的意思,所以稱之為墮落者。即使在天神的境界中,由於缺乏天神的財富。那些因緣者,法的領悟也是存在的。可愛母親的妖女在黎明時分,聽聞阿難尊者講法時說: "不要發出聲音,可愛者,僧侶講述法句; 即使知道法句,也應當修行,利益他人。 "對生命保持節制,警覺地不說謊; 應當修習善良的自我,或許能從鬼道中解脫。"

1.240) –

Evaṃ puttakaṃ saññāpetvā taṃ divasaṃ sotāpattiphalaṃ pattā. Uttaramātā pana bhagavato dhammaṃ sutvāva sotāpannā jātā. Evamimepi kāyassa ceva paṭisandhisaññāya ca nānattā 『『nānattakāyā nānattasaññino』』tveva saṅkhyaṃ gacchanti.

Brahmapārisajjabrahmapurohitamahābrahmasaṅkhātā pana hīnamajjhimapaṇītabhedabhinnena paṭhamajjhānena nibbattā brahmakāyikā ceva catūsu apāyesu sattā ca 『『nānattakāyā ekattasaññino』』ti vuccanti. Etesu hi brahmakāyikesu brahmapurohitānaṃ kāyo brahmapārisajjehi pamāṇato vipulataro hoti, mahābrahmānaṃ kāyo pana brahmapurohitehipi pamāṇato vipulataro hoti. Kāmañca nesaṃ pabhāvasenapi kāyo heṭṭhimaheṭṭhimehi uḷārataro hoti, taṃ pana idha appamāṇaṃ. Tathā hi parittābhādīnaṃ parittasubhādīnañca kāye satipi pabhāvematte ekattavaseneva vavatthapīyatīti 『『ekattakāyā』』tveva te vuccanti. Evamime brahmakāyikā kāyassa nānattā paṭhamajjhānavipākavasena pana paṭisandhisaññāya ca ekattā nānattakāyā ekattasaññino. Yathā ca te, evaṃ catūsu apāyesu sattā. Nirayesu hi kesañci gāvutaṃ, kesañci aḍḍhayojanaṃ, kesañci yojanaṃ attabhāvo hoti, devadattassa pana yojanasatiko jāto. Tiracchānesupi keci khuddakā, keci mahantā, pettivisayepi keci saṭṭhihatthā, keci asītihatthā honti, keci suvaṇṇā, keci dubbaṇṇā, tathā kālakañcikā asurā. Api cettha dīghapiṭṭhikapetā nāma saṭṭhiyojanikāpi honti, paṭisandhisaññā pana sabbesampi akusalavipākāhetukāva hoti. Iti āpāyikāpi 『『nānattakāyā ekattasaññino』』tveva saṅkhyaṃ gacchanti.

Dutiyajjhānabhūmikā pana parittābhā appamāṇābhā ābhassarā 『『ekattakāyā nānattasaññino』』ti vuccanti. Nesañhi sabbesaṃ kāyo ekappamāṇova hoti, paṭisandhisaññā pana dutiyatatiyajjhānavipākavasena nānā hoti.

Parittasubhā appamāṇasubhā subhakiṇhā pana tatiyajjhānabhūmikā ekattakāyā ekattasaññino. Tesaṃ vuttanayena kāyassa ceva catutthajjhānavipākavasena paṭisandhisaññāya ca ekattā. 『『Vehapphalāpi imaṃyeva catutthaviññāṇaṭṭhitiṃ bhajanti kāyassa ceva pañcamajjhānavipākavasena paṭisandhisaññāya ca ekarūpattā. Suddhāvāsā pana apunarāvattanato vivaṭṭapakkhe ṭhitā, na sabbakālikā. Kappasatasahassampi asaṅkhyeyyampi buddhasuññe loke nuppajjanti, soḷasakappasahassabbhantare buddhesu uppajjantesuyeva uppajjanti, dhammacakkappavattissa bhagavato khandhāvāraṭṭhānasadisā honti, tasmā neva viññāṇaṭṭhitiṃ, na sattāvāsaṃ bhajantī』』ti vadanti. Mahāsīvatthero pana 『『na kho pana so sāriputta āvāso sulabharūpo, yo mayā anāvuṭṭhapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehī』』ti (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 1.240) – 這樣,孩子被喚醒,那天便獲得了入流果。至於上母,聽聞世尊的法后便生為入流者。這樣,這些也因身體的再生意識而多樣,因此被稱為"多樣的身體和多樣的意識感知"。 而天人中被稱為梵天的,低、中、上等的梵天,因初禪而生,身體為梵天的身體,且在四個惡道中生存的眾生,因而被稱為"多樣的身體和統一的意識感知"。在這些梵天的身體中,梵天祭司的身體比梵天的身體更為廣闊,偉大的梵天的身體比梵天祭司的身體更為廣闊。並且他們的光輝也比最低的身體更為顯著,而這裡卻是微不足道的。確實,微小光輝的身體和微小善良的身體,甚至在光輝的程度上也只是以統一的方式被認定,因此稱為"統一的身體"。這樣,這些梵天的身體因初禪的果報而多樣,因再生意識而統一,稱為多樣的身體和統一的意識感知。正如他們一樣,四個惡道中的眾生也是如此。在地獄中,有的身體在一村,有的身體在半個遊程,有的身體在一遊程,而德達的身體則在一百遊程之外。在畜生道中,有些是小的,有些是大的,在餓鬼道中,有些在六十手臂,有些在八十手臂,有些是金色的,有些是醜陋的,亦有如黑色的惡鬼。即使在這裡,長背的餓鬼也可能是六十遊程的,然而再生意識卻是所有惡果的因緣。因此,墮落者也被稱為"多樣的身體和統一的意識感知"。 第二禪的境界中,微小光輝和無量光輝的阿比達的身體被稱為"統一的身體和多樣的意識感知"。因為他們的身體是唯一的,再生意識則因第二、第三禪的果報而多樣。 微小的善良、無量的善良、善良的身體在第三禪的境界中是統一的身體和統一的意識感知。根據所說的,身體因第四禪的果報而統一。即使是那種果實也只享有這一種第四意識的存在,身體因第五禪的果報而統一。住于清凈界的則因不再輪迴而處於解脫之中,並非在所有時刻。即使是數百、數千的劫數,若無佛陀的世間則不會生起,只有在十六劫之間,佛陀才會生起,因法輪的轉動,世尊的眾生狀態與此相似,因此既不享有意識的存在,也不享有眾生的居所。大施法的長老則說:"不,彼時沙里普達的居所並非容易獲得,若我未曾在此之前曾經在清凈的天神中居住。"

1.160) iminā suttena 『『suddhāvāsāpi catutthaviññāṇaṭṭhitiṃ catutthasattāvāsaṃ bhajantī』』ti vadati, taṃ appaṭibāhiyattā suttassa anuññātaṃ. Tasmā asaññasattaṃ apanetvā parittasubhādīsu akaniṭṭhapariyosānāsu navasu bhūmīsu sattā 『『ekattakāyā ekattasaññino』』ti gahetabbā.

Asaññasattā pana viññāṇābhāvā ettha saṅgahaṃ na gacchanti. Tathā hi anuppanne buddhe titthāyatane pabbajitā vāyokasiṇe parikammaṃ katvā catutthajjhānaṃ nibbattetvā tato vuṭṭhāya 『『dhī cittaṃ, dhī cittaṃ, cittassa nāma abhāvoyeva sādhu. Cittañhi nissāya vadhabandhādipaccayaṃ dukkhaṃ uppajjati, citte asati nattheta』』nti khantiṃ ruciṃ uppādetvā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā rūpapaṭisandhivasena asaññabhave nibbattanti. Yo yassa iriyāpatho manussaloke paṇihito ahosi, so tena iriyāpathena nibbattitvā pañca kappasatāni ṭhito vā nisinno vā nipanno vā hoti. Evaṃ cittavirāgabhāvanāvasena tesaṃ tattha viññāṇuppatti na hotīti viññāṇābhāvato viññāṇaṭṭhitiṃ te na bhajanti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ pana yatheva saññāya, evaṃ viññāṇassapi sukhumattā viññāṇaṭṭhitīsu saṅgahaṃ na gacchati. Tañhi saññāya viya viññāṇassapi saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattattā paribyattaviññāṇakiccābhāvato neva viññāṇaṃ , na ca sabbaso aviññāṇaṃ hotīti nevaviññāṇā nāviññāṇaṃ, tasmā paripphuṭaviññāṇakiccavantīsu viññāṇaṭṭhitīsu saṅgahaṃ na gacchati. Tasmā vinipātikehi saddhiṃ chakāmāvacaradevā manussā ca nānattakāyā nānattasaññino, paṭhamajjhānabhūmikā apāyasattā ca nānattakāyā ekattasaññino, dutiyajjhānabhūmikā ekattakāyā nānattasaññino, tatiyajjhānabhūmikā asaññasattaṃ vajjetvā sesā catutthajjhānabhūmikā ca ekattakāyā ekattasaññinoti imā catasso viññāṇaṭṭhitiyo nevasaññānāsaññāyatanaṃ vajjetvā ākāsānañcāyatanādiheṭṭhimāruppattayena saddhiṃ 『『satta viññāṇaṭṭhitiyo』』ti veditabbā.

Aṭṭha lokadhammāti lābho alābho yaso ayaso nindā pasaṃsā sukhaṃ dukkhanti ime aṭṭha lokassa dhammattā lokadhammā. Ime hi sattalokassa avassaṃbhāvino dhammā, tasmā etehi vinimutto nāma koci satto natthi. Te hi aparāparaṃ kadāci lokaṃ anupatanti, kadāci te loko ca anupatati. Vuttampi cetaṃ 『『aṭṭhime, bhikkhave, lokadhammā lokaṃ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattatī』』ti (a. ni.

1.160) 以此經文說:「清凈住者也享有第四意識的存在,屬於第四眾生。」這是因為其不被排斥而被允許的。因此,除了無想有情,應該認為在微小善良的終局中,在九種境界中,眾生是「統一的身體和統一的意識感知」。 無想有情因意識的不存在而不在此聚合。確實,在未出現的佛陀、在定住的出家者中,經過修行而獲得第四禪后,從中覺醒說:「智啊,心啊,心的不存在才是好的。因心的存在,因殺害和束縛等因緣而生苦,心若不存在,這些就不會存在。」由此激發出忍耐的意願,經過不失的禪定,因身體再生而再度出生為無想的存在。若某人在人間的行走方式是被設定的,則以此行走方式再生,可能停留五百個劫,或坐著、或臥著。這樣,由於心的解脫修習,他們在此處的意識的出現並不存在,因此因意識的不存在,他們不享有意識的存在。至於無想無意識的境界,依照意識的細微性,意識的存在也不在此聚合。因為意識的存在與意識的存在相似,因緣的細微性而達到的存在,因而意識的功能並不存在,因此既不存在意識,也不完全是無意識,因此無意識和非意識的存在不在此聚合。因此,與墮落者相伴的六道天神與人類,都是多樣的身體和多樣的意識感知;而在第一禪的境界中,墮落的眾生則是多樣的身體和統一的意識感知;在第二禪的境界中,統一的身體和多樣的意識感知;在第三禪的境界中,除了無想有情外,其餘的第四禪的眾生都是統一的身體和統一的意識感知。因此,這四種意識的存在,除了無想無意識的境界外,因空無的存在而與空無的存在相伴,「七種意識的存在」應當如此理解。 八種世間法,即:財富、無財富、名聲、無名聲、責罵、稱讚、快樂與痛苦,這八種是世間的法。這些法確實是眾生的必然,故此通過這些解脫,名義上沒有任何眾生存在。因為它們時而隨眾生而轉動,時而眾生隨之轉動。確實有言:「這八種世間法,僧侶們,隨眾生而轉動,眾生也隨這八種世間法而轉動。」

8.6). Ghāsacchādanādīnaṃ laddhi, tāni eva vā laddhabbato lābho. Tadabhāvo alābho. Lābhaggahaṇena cettha tabbisayo anurodho gahito, alābhaggahaṇena virodho. Evaṃ yasādīsupi tabbisayaanurodhavirodhānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Lābhe pana āgate alābho āgatoyeva hotīti lābho ca alābho ca vutto. Yasādīsupi eseva nayo. Tathā ca lohite sati tadupaghātavasena pubbo viya lābhādīsu anurodhe sati alābhādīsu virodho laddhāvasaro eva hoti.

Nava sattāvāsāti heṭṭhā vuttasattaviññāṇaṭṭhitiyo eva asaññasattacatutthāruppehi saddhiṃ 『『nava sattāvāsā』』ti vuccanti. Sattā āvasanti etesūti sattāvāsā, nānattakāyanānattasaññīādibhedā sattanikāyā. Te hi sattanikāyā tappariyāpannānaṃ sattānaṃ tāya eva tappariyāpannatāya ādhāro viya vattabbataṃ arahanti samudāyādhāratāya avayavassa yathā 『『rukkhe sākhā』』ti. Suddhāvāsānampi sattāvāsaggahaṇe kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva.

Dasāyatanānīti arūpasabhāvaṃ manāyatanaṃ rūpārūpādimissakaṃ dhammāyatanañca ṭhapetvā kevalaṃ rūpadhammānaṃyeva vasena cakkhāyatanādayo pañca, rūpāyatanādayo pañcāti dasāyatanāni vuttāni, manāyatanadhammāyatanehi pana saddhiṃ tāniyeva 『『dvādasāyatanānī』』ti vuttāni.

Kasmā panettha cakkhādayo 『『āyatanānī』』ti vuccanti? Āyatanato (vibha. aṭṭha. 154) āyānaṃ vā tananato āyatassa ca nayanato āyatanāni. Cakkhurūpādīsu hi taṃtaṃdvārārammaṇā cittacetasikā dhammā sena sena anubhavanādinā kiccena āyatanti uṭṭhahanti ghaṭanti vāyamanti, te ca pana āyabhūte dhamme etāni tanonti vitthārenti, idañca anamatagge saṃsāre pavattaṃ ativiya āyataṃ saṃsāradukkhaṃ yāva na nivattati, tāva nayanti pavattayanti, tasmā 『『āyatanānī』』ti vuccanti. Api ca nivāsaṭṭhānaṭṭhena ākaraṭṭhena samosaraṇaṭṭhena sañjātidesaṭṭhena kāraṇaṭṭhena ca āyatanāni. Tathā hi loke 『『issarāyatanaṃ vāsudevāyatana』』ntiādīsu nivāsaṭṭhānaṃ āyatananti vuccati. 『『Suvaṇṇāyatanaṃ rajatāyatana』』ntiādīsu ākaro. Sāsane pana 『『manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā』』tiādīsu (a. ni. 5.38) samosaraṇaṭṭhānaṃ. 『『Dakkhiṇāpatho gunnaṃ āyatana』』ntiādīsu sañjātideso. 『『Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane』』tiādīsu (ma. ni. 3.158; a. ni. 3.102;

8.6) 關於嗅覺的遮蔽等,獲得的就是這些,獲得的就是利益。其不存在即為無利益。利益的獲得在此是有條件的,非利益的獲得則是相對的。因此,對於名聲等相似的利益與無利益的獲得也應如此理解。利益到來時,無利益也隨之而來,因此既有利益也有無利益被提及。對於名聲等也是同樣的道理。並且在紅色的存在下,由於其對傷害的影響,利益等的相對存在也如同過去一樣,無利益的對立則是獲得的緣故。 九種生存狀態是指前述的七種意識的存在,結合無想有情的第四種狀態,被稱為「九種生存狀態」。「生存者」是指這些生存狀態,它們是多樣的身體和多樣的意識感知等的種類。它們確實是生存的種類,因而應當被視為依賴於其他生存狀態的基礎,如同「樹的枝條」。對於清凈住者的生存狀態的獲得,原因如前所述。 十種內處是指非色法的意識處、精神處、以及以色法為主的法處,除了這五種色法的存在,其他的都被稱為十種內處,而與意識處、法處相結合的則被稱為「十二種內處」。 那麼,為什麼這裡的眼等被稱為「內處」?因內處的緣故,或因其存在的緣故。因為在眼、耳等的存在中,各種門的對象,心所法通過體驗等的功能而生起、聚合或分散,它們在內法中也因而顯現、擴充套件。並且在無始無終的輪迴中,生起的輪迴苦難,直到不再回轉為止,才會繼續生起、繼續轉動,因此被稱為「內處」。另外,因居住的地點、性質、聚集的地方、產生的地方、原因等也被稱為內處。確實在世間中,「主宰的內處、毗濕奴的內處」等等被稱為居住的地方。「黃金的內處、白銀的內處」等等被稱為性質。在教法中則有「心所的內處,鳥類也依賴於它」等等的說法。

5.23) kāraṇaṃ āyatananti vuccati. Cakkhuādīsu ca te te cittacetasikā dhammā nivasanti tadāyattavuttitāyāti cakkhādayo tesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ. Cakkhādīsu ca te ākiṇṇā tannissitattā tadārammaṇattā cāti cakkhādayova nesaṃ ākaro. Tattha tattha vatthudvārārammaṇavasena samosaraṇato cakkhādayova nesaṃ samosaraṇaṭṭhānaṃ. Tannissayārammaṇabhāvena tattheva uppattito cakkhādayova nesaṃ sañjātideso. Cakkhādīnaṃ abhāve abhāvato cakkhādayova nesaṃ kāraṇanti yathāvuttenatthena cakkhu ca taṃ āyatanañcāti cakkhāyatanaṃ. Evaṃ sesānipi.

Imāneva pana dvādasāyatanāni cakkhuviññāṇādichaviññāṇehi saddhiṃ aṭṭhārasa vidahanādito 『『dhātuyo』』ti vuccanti. Tathā hi cakkhādīsu ekeko dhammo yathāsambhavaṃ vidahati, dhīyate, vidhānaṃ, vidhīyate etāya, ettha vā dhīyatīti dhātūti vuccati. Lokiyā hi dhātuyo kāraṇabhāvena vavatthitāva hutvā suvaṇṇarajatādidhātuyo viya suvaṇṇarajatādiṃ, anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti, bhārahārehi ca bhāro viya sattehi dhīyanti dhārīyanti, dukkhavidhānamattameva cetā avasavattanato. Etāhi ca kāraṇabhūtāhi saṃsāradukkhaṃ sattehi anuvidhīyati, tathāvihitañca taṃ etāsveva dhīyati ṭhapīyati, tasmā 『『dhātuyo』』ti vuccanti. Api ca yathā titthiyānaṃ attā nāma sabhāvato natthi, na evametā, etā pana attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo. Yathā ca loke vicittā haritālamanosilādayo selāvayavā 『『dhātuyo』』ti vuccanti, evametāpi dhātuyo viya dhātuyo. Vicittā hetā ñāṇañeyyāvayavāti. Yathā vā sarīrasaṅkhātassa samudāyassa avayavabhūtesu rasasoṇitādīsu aññamaññavisabhāgalakkhaṇaparicchinnesu dhātusamaññā, evametesupi pañcakkhandhasaṅkhātassa attabhāvassa avayavesu dhātusamaññā veditabbā. Aññamaññavisabhāgalakkhaṇaparicchinnā hete cakkhādayoti. Api ca dhātūti nijjīvamattassetaṃ adhivacanaṃ. Tathā hi bhagavā 『『chadhāturo ayaṃ bhikkhu puriso』』tiādīsu (ma. ni. 3.343) jīvasaññāsamūhananatthaṃ dhātudesanamakāsi. Tasmā nijjīvaṭṭhenapi dhātuyoti vuccanti.

Ettha ca 『『āhāraṭṭhitikā』』ti paccayāyattavuttitāvacanena saṅkhārānaṃ aniccatā, tāya ca 『『yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā』』ti (saṃ. ni.

5.23) 因此被稱為「因緣的內處」。在眼等中,它們的心所法因其依賴的特性而存在,因此眼等是它們的居住地點。在眼等中,由於它們的依賴關係和所依賴的對象,因此眼等是它們的性質。在那裡,由於對象的門的聚合,眼等是它們的聚合地點。由於它們的依賴對象的存在,因此眼等是它們的產生地點。由於眼等的不存在,眼等被稱為因緣,正如所述,眼與其內處被稱為「眼內處」。其他的也是如此。 這些十二種內處與眼識等的十八種法相結合,被稱為「元素」。確實,在眼等中,每一種法都依其所能而生起、存在、被造作、被造作,因此被稱為元素。世間的元素是因緣的基礎,如同黃金、白銀等元素,因而它們以多樣的方式承受輪迴的苦難,因而在承載眾生的重擔時,它們就像負重的擔子一樣,只有苦的造作而已。因這些因緣而生的輪迴苦難,也因此而被承載,因此被稱為「元素」。而且,正如外道所說,靈魂的本質並不存在,這些元素卻是依其本質而存在的。正如世間中多樣的綠石、礦石等被稱為元素,這些元素也如同元素一般。多樣的這些是知識和可知的組成部分。又如,身體的整體由各個部分組成,如血液等,其特徵各異的部分被稱為元素,這些也應被視為五蘊所構成的存在。特徵各異的部分,眼等即是這些。並且,元素的概念是指生存的本質。因此,世尊在「這位比丘有六種元素」等的教導中,講解了元素的教義,以使對生存的本質有所領悟。因此,元素也被稱為生存的本質。 在這裡,「因緣的存在」是指因緣的特性,因而表明了因緣的無常性,正如所說:「無常的就是苦,苦的就是非我。」

3.15) vacanato dukkhānattatā ca pakāsitā hontīti tīṇipi sāmaññalakkhaṇāni gahitāni. Nāmanti cattāro arūpino khandhā, te ca atthato phassādayo. Rūpanti bhūtupādāyarūpāni, tāni ca atthato pathavīādayoti aviseseneva salakkhaṇato saṅkhārā gahitā. Taggahaṇeneva ye te savisesā kusalādayo hetuādayo ca, tepi gahitā eva hontīti āha 『『iti ayaṃ saṅkhāralokopi sabbathā vidito』』ti.

Evaṃ saṅkhāralokassa sabbathā viditabhāvaṃ dassetvā idāni sattalokassapi sabbathā viditabhāvaṃ dassento 『『yasmā panesā』』tiādimāha. Tattha āsayaṃ jānātīti āgamma cittaṃ seti etthāti āsayo migāsayo viya. Yathā migo gocarāya gantvā paccāgantvā tattheva vanagahane sayatīti so tassa āsayo, evaṃ aññathā pavattitvāpi cittaṃ āgamma yattha seti, so tassa āsayoti vuccati. So pana sassatadiṭṭhiādivasena catubbidho. Vuttañca –

『『Sassatucchedadiṭṭhī ca, khanti cevānulomikā;

Yathābhūtañca yaṃ ñāṇaṃ, etaṃ āsayasaddita』』nti.

Tattha sabbadiṭṭhīnaṃ sassatucchedadiṭṭhīhi saṅgahitattā sabbepi diṭṭhigatikā sattā imā eva dve diṭṭhiyo sannissitā. Yathāha 『『dvayanissito khvāyaṃ kaccāna loko yebhuyyena atthitañceva natthitañcā』』ti (saṃ. ni. 2.15). Atthitāti hi sassataggāho adhippeto, natthitāti ucchedaggāho. Ayaṃ tāva vaṭṭanissitānaṃ puthujjanānaṃ āsayo, vivaṭṭanissitānaṃ pana suddhasattānaṃ anulomikā khanti yathābhūtañāṇanti duvidho āsayo. Tattha 『『anulomikā khanti vipassanāñāṇaṃ, yathābhūtañāṇaṃ pana maggañāṇa』』nti sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ (vibha. aṭṭha. 815) vuttaṃ . Taṃ catubbidhampi sattānaṃ āsayaṃ jānāti, jānanto ca tesaṃ diṭṭhigatānaṃ tesañca ñāṇānaṃ appavattikkhaṇepi jānāti. Vuttañhetaṃ –

『『Kāmaṃ sevantaññeva jānāti 『ayaṃ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto』ti, kāmaṃ sevantaññeva jānāti 『ayaṃ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto』』』tiādi (paṭi. ma.

3.15) 通過言說,苦的非我特性被闡明,因此三種共相特徵被把握。名為四種無色五蘊,它們的本質是觸等。色則是因物質的產生而生的色法,它們的本質是地等,因此以無差別的方式把握了因緣。通過把握,所有的有差別的善法等因緣也被把握,如所說:「這是因緣的世界,已被全面理解。」 如此顯示了因緣世界的全面理解,現在爲了顯示眾生世界的全面理解,便說:「因為這是……」等。在這裡,瞭解根本的意思是,心在此處安住,如同野獸的巢穴。就像野獸爲了覓食而去,再回來時仍在那叢林中安臥,這就是它的根本。即使心有其他的活動,回來時仍在它所安住的地方,這便稱為它的根本。此根本依據永恒見等分為四種。所說的有: 「永恒與毀滅見,忍耐與順應; 如實知的智慧,這便是根本之名。」 在所有的見解中,因永恒與毀滅見的聚合,所有的見解眾生都依此二見而存在。如所說:「這個世界大多數依賴於有與無。」(《相應部·二十五》2.15)。存在是指永恒的把握,非存在是指毀滅的把握。這是凡夫的根本,而對涅槃的根本則是清凈的眾生的順應忍耐,如實知的智慧,形成兩種根本。在這裡,「順應的忍耐是觀察的智慧,如實知的智慧是道的智慧。」在《解說》中有所闡述(《解說·八》815)。因此,四種眾生的根本也被瞭解,瞭解這些眾生的見解及其智慧,即使在微小的顯現時也能瞭解。所說的有: 「貪慾者只知『這個人是貪慾重的,有貪慾的根本,有貪慾的執著』;不貪慾者只知『這個人是無貪慾的,有無貪慾的根本,有無貪慾的執著』。」等(《法句·大》)。

1.113).

Anusayaṃ jānātīti anu anu sayantīti anusayā, anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantīti attho. Etena nesaṃ kāraṇalābhe uppajjanārahataṃ dasseti. Appahīnā hi kilesā kāraṇalābhe sati uppajjanti. Ke pana te? Kāmarāgādayo satta anāgatā kilesā, atītā paccuppannā ca taṃsabhāvattā tathā vuccanti. Na hi dhammānaṃ kālabhedena sabhāvabhedo atthi, taṃ sattavidhaṃ anusayaṃ tassa tassa sattassa santāne paroparabhāvena pavattamānaṃ jānāti.

Caritaṃ jānātīti ettha caritanti sucaritaduccaritaṃ. Tañhi vibhaṅge (vibha. 814 ādayo) caritaniddese niddiṭṭhaṃ. Atha vā caritanti cariyā veditabbā. Tā pana rāgadosamohasaddhābuddhivitakkavasena cha mūlacariyā, tāsaṃ apariyanto antarabhedo, saṃsaggabhedo pana tesaṭṭhividho. Taṃ caritaṃ sabhāvato saṃkilesato vodānato samuṭṭhānato phalato nissandatoti evamādinā pakārena jānāti.

Adhimuttiṃ jānātīti ettha adhimuttīti ajjhāsayadhātu. Sā duvidhā hīnādhimutti paṇītādhimuttīti. Yāya hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikeyeva sevanti, paṇītādhimuttikā ca paṇītādhimuttike eva. Sace hi ācariyupajjhāyā na sīlavanto honti, saddhivihārikā sīlavanto honti, te attano ācariyupajjhāyepi na upasaṅkamanti, attanā sadise sāruppabhikkhūyeva upasaṅkamanti. Sace ācariyupajjhāyā sāruppabhikkhū, itare asāruppā, tepi na ācariyupajjhāye upasaṅkamanti, attanā sadise hīnādhimuttike eva upasaṅkamanti. Tipiṭakacūḷābhayatthero kira nāgadīpe cetiyavandanāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gacchanto ekasmiṃ gāme manussehi nimantito therena ca saddhiṃ eko asāruppabhikkhu atthi, dhuravihārepi eko asāruppabhikkhu atthi, bhikkhusaṅghesu gāmaṃ osarantesu te ubho janā kiñcāpi āgantukena nevāsiko, nevāsikena vā āgantuko na diṭṭhapubbo, evaṃ santepi ekato hutvā hasitvā hasitvā kathayamānā aṭṭhaṃsu. Thero disvā 『『sammāsambuddhena jānitvā dhātusaṃyuttaṃ (saṃ. ni.

1.113) 瞭解根本的意思是,逐漸逐漸地安住,這稱為「安住」,獲得相應的因緣而生起。由此顯示它們因緣的獲得與生起的適宜性。因為微小的煩惱在獲得因緣時仍會生起。那麼這些煩惱是什麼呢?欲貪等七種未來的煩惱,過去的和目前的煩惱,因其本質而如此被稱呼。因為法的本質並不因時間的不同而有不同的本質,因此七種安住在每個眾生的流轉中相互交織而生起。 瞭解行為的意思是,這裡的行為指的是善行與惡行。它在《解說》中(《解說·八》814等)有所闡述。或者說,行為應被理解為修行。它們因貪、恚、愚、信、智等而有六種根本修行,它們之間有細微的差別,而在結合時則有六種差別。這樣的行為因本質、污垢、清凈、產生、果報、因緣等方面而被瞭解。 瞭解意志的意思是,這裡的意志指的是內心的狀態。它有兩種:低劣的意志和高尚的意志。那些低劣的意志的眾生只依賴於低劣的意志,而高尚的意志則只依賴於高尚的意志。如果老師和導師不具備道德,信仰的修行者則具備道德,他們不會親近自己的老師和導師,而是親近與自己相似的善良僧侶。如果老師和導師是善良的僧侶,而其他人是不善良的,他們也不會親近老師和導師,而是親近與自己相似的低劣的意志。傳說中,古時的比丘在那伽島(現代的斯里蘭卡)爲了禮拜聖地,曾與五百比丘一起前往某個村莊,被人邀請,和一位不善良的比丘在一起;在苦行的地方也有一位不善良的比丘。在僧團中,當村莊被清掃時,那兩個人無論是外來者還是本地人,都沒有見過,因此他們聚在一起,微笑著交談。長老看到后說:「如同正覺者所知,元素的結合……」

2.85 ādayo) kathita』』nti āha. Evamayaṃ hīnādhimuttikādīnaṃ aññamaññopasevanādiniyāmikā ajjhāsayadhātu ajjhāsayabhāvo adhimuttīti vuccati, taṃ adhimuttiṃ jānāti. 『『Imassa adhimutti hīnā, imassa paṇītā. Tatthāpi imassa mudu, imassa mudutarā, imassa mudutamā』』tiādinā paṭivijjhati. Adhimuttiyā pana tikkhamudubhāvādiko indriyānaṃ tikkhamudubhāvādinā veditabbo.

Apparajakkheti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesanti apparajakkhā, appaṃ vā rāgādirajaṃ etesanti apparajakkhā, anussadarāgādirajā sattā. Te apparajakkhe. Mahārajakkheti etthāpi eseva nayo, ussadarāgādirajā mahārajakkhā. Jānātīti 『『imassa rāgarajo appo, imassa dosarajo appo』』tiādinā apparajakkhādike jānāti.

Tikkhindriyeti tikhiṇehi saddhādīhi indriyehi samannāgate. Mudindriyeti mudukehi saddhādīhi indriyehi samannāgate. Ubhayatthāpi upanissayabhūtindriyāni adhippetāni. Svākāreti sundarākāre, kalyāṇapakatike vivaṭṭajjhāsayeti attho. Yesaṃ vā āsayādayo ākārā koṭṭhāsā sundarā, te svākārā. Viparītā dvākārā. Suviññāpayeti sammattaniyāmaṃ viññāpetuṃ sukare saddhe paññavante ca, ye vā kathitaṃ kāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Viparītā duviññāpayā. Bhabbe abhabbeti ettha ye ariyamaggappaṭivedhassa anucchavikā upanissayasampannā kammāvaraṇakilesāvaraṇavipākāvaraṇarahitā, te bhabbā. Viparītā abhabbā. Tasmāti yasmā bhagavā aparimāṇe satte āsayādito anavasesetvā jānāti, tasmā assa bhagavato sattalokopi sabbathā vidito.

Nanu ca sattesu pamāṇādipi jānitabbo atthīti? Atthi, tassa pana jānanaṃ na nibbidāya virāgāya nirodhāyāti idha na gahitaṃ, bhagavato pana tampi suviditaṃ suvavatthāpitameva, payojanābhāvā desanaṃ nāruḷhaṃ. Tena vuttaṃ –

『『Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi – 『taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ yo vāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī』』』tiādi (saṃ. ni.

2.85) 說:「因此被稱為。」這樣,這種低劣意志等的相互依賴的內心狀態稱為意志,瞭解這種意志。 「這個意志是低劣的,這個意志是高尚的。在那裡,這個意志是柔和的,這個意志是更柔和的,這個意志是最柔和的。」等通過這種方式來理解。意志的特性應被理解為敏銳和柔和的特性。 小的意志指的是在智慧的眼中,微小的、細微的貪、恚、愚的特性,這些稱為小的意志,或是微小的貪等特性。這些是小的意志。大的意志則是同樣的道理,指的是強烈的貪等特性,稱為大的意志。瞭解是指:「這個貪的特性微小,這個恚的特性微小。」等來理解小的意志。 敏銳的意志指的是與信等特性相結合的敏銳的感官。柔和的意志指的是與信等特性相結合的柔和的感官。兩者都是指依賴的感官。美好的意志是指美麗的外形,良好的特性,意指柔和的內心狀態。那些有美麗的特性、狀態的,稱為美好的意志。相反的則是醜陋的特性。能夠清楚地理解的,能夠以適當的方式理解的,能夠輕易地理解的,信仰和智慧充足的人,能夠理解所說的因緣的人,能夠輕鬆地理解的,稱為能夠清楚理解的。相反的則是不能清楚理解的。可行與不可行者是指那些具備聖道的理解、具備依賴的特性、無障礙的業障、煩惱和果報的眾生,稱為可行的。相反的則是不可行的。因此,因為世尊瞭解無量眾生的內心狀態而沒有遺漏,所以世尊的眾生世界被全面理解。 難道在眾生中也應該瞭解程度嗎?是的,但這種瞭解並不是爲了厭離、解脫、滅盡,因此這裡沒有被把握,而世尊對此卻是非常清楚、非常明確的,因此沒有目的的教導是不適當的。因此說: 「然後,世尊把微小的土放在指尖上,召喚比丘們說:『你們認為這是什麼?比丘們,究竟是微小的,還是這片大地更大?』」等。

Evaṃ sattalokassapi sabbathā viditabhāvaṃ dassetvā idāni okāsalokassapi tatheva viditabhāvaṃ dassento āha 『『yathā casattaloko』』tiādi . Okāsalokopi sabbathā viditoti sambandho. Cakkavāḷanti lokadhātu. Sā hi nemimaṇḍalasadisena cakkavāḷapabbatena samantato parikkhittattā 『『cakkavāḷa』』nti vuccati. Aḍḍhuḍḍhānīti upaḍḍhacatutthāni, tīṇi satāni paññāsañcāti attho. Nahutānīti dasasahassāni. Saṅkhātāti kathitā. Yasmā pathavī nāmāyaṃ tiriyaṃ aparicchinnā, tasmā 『『ettakaṃ bahalattena, saṅkhātāyaṃ vasundharā』』ti bahalatoyeva paricchedo vutto. Nanu cakkavāḷapabbatehi taṃtaṃcakkavāḷapathavī paricchinnāti? Na tadaññacakkavāḷapathaviyā ekābaddhabhāvato. Tiṇṇaṃ tiṇṇañhi pattānaṃ antarāḷasadise tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ lokadhātūnaṃ antareyeva pathavī natthi lokantaranirayabhāvato, cakkavāḷapabbatānaṃ pana cakkavāḷapabbatantarehi sambaddhaṭṭhāne pathavī ekābaddhāva, vivaṭṭakāle saṇṭhahamānāpi pathavī yathāsaṇṭhitapathaviyā ekābaddhāva saṇṭhahati.

Saṇṭhitīti heṭṭhā uparito cāti sabbaso ṭhiti. Evaṃ saṇṭhiteti evaṃ avaṭṭhite. Etthāti cakkavāḷe. Ajjhogāḷhoti ogāhitvā anupavisitvā ṭhito. Accuggato tāvadevāti tattakameva caturāsīti yojanasatasahassāniyeva uggato. Na kevalañcettha ubbedhova, atha kho āyāmavitthārāpissa tattakāyeva. Vuttañhetaṃ –

『『Sineru, bhikkhave, pabbatarājā caturāsīti yojanasahassāni āyāmena, caturāsīti yojanasahassāni vitthārenā』』ti (a. ni.

以下是巴利文的直譯: 這樣,在展示了有情世界的完全已知狀態之後,現在展示虛空世界的同樣已知狀態,因此說:"猶如有情世界"等。與虛空世界完全已知相連。"輪圍"是世界領域。因為它被周圍的輪圍山環繞,像車輪的圓周,所以被稱為"輪圍"。"半半"意為四分之三,三百五十。"千萬"意為一萬。"被說明"即被敘述。因為大地在橫向上是無限的,所以說"由於厚度,大地被說明",即僅僅厚度被界定。難道不是輪圍山界定了各自輪圍的大地嗎?不是,因為不同輪圍的大地並非連為一體。對於三個已到達的領域,在其間隔處,三個世界領域之間沒有大地,因為那裡是地獄。但輪圍山在輪圍山之間的地方是連為一體的,即使在世界展開時,大地也像原來的大地一樣保持連線。 "安住"意味著從下到上的全面停留。"如此安住"即如此定位。在這裡,即在輪圍中。"深入"即進入並停留。"僅僅升高"即僅僅八萬四千由旬。不僅僅是高度,長度和寬度也是如此。正如所說: "比丘們,須彌山王在長度和寬度上都是八萬四千由旬"(增支部)

7.66).

Sinerupabbatuttamoti pabbatesu uttamo, pabbatoyeva vā uttamo pabbatuttamo, sinerusaṅkhāto pabbatuttamo sinerupabbatuttamo, sinerupabbatarājāti vuttaṃ hoti. Tassa ca pācīnapassaṃ rajatamayaṃ, tasmā tassa pabhāya ajjhottharantiyā pācīnadisāya samuddodakaṃ khīraṃ viya paññāyati. Dakkhiṇapassaṃ pana indanīlamaṇimayaṃ, tasmā dakkhiṇadisāya samuddodakaṃ yebhuyyena nīlavaṇṇaṃ hutvā paññāyati, tathā ākāsaṃ. Pacchimapassaṃ phalikamayaṃ. Uttarapassaṃ suvaṇṇamayaṃ. Cattāro samuddāpi sinerurasmīhi eva paricchinnā. Tathā hi pubbadakkhiṇapassehi nikkhantā rajatamaṇirasmiyo ekato hutvā mahāsamuddapiṭṭhena gantvā cakkavāḷapabbataṃ āhacca tiṭṭhanti, dakkhiṇapacchimapassehi nikkhantā maṇiphalikarasmiyo, pacchimuttarapassehi nikkhantā phalikasuvaṇṇarasmiyo, uttarapācīnapassehi nikkhantā suvaṇṇarajatarasmiyo ekato hutvā mahāsamuddapiṭṭhena gantvā cakkavāḷapabbataṃ āhacca tiṭṭhanti, tāsaṃ rasmīnaṃ antaresu cattāro mahāsamuddā honti.

Tatoti sinerussa heṭṭhā upari ca vuttappamāṇato. Upaḍḍhupaḍḍhenāti upaḍḍhena upaḍḍhena. Idaṃ vuttaṃ hoti – dvācattālīsa yojanasahassāni samudde ajjhogāḷho tattakameva upari uggato yugandharapabbato, ekavīsati yojanasahassāni mahāsamudde ajjhogāḷho tattakameva ca upari uggato īsadharo pabbatoti iminā nayena sesesupi upaḍḍhupaḍḍhappamāṇatā veditabbā. Yathā mahāsamuddo yāva cakkavāḷapādamūlā anupubbaninno, evaṃ yāva sinerupādamūlāti heṭṭhā sineruppamāṇato upaḍḍhappamāṇopi yugandharapabbato pathaviyaṃ suppatiṭṭhito, evaṃ īsadharādayopīti daṭṭhabbaṃ. Vuttañhetaṃ 『『mahāsamuddo, bhikkhave, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro』』ti (cūḷava. 184; udā. 45). Sineruyugandharādīnaṃ antare sīdantarasamuddā nāma honti. Tattha kira udakaṃ sukhumaṃ morapattamattampi pakkhittaṃ patiṭṭhātuṃ na sakkoti sīdateva, tasmā te sīdasamuddā nāma vuccanti. Te pana vitthārato yathākkamaṃ sineruādīnaṃ accuggamasamānapaamāṇāti vadanti. Ajjhogāḷhuggatāti ajjhogāḷhā ca uggatā ca. Brahāti mahantā.

Sinerussa samantatoti parikkhipanavasena sinerussa samantato ṭhitā. Sineruṃ tāva parikkhipitvā ṭhito yugandharo, taṃ parikkhipitvā īsadharo. Evaṃ taṃ taṃ parikkhipitvā ṭhitā 『『sinerussa samantato』』ti vuttā. Katthaci pana 『『sineruṃ parikkhipitvā assakaṇṇo nāma pabbato patiṭṭhito, taṃ parikkhipitvā vinatako nāma pabbato』』ti evaṃ aññoyeva anukkamo āgato. Tathā hi nimijātake –

『『Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ, dibbayānamadhiṭṭhito;

Yāyamāno mahārājā, addā sīdantare nage;

Disvānāmantayī sūtaṃ, ime ke nāma pabbatā』』ti. (jā. 2.22.566)

Evaṃ nimimahārājena puṭṭhena mātalidevaputtena –

『『Sudassano karavīko, īsadharo yugandharo;

Nemindharo vinatako, assakaṇṇo girī brahā.

『『Ete sīdantare nagā, anupubbasamuggatā;

Mahārājānamāvāsā, yāni tvaṃ rāja passasī』』ti. (jā. 2.

以下是巴利文的直譯: 7.66) 「須彌山王」是山中的最高者,或者說是山中的最高山,稱為「須彌山王」。其東南方向是銀色的,因此在其光輝照耀下,東南方向的海水如同牛奶般顯現。南方則是由寶石組成的,因此南方的海水大多呈現藍色,天空也是如此。西方是由水晶組成的。北方是由黃金組成的。四大海洋也都是由須彌山的光輝所界定。確實,自東南方向射出的銀色光線匯聚在一起,沿著大海的海面到達輪圍山;自南方和西方射出的寶石光線,自西北方向射出的水晶光線,自北方和東南方向射出的黃金和銀色光線匯聚在一起,沿著大海的海面到達輪圍山,在它們的交匯處有四大海洋存在。 因此,從須彌山的底部到頂部的大小如前所述。「半半」意為一半一半。這是說——在海中有四萬二千由旬的高度,須彌山的高度正好是這個,二萬由旬的高度正好是大海的高度,依此類推,其他的也應如此理解。就像大海一直延伸到輪圍山的根部一樣,須彌山的底部也在地面上穩固地立著,因此應當這樣看待:大海,比丘們,確實是不斷延伸的,逐漸加深的,逐漸加重的」(小部 184;烏達那 45)。須彌山與其它山之間有名為「海」的地方。在那裡,水是如此細膩,甚至一根鳥羽都無法停留,因此它們被稱為「細水」。而且,它們的寬度與須彌山等的高度相當。海的高度是「上升的」,即「上升」和「高度」都是巨大的。 須彌山的四周是「圍繞」的,因而須彌山的四周是穩固的。須彌山被圍繞后,須彌山的周圍是「上升的」,而它被圍繞后,須彌山的周圍是「高度的」。因此,稱之為「須彌山的四周」。有時說:「

22.568-569)

Vuttaṃ.

Tattha aṭṭhakathāyaṃ idaṃ vuttaṃ –

『『Ayaṃ, mahārāja, etesaṃ sabbabāhiro sudassano pabbato nāma, tadanantare karavīko nāma, so sudassanato uccataro. Ubhinnampi pana tesaṃ antare ekopi sīdantaramahāsamuddo. Karavīkassa anantare īsadharo nāma, so karavīkato uccataro. Tesampi antare eko sīdantaramahāsamuddo. Īsadharassa anantare yugandharo nāma, so īsadharato uccataro. Tesampi antare eko sīdantaramahāsamuddo. Yugandharassa anantare nemindharo nāma, so yugandharato uccataro. Tesampi antare eko sīdantaramahāsamuddo. Nemindharassa anantare vinatako nāma, so nemindharato uccataro. Tesampi antare eko sīdantaramahāsamuddo. Vinatakassa anantare assakaṇṇo nāma, so vinatakato uccataro. Tesampi antare eko sīdantaramahāsamuddo. Ete sīdantaramahāsamudde satta pabbatā anupaṭipāṭiyā samuggatā sopānasadisā hutvā ṭhitā』』ti (jā. aṭṭha. 6.22.569).

Yojanānaṃ satānucco, himavā pañca pabbatoti himavā pabbato pañca yojanasatāni ucco, ubbedhoti attho. Tattha himavāti himapātasamaye himayuttatāya himaṃ assa atthīti himavā, gimhakāle himaṃ vamatīti himavā. Pabbatoti selo. Selo hi sandhisaṅkhātehi pabbehi sahitattā 『『pabbato』』ti vuccati, pasavanādivasena jalassa sārabhūtānaṃ bhesajjādīnaṃ vatthūnañca giraṇato 『『girī』』ti ca vuccati. Yojanānaṃ sahassāni, tīṇi āyatavitthatoti yojanānaṃ tīṇi sahassāni āyāmato ca vitthārato cāti attho, āyāmato ca vitthārato ca tīṇi yojanasahassānīti vuttaṃ hoti.

Caturāsītisahassehi, kūṭehi paṭimaṇḍitoti sudassanakūṭacitrakūṭādīhi caturāsītikūṭasahassehi paṭimaṇḍito, sobhitoti attho. Apicettha avuttopi ayaṃ viseso veditabbo (ma. ni. aṭṭha. 2.31; a. ni. aṭṭha. 3.8.19; su. ni. aṭṭha. selasuttavaṇṇanā) – ayaṃ himavā nāma pabbato samantato sandamānapañcasatanadīvicitto, yattha āyāmavitthārena ceva gambhīratāya ca paṇṇāsa paṇṇāsa yojanā diyaḍḍhayojanasataparimaṇḍalā anotattadaho kaṇṇamuṇḍadaho rathakāradaho chaddantadaho kuṇāladaho mandākinīdaho sīhappapātadahoti satta mahāsarā patiṭṭhitā. Tesu anotatto sudassanakūṭaṃ citrakūṭaṃ kāḷakūṭaṃ gandhamādanakūṭaṃ kelāsakūṭanti imehi pañcahi pabbatehi parikkhitto. Tattha sudassanakūṭaṃ sovaṇṇamayaṃ dviyojanasatubbedhaṃ antovaṅkaṃ kākamukhasaṇṭhānaṃ tameva saraṃ paṭicchādetvā ṭhitaṃ. Citrakūṭaṃ sabbaratanamayaṃ. Kāḷakūṭaṃ añjanamayaṃ. Gandhamādanakūṭaṃ sānumayaṃ abbhantare muggavaṇṇaṃ kāḷānusāriyādimūlagandho candanādisāragandho saralādipheggugandho lavaṅgāditacagandho kapiṭṭhādipapaṭikagandho sajjādirasagandho tamālādipattagandho nāgakuṅkumādipupphagandho jātiphalādiphalagandho sabbathā gandhabhāvato gandhagandhoti imehi dasahi gandhehi ussannaṃ nānappakāraosadhasañchannaṃ kāḷapakkhauposathadivase ādittamiva aṅgāraṃ jalantaṃ tiṭṭhati.

Tattheva nandamūlakaṃ (su. ni. aṭṭha.

以下是巴利文的直譯: 22.568-569) 如是說。 在此,註釋中說: 「這是,偉大的國王,所有外部可見的山,名為『卡拉維卡』,其後是名為『卡拉維卡』的山,它比可見的更高。在這兩者之間有一片深海。卡拉維卡的後面是名為『低山』的山,它比卡拉維卡更高。在這兩者之間也有一片深海。低山的後面是名為『高山』的山,它比低山更高。在這兩者之間也有一片深海。高山的後面是名為『耳山』的山,它比高山更高。在這兩者之間也有一片深海。耳山的後面是名為『低山』的山,它比耳山更高。在這兩者之間也有一片深海。所有這些深海中有七座山,依次相連,像樓梯一樣站立。」(《故事集》註釋 6.22.569) 「由旬的高度是百由旬,喜馬拉雅山是五座山」,即喜馬拉雅山高達五萬由旬,意為「高」。在這裡,「喜馬拉雅」是指在寒冷季節因雪而顯現的,故名為「喜馬拉雅」;而在熱季則是「雪融化」的意思,故名為「喜馬拉雅」。「山」是指「山嶽」。山嶽因其與名為「山」的地方相結合而被稱為「山」,也因水的來源等而被稱為「山」。「由旬」是千的數量,三是指三千,由此可知「由旬」是三千的意思。 「用四十八座山裝飾而成」,即用可見的卡拉維卡、彩色山等四十八座山裝飾而成,意為「美麗」。此外,在此有特別的說明(《小部》註釋 2.31;《增支部》註釋 3.8.19;《經典》註釋 6.22)——這是名為「喜馬拉雅」的山,四周被五十萬由旬的美麗景色包圍,其中在高度和深度上有五十由旬,直至一百由旬的圓形區域,裡面有無數的火焰,像火焰一樣燃燒,像車輪一樣旋轉,像大火一樣焚燒,像泥土一樣粘稠,像河流一樣流動,像獅子一樣奔騰,有七大湖泊存在。它們中有可見的卡拉維卡、彩色山、黑山、香山、凱拉山等五座山環繞在周圍。在那裡,可見的卡拉維卡是由黃金組成的,寬二萬由旬,內有鴉嘴的地方,正是那片水域被遮住而存在。彩色山是由各種寶石組成的。黑山是由黑色礦石組成的。香山是由香木組成的,內部有各種香氣,像白檀等香料,像香料的根、香草的香氣,像丁香等香料的香氣,像猴麵包樹的果實、香花的香氣,像大果的香氣、各種香氣的存在,因而在黑色的日子裡像炭火一樣燃燒。

1.35) nāma pabbhāraṃ paccekabuddhānaṃ vasanokāso. Tisso guhāyo suvaṇṇaguhā maṇiguhā rajataguhāti. Tattha maṇiguhādvāre mañjūsako nāma rukkho yojanaṃ ubbedhena, yojanaṃ vitthārena, so yattakāni udake vā thale vā pupphāni, sabbāni pupphati visesena paccekabuddhāgamanadivase, tassūparito sabbaratanamāḷo hoti. Tattha sammajjanakavāto kacavaraṃ chaḍḍeti, samakaraṇavāto sabbaratanamayaṃ vālikaṃ samaṃ karoti, siñcanakavāto anotattadahato ānetvā udakaṃ siñcati, sugandhakaraṇavāto sabbesaṃ gandharukkhānaṃ gandhe āneti, ocinakavāto pupphāni ocinitvā pāteti, santharaṇakavāto sabbattha santharati, sadā paññattāneva cettha āsanāni honti. Yesu paccekabuddhuppādadivase uposathadivase ca sabbapaccekabuddhā sannipatitvā nisīdanti, ayaṃ tattha pakati. Abhisambuddhapaccekabuddho tattha gantvā paññattāsane nisīdati. Tato sace tasmiṃ kāle aññepi paccekabuddhā saṃvijjanti, tepi taṅkhaṇaṃ sannipatitvā paññattāsanesu nisīdanti, nisīditvā kiñcideva samāpattiṃ samāpajjitvā vuṭṭhahanti. Tato saṅghatthero adhunāgataṃ paccekabuddhaṃ sabbesaṃ anumodanatthāya 『『kathamadhigata』』nti kammaṭṭhānaṃ pucchati, tadā so attano udānabyākaraṇagāthaṃ bhāsati. Evamidaṃ gandhamādanakūṭaṃ paccekabuddhānaṃ āvāsaṭṭhānaṃ hotīti veditabbaṃ.

Kelāsakūṭaṃ pana rajatamayaṃ. Sabbāni cetāni citrakūṭādīni sudassanena samānubbedhasaṇṭhānāni tameva saraṃ paṭicchādetvā ṭhitāni. Sabbāni pana puthulato paññāsayojanāni, āyāmato pana ubbedhato viya dviyojanasatānevāti vadanti. Tāni sabbāni devānubhāvena nāgānubhāvena ca ṭhassanti, nadiyo ca tesu sandanti, taṃ sabbampi udakaṃ anotattameva pavisati, candimasūriyā dakkhiṇena vā uttarena vā gacchantā pabbatantarena tattha obhāsaṃ karonti, ujuṃ gacchantā na karonti, tenevassa 『『anotatta』』nti saṅkhā udapādi. Tattha ratanamayamanuññasopānasilātalāni nimmacchakacchapāni phalikasadisanimmalūdakāni nhānatitthāni tadupabhogīsattānaṃ sādhāraṇakammunāva suppaṭiyattāni susaṇṭhitāni honti, yesu buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā ca iddhimanto ca isayo nhāyanti, devayakkhādayo uyyānakīḷaṃ kīḷanti.

1.35) 名為「山」的地方是獨覺佛的居所。三座山洞是黃金山洞、寶石山洞和白銀山洞。在那裡,寶石山洞的入口有一棵名為「曼珠沙華」的樹,樹高一由旬,寬一由旬,樹上開滿了花,無論是在水中還是在地面上,所有的花在獨覺佛降臨的日子裡都盛開。在它的上方,有一串寶石裝飾。在那裡,清風吹拂,能吹散香氣,和諧的風能將寶石的光輝均勻地散佈,澆灌的風能將水灑下,芬芳的風能帶來所有花木的香氣,落花的風能將花瓣落下,聚集的風能將所有的花聚集在一起,常常在這裡設有座位。 在獨覺佛降臨的日子和安居日,所有的獨覺佛聚集在此,坐在那裡,這是自然的狀態。已覺悟的獨覺佛在那裡坐在指定的座位上。如果此時還有其他獨覺佛出現,他們也會聚集在一起坐在指定的座位上,坐下後稍微入定,然後再醒來。然後,僧伽長老爲了所有人能夠歡喜,問最近到來的獨覺佛:「你是如何獲得的?」這時他便說出了自己的開示詩句。因此,這裡應當被理解為香山是獨覺佛的居所。 凱拉山則是由白銀構成的。所有這些山,如彩色山等,都以美麗的姿態遮住了同一片水域而矗立著。所有這些山的高度是五十由旬,長度與寬度則是二十由旬。它們都將因天神和龍的威力而屹立不倒,河流在其中流淌,這一切水都在無底的地方流入,月亮和太陽從南方或北方經過時,都會照耀到這裡,而直行則不會經過,因此稱之為「無底」。在那裡,裝飾著寶石的階梯和石臺,清澈的水如同清泉般流淌,洗浴的地方是供給眾生的,因而被妥善安排,安置得當,在那裡佛、獨覺佛、已斷煩惱者和有神通的賢者們都在洗浴,天神、夜叉等也在嬉戲玩耍。

Tassa catūsu passesu sīhamukhaṃ hatthimukhaṃ assamukhaṃ usabhamukhanti cattāri mukhāni honti, yehi catasso nadiyo sandanti. Sīhamukhena nikkhantanadītīre sīhā bahutarā honti, hatthimukhādīhi hatthiassausabhā. Puratthimadisato nikkhantanadī anotattaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā itarā tisso nadiyo anupagamma pācīnahimavanteneva amanussapathaṃ gantvā mahāsamuddaṃ pavisati. Pacchimadisato ca uttaradisato ca nikkhantanadiyopi tatheva padakkhiṇaṃ katvā pacchimahimavanteneva uttarahimavanteneva ca amanussapathaṃ gantvā mahāsamuddaṃ pavisanti. Dakkhiṇadisato nikkhantanadī pana taṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇena ujukaṃ pāsāṇapiṭṭheneva saṭṭhi yojanāni gantvā pabbataṃ paharitvā vuṭṭhāya parikkhepena tigāvutappamāṇā udakadhārā hutvā ākāsena saṭṭhi yojanāni gantvā tiyaggaḷe nāma pāsāṇe patitā, pāsāṇo udakadhārāvegena bhinno. Tattha paññāsayojanappamāṇā tiyaggaḷā nāma mahāpokkharaṇī jātā, mahāpokkharaṇiyā kūlaṃ bhinditvā pāsāṇaṃ pavisitvā saṭṭhi yojanāni gatā, tato ghanapathaviṃ bhinditvā umaṅgena saṭṭhi yojanāni gantvā viñjhaṃ nāma tiracchānapabbataṃ paharitvā hatthatale pañcaṅgulisadisā pañcadhārā hutvā pavattati. Sā tikkhattuṃ anotattaṃ padakkhiṇaṃ katvā gataṭṭhāne 『『āvaṭṭagaṅgā』』ti vuccati, ujukaṃ pāsāṇapiṭṭhena saṭṭhi yojanāni gataṭṭhāne 『『kaṇhagaṅgā』』ti, ākāsena saṭṭhi yojanāni gataṭṭhāne 『『ākāsagaṅgā』』ti, tiyaggaḷapāsāṇe paññāsayojanokāse ṭhitā 『『tiyaggaḷapokkharaṇī』』ti, kūlaṃ bhinditvā pāsāṇaṃ pavisitvā saṭṭhi yojanāni gataṭṭhāne 『『bahalagaṅgā』』ti, umaṅgena saṭṭhi yojanāni gataṭṭhāne 『『umaṅgagaṅgā』』ti vuccati. Viñjhaṃ nāma tiracchānapabbataṃ paharitvā pañcadhārā hutvā pavattaṭṭhāne pana gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahīti pañcadhā saṅkhyaṃ gatā. Evametā pañca mahānadiyo himavantato pabhavanti.

Chaddantadahassa pana (jā. aṭṭha. 5.

Tassa catūsu passesu sīhamukhaṃ hatthimukhaṃ assamukhaṃ usabhamukhanti cattāri mukhāni honti, yehi catasso nadiyo sandanti. Sīhamukhena nikkhantanadīre sīhā bahutarā honti, hatthimukhādīhi hatthiassausabhā。 Puratthimadisato nikkhantanadī anotattaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā itarā tisso nadiyo anupagamma pācīnahimavanteneva amanussapathaṃ gantvā mahāsamuddaṃ pavisati。 Pacchimadisato ca uttaradisato ca nikkhantanadiyopi tatheva padakkhiṇaṃ katvā pacchimahimavanteneva uttarahimavantena ca amanussapathaṃ gantvā mahāsamuddaṃ pavisanti。 Dakkhiṇadisato nikkhantanadī pana taṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇena ujukaṃ pāsāṇapiṭṭheneva saṭṭhi yojanāni gantvā pabbataṃ paharitvā vuṭṭhāya parikkhepena tigāvutappamāṇā udakadhārā hutvā ākāsena saṭṭhi yojanāni gantvā tiyaggaḷe nāma pāsāṇe patitā,pāsāṇo udakadhārāvegena bhinno。 Tattha paññāsayojanappamāṇā tiyaggaḷā nāma mahāpokkharaṇī jātā,mahāpokkharaṇiyā kūlaṃ bhinditvā pāsāṇaṃ pavisitvā saṭṭhi yojanāni gatā,tato ghanapathaviṃ bhinditvā umaṅgena saṭṭhi yojanāni gantvā viñjhaṃ nāma tiracchānapabbataṃ paharitvā hatthatale pañcaṅgulisadisā pañcadhārā hutvā pavattati。 Sā tikkhattuṃ anotattaṃ padakkhiṇaṃ katvā gataṭṭhāne 『『āvaṭṭagaṅgā』』ti vuccati,ujukaṃ pāsāṇapiṭṭhena saṭṭhi yojanāni gataṭṭhāne 『『kaṇhagaṅgā』』ti,ākāsena saṭṭhi yojanāni gataṭṭhāne 『『ākāsagaṅgā』』ti,tiyaggaḷapāsāṇe paññāsayojanokāse ṭhitā 『『tiyaggaḷapokkharaṇī』』ti,kūlaṃ bhinditvā pāsāṇaṃ pavisitvā saṭṭhi yojanāni gataṭṭhāne 『『bahalagaṅgā』』ti,umaṅgena saṭṭhi yojanāni gataṭṭhāne 『『umaṅgagaṅgā』』ti vuccati。 Viñjhaṃ nāma tiracchānapabbataṃ paharitvā pañcadhārā hutvā pavattaṭṭhāne pana gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahīti pañcadhā saṅkhyaṃ gatā。 Evametā pañca mahānadiyo himavantato pabhavanti。 至於那六河,四個方向有獅子口、象口、馬口和牛口,這四個口是河流匯聚的地方。由獅子口流出的河流旁有許多獅子,像口等處則有大象、馬和牛。朝東的河流在流出時,經過三條河流的交匯,經過東南的雪山,進入人間的道路,流入大海。朝西和朝北的河流也是如此,經過三條河流的交匯,經過西南和東北的雪山,流入大海。朝南的河流則在流出時,經過三條河流的交匯,朝南直行六十由旬,擊打山脈,返回后形成三十由旬的水流,向天空流動六十由旬,落在名為「石頭」的地方,石頭因水流的速度而破裂。那裡形成了五十由旬的三塊石頭,名為大池,穿過大池的岸,進入六十由旬,之後穿透厚實的土地,經過六十由旬,擊打名為「涅槃」的山脈,形成五根流動的水流,像五根手指一樣流動。它在流出時,經過三條河流的交匯,流入了「環流河」,直行六十由旬,流入了「黑河」,直行六十由旬,流入了「天河」,直行六十由旬,流入了「石河」,直行六十由旬,流入了「涅槃河」,形成五條河流。這樣,五條大河從雪山發源。

16.chaddantajātakavaṇṇanā) majjhe dvādasayojanappamāṇe ṭhāne sevālo vā paṇakaṃ vā natthi, maṇikkhandhavaṇṇaṃ udakameva santiṭṭhati, tadanantaraṃ yojanavitthataṃ suddhakallahāravanaṃ taṃ udakaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ, tadanantaraṃ yojanavitthatameva suddhanīluppalavanaṃ taṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ, yojanayojanavitthatāneva rattuppalasetuppalarattapadumasetapadumakumudavanāni purimaṃ purimaṃ parikkhipitvā ṭhitāni, imesaṃ pana sattannaṃ vanānaṃ anantaraṃ sabbesampi kallahārādīnaṃ vasena vomissakavanaṃ yojanavitthatameva tāni parikkhipitvā ṭhitaṃ, tadanantaraṃ nāgānaṃ kaṭippamāṇe udake yojanavitthatameva rattasālivanaṃ, tadanantaraṃ udakapariyante nīlapītalohitodātasurabhisukhumakusumasamākiṇṇaṃ khuddakagacchavananti imāni dasa vanāni yojanayojanavitthatāneva. Tato khuddakarājamāsamahārājamāsamuggavanaṃ, tadanantaraṃ tipusaeḷālukaalābukumbhaṇḍavallivanāni, tato pūgarukkhappamāṇaṃ ucchuvanaṃ, tato hatthidantappamāṇaphalaṃ kadalivanaṃ, tato sālavanaṃ, tadanantaraṃ cāṭippamāṇaphalaṃ panasavanaṃ, tato madhuraphalaṃ ambavanaṃ, tato ciñcavanaṃ, tato kapiṭṭhavanaṃ, tato vomissako mahāvanasaṇḍo, tato veṇuvanaṃ, veṇuvanaṃ pana parikkhipitvā satta pabbatā ṭhitā, tesaṃ bāhirantato paṭṭhāya paṭhamo cūḷakāḷapabbato nāma, dutiyo mahākāḷapabbato nāma, tato udakapassapabbato nāma, tato candapassapabbato nāma, tato sūriyapassapabbato nāma, tato maṇipassapabbato nāma, sattamo suvaṇṇapassapabbato nāma. So ubbedhato sattayojaniko chaddantadahaṃ parikkhipitvā pattassa mukhavaṭṭi viya ṭhito. Tassa abbhantarimapassaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ, tato nikkhantena obhāsena chaddantadaho samuggatabālasūriyo viya hoti. Bāhirimapabbatesu pana eko ubbedhato cha yojanāni, eko pañca, eko cattāri, eko tīṇi, eko dve, eko yojanaṃ.

Evaṃ sattapabbataparikkhittassa pana tassa dahassa pubbuttarakaṇṇe udakavātappaharaṇokāse mahānigrodharukkho, tassa khandho parikkhepato pañcayojaniko, ubbedhato sattayojaniko. Catūsu disāsu catasso sākhāyo chachayojanikā, uddhaṃ uggatasākhāpi chayojanikāva. Iti so mūlato paṭṭhāya ubbedhena terasayojaniko sākhānaṃ orimantato yāva pārimantā dvādasayojaniko aṭṭhahi pārohasahassehi paṭimaṇḍito muṇḍamaṇipabbato viya vilāsamāno tiṭṭhati. Chaddantadahassa pana pacchimadisābhāge suvaṇṇapabbate dvādasayojanikā kañcanaguhā. Chaddanto nāgarājā vassāratte aṭṭhasahassanāgaparivuto kañcanaguhāyaṃ vasati, gimhakāle udakavātaṃ sampaṭicchamāno mahānigrodhamūle pārohantare tiṭṭhati.

16.( chaddantajātakavaṇṇanā) 在中間的地方,面積為十二由旬,沒有任何的水草或水生植物,只有寶石色的水存在。接下來是一片寬一由旬的清凈水草林,緊接著是一片寬一由旬的清凈藍蓮花林,依次排列著紅蓮、白蓮、紅色睡蓮等水生植物,圍繞著這七種植物的周圍,所有的水草等都被水草覆蓋,寬一由旬的地方是那七種水草。接下來是寬一由旬的紅稻林,接著是水邊的藍、黃、紅、白、香氣四溢的細膩花朵,形成了這十種林地,寬一由旬的地方。然後是小王和大王的水草,接著是名為「提普薩」的水草,之後是像大樹一樣的果實的水草,接著是大象牙果的水草,接著是大樹的水草,接著是像大樹一樣的果實的水草,接著是甜美果實的水草,接著是名為「荊棘」的水草,接著是名為「猴頭」的水草,接著是寬一由旬的巨大森林,接著是竹林,竹林的周圍有七座山屹立著。 在這些山的外面,第一座名為「小黑山」,第二座名為「大黑山」,接著是水邊的山,接著是月亮山,接著是太陽山,接著是寶石山,第七座是黃金山。這座山從高處到低處有七由旬的高度,包圍著那片水域,像是一個水池一樣。它的內部是金色的,外面則是光輝照耀,像是初升的太陽。外面的山中,有的高六由旬,有的五由旬,有的四由旬,有的三由旬,有的兩由旬,有的寬一由旬。 這樣,圍繞著七座山的地方,水流的氣息吹拂著,中央有一棵巨大的菩提樹,樹的高度為五由旬,寬度為七由旬。在四個方向上,有四個分支,分支的高度為六由旬,向上延伸的分支也有六由旬。這樣,從根部開始,向上延伸到十三由旬,分支的底部至邊緣為十二由旬,像是圍繞著一千個寶石山一樣,像是華麗的裝飾一樣矗立著。 在這片地方,西南方有一座黃金山洞,名為「金洞」。那位龍王在雨季時,圍繞著八千條龍,棲息在這個金洞中,夏季時則在巨大的菩提樹下,等待著水流的到來。

Mandākiniyā pana majjhe pañcavīsatiyojanamatte ṭhāne sevālo vā paṇakaṃ vā natthi, phalikavaṇṇaṃ udakameva hoti, tato paraṃ pana nāgānaṃ kaṭippamāṇe udake aḍḍhayojanavitthataṃ setapadumavanaṃ taṃ udakaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tattha muḷālaṃ naṅgalasīsamattaṃ hoti, bhisaṃ mahābheripokkharappamāṇaṃ hoti. Tassa ekekasmiṃ pabbantare āḷhakappamāṇaṃ khīraṃ hoti. Padumānaṃ pupphasamaye vāto reṇuvaṭṭiṃ uṭṭhāpetvā paduminīpattesu ṭhapeti, tattha udakaphusitāni patanti, tato ādiccapākena paccitvā pakkaayoghaṭikā viya pokkharamadhu tiṭṭhati, tadanantaraṃ tāvamahantameva rattapadumavanaṃ, tadanantaraṃ rattakumudavanaṃ, tadanantaraṃ setakumudavanaṃ , tadanantaraṃ nīluppalavanaṃ, tadanantaraṃ rattuppalavanaṃ, tadanantaraṃ sugandhasālivanaṃ, tadanantaraṃ eḷālukaalābukumbhaṇḍādīni madhurarasāni valliphalāni, tadanantaraṃ aḍḍhayojanavitthatameva ucchuvanaṃ, tattha pūgarukkhakkhandhappamāṇaṃ ucchu. Tadanantaraṃ kadalivanaṃ, yato duve pakkāni khādantā kilamanti. Tadanantaraṃ cāṭippamāṇaphalaṃ panasavanaṃ, tadanantaraṃ ambavanaṃ, jambuvanaṃ, kapiṭṭhavananti saṅkhepato tasmiṃ dahe khāditabbayuttakaṃ phalaṃ nāma natthīti na vattabbaṃ. Iti imasmiṃ himavati vijjamānakasattamahāsarappabhutīnaṃ pamāṇasaṇṭhānādibhedaṃ sabbameva visesaṃ bhagavā sabbathā avedi aññāsi paṭivijjhiyevāti daṭṭhabbaṃ.

Tipañcayojanakkhandhaparikkhepāti pannarasayojanappamāṇakkhandhaparikkhepā, khandhassa pariṇāho pannarasayojanappamāṇoti vuttaṃ hoti. Nagavhayāti nagasaddena avhātabbā, rukkhābhidhānāti attho. Rukkho hi na gacchatīti nagoti vuccati. Nagavhayā jambūti yojetabbaṃ. Paññāsayojanakkhandhasākhāyāmāti ubbedhato paññāsayojanappamāṇakkhandhāyāmā ubbedhato samantato ca paññāsayojanasākhāyāmā ca. Tato eva satayojanavitthiṇṇā, tāvadeva ca uggatā. Jamburukkhassa hi mūlato paṭṭhāya yāva sākhāviṭapā, tāva paṇṇāsa yojanāni, tato parampi ujukaṃ uggatasākhā paṇṇāsa yojanāni, samantato ca ekekā sākhā paṇṇāsa paṇṇāsa yojanāni vaḍḍhitāni. Tāsu pana mahantā mahantā nadiyo sandanti, tāsaṃ nadīnaṃ ubhayatīre jambupakkānaṃ patitaṭṭhāne suvaṇṇaṅkurā uṭṭhahanti, te nadījalena vuyhamānā anupubbena mahāsamuddaṃ pavisanti, tatoyeva jambunadiyaṃ nibbattattā 『『jambunada』』nti taṃ suvaṇṇaṃ vuccati.

Yassānubhāvenāti yassā mahantatā kappaṭṭhāyikādippakārena pabhāvena. Yañcetaṃ jambuyā pamāṇaṃ, etadeva asurānaṃ cittapāṭaliyā, garuḷānaṃ simbalirukkhassa, aparagoyāne kadambassa, uttarakurūsu kapparukkhassa, pubbavidehe sirīsassa, tāvatiṃsesu pāricchattakassāti. Tenāhu porāṇā –

『『Pāṭalī simbalī jambū, devānaṃ pārichattako;

Kadambo kapparukkho ca, sirīsena bhavati sattama』』nti. (visuddhi. 1.137; a. ni. aṭṭha. 1.

以下是巴利文的直譯: 曼達基尼湖中間二十五由旬左右的地方沒有水草或水生植物,只有水晶般的清水。在那之外,在龍的腰部深的水中,有半由旬寬的白蓮花林環繞著水域。那裡的蓮莖像犁頭那麼大,蓮藕像大鼓那麼大。每個節間有一阿拉克(約3.5升)的乳汁。在蓮花盛開的季節,風吹起花粉落在蓮葉上,水滴落在上面,經太陽烘烤后變成熟透的蜜糖。接下來是同樣大小的紅蓮花林,然後是紅睡蓮林,白睡蓮林,藍蓮花林,紅蓮花林,香稻林,然後是南瓜、葫蘆等甜美的藤蔓果實,然後是半由旬寬的甘蔗林,那裡的甘蔗像阿雷卡樹幹那麼粗。接著是香蕉林,吃兩個熟果就會飽。然後是果實像大罐子那麼大的麵包果林,然後是芒果林、蒲桃林、木蘋果林。總之,在這個湖裡沒有什麼可吃的果實是不存在的。因此應當理解,世尊完全了知、證悟了喜馬拉雅山中存在的七大湖等的大小、形狀等所有特徵。 "三五由旬周長的樹幹"意為十五由旬周長的樹幹,即樹幹的周長為十五由旬。"名為樹"意為以"樹"這個詞來稱呼,意思是樹木。因為樹木不會移動,所以被稱為"樹"。應當理解為"名為樹的閻浮樹"。"樹幹和樹枝長五十由旬"意為樹幹高五十由旬,樹枝四周也長五十由旬。因此寬一百由旬,高度也是如此。閻浮樹從根部到樹枝頂端有五十由旬,再往上直立的樹枝也有五十由旬,四周的每個樹枝都長到五十由旬。在這些樹枝上流淌著大河,在河的兩岸閻浮果落下的地方長出金芽,這些金芽被河水沖刷,最終流入大海,因此這種金子被稱為"閻浮金"。 "由於它的威力"意為由於它的偉大、持續一劫等特質的力量。這個閻浮樹的大小,與阿修羅的奇塔巴塔利樹、迦樓羅的辛巴利樹、西牛賀洲的卡丹巴樹、北俱盧洲的如意樹、東毗提訶洲的西里沙樹、忉利天的巴利車多迦樹相同。因此古人說: "巴塔利樹、辛巴利樹、閻浮樹、天神的巴利車多迦樹; 卡丹巴樹、如意樹,以及第七個西里沙樹。"(清凈道論1.137;增支部註釋1.

1.322);

Ettha sirīsena bhavati sattamanti ettha sirīsenāti paccatte karaṇavacanaṃ. Sattamanti liṅgavipallāsena vuttaṃ, sirīso bhavati sattamoti attho.

Cakkavāḷasiluccayoti cakkavāḷapabbato. Parikkhipitvā taṃ sabbaṃ, lokadhātumayaṃ ṭhitoti heṭṭhā vuttaṃ sabbampi taṃ parikkhipitvā cakkavāḷasiluccayo patiṭṭhito, ayaṃ ekā lokadhātu nāmāti attho. Ma-kāro padasandhivasena āgato. 『『Taṃ sabbaṃ lokadhātuṃ parikkhipitvā ayaṃ cakkavāḷasiluccayo ṭhito』』ti evampettha sambandhaṃ vadanti, evaṃ vuttepi cakkavāḷapabbatopi lokadhātuyevāti veditabbaṃ.

Tatthāti tissaṃ lokadhātuyaṃ. Candamaṇḍalaṃ ekūnapaññāsayojananti ujukaṃ āyāmato vitthārato ubbedhato ca ekūnapaññāsayojanaṃ, parimaṇḍalato pana tīhi yojanehi ūnadiyaḍḍhasatayojanaṃ. Sūriyamaṇḍalaṃ paññāsayojananti etthāpi candamaṇḍale vuttanayeneva ujukaṃ paññāsayojananti veditabbaṃ, parimaṇḍalato pana diyaḍḍhasatayojanaṃ.

Tesu pana candamaṇḍalaṃ (dī. ni. aṭṭha.

1.322) 在這裡,"以西里沙為基礎"是指特定的行為。通過語法變化,"以西里沙為基礎"意味著"成為第七"。 "輪迴之山"是指輪迴山。將其全部包圍,正如下面所述,所有這些都被包圍,輪迴之山建立在此,這就是一個世界的含義。音節"ma"是由詞連線而來的。"將所有的世界領域包圍,這個輪迴之山建立在此";即使如此,輪迴山也是世界領域的一部分。 "在那"是指這個世界領域。月亮的圓周寬五十由旬,直徑、寬度和高度都是五十由旬,而從周邊的範圍來看,寬度比七十由旬少三分之一。太陽的圓周寬五十由旬,這裡也應當理解為月亮的圓周以同樣的方式,周邊的寬度比七十由旬少三分之一。 在這些地方,月亮的圓周(清凈道論註釋八)。

3.121) heṭṭhā, sūriyamaṇḍalaṃ upari, antarā nesaṃ yojanaṃ hoti. Candassa heṭṭhimantato sūriyassa uparimantaṃ yojanasataṃ hoti, candavimānaṃ anto maṇimayaṃ, bahi rajatena parikkhittaṃ, anto ca bahi ca sītalameva hoti. Sūriyavimānaṃ anto kanakamayaṃ, bāhiraṃ phalikaparikkhittaṃ hoti, anto ca bahi ca uṇhameva. Cando ujukaṃ saṇikaṃ gacchati. So hi amāvāsiyaṃ sūriyena saddhiṃ gacchanto divase divase thokaṃ thokaṃ ohīyanto puṇṇamāsiyaṃ upaḍḍhamaggato ohīyati, tiriyaṃ pana sīghaṃ gacchati. Tathā hesa ekasmiṃ māse kadāci dakkhiṇato, kadāci uttarato dissati, candassa ubhosu passesu nakkhattatārakā gacchanti, cando dhenu viya vacchaṃ taṃ taṃ nakkhattaṃ upasaṅkamati, nakkhattāni pana attano gamanaṭṭhānaṃ na vijahanti, attano vīthiyāva gacchanti. Sūriyassa pana ujukaṃ gamanaṃ sīghaṃ, tiriyaṃ gamanaṃ dandhaṃ. Tiriyaṃ gamanaṃ nāma dakkhiṇadisato uttaradisāya, uttaradisato dakkhiṇadisāya gamanaṃ, taṃ dandhaṃ chahi chahi māsehi ijjhanato.

Sūriyo kāḷapakkhauposathe candena saheva gantvā tato paraṃ pāṭipadadivase yojanānaṃ satasahassaṃ candamaṇḍalaṃ ohāya gacchati attano sīghagāmitāya tassa ca dandhagāmitāya, atha cando lekhā viya paññāyati. Tato parampi pakkhassa dutiyāya yojanānaṃ satasahassaṃ candamaṇḍalaṃ ohāya gacchati. Evaṃ divase divase yāva sukkapakkhauposathadivasā satasahassaṃ satasahassaṃ ohāya gacchati, atha cando anukkamena vaḍḍhitvā uposathadivase paripuṇṇo hoti. Anukkamena vaḍḍhanañcettha uparibhāgato patitasūriyālokatāya heṭṭhato pavattāya sūriyassa dūrabhāvena divase divase anukkamena parihāyamānāya attano chāyāya vasena anukkamena caṇḍamaṇḍalappadesassa vaḍḍhamānassa viya dissamānatāyāti veditabbaṃ, tasmā anukkamena vaḍḍhitvā viya uposathadivase puṇṇamāyaṃ paripuṇṇamaṇḍalo hutvā dissati. Atha sūriyo pāṭipadadivase yojanānaṃ satasahassaṃ dhāvitvā puna candamaṇḍalaṃ gaṇhāti candassa dandhagatitāya attano ca sīghagatitāya, tathā dutiyāya satasahassanti evaṃ yāva uposathadivasā satasahassaṃ satasahassaṃ dhāvitvā gaṇhāti. Atha cando anukkamena hāyitvā kāḷapakkhauposathadivase sabbaso na paññāyati, anukkamena hāyamānatā cettha anukkamena vaḍḍhamānatāya vuttanayena veditabbā. Tattha pana chāyāya hāyamānatāya maṇḍalaṃ vaḍḍhamānaṃ viya dissati, idha ca chāyāya vaḍḍhamānatāya maṇḍalaṃ hāyamānaṃ viya dissati, tasmā anukkamena hāyitvā viya uposathadivase sabbaso na paññāyati. Candaṃ heṭṭhā katvā sūriyo upari hoti, mahatiyā pātiyā khuddakabhājanaṃ viya candamaṇḍalaṃ pidhīyati, majjhanhike gehacchāyā viya candassa chāyā na paññāyati. So chāyāya apaññāyamānāya dūre ṭhitānaṃ divā padīpo viya sayampi na paññāyati.

3.121) 在下面,太陽的圓周之上,二者之間相隔一由旬。月亮的下方到太陽的上方相隔一百由旬,月亮的天宮內部是由寶石構成,外面被銀色包圍,裡面和外面都是涼爽的。太陽的天宮內部是由黃金構成,外面則被水晶包圍,裡面和外面都是溫暖的。月亮直線緩慢移動。它在新月時與太陽一起移動,每天逐漸下降,直到滿月時從半路下降,而在橫向則快速移動。因此在一個月中,有時從南方可見,有時從北方可見,月亮在兩側的星辰、星宿中移動,月亮像牛犢一樣靠近這些星宿,星宿則不離開自己原來的軌道,依然沿著自己的道路移動。太陽的直線移動是快速的,橫向移動則是緩慢的。橫向移動是指從南方到北方的移動,從北方到南方的移動,這是緩慢的,因其在六個月內移動而顯得緩慢。 太陽在黑方位的安坐中與月亮一起移動,隨後在行程日中,經過一萬由旬的月亮圓周,憑藉其快速的移動和緩慢的移動,月亮就像一條線一樣顯

Imesaṃ pana ajavīthi nāgavīthi govīthīti tisso gamanavīthiyo honti. Tattha ajānaṃ udakaṃ paṭikūlaṃ hoti, hatthināgānaṃ manāpaṃ, gunnaṃ sītuṇhasamatāya phāsu hoti. Tathā ca yāya vīthiyā sūriye gacchante vassavalāhakadevaputtā sūriyābhitāpasantattā attano vimānato na nikkhamanti, kīḷāpasutā hutvā na vicaranti, tadā kira sūriyavimānaṃ pakatimaggato adho otaritvā vicarati, tassa oruyha caraṇeneva candavimānampi adho oruyha carati taggatikattā, tasmā sā vīthi udakābhāvena ajānurūpatāya 『『ajavīthī』』ti samaññā gatā. Yāya pana vīthiyā sūriye gacchante vassavalāhakadevaputtā sūriyābhitāpābhāvato abhiṇhaṃ attano vimānato bahi nikkhamitvā kīḷāpasutā hutvā ito cito ca vicaranti, tadā kira sūriyavimānaṃ pakatimaggato uddhaṃ āruhitvā vicarati, tassa uddhaṃ āruyha caraṇeneva candavimānampi uddhaṃ āruyha carati taggatikattā, taggatikatā ca samānagati nāma vātamaṇḍalena vimānassa phellitabbattā, tasmā sā vīthi udakabahubhāvena nāgānurūpatāya 『『nāgavīthī』』ti samaññā gatā. Yadā sūriyo uddhaṃ anārohanto adho ca anotaranto pakatimaggeneva gacchati, tadā vassavalāhakā yathākālaṃ yathāruciñca vimānato nikkhamitvā sukhena vicaranti, tena kālena kālaṃ vassanato loke utusamatā hoti, tāya utusamatāya hetubhūtāya sā candimasūriyānaṃ gati gavānurūpatāya 『『govīthī』』ti samaññā gatā. Tasmā yaṃ kālaṃ candimasūriyā ajavīthiṃ āruhanti, tadā devo ekabindumpi na vassati. Yadā nāgavīthiṃ ārohanti, tadā bhinnaṃ viya nabhaṃ paggharati. Yadā govīthiṃ ārohanti, tadā utusamatā sampajjati.

Yadā pana rājāno adhammikā honti, tesaṃ adhammikatāya uparājasenāpatippabhutayo sabbe devā brahmāno ca adhammikā honti, tadā tesaṃ adhammikatāya visamaṃ candimasūriyā parivattanti. Tadā hi bahvābādhatādianiṭṭhaphalūpanissayabhūtassa yathāvuttassa adhammikatāsaññitassa sādhāraṇassa pāpakammassa balena visamaṃ vāyantena vāyunā phelliyamānā candimasūriyā sineruṃ parikkhipantā visamaṃ parivattanti, yathāmaggena na pavattanti. Vāto yathāmaggena na vāyati, ayathāmaggena vāyati, ayathāmaggena vāyanto ākāsaṭṭhavimānāni khobheti, vimānesu khobhitesu devatānaṃ kīḷanatthāya cittāni na namanti, cittesu anamantesu sītuṇhabhedo utu yathākālena na sampajjati, tasmiṃ asampajjante na sammā devo vassati, kadāci vassati, kadāci na vassati, katthaci vassati, katthaci na vassati. Vassantopi vappakāle aṅkurakāle nāḷakāle pupphakāle khīraggahaṇādikālesu yathā yathā sassānaṃ upakāro na hoti, tathā tathā vassati ca vigacchati ca. Tena sassāni visamapākāni honti vigatagandharasādisampadāni, ekabhājane pakkhittataṇḍulesupi ekasmiṃ padese bhattaṃ uttaṇḍulaṃ hoti, ekasmiṃ atikilinnaṃ, ekasmiṃ samapākaṃ. Taṃ paribhuttaṃ kucchiyampi sabbaso apariṇataṃ, ekadesena pariṇataṃ, supariṇatanti evaṃ tīhiyeva pakārehi paccati, pakkāsayaṃ na sammā upagacchati. Tena sattā bahvābādhā ceva honti appāyukā ca.

3.121) 在下面,太陽的圓周之上,二者之間相隔一由旬。月亮的下方到太陽的上方相隔一百由旬,月亮的天宮內部是由寶石構成,外面被銀色包圍,裡面和外面都是涼爽的。太陽的天宮內部是由黃金構成,外面則被水晶包圍,裡面和外面都是溫暖的。月亮直線緩慢移動。它在新月時與太陽一起移動,每天逐漸下降,直到滿月時從半路下降,而在橫向則快速移動。因此在一個月中,有時從南方可見,有時從北方可見,月亮在兩側的星辰、星宿中移動,月亮像牛犢一樣靠近這些星宿,星宿則不離開自己原來的軌道,依然沿著自己的道路移動。太陽的直線移動是快速的,橫向移動則是緩慢的。橫向移動是指從南方到北方的移動,從北方到南方的移動,這是緩慢的,因其在六個月內移動而顯得緩慢。 太陽在黑方位的安坐中與月亮一起移動,隨後在行程日中,經過一萬由旬的月亮圓周,憑藉其快速的移動和緩慢的移動,月亮就像一條線一樣顯現出來。然後在第二個方位經過一萬由旬的月亮圓周。這樣,每天,每天直到乾燥的安坐日,經過一萬由旬,一萬由旬,月亮逐漸增大,在安坐日時便完全圓滿。逐漸增大的說法是指在上方落下的陽光,因其遠離太陽的緣故,每天逐漸消失,隨著自身的陰影逐漸消失,像是月亮圓周的地方逐漸增大,因此在安坐日時,月亮便顯得完全圓滿。然後太陽在行程日中,經過一萬由旬,再次抓住月亮的圓周,因月亮的緩慢移動和自身的快速移動,因此在第二個方位也是一萬由旬,直到安坐日,每天經過一萬由旬,一萬由旬。然後月亮逐漸減少,在黑方位的安坐日時完全不顯現,逐漸減少的狀態與逐漸增大的狀態相對照。那裡,陰影的減少狀態顯得月亮的圓周在增大,而這裡,陰影的增大狀態顯得月亮的圓周在減少,因此逐漸減少的狀態在安坐日時完全不顯現。月亮在下面,太陽在上,像大鍋蓋一樣覆蓋著月亮的圓周,在正午的家庭陰影中,月亮的陰影完全不顯現。它的陰影在不顯現的情況下,像是遠處的白晝燈火,自己也完全不顯現。

Dhammikānaṃ pana rājūnaṃ kāle vuttavipariyāyena candimasūriyā samaṃ parivattanti, yathāmaggena pavattanti, utusamatā ca sampajjati, candimasūriyā cha māse sineruto bahi nikkhamanti, cha māse anto vicaranti. Tathā hi sinerusamīpena taṃ padakkhiṇaṃ katvā gacchantā cha māse tato gamanavīthito bahi attano tiriyaṃ gamanena cakkavāḷābhimukhā nikkhamanti . Evaṃ cha māse khaṇe khaṇe sineruto apasakkanavasena tato nikkhamitvā cakkavāḷasamīpaṃ pattā. Tatopi cha māse khaṇe khaṇe apasakkanavasena nikkhamitvā sinerusamīpaṃ pāpuṇantā anto vicaranti. Te hi āsāḷhīmāse sinerusamīpena caranti, tato dve māse nikkhamitvā bahi caranti. Paṭhamakattikamāse majjhena gacchanti, tato cakkavāḷābhimukhā gantvā tayo māse cakkavāḷasamīpena vicaritvā puna nikkhamitvā citramāse majjhena gantvā tato pare dve māse sineruabhimukhā pakkhanditvā puna āsāḷhe sinerusamīpena caranti. Ettha ca sinerussa cakkavāḷassa ca yaṃ ṭhānaṃ vemajjhaṃ, tassa sinerussa ca yaṃ ṭhānaṃ vemajjhaṃ, tena gacchantā sinerusamīpena carantīti veditabbā, na sinerussa aggālindaṃ allīnā, cakkavāḷasamīpena caraṇampi imināva nayena veditabbaṃ. Yadā pana sinerussa cakkavāḷassa ujukaṃ vemajjhena gacchanti, tadā vemajjhena vicarantīti veditabbaṃ.

Evaṃ vicarantā ca ekappahārena tīsupi dīpesu ālokaṃ karonti. Ekekāya disāya nava nava yojanasatasahassāni andhakāraṃ vidhamitvā ālokaṃ dassenti. Kathaṃ? Imasmiñhi dīpe sūriyuggamanakālo pubbavidehe majjhanhiko hoti, uttarakurūsu atthaṅgamanakālo, aparagoyāne majjhimayāmo, pubbavidehamhi uggamanakālo uttarakurūsu majjhanhiko, aparagoyāne atthaṅgamanakālo, idha majjhimayāmo, uttarakurūsu uggamanakālo aparagoyāne majjhanhiko, idha atthaṅgamanakālo, pubbavidehe majjhimayāmo, aparagoyānadīpe uggamanakālo idha majjhanhiko, pubbavidehadīpe atthaṅgamanakālo, uttarakurūsu majjhimayāmo. Imasmiñhi dīpe ṭhitamajjhanhikavelāyaṃ pubbavidehavāsīnaṃ atthaṅgamanavasena upaḍḍhaṃ sūriyamaṇḍalaṃ paññāyati, aparagoyānavāsīnaṃ uggamanavasena upaḍḍhaṃ paññāyati. Evaṃ sesadīpesupi. Iti imināva pakārena tīsu dīpesu ekappahāreneva candimasūriyā ālokaṃ dassentīti veditabbaṃ.

Ito aññathā pana dvīsu eva dīpesu ekappahāreneva ālokaṃ dassenti. Yasmiñhi dīpe atthaṅgamanavasena upaḍḍhaṃ sūriyamaṇḍalaṃ paññāyati, atthaṅgamite tattha na paññāyati, ālokaṃ na dasseti, dvīsu eva dīpesu ekappahārena ubhayaṃ. Ekekāya disāya nava nava yojanasatasahassāni andhakāravidhamanampi imināva nayena daṭṭhabbaṃ. Imasmiñhi dīpe ṭhitamajjhanhikavelāyaṃ pubbavidehavāsīnaṃ atthaṅgamanavasena upaḍḍhaṃ sūriyamaṇḍalaṃ paññāyatīti pubbavidehe navayojanasatasahassappamāṇe ṭhāne andhakāraṃ vidhamitvā ālokaṃ dasseti, tathā aparagoyāne uggamanavasena tatthāpi upaḍḍhasseva paññāyamānattā. Pubbavidehānaṃ pana atthaṅgamite na paññāyatīti dvīsu dīpesu sabbattha andhakāraṃ vidhamitvā ālokaṃ dasseti aparagoyānepi uggate sūriye sabbattha andhakāravidhamanato.

Dhammikānaṃ pana rājūnaṃ kāle vuttavipariyāyena candimasūriyā samaṃ parivattanti, yathāmaggena pavattanti, utusamatā ca sampajjati,月亮和太陽在正義的國王的時期相互交替,按照各自的軌道執行,氣候的規律也隨之而來。月亮和太陽在六個月內從須彌山外出,六個月內在內側遊行。正如在須彌山的周圍,圍繞著它旋轉,六個月后通過移動的路徑走出須彌山。這樣,六個月內每一時刻都在須彌山附近移動,隨後離開須彌山。它們在七月時圍繞須彌山移動,接著在兩個月內離開外面遊行。首月的十月中間,它們向前移動,之後朝向輪迴的方向移動,經過三個月在輪迴附近遊行,再次離開,十月中間向前移動,隨後再次朝向須彌山的方向移動。這裡須彌山和輪迴的中間位置,須彌山和輪迴的中間位置,朝向須彌山移動,因此應當理解為圍繞須彌山移動,而不是朝向須彌山的頂端,圍繞輪迴的行走也應如此理解。當須彌山和輪迴直線朝向中間移動時,便應當理解為在中間遊行。 這樣移動的同時,它們在三個島嶼上製造光明。每個方向上都有數以千計的光明,驅散黑暗。如何做到?在這個島上,太陽升起的時間在東部是正中,北俱盧洲是落下的時間,南方是正中,東部是升起的時間,北俱盧洲是落下的時間,南方是正中,北俱盧洲的島嶼上是升起的時間,東部是正中,南方的島嶼上是落下的時間。這個島上,處於正中的時間,東部的居民在落下時,太陽的圓周顯現出來,南方的居民在升起時,太陽的圓周顯現出來。其他島嶼也是如此。因此,以這種方式,三座島嶼上,月亮和太陽都顯現出光明。 而在其他兩個島嶼上,它們也以這種方式顯現光明。在某個島嶼上,太陽的圓周顯現出來,而在落下時則不顯現,光明不顯現,在兩個島嶼上以這種方式顯現。每個方向上都有數以千計的光明,驅散黑暗。在這個島上,處於正中的時間,東部的居民在落下時,太陽的圓周顯現出來,東部的地方驅散黑暗,顯現光明。南方的居民在升起時,太陽的圓周顯現出來,正如在其他地方一樣。

Pātubhavantā ca candimasūriyā ekatova loke pātubhavanti, tesu sūriyo paṭhamataraṃ paññāyati. Paṭhamakappikānañhi sattānaṃ sayaṃpabhāya antarahitāya andhakāro ahosi. Te bhītatasitā 『『bhaddakaṃ vatassa, sace añño āloko bhaveyyā』』ti cintayiṃsu. Tato mahājanassa sūrabhāvaṃ janayamānaṃ sūriyamaṇḍalaṃ uṭṭhahi, tenevassa 『『sūriyo』』ti nāmaṃ ahosi. Tasmiṃ divasaṃ ālokaṃ katvā atthaṅgamite puna andhakāro ahosi. Te bhītatasitā 『『bhaddakaṃ vatassa, sace añño āloko uppajjeyyā』』ti cintayiṃsu. Atha nesaṃ chandaṃ ñatvā viya candamaṇḍalaṃ uṭṭhahi, tenevassa 『『cando』』ti nāmaṃ ahosi. Evaṃ candimasūriyesu pātubhūtesu nakkhattāni tārakarūpāni pātubhavanti , tato pabhuti rattindivā paññāyanti. Anukkamena ca māsaḍḍhamāsautusaṃvaccharā jāyanti. Candimasūriyānaṃ pana pātubhūtadivaseyeva sinerucakkavāḷahimavantapabbatā cattāro ca dīpā pātubhavanti, te ca kho apubbaṃ acarimaṃ phagguṇapuṇṇamadivaseyeva pātubhavantīti veditabbaṃ.

Yasmā cettha 『『ekaṃ cakkavāḷaṃ āyāmato ca vitthārato ca yojanānaṃ dvādasa satasahassāni tīṇi sahassāni cattāri satāni paññāsañca yojanānī』』ti aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha.

Pātubhavantā ca candimasūriyā ekatova loke pātubhavanti, tesu sūriyo paṭhamataraṃ paññāyati. Paṭhamakappikānañhi sattānaṃ sayaṃpabhāya antarahitāya andhakāro ahosi. Te bhītatasitā 『『bhaddakaṃ vatassa, sace añño āloko bhaveyyā』』ti cintayiṃsu. Tato mahājanassa sūrabhāvaṃ janayamānaṃ sūriyamaṇḍalaṃ uṭṭhahi, tenevassa 『『sūriyo』』ti nāmaṃ ahosi. Tasmiṃ divasaṃ ālokaṃ katvā atthaṅgamite puna andhakāro ahosi. Te bhītatasitā 『『bhaddakaṃ vatassa, sace añño āloko uppajjeyyā』』ti cintayiṃsu. Atha nesaṃ chandaṃ ñatvā viya candamaṇḍalaṃ uṭṭhahi, tenevassa 『『cando』』ti nāmaṃ ahosi. Evaṃ candimasūriyesu pātubhūtesu nakkhattāni tārakarūpāni pātubhavanti , tato pabhuti rattindivā paññāyanti. Anukkamena ca māsaḍḍhamāsautusaṃvaccharā jāyanti. Candimasūriyānaṃ pana pātubhūtadivaseyeva sinerucakkavāḷahimavantapabbatā cattāro ca dīpā pātubhavanti, te ca kho apubbaṃ acarimaṃ phagguṇapuṇṇamadivaseyeva pātubhavantīti veditabbaṃ. 因為這裡「一個輪迴的寬度和深度是十二萬五千由旬」在註釋中(《巴利文註釋》)

1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā) vuttaṃ, tasmā vuttappamāṇato imassa cakkavāḷassa sinerupatiṭṭhitokāse caturāsīti yojanasahassāni parato yāva cakkavāḷapabbatā uttaradisābhāgappamāṇañca pahāya imissā dakkhiṇadisāya –

Sinerucakkavāḷānaṃ, antaraṃ parimāṇato;

Pañca satasahassāni, sahassānūnasaṭṭhi ca.

Satāni satta ñeyyāni, pañcavīsuttarāni ca;

Majjhavīthigato nāma, tattha vemajjhago ravi.

Majjhato yāva merumhā, cakkavāḷānamantare;

Vemajjhago yadā hoti, ubhayantagato tadā.

Majjhato yāva merumhā, cakkavāḷā ca pabbatā;

Duve satasahassāni, sahassānūnasīti ca.

Aṭṭhasataṃ duve saṭṭhi, yojanāni dvigāvutaṃ;

Ubhato antato meru-cakkavāḷānamantare.

Ekaṃ satasahassañca, sahassānūnatālīsaṃ;

Navasatānekatiṃsa, yojanāni ca gāvutaṃ.

Pamāṇato samantā ca, maṇḍalaṃ majjhavīthiyā;

Satasahassānūnavīsa, sahassānekatiṃsa ca.

Satamekañca viññeyyaṃ, pañcasattati uttaraṃ;

Dakkhiṇaṃ uttarañcāpi, gacchanto pana bhāṇumā.

Majjhavīthippamāṇena , maṇḍaleneva gacchati;

Gacchanto ca panevaṃ so, oruyhoruyha heṭṭhato.

Āruyhāruyha uddhañca, yato gacchati sabbadā;

Tato gativasenassa, dūramaddhānamāsi taṃ.

Tiṃsa satasahassāni, yojanāni pamāṇato;

Tasmā so parito yāti, tattakaṃva dine dine.

Sahassamekaṃ pañcasataṃ, catupaññāsayojanaṃ;

Tigāvutaṃ terasūsabhaṃ, tettiṃsa ratanāni ca.

Aṭṭhaṅgulāni ca tiriyaṃ, gacchatekadine ravi;

Chatālīsasahassāni, cha satāni tigāvutaṃ.

Yojanānaṃ titālīsaṃ, māsenekena gacchati;

Tenavutisahassāni, dvisataṃ sattasīti ca.

Gāvutāni duve cāpi, dvīhi māsehi gacchati;

Imāya gatiyā anta-vīthito vīthiantimaṃ.

Gacchati chahi māsehi, timāsehi ca majjhimaṃ;

Sinerusantike anta-vīthito pana bhāṇumā;

Āgacchanto dvimāsehi, assa dīpassa majjhago.

Tasmā sīhaḷadīpassa, majjhato meruantaraṃ;

Duve satasahassāni, dvisatenādhikāni tu.

Tettiṃsañca sahassāni, aṭṭhārasa tigāvutaṃ;

Cakkavāḷantarañcassa, dīpasseva ca majjhato.

Tīṇi satasahassāni, sahassāni chavīsati;

Cha uttarāni pañceva, satānekañca gāvutanti.

Evamettha ayampi viseso veditabbo.

1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā) 說到這裡,因此根據所述的標準,從這個輪迴的須彌山的基礎,到四萬八千由旬的範圍,直到輪迴的山脈的北方部分,放棄南方的範圍— 須彌山輪迴之間的距離; 五十千,由六十減去一千。 七個應知的百數,二十五個高處的星宿; 名為中道,太陽在其中移動。 從中道到須彌山,輪迴之間的距離; 當在中道時,雙向移動。 從中道到須彌山,輪迴也是山脈; 兩千五百,由六十減去一千。 八十和二十,二百由旬的距離; 兩邊的須彌和輪迴之間。 一個百數和三十,減去一千的四十; 九十和三十,的由旬也是二百。 從各個方向來看,圓周在中道上; 減去二十的百數,和三十的百數。 一個百數和七十,五十的北方; 南方和北方也一樣,向前移動的光明。 根據中道的標準,像圓周一樣移動; 在移動時,這樣也會從高處下降。 向上和向下移動,無論何時都在移動; 因此,移動的速度,遠離中心的地方。 三十千由旬的距離; 因此,它每天環繞著,像那樣移動。 一千五百,四十由旬; 三百三十顆寶石,三十顆。 八個手指的寬度,橫向移動一天的太陽; 三十四千,六十和三十。 由旬的寬度,每個月移動一次; 因此,九十千,二百七十也一樣。 兩邊的距離也一樣,經過兩個月; 通過這種路徑,最終的道路。 在六個月內移動,經過三個月的中間; 在須彌山附近,最後的道路。 因此,斯里蘭卡的中間,須彌山之間; 兩千五百,由二百多出來。 三十千的百數,十八個三十; 輪迴的中心和島嶼的中間。 三十千由旬的距離,六十千的百數; 六個北方的和五個的百數。 因此這裡的特別之處應當瞭解。

Tāvatiṃsabhavanaṃ dasasahassayojananti ettha tettiṃsa sahapuññakārino ettha nibbattāti taṃsahacaritaṭṭhānaṃ tettiṃsaṃ, tadeva tāvatiṃsaṃ , taṃ nivāso etesanti tāvatiṃsā, devā, tesaṃ bhavanaṃ tāvatiṃsabhavanaṃ. Tathā hi maghena māṇavena saddhiṃ macalagāmake kālaṃ katvā tattha uppanne tettiṃsa devaputte upādāya assa devalokassa ayaṃ paṇṇatti jātāti vadanti. Atha vā yasmā sesacakkavāḷesupi cha kāmāvacaradevalokā atthi. Vuttampi cetaṃ 『『sahassaṃ cātumahārājikānaṃ sahassaṃ tāvatiṃsāna』』nti. Tasmā nāmapaṇṇattiyevesā tassa devalokassāti veditabbā. Dasasahassayojananti idaṃ pana sakkapuraṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Tathā hi tāvatiṃsakāyikā devā atthi pabbataṭṭhakā, atthi ākāsaṭṭhakā, tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā, tathā cātumahārājikānaṃ yāmādīnañca. Ekadevalokepi hi devānaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ appattā nāma natthi. Idaṃ pana tāvatiṃsabhavanaṃ sinerussa uparimatale dasasahassayojanike ṭhāne patiṭṭhitanti veditabbaṃ. Tassa pācīnapacchimadvārānaṃ antarā dasayojanasahassaṃ hoti, tathā dakkhiṇuttaradvārānaṃ. Taṃ kho pana nagaraṃ dvārasahassayuttaṃ ahosi ārāmapokkharaṇīpaṭimaṇḍitaṃ.

Tassa majjhe (dha. pa. aṭṭha. 1.29 maghavatthu) tiyojanasatubbedhehi, dhajehi paṭimaṇḍito sattaratanamayo sattayojanasatubbedho sakkassa vejayanto nāma pāsādo. Tattha suvaṇṇayaṭṭhīsu maṇidhajā ahesuṃ, maṇiyaṭṭhīsu suvaṇṇadhajā, pavāḷayaṭṭhīsu muttadhajā, muttayaṭṭhīsu pavāḷadhajā, sattaratanamayāsu yaṭṭhīsu sattaratanamayā dhajā.

Diyaḍḍhayojanasatāyāmo vejayantaratho (saṃ. ni. aṭṭha. 1.

Tāvatiṃsabhavanaṃ dasasahassayojananti ettha tettiṃsa sahapuññakārino ettha nibbattāti taṃsahacaritaṭṭhānaṃ tettiṃsaṃ, tadeva tāvatiṃsaṃ , taṃ nivāso etesanti tāvatiṃsā, devā, tesaṃ bhavanaṃ tāvatiṃsabhavanaṃ。確實,隨著馬哈的年輕人一起,在馬查拉村中度過生命,那裡出生了三十位天神之子,因此這就是天神的居所,稱為天神的居所。由於在其他輪迴中也存在六個欲界的天神。也曾說過「千個大王的千個,千個天神的千個」。因此,名稱的設定就是天神的居所。十萬由旬是指薩卡城的意思。確實,天神的身體存在於山的地方,存在於天空的地方,他們的傳承到達了輪迴的山脈,正如四大王的天神等。即使是一個天神的世界,天神的傳承也沒有到達輪迴的山脈。這個天神的居所位於須彌山的頂部,十萬由旬的地方。它的東南西北的門之間有十由旬,南北門之間也是如此。這個城市確實是有千個門的,裝飾著園林和池塘。 在它的中心(dha. pa. aṭṭha. 1.29 maghavatthu)有三十由旬的廣場,裝飾著旗幟,七寶製成的,七十由旬的薩卡的維杰揚托宮殿。在那裡,黃金的旗幟在寶石的旗幟上,寶石的旗幟在黃金的旗幟上,珊瑚的旗幟在珍珠的旗幟上,珍珠的旗幟在珊瑚的旗幟上,七寶製成的旗幟在七寶製成的旗幟上。 在七十由旬的廣場上,維杰揚托的宮殿(saṃ. ni. aṭṭha. 1.

1.249 ādayo). Tassa hi pacchimanto paṇṇāsayojano, majjhe rathapañjaro paṇṇāsayojano, rathasandhito yāva rathasīsā paṇṇāseva yojanāni. Tadeva pamāṇaṃ diguṇaṃ katvā 『『tiyojanasatāyāmo』』tipi vadantiyeva. Tasmiṃ yojanikapallaṅko atthato tiṭṭhati. Tattha tiyojanikaṃ setacchattaṃ, ekasmiṃyeva yuge sahassaājaññayuttaṃ. Sesālaṅkārassa pamāṇaṃ natthi. Dhajo panassa aḍḍhatiyāni yojanasatāni uggato, yassa vātāhatassa pañcaṅgikatūriyasseva saddo niccharati.

Sakkassa pana erāvaṇo nāma hatthī diyaḍḍhayojanasatiko, sopi devaputtoyeva. Na hi devalokasmiṃ tiracchānagatā honti, tasmā so uyyānakīḷāya nikkhamanakāle attabhāvaṃ vijahitvā diyaḍḍhayojanasatiko erāvaṇo nāma hatthī hoti. So tettiṃsakumbhe māpeti āvaṭṭena gāvutaaḍḍhayojanappamāṇe, sabbesaṃ majjhe sakkassa atthāya sudassanaṃ nāma tiṃsayojanikaṃ kumbhaṃ māpeti. Tassa upari dvādasayojaniko ratanamaṇḍapo hoti. Tattha antarantarā sattaratanamayā yojanubbedhā dhajā uṭṭhahanti. Pariyante kiṅkiṇikajālā olambanti, yassa mandavāteritassa pañcaṅgikatūriyasaddasadiso dibbagītasaddo viya ravo niccharati. Maṇḍapamajjhe sakkassa yojaniko maṇipallaṅko paññatto hoti, tattha sakko nisīdati. Tettiṃsāya kumbhānaṃ ekekasmiṃ kumbhe satta satta dante māpeti, tesu ekeko paṇṇāsayojanāyāmo. Ekekasmiñcettha dante satta satta pokkharaṇiyo honti, ekekāya pokkharaṇiyā satta satta paduminīgacchā, ekekasmiṃ gacche satta satta pupphāni honti, ekekassa pupphassa satta satta pattāni, ekekasmiṃ patte satta satta devadhītaro naccanti. Evaṃ samantā paṇṇāsayojanaṭṭhāne hatthidantesuyeva naccanaṭasamajjo hoti.

Nandā nāma pana pokkharaṇī paññāsayojanā. 『『Pañcasatayojanikā』』tipi vadanti.

Cittalatāvanaṃ pana saṭṭhiyojanikaṃ. 『『Pañcayojanasatika』』ntipi vadanti. Taṃ pana dibbarukkhasahassapaṭimaṇḍitaṃ, tathā nandanavanaṃ phārusakavanañca. Sakko panettha accharāsaṅghaparivuto saṭṭhiyojanikaṃ suvaṇṇamahāvīthiṃ otaritvā nakkhattaṃ kīḷanto nandanavanādīsu vicarati.

Pāricchattako pana koviḷāro samantā tiyojanasataparimaṇḍalo pañcadasayojanapariṇāhakkhandho yojanasatubbedho. Tassa mūle saṭṭhiyojanāyāmā paññāsayojanavitthārā pañcadasayojanubbedhā jayasumanapupphakavaṇṇā paṇḍukambalasilā, yassā mudutāya sakkassa nisīdato upaḍḍhakāyo anupavisati, uṭṭhitakāle ūnaṃ paripūrati.

Sudhammā nāma devasabhā āyāmato ca vitthārato ca tiyojanasatikā, parikkhepato navayojanasatikā, ubbedhato pañcayojanasatikā, tassā phalikamayā bhūmi, thambhatulāsaṅghāṭādīsu vāḷarūpādisaṅghaṭṭanakaāṇiyo maṇimayā, suvaṇṇamayā thambhā, rajatamayā thambhaghaṭakā ca saṅghāṭañca, pavāḷamayāni vāḷarūpāni, sattaratanamayā gopānasiyo ca pakkhapāsā ca mukhavaṭṭi ca, indanīlaiṭṭhakāhi chadanaṃ, sovaṇṇamayaṃ chadanavidhaṃ, rajatamayā thupikā.

1.249 ādayo). 因此,後方五十由旬,中間的戰車平臺五十由旬,戰車的連線處直到戰車的車頭也是五十由旬。正是這個標準被稱為「有三十由旬的廣場」。在這個廣場上,有一個與三十由旬相等的白色傘蓋,正好在一個時期內有一千個相似的傘蓋。其他裝飾的標準沒有。旗幟的高度是八十由旬,風吹動的時候,聲音像五聲的樂器一樣發出。 薩卡的名象稱為埃拉瓦那,高達十五由旬,它也是天神的兒子。在天界中並沒有畜生,因此在遊樂遊戲中出發時,捨棄了身體的埃拉瓦那象就成爲了高達十五由旬的象。它以三十個水罐的形狀,圍繞著高達八由旬的範圍,所有的中心位置都有一個名為「善見」的三十由旬的水罐。它的上方有一個十二由旬的寶石平臺。在那裡,七寶製成的旗幟一層層地升起。周圍的鈴鐺懸掛著,發出聲音,像是微風吹動時的樂器聲一樣響亮。在平臺的中央,薩卡的由旬數的寶石平臺被設定在那裡,薩卡坐在其中。每個三十的水罐里都有七顆牙齒,裡面每顆牙齒都有七個水池,每個水池裡都有七朵蓮花,每朵蓮花上都有七片花瓣,每片花瓣上都有七位天女在跳舞。這樣,圍繞著三十由旬的地方,象牙的舞蹈就變得和諧。 南達是一個五十由旬的水池。「也被稱為五十由旬的水池」。 彩色的花園則是六十由旬的。「也被稱為五十由旬的花園」。它是被成千上萬的神樹所環繞的,還有南達園和大樹園。薩卡在這裡被天女環繞,穿過六十由旬的金色大道,玩耍于南達園等地。 帕里查塔則是一個有三十由旬的範圍,寬度為十五由旬,長達一百由旬。它的根部有六十由旬的高度,五十由旬的寬度,十五由旬的深度,色彩如勝利之花般的白色,因其柔軟,薩卡坐下時,身體的下半部分不會接觸地面,起身時又會完全充滿。 善法的天神集會,長寬各三十由旬,周圍九十由旬,深度五十由旬。它有一個寶石般的土地,柱子是由寶石、黃金和白銀製成的,裝飾有珊瑚的形狀,七寶製成的圍欄,翅膀和門框,使用印度尼羅河的覆蓋物,和金色的覆蓋物,銀製的塔和柱子。

Āsāvatī nāma ekā latā atthi, 『『sā pupphissatī』』ti devā vassasahassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti, pāricchattake pupphamāne ekaṃ vassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti. Te tassa paṇḍupalāsādibhāvato paṭṭhāya attamanā honti. Yathāha –

『『Yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro paṇḍupalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti 『paṇḍupalāso dāni pāricchattako koviḷāro, na cirasseva dāni pannapalāso bhavissatī』』』tiādi (a. ni. 7.69).

Sabbapāliphullassa pana pāricchattakassa koviḷārassa samantā pañca yojanasatāni ābhā pharati, anuvātaṃ yojanasataṃ gandho gacchati. Pupphite pāricchattake ārohaṇakiccaṃ vā aṅkusaṃ gahetvā nāmanakiccaṃ vā pupphāharaṇatthaṃ caṅkoṭakakiccaṃ vā natthi. Kantanakavāto uṭṭhahitvā pupphāni vaṇṭato kantati, sampaṭicchanakavāto sampaṭicchati, pavesanakavāto sudhammadevasabhaṃ paveseti, sammajjanakavāto purāṇapupphāni nīharati, santharaṇakavāto pattakaṇṇikakesarāni racento santharati, majjhaṭṭhāne dhammāsanaṃ hoti yojanappamāṇo ratanapallaṅko, tassa upari dhāriyamānaṃ tiyojanikaṃ setacchattaṃ, tadanantaraṃ sakkassa devarañño āsanaṃ attharīyati, tato bāttiṃsāya devaputtānaṃ, tato aññesaṃ mahesakkhadevatānaṃ. Aññesaṃ devatānaṃ pana pupphakaṇṇikāva āsanaṃ hoti. Devā devasabhaṃ pavisitvā nisīdanti. Tato pupphehi reṇuvaṭṭi uggantvā upari kaṇṇikaṃ āhacca nipatamānā devatānaṃ tigāvutappamāṇaṃ attabhāvaṃ lākhāparikammasajjitaṃ viya karoti, tesaṃ sā kīḷā catūhi māsehi pariyosānaṃ gacchati. Iti imāhi sampattīhi samannāgataṃ tāvatiṃsabhavanaṃ bhagavā sabbathā avedīti veditabbaṃ.

Tathā asurabhavananti ettha devā viya na suranti na īsaranti na virocantīti asurā. Surā nāma devā, tesaṃ paṭipakkhāti vā asurā. Sakko kira macalagāmake magho nāma māṇavo hutvā tettiṃsa purise gahetvā kalyāṇakammaṃ karonto satta vattapadāni pūretvā tattha kālakato devaloke nibbatti saddhiṃ parisāya. Tato pubbadevā 『『āgantukadevaputtā āgatā, sakkāraṃ nesaṃ karomā』』ti vatvā dibbapadumāni upanāmesuṃ, upaḍḍharajjena ca nimantesuṃ. Sakko upaḍḍharajjena asantuṭṭho ahosi, atha nevāsikā 『『āgantukadevaputtānaṃ sakkāraṃ karomā』』ti gandhapānaṃ sajjayiṃsu. Sakko sakaparisāya saññaṃ adāsi 『『mārisā mā gandhapānaṃ pivittha, pivamānākāramattameva dassethā』』ti. Te tathā akaṃsu. Nevāsikadevatā suvaṇṇasarakehi upanītaṃ gandhapānaṃ yāvadatthaṃ pivitvā mattā tattha tattha suvaṇṇapathaviyaṃ patitvā sayiṃsu. Sakko 『『gaṇhatha dhutte, haratha dhutte』』ti te pādesu gāhāpetvā sinerupāde khipāpesi. Sakkassa puññatejena tadanuvattakāpi sabbe tattheva patiṃsu. Atha nesaṃ kammapaccayautusamuṭṭhānaṃ sinerussa heṭṭhimatale dasayojanasahassaṃ asurabhavanaṃ nibbatti pāricchattakapaṭicchannabhūtāya citrapāṭaliyā upasobhitaṃ. Sakko tesaṃ nivattitvā anāgamanatthāya ārakkhaṃ ṭhapesi. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –

『『Antarā dvinnaṃ ayujjhapurānaṃ, pañcavidhā ṭhapitā abhirakkhā;

Uragakaroṭipayassa ca hārī, madanayutā caturo ca mahatthā』』ti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.247; jā. aṭṭha. 1.

Āsāvatī nāma ekā latā atthi, 『『sā pupphissatī』』ti devā vassasahassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti, pāricchattake pupphamāne ekaṃ vassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti。它的名字是阿薩瓦提,是一種植物,天神們爲了「她將會開花」,每年都會去照顧她,特別是在帕里查塔花盛開的時候,他們會去照顧一年。因其美麗,天神們因此感到愉悅。正如所說— 「比丘們,在那時,天神們的帕里查塔花盛開,天神們因而愉悅,心中想著:『帕里查塔花現在盛開,過不了多久就會變成美麗的花』」。 全盛的帕里查塔花周圍,五十由旬的光輝閃爍,芬芳的香氣飄散一百由旬。當帕里查塔花盛開時,沒有攀爬的工作,抓取的工作,採花的工作,或是其他的工作。攀爬的門被打開,花朵從上面垂下,接納的門接納著,進入的門讓善法的天神進入,收集的門收集著舊花,整理的門則整理花瓣,中心有一個標準的法座,長達一由旬的寶石平臺,上面有一個三由旬的白傘,隨後是薩卡的天王的座位,接著是三十位天神,再後來是其他偉大的天神。其他的天神則坐在花瓣上。天神們進入天神的聚會,坐下。然後,花朵的香氣升起,接觸到天神們的身體,像是用金色的花瓣裝飾的樣子,天神們的身體就像是經過了千種的精緻裝飾。對他們來說,這種遊戲在四個月后結束。通過這些成就,天神的居所應當被理解為無處不在。 同樣,阿修羅的居所,天神們不如神明,也不如主宰,也不如光明,因此被稱為阿修羅。神明是天神的對立面。薩卡曾以馬查拉村中的馬哈的身份,帶著三十個人,做善業,完成七個輪迴,在那裡去世后,與眾人一起進入天界。然後,前面的天神說:「來訪的天神們來了,我們要為他們提供禮遇。」於是便供奉了神聖的蓮花,並以半金的形式邀請他們。薩卡對半金不滿意,於是沒有居民說:「我們要為來訪的天神們提供禮遇。」於是準備了香水。薩卡對自己的隨行者說:「不要喝香水,喝的時候只需顯示出喝的樣子。」他們就這樣做了。居民天神們喝了用黃金盛裝的香水,直到醉倒,隨後在黃金的土地上倒下。薩卡說:「抓住這些惡徒,帶走這些惡徒。」於是他們被抓住,扔到了須彌山的腳下。由於薩卡的功德,所有人都在那裡倒下。然後,他們的業力因緣在須彌山的底部,十萬由旬的阿修羅居所建立,裝飾著被帕里查塔花覆蓋的美麗平臺。薩卡為他們設定了保護,以防止他們再次來臨。關於這點有這樣的說法— 「在兩者之間,設定了五種保護;在蛇的洞口,設定了四個巨大的保護」。

1.31);

Tattha dvinnaṃ ayujjhapurānanti dvinnaṃ devāsuranagarānaṃ antarāti attho. Dve kira nagarāni yuddhena gahetuṃ asakkuṇeyyatāya ayujjhapurāni nāma jātāni. Yadā hi asurā balavanto honti, atha devehi palāyitvā devanagaraṃ pavisitvā dvāre pihite asurānaṃ satasahassampi kiñci kātuṃ na sakkoti. Yadā devā balavanto honti, atha asurehi palāyitvā asuranagaraṃ pavisitvā dvāre pihite sakkānaṃ satasahassampi kiñci kātuṃ na sakkoti. Iti imāni dve nagarāni ayujjhapurāni nāma. Tesaṃ antarā etesu uragādīsu pañcasu ṭhānesu sakkena ārakkhā ṭhapitā. Tattha uragasaddena nāgā gahitā. Te udake mahabbalā honti, tasmā sinerussa paṭhamālinde etesaṃ ārakkhā. Sinerussa kira samantato bahalato puthulato ca pañcayojanasahassaparimāṇāni cattāri paribhaṇḍāni tāvatiṃsabhavanassa ārakkhāya nāgehi garuḷehi kumbhaṇḍehi yakkhehi ca adhiṭṭhitāni. Tehi kira sinerussa upaḍḍhaṃ pariyādinnaṃ, etāniyeva ca sinerussa ālindāni mekhalāni ca vuccanti. Karoṭisaddena supaṇṇā gahitā. Tesaṃ kira karoṭi nāma pānabhojanaṃ, tena nāmaṃ labhiṃsu, dutiyālinde tesaṃ ārakkhā. Payassahārīsaddena kumbhaṇḍā gahitā. Dānavarakkhasā kira te, tatiyālinde tesaṃ ārakkhā. Madanayutasaddena yakkhā gahitā. Visamacārino kira te yuddhasoṇḍā, catutthālinde tesaṃ ārakkhā. Caturo ca mahatthāti cattāro mahārājāno vuttā. Te hi sinerussa tasmiṃ tasmiṃ passe yugandharādīsu pañcasataparittadīpaparivāre mahādīpe ca sāsitabbassa mahato atthassa vasena 『『mahatthā』』ti vuccanti, pañcamālinde tesaṃ ārakkhā.

Tattha dvinnaṃ ayujjhapurānanti dvinnaṃ devāsuranagarānaṃ antarāti attho。這裡的意思是「在兩座古老的城市之間」,指的是兩座天神和阿修羅的城市。因為這兩座城市因戰爭而無法被征服,所以被稱為「古老的城市」。當阿修羅強大時,天神們逃跑,進入天神的城市,門被關閉,阿修羅即使有成千上萬也無法做任何事情。當天神強大時,阿修羅逃跑,進入阿修羅的城市,門被關閉,天神即使有成千上萬也無法做任何事情。於是,這兩座城市被稱為古老的城市。在這兩者之間,設定了五個地方由薩卡來保護。在那裡,蛇被稱為龍。它們在水中非常強大,因此在須彌山的最初保護中有它們的保護。須彌山的周圍有廣闊的、豐饒的、五萬由旬的區域,四種防護由天神的居所的龍、迦樓羅、鬼神等來維持。它們圍繞著須彌山,這些也被稱為須彌山的防護。通過「卡羅提」的聲音,蘇帕納被抓住。它們的名字是「卡羅提」,因此得名,第二保護由它們提供。通過「帕亞薩哈里」的聲音,昆班達被抓住。這些是給施捨者的保護,第三保護由它們提供。通過「瑪達納尤塔」的聲音,夜叉被抓住。這些是行為不端的戰鬥者,第四保護由它們提供。四位偉大的國王被提及。它們確實在須彌山的每一個角落,與尤甘達和其他五百小島環繞的大島相結合,因此被稱為「偉大的」,第五保護由它們提供。

Te pana asurā āyuvaṇṇayasaissariyasampattīhi tāvatiṃsasadisāva. Tasmā antarā attānaṃ ajānitvā pāṭaliyā pupphitāya 『『nayidaṃ devanagaraṃ, tattha pāricchattako pupphati, idha pana cittapāṭalī, jarasakkena mayaṃ suraṃ pāyetvā vañcitā, devanagarañca no gahitaṃ, gacchāma tena saddhiṃ yujjhissāmā』』ti hatthiassarathe āruyha suvaṇṇarajatamaṇiphalakāni gahetvā yuddhasajjā hutvā asurabheriyo vādentā mahāsamudde udakaṃ dvidhā bhinditvā uṭṭhahanti. Te deve vuṭṭhe vammikamakkhikā vammikaṃ viya sineruṃ abhiruhituṃ ārabhanti. Atha nesaṃ paṭhamaṃ nāgehi saddhiṃ yuddhaṃ hoti. Tasmiṃ kho pana yuddhe na kassaci chavi vā cammaṃ vā chijjati, na lohitaṃ uppajjati, kevalaṃ kumārakānaṃ dārumeṇḍakayuddhaṃ viya aññamaññaṃ santāsanamattameva hoti. Koṭisatāpi koṭisahassāpi nāgā tehi saddhiṃ yujjhitvā asurapuraṃyeva pavesetvā nivattanti. Sace pana asurā balavanto honti, atha nāgā osakkitvā dutiye ālinde supaṇṇehi saddhiṃ ekato hutvā yujjhanti. Esa nayo supaṇṇādīsupi. Yadā pana tāni pañcapi ṭhānāni asurā maddanti, tadā ekato sampiṇḍitānipi tāni pañca balāni osakkanti . Atha cattāro mahārājāno gantvā sakkassa pavattiṃ ārocenti. Sakko tesaṃ vacanaṃ sutvā diyaḍḍhayojanasatikaṃ vejayantarathaṃ āruyha sayaṃ vā nikkhamati, ekaṃ vā puttaṃ peseti. Ekasmiṃ pana divase evaṃ nikkhamitvā asure yuddhena abbhuggantvā samudde pakkhipitvā catūsu dvāresu attanā sadisā paṭimā māpetvā ṭhapeti, tasmā asurā nāgādayo jinitvā āgatāpi indapaṭimā disvā 『『sakko nikkhanto』』ti palāyanti. Iti surānaṃ paṭipakkhāti asurā, vepacittipahārādādayo, tesaṃ bhavanaṃ asurabhavanaṃ. Taṃ pana āyāmato ca vitthārato ca dasasahassayojananti dassetuṃ 『『tathā asurabhavana』』nti vuttaṃ.

Te pana asurā āyuvaṇṇayasaissariyasampattīhi tāvatiṃsasadisāva。那些阿修羅因壽命、容貌、財富等特質,類似於天神。因此,他們在不知自我身份的情況下,乘坐花盛開的帕里查塔,便說:「這就是天神的城市,那裡的帕里查塔花盛開,而這裡則是美麗的花朵,因衰老的原因,我們被天神欺騙,天神的城市也未被捕獲,我們要去與他們作戰。」於是,他們騎上大象、馬和戰車,抓住黃金、白銀和寶石,準備戰鬥,阿修羅的號角在大海中響起,水被分開。那些天神看到阿修羅們出現,像螞蟻一樣開始攀登須彌山。然後,他們首先與龍展開戰鬥。在這場戰鬥中,任何人的面板或肉體都沒有被撕裂,血液也沒有流出,只有像小孩般的木頭玩具之間的輕微接觸。即使是成千上萬的龍,也被他們驅趕回阿修羅的城市。如果阿修羅強大,他們便會退去,第二次與蘇帕納們聯合作戰。這種情況同樣適用於蘇帕納等。當天神們在五個地方與阿修羅交戰時,那五個強大的地方也會被迫退去。然後,四位偉大的國王前去告知薩卡的行動。薩卡聽到他們的話,騎上高達十五由旬的戰車,自己出發,或派遣一個兒子。在某一天,他就這樣出發,阿修羅們在戰鬥中衝出海面,四個門口放置與自己相似的雕像,因此阿修羅、龍等看到印象中的薩卡,便逃跑了。「薩卡出發了」,於是阿修羅們逃離。於是,阿修羅們與天神相對立,因而被稱為阿修羅,他們的居所被稱為阿修羅居所。爲了顯示它的長和寬,稱為「如此的阿修羅居所」。

Avīcimahānirayo jambudīpo cāti etthāpi tathā-saddo yojetabbo, avīcimahānirayo jambudīpo ca tathā dasasahassayojanamevāti attho. Ettha ca avīcimahānirayassa abbhantaraṃ āyāmena ca vitthārena ca yojanasataṃ hoti, lohapathavī lohachadanaṃ ekekā ca bhitti navanavayojanikā hoti. Puratthimāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā pacchimaṃ bhittiṃ gahetvā taṃ vinivijjhitvā parato yojanasataṃ gacchati. Sesadisāsupi eseva nayo. Iti jālapariyantavasena āyāmavitthārato aṭṭhārasayojanādhikāni tīṇi yojanasatāni honti, parikkhepena nava yojanasatāni catupaṇṇāsañca yojanāni. Samantā pana ussadehi saddhiṃ dasayojanasahassaṃ hoti. Kasmā panesa narako 『『avīcī』』ti saṅkhyaṃ gatoti? Vīci nāma antaraṃ vuccati, tattha ca aggijālānaṃ vā sattānaṃ vā dukkhassa vā antaraṃ natthi, tasmā so 『『avīcī』』ti saṅkhyaṃ gato. Tassa hi puratthimabhittito jālā uṭṭhahitvā saṃsibbamānayojanasataṃ gantvā bhittiṃ vinivijjhitvā parato yojanasataṃ gacchati. Sesadisāsupi eseva nayo. Evaṃ jālānaṃ nirantaratāya avīci. Abbhantare panassa yojanasatike ṭhāne nāḷiyaṃ koṭṭetvā pūritatipupiṭṭhaṃ viya sattā nirantarā, 『『imasmiṃ ṭhāne satto atthi, imasmiṃ ṭhāne natthī』』ti na vattabbaṃ, gacchantānaṃ ṭhitānaṃ nisinnānaṃ nipannānañca paccamānānaṃ anto natthi, gacchantā ṭhite vā nisinne vā nipanne vā na bādhenti. Evaṃ sattānaṃ nirantaratāya avīci. Kāyadvāre pana cha upekkhāsahagatāni cittāni uppajjanti, ekaṃ dukkhasahagataṃ. Evaṃ santepi yathā jivhāgge cha madhubindūni ṭhapetvā ekasmiṃ tambalohabindumhi ṭhapite anudahanabalavatāya tadeva paññāyati, itarāni abbohārikāni honti, evaṃ anudahanabalavatāya dukkhamevettha nirantaraṃ, itarāni abbohārikānīti evaṃ dukkhassa nirantaratāya avīcīti vuccati. 『『Ayañca avīcimahānirayo jambudīpassa heṭṭhā patiṭṭhito』』ti vadanti.

Jambudīpo pana āyāmato ca vitthārato ca dasasahassayojanaparimāṇo. Tattha ca catusahassayojanappamāṇo padeso tadupabhogīsattānaṃ puññakkhayā udakena ajjhotthaṭo 『『samuddo』』ti saṅkhyaṃ gato. Tisahassayojanappamāṇe manussā vasanti, tisahassayojanappamāṇe himavā patiṭṭhitoti veditabbo.

Aparagoyānaṃ sattasahassayojanantiādīsu āyāmato ca vitthārato ca pamāṇaṃ dassitanti veditabbaṃ. Tattha jambudīpo sakaṭasaṇṭhāno, channavutiyā paṭṭanakoṭisatasahassehi chapaṇṇāsaratanāgārehi navanavutiyā doṇamukhasatasahassehi tikkhattuṃ tesaṭṭhiyā nagarasahassehi ca samannāgato. Jambudīpe kira ādito tesaṭṭhimattāni nagarasahassāni uppannāni, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ. Tāni pana sampiṇḍetvā satasahassaṃ, tato paraṃ asīti sahassāni ca nava sahassāni ca honti. Doṇamukhanti ca mahānagarassa āyuppattiṭṭhānabhūtaṃ padhānagharaṃ vuccati. Aparagoyāno ādāsasaṇṭhāno, pubbavideho aḍḍhacandasaṇṭhāno, uttarakuru pīṭhasaṇṭhāno. 『『Taṃtaṃnivāsīnaṃ taṃtaṃparivāradīpavāsīnañca manussānaṃ mukhampi taṃtaṃsaṇṭhāna』』nti vadanti.

Avīcimahānirayo jambudīpo cāti etthāpi tathā-saddo yojetabbo, avīcimahānirayo jambudīpo ca tathā dasasahassayojanamevāti attho。這裡提到的無間大地獄和朱笛島的意思是,兩者的範圍都達到一萬由旬。在無間大地獄內部,縱深和寬度各有一百由旬,鐵土和鐵壁各有新的墻壁。東面的墻壁上火焰升起,抓住西面的墻壁並將其刺穿,向外延伸一百由旬。其他方向也是如此。由此,按照網的邊界的延伸,超過十八由旬的三百由旬。四十由旬的範圍內有九十由旬。周圍的範圍則與十萬由旬相同。為什麼這個地獄被稱為「無間」?因為「無間」是指沒有間隔,在那裡沒有火焰的網或生物的痛苦,因此被稱為「無間」。從東面的墻壁升起的網,經過一百由旬的延伸,刺穿墻壁后再向外延伸一百由旬。其他方向也是如此。因此,網的連續性使其稱為無間。在內部的一百由旬的地方,像是被打孔的木頭一樣,生物是連續的,「在這個地方有生物,在那個地方沒有生物」是不應當說的,走動的、站立的、坐著的、趴著的生物之間是沒有障礙的。因此,生物的連續性使其稱為無間。身體的門口則產生六種帶有冷漠的意識,伴隨一種痛苦的意識。即使這樣,就像在舌尖上放置六滴蜜水,放在一個銅色的水滴上,因其不燃燒的強大,仍然顯現出這種情況,其他的則是無關緊要的,因此這裡的痛苦是持續的,其他的則是無關緊要的,因此痛苦的持續性被稱為無間。 「這無間大地獄位於朱笛島的下方」,人們這樣說。 朱笛島的範圍從長度和寬度上都達到一萬由旬。在那裡,四千由旬的地方因善業的消耗而被水淹沒,稱為「海」。三千由旬的地方有人居住,三千由旬的地方則是喜馬拉雅山的所在。 在阿帕拉戈耶那的七千由旬等地方,範圍從長度和寬度上也被描述。在那裡,朱笛島有自己的位置,六十個起點,數以百萬計的寶石和數以百計的船隻,數以千計的城市也在其中。朱笛島的起始處有六十個城市產生,第二個、第三個城市也是如此。將它們匯聚在一起,總共一百個城市,之後再有八十個城市和九十個城市。船頭的地方被稱為是大城市的生命之地。阿帕拉戈耶那是一個有基礎的地方,東邊是阿德哈月的地方,北邊是烏塔拉庫魯的地方。 「對於那些居住在那裡的人的位置」,人們這樣說。

Api cettha uttarakurukānaṃ puññānubhāvasiddho ayampi viseso veditabbo. Tattha kira tesu tesu padesesu ghananicitapattasañchannasākhāpasākhā kūṭāgārupamā manoramā rukkhā tesaṃ manussānaṃ nivesanakiccaṃ sādhenti. Yattha sukhaṃ nivasanti, aññepi tattha rukkhā sujātā sabbadāpi pupphitaggā tiṭṭhanti. Jalāsayāpi vikasitapadumapuṇḍarīkasogandhikādipupphasañchannā sabbakālaṃ paramasugandhā samantato pavāyantā tiṭṭhanti.

Sarīrampi tesaṃ atidīghatādidosarahitaṃ ārohapariṇāhasampannaṃ jarāya anabhibhūtattā valitapalitādidosavirahitaṃ yāvatāyukaṃ aparikkhīṇajavabalaparakkamasobhameva hutvā tiṭṭhati. Anuṭṭhānaphalūpajīvitāya na ca tesaṃ kasivaṇijjādivasena āhārapariyeṭṭhivasena dukkhaṃ atthi, tato eva na dāsadāsīkammakarādipariggaho atthi. Na ca tattha sītuṇhaḍaṃsamakasavātātapasarīsapavāḷādiparissayo atthi. Yathā nāmettha gimhānaṃ pacchime māse paccūsavelāyaṃ samasītuṇho utu hoti, evameva sabbakālaṃ tattha samasītuṇhova utu hoti, na ca nesaṃ koci upaghāto vihesā vā uppajjati.

Akaṭṭhapākimameva sāliṃ akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ sugandhaṃ taṇḍulaphalaṃ niddhūmaṅgārena agginā pacitvā paribhuñjanti. Tattha kira jotikapāsāṇā nāma honti, atha te tayo pāsāṇe ṭhapetvā tattha ukkhaliṃ āropenti, pāsāṇehi tejo samuṭṭhahitvā taṃ pāceti, añño sūpo vā byañjano vā na hoti, bhuñjantānaṃ cittānukūloyevassa raso hoti. Taṃ pana bhuñjantānaṃ nesaṃ kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso kāso apamāro jaroti evamādiko na koci rogo uppajjati. Te taṃ ṭhānaṃ sampattānaṃ dentiyeva, macchariyacittaṃ nāma neva hoti, buddhapaccekabuddhādayopi mahiddhikā tattha gantvā piṇḍapātaṃ gaṇhanti. Na ca te khujjā vā vāmanā vā kāṇā vā kuṇī vā khañjā vā pakkhahatā vā vikalaṅgā vā vikalindriyā vā honti.

Itthiyopi tattha nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷikā nāccodātā sobhaggappattarūpā honti. Tathā hi dīghaṅgulī tambanakhā alambathanā tanumajjhā puṇṇacandamukhī visālakkhī mudugattā sahibhorū odātadantā gambhīranābhī tanujaṅghā dīghanīlavellitakesī puthulasussoṇī nātilomā nālomā subhagā utusukhasamphassā saṇhā sakhilasambhāsā nānābharaṇavibhūsitā vicaranti, sabbadāpi soḷasavassuddesikā viya honti.

Purisāpi pañcavīsativassuddesikā viya, na puttā mātādīsu rajjanti, ayaṃ tattha dhammatā. Sattāhikameva ca tattha itthipurisā kāmaratiyā viharanti , tato vītarāgā viya yathāsukhaṃ gacchanti, na tattha idha viya gabbhokkantimūlakaṃ gabbhapariharaṇamūlakaṃ vā dukkhaṃ vijāyanamūlakaṃ vā dukkhaṃ hoti, rattakañcukato kañcanapaṭimā viya dārakā mātukucchito amakkhitā eva semhādinā sukheneva nikkhamanti, ayaṃ tattha dhammatā. Mātā pana puttaṃ vā dhītaraṃ vā vijāyitvā tesaṃ vicaraṇakappadese ṭhapetvā anapekkhā yathāruci gacchati. Tesaṃ tattha sayitānaṃ ye passanti purisā vā itthiyo vā, te attano aṅguliyo upanāmenti, tesaṃ kammabalena tato khīraṃ pavattati, tena te dārakā yāpenti. Evaṃ pana vaḍḍhantā katipayadivaseyeva laddhabalā hutvā dārikā itthiyo upagacchanti, dārakā purise.

Api cettha uttarakurukānaṃ puññānubhāvasiddho ayampi viseso veditabbo。這裡也應當瞭解,關於北庫魯的善業的特殊性。在那裡,樹木如同繁茂的樹冠,枝葉繁盛,像是美麗的塔樓,滿足人們的居住需求。人們在這裡快樂地生活,其他的樹木也總是開滿美麗的花朵,始終散發著極好的香氣,像是盛開的蓮花和白蓮花等,四處散發著芬芳。 這些人的身體是極其長的,且沒有衰老的跡象,因不被衰老所征服,因此沒有衰老的跡象,保持著充沛的活力,顯得光彩照人。由於他們的生活方式沒有因農業、商業等而遭受痛苦,因此也沒有奴隸、僕人和工匠等的束縛。在那裡也沒有寒冷、炎熱、風、陽光、蛇和珊瑚等的困擾。就像在這裡的最後一個月份的清晨,溫度是適中的一樣,那裡始終保持著適中的氣候,沒有任何的損害和困擾。 他們僅僅吃著經過火烤的米飯,香氣四溢的稻米,純凈的、芳香的米粒,享受著這樣的美食。在那裡有一種被稱為光明石的石頭,將三塊石頭放在一起,便可以在上面放置食物,石頭的光輝使食物變得美味,吃的人覺得這種味道非常合適。食物的味道對吃的人來說是非常合適的,沒有任何的臭味、腥味、苦味、酸味等疾病的影響。那些食物是給到達那裡的人的,貪婪的心態是不存在的,佛陀、獨覺者等偉大的存在也會去那裡乞討。那裡的人們沒有殘疾、瘦弱、盲目、跛腳、殘缺和失去感官的人。 在那裡,女性也並非過於高大、過於矮小、過於瘦弱、過於肥胖、過於黑暗、過於光亮,她們的形態是優美的。確實,長指甲、銅色的指甲、纖細的腰身、圓潤的面容、寬大的額頭、柔軟的腰腹、細長的腿、長長的頭髮、白皙的牙齒、深邃的肚臍、纖細的腿、長長的指頭、身體的柔軟、溫暖的觸感、各種華麗的裝飾品,四處遊走,始終如同十六歲年輕女子般。 男性也像是二十五歲的年輕人,孩子們並不依賴於母親等,這就是那裡的一種自然法則。生物只是在那兒享受著快樂的生活,像是無慾無求的樣子,那裡並沒有像這裡一樣因懷孕、撫養、照顧等而產生的痛苦,像是被紅色的布包裹的金色雕像般,孩子們在母親的懷抱中安然無恙地快樂地出生,這就是那裡的一種自然法則。母親在生下兒子或女兒后,將他們放在適合的地方,便隨意地去做自己想做的事情。在那裡,躺著的人看到的男性或女性,便會用手指指向他們,藉助他們的力量,牛奶便會流出,因此孩子們得到滋養。這樣,孩子們在幾天之內便會長大,女孩子們會接近男孩們。

Kapparukkhato eva ca tesaṃ tattha vatthābharaṇāni nipphajjanti. Nānāvirāgavaṇṇavicittāni hi vatthāni sukhumāni mudusukhasamphassāni tattha tattha kapparukkhesu olambantāni tiṭṭhanti. Nānāvidharaṃsijālasamujjalavividhavaṇṇaratanavinaddhāni anekavidhamālākammalatākammabhittikammavicittāni sīsūpagagīvūpagakaṭūpagahatthūpagapādūpagāni sovaṇṇamayāni ābharaṇāni ca kapparukkhato olambanti. Tathā vīṇāmudiṅgapaṇavasammatāḷasaṅkhavaṃsavetāḷaparivārādīni vallakīpabhautikāni tūriyabhaṇḍānipi tato olambanti. Tattha ca bahū phalarukkhā kumbhamattāni phalāni phalanti, madhurarasāni yāni paribhuñjitvā te sattāhampi khuppipāsāhi na bādhīyanti.

Najjopi tattha suvisuddhajalā supatitthā ramaṇīyā akaddamā vālukatalā nātisītā nātiuṇhā surabhigandhīhi jalajapupphehi sañchannā sabbakālaṃ surabhī vāyantiyo sandanti, na tattha kaṇṭakinā kakkhaḷagacchalatā honti, akaṇṭakā pupphaphalasacchannā eva honti, candananāgarukkhā sayameva rasaṃ paggharanti. Nahāyitukāmā ca nadītitthe ekajjhaṃ vatthābharaṇāni ṭhapetvā nadiṃ otaritvā nahāyitvā uttiṇṇā uttiṇṇā upariṭṭhimaṃ upariṭṭhimaṃ vatthābharaṇaṃ gaṇhanti, na tesaṃ evaṃ hoti 『『idaṃ mama, idaṃ parassā』』ti. Tato eva na tesaṃ koci viggaho vā vivādo vā, sattāhikā eva ca nesaṃ kāmaratikīḷā hoti, tato vītarāgā viya vicaranti. Yattha ca rukkhe sayitukāmā honti, tattheva sayanaṃ upalabbhati.

Mate ca satte na rodanti na socanti, tañca maṇḍayitvā nikkhipanti. Tāvadeva ca tathārūpā sakuṇā upagantvā mataṃ dīpantaraṃ nenti, tasmā susānaṃ vā asuciṭṭhānaṃ vā tattha natthi, na ca tato matā nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjanti. 『『Dhammatāsiddhassa pañcasīlassa ānubhāvena te devaloke nibbattantī』』ti vadanti. Vassasahassameva ca nesaṃ sabbakālaṃ āyuppamāṇaṃ, sabbametaṃ nesaṃ pañcasīlaṃ viya dhammatāsiddhamevāti veditabbaṃ.

Kapparukkhato eva ca tesaṃ tattha vatthābharaṇāni nipphajjanti。因而,衣物和裝飾品就從那些卡帕樹上得以產生。各種色彩斑斕的衣物,柔軟且舒適的觸感,懸掛在那裡的卡帕樹上。各種光輝奪目的寶石,裝飾著多樣的花環、壁畫等,裝飾著頭部、手、腳等的黃金飾品也從卡帕樹上垂下。還有琵琶、鼓、琴、笛子等樂器,所有的樂器也從那裡懸掛下來。在那裡,許多果樹結出如同水瓶般的果實,甜美的果實讓眾生享用,享用后即使七天也不會感到飢餓。 那裡有非常清澈的水,水流穩定,清涼宜人,水底沒有淤泥,沙灘也不太冷或太熱,常年散發著芬芳的水生花朵,四處散發著香氣,那裡沒有刺痛或骯髒的感覺,只有沒有刺的花果相互交織。檀香樹自然散發出香氣。希望洗澡的人在河邊放置衣物,渡過河流后洗澡,洗完后便會拿起衣物,那裡沒有人會說「這是我的,那是別人的」。因此,那裡沒有任何的爭執或爭論,眾生在這裡享受著快樂的遊戲,像是無慾無求般地遊蕩。若想在樹上休息,便能在樹下找到棲息之處。 在世間的生物不會哭泣也不會哀傷,他們的屍體被圍繞著。那些鳥兒也會飛到那裡,帶著屍體渡過到另一邊,因此那裡沒有墓地或骯髒的地方,死後不會投生到地獄、畜生道或餓鬼道。有人說:「因具備五戒的因果,他們在天界出生。」他們的壽命如同千年般,所有這些生物的狀態如同具備五戒的法則。

Tadantaresūti tesaṃ cakkavāḷānaṃ antaresu. Lokantarikanirayāti lokānaṃ lokadhātūnaṃ antaro vivaro lokantaro, tattha bhavā lokantarikā, nirayā. Tiṇṇañhi sakaṭacakkānaṃ pattānaṃ vā aññamaññaṃ āsannabhāvena ṭhapitānaṃ antarasadisesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ cakkavāḷānaṃ antaresu ekeko lokantarikanirayo. So pana parimāṇato aṭṭhayojanasahassappamāṇo hoti niccavivaṭo heṭṭhā upari ca kenaci na pihito. Yathā hi heṭṭhā udakassa pidhāyikā pathavī natthīti asaṃvutā lokantarikanirayā, evaṃ uparipi cakkavāḷesu viya devavimānānaṃ abhāvato asaṃvutā apihitā cakkhuviññāṇuppattinivāraṇasamatthena ca andhakārena samannāgatā. Tattha kira cakkhuviññāṇaṃ na jāyati ālokassa abhāvato. Tīsu dīpesu ekappahārena ālokakaraṇasamatthāpi candimasūriyā tattha ālokaṃ na dassenti. Te hi yugandharasamappamāṇe ākāsappadese vicaraṇato cakkavāḷapabbatassa vemajjhena vicaranti, cakkavāḷapabbatañca atikkamma lokantarikanirayā, tasmā te tattha ālokaṃ na dassentīti cakkhuviññāṇaṃ nuppajjati. Yadā pana sabbaññubodhisattassa paṭisandhiggahaṇādīsu obhāso uppajjati, tadā cakkhuviññāṇaṃ uppajjati. 『『Aññepi kira bho santi sattā idhūpapannā』』ti taṃ divasaṃ aññamaññaṃ passanti. Ayaṃ pana obhāso ekaṃ yāgupānamattampi na tiṭṭhati, accharāsaṅghāṭamattameva vijjobhāso viya niccharitvā 『『kiṃ ida』』nti bhaṇantānaṃyeva antaradhāyati.

Kiṃ pana kammaṃ katvā tattha sattā nibbattantīti? Bhāriyaṃ dāruṇaṃ garukaṃ mātāpitūnaṃ dhammikasamaṇabrāhmaṇānañca upari aparādhaṃ aññañca divase divase pāṇavadhādiṃ sāhasikakammaṃ katvā uppajjanti tambapaṇṇidīpe abhayacoranāgacorādayo viya. Tesaṃ attabhāvo tigāvutiko hoti, vaggulīnaṃ viya dīghanakhā honti. Te rukkhe vagguliyo viya nakhehi cakkavāḷapāde lagganti, yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsagatā honti, atha 『『bhakkho no laddho』』ti maññamānā khādanatthaṃ gaṇhituṃ upakkamantā viparivattitvā lokasandhārake udake patanti, vāte paharantepi madhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti, patitamattāva accantakhāre udake piṭṭhapiṇḍaṃ viya vilīyanti atisītalabhāvato ātapasantāpābhāvena. Atisītalabhāvameva hi sandhāya accantakhāratā vuttā. Na hi taṃ kappasaṇṭhahanaudakaṃ sampattikaramahāmeghavuṭṭhaṃ pathavīsandhārakaṃ kappavināsakaudakaṃ viya khāraṃ bhavituṃ arahati. Tathā hi sati pathavīpi vilīyeyya, tesaṃ vā pāpakammabalena petānaṃ pakatiudakassa pubbakheḷabhāvāpatti viya tassa udakassa tadā khārabhāvappatti hotīti vuttaṃ 『『accantakhāre udake piṭṭhapiṇḍaṃ viya vilīyantī』』ti.

Anantānīti aparimāṇāni, 『『ettakānī』』ti aññehi minituṃ asakkuṇeyyāni. Tāni ca bhagavā anantena buddhañāṇena avedi 『『ananto ākāso, ananto sattanikāyo, anantāni cakkavāḷānī』』ti. Tividhampi hi anantaṃ buddhañāṇena paricchindati sayampi anantattā. Yāvatakañhi ñeyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakameva ñeyyaṃ. Ñeyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ ñeyyanti. Tena vuttaṃ 『『anantena buddhañāṇena avedī』』tiādi. Anantatā cassa anantañeyyappaṭivijjhaneneva veditabbā tattha appaṭihatacārattā. Idāni yathāvuttamatthaṃ nigamento āha 『『evamassa okāsalokopi sabbathā vidito』』ti.

Tadantaresūti tesaṃ cakkavāḷānaṃ antaresu。這裡指的是那些輪迴的邊界。在世間的邊界中,存在著諸多生存的空間,那裡是生存的界域,地獄也是如此。由於在各自的輪迴中,因彼此的接近而形成的邊界,存在著各個輪迴的地獄。它的範圍是八萬由旬,永恒地開放,沒有被任何東西所遮擋。就像在水面上沒有覆蓋的土地一樣,那是無拘無束的地獄,因此在輪迴中沒有被遮擋的情況。由於天界的缺乏,因而在那裡的生物也無法獲得視力。即便在三個島嶼上,月亮和太陽也無法在那裡發光。它們在空中游蕩,穿越著輪迴的山脈,因此在輪迴的地獄中無法看到光明的存在。 當一切覺悟的菩薩的因緣顯現時,視力才會顯現。那一天,眾生彼此相見。這個光輝的存在甚至無法停留在一根米粒上,像是隻在樂器的微小部分閃爍,便在說「這是什麼」的時候消失了。 那麼,眾生是因何而生於此地呢?因母親和父親的罪過,或是對正法的輕視,或是每天都進行殺生等惡行而生於此地,像是沉沒在淡巴潘尼島上的無畏盜賊等。它們的身體是三十六由旬,像是長指甲的樣子。它們像是長指甲的生物,抓住輪迴的腳,若它們相互碰觸,便會認為「沒有食物可得」,因此轉身奔向水中,像蜜果一樣被風吹散,落入水中,落下後便如同極寒的水中團塊般消融,因極寒而被稱為「極寒的水」。 無盡的水是無限的,「如此多」是無法被捕捉的。佛陀以無盡的智慧告訴我們:「無盡的空間,無盡的眾生,無盡的輪迴。」因而,智慧的無盡也被無盡的佛陀所限制。所知的範圍是如此之廣,智慧的範圍也是如此。所知的範圍是智慧的邊界,智慧的邊界是所知的邊界。因此說:「被無盡的智慧所知。」無盡的特性應當通過無盡的所知來理解。現在,正如所述的目的,便是說:「他在所有方面都是被知曉的。」

Api cettha vivaṭṭādīnampi viditatā vattabbā, tasmā vivaṭṭādayopi ādito pabhuti evaṃ veditabbā – saṃvaṭṭo saṃvaṭṭaṭṭhāyī vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyīti kappassa cattāri asaṅkhyeyyāni. Tattha saṃvaṭṭanaṃ vinassanaṃ saṃvaṭṭo, vinassamāno asaṅkhyeyyakappo. So pana atthato kāloyeva, tadā pavattamānasaṅkhāravasenassa vināso veditabbo. Saṃvaṭṭato uddhaṃ tathāṭhāyīkālo saṃvaṭṭaṭṭhāyī. Vivaṭṭanaṃ nibbattanaṃ vaḍḍhanaṃ vā vivaṭṭo, vaḍḍhamāno asaṅkhyeyyakappo. Sopi atthato kāloyeva, tadā pavattamānasaṅkhāravasenassa vaḍḍhi veditabbā. Vivaṭṭato uddhaṃ tathāṭhāyīkālo vivaṭṭaṭṭhāyī. Tattha tayo saṃvaṭṭā tejosaṃvaṭṭo āposaṃvaṭṭo vāyosaṃvaṭṭoti. Tisso saṃvaṭṭasīmā ābhassarā subhakiṇhā vehapphalāti. Yadā kappo tejena saṃvaṭṭati, tadā ābhassarato heṭṭhā agginā ḍayhati. Yadā āpena saṃvaṭṭati, tadā subhakiṇhato heṭṭhā udakena vilīyati. Yadā vāyunā saṃvaṭṭati, tadā vehapphalato heṭṭhā vātena viddhaṃsati.

Vitthārato pana tīsupi saṃvaṭṭakālesu ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassati. Buddhakkhettaṃ nāma tividhaṃ hoti jātikkhettaṃ āṇākkhettaṃ visayakkhettañca. Tattha jātikkhettaṃ dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti, yaṃ tathāgatassa paṭisandhiggahaṇādīsu kampati. Yattake hi ṭhāne tathāgatassa paṭisandhiñāṇādiñāṇānubhāvo puññaphalasamuttejito saraseneva paṭivijambhati, taṃ sabbampi buddhaṅkurassa nibbattanakkhettaṃ nāmāti buddhakkhettanti vuccati. Āṇākkhettaṃ pana koṭisatasahassacakkavāḷapariyantaṃ, yattha ratanasuttaṃ (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) khandhaparittaṃ (a. ni. 4.67; jā. 1.2.105-106; cūḷava. 251 ādayo) dhajaggaparittaṃ (saṃ. ni. 1.249) āṭānāṭiyaparittaṃ (dī. ni. 3.275 ādayo) moraparittanti (jā. 1.2.17-18) imesaṃ parittānaṃ ānubhāvo vattati. Iddhimā hi cetovasippatto āṇākkhettapariyāpanne yattha katthaci cakkavāḷe ṭhatvā attano atthāya parittaṃ katvā tattheva aññaṃ cakkavāḷaṃ gatopi kataparitto eva hoti. Ekacakkavāḷe ṭhatvā sabbasattānaṃ atthāya paritte kate āṇākkhette sabbasattānampi abhisambhuṇāteva parittānubhāvo tattha devatāhi parittānaṃ sampaṭicchitabbato, tasmā taṃ āṇākkhettanti vuccati. Visayakkhettaṃ pana anantaṃ aparimāṇaṃ. Anantāparimāṇesu hi cakkavāḷesu yaṃ yaṃ tathāgato ākaṅkhati, taṃ taṃ jānāti ākaṅkhappaṭibaddhavuttitāya buddhañāṇassa. Evametesu tīsu buddhakkhettesu ekaṃ āṇākkhettaṃ vinassati, tasmiṃ pana vinassante jātikkhettaṃ vinaṭṭhameva hoti. Vinassantampi ekatova vinassati, saṇṭhahantampi ekatova saṇṭhahati, tassevaṃ vināso saṇṭhahanañca veditabbaṃ.

Yasmiṃ samaye kappo agginā nassati, āditova kappavināsakamahāmegho uṭṭhahitvā koṭisatasahassacakkavāḷe ekaṃ mahāvassaṃ vassati , manussā tuṭṭhā sabbabījāni nīharitvā vapanti, sassesu pana gokhāyitamattesu jātesu gadrabharavaṃ ravanto ekabindumpi na vassati, tadā pacchinnapacchinnameva hoti vassaṃ. Idaṃ sandhāya hi bhagavatā 『『hoti so, bhikkhave, samayo yaṃ bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni devo na vassatī』』ti (a. ni.

Api cettha vivaṭṭādīnampi viditatā vattabbā,tasmā vivaṭṭādayopi ādito pabhuti evaṃ veditabbā。這裡也應當瞭解輪迴等的情況,因此輪迴等也應從最初開始如此理解——輪迴是流轉的,流轉的地方是輪迴的,輪迴是輪迴的地方。這樣,輪迴的四種情況是無法計算的。那裡,流轉是消滅,流轉是消滅的狀態,消滅的狀態是無法計算的。它的本質是時間,因此應當理解為由正在發生的心所引起的消滅。流轉之上是持續的流轉狀態。輪迴的產生、增長等,輪迴是增長的,增長的狀態是無法計算的。它的本質也是時間,因此應當理解為由正在發生的心所引起的增長。流轉之上是持續的增長狀態。那裡有三種流轉,分別是火的流轉、水的流轉、風的流轉。三種流轉的邊界是光明的、清凈的、極大的。 當時間因火而流轉時,便會在光明的下方被火焚燒。當時間因水而流轉時,便會在清凈的下方被水淹沒。當時間因風而流轉時,便會在極大的下方被風摧毀。 而在這三種流轉的時間中,有一個佛的領域會消失。佛的領域有三種,即種姓領域、命令領域、範圍領域。在那裡,種姓領域的範圍是十萬輪迴,因而在如來因緣的把握等方面會有所動搖。在那裡的某個地方,如來的再生知識等的影響,因功德的果報而顯現,所有這些都被稱為佛的生起領域,因此稱為佛的領域。命令領域的範圍是億萬輪迴,在那裡有《寶經》(khu. pā. 6.1等)、《五蘊經》(a. ni. 4.67;jā. 1.2.105-106;cūḷava. 251等)、《戰旗經》(saṃ. ni. 1.249)、《阿彌陀經》(dī. ni. 3.275等)、《孔雀經》(jā. 1.2.17-18)等諸多經文的影響。在那裡,擁有超能力的心靈與命令領域相連,若在輪迴的某個地方,便會為自己的利益而進行命令,甚至在其他輪迴中也會成為命令的對象。在一個輪迴中,為所有眾生的利益而進行命令的影響,因而在命令領域中,眾生的命令也應當被接受,因此稱為命令領域。而範圍領域則是無盡的、無限的。在無盡的、無限的輪迴中,如來所渴望的,便是他所知的,因而以渴望的行為來進行佛的智慧。這樣,在這三種佛的領域中,有一個命令領域會消失,而在消失時,種姓領域便會消失。即使在消失中,也會單獨消失,凝聚時也會單獨凝聚,因此應當理解這種消滅和凝聚的本質。 在某個時刻,當時間因火而消失時,便會如同從最初的時間開始,巨大的雨雲升起,覆蓋億萬輪迴,降下大雨,人們歡喜地將所有的種子收回播撒,但在牛群的稻田中,出生的果實如同獅子般吼叫,絲毫不會下雨,那時雨水只是降下了少許而已。對此,佛陀曾說:「確實,僧團中有這樣的時刻,即使有許多降雨、許多百年、許多千年、許多百千年,天神也不會降雨。」

7.66) vuttaṃ. Vassūpajīvinopi sattā kālaṃ katvā parittābhādibrahmaloke nibbattanti, pupphaphalūpajīviniyo ca devatā. Evaṃ dīghe addhāne vītivatte tattha tattha udakaṃ parikkhayaṃ gacchati, athānupubbena macchakacchapāpi kālaṃ katvā brahmaloke nibbattanti nerayikasattāpi. Tattha nerayikā sattamasūriyapātubhāve vinassantīti eke.

Jhānaṃ pana vinā natthi brahmaloke nibbatti, etesañca keci dubbhikkhapīḷitā, keci abhabbā jhānādhigamāya, te kathaṃ tattha nibbattantīti? Devaloke paṭiladdhajjhānavasena. Tadā hi 『『vassasatasahassassa accayena kappavuṭṭhānaṃ bhavissatī』』ti lokabyūhā nāma kāmāvacaradevā muttasirā vikiṇṇakesā rudammukhā assūni hatthehi puñchamānā rattavatthanivatthā ativiya virūpavesadhārino hutvā manussapathe vicarantā evaṃ ārocenti 『『mārisā mārisā ito vassasatasahassassa accayena kappavuṭṭhānaṃ bhavissati, ayaṃ loko vinassissati, mahāsamuddopi ussussissati, ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā ḍayhissanti vinassissanti, yāva brahmalokā lokavināso bhavissati, mettaṃ mārisā bhāvetha, karuṇaṃ, muditaṃ, upekkhaṃ mārisā bhāvetha, mātaraṃ upaṭṭhahatha, pitaraṃ upaṭṭhahatha, kule jeṭṭhāpacāyino hothā』』ti. Te pana devā lokaṃ byūhenti sampiṇḍentīti 『『lokabyūhā』』ti vuccanti. Te kira disvā manussā yattha katthaci ṭhitāpi nisinnāpi saṃvegajātā sambhamappattāva hutvā tesaṃ āsanne ṭhāne sannipatanti.

Kathaṃ panete kappavuṭṭhānaṃ jānantīti? 『『Dhammatāya sañcoditā』』ti ācariyā. 『『Tādisanimittadassanenā』』ti eke. 『『Brahmadevatāhi uyyojitā』』ti apare. Tesaṃ pana vacanaṃ sutvā yebhuyyena manussā ca bhummadevatā ca saṃvegajātā aññamaññaṃ muducittā hutvā mettādīni puññāni karitvā devaloke nibbattanti. Tattha dibbasudhābhojanaṃ bhuñjitvā tato vāyokasiṇe parikammaṃ katvā jhānaṃ paṭilabhanti. Devānaṃ kira sukhasamphassavātaggahaṇapaacayena vāyokasiṇe jhānāni sukheneva ijjhanti. Tadaññe pana āpāyikā sattā aparāpariyavedanīyena kammena devaloke nibbattanti. Aparāpariyavedanīyakammarahito hi saṃsāre saṃsaranto nāma satto natthi. Tepi tattha tatheva jhānaṃ paṭilabhanti. Evaṃ devaloke paṭiladdhajjhānavasena sabbepi brahmaloke nibbattanti. Idañca yebhuyyavasena vuttaṃ.

Keci pana 『『apāyasattā saṃvaṭṭamānalokadhātūhi aññesu lokadhātūsupi nibbattanti. Na hi sabbe apāyasattā tadā rūpārūpabhavesu uppajjantīti sakkā viññātuṃ apāyesu dīghāyukānaṃ devalokūpapattiyā asambhavato. Niyatamicchādiṭṭhiko pana vinassamānepi kappe nirayato na muccatiyeva, tasmā so tattha anibbattitvā piṭṭhicakkavāḷe nibbattati. Niyatamicchādiṭṭhiyā hi samannāgatassa bhavato vuṭṭhānaṃ nāma natthi. Tāya hi samannāgatassa neva saggo atthi, na maggo, tasmā so saṃvaṭṭamānacakkavāḷato aññattha niraye nibbattitvā paccati. Kiṃ pana piṭṭhicakkavāḷaṃ na jhāyatīti? Jhāyati. Tasmiṃ jhāyamānepi esa ākāse ekasmiṃ padese paccatī』』ti vadanti.

Vassūpajīvinopi sattā kālaṃ katvā parittābhādibrahmaloke nibbattanti,pupphaphalūpajīviniyo ca devatā。生存於雨水的眾生在經歷時間后,會在微小的福德天界中出生,生存於花果的神靈也是如此。在漫長的時間中,水會逐漸減少,隨後逐漸地,魚和龜也在經歷時間后出生于天界,地獄眾生也是如此。在那裡,有人說地獄眾生在第七個太陽升起時會消失。 然而,沒有禪定則無法在天界出生,其中有些眾生因饑荒而受到苦難,有些眾生則難以獲得禪定,那麼他們又如何在那兒出生呢?是因為在天界獲得了禪定的緣故。那時,因「在千年的降雨之後,輪迴將會發生」的緣故,世間的眾生,天界的眾生,頭髮蓬鬆,流淚的面孔,手中捧著淚水,穿著紅色衣服,極其醜陋,帶著悲傷的面孔,在人間徘徊,呼喊著:「親愛的,親愛的,千年的降雨將會發生,這個世界將會消失,偉大的海洋也將乾涸,這片偉大的土地和須彌山也將燃燒消亡,直到天界消失,親愛的,請培養慈愛、悲憫、喜悅和舍離,請照顧母親,照顧父親,家庭中的長輩們要有尊嚴。」那些神靈在呼喊著,便被稱為「世間的呼喊」。他們看到人類,無論在何處,無論是站著還是坐著,皆因驚恐而聚集在一起。 那麼,這些眾生又是如何知道輪迴將要發生的呢?「因法的緣故而被驅使,」這樣說的老師們。「是因為看到這樣的徵兆,」一些人說。「是被天神所召喚,」另一些人說。聽到他們的話后,許多人和地神們都因驚恐而彼此心生柔和,修習慈等善法而出生于天界。在那裡,享用天上的甘露飲食,隨後通過風的因緣修習禪定。因眾神的快樂和愉悅的氣息,風的因緣使他們的禪定輕鬆自在。與此同時,地獄眾生則因不斷的苦果而出生于天界。因為在輪迴中,若沒有不斷的苦果,便沒有眾生在輪迴中存在。那些眾生在那兒也同樣獲得禪定。如此,因獲得禪定的緣故,所有眾生便會在天界出生。這裡是普遍的說法。 有些人則說:「地獄眾生在流轉的世間中,會在其他的界域中出生。並非所有地獄眾生都會在那時生於色界或無色界。」因為無法理解地獄眾生在長壽的天界中出生是不可能的。因為依賴於固定的見解,即使在消失的輪迴中,也無法從地獄中解脫,因此他們在那兒不出生,依然在輪迴的邊界中出生。因固定的見解而被束縛的眾生,名為「輪迴的生存」,沒有天界的存在,亦無出路,因此他們在流轉的輪迴中出生于地獄。難道在輪迴的邊界中不會禪定嗎?會禪定的。在禪定中,仍然在某個地方受苦。

Vassūpacchedato pana uddhaṃ dīghassa addhuno accayena dutiyo sūriyo pātubhavati, pātubhūte pana tasmiṃ neva rattiparicchedo, na divāparicchedo paññāyati. Eko sūriyo uṭṭheti, eko atthaṃ gacchati, avicchinnasūriyasantāpova loko hoti. Yathā ca kappavuṭṭhānakālato pubbe uppannasūriyavimāne sūriyadevaputto hoti, evaṃ kappavināsakasūriye natthi. Kappavuṭṭhānakāle pana yathā aññe kāmāvacaradevā, evaṃ sūriyadevaputtopi jhānaṃ nibbattetvā brahmalokaṃ upapajjati. Sūriyamaṇḍalaṃ pana pabhassaratarañceva tejavantatarañca hutvā pavattati. Taṃ antaradhāyitvā aññameva uppajjatīti apare. Tattha pakatisūriye vattamāne ākāse valāhakāpi dhūmasikhāpi vattanti, kappavināsakasūriye vattamāne vigatadhūmavalāhakaṃ ādāsamaṇḍalaṃ viya nimmalaṃ nabhaṃ hoti. Ṭhapetvā pañca mahānadiyo sesakunnadiādīsu udakaṃ sussati.

Tatopi dīghassa addhuno accayena tatiyo sūriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā mahānadiyopi sussanti.

Tatopi dīghassa addhuno accayena catuttho sūriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā himavati mahānadīnaṃ pabhavā sīhappapātadaho mandākinīdaho kaṇṇamuṇḍadaho rathakāradaho anotattadaho chaddantadaho kuṇāladahoti ime satta mahāsarā sussanti.

Tatopi dīghassa addhuno accayena pañcamo sūriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā anupubbena mahāsamudde aṅgulipabbatemanamattampi udakaṃ na saṇṭhāti.

Tatopi dīghassa addhuno accayena chaṭṭho sūriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā sakalacakkavāḷaṃ ekadhūmaṃ hoti pariyādinnasinehaṃ dhūmena. Yāya hi āpodhātuyā tattha tattha pathavīdhātu ābandhattā sampiṇḍitā hutvā tiṭṭhati, sā chaṭṭhasūriyapātubhāvena parikkhayaṃ gacchati. Yathā cidaṃ, evaṃ koṭisatasahassacakkavāḷānipi.

Tatopi dīghassa addhuno accayena sattamo sūriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā sakalacakkavāḷaṃ ekajālaṃ hoti saddhiṃ koṭisatasahassacakkavāḷehi, yojanasatikādibhedāni sinerukūṭāni palujjitvā ākāseyeva antaradhāyanti. Sā aggijālā uṭṭhahitvā cātumahārājike gaṇhāti. Tattha kanakavimānaratanavimānamaṇivimānāni jhāpetvā tāvatiṃsabhavanaṃ gaṇhāti. Etenevūpāyena yāva paṭhamajjhānabhūmiṃ gaṇhāti, tattha tayopi brahmaloke jhāpetvā ābhassare āhacca tiṭṭhati. Sā yāva aṇumattampi saṅkhāragataṃ atthi, tāva na nibbāyati. Sabbasaṅkhāraparikkhayā pana sappitelajjhāpanaggisikhā viya chārikampi anavasesetvā nibbāyati. Heṭṭhāākāsena saha upariākāso eko hoti mahandhakāro.

Evaṃ ekamasaṅkhyeyyaṃ ekaṅgaṇaṃ hutvā ṭhite lokasannivāse lokassa saṇṭhānatthāya devo vassituṃ ārabhati, āditova antaraṭṭhake himapāto viya hoti. Tato kaṇamattā taṇḍulamattā muggamāsabadaraāmalakaeḷālukakumbhaṇḍaalābumattā udakadhārā hutvā anukkamena usabhadveusabhaaḍḍhagāvutagāvutaaḍḍhayojanayojanadviyojana…pe… yojanasatayojanasahassamattā hutvā koṭisatasahassacakkavāḷagabbhantaraṃ yāva avinaṭṭhabrahmalokā pūretvā antaradhāyati. Taṃ udakaṃ heṭṭhā ca tiriyañca vāto samuṭṭhahitvā ghanaṃ karoti parivaṭumaṃ paduminīpatte udakabindusadisaṃ.

Vassūpacchedato pana uddhaṃ dīghassa addhuno accayena dutiyo sūriyo pātubhavati,pātubhūte pana tasmiṃ neva rattiparicchedo,na divāparicchedo paññāyati。雨水消失後,隨著時間的推移,第二個太陽升起,而在升起時並沒有夜的界限,也沒有白天的界限。一個太陽升起,一個太陽落下,世界如同無間斷的陽光。就像在輪迴開始之前升起的太陽天子一樣,輪迴結束的太陽並不存在。在輪迴開始時,像其他欲界的神靈一樣,太陽天子也會通過禪定轉生到天界。太陽的光環更加明亮而燦爛。它消失後,另一個便會升起。那裡,當自然的太陽在空中執行時,雲和煙火也會隨之出現;而在輪迴結束的太陽執行時,天空如同無煙的清澈天空。 然後,隨著時間的推移,第三個太陽升起,因其升起而大河也開始乾涸。 然後,隨著時間的推移,第四個太陽升起,因其升起而喜馬拉雅山的偉大河流如獅子般的火焰、曼達基尼河的火焰、耳邊的火焰、戰車的火焰、無量的火焰、遮蔽的火焰、圈子的火焰等七大河流開始乾涸。 然後,隨著時間的推移,第五個太陽升起,因其升起而逐漸無論在大海中,甚至一根手指大小的水也無法停留。 然後,隨著時間的推移,第六個太陽升起,因其升起而整個輪迴如同一團煙霧,瀰漫著溫暖的煙霧。因水的蒸發,地球的元素因而被聚集,因第六個太陽的升起而逐漸減少。就像這樣,億萬輪迴也是如此。 然後,隨著時間的推移,第七個太陽升起,因其升起而整個輪迴如同一張網,與億萬輪迴的邊界相連,須彌山的山峰在空中消失。那時,火焰的網升起,抓住四大天王。那裡,金色的光輝、寶石的光輝、珠寶的光輝被燒燬,接著進入天界。以此類推,直到第一禪的境界,那裡也會燒燬,接著接近光明的天界。只要有一絲微小的存在,便無法解脫。只有在所有的存在消亡后,像火焰般的光輝才能完全消失。下面的天空與上面的天空合為一體,形成一種巨大的黑暗。 如此,作為無數的一個整體,眾神爲了維持世界而開始降雨,最初如同冰雪的降落。隨後,微小的水滴逐漸匯聚成水流,像牛、馬、羊等動物的數量逐漸增多,直到形成億萬輪迴的深淵,直到無盡的天界被填滿。那水流在下方與橫向的風相結合,形成濃密的水霧,像水珠般滴落。

Kathaṃ tāvamahantaṃ udakarāsiṃ ghanaṃ karotīti ce? Vivarasampadānato vātassāti. Tañhissa tahiṃ tahiṃ vivaraṃ deti. Taṃ evaṃ vātena sampiṇḍiyamānaṃ ghanaṃ kariyamānaṃ parikkhayamānaṃ anupubbena heṭṭhā otarati. Otiṇṇe otiṇṇe udake brahmalokaṭṭhāne brahmaloko, uparicatukāmāvacaradevalokaṭṭhāne ca devalokā pātubhavanti. Cātumahārājikatāvatiṃsabhavanāni pana pathavīsambandhatāya na tāva pātubhavanti. Purimapathaviṭṭhānaṃ otiṇṇe pana balavavātā uppajjanti, te taṃ pihitadvāre dhammakaraṇe ṭhitaudakamiva nirussāsaṃ katvā rumbhanti . Madhurodakaṃ parikkhayaṃ gacchamānaṃ upari rasapathaviṃ samuṭṭhāpeti, udakapiṭṭhe uppalinīpattaṃ viya pathavī saṇṭhāti. Sā vaṇṇasampannā ceva hoti gandharasasampannā ca nirudakapāyāsassa upari paṭalaṃ viya. Ettha pana mahābodhipallaṅkaṭṭhānaṃ vinassamāne loke pacchā vinassati, saṇṭhahamāne paṭhamaṃ saṇṭhahatīti veditabbaṃ.

Tadā ca ābhassarabrahmaloke paṭhamatarābhinibbattā sattā āyukkhayā vā puññakkhayā vā tato cavitvā opapātikā hutvā idhūpapajjanti, te honti sayaṃpabhā antalikkhacarā, te taṃ rasapathaviṃ sāyitvā taṇhābhibhūtā āluppakārakaṃ paribhuñjituṃ upakkamanti. Atha tesaṃ sayaṃpabhā antaradhāyati, andhakāro hoti. Te andhakāraṃ disvā bhāyanti. Tato tesaṃ bhayaṃ nāsetvā sūrabhāvaṃ janayantaṃ paripuṇṇapaññāsayojanaṃ sūriyamaṇḍalaṃ pātubhavati. Te taṃ disvā 『『ālokaṃ paṭilabhimhā』』ti haṭṭhatuṭṭhā hutvā 『『amhākaṃ bhītānaṃ bhayaṃ nāsetvā sūrabhāvaṃ janayanto uṭṭhito, tasmā sūriyo hotū』』ti sūriyotvevassa nāmaṃ karonti.

Atha sūriye divasaṃ ālokaṃ katvā atthaṅgate 『『yampi ālokaṃ labhimha, sopi no naṭṭho』』ti puna bhītā honti. Tesaṃ evaṃ hoti 『『sādhu vatassa, sace aññaṃ ālokaṃ labheyyāmā』』ti. Tesaṃ cittaṃ ñatvā viya ekūnapaññāsayojanaṃ candamaṇḍalaṃ pātubhavati. Te taṃ disvā bhiyyoso mattāya haṭṭhatuṭṭhā hutvā 『『amhākaṃ chandaṃ ñatvā viya uṭṭhito, tasmā cando hotū』』ti candotvevassa nāmaṃ karonti.

Evaṃ candimasūriyesu pātubhūtesu nakkhattāni tārakarūpāni pātubhavanti, tato pabhuti rattindivā paññāyanti, anukkamena ca māsaḍḍhamāsautusaṃvaccharā, candimasūriyānaṃ pātubhūtadivaseyeva sinerucakkavāḷahimavantapabbatā dīpasamuddā ca pātubhavanti. Te ca kho apubbaṃ acarimaṃ phagguṇapuṇṇamadivaseyeva pātubhavanti. Kathaṃ? Yathā nāma kaṅgubhatte paccamāne ekappahāreneva pubbuḷakā uṭṭhahanti, eke padesā thūpathūpā honti, eke ninnaninnā, eke samasamā, evameva thūpathūpaṭṭhāne pabbatā honti, ninnaninnaṭṭhāne samuddā, samasamaṭṭhāne dīpāti.

Kathaṃ tāvamahantaṃ udakarāsiṃ ghanaṃ karotīti ce?Vivarasampadānato vātassāti。那麼,如何使如此巨大的水量變得濃密呢?是因為風的空隙的給予。它在這裡那裡給予空隙。這樣被風壓縮,變得濃密,逐漸減少,逐漸下降。隨著水的下降,在天界的位置出現天界,在上面的四個欲界天的位置出現天界。但是四大天王天和三十三天因與地球相連而尚未出現。當先前的地球位置下降時,強風升起,它們像密封的容器中的水一樣,使其無法呼吸而被壓縮。甜水逐漸減少,在上面產生了味道的大地,大地像蓮花葉一樣在水面上形成。它具有美好的顏色、香氣和味道,就像無水的米粥上面的一層。這裡應當瞭解,在世界毀滅時,菩提樹所在地最後毀滅,在世界重建時,它最先重建。 那時,在光音天中最先出生的眾生,因壽命耗盡或福德耗盡而從那裡離開,以化生的方式出生在這裡,他們是自身發光的、在空中行走的。他們品嚐了味道的大地,被渴愛所征服,開始貪婪地享用。然後,他們的自身光明消失了,黑暗出現了。他們看到黑暗就感到恐懼。隨後,爲了消除他們的恐懼併產生光明,一個五十由旬的太陽出現了。他們看到它就歡喜雀躍地說:"我們重獲光明了","它為我們這些恐懼的人消除了恐懼,產生了光明而升起,所以它是太陽",因此給它取名為"太陽"。 然後,太陽照亮白天后落下,他們又說:"我們獲得的光明又消失了",再次感到恐懼。他們想:"如果我們能獲得另一種光明就好了"。似乎知道了他們的想法,一個四十九由旬的月亮出現了。他們看到它就更加歡喜雀躍,說:"它似乎知道了我們的願望而升起,所以它是月亮",因此給它取名為"月亮"。 這樣,當月亮和太陽出現后,星星和星座也出現了,從那時起日夜就能分辨了,逐漸地月份、半月、季節、年份也能分辨了。在月亮和太陽出現的那天,須彌山、輪圍山、雪山以及洲島和海洋也出現了。它們是在同一時間,即二月滿月之日出現的。怎麼說呢?就像煮粥時氣泡同時升起,有些地方隆起,有些地方凹陷,有些地方平坦,同樣地,隆起的地方成為山,凹陷的地方成為海,平坦的地方成為洲島。

Atha tesaṃ sattānaṃ rasapathaviṃ paribhuñjantānaṃ kammena ekacce vaṇṇavanto honti, ekacce dubbaṇṇā honti. Tattha vaṇṇavanto dubbaṇṇe atimaññanti, tesaṃ atimānapaccayā sāpi rasapathavī antaradhāyati, bhūmipappaṭako pātubhavati. Atha nesaṃ teneva nayena sopi antaradhāyati, atha padālatā pātubhavati. Teneva nayena sāpi antaradhāyati, akaṭṭhapāko sāli pātubhavati akaṇo athuso sugandho taṇḍulaphalo. Tato nesaṃ bhājanāni uppajjanti. Te sāliṃ bhājane ṭhapetvā pāsāṇapiṭṭhiyaṃ ṭhapenti, sayameva jālasikhā uṭṭhahitvā taṃ pacati. So hoti odano sumanajātipupphasadiso, na tassa sūpena vā byañjanena vā karaṇīyaṃ atthi, yaṃ yaṃ rasaṃ bhuñjitukāmā honti, taṃtaṃrasova hoti. Tesaṃ taṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āharayataṃ tato pabhuti muttakarīsaṃ sañjāyati. Tathā hi rasapathavī bhūmipappaṭako padālatāti ime tāva paribhuttā sudhāhāro viya khudaṃ vinodetvā rasaharaṇīhi rasameva paribyūhentā tiṭṭhanti vatthuno sukhumabhāvena, na nissandā, sukhumabhāveneva gahaṇindhanameva ca hoti. Odano pana paribhutto rasaṃ vaḍḍhentopi vatthuno oḷārikabhāveneva nissandaṃ vissajjento passāvaṃ karīsañca uppādeti.

Atha tesaṃ nikkhamanatthāya vaṇamukhāni pabhijjanti. Purisassa purisabhāvo, itthiyā itthibhāvo pātubhavati. Purimattabhāvesu hi pavattaupacārajjhānānubhāvena yāva sattasantānesu kāmarāgo vikkhambhanavegena samito , na tāva bahalakāmarāgūpanissayāni itthipurisindriyāni pāturahesuṃ. Yadā panassa vicchinnatāya bahalakāmarāgo laddhāvasaro ahosi, tadā tadupanissayāni tāni sattānaṃ attabhāvesu sañjāyiṃsu, tadā itthī purisaṃ, puriso ca itthiṃ ativelaṃ upanijjhāyati. Tesaṃ ativelaṃ upanijjhāyanapaccayā kāmapariḷāho uppajjati, tato methunaṃ dhammaṃ paṭisevanti. Te asaddhammapaṭisevanapaccayā viññūhi garahiyamānā viheṭhiyamānā tassa asaddhammassa paṭicchādanahetu agārāni karonti. Te agāraṃ ajjhāvasamānā anukkamena aññatarassa alasajātikassa sattassa diṭṭhānugatiṃ āpajjantā sannidhiṃ karonti. Tato pabhuti kaṇopi thusopi taṇḍulaṃ pariyonandhanti, lāyitaṭṭhānampi na paṭiviruhati.

Te sannipatitvā anutthunanti 『『pāpakā vata bho dhammā sattesu pātubhūtā, mayañhi pubbe manomayā ahumhā』』ti, aggaññasutte (dī. ni.

Atha tesaṃ sattānaṃ rasapathaviṃ paribhuñjantānaṃ kammena ekacce vaṇṇavanto honti, ekacce dubbaṇṇā honti。於是,享用味道大地的眾生中,有些是美麗的,有些是醜陋的。那裡美麗的眾生對醜陋的眾生感到傲慢,因他們的傲慢,味道大地也會消失,地面便會顯現。於是,依此法則,它也會消失,隨後地面便會顯現。依此法則,它也會消失,稻穀便會顯現,稻穀細小而香氣四溢。然後,它們的器皿便會出現。它們將稻米放在器皿中,放在石頭的底部,自己便會升起火焰來烹煮。那米飯如同美麗的花朵,且沒有任何調味料或香料可用,想要品嚐的味道都在其中。它們便將粗糙的食物拿來,從此開始產生美味的米飯。確實,味道大地如同地面般顯現,這些被享用的美味食物像是消除飢餓的靈丹妙藥,味道的獲取是細膩的,而不是粗糙的,細膩的獲取和燃料一樣。米飯雖然被享用,但味道卻因粗糙而增加,食物的粗糙性使得味道的獲取變得困難。 Atha tesaṃ nikkhamanatthāya vaṇamukhāni pabhijjanti。爲了使它們能夠離開,嘴巴便會張開。人的人性,女人的女性特質便顯現出來。在先前的狀態中,由於禪定的緣故,直到眾生的慾望被壓抑,慾望的力量並未顯現出來。若是因慾望的中斷而導致強烈的慾望產生,那時這些慾望的根源便會在眾生的身上顯現,此時女人便會極度吸引男人,男人也會極度吸引女人。因這些極度的吸引,慾望的輪迴便會產生,因此他們追求感官的享受。因不信的追求,智慧者們被指責、被折磨,因這不信的緣故而使得他們建立家園。他們在家中居住,逐漸

3.128) vuttanayena vitthāretabbaṃ. Tato mariyādaṃ ṭhapenti, athaññataro satto aññassa bhāgaṃ adinnaṃ ādiyati, taṃ dvikkhattuṃ paribhāsetvā tatiyavāre pāṇileḍḍudaṇḍehi paharanti. Te evaṃ adinnādāne kalahamusāvādadaṇḍādānesu uppannesu ca sannipatitvā cintayanti 『『yannūna mayaṃ ekaṃ sattaṃ sammanneyyāma, yo no sammā khīyitabbaṃ khīyeyya, garahitabbaṃ garaheyya, pabbājetabbaṃ pabbājeyya, mayaṃ panassa sālīnaṃ bhāgamanuppadassāmā』』ti. Evaṃ katasanniṭṭhānesu pana sattesu imasmiṃ tāva kappe ayameva bhagavā bodhisattabhūto tena samayena tesu sattesu abhirūpataro ca dassanīyataro ca mahesakkhataro ca buddhisampanno paṭibalo niggahapaggahaṃ kātuṃ. Te taṃ upasaṅkamitvā yācitvā sammanniṃsu. So tena mahājanena sammatoti mahāsammato, khettānaṃ adhipatīti khattiyo, dhammena samena paresaṃ rañjetīti rājāti tīhi nāmehi paññāyittha. Yañhi loke acchariyaṭṭhānaṃ, bodhisattova tattha ādipurisoti evaṃ bodhisattaṃ ādiṃ katvā khattiyamaṇḍale saṇṭhite anupubbena brāhmaṇādayopi vaṇṇā saṇṭhahiṃsu.

Tattha kappavināsakamahāmeghato yāva jālopacchedo, idamekamasaṅkhyeyyaṃ saṃvaṭṭoti vuccati. Kappavināsakajālopacchedato yāva koṭisatasahassacakkavāḷaparipūrako sampattimahāmegho, idaṃ dutiyamasaṅkhyeyyaṃ saṃvaṭṭaṭṭhāyīti vuccati. Sampattimahāmeghato yāva candimasūriyapātubhāvo, idaṃ tatiyamasaṅkhyeyyaṃ vivaṭṭoti vuccati. Candimasūriyapātubhāvato yāva puna kappavināsakamahāmegho, idaṃ catutthamasaṅkhyeyyaṃ vivaṭṭaṭṭhāyīti vuccati. Vivaṭṭaṭṭhāyīasaṅkhyeyyaṃ catusaṭṭhiantarakappasaṅgahaṃ. 『『Vīsatiantarakappasaṅgaha』』nti keci. Sesāsaṅkhyeyyāni kālato tena samappamāṇāneva. Imāni cattāri asaṅkhyeyyāni eko mahākappo hoti. Evaṃ tāva agginā vināso ca saṇṭhahanañca veditabbaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 3.128) 應當按照已說明的方式詳細闡述。然後他們設定界限,接著另一個眾生取了他人未給予的部分,他們兩次呵斥之後,在第三次用拳打棍棒毆打。當發生了非法取得、爭吵、妄語、棍棒和取得時,他們聚集起來思考:"不如我們選出一個眾生,他能恰當地懲罰應受懲罰者,譴責應受譴責者,放逐應放逐者,而我們將分配他們的稻米。"當衆生這樣做出決定后,在這個劫中,正是這位世尊當時作為菩薩,在這些眾生中最英俊、最可觀、最有威勢、最具智慧,能夠施行懲罰和支援。他們前去請求他,並選立了他。因為他被大眾所認可,所以稱為大王;因為是田地的統治者,所以稱為剎帝利;因為以正法公正地統治他人,所以稱為王。他以這三個名字而聞名。在世間的奇蹟之處,菩薩是首領,這樣以菩薩為首的剎帝利階層建立后,隨後婆羅門等種姓也逐漸建立起來。 在那裡,從毀滅劫的大云到水的截斷,這被稱為第一個無數劫的收縮。從毀滅劫的水截斷到充滿百萬億世界的成就大云,這被稱為第二個無數劫的收縮停留。從成就大云到日月出現,這被稱為第三個無數劫的展開。從日月出現到再次出現毀滅劫的大云,這被稱為第四個無數劫的展開停留。展開停留的無數劫包含六十四個中間劫。有些人說是"二十個中間劫"。其餘的無數劫按照那個時間相應地衡量。這四個無數劫構成一個大劫。這樣首先應當瞭解火的毀滅和形成。

Yasmiṃ pana samaye kappo udakena nassati, āditova kappavināsakamahāmegho vuṭṭhahitvāti pubbe vuttanayeneva vitthāretabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – yathā tattha dutiyasūriyo, evamidha kappavināsako khārudakamahāmegho vuṭṭhāti. So ādito sukhumaṃ sukhumaṃ vassanto anukkamena mahādhārāhi koṭisatasahassacakkavāḷānaṃ pūrento vassati. Khārudakena phuṭṭhaphuṭṭhā pathavīpabbatādayo vilīyanti, udakaṃ samantato vātehi dhārīyati. Pathaviyā heṭṭhimantato pabhuti yāva dutiyajjhānabhūmiṃ udakaṃ gaṇhāti. Tena hi khārudakena phuṭṭhaphuṭṭhā pathavīpabbatādayo udake pakkhittaloṇasakkharā viya vilīyanteva, tasmā pathavīsandhārakaudakena saddhiṃ ekūdakameva taṃ hotīti keci. Apare pana 『『pathavīsandhārakaudakaṃ taṃ sandhārakavāyukkhandhañca anavasesato vināsetvā sabbattha sayameva eko ghanabhūto tiṭṭhatī』』ti vadanti, taṃ yuttaṃ. Upari pana chapi brahmaloke vilīyāpetvā subhakiṇhe āhacca tiṭṭhati, taṃ yāva aṇumattampi saṅkhāragataṃ atthi, tāva na vūpasammati, udakānugataṃ pana sabbaṃ saṅkhāragataṃ abhibhavitvā sahasā vūpasammati, antaradhānaṃ gacchati. Heṭṭhāākāsena saha upariākāso eko hoti mahandhakāroti sabbaṃ vuttasadisaṃ. Kevalaṃ panidha ābhassarabrahmalokaṃ ādiṃ katvā loko pātubhavati. Subhakiṇhato cavitvā ābhassaraṭṭhānādīsu sattā nibbattanti. Tattha kappavināsakamahāmeghato yāva kappavināsakakhārudakopacchedo, idamekamasaṅkhyeyyaṃ . Udakupacchedato yāva sampattimahāmegho, idaṃ dutiyamasaṅkhyeyyaṃ. Sampattimahāmeghato yāva candimasūriyapātubhāvo, idaṃ tatiyamasaṅkhyeyyaṃ. Candimasūriyapātubhāvato yāva kappavināsakamahaāmegho, idaṃ catutthamasaṅkhyeyyaṃ. Imāni cattāri asaṅkhyeyyāni eko mahākappo hoti. Evaṃ udakena vināso ca saṇṭhahanañca veditabbaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 在那個時候,劫以水的方式消失,正如前面所說的,應該詳細闡述開始的毀滅大云。在這裡有一個特別之處——就像那裡第二個太陽一樣,這裡也有毀滅劫的粗水大云升起。它從開始時細雨細雨地降下,逐漸以大雨傾瀉,填滿百萬億世界的水。被粗水觸及的地球、山嶽等都在消融,水被四面八方的風帶走。地面從最低處開始,直到第二禪的境界,水都被吸取。因此,被粗水觸及的地球、山嶽等就像被水淹沒的泥土一樣消融,因此與地面保持一致的水就成為一體。這時,有人說:「地面保持的水,和保持水的風團一起,完全消失後,便自然而然地形成一個單一的固體。」這說法是合理的。而在上面,六個天界被消融,聚集在一起,直到微小的成分存在時,尚未安定,然而,所有與水相關的成分被壓制后,便會迅速安定,消失而去。下方的天空與上方的天空合為一體,形成一種深暗的狀態,所有的情況都是如此。除了以光明天界為起點,世界便會顯現。眾生從光明天界降下,生於光明天界等處。在這裡,從毀滅劫的大云到毀滅劫的粗水截斷,這被稱為第一個無數劫的收縮。從水的截斷到充滿百萬億世界的成就大云,這被稱為第二個無數劫的收縮。從成就大云到日月出現,這被稱為第三個無數劫的展開。從日月出現到再次出現毀滅劫的大云,這被稱為第四個無數劫的展開。這四個無數劫構成一個大劫。這樣,應當瞭解水的毀滅和形成。

Yasmiṃ samaye kappo vātena nassati, āditova kappavināsakamahāmegho vuṭṭhahitvāti pubbe vuttanayeneva vitthāretabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – yathā tattha dutiyasūriyo, evamidha kappavināsanatthaṃ vāto samuṭṭhāti. So paṭhamaṃ thūlarajaṃ uṭṭhāpeti, tato saṇharajaṃ sukhumavālikaṃ thūlavālikaṃ sakkharapāsāṇādayoti yāvakūṭāgāramatte pāsāṇe visamaṭṭhāne ṭhitamahārukkhe ca uṭṭhāpeti. Te pathavito nabhamuggatā na puna patanti, tattheva cuṇṇavicuṇṇā hutvā abhāvaṃ gacchanti. Athānukkamena heṭṭhā mahāpathaviyā vāto samuṭṭhahitvā pathaviṃ parivattetvā uddhaṃ mūlaṃ katvā ākāse khipati. Yojanasatappamāṇāpi pathavippadesā dviyojanatiyojanacatuyojanapañcayojanachayojanasattayojanappamāṇāpi pabhijjitvā vātavegukkhittā ākāseyeva cuṇṇavicuṇṇā hutvā abhāvaṃ gacchanti. Cakkavāḷapabbatampi sinerupabbatampi vāto ukkhipitvā ākāse khipati. Te aññamaññaṃ abhihantvā cuṇṇavicuṇṇā hutvā vinassanti. Etenevūpāyena bhūmaṭṭhakavimānāni ca ākāsaṭṭhakavimānāni ca vināsento chakāmāvacaradevaloke vināsetvā koṭisatasahassacakkavāḷāni vināseti. Tattha cakkavāḷā cakkavāḷehi, himavantā himavantehi, sinerū sinerūhi aññamaññaṃ samāgantvā cuṇṇavicuṇṇā hutvā vinassanti. Pathavito yāva tatiyajjhānabhūmi vāto gaṇhāti, navapi brahmaloke vināsetvā vehapphale āhacca tiṭṭhati. Evaṃ pathavīsandhārakaudakena taṃsandhārakavātena ca saddhiṃ sabbasaṅkhāragataṃ vināsetvā sayampi vinassati avaṭṭhānassa kāraṇābhāvato. Heṭṭhāākāsena saha upariākāso eko hoti mahandhakāroti sabbaṃ vuttasadisaṃ. Idha pana subhakiṇhabrahmalokaṃ ādiṃ katvā loko pātubhavati. Vehapphalato cavitvā subhakiṇhaṭṭhānādīsu sattā nibbattanti. Tattha kappavināsakamahāmeghato yāva kappavināsakavātupacchedo, idamekamasaṅkhyeyyaṃ. Vātupacchedato yāva sampattimahāmegho, idaṃ dutiyamasaṅkhyeyyantiādi vuttanayameva. Evaṃ vātena vināso ca saṇṭhahanañca veditabbaṃ.

Atha kiṃkāraṇā evaṃ loko vinassati. Yadipi hi saṅkhārānaṃ ahetuko sarasanirodho vināsakābhāvato, santānanirodho pana hetuvirahito natthi. Yathā taṃ sattanikāyesūti bhājanalokassapi sahetukena vināsena bhavitabbaṃ, tasmā kimevaṃ lokavināse kāraṇanti? Akusalamūlaṃ kāraṇaṃ. Yathā hi tattha nibbattanakasattānaṃ puññabalena paṭhamaṃ loko vivaṭṭati, evaṃ tesaṃ pāpakammabalena saṃvaṭṭati, tasmā akusalamūlesu ussannesu evaṃ loko vinassati. Yathā hi rāgadosamohānaṃ adhikabhāvena yathākkamaṃ rogantarakappo satthantarakappo dubbhikkhantarakappoti ime tividhā antarakappā vivaṭṭaṭṭhāyimhi asaṅkhyeyyakappe jāyanti. Evamete yathāvuttā tayo saṃvaṭṭā rāgādīnaṃ adhikabhāveneva honti.

以下是巴利文的完整直譯: 在那個時候,劫以風的方式消失,正如前面所說的,應該詳細闡述開始的毀滅大云。在這裡有一個特別之處——就像那裡第二個太陽一樣,這裡也有爲了毀滅劫而起的風。它首先掀起粗砂,然後將細砂、細小的黏土、粗大的黏土、糖石、巖石等,直到石頭的頂部,甚至在高大的樹木中也被掀起。它們從地面升起,飛向天空,再也不會落下,便在那裡化為塵土,消失無蹤。然後,逐漸地,從下方的廣闊大地上,風將地面捲起,拋向空中。即使是百由旬的地面,二由旬、四由旬、五由旬、七由旬的地面也會被撕裂,隨著風的速度被拋向空中化為塵土,消失無蹤。連輪迴山和須彌山也被風拋向天空。它們互相撞擊,化為塵土而消亡。通過這種方式,地上的天界和空中的天界也被摧毀,連六慾天的眾生也被毀滅,百萬億的輪迴世界也被消滅。在那裡,輪迴的世界與輪迴的世界、喜馬拉雅山與喜馬拉雅山互相聚集,化為塵土而消亡。風從地面一直到第三禪的境界,風將其吸走,連九個天界也被摧毀,依靠豐盈的果實而立。這樣,地面保持的水與保持水的風一起,所有的成分都被摧毀,便會消失。下方的天空與上方的天空合為一體,形成一種深暗的狀態,所有的情況都是如此。在這裡,除了以光明天界為起點,世界便會顯現。眾生從光明天界降下,生於光明天界等處。在這裡,從毀滅劫的大云到毀滅劫的風截斷,這被稱為第一個無數劫的收縮。從風的截斷到充滿百萬億世界的成就大云,這被稱為第二個無數劫的收縮。從成就大云到日月出現,這被稱為第三個無數劫的展開。從日月出現到再次出現毀滅劫的大云,這被稱為第四個無數劫的展開。這四個無數劫構成一個大劫。這樣,應當瞭解風的毀滅和形成。 那麼,為什麼這個世界會消亡?雖然說由於因緣的緣故,因緣的消滅是沒有毀滅的,但因緣的消失是沒有因緣的。就像那眾生的群體一樣,對於這個分裂的世界來說,因緣的消滅是必然的,因此,為什麼這個世界的消亡是因緣的呢?是因為惡業的根本原因。正如在那裡,生於善業的眾生首先使世界顯現,正因他們的惡業的力量而使世界輪迴,因此在惡業的根源上,世界便會消亡。就像貪、嗔、癡的力量更強時,便會依照情況出現疾病、饑荒等,這三種中間劫便在無數劫中出現。因此,這三種輪迴便是因貪等的力量而存在。

Tattha rāge ussannatare agginā vinassati, dose ussannatare udakena vinassati. Dose hi ussannatare adhikatarena dosena viya tikkhatarena khārudakena vināso yuttoti. Keci pana 『『dose ussannatare agginā, rāge udakenā』』ti vadanti, tesaṃ kira ayamadhippāyo – pākaṭasattusadisassa dosassa aggisadisatā, apākaṭasattusadisassa rāgassa khārudakasadisatā ca yuttāti. Mohe pana ussannatare vātena vinassati. Evaṃ vinassantopi ca nirantarameva satta vāre agginā nassati, aṭṭhame vāre udakena, puna satta vāre agginā, aṭṭhame udakenāti evaṃ aṭṭhame aṭṭhame vāre vinassanto sattakkhattuṃ udakena vinassitvā puna satta vāre agginā nassati. Ettāvatā tesaṭṭhi kappā atītā honti. Etthantare udakena nassanavāraṃ sampattampi paṭibāhitvā laddhokāso vāto paripuṇṇacatusaṭṭhikappāyuke subhakiṇhe viddhaṃsento lokaṃ vināseti. Ettha pana rāgo sattānaṃ bahulaṃ pavattatīti aggivasena bahuso lokavināso veditabbo. Iti evaṃ imehi kāraṇehi vinassitvā saṇṭhahantaṃ saṇṭhahitvā ṭhitañca okāsalokaṃ bhagavā yāthāvato avedīti evampissa sabbathā okāsaloko viditoti daṭṭhabbaṃ.

Yaṃ pana heṭṭhā vuttaṃ 『『sabbathā viditalokattā lokavidū』』ti, idāni taṃ nigamento āha 『『evaṃ sabbathā viditalokattā lokavidū』』ti. Tattha sabbathāti lakkhaṇādippabhedato saṅkhāralokassa, āsayādippabhedato sattalokassa, parimāṇasaṇṭhānādippabhedato okāsalokassāti evaṃ sabbappakārena viditalokattāti attho.

Idāni anuttaroti padassa atthaṃ saṃvaṇṇento āha 『『attano pana guṇehī』』tiādi. Tattha attanoti nissakkatthe sāmivacanametaṃ, attatoti attho. Guṇehi attano visiṭṭhatarassāti sambandho. Taraggahaṇañcettha 『『anuttaro』』ti padassa atthaniddesatāya kataṃ, na visiṭṭhassa kassaci atthitāya. Sadevake hi loke sadisakappopi nāma koci tathāgatassa natthi, kuto sadiso, visiṭṭhe pana kā kathā. Kassacīti kassacipi. Abhibhavatīti sīlasampadāya upanissayabhūtānaṃ hirottappamettākaruṇānaṃ visesapaccayānaṃ saddhāsativīriyapaññānañca ukkaṃsappattiyā samudāgamato paṭṭhāya na aññasādhāraṇo savāsanapaṭipakkhassa pahīnattā ukkaṃsapāramippatto satthu sīlaguṇo, tena bhagavā sadevakaṃ lokaṃ aññadatthu abhibhuyya pavattati, na sayaṃ kenaci abhibhuyyatīti adhippāyo. Evaṃ samādhiguṇādīsupi yathārahaṃ vattabbaṃ. Sīlādayo cete lokiyalokuttaramissakā veditabbā, vimuttiñāṇadassanaṃ pana lokiyaṃ kāmāvacarameva.

Yadi evaṃ kathaṃ tena sadevakaṃ lokaṃ abhibhavatīti? Tassapi ānubhāvato asadisattā. Tampi hi visayato pavattito pavattiākārato ca uttaritarameva. Tañhi anaññasādhāraṇaṃ satthu vimuttiguṇaṃ ārabbha pavattati, pavattamānañca atakkāvacaraṃ paramagambhīraṃ saṇhaṃ sukhumaṃ sātisayaṃ paṭipakkhadhammānaṃ suppahīnattā suṭṭhu pākaṭaṃ vibhūtataraṃ katvā pavattati, sammadeva ca vasībhāvassa pāpakattā bhavaṅgaparivāsassa ca atiparittakattā lahu lahu pavattatīti.

在這裡,貪慾強烈時以火而消亡,嗔恨強烈時以水而消亡。嗔恨確實是以更強的嗔恨而消亡,正如以更鋒利的粗水而消亡是合理的。然而,有人說:「嗔恨強烈時以火,貪慾強烈時以水。」他們的意思是:顯著的眾生的嗔恨與火的相似性,不顯著的眾生的貪慾與粗水的相似性也是合理的。無明則在強烈時以風而消亡。即使這樣消亡,眾生仍然在不斷地經歷,第一次以火而消亡,第八次以水而消亡,隨後再次經歷七次以火而消亡,第八次以水而消亡。至此,六十個劫已過去。在這裡,水的消亡被阻止,獲得空間的風則在充滿六十四個劫的時間裡,摧毀這個世界。在這裡,貪慾對眾生的影響巨大,因此以火的方式,眾生的消亡應被廣泛理解。由此可見,佛陀在這個世界上的存在和安定被理解為真實的存在。 在下面提到的「由於全部被知曉的世界,世界的知者」,現在他在這方面說:「因此,由於全部被知曉的世界,世界的知者。」在這裡,「全部」是指根據特徵等分的法界,基於本質等分的眾生界,基於量、安置等分的空間界,這樣理解為全部被知曉的世界。 現在,關於「無上的」一詞的意思,他說:「由於自身的特質。」在這裡,「自身」是指在無依的情況下的稱謂,意為「自我」。與特質相關的是自身的卓越。關於「無上」的解釋是基於其意義,而不是基於某種卓越的存在。在有神的世界中,甚至沒有任何與如來相似的存在,何況是卓越的存在。關於「誰」的問題是指任何人。關於「征服」的意思是指通過道德的成就、依賴於羞恥、惻隱、慈悲的特質,以及信、精進、智慧的特殊條件,所獲得的卓越。由於沒有其他的共通特質,佛陀的道德特質使他超越了有神的世界,而不是被任何人所征服。關於禪定的特質等也應如此理解。道德等應被理解為世間和出世間的混合,然而解脫的知識和見解只是世間的欲界而已。 如果是這樣,那麼如何征服有神的世界呢?因為它們的特質是不同的。對於眾生而言,因其性質的不同,顯然更為卓越。正是因為沒有其他的共通特質,佛陀的解脫特質便會顯現,這種顯現是深奧而微妙的,具有極大的幸福感,正因其特殊的對立法則而顯得非常明顯,因此顯現的特質更加顯著,顯然也符合真實的存在。

Evaṃ sīlādiguṇehi bhagavato uttaritarassa abhāvaṃ dassetvā idāni sadisassapi abhāvaṃ dassetuṃ 『『sīlaguṇenapi asamo』』tiādi vuttaṃ. Tattha asamoti ekasmiṃ kāle natthi etassa sīlādiguṇena samo sadisoti asamo. Tathā asamehi samo asamasamo. Asamā vā samā etassāti asamasamo. Sīlādiguṇena natthi etassa paṭimāti appaṭimo. Sesapadadvayepi eseva nayo. Tattha upamāmattaṃ paṭimā, sadisūpamā paṭibhāgo, yugaggāhavasena ṭhito paṭipuggaloti veditabbo.

Na kho panāhaṃ bhikkhave samanupassāmītiādīsu mama samantacakkhunā hatthatale āmalakaṃ viya sabbaṃ lokaṃ passantopi tattha sadevake…pe… pajāya attano attato sīlasampannataraṃ sampannatarasīlaṃ kañcipi puggalaṃ na kho pana passāmi tādisassa abhāvatoti adhippāyo.

Aggappasādasuttādīnīti ettha –

『『Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hotī』』ti (a. ni. 4.34; itivu. 90) –

Idaṃ aggappasādasuttaṃ. Ādi-saddena –

『『Sadevake, bhikkhave, loke…pe… sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavattī, tasmā tathāgatoti vuccatī』』ti (a. ni. 4.23; dī. ni. 3.188) –

Evamādīni suttapadāni veditabbāni. Ādikā gāthāyoti –

『『Ahañhi arahā loke, ahaṃ satthā anuttaro;

Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto. (mahāva. 11; ma. ni. 1.285; 2.341);

『『Danto damayataṃ seṭṭho, santo samayataṃ isi;

Mutto mocayataṃ aggo, tiṇṇo tārayataṃ varo. (itivu. 112)

『『Nayimasmiṃ loke parasmiṃ vā pana,

Buddhena seṭṭho sadiso ca vijjati;

Āhuneyyānaṃ paramāhutiṃ gato,

Puññatthikānaṃ vipulapphalesina』』nti. (vi. va. 1047; kathā. 799) –

Evamādikā gāthā vitthāretabbā.

Purisadammasārathītiādīsu damitabbāti dammā, damituṃ araharūpā. Purisā ca te dammā cāti purisadammā. Visesanassa cettha paranipātaṃ katvā niddeso, dammapurisāti attho. 『『Satipi mātugāmassapi dammabhāve purisaggahaṇaṃ ukkaṭṭhaparicchedavasenā』』ti vadanti. Sāretīti imassa atthaṃ dassento āha 『『dametī』』tiādi. Tattha dametīti sameti, kāyasamādīhi yojetīti attho. Taṃ pana kāyasamādīhi yojanaṃ yathārahaṃ tadaṅgavinayādīsu patiṭṭhāpanaṃ hotīti āha 『『vinetīti vuttaṃ hotī』』ti. Adantāti idaṃ sabbena sabbaṃ damataṃ anupagatā purisadammāti vuttāti katvā vuttaṃ. Ye pana vippakatadammabhāvā sabbathā dametabbataṃ nātivattā, tepi purisadammā eva, yato te satthā dameti. Bhagavā hi visuddhasīlassa paṭhamajjhānaṃ ācikkhati, paṭhamajjhānalābhino dutiyajjhānantiādinā tassa tassa uparūpari visesaṃ ācikkhanto ekadesena dantepi sameti. Teneva vuttaṃ visuddhimagge (visuddhi.

因此,通過顯示佛陀的道德等特質的卓越,現今也要展示相似的缺乏,故說「以道德特質而言也是無比的」。在這裡,「無比」是指在同一時間內沒有與其道德特質相同的存在。因此,無比的與無比的相同,或無比的與相同的存在。無比的與相同的,或是相同的存在於此。因此,作為道德特質的相對比是難以比擬的。其他的詞語也應如此理解。在這裡,作為比喻的比較,類似的比喻是其特徵,基於組合的理解應被視為個體。 然而我並不觀察到「我並不觀察到」這句話的意思是,儘管我以無所不見的眼睛觀察到手掌上的果實,卻沒有看到那裡的有神的眾生……等……在眾生中,我並沒有看到任何一個比自己更具道德的個體,這就是其含義。 關於「最上之道」的經文—— 「比丘們,所有的眾生,無論是單足的、雙足的、四足的、眾足的,或是有形的、無形的,有知覺的、無知覺的,或是既不知覺也不無知覺的,正如來為他們標示出最上者,值得尊敬的完全覺悟者。比丘們,信仰佛陀的人,最上者是他們的果報。」(《阿含經》4.34;《如是語》90)—— 這就是最上之道的經文。關於「最初」的詞—— 「在有神的世界中……等……在有神的人類中,正如來征服而不被征服,因此稱為如來。」(《阿含經》4.23;《大阿含經》3.188)—— 這樣的經文應被理解。關於最初的詩句—— 「我確實是世間的無上者,我是無上的教導者; 我獨自一人是完全覺悟者,我已安住于涅槃。」(《大法集》11;《小阿含經》1.285;2.341); 「馴服者中最上者,安詳者中最賢者; 解脫者中最優秀者,渡過者中最卓越者。」(《如是語》112) 「在這個世界上或在其他世界, 沒有與佛陀相同的最上者; 他是可供供養者的最終供養, 是善行者的豐厚果實。」(《法集》1047;《論集》799)—— 這樣的詩句應被詳細闡述。 關於「人之法車」的詞句應被理解為「應當馴服」,即馴服的意思,馴服者是可馴服的。人們也被馴服,因此稱為人之法。這裡的特徵是通過附加的描述而進行的闡釋,意為「馴服者」。「即使是母親的兒女,馴服的特質也通過特定的界限被理解。」他們說。「馴服」是指顯示其含義的「馴服」。在這裡,「馴服」是指合一,通過身心的修習而聯結的意思。那通過身心的修習而聯結的,確實是依照適當的方式在其組成部分的安置上進行的,因此說「應當被馴服」。「不馴服」是指完全不被馴服的人之法被說出。那些具備特殊的馴服特質的人,確實不應被過度馴服,他們也是人之法,因為他們被教導。佛陀確實講述了純凈的道德,關於第一禪的獲得、第二禪等的特質,逐一詳細闡述,甚至在某種程度上也與馴服相合。因此在《清凈道論》中說到。

1.139) 『『api ca so bhagavā visuddhasīlādīnaṃ paṭhamajjhānādīni sotāpannādīnañca uttarimaggappaṭipadaṃ ācikkhanto dantepi dametiyevā』』ti. Atha vā sabbena sabbaṃ adantā ekadesena dantā ca idha adantaggahaṇeneva saṅgahitāti veditabbaṃ. Dametuṃ yuttāti damanārahā.

Tiracchānapurisātiādīsu uddhaṃ anuggantvā tiriyaṃ añcitā gatā vaḍḍhitāti tiracchānā, devamanussādayo viya uddhaṃ dīghaṃ ahutvā tiriyaṃ dīghāti attho. Tiracchānāyeva purisā tiracchānapurisā. Manassa ussannatāya manussā. Satisūrabhāvabrahmacariyayogyatādiguṇavasena upacitamānasā ukkaṭṭhaguṇacittā. Ke pana te? Jambudīpavāsino sattavisesā. Tenāha bhagavā –

『『Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi jambudīpakā manussā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti deve ca tāvatiṃse. Katamehi tīhi? Sūrā satimanto idha brahmacariyavāso』』ti (a. ni.

「而且,佛陀確實講述了純凈的道德、第一禪等,甚至對已入流者的更高道路的修行也進行教導。」或者說,所有的眾生都不馴服,部分眾生是馴服的,因此這裡應理解為僅通過不馴服的方式而被聚集。 「應當馴服」是指應當具備馴服的能力。 關於「畜生人」的詞句,向上引導,橫向前行,意為「畜生」,就像天人和人類一樣,向上而長,橫向而長。畜生的確是眾生,畜生人就是畜生之人。由於心智的高漲而被稱為人類。由於具備滿足、清凈、適合出家等特質而聚集的心智,稱為高貴的心。那他們是誰呢?是居住在象頭山(Jambudīpa,現代印度)的人。正因如此,佛陀說: 「比丘們,居住在象頭山的人在三個地方獲得了更高的地位,甚至在北俱盧洲的人和天界的天人中。那三個地方是什麼?在這裡,具備滿足和正念的人,住在出家生活中。」(《阿含經》4.)

9.21).

Tathā hi buddhā bhagavanto paccekabuddhā aggasāvakā mahāsāvakā cakkavattino aññe ca mahānubhāvā sattā tattheva uppajjanti. Tehi samānarūpāditāya pana saddhiṃ parittadīpavāsīhi itaramahādīpavāsinopi manussātveva paññāyiṃsūti eke. Apare pana bhaṇanti – lobhādīhi ca alobhādīhi ca sahitassa manassa ussannatāya manussā. Ye hi sattā manussajātikā, tesu visesato lobhādayo alobhādayo ca ussannā, te lobhādiussannatāya apāyamaggaṃ, alobhādiussannatāya sugatimaggaṃ nibbānagāmimaggañca pūrenti, tasmā lobhādīhi alobhādīhi ca sahitassa manassa ussannatāya parittadīpavāsīhi saddhiṃ catumahādīpavāsino sattavisesā manussāti vuccanti. Lokiyā pana 『『manuno apaccabhāvena manussā』』ti vadanti. Manu nāma paṭhamakappiko lokamariyādāya ādibhūto hitāhitavidhāyako sattānaṃ pituṭṭhāniyo, yo sāsane mahāsammatoti vuccati, paccakkhato paramparāya ca tassa ovādānusāsaniyaṃ ṭhitā tassa puttasadisatāya manussā mānusāti ca vuccanti. Tato eva hi te māṇavā 『『manujā』』ti ca voharīyanti, manussā ca te purisā cāti manussapurisā.

Amanussapurisāti ettha na manussāti amanussā. Taṃsadisatā ettha jotīyati. Tena manussattamattaṃ natthi, aññaṃ samānanti yakkhādayo amanussāti adhippetā. Na ye keci manussehi aññe, tathā tiracchānapurisānaṃ visuṃ gahaṇaṃ kataṃ. Yakkhādayo eva ca niddiṭṭhā. Apalālo himavantavāsī, cūḷodaramahodarā nāgadīpavāsino, aggisikhadhūmasikhā sīhaḷadīpavāsino nibbisā katā dosavisassa vinodanena. Tenāha 『『saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpitā』』ti. Kūṭadantādayoti ādi-saddena ghoramukhaupāligahapatiādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Sakkādayoti ādi-saddena ajakalāpayakkhabakabrahmādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Etesaṃ pana damanaṃ tattha tattha vuttanayeneva sakkā viññātunti atippapañcabhāvato idha na vuccati. Idañcettha suttaṃ vitthāretabbanti idaṃ kesīsuttaṃ 『『vinītā vicitrehi vinayanūpāyehī』』ti etasmiṃ atthe vitthāretabbaṃ yathārahaṃ saṇhādīhi upāyehi vinayanassa dīpanato.

Atthapadanti atthābhibyañjanakaṃ padaṃ, vākyanti attho. Vākyena hi atthābhibyatti, na nāmādipadamattena, ekapadabhāvena ca anaññasādhāraṇo satthu purisadammasārathibhāvo dassito hoti. Tenāha 『『bhagavā hī』』tiādi. Aṭṭha disāti aṭṭha samāpattiyo. Tā hi aññamaññaṃ sambandhāpi asaṃkiṇṇabhāvena dissanti apadissanti, disā viyāti vā disā. Asajjamānāti na sajjamānā vasībhāvappattiyā nissaṅgacārā. Dhāvantīti javanavuttiyogato dhāvanti. Ekaṃyeva disaṃ dhāvatīti attano kāyaṃ aparivattantoti adhippāyo, satthārā pana damitā purisadammā ekiriyāpatheneva aṭṭha disā dhāvanti. Tenāha 『『ekapallaṅkeneva nisinnā』』ti. Aṭṭha disāti ca nidassanamattametaṃ lokiyehi agatapubbaṃ nirodhasamāpattidisaṃ amatadisañca pakkhandanato.

如是,佛陀、獨覺者、最上弟子、大弟子、轉法輪者以及其他偉大的眾生,皆在此處出生。他們因相似的特質而被稱為人,然而在小島上生活的眾生和其他大島上的眾生則被視為人。有人說:「由於貪慾等和無貪慾等的心智高漲,因此稱為人。」那些眾生是人類,特別是貪慾等和無貪慾等的高漲者,他們因貪慾的高漲而走向惡道,因無貪慾的高漲而走向善道,走向涅槃之路。因此,因貪慾和無貪慾的心智高漲,和小島上的眾生一同被稱為四大島上的特定眾生。世俗人則說:「由於不具人性而稱為人。」人名為第一造世者,依據世間的規範,制定眾生的利益與害處,稱為「正法王」,因其教導和傳承而被稱為人,因此這些眾生被稱為「人類」。 關於「非人之人」,在此指的是不具人性的人。與之相似的特質在此顯現。因此人性並不存在,其他的相似者如夜叉等被稱為非人。並非所有的眾生與人相似,尤其是畜生人。夜叉等也被提及。無憂的雪山居住者、巨頭、以及住在火焰島上的人,因消除惡行而獲得解脫。因此說:「在避難所和道德中被建立。」 關於「尖牙等」,應理解為恐怖面孔的守護者等的集合。關於「天神等」,應理解為無暇的天神、夜叉、梵天等的集合。對於他們的馴服,依照所述的方式應被理解,不應過度擴充套件。此處的經文應被詳細闡述,正如在「被馴服的眾生」中所述,因其特質而被馴服。 「意義」是指具有意義的詞,句子是指意義。通過句子而有意義,而不是僅僅通過名詞,作為一個詞的存在,顯示出佛陀作為人之法車的特質。因此說「佛陀確實……」等。八個方向是指八種禪定。它們之間相互關聯而不混雜,顯現出如同方向。未被束縛的則是因獲得控制而自由自在。奔跑則是指因快速的行為而奔跑。意指只在一個方向奔跑,意為自身的身體不轉動,而是由導師馴服的眾生通過一種行為方式奔向八個方向。因此說「坐在一個坐墊上。」而八個方向則是指未曾有過的,因涅槃禪定的方向和無死的方向而被稱為。

Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehītiādīsu diṭṭhadhammo vuccati paccakkho attabhāvo, tattha niyuttoti diṭṭhadhammiko, idhalokattho. Kammakilesavasena samparetabbato sammā gantabbato samparāyo, paraloko. Tattha niyuttoti samparāyiko, paralokattho. Paramo uttamo attho paramattho, nibbānaṃ. Tehi diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi. Yathārahanti yathānurūpaṃ, tesu tesu atthesu yo yo puggalo yaṃ yaṃ arahati, tadanurūpaṃ. Anusāsatīti vineti tasmiṃ tasmiṃ atthe patiṭṭhāpeti. Saha atthena vattatīti sattho, bhaṇḍamūlena vaṇijjāya desantaraṃ gacchanto janasamūho. Hitupadesādivasena paripāletabbo sāsitabbo so etassa atthīti satthā satthavāho niruttinayena. So viya bhagavāti āha 『『satthā viyāti satthā, bhagavā satthavāho』』ti.

Idāni tamatthaṃ niddesapāḷinayena dassetuṃ 『『yathā satthavāho』』tiādi vuttaṃ. Tattha sattheti satthike jane. Kaṃ udakaṃ tārenti etthāti kantāro, nirudako araññappadeso. Ruḷhīvasena pana itaropi araññappadeso tathā vuccati. Corakantāranti corehi adhiṭṭhitakantāraṃ, tathā vāḷakantāraṃ. Dubbhikkhakantāranti dullabhabhikkhaṃ kantāraṃ. Tāretīti akhemantaṭṭhānaṃ atikkāmeti. Uttāretītiādi upasaggena padaṃ vaḍḍhetvā vuttaṃ. Atha vā uttāretīti khemantabhūmiṃ upanento tāreti. Nittāretīti akhemantaṭṭhānato nikkhāmento tāreti. Patāretīti pariggahetvā tāreti, hatthena pariggahetvā tāreti viya tāretīti attho. Sabbampetaṃ tāraṇuttāraṇādi khemaṭṭhāne ṭhapanamevāti āha 『『khemantabhūmiṃ sampāpetī』』ti. Satteti veneyyasatte. Mahāgahanatāya mahānatthatāya dunnittharatāya ca jātiyeva kantāro jātikantāro, taṃ jātikantāraṃ.

Ukkaṭṭhaparicchedavasenāti ukkaṭṭhasattaparicchedavasena. Devamanussā eva hi ukkaṭṭhasattā, na tiracchānādayo. Etanti 『『devamanussāna』』nti etaṃ vacanaṃ. Bhabbapuggalaparicchedavasenāti sammattaniyāmokkamanassa yogyapuggalassa paricchindanavasena. Bhagavatoti nissakke sāmivacanaṃ yathā 『『upajjhāyato ajjhetī』』ti. Bhagavato santike vāti attho. Upanissayasampattinti tihetukapaṭisandhiādikaṃ maggaphalādhigamassa balavakāraṇaṃ. Gaggarāyāti gaggarāya nāma rañño deviyā, tāya vā kāritattā 『『gaggarā』』ti laddhanāmāya. Sare nimittaṃ aggahesīti 『『dhammo eso vuccatī』』ti dhammasaññāya sare nimittaṃ gaṇhi, gaṇhanto ca pasannacitto parisapariyante nipajji. Sannirumbhitvā aṭṭhāsīti tassa sīse daṇḍassa ṭhapitabhāvaṃ apassanto tattha daṇḍaṃ uppīḷetvā aṭṭhāsi. Maṇḍūkopi daṇḍe ṭhapitepi uppīḷitepi dhammagatena pasādena vissaramakarontova kālamakāsi. Devaloke nibbattasattānaṃ ayaṃ dhammatā, yā 『『kutohaṃ idha nibbatto, tattha kinnu kho kammamakāsi』』nti āvajjanā. Tasmā attano purimabhavassa diṭṭhattā āha 『『are ahampi nāma idha nibbatto』』ti. Bhagavato pāde sirasā vandīti kataññutāsaṃvaḍḍhitena pemagāravabahumānena vandi.

在「見法、現法、究竟法」中,見法指的是直接顯現的自我存在,因此稱為見法者,屬於此世的法。因行為的污垢而應當被理解的因果關係,稱為世間。此處的因果關係指的是因果的法,屬於他世。究竟的、最上之法是涅槃。由此可知,見法、現法、究竟法是相互關聯的。適合的則是指與之相應的,針對這些法的每個眾生各自所適合的。教導則是指在這些法中確立的。與法相應的存在則是善法,正如在交易中,商人帶著貨物走向他國。因利益的教導等而應被保護和引導的法則稱為善法,佛陀稱為「善法的引導者」。 現在爲了闡明這一點,引用了「如同善法的引導者」這句話。在這裡,善法指的是善法的眾生。何為水流過此處?是指水流的邊界,是沒有水流的荒野。以水流的性質而言,其他的荒野也可如此稱之。盜賊的荒野是指被盜賊佔據的荒野,或是野獸的荒野。難以乞討的荒野是指難以獲得施捨的荒野。渡過則是指超越安全的地方。提升則是通過加上字首而擴充套件的意思。或者說,提升則是指引導至安全的地方。釋放則是指從不安全的地方解脫。延展則是指抓住並提升,意為用手抓住並提升。所有這些都是指在安全的地方進行引導,因此說「引導至安全的地方」。 眾生是指可被馴服的眾生。因其難以掌控而被稱為難以馴服的荒野,因其難以掌控而被稱為種類的荒野。此處的荒野是指由眾生所佔據的荒野。因其特殊的特質而被稱為非人。天人和人類確實是非人,而不是畜生等。此處的「天人和人」指的是這些話。 關於可馴服的眾生,指的是適合善法的眾生。佛陀的意思是指「如同上師」。在佛陀的教義中,因果關係的因緣是指因緣的條件等,作為獲得果實的強大因緣。關於「女王」,是指因女王而得名的「女王」。在這些事情中,抓住了「法」的標誌,因而稱為「這是法」。抓住法的眾生,心中有信心,便在眾生的周圍安住。被壓制而站立,指的是在其頭上放置杖,而不見杖的存在。因此在杖上站立。即使在杖上被放置或被壓制,因法的引導而安然度過。天界眾生的特質是「我為何在此出生,我究竟做了什麼善行?」因此說:「我曾在此出生。」因而以感恩的態度向佛陀的雙足頂禮,因感恩之心而生起的尊重和崇敬。

Jānantovapucchīti mahājanassa kammaphalaṃ buddhānubhāvañca paccakkhaṃ kātukāmo bhagavā 『『ko me vandatī』』ti gāthāya pucchi. Tattha (vi. va. aṭṭha. 857) koti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko, katamoti attho. Meti mama. Pādānīti pāde. Iddhiyāti imāya evarūpāya deviddhiyā. Yasasāti iminā edisena yasena ca parivārena ca. Jalanti vijjotamāno. Abhikkantenāti ativiya kantena kāmanīyena sundarena. Vaṇṇenāti chavivaṇṇena sarīravaṇṇanibhāya. Sabbā obhāsayaṃ disāti sabbā dasapi disā pabhāsento, cando viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekālokaṃ karontoti attho.

Evaṃ pana bhagavatā pucchito devaputto attānaṃ pavedento 『『maṇḍūkohaṃ pure āsi』』nti gāthamāha. Tattha pureti purimajātiyaṃ. Udaketi idaṃ tadā attano uppattiṭṭhānadassanaṃ. Udake maṇḍūkoti tena uddhumāyikādikassa thale maṇḍūkassa nivattanaṃ kataṃ hoti. Gāvo caranti etthāti gocaro, gunnaṃ ghāsesanaṭṭhānaṃ. Idha pana gocaro viyāti gocaro, vāri udakaṃ gocaro etassāti vārigocaro. Udakacārīpi hi koci kacchapādi avārigocaropi hotīti 『『vārigocaro』』ti visesetvā vuttaṃ. Tava dhammaṃ suṇantassāti brahmassarena karavīkarutamañjunā desentassa tava dhammaṃ 『『dhammo eso vuccatī』』ti sare nimittaggāhavasena suṇantassa. Anādare cetaṃ sāmivacanaṃ. Avadhī vacchapālakoti vacche rakkhanto gopālakadārako mama samīpaṃ āgantvā daṇḍamolubbha tiṭṭhanto mama sīse daṇḍaṃ sannirumbhitvā maṃ māresīti attho.

Sitaṃ katvāti 『『tathā parittatarenapi puññānubhāvena evaṃ ativiya uḷārā lokiyalokuttarasampattiyo labbhantī』』ti pītisomanassajāto bhāsurataradhavaḷavipphurantadasanakhakiraṇāvaḷīhi bhiyyoso mattāya taṃ padesaṃ obhāsento sitaṃ katvā. Pītisomanassavasena hi so –

『『Muhuttaṃ cittapasādassa, iddhiṃ passa yasañca me;

Ānubhāvañca me passa, vaṇṇaṃ passa jutiñca me.

『『Ye ca te dīghamaddhānaṃ, dhammaṃ assosuṃ gotama;

Pattā te acalaṭṭhānaṃ, yattha gantvā na socare』』ti. (vi. va. 859-860) –

Imā dve gāthā vatvā pakkāmi.

Yaṃ pana kiñcīti ettha yanti aniyamitavacanaṃ, tathā kiñcīti. Panāti vacanālaṅkāramattaṃ. Tasmā yaṃ kiñcīti ñeyyassa anavasesapariyādānaṃ kataṃ hoti. Panāti vā visesatthadīpako nipāto. Tena 『『sammāsambuddho』』ti iminā saṅkhepato vitthārato ca satthu catusaccābhisambodho vutto. Buddhoti pana iminā tadaññassapi ñeyyassa avabodho. Purimena vā satthu paṭivedhañāṇānubhāvo, pacchimena desanāñāṇānubhāvo. Pī-ti upari vuccamāno viseso jotīyati. Vimokkhantikañāṇavasenāti ettha sabbaso paṭipakkhehi vimuccatīti vimokkho, aggamaggo, tassa anto, aggaphalaṃ, tasmiṃ laddhe laddhabbato tattha bhavaṃ vimokkhantikaṃ, ñāṇaṃ sabbaññutaññāṇena saddhiṃ sabbampi buddhañāṇaṃ.

知道了便詢問,佛陀渴望親自體驗大眾的業果和佛的威德,便以「誰向我頂禮?」的偈語詢問。在這裡,意指在天人、龍、夜叉、天神等中,誰是,是什麼。意為「屬於我」。「足」是指腳。「神通」是指以這種方式的神通力。「榮耀」是指以此類的榮耀和隨之而來的光輝。光明是指發光的狀態。「極其美麗」是指極其美麗的、動人的、可愛的。「色相」是指膚色、身體的美麗。所有的光輝在十方顯現,像月亮一樣,像太陽一樣,形成一個光明的世界。 如此,佛陀被詢問時,天子爲了顯現自己,便唱道:「我曾是青蛙。」在這裡,意指在前生。「水」是指當時的自我出生的地方。「在水中的青蛙」是指在水面上跳躍的青蛙。這裡的「牛」是指牛群,是指吃草的地方。在這裡,牛群的意思是水的牛群,意為水中的牛群。即使是水中的動物,亦可稱為「水牛」。因此特別指出「水牛」。「你聽到我的法」是指用天人的聲音,優雅而動聽地教導你,「這是法」的意義,因而聽到法而顯現出尊重。「不尊重」是指對法的不尊重。「保護者」是指保護著小牛的牧童,來到我身邊,站著手持杖,意為站在我頭上的杖。 「白色的」是指「即使在微小的福德的光輝中,依然獲得極其偉大的世間和出世間的財富。」因而產生歡喜和喜悅,像閃亮的白色光輝一樣,照亮了周圍的地方。因歡喜和喜悅而生起的狀態是: 「片刻間,心中喜悅,見到我的神通和榮耀; 見到我的威德,見到我的光輝和智慧。」 「那些在很遠的地方,聽到佛陀的法的人, 你們得到了安穩的處所,去那裡就不會再憂愁。」 說完這兩句偈語,他便離開了。 「任何事情」在這裡是指不受限制的說法,亦即「任何事情」。「而」是修辭的裝飾。因此「任何事情」是指無餘地涵蓋所有的。或者是特別的地方的指示。因此「正覺者」是指簡要和詳細地闡述了佛陀的四聖諦。佛陀則是指對其他可知的事物的理解。前者是指對佛的直接體驗,後者是指對教導的理解。「喜」是指在上面被稱為的特別的光輝。「解脫的智慧」在這裡是指從一切相對的事物中解脫的,指的是最上之道,獲得的果實,因此在獲得時被稱為「解脫的智慧」,與全知的智慧相結合,所有的佛的智慧。

Evaṃ pavattoti ettha –

『『Sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupalepasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho, ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho, ekāyanamaggaṃ gatoti buddho, eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho, abuddhivihatattā buddhipaṭilābhā buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho』』ti (mahāni. 192) –

Ayaṃ niddesapāḷinayo. Yasmā cettha tassā paṭisambhidāpāḷiyā (paṭi. ma. 1.162) bhedo natthi, tasmā dvīsu ekenapi atthasiddhīti dassanatthaṃ 『『paṭisambhidānayo vā』』ti aniyamattho vāsaddo vutto.

Tattha (paṭi. ma. aṭṭha. 2.

如是所說: "因全知而稱為佛陀,因全見而稱為佛陀,因無需他人教導而稱為佛陀,因自在而稱為佛陀,因斷盡煩惱而稱為佛陀,因無染而稱為佛陀,因完全離貪而稱為佛陀,因完全離嗔而稱為佛陀,因完全離癡而稱為佛陀,因完全無煩惱而稱為佛陀,因已走上一乘道而稱為佛陀,因獨自證得無上正等正覺而稱為佛陀,因斷除無知而獲得智慧而稱為佛陀。佛陀這個名號不是由母親所取,不是由父親所取,不是由兄弟所取,不是由姐妹所取,不是由朋友所取,不是由親戚所取,不是由沙門婆羅門所取,不是由天神所取,這是諸佛世尊在菩提樹下證得一切智智時的真實稱號,即是佛陀。"(《大義釋》192) 這是義釋聖典的方法。因為這裡與《無礙解道》的內容沒有區別,所以爲了顯示兩者之中任何一個都能達成意義,用"或"字表示不確定的意思,說"或是無礙解道的方法"。 在這裡(《無礙解道注》2.)

1.162; mahāni. aṭṭha. 192) yathā loke avagantā 『『avagato』』ti vuccati, evaṃ bujjhitā saccānīti buddho suddhakattuvasena. Yathā paṇṇasosā vātā 『『paṇṇasusā』』ti vuccanti, evaṃ bodhetā pajāyāti buddho hetukattuvasena. Hetuattho cettha antonīto . Sabbaññutāya buddhoti sabbadhammabujjhanasamatthāya buddhiyā buddhoti attho. Sabbadassāvitāya buddhoti sabbadhammabodhanasamatthāya buddhiyā buddhoti attho. Anaññaneyyatāya buddhoti aññena abodhito sayameva buddhattā buddhoti attho. Visavitāya buddhoti nānāguṇavisavanato padumamiva vikasanaṭṭhena buddhoti attho. Khīṇāsavasaṅkhātena buddhoti evamādīhi chahi padehi cittasaṅkocakaradhammappahānena niddākkhayavibuddho puriso viya sabbakilesaniddākkhayavibuddhattā buddhoti vuttaṃ hoti. Tattha saṅkhā saṅkhātanti atthato ekattā saṅkhātenāti vacanassa koṭṭhāsenāti attho. Taṇhālepadiṭṭhilepābhāvena nirupalepasaṅkhātena. Savāsanānaṃ sabbakilesānaṃ pahīnattā ekantavacaneneva visesetvā 『『ekantavītarāgo』』tiādi vuttaṃ. Ekantanikkilesoti rāgadosamohāvasesehi sabbakilesehi nikkileso. Ekāyanamaggaṃ gatoti buddhoti gamanatthānaṃ buddhiatthatā viya buddhiatthānampi gamanatthatā labbhatīti ekāyanamaggaṃ gatattā buddhoti vuccatīti attho. Eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddhoti na parehi buddhattā buddho, atha kho sayameva anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhattā buddhoti attho. Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhā buddhoti buddhi buddhaṃ bodhoti anatthantaraṃ. Tattha yathā rattaguṇayogato ratto paṭo, evaṃ buddhaguṇayogato buddhoti ñāpanatthaṃ vuttaṃ. Tato paraṃ buddhoti netaṃ nāmantiādi atthānugatāyaṃ paññattīti bodhanatthaṃ vuttanti evamettha imināpi kāraṇena bhagavā buddhoti veditabbo.

Idāni bhagavāti imassa atthaṃ dassento āha 『『bhagavāti idaṃ panassā』』tiādi. Tattha assāti bhagavato. Guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacananti sabbehi sīlādiguṇehi visiṭṭhassa tato eva sabbasattehi uttamassa garuno gāravavasena vuccamānavacanametaṃ bhagavāti. Tathā hi lokanātho aparimitanirupamappabhāvasīlādiguṇavisesasamaṅgitāya sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantupakāritāya ca aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ uttamaṃ gāravaṭṭhānanti.

Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhanti seṭṭhavācakaṃ vacanaṃ seṭṭhaguṇasahacaraṇato 『『seṭṭha』』nti vuttaṃ. Atha vā vuccatīti vacanaṃ, attho, tasmā yo 『『bhagavā』』ti vacanena vacanīyo attho, so seṭṭhoti attho. Bhagavāti vacanamuttamanti etthāpi eseva nayo. Gāravayuttoti garubhāvayutto garuguṇayogato. Garukaraṇaṃ vā sātisayaṃ arahatīti gāravayutto, gāravārahoti attho. 『『Sippādisikkhāpakā garū honti, na ca gāravayuttā, ayaṃ pana tādiso na hoti, tasmā 『garū』ti vatvā 『gāravayutto』ti vutta』』nti keci.

如同在世間中,理解者被稱為"已理解的",同樣地,因為他覺悟了諸諦,所以稱為佛陀,這是純粹的主動含義。就像風使樹葉乾枯,被稱為"使樹葉乾枯的風",同樣地,因為他使眾生覺悟,所以稱為佛陀,這是使役的含義。這裡的使役含義是內在的。"因全知而稱為佛陀"是指因能覺悟一切法的智慧而稱為佛陀。"因全見而稱為佛陀"是指因能使一切法覺悟的智慧而稱為佛陀。"因無需他人教導而稱為佛陀"是指因不需他人教導而自己覺悟,所以稱為佛陀。"因自在而稱為佛陀"是指因具有各種功德而開放,如蓮花開放一樣,所以稱為佛陀。"因斷盡煩惱而稱為佛陀"等六個詞,是指因斷除使心萎縮的法,如同睡眠消除而覺醒的人一樣,因為一切煩惱睡眠消除而覺醒,所以稱為佛陀。在這裡,"稱為"和"被稱為"意思相同,所以"被稱為"是指"部分"的意思。因為沒有貪愛和見解的執著,所以稱為"無染"。因為連同習氣在內的一切煩惱都已斷除,所以特別說"完全離貪"等。"完全無煩惱"是指除了貪嗔癡之外的一切煩惱都已斷除。"已走上一乘道而稱為佛陀"是指因為走上一乘道而稱為佛陀,就像"覺悟"可以理解為"行走"一樣,"行走"也可以理解為"覺悟"。"因獨自證得無上正等正覺而稱為佛陀"是指不是因為他人而覺悟,而是因為自己證得無上正等正覺而稱為佛陀。"因斷除無知而獲得智慧而稱為佛陀"中的"智慧"、"佛陀"、"覺悟"意思相同。在這裡,就像因為染色而稱為染布一樣,因為具有佛陀的功德而稱為佛陀,這是爲了說明這一點。之後的"佛陀這個名號"等,是爲了說明這是隨順意義的假名而說的。因此,應當知道世尊因為這個原因而稱為佛陀。 現在爲了說明"世尊"的含義,說"世尊是他的"等。在這裡,"他的"是指世尊的。"具有特殊功德的最上尊貴者的尊稱"是指因為具有戒等一切功德而特殊,因此成為一切眾生中最上者,因為尊貴而被稱為"世尊"。因此,世間的導師因為具有無量無比的戒等功德,以及能除去一切不利,能帶來一切利益和快樂,具有無上的精進,對人天眾生有極大的利益,所以在無量世界中成為無量眾生最尊貴的對象。 "世尊"這個詞是最殊勝的,因為它與最殊勝的功德相應,所以稱為"最殊勝"。或者說,所說的是"詞",意思是,因此"世尊"這個詞所表達的意思是最殊勝的。"世尊"這個詞是最上的,這裡也是同樣的道理。"值得尊敬"是指因為具有尊貴的功德而值得尊敬。或者說,因為值得極度的尊敬,所以值得尊敬,意思是值得尊敬。有些人說:"教授工藝等的老師是尊貴的,但不值得尊敬,而這位(佛陀)不是這樣的,所以說'尊貴'之後又說'值得尊敬'。"

Guṇavisesahetukaṃ 『『bhagavā』』ti idaṃ bhagavato nāmanti saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato vibhajitukāmo nāmaṃyeva tāva atthuddhāravasena dassento 『『catubbidhañhi nāma』』ntiādimāha. Tattha āvatthikanti avatthāya viditaṃ taṃ taṃ avatthaṃ upādāya paññattaṃ voharitaṃ. Tathā liṅgikaṃ tena tena liṅgena voharitaṃ. Nemittikanti nimittato āgataṃ. Adhiccasamuppannanti yadicchāya pavattaṃ, yadicchāya āgataṃ yadicchakaṃ. Idāni āvatthikādīni nāmāni sarūpato dassento āha 『『tattha vaccho dammo balibaddo』』tiādi. Tattha paṭhamena ādi-saddena bālo yuvā vuḍḍhoti evamādiṃ saṅgaṇhāti, dutiyena muṇḍī jaṭīti evamādiṃ, tatiyena bahussuto dhammakathiko jhāyīti evamādiṃ, catutthena aghapadīpanaṃ pāvacananti evamādiṃ saṅgaṇhāti. Nemittikanti vuttamatthaṃ byatirekavasena patiṭṭhāpetuṃ 『『na mahāmāyāyā』』tiādi vuttaṃ. Vimokkhantikanti iminā pana idaṃ nāmaṃ ariyāya jātiyā jātakkhaṇeyeva jātanti dasseti. Yadi vimokkhantikaṃ, atha kasmā aññehi khīṇāsavehi asādhāraṇanti āha 『『saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā』』ti. Buddhānañhi arahattaphalaṃ nipphajjamānaṃ sabbaññutaññāṇādīhi sabbehi buddhaguṇehi saddhiṃyeva nipphajjati. Tena vuttaṃ 『『vimokkhantika』』nti. Sacchikā paññattīti sabbadhammānaṃ sacchikiriyāya nimittā paññatti. Atha vā sacchikā paññattīti paccakkhasiddhā paññatti. Yaṃguṇanimittā hi sā, te satthu paccakkhabhūtā, taṃguṇā viya sāpi sacchikatā eva nāma hoti, na paresaṃ vohāramattenāti adhippāyo.

Vadantīti mahātherassa garubhāvato bahuvacanenāha, saṅgītikārehi vā katamanuvādaṃ sandhāya. Issariyādibhedo bhago assa atthīti bhagī. Maggaphalādiariyadhammaratanaṃ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddādiguṇayuttāni bhaji sevi sīlenāti bhajī, bhajanasīloti attho. Bhāgīti cīvarapiṇḍapātādīnaṃ catunnaṃ paccayānañceva atthadhammavimuttirasassa ca adhisīlādīnañca bhāgīti attho. Vibhaji pavibhaji dhammaratananti vibhattavā. Akāsi bhagganti rāgādipāpadhammaṃ bhaggaṃ akāsīti bhagavāti attho. Garupi loke bhagavāti vuccatīti āha 『『garū』』ti. Yasmā garu, tasmāpi bhagavāti vuttaṃ hoti. Hetuattho hi iti-saddo. So ca yattha iti-saddo natthi bhagītiādīsu, tattha paccekaṃ yojetabbo. Bhāgyamassa atthīti bhāgyavā. Bahūhi ñāyehīti kāyabhāvanādikehi anekehi bhāvanākkamehi. Subhāvitattanoti sammadeva bhāvitasabhāvassa. Paccatte cetaṃ sāmivacanaṃ, tena subhāvitattāti vuttaṃ hoti, subhāvitasabhāvoti attho. Mahāgaṇṭhipade pana 『『subhāvitattano subhāvitakāyo』』ti vuttaṃ. Bhavānaṃ antaṃ nibbānaṃ gatoti bhavantago.

爲了詳細解釋簡要說明的"'世尊'這個名號是因為特殊功德而得的"這句話的意思,首先想要通過解釋名稱的方式來闡述,因此說"名稱有四種"等。在這裡,"依情況而定的"是指根據某種情況而被知曉、被假立、被使用的。同樣,"依特徵而定的"是指根據某種特徵而被使用的。"依徵兆而定的"是指由徵兆而來的。"偶然產生的"是指隨意產生的,隨意而來的,任意的。現在爲了具體說明依情況而定等名稱,說"如小牛、馴服的牛、強壯的牛"等。在這裡,第一個"等"字包括了"幼年、青年、老年"等,第二個包括了"剃髮者、結髮者"等,第三個包括了"多聞者、說法者、禪修者"等,第四個包括了"除苦的燈、教法"等。爲了通過反面論證來確立所說的"依徵兆而定的"的意思,說"不是摩訶摩耶"等。通過"解脫究竟"這個詞,顯示這個名號是在聖者出生的那一刻就產生的。如果是解脫究竟的,那為什麼其他的漏盡者不共有呢?因此說"與一切知智的獲得同時"。因為佛陀的阿羅漢果在成就時,是與一切知智等所有佛陀的功德同時成就的。因此說"解脫究竟"。"真實的假立"是指因為證悟一切法而產生的假立。或者,"真實的假立"是指親證而成立的假立。因為它是由那些功德而產生的,那些功德對佛陀來說是親證的,就像那些功德一樣,這個假立也是親證的,不是僅僅因為他人的言說而存在的,這是其中的意思。 "他們說"是因為對大長老的尊敬而用複數,或者是指結集者所說的話。"有福德"是指他有主權等的福德。"親近"是指他以習慣親近聖道、聖果等聖法寶,以及森林、偏僻的住處等具有寂靜等功德的地方,意思是有親近的習慣。"分享"是指分享四種資具即衣服、食物等,以及法義、解脫的滋味,以及增上戒等。"分別"是指他分別、詳細分別了法寶。"破壞"是指他破壞了貪等惡法,因此稱為世尊。因為在世間上尊貴的人也被稱為世尊,所以說"尊貴"。因為尊貴,所以也稱為世尊,這是其中的意思。因為"iti"這個詞表示原因,雖然在"有福德"等詞中沒有"iti"這個詞,但應該分別加上。"有福"是指他有福德。"通過許多方法"是指通過身體修習等許多修習的步驟。"善修自己"是指很好地修習了自己的本性。

Niddesevuttanayenāti etthāyaṃ niddesanayo –

『『Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ. Apica bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggataṇhoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaṃ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā, bhaji vā bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā. Bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā. Bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā. Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā. Bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā. Bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpānassatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā. Bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā. Bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā. Bhagavāti netaṃ nāmaṃ…pe… sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavā』』ti (mahāni. 84).

Ettha ca 『『gāravādhivacana』』ntiādīni yadipi gāthāyaṃ āgatapadānukkamena na niddiṭṭhāni, yathārahaṃ pana tesaṃ sabbesampi niddesabhāvena veditabbāni. Tattha gāravādhivacananti garūnaṃ garubhāvavācakaṃ vacanaṃ. Bhajīti bhāgaso kathesi. Tenāha 『『vibhaji pavibhaji dhammaratana』』nti. Maggaphalādi ariyadhammoyeva dhammaratanaṃ. Puna bhajīti imassa sevīti attho. Bhāgīti bhāgābhidheyyavā. Puna bhāgīti ettha bhajanasīloti attho. Attharasassāti atthasannissayassa rasassa. Vimuttāyatanasīse hi ṭhatvā dhammaṃ kathentassa suṇantassa ca tadatthaṃ ārabbha uppajjanakapītisomanassaṃ attharaso. Dhammaṃ ārabbha dhammaraso. Yaṃ sandhāya vuttaṃ 『『labhati atthavedaṃ, labhati dhammaveda』』nti (a. ni.

這裡的解釋方法是: 「世尊」是指具有尊貴的名號。此外,世尊是破壞貪慾的,世尊是破壞嗔恨的,世尊是破壞愚癡的,世尊是破壞煩惱的,世尊是破壞見解的,世尊是破壞貪愛的,世尊是破壞煩惱的,世尊是分開、詳細分開、分別的法寶,世尊是眾生的終結者,世尊是修習身、修習戒、修習心、修習智的。世尊是依森林、偏僻的住處、安靜的地方、無人打擾的地方而修習的。世尊是依衣服、食物、住處、疾病的治療、藥品的具備而修習的。世尊是依法的滋味、解脫的滋味、戒的滋味、心的滋味、智的滋味而修習的。世尊是依四種禪定、四種微細的、四種無色的定而修習的。世尊是依八種解脫、八種超越的、九種漸進的、住處的定而修習的。世尊是依十種唸的修習、十種元素的定、安那般那的定、不凈的定而修習的。世尊是依四種正念、四種正努力、四種神通、五種根、五種力、七種覺支、八正道而修習的。世尊是依十種如來力、四種無畏、四種解脫、六種神通、六種佛法而修習的。「世尊」這個名號……真實的假立即是世尊。 在這裡,「尊貴的名號」等等雖然在詩句中沒有明確列出,但應當理解為它們都是解釋的內容。在這裡,尊貴的名號是指尊貴者的尊貴的名號。分享是指部分的意思。因此說「分開、詳細分開法寶」。「法的果實」等等是指聖法的果實。再者,分享是指此處的修習。因此,分享是指修習的品德。至於「果實」是指建立在法上的果實。因為在解脫的基礎上,講法的人和聽法的人因其所依而生起的喜悅是法的果實。講法所依的法的果實。正因為這句話說「他得到了法的果實,得到了法的滋味」。

6.10). Vimuttirasassāti vimuttibhūtassa vimuttisannissayassa vā rasassa. Saññābhāvanānanti aniccasaññādīnaṃ dasannaṃ saññābhāvanānaṃ . Channaṃ buddhadhammānanti cha asādhāraṇañāṇāni sandhāya vuttaṃ. Tattha tattha bhagavātisaddasiddhi niruttinayeneva veditabbā.

Yadipi 『『bhāgyavā』』tiādīhi padehi vuccamāno attho 『『bhagī bhajī』』ti (mahāni. 84) niddesagāthāya saṅgahito eva, tathāpi padasiddhiatthavibhāgaatthayojanādisahito saṃvaṇṇanānayo tato aññākāroti vuttaṃ 『『ayaṃ pana aparo nayo』』ti. Vaṇṇavipariyāyoti etanti ettha itisaddo ādiattho, tena vaṇṇavikāro vaṇṇalopo dhātuatthena niyojanañcāti imaṃ tividhaṃ lakkhaṇaṃ saṅgaṇhāti. Saddanayenāti saddalakkhaṇanayena. Pisodarādīnaṃ saddānaṃ ākatigaṇabhāvato vuttaṃ 『『pisodarādipakkhepalakkhaṇaṃ gahetvā』』ti. Pakkhipanameva lakkhaṇaṃ. Tappariyāpannatākaraṇañhi pakkhipanaṃ. Pārappattanti paramukkaṃsagataṃ pāramībhāvappattaṃ. Bhāgyanti kusalaṃ. Tattha maggakusalaṃ lokuttarasukhanibbattakaṃ, itaraṃ lokiyasukhanibbattakaṃ, itarampi vā vivaṭṭupanissayaṃ pariyāyato lokuttarasukhanibbattakaṃ siyā.

Idāni bhagavāti imassa atthaṃ vibhajitvā dassento āha 『『yasmā panā』』tiādi. Tattha lobhādayo ekakavasena gahitā, tathā viparītamanasikāro vipallāsabhāvasāmaññena, ahirikādayo dukavasena. Tattha kujjhanalakkhaṇo kodho, so navavidhaāghātavatthusambhavo. 『『Akkocchi maṃ avadhi ma』』ntiādinā (dha. pa. 3-4) punappunaṃ kujjhanavasena cittapariyonandhano upanāho. Ubhayampi paṭighoyeva, so pavattinānattato bhinditvā vutto. Sakiṃ uppanno kodho kodhoyeva, taduttari upanāho. Vuttañcetaṃ 『『pubbakāle kodho, aparakāle upanāho』』ti (vibha. 891). Agāriyassa (ma. ni. aṭṭha.

解脫的滋味是指解脫所產生的、依賴於解脫的滋味。唸的修習是指十種唸的修習,如無常的念等。六種佛法是指六種非凡的智慧。這裡提到的「世尊」一詞的意義,應當通過解釋的方式來理解。 雖然「有福德」等等的詞語在解釋詩句中已經包含,但在詞義的細分和意義的結合等方面,仍然有其他的解釋方式。因此提到「這是另一種解釋」。「色的變化」是指在這裡的「如是」這個詞的初始意義,因此色的變化、色的消失、元素的意義也包含在內,這是三種特徵的總結。根據音義的特徵來理解是指音義的特徵。由於「如母」等詞的存在,因此說「根據母的特徵來理解」。「包含」是特徵的標誌。在這裡,包含的特徵在於包含的性質。至於「究竟達到」的是指達到最終的、達到涅槃的。善是指善法。在這裡,善法是指通向涅槃的善法,其他的則是世間的快樂,或者是世間快樂的表現。 現在爲了闡明「世尊」的意義,繼續說「因為……」。在這裡,貪等被單獨理解,反向的思維、偏見的性質也是如此,輕視等則是痛苦的表現。在這裡,憤怒的特徵是憤怒,憤怒是由九種傷害的對象所生起的。「我被罵了」這樣的句子反覆表達了憤怒的狀態。兩者都是對立的,因此從不同的方向來看,憤怒被稱為憤怒。憤怒本身是由憤怒所生起的,超越憤怒的則是憤怒的表現。這裡提到「早期的憤怒,晚期的憤怒」也是如此。

1.71) anagāriyassa vā sukatakaraṇavināsano makkho. Agāriyopi hi kenaci anukampakena daliddo samāno ucce ṭhāne ṭhapito aparena samayena 『『kiṃ tayā mayhaṃ kata』』nti tassa sukatakaraṇaṃ vināseti. Anagāriyopi sāmaṇerakālato pabhuti ācariyena vā upajjhāyena vā catūhi paccayehi uddesaparipucchādīhi ca anuggahetvā dhammakathānayappakaraṇakosallādīni sikkhāpito aparena samayena rājarājamahāmattādīhi sakkato garukato ācariyupajjhāyesu acittīkato caramāno 『『ayaṃ amhehi daharakāle evaṃ anuggahito saṃvaḍḍhito ca, atha ca panidāni nissineho jāto』』ti vuccamāno 『『kiṃ mayhaṃ tumhehi kata』』nti tesaṃ sukatakaraṇaṃ vināseti, tasseso pubbakāritālakkhaṇassa guṇassa vināsano udakapuñchaniyā viya sarīrānugataṃ udakaṃ nipuñchanto makkho. Tathā hi so paresaṃ guṇānaṃ makkhanaṭṭhena 『『makkho』』ti vuccati. Paḷāsatīti paḷāso, parassa guṇe dassetvā attano guṇehi same karotīti attho. So pana bahussutepi puggale ajjhottharitvā 『『īdisassa ca bahussutassa aniyatā gati, tava vā mama vā ko viseso』』ti, rattaññū cirapabbajite puggale ajjhottharitvā 『『tvampi imasmiṃ sāsane pabbajito, ahampi pabbajito, tvampi sīlamatte ṭhito, ahampī』』tiādinā nayena uppajjamāno yugaggāho. Yugaggāhalakkhaṇo hi paḷāso.

Paresaṃ sakkārādīni khīyamānā usūyamānā issā. Attano sampattiyā nigūhanaṃ parehi sādhāraṇabhāvaṃ asahamānaṃ macchariyaṃ. Vañcanikacariyabhūtā māyā, sā sakadosapaṭicchādanalakkhaṇā. Tathā hi sā attano vijjamānadosapaṭicchādanato cakkhumohanamāyā viyāti 『『māyā』』ti vuccati. Attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ kerāṭikabhāvena uppajjamānaṃ sāṭheyyaṃ. Asantaguṇadīpanañhi 『『kerāṭiya』』nti vuccati. Kerāṭiko hi puggalo āyanamaccho viya hoti. Āyanamaccho nāma sappamukhamacchavālā ekā macchajāti. So kira macchānaṃ naṅguṭṭhaṃ dasseti, sappānaṃ sīsaṃ 『『tumhākaṃ sadiso aha』』nti jānāpetuṃ, evameva kerāṭiko puggalo yaṃ yaṃ suttantikaṃ vā ābhidhammikaṃ vā upasaṅkamati, taṃ taṃ evaṃ vadati 『『ahaṃ tumhākaṃ antevāsī, tumhe mayhaṃ anukampakā, nāhaṃ tumhe muñcāmī』』ti. Evamete 『『sagāravo ayaṃ amhesu sappatisso』』ti maññissanti, tassevaṃ kerāṭikabhāvena uppajjamānaṃ sāṭheyyaṃ.

無家者或是善行的毀滅者是嫉妒者。因為即便是有家者,如果在某種情況下與他人相處,處於高位時,若有憐憫而對待貧窮者,最終會說:「你對我做了什麼?」從而毀滅了他的善行。無家者自從成為沙彌以來,經過老師或上師的四種條件、學習教法的技巧等,經過一段時間后,被國王、大臣等尊重、尊重的老師和上師所認可,若他在年輕時被如此照顧和培養,而如今卻因無所依賴而被稱為:「你們對我做了什麼?」從而毀滅了他們的善行。這種情況就像是水被水桶抽取一樣。正因為如此,他被稱為「嫉妒者」,因為他是別人美德的毀滅者。 「如同」是指與他人相比較,顯示自己的美德。即便是博學的人也會說:「這樣的博學者沒有固定的歸處,與你或我之間有什麼區別?」對於那些長期出家的人,他會說:「你在這個教法中出家,我也出家,你在戒律上保持, 我也如此。」由此產生的嫉妒感就是嫉妒的特徵。 對他人的尊重等在減少、在消耗,因自己的成就而無法忍受他人的共同性,這就是吝嗇。欺騙的行為是魔法,具有掩蓋自身缺陷的特徵。因此,它被稱為「魔法」,因為它使人看不到自己的缺陷。自身缺陷的掩蓋,表現出一種偽裝的特徵。由於缺乏美德的顯現而產生的被稱為「偽裝」。偽裝的人就像是一個貪婪的魚。貪婪的魚是指那些小魚中有一條魚。它似乎展示了其他魚的鰭,以便讓其他魚知道「我和你們是一樣的」。同樣,偽裝的人在接觸任何經文或阿毗達摩時,都會這樣說:「我在你們之中,因你們的憐憫而不離開你們。」因此,他們會認為「這個人對我們非常有尊重」,而這種偽裝正是由於缺乏美德而產生的。

Sabbaso maddavābhāvena vātabharitabhastasadisassa thaddhabhāvassa anonamitadaṇḍasadisatāya paggahitasiraanivātavuttikāyassa ca kārako thambho. Taduttarikaraṇo sārambho. So duvidhena labbhati akusalavasena ceva kusalavasena ca. Tattha agāriyassa parena kataṃ alaṅkārādiṃ disvā taddiguṇataddiguṇakaraṇena uppajjamāno, anagāriyassa ca yattakaṃ yattakaṃ paro pariyāpuṇāti vā katheti vā, mānavasena taddiguṇataddiguṇakaraṇena uppajjamāno akusalo. Tena hi samannāgato puggalo taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ karoti. Agāriyo samāno ekenekasmiṃ gharavatthusmiṃ sajjite aparo dve vatthūni sajjeti, aparo cattāro, aparo aṭṭha, aparo soḷasa. Anagāriyo samāno ekenekasmiṃ nikāye gahite 『『nāhaṃ etassa heṭṭhā bhavissāmī』』ti aparo dve gaṇhāti, aparo tayo, aparo cattāro, aparo pañca. Sārambhavasena hi gaṇhituṃ na vaṭṭati. Akusalapakkho hesa nirayagāmimaggo. Agāriyassa pana paraṃ ekaṃ salākabhattaṃ dentaṃ disvā attano dve vā tīṇi vā dātukāmatāya uppajjamāno, anagāriyassa ca parena ekanikāye gahite mānaṃ anissāya kevalaṃ taṃ disvā attano ālasiyaṃ abhibhuyya dve nikāye gahetukāmatāya uppajjamāno kusalo. Kusalapakkhavasena hi ekasmiṃ ekaṃ salākabhattaṃ dente dve, dve dente cattāri dātuṃ vaṭṭati. Bhikkhunāpi parena ekasmiṃ nikāye gahite 『『dve nikāye gahetvā sajjhāyantassa me phāsu hotī』』ti vivaṭṭapakkhe ṭhatvā taduttari gaṇhituṃ vaṭṭati, idha pana akusalapakkhiyo taduttarikaraṇo 『『sārambho』』ti vutto.

Jātiādīni nissāya seyyassa 『『seyyohamasmī』』tiādinā unnativasena paggaṇhanavasena pavatto māno. Abbhunnativasena pavatto atimāno. Pubbe kenaci attānaṃ sadisaṃ katvā pacchā tato adhikato dahato uppajjamānako atimānoti veditabbo. Jātiādiṃ paṭicca majjanākāro mado, sopi atthato māno eva. So pana jātimado gottamado ārogyamado yobbanamado jīvitamado lābhamado sakkāramado garukāramado purekkhāramado parivāramado bhogamado vaṇṇamado sutamado paṭibhānamado rattaññumado piṇḍapātikamado anavaññattimado iriyāpathamado iddhimado yasamado sīlamado jhānamado sippamado ārohamado pariṇāhamado saṇṭhānamado pāripūrimadoti anekavidho.

所有的傲慢都是由於自己的美德或他人的美德而生的。這種傲慢有兩種:一種是由於自己的美德而生的,另一種是由於他人的美德而生的。在這裡,如果有家者看到別人的美德,就會生起傲慢,認為自己也具有這種美德;如果無家者看到別人的美德,就會生起傲慢,認為自己比別人更好。因此,傲慢的人會認為自己具有這種美德。 有家者會在一個家庭中生起傲慢,然後在兩個家庭中生起傲慢,接著在四個家庭中生起傲慢,以此類推。無家者會在一個團體中生起傲慢,然後在兩個團體中生起傲慢,接著在三個團體中生起傲慢,以此類推。這種傲慢是由於自己的美德而生的,因此不會被限制。 不善的傲慢是指通往地獄的道路。有家者的傲慢是由於看到別人的美德而生的,而無家者的傲慢是由於看到別人的美德然後認為自己比別人更好而生的。善的傲慢是由於自己的美德而生的,因此可以生起更多的美德。 比丘也會由於看到別人的美德而生起傲慢,認為自己比別人更好。這種傲慢是由於自己的美德而生的,因此可以生起更多的美德。在這裡,不善的傲慢是指「開始」的意思。 由於種種原因,傲慢的人會認為自己是最好的,認為自己具有種種美德。這種傲慢是由於自己的美德或他人的美德而生的。傲慢的人會認為自己具有種種美德,如種姓、族姓、健康、美貌、財富、尊重、功德等。這種傲慢有很多種,如種姓傲慢、族姓傲慢、健康傲慢、美貌傲慢、財富傲慢、尊重傲慢、功德傲慢等。

Tattha (vibha. aṭṭha. 843-844) jātiṃ nissāya uppanno majjanākārappavatto māno jātimado, so khattiyādīnaṃ catunnampi vaṇṇānaṃ uppajjati. Jātisampanno hi khattiyo 『『mādiso añño natthi, avasesā antarā uṭṭhāya khattiyā jātā, ahaṃ pana vaṃsāgatakhattiyo』』ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇādīsupi eseva nayo. Gottaṃ nissāya uppanno majjanākārappavatto māno gottamado, sopi khattiyādīnaṃ catunnampi vaṇṇānaṃ uppajjati. Khattiyopi hi 『『ahaṃ koṇḍaññagotto, ahaṃ ādiccagotto』』ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇopi 『『ahaṃ kassapagotto, ahaṃ bhāradvājagotto』』ti mānaṃ karoti. Vessopi suddopi attano attano kulagottaṃ nissāya mānaṃ karoti. Ārogyamadādīsupi 『『ahaṃ arogo, sesā rogabahulā, kaṇḍuvanamattampi mayhaṃ byādhi nāma natthī』』ti majjanavasena uppanno māno ārogyamado nāma. 『『Ahaṃ taruṇo, avasesasattānaṃ attabhāvo papāte ṭhitarukkhasadiso, ahaṃ pana paṭhamavaye ṭhito』』ti majjanavasena uppanno māno yobbanamado. 『『Ahaṃ ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi, sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī』』ti majjanavasena uppanno māno jīvitamado nāma. 『『Ahaṃ lābhī, avasesā sattā appalābhā, mayhaṃ pana lābhassa pamāṇaṃ natthī』』ti majjanavasena uppanno māno lābhamado nāma.

『『Avasesā sattā yaṃ vā taṃ vā labhanti, ahaṃ pana sukataṃ paṇītaṃ cīvarādipaccayaṃ labhāmī』』ti majjanavasena uppanno māno sakkāramado nāma. 『『Avasesabhikkhūnaṃ pādapiṭṭhiyaṃ akkamitvā gacchantā manussā 『ayaṃ samaṇo』tipi na vandanti, maṃ pana disvā vandanti, pāsāṇacchattaṃ viya garukaṃ katvā aggikkhandhaṃ viya ca durāsadaṃ katvā maññantī』』ti majjanavasena uppanno māno garukāramado nāma. 『『Uppanno pañho mayhameva mukhena chijjati, bhikkhācāraṃ gacchantāpi āgacchantāpi mameva purato katvā parivāretvā gacchantī』』ti majjanavasena uppanno māno purekkhāramado nāma. Agāriyassa tāva mahāparivārassa 『『purisasatampi purisasahassampi maṃ parivāretī』』ti, anagāriyassa 『『samaṇasatampi samaṇasahassampi maṃ parivāreti, sesā appaparivārā, ahaṃ mahāparivāro ceva suciparivāro cā』』ti majjanavasena uppanno māno parivāramado nāma. 『『Avasesā sattā attano paribhogamattakampi na labhanti, mayhaṃ pana nidhānagatasseva dhanassa pamāṇaṃ natthī』』ti majjanavasena uppanno māno bhogamado nāma. 『『Avasesā sattā dubbaṇṇā durūpā, ahaṃ abhirūpo pāsādiko』』tipi 『『avasesasattā nigguṇā patthaṭaakittino, mayhaṃ pana kittisaddo devamanussesu pākaṭo 『itipi thero bahussuto, itipi sīlavā, itipi dhutaguṇayutto』』』ti, evaṃ sarīravaṇṇaṃ guṇavaṇṇañca paṭicca majjanavasena uppanno māno vaṇṇamado nāma.

在這裡,傲慢是由於種姓、族姓、健康、美貌、財富、尊重、功德等原因而生的。 由於種姓的傲慢,認為自己是高貴的種姓,如「我的種姓是最好的,沒有其他種姓可以與我相比」;由於族姓的傲慢,認為自己是高貴的族姓,如「我是科南達族姓,我是阿迪查族姓」;由於健康的傲慢,認為自己是健康的,如「我是健康的,其他人都是病弱的,我沒有疾病」;由於美貌的傲慢,認為自己是美貌的,如「我是年輕的,其他人都是衰老的,我是第一流的」;由於財富的傲慢,認為自己是財富的,如「我是富有的,其他人都是貧窮的,我擁有很多財富」;由於尊重的傲慢,認為自己是受尊重的,如「其他人都是卑微的,我是高貴的,我受到很多人的尊重」;由於功德的傲慢,認為自己是功德的,如「我是高貴的,我受到很多人的尊重,我是第一流的」。 由於這些原因,傲慢的人會認為自己是最好的,認為自己具有種種美德。這種傲慢是由於自己的美德或他人的美德而生的。

『『Avasesā sattā appassutā, ahaṃ pana bahussuto』』ti majjanavasena uppanno māno sutamado nāma. 『『Avasesā sattā appaṭibhānā, mayhaṃ pana paṭibhānassa pamāṇaṃ natthī』』ti majjanavasena uppanno māno paṭibhānamado nāma. 『『Ahaṃ rattaññū asukaṃ buddhavaṃsaṃ rājavaṃsaṃ janapadavaṃsaṃ gāmavaṃsaṃ rattindivaparicchedaṃ nakkhattamuhuttayogaṃ jānāmī』』ti majjanavasena uppanno māno rattaññumado nāma. 『『Avasesā bhikkhū antarā piṇḍapātikā jātā, ahaṃ pana jātipiṇḍapātiko』』ti majjanavasena uppanno māno piṇḍapātikamado nāma. 『『Avasesā sattā uññātā avaññātā, ahaṃ pana anavaññāto』』ti majjanavasena uppanno māno anavaññattimado nāma. 『『Avasesānaṃ sattānaṃ iriyāpatho apāsādiko, mayhaṃ pana pāsādiko』』ti majjanavasena uppanno māno iriyāpathamado nāma. 『『Avasesā sattā chinnapakkhakākasadisā, ahaṃ pana mahiddhiko mahānubhāvo』』ti vā 『『ahaṃ yaṃ yaṃ kammaṃ karomi, taṃ taṃ ijjhatī』』ti vā majjanavasena uppanno māno iddhimado nāma.

Yasamado pana agārikenapi anagārikenapi dīpetabbo. Agārikopi hi ekacco aṭṭhārasasu seṇīsu ekissā jeṭṭhako hoti, tassa 『『avasese purise ahaṃ paṭṭhapemi, ahaṃ vicāremī』』ti, anagārikopi ekacco katthaci jeṭṭhako hoti, tassa 『『avasesā bhikkhū mayhaṃ ovāde vattanti, ahaṃ jeṭṭhako』』ti majjanavasena uppanno māno yasamado nāma. 『『Avasesā sattā dussīlā, ahaṃ pana sīlavā』』ti majjanavasena uppanno māno sīlamado nāma. 『『Avasesānaṃ sattānaṃ kukkuṭassa udakapānamattepi kāle cittekaggatā natthi, ahaṃ pana upacārappanānaṃ lābhī』』ti majjanavasena uppanno māno jhānamado nāma. 『『Avasesā sattā nissippā, ahaṃ sippavā』』ti majjanavasena uppanno māno sippamado nāma. 『『Avasesā sattā rassā, ahaṃ dīgho』』ti majjanavasena uppanno māno ārohamado nāma. 『『Avasesā sattā rassā vā honti dīghā vā, ahaṃ nigrodhaparimaṇḍalo』』ti majjanavasena uppanno māno pariṇāhamado nāma. 『『Avasesānaṃ sattānaṃ sarīrasaṇṭhānaṃ virūpaṃ bībhacchaṃ, mayhaṃ pana manāpaṃ pāsādika』』nti majjanavasena uppanno māno saṇṭhānamado nāma. 『『Avasesānaṃ sattānaṃ sarīre bahū dosā, mayhaṃ pana sarīre kesaggamattampi vajjaṃ natthī』』ti majjanavasena uppanno māno pāripūrimado nāma. Evamayaṃ sabbopi jātiādiṃ nissāya majjanākāravasappavatto māno idha 『『mado』』ti vutto. Kāmaguṇesu cittassa vossaggo pamādo, pañcasu kāmaguṇesu satiyā aniggaṇhitvā cittassa vossajjanaṃ, sativirahoti vuttaṃ hoti. Taṇhāvijjā pākaṭāyeva.

以下是巴利文的全文直譯: 其餘眾生少聞,而我多聞。"由於沉醉,生起了聽聞之傲。聽聞之醉名為。 "其餘眾生缺乏才智,而我的才智無有限量。"由於沉醉,生起了才智之傲。才智之醉名為。 "我知曉古代、佛陀世系、王族世系、國土世系、村落世系、晝夜分界、星宿時刻吉兇。"由於沉醉,生起了博學之傲。博學之醉名為。 "其餘比丘在中途乞食,而我是出生即乞食者。"由於沉醉,生起了乞食之傲。乞食之醉名為。 "其餘眾生被輕視被貶低,而我未被貶低。"由於沉醉,生起了不被貶低之傲。不被貶低之醉名為。 "其餘眾生的行住坐臥不可愛,而我的行住坐臥可愛。"由於沉醉,生起了行住坐臥之傲。行住坐臥之醉名為。 "其餘眾生如被砍翅膀的烏鴉,而我神通廣大、威力無邊。"或"我所作的一切皆能成就。"由於沉醉,生起了神通之傲。神通之醉名為。 名譽之醉應該在在家眾和出家眾中都闡明。因為在家眾中,有人在十八個階層中位居首長,他說:"我支配其餘的人,我考察。"出家眾中,有人在某處位居首長,他說:"其餘比丘在我的教誡下行事,我是首長。"由於沉醉,生起了名譽之傲。名譽之醉名為。 "其餘眾生惡戒,而我持戒。"由於沉醉,生起了戒行之傲。戒行之醉名為。 "其餘眾生連雞飲水時也無心一境,而我能獲得近行定和安止定。"由於沉醉,生起了禪定之傲。禪定之醉名為。 "其餘眾生無技藝,而我有技藝。"由於沉醉,生起了技藝之傲。技藝之醉名為。 "其餘眾生矮小,而我高大。"由於沉醉,生起了身高之傲。身高之醉名為。 "其餘眾生或矮或高,而我身形圓滿如菩提樹。"由於沉醉,生起了體型之傲。體型之醉名為。 "其餘眾生的身體形狀醜陋可憎,而我的身體美好可愛。"由於沉醉,生起了身形之傲。身形之醉名為。 "其餘眾生身上有許多缺陷,而我的身體連發梢大小的過失也沒有。"由於沉醉,生起了圓滿之傲。圓滿之醉名為。 如此,這一切傲慢都是依靠出生等而生起的。這裡說的"醉"是指由於沉醉的方式而產生的。對於五欲之境,心的放逸是放逸,在五欲之境中不約束心而放逸,稱為離念。渴愛無明已經顯現。

Lobhādayo ca puna tividhākusalamūlanti tikavasena gahitā. Duccaritādīsupi tividha-saddo paccekaṃ yojetabbo. Tattha kāyaduccaritādīni tividhaduccaritāni. Taṇhāsaṃkilesādayo tividhasaṃkilesā. Rāgamalādayo malīnabhāvakarattā tividhamalāni. Rāgādayo hi cittaṃ malīnaṃ karonti, malaṃ gāhāpenti, tasmā 『『malānī』』ti vuccanti. 『『Rāgo visamaṃ, doso visamaṃ, moho visama』』nti (vibha. 924) evaṃ vuttā rāgādayo 『『kāyavisamaṃ vacīvisamaṃ manovisama』』nti (vibha. 924) evamāgatā kāyaduccaritādayo ca tividhavisamāni. Tāni pana yasmā rāgādīsu ceva kāyaduccaritādīsu ca sattā pakkhalanti, pakkhalitā ca sāsanatopi sugatitopi patanti, tasmā pakkhalanapātahetubhāvato 『『visamānī』』ti vuccanti. 『『Kāmasaññā byāpādasaññā vihiṃsāsaññā』』ti (vibha. 911) evamāgatā kāmādipaṭisaṃyuttā saññā tividhasaññā. Tathā 『『kāmavitakko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko』』ti evamāgatā tividhavitakkā. Taṇhāpapañco diṭṭhipapañco mānapapañcoti ime tividhapapañcā. Vaṭṭasmiṃ satte papañcentīti taṇhādayo 『『papañcā』』ti vuccanti.

Catubbidhavipariyesātiādīsu catubbidha-saddo paccekaṃ yojetabbo. Tattha aniccādīni vatthūni niccantiādinā nayena viparītato esantīti vipariyesā. 『『Anicce niccanti saññāvipariyeso cittavipariyeso diṭṭhivipariyeso , dukkhe sukhanti saññāvipariyeso cittavipariyeso diṭṭhivipariyeso, asubhe subhanti saññāvipariyeso cittavipariyeso diṭṭhivipariyeso , anattani attāti saññāvipariyeso cittavipariyeso diṭṭhivipariyeso』』ti evamāgatā dvādasa vipallāsā catunnaṃ aniccādivatthūnaṃ vasena 『『catubbidhavipariyesā』』ti vuttā. Ettha pana cittakiccassa dubbalaṭṭhāne diṭṭhivirahitāya akusalasaññāya sakakiccassa balavakāle saññāvipallāso veditabbo, diṭṭhivirahitasseva akusalacittassa sakakiccassa balavakāle cittavipallāso, diṭṭhisampayuttacitte diṭṭhivipallāso. Tasmā sabbadubbalo saññāvipallāso, tato balavataro cittavipallāso, sabbabalavataro diṭṭhivipallāso. Ajātabuddhidārakassa kahāpaṇadassanaṃ viya saññā ārammaṇassa upaṭṭhānākāramattagahaṇato. Gāmikapurisassa kahāpaṇadassanaṃ viya cittaṃ lakkhaṇappaṭivedhassapi sampādanato. Kammārassa mahāsaṇḍāsena ayogahaṇaṃ viya diṭṭhi abhinivesaparāmasanato. Tattha cattāro diṭṭhivipallāsā, aniccānattesu niccantiādivasappavattā cattāro saññācittavipallāsāti ime aṭṭha vipallāsā sotāpattimaggena pahīyanti. Asubhe subhanti saññācittavipallāsā sakadāgāmimaggena tanukā honti, anāgāmimaggena pahīyanti. Dukkhe sukhanti saññācittavipallāsā arahattamaggena pahīyantīti veditabbā.

以下是巴利文的全文直譯: 貪等再次作為三種不善根以三法的方式被把握。在惡行等中,三種這個詞應該分別連線。其中,身惡行等是三種惡行。貪染污等是三種染污。貪垢等因為能使變得污穢,所以是三種垢。因為貪等使心變得污穢,使之沾染污垢,所以稱為"垢"。"貪是不平等,嗔是不平等,癡是不平等",如是所說的貪等,"身不平等、語不平等、意不平等",如是所說的身惡行等,是三種不平等。而這些,因為眾生在貪等以及身惡行等中跌倒,跌倒后從教法中和善趣中墮落,所以因為是跌倒和墮落的原因,稱為"不平等"。"欲想、嗔想、害想",如是所說的與欲等相應的想,是三種想。同樣,"欲尋、嗔尋、害尋",如是所說的是三種尋。貪戲論、見戲論、慢戲論,這些是三種戲論。因為使眾生在輪迴中延長,所以貪等稱為"戲論"。 在四種顛倒等中,四種這個詞應該分別連線。其中,對無常等事物以常等方式顛倒尋求,所以是顛倒。"于無常認為常的想顛倒、心顛倒、見顛倒,于苦認為樂的想顛倒、心顛倒、見顛倒,于不凈認為凈的想顛倒、心顛倒、見顛倒,于無我認為我的想顛倒、心顛倒、見顛倒",如是所說的十二種顛倒,依四種無常等事物的緣故,稱為"四種顛倒"。這裡,在心的作用微弱時,沒有邪見的不善想自身作用強烈時,應知是想顛倒;沒有邪見的不善心自身作用強烈時,是心顛倒;在與邪見相應的心中,是見顛倒。因此,最弱的是想顛倒,比那更強的是心顛倒,最強的是見顛倒。想如同未開化的孩童見到錢幣,只是對所緣取其顯現的樣子而已。心如同村長見到錢幣,能夠完成特相的通達。見如同鐵匠用大鉗子抓取鐵塊,因為有執著和執取。其中,四種見顛倒,即在無常和無我中以常等方式生起的四種,四種想心顛倒,這八種顛倒由預流道斷除。于不凈認為凈的想心顛倒由一來道減弱,由不還道斷除。于苦認為樂的想心顛倒由阿羅漢道斷除,應當如是了知。

『『Kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo』』ti (cūḷani. jatukaṇṇimāṇavapucchāniddesa 69) evamāgatā kāmataṇhādayo cattāro āsavanti cakkhuādito sandanti pavattantīti āsavā. Kiñcāpi cakkhuādito kusalādīnampi pavatti atthi, kāmāsavādayo eva pana vaṇato yūsaṃ viya paggharaṇakaasucibhāvena sandanti, tasmā te eva 『『āsavā』』ti vuccanti. Tattha hi paggharaṇakaasucimhi niruḷho āsavasaddoti. Atha vā dhammato yāva gotrabhuṃ, okāsato yāva bhavaggaṃ savanti gacchanti ārammaṇakaraṇavasena pavattantīti āsavā, ete dhamme etañca okāsaṃ antokaritvā pavattantīti attho. Avadhiattho hi ā-kāro. Avadhi ca mariyādābhividhibhedato duvidho. Tattha mariyādaṃ kiriyaṃ bahikatvā pavattati yathā 『『āpāṭaliputtaṃ vuṭṭho devo』』ti, abhividhi pana kiriyaṃ byāpetvā pavattati yathā 『『ābhavaggaṃ bhagavato yaso pavattatī』』ti, abhividhiattho cāyaṃ ā-kāro idha gahito, tasmā te dhamme tañca okāsaṃ antokaritvā ārammaṇakaraṇavasena savantīti 『『āsavā』』ti vuccanti. Cirapārivāsiyaṭṭhena madirādayo āsavā viyātipi āsavā. Lokasmiñhi cirapārivāsikā madirādayo 『『āsavā』』ti vuccanti. Yadi ca cirapārivāsiyaṭṭhena āsavā, eteyeva bhavitumarahanti. Vuttañhetaṃ 『『purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosī』』tiādi (a. ni. 10.61). Aññesu pana yathāvutte dhamme okāsañca ārammaṇaṃ katvā pavattamānesu mānādīsu ca vijjamānesu attattaniyādiggāhavasena abhibyāpanaṃ madanakaraṇavasena āsavasadisatā ca etesaṃyeva, na aññesanti dvīsupi atthavikappesu etesuyeva āsavasaddo niruḷhoti daṭṭhabbo. Āyataṃ vā saṃsāradukkhaṃ savanti pasavantītipi āsavā. Na hi taṃ kiñci saṃsāradukkhaṃ atthi, yaṃ āsavehi vinā uppajjeyya.

『『Abhijjhā kāyagantho byāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho』』ti (saṃ. ni. 5.175; mahāni. 29, 147) evamāgatā abhijjhādayo cattāro yassa saṃvijjanti, taṃ cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ganthenti ghaṭentīti ganthā. 『『Kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho』』ti (saṃ. ni. 5.172; mahāni. 14; cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddesa 21) evamāgatā cattāro kāmataṇhādayo yassa saṃvijjanti, taṃ vaṭṭasmiṃ ohananti osīdāpentīti oghā. Teyeva 『『kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo』』ti (saṃ. ni. 5.173; a. ni. 4.10) evamāgatā vaṭṭasmiṃ yojentīti yogā. Ariyā etāya na gacchantīti agati, sā chandādivasena catubbidhā. 『『Cīvarahetu vā bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, piṇḍapāta, senāsana, itibhavābhavahetu vā bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatī』』ti (a. ni. 4.9) evamāgatā cattāro taṇhuppādā. Tattha itibhavābhavahetūti ettha itīti nidassane nipāto, yathā cīvarādihetu, evaṃ bhavābhavahetupīti attho. Bhavābhavoti cettha paṇītapaṇītatarāni telamadhuphāṇitādīni adhippetāni. Kāmupādānādīni cattāri upādānāni.

Pañca cetokhilātiādīsu 『『buddhe kaṅkhati, dhamme, saṅghe, sikkhāya kaṅkhati, sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto』』ti (ma. ni. 1.185; dī. ni.

以下是巴利文的全文直譯: 「欲貪、存在貪、見貪、無明貪」,如是所說的欲等貪是四種貪,因眼等的緣故而生起,稱為「貪」。雖然眼等也有善法等的生起,但欲貪等因其性質如同污穢之物,所以稱為「貪」。因為在污穢中被吸引的貪是貪的名詞。或者,從法的角度來看,直到根本的轉變,因緣的生起而生起的,稱為「貪」。這些法及其緣故以內在的方式生起。限度的意思是「限度」。限度的定義依照行為的不同而有兩種。在這裡,限度是指行為的外在生起,如「從阿波陀利到達的天神」,而規定是指行為的內在生起,如「佛陀的名聲生起」。在這裡,規定的意思被理解為限度,因此這些法及其緣故以內在的方式生起,稱為「貪」。如同長期居住的酒等也是貪。世間上長期居住的酒等被稱為「貪」。若因長期居住而為貪,則這些也應當如此。正如所說:「比丘們,早期的世代沒有貪,早期沒有無明」,等(《阿含經》 10.61)。在其他法中,依照所說的法及其緣故生起,若存在傲慢等的現象,因自我等的執取而產生的貪,稱為貪的相似之處,這些不是其他的。在這兩種意義上,貪的名詞應被理解。也可以說是輪迴苦的生起,因而稱為貪。世間上沒有任何輪迴苦的存在,若沒有貪,就不會生起。 「貪慾、身心的煩惱、惡意、身心的執著、對真實的執著、身心的執著」,如是所說的貪慾等四種,因其存在而在輪迴中纏繞、束縛,稱為「束縛」。「欲流、存在流、見流、無明流」,如是所說的四種欲貪等,因其存在而在輪迴中沉淪、沉沒,稱為「流」。同樣的,「欲合、存在合、見合、無明合」,如是所說的四種合,因其存在而在輪迴中結合,稱為「合」。聖者不會因這些而生起,稱為「不行」,這是因貪、恨、癡的四種。正如所說:「因袈裟而生起的貪,因乞食、臥具等而生起的貪」,如是所說的四種貪生起。這裡的「因」是指顯現的引導,如同袈裟等的原因,亦如存在與不存在的原因。存在與不存在是指更為精緻的油、蜜、糖等。 在五種煩惱等中,「對佛陀有疑惑,對法有疑惑,對僧眾有疑惑,對修行有疑惑」,如是所說的(《大念處經》 1.185),因而生起煩惱,因而生起煩惱的心,因而生起煩惱的心。

3.319) evamāgatāni pañca cetokhilāni, ceto khilayati thaddhabhāvaṃ āpajjati etehīti cetokhilāni. Vinibandhādīsupi pañca-saddo paccekaṃ yojetabbo. 『『Kāme avītarāgo hoti, kāye avītarāgo, rūpe avītarāgo, yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ caratī』』ti (ma. ni. 1.186; dī. ni. 3.320) āgatā pañca cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya gaṇhantīti cetovinibandhā. Ete hi taṇhāppavattibhāvato kusalappavattiyā avasarāppadānavasena cittaṃ bandhaṃ viya samorodhetvā gaṇhanti. Saddatthato pana ceto virūpaṃ nibandhīyati saṃyamīyati etehīti cetovinibandhā. Kāmacchandādīni pañca kusaladhamme nīvārenti āvarantīti nīvaraṇāni. Rūpābhinandanādayo pañcābhinandanā.

Chavivādamūlātiādīsu kodho makkho issā sāṭheyyaṃ pāpicchatā sandiṭṭhiparāmāsoti imāni cha vivādamūlāni. Yasmā kuddho vā kodhavasena…pe… sandiṭṭhiparāmāsī vā sandiṭṭhiparāmasitāya kalahaṃ viggahaṃ vivādaṃ āpajjati, tasmā kodhādayo 『『cha vivādamūlānī』』ti vuccanti. Rūpataṇhāsaddataṇhādayo cha taṇhākāyā. Kāmarāgapaṭighadiṭṭhivicikicchābhavarāgamānāvijjā sattānusayā. Thāmagataṭṭhena appahīnaṭṭhena ca anusentīti anusayā. Micchādiṭṭhimicchāsaṅkappamicchāvācāmicchākammantamicchāājīvamicchāvāyāmamicchāsatimicchāsamādhī aṭṭha micchattā.

『『Taṇhaṃ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṃ paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ, ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho, pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ, macchariyaṃ paṭicca ārakkho, ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantī』』ti (dī. ni. 2.103; 3.359) evamāgatā pariyesanādayo nava taṇhāmūlakā. Tattha (dī. ni. aṭṭha.

以下是巴利文的全文直譯: 「此五種心的煩惱」,心被困擾,陷入沉重的狀態,因此稱為心的煩惱。即使在束縛等中,五種這個詞也應分別連線。「對慾望沒有貪戀、對身體沒有貪戀、對色相沒有貪戀,直到腹部能夠消化食物,享受更好的快樂、可見的快樂、安寧的快樂,依止於某個天眾,過著梵行」,如是所說的(《大念處經》 1.186;《中阿含》 3.320)是五種心在被束縛,像閉合的狀態一樣被抓取,因此稱為心的束縛。因為這些因貪慾的生起而生起的善法,因善法的生起而生起的機會,像是被束縛的心一樣被抓取。就名義而言,心的性質是被束縛、被約束,因此稱為心的束縛。慾望、貪慾等五種善法是阻礙、遮蔽的,因此稱為阻礙。色的貪戀等五種貪戀。 「憤怒、嫉妒、羨慕、傲慢、惡意、執著于見」,這些是六種爭鬥的根源。因為憤怒或因憤怒而生起的……等……因見的執著而引起爭鬥、爭執、爭論,因此憤怒等稱為「六種爭鬥的根源」。色的貪慾、聲的貪慾等六種貪慾。慾望、貪慾、排斥、見、懷疑、存在的貪慾、無明等是眾生的根源。因存在的根源而生起的,因不易消除而存在的,稱為根源。錯誤的見、錯誤的思維、錯誤的言語、錯誤的行為、錯誤的生計、錯誤的精進、錯誤的念、錯誤的定,八種錯誤。 「因貪慾而尋求,因尋求而得利,因得利而決斷,因決斷而生起慾望,因慾望而執著,因執著而被佔有,因被佔有而產生吝嗇,因吝嗇而產生保護,因保護而產生懲罰、給予、爭鬥、爭執、爭論、虛假、空洞的言辭,許多惡劣的不善法生起」,如是所說的(《中阿含》 2.103;3.359),因此生起的尋求等是新的欲根源。在這裡(《中阿含》八章)。

2.103) taṇhaṃ paṭiccāti taṇhaṃ nissāya. Pariyesanāti rūpādiārammaṇapariyesanā. Sā hi taṇhāya sati hoti. Lābhoti rūpādiārammaṇapaṭilābho. So hi pariyesanāya sati hoti. Vinicchayoti idha vitakko adhippeto. Lābhaṃ labhitvā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ sundarāsundarañca vitakkeneva vinicchinati 『『ettakaṃ me rūpārammaṇatthāya bhavissati, ettakaṃ saddādiārammaṇatthāya, ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa, ettakaṃ paribhuñjissāmi, ettakaṃ nidahissāmī』』ti. Tena vuttaṃ 『『lābhaṃ paṭicca vinicchayo』』ti. Chandarāgoti evaṃ akusalavitakkena vitakkite vatthusmiṃ dubbalarāgo ca balavarāgo ca uppajjati. Chandoti hi idha dubbalarāgassādhivacanaṃ. Ajjhosānanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānaṃ. Pariggahoti taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇaṃ. Macchariyanti parehi sādhāraṇabhāvassa asahanatā. Tenevassa porāṇā evaṃ vacanatthaṃ vadanti 『『idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññassa acchariyaṃ hotūti pavattattā macchariyanti vuccatī』』ti. Ārakkhoti dvārapidahanamañjusagopanādivasena suṭṭhu rakkhaṇaṃ. Adhikarotīti adhikaraṇaṃ, kāraṇassetaṃ nāmaṃ. Ārakkhādhikaraṇanti bhāvanapuṃsakaṃ, ārakkhahetūti attho. Daṇḍādānādīsu paranisedhanatthaṃ daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Ekatodhārādino satthassa ādānaṃ satthādānaṃ. Kalahoti kāyakalahopi vācākalahopi. Purimo purimo virodho viggaho. Pacchimo pacchimo vivādo. Tuvaṃ tuvanti agāravavacanaṃ, tvaṃ tvanti attho.

Pāṇātipātaadinnādānakāmesumicchācāramusāvādapisuṇavācāpharusavācāsamphappalāpaabhijjhābyāpādamicchādiṭṭhī dasa akusalakammapathā. Cattāro sassatavādā cattāro ekaccasassatavādā cattāro antānantikā cattāro amarāvikkhepikā dve adhiccasamuppannikā soḷasa saññīvādā aṭṭha asaññīvādā aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā satta ucchedavādā pañca paramadiṭṭhadhammanibbānavādāti etāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Rūpataṇhādichataṇhāyeva paccekaṃ kāmataṇhābhavataṇhāvibhavataṇhāvasena aṭṭhārasa honti. Tathā hi rūpārammaṇā taṇhā, rūpe vā taṇhāti rūpataṇhā, sā kāmarāgabhāvena rūpaṃ assādentī pavattamānā kāmataṇhā, sassatadiṭṭhisahagatarāgabhāvena 『『rūpaṃ niccaṃ dhuvaṃ sassata』』nti evaṃ assādentī pavattamānā bhavataṇhā, ucchedadiṭṭhisahagatarāgabhāvena 『『rūpaṃ ucchijjati vinassati pecca na bhavatī』』ti evaṃ assādentī pavattamānā vibhavataṇhāti evaṃ tividhā hoti. Yathā ca rūpataṇhā, evaṃ saddataṇhādayopīti etāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni honti, tāni ajjhattarūpādīsu aṭṭhārasa, bahiddhārūpādīsu aṭṭhārasāti chattiṃsa, iti atītāni chattiṃsa, anāgatāni chattiṃsa, paccuppannāni chattiṃsāti aṭṭhasatataṇhāvicaritāni, aṭṭhuttarasatataṇhāvicaritānīti attho. Pabheda-saddo paccekaṃ sambandhitabbo. Tatthāyaṃ yojanā 『『lobhappabhedo dosappabhedo yāva aṭṭhasatataṇhāvicaritappabhedo』』ti. Sabbadarathapariḷāhakilesasatasahassānīti sabbāni sattānaṃ darathapariḷāhakarāni kilesānaṃ anekāni satasahassāni. Ārammaṇādivibhāgato hi pavattiākāravibhāgato ca anantappabhedā kilesā.

以下是巴利文的全文直譯: 「因貪慾而尋找」,即因貪慾而依賴。尋求是指對色等對象的尋求。它確實存在於貪慾中。獲得是指對色等對象的獲得。它確實存在於尋求中。決斷是指在此處的思維。獲得后,確實通過思維來決斷「這將為我提供多少色的對象,這將為我提供多少聲等的對象,這將為我提供多少,這將為他人提供多少,我將享用多少,我將捨棄多少」。因此說「因獲得而決斷」。慾望的貪慾是因不善的思維在對像中生起的微弱貪慾與強烈貪慾。慾望在此是指微弱貪慾的別名。執著是指「我、我的」強烈的執著。佔有是指因貪慾和見的緣故而進行的佔有。吝嗇是指對他人共享的無法忍受。因此古人也說「這應當是我的,不應當讓他人享有」,因此被稱為吝嗇。保護是指如門的防火、寶藏的保護等的良好保護。佔有是指佔有的行為,這是其名稱。保護佔有是指因保護而生起的,保護的緣故。因懲罰、給予等而生起的懲罰。身體的爭鬥與言語的爭鬥。前者是指前面的對抗與爭執。後者是指後面的爭論。你是你,意指對他人的輕視;你是你,意指自我。 「殺生、偷盜、對慾望的錯誤行為、虛假言辭、惡言、粗暴言辭、無意義的閑聊、貪慾、煩惱、錯誤的見解」,這十種是不善的行為路徑。四種永恒論者、四種部分永恒論者、四種極端論者、四種不朽論者、兩種因緣生起的、十六種有見論者、八種無見論者、八種非有非無論者、七種斷滅論者、五種極端見論者,以上是二十四種見解。色的貪慾、聲的貪慾等各自被稱為慾望的貪慾,因而有十八種。如此,色的對象的貪慾,或是對色的貪慾,稱為色的貪慾;它因慾望的貪慾而生起,因而成為慾望的貪慾;因永恒見的貪慾而生起,認為「色是永恒的、持久的、永恒的」,因而成為存在的貪慾;因斷滅見的貪慾而生起,認為「色會被毀滅、消失、之後不再存在」,因而成為消失的貪慾;因此分為三類。如此,色的貪慾、聲的貪慾等也各有十八種貪慾的活動,內在的色等有十八種,外在的色等有三十六種,過去的三十六種,未來的三十六種,目前的三十六種,總共是八百種貪慾的活動,八萬四千種貪慾的活動。分裂的名詞應分別聯繫。這裡的連線是「貪慾的分裂、嗔恨的分裂,直到八萬四千種貪慾的活動的分裂」。所有眾生的痛苦與煩惱是無數的,數以千計的煩惱。依對象等的分類與生起的方式等的分類,煩惱是無盡的。

Saṅkhepato vātiādīsu sampati āyatiñca sattānaṃ anatthāvahattā māraṇaṭṭhena vibādhanaṭṭhena kilesāva māroti kilesamāro. Vadhakaṭṭhena khandhāva māroti khandhamāro. Tathā hi vuttaṃ 『『vadhakaṃ rūpaṃ, vadhakaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānātī』』tiādi. Jātijarādimahābyasananibbattanena abhisaṅkhārova māro abhisaṅkhāramāro. Saṃkilesanimittaṃ hutvā guṇamāraṇaṭṭhena devaputtova māroti devaputtamāro. Sattānaṃ jīvitassa jīvitaparikkhārānañca jānikaraṇena mahābādharūpattā maccu eva māroti maccumāro. Tattha samucchedappahānavasena sabbaso appavattikaraṇena kilesamāraṃ, samudayappahānapariññāvasena khandhamāraṃ, sahāyavekallakaraṇavasena sabbaso appavattikaraṇena abhisaṅkhāramāraṃ, balavidhamanavisayātikkamanavasena devaputtamaccumārañca abhañji, bhagge akāsīti attho. Parissayānanti upaddavānaṃ.

Satapuññajalakkhaṇadharassāti aneka sata puñña nibbattamahā purisalakkhaṇadharassa. Ettha hi 『『kevalaṃ satamattena puññakammena ekekalakkhaṇaṃ nibbatta』』nti imamatthaṃ na rocayiṃsu aṭṭhakathācariyā 『『evaṃ sante yo koci buddho bhaveyyā』』ti, anantāsu pana lokadhātūsu yattakā sattā, tehi sabbehi paccekaṃ satakkhattuṃ katāni dānādīni puññakammāni yattakāni, tato ekekaṃ puññakammaṃ mahāsattena sataguṇaṃ kataṃ satanti adhippetanti imamatthaṃ rocayiṃsu. Tasmā idha sata-saddo bahubhāvapariyāyo, na saṅkhyāvisesavacanoti daṭṭhabbo 『『satagghaṃ sataṃ devamanussā』』tiādīsu viya. Rūpakāyasampatti dīpitā hoti itarāsaṃ phalasampadānaṃ mūlabhāvato adhiṭṭhānabhāvato ca. Dīpitā hotīti idaṃ dhammakāyasampattītiādīsupi yojetabbaṃ. Tattha pahānasampadāpubbakattā ñāṇasampadādīnaṃ dhammakāyasampatti dīpitā hotīti veditabbaṃ. Lokiyasarikkhakānaṃ bahumatabhāvoti ettha bhāgyavantatāya lokiyānaṃ bahumatabhāvo, bhaggadosatāya sarikkhakānaṃ bahumatabhāvoti yojetabbaṃ. Evaṃ ito paresupi yathākkamaṃ yojanā veditabbā.

Puññavantaṃ gahaṭṭhā khattiyādayo abhigacchanti, pahīnadosaṃ dosavinayāya dhammaṃ desetīti pabbajitā tāpasaparibbājakādayo abhigacchantīti āha 『『gahaṭṭhapabbajitehi abhigamanīyatā』』ti. Abhigatānañca tesaṃ kāyacittadukkhāpanayane paṭibalabhāvo āmisadānadhammadānehi upakārasabbhāvato rūpakāyaṃ tassa pasādacakkhunā, dhammakāyaṃ paññācakkhunā disvā dukkhadvayassa paṭippassambhanatoti veditabbo. Bhāgyavantatāya upagatānaṃ āmisadānaṃ deti, bhaggadosatāya dhammadānaṃ detīti āha 『『āmisadānadhammadānehi upakāritā』』ti. Lokiyalokuttarasukhehi ca saṃyojanasamatthatā dīpitā hotīti 『『pubbe āmisadānadhammadānehi mayā ayaṃ lokaggabhāvo adhigato, tasmā tumhehipi evameva paṭipajjitabba』』nti evaṃ sammāpaṭipattiyaṃ niyojanena abhigatānaṃ lokiyalokuttarasukhehi saṃyojanasamatthatā ca dīpitā hoti.

以下是巴利文的全文直譯: 「從簡而言之」,這是指眾生的痛苦,因其無益而導致的死亡、痛苦的束縛,稱為煩惱的魔。作為殺戮的對象,五蘊的魔,稱為五蘊的魔。正如所說:「色是殺戮的對象,色是殺戮的對象,因而不知真實的狀態」。因生、老等大苦難而生起的因緣,稱為因緣的魔。因污濁而生起的,因善的魔而生起,天眾的魔,稱為天眾的魔。因眾生的生命及其生存條件的顯現,因其重大痛苦的緣故,死亡即是魔,稱為死亡的魔。在這裡,通過徹底的放棄而完全不生起的煩惱的魔,通過生起的徹底瞭解而放棄的五蘊的魔,通過同伴的幫助而完全不生起的因緣的魔,因其強大的破壞力而超越的天眾的死亡魔,皆可理解為「在空中消失」。「困擾」是指痛苦的根源。 「擁有眾多善業特徵的人」,是指擁有眾多善業的偉人。這裡的「僅僅依靠善的數量,善的行為是單個特徵的產生」,這個意思並不被阿毗達摩的老師們所接受,他們說「如果是這樣,那麼任何人都可以成為佛」。在無盡的世間中,所有眾生,個別地進行過十次的施捨等善業,正是這些善業的數量,因而被稱為善的數量。因此,在這裡「善」的詞是指多重的意義,而不是數量的特殊詞彙,正如所說的「善的數量,善的眾生」。色的身體財富被描述為其他果實的給予,基於根本的存在和支援的存在。這裡的「被描述」為「法身的財富」,也應如此理解。在這裡,由於放棄財富的先決條件,知識的財富等法身的財富被描述為應當被理解。世俗的真實存在被認為是有福之人,因其幸運而被認為是世俗的真實存在,因其破壞而被認為是真實存在的。因此,其他地方也應如法而行。 有善的人,家庭主等會接近他們,因其已放棄的過失,因而教導法的出家者、修行者等,正如所說「家庭主與出家人應當被接近」。對於那些接近的人,因身體與心的痛苦而生起的支援,因施捨的善法而生起的支援,因而通過身體的眼睛看到,因而通過法的智慧看到,痛苦的兩種狀態得以消散。因其幸運而接近的人給予施捨,因其破壞而給予法的施捨,因此說「因施捨與法的施捨而被支援」。世俗與超世俗的快樂的相互關係被描述為「我曾通過施捨與法的施捨獲得了世間的快樂,因此你們也應當如此行」。正因如此,通過正確的修行而接近的,世俗與超世俗的快樂的相互關係也被描述為應當如此理解。

Sakacitte issariyaṃ nāma attano cittassa vasībhāvāpādanaṃyeva, paṭikūlādīsu appaṭikūlasaññitādivihārasiddhi, adhiṭṭhāniddhiādiko iddhividhopi cittissariyameva cittabhāvanāya vasībhāvappattiyā ijjhanato. Aṇimālaghimādikanti ādi-saddena mahimā patti pākammaṃ īsitā vasitā yatthakāmāvasāyitāti ime chapi saṅgahitā. Tattha kāyassa aṇubhāvakaraṇaṃ aṇimā. Ākāse padasā gamanādīnaṃ arahabhāvena lahubhāvo laghimā. Mahattaṃ mahimā kāyassa mahantatāpādanaṃ. Iṭṭhadesassa pāpuṇanaṃ patti. Adhiṭṭhānādivasena icchitanipphādanaṃ pākammaṃ. Sayaṃvasitā issarabhāvo īsitā. Iddhividhe vasībhāvo vasitā. Ākāsena vā gacchato aññaṃ vā kiñci karoto yattha katthaci vosānappatti yatthakāmāvasāyitā. 『『Kumārakarūpādidassana』』ntipi vadanti. Evamidaṃ aṭṭhavidhaṃ lokiyasammataṃ issariyaṃ. Taṃ pana bhagavato iddhividhantogadhaṃ anaññasādhāraṇañcāti āha 『『sabbakāraparipūraṃ atthī』』ti. Tathā lokuttaro dhammo atthīti sambandho. Evaṃ yasādīsupi atthi-saddo yojetabbo.

Kesañci yaso padesavutti ayathābhūtaguṇasannissayattā aparisuddho ca hoti, na evaṃ tathāgatassāti dassetuṃ 『『lokattayabyāpako』』ti vuttaṃ. Tattha idha adhigatasatthuguṇānaṃ āruppe uppannānaṃ 『『itipi so bhagavā』』tiādinā bhagavato yaso pākaṭo hotīti āha 『『lokattayabyāpako』』ti. Yathābhuccaguṇādhigatoti yathābhūtaguṇehi adhigato. Ativiya parisuddhoti yathābhūtaguṇādhigatattā eva accantaparisuddho. Sabbākāraparipūrāti anavasesalakkhaṇānubyañjanādisampattiyā sabbākārehi paripuṇṇā. Sabbaṅgapaccaṅgasirīti sabbesaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ sobhā. Yaṃ yaṃ etena icchitaṃ patthitanti 『『tiṇṇo tāreyya』』ntiādinā yaṃ yaṃ etena lokanāthena manovacīpaṇidhānavasena icchitaṃ kāyapaṇidhānavasena patthitaṃ. Tathevāti paṇidhānānurūpameva. Sammāvāyāmasaṅkhāto payattoti vīriyapāramibhāvappatto ariyamaggapariyāpanno ca sammāvāyāmasaṅkhāto ussāho.

以下是巴利文的全文直譯: 「在心中,權威是指自身心的控制能力,少有的對不愉快的感知等的修行成就,意志的成就等也是心的權威,因心的修行而獲得的控制能力而生起。微細、輕盈等是指通過「等」字所指的偉大成就,已被掌握,所欲的地方所依。這裡,身體的微細性是微細的。因其在空中行走等的能力而輕盈。偉大是身體的偉大,指的是身體的巨大。到達所欲之地的能力。通過意志等的方式達成所希望的。自身的控制能力是權威。因神通的控制能力而生起。通過空中行走或其他任何行為,所欲之地的能力。也有人說「如小王子般的顯現」。這就是八種世俗的權威。然而,佛陀的神通是深奧的,非一般的,因此說「具備所有的能力」。同樣,超世間的法也是如此。如此,關於名詞「存在」的部分也應如此理解。 任何的聲望,因其依賴於真實的特質而顯得不純潔,因此並非如如來所具。為此,稱之為「遍佈三界」。在這裡,因獲得的真實特質而生起的「他即是佛」的聲望顯而易見,因此說「遍佈三界」。如真實特質所獲得的,指的是通過真實的特質所獲得的。極為純潔,因真實特質的獲得而完全純潔。具備所有特徵的完整性,因無遺的特質、特徵等的成就而完全具備。所有的部分與整體,指的是所有部分的美麗。所愿所求的,正如所說「願意渡過」。因此,所愿的正如所求的。正如「正念的努力」所指,具備努力的特質,涵蓋了聖道的正念,稱為「正念的努力」。

Kusalādīhi bhedehīti sabbattikadukapadasaṅgahitehi kusalādippabhedehi. Paṭiccasamuppādādīhīti ādi-saddena na kevalaṃ vibhaṅgapāḷiyaṃ āgatā satipaṭṭhānādayova saṅgahitā, atha kho saṅgahādayo samayavimuttādayo ṭhapanādayo tikapaṭṭhānādayo ca saṅgahitāti veditabbaṃ. Pīḷanasaṅkhatasantāpavipariṇāmaṭṭhena vā dukkhamariyasaccantiādīsu pīḷanaṭṭho taṃsamaṅgino sattassa hiṃsanaṃ avipphārikatākaraṇaṃ. Saṅkhataṭṭho samecca saṅgamma sambhūya paccayehi katabhāvo. Santāpaṭṭho dukkhadukkhatādīhi santāpanaṃ paridahanaṃ. Vipariṇāmaṭṭho jarāya maraṇena cāti dvidhā vipariṇāmetabbatā. Samudayassa āyūhanaṭṭho dukkhassa nibbattanavasena sampiṇḍanaṃ. Nidānaṭṭho 『『idaṃ taṃ dukkha』』nti nidassentassa viya samuṭṭhāpanaṃ. Saṃyogaṭṭho saṃsāradukkhena saṃyojanaṃ. Palibodhaṭṭho maggādhigamassa nivāraṇaṃ. Nirodhassa nissaraṇaṭṭho sabbūpadhīnaṃ paṭinissaggasabhāvattā tato vinissaṭatā, taṃnissaraṇanimittatā vā. Vivekaṭṭho sabbasaṅkhāravisaṃyuttatā. Asaṅkhataṭṭho kenacipi paccayena anabhisaṅkhatatā. Amataṭṭho niccasabhāvattā maraṇābhāvo, sattānaṃ maraṇābhāvahetutā vā. Maggassa niyyānaṭṭho vaṭṭadukkhato nikkamanaṭṭho. Hetuattho nibbānassa sampāpakabhāvo. Dassanaṭṭho accantasukhumassa nibbānassa sacchikaraṇaṃ. Ādhipateyyaṭṭho catusaccadassane sampayuttānaṃ ādhipaccakaraṇaṃ, ārammaṇādhipatibhāvo vā visesato maggādhipativacanato . Satipi hi jhānādīnaṃ ārammaṇādhipatibhāve 『『jhānādhipatino dhammā』』ti evamādiṃ avatvā 『『maggādhipatino dhammā』』icceva vuttaṃ, tasmā viññāyati 『『atthi maggassa ārammaṇādhipatibhāve viseso』』ti. Eteyeva ca pīḷanādayo soḷasākārāti vuccanti.

Dibbabrahmaariyavihāretiādīsu kasiṇādiārammaṇāni rūpāvacarajjhānāni dibbavihāro. Mettādijjhānāni brahmavihāro. Phalasamāpatti ariyavihāro. Kāmehi vivekaṭṭhakāyatāvasena ekībhāvo kāyaviveko. Paṭhamajjhānādinā nīvaraṇādīhi vivittacittatā cittaviveko. Upadhiviveko nibbānaṃ. Upadhīti cettha cattāro upadhī kāmupadhi khandhupadhi kilesupadhi abhisaṅkhārupadhīti. Kāmāpi hi 『『yaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo』』ti (ma. ni.

以下是巴利文的全文直譯: 「從善等的劃分」,是指通過所有的善等的劃分而進行的。關於因緣生起等,是指不僅僅在分析經文中提到的正念等被歸納,實際上應當瞭解,歸納等、解脫等、安住等、細緻的正念等也被歸納在內。因痛苦的定義而產生的痛苦,正如「痛苦的真實」所言,痛苦的根源在於眾生的傷害。因緣的根源是結合、相聚、因緣而生的狀態。痛苦的根源在於痛苦的痛苦等的痛苦。變化的根源在於衰老與死亡,故變化有兩種。生起的根源在於痛苦的生起。因緣的根源是指「這是痛苦」,如同指示的生起。結合的根源是指輪迴的痛苦的結合。障礙的根源是指通向道的障礙。涅槃的根源在於所有的取締,因其本質為放棄,因此從中解脫,或因其解脫的緣故。離開的根源在於所有的行相結合。無為的根源在於無條件的存在。無死的根源在於永恒的本質,即沒有死亡,眾生的死亡的緣故。道路的根源在於輪迴的苦的出離。因緣的根源是涅槃的成就。見的根源是極其細微的涅槃的實現。主導的根源是指與四聖諦相關的主導,或特定的道的主導。確實,在禪定等的主導中,稱為「禪定的主導法」,而不提及「道的主導法」,因此應當理解「在道的主導中有特別之處」。這些痛苦等被稱為十六種特徵。 「天人、梵天、聖者的安住」,是指色等的對象,屬於色界的禪定。慈悲等的禪定屬於梵天的安住。果的定是聖者的安住。因慾望而生的身體的獨立性。通過初禪等的障礙等的清凈的心,稱為心的獨立。取的獨立是涅槃。這裡的「取」指的是四種取,欲取、五蘊取、煩惱取、造作取。慾望的樂趣是「依五種欲樂生起的快樂,正是慾望的樂趣」。

1.166) evaṃ vuttassa sukhassa adhiṭṭhānabhāvato upadhīyati ettha sukhanti iminā vacanatthena 『『upadhī』』ti vuccanti, khandhāpi khandhamūlakassa dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, kilesāpi apāyadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, abhisaṅkhārāpi bhavadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato vuttanayena 『『upadhī』』ti vuccanti. Imehi pana catūhi upadhīhi vivittatāya nibbānaṃ 『『upadhiviveko』』ti vuccati.

Suññatākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto ariyamaggo suññatavimokkho. So hi suññatāya dhātuyā uppannattā suññato, kilesehi ca vimuttattā vimokkho. Eteneva nayena appaṇihitākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto appaṇihitavimokkho. Animittākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto animittavimokkho. Atha vā suññatānupassanāsaṅkhātāya anattānupassanāya vasena paṭiladdho ariyamaggo āgamanavasena 『『suññatavimokkho』』ti vuccati. Tathā appaṇihitānupassanāsaṅkhātāya dukkhānupassanāya vasena paṭiladdho appaṇihitavimokkho. Animittānupassanāsaṅkhātāya aniccānupassanāya vasena paṭiladdho 『『animittavimokkho』』ti veditabbo. Vuttañhetaṃ –

『『Aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo animittavimokkhaṃ paṭilabhati, dukkhato manasikaronto passaddhibahulo appaṇihitavimokkhaṃ paṭilabhati, anattato manasikaronto vedabahulo suññatavimokkhaṃ paṭilabhatī』』ti (paṭi. ma.

以下是巴利文的全文直譯: 「如此所述的快樂,因其存在的基礎而被稱為『取』,在這裡『快樂』的意思是指『取』。五蘊也因其根本的痛苦而被稱為『取』,煩惱因其導致的墮落痛苦而被稱為『取』,造作因其導致的生存痛苦而被稱為『取』。由此四種取的存在,因其獨立性而稱為涅槃的『取的獨立』。 通過空的狀態作為涅槃的對象而生起的聖道,稱為空的解脫。因為它是因空的元素而生起的空,因脫離煩惱而獲得的解脫。以同樣的方式,通過少有的狀態作為涅槃的對象而生起的少有的解脫。通過無相的狀態作為涅槃的對象而生起的無相解脫。或者,通過空的觀察而獲得的無我觀察所獲得的聖道,稱為『空的解脫』。同樣,通過少有的觀察而獲得的痛苦觀察所獲得的少有的解脫。通過無相的觀察而獲得的無常觀察所獲得的『無相解脫』應當被理解。此處所說: 「觀察無常的人,因其多次的專注而獲得無相解脫;觀察痛苦的人,因其多次的安靜而獲得少有的解脫;觀察無我的人,因其多次的體驗而獲得空的解脫。」

1.223).

Aññeti lokiyaabhiññādike.

Kilesābhisaṅkhāravasena bhavesu paribbhamanaṃ, tañca taṇhāpadhānanti āha 『『taṇhāsaṅkhātaṃ gamana』』nti. Vantanti ariyamaggamukhena uggiritaṃ puna apaccāgamanavasena chaḍḍitaṃ. Bhagavāti vuccati niruttinayenāti dassento āha 『『yathā loke』』tiādi. Yathā loke niruttinayena ekekapadato ekekamakkharaṃ gahetvā 『『mekhalā』』ti vuttaṃ, evamidhāpīti attho. Mehanassāti guyhappadesassa. Khassāti okāsassa.

Aparo nayo (itivu. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) – bhāgavāti bhagavā. Bhatavāti bhagavā. Bhāge vanīti bhagavā. Bhage vanīti bhagavā. Bhattavāti bhagavā. Bhage vamīti bhagavā. Bhāge vamīti bhagavā.

Bhāgavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;

Bhage vami tathā bhāge, vamīti bhagavā jino.

以下是巴利文的全文直譯: 「他人」,是指世俗的神通等。 因煩惱的造作而在生死中徘徊,這被稱為「因慾望而生的行走」。被稱為「慾望的行走」,是指由聖道的方向引導而生起的,之後再不返回而被捨棄。稱為「佛陀」,為說明其意義而說「如同在世間」。如同在世間,按照名義,逐個字逐個音地抓取,稱為「圍巾」,在此處的意思也是如此。指的是隱秘的地方。指的是機會。 另一個見解(如《法句經·八品·因緣釋》)——「有福者」即是「佛」。「有食者」即是「佛」。「在部分中」即是「佛」。「在部分中」即是「佛」。「有食者」即是「佛」。「在部分中」即是「佛」。「在部分中」即是「佛」。 「有福者、有食者,在部分中,有食者;在部分中,如此有食者,佛陀如是。」

Tattha kathaṃ bhāgavāti bhagavā? Ye te sīlādayo dhammakkhandhā guṇakoṭṭhāsā, te anaññasādhāraṇā niratisayā tathāgatassa atthi upalabbhanti. Tathā hissa sīlaṃ samādhi paññā vimutti vimuttiñāṇadassanaṃ, hirī ottappaṃ, saddhā vīriyaṃ, sati sampajaññaṃ, sīlavisuddhi diṭṭhivisuddhi, samatho vipassanā, tīṇi kusalamūlāni, tīṇi sucaritāni, tayo sammāvitakkā, tisso anavajjasaññā, tisso dhātuyo, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, cattāro ariyamaggā, cattāri ariyaphalāni, catasso paṭisambhidā, catuyoniparicchedakañāṇāni, cattāro ariyavaṃsā, cattāri vesārajjañāṇāni, pañca padhāniyaṅgāni, pañcaṅgiko sammāsamādhi, pañcañāṇiko sammāsamādhi, pañcindriyāni, pañca balāni, pañca nissāraṇīyā dhātuyo, pañca vimuttāyatanañāṇāni, pañca vimuttiparipācanīyā saññā, cha anussatiṭṭhānāni, cha gāravā, cha nissāraṇīyā dhātuyo, cha satatavihārā, cha anuttariyāni, chanibbedhabhāgiyā saññā, cha abhiññā, cha asādhāraṇañāṇāni, satta aparihānīyā dhammā, satta ariyadhanāni, satta bojjhaṅgāni, satta sappurisadhammā, satta nijjaravatthūni, satta saññā, sattadakkhiṇeyyapuggaladesanā, sattakhīṇāsavabaladesanā, aṭṭhapaññāpaṭilābhahetudesanā, aṭṭha sammattāni, aṭṭhalokadhammātikkamo, aṭṭha ārambhavatthūni, aṭṭhaakkhaṇadesanā, aṭṭha mahāpurisavitakkā, aṭṭhaabhibhāyatanadesanā, aṭṭha vimokkhā, nava yonisomanasikāramūlakā dhammā, nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni, navasattāvāsadesanā, nava āghātappaṭivinayā, nava saññā, nava nānattā, nava anupubbavihārā, dasa nāthakaraṇā dhammā, dasa kasiṇāyatanāni, dasa kusalakammapathā, dasa sammattāni, dasa ariyavāsā, dasa asekkhadhammā, dasa tathāgatabalāni, ekādasa mettānisaṃsā, dvādasa dhammacakkākārā, terasa dhutaguṇā, cuddasa buddhañāṇāni, pañcadasa vimuttiparipācanīyā dhammā, soḷasavidhā ānāpānassati, soḷasa aparantapanīyā dhammā, aṭṭhārasa buddhadhammā, ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni, catucattālīsa ñāṇavatthūni, paññāsa udayabbayañāṇāni, paropaṇṇāsa kusaladhammā, sattasattati ñāṇavatthūni, catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcārimahāvajirañāṇaṃ, anantanayasamantapaṭṭhānapavicayapaccavekkhaṇadesanāñāṇāni, tathā anantāsu lokadhātūsu anantānaṃ sattānaṃ āsayādivibhāvanañāṇāni cāti evamādayo anantāparimāṇabhedā anaññasādhāraṇā niratisayā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā saṃvijjanti upalabbhanti, tasmā yathāvuttavibhāgā guṇabhāgā assa atthīti bhāgavāti vattabbe ākārassa rassattaṃ katvā 『『bhagavā』』ti vutto. Evaṃ tāva bhāgavāti bhagavā.

Yasmā sīlādayo sabbe, guṇabhāgā asesato;

Vijjanti sugate tasmā, bhagavāti pavuccati.

以下是巴利文的全文直譯: 「那麼,什麼是『有福者』?那些具備戒等的法的特質,這些是無與倫比的、卓越的,正如如來所具備的。因而,他的戒、定、慧、解脫、解脫的知識與見解、羞愧、慚愧、信、精進、正念、正知、戒的清凈、見的清凈、平息、觀察、三種善根、三種善行、三種正思、三種無過的認知、三種元素、四種正念、四種正努力、四種神通、四種聖道、四種聖果、四種解脫的智慧、四種正族、四種威德的智慧、五種修習的要素、五種成就的正定、五種成就的正智、五種感官、五種力量、五種解脫的元素、五種解脫的維持的認知、六種回憶的基礎、六種尊重、六種解脫的元素、六種常住的地方、六種無上的認知、六種神通、六種非凡的智慧、七種不滅的法、七種聖者的財富、七種覺支、七種善人的法、七種無障礙的基礎、七種認知、七種可供給的眾生的教導、七種已斷的流的眾生的教導、八種智慧的獲得的教導、八種正思、八種超越世俗的法、八種開始的基礎、八種時刻的教導、八種大人的思維、八種超越的地方、八種解脫、九種正思的根本法、九種清凈的修習的要素、九種眾生的教導、九種防止衝突的法、九種認知、九種多樣性、九種漸進的修習、十種支撐的法、十種元素、十種善行、十種正思、十種聖者的居住、十種無學的法、十種如來所具備的力量、十一種慈悲的利益、十二種法輪的形成、十三種清凈的特質、十四種佛的智慧、十五種解脫的維持的法、十六種呼吸的正念、十六種不可思議的法、十八種佛法、十九種反省的智慧、四十種智慧的基礎、五十種生起與消逝的智慧、眾生的善法、七十七種智慧的基礎、二十二億的無量的集中智慧、無量的遍及的觀察的智慧、以及在無量的世界中,眾生的根本等的分佈的智慧等,如此等無與倫比的、卓越的特質,正是如來所具備的。因此,正如所述的特質,正是有福者的意義。」 「因為所有的戒等,都是無量的特質;因此,善者知曉,所以稱為『有福者』。」

Kathaṃ bhatavāti bhagavā? Ye te sabbalokahitāya ussukkamāpannehi manussattādike aṭṭha dhamme samodhānetvā sammāsambodhiyā katamahābhinīhārehi mahābodhisattehi paripūretabbā dānapāramī sīlanekkhammapaññāvīriyakhantisaccaadhiṭṭhānamettāupekkhāpāramīti dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samatiṃsa pāramiyo, dānādīni cattāri saṅgahavatthūni, cattāri adhiṭṭhānāni, attapariccāgo nayanadhanarajjaputtadārapariccāgoti pañca mahāpariccāgā, pubbayogo, pubbacariyā, dhammakkhānaṃ, ñātatthacariyā, lokatthacariyā, buddhatthacariyāti evamādayo saṅkhepato vā puññasambhārañāṇasambhārā buddhakarā dhammā, te mahābhinīhārato paṭṭhāya kappānaṃ satasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni yathā hānabhāgiyā saṃkilesabhāgiyā ṭhitibhāgiyā vā na honti, atha kho uttaruttari visesabhāgiyāva honti, evaṃ sakkaccaṃ nirantaraṃ anavasesato bhatā sambhatā assa atthīti bhatavāti bhagavā niruttinayena ta-kārassa ga-kāraṃ katvā. Atha vā bhatavāti teyeva yathāvutte buddhakare dhamme vuttanayena bhari sambhari, paripūresīti attho. Evampi bhatavāti bhagavā.

Yasmā sambodhiyā sabbe, dānapāramiādike;

Sambhāre bhatavā nātho, tasmāpi bhagavā mato.

Kathaṃ bhāge vanīti bhagavā? Ye te catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṃ vaḷañjanakasamāpattibhāgā, te anavasesato lokahitatthaṃ attano ca diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ niccakappaṃ vani bhaji sevi bahulamakāsīti bhāge vanīti bhagavā. Atha vā abhiññeyyadhammesu kusalādīsu khandhādīsu ca ye te pariññeyyādivasena saṅkhepato vā catubbidhā abhisamayabhāgā, vitthārato pana 『『cakkhu pariññeyyaṃ, sotaṃ pariññeyyaṃ…pe… jarāmaraṇaṃ pariññeyya』』ntiādinā (paṭi. ma.

以下是巴利文的全文直譯: 「那麼,什麼是『有福者』?那些爲了所有眾生的利益而努力不懈的人,彙集了八種法,正是爲了成就正覺而具備的偉大精進,正是大菩薩所應具備的,應該圓滿的佈施波羅蜜、戒、舍離、智慧、精進、忍耐、真實、決心、慈心、平等心,這十種波羅蜜,十種超波羅蜜,十種究竟波羅蜜,共三十種波羅蜜,佈施等四種聚合的要素,四種決心,五種大舍離:捨棄自己、眼、財、子女的舍離,前行的準備、前行的行為、法的宣講、知曉的行為、世間的行為、佛的行為等,這些等的善法是由福德的積累與智慧的積累而成的。這些偉大的精進從根本上產生出數百千的不可計數的法,正如在不失去、污垢、存在的狀態下而不具備的那樣,然而,具備了更高的特殊性。因此,確實是永恒的、無殘餘的,福德的積累是有意義的,因此稱為『有福者』,根據名義的解釋,去掉『ta』的音節,變為『ga』。或者,『有福者』是指如上所述的佛法所具備的,所說的意思是『充滿』、『圓滿』。如此也稱為『有福者』。 「因為所有的正覺,都是佈施波羅蜜等的積累;因此,福德的積累是有福的主,所以稱為『有福者』。 「那麼,什麼是『在部分中』?那些數以二十二億的數百千的天人所具備的安住于禪定的部分,都是爲了所有眾生的利益、爲了自己的現世安樂而永恒地修習,廣泛地修行。正是『在部分中』的有福者。或者,在應知的法中,在善法等的五蘊中,那些應知的部分,簡而言之,是四種的證悟部分,詳細來說是『眼應知,耳應知……等,老死應知』等。」

1.21) aneke pariññeyyabhāgā, 『『cakkhussa samudayo pahātabbo…pe… jarāmaraṇassa samudayo pahātabbo』』tiādinā nayena pahātabbabhāgā, 『『cakkhussa nirodho…pe… jarāmaraṇassa nirodho sacchikātabbo』』tiādinā sacchikātabbabhāgā, 『『cakkhussa nirodhagāminī paṭipadā』』tiādinā 『『cattāro satipaṭṭhānā』』tiādinā ca anekabhedā bhāvetabbabhāgā ca dhammā vuttā, te sabbe vani bhaji yathārahaṃ gocarabhāvanāsevanānaṃ vasena sevi. Evampi bhāge vanīti bhagavā. Atha vā ye ime sīlādayo dhammakkhandhā sāvakehi sādhāraṇā guṇakoṭṭhāsā guṇabhāgā, kinti nu kho te vineyyasantānesu patiṭṭhapeyyanti mahākaruṇāya vani abhipatthayi, sā cassa abhipatthanā yathādhippetaphalāvahā ahosi. Evampi bhāge vanīti bhagavā.

Yasmā ñeyyasamāpatti-guṇabhāge tathāgato;

Bhaji patthayi sattānaṃ, hitāya bhagavā tato.

Kathaṃ bhage vanīti bhagavā? Samāsato tāva katapuññehi payogasampannehi yathāvibhavaṃ bhajīyantīti bhagā, lokiyalokuttarasampattiyo. Tattha lokiye tāva tathāgato sambodhito pubbe bodhisattabhūto paramukkaṃsagate vani bhaji sevi, yattha patiṭṭhāya niravasesato buddhakaradhamme samannānento buddhadhamme paripācesi. Buddhabhūto pana te niravajjasukhūpasaṃhite anaññasādhāraṇe lokuttarepi vani bhaji sevi. Vittārato pana padesarajjaissariyacakkavattisampattidevarajjasampattiādivasena jhānavimokkhasamādhisamāpattiñāṇadassanamaggabhāvanāphalasacchikiriyādiuttarimanussadhammavasena ca anekavihite anaññasādhāraṇe bhage vani bhaji sevi. Evaṃ bhage vanīti bhagavā.

Yā tā sampattiyo loke, yā ca lokuttarā puthu;

Sabbā tā bhaji sambuddho, tasmāpi bhagavā mato.

Kathaṃ bhattavāti bhagavā? Bhattā daḷhabhattikā assa bahū atthīti bhattavā. Tathāgato hi mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiaparimitanirupamappabhāvaguṇavisesasamaṅgībhāvato sabbasattāuttamo, sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantupakāritāya dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāsīti anubyañjana byāmappabhādi anaññasādhāraṇavisesapaṭimaṇḍitarūpakāyatāya yathābhuccaguṇādhigatena 『『itipi so bhagavā』』tiādinayappavattena lokattayabyāpinā suvipulena suvisuddhena ca thutighosena samannāgatattā ukkaṃsapāramippattāsu appicchatāsantuṭṭhitāādīsu suppatiṭṭhitabhāvato dasabalacatuvesārajjādiniratisayaguṇavisesasamaṅgībhāvato ca rūpappamāṇo rūpappasanno, ghosappamāṇo ghosappasanno, lūkhappamāṇo lūkhappasanno, dhammappamāṇo dhammappasannoti evaṃ catuppamāṇike lokasannivāse sabbathāpi pasādāvahabhāvena samantapāsādikattā aparimāṇānaṃ sattānaṃ sadevamanussānaṃ ādarabahumānagāravāyatanatāya paramapemasambhattiṭṭhānaṃ. Ye cassa ovāde patiṭṭhitā aveccappasādena samannāgatā honti, kenaci asaṃhāriyā tesaṃ sambhatti samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vāti. Tathā hi te attano jīvitapaaccāgepi tattha pasādaṃ na pariccajanti tassa vā āṇaṃ daḷhabhattibhāvato. Tenevāha –

『『Yo ve kataññū katavedi dhīro,

Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī』』ti. (jā. 2.

以下是巴利文的全文直譯: 「有多少應知的部分,『眼的起源應捨棄……等,老死的起源應捨棄』等的方式應捨棄的部分,『眼的止息……等,老死的止息應證得』等的方式應證得的部分,『眼的止息道』等的方式應發展多種的法,所有這些都應當如實地修習。如此也稱為『在部分中』的有福者。或者,這些戒等的法的特質,屬於聲聞的共同特質,究竟的特質,究竟的法,究竟的境界,究竟的果,正是大慈悲所期望的,正是他所期望的果實,正如所期望的那樣。如此也稱為『在部分中』的有福者。 「因為爲了眾生的利益,所有的法都被稱為有福者。 「那麼,什麼是『在部分中』?總之,憑藉已經做的功德,具備的利益,正如所分配的那樣,眾生的利益。那裡,世間的有福者,早已成就正覺的如來,曾經是菩薩,正是爲了獲得更高的利益而修習,依靠無餘地具備佛法,圓滿佛法。佛的存在是沒有過失的,安樂的,正如無與倫比的世間法一樣。廣泛來說,地方的王權、輪迴的王權、天人的王權等,憑藉禪定的解脫、正念的修習、證悟的道路等,眾多的無與倫比的法,正是如來所具備的。因此,稱為『在部分中』的有福者。 「那些世間的財富,和超世間的財富,所有這些都被稱為已覺者,因此也稱為有福者。 「那麼,什麼是『有福者』?有福者是堅固的,有許多利益。因為如來是大慈悲、全知全覺、無量的光輝,具備無與倫比的特質,正是所有眾生的最高者,所有利益的首要者,具備無餘的安樂,正是無與倫比的利益,所有眾生的安樂,三十種偉大的特徵,正如所說的那樣,具備無與倫比的特質,正是如來所具備的,正如所說的那樣,稱為『有福者』。 「正如所說的,具備的特質,正如所說的,正是眾生的最高者,正如所說的,稱為『有福者』。 「正如所說的,具備的特質,正如所說的,正是眾生的最高者,正如所說的,稱為『有福者』。」

17.78);

『『Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati, evameva kho, bhikkhave, yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī』』ti (udā. 45; cūḷava. 385) ca.

Evaṃ bhattavāti bhagavā niruttinayena ekassa ta-kārassa lopaṃ katvā itarassa ta-kārassa ga-kāraṃ katvā.

Guṇātisayayuttassa, yasmā lokahitesino;

Sambhattā bahavo satthu, bhagavā tena vuccati.

Kathaṃ bhage vamīti bhagavā? Yasmā tathāgato bodhisattabhūtopi purimāsu jātīsu pāramiyo pūrento bhagasaṅkhātaṃ siriṃ issariyaṃ yasañca vami uggiri, kheḷapiṇḍaṃ viya anapekkho chaḍḍayi. Tathā hissa somanassakumārakāle(jā. 1.15.211 ādayo) hatthipālakumārakāle (jā. 1.15.337 ādayo) ayogharapaṇḍitakāle(jā. 1.15.363 ādayo) mūgapakkhapaṇḍitakāle (jā. 2.22.1 ādayo) cūḷasutasomakāleti (jā. 2.17.195 ādayo) evamādīsu nekkhammapāramīpūraṇavasena devarajjasadisāya rajjasiriyā pariccattattabhāvānaṃ pamāṇaṃ natthi, carimattabhāvepi hatthagataṃ cakkavattisiriṃ devalokādhipaccasaasaṃ catudīpissariyaṃ cakkavattisampattisannissayaṃ sattaratanasamujjalaṃ yasañca tiṇāyapi amaññamāno nirapekkho pahāya abhinikkhamitvā sammāsambodhiṃ abhisambuddho, tasmā ime siriādike bhage vamīti bhagavā. Atha vā bhāni nāma nakkhattāni, tehi samaṃ gacchanti pavattantīti bhagā, sineruyugandharauttarakuruhimavantādibhājanalokavisesasannissayā sobhā kappaṭṭhāyibhāvato, tepi bhagavā vami taṃnivāsisattāvāsasamatikkamanato tappaṭibaddhachandarāgappahānena pajahīti. Evampi bhage vamīti bhagavā.

Cakkavattisiriṃ yasmā, yasaṃ issariyaṃ sukhaṃ;

Pahāsi lokacittañca, sugato bhagavā tato.

Kathaṃ bhāge vamīti bhagavā? Bhāgā nāma sabhāgadhammakoṭṭhāsā, te khandhāyatanadhātādivasena, tatthāpi rūpavedanādivasena atītādivasena ca anekavidhā, te ca bhagavā sabbaṃ papañcaṃ sabbaṃ yogaṃ sabbaṃ ganthaṃ sabbaṃ saṃyojanaṃ samucchinditvā amatadhātuṃ samadhigacchanto vami uggiri, anapekkho chaḍḍayi na paccāgami. Tathā hesa sabbatthakameva pathaviṃ āpaṃ tejaṃ vāyaṃ, cakkhuṃ sotaṃ ghānaṃ jivhaṃ kāyaṃ manaṃ, rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme, cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ, cakkhusamphassaṃ…pe… manosamphassaṃ, cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ, cakkhusamphassajaṃ saññaṃ…pe… manosamphassajaṃ saññaṃ, cakkhusamphassajaṃ cetanaṃ…pe… manosamphassajaṃ cetanaṃ, rūpataṇhaṃ…pe… dhammataṇhaṃ, rūpavitakkaṃ…pe… dhammavitakkaṃ, rūpavicāraṃ…pe… dhammavicārantiādinā anupadadhammavibhāgavasenapi sabbeva dhammakoṭṭhāse anavasesato vami uggiri, anapekkhapariccāgena chaḍḍayi. Vuttañhetaṃ 『『yaṃ taṃ, ānanda, cattaṃ vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ, taṃ tathāgato puna paccāgamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti (dī. ni.

以下是巴利文的全文直譯: 「『比方說,比丘們,偉大的海洋在穩定時,潮水不會超過;同樣的,比丘們,我所為聲聞所設定的戒律,正是我的聲聞在生活上也不會超越』。 「因此稱為『有福者』,根據名義去掉一個『ta』的音節,變為『ga』。 「因具備卓越的特質,因而為世間眾生所利益;因此,許多人稱為老師,稱為有福者。 「那麼,什麼是『有福者』?因為如來曾是菩薩,在前世中積累波羅蜜,獲得名聲、權力、聲望,正如放棄一塊食物一樣,毫不留戀。他在快樂的童年時(例如:在《大乘經》中的相關故事),在象王的童年時(例如:在《大乘經》中的相關故事),在無家可歸的智者時(例如:在《大乘經》中的相關故事),在愚笨的智者時(例如:在《大乘經》中的相關故事),在小兒子時(例如:在《大乘經》中的相關故事),等諸如此類,因圓滿舍離波羅蜜而如天王般的王權,正是因為放棄了所有的王權,而無所依賴,最終獲得了正覺,因而稱為『有福者』。或者,星宿名為『星』,它們同樣執行,正如如來所具備的,因而如同喜馬拉雅山、雲霧、北方的山脈等,因而如來也放棄了那種居所,因而放棄了對月亮的執著。如此也稱為『有福者』。 「因為放棄了輪迴的聲望、聲望的快樂;因此,正如如來所稱的,稱為『有福者』。 「那麼,什麼是『在部分中』?部分是指具備的法的特質,依照五蘊、感官、元素等,那裡也有色、受等的多種狀態,正如如來所具備的,斷絕一切的法與一切的聯繫,所有的束縛,所有的繫縛,正如如來所證得的,毫無依賴地放棄,毫不回頭。正如他在所有地方的地、水、火、風、眼、耳、鼻、舌、身體、心、色、聲、香、味、觸、法,眼識……等,心識,眼的觸……等,心的觸,眼觸所生的感覺……等,心觸所生的感覺,眼觸所生的認知……等,心觸所生的認知,眼觸所生的意志……等,心觸所生的意志,色的渴求……等,法的渴求,色的思維……等,法的思維,色的觀察……等,法的觀察等,依照無分法的分類,所有的法都被如來所證得,毫無依賴地放棄。如所說的:『阿難,任何被排除、被解脫、被放棄、被離棄的東西,如來不會再回到那裡。』」

2.183). Evampi bhāge vamīti bhagavā. Atha vā bhāge vamīti sabbepi kusalākusale sāvajjānavajje hīnapaṇīte kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme ariyamaggañāṇamukhena vami uggiri, anapekkho pariccaji pajahi, paresañca tathattāya dhammaṃ desesi. Vuttampi cetaṃ 『『dhammāpi vo, bhikkhave , pahātabbā pageva adhammā (ma. ni. 240). Kullūpamaṃ vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi nittharaṇatthāya, no gahaṇatthāyā』』tiādi (ma. ni.

以下是巴利文的全文直譯: 「如此也稱為『有福者』。或者,稱為『在部分中』的有福者,所有的善法與惡法,所有的可取與不可取,低劣與高尚,黑暗與光明的法,都是通過聖道的智慧而被稱為有福者,毫無依賴地放棄,捨棄,教導他人真實的法。正如所說:『法也是你們,比丘們,應當捨棄的,正如惡法。』(《中阿含》卷二,240)『我將為你們,比丘們,講述如同水池的法,目的是爲了渡過,而不是爲了抓住。』」

1.240). Evampi bhāge vamīti bhagavā.

Khandhāyatanadhātādi dhammabhedā mahesinā;

Kaṇhā sukkā yato vantā, tatopi bhagavā mato.

Tena vuttaṃ –

『『Bhāgavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;

Bhage vami tathā bhāge, vamīti bhagavā jino』』ti.

Ettha ca yasmā saṅkhepato attahitasampattiparahitapaṭipattivasena duvidhā buddhaguṇā, tāsu attahitasampatti pahānasampadāñāṇasampadābhedato duvidhā ānubhāvasampadādīnaṃ tadavinābhāvena tadantogadhattā. Parahitapaṭipatti payogāsayabhedato duvidhā. Tattha payogato lābhasakkārādinirapekkhacittassa sabbadukkhaniyyānikadhammūpadeso, āsayato paṭiviruddhesupi niccaṃ hitesitā ñāṇaparipākakālāgamanādiparahitappaṭipatti. Āmisapaṭiggahaṇādināpi atthacariyā parahitapaapatti hotiyeva, tasmā tesampi vibhāvanavasena pāḷiyaṃ 『『araha』』ntiādīnaṃ padānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ.

Tattha arahanti iminā padena pahānasampadāvasena bhagavato attahitasampatti vibhāvitā, sammāsambuddho lokavidūti ca imehi padehi ñāṇasampadāvasena. Nanu ca 『『lokavidū』』ti imināpi sammāsambuddhatā vibhāvīyatīti? Saccaṃ vibhāvīyati, atthi pana viseso 『『sammāsambuddho』』ti iminā sabbaññutaññāṇānubhāvo vibhāvito, 『『lokavidū』』ti pana iminā āsayānusayañāṇādīnampi ānubhāvo vibhāvitoti. Vijjācaraṇasampannoti iminā sabbāpi bhagavato attahitasampatti vibhāvitā. Sugatoti pana iminā samudāgamato paṭṭhāya bhagavato attahitasampatti parahitapaṭipatti ca vibhāvitā. Anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānanti imehi padehi bhagavato parahitapaṭipatti vibhāvitā. Buddhoti iminā bhagavato attahitasampatti parahitapaṭipatti ca vibhāvitā. Evañca katvā 『『sammāsambuddho』』ti vatvā 『『buddho』』ti vacanaṃ samatthitaṃ hoti. Tenevāha 『『attanāpi bujjhi, aññepi satte bodhesī』』tiādi . Bhagavāti ca imināpi samudāgamato paṭṭhāya bhagavato sabbā attahitasampatti parahitapaṭipatti ca vibhāvitā.

Aparo nayo – hetuphalasattupakāravasena saṅkhepato tividhā buddhaguṇā. Tattha arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno lokavidūti imehi padehi phalasampattivasena buddhaguṇā vibhāvitā. Anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānanti imehi sattupakāravasena buddhaguṇā pakāsitā. Buddhoti iminā phalavasena sattupakāravasena ca buddhaguṇā vibhāvitā. Sugato bhagavāti pana imehi padehi hetuphalasattupakāravasena buddhaguṇā vibhāvitāti veditabbaṃ.

以下是巴利文的全文直譯: 「如此也稱為『有福者』。 「依於五蘊、感官、元素等的法的分類,偉大的智者所知;黑暗與光明的法,正是從中顯現,故而稱為有福者。 「因此說: 『有福者在部分中,有福者稱為有福者; 有福者如此稱為有福者,有福者稱為勝者。』 「在這裡,由於簡要地從自身利益、他人利益的修行來看,佛的特質有二種;在這些中,自身利益的修行是放棄的修行,智慧的修行是有差別的,因而它們的內在特質是不可分割的。至於他人利益的修行則因修行的目的而有二種。在那裡,修行的目的在於無所依賴的心,所有的痛苦解脫的法的教導,反之,常常是爲了他人的利益而成就的智慧的修行。 「因果的接受等的行為,正是他人利益的修行,因此在這些中,『阿羅漢』等的詞句的接受應當被理解。 「在這裡,『阿羅漢』這個詞顯示了放棄的修行,展現了佛的自身利益,『正覺者』與『世間的智者』等這些詞句則展現了智慧的修行。難道『世間的智者』這個詞也能展現正覺者的特質嗎?確實可以展現,但有特別之處,『正覺者』這個詞展現了全知的智慧的特質,而『世間的智者』這個詞則展現了對內在與潛在的智慧等的特質。『具足智慧與行為』這個詞則展現了佛的所有自身利益的特質。『善去者』這個詞則展現了佛的自身利益與他人利益的修行。『無上人中之導師,教導天人及人類』等這些詞句則展現了佛的他人利益的修行。『佛』這個詞則展現了佛的自身利益與他人利益的修行。這樣說來,『正覺者』這個詞與『佛』這個詞的關係就顯得恰當。因此說『他自己也覺悟,亦使他人覺悟』等。 「而『有福者』這個詞,從根本上來說,展現了佛的所有自身利益與他人利益的修行。 「另一個方面——因果與眾生的利益的簡要分類,佛的特質有三種。在那裡,『阿羅漢、正覺者、具足智慧與行為、世間的智者』等這些詞句則展現了因果的利益的特質。『無上人中之導師,教導天人及人類』等這些詞句則展現了眾生的利益的特質。『佛』這個詞則展現了因果的利益與眾生的利益的特質。『善去者,尊貴的有福者』等這些詞句則應當被理解為展現了佛的特質。」

So imaṃ lokantiādīsu so bhagavāti yo 『『araha』』ntiādinā kittitaguṇo, so bhagavā. Imaṃ lokanti nayidaṃ mahājanassa sammukhāmattaṃ sandhāya vuttaṃ, atha kho anavasesaṃ pariyādāyāti dassetuṃ 『『sadevaka』』ntiādi vuttaṃ. Tenāha 『『idāni vattabbaṃ nidassetī』』ti. Pajātattāti yathāsakaṃ kammakilesehi nibbattattā. Sadevakavacanena pañcakāmāvacaradevaggahaṇaṃ pārisesañāyenāti veditabbaṃ itaresaṃ padantarehi saṅgahitattā. Sadevakanti ca avayavena viggaho samudāyo samāsattho. Samārakavacanena chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ paccāsattiñāyenāti daṭṭhabbaṃ. Tattha hi so jāto taṃnivāsī ca. Sabrahmakavacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇanti etthāpi eseva nayo. Paccatthikā…pe… samaṇabrāhmaṇaggahaṇanti nidassanamattametaṃ apaccatthikānaṃ asamitābāhitapāpānañca samaṇabrāhmaṇānaṃ sassamaṇabrāhmaṇīvacanena gahitattā. Kāmaṃ 『『sadevaka』』ntiādivisesanānaṃ vasena sattavisayo lokasaddoti viññāyati tulyayogavisayattā tesaṃ, 『『salomako sapakkhako』』tiādīsu pana atulyayogepi ayaṃ samāso labbhatīti byabhicāradassanato pajāgahaṇanti āha 『『pajāvacanena sattalokaggahaṇa』』nti. Sadevakādivacanena upapattidevānaṃ, sassamaṇabrāhmaṇīvacanena visuddhidevānañca gahitattā āha 『『sadevamanussavacanena sammutidevaavasesamanussaggahaṇa』』nti. Tattha sammutidevā rājāno. Avasesamanussaggahaṇanti samaṇabrāhmaṇehi avasesamanussaggahaṇaṃ. Tīhi padehīti sadevakasamārakasabarhmakavacanehi. Dvīhīti sassamaṇabrāhmaṇiṃ sadevamanussanti imehi dvīhi padehi.

Arūpī sattā attano āneñjavihārena viharantā dibbantīti devāti imaṃ nibbacanaṃ labhantīti āha 『『sadevakaggahaṇena arūpāvacaraloko gahito』』ti. Tenevāha bhagavā 『『ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyata』』ntiādi (a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 因此,在"此世界"等語句中,他被稱頌為世尊,以"阿羅漢"等稱譽其品質。這裡說"此世界"並非僅僅針對大眾面前,而是爲了顯示無遺餘地包含,所以說"具諸天"等。因此他說:"現在應當指示"。 由於出生,依照各自的業和煩惱而生。以"具諸天"之語,應當瞭解包括五欲界天眾。"具諸天"是由部分組成的複合詞,意指總體。以"具魔"之語,應當瞭解包括六慾界天眾,以接近的方式。在那裡,他出生,他居住。以"具梵"之語,包括梵天眾等。 對於敵對者……(省略部分)……包括沙門婆羅門,這僅僅是指示,因為非敵對者、未除去罪惡的沙門婆羅門被"具沙門婆羅門"之語所包含。雖然以"具諸天"等的特別說法,可以理解為七種世界的世間,因為它們具有相似的範圍,但在"具毛"、"具翼"等不相似的情況下,這種複合也是可以獲得的,所以說"以生之語包含有情世間"。 以"具諸天"等語,包含了投生之天;以"具沙門婆羅門"之語,包含了清凈之天。因此說:"以'具諸天人'之語,包含世俗之天和其餘人類"。在此,世俗之天是國王。其餘人類的包含是指沙門婆羅門。 以三個詞:具諸天、具魔、具梵。以兩個詞:具沙門婆羅門、具諸天人。 無色有情以自身不動的住處而住,所以稱為"天"。因此說:"以'具諸天'之語,包含無色界世間"。正如世尊所說:"與虛空無邊處天眾共住"等。

3.117). Chakāmāvacaradevalokassa savisesaṃ mārassa vase vattanato āha 『『samārakaggahaṇena chakāmāvacaradevaloko』』ti . Arūpībrahmalokassa visuṃ gahitattā āha 『『rūpī brahmaloko』』ti. Catuparisavasenāti khattiyaparisā, brāhmaṇagahapatisamaṇacātumahārājikatāvatiṃsamārabrahmaparisāti imāsu aṭṭhasu parisāsu khattiyādicatuparisavasena. Itarā pana catasso parisā samārakaggahaṇena gahitā evāti.

Kathaṃ panettha catuparisavasena manussaloko gahito? 『『Sassamaṇabrāhmaṇi』』nti iminā samaṇaparisā brāhmaṇaparisā ca gahitā honti, 『『sadevamanussa』』nti iminā khattiyaparisā gahapatiparisā ca gahitā, 『『paja』』nti iminā pana imāyeva catasso parisā vuttā, catuparisasaṅkhātaṃ pajanti vuttaṃ hoti, kathaṃ pana sammutidevehi saha manussaloko gahito? Etthāpi 『『sassamaṇabrāhmaṇi』』nti iminā samaṇabrāhmaṇā gahitā, 『『sadevamanussa』』nti iminā sammutidevasaṅkhātā khattiyā, gahapatisuddasaṅkhātā avasesamanussā ca gahitā honti. Ito pana aññesaṃ manussasattānaṃ abhāvato 『『paja』』nti iminā catūhi pakārehi ṭhitā eteyeva manussasattā vuttāti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ vikappadvayepi pajāggahaṇena catuparisādivasena ṭhitānaṃ manussānaṃyeva gahitattā idāni 『『paja』』nti iminā avasesasatte saṅgahetvā dassetukāmo āha 『『avasesasabbasattaloko vā』』ti. Tattha nāgagaruḷādivasena avasesasattaloko veditabbo. Etthāpi catuparisavasena sammutidevehi vā saha avasesasabbasattaloko vāti yojetabbaṃ. Catuparisasahito avasesasuddhanāgasupaṇṇanerayikādisattaloko, catudhā ṭhitamanussasahito vā avasesanāgasupaṇṇanerayikādisattaloko gahitoti vuttaṃ hoti.

Ettāvatā bhāgaso lokaṃ gahetvā yojanaṃ dassetvā idāni tena tena visesena abhāgaso lokaṃ gahetvā yojanaṃ dassetuṃ 『『apicetthā』』tiādi vuttaṃ. Tattha ukkaṭṭhaparicchedatoti ukkaṃsagativijānanena. Pañcasu hi gatīsu devagatipariyāpannāva seṭṭhā, tatthāpi arūpino dūrasamussāritakilesadukkhatāya santapaṇītaāneñjavihārasamaṅgitāya ativiya dīghāyukatāyāti evamādīhi visesehi ativiya ukkaṭṭhā. Brahmā mahānubhāvoti dasasahassiyaṃ mahābrahmuno vasena vadati. 『『Ukkaṭṭhaparicchedato』』ti hi vuttaṃ. Anuttaranti seṭṭhaṃ navalokuttaraṃ. Anusandhikkamoti atthānañceva padānañca anusandhānukkamo. Porāṇā panettha evaṃ vaṇṇayanti – sadevakanti devatāhi saddhiṃ avasesaṃ lokaṃ. Samārakanti mārena saddhiṃ avasesaṃ lokaṃ. Sabrahmakanti brahmehi saddhiṃ avasesaṃ lokaṃ. Evaṃ sabbepi tibhavūpage satte devamārabrahmasahitatāsaṅkhātehi tīhi pakārehi 『『sadevaka』』ntiādīsu tīsu padesu pakkhipitvā puna dvīhi padehi pariyādiyanto 『『sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussa』』nti āha. Evaṃ pañcahipi padehi sadevakattādinā tena tena pakārena tedhātukameva pariyādinnanti.

以下是巴利文的完整直譯: 這是因為六慾界天界屬於魔的勢力,所以說"六慾界天界"。因為無色界梵天界是單獨被把握的,所以說"色界梵天界"。 依照四種集會的方式,即剎帝利集會、婆羅門集會、居士集會、沙門集會、四大天王集會、三十三天集會、魔集會、梵天集會這八種集會中的剎帝利等四種集會。其他四種集會則被魔的範疇所包含。 那麼在這裡如何通過四種集會的方式包含人界呢?通過"與沙門婆羅門俱"這句話,沙門集會和婆羅門集會被包含;通過"與天人俱"這句話,剎帝利集會和居士集會被包含;通過"眾生"這個詞,這四種集會被說明,即說明了被稱為四種集會的眾生。那麼如何與約定俗成的天眾一起包含人界呢?在這裡,通過"與沙門婆羅門俱",沙門和婆羅門被包含;通過"與天人俱",約定俗成的天眾、剎帝利,以及被稱為居士和首陀羅的其餘人類被包含。因為此外沒有其他人類存在,所以通過"眾生"這個詞,這四種方式存在的這些人類存在被認為是被說明的。 在這兩種變體中,通過"眾生"這個詞,只有依照四種集會等方式存在的人類被包含,現在想要通過"眾生"這個詞包含並顯示其餘眾生,所以說"或其餘一切眾生界"。在這裡,應該瞭解龍、迦樓羅等的其餘眾生界。在這裡也應該連線:通過四種集會的方式,或與約定俗成的天眾一起,其餘一切眾生界。即被四種集會包含的其餘純凈龍、妙翅鳥、地獄等眾生界,或與四種方式存在的人類一起被包含的其餘龍、妙翅鳥、地獄等眾生界。 到此為止,已經部分地包含了世界並顯示了連線。現在要通過各種特殊性部分地包含世界並顯示連線,所以說"此外"等。在這裡,"最高限度"是通過了解最高境界。在五種境界中,只有天界是最殊勝的,在天界中,無色界由於遠離煩惱痛苦,具有寂靜、精妙、不動的住處,因此壽命特別長久等種種特殊性而極其殊勝。梵天大有威力是指十千世界的大梵天。這裡說"最高限度"。無上是指最高的九種出世間。連線次第是語義和語詞的連線次第。古人這樣描述:與天眾俱,與魔俱,與梵天俱。這樣,三界中的一切眾生,通過與天、魔、梵天俱的三種方式,在"與天眾俱"等三個詞中包含,然後用兩個詞完全包含:"與沙門婆羅門俱,眾生,與天人俱"。這樣,通過五個詞,以與天眾俱等方式,完全包含了三界。

Abhiññāti yakāralopenāyaṃ niddeso, abhijānitvāti ayamettha atthoti āha 『『abhiññāya adhikena ñāṇena ñatvā』』ti. Anumānādipaṭikkhepoti anumānaupamānaatthāpattiādipaṭikkhepo ekappamāṇattā. Sabbattha appaṭihatañāṇacāratāya hi sabbapaccakkhā buddhā bhagavanto. Anuttaraṃ vivekasukhanti phalasamāpattisukhaṃ. Tena vīthimissāpi kadāci bhagavato dhammadesanā hotīti hitvāpīti pisaddaggahaṇaṃ. Bhagavā hi dhammaṃ desento yasmiṃ khaṇe parisā sādhukāraṃ vā deti, yathāsutaṃ vā dhammaṃ paccavekkhati, taṃ khaṇaṃ pubbabhāgena paricchinditvā phalasamāpattiṃ samāpajjati, yathāparicchedañca samāpattito vuṭṭhāya ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dhammaṃ deseti. Appaṃ vā bahuṃ vā desentoti ugghaṭitaññussa vasena appaṃ vā, vipañcitaññussa neyyassa vā vasena bahuṃ vā desento. Ādikalyāṇādippakārameva desetīti ādimhipi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā deseti. Majjhepi pariyosānepi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā desetīti vuttaṃ hoti. Dhammassa hi kalyāṇatā niyyānikatāya niyyānikatā ca sabbaso anavajjabhāvena.

Samantabhaddakattāti sabbabhāgehi sundarattā. Dhammassāti pariyattidhammassa. Kiñcāpi avayavavinimutto samudāyo nāma paramatthato koci natthi, yesu pana avayavesu samudāyarūpena apekkhitesu gāthāti samaññā, taṃ tato bhinnaṃ viya katvā saṃsāmivohāraṃ āropetvā dassento 『『paṭhamapādena ādikalyāṇā』』tiādimāha. Ekānusandhikanti idaṃ nātibahuvibhāgaṃ yathānusandhinā ekānusandhikaṃ sandhāya vuttaṃ. Itarassa pana teneva desetabbadhammavibhāgena ādimajjhapariyosānabhāgā labbhantīti. Nidānenāti ānandattherena ṭhapitakāladesadesakaparisādiapadisanalakkhaṇena nidānaganthena. Nigamenāti 『『idamavocā』』tiādikena 『『iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta』』nti vā yathāvuttatthanigamanena. Saṅgītikārakehi ṭhapitānipi hi nidānanigamanāni dassetvā tīṇi piṭakāni satthu desanāya anuvidhānato tadantogadhāneva. Teneva dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ 『『ekānusandhikassa suttassa nidānaṃ ādi, idamavocāti pariyosānaṃ, ubhinnamantarā majjha』』nti (dī. ni. aṭṭha. 1.190) vuttaṃ.

Evaṃ suttantapiṭakavasena dhammassa ādikalyāṇāditaṃ dassetvā idāni tīṇi piṭakāni ekajjhaṃ gahetvā taṃ dassetuṃ 『『sakalopī』』tiādi vuttaṃ. Tattha sāsanadhammoti –

『『Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;

Sacittapariyodapanaṃ, etaṃ buddhāna sāsana』』nti. (dī. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 這是通過鬼神的力量所作的說明,"通過知識"是指在這裡的意義,所以說"通過更高的知識而知曉"。通過推理等的反駁是因為單一的標準。因為在各個方面的微不足道的知識行為中,所有的覺悟者,尊者們都是直接的。無上的獨處之樂是指果位的安樂。因此,雖然有時尊者的法教導會出現,然而必須放棄這一點。尊者在講法時,若在某一時刻,聽眾給予適當的支援,或者根據所聽的法進行反思,則在那一時刻,先前的部分被切斷,進入果位的安樂,從而從果位中出來,基於所處的狀態開始講法。無論是少講還是多講,都是根據聽眾的理解來決定少講或多講。只講最初的善法等方面,講述時也將最初的善法、吉祥、無過失的內容作為主題。中間和結尾也同樣將善法、吉祥、無過失的內容作為主題。因為法的善美是無過失的引導性和引導性。 "無處不善美"是指在各個方面的美好。法是指有邊界的法。雖然從根本上講,沒有任何東西是由部分和整體所組成的,但在部分中,基於整體的特徵,所說的詩句是相似的,因此通過將其分開,像是將其放在一個容器中來說明"通過第一隻腳的善法"等。單一的遵循是指沒有過多的分散,按照所遵循的單一的方式而說。其他的則

2.90; dha. pa. 183; netti. 30, 50) –

Evaṃ vuttassa satthusāsanassa pakāsako pariyattidhammo. Sīlamūlakattā sāsanassa 『『sīlena ādikalyāṇo』』ti vuttaṃ. Samathādīnaṃ sāsanasampattiyā vemajjhabhāvato āha 『『samathavipassanāmaggaphalehi majjhekalyāṇo』』ti. Nibbānādhigamato uttari karaṇīyābhāvato vuttaṃ 『『nibbānena pariyosānakalyāṇo』』ti. Sāsane sammāpaṭipatti nāma paññāya hoti, tassā ca sīlaṃ samādhi ca mūlanti āha 『『sīlasamādhīhivā ādikalyāṇo』』ti. Paññā pana anubodhapaavedhavasena duvidhāti tadubhayampi gaṇhanto 『『vipassanāmaggehi majjhekalyāṇo』』ti āha. Tassā nipphattiphalakiccaṃ nibbānasacchikiriyā, tato paraṃ kattabbaṃ natthīti dassento āha 『『phalanibbānehi pariyosānakalyāṇo』』ti. Phalaggahaṇena vā saupādisesaṃ nibbānamāha, itarena itaraṃ tadubhayañca sāsanasampattiyā osānanti āha 『『phalanibbānehi pariyosānakalyāṇo』』ti.

Buddhasubodhitāya vā ādikalyāṇoti buddhassa subodhitā sammāsambuddhatā, tāya ādikalyāṇo tappabhavattā. Sabbaso saṃkilesappahānaṃ vodānapāripūrī ca dhammasudhammatā, tāya majjhekalyāṇo taṃsarīrattā. Satthārā yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipatti saṅghasuppaṭipatti, tāya pariyosānakalyāṇo tāya sāsanassa loke suppatiṭṭhitabhāvato. Tanti sāsanadhammaṃ. Tathattāyāti yathattāya bhagavatā dhammo desito, tathattāya tathabhāvāya. So pana abhisambodhi paccekabodhi sāvakabodhīti tividho ito aññathā nibbānādhigamassa abhāvato. Tattha sabbaguṇehi aggabhāvato itarabodhidvayamūlatāya ca paṭhamāya bodhiyā ādikalyāṇatā, guṇehi vemajjhabhāvato dutiyāya majjhekalyāṇatā, tadubhayatāya vā vosānatāya ca sāsanadhammassa tatiyāya pariyosānakalyāṇatā vuttā.

Esoti sāsanadhammo. Nīvaraṇavikkhambhanatoti vimuttāyatanasīse ṭhatvā saddhammaṃ suṇantassa nīvaraṇānaṃ vikkhambhanasabbhāvato. Vuttañhetaṃ –

『『Yathā yathāvuso, bhikkhuno satthā vā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhānīyo sabrahmacārī, tathā tathā so tattha labhati atthavedaṃ labhati dhammaveda』』nti.

『『Yasmiṃ , bhikkhave, samaye ariyasāvako ohitasoto dhammaṃ suṇāti, pañcassa nīvaraṇāni tasmiṃ samaye pahīnāni hontī』』ti –

Ca ādi. Samathavipassanāsukhāvahanatoti samathasukhassa vipassanāsukhassa ca sampāpanato. Vuttampi cetaṃ 『『so vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukha』』ntiādi, tathā –

『『Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;

Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānataṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 這樣所說的佛陀教法是顯現的有邊界的法。由於以戒為根本,教法被稱為「以戒為最初的善法」。由於安住于止觀等教法的成就,故說「以止觀和內觀的果實為中間的善法」。由於獲得涅槃的緣故,故說「以涅槃的圓滿為最上善法」。在教法中,正確的修行是依賴於智慧,而其根本是戒和定,所以說「以戒和定為最初的善法」。智慧則是通過理解和開示而分為兩類,因此同時包含這兩者,所以說「通過內觀的路徑為中間的善法」。爲了說明其結果的果實,涅槃的真實實現,之後沒有其他應作之事,因此說「以果實和涅槃為圓滿的善法」。通過果實的把握,或是有餘依的涅槃,其他的則相互依存,故說「以果實和涅槃為圓滿的善法」。 通過佛陀的覺悟而獲得的最初善法是指佛陀的完全覺悟,因其緣故而成為最初的善法。由於完全斷除一切污垢和充滿清凈的法的真實,因此說「以其身體為中間的善法」。尊者所教導的如同所指示的那樣,修行的僧團的良好修行,故說「以良好的教法為圓滿的善法」,因而教法在世間中良好地建立。那就是教法的內容。以真實的方式,是指如實地講述的佛陀所教導的法,真實地如是。然則,覺悟、獨覺、聲聞的覺悟是三種,而涅槃的真實不存在於此。因此,因所有的善法而成為最上者,因其他的覺悟而成為根本的最初善法,因善法的中間而成為第二的中間善法,因兩者的結合而成為第三的圓滿善法。 「這樣」是指教法。由於障礙的斷除,站在解脫的境界,聽聞真實的法,因而障礙被斷除。這樣說: 「如同,尊者,若比丘的老師講法,或是某個尊貴的同修,正如如此,他在此獲得了法的利益,獲得了法的知識。」 「在某個時候,尊者,若高尚的聽眾聽聞法,五種障礙在此刻被斷除」—— 和等。由於安住于止觀的快樂,因此止的快樂和觀的快樂得以實現。也曾如此說:「他離開慾望,離開不善法,帶著思維和思慮,獲得由離欲而生的快樂。」此外: 「無論何時思維,五蘊的生滅; 便獲得歡喜與喜悅,知曉那是無上的。」

Amānusī ratī hoti, sammā dhammaṃ vipassato』』ti ca. (dha. pa. 374-373);

Tathā paṭipannoti yathā samathavipassanāsukhaṃ āvahati, yathā vā satthārā anusiṭṭhaṃ, tathā paṭipanno sāsanadhammo. Tādibhāvāvahanatoti chaḷaṅgupekkhāvasena iṭṭhādīsu tādibhāvassa lokadhammehi anupalepassa āvahanato. Nāthappabhavattāti pabhavati etasmāti pabhavo, uppattiṭṭhānaṃ, nāthova pabhavo etassāti nāthappabhavo, tassa bhāvo nāthappabhavattaṃ, tasmā sāsanadhammassa nāthahetukattāti attho. Atthasuddhiyā majjhekalyāṇoti nirupakkilesatāya niyyānikatā atthasuddhi, tāya majjhekalyāṇo. Kiccasuddhiyā pariyosānakalyāṇoti suppaṭipattisaṅkhātakiccassa suddhiyā pariyosānakalyāṇo suppaṭipattipariyosānattā sāsanadhammassa. Yathāvuttamatthaṃ nigamento āha 『『tasmā』』tiādi.

Sāsanabrahmacariyantiādīsu avisesena tisso sikkhā sakalo ca tantidhammo sāsanabrahmacariyaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ 『『katamesānaṃ kho, bhante, buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikamahosī』』tiādi (pārā. 18). Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo maggabrahmacariyaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ 『『khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīya』』nti (pārā. 14). Yathānurūpanti yathārahaṃ. Sikkhattayasaṅgahañhi sāsanabrahmacariyaṃ atthasampattiyā sātthaṃ, tathā maggabrahmacariyaṃ. Itaraṃ pana tantidhammasaṅkhātaṃ sāsanabrahmacariyaṃ yathāvuttenatthena sātthaṃ sabyañjanañca. Atthasampattiyāti sampannatthatāya. Sampattiattho hi idha sahasaddo. Byañjanasampattiyāti etthāpi eseva nayo. Yassa hi yāgubhattādiitthipurisādivaṇṇanānissitā desanā hoti, na so sātthaṃ deseti niyyānatthavirahato tassā desanāya. Bhagavā pana tathārūpaṃ desanaṃ pahāya catusatipaṭṭhānādinissitaṃ desanaṃ deseti, tasmā 『『atthasampattiyā sātthaṃ desetī』』ti vuccati . Yassa pana desanā sithiladhanitādibhedesu byañjanesu ekappakāreneva dvippakāreneva vā byañjanena yuttatāya ekabyañjanādiyuttā vā damiḷabhāsā viya, vivaṭakaraṇatāya oṭṭhe aphusāpetvā uccāretabbato sabbaniroṭṭhabyañjanā vā kirātabhāsā viya, sabbattheva vissajjanīyayuttatāya sabbavissaṭṭhabyañjanā vā yavanabhāsā viya, sabbattheva sānusāratāya sabbaniggahītabyañjanā vā pādasikādi milakkhubhāsā viya, tassa byañjanapāripūriyā abhāvato abyañjanā nāma desanā hoti. Sabbāpi hi esā byañjanekadesavaseneva pavattiyā aparipuṇṇabyañjanāti katvā 『『abyañjanā』』ti vuccati. Bhagavā pana –

『『Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ, garukaṃ lahukañca niggahītaṃ;

Sambandhaṃ vavatthitaṃ vimuttaṃ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo』』ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.190; ma. ni. aṭṭha.

以下是巴利文的完整直譯: 非人之悅,乃正法觀察者; 按照如何帶來奢摩他觀察之樂,或如師長所教誡,如是行道為教法。為帶來類似本性,以六分舍遣之故,于可意等處帶來類似本性,不為世間法所沾染。從救護者生起,生起者即為生起,為生起處,救護者即為生起,其狀態為救護者生起性,因此教法之救護因性為義。為義之清凈,中間美善,為無煩惱性之出離義清凈,以此為中間美善。為業之清凈,終結美善,為善行為業之清凈,以善行為終結,故教法之善行終結。如上所說義,于結論中說"因此"等。 教法梵行等,不加區別,三學全部及整個教法為梵行。所指示者,如曾說"世尊,哪些佛陀之梵行非短暫存在"等。聖八支道為道梵行。所指示者,如曾說"生已盡,梵行已修,應作已作"。依其相應,依其應得。以三學攝持之教法梵行,為義成就之有義。同樣,道梵行。其餘者,即教法為有義有文。義成就者,為義圓滿之義。此處"成就"之義為"與"。文字成就者,亦復如是。若有關粥飯等、男女等描述之教說,由於無出離義,非有義之教說。世尊捨棄如是教說,依四念處等教說,故說"為義成就而有義地教說"。若其教說,于鬆弛、響音、長短、重輕、閉音等文字,或單一方式、二種方式之文字相應,或如泰米爾語之單一文字相應;或如基拉特語之開口不觸唇而發音之全部閉音文字;或如希伯來語之全處可答覆相應;或如帕達西卡等混合語之全部鼻音文字相應,由於文字圓滿之缺乏,名為無文字教說。此全為文字部分之執行,未圓滿文字,故稱"無文字"。世尊則: "鬆弛、響音與長短,重輕與閉音; 連線、確定、解脫,十種文字智之分別。"

1.291; pari. aṭṭha. 485) –

Evaṃ vuttaṃ dasavidhaṃ byañjanaṃ amakkhetvā paripuṇṇabyañjanameva katvā dhammaṃ deseti, tasmā 『『byañjanasampattiyā sabyañjanaṃ desetī』』ti vuccati.

Idāni 『『sātthaṃ sabyañjana』』nti ettha nettinayenapi atthaṃ dassetuṃ 『『saṅkāsanaṃ…pe… sabyañjana』』nti vuttaṃ. Tattha yadipi nettiyaṃ 『『byañjanamukhena byañjanatthaggahaṇaṃ hotīti akkharaṃ pada』』ntiādinā byañjanapadāni paṭhamaṃ uddiṭṭhāni, idha pana pāḷiyaṃ 『『sātthaṃ sabyañjana』』nti āgatattā atthapadāniyeva paṭhamaṃ dassetuṃ 『『saṅkāsanapakāsanā』』tiādi vuttaṃ. Tattha saṅkhepato kāsanaṃ dīpanaṃ saṅkāsanaṃ. Kāsananti ca kāsīyati dīpīyati vibhāvīyatīti attho. 『『Maññamāno kho bhikkhu baddho mārassa amaññamāno mutto』』tiādīsu viya saṅkhepena dīpanaṃ saṅkāsanaṃ nāma. Tattakena hi tena bhikkhunā paṭividdhaṃ. Tenāha 『『aññātaṃ bhagavā』』tiādi. Paṭhamaṃ kāsanaṃ pakāsanaṃ. 『『Sabbaṃ, bhikkhave, āditta』』nti evamādīsu pacchā kathitabbamatthaṃ paṭhamaṃ vacanena dīpanaṃ pakāsanaṃ nāma. Ādikammasmiñhi ayaṃ pa-saddo 『『paññapeti paṭṭhapetī』』tiādīsu viya. Tikkhindriyāpekkhañcetaṃ padadvayaṃ uddesabhāvato. Tikkhindriyo hi saṅkhepato paṭhamañca vuttamatthaṃ paṭipajjati. Saṃkhittassa vitthāravacanaṃ sakiṃ vuttassa puna vacanañca vivaraṇavibhajanāni, yathā 『『kusalā dhammā』』ti saṅkhepato sakiṃyeva ca vuttassa atthassa 『『katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ citta』』ntiādinā vitthārato vivaraṇavasena vibhajanavasena ca puna vacanaṃ. Majjhimindriyāpekkhametaṃ padadvayaṃ niddesabhāvato. Vivaṭassa vitthāratarābhidhānaṃ vibhattassa ca pakārehi ñāpanaṃ vineyyānaṃ cittaparitosanaṃ uttānīkaraṇapaññāpanāni, yathā 『『phasso hotī』』tiādinā vivaṭavibhattassa atthassa 『『katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā』』tiādinā uttānīkiriyā paññāpanā ca. Mudindriyāpekkhametaṃ padadvayaṃ paṭiniddesabhāvato.

以下是巴利文的完整直譯: 如是所說,十種文字,未忽略,唯以圓滿文字教說,因此說「以文字成就而有義地教說」。 現在「有義的文字」在這裡也通過引導來顯示意義,故說「引導……等……有義的文字」。那裡雖然在引導中說「以文字之面,抓取文字之義,故為字句」,但在此處巴利文中「有義的文字」到來,因此首先顯示意義的字句,故說「引導與顯現」等。那裡簡而言之,引導為照明,引導的意思是照亮、顯現、闡明。「若思維者,僧人被魔所束縛,非思維者則解脫」等等,簡而言之,引導為照明。因而,因他被這個僧人所領悟。故說「已知者世尊」等。首先引導為顯現。「一切,僧人,皆為燃燒」,如是等後面所說之義,通過第一個說法引導為顯現。在初始行為中,此「pa」音如「命名、設立」等等。此二字在引導中被提及。因為敏銳者簡而言之首先所說的義,敏銳者確實遵循所說之義。簡約的詳細說法,所說的再說,作為解釋與分解,例如「善法」簡而言之確實所說的義「哪些法是善的?在何時,欲界的善心」等等,作為詳細解釋與分解再說。中等敏銳者在此二字中為指示的性質。顯現的更詳細稱呼,分散的則通過方式的指示,心的愉悅,顯現的智慧的闡明,例如「觸存在」等等,在顯現分散的義中「在何時觸存在?在何時觸為接觸與相互接觸」等等,顯現的闡明與智慧的闡明。柔弱者在此二字中為反指的性質。

Atha vā 『『sabbaṃ, bhikkhave, āditta』』nti evaṃ paṭhamaṃ dīpitamatthaṃ puna pākaṭaṃ katvā dīpanena 『『kiñca, bhikkhave, sabbaṃ ādittaṃ? Cakkhu, bhikkhave, ādittaṃ, rūpā ādittā』』ti evamādinā saṃkhittassa vitthārābhidhānena sakiṃ vuttassa punapi abhidhānena vitthāretvā desanaṃ vivaraṇaṃ nāma. 『『Kusalā dhammā』』ti saṅkhepena nikkhittassa 『『katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī』』ti niddesavasena vivarite kusale dhamme 『『tasmiṃ samaye phasso hoti vedanā hotī』』ti vibhāgakaraṇaṃ vibhajanaṃ nāma. Vivaṭassa vitthārābhidhānena vibhattassa ca upamābhidhānena uttāniṃ karotīti vivaraṇena vivaritatthassa 『『katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā』』ti ativivaritvā kathanaṃ, vibhajanena vibhattassa 『『seyyathāpi, bhikkhave, gāvī niccammā, evameva khvāyaṃ bhikkhave phassāhāro daṭṭhabboti vadāmī』』ti evamādiupamākathanañca uttānīkaraṇaṃ nāma. Dhammaṃ suṇantānaṃ dhammadesanena vicittena anekavidhena somanassassa uppādanaṃ atikhiṇabuddhīnaṃ anekavidhena ñāṇatikhiṇakaraṇañca paññatti nāma sotūnaṃ cittatosanena cittanisānena ca paññāpanaṃ paññattīti katvā. Atthapadasamāyogato sātthanti pariyattiatthassa saṅkāsanādiatthapadarūpattā yathāvuttachaatthapadasamāyogato sātthaṃ. Saṅkāsanapakāsanādayo hi atthākārattā 『『atthapadānī』』ti vuccanti. Atthoyeva hi byañjanapadehi saṅkāsīyati pakāsīyati vivarīyati vibhajīyati uttānī karīyati paññāpīyati.

以下是巴利文的完整直譯: 然後說「一切,僧人,皆為燃燒」,如是首次顯現的義,再次明確后,通過照明問道「什麼,一切皆為燃燒?眼,僧人,皆為燃燒,色法皆為燃燒」,如是通過簡約的詳細稱呼,所說的再說,作為解釋名為顯現。以「善法」為簡約而拋出「哪些法是善的?在何時,欲界的善心生起?」為指示的方式,詳細解釋善法,「在何時觸存在,感受生起」,為分解與分散之名。顯現的詳細稱呼,通過比喻的稱呼,作出顯現的闡明,故在顯現的闡明中「在何時觸存在?在何時觸為接觸與相互接觸?」為過於詳細的說法,通過分散的比喻稱呼,如「如同,僧人,牛群安靜,亦然,我說這一觸受的緣起」。聽聞法者,通過法的教說,種種方式生起愉悅,敏銳的智者通過種種方式使智慧敏銳,名為對聽者的心的愉悅與心的安寧。因義詞的結合而有義,因所述義的性質而有義,如所說的義詞結合。引導與顯現等因義的性質故,稱為「義詞」。確實以義詞而引導、顯現、闡明、分散、顯現、智慧之引導。

Akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesasampattiyāti ettha 『『saṭṭhi vassasahassānī』』ti evamādīsu sa-kāra du-kāra so-kārādi viya uccāraṇavelāya apariyosite pade vaṇṇo akkharaṃ pariyāyavasena akkharaṇato avevacanato. Na hi vaṇṇassa pariyāyo vijjati. Yathā hi padaṃ savevacanatāya atthavasena pariyāyaṃ carantaṃ sañcarantaṃ viya hoti, na evaṃ vaṇṇo avevacanattā. Ekakkharaṃ vā padaṃ akkharaṃ 『『mā evaṃ kira ta』』ntiādīsu mā-kārādayo viya. Keci pana 『『tīsu dvāresu parisuddhapayogabhāvena visuddhakaraṇaṭṭhānānaṃ cittena pavattitadesanāvācāhi akkharaṇato avevacanato akathitattā akkharanti saññitā. Taṃ pārāyanikabrāhmaṇānaṃ manasā pucchitapañhānaṃ vasena bhagavatā ratanaghare nisīditvā sammasitapaṭṭhānamahāpakaraṇavasena ca gahetabba』』nti vadanti. Vibhattiyantaṃ atthassa ñāpanato padaṃ. Pajjati attho etenāti hi padaṃ. Taṃ nāmapadaṃ ākhyātapadaṃ upasaggapadaṃ nipātapadanti catubbidhaṃ. Tattha phasso vedanā cittanti evamādikaṃ dabbapadhānaṃ nāmapadaṃ. Nāmapadehi dabbamāvibhūtarūpaṃ, kiriyā anāvibhūtarūpā. Phusati vedayati vijānātīti evamādikaṃ kiriyāpadhānaṃ ākhyātapadaṃ. Ākhyātapadehi kiriyā āvibhūtarūpā, dabbamanāvibhūtarūpaṃ. Yathā 『『cirappavāsi』』nti ettha pa-saddo vasanakiriyāya viyogavisiṭṭhataṃ dīpeti, evaṃ kiriyāvisesadīpanato kiriyāvisesāvabodhanimittaṃ. Pa-iti evamādikaṃ upasaggapadaṃ. Kiriyāya dabbassa ca sarūpavisesappakāsanahetubhūtaṃ evanti evamādikaṃ nipātapadaṃ. 『『Evaṃ manasi karotha, mā evaṃ manasākatthā』』tiādīsu hi kiriyāvisesadīpanato kiriyāvisesassa jotako evaṃsaddo, 『『evaṃsīlā evaṃdhammā』』tiādīsu dabbavisesassa. Saṅkhepato vuttaṃ padābhihitaṃ atthaṃ byañjetīti byañjanaṃ, vākyaṃ. 『『Cattāro iddhipādā』』ti saṅkhepena kathitamatthaṃ 『『katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriya, citta, vīmaṃsasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvetī』』tiādinā pākaṭaṃ karotīti vākyameva byañjanaṃ, taṃ pana atthato padasamudāyoti daṭṭhabbaṃ. Saākhyātaṃ sanipātaṃ sakārakaṃ savisesanaṃ vākyanti hi vadanti. Nanu ca padenapi attho byañjīyatīti padampi byañjananti āpajjatīti? Taṃ na. Padamattasavanepi hi adhikārādivasena labbhamānehi padantarehi anusandhānaṃ katvāva atthasampaṭipatti hotīti vākyameva atthaṃ byañjayatīti.

Pakārato vākyavibhāgo ākāro. 『『Tattha katamo chando? Yo chando chandikatā kattukamyatā』』ti evamādīsu kathitasseva vākyassa anekavidhena vibhāgakaraṇaṃ ākāro nāma. Ākārābhihitaṃ nibbacanaṃ nirutti. 『『Phasso vedanā』』ti evamādīsu ākārena kathitaṃ 『『phusatīti phasso, vedayatīti vedanā』』ti nīharitvā vitthāravacanaṃ nirutti nāma. 『『Nibbānaṃ maggati, nibbānatthikehi vā maggīyati, kilese vā mārento gacchatīti maggo』』tiādinā nibbacanavitthāro niravasesadesanattā niddeso. Atha vā vedayatīti vedanāti nibbacanaladdhapadesu sukhadukkhaadukkhamasukhāsu sukhayatīti sukhā, dukkhayatīti dukkhā, neva dukkhayati na sukhayatīti adukkhamasukhāti atthavitthāro niravasesena kathitattā niddeso nāma. Etesaṃ akkharādīnaṃ byañjanapadānaṃ sampattiyā sampannatāya sabyañjanaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 字母、詞語、文字的性質、定義、說明之成就,即在「六十萬年」之類的例子中,如同「有字、無字、何字」等在讀音時未遺失的詞,色彩作為字母的變體,因字母的性質而顯現。確實沒有色彩的變體。就像詞語因其意義的變體而存在,像在行走、移動時一樣,並非色彩因其性質而顯現。單一字母或詞語字母如「莫這樣說」等等,像「莫」字之類。然而,有人說「在三個門口,因純凈的運用而成就純凈的地方的心所生起的教說,因字母的性質而未被說明的稱為字母」。這與被問的、被思考的有關,世尊在寶藏中坐著,以深思熟慮的因緣而應當被接受。因顯現的義而知曉的詞語。因此,詞語指的是「此義」。這被稱為名詞、動詞、字首、後綴四種。那裡「觸、感受、心」等等為動詞性名詞。名詞以動詞的性質顯現,行為則以非動詞的性質顯現。觸、感受、知曉等為動詞性名詞。動詞性名詞以行為顯現,名詞則以非動詞的性質顯現。就像「長久居住」中,詞的音節表明與居住行為的分離,故此類動詞性名詞的顯現。字首之類的詞。行為與名詞的性質所顯現的各種特徵,故此類後綴性名詞。 「如此思維,不要如此思維」等等,確實是因動詞性名詞的顯現,故此類動詞性名詞的光輝在此類名詞中。簡而言之,所說的義為詞語的指示,即為句子。「四種神通」的簡約所說的義「哪些四種?在此,僧人,僧人培養慾望、定力、努力、心、思維等所成的神通」,如是明確地表明為句子,然而從義的角度看應被視為詞語的集合。被稱為「已說、已彙集、有字、有特徵的句子」。難道詞語的義也會被指示?詞語也會被指示嗎?這並非如此。僅僅因詞語的聽聞而被賦予的權能等,結合其他詞語后,義的成就才會顯現,故此句子即為義的指示。 從結構上看,句子的分割為形式。「那麼,什麼是慾望?是慾望的慾望、慾望的行動」等等,所說的句子通過多種方式的分割被稱為形式。形式所指示的意涵為定義。「觸、感受」等等,所說的「觸為觸,感受為感受」,以此引出詳細的定義。 「涅槃是道路,因涅槃而生者被稱為道路,或是消滅煩惱者走向」的等定義,因無所不包的教說而被稱為說明。或者說,感受為感受,因定義的詞語中「快樂、痛苦、非痛苦非快樂」的定義,快樂者為快樂,痛苦者為痛苦,非痛苦非快樂者為非痛苦非快樂,因義的詳細說明而被稱為定義。以上這些字母等的詞語的成就,因其成就而有義的字。

Evaṃ panassa atthapadasamāyogo byañjanapadasampatti ca veditabbā. Tattha bhagavā akkharehi saṅkāseti, padehi pakāseti, byañjanehi vivarati, ākārehi vibhajati, niruttīhi uttāniṃ karoti, niddesehi paññapeti. Tathā hi padāvayavaggahaṇamukhena padaggahaṇaṃ, gahitena ca padena padatthāvabodho gahitapubbasaṅketassa hotīti bhagavā akkharehi saṅkāseti. Yasmā pana akkharehi saṃkhittena dīpiyamāno attho padapariyosāne vākyassa apariyositattā padena paṭhamaṃ pakāsito dīpito hoti, tasmā padehi pakāseti. Vākyapariyosāne pana so attho vivarito vivaṭo kato hotīti byañjanehi vivarati. Yasmā ca pakārehi vākyabhede kate tadattho vibhatto nāma hoti, tasmā ākārehi vibhajati. Tathā vākyāvayavānaṃ paccekaṃ nibbacanavibhāge kate so attho pākaṭo hotīti niruttīhi uttāniṃ karoti. Katanibbacanehi pana vākyāvayavehi vitthāravasena niravasesato desitehi veneyyānaṃ cittaparitosanaṃ buddhinisānañca kataṃ hotīti niddesehi paññapeti. Apica bhagavā akkharehi ugghaṭetvā padehi vineti ugghaṭitaññuṃ, byañjanehi vipañcetvā ākārehi vineti vipañcitaññuṃ, niruttīhi netvā niddesehi vineti neyyaṃ. Evañcāyaṃ dhammo ugghaṭiyamāno ugghaṭitaññuṃ vineti, vipañciyamāno vipañcitaññuṃ, nīyamāno neyyaṃ. Tattha ugghaṭanā ādi, vipañcanā majjhe, nayanaṃ ante. Evaṃ tīsu kālesu tidhā desito dosattayavidhamano guṇattayāvaho tividhavineyyavinayanoti evampi tividhakalyāṇoyaṃ dhammo atthabyañjanapāripūriyā sāttho sabyañjanoti veditabbo. Vuttañhetaṃ nettipakaraṇe (netti. 9) –

『『Tattha bhagavā akkharehi saṅkāseti, padehi pakāseti, byañjanehi vivarati, ākārehi vibhajati, niruttīhi uttāniṃ karoti, niddesehi paññapeti. Tattha bhagavā akkharehi ca padehi ca ugghaṭeti, byañjanehi ca ākārehi ca vipañceti, niruttīhi ca niddesehi ca vitthāreti. Tattha ugghaṭanā ādi, vipañcanā majjhe, vitthāranā pariyosānaṃ. Soyaṃ dhammavinayo ugghaṭiyanto ugghaṭitaññuṃ puggalaṃ vineti, tena naṃ āhu ādikalyāṇoti. Vipañciyanto vipañcitaññuṃ puggalaṃ vineti, tena naṃ āhu majjhekalyāṇoti. Vitthāriyanto neyyaṃ puggalaṃ vineti, tena naṃ āhu pariyosānakalyāṇotī』』ti.

以下是巴利文的完整直譯: 這樣,應當了知他的意義詞語組合和語音詞語完整性。在此,世尊以字母闡明,以詞語展示,以語音闡釋,以形式分析,以語言使其明瞭,以說明使其闡明。確實,通過詞語部分的把握方式,把握詞語,並且通過所把握的詞語,瞭解詞語的意義,這是以前約定的,所以世尊以字母闡明。又因為以字母簡略顯示的意義,由於句子未完結,所以首先以詞語展示闡明。在句子結束時,那個意義被闡釋開啟,所以以語音闡釋。又因為在句子變化中以各種方式作出,那個意義被稱為已分析,所以以形式分析。如此,對句子各部分逐一進行語源分析時,那個意義被顯明,所以以語言使其明瞭。通過對句子各部分已作語源分析並詳盡無餘地闡明,對學習者的心意滿足,智慧明晰,所以以說明使其闡明。 此外,世尊以字母開啟,以詞語教導能理解開啟者;以語音詳細闡釋,以形式教導能詳細理解者;以語言引導,以說明教導可被引導者。這樣,這種法被開啟時教導能理解開啟者,被詳細闡釋時教導能理解詳細闡釋者,被引導時教導可被引導者。在此,開啟在開始,詳細闡釋在中間,引導在結尾。如此在三種時間裡,以三種方式闡說,消除三種過失,帶來三種功德,以三種可教導方式教導,因此這種美妙的法應當以意義和語音的圓滿而了知,是有意義且有語音的。 正如在《引導論》中所說: "在此,世尊以字母闡明,以詞語展示,以語音闡釋,以形式分析,以語言使其明瞭,以說明使其闡明。在此,世尊以字母和詞語開啟,以語音和形式詳細闡釋,以語言和說明詳盡闡明。在此,開啟在開始,詳細闡釋在中間,詳盡闡明在結尾。這種法律被開啟時,教導能理解開啟的人,因此稱其為初始美妙。被詳細闡釋時,教導能理解詳細闡釋的人,因此稱其為中間美妙。被詳盡闡明時,教導可被引導的人,因此稱其為結尾美妙。"

Atthagambhīratātiādīsu attho nāma tantiattho. Dhammo tanti. Paṭivedho tantiyā tantiatthassa ca yathābhūtāvabodho. Desanā nāma manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. Te panete atthādayo yasmā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca, tasmā gambhīrā. Atha vā attho nāma hetuphalaṃ. Dhammo hetu. Desanā paññatti, yathādhammaṃ dhammābhilāpo. Anulomapaṭilomasaṅkhepavitthārādivasena vā kathanaṃ. Paṭivedho abhisamayo, atthānurūpaṃ dhammesu, dhammānurūpaṃ atthesu, paññattipathānurūpaṃ paññattīsu avabodho. Tesaṃ tesaṃ vā dhammānaṃ paṭivijjhitabbo lakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo. Tepi cete atthādayo yasmā anupacitakusalasambhārehi duppaññehi sasādīhi viya mahāsamuddo dukkhogāhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca, tasmā gambhīrā. Tesu paṭivedhassapi atthasannissitattā vuttaṃ 『『atthagambhīratāpaṭivedhagambhīratāhi sāttha』』nti atthaguṇadīpanato. Tāsaṃ dhammadesanānaṃ byañjanasannissitattā vuttaṃ 『『dhammagambhīratādesanāgambhīratāhi sabyañjana』』nti tāsaṃ byañjanasampattidīpanato. Atthesu pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, atthadhammaniruttipaṭisambhidāsu pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidāti imissāpi paṭisambhidāya atthavisayattā āha 『『atthapaṭibhānapaṭisambhidāvisayato sāttha』』nti atthasampattiyā asati tadabhāvato. Dhammoti tanti. Niruttīti tantipadānaṃ niddhāretvā vacanaṃ. Tattha pabhedagatāni ñāṇāni dhammaniruttipaṭisambhidāti āha 『『dhammaniruttipaṭisambhidāvisayato sabyañjana』』nti asati byañjanasampattiyā tadabhāvato.

Parikkhakajanappasādakantīti ettha iti-saddo hetuattho. Yasmā parikkhakajanānaṃ kiṃkusalagavesīnaṃ pasādāvahaṃ, tasmā sātthaṃ. Atthasampannanti phalena hetuno anumānaṃ nadīpūrena viya upari vuṭṭhipavattiyā. Sātthakatā panassa paṇḍitavedanīyatāya, sā paramagambhīrasaṇhasukhumabhāvato veditabbā. Vuttañhetaṃ 『『gambhīro duddaso』』tiādi. Lokiyajanappasādakanti sabyañjananti yasmā lokiyajanassa pasādāvahaṃ, tasmā sabyañjanaṃ. Lokiyajano hi byañjanasampattiyā tussati. Idhāpi phalena hetuno anumānaṃ. Sabyañjanatā panassa saddheyyatāya, sā ādikalyāṇādibhāvato veditabbā. Atha vā paṇḍitavedanīyato sātthanti paññāpadaṭṭhānatāya atthasampannataṃ āha, tato parikkhakajanappasādakaṃ saddheyyato sabyañjananti saddhāpadaṭṭhānatāya byañjanasampannataṃ, tato lokiyajanappasādatanti evamettha attho daṭṭhabbo. Gambhīrādhippāyato sātthanti adhippāyato agādhāpāratāya atthasampannaṃ aññathā tadabhāvato. Uttānapadato sabyañjananti subodhasaddakatāya byañjanasampannaṃ paramagambhīrassapi atthassa vineyyānaṃ suviññeyyabhāvāpādanato. Sabbopesa atthasampattiyā sātthaṃ, byañjanasampattiyā sabyañjananti sabbapaṭhamaṃ vuttasseva atthadvayassa papañcoti daṭṭhabbo. Tathā ceva tattha tattha saṃvaṇṇitaṃ. Tathā hettha vikappassa samuccayassa vā aggahaṇaṃ. Upanetabbassa abhāvatoti pakkhipitabbassa vodānatthassa avuttassa abhāvato. Kevalasaddo sakalādhivacananti āha 『『sakalaparipuṇṇabhāvenā』』ti , sabbabhāgehi paripuṇṇatāyāti attho. Apanetabbassāti saṃkilesadhammassa.

以下是巴利文的完整中文直譯: 在深奧意義等處,意義即為本質意義。法為本。通達為本和本質意義的如實了知。宣說即為以意念確立的本質的宣說。這些意義等之所以深奧,猶如大海一樣,對於遲鈍的智慧者來說難以把握和確立,因此是深奧的。或者,意義即為因果。法為因。宣說為概念,按照法的言說。或者根據順逆、總略、廣說等方式的敘說。通達為體悟,在意義上順應於法,在法上順應于意義,在概念路徑上順應于概念的了知。或者是應該通達的各種法的特徵,即不顛倒的本性。這些意義等之所以深奧,猶如大海一樣,對於未積累善根的愚鈍者來說難以把握和確立,因此是深奧的。由於通達依賴於意義,所以說"以意義的深奧和通達的深奧為有意義",這是顯示意義的功德。由於宣說依賴於語言,所以說"以法的深奧和宣說的深奧為有語言",這是顯示語言的成就。在意義的分支中的智慧為意義分別智,在意義、法、語言分別智中的分支智慧為機智分別智。因為這個分別智的領域是意義,所以說"從意義機智分別智的領域為有意義",當沒有意義成就時,即不存在。"法"為本。"語言"即是確定本文詞語后的言說。在那裡,分支智慧為法語言分別智,所以說"從法語言分別智的領域為有語言",當沒有語言成就時,即不存在。 "令考察者和大眾歡喜"中,"如此"一詞表示因。因為它令考察者(即善求者)生起信心,所以是有意義的。"意義成就"即以果推知因,如同河水滿溢時上方降雨的流動。其有意義性在於學者可以理解,這應該從最深奧、微細、精妙的特性來理解。正如所說:"深奧難以看見"等。"令世間大眾歡喜"即"有語言",因為它令世間大眾生起信心,所以是有語言的。世間大眾確實以語言的成就而歡喜。在這裡也是以果推知因。其有語言性在於值得信賴,這應該從初始美好等特性來理解。或者,從學者可理解的角度說有意義,是以智慧為基礎的意義成就;從此,令考察者歡喜是以信心為基礎的可信賴;然後是令世間大眾歡喜,這樣理解其中的意義。"從深奧意圖為有意義"即從意圖的角度,因為深不可測,所以意義成就,否則即不存在。"從淺顯詞語為有語言"即因為詞語容易理解,語言成就,即使是最深奧的意義也能使學習者容易理解。所有這些都是以意義成就為有意義,以語言成就為有語言,這應該理解為最初所說的兩種意義的開展。正如在各處所讚頌的那樣。在這裡,不取決和總和的最高點。因為沒有應被引入的、待澄清的未說明部分。"全"一詞是全

Brahmacariyaṃ pakāsetīti ettha pana ayaṃ brahmacariya-saddo dāne veyyāvacce pañcasikkhāpadasīle appamaññāsu methunaviratiyaṃ sadārasantose vīriye uposathaṅgesu ariyamagge sāsaneti imesu atthesu dissati.

『『Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ,

Kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;

Iddhī jutī balavīriyūpapatti,

Idañca te nāgamahāvimānaṃ.

『『Ahañca bhariyā ca manussaloke,

Saddhā ubho dānapatī ahumhā;

Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi,

Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.

『『Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ,

Tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;

Iddhī jutī balavīriyūpapatti,

Idañca me dhīra mahāvimāna』』nti. –

Imasmiñhi puṇṇakajātake (jā. 2.22.1592-1593, 1595) dānaṃ 『『brahmacariya』』nti vuttaṃ.

『『Kena pāṇi kāmadado, kena pāṇi madhussavo;

Kena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhati.

『『Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo;

Tena me brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī』』ti. –

Imasmiṃ aṅkurapetavatthumhi (pe. va. 275, 277) veyyāvaccaṃ 『『brahmacariya』』nti vuttaṃ. 『『Evaṃ kho taṃ bhikkhave tittiriyaṃ nāma brahmacariyaṃ ahosī』』ti (cūḷava. 311) imasmiṃ tittirajātake pañcasikkhāpadasīlaṃ 『『brahmacariya』』nti vuttaṃ. 『『Taṃ kho pana me pañcasikha brahmacariyaṃ neva nibbidāya na virāgāya na nirodhāya yāvadeva brahmalokūpapattiyā』』ti imasmiṃ mahāgovindasutte (dī. ni. 2.329) catasso appamaññāyo 『『brahmacariya』』nti vuttā. 『『Pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmā』』ti imasmiṃ sallekhasutte (ma. ni. 1.83) methunavirati 『『brahmacariya』』nti vuttā.

『『Mayañca bhariyā nātikkamāma,

Amhe ca bhariyā nātikkamanti;

Aññatra tāhi brahmacariyaṃ carāma,

Tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare』』ti. –

Mahādhammapālajātake (jā. 1.10.97) sadārasantoso 『『brahmacariya』』nti vutto. 『『Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyaṃ caritā, tapassī sudaṃ homī』』ti lomahaṃsanasutte (ma. ni. 1.155) vīriyaṃ 『『brahmacariya』』nti vuttaṃ.

『『Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;

Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī』』ti. –

Evaṃ (jā. 2.22.429) nimijātake attadamanavasena kato aṭṭhaṅgiko uposatho 『『brahmacariya』』nti vutto. 『『Idaṃ kho pana me, pañcasikha, brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya…pe… ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo』』ti mahāgovindasuttasmiṃyeva (dī. ni. 2.329) ariyamaggo 『『brahmacariya』』nti vutto. 『『Tayidaṃ brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāvadeva manussehi suppakāsita』』nti pāsādikasutte (dī. ni.

以下是巴利文的完整中文直譯: 「顯現出梵行」,在這裡,梵行這個詞顯示在施捨、慈善、五戒、少欲、對慾望的克制、與伴侶的和諧、精進、齋戒、八正道等方面。 「你有什麼,梵行是什麼, 這是什麼純凈的果報; 神通、智慧、強大的精進, 以及你的那大龍神的天宮。 「我和我的妻子在人間, 我們兩個都有信心,施捨者; 當時我有一個通往的家, 受到了修行者和婆羅門的安慰。 「那是我的,梵行是, 這是什麼純凈的果報; 神通、智慧、強大的精進, 以及我的智者的偉大天宮。」—— 在這部善行生文中(善行生文 2.22.1592-1593, 1595)中提到施捨為「梵行」。 「誰的手是慾望的施捨者,誰的手是甘露的施捨者; 你的梵行是什麼,功德在手中顯現。 「那手是慾望的施捨者,那手是甘露的施捨者; 那我的梵行是,功德在手中顯現。」—— 在這部種子生文中(種子生文 275, 277)提到施捨為「梵行」。「這樣,僧侶們,名為鸚鵡的梵行是」 (小部 311)在這部鸚鵡生文中提到五戒為「梵行」。「然而,我的五戒梵行,既不因厭倦也不因離欲,也不因滅盡,直到進入天界」在這部大牛經中(大藏經 2.329)提到四種少欲為「梵行」。「他人將不會是梵行者,我們將會是這裡的梵行者」在這部論述中(大藏經 1.83)提到對慾望的克制為「梵行」。 「我和我的妻子不會超越, 我們和妻子不會超越; 除了她們,我們將過著梵行, 因此,我們的年輕人不會消亡。」—— 在這部大法護生文中(善行生文 1.10.97)提到和諧為「梵行」。「我確實知道,薩利普塔,具四種的梵行,確實是修行者」在這部鵝毛經中(大藏經 1.155)提到精進為「梵行」。 「以劣等的梵行,出身于士族; 以中等的,進入天界, 以優越的,獲得解脫。」—— 這樣(善行生文 2.22.429)在這部生文中提到八正道為「梵行」。「現在,對我來說,五戒,梵行,完全厭倦與離欲……這是唯一的崇高的八正道」在這部大牛經中(大藏經 2.329)提到崇高的八正道為「梵行」。「這確實是梵行,既是神通,又是豐富的,廣泛的,普遍的,直到人們所善於顯現的。」在這部莊嚴經中(大藏經 2.329)提到。

3.174) sikkhattayasaṅgahaṃ sakalasāsanaṃ 『『brahmacariya』』nti vuttaṃ. Imasmimpi ṭhāne idameva 『『brahmacariya』』nti adhippetanti āha 『『sikkhattayapariggahitattā』』tiādi. Seṭṭhehīti buddhādīhi seṭṭhehi. Seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtaṃ vā cariyaṃ brahmacariyaṃ.

Sanidānanti heṭṭhā vuttalakkhaṇena nidānena sanidānaṃ. Sauppattikanti saaṭṭhuppattikaṃ. Veneyyānaṃanurūpatoti veneyyānaṃ cariyādianurūpato. Atthassāti desiyamānassa sīlādiatthassa. Hetudāharaṇayuttatoti 『『taṃ kissa hetu seyyathāpi, bhikkhave』』ti ca ādinā tattha tattha hetupamaggahaṇena hetudāharaṇehi yuttato. Saddhāpaṭilābhenāti 『『te taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhantī』』tiādinā vuttasaddhāpaṭilābhena. Paṭipattiyāti sīlavisuddhiyādisammāpaṭipattiyā, paṭipattinimittanti attho. Adhigamabyattitoti saccappaṭivedhena adhigamaveyyattiyasabbhāvato sātthaṃ kapilamatādi viya tucchaṃ niratthakaṃ ahutvā atthasampannanti katvā. Pariyattiyāti pariyattidhammaparicayena. Āgamabyattitoti durakkhātadhammesu paricayaṃ karontassa viya sammohaṃ ajanetvā bāhusaccaveyyattiyasabbhāvato sabyañjanaṃ. Byañjanasampattiyā hi sati āgamabyattīti. Sīlādipañcadhammakkhandhayuttatoti sīlādīhi pañcahi dhammakoṭṭhāsehi avirahitattā. Kevalaparipuṇṇanti anavasesena samantato puṇṇaṃ pūritaṃ. Nirupakkilesatoti diṭṭhimānādiupakkilesābhāvato. Nittharaṇatthāyāti vaṭṭadukkhato nissaraṇāya. Lokāmisanirapekkhatoti kathañcipi taṇhāsannissayassa anissayato parisuddhaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo 『『imaṃ dhammadesanaṃ nissāya lābhaṃ vā sakkāraṃ vā labhissāmī』』ti deseti, tassa aparisuddhā desanā hoti. Bhagavā pana lokāmisanirapekkho hitapharaṇena mettābhāvanāya muduhadayo ullumpanasabhāvasaṇṭhitena cittena deseti, tasmā tassa desanā parisuddhāti.

Sādhūti ayaṃ saddo 『『sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetū』』tiādīsu (saṃ. ni. 4.95) āyācane dissati. 『『Sādhu bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā』』tiādīsu (ma. ni. 3.86) sampaṭicchane. 『『Sādhu sādhu sāriputtā』』tiādīsu (dī. ni. 3.349) sampahaṃsane. 『『Tena hi brāhmaṇa sādhukaṃ suṇohī』』tiādīsu (ma. ni. 5.192) daḷhīkamme āṇattiyañca dissati.

『『Sādhu dhammaruci rājā, sādhu paññāṇavā naro;

Sādhu mittānamaddubbho, pāpassākaraṇaṃ sukha』』nti. –

Ādīsu (jā. 2.

以下是巴利文的完整中文直譯: 「關於三學的總集,整個教法稱為『梵行』。」在這個地方,這個『梵行』的意義是指「由於三學的完整性」,如是所說。「最上者」是指佛等最上者。「最上者」所指的即是與梵行相應的行為。 「有因」是指下面所述的特徵所依的因。「有善果」是指善果的實現。「與可尊敬者相應」是指與可尊敬者的行為相應。「有意義」是指所宣說的法的意義,如戒等。「因的舉例適當」是指「這是什麼因,例如,僧侶們」等等,通過各處的因的引證而適當的舉例。「通過信心的獲得」是指「他們聽到這個法后,獲得了對如來的信心」等等所述的信心的獲得。「修行」是指通過戒的清凈等正確的修行,修行的目的即是此。「通過真實的證悟」是指通過對真實的了知而獲得的成就,像是卡比拉馬特(Kapilavatthu)等地的無意義、無用的事物被排除后,所獲得的意義的成就。「通過範圍」是指通過對法的瞭解的範圍。「通過經典」是指在難以理解的法中,進行了解而不生迷惑,具備廣博的智慧的特性。「因的成就」是指通過戒等五種法的特性而不缺少的狀態。「完全圓滿」是指完全沒有剩餘、全面的圓滿。「沒有污垢」是指沒有見解、我執等污染的狀態。「爲了超越」是指爲了脫離輪迴的苦。「不依於世間」是指在某種程度上,超越了對慾望的依賴,達到清凈的狀態。這是說:如果有人說「我將依靠這個法的教導來獲得利益或供養」,那麼他的教導是不清凈的。然而,世尊卻以不依於世間的利益,憑藉慈悲的心,溫柔的心,安慰的心來宣說,因此他的教導是清凈的。 「好!」這個詞在「愿我尊敬的佛陀簡要地宣說法」之類的請求中顯現。「好,尊敬的」是指比丘在欣然接受佛陀所說的后,表示贊同的表述。「好,好,薩利普塔」是指讚美的表述。「因此,婆羅門,聽得好。」是指在堅固的事業中表現出的決心。 「好,法的喜悅之王,好,智慧之人; 好,朋友中的善者,做惡的行為帶來快樂。」—— 在這些地方(善行生文 2.22.429)中。

18.101) sundare. Idhāpi sundareyeva daṭṭhabboti āha 『『sādhu kho panāti sundaraṃ kho panā』』ti. Tattha sundaranti bhaddakaṃ. Bhaddakatā ca passantassa hitasukhāvahabhāvenāti āha 『『atthāvahaṃ sukhāvaha』』nti. Tattha atthāvahanti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthasaññitahitāvahaṃ. Sukhāvahanti yathāvuttatividhasukhāvahaṃ. Tathārūpānanti tādisānaṃ . Yādisehi pana guṇehi bhagavā samannāgato, tehi catuppamāṇikassa lokassa sabbakālepi accantāya pasādanīyo tesaṃ yathābhūtasabhāvattāti dassento 『『yathārūpo』』tiādimāha. Tattha yathābhucca…pe… arahatanti iminā dhammappamāṇānaṃ lūkhappamāṇānañca sattānaṃ bhagavato pasādāvahataṃ dasseti, taṃdassanena ca itaresampi rūpappamāṇaghosappamāṇānaṃ pasādāvahatā dassitā hotīti daṭṭhabbaṃ tadavinābhāvato. Brahmacariyaṃ pakāsetīti kittisaddo abbhuggatoti evamettha sambandhoti āha 『『dassanamattampi sādhu hotīti evamajjhāsayaṃ katvā』』tiādi. Tattha dassanamattampi sādhu hotīti ettha kosiyasakuṇavatthu kathetabbaṃ.

以下是巴利文的完整中文直譯: 「美好。」在這裡,應該看到的是美好,所以說「確實是美好。」在這裡,美好是指有益的。由於有益的特性,觀察者的利益和幸福,因此說「有意義的、幸福的。」在這裡,有意義是指對於見法的、世間的、究竟的、所認知的有益的。幸福是指如所述的各種幸福。那樣的特性是指那些特質。佛陀具備這些品質,對於四種眾生來說,始終是極其令人歡喜的,正如其本性所示,因此說「如是。」在這裡,「如所示」……等……是指通過這個,顯示出佛陀對那些法的適合性,以及對其他形式的適合性也得以顯示,因而應當被理解為不失去其本性。 「顯現出梵行」,是指聲望的提升,因此在這裡有聯繫,正如「僅僅是觀察也是好的」所說的那樣。在這裡,僅僅是觀察也是好的,應該講述關於科西嘉鳥的故事。

2.Yena vā kāraṇenāti hetumhi idaṃ karaṇavacanaṃ. Hetuattho hi kiriyākāraṇaṃ, na karaṇaṃ viya kiriyattho, tasmā nānappakāraguṇavisesādhigamatthā idha upasaṅkamanakiriyāti 『『annena vasatī』』tiādīsu viya hetuatthamevetaṃ karaṇavacanaṃ yuttaṃ, na karaṇatthaṃ tassa ayujjamānattāti vuttaṃ 『『yena vā kāraṇenā』』ti. Avibhāgato hi satatappavattaniratisayasāduvipulāmatarasasaddhammaphalatāyassa sāduphalaniccaphalitamahārukkhena bhagavā upamito. Sāduphalūpabhogādhippāyaggahaṇeneva hi mahārukkhassa sāduphalatā gahitāti. Upasaṅkamīti upasaṅkamanto. Sampattakāmatāya hi kiñci ṭhānaṃ gacchanto taṃtaṃpadesātikkamanena upasaṅkami upasaṅkamantoti vattabbataṃ labhati. Tenāha 『『gatoti vuttaṃ hotī』』ti, upagatoti attho. Upasaṅkamitvāti pubbakālakiriyāniddesoti āha 『『upasaṅkamanapariyosānadīpana』』nti. Tatoti yaṃ ṭhānaṃ patto upasaṅkamīti vutto, tato upagataṭṭhānato. Āsannataraṃ ṭhānanti pañhaṃ vā pucchituṃ dhammaṃ vā sotuṃ sakkuṇeyyaṭṭhānaṃ.

Yathā khamanīyādīni pucchantoti yathā bhagavā 『『kacci te brāhmaṇa khamanīyaṃ, kacci yāpanīya』』ntiādinā khamanīyādīni pucchanto tena brāhmaṇena saddhiṃ samappavattamodo ahosi. Pubbabhāsitāya tadanukaraṇena evaṃ sopi brāhmaṇo bhagavatā saddhiṃ samappavattamodo ahosīti yojanā. Taṃ pana samappavattamodataṃ upamāya dassetuṃ 『『sītodakaṃ viyā』』tiādi vuttaṃ. Sammoditanti saṃsanditaṃ. Ekībhāvanti sammodanakiriyāya samānataṃ ekarūpataṃ. Khamanīyanti 『『idaṃ catucakkaṃ navadvāraṃ sarīrayantaṃ dukkhabahulatāya sabhāvato dussahaṃ, kacci khamituṃ sakkuṇeyyanti pucchati. Yāpanīyanti paccayāyattavuttikaṃ cirappabandhasaṅkhātāya yāpanāya kacci yāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ. Sīsarogādiābādhābhāvena kacci appābādhaṃ. Dukkhajīvikābhāvena kacci appātaṅkaṃ. Taṃtaṃkiccakaraṇe uṭṭhānasukhatāya kacci lahuṭṭhānaṃ. Tadanurūpabalayogato kacci balaṃ. Sukhavihārasambhavena kacci phāsuvihāro atthīti tattha tattha kaccisaddaṃ yojetvā attho veditabbo . Balappattā pīti pītiyeva. Taruṇapīti pāmojjaṃ. Sammodaṃ janeti karotīti sammodanikaṃ, tadeva sammodanīyanti āha 『『sammodajananato』』ti. Sammoditabbato sammodanīyanti idaṃ pana atthaṃ dassento 『『sammodituṃ yuttabhāvato』』ti āha. Saritabbabhāvatoti anussaritabbabhāvato. 『『Saraṇīya』』nti vattabbe dīghaṃ katvā 『『sāraṇīya』』nti vuttaṃ. Suyyamānasukhatoti āpāthamadhuratamāha. Anussariyamānasukhatoti vimaddaramaṇīyataṃ. Byañjanaparisuddhatāyāti sabhāvaniruttibhāvena tassā kathāya vacanacāturiyamāha. Atthaparisuddhatāyāti atthassa nirupakkilesataṃ. Anekehi pariyāyehīti anekehi kāraṇehi.

以下是巴利文的完整中文直譯: 「因何緣故?」這是因的表達。因的意義確實是行為的原因,而不是像因那樣的行為,因此爲了獲得不同種類的特質,這裡所說的因的表達是適當的,而不是因的目的所不適合的,因此說「因何緣故。」由於沒有分開,佛陀被比喻為不斷流轉的、極其豐厚的善果的大樹。通過善果的享受的目的,確實是抓住了大樹的善果。 「上升」是指向上走。爲了獲得利益,走向任何地方,超越那些地方的上升,應該被理解為上升。因此說「已走」,是指已到達的意思。「上升之後」是指之前的行為的描述,因此說「上升的結果的啟示。」在這裡,所到達的地方被稱為上升,進一步是指到達的地方。更接近的地方是指能夠詢問問題或聽法的地方。 「就像可問的那樣。」正如佛陀所說「你們,婆羅門,是否可以忍受,是否可以被問。」因此,與那個婆羅門一起,產生了相應的交流。通過之前的發言的模仿,因此那個婆羅門也與佛陀產生了相應的交流。爲了說明這種相應的交流,說「如涼水般。」 「歡喜」是指相互交融。合一是指通過交融的行為,達到相同的狀態。可忍受是指「這個四輪的、九門的、身體的,由於苦的眾多而難以忍受,是否能夠忍受?」被問。可問是指依賴條件的,長久的被束縛的,是否能夠被問。由於頭痛等的障礙,是否能夠少有障礙。由於苦的生計,是否能夠少有痛苦。在這些事情上,能否輕鬆地起身。根據那樣的力量,是否能夠有力量。由於快樂的居住,是否能夠有舒適的居住。因此在這些地方,應該理解「是否能夠」的意義。 「獲得力量的快樂。」快樂本身。年輕的快樂是喜悅。歡喜產生了相互交融的,正是那樣的歡喜,所以說「由於歡喜的產生。」由於應當歡喜,所以說「應當歡喜。」應當被記住的,是指應當被記住的狀態。「應當說」是指長久地說「應當說。」被記住的快樂是指甜美的底蘊。被記住的快樂是指令人愉悅的。由於特質的純凈,因而說到其言辭的巧妙。由於意義的純凈,指的是意義的無污染。由於許多原因。

Atidūraaccāsannapaṭikkhepena nātidūranāccāsannaṃ nāma gahitaṃ, taṃ pana avakaṃsato ubhinnaṃ pasāritahatthāsaṅghaṭṭanena daṭṭhabbaṃ. Gīvaṃ pasāretvāti gīvaṃ parivattanavasena pasāretvā. Meti kattuatthe sāmivacananti āha 『『mayā suta』』nti. Jātibrāhmaṇeti jātiyā brāhmaṇe, na bāhitapāpatāyāti vuttaṃ hoti. Khaṇḍiccādibhāvaṃ āpāditeti khaṇḍitadantapalitakesādibhāvaṃ sampāpite. Vuḍḍhimariyādappatteti vuḍḍhiparicchedaṃ sampatte, vuḍḍhipariyantappatteti vuttaṃ hoti. Jātimahallakatāyāti uppattiyā mahallakabhāvena. Mahattaṃ lāti gaṇhātīti mahallako, jātiyā mahallako, na vibhavādināti jātimahallako. Addhānanti dīghakālaṃ. Kittako pana soti āha 『『dve tayo rājaparivaṭṭe』』ti, dvinnaṃ tiṇṇaṃ rājūnaṃ rajjapasāsanapaṭipāṭiyoti attho. 『『Addhagate』』ti vatvā kathaṃ vayogahaṇaṃ osānavayāpekkhanti āha 『『pacchimavayaṃ anuppatte』』ti. Pacchimo tatiyabhāgoti sattasaṭṭhito paṭṭhāya pacchimavayo koṭṭhāso.

Dutiye atthavikappe jiṇṇeti nāyaṃ jiṇṇatā vayomattena, atha kho kulaparivaṭṭena purāṇatāyāti āha 『『jiṇṇeti porāṇe』』tiādi. Tena tesaṃ brāhmaṇānaṃ kulavasena uditoditabhāvamāha. 『『Vayoanuppatte』』ti iminā jātivuḍḍhiyā vakkhamānattā guṇavuḍḍhiyā tato sātisayattā ca 『『vuḍḍheti sīlācārādiguṇavuḍḍhiyutte』』ti āha. Tathā jātimahallakatāyapi teneva vakkhamānattā mahallaketi padena vibhavamahattatā yojitā. Maggapaṭipanneti brāhmaṇānaṃ paṭipattividhiṃ upagate taṃ avokkamma caraṇato. Antimavayanti pacchimavayaṃ.

Paccuṭṭhānaṃ nāma āsanā vuṭṭhānanti āha 『『nāsanā vuṭṭhahatī』』ti, nisinnāsanato na vuṭṭhātīti attho. Ettha ca jiṇṇe…pe… vayoanuppatteti upayogavacanaṃ āsanā vuṭṭhānakiriyāpekkhaṃ na hoti, tasmā jiṇṇe…pe… vayoanuppatte disvāti ajjhāhāraṃ katvā attho veditabbo. Atha vā paccuggamanakiriyāpekkhaṃ upayogavacanaṃ, tasmā na paccuṭṭhetīti uṭṭhāya paccuggamanaṃ na karotīti attho veditabbo. Paccuggamanampi hi paccuṭṭhānanti vuccati. Vuttañhetaṃ 『『ācariyaṃ pana dūratova disvā paccuṭṭhāya paccuggamanakaraṇaṃ paccuṭṭhānaṃ nāmā』』ti. Nāsanā vuṭṭhātīti iminā pana paccuggamanābhāvassa upalakkhaṇamattaṃ dassitanti daṭṭhabbaṃ. Vibhāvane nāma attheti pakativibhāvanasaṅkhāte atthe, na abhivādeti vāti na abhivādetabbanti sallakkhetīti vuttaṃ hoti.

Taṃ aññāṇanti 『『ayaṃ mama abhivādanādīni kātuṃ araharūpo na hotī』』ti ajānanavasena pavattaṃ aññāṇaṃ. Olokentoti 『『dukkhaṃ kho agāravo viharati appatisso, kiṃ nu kho ahaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkareyyaṃ, garuṃ kareyya』』ntiādisuttavasena (a. ni. 4.21) ñāṇacakkhunā olokento. Nipaccakārārahanti paṇipātārahaṃ. Sampatijātoti muhuttajāto, jātasamanantaramevāti vuttaṃ hoti. Uttarena mukhoti uttarābhimukho, uttaradisābhimukhoti vuttaṃ hoti. Sattapadavītihārena gantvā sakalaṃ dasasahassilokadhātuṃ olokesinti idaṃ 『『dhammatā esā, bhikkhave, sampatijāto bodhisatto samehi pādehi patiṭṭhahitvā uttarābhimukho sattapadavītihārena gacchati, setamhi chatte anudhāriyamāne sabbā disā viloketi, āsabhiñca vācaṃ bhāsatī』』ti evaṃ pāḷiyaṃ (dī. ni.

以下是巴利文的完整中文直譯: 「由於距離的遠近,近的被稱為不遠,然而從低處的兩者的伸展和接觸來看,應當被觀察。」 「伸展脖子」是指通過轉動脖子而伸展。「我聽到」是指「我聽見」的意思。 「出生為婆羅門」是指由於種姓的原因,非因外在的惡行而被說成如此。關於破損等的狀態是指破損的牙齒、頭髮等的狀態被提及。「達到老年的界限」是指達到老年的界限。「由於種姓的老化」是指因出生而變老的狀態。「老者」是指年長者,出生的老者,而非因財富等而成為老者的狀態。「長久」是指長時間。「那麼多少呢?」因此說「兩個或三個王國的輪迴」,是指兩個或三個國王的統治的起始。「在此處說到」是指如何關於年齡的獲取,所說的「在後期的年齡尚未到達。」後期的第三部分是指從七十歲開始的後期。 「在第二個意義上,老化」是指並非因年齡而老,而是因家族的輪迴而老,因此說「老化是古老的。」因此,關於那些婆羅門的家族的升起和衰退的狀態被提及。「由於年齡未到達」是指由於種姓的增長而被提及的特性,因而說「增長是由戒行等的特性所增長的。」同樣,因種姓的老化而被提及的老年也與財富的大小相關聯。「走上道路」是指婆羅門的修行之道。 「坐起」是指坐起的行為,因此說「坐起是指未坐起。」在這裡,老化……等……未到達年齡的狀態並不適用於坐起的行為,因此應當理解為老化……等……未到達年齡的狀態。「或者是指走向的行為,因此不坐起。」應當理解為不坐起。「走向」也是指坐起的行為。這裡說「老師遠遠地看到坐起的行為,坐起被稱為坐起。」未坐起是指未走向的狀態。 「因此,關於破壞的狀態是指自然的破壞狀態,而非應當被稱為的破壞。」這被稱為「我對於我的禮敬等無法做到的狀態。」 觀察是指「苦確實是無所依的,如何我能對修行者或婆羅門施加重壓。」等的經文(《阿含經》4.21)中,具有智慧的眼睛在觀察。 「適合於接觸」是指能夠接觸的狀態。「適合於時機」是指瞬間的產生,正如所說的那樣。 「朝向北方」是指面向北方,面向北方的方向。通過七步的行走,觀察整個十千個世界的狀態,這被稱為「這是法的特性,僧侶們,已出生的菩薩在腳下站立,面朝北方,走向七步,觀察所有的方向,且在傘下說出所有的言辭。」

2.31) sattapadavītihārūpariṭṭhitassa viya sabbadisānuvilokanassa kathitattā vuttaṃ, na panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, sattapadavītihārato pageva disāvilokanassa katattā. Mahāsatto hi manussānaṃ hatthato muccitvā puratthimadisaṃ olokesi, anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā 『『mahāpurisa idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro』』ti āhaṃsu. Evaṃ catasso disā catasso anudisā heṭṭhā uparīti dasapi disā anuviloketvā attano sadisaṃ adisvā 『『ayaṃ uttarā disā』』ti sattapadavītihārena agamāsīti veditabbo. Olokesinti mama puññānubhāvena lokavivaraṇapāṭihāriye jāte paññāyamānaṃ dasasahassilokadhātuṃ maṃsacakkhunāva olokesinti attho.

Mahāpurisoti jātigottakulappadesādivasena mahantapuriso. Aggoti guṇehi sabbapadhāno. Jeṭṭhoti guṇavaseneva sabbesaṃ vuḍḍhatamo, guṇehi mahallakatamoti vuttaṃ hoti. Seṭṭhoti guṇavaseneva sabbesaṃ pasatthatamo. Atthato pana pacchimāni dve purimasseva vevacanānīti veditabbaṃ. Tayāti nissakke karaṇavacanaṃ. Uttaritaroti adhikataro. Patimānesīti pūjesi. Āsabhinti uttamaṃ. Mayhaṃ abhivādanādiraho puggaloti mayhaṃ abhivādanādikiriyāya araho anucchaviko puggalo. Niccasāpekkhatāya panettha samāso daṭṭhabbo. Tathāgatāti tathāgatato, tathāgatassa santikāti vuttaṃ hoti. Evarūpanti abhivādanādisabhāvaṃ. Paripākasithilabandhananti paripākena sithilabandhanaṃ.

2.31) sattapadavītihārūpariṭṭhitassa viya sabbadisānuvilokanassa kathitattā vuttaṃ, na panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, sattapadavītihārato pageva disāvilokanassa katattā. Mahāsatto hi manussānaṃ hatthato muccitvā puratthimadisaṃ olokesi, anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā 『『mahāpurisa idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro』』ti āhaṃsu. Evaṃ catasso disā catasso anudisā heṭṭhā uparīti dasapi disā anuviloketvā attano sadisaṃ adisvā 『『ayaṃ uttarā disā』』ti sattapadavītihārena agamāsīti veditabbo. Olokesinti mama puññānubhāvena lokavivaraṇapāṭihāriye jāte paññāyamānaṃ dasasahassilokadhātuṃ maṃsacakkhunāva olokesinti attho.

Mahāpurisoti jātigottakulappadesādivasena mahantapuriso. Aggoti guṇehi sabbapadhāno. Jeṭṭhoti guṇavaseneva sabbesaṃ vuḍḍhatamo, guṇehi mahallakatamoti vuttaṃ hoti. Seṭṭhoti guṇavaseneva sabbesaṃ pasatthatamo. Atthato pana pacchimāni dve purimasseva vevacanānīti veditabbaṃ. Tayāti nissakke karaṇavacanaṃ. Uttaritaroti adhikataro. Patimānesīti pūjesi. Āsabhinti uttamaṃ. Mayhaṃ abhivādanādiraho puggaloti mayhaṃ abhivādanādikiriyāya araho anucchaviko puggalo. Niccasāpekkhatāya panettha samāso daṭṭhabbo. Tathāgatāti tathāgatato, tathāgatassa santikāti vuttaṃ hoti. Evarūpanti abhivādanādisabhāvaṃ. Paripākasithilabandhananti paripākena sithilabandhanaṃ.

以下是巴利文的直譯: 【2.31】就像站立在七步走過的上方一樣,已經被說明了向四面八方的觀察,但這不應該這樣理解,因為在七步走過之前就已經進行了方向的觀察。確實,大菩薩從人們的手中解脫后,向東方觀望,許多千萬個世界成為一個平面。在那裡,諸天和人們用香花等供養,說:"大人,在這裡沒有與你相似的,何況更高的。"這樣,觀察了四方、四隅、下方、上方共十個方向,沒有看到與自己相似的,所以應該理解為"他走向北方"是通過七步走。"觀望"的意思是:以我的福德力,當世界展開的神奇事件發生時,用肉眼觀望十千世界。 "大人"是指以出生、家族、種姓、地位等方面的偉大人物。"最高"是指以品質而言最為卓越。"最年長"是指以品質而言對所有人都是最年長,意思是以品質而言最為成熟。"最優秀"是指以品質而言對所有人都最為顯赫。從意義上說,后兩個詞是前一個詞的同義詞。"由你"是工具格。"更高"意指更加卓越。"禮敬"意指供奉。"雄獅"意指最高。"適合我的禮拜等的人"是指適合我禮拜等行為的人。這裡的複合詞應該從永恒的期待來理解。"如來"是指來自如來,意即來自如來的身邊。"這樣的"是指禮拜等的本質。"成熟鬆弛的束縛"是指因成熟而鬆弛的束縛。

3.Taṃ vacananti 『『nāhaṃ taṃ brāhmaṇā』』tiādivacanaṃ. 『『Nāhaṃ arasarūpo, mādisā vā arasarūpā』』ti vutte brāhmaṇo thaddho bhaveyya. Tena vuttaṃ 『『cittamudubhāvajananattha』』nti. Ayañhi pariyāyasaddo desanāvārakāraṇesu vattatīti ettha pariyāyeti desetabbamatthaṃ avagameti bodhetīti pariyāyo, desanā. Pariyāyati aparāparaṃ parivattetīti pariyāyo, vāro. Pariyāyati attano phalaṃ pariggahetvā vattati, tassa vā kāraṇabhāvaṃ gacchatīti pariyāyo, kāraṇanti evaṃ pariyāyasaddassa desanāvārakāraṇesu pavatti veditabbā. Aññāya saṇṭhaheyyāti arahatte patiṭṭhaheyya. Katamo pana soti pariyāyāpekkho pulliṅganiddeso, katamo so pariyāyoti attho. Jātivasenāti khattiyādijātivasena. Upapattivasenāti devesu upapattivasena. Seṭṭhasammatānampīti api-saddena pageva aseṭṭhasammatānanti dasseti. Abhinandantānanti sappītikataṇhāvasena pamodamānānaṃ. Rajjantānanti balavarāgavasena rajjantānaṃ. Rūpādiparibhogena uppannataṇhāyuttasomanassavedanā rūpato nibbattitvā hadayatappanato ambarasādayo viya 『『rūparasā』』ti vuccanti. Āviñchantīti ākaḍḍhanti. Vatthārammaṇādisāmaggiyanti vatthuārammaṇādikāraṇasāmaggiyaṃ. Anukkhipantoti attukkaṃsanavasena kathite brāhmaṇassa asappāyabhāvato attānaṃ anukkhipanto anukkaṃsento.

Etasmiṃ panatthe karaṇe sāmivacananti 『『jahitā』』ti etasmiṃ atthe. Tathāgatassāti karaṇe sāmivacanaṃ, tathāgatena jahitāti attho. Mūlanti bhavamūlaṃ. 『『Tālavatthuvatthukatā』』ti vattabbe 『『oṭṭhamukho』』tiādīsu viya majjhepadalopaṃ katvā akārañca dīghaṃ katvā 『『tālāvatthukatā』』ti vuttanti āha 『『tālavatthu viya nesaṃ vatthu katanti tālāvatthukatā』』ti. Tattha tālassa vatthu tālavatthu. Yathā ārāmassa vatthubhūtapubbo padeso ārāmassa abhāve 『『ārāmavatthū』』ti vuccati, evaṃ tālassa patiṭṭhitokāso samūlaṃ uddharite tāle padesamatte ṭhite tālassa vatthubhūtapubbattā 『『tālavatthū』』ti vuccati. Nesanti rūparasādīnaṃ. Kathaṃ pana tālavatthu viya nesaṃ vatthu katanti āha 『『yathā hī』』tiādi. Rūpādiparibhogena uppannataṇhāyuttasomanassavedanāsaṅkhātarūparasādīnaṃ cittasantānassa adhiṭṭhānabhāvato vuttaṃ 『『tesaṃ pubbe uppannapubbabhāvena vatthumatte cittasantāne kate』』ti. Tattha pubbeti pure, sarāgakāleti vuttaṃ hoti. Tālāvatthukatāti vuccantīti tālavatthu viya attano vatthussa katattā rūparasādayo 『『tālāvatthukatā』』ti vuccanti. Etena pahīnakilesānaṃ puna uppattiyā abhāvo dassito.

這是對你所提供的巴利文的完整直譯: 3. "那個言語"意思是"我不是那個婆羅門"等等的言語。如果說"我不是無味的,或者像我這樣的人不是無味的",婆羅門會變得僵硬。因此說"爲了產生心的柔軟"。這裡的"方法"一詞用於表示教導、輪次和原因。在這裡,"方法"意味著應該教導的內容,即教導。"方法"意味著反覆輪轉,即輪次。"方法"意味著包含自己的果實而運作,或者成為其原因,即原因。這樣應該理解"方法"一詞在教導、輪次和原因中的用法。"以了知而安住"意味著在阿羅漢果中確立。"但是哪一個是"這是依賴"方法"的陽性指示,意思是"哪一個是那個方法"。"依種姓"意味著依照剎帝利等種姓。"依出生"意味著依照在天界中出生。"即使是被認為高貴的人"中的"即使"一詞表明更不用說那些不被認為高貴的人。"歡喜的人"意味著以喜愛的渴愛而歡欣的人。"貪著的人"意味著以強烈的貪慾而貪著的人。由於享受色等而產生的與渴愛相應的悅意感受,從色中生起並使心滿足,如同芒果汁等,被稱為"色味"。"吸引"意味著拉拽。"諸因緣和合"意味著所緣等諸因緣的和合。"不抬高"意味著由於以自我抬舉的方式說話對婆羅門不適宜,所以不抬高自己,不讚揚自己。 然而在這個意義上,"被捨棄"是屬格。"如來的"是行為者的屬格,意思是"被如來捨棄"。"根"意味著有的根源。"如同棕櫚樹樁"本應說成"如同棕櫚樹的基地",但是像"嘴唇"等詞那樣省略了中間的詞,並且延長了a音,所以說成了"如同棕櫚樹樁"。因此說"如同它們的基地被做成棕櫚樹樁"。這裡,"棕櫚樹樁"意味著棕櫚樹的基地。就像園林的原有地方在園林消失後被稱為"園林遺址"一樣,棕櫚樹連根拔起后只剩下地面時,由於曾經是棕櫚樹的基地,所以被稱為"棕櫚樹樁"。"它們的"指的是色味等。至於怎樣使它們的基地如同棕櫚樹樁,他解釋說"就像"等等。由於色等的享受而生起的與渴愛相應的悅意感受所構成的色味等是心相續的立足處,所以說"通過使它們先前曾經生起的基地僅僅成為心相續"。這裡"先前"意味著以前,即有貪慾的時候。"如同棕櫚樹樁"意味著色味等被稱為"如同棕櫚樹樁",因為它們的基地被做成如同棕櫚樹樁。這表明已斷煩惱不會再生起。

Aviruḷhidhammattāti aviruḷhisabhāvatāya. Matthakacchinno tālo pattaphalādīnaṃ avatthubhūto tālāvatthūti āha 『『matthakacchinnatālo viya katā』』ti. Etena 『『tālāvatthu viya katāti tālāvatthukatā』』ti ayaṃ viggaho dassito. Ettha pana avatthubhūto tālo viya katāti avatthutālākatāti vattabbe visesanassa padassa paranipātaṃ katvā 『『tālāvatthukatā』』ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Iminā panatthena idaṃ dasseti – rūparasādivacanena vipākadhammadhammā hutvā pubbe uppannā kusalākusaladhammā gahitā, te uppannāpi matthakasadisānaṃ taṇhāvijjānaṃ maggasatthena chinnattā āyatiṃ tālapattasadise vipākakkhandhe nibbattetuṃ asamatthā jātā, tasmā tālāvatthu viya katāti tālāvatthukatā rūparasādayoti. Imasmiñhi atthe 『『abhinandantāna』』nti iminā padena kusalasomanassampi saṅgahitanti vadanti.

Anabhāvaṃkatāti ettha anu-saddo pacchā-saddena samānatthoti āha 『『yathā nesaṃ pacchābhāvo na hotī』』tiādi. Anuabhāvaṃ gatāti pacchā anuppattidhammatāvasena abhāvaṃ gatā vināsamupagatā, pahīnāti attho. 『『Imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsū』』ti (mahāva. 7, 8) ettha anacchariyasaddaṃ udāharaṇavasena dassento āha 『『yathā anuacchariyā anacchariyā』』ti. Tattha anuacchariyāti savanakāle uparūpari vimhayakarāti attho.

Yañca kho tvaṃ vadesi, so pariyāyo na hotīti yaṃ vandanādisāmaggirasābhāvasaṅkhātaṃ kāraṇaṃ arasarūpatāya vadesi, taṃ kāraṇaṃ na hoti, na vijjatīti attho. Nanu ca brāhmaṇo yaṃ vandanādisāmaggirasābhāvasaṅkhātaṃ pariyāyaṃ sandhāya 『『arasarūpo bhavaṃ gotamo』』ti āha, so pariyāyo natthīti vutte vandanādīni bhagavā karotīti āpajjatīti imaṃ aniṭṭhappasaṅgaṃ dassento āha 『『kasmā pana bhagavā evamāhā』』tiādi.

4.Sabbapariyāyesūti sabbavāresu. Sandhāya bhāsitamattanti yaṃ sandhāya brāhmaṇo 『『nibbhogo bhavaṃ gotamo』』tiādimāha, bhagavā ca yaṃ sandhāya nibbhogatādiṃ attani anujānāti, taṃ sandhāya bhāsitamattaṃ . Chandarāgaparibhogoti chandarāgavasena paribhogo. Aparaṃ pariyāyanti aññaṃ kāraṇaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 關於未生長的法性質。由於未生長的本質。如同被砍斷頂部的棕櫚樹,對於樹葉、果實等成為無根據的情況,所以說"如同被砍斷頂部的棕櫚樹"。通過這一點,表明了"如同棕櫚樹的根據被製作"這一解析。在這裡,對於被砍斷頂部的棕櫚樹,如果說"被製作為無根據的棕櫚樹",則通過特殊詞語的位置轉換,說成"被製作為棕櫚樹的根據"。這意味著——以色、味等言語,先前生起的善不善法成為異熟法,它們雖然已經生起,但因為以智慧之道砍斷了類似頂部的渴愛無明,所以無法在未來生起類似棕櫚樹葉的異熟蘊,因此說"如同棕櫚樹根據被製作"。在這個意義上,有人說"贊同者"這個詞語也包含了善的歡喜。 關於不存在。在這裡,"anu"字首與"pacchā"字首意義相同,所以說"猶如它們不存在於後面"等。通過不存在的方式到達,意味著通過後續不再生起的本質到達滅亡,意思是被斷除。舉例說明"不尋常的偈頌"時,說"猶如不尋常的(意思)是在聽聞時層層遞進令人驚歎"。 你所說的,那不是一種方式。你所說的,關於供奉等聚集的本質的原因,由於無味的本質,那個原因不存在,不成立。難道婆羅門不是爲了供奉等聚集的本質的方式而說"喬達摩尊者無味"嗎?當說這個方式不存在時,會導致認為世尊進行供奉等,爲了展示這種不可意的後果,所以說"為什麼世尊這樣說"等。 4.在一切方式中。爲了所指向的,僅僅是婆羅門爲了所指向的說"喬達摩尊者無分"等,世尊也爲了所指向的在自身允許無分等,這僅僅是爲了所指向的。由於欲貪的享用。另一種方式。

5.Kulasamudācārakammanti kulācārasaṅkhātaṃ kammaṃ, kulacārittanti vuttaṃ hoti. Akiriyanti akaraṇabhāvaṃ. Duṭṭhu caritaṃ duccaritaṃ, kāyadvāre bāhullavuttito kāyato pavattaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ. Taṃ sarūpato dassento 『『tattha cā』』tiādimāha. Pāṇātipātaadinnādānamicchācāracetanāveditabbāti ettha (itivu. aṭṭha. 74) pāṇoti paramatthato jīvitindriyaṃ, vohārato satto. Jīvitindriyañcettha rūpārūpavasena veditabbaṃ. Rūpajīvitindriye hi vikopite itarampi taṃsambandhatāya vinassati. Sattoti ca khandhasantāno gahetabbo. Tattha hi sattapaññatti. Saraseneva patanasabhāvassa antarā eva atīva pātanaṃ atipāto, saṇikaṃ patituṃ adatvā sīghaṃ pātananti attho. Atikkamma vā satthādīhi abhibhavitvā pātanaṃ atipāto, pāṇassa atipāto pāṇātipāto, pāṇavadho pāṇaghātoti vuttaṃ hoti. Atthato pana pāṇe pāṇasaññino parassa jīvitindriyupacchedakapayogasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānamaññatarappavattā vadhakacetanā. Yāya hi cetanāya vattamānassa jīvitindriyassa nissayabhūtesu mahābhūtesu upakkamakaraṇahetukamahābhūtapaccayā uppajjanakamahābhūtā nuppajjissanti, sā tādisappayogasamuṭṭhāpikā cetanā pāṇātipāto. Laddhupakkamāni hi bhūtāni itarabhūtāni viya na visadānīti samānajātiyānaṃ kāraṇāni na honti.

以下是巴利文的完整直譯: 家族的行為。指的是家族行為的事務,稱為家族的行為。無為。壞行為,惡行,從身體門口的多種行為所引發的惡行,稱為身體的惡行。爲了說明這一點,故說「在那兒」。殺生、偷盜、邪行的意圖應當被理解。在這裡,生指的是從究竟角度來看生命的根本,按照世俗來看是眾生。生命的根本在這裡應當根據色、無色來理解。在色的生命根本被擾動時,其他的也因此而滅亡。眾生的概念應當理解為五蘊的聚合。在這裡,眾生的定義是準確的。猶如水流的性質,落下的本質就是極其落下,不得不迅速落下。超越或被教導等壓制而落下,稱為極其落下,生命的極其落下,稱為殺生,殺生的行為被稱為殺生。實際上,關於生命,認為是生命的他者所造成的生命根本的毀滅的意圖,來自身體和言語的其他行為的引發者。通過這種意圖,若生起的生命根本存在於大根本之中,因緣而生的根本將不會生起,這種因緣所引發的意圖即為殺生。獲得的因緣與其他根本不同,不會相互混淆,因此沒有同類的原因。

Etthāha – khaṇe khaṇe nirujjhanasabhāvesu saṅkhāresu ko hantā, ko vā haññati, yadi cittacetasikasantāno, so arūpatāya na chedanabhedanādivasena vikopanasamattho, napi vikopanīyo. Atha rūpasantāno, so acetanatāya kaṭṭhakaliṅgarūpamoti na tattha chedanādinā pāṇātipāto labbhati yathā matasarīre. Payogopi pāṇātipātassa paharaṇappahārādi atītesu vā saṅkhāresu bhaveyya anāgatesu vā paccuppannesu vā, tattha na tāva atītānāgatesu sambhavati tesaṃ abhāvato, paccuppannesu ca saṅkhārānaṃ khaṇikattā saraseneva nirujjhanasabhāvatāya vināsābhimukhesu nippayojano payogo siyā, vināsassa ca kāraṇarahitattā na paharaṇappahārādippayogahetukaṃ maraṇaṃ, nirīhakatāya ca saṅkhārānaṃ kassa so payogo, khaṇikattā vadhādhippāyasamakālabhijjanato kassa kiriyā, pariyosānakālānavaṭṭhānato kassa vā pāṇātipātakammabaddhoti?

Vuccate – yathāvuttavadhakacetanāsahito saṅkhārānaṃ puñjo sattasaṅkhāto hantā. Tena pavattitavadhappayoganimittaṃ apagatusmāviññāṇajīvitindriyo matavohārappavattinibandhano yathāvuttavadhappayogakaraṇe uppajjanāraho rūpārūpadhammasamūho haññati, kevalo vā cittacetasikasantāno. Vadhappayogāvisayabhāvepi tassa pañcavokārabhave rūpasantānādhīnavuttitāya rūpasantāne parena payojitajīvitindriyupacchedakapayogavasena tannibbattivinibandhakavisadisarūpuppattiyā vihate vicchedo hotīti na pāṇātipātassa asambhavo, napi ahetuko pāṇātipāto, na ca payogo nippayojano. Paccuppannesu saṅkhāresu katapayogavasena tadanantaraṃ uppajjanārahassa saṅkhārakalāpassa tathā anuppattito khaṇikānaṃ saṅkhārānaṃ khaṇikamaraṇassa idha maraṇabhāvena anadhippetattā santatimaraṇassa ca yathāvuttanayena sahetukabhāvato na ahetukaṃ maraṇaṃ, na ca katturahito pāṇātipātapayogo nirīhakesupi saṅkhāresu sannihitatāmattena upakārakesu attano attano anurūpaphaluppādaniyatesu kāraṇesu kattuvohārasiddhito yathā 『『padīpo pakāseti, nisākarova candimā』』ti. Na ca kevalassa vadhādhippāyasahabhuno cittacetasikakalāpassa pāṇātipāto icchitabbo santānavasena avaṭṭhitasseva paṭijānanato. Santānavasena vattamānānañca padīpādīnaṃ atthakiriyā dissatīti attheva pāṇātipātena kammabaddho. Ayañca vicāro adinnādānādīsupi yathāsambhavaṃ vibhāvetabbo.

So (ma. ni. aṭṭha.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡說——在每個瞬間的無常性質的法中,誰是殺者,誰又被殺,如果是心與心所的聚合,那麼從無色的角度來看,無法通過切割、破壞等方式被擾動,也不應被擾動。若是色的聚合,則由於其無意識性,作為木棉樹的形態,那裡通過切割等無法獲得殺生,如同在死屍上。殺生的行為的應用,若在過去的法中存在,或在未來的法中存在,或在當下的法中存在,由於過去和未來的法的不存在,因此在當下的法中,因瞬間的法的特性,因其無常的性質而面臨滅亡,因滅亡的原因缺失而不是殺生的行為,因無目的的性質而無法通過殺生的行為,因瞬間的法的殺生意圖的時機的產生而不知其來源,因最終的時機的存在而無殺生的行為的束縛。 可以說——如所述的殺生意圖所導致的法的聚合,被稱為眾生的殺者。因此,因殺生的行為而產生的意識與生命的根本,因所述的殺生的行為的產生而生起,適合於色法、無色法的聚合,殺生的行為是可生起的,完全是心與心所的聚合。即使在殺生的行為的對象中,因其五蘊的存在,因色的聚合而被引導的生命根本,因其他的殺生意圖的引發而導致的生命根本的毀滅,因此殺生的行為並非不可能,也不是無因的殺生,且也不是無目的的行為。在當下的法中,因殺生的行為而產生的法,隨後生起的法,因瞬間的法的特性而導致的死亡的存在,因其不被指向的性質而屬於死亡的性質,因所述的因果關係而不是無因的死亡,也不是無作為的殺生行為,因無意識的聚合而存在的法的臨近性,因自身的因緣而導致的果的出現,因因果關係的存在而如同「燈光照耀,月亮照明」。而且,僅僅是因殺生意圖而導致的心與心所的聚合,因眾生的聚合而被理解。因聚合的性質而存在的燈光等的作用顯現,因此通過殺生的行為而被束縛。這個思考也應當在偷盜等行為中如是分析。

1.89; dha. sa. aṭṭha. akusalakammapathakathā) ca pāṇātipāto guṇavirahitesu tiracchānagatādīsu pāṇesu khuddake pāṇe appasāvajjo, mahante mahāsāvajjo. Kasmā? Payogamahantatāya, payogasamattepi vatthumahantatāya. Guṇavantesu manussādīsu appaguṇe pāṇe appasāvajjo, mahāguṇe mahāsāvajjo. Sarīraguṇānaṃ pana samabhāve satipi kilesānaṃ upakkamānañca mudutāya appasāvajjo, tibbatāya mahāsāvajjoti veditabbo.

Kāyavācāhi na dinnanti adinnaṃ, parasantakaṃ, tassa ādānaṃ adinnādānaṃ. Parassaharaṇaṃ theyyaṃ, corikāti vuttaṃ hoti. Atthato pana parapariggahe parapariggahitasaññino tadādāyakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānamaññataradvārappavattā theyyacetanā. Taṃ hīne parasantake appasāvajjaṃ, paṇīte mahāsāvajjaṃ. Kasmā? Vatthupaṇītatāya. Vatthusamatte sati guṇādhikānaṃ santake vatthusmiṃ mahāsāvajjaṃ, taṃtaṃguṇādhikaṃ upādāya tato tato hīnaguṇassa santake vatthusmiṃ appasāvajjaṃ.

Micchā caraṇaṃ micchācāro, methunasamācāresu ekantanindito lāmakācāro. So pana lakkhaṇato asaddhammādhippāyena kāyadvārappavattā agamanīyaṭṭhānavītikkamacetanā. So panesa micchācāro sīlādiguṇavirahite agamanīyaṭṭhāne appasāvajjo, sīlādiguṇasampanne mahāsāvajjo. Tassa cattāro sambhārā – agamanīyavatthu, tasmiṃ sevanacittaṃ, sevanapayogo, maggenamaggappaṭipattiadhivāsananti. Eko payogo sāhatthiko eva.

Vacīdvāre bāhullavuttito vācato pavattaṃ duccaritanti vacīduccaritaṃ. Taṃ sarūpato dassento āha 『『musāvādapisuṇavācāpharusavācāsamphappalāpacetanā veditabbā』』ti. Tattha musāti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu. Musā vadīyati vuccati etāyāti musāvādo, atathaṃ vatthuṃ tathato paraṃ viññāpetukāmassa tathāviññattisamuṭṭhāpikā cetanā. So yamatthaṃ bhañjati, tassa appatāya appasāvajjo, mahantatāya mahāsāvajjo. Apica gahaṭṭhānaṃ attano santakaṃ adātukāmatāya natthīti ādinayappavatto appasāvajjo, sakkhinā hutvā atthabhañjanatthaṃ vutto mahāsāvajjo. Pabbajitānaṃ appakampi telaṃ vā sappiṃ vā labhitvā hasādhippāyena 『『ajja gāme telaṃ nadī maññe sandatī』』ti pūraṇakathānayena pavatto appasāvajjo, adiṭṭhaṃyeva pana diṭṭhantiādinā nayena vadantānaṃ mahāsāvajjo. Tassa cattāro sambhārā honti – atathaṃ vatthu, visaṃvādanacittaṃ, tajjo vāyāmo, parassa tadatthaviññāpananti. Eko payogo sāhatthikova. So kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā vācāya vā paravisaṃvādakakiriyākaraṇe daṭṭhabbo. Tāya ce kiriyāya paro tamatthaṃ jānāti, ayaṃ kiriyāsamuṭṭhāpikacetanākkhaṇeyeva musāvādakammunā bajjhati. Yasmā pana yathā kāyakāyapaṭibaddhavācāhi paraṃ visaṃvādeti, tathā 『『idamassa bhaṇāhī』』ti āṇāpentopi, paṇṇaṃ likhitvā purato nissajjantopi, 『『ayaṃ attho evaṃ veditabbo』』ti kuṭṭādīsu likhitvā ṭhapentopi, tasmā ettha āṇattikanissaggiyathāvarāpi payogā yujjanti. Aṭṭhakathāsu pana anāgatattā vīmaṃsitvā gahetabbā.

以下是巴利文的完整直譯: 1.89;dha. sa. aṭṭha. 不善業的路徑的討論中,殺生對於缺乏優點的眾生,如畜生等微小的生命是輕微的,對於偉大的眾生則是嚴重的。為什麼?由於行為的重大,行為的適當性也因對象的重大而存在。在具備優點的人類等中,對於缺乏優點的生命是輕微的,對於具備偉大優點的則是嚴重的。然而,身體的優點在相同的情況下,若有煩惱的干擾則是輕微的,若有強烈的則是嚴重的。 通過身體和言語不給予的,指的是未給予的,屬於他人的,取走的稱為未給予的取走。對他人的獲取是盜竊,稱為竊取。從意義上來說,關於他人佔有的,關於他人佔有的認識,導致的身體和言語的其他行為,是他人的意圖。對於低劣的他人,輕微的,對於高尚的則是嚴重的。為什麼?由於對象的高尚。對像適當時,優點較多的情況下,因對象的存在而顯得嚴重,依據這些優點的不同,因低劣的優點而顯得輕微。 錯誤的行為,錯誤的道德,在男女之事上被極其指責的低劣行為。然而,從特徵上來說,基於不真實的意圖而導致的身體的行為是不應當的。這個錯誤的行為在缺乏道德優點的情況下是不應當的,在具備道德優點的情況下則是嚴重的。對此有四個條件——不應當的對象、在其中的意圖、意圖的應用、在道與非道的實踐中的專注。一個行為僅僅是有意圖的。 通過言語的多重行為所引發的,稱為言語的惡行。爲了說明這一點,故說「應當理解為謊言、惡言、粗言、無益的言語」。其中,謊言是指不真實的、無價值的對象。謊言被稱為謊言,因想要如實地表述該對像而產生的意圖。對於所說的內容,因輕微而顯得輕微,因重大而顯得嚴重。此外,因不願給予他人而導致的輕微,因希望給予他人而導致的則是嚴重的。對於出家者,哪怕是一點油或酥,因歡喜的原因而說「今天村裡油河流淌」,因過去的故事而顯得輕微,而因「未曾見過的」而說的則顯得嚴重。對此有四個條件——不真實的對象、無信的意圖、放棄的精進、他人對此的認識。一個行為僅僅是有意圖的。這個行為通過身體或與身體相連的言語,導致對他人無信的行為應當被理解。若通過這種行為他人知曉此事,這種行為的產生即為謊言的行為。由於如同身體通過身體的行為而對他人沒有信任,因此「這是他的發言」也會導致,寫下的內容也會被放棄,因此在此處的命令和放棄都應當被理解。在註釋中,由於未來的關係,需仔細考慮並加以理解。

Pisatīti pisuṇā, samagge satte avayavabhūte vagge bhinne karotīti attho. Niruttinayena vā piyasuññakaraṇato pisuṇā. Yāya hi vācāya yassa taṃ vācaṃ bhāsati, tassa hadaye attano piyabhāvaṃ, parassa ca piyasuññabhāvaṃ karoti, sā pisuṇavācā. Lakkhaṇato pana saṃkiliṭṭhacittassa paresaṃ vā bhedāya attano piyakamyatāya vā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā pisuṇavācā pisuṇaṃ vadati etāyāti katvā. Sā yassa bhedaṃ karoti, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā. Tassā cattāro sambhārā – bhinditabbo paro, 『『iti ime nānā bhavissanti vinā bhavissantī』』ti bhedapurekkhāratā vā 『『iti ahaṃ piyo bhavissāmi vissāsiko』』ti piyakamyatā vā, tajjo vāyāmo, tassa tadatthavijānananti. Pare pana abhinne kammapathabhedo natthi, bhinne eva hoti.

Pharusayatīti pharusā, vācā. Yāya hi vācāya attānampi parampi pharusaṃ sinehābhāvena lūkhaṃ karoti, sā pharusavācā. Atha vā sayampi pharusā domanassasamuṭṭhitattā sabhāvenapi kakkasā neva kaṇṇasukhā na hadayasukhāti pharusavācā. Ettha pana paresaṃ mammacchedanavasena pavattiyā ekantaniṭṭhuratāya sabhāvena kāraṇavohārena ca vācāya pharusasaddappavatti daṭṭhabbā. Taṃ pharusaṃ vadati etāyāti pharusavācā, parassa mammacchedakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā ekantapharusā cetanā. Tassā āvibhāvatthamidaṃ vatthu – eko kira dārako mātu vacanaṃ anādiyitvā araññaṃ gacchati, taṃ mātā nivattetuṃ asakkontī 『『caṇḍā taṃ mahiṃsī anubandhatū』』ti akkosi. Athassa tatheva araññe mahiṃsī uṭṭhāsi. Dārako 『『yaṃ mama mātā mukhena kathesi, taṃ mā hotu. Yaṃ cittena cintesi, taṃ hotū』』ti saccakiriyamakāsi. Mahiṃsī tattheva baddhā viya aṭṭhāsi . Evaṃ mammacchedakopi payogo cittasaṇhatāya pharusavācā na hoti. Mātāpitaro hi kadāci puttake evampi vadanti 『『corā vo khaṇḍākhaṇḍikaṃ karontū』』ti, uppalapattampi ca nesaṃ upari patantaṃ na icchanti. Ācariyupajjhāyā ca kadāci nissitake evaṃ vadanti 『『kiṃ ime ahirikā anottappino caranti, niddhamatha ne』』ti. Atha ca nesaṃ āgamādhigamasampattiṃ icchanti, yathā cittasaṇhatāya pharusavācā na hoti, evaṃ vacanasaṇhatāya apharusavācāpi na hoti. Na hi mārāpetukāmassa 『『imaṃ sukhaṃ sayāpethā』』ti vacanaṃ apharusavācā hoti, cittapharusatāya pana esā pharusavācāva. Sā yaṃ sandhāya pavattitā, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā. Tassā tayo sambhārā – akkositabbo paro, kupitacittaṃ, akkosanāti.

Saṃ sukhaṃ hitañca phalati visarati vināsetīti samphaṃ, attano paresañca anupakārakaṃ yaṃ kiñci, samphaṃ palapati etāyāti samphappalāpo, anatthaviññāpikakāyavacīpayogasamauṭṭhāpikā akusalacetanā. So āsevanamandatāya appasāvajjo, āsevanamahantatāya mahāsāvajjo. Tassa dve sambhārā – bhāratayuddhasītāharaṇādiniratthakakathāpurekkhāratā, tathārūpīkathākathanañca. Pare pana taṃ kathaṃ agaṇhante kammapathabhedo natthi, parena pana samphappalāpe gahiteyeva hoti.

以下是巴利文的完整直譯: 「惡言」是指惡語,針對眾生的分裂而使其破裂的意思。根據解釋,惡語是指對他人施加痛苦的言語。通過言語所說的內容,若使他人心中產生痛苦的情感,則稱為惡語。根據特徵,因心的污濁而產生的對他人分裂的意圖,或因自身的慾望而導致的身體和言語的行為所引發的意圖,稱為惡語。若使他人分裂,則因其缺乏優點而顯得輕微,因其具備優點而顯得嚴重。對此有四個條件——可被破壞的他人、如「這些將會是多樣的」所引導的分裂的意圖、或「我將會是可愛的」所引導的慾望、放棄的精進、對他人目的的認識。至於他人,若無分裂的行為,則是分裂的。 「粗言」是指粗暴的言語。若通過言語使自己或他人感到粗暴,因缺乏憐憫而使其隱秘,則稱為粗言。或者因自身的粗暴而產生的煩惱,因而本質上不舒適,既不愉快于耳,也不愉快於心,這稱為粗言。在這裡,因對他人產生的傷害而表現出的極端殘忍,因其因果關係而導致的言語的粗暴應當被理解。通過這樣的言語所說的內容,稱為粗言,因他人受到傷害而產生的身體和言語的行為所引發的意圖是極其粗暴的。對此有一個例子——有一個孩子不聽母親的話,走進森林,母親無法阻止,便罵道:「這可惡的牛跟著你去吧。」於是,牛在森林中真的出現了。孩子說:「我母親口中所說的,愿如此。我心中所想的,愿如此。」牛就那樣站在那裡。如此,因對他人產生傷害的意圖並不必然是粗言。父母有時也會對孩子說:「賊們會破壞你們的田地。」即使是蓮花瓣也不希望落在他們身上。老師和導師有時也會對弟子說:「這些人無恥、不知羞恥地生活,快去打擊他們。」然而,他們希望獲得成功的財富,因此,因心的連線而產生的粗言並不必然是粗言。若想讓他人墮落而說「這將使你快樂」,則並不是粗言,而是因心的粗暴而顯得粗言。它所指向的,因缺乏優點而顯得輕微,因具備優點而顯得嚴重。對此有三個條件——可被罵的他人、憤怒的心、罵人。 「善言」是指善良的言語,能使自身和他人受益,能使其生長、繁榮。善言是指能使他人獲得利益的言語。它所說的內容,若能使他人獲得利益,則稱為善言。因其善良而顯得輕微,因其重大而顯得嚴重。對此有兩個條件——有益的內容、如「這將會是有益的」所引導的意圖。至於他人,若無善言的行為,則是善言的。

Abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiyoti ettha parasampattiṃ abhimukhaṃ jhāyatīti abhijjhā, parasampattīsu lobho. Sā pana 『『aho vata idaṃ mamassā』』ti evaṃ parabhaṇḍābhijjhāyanalakkhaṇā. Adinnādānaṃ viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Tassā dve sambhārā – parabhaṇḍaṃ, attano pariṇāmanañca. Parabhaṇḍavatthuke hi lobhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti, yāva 『『aho vata idaṃ mamassā』』ti attano na pariṇāmeti.

Hitasukhaṃ byāpādeti vināsetīti byāpādo, paṭigho. So paravināsāya manopadosalakkhaṇo . So pharusavācā viya appasāvajjo mahāsāvajjo ca. Tassa dve sambhārā – parasatto, tassa ca vināsanacintā. Parasattavatthuke hi kodhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti, yāva 『『aho vatāyaṃ ucchijjeyya vinasseyyā』』ti tassa vināsanaṃ na cinteti.

Yathābhuccagahaṇābhāvena micchā passatīti micchādiṭṭhi. Sā 『『natthi dinna』』ntiādinā nayena viparītadassanalakkhaṇā. Samphappalāpo viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Apica aniyatā appasāvajjā, niyatā mahāsāvajjā. Tassa dve sambhārā – vatthuno gahitākāraviparītatā, yathā ca taṃ gaṇhāti, tathābhāvena tassupaṭṭhānanti. Tattha natthikāhetukaaariyadiṭṭhīhi eva kammapathabhedo hoti.

『『Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammāna』』nti sāmaññavacanepi pārisesañāyato vuttāvasesā akusalā dhammā gahetabbāti āha 『『ṭhapetvā te dhamme』』tiādi. Te yathāvuttakāyaduccaritādike akusaladhamme ṭhapetvāti attho. Anekavihitāti anekappakārā.

6.Ayaṃ lokatantīti ayaṃ vuḍḍhānaṃ abhivādanādikiriyālakkhaṇā lokappaveṇī. Anāgāmibrahmānaṃ alaṅkārādīsu anāgāmibhikkhūnañca cīvarādīsu nikantivasena rāguppatti hotīti anāgāmimaggena pañcakāmaguṇikarāgasseva pahānaṃ veditabbanti āha 『『pañcakāmaguṇikarāgassā』』ti. Rūpādīsu pañcasu kāmaguṇesu vatthukāmakoṭṭhāsesu uppajjamāno rāgo 『『pañcakāmaguṇikarāgo』』ti veditabbo. Koṭṭhāsavacano hettha guṇasaddo 『『vayoguṇā anupubbaṃ jahantī』』tiādīsu (saṃ. ni. 1.4) viya. Dvīsu akusalacittesūti domanassasahagatesu dvīsu akusalacittesu. Mohassa sabbākusalasādhāraṇattā āha 『『sabbākusalasambhavassā』』ti. Avasesānanti sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ.

7.Jigucchati maññeti 『『ahamabhijāto rūpavā paññavā, kathaṃ nāma aññesaṃ abhivādanādiṃ kareyya』』nti jigucchati viya jigucchatīti vā sallakkhemi. Akosallasambhūtaṭṭhenāti aññāṇasambhūtaṭṭhena. Akusale dhamme jigucchamāno tesaṃ samaṅgībhāvampi jigucchatīti vuttaṃ 『『akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattī』』ti. Samāpattīti etasseva vevacanaṃ samāpajjanā samaṅgibhāvoti. Maṇḍanakajātiyoti maṇḍanasabhāvo, maṇḍanasīloti attho. Jegucchitanti jigucchanasīlataṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 「貪慾」是指對他人財物的渴望,意指對他人財物的貪圖。它的特徵是「哦,這個是我的」,這種對他人財物的貪慾表現出來。對未給予的物品的貪慾是輕微的,偉大的貪慾則是嚴重的。對此有兩個條件——對他人財物的渴望,以及對自身的影響。對他人財物的貪慾雖已生起,但在「哦,這個是我的」未使其影響自身之前,尚未形成行為的分裂。 「傷害」是指破壞他人幸福與快樂,意指對他人造成傷害。它的特徵是對他人造成的精神上的痛苦。它的表現如同粗暴的言語,輕微的傷害則是輕微的,嚴重的傷害則是嚴重的。對此有兩個條件——對他人的存在,及對其造成的傷害的思考。對他人存在的憤怒雖已生起,但在「哦,這個會被摧毀、會消失」的思考未產生之前,尚未形成行為的分裂。 「錯誤的見解」是指因不如實的認知而形成的錯誤看法。它的特徵是「沒有給予」等等的反向認知。通過善言所說的內容,輕微的傷害則是輕微的,嚴重的傷害則是嚴重的。此外,不確定的輕微傷害,確定的則是嚴重的。對此有兩個條件——對象的反向特徵,以及對其如何被接受的理解。在此,因沒有因果關係的錯誤見解形成行為的分裂。 「多樣的惡行」是指多種多樣的不善法,因此稱為不善法。它們如同被拋棄的惡法,因而應當理解為「除去這些法」。這些法是指如所述的身體不善行為等。多樣的意思是多種多樣的表現。 「這是世間的法」是指對眾生的尊重與禮儀的特徵。對於未入流的天人,因裝飾等而對未入流的僧眾,因貪慾而生起的慾望應當被理解為「放棄五欲的貪慾」。在色法等五種慾望中,因對象的慾望而生起的貪慾應當被理解為「五欲的貪慾」。在此,慾望的特徵如同「眾生逐漸放棄」的表現。對於兩種不善的心態而言,即與煩惱相伴的兩種不善心態。因無明的普遍性而說「因普遍的不善而生起」。 「厭惡」是指認為「我已經具備了美色與智慧,怎麼可能對他人表示尊重」等等的厭惡。它是因無知而生起的。對於不善法的厭惡,因其相互關聯性而顯得厭惡,故說「對不善法的相應」。「相應」是指相互關聯的狀態。美麗的特質是指美麗的特性,厭惡的特質是指厭惡的狀態。

8.Lokajeṭṭhakakammanti loke jeṭṭhakānaṃ kattabbakammaṃ, loke vā seṭṭhasammataṃ kammaṃ. Tatrāti yathāvuttesu dvīsupi atthavikappesu. Padābhihito attho padattho, byañjanatthoti vuttaṃ hoti. Vinayaṃ vā arahatīti ettha vinayanaṃ vinayo, niggaṇhananti attho. Tenāha 『『niggahaṃ arahatīti vuttaṃ hotī』』ti. Nanu ca paṭhamaṃ vuttesu dvīsupi atthavikappesu sakatthe arahatthe ca bhaddhitapaccayo saddalakkhaṇato dissati, na pana 『『vinayāya dhammaṃ desetī』』ti imasmiṃ atthe, tasmā kathamettha taddhitapaccayoti āha 『『vicitrā hi taddhitavuttī』』ti. Vicitratā cettha lokappamāṇato veditabbā. Tathā hi yasmiṃ yasmiṃ atthe taddhitappayogo lokassa, tattha tattha taddhitavutti lokato siddhāti vicitrā taddhitavutti. Tasmā yathā 『『mā saddamakāsī』』ti vadanto 『『māsaddiko』』ti vuccati, evaṃ vinayāya dhammaṃ desetīti venayikoti vuccatīti adhippāyo.

9.Kapaṇapurisoti guṇavirahitatāya dīnamanusso. Byañjanāni avicāretvāti tissadattādisaddesu viya 『『imasmiṃ atthe ayaṃ nāma paccayo』』ti evaṃ byañjanaṃ vicāraṃ akatvā, anipphannapāṭipadikavasenāti vuttaṃ hoti.

10.Devalokagabbhasampattiyāti vatvā ṭhapetvā bhummadeve sesesu devesu gabbhaggahaṇassa abhāvato paṭisandhiyevettha gabbhasampattīti veditabbāti vuttamevatthaṃ vivaritvā dassento āha 『『devalokapaṭisandhipaṭilābhāya saṃvattatī』』ti. Assāti abhivādanādisāmīcikammassa. Mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇe dosaṃ dassentoti mātito aparisuddhabhāvaṃ dassento, akkositukāmassa dāsiyā puttoti dāsikucchismiṃ nibbattabhāve dosaṃ dassetvā akkosanaṃ viya bhagavato mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇe dosaṃ dassetvā akkosantopi evamāhāti adhippāyo. Gabbhatoti devalokapaṭisandhito. Tenevāha 『『abhabbo devalokūpapattiṃ pāpuṇitunti adhippāyo』』ti. Hīno vā gabbho assāti apagabbhoti imassa viggahassa ekena pariyāyena adhippāyaṃ dassento āha 『『devalokagabbhaparibāhirattā āyatiṃ hīnagabbhapaṭilābhabhāgītī』』ti. Iti-saddāe hetuattho, yasmā āyatimpi hīnagabbhapaṭilābhabhāgī, tasmā hīno vā gabbho assāti apagabbhoti adhippāyo.

Puna tasseva viggahassa kodhavasena…pe… dassentoti heṭṭhā vuttanayassa anurūpaṃ katvā adhippāyaṃ dassento āha 『『hīno vāssa mātukucchismiṃ gabbhavāso ahosīti adhippāyo』』ti. Gabbha-saddo atthi mātukucchipariyāyo 『『gabbhe vasati māṇavo』』tiādīsu (jā. 1.

以下是巴利文的完整直譯: 「世間最高的行為」是指在世間中最為尊重的行為,或是世間所共認的行為。在此,依照前述的兩個意義來理解。詞義的解釋是指字面意義,或是表意的意義。在這裡,行為的約束意指約束、制止。因此,故說「約束是被稱為值得尊敬的」。難道在前述的兩個意義中,因其顯現出具備特徵的值得尊敬的原因,而不在「以約束的方式教授法」的意義中,因此如何理解此處的附加意義呢?故說「附加的表達是多樣的」。多樣性應當從世間的標準來理解。確實,在哪個意義上附加的用法在世間中存在,哪裡哪裏附加的表達在世間中是成立的,因此附加的表達是多樣的。因此,如說「不要發出聲音」,故稱為「有聲」,同樣地,教授法的方式被稱為「值得尊敬的」。 「吝嗇的人」是指因缺乏優點而顯得卑微的人。在如提薩達等的詞中,不考慮其表達的意義,故說「在此意義上這是因」,而不進行分析,因而被稱為未完成的道路。 「天界的母胎的獲得」是指在此處,除了地球的天人外,其餘天人因缺乏母胎而應當理解為此處的母胎的獲得。爲了闡明這一點,故說「爲了獲得天界的轉生而生」。「有生」是指恭敬等相關的行為。在母胎中獲得轉生的缺陷是指顯示母親的不潔,顯示因想要罵而生的奴隸的兒子,顯示在奴隸的母胎中出生的缺陷,顯示對佛陀的母胎中獲得轉生的缺陷,故說「如同罵人」。「母胎」是指天界的轉生。因此,故說「無法獲得天界的轉生是指此意」。卑微的母胎是指低劣的母胎,故在此論述中,顯示卑微的母胎的轉生是指「天界的母胎的外部」,因而應當理解為「卑微的母胎」。 再者,針對這一論述,因憤怒而……等,顯示前述所述的意思,故說「在母胎中卑微的轉生是指此意」。「母胎」的詞在母胎的範圍內存在,如「人在母胎中居住」等。

15.363) viya . Atthi mātukucchismiṃ nibbattasattapariyāyo 『『antamaso gabbhapātanaṃ upādāyā』』tiādīsu (mahāva. 129) viya. Tattha mātukucchipariyāyaṃ gahetvā atthaṃ dassento āha 『『anāgate gabbhaseyyā』』ti. Gabbhe seyyā gabbhaseyyā. Anuttarena maggenāti aggamaggena. Kammakilesānaṃ maggena vihatattā āha 『『vihatakāraṇattā』』ti. Itarā tissopīti aṇḍajasaṃsedajaopapātikā. Ettha ca yadipi 『『apagabbho』』ti imassa anurūpato gabbhaseyyā eva vattabbā, pasaṅgato pana labbhamānaṃ sabbampi vattuṃ vaṭṭatīti punabbhavābhinibbattipi vuttāti veditabbā.

Idāni sattapariyāyassa gabbhasaddassa vasena viggahanānattaṃ dassento āha 『『apicā』』tiādi. Imasmiṃ pana vikappe gabbhaseyyā punabbhavābhinibbattīti ubhayampi gabbhaseyyavaseneva vuttantipi vadanti. Nanu ca 『『āyatiṃ gabbhaseyyā pahīnā』』ti (pārā. 10) vuttattā gabbhassa seyyā eva pahīnā, na pana gabbhoti āpajjatīti āha 『『yathā cā』』tiādi. Atha 『『abhinibbattī』』ti ettakameva avatvā punabbhavaggahaṇaṃ kimatthanti āha 『『abhinibbatti ca nāmā』』tiādi. Apunabbhavabhūtāti khaṇe khaṇe uppajjamānānaṃ dhammānaṃ abhinibbatti.

以下是巴利文的完整直譯: 15.363) 如此。在母胎中出生的眾生的特徵是「至少是胎兒的墮落」,如《大品》所述。在這裡,考慮到母胎的特徵,故說「未來的胎兒」。胎兒的特徵是胎兒。通過無上的道路,意指通過最高的道路。因行為的污濁而被摧毀,故說「因被摧毀的原因」。其他是指卵生、胎生、化生。這裡,即使說「卑微的母胎」,也應當理解為胎兒的特徵,然而,若是依賴於所獲得的,所有的都應當被認為是有的,因此應當理解為再次生起的轉生也被提及。 現在,爲了顯示以眾生的特徵為基礎的定義,故說「此外」。在此,若考慮到胎兒的特徵,再次生起的轉生也被稱為胎兒的特徵。難道不是說「永恒的胎兒被放棄」嗎?(《增支部》10)因此,胎兒的特徵確實被放棄,而不是說胎兒會墮落,因此說「如同」。然後,「再次生起」這一點,除了這點之外,再次生起的意義是什麼呢?故說「再次

11.Dhammadhātunti ettha dhamme anavasese dhāreti yāthāvato upadhāretīti dhammadhātu, dhammānaṃ yathāsabhāvato avabujjhanasabhāvo, sabbaññutaññāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Paṭivijjhitvāti sacchikatvā, paṭilabhitvāti attho, paṭilābhahetūti vuttaṃ hoti. Desanāvilāsappatto hotīti rucivasena parivattetvā desetuṃ samatthatā desanāvilāso, taṃ patto adhigatoti attho. Karuṇāvipphāranti sabbasattesu mahākaruṇāya pharaṇaṃ. Tādiguṇalakkhaṇameva puna upamāya vibhāvetvā dassento āha 『『pathavīsamacittata』』nti. Yathā pathavī suciasucinikkhepachedanabhedanādīsu na vikampati, anurodhavirodhaṃ na pāpuṇāti, evaṃ iṭṭhāniṭṭhesu lābhālābhādīsu anurodhavirodhappahānato avikampitacittatāya pathavīsamacittatanti attho. Akuppadhammatanti ettha 『『akuppadhammo nāma phalasamāpattī』』ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. 『『Paresu pana akkosantesupi attano pathavīsamacittatālakkhaṇaṃ akujjhanasabhāvatanti evamettha attho gahetabbo』』ti amhākaṃ khanti. Jarāya anusaṭanti jarāya paliveṭhitaṃ. Vaṭṭakhāṇubhūtanti anekesaṃ anayabyasanānaṃ nipātalakkhaṇatthambhabhūtatāya saṃsārakhāṇubhūtaṃ. Brāhmaṇassa vuḍḍhatāya āsannavuttimaraṇanti sambhāvanavasena 『『ajja maritvā』』tiādi vuttaṃ. Mahantena kho pana ussāhenāti 『『sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī』』ti evaṃ sañjātamahussāhena. Appaṭisamaṃ purejātabhāvanti anaññasādhāraṇaṃ purejātabhāvaṃ. Natthi etassa paṭisamoti appaṭisamo, purejātabhāvo.

『『Apī』』ti avatvā 『『pī』』ti vadanto pi-saddopi visuṃ atthi nipātoti dasseti. Sambhāvanattheti 『『api nāmevaṃ siyā』』ti vikappanattho sambhāvanattho, tasmiṃ jotakatāya pisaddo vattati. Vacanasiliṭṭhatāyāti vacanassa madhurabhāvatthaṃ, mudubhāvatthanti attho. Evañhi loke siliṭṭhavacanaṃ hotīti evaṃ ekameva gaṇanaṃ avatvā aparāya gaṇanāya saddhiṃ vacanaṃ loke siliṭṭhavacanaṃ hoti yathā 『『dve vā tīṇi vā udakaphusitānī』』ti. Sammā adhisayitānīti pādādīhi attanā nesaṃ kiñci upaghātaṃ akarontiyā bahivātādiparissayaparihāratthaṃ sammadeva upari sayitāni. Upariattho hettha adhi-saddo. Utuṃ gaṇhāpentiyāti tesaṃ allasinehapariyādānatthaṃ attano kāyusmāvasena utuṃ gaṇhāpentiyā. Tenāha 『『usmīkatānī』』ti. Sammā paribhāvitānīti sammadeva sabbaso kukkuṭavāsanāya vāsitāni. Tenāha 『『kukkuṭagandhaṃ gāhāpitānī』』ti.

「法界」是指法的無餘地,意指如實地持有,法界是指法的本性,通達一切智的稱謂。通過證悟,意指通過真實的獲得,故說「因獲得而得」。「講法的優雅」是指以美好的方式進行講解的能力,達到這種能力的意思。 「大悲的擴充套件」是指對一切眾生的偉大慈悲的施予。爲了再次闡明這種特徵,故說「如大地的心境」。就如大地在清潔、清除、破壞等方面不動搖,不會遭遇順應與違逆,因此在所欲與不欲的獲得與失去中,因放棄順應與違逆而具備不動搖的心境,這就是「大地的心境」。 「無動搖的法」是指「無動搖的法是果的定」,在三處的定義中已提及。「然而,即使對他人進行罵罵咧咧,仍應理解其本質為大地的心境,因而不動怒」,這是我們的忍耐。被衰老所包圍的。因眾多的災難而墮落的,因而被稱為輪迴的墮落。爲了表明尊貴的增長,因而以「今天將死」等方式表述。確實,以極大的勇氣,故說「能見到這樣的聖者是好的」。微不足道的先前的狀態是指沒有其他的先前狀態。對此沒有相應的狀態,微不足道的,先前的狀態。 「即使」是指除了「也」之外,故說「也」字也確實存在,顯示出其意。爲了表達可能性,故說「難道不會是這樣」,在此處,因其光明而使用「也」字。爲了表達語言的柔和性,意指語言的甜美,溫柔的特質。確實,在世間中,柔和的言辭確實存在,故在單一的計算中,結合其他的計算,語言在世間中是柔和的,如「兩個或三個沾水的」。 「正確地被安置」是指以自身的四肢等不對任何造成傷害,爲了避免外部的風等所引起的干擾,確實是被安置的。這裡的「安置」是指「安放」的意思。爲了讓他們能保持溫暖,故說「溫暖的」。「確實被安置」是指完全地被安置在雞的棲息處。因此,故說「被抓住的雞的氣味」。

Ettha ca sammā parisedanaṃ kukkuṭagandhaparibhāvanañca sammā adhisayananipphattiyā ānubhāvanipphāditanti daṭṭhabbaṃ. Sammā adhisayaneneva hi itaradvayaṃ ijjhati . Na hi sammā adhisayanato visuṃ sammā parisedanassa sammā paribhāvanassa ca karaṇaṃ atthi, tena pana saddhiṃyeva itaresaṃ dvinnampi ijjhanato vuttaṃ 『『evaṃ tīhi pakārehi tāni aṇḍāni paripāliyamānānī』』ti. Nakhasikhāti nakhaggāni. Mukhatuṇḍakanti mukhaggaṃ. Kapālassa tanukattāti ettha yathā kapālassa tanutā ālokassa anto paññāyamānassa kāraṇaṃ, tathā kapālassa tanutāya nakhasikhāmukhatuṇḍakānaṃ kharatāya ca allasinehapariyādānaṃ kāraṇavacananti daṭṭhabbaṃ. Saṅkuṭitahatthapādāti ettha hatthāti pakkhā. Na hi kukkuṭānaṃ pakkhato añño hattho nāma atthi. Etthāti ālokaṭṭhāne. Pakkhe vidhunantāti pakkhe cālentā. Nikkhamantānanti niddhāraṇe sāmivacanaṃ, nikkhamantesūti attho.

So jeṭṭho iti assa vacanīyoti yo paṭhamataraṃ aṇḍakosato nikkhanto kukkuṭapotako, soyeva jeṭṭhoti vacanīyo assa, bhaveyyāti attho. Sampaṭipādentoti saṃsandento. Tibhūmakapariyāpannāpi sattā avijjākosassa anto paviṭṭhā tattha tattha appahīnāya avijjāya veṭhitattāti āha 『『avijjākosassa anto paviṭṭhesu sattesū』』ti. Aṇḍakosanti bījakapālaṃ. Lokasannivāseti loko eva lokasannivāso. Sammāsambodhinti ettha sammāti aviparītattho, saṃ-saddo sāmanti imamatthaṃ dīpeti, tasmā sammā aviparītenākārena sayameva cattāri saccāni bujjhati paṭivijjhatīti sammāsambodhīti maggo vuccati. Tenāha 『『sammā sāmañca bodhi』』nti, sammā sayameva ca bujjhanakanti attho. Sammāti vā pasatthavacano, saṃ-saddo sundaravacanoti āha 『『atha vā pasatthaṃ sundarañca bodhi』』nti. Bodhisaddassa anekatthataṃ dassetvā idhādhippetamatthaṃ niddhāretvā dassetukāmo āha 『『bodhīti rukkhopi maggopī』』tiādi. Tattha abujjhi etthāti rukkho bodhi. Sayaṃ bujjhati, bujjhanti vā tena ariyāti maggo bodhi. Sabbadhamme sabbākārato bujjhati paṭivijjhatīti sabbaññutaññāṇaṃ bodhi. Bujjhīyati sacchikarīyatīti nibbānaṃ bodhi. Antarā ca bodhinti dutiyamudāharaṇaṃ vināpi rukkhasaddena bodhisaddassa rukkhe pavattidassanatthaṃ vuttaṃ. Varabhūrimedhasoti mahāpathavī viya patthaṭavarapaññoti attho. Asabbaguṇadāyakattāti sabbaguṇānaṃ adāyakattā. Sabbaguṇe na dadātīti hi asabbaguṇadāyako, ayuttasamāsoyaṃ gamakattā yathā 『『asūriyaṃpassāni mukhānī』』ti.

以下是巴利文的完整直譯: 在此,應當理解正確的溫暖和雞的氣味的浸潤是通過正確的安置而產生的。確實,通過正確的安置,其他兩者也能實現。因為除了正確的安置之外,沒有單獨進行正確的溫暖和正確的浸潤的做法,而是與之一起實現其他兩者,因此說"這樣以三種方式保護那些蛋"。"指甲尖"是指指甲的頂端。"嘴尖"是指嘴的頂端。"因外殼的薄",在此應當理解,就如外殼的薄是光線能透進內部的原因,同樣地,因外殼的薄和指甲尖、嘴尖的銳利而導致濕潤的消失是原因的說明。"蜷縮的手腳",在此"手"是指翅膀。因為雞除了翅膀之外沒有所謂的手。"在此"是指在光線所在的地方。"拍打翅膀"是指搖動翅膀。"出來的"是分離的所有格,意思是"在出來的過程中"。 "他是最年長的",這樣應當說,即最先從蛋殼中出來的小雞,他就應當被稱為最年長的,意思是應當如此。"使之相符"是指使之一致。三界所包含的眾生也進入無明的外殼之中,因為在各處未斷除的無明而被包裹,因此說"進入無明外殼中的眾生"。"蛋殼"是指種子的外殼。"世間的聚集"就是世間本身。"正等覺",在此"正"是指不顛倒的意思,"等"字表示"自己"的意思,因此正確地、不顛倒地、自己覺悟四聖諦,通達四聖諦,因此稱為"正等覺"的道路。因此說"正確地自己覺悟",意思是正確地自己覺悟。或者"正"是指稱讚的意思,"等"字是指美好的意思,因此說"稱讚的、美好的覺悟"。爲了顯示"覺悟"一詞的多重含義,並確定此處所指的意思,故說"覺悟是指樹木、道路"等。其中,"在此覺悟"是指樹木的覺悟。自己覺悟,或者通過它聖者覺悟,是指道路的覺悟。覺悟一切法的一切方面,通達一切法,是指一切智的覺悟。被覺悟、被證悟,是指涅槃的覺悟。"在覺悟之間",第二個例子是爲了顯示即使沒有"樹木"一詞,"覺悟"一詞也可以用於樹木。"具有最高智慧的",意思是如同大地一樣廣闊的最高智慧。"不是一切功德的給予者",是指不給予一切功德。確實,不給予一切功德就是不是一切功德的給予者,這是一個不恰當的複合詞,因為它是有意義的,就像"不見太陽的面孔"一樣。

Tisso vijjāti upanissayavato saheva arahattaphalena tisso vijjā deti. Nanu cettha tīsu vijjāsu āsavakkhayañāṇassa maggapariyāpannattā kathametaṃ yujjati 『『maggo tisso vijjā detī』』ti? Nāyaṃ doso. Satipi āsavakkhayañāṇassa maggapariyāpannabhāve aṭṭhaṅgike magge sati maggañāṇena saddhiṃ tisso vijjā paripuṇṇā hontīti 『『maggo tisso vijjā detī』』ti vuccati. Cha abhiññāti etthāpi eseva nayo. Sāvakapāramiñāṇanti aggasāvakehi paṭilabhitabbaṃ sabbameva lokiyalokuttarañāṇaṃ. Paccekabodhiñāṇanti etthāpi imināva nayena attho veditabbo. Abbhaññāsinti jāniṃ. Jānanañca na anussavādivasenāti āha 『『paṭivijjhi』』nti, paccakkhamakāsinti attho. Paṭivedhopi na dūre ṭhitassa lakkhaṇappaṭivedho viyāti āha 『『pattomhī』』ti, pāpuṇinti attho. Pāpuṇanañca na sayaṃ gantvāti āha 『『adhigatomhī』』ti, sakasantāne uppādanavasena paṭilabhinti attho.

Opammasampaṭipādananti opammatthassa upameyyena sammadeva paṭipādanaṃ. Atthenāti upameyyatthena. Yathā kukkuṭiyā aṇḍesu tividhakiriyākaraṇaṃ kukkuṭacchāpakānaṃ aṇḍakosato nikkhamanassa mūlakāraṇaṃ, evaṃ bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanākaraṇaṃ avijjaṇḍakosato nikkhamanassa mūlakāraṇanti āha 『『yathā hi tassā kukkuṭiyā…pe… tividhānupassanākaraṇa』』nti. 『『Santāne』』ti vuttattā aṇḍasadisatā santānassa bahi nikkhantakukkuṭacchāpakasadisatā buddhaguṇānaṃ, buddhaguṇāti ca atthato buddhoyeva 『『tathāgatassa kho etaṃ, vāseṭṭha, adhivacanaṃ dhammakāyo itipī』』ti vacanato. Avijjaṇḍakosassa tanubhāvoti balavavipassanāvasena avijjaṇḍakosassa tanubhāvo, paṭicchādanasāmaññena ca avijjāya aṇḍakosasadisatā. Mudubhūtassapi kharabhāvāpatti hotīti tannivattanatthaṃ 『『thaddhakharabhāvo』』ti vuttaṃ. Tikkhakharavippasannasūrabhāvoti ettha pariggayhamānesu saṅkhāresu vipassanāñāṇassa samādhindriyavasena sukhānuppaveso tikkhatā, anupavisitvāpi satindriyavasena anatikkamanato akuṇṭhatā kharabhāvo. Tikkhopi hi ekacco saro lakkhaṃ patvā kuṇṭho hoti, na tathā idaṃ. Satipi kharabhāve sukhumappavattivasena kilesasamudācārasaṅkhobharahitatāya saddhindriyavasena pasannabhāvo, satipi ca pasannabhāve antarā anosakkitvā kilesapaccatthikānaṃ suṭṭhu abhibhavanato vīriyindriyavasena sūrabhāvo veditabbo. Evamimehi pakārehi saṅkhārupekkhāñāṇameva gahitanti daṭṭhabbaṃ. Vipassanāñāṇassa pariṇāmakāloti vipassanāya vuṭṭhānagāminibhāvappatti, tadā ca sā maggañāṇagabbhaṃ dhārentī viya hotīti āha 『『gabbhaggahaṇakālo』』ti. Gabbhaṃ gaṇhāpetvāti saṅkhārupekkhāya anantaraṃ sikhāppattaanulomavipassanāvasena maggavijāyanatthaṃ gabbhaṃ gaṇhāpetvā. Anupubbādhigatenāti paṭhamamaggapaṭipāṭiyā adhigatena. Abhiññāpakkheti lokiyābhiññāpakkhe. Lokuttarābhiññā hi avijjaṇḍakosaṃ padālitā. Potthakesu pana katthaci 『『chaabhiññāpakkhe』』ti likhanti, so apāṭhoti veditabbo. Jeṭṭho seṭṭhoti vuddhatamattā jeṭṭho, sabbaguṇehi uttamattā pasatthatamoti seṭṭho.

Tisso vijjāti upanissayavato saheva arahattaphalena tisso vijjā deti. 這裡有三種智慧,因緣而生,正果的果實同時給予三種智慧。難道在這三種智慧中,因緣滅盡的智慧是與道路相關的,怎麼會說「道路給予三種智慧」呢?這並不是錯誤。即使在因緣滅盡的智慧與八正道存在的情況下,因有八正道的智慧,三種智慧也必然圓滿,因此說「道路給予三種智慧」。六種神通也是如此。弟子所應具備的智慧是由最傑出的弟子所獲得的所有世俗與出世間的智慧。獨覺的智慧在此也應以同樣的方式理解。阿毗達那是指「我知道」。而「知道」並不是通過聽聞等方式而得,故說「我證悟了」,意指親自見到。證悟也並非遠離的,因其特徵的證悟並不遙遠,故說「我已達到」,意指「我已獲得」。獲得並非自己去到,故說「我已成就」,意指通過自然而然的生起而獲得。 比喻的適當性是指通過適當的比喻來正確地實現。意指通過比喻的意義。就如雞在蛋中進行三種行為,正是雞出殼的根本原因,同樣地,菩薩的三種觀察行為是從無明的蛋殼中出離的根本原因,因此說「就如那隻雞……三種觀察行為」。「在世間」是指與蛋相似的世間所出離的雞,因而與佛的特質相似,佛的特質是指佛陀所說的「這就是如來,尊者,這個稱謂是法的身體」。無明的外殼的細微特性是指因強大的觀察而顯現的無明的細微特性,因遮蔽的相似而與無明的蛋殼相似。對於柔和的狀態也會出現堅硬的狀態,因此爲了使其轉變,故說「堅硬的狀態」。敏銳的觀察與香氣的狀態是指在這些被定義的法中,因觀察的智慧的安住而獲得的快樂,雖然未進入,因保持正念的力量而不會超越,因此是堅硬的狀態。確實,某些敏銳的聲音在達到特徵時會變得緊縮,但此處並非如此。即使在堅硬的狀態下,因微細的顯現而導致煩惱的生起,因而在聲音的力量上顯現出歡喜的特性。因此,因這些方式應當理解為僅僅是觀察的智慧。觀察智慧的成熟時期是指觀察的生起,彼時它如同承載著道路的智慧,故說「懷孕的時刻」。懷孕是指通過觀察的安住而生起的智慧。因逐步獲得,意指通過第一道的修行所獲得的。關於神通的方面,世俗的神通方面,出世間的神通確實是破壞無明的外殼。而在經典中有時寫作「六種神通」,這應當被理解為不正確的。最年長的、最優秀的,是指因成長而為最年長的,因所有的功德而為最優秀的。

Idāni 『『āraddhaṃ kho pana me brāhmaṇa vīriya』』ntiādikāya desanāya anusandhiṃ dassento āha 『『evaṃ bhagavā』』tiādi. Tattha pubbabhāgato pabhutīti bhāvanāya pubbabhāgiyavīriyārambhādito paṭṭhāya. Cittamevamuppannanti evaṃ upari vakkhamānaparivitakkavasena cittamuppannanti attho. 『『Cittameva uppanna』』ntipi pāṭho, tattha cittameva uppannaṃ, na tāva bhagavati pasādoti attho. Muṭṭhassatināti vinaṭṭhassatinā, sativirahitenāti attho. Sāraddhakāyenāti sadarathakāyena. Bodhimaṇḍeti bodhisaṅkhātassa ñāṇassa maṇḍabhāvappatte ṭhāne. Bodhīti hi paññā vuccati, sā ettha maṇḍā pasannā jātāti so padeso 『『bodhimaṇḍo』』ti paññāto. Caturaṅgasamannāgatanti 『『kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upasussatu maṃsalohita』』nti (ma. ni. 2.184; saṃ. ni. 2.22; a. ni.

Idāni 『『āraddhaṃ kho pana me brāhmaṇa vīriya』』ntiādikāya desanāya anusandhiṃ dassento āha 『『evaṃ bhagavā』』tiādi. 現在,正如「我努力了,婆羅門」所說的教導,顯示出因緣。這裡是從前的開始,意指從修行的初始階段開始。心如此生起,意指通過上述的思維,心因此生起。「心確實生起」,意指心確實生起,但尚未讓佛陀滿意。因無心而失去,意指因缺乏心而失去。以努力的身體,意指以努力的身體。覺悟的場所是指覺悟所稱的智慧的聚集之地。覺悟是指智慧,在此處,智慧的聚集因而生起,因此該處被稱為「覺悟的場所」。具備四種的狀態是指「願望、氣息、骨頭、肌肉都消失,身體變得乾枯」。

2.5; mahāni. 196) evaṃ vuttacaturaṅgasamannāgataṃ vīriyaṃ. Tattha tacoti ekaṃ aṅgaṃ nhāru ekaṃ aṅgaṃ aṭṭhi ekaṃ aṅgaṃ maṃsalohitaṃ ekaṃ aṅganti veditabbaṃ. Taco ekaṃ aṅganti ca tace nirapekkhabhāvo ekaṃ aṅganti gahetabbaṃ. Padhānaṃ anuyuñjantassa hi tace palujjamānepi taṃnimittaṃ avosānāpajjanaṃ tassa vīriyassa ekaṃ aṅgaṃ ekaṃ kāraṇaṃ. Evaṃ sesesupi attho veditabbo. Paggahitanti ārambhaṃ sithilaṃ akatvā daḷhaparakkamasaṅkhātussāhanabhāvena gahitaṃ. Tenāha 『『asithilappavattitanti vuttaṃ hotī』』ti.

Asallīnanti asaṅkucitaṃ kosajjavasena saṅkocaṃ anāpannaṃ. Upaṭṭhitāti ogāhanasaṅkhātena apilāpabhāvena ārammaṇaṃ upagantvā ṭhitā. Tenāha 『『ārammaṇābhimukhībhāvenā』』ti. Sammosassa viddhaṃsanavasena pavattiyā na sammuṭṭhāti asammuṭṭhā. Kiñcāpi cittapassaddhivaseneva cittameva passaddhaṃ, kāyapassaddhivaseneva ca kāyo passaddho hoti, tathāpi yasmā kāyapassaddhi uppajjamānā cittapassaddhiyā saheva uppajjati, na vinā, tasmā vuttaṃ 『『kāyacittapassaddhivasenā』』ti. Kāyapassaddhiyā ubhayesampi kāyānaṃ passambhanāvahattā vuttaṃ 『『rūpakāyopi passaddhoyeva hotī』』ti. So ca khoti so ca kho kāyo. Vigatadarathoti vigatakilesadaratho. Nāmakāye hi vigatadarathe rūpakāyopi vūpasantadarathapariḷāho hoti. Sammā āhitanti nānārammaṇesu vidhāvanasaṅkhātaṃ vikkhepaṃ vicchinditvā ekasmiṃyeva ārammaṇe avikkhittabhāvāpādanena sammadeva āhitaṃ ṭhapitaṃ. Tenāha 『『suṭṭhu ṭhapita』』ntiādi. Cittassa anekaggabhāvo vikkhepavasena cañcalatā, sā sati ekaggatāya na hotīti āha 『『ekaggaṃ acalaṃ nipphandana』』nti. Ettāvatāti 『『āraddhaṃ kho panā』』tiādinā vīriyasatipassaddhisamādhīnaṃ kiccasiddhidassanena.

Nanu ca saddhāpaññānampi kiccasiddhi jhānassa pubbapaṭipadāya icchitabbāti? Saccaṃ icchitabbā, sā pana nānantarikabhāvena avuttasiddhāti na gahitā. Asati hi saddhāya vīriyārambhādīnaṃ asambhavoyeva, paññāpariggahe ca nesaṃ asati ñāyārambhādibhāvo na siyā, tathā asallīnāsammosatādayo vīriyādīnanti asallīnatādiggahaṇenevettha paññākiccasiddhi gahitāti daṭṭhabbaṃ. Jhānabhāvanāyaṃ vā samādhikiccaṃ adhikaṃ icchitabbanti dassetuṃ samādhipariyosānāva jhānassa pubbapaṭipadā kathitāti daṭṭhabbaṃ.

mahāni. 196) evaṃ vuttacaturaṅgasamannāgataṃ vīriyaṃ. 這樣所說的具備四種狀態的努力。這裡的「狀態」是指一個部分是氣息,一個部分是骨頭,一個部分是肌肉,一個部分是血液。氣息是指一個部分,且氣息的無依性是一個部分。因為努力者即使氣息受損,這個標誌也是努力的一個部分和原因。因此,其餘的意義也應如此理解。被把握是指不鬆懈地努力,因而以強大的努力為特徵而被把握。因此說「未鬆懈地運作」。 不懈是指不因懈怠而收縮。專注是指以聚集為特徵,不被散亂所影響而站立。故說「因對境的專注而存在」。因無明的破壞而不生起的,因而不被迷惑。雖然因心的平靜而心確實平靜,因身體的平靜而身體也確實平靜,然而因為身體的平靜是因心的平靜而生起的,因此說「因身體與心的平靜」。因身體的平靜而兩者的身體都被平靜所影響,因此說「色身也確實平靜」。他確實是這個身體。消失的車輪是指消失的煩惱之車。在名色身中,消失的車輪也是色身的消失之苦。正確的安置是指在各種對境中,因劃分而產生的散亂被切斷,因而在一個對境中不被分散地安置。因此說「確實安置」。 心的多樣性因散亂而動搖,因而在專注上不成立,因此說「專注而不動搖」。至此,因「我努力了」所說的努力、心的平靜及專注的成就被顯現。 難道信心與智慧的成就也應當是修行的先決條件嗎?確實應當是的,但因不直接說出而未被把握。因為若沒有信心,努力的開始等就不可能,若沒有智慧的獲得,則不能有知識的開始等,因此因不懈、無迷惑等的努力等也應被理解為信心的成就。通過禪修的修習,或許應當更加強調智慧的成就,以顯示禪定的結果是禪修的先決條件。

Paṭhamajjhānakathā

Idāni 『『vivicceva kāmehī』』tiādinayappavattāya pāḷiyā jhānavibhaṅge (vibha. 508) vuttampi atthaṃ aṭṭhakathānayeneva saṃvaṇṇetukāmo vibhaṅgapāḷiyaṃ vuttanayena avacane kāraṇaṃ dassetuṃ 『『kiñcāpi tattha katame kāmā』』tiādimāha . Tattha patthanākārena pavatto dubbalo lobho chandanaṭṭhena chando, tato balavā rañjanaṭṭhena rāgo, tatopi balavataro bahalarāgo chandarāgo. Nimittānubyañjanāni saṅkappeti etenāti saṅkappo, tathāpavatto lobho. Tattha nimittasaṅkappanā nāma avayave samodhānetvā 『『itthī puriso』』tiādinā ekajjhaṃ katvā uparūpari kilesuppattiyā nimittassa kappanā. Anubyañjanasaṅkappanā pana 『『hatthā sobhanā, pādā sobhanā』』ti evaṃ anubyañjanavasena vibhajitvā kappanāti. Kilesānañhi anu anu byañjanato paribyañjanato paribyattivasena uppattiyā paccayabhāvato anubyañjanaṃ hatthapādādiavayavā vuccanti. Tato balavā rañjanaṭṭhena rāgo, saṅkappavaseneva pavatto tatopi balavataro saṅkapparāgo. Svāyaṃ pabhedo ekasseva lobhassa pavattiākāravasena avatthābhedavasena ca veditabbo yathā 『『vaccho dammo balībaddo』』ti. Kāmāti kilesakāmā, kāmentīti kāmā, kāmenti etehīti vā.

Seyyathidanti imassa taṃ katamaṃ, taṃ kathanti vā attho. Viviccitvāti visuṃ hutvā. Tenāha 『『vinā hutvā apasakkitvā』』ti, pajahanavasena apakkamitvāti attho. Vivicceva kāmehīti ettha viviccāti iminā vivecanaṃ jhānakkhaṇe kāmānaṃ abhāvamattaṃ vuttaṃ. Viviccevāti pana iminā ekaṃsato kāmānaṃ vivecetabbatādīpanena tappaṭipakkhatā jhānassa kāmavivekappahānassa ca jhānādhigamūpāyatā dassitā hotīti imamatthaṃ dassetuṃ 『『paṭhamajjhāna』』ntiādiṃ vatvā tamevatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ 『『katha』』ntiādi vuttaṃ. Andhakāre sati padīpo viyāti etena yathā padīpābhāvena rattiyaṃ andhakārābhibhavo, evaṃ jhānābhāvena cittasantatiyaṃ kāmābhibhavoti dasseti.

Etanti pubbapadeyeva avadhāraṇavacanaṃ, na kho pana evaṃ daṭṭhabbaṃ 『『kāmehi evā』』ti avadhāraṇassa akatattā. Tannissaraṇatoti nissaranti niggacchanti etena, ettha vāti nissaraṇaṃ. Ke niggacchanti? Kāmā. Tesaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ pahānaṃ tannissaraṇaṃ, tato kāmanissaraṇatoti attho. Kathaṃ pana samāne vikkhambhane kāmānamevetaṃ nissaraṇaṃ, na byāpādādīnanti codanaṃ yuttito āgamato ca sādhetuṃ 『『kāmadhātū』』tiādi vuttaṃ. Tattha kāmadhātusamatikkamanatoti sakalassapi kāmabhavassa samatikkamapaṭipadābhāvato. Tena imassa jhānassa kāmapariññābhāvamāha . Kāmarāgapaṭipakkhatoti 『『chando kāmo』』tiādinā (mahāni. 1) vuttavibhāgassa kilesakāmassa paccatthikabhāvato. Tena yathā mettā byāpādassa, karuṇā vihiṃsāya, evamidaṃ jhānaṃ kāmarāgassa ujuvipaccanīkabhūtanti dasseti. Vipākena cettha kāmadhātusamatikkamo attano pavattikkhaṇe kāmarāgapaṭipakkhatā ca veditabbā. Evamattano pavattiyā vipākappavattiyā ca kāmarāgato kāmadhātuto ca vinivattasabhāvattā idaṃ jhānaṃ visesato kāmānameva nissaraṇaṃ, svāyamattho pāṭhāgato evāti āha 『『yathāhā』』tiādi. Nekkhammanti paṭhamajjhānaṃ.

Paṭhamajjhānakathā Idāni 『『vivicceva kāmehī』』tiādinayappavattāya pāḷiyā jhānavibhaṅge (vibha. 508) vuttampi atthaṃ aṭṭhakathānayeneva saṃvaṇṇetukāmo vibhaṅgapāḷiyaṃ vuttanayena avacane kāraṇaṃ dassetuṃ 『『kiñcāpi tattha katame kāmā』』tiādimāha. 現在,關於「遠離慾望」的教義,正如在巴利文的禪定分析中(分析508)所說的那樣,慾望的含義也希望通過註釋的方式來闡明。這裡提到「那麼,慾望是什麼呢?」 Tattha patthanākārena pavatto dubbalo lobho chandanaṭṭhena chando, tato balavā rañjanaṭṭhena rāgo, tatopi balavataro bahalarāgo chandarāgo. 其中,因渴望而生起的微弱貪慾是渴望的一種,接著強烈的慾望是貪慾,之後更為強烈的則是強烈的貪慾。 Nimittānubyañjanāni saṅkappeti etenāti saṅkappo, tathāpavatto lobho. 通過象徵和暗示而產生的意念稱為意念,因此貪慾也是如此。 Tattha nimittasaṅkappanā nāma avayave samodhānetvā 『『itthī puriso』』tiādinā ekajjhaṃ katvā uparūpari kilesuppattiyā nimittassa kappanā. 在這裡,象徵性意念是指通過將「女人、男人」等合併而形成的,因而在煩惱的生起中產生象徵。 Anubyañjanasaṅkappanā pana 『『hatthā sobhanā, pādā sobhanā』』ti evaṃ anubyañjanavasena vibhajitvā kappanāti. 而通過暗示性意念則是通過「手美麗、腳美麗」等進行分割而形成的。 Kilesānañhi anu anu byañjanato paribyañjanato paribyattivasena uppattiyā paccayabhāvato anubyañjanaṃ hatthapādādiavayavā vuccanti. 因為煩惱的逐步暗示和包圍而產生的因緣稱為手、腳等的暗示。 Tato balavā rañjanaṭṭhena rāgo, saṅkappavaseneva pavatto tatopi balavataro saṅkapparāgo. 因此,強烈的慾望是因意念而生起的,而這種慾望更為強烈。 Svāyaṃ pabhedo ekasseva lobhassa pavattiākāravasena avatthābhedavasena ca veditabbo yathā 『『vaccho dammo balībaddo』』ti. 自身的分裂是指同一貪慾的不同表現,如「被馴服的牛被束縛」。 Kāmāti kilesakāmā, kāmentīti kāmā, kāmenti etehīti vā. 慾望是指煩惱的慾望,慾望的生起是指這些慾望。 Seyyathidanti imassa taṃ katamaṃ, taṃ kathanti vā attho. 「那麼是什麼呢?」意指「這是什麼,如何說呢?」 Viviccitvāti visuṃ hutvā. 「遠離」是指完全分離。因此說「離開后不再依賴」,意指通過放棄而遠離。 Tenāha 『『vinā hutvā apasakkitvā』』ti, pajahanavasena apakkamitvāti attho. 因此說「在沒有的情況下不再依賴」,意指通過放棄而遠離。 Vivicceva kāmehīti ettha viviccāti iminā vivecanaṃ jhānakkhaṇe kāmānaṃ abhāvamattaṃ vuttaṃ. 「遠離慾望」是指在此處,遠離意味著在禪定的時刻,慾望的缺失。 Viviccevāti pana iminā ekaṃsato kāmānaṃ vivecetabbatādīpanena tappaṭipakkhatā jhānassa kāmavivekappahānassa ca jhānādhigamūpāyatā dassitā hotīti imamatthaṃ dassetuṃ 『『paṭhamajjhāna』』ntiādiṃ vatvā tamevatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ 『『katha』』ntiādi vuttaṃ。 而「遠離」則是指通過單獨的遠離慾望的方式,顯現出禪定的對立,顯示出禪定的獲得方法。 Andhakāre sati padīpo viyāti etena yathā padīpābhāvena rattiyaṃ andhakārābhibhavo, evaṃ jhānābhāvena cittasantatiyaṃ kāmābhibhavoti dasseti. 在黑暗中如同燈光一樣,因燈光的存在而克服黑暗,同樣地,因禪定的存在而克服心的慾望。 Etanti pubbapadeyeva avadhāraṇavacanaṃ, na kho pana evaṃ daṭṭhabbaṃ 『『kāmehi evā』』ti avadhāraṇassa akatattā. 「因此」是指前面的內容,不應被理解為「因慾望而如此」,因而未被強調。 Tannissaraṇatoti nissaranti niggacchanti etena, ettha vāti nissaraṇaṃ. 「因此的遠離」是指遠離和解脫。 Ke niggacchanti? Kāmā. 誰在遠離?是慾望。 Tesaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ pahānaṃ tannissaraṇaṃ, tato kāmanissaraṇatoti attho. 這些慾望的遠離是指放棄,因此是慾望的遠離。 Kathaṃ pana samāne vikkhambhane kāmānamevetaṃ nissaraṇaṃ, na byāpādādīnanti codanaṃ yuttito āgamato ca sādhetuṃ 『『kāmadhātū』』tiādi vuttaṃ。 如何在相同的情況下,慾望的遠離是指放棄,而不是痛苦等,因此應通過正確的教義來理解。 Tattha kāmadhātusamatikkamanatoti sakalassapi kāmabhavassa samatikkamapaṭipadābhāvato。 在這裡,超越慾望的領域是指完全超越慾望的過程。 Tena imassa jhānassa kāmapariññābhāvamāha. 因此,關於此禪定的慾望的徹底理解。 Kāmarāgapaṭipakkhatoti 『『chando kāmo』』tiādinā (mahāni. 1) vuttavibhāgassa kilesakāmassa paccatthikabhāvato. 慾望與貪慾對立,正如「渴

Kāmañcettha tamatthaṃ dīpetuṃ purimapadeyeva avadhāraṇaṃ gahitaṃ, uttarapadepi pana taṃ gahetabbameva tathā atthasambhavatoti dassetuṃ 『『uttarapadepī』』tiādi vuttaṃ. Itoti kāmacchandato. Esa daṭṭhabboti esa niyamo daṭṭhabbo. Sādhāraṇavacanenāti sabbavivekasādhāraṇavacanena. Tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇavivekā tadaṅgavivekādayo. Kāyacittaupadhivivekā kāyavivekādayo. Tayo eva idha daṭṭhabbāti tayo eva idha jhānakathāyaṃ daṭṭhabbā samucchedavivekādīnaṃ asambhavato. Niddeseti mahāniddese (mahāni. 1). Tattha hi 『『uddānato dve kāmā vatthukāmā kilesakāmā cā』』ti uddisitvā tattha 『『katame vatthukāmā manāpiyā rūpā…pe… manāpiyā phoṭṭhabbā』』tiādinā vatthukāmā niddiṭṭhā. Te pana kāmīyantīti kāmāti veditabbā. Tatthevāti niddeseyeva. Vibhaṅgeti jhānavibhaṅge. Evañhi satīti evaṃ ubhayesampi kāmānaṃ saṅgahe sati. Vatthukāmehipīti vatthukāmehi viviccevātipi attho yujjatīti evaṃ yujjamānatthantarasamuccayattho pi-saddo, na kilesakāmasamuccayattho. Kasmā? Imasmiṃ atthe kilesakāmehi vivekassa dutiyapadena vuttattā. Tenāti vatthukāmavivekena. Kāyaviveko vutto hotīti puttadārādipariggahavivekadīpanato kāyaviveko vutto hoti.

Purimenāti kāyavivekena. Etthāti 『『vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehī』』ti etasmiṃ padadvaye. Ito vā niddhārite vivekadvaye, akusalasaddena yadi kilesakāmā, sabbākusalāpi vā gahitā, sabbathā kilesakāmehi viveko vuttoti āha 『『dutiyena kilesakāmehi vivekavacanato』』ti. Dutiyenāti ca cittavivekenāti attho. Etesanti yathāvuttānaṃ dvinnaṃ padānaṃ. Niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Taṇhādisaṃkilesānaṃ vatthuno pahānaṃ saṃkilesavatthuppahānaṃ. Lolabhāvo nāma tattha tattha rūpādīsu taṇhuppādo, tassa hetū vatthukāmā eva veditabbā. Bālabhāvassa hetupariccāgoti sambandho. Bālabhāvo nāma avijjā, ducintitacintitādi vā, tassa ayonisomanasikāro, sabbepi vā akusalā dhammā hetū. Kāmaguṇādhigamahetu pāṇātipātādiasuddhappayogo hotīti tabbivekena payogasuddhi vibhāvitā. Taṇhāsaṃkilesasodhanena vivaṭṭūpanissayasaṃvaḍḍhanena ca ajjhāsayavisodhanaṃ āsayaposanaṃ. Āsayaposananti ca jhānabhāvanāya paccayabhūtā pubbayogādivasena siddhā ajjhāsayasampadā , sā pana taṇhupatāpavigamena hoti. Tena vuttaṃ 『『taṇhāsaṃkilesavisodhanenā』』ti. Kāmesūti niddhāraṇe bhummaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,首先通過前面的語段已經確定了那個意義,但在後面的語段中也應當如此理解,以顯示意義的可能性,因此說"在後面的語段中"等。"這"是指對感官慾望。"應當這樣看"是指應當這樣確定。"通過普遍語言"是指通過普遍的分離語言。分離包括肢體的抑制、根除、平靜、出離,以及肢體出離等。身心資具的出離,如身體出離等。在這裡應當理解為三種,因為在禪定討論中無法根除出離等。在大註釋中。在那裡,首先列舉了"從總結來看,有兩種慾望:對像慾望和煩惱慾望",然後通過"哪些是對像慾望?是可意的色法……可意的觸"等,對像慾望已被闡明。應當理解為"它們被慾望所驅動",因此稱為"慾望"。就在那個註釋中。在分別論中。當兩種慾望都被包含時。通過對像慾望,意義也可以成立,"也"字的意義是累積意義,而非煩惱慾望的累積意義。為什麼?因為在這個意義上,通過第二個語段已經提到了與煩惱慾望的分離。因此,通過對像慾望的分離。身體出離被說明,如顯示遠離子女和妻子等的分離。 通過前面的身體出離。在這裡,即"遠離慾望,遠離不善法"這兩個語段。從這裡確定了兩種分離,如果通過不善這個詞指煩惱慾望,或者包含了所有不善,無論如何,已經提到了與煩惱慾望的分離,因此說"通過第二個語段,提到了與煩惱慾望的分離"。第二個是指心靈的分離。這些是如上所述的兩個語段。這是一個確定性的所有格。對於渴望等污穢的對象的捨棄,是對污穢對象的捨棄。輕浮性是指在各種色法等處生起渴望,應當瞭解其原因是對像慾望。愚癡性的原因是捨棄,與此相關。愚癡性意味著無明,或錯誤的思考等,其原因是不正確的作意,或者所有不善法都是原因。由於獲得感官對象的緣故,造成殺生等不凈的行為,通過遠離這些,行為的純凈得到闡明。通過凈化渴望的污穢,增長解脫的資糧,凈化意向,滋養意向。意向滋養是指通過禪定修習,以前世等為緣而成就的意向圓滿,這通過消除渴望的熱惱而實現。因此說"通過凈化渴望的污穢"。在慾望中,這是一個限定性的位格。

Anekabhedoti kāmāsavakāmarāgasaṃyojanādivasena rūpataṇhādivasena ca anekappabhedo. Kāmacchandoyevāti kāmasabhāvoyeva chando, na kattukamyatāchando napi kusalacchandoti adhippāyo. Akusalapariyāpannopīti 『『vivicca akusalehī』』ti ettha vuttaakusalesu antogadhopi. Jhānapaṭipakkhatoti jhānassa paṭipakkhabhāvato taṃhetu taṃnimittaṃ visuṃ vutto, akusalabhāvasāmaññena aggahetvā visuṃ sarūpena gahito. Yadi kilesakāmova purimapade vutto, taṃ kathaṃ bahuvacananti āha 『『anekabhedato』』tiādi. Aññesampīti diṭṭhimānaahirikānottappādīnaṃ taṃsahitaphassādīnañca. Uparijhānaṅgapaccanīkapaṭipakkhabhāvadassanatoti 『『savitakkaṃ savicāra』』ntiādinā upari vuccamānāni jhānaṅgāni uparijhānaṅgāni, tesaṃ attano paccanīkānaṃ paṭipakkhabhāvadassanato tappaccanīkanīvaraṇavacanaṃ. 『『Uparijhānaṅgānaṃ paccanīkapaṭipakkhabhāvadassanato』』tipi pāṭho. Tattha paccanīkapaṭipakkhabhāvadassanatoti upari vuccamānajhānaṅgānaṃ ujuvipaccanīkavasena paṭipakkhabhāvadassanatoti atthaṃ vadanti. Jhānaṅgapaccanīkānīti jhānaṅgānaṃ pavattinivāraṇato jhānaṅgapaccanīkāni. Viddhaṃsakānīti vighātakāni. Samādhi kāmacchandassapaṭipakkhoti rāgapaṇidhiyā ujuvipaccanīkabhāvato nānārammaṇehi palobhitassa paribbhamantassa cittassa samādhānato kāmacchandassa samādhi paṭipakkho. Pīti byāpādassāti pāmojjena samānayogakkhemattā byāpādassa pīti paṭipakkhā. Vitakko thinamiddhassāti yoniso saṅkappanavasena savipphārappavattito vitakko thinamiddhassa paṭipakkho. Sukhaṃ uddhaccakukkuccassāti sukhaṃ vūpasantasītalasabhāvattā avūpasamānutāpasabhāvassa uddhaccakukkuccassa paṭipakkhaṃ. Vicāro vicikicchāyāti vicāro ārammaṇe anumajjanavasena paññāpatirūpasabhāvattā vicikicchāya paṭipakkho. Mahākaccānattherena desitā piṭakānaṃ saṃvaṇṇanā peṭakaṃ, tasmiṃ peṭake.

Pañcakāmaguṇabhedavisayassāti rūpādipañcakāmaguṇavisesavisayassa. Āghātavatthubhedādivisayānanti byāpādavivekavacanena 『『anatthaṃ me acarī』』tiādiāghātavatthubhedavisayassa dosassa, mohādhikehi thinamiddhādīhi vivekavacanena paṭicchādanavasena dukkhādipubbantādibhedavisayassa mohassa vikkhambhanaviveko vutto. Kāmarāgabyāpādatadekaṭṭhathinamiddhādivikkhambhakañcetaṃ sabbākusalapaṭipakkhasabhāvattā sabbakusalānaṃ, tena sabhāvena sabbākusalappahāyakaṃ hontampi kāmarāgādivikkhambhanasabhāvameva hoti taṃsabhāvattāti avisesetvā nīvaraṇākusalamūlādīnaṃ vikkhambhanaviveko vutto hotīti āha.

以下是巴利文的完整直譯: 眾多差異是指因慾望的束縛、感官的貪慾等而有諸多的差異。慾望的傾向是指慾望的本質,既不是爲了行動的傾向,也不是爲了善法的傾向。關於不善的包圍,"遠離不善法"在此提到的不善法即使在內涵上也被包含在內。由於與禪定的相對特性,因而特別指出了這一點,除了與不善的本質相同之外,完全以相同的形式被包含。如果在前面的語段中提到煩惱慾望,那麼為何會說「因眾多差異」呢?這指的是其他人,包括有見解的人、無羞恥心的人、無畏懼的人及其所接觸的事物。關於上面的禪定部分,因「有思維、有考慮」等而被稱為上面所述的禪定部分,這些是其自身的反對特性,因此在此提到它們是反對的障礙。「關於上面禪定部分的反對特性」也是如此。在那裡,關於反對特性的說明是指上面所述的禪定部分的直接反對特性。關於禪定部分的反對是指由於禪定部分的障礙而導致的反對。被壓制的部分是指破壞性的部分。由於慾望的傾向與貪慾的相對特性,因而慾望的傾向是與多種對像相互吸引的心的安定狀態,因此慾望的安定是相對的。歡喜是與憂慮相對的,因其相同的性質而導致安寧,因此憂慮的歡喜是相對的。思維是與懈怠相對的,因其是有意識的思考而導致的思維是與懈怠相對的。快樂是與躁動、憂慮相對的,因其安寧的性質而導致的快樂是與躁動、憂慮相對的。思考是與疑慮相對的,因其在對像上進行的深入思考而導致的智慧是與疑慮相對的。由大迦葉尊者所教導的經典的闡釋部分,在此部分中。 關於五種感官慾望的差異,指的是色法等五種感官慾望的特殊對象。關於破壞性對象的差異等,因憂慮的分離而說「我並沒有做壞事」等,關於破壞性對象的差異的過失,因無明等的懈怠而導致的分離,關於痛苦等的初始部分等的差異的無明的壓制被說明。慾望、貪慾、憂慮、懈怠等的壓制,因其與所有善法的相對特性而存在,因此所有善法的壓制是與貪慾、煩惱等的壓制相同,這種性質的壓制被提到,因此說明了與障礙善法根本等的壓制的分離。

Yathāpaccayaṃ pavattamānānaṃ sabhāvadhammānaṃ natthi kāci vasavattitāti vasavattibhāvanivāraṇatthaṃ 『『vitakkanaṃ vitakko』』ti vuttaṃ. Vitakkananti hi vitakkanakiriyā, sā ca vitakkassa attano paccayehi pavattimattamevāti bhāvaniddeso vasavattibhāvanivāraṇāya hoti. Tayidaṃ vitakkanaṃ 『『īdisamida』』nti ārammaṇaparikappananti āha 『『ūhananti vuttaṃ hotī』』ti. Yasmā cittaṃ vitakkabalena ārammaṇaṃ abhiniruḷhaṃ viya hoti, tasmā so ārammaṇābhiniropanalakkhaṇo vutto. Yathā hi koci rājavallabhaṃ ñātiṃ vā mittaṃ vā nissāya rājagehaṃ ārohati anupavisati, evaṃ vitakkaṃ nissāya cittaṃ ārammaṇaṃ ārohati. Yadi evaṃ kathaṃ avitakkaṃ cittaṃ ārammaṇaṃ ārohatīti? Vitakkabaleneva. Yathā hi so puriso paricayena tena vināpi nirāsaṅko rājagehaṃ pavisati, evaṃ paricayena vitakkena vināpi avitakkaṃ cittaṃ ārammaṇaṃ ārohati. Paricayenāti ca santāne pavattavitakkabhāvanāsaṅkhātena paricayena. Vitakkassa hi santāne abhiṇhaṃ pavattassa vasena cittassa ārammaṇābhiruhanaṃ ciraparicitaṃ, tena taṃ kadāci vitakkena vināpi tattha pavattateva. Yathā taṃ ñāṇasahitaṃ hutvā sammasanavasena ciraparicitaṃ kadāci ñāṇarahitampi sammasanavasena pavattati, yathā vā kilesasahitaṃ hutvā pavattaṃ sabbaso kilesarahitampi paricayena kilesavāsanāvasena pavattati, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Āhananapariyāhananarasoti ādito, abhimukhaṃ vā hananaṃ āhananaṃ. Parito, parivattitvā vā āhananaṃ pariyāhananaṃ. 『『Rūpaṃ rūpaṃ, pathavī pathavī』』ti ākoṭentassa viya pavatti āhananaṃ pariyāhanananti ca veditabbaṃ. Yasmiñhi ārammaṇe cittaṃ abhiniropeti, taṃ tassa gahaṇayogyaṃ karonto vitakko ākoṭento viya hoti. Yadi evaṃ nāgasenattherena 『『ākoṭanalakkhaṇo vitakko. Yathā, mahārāja, bherī ākoṭitā atha pacchā anuravati anusaddāyati, evameva kho, mahārāja, yathā ākoṭanā, evaṃ vitakko daṭṭhabbo. Atha pacchā anuravanā anusaddanā, evaṃ vicāro daṭṭhabbo』』ti ākoṭanalakkhaṇatā vitakkassa kasmā vuttā? Nāyaṃ virodho. Therena hi kiccasannissitaṃ katvā lakkhaṇaṃ vuttaṃ. Dhammānañhi sabhāvavinimuttā kāci kiriyā nāma natthi tathā gahetabbākāro ca. Bodhaneyyajanānurodhena pana paramatthato ekībhāvopi sabhāvadhammo pariyāyavacanehi viya samāropitarūpehi bahūhi pakārehi pakāsīyati. Evañhi so suṭṭhu pakāsito hoti. Ānayanapaccupaṭṭhānoti ettha ānayanaṃ citte ārammaṇassa upanayanaṃ, ākaḍḍhanaṃ vā.

以下是巴利文的完整直譯: 由於沒有任何自在性存在於依緣而生起的自性法中,爲了避免自在性的存在,所以說"思維即是思維"。因為思維是思維的行為,而這只是思維依自身的緣而生起而已,所以通過存在的解釋來避免自在性的存在。這種思維是對所緣的構想,所以說"是抬舉"。因為心依靠思維的力量而似乎固著于所緣,所以說它具有將所緣固定的特徵。就像有人依靠親近國王的親戚或朋友而進入王宮一樣,心依靠思維而進入所緣。如果是這樣,那麼沒有思維的心如何進入所緣呢?是通過思維的力量。就像那個人因為熟悉而無需依靠他人就能無畏地進入王宮一樣,沒有思維的心也能因為熟悉而進入所緣。這裡的"熟悉"是指在相續中生起的被稱為思維修習的熟悉。因為思維在相續中經常生起,心對所緣的進入變得非常熟悉,所以有時即使沒有思維也能在那裡生起。就像具有智慧的觀察經過長期熟悉后,有時即使沒有智慧也能以觀察的方式生起;或者就像伴隨煩惱而生起的,即使完全沒有煩惱,也能因為熟悉而以煩惱習氣的方式生起,這應當被理解為同樣的情況。 具有打擊和周

Anusañcaraṇaṃ anuparibbhamanaṃ. Svāyaṃ viseso santānamhi labbhamāno eva santāne pākaṭo hotīti daṭṭhabbo. Sesesupi eseva nayo. Anumajjananti ārammaṇe cittassa anumasanaṃ, parimajjananti attho. Tathā hi 『『vicāro parimajjanahattho viya sañcaraṇahattho viyā』』ti ca vutto. Tatthāti ārammaṇe. Sahajātānaṃ anuyojanaṃ ārammaṇe anuvicaraṇasaṅkhātaanumajjanavaseneva veditabbaṃ. Anuppabandhanaṃ ārammaṇe cittassa avicchinnassa viya pavatti. Tathā hi so 『『anuppabandhanatā』』ti niddiṭṭho. Teneva ca 『『ghaṇṭānuravo viya, paribbhamanaṃ viyā』』ti ca vutto. Katthacīti paṭhamajjhāne parittacittuppādesu ca. Oḷārikaṭṭhenāti vicārato oḷārikaṭṭhena. Yathā ghaṇṭābhighātasaddo paṭhamābhinipāto hoti, evaṃ ārammaṇābhimukhaniropanaṭṭhena vitakko cetaso paṭhamābhinipāto viya hotīti āha 『『ghaṇṭābhighātasaddo viyā』』tiādi. Vipphāravāti ettha vipphāro nāma vitakkassa thinamiddhapaṭipakkho ārammaṇe anolīnatā asaṅkoco, so pana abhiniropanabhāvena calanaṃ viya hotīti adhippāyenāha 『『paripphandanabhāvo cittassā』』ti. Paribbhamanaṃ viyāti ettha parissayābhāvavīmaṃsanatthaṃ paribbhamananti veditabbaṃ. Dukanipātaṭṭhakathāyaṃ pana –

『『Ākāse gacchato mahāsakuṇassa ubhohi pakkhehi vātaṃ gahetvā pakkhe sannisīdāpetvā gamanaṃ viya ārammaṇe cetaso abhiniropanabhāvena pavatto vitakko, vātaggahaṇatthaṃ pakkhe phandāpayamānassa gamanaṃ viya anumajjanabhāvena pavatto vicāro』』ti –

Vuttaṃ, taṃ anuppabandhanena pavattiyaṃ yujjati. Tathā hi upacāre vā appanāyaṃ vā santānena pavattiyaṃ vitakko niccalo hutvā ārammaṇaṃ anupavisitvā viya pavattati, na paṭhamābhinipāte pākaṭo hoti. Yathā hi apubbārammaṇe paṭhamābhinipātabhūto vitakko vipphāravā hoti, na tathā ekasmiṃyeva ārammaṇe nirantaraṃ anuppabandhavasena pavattiyaṃ, nātivipphāravā pana tattha hoti sannisinnabhāvato. Paṭhamadutiyajjhānesu pākaṭo hotīti vitakkassa viseso abhiniropanākāro oḷārikattā paṭhamajjhāne pākaṭo hoti, tadabhāvato pañcakanaye dutiyajjhāne vicārassa viseso anumajjanākāro pākaṭo hoti.

Ayaṃ panettha aparo nayo – malaggahitaṃ kaṃsabhājanaṃ ekena hatthena daḷhaṃ gahetvā itarena hatthena cuṇṇatelaeḷakalomādikatacumbaṭakena parimajjantassa daḷhaṃ gahaṇahattho viya vitakko, parimajjanahattho viya vicāro. Tathā kumbhakārassa daṇḍappahārena cakkaṃ bhamayitvā bhājanaṃ karontassa piṇḍassa uppīḷanahattho viya vitakko, tasseva ito cito ca sañcaraṇahattho viya vicāro. Tathā kaṃsabhājanādīsu kiñci maṇḍalaṃ vaṭṭalekhaṃ karontassa majjhe sannirumbhitvā ṭhitakaṇṭako viya abhiniropano vitakko, bahi paribbhamanakaṇṭako viya anumajjano vicāroti veditabbaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 反覆環繞。如此這個特殊性在種姓中被獲得,即在種姓中顯現。其餘部分亦同此道理。撫摩意味著對所緣心的觸控,磨擦意味著本質。確實如此:"考察如同磨擦之手,如同環繞之手"。在那裡意味著在所緣中。諸共生者的聯繫,應當通過在所緣中環繞的撫摸來了解。不間斷繫縛意味著心在所緣中好似持續不斷地進行。確實如此,他被描述為"不間斷繫縛性"。因此也被說為"如同鈴聲的共鳴,如同環繞"。在某處,在初禪和小部分心生起時。從粗大性來說,是從考察的粗大性。正如鈴聲撞擊是第一次衝擊,同樣地,以面向所緣並安置的意義,尋如同心的第一次衝擊。膨脹性在此處,膨脹名為尋的對治昏沉的無黏著性,無收縮,它好似通過安置而產生運動。意圖是說"心的顫動性"。如同環繞,在此處應當理解為爲了審察無危難而環繞。 在二元集註釋中曾說: "如同大鳥在空中飛行,以雙翅抓住風,使翅棲息而行進,同樣地,尋以安置心的方式在所緣中進行,如同為抓風而使翅顫動,考察以撫摸的方式進行"。 這說得很適合通過不間斷繫縛而進行。確實如此,在近行或安止中,尋通過種姓進行時,變得不動,好似未進入所緣,在第一次衝擊中不顯現。正如在未曾有的所緣中,第一次衝擊的尋具有膨脹性,在同一所緣中連續不斷地通過不間斷繫縛進行時,並不過於膨脹,因為已經穩定。在初禪和第二禪中顯現,尋的特殊性以安置的方式,因其粗大性在初禪中顯現,由於缺乏此種特性,在五蘊法中,考察的特殊性以撫摸的方式在第二禪中顯現。 此處另有一種解釋——拿著被污垢覆蓋的銅器,一手牢牢抓住,另一手用研磨油、芝麻油、頭髮等製成的刷子擦拭,如同牢牢抓握之手的尋,如同擦拭之手的考察。又如陶工用棒敲擊轉動輪盤製作器皿,如同擠壓麵團之手的尋,如同在此處彼處環繞之手的考察。又如在銅器等處製作某個圓圈或圓形線條時,如同在中間站立的刺的安置是尋,如同在外圍環繞的刺的撫摸是考察,應當這樣瞭解。

Yathā pupphaphalasākhādiavayavavinimutto avijjamānopi rukkho 『『sapuppho saphalo』』ti voharīyati, evaṃ vitakkādiaṅgavinimuttaṃ avijjamānampi jhānaṃ 『『savitakkaṃ savicāra』』nti voharīyatīti dassetuṃ 『『rukkho viyā』』tiādi vuttaṃ. Vibhaṅge panātiādīsu jhānabhāvanāya puggalavasena desetabbattā 『『idha bhikkhu vivicceva kāmehī』』tiādinā (vibha. 508) puggalādhiṭṭhānena jhānāni uddiṭṭhānīti. Yadipi vibhaṅge puggalādhiṭṭhānā desanā katā, attho pana tatrāpi vibhaṅgepi yathā idha 『『iminā ca vitakkenā』』tiādinā dhammavasena vutto, evameva daṭṭhabbo, paramatthato puggalasseva abhāvatoti adhippāyo. Atha vā jhānasamaṅgino vitakkavicārasamaṅgitādassanena jhānasseva savitakkasavicāratā vuttāti āha 『『attho pana tatrāpi evameva daṭṭhabbo』』ti.

Vivekasaddassa bhāvasādhanataṃ sandhāyāha 『『tasmā vivekā』』ti. Hetuatthe cetaṃ nissakkavacanaṃ, tasmā vivekā hetubhūtāti attho. Vivekasaddassa kattusādhanataṃ kammasādhanataṃ vā sandhāyāha 『『tasmiṃ vā viveke』』ti. 『『Vivitto』』ti hi iminā nīvaraṇehi vinābhūto tehi vivecitoti ca sādhanadvayampi saṅgahitamevāti. Pinayatīti tappeti vaḍḍheti vā. Sampiyāyanalakkhaṇāti paritussanalakkhaṇā. Pīnanarasāti paribrūhanarasā. Pharaṇarasāti paṇītarūpehi kāyassa byāpanarasā. Udaggabhāvo odagyaṃ. Sukhayatīti sukhaṃ, attanā sampayuttadhamme laddhassāde karotīti attho. Svāyaṃ kattuniddeso pariyāyaladdho dhammato aññassa kattunivattanattho, nippariyāyena pana bhāvasādhanameva labbhatīti 『『sukhanaṃ sukha』』nti vuttaṃ. Sātalakkhaṇanti iṭṭhasabhāvattā taṃsamaṅgīpuggalaṃ, sampayuttadhamme vā attani sādayatīti sātaṃ da-kārassa ta-kāraṃ katvā. Sātaṃ madhuranti vadanti, sātaṃ lakkhaṇaṃ etassāti sātalakkhaṇaṃ. Upabrūhanarasantiādīsu upabrūhanaṃ sampayuttadhammānaṃ saṃvaddhanaṃ, dukkhaṃ viya avissajjetvā adukkhamasukhā viya anajjhupekkhitvā anu anu gaṇhanaṃ upakāritā vā anuggaho. Katthacīti paṭhamajjhānādike. Paṭilābhatuṭṭhīti paṭilābhavasena uppajjanakatuṭṭhi. Paṭiladdharasānubhavananti paṭiladdhassa ārammaṇarasassa anubhavanaṃ. Etena pītisukhāni sabhāvato vibhajitvā dassitāni. Yattha pīti, tattha sukhanti vitakkassa viya vicārena pītiyā sukhena accantasaṃyogamāha. Yattha sukhaṃ, tattha na niyamato pītīti vicārassa viya vitakkena, sukhassa pītiyā anaccantasaṃyogaṃ. Tena accantānaccantasaṃyogitāya pītisukhānaṃ visesaṃ dasseti.

以下是巴利文的完整直譯: 如同花果枝等部分被解脫而不見的樹,稱為「有花有果」,同樣地,雖然思維等部分被解脫而不見的禪定,稱為「有思維有考察」,為此說「如同樹」。在《分別論》中,因應禪定的修習,依于個人的描述,應當說明「此處比丘離開慾望」之類(分。508),以個人的立場指出禪定。雖然在《分別論》中已經進行了個人立場的講述,但在此處的意義也是如同在「以此思維」之類的法的描述,因此應當這樣理解,最終的意義是指個人的不存在。或者說,因思維與考察的結合,禪定的有思維有考察的特性被說明,因此說「在那裡也是如此理解」。 關於「離」的字義,提到「因此離」。此處的原因是無所依的表達,因此「離」是作為原因的意義。關於「離」的作為者、作為的手段,提到「在那離中」。「離開」即是無障礙地被分開。增進意味著增益或增長。完美的特徵是指完全的特徵。滋潤的滋味是指充盈的滋味。擴充套件的滋味是指以美好的方式擴充套件身體的滋味。清凈的狀態是指清凈。快樂的意思是快樂,是因自身所獲得的法而生的意義。自身的作為說明是為他者的作為而停止,然而從無所依的角度來看,只有作為的手段可以獲得,因此說「快樂的快樂」。完美的特徵是指因所希望的性質而與其相應的個人,所獲得的法是與自身相應的。因此「完美」是甜美的,稱為「完美的特徵」。提升的滋味等中,提升是指與所相應的法的增長,像痛苦一樣不被拋棄,像不痛苦的快樂一樣不被忽視,逐步地計算,成為幫助或支援。某處,即在初禪等中。獲得的滿足是指獲得時的產生的滿足。獲得的滋味的體驗是指獲得的對象的滋味的體驗。由此,快樂和幸福自然地被分開說明。在有快樂的地方,有幸福,像思維那樣,因考察的快樂與幸福完全結合。在有幸福的地方,不一定有快樂,像考察那樣,因思維的幸福與快樂不完全結合。因此,因完全與不完全的結合,快樂與幸福的特別之處被說明。

Kaṃ udakaṃ tārenti etthāti kantāraṃ, nirudakamaruṭṭhānaṃ. Vanameva vanantaṃ. Vanacchāyappavesanaudakaparibhogesu viya sukhanti yathā hi puriso mahākantāramaggaṃ paṭipanno ghammapareto tasito pipāsito paṭipathe purisaṃ disvā 『『kattha pānīyaṃ atthī』』ti puccheyya, so 『『aṭaviṃ uttaritvāva jātassaravanasaṇḍo atthi, tattha gantvā labhissasī』』ti vadeyya, so tassa kathaṃ sutvāva haṭṭhapahaṭṭho bhaveyya, tato gacchanto bhūmiyaṃ patitāni uppaladalanāḷapattādīni disvā suṭṭhutaraṃ haṭṭhapahaṭṭho hutvā gacchanto allavatthe allakese purise passeyya, vanakukkuṭavanamorādīnaṃ saddaṃ suṇeyya, jātassarapariyante jātamaṇijālasadisaṃ nīlavanasaṇḍaṃ passeyya, sare jātāni uppalapadumakumudāni passeyya, acchaṃ vippasannaṃ udakampi passeyya, so bhiyyo bhiyyo haṭṭhapahaṭṭho hutvā jātassaraṃ otaritvā yathāruci nhatvā ca pivitvā ca passaddhadaratho bhisamuḷālapokkharādīni khāditvā nīluppalādīni piḷandhitvā mandālavamūlāni khandhe khipitvā uttaritvā sāṭakaṃ nivāsetvā udakasāṭakaṃ ātape katvā sītacchāyāya mandamande vāte paharante nipannova 『『aho sukhaṃ aho sukha』』nti vadeyya, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Tassa hi purisassa jātassaravanasaṇḍasavanato paṭṭhāya yāva udakadassanā haṭṭhapahaṭṭhakālo viya pubbabhāgārammaṇe haṭṭhapahaṭṭhākārā pīti, nhāyitvā ca pivitvā ca sītacchāyāya mandamande vāte paharante 『『aho sukhaṃ aho sukha』』nti vadanto nipannakālo viya balappattaṃ ārammaṇarasānubhavanākārasaṇṭhitaṃ sukhaṃ.

Tasmiṃ tasmiṃ samayeti iṭṭhārammaṇassa paṭilābhasamaye paṭiladdhassa rasānubhavanasamaye vanacchāyādīnaṃ savanadassanasamaye paribhogasamaye ca. Pākaṭabhāvatoti yathākkamaṃ pītisukhānaṃ vibhūtabhāvato. Vivekajaṃpītisukhanti ettha purimasmiṃ atthe vivekajanti jhānaṃ vuttaṃ. Pītisukhasaddato ca atthiatthavisesavato assa jhānassa, asmiṃ vā jhāneti ettha akāro daṭṭhabbo yathā arisasoti. Dutiye pītisukhameva vivekajaṃ, vivekajaṃpītisukhanti ca aññapadatthasamāso paccattaniddesassa ca alopo kato, lope vā sati 『『vivekajapītisukha』』nti pāṭhoti ayaṃ viseso.

Gaṇanānupubbato paṭhamanti iminā desanākkamaṃ ulliṅgeti. 『『Gaṇanānupubbatā paṭhama』』ntipi pāṭho, tatthāpi gaṇanānupubbatāyāti attho, gaṇanānupubbatāmattaṃ vā paṭhamanti idaṃ vacananti attho. Paṭhamaṃ samāpajjatīti paṭhamanti idaṃ pana na ekantalakkhaṇaṃ. Ciṇṇavasībhāvo hi aṭṭhasamāpattilābhī ādito paṭṭhāya matthakaṃ pāpentopi samāpajjituṃ sakkoti, matthakato paṭṭhāya ādiṃ pāpentopi samāpajjituṃ sakkoti, antarantarā okkamantopi sakkoti. Evaṃ pubbuppattiyaṭṭhena pana paṭhamaṃ uppannantipi paṭhamaṃ. Teneva visuddhimagge (visuddhi.

如同水流過的地方,這裡是指深淵,水流不見的地方。森林即是森林。正如在森林的陰影中,享受水的滋養,就像一個人走在大深淵的路上,因渴望而感到疲憊、口渴,看到一個人便會問:「哪裡有水?」他會回答:「越過森林,有一個蓮花池,去那裡可以獲得水。」聽到這些話,他會更加急切地前行,走著走著,看到地面上落下的水蓮、蓮瓣等,心中更加急切,繼續前行,聽到森林公雞、森林野獸的叫聲,看到水邊的藍色蓮花池,看到水中盛開的水蓮、睡蓮,看到清澈的水,他會更加急切,越過蓮花,隨心所欲地洗澡、飲水,享受著清涼的陰影,微風輕拂,安靜而舒適地說:「啊,真幸福,真幸福。」如此豐盈的享受應當被看到。因為這個人從蓮花池的聲音開始,直到看到水的那一刻,猶如在心中產生的愉悅,洗澡、飲水、享受著清涼的陰影,微風輕拂時,便會如同在安靜的時刻,感受到強烈的快樂。 在那個時候,正是在獲得所愿的對象時,體驗到滋味的時機,在看到森林陰影等時,享受的時機。顯而易見,正如愉悅的快樂隨時顯現。離所生的快樂,指的是在前文中提到的禪定。快樂的滋味是指因其特殊的性質而存在的禪定,在此禪定中應當這樣理解,正如在「無害」的情況下。第二個快樂的滋味是離所生的快樂,離所生的快樂是指其他地方的意義被縮小,因此「離所生的快樂」是特別的。 逐步計算的第一,正是這種講述的過程。「逐步計算的第一」也是有這樣的意思,逐步計算的第一隻是說明而已。第一的安住是指第一的安住,但這並不是單一的特徵。因為被切斷的狀態,從八種安住中獲得的,能夠從開始到結束安住,能夠從結束到開始安住,也能逐步進入。這樣,從早期的產生來看,第一的產生也是第一。因此在《清凈道》中(清凈),

1.75) 『『gaṇanānupubbatā paṭhamaṃ, paṭhamaṃ uppannantipi paṭhama』』nti ettakameva vuttaṃ. Paccanīkadhamme jhāpetīti nīvaraṇādipaccanīkadhamme dahati, vikkhambhanavasena pajahatīti attho. Gocaranti kasiṇādiālambanaṃ. Tanti taṃ gocaraṃ. Upanijjhāyatīti passati. Saha upacārenāti saddhiṃ upacārajjhānena. Kasiṇārammaṇūpanijjhāyanatoti pathavīkasiṇādino attano ārammaṇassa rūpaṃ viya cakkhunā upanijjhāyanato. Lakkhaṇūpanijjhāyanatoti yathāsambhavaṃ aniccādilakkhaṇattayassa nibbānadhātuyā tathalakkhaṇassa ca upanijjhāyanato. Tenevāha 『『ettha hī』』tiādi. Niccādivipallāsappahānena maggo asammohato aniccādilakkhaṇāni upanijjhāyatīti lakkhaṇūpanijjhānanti āha 『『vipassanāya upanijjhāyanakicca』』ntiādi. Tathalakkhaṇanti avināsadhammassa nibbānassa anaññathābhāvato aviparītasabhāvo tathalakkhaṇaṃ, maggassapi vā nibbānārammaṇato tathalakkhaṇūpanijjhānatā yojetabbā.

Visadisodāharaṇaṃ tāva dassento āha 『『yathā sadhano』』tiādi. Añño apadesāraho hotīti dhanato parijanato ca añño dhanavā parijanavā ca puriso saha dhanena vattati parijanena cāti sadhano saparijanoti apadesaṃ arahatīti apadesāraho hoti , apadisitabbo hotīti vuttaṃ hoti. Senaṅgesu eva senāsammutīti rathādisenaṅgavinimuttāya senāya abhāvepi rathehi pattīhi ca saha vattanato sarathā sapatti senāti rathādisenaṅgesuyeva senāvohāroti attho. Kasmā panettha jhānapāṭhe aggahitā cittekaggatā gahitāti anuyogaṃ sandhāyāha 『『avuttattā』』tiādi. Evaṃ vuttāyevāti evaṃ sarūpato vibhaṅge vuttāyeva. Sacittekaggatanti idha avuttepīti 『『sacittekaggata』』nti evaṃ sarūpato imasmiṃ jhānapāṭhe avuttepīti attho, sāmaññato pana jhānaggahaṇena gahitā eva. Tenevāha 『『yena hī』』tiādi . Idaṃ vuttaṃ hoti – yena vitakkādīhi saha vattabbaṃ, taṃ dhammaṃ dīpetuṃ tassa pakāsanādhippāyena 『『savitakkaṃ savicāra』』ntiādinā uddeso kato, so eva adhippāyo tena bhagavatā vibhaṅge (vibha. 569) 『『cittassekaggatā』』ti niddisantena pakāsito, tasmā sā jhānapāṭhe aggahitāti na cintetabbanti.

Upasampajjāti ettha upa-saṃsaddā 『『upalabbhatī』』tiādīsu viya niratthakāti dassetuṃ 『『upagantvā』』tiādiṃ vatvā puna tesaṃ sātthakabhāvaṃ dassetuṃ 『『upasampādayitvā』』tiādi vuttaṃ, tasmā upasampajjāti ettha patvā sādhetvāti vā attho. Iriyanti kiriyaṃ. Vuttintiādīni tasseva vevacanāni. Ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ iriyāpathantarehi rakkhaṇaṃ pālanaṃ. Sabbabuddhānaṃ āciṇṇattā ānāpānassatikammaṭṭhānameva vuttaṃ. Tañhi sabbabuddhānaṃ āciṇṇanti vadanti.

Paṭhamajjhānakathā niṭṭhitā.

「逐步計算的第一,第一的產生也是第一」,這只是如此說。關於對治的事物,意指燒灼障礙等對治事物,意為通過抑制而放棄。所行是指如土等的對象。那是所行。觀察是指觀察。與近行一起,即與近行的觀察相結合。關於土的對象,因其自身的對象而以眼睛觀察。關於特徵的觀察,因如其所應有的無常等三特徵的涅槃界的特徵而觀察。為此說「在這裡確實如此」。通過對常等的顛倒的放棄,因而以不迷失的方式觀察無常等特徵,故說「因觀照而觀察的功用」。 如是特徵是指無毀滅法的涅槃的無異相,因而應當與道或涅槃的對象的特徵的觀察相結合。 爲了顯示清晰的例子,他說「如同有財」。另一個應當被指明的,意指有財或有隨侍的人,另一個有財的人與財一同運作,故稱為有財與隨侍的。因而被稱為應當被指明。對於軍隊而言,正如在戰車等軍用器具中,雖然沒有軍隊,但因戰車與馬匹等一同運作,故稱為與戰車等軍用器具相同的軍隊。為何在此處講述禪定的過程中,抓住了心的專注,故說「因未說」。 如是被說的,正是如此地被說。在此處的專注是指在此處的專注,故在此禪定的過程中被說,因而從普遍的角度來看,被抓住。為此說「因確實如此」。這被說為——因思維等而應當運作的法,故以「有思維有考察」之類的方式進行說明,這一意圖在《分別論》中被解釋為「心的專注」,因此在此禪定的過程中被抓住。 「進入」在這裡是指「獲得」,如在「通過接近」之類的表達中,目的在於顯示其有意義的狀態,因此說「通過進入」。因此「進入」在此處的意思是「達到而獲得」。「行動」是指行為。被說的等是其本身的定義。一個行動的路徑的障礙是指在行動路徑中以其他的方式保護與維護。因所有的佛陀的修習,只有安般唸的修習之處被說。確實,這被稱為所有佛陀的修習。 初禪的講述已結束。

Dutiyajjhānakathā

Vūpasamāti vūpasamahetu. Vūpasamoti cettha pahānaṃ adhippetaṃ, tañca vitakkavicārānaṃ atikkamo atthato dutiyajjhānakkhaṇe anuppādoti āha 『『samatikkamā』』tiādi. Katamesaṃ panettha vitakkavicārānaṃ vūpasamo adhippeto, kiṃ paṭhamajjhānikānaṃ, udāhu dutiyajjhānikānanti, kiñcettha – yadi paṭhamajjhānikānaṃ, natthi tesaṃ vūpasamo. Na hi kadāci paṭhamajjhānaṃ vitakkavicārarahitaṃ atthi. Atha dutiyajjhānikānaṃ, evampi nattheva vūpasamo sabbena sabbaṃ tesaṃ tattha abhāvatoti imaṃ anuyogaṃ sandhāyāha 『『tattha kiñcāpī』』tiādi. Yasmā diṭṭhādīnavassa taṃtaṃjhānakkhaṇe anuppattidhammatāpādanaṃ vūpasamanaṃ adhippetaṃ, vitakkādayo eva ca jhānaṅgabhūtā tathā karīyanti, na taṃsampayuttā phassādayo, tasmā vitakkādīnaṃyeva vūpasamādhivacanaṃ jhāne āgataṃ. Yasmā pana vitakkādīnaṃ viya taṃsampayuttadhammānampi 『『etena etaṃ oḷārika』』nti ādīnavadassanaṃ sutte āgataṃ, tasmā avisesena vitakkādīnaṃ taṃsahagatānañca vūpasamādike vattabbe vitakkādīnaṃyeva vūpasamo vuccamāno adhikavacanaṃ aññamatthaṃ bodhetīti katvā kañci visesaṃ dīpetīti dassento 『『oḷārikassa panā』』tiādimāha. Ayañhettha adhippāyo – yehi vitakkavicārehi paṭhamajjhānassa oḷārikatā, tesaṃ samatikkamā dutiyajjhānassa samadhigamo, na sabhāvato anoḷārikānaṃ phassādīnaṃ samatikkamāti ayamattho 『『vitakkavicārānaṃ vūpasamā』』ti etena dīpito , tasmā 『『kiṃ paṭhamajjhānikānaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamo idhādhippeto, udāhu dutiyajjhānikāna』』nti edisī codanā anokāsāva. 『『Pītiyā ca virāgā』』tiādīsupi eseva nayo. Tasmā vitakkavicārapītisukhasamatikkamavacanāni oḷārikoḷārikaṅgasamatikkamā dutiyādiadhigamadīpakānīti tesaṃ ekadesabhūtaṃ vitakkavicārasamatikkamavacanaṃ avayavena samudāyopalakkhaṇanayena taṃ dīpakaṃ vuttaṃ. Visuṃ visuṃ ṭhitepi hi vitakkavicārasamatikkamavacanādike paheyyaṅganiddesatāsāmaññena cittena samūhato gahite vitakkavicāravūpasamavacanassa tadekadesatā hotīti. Atha vā vitakkavicāravūpasamavacaneneva taṃsamatikkamā dutiyādiadhigamadīpakena pītivirāgādivacanānaṃ pītiādisamatikkamā tatiyādiadhigamadīpakatā dīpitā hotīti tassa taṃdīpakatā vuttā. Evañhi avayavena samudāyopalakkhaṇaṃ vinā vitakkavicāravūpasamavacanena pītivirāgādivacanānaṃ savisaye samānabyāpāratā dassitā hoti.

Ajjhattanti niyakajjhattaṃ adhippetaṃ, na ajjhattajjhattādīti dassento āha 『『ajjhattanti niyakajjhattaṃ adhippeta』』nti. Tattha kāraṇamāha 『『vibhaṅgepanā』』tiādi. Pana-saddopi apisaddattho, vibhaṅgepīti attho. Ayameva vā pāṭho.

以下是巴利文的完整直譯: 第二禪的講述 因平靜,是指因平靜的原因。這裡的平靜是指放棄,實際上是指超越思維和考察,在第二禪的瞬間不生起,因此說"超越"等。這裡所指的是哪些思維和考察的平靜,是初禪的還是第二禪的?對此,如果是初禪的,那麼它們沒有平靜。因為初禪從未缺少思維和考察。如果是第二禪的,那麼也沒有完全的平靜,因為它們在那裡完全不存在。關於這個問題,他說"在那裡雖然"等。因為所指的平靜是指在看到過患后,在各個禪那的瞬間使其不生起的狀態,而思維等作為禪支被如此對待,而不是與之相應的觸等,因此只有思維等的平靜在禪那中被提到。但是,因為在經中提到像思維等一樣,與之相應的法也有"這是粗糙的"等過患的觀察,因此在不加區別地說思維等和與之相應的法的平靜等時,只說思維等的平靜,表示有特別的意義,因此說"但是粗糙的"等。這裡的意思是——因為超越了使初禪粗糙的那些思維和考察,所以獲得第二禪,而不是超越了本質上不粗糙的觸等,這個意思通過"因思維和考察的平靜"來表達,因此"是指初禪的思維和考察的平靜,還是第二禪的"這樣的質疑是沒有餘地的。在"離開喜"等中也是同樣的道理。因此,超越思維、考察、喜、樂的說法表示通過超越粗糙的支分而獲得第二禪等,因此作為其一部分的超越思維和考察的說法,通過以部分代表整體的方式來表達這一點。即使思維和考察的超越等分別存在,但由於應捨棄的支分的說明的共性,當被心整體把握時,思維和考察的平靜的說法就成為其中的一部分。或者,通過思維和考察的平靜的說法來表示通過超越它們而獲得第二禪等,通過離開喜等的說法來表示通過超越喜等而獲得第三禪等,因此說它表達了這一點。因為這樣,不需要以部分代表整體的方式,通過思維和考察的平靜的說法來顯示離開喜等的說法在各自的範圍內有相同的作用。 內在是指自身內在,不是指內在的內在等,因此說"內在是指自身內在"。關於這一點的原因,他說"但在《分別論》中"等。"但"字也有"也"的意思,意思是"也在《分別論》中"。或者這就是原文。

Nīlavaṇṇayogato nīlavatthaṃ viyāti nīlayogato vatthaṃ nīlaṃ viyāti adhippāyo. Imasmiñca atthavikappeti 『『ceto sampasādayatī』』ti etasmiṃ pakkhe. Cetasoti ca upayogatthe sāmivacanaṃ. Purimasminti 『『sampasādanayogato jhānampi sampasādana』』nti vuttapakkhe. Cetasoti sambandhe sāmivacanaṃ. 『『Yāva na pare ekagate karomī』』tiādīsu seṭṭhavacanopi ekasaddo loke dissatīti āha 『『seṭṭhopi hi loke ekoti vuccatī』』ti. 『『Ekākīhi khuddakehi jita』』ntiādīsu asahāyatthopi ekasaddo diṭṭhoti āha 『『eko asahāyo hutvā』』ti. Saddhādayopi kāmaṃ sampayuttadhammānaṃ sādhāraṇato ca asādhāraṇato ca paccayā hontiyeva, samādhi pana jhānakkhaṇe sampayuttadhammānaṃ avikkhepalakkhaṇe indaṭṭhakaraṇena sātisayaṃ paccayo hotīti dassento 『『sampayuttadhamme…pe… adhivacana』』nti āha.

『『Sampasādanaṃ cetaso ekodibhāva』』nti visesanadvayaṃ jhānassa atisayavacanicchāvasena gahitaṃ. Svāyamatisayo yathā imasmiṃ jhāne labbhati, na tathā paṭhamajjhāneti imaṃ visesaṃ dassetuṃ 『『nanu cā』』tiādi vuttaṃ. Ārammaṇe āhananapariyāhananavasena anumajjanaanuyujjanavasena ca pavattamānā dhammā satipi nīvaraṇappahānena kilesakālussiyāpagame sampayuttānaṃ kiñci khobhaṃ karontā viya tehi ca te na sannisinnā hontīti vuttaṃ 『『vitakkavicārakkhobhena…pe… na suppasanna』』nti. Tattha khuddikā ūmiyo vīciyo, mahatiyo taraṅgā. Samādhipi na suṭṭhu pākaṭoti satipi indriyasamatte vīriyasamatāya ca teneva khotena sampasādābhāvena ca bahale viya jale maccho samādhipi na suṭṭhu pākaṭo. Vitakkavicārapalibodhābhāvenāti ettha yathāvuttakhobho eva palibodho. Evaṃ vuttenāti yassā saddhāya vasena sampasādanaṃ, yassā ca cittekaggatāya vasena ekodibhāvanti ca jhānaṃ vuttaṃ, tāsaṃ eva 『『saddahanā』』tiādinā (vibha. 574) pavattiākāravisesavibhāvanavasena vuttena tena vibhaṅgapāṭhena. Ayaṃ atthavaṇṇanāti 『『sampasādanayogato, sampasādanato vā sampasādanaṃ. Ekodiṃ bhāvetīti ekodibhāvanti jhānaṃ vutta』』nti evaṃ pavattā ayaṃ atthavaṇṇanā. Aññadatthu saṃsandati ceva sameti ca, evaṃ veditabbāti kathaṃ panāyaṃ atthavaṇṇanā tena vibhaṅgapāṭhena saddhiṃ saṃsandati sameti, nanu jhānavibhaṅge 『『sampasādana』』nti padaṃ uddharitvā 『『yā saddhā saddahanā』』tiādinā (vibha. 574) saddhāyeva vuttā, 『『cetaso ekodibhāva』』nti ca padaṃ uddharitvā 『『yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhitī』』tiādinā samādhisseva niddeso kato, aṭṭhakathāyaṃ pana 『『sampasādanaṃ ekodibhāva』』nti jhānameva vuttanti aṭṭhakathāya vibhaṅgapāṭhena saddhiṃ virodho āpajjatīti? Nāpajjati vibhaṅgepi imināva adhippāyena niddesassa katattā. Tathā hi yena sampasādanena yogā jhānaṃ 『『sampasādana』』nti vuccati, tasmiṃ 『『yā saddhā saddahanā』』tiādinā dassite sampasādanaṃ jhānanti samānādhikaraṇaniddeseneva taṃyogā jhāne taṃsaddappavatti dassitā hoti. 『『Ekodibhāva』』nti ca padaṃ uddharitvā ekodimhi dassite ekodibhāvaṃ jhānanti samānādhikaraṇaniddeseneva jhānassa ekodivaḍḍhanatā vuttāva hotīti iminā adhippāyena byañjanavicāraṃ akatvā dhammamattameva niddiṭṭhanti avirodho yutto.

因青色的緣故,青色的狀態即是青色的意思。在這裡的意義是「心的安寧」,在這一方面的意義為「心的安寧」。心是指在使用時的同義詞。在前面提到的「因安寧的緣故,禪定也是安寧」的情況下,心也是指在關係中的同義詞。「我不讓他人一起做」之類的最高說法中,單一的詞在世間上被視為「在世間上被稱為單一的」。「獨自小者勝利」之類的說法中,即使是不能與他人相助的意思,單一的詞也被看作「獨自而不依賴」。信心等也是與慾望相結合的法,普遍和特殊的條件都存在,至於禪定在禪的瞬間,因其不動的特徵而成為極大的條件,故說「與相應的法……等……相結合」。 「安寧的心的單一狀態」是指禪的特徵的兩種特別的說法。自我特徵如在此禪中所獲得的那樣,而不是在初禪中,因此爲了顯示這一點說「難道不是這樣」之類的。關於對象的引導、引導的方式、引導的過程等,因有與障礙的放棄、煩惱的消除而與之相應的法,雖然有些擾動,但與它們並沒有安靜地結合,因此說「因思維和考察的擾動……等……不安寧」。在這裡,小的波浪、大的波浪,雖有波動,但禪定並不明顯。即使是如此,因其感官的力量和勇氣的力量而在此處獲得安寧,故說「如同水中的魚,禪定並不明顯」。因思維和考察的擾動而不安寧,正如所述的擾動。因此如是被說的,因信心的緣故而安寧,因心的專注而單一的狀態被說為禪,因而通過「信心」之類的說法(《分別論》574)而顯示出其發生的特徵。這裡的意義是「因安寧的緣故,因安寧而安寧。單一的狀態即是單一的狀態」,這就是所說的意義。另一方面,它們相互結合,故應當如此理解。那麼,這個意義又如何與《分別論》的說法結合、相應呢?難道在《禪的分別》中提到「安寧」一詞時,提到「信心」的時候,是否用「心的單一狀態」一詞時,也提到「心的安定、穩定、堅固」呢?而在註釋中則只提到「安寧的單一狀態」是指禪,這樣就與註釋的說法產生了矛盾?在《分別論》中也不會因這個意義的說明而產生矛盾。因為通過安寧的緣故,禪被稱為「安寧」,在此處「信心」之類的說明就顯示出安寧的禪。提到「單一的狀態」時,顯示出單一的狀態即是禪的增長,因此通過這個意義的說明而不需要額外的解釋,法的本質被明確地指出,沒有矛盾。

Yaṃ pana vuttaṃ ṭīkākārehi ācariyadhammapālattherādīhi 『『yadi ekodīti samādhissa gahaṇaṃ adhippetaṃ, tadā 『ekodibhāva』nti padaṃ uddharitvā samādhissa niddeso na kattabbo siyā. Tasmā ekodibhāvasaddo eva samādhimhi pavatto sampasādanasaddo viya jhāne pavattatīti yutta』』nti, taṃ aṭṭhakathāya virujjhati. Tasmā so aṭṭhakathānirapekkho visuṃyeveko atthavikappoti gahetabbaṃ. Ayañhi nesaṃ adhippāyo – vitakkavicārehi anajjhāruḷhattā ekaṃ udetīti ekodīti tathāvidhasamādhiyuttaṃ jhānacittameva gahetvā ekodissa bhāvo ekodibhāvoti samādhissa gahaṇaṃ sakkā vattunti. Yo panāyaṃ tesamabhiniveso 『『ekodīti samādhissa gahaṇe sati 『ekodibhāva』nti padaṃ uddharitvā samādhissa niddeso na kattabbo siyā』』ti , so anekantikattā ayutto. Aññatthapi hi byañjanavicāraṃ akatvā atthamattasseva bāhullena vibhaṅge niddeso dissati.

Santāti samaṃ nirodhaṃ gatā. Samitāti bhāvanāya samaṃ gamitā nirodhitā. Vūpasantāti tato eva suṭṭhu upasantā. Atthaṅgatāti atthaṃ vināsaṃ gatā. Abbhatthaṅgatāti upasaggena padaṃ vaḍḍhetvā vuttaṃ. Appitāti gamitā vināsaṃ gatā. Sositāti pavattisaṅkhātassa santānassa abhāvena sosaṃ sukkhabhāvaṃ gatā. Byantīkatāti vigatantā katā.

Ayamatthoti bhāvanāya pahīnattā vitakkavicārānaṃ abhāvasaṅkhāto attho. Codakena vuttamatthaṃ sampaṭicchitvā pariharituṃ 『『evametaṃ siddhovāyamattho』』ti vatvā 『『na paneta』』ntiādi vuttaṃ. Tattha etanti 『『vitakkavicārānaṃ vūpasamā』』ti etaṃ vacanaṃ. Tadatthadīpakanti tassa vitakkavicārābhāvamattasaṅkhātassa atthassa dīpakaṃ. Na kilesakālussiyassāti upacārakkhaṇe viya nīvaraṇasaṅkhātassa kilesasaṅkhobhassa vūpasamā na sampasādananti attho. Nanu ca 『『purimaṃ vatvāpi vattabbamevā』』ti idaṃ kasmā vuttaṃ. Tathā hi dutiyajjhānādiadhigamūpāyadīpakena ajjhattaṃ sampasādanatāya cetaso ekodibhāvatāya ca hetudīpakena avitakkaavicārabhāvahetudīpakena ca vitakkavicāravūpasamavacaneneva vitakkavicārābhāvo dīpitoti, kiṃ puna avitakkaavicāravacanena katenāti? Na, adīpitattā. Na hi vitakkavicāravūpasamavacanena vitakkavicārānaṃ appavatti vuttā hoti. Vitakkavicāresu hi taṇhāppahānaṃ etesaṃ vūpasamanaṃ. Oḷārikaṅgamukhena hi taṃtaṃjhānanikantiyā vikkhambhanaṃ vitakkavicāravūpasamavacanādīhi pakāsitaṃ. Yato vitakkavicāresu virattabhāvadīpakaṃ vitakkavicāravūpasamavacanaṃ, ye ca saṅkhāresu taṇhāppahānaṃ karonti, tesu maggesu pahīnataṇhesu ca phalesu saṅkhārappavatti hoti, evamidhāpi vikkhambhitavitakkavicārataṇhassa dutiyajjhānassa vitakkavicārasampayogo purimena na nivārito siyāti tannivāraṇatthaṃ āvajjitukāmatādiatikkamo ca tesaṃ vūpasamoti dassanatthañca 『『avitakkaṃ avicāra』』nti vuttaṃ. Paṭhamajjhānaṃ dutiyajjhānassa upanissayapaccayena paccayo hotīti āha 『『paṭhamajjhānasamādhito』』ti. Paṭhamampīti paṭhamajjhānampi.

以下是巴利文的完整直譯: 註釋者如阿阇黎法護長老等所說:"如果'單一'是指定的意思,那麼提取'單一狀態'這個詞后就不應該解釋定了。因此,'單一狀態'這個詞用於定,就像'安寧'這個詞用於禪那一樣是合適的。"這與註釋相矛盾。因此,這應該被視為一個獨立的、不依賴註釋的解釋。這是他們的意思 - 因為沒有被思維和尋所干擾而升起一個,稱為單一,取這樣的定相應的禪那心,單一的狀態即是單一狀態,可以說是取定。但他們的這種執著"如果'單一'是取定的意思,那麼提取'單一狀態'這個詞后就不應該解釋定"是不合適的,因為這不是絕對的。在其他地方也可以看到,不做文字的考察而只解釋意思的情況在《分別論》中很多。 寂靜是指平等地達到滅。平息是指通過修習而平等地達到、滅除。完全平息是指因此而很好地平息。消失是指達到消失、毀滅。完全消失是通過字首增加詞的意思而說的。安置是指達到、達到毀滅。乾枯是指因相續所說的活動的不存在而達到乾燥、枯竭的狀態。斷絕是指使其終結。 這個意思是指因修習而斷除,思維和尋不存在的意思。接受質問者所說的意思后,爲了解釋而說"這個意思是成立的",然後說"但這個"等。其中,"這個"是指"因思維和尋的平息"這句話。表示那個意思是指表示那個僅僅是思維和尋不存在的意思。不是煩惱的混濁是指不是像近行定的時候那樣,因障礙所說的煩惱的動搖的平息而安寧的意思。為什麼說"即使說了前面的也應該說"呢?因為通過說明獲得第二禪等的方法,通過說明內在安寧、心一境性的原因,通過說明無尋無伺的原因,以及通過說思維和尋的平息而已經說明了思維和尋的不存在,那麼再說無尋無伺有什麼用呢?不是的,因為沒有說明。因為通過說思維和尋的平息並沒有說思維和尋的不生起。因為對思維和尋的愛的斷除是這些的平息。因為通過粗糙支分的方式說明了對各個禪那的執著的鎮伏。因此,說思維和尋的平息等表示對思維和尋的離欲,那些對諸行斷除愛的人,在那些道中愛已斷除,在果中諸行仍然生起,同樣在這裡,對已鎮伏思維和尋之愛的第二禪,與思維和尋相應不被前面所阻止,爲了阻止這個,爲了顯示超越希望轉向等也是它們的平息,所以說"無尋無伺"。初禪是第二禪的親依止緣,所以說"從初禪定"。初禪也是指初禪。

Gaṇanānupubbatotiādi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Etthāpi 『『dutiyaṃ uppannantipi dutiya』』nti vattuṃ vaṭṭatiyeva. Vuttamevatthaṃ vibhaṅgapāṭhena sādhento āha 『『yathāhā』』tiādi. Yaṃ pana vibhaṅge (vibha. 580) 『『jhānanti sampasādo pīti sukhaṃ cittassekaggatā』』ti vuttaṃ, taṃ saparikkhāraṃ jhānaṃ dassetuṃ pariyāyena vuttaṃ. Rathassa paṇḍukambalaṃ viya hi sampasādo jhānassa parikkhāro, na jhānaṅganti āha 『『pariyāyoyeva ceso』』ti. Nippariyāyato pana upanijjhānalakkhaṇappattānaṃ aṅgānaṃ vasena tivaṅgikamevetaṃ hotīti āha 『『sampasādanaṃ pana ṭhapetvā』』tiādi.

Dutiyajjhānakathā niṭṭhitā.

Tatiyajjhānakathā

Virajjanaṃ virāgo. Taṃ pana virajjanaṃ nibbindanamukhena hīḷanaṃ vā tappaṭibaddharāgappahānaṃ vāti dassetuṃ 『『tassā pītiyā jigucchanaṃ vā samatikkamo vā』』ti vuttaṃ. Ubhinnamantarāti pītiyā virāgāti imesaṃ dvinnaṃ padānaṃ antarā, majjheti attho. Sampiṇḍanaṃ samuccayo. Maggoti upāyo. Dutiyajjhānassa hi paṭilābhaṃ vinā tatiyajjhānassa adhigamo na hotīti vitakkavicārānaṃ vūpasamo tatiyajjhānādhigamassa upāyo. Tadadhigamāyāti tatiyamaggādhigamāya.

Upapattitoti samavāhitabhāvena patirūpato jhānupekkhāpi samavāhitameva antonītaṃ katvā pavattatīti āha 『『samaṃ passatī』』ti. Visadāyāti saṃkilesavigamena paribyattāya. Vipulāyāti sātisayaṃ mahaggatabhāvappattito mahatiyā. Thāmagatāyāti pītivigamena thirabhāvappattāya. Nanu cettha upekkhāvedanāva na sambhavati, tasmā kathamayaṃ tatiyajjhānasamaṅgī upekkhāya samannāgatattā 『『upekkhako』』ti vuccatīti ce? Na kevalaṃ vedanupekkhāva upekkhāti vuccati, atha kho aññāpi upekkhā vijjantīti dassento āha 『『upekkhā pana dasavidhā hotī』』tiādi. Tattha (dha. sa. aṭṭha. 163; visuddhi. 1.84) 『『idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno』』ti (a. ni. 6.1) evamāgatā khīṇāsavassa chasu dvāresu iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvāvijahanākārabhūtā upekkhā chaḷaṅgupekkhā nāma.

Yā pana 『『upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī』』ti (dī. ni. 3.308) evamāgatā sattesu majjhattākārabhūtā upekkhā, ayaṃ brahmavihārupekkhā nāma.

Yā 『『upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissita』』nti (ma. ni. 1.27; saṃ. ni. 5.182, 190-191) evamāgatā sahajātadhammānaṃ majjhattākārabhūtā upekkhā, ayaṃ bojjhaṅgupekkhā nāma.

Yā pana 『『kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasi karotī』』ti (a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 根據上面所說的,應該這樣理解「逐漸的計數」。在這裡也可以說「如果第二個生起,那麼就是第二個」。爲了說明所說的意思,他說「如所說」的話。關於在《分別論》中提到的「禪即安寧、喜、快樂、心的專注」,這是爲了顯示有條件的禪。就像馬車的黃色絨毛一樣,安寧的禪是有條件的,而不是禪的支分,因此說「這是有條件的」。而無條件的則是針對獲得進入的特徵的支分,因此說「除了安寧之外」。 第二禪的講述已結束。 第三禪的講述 無染是指無慾。爲了說明無染是通過厭離而產生的,或者是通過對慾望的放棄而產生的,因此說「對那喜的厭倦或超越」。「兩者之間」是指喜和無慾這兩個詞之間的關係,意指在中間。凝聚是指集合。道路是指方法。因為獲得第二禪的條件下,若沒有獲得第三禪,則思維和考察的平息是獲得第三禪的條件。爲了獲得那,指的是第三個方法的獲得。 因緣是指通過相互關聯而適合的,禪的觀察也通過相互關聯而進行,因此說「看作相同」。清晰是指通過煩惱的消除而變得清晰。廣泛是指因極大的特徵而廣泛。穩定是指因喜的消失而獲得的穩定。難道在這裡,只有感覺的平靜而沒有其他的平靜嗎?因此,如何說這個第三禪的特徵是與平靜相結合的「平靜者」呢?不僅僅是指感覺的平靜,也有其他的平靜,因此說「平靜有十種」。在這裡(《大智度論》八,清凈道論1.84)「在這裡,僧人,看到眼前的色,不會感到快樂也不會感到痛苦,平靜地生活,正念清醒」這樣的說法,正如已滅盡者在六扇門中所見的可取與不可取的清凈的狀態。 而「以平靜的心在一個方向上游走」這樣的說法(《大智度論》三308),是指在眾生中以中間的狀態存在的平靜,這就是梵行的平靜。 而「培養平靜的覺支,依賴於獨處」(《中部》一27;《相應部》五182,190-191)這樣的說法,是指在自然狀態中的中間的平靜,這就是覺支的平靜。 而「在適當的時候思維平靜的標誌」(《中部》)

3.103) evamāgatā anaccāraddhanātisithilavīriyasaṅkhātā upekkhā, ayaṃ vīriyupekkhā nāma.

Yā –

『『Kati saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti, kati saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjanti? Aṭṭha saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti, dasa saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjanti.

『『Katamā aṭṭha saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti? Paṭhamajjhānapaṭilābhatthāya nīvaraṇe paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, dutiyajjhānapaṭilābhatthāya vitakkavicāre paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, tatiyajjhānapaṭilābhatthāya pītiṃ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, catutthajjhānapaṭilābhatthāya sukhadukkhe paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, ākāsānañcāyatanasamāpattipaṭilābhatthāya rūpasaññaṃ paṭighasaññaṃ nānattasaññaṃ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, viññāṇañcāyatanasamāpattipaṭilābhatthāya ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, ākiñcaññāyatanasamāpattipaṭilābhatthāya viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattipaṭilābhatthāya ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, imā aṭṭha saṅkhārupekkhā samathavasena uppajjanti.

『『Katamā dasa saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjanti? Sotāpattimaggapaṭilābhatthāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ gatiṃ nibbattiṃ upapattiṃ jātiṃ jaraṃ byādhiṃ maraṇaṃ sokaṃ paridevaṃ upāyāsaṃ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, sotāpattiphalasamāpattatthāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, sakadāgāmimaggapaalābhatthāya…pe… sakadāgāmiphalasamāpattatthāya…pe… anāgāmimaggapaṭilābhatthāya…pe… anāgāmiphalasamāpattatthāya…pe… arahattamaggapaṭilābhatthāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ gatiṃ nibbattiṃ upapattiṃ jātiṃ jaraṃ byādhiṃ maraṇaṃ sokaṃ paridevaṃ upāyāsaṃ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, arahattaphalasamāpattatthāya…pe… suññatavihārasamāpattatthāya…pe… animittavihārasamaāpattatthāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ paṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ, imā dasa saṅkhārupekkhā vipassanāvasena uppajjantī』』ti (paṭi. ma.

以下是巴利文的完整直譯: 如上所述,非染的、因無慾而輕鬆的、因勇氣而生起的平靜,這就是勇氣的平靜。 有 – 「有多少種因思維而生起的平靜,有多少種因觀照而生起的平靜?八種因思維而生起的平靜,十種因觀照而生起的平靜。 「哪些八種因思維而生起的平靜?爲了獲得初禪,因障礙而存在的思維是平靜的,因智慧的思維是平靜的;爲了獲得第二禪,因思維和考察而存在的思維是平靜的;爲了獲得第三禪,因喜而存在的思維是平靜的;爲了獲得第四禪,因苦樂而存在的思維是平靜的;爲了獲得空無邊處的定,因對色的、對觸的、對多樣的思維是平靜的;爲了獲得識無邊處的定,因對空無邊處的思維是平靜的;爲了獲得無所有處的定,因對識無邊處的思維是平靜的;爲了獲得非有非無處的定,因對無所有處的思維是平靜的;這些八種因思維而生起的平靜。 「哪些十種因觀照而生起的平靜?爲了獲得入流道的,因生起的現象、名相、再生、去向、出世、出生、衰老、疾病、死亡、悲傷、哀悼、憂愁而存在的思維是平靜的;爲了獲得入流果的,因生起的現象、名相、再生而存在的思維是平靜的;爲了獲得一來果的……;爲了獲得不還果的……;爲了獲得阿羅漢果的,因生起的現象、名相、再生、去向、出世、出生、衰老、疾病、死亡、悲傷、哀悼、憂愁而存在的思維是平靜的;爲了獲得阿羅漢果的……;爲了獲得空處的定……;爲了獲得無相處的定,因生起的現象、名相、再生而存在的思維是平靜的;這些十種因觀照而生起的平靜。」

1.57) –

Evamāgatā nīvaraṇādipaṭisaṅkhāsantiṭṭhanākārabhūtā upekkhā, ayaṃ saṅkhārupekkhā nāma.

Tattha nīvaraṇe paṭisaṅkhāti pañca nīvaraṇāni pahātabbabhāvena paṭisaṅkhāya, pariggahetvāti attho. Santiṭṭhanāti nīvaraṇānaṃ pahānābhimukhībhūtattā tesaṃ pahānepi abyāpārabhāvūpagamanena majjhattatāya santiṭṭhanā. Saṅkhārupekkhāsūti nīvaraṇappahāne byāpārākaraṇena nīvaraṇasaṅkhātānaṃ saṅkhārānaṃ upekkhanāsūti attho. Esa nayo vitakkavicārādīsu uppādādīsu ca. Tattha uppādanti purimakammapaccayā khandhānaṃ idha uppattimāha. Pavattanti tathāuppannassa pavattiṃ. Nimittanti sabbampi tebhūmakaṃ saṅkhāragataṃ nimittabhāvena upaṭṭhānato. Āyūhananti āyatiṃ paṭisandhihetubhūtaṃ kammaṃ. Paṭisandhinti āyatiṃ upapattiṃ. Gatinti yāya gatiyā sā paṭisandhi hoti. Nibbattinti khandhānaṃ nibbattanaṃ. Upapattinti vipākappavattiṃ. Jātinti jarādīnaṃ paccayabhūtaṃ bhavapaccayā jātiṃ. Jarāmaraṇādayo pākaṭā eva.

Ettha ca uppādādayo pañceva saṅkhārupekkhāñāṇassa visayavasena vuttā, sesā tesaṃ vevacanavasena. Nibbatti jātīti idañhi dvayaṃ uppādassa ceva paṭisandhiyā ca vevacanaṃ. Gati upapatti cāti idaṃ dvayaṃ pavattassa, jarādayo nimittassāti veditabbaṃ. Nanu cettha catūsu maggavāresu 『『uppāda』』ntiādīni pañca mūlapadāni, 『『gatī』』tiādīni dasa vevacanapadānīti pannarasa padāni vuttāni, chasu pana phalasamāpattivāresu pañca mūlapadāneva vuttāni, taṃ kasmāti ce? Saṅkhārupekkhāya tikkhabhāve sati kilesappahānasamatthassa maggassa sabbhāvato tassā tikkhabhāvadassanatthaṃ vevacanapadehi saha daḷhaṃ katvā mūlapadāni vuttāni, phalassa nirussāhabhāvena santasabhāvattā maggāyattattā ca mandabhūtāpi saṅkhārupekkhā phalassa paccayo hotīti dassanatthaṃ mūlapadāneva vuttānīti veditabbāni.

Tattha 『『sotāpattimaggapaṭilābhatthāyā』』tiādīsu catūsu maggavāresu suññatānimittappaṇihitamaggānaṃ aññataro vutto. 『『Sotāpattiphalasamāpattatthāyā』』tiādīsu catūsu phalavāresu pana appaṇihitaphalasamāpatti veditabbā. Kasmā? Suññatavihārasamāpattatthāya animittavihārasamāpattatthāyāti itarāsaṃ dvinnaṃ phalasamāpattīnaṃ visuṃ vuttattā. Aniccānupassanāvuṭṭhānavasena hi animittamaggo, tatheva phalasamāpattikāle animittaphalasamāpatti, dukkhānupassanāvuṭṭhānavasena appaṇihitamaggaphalasamāpattiyo, anattānupassanāvuṭṭhānavasaena suññatamaggaphalasamāpattiyo suttantanayena veditabbā. Evañca katvā suññatādivimokkhavasena magguppattihetubhūtā catasso, tathā appaṇihitaphalasamāpattiyā catasso, suññatavihāraanimittavihāravasena dveti dasa saṅkhārupekkhāvipassanāpaññā vuttā, samathasaṅkhārupekkhā pana appanāvīthiyā āsannapubbabhāge balappattaṃ bhāvanāmayañāṇaṃ.

Yā pana 『『yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagata』』nti (dha. sa. 150) evamāgatā adukkhamasukhasaññitā upekkhā, ayaṃ vedanupekkhā nāma.

Yā 『『yadatthi yaṃ bhūtaṃ, taṃ pajahati, upekkhaṃ paṭilabhatī』』ti (ma. ni. 3.71; a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 如上所述,因障礙等的思維而存在的平靜狀態,這就是行舍。 其中,"思維障礙"是指思維應當捨棄的五種障礙,意思是理解。"安住"是指因為面向捨棄障礙,通過在捨棄時達到不活動的狀態而處於中立。"在行舍中"是指通過不對捨棄障礙採取行動而對被稱為障礙的行保持平等。這個方法也適用於思維和考察等以及生起等。其中,"生起"是指因前世業而在此處生起蘊。"轉起"是指如此生起后的轉起。"相"是指一切三界的行因作為相而顯現。"造作"是指作為未來結生因的業。"結生"是指未來的生起。"趣"是指結生所屬的趣。"出生"是指蘊的出生。"生起"是指果報的轉起。"生"是指作為老等的條件、緣于有的生。老死等是明顯的。 這裡,生起等五種是從行舍智的對象方面來說的,其餘的是它們的同義詞。"出生"和"生"這兩個是"生起"和"結生"的同義詞。"趣"和"生起"這兩個是"轉起"的同義詞,老等是"相"的同義詞,應當這樣理解。難道在這裡四種道的部分中說了"生起"等五個根本詞和"趣"等十個同義詞,共十五個詞,而在六種果定的部分中只說了五個根本詞,這是為什麼呢?因為當行舍銳利時,能斷煩惱的道存在,爲了顯示它的銳利性,所以用同義詞來強調根本詞;因為果的無精進性和寂靜性,以及依賴於道,即使是微弱的行舍也能成為果的條件,爲了顯示這一點,所以只說根本詞,應當這樣理解。 其中,在"爲了獲得入流道"等四種道的部分中,說的是空、無相、無愿三道中的任何一種。但在"爲了獲得入流果定"等四種果的部分中,應當理解為無愿果定。為什麼?因為"爲了獲得空住定"、"爲了獲得無相住定"這兩種其他的果定被分別說了。因為通過無常隨觀而出起的是無相道,同樣在果定時是無相果定;通過苦隨觀而出起的是無愿道果定;通過無我隨觀而出起的是空道果定,應當按照經的方法來理解。這樣,作為道生起的因的四種空等解脫,同樣作為無愿果定的四種,以及作為空住和無相住的兩種,共十種行舍觀慧被說,而止行舍則是在近行定之前達到力量的修所成智。 而"在什麼時候欲界善心生起,伴隨著舍"這樣說的被稱為不苦不樂的舍,這就是受舍。 "對於存在的、已生的,他捨棄它,獲得舍"這樣說的

7.55) evamāgatā vicinane majjhattabhūtā upekkhā, ayaṃ vipassanupekkhā nāma.

Tattha yadatthi yaṃ bhūtanti khandhapañcakaṃ, taṃ muñcitukamyatāñāṇena pajahati. Upekkhaṃ paṭilabhatīti diṭṭhasovattikattayassa sappassa lakkhaṇavicinane viya diṭṭhalakkhaṇattayassa khandhapañcakassa saṅkhāralakkhaṇavicinane upekkhaṃ paṭilabhatīti attho.

Yā pana chandādīsu yevāpanakesu āgatā sahajātānaṃ samappavattihetubhūtā upekkhā, ayaṃ tatramajjhattupekkhā nāma.

Yā 『『upekkhako ca viharatī』』ti (dī. ni. 1.230; dha. sa. 163) evamāgatā aggasukhepi tasmiṃ apakkhapātajananī upekkhā, ayaṃ jhānupekkhā nāma.

Yā pana 『『upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhāna』』nti (dī. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 如上所述,因思維而存在的中間平靜,這就是觀照的平靜。 其中「有何存在的」是指五蘊,因此通過想要解脫而捨棄它。獲得平靜是指如同觀察到的三種特徵的良好特徵的觀察,觀察到五蘊的存在特徵而獲得的平靜。 而在慾望等方面生起的,因自然狀態而具足的平靜,這就是其中的中間平靜。 而「平靜者生活」這樣說的(《大智度論》一230;《法句經》三163),如是而來的在最優快樂中也不偏離的平靜,這就是禪的平靜。 而「平靜的正念清凈是第四禪」這樣說的

1.232; dha. sa. 165) evamāgatā sabbapaccanīkaparisuddhā paccanīkavūpasamanepi abyāpārabhūtā upekkhā, ayaṃ pārisuddhupekkhā nāma.

Tattha chaḷaṅgupekkhā ca brahmavihārupekkhā ca bojjhaṅgupekkhā ca tatramajjhattupekkhā ca jhānupekkhā ca pārisuddhupekkhā ca atthato ekā tatramajjhattupekkhāva hoti. Tena tena avatthābhedena panassā ayaṃ bhedo ekassapi sato sattassa kumārayuvatherasenāpatirājādivasena bhedo viya. Tasmā tāsu yattha chaḷaṅgupekkhā, na tattha bojjhaṅgupekkhādayo. Yattha vā pana bojjhaṅgupekkhā, na tattha chaḷaṅgupekkhādayo hontīti veditabbā. Yathā cetāsaṃ atthato ekībhāvo, evaṃ saṅkhārupekkhāvipassanupekkhānampi. Paññā eva hi sā kiccavasena dvidhā bhinnā. Yathā hi purisassa sāyaṃ gehaṃ paviṭṭhaṃ sappaṃ ajapadadaṇḍaṃ gahetvā pariyesamānassa taṃ thusakoṭṭhake nipannaṃ disvā 『『sappo nu kho, no』』ti avalokentassa sovattikattayaṃ disvā nibbematikassa 『『sappo, na sappo』』ti vicinane majjhattatā hoti, evameva yā āraddhavipassakassa vipassanāñāṇena lakkhaṇattaye diṭṭhe saṅkhārānaṃ aniccabhāvādivicinane majjhattatā uppajjati, ayaṃ vipassanupekkhā. Yathā pana tassa purisassa ajapadena daṇḍena gāḷhaṃ sappaṃ gahetvā 『『kintāhaṃ imaṃ sappaṃ aviheṭhento attānañca iminā aḍaṃsāpento muñceyya』』nti muñcanākārameva pariyesato gahaṇe majjhattatā hoti, evameva yā lakkhaṇattayassa diṭṭhattā āditte viya tayo bhave passato saṅkhāraggahaṇe majjhattatā, ayaṃ saṅkhārupekkhā. Iti vipassanupekkhāya siddhāya saṅkhārupekkhāpi siddhāva hoti. Iminā panesā vicinanagahaṇesu majjhattasaṅkhātena kiccena dvidhā bhinnā. Vīriyupekkhā pana vedanupekkhā ca aññamaññañca avasesāhi ca atthato bhinnā evāti.

Imāsaṃ pana dasannampi upekkhānaṃ bhūmipuggalādivasena vibhāgo tattha tattha vuttanayeneva veditabboti dassento āha 『『evamayaṃ dasavidhāpī』』tiādi. Tattha bhūmipuggalacittārammaṇatoti 『『chaḷaṅgupekkhā kāmāvacarā, brahmavihārupekkhā rūpāvacarā』』ti evamādinā bhūmito. 『『Chaḷaṅgupekkhā khīṇāsavasseva, brahmavihārupekkhā tiṇṇampi puthujjanasekkhāsekkhāna』』nti evamādinā puggalato. 『『Chaḷaṅgupekkhā somanassupekkhāsahagatacittasampayuttā』』tiādinā cittato. 『『Chaḷaṅgupekkhā chaḷārammaṇā, brahmavihārupekkhā dhammārammaṇā』』tiādinā ārammaṇato. Khandhasaṅgahaekakkhaṇakusalattikasaṅkhepavasenāti 『『vedanupekkhā vedanākkhandhena saṅgahitā, itarā nava saṅkhārakkhandhenā』』ti khandhasaṅgahavasena. Chaḷaṅgupekkhā brahmavihārabojjhaṅgajhānapārisuddhitatramajjhattupekkhā ca atthato ekā, tasmā ekakkhaṇe tāsu ekāya sati na itarā, tathā saṅkhārupekkhāvipassanupekkhāpi veditabbā, vedanāvīriyupekkhānaṃ ekakkhaṇe siyā uppattīti evaṃ ekakkhaṇavasena. Chaḷaṅgupekkhā abyākatā, brahmavihārupekkhā kusalābyākatā, tathā sesā, vedanupekkhā pana siyā akusalāpīti evaṃ kusalattikavasena. Dasapetā saṅkhepato cattārova dhammā vīriyavedanātatramajjhattatāñāṇavasenāti evaṃ saṅkhepavasena.

以下是巴利文的完整直譯: 如上所述,所有的平靜都具備完全的清凈,因完全的平靜而不動,這就是純凈的平靜。 其中,六根平靜、梵住平靜、覺支平靜,以及其中的中間平靜、禪的平靜、純凈的平靜,實際上是一種中間平靜。依此,因各種狀態的不同而有這樣的分類,像是一個人、一個眾生、一個年輕人、一個長者等的分類。因此,在有六根平靜的地方,沒有覺支平靜等;在有覺支平靜的地方,也沒有六根平靜等,應當如此理解。就像這些的本質是統一的,同樣,行舍平靜和觀照平靜也是如此。智慧確實因職能而分為兩種。就像一個人進入家中,抓住一條蛇,看到那條蛇在狹窄的地方,便觀察到「這條蛇是嗎?不是嗎?」因此在觀察到的良好特徵中,因智慧的觀察而生起的對無常等的觀察的中間平靜,這就是觀照的平靜。就像那個人抓住一條被緊緊抓住的蛇,想著「我能否不打擾這條蛇,自己也不被它咬到而放開它?」在尋找放開的方式時,觀察的中間平靜生起,同樣地,看到三種存在的特徵,像火一樣觀察到的對行的把握的中間平靜,這就是行舍的平靜。因此,因觀照平靜而成就的行舍平靜也得以成就。由此可見,在觀察的把握中,因職能而分為兩類。勇氣的平靜和受的平靜,以及其他的,實際上是不同的。 這些十種平靜的分類,依照地位、眾生等方面,應當根據前述的方式來理解。因此說「這十種平靜各有其分」這樣的話。在這裡,地位的眾生的心所緣是「六根平靜是欲界的,梵住平靜是色界的」,這樣說的地位。再者,「六根平靜是已斷的,梵住平靜是三種的普通人、修行者、非修行者」,這樣說的眾生。再者,「六根平靜是伴隨快樂的心所緣」,這樣說的心。再者,「六根平靜是六種所緣,梵住平靜是法所緣」,這樣說的所緣。以蘊的總和、單一的善法為依據,「受的平靜是以受蘊為總和,其他的以九種行蘊為總和」,這樣說的蘊的總和。六根平靜、梵住平靜、覺支、禪、純凈的平靜實際上是一種,因此在一個時刻存在一種,其他的則不然,同樣,行舍平靜和觀照平靜也應當如此理解,受和勇氣的平靜在一個時刻可能生起。因此,六根平靜是不可知的,梵住平靜是善的不可知,其他的也是如此,受的平靜可能是惡的,因此從善法的角度來看。十種平靜從簡要上來看,實際上四種法是因勇氣、受、和中間平靜而成就的。

Idāni idhādhippetāya jhānupekkhāya lakkhaṇādiṃ niddhāretvā dassento āha 『『lakkhaṇādito panā』』tiādi. Tattha anābhogarasāti paṇītasukhepi tasmiṃ avanatipaṭipakkhakiccāti attho. Abyāpārapaccupaṭṭhānāti satipi sukhapāramippattiyaṃ tasmiṃ sukhe abyāvaṭā hutvā paccupatiṭṭhati, sampayuttānaṃ vā tattha abyāpāraṃ paccupaṭṭhapetīti attho. Sampayuttadhammānaṃ khobhaṃ uppilavañca āvahantehi vitakkādīhi abhibhūtattā aparibyattaṃ tattha tatramajjhattatāya kiccaṃ, tadabhāvato idha paribyattanti āha 『『aparibyattakiccato』』ti. Tenevāha 『『aparibyattaṃ hī』』tiādi.

Idānisato ca sampajānoti ettha 『『vuccatī』』ti ajjhāharitabbaṃ. Saratīti iminā 『『sato』』ti padassa kattusādhanatamāha. Sampajānātīti sammadeva pajānāti. Puggalenāti puggalādhiṭṭhānena. Saraṇaṃ cintanaṃ upaṭṭhānaṃ lakkhaṇametissāti saraṇalakkhaṇā. Sammussanapaṭipakkho asammussanaṃ kiccaṃ etissāti asammussanarasā. Kilesehi ārakkhā hutvā paccupatiṭṭhati, tato vā ārakkhaṃ paccupaṭṭhapetīti ārakkhapaccupaṭṭhānā. Asammuyhanaṃ sammadeva pajānanaṃ, sammohapaṭipakkho vā asammoho lakkhaṇametassāti asammohalakkhaṇaṃ. Tīraṇaṃ kiccassa pāragamanaṃ. Pavicayo vīmaṃsā. Kāmaṃ upacārajjhānādiṃ upādāya paṭhamadutiyajjhānānipi sukhumāneva, imaṃ pana uparimajjhānaṃ upādāya 『『oḷārikattā pana tesaṃ jhānāna』』nti vuttaṃ, sā ca oḷārikatā vitakkādithūlaṅgatāya veditabbā. Keci 『『bahucetasikatāyā』』ti ca vadanti. Bhūmiyaṃ viya purisassāti purisassa bhūmiyaṃ gati viyāti vuttaṃ hoti. Gati sukhā hotīti tesu jhānesu gati sukhā hoti. Abyattaṃ tattha satisampajaññakiccanti 『『idaṃ nāma dukkaraṃ karīyatī』』ti vattabbassa abhāvato vuttaṃ. Oḷārikaṅgappahānena pana sukhumattāti ayamattho kāmaṃ dutiyajjhānepi sambhavati, tathāpi yebhuyyena avippayogībhāvena vattamānesu pītisukhesu pītisaṅkhātassa oḷārikaṅgassa pahānena sukhumatāya idha sātisayo satipaññābyāpāroti vuttaṃ 『『purisassā』』tiādi. Dhenuṃ pivatīti dhenupago, dhenuyā khīraṃ pivantoti vuttaṃ hoti. Punadeva pītiṃ upagaccheyyāti hānabhāgiyaṃ jhānaṃ siyā , dutiyajjhānameva sampajjeyyāti attho. Tenāha 『『pītisampayuttameva siyā』』ti. Idañca atimadhuraṃ sukhanti tatiyajjhāne sukhaṃ sandhāyāha, atimadhuratā cassa pahāsodagyasabhāvāya pītiyā abhāveneva veditabbā. Idanti 『『sato sampajāno』』ti padadvayaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 現在,爲了說明此處所指的禪的平靜的特徵等,他說:「從特徵上看」。其中,「不畏懼」是指在最好的快樂中,因其相對的作用而存在的意思。「不妨礙的存在」是指在快樂的極限中,因快樂而不被妨礙而存在,或者是讓伴隨的事物在其中不被妨礙的意思。因伴隨的法而生起的動搖和干擾,因思維等的影響而被壓制,因此在其中存在的中間平靜,因缺乏這種狀態而在此處被稱為「不被限制的作用」。因此他說:「不被限制的作用是低下的」。 現在,關於「正念」的存在,這裡應當理解為「被稱為」。「清醒」是指「正念」的最主要的特徵。正念是指正確地理解。由眾生而言,因眾生的設定而存在。思維的觀察和特徵是指思維特徵的觀察。正確的思維是指不迷失的作用。因煩惱而被保護而存在,或者是讓保護存在的意思,稱為保護的存在。不迷失是指正確地理解,正確的迷失是指不迷失的特徵。解決是指超越的作用。探究是指思考。慾望、進入禪定等,依此第一、第二禪而存在的都是細微的,而這裡所說的上面禪定是「因粗糙而存在的」,而這種粗糙應當理解為思維等的粗糙。有人也說「因多種心而存在」。像人站在地面上一樣,是指人站在地面上,因而說「人如同地面」。在這些禪定中,存在的狀態是快樂的。因沒有「這確實是困難的」的說法而存在於此處。通過捨棄粗糙的部分而存在的細微性,這個意思在第二禪中也適用,儘管如此,通常在不離開的狀態下,因快樂而存在的快樂的狀態,通過捨棄粗糙的部分而存在的細微性在這裡被稱為「有智慧的正念不被妨礙」。「如同牛飲水」,是指牛在飲水,牛在喝牛奶的意思。再者,「他會再次獲得快樂」,是指可能有一種失落的禪定,意指第二禪會成就。因此他說:「只有伴隨快樂的狀態」。這也是指第三禪的快樂,指的是極其甜美的快樂,極其甜美的狀態因缺乏快樂而應當理解為。這裡的「正念清醒」是指這兩個詞。

Sukhañca kāyena paṭisaṃvedesinti ettha kathamābhogena vinā sukhapaṭisaṃvedanāti āha 『『kiñcāpī』』tiādi. Yasmā tassa nāmakāyena sampayuttaṃ sukhaṃ, tasmā etamatthaṃ dassento 『『sukhañca kāyena paṭisaṃvedesi』』nti āhāti yojetabbaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – 『『sukhaṃ vedayāmī』』ti evamābhoge asatipi nāmakāyena cetasikasukhaṃ, kāyikasukhaheturūpasamuṭṭhāpanena kāyikasukhañca jhānasamaṅgī paṭisaṃvedetīti vuccatīti. Tassāti jhānasamaṅgino. Yaṃ vā tanti yaṃ vā taṃ yathāvuttaṃ nāmakāyasampayuttaṃ sukhaṃ. Taṃsamuṭṭhānenāti tato samuṭṭhitena atipaṇītena rūpena assa jhānasamaṅgino rūpakāyo yasmā phuṭo, tasmā etamatthaṃ dassentoti sambandhitabbaṃ. Yassāti rūpakāyassa. Phuṭattāti byāpitattāti attho. Yathā hi udakena phuṭṭhasarīrassa tādise phoṭṭhabbe phuṭṭhe sukhaṃ uppajjati, evaṃ etehi jhānacittasamuṭṭhitehi rūpehi phuṭṭhasarīrassa. Jhānā vuṭṭhitopīti jhānamhā vuṭṭhitopi. Sukhaṃ paṭisaṃvedeyyāti cittasamuṭṭhitarūpehi avasesatisamuṭṭhitarūpasaṅghaṭṭanena uppannakāyaviññāṇena kāyikaṃ sukhaṃ paṭisaṃvedeyya. Etamatthanti vuttanayena cetasikakāyikasukhapaṭisaṃvedanasaṅkhātaṃ atthaṃ.

Yanti hetuatthe nipāto, yasmāti attho. Tenāha 『『yaṃjhānahetū』』ti. Ācikkhantītiādīni padāni kittanatthānīti adhippāyenāha 『『pasaṃsantīti adhippāyo』』ti. Kintīti pasaṃsanākārapucchā. Sukhapāramippatteti sukhassa paramaṃ pariyantaṃ patte. Sukhābhisaṅgenāti sukhasmiṃ ālayena. Edisesu ṭhānesu satiggahaṇeneva sampajaññampi gahitaṃ hotīti idha pāḷiyaṃ satiyā eva gahitattā evaṃ upaṭṭhitassatitāya satimā icceva vuttaṃ, sampajānoti heṭṭhā vuttattā vā. Asaṃkiliṭṭhanti kilesehi asammissattā asaṃkiliṭṭhaṃ. Jhānakkhaṇe nippariyāyato cetasikasukhameva labbhatīti 『『sukhaṃ nāmakāyena paṭisaṃvedetī』』ti vuttaṃ. Tatiyanti gaṇanānupubbato tatiyantiādi heṭṭhā vuttanayānusārena veditabbaṃ.

Tatiyajjhānakathā niṭṭhitā.

Catutthajjhānakathā

『『Pubbevā』』ti vuttattā 『『kadā pana nesaṃ pahānaṃ hotī』』ti codanaṃ samuṭṭhāpetvā āha 『『catunnaṃ jhānānaṃ upacārakkhaṇe』』ti. Evaṃ veditabbanti sambandho. Pahānakkamena avuttānanti ettha pahānakkamo nāma pahāyakadhammānaṃ uppattipaṭipāṭi. Tena pana vuccamāne 『『dukkhaṃ domanassaṃ sukhaṃ somanassa』』nti vattabbaṃ siyā, kasmā ito aññathā vacananti āha 『『indriyavibhaṅge』』tiādi . Uddesakkamenāti 『『sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriya』』nti evaṃ pavattauddesakkamena.

以下是巴利文的完整直譯: 「身體所感受的快樂」,在這裡如何沒有享受而感受快樂,他說:「即使如此」。因為與名色相連的快樂,所以爲了說明這個意思他說:「身體所感受的快樂」。這裡的總結意思是:「我感受快樂」,在這種享受中,即使是名色的心的快樂,因身體的快樂的原因而生起的身體的快樂,也被稱為與禪的伴隨而感受的快樂。那是與禪的伴隨的。或者說,所說的名色相連的快樂。因其生起而存在的,因而被稱為生起的名色的身體,因其被觸碰,因此爲了說明這個意思而關聯。那是指身體的。被觸碰是指被擴充套件的意思。就像被水觸碰的身體,因那樣的觸碰而生起的快樂,正如這些因禪的心所生起的形態觸碰的身體。禪的狀態是從禪中生起的。快樂應當被感受,因心所生起的形態,因其他形態的接觸而生起的身體的意識也應當感受快樂。這是指前述的名色的身體的快樂的感受。 「因緣」的意思是「因為」。因此他說:「因禪的因緣」。「說明」是指「讚美」的意思。什麼呢?是讚美的方式的提問。快樂的極限是指快樂的最高界限。因快樂而生起是指在快樂中存在。像這樣的地方,因正確的把握而存在的正念也會被抓住,這裡在巴利文中因正念而被抓住,因此被稱為有正念的狀態,正念是如前所述的。沒有混亂是指因煩惱而不混亂。禪的時刻,自然地僅僅得到心的快樂,因此說「身體所感受的快樂」。第三是根據數目逐步說明的,第三的意思應根據前述的方式理解。 第三禪的討論已結束。 第四禪的討論 「之前已經說過」,因此「那麼他們的捨棄是什麼時候發生」的提問被引發,他說:「在四種禪的接觸中」。因此應當理解為關聯。捨棄的過程是指捨棄的法的生起過程。因此被稱為「痛苦、憂苦、快樂、喜樂」。為什麼說這裡有不同的說法呢?他說「在感官分析中」。根據總結的方式,「快樂的感官、痛苦的感官、喜樂的感官、憂苦的感官」,這樣說的便是基於總結的方式。

Atha kasmā jhānesveva nirodho vuttoti sambandho. Kattha cuppannaṃ dukkhindriyanti attano paccayehi uppannaṃ avikkhambhitaṃ dukkhindriyaṃ. Kattha ca aparisesaṃ nirujjhatīti nirodhaṭṭhānaṃ nirodhakāraṇaṃ pucchati. Tena katthāti pucchāya etthāti vissajjanepi hetumhi bhummavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Jhānānubhāvanimittañhi anuppajjantaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatīti vuttaṃ. Atisayanirodho suṭṭhu pahānaṃ ujupaṭipakkhena vūpasamo. Nirodho pahānamattaṃ. Nānāvajjaneti yena āvajjanena appanāvīthi, tato bhinnāvajjane anekāvajjane vā. Appanāvīthiyañhi upacāro ekāvajjano, itaro anekāvajjano anekakkhattuṃ pavattanato. Visamanisajjāya uppannakilamatho visamāsanupatāpo. Pītipharaṇenāti pītiyā pharaṇarasattā pītisamuṭṭhānānaṃ vā paṇītarūpānaṃ kāyassa byāpanato vuttaṃ. Tenāha 『『sabbo kāyo sukhokkanto hotī』』ti. Paṇītarūpaphuṭṭhasarīrassa sukhokkantakāyattā kuto dukkhuppatti visamāsanupatāpādināti āha 『『paṭipakkhena avihatattā』』ti. Vitakkavicārapaccayepīti pi-saddo aṭṭhānappayutto, so 『『pahīnassā』』ti ettha ānetvā sambandhitabbo. Pahīnassapi domanassindriyassāti idañca 『『siyā uppattī』』ti iminā sambandhitabbaṃ. Etanti domanassindriyaṃ. 『『Uppajjatī』』ti iminā sambandho. 『『Tassa mayhaṃ aticiraṃ vitakkayato vicārayato kāyopi kilami, cittampi ūhaññī』』ti vacanato kāyacittakhedānaṃ vitakkavicārapaccayatā veditabbā. Vitakkavicārabhāveti ettha 『『uppajjati domanassindriya』』nti ānetvā sambandhitabbaṃ. Tatthassa siyā uppattīti tattha dutiyajjhānūpacāre assa pahīnassapi domanassindriyassa uppatti bhaveyya.

以下是巴利文的完整直譯: 那麼,為什麼在禪中說到「止息」呢?這是一個關聯。在哪裡是痛苦的感官?是因自身的條件而生起的不動的痛苦感官。在哪裡又有「無餘的消失」?這是在問止息的狀態和止息的原因。因此在問「在哪裡」時,應當理解為這裡的解釋是基於地的說法。在禪的體驗中,未生起的痛苦感官被稱為無餘的消失。極度的止息是完全的放棄,正對著放棄的平靜。止息僅僅是放棄。各種觀察是指通過觀察而形成的單一觀察,因此分為不同的觀察或多次觀察。通過單一觀察而生起的,其他的則是多次觀察而生起的。因不平衡而生起的煩惱,因不平衡的影響而生起的。因快樂的充盈,因快樂的生起而生起的身體的擴充套件。因此說「整個身體都充滿快樂」。因被良好的形態所觸碰的身體,因快樂的身體而何以生起痛苦,因不平衡的影響而說「因未被打擾」。思維和思考的因緣是指「被放棄的」,因此在此處應當與「被放棄的」相聯繫。即使是被放棄的痛苦感官,這也是與「可能生起」相關聯的。這裡的「痛苦感官」是指痛苦的感官。因「生起」而與此相關。「因為我在思維和思考中,身體也在疲憊,心也在疲憊」的話,因身體和心的疲憊而應當理解為思維和思考的因緣。思維和思考的培養在這裡與「痛苦感官生起」相聯繫。那裡可能會生起,即在第二禪的接觸中,可能會有被放棄的痛苦感官的生起。

Ettha ca yadeke vadanti 『『tatthassa siyā uppattīti vadantena jhānalābhīnampi domanassuppatti atthīti dassitaṃ hoti, tena ca anīvaraṇasabhāvo lobho viya dosopi atthīti dīpeti. Na hi dosena vinā domanassaṃ pavattati, na cettha paṭṭhānapāḷiyā virodho cintetabbo. Yasmā tattha parihīnajjhānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattamānaṃ domanassaṃ dassitaṃ, aparihīnajjhānaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjamānassa domanassassa asambhavato jhānalābhīnaṃ sabbaso domanassaṃ nuppajjatīti ca na sakkā vattuṃ aṭṭhasamāpattilābhino api tassa uppannattā, na heva kho so parihīnajjhāno ahosī』』ti, taṃ ayuttaṃ anīvaraṇasabhāvassa domanassassa abhāvato. Yadi siyā, rūpārūpāvacarasattānampi uppajjeyya, na ca uppajjati. Tathā hi āruppe kāmacchandanīvaraṇaṃ paṭicca thinamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇantiādīsu byāpādakukkuccanīvaraṇāni anuddhaṭāni, na cettha anīvaraṇatāpariyāyo kāmacchandādīnampi anīvaraṇānaṃyeva nīvaraṇasadisatāya nīvaraṇapariyāyassa vuttattā. Yaṃ pana vuttaṃ 『『aṭṭhasamāpattilābhino api tassa uppannattā』』ti, tampi akāraṇaṃ uppajjamānena ca domanassena jhānato parihāyanato. Lahukena pana paccayena parihīnaṃ tādisā naṃ appakasireneva paṭipākatikaṃ karontīti daṭṭhabbaṃ. 『『Tatthassa siyā uppattī』』ti idaṃ pana parikappanavacanaṃ upacārakkhaṇe domanassassa appahīnabhāvadassanatthaṃ. Tathā hi vuttaṃ 『『na tveva antoappanāya』』nti. Yadi pana tadā domanassaṃ uppajjeyya, paṭhamajjhānampissa parihīnamevāti daṭṭhabbaṃ. Pahīnampi somanassindriyaṃ pīti viya na dūreti katvā 『『āsannattā』』ti vuttaṃ. Nānāvajjanūpacāre pahīnampi pahānaṅgaṃ paṭipakkhena avihatattā antarantarā uppajjeyya vāti imamatthaṃ dassento 『『appanāppattāyā』』tiādimāha. Tādisāya āsevanāya icchitabbattā yathā maggavīthito pubbe dve tayo javanavārā sadisānupassanāva pavattanti, evamidhāpi appanāvārato pubbe dve tayo javanavārā upekkhāsahagatāva pavattantīti vadanti.

Samāharīti samānesi, saṅgahetvā abhāsīti attho. Sukhumāti sukhadukkhāni viya anoḷārikattā avibhūtatāya sukhumā, tato eva anuminitabbasabhāvattā dubbiññeyyā. Duṭṭhassāti duṭṭhapayogassa, duddamassāti attho. Sakkā hoti esā gāhayitunti aññāpohananayena sakkā gāhayitunti adhippāyo. Adukkhamasukhāya cetovimuttiyāti idameva catutthaṃ jhānaṃ daṭṭhabbaṃ. Paccayadassanatthanti adhigamassa upāyabhūtapaccayadassanatthaṃ. Tenāha 『『dukkhappahānādayo hi tassā paccayā』』ti. Dukkhappahānādayoti ca sopacārā paṭhamajjhānādayovettha adhippetā. Pahīnāti vuttāti 『『pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā』』ti (ma. ni. 3.147; saṃ. ni. 5.1021) vuttattā. Etāti sukhādayo vedanā. Sukhaṃsomanassassa paccayoti vasanagandhālepanapupphābharaṇasamālepanādinibbattaṃ kāyikasukhaṃ somanassassa paccayo. 『『Sukhāya kho, āvuso visākha vedanāya, rāgānusayo anusetī』』ti (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,有人說:「在那裡可能會生起」,因此對禪的獲得者來說,痛苦的生起被顯示出來,因此也說明了貪慾的性質就像是痛苦的性質。因為沒有痛苦的生起,痛苦不會發生,因此在這裡不應當考慮基礎的相對性。因為在那裡,因放棄的禪的對象而生起的痛苦被顯示出來,而因未放棄的禪的對象而生起的痛苦不可能,因此對於禪的獲得者來說,完全沒有痛苦的生起是不可能的,因此不能說他是放棄的禪者。因此,這是不合理的,因為痛苦的性質並不存在。如果是這樣,形色界的生物也可能生起,但並未生起。確實,因形色而生起的慾望障礙、昏沉障礙、懈怠障礙、無明障礙等,都是未被提及的煩惱障礙,因此在這裡說的無障礙狀態是指慾望等的無障礙。至於所說的「即使是八種禪的獲得者也因其生起」,這也是因生起的痛苦而與禪的放棄相聯繫。通過輕微的條件而放棄的,這樣的狀態是以微小的條件來進行的。 「在那裡可能會生起」,這是爲了說明在放棄的痛苦狀態的未放棄的狀態。確實如此,如同所說的「並非內在的放棄」。如果那時痛苦生起,那麼應當認為是第一禪的放棄。放棄的痛苦感官不會遠離,因此說「因接近」。在不同的觀察中,放棄的狀態因未被打擾而生起,因此爲了說明這個意思,他說「因未獲得而生起」。這樣的接觸是應當被期望的,正如在道路上,之前的兩三次心跳的觀察也會生起,這裡也是如此,從獲得的狀態來看,之前的兩三次心跳的觀察帶有平等的心態的生起。 「彙集」是指聚集,包含的意思。細微是指像快樂和痛苦一樣,因不粗糙而未分開,故而細微,因此應當被理解為難以識別。因惡而生起的,惡的行為的意思。可以說這是可以被抓住的,意指通過其他的推理可以被抓住的意思。無苦無樂的心的解脫,這應當被理解為第四禪。爲了說明因緣的意思,因此說「痛苦的放棄等確實是因緣」。痛苦的放棄等是指在這裡所指的第一禪等。所說的放棄是指「因五種地獄的束縛的消失」。這些是指快樂等的感受。快樂和喜樂的因緣是指因居住、香氣、塗抹花瓣、裝飾等而生起的身體的快樂和喜樂的因緣。

1.465) vacanato āha 『『somanassaṃ rāgassa paccayo』』ti. 『『Dukkhāya kho, āvuso visākha, vedanāya paṭighānusayo anusetī』』ti vacanato vuttaṃ 『『domanassaṃ dosassa paccayo』』ti. Sukhādighātenāti sukhādīnaṃ pahānena.

Adukkhamasukhanti ettha na dukkhanti adukkhaṃ, dukkhavidūraṃ. Yasmā tattha dukkhaṃ natthi, tasmā vuttaṃ 『『dukkhābhāvenā』』ti. Asukhanti etthāpi eseva nayo. Etenāti dukkhasukhapaṭikkhepavacanena. Paṭipakkhabhūtanti idaṃ idha tatiyavedanāya dukkhādīnaṃ samatikkamavasena pattabbattā vuttaṃ, na kusalākusalānaṃ viya ujuvipaccanīkatāya. Iṭṭhāniṭṭhaviparītānubhavanalakkhaṇāti iṭṭhāniṭṭhaviparītassa majjhattārammaṇassa, iṭṭhāniṭṭhaviparītaṃ vā majjhattākārena anubhavanalakkhaṇā. Tato eva majjhattarasā. Avibhūtapaccupaṭṭhānāti sukhadukkhāni viya na vibhūtākārā piṭṭhipāsāṇe migagatamaggo viya tehi anumātabbāvibhūtākāropaṭṭhānā. Sukhanirodho nāma idha catutthajjhānūpacāro, so padaṭṭhānaṃ etissāti sukhanirodhapadaṭṭhānā. Upekkhāsatipārisuddhinti purimapade uttarapadalopenetaṃ samāsapadanti āha 『『upekkhāya janitasatipārisuddhi』』nti. Sabbapaccanīkadhammaparisuddhāya paccanīkasamanepi abyāvaṭāya pārisuddhupekkhāya vattamānāya catutthajjhāne sati sampahaṃsanapaññā viya suparisuddhā suvisadā ca hotīti āha 『『satiyā pārisuddhi, sā upekkhāya katā na aññenā』』ti. Yadi tatramajjhattatā idha 『『upekkhā』』ti adhippetā, kathaṃ satiyeva pārisuddhāti vuttāti āha 『『na kevala』』ntiādi. Satisīsenāti satiṃ uttamaṅgaṃ katvā, padhānaṃ katvāti vuttaṃ hoti.

Evamapi kasmā idheva sati 『『upekkhāsatipārisuddhī』』ti vuttāti anuyogaṃ sandhāya 『『tattha kiñcāpī』』tiādi vuttaṃ. Tattha heṭṭhā tīsu jhānesu vijjamānāyapi tatramajjhattatāya paccanīkābhibhavanato sahāyapaccayavekallato ca apārisuddhi, tathā taṃsampayuttānaṃ tadabhāvato idha pārisuddhīti imamatthaṃ upamāvasena dassetuṃ 『『yathā panā』』tiādi vuttaṃ. Sūriyappabhābhibhavāti sūriyappabhāya abhibhuyyamānattā. Atikkhatāya candalekhā viya rattipi sommasabhāvā sabhāgāya rattiyameva ca candalekhā samujjalatīti sā tassā saṅgayhatīti dassento 『『sommabhāvena ca attano upakārakattena vā sabhāgāya rattiyā』』ti āha. Sesamettha uttānatthameva.

Catutthajjhānakathā niṭṭhitā.

Pubbenivāsakathā

以下是巴利文的完整直譯: 在這段話中說:「快樂是貪慾的因緣」。「痛苦啊,朋友維薩卡,感受的反擊會跟隨」。因此說「痛苦是憤怒的因緣」。通過放棄快樂等。 無苦無樂在這裡不是痛苦,而是遠離痛苦。因為在那裡沒有痛苦,所以說「因沒有痛苦」。無樂也是同樣的道理。因此說「因痛苦和快樂的對立」。「對立的狀態」在這裡是指因第三種感受而超越痛苦等的狀態,而不是像善與惡那樣的直接對立。所說的「可喜與不可喜的相反體驗的特徵」是指可喜與不可喜的中間對象的狀態,或者說是可喜與不可喜的中間狀態的體驗特徵。因此,正是中間的滋味。無分隔的存在是指像快樂與痛苦一樣,不是分開存在的,像是石頭、墻壁和動物的道路那樣,應當被推測為無分開的存在。快樂的止息在這裡是指第四禪的接觸,因此說「快樂的止息的基礎」。「因平等的正念的清凈」是指通過前面的部分與後面的部分合並而形成的合成詞,所說的「因平等而生起的正念的清凈」。在所有對立的法的清凈中,因對立的法而不被打擾的,因而在第四禪中,正念像清晰的智慧一樣,因而說「正念的清凈是因平等而生起的,而不是其他」。如果在這裡所指的是中間的狀態,那麼如何說正念的清凈呢?因此說「不是僅僅如此」等等。正念的最高狀態是指將正念作為優良的條件,努力去實踐。 那麼,為什麼在這裡說「平等的正念的清凈」呢?是指爲了說明「在那裡即使如此」。在這裡,在前面的三種禪中,即使存在,但因中間的狀態而被對立所壓制,因此也因助緣的孤獨而沒有清凈,因此爲了說明這個意思,通過比喻說「就像太陽的光輝所壓制」。因超越而如同月亮的光輝,像是紅色的光輝,因而在黑夜中也能發光,因此說「因紅色的光輝和自身的幫助而在黑夜中發光」。其餘的部分是爲了說明這個意思。 第四禪的討論已結束。 關於前世的討論。

  1. Rūpavirāgabhāvanāvasena pavattaṃ catubbidhampi arūpajjhānaṃ catutthajjhānasaṅgahamevāti āha 『『cattāri jhānānī』』ti. Yuttaṃ tāva cittekaggatā bhavokkamanatthatā viya vipassanāpādakatāpi catunnaṃ jhānānaṃ sādhāraṇāti tesaṃ vasena 『『cattāri jhānānī』』ti vacanaṃ, abhiññāpādakatā pana nirodhapādakatā ca catutthasseva jhānassa āveṇikā, sā kathaṃ catunnaṃ jhānānaṃ sādhāraṇā vuttāti? Paramparādhiṭṭhānabhāvato. Padaṭṭhānapadaṭṭhānampi hi padaṭṭhānantveva vuccati, kāraṇakāraṇampi kāraṇanti yathā 『『tiṇehi bhattaṃ siddha』』nti. Evañca katvā payojananiddese aṭṭhasamāpattiggahaṇaṃ samatthitaṃ hoti. Cittekaggatatthānīti ittasamādhatthāni, diṭṭhadhammasukhavihāratthānīti attho. Cittekaggatāsīsena hi diṭṭhadhammasukhavihāro vutto, sukkhavipassakakhīṇāsavavasena cetaṃ vuttaṃ. Tenāha 『『ekaggacittā sukhaṃ divasaṃ viharissāmā』』ti. Bhavokkamanatthānīti bhavesu nibbattiatthāni. Sattāhaṃ nirodhasamāpattiyā samāpajjanato āha 『『sattāhaṃ acittakā hutvā』』ti. Kasmā pana sattāhameva nirodhaṃ samāpajjantīti? Tathākālaparicchedakaraṇato, tañca yebhuyyena āhārūpajīvīnaṃ sattānaṃ upādinnakappavattassa ekadivasaṃ bhuttāhārassa sattāhameva yāpanato.

Kā (visuddhi.

以下是巴利文的完整直譯: 由於形色的厭離的修行而生起的四種無色禪的第四禪的總結,因此說「有四種禪」。確實,心的專注、出離的狀態、以及對四種禪的觀察的條件都是相關的,因此說「有四種禪」。而對於超知的條件和止息的條件,唯獨是第四禪的特性,那麼為什麼說這是四種禪的共同特性呢?這是因為基於連續的建立。基礎的基礎也僅僅是基礎,因緣的因緣就像「用草做飯是成功的」那樣。因此,通過這樣的方式,關於八種禪的獲得的說明是成立的。心的專注的地方是指這樣的禪,意為「在現法中快樂地住」。因心的專注,現法中的快樂被提到,這也是因乾涸的觀察者的緣故。因此說「專注的心將快樂地度過這一天」。出離的地方是指在生中生起的狀態。因七天的止息的獲得而說「因七天成為無心的」。為什麼只有七天獲得止息呢?這是因為在特定的時間限制內,且對於那些以食物為生的生物來說,通常在一天內所攝取的食物的緣故,因而在七天內能夠獲得。 卡(純凈)。

2.867-868) panāyaṃ nirodhasamāpatti nāma, ke taṃ samāpajjanti, ke na samāpajjanti, kattha samāpajjanti, kasmā samāpajjanti, kathañcassā samāpajjanaṃ hotīti? Vuccate – tattha kā panāyaṃ nirodhasamāpatti nāmāti yā anupubbanirodhavasena cittacetasikānaṃ dhammānaṃ appavatti. Ke taṃ samāpajjanti, ke na samāpajjantīti sabbepi puthujjanasotāpannasakadāgāmino sukkhavipassakā ca anāgāmiarahanto na samāpajjanti, aṭṭhasamāpattilābhino pana anāgāmino khīṇāsavā ca samāpajjanti. Kattha samāpajjantīti pañcavokārabhave. Kasmā? Anupubbasamāpattisabbhāvato. Catuvokārabhave pana paṭhamajjhānādīnaṃ uppattiyeva natthi, tasmā na sakkā tattha samāpajjituṃ. Kasmā samāpajjantīti saṅkhārānaṃ pavattibhede ukkaṇṭhitvā 『『diṭṭhadhamme acittakā hutvā nirodhaṃ nibbānaṃ patvā sukhaṃ viharissāmā』』ti. Kathañcassā samāpajjanaṃ hotīti samathavipassanāvasena ussakkitvā katapubbakiccassa nevasaññānāsaññāyatanaṃ nirodhayato evamassā samāpajjanaṃ hoti. Yo hi samathavaseneva ussakkati, so nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ patvā tiṭṭhati. Yopi vipassanāvaseneva ussakkati, so phalasamāpattiṃ patvā tiṭṭhati. Yo pana ubhayavaseneva ussakkitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ nirodheti, so taṃ samāpajjatīti ayamettha saṅkhepo.

Ayaṃ pana vitthāro – idha bhikkhu nirodhaṃ samāpajjitukāmo paṭhamajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha saṅkhāre aniccato dukkhato anattato vipassati. Vipassanā ca panesā tividhā saṅkhārapariggaṇhanakavipassanā phalasamāpattivipassanā nirodhasamāpattivipassanāti. Tattha saṅkhārapariggaṇhanakavipassanā mandā vā tikkhā vā maggassa padaṭṭhānaṃ hotiyeva. Phalasamāpattivipassanā tikkhāva vaṭṭati maggabhāvanāsadisā. Nirodhasamāpattivipassanā pana nātimandanātitikkhā vaṭṭati, tasmā esa nātimandāya nātitikkhāya vipassanāya te saṅkhāre vipassati. Tato dutiyajjhānaṃ…pe… tato viññāṇañcāyatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha saṅkhāre tatheva vipassati. Atha ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya catubbidhaṃ pubbakiccaṃ karoti nānābaddhaavikopanaṃ saṅghapatimānanaṃ satthupakkosanaṃ addhānaparicchedanti.

Tattha nānābaddhaavikopananti yaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ ekābaddhaṃ na hoti, nānābaddhaṃ hutvā ṭhitaṃ pattacīvaraṃ vā mañcapīṭhaṃ vā nivāsagehaṃ vā aññaṃ vā pana yaṃ kiñci parikkhārajātaṃ, taṃ yathā na vikuppati, aggiudakavātacoraundūrādīnaṃ vasena na vinassati, evaṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Tatridaṃ adhiṭṭhānavidhānaṃ 『『idañcidañca imasmiṃ sattāhabbhantare mā agginā jhāyatu, mā udakena vuyhatu, mā vātena viddhaṃsatu, mā corehi harīyatu, mā undūrādīhi khajjatū』』ti. Evaṃ adhiṭṭhite taṃ sattāhaṃ tassa na koci parissayo hoti, anadhiṭṭhahato pana aggiādīhi nassati, idaṃ nānābaddhaavikopanaṃ nāma. Yaṃ pana ekābaddhaṃ hoti nivāsanapārupanaṃ vā nisinnāsanaṃ vā, tattha visuṃ adhiṭṭhānakiccaṃ natthi, samāpattiyeva naṃ rakkhati.

以下是巴利文的完整直譯: 這就是所謂的止息的獲得,誰會獲得,誰不會獲得,在哪裡獲得,為什麼獲得,如何獲得呢?可以說——那裡所謂的止息的獲得是指通過漸漸止息而使心和心所法的減少。誰會獲得,誰不會獲得呢?所有的普通人、初果者、二果者、乾涸的觀察者和不再回來的者都不會獲得,而八種禪的獲得者、已滅盡的者則會獲得。在哪裡獲得呢?在五種存在中。為什麼?因為逐漸獲得的本性。至於四種存在中,第一禪等的生起是不存在的,因此無法在其中獲得。為什麼會獲得呢?因為對因緣的種種變化感到厭倦,因此說:「在現法中成為無心的,獲得止息的涅槃,將快樂地住」。如何獲得呢?通過靜慮和觀察而努力,完成了先前的任務,因此能夠止息無知的狀態。若是僅僅通過靜慮而努力,則會獲得無知的狀態;若是僅僅通過觀察而努力,則會獲得果的狀態;而若是同時通過兩者而努力,止息無知的狀態,則會獲得止息。 這就是詳細的解釋——在這裡,想要獲得止息的比丘,首先獲得第一禪,然後從中起身,觀察因緣的無常、痛苦和無我。觀察又有三種:對因緣的觀察、果的觀察、止息的觀察。在那裡,對因緣的觀察是慢的或快的,作為道路的基礎。果的觀察則是快的,像是修行的狀態。止息的觀察不是太慢也不是太快,因此這種觀察是不會太慢也不會太快地觀察因緣。然後獲得第二禪……然後獲得意識的狀態,起身後在那觀察因緣如前。 然後獲得無所依的狀態,起身後進行四種先前的任務,分別是對不同的事物的觀察、對僧團的尊重、對老師的呼喚、對時間的限制。 在這裡,不同的事物的觀察是指與這位比丘不相連的狀態,形成不同的狀態,保持著已獲得的衣物、坐墊、住所等,確保不被打擾,像是火、水、風、盜賊、鼠類等的影響不會消失,因此應當如此決定。在此設定中,決定的方式是:「在這七天之內,不要讓火燒,水淹,風吹,不要被盜賊擄走,不要被鼠類吃掉」。如是設定后,在這七天內不會有任何干擾,若不設定則會被火等所消失,這就是所謂的不同的事物的觀察。若是形成了單一的狀態,比如住所的整理或坐著的地方,則沒有特別的決定,只有通過獲得的狀態來保護它。

Saṅghapatimānananti bhikkhusaṅghassa patimānanaṃ udikkhanaṃ, yāva so bhikkhu āgacchati, tāva saṅghakammassa akaraṇanti attho. Ettha ca patimānanaṃ etassa na pubbakiccaṃ, patimānanāvajjanaṃ pana pubbakiccaṃ. Tasmā evaṃ āvajjitabbaṃ 『『sace mayi sattāhaṃ nirodhaṃ samāpajjitvā nisinne saṅgho apalokanakammādīsu kiñcideva kammaṃ kattukāmo hoti, yāva maṃ koci bhikkhu āgantvā na pakkosati, tāvadeva vuṭṭhahissāmī』』ti. Evaṃ katvā samāpanno hi tasmiṃ samaye vuṭṭhahatiyeva. Yo pana evaṃ na karoti, saṅgho ce sannipatitvā taṃ apassanto 『『asuko bhikkhu kuhi』』nti pucchitvā 『『nirodhaṃ samāpanno』』ti vutte kañci bhikkhuṃ peseti 『『taṃ pakkosāhī』』ti, athassa tena bhikkhunā savanūpacāre ṭhatvā 『『saṅgho taṃ āvuso patimānetī』』ti vuttamatteyeva vuṭṭhānaṃ hoti. Evaṃ garukā hi saṅghassa āṇā nāma, tasmā taṃ āvajjitvā yathā paṭhamameva vuṭṭhāti, evaṃ samāpajjitabbaṃ.

Satthupakkosananti idhāpi satthupakkosanāvajjanameva imassa pubbakiccaṃ, tasmā tampi evaṃ āvajjitabbaṃ. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.

Addhānaparicchedoti jīvitaddhānassa paricchedo. Iminā bhikkhunā addhānaparicchedesu kusalena bhavitabbaṃ, 『『attano āyusaṅkhārā sattāhaṃ pavattissanti na pavattissantī』』ti āvajjitvāva samāpajjitabbaṃ. Sace hi sattāhabbhantare nirujjhanake āyusaṅkhāre anāvajjitvāva samāpajjati, tassa nirodhasamāpatti maraṇaṃ paṭibāhituṃ na sakkoti, antonirodhe maraṇassa natthitāya antarāva samāpattito vuṭṭhāti, tasmā etaṃ āvajjitvāva samāpajjitabbaṃ. Avasesañhi anāvajjitumpi vaṭṭati, idaṃ pana āvajjitabbamevāti vuttaṃ. So evaṃ ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya idaṃ pubbakiccaṃ katvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjati, athekaṃ vā dve vā cittavāre atikkamitvā acittako hoti, nirodhaṃ phusati . Kasmā panassa dvinnaṃ cittānaṃ upari cittāni na pavattantīti? Nirodhassa payogattā. Idañhi imassa bhikkhuno dve samathavipassanādhamme yuganaddhe katvā aṭṭhasamāpattiārohanaṃ anupubbanirodhassa payogo, na nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyāti nirodhassa payogattā dvinnaṃ cittānaṃ upari cittāni na pavattantīti.

Yasmā bodhisattena bodhimaṇḍupasaṅkamanato pubbepi carimabhave catutthajjhānaṃ nibbattitapubbaṃ, tadā pana taṃ nibbattitamattameva ahosi, na vipassanādipādakaṃ. Tasmā 『『bodhirukkhamūle nibbattita』』nti tato visesetvā vuttaṃ. Vipassanāpādakanti vipassanārambhe vipassanāya pādakaṃ. Abhiññāpādakanti etthāpi eseva nayo. Buddhānañhi paṭhamārambhe eva pādakajjhānena payojanaṃ ahosi, na tato paraṃ uparimaggādhigamaphalasamāpattiabhiññāvaḷañjanādiatthaṃ. Abhisambodhisamadhigamato paṭṭhāya hi sabbaṃ ñāṇasamādhikiccaṃ ākaṅkhāmattapaṭibaddhamevāti. Sabbakiccasādhakanti anupubbavihārādisabbakiccasādhakaṃ. Sabbalokiyalokuttaraguṇadāyakanti ettha vipassanābhiññāpādakattā eva catutthassa jhānassa bhagavato sabbalokiyalokuttaraguṇadāyakatā veditabbā. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṃ taṃpadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṃ abhisambodhi, tadadhigamasamakālameva ca bhagavato sabbe buddhaguṇā hatthagatā ahesuṃ, catutthajjhānasannissayo ca maggādhigamoti.

以下是巴利文的完整直譯: 這就是對僧團的尊重,觀察僧團,直到那位比丘到來,才是僧團的工作不被執行的意思。在這裡,尊重並不是他的先前任務,而是尊重的觀察是先前的任務。因此應該這樣思考:「如果我在七天內獲得止息而坐著,僧團在不觀看的工作中,想要做任何事情,直到某位比丘來叫我,我就會起身。」這樣做的話,在那個時候他就會起身。若是這樣做的人,若僧團聚集而他不被看見,當問「某位比丘在哪裡」時,若被告知「正在獲得止息」,則會有某位比丘被派去叫他,「他被尊重了,朋友」。因此,僧團的命令是如此重要,因此在思考時應該像第一次起身那樣,應該這樣獲得止息。 關於老師的呼喚,這裡也是對老師的呼喚的觀察是他的先前任務,因此也應該這樣思考。其餘的部分應如前所述。 關於時間的限制,指的是生命的限制。通過這位比丘在時間的限制中應當以善的方式存在,「自己的生命因七天而生起或不生起」,因此應當在此思考。如果在七天內不被限制而獲得,止息的獲得將無法阻止死亡,因內在的止息而沒有死亡,因此從止息中起身,因此應當在此思考。其餘的部分也應當不被限制,因此應當如此思考。如此這般,獲得無所依的狀態后,起身後完成此先前的任務,便獲得無知的狀態。或者一或二種心的狀態超越而成為無心的,觸及止息。為什麼這兩種心的狀態上面心的狀態不生起呢?因止息的緣故。這裡是指這位比丘通過靜慮與觀察的法門結合而獲得八種禪的提升,逐漸止息,而不是無知的狀態,因此因止息的緣故,這兩種心的狀態上面心的狀態不生起。 因為在菩提薩埵從菩提樹的走動中,之前的最後一世的第四禪已生起,因此那時僅僅是生起而已,而不是觀察等的基礎。因此說「在菩提樹下生起」。關於觀察的基礎,指的是觀察的開始是觀察的基礎。關於超知的基礎,這裡也是同樣的道理。因為佛陀在最初的開始,只有通過基礎的禪定而有用,不再往上提升至果的獲得等。因為從覺悟的獲得開始,所有的智慧與禪定的工作都是依賴於希望而已。所有的工作能夠完成的,都是通過逐漸的修行等能夠完成的。所有世間與出世間的特質的給予,因觀察的超知而能知第四禪的佛陀的所有世間與出世間的特質的給予。關於無所知的智慧的基礎,因而道的智慧,正是在那時,佛陀的所有佛的特質都已在手中,第四禪的依止也成爲了道的獲得。

『『Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi』』nti vatvā 『『so』』ti vuttattā āha 『『so aha』』nti. Evaṃ samāhiteti ettha evaṃ-saddo heṭṭhā jhānattayādhigamapaṭipāṭisiddhassa catutthajjhānasamādhānassa nidassanatthoti āha 『『evanti catutthajjhānakkamanidassanameta』』nti. Catutthajjhānassa tassa ca adhigamamaggassa nidassanaṃ, yena samādhānānukkamena catutthajjhānasamādhi laddho, tadubhayanidassananti attho. Tenāha 『『iminā…pe… vuttaṃ hotī』』ti. Tattha iminā kamenāti iminā paṭhamajjhānādhigamādinā kamena. Yadipi 『『eva』』nti idaṃ āgamanasamādhinā saddhiṃ catutthajjhānasamādhānaṃ dīpeti, satipārisuddhisamādhi eva pana iddhiyā adhiṭṭhānabhāvato padhānanti āha 『『catutthajjhānasamādhinā samāhite』』ti. Sabbapaccanīkadhammupakkilesaparisuddhāya paccanīkasamanepi abyāvaṭāya pārisuddhupekkhāya vattamānāya catutthajjhānaṃ taṃsampayuttā ca dhammā suparisuddhā suvisadā ca honti, satisīsena pana tattha desanā katāti āha 『『upekkhāsatipārisuddhibhāvena parisuddhe』』ti, upekkhāya janitasatipārisuddhisambhavenāti attho. Parisuddhiyā eva paccayavisesena pavattiviseso pariyodātatā sudhantasuvaṇṇassa nighaṃsanena pabhassaratā viyāti āha 『『parisuddhattāyeva pariyodāte, pabhassareti vuttaṃ hotī』』ti.

Sukhādīnaṃ paccayānaṃ ghātenāti sukhasomanassānaṃ dukkhadomanassānañca yathākkamaṃ rāgadosapaccayānaṃ vikkhambhanena. 『『Sukhaṃ somanassassa paccayo, somanassaṃ rāgassa, dukkhaṃ domanassassa paccayo, domanassaṃ dosassā』』ti vuttaṃ. Yathā rāgādayo cetaso malāsucibhāvena 『『aṅgaṇānī』』ti vuccanti, evaṃ upagantvā kilesanaṭṭhena upakkilesāti āha 『『anaṅgaṇattā eva ca vigatupakkilese』』ti. Tenāha 『『aṅgaṇena hi cittaṃ upakkilissatī』』ti, vibādhīyati upatāpīyatīti attho. Subhāvitattāti paguṇabhāvāpādanena suṭṭhu bhāvitattā. Tenāha 『『vasībhāvappatte』』ti, āvajjanādinā pañcadhā cuddasavidhena vā paridamanena vasaṃ vattituṃ upagateti attho. Vase vattamānañhi cittaṃ mudūti vuccatīti vase vattamānaṃ cittaṃ paguṇabhāvāpattiyā suparimadditaṃ viya cammaṃ suparikammakatā viya ca lākhā mudūti vuccati. Kammakkhameti vikubbanādiiddhikammakkhame. Tadubhayanti mudutākammaniyadvayaṃ.

Nāhantiādīsu (a. ni. aṭṭha. 1.

以下是巴利文的完整直譯: 「他進入第四禪而住」,因此說「他」。因此說「我」。這樣專注的意思是,這裡「這樣」一詞是爲了說明通過三種禪的獲得而成就的第四禪的專注。因此說「這樣是第四禪的進入的說明」。第四禪的獲得和獲得的道路的說明,通過專注的逐步修習獲得第四禪的專注,意思是這兩者的說明。因此說「通過這個……等……說」。在那裡「通過這個因緣」是指通過第一禪的獲得等的因緣。雖然「這樣」是指與進入第四禪的專注相關的,但由於正念的純凈的專注是基於能力的,因此說「通過第四禪的專注而專注」。所有的對立法的障礙的純凈,能在對立的狀態中不受影響,因而在純凈的觀察中,第四禪與其相關的法則非常純凈且明晰,因此在此處的教導是「通過觀察的正念的純凈而純凈」。意思是通過平等的正念的純凈而生起的。由於純凈而生起的因緣的特別的情況,顯現出如黃金般的光輝,因此說「因純凈而顯現出明亮」。 關於快樂等的因緣的破壞,快樂的心情和痛苦的心情,依照情況,因貪慾和瞋恨的因緣而被抑制。「快樂的因緣是快樂的,快樂的因緣是貪慾的,痛苦的因緣是痛苦的,痛苦的因緣是瞋恨的」,如是說。就像貪慾等因心的污垢而稱為「污垢」,同樣地,因接觸而稱為障礙。因此說「由於沒有污垢而遠離障礙」。因此說「因污垢而心會被污染」,意思是被困擾而受苦。關於善的狀態,是指通過善的狀態而獲得的良好狀態。因此說「達到控制的狀態」。通過觀察等五種方式,控制的狀態是指通過良好的狀態來運作。處於控制中的心被稱為柔軟,因此處於控制中的心因良好的狀態而如面板般柔軟,因良好的行為而被稱為柔軟。關於能力,是指通過能力的種種行為。 這兩者的狀態是柔軟的行為的兩種。

1.1) na-kāro paṭisedhattho. Ahanti satthā attānaṃ niddisati. Bhikkhaveti bhikkhū ālapati. Aññanti idāni vuccamānacittato aññaṃ. Ekadhammampīti ekampi sabhāvadhammaṃ. Na samanupassāmīti sambandho. Ayañhettha attho – ahaṃ, bhikkhave, sabbaññutaññāṇena olokentopi aññaṃ ekadhammampi na samanupassāmi, yaṃ vasībhāvāpādanena bhāvitaṃ tathā punappunaṃ karaṇena bahulīkataṃ evaṃ savisesamudubhāvappattiyā mudu kammakkhamatāya kammaniyañca hoti yathā idaṃ cittanti. Idaṃ cittanti ca attano tesañca paccakkhatāya evamāha.

Yathā yathāvuttā parisuddhatādayo na vigacchanti, evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ tattha avaṭṭhitaṃ idha 『『ṭhitaṃ āneñjappatta』』nti ca vuttanti āha 『『etesu parisuddhabhāvādīsuṭhitattā ṭhite, ṭhitattāyeva āneñjappatte』』ti. Yathā mudukammaññatā vasībhāvappattiyā lakkhīyati, evaṃ vasībhāvappattipi mudukammaññatāhi lakkhīyatīti 『『mudukammaññabhāvena vā attano vase ṭhitattā ṭhite』』ti vuttaṃ. Yathā hi kāraṇena phalaṃ niddhārīyati, evaṃ phalenapi kāraṇaṃ niddhārīyatīti niccalabhāvena avaṭṭhānaṃ āneñjappattiyā ca sampayuttadhammesu thirabhāvena paṭipakkhehi akammaniyatāya ca sambhavataṃ saddhādibalānaṃ ānubhāvena hotīti āha 『『saddhādīhi pariggahitattā āneñjappatte』』ti.

Idāni saṅkhepato vuttamevatthaṃ vivarituṃ 『『saddhāpariggahitaṃ hī』』tiādi vuttaṃ. Tattha saddhāpariggahitanti evaṃ subhāvitaṃ vasībhāvappattaṃ cittaṃ ekaṃsena abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāya saṃvattatīti evaṃ pavattāya saddhāya pariggahitaṃ yathāvuttasaddhābalena upatthambhitaṃ. Assaddhiyenāti tappaṭipakkhena assaddhiyena hetunā. Na iñjatīti na calati na kampati, aññadatthu uparivisesāvahabhāveneva tiṭṭhati. Vīriyapariggahitantiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Ayaṃ pana viseso – vīriyapariggahitanti vasībhāvāpādanaparidamanasādhanena vīriyena upatthambhitaṃ. Satipariggahitanti yathāvutte bhāvanābahulīkāre asammosādikāya kusalānañca dhammānaṃ gatiyo samanvesamānāya satiyā upatthambhitaṃ. Samādhipariggahitanti tattheva avikkhepasādhanena samādhānena upatthambhitaṃ. Paññāpariggahitanti tassā eva bhāvanāya upakārānupakāradhammānaṃ pajānanalakkhaṇāya paññāya upatthambhitaṃ. Obhāsagatanti ñāṇobhāsasahagataṃ. Obhāsabhūtena hi yathāvuttasamādhānasaṃvaddhitena ñāṇena saṃkilesapakkhaṃ yāthāvato passanto tato utrāsanto ottappanto taṃ abhibhavati, na tena abhibhuyyati. Tenāha 『『kilesandhakārena na iñjatī』』ti. Etena ñāṇapariggahitaṃ hirottappabalaṃ dasseti. Aṭṭhaṅgasamannāgatanti catutthajjhānasamādhinā samāhitatā parisuddhatā pariyodātatā anaṅgaṇatā vigatupakkilesatā mudubhāvo kammaniyatā āneñjappattiyā ṭhitatāti imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgataṃ. Atha vā samāhitassa cittassa imāni aṅgānīti 『『samāhite』』ti imaṃ aṅgabhāvena aggahetvā ṭhitiāneñjappattiyo visuṃ gahetvā yathāvuttehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatanti attho daṭṭhabbo. Abhinīhārakkhamanti iddhividhādiatthaṃ abhinīhārakkhamaṃ tadabhimukhakaraṇayoggaṃ. Tenāha 『『abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāyā』』ti.

以下是巴利文的完整直譯: 在"我不"等詞中,"不"表示否定。"我"是指導師指稱自己。"比丘們"是呼喚比丘們。"其他"是指現在所說的心以外的。"即使一法"是指即使一個本質法。"不見"是連線詞。這裡的意思是:我,比丘們,即使用一切知智觀察,也不見其他任何一法,像這心一樣,通過使之自在而修習,通過反覆實踐而多作,如此特別地達到柔軟狀態,成為柔軟且適業。"這心"是指自己和他們親身經歷的緣故而如此說。 如前所說的清凈等不消失,如此善修的心安住其中,在此稱為"住立,達不動"。因此說"由於住立於這些清凈等狀態而住立,由於住立而達不動"。正如柔軟適業性以達到自在為標誌,同樣地達到自在也以柔軟適業性為標誌,因此說"或由於柔軟適業性而住立於自己的控制中"。正如通過因來確定果,同樣地也通過果來確定因。因此說"由於信等所攝持而達不動",這是指通過不動的安住、達到不動,以及在相應法中的堅固性、不被對立法所動搖等,是通過信等力的威力而生起的。 現在爲了解釋簡略所說的意思而說"為信所攝持"等。其中,"為信所攝持"是指如此善修、達到自在的心,必定導向通智證知應通智證知的法,因此被如此生起的信所攝持,被前述信力所支援。"不為不信所動"是指不為其對立的不信之因所動搖、震動,反而以上進殊勝的方式而安住。在"為精進所攝持"等中也應以此方式理解。這裡的差別是:"為精進所攝持"是指被達到自在、調伏的精進所支援。"爲念所攝持"是指被如前所說的多修習中不忘失等和探求善法之道的念所支援。"為定所攝持"是指被于其中生起不散亂的定所支援。"為慧所攝持"是指被于彼修習中了知有益無益法的慧所支援。"伴隨光明"是指伴隨智慧之光。確實,通過如前所說的定所增長的成為光明的智慧,如實見到染污分而對此恐懼、畏懼,征服它而不被它征服。因此說"不為煩惱黑暗所動"。這表示為智慧所攝持的慚愧力。"具足八支"是指由第四禪定而專注、清凈、明凈、無穢、離隨煩惱、柔軟、適業、住立達不動這八支所具足。或者,不把"專注"作為支分,而把住立和達不動分開,應理解為具足前述八支的意思。"堪能引發"是指堪能引發神通

Kāmaṃ nīvaraṇāni vikkhambhetvā eva paṭhamajjhānasamadhigamo, vitakkādivūpasamā eva ca dutiyajjhānādisamadhigamo, tathāpi na tathā te tehi dūrībhūtā, apetā vā yathā catutthajjhānato, tasmā cetaso malīnabhāvasaṅkhobhauppilābhāvakarehi nīvaraṇādīhi suṭṭhu vimuttiyā tassa parisuddhipariyodātatā ca vuttāti āha 『『nīvaraṇa…pe… pariyodāte』』ti. Jhānapaṭilābhapaccanīkānanti ettha ācariyadhammapālattherena 『『jhānapaṭilābhapaccayāna』』nti pāṭhaṃ gahetvā 『『jhānapaṭilābhapaccanīkāna』』nti ayaṃ pāṭho paṭikkhitto. Vuttañhi tena –

『『Jhānapaṭilābhapaccayānanti jhānapaṭilābhahetukānaṃ jhānapaṭilābhaṃ nissāya uppajjanakānaṃ. Pāpakānanti lāmakānaṃ. Icchāvacarānanti icchāya avacarānaṃ icchāvasena otiṇṇānaṃ 『aho vata mameva satthā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyā』tiādinayappavattānaṃ mānamāyāsāṭheyyādīnaṃ. Abhijjhādīnanti ādi-saddenapi tesaṃyeva saṅgaho. Abhijjhā cettha paṭhamajjhānena avikkhambhaneyyā mānādayo ca tadekaṭṭhā daṭṭhabbā jhānapaṭilābhapaccayānanti anuvattamānattā. Vikkhambhaneyyā pana nīvaraṇaggahaṇena gahitā. Kathaṃ pana paṭhamajjhānena avikkhambhaneyyā idha vigacchantīti? 『Sabbe kusalā dhammā sabbākusalānaṃ paṭipakkhā』ti sallekhapaṭipattivasena evaṃ vuttaṃ jhānassa aparāmaṭṭhabhāvadassanato. Ye panettha 『icchāvacarānaṃ abhijjhādīna』nti imehi padehi kopaappaccayakāmarāgabyāpādādayo gahitāti adhippāyena 『jhānapaṭilābhapaccayāna』nti pāṭhaṃ paṭikkhipitvā 『jhānapaṭilābhapaccanīkāna』nti pāṭhoti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ tathā pāṭhasseva abhāvato, jhānapaṭilābhapaccanīkā ca nīvaraṇā ceva tadekaṭṭhā ca, tesaṃ dūrībhāvaṃ vatvā puna tesaṃyeva abhāvavigamacodanāya ayujjamānattā. Nanu ca anaṅgaṇasuttavatthasuttesu ayamattho labbhati oḷārikānaṃyeva pāpadhammānaṃ tattha adhippetattāti. Saccametaṃ, idha pana adhigatacatutthajjhānassa vasena vuttattā sukhumāyeva te gahitā, aṅgaṇupakkilesatāsāmaññena panettha suttānaṃ apadisanaṃ. Tathā hi 『suttānusārenā』ti vuttaṃ, na pana suttavasenā』』ti.

Avassañcetamevaṃ sampaṭicchitabbaṃ adhigatajjhānānampi kesañci icchāvacarānaṃ pavattisabbhāvatoti . Teneva ācariyadhammapālattherena 『『jhānapaṭilābhapaccayāna』』nti pāṭhaṃ gahetvā 『『jhānapaṭilābhapaccanīkāna』』nti ayaṃ pāṭho paṭikkhitto. Mahāgaṇṭhipade visuddhimaggassa sīhaḷagaṇṭhipadepi ca 『『jhānapaṭilābhapaccayāna』』nti imasseva pāṭhassa attho vutto, tasmā ayameva pāṭho gahetabbo, atthopi cettha yathāvuttanayeneva veditabbo. Tena 『『icchāvacarānanti icchāya avacarānaṃ icchāvasena otiṇṇānaṃ pavattānaṃ nānappakārānaṃ kopaappaccayānanti attho』』ti ayampi pāṭho ayuttoyevāti gahetabbaṃ, tatoyeva ca visuddhimagge ayaṃ pāṭho sabbena sabbaṃ na dassitoti.

以下是巴利文的完整直譯: 通過克服慾望的障礙而獲得第一禪,通過思維等的平息而獲得第二禪,然而這些並沒有像第四禪那樣遠離,因此因心的污垢的動搖和煩惱的生起,慾望等障礙被完全解脫,因此說「障礙……等……被清凈」。關於禪的獲得的對立法,這裡引用了阿恰里亞·達哈馬帕拉長老的「禪的獲得的因緣」,而「禪的獲得的對立法」則是被否定的。確實他說: 「禪的獲得的因緣是指依靠禪的獲得而生起的因緣。惡法是指低劣法。慾望法是指因慾望而生起的,因慾望的緣故而生起的『哦,真希望我能被老師詢問併爲比丘們講法』等的想法,及虛榮、妄想等。貪慾等也是如此,因而這兩者的集合。貪慾在這裡是通過第一禪而不受阻礙的,妄想等也應在此被視為同一。可見,因緣被認為是因果關係。若所有善法是所有惡法的對立法」,因此如是說,禪的獲得是不可分割的。至於如何通過第一禪而不受阻礙,這在「所有善法是所有惡法的對立法」的修習中如此說,表明禪的不可分割性。若是「慾望法的貪慾等」這幾句話,意指貪慾、瞋恨等的障礙被視為對立的。 確實如此,若在此處通過獲得的第四禪而說這些是細微的,因而通過心的污垢而有所不同,正如「根據經典」所說,然而並非根據經典的意思。 如果這樣的話,確實應當接受獲得的禪,若有任何慾望法的生起。正因如此,阿恰里亞·達哈馬帕拉長老引用了「禪的獲得的因緣」,而「禪的獲得的對立法」則被否定。在《清凈道》中和《獅子卷》中也有「禪的獲得的因緣」的意思,因此應當接受這個說法,意義也應如前所述。因此說「慾望法是指因慾望而生起的,因慾望的緣故而生起的各種障礙」,這也是應當接受的,然而在《清凈道》中這個說法並不被全部展示。

Iddhipādakabhāvūpagamanenāti iddhiyā pādakabhāvassa padaṭṭhānabhāvassa upagamanena. Bhāvanāpāripūriyāti ito paraṃ kattabbassa abhāvavasena abhinīhārakkhamabhāvanāya paripuṇṇattā. Paṇītabhāvūpagamanenāti tato eva padhānabhāvaṃ nītatāya uttamaṭṭhena atittikaraṭṭhena ca paṇītabhāvassa upagamanena. Ubhayañcetaṃ bhāvanāya ṭhitiyā kāraṇavacanaṃ, paripuṇṇāya bhāvanāya paṇītabhāvappattiyā ṭhiteti. Āneñjappatteti idaṃ ṭhitiyā visesanaṃ. Tenāha 『『yathā āneñjappattaṃ hoti, evaṃ ṭhite』』ti. Imasmiṃ pakkhe 『『ṭhite āneñjappatte』』ti ubhayamekaṃ aṅgaṃ, 『『samāhite』』ti pana idampi ekamaṅgaṃ. Tenevassa paṭhamavikappato visesaṃ sandhāyāha 『『evampi aṭṭhaṅgasamannāgata』』nti.

Pubbenivāsaṃ anussarati, tassa vā anussaraṇaṃ pubbenivāsānussati taṃnissayādipaccayabhūtaṃ paṭicca uppajjanato. Pubbenivāsānussatimhi yaṃ ñāṇaṃtadatthāyāti saṅkhepena vuttamatthaṃ vivaranto pubbenivāsaṃ tāva dassetvā tattha satiñāṇāni dassetuṃ 『『pubbenivāso』』tiādimāha. Tattha 『『pubbe』』ti idaṃ padaṃ 『『ekampi jāti』』ntiādivacanato atītabhavavisayaṃ idhādhippetanti āha 『『atītajātīsū』』ti. Nivāsasaddo kammasādhano, khandhavinimutto ca nivasitadhammo natthīti āha 『『nivutthakkhandhā』』ti. Nivutthatā cettha santāne pavattatā, tathābhūtā ca te anu anu bhūtā jātā pavattā, tattha uppajjitvā vigatā ca hontīti āha 『『nivutthāti ajjhāvutthā anubhūtā attano santāne uppajjitvā niruddhā』』ti. Evaṃ sasantatipariyāpannadhammavasena nivāsasaddassa atthaṃ vatvā idāni avisesena vattuṃ 『『nivutthadhammā vā nivutthā』』ti vatvā taṃ vivarituṃ 『『gocaranivāsenā』』tiādi vuttaṃ. Gocarabhūtāpi hi gocarāsevanāya āsevitā ārammaṇakaraṇavasena anubhūtā nivutthā nāma honti. Te pana duvidhā saparaviññāṇagocaratāyāti ubhayepi te dassetuṃ 『『attano』』tiādi vuttaṃ. Tattha 『『attano viññāṇena viññātā』』ti vatvā 『『paricchinnā』』ti vacanaṃ ye te gocaranivāsena nivutthadhammā, na te kevalaṃ viññāṇena viññātamattā, atha kho yathā pubbe nāmagottavaṇṇaliṅgāhārādīhi visesehi paricchedakārikāya paññāya paricchijja gahitā, tathevetaṃ ñāṇaṃ paricchijja gaṇhātīti imassa atthassa dīpanatthaṃ vuttaṃ. Paraviññāṇaviññātāpi vā nivutthāti sambandho. Na kevalaṃ attanova viññāṇena, atha kho paresaṃ viññāṇena viññātāpīti attho. Idhāpi 『『paricchinnā』』ti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ, paresampi vā viññāṇena viññātā paricchinnāti. Tassa ca gahaṇe payojanaṃ vuttanayeneva vattabbaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 通過能力的狀態的獲得,意指通過能力的基礎而獲得的狀態。通過修習的圓滿,意指因缺乏要做的事而獲得的完滿。通過精進的狀態的獲得,意指通過已明確的精進狀態而獲得的優越狀態和不被超越的狀態。兩個方面都是依靠修習的存在而成為因緣的,因而通過圓滿的修習而獲得精進的狀態。達到不動是此處的狀態的特徵。因此說「如同達到不動一樣,亦如同安住」。在此方面「安住于不動」是一個方面,而「專注」也是一個方面。因此說「這也具足八支」。 回憶過去的存在,或稱為回憶過去的存在,因其依賴於過去的存在而生起。關於回憶過去的存在,這裡簡要說明其意義,首先展示過去的存在,再說明其中的正念和智慧,因此說「過去的存在」。在這裡「過去」這個詞是指「一個出生」等等,意指過去的生存狀態。因此說「在過去的生存中」。「生存」一詞是指因果的行為,因而是因緣的存在。同時也說「生存的存在」,意指生存的狀態在這裡是存在的,因而生存的狀態是依次生起的,生起后又消失。因此說「生存的狀態是被生起的,因而被抑制」。如此通過存在的延續來解釋生存的意義,現在可以不分特例地說「生存的法或被生存的法」。 確實,生存的法因其生存的性質而被稱為生存的法。它們是兩種,因而在這裡說「自我」的時候是指「由自我意識所知」。在這裡「由自我意識所知」是指被生存的法所知的狀態,不僅僅是通過自我意識所知,而是通過他人的意識而被知曉的意思。這裡也應當將「被生存的法」與「被他人的意識所知」相聯繫,因而在此處所說的意義應如前所述。

Te ca kho yasmā atītāsu eva jātīsu aññehi viññātā paricchinnā, te ca parinibbutāpi honti, yehi te viññātā, tesaṃ tadā vattamānasantānānusārena tesampi atīte pavatti viññāyatīti sikhāppattaṃ pubbenivāsānussatiñāṇassa visayabhūtaṃ pubbenivāsaṃ dassetuṃ 『『chinnavaṭumakānussaraṇādīsū』』ti vuttaṃ. Chinnavaṭumakā sammāsambuddhā, tesaṃ anussaraṇaṃ chinnavaṭumakānussaraṇaṃ. 『『Ādisaddena paccekabuddhabuddhasāvakānussaraṇāni gayhantī』』ti keci vadanti. Chinnavaṭumakā pana sabbeva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutā chinnasaṃsāramaggattā, tesaṃ anussaraṇaṃ nāma tesaṃ paṭipattiyā anussaraṇaṃ. Sā pana paṭipatti saṅkhepato chaḷārammaṇaggahaṇalakkhaṇāti tāni idha paraviññāṇaviññātaggahaṇena gahitāni. Tasmā purimāsu jātīsu attano viññāṇena aviññātānaṃ parinibbutānaṃ sabbesampi buddhapaccekabuddhasāvakānaṃ anussaraṇaṃ chinnavaṭumakānussaraṇanti veditabbaṃ. Ādi-saddena panettha purimāsu jātīsu attano viññāṇena aviññātānaṃ aparinibbutānampi vattamānakkhandhapaṭipāṭiyā agantvā sīhokkantikavasena anussaraṇaṃ gahitaṃ, ime pana yathāvuttachinnavaṭumakānussaraṇādayo buddhānaṃyeva labbhanti. Na hi atīte buddhā bhagavanto evaṃ vipassiṃsu, evaṃ maggaṃ bhāvesuṃ, phalanibbānāni sacchākaṃsu, evaṃ veneyye vinesunti ettha sabbathā aññesaṃ ñāṇassa gati atthīti. Ye pana purimāsu jātīsu attanova viññāṇena viññātā, te parinibbutepi khandhapaṭibaddhattā sāvakā anussarantiyeva. Yāya satiyā pubbenivāsaṃ anussarati, sā pubbenivāsānussatīti ānetvā sambandhitabbaṃ. Abhinīharinti cittaṃ jhānārammaṇato apanetvā pubbenivāsābhimukhaṃ pesesiṃ, pubbenivāsaninnaṃ pubbenivāsapoṇaṃ pubbenivāsapabbhāraṃ akāsinti attho.

Pāḷiyaṃ 『『abhininnāmesi』』nti uttamapurisappayogattā 『『so』』ti ettha ahaṃsaddo ānetvā vuccamāno tadattho pākaṭo hotīti 『『so aha』』nti vuttaṃ. Anekavidhanti nānābhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsādivasena bahuvidhaṃ. Pakārehīti nāmagottādiākārehi saddhiṃ. Sahayoge cetaṃ karaṇavacanaṃ. Pavattitanti desanāvasena pavattitaṃ. Tenāha 『『saṃvaṇṇita』』nti, vitthāritanti attho. Nivāsanti antogadhabhedasāmaññavacanametanti te bhede byāpanicchāvasena saṅgahetvā dassento 『『tattha tattha nivutthasantāna』』nti āha. Anugantvā anugantvāti ñāṇagatiyā anugantvā anugantvā. Anudevāti anu eva, da-kāro padasandhivasena āgato. 『『Abhininnāmesi』』nti vatvā 『『anussarāmī』』ti vuttattā cittassa abhinīhārasamanantarabhāvasaraṇaṃ anusaddo dīpetīti āha 『『citte abhininnāmitamatte eva sarāmīti dassetī』』ti. Parikammaṃ vattabbaṃ siyāti 『『pubbenivāsaṃ anussaritukāmena ādikammikena bhikkhunā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena rahogatena paṭisallīnena paṭipāṭiyā cattāri jhānāni samāpajjitvā abhiññāpādakacatutthajjhānato vuṭṭhāya sabbapacchimā nisajjā āvajjitabbā』』ti evamādinā pubbenivāsañāṇassa parikammabhūtaṃ pubbakaraṇaṃ vattabbaṃ bhaveyya.

以下是巴利文的完整直譯: 他們因為在過去的出生中被其他人所知而受到限制,這些人也已涅槃,他們所知的狀態,依此當時的存在的延續而生起,因此說「通過切斷的記憶」等。切斷的記憶是完全覺悟的佛陀,他們的記憶是切斷的記憶。「通過開頭的詞語捕捉到獨覺佛和佛弟子的記憶」,有些人這樣說。然而,切斷的記憶都是通過無餘涅槃的涅槃界而涅槃的,因而它們的記憶是基於他們的修習。這個修習簡而言之是指六種對象的把握,這裡是通過對他人意識的把握而被把握的。因此,過去的出生中通過自己的意識未被知曉的涅槃者,所有的佛、獨覺佛、佛弟子的記憶應被理解為切斷的記憶。通過開頭的詞語,在過去的出生中通過自己的意識未被知曉的那些尚未涅槃的存在,因而通過獅子般的力量而被記憶,這些切斷的記憶等是僅僅屬於佛的。確實,過去的佛陀並非如此觀察,也並非如此修習,真實的果和涅槃是如此,因而他者的智慧的去向是如此。那些在過去的出生中通過自己的意識被知曉的人,他們即使在涅槃中也因與色法的結合而僅僅記憶。通過那種正念而回憶過去的存在,這就是過去的存在的記憶。 「我已回憶起」是指心從禪的對象中抽離,向過去的存在投射,過去的存在的記憶是過去的存在的根本。 在《巴利文》中「他已回憶起」是指由於與優秀人相結合而說的「他」,因此這裡的「他」是指「他是我」。多種類是指通過不同的出生來源、存在狀態、居住方式等而多樣化。通過方式是指與名字、種族等的形式結合。與之結合是指因緣的狀態。發生是指根據教導而發生。因此說「被描述」,是指詳細的意思。生存是指內在的和外在的分裂的共同名詞,因此通過這些分裂的描述而顯示「在那裡、這裡的生存狀態」。跟隨是指通過智慧的去向而跟隨。跟隨是指跟隨的意思,da是指詞的結合。說「他已回憶起」時說「我回憶起」,因此,心的回憶是指回憶的狀態。因此說「在心中回憶起」的時候,顯示出「在心中回憶起的狀態」。 應當進行準備,因而說「爲了回憶過去的存在,因而通過初行的比丘,飯後乞食的迴避,獨自靜坐,修習四禪,離開從第四禪的獲得而出,所有的後續的靜坐應當被觀察」,如此等是過去的存在的記憶的準備工作。

Āraddhappakāradassanattheti anussarituṃ āraddhassa pubbenivāsassa pabhedadassanatthe. Ekampi jātinti ekampi bhavaṃ. So hi ekakammanibbatto ādānanikkhepaparicchinno antogadhadhammappabhedo khandhappabandho idha 『『jātī』』ti adhippeto jāyatīti jātīti katvā. Tenāha 『『ekampi…pe… khandhasantāna』』nti. Parihāyamānoti khīyamāno vinassamāno. Kappoti asaṅkhyeyyakappo. So pana atthato kālo, tadā pavattamānasaṅkhāravasenassa parihāni veditabbā. Vaḍḍhamāno vivaṭṭakappoti etthāpi eseva nayo. Yo pana 『『kālaṃ khepeti, kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā』』ti (jā. 1.

以下是巴利文的完整直譯: 關於努力的狀態的觀察,意指回憶起努力的過去的存在的種類的觀察。一個出生,意指一個存在。因為他是一個因業而生的,因取捨而受到限制的,內在的和外在的法的種類的束縛,在這裡「出生」是指出生的意思。因此說「一個……等……存在的狀態」。正在消亡,意指正在減少、正在滅亡。可數的,指的是無數的可數。它的意義是時間,因而應通過當時發生的心理狀態的減少來理解。正在增長,指的是無常的可數,這裡也是同樣的道理。誰說「時間在消逝,時間在吞噬眾生,所有的眾生都在一起」,(《增支部》1)。

2.190) ādīsu kālassapi khayo vuccati, so idha nādhippeto aniṭṭhappasaṅgato. Saṃvaṭṭanaṃ vinassanaṃ saṃvaṭṭo, saṃvaṭṭato uddhaṃ tathāṭhāyī saṃvaṭṭaṭṭhāyī. Tammūlakattāti taṃpubbakattā. Vivaṭṭanaṃ nibbattanaṃ, vaḍḍhanaṃ vā vivaṭṭo.

Tejena saṃvaṭṭo tejosaṃvaṭṭo. Saṃvaṭṭasīmāti saṃvaṭṭanamariyādā. Saṃvaṭṭatīti vinassati. Sadāti sabbakālaṃ, tīsupi saṃvaṭṭakālesūti attho. Ekaṃ buddhakkhettanti idha yaṃ sandhāya vuttaṃ, taṃ niyametvā dassetuṃ 『『buddhakkhettaṃ nāma tividha』』ntiādi vuttaṃ. Yattake ṭhāne tathāgatassa paṭisandhiñāṇādiñāṇānubhāvo puññaphalasamuttejito saraseneva parijambhati, taṃ sabbampi buddhaṅkurassa nibbattanakkhettaṃ nāmāti āha 『『jātikkhettaṃ dasasahassacakkavāḷapariyanta』』nti. Ānubhāvo pavattatīti idha iddhimā cetovasippatto āṇākkhettapariyāpanne yattha katthaci cakkavāḷe ṭhatvā attano atthāya parittaṃ katvā tattheva aññaṃ cakkavāḷaṃ gatopi kataparitto eva hotīti katvā vuttaṃ. Atha vā tattha ekasmiṃ cakkavāḷe ṭhatvā sabbasattānaṃ atthāya paritte kate āṇākkhette sabbasattānaṃ abhisambhuṇātveva parittānubhāvo tattha devatāhi parittānaṃ sampaṭicchitabbatoti vuttaṃ 『『ānubhāvo pavattatī』』ti. Yaṃ yāvatā vā pana ākaṅkheyyāti vuttanti yaṃ visayakkhettaṃ sandhāya ekasmiṃyeva khaṇe sarena abhiviññāpanaṃ attano rūpadassanañca paṭijānantena bhagavatā 『『yāvatā vā pana ākaṅkheyyā』』ti vuttaṃ. Yatthāti yasmiṃ padese anantāparimāṇe visayakkhette. Yaṃ yaṃ ākaṅkhati, taṃ taṃ anussaratīti ākaṅkhamattapaṭibaddhavuttitāya buddhañāṇassa yaṃ yaṃ anussarituṃ icchati, taṃ taṃ anussarati. Ekaṃ āṇākkhettaṃ vinassatīti iminā tiriyato saṃvaṭṭamānaparicchedo vutto. Saṇṭhahantanti vivaṭṭamānaṃ jāyamānaṃ. Tassa vināso ca saṇṭhahanañca visuddhimagge vuttanti amhehipi heṭṭhā 『『lokavidū』』ti imassa atthasaṃvaṇṇanādhikāre pasaṅgato vuttattā idha na vuccati.

Evaṃ pasaṅgena saṃvaṭṭādike pakāsetvā idāni yathādhigataṃ tesaṃ anussaraṇākāraṃ dassetuṃ 『『ye panete saṃvaṭṭavivaṭṭā vuttā』』tiādimāha. Tattha etesūti niddhāraṇe bhummaṃ saṃvaṭṭavivaṭṭakappasamudāyato anekesaṃ saṃvaṭṭakappādīnaṃ niddhāriyamānattā. Amumhi saṃvaṭṭakappeti ettha vā-saddo luttaniddiṭṭho daṭṭhabbo. Tena ca aniyamatthena itarāsaṃ asaṅkhyeyyānampi saṅgaho siddhoti. Atha vā amumhi saṃvaṭṭakappeti idaṃ saṃvaṭṭakappassa ādito pāḷiyaṃ gahitattā vuttaṃ. Tatthāpi hi imassa katipayakālaṃ bhavādīsu saṃsaraṇaṃ upalabbhatīti. Saṃvaṭṭakappe vā vattamāne yesu bhavādīsu imassa upapatti ahosi, taṃdassanametaṃ daṭṭhabbaṃ. Bhave vātiādīsu kāmādibhave vā aṇḍajādiyoniyā vā devādigatiyā vā nānattakāyanānattasaññīādiviññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā khattiyādisattanikāye vā. Yasmā idaṃ bhagavato vasena pubbenivāsānussatiñāṇaṃ āgataṃ, tasmā tasseva nāmādivasena atthaṃ yojetvā dassento āha 『『evaṃnāmoti vessantaro vā jotipālo vā』』tiādi. Sālimaṃsodanāhāro vāti gihikālaṃ sandhāya vuttaṃ. Pavattaphalabhojano vāti tāpasādikālaṃ sandhāya. Pavattaphalabhojanoti sayampatitaphalāhāro. Sāmisanirāmisādippabhedānanti ettha sāmisā gehassitasomanassādayo, nirāmisā nekkhammassitasomanassādayo. Ādi-saddena vivekajasamādhijasukhādīnaṃ saṅgaho.

以下是巴利文的完整直譯: 在開始的地方,時間的消亡被稱為消亡,這裡並非所指的無常的關係。消亡是消失,消亡的狀態是向上升起的,因而是消亡的狀態。根本的意思是由於先前的原因。轉變是生起,增長也是轉變。 因此,轉變是智慧的轉變。轉變的邊界是轉變的限制。轉變是指消失。常常是指所有的時間,意指在三種轉變的時間中。一個佛的領域,這裡所說的,意在限制地說明「佛的領域是三種」。在某個地方,正覺者的再生智慧等的影響如同甜美的果實般綿延,這一切都是佛種的生起的領域,因此說「生起的領域是十千個世界的邊界」。影響的發生,指的是在這裡有能力的心者,命令的領域中,在哪裡于任何世界中站立,自己為自己創造小的範圍,甚至在那兒,若是進入其他的世界也仍是小的範圍,因此說「影響發生」。或是說,在某個世界中站立,爲了所有眾生的利益而創造小的範圍,在命令的領域中,因所有眾生的契合而形成小的影響,因此說「影響發生」。只要願望存在,意指在某個特定的時刻,心的顯現和自身的形象都被覺知,佛陀說「只要願望存在」。在某個地方,意指在無量的領域內。所願望的,皆可被記憶,意指因願望的限制,佛的智慧所願望的,皆可被記憶。一個命令的領域是消失的,意指這裡提到的轉變的限制。聚集的,指的是生起和產生。它的消失和聚集在清凈的道路中被說到,因此我們也在下面說「世間的智者」,因而在此並不被提及。 如是通過這些提及轉變等的方式,現在爲了說明他們的記憶的方式,便說「那些轉變和生起的被說到」等。在那裡,因說明的關係,許多轉變和生起的種類被提及。此處的轉變是指被提及的狀態。因而在不限制的意義上,其他的無數的集合也得以實現。或是說,此處的轉變是指在轉變的最初所把握的意義。確實在此,短暫的生起在出生等的輪迴中被觀察到。轉變的狀態中,若有存在的輪迴,這應被觀察到。關於存在的輪迴,或是關於欲界等的存在,或是關於卵生等的存在,或是關於天界等的存在,以及關於眾生的生存狀態,或是關於貴族等的生存狀態。由於這是佛陀通過過去的存在的記憶而獲得的,因此爲了說明其名稱等的意義,便說「如此名稱的存在,或是光明的存在」等等。美味的食物是指家庭的飲食。生起的果實的食物是指修行者的飲食。生起的果實的食物是指自己所獲得的食物。食物的種類是指有味的、家庭的愉悅,和無味的、出家的愉悅等。通過開頭的詞語,指的是靜寂的、禪定的快樂等的集合。

Heṭṭhā sāmaññato vuttamevatthaṃ vibhajitvā dassetukāmo 『『atha vā』』tiādimāha. Tattha amutrāsinti sāmaññaniddesoyaṃ, byāpanicchālopo vā, amutra amutra āsinti vuttaṃ hoti. Anupubbena ārohantassa yāvadicchakaṃ anussaraṇanti ettha ārohantassāti paṭilomato ñāṇena pubbenivāsaṃ ārohantassa. Paṭinivattantassāti pubbenivāsaṃ anussaraṇavasena yāvadicchakaṃ gantvā paccāgacchantassa. Paccavekkhaṇanti anussaritānussaritassa paccavekkhaṇaṃ. Tasmāti vuttassevatthassa kāraṇabhāvena paccāmasanaṃ, paṭinivattantassa paccavekkhaṇabhāvatoti vuttaṃ hoti. Idhūpapattiyāti idha carimabhave upapattiyā. Anantaranti atītānantaramāha. Amutrāti amukasmiṃ bhaveti attho. Udapādinti uppajjiṃ. Tāhi devatāhīti tusitadevatāhi. Ekagottoti tusitagottena ekagotto. Mahābodhisattānaṃ santānassa pariyosānāvatthāyaṃ devalokūpapattijanakaṃ nāma akusalena kammunā anupaddutameva hotīti adhippāyena 『『dukkhaṃ pana saṅkhāradukkhamattamevā』』ti vuttaṃ. Mahāpuññānampi pana devaputtānaṃ pubbanimittuppattikālādīsu aniṭṭhārammaṇasamāyogo hotiyevāti 『『kadāci dukkhadukkhassapi sambhavo natthī』』ti na sakkā vattuṃ, dhammānaṃ uppādanirodhasaṅkhāradukkhanti veditabbaṃ. Sattapaññāsa…pe… pariyantoti idaṃ manussavassagaṇanāvasena vuttaṃ. Tattha devānaṃ vassagaṇanāya pana catusahassameva.

Itīti vuttatthanidassanametaṃ, tañca kho yathārahato, na yathānupubbatoti dassento 『『nāmagottavasenā』』tiādimāha. Uddisīyatīti disvāva aviññeyyattā 『『ayaṃ ko nāmo』』ti pucchite 『『tisso gotamo』』ti nāmagottena uddisīyati. Vaṇṇādīhīti vaṇṇāhāravedayitāyuparicchedehi. Sāmotīti ettha iti-saddo ādiattho, pakārattho vā. Tena evamādievaṃpakāranānattatoti dassitaṃ hoti. Nāmagottaṃ uddesoti uddisīyati satto etenāti uddeso nāmagottaṃ. Itare ākārāti ākarīyati disvāva satto viññāyati etehīti itare vaṇṇādayo ākārā. 『『No ca kho avisesenā』』ti saṅkhepato vuttamevatthaṃ vitthārena dassento āha 『『titthiyā hī』』tiādi. Tattha titthiyāti aññatitthiyā. Te pana kammavādino kiriyavādino tāpasādayo. Yasmā titthiyānaṃ brahmajālādīsu cattālīsāya eva saṃvaṭṭavivaṭṭānaṃ anussaraṇaṃ āgataṃ, tasmā 『『na tato para』』nti vatvā tattha kāraṇaṃ vadanto 『『dubbalapaññattā』』tiādimāha. Tena vipassanābhiyogo pubbenivāsānussatiñāṇassa visesakāraṇanti dasseti. Tatoyeva ca balavapaññattā ṭhapetvā aggasāvakamahāsāvake itare pakatisāvakā kappasatampi kappasahassampi anussarantiyevāti daṭṭhabbaṃ. Teneva vuttaṃ visuddhimagge (visuddhi. 2.402) 『『pakatisāvakā kappasatampi kappasahassampi anussarantiyeva balavapaññattā』』ti. Ettako hi tesaṃ abhinīhāroti kappānaṃ satasahassampi tadadhikaṃ ekaṃ dve ca asaṅkhyeyyānīti kālavasena evaṃparimāṇo yathākkamaṃ tesaṃ mahāsāvakaaggasāvakapaccekabuddhānaṃ puññañāṇābhinīhāro, sāvakapaccekabodhipāramitā siddhā. Yadi bodhisambhārasambharaṇakālaparicchinno tesaṃ tesaṃ ariyānaṃ abhiññāñāṇavibhavo, evaṃ sante buddhānampissa paricchedatā āpannāti āha 『『buddhānaṃ pana paricchedo natthī』』ti. 『『Yāvatakaṃ ñeyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇa』』nti (paṭi. ma.

以下是巴利文的完整直譯: 下面所說的,旨在分開說明「或者……」等。那裡「在某處」的意思是一般的說明,或是指不具體的地方,意指在某個地方。在逐步上升的過程中,直到隨意的回憶,意指在這裡上升者是通過反向的智慧來回憶過去的存在。回頭的意思是依靠回憶過去的存在,直到隨意的去往並返回。反思是指對已回憶的進行反思。因此,所說的內容的原因是迴歸,回頭的反思的狀態。這裡的「上升」是指在此處最後的存在的上升。緊接著是指過去的緊接著。某處是指在某個特定的存在中。生起是指生起的狀態。由此所說的天神是指天人。一個種族是指與天人同一的種族。爲了大菩薩的後代的最終目的,因不善的業而生起的名為生起的因緣,意指「但痛苦只是因緣的痛苦而已」。然而,偉大的功德者的天子們在過去的徵兆的生起時等,仍然是與不善的對象相應,因此說「有時痛苦的痛苦也沒有出現」,應當理解為法的生起與滅去的因緣的痛苦。七十……等,這是根據人類的年數所說的。在那裡,天神的年數僅為四千。 這就是所說的意義的說明,確實如同應有的那樣,而不是如同逐步上升的那樣,因而說「通過名字和種族的關係」。被指示的意思是看見了而因而無法被知曉,「這個名字是什麼」時問「這是三種種族」。關於色等,指的是色、受、想、行、識的界限。相同的,指的是這裡的「是」的意思,或是指顯現的意思。因此顯示出如是的多樣性。名字和種族的指示是通過「這個生物是由此而指示的」。其他的特徵是指通過觀察生物而識別的特徵。並且「確實沒有特別的」,簡而言之所說的內容被詳細說明時說「那些外道」。在這裡的外道是指其他的外道。它們是業的言論者和行為的言論者,修行者等。由於外道的《梵網經》等中提到的四十種生起的觀察,因此說「沒有比這更遠」,並且在這裡說明原因時說「因其智慧的薄弱」。因此,內觀的修習是過去的存在的記憶的特殊原因。除非有強大的智慧,其他的普通的弟子,即使是數百或數千的回憶也僅僅是如此。因此在《清凈道》中說「普通的弟子也僅僅是數百或數千的回憶」。確實,這些的回憶是數百或數千的範圍,而在時間上如同適當的範圍,偉大的弟子、最優秀的弟子、獨覺佛的功德的智慧是顯現的。若是菩薩的因緣被限制,諸位聖者的智慧的分配,若是如此,佛陀的限制則不存在,因此說「佛陀沒有限制」。「只要是可知的,便是可知的」。

3.5) vacanato sabbaññutaññāṇassa viya buddhānaṃ abhiññāñāṇānampi savisaye paricchedo nāma natthīti tattha yaṃ yaṃ ñātuṃ icchanti, taṃ taṃ jānanti eva. Atha vā satipi kālaparicchede kāraṇūpāyakosallapariggahādinā sātisayattā mahābodhisambhārānaṃ paññāpāramitāya pavattiānubhāvassa paricchedo nāma natthi, kuto taṃnibbattānaṃ abhiññāñāṇānanti āha 『『buddhānaṃ pana paricchedo natthī』』ti. Atīte 『『ettakānaṃ kappānaṃ asaṅkhyeyyānī』』ti evaṃ kālaparicchedo natthi anāgate anāgataṃsañāṇassa viya. Tenāha 『『yāva icchanti tāva sarantī』』ti.

Evaṃ pañcannaṃ janānaṃ pubbenivāsānussaraṇaṃ kālavibhāgato dassetvā idāni ārammaṇaggahaṇavasenassa pavattivisesaṃ dassento 『『titthiyā cā』』tiādimāha. Khandhapaṭipāṭimeva sarantīti ettha khandhapaṭipāṭi khandhānaṃ anukkamo, sā ca kho cutito paṭṭhāya uppaṭipāṭivasena. Keci panettha 『『iriyāpathapaṭipāṭi khandhapaṭipāṭī』』ti vadanti. Vuttamevatthaṃ byatirekato vibhāvento āha 『『paṭipāṭiṃ muñcitvā』』tiādi. Tattha cutipaṭisandhivasenāti attano parassa vā tasmiṃ tasmiṃ attabhāve cutiṃ disvā antarā kiñci anāmasitvā paṭisandhiyā eva gahaṇavasena. Yathā pana andhā yaṭṭhiṃ amuñcitvā gacchanti, evaṃ te khandhapaṭipāṭiṃ amuñcitvāva sarantīti āha 『『tesañhi andhānaṃ viya icchitappadesokkamanaṃ natthī』』ti. Sāvakāti pakatisāvakāpi mahāsāvakāpi aggasāvakāpi sāmaññato vuttā. Pakatisāvakāpi hi khandhapaṭipāṭiyāpi anussaranti , cutipaṭisandhivasenapi saṅkamanti balavapaññattā, tathā asītimahāsāvakā. Dvinnaṃ pana aggasāvakānaṃ khandhapaṭipāṭikiccaṃ natthi. Ekassa attabhāvassa cutiṃ disvā paṭisandhiṃ passanti, puna aparassa cutiṃ disvā paṭisandhinti evaṃ cutipaṭisandhivasenapi saṅkamantā gacchanti. Yathā nāma saradasamaye ṭhitamajjhanhikavelāyaṃ caturatanike gehe cakkhumato purisassa rūpagataṃ supākaṭameva hotīti lokasiddhametaṃ. Siyā pana tassa sukhumataratirokuṭṭādibhedassa rūpagatassa agocaratā, na tveva buddhānaṃ ñātuṃ icchitassa ñeyyassa agocaratā, atha kho taṃ ñāṇālokena obhāsitaṃ hatthatale āmalakaṃ viya supākaṭaṃ suvibhūtameva hoti, tathā ñeyyāvaraṇassa suppahīnattāti āha 『『buddhā panā』』tiādi.

以下是巴利文的完整直譯: 因為說"只要是可知的,便是可知的",就像一切智的智慧一樣,佛陀的神通智慧在其領域內也沒有限制,因此他們想知道什麼就知道什麼。或者說,即使在時間上有限制,因為原因、方法、技巧等的卓越,大菩提資糧的智慧波羅蜜的影響力是沒有限制的,何況是由此而生的神通智慧呢?因此說"佛陀沒有限制"。在過去"如此多的無數劫",這樣的時間限制在未來是不存在的,就像未來智一樣。因此說"只要他們想,就能記憶"。 如此通過時間的區分顯示五種人的過去世的回憶,現在爲了顯示其對像把握的特殊性而說"外道等"。只記憶蘊的次第,這裡蘊的次第是指蘊的順序,它是從死亡開始的逆序。有些人在這裡說"威儀路的次第是蘊的次第"。爲了通過對比來闡明已說的意義,說"放開次第"等。在那裡,通過死亡和再生,是指看到自己或他人在那個存在中的死亡,中間不觸及任何東西,只是把握再生。就像盲人不放開枴杖而行走,他們也不放開蘊的次第而記憶,因此說"他們就像盲人一樣沒有到達所欲之處"。弟子是指一般的弟子、大弟子和最上首的弟子的總稱。因為一般的弟子也能通過蘊的次第回憶,也能通過死亡和再生而轉移,因為智慧強大,八十大弟子也是如此。但兩位最上首的弟子沒有蘊的次第的任務。他們看到一個存在的死亡后就看到再生,然後又看到另一個的死亡和再生,如此通過死亡和

Tattha sīhokkantavasenāti sīhagatipatanavasena. Yaṃ yaṃ ṭhānaṃ ākaṅkhantīti yasmiṃ kappe yasmiṃ bhave yaṃ yaṃ ṭhānaṃ jānituṃ icchanti. Taṃ sabbaṃ sarantiyevāti ñātuṃ icchitaṃ taṃ sabbaṃ sarantiyeva, na na saranti. Buddhānañhi neva khandhapaṭipāṭikiccaṃ, na ca cutipaṭisandhivasena saṅkamanakiccaṃ atthi. Tesañhi anekāsu kappakoṭīsu heṭṭhā vā upari vā yaṃ yaṃ ṭhānaṃ icchanti, taṃ taṃ pākaṭameva hoti. Tasmā yathā peyyālapāḷiṃ paṭhantā 『『paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhāna』』ntiādipariyosānameva gaṇhantā saṅkhipitvā sajjhāyanti, na anupadaṃ, evaṃ anekāpi kappakoṭiyo peyyālapāḷiṃ viya saṅkhipitvā yaṃ yaṃ icchanti, tattha tattheva ñāṇena okkamantā sīhokkantavasena gacchanti. Evaṃ gacchantānañca tesaṃ ñāṇaṃ yathā nāma katavālavedhiparicayassa sarabhaṅgasadisassa dhanuggahassa khitto saro antarantarā rukkhalatādīsu asajjamāno lakkheyeva patati na sajjati na virajjhati, evaṃ antarantarāsu jātīsu na sajjati na virajjhati, asajjamānaṃ avirajjhamānaṃ icchiticchitaṭṭhānaṃyeva gaṇhāti.

Atītabhave khandhā tappaṭibaddhanāmagottāni ca sabbaṃ pubbenivāsantveva saṅgahitānīti āha 『『kiṃ viditaṃ karoti? Pubbenivāsa』』nti. Moho paṭicchādakaṭṭhena tamo viya tamoti āha 『『sveva moho』』tiādi. Obhāsakaraṇaṭṭhenāti kātabbato karaṇaṃ, obhāsova karaṇaṃ obhāsakaraṇaṃ, attano paccayehi obhāsabhāvena nibbattetabbaṭṭhenāti attho. Sesaṃ pasaṃsāvacananti paṭipakkhavidhamanapavattivisesānaṃ bodhanato vuttaṃ. Avijjā vihatāti etena vijānanaṭṭhena vijjāti ayampi attho dīpitoti daṭṭhabbaṃ. Kasmā? Yasmā vijjā uppannāti etena vijjāpaṭipakkhā avijjā, paṭipakkhatā cassā pahātabbabhāvena vijjāya ca pahāyakabhāvenāti dasseti. Esa nayo itarasmimpi padadvayeti iminā tamo vihato vinaṭṭho. Kasmā? Yasmā āloko uppannoti imamatthaṃ atidisati. Kilesānaṃ ātāpanaparitāpanaṭṭhena vīriyaṃ ātāpoti āha 『『vīriyātāpena ātāpino』』ti, vīriyavatoti attho. Pesitacittassāti yathādhippetatthasiddhiṃ pativissaṭṭhacittassa. Yathā appamattassa ātāpino pahitattassa viharatoti aññassapi kassaci mādisassāti adhippāyo. Padhānānuyogassāti sammappadhānamanuyuttassa. Sesamettha uttānattā vuttanayattā ca suviññeyyameva.

Pubbenivāsakathā niṭṭhitā.

Dibbacakkhuñāṇakathā

以下是巴利文的完整直譯: 那裡「如獅子般的跳躍」是指像獅子那樣的跳躍。想要知道的每一個地方,意指在某個劫、某個生中,想要知道的每一個地方,所有的都如流水般流逝,確實流逝,而不是不流逝。佛陀們在此並沒有蘊的次第的任務,也沒有通過死亡和再生的活動的任務。因為他們在無數的劫中,無論是在上方還是下方,想要的每一個地方都是顯而易見的。因此,正如在《經文》中所說的「第一禪……直到第五禪」的總結,簡潔地修習,而不是逐步地進行,許多劫也如同《經文》般簡潔地,想要什麼就去哪裡,憑藉智慧的引導,像獅子般地前進。如此前進的人的智慧,就像被箭射中的人,雖然被射中卻不受傷害,不會感到厭惡,正如在樹木等處的箭,不被牽絆,不會感到厭惡,所欲之處便是所欲之地。 在過去的生中,蘊是由名字所繫結的,所有的都被稱為過去的存在,因此說「他知道什麼?過去的存在」。無明如同黑暗般遮蔽,因此說「今天的無明」等等。由於光明的顯現而照亮,意指應當被做的事情,因而應當照亮,照亮的意思是通過自身的因緣而顯現的。其餘的稱讚的言辭是指對抗的驅動的特殊性。無明被消滅,意指通過認識而獲得的智慧,這也是應當理解的意思。為什麼?因為智慧的生起,因此智慧的對立是無明,因其對立而應當被放棄,因而通過智慧的放棄而顯現。這個道理在其他的地方也是如此。為什麼?因為光明的顯現是顯而易見的。由於煩惱的熱惱和痛苦的原因,努力是熱烈的,因此說「因努力而熱烈」。努力的意思是指有力量的。被派遣的心是指如所愿的地方達成的心。就像在小心謹慎的熱烈者中,努力不懈地生活,意指任何人都是如此。遵循努力的意思是指正確的努力。其餘的在這裡因其顯著性而被清楚地理解。 過去的存在的討論已結束。 天眼智慧的討論。

13.Cutiyāti cavane. Upapāteti upapajjane. Samīpatthe cetaṃ bhummavacanaṃ, cutikkhaṇasāmantā upapattikkhaṇasāmantā cāti vuttaṃ hoti. Tathā hi vakkhati 『『ye pana āsannacutikā』』tiādi. Yena ñāṇenāti yena dibbacakkhuñāṇena. Dibbacakkhuñāṇeneva hi sattānaṃ cuti ca upapatti ca ñāyati. Parikammaṃ vattabbaṃ siyāti 『『dibbacakkhuñāṇaṃ uppādetukāmena ādikammikena kulaputtena kasiṇārammaṇaṃ abhiññāpādakajjhānaṃ sabbākārena abhinīhārakkhamaṃ katvā tejokasiṇaṃ odātakasiṇaṃ ālokakasiṇanti imesu tīsu kasiṇesu aññataraṃ āsannaṃ kātabbaṃ, upacārajjhānagocaraṃ katvā vaḍḍhetvā ṭhapetabba』』ntiādinā dibbacakkhuñāṇassa parikammaṃ vattabbaṃ bhaveyya.

So ahanti so katacittābhinīhāro ahaṃ. Dibbasadisattāti divi bhavanti dibbaṃ, devānaṃ pasādacakkhu, tena dibbena cakkhunā sadisattāti attho. Dibbasadisattāti ca hīnūpamādassanaṃ devatānaṃ dibbacakkhutopi imassa mahānubhāvattā. Idāni taṃ dibbasadisattaṃ vibhāvetuṃ 『『devatānañhī』』tiādi vuttaṃ. Tattha sucaritakammanibbattanti saddhābahulatāvisuddhadiṭṭhitāānisaṃsadassāvitādisampattiyā suṭṭhu caritattā sucaritena devūpapattijanakena puññakammena nibbattaṃ. Pittasemharuhirādīhīti ādi-saddena vātarogādīnaṃ saṅgaho. Apalibuddhanti anupaddutaṃ. Pittādīhi anupaddutattā kammassa ca uḷāratāya upakkilesavimutti veditabbā. Upakkilesadosarahitañhi kammaṃ tiṇādidosarahitaṃ viya sassaṃ uḷāraphalaṃ anupakkiliṭṭhaṃ hoti. Kāraṇūpacārena cassa phalaṃ tathā voharīyati yathā 『『sukkaṃ sukkavipāka』』nti. Dūrepīti pi-saddena sukhumassapi ārammaṇassa sampaṭicchanasamatthataṃ saṅgaṇhāti. Pasādacakkhūti catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasādalakkhaṇaṃ cakkhu. Vīriyabhāvanābalanibbattanti vīriyārambhavaseneva ijjhanato sabbāpi kusalabhāvanā vīriyabhāvanā, padhānasaṅkhārasamannāgatā vā iddhipādabhāvanā visesato vīriyabhāvanā, tassā ānubhāvena nibbattaṃ vīriyabhāvanābalanibbattaṃ. Ñāṇamayaṃ cakkhu ñāṇacakkhu. Tādisamevāti upakkilesavimuttatāya dūrepi sukhumassapi ārammaṇassa sampaṭicchanasamatthatāya ca taṃsadisameva.

以下是巴利文的完整直譯: 「死亡」是指離開。生起是指再生。在此是指地面上的話,死亡的瞬間和再生的瞬間是如此說的。確實如是,因為它說「那些接近死亡的人」。「憑藉何種智慧?」是指憑藉天眼智慧。正是通過天眼智慧,眾生的死亡和再生是可知的。應當進行的準備是「爲了引發天眼智慧,出身于高貴家族的弟子應當通過具備所有條件的禪定,專注于某一色法,準備好光明的色法、白色的色法、光明的色法」這三種色法中的任一種,經過修習后應當加以提升。 「是的,我是這樣思維的。」天眼的相似性是指在天界的存在,天神的愉悅之眼,因此用那種天眼的眼睛相似的意思。天眼的相似性也是指對低劣的外道的天眼的看法。現在爲了闡明這種天眼的相似性,「天神的……」等被說出。在那裡,良好的行為的因緣是指因信心的豐厚、清凈的見解、安樂的財富等而產生的,因良好行為而生起的,因良好的行為而生起的善業。通過「像肝病、風病等」的詞語是指各種疾病的總和。未受影響是指未被困擾。由於肝等未被困擾,因業的重大而應當理解為無礙。未受影響的業,如同沒有雜質的禾草,果實未被困擾。因其原因的接近,果實也是如此,正如「白色的白色果報」所說。遙遠的意思是指細微的對象的接受能力的總和。愉悅之眼是指四大元素的愉悅特徵的眼睛。因努力的培養而生起,所有的善法的培養都是因努力的緣故,特別是與正努力的行為相應的,因而因其影響而生起的努力的培養。智慧的眼是智慧的眼睛。如此相似的是,因未受影響而遠離細微的對象的接受能力的總和也是如此。

Dibbavihāravasena paṭiladdhattāti dibbavihārasaṅkhātānaṃ catunnaṃ jhānānaṃ vasena paṭiladdhattā. Iminā kāraṇavasenassa dibbabhāvamāha. Dibbavihārasannissitattāti aṭṭhaṅgasamannāgamena ukkaṃsagataṃ pādakajjhānasaṅkhātaṃ dibbavihāraṃ sannissāya pavattattā, dibbavihārapariyāpannaṃ vā attanā sampayuttaṃ rūpāvacaracatutthajjhānaṃ nissāya paccayabhūtaṃ sannissitattāti evamettha attho daṭṭhabbo. Ālokapariggahena mahājutikattāpi dibbanti kasiṇālokānuggahena pattabbattā sayaṃ ñāṇālokapharaṇabhāvena ca mahājutikabhāvatopi dibbanti attho. Mahājutikampi hi dibbanti vuccati 『『dibbamidaṃ byamha』』ntiādīsu. Mahāgatikattāti mahanīyagamanattā, vimhayanīyappavattikattāti attho. Vimhayanīyā hissa pavatti tirokuṭṭādigatarūpadassanato. Taṃ sabbanti 『『heṭṭhā vuttaṃ atthapañcakamapekkhitvā vutta』』nti vadanti. Keci pana 『『jutigatiatthesupi saddavidū divusaddaṃ icchantīti mahājutikattā mahāgatikattāti idameva dvayaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā 『saddasatthānusārena veditabba』nti idaṃ dibbati jotayatīti dibbaṃ, dibbati gacchati asajjamānaṃ pavattatīti dibbanti imamatthaṃ dassetuṃ vutta』』nti vadanti. Ācariyadhammapālatthero pana –

『『Dibbacakkhulābhāya yogino parikammakaraṇaṃ tappaṭipakkhābhibhavassa atthato tassa vijayicchā nāma hoti, dibbacakkhulābhī ca iddhimā devatānaṃ vacanagahaṇakkhamanadhammadānavasena mahāmoggallānattherādayo viya dānaggahaṇalakkhaṇe vohāre ca pavatteyyāti evaṃ vihāravijayicchāvohārajutigatisaṅkhātānaṃ atthānaṃ vasena imassa abhiññāñāṇassa dibbacakkhubhāvasiddhito saddavidū ca tesu eva atthesu divusaddaṃ icchantīti 『taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena veditabba』nti vutta』』nti –

Āha.

Dassanaṭṭhenāti rūpadassanabhāvena. Cakkhunā hi sattā rūpaṃ passanti. Yathā maṃsacakkhu viññāṇādhiṭṭhitaṃ samavisamaṃ ācikkhantaṃ viya pavattati, na tathā idaṃ. Idaṃ pana sayameva tato sātisayaṃ cakkhukiccakārīti āha 『『cakkhukiccakaraṇena cakkhumivātipi cakkhū』』ti. Diṭṭhivisuddhihetuttāti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivarituṃ 『『yo hī』』tiādi vuttaṃ. Ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhātīti parato uppattiyā adassanato 『『etthe vāyaṃ satto ucchinno, evamitarepī』』ti ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Navasattapātubhāvadiṭṭhiṃ gaṇhātīti jhānalābhī adhiccasamuppanniko viya gaṇhāti. Yathā hi so asaññasattā cavitvā idhūpapanno pabbajito samāno abhiññālābhī hutvā pubbenivāsaṃ anussaranto idhūpapattimeva disvā tato paraṃ asaññabhave uppattiṃ anussaritumasakkonto 『『ahaṃ adhiccasamuppanno pubbe nāhosiṃ, somhi etarahi ahutvā sattatāya pariṇato, sesāpi sattā tādisāyevā』』ti abhinavasattapātubhāvadiṭṭhiṃ gaṇhāti, evamayampi upapātamattameva disvā cutiṃ apassanto navasattapātubhāvadiṭṭhiṃ gaṇhāti.

以下是巴利文的完整直譯: 「由於獲得天界的安住」,是指通過四種禪定的安住。以此為理由,稱之為天界的存在。由於依賴天界的安住,因而通過八正道的修習而獲得的禪定,稱為天界的安住,或者是依賴於自身的色法所達到的第四禪的存在,這種安住是因緣而生的,因此在這裡的意思應當如此理解。由於光明的把握,因而具有偉大的特質,因此通過色法的光明而獲得,因而通過自身的智慧的光明而顯現出偉大的特質。偉大的特質確實被稱為「這是天界的」,在這樣的說法中。偉大的特質是指偉大的存在,因而是指超越的存在。因其超越而生起,因而是指通過外在的色法的顯現。所有的都如所說的那樣,因而「在下文中所說的意思是指」所說的。也有人說「在光明的意義上,偉大的特質與偉大的存在是相同的,因此應當通過聲音的特徵來理解」,因此說「光明的存在是光明的,光明的存在是流動的」,這是爲了闡明這個意思。 阿查里亞·達摩帕拉尊者說: 「爲了獲得天眼,修行者應當進行準備,因而要克服相對的障礙,這樣的勝利被稱為勝利,擁有天眼的眾生如同大目犍連尊者等,因而能夠接受給予的特質和行為的特徵,因此在勝利的意義上,屬於修行的勝利和流動的特質,這些都是通過天眼的顯現而獲得的,因而在這些方面希望能獲得光明的意義,因此「所有這些都應當通過聲音的特徵來理解」。 「爲了顯現」,是指以看到色法的方式。眾生通過眼睛看到色法。就像肉眼所見的那樣,顯現出同樣的狀態,而不是這樣。此處是指自己所做的,正如「眼睛的功能」所說的那樣。爲了闡明見解的清凈,簡要地說「誰確實……」。對於斷滅見的把握是指由於外在的生起而不被看到,因此說「這裡的眾生被斷滅了,其他的也是如此」,這就是斷滅見的把握。對新生的存在的把握是指通過獲得禪定而生起的,如同不具意識的眾生離開后再生,作為出家人,獲得了神通,回憶起過去的存在,看到目前的存在後,無法回憶起之後的無意識的生起,因而說「我在過去並不存在,而現在由於存在而轉變,其他的眾生也是如此」,因此把握新生的存在。通過僅僅看到再生而不見死亡,因此把握新生的存在。

Idāni aññathāpi visuddhikāraṇaṃ dassento āha 『『ekādasaupakkilesavirahato vā』』tiādi. Yathāhāti upakkilesasutte āgatapāḷiṃ nidasseti. Tattha hi anuruddho nandiyo kimiloti ime tayo kulaputte āmantetvā dhammaṃ dassentena 『『anuruddhā tumhe kiṃ imehi na āluḷissanti, ahampi imehi upādāya ekādasahi upakkilesehi āluḷitapubbo』』ti dassetuṃ –

『『Ahampi sudaṃ anuruddhā pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṃ, so kho pana me obhāso na cirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi 『ko nu kho hetu, ko paccayo, yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna』nti. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi 『vicikicchā kho me udapādi, vicikicchādhikaraṇañca me samādhi cavi, samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ, sohaṃ tathā karissāmi, yathā me puna na vicikicchā uppajjissatī』ti.

『『So kho ahaṃ anuruddhā appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṃ, so kho pana me obhāso na cirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi 『ko nu kho hetu, ko paccayo, yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna』nti. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi 『amanasikāro kho me udapādi, amanasikārādhikaraṇañca pana me samādhi cavi, samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ, sohaṃ tathā karissāmi, yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro』』』ti –

Ādinā (ma. ni. 3.241) desanaṃ ārabhitvā idaṃ vuttaṃ 『『so kho ahaṃ anuruddhā vicikicchā cittassa upakkilesoti iti viditvā』』tiādi.

Tattha (ma. ni. aṭṭha.

以下是巴利文的完整直譯: 現在爲了說明其他的清凈原因,便說「無論是離開十一種煩惱」之類的話。正如所說的,引用了煩惱經的經文。在那裡,阿努魯達對南迪和基米羅這三位高貴的弟子說,藉著展示法:「阿努魯達,你們為何不被這些所污染?我也曾因這些而受到過十一種煩惱的污染。」 「我確實是阿努魯達,早已覺悟,未曾完全覺悟,作為菩薩,感知光明和色法的存在,但我的光明不久便會消失,看到色法的存在。於是我思考:『究竟是什麼原因,是什麼條件,導致我的光明消失,看到色法的存在?』於是我思考:『疑惑突然涌現,我的疑惑的緣故導致我的定力消失,定力消失時,光明和色法的存在也隨之消失,因此我將這樣做,以便我再次不再產生疑惑。』」 「所以我阿努魯達,精進不懈,努力不懈地生活,感知光明和色法的存在,但我的光明不久便會消失,看到色法的存在。於是我思考:『究竟是什麼原因,是什麼條件,導致我的光明消失,看到色法的存在?』於是我思考:『無念突然涌現,我的無念的緣故導致我的定力消失,定力消失時,光明和色法的存在也隨之消失,因此我將這樣做,以便我再次不再產生疑惑,也不再無念。』」 以此為開始,便說:「所以我阿努魯達,知道疑惑是心的煩惱。」

3.241) vicikicchāti mahāsattassa ālokaṃ vaḍḍhetvā dibbacakkhunā nānāvidhāni rūpāni passantassa 『『idaṃ nu kho ki』』nti uppannā vicikicchā. Manasikāravasena pana me rūpāni upaṭṭhahiṃsu, rūpāni passato vicikicchā uppajjati, tasmā idāni kiñci na manasi karissāmīti tuṇhī bhavati, taṃ tuṇhībhāvappattiṃ sandhāyāha 『『amanasikāro』』ti. Thinamiddhanti kiñci amanasikarontassa uppannaṃ thinamiddhaṃ. Tathābhūtassa hi savipphārikamanasikārassa abhāvato thinamiddhaṃ uppajjati. Chambhitattanti thinamiddhaṃ vinodetvā yathāraddhamanasikāravasena himavantābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā dānavarakkhasaajagarādayo passantassa uppannaṃ chambhitattaṃ. Uppilanti 『『mayā diṭṭhabhayaṃ pakatiyā cakkhuviññāṇena olokiyamānaṃ na passati, adiṭṭhe parikappitasadise kiṃnāma bhaya』』nti bhayassa vinodanavasena cintentassa attano paccavekkhaṇākosallaṃ nissāya uppannaṃ uppilāvitattaṃ. Duṭṭhullanti kāyālasiyaṃ. 『『Mayā thinamiddhaṃ chambhitattānaṃ vūpasamanatthaṃ gāḷhaṃ vīriyaṃ paggahitaṃ, tena me uppilasaṅkhātā cittasamādhidūsitā gehassitā balavapīti uppannā』』ti vīriyaṃ sithilaṃ karontassa hi kāyaduṭṭhullaṃ kāyadaratho kāyālasiyaṃ udapādi.

Accāraddhavīriyanti 『『mama vīriyaṃ sithilaṃ karoto duṭṭhullaṃ uppanna』』nti puna vīriyaṃ paggaṇhato uppannaṃ accāraddhavīriyaṃ. Atilīnavīriyanti 『『mama vīriyaṃ paggaṇhato evaṃ jāta』』nti puna vīriyaṃ sithilayato uppannaṃ atilīnavīriyaṃ. Abhijappāti devalokābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā devasaṅghaṃ passato uppannā taṇhā. 『『Evaṃ me hotū』』ti hi abhinivisanavasena jappatīti abhijappā, taṇhā. Nānattasaññāti 『『mayhaṃ ekajātikaṃ rūpaṃ manasikarontassa abhijappā uppannā, nānāvidhaṃ rūpaṃ manasikāraṃ karissāmī』』ti kālena devalokābhimukhaṃ kālena manussalokābhimukhaṃ vaḍḍhetvā nānāvidhāni rūpāni manasikaroto uppannā nānattasaññā, nānatte nānāsabhāve saññāti nānattasaññā. Atinijjhāyitattanti 『『mayhaṃ nānāvidhāni rūpāni manasikarontassa nānattasaññā udapādi, iṭṭhaṃ vā aniṭṭhaṃ vā ekajātikameva rūpaṃ manasi karissāmī』』ti tathā manasikaroto uppannaṃ rūpānaṃ atinijjhāyitattaṃ, ativiya uttari katvā nijjhānaṃ pekkhanaṃ atinijjhāyitattaṃ. Obhāsanti parikammasamuṭṭhitaṃ obhāsaṃ. Na ca rūpāni passāmīti parikammobhāsamanasikārappasutatāya dibbacakkhunā rūpāni na passāmi. Rūpāni hi kho passāmīti tena parikammobhāsena pharitvā ṭhitaṭṭhāne dibbacakkhuno visayabhūtāni rūpagatāni passāmi.

Evamādīti ādi-saddena –

『『Kevalampi rattiṃ kevalampi divaṃ kevalampi rattindivaṃ tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi 『ko nu kho hetu, ko paccayo, yvāhaṃ obhāsañhi kho sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi, rūpāni kho passāmi, na ca obhāsaṃ sañjānāmi kevalampi rattiṃ kevalampi divaṃ kevalampi rattindiva』nti. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi 『yasmiñhi kho ahaṃ samaye rūpanimittaṃ amanasikaritvā obhāsanimittaṃ manasi karomi. Obhāsañhi kho tasmiṃ samaye sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi. Yasmiṃ panāhaṃ samaye obhāsanimittaṃ amanasikaritvā rūpanimittaṃ manasi karomi. Rūpāni hi kho tasmiṃ samaye passāmi, na ca obhāsaṃ sañjānāmi kevalampi rattiṃ kevalampi divaṃ kevalampi rattindiva』』nti (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 「疑惑」是指在大聖者的光明中,藉著天眼看到各種色法時,產生的「這究竟是什麼?」的疑惑。以思維的方式,我的色法顯現,看到色法時疑惑產生,因此現在我不再思維任何事情,因此保持沉默,這種沉默的狀態稱為「無念」。「昏沉懈怠」是指在無念的情況下產生的昏沉懈怠。因為對於那樣的狀態,因缺乏強烈的思維而產生昏沉懈怠。「驚恐」是指在驅除昏沉懈怠后,面向喜馬拉雅山的光明而看到的各種神祇、守護者、巨蛇等而產生的驚恐。「遮蔽」是指「我以眼識所見的事物,並未看到,未見的事物又是何等的可怕?」在思考恐懼的緣故而產生的自我反省的能力所引起的遮蔽。「惡劣的身體」是指身體的惡劣狀態。「我因昏沉懈怠和驚恐而產生了強烈的精進,因此我所產生的遮蔽是因心的定力受到污染而強烈的。」 「因此,精進的力量減弱,身體的惡劣狀態產生。」當我精進減弱時,身體的惡劣狀態便產生。「極度的精進」是指「我的精進減弱,因而產生了這樣的狀態。」因此,精進減弱后又產生了極度的精進。「渴望」是指面向天界的光明而看到天神群體時產生的渴望。「愿如此」是指因專注于渴望而產生的渴望。「多樣的感知」是指「當我專注於一種色法時,渴望產生了,我將專注于多種色法。」因此,時而面向天界,時而面向人界,看到多種色法而產生的多樣感知,多樣的多樣性意識是多樣的感知。「極度的專注」是指「當我專注于多種色法時,多樣的感知產生了,想要專注於一種色法。」因而專注於色法時,產生的極度專注,是極度的專注。「光明」是指因準備而生起的光明。「我看不到色法」是指因準備而生起的思維的結果,因此以天眼看不到色法。 如是等,開始說:「無論是整夜,還是整日,還是整夜與白晝交替時,我的阿努魯達思考:『究竟是什麼原因,是什麼條件,使我感知到光明,卻看不到色法,色法我看得到,而光明我卻看不到,整夜,整日,整夜與白晝交替時。』於是我思考:『在我專注於色法的時刻,光明的象徵我感知到,而看不到色法。』而在我專注于光明的時刻,色法我卻看得見,而光明我卻看不到,整夜,整日,整夜與白晝交替時。」

3.243) –

Evamādipāḷiṃ saṅgaṇhāti.

Manussānaṃ idanti mānusakaṃ, manussānaṃ gocarabhūtaṃ rūpārammaṇaṃ. Tadaññassa pana dibbatirokuṭṭasukhumādibhedassa rūpassa dassanato atikkantamānusakaṃ. Evarūpaṃ tañca manussūpacāraṃ atikkantaṃ nāma hotīti āha 『『manussūpacāraṃ atikkamitvā rūpadassanenā』』ti. Tattha manussūpacāranti manussehi upacaritabbaṭṭhānaṃ, pakatiyā cakkhudvārena gahetabbaṃ visayanti adhippāyo. Evaṃ visayamukhena dassetvā idāni visayimukhena dassetuṃ 『『mānusakaṃ vā』』tiādi vuttaṃ. Tatthāpi maṃsacakkhātikkamo tassa kiccātikkameneva daṭṭhabbo. Dibbena cakkhunāti dibbacakkhuñāṇenapi daṭṭhuṃ na sakkā khaṇassa atiittaratāya atisukhumatāya kesañci rūpassa, apica dibbacakkhussa paccuppannaṃ rūpārammaṇaṃ, tañca purejātapaccayabhūtaṃ, na ca āvajjanaparikammehi vinā mahaggatassa pavatti atthi, nāpi uppajjamānameva rūpaṃ ārammaṇapaccayo bhavituṃ sakkoti, bhijjamānaṃ vā, tasmā cutūpapātakkhaṇe rūpaṃ dibbacakkhunā daṭṭhuṃ na sakkāti suvuttametaṃ.

Yadi dibbacakkhuñāṇaṃ rūpārammaṇameva, atha kasmā 『『satte passāmī』』ti vuttanti? Yebhuyyena sattasantānagatarūpadassanato evaṃ vuttaṃ. Sattagahaṇassa vā kāraṇabhāvato vohāravasena vuttantipi vadanti. Te cavamānāti adhippetāti sambandho. Evarūpeti na cutūpapātakkhaṇasamaṅginoti adhippāyo. Mohūpanissayaṃ nāma kammaṃ nihīnaṃ nihīnaphalaṃ hotīti āha 『『mohanissandayuttattā』』ti. Mohūpanissayatā ca kusalakammassa pubbabhāge mohappavattibahulatāya veditabbā. Tāya pana mohappavattiyā saṃkiliṭṭhaṃ kusalakammaṃ nihīnameva jātiādiṃ nipphādetīti nihīnajātiādayo mohassa nissandaphalānīti āha 『『hīnānaṃ jātikulabhogādīna』』ntiādi. Hīḷiteti garahite. Ohīḷiteti visesato garahite. Uññāteti lāmakabhāvena ñāte. Avaññāteti visesato lāmakabhāvena vidite. Amohanissandayuttattāti ettha amoho sampayuttavasena pubbabhāgavasena ca pavatto kathito, tena ca tihetukapaṭisandhike dasseti. Tabbiparīteti tassa hīḷitādibhāvassa viparīte, ahīḷite anohīḷite anuññāte anavaññāte cittīkateti attho.

Suvaṇṇeti sundaravaṇṇe. Dubbaṇṇeti asundaravaṇṇe. Sā panāyaṃ suvaṇṇadubbaṇṇatā yathākkamaṃ kammassa adosadosūpanissayatāya hotīti āha 『『adosanissandayuttattā』』tiādi. Adosūpanissayatā ca kammassa mettādīhi paribhāvitasantānappavattiyā veditabbā. Abhirūpe virūpeti idaṃ saṇṭhānavasena vuttaṃ. Saṇṭhānavacanopi hi vaṇṇasaddo hoti 『『mahantaṃ hatthivaṇṇaṃ abhinimminitvā』』tiādīsu (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 如是等,開始說。 「人類的」是指人類所能接觸的色法的對象。而其他的則是通過天界的光明、細微的等種類的色法的顯現而超越人類的。因此,這種超越人類的狀態被稱為「超越人類的接觸」,如所說的「超越人類的接觸而通過色法的顯現」。在這裡,「人類的接觸」是指人們所能接觸的地方,意指通過自然的眼睛所能把握的對象。這樣通過對象的面向顯現出來,現在又通過對象的面向來顯現「人類的」。在此,肉眼的超越是應當通過其功能的超越來理解的。 「通過天眼」是指通過天眼的智慧也無法看到極微細的色法,因其瞬間的極細微性,甚至是天眼目前的色法的對象,那是因過去的因緣而生起的,沒有通過觀察的準備而能顯現出高尚的狀態,也沒有正在生起的色法能成為對象的條件,甚至是破裂的,因此在死後再生的瞬間,色法無法通過天眼看到,這是非常清楚的。 如果是通過天眼的智慧看到色法,那麼為何會說「我看到眾生」呢?通常是因為眾生的延續而看到的色法,因此如此說。也有人說是因為抓住眾生的緣故而從語言的角度來理解。它們是指正在滅亡的意思。這樣的狀態並不與死後再生的瞬間相同。因果關係是指,因無明而生的行為是低劣的,低劣的果實。因此說「因無明的緣故」。因無明的緣故,善行的前面應當被理解為無明的生起。因那樣的無明的生起而污染了善行,導致低劣的出生等果實的顯現,因此說「低劣的出生、種族、享受」等等。 「被貶斥」是指被指責。「被特別貶斥」是指特別被指責。「被知曉」是指以低劣的狀態被知曉。「被特別知曉」是指特別以低劣的狀態被知曉。「因無明的緣故」是指無明與因果關係的結合,因而被稱為因果的顯現。它的反義是指那種被貶斥等的狀態的相反,即不被貶斥、不被特別貶斥、不被允許、不被特別允許的狀態。 「美麗」是指美麗的顏色。「醜陋」是指不美麗的顏色。這種美麗與醜陋的狀態,依照行為的善惡而有所不同,因此說「因沒有過失的緣故」。而沒有過失的行為應當通過慈悲等的延續而被理解。「美麗的與醜陋的」是指從狀態的角度所說的。這種狀態的說法中,顏色的詞語也可以用作「巨大象的顏色被創造出來」等等。

1.138) viya. Paṭhamaṃ vutto pana attho vaṇṇavaseneva vutto. Sundaraṃ gatiṃ gatā sugatāti āha 『『sugatigate』』ti, sugatiṃ upapanneti attho. Alobhajjhāsayā sattā vadaññū vigatamaccherā alobhūpanissayena kammunā sugatā samiddhā hontīti āha 『『alobhanissandayuttattā vā aḍḍhe mahaddhane』』ti. Dukkhaṃ gatiṃ gatā duggatāti āha 『『duggatigate』』ti. Lobhajjhāsayā sattā luddhā maccharino lobhūpanissayena kammunā duggatā durūpā hontīti āha 『『lobhanissandayuttattā vā dalidde appannapāne』』ti. Upacitanti phalāvahabhāvena kataṃ. Yathā katañhi kammaṃ phaladānasamatthaṃ hoti, tathā kataṃ upacitaṃ. Cavamānetiādīhi dibbacakkhukiccaṃ vuttanti visayamukhena visayibyāpāramāha. Purimehīti 『『dibbena cakkhunā』』tiādīni padāni sandhāya vuttaṃ. Ādīhīti ettha ca-saddo luttaniddiṭṭho, tasmā 『『dibbena…pe… passāmī』』ti imehi 『『cavamāne』』tiādīhi ca dibbacakkhukiccaṃ vuttanti attho. Imināpana padenāti 『『yathākammūpage satte pajānāmī』』ti iminā vākyena. Pajjati ñāyati attho imināti hi padaṃ vākyaṃ.

Mahantaṃ dukkhamanubhavamāneti ettha dibbacakkhuñāṇena rūpaṃ disvā tesaṃ dukkhānubhavanaṃ kāmāvacaracitteneva jānātīti veditabbaṃ. Soti nerayikasatte paccakkhato disvā ṭhito dibbacakkhuñāṇalābhī. Evaṃ manasi karotīti tesaṃ nerayikānaṃ nirayasaṃvattanikassa kammassa ñātukāmatāvasena pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya parikammavasena manasi karoti. Kiṃ nu khotiādi manasikāravidhidassanaṃ. Evaṃ pana parikammaṃ katvā pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhitassa taṃ kammaṃ ārammaṇaṃ katvā āvajjanaṃ uppajjati, tasmiṃ niruddhe cattāri pañca vā javanāni javanti. Yesaṃ purimāni tīṇi cattāri vā parikammaupacārānulomagotrabhunāmakāni kāmāvacarāni, catutthaṃ pañcamaṃ vā appanācittaṃ rūpāvacaraṃ catutthajjhānikaṃ, tattha yaṃ tena appanācittena saddhiṃ uppannaṃ ñāṇaṃ, taṃ yathākammūpagañāṇanti veditabbaṃ. 『『Visuṃ parikammaṃ natthī』』ti idaṃ pana dibbacakkhuñāṇena vinā yathākammūpagañāṇassa visuṃ parikammaṃ natthīti adhippāyena vuttaṃ. Evañcetaṃ icchitabbaṃ, aññathā yathākammūpagañāṇassa mahaggatabhāvo eva na siyā. Devānaṃ dassanepi eseva nayo. Nerayikadevaggahaṇañcettha nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Ākaṅkhamāno hi dibbacakkhulābhī aññagatikesupi evaṃ paṭipajjatiyeva. Tathā hi vakkhati 『『apāyaggahaṇena tiracchānayoniṃ dīpetī』』tiādi, 『『sugatiggahaṇena manussagatipi saṅgayhatī』』ti ca. Taṃ nirayasaṃvattaniyakammaṃ ārammaṇametassāti taṃkammārammaṇaṃ. Phārusakavanādīsūti ādi-saddena cittalatāvanādīnaṃ saṅgaho.

以下是巴利文的完整直譯: 如是,開始說。 「如同」是指前面所述的意義是通過顏色的方式所表達的。「走向美好的去處,生於善處」,因此說「生於善處」。因無貪慾的心態,眾生聰慧,擺脫了貪婪,因無貪的因緣而通過行為生於善處,得以成就,因此說「因無貪的緣故而生於富裕的狀態」。「走向苦的去處,生於惡處」,因此說「生於惡處」。因貪慾的心態,眾生貪婪、吝嗇,因貪的因緣而通過行為生於惡處,得以受苦,因此說「因貪的緣故而生於貧窮和缺乏」。「積累」是指因果的結果。正如所做的行為能產生果報,因而稱之為「積累」。「因果關係」是指通過天眼的功能所述的對象的面向。「在前面」是指「通過天眼」,因此所說的。「因此」是指這裡的「和」字被理解為貪慾的指責,因此「通過天眼……我看到」這些與「因果關係」相關的功能被提及。 「我瞭解眾生的因果關係」,是指「我瞭解眾生的行為」。「我瞭解」的意思是指通過智慧的理解。 「經歷了巨大的痛苦」,在這裡是指通過天眼看到色法,知曉他們所經歷的痛苦是僅通過欲界的心才知道的。對於那些地獄眾生,是通過親眼所見而獲得天眼的智慧而站立著。如此思維是爲了瞭解那些地獄眾生的因果關係,通過修習而獲得的定力。關於「究竟是什麼」的思維方式,是指思維的方式來理解。如此,通過準備而生起定力,站立后,所做的行為成爲了對象,隨之產生了思維。在此,若被阻止,則四或五個心動便會激發。對於那些前面三種或四種通過準備而生起的欲界的行為,第四或第五是指通過心的專注而生起的色法的欲界的第四禪,那裡的通過此心的專注而生起的知識,應當被理解為「如同行為所產生的知識」。「沒有準備」是指沒有通過天眼的智慧而生起的如同行為所產生的知識的準備。因此,這應當被理解為,如果沒有這種準備,行為所產生的高尚狀態便不會存在。天神的顯現也是如此。對於地獄眾生的理解在這裡僅作為示例。渴望通過天眼的智慧,亦然如此。正如所說:「通過對地獄的理解而指向畜生的出生」,以及「通過對善處的理解而指向人類的出生」。那是指與地獄相應的因果關係。關於「粗暴的聲音」等等,是指心的狀態的集合。

Yathācimassāti yathā ca imassa yathākammūpagañāṇassa visuṃ parikammaṃ natthi, evaṃ anāgataṃsañāṇassapīti visuṃ parikammābhāvañca nidasseti. Tattha kāraṇamāha 『『dibbacakkhupādakāneva hi imānī』』ti. Tatrāyamadhippāyo – yathā dibbacakkhulābhī nirayādiabhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nerayikādike satte disvā tehi pubbe āyūhitaṃ nirayasaṃvattaniyādikaṃ kammaṃ tādisena samādānena tajjena ca manasikārena parikkhate citte yāthāvato jānāti, evaṃ yassa yassa sattassa samanantaraṃ anāgataṃ attabhāvaṃ ñātukāmo, taṃ taṃ odissa ālokaṃ vaḍḍhetvā tena tena atīte etarahi vā āyūhitaṃ tassa nibbattakaṃ kammaṃ yathākammūpagañāṇena disvā tena tena nibbattetabbaṃ anāgataṃ attabhāvaṃ ñātukāmo tādisena samādānena tajjena ca manasikārena parikkhate citte yāthāvato jānāti. Esa nayo tato paresupi attabhāvesu. Etaṃ anāgataṃsañāṇaṃ nāma. Yasmā etaṃ dvayaṃ dibbacakkhuñāṇe sati eva sijjhati, nāsati. Tena vuttaṃ 『『imāni dibbacakkhunā saheva ijjhantī』』ti.

Kāyena duccaritaṃ, kāyato vā uppannaṃ duccaritanti kāyena duṭṭhu caritaṃ, kāyato vā uppannaṃ kilesapūtikattā duṭṭhu caritaṃ kāyaduccaritanti evaṃ yathākkamaṃ yojetabbaṃ. Kāyoti cettha copanakāyo adhippeto. Kāyaviññattivasena pavattaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ kāyaduccaritaṃ. Yasmiṃ santāne kammaṃ katupacitaṃ, asati āhārupacchede vipākārahasabhāvassa avigacchanato so tena sahitoyevāti vattabboti āha 『『samannāgatāti samaṅgībhūtā』』ti. Anatthakāmā hutvāti etena mātāpitaro viya puttānaṃ, ācariyupajjhāyā viya ca nissitakānaṃ atthakāmā hutvā garahakā upavādakā na hontīti dasseti. Guṇaparidhaṃsanenāti vijjamānānaṃ guṇānaṃ viddhaṃsanena, vināsanenāti attho. Nanu ca antimavatthunāpi upavādo guṇaparidhaṃsanamevāti? Saccametaṃ, guṇāti panettha jhānādivisesā uttarimanussadhammā adhippetāti sīlaparidhaṃsanaṃ visuṃ gahitaṃ. Tenāha 『『natthi imesaṃ samaṇadhammo』』tiādi. Samaṇadhammoti ca sīlasaṃyamaṃ sandhāya vadati. Jānaṃ vāti yaṃ upavadati, tassa ariyabhāvaṃ jānanto vā. Ajānaṃ vāti ajānanto vā. Jānanājānanañcettha appamāṇaṃ, ariyabhāvo eva pamāṇaṃ. Tenāha 『『ubhayathāpi ariyūpavādova hotī』』ti. 『『Ariyoti pana ajānato aduṭṭhacittasseva tattha ariyaguṇabhāvaṃ pavedentassa guṇaparidhaṃsanaṃ na hotīti tassa ariyūpavādo natthī』』ti vadanti. Bhāriyaṃ kammanti ānantariyasadisattā bhāriyaṃ kammaṃ, satekicchaṃ pana hoti khamāpanena, na ānantariyaṃ viya atekicchaṃ.

如是,開始說。 「如同」是指如同對於這個行為所產生的知識沒有準備一樣,也顯現出未來的知識的缺乏。在這裡原因是說「因天眼的緣故」,其意是指:正如天眼所見,看到地獄等的光明,看到那些地獄眾生,通過這樣的專注而知曉以前所做的與地獄相關的行為,因而能知曉這些眾生的未來存在。因此,若想要了解某眾生的未來存在,便需通過光明來觀察,觀察其過去、現在或未來的因緣,知曉其所生的因緣,因而能知曉其未來的存在。這個道理同樣適用於其他存在。這個便是未來的知識。 因為這一對知識只有在天眼的智慧存在時,才能顯現,而不會消失。因此說「這些通過天眼的智慧而顯現」。 「身心的惡行」,是指通過身體所做的惡行,或是因身體而生起的惡行,因身體的污垢而導致的惡行,稱之為身體的惡行,這樣應當理解。這裡的「身」是指身體的意思。身體的惡行是指因身體所產生的惡行。若在某個眾生的延續中,所做的行為是積累的,而因缺乏食物而導致的果報的性質未能顯現,因此可以說「因積累而存在」。 「欲求無益」,是指父母對孩子的期望,或是老師對學生的期望,因而不希望他們成為被指責和貶斥的對象。通過毀壞美德的方式,意指對存在的美德的破壞與毀滅。難道通過最後的狀態也會貶斥美德嗎?這確實如此,但這裡的美德是指禪定等特定的上升人類的法,意指對道德的貶斥。故說「在這些人中沒有這樣的修行者」。 「修行者的法」是指對道德的約束。若是知曉,則是指知曉被貶斥的對象,若是不知曉,則是指不知曉的對象。知曉與不知曉在此是指不等量的,修行者的身份便是量度。因此說「無論如何都是修行者的貶斥」。 「而修行者則不知曉」,是指在此不知曉的情況下,不會有修行者的美德的貶斥。關於「重大的行為」,是指與因果關係相似的重大行為,但在某些情況下會因寬恕而有所不同,而不是像因果關係那樣輕易。

Tassaca āvibhāvatthanti bhāriyādisabhāvassa pakāsanatthaṃ. Taṃ jigucchīti taṃ theraṃ, taṃ vā kiriyaṃ jigucchi. Aticchātoti ativiya khudābhibhūto. Mahallakoti samaṇānaṃ sāruppamasāruppaṃ, lokasamudācāramattaṃ vā na jānātīti adhippāyena vuttattā guṇaparidhaṃsanena garahatīti veditabbaṃ. Amhākaṃ lajjitabbakaṃ akāsīti 『『samaṇena nāma evaṃ kata』』nti vutte mayaṃ sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkomāti adhippāyo. Jānanto eva thero 『『atthi te āvuso imasmiṃ sāsane patiṭṭhā』』ti pucchi. Itaropi saccābhisamayo sāsane patiṭṭhāti āha 『『sotāpanno aha』』nti. Thero taṃ karuṇāyamāno 『『khīṇāsavo tayā upavadito』』ti attānaṃ āvi akāsi. Tenassa taṃ pākatikaṃ ahosīti tena assa taṃ kammaṃ maggāvaraṇaṃ nāhosīti adhippāyo. Pubbeva pana sotāpannattā apāyagāmīnaṃ suppahīnabhāvato saggāvaraṇamassa kātumasamatthameva taṃ kammaṃ. Attanā vuḍḍhataro hotīti ettha 『『ukkuṭikaṃ nisīditvā khamāpetabbo』』ti visuddhimagge vuttaṃ. Sotāpannasakadāgāmino dosenapi nakkhamanti, sesaariyā vā tassa atthakāmā hutvā āyatiṃ saṃvaraṇatthāya na khamāpeyyunti āha 『『sace so nakkhamatī』』ti. Attanā vuḍḍhataro hoti, ṭhitakenevāti etthāpi 『『ukkuṭikaṃ nisīditvā』』ti visuddhimagge (visuddhi. 2.411) vuttaṃ. Evañhi tattha vuttaṃ –

『『Sace disāpakkanto hoti, sayaṃ vā gantvā saddhivihārike vā pesetvā khamāpetabbo. Sace nāpi gantuṃ, na pesetuṃ sakkā hoti, ye tasmiṃ vihāre bhikkhū vasanti, tesaṃ santikaṃ gantvā sace navakatarā honti, ukkuṭikaṃ nisīditvā, sace vuḍḍhatarā, vuḍḍhesu vuttanayeneva paṭipajjitvā 『ahaṃ, bhante, asukaṃ nāma āyasmantaṃ idañcidañca avacaṃ, khamatu me so āyasmā』ti vatvā khamāpetabbaṃ. Sammukhā akhamantepi etadeva kātabba』』nti.

Idaṃ pana parampi tattha (visuddhi. 2.411) vuttaṃ –

『『Sace ekacārikabhikkhu hoti, nevassa vasanaṭṭhānaṃ, na gataṭṭhānaṃ paññāyati, ekassa paṇḍitassa bhikkhuno santikaṃ gantvā 『ahaṃ, bhante, asukaṃ nāma āyasmantaṃ idañcidañca avacaṃ, taṃ me anussarato anussarato vippaṭisāro hoti, kiṃ karomī』ti vattabbaṃ. So vakkhati 『tumhe mā cintayittha, thero tumhākaṃ khamati, cittaṃ vūpasamethā』ti. Tenapi ariyassa gatadisābhimukhena añjaliṃ paggahetvā 『khamatū』ti vattabba』』nti.

Parinibbutamañcaṭṭhānanti pūjākaraṇaṭṭhānaṃ sandhāyāha. Pākatikameva hotīti evaṃ kate attano cittaṃ pasīdatīti taṃ kammaṃ saggāvaraṇaṃ maggāvaraṇañca na hotīti adhippāyoti keci vadanti. Cariyāpiṭake mātaṅgacaritasaṃvaṇṇanāyaṃ (cariyā. aṭṭha.

如是,開始說。 「爲了顯現其性質」,是指重大的性質。對此說「我厭惡那位長老,厭惡那種行為」。「被壓迫得過於」,是指被極度的飢餓所壓迫。「年老」是指對修行者的相似與不相似,或是對世俗的行為僅僅瞭解而已,因此通過貶斥美德而應當被理解。「對我們而言應感到羞恥」,是指「修行者這樣做」,我們因此無法抬起頭來。長老明白地問道:「在這個教法中,你有基礎嗎?」另一個人也說他在教法中有真實的領悟,故說「我已成為流入者」。長老因對他表示慈悲而說:「你被貶斥為已斷根的人」。因此,他顯現出自己是平常的狀態,因此可以說他的行為並不妨礙通往解脫的道路。以前因流入者的身份而與墮落生相對立的狀態,確實是適合於此行為。自我更為年長,意指應當「坐在高處而寬恕」。 流入者、二次流入者即便因過失也不放棄,其他的修行者因希望獲得利益而為避免長久的阻礙而不寬恕,因此說「如果他不寬恕」。自我更為年長,保持著站立的狀態,因此在此也應當「坐在高處而寬恕」。確實如此,這裡所說的: 「如果他面向遠方,自己去或派人去寬恕。如果不能去或不能派人去,便應當去那些住在此處的比丘那裡,若他們是新的,便應當坐在高處,若他們是年長的,便應按照所說的方式去行:「我,尊者,向某位尊者說過這些話,請他寬恕我。」即便在面前不寬恕,也應如此去做。」 此外,關於此處所說的: 「如果是一位獨行的比丘,既不知他的住處,也不知他的去處,應當去一位聰明的比丘那裡說:「我,尊者,向某位尊者說過這些話,因我回憶起這些事情而感到不安,我該如何做?」他會說:「你們不必擔心,長老會寬恕你,心中應當平靜。」因此,修行者應當面向遠方,雙手合十說:「愿他寬恕我。」 「涅槃的地方」是指供養的地方。平常的狀態是指通過這樣做而使自己的心感到安寧,因此其行為並不妨礙通往天界與解脫的道路。某些人這樣說。關於行為的典範,涉及到母牛的行為描述。

2.64) –

『『Pāramitāparibhāvanasamiddhāhi nānāsamāpattivihāraparipūritāhi sīladiṭṭhisampadāhi susaṅkhatasantāne mahākaruṇādhivāse mahāsatte ariyūpavādakammaabhisapasaṅkhātaṃ pharusavacanaṃ saṃyuttaṃ mahāsattassa khettavisesabhāvato tassa ca ajjhāsayapharusatāya diṭṭhadhammavedanīyaṃ hutvā sace so mahāsattaṃ na khamāpeti, sattame divase vipaccanasabhāvaṃ jātaṃ. Khamāpite pana mahāsatte payogasampattiyā vipākassa paṭibāhitattā avipākadhammataṃ āpajji ahosikammabhāvato. Ayañhi ariyūpavādapāpassa diṭṭhadhammavedanīyassa ca dhammatā』』ti –

Ācariyadhammapālattherena vuttattā evaṃ khamāpite taṃ kammaṃ payogasampattiyā vipākassa paṭibāhitattā ahosikammabhāvena avipākadhammataṃ āpannanti neva saggāvaraṇaṃ na mokkhāvaraṇañca hotīti evamettha attho gahetabbo.

Viparītaṃ dassanametesanti viparītadassanā. Samādātabbaṭṭhena samādānāni, kammāni samādānāni yesaṃ te kammasamādānā, micchādiṭṭhivasena kammasamādānā micchādiṭṭhikammasamādānā, hetuatthaṃ vā antogadhaṃ katvā micchādiṭṭhivasena pare kammesu samādāpakā micchādiṭṭhikammasamādānā. Tayimaṃ atthaṃ dassento 『『micchādiṭṭhivasenā』』tiādimāha. Ye ca…pe… samādapenti, tepi micchādiṭṭhikammasamādānāti yojetabbaṃ. Sīlasampannotiādi paripakkindriyassa maggasamaṅgino vasena vuttaṃ, aggamaggaṭṭhe pana vattabbameva natthi. Atha vā aggamaggapariyāpannā eva sīlādayo veditabbā. Aggamaggaṭṭhassa hi diṭṭheva dhamme ekaṃsikā aññārādhanā, itaresaṃ anekaṃsikā. Aññanti arahattaṃ. Evaṃsampadamidanti ettha sampajjanaṃ sampadā, nipphatti, evaṃ avirajjhanakanipphattikanti attho, yathā taṃ avassambhāvī, evamidampīti vuttaṃ hoti . Yathā hi maggānantaraṃ avirajjhitvāva phalaṃ nibbattaṃ, evametaṃ imassapi puggalassa cutianantaraṃ avirajjhitvāva niraye paṭisandhi hotīti dasseti. Sakalasmiñhi buddhavacane na imāya upamāya gāḷhataraṃ katvā vuttaupamā atthi. Taṃ vācaṃ appahāyātiādīsu (ma. ni. aṭṭha. 1.149) ariyūpavādaṃ sandhāya 『『puna evarūpiṃ vācaṃ na vakkhāmī』』ti vadanto vācaṃ pajahati nāma, 『『puna evarūpaṃ cittaṃ na uppādessāmī』』ti cintento cittaṃ pajahati nāma, 『『puna evarūpiṃ diṭṭhiṃ na gaṇhissāmī』』ti pajahanto diṭṭhiṃ pajahati nāma. Tathā akaronto neva pajahati na paṭinissajjati. Yathābhataṃ nikkhitto evaṃ nirayeti yathā nirayapālehi āharitvā niraye ṭhapito, evaṃ niraye ṭhapitoyeva, nāssa nirayūpapattiyā koci vibandho. Tatrāyaṃ yutti – nirayūpago ariyūpavādī tadādāyakassa avijahanato seyyathāpi micchādiṭṭhīti. Ettha ca 『『taṃ vācaṃ appahāyā』』ti evamādivacanena tadādāyakassa appahāneneva ariyūpavādo antarāyiko anatthāvahova, pahānena pana accayaṃ desetvā khamāpanena na antarāyiko anatthāvaho yathā taṃ vuṭṭhitā desitā ca āpattīti dasseti. Micchādiṭṭhivasena akattabbaṃ nāma pāpaṃ natthi, yato saṃsārakhāṇubhāvopi nāma hotīti āha 『『micchādiṭṭhiparamāni, bhikkhave, vajjānī』』ti.

『『Ucchinnabhavanettiko, bhikkhave, tathāgatassa kāyo tiṭṭhati (dī. ni.

如是,開始說。 「由於具備了圓滿的修行,具備了各種的禪定與住處,具備了良好的道德與見解,因此在善巧的因緣中,具有大慈悲心的偉大眾生,因而進行修行,便會遭遇到嚴厲的言辭,因其內心的粗重,因而在此生中若他不寬恕偉大的眾生,第七天便會生起反應。若寬恕偉大的眾生,由於善巧的因緣,因果的結果被阻止,因此不具備果報的性質。 這確實是修行者的貶斥與可見的性質。」這是由阿恰里耶·達摩帕拉長老所說,因此在寬恕的情況下,因善巧的因緣而阻止果報,因此因而不具備果報的性質。 「這些都是反向的見解」,是指反向的見解。作為應當接受的,因而做出的行為,因而這些行為是錯誤的見解,因而是錯誤的行為,因而是因緣的根本,或是因緣的終結,因而是以錯誤的見解為基礎的行為。為此,說明「以錯誤的見解為基礎」。那些……也……進行的,亦應理解為錯誤的行為。 「具備道德」,是指以完善的能力與道路相應的狀態,而在最好的道路上並不存在。或者說,最好的道路所涵蓋的道德等應當被理解。因為在最好的道路上,所見的法是一種單一的供養,而其他的則是多種的供養。其他的指的是阿羅漢的狀態。 「如此的成就」,在這裡是指明智的成就,結果,意指不退失的結果,正如那是必然的,故而說「如此的成就」。正如在道路之後不退失而產生的果報,如此此人亦是在死亡之後不退失而生於地獄。 在整個佛陀的教法中,並沒有更為堅固的比喻。關於「我不會再說這樣的話」,是指放棄這樣的言辭,正如「我不會再生起這樣的心」,是指放棄這樣的心,正如「我不會再接受這樣的見解」,是指放棄這樣的見解。如此做而不放棄,也不拋棄。正如被放置於地獄中,正如被地獄的守衛所帶走並放置於地獄中,便在地獄中被放置,因而對他而言,因地獄的到來並沒有任何障礙。 在這裡的道理是:墮入地獄的修行者,因其行為而不被拋棄,正如錯誤的見解。這裡說「我不會再放棄這樣的言辭」,是指通過不放棄而使修行者的貶斥成為障礙,而不放棄則不會成為障礙,因而說「這被講述的教法是顯現的」。以錯誤的見解為基礎的行為並不存在,因為這樣的行為本身是輪迴的性質,故說「錯誤的見解是有害的,諸比丘」。 「被切斷的生存之根,諸比丘,正如如來之身站立。」

  1. 147), ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpa』』nti ca evamādīsu viya idha kāya-saddo khandhapañcakavisayoti āha 『『kāyassa bhedāti upādinnakkhandhapariccāgā』』ti. Avītarāgassa maraṇato paraṃ nāma bhavantarūpādānamevāti āha 『『paraṃ maraṇāti tadanantaraṃ abhinibbattakkhandhaggahaṇe』』ti. Yena tiṭṭhati, tassa upacchedeneva kāyo bhijjatīti āha 『『kāyassa bhedāti jīvitindriyassa upacchedā』』ti. Eti imasmā sukhanti ayo, puññanti āha 『『puññasammatā ayā』』ti. Āyanti etasmā sukhānīti āyo, puññakammādīnaṃ sukhasādhanaṃ. Tenāha 『『sukhānaṃ vā āyassa abhāvā』』ti. Vivasāti kammassa vase vattanato attano vase vattituṃ na sakkontīti vigato vaso etesanti vivasā, avasavattinoti attho. Iyati assādīyatīti ayo, assādoti āha 『『assādasaññito ayo』』ti.

Nāgarājādīnanti ādi-saddena supaṇṇādīnaṃ saṅgaho. Asurasadisanti petāsurasadisaṃ. So hīti so asurakāyo. Sabbasamussayehīti sabbehi sampattisamussayehi, sabbasampattirāsitoti vuttaṃ hoti. Vuttavipariyāyenāti 『『suṭṭhu caritaṃ, sobhanaṃ vā caritaṃ anavajjattāti sucarita』』ntiādinā kāyaduccaritenātiādīnaṃ padānaṃ vuttassa atthassa vipariyāyena. 『『Ito bho sugatiṃ gacchā』』ti (itivu. 83) vacanato manussagatipi sugatiyevāti āha 『『sugatiggahaṇena manussagatipi saṅgayhatī』』ti. Sesamettha vuttanayattā uttānatthato ca suviññeyyameva.

Dibbacakkhuñāṇakathā niṭṭhitā.

Āsavakkhayañāṇakathā

如是,開始說。 「這具身體,外在的名色」,在這裡「身體」一詞是指五蘊的範圍,因此說「身體的分離是指依附的五蘊的拋棄」。「不離慾望的死亡」是指在死亡之後,名為生存的形態,因此說「死亡之後是指隨之而生起的五蘊的把握」。「依靠而存在的」,因而說「身體因生命的感知而破裂」。這就是幸福的根源,善行的根源,因而說「善行的根源是這樣的」。「因而幸福的根源缺乏」,是指善行等的幸福的因緣。因此說「幸福的根源缺乏」。 「因果法則的支配」,是指因果法則的支配而無法依靠自己而行,因此說「失去支配的狀態」。「幸福的根源是指快樂的感知」,因此說「快樂的感知是這樣的」。 「天龍等」,是指以「等」字為開頭的,諸如大鵬鳥等的集合。「如阿修羅般」,是指與阿修羅相似的存在。這個是指阿修羅的身體。所有的財富的聚集,指的是所有的財富的積累。因而「被說的相反」,是指「善行的行為,優美的行為,或是無過失的行為」所指的身體的不善行為等的詞彙所說的相反。 「因此,去往善道」,是指人道也是善道,因此說「通過善道的把握,人道也是善道」。其餘的內容因所說的道理而顯而易見。 天眼的智慧的論述已結束。 關於斷除煩惱的智慧的論述。

14.Vipassanāpādakanti vipassanāya padaṭṭhānabhūtaṃ. Vipassanā ca tividhā vipassakapuggalabhedena. Mahābodhisattānañhi paccekabodhisattānañca cintāmayañāṇasaṃvaddhitattā sayambhūñāṇabhūtā, itaresaṃ sutamayañāṇasaṃvaddhitattā paropadesasambhūtā. Sā 『『ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ avasesarūpārūpajjhānānaṃ aññatarato vuṭṭhāyā』』tiādinā anekadhā arūpamukhavasena catudhātuvavatthāne vuttānaṃ tesaṃ tesaṃ dhātupariggahamukhānaṃ aññataramukhavasena anekadhāva visuddhimagge nānānayato vibhāvitā. Mahābodhisattānaṃ pana catuvīsatikoṭisatasahassamukhena pabhedagamanato nānānayaṃ sabbaññutaññāṇasannissayassa ariyamaggañāṇassa adhiṭṭhānabhūtaṃ pubbabhāgañāṇagabbhaṃ gaṇhāpentaṃ paripākaṃ gacchantaṃ paramagambhīraṃ saṇhasukhumataraṃ anaññasādhāraṇaṃ vipassanāñāṇaṃ hoti. Yaṃ aṭṭhakathāsu mahāvajiraññāṇanti vuccati. Yassa ca pavattivibhāgena catuvīsatikoṭisatasahassapabhedassa pādakabhāvena samāpajjiyamānā catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhyā devasikaṃ satthu vaḷañjanakasamāpattiyo vuccanti, svāyaṃ buddhānaṃ vipassanācāro paramatthamañjusāyaṃ visuddhimaggavaṇṇanāyaṃ uddesato dassito, atthikehi tato gahetabbo.

Āsavānaṃ khepanato samucchindanato āsavakkhayo ariyamaggo, ukkaṭṭhaniddesavasena arahattamaggaggahaṇaṃ. Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ āsavakkhayañāṇanti dassento 『『tatra cetaṃ ñāṇa』』nti vatvā khayeti ca ādhāre bhummaṃ, na visayeti dassento 『『tappariyāpannattā』』ti āha. Idaṃ dukkhanti dukkhassa ariyasaccassa tadā paccakkhato gahitabhāvadassanaṃ. Ettakaṃ dukkhanti tassa paricchijja gahitabhāvadassanaṃ. Na ito bhiyyoti anavasesetvā gahitabhāvadassanaṃ. Tenāha 『『sabbampi dukkhasacca』』ntiādi. Sarasalakkhaṇapaṭivedhenāti sabhāvasaṅkhātassa lakkhaṇassa asammohato paṭivijjhanena. Asammohapaṭivedhoti ca yathā tasmiṃ ñāṇe pavatte pacchā dukkhassa sarūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavatti. Tenāha 『『yathābhūtaṃ abbhaññāsi』』nti. Nibbattikanti nipphādentaṃ. Yaṃ ṭhānaṃ patvāti yaṃ nibbānaṃ maggassa ārammaṇapaccayaṭṭhena kāraṇabhūtaṃ āgamma. Tadubhayavato hi puggalassa patti tadubhayassa pattīti vuttaṃ. Patvāti vā pāpuṇanahetu. Appavattinti appavattinimittaṃ. Te vā na pavattanti etthāti appavatti, nibbānaṃ. Tassāti dukkhanirodhassa. Sampāpakanti sacchikiriyāvasena sammadeva pāpakaṃ.

如是,開始說。 「觀察的基礎」,是指作為觀察的基礎。觀察有三種,依據觀察者的不同而分。對於大菩薩與獨覺菩薩,由於其思維的智慧而增進,故而自知的智慧是如此;其他的則因聽聞的智慧而增進,因而是他人的教導所生。其說「除去無感知與非無感知的處所,或是從其他的色界與無色界的禪定中出離」,以多種方式描述了無色的方面,依據四大元素的界限,分別以不同的方式闡述了這些元素的把握。 對於大菩薩而言,由於其以二十二億二千的數目為基礎的分裂的存在,因而在無所不知的智慧的依賴下,具備了聖道智慧的基礎,正如在早期的智慧的胎中所承載,因而逐漸深入,達到極其深奧、細微且非一般的觀察智慧。這在註釋中稱為「偉大的金剛智」。 因其因緣的分佈,依據二十二億二千的數目而進入,所獲得的四種禪定稱為「天界的老師的禪定」,這對於佛陀的觀察法則是極其重要的,故而在《清凈道論》中被闡明。 「斷除煩惱的智慧」,是指通過斷除煩惱而獲得的智慧,因而說「在此智慧中」,因而說「因其基礎而生起」。這是對苦的真實見解,因而說「這是苦的真實」,因此說「這苦的界限」。不再超過此,是指無餘地把握的真實見解。因此說「所有的苦都是事實」。 「通過識別特徵」,是指通過本質的特徵而準確地識別,因而說「通過非迷惑的識別」。非迷惑的識別,是指在此智慧的作用中,後續對苦的特徵等的把握並不迷惑,故而說「如實地瞭解」。 「產生的」,是指使其顯現。所到之處,即是涅槃,因而是作為因緣的基礎而獲得的。因而說「對於這個人而言,獲得了兩者的成就」。「獲得」是指達到的原因。小的發生是指因小的因緣而發生。或是未發生於此的,便是小的發生,涅槃的狀態。對於此,指的是苦的滅盡。 「完全的」,是指如實地實現,正如所做的惡行。

Kilesavasenāti āsavasaṅkhātakilesavasena. Yasmā āsavānaṃ dukkhasaccapariyāyo, tappariyāpannattā, sesasaccānañca taṃsamudayādipariyāyo atthi, tasmā vuttaṃ 『『pariyāyato』』ti. Dassento saccānīti yojanā. Āsavānaṃyeva cettha gahaṇaṃ 『『āsavānaṃ khayañāṇāyā』』ti āraddhattā. Tathā hi āsavavimuttisīseneva sabbasaṃkilesavimutti vuttā. Idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsintiādinā missakamaggo idha kathitoti 『『saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ kathetī』』ti vuttaṃ. Ettha ca saccappaṭivedhassa tadā atītakālikattā 『『yathābhūtaṃ abbhaññāsi』』nti vatvāpi abhisamayakāle tassa paccuppannataṃ upādāya 『『evaṃ jānato evaṃ passato』』ti vattamānakālena niddeso kato. So ca kāmaṃ maggakkhaṇato paraṃ yāvajjatanā atītakāliko eva, sabbapaṭhamaṃ panassa atītakālikattaṃ phalakkhaṇeneva veditabbanti āha 『『vimuccitthāti iminā phalakkhaṇaṃ dassetī』』ti. Jānato passatoti vā hetuniddesoyaṃ. Jānanahetu dassanahetu kāmāsavāpi cittaṃ vimuccitthāti yojanā. Bhavāsavaggahaṇeneva cettha bhavarāgassa viya bhavadiṭṭhiyāpi samavarodhoti diṭṭhāsavassapi saṅgaho daṭṭhabbo.

Yasmā pahīnakilesapaccavekkhaṇena vijjamānassapi kammassa āyatiṃ appaṭisandhikabhāvato 『『khīṇā jātī』』ti jānāti, yasmā ca maggapaccavekkhaṇādīhi vusitaṃ brahmacariyantiādiṃ pajānāti, tasmā vuttaṃ 『『khīṇā jātīti ādīhi tassa bhūmi』』nti. Tattha tassāti paccavekkhaṇañāṇassa. Bhūminti pavattiṭṭhānaṃ. Yenādhippāyena 『『katamā panā』』tiādinā codanā katā, taṃ pakāsetvā parihāraṃ vattukāmo āha 『『na tāvassā』』tiādi. Na tāvassa atītā jāti khīṇāti maggabhāvanāya na khīṇāti adhippāyo. Tattha kāraṇamāha 『『pubbeva khīṇattā』』ti. Na anāgatā assa jāti khīṇāti yojanā. Na anāgatāti ca anāgatattasāmaññaṃ gahetvā lesena vadati. Tenāha 『『anāgate vāyāmābhāvato』』ti. Vijjamāneyeva hi payogo sambhavati, nāvijjamāneti adhippāyo. Anāgataviseso panettha adhippeto, tassa ca khepane vāyāmopi labbhateva. Tenāha 『『yā pana maggassā』』tiādi. 『『Yā panā』』ti hi ādinā maggabhāvanāya anāgatajātiyā eva hetuvināsanadvārena khīṇabhāvo pakāsīyati. Ekacatupañcavokārabhavesūti bhavattayaggahaṇaṃ vuttanayena anavasesato jātiyā khīṇabhāvadassanatthaṃ. Tanti yathāvuttajātiṃ. Soti bhagavā.

如是,開始說。 「由於煩惱」,是指被稱為煩惱的煩惱。因為煩惱的苦的真實,因而有其因緣,其他的真實也有其生起等的因緣,因此說「從因緣來看」。說明真實的本質。這裡的煩惱的把握是「爲了瞭解煩惱的滅除的智慧」。因此,煩惱的解脫被稱為所有污垢的解脫。這是苦的真實,正如「如實地瞭解」的說法,故而說「與觀察相結合的道路被描述」。在這裡,關於真實的見解,由於當時的過去時態,因此說「如實地瞭解」。即使在此時的把握中,也依此而有「如此瞭解,如此見到」的說法。 因此,從慾望的道路的時刻起,直到未來的存在,都是過去的狀態,因而應以結果的特徵來理解,故而說「解脫了」。「瞭解與見到」是指因果的說明。因其瞭解的緣故,慾望的心也得以解脫。 因緣的把握是指對存在的渴望,因而可見的是對存在的見解也應當被理解。由於放棄了煩惱的反思,因而即使在此時的行為也不再有因果的聯繫,故而說「已消滅了」。 因而通過對過去的反思,瞭解到了「已消滅了」的真實,因此說「已消滅了的狀態」。在這裡,關於反思的智慧。狀態是指行為的基礎。以何種意圖而提出的「那麼是什麼呢?」的提問,故而說「並非如此」。 「並非過去的生」,是指通過修行的過程而未消滅的意圖。這裡的原因是「由於先前的消滅」。並非未來的生,故而說「並非未來」。「並非未來」,是指從未來的普遍性來看,輕微地說。因而說「由於未來的努力缺乏」。因為存在的狀態是可見的,而不存在的狀態則不被理解。未來的特性在此是指,因而努力也能獲得。因此說「那麼,關於道路的生」。 「那麼」,是指通過道路的修行而生起的因果關係,故而通過因果的消滅來顯示已消滅的狀態。根據前述的生,因而在存在的三種狀態中,未被遺漏地顯示出生的已消滅的狀態。正如所述的生。如此,佛陀說。

Brahmacariyavāso nāma idha maggabrahmacariyassa nibbattanamevāti āha 『『niṭṭhita』』nti. Sammādiṭṭhiyā catūsu saccesu pariññādikiccasādhanavasena pavattamānāya sammāsaṅkappādīnampi dukkhasacce pariññābhisamayānuguṇā pavatti, itarasaccesu ca nesaṃ pahānābhisamayādivasena pavatti pākaṭā eva. Tena vuttaṃ 『『catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanābhisamayavasenā』』ti. Nāparaṃ itthattāyāti ime pakārā itthaṃ, tabbhāvo itthattaṃ, tadatthanti vuttaṃ hoti. Te pana pakārā ariyamaggabyāpārabhūtā pariññādayo idhādhippetāti āha 『『evaṃsoḷasakiccabhāvāyā』』ti. Te hi maggaṃ paccavekkhato maggānubhāvena pākaṭā hutvā upaṭṭhahanti , pariññādīsu ca pahānameva padhānaṃ, tadatthattāya itaresanti āha 『『kilesakkhayāya vā』』ti. Pahīnakilesapaccavekkhaṇavasena vā etaṃ vuttaṃ. 『『Nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi』』nti etthāyamaparo nayo – itthattāyāti nissakke sampadānavacanaṃ. Tenāyamattho – itthattāya itthambhāvato imasmā evaṃpakārā idāni vattamānakkhandhasantānā aparaṃ anāgatakkhandhasantānaṃ mayhaṃ natthi, ime pana carimattabhāvasaṅkhātā pañcakkhandhā pariññātā appatiṭṭhā tiṭṭhanti chinnamūlakā rukkhā viya. Apariññātamūlakā hi patiṭṭhā. Yathāha 『『kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ viruḷha』』ntiādi (saṃ. ni. 2.64; kathā. 296; mahāni. 7). Te pana pañcakkhandhā carimakaviññāṇanirodhena anupādāno viya jātavedo nibbāyissantīti abbhaññāsinti.

Paccavekkhaṇañāṇapariggahitanti na paṭhamadutiyañāṇadvayādhigamaṃ viya kevalanti adhippāyo. Dassentoti nigamanavasena dassento. Sarūpato hi pubbe dassitamevāti. Sesamettha vuttanayattā suviññeyyameva.

Tikkhattuṃ jātoti iminā pana idaṃ dasseti 『『ahaṃ, brāhmaṇa, paṭhamavijjāya jātoyeva purejātassa sahajātassa vā abhāvato sabbesaṃ vuḍḍho mahallako, kimaṅgaṃ pana tīhi vijjāhi tikkhattuṃ jātoti. Pubbenivāsañāṇena atītaṃsañāṇanti atītārammaṇasabhāgatāya tabbhāvībhāvato ca pubbenivāsañāṇena atītaṃsañāṇaṃ pakāsetvāti yojetabbaṃ. Tattha atītaṃsañāṇanti atītakkhandhāyatanadhātusaṅkhāte atītakoṭṭhāse appaṭihatañāṇaṃ. Dibbacakkhuñāṇassa paccuppannārammaṇattā yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsañāṇassa ca dibbacakkhuvaseneva ijjhanato dibbacakkhuno paribhaṇḍañāṇattā dibbacakkhumhiyeva ca ṭhitassa cetopariyañāṇasiddhito vuttaṃ 『『dibbacakkhunā paccuppannānāgataṃsañāṇa』』nti. Tattha dibbacakkhunāti saparibhaṇḍena dibbacakkhuñāṇena. Paccuppannaṃso ca anāgataṃso ca paccuppannānāgataṃsaṃ, tattha ñāṇaṃ paccuppannānāgataṃsañāṇaṃ. Āsavakkhayañāṇādhigameneva sabbaññutaññāṇassa viya sesāsādhāraṇañāṇadasabalañāṇaāveṇikabuddhadhammādīnampi anaññasādhāraṇānaṃ buddhaguṇānaṃ ijjhanato vuttaṃ 『『āsavakkhayena sakalalokiyalokuttaraguṇa』』nti. Tenāha 『『sabbepi sabbaññuguṇe pakāsetvā』』ti.

Āsavakkhayañāṇakathā niṭṭhitā.

Desanānumodanakathā

如是,開始說。 「修行的生活」,是指在這裡作為道路的修行的涅槃的產生,因此說「已完成」。通過正見的四種真實,因其所需的瞭解的工作而發生的正思惟等,也因苦的真實而有了解的成就,其他的真實則通過放棄等的成就而顯而易見。因此說「通過四種道路的瞭解、放棄、真實的實現與修行的成就」。「不再如此」,是指在此種情況下,這種狀態是如此,這種意義是如此。 這些方面是指與聖道相關的瞭解等。因而說「如是十六種工作」。這些在觀察道路時顯而易見,因而通過觀察的特性而顯現,關於瞭解等的放棄是主要的,因此說「爲了滅除煩惱」。這可以通過放棄煩惱的反思來理解。「不再如此」是指「如實地瞭解」。 因此,關於反思的智慧的基礎。狀態是指行為的基礎。以何種意圖而提出的「那麼是什麼呢?」的提問,故而說「並非如此」。並非過去的生,指的是通過修行的過程而未消滅的意圖。這裡的原因是「由於先前的消滅」。並非未來的生,故而說「並非未來」。「並非未來」,是指從未來的普遍性來看,輕微地說。因此說「由於未來的努力缺乏」。 因為存在的狀態是可見的,而不存在的狀態則不被理解。未來的特性在此是指,因而努力也能獲得。因此說「那麼,關於道路的生」。「那麼」,是指通過道路的修行而生起的因果關係,故而通過因果的消滅來顯示已消滅的狀態。根據前述的生,因而在存在的三種狀態中,未被遺漏地顯示出生的已消滅的狀態。 「我生於三次」,是指我,婆羅門,因第一種知識而生,因而對於所有的增長與衰老,因而說「我生於三次」。通過過去生的知識而瞭解過去的因緣,因而說「過去的因緣」。在這裡,過去的因緣是指過去的五蘊的存在,因而有未被阻礙的知識。由於天眼的智慧而瞭解當下與未來的因緣,因而通過天眼的智慧而顯現的知識。關於天眼的智慧,是指有天眼的智慧。關於當下與未來的因緣,知識是當下與未來的因緣。 通過獲得煩惱滅盡的智慧,正如所有的無所不知的智慧,其他的智慧也因其普遍的特性而顯現,因此說「通過煩惱的滅盡而顯現所有的世俗與出世的特性」。因此說「所有的智慧都被顯現」。 關於煩惱滅盡的智慧的論述已結束。 關於教義的讚歎的論述。

15.Pītivipphāraparipuṇṇagattacittoti pītipharaṇena paripuṇṇakāyacitto. Aññāṇanti aññāṇassāti attho. Dhīsaddassa yogato hi sāmiatthe etaṃ upayogavacanaṃ. Abhikkantāti ettha atikkantā, vigatāti atthoti āha 『『khaye dissatī』』ti. Teneva hi 『『nikkhanto paṭhamo yāmo』』ti vuttaṃ. Abhikkantataro cāti ativiya kantataro manoramo, tādiso ca sundaro bhaddako nāma hotīti āha 『『sundare dissatī』』ti. Koti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo. Meti mama. Pādānīti pāde. Iddhiyāti imāya evarūpāya deviddhiyā. Yasasāti iminā edisena parivārena paricchedena. Jalanti vijjotamāno. Abhikkantenāti ativiya kantena kamanīyena abhirūpena. Vaṇṇenāti chavivaṇṇena sarīravaṇṇanibhāya. Sabbā obhāsayaṃ disāti dasapi disā pabhāsento cando viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekālokaṃ karontoti gāthāya attho. Abhirūpeti uḷārarūpe sampannarūpe.

Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotamāti vacanadvayassa 『『sādhu sādhu bho gotamā』』ti āmeḍitavasena atthaṃ dassetvā tassa visayaṃ niddhārento āha 『『bhaye kodhe』』tiādi. Tattha 『『coro coro, sappo sappo』』tiādīsu bhaye āmeḍitaṃ. 『『Vijjha vijjha, pahara paharā』』tiādīsu kodhe. 『『Sādhu sādhū』』tiādīsu pasaṃsāyaṃ. 『『Gaccha gaccha, lunāhi lunāhī』』tiādīsu turite. 『『Āgaccha āgacchā』』tiādīsu kotūhale. 『『Buddho buddhoti cintento』』tiādīsu (bu. vaṃ. 2.44) acchare. 『『Abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto』』tiādīsu (dī. ni. 3.20; a. ni.

如是,開始說。 「快樂充滿的身心」,是指通過快樂的充滿而充實的身心。關於「無知」,是指無知的狀態。由於智慧的緣故,因此在這裡是一個應用的詞。關於「超越」,在這裡是指超越、消失的意思,因此說「在滅盡中顯現」。因此說「離開了第一夜的狀態」。關於「更為超越」,是指極其迷人的、極其美麗的,因而說「美麗地顯現」。在諸天、龍、夜叉、善神等中,誰是最為出色的呢?我心中所想。 「腳」,是指腳的部分。關於「神通」,是指以這種方式的神通。關於「榮耀」,是指以這種方式的圍繞、界限。「水」,是指閃耀的光輝。關於「超越」,是指極其迷人的、令人嚮往的美麗。關於「色」,是指身體的顏色,像光輝的光芒一樣。 「在所有方向都照耀著」,如同月亮、如同太陽,照亮十個方向,形成一個光輝的統一、一個光明的境界,因此在歌謠中有這樣的意思。使其顯現為極其美麗的、具備完美的形態。 「極美的,哦,哥達摩,極美的,哦,哥達摩」,通過這兩句表達「好,好,哦,哥達摩」,顯示出其意義,闡明了其內容,因此說「在恐懼與憤怒中」。在這裡,「小偷、小偷,蛇、蛇」是在恐懼中表達的。關於「擊打、擊打」的則是在憤怒中。關於「好,好」的是讚美。關於「去、去」的是快速的。關於「來、來」的是急切的。關於「思考佛陀」的是驚歎的。 「哦,尊者們,您們來吧,您們來吧」,在這裡是指尊者們的呼喚。

9.11) hāse. 『『Kahaṃ ekaputtaka, kahaṃ ekaputtakā』』tiādīsu soke. 『『Aho sukhaṃ, aho sukha』』ntiādīsu (udā. 20; cūḷava. 332) pasāde. Ca-saddo avuttasamuccayattho . Tena garahaasammānādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha 『『pāpo pāpo』』tiādīsu garahāyaṃ. 『『Abhirūpaka abhirūpakā』』tiādīsu asammāne daṭṭhabbaṃ.

Nayidaṃ āmeḍitavasena dvikkhattuṃ vuttaṃ, atha kho atthadvayavasenāti dassento 『『atha vā』』tiādimāha. Abhikkantanti vacanaṃ apekkhitvā napuṃsakaliṅgavasena vuttaṃ. Taṃ pana bhagavato vacanaṃ dhammassa desanāti katvā vuttaṃ 『『yadidaṃ bhoto gotamassa dhammadesanā』』ti. Atthamattadassanaṃ vā etaṃ, tasmā atthavasena liṅgavibhattivipariṇāmo veditabbo. Dutiyapadepi eseva nayo. Dosanāsanatoti rāgādikilesaviddhaṃsanato. Guṇādhigamanatoti sīlādiguṇānaṃ sampāpanato. Ye guṇe desanā adhigameti, tesu padhānabhūtā guṇā dassetabbāti te padhānabhūte guṇe tāva dassetuṃ 『『saddhājananato paññājananato』』ti vuttaṃ. Saddhāpamukhā hi lokiyā guṇā, paññāpamukhā lokuttarā. Sātthatotiādīsu sīlādiatthasampattiyā sātthato, sabhāvaniruttisampattiyā sabyañjanato. Suviññeyyasaddappayogatāya uttānapadato, saṇhasukhumabhāvena duviññeyyatthatāya gambhīratthato. Siniddhamudumadhurasaddappayogatāya kaṇṇasukhato, vipulavisuddhapemanīyatthatāya hadayaṅgamato. Mānātimānavidhamanena anattukkaṃsanato, thambhasārambhanimmaddanena aparavambhanato. Hitādhippāyappavattiyā paresaṃ rāgapariḷāhādivūpasamanena karuṇāsītalato, kilesandhakāravidhamanena paññāvadātato. Karavīkarutamañjutāya āpātharamaṇīyato, pubbāparāviruddhasuvisuddhatthatāya vimaddakkhamato. Āpātharamaṇīyatāya eva suyyamānasukhato, vimaddakkhamatāya hitajjhāsayappavattitāya ca vīmaṃsiyamānahitatoti evamattho veditabbo. Evamādīhīti ādi-saddena saṃsāracakkanivattanato, saddhammacakkappavattanato, micchāvādavidhamanato, sammāvādapatiṭṭhāpanato, akusalamūlasamuddharaṇato, kusalamūlasaṃropanato, apāyadvārapidhānato, saggamaggadvāravivaraṇato, pariyuṭṭhānavūpasamanato, anusayasamugghātanatoti evamādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.

以下是巴利文的完整直譯: 9.11) 在歡喜中。"獨子在哪裡,獨女在哪裡"等語句在悲傷中。"啊,多麼快樂,多麼快樂"等語句在欣悅中。"與"字表示未說明的集合。通過它可以看出對譴責、不敬等的包含。在"壞人,壞人"等語句中是譴責。在"美麗者,美麗者"等語句中是不敬。 這不是重複兩次說明的情況,而是爲了表示兩種意義,因此說"或者"等。"極好"這個詞不考慮語境,以中性詞形式說出。這被說成是世尊的言語,是法的宣說,如"這是喬達摩先生的法的宣說"。或者這僅僅是理解要點,因此應該理解為語法變化。第二部分也是同樣的道理。"消除過失"是因為摧毀了貪等煩惱。"獲得美德"是因為獲得了戒等美德。宣說獲得的美德,其中最主要的美德應該被展示,所以說"因為喚起信心,因為喚起智慧"。世間美德以信心為首,出世間美德以智慧為首。 在"有意義"等語句中,因為獲得戒等意義而有意義,因為獲得本質和語言而有文字。因為語言使用易於理解,所以文字淺顯;因為細微深奧,所以意義難以理解。因為語言使用柔和甜美,所以悅耳;因為意義廣大純凈可愛,所以動人心絃。通過消除我慢和過度自大,所以不自我吹噓;通過摧毀傲慢和自負,所以不輕視他人。因為以利他為目的,通過平息他人貪慾等煩惱,所以慈悲清涼;通過驅散煩惱黑暗,所以智慧明凈。因為聲音如鴿鳴般悅耳,所以令人愉悅;因為前後矛盾處極其清凈,所以善於調解。僅僅因為悅耳可聽,所以聽起來令人愉快;因為善於調解,所以以利他為目的,因此值得深思其利益。 通過"等"字,可以看出包括:使輪迴停止,使正法輪轉動,消除邪說,確立正說,根除不善根,種植善根,關閉惡趣之門,開啟天界和聖道之門,平息現行煩惱,拔除潛在煩惱等。

Adhomukhaṭhapitanti kenaci adhomukhaṃ ṭhapitaṃ. Heṭṭhāmukhajātanti sabhāveneva heṭṭhāmukhaṃ jātaṃ. Ugghāṭeyyāti vivaṭaṃ kareyya. Hatthegahetvāti 『『puratthābhimukho uttarābhimukho vā gacchā』』tiādīni avatvā hatthe gahetvā 『『nissandehaṃ esa maggo, evaṃ gacchā』』ti dasseyya. Kāḷapakkhacātuddasīti kāḷapakkhe cātuddasī kāḷapakkhacātuddasī. Nikkujjitaṃ ukkujjeyyāti ādheyyassa anādhārabhūtaṃ bhājanaṃ ādhārabhāvāpādanavasena ukkujjeyya. Heṭṭhāmukhajātatāya saddhammavimukhaṃ adhomukhaṭhapitatāya asaddhamme patiṭṭhitanti evaṃ padadvayaṃ yathārahaṃ yojetabbaṃ, na yathāsaṅkhyaṃ. Kāmaṃ kāmacchandādayopi paṭicchādakā nīvaraṇabhāvato, micchādiṭṭhi pana savisesaṃ paṭicchādikā satte micchābhinivesanenāti āha 『『micchādiṭṭhigahanapaṭicchanna』』nti. Tenāha bhagavā – 『『micchādiṭṭhiparamāhaṃ, bhikkhave, vajjaṃ vadāmī』』ti. Sabbo apāyagāmimaggo kummaggo kucchito maggoti katvā, sammādiṭṭhiādīnaṃ ujupaṭipakkhatāya micchādiṭṭhiādayo aṭṭha micchattadhammā micchāmaggo. Teneva hi tadubhayapaṭipakkhataṃ sandhāya 『『saggamokkhamaggaṃ ācikkhantenā』』ti vuttaṃ. Sappiādisannissayo padīpo na tathā, ujjalo yathā telasannissayoti telapajjotaggahaṇaṃ. Etehi pariyāyehīti etehi nikkujjitukkujjanapaṭicchannavivaraṇādiupamopamitabbappakārehi, etehi vā yathāvuttehi arasarūpatādīnaṃ attani aññathā paṭipādanapariyāyehi attano dibbavihāravibhāvanapariyāyehi vijjattayavibhāvanāpadesena attano sabbaññuguṇavibhāvanapariyāyehi ca. Tenāha 『『anekapariyāyena dhammo pakāsito』』ti.

Desanānumodanakathā niṭṭhitā.

Pasannākārakathā

Pasannākāranti pasannehi kātabbaṃ sakkāraṃ. Saraṇaṃ gacchāmīti ettha iti-saddo luttaniddiṭṭhoti āha 『『saraṇanti gacchāmī』』ti. Ettha hi nāyaṃ gamisaddo nīsaddādayo viya dvikammako, tasmā yathā ajaṃ gāmaṃ netīti vuccati, evaṃ 『『gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmī』』ti vattuṃ na sakkā, 『『saraṇanti gacchāmī』』ti pana vattabbaṃ, tasmā ettha iti-saddo luttaniddiṭṭhoti veditabbaṃ. Saraṇanti paṭisaraṇaṃ. Tenāha 『『parāyaṇa』』nti. Parāyaṇabhāvo ca anatthanisedhanena atthasampaṭipādanena ca hotīti āha 『『aghassa tātā hitassa ca vidhātā』』ti. Aghassāti dukkhatoti vadanti, pāpatoti pana attho yutto, nissakke cetaṃ sāmivacanaṃ. Saraṇanti gamanañcettha tadadhippāyena bhajanaṃ tathā jānanaṃ vāti dassento 『『iti iminā adhippāyenā』』tiādimāha. Tattha gacchāmītiādīsu purimassa purimassa pacchimaṃ pacchimaṃ atthavacanaṃ. Bhajanaṃ vā saraṇādhippāyena upasaṅkamanaṃ, sevanā santikāvacaratā, payirupāsanaṃ vattappaṭivattakaraṇena upaṭṭhānanti evaṃ sabbathāpi anaññasaraṇataṃyeva dīpeti. Gacchāmīti padassa kathaṃ bujjhāmīti ayamattho labbhatīti āha 『『yesaṃ hī』』tiādi.

以下是巴利文的完整直譯: 在下方固定著,任何人都可以固定在下方。自然地,向下的面孔生起。應當揭開,打開。抓住手,除去「向東或向北走」等語句,抓住手,明確地指示「毫無疑問,這是道路,照這樣走」。黑暗的十四日,黑暗的十四日。被拋棄的應當被拋棄,依賴於不依賴的容器,因而拋棄。因向下的面孔而生起的,因固定於不正法而陷入下方的應當如是兩詞適當地聯結,而不應按數量。慾望、慾望的貪慾等作為遮蔽的障礙,錯誤的見則因有差別而作為遮蔽,眾生因錯誤的執著而生起,如是說「錯誤的見作為遮蔽」。因此,世尊說:「錯誤的見是我所說的,僧眾,應該避免。」所有的惡趣之路是錯誤的道路,因而稱為污穢的道路,正見等的正對立面,錯誤的見等八種錯誤的法是錯誤的道路。因此,正因為指向這兩者的對立,才說「當講述天界解脫之道」。如油等依賴的燈光並非如此,明亮如油的依賴,故而說油光的把握。通過這些比喻,應該理解為通過揭開、揭示、明瞭等,或如所說的,諸如無形體等的自身以不同的方式進行,自己的天界的展現的方式,自己的無所不知的能力的展現的方式。因此說「以多種比喻法展現法」。 教導的贊同的話已完成。 關於信心的表述 信心的表述是指應當以信心所做的供養。往避難處去,這裡「去」字是指去向,故說「我去避難」。這裡並非如「去」的動詞,像「去」的動詞,因此如同說「將牛帶入村莊」,同樣不能說「我去喬達摩處避難」,但應說「我去避難」,因此這裡的「去」字應理解為去向。避難是指歸依。因此說「歸依」。歸依的狀態是通過否定無益而獲得的,因此說「父親為無苦與有益的制定者」。無苦是指痛苦,惡的意思是合適的,這個是無所依的善語。避難是指行動,因此通過此意指向歸依,故而說「以此意為意圖」。在「去」的語句中,前面的前面,後面的後面是意義的表達。歸依或避難的意圖是指前往,接近、服務、隨侍等,故而在所有方面都表明無其他的避難。去的意思是指如何理解這個詞,故說「有些人……」等。

Adhigatamagge sacchikatanirodheti padadvayenapi phalaṭṭhā eva dassitā, na maggaṭṭhāti te dassento 『『yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne cā』』ti āha. Nanu ca kalyāṇaputhujjanopi yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjatīti vuccatīti? Kiñcāpi vuccati, nippariyāyena pana maggaṭṭhā eva tathā vattabbā, na itare niyāmokkamanābhāvato. Tathā hi te eva 『『apāyesu apatamāne dhāretī』』ti vuttā. Sammattaniyāmokkamanena hi apāyavinimuttasambhavo. Akkhāyatīti ettha iti-saddo ādiattho, pakārattho vā. Tena 『『yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyatī』』ti (itivu. 90; a. ni. 4.34) suttapadaṃ saṅgaṇhāti, 『『vitthāro』』ti vā iminā. Ettha ca ariyamaggo niyyānikatāya, nibbānaṃ tassa tadatthasiddhihetutāyāti ubhayameva nippariyāyena dhammoti vutto. Nibbānañhi ārammaṇapaccayabhūtaṃ labhitvā ariyamaggassa tadatthasiddhi, tathāpi ariyaphalānaṃ 『『yasmā tāya saddhāya avūpasantāyā』』tiādivacanato maggena samucchinnānaṃ kilesānaṃ paṭippassaddhippahānakiccatāya niyyānānuguṇatāya niyyānapariyosānatāya ca. Pariyattidhammassa pana niyyānadhammasamadhigamahetutāyāti iminā pariyāyena vuttanayena dhammabhāvo labbhati eva, svāyamattho pāṭhāruḷho evāti dassento 『『na kevala』』ntiādimāha.

Rāgavirāgoti maggo kathitoti kāmarāgo bhavarāgoti evamādibhedo sabbopi rāgo virajjati pahīyati etenāti rāgavirāgoti maggo kathito. Anejamasokanti phalanti ejāsaṅkhātāya taṇhāya antonijjhānalakkhaṇassa sokassa ca taduppattiyaṃ sabbaso parikkhīṇattā anejamasokanti phalaṃ kathitaṃ. Appaṭikūlanti avirodhadīpanato kenaci aviruddhaṃ, iṭṭhaṃ paṇītanti vā attho. Paguṇarūpena pavattitattā, pakaṭṭhaguṇavibhāvanato vā paguṇaṃ. Yathāha 『『vihiṃsasaññī paguṇaṃ nabhāsiṃ, dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme』』ti (ma. ni. 1.283; mahāva. 9). Sabbadhammakkhandhā kathitāti yojanā. Diṭṭhisīlasaṅghātenāti 『『yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharatī』』ti (dī. ni. 3.324, 356; ma. ni. 1.492; 3.54) evaṃ vuttāya diṭṭhiyā 『『yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharatī』』ti (dī. ni. 3.324, 356; ma. ni. 1.492; 3.54; a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 通過達到的道路,真實的消滅,兩個詞的果位已顯現,不是道路的狀態,因此說「如同已被指示的那樣行走」。難道善良的凡夫也被稱為如同已被指示的那樣行走嗎?雖然可以這樣說,但就無條件而言,應該如是說道路的狀態,而不是其他,因為沒有受制於任何法則。確實,他們被說成「在惡趣中不落」。通過正當的法則,確實可以從惡趣中解脫。這裡的「說明」一詞是指意指或顯現的意思。因此「僧眾,所有的法,無論是有為法還是無為法,都是以離欲為最高的說明」(《法句經》90;《阿含經》4.34)這句經文可以被收錄在內,或可以用「擴充套件」來表達。在這裡,聖道因其引導性而被稱為,涅槃因其目的的實現而被稱為,因此兩者都被稱為無條件的法。涅槃確實是因緣的條件而獲得的,聖道因其目的的實現,儘管如此,關於聖果的「因為對其信心沒有動搖」等語句,因而因聖道而被消除的煩惱的安寧、解脫的特性、解脫的結果等。關於教義的法則,確實因其引導的法的實現而獲得,因此以這種方式被說成法的存在,正如所說的「不僅僅是這樣」。 關於貪慾與無貪,已講述為道路,慾望的貪慾、存在的貪慾等,所有的貪慾都被抑制、被消除,因此說「貪慾與無貪已講述為道路」。無憂無慮的果位,因慾望而生的苦,因其完全消失而被稱為無憂無慮的果位。少有反對的,因而被稱為沒有任何反對的,或是有價值的。因其顯著的性質,或因其顯現的特性而顯著。正如所說「有害的感知顯著如天空,法是高尚的在人間」(《大智度論》1.283;《大乘經》9)。所有法的聚合被稱為。以見、戒、團體為基礎的,正如「這見是高尚的,能夠引導人走向解脫,能夠消滅痛苦,正如這樣的見以見的性質而存在」(《大智度論》3.324,356;《大乘經》1.492;3.54),如是被說的見「那些戒律是不可分割的、不被破壞的、無弱點的、無行為的、能夠被理解的、無障礙的、能夠引導至禪定的,正如這樣的戒律以戒的性質而存在」(《大智度論》3.324,356;《大乘經》1.492;3.54;《阿含經》。

6.12) evaṃ vuttānaṃ sīlānañca saṃhatabhāvena, diṭṭhisīlasāmaññenāti attho. Saṃhatoti ghaṭito, sametoti attho. Ariyapuggalā hi yattha katthaci dūre ṭhitāpi attano guṇasāmaggiyā saṃhatā eva. Aṭṭha ca puggalā dhammadasā teti purisayugaḷavasena cattāropi puggalavasena aṭṭheva ariyadhammassa paccakkhadassāvitāya dhammadasā. Tīṇi vatthūni saraṇanti gamanena tikkhattuṃ gamanena ca tīṇi saraṇagamanāni. Paṭivedesīti attano hadayaṅgataṃ vācāya pavedesi.

Pasannākārakathā niṭṭhitā.

Saraṇagamanakathā

Saraṇagamanassa visayappabhedaphalasaṃkilesabhedānaṃ viya kattu ca vibhāvanā tattha kosallāya hotīti 『『saraṇagamanesu kosallatthaṃ saraṇaṃ…pe… veditabbo』』ti vuttaṃ tena vinā saraṇagamanasseva asambhavato. Tattha saraṇanti padatthato tāva hiṃsatīti saraṇaṃ. Hiṃsatthassa hi sarasaddassa vasenetaṃ padaṃ daṭṭhabbaṃ, tasmā saraṇagatānaṃ teneva saraṇagamanena vaṭṭabhayaṃ cittutrāsaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ duggatipariyāpannaṃ sabbampi dukkhaṃ hanati, vināsetīti attho. Ratanattayassevetaṃ adhivacanaṃ . Atha vā hite pavattanena 『『sampannasīlā, bhikkhave, viharathā』』tiādinā (ma. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 如是所說的戒律的集合,見與戒的相似之義。集合是指結合,合在一起的意思。高尚的人無論身處何地,即使遠離,也因其自身的美德而聚合。八位被稱為法的見者,依照男子二人組的方式,四位也是依照個人的方式,八位因直接見到高尚法而被稱為法的見者。三種對象的歸依,因其三次的歸依而被稱為三種歸依的行走。通過理解,因其內心的感受而用言語表達。 關於信心的表述已完成。 關於歸依的行走 歸依的行走的對象、種類、果位、污垢的區別等,都是爲了使其技能得以顯現,因此說「關於歸依的行走,應該理解為技能……」。因此,歸依是指字面上是指保護。保護的意思是指因「保護」的含義而應理解這個詞,因此說歸依者,通過歸依的行走,消除心中的恐懼、身體的痛苦、以及所有的痛苦,都是被消滅的意思。此為三寶的意義。或者,通過利益的推動,因而說「具足戒律,僧眾,應該安住」。

1.64) atthe niyojanena ahitā ca nivattanena 『『pāṇātipātassa kho pana pāpako vipāko, pāpakaṃ abhisamparāya』』ntiādinā ādīnavadassanādimukhena anatthato nivattanena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsati, hitāhitesu appavattipavattihetukaṃ byasanaṃ apavattikaraṇena vināseti buddho. Bhavakantārauttaraṇena maggasaṅkhāto dhammo sattānaṃ bhayaṃ hiṃsati, itaro assāsadānena. Appakānampi dānavasena pūjāvasena ca upanītānaṃ sakkārānaṃ vipulaphalapaṭilābhakaraṇena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsati saṅgho anuttaradakkhiṇeyyabhāvato, tasmā imināpi vibhajitvā vuttapariyāyena ratanattayaṃ saraṇaṃ. 『『Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho』』ti evaṃ pavattaratanattayapasaādataggarukatāhi vidhutadiṭṭhivicikicchāsammohaassaddhiyāditāya vihatakileso tadeva ratanattayaṃ saraṇaṃ parāyaṇaṃ gati tāṇaṃ leṇanti evaṃ pavattiyā tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādo saraṇagamanaṃ saraṇanti gacchati etenāti katvā. Tena yathāvuttacittuppādena samannāgato satto saraṇanti gacchati, vuttappakārena cittuppādena 『『etāni me tīṇi ratanāni saraṇaṃ, etāni parāyaṇa』』nti evaṃ upeti bhajati sevati payirupāsati, evaṃ vā jānāti, bujjhatīti attho. Evaṃ tāva saraṇaṃ, saraṇagamanaṃ, yo ca saraṇaṃ gacchati, idaṃ tayaṃ veditabbaṃ.

Saraṇagamanappabhede pana duvidhaṃ saraṇagamanaṃ lokuttaraṃ lokiyañca. Tattha lokuttaraṃ diṭṭhasaccānaṃ maggakkhaṇe saraṇagamanupakkilesasamucchedanena ārammaṇato nibbānārammaṇaṃ hutvā kiccato sakalepi ratanattaye ijjhati. Atthato catusaccādhigamo eva hi lokuttarasaraṇagamanaṃ. Tattha hi nibbānadhammo sacchikiriyābhisamayavasena, maggadhammo bhāvanābhisamayavasena paṭivijjhiyamānoyeva saraṇagamanatthaṃ sādheti, buddhaguṇā pana sāvakagocarabhūtā pariññābhisamayavasena, tathā ariyasaṅghaguṇā. Tena vuttaṃ 『『kiccato sakalepi ratanattaye ijjhatī』』ti . Ijjhantañca saheva ijjhati, na lokiyaṃ viya paṭipāṭiyā asammohapaṭivedhena paṭividdhattā. Ye pana vadanti 『『na saraṇagamanaṃ nibbānārammaṇaṃ hutvā pavattati, maggassa adhigatattā pana adhigatameva hoti ekaccānaṃ tevijjādīnaṃ lokiyavijjādayo viyā』』ti, tesaṃ lokiyameva saraṇagamanaṃ siyā, na lokuttaraṃ. Tañca ayuttaṃ duvidhassapi icchitabbattā. Lokiyaṃ pana saraṇagamanaṃ puthujjanānaṃ saraṇagamanupakkilesavikkhambhanena ārammaṇato buddhādiguṇārammaṇaṃ hutvā ijjhati. Taṃ atthato buddhādīsu vatthūsu 『『sammāsambuddho bhagavā』』tiādinā saddhāpaṭilābho yathāvuttasaddhāpubbaṅgamā ca sammādiṭṭhi, dasasu puññakiriyavatthūsu diṭṭhijukammanti vuccati. Ettha ca 『『saddhāpaṭilābho』』ti iminā mātādīhi ussāhitadārakādīnaṃ viya ñāṇavippayuttasaraṇagamanaṃ dassitanti veditabbaṃ. 『『Sammādiṭṭhī』』ti iminā pana ñāṇasampayuttaṃ saraṇagamanaṃ dassitaṃ buddhasubuddhataṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiñca lokiyāvabodhavaseneva sammā ñāyena dassanato.

以下是巴利文的完整直譯: 通過目的的指示,因不善而回避,「然而,殺生的果報是惡劣的,惡劣的後果」等等,因顯示其危害而回避無益之事,眾生的恐懼因而被抑制,因有利於他人的少量行為、供養等,因其豐厚的果報而消除眾生的恐懼,正因僧團是無上的可供養者,因此通過這種方式也應當分開,依照所說的三寶歸依。「正覺的世尊,正法已被宣說,善行的僧團」,通過這樣的三寶的宣說,因而消除錯誤的見解、疑惑、無知等,煩惱被克服,因此三寶是歸依的目標。因而通過所說的心境,歸依者歸依,因所說的心境,「這三寶是我的歸依,這三寶是我的目標」,因而歸依、依止、服務、恭敬,這樣理解、覺悟的意思。因此,歸依、歸依的行走,歸依者應當如此理解。 關於歸依的行走,分為兩種:超世間的和世間的。在那裡,超世間的歸依是指在見到真實的時刻,因消除歸依的障礙而成為涅槃的對象,因而在所有三寶中被稱為歸依。在意義上,四聖諦的獲得確實是超世間的歸依。在那裡,涅槃法因真實的覺悟而被實現,道法因修行的覺悟而被證得,佛的品質則因完全的理解而被證得,正如高尚的僧團的品質。因此說「因其目的而在所有三寶中被稱為歸依」。被稱為歸依的確實是歸依的狀態,而非世間的方式,因而因明確的理解而被證得。那些說「歸依的行走並未成為涅槃的對象,只因獲得道路而獲得的只是一些世間的知識」等等的人,確實是世間的歸依,而非超世間的。對此,二者的要求是不合理的。世間的歸依是指因凡夫的歸依而成為歸依的對象,因而被稱為佛等的品質。對此,因對佛等的信心而獲得的歸依,正如所說的「正覺的世尊」等等,信心的獲得是如所說的信心的前提,正見在十種善行的對象中被稱為見。這裡的「信心的獲得」應理解為如母親等的激勵下的孩子們,因其與智慧相連的歸依而被理解。通過「正見」這一說法,顯現出與智慧相連的歸依,佛的善法、法的良好實踐以及

Tayidaṃ lokiyasaraṇagamanaṃ catudhā pavattati attasanniyyātanena tapparāyaṇatāya sissabhāvūpagamanena paṇipātenāti. Tattha attasanniyyātanaṃ nāma 『『ajja ādiṃ katvā ahaṃ attānaṃ buddhassa niyyātemi, dhammassa, saṅghassā』』ti evaṃ buddhādīnaṃyeva saṃsāradukkhanittharaṇatthaṃ attano attabhāvassa pariccajanaṃ. Tapparāyaṇatā nāma 『『ajja ādiṃ katvā ahaṃ buddhaparāyaṇo dhammaparāyaṇo saṅghaparāyaṇoti maṃ dhārethā』』ti evaṃ tapparāyaṇabhāvo. Sissabhāvūpagamanaṃ nāma 『『ajja ādiṃ katvā 『ahaṃ buddhassa antevāsiko, dhammassa, saṅghassā』ti maṃ dhārethā』』ti evaṃ sissabhāvūpagamo. Paṇipāto nāma 『『ajja ādiṃ katvā 『ahaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ buddhādīnaṃyeva tiṇṇaṃ vatthūnaṃ karomī』ti maṃ dhārethā』』ti evaṃ buddhādīsu paramanipaccakāro. Imesañhi catunnaṃ ākārānaṃ aññatarampi karontena gahitaṃyeva hoti saraṇagamanaṃ.

Apica 『『bhagavato attānaṃ pariccajāmi, dhammassa saṅghassa attānaṃ pariccajāmi, jīvitaṃ pariccajāmi, pariccattoyeva me attā, pariccattaṃyeva me jīvitaṃ, jīvitapariyantikaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, buddho me saraṇaṃ leṇaṃ tāṇa』』nti evampi attasanniyyātanaṃ veditabbaṃ. 『『Satthārañca vatāhaṃ passāmi, bhagavantameva passāmi, sugatañca vatāhaṃ passāmi, bhagavantameva passāmi, sammāsambuddhañca vatāhaṃ passāmi, bhagavantameva passāmī』』ti (saṃ. ni. 2.154) evaṃ mahākassapattherassa saraṇagamanaṃ viya sissabhāvūpagamanaṃ daṭṭhabbaṃ.

『『So ahaṃ vicarissāmi, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;

Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammataṃ. (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 194);

『『Te mayaṃ vicarissāma, gāmā gāmaṃ nagā nagaṃ…pe… sudhammata』』nti. (su. ni. 182) –

Evampi āḷavakasātāgirahemavatādīnaṃ saraṇagamanaṃ viya tapparāyaṇatā veditabbā. Nanu cete āḷavakādayo maggeneva āgatasaraṇagamanā, kathaṃ tesaṃ tapparāyaṇatāsaraṇagamanaṃ vuttanti? Maggenāgatasaraṇagamanehipi 『『sohaṃ vicarissāmi gāmā gāma』』ntiādinā (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 194) tehi tapparāyaṇatākārassa paveditattā tathā vuttaṃ. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti 『『brahmāyu ahaṃ, bho gotama, brāhmaṇo, brahmāyu ahaṃ, bho gotama, brāhmaṇo』』ti (ma. ni. 2.394) evampi paṇipāto daṭṭhabbo.

So panesa ñātibhayācariyadakkhiṇeyyatāvasena catubbidho hoti. Tattha dakkhiṇeyyatāhetukena paṇipātena saraṇagamanaṃ hoti, na itarehi ñātibhayādivasappavattehi tīhi paṇipātehi. Seṭṭhavaseneva hi saraṇaṃ gayhati, seṭṭhavasena bhijjati, tasmā yo sākiyo vā koliyo vā 『『buddho amhākaṃ ñātako』』ti vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ. Yo vā 『『samaṇo gotamo rājapūjito mahānubhāvo avandiyamāno anatthampi kareyyā』』ti bhayena vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ. Yopi bodhisattakāle bhagavato santike kiñci uggahitaṃ saramāno buddhakāle vā –

『『Ekena bhogaṃ bhuñjeyya, dvīhi kammaṃ payojaye;

Catutthañca nidhāpeyya, āpadāsu bhavissatī』』ti. (dī. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 這種世間的歸依以四種方式進行:自我奉獻、以此為歸依、成為弟子、禮敬。其中,自我奉獻是指"從今天開始,我將自己奉獻給佛、法、僧",爲了超越輪迴的痛苦而將自己的身心奉獻給佛等。以此為歸依是指"從今天開始,請記住我是以佛為歸依、以法為歸依、以僧為歸依的人"。成為弟子是指"從今天開始,請記住我是佛的弟子、法的弟子、僧的弟子"。禮敬是指"從今天開始,請記住我只對佛等三寶行禮、起立、合掌、恭敬"。這四種方式中,做其中任何一種都被認為是歸依。 此外,"我將自己奉獻給世尊、法、僧,我奉獻生命,我的自我已經奉獻,我的生命已經奉獻,我終生歸依佛,佛是我的歸依、庇護、保護",這樣也應理解為自我奉獻。"我看到了導師,我看到了世尊;我看到了善逝,我看到了世尊;我看到了正等正覺,我看到了世尊"(《相應部》2.154),這樣應該理解為大迦葉長老的歸依,即成為弟子。 "我將遊行于村莊城鎮,禮敬正等覺和正法的善性"(《相應部》1.246;《經集》194); "我們將遊行于村莊山林...正法的善性"(《經集》182)。 這樣應該理解為阿拉瓦卡、薩塔吉里、黑馬瓦塔等人的歸依,即以此為歸依。難道這些阿拉瓦卡等人不是通過聖道而獲得歸依的嗎?為什麼說他們是以此為歸依的歸依呢?即使是通過聖道獲得歸依的人,也因為他們表達了"我將遊行于村莊"等以此為歸依的方式,所以這樣說。 然後,婆羅門梵授從座位上起身,整理上衣,以頭禮拜世尊的雙足,以口親吻,以手撫摸,並說出自己的名字:"喬達摩先生,我是婆羅門梵授,喬達摩先生,我是婆羅門梵授"(《中部》2.394),這樣也應該理解為禮敬。 這種禮敬有四種:親屬、恐懼、老師、應供養。其中,只有因應供養而行禮敬才構成歸依,其他三種因親屬、恐懼等而行的禮敬不構成歸依。因為歸依只能以最高的方式獲得,也只能以最高的方式破壞,所以釋迦族人或拘利族人說"佛是我們的親屬"而禮拜,並不構成歸依。或者因為恐懼"沙門喬達摩受國王尊敬,有大威力,如果不禮拜可能會造成傷害"而禮拜,也不構成歸依。即使在菩薩時期從世尊那裡學到了什麼,或在成佛后 - "以一份享受,以二份經營事業; 第四份儲存,以備不時之需"(《長部》

3.265) –

Evarūpiṃ diṭṭhadhammikaṃ anusāsaniṃ uggahetvā 『『ācariyo me』』ti vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ, samparāyikaṃ pana niyyānikaṃ vā anusāsaniṃ paccāsīsanto dakkhiṇeyyapaṇipātameva karoti. Yo pana 『『ayaṃ loke aggadakkhiṇeyyo』』ti vandati, teneva gahitaṃ hoti saraṇaṃ.

Evaṃ gahitasaraṇassa ca upāsakassa vā upāsikāya vā aññatitthiyesu pabbajitampi ñātiṃ 『『ñātako me aya』』nti vandatopi saraṇagamanaṃ na bhijjati, pageva apabbajitaṃ. Tathā rājānaṃ bhayavasena vandato. So hi raṭṭhapūjitattā avandiyamāno anatthampi kareyyāti. Tathā yaṃ kiñci sippasikkhāpakaṃ titthiyampi 『『ācariyo me aya』』nti vandatopi na bhijjati. Evaṃ saraṇagamanassa pabhedo veditabbo.

Saraṇagamanakathā niṭṭhitā.

Saraṇagamanaphalakathā

Ettha ca lokuttarassa saraṇagamanassa cattāri sāmaññaphalāni vipākaphalaṃ ariyamaggasseva lokuttarasaraṇagamananti adhippetattā. Sakalassa pana vaṭṭadukkhassa anuppādanirodho ānisaṃsaphalaṃ. Vuttañhetaṃ –

『『Yo ca buddhañca dhammañca, saṅghañca saraṇaṃ gato;

Cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passati.

『『Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;

Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.

『『Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttamaṃ;

Etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatī』』ti. (dha. pa. 190-192);

Apica niccato anupagamanādivasena petassa ānisaṃsaphalaṃ veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ –

『『Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, sukhato upagaccheyya, kañci dhammaṃ attato upagaccheyya, mātaraṃ jīvitā voropeyya, pitaraṃ jīvitā voropeyya, arahantaṃ jīvitā voropeyya, paduṭṭhacitto tathāgatassa lohitaṃ uppādeyya, saṅghaṃ bhindeyya, aññaṃ satthāraṃ uddiseyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī』』ti (ma. ni. 3.128; a. ni. 1.276).

Lokiyassa pana saraṇagamanassa bhavasampadāpi bhogasampadāpi phalameva. Vuttañhetaṃ –

『『Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse,

Na te gamissanti apāyabhūmiṃ;

Pahāya mānusaṃ dehaṃ,

Devakāyaṃ paripūressantī』』ti.(dī. ni. 2.332; saṃ. ni. 1.37);

Aparampi vuttaṃ –

『『Atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca 『sādhu kho, devānaminda, buddhasaraṇagamanaṃ hoti, buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti dibbena āyunā dibbena vaṇṇena sukhena yasena ādhipateyyena dibbehi rūpehi saddehi gandhehi rasehi phoṭṭhabbehī』』』ti (saṃ. ni. 4.341).

Esa nayo dhamme saṅghe ca.

Apica velāmasuttādivasenapi saraṇagamanassa phalaviseso veditabbo. Tathā hi velāmasutte (a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 3.265) - 如此這般學習了現世的教導后,因"他是我的老師"而禮拜,並不構成歸依。但是,期待來世或解脫的教導而行禮敬,則是對應供養者的禮敬。而那些因"他是世間最高的應供養者"而禮拜的,則構成了歸依。 對於這樣獲得歸依的優婆塞或優婆夷,即使禮拜出家于其他教派的親戚,說"這是我的親戚",歸依也不會破壞,更不用說未出家的親戚了。同樣,因恐懼而禮拜國王也不會破壞歸依。因為國王受到國家尊敬,如果不禮拜可能會造成傷害。同樣,禮拜任何教授技藝的外道,說"這是我的老師",也不會破壞歸依。這樣應該理解歸

9.20) 『『karīsassa catutthabhāgappamāṇānaṃ caturāsītisahassasaṅkhyānaṃ suvaṇṇapātirūpiyapātikaṃsapātīnaṃ yathākkamaṃ rūpiyasuvaṇṇahiraññapūrānaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitānaṃ caturāsītiyā hatthisahassānaṃ caturāsītiyā assasahassānaṃ caturāsītiyā rathasahassānaṃ caturāsītiyā dhenusahassānaṃ caturāsītiyā kaññāsahassānaṃ caturāsītiyā pallaṅkasahassānaṃ caturāsītiyā vatthakoṭisahassānaṃ aparimāṇassa ca khajjabhojjādibhedassa āhārassa pariccajanavasena sattamāsādhikāni satta saṃvaccharāni nirantaraṃ pavattavelāmamahādānato ekassa sotāpannassa dinnaṃ mahapphalataraṃ, tato sataṃ sotāpannānaṃ dinnadānato ekassa sakadāgāmino, tato ekassa anāgāmino, tato ekassa arahato, tato ekassa paccekasambuddhassa, tato sammāsambuddhassa, tato buddhappamukhassa saṅghassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ, tato cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa vihārakaraṇaṃ, tato saraṇagamanaṃ mahapphalatara』』nti pakāsitaṃ. Vuttañhetaṃ –

『『Yaṃ, gahapati, velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo cekaṃ diṭṭhisampannaṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalatara』』nti (a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 如是,依此種見法的教誨,恭敬地說「我的老師」,這樣被稱為歸依,然而若是將其視為超越輪迴的教誨,便只做應供養的禮敬。若有人說「這是世間最值得供養的」,則因而被視為歸依。 因此,歸依的確立對於信士或信女而言,即使在外道中也對出家人說「這是我的親屬」,也不妨礙歸依的建立,甚至對於非出家人也是如此。同樣,對於國王因恐懼而行禮。因為他因國王的尊重而不受侮辱,甚至可能造成傷害。同樣,任何技能的教授者,即使在外道中說「這是我的老師」,也不妨礙歸依的建立。由此可知,歸依的種類應當被理解。 關於歸依的論述已完成。 關於歸依的果報 在此,超世間的歸依有四種共同果報,因其果報而成為高尚的道的歸依。所有輪迴的痛苦因不再生起而獲得的安樂果報。正如所說: 「誰歸依佛、法、僧, 四種高尚的真理, 正智明瞭之人, 見到痛苦與痛苦的起因; 痛苦的消逝, 高尚的八正道, 通向痛苦的止息。」 「這確實是歸依的安樂,這確實是最好的歸依, 歸依后,所有痛苦皆得解脫。」(《大集經》190-192) 此外,因不再生起而獲得的安樂果報應當被理解。正如所說: 「這是一個地方,信士若能歸依, 他將不再生起任何造作, 不再生起痛苦, 不再生起對母親、父親、阿羅漢的傷害, 也不再傷害如來, 不再分裂僧團, 不再指向其他老師。」(《中部經》3.128;《增支部》1.276) 而世間的歸依則有生存的利益與享樂的利益。正如所說: 「那些歸依佛的人, 不會投生到惡道; 捨棄人身, 他將得天身,充實而滿足。」(《長部經》2.332;《相應部》1.37) 另有說法: 「此時,天主因與八萬天神一同, 前往大摩訶莫伽連,… 站在一旁,天主對大摩訶莫伽連說:『 確實,天主,歸依佛的果報, 因歸依佛,眾生在身死後, 投生於善道,天界。 他們在十種境界中, 獲得天的長壽、光輝、快樂、名聲、權勢、 以及天的色、聲、香、味、觸的享受。』」(《相應部》4.341) 此法應適用於法與僧。 此外,依照《維羅摩經》等,歸依的特別果報也應被理解。正如在《維羅摩經》中所說:

9.20) –

Ādi. Evaṃ saraṇagamanaphalaṃ veditabbaṃ.

Saraṇagamanaphalakathā niṭṭhitā.

Saraṇagamanasaṃkilesabhedakathā

Tattha ca lokiyasaraṇagamanaṃ tīsu vatthūsu aññāṇasaṃsayamicchāñāṇādīhi saṃkilissati, na mahājutikaṃ, na ujjalaṃ aparisuddhaṃ apariyodātaṃ hoti, na mahāvipphāraṃ anuḷāraṃ. Ettha ca aññāṇaṃ nāma vatthuttayassa guṇānaṃ ajānanaṃ tattha sammoho. 『『Buddho nu kho, na nu kho』』tiādinā vicikicchā saṃsayo. Micchāñāṇaṃ nāma tassa guṇānaṃ aguṇabhāvaparikappanena viparītaggāhoti veditabbaṃ. Lokuttarassa pana saraṇagamanassa natthi saṃkileso. Lokiyassa ca saraṇagamanassa duvidho bhedo sāvajjo anavajjo ca. Tattha sāvajjo aññasatthārādīsu attaniyyātanādīhi hoti, so aniṭṭhaphalo. Anavajjo pana kālakiriyāya hoti. Lokiyañhi saraṇagamanaṃ sikkhāpadasamādānaṃ viya aggahitakālaparicchedakaṃ jīvitapariyantameva hoti, tasmā tassa khandhabhedena bhedo, so avipākattā aphalo. Lokuttarassa pana nevatthi bhedo. Bhavantarepi hi ariyasāvako aññaṃ satthāraṃ na uddisatīti. Evaṃ saraṇagamanassa saṃkileso ca bhedo ca veditabbo.

Kasmā panettha vodānaṃ na gahitaṃ, nanu vodānavibhāvanāpi tattha kosallāya hotīti? Saccametaṃ, taṃ pana saṃkilesaggahaṇena atthato dīpitaṃ hotīti na gahitaṃ. Yāni hi tesaṃ saṃkilesakāraṇāni aññāṇādīni , tesaṃ sabbena sabbaṃ anuppādanena uppannānañca pahānena vodānaṃ hotīti. Evamettha 『『saraṇaṃ saraṇagamana』』ntiādīnaṃ papañco veditabbo. Imassa pana yathāvuttapapañcassa idha avacane kāraṇaṃ dassento āha 『『so pana idha vuccamāno』』tiādi. Tattha saraṇavaṇṇanatoti sāmaññaphalasutte vuttasaraṇavaṇṇanato.

Saraṇagamanasaṃkilesabhedakathā niṭṭhitā.

Upāsakattapaṭivedanākathā

Evaṃdhāretūti evaṃ jānātūti attho. Ettha ko upāsakoti sarūpapucchā, tasmā kiṃlakkhaṇo upāsakoti vuttaṃ hoti. Kasmāti hetupucchā. Tena kena pavattinimittena upāsakasaddo tasmiṃ puggale niruḷhoti dasseti. Tenāha 『『kasmā upāsakoti vuccatī』』ti. Saddassa hi abhidheyyapavattinimittaṃ tadatthassa tabbhāvakāraṇaṃ. Kimassa sīlanti kīdisaṃ assa upāsakassa sīlaṃ, kittakena sīlenāyaṃ sīlasampanno nāma hotīti attho. Ko ājīvoti ko assa sammāājīvo. So pana micchājīvassa parivajjanena hotīti sopi vibhajīyati. Kā vipattīti kassa sīlassa ājīvassa vā vipatti. Anantarassa hi vidhi vā paṭisedho vā. Sampattīti etthāpi eseva nayo.

Idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbanti kathaṃ veditabbaṃ? Vuccate – ko upāsakoti khattiyādīsu yo koci tisaraṇaṃ gato gahaṭṭho. Saraṇagamanameva hettha kāraṇaṃ, na jātiādiviseso. Vuttañhetaṃ 『『yato kho, mahānāma, buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ettāvatā kho, mahānāma, upāsako hotī』』ti (saṃ. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 序言。這樣應當了知皈依的果報。 皈依果報的論述已結束。 皈依的污染和分別的論述 在此,世間的皈依在三種事物上因無知、疑惑、邪知等而被污染,不是大光明的,不是清澈的,不是純凈的,不是廣大的,不是殊勝的。在此,無知者,是不瞭解三種事物的功德,在那裡是迷惑。"是佛陀嗎?不是嗎?"等是疑惑。邪知應當了知是通過認為其功德為非功德而執取相反的。 出世間的皈依則沒有污染。世間皈依的分別有兩種:有過失和無過失。在那裡,有過失是通過歸依其他師長等,自己奉獻等,這是不如意的果報。無過失是在臨終時。世間皈依如同接受戒律一樣,只限定在有限的生命期間,因此它的分別是在蘊的分別中,由於沒有成熟,所以沒有果報。出世間則沒有分別。因為聖弟子在來世也不會推崇其他師長。這樣應當了知皈依的污染和分別。 為什麼在此不接受清凈?難道在此清凈的闡明不是爲了善巧嗎?確實如此,但這是通過把污染抓住而在意義上已經顯示了,所以沒有接受。那些污染的原因如無知等,通過完全不生起它們,以及捨棄已生起的,就是清凈。這樣在此應當了知"皈依、皈依"等的繁複。爲了顯示在此不宣說這已經說過的繁複的原因,他說:"但在此被宣說"等。在那裡,皈依的讚美是從《果報經》中所說的皈依贊美。 皈依的污染和分別的論述已結束。 優婆塞宣告的論述 "這樣應當持"意思是"這樣應當知道"。在此,什麼是優婆塞?這是一個性質的詢問,因此說明了優婆塞的特徵。為什麼?這是原因的詢問。通過什麼樣的生起原因,優婆塞一詞在那個人身上建立?因此說:"為什麼稱為優婆塞?"詞語的顯示原因是其意義存在的原因。他的戒是什麼?即優婆塞的戒是什麼樣的,以什麼樣的戒他被稱為具戒?什麼是生活?即他的正確生活是什麼。這通過避免邪命而存在,這也被分析。什麼是過失?即戒或生活的過失是什麼。在緊接著的規定或禁止中。成就是什麼?這裡也是同樣的方式。 這應當了知為雜論。怎麼了知?說:什麼是優婆塞?在剎帝利等中,任何皈依三寶的居士。在此,皈依是原因,不是出身等的差異。確實已經說過:"從什麼時候,摩訶男,皈依佛、法、僧,就在這個程度上是優婆塞。

5.1033).

Kasmā upāsakoti ratanattayaupāsanato. Teneva saraṇagamanena tattha ca sakkaccakiriyāya ādaragāravabahumānādiyogena payirupāsanatoti vuttaṃ hoti. So hi buddhaṃ upāsatīti upāsako. Dhammaṃ, saṅghaṃ upāsatīti upāsako.

Kimassasīlanti pañca veramaṇiyo. Veramaṇiyoti cettha veraṃ vuccati pāṇātipātādīsu dussīlyaṃ, tassa mananato hananato vināsanato veramaṇiyo pañca viratiyo viratippadhānattā tassa sīlassa. Vuttañhetaṃ 『『yato kho, mahānāma, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā, kāmesumicchācārā, musāvādā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ettāvatā kho, mahānāma, upāsako sīlavā hotī』』ti (saṃ. ni. 5.1033).

Ko ājīvoti pañca micchāvaṇijjā pahāya dhammena samena jīvitakappanaṃ. Vuttañhetaṃ – 『『pañcimā, bhikkhave, vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā. Katamā pañca? Satthavaṇijjā sattavaṇijjā maṃsavaṇijjā majjavaṇijjā visavaṇijjā. Imā kho, bhikkhave, pañca vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā』』ti (a. ni. 5.177).

Ettha ca satthavaṇijjāti āvudhabhaṇḍaṃ katvā vā kāretvā vā yathākataṃ vā paṭilabhitvā tassa vikkayo. Sattavaṇijjāti manussavikkayo. Maṃsavaṇijjāti sūnakārādayo viya migasūkarādike posetvā maṃsaṃ sampādetvā vikkayo. Majjavaṇijjāti yaṃ kiñci majjaṃ yojetvā tassa vikkayo. Visavaṇijjāti visaṃ yojetvā saṅgahetvā vā tassa vikkayo. Tattha satthavaṇijjā paroparodhanimittatāya akaraṇīyā vuttā, sattavaṇijjā abhujissabhāvakaraṇato, maṃsavisavaṇijjā vadhahetuto, majjavaṇijjā pamādaṭṭhānatoti veditabbā.

Kā vipattīti yā tasseva sīlassa ca ājīvassa ca vipatti bhedo kopo pakopo ca, ayamassa vipatti. Apica yāya esa caṇḍālo ceva hoti malañca paṭikuṭṭho ca, sāpissa vipattīti veditabbā. Te ca atthato assaddhiyādayo pañca dhammā honti. Yathāha –

『『Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako upāsakacaṇḍālo ca hoti upāsakamalañca upāsakapaṭikuṭṭho ca. Katamehi pañcahi? Assaddho hoti, dussīlo hoti, kotūhalamaṅgaliko hoti, maṅgalaṃ pacceti, no kammaṃ , ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ pariyesati, tattha ca pubbakāraṃ karotī』』ti (a. ni.

以下是巴利文的完整直譯: 為什麼稱為優婆塞?是由於對三寶的皈依。因此,通過皈依的行為,因恭敬、尊重、崇敬等而被稱為皈依者。因為他皈依佛陀,所以稱為優婆塞。皈依法、皈依僧,所以稱為優婆塞。 他的戒是什麼?是五種禁戒。這裡的禁戒是指在殺生等不善行中,因其心念而有殺害和毀滅,因此五種禁戒是因其戒律的修持而存在。確實說過:"從什麼時候,摩訶男,優婆塞在殺生方面是禁止的,在不偷盜方面是禁止的,在邪淫方面是禁止的,在妄語方面是禁止的,在酒類及麻醉品方面是禁止的。僅此而已,摩訶男,優婆塞是具戒的。"(《相應部·尼柯經》第5卷1033節) 什麼是生活?是五種邪商的捨棄及通過正法的平等生存。確實說過:"五種商業是不應當由優婆塞進行的。哪五種?即害生商業、害人商業、肉類商業、酒類商業、毒品商業。這五種商業是不應當由優婆塞進行的。"(《增支部·尼柯經》第5卷177節) 在這裡,害生商業是指通過捕殺動物而獲得的收益。害人商業是指通過傷害他人而獲得的收益。肉類商業是指通過養殖和捕殺動物而獲得肉類的收益。酒類商業是指通過任何形式的酒精而獲得的收益。毒品商業是指通過毒品的交易而獲得的收益。在此,害生商業因他人受害而不應進行,害人商業因傷害他人而不應進行,肉類與毒品商業因殺戮而不應進行,酒類商業因酗酒而不應進行。 什麼是過失?是指戒律和生活的過失、憤怒、惱怒。此為其過失。此外,因而成為不信者和污穢者,這也是其過失。應當了知這五種法則。正如所說: "具備五種法則的優婆塞,優婆塞的污穢者,優婆塞的不潔者。哪五種?不信、不善、不專注、遭遇不善,非善業,外求他人,反而做出不善之事。"

5.175).

Ettha ca upāsakapaṭikuṭṭhoti upāsakanihīno. Buddhādīsu kammakammaphalesu ca saddhāvipariyāyo assaddhiyaṃ micchādhimokkho, yathāvuttena assaddhiyena samannāgato assaddho. Yathāvuttasīlavipattiājīvavipattivasena dussīlo. 『『Iminā diṭṭhādinā idaṃ nāma maṅgalaṃ hotī』』ti evaṃ bālajanaparikappitakotūhalasaṅkhātena diṭṭhasutamutamaṅgalena samannāgato kotūhalamaṅgaliko. Maṅgalaṃ paccetīti diṭṭhamaṅgalādibhedaṃ maṅgalameva pattiyāyati. No kammanti kammassakataṃ no pattiyāyati. Itobahiddhāti ito sabbaññubuddhasāsanato bahiddhā bāhirakasamaye. Dakkhiṇeyyaṃ pariyesatīti duppaṭipannaṃ dakkhiṇārahasaññī gavesati. Pubbakāraṃ karotīti dānamānanādikaṃ kusalakiriyaṃ paṭhamataraṃ karoti. Ettha ca dakkhiṇeyyapaayesanapubbakāre ekaṃ katvā pañca dhammā veditabbā.

Kāsampattīti sāva tassa sīlasampadā ca ājīvasampadā ca sampatti, ye cassa ratanabhāvādikarā saddhādayo pañca dhammā. Yathāha –

『『Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako upāsakaratanañca hoti upāsakapadumañca upāsakapuṇḍarīko ca. Katamehi pañcahi? Saddho hoti, sīlavā hoti, na kotūhalamaṅgaliko hoti, kammaṃ pacceti, no maṅgalaṃ, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ pariyesati, idha ca pubbakāraṃ karotī』』ti.

Ettha ca catunnampi parisānaṃ ratijananaṭṭhena upāsakova ratanaṃ upāsakaratanaṃ, guṇasobhākittisaddasugandhatāhi upāsakova padumaṃ upāsakapadumaṃ, tathā upāsakapuṇḍarīko ca veditabbo. Sesamettha vipattiyaṃ vuttavipariyāyena viññeyyaṃ. Evamidaṃ 『『ko upāsako』』tiādikaṃ pakiṇṇakaṃ vitthārato veditabbaṃ. Imassa pana pakiṇṇakassa idha vitthāretvā avacane kāraṇaṃ dassento āha 『『taṃ atibhāriyakaraṇato』』tiādi.

Ādimhīti ādiatthe. Koṭiyanti pariyantakoṭiyaṃ. Vihāraggenāti ovarakakoṭṭhāsena, 『『imasmiṃ gabbhe vasantānaṃ idaṃ panasaphalaṃ pāpuṇātī』』tiādinā taṃtaṃvasanaṭṭhānakoṭṭhāsenāti attho. Ajjatanti ajja icceva attho. Pāṇehi upetanti iminā tassa saraṇagamanassa āpāṇakoṭikataṃ dassento 『『yāva me jīvitaṃ pavattatī』』tiādīni vatvā puna jīvitenapahaṃ vatthuttayaṃ paṭipūjento saraṇagamanañca rakkhāmīti uppannaṃ tassa brāhmaṇassa adhippāyaṃ vibhāvento 『『ahañhī』』tiādimāha. Pāṇehi upetanti hi yāva me pāṇā dharanti, tāva saraṇaṃ upetaṃ, upento na vācāmattena na ekavāraṃ cittuppādanamattena, atha kho pāṇānaṃ pariccajanavasena yāvajīvaṃ upetanti evamettha attho veditabbo.

Adhivāsetūti sādiyatu, taṃ pana sādiyanaṃ manasā sampaṭiggaho hotīti āha 『『sampaṭicchatū』』ti. Kāyaṅganti kāyameva aṅganti vadanti, kāyassa vā aṅgaṃ sīsādi kāyaṅgaṃ, sīsādi sarīrāvayavanti vuttaṃ hoti. Vācaṅganti 『『hotu sādhū』』ti evamādivācāya aṅgaṃ avayavaṃ. Vācaṅgassa copanaṃ vācāya pavattanamevāti veditabbaṃ. Abbhantareyevāti attano cittasantāneyeva. Khantiṃ cāretvāti khantiṃ pavattetvā, ruciṃ uppādetvāti vuttaṃ hoti. 『『Khantiṃ dhāretvā』』tipi pāṭho, uppannaṃ ruciṃ abbhantareyeva dhāretvā vacībhedena apakāsetvāti vuttaṃ hoti.

以下是巴利文的完整直譯: 在這裡,優婆塞的不潔者是指優婆塞的低劣者。在佛陀等的行為及果報中,信仰的顛倒是指不信,因而與不信相應而成為不信者。因所說的戒律的失誤及生活的失誤而成為不善者。"以此見解,這確實是福德"這樣因愚昧人所構想的好奇心而與見聞最上之福德相應,因而成為好奇心的福德者。福德的反對是指見福德等的種類而獲得福德。沒有行為是指行為的果報並不獲得。這裡的"外"是指在普遍的佛教教法之外的外在時刻。尋求南方是指對難以接受的南方的追求。進行先行的行為是指施捨、尊重等善行的優先進行。在這裡,尋求南方和先行的行為合併爲一個,五種法則應當了知。 什麼是福報?是指他的戒律的圓滿和生活的圓滿,及因其如寶等的信仰等五種法則。正如所說: "具備五種法則的優婆塞,優婆塞的寶者,優婆塞的蓮花者,優婆塞的白蓮者。哪五種?信者,具戒者,不是好奇心的福德者,行為獲得,不是福德,不在外尋求南方,且在此進行先行的行為。" 在這裡,四種聚會中,優婆塞是寶,優婆塞的寶是指因其德行、光輝、聲譽、香氣而稱為蓮花,因而優婆塞是蓮花,優婆塞的白蓮者也應當如此理解。其餘的過失應當通過所說的反義詞來理解。這樣關於"什麼是優婆塞"等的雜論應當詳細了知。對於這一雜論,在這裡展開並顯示原因時說:"這是因其過於繁重而如此。" "開始"是指開始的意義。邊界是指邊界的邊界。以住處為界,是指通過所說的"在此胎中居住的人,愿得此果實"等的住處的界限。現在是指現在的意思。與生命相關是指通過這一皈依的行為,"只要我的生命持續"等的說法,再次通過生命的延續而完成三種事物的供養,關於皈依的保護也產生了。因此,佈施者的意圖應當被理解為"我確實是"等的說法。與生命相關是指只要我的生命存在,皈依便存在,而不是僅僅通過口頭或一次的心念,而是通過生命的放棄而持續存在,這應當如此理解。 "愿得滿足"是指愿得滿足,且通過心的完全接受而滿足,故說"愿得完全接受"。身體的部分是指身體的部分,或身體的某個部分如頭等身體的部分。語言的部分是指"愿善"等的語言部分。語言的部分的產生是指語言的運作。內在是指自身的心念。通過忍耐而引發,是指引發忍耐,通過產生的樂趣而引發。也有"忍耐維持"的說法,意為通過內在產生的樂趣而維持語言的不同。

Kathaṃ pana verañjo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ aññāsi. Na hi tena sakkā bhagavato cittappavatti paccakkhato viññātuṃ, tasmā 『『bhagavato adhivāsanaṃ viditvā』』ti kasmā vuttanti ce? Kiñcāpi tena na sakkā cittappavatti paccakkhato viññātuṃ, tathāpi ākārasallakkhaṇakusalatāya anvayabyatirekavasena anumānato aññāsīti dassento āha 『『sace me samaṇo gotamo』』tiādi. Ākārasallakkhaṇakusalatāyāti cittappavattiākāravijānane chekatāya, adhippāyavijānane kusalatāyāti vuttaṃ hoti. Dasanakhasamodhānasamujjalanti dvīsu hatthesu dasannaṃ nakhānaṃ samodhānena ekībhāvena samujjalantaṃ. Añjalinti hatthapuṭaṃ. Paṭimukhoyevāti abhimukhoyeva, na bhagavato piṭṭhiṃ dassetvāti attho. Vanditvāti pañcapatiṭṭhitena vanditvā.

Upāsakattapaṭivedanākathā niṭṭhitā.

Dubbhikkhakathā

以下是巴利文的完整直譯: 如何這位婆羅門知道佛陀的意願?因為他無法直接了知佛陀的心意,因此問道:"為什麼說『知道佛陀的意願』?"儘管他無法直接了知心意,然而通過觀察的特徵的熟練,依據因果關係的推理而知曉。這是爲了說明他所說的"如果我有修行者戈塔瑪"等。觀察特徵的熟練是指通過心意的特徵的識別而斷絕,意圖的識別是指通過善巧的識別而存在。通過十指的聚合而閃耀是指在兩隻手上十個指甲的聚合而以一種統一的方式閃耀。合掌是指雙手的合攏。面向是指面向佛陀,而不是背對佛陀。禮拜是指以五種姿勢禮拜。 優婆塞宣告的論述已結束。 關於饑荒的論述

16.Susassakālepīti sampannasassakālepi. Atisamagghepīti atisayena appagghepi, yadā kiñcideva datvā bahuṃ pubbaṇṇāparaṇṇaṃ gaṇhanti, tādise kālepīti attho. Sāliādi dhaññaṃ pubbaṇṇaṃ, muggamāsādi aparaṇṇaṃ. Dvidhā pavattaṃ īhitaṃ etthāti dvīhitikāti majjhapadalopībāhiratthasamāsoyamīti dassento āha 『『dvidhā pavattaīhitikā』』ti. Īhanaṃ īhitanti īhitasaddoyaṃ bhāvasādhanoti āha 『『īhitaṃ nāma iriyā』』ti. Tattha iriyāti kiriyā. Kassa panesā kiriyāti āha 『『cittairiyā』』ti, cittakiriyā cittappayogoti attho. Tenevāha 『『cittaīhā』』ti. Kathaṃ panettha īhitassa dvidhā pavattīti āha 『『lacchāma nu kho』』tiādi. Tattha lacchāma nu khoti idaṃ duggatānaṃ vasena vuttaṃ. Jīvituṃ vā sakkhissāma nu kho, noti idaṃ pana issarānaṃ vasena vuttanti veditabbaṃ. Bhikkhamānāti yācamānā. 『『Duhitikā』』tipi pāṭho. Tatthāpi vuttanayenevattho veditabbo. Dvi-saddassa hi du-saddādesenāyaṃ niddeso hoti. Dukkhaṃ vā īhitaṃ ettha na sakkā koci payogo sukhena kātunti duhitikā, dukkarajīvitappayogāti attho.

Du-sadde vā ukārassa vakāraṃ katvā dvīhitikāti ayaṃ niddesoti āha 『『atha vā』』tiādi. Byādhi rogoti etāni 『『āturatā』』ti imassa vevacanāni. Tena setaṭṭikā nāma ekā rogajātīti dasseti. So pana rogo pāṇakadosena sambhavati. Eko kira pāṇako nāḷamajjhagataṃ gaṇṭhiṃ vijjhati, yena viddhattā nikkhantampi sālisīsaṃ khīraṃ gahetuṃ na sakkoti. Tenāha 『『pacchinnakhīra』』ntiādi.

Vuttasassanti vapitasassaṃ. Tatthāti verañjāyaṃ. Salākāmattaṃ vuttaṃ etthāti salākāvuttā, purimapade uttarapadalopenāyaṃ niddeso. Tenāha 『『salākā eva sampajjatī』』ti. Yaṃ tattha vuttaṃ vāpitaṃ, taṃ salākāmattameva ahosi, phalaṃ na jāyatīti attho. Sampajjatīti ca iminā 『『salākāvuttā』』ti etthāyaṃ vuttasaddo nipphattiatthoti dasseti. Salākāyāti veḷuvilīvatālapaṇṇādīhi katasalākāya. Dhaññavikkayakānaṃ santikanti dhaññaṃ vikkiṇantīti dhaññavikkayakā, tesaṃ samīpanti attho. Kayakesūti dhaññagaṇhanakesu. Kiṇitvāti gahetvā. Dhaññakaraṇaṭṭhāneti koṭṭhāgārassa samīpaṭṭhāne, dhaññaminanaṭṭhāneti vuttaṃ hoti . Vaṇṇajjhakkhanti kahāpaṇaparikkhakaṃ. Nasukarā uñchena paggahena yāpetunti paggayhatīti paggaho, patto. Tena paggahena pattenāti attho, pattaṃ gahetvā bhikkhācariyāya yāpetuṃ na sakkāti vuttaṃ hoti. Tenevāha 『『paggahena yo uñcho』』tiādi. Nasukarāti sukarabhāvo ettha natthīti nasukarā. Piṇḍāya caritvāti piṇḍāya caraṇahetu. Hetuatthepi hi tvāsaddameke icchanti.

以下是巴利文的完整直譯: 「如意的食物」是指豐饒的食物。通過極為豐富的食物,即使是少量的食物,若給予一些便可獲得大量的剩餘,這樣的食物稱為「如意的」。大米等糧食是指早期的食物,牛奶等是指後期的食物。這裡說到「二種食物」,是指二種食物的存在,因而說明「二種食物的存在」。「食物」的意義是指食物的性質,因此說「食物的運動」。在這裡,運動是指行為。什麼是這種行為?因此說「心的運動」,即心的行為。因而說「心的意圖」。如何這裡的「意圖的二種存在」?因此說「我們是否能夠獲得?」等。在這裡「我們是否能夠獲得」是指以困苦者的身份所說。我們是否能夠生活,或是否能夠生活,這應當理解為以權勢者的身份所說。乞食者是指請求食物的人。「二種食物」也是如此理解。在這裡,二字的解釋是通過「二」字的解釋。苦的意圖在這裡無法通過快樂的方式來實現,因此「二種食物」是指艱難的生活方式。 「二」字或「烏」字的解釋是指「二種食物」的解釋,因此說「或者」。疾病是指這些「痛苦」的意思。因此,白癜風是指一種疾病。這個疾病是由生命的痛苦引起的。一個人用刀刺穿了脈搏的中間,以至於被刺中后無法再取到牛奶。因此說「後來的牛奶」。 「所說的食物」是指種植的食物。在這裡是指在維蘭賈中。這裡所說的「如意的食物」是指一種食物的性質,前面的部分通過後面的部分解釋。因此說「如意的食物確實存在」。在這裡所說的「所種植的食物」是指「如意的食物」,而果實不會產生。確實存在的是指「如意的食物」的存在。種植的食物是指用竹子、草等製成的食物。糧食交易者的附近是指出售糧食的人,意為「在他們的附近」。「在糧食的收集器中」是指在糧食的聚集地。通過購買,意為獲取。糧食的來源是指在糧食的存放地。通過收集金錢的方式,意為通過金錢的交易。通過乞討而獲得的食物是指通過乞討而獲得的食物,意為通過乞討而獲得的食物。通過乞討而獲得的食物是指通過乞討而獲得的食物,這樣的說法是指通過乞討而獲得的食物。

Uttarāpathato āgatā, uttarāpatho vā nivāso etesanti uttarāpathakāti vattabbe niruttinayena 『『uttarāhakā』』ti vuttaṃ. Tenāha 『『uttarāpathavāsikā』』tiādi. 『『Uttarāpathakā』』icceva vā pāḷipāṭho veditabbo. Keci pana 『『uttaraṃ visiṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ āharantīti uttarāhakā, uttaraṃ vā adhikaṃ agghaṃ nentīti uttarāhakā』』tiādinā aññena pakārena atthaṃ vaṇṇayanti. Assānaṃ uṭṭhānaṭṭhāneti assānaṃ ākaraṭṭhāne. Verañjanti verañjāyaṃ. Bhummatthe hetaṃ upayogavacanaṃ. Mandiranti assasālaṃ. Assamaṇḍalikāyoti paññāyiṃsūti parimaṇḍalākārena katattā assamaṇḍalikāyoti pākaṭā ahesuṃ. Evaṃ katānañca assasālānaṃ bahuttā bahuvacananiddeso kato. Dasannaṃ dasannaṃ assānaṃ vasanokāso ekekā assamaṇḍalikātipi vadanti. Addhānakkhamā na hontīti dīghakālaṃ pavattetuṃ khamā na honti, na cirakālappavattinoti vuttaṃ hoti.

Gaṅgāya dakkhiṇā disā appatirūpadeso, uttarā disā patirūpadesoti adhippāyenāha 『『na hi te』』tiādi. Gaṅgāya dakkhiṇatīrajātā dakkhiṇāpathamanussā. 『『Amhākaṃ buddho』』ti evaṃ buddhaṃ mamāyantīti buddhamāmakā. Evaṃ sesesupi. Paṭiyādetunti sampādetuṃ. Niccabhattasaṅkhepenāti niccabhattākārena. Pubbaṇhasamayanti idaṃ bhummatthe upayogavacananti āha 『『pubbaṇhasamayetiattho』』ti. Accantasaṃyoge vā idaṃ upayogavacananti dassetuṃ yathā accantasaṃyogattho sambhavati, tathā atthaṃ dassento āha 『『pubbaṇhe vā samaya』』ntiādi. Evanti evaṃ pacchā vuttanayena atthe vuccamāne. Nanu ca vihāre nisīdantāpi antaravāsakaṃ nivāsetvāva nisīdanti, tasmā 『『nivāsetvā』』ti idaṃ kasmā vuttanti āha 『『vihāranivāsanaparivattanavasenā』』tiādi. Vihāranivāsanaparivattanañca vihāre nisinnakāle nivatthampi puna gāmappavesanasamaye cāletvā ito cito ca saṇṭhapetvā sakkaccaṃ nivāsanamevāti veditabbaṃ. Tenevāha 『『na hi te tato pubbe anivatthā ahesu』』nti. Pattacīvaramādāyāti pattañca cīvarañca gahetvā. Gahaṇañcettha na kevalaṃ hattheneva, atha kho yena kenaci ākārena dhāraṇamevāti dassento yathāsambhavamatthayojanaṃ karoti 『『pattaṃ hatthehī』』tiādinā.

Gatagataṭṭhāneti assamaṇḍalikāsu sampattasampattaṭṭhāne. Udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā paribhuñjantīti ettha kasmā pana te bhikkhū sayameva evaṃ katvā paribhuñjanti, kimevaṃ laddhaṃ kappiyakārakehi yāguṃ vā bhattaṃ vā pacāpetvā sayaṃ vā pacitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭatīti āha 『『therānaṃ koci kappiyakārako natthī』』tiādi. Kappiyākappiyabhāvaṃ anapekkhitvā bhikkhūnaṃ evaṃ kātuṃ sāruppaṃ na hotīti vatvā puna akappiyabhāvampi dassento āha 『『na ca vaṭṭatī』』ti. Bhājanādipariharaṇavasena bahubhaṇḍikatāya abhāvato vuttaṃ 『『sallahukavuttitā』』ti. Sakaṃ sakaṃ paṭivīsanti attano attano koṭṭhāsaṃ. Appossukkāti samaṇadhammato aññattha nirussāhā. Tadupiyanti tadanurūpaṃ. Pisatīti cuṇṇeti. Puññañāṇavisesehi kattabbakammassa manāpatā hotīti āha 『『puññavatā』』tiādi. Nanti naṃ patthapulakaṃ. 『『Na tato paṭṭhāyā』』ti vacanato tato pubbe bhagavato piṇḍāya caraṇampi dassitanti veditabbaṃ.

Laddhāti labhitvā. 『『Laddho』』ti vā pāṭho, upaṭṭhākaṭṭhānaṃ neva laddhoti attho. Kadā pana thero upaṭṭhākaṭṭhānaṃ laddhoti? Vuccate (dī. ni. aṭṭha. 2.11; a. ni. aṭṭha. 1.

以下是巴利文的完整直譯: 從北方而來的,北方的居住者,這些是指北方人,故在解釋中說「北方人」。因此說「北方居住者」等。「北方人」這個詞也應當如此理解。有些人則通過「北方的特別物品」或「北方的更多財富」來解釋其意義。馬的起立之處是指馬的起立的位置。維蘭賈是指維蘭賈地區。這裡的「地」是指地的用途。馬廄是指馬的棲息地。由於馬的棲息地是以圓形的方式建立的,因此說「馬廄是顯而易見的」。因此,因馬廄而有許多馬的集合的解釋已被給出。十匹馬的棲息地也被稱為「馬廄」。「無法長時間停留」是指不能在很長時間內停留的意思。 從恒河的南方,南方的方向是指不適合的地方,北方的方向是指適合的地方,因此說「確實沒有」。從恒河的南岸出生的南方人。說「我們的佛陀」,即是指佛陀是我的。其他的也是如此。給予是指提供。以常規的食物數量為基礎,是指以常規的食物為基礎。早晨的時刻是指在地的用途。因此說「早晨的時刻」是指早晨的意義。極端的結合或是指這種用途的意義,因此說「早晨或時刻」等。如此,正如後面所說的意義被稱為「如此」。難道在寺院中坐著的人不也是在內居住的嗎?因此說「居住后」,這是為什麼說的呢?因此說「因寺院居住的轉變」。寺院居住的轉變是指在寺院坐著的時候,雖然已經脫離,但在進入村莊的時候,仍然能保持在這裡和那裡之間的聚集而認真地居住。因此說「確實沒有在此之前而未曾離開」。拿著缽和袈裟是指同時拿著缽和袈裟。這裡的拿,不僅僅是用手,而是以任何方式持有的意思,因此說「拿著缽在手中」。 在去過的地方是指在馬廄中充滿了財富的地方。擠壓泥土,壓實后食用,為什麼這些比丘會這樣自作主張地享用呢?為什麼這樣獲取的食物,是否可以通過安排食物或飯菜而自己烹飪來享用呢?因此說「沒有長者的安排」。不考慮食物的適當與不適當,認為這樣做是合適的,因此再次說明「也不合適」。由於避免器皿等的使用而導致的多重物品的缺乏,因此說「輕鬆的生活」。各自歸各自,意為各自的地方。沒有安靜是指沒有安寧的狀態。那樣的地方是指相應的地方。磨碎的意思是指磨成粉末。因有善行的特定知識而能進行的行為,故說「有善行的人」等。並非渴望的意思。「不是從那裡開始」的說法是指在那之前佛陀的乞食行為被展示。 獲得是指獲得。說「獲得」是指沒有獲得的意思。什麼時候長者會獲得?這被稱為。

1.219-223) – ekadā kira bhagavā nāgasamālattherena saddhiṃ addhānamaggappaṭipanno dvedhāpathaṃ patto. Thero maggā ukkamma 『『bhagavā ahaṃ iminā maggena gacchāmī』』ti āha. Atha naṃ bhagavā 『『ehi bhikkhu, iminā gacchāmā』』ti āha. So 『『handa bhagavā tumhākaṃ pattacīvaraṃ gaṇhatha, ahaṃ iminā gacchāmī』』ti vatvā pattacīvaraṃ chamāyaṃ ṭhapetuṃ āraddho. Atha bhagavā 『『āhara bhikkhū』』ti vatvā pattacīvaraṃ gahetvā gato. Tassapi bhikkhuno itarena maggena gacchato corā pattacīvarañceva hariṃsu, sīsañca bhindiṃsu. So 『『bhagavā dāni me paṭisaraṇaṃ, na añño』』ti cintetvā lohitena gaḷantena bhagavato santikaṃ āgami. 『『Kimidaṃ bhikkhū』』ti ca vutte taṃ pavattiṃ ārocesi. Atha naṃ bhagavā 『『mā cintayi bhikkhu, etaṃ kāraṇaṃyeva te nivārayimhā』』ti vatvā samassāsesi.

Ekadā pana bhagavā meghiyattherena saddhiṃ pācīnavaṃsamigadāye jantugāmaṃ agamāsi. Tatrāpi meghiyo jantugāme piṇḍāya caritvā nadītīre pāsādikaṃ ambavanaṃ disvā 『『bhagavā tumhākaṃ pattacīvaraṃ gaṇhatha, ahaṃ etasmiṃ ambavane samaṇadhammaṃ karomī』』ti vatvā bhagavatā tikkhattuṃ nivāriyamānopi gantvā akusalavitakkehi anvāsatto paccāgantvā taṃ pavattiṃ ārocesi. Tampi bhagavā 『『idameva te kāraṇaṃ sallakkhayitvā nivārayimhā』』ti vatvā anupubbena sāvatthiṃ agamāsi. Tattha gandhakuṭipariveṇe paññattavarabuddhāsane nisinno bhikkhusaṅghaparivuto bhikkhū āmantesi – 『『bhikkhave, idānimhi mahallako, ekacce bhikkhū 『iminā maggena gacchāmā』ti vutte aññena gacchanti, ekacce mayhaṃ pattacīvaraṃ bhūmiyaṃ nikkhipanti, mayhaṃ nibaddhupaṭṭhākaṃ bhikkhuṃ jānāthā』』ti. Bhikkhūnaṃ dhammasaṃvego udapādi. Athāyasmā sāriputto uṭṭhāya bhagavantaṃ vanditvā 『『ahaṃ, bhante, tumheyeva patthayamāno satasahassakappādhikaṃ asaṅkhyeyyaṃ pāramiyo pūresiṃ, nanu mādiso mahāpañño upaṭṭhāko nāma vaṭṭati, ahaṃ upaṭṭhahissāmī』』ti āha. Taṃ bhagavā 『『alaṃ, sāriputta, yassaṃ disāyaṃ tvaṃ viharasi, asuññāyeva sā disā, tava ovādo buddhānaṃ ovādasadiso, na me tayā upaṭṭhākakiccaṃ atthī』』ti paṭikkhipi. Etenevupāyena mahāmoggallānaṃ ādiṃ katvā asītimahāsāvakā uṭṭhahiṃsu. Sabbe bhagavā paṭikkhipi.

Ānandatthero pana tuṇhīyeva nisīdi. Atha naṃ bhikkhū āhaṃsu 『『āvuso, bhikkhusaṅgho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ yācati, tvampi yācāhī』』ti. Yācitvā laddhaṭṭhānaṃ nāma āvuso kīdisaṃ hoti, kiṃ maṃ satthā na passati, sace rocessati, 『『ānando maṃ upaṭṭhātū』』ti vakkhatīti. Atha bhagavā 『『na, bhikkhave, ānando aññena ussāhetabbo, sayameva jānitvā maṃ upaṭṭhahissatī』』ti āha. Tato bhikkhū 『『uṭṭhehi āvuso ānanda, uṭṭhehi, āvuso ānanda, dasabalaṃ upaṭṭhākaṭṭhānaṃ yācāhī』』ti āhaṃsu. Thero uṭṭhahitvā cattāro paṭikkhepe ca catasso ca āyācanāti aṭṭha vare yāci.

以下是巴利文的完整直譯: 據說有一次,世尊與那伽薩馬拉長老一同在旅途中行走,來到一個岔路口。長老離開道路說:"世尊,我要走這條路。"世尊說:"來吧,比丘,我們走這條路。"他說:"那麼,世尊,請拿著你的缽和袈裟,我要走這條路。"說完就要把缽和袈裟放在地上。世尊說:"拿來,比丘。"說完就拿著缽和袈裟走了。那個比丘走另一條路時,強盜搶走了他的缽和袈裟,還打破了他的頭。他想:"現在只有世尊是我的庇護,沒有其他人了。"於是帶著流血的頭來到世尊面前。當被問"這是怎麼回事,比丘?"時,他就把經過告訴了世尊。世尊說:"不要擔心,比丘,我就是爲了防止這種事情才阻止你的。"說完就安慰他。 有一次,世尊與彌奇耶長老一同來到東竹林鹿野苑的生存村。在那裡,彌奇耶在生存村乞食后,看到河邊一個美麗的芒果園,就說:"世尊,請拿著你的缽和袈裟,我要在這個芒果園裡修行。"雖然被世尊三次阻止,他還是去了,結果被不善的想法所困擾,回來后把經過告訴了世尊。世尊說:"我正是考慮到這一點才阻止你的。"說完就漸漸來到舍衛城。在那裡,世尊坐在香室門廊準備好的殊勝佛座上,被比丘僧團圍繞著,對比丘們說:"比丘們,我現在已經老了,有些比丘說'我們要走這條路'時卻走另一條路,有些比丘把我的缽和袈裟放在地上,你們知道有哪個比丘可以經常侍奉我嗎?"比丘們生起了法的感動。這時,尊者舍利弗起身禮敬世尊后說:"世尊,我爲了追隨您而在十萬劫零一阿僧祇劫中圓滿了波羅蜜,像我這樣有大智慧的人難道不適合做侍者嗎?我來侍奉您吧。"世尊拒絕說:"夠了,舍利弗,你所住的方向就不會空虛,你的教誨如同佛陀的教誨,我不需要你來做侍者。"以同樣的方式,從大目犍連開始的八十大弟子都站起來請求,世尊都拒絕了。 阿難陀長老則默默地坐著。這時比丘們對他說:"朋友,比丘僧團都在請求侍者的位置,你也請求吧。"他說:"朋友們,通過請求而獲得的位置是什麼樣的呢?難道導師看不到我嗎?如果他喜歡,就會說'讓阿難陀來侍奉我'的。"這時世尊說:"比丘們,不要催促阿難陀,他會自己知道並來侍奉我的。"於是比丘們說:"起來吧,朋友阿難陀,起來吧,朋友阿難陀,向十力請求侍者的位置吧。"長老起身請求了四個拒絕和四個請求,共八個恩惠。

Cattāropaṭikkhepā nāma 『『sace me, bhante bhagavā, attanā laddhaṃ paṇītaṃ cīvaraṃ na dassati , piṇḍapātaṃ na dassati, ekagandhakuṭiyaṃ vasituṃ na dassati, nimantanaṃ gahetvā na gamissati, evāhaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhahissāmī』』ti vatvā 『『kaṃ panettha, ānanda, ādīnavaṃ addasā』』ti vutte āha 『『sacāhaṃ, bhante, imāni vatthūni labhissāmi, bhavissanti vattāro 『ānando dasabalena laddhaṃ paṇītaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, piṇḍapātaṃ paribhuñjati, ekagandhakuṭiyaṃ vasati, ekanimantanaṃ gacchati, etaṃ lābhaṃ labhanto tathāgataṃ upaṭṭhāti, ko evaṃ upaṭṭhahato bhāro』』』ti. Ime cattāro paṭikkhepe yāci.

Catasso āyācanā nāma 『『sace, bhante bhagavā, mayā gahitaṃ nimantanaṃ gamissati, sacāhaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā bhagavantaṃ daṭṭhuṃ āgataparisaṃ āgatakkhaṇe eva bhagavantaṃ dassetuṃ lacchāmi, yadā me kaṅkhā uppajjati, tasmiṃyeva khaṇe bhagavantaṃ upasaṅkamituṃ lacchāmi, tathā yaṃ bhagavā mayhaṃ parammukhaṃ dhammaṃ deseti, taṃ āgantvā mayhaṃ kathessati, evāhaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhahissāmī』』ti vatvā 『『kaṃ panettha, ānanda, ānisaṃsaṃ passasī』』ti vutte āha 『『idha, bhante, saddhā kulaputtā bhagavato okāsaṃ alabhantā maṃ evaṃ vadanti 『sveva, bhante ānanda, bhagavatā saddhiṃ amhākaṃ ghare bhikkhaṃ gaṇheyyāthā』ti. Sace bhagavā tattha na gamissati, icchitakkhaṇeyeva parisaṃ dassetuṃ kaṅkhañca vinodetuṃ okāsaṃ na lacchāmi, bhavissanti vattāro 『kiṃ ānando dasabalaṃ upaṭṭhāti, ettakampissa anuggahaṃ bhagavā na karotī』ti. Bhagavato ca parammukhā maṃ pucchissanti 『ayaṃ, āvuso ānanda, gāthā idaṃ suttaṃ idaṃ jātakaṃ kattha desita』nti. Sacāhaṃ taṃ na sampāyissāmi, bhavissanti vattāro 『ettakampi, āvuso, na jānāsi, kasmā tvaṃ chāyā viya bhagavantaṃ na vijahanto dīgharattaṃ ciraṃ vicarī』ti. Tenāhaṃ parammukhā desitassapi dhammassa puna kathanaṃ icchāmī』』ti. Imā catasso āyācanā yāci. Bhagavāpissa adāsi. Evaṃ ime aṭṭha vare gahetvā nibaddhupaṭṭhāko ahosi.

Tasseva ṭhānantarassa atthāya kappasatasahassaṃ pūritānaṃ pāramīnaṃ phalaṃ pāpuṇi, pāpuṇitvā ca upaṭṭhākānaṃ aggo hutvā bhagavantaṃ upaṭṭhahi. Thero hi upaṭṭhākaṭṭhānaṃ laddhakālato paṭṭhāya bhagavantaṃ duvidhena udakena tividhena dantakaṭṭhena pādaparikammena piṭṭhiparikammena gandhakuṭipariveṇasammajjanenāti evamādīhi kiccehi upaṭṭhahanto 『『imāya nāma velāya satthu idaṃ nāma laddhuṃ vaṭṭati, idaṃ nāma kātuṃ vaṭṭatī』』ti cintetvā taṃ taṃ nipphādento mahatiṃ daṇḍadīpikaṃ gahetvā ekarattiṃ gandhakuṭipariveṇaṃ nava vāre anupariyāyati. Evañhissa ahosi 『『sace me thinamiddhaṃ okkameyya, bhagavati pakkosante paṭivacanaṃ dātuṃ nāhaṃ sakkuṇeyya』』nti. Tasmā sabbarattiṃ daṇḍadīpikaṃ hatthena na muñcati, evametassa nibaddhupaṭṭhākaṭṭhānassa aladdhabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ 『『no ca kho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ laddhā』』ti. Nibaddhupaṭṭhāko nāma natthīti niyatupaṭṭhāko nāma natthi. Aniyatupaṭṭhākā pana bhagavato paṭhamabodhiyaṃ bahū ahesuṃ, te dassento āha 『『kadāci nāgasamālatthero』』tiādi. Ñāti ca so pasatthatamaguṇayogato seṭṭho cāti ñātiseṭṭho. Evarūpesu ṭhānesu ayameva patirūpoti āpadāsu āmisassa abhisaṅkharitvā dānaṃ nāma ñātakeneva kātuṃ yuttataranti adhippāyo.

以下是巴利文的完整直譯: 四個請求是指「如果我,尊者,所獲得的上等袈裟不被展示,乞食不被展示,無法居住在獨立的香室中,接受邀請而不去,那麼我將這樣侍奉世尊。」當被問「那麼,阿難,你看到了什麼不利之處?」時,他說:「如果我,尊者,能獲得這些衣物,將會有眾多的說法『阿難在十力下獲得了上等的袈裟,享用乞食,居住在獨立的香室中,去參加邀請,獲得了這樣的利益,侍奉如來,誰能如此侍奉呢?』」這四個請求懇求。 四個請求是指「如果,尊者,所獲得的邀請會去,如果我能在遠離的地方,能在來的時候向世尊展示,能在我產生疑慮的時候,能在那個時刻走近世尊,正如世尊為我講授的法,能夠來告訴我,那麼我將這樣侍奉世尊。」當被問「那麼,阿難,你看到了什麼利益?」時,他說:「在這裡,尊者,因為信仰,家族的子弟在未獲得世尊的許可時對我這樣說『明天,尊者阿難,希望世尊能在我們家中接受乞食。』如果世尊不去那裡,我在想要展示的時刻,無法消除疑慮,便無法獲得機會,會有眾多的說法『阿難在侍奉十力者,世尊不會給予他這樣的恩惠。』世尊面前的人會問我『朋友阿難,這首歌、這部經、這則故事在哪裡講授?』如果我無法回答他們,會有眾多的說法『連這麼簡單的事情你都不知道,為什麼你像影子一樣不離開世尊,長久地遊蕩呢?』因此我希望能再講述一次已講授的法。」這四個請求懇求。世尊給予了他。於是他成爲了擁有八個請求的專屬侍者。 在他的位置上,經過數百萬劫的圓滿的波羅蜜果實,獲得了之後,成爲了侍者中的首位,侍奉世尊。長老從獲得侍者的位置開始,以兩種水、三種牙刷、腳的清潔、背部的清潔、香室的清掃等各種工作來侍奉世尊,想著「在這個時刻,世尊應當獲得這些,這些應當去做。」他在思考中完成這些工作,手中拿著大燈,夜晚在香室周圍轉動。這樣一來,他想:「如果我感到睏倦,無法迴應世尊的召喚。」因此,他整夜都不放下手中的燈,正是爲了說明「侍者的地位並未獲得。」專屬侍者是指沒有固定的侍者。沒有固定侍者的人在世尊的第一次覺悟時有很多,他們被稱為「有時那伽薩馬拉長老」等等。親屬因其優越的品質而被稱為最好的親屬。因此,在這種情況下,只有這樣的親屬才是合適的,意味著在困難中,施捨應當由親屬來做更為合適。

Mārāvaṭṭanāyāti mārena katacittāvaṭṭanāya, mārānubhāvena sañjātacittasammohenāti vuttaṃ hoti. Tenevāha 『『āvaṭṭetvā mohetvā』』tiādi. Tiṭṭhantu…pe… tampi māro āvaṭṭeyyāti phussassa bhagavato kāle katupacitassa akusalakammassa tadā laddhokāsavasena upaṭṭhitattā. Vuttañhetaṃ apadāne –

『『Phussassāhaṃ pāvacane, sāvake paribhāsayiṃ;

Yavaṃ khādatha bhuñjatha, mā ca bhuñjatha sālayo.

『『Tena kammavipākena, temāsaṃ khāditaṃ yavaṃ;

Nimantito brāhmaṇena, verañjāyaṃ vasiṃ tadā』』ti. (apa. thera 1.

以下是巴利文的完整直譯: 「爲了迴避魔」是指因魔的影響而產生的心的迴轉,因魔的影響而生起的心的迷惑。故說「迴轉而迷惑」。「讓他們停留…等…」也可以理解為「魔也會迴轉」。在佛陀觸控的時候,由於過往的惡業的緣故,那時因獲得的機會而存在。此有在《傳記》中所說: 「我在觸碰時,曾責備弟子們; 『你們吃吧、享用吧,切勿吃那些殘餘的。』 「因此因業的果報,那時所吃的米; 被婆羅門邀請時,我在維

39.88-89);

Pariyuṭṭhitacittoti pariyonaddhacitto, abhibhūtacittoti attho. Āvaṭṭitapariyosāne āgamiṃsūti mārena āvaṭṭetvā gate pacchā āgamiṃsu. Avisahatāyāti asakkuṇeyyatāya. Abhihaṭabhikkhāyāti pacitvā abhihariyamānabhikkhāya. Nibaddhadānassāti 『『ettakaṃ kālaṃ bhagavato dassāmā』』ti niccabhattavasena paricchinditvā ṭhapitadānassa. Appitavatthassāti 『『idaṃ buddhassa catupaccayaparibhogattha』』nti vihāraṃ netvā dinnavatthuno. Na visahatīti na sakkoti. Abhihaṭabhikkhāsaṅkhepenāti abhihaṭabhikkhānīhārena . Byāmappabhāyāti samantato byāmamattāya pabhāya. Ettha ca anubyañjanānaṃ byāmappabhāya ca nippabhākaraṇaṃ antarāyoti daṭṭhabbaṃ. Tenevāha 『『candimasūriyadevabrahmānampi hī』』tiādi. Anubyañjanānaṃ byāmappabhāya ekābaddhattā vuttaṃ 『『anubyañjanabyāmappabhāppadesaṃ patvā』』ti. Sabbaññutaññāṇassa antarāyo nāma ñeyyadhammesu āvaraṇaṃ.

Assosi kho bhagavā udukkhalasaddanti kiṃ sayameva uppannaṃ udukkhalasaddaṃ assosīti ceti āha 『『patthapatthapulakaṃ koṭṭentāna』』ntiādi. Atthasañhitanti payojanasādhakaṃ. Anatthasañhiteti anatthanissite vacane. Ghātāpekkhaṃ bhummavacanaṃ. Yasmiñca yena ghāto nipphādīyati, tasseva tena ghāto kato nāma hotīti āha 『『maggeneva tādisassa vacanassa ghāto samucchedoti vuttaṃ hotī』』ti. Sāmiatthe vā bhummavacananti maññamāno evamāhāti daṭṭhabbaṃ. Vacanassa ca samugghāto tammūlakilesānaṃ samugghātenāti veditabbaṃ.

Ākaroti attano anurūpatāya samariyādaṃ saparicchedaṃ phalaṃ nipphattetīti ākāro kāraṇanti āha 『『ākārehīti kāraṇehī』』ti. Aṭṭhuppattiyuttanti paccuppannavatthuṃ nissāya pavattaṃ. Tāya pucchāya vītikkamaṃ pākaṭaṃ katvāti 『『saccaṃ kira tvaṃ bhikkhū』』tiādipucchāya tena bhikkhunā katavītikkamaṃ pakāsetvā, vītikkamappakāsanañca kimatthamidaṃ sikkhāpadaṃ paññapetīti anujānanatthaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 「心的困擾」是指被困擾的心,意為心被壓迫。由於被魔迴轉后,後來又回來了。「無法忍受」是指無法承受。「被打擊的乞食」是指被煮熟后被打擊的乞食。「被固定的施捨」是指「爲了這麼長時間將要奉獻給世尊」,因而被限制而固定的施捨。「少量的衣物」是指「這是爲了佛陀的四種供養」,帶著衣物去的。「不能忍受」是指無法承受。「關於被打擊的乞食的概述」是指關於被打擊的乞食的說明。「光輝四射」是指從四面八方的光輝。在這裡,關於附屬的光輝和光輝的消散應當被視為障礙。因此說「連月亮、太陽、天神、梵天也會被打擊」等等。關於附屬的光輝,因為一致性而被稱為「達到附屬光輝的地方」。「全知覺的障礙」是指在應知的法中所遮蔽的。 世尊聽到了「水的聲音」,是說「水的聲音是否自己產生的?」於是說「像是被打擊的土塊一樣」。「意圖的內容」是指目的的實現。「沒有目的的內容」是指沒有目的的言語。「關於殺戮的地面言語」。在什麼地方殺戮得以完成,便是說「通過道路,殺戮的言語得以消除」。「關於主人的言語」是指認為這樣說的。「言語的消散」應當被理解為根本煩惱的消散。 「因緣」是指因自身的適合性而產生的果報,因而說「因緣就是因」。「依賴於現前的事物」是指以現前的事物為依據而發生的。「通過提問而顯露的違犯」是指「你確實是比丘嗎?」等提問,顯露出比丘所犯的違犯,並且爲了顯露違犯的顯露而設立這個戒律。

Natthi kiñci vattabbanti pubbe vuttanayattā na kiñci ettha apubbaṃ vattabbamatthīti dasseti. Tenāha 『『pubbe vuttameva hī』』tiādi. Sādhu sādhūti idaṃ pasaṃsāyaṃ āmeḍitavacananti āha 『『āyasmantaṃ ānandaṃ sampahaṃsento』』ti. Dvīsu ākāresūti dhammadesanasikkhāpadapaññattisaṅkhātesu dvīsu kāraṇesu. Ekaṃ gahetvāti dhammaṃ vā desessāmāti evaṃ vuttakāraṇaṃ gahetvā. Evaṃdubbhikkheti evaṃ dukkhena labhitabbā bhikkhā etthāti evaṃdubbhikkhe kāle, dese vā. Dullabhapiṇḍeti etasseva atthadīpanaṃ. Bhājanādipariharaṇavasena bahubhaṇḍikatāya abhāvato vuttaṃ 『『imāya sallahukavuttitāyā』』ti. Ettakameva alaṃ yāpetunti uttari patthanābhāvato pana 『『iminā ca sallekhenā』』ti vuttaṃ. Dubbhikkhaṃ vijitanti ettha hi bhikkhānaṃ abhāvo dubbhikkhaṃ 『『nimmakkhika』』ntiādīsu viya. Bhikkhābhāvoyeva hi taṃnimittacittavighātānaṃ abhāvato bhikkhūhi vijito vase vattito. Lobho vijitoti āmisahetu ratticchedavassacchedasamuṭṭhāpako loluppādopi tesaṃ nāhosīti āmisalolatāsaṅkhāto lobho vijito. Icchācāro vijitoti 『『āmisahetu aññamaññassa uttarimanussadhammappakāsanavasena guṇavaṇijjaṃ katvā jīvikaṃ kappessāmā』』ti evaṃ pavattaicchācārassa abhāvato yathāvutto icchācāro vijito. Cittuppādamattassapi anuppannabhāvaṃ sandhāya 『『cintā vā』』ti vuttaṃ. Punappunānusocanavasena pana cittapīḷāpi nāhosīti dassanatthaṃ 『『vighāto vā』』ti vuttaṃ.

以下是巴利文的完整直譯: 「沒有什麼可以說的」是指由於之前所說的內容,這裡沒有什麼不尋常的可以說。因此說「之前所說的確實如此」。「好,好」是指這是讚美的話,故說「讚美阿難尊者」。「在兩個方面」是指在法的講授和戒律的設定這兩個方面。「抓住一個」是指將要說法的理由抓住。「如此艱難的饑荒」是指在這樣的艱難中,乞食是應該被接受的。「艱難的乞食」是對此的闡明。「通過器皿等的保持」是指由於缺乏多種物品而說「因這樣的輕鬆生活」。「僅此就足夠了」是指由於更高的願望而說「通過這樣的輕鬆生活」。「艱難的饑荒被征服」是指在這裡,乞食的缺乏被稱為艱難的饑荒,正如所說「無所逃避」。乞食的缺乏確實是由於心的干擾而被征服,因而被乞士們所掌控。「貪慾被征服」是指由於物質的緣故,因夜間的割裂和雨季的中斷而產生的貪慾並不存在,因此貪慾被征服。「慾望的行為被征服」是指「因物質的緣故,爲了他人的利益,展現出更高人類的法而謀生」,因此慾望的行為被征服。「心的升起」是指心的升起的狀態,故說「思考」。而由於不斷的悲傷,心的煩惱並不存在,因此說「或許是干擾」。

Ratticchedo vāti sattāhakaraṇīyavasena gantvā bahi aruṇuṭṭhāpanavasena ratticchedo vā na kato sattāhakiccavasenapi katthaci agatattā. Sattāhakiccavasena vippavāsañhi sandhāya ratticchedoti aṭṭhakathāvohāro, tatoyeva ca vassūpanāyikakkhandhakavaṇṇanāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 199) 『『ayaṃ panettha pāḷimuttakaratticchedavinicchayo』』ti vatvā 『『dhammassavanatthāya animantitena gantuṃ na vaṭṭatī』』tiādinā sattāhakaraṇīyameva vibhattaṃ. Mahāaṭṭhakathāyampi vuttaṃ 『『sattāhakiccena gantvā ekabhikkhunāpi ratticchedo vā na kato』』ti. Evañca katvā ratticchedo nāma sattāhakaraṇīyavasena hoti, na aññathāti ratticchedalakkhaṇañca kathitanti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca paccayavekallasaṅkhāte vassacchedakāraṇe sati ratticchedassapi vuttattā yattha vassacchedakāraṇaṃ labbhati, tattha sattāhakiccena gantumpi vaṭṭatīti siddhanti cūḷagaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ, taṃ suvuttaṃ vassūpanāyikakkhandhake vassacchedādhikāre –

『『Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse vassūpagatānaṃ bhikkhūnaṃ gāmo corehi vuṭṭhāsi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yena gāmo tena gantu』』nti (mahāva. 201) –

Ettha 『『sace gāmo avidūragato hoti, tattha piṇḍāya caritvā vihārameva āgantvā vasitabbaṃ. Sace dūragato, sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabbo. Na sakkā ce hoti, tattheva sabhāgaṭṭhāne vasitabba』』nti (mahāva. aṭṭha. 201) iminā aṭṭhakathāvacanenapi saṃsandanato. Tathā hi gāme vuṭṭhite bhikkhāya abhāvato vassacchedepi anāpattiṃ vadantena bhagavatā 『『anujānāmi, bhikkhave, yena gāmo tena gantu』』nti (mahāva. 201) vuttattā bhikkhāya abhāvo vassacchedakāraṇaṃ. Tattha 『『sace dūragato, sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabbo』』ti (mahāva. aṭṭha. 201) idaṃ aṭṭhakathāvacanaṃ vassacchedakāraṇe sati sattāhakiccena gantumpi vaṭṭatīti imamatthaṃ sādheti.

Yaṃ pana vuttaṃ kenaci –

『『Ratticchedoti sattāhakiccaṃ sandhāya vutto, sattāhakaraṇīyena gantvā ratticchedo vā vassacchedo vā ekabhikkhunāpi na katoti vuttaṃ kira mahāaṭṭhakathāyaṃ, tasmā vassacchedassa kāraṇe sati sattāhakiccaṃ kātuṃ vaṭṭatīti eke. Vinayadharā pana na icchanti, tasmā aṭṭhakathādhippāyo vīmaṃsitabbo』』ti.

Taṃ pana sayaṃ sammūḷhassa paresaṃ mohuppādanamattaṃ. Na hi vinayadharānaṃ anicchāya kāraṇaṃ dissati aṭṭhakathāya virujjhanato yuttiabhāvato ca. Yañhi kāraṇaṃ vassacchedepi anāpattiṃ sādheti, tasmiṃ sati vinā vassacchedaṃ sattāhakiccena gantuṃ na vaṭṭatīti kā nāma yutti. 『『Pacchimikāya tattha vassaṃ upagacchāmā』』ti idaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ anurūpaparivitakkanapaadīpanaṃ, na pana visesatthaparidīpanaṃ. Tathā hi dubbhikkhatāya vassacchedakaraṇasabbhāvato purimikāya tāva vassacchedepi anāpatti. Pacchimikāyaṃ anupagantukāmatāya gamanepi natthi doso pacchimikāya vassūpanāyikadivasassa asampattabhāvato.

以下是巴利文的完整直譯: 「夜間的分離」是指爲了完成生存的任務而前往,外出時由於晨曦的出現而導致的夜間分離,或是由於生存的任務而未能前往任何地方。關於生存的任務,註釋中提到夜間的分離,因此在雨季的講述中(《大律藏註釋》 199)說「這是關於這裡的巴利文夜間分離的決定」,並且說「爲了聽法,因邀請而前往是不合適的」。在《大註釋》中也說「由於生存的任務而前往,即使是一個比丘也未能夜間分離」。因此,夜間的分離是因為生存的任務而發生的,不是其他原因,因此應當被理解為夜間分離的特徵。在這裡,關於條件的分析,提到雨季的原因時,夜間的分離也被提到,若在那裡能獲得雨季的原因,那麼也可以因生存的任務而前往,因此在《小集經》和《中集經》中也有提到,這在《雨季的講述》中被很好地闡述: 「在那個時候,在某個住處,前往雨季的比丘們,村莊被盜賊襲擊。世尊對此事進行了告知。我允許你們,諸比丘,前往那個村莊。」(《大律藏》 201) 在這裡「如果村莊不遠,那麼應當在乞食后返回住處。如果遠了,必須在生存的任務下喚醒晨曦。如果不能,那麼應當在同一地方居住。」(《大律藏註釋》 201)根據這個註釋的內容也可以進行關聯。因此,當村莊被襲擊時,由於乞食的缺乏,即使在雨季的情況下也不算過失,世尊說「我允許你們,諸比丘,前往那個村莊。」(《大律藏》 201)因此乞食的缺乏是雨季的原因。在那裡「如果遠了,必須在生存的任務下喚醒晨曦。」(《大律藏註釋》 201)這個註釋的內容在雨季的原因存在時,也可以因生存的任務而前往,因此此事是可以被證實的。 關於所說的內容: 「夜間的分離是指生存的任務,因此說爲了生存的任務而前往,夜間的分離或雨季的分離,即使是一個比丘也未能完成。」這是在《大註釋》中所說的,因此在雨季的原因存在時,生存的任務是可以完成的,因此有些人認為如此。而持戒者則不願意,因此註釋的意圖應當被仔細考慮。 然而,這確實是因為他自己迷惑而導致他人產生困惑。因為持戒者不願意的原因在於註釋的內容與道理的缺失。若某個原因能在雨季中不算過失,那麼在此情況下,若沒有雨季,則無法因生存的任務而前往,這是何等的道理。「我們將在後方進入雨季。」這是對那些比丘的適當解說,而不是特別的闡述。因此,由於艱難的饑荒,雨季的原因是普遍的,因此在前方的雨季中,即使在雨季的情況下也不算過失。

Na kismiñci maññantīti kismiñci guṇe sambhāvanavasena na maññanti. Pakāsetvāti paṭiladdhajjhānādiguṇavasena pakāsetvā. 『『Pacchā sīlaṃ adhiṭṭhaheyyāmā』』ti vuttanayena kucchipaṭijaggane sati tathāpavattaicchācārassa aparisuddhabhāvato ājīvasuddhiyā ca abhāvato puna vāyamitvā saṃvare patiṭṭhātabbanti āha 『『pacchā sīlaṃ adhiṭṭhaheyyāmā』』ti.

Kiṃ idanti garahaṇavasena vuttaṃ. Sālitaṇḍulehi sampāditaṃ maṃsena upasittaṃ odanaṃ sālimaṃsodanaṃ. Atimaññissatīti avaññātakaraṇavasena atikkamitvā maññissati, lāmakaṃ nihīnaṃ katvā maññissatīti vuttaṃ hoti . Tenāha 『『oññātaṃ avaññātaṃ karissatī』』ti. Heṭṭhā katvā nihīnaṃ katvā ñātaṃ oññātaṃ. Avaññātanti tasseva vevacanaṃ. Svāyanti so ayaṃ janapado. Imāya paṭipattiyāti verañjāyaṃ pūritāya sudukkarāya paṭipattiyā. Tumhe nissāyāti tumhākaṃ imaṃ appicchapaṭipadaṃ nissāya. Sabrahmacārīsaṅkhātāti chabbaggiyādayo vuttā. Tumhākaṃ antare nisīditvāti tumhākaṃ majjhe nisīditvā, tumhehi saddhiṃ nisīditvāti vuttaṃ hoti. Omānanti atimānaṃ. Atimānoyeva hettha nihīnatāya 『『omāna』』nti vutto, na pana hīḷetvā maññanaṃ. Tumhehi, ānanda, sappurisehi vijitaṃ sālimaṃsodanaṃ pacchimā janatā atimaññissatīti evamettha pāḷiṃ yojetvā atthaṃ vaṇṇayanti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ laddhaṃ, teneva tussitvā sālimaṃsodanapatthanāya chinnattā ca tumhehi vijitaṃ abhibhūtaṃ sālimaṃsodanaṃ pacchimā janatā tattha patthanaṃ chindituṃ asamatthatāya atimaññissatīti.

Dubbhikkhakathā niṭṭhitā.

Mahāmoggallānassa sīhanādakathā

  1. Āyasmāti vā devānaṃpiyāti vā bhadrabhavanti vā piyasamudācāro esoti āha 『『āyasmātipiyavacanameta』』nti. Viññujātikā hi paraṃ piyena samudācarantā 『『bhava』』nti vā 『『devānaṃpiyā』』ti vā 『『āyasmā』』ti vā samudācaranti, tasmā sammukhā sambodhanavasena āvusoti, tirokkhaṃ āyasmāti ayampi samudācāro. Tayidaṃ piyavacanaṃ garugāravasappatissavasena vuccatīti āha 『『garugāravasappatissādhivacanameta』』nti. Guṇamahattatāya mahāmoggallāno, na cūḷamoggallānassa atthitāyāti āha 『『mahā ca so guṇamahantatāyā』』ti. Pappaṭakojanti pathavīsandhārakaṃ udakaṃ āhacca ṭhite mahāpathaviyā heṭṭhimatale samuṭṭhitaṃ udakoghena ajjhotthaṭe bhūmippadese sañjātakaddamapaṭalasadisaṃ atimadhurapathavīmaṇḍaṃ. Na me taṃ assa patirūpanti taṃ anāpucchā karaṇaṃ na me anucchavikaṃ bhaveyyāti attho. Anāpucchā karontena ca yathā bhagavā icchiticchitaṃ kiñci anāpucchā karoti, evamahampīti bhagavatā samānaṃ katvā attānaṃ mānena kataṃ viya bhavissatīti āha 『『yugaggāho viya bhagavatā saddhiṃ kato bhaveyyā』』ti. Parena hi saddhiṃ attānaṃ yugaṃ yugaḷaṃ samānaṃ katvā gāho, tassa mama vā ko visesoti gahaṇaṃ yugaggāho.

Sampannanti sampattiyuttaṃ. Sā panettha rasasampatti adhippetā sāmaññajotanāya visese avaṭṭhānato. Tenāha 『『sampannanti madhuraṃ sādurasanti attho』』ti. Tividhañhi sampannaṃ paripuṇṇasamaṅgīmadhuravasena. Tattha –

『『Sampannaṃ sālikedāraṃ, suvā bhuñjanti kosiya;

Paṭivedemi te brahme, na ne vāretumussahe』』ti. (jā. 1.

以下是巴利文的全文直譯: 不在任何事物上思考:在任何品質上不以假設的方式思考。已經顯示:根據已獲得的禪定等品質而顯示。"我稍後將確立戒律",按照這種說法,在照顧腹部的情況下,由於行為意圖不純凈,且缺乏生計的純凈,再次努力並確立約束,所以說:"我稍後將確立戒律"。 這是什麼意思:是出於譴責而說的。用稻米碾米制成並用肉澆灌的米飯,稱為稻米肉飯。將輕視:將通過貶低的方式超越並思考,意即將其視為低劣。因此說:"將使已知的變成未知"。在下面製作,即製作低劣,已知變成未知。"未知"是同義詞。這就是這個國家。通過這種行為:在毗蘭若(Verañjā)完成的極其困難的行為。依靠你們:依靠你們這個少欲的行為。被稱為同梵行者:指六群比丘等。在你們中間就座:在你們中間就座,即與你們一起就座。傲慢:過度的自負。這裡的"傲慢"是因為低劣性而說,而不是輕蔑性的思考。"阿難,你們這些善人獲得的稻米肉飯,後代將輕視",這樣連線經文並解釋意義。這是說——已獲得的,僅以此滿足,且因切斷對稻米肉飯的渴望,你們征服的稻米肉飯將被後代輕視,因為無法切斷對此的渴望。 饑荒的論述已完成。 大目犍連的獅子吼法 "尊者"或"蒙受天祐者"或"賢者",這是親切的稱呼,所以說:"這是尊者的親切稱呼"。因為成熟的人用親切的方式稱呼他人,說"賢者"或"蒙受天祐者"或"尊者",所以在面對面時用"阿伐"稱呼,在背後用"尊者"稱呼。這種親切的稱呼是出於尊重和敬意而說的。因為大目犍連的品質偉大,而非小目犍連,所以說"他因品質的偉大而偉大"。像泥土支撐水:在大地最下層,被水流淹沒的地方,形成類似泥層的極其甜美的土地表面。這對我不合適:未經允許做這事對我不恰當。未經允許做事時,就像世尊想做什麼都未經允許一樣,我也是如此,將世尊與自己相提並論,似乎是出於自負,所以說:"彷彿與世尊並駕齊驅"。與他人並列自己,形成一對,這種執取就是並駕齊驅。 圓滿:具有成就。這裡指的是味道的圓滿,因為特殊性顯示了普遍性。所以說:"圓滿意味著美味甜美"。圓滿有三種,即完整、具足和甜美。在此—— "圓滿的稻田,美麗的鸚鵡在享用; 我告訴你,梵天,我無法阻止他們。"

14.1) –

Idaṃ paripuṇṇasampannaṃ nāma. Paripuṇṇampi hi samantato pannaṃ pattanti sampannanti vuccati. 『『Iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto upagato samupagato sampanno samannāgato』』ti (vibha. 511) idaṃ samaṅgīsampannaṃ nāma. Samaṅgīpi hi sammadeva panno gato upagatoti sampannoti vuccati. 『『Tatrassa rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo cā』』ti (ma. ni.

以下是巴利文的全文直譯: 14.1.)- 這被稱為完整圓滿。因為即使是完整的,也被稱為從各方面達到、獲得,因此稱為圓滿。"他具備、完全具備、達到、完全達到、圓滿、具有這個波羅提木叉的約束",這被稱為具足圓滿。因為即使是具足的,也被稱為正確地達到、獲得、接近,因此稱為圓滿。"在那裡有一棵樹,果實豐富且成熟",

2.48) idaṃ madhurasampannaṃ nāma. Tattha madhurasampannaṃ idhādhippetanti veditabbaṃ. Upapannaphaloti bahuphalo. Assāti pathaviyā heṭṭhimatalassa. Opammanidassanatthanti upamāya nidassanatthaṃ. Anīḷakanti niddosaṃ. Niddosatā cettha makkhikādirahitatāyāti āha 『『nimmakkhika』』ntiādi. Natthi ettha makkhikāti nimmakkhikaṃ. Makkhikāsaddena cettha makkhikaṇḍakampi sāmaññato gahitanti vadanti. Teneva tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ 『『nimmakkhikanti imassevatthaṃ pakāsetuṃ nimmakkhikaṇḍakanti vuttaṃ, makkhikāhi tāsaṃ aṇḍakehi ca virahitanti attho』』ti. Ayaṃ panettha amhākaṃ khanti 『『makkhikānaṃ aṇḍāni makkhikaṇḍāni, natthi ettha makkhikaṇḍānīti nimmakkhikaṇḍanti. Iminā makkhikānaṃ aṇḍehi rahitatā vuttā, 『nimmakkhika』nti iminā pana makkhikānaṃyeva abhāvo vutto』』ti. Etaṃ kira madhūti khuddakamakkhikāhi katamadhu. Sabbamadhūhīti mahāmakkhikabhamaramakkhikādikatehi. Agganti uttamaṃ. Seṭṭhanti pasatthatamaṃ. Surasanti sobhanarasaṃ. Ojavantanti accantamojasampannaṃ.

Āyācanavacanametanti iminā sampaṭicchanasampahaṃsanādiatthaṃ nivatteti. Ekaṃ hatthanti ekaṃ pāṇitalaṃ. 『『Abhinimminissāmī』』ti vuttamatthaṃ pakāsetuṃ 『『pathavīsadisaṃ karissāmī』』ti vuttaṃ. Ayaṃ nu kho pathavī, udāhu na ayanti iminā nimmitapathaviyā pakatipathaviyā ca sandissamānattā 『『esā nu kho amhākaṃ pathavī, udāhu aññā』』ti uppajjamānakukkuccaṃ dasseti. Nibaddhavipulāgamo gāmo nigamo, pavattitamahāāyo mahāgāmoti vuttaṃ hoti. Na vā esa vipallāsoti pubbapakkhaṃ nidasseti. Kasmā panesa vipallāso na hotīti āha 『『acinteyyo hi iddhimato iddhivisayo』』ti. Iddhibaleneva tesaṃ sattānaṃ tādiso vipallāso na bhavissatīti adhippāyo. Idāni aññathā vipallāsappaṭilābhaṃ dassento āha 『『evaṃ panā』』tiādi. Garahantāti sammukhā garahantā. Upavadantāti parammukhā akkosantā.

Nanu ca uttarakuruṃ piṇḍāya gamanaṃ paṭisedhetvā vipallāsampi sattā paṭilabheyyunti kāraṇaṃ na vuttaṃ, tasmā kimettha kāraṇanti āha 『『tattha kiñcāpī』』tiādi. Yadipi na vuttaṃ, tathāpi 『『vipallāsampi sattā paṭilabheyyu』』nti pubbe adhikatattā teneva kāraṇena piṇḍāya uttarakurugamanampi bhagavatā paṭisiddhanti viññāyati, tasmā tadeva kāraṇaṃ idhāpi gahetabbanti dassento āha 『『pubbe vuttanayeneva gahetabba』』nti. Vipallāsampi sattā paṭilabheyyunti idaṃ idha avuttampi ānetvā sambandhitabbanti adhippāyo. Atthopi cassa vuttasadisameva veditabboti. 『『Evaṃ pana vipallāsaṃ paṭilabheyyu』』ntiādinā pacchā vuttameva atthavikappaṃ sandhāya vadati. Yaṃ pana tattha vuttaṃ 『『te guṇe nibbattetvā dubbhikkhakāle pathaviṃ parivattetvā pappaṭakojaṃ paribhuñjiṃsū』』ti, taṃ apanetvā te guṇe nibbattetvā dubbhikkhakāle uttarakuruṃ gantvā piṇḍāya caritvā paribhuñjiṃsūti evamettha yojanā kātabbā. Ekena padavītihārenāti ettha padassa vītiharaṇaṃ nikkhipanaṃ padavītihāro, padanikkhepo, tasmā ekena padanikkhepenāti vuttaṃ hoti. Ekena padavītihārena atikkamitabbaṭṭhānañca samagamanena dvinnaṃ padānaṃ antare muṭṭhiratanamattaṃ, tasmā. Mātikāmattaṃ adhiṭṭhahitvāti muṭṭhiratanappamāṇaṃ mātikāmattaṃ adhiṭṭhāyāti attho.

Niṭṭhitā mahāmoggallānassa sīhanādakathā.

Vinayapaññattiyācanakathā

以下是巴利文的全文直譯: 2.48.)- 這被稱為甜美的圓滿。在這裡,甜美的圓滿應當被理解為。成熟的果實,意思是多果實。指的是大地的最下層。爲了比喻的說明,使用比喻來說明。無瑕疵,意思是無過失。這裡的無過失是因為缺乏蒼蠅等,所以說"無蒼蠅"。在這裡沒有蒼蠅,指的是無蒼蠅。用蒼蠅這個詞,這裡也包括蒼蠅的卵,通常被認為是這樣。因此在三處的束縛中說到"無蒼蠅"是爲了說明這一點,意指沒有蒼蠅的卵。這裡我們的理解是"蒼蠅的卵是蒼蠅的卵,在這裡沒有蒼蠅的卵",因此通過這一點說明蒼蠅的卵缺失,而"無蒼蠅"則說明蒼蠅的缺失。顯然,這裡指的是由小蒼蠅所製成的某種蜜。所有的蜜,指的是由大蒼蠅、蜜蜂等所制的蜜。最好的,意味著最優秀的。最好的,意味著最優美的。美味的,意味著美麗的味道。充滿光輝的,意味著完全充滿光輝。 請求的言辭,意味著為接受、讚美等目的而停止。一個手,指的是一個手掌。爲了闡明"我將使之如大地一樣",說到"我將使之如大地一樣"。這究竟是大地,還是不是大地,通過這一點,顯示出被創造的大地與自然的大地之間的區別,"這究竟是我們的土地,還是其他的土地",因此顯示出產生的疑惑。被束縛的廣泛的村莊,指的是擴充套件的大村莊,稱為大村莊。這並不是說這是誤解,指的是前面的部分。為什麼這個誤解不會出現,因而說"不可思議的是具有神通的神通之處"。意指只有在他們的力量下,才會出現這樣的誤解。現在爲了顯示不同的誤解的獲取,故說"如此"等。責備,意味著當面責備。指責,意味著當面辱罵。 難道去北俱盧洲化緣的行為被禁止,眾生也能獲得誤解的原因沒有被提及,因此說"在那裡有什麼呢"等。雖然沒有被提及,但仍然"眾生也能獲得誤解"。因此因為先前的原因,去北俱盧洲化緣的行為被世尊禁止,這顯然是原因,因此說"應當如前所述被接受"。眾生也能獲得誤解,意指這裡未被提及的也應被聯繫起來。其意義也應被理解為與前述相同。因此,"如此眾生也能獲得誤解"等後面所說的,指的是意義的相合。至於那裡所說的"他們在饑荒時期轉動大地,享用了豐盈的食物",除去這一點,他們在饑荒時期前往北俱盧洲化緣,享用了食物,故應如此關聯。以一種方式進行,意味著在這裡詞的使用是指放棄詞的使用,詞的放棄,因此說以一種方式進行。以一種方式進行,意味著在兩者之間的少量放棄,因此。以少量為標準,意味著以少量的標準為基礎。 大目犍連的獅子吼法已完成。 戒律法的請求論述

18.Vinayapaññattiyāti pubbe apaññattasikkhāpadaṃ sandhāya vuttaṃ. Thero hi paññattasikkhāpadāni ṭhapetvā idāni paññapetabbasikkhāpadāni pātimokkhuddesañca sandhāya 『『etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeyya, uddiseyya pātimokkha』』nti (pārā. 21) āha. Bhagavatāpi –

『『Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena pubbe appatarāni ceva sikkhāpadāni ahesuṃ, bahutarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahiṃsu. Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo, yena etarahi bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti, appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantīti. Evametaṃ, bhaddāli, hoti, sattesu hāyamānesu saddhamme antaradhāyamāne bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti, appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantīti. Na tāva, bhaddāli, satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti, yāva na idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavantī』』ti –

Imasmiṃ bhaddālisutte (ma. ni. 2.145) viya ekaccesu paññattesupi tato paraṃ paññapetabbāni sandhāya 『『na tāva, sāriputta, satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapetī』』ti vuttaṃ. Idheva ca aṭṭhakathāyaṃ 『『sāmampi pacanaṃ samaṇasāruppaṃ na hoti, na ca vaṭṭatī』』ti vacanaṃ 『『ratticchedo vā vassacchedo vā na kato』』ti vacanañca pubbe paññattasikkhāpadānaṃ sabbhāve pamāṇanti daṭṭhabbaṃ. Sesasikkhāpadānañceva pātimokkhuddesassa ca therassa āyācanena paññattattā 『『mūlato pabhuti nidānaṃ dassetu』』nti āha. Rahogatassāti raho janavivittaṃ ṭhānaṃ upagatassa. Tena gaṇasaṅgaṇikābhāvena therassa kāyavivekamāha. Paṭisallīnassāti nānārammaṇacārato cittassa nivattiyā paṭi sammadeva nilīnassa tattha avisaṭacittassa. Tena cittasaṅgaṇikābhāvenassa pubbabhāgiyaṃ cittavivekamāha. Ciranti kālāpekkhaṃ accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Cirāti cirakālayuttā ṭhiti abhedena vuttā.

Etaṃna sakkotīti etaṃ vinicchinituṃ na sakkoti. Aṭṭhakathāyaṃ vuttanayaṃ dassetvā idāni theravādaṃ dassento āha 『『mahāpadumatthero panā』』tiādi. Aṭṭhakathāyampi 『『na sakkotī』』ti idaṃ yasmā jānamānopi sammadeva paricchindituṃ na sakkoti, tasmā vuttanti vadanti. Soḷasavidhāya paññāya matthakaṃ pattassāti majjhimanikāye anupadasuttantadesanāya (ma. ni.

以下是巴利文的全文直譯: 18. 戒律的制定:指的是先前未制定的學處。長老除了已制定的學處外,現在針對將要制定的學處和誦波羅提木叉而說:"世尊,現在是時候了;善逝,現在是時候了,世尊應該為弟子們制定學處,誦波羅提木叉。"世尊也說: "尊者,是什麼原因,什麼條件,使得過去學處較少,而證悟的比丘較多?尊者,又是什麼原因,什麼條件,使得現在學處較多,而證悟的比丘較少?" "巴達利,確實如此,當衆生退化,正法衰退時,學處就會變多,而證悟的比丘變少。巴達利,只要僧團中還沒有出現某些漏泄之處,導師就不會為弟子制定學處。" 如同這段巴達利經中所說,即使在某些已制定的學處之後,針對之後將要制定的學處而說"舍利弗,導師還不會為弟子制定學處"。在這裡的註釋中,"自己烹飪不適合沙門,也不允許"以及"沒有夜間中斷或雨季中斷"這些話,應該被視為先前已制定學處存在的證據。由於其餘學處和誦波羅提木叉是因長老的請求而制定的,所以說"從開始就顯示緣起"。獨處:指到達遠離人群的地方。這表明長老身體遠離群體。獨坐:指心從各種對像中退出,很好地安住,心不散亂。這表明他在前行階段心遠離群體。長久:表示時間,是絕對連線的賓格。長久:指與長時間相應的狀態,以不分離的方式表述。 這個無法:指無法判斷這個。在顯示註釋中所說的方法后,現在爲了顯示長老的說法而說"但是大蓮花長老"等。在註釋中也說"無法",這是因為即使知道也無法完全確定,所以這樣說。達到十六種智慧頂點的:在中部《逐步經》的教導中

3.93) –

『『Mahāpañño bhikkhave sāriputto, puthupañño bhikkhave sāriputto, hāsapañño bhikkhave sāriputto, javanapañño bhikkhave sāriputto, tikkhapañño bhikkhave sāriputto, nibbedhikapañño bhikkhave sāriputto』』ti –

Evamāgatā mahāpaññādikā cha, tasmiṃyeva sutte āgatā navānupubbavihārasamāpattipaññā, arahattamaggapaññāti imāsaṃ soḷasappabhedānaṃ paññānaṃ sāvakavisaye ukkaṭṭhakoṭippattassa.

Kasmā panettha bhagavā vipassīādīnaṃ sattannaṃyeva buddhānaṃ brahmacariyassa ciraṭṭhitikāciraṭṭhitikabhāvaṃ kathesi, na buddhavaṃsadesanāyaṃ viya pañcavīsatiyā buddhānaṃ, tato vā pana bhiyyoti? Yesaṃ sammāsambuddhānaṃ paṭivedhasāsanaṃ ekaṃsato nicchayena ajjāpi dharati, na antarahitaṃ, te eva kittento vipassīādīnaṃyeva bhagavantānaṃ brahmacariyassa ciraṭṭhitikāciraṭṭhitikabhāvaṃ idha kathesi. Tesaṃyeva hi sāvakā tadā ceva etarahi ca suddhāvāsabhūmiyaṃ ṭhitā, na aññesaṃ parinibbutattā. Siddhatthatissaphussānaṃ kira buddhānaṃ sāvakā suddhāvāsesu uppannā uppattisamanantarameva imasmiṃ sāsane upakādayo viya arahattaṃ adhigantvā na cirasseva parinibbāyiṃsu, na tattha tattha sāvakā yāvatāyukaṃ aṭṭhaṃsūti vadanti. Apubbācarimaniyamo pana aparāparaṃ saṃsaraṇakasattāvāsavasena ekissā lokadhātuyā icchitoti na tenetaṃ virujjhatīti daṭṭhabbaṃ.

  1. Asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo paccayoti evamādivibhāgena idha payojanaṃ natthi, vipassīādīnaṃ pana brahmacariyassa aciraṭṭhitikatāya ciraṭṭhitikatāya ca kāraṇapucchāparattā codanāyāti āha 『『hetu paccayoti ubhayametaṃ kāraṇādhivacana』』nti. Hinoti tena phalanti hetūti karaṇasādhanoyaṃ hetusaddoti āha 『『tena tassa phala』』ntiādi. Kattusādhanopi hetusaddo no na yujjati hinoti phalassa hetubhāvaṃ upagacchatīti hetūti. Taṃ paṭicca eti pavattatīti taṃ kāraṇaṃ paṭicca tassa phalaṃ eti pavattati nibbattatīti attho.

Kilāsunoahesunti appossukkā ahesuṃ, nirussāhā ahesunti attho. Sā pana nirussāhatā na ālasiyavasenāti āha 『『na ālasiyakilāsuno』』ti, ālasiyavasena kilāsuno nāhesunti attho. Tattha kāraṇamāha 『『na hī』』tiādi. Ālasiyaṃ vāti iminā thinamiddhavasappavattānaṃ akusalānaṃ abhāvamāha. Osannavīriyatā vāti iminā pana 『『ālasiyābhāvepi antamaso annabhāranesādānampi sakkaccaṃyeva dhammaṃ desetī』』ti vacanato yassa kassacipi dhammadesanāya nirussāhatā natthīti dīpeti sabbesaṃ samakeneva ussāhena dhammadesanāya pavattanato. Tenāha 『『buddhā hī』』tiādi. Osannavīriyāti ohīnavīriyā, appossukkāti attho. Ussannavīriyāti adhikavīriyā, mahussāhāti attho. Vegenāti javena. Dhamme garu etesanti dhammagaruno. Dhamme gāravametesanti dhammagāravā. Vipassissa bhagavato kāle asīti vassasahassāni āyuppamāṇaṃ sikhissa sattati vassasahassāni, vessabhussa saṭṭhivassasahassāni āyuppamāṇanti āha 『『tesaṃ kira kāle dīghāyukā sattā』』ti. Abhisamentīti paṭivijjhanti.

Niddosatāyāti vītikkamadosassa abhāvato. 『『Imasmiṃ vītikkame ayaṃ nāma āpattī』』ti evaṃ āpattivasena apaññapetvā 『『pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hotī』』tiādinā (dī. ni.

3.93.)- 「尊者,偉大的智慧者舍利弗,普遍的智慧者舍利弗,歡笑的智慧者舍利弗,迅捷的智慧者舍利弗,敏銳的智慧者舍利弗,超越的智慧者舍利弗」— 如是,偉大的智慧等六種智慧,亦在此經中提到的九種漸進的禪定與滅盡的智慧,都是這十六種智慧中,屬於弟子的智慧。 那麼,為什麼世尊在這裡只談到七位如vipassī等的佛陀的梵行的永續性,而不如在佛系傳承中談到的二十五位佛陀,或者更多呢?對於那些正覺的佛陀的教導,世尊至今仍然保持著明確的教義,沒有缺失,因此他在這裡談論vipassī等佛陀的梵行的永續性。因為這些弟子當時和現在都在清凈的住處,其他人則因涅槃而不在。顯然,成就了的佛陀的弟子在清凈的住處中產生了,立即獲得瞭如同此法中所示的涅槃,而那些弟子在壽命期間則會說到。非凡的行為的限制是因為眾生在輪迴中生活,因此應當被視為對於某個世界的渴望,而不是因此而反對。 19.)不尋常的原因,尋常的條件,因此在這裡不適用,vipassī等的梵行的永續性是因為對原因的詢問而被提及的,因此說「原因和條件是兩者的因果關係。」因果關係的本質是果實,因此說「因此它的果實」等等。因的本質是因果的,所以說「因此它的果實」等等。因的本質指向果實的存在,因此說「因是果」的意思。 「沒有疲憊」指的是不懈怠的狀態,意指無精打采的狀態。其狀態並不是因為懶惰而無精打采,因此說「不是懶惰的無精打采」,意指不是因為懶惰而無精打采的狀態。這裡提到原因說「不是懶惰」。懶惰是指無精打采的狀態,意味著無精打采的缺乏。放棄的精力是指放棄的努力,意味著微不足道的狀態。放棄的精力是指更大的精力,意味著極大的努力。快速地,意味著迅速。法的重視是指法的重視者。法的重視是指法的尊重。vipassissa世尊的時代,八萬歲,七十歲,六十歲,世尊說「在他們的時代,眾生長壽。」他們的理解是理解的。 因無過失,指的是無過失的缺失。「在這個過失中,這被稱為過失」,因此在過失的情況下未被制定,「放棄殺生,應該遠離殺生」之類的教導。

1.8, 194) dhammadesanāvasena ovādasikkhāpadānaṃyeva paññattattā vuttaṃ 『『sattāpattikkhandhavasena āṇāsikkhāpadaṃ apaññatta』』nti. Channaṃ channaṃ vassānaṃ accayenāti pāṭhaseso daṭṭhabbo. Atha vā channaṃ channaṃ vassānaṃ osānadivasaṃ apekkhitvā 『『sakiṃ saki』』nti vuttattā tadapekkhamidaṃ sāmivacanaṃ. Sakalajambudīpe sabbopi bhikkhusaṅgho ekasmiṃyeva ṭhāne uposathaṃ akāsīti sambandho. Katamaṃ taṃ ṭhānanti āha 『『bandhumatiyā rājadhāniyā』』tiādi. Isipatanaṃ tena samayena khemaṃ nāma uyyānaṃ hoti, migānaṃ pana abhayavāsatthāya dinnattā migadāyoti vuccati. Taṃ sandhāya vuttaṃ 『『kheme migadāye』』ti.

Abbokiṇṇāni dasapi vīsatipi bhikkhusahassāni vasantīti visabhāgapuggalehi asaṃsaṭṭhāni dasapi vīsatipi bhikkhūnaṃ sahassāni vasanti. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana 『『te sabbepi dvādasasahassabhikkhugaṇhanakā mahāvihārā abhayagiricetiyapabbatacittalapabbatavihārasadisā ca ahesu』』nti vuttaṃ. Uposathārocikāti uposathārocanakā. Tā kira devatā ekamhi vasse nikkhante tattha tattha gantvā ārocenti 『『nikkhantaṃ kho, mārisā, ekaṃ vassaṃ, pañca dāni vassāni sesāni, pañcannaṃ vassānaṃ accayena bandhumatī rājadhānī upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā』』ti. Tathā dvīsu vassesu nikkhantesu 『『nikkhantāni kho, mārisā, dve vassāni , cattāri vassāni sesāni, catunnaṃ vassānaṃ accayena bandhumatī rājadhānī upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā』』ti ārocenti. Imināva nayena tīsu catūsu pañcasu vassesu atikkantesu ārocenti. Tena vuttaṃ 『『mārisā ekaṃ vassaṃ atikkanta』』ntiādi. Sānubhāvāti iddhānubhāvena sānubhāvā. Te kira bhikkhūti ye devatānubhāvena gacchanti, te sandhāya vadati. Pācīnasamuddanteti pācīnasamuddassa samīpadese. Gamiyavattanti gamikehi kātabbaṃ senāsanapaṭijagganādivattaṃ. Uposathagganti uposathakaraṇaṭṭhānaṃ. Gatāva hontīti devatānubhāvena gatā eva honti. Teti attano attano ānubhāvena devatānubhāvena ca gatā sabbepi.

Khantī paramantiādīsu (dī. ni. aṭṭha. 2.90; dha. pa. aṭṭha.

1.8, 194.)- 根據法的教導,因而只提及了「因七處受的緣故而沒有制定的學處」。應當理解為「每六年一次」的部分。或者說,考慮到每六年一次的結束日,因而說「每次每次」。在整個占婆島上,所有的比丘僧團在同一處進行安居的聯繫。問那是哪個地方,回答說「在親屬之城」之類。那時的伊薩帕塔那(Isipatana)是一個名為Khema的園林,因給予野獸安樂之所而被稱為Migadāya(現代地名:米哈達雅)。因此提到「在Khema的Migadāya」。 十或二十的比丘,或許是居住於不相互接觸的十或二十位比丘的地方。然在《長部經的註釋》中說「他們都是一萬二千比丘團的偉大寺廟,像無畏山、無畏寺、城堡山等地方」。安居的日子是安居的日子。那些神靈在一年中離開后,前往各處宣告「已經離開了一年,接下來還有五年,五年後應當前往親屬之城進行波羅提木叉的宣講」。同樣在兩年中離開后,「已經離開了兩年,接下來還有四年,四年後應當前往親屬之城進行波羅提木叉的宣講」。以此類推,在三個、四個或五年中超越后也進行宣告。因此說「親屬已經超越了一年」等等。因緣的存在是因神通的存在。那些比丘是指那些因神靈的緣故而去的,故而如此說。至於東海,意指在東海附近。應當由行者來處理營地的安排等事宜。安居的地方是指安居的場所。因而因神靈的緣故而去的,都是因神靈的緣故而去的。 耐心是極致的等(《律藏註釋》2.90;《法藏註釋》)。

2.185) parūpavādaṃ parāpakāraṃ sītuṇhādibhedañca guṇoparodhaṃ khamati sahati adhivāsetīti khanti. Sā pana sīlādīnaṃ paṭipakkhadhamme savisesaṃ tapati santapati vidhamatīti paramaṃ uttamaṃ tapo. Titikkhanaṃ khamanaṃ titikkhā. Khantiyāyevetaṃ vevacanaṃ. Akkharacintakā hi khamāyaṃ titikkhāsaddaṃ vaṇṇenti, tasmā evamettha attho daṭṭhabbo 『『titikkhāsaṅkhātā adhivāsanakhanti nāma uttamaṃ tapo』』ti. Nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhāti bhavena bhavantaraṃ vināti bhavanikantibhāvena saṃsibbati, sataṇhasseva vā āyatiṃ punabbhavabhāvato phalena saddhiṃ kammaṃ vināti saṃsibbatīti vānanti saṅkhyaṃ gatāya taṇhāya nikkhantaṃ nibbānaṃ tattha tassā sabbaso abhāvato. Taṃ nibbānaṃ pana santapaṇītanipuṇasivakhemādinā sabbākārena paramanti vadanti buddhā.

Na hi pabbajito parūpaghātīti yo adhivāsanakhantirahitattā paraṃ upaghāteti bādhati vihiṃsati, so pabbajito nāma na hoti pabbājetabbadhammassa apabbājanato. Catutthapādo pana tatiyapādasseva vevacanaṃ anatthantarattā. 『『Na hi pabbajito』』ti etassa hi 『『na samaṇo hotī』』ti vevacanaṃ. 『『Parūpaghātī』』ti etassa 『『paraṃ viheṭhayanto』』ti vevacanaṃ. Atha vā parūpaghātīti sīlūpaghātī. Sīlañhi uttamaṭṭhena 『『para』』nti vuccati parasaddassa seṭṭhavācakattā 『『puggalaparoparaññū』』tiādīsu viya. Yo ca samaṇo paraṃ yaṃ kañci sattaṃ viheṭhayanto parūpaghātī hoti attano sīlavināsako, so pabbajito nāma na hotīti attho. Atha vā yo adhivāsanakhantiyā abhāvā parūpaghātī hoti, paraṃ antamaso ḍaṃsamakasampi jīvitā voropeti, so na hi pabbajito. Kiṃ kāraṇā? Pāpamalassa apabbājitattā anīhaṭattā. 『『Pabbājayamattano malaṃ, tasmā pabbajitoti vuccatī』』ti (dha. pa. 388) idañhi pabbajitalakkhaṇaṃ . Yopi naheva kho upaghāteti na māreti, apica daṇḍādīhi viheṭheti, sopi paraṃ viheṭhayanto samaṇo na hoti. Kiṃkāraṇā? Vihesāya asamitattā. Samitattā samaṇoti vuccatīti idañhi samaṇalakkhaṇaṃ. 『『Samitattā hi pāpānaṃ, samaṇoti pavuccatī』』ti (dha. pa. 265) hi vuttaṃ.

以下是巴利文的全文直譯: 2.185)忍耐是指忍受、承受、容忍他人的責罵、傷害以及冷熱等各種障礙善行的事物。這種忍耐特別能夠消除、燒盡、驅散與戒等相對的法,因此被稱為最高的苦行。忍耐就是容忍。這是忍耐的同義詞。文字學家將忍耐解釋為容忍,因此這裡應該這樣理解:"所謂容忍的忍耐是最高的苦行"。佛陀說涅槃是最高的,因為它斷絕了有與有之間的聯繫,或者說它斷絕了有愛者未來再生的業果,所以稱為涅槃,因為在那裡完全沒有渴愛。佛陀說這涅槃以寂靜、殊勝、微妙、安穩等一切方面而言是最高的。 出家人確實不傷害他人:因為缺乏忍耐而傷害、妨礙、傷害他人的人,不能稱為出家人,因為他沒有捨棄應該捨棄的法。第四句只是第三句的同義重複。"確實不是出家人"是"不是沙門"的同義詞。"傷害他人"是"傷害他人"的同義詞。或者,"傷害他人"是指傷害戒律。戒律因為是最高的而被稱為"他",因為"他"字表示最好的,如"知道個人的高下"等句中。作為沙門而傷害任何眾生,成為傷害他人者,就是毀壞自己的戒律,這樣的人不能稱為出家人。或者,因為缺乏忍耐而成為傷害他人者,甚至殺害蚊蟲,這樣的人確實不是出家人。為什麼?因為沒有捨棄罪惡。"捨棄自己的污垢,因此被稱為出家人"這是出家人的特徵。即使不殺害,但用棍棒等傷害他人,這樣傷害他人的人也不是沙門。為什麼?因為沒有平息傷害。因為平息而被稱為沙門,這是沙門的特徵。因為說過:"因為平息了諸惡,所以被稱為沙門"。

Apica bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhaṃ uddisanto pātimokkhakathāya ca sīlappadhānattā sīlassa ca visesato doso paṭipakkhoti tassa niggaṇhanavidhiṃ dassetuṃ ādito 『『khantī paramaṃ tapo』』ti āha. Tena aniṭṭhassa paṭihananūpāyo vutto, titikkhāggahaṇena pana iṭṭhassa, tadubhayenapi uppannaṃ aratiṃ uppannaṃ ratiṃ abhibhuyya viharatīti ayamattho dassito. Taṇhāvānassa vūpasamanato nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā. Tattha khantiggahaṇena payogavipattiyā abhāvo dassito, titikkhāggahaṇena āsayavipattiyā abhāvo. Tathā khantiggahaṇena parāparādhasahatā, titikkhāggahaṇena paresu anaparajjhanā dassitā. Evaṃ kāraṇamukhena anvayato pātimokkhaṃ dassetvā idāni byatirekato taṃ dassetuṃ 『『na hī』』tiādi vuttaṃ. Tena yathā sattānaṃ jīvitā voropanaṃ paraṃ pāṇileḍḍudaṇḍādīhi viheṭhanañca 『『parūpaghāto paraṃ viheṭhana』』nti vuccati, evaṃ tesaṃ sāpateyyāvaharaṇaṃ parāmasanaṃ visaṃvādanaṃ aññamaññabhedanaṃ pharusavacanena mammaghaṭṭanaṃ niratthakavippalāpo parasantakābhijjhānaṃ ucchedacintanaṃ micchābhinivesanañca upaghāto paraviheṭhanañca hotīti yassa kassaci akusalassa kammapathassa kammassa ca karaṇena pabbajito samaṇo ca na hotīti dasseti.

Dutiyagāthāya sabbapāpassāti sabbākusalassa sabbassapi dvādasākusalassa sabbacittuppādasaṅgahitassa sāvajjadhammassa. Akaraṇanti anuppādanaṃ. Karaṇañhi nāma tassa attano santāne uppādananti tappaṭikkhepato akaraṇaṃ anuppādanaṃ. Kusalassāti catubhūmikakusalassa. 『『Kusalassā』』ti hi idaṃ 『『etaṃ buddhāna sāsana』』nti vakkhamānattā ariyamaggadhamme tesañca sambhārabhūte tebhūmikakusale dhamme bodheti. Upasampadāti upasampādanaṃ. Taṃ pana atthato tassa kusalassa samadhigamo paṭilābho. Sacittapariyodapananti attano cittassa jotanaṃ cittassa pabhassarabhāvakaraṇaṃ sabbaso parisodhanaṃ. Taṃ pana arahattena hoti. Ettha ca yasmā aggamaggasamaṅgino cittaṃ sabbaso pariyodapīyati nāma, aggaphalakkhaṇe pana pariyodapitaṃ hoti puna pariyodapetabbatāya abhāvato, tasmā pariniṭṭhitapariyodapanataṃ sandhāya vuttaṃ 『『taṃ pana arahattena hotī』』ti. Iti sīlasaṃvarena sabbapāpaṃ pahāya lokiyalokuttarāhi samathavipassanāhi kusalaṃ sampādetvā arahattaphalena cittaṃ pariyodapetabbanti etaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhi.

Apica bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhaṃ uddisanto pātimokkhakathāya ca sīlappadhānattā sīlassa ca visesato doso paṭipakkhoti tassa niggaṇhanavidhiṃ dassetuṃ ādito 『『khantī paramaṃ tapo』』ti āha. Tena aniṭṭhassa paṭihananūpāyo vutto, titikkhāggahaṇena pana iṭṭhassa, tadubhayenapi uppannaṃ aratiṃ uppannaṃ ratiṃ abhibhuyya viharatīti ayamattho dassito. Taṇhāvānassa vūpasamanato nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā. Tattha khantiggahaṇena payogavipattiyā abhāvo dassito, titikkhāggahaṇena āsayavipattiyā abhāvo. Tathā khantiggahaṇena parāparādhasahatā, titikkhāggahaṇena paresu anaparajjhanā dassitā. Evaṃ kāraṇamukhena anvayato pātimokkhaṃ dassetvā idāni byatirekato taṃ dassetuṃ 『『na hī』』tiādi vuttaṃ. Tena yathā sattānaṃ jīvitā voropanaṃ paraṃ pāṇileḍḍudaṇḍādīhi viheṭhanañca 『『parūpaghāto paraṃ viheṭhana』』nti vuccati, evaṃ tesaṃ sāpateyyāvaharaṇaṃ

Tatiyagāthāya anupavādoti vācāya kassaci anupavadanaṃ. Anupaghātoti kāyena manasā ca kassaci upaghātākaraṇaṃ manasāpi paresaṃ anatthacintanādivasena upaghātakaraṇassa vajjetabbattā. Pātimokkheti yaṃ taṃ paatimokkhaṃ atipamokkhaṃ uttamaṃ sīlaṃ, pāti vā sugatibhayehi mokkheti duggatibhayehi, yo vā naṃ pāti, taṃ mokkhetīti pātimokkhanti vuccati, tasmiṃ pātimokkhe ca. Saṃvaroti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ avītikkamalakkhaṇo saṃvaro. Mattaññutāti bhojane mattaññutā paṭiggahaṇaparibhogavasena pamāṇaññutā. Pantañca sayanāsananti janasaṅghaṭṭavirahitaṃ nijjanasambādhaṃ vivittaṃ senāsanañca. Ettha dvīhiyeva paccayehi catupaccayasantoso dīpitoti veditabbo paccayasantosasāmaññena itaradvayassapi lakkhaṇahāranayena jotitabhāvato. Adhicitte ca āyogoti vipassanāpādakaṃ aṭṭhasamāpatticittaṃ adhicittaṃ, tatopi ca maggaphalacittameva adhicittaṃ, tasmiṃ yathāvutte adhicitte āyogo ca, anuyogoti attho. Etaṃ buddhāna sāsananti etaṃ parassa anupavadanaṃ anupaghātanaṃ pātimokkhe saṃvaro paṭiggahaṇaparibhogesu mattaññutā vivittasenāsanasevanaṃ adhicittānuyogo ca buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhi.

Imā pana sabbabuddhānaṃ pātimokkhuddesagāthā hontīti veditabbā. Tenāha 『『eteneva upāyenā』』tiādi. Yāva sāsanapariyantāti dharamānakabuddhānaṃ anusāsanapariyantaṃ sandhāya vuttaṃ, yāva buddhā dharanti, tāva uddisitabbataṃ āgacchantīti vuttaṃ hoti. Ovādapātimokkhañhi buddhāyeva uddisanti, na sāvakā. Paṭhamabodhiyaṃyeva uddesamāgacchantīti sambandho. Paṭhamabodhi cettha vīsativassaparicchinnāti mahāgaṇṭhipade vuttaṃ. Tañca heṭṭhā aṭṭhakathāyameva 『『bhagavato hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassantare nibaddhupaṭṭhāko nāma natthī』』ti kathitattā 『『paṭhamabodhi nāma vīsativassānī』』ti gahetvā vuttaṃ. Ācariyadhammapālattherena pana 『『pañcacattālīsāya vassesu ādito pannarasa vassāni paṭhamabodhī』』ti vuttaṃ. Evañca sati majjhe pannarasa vassāni majjhimabodhi, ante pannarasa vassāni pacchimabodhīti tiṇṇaṃ bodhīnaṃ samappamāṇatā siyāti tampi yuttaṃ. Pannarasattikena hi pañcacattālīsa vassāni pūrenti. Aṭṭhakathāyaṃ pana pannarasavassappamāṇāya paṭhamabodhiyā vīsativassesuyeva antogadhattā 『『paṭhamabodhiyaṃ vīsativassantare』』ti vuttanti evampi sakkā viññātuṃ.

Nanu ca kānici sikkhāpadāni paññapetvāpi na tāva āṇāpātimokkhaṃ anuññātaṃ pacchā therassa āyācanena anuññātattā, tasmā kathametaṃ vuttaṃ 『『sikkhāpadapaññattikālato pana pabhuti āṇāpātimokkhameva uddisīyatī』』ti, yadipi kānici sikkhāpadāni paññapetvāva āṇāpātimokkhaṃ na anuññātaṃ, tathāpi apaññatte sikkhāpade āṇāpātimokkhaṃ natthi, kintu paññatteyevāti imamatthaṃ dassetuṃ 『『sikkhāpadapaññattikālato pana pabhutī』』ti vuttaṃ. Pubbārāmeti sāvatthiyā pācīnadisābhāge katattā evaṃladdhavohāre mahāvihāre. Migāramātupāsādeti migāraseṭṭhino mātuṭṭhāniyattā migāramātāti saṅkhyaṃ gatāya visākhāmahāupāsikāya kārite pāsāde. Aṭṭhānanti hetupaṭikkhepo. Anavakāsoti paccayapaṭikkhepo. Ubhayenapi kāraṇameva paṭikkhipati. Yanti yena kāraṇena.

Apica bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhaṃ uddisanto pātimokkhakathāya ca sīlappadhānattā sīlassa ca visesato doso paṭipakkhoti tassa niggaṇhanavidhiṃ dassetuṃ ādito 『『khantī paramaṃ tapo』』ti āha. Tena aniṭṭhassa paṭihananūpāyo vutto, titikkhāggahaṇena pana iṭṭhassa, tadubhayenapi uppannaṃ aratiṃ uppannaṃ ratiṃ abhibhuyya viharatīti ayamattho dassito. Taṇhāvānassa vūpasamanato nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā. Tattha khantiggahaṇena payogavipattiyā abhāvo dassito, titikkhāggahaṇena āsayavipattiyā abhāvo. Tathā khantiggahaṇena parāparādhasahatā, titikkhāggahaṇena paresu anaparajjhanā dassitā. Evaṃ kāraṇamukhena anvayato pātimokkhaṃ dassetvā idāni byatirekato taṃ dassetuṃ 『『na hī』』tiādi vuttaṃ. Tena yathā sattānaṃ jīvitā voropanaṃ paraṃ pāṇileḍḍudaṇḍādīhi viheṭhanañca 『『parūpaghāto paraṃ viheṭhana』』nti vuccati, evaṃ tesaṃ sāpateyyāvaharaṇaṃ parāmasanaṃ visaṃvādanaṃ aññamaññabhedanaṃ pharusavacanena mammaghaṭṭanaṃ niratthakavippalāpo parasantakābhijjhānaṃ ucchedacintanaṃ micchābhinivesanañca upaghāto paraviheṭhanañca hotīti yassa kassaci akusalassa kammapathassa kammassa ca karaṇena pabbajito samaṇo ca na hotīti dasseti。 Dutiyagāthāya sabbapāpassāti sabbākusalassa sabbassapi dvādasākusalassa sabbacittuppādasaṅgahitassa sāvajjadhammassa. Akaraṇanti anuppādanaṃ. Karaṇañhi nāma tassa attano santāne uppādananti tappaṭikkhepato akaraṇaṃ anuppādanaṃ. Kusalassāti catubhūmikakusalassa. 『『Kusalassā』』ti hi idaṃ 『『etaṃ buddhāna sāsana』』nti vakkhamānattā ariyamaggadhamme tesañca sambhārabhūte tebhūmikakusale dhamme bodheti. Upasampadāti upasampādanaṃ. Taṃ pana atthato tassa kusalassa samadhigamo paṭilābho. Sacittapariyodapananti attano cittassa jotanaṃ cittassa pabhassarabhāvakaraṇaṃ sabbaso parisodhanaṃ. Taṃ pana arahattena hoti. Ettha ca yasmā aggamaggasamaṅgino cittaṃ sabbaso pariyodapīyati nāma, aggaphalakkhaṇe pana pariyodapitaṃ hoti puna pariyodapetabbatāya abhāvato, tasmā pariniṭṭhitapariyodapanataṃ sandhāya vuttaṃ 『『taṃ pana arahattena hotī』』ti. Iti sīlasaṃvarena sabbapāpaṃ pahāya lokiyalokuttarāhi samathavipassanāhi kusalaṃ sampādetvā arahattaphalena cittaṃ pariyodapetabbanti etaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhi。

Tesanti bhikkhūnaṃ. Sammukhasāvakānaṃ santike pabbajitāti sabbantimānaṃ subhaddasadisānaṃ sammukhasāvakānaṃ santike pabbajite sandhāya vadati. Khattiyakulādivaseneva vividhā kulāti sambandho. Uccanīcauḷāruḷārabhogādikulavasena vāti uccanīcakulavasena uḷāruḷārabhogādikulavasena vāti yojetabbaṃ. Tattha khattiyabrāhmaṇavasena vā khattiyabrāhmaṇagahapatikānaṃ vasena vā uccakulatā veditabbā, sesānaṃ vasena nīcakulatā. Uḷāruḷārabhogādikulavasena vāti uḷārataratamaupabhogavantādikulavasena. Uḷārātisayajotanatthañhi puna uḷāraggahaṇaṃ 『『dukkhadukkha』』ntiādīsu viya. Ādi-saddena uḷārānuḷārānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ.

Brahmacariyaṃ rakkhantīti vuttamevatthaṃ pakāsetvā dassento āha 『『ciraṃ pariyattidhammaṃ pariharantī』』ti. Apaññattepi sikkhāpade yadi samānajātiādikā siyuṃ, attano attano kulānugataganthaṃ viya na nāseyyuṃ. Yasmā pana sikkhāpadampi apaññattaṃ, ime ca bhikkhū na samānajātiādikā, tasmā vināsesunti imamatthaṃ dassetuṃ 『『yasmā ekanāmā…pe… tasmā aññamaññaṃ viheṭhentā』』tiādi vuttaṃ. Yadi evaṃ kasmā ciraṭṭhitikavārepi 『『nānānāmā』』tiādi vuttanti? Satipi tesaṃ nānājaccādibhāve sikkhāpadapaññattiyā eva sāsanassa cirappavattīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sikkhāpadapaññattivaseneva sāsanassa cirappavatti. Yasmā buddhā attano parinibbānato uddhampi vinetabbasattasambhave sati sikkhāpadaṃ paññapenti, asati na paññapenti, tasmāti veditabbo. Yathā kāyavacīdvārasaṅkhātaṃ viññattiṃ samuṭṭhāpetvā pavattamānampi cittaṃ tassāyeva viññattiyā vasena pavattanato 『『kāyavacīdvārehi pavatta』』nti vuccati, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Yathā tanti ettha tanti nipātamattaṃ. Vaggasaṅgahapaṇṇāsasaṅgahādīhīti sīlakkhandhavaggamahāvaggādivaggasaṅgahavasena mūlapaṇṇāsamaajhamapaṇṇāsādipaṇṇāsasaṅgahavasena. Ādi-saddena saṃyuttādisaṅgaho veditabbo.

Tesanti bhikkhūnaṃ. 在所有比丘中,指的是在眾多善良的比丘面前出家的。以士族家庭等為基礎的各種家族。應理解為以高貴或低賤的家族為基礎的。高貴的家族應理解為士族、婆羅門或居士的家族,而其餘的則為低賤的家族。以高貴或極高的享受為基礎的家族,意指以極高的享受為基礎的家族。由於極高的光輝,再次需要極高的接納,像「苦苦」的說法一樣。開頭的詞應理解為極高的接納。 保持梵行,正如所說,指出「長久保持約束的法」。即使在不明確的教規中,如果有同類的情況,像各自的家族一樣,也不會被破壞。然而因為教規是不明確的,這些比丘並不是同類,因此會被破壞。爲了說明這一點,提到「因為同名……所以互相傷害」。如果是這樣,為什麼在長久的情況下也提到「不同的名字」?這是爲了表明在他們的不同種姓等情況下,教規的規定是長久的。教規的規定使得教法的長久存在。因為佛陀在自己的涅槃后,針對有情眾生設定教規,對於不存在的則不設定,因此應如此理解。就像通過身體和語言的門所產生的意識,依其意識的性質而運作,被稱為「通過身體和語言的門而運作」,這也應如此理解。就像「那麼」在這裡「那麼」只是指代而已。關於「群體的集結、五十的集結」等,可以理解為戒律的類別、偉大的類別等的集結。開頭的詞應理解為與相關的集結。

Evaṃvitakketha, mā evaṃ vitakkayitthāti ettha evanti yathānusiṭṭhāya anusāsaniyā vidhivasena paṭisedhanavasena ca pavattitākāraparāmasanaṃ, sā ca sammāvitakkānaṃ micchāvitakkānañca pavattiākāradassanavasena pavattati atthaānisaṃsassa ādīnavassa ca vibhāvanatthaṃ. Tenāha 『『nekkhammavitakkādayo tayo vitakke vitakkethā』』tiādi. Ettha ādi-saddena abyāpādavitakkaavihiṃsāvitakkānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Tattha nekkhammaṃ vuccati lobhato nikkhantattā alobho, nīvaraṇehi nikkhantattā paṭhamajjhānaṃ, sabbākusalehi nikkhantattā sabbo kusalo dhammo, sabbasaṅkhatehi nikkhantattā nibbānaṃ, upanissayato sampayogato ārammaṇakaraṇato ca nekkhammena paṭisaṃyutto vitakko nekkhammavitakko, sammāsaṅkappo. So asubhajjhānassa pubbabhāge kāmāvacaro hoti, asubhajjhāne rūpāvacaro, taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro. Byāpādassa paṭipakkho abyāpādo, kañcipi na byāpādenti etenāti vā abyāpādo, mettā. Yathāvuttena abyāpādena paṭisaṃyutto vitakko abyāpādavitakko. So mettājhānassa pubbabhāge kāmāvacaro hoti, mettābhāvanāvasena adhigate paṭhamajjhāne rūpāvacaro, taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro. Vihiṃsāya paṭipakkhā, na vihiṃsanti vā etāya satteti avihiṃsā, karuṇā. Tāya paṭisaṃyutto vitakko avihiṃsāvitakko. So karuṇājhānassa pubbabhāge kāmāvacaro, karuṇābhāvanāvasena adhigate paṭhamajjhāne rūpāvacaro, taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro.

Nanu ca alobhādosāmohānaṃ aññamaññāvirahato nesaṃ vasena uppajjanakānaṃ imesaṃ nekkhammavitakkādīnaṃ aññamaññaṃ asaṅkarato vavatthānaṃ na hotīti? No na hoti. Yadā hi alobho padhāno hoti niyamitapariṇatasamudācārādivasena, tadā itare dve tadanvāyikā bhavanti. Tathā hi yadā alobhappadhāno nekkhammagaruko cittuppādo hoti, tadā laddhāvasaro nekkhammavitakko patiṭṭhahati. Taṃsampayuttassa pana adosalakkhaṇassa abyāpādassa vasena yo tasseva abyāpādavitakkabhāvo sambhaveyya, sati ca abyāpādavitakkabhāve kassacipi aviheṭhanajātikatāya avihiṃsāvitakkabhāvo ca sambhaveyya. Te itare dve tasseva nekkhammavitakkassa anugāmino sarūpato adissanato tasmiṃ sati honti, asati na hontīti anumāneyyā bhavanti. Evameva yadā mettāpadhāno cittuppādo hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavanti. Yadā karuṇāpadhāno cittuppādo hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavanti.

以下是巴利文的全文直譯: 如此思維,不要這樣思維。在這裡,"如此"是指根據所教導的法,依據規定的方式進行的思維,亦是爲了顯示正確思維和錯誤思維的發生方式,以及爲了闡明善法的利益和過失。因此說:「應思維三種思維,如舍欲思維」等。在這裡,開頭的詞應理解為不傷害的思維和不傷害的思維的獲得。在這裡,舍欲被稱為因為脫離貪慾而無貪,因脫離障礙而達到初禪,因脫離一切善法而獲得一切善法,因脫離一切所造而獲得涅槃。與之相應的思維稱為舍欲思維,正念思維。它在不凈禪的初期是欲界的,進入不凈禪后是色界的,這種禪定作為基礎在獲得道果的時刻是出世間的。對抗貪慾的思維是無貪,任何人都不貪心,因此稱為無貪。就像所說的那樣,依無貪而產生的思維稱為無貪思維。它在慈悲禪的初期是欲界的,因慈悲的修習而達到初禪后是色界的,這種禪定作為基礎在獲得道果的時刻是出世間的。對抗傷害的思維是無傷害,任何眾生都不傷害,因此稱為無傷害。依此而產生的思維稱為無傷害思維。它在慈悲禪的初期是欲界的,因慈悲的修習而達到初禪后是色界的,這種禪定作為基礎在獲得道果的時刻是出世間的。 難道無貪、無惱、無癡之間因彼此的缺失而產生的這些舍欲思維等之間不相互關聯嗎?不,它們並不相互關聯。當無貪成為主要時,依照固定的行為和其他條件,其他兩者便會隨之產生。因此,當無貪成為主要的思維時,它便成為舍欲思維的基礎。與之相應的,無惱的特徵是無惱,若存在無惱思維,則也會存在無傷害思維。它們兩者在舍欲思維的引導下,自然會顯現出來,若存在則存在,若不存在則不存在。就如同當慈悲成為主要思維時,其他兩者也會隨之產生。當慈悲成為主要思維時,其他兩者也會隨之產生。

Kāmavitakkādayoti ettha ādi-saddena byāpādavitakkavihiṃsāvitakkānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Tattha kāmapaṭisaṃyutto vitakko kāmavitakko. Ettha hi dve kāmā vatthukāmo ca kilesakāmo ca. Tattha vatthukāmapakkhe ārammaṇavasena kāmehi paṭisaṃyutto vitakko kāmavitakko, kilesakāmapakkhe pana sampayogavasena kāmena paṭisaṃyuttoti yojetabbaṃ. Byāpādapaṭisaṃyutto vitakko byāpādavitakko. Vihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko vihiṃsāvitakko. Tesu dve sattesupi saṅkhāresupi uppajjanti. Kāmavitakko hi piye manāpe satte vā saṅkhāre vā vitakkentassa uppajjati, byāpādavitakko appiye amanāpe satte vā saṅkhāre vā kujjhitvā olokanakālato paṭṭhāya yāva vināsanā uppajjati, vihiṃsāvitakko saṅkhāresu nuppajjati. Saṅkhāro hi dukkhāpetabbo nāma natthi, 『『ime sattā haññantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesu』』nti cintanakāle pana sattesu uppajjati. Atha kasmā vuttaṃ 『『saṅkhāro dukkhāpetabbo nāma natthī』』ti, nanu ye dukkhāpetabbāti icchitā sattasaññitā, tepi atthato saṅkhārā evāti? Saccametaṃ, te pana indriyabaddhā saviññāṇakatāya dukkhaṃ paṭisaṃvedenti, tasmā te vihiṃsāvitakkassa visayā icchitā sattasaññitā. Ye pana na dukkhaṃ paṭisaṃvedenti vuttalakkhaṇāyogato, te sandhāya 『『vihiṃsāvitakko saṅkhāresu nuppajjatī』』ti vuttaṃ.

Anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti ettha āsavehīti katthuatthe karaṇaniddeso, cittānīti paccattabahuvacanaṃ, vimucciṃsūti kammasādhanaṃ, tasmā āsavehi kattubhūtehi anupādāya ārammaṇavasena aggahetvā cittāni vimuccitānīti evamettha attho gahetabboti āha 『『tesañhi cittānī』』tiādi. Yehi āsavehīti etthāpi kattuatthe eva karaṇaniddeso. Vimucciṃsūti kammasādhanaṃ. Na tetāni gahetvā vimucciṃsūti te āsavā tāni cittāni ārammaṇavasena na gahetvā vimucciṃsu vimocesuṃ. Ettha hi cittānīti upayogabahuvacanaṃ, vimucciṃsūti kattusādhanaṃ. Anuppādanirodhena nirujjhamānāti āyatiṃ anuppattisaṅkhātena nirodhena nirujjhamānā āsavā. Aggahetvā vimucciṃsūti ārammaṇakaraṇavasena aggahetvā cittāni vimocesuṃ. Vikasitacittā ahesunti sātisayañāṇarasmisamphassena samphullacittā ahesuṃ. Purimavacanāpekkhanti 『『aññatarasmiṃ bhiṃsanake vanasaṇḍe』』ti vuttavacanāpekkhaṃ. Tenāha 『『yaṃ vuttaṃ aññatarasmiṃ bhiṃsanake vanasaṇḍeti, tatrā』』ti. Katanti bhāvasādhanavāci idaṃ padanti āha 『『bhiṃsanakatasmiṃhoti, bhiṃsanakakiriyāyā』』ti. Bhiṃsanassa karaṇaṃ kiriyā bhiṃsanakataṃ, tasmiṃ bhiṃsanakatasmiṃ.

Idāni aññathāpi atthayojanaṃ dassento āha 『『atha vā』』tiādi. Imasmiṃ atthavikappe bhiṃsayatīti bhiṃsano, bhiṃsano eva bhiṃsanako, tassa bhāvo bhiṃsanakattanti vattabbe ta-kārassa lopaṃ katvā 『『bhiṃsanakata』』nti vuttanti dassento āha 『『bhiṃsanakatasminti bhiṃsanakabhāveti attho』』tiādi. Yebhuyyaggahaṇaṃ lomavantavasenapi yojetabbaṃ, na lomavasenevāti āha 『『bahutarānaṃ vā』』tiādi.

以下是巴利文的完整直譯: 關於"欲尋等",在這裡,"等"這個詞應當理解為包含瞋恚尋和害尋。在這裡,與欲相關聯的尋稱為欲尋。這裡有兩種欲:對像之慾和煩惱之慾。在對像之慾方面,由於對像緣故,與欲相關聯的尋是欲尋;在煩惱之慾方面,則應當理解為由於結合緣故與欲相關聯。與瞋恚相關聯的尋稱為瞋恚尋。與害相關聯的尋稱為害尋。這些尋在有情和行相中都會生起。 當一個人對可意可愛的有情或行相思考時,欲尋會生起;當對不可意不可愛的有情或行相生氣時,從生氣開始直到毀壞的時刻,瞋恚尋會生起;害尋不會在行相中生起。因為行相中並不存在應當使之受苦的對象,只有在思考"愿這些有情被殺害、被斷絕、被毀滅,或不存在"的時候,才會在有情中生起。為什麼說"行相中不存在應當使之受苦的對象"?難道那些被認為應當使之受苦的有情不就是行相嗎?這是真實的,但是這些(有情)因為繫於根門和有識別性,所以會體驗痛苦,因此它們被視為害尋的對境。那些不體驗痛苦的(行相),基於已陳述的特徵,因此說"害尋不會在行相中生起"。 "不執取地從諸漏中解脫"中,"諸漏"是工具格,表示作者;"心"是單獨或複數格;"解脫"是動詞格。因此,意思是由諸漏作為主體,不執取地由於對像緣故,心將被解脫。所以說"它們的心"等。在"由哪些漏"中,同樣是作者格的工具格。"解脫"是動詞格。不是執取它們,解脫意味著這些漏不執取這些心作為對像而解脫。在這裡,"心"是受事複數格,"解脫"是主語動詞。"由不生起滅"意味著諸漏將由未來不生起的滅而被滅。"不執取而解脫"意味著不執取對像和作用而解脫心。"心開敷"意味著由超越智慧光芒的接觸而使心綻放。"依照先前的說法"意味著依照"在某個可怖的林野"的已說述語。因此說"關於所說的在某個可怖的林野"。"做"是表示狀態的動詞,這個詞是"這",所以說"在可怖的所作中",即"可怖的行為"。可怖的行為的作為是可怖的所作,在這個可怖的所作中。 現在展示另一種意義聯繫,說"或者"等。在這個意義變體中,"使害怕"是可怖者,可怖者本身是可怖的,其狀態本應為"可怖性",但省略了ta音,說成"可怖的所作"。爲了展示這一點,說"可怖的所作即可怖的狀態"等。大多數情況下也應當聯繫具有毛髮的,不僅僅是依靠毛髮,所以說"多數"等。

Purisayugavasenāti purisakālavasena, purisānaṃ āyuppamāṇavasenāti vuttaṃ hoti. 『『Sabbapacchimako subhaddasadiso』』ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Tasmiṃ kāle vijjamānānaṃ dvinnaṃ purisānaṃ āyuparicchedaṃ sakalameva gahetvā 『『satasahassaṃ…pe… aṭṭhāsī』』ti vuttaṃ. Dveyeva purisayugānīti ettha purisānaṃ yugappavattikālo purisayugaṃ. Abhilāpamattameva cetaṃ, atthato pana purisova purisayugaṃ. Dharamāne bhagavati ekaṃ purisayugaṃ, parinibbute ekanti katvā 『『dveyeva purisayugānī』』ti vuttaṃ. Parinibbute pana bhagavati ekameva purisayugaṃ asītiyeva vassasahassāni brahmacariyaṃ aṭṭhāsīti veditabbaṃ.

20.Sāvakayugānīti sāvakā eva sāvakayugāni. Asambhuṇantenāti apāpuṇantena. Gabbhaṃ gaṇhāpentassāti sabbaññutaññāṇassa vijāyanatthaṃ ñāṇagabbhaṃ gaṇhāpentassa.

以下是巴利文的完整直譯: 依據人雙的意思是依據人的時期,意思是依據人的壽命長度。在三種註釋書中都說"最後一個類似須跋陀"。取那個時期存在的兩個人的全部壽命限度,所以說"十萬年……住立"。"只有兩個人雙"中,人雙是指人的一對出現的時期。這只是一種說法,實際上人就是人雙。在世尊在世時是一個人雙,涅槃后是一個,因此說"只有兩個人雙"。但是應當理解,在世尊涅槃后,只有一個人雙,梵行住立了八萬年。 20. "聲聞雙"就是聲聞本身。"不能達到"意味著不能獲得。"使之懷孕"意味著爲了生出一切智智,使智慧懷孕。

21.Koanusandhīti pubbāparakathānaṃ kiṃ anusandhānaṃ, ko sambandhoti attho. Sikkhāpadapaññattiyācanāpekkhanti yācīyatīti yācanā, sikkhāpadapaññattiyeva yācanā sikkhāpadapaññattiyācanā, taṃ apekkhatīti sikkhāpadapaññattiyācanāpekkhaṃ bhummavacanaṃ, yāciyamānasikkhāpadapaññattiapekkhaṃ bhummavacananti vuttaṃ hoti. Yācanavisiṭṭhā sikkhāpadapaññattiyeva hi 『『tatthā』』ti iminā parāmaṭṭhā, teneva vakkhati 『『tattha tassā sikkhāpadapaññattiyā』』ti. Yaṃ vuttanti 『『sikkhāpadaṃ paññapeyyā』』ti iminā yaṃ sikkhāpadapaññapanaṃ vuttaṃ, yācitanti attho. Tattha tassā sikkhāpadapaññattiyāti tassaṃ yāciyamānasikkhāpadapaññattiyanti attho. Akālanti sikkhāpadapaññattiyā akālaṃ.

Āsavaṭṭhānīyāti ettha adhikaraṇe anīyasaddoti āha 『『āsavā tiṭṭhanti etesū』』tiādi . Ke pana te āsavā, ke ca dhammā tadadhikaraṇabhūtāti āha 『『yesu diṭṭhadhammikasamparāyikā』』tiādi. Diṭṭhadhammikā parūpavādādayo, samparāyikā āpāyikā apāyadukkhavisesā. Te āsavanti tena tena paccayavasena pavattantīti āsavā. Nesanti parūpavādādiāsavānaṃ. Teti vītikkamadhammā. Asati āsavaṭṭhānīye dhamme sikkhāpadapaññattiyaṃ ko doso, yenevaṃ vuttanti āha 『『yadi hi paññapeyyā』』tiādi, vītikkamadosaṃ adisvā yadi paññapeyyāti adhippāyo. Parammukhā akkosanaṃ parūpavādo, parehi vacanesu dosāropanaṃ parūpārambho, sammukhā garahanaṃ garahadoso.

Kathañhi nāma paliveṭhessatīti sambandho, kathaṃ-saddayoge anāgatappayogo daṭṭhabbo. Anvāyikoti anuvattako. Bhogakkhandhanti bhogarāsiṃ. 『『Amhākamete』』ti ñāyantīti ñātī, pitāmahapituputtādivasena parivaṭṭanaṭṭhena parivaṭṭo, ñātīyeva parivaṭṭo ñātiparivaṭṭo. Ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭhāti ghāsacchādane paramatāya uttamatāya santuṭṭhā, ghāsacchādanapariyesane sallekhavasena paramatāya ukkaṭṭhabhāve saṇṭhitāti attho. Ghāsacchādanameva vā paramaṃ paramā koṭi etesaṃ na tato paraṃ kiñci asāmisajātaṃ pariyesanti paccāsīsanti cāti ghāsacchādanaparamā, tesaṃ bhāvo ghāsacchādanaparamatā, tassaṃ ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭhā. Tesu nāma koti yathāvuttaguṇavisiṭṭhesu tesu bhikkhūsu ko nāma. Lokāmisabhūtanti lokapariyāpannaṃ hutvā kilesehi āmasitabbattā lokāmisabhūtaṃ. Pabbajjāsaṅkhepenevāti 『『pāṇātipātā veramaṇī』』tiādinā pabbajjāmukheneva. Etanti methunādīnaṃ akaraṇaṃ. Thāmanti sikkhāpadānaṃ paññāpanakiriyāya sāmatthiyaṃ. Balanti yāthāvato sabbadhammānaṃ paṭivedhasamatthaṃ ñāṇabalaṃ. Kuppeyyāti kuppaṃ bhaveyya. Etassevatthassa pākaṭakaraṇaṃ na yathāṭhāne tiṭṭheyyāti, paññattiṭṭhāne na tiṭṭheyyāti attho. Akusaloti tikicchituṃ yuttakālassa aparijānanato akusalo acheko. Avuddhi anayo, byasanaṃ dukkhaṃ. Paṭikaccevāti gaṇḍuppādanato paṭhamameva. Sañchaviṃ katvāti sobhanacchaviṃ katvā. Bālavejjoti apaṇḍitavejjo. Lohitakkhayañca maṃ pāpetīti vibhattivipariṇāmaṃ katvā yojetabbaṃ.

Akālaṃ dassetvāti sikkhāpadapaññattiyā akālaṃ dassetvā. Rogaṃ vūpasametvāti phāsuṃ katvā. Sake ācariyaketi ācariyassa bhāvo, kammaṃ vā ācariyakaṃ, tasmiṃ attano ācariyabhāve, ācariyakamme vā. Nimittatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Viditānubhāvoti pākaṭānubhāvo.

以下是巴利文的完整直譯: 21. "什麼是關聯"意思是前後語言的什麼關聯,什麼聯繫。"期待學處制定的請求"中,被請求的是請求,學處制定本身的請求是學處制定請求,期待它是期待學處制定請求的處格,意思是期待被請求的學處制定的處格。因為被請求所限定的學處制定本身被"那裡"這個詞所指,因此他將說"在那裡,那個學處制定"。"所說的"意思是"應當制定學處"這句話所說的學處制定,即被請求的意思。"在那裡,那個學處制定"意思是在那個被請求的學處制定中。"非時"意味著學處制定的非時。 "漏住處"中,這裡的"anīya"詞是處所義,所以說"漏住立於這些"等。什麼是這些漏,什麼法是它們的處所,所以說"在這些現法和來世"等。現法的是他人誹謗等,來世的是惡趣的特殊苦。它們以各種緣流注,所以稱為漏。"它們的"是指他人誹謗等漏的。"它們"是指違犯法。如果沒有漏住處法而制定學處有什麼過失,為什麼這樣說呢?所以說"如果制定"等,意思是如果不見違犯過失而制定。背後誹謗是他人誹謗,他人在言語中尋找過失是他人非難,當面責備是責備過失。 "怎麼會纏繞"是連線詞,"怎麼"這個詞與未來時態連用。"隨從"是追隨者。"財富聚"是財富堆。"被認為是我們的"是親屬,以祖父父子等方式輪轉的意義是輪轉,親屬本身是輪轉即親屬輪轉。"以飲食衣服為最上而知足"意味著以飲食衣服為最上、為最高而知足,意思是在尋求飲食衣服時以削減為最上、最高而安住。或者說,飲食衣服本身是最上、最高界限,他們不尋求、不期待超過那個的任何非物質的東西,所以稱為以飲食衣服為最上,那個狀態是以飲食衣服為最上性,以那個以飲食衣服為最上性而知足。"在他們中誰呢"意味著在如上所說具有特殊功德的那些比丘中誰呢。"成為世間貪慾"意味著成為世間所攝,因為應當被煩惱所觸碰,所以成為世間貪慾。"僅以出家概要"意味著僅以"離殺生"等出家之門。"這個"意味著不作淫慾等。"力量"意味著制定學處的行為的能力。"力"意味著如實通達一切法的智力。"會動搖"意味著會成為動搖。這個意思的明顯化是"不會如處而住",意思是不會住于制定處。"不善巧"意味著因為不瞭解適合治療的時間而不善巧、不聰明。非增長是非理,災難是苦。"預先"意味著在瘡生起之前。"使面板美好"意味著使面板美麗。"愚醫"意味著不聰

Vipulabhāvenāti pabbajitānaṃ bahubhāvena. Sāsane ekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā na uppajjantīti yasmā senāsanāni pahonti, tasmā āvāsamacchariyādihetukā sāsane ekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā na uppajjanti. Iminā nayenāti etena padasodhammasikkhāpadādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.

Lābhaggamahattanti cīvarādilabhitabbapaccayo lābho, tassa aggaṃ mahattaṃ paṇītatā bahubhāvo vā. Bahussutassa bhāvo bāhusaccaṃ. Ayoniso ummujjamānāti anupāyena abhinivisamānā, viparītato jānamānāti attho. Rasena rasaṃ saṃsanditvāti sabhāvena sabhāvaṃ saṃsanditvā, anuññātapaccattharaṇādīsu sukhasamphassasāmaññato upādinnaphassarasepi anavajjasaññitāya anupādinnaphassarasena upādinnaphassarasaṃ saṃsanditvā, samānabhāvaṃ upanetvāti attho. Uddhammaṃ ubbinayaṃsatthusāsanaṃ dīpentīti 『『tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī』』tiādinā (pāci. 418) satthusāsanaṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ katvā dīpenti.

Imasmiṃ attheti 『『nirabbudo hi, sāriputta, bhikkhusaṅgho』』ti (pārā. 21) evaṃ vuttabhikkhusaṅghasaññite atthe. Kathaṃ pana dussīlānaṃ corabhāvoti āha 『『te hi assamaṇāva hutvā』』tiādi. Kāḷakadhammayogāti dussīlatāsaṅkhātapāpadhammayogato. Pabhassaroti pabhassarasīlo. Sāroti vuccantīti sāsanabrahmacariyassa sārabhūtattā sīlādayo guṇā 『『sāro』』ti vuccanti.

Sabbaparittaguṇoti sabbehi nihīnaguṇo, appaguṇo vā. So sotāpannoti ānandattheraṃ sandhāya vadati. Sotaṃ āpannoti maggasotaṃ āpanno. Paṭipakkhadhammānaṃ anavasesato savanato pellanato soto ariyamaggoti āha 『『sototi ca maggassetaṃ adhivacana』』nti. Sotāpannoti tena samannāgatassa puggalassāti iminā maggasamaṅgī sotāpannoti vatvā tamevatthaṃ udāharaṇena sādhetvā idāni idhādhippetapuggalaṃ niddhāretvā dassento āha 『『idha panā』』tiādi. Idha āpannasaddo 『『phalasacchikiriyāya paṭipanno』』tiādīsu (saṃ. ni. 5.488) viya vattamānakālikoti āha 『『maggena phalassa nāmaṃ dinna』』nti. Maggena hi attanā sadisassa aṭṭhaṅgikassa vā sattaṅgikassa vā phalassa sototi nāmaṃ dinnaṃ, atītakālikatte pana sarasatova nāmalābho siyā. Maggakkhaṇe hi maggasotaṃ āpajjati nāma, phalakkhaṇe āpanno.

Virūpaṃ sadukkhaṃ saupāyāsaṃ nipātetīti vinipāto, apāyadukkhe khipanako. Dhammoti sabhāvo. Tenāha 『『na attānaṃ apāyesu vinipātanasabhāvo』』ti. Atha vā dhammoti apāyesu khipanako sakkāyadiṭṭhiādiko akusaladhammo. Yassa pana so akusaladhammo natthi sabbaso pahīnattā, so yasmā apāyesu attānaṃ vinipātanasabhāvo na hoti, tasmā vuttaṃ 『『na attānaṃ apāyesu vinipātanasabhāvoti vuttaṃ hotī』』ti. Kasmāti avinipātanadhammatāya kāraṇaṃ pucchati. Apāyaṃ gamentīti apāyagamanīyā. Vinipātanasabhāvoti uppajjanasabhāvo. Sammattaniyāmena maggenāti sammā bhavaniyāmakena paṭiladdhamaggena. Niyatoti vā heṭṭhimantato sattamabhavato upari anuppajjanadhammatāya niyato. Sambodhīti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi. Sambujjhatīti hi sambodhi, ariyamaggo. So ca idha paṭhamamaggassa adhigatattā avasiṭṭho eva adhigantabbabhāvena icchitabboti. Tenāha 『『uparimaggattayaṃ avassaṃ sampāpako』』ti. Uparimaggattayaṃ avassaṃ sampāpuṇātīti sampāpako, sotāpanno.

Vinayapaññattiyācanakathā niṭṭhitā.

Buddhāciṇṇakathā

以下是巴利文的完整直譯: "以廣大性"意味著出家者的眾多性。"在教法中某些漏住處法不生起"意味著因為住處足夠,所以在教法中某些由住處慳吝等為因的漏住處法不生起。"以這個方法"意味著應當理解包括句法學處等。 "利養的最上大"中,應當獲得的衣等資具是利養,它的最上是大、殊勝或眾多。多聞的狀態是多聞性。"不如理浮現"意味著以非方便執著,意思是顛倒地了知。"以味與味相應"意味著以自性與自性相應,在被允許的臥具等中,由於觸樂的共同性,在有執取觸味中也以無過失想,以無執取觸味與有執取觸味相應,意思是引導至相同狀態。"闡明非法非律的師教"意味著以"我如是了知世尊所說之法"等方式,使師教成為非法非律而闡明。 "在這個意義中"意味著在"舍利弗,比丘僧團確實無瘡"這樣所說的比丘僧團所表示的意義中。怎樣是惡戒者的盜賊性呢?所以說"他們確實不是沙門"等。"與黑法相應"意味著與被稱為惡戒性的惡法相應。"光明"意味著光明戒。"稱為精華"意味著因為是教法梵行的精華,所以戒等功德被稱為"精華"。 "一切微小功德"意味著一切低劣功德,或少功德。"他是預流者"是指阿難長老而說。"入流"意味著入于道流。因為完全聽聞、推動對立法,所以流是聖道,因此說"流是道的同義語"。"預流者"是具有它的人,由此說明具道者是預流者,以譬喻證明那個意義后,現在爲了確定這裡所意指的人,所以說"但在這裡"等。這裡的"入"字如"為證悟果而行道"等中是現在時,所以說"由道給予果的名稱"。因為道給予與自己相似的八支或七支果以流的名稱,如果是過去時,則會從自性獲得名稱。因為在道剎那稱為入于道流,在果剎那已入。 "惡趣"意味著投入不好的、有苦的、有惱的,即投入惡趣苦中。"法"意味著自性。因此說"沒有投入惡趣的自性"。或者"法"意味著投入惡趣的身見等不善法。對於完全斷除那個不善法的人來說,因為沒有將自己投入惡趣的自性,所以說"意思是沒有將自己投入惡趣的自性"。"為什麼"是詢問不投入性的原因。"導向惡趣"意味著導向惡趣的。"投入的自性"意味著生起的自性。"以正性決定的道"意味著以正確修習決定所獲得的道。或者"決定"意味著最低限度在第七有之上不生起法性的決定。"正覺"意味著稱為上三道的正覺。因為正覺即是覺悟,即聖道。這裡因為已證得初道,所以只有剩餘的被認為應當證得。因此說"必定達到上三道"。必定達到上三道的是達到者,即預流者。 毗尼制定請求的解說結束。 佛陀慣行的解說

22.Anudhammatāti lokuttaradhammānugato dhammo. Anapaloketvāti padassa vivaraṇaṃ 『『anāpucchitvā』』ti. Janapadacārikaṃ pakkamantīti ettha iti-saddo gamyamānatāya na vutto, evaṃ aññatthāpi īdisesu ṭhānesu. Tattha janapadacārikanti janapadesu caraṇaṃ, caraṇaṃ vā cāro, so eva cārikā, janapadesu cārikā janapadacārikā. Taṃ pakkamanti, janapadagamanaṃ gacchantīti attho. Pakkamantiyevāti avadhāraṇena no na pakkamantīti dasseti. 『『Janapadacārikaṃ pakkamantī』』ti ettha ṭhatvā bhagavato cārikāpakkamanavidhiṃ dassento āha 『『janapadacārikaṃ carantā cā』』tiādi. Cārikā ca nāmesā (dī. ni. aṭṭha. 1.254; ma. ni. aṭṭha.

以下是巴利文的完整直譯: 22. "隨法性"意味著隨順出世間法的法。"不告知"這個詞的解釋是"不詢問"。"出發遊行諸國"中,"iti"(如是)這個詞因為可以理解而沒有說出,在其他類似的地方也是如此。其中"遊行諸國"意味著在諸國中游行,或者遊行即是行,那個就是遊歷,在諸國中游歷是遊行諸國。他們出發那個,意思是他們去諸國遊行。"確實出發"以確定詞表示他們不是不出發。在"出發遊行諸國"這裡停頓,爲了顯示世尊出發遊行的方式,所以說"遊行諸國時"等。這個遊行是指(長部註釋書1.254;中部註釋書

1.254) duvidhā turitacārikā ceva aturitacārikā ca. Tattha dūrepi bodhaneyyapuggalaṃ disvā tassa bodhanatthāya sahasā gamanaṃ turitacārikā nāma, sā mahākassapattherapaccuggamanādīsu daṭṭhabbā. Bhagavā hi mahākassapattheraṃ paccuggacchanto muhuttena tigāvutamagamāsi, āḷavakassatthāya tiṃsayojanaṃ, tathā aṅgulimālassa, pukkusātissa pana pañcacattālīsayojanaṃ, mahākappinassa vīsayojanasataṃ, dhaniyassatthāya sattayojanasatāni agamāsi, dhammasenāpatino saddhivihārikassa vanavāsītissasāmaṇerassa tigāvutādhikaṃ vīsayojanasataṃ agamāsi, ayaṃ turitacārikā. Yaṃ pana gāmanigamanagarapaṭipāṭiyā devasikaṃ yojanaaḍḍhayojanavasena piṇḍapātacariyādīhi lokaṃ anuggaṇhantassa gamanaṃ, ayaṃ aturitacārikā nāma. Imaṃ pana cārikaṃ caranto bhagavā mahāmaṇḍalaṃ majjhimamaṇḍalaṃ antimamaṇḍalanti imesaṃ tiṇṇaṃ maṇḍalānaṃ aññatarasmiṃ carati. Tattha 『『janapadacārika』』nti vuttattā aturitacārikāva idhādhippetā. Tameva vibhajitvā dassento āha 『『mahāmaṇḍalaṃ majjhimamaṇḍala』』ntiādi.

Tattha antimamaṇḍalanti khuddakamaṇḍalaṃ, itaresaṃ vā maṇḍalānaṃ antogadhattā antimamaṇḍalaṃ, abbhantarimamaṇḍalanti vuttaṃ hoti. Imesaṃ pana maṇḍalānaṃ kiṃ pamāṇanti āha 『『tattha mahāmaṇḍalaṃ navayojanasatika』』ntiādi. Navayojanasatikampi ṭhānaṃ majjhimadesapariyāpannameva, tato paraṃ nādhippetaṃ turitacārikāvasena agamanato. Yasmā nikkhantakālato paṭṭhāya gatagataṭṭhānassa catūsu passesu samantato yojanasataṃ ekakolāhalaṃ hoti, purimaṃ purimaṃ āgatā nimantetuṃ labhanti, itaresu dvīsu maṇḍalesu sakkāro mahāmaṇḍalaṃ osarati, tattha buddhā bhagavanto tesu tesu gāmanigamesu ekāhaṃ dvīhaṃ vasantā mahājanaṃ āmisapaṭiggahena anuggaṇhanti, dhammadānena ca vivaṭṭūpanissitaṃ kusalaṃ vaḍḍhenti, tasmā vuttaṃ 『『gāmanigamādīsu mahājanaṃ āmisapaṭiggahena anuggaṇhantā』』tiādi. Samathavipassanā taruṇā hontīti ettha taruṇā vipassanāti saṅkhāraparicchedane ñāṇaṃ kaṅkhāvitaraṇe ñāṇaṃ sammasane ñāṇaṃ maggāmagge ñāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Samathassa taruṇabhāvo pana upacārasamādhivasena veditabbo. 『『Sace pana antovasse bhikkhūnaṃ samathavipassanā taruṇā hontī』』ti idaṃ nidassanamattanti daṭṭhabbaṃ. Aññenapi majjhimamaṇḍale veneyyānaṃ ñāṇaparipākādikāraṇena majjhimamaṇḍale cārikaṃ caritukāmā cātumāsaṃ vasitvāva nikkhamanti.

以下是巴利文的完整直譯: 1.254) 有兩種快速遊歷和非快速遊歷。在那裡,遠處見到應當覺悟的人,突然前往那個目的地的就是快速遊歷,這在大迦葉尊者的出現等中可以看到。因為世尊在見到大迦葉尊者時,瞬間便前往了三十由旬遠的阿拉瓦村,亦如對阿難、普吉薩等,然而對大迦葉尊者則是五十由旬,對大迦比那是百由旬,因信士的緣故,世尊又前往七百由旬,因法軍長的緣故,世尊又前往超過三十由旬的百由旬,這就是快速遊歷。而在村莊、城鎮、城市的行程中,以天神的由旬五分之一的行走方式,依靠乞食等來照顧世間的,就是非快速遊歷。世尊在進行這種遊歷時,行於大圈、中圈和小圈,即在這三種圈中的任一圈行走。因此說"出發諸國"是指非快速遊歷在這裡所指的。爲了將其分類說明,世尊說"大圈、中圈"等。 在這裡,小圈指的是小圈,其他圈則因其邊緣而稱為小圈,亦稱為內圈。關於這些圈的大小,世尊說"在這裡大圈是九十由旬的百"等。九十由旬的地方僅僅是中地區域的範圍,因此不是指快速遊歷的去往。因為從出發的時間起,去過的地方在四個方位上相距一百由旬,前往的每一處都能邀請到,其他兩個圈中則是大圈所覆蓋,因此在那些地方,世尊在每一個村莊、城鎮中,住上一天或兩天,依靠世間的物質供養來照顧大眾,通過法施來促進善行,因此說"在村莊、城鎮等中,依靠世間的物質供養來照顧大眾"等。安住于止觀的智慧是微小的,這裡微小的意思是指對法的理解、對法的分辨、對法的明瞭、對道的知識等四種智慧的名稱。止的微小性則應當以近似的定境來理解。"如果在內部雨季時,僧眾的止觀是微小的"這句話應當被視為僅為示例。亦有其他在中圈中,因受教者的智慧成熟等原因,想要在中圈中游歷的,他們在經過四個月的時間后便離開。

Pavāraṇāsaṅgahaṃ datvāti anumatidānavasena datvā. Māgasirassa paṭhamadivaseti māgasiramāsassa paṭhamadivase. Idañcetarahi pavattavohāravasena kattikamāsassa aparapakkhapāṭipadadivasaṃ sandhāya vuttaṃ. Tesanti tesaṃ buddhānaṃ. Tehi vinetabbattā 『『tesaṃ vineyyasattā』』ti vuttaṃ. Vineyyasattāti ca cārikāya vinetabbasattā. Māgasiramāsampi tattheva vasitvā phussamāsassa paṭhamadivaseti idampi nidassanamattanti daṭṭhabbaṃ. Catumāsavutthānampi buddhānaṃ vineyyasattā aparipakkindriyā honti, tesaṃ indriyaparipākaṃ āgamayamānā aparampi ekamāsaṃ vā dviticatumāsaṃ vā tatthevavasitvā mahābhikkhusaṅghaparivārā nikkhamitvā purimanayeneva lokaṃ anuggaṇhantā sattahi vā chahi vā pañcahi vā catūhi vā māsehi cārikaṃ pariyosāpenti. Veneyyavasenevāti avadhāraṇena na cīvarādihetu carantīti dasseti. Tathā hi imesu tīsu maṇḍalesu yattha katthaci cārikaṃ carantā na cīvarādihetu caranti, atha kho ye duggatabālajiṇṇabyādhikā, te 『『kadā tathāgataṃ āgantvā passissanti, mayi pana cārikaṃ carante mahājano tathāgatadassanaṃ labhissati, tattha keci cittāni pasādessanti, keci mālādīhi pūjessanti, keci kaṭacchubhikkhaṃ dassanti, keci micchādassanaṃ pahāya sammādiṭṭhikā bhavissanti, taṃ nesaṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā』』ti evaṃ lokānukampāya cārikaṃ caranti.

Apica catūhi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti jaṅghavihāravasena sarīraphāsukatthāya, aṭṭhuppattikālābhikaṅkhanatthāya, bhikkhūnaṃ sikkhāpadapaññāpanatthāya, tattha tattha paripākagatindriye bodhaneyyasatte bodhanatthāyāti. Aparehipi catūhi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti buddhaṃ saraṇaṃ gacchissantīti vā, dhammaṃ, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchissantīti vā, mahatā dhammavassena catasso parisā santappessāmāti vā. Aparehipi pañcahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti pāṇātipātā viramissantīti vā, adinnādānā, kāmesumicchācārā, musāvādā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramissantīti vā. Aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti paṭhamaṃ jhānaṃ paṭilabhissantīti vā, dutiyaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ paṭilabhissantīti vā. Aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti sotāpattimaggaṃ adhigamissantīti vā, sotāpattiphalaṃ…pe… arahattaphalaṃ sacchikarissantīti vāti.

Pupphāni ocinantā viya carantīti iminā yathā mālākāro bahuṃ pupphagacchaṃ disvā tattha cirampi ṭhatvā pupphāni ocinitvā pupphasuññaṃ gacchaṃ disvā tattha papañcaṃ akatvā taṃ pahāya aññattha gantvā pupphāni ocinanto vicarati, evameva buddhāpi yattha gāmanigamādīsu vineyyasattā bahū honti, tattha cirampi vasantā te vinetvā vineyyasuññagāmādīsu papañcaṃ akatvā taṃ pahāya aññattha bahuvineyyakesu gāmādīsu vasantā vicarantīti dasseti. Tatoyeva ca atikhuddakepi antimamaṇḍale upanissayavantānaṃ bahubhāvato tāva bahumpi kālaṃ sattamāsapariyantaṃ cārikaṃ caranti.

以下是巴利文的完整直譯: "給予邀請的彙總"意味著以同意給予的方式給予。在瑪嘎西月的第一日,即瑪嘎西月的第一天。這是指在目前的情況下,根據卡提卡月的後半部分的日子所說的。那些是指那些佛陀。由於他們是應當被引導的,因此說"應當被引導的眾生"。應當被引導的眾生是指應當被遊歷引導的眾生。即使在瑪嘎西月中也在那兒停留,普薩月的第一日也是應當被視為僅僅是示例。四個月的出發也屬於佛陀的應當被引導的眾生,因他們的感官未成熟,因而他們的感官成熟而來,若再停留一個月或兩個、四個月,在那裡與大比丘僧團一起出發,依舊以原來的方式照顧世間,最終在七、六、五、四個月中完成遊歷。以應當被引導的方式,意味著以確定的方式並非因衣物等的緣故而遊歷。因此在這三種圈中,任何地方遊歷的人並非因衣物等的緣故而行走,而是那些貧苦、愚笨、年老和生病的人,他們想"何時能見到如來,若我在遊歷中,眾人將能見到如來,那裡有人心會歡喜,有人會用花等來供養,有人會給我施捨美味的食物,有人會拋棄邪見而成為正見者,這對他們將會長久利益與快樂"這樣出於對世間的憐憫而遊歷。 此外,佛陀因四個原因而遊歷,首先是爲了身體的舒適,其次是爲了在八出發的時間中期待收穫,第三是爲了為比丘們設立戒律,第四是爲了在各處成熟的感官眾生的覺悟。佛陀還因其他四個原因而遊歷,想要歸依佛、歸依法、歸依僧,或希望以大量的法雨來滋潤四個群體。佛陀還因其他五個原因而遊歷,想要避免殺生,避免偷盜,避免邪行,避免妄語,避免酒醉等。佛陀還因其他八個原因而遊歷,想要獲得第一禪,第二禪……直到不識不識處的定境。佛陀還因其他八個原因而遊歷,想要獲得預流道,預流果……直到阿羅漢果的證得。 如同採花者在看到許多花時,停留很久採摘花朵,看到花朵空無一物后,便離開而不再留戀,佛陀也是如此,看到村莊、城鎮等地有許多應當被引導的眾生,停留很久引導他們,離開后不再留念,轉而去往其他有許多應當被引導的村莊、城鎮等地遊歷。因此在極小的最後圈中,因緣具足而遊歷的眾生,因而遊歷的時間也很長,直到七個月的時間。

Santasabhāvattā kilesasamaṇahetutāya vā santaṃ nibbānaṃ, sukhakāraṇatāya ca sukhanti āha 『『santaṃ sukhaṃ nibbānamārammaṇaṃ katvā』』ti. Dasasahassacakkavāḷeti jātikkhettabhūtāya dasasahassilokadhātuyā. Idañca devabrahmānaṃ vasena vuttaṃ, manussā pana imasmiṃyeva cakkavāḷe bodhaneyyā honti. Bodhaneyyasattasamavalokananti paṭhamaṃ mahākaruṇāya pharitvā pacchā sabbaññutaññāṇajālaṃ pattharitvā tassa anto paviṭṭhānaṃ bodhaneyyasattānaṃ samolokanaṃ. Buddhā kira mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya 『『ye sattā bhabbā paripākañāṇā ajjayeva mayā vinetabbā, te mayhaṃ ñāṇassa upaṭṭhahantū』』ti cittaṃ adhiṭṭhāya samannāharanti. Tesaṃ saha samannāhārā eko vā dve vā bahū vā tadā vinayūpagā veneyyā sabbaññutaññāṇassa āpāthamāgacchanti, ayamettha buddhānubhāvo. Evaṃ āpāthamāgatānaṃ pana nesaṃ upanissayaṃ pubbacariyaṃ pubbahetuṃ sampativattamānañca paṭipattiṃ olokenti. Veneyyasattapariggaṇhanatthañhi samannāhāre kate paṭhamaṃ nesaṃ veneyyabhāveneva upaṭṭhānaṃ hoti. Atha 『『kiṃ nu kho bhavissatī』』ti saraṇagamanādivasena kañci nipphattiṃ vīmaṃsamānā pubbupanissayāni olokenti.

以下是巴利文的完整直譯: 由於「安寧的本質」或「因煩惱而成的安寧」,因其是幸福的因緣,因此說「將安寧的涅槃作為目標」。「十千世界」是指以十千個世界為生的「生之田」。這是根據天神和梵天的說法,而人類則在這一個世界中是應當覺悟的眾生。應當覺悟的眾生的觀察,首先以大慈悲為覆蓋,隨後展開全部智者的知識網路,深入其中觀察應當覺悟的眾生。佛陀似乎是進入了大慈悲的定境,然後從中出來,想著「那些眾生是有能力的,能夠覺悟的,正是我所應當引導的」,於是發起了這樣的意圖並加以收集。與他們一同被收集的,可以是一位、兩位或許多位,那時他們將進入佛陀的智慧之流,這就是佛陀的威德。如此進入智慧之流的眾生,他們的依賴、過去的善業和過去的因緣正在繼續運作的路徑被觀察著。爲了收集應當覺悟的眾生,當收集完成後,首先他們的存在便是依賴於被引導的狀態。然後,思考「究竟將會怎樣呢」,通過歸依等方式,觀察任何可能的結果和過去的因緣。

Otiṇṇeti ārocite, parisamajjhaṃ vā otiṇṇe. Dvikkhattunti ekasmiṃ saṃvacchare dvikkhattuṃ. Buddhakāle kira ekekasmiṃ saṃvacchare dve vāre bhikkhū sannipatanti upakaṭṭhavassūpanāyikakāle ca pavāraṇākāle ca. Upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya dasapi vīsampi tiṃsampi cattālīsampi paññāsampi bhikkhū vaggavaggā hutvā kammaṭṭhānatthāya āgacchanti. Bhagavā tehi saddhiṃ sammoditvā 『『kasmā, bhikkhave, upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya vicarathā』』ti pucchati. Atha te 『『bhagavā kammaṭṭhānatthaṃ āgatamha, kammaṭṭhānaṃ no dethā』』ti yācanti. Satthā tesaṃ cariyavasena rāgacaritassa asubhakammaṭṭhānaṃ deti, dosacaritassa mettākammaṭṭhānaṃ, mohacaritassa 『『uddeso paripucchā kālena dhammassavanaṃ kālena dhammasākacchā idaṃ tuyhaṃ sappāya』』nti ācikkhati. Kiñcāpi hi mohacaritassa ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ sappāyaṃ, kammaṭṭhānabhāvanāya pana bhājanabhūtaṃ kātuṃ sammohavigamāya paṭhamaṃ uddesaparipucchādhammassavanadhammasākacchāsu niyojeti. Vitakkacaritassa ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ deti. Saddhācaritassa visesato purimā cha anussatiyo sappāyā, tāsaṃ pana anuyuñjane ayaṃ pubbabhāgapaṭipattīti dassetuṃ pasādanīyasuttantena buddhasubodhitaṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiñca pakāseti. Ñāṇacaritassa pana maraṇassati upasamānussati catudhātuvavatthānaṃ āhārepaṭikūlasaññā visesato sappāyā, tesaṃ upakāradhammadassanatthaṃ aniccatādipaṭisaṃyutte gambhīre suttante katheti. Te kammaṭṭhānaṃ gahetvā sace sappāyaṃ hoti, satthu santike eva vasanti. No ce hoti, sappāyaṃ senāsanaṃ pucchantā gacchanti. Tepi tattha vasantā temāsikaṃ paṭipadaṃ gahetvā ghaṭentā vāyamantā sotāpannāpi honti sakadāgāminopi anāgāminopi arahantopi. Tato vutthavassā pavāretvā satthu santikaṃ gantvā 『『bhagavā ahaṃ tumhākaṃ santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā sotāpattiphalaṃ patto…pe… ahaṃ aggaphalaṃ arahatta』』nti paṭiladdhaguṇaṃ ārocenti, upari anadhigatassa adhigamāya kammaṭṭhānañca yācanti. Tena vuttaṃ 『『pure vassūpanāyikāya ca kammaṭṭhānaggahaṇatthaṃ…pe… upari kammaṭṭhānaggahaṇatthañcā』』ti.

Āyāmāti ettha ā-saddo 『『āgacchā』』ti iminā samānatthoti āha 『『āyāmāti āgaccha yāmā』』ti, ehi gacchāmāti attho. Ānandāti bhagavā santikāvacarattā theraṃ ālapati, na pana tadā satthu santike vasantānaṃ bhikkhūnaṃ abhāvato. Pañcasataparimāṇo hi tadā bhagavato santike bhikkhusaṅgho. Thero pana 『『gaṇhathāvuso pattacīvarāni, bhagavā asukaṭṭhānaṃ gantukāmo』』ti bhikkhūnaṃ āroceti. 『『Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesī』』ti vuttattā 『『bhagavato paccassosī』』ti idha bhagavatoti sāmivacanaṃ āmantanavacanameva sambandhīantaraṃ apekkhatīti iminā adhippāyena 『『bhagavato vacanaṃ paṭiassosī』』ti vuttaṃ. Bhagavatoti pana idaṃ patissavasambandhena sampadānavacanaṃ yathā 『『devadattassa paṭissuṇotī』』ti. Paccassosīti ettha paṭi-saddo abhimukhavacanoti āha 『『abhimukho hutvā suṇī』』ti. Bhagavato mukhābhimukho hutvā adhivāsetvā suṇi, na udāsino hutvāti adhippāyo.

以下是巴利文的完整直譯: 「被引導」是指在聚會中被引導。每年兩次,意味著在同一年中兩次。在佛陀的時代,每年在同一年中,僧眾會在兩次聚集,特別是在雨季的開始和邀請的時間。爲了雨季的開始,十、二十、三十、四十、五十位比丘分成小組前來以便於工作。世尊與他們交談,問道:「比丘們,為什麼在雨季開始時遊歷呢?」於是他們說:「世尊,我們是爲了工作而來,不是爲了工作而來。」老師根據他們的修行方式,給予貪心者不凈的修行,給予瞋心者慈心的修行,給予愚癡者「教導、詢問、適時聽法、適時討論法,這些對你們是有益的」這樣的教導。雖然愚癡者的安那般那的修行是有益的,但爲了修行的培養,必須在教導、詢問、聽法、討論法的過程中,進行修行。對於思慮者,給予安那般那的修行。對於信仰者,尤其是前六種回憶是有益的,而在使用它們時,這被稱為前因的修行,以此來展示佛陀的覺悟、法的善法和僧團的良好修行。對於智慧者,給予死亡的回憶、平息的回憶、四大元素的觀察、對食物的厭惡等是尤其有益的,爲了他們能夠見到法的利益,講述與無常等相關的深刻教義。那些接受修行的眾生,如果是有益的,就會在老師的身邊居住。如果不是有益的,就會詢問營地的情況而離開。即使他們在那裡居住,也會抓住三個月的修行,通過努力而成就,即便是預流者、再來者、未還者或阿羅漢。然後在雨季結束后,前往老師的身邊,稱道:「世尊,我在您身邊獲得了修行,獲得了預流果……我獲得了最高果阿羅漢果」,並請求未獲得的修行。正因如此說:「在以前的雨季開始時,爲了獲得修行……」 「來吧」在這裡,『來』的意思是「來此」,因此說「來吧,來吧」。「阿難」是指世尊在他身邊時與長老交談,而當時沒有在世尊身邊的比丘。那時有五百名比丘在世尊的身邊。長老告訴比丘們:「收集好乞食和衣物,世尊想去某個地方。」於是世尊稱呼阿難:「阿難,你聽到了。」因此說「世尊的聲音」,這裡是指世尊的呼喚。世尊的聲音是指「聽到如德達的聲音」。「聽到」在這裡是指「朝向」的聲音,因此說「朝向世尊的聲音」。意圖是要聽從世尊的教導,而不是無動於衷。

Tassa pāṭihāriyassa āgantukavasena katattā vuttaṃ 『『nagaradvārato paṭṭhāyā』』ti. Suvaṇṇarasapiñjarāhi rasmīhīti ettha rasa-saddo udakapariyāyo, piñjara-saddo hemavaṇṇapariyāyo, tasmā suvaṇṇajaladhārā viya suvaṇṇavaṇṇāhi rasmīhīti attho. Samujjotayamānoti obhāsayamāno. Assāti verañjassa brāhmaṇassa. Bhagavantaṃ upanisīditukāmoti bhagavantaṃ upagantvā nisīditukāmo, bhagavato samīpe nisīditukāmoti vuttaṃ hoti.

Brāhmaṇa tayā nimantitā vassaṃvutthā amhāti pāḷiyaṃ sambandho veditabbo. Dātabbo assāti dātabbo bhaveyya. No asantoti neva avijjamāno, kintu vijjamānoyevāti dīpeti. Vinā vā liṅgavipallāsenettha attho daṭṭhabboti āha 『『atha vā』』tiādi. Iminā sāmaññavacanato ettha napuṃsakaliṅganiddesoti dasseti. No natthīti no amhākaṃ natthi. Noti vā etassa vivaraṇaṃ natthīti. Kesaṃ adātukāmatā viyāti āha 『『yathā』』tiādi. Pahūtavittūpakaraṇānanti ettha vittīti tuṭṭhi, vittiyā upakaraṇaṃ vittūpakaraṇaṃ, tuṭṭhikāraṇanti attho. Pahūtaṃ dhanadhaññajātarūparajatanānāvidhālaṅkārasuvaṇṇabhājanādibhedaṃ vittūpakaraṇametesanti pahūtavittūpakaraṇā, tesaṃ pahūtavittūpakaraṇānaṃ maccharīnaṃ yathā adātukāmatā, evaṃ no adātukāmatāpi natthīti sambandho. Taṃ kutettha labbhāti ettha tanti taṃ kāraṇaṃ, taṃ kiccaṃ vā. Etthāti gharāvāse. Dutiye pana atthavikappe tanti deyyadhammassa parāmasanaṃ. Etthāti imasmiṃ temāsabbhantareti attho. Yanti yena kāraṇena, kiriyāparāmasanaṃ vā. Dutiye pana atthavikappe yanti yaṃ deyyadhammanti attho.

Alaṃ gharāvāsapalibodhacintāyāti saññāpetvāti brāhmaṇa netaṃ gharāvāsapalibodhena kataṃ, atha kho mārāvaṭṭanenāti brāhmaṇaṃ saññāpetvā. Taṅkhaṇānurūpāyāti yādisī tadā tassa ajjhāsayappavatti, tadanurūpāyāti attho. Tassa tadā tādisassa vivaṭṭasannissitassa ñāṇaparipākassa abhāvato kevalaṃ abbhantarasannissito eva attho dassitoti āha 『『diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ sandassetvā』』ti, paccakkhato vibhāvetvāti attho. Kusale dhammeti tebhūmake kusale dhamme. Tatthāti kusaladhamme yathāsamādapite. Nanti brāhmaṇaṃ. Samuttejetvāti sammadeva uparūpari nivesetvā puññakiriyāya tikkhavisadabhāvaṃ āpādetvā. Taṃ pana atthato tassa ussāhajananaṃ hotīti āha 『『saussāhaṃ katvā』』ti. Evaṃ puññakiriyāya saussāhato evarūpaguṇasamaṅgitā ca niyamato diṭṭhadhammikādiatthasampādananti evaṃ saussāhatāya aññehi ca tasmiṃ vijjamānaguṇehi sampahaṃsetvā sammadeva haṭṭhatuṭṭhabhāvaṃ āpādetvā.

Yadi bhagavā dhammaratanavassaṃ vassi, atha kasmā so visesaṃ nādhigacchi? Upanissayasampattiyā abhāvato. Yadi evaṃ kasmā bhagavā tassa tathā dhammaratanavassaṃ vassīti? Vuccate – yadipi tassa visesādhigamo natthi, āyatiṃ pana nibbānādhigamatthāya vāsanābhāgiyā ca sabbā purimapacchimadhammakathā ahosīti daṭṭhabbā. Na hi bhagavato niratthakā dhammadesanā atthi. Temāsikopi deyyadhammoti temāsaṃ dātabbopi deyyadhammo. Yaṃ divasanti yasmiṃ divase.

以下是巴利文的完整直譯: 因為那個神通是由外來者所做,所以說"從城門開始"。"以金色光芒"中,rasa這個詞是水的同義詞,piñjara這個詞是金色的同義詞,因此意思是"如同金色水流一般的金色光芒"。"照耀"意味著發光。"他"是指毗蘭若婆羅門。"想要坐近世尊"意味著想要靠近世尊坐下,即想要坐在世尊附近。 "婆羅門,我們是被你邀請度過雨季的"應當理解為經文中的連線。"應當給予"意味著應該給予。"不是沒有"意味著不是不存在,而是確實存在。或者應當理解為不改變性別,因此說"或者"等。這表明由於是一般用語,所以這裡用中性。"我們沒有"意味著我們沒有。或者"no"是"natthi"的解釋。就像某些人不想給予一樣,因此說"如同"等。"擁有大量財富資具的"中,vitti意味著滿足,vitti的工具是vittūpakaraṇa,意思是滿足的原因。擁有大量的金銀財寶、各種裝飾品、金器等財富資具的人是pahūtavittūpakaraṇā,就像那些擁有大量財富資具的吝嗇鬼不想給予一樣,我們也沒有不想給予的想法。"在這裡從哪裡得到那個"中,"那個"是指那個原因或那個行為。"在這裡"是指在家生活。在第二種解釋中,"那個"是指應施之物。"在這裡"是指在這三個月內。"因為"是指因為那個原因,或者是指行為。在第二種解釋中,"因為"是指因為那個應施之物。 "足以思考家庭生活的障礙"意味著使婆羅門明白這不是由於家庭生活的障礙所造成的,而是由於魔羅的阻礙。"適合當時"意味著適合他當時的意向。因為他那時沒有傾向於出離的智慧成熟,所以只顯示了內在依止的意義,因此說"顯示現世和來世的利益",意思是明顯地解釋。"善法"是指三界的善法。"在那裡"是指在如此勸導的善法中。"他"是指婆羅門。"鼓舞"意味著使他逐漸安住于功德行為中,使之變得敏銳明晰。這實際上是產生他的熱忱,因此說"使之有熱忱"。這樣對功德行為有熱忱,具備這樣的功德,必定能成就現世等利益,因此以這樣的熱忱和他所具有的其他功德使他歡喜,使他完全歡喜愉悅。 如果世尊下了法寶雨,那麼為什麼他沒有獲得殊勝?因為缺乏資糧的圓滿。如果是這樣,那麼為什麼世尊對他如此下法寶雨呢?回答說 - 雖然他沒有獲得殊勝,但爲了將來證得涅槃,以及爲了熏習,所有前後的法語都應當被理解為有意義的。因為世尊沒有無意義的說法。"三個月的應施之物"意味著應當在三個月內給予的應施之物。"在那天"意味著在那個日子。

23.Buddhapariṇāyakanti buddho pariṇāyako etassāti buddhapariṇāyako, bhikkhusaṅgho. Taṃ buddhapariṇāyakaṃ, buddhajeṭṭhakanti attho. Yāvadatthaṃ katvāti yāva attho, tāva bhojanena tadā katanti adhippāyo. Dātuṃ upanītabhikkhāya paṭikkhepo nāma hatthasaññāya mukhavikārena vacībhedena vā hotīti āha 『『hatthasaññāyā』』tiādi. Onītapattapāṇinti ettha onīto pattato pāṇi etassāti onītapattapāṇīti bhinnādhikaraṇavisayoyaṃ saddo bāhiratthasamāsoti āha 『『pattato onītapāṇi』』ntiādi. 『『Onittapattapāṇi』』ntipi pāṭho, tassattho onittaṃ nānābhūtaṃ vinābhūtaṃ āmisāpanayanena vā sucikataṃ pattaṃ pāṇito assāti onittapattapāṇi , taṃ onittapattapāṇiṃ, hatthe ca pattañca dhovitvā ekamante pattaṃ nikkhipitvā nisinnanti attho. Pattuṇṇapaṭṭapaṭe cāti pattuṇṇapaṭe ca paṭṭapaṭe ca. Tattha pattuṇṇapadese bhavā pattuṇṇā, kosiyavisesātipi vadanti. Paṭṭāni pana cīnapaṭāni. Āyogādīsu āyogoti paṭiāyogo, aṃsabaddhakaṃ pattatthavikādīsu. Bhesajjatelānanti bhesajjasampākena sādhitatelānaṃ. Tumbānīti cammamayatelabhājanāni. Ekamekassa bhikkhuno sahassagghanakaṃ telamadāsīti sambandho.

Mahāyāgaṃ yajitvāti mahādānaṃ datvā. Saputtadāraṃ vanditvā nisinnanti puttadārehi saddhiṃ vanditvā nisinnaṃ. Temāsanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. 『『Temāsaṃ sotabbadhammaṃ ajjeva suṇissāmī』』ti nisinnassa taṃ ajjhāsayaṃ pūretvā desitattā vuttaṃ 『『paripuṇṇasaṅkappaṃ kurumāno』』ti. Anubandhitvāti anugantvā.

Buddhānaṃ anabhiratiparitassitā nāma natthīti āha 『『yathājjhāsayaṃ yathārucitaṃ vāsaṃ vasitvā』』ti. Abhirantaṃ abhiratīti hi atthato ekaṃ. Abhirantasaddo cāyaṃ abhirucipariyāyo, na assādapariyāyo. Assādavasena ca katthaci vasantassa assādavatthuvigamanena siyā tassa tattha anabhirati, tayidaṃ khīṇāsavānaṃ natthi, pageva buddhānaṃ, tasmā abhirativasena katthaci vasitvā tadabhāvato aññattha gamanaṃ nāma buddhānaṃ natthi, vineyyavinayanatthaṃ pana katthaci vasitvā tasmiṃ siddhe vineyyavinayatthameva tato aññattha gacchanti, ayamettha yathāruci. Soreyyādīni anupagammāti mahāmaṇḍalacārikāya vīthibhūtāni soreyyanagarādīni anupagantvā. Payāgapatiṭṭhānanti gāmassapi adhivacanaṃ titthassapi. Gaṅgaṃ nadinti gaṅgaṃ nāma nadiṃ. Tadavasarīti ettha tanti karaṇatthe upayogavacananti āha 『『tena avasari tadavasarī』』ti.

Buddhāciṇṇakathā niṭṭhitā.

Samantapāsādikāyāti samantato sabbaso pasādaṃ janetīti samantapāsādikā, tassā samantapāsādikāya. Tatridaṃ samantapāsādikāya samantapāsādikattasminti ettha tatrāti purimavacanāpekkhaṃ, idanti vakkhamānakāraṇavacanāpekkhaṃ. Tatrāyaṃ yojanā – yaṃ vuttaṃ 『『samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāyā』』ti, tatra yā sā samantapāsādikāti saṃvaṇṇanā vuttā , tassā samantapāsādikāya saṃvaṇṇanāya samantapāsādikattasmiṃ samantapāsādikabhāve sabbaso pasādajanakatte idaṃ hoti. Kiṃ hotīti āha 『『ācariyaparamparato』』tiādi.

以下是巴利文的完整直譯: 23. "佛陀的隨從"意味著以佛陀為首的比丘僧團。那個以佛陀為首的,意思是以佛陀為上首。"做到滿足"意味著當時用食物做到滿足為止。拒絕給予所提供的食物是通過手勢、面部表情或言語來表達的,因此說"通過手勢"等。"手離開缽"中,手從缽中離開的人是手離開缽的人,這個詞是指外在事物的複合詞,因此說"手從缽中離開"等。也有"onittapattapāṇi"的讀法,其意思是手中的缽已經清潔,沒有食物,即洗凈了手和缽,把缽放在一邊坐下。"pattuṇṇapaṭṭapaṭe"意味著pattuṇṇa布和paṭṭa布。其中pattuṇṇa是指pattuṇṇa地區的產物,也有人說是一種特殊的絲綢。paṭṭa則是中國布。在āyoga等中,āyoga是指揹帶,用於缽袋等。"藥油"是指用藥物熬製的油。"tumbāni"是指皮革製成的油容器。給每個比丘價值一千的油。 "舉行大祭"意味著給予大布施。"與妻兒一起禮拜後坐下"意味著與妻兒一起禮拜後坐下。"三個月"是表示完全關聯的賓格。因為他坐下時想"今天就要聽三個月應當聽的法",爲了滿足他的願望而說法,所以說"滿足他的願望"。"跟隨"意味著跟著走。 佛陀沒有所謂的不滿和焦慮,因此說"隨意隨喜地居住"。"abhiranta"和"abhirati"在意義上是相同的。"abhiranta"這個詞是"abhiruci"的同義詞,而不是"assāda"的同義詞。對於因享受而住在某處的人,當享受的對象消失時,他可能會在那裡不滿足,這對於漏盡者是不存在的,更不用說佛陀了,因此佛陀不會因為滿足而住在某處,然後因為不滿足而去別處,而是爲了教導應當教導的人而住在某處,當那個目的達成后,爲了教導其他應當教導的人而去別處,這就是這裡的"隨喜"的意思。"不經過Soreyya等地"意味著不經過大圈遊歷路線上的Soreyya城等地。"Payāga渡口"是指村莊和渡口的代稱。"恒河"是指名為恒河的河流。"到達那裡"中的"那"是表示工具的賓格,因此說"以那個到達,即到達那裡"。 關於佛陀習慣的講述結束。 "Samantapāsādikā"意味著從各方面產生信心,即"Samantapāsādikā"。在這裡,"在那裡"是指前面所說的,"這"是指將要說的原因。這裡的解釋是 - 所說的"Samantapāsādikā律註釋",在那裡所說的Samantapāsādikā註釋,那個Samantapāsādikā註釋的Samantapāsādikā性,即完全產生信心的性質,是這樣的。什麼是這樣的?說"從師承"等。

Ācariyaparamparatoti 『『upāli dāsako』』tiādinā (pari. 3). Vuttaācariyaparamparato. Nidānavatthuppabhedadīpanatoti nidānappabhedadīpanato vatthuppabhedadīpanato ca. Tattha bāhiranidānaabbhantaranidānasikkhāpadanidānadassanavasena nidānappabhedadīpanaṃ veditabbaṃ, theravādappakāsanaṃ pana vatthuppabhedadīpanaṃ. Parasamayavivajjanatoti 『『sakāya paṭiññāya mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsethā』』tiādīsu (pārā. 384) micchāpaṭipannānaṃ paresaṃ laddhinirākaraṇato, tatoyeva ca attano samayapatiṭṭhāpanena sakasamayavisuddhito.

Byañjanaparisodhanatoti pāṭhasodhanena byañjanaparisodhanaṃ veditabbaṃ, saddasatthānusārena vā nibbacanaṃ dassetvā padanipphattidassanaṃ byañjanaparisodhanaṃ. Vibhaṅganayabhedadassanatoti 『『tisso itthiyo』』tiādipadabhājanassa anurūpavasena nayabhedadassanato. Sampassatanti ñāṇacakkhunā sammā passantānaṃ, upaparikkhantānanti attho. Apāsādikanti appasādāvahaṃ. Etthāti samantapāsādikāya. Sampassataṃ viññūnanti sambandho. Tasmā ayaṃ saṃvaṇṇanā samantapāsādikātveva pavattāti yojetabbaṃ. Kassa kena desitassa saṃvaṇṇanāti āha 『『vinayassā』』tiādi.

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

Verañjakaṇḍavaṇṇanā samattā.

以下是巴利文的完整直譯: "從師承"是指如"優波離、陀娑迦"等所說的師承。"闡明因緣和事件的分類"是指闡明因緣的分類和事件的分類。其中,應當理解因緣分類的闡明是通過顯示外部因緣、內部因緣和學處因緣,而事件分類的闡明則是長老論的闡述。"避免他人的學說"是指在"以自己的承諾驅逐比丘尼彌提"等處,否定錯誤修行者的其他學說,由此而建立自己的學說,使自己的學說清凈。 "凈化文字"應當理解為通過凈化文字來凈化文字,或者通過顯示符合語法的詞源分析來顯示詞的形成,這就是凈化文字。"顯示分別的方法差異"是指根據"三種女人"等詞的解釋,顯示適當的方法差異。"觀察者"意味著以智慧之眼正確觀察的人,即詳細考察的人。"不令人信服的"意味著不能帶來信心的。"在這裡"是指在Samantapāsādikā中。"有智慧的觀察者"是連線詞。因此,應當理解為這個註釋被稱為Samantapāsādikā。對誰所說的什麼的註釋?說"對律"等。 如此,在Samantapāsādikā律註釋的Sāratthadīpanī中, 毗蘭若品註釋完成。

Paṭhamo bhāgo niṭṭhito.

以下是巴利文的完整直譯: 第一部分結束。