B01010501soḷasamahāvāro(十六大集)c3.5s

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Vinayapiṭake

Parivārapāḷi

  1. Bhikkhuvibhaṅgo

Soḷasamahāvāro

  1. Katthapaññattivāro

  2. Pārājikakaṇḍaṃ

  3. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattaṃ, kaṃ ārabbha, kismiṃ vatthusmiṃ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti? Sabbatthapaññatti, padesapaññatti? Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññatti? Ekatopaññatti, ubhatopaññatti? Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ? Katamena uddesena uddesaṃ āgacchati? Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipatti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayo? Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhaṃ? Kā vipatti? Kā sampatti? Kā paṭipatti? Kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ? Ke sikkhanti? Ke sikkhitasikkhā? Kattha ṭhitaṃ? Ke dhārenti? Kassa vacanaṃ? Kenābhatanti?

  4. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sudinno kalandaputto purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ paṭisevi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Sādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ubhatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ, nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Pārājikāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti? Dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṃ, vibhatti adhipātimokkhaṃ. Kā vipattīti? Asaṃvaro vipatti. Kā sampattīti? Saṃvaro sampatti. Kā paṭipattīti? Na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu. [a. ni. 10.31] Kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattanti? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ – saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Ke sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti. Ke sikkhitasikkhāti? Arahanto sikkhitasikkhā . Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmesu ṭhitaṃ. Ke dhārentīti? Yesaṃ vattati te dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

禮敬世尊、阿羅漢、正等正覺者 律藏 附隨 比丘分別 十六大品 制定處品 波羅夷品 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺的世尊在何處制定第一條波羅夷戒?針對誰?關於什麼事?那裡有制定、補充制定、未生制定嗎?是普遍制定還是區域性制定?是共通制定還是不共通制定?是單方制定還是雙方制定?在五種誦戒中屬於哪一種?包含在哪一種中?以哪種誦法來誦?在四種毀壞中屬於哪一種毀壞?在七種罪聚中屬於哪一種罪聚?在六種犯戒因緣中由幾種因緣而生起?在四種諍事中屬於哪一種諍事?在七種止諍法中以幾種止諍法而平息?那裡的什麼是律?什麼是增律?什麼是波羅提木叉?什麼是增波羅提木叉?什麼是毀壞?什麼是成就?什麼是行持?世尊制定第一條波羅夷戒是出於幾種理由?誰在學習?誰已學習完成?存在於何處?誰在持守?是誰的言教?由誰傳來? 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺的世尊在何處制定第一條波羅夷戒?在毗舍離(現在的印度比哈爾邦)制定。針對誰?針對善生迦蘭陀子。關於什麼事?善生迦蘭陀子與前妻行淫,關於這件事。那裡有制定、補充制定、未生制定嗎?有一條制定,兩條補充制定。那裡沒有未生制定。是普遍制定還是區域性制定?是普遍制定。是共通制定還是不共通制定?是共通制定。是單方制定還是雙方制定?是雙方制定。在五種誦戒中屬於哪一種?包含在哪一種中?屬於序分,包含在序分中。以哪種誦法來誦?以第二種誦法來誦。在四種毀壞中屬於哪一種毀壞?戒行毀壞。在七種罪聚中屬於哪一種罪聚?波羅夷罪聚。在六種犯戒因緣中由幾種因緣而生起?由一種因緣而生起 - 由身和心而生起,不由語。在四種諍事中屬於哪一種諍事?犯罪諍事。在七種止諍法中以幾種止諍法而平息?以兩種止諍法而平息 - 現前調伏法和自白調伏法。那裡的什麼是律?什麼是增律?制定是律,分別是增律。什麼是波羅提木叉?什麼是增波羅提木叉?制定是波羅提木叉,分別是增波羅提木叉。什麼是毀壞?不防護是毀壞。什麼是成就?防護是成就。什麼是行持?終生受持學處,學習"我不會做這樣的事"。世尊制定第一條波羅夷戒是出於幾種理由?世尊制定第一條波羅夷戒是出於十種理由 - 爲了僧團的優越,爲了僧團的安樂,爲了調伏惡人,爲了善比丘的安樂住,爲了防護現世的煩惱,爲了對治未來的煩惱,爲了令未信者生信,爲了令已信者增長信心,爲了正法久住,爲了攝受律。誰在學習?有學和善凡夫在學習。誰已學習完成?阿羅漢已學習完成。存在於何處?存在於樂於學習者中。誰在持守?那些應當持守的人在持守。是誰的言教?是世尊、阿羅漢、正等正覺者的言教。由誰傳來

3.

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena [moggalīputtena (syā.)] pañcamā, ete jambusirivhaye [jambusarivhaye (sārattha)].

Tato mahindo iṭṭiyo [iṭṭhiyo (sī.)], uttiyo sambalo [uṭṭiyo sampalo (itipi)] tathā;

Bhaddanāmo ca paṇḍito.

Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā;

Vinayaṃ te vācayiṃsu, piṭakaṃ tambapaṇṇiyā.

Nikāye pañca vācesuṃ, satta ceva pakaraṇe;

Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito.

Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako;

Dīghasumano ca paṇḍito.

Punadeva [punareva (syā.)] kāḷasumano, nāgatthero ca buddharakkhito;

Tissatthero ca medhāvī, devatthero [revatthero (itipi)] ca paṇḍito.

Punadeva sumano medhāvī, vinaye ca visārado;

Bahussuto cūḷanāgo, gajova duppadhaṃsiyo.

Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe [rohaṇo (sī.)] sādhupūjito;

Tassa sisso mahāpañño khemanāmo tipeṭako.

Dīpe tārakarājāva paññāya atirocatha;

Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī.

Punadeva sumano medhāvī, pupphanāmo bahussuto;

Mahākathī mahāsivo, piṭake sabbattha kovido.

Punadeva upāli medhāvī, vinaye ca visārado;

Mahānāgo mahāpañño, saddhammavaṃsakovido.

Punadeva abhayo medhāvī, piṭake sabbattha kovido;

Tissatthero ca medhāvī, vinaye ca visārado.

Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto;

Sāsanaṃ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito.

Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṃsakovido.

Cūḷadevo [phussadevo (sī.)] ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido.

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūni adinnaṃ ādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti , na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  2. Tatiyaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū aññamaññaṃ jīvitā voropesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  3. Catutthaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Vaggumudātīriyā bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Cattāro pārājikā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Methunādinnādānañca , manussaviggahuttari;

Pārājikāni cattāri, chejjavatthū asaṃsayāti.

  1. Saṅghādisesakaṇḍaṃ

優波離和達娑迦,索納迦和悉伽婆, 目犍連子為第五,這些人在閻浮洲。 摩哂陀和伊提耶,優提耶和三跋羅, 還有賢明的跋陀那。 這些大智慧的龍象,從閻浮洲來到此地, 他們教授律藏,銅色島上的三藏。 他們教授五部,以及七論, 然後是聰慧的阿利吒,和智者帝須達多。 精通的迦羅須摩那,長老名叫長, 還有智者長鬚摩那。 又有迦羅須摩那,龍長老和佛護, 帝須長老很聰慧,天長老很有智慧。 又有聰慧的須摩那,精通律藏, 多聞的小龍,如大象難以動搖。 名叫法護的,在羅哈納(現斯里蘭卡南部)受到尊敬, 他的弟子大智慧,名叉摩精通三藏。 在島上如星王般以智慧閃耀, 優波帝須很聰慧,弗沙提婆善說法。 又有聰慧的須摩那,花名多聞, 善說法的大西瓦,通曉一切藏。 又有聰慧的優波離,精通律藏, 大龍有大智慧,通曉正法傳承。 又有聰慧的無畏,通曉一切藏, 帝須長老很聰慧,精通律藏。 他的弟子大智慧,花名多聞, 守護佛教,住在閻浮洲。 小無畏很聰慧,精通律藏, 帝須長老很聰慧,通曉正法傳承。 小天很聰慧,精通律藏, 西瓦長老很聰慧,通曉一切律。 這些大智慧的龍象,通曉律藏精通道, 他們在島上宣揚律藏,銅色島上的三藏。 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺的世尊在何處制定第二條波羅夷戒?在王舍城(現印度比哈爾邦)制定。針對誰?針對陶師子達尼耶。關於什麼事?陶師子達尼耶偷取國王的木材,關於這件事。有一條制定,一條補充制定。在六種犯戒因緣中由幾種因緣而生起?由三種因緣而生起 - 或由身和心而生起,不由語;或由語和心而生起,不由身;或由身、語和心而生起...等等。 第三條波羅夷戒在何處制定?在毗舍離(現印度比哈爾邦)制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘互相殺害,關於這件事。有一條制定,一條補充制定。在六種犯戒因緣中由幾種因緣而生起?由三種因緣而生起 - 或由身和心而生起,不由語;或由語和心而生起,不由身;或由身、語和心而生起...等等。 第四條波羅夷戒在何處制定?在毗舍離制定。針對誰?針對瓦基河畔的比丘們。關於什麼事?瓦基河畔的比丘們互相向在家人誇耀自己的上人法,關於這件事。有一條制定,一條補充制定。在六種犯戒因緣中由幾種因緣而生起?由三種因緣而生起 - 或由身和心而生起,不由語;或由語和心而生起,不由身;或由身、語和心而生起...等等。 四條波羅夷戒結束。 其摘要: 淫慾、不與取、殺人、上人法, 四條波羅夷,無疑應驅逐。 僧殘品

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso kattha paññatto? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti , anuppannapaññatti? Sabbatthapaññatti, padesapaññatti? Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññatti? Ekatopaññatti, ubhatopaññatti? Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ? Katamena uddesena uddesaṃ āgacchati? Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipatti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayo? Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhaṃ ? Kā vipatti, kā sampatti, kā paṭipatti? Kati atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso paññatto? Ke sikkhanti, ke sikkhitasikkhā? Kattha ṭhitaṃ? Ke dhārenti? Kassa vacanaṃ? Kenābhatanti?

  2. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ seyyasakaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā seyyasako hatthena upakkamitvā asuciṃ mocesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbattha paññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti ? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Tatiye uddesena uddesaṃ āgacchati . Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādiseso āpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti? Dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṃ, vibhatti adhipātimokkhaṃ. Kā vipattīti? Asaṃvaro vipatti. Kā sampattīti? Saṃvaro sampatti. Kā paṭipattīti? Na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu. [a. ni.

那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺的世尊在何處制定故意出精的僧殘戒?針對誰?關於什麼事?那裡有制定、補充制定、未生制定嗎?是普遍制定還是區域性制定?是共通制定還是不共通制定?是單方制定還是雙方制定?在五種誦戒中屬於哪一種?包含在哪一種中?以哪種誦法來誦?在四種毀壞中屬於哪一種毀壞?在七種罪聚中屬於哪一種罪聚?在六種犯戒因緣中由幾種因緣而生起?在四種諍事中屬於哪一種諍事?在七種止諍法中以幾種止諍法而平息?那裡的什麼是律?什麼是增律?什麼是波羅提木叉?什麼是增波羅提木叉?什麼是毀壞?什麼是成就?什麼是行持?世尊制定故意出精的僧殘戒是出於幾種理由?誰在學習?誰已學習完成?存在於何處?誰在持守?是誰的言教?由誰傳來? 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺的世尊在何處制定故意出精的僧殘戒?在舍衛城(現印度北方邦)制定。針對誰?針對尊者舍夜迦。關於什麼事?尊者舍夜迦用手故意出精,關於這件事。那裡有制定、補充制定、未生制定嗎?有一條制定,一條補充制定。那裡沒有未生制定。是普遍制定還是區域性制定?是普遍制定。是共通制定還是不共通制定?是不共通制定。是單方制定還是雙方制定?是單方制定。在五種誦戒中屬於哪一種?包含在哪一種中?屬於序分,包含在序分中。以哪種誦法來誦?以第三種誦法來誦。在四種毀壞中屬於哪一種毀壞?戒行毀壞。在七種罪聚中屬於哪一種罪聚?僧殘罪聚。在六種犯戒因緣中由幾種因緣而生起?由一種因緣而生起 - 由身和心而生起,不由語。在四種諍事中屬於哪一種諍事?犯罪諍事。在七種止諍法中以幾種止諍法而平息?以兩種止諍法而平息 - 現前調伏法和自白調伏法。那裡的什麼是律?什麼是增律?制定是律,分別是增律。什麼是波羅提木叉?什麼是增波羅提木叉?制定是波羅提木叉,分別是增波羅提木叉。什麼是毀壞?不防護是毀壞。什麼是成就?防護是成就。什麼是行持?終生受持學處,學習"我不會做這樣的事"。

10.31] Kati atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso paññattoti? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso paññatto – saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Ke sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti. Ke sikkhitasikkhāti? Arahanto sikkhitasikkhā. Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmesu ṭhitaṃ. Ke dhārentīti? Yesaṃ vattati , te dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye.

Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā;

Bhaddanāmo ca paṇḍito.

Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā;

Vinayaṃ te vācayiṃsu, piṭakaṃ tambapaṇṇiyā.

Nikāye pañca vācesuṃ, satta ceva pakaraṇe;

Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito.

Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako;

Dīghasumano ca paṇḍito.

Punadeva kāḷasumano, nāgatthero ca buddharakkhito;

Tissatthero ca medhāvī, devatthero ca paṇḍito.

Punadeva sumano medhāvī, vinaye ca visārado;

Bahussuto cūḷanāgo, gajova duppadhaṃsiyo.

Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe sādhupūjito;

Tassa sisso mahāpañño, khemanāmo tipeṭako.

Dīpe tārakarājāva, paññāya atirocatha;

Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī.

Punadeva sumano medhāvī, pupphanāmo bahussuto;

Mahākathī mahāsivo, piṭake sabbattha kovido.

Punadeva upāli medhāvī, vinaye ca visārado;

Mahānāgo mahāpañño, saddhammavaṃsakovido.

Punadeva abhayo medhāvī, piṭake sabbattha kovido;

Tissatthero ca medhāvī, vinaye ca visārado.

Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto;

Sāsanaṃ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito.

Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṃsakovido.

Cūḷadevo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido.

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovido;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  2. Mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  3. Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ abhāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

世尊制定故意出精的僧殘戒是出於十種理由 - 爲了僧團的優越,爲了僧團的安樂,爲了調伏惡人,爲了善比丘的安樂住,爲了防護現世的煩惱,爲了對治未來的煩惱,爲了令未信者生信,爲了令已信者增長信心,爲了正法久住,爲了攝受律。誰在學習?有學和善凡夫在學習。誰已學習完成?阿羅漢已學習完成。存在於何處?存在於樂於學習者中。誰在持守?那些應當持守的人在持守。是誰的言教?是世尊、阿羅漢、正等正覺者的言教。由誰傳來?由師徒相傳 - 優波離和達娑迦,索納迦和悉伽婆, 目犍連子為第五,這些人在閻浮洲。 摩哂陀和伊提耶,優提耶和三跋羅, 還有賢明的跋陀那。 這些大智慧的龍象,從閻浮洲來到此地, 他們教授律藏,銅色島上的三藏。 他們教授五部,以及七論, 然後是聰慧的阿利吒,和智者帝須達多。 精通的迦羅須摩那,長老名叫長, 還有智者長鬚摩那。 又有迦羅須摩那,龍長老和佛護, 帝須長老很聰慧,天長老很有智慧。 又有聰慧的須摩那,精通律藏, 多聞的小龍,如大象難以動搖。 名叫法護的,在羅哈納受到尊敬, 他的弟子大智慧,名叉摩精通三藏。 在島上如星王般以智慧閃耀, 優波帝須很聰慧,弗沙提婆善說法。 又有聰慧的須摩那,花名多聞, 善說法的大西瓦,通曉一切藏。 又有聰慧的優波離,精通律藏, 大龍有大智慧,通曉正法傳承。 又有聰慧的無畏,通曉一切藏, 帝須長老很聰慧,精通律藏。 他的弟子大智慧,花名多聞, 守護佛教,住在閻浮洲。 小無畏很聰慧,精通律藏, 帝須長老很聰慧,通曉正法傳承。 小天很聰慧,精通律藏, 西瓦長老很聰慧,通曉一切律。 這些大智慧的龍象,通曉律藏精通道, 他們在島上宣揚律藏,銅色島上的三藏。 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺的世尊在何處制定與女人身體接觸的僧殘戒?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優陀夷。關於什麼事?尊者優陀夷與女人發生身體接觸,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由一種因緣而生起 - 由身和心而生起,不由語...等等。 對女人說粗鄙語的僧殘戒在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優陀夷。關於什麼事?尊者優陀夷對女人說粗鄙語,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由三種因緣而生起 - 或由身和心而生起,不由語;或由語和心而生起,不由身;或由身、語和心而生起...等等。 在女人面前讚歎自己能滿足慾望的僧殘戒在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優陀夷。關於什麼事?尊者優陀夷在女人面前讚歎自己能滿足慾望,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由三種因緣而生起 - 或由身和心而生起,不由語;或由語和心而生起,不由身;或由身、語和心而生起...等等。

  1. Sañcarittaṃ samāpajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī sañcarittaṃ samāpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato ; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  2. Saññācikā kuṭiṃ kārāpentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Āḷaviyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū saññācikāya kuṭiyo kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  3. Mahallakaṃ vihāraṃ kārāpentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo vihāravatthuṃ sodhento aññataraṃ cetiyarukkhaṃ chedāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  4. Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  5. Bhikkhuṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  6. Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Devadattaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Devadatto samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  7. Bhedānuvattakānaṃ bhikkhūnaṃ yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantānaṃ saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā ahesuṃ vaggavādakā, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  8. Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanā na paṭinissajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

做媒的僧殘戒在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優陀夷。關於什麼事?尊者優陀夷做媒,關於這件事。有一條制定,一條補充制定。在六種犯戒因緣中由六種因緣而生起 - 或由身而生起,不由語不由心;或由語而生起,不由身不由心;或由身和語而生起,不由心;或由身和心而生起,不由語;或由語和心而生起,不由身;或由身、語和心而生起...等等。 自行乞求建造小屋的僧殘戒在何處制定?在阿拉維制定。針對誰?針對阿拉維的比丘們。關於什麼事?阿拉維的比丘們自行乞求建造小屋,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由六種因緣而生起...等等。 建造大精舍的僧殘戒在何處制定?在拘睒彌制定。針對誰?針對尊者闡那。關於什麼事?尊者闡那在清理精舍地基時砍伐了一棵塔樹,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由六種因緣而生起...等等。 無根據以波羅夷法誹謗比丘的僧殘戒在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對美提耶和浮摩迦比丘。關於什麼事?美提耶和浮摩迦比丘無根據以波羅夷法誹謗尊者陀婆摩羅子,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由三種因緣而生起...等等。 取其他諍事的某些相似點以波羅夷法誹謗比丘的僧殘戒在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對美提耶和浮摩迦比丘。關於什麼事?美提耶和浮摩迦比丘取其他諍事的某些相似點以波羅夷法誹謗尊者陀婆摩羅子,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由三種因緣而生起...等等。 分裂僧團的比丘經三次勸告仍不放棄的僧殘戒在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對提婆達多。關於什麼事?提婆達多企圖分裂和合的僧團,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由一種因緣而生起 - 由身、語和心而生起...等等。 追隨分裂僧團者的比丘們經三次勸告仍不放棄的僧殘戒在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘追隨企圖分裂僧團的提婆達多,成為黨派的支持者,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由一種因緣而生起 - 由身、語和心而生起...等等。 難勸的比丘經三次勸告仍不放棄的僧殘戒在何處制定?在拘睒彌制定。針對誰?針對尊者闡那。關於什麼事?尊者闡那被比丘們如法勸告時使自己不受勸,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由一種因緣而生起 - 由身、語和心而生起...等等。

  1. Kuladūsakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Assajipunabbasuke bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Terasa saṅghādisesā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Vissaṭṭhi kāyasaṃsaggaṃ, duṭṭhullaṃ attakāmañca;

Sañcarittaṃ kuṭī ceva, vihāro ca amūlakaṃ.

Kiñcidesañca bhedo ca, tasseva [tatheva (ka.)] anuvattakā;

Dubbacaṃ kuladūsañca, saṅghādisesā terasāti.

  1. Aniyatakaṇḍaṃ

  2. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo aniṃyato kattha paññatto? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti, sabbatthapaññatti padesapaññatti, sādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññatti, ekatopaññatti ubhatopaññatti, pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ, katamena uddesena uddesaṃ āgacchati, catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipatti, sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho, channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ, sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati, ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayo, kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhaṃ, kā vipatti, kā sampatti, kā paṭipatti, kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamo aniyato paññatto, ke sikkhanti, ke sikkhitasikkhā, kattha ṭhitaṃ, ke dhārenti, kassa vacanaṃ kenābhatanti.

  3. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo aniyato kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Catutthena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Siyā sīlavipatti siyā ācāravipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Siyā pārājikāpattikkhandho siyā saṅghādisesāpattikkhandho siyā pācittiyāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Eke samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti? Tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṃ, vibhatti adhipātimokkhaṃ. Kā vipattīti? Asaṃvaro vipatti. Kā sampattīti? Saṃvaro sampatti. Kā paṭipattīti? Na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu. [a. ni.

敗壞居士信仰的比丘經三次勸告仍不放棄的僧殘戒在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對阿說示和弗那婆修比丘。關於什麼事?阿說示和弗那婆修比丘被僧團驅逐后,使比丘們偏袒、嗔恨、愚癡、恐懼而犯戒,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由一種因緣而生起 - 由身、語和心而生起...等等。 十三條僧殘戒結束。 其摘要: 出精、身體接觸、粗語、自讚欲、 做媒、小屋、精舍、無根據、 某些相似、分裂、追隨者、 難勸、敗信,十三僧殘。 不定品 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺的世尊在何處制定第一條不定戒?針對誰?關於什麼事?那裡有制定、補充制定、未生制定嗎?是普遍制定還是區域性制定?是共通制定還是不共通制定?是單方制定還是雙方制定?在五種誦戒中屬於哪一種?包含在哪一種中?以哪種誦法來誦?在四種毀壞中屬於哪一種毀壞?在七種罪聚中屬於哪一種罪聚?在六種犯戒因緣中由幾種因緣而生起?在四種諍事中屬於哪一種諍事?在七種止諍法中以幾種止諍法而平息?那裡的什麼是律?什麼是增律?什麼是波羅提木叉?什麼是增波羅提木叉?什麼是毀壞?什麼是成就?什麼是行持?世尊制定第一條不定戒是出於幾種理由?誰在學習?誰已學習完成?存在於何處?誰在持守?是誰的言教?由誰傳來? 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺的世尊在何處制定第一條不定戒?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優陀夷。關於什麼事?尊者優陀夷與女人獨處於隱蔽適合作非法行為的坐處,關於這件事。那裡有制定、補充制定、未生制定嗎?有一條制定。那裡沒有補充制定和未生制定。是普遍制定還是區域性制定?是普遍制定。是共通制定還是不共通制定?是不共通制定。是單方制定還是雙方制定?是單方制定。在五種誦戒中屬於哪一種?包含在哪一種中?屬於序分,包含在序分中。以哪種誦法來誦?以第四種誦法來誦。在四種毀壞中屬於哪一種毀壞?可能是戒行毀壞,可能是行為毀壞。在七種罪聚中屬於哪一種罪聚?可能是波羅夷罪聚,可能是僧殘罪聚,可能是波逸提罪聚。在六種犯戒因緣中由幾種因緣而生起?由一種因緣而生起 - 由身和心而生起,不由語。在四種諍事中屬於哪一種諍事?犯罪諍事。在七種止諍法中以幾種止諍法而平息?以三種止諍法而平息 - 可能是現前調伏法和自白調伏法,可能是現前調伏法和草覆地法。那裡的什麼是律?什麼是增律?制定是律,分別是增律。什麼是波羅提木叉?什麼是增波羅提木叉?制定是波羅提木叉,分別是增波羅提木叉。什麼是毀壞?不防護是毀壞。什麼是成就?防護是成就。什麼是行持?終生受持學處,學習"我不會做這樣的事"。

10.31] Kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamo aniyato paññattoti ? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamo aniyato paññatto – saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Ke sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti. Ke sikkhitasikkhāti? Arahanto sikkhitasikkhā. Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmesu ṭhitaṃ. Ke dhārentīti? Yesaṃ vattati te dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye.

Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā;

Bhaddanāmo ca paṇḍito.

Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā;

Vinayaṃ te vācayiṃsu, piṭakaṃ tambapaṇṇiyā.

Nikāye pañca vācesuṃ, satta ceva pakaraṇe;

Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito.

Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako;

Dīghasumano ca paṇḍito.

Punadeva kāḷasumano, nāgatthero ca buddharakkhito;

Tissatthero ca medhāvī, devatthero ca paṇḍito.

Punadeva sumano medhāvī, vinaye ca visārado;

Bahussuto cūḷanāgo, gajova duppadhaṃsiyo.

Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe sādhupūjito;

Tassa sisso mahāpañño, khemanāmo tipeṭako.

Dīpe tārakarājāva paññāya atirocatha;

Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī.

Punadeva sumano medhāvī, pupphanāmo bahussuto;

Mahākathī mahāsivo, piṭake sabbattha kovido.

Punadeva upāli medhāvī, vinaye ca visārado;

Mahānāgo mahāpañño, saddhammavaṃsakovido.

Punadeva abhayo medhāvī, piṭake sabbattha kovido;

Tissatthero ca medhāvī, vinaye ca visārado.

Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto;

Sāsanaṃ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito.

Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṃsakovido.

Cūḷadevo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido.

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo aniyato kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Catutthena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Siyā sīlavipatti, siyā ācāravipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Siyā saṅghādisesāpattikkhandho, siyā pācittiyāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti? Tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

Dve aniyatā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Alaṅkammaniyañceva, tatheva ca na heva kho;

Aniyatā supaññattā, buddhaseṭṭhena tādināti.

  1. Nissaggiyakaṇḍaṃ

  2. Kathinavaggo

世尊制定第一條不定戒是出於十種理由 - 爲了僧團的優越,爲了僧團的安樂,爲了調伏惡人,爲了善比丘的安樂住,爲了防護現世的煩惱,爲了對治未來的煩惱,爲了令未信者生信,爲了令已信者增長信心,爲了正法久住,爲了攝受律。誰在學習?有學和善凡夫在學習。誰已學習完成?阿羅漢已學習完成。存在於何處?存在於樂於學習者中。誰在持守?那些應當持守的人在持守。是誰的言教?是世尊、阿羅漢、正等正覺者的言教。由誰傳來?由師徒相傳 - 優波離和達娑迦,索納迦和悉伽婆, 目犍連子為第五,這些人在閻浮洲。 摩哂陀和伊提耶,優提耶和三跋羅, 還有賢明的跋陀那。 這些大智慧的龍象,從閻浮洲來到此地, 他們教授律藏,銅色島上的三藏。 他們教授五部,以及七論, 然後是聰慧的阿利吒,和智者帝須達多。 精通的迦羅須摩那,長老名叫長, 還有智者長鬚摩那。 又有迦羅須摩那,龍長老和佛護, 帝須長老很聰慧,天長老很有智慧。 又有聰慧的須摩那,精通律藏, 多聞的小龍,如大象難以動搖。 名叫法護的,在羅哈納受到尊敬, 他的弟子大智慧,名叉摩精通三藏。 在島上如星王般以智慧閃耀, 優波帝須很聰慧,弗沙提婆善說法。 又有聰慧的須摩那,花名多聞, 善說法的大西瓦,通曉一切藏。 又有聰慧的優波離,精通律藏, 大龍有大智慧,通曉正法傳承。 又有聰慧的無畏,通曉一切藏, 帝須長老很聰慧,精通律藏。 他的弟子大智慧,花名多聞, 守護佛教,住在閻浮洲。 小無畏很聰慧,精通律藏, 帝須長老很聰慧,通曉正法傳承。 小天很聰慧,精通律藏, 西瓦長老很聰慧,通曉一切律。 這些大智慧的龍象,通曉律藏精通道, 他們在島上宣揚律藏,銅色島上的三藏。 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺的世尊在何處制定第二條不定戒?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優陀夷。關於什麼事?尊者優陀夷與女人獨處於隱蔽處,關於這件事。那裡有制定、補充制定、未生制定嗎?有一條制定。那裡沒有補充制定和未生制定。是普遍制定還是區域性制定?是普遍制定。是共通制定還是不共通制定?是不共通制定。是單方制定還是雙方制定?是單方制定。在五種誦戒中屬於哪一種?包含在哪一種中?屬於序分,包含在序分中。以哪種誦法來誦?以第四種誦法來誦。在四種毀壞中屬於哪一種毀壞?可能是戒行毀壞,可能是行為毀壞。在七種罪聚中屬於哪一種罪聚?可能是僧殘罪聚,可能是波逸提罪聚。在六種犯戒因緣中由幾種因緣而生起?由三種因緣而生起 - 可能由身和心而生起,不由語;可能由語和心而生起,不由身;可能由身、語和心而生起。在四種諍事中屬於哪一種諍事?犯罪諍事。在七種止諍法中以幾種止諍法而平息?以三種止諍法而平息 - 可能是現前調伏法和自白調伏法,可能是現前調伏法和草覆地法...等等。 兩條不定戒結束。 其摘要: 適合作非法行為,以及不是那樣, 不定戒善巧制定,由最勝佛如是說。 舍波逸提品 迦絺那品

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena atirekacīvaraṃ dasāhaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṃ dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  2. Ekarattaṃ ticīvarena vippavasantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  3. Akālacīvaraṃ paṭiggahetvā māsaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū akālacīvaraṃ paṭiggahetvā māsaṃ atikkāmesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti , ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  4. Aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  5. Aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇhantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  6. Aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto aññātakaṃ seṭṭhiputtaṃ cīvaraṃ viññāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  7. Aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā tatuttari cīvaraṃ viññāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  8. Pubbe appavāritassa aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  9. Pubbe appavāritassa aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺的世尊在何處制定超過十天保留多餘衣服的尼薩耆波逸提戒?在毗舍離制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘保留多餘衣服,關於這件事。有一條制定,一條補充制定。在六種犯戒因緣中由兩種因緣而生起 - 可能由身和語而生起,不由心;可能由身、語和心而生起...等等。 離開三衣過夜的尼薩耆波逸提戒在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘把衣服寄存在其他比丘處,只穿內衣和上衣遊行各地,關於這件事。有一條制定,一條補充制定。在六種犯戒因緣中由兩種因緣而生起 - 可能由身和語而生起,不由心;可能由身、語和心而生起...等等。 接受非時衣后超過一個月保留的尼薩耆波逸提戒在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘接受非時衣后超過一個月保留,關於這件事。有一條制定,一條補充制定。在六種犯戒因緣中由兩種因緣而生起 - 可能由身和語而生起,不由心;可能由身、語和心而生起...等等。 讓非親戚比丘尼洗舊衣服的尼薩耆波逸提戒在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優陀夷。關於什麼事?尊者優陀夷讓非親戚比丘尼洗舊衣服,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由六種因緣而生起...等等。 從非親戚比丘尼手中接受衣服的尼薩耆波逸提戒在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對尊者優陀夷。關於什麼事?尊者優陀夷從非親戚比丘尼手中接受衣服,關於這件事。有一條制定,一條補充制定。在六種犯戒因緣中由六種因緣而生起...等等。 向非親戚居士或居士婦乞求衣服的尼薩耆波逸提戒在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優波難陀釋迦子。關於什麼事?尊者優波難陀釋迦子向非親戚長者子乞求衣服,關於這件事。有一條制定,一條補充制定。在六種犯戒因緣中由六種因緣而生起...等等。 向非親戚居士或居士婦乞求超過限量的衣服的尼薩耆波逸提戒在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘不知節制地乞求很多衣服,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由六種因緣而生起...等等。 事先未受邀請而前往非親戚居士家指定衣服的尼薩耆波逸提戒在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優波難陀釋迦子。關於什麼事?尊者優波難陀釋迦子事先未受邀請而前往非親戚居士家指定衣服,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由六種因緣而生起...等等。 事先未受邀請而前往非親戚居士家指定衣服的尼薩耆波逸提戒在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優波難陀釋迦子。關於什麼事?尊者優波難陀釋迦子事先未受邀請而前往非親戚居士家指定衣服,關於這件事。有一條制定。在六種犯戒因緣中由六種因緣而生起...等等。

  1. Atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena cīvaraṃ abhinipphādentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto upāsakena – 『『ajjaṇho, bhante, āgamehī』』ti vuccamāno nāgamesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Kathinavaggo paṭhamo.

  1. Kosiyavaggo

  2. Kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Āḷaviyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kosiyakārake upasaṅkamitvā evamāhaṃsu 『『bahū, āvuso, kosakārake pacatha. Amhākampi dassatha. Mayampi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātu』』nti, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  3. Suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti ? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  4. Anādiyitvā tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ navaṃ santhataṃ kārāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū thokaññeva odātaṃ ante [odātānaṃ ante ante (sī.), odātānaṃ ante (syā.)] ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  5. Anuvassaṃ santhataṃ kārāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū anuvassaṃ santhataṃ kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ . Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  6. Anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū santhatāni ujjhitvā āraññikaṅgaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  7. Eḷakalomāni paṭiggahetvā tiyojanaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu eḷakalomāni paṭiggahetvā tiyojanaṃ atikkāmesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  8. Aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū aññātikāhi bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  9. Rūpiyaṃ paṭiggaṇhantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto rūpiyaṃ paṭiggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 超過三次催促、超過六次站立而獲得衣服的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者被優婆塞說"尊者,請明天來"而不來,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 迦絺那品第一。 蠶絲品 使人制作混合蠶絲的坐具的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在阿拉維城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘前往蠶絲工人那裡這樣說:"朋友們,你們煮很多蠶繭。也給我們一些。我們也想做混合蠶絲的坐具。"關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 使人制作純黑羊毛的坐具的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在毗舍離城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘使人制作純黑羊毛的坐具,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 不取白羊毛一份、褐羊毛一份而使人制作新坐具的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘只在邊緣取少許白羊毛,仍然使人制作純黑羊毛的坐具,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 每年使人制作坐具的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘每年使人制作坐具,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 不取舊坐具周圍一善逝張手而使人制作新的坐墊坐具的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘丟棄坐具而受持林居支、乞食支、糞掃衣支,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 接受羊毛后超過三由旬的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘。關於什麼事?某位比丘接受羊毛后超過三由旬,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身產生,不從語和心產生;或從身和心產生,不從語產生...等等。 讓非親戚比丘尼洗羊毛的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在釋迦國制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘讓非親戚比丘尼洗羊毛,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 接受金銀的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在王舍城制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者接受金銀,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。

  1. Nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  2. Nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto paribbājakena saddhiṃ kayavikkayaṃ samāpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Kosiyavaggo dutiyo.

  1. Pattavaggo

  2. Atirekapattaṃ dasāhaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekapattaṃ dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  3. Ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  4. Bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

  5. Atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  6. Bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupitena anattamanena acchindantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  7. Sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  8. Pubbe appavāritassa aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 從事各種金銀交易的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘從事各種金銀交易,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 從事各種買賣的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者與遊行者進行買賣,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 蠶絲品第二。 缽品 超過十天保留多餘缽的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘保留多餘缽,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身和語產生,不從心產生;或從身、語和心產生...等等。 以少於五處修補的缽換取另一新缽的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在釋迦國制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘因缽稍有破損、稍有裂縫、僅有劃痕就索要許多缽,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 接受藥品后超過七天的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘接受藥品后超過七天,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。 在夏季剩餘一個多月時尋求雨浴衣的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘在夏季剩餘一個多月時尋求雨浴衣,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 親自給比丘衣服后因憤怒不悅而奪回的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者親自給比丘衣服后因憤怒不悅而奪回,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 親自索取線后讓織工織衣的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在王舍城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘親自索取線后讓織工織衣,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 事先未受邀請而前往非親戚居士的織工處對衣服提出建議的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者事先未受邀請而前往非親戚居士的織工處對衣服提出建議,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。

  1. Accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

  2. Tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

  3. Jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmentassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Pattavaggo tatiyo.

Tiṃsa nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Dasekarattimāso ca, dhovanañca paṭiggaho;

Aññātaṃ tañca [aññātakañca (ka.)] uddissa, ubhinnaṃ dūtakena ca.

Kosiyā suddhadvebhāgā, chabbassāni nisīdanaṃ;

Dve ca lomāni uggaṇhe, ubho nānappakārakā.

Dve ca pattāni bhesajjaṃ, vassikā dānapañcamaṃ;

Sāmaṃ vāyāpanacceko, sāsaṅkaṃ saṅghikena cāti.

  1. Pācittiyakaṇḍaṃ

  2. Musāvādavaggo

  3. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sampajānamusāvāde pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti ? Hatthakaṃ sakyaputtaṃ ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā hatthako sakyaputto titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijāni, paṭijānitvā avajāni, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  4. Omasavāde pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā [bhaṇḍentā (ka.)] pesale bhikkhū omasiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  5. Bhikkhupesuññe pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃhariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  6. Anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vācentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū upāsake padaso dhammaṃ vācesuṃ , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

  7. Anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Āḷaviyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū anupasampannena sahaseyyaṃ kappesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti , ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 接受急施衣后超過衣時的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘接受急施衣后超過衣時,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。 將三衣中的一件衣放在俗家后離開超過六夜的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘將三衣中的一件衣放在俗家后離開超過六夜,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。 明知是分配給僧團的利養而轉為己有的尼薩耆波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘明知是分配給僧團的利養而轉為己有,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 缽品第三。 三十尼薩耆波逸提罪結束。 其摘要: 十日一夜月,洗取及接受; 非親為他人,兩者以使者。 蠶絲純兩分,六年坐具衣; 兩種羊毛取,兩種不同類。 兩種缽與藥,雨浴衣五施; 自織急施衣,可疑僧團物。 波逸提品 妄語品 彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等正覺者對故意妄語制定波逸提罪在哪裡?在舍衛城制定。針對誰?針對釋迦子哈塔卡。關於什麼事?哈塔卡尊者與外道交談時,否認后又承認,承認后又否認,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生 - 或從身和心產生,不從語產生;或從語和心產生,不從身產生;或從身、語和心產生...等等。 辱罵的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘與善良比丘爭吵時辱罵善良比丘,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 離間比丘的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘在比丘們爭吵、鬥爭、爭論時進行離間,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 教未受具足戒者逐句誦法的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘教優婆塞逐句誦法,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從語產生,不從身和心產生;或從語和心產生,不從身產生...等等。 與未受具足戒者同宿超過兩三夜的波逸提罪在哪裡制定?在阿拉維城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘與未受具足戒者同宿,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身產生,不從語和心產生;或從身和心產生,不從語產生...等等。

  1. Mātugāmena sahaseyyaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ anuruddhaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā anuruddho mātugāmena sahaseyyaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

  2. Mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmassa dhammaṃ desesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti padasodhamme…pe….

  3. Anupasampannassa uttarimanussadhammaṃ bhūtaṃ ārocentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Vaggumudātīriyā bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato…pe….

  4. Bhikkhussa duṭṭhullāpattiṃ anupasampannassa ārocentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhussa duṭṭhullāpattiṃ anupasampannassa ārocesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  5. Pathaviṃ khaṇantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Āḷaviyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū pathaviṃ khaṇiṃsu , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Musāvādavaggo paṭhamo.

  1. Bhūtagāmavaggo

  2. Bhūtagāmapātabyatā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Āḷaviyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū rukkhaṃ chindiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  3. Aññavādake vihesake pācittiyaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paṭicari, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  4. Ujjhāpanake khiyyanake pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ bhikkhū ujjhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  5. Saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū saṅghikaṃ senāsanaṃ ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

  6. Saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sattarasavaggiyā bhikkhū saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti . Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 與女人同宿的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對阿那律尊者。關於什麼事?阿那律尊者與女人同宿,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 對女人說法超過五六句的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優陀夷尊者。關於什麼事?優陀夷尊者對女人說法,關於這件事。一項制定,兩項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如逐句誦法...等等。 向未受具足戒者宣說真實的上人法的波逸提罪在哪裡制定?在毗舍離城制定。針對誰?針對瓦古穆達河岸的比丘們。關於什麼事?瓦古穆達河岸的比丘們向在家人互相讚歎上人法,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生 - 或從身產生,不從語和心產生;或從語產生,不從身和心產生;或從身和語產生,不從心產生...等等。 向未受具足戒者宣說比丘的粗重罪的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘向未受具足戒者宣說比丘的粗重罪,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 挖掘土地的波逸提罪在哪裡制定?在阿拉維城制定。針對誰?針對阿拉維的比丘們。關於什麼事?阿拉維的比丘們挖掘土地,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 妄語品第一。 植物品 損壞植物的波逸提罪在哪裡制定?在阿拉維城制定。針對誰?針對阿拉維的比丘們。關於什麼事?阿拉維的比丘們砍伐樹木,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 說其他話、惱亂的波逸提罪在哪裡制定?在拘睒彌城制定。針對誰?針對闡那尊者。關於什麼事?闡那尊者在僧團中被詢問犯戒時轉移話題,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 誹謗、中傷的波逸提罪在哪裡制定?在王舍城制定。針對誰?針對彌醯耶和浮摩阇迦比丘。關於什麼事?彌醯耶和浮摩阇迦比丘誹謗達婆摩羅子尊者,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 在露地鋪設僧團的床、椅、床墊或椅墊后不收起、不告知就離開的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘在露地鋪設僧團的臥具后不收起、不告知就離開,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。 在僧團的精舍鋪設臥具后不收起、不告知就離開的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對十七群比丘。關於什麼事?十七群比丘在僧團的精舍鋪設臥具后不收起、不告知就離開,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。

  1. Saṅghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja seyyaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū there bhikkhū anupakhajja seyyaṃ kappesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  2. Bhikkhuṃ kupitena anattamanena saṅghikā vihārā nikkaḍḍhantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhū saṅghikā vihārā nikkaḍḍhiṃsu , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  3. Saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ sahasā abhinisīdi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  4. Dvattipariyāye adhiṭṭhahitvā tatuttari adhiṭṭhahantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo katapariyositaṃ vihāraṃ punappunaṃ chādāpesi, punappunaṃ limpāpesi, atibhāriko vihāro paripati , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  5. Jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñcantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Āḷaviyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti ? Āḷavakā bhikkhū jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇampi mattikampi siñciṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Bhūtagāmavaggo dutiyo.

  1. Ovādavaggo

  2. Asammatena bhikkhuniyo ovadantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū asammatā bhikkhuniyo ovadiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

  3. Atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ cūḷapanthakaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā cūḷapanthako atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti padasodhamme…pe….

  4. Bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

  5. 『『Āmisahetu bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī』』ti bhaṇantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū 『『āmisahetu bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī』』ti bhaṇiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 在僧團的精舍明知有先到的比丘而強行擠入睡覺的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘強行擠入長老比丘們睡覺,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因憤怒不悅而將比丘從僧團的精舍趕出的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘因憤怒不悅而將比丘從僧團的精舍趕出,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 在僧團的精舍上層小屋坐在可拆卸腳的床或椅上的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘。關於什麼事?某位比丘在僧團的精舍上層小屋突然坐在可拆卸腳的床上,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身產生,不從語和心產生;或從身和心產生,不從語產生...等等。 決意兩三次後再決意的波逸提罪在哪裡制定?在拘睒彌城制定。針對誰?針對闡那尊者。關於什麼事?闡那尊者反覆讓人覆蓋、塗抹已完工的精舍,精舍因過重而倒塌,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 明知有生物而將水、草或泥土潑灑的波逸提罪在哪裡制定?在阿拉維城制定。針對誰?針對阿拉維的比丘們。關於什麼事?阿拉維的比丘們明知有生物而將水、草和泥土潑灑,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 植物品第二。 教誡品 未經認可而教誡比丘尼的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘未經認可而教誡比丘尼,關於這件事。那裡有制定、附加制定、未生制定嗎?一項制定,一項附加制定。那裡沒有未生制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從語產生,不從身和心產生;或從語和心產生,不從身產生...等等。 日落後教誡比丘尼的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對周利盤陀迦尊者。關於什麼事?周利盤陀迦尊者在日落後教誡比丘尼,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如逐句誦法...等等。 前往比丘尼住處教誡比丘尼的波逸提罪在哪裡制定?在釋迦國制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘前往比丘尼住處教誡比丘尼,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。 說"比丘們爲了利養而教誡比丘尼"的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘說"比丘們爲了利養而教誡比丘尼",關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。

  1. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ adāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  2. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe….

  3. Bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  4. Bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhiruhantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhiruhiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  5. Jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Devadattaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Devadatto jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  6. Bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Ovādavaggo tatiyo.

  1. Bhojanavaggo

  2. Tatuttari āvasathapiṇḍaṃ bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

  3. Gaṇabhojane pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Devadattaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Devadatto sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, satta anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

  4. Paramparabhojane pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū aññatra nimantitā aññatra bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, catasso anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

  5. Dvattipattapūre pūve paṭiggahetvā tatuttari paṭiggaṇhantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū na mattaṃ jānitvā paṭiggahesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 給非親戚比丘尼衣服的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對某位比丘。關於什麼事?某位比丘給非親戚比丘尼衣服,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 為非親戚比丘尼縫製衣服的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優陀夷尊者。關於什麼事?優陀夷尊者為非親戚比丘尼縫製衣服,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 與比丘尼約定同行一段路的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘與比丘尼約定同行一段路,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以四種方式產生 - 或從身產生,不從語和心產生;或從身和語產生,不從心產生;或從身和心產生,不從語產生;或從身、語和心產生...等等。 與比丘尼約定同乘一船的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘與比丘尼約定同乘一船,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以四種方式產生...等等。 明知是比丘尼安排的食物而食用的波逸提罪在哪裡制定?在王舍城制定。針對誰?針對提婆達多。關於什麼事?提婆達多明知是比丘尼安排的食物而食用,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 與比丘尼一對一單獨坐的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優陀夷尊者。關於什麼事?優陀夷尊者與比丘尼一對一單獨坐,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 教誡品第三。 食物品 超過那個限度食用客房食物的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘反覆住宿並食用客房食物,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 結眾食的波逸提罪在哪裡制定?在王舍城制定。針對誰?針對提婆達多。關於什麼事?提婆達多和隨從在各家索要食物並食用,關於這件事。一項制定,七項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 輪次食的波逸提罪在哪裡制定?在毗舍離城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘在一處受邀請而在另一處食用,關於這件事。一項制定,四項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。 接受兩三缽餅后再接受更多的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘不知適量而接受,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。

  1. Bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

  2. Bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṃ pavārentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena bhojanīyena abhihaṭṭhuṃ pavāresi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  3. Vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sattarasavaggiyā bhikkhū vikāle bhojanaṃ bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

  4. Sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ belaṭṭhasīsaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā belaṭṭhasīso sannidhikārakaṃ bhojanaṃ bhuñji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

  5. Paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  6. Adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āharantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhari, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

Bhojanavaggo catuttho.

  1. Acelakavaggo

  2. Acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā ānando aññatarissā paribbājikāya ekaṃ maññamāno dve pūve adāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

  3. Bhikkhuṃ 『『ehāvuso, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā』』ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti ? Āyasmā upanando sakyaputto bhikkhuṃ 『『ehāvuso, gāmaṃ piṇḍāya pavisissāmā』』ti, tassa adāpetvā uyyojesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  4. Sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti . Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 已吃飽並表示滿足后食用非剩餘的硬食或軟食的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘已吃飽並表示滿足后在另一處食用,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。 以非剩餘的硬食或軟食邀請已吃飽並表示滿足的比丘的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘。關於什麼事?某位比丘以非剩餘的食物邀請已吃飽並表示滿足的比丘,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 在非時食用硬食或軟食的波逸提罪在哪裡制定?在王舍城制定。針對誰?針對十七群比丘。關於什麼事?十七群比丘在非時食用食物,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 食用儲存的硬食或軟食的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對貝拉達西沙尊者。關於什麼事?貝拉達西沙尊者食用儲存的食物,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 為自己索要精美食物並食用的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘為自己索要精美食物並食用,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以四種方式產生...等等。 將未給予的食物送入口中的波逸提罪在哪裡制定?在毗舍離城制定。針對誰?針對某位比丘。關於什麼事?某位比丘將未給予的食物送入口中,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 食物品第四。 裸行者品 親手給裸行者、男遊行者或女遊行者硬食或軟食的波逸提罪在哪裡制定?在毗舍離城制定。針對誰?針對阿難尊者。關於什麼事?阿難尊者以為是一個而給了某位女遊行者兩個餅,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 對比丘說"朋友,來吧,我們進村或鎮乞食"后,不論給予或不給予就讓他離開的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者對比丘說"朋友,來吧,我們進村乞食",然後不給予就讓他離開,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 強行進入正在用餐的家庭並坐下的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者強行進入正在用餐的家庭並坐下,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和

  1. Mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  2. Mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  3. Nimantitena sabhattena santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto nimantito sabhatto samāno purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, catasso anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

  4. Tatuttari bhesajjaṃ viññāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mahānāmena sakkena 『『ajjaṇho, bhante, āgamethā』』ti vuccamānā nāgamesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  5. Uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gacchantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti ? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uyyuttaṃ senaṃ dassanāya agamaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

  6. Atirekatirattaṃ senāya vasantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekatirattaṃ senāya vasiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

  7. Uyyodhikaṃ gacchantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uyyodhikaṃ agamaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

Acelakavaggo pañcamo.

  1. Surāpānavaggo

  2. Surāmerayapāne pācittiyaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ sāgataṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā sāgato majjaṃ pivi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  3. Aṅgulipatodake pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṃ aṅgulipatodakena hāsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  4. Udake hasadhamme [hassadhamme (sī. syā.)] pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sattarasavaggiyā bhikkhū aciravatiyā nadiyā udake kīḷiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 與女人在隱蔽處同坐的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者與女人在隱蔽處同坐,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 與女人一對一單獨坐的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者與女人一對一單獨坐,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 受邀請有食物時,在有比丘的情況下未告知就在飯前飯後到各家拜訪的波逸提罪在哪裡制定?在王舍城制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者受邀請有食物時,在飯前飯後到各家拜訪,關於這件事。一項制定,四項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。 索要超過那個限度的藥的波逸提罪在哪裡制定?在釋迦國制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘在釋迦族的摩訶男說"尊者,請明天再來"時不等待,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 前往觀看出征軍隊的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘前往觀看出征軍隊,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 在軍隊中住宿超過三夜的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘在軍隊中住宿超過三夜,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 前往演習場的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘前往演習場,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 裸行者品第五。 飲酒品 飲酒的波逸提罪在哪裡制定?在拘睒彌城制定。針對誰?針對娑伽多尊者。關於什麼事?娑伽多尊者飲酒,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身產生,不從語和心產生;或從身和心產生,不從語產生...等等。 用手指戳弄的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘用手指戳弄比丘取樂,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 在水中嬉戲的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對十七群比丘。關於什麼事?十七群比丘在阿致羅筏底河中嬉戲,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。

  1. Anādariye pācittiyaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo anādariyaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  2. Bhikkhuṃ bhiṃsāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṃ bhiṃsāpesuṃ , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  3. Jotiṃ samādahitvā visibbentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Bhaggesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū jotiṃ samādahitvā visibbesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  4. Orenaddhamāsaṃ nahāyantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū rājānampi passitvā na mattaṃ jānitvā nahāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, cha anupaññattiyo. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Padesapaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

  5. Anādiyitvā tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū attano cīvaraṃ na sañjāniṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

  6. Bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā appaccuddhāraṇaṃ paribhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā appaccuddhāraṇaṃ paribhuñji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

  7. Bhikkhussa pattaṃ vā cīvaraṃ vā nisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā kāyabandhanaṃ vā apanidhentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ pattampi cīvarampi apanidhesuṃ , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Surāmerayavaggo chaṭṭho.

  1. Sappāṇakavaggo

  2. Sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  3. Jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti ? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  4. Jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ puna kammāya ukkoṭentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ puna kammāya ukkoṭesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 不恭敬的波逸提罪在哪裡制定?在拘睒彌城(現印度北方邦)制定。針對誰?針對闡那尊者。關於什麼事?闡那尊者不恭敬,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 恐嚇比丘的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘恐嚇比丘,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 生火取暖的波逸提罪在哪裡制定?在跋耆國制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘生火取暖,關於這件事。一項制定,兩項附加制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 半月內洗浴的波逸提罪在哪裡制定?在王舍城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘即使見到國王也不知適量地洗浴,關於這件事。一項制定,六項附加制定。是普遍制定還是區域性制定?區域性制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 不使用三種壞色之一而使用新衣的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘認不出自己的衣服,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如羊毛...等等。 自己分配給比丘、比丘尼、式叉摩那、沙彌或沙彌尼的衣服后未收回而使用的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者自己分配給比丘的衣服后未收回而使用,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。 藏匿比丘的缽、衣、坐具、針筒或腰帶的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘藏匿比丘們的缽和衣,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 飲酒品第六。 有生命品 故意奪取生命的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優陀夷尊者。關於什麼事?優陀夷尊者故意奪取生命,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 明知有生物而使用水的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘明知有生物而使用水,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 明知已如法解決的諍事而再提起的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘明知已如法解決的諍事而再提起,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。

  1. Bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  2. Jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  3. Jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  4. Mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  5. Pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti. Kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  6. Jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā [ariṭṭhena bhikkhunā (ka.)] akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhena saddhiṃ sambhuñjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ tathāvādinā ariṭṭhena bhikkhunā akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhena saddhiṃ sambhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  7. Jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ upalāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ tathānāsitaṃ kaṇṭakaṃ samaṇuddesaṃ upalāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Sappāṇakavaggo sattamo.

  1. Sahadhammikavaggo

  2. Bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamānena 『『na tāvāhaṃ, āvuso, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ vinayadharaṃ paripucchissāmī』』ti bhaṇantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno 『『na tāvāhaṃ, āvuso, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ vinayadharaṃ paripucchissāmī』』ti bhaṇi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  3. Vinayaṃ vivaṇṇentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū vinayaṃ vivaṇṇesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 明知而隱藏比丘的粗重罪的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對某位比丘。關於什麼事?某位比丘明知而隱藏比丘的粗重罪,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 明知未滿二十歲的人而為其授具足戒的波逸提罪在哪裡制定?在王舍城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘明知未滿二十歲的人而為其授具足戒,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 明知與盜賊結夥同行一段路的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘。關於什麼事?某位比丘明知與盜賊結夥同行一段路,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身和心產生,不從語產生;或從身、語和心產生...等等。 與女人結夥同行一段路的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘。關於什麼事?某位比丘與女人結夥同行一段路,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以四種方式產生...等等。 持惡見經三次勸告不捨棄的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對曾為驢夫的阿利吒比丘。關於什麼事?曾為驢夫的阿利吒比丘持惡見經三次勸告不捨棄,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生。從身、語和心產生...等等。 明知與如此說而未依法捨棄該見的比丘共食的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘明知與如此說而未依法捨棄該見的阿利吒比丘共食,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 明知而勸誘如此被擯斥的沙彌的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘明知而勸誘如此被擯斥的刺沙彌,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 有生命品第七。 如法品 被比丘們如法勸告時說"朋友們,我不會學習這條學處,直到我詢問另一位精通持律的比丘"的波逸提罪在哪裡制定?在拘睒彌城制定。針對誰?針對闡那尊者。關於什麼事?闡那尊者被比丘們如法勸告時說"朋友們,我不會學習這條學處,直到我詢問另一位精通持律的比丘",關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 誹謗戒律的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘誹謗戒律,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。

  1. Mohanake pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mohesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  2. Bhikkhussa kupitena anattamanena pahāraṃ dentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhūnaṃ pahāraṃ adaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  3. Bhikkhussa kupitena anattamanena talasattikaṃ uggirantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti ? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhūnaṃ talasattikaṃ uggiriṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  4. Bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  5. Bhikkhussa sañcicca kukkuccaṃ upadahantassa [uppādentassa (syā.)] pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ sañcicca kukkuccaṃ upadahiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  6. Bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ [upassuti (?)] tiṭṭhantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ tiṭṭhahiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  7. Dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ [khiyyadhammaṃ (ka.)] āpajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  8. Saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  9. Samagge saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 愚弄的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘愚弄,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 因憤怒不悅而打擊比丘的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘因憤怒不悅而打擊比丘們,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因憤怒不悅而對比丘舉手作打擊狀的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘因憤怒不悅而對比丘們舉手作打擊狀,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 以無根據的僧殘罪誹謗比丘的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘以無根據的僧殘罪誹謗比丘,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 故意引起比丘的悔恨的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘故意引起比丘們的悔恨,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 竊聽發生爭吵、紛爭、爭論的比丘們的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘竊聽發生爭吵、紛爭、爭論的比丘們,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身和心產生,不從語產生;或從身、語和心產生...等等。 對如法羯磨表示同意后又抱怨的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘對如法羯磨表示同意后又抱怨,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 僧團進行決議討論時不表態就起座離開的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘。關於什麼事?某位比丘在僧團進行決議討論時不表態就起座離開,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 和合的僧團分配衣服后又抱怨的波逸提罪在哪裡制定?在王舍城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘在和合的僧團分配衣服后又抱怨,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。

  1. Jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.

  1. Rājavaggo

  2. Pubbe appaṭisaṃviditena rañño antepuraṃ pavisantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā ānando pubbe appaṭisaṃvidito rañño antepuraṃ pāvisi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

  3. Ratanaṃ uggaṇhantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu ratanaṃ uggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  4. Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā vikāle gāmaṃ pavisantassa pācittiyaṃ kattha paññattanti ? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū vikāle gāmaṃ pavisiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, tisso anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

  5. Aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahū sūcighare viññāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  6. Pamāṇātikkantaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto ucce mañce sayi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  7. Mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  8. Pamāṇātikkantaṃ nisīdanaṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāni nisīdanāni dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  9. Pamāṇātikkantaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāyo kaṇḍuppaṭicchādiyo dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  10. Pamāṇātikkantaṃ vassikasāṭikaṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāyo vassikasāṭikāyo dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 明知是分配給僧團的利養而轉給個人的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘明知是分配給僧團的利養而轉給個人,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以三種方式產生...等等。 如法品第八。 王品 未事先通知就進入王宮內院的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對阿難尊者。關於什麼事?阿難尊者未事先通知就進入王宮內院,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。 拾取貴重物品的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘。關於什麼事?某位比丘拾取貴重物品,關於這件事。一項制定,兩項附加制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 有比丘在而未告知就在非時進入村莊的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘在非時進入村莊,關於這件事。一項制定,三項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生,如迦絺那...等等。 製作骨制、牙制或角制的針筒的波逸提罪在哪裡制定?在釋迦國制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘不知適量而索要許多針筒,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 製作超過尺寸的床或椅的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對優波難陀釋迦子尊者。關於什麼事?優波難陀釋迦子尊者睡在高床上,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 製作用棉花填充的床或椅的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘製作用棉花填充的床或椅,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 製作超過尺寸的坐具的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘持用無限量的坐具,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 製作超過尺寸的疥瘡衣的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘持用無限量的疥瘡衣,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 製作超過尺寸的雨浴衣的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘持用無限量的雨浴衣,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。

  1. Sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpentassa pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ nandaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā nando sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ dhāresi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Rājavaggo navamo.

Dvenavuti pācittiyā niṭṭhitā.

Khuddakaṃ samattaṃ.

Tassuddānaṃ –

Musā omasapesuññaṃ, padaseyyā ca itthiyā;

Aññatra viññunā bhūtā [desanārocanā ceva (sī. syā.)], duṭṭhullāpatti khaṇanā.

Bhūtaṃ aññāya ujjhāyi [bhūtaññavādaujjhāyi (sī.)], mañco seyyo ca vuccati;

Pubbe nikkaḍḍhanāhacca, dvāraṃ sappāṇakena ca.

Asammatā atthaṅgate, upassayāmisena ca;

Dade sibbe vidhānena, nāvā bhuñjeyya ekato.

Piṇḍaṃ gaṇaṃ paraṃ pūvaṃ, pavārito pavāritaṃ;

Vikālaṃ sannidhi khīraṃ, dantaponena te dasa.

Acelakaṃ uyyokhajja [acelakānupakhajja (ka.)], paṭicchannaṃ rahena ca;

Nimantito paccayehi, senāvasanuyyodhikaṃ.

Surā aṅguli hāso ca, anādariyañca bhiṃsanaṃ;

Joti nahāna dubbaṇṇaṃ, sāmaṃ apanidhena ca.

Sañciccudakakammā ca, duṭṭhullaṃ ūnavīsati;

Theyyaitthiavadesaṃ [ariṭṭhakaṃ (vibhaṅge)], saṃvāse nāsitena ca.

Sahadhammikavilekhā, moho pahārenuggire;

Amūlakañca sañcicca, sossāmi khiyyapakkame.

Saṅghena cīvaraṃ datvā, pariṇāmeyya puggale;

Raññañca ratanaṃ santaṃ, sūci mañco ca tūlikā;

Nisīdanaṃ kaṇḍucchādi, vassikā sugatena cāti.

Tesaṃ vaggānaṃ uddānaṃ –

Musā bhūtā ca ovādo, bhojanācelakena ca;

Surā sappāṇakā dhammo, rājavaggena te navāti.

  1. Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

  2. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññataro bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato āmisaṃ paṭiggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  3. Bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo vosāsantiyo na nivāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  4. Sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū na mattaṃ jānitvā paṭiggahesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

  5. Āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti. Sambahulā bhikkhū ārāme core paṭivasante nārocesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Cattāro pāṭidesanīyā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Aññātikāya vosāsaṃ, sekkhaāraññakena ca;

Pāṭidesanīyā cattāro, sambuddhena pakāsitāti.

  1. Sekhiyakaṇḍaṃ

  2. Parimaṇḍalavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 製作如來衣尺寸的衣服的波逸提罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對難陀尊者。關於什麼事?難陀尊者持用如來衣尺寸的衣服,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以六種方式產生...等等。 王品第九。 九十二波逸提罪結束。 小品完成。 其摘要: 妄語、辱罵、兩舌,以及與女人同宿; 除了有智者外,說實事、教誡、重罪、挖掘。 說實事、不知而誹謗,床、臥具也被說到; 先前、趕出、用力推,門以及有生命的。 未經同意、日落後,住處以及食物; 給予、縫製、以方法,船、單獨食用。 團食、後來食、餅,已邀請、已滿足; 非時、儲存、牛奶,以及用牙籤十項。 裸行者、強行進入,隱蔽處、單獨; 受邀請、以資具,軍營住宿、演習。 酒、手指、嬉笑,以及不恭敬、恐嚇; 生火、洗浴、壞色,自己、藏匿。 故意、水、羯磨,重罪、未滿二十; 盜賊、女人、邪見,共住、被擯斥。 如法、誹謗、愚弄,打擊、舉手; 無根據、故意,竊聽、抱怨、離開。 僧團分配衣服后,轉給個人; 王宮、貴重物、比丘在,針筒、床、棉花; 坐具、疥瘡衣、雨浴衣,以及如來衣。 這些品的摘要: 妄語、實事、教誡,食物、裸行者; 酒、有生命、法,以及王品共九品。 應懺悔品 彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等正覺者制定的,從進入俗家的非親戚比丘尼手中親自接受硬食或軟食並食用的應懺悔罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘。關於什麼事?某位比丘從進入俗家的非親戚比丘尼手中接受食物,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身產生,不從語和心產生;或從身和心產生,不從語產生...等等。 比丘尼指示時不制止而食用的應懺悔罪在哪裡制定?在王舍城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘不制止指示的比丘尼們,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身和語產生,不從心產生;或從身、語和心產生...等等。 在公認的有學家庭中親自接受硬食或軟食並食用的應懺悔罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘不知適量而接受,關於這件事。一項制定,兩項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身產生,不從語和心產生;或從身和心產生,不從語產生...等等。 在森林住處未事先通知就在寺院內親自接受硬食或軟食並食用的應懺悔罪在哪裡制定?在釋迦國制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘沒有告知住在寺院的盜賊,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身和語產生,不從心產生;或從身、語和心產生...等等。 四應懺悔罪結束。 其摘要: 非親戚、指示、有學、森林; 四應懺悔罪,正等覺者所宣說。 應學品 圓整品

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambentena nivāsentassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā nivāsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambentena pārupantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā pārupiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpentena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpentena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokentena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokentena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca ukkhittakāya antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca ukkhittakāya antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Parimaṇḍalavaggo paṭhamo.

  1. Ujjagghikavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等正覺者制定的,因不恭敬而前後垂下穿下衣的突吉羅罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘前後垂下穿下衣,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而前後垂下披上衣的突吉羅罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘前後垂下披上衣,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而露出身體在俗家中行走的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而露出身體在俗家中坐的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而搖晃手或腳在俗家中行走的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而搖晃手或腳在俗家中坐的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而東張西望在俗家中行走的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而東張西望在俗家中坐的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而抬起衣服在俗家中行走的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而抬起衣服在俗家中坐的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 圓整品第一。 大笑品

  1. Anādariyaṃ paṭicca ujjagghikāya antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṃ hasantā antaraghare gacchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca ujjagghikāya antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṃ hasantā antaraghare nisīdiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontā antaraghare gacchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontā antaraghare nisīdiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti . Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti . Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Ujjagghikavaggo dutiyo.

  1. Khambhakatavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 因不恭敬而大笑著在俗家中行走的突吉羅罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘大笑著在俗家中行走,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 因不恭敬而大笑著在俗家中坐的突吉羅罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘大笑著在俗家中坐,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 因不恭敬而高聲大叫在俗家中行走的突吉羅罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘高聲大叫在俗家中行走,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 因不恭敬而高聲大叫在俗家中坐的突吉羅罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘高聲大叫在俗家中坐,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 因不恭敬而搖晃身體在俗家中行走的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而搖晃身體在俗家中坐的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而搖晃手臂在俗家中行走的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而搖晃手臂在俗家中坐的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而搖晃頭在俗家中行走的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而搖晃頭在俗家中坐的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 大笑品第二

  1. Anādariyaṃ paṭicca khambhakatena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti. Kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca khambhakatena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṃ pārupitvā antaraghare gacchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṃ pārupitvā antaraghare nisīdiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca ukkuṭikāya antaraghare gacchantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca pallatthikāya [pallattikāya (ka.)] antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokentena piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Khambhakatavaggo tatiyo.

  1. Piṇḍapātavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 因不恭敬而叉腰在俗家中行走的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生。從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而叉腰在俗家中坐的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而矇頭在俗家中行走的突吉羅罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘矇頭在俗家中行走,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而矇頭在俗家中坐的突吉羅罪在哪裡制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘矇頭在俗家中坐,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而蹲著在俗家中行走的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而抱膝在俗家中坐的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而不恭敬地接受缽食的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而東張西望地接受缽食的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而只接受菜的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而接受堆得高高的缽食的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 叉腰品第三。 缽食品

  1. Anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokentena piṇḍapātaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ omasitvā piṇḍapātaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca ujjhānasaññinā paresaṃ pattaṃ olokentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca mahantaṃ kabaḷaṃ karontassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca dīghaṃ ālopaṃ karontassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Piṇḍapātavaggo catuttho.

  1. Kabaḷavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 因不恭敬而不恭敬地食用缽食的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而東張西望地食用缽食的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而到處摸索著食用缽食的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而只吃菜的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而從頂部壓下食用缽食的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而用飯蓋住湯或菜的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而無病為自己索要湯或飯並食用的突吉羅罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘為自己索要湯和飯並食用,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以兩種方式產生 - 或從身和心產生,不從語產生;或從身、語和心產生...等等。 因不恭敬而帶著挑剔的心看他人的缽的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而做大團食的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而做長條食的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 缽食品第四。 團食品

  1. Anādariyaṃ paṭicca anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca bhuñjamānena sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca sakabaḷena mukhena byāharantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sakabaḷena mukhena byāhariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca piṇḍukkhepakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca avagaṇḍakārakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca hatthaniddhunakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca sitthāvakārakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca jivhānicchārakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca capucapukārakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Kabaḷavaggo pañcamo.

  1. Surusuruvaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 因不恭敬而食團未到時就張開口的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而吃飯時將整個手放入口中的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而口中含食說話的突吉羅罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘口中含食說話,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 因不恭敬而投擲食團入口的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而咬斷食團的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而塞滿口腮的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而邊吃邊甩手的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而邊吃邊散落飯粒的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而邊吃邊伸舌頭的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而邊吃邊發出咀嚼聲的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 團食品第五。 啜食品

  1. Anādariyaṃ paṭicca surusurukārakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Kosambiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū surusurukārakaṃ khīraṃ piviṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ . Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca hatthanillehakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca pattanillehakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca oṭṭhanillehakaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Bhaggesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍentassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Bhaggesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca chattapāṇissa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū chattapāṇissa dhammaṃ desesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca daṇḍapāṇissa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca satthapāṇissa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca āvudhapāṇissa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

Surusuruvaggo chaṭṭho.

  1. Pādukavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 因不恭敬而發出啜食聲音的突吉羅罪在哪裡制定?在拘睒彌城制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘發出啜食聲音喝牛奶,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而舔手的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而舔缽的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而舔嘴唇的突吉羅罪...等等...一項制定。以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而用沾有食物的手接受水杯的突吉羅罪在哪裡制定?在跋祇國制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘用沾有食物的手接受水杯,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而將含有飯粒的洗缽水倒在俗家中的突吉羅罪在哪裡制定?在跋祇國制定。針對誰?針對眾多比丘。關於什麼事?眾多比丘將含有飯粒的洗缽水倒在俗家中,關於這件事。一項制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而為手持傘者說法的突吉羅罪在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘為手持傘者說法,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從語和心產生,不從身產生...等等。 因不恭敬而為手持杖者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從語和心產生,不從身產生...等等。 因不恭敬而為手持刀者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從語和心產生,不從身產生...等等。 因不恭敬而為手持武器者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從語和心產生,不從身產生...等等。 啜食品第六。 涼鞋品

  1. Anādariyaṃ paṭicca pādukāruḷhassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca upāhanāruḷhassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca yānagatassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti , na kāyato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca sayanagatassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca pallatthikāya nisinnassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhāne samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca veṭhitasīsassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca ṭhitena nisinnassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca pacchato gacchantena purato gacchantassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca uppathena gacchantena pathena gacchantassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca ṭhitena uccāraṃ vā passāvaṃ vā karontassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti , ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhāne samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca harite uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa dukkaṭaṃ…pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa dukkaṭaṃ…pe… kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi akaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Pādukavaggo sattamo.

Pañcasattati sekhiyā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Parimaṇḍalaṃ paṭicchannaṃ, susaṃvutokkhittacakkhu;

Ukkhittojjagghikā saddo, tayo ceva pacālanā.

Khambhaṃ oguṇṭhito cevukkuṭipallatthikāya ca;

Sakkaccaṃ pattasaññī ca, samasūpaṃ samatittikaṃ [samatitthikaṃ (ka.)].

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 因不恭敬而為穿涼鞋者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從語和心產生,不從身產生...等等。 因不恭敬而為穿鞋者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從語和心產生,不從身產生...等等。 因不恭敬而為乘車者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從語和心產生,不從身產生...等等。 因不恭敬而為躺臥者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從語和心產生,不從身產生...等等。 因不恭敬而為抱膝坐者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從語和心產生,不從身產生...等等。 因不恭敬而為裹頭者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從語和心產生,不從身產生...等等。 因不恭敬而為矇頭者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從語和心產生,不從身產生...等等。 因不恭敬而坐在地上為坐在座位上者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 因不恭敬而坐在低處為坐在高處者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 因不恭敬而站著為坐著者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 因不恭敬而走在後面為走在前面者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 因不恭敬而走在路邊為走在路中者說法的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身、語和心產生...等等。 因不恭敬而站著大小便的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而在綠草上大小便或吐痰的突吉羅罪...等等...一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰的突吉羅罪...等等...在哪裡制定?在舍衛城(現尼泊爾邊境)制定。針對誰?針對六群比丘。關於什麼事?六群比丘在水中大小便和吐痰,關於這件事。一項制定,一項附加制定。從六種犯戒因緣中以一種方式產生 - 從身和心產生,不從語產生...等等。 涼鞋品第七。 七十五應學法已結束。 其摘要如下: 圓整,遮蓋,善攝持,眼垂視; 舉起,大笑,高聲,及三種搖晃。 叉腰,矇頭,蹲踞,抱膝坐; 恭敬,注視缽,等量菜,平滿。

Sakkaccaṃ pattasaññī ca, sapadānaṃ samasūpakaṃ;

Thūpakato paṭicchannaṃ, viññattujjhānasaññinā.

Na mahantaṃ maṇḍalaṃ dvāraṃ, sabbaṃ hatthaṃ na byāhare;

Ukkhepo chedanā gaṇḍo, dhunaṃ sitthāvakārakaṃ.

Jivhānicchārakañceva , capucapu surusuru;

Hattho patto ca oṭṭho ca, sāmisaṃ sitthakena ca.

Chattapāṇissa saddhammaṃ, na desenti tathāgatā;

Evameva daṇḍapāṇissa, satthaāvudhapāṇinaṃ.

Pādukā upāhanā ceva, yānaseyyāgatassa ca;

Pallatthikā nisinnassa, veṭhitoguṇṭhitassa ca.

Chamā nīcāsane ṭhāne, pacchato uppathena ca;

Ṭhitakena na kātabbaṃ, harite udakamhi cāti.

Tesaṃ vaggānamuddānaṃ –

Parimaṇḍalaujjagghi, khambhaṃ piṇḍaṃ tatheva ca;

Kabaḷā surusuru ca, pādukena ca sattamāti.

Mahāvibhaṅge katthapaññattivāro niṭṭhito.

  1. Katāpattivāro

  2. Pārājikakaṇḍaṃ

  3. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjati? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto tisso āpattiyo āpajjati. Akkhāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti thullaccayassa; vaṭṭakate [vivaṭakate (syā.)] mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ paveseti, āpatti dukkaṭassa – methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto imā tisso āpattiyo āpajjati.

  4. Adinnaṃ ādiyanto kati āpattiyo āpajjati? Adinnaṃ ādiyanto tisso āpattiyo āpajjati. Pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti pārājikassa; atirekamāsakaṃ vā ūnapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti thullaccayassa; māsakaṃ vā ūnamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti dukkaṭassa – adinnaṃ ādiyanto imā tisso āpattiyo āpajjati.

  5. Sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropento kati āpattiyo āpajjati? Sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropento tisso āpattiyo āpajjati. Manussaṃ odissa opātaṃ khaṇati 『『papatitvā marissatī』』ti, āpatti dukkaṭassa; papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa – sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropento imā tisso āpattiyo āpajjati.

  6. Asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanto kati āpattiyo āpajjati? Asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanto tisso āpattiyo āpajjati. Pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa; 『『yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā』』ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa – asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanto imā tisso āpattiyo āpajjati.

Cattāro pārājikā niṭṭhitā.

  1. Saṅghādisesakaṇḍaṃ

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 恭敬,注視缽,次第,等量菜; 從頂,遮蓋,索取,挑剔心。 不大,圓整,門,全手不說話; 投擲,咬斷,塞滿,甩,散落飯粒。 伸舌頭,及,咀嚼聲,啜食聲; 手,缽,嘴唇,有食,飯粒。 持傘者正法,如來不為說; 同樣持杖者,持刀持武器者。 涼鞋和鞋,及,乘車臥者; 抱膝坐者,裹頭矇頭者。 地上低座站,後面路邊; 站著不應做,綠草和水中。 這些品的摘要: 圓整大笑,叉腰缽食, 團食啜食,涼鞋為第七。 大分別中制定處品已結束。 犯戒品 波羅夷品 行淫慾法者犯幾種罪?行淫慾法者犯三種罪。在未被吃掉的身體上行淫慾法,犯波羅夷罪;在大部分被吃掉的身體上行淫慾法,犯偷蘭遮罪;在張開的口中插入不觸及的生殖器,犯突吉羅罪 - 行淫慾法者犯這三種罪。 偷盜者犯幾種罪?偷盜者犯三種罪。偷盜價值五摩沙迦或超過五摩沙迦的物品,犯波羅夷罪;偷盜價值超過一摩沙迦但不到五摩沙迦的物品,犯偷蘭遮罪;偷盜價值一摩沙迦或不到一摩沙迦的物品,犯突吉羅罪 - 偷盜者犯這三種罪。 故意奪取人命者犯幾種罪?故意奪取人命者犯三種罪。為殺人而挖陷阱想"他掉進去會死",犯突吉羅罪;掉進去後產生痛苦感受,犯偷蘭遮罪;死亡,犯波羅夷罪 - 故意奪取人命者犯這三種罪。 虛妄宣稱未證得的上人法者犯幾種罪?虛妄宣稱未證得的上人法者犯三種罪。惡欲者因慾望而虛妄宣稱未證得的上人法,犯波羅夷罪;說"住在你精舍里的那個比丘是阿羅漢",對方承認時犯偷蘭遮罪;對方不承認時犯突吉羅罪 - 虛妄宣稱未證得的上人法者犯這三種罪。 四波羅夷已結束。 僧殘品

  1. Upakkamitvā asuciṃ mocento tisso āpattiyo āpajjati. Ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa; ceteti upakkamati na muccati, āpatti thullaccayassa; payoge dukkaṭaṃ.

Mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Kāyena kāyaṃ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti dukkaṭassa.

Mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsento tisso āpattiyo āpajjati. Vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati, avaṇṇampi bhaṇati, āpatti saṅghādisesassa; vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ṭhapetvā adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti dukkaṭassa.

Attakāmapāricariyā vaṇṇaṃ bhāsanto tisso āpattiyo āpajjati . Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti saṅghādisesassa; paṇḍakassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti thullaccayassa; tiracchānagatassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti dukkaṭassa.

Sañcarittaṃ samāpajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati , āpatti saṅghādisesassa; paṭiggaṇhāti vīmaṃsati na paccāharati, āpatti thullaccayassa; paṭiggaṇhāti na vīmaṃsati na paccāharati, āpatti dukkaṭassa.

Saññācikāya kuṭiṃ kārāpento tisso āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate, āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate, āpatti saṅghādisesassa.

Mahallakaṃ vihāraṃ kārāpento tisso āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate, āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate, āpatti saṅghādisesassa.

Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsento tisso āpattiyo āpajjati. Anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

Bhikkhuṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsento tisso āpattiyo āpajjati . Anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

Saṅghabhedako bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Bhedakānuvattakā bhikkhū yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya [samanubhāsiyamānā (syā.)] na paṭinissajjantā tisso āpattiyo āpajjanti. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Dubbaco bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya [samanubhāsiyamāno (syā.)] na paṭinissajjanto tisso āpattiyo āpajjati . Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Kuladūsako bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Terasa saṅghādisesā niṭṭhitā.

  1. Nissaggiyakaṇḍaṃ

  2. Kathinavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 故意出精者犯三種罪。思考、努力並出精,犯僧殘罪;思考、努力但不出精,犯偷蘭遮罪;在行為中,犯突吉羅罪。 與女人發生身體接觸者犯三種罪。以身體觸控身體,犯僧殘罪;以身體觸控與身體相連之物,犯偷蘭遮罪;以與身體相連之物觸控與身體相連之物,犯突吉羅罪。 對女人說粗鄙語者犯三種罪。指大便道、小便道而說讚美或貶低的話,犯僧殘罪;除大便道、小便道外,指腰部以下膝蓋以上而說讚美或貶低的話,犯偷蘭遮罪;指與身體相連之物而說讚美或貶低的話,犯突吉羅罪。 說自我淫慾服侍的讚美者犯三種罪。在女人面前說自我淫慾服侍的讚美,犯僧殘罪;在黃門面前說自我淫慾服侍的讚美,犯偷蘭遮罪;在畜生面前說自我淫慾服侍的讚美,犯突吉羅罪。 作媒者犯三種罪。接受、考慮並回復,犯僧殘罪;接受、考慮但不回覆,犯偷蘭遮罪;接受但不考慮不回覆,犯突吉羅罪。 自行乞求建造小屋者犯三種罪。建造時,在行為中犯突吉羅罪;除最後一塊土坯外,犯偷蘭遮罪;最後一塊土坯到位時,犯僧殘罪。 建造大精舍者犯三種罪。建造時,在行為中犯突吉羅罪;除最後一塊土坯外,犯偷蘭遮罪;最後一塊土坯到位時,犯僧殘罪。 以無根據的波羅夷法誹謗比丘者犯三種罪。不給機會就說出意圖使其退失的話,犯僧殘罪和突吉羅罪;給機會後說出意圖辱罵的話,犯辱罵語罪。 以其他事件的某些方面為由以波羅夷法誹謗比丘者犯三種罪。不給機會就說出意圖使其退失的話,犯僧殘罪和突吉羅罪;給機會後說出意圖辱罵的話,犯辱罵語罪。 破僧的比丘經三次勸告仍不捨棄者犯三種罪。在動議時犯突吉羅罪;在兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;在羯磨結束時犯僧殘罪。 追隨破僧者的比丘們經三次勸告仍不捨棄者犯三種罪。在動議時犯突吉羅罪;在兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;在羯磨結束時犯僧殘罪。 惡語的比丘經三次勸告仍不捨棄者犯三種罪。在動議時犯突吉羅罪;在兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;在羯磨結束時犯僧殘罪。 污家的比丘經三次勸告仍不捨棄者犯三種罪。在動議時犯突吉羅罪;在兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;在羯磨結束時犯僧殘罪。 十三僧殘已結束。 捨墮品 迦絺那品

  1. Atirekacīvaraṃ dasāhaṃ atikkāmento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Ekarattaṃ ticīvarena vippavasanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Akālacīvaraṃ paṭiggahetvā māsaṃ atikkāmento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpento dve āpattiyo āpajjati. Dhovāpeti, payoge dukkaṭaṃ; dhovāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṃ; gahite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpento dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ; viññāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā tatuttari cīvaraṃ viññāpento dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ; viññāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Vikappaṃ āpajjati , payoge dukkaṭaṃ; vikappaṃ āpanne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Vikappaṃ āpajjati, payoge dukkaṭaṃ; vikappaṃ āpanne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena cīvaraṃ abhinipphādento dve āpattiyo āpajjati. Abhinipphādeti, payoge dukkaṭaṃ; abhinipphādite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Kathinavaggo paṭhamo.

  1. Kosiyavaggo

  2. Kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Anādiyitvā tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ navaṃ santhataṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Anuvassaṃ santhataṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Eḷakalomāni paṭiggahetvā tiyojanaṃ atikkāmento dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ tiyojanaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpento dve āpattiyo āpajjati. Dhovāpeti, payoge dukkaṭaṃ; dhovāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Rūpiyaṃ paṭiggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṃ; gahite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Samāpajjati, payoge dukkaṭaṃ; samāpanne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Samāpajjati, payoge dukkaṭaṃ; samāpanne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Kosiyavaggo dutiyo.

  1. Pattavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 超過十天保留多餘衣者犯一種罪。捨墮罪。 離開三衣一夜者犯一種罪。捨墮罪。 接受非時衣后超過一個月者犯一種罪。捨墮罪。 讓非親戚比丘尼洗舊衣者犯兩種罪。讓洗時,在行為中犯突吉羅罪;洗完后,犯捨墮罪。 從非親戚比丘尼手中接受衣者犯兩種罪。接受時,在行為中犯突吉羅罪;接受后,犯捨墮罪。 向非親戚居士或居士婦乞求衣者犯兩種罪。乞求時,在行為中犯突吉羅罪;乞求后,犯捨墮罪。 向非親戚居士或居士婦乞求超過那個數量的衣者犯兩種罪。乞求時,在行為中犯突吉羅罪;乞求后,犯捨墮罪。 事先未受邀請而前往非親戚居士家對衣作指示者犯兩種罪。作指示時,在行為中犯突吉羅罪;作指示后,犯捨墮罪。 事先未受邀請而前往非親戚居士家對衣作指示者犯兩種罪。作指示時,在行為中犯突吉羅罪;作指示后,犯捨墮罪。 超過三次催促、超過六次站立而獲得衣者犯兩種罪。獲得時,在行為中犯突吉羅罪;獲得后,犯捨墮罪。 迦絺那品第一。 蠶絲品 使人制作混有蠶絲的敷具者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯捨墮罪。 使人制作純黑羊毛的敷具者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯捨墮罪。 不取用一份白羊毛、一份褐羊毛而使人制作新敷具者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯捨墮罪。 每年使人制作敷具者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯捨墮罪。 不取用舊敷具一善逝張手而使人制作新坐具者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯捨墮罪。 接受羊毛后攜帶超過三由旬者犯兩種罪。跨出第一步超過三由旬時,犯突吉羅罪;跨出第二步時,犯捨墮罪。 讓非親戚比丘尼洗羊毛者犯兩種罪。讓洗時,在行為中犯突吉羅罪;洗完后,犯捨墮罪。 接受金銀者犯兩種罪。接受時,在行為中犯突吉羅罪;接受后,犯捨墮罪。 從事各種金銀交易者犯兩種罪。從事時,在行為中犯突吉羅罪;從事後,犯捨墮罪。 從事各種買賣者犯兩種罪。從事時,在行為中犯突吉羅罪;從事後,犯捨墮罪。 蠶絲品第二。 缽品

  1. Atirekapattaṃ dasāhaṃ atikkāmento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpento dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesanto dve āpattiyo āpajjati. Pariyesati, payoge dukkaṭaṃ; pariyiṭṭhe nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindanto dve āpattiyo āpajjati. Acchindati, payoge dukkaṭaṃ; acchinne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpento dve āpattiyo āpajjati. Vāyāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vāyāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Vikappaṃ āpajjati, payoge dukkaṭaṃ; vikappaṃ āpanne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmento dve āpattiyo āpajjati. Pariṇāmeti, payoge dukkaṭaṃ; pariṇāmite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Pattavaggo tatiyo.

Tiṃsa nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā.

  1. Pācittiyakaṇḍaṃ

  2. Musāvādavaggo

  3. Sampajānamusāvādaṃ bhāsanto kati āpattiyo āpajjati? Sampajānamusāvādaṃ bhāsanto pañca āpattiyo āpajjati. Pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa; bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseti, āpatti saṅghādisesassa; 『『yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā』』ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa; sampajānamusāvāde pācittiyaṃ – sampajānamusāvādaṃ bhāsanto imā pañca āpattiyo āpajjati.

Omasanto dve āpattiyo āpajjati. Upasampannaṃ omasati, āpatti pācittiyassa; anupasampannaṃ omasati, āpatti dukkaṭassa.

Pesuññaṃ upasaṃharanto dve āpattiyo āpajjati. Upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati, āpatti pācittiyassa; anupasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati, āpatti dukkaṭassa.

Anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vācento dve āpattiyo āpajjati. Vāceti, payoge dukkaṭaṃ; pade pade āpatti pācittiyassa.

Anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nipajjati, payoge dukkaṭaṃ; nipanne āpatti pācittiyassa.

Mātugāmena sahaseyyaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nipajjati, payoge dukkaṭaṃ; nipanne āpatti pācittiyassa.

Mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desento dve āpattiyo āpajjati. Deseti, payoge dukkaṭaṃ; pade pade āpatti pācittiyassa.

Anupasampannassa uttarimanussadhammaṃ bhūtaṃ ārocento dve āpattiyo āpajjati. Āroceti, payoge dukkaṭaṃ; ārocite āpatti pācittiyassa.

Bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa ārocento dve āpattiyo āpajjati. Āroceti, payoge dukkaṭaṃ; ārocite āpatti pācittiyassa.

Pathaviṃ khaṇanto dve āpattiyo āpajjati. Khaṇati, payoge dukkaṭaṃ; pahāre pahāre āpatti pācittiyassa.

Musāvādavaggo paṭhamo.

  1. Bhūtagāmavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 超過十天保留多餘缽者犯一種罪。捨墮罪。 用不足五處補綴的缽換取新缽者犯兩種罪。換取時,在行為中犯突吉羅罪;換取后,犯捨墮罪。 接受藥后超過七天者犯一種罪。捨墮罪。 在熱季最後一個月以上尋求雨浴衣者犯兩種罪。尋求時,在行為中犯突吉羅罪;尋求后,犯捨墮罪。 親自給比丘衣後生氣不悅而奪回者犯兩種罪。奪回時,在行為中犯突吉羅罪;奪回后,犯捨墮罪。 親自乞求線后讓織工織衣者犯兩種罪。讓織時,在行為中犯突吉羅罪;織完后,犯捨墮罪。 事先未受邀請而前往非親戚居士的織工處對衣作指示者犯兩種罪。作指示時,在行為中犯突吉羅罪;作指示后,犯捨墮罪。 接受急施衣后超過衣時者犯一種罪。捨墮罪。 將三衣中的一件放在俗家后離開超過六夜者犯一種罪。捨墮罪。 明知施予僧團的利養而轉為自己者犯兩種罪。轉為自己時,在行為中犯突吉羅罪;轉為自己后,犯捨墮罪。 缽品第三。 三十捨墮罪已結束。 波逸提品 妄語品 故意妄語者犯幾種罪?故意妄語者犯五種罪。惡欲者因慾望而虛妄宣稱未證得的上人法,犯波羅夷罪;以無根據的波羅夷法誹謗比丘,犯僧殘罪;說"住在你精舍里的那個比丘是阿羅漢",對方承認時犯偷蘭遮罪;對方不承認時犯突吉羅罪;故意妄語犯波逸提罪 - 故意妄語者犯這五種罪。 辱罵者犯兩種罪。辱罵已受具足戒者,犯波逸提罪;辱罵未受具足戒者,犯突吉羅罪。 挑撥離間者犯兩種罪。對已受具足戒者挑撥離間,犯波逸提罪;對未受具足戒者挑撥離間,犯突吉羅罪。 逐句教導未受具足戒者法者犯兩種罪。教導時,在行為中犯突吉羅罪;每句犯波逸提罪。 與未受具足戒者同宿超過兩三夜者犯兩種罪。躺下時,在行為中犯突吉羅罪;躺下後,犯波逸提罪。 與女人同宿者犯兩種罪。躺下時,在行為中犯突吉羅罪;躺下後,犯波逸提罪。 對女人說法超過五六句者犯兩種罪。說法時,在行為中犯突吉羅罪;每句犯波逸提罪。 向未受具足戒者宣說真實的上人法者犯兩種罪。宣說時,在行為中犯突吉羅罪;宣說后,犯波逸提罪。 向未受具足戒者宣說比丘的粗重罪者犯兩種罪。宣說時,在行為中犯突吉羅罪;宣說后,犯波逸提罪。 挖掘土地者犯兩種罪。挖掘時,在行為中犯突吉羅罪;每鏟犯波逸提罪。 妄語品第一。 植

  1. Bhūtagāmaṃ pātento dve āpattiyo āpajjati. Pāteti, payoge dukkaṭaṃ; pahāre pahāre āpatti pācittiyassa.

Aññenaññaṃ paṭicaranto dve āpattiyo āpajjati. Anāropite aññavādake aññenaññaṃ paṭicarati, āpatti dukkaṭassa; āropite aññavādake aññenaññaṃ paṭicarati, āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuṃ ujjhāpento dve āpattiyo āpajjati. Ujjhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ujjhāpite āpatti pācittiyassa.

Saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ leḍḍupātaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

Saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

Saṅghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja seyyaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nipajjati, payoge dukkaṭaṃ; nipanne āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuṃ kupito anattamano saṅghikā vihārā nikkaḍḍhento dve āpattiyo āpajjati. Nikkaḍḍhati, payoge dukkaṭaṃ; nikkaḍḍhite āpatti pācittiyassa.

Saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdanto dve āpattiyo āpajjati. Abhinisīdati, payoge dukkaṭaṃ; abhinisinne āpatti pācittiyassa.

Dvattipariyāye adhiṭṭhahitvā tatuttari adhiṭṭhahanto dve āpattiyo āpajjati. Adhiṭṭheti, payoge dukkaṭaṃ; adhiṭṭhite āpatti pācittiyassa.

Jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñcanto dve āpattiyo āpajjati. Siñcati, payoge dukkaṭaṃ; siñcite āpatti pācittiyassa.

Bhūtagāmavaggo dutiyo.

  1. Ovādavaggo

  2. Asammato bhikkhuniyo ovadanto dve āpattiyo āpajjati. Ovadati, payoge dukkaṭaṃ; ovadite āpatti pācittiyassa.

Atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadanto dve āpattiyo āpajjati. Ovadati, payoge dukkaṭaṃ; ovadite āpatti pācittiyassa.

Bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadanto dve āpattiyo āpajjati. Ovadati, payoge dukkaṭaṃ; ovadite āpatti pācittiyassa.

『『Āmisahetu bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī』』ti bhaṇanto dve āpattiyo āpajjati. Bhaṇati, payoge dukkaṭaṃ; bhaṇite āpatti pācittiyassa.

Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dento dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṃ; dinne āpatti pācittiyassa.

Aññātikā bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbento dve āpattiyo āpajjati. Sibbeti, payoge dukkaṭaṃ; ārāpathe ārāpathe āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhiruhanto dve āpattiyo āpajjati. Abhiruhati, payoge dukkaṭaṃ; abhiruḷhe āpatti pācittiyassa.

Jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. 『『Bhuñjissāmī』』ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne āpatti pācittiyassa.

Ovādavaggo tatiyo.

  1. Bhojanavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 損壞植物者犯兩種罪。損壞時,在行為中犯突吉羅罪;每次損壞犯波逸提罪。 以其他事搪塞者犯兩種罪。未被指責時以其他事搪塞,犯突吉羅罪;被指責時以其他事搪塞,犯波逸提罪。 誹謗比丘者犯兩種罪。誹謗時,在行為中犯突吉羅罪;誹謗后,犯波逸提罪。 在露地鋪設僧團的床、椅、墊子或皮革后不收起也不告知就離開者犯兩種罪。跨出第一步超過一石頭投擲距離時,犯突吉羅罪;跨出第二步時,犯波逸提罪。 在僧團精舍鋪設臥具后不收起也不告知就離開者犯兩種罪。跨出第一步超過圍墻時,犯突吉羅罪;跨出第二步時,犯波逸提罪。 在僧團精舍明知有先到的比丘而強行擠入臥宿者犯兩種罪。躺下時,在行為中犯突吉羅罪;躺下後,犯波逸提罪。 生氣不悅而將比丘從僧團精舍趕出者犯兩種罪。趕出時,在行為中犯突吉羅罪;趕出后,犯波逸提罪。 在僧團精舍的閣樓上坐在可拆卸腳的床或椅上者犯兩種罪。坐下時,在行為中犯突吉羅罪;坐下後,犯波逸提罪。 建造兩三層后再建更多層者犯兩種罪。建造時,在行為中犯突吉羅罪;建造后,犯波逸提罪。 明知有生物而澆水在草或土上者犯兩種罪。澆水時,在行為中犯突吉羅罪;澆水后,犯波逸提罪。 植物品第二。 教誡品 未經認可而教誡比丘尼者犯兩種罪。教誡時,在行為中犯突吉羅罪;教誡后,犯波逸提罪。 日落後教誡比丘尼者犯兩種罪。教誡時,在行為中犯突吉羅罪;教誡后,犯波逸提罪。 前往比丘尼住處教誡比丘尼者犯兩種罪。教誡時,在行為中犯突吉羅罪;教誡后,犯波逸提罪。 說"比丘爲了利養而教誡比丘尼"者犯兩種罪。說時,在行為中犯突吉羅罪;說后,犯波逸提罪。 給非親戚比丘尼衣者犯兩種罪。給時,在行為中犯突吉羅罪;給后,犯波逸提罪。 為非親戚比丘尼縫衣者犯兩種罪。縫時,在行為中犯突吉羅罪;每針犯波逸提罪。 與比丘尼約定同行一段路者犯兩種罪。同行時,在行為中犯突吉羅罪;同行后,犯波逸提罪。 與比丘尼約定同乘一船者犯兩種罪。乘船時,在行為中犯突吉羅罪;乘船后,犯波逸提罪。 明知是比丘尼所準備的食物而食用者犯兩種罪。接受時想"我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提罪。 與比丘尼一男一女獨處者犯兩種罪。坐下時,在行為中犯突吉羅罪;坐下後,犯波逸提罪。 教誡品第三。 食品

  1. Tatuttari āvasathapiṇḍaṃ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Gaṇabhojanaṃ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Paramparabhojanaṃ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Dvattipattapūre pūve paṭiggahetvā tatuttari paṭiggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṃ; gahite āpatti pācittiyassa.

Bhuttāvī pavārito anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati . Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṃ pavārento dve āpattiyo āpajjati. Tassa vacanena khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; bhojanapariyosāne āpatti pācittiyassa.

Vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āharanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Bhojanavaggo catuttho.

  1. Acelakavaggo

  2. Acelakassa, vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dento dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṃ; dinne āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuṃ – 『『ehāvuso, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā』』ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojento dve āpattiyo āpajjati. Uyyojeti, payoge dukkaṭaṃ; uyyojite āpatti pācittiyassa.

Sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne āpatti pācittiyassa.

Mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne āpatti pācittiyassa.

Mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne āpatti pācittiyassa.

Nimantito sabhatto samāno purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ ummāraṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

Tatuttari bhesajjaṃ viññāpento dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ; viññāpite āpatti pācittiyassa.

Uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gacchanto dve āpattiyo āpajjati . Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa.

Atirekatirattaṃ senāya vasanto dve āpattiyo āpajjati. Vasati, payoge dukkaṭaṃ; vasite āpatti pācittiyassa.

Uyyodhikaṃ gacchanto dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa.

Acelakavaggo pañcamo.

  1. Surāmerayavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 食用超過那個數量的旅舍食者犯兩種罪。接受時想"我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提罪。 食用眾食者犯兩種罪。接受時想"我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提罪。 食用輪次食者犯兩種罪。接受時想"我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提罪。 接受兩三缽的餅后再接受更多者犯兩種罪。接受時,在行為中犯突吉羅罪;接受后,犯波逸提罪。 已吃飽並拒絕後再食用非剩餘的硬食或軟食者犯兩種罪。接受時想"我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提罪。 勸已吃飽並拒絕的比丘再食用非剩餘的硬食或軟食者犯兩種罪。因他的話而接受時想"我將咀嚼我將食用",犯突吉羅罪;食用結束時,犯波逸提罪。 在非時食用硬食或軟食者犯兩種罪。接受時想"我將咀嚼我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提罪。 食用儲存的硬食或軟食者犯兩種罪。接受時想"我將咀嚼我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提罪。 為自己乞求美食后食用者犯兩種罪。接受時想"我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提罪。 將未給予的食物放入口中者犯兩種罪。接受時想"我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提罪。 食品第四。 裸行者品 親手給裸行者、男遊行者或女遊行者硬食或軟食者犯兩種罪。給予時,在行為中犯突吉羅罪;給予后,犯波逸提罪。 對比丘說"來吧,朋友,我們進村或鎮托缽"后,給予或不給予而趕走他者犯兩種罪。趕走時,在行為中犯突吉羅罪;趕走後,犯波逸提罪。 強行坐在正在用餐的家庭中者犯兩種罪。坐下時,在行為中犯突吉羅罪;坐下後,犯波逸提罪。 與女人在隱蔽處獨坐者犯兩種罪。坐下時,在行為中犯突吉羅罪;坐下後,犯波逸提罪。 與女人一男一女獨處者犯兩種罪。坐下時,在行為中犯突吉羅罪;坐下後,犯波逸提罪。 受邀用餐而在用餐前後訪問其他家庭者犯兩種罪。跨出第一步超過門檻時,犯突吉羅罪;跨出第二步時,犯波逸提罪。 乞求超過那個數量的藥者犯兩種罪。乞求時,在行為中犯突吉羅罪;乞求后,犯波逸提罪。 前往觀看出征的軍隊者犯兩種罪。前往時,犯突吉羅罪;站在能看到的地方時,犯波逸提罪。 在軍隊中住宿超過兩三夜者犯兩種罪。住宿時,在行為中犯突吉羅罪;住宿后,犯波逸提罪。 前往戰場者犯兩種罪。前往時,犯突吉羅罪;站在能看到的地方時,犯波逸提罪。 裸行者品第五。 酒品

  1. Majjaṃ pivanto dve āpattiyo āpajjati. 『『Pivissāmī』』ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuṃ aṅgulipatodakena hāsento dve āpattiyo āpajjati. Hāseti, payoge dukkaṭaṃ; hasite āpatti pācittiyassa.

Udake kīḷanto dve āpattiyo āpajjati. Heṭṭhāgopphake udake kīḷati, āpatti dukkaṭassa; uparigopphake kīḷati, āpatti pācittiyassa.

Anādariyaṃ karonto dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuṃ bhiṃsāpento dve āpattiyo āpajjati. Bhiṃsāpeti, payoge dukkaṭaṃ; bhiṃsāpite āpatti pācittiyassa.

Jotiṃ samādahitvā visibbento dve āpattiyo āpajjati. Samādahati , payoge dukkaṭaṃ; samādahite āpatti pācittiyassa.

Orenaddhamāsaṃ nahāyanto dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṃ; nahānapariyosāne āpatti pācittiyassa.

Anādiyitvā tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; paribhutte āpatti pācittiyassa.

Bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā appaccuddhāraṇaṃ paribhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; paribhutte āpatti pācittiyassa.

Bhikkhussa pattaṃ vā cīvaraṃ vā nisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā kāyabandhanaṃ vā apanidhento dve āpattiyo āpajjati. Apanidheti, payoge dukkaṭaṃ; apanidhite āpatti pācittiyassa.

Surāmerayavaggo chaṭṭho.

  1. Sappāṇakavaggo

  2. Sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropento kati āpattiyo āpajjati? Sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropento catasso āpattiyo āpajjati. Anodissa opātaṃ khaṇati – 『『yo koci papatitvā marissatī』』ti, āpatti dukkaṭassa; manusso tasmiṃ papatitvā marati, āpatti pārājikassa; yakkho vā peto vā tiracchānagatamanussaviggaho vā tasmiṃ papatitvā marati, āpatti thullaccayassa; tiracchānagato tasmiṃ papatitvā marati, āpatti pācittiyassa – sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropento imā catasso āpattiyo āpajjati.

Jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; paribhutte āpatti pācittiyassa.

Jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ punakammāya ukkoṭento dve āpattiyo āpajjati. Ukkoṭeti, payoge dukkaṭaṃ; ukkoṭite āpatti pācittiyassa.

Bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādento dve āpattiyo āpajjati. Upasampādeti, payoge dukkaṭaṃ; upasampādite āpatti pācittiyassa.

Jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne āpatti pācittiyassa.

Mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne āpatti pācittiyassa.

Pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanto dve āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa.

Jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhena saddhiṃ sambhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Sambhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; sambhutte āpatti pācittiyassa.

Jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ upalāpento dve āpattiyo āpajjati. Upalāpeti, payoge dukkaṭaṃ; upalāpite āpatti pācittiyassa.

Sappāṇakavaggo sattamo.

  1. Sahadhammikavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 飲酒者犯兩種罪。接受時想"我將飲用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提罪。 用手指戳比丘取樂者犯兩種罪。取樂時,在行為中犯突吉羅罪;取樂后,犯波逸提罪。 在水中嬉戲者犯兩種罪。在及踝以下的水中嬉戲,犯突吉羅罪;在及踝以上的水中嬉戲,犯波逸提罪。 不恭敬者犯兩種罪。不恭敬時,在行為中犯突吉羅罪;不恭敬后,犯波逸提罪。 恐嚇比丘者犯兩種罪。恐嚇時,在行為中犯突吉羅罪;恐嚇后,犯波逸提罪。 生火取暖者犯兩種罪。生火時,在行為中犯突吉羅罪;生火后,犯波逸提罪。 半個月內洗澡者犯兩種罪。洗澡時,在行為中犯突吉羅罪;洗澡結束時,犯波逸提罪。 不使用三種壞色中的任何一種而使用新衣者犯兩種罪。使用時,在行為中犯突吉羅罪;使用后,犯波逸提罪。 親自分配給比丘、比丘尼、式叉摩那、沙彌或沙彌尼的衣服后未經捨棄而使用者犯兩種罪。使用時,在行為中犯突吉羅罪;使用后,犯波逸提罪。 藏匿比丘的缽、衣、坐具、針筒或腰帶者犯兩種罪。藏匿時,在行為中犯突吉羅罪;藏匿后,犯波逸提罪。 酒品第六。 有生命品 故意奪取生命者犯幾種罪?故意奪取生命者犯四種罪。不指定而挖陷阱想"任何人掉進去都會死",犯突吉羅罪;人掉進去死亡,犯波羅夷罪;夜叉、餓鬼或人形畜生掉進去死亡,犯偷蘭遮罪;畜生掉進去死亡,犯波逸提罪 - 故意奪取生命者犯這四種罪。 明知有生物而使用水者犯兩種罪。使用時,在行為中犯突吉羅罪;使用后,犯波逸提罪。 明知已如法解決的諍事而再提起者犯兩種罪。再提起時,在行為中犯突吉羅罪;再提起后,犯波逸提罪。 明知比丘犯粗重罪而隱瞞者犯一種罪。波逸提罪。 明知未滿二十歲的人而為其授具足戒者犯兩種罪。授具足戒時,在行為中犯突吉羅罪;授具足戒后,犯波逸提罪。 明知與盜賊約定同行一段路者犯兩種罪。同行時,在行為中犯突吉羅罪;同行后,犯波逸提罪。 與女人約定同行一段路者犯兩種罪。同行時,在行為中犯突吉羅罪;同行后,犯波逸提罪。 經三次勸告仍不捨棄惡見者犯兩種罪。在動議時犯突吉羅罪;在羯磨結束時犯波逸提罪。 明知與如是說而未依法作且未捨棄該見的比丘共食者犯兩種罪。共食時,在行為中犯突吉羅罪;共食后,犯波逸提罪。 明知如是被擯除的沙彌而安慰他者犯兩種罪。安慰時,在行為中犯突吉羅罪;安慰后,犯波逸提罪。 有生命品第七。 同法品

  1. Bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno – 『『na tāvāhaṃ, āvuso, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ vinayadharaṃ paripucchissāmī』』ti bhaṇanto dve āpattiyo āpajjati. Bhaṇati, payoge dukkaṭaṃ; bhaṇite āpatti pācittiyassa.

Vinayaṃ vivaṇṇento dve āpattiyo āpajjati. Vivaṇṇeti, payoge dukkaṭaṃ; vivaṇṇite āpatti pācittiyassa.

Mohento dve āpattiyo āpajjati. Anāropite mohe moheti, āpatti dukkaṭassa; āropite mohe moheti, āpatti pācittiyassa.

Bhikkhussa kupito anattamano pahāraṃ dento dve āpattiyo āpajjati. Paharati, payoge dukkaṭaṃ; pahate āpatti pācittiyassa .

Bhikkhussa kupito anattamano talasattikaṃ uggiranto dve āpattiyo āpajjati. Uggirati, payoge dukkaṭaṃ; uggirite āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsento dve āpattiyo āpajjati. Anuddhaṃseti, payoge dukkaṭaṃ; anuddhaṃsite āpatti pācittiyassa.

Bhikkhussa sañcicca kukkuccaṃ upadahanto dve āpattiyo āpajjati. Upadahati, payoge dukkaṭaṃ; upadahite āpatti pācittiyassa.

Bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ tiṭṭhanto dve āpattiyo āpajjati. 『『Sossāmī』』ti gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa.

Dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Khiyyati, payoge dukkaṭaṃ; khiyyite āpatti pācittiyassa.

Saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamanto dve āpattiyo āpajjati. Parisāya hatthapāsaṃ vijahantassa āpatti dukkaṭassa; vijahite āpatti pācittiyassa.

Samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Khiyyati, payoge dukkaṭaṃ; khiyyite āpatti pācittiyassa.

Jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmento dve āpattiyo āpajjati. Pariṇāmeti, payoge dukkaṭaṃ; pariṇāmite āpatti pācittiyassa.

Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.

  1. Rājavaggo

  2. Pubbe appaṭisaṃvidito rañño antepuraṃ pavisanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ ummāraṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

Ratanaṃ uggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṃ; gahite āpatti pācittiyassa.

Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā vikāle gāmaṃ pavisanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

Aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

Pamāṇātikkantaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

Mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

Pamāṇātikkantaṃ nisīdanaṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

Pamāṇātikkantaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

Pamāṇātikkantaṃ vassikasāṭikaṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa.

Cīvaraṃ kārāpento kati āpattiyo āpajjati? Sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti , payoge dukkaṭaṃ; kārāpite āpatti pācittiyassa – sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpento imā dve āpattiyo āpajjati.

Rājavaggo navamo. Khuddakā niṭṭhitā.

  1. Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 被比丘們如法勸告時說"朋友們,在我詢問另一位有經驗的持律比丘之前,我不會學習這條學處"者犯兩種罪。說時,在行為中犯突吉羅罪;說后,犯波逸提罪。 誹謗律者犯兩種罪。誹謗時,在行為中犯突吉羅罪;誹謗后,犯波逸提罪。 愚弄者犯兩種罪。未被指責時愚弄,犯突吉羅罪;被指責時愚弄,犯波逸提罪。 生氣不悅而打比丘者犯兩種罪。打時,在行為中犯突吉羅罪;打后,犯波逸提罪。 生氣不悅而對比丘舉手作打勢者犯兩種罪。舉手時,在行為中犯突吉羅罪;舉手后,犯波逸提罪。 以無根據的僧殘罪誹謗比丘者犯兩種罪。誹謗時,在行為中犯突吉羅罪;誹謗后,犯波逸提罪。 故意使比丘生疑悔者犯兩種罪。使生疑悔時,在行為中犯突吉羅罪;使生疑悔后,犯波逸提罪。 偷聽發生爭執、吵架、爭論的比丘們者犯兩種罪。前往時想"我將聽",犯突吉羅罪;站在能聽到的地方時,犯波逸提罪。 對如法羯磨表示同意后又責難者犯兩種罪。責難時,在行為中犯突吉羅罪;責難后,犯波逸提罪。 僧團作裁決時不表示同意就離座而去者犯兩種罪。離開眾人一臂之距時,犯突吉羅罪;離開后,犯波逸提罪。 和合僧團給予衣后又責難者犯兩種罪。責難時,在行為中犯突吉羅罪;責難后,犯波逸提罪。 明知施予僧團的利養而轉施個人者犯兩種罪。轉施時,在行為中犯突吉羅罪;轉施后,犯波逸提罪。 同法品第八。 國王品 事先未通報就進入國王的內宮者犯兩種罪。跨出第一步超過門檻時,犯突吉羅罪;跨出第二步時,犯波逸提罪。 拾取寶物者犯兩種罪。拾取時,在行為中犯突吉羅罪;拾取后,犯波逸提罪。 有比丘在而不告知就在非時進村者犯兩種罪。跨出第一步超過圍墻時,犯突吉羅罪;跨出第二步時,犯波逸提罪。 使人制作骨制、牙制或角制的針筒者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯波逸提罪。 使人制作超過尺寸的床或椅者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯波逸提罪。 使人制作用棉花填充的床或椅者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯波逸提罪。 使人制作超過尺寸的坐具者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯波逸提罪。 使人制作超過尺寸的疥瘡衣者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯波逸提罪。 使人制作超過尺寸的雨浴衣者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯波逸提罪。 使人制作衣服者犯幾種罪?使人制作善逝衣尺寸的衣服者犯兩種罪。使人制作時,在行為中犯突吉羅罪;製作完成後,犯波逸提罪 - 使人制作善逝衣尺寸的衣服者犯這兩種罪。 國王品第九。小品已結束。 悔過品

  1. Aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto kati āpattiyo āpajjati? Aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa – aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto imā dve āpattiyo āpajjati.

Bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

Sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

Āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto kati āpattiyo āpajjati? Āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati . Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa – āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto imā dve āpattiyo āpajjati.

Cattāro pāṭidesanīyā niṭṭhitā.

  1. Sekhiyakaṇḍaṃ

  2. Parimaṇḍalavaggo

  3. Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāsento kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāsento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ – anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāsento imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati.

…Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento pārupanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpento antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpento antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca ukkhittakāya antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca ukkhittakāya antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

Parimaṇḍalavaggo paṭhamo.

  1. Ujjagghikavaggo

  2. …Anādariyaṃ paṭicca ujjagghikāya antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca ujjagghikāya antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karonto antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karonto antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

Ujjagghikavaggo dutiyo.

  1. Khambhakatavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 親手從進入俗家的非親戚比丘尼手中接受硬食或軟食后食用者犯幾種罪?親手從進入俗家的非親戚比丘尼手中接受硬食或軟食后食用者犯兩種罪。接受時想"我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯悔過罪 - 親手從進入俗家的非親戚比丘尼手中接受硬食或軟食后食用者犯這兩種罪。 比丘尼指示時不制止而食用者犯兩種罪。接受時想"我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯悔過罪。 在公認為有學家庭中親手接受硬食或軟食后食用者犯兩種罪。接受時想"我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯悔過罪。 在林野住處親手接受事先未通報的硬食或軟食后在精舍內食用者犯幾種罪?在林野住處親手接受事先未通報的硬食或軟食后在精舍內食用者犯兩種罪。接受時想"我將食用",犯突吉羅罪;每次吞嚥犯悔過罪 - 在林野住處親手接受事先未通報的硬食或軟食后在精舍內食用者犯這兩種罪。 四悔過罪已結束。 應學品 整齊品 因不恭敬而穿下衣前後下垂者犯幾種罪?因不恭敬而穿下衣前後下垂者犯一種罪。突吉羅罪 - 因不恭敬而穿下衣前後下垂者犯這一種罪。 ...因不恭敬而披上衣前後下垂者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而露出身體在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而露出身體在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而搖手搖腳在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而搖手搖腳在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而東張西望在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而東張西望在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而抬頭在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而抬頭在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 整齊品第一。 大笑品 ...因不恭敬而大笑在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而大笑在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而高聲大聲在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而高聲大聲在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而搖身體在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而搖身體在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而搖手臂在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而搖手臂在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而搖頭在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而搖頭在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 大笑品第二。 叉腰品

  1. …Anādariyaṃ paṭicca khambhakato antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca khambhakato antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhito antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhito antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca ukkuṭikāya antaraghare gacchanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca pallatthikāya antaraghare nisīdanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ paṭiggaṇhanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

Khambhakatavaggo tatiyo.

  1. Piṇḍapātavaggo

  2. …Anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento piṇḍapātaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ omasitvā piṇḍapātaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca mahantaṃ kabaḷaṃ karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca dīghaṃ ālopaṃ karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

Piṇḍapātavaggo catuttho.

  1. Kabaḷavaggo

  2. …Anādariyaṃ paṭicca anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivaranto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca bhuñjamāno sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca sakabaḷena mukhena byāharanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca piṇḍukkhepakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca avagaṇḍakārakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca hatthaniddhunakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca sitthāvakārakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca jivhānicchārakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca capucapukārakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

Kabaḷavaggo pañcamo.

  1. Surusuruvaggo

  2. …Anādariyaṃ paṭicca surusurukārakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca hatthanillehakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca pattanillehakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca oṭṭhanillehakaṃ bhuñjanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggaṇhanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca chattapāṇissa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca daṇḍapāṇissa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca satthapāṇissa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca āvudhapāṇissa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

Surusuruvaggo chaṭṭho.

  1. Pādukavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: ...因不恭敬而叉腰在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而叉腰在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而包頭在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而包頭在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而蹲著在俗家行走者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而抱膝坐在俗家坐者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而不恭敬地接受缽食者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而東張西望接受缽食者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而只接受很多湯者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而接受堆成小山的缽食者犯一種罪。突吉羅罪...。 叉腰品第三。 缽食品 ...因不恭敬而不恭敬地食用缽食者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而東張西望食用缽食者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而到處挑揀食用缽食者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而只食用很多湯者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而從頂部壓下食用缽食者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而用飯蓋住湯或菜者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而無病為自己乞求湯或飯後食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而心存不滿地看別人的缽者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而做大團食物者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而做長條食物者犯一種罪。突吉羅罪...。 缽食品第四。 團食品 ...因不恭敬而食物未到就張口者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而食用時將整個手放入口中者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而口中含食物說話者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而拋食入口食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而咬斷食物食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而塞滿口食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而搖手食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而散落飯粒食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而伸舌食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而咂嘴食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 團食品第五。 咂嘴品 ...因不恭敬而出聲食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而舔手食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而舔缽食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而舔嘴唇食用者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而用沾有食物的手接受水杯者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而將含有飯粒的洗缽水倒在俗家者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而為持傘者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而為持杖者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而為持刀者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而為持武器者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 咂嘴品第六。 涼鞋品

  1. …Anādariyaṃ paṭicca pādukāruḷhassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca upāhanāruḷhassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca yānagatassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca sayanagatassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca pallatthikāya nisinnassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca veṭhitasīsassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca ṭhito nisinnassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca pacchato gacchanto purato gacchantassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca uppathena gacchanto pathena gacchantassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca ṭhito uccāraṃ vā passāvaṃ vā karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

…Anādariyaṃ paṭicca harite uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ – anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati.

Pādukavaggo sattamo.

Sekhiyā niṭṭhitā.

Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo.

  1. Vipattivāro

  2. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajati – ācāravipattiṃ.

Vipattivāro niṭṭhito tatiyo.

  1. Saṅgahitavāro

  2. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā – dukkaṭāpattikkhandhena.

Saṅgahitavāro niṭṭhito catuttho.

  1. Samuṭṭhānavāro

  2. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti [samuṭṭhahanti (sī. syā.)]? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato.

Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo.

  1. Adhikaraṇavāro

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: ...因不恭敬而為穿涼鞋者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而為穿鞋者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而為乘車者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而為躺臥者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而為抱膝坐者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而為包頭者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而為矇頭者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而坐在地上為坐在座位上者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而坐在低處為坐在高處者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而站著為坐著者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而走在後面為走在前面者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而走在路邊為走在路中者說法者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而站著大小便者犯一種罪。突吉羅罪...。 ...因不恭敬而在綠草上大小便或吐痰者犯一種罪。突吉羅罪...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰者犯幾種罪?因不恭敬而在水中大小便或吐痰者犯一種罪。突吉羅罪 - 因不恭敬而在水中大小便或吐痰者犯這一種罪。 涼鞋品第七。 應學已結束。 已犯罪品已結束第二。 違犯品 行淫者的罪屬於四種違犯中的幾種違犯?行淫者的罪屬於四種違犯中的兩種違犯 - 或屬於戒違犯,或屬於行為違犯...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰者的罪屬於四種違犯中的幾種違犯?因不恭敬而在水中大小便或吐痰者的罪屬於四種違犯中的一種違犯 - 行為違犯。 違犯品已結束第三。 攝品 行淫者的罪屬於七種罪聚中的幾種罪聚所攝?行淫者的罪屬於七種罪聚中的三種罪聚所攝 - 或屬於波羅夷罪聚,或屬於偷蘭遮罪聚,或屬於突吉羅罪聚...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰者的罪屬於七種罪聚中的幾種罪聚所攝?因不恭敬而在水中大小便或吐痰者的罪屬於七種罪聚中的一種罪聚所攝 - 突吉羅罪聚。 攝品已結束第四。 等起品 行淫者的罪從六種等起中以幾種等起而等起?行淫者的罪從六種等起中以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰者的罪從六種等起中以幾種等起而等起?因不恭敬而在水中大小便或吐痰者的罪從六種等起中以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起。 等起品已結束第五。 諍事品

  1. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ.

Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho.

  1. Samathavāro

  2. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karontassa āpatti sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

Samathavāro niṭṭhito sattamo.

  1. Samuccayavāro

  2. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjati? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto tisso āpattiyo āpajjati. Akkhāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti thullaccayassa; vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ paveseti, āpatti dukkaṭassa – methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto imā tisso āpattiyo āpajjati.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti, sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā, channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti, catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ, sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ – anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karonto imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati.

Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajati, sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā, channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ, sattannaṃ, samathānaṃ katihi samathehi sammati? Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajati – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā – dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo.

Ime aṭṭha vārā sajjhāyamaggena likhitā.

Tassuddānaṃ –

Katthapaññatti kati ca, vipattisaṅgahena ca;

Samuṭṭhānādhikaraṇā samatho, samuccayena cāti.

  1. Katthapaññattivāro

  2. Pārājikakaṇḍaṃ

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 行淫者的罪屬於四種諍事中的哪種諍事?行淫者的罪屬於四種諍事中的犯罪諍事...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰者的罪屬於四種諍事中的哪種諍事?因不恭敬而在水中大小便或吐痰者的罪屬於四種諍事中的犯罪諍事。 諍事品已結束第六。 止息品 行淫者的罪以七種止息中的幾種止息而止息?行淫者的罪以七種止息中的三種止息而止息 - 或以現前調伏和自白作持,或以現前調伏和草覆地...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰者的罪以七種止息中的幾種止息而止息?因不恭敬而在水中大小便或吐痰者的罪以七種止息中的三種止息而止息 - 或以現前調伏和自白作持,或以現前調伏和草覆地。 止息品已結束第七。 總攝品 行淫者犯幾種罪?行淫者犯三種罪。在未腐爛的屍體上行淫,犯波羅夷罪;在大部分已腐爛的屍體上行淫,犯偷蘭遮罪;將生殖器插入圓形口中不及一指節,犯突吉羅罪 - 行淫者犯這三種罪。 那些罪屬於四種違犯中的幾種違犯,屬於七種罪聚中的幾種罪聚所攝,從六種等起中以幾種等起而等起,屬於四種諍事中的哪種諍事,以七種止息中的幾種止息而止息?那些罪屬於四種違犯中的兩種違犯 - 或屬於戒違犯,或屬於行為違犯。屬於七種罪聚中的三種罪聚所攝 - 或屬於波羅夷罪聚,或屬於偷蘭遮罪聚,或屬於突吉羅罪聚。從六種等起中以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起。屬於四種諍事中的犯罪諍事。以七種止息中的三種止息而止息 - 或以現前調伏和自白作持,或以現前調伏和草覆地...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰者犯幾種罪?因不恭敬而在水中大小便或吐痰者犯一種罪。突吉羅罪 - 因不恭敬而在水中大小便或吐痰者犯這一種罪。 那罪屬於四種違犯中的幾種違犯,屬於七種罪聚中的幾種罪聚所攝,從六種等起中以幾種等起而等起,屬於四種諍事中的哪種諍事,以七種止息中的幾種止息而止息?那罪屬於四種違犯中的一種違犯 - 行為違犯。屬於七種罪聚中的一種罪聚所攝 - 突吉羅罪聚。從六種等起中以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起。屬於四種諍事中的犯罪諍事。以七種止息中的三種止息而止息 - 或以現前調伏和自白作持,或以現前調伏和草覆地。 總攝品已結束第八。 這八品是按誦讀方式寫下的。 其摘要: 何處制定、幾種、違犯、攝、 等起、諍事、止息、總攝。 何處制定品 波羅夷品

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattaṃ, kaṃ ārabbha, kismiṃ vatthusmiṃ…pe… kenābhatanti?

Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sudinno kalandaputto purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ paṭisevi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbattha paññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Sādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ubhatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Pārājikāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe… kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. …pe…;

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena adinnaṃ ādiyanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūni adinnaṃ ādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  2. Sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū aññamaññaṃ jīvitā voropesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  3. Asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Vaggumudātīriyā bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Cattāro pārājikā niṭṭhitā.

  1. Saṅghādisesakaṇḍādi

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者因行淫而制定的波羅夷罪在何處制定,針對誰,因何事...由誰傳來? 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者因行淫而制定的波羅夷罪在何處制定?在毗舍離(Vesālī)制定。針對誰?針對善生(Sudinna)迦蘭陀子(Kalandaputta)。因何事?善生迦蘭陀子與前妻行淫,因此事。有制定、隨制定、未生制定嗎?一制定,二隨制定。其中無未生制定。是普遍制定還是區域性制定?普遍制定。是共通制定還是不共通制定?共通制定。是一邊制定還是兩邊制定?兩邊制定。屬於五種波羅提木叉誦中的哪一種,包含在哪裡?屬於序分,包含在序分中。以哪種誦來誦?以第二種誦來誦。屬於四種違犯中的哪種違犯?戒違犯。屬於七種罪聚中的哪種罪聚?波羅夷罪聚。從六種等起中以幾種等起而等起?以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起...由誰傳來?由師徒相傳 - 優波離、陀娑迦、 蘇那迦、悉伽婆、 目犍連子帝須為第五, 這些人在閻浮洲... 這些大智慧龍象, 精通律藏通達道, 在獅子洲(斯里蘭卡)宣說律, 三藏在銅色洲(斯里蘭卡)。 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者因不與取而制定的波羅夷罪在何處制定?在王舍城(Rājagaha)制定。針對誰?針對陶師子達尼耶(Dhaniya)。因何事?陶師子達尼耶不與取國王的木材,因此事。一制定,一隨制定。從六種等起中以三種等起而等起 - 或從身和心等起,不從語等起;或從語和心等起,不從身等起;或從身、語和心等起...。 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者因故意奪取人命而制定的波羅夷罪在何處制定?在毗舍離制定。針對誰?針對眾多比丘。因何事?眾多比丘互相奪取生命,因此事。一制定,一隨制定。從六種等起中以三種等起而等起 - 或從身和心等起,不從語等起;或從語和心等起,不從身等起;或從身、語和心等起...。 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者因虛妄自稱上人法而制定的波羅夷罪在何處制定?在毗舍離制定。針對誰?針對瓦基河畔的比丘們。因何事?瓦基河畔的比丘們互相向居士讚歎上人法,因此事。一制定,一隨制定。從六種等起中以三種等起而等起 - 或從身和心等起,不從語等起;或從語和心等起,不從身等起;或從身、語和心等起...。 四波羅夷已結束。 僧殘品等

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvāasuciṃ mocanapaccayā saṅghādiseso kattha paññatto, kaṃ ārabbha, kismiṃ vatthusmiṃ…pe… kenābhatanti?

Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṃ mocanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ seyyasakaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā seyyasako upakkamitvā asuciṃ mocesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Tatiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādisesāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe… kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. …pe…;

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

Mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Sañcarittaṃ samāpajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā udāyī sañcarittaṃ samāpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Saññācikāya kuṭiṃ kārāpanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti ? Āḷaviyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū saññācikāya kuṭiyo kārāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Mahallakaṃ vihāraṃ kārāpanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo vihāravatthuṃ sodhento aññataraṃ cetiyarukkhaṃ chedāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者因故意出精而制定的僧殘罪在何處制定,針對誰,因何事...由誰傳來? 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者因故意出精而制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城(Sāvatthī)制定。針對誰?針對尊者施亞沙(Seyyasaka)。因何事?尊者施亞沙故意出精,因此事。有制定、隨制定、未生制定嗎?一制定,一隨制定。其中無未生制定。是普遍制定還是區域性制定?普遍制定。是共通制定還是不共通制定?不共通制定。是一邊制定還是兩邊制定?一邊制定。屬於五種波羅提木叉誦中的哪一種,包含在哪裡?屬於序分,包含在序分中。以哪種誦來誦?以第三種誦來誦。屬於四種違犯中的哪種違犯?戒違犯。屬於七種罪聚中的哪種罪聚?僧殘罪聚。從六種等起中以幾種等起而等起?以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起...由誰傳來?由師徒相傳 - 優波離、陀娑迦、 蘇那迦、悉伽婆、 目犍連子帝須為第五, 這些人在閻浮洲... 這些大智慧龍象, 精通律藏通達道, 在獅子洲宣說律, 三藏在銅色洲。 因與女人身體相觸而制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優陀夷(Udāyī)。因何事?尊者優陀夷與女人身體相觸,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起...。 因對女人說粗鄙語而制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優陀夷。因何事?尊者優陀夷對女人說粗鄙語,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起 - 或從身和心等起,不從語等起;或從語和心等起,不從身等起;或從身、語和心等起...。 因在女人面前讚歎自己的淫慾服侍而制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優陀夷。因何事?尊者優陀夷在女人面前讚歎自己的淫慾服侍,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 因作媒介而制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對尊者優陀夷。因何事?尊者優陀夷作媒介,因此事。一制定,一隨制定。從六種等起中以六種等起而等起 - 或從身等起,不從語和心等起;或從語等起,不從身和心等起;或從身和語等起,不從心等起;或從身和心等起,不從語等起;或從語和心等起,不從身等起;或從身、語和心等起...。 因自行乞求而建造小屋而制定的僧殘罪在何處制定?在阿拉維(Āḷavī)制定。針對誰?針對阿拉維的比丘們。因何事?阿拉維的比丘們自行乞求而建造小屋,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 因建造大精舍而制定的僧殘罪在何處制定?在拘睒彌(Kosambī)制定。針對誰?針對尊者闡那(Channa)。因何事?尊者闡那在清理精舍地基時砍伐了某棵塔樹,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。

Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Bhikkhuṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Devadattaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Devadatto samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Bhedakānuvattakānaṃ bhikkhūnaṃ yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā ahesuṃ vaggavādakā, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ eke samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Āyasmantaṃ channaṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Kuladūsakassa bhikkhuno yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Assajipunabbasuke bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi akaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Katthapaññattivāro niṭṭhito paṭhamo.

  1. Katāpattivāro

  2. Pārājikakaṇḍaṃ

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 因無根據以波羅夷法誹謗比丘而制定的僧殘罪在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對美提耶(Mettiya)和菩彌耶迦(Bhūmajaka)比丘。因何事?美提耶和菩彌耶迦比丘無根據以波羅夷法誹謗尊者陀婆摩羅子(Dabba Mallaputta),因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 因取某種事由的一點相似處而以波羅夷法誹謗比丘而制定的僧殘罪在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對美提耶和菩彌耶迦比丘。因何事?美提耶和菩彌耶迦比丘取某種事由的一點相似處而以波羅夷法誹謗尊者陀婆摩羅子,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 因破僧比丘經三次勸告不捨棄而制定的僧殘罪在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對提婆達多(Devadatta)。因何事?提婆達多企圖分裂和合的僧團,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 從身、語和心等起...。 因追隨破僧者的比丘們經三次勸告不捨棄而制定的僧殘罪在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對眾多比丘。因何事?眾多比丘成為企圖分裂僧團的提婆達多的追隨者和支持者,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 從身、語和心等起...。 因惡語比丘經三次勸告不捨棄而制定的僧殘罪在何處制定?在拘睒彌制定。針對誰?針對尊者闡那。因何事?尊者闡那當比丘們如法勸告時使自己不受勸告,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 從身、語和心等起...。 因敗壞居士信心的比丘經三次勸告不捨棄而制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對阿濕波(Assaji)和布那婆素(Punabbasu)比丘。因何事?阿濕波和布那婆素比丘在被僧團作驅出羯磨后,使比丘們偏愛、嗔恚、愚癡、恐懼,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 從身、語和心等起...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰而制定的突吉羅罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘。因何事?六群比丘在水中大小便和吐痰,因此事。一制定,一隨制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起...。 何處制定品已結束第一。 已犯罪品 波羅夷品

  1. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā kati āpattiyo āpajjati ? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā catasso āpattiyo āpajjati – akkhāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti thullaccayassa ; vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ paveseti, āpatti dukkaṭassa; jatumaṭṭhake pācittiyaṃ – methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati.

Adinnaṃ ādiyanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Adinnaṃ ādiyanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti pārājikassa; atirekamāsakaṃ vā ūnapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti thullaccayassa; māsakaṃ vā ūnamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, āpatti dukkaṭassa – adinnaṃ ādiyanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

Sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Manussaṃ odissa opātaṃ khaṇati 『『papatitvā marissatī』』ti, āpatti dukkaṭassa; papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa – sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

Asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa, 『『yo te vihāre vasati so bhikkhu arahā』』ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa – asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

Cattāro pārājikā niṭṭhitā.

  1. Saṅghādisesakaṇḍādi

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 因行淫而犯幾種罪?因行淫而犯四種罪 - 在未腐爛的屍體上行淫,犯波羅夷罪;在大部分已腐爛的屍體上行淫,犯偷蘭遮罪;將生殖器插入圓形口中不及一指節,犯突吉羅罪;在樹脂製成的假陰道中,犯波逸提罪 - 因行淫而犯這四種罪。 因不與取而犯幾種罪?因不與取而犯三種罪。不與取價值五摩沙迦或超過五摩沙迦的物品,以偷盜心取,犯波羅夷罪;不與取價值超過一摩沙迦但不足五摩沙迦的物品,以偷盜心取,犯偷蘭遮罪;不與取價值一摩沙迦或不足一摩沙迦的物品,以偷盜心取,犯突吉羅罪 - 因不與取而犯這三種罪。 因故意奪取人命而犯幾種罪?因故意奪取人命而犯三種罪。為殺人而挖陷阱想"他掉進去會死",犯突吉羅罪;他掉進去產生痛苦,犯偷蘭遮罪;他死了,犯波羅夷罪 - 因故意奪取人命而犯這三種罪。 因虛妄自稱上人法而犯幾種罪?因虛妄自稱上人法而犯三種罪 - 惡欲者為滿足慾望而虛妄自稱不存在、不真實的上人法,犯波羅夷罪;說"住在你精舍里的那個比丘是阿羅漢",如果對方理解了,犯偷蘭遮罪;如果對方不理解,犯突吉羅罪 - 因虛妄自稱上人法而犯這三種罪。 四波羅夷已結束。 僧殘品等

  1. Upakkamitvā asuciṃ mocanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Upakkamitvā asucimocanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa; ceteti upakkamati na muccati, āpatti thullaccayassa; payoge dukkaṭaṃ – upakkamitvā asucimocanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati – avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa; bhikkhu kāyena kāyaṃ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti dukkaṭassa; aṅgulipatodake pācittiyaṃ – kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati.

Mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti saṅghādisesassa; vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ṭhapetvā adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti dukkaṭassa.

Attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti saṅghādisesassa; paṇḍakassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti thullaccayassa; tiracchānagatassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti dukkaṭassa.

Sañcarittaṃ samāpajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa; paṭiggaṇhāti vīmaṃsati na paccāharati, āpatti thullaccayassa; paṭiggaṇhāti na vīmaṃsati na paccāharati, āpatti dukkaṭassa.

Saññācikāya kuṭiṃ kārāpanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ [ekapiṇḍe (syā.)] anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa.

Mahallakaṃ vihāraṃ kārāpanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate, āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa.

Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

Bhikkhuṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

Saṅghabhedako bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Bhedakānuvattakā bhikkhū yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Dubbaco bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Kuladūsako bhikkhu yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati – ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ – anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati.

Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo.

  1. Vipattivāro

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 因故意出精而犯幾種罪?因故意出精而犯三種罪 - 思考、努力、出精,犯僧殘罪;思考、努力、不出精,犯偷蘭遮罪;在行為中,犯突吉羅罪 - 因故意出精而犯這三種罪。 因與人身體相觸而犯幾種罪?因與人身體相觸而犯五種罪 - 有慾望的比丘尼允許有慾望的男人觸控鎖骨以下膝蓋以上,犯波羅夷罪;比丘以身體觸控身體,犯僧殘罪;以身體觸控與身體相連的物,犯偷蘭遮罪;以與身體相連的物觸控與身體相連的物,犯突吉羅罪;用手指戳觸,犯波逸提罪 - 因與人身體相觸而犯這五種罪。 因對女人說粗鄙語而犯三種罪 - 指大便道、小便道而說讚美或貶低的話,犯僧殘罪;除大便道、小便道外,指鎖骨以下膝蓋以上而說讚美或貶低的話,犯偷蘭遮罪;指與身體相連的物而說讚美或貶低的話,犯突吉羅罪。 因讚歎自己的淫慾服侍而犯三種罪 - 在女人面前讚歎自己的淫慾服侍,犯僧殘罪;在黃門面前讚歎自己的淫慾服侍,犯偷蘭遮罪;在畜生面前讚歎自己的淫慾服侍,犯突吉羅罪。 因作媒介而犯三種罪 - 接受、考慮、回報,犯僧殘罪;接受、考慮、不回報,犯偷蘭遮罪;接受、不考慮、不回報,犯突吉羅罪。 因自行乞求而建造小屋而犯三種罪 - 建造時,在行為中犯突吉羅罪;還差一塊未完成時,犯偷蘭遮罪;最後一塊完成時,犯僧殘罪。 因建造大精舍而犯三種罪 - 建造時,在行為中犯突吉羅罪;還差一塊未完成時,犯偷蘭遮罪;最後一塊完成時,犯僧殘罪。 因無根據以波羅夷法誹謗比丘而犯三種罪 - 不給機會而想使其失壞而說,犯僧殘罪和突吉羅罪;給機會而想辱罵而說,犯辱罵語罪。 因取某種事由的一點相似處而以波羅夷法誹謗比丘而犯三種罪 - 不給機會而想使其失壞而說,犯僧殘罪和突吉羅罪;給機會而想辱罵而說,犯辱罵語罪。 破僧比丘經三次勸告不捨棄而犯三種罪 - 在宣佈時,犯突吉羅罪;在兩次羯磨時,犯偷蘭遮罪;在羯磨結束時,犯僧殘罪。 追隨破僧者的比丘們經三次勸告不捨棄而犯三種罪 - 在宣佈時,犯突吉羅罪;在兩次羯磨時,犯偷蘭遮罪;在羯磨結束時,犯僧殘罪。 惡語比丘經三次勸告不捨棄而犯三種罪 - 在宣佈時,犯突吉羅罪;在兩次羯磨時,犯偷蘭遮罪;在羯磨結束時,犯僧殘罪。 敗壞居士信心的比丘經三次勸告不捨棄而犯三種罪 - 在宣佈時,犯突吉羅罪;在兩次羯磨時,犯偷蘭遮罪;在羯磨結束時,犯僧殘罪...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯幾種罪?因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯一種罪。突吉羅罪 - 因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯這一種罪。 已犯罪品已結束第二。 違

  1. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ siyā ācāravipattiṃ…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajati – ācāravipattiṃ.

Vipattivāro niṭṭhito tatiyo.

  1. Saṅgahitavāro

  2. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā – dukkaṭāpattikkhandhena.

Saṅgahitavāro niṭṭhito catuttho.

  1. Samuṭṭhānavāro

  2. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo.

  1. Adhikaraṇavāro

  2. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ.

Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho.

  1. Samathavāro

  2. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca; siyā sammukhāvinayena tiṇavatthārakena ca…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti.

Samathavāro niṭṭhito sattamo.

  1. Samuccayavāro

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 因行淫而犯的罪屬於四種違犯中的幾種違犯?因行淫而犯的罪屬於四種違犯中的兩種違犯 - 或屬於戒違犯,或屬於行為違犯...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯的罪屬於四種違犯中的幾種違犯?因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯的罪屬於四種違犯中的一種違犯 - 行為違犯。 違犯品已結束第三。 攝品 因行淫而犯的罪屬於七種罪聚中的幾種罪聚所攝?因行淫而犯的罪屬於七種罪聚中的四種罪聚所攝 - 或屬於波羅夷罪聚,或屬於偷蘭遮罪聚,或屬於波逸提罪聚,或屬於突吉羅罪聚...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯的罪屬於七種罪聚中的幾種罪聚所攝?因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯的罪屬於七種罪聚中的一種罪聚所攝 - 突吉羅罪聚。 攝品已結束第四。 等起品 因行淫而犯的罪從六種等起中以幾種等起而等起?因行淫而犯的罪從六種等起中以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯的罪從六種等起中以幾種等起而等起?因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯的罪從六種等起中以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起...。 等起品已結束第五。 諍事品 因行淫而犯的罪屬於四種諍事中的哪種諍事?因行淫而犯的罪屬於四種諍事中的犯罪諍事...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯的罪屬於四種諍事中的哪種諍事?因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯的罪屬於四種諍事中的犯罪諍事。 諍事品已結束第六。 止息品 因行淫而犯的罪以七種止息中的幾種止息而止息?因行淫而犯的罪以七種止息中的三種止息而止息 - 或以現前調伏和自白作持,或以現前調伏和草覆地...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯的罪以七種止息中的幾種止息而止息?因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯的罪以七種止息中的三種止息而止息 - 或以現前調伏和自白作持,或以現前調伏和草覆地。 止息品已結束第七。 總攝品

  1. Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Akkhāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti thullaccayassa; vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ paveseti, āpatti dukkaṭassa; jatumaṭṭhake pācittiyaṃ – methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ, tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ – anādariyaṃ paṭicca udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karaṇapaccayā imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajati? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajati – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā – dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti.

Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo.

Aṭṭhapaccayavārā niṭṭhitā.

Mahāvibhaṅge soḷasamahāvārā niṭṭhitā.

Bhikkhuvibhaṅgamahāvāro niṭṭhito.

Bhikkhunīvibhaṅgo

  1. Katthapaññattivāro

  2. Pārājikakaṇḍaṃ

  3. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhunīnaṃ pañcamaṃ pārājikaṃ kattha paññattaṃ? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti? Sabbatthapaññatti, padesapaññatti? Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññatti? Ekatopaññatti, ubhatopaññatti? Catunnaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ? Katamena uddesena uddesaṃ āgacchati? Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipatti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Ko tattha vinayo? Ko tattha abhivinayo? Kiṃ tattha pātimokkhaṃ? Kiṃ tattha adhipātimokkhaṃ? Kā vipatti? Kā sampatti? Kā paṭipatti? Kati atthavase paṭicca bhagavatā bhikkhunīnaṃ pañcamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ? Kā sikkhanti? Kā sikkhitasikkhā? Kattha ṭhitaṃ? Kā dhārenti? Kassa vacanaṃ? Kenābhatanti?

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 因行淫而犯幾種罪?因行淫而犯四種罪。在未腐爛的屍體上行淫,犯波羅夷罪;在大部分已腐爛的屍體上行淫,犯偷蘭遮罪;將生殖器插入圓形口中不及一指節,犯突吉羅罪;在樹脂製成的假陰道中,犯波逸提罪 - 因行淫而犯這四種罪。這些罪屬於四種違犯中的幾種違犯?屬於七種罪聚中的幾種罪聚所攝?從六種等起中以幾種等起而等起?屬於四種諍事中的哪種諍事?以七種止息中的幾種止息而止息?這些罪屬於四種違犯中的兩種違犯 - 或屬於戒違犯,或屬於行為違犯。屬於七種罪聚中的四種罪聚所攝 - 或屬於波羅夷罪聚,或屬於偷蘭遮罪聚,或屬於波逸提罪聚,或屬於突吉羅罪聚。從六種等起中以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起。屬於四種諍事中的犯罪諍事。以七種止息中的三種止息而止息 - 或以現前調伏和自白作持,或以現前調伏和草覆地...。 因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯幾種罪?因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯一種罪。突吉羅罪 - 因不恭敬而在水中大小便或吐痰而犯這一種罪。這罪屬於四種違犯中的幾種違犯?屬於七種罪聚中的幾種罪聚所攝?從六種等起中以幾種等起而等起?屬於四種諍事中的哪種諍事?以七種止息中的幾種止息而止息?這罪屬於四種違犯中的一種違犯 - 行為違犯。屬於七種罪聚中的一種罪聚所攝 - 突吉羅罪聚。從六種等起中以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起。屬於四種諍事中的犯罪諍事。以七種止息中的三種止息而止息 - 或以現前調伏和自白作持,或以現前調伏和草覆地。 總攝品已結束第八。 八緣品已結束。 大分別中十六大品已結束。 比丘分別大品已結束。 比丘尼分別 何處制定品 波羅夷品 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者為比丘尼制定的第五波羅夷罪在何處制定?針對誰?因何事?有制定、隨制定、未生制定嗎?是普遍制定還是區域性制定?是共通制定還是不共通制定?是一邊制定還是兩邊制定?屬於四種波羅提木叉誦中的哪一種,包含在哪裡?以哪種誦來誦?屬於四種違犯中的哪種違犯?屬於七種罪聚中的哪種罪聚?從六種等起中以幾種等起而等起?屬於四種諍事中的哪種諍事?以七種止息中的幾種止息而止息?其中的律是什麼?其中的增上律是什麼?其中的波羅提木叉是什麼?其中的增上波羅提木叉是什麼?什麼是違犯?什麼是成就?什麼是行道?世尊基於幾種理由為比丘尼制定第五波羅夷罪?誰學習?誰已學習?在何處確立?誰持守?是誰的言教?由誰傳來?

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhunīnaṃ pañcamaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sundarīnandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti anupaññatti anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti , padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Pārājikāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhāne samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti? Dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṃ tattha pātimokkhaṃ, kiṃ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṃ, vibhatti adhipātimokkhaṃ. Kā vipattīti? Asaṃvaro vipatti. Kā sampattīti ? Saṃvaro sampatti. Kā paṭipattīti? Na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu. [a. ni. 10.31] Kati atthavase paṭicca bhagavatā bhikkhunīnaṃ pañcamaṃ pārājikaṃ paññattanti? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā bhikkhunīnaṃ pañcamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ – saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ bhikkhunīnaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunīnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Kā sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇikā ca sikkhanti. Kā sikkhitasikkhāti? Arahantiyo [arahantā (ka.)] sikkhitasikkhā. Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmāsu ṭhitaṃ. Kā dhārentīti? Yāsaṃ vattati tā dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye.

Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā;

Bhaddanāmo ca paṇḍito.

Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā;

Vinayaṃ te vācayiṃsu, piṭakaṃ tambapaṇṇiyā.

Nikāye pañca vācesuṃ, satta ceva pakaraṇe;

Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito.

Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako;

Dīghasumano ca paṇḍito.

Punadeva kāḷasumano, nāgatthero ca buddharakkhito;

Tissatthero ca medhāvī, devatthero ca paṇḍito.

Punadeva sumano medhāvī, vinaye ca visārado;

Bahussuto cūḷanāgo, gajova duppadhaṃsiyo.

Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe sādhupūjito;

Tassa sisso mahāpañño, khemanāmo tipeṭako.

Dīpe tārakarājāva paññāya atirocatha;

Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī.

Punadeva sumano medhāvī, pupphanāmo bahussuto;

Mahākathī mahāsivo, piṭake sabbattha kovido.

Punadeva upāli medhāvī, vinaye ca visārado;

Mahānāgo mahāpañño, saddhammavaṃsakovido.

Punadeva abhayo medhāvī, piṭake sabbattha kovido;

Tissatthero ca medhāvī, vinaye ca visārado.

Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto;

Sāsanaṃ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito.

Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṃsakovido.

Cūḷadevo ca medhāvī, vinaye ca visārado;

Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido.

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者為比丘尼制定的第五波羅夷罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對孫陀利難陀(Sundarīnandā)比丘尼。因何事?孫陀利難陀比丘尼有慾望而允許有慾望的男人身體相觸,因此事。有制定、隨制定、未生制定嗎?一制定。其中無隨制定和未生制定。是普遍制定還是區域性制定?普遍制定。是共通制定還是不共通制定?不共通制定。是一邊制定還是兩邊制定?一邊制定。屬於四種波羅提木叉誦中的哪一種,包含在哪裡?屬於序分,包含在序分中。以哪種誦來誦?以第二種誦來誦。屬於四種違犯中的哪種違犯?戒違犯。屬於七種罪聚中的哪種罪聚?波羅夷罪聚。從六種等起中以幾種等起而等起?以一種等起而等起 - 從身和心等起,不從語等起。屬於四種諍事中的哪種諍事?犯罪諍事。以七種止息中的幾種止息而止息?以兩種止息而止息 - 現前調伏和自白作持。其中的律是什麼,其中的增上律是什麼?制定是律,分別是增上律。其中的波羅提木叉是什麼,其中的增上波羅提木叉是什麼?制定是波羅提木叉,分別是增上波羅提木叉。什麼是違犯?不防護是違犯。什麼是成就?防護是成就。什麼是行道?終生乃至命終受持學處:"我不會做這樣的事"。世尊基於幾種理由為比丘尼制定第五波羅夷罪?世尊基於十種理由為比丘尼制定第五波羅夷罪 - 爲了僧團的優良,爲了僧團的安樂,爲了制伏惡比丘尼,爲了善比丘尼的安住,爲了防護現法的漏,爲了斷除來世的漏,爲了令未信者生信,爲了令已信者增長信心,爲了正法久住,爲了攝受律。誰學習?有學和善凡夫學習。誰已學習?阿羅漢已學習。在何處確立?確立於樂學者中。誰持守?對誰有效者持守。是誰的言教?是世尊、阿羅漢、正等正覺者的言教。由誰傳來?由師徒相傳 - 優波離、陀娑迦、 蘇那迦、悉伽婆、 目犍連子帝須為第五, 這些人在閻浮洲。 之後是摩哂陀、伊提耶、 郁帝耶、參婆羅、 以及賢明的跋陀那摩。 這些大智慧龍象, 從閻浮提來到這裡, 他們教誦律藏, 三藏在銅色洲。 他們教誦五部, 以及七論; 之後是有智慧的阿利吒、 賢明的帝須達多。 精通的迦羅須摩那、 長老長名、 以及賢明的長鬚摩那。 又有迦羅須摩那、 長老那伽、佛護、 有智慧的帝須長老、 以及賢明的提婆長老。 又有有智慧的須摩那, 精通律藏; 多聞的小那伽, 如象難以動搖。 名為法護, 在羅哈那受到善良尊敬; 他的弟子大智慧, 名為克瑪那,通三藏。 在島上如星王, 以智慧極其光耀; 有智慧的優波帝須、 大說法者弗沙提婆。 又有有智慧的須摩那、 多聞的花名; 大說法者大悉婆, 通曉一切藏。 又有有智慧的優波離, 精通律藏; 大智慧的大那伽, 通曉正法傳承。 又有有智慧的無畏, 通曉一切藏; 有智慧的帝須長老, 精通律藏。 他的弟子大智慧, 多聞的花名; 守護教法, 確立于閻浮提。 有智慧的小無畏, 精通律藏; 有智慧的帝須長老, 通曉正法傳承。 有智慧的小提婆, 精通律藏; 有智慧的悉婆長老, 通曉一切律。 這些大智慧龍象, 精通律藏通達道, 在獅子洲宣說律, 三藏在銅色洲。

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhunīnaṃ chaṭṭhaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannaṃ bhikkhuniṃ nevattanā paṭicodesi gaṇassa ārocesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  2. Bhikkhunīnaṃ sattamaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ anuvatti, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

  3. Bhikkhunīnaṃ aṭṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Aṭṭha pārājikā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Methunādinnādānañca , manussaviggahuttari;

Kāyasaṃsaggaṃ chādeti, ukkhittā aṭṭha vatthukā;

Paññāpesi mahāvīro, chejjavatthū asaṃsayāti.

  1. Saṅghādisesakaṇḍaṃ

  2. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṃ karontiyā saṅghādiseso kattha paññatto? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ…pe… kenābhatanti?

  3. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṃ karontiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī ussayavādikā vihari, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ . Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Tatiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādisesāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe… kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. …pe…;

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

  1. Coriṃ vuṭṭhāpentiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī coriṃ vuṭṭhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

  2. Ekāya gāmantaraṃ gacchantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī ekā gāmantaraṃ gacchi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, tisso anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者為比丘尼制定的第六波羅夷罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼明知一位比丘尼犯了波羅夷罪,既不自己指責也不告訴僧團,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 從身、語和心等起...。 為比丘尼制定的第七波羅夷罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼追隨被和合僧團擯出的阿利吒比丘,他曾是馴鷹者,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 放棄責任...。 為比丘尼制定的第八波羅夷罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼完成了第八事,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 放棄責任...。 八波羅夷已結束。 其摘要: 淫、不與取、殺人、上人法、 身體相觸、隱藏、被擯出、八事; 大英雄制定,確實是斷頭事。 僧殘品 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者為訴訟好爭論的比丘尼制定的僧殘罪在何處制定?針對誰?因何事...由誰傳來? 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者為訴訟好爭論的比丘尼制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼住於好爭論,因此事。有制定、隨制定、未生制定嗎?一制定。其中無隨制定和未生制定。是普遍制定還是區域性制定?普遍制定。是共通制定還是不共通制定?不共通制定。是一邊制定還是兩邊制定?一邊制定。屬於四種波羅提木叉誦中的哪一種,包含在哪裡?屬於序分,包含在序分中。以哪種誦來誦?以第三種誦來誦。屬於四種違犯中的哪種違犯?戒違犯。屬於七種罪聚中的哪種罪聚?僧殘罪聚。從六種等起中以幾種等起而等起?以兩種等起而等起 - 或從身和語等起,不從心等起;或從身、語和心等起...由誰傳來?由師徒相傳 - 優波離、陀娑迦、 蘇那迦、悉伽婆、 目犍連子帝須為第五, 這些人在閻浮洲。... 這些大智慧龍象, 精通律藏通達道, 在獅子洲宣說律, 三藏在銅色洲。 為度盜賊出家的比丘尼制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼度盜賊出家,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起 - 或從語和心等起,不從身等起;或從身、語和心等起...。 為獨自往他村的比丘尼制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼獨自往他村,因此事。一制定,三隨制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 如第一波羅夷...。

  1. Samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osārentiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāresi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

  2. Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sundarīnandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato āmisaṃ paṭiggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

  3. 『『Kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā』』ti uyyojentiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ arabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī –『『kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā』』ti uyyojesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

  4. Kupitāya anattamanāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kupitā anattamanā evaṃ avaca – 『『buddhaṃ paccācikkhāmi, dhammaṃ paccācikkhāmi, saṅghaṃ paccācikkhāmi, sikkhaṃ paccācikkhāmī』』ti, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

  5. Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṃ avaca – 『『chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo』』ti, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

  6. Saṃsaṭṭhānaṃ bhikkhunīnaṃ yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantīnaṃ saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo saṃsaṭṭhā vihariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

  7. 『『Saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharitthā』』ti uyyojentiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī – 『『saṃsaṭṭhāva ayye, tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharitthā』』ti uyyojesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Dasa saṅghādisesā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Ussayacori gāmantaṃ, ukkhittaṃ khādanena ca;

Kiṃ te kupitā kismiñci, saṃsaṭṭhā ñāyate dasāti.

  1. Nissaggiyakaṇḍaṃ

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為不請示作事僧團、不知僧團的意願而攝受被和合僧團依法、依律、依師教擯出的比丘尼的比丘尼制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼不請示作事僧團、不知僧團的意願而攝受被和合僧團依法、依律、依師教擯出的比丘尼,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 放棄責任...。 為有慾望的比丘尼從有慾望的男人手中親自接受硬食或軟食而食用的比丘尼制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對孫陀利難陀比丘尼。因何事?孫陀利難陀比丘尼有慾望而從有慾望的男人手中接受食物,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 如第一波羅夷...。 為勸說"大姐,這個男人對你有慾望或無慾望有什麼關係呢,因為你是無慾望的!來吧,大姐,這個男人給你的硬食或軟食,你親自接受后吃或食用吧"的比丘尼制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼勸說"大姐,這個男人對你有慾望或無慾望有什麼關係呢,因為你是無慾望的!來吧,大姐,這個男人給你的硬食或軟食,你親自接受后吃或食用吧",因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為忿怒不悅的比丘尼經三次勸告不捨棄的比丘尼制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對旃荼迦利比丘尼。因何事?旃荼迦利比丘尼忿怒不悅而如此說:"我捨棄佛,我捨棄法,我捨棄僧,我捨棄學",因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 放棄責任...。 為在某諍事中被判敗訴的比丘尼經三次勸告不捨棄的比丘尼制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對旃荼迦利比丘尼。因何事?旃荼迦利比丘尼在某諍事中被判敗訴,忿怒不悅而如此說:"比丘尼們隨欲而行,隨嗔而行,隨癡而行,隨怖而行",因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 放棄責任...。 為交往密切的比丘尼們經三次勸告不捨棄的比丘尼制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼交往密切而住,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 放棄責任...。 為勸說"大姐們,你們要交往密切而住。不要分開而住"的比丘尼經三次勸告不捨棄的比丘尼制定的僧殘罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼勸說"大姐們,你們要交往密切而住。不要分開而住",因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起 - 放棄責任...。 十僧殘已結束。 其摘要: 爭論、盜賊、他村、被擯出、食物、 "有什麼關係"、忿怒、某諍事、交往密切,十條可知。 舍懺品

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pattasannicayaṃ karontiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo pattasannicayaṃ akaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

Akālacīvaraṃ 『『kālacīvara』』nti adhiṭṭhahitvā bhājāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī akālacīvaraṃ 『『kālacīvara』』nti adhiṭṭhahitvā bhājāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindantiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ katthaṃ paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti ? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṃ cetāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṃ cetāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṃ cetāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṃ cetāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者為積存缽的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼積存缽,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起 - 如迦提那...。 為將非時衣決意為"時衣"而分配的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼將非時衣決意為"時衣"而分配,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為與比丘尼交換衣后奪回的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼與比丘尼交換衣后奪回,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為乞求某物后又乞求另一物的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼乞求某物后又乞求另一物,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 為使人買某物后又使人買另一物的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼使人買某物后又使人買另一物,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 為用指定某用途、某目的的僧團資具使人買其他物的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼用指定某用途、某目的的僧團資具使人買其他物,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 為用指定某用途、某目的的僧團資具,以自行乞求的方式使人買其他物的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼用指定某用途、某目的的僧團資具,以自行乞求的方式使人買其他物,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 為用指定某用途、某目的的大眾資具使人買其他物的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼用指定某用途、某目的的大眾資具使人買其他物,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 為用指定某用途、某目的的大眾資具,以自行乞求的方式使人買其他物的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼用指定某用途、某目的的大眾資具,以自行乞求的方式使人買其他物,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṃ cetāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Atirekacatukkaṃsaparamaṃ garupāvuraṇaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī rājānaṃ kambalaṃ viññāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Atirekaaḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ lahupāvuraṇaṃ cetāpentiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī rājānaṃ khomaṃ viññāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe….

Dvādasa nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Pattaṃ akālaṃ kālañca, parivatte ca viññāpe;

Cetāpetvā aññadatthi, saṅghikañca mahājanikaṃ;

Saññācikā puggalikā, catukkaṃsaḍḍhateyyakāti.

  1. Pācittiyakaṇḍaṃ

  2. Lasuṇavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為用指定某用途、某目的的個人資具,以自行乞求的方式使人買其他物的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼用指定某用途、某目的的個人資具,以自行乞求的方式使人買其他物,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 為使人買價值超過四迦利沙波那的重外衣的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼向國王乞求毛毯,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 為使人買價值超過兩個半迦利沙波那的輕外衣的比丘尼制定的舍懺罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼向國王乞求亞麻布,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 十二舍懺罪已結束。 其摘要: 缽、非時、時衣、交換、乞求、 使人買、指定用途、僧團、大眾、 自行乞求、個人、四迦利沙波那、兩個半迦利沙波那。 波逸提品 蒜品

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena lasuṇaṃ khādantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī na mattaṃ jānitvā lasuṇaṃ harāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake…pe….

Sambādhe lomaṃ saṃharāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo sambādhe lomaṃ saṃharāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Talaghātake pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Dve bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti ? Dve bhikkhuniyo talaghātakaṃ akaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

Jatumaṭṭhake pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī jatumaṭṭhakaṃ ādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

Atirekadvaṅgulapabbaparamaṃ udakasuddhikaṃ ādiyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī atigambhīraṃ udakasuddhikaṃ ādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

Bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena ca vidhūpanena ca upatiṭṭhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe [tirokuḍḍe (sī. syā.)] chaḍḍentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī uccāraṃ [uccārampi passāvampi saṅkārampi vighāsampi (ka.)] tirokuṭṭe chaḍḍesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā harite chaḍḍentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo uccārampi passāvampi saṅkārampi vighāsampi harite chaḍḍesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gacchantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo naccampi gītampi vāditampi dassanāya agamaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Lasuṇavaggo paṭhamo.

  1. Rattandhakāravaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者為食用蒜的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼不知適量而使人取蒜,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為使人除去隱密處毛的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼使人除去隱密處毛,因此事。一制定。從六種等起中以四種等起而等起...。 為拍擊陰部的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對兩位比丘尼。因何事?兩位比丘尼拍擊陰部,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,如第一波羅夷...。 為使用樹脂製成的假陰道的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼使用樹脂製成的假陰道,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,如第一波羅夷...。 為使用超過兩指節長的水凈器的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在釋迦族中制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼使用過深的水凈器,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,如第一波羅夷...。 為在比丘進食時以水或扇子侍候的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼在比丘進食時以水和扇子侍候,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為乞求生谷后食用的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼乞求生谷后食用,因此事。一制定。從六種等起中以四種等起而等起...。 為將大便、小便、垃圾或殘食扔過墻外的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼將大便扔過墻外,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 為將大便、小便、垃圾或殘食扔在綠地上的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼將大便、小便、垃圾、殘食扔在綠地上,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 為前往觀看舞蹈、歌唱或音樂的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼前往觀看舞蹈、歌唱、音樂,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 蒜品第一。 夜暗品

  1. Rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – theyyasatthake…pe….

Paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – theyyasatthake…pe….

Ajjhokāse purisena saddhiṃ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti ? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – theyyasatthake…pe….

Rathikā vā [rathiyāya vā (ka.)] byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṃ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – theyyasatthake…pe….

Purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkamantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkāmi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

Pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

Vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṃ santharitvā abhinisīdiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

Duggahitena dūpadhāritena paraṃ ujjhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṃ ujjhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Attānaṃ vā paraṃ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī attānampi parampi nirayenapi brahmacariyenapi abhisapi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Rattandhakāravaggo dutiyo.

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為在夜暗無燈處與男人一對一站立的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼在夜暗無燈處與男人一對一站立,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如偷盜...。 為在隱蔽處與男人一對一站立的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼在隱蔽處與男人一對一站立,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如偷盜...。 為在露天處與男人一對一站立的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼在露天處與男人一對一站立,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如偷盜...。 為在街道、十字路口或岔路口與男人一對一站立的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼在街道、十字路口、岔路口與男人一對一站立,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如偷盜...。 為午前前往俗家坐下後不告知主人而離開的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼午前前往俗家坐下後不告知主人而離開,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如迦提那...。 為午後前往俗家不告知主人而坐下的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼午後前往俗家不告知主人而坐下,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如迦提那...。 為非時前往俗家不告知主人而鋪設或使人鋪設臥具並坐下的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼非時前往俗家不告知主人而鋪設臥具並坐下,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如迦提那...。 為因誤解誤記而誹謗他人的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼因誤解誤記而誹謗他人,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為以地獄或梵行咒罵自己或他人的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對旃荼迦利比丘尼。因何事?旃荼迦利比丘尼以地獄和梵行咒罵自己和他人,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為打自己而哭泣的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對旃荼迦利比丘尼。因何事?旃荼迦利比丘尼打自己而哭泣,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。 夜暗品第二。

  1. Nahānavaggo

  2. Naggāya nahāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo naggā nahāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Pamāṇātikkantaṃ udakasāṭikaṃ kārāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo appamāṇikāyo udakasāṭikāyo dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā neva sibbentiyā na sibbāpanāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbāpetvā neva sibbesi na sibbāpanāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhikkhunīnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake…pe….

Cīvarasaṅkamanīyaṃ dhārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī aññatarāya bhikkhuniyā cīvaraṃ anāpucchā pārupi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

Gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti. Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṃ dentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī agārikassa samaṇacīvaraṃ adāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Nahānavaggo tatiyo.

  1. Tuvaṭṭavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 沐浴品 為裸體沐浴的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼裸體沐浴,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為製作超過規定尺寸的浴衣的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼穿著不合規定尺寸的浴衣,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 為拆開或使人拆開比丘尼的衣服后既不縫製也不努力使人縫製的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼使人拆開比丘尼的衣服后既不縫製也不努力使人縫製,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。 為超過五日不穿僧伽梨的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼將衣服放在比丘尼手中后只穿內衣和上衣就出游,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如迦提那...。 為穿用應轉讓的衣服的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼未經另一位比丘尼允許就穿用她的衣服,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如迦提那...。 為阻礙僧團獲得衣服的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼阻礙僧團獲得衣服,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為阻止如法分配衣服的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼阻止如法分配衣服,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為將沙門衣給予在家人、遊行者或女遊行者的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼將沙門衣給予在家人,因此事。一制定。從六種等起中以六種等起而等起...。 為因期待得到更好的衣服而錯過衣時的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼因期待得到更好的衣服而錯過衣時,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為阻止如法收取迦提那的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼阻止如法收取迦提那,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 沐浴品第三。 同住品

  1. Dvinnaṃ bhikkhunīnaṃ ekamañce tuvaṭṭentīnaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Dvinnaṃ bhikkhunīnaṃ ekattharaṇapāvuraṇe tuvaṭṭentīnaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Dukkhitaṃ sahajīviniṃ neva upaṭṭhentiyā na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dukkhitaṃ sahajīviniṃ neva upaṭṭhesi na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitāya anattamanāya nikkaḍḍhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Saṃsaṭṭhāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī saṃsaṭṭhā vihari, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāya cārikaṃ carantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāyo cārikaṃ cariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāya cārikaṃ carantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāyo cārikaṃ cariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Antovassaṃ cārikaṃ carantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo antovassaṃ cārikaṃ cariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Vassaṃvuṭṭhāya [vassaṃvutthāya (sī. syā.)] bhikkhuniyā cārikaṃ na pakkamantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vassaṃvuṭṭhā cārikaṃ na pakkamiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

Tuvaṭṭavaggo catuttho.

  1. Cittāgāravaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為兩位比丘尼同睡一床的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼兩人同睡一床,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為兩位比丘尼同用一床單一被的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼兩人同用一床單一被,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為故意使比丘尼不安的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼故意使比丘尼不安,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為既不照顧生病的同住者也不努力使人照顧的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼既不照顧生病的同住者也不努力使人照顧,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。 為給比丘尼住處后忿怒不悅而驅逐的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼給比丘尼住處后忿怒不悅而驅逐,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為交往密切的比丘尼經三次勸告不捨棄的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對旃荼迦利比丘尼。因何事?旃荼迦利比丘尼交往密切而住,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。 為在國內被認為有危險有恐怖的地方無同伴而遊行的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼在國內被認為有危險有恐怖的地方無同伴而遊行,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為在國外被認為有危險有恐怖的地方無同伴而遊行的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼在國外被認為有危險有恐怖的地方無同伴而遊行,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為在雨安居期間遊行的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼在雨安居期間遊行,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為雨安居結束后不出游的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼雨安居結束后不出游,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,如第一波羅夷...。 同住品第四。 畫堂品

  1. Rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā ārāmaṃ vā uyyānaṃ vā pokkharaṇiṃ vā dassanāya gacchantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo rājāgārampi cittāgārampi dassanāya agamaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo āsandimpi pallaṅkampi paribhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Suttaṃ kantantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaṃ kantiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Gihiveyyāvaccaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaṃ akaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Bhikkhuniyā 『『ehāyye imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī』』ti vuccamānāya 『『sādhū』』ti paṭissuṇitvā neva vūpasamentiyā na vūpasamāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā – 『『ehāyye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī』』ti vuccamānā 『『sādhū』』ti paṭissuṇitvā neva vūpasamesi na vūpasamāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī agārikassa sahatthā khādanīyampi bhojanīyampi adāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

Āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkamantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkāmi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

Tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – padasodhamme…pe….

Tiracchānavijjaṃ vācentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti. Chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṃ vācesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – padasodhamme…pe….

Cittāgāravaggo pañcamo.

  1. Ārāmavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為前往觀看王宮、畫堂、園林、庭園或蓮池的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼前往觀看王宮和畫堂,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為使用高床或寬大床的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼使用高床和寬大床,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為紡線的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼紡線,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為做在家人的工作的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼做在家人的工作,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為比丘尼被告知"尊者,請來平息這個諍事"而回答"好的"后既不平息也不努力使人平息的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼被比丘尼告知"尊者,請來平息這個諍事"而回答"好的"后既不平息也不努力使人平息,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。 為親手給予在家人、遊行者或女遊行者硬食或軟食的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼親手給予在家人硬食和軟食,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為不捨棄住處衣而使用的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼不捨棄住處衣而使用,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如迦提那...。 為不捨棄住處而出遊的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼不捨棄住處而出遊,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如迦提那...。 為學習畜生明的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼學習畜生明,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如逐字誦法...。 為教授畜生明的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼教授畜生明,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如逐字誦法...。 畫堂品第五。 園林品

  1. Jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā pavisantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ārāmaṃ anāpucchā pavisiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Bhikkhuṃ akkosantiyā paribhāsantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo āyasmantaṃ upāliṃ akkosiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Caṇḍīkatāya gaṇaṃ paribhāsantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī caṇḍīkatāya gaṇaṃ paribhāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Nimantitāya vā pavāritāya vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā aññatra bhuñjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhuttāviniyo pavāritā aññatra bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Kulaṃ maccharāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī kulaṃ maccharāyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Abhikkhuke āvāse vassaṃ vasantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti ? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo abhikkhuke āvāse vassaṃ vasiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Vassaṃvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vassaṃvuṭṭhā bhikkhusaṅghaṃ [bhikkhunisaṃghe (ka.)] na pavāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Ovādāya vā saṃvāsāya vā na gacchantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaṃ na gacchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

Uposathampi na pucchantiyā ovādampi na yācantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo uposathampi na pucchiṃsu ovādampi na yāciṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ [ruhitaṃ (sī. syā.)] vā anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā purisena saddhiṃ ekenekāya bhedāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ purisena saddhiṃ ekenekā bhedāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

Ārāmavaggo chaṭṭho.

  1. Gabbhinīvaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為明知有比丘而未經允許進入園林的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼未經允許進入園林,因此事。一制定,兩次補充制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。 為辱罵、責備比丘的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在毗舍離制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼辱罵尊者優波離,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為憤怒而責備僧團的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼憤怒而責備僧團,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為受邀請或已滿足后在他處食用硬食或軟食的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼已用餐滿足后在他處食用,因此事。一制定。從六種等起中以四種等起而等起...。 為吝惜俗家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼吝惜俗家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為在無比丘的住處度過雨安居的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼在無比丘的住處度過雨安居,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為雨安居結束后不在兩部僧團中以三事自恣的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼雨安居結束后不在比丘僧團中自恣,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。 為不前往接受教誡或共住的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在釋迦族中制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼不前往接受教誡,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,如第一波羅夷...。 為既不問布薩也不請求教誡的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼既不問布薩也不請求教誡,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。 為未告知僧團或僧眾而與男子一對一切開腋下生的腫瘤或傷口的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼與男子一對一切開腋下生的腫瘤,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如迦提那...。 園林品第六。 孕婦品

  1. Gabbhiniṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gabbhiniṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Pāyantiṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo pāyantiṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpesuṃ , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇhantiyā na anuggaṇhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggahesi na anuggaṇhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandhiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

Sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsentiyā na vūpakāsāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsesi na vūpakāsāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Gabbhinivaggo sattamo.

  1. Kumārībhūtavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為度孕婦出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度孕婦出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度哺乳婦出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度哺乳婦出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度未在六法中學習兩年的式叉摩那出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度未在六法中學習兩年的式叉摩那出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度已在六法中學習兩年但未經僧團認可的式叉摩那出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度已在六法中學習兩年但未經僧團認可的式叉摩那出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度未滿十二歲的已婚女子出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度未滿十二歲的已婚女子出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度已滿十二歲但未在六法中學習兩年的已婚女子出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度已滿十二歲但未在六法中學習兩年的已婚女子出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度已滿十二歲且已在六法中學習兩年但未經僧團認可的已婚女子出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度已滿十二歲且已在六法中學習兩年但未經僧團認可的已婚女子出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度同住者出家后兩年內既不教導也不使人教導的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼度同住者出家后兩年內既不教導也不使人教導,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。 為不隨從已度出家的和尚尼兩年的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼不隨從已度出家的和尚尼兩年,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,如第一波羅夷...。 為度同住者出家后既不使其離開也不使人使其離開的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼度同住者出家后既不使其離開也不使人使其離開,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。 孕婦品第七。 童女品

  1. Ūnavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Ūnadvādasavassāya vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnadvādasavassā vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Paripuṇṇadvādasavassāya saṅghena asammatāya vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – dutiyapārājike…pe….

『『Alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā』』ti vuccamānāya 『『sādhū』』ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī 『『alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā』』ti vuccamānā 『『sādhū』』ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Sikkhamānaṃ – 『『sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī』』ti vatvā neva vuṭṭhāpentiyā na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṃ – 『『sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī』』ti vatvā neva vuṭṭhāpesi na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ akāsi , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Sikkhamānaṃ – 『『sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī』』ti vatvā neva vuṭṭhāpentiyā na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṃ – 『『sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī』』ti vatvā neva vuṭṭhāpesi na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為度未滿二十歲的童女出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度未滿二十歲的童女出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度已滿二十歲但未在六法中學習兩年的童女出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度已滿二十歲但未在六法中學習兩年的童女出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度已滿二十歲且已在六法中學習兩年但未經僧團認可的童女出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度已滿二十歲且已在六法中學習兩年但未經僧團認可的童女出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度未滿十二歲的比丘尼出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度未滿十二歲的比丘尼出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度已滿十二歲但未經僧團認可的比丘尼出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼度已滿十二歲但未經僧團認可的比丘尼出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起,如第二波羅夷...。 為被告知"尊者,你已度夠人出家了"而回答"好的"后又抱怨的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對旃荼迦利比丘尼。因何事?旃荼迦利比丘尼被告知"尊者,你已度夠人出家了"而回答"好的"后又抱怨,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為對式叉摩那說"尊者,如果你給我衣服,我就度你出家"后既不度其出家也不努力使其出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼對式叉摩那說"尊者,如果你給我衣服,我就度你出家"后既不度其出家也不努力使其出家,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。 為對式叉摩那說"尊者,如果你隨從我兩年,我就度你出家"后既不度其出家也不努力使其出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼對式叉摩那說"尊者,如果你隨從我兩年,我就度你出家"后既不度其出家也不努力使其出家,因此事。一制定。從六種等起中以一種等起而等起,放棄責任...。

Purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī mātāpitūhipi sāmikenāpi ananuññātaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesi , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Anuvassaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo anuvassaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.

  1. Chattupāhanavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為度與男人交往、與男孩交往、暴躁、憂鬱的式叉摩那出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼度與男人交往、與男孩交往、暴躁、憂鬱的式叉摩那出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為度未經父母或丈夫允許的式叉摩那出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼度未經父母和丈夫允許的式叉摩那出家,因此事。一制定。從六種等起中以四種等起而等起 - 或從語而等起,非從身非從心;或從身和語而等起,非從心;或從語和心而等起,非從身;或從身和語和心而等起...。 為以別住比丘給予同意的方式度式叉摩那出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在王舍城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼以別住比丘給予同意的方式度式叉摩那出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為每年度人出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼每年度人出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 為一年度兩人出家的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼一年度兩人出家,因此事。一制定。從六種等起中以三種等起而等起...。 童女品第八。 傘鞋品

  1. Chattupāhanaṃ dhārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo chattupāhanaṃ dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Yānena yāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Saṅghāṇiṃ dhārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī saṅghāṇiṃ dhāresi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Itthālaṅkāraṃ dhārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo itthālaṅkāraṃ dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Gandhavaṇṇakena nahāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo gandhavaṇṇakena nahāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Vāsitakena piññākena nahāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo vāsitakena piññākena nahāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Bhikkhuniyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhikkhuniyā ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Sikkhamānā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo sikkhamānāya ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Sāmaṇeriyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo sāmaṇeriyā ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Gihiniyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gihiniyā ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ . Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為持傘穿鞋的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼持傘穿鞋,因此事。一制定,一補充制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為乘車的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼乘車,因此事。一制定,一補充制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為穿裙的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼穿裙,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為戴女性飾品的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼戴女性飾品,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為用香料和染料沐浴的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼用香料和染料沐浴,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為用香油渣沐浴的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼用香油渣沐浴,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為使比丘尼為自己按摩和推拿的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼使比丘尼為自己按摩和推拿,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為使式叉摩那為自己按摩和推拿的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼使式叉摩那為自己按摩和推拿,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為使沙彌尼為自己按摩和推拿的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼使沙彌尼為自己按摩和推拿,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為使在家女為自己按摩和推拿的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼使在家女為自己按摩和推拿,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如羊毛...。 為在比丘面前未經允許就坐的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼在比丘面前未經允許就坐,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如迦提那...。

Anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – padasodhamme…pe….

Asaṅkaccikāya [asaṅkacchikāya (syā.)] gāmaṃ pavisantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī asaṅkaccikā gāmaṃ pāvisi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Chattupāhanavaggo navamo.

Navavaggakhuddakā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Lasuṇaṃ saṃhare lomaṃ, talamaṭṭhañca suddhikaṃ;

Bhuñjantāmakadhaññānaṃ, dve vighāsena dassanā.

Andhakāre paṭicchanne, ajjhokāse rathikāya ca;

Pure pacchā vikāle ca, duggahi niraye vadhi.

Naggodakā visibbetvā, pañcāhikaṃ saṅkamanīyaṃ;

Gaṇaṃ vibhaṅgasamaṇaṃ, dubbalaṃ kathinena ca.

Ekamañcattharaṇena, sañcicca sahajīvinī;

Datvā saṃsaṭṭhaanto ca, tirovassaṃ na pakkame.

Rājā āsandi suttañca, gihi vūpasamena ca;

Dade cīvarāvasathaṃ, pariyāpuṇañca vācaye.

Ārāmakkosacaṇḍī ca, bhuñjeyya kulamaccharī;

Vāse pavāraṇovādaṃ, dve dhammā pasākhena ca.

Gabbhī pāyantī cha dhamme, asammatūnadvādasa;

Paripuṇṇañca saṅghena, saha vuṭṭhā cha pañca ca.

Kumārī dve ca saṅghena, dvādasa sammatena ca;

Alaṃ sace ca dvevassaṃ, saṃsaṭṭhā sāmikena ca.

Pārivāsikānuvassaṃ, duve vuṭṭhāpanena ca;

Chattayānena saṅghāṇi, itthālaṅkāravaṇṇake.

Piññākabhikkhunī ceva, sikkhā ca sāmaṇerikā;

Gihi bhikkhussa purato, anokāsaṃ saṅkaccikāti.

Tesaṃ vaggānaṃ uddānaṃ –

Lasuṇandhakārā nhānā, tuvaṭṭā cittagārakā;

Ārāmaṃ gabbhinī ceva, kumārī chattupāhanāti.

  1. Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為未經允許就向比丘提問的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼未經允許就向比丘提問,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起,如逐字誦法...。 為不披肩衣入村的比丘尼制定的波逸提罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼不披肩衣入村,因此事。一制定。從六種等起中以兩種等起而等起 - 或從身而等起,非從語非從心;或從身和心而等起,非從語...。 傘鞋品第九。 九品小戒已結束。 其攝頌: 蒜、收集、毛髮、撫摸、洗凈、 食用生谷、兩種殘食、觀看。 黑暗中、遮蔽處、露天、大路上、 前後、非時、難得、地獄、打擊。 裸體、水、拆開、五日、可移動、 僧團、分別沙門、虛弱、迦提那。 一床鋪、故意、同住者、 給予、交往、不應離開雨安居。 王、高床、紡線、在家人、平息、 給予、衣服住處、學習、教授。 園林、辱罵、暴躁、食用、吝惜俗家、 住處、自恣、教誡、兩法、腋下。 孕婦、哺乳婦、六法、未認可未滿十二歲、 已滿和僧團、共住六五。 童女兩和僧團、十二和認可、 夠了如果和兩年、交往和丈夫。 別住比丘每年、兩人度出家、 傘車裙、女性飾品染料。 油渣比丘尼和、式叉摩那和沙彌尼、 在家女比丘面前、未允許披肩衣。 其品攝頌: 蒜、黑暗、沐浴、你們住、畫堂、 園林、孕婦和、童女、傘鞋。 應悔過法品

  1. Sappiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo sappiṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Telaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo telaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Madhuṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo madhuṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Phāṇitaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo phāṇitaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Macchaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo macchaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Maṃsaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo. Maṃsaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Khīraṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo khīraṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo dadhiṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Aṭṭha pāṭidesanīyā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Sappiṃ telaṃ madhuñceva, phāṇitaṃ macchameva ca;

Maṃsaṃ khīraṃ dadhiñcāpi, viññāpetvāna bhikkhunī;

Pāṭidesanīyā aṭṭha, sayaṃ buddhena desitāti.

Ye sikkhāpadā bhikkhuvibhaṅge vitthāritā te saṃkhittā

Bhikkhunivibhaṅge.

Katthapaññattivāro niṭṭhito paṭhamo.

  1. Katāpattivāro

  2. Pārājikakaṇḍaṃ

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 為乞求酥油后食用的比丘尼制定的應悔過罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼乞求酥油后食用,因此事。一制定,一補充制定。從六種等起中以四種等起而等起...。 為乞求油后食用的比丘尼制定的應悔過罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼乞求油后食用,因此事。一制定,一補充制定。從六種等起中以四種等起而等起...。 為乞求蜂蜜后食用的比丘尼制定的應悔過罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼乞求蜂蜜后食用,因此事。一制定,一補充制定。從六種等起中以四種等起而等起...。 為乞求糖蜜后食用的比丘尼制定的應悔過罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼乞求糖蜜后食用,因此事。一制定,一補充制定。從六種等起中以四種等起而等起...。 為乞求魚后食用的比丘尼制定的應悔過罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼乞求魚后食用,因此事。一制定,一補充制定。從六種等起中以四種等起而等起...。 為乞求肉后食用的比丘尼制定的應悔過罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼乞求肉后食用,因此事。一制定,一補充制定。從六種等起中以四種等起而等起...。 為乞求牛奶后食用的比丘尼制定的應悔過罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼乞求牛奶后食用,因此事。一制定,一補充制定。從六種等起中以四種等起而等起...。 為乞求酸奶后食用的比丘尼制定的應悔過罪在何處制定?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼乞求酸奶后食用,因此事。一制定,一補充制定。從六種等起中以四種等起而等起 - 或從身而等起,非從語非從心;或從身和語而等起,非從心;或從身和心而等起,非從語;或從身和語和心而等起...。 八應悔過罪已結束。 其攝頌: 酥油、油和蜂蜜、糖蜜和魚、 肉、牛奶和酸奶,比丘尼乞求后; 八應悔過罪,佛陀親自製定。 比丘分別中詳述的學處在比丘尼分別中略述。 制定處品第一結束。 犯罪品 波羅夷品

  1. Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī kati āpattiyo āpajjati? Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī tisso āpattiyo āpajjati . Adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa; ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti dukkaṭassa – avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī imā tisso āpattiyo āpajjati.

Vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṃ paṭicchādentī kati āpattiyo āpajjati? Vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṃ paṭicchādentī tisso āpattiyo āpajjati. Jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; ācāravipattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṃ paṭicchādentī imā tisso āpattiyo āpajjati.

Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī kati āpattiyo āpajjati? Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa – ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī imā tisso āpattiyo āpajjati.

Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī kati āpattiyo āpajjati? Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī tisso āpattiyo āpajjati. Purisena – 『『itthannāmaṃ okāsaṃ [itthannāmaṃ gahanaṃ (sī.), itthannāmaṃ gabbhaṃ (syā.)] āgacchā』』ti vuttā gacchati, āpatti dukkaṭassa; purisassa hatthapāsaṃ okkantamatte āpatti thullaccayassa; aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūreti, āpatti pārājikassa – aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī imā tisso āpattiyo āpajjati.

Pārājikā niṭṭhitā.

  1. Saṅghādisesakaṇḍaṃ

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 有欲的比丘尼接受有欲的男子身體接觸犯幾種罪?有欲的比丘尼接受有欲的男子身體接觸犯三種罪。接受抓握腋下以上膝蓋以下,犯波羅夷罪;接受抓握腋下以下膝蓋以上,犯偷蘭遮罪;接受抓握與身體相連的物品,犯突吉羅罪 - 有欲的比丘尼接受有欲的男子身體接觸犯這三種罪。 隱藏罪過的比丘尼隱藏罪過犯幾種罪?隱藏罪過的比丘尼隱藏罪過犯三種罪。明知是波羅夷法而隱藏,犯波羅夷罪;懷疑而隱藏,犯偷蘭遮罪;隱藏行為過失,犯突吉羅罪 - 隱藏罪過的比丘尼隱藏罪過犯這三種罪。 追隨被擯逐者的比丘尼經三次勸告不捨棄犯幾種罪?追隨被擯逐者的比丘尼經三次勸告不捨棄犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯波羅夷罪 - 追隨被擯逐者的比丘尼經三次勸告不捨棄犯這三種罪。 完成第八事項犯幾種罪?完成第八事項犯三種罪。被男子說"來到某處"而去,犯突吉羅罪;進入男子一臂之距,犯偷蘭遮罪;完成第八事項,犯波羅夷罪 - 完成第八事項犯這三種罪。 波羅夷品結束。 僧殘品

  1. Ussayavādikā bhikkhunī aḍḍaṃ karontī tisso āpattiyo āpajjati. Ekassa āroceti, āpatti dukkaṭassa; dutiyassa āroceti, āpatti thullaccayassa; aḍḍapariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Coriṃ vuṭṭhāpentī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Ekā gāmantaraṃ gacchantī tisso āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti saṅghādisesassa .

Samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osārentī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantī tisso āpattiyo āpajjati. 『『Khādissāmi bhuñjissāmī』』ti paṭiggaṇhāti, āpatti thullaccayassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti saṅghādisesassa; udakadantaponaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

『『Kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā』』ti uyyojentī tisso āpattiyo āpajjati. Tassā vacanena khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa; bhojanapariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Kupitā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā ; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Saṃsaṭṭhā bhikkhuniyo yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyo tisso āpattiyo āpajjanti. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

『『Saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharitthā』』ti uyyojentī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Saṅghādisesā niṭṭhitā.

  1. Nissaggiyakaṇḍaṃ

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 訴訟的比丘尼提起訴訟犯三種罪。告知一人,犯突吉羅罪;告知第二人,犯偷蘭遮罪;訴訟結束時,犯僧殘罪。 度盜賊出家的比丘尼犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 獨自前往村落間的比丘尼犯三種罪。前往時犯突吉羅罪;越過圍墻第一隻腳犯偷蘭遮罪;越過第二隻腳犯僧殘罪。 未告知執行僧團、未知僧團的意願就恢復和合僧團依法、依律、依師教擯逐的比丘尼的比丘尼犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 有欲的比丘尼親手接受有欲的男子的硬食或軟食后食用犯三種罪。"我將吃、我將食用"而接受時犯偷蘭遮罪;每次吞嚥犯僧殘罪;接受漱口水犯突吉羅罪。 勸說"尊者,這個男子對你做什麼,不管他有欲或無慾,因為你是無慾的!來吧,尊者,這個男子給你的硬食或軟食,你親手接受后吃或食用吧"的比丘尼犯三種罪。因她的話而"我將吃、我將食用"接受時犯突吉羅罪;每次吞嚥犯偷蘭遮罪;食用結束時犯僧殘罪。 發怒的比丘尼經三次勸告不捨棄犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 在某諍論中被駁斥的比丘尼經三次勸告不捨棄犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 交往密切的比丘尼們經三次勸告不捨棄犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 勸說"尊者們,你們就這樣交往密切地生活吧。不要分開生活"的比丘尼經三次勸告不捨棄犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 僧殘品結束。 舍波逸提品

  1. Pattasannicayaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Akālacīvaraṃ 『『kālacīvara』』nti adhiṭṭhahitvā bhājāpentī dve āpattiyo āpajjati. Bhājāpeti, payoge dukkaṭaṃ; bhājāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindantī dve āpattiyo āpajjati. Acchindati, payoge dukkaṭaṃ; acchinne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpentī dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ; viññāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññadatthike parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saṃyācikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saṃyācikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisike puggalikena saṃyācikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Atirekacatukkaṃsaparamaṃ garupāvuraṇaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Atirekaaḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ lahupāvuraṇaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā.

  1. Pācittiyakaṇḍaṃ

  2. Lasuṇavaggo

  3. Lasuṇaṃ khādantī dve āpattiyo āpajjati. Khādissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Sambādhe lomaṃ saṃharāpentī dve āpattiyo āpajjati. Saṃharāpeti, payoge dukkaṭaṃ; saṃharāpite āpatti pācittiyassa.

Talaghātakaṃ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate āpatti pācittiyassa.

Jatumaṭṭhakaṃ ādiyantī dve āpattiyo āpajjati. Ādiyati, payoge dukkaṭaṃ, ādinne āpatti pācittiyassa.

Atirekadvaṅgulapabbaparamaṃ udakasuddhikaṃ ādiyantī dve āpattiyo āpajjati. Ādiyati, payoge dukkaṭaṃ; ādinne āpatti pācittiyassa.

Bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

Āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍentī dve āpattiyo āpajjati. Chaḍḍeti, payoge dukkaṭaṃ; chaḍḍite āpatti pācittiyassa.

Uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā harite chaḍḍentī dve āpattiyo āpajjati. Chaḍḍeti, payoge dukkaṭaṃ; chaḍḍite āpatti pācittiyassa.

Naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gacchantī dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhitā passati vā suṇāti vā, āpatti pācittiyassa.

Lasuṇavaggo paṭhamo.

  1. Rattandhakāravaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 積存缽犯一種罪。尼薩耆波逸提。 把非時衣當作"時衣"決意後分配犯兩種罪。分配時,行為上犯突吉羅罪;分配后犯尼薩耆波逸提。 與比丘尼交換衣服后奪回犯兩種罪。奪回時,行為上犯突吉羅罪;奪回后犯尼薩耆波逸提。 乞求一物后又乞求另一物犯兩種罪。乞求時,行為上犯突吉羅罪;乞求后犯尼薩耆波逸提。 換取一物后又換取另一物犯兩種罪。換取時,行為上犯突吉羅罪;換取后犯尼薩耆波逸提。 用為一目的而指定的僧團物品換取另一物品犯兩種罪。換取時,行為上犯突吉羅罪;換取后犯尼薩耆波逸提。 用為一目的而指定的僧團物品與他人共同換取另一物品犯兩種罪。換取時,行為上犯突吉羅罪;換取后犯尼薩耆波逸提。 用為一目的而指定的大眾物品換取另一物品犯兩種罪。換取時,行為上犯突吉羅罪;換取后犯尼薩耆波逸提。 用為一目的而指定的大眾物品與他人共同換取另一物品犯兩種罪。換取時,行為上犯突吉羅罪;換取后犯尼薩耆波逸提。 用為一目的而指定的個人物品與他人共同換取另一物品犯兩種罪。換取時,行為上犯突吉羅罪;換取后犯尼薩耆波逸提。 換取價值超過四迦利沙波那的重衣犯兩種罪。換取時,行為上犯突吉羅罪;換取后犯尼薩耆波逸提。 換取價值超過兩迦利沙波那半的輕衣犯兩種罪。換取時,行為上犯突吉羅罪;換取后犯尼薩耆波逸提。 尼薩耆波逸提品結束。 波逸提品 大蒜品 食用大蒜犯兩種罪。"我將吃"而接受時犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提。 使人剃除隱處的毛髮犯兩種罪。使人剃除時,行為上犯突吉羅罪;剃除后犯波逸提。 拍打陰部犯兩種罪。拍打時,行為上犯突吉羅罪;拍打后犯波逸提。 使用樹膠製成的假陽具犯兩種罪。使用時,行為上犯突吉羅罪;使用后犯波逸提。 使用超過兩指節長的水凈具犯兩種罪。使用時,行為上犯突吉羅罪;使用后犯波逸提。 在比丘進食時以水或扇子侍候犯兩種罪。站在一臂之距內犯波逸提;離開一臂之距站立犯突吉羅罪。 乞求生谷后食用犯兩種罪。"我將食用"而接受時犯突吉羅罪;每次吞嚥犯波逸提。 將大便、小便、垃圾或殘食倒在墻外或圍墻外犯兩種罪。倒時,行為上犯突吉羅罪;倒后犯波逸提。 將大便、小便、垃圾或殘食倒在綠地上犯兩種罪。倒時,行為上犯突吉羅罪;倒后犯波逸提。 去觀看舞蹈、歌唱或音樂犯兩種罪。前往時犯突吉羅罪;站在某處看到或聽到時犯波逸提。 大蒜品第一。 夜黑品

  1. Rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

Paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

Ajjhokāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

Rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

Purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkamantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ anovassakaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

Pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane nisīdantī dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne āpatti pācittiyassa.

Vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdantī dve āpattiyo āpajjati. Abhinisīdati, payoge dukkaṭaṃ; abhinisinne āpatti pācittiyassa.

Duggahitena dūpadhāritena paraṃ ujjhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ujjhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ujjhāpite āpatti pācittiyassa.

Attānaṃ vā paraṃ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapantī dve āpattiyo āpajjati. Abhisapati, payoge dukkaṭaṃ; abhisapite āpatti pācittiyassa.

Attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodantī dve āpattiyo āpajjati. Vadhati rodati, āpatti pācittiyassa; vadhati na rodati, āpatti dukkaṭassa.

Rattandhakāravaggo dutiyo.

  1. Nahānavaggo

  2. Naggā nahāyantī dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṃ; nahānapariyosāne āpatti pācittiyassa.

Pamāṇātikkantaṃ udakasāṭikaṃ kārāpentī dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite, āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā neva sibbentī na sibbāpanāya ussukkaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkāmentī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ. Cīvarasaṅkamanīyaṃ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṃ; dhārite, āpatti pācittiyassa.

Gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate, āpatti pācittiyassa.

Dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāhantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭibāhati, payoge dukkaṭaṃ; paṭibāhite, āpatti pācittiyassa.

Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṃ dentī dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṃ; dinne, āpatti pācittiyassa.

Dubbalacīvarapaccāsā cīvarakālasamayaṃ atikkāmentī dve āpattiyo āpajjati. Atikkāmeti, payoge dukkaṭaṃ; atikkāmite, āpatti pācittiyassa.

Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāhantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭibāhati, payoge dukkaṭaṃ; paṭibāhite, āpatti pācittiyassa.

Nahānavaggo tatiyo.

  1. Tuvaṭṭavaggo

這些是用於語言學術用途,以下是完整的直譯成簡體中文: 在夜晚黑暗中無燈光處與男子一對一站立犯兩種罪。站在一臂之距內犯波逸提;離開一臂之距站立犯突吉羅罪。 在隱蔽處與男子一對一站立犯兩種罪。站在一臂之距內犯波逸提;離開一臂之距站立犯突吉羅罪。 在露天處與男子一對一站立犯兩種罪。站在一臂之距內犯波逸提;離開一臂之距站立犯突吉羅罪。 在大路、十字路口或三岔路口與男子一對一站立犯兩種罪。站在一臂之距內犯波逸提;離開一臂之距站立犯突吉羅罪。 午前前往俗家坐下後未告知主人就離開犯兩種罪。第一隻腳越過屋檐犯突吉羅罪;第二隻腳越過犯波逸提。 午後前往俗家未告知主人就坐下犯兩種罪。坐下時,行為上犯突吉羅罪;坐下後犯波逸提。 非時前往俗家未告知主人就鋪設或使人鋪設臥具後坐下犯兩種罪。坐下時,行為上犯突吉羅罪;坐下後犯波逸提。 因誤解誤記而責備他人犯兩種罪。責備時,行為上犯突吉羅罪;責備后犯波逸提。 以地獄或梵行咒罵自己或他人犯兩種罪。咒罵時,行為上犯突吉羅罪;咒罵后犯波逸提。 一再打擊自己后哭泣犯兩種罪。打擊並哭泣犯波逸提;打擊不哭泣犯突吉羅罪。 夜黑品第二。 沐浴品 裸體沐浴犯兩種罪。沐浴時,行為上犯突吉羅罪;沐浴結束時犯波逸提。 製作超過規定尺寸的浴衣犯兩種罪。製作時,行為上犯突吉羅罪;製作后犯波逸提。 拆開或使人拆開比丘尼的衣服后既不縫製也不努力使人縫製犯一種罪。波逸提。 超過五日不穿僧伽梨犯一種罪。波逸提。 穿著可轉讓的衣服犯兩種罪。穿著時,行為上犯突吉羅罪;穿著后犯波逸提。 妨礙僧團獲得衣服犯兩種罪。妨礙時,行為上犯突吉羅罪;妨礙后犯波逸提。 阻止如法分配衣服犯兩種罪。阻止時,行為上犯突吉羅罪;阻止后犯波逸提。 將沙門衣給予在家人、男遊行者或女遊行者犯兩種罪。給予時,行為上犯突吉羅罪;給予后犯波逸提。 因希望得到更好的衣服而錯過衣時犯兩種罪。錯過時,行為上犯突吉羅罪;錯過後犯波逸提。 阻止如法廢止迦提那犯兩種罪。阻止時,行為上犯突吉羅罪;阻止后犯波逸提。 沐浴品第三。 同住品

  1. Dvinnaṃ bhikkhunīnaṃ ekamañce tuvaṭṭentīnaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Dvinnaṃ bhikkhunīnaṃ ekattharaṇapāvuraṇe tuvaṭṭentīnaṃ pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Dukkhitaṃ sahajīviniṃ neva upaṭṭhentiyā na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dukkhitaṃ sahajīviniṃ neva upaṭṭhesi na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitāya anattamanāya nikkaḍḍhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Saṃsaṭṭhāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī saṃsaṭṭhā vihari, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāya cārikaṃ carantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāyo cārikaṃ cariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāya cārikaṃ carantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāyo cārikaṃ cariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Antovassaṃ cārikaṃ carantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo antovassaṃ cārikaṃ cariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Vassaṃvuṭṭhāya [vassaṃvutthāya (sī. syā.)] bhikkhuniyā cārikaṃ na pakkamantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vassaṃvuṭṭhā cārikaṃ na pakkamiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

Tuvaṭṭavaggo catuttho.

  1. Cittāgāravaggo

這是對巴利文原文的直譯: 兩位比丘尼在一張床上躺臥的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼兩人在一張床上躺臥,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 兩位比丘尼共用一床單一被褥的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼兩人共用一床單一被褥,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 比丘尼故意使人不安的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼故意使比丘尼不安,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 對生病的同住者既不照顧也不安排他人照顧的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼對生病的同住者既不照顧也不安排他人照顧,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 放棄責任...等。 比丘尼給予住處後生氣不悅趕人出去的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼給予比丘尼住處後生氣不悅趕人出去,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 與人親近的比丘尼經三次勸告仍不放棄的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對旃荼迦利比丘尼。因何事?旃荼迦利比丘尼與人親近而住,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 放棄責任...等。 在國內被認為危險可怕的地方無伴獨行的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼在國內被認為危險可怕的地方無伴獨行,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 在國外被認為危險可怕的地方無伴獨行的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼在國外被認為危險可怕的地方無伴獨行,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 雨安居期間外出遊行的波逸提罪在哪裡制定的?在王舍城(現在的拉杰吉爾)制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼雨安居期間外出遊行,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 比丘尼結束雨安居后不外出遊行的波逸提罪在哪裡制定的?在王舍城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼結束雨安居后不外出遊行,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 如第一波羅夷...等。 躺臥品第四。 畫堂品

  1. Rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā ārāmaṃ vā uyyānaṃ vā pokkharaṇiṃ vā dassanāya gacchantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo rājāgārampi cittāgārampi dassanāya agamaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo āsandimpi pallaṅkampi paribhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Suttaṃ kantantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaṃ kantiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Gihiveyyāvaccaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaṃ akaṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Bhikkhuniyā 『『ehāyye imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī』』ti vuccamānāya 『『sādhū』』ti paṭissuṇitvā neva vūpasamentiyā na vūpasamāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā – 『『ehāyye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī』』ti vuccamānā 『『sādhū』』ti paṭissuṇitvā neva vūpasamesi na vūpasamāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī agārikassa sahatthā khādanīyampi bhojanīyampi adāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

Āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkamantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkāmi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

Tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – padasodhamme…pe….

Tiracchānavijjaṃ vācentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti. Chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṃ vācesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – padasodhamme…pe….

Cittāgāravaggo pañcamo.

  1. Ārāmavaggo

前往觀看王宮或畫堂或園林或庭園或蓮池的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼前往觀看王宮和畫堂,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 使用高座或寬大座椅的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼使用高座和寬大座椅,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 紡線的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼紡線,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 為在家人做事的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼為在家人做事,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 比丘尼被要求"來吧,尊者,請平息這個諍事"時答應說"好的",但既不平息也不努力平息的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼被比丘尼要求"來吧,尊者,請平息這個諍事"時答應說"好的",但既不平息也不努力平息,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 放棄責任...等。 親手給在家人或男遊行者或女遊行者食物或飲料的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼親手給在家人食物和飲料,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 不捨棄住處衣而使用的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼不捨棄住處衣而使用,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如迦提那案...等。 不捨棄住處而外出遊行的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼不捨棄住處而外出遊行,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如迦提那案...等。 學習旁門左道的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼學習旁門左道,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如逐字誦經...等。 教授旁門左道的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼教授旁門左道,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如逐字誦經...等。 畫堂品第五。 園林品

  1. Jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā pavisantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ārāmaṃ anāpucchā pavisiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Bhikkhuṃ akkosantiyā paribhāsantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Vesāliyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo āyasmantaṃ upāliṃ akkosiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Caṇḍīkatāya gaṇaṃ paribhāsantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī caṇḍīkatāya gaṇaṃ paribhāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Nimantitāya vā pavāritāya vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā aññatra bhuñjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhuttāviniyo pavāritā aññatra bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Kulaṃ maccharāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī kulaṃ maccharāyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Abhikkhuke āvāse vassaṃ vasantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti ? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo abhikkhuke āvāse vassaṃ vasiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Vassaṃvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vassaṃvuṭṭhā bhikkhusaṅghaṃ [bhikkhunisaṃghe (ka.)] na pavāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Ovādāya vā saṃvāsāya vā na gacchantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaṃ na gacchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

Uposathampi na pucchantiyā ovādampi na yācantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo uposathampi na pucchiṃsu ovādampi na yāciṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ [ruhitaṃ (sī. syā.)] vā anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā purisena saddhiṃ ekenekāya bhedāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ purisena saddhiṃ ekenekā bhedāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

Ārāmavaggo chaṭṭho.

  1. Gabbhinīvaggo

明知有比丘的園林而未經允許進入的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼未經允許進入園林,因這事。一條制定,兩條附加制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 放棄責任...等。 辱罵誹謗比丘的波逸提罪在哪裡制定的?在毗舍離(現在的拜薩利)制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼辱罵尊者優波離,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 發怒誹謗僧團的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼發怒誹謗僧團,因這事。一條制定。六種犯罪生起 ,以三種方式生起...等。 被邀請或供養時在別處吃食物或飲料的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼已經吃飽被供養后又在別處吃,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以四種方式生起...等。 吝嗇施主家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼吝嗇施主家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 在無比丘的住處度過雨安居的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼在無比丘的住處度過雨安居,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 比丘尼結束雨安居后不在兩部僧團中以三事自恣的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼結束雨安居后不在比丘僧團中自恣,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 放棄責任...等。 不去接受教誡或共住的波逸提罪在哪裡制定的?在釋迦族(現在的尼泊爾境內)制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼不去接受教誡,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 如第一波羅夷...等。 既不問布薩也不請求教誡的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼既不問布薩也不請求教誡,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 放棄責任...等。 未經僧團或僧眾允許,獨自與男子一起切開腋下生的腫瘤或瘡的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼獨自與男子一起切開腋下生的腫瘤,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如迦提那案...等。 園林品第六。 孕婦品

  1. Gabbhiniṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gabbhiniṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Pāyantiṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo pāyantiṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpesuṃ , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇhantiyā na anuggaṇhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggahesi na anuggaṇhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandhantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandhiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

Sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsentiyā na vūpakāsāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsesi na vūpakāsāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Gabbhinivaggo sattamo.

  1. Kumārībhūtavaggo

讓孕婦出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓孕婦出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓哺乳期婦女出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓哺乳期婦女出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓未在六法中學習兩年的式叉摩那出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓未在六法中學習兩年的式叉摩那出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓已在六法中學習兩年但未經僧團認可的式叉摩那出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓已在六法中學習兩年但未經僧團認可的式叉摩那出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓未滿十二歲的已婚女子出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓未滿十二歲的已婚女子出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓已滿十二歲但未在六法中學習兩年的已婚女子出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓已滿十二歲但未在六法中學習兩年的已婚女子出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓已滿十二歲且已在六法中學習兩年但未經僧團認可的已婚女子出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓已滿十二歲且已在六法中學習兩年但未經僧團認可的已婚女子出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓同住者出家后兩年內既不教導也不安排他人教導的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼讓同住者出家后兩年內既不教導也不安排他人教導,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 放棄責任...等。 讓出家者兩年內不跟隨戒師的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓出家者兩年內不跟隨戒師,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 如第一波羅夷...等。 讓同住者出家后既不讓她離開也不安排她離開的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼讓同住者出家后既不讓她離開也不安排她離開,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 放棄責任...等。 孕婦品第七。 童女品

  1. Ūnavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Ūnadvādasavassāya vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnadvādasavassā vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Paripuṇṇadvādasavassāya saṅghena asammatāya vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – dutiyapārājike…pe….

『『Alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā』』ti vuccamānāya 『『sādhū』』ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī 『『alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā』』ti vuccamānā 『『sādhū』』ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajji, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Sikkhamānaṃ – 『『sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī』』ti vatvā neva vuṭṭhāpentiyā na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṃ – 『『sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī』』ti vatvā neva vuṭṭhāpesi na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ akāsi , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Sikkhamānaṃ – 『『sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī』』ti vatvā neva vuṭṭhāpentiyā na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṃ – 『『sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī』』ti vatvā neva vuṭṭhāpesi na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ akāsi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

讓未滿二十歲的童女出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓未滿二十歲的童女出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓已滿二十歲但未在六法中學習兩年的童女出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓已滿二十歲但未在六法中學習兩年的童女出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓已滿二十歲且已在六法中學習兩年但未經僧團認可的童女出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓已滿二十歲且已在六法中學習兩年但未經僧團認可的童女出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓未滿十二歲的人出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓未滿十二歲的人出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓已滿十二歲但未經僧團認可的人出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓已滿十二歲但未經僧團認可的人出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起 - 如第二波羅夷...等。 被告知"尊者,你已經讓人出家夠了"時答應說"好的",之後卻抱怨的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對旃荼迦利比丘尼。因何事?旃荼迦利比丘尼被告知"尊者,你已經讓人出家夠了"時答應說"好的",之後卻抱怨,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 對式叉摩那說"尊者,如果你給我衣服,我就讓你出家",之後既不讓她出家也不努力讓她出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼對式叉摩那說"尊者,如果你給我衣服,我就讓你出家",之後既不讓她出家也不努力讓她出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 放棄責任...等。 對式叉摩那說"尊者,如果你跟隨我兩年,我就讓你出家",之後既不讓她出家也不努力讓她出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼對式叉摩那說"尊者,如果你跟隨我兩年,我就讓你出家",之後既不讓她出家也不努力讓她出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以一種方式生起 - 放棄責任...等。

Purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī mātāpitūhipi sāmikenāpi ananuññātaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesi , tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Anuvassaṃ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo anuvassaṃ vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.

  1. Chattupāhanavaggo

讓與男人親近、與男孩親近、易怒、悲傷的式叉摩那出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼讓與男人親近、與男孩親近、易怒、悲傷的式叉摩那出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 讓未經父母或丈夫允許的式叉摩那出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼讓未經父母和丈夫允許的式叉摩那出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以四種方式生起 - 或從語生起,非從身非從心;或從身和語生起,非從心;或從語和心生起,非從身;或從身語心生起...等。 以別住同意讓式叉摩那出家的波逸提罪在哪裡制定的?在王舍城(現在的拉杰吉爾)制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼以別住同意讓式叉摩那出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 每年讓人出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼每年讓人出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 一年讓兩人出家的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼一年讓兩人出家,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以三種方式生起...等。 童女品第八。 傘鞋品

  1. Chattupāhanaṃ dhārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo chattupāhanaṃ dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Yānena yāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Saṅghāṇiṃ dhārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī saṅghāṇiṃ dhāresi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Itthālaṅkāraṃ dhārentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo itthālaṅkāraṃ dhāresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Gandhavaṇṇakena nahāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo gandhavaṇṇakena nahāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Vāsitakena piññākena nahāyantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo vāsitakena piññākena nahāyiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Bhikkhuniyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhikkhuniyā ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Sikkhamānā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo sikkhamānāya ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Sāmaṇeriyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo sāmaṇeriyā ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Gihiniyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gihiniyā ummaddāpesuṃ parimaddāpesuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – eḷakalomake…pe….

Bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ . Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – kathinake…pe….

使用傘鞋的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼使用傘鞋,因這事。一條制定,一條附加制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 乘坐車輛的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼乘坐車輛,因這事。一條制定,一條附加制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 穿戴腰帶的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼穿戴腰帶,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 穿戴女性飾品的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼穿戴女性飾品,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 使用香料和染料沐浴的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼使用香料和染料沐浴,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 使用有香味的油渣沐浴的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼使用有香味的油渣沐浴,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 讓比丘尼為自己按摩擦身的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓比丘尼為自己按摩擦身,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 讓式叉摩那為自己按摩擦身的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓式叉摩那為自己按摩擦身,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 讓沙彌尼為自己按摩擦身的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓沙彌尼為自己按摩擦身,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 讓在家女人為自己按摩擦身的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼讓在家女人為自己按摩擦身,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如羊毛案...等。 在比丘面前未經允許就坐下的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼在比丘面前未經允許就坐下,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如迦提那案...等。

Anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – padasodhamme…pe….

Asaṅkaccikāya [asaṅkacchikāya (syā.)] gāmaṃ pavisantiyā pācittiyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī asaṅkaccikā gāmaṃ pāvisi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe….

Chattupāhanavaggo navamo.

Navavaggakhuddakā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Lasuṇaṃ saṃhare lomaṃ, talamaṭṭhañca suddhikaṃ;

Bhuñjantāmakadhaññānaṃ, dve vighāsena dassanā.

Andhakāre paṭicchanne, ajjhokāse rathikāya ca;

Pure pacchā vikāle ca, duggahi niraye vadhi.

Naggodakā visibbetvā, pañcāhikaṃ saṅkamanīyaṃ;

Gaṇaṃ vibhaṅgasamaṇaṃ, dubbalaṃ kathinena ca.

Ekamañcattharaṇena, sañcicca sahajīvinī;

Datvā saṃsaṭṭhaanto ca, tirovassaṃ na pakkame.

Rājā āsandi suttañca, gihi vūpasamena ca;

Dade cīvarāvasathaṃ, pariyāpuṇañca vācaye.

Ārāmakkosacaṇḍī ca, bhuñjeyya kulamaccharī;

Vāse pavāraṇovādaṃ, dve dhammā pasākhena ca.

Gabbhī pāyantī cha dhamme, asammatūnadvādasa;

Paripuṇṇañca saṅghena, saha vuṭṭhā cha pañca ca.

Kumārī dve ca saṅghena, dvādasa sammatena ca;

Alaṃ sace ca dvevassaṃ, saṃsaṭṭhā sāmikena ca.

Pārivāsikānuvassaṃ, duve vuṭṭhāpanena ca;

Chattayānena saṅghāṇi, itthālaṅkāravaṇṇake.

Piññākabhikkhunī ceva, sikkhā ca sāmaṇerikā;

Gihi bhikkhussa purato, anokāsaṃ saṅkaccikāti.

Tesaṃ vaggānaṃ uddānaṃ –

Lasuṇandhakārā nhānā, tuvaṭṭā cittagārakā;

Ārāmaṃ gabbhinī ceva, kumārī chattupāhanāti.

  1. Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

未經允許就向比丘提問的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對許多比丘尼。因何事?許多比丘尼未經允許就向比丘提問,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 如逐字誦經...等。 未穿上衣就進入村莊的波逸提罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼未穿上衣就進入村莊,因這事。一條制定。六種犯罪生起中,以兩種方式生起 - 或從身生起,非從語非從心;或從身和心生起,非從語...等。 傘鞋品第九。 九品小戒完。 其摘要如下: 大蒜、剃毛、擦身、清潔、 吃生穀物、兩條關於剩飯、觀看。 黑暗中、遮蔽處、露天、街道上、 前後、非時、接受不當、打罵。 裸體浸水、解開、五日、可移動、 僧團、分配僧衣、虛弱、迦提那。 同牀鋪、故意、同住、 給予、親近、雨安居期間不離開。 王宮、高座、紡線、為在家人做事、平息諍事、 給予衣服住處、學習和教授。 園林、辱罵、發怒、吃、吝嗇施主家、 住處、自恣、教誡、兩條法、腋下。 孕婦、哺乳期、六法、未滿十二歲、 已滿十二歲、僧團、共住、五條。 童女、兩條、僧團、十二歲、認可、 夠了、如果、兩年、親近、丈夫。 別住、每年、兩人出家、 傘、車輛、腰帶、女性飾品、染料。 油渣、比丘尼、式叉摩那、沙彌尼、 在家女人、比丘面前、未經允許、上衣。 這些品的摘要: 大蒜、黑暗、沐浴、快速、畫堂、 園林、孕婦、童女、傘鞋。 應懺悔品

  1. Sappiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo sappiṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Telaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo telaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Madhuṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo madhuṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Phāṇitaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo phāṇitaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Macchaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo macchaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Maṃsaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo. Maṃsaṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Khīraṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo khīraṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo dadhiṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Aṭṭha pāṭidesanīyā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Sappiṃ telaṃ madhuñceva, phāṇitaṃ macchameva ca;

Maṃsaṃ khīraṃ dadhiñcāpi, viññāpetvāna bhikkhunī;

Pāṭidesanīyā aṭṭha, sayaṃ buddhena desitāti.

Ye sikkhāpadā bhikkhuvibhaṅge vitthāritā te saṃkhittā

Bhikkhunivibhaṅge.

Katthapaññattivāro niṭṭhito paṭhamo.

  1. Katāpattivāro

  2. Pārājikakaṇḍaṃ

索取酥油后食用的應懺悔罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼索取酥油后食用,因這事。一條制定,一條附加制定。六種犯罪生起中,以四種方式生起...等。 索取油后食用的應懺悔罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼索取油后食用,因這事。一條制定,一條附加制定。六種犯罪生起中,以四種方式生起...等。 索取蜂蜜后食用的應懺悔罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼索取蜂蜜后食用,因這事。一條制定,一條附加制定。六種犯罪生起中,以四種方式生起...等。 索取糖漿后食用的應懺悔罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼索取糖漿后食用,因這事。一條制定,一條附加制定。六種犯罪生起中,以四種方式生起...等。 索取魚后食用的應懺悔罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼索取魚后食用,因這事。一條制定,一條附加制定。六種犯罪生起中,以四種方式生起...等。 索取肉后食用的應懺悔罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼索取肉后食用,因這事。一條制定,一條附加制定。六種犯罪生起中,以四種方式生起...等。 索取牛奶后食用的應懺悔罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼索取牛奶后食用,因這事。一條制定,一條附加制定。六種犯罪生起中,以四種方式生起...等。 索取酸奶后食用的應懺悔罪在哪裡制定的?在舍衛城制定的。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼索取酸奶后食用,因這事。一條制定,一條附加制定。六種犯罪生起中,以四種方式生起 - 或從身生起,非從語非從心;或從身和語生起,非從心;或從身和心生起,非從語;或從身語心生起...等。 八條應懺悔罪完。 其摘要如下: 酥油、油、蜂蜜、糖漿、魚、 肉、牛奶、酸奶,比丘尼索取后, 這八條應懺悔罪,是佛陀親自製定的。 比丘分別中詳述的學處在比丘尼分別中略述。 制定處品第一結束。 犯罪品 波羅夷品

  1. Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī kati āpattiyo āpajjati? Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī tisso āpattiyo āpajjati . Adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa; ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti dukkaṭassa – avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī imā tisso āpattiyo āpajjati.

Vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṃ paṭicchādentī kati āpattiyo āpajjati? Vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṃ paṭicchādentī tisso āpattiyo āpajjati. Jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; ācāravipattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṃ paṭicchādentī imā tisso āpattiyo āpajjati.

Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī kati āpattiyo āpajjati? Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa – ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī imā tisso āpattiyo āpajjati.

Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī kati āpattiyo āpajjati? Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī tisso āpattiyo āpajjati. Purisena – 『『itthannāmaṃ okāsaṃ [itthannāmaṃ gahanaṃ (sī.), itthannāmaṃ gabbhaṃ (syā.)] āgacchā』』ti vuttā gacchati, āpatti dukkaṭassa; purisassa hatthapāsaṃ okkantamatte āpatti thullaccayassa; aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūreti, āpatti pārājikassa – aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī imā tisso āpattiyo āpajjati.

Pārājikā niṭṭhitā.

  1. Saṅghādisesakaṇḍaṃ

有慾望的比丘尼接受有慾望的男子的身體接觸會犯幾種罪?有慾望的比丘尼接受有慾望的男子的身體接觸會犯三種罪。接受抓握鎖骨以下膝蓋以上的部位,犯波羅夷罪;接受抓握鎖骨以上膝蓋以下的部位,犯偷蘭遮罪;接受抓握與身體相連的物品,犯突吉羅罪 - 有慾望的比丘尼接受有慾望的男子的身體接觸會犯這三種罪。 隱藏過失的比丘尼隱藏過失會犯幾種罪?隱藏過失的比丘尼隱藏過失會犯三種罪。明知是波羅夷罪而隱藏,犯波羅夷罪;懷疑是波羅夷罪而隱藏,犯偷蘭遮罪;隱藏行為不端,犯突吉羅罪 - 隱藏過失的比丘尼隱藏過失會犯這三種罪。 追隨被擯除者的比丘尼經三次勸告仍不放棄會犯幾種罪?追隨被擯除者的比丘尼經三次勸告仍不放棄會犯三種罪。宣佈動議時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯波羅夷罪 - 追隨被擯除者的比丘尼經三次勸告仍不放棄會犯這三種罪。 完成第八事項會犯幾種罪?完成第八事項會犯三種罪。男子說"來到某某地方"而前去,犯突吉羅罪;剛進入男子一臂之內,犯偷蘭遮罪;完成第八事項,犯波羅夷罪 - 完成第八事項會犯這三種罪。 波羅夷品完。 僧殘品

  1. Ussayavādikā bhikkhunī aḍḍaṃ karontī tisso āpattiyo āpajjati. Ekassa āroceti, āpatti dukkaṭassa; dutiyassa āroceti, āpatti thullaccayassa; aḍḍapariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Coriṃ vuṭṭhāpentī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Ekā gāmantaraṃ gacchantī tisso āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti saṅghādisesassa .

Samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osārentī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantī tisso āpattiyo āpajjati. 『『Khādissāmi bhuñjissāmī』』ti paṭiggaṇhāti, āpatti thullaccayassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti saṅghādisesassa; udakadantaponaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

『『Kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā』』ti uyyojentī tisso āpattiyo āpajjati. Tassā vacanena khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa; bhojanapariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Kupitā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā ; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Saṃsaṭṭhā bhikkhuniyo yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyo tisso āpattiyo āpajjanti. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

『『Saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharitthā』』ti uyyojentī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Saṅghādisesā niṭṭhitā.

  1. Nissaggiyakaṇḍaṃ

喜訴訟的比丘尼提起訴訟會犯三種罪。告訴一人,犯突吉羅罪;告訴第二人,犯偷蘭遮罪;訴訟結束時,犯僧殘罪。 讓女盜賊出家會犯三種罪。宣佈動議時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 獨自前往另一村莊會犯三種罪。前往時犯突吉羅罪;跨過第一隻腳越過界限時犯偷蘭遮罪;跨過第二隻腳時犯僧殘罪。 未經行羯磨的僧團同意,不知道僧團的意願,讓被和合僧團依法、依律、依師教擯除的比丘尼歸眾會犯三種罪。宣佈動議時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 有慾望的比丘尼親手從有慾望的男子手中接受硬食或軟食並食用會犯三種罪。"我要咀嚼我要吞嚥"而接受時,犯偷蘭遮罪;每次吞嚥時犯僧殘罪;接受漱口水時犯突吉羅罪。 勸說"尊者,這個男子對你有慾望還是沒有慾望,與你無關,因為你沒有慾望!來吧,尊者,這個男子給你的硬食或軟食,你親手接受后咀嚼或吞嚥吧"會犯三種罪。因她的話而"我要咀嚼我要吞嚥"接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯偷蘭遮罪;食用結束時犯僧殘罪。 發怒的比丘尼經三次勸告仍不放棄會犯三種罪。宣佈動議時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 在某諍事中被判敗訴的比丘尼經三次勸告仍不放棄會犯三種罪。宣佈動議時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 親近的比丘尼們經三次勸告仍不放棄會犯三種罪。宣佈動議時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 勸說"尊者們,你們要親近地生活。不要分開生活"經三次勸告仍不放棄會犯三種罪。宣佈動議時犯突吉羅罪;兩次羯磨時犯偷蘭遮罪;羯磨結束時犯僧殘罪。 僧殘品完。 舍懺品

  1. Pattasannicayaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Akālacīvaraṃ 『『kālacīvara』』nti adhiṭṭhahitvā bhājāpentī dve āpattiyo āpajjati. Bhājāpeti, payoge dukkaṭaṃ; bhājāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindantī dve āpattiyo āpajjati. Acchindati, payoge dukkaṭaṃ; acchinne nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpentī dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ; viññāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññadatthike parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saṃyācikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saṃyācikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññadatthikena parikkhārena aññuddisike puggalikena saṃyācikena aññaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Atirekacatukkaṃsaparamaṃ garupāvuraṇaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Atirekaaḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ lahupāvuraṇaṃ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ; cetāpite nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā.

  1. Pācittiyakaṇḍaṃ

  2. Lasuṇavaggo

  3. Lasuṇaṃ khādantī dve āpattiyo āpajjati. Khādissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Sambādhe lomaṃ saṃharāpentī dve āpattiyo āpajjati. Saṃharāpeti, payoge dukkaṭaṃ; saṃharāpite āpatti pācittiyassa.

Talaghātakaṃ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate āpatti pācittiyassa.

Jatumaṭṭhakaṃ ādiyantī dve āpattiyo āpajjati. Ādiyati, payoge dukkaṭaṃ, ādinne āpatti pācittiyassa.

Atirekadvaṅgulapabbaparamaṃ udakasuddhikaṃ ādiyantī dve āpattiyo āpajjati. Ādiyati, payoge dukkaṭaṃ; ādinne āpatti pācittiyassa.

Bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

Āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍentī dve āpattiyo āpajjati. Chaḍḍeti, payoge dukkaṭaṃ; chaḍḍite āpatti pācittiyassa.

Uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā harite chaḍḍentī dve āpattiyo āpajjati. Chaḍḍeti, payoge dukkaṭaṃ; chaḍḍite āpatti pācittiyassa.

Naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gacchantī dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhitā passati vā suṇāti vā, āpatti pācittiyassa.

Lasuṇavaggo paṭhamo.

  1. Rattandhakāravaggo

儲存缽會犯一種罪。犯舍懺罪。 將非時衣當作時衣分配會犯兩種罪。分配時,在行為上犯突吉羅罪;分配后犯舍懺罪。 與比丘尼交換衣服后奪回會犯兩種罪。奪回時,在行為上犯突吉羅罪;奪回后犯舍懺罪。 索取某物后又索取另一物會犯兩種罪。索取時,在行為上犯突吉羅罪;索取后犯舍懺罪。 換取某物后又換取另一物會犯兩種罪。換取時,在行為上犯突吉羅罪;換取后犯舍懺罪。 用指定用途的僧團物品換取其他用途的物品會犯兩種罪。換取時,在行為上犯突吉羅罪;換取后犯舍懺罪。 用指定用途的僧團物品和自己的物品換取其他用途的物品會犯兩種罪。換取時,在行為上犯突吉羅罪;換取后犯舍懺罪。 用指定用途的大眾物品換取其他用途的物品會犯兩種罪。換取時,在行為上犯突吉羅罪;換取后犯舍懺罪。 用指定用途的大眾物品和自己的物品換取其他用途的物品會犯兩種罪。換取時,在行為上犯突吉羅罪;換取后犯舍懺罪。 用指定用途的個人物品和自己的物品換取其他用途的物品會犯兩種罪。換取時,在行為上犯突吉羅罪;換取后犯舍懺罪。 換取價值超過四迦利沙波那的重衣會犯兩種罪。換取時,在行為上犯突吉羅罪;換取后犯舍懺罪。 換取價值超過兩個半迦利沙波那的輕衣會犯兩種罪。換取時,在行為上犯突吉羅罪;換取后犯舍懺罪。 舍懺品完。 波逸提品 大蒜品 食用大蒜會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯波逸提罪。 讓人除去隱密處的毛髮會犯兩種罪。讓人除去時,在行為上犯突吉羅罪;除去後犯波逸提罪。 互相拍打私處會犯兩種罪。拍打時,在行為上犯突吉羅罪;拍打后犯波逸提罪。 使用蠟制的假陽具會犯兩種罪。使用時,在行為上犯突吉羅罪;使用后犯波逸提罪。 使用長度超過兩指節的水凈具會犯兩種罪。使用時,在行為上犯突吉羅罪;使用后犯波逸提罪。 在比丘進食時用水或扇子侍候會犯兩種罪。站在一臂之內犯波逸提罪;站在一臂之外犯突吉羅罪。 索取生谷后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯波逸提罪。 將大小便、垃圾或殘食倒在墻外或籬笆外會犯兩種罪。倒時,在行為上犯突吉羅罪;倒后犯波逸提罪。 將大小便、垃圾或殘食倒在綠地上會犯兩種罪。倒時,在行為上犯突吉羅罪;倒后犯波逸提罪。 去觀看歌舞音樂會犯兩種罪。前往時犯突吉羅罪;站在某處看到或聽到時犯波逸提罪。 大蒜品第一。 夜黑品

  1. Rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

Paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

Ajjhokāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

Rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa.

Purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkamantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ anovassakaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

Pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane nisīdantī dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne āpatti pācittiyassa.

Vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdantī dve āpattiyo āpajjati. Abhinisīdati, payoge dukkaṭaṃ; abhinisinne āpatti pācittiyassa.

Duggahitena dūpadhāritena paraṃ ujjhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ujjhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ujjhāpite āpatti pācittiyassa.

Attānaṃ vā paraṃ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapantī dve āpattiyo āpajjati. Abhisapati, payoge dukkaṭaṃ; abhisapite āpatti pācittiyassa.

Attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodantī dve āpattiyo āpajjati. Vadhati rodati, āpatti pācittiyassa; vadhati na rodati, āpatti dukkaṭassa.

Rattandhakāravaggo dutiyo.

  1. Nahānavaggo

  2. Naggā nahāyantī dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṃ; nahānapariyosāne āpatti pācittiyassa.

Pamāṇātikkantaṃ udakasāṭikaṃ kārāpentī dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṃ; kārāpite, āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā neva sibbentī na sibbāpanāya ussukkaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkāmentī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ. Cīvarasaṅkamanīyaṃ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṃ; dhārite, āpatti pācittiyassa.

Gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate, āpatti pācittiyassa.

Dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāhantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭibāhati, payoge dukkaṭaṃ; paṭibāhite, āpatti pācittiyassa.

Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṃ dentī dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṃ; dinne, āpatti pācittiyassa.

Dubbalacīvarapaccāsā cīvarakālasamayaṃ atikkāmentī dve āpattiyo āpajjati. Atikkāmeti, payoge dukkaṭaṃ; atikkāmite, āpatti pācittiyassa.

Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāhantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭibāhati, payoge dukkaṭaṃ; paṭibāhite, āpatti pācittiyassa.

Nahānavaggo tatiyo.

  1. Tuvaṭṭavaggo

在夜晚黑暗中無燈光處與男子單獨站立會犯兩種罪。站在一臂之內犯波逸提罪;站在一臂之外犯突吉羅罪。 在隱蔽處與男子單獨站立會犯兩種罪。站在一臂之內犯波逸提罪;站在一臂之外犯突吉羅罪。 在露天處與男子單獨站立會犯兩種罪。站在一臂之內犯波逸提罪;站在一臂之外犯突吉羅罪。 在街道、十字路口或三岔路口與男子單獨站立會犯兩種罪。站在一臂之內犯波逸提罪;站在一臂之外犯突吉羅罪。 午前拜訪居士家並坐下後,未告知主人就離開會犯兩種罪。跨出第一隻腳離開屋檐犯突吉羅罪;跨出第二隻腳犯波逸提罪。 午後拜訪居士家,未告知主人就坐下會犯兩種罪。坐下時,在行為上犯突吉羅罪;坐下後犯波逸提罪。 非時拜訪居士家,未告知主人就鋪設或讓人鋪設臥具並坐下會犯兩種罪。坐下時,在行為上犯突吉羅罪;坐下後犯波逸提罪。 因誤解誤記而責備他人會犯兩種罪。責備時,在行為上犯突吉羅罪;責備后犯波逸提罪。 以地獄或梵行詛咒自己或他人會犯兩種罪。詛咒時,在行為上犯突吉羅罪;詛咒后犯波逸提罪。 反覆打自己並哭泣會犯兩種罪。打併哭泣犯波逸提罪;打但不哭泣犯突吉羅罪。 夜黑品第二。 沐浴品 裸體沐浴會犯兩種罪。沐浴時,在行為上犯突吉羅罪;沐浴結束時犯波逸提罪。 製作超過規定尺寸的浴衣會犯兩種罪。製作時,在行為上犯突吉羅罪;製作后犯波逸提罪。 拆開或讓人拆開比丘尼的衣服后既不縫製也不努力讓人縫製會犯一種罪。犯波逸提罪。 超過五天不穿僧伽梨會犯一種罪。犯波逸提罪。 穿著可轉讓的衣服會犯兩種罪。穿著時,在行為上犯突吉羅罪;穿著后犯波逸提罪。 阻礙僧團獲得衣服會犯兩種罪。阻礙時,在行為上犯突吉羅罪;阻礙后犯波逸提罪。 阻止如法分配衣服會犯兩種罪。阻止時,在行為上犯突吉羅罪;阻止后犯波逸提罪。 將沙門衣給予在家人、遊行者或女遊行者會犯兩種罪。給予時,在行為上犯突吉羅罪;給予后犯波逸提罪。 因期待得到更好的衣服而錯過衣時會犯兩種罪。錯過時,在行為上犯突吉羅罪;錯過後犯波逸提罪。 阻止如法廢除迦提那會犯兩種罪。阻止時,在行為上犯突吉羅罪;阻止后犯波逸提罪。 沐浴品第三。 同牀品

  1. Dve bhikkhuniyo ekamañce tuvaṭṭentiyo dve āpattiyo āpajjanti. Nipajjanti, payoge dukkaṭaṃ; nipanne, āpatti pācittiyassa.

Dve bhikkhuniyo ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭentiyo dve āpattiyo āpajjanti. Nipajjanti, payoge dukkaṭaṃ; nipanne, āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate, āpatti pācittiyassa.

Dukkhitaṃ sahajīviniṃ neva upaṭṭhentī na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhantī dve āpattiyo āpajjati. Nikkaḍḍhati, payoge dukkaṭaṃ; nikkaḍḍhite, āpatti pācittiyassa.

Saṃsaṭṭhā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī dve āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa.

Antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṃ carantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne, āpatti pācittiyassa.

Tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṃ carantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne, āpatti pācittiyassa.

Antovassaṃ cārikaṃ carantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṃ; paṭipanne, āpatti pācittiyassa.

Vassaṃvuṭṭhā bhikkhunī cārikaṃ na pakkamantī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Tuvaṭṭavaggo catuttho.

  1. Cittāgāravaggo

  2. Rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā ārāmaṃ vā uyyānaṃ vā pokkharaṇiṃ vā dassanāya gacchantī dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhitā passati, āpatti pācittiyassa.

Āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; paribhutte, āpatti pācittiyassa.

Suttaṃ kantantī dve āpattiyo āpajjati. Kantati, payoge dukkaṭaṃ; ujjavujjave, āpatti pācittiyassa.

Gihiveyyāvaccaṃ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṃ; kate, āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuniyā – 『『ehāyye imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī』』ti vuccamānā – 『『sādhū』』ti paṭissuṇitvā neva vūpasamentī na vūpasamāya ussukkaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dentī dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṃ; dinne, āpatti pācittiyassa.

Āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṃ; paribhutte, āpatti pācittiyassa.

Āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkamantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

Tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇantī dve āpattiyo āpajjati. Pariyāpuṇāti, payoge dukkaṭaṃ; pade pade āpatti pācittiyassa.

Tiracchānavijjaṃ vācentī dve āpattiyo āpajjati. Vāceti, payoge dukkaṭaṃ; pade pade āpatti pācittiyassa.

Cittāgāravaggo pañcamo.

  1. Ārāmavaggo

兩位比丘尼同睡一床會犯兩種罪。躺下時,在行為上犯突吉羅罪;躺下後犯波逸提罪。 兩位比丘尼共用一床單和被子會犯兩種罪。躺下時,在行為上犯突吉羅罪;躺下後犯波逸提罪。 故意使比丘尼不舒服會犯兩種罪。使不舒服時,在行為上犯突吉羅罪;使不舒服后犯波逸提罪。 既不照顧生病的同住者,也不努力讓人照顧會犯一種罪。犯波逸提罪。 給比丘尼住處后,發怒不悅而驅逐會犯兩種罪。驅逐時,在行為上犯突吉羅罪;驅逐后犯波逸提罪。 親近的比丘尼經三次勸告仍不放棄會犯兩種罪。宣佈動議時犯突吉羅罪;羯磨結束時犯波逸提罪。 在國內被認為危險有恐怖的地方獨自遊行會犯兩種罪。出發時,在行為上犯突吉羅罪;出發后犯波逸提罪。 在國外被認為危險有恐怖的地方獨自遊行會犯兩種罪。出發時,在行為上犯突吉羅罪;出發后犯波逸提罪。 雨安居期間遊行會犯兩種罪。出發時,在行為上犯突吉羅罪;出發后犯波逸提罪。 雨安居結束后比丘尼不出游會犯一種罪。犯波逸提罪。 同牀品第四。 畫堂品 去觀看王宮、畫堂、園林、花園或蓮池會犯兩種罪。前往時犯突吉羅罪;站在某處觀看時犯波逸提罪。 使用高腳椅或寬大座椅會犯兩種罪。使用時,在行為上犯突吉羅罪;使用后犯波逸提罪。 紡線會犯兩種罪。紡線時,在行為上犯突吉羅罪;每轉一圈犯波逸提罪。 為在家人做事會犯兩種罪。做事時,在行為上犯突吉羅罪;做事後犯波逸提罪。 比丘尼被要求"來吧,尊者,平息這個諍事",答應"好的"后既不平息也不努力平息會犯一種罪。犯波逸提罪。 親手將硬食或軟食給予在家人、遊方者或女遊方者會犯兩種罪。給予時,在行為上犯突吉羅罪;給予后犯波逸提罪。 不捨棄住處衣而使用會犯兩種罪。使用時,在行為上犯突吉羅罪;使用后犯波逸提罪。 不捨棄住處而出遊會犯兩種罪。跨出第一隻腳離開界限犯突吉羅罪;跨出第二隻腳犯波逸提罪。 學習世俗學問會犯兩種罪。學習時,在行為上犯突吉羅罪;每句犯波逸提罪。 教授世俗學問會犯兩種罪。教授時,在行為上犯突吉羅罪;每句犯波逸提罪。 畫堂品第五。 園林品

  1. Jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā pavisantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuṃ akkosantī paribhāsantī dve āpattiyo āpajjati. Akkosati, payoge dukkaṭaṃ; akkosite, āpatti pācittiyassa.

Caṇḍīkatā gaṇaṃ paribhāsantī dve āpattiyo āpajjati. Paribhāsati, payoge dukkaṭaṃ; paribhāsite, āpatti pācittiyassa.

Nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. 『『Khādissāmi bhuñjissāmī』』ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Kulaṃ maccharāyantī dve āpattiyo āpajjati. Maccharāyati, payoge dukkaṭaṃ; maccharite, āpatti pācittiyassa.

Abhikkhuke āvāse vassaṃ vasantī dve āpattiyo āpajjati. 『『Vassaṃ vasissāmī』』ti senāsanaṃ paññapeti pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapeti pariveṇaṃ sammajjati, āpatti dukkaṭassa; saha aruṇuggamanā āpatti pācittiyassa.

Vassaṃvuṭṭhā bhikkhunī ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavārentī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Ovādāya vā saṃvāsāya vā na gacchantī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Uposathampi na pucchantī ovādampi na yācantī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ vā anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā purisena saddhiṃ ekenekā bhedāpentī dve āpattiyo āpajjati. Bhedāpeti, payoge dukkaṭaṃ; bhinne, āpatti pācittiyassa.

Ārāmavaggo chaṭṭho.

  1. Gabbhinīvaggo

  2. Gabbhiniṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Pāyantiṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇhantī nānuggaṇhāpentī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandhantī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsentī na vūpakāsāpentī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Gabbhinīvaggo sattamo.

  1. Kumārībhūtavaggo

明知有比丘住的園林而未告知就進入會犯兩種罪。跨出第一隻腳越過界限犯突吉羅罪;跨出第二隻腳犯波逸提罪。 辱罵誹謗比丘會犯兩種罪。辱罵時,在行為上犯突吉羅罪;辱罵后犯波逸提罪。 發怒誹謗僧團會犯兩種罪。誹謗時,在行為上犯突吉羅罪;誹謗后犯波逸提罪。 被邀請或被允許后食用硬食或軟食會犯兩種罪。"我要咀嚼我要吞嚥"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯波逸提罪。 吝惜俗家會犯兩種罪。吝惜時,在行為上犯突吉羅罪;吝惜后犯波逸提罪。 在無比丘的住處度過雨安居會犯兩種罪。"我要度過雨安居"而準備住處、飲用水、洗滌用水、打掃房間時,犯突吉羅罪;日出時犯波逸提罪。 雨安居結束后比丘尼不在兩部僧團中以三事自恣會犯一種罪。犯波逸提罪。 不去接受教誡或共住會犯一種罪。犯波逸提罪。 既不問布薩也不請求教誡會犯一種罪。犯波逸提罪。 在腋下長瘡或流血時,未告知僧團或僧眾,與男子單獨切開會犯兩種罪。切開時,在行為上犯突吉羅罪;切開后犯波逸提罪。 園林品第六。 孕婦品 讓孕婦出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 讓哺乳婦出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 讓未在六法中學習兩年的式叉摩那出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 讓已在六法中學習兩年但未經僧團認可的式叉摩那出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 讓未滿十二歲的已婚女子出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 讓已滿十二歲但未在六法中學習兩年的已婚女子出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 讓已滿十二歲並已在六法中學習兩年但未經僧團認可的已婚女子出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 讓同住者出家后兩年內既不教導也不讓人教導會犯一種罪。犯波逸提罪。 兩年內不跟隨讓自己出家的和尚尼會犯一種罪。犯波逸提罪。 讓同住者出家后既不帶離也不讓人帶離會犯一種罪。犯波逸提罪。 孕婦品第七。 童女品

  1. Ūnavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati . Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Ūnadvādasavassā vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

『『Alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā』』ti vuccamānā 『『sādhū』』ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjantī dve āpattiyo āpajjati. Khiyyati, payoge dukkaṭaṃ; khiyyite, āpatti pācittiyassa.

Sikkhamānaṃ – 『『sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī』』ti vatvā neva vuṭṭhāpentī na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Sikkhamānaṃ – 『『sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī』』ti vatvā neva vuṭṭhāpentī na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karontī ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Pācittiyaṃ.

Purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Pārivāsikachandadāne sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Anuvassaṃ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṃ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa.

Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.

  1. Chattupāhanavaggo

  2. Chattupāhanaṃ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṃ; dhārite, āpatti pācittiyassa.

Yānena yāyantī dve āpattiyo āpajjati. Yāyati, payoge dukkaṭaṃ; yāyite, āpatti pācittiyassa.

Saṅghāṇiṃ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṃ; dhārite, āpatti pācittiyassa.

Itthālaṅkāraṃ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṃ; dhārite, āpatti pācittiyassa.

Gandhavaṇṇakena nahāyantī dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati , payoge dukkaṭaṃ; nahānapariyosāne, āpatti pācittiyassa.

Vāsitakena piññākena nahāyantī dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṃ; nahānapariyosāne, āpatti pācittiyassa.

Bhikkhuniyā ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ummaddite, āpatti pācittiyassa.

Sikkhamānāya ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ummaddite, āpatti pācittiyassa.

Sāmaṇeriyā ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ummaddite, āpatti pācittiyassa.

Gihiniyā ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṃ; ummaddite, āpatti pācittiyassa.

Bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdantī dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṃ; nisinne, āpatti pācittiyassa.

Anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchantī dve āpattiyo āpajjati. Pucchati, payoge dukkaṭaṃ; pucchite, āpatti pācittiyassa.

Asaṅkaccikā gāmaṃ pavisantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa.

Chattupāhanavaggo navamo.

Khuddakaṃ niṭṭhitaṃ.

  1. Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

讓未滿二十歲的童女出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 讓已滿二十歲但未在六法中學習兩年的童女出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 讓已滿二十歲並已在六法中學習兩年但未經僧團認可的童女出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 未滿十二歲就讓人出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 讓已滿十二歲但未經僧團認可的人出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 被告知"尊者,你讓人出家已經夠了"而答應"好的"后又抱怨會犯兩種罪。抱怨時,在行為上犯突吉羅罪;抱怨后犯波逸提罪。 對式叉摩那說"尊者,如果你給我衣服,我就讓你出家",之後既不讓出家也不努力讓出家會犯一種罪。犯波逸提罪。 對式叉摩那說"尊者,如果你跟隨我兩年,我就讓你出家",之後既不讓出家也不努力讓出家會犯一種罪。犯波逸提罪。 讓親近男子、親近男童、易怒、悲傷的式叉摩那出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 讓未經父母或丈夫允許的式叉摩那出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 在別住羯磨時讓式叉摩那出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 每年讓人出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 一年內讓兩人出家會犯兩種罪。讓出家時,在行為上犯突吉羅罪;出家后犯波逸提罪。 童女品第八。 傘鞋品 持傘穿鞋會犯兩種罪。持用時,在行為上犯突吉羅罪;持用后犯波逸提罪。 乘車會犯兩種罪。乘車時,在行為上犯突吉羅罪;乘車后犯波逸提罪。 穿裙子會犯兩種罪。穿著時,在行為上犯突吉羅罪;穿著后犯波逸提罪。 戴女性飾品會犯兩種罪。戴著時,在行為上犯突吉羅罪;戴著后犯波逸提罪。 用香料和顏料沐浴會犯兩種罪。沐浴時,在行為上犯突吉羅罪;沐浴結束時犯波逸提罪。 用香油沐浴會犯兩種罪。沐浴時,在行為上犯突吉羅罪;沐浴結束時犯波逸提罪。 讓比丘尼按摩搓揉會犯兩種罪。讓按摩時,在行為上犯突吉羅罪;按摩后犯波逸提罪。 讓式叉摩那按摩搓揉會犯兩種罪。讓按摩時,在行為上犯突吉羅罪;按摩后犯波逸提罪。 讓沙彌尼按摩搓揉會犯兩種罪。讓按摩時,在行為上犯突吉羅罪;按摩后犯波逸提罪。 讓在家女人按摩搓揉會犯兩種罪。讓按摩時,在行為上犯突吉羅罪;按摩后犯波逸提罪。 未經允許在比丘面前坐下會犯兩種罪。坐下時,在行為上犯突吉羅罪;坐下後犯波逸提罪。 未經允許向比丘提問會犯兩種罪。提問時,在行為上犯突吉羅罪;提問后犯波逸提罪。 不披肩衣進入村莊會犯兩種罪。跨出第一隻腳越過界限犯突吉羅罪;跨出第二隻腳犯波逸提罪。 傘鞋品第九。 小品完。 悔過品

  1. Sappiṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

Telaṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

Madhuṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

Phāṇitaṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

Macchaṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

Maṃsaṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

Khīraṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa.

Aṭṭha pāṭidesanīyā niṭṭhitā.

Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo.

  1. Vipattivāro

  2. Avassutā bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ.

Vipattivāro niṭṭhito tatiyo.

  1. Saṅgahavāro

  2. Avassutā bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena.

Saṅgahavāro niṭṭhito catuttho.

  1. Samuṭṭhānavāro

  2. Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti.

Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo.

  1. Adhikaraṇavāro

  2. Avassutā bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ – āpattādhikaraṇaṃ…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ – āpattādhikaraṇaṃ.

Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho.

  1. Samathavāro

索取酥油后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯悔過罪。 索取油后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯悔過罪。 索取蜂蜜后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯悔過罪。 索取糖蜜后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯悔過罪。 索取魚后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯悔過罪。 索取肉后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯悔過罪。 索取牛奶后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯悔過罪。 索取酸奶后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯悔過罪。 八悔過罪完。 犯罪品第二完。 過失品 有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸的罪屬於四種過失中的幾種過失?有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸的罪屬於四種過失中的兩種過失 - 或屬於戒律過失,或屬於行為過失... 索取酸奶后食用的罪屬於四種過失中的幾種過失?索取酸奶后食用的罪屬於四種過失中的一種過失 - 行為過失。 過失品第三完。 攝集品 有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸的罪屬於七種罪聚中的幾種罪聚?有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸的罪屬於七種罪聚中的三種罪聚 - 或屬於波羅夷罪聚,或屬於偷蘭遮罪聚,或屬於突吉羅罪聚... 索取酸奶后食用的罪屬於七種罪聚中的幾種罪聚?索取酸奶后食用的罪屬於七種罪聚中的兩種罪聚 - 或屬於悔過罪聚,或屬於突吉羅罪聚。 攝集品第四完。 起因品 有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸的罪從六種罪的起因中由幾種起因而起?有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸的罪從六種罪的起因中由一種起因而起 - 由身和心而起,不由語而起... 索取酸奶后食用的罪從六種罪的起因中由幾種起因而起?索取酸奶后食用的罪從六種罪的起因中由四種起因而起 - 或由身而起,不由語和心而起;或由身和語而起,不由心而起;或由身和心而起,不由語而起;或由身、語和心而起。 起因品第五完。 諍事品 有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸的罪屬於四種諍事中的哪種諍事?有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸的罪屬於四種諍事中的犯罪諍事... 索取酸奶后食用的罪屬於四種諍事中的哪種諍事?索取酸奶后食用的罪屬於四種諍事中的犯罪諍事。 諍事品第六完。 止息品

  1. Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

Samathavāro niṭṭhito sattamo.

  1. Samuccayavāro

  2. Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī kati āpattiyo āpajjati? Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī tisso āpattiyo āpajjati. Adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa; ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti dukkaṭassa – avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyantī imā tisso āpattiyo āpajjati.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantī kati āpattiyo āpajjati? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa – dadhiṃ viññāpetvā bhuñjantī imā dve āpattiyo āpajjati.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti na vācato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti na vācato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ – āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo.

  1. Katthapaññattivāro

  2. Pārājikakaṇḍaṃ

有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸的罪由七種止息法中的幾種止息法而止息?有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸的罪由七種止息法中的三種止息法而止息 - 或由現前調伏法和自白法,或由現前調伏法和草覆蓋法... 索取酸奶后食用的罪由七種止息法中的幾種止息法而止息?索取酸奶后食用的罪由七種止息法中的三種止息法而止息 - 或由現前調伏法和自白法,或由現前調伏法和草覆蓋法。 止息品第七完。 綜合品 有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸會犯幾種罪?有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸會犯三種罪。接受鎖骨以下膝蓋以上的觸控,犯波羅夷罪;接受鎖骨以上膝蓋以下的觸控,犯偷蘭遮罪;接受與身體相連物品的觸控,犯突吉羅罪 - 有慾望的比丘尼接受有慾望的男子身體接觸會犯這三種罪。 這些罪屬於四種過失中的幾種過失?屬於七種罪聚中的幾種罪聚?從六種罪的起因中由幾種起因而起?屬於四種諍事中的哪種諍事?由七種止息法中的幾種止息法而止息?這些罪屬於四種過失中的兩種過失 - 或屬於戒律過失,或屬於行為過失。屬於七種罪聚中的三種罪聚 - 或屬於波羅夷罪聚,或屬於偷蘭遮罪聚,或屬於突吉羅罪聚。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 由身和心而起,不由語而起。屬於四種諍事中的犯罪諍事。由七種止息法中的三種止息法而止息 - 或由現前調伏法和自白法,或由現前調伏法和草覆蓋法... 索取酸奶后食用會犯幾種罪?索取酸奶后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯悔過罪 - 索取酸奶后食用會犯這兩種罪。 這些罪屬於四種過失中的幾種過失?屬於七種罪聚中的幾種罪聚?從六種罪的起因中由幾種起因而起?屬於四種諍事中的哪種諍事?由七種止息法中的幾種止息法而止息?這些罪屬於四種過失中的一種過失 - 行為過失。屬於七種罪聚中的兩種罪聚 - 或屬於悔過罪聚,或屬於突吉羅罪聚。從六種罪的起因中由四種起因而起 - 或由身而起,不由語和心而起;或由身和語而起,不由心而起;或由身和心而起,不由語而起;或由身、語和心而起。屬於四種諍事中的犯罪諍事。由七種止息法中的三種止息法而止息 - 或由現前調伏法和自白法,或由現前調伏法和草覆蓋法。 綜合品第八完。 制定處品 波羅夷品

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattaṃ? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ…pe… kenābhatanti?

Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Sundarīnandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṃsaggaṃ sādiyi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ? Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti ? Pārājikāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato…pe… kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. …pe…;

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

Vajjappaṭicchādanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannaṃ bhikkhuniṃ nevattanā paṭicodesi na gaṇassa ārocesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ anuvatti, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūraṇapaccayā pārājikaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūresuṃ, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Pārājikā niṭṭhitā.

  1. Saṅghādisesakaṇḍādi

那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者制定了因接受身體接觸而犯波羅夷罪,是在哪裡制定的?針對誰?因何事...由誰帶來的? 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者制定了因接受身體接觸而犯波羅夷罪,是在舍衛城制定的。針對誰?針對孫陀利難陀比丘尼。因何事?孫陀利難陀比丘尼有慾望,接受了有慾望的男子的身體接觸,因這事。那裡有制定、附加制定、未生制定嗎?一條制定。那裡沒有附加制定和未生制定。是普遍制定還是區域性制定?普遍制定。是共通制定還是不共通制定?不共通制定。是單方制定還是雙方制定?單方制定。屬於四部波羅提木叉誦中的哪一部分?屬於序分。屬於哪一誦?屬於第二誦。屬於四種過失中的哪種過失?戒律過失。屬於七種罪聚中的哪種罪聚?波羅夷罪聚。從六種罪的起因中由幾種起因而起?由一種起因而起 - 由身和心而起,不由語而起...由誰帶來的?由傳承帶來 - 優波離、陀娑迦、 蘇那迦、悉伽婆、 目犍連子帝須為第五, 這些人在閻浮洲... 這些大智龍象, 通曉律藏、精通聖道, 在獅子洲(斯里蘭卡)宣說律藏, 即銅鍱部(上座部)的律藏。 因隱藏罪過而犯波羅夷罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼明知一位比丘尼犯了波羅夷罪,既不自己指責也不告知僧團,因這事。一條制定。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 放棄責任... 因經三次勸告仍不放棄而犯波羅夷罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼追隨被和合僧團驅擯的阿利吒比丘,此人曾是鷹師,因這事。一條制定。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 放棄責任... 因滿足第八事而犯波羅夷罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼滿足了第八事,因這事。一條制定。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 放棄責任... 波羅夷品完。 僧殘品等

  1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṃ karaṇapaccayā saṅghādiseso kattha paññatto? Kaṃ ārabbha? Kismiṃ vatthusmiṃ…pe… kenābhatanti?

Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṃ karaṇapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti ? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti ? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī ussayavādikā vihari, tasmiṃ vatthusmiṃ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṃ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ. Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti? Tatiyena uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādisesāpattikkhandho. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato cittato ca samuṭṭhāti…pe… kenābhatanti? Paramparābhataṃ –

Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā;

Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. …pe…;

Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā;

Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ, piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti.

Coriṃ vuṭṭhāpanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī coriṃ vuṭṭhāpesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti…pe….

Ekā gāmantaraṃ gamanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī ekā gāmantaraṃ gacchi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, tisso anupaññattiyo. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

Samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāraṇapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāresi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sundarīnandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato āmisaṃ paṭiggahesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – paṭhamapārājike…pe….

那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者制定了因好訴訟的比丘尼提起訴訟而犯僧殘罪,是在哪裡制定的?針對誰?因何事...由誰帶來的? 那位知者、見者、阿羅漢、正等正覺者制定了因好訴訟的比丘尼提起訴訟而犯僧殘罪,是在舍衛城制定的。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼好訴訟,因這事。那裡有制定、附加制定、未生制定嗎?一條制定。那裡沒有附加制定和未生制定。是普遍制定還是區域性制定?普遍制定。是共通制定還是不共通制定?不共通制定。是單方制定還是雙方制定?單方制定。屬於四部波羅提木叉誦中的哪一部分?屬於序分。屬於哪一誦?屬於第三誦。屬於四種過失中的哪種過失?戒律過失。屬於七種罪聚中的哪種罪聚?僧殘罪聚。從六種罪的起因中由幾種起因而起?由兩種起因而起 - 或由身和語而起,不由心而起;或由身、語和心而起...由誰帶來的?由傳承帶來 - 優波離、陀娑迦、 蘇那迦、悉伽婆、 目犍連子帝須為第五, 這些人在閻浮洲... 這些大智龍象, 通曉律藏、精通聖道, 在獅子洲(斯里蘭卡)宣說律藏, 即銅鍱部(上座部)的律藏。 因讓女盜賊出家而犯僧殘罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼讓女盜賊出家,因這事。一條制定。從六種罪的起因中由兩種起因而起 - 或由語和心而起,不由身而起;或由身、語和心而起... 因獨自前往另一村莊而犯僧殘罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼獨自前往另一村莊,因這事。一條制定,三條附加制定。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 如第一波羅夷... 因未告知執行僧團、未知僧眾意願而恢復被和合僧團依法、依律、依師教驅擯的比丘尼而犯僧殘罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼未告知執行僧團、未知僧眾意願而恢復被和合僧團依法、依律、依師教驅擯的比丘尼,因這事。一條制定。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 放棄責任... 因有慾望的比丘尼親手接受有慾望的男子手中的硬食或軟食並食用而犯僧殘罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對孫陀利難陀比丘尼。因何事?孫陀利難陀比丘尼有慾望,接受了有慾望的男子手中的食物,因這事。一條制定。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 如第一波羅夷...

『『Kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā』』ti uyyojanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī – 『『kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā』』ti uyyojesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe….

Kupitāya anattamanāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kupitā anattamanā evaṃ avaca – 『『buddhaṃ paccācikkhāmi, dhammaṃ paccācikkhāmi, saṅghaṃ paccācikkhāmi, sikkhaṃ paccācikkhāmī』』ti, tasmiṃ vatthusmiṃ . Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṃ avaca – 『『chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo』』ti, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Saṃsaṭṭhānaṃ bhikkhunīnaṃ yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo saṃsaṭṭhā vihariṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

『『Saṃsaṭṭhā , ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharitthā』』ti uyyojentiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṃ paññatto. Kaṃ ārabbhāti? Thullanandaṃ bhikkhuniṃ ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī – 『『saṃsaṭṭhāva ayye, tumhe viharatha. Mā tamhe nānā viharitthā』』ti uyyojesi, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – dhuranikkhepe…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā pāṭidesanīyaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ paññattaṃ. Kaṃ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṃ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo dadhiṃ viññāpetvā bhuñjiṃsu, tasmiṃ vatthusmiṃ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti…pe… .

Katthapaññattivāro niṭṭhito paṭhamo.

  1. Katāpattivāro

  2. Pārājikakaṇḍaṃ

"尊者,這個男子有慾望或無慾望對你有什麼關係,因為你是無慾望的!來吧,尊者,這個男子給你的硬食或軟食,你親手接受后吃或喝吧"而勸誘,因此而犯僧殘罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對某位比丘尼。因何事?某位比丘尼說"尊者,這個男子有慾望或無慾望對你有什麼關係,因為你是無慾望的!來吧,尊者,這個男子給你的硬食或軟食,你親手接受后吃或喝吧"而勸誘,因這事。一條制定。從六種罪的起因中由三種起因而起... 因發怒不滿的比丘尼經三次勸告仍不放棄而犯僧殘罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對旃荼迦利比丘尼。因何事?旃荼迦利比丘尼發怒不滿,如此說:"我捨棄佛、法、僧、學處",因這事。一條制定。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 放棄責任... 因在某諍事中被責備的比丘尼經三次勸告仍不放棄而犯僧殘罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對旃荼迦利比丘尼。因何事?旃荼迦利比丘尼在某諍事中被責備后發怒不滿,如此說:"比丘尼們依欲而行、依嗔而行、依癡而行、依怖而行",因這事。一條制定。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 放棄責任... 因親近的比丘尼們經三次勸告仍不放棄而犯僧殘罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對眾多比丘尼。因何事?眾多比丘尼親近而住,因這事。一條制定。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 放棄責任... 因"尊者們,你們要親近而住。不要分開而住"而勸誘,經三次勸告仍不放棄而犯僧殘罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對偷蘭難陀比丘尼。因何事?偷蘭難陀比丘尼說"尊者們,你們要親近而住。不要分開而住"而勸誘,因這事。一條制定。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 放棄責任... 因索取酸奶后食用而犯悔過罪是在哪裡制定的?在舍衛城制定。針對誰?針對六群比丘尼。因何事?六群比丘尼索取酸奶后食用,因這事。一條制定,一條附加制定。從六種罪的起因中由四種起因而起... 制定處品第一完。 犯罪品 波羅夷品

  1. Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa; bhikkhu kāyena kāyaṃ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti dukkaṭassa; aṅgulipatodake pācittiyaṃ – kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati.

Vajjappaṭicchādanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Vajjappaṭicchādanapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ [dhammaṃ ajjhāpannaṃ (syā.)] paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; bhikkhu saṅghādisesaṃ paṭicchādeti, āpatti pācittiyassa; ācāravipattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – vajjappaṭicchādanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati.

Yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa; bhedakānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa; pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa – yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati.

Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūraṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Purisena – 『『itthannāmaṃ okāsaṃ āgacchā』』ti vuttā gacchati, āpatti dukkaṭassa; purisassa hatthapāsaṃ okkantamatte āpatti thullaccayassa; aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūreti, āpatti pārājikassa – aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūraṇapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.

Pārājikā niṭṭhitā.

  1. Saṅghādisesakaṇḍādi

因接受身體接觸會犯幾種罪?因接受身體接觸會犯五種罪。有慾望的比丘尼接受有慾望的男子觸控鎖骨以下膝蓋以上,犯波羅夷罪;比丘以身體觸控身體,犯僧殘罪;以身體觸控與身體相連之物,犯偷蘭遮罪;以與身體相連之物觸控與身體相連之物,犯突吉羅罪;用手指戳觸,犯波逸提罪 - 因接受身體接觸會犯這五種罪。 因隱藏罪過會犯幾種罪?因隱藏罪過會犯四種罪。比丘尼明知隱藏波羅夷罪,犯波羅夷罪;懷疑而隱藏,犯偷蘭遮罪;比丘隱藏僧殘罪,犯波逸提罪;隱藏行為過失,犯突吉羅罪 - 因隱藏罪過會犯這四種罪。 因經三次勸告仍不放棄會犯幾種罪?因經三次勸告仍不放棄會犯五種罪。追隨被擯除者的比丘尼經三次勸告仍不放棄,白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨文時犯偷蘭遮罪;羯磨文結束時犯波羅夷罪;追隨破僧者的比丘尼經三次勸告仍不放棄,犯僧殘罪;因惡見經三次勸告仍不放棄,犯波逸提罪 - 因經三次勸告仍不放棄會犯這五種罪。 因滿足第八事會犯幾種罪?因滿足第八事會犯三種罪。被男子說"來到某處"而前往,犯突吉羅罪;進入男子伸手可及的範圍,犯偷蘭遮罪;滿足第八事,犯波羅夷罪 - 因滿足第八事會犯這三種罪。 波羅夷品完。 僧殘品等

  1. Ussayavādikā bhikkhunī aḍḍaṃ karaṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ekassa āroceti, āpatti dukkaṭassa; dutiyassa āroceti, āpatti thullaccayassa; aḍḍapariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Coriṃ vuṭṭhāpanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Ekā gāmantaraṃ gamanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; paṭhamaṃ pādaṃ parikkhepaṃ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa; dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti saṅghādisesassa.

Samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāraṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. 『『Khādissāmi bhuñjissāmī』』ti paṭiggaṇhāti, āpatti thullaccayassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti saṅghādisesassa; udakadantaponaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

『『Kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā! Iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā』』ti, uyyojanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Tassā vacanena khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa; bhojanapariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Kupitā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Saṃsaṭṭhā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

『『Saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharitthā』』ti uyyojentī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa.

Dasa saṅghādisesā niṭṭhitā…pe….

(Yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbā paccayameva nānākaraṇaṃ)

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa – dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati.

Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo.

  1. Vipattivāro

  2. Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ…pe… dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ.

Vipattivāro niṭṭhito tatiyo.

  1. Saṅgahavāro

好訴訟的比丘尼因提起訴訟會犯三種罪。告知一人,犯突吉羅罪;告知第二人,犯偷蘭遮罪;訴訟結束時,犯僧殘罪。 因讓女盜賊出家會犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨文時犯偷蘭遮罪;羯磨文結束時犯僧殘罪。 因獨自前往另一村莊會犯三種罪。前往時犯突吉羅罪;第一隻腳跨過界限時犯偷蘭遮罪;第二隻腳跨過時犯僧殘罪。 因未告知執行僧團、未知僧眾意願而恢復被和合僧團依法、依律、依師教驅擯的比丘尼會犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨文時犯偷蘭遮罪;羯磨文結束時犯僧殘罪。 有慾望的比丘尼因親手接受有慾望的男子手中的硬食或軟食並食用會犯三種罪。"我要吃、我要喝"而接受時犯偷蘭遮罪;每次吞嚥時犯僧殘罪;接受漱口水時犯突吉羅罪。 因說"尊者,這個男子有慾望或無慾望對你有什麼關係,因為你是無慾望的!來吧,尊者,這個男子給你的硬食或軟食,你親手接受后吃或喝吧"而勸誘會犯三種罪。因她的話而"我要吃、我要喝"接受時犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯偷蘭遮罪;食用結束時犯僧殘罪。 發怒的比丘尼因經三次勸告仍不放棄會犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨文時犯偷蘭遮罪;羯磨文結束時犯僧殘罪。 在某諍事中被責備的比丘尼因經三次勸告仍不放棄會犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨文時犯偷蘭遮罪;羯磨文結束時犯僧殘罪。 親近的比丘尼因經三次勸告仍不放棄會犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨文時犯偷蘭遮罪;羯磨文結束時犯僧殘罪。 因說"尊者們,你們要親近而住。不要分開而住"而勸誘,經三次勸告仍不放棄會犯三種罪。白羯磨時犯突吉羅罪;兩次羯磨文時犯偷蘭遮罪;羯磨文結束時犯僧殘罪。 十僧殘罪完... (如前應詳述,只有因緣不同) 因索取酸奶后食用會犯幾種罪?因索取酸奶后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯悔過罪 - 因索取酸奶后食用會犯這兩種罪。 犯罪品第二完。 過失品 因接受身體接觸的罪屬於四種過失中的幾種過失?因接受身體接觸的罪屬於四種過失中的兩種過失 - 或屬於戒律過失,或屬於行為過失...因索取酸奶后食用的罪屬於四種過失中的幾種過失?因索取酸奶后食用的罪屬於四種過失中的一種過失 - 行為過失。 過失品第三完。 攝集品

  1. Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena.

Saṅgahavāro niṭṭhito catuttho.

  1. Samuṭṭhānavāro

  2. Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti.

Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo.

  1. Adhikaraṇavāro

  2. Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ – āpattādhikaraṇaṃ.

Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho.

  1. Samathavāro

  2. Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.

Samathavāro niṭṭhito sattamo.

  1. Samuccayavāro

因接受身體接觸的罪屬於七種罪聚中的幾種罪聚?因接受身體接觸的罪屬於七種罪聚中的五種罪聚 - 或屬於波羅夷罪聚,或屬於僧殘罪聚,或屬於偷蘭遮罪聚,或屬於波逸提罪聚,或屬於突吉羅罪聚... 因索取酸奶后食用的罪屬於七種罪聚中的幾種罪聚?因索取酸奶后食用的罪屬於七種罪聚中的兩種罪聚 - 或屬於悔過罪聚,或屬於突吉羅罪聚。 攝集品第四完。 起因品 因接受身體接觸的罪從六種罪的起因中由幾種起因而起?因接受身體接觸的罪從六種罪的起因中由一種起因而起 - 由身和心而起,不由語而起... 因索取酸奶后食用的罪從六種罪的起因中由幾種起因而起?因索取酸奶后食用的罪從六種罪的起因中由四種起因而起 - 或由身而起,不由語和心而起;或由身和語而起,不由心而起;或由身和心而起,不由語而起;或由身、語和心而起。 起因品第五完。 諍事品 因接受身體接觸的罪屬於四種諍事中的哪種諍事?因接受身體接觸的罪屬於四種諍事中的犯罪諍事... 因索取酸奶后食用的罪屬於四種諍事中的哪種諍事?因索取酸奶后食用的罪屬於四種諍事中的犯罪諍事。 諍事品第六完。 止息品 因接受身體接觸的罪由七種止息法中的幾種止息法而止息?因接受身體接觸的罪由七種止息法中的三種止息法而止息 - 或由現前調伏法和自白法,或由現前調伏法和草覆蓋法... 因索取酸奶后食用的罪由七種止息法中的幾種止息法而止息?因索取酸奶后食用的罪由七種止息法中的三種止息法而止息 - 或由現前調伏法和自白法,或由現前調伏法和草覆蓋法。 止息品第七完。 綜合品

  1. Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa; bhikkhu kāyena kāyaṃ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti thullaccayassa ; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti dukkaṭassa; aṅgulipatodake pācittiyaṃ – kāyasaṃsaggaṃ sādiyanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca…pe….

Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa – dadhiṃ viññāpetvā bhuñjanapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati.

Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti.

Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo. [imassānantaraṃ porāṇasīhaḷapotthake evampi§dissati –§『『tesamuddānaṃ –§kativāro ca vipattivāro ca, saṅgahavāro ca samuṭṭhānavāro. adhikaraṇavāro ca samathavāro ca, samuccayavāro ca ime satta vārā. ādito paññattivārena saha aṭṭhavārāti』』iti.]

Aṭṭha paccayavārā niṭṭhitā.

因接受身體接觸會犯幾種罪?因接受身體接觸會犯五種罪。有慾望的比丘尼接受有慾望的男子觸控鎖骨以下膝蓋以上,犯波羅夷罪;比丘以身體觸控身體,犯僧殘罪;以身體觸控與身體相連之物,犯偷蘭遮罪;以與身體相連之物觸控與身體相連之物,犯突吉羅罪;用手指戳觸,犯波逸提罪 - 因接受身體接觸會犯這五種罪。 這些罪屬於四種過失中的幾種過失?屬於七種罪聚中的幾種罪聚?從六種罪的起因中由幾種起因而起?屬於四種諍事中的哪種諍事?由七種止息法中的幾種止息法而止息?這些罪屬於四種過失中的兩種過失 - 或屬於戒律過失,或屬於行為過失。屬於七種罪聚中的五種罪聚 - 或屬於波羅夷罪聚,或屬於僧殘罪聚,或屬於偷蘭遮罪聚,或屬於波逸提罪聚,或屬於突吉羅罪聚。從六種罪的起因中由一種起因而起 - 由身和心而起,不由語而起。屬於四種諍事中的犯罪諍事。由七種止息法中的三種止息法而止息 - 或由現前調伏法和自白法,或由現前調伏法和草覆蓋法... 因索取酸奶后食用會犯幾種罪?因索取酸奶后食用會犯兩種罪。"我要食用"而接受時,犯突吉羅罪;每次吞嚥時犯悔過罪 - 因索取酸奶后食用會犯這兩種罪。 這些罪屬於四種過失中的幾種過失?屬於七種罪聚中的幾種罪聚?從六種罪的起因中由幾種起因而起?屬於四種諍事中的哪種諍事?由七種止息法中的幾種止息法而止息?這些罪屬於四種過失中的一種過失 - 行為過失。屬於七種罪聚中的兩種罪聚 - 或屬於悔過罪聚,或屬於突吉羅罪聚。從六種罪的起因中由四種起因而起 - 或由身而起,不由語和心而起;或由身和語而起,不由心而起;或由身和心而起,不由語而起;或由身、語和心而起。屬於四種諍事中的犯罪諍事。由七種止息法中的三種止息法而止息 - 或由現前調伏法和自白法,或由現前調伏法和草覆蓋法。 綜合品第八完。[在此之後,古代錫蘭抄本如此出現:"其摘要如下:幾種品、過失品、攝集品、起因品、諍事品、止息品、綜合品,這七品。加上開頭的制定品,共八品。"] 八種因緣品完。

Bhikkhunīvibhaṅge soḷasa mahāvārā niṭṭhitā.

比丘尼分別中的十六大品完。