B0102010310saṅgītisuttaṃ(集會經)c3.5s

  1. Saṅgītisuttaṃ

  2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena pāvā nāma mallānaṃ nagaraṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.

Ubbhatakanavasandhāgāraṃ

  1. Tena kho pana samayena pāveyyakānaṃ mallānaṃ ubbhatakaṃ nāma navaṃ sandhāgāraṃ [santhāgāraṃ (sī. pī.), saṇṭhāgāraṃ (syā. kaṃ.)] acirakāritaṃ hoti anajjhāvuṭṭhaṃ [anajjhāvutthaṃ (sī. syā. pī. ka.)] samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Assosuṃ kho pāveyyakā mallā – 『『bhagavā kira mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi pāvaṃ anuppatto pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane』』ti. Atha kho pāveyyakā mallā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho pāveyyakā mallā bhagavantaṃ etadavocuṃ – 『『idha, bhante, pāveyyakānaṃ mallānaṃ ubbhatakaṃ nāma navaṃ sandhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti anajjhāvuṭṭhaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Tañca kho, bhante, bhagavā paṭhamaṃ paribhuñjatu, bhagavatā paṭhamaṃ paribhuttaṃ pacchā pāveyyakā mallā paribhuñjissanti. Tadassa pāveyyakānaṃ mallānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyā』』ti. Adhivāsesi kho bhagavā tuṇhībhāvena.

  2. Atha kho pāveyyakā mallā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ [sabbasanthariṃ santhataṃ (ka.)] sandhāgāraṃ santharitvā bhagavato āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhapetvā telapadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho te pāveyyakā mallā bhagavantaṃ etadavocuṃ – 『『sabbasantharisanthataṃ [sabbasanthariṃ santhataṃ (sī. pī. ka.)], bhante, sandhāgāraṃ, bhagavato āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī』』ti.

  3. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Pāveyyakāpi kho mallā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāveyyake malle bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi – 『『abhikkantā kho, vāseṭṭhā, ratti. Yassadāni tumhe kālaṃ maññathā』』ti. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho pāveyyakā mallā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

  4. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāveyyakesu mallesu tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṃghaṃ anuviloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – 『『vigatathinamiddho [vigatathīnamiddho (sī. syā. kaṃ. pī.)] kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṃ, sāriputta, bhikkhūnaṃ dhammīkathā. Piṭṭhi me āgilāyati. Tamahaṃ āyamissāmī』』ti [āyameyyāmīti (syā. kaṃ.)]. 『『Evaṃ, bhante』』ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā.

Bhinnanigaṇṭhavatthu

這是我對文字的完整直譯: 集誦經 如是我聞。一時,世尊與大比丘僧團一起,約五百比丘,在摩羅國遊行,來到摩羅人的城市波婆。在那裡,世尊住在波婆城的純陀鐵匠子的芒果園中。 新集會堂 那時,波婆城的摩羅人有一座新建的集會堂,名叫烏巴塔卡,剛剛建成,還沒有任何沙門、婆羅門或其他人類居住過。波婆城的摩羅人聽說:"世尊正在摩羅國遊行,與大比丘僧團一起,約五百比丘,已經到達波婆,住在純陀鐵匠子的芒果園中。"於是波婆城的摩羅人來到世尊那裡。到了之後,向世尊禮拜,然後坐在一旁。坐在一旁的波婆城摩羅人對世尊說:"尊者,這裡波婆城的摩羅人有一座新建的集會堂,名叫烏巴塔卡,剛剛建成,還沒有任何沙門、婆羅門或其他人類居住過。尊者,請世尊首先使用它,世尊首先使用后,波婆城的摩羅人再使用。這將使波婆城的摩羅人長久獲得利益和快樂。"世尊以沉默表示同意。 於是波婆城的摩羅人知道世尊同意后,從座位上起身,向世尊禮拜,右繞后,來到集會堂。到了之後,他們在整個集會堂鋪上地毯,為世尊準備座位,放置水罐,點燃油燈,然後來到世尊那裡。到了之後,向世尊禮拜,站在一旁。站在一旁的波婆城摩羅人對世尊說:"尊者,集會堂已經全部鋪上地毯,世尊的座位已經準備好,水罐已經放置,油燈已經點燃。現在請世尊自行決定時間。" 於是世尊穿好衣服,拿著缽和衣,與比丘僧團一起來到集會堂。到了之後,洗腳,進入集會堂,靠著中間的柱子,面向東方坐下。比丘僧團也洗腳後進入集會堂,靠著西墻,面向東方坐下,以世尊為首。波婆城的摩羅人也洗腳後進入集會堂,靠著東墻,面向西方坐下,也以世尊為首。然後世尊用法語開示波婆城的摩羅人,大部分夜晚都在教導、激勵、鼓舞、使他們歡喜,然後讓他們離開,說:"婆謝塔們,夜已深了。現在你們自己決定時間吧。""是的,尊者。"波婆城的摩羅人回答世尊后,從座位上起身,向世尊禮拜,右繞后離開。 波婆城的摩羅人離開不久,世尊觀察沉默的比丘僧團,對尊者舍利弗說:"舍利弗,比丘僧團已經沒有昏沉睡眠。舍利弗,請你為比丘們說法。我背痛,我要躺一會兒。""是的,尊者。"尊者舍利弗回答世尊。然後世尊把僧伽梨衣摺疊四層鋪好,右側臥如獅子,一足疊放在另一足上,具念正知,作意起身之想。 破碎的尼乾子事

  1. Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto pāvāyaṃ adhunākālaṅkato hoti. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā [ddheḷhakajātā (syā. kaṃ.)] bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti [vicaranti (syā. kaṃ.)] – 『『na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi! Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṃ me, asahitaṃ te. Purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī』』ti. Vadhoyeva kho maññe nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu vattati. Yepi [yepi te (sī. pī.)] nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā , tepi nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā virattarūpā paṭivānarūpā, yathā taṃ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe.

  2. Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – 『『nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto pāvāyaṃ adhunākālaṅkato, tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā…pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe』』. 『『Evañhetaṃ, āvuso, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite. Ayaṃ kho panāvuso amhākaṃ [asmākaṃ (pī.)] bhagavatā [bhagavato (ka. sī.)] dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

『『Katamo cāvuso, amhākaṃ bhagavatā [bhagavato (ka. sī.)] dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito; yattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ?

Ekakaṃ

  1. 『『Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ , tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo eko dhammo? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā. Ayaṃ kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ , yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

Dukaṃ

這是我對文字的完整直譯: 那時,尼乾子(耆那教創始人)剛剛在波婆城去世。他去世后,尼乾子教徒分裂成兩派,發生爭吵、衝突、爭論,用言語互相攻擊,說:"你不懂這法與律,我懂這法與律,你怎麼能懂這法與律!你修行錯誤,我修行正確。我的話有條理,你的話沒有條理。應該先說的你后說,應該后說的你先說。你的觀點已被駁倒,你的論點已被否定,你已經被駁斥了,去解脫你的論點吧,如果你能的話就解釋清楚!"似乎尼乾子教徒中只有殺戮。甚至那些身穿白衣的尼乾子在家弟子,也對尼乾子教徒感到厭倦、厭惡、退避,就像那些被錯誤宣說的法與律,不能引導出離,不能導向寂靜,非正等覺者所說,塔已倒塌,無處可歸。 然後尊者舍利弗對比丘們說:"朋友們,尼乾子剛剛在波婆城去世。他去世后,尼乾子教徒分裂成兩派......塔已倒塌,無處可歸。""朋友,這就是被錯誤宣說的法與律,不能引導出離,不能導向寂靜,非正等覺者所說的結果。但是朋友,我們的世尊所說的法是善說的,善宣說的,能引導出離,能導向寂靜,是正等覺者所說。在這裡,我們都應該一起誦習,不應爭論,使這梵行能長久持續,爲了許多人的利益,許多人的快樂,出於對世間的悲憫,爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。" "朋友,什麼是我們的世尊所說的善說的,善宣說的,能引導出離,能導向寂靜,是正等覺者所說的法,我們都應該一起誦習,不應爭論,使這梵行能長久持續,爲了許多人的利益,許多人的快樂,出於對世間的悲憫,爲了天神和人類的利益、福祉和快樂?" 一法 "朋友,有一法是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的。在這裡,我們都應該一起誦習,不應爭論,使這梵行能長久持續,爲了許多人的利益,許多人的快樂,出於對世間的悲憫,爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。什麼是一法?一切眾生依食而住。一切眾生依行而住。朋友,這就是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的一法。在這裡,我們都應該一起誦習,不應爭論,使這梵行能長久持續,爲了許多人的利益,許多人的快樂,出於對世間的悲憫,爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。" 二法

  1. 『『Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame dve [dve dhammo (syā. kaṃ.) evamuparipi]?

『『Nāmañca rūpañca.

『『Avijjā ca bhavataṇhā ca.

『『Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca.

『『Ahirikañca [ahirīkañca (katthaci)] anottappañca.

『『Hirī ca ottappañca.

『『Dovacassatā ca pāpamittatā ca.

『『Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca.

『『Āpattikusalatā ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca.

『『Samāpattikusalatā ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca.

『『Dhātukusalatā ca manasikārakusalatā ca.

『『Āyatanakusalatā ca paṭiccasamuppādakusalatā ca.

『『Ṭhānakusalatā ca aṭṭhānakusalatā ca.

『『Ajjavañca lajjavañca.

『『Khanti ca soraccañca.

『『Sākhalyañca paṭisanthāro ca.

『『Avihiṃsā ca soceyyañca.

『『Muṭṭhassaccañca asampajaññañca.

『『Sati ca sampajaññañca .

『『Indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca.

『『Indriyesu guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca.

『『Paṭisaṅkhānabalañca [paṭisandhānabalañca (syā.)] bhāvanābalañca.

『『Satibalañca samādhibalañca.

『『Samatho ca vipassanā ca.

『『Samathanimittañca paggahanimittañca.

『『Paggaho ca avikkhepo ca.

『『Sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca.

『『Sīlasampadā ca diṭṭhisampadā ca.

『『Sīlavisuddhi ca diṭṭhivisuddhi ca.

『『Diṭṭhivisuddhi kho pana yathā diṭṭhissa ca padhānaṃ.

『『Saṃvego ca saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃviggassa ca yoniso padhānaṃ.

『『Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu appaṭivānitā ca padhānasmiṃ.

『『Vijjā ca vimutti ca.

『『Khayeñāṇaṃ anuppādeñāṇaṃ.

『『Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

Tikaṃ

這是我對文字的完整直譯: "朋友,有兩法是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的。在這裡,我們都應該一起誦習,不應爭論,使這梵行能長久持續,爲了許多人的利益,許多人的快樂,出於對世間的悲憫,爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。什麼是兩法? 名和色。 無明和有愛。 有見和無有見。 無慚和無愧。 慚和愧。 難教導性和惡友誼。 易教導性和善友誼。 善巧于犯戒和善巧于出罪。 善巧于入定和善巧于出定。 善巧于界和善巧于作意。 善巧于處和善巧于緣起。 善巧于可能和善巧于不可能。 正直和慚愧。 忍耐和溫和。 和善和親切。 不傷害和清凈。 失念和不正知。 念和正知。 不守護諸根門和飲食不知節制。 守護諸根門和飲食知節制。 思惟力和修習力。 念力和定力。 止和觀。 止相和精進相。 精進和不散亂。 戒的破壞和見的破壞。 戒的成就和見的成就。 戒清凈和見清凈。 見清凈和如實見的精進。 在應當感到厭離的事物上生起厭離,和對已厭離者如理精進。 對善法不知足和精進不退縮。 明和解脫。 盡智和無生智。 朋友,這些就是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的兩法。在這裡,我們都應該一起誦習,不應爭論,使這梵行能長久持續,爲了許多人的利益,許多人的快樂,出於對世間的悲憫,爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。" 三法

  1. 『『Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame tayo?

『『Tīṇi akusalamūlāni – lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ.

『『Tīṇi kusalamūlāni – alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ.

『『Tīṇi duccaritāni – kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ.

『『Tīṇi sucaritāni – kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ , manosucaritaṃ.

『『Tayo akusalavitakkā – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko.

『『Tayo kusalavitakkā – nekkhammavitakko, abyāpādavitakko, avihiṃsāvitakko.

『『Tayo akusalasaṅkappā – kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṃsāsaṅkappo.

『『Tayo kusalasaṅkappā – nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo.

『『Tisso akusalasaññā – kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṃsāsaññā.

『『Tisso kusalasaññā – nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṃsāsaññā.

『『Tisso akusaladhātuyo – kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu.

『『Tisso kusaladhātuyo – nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu.

『『Aparāpi tisso dhātuyo – kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu.

『『Aparāpi tisso dhātuyo – rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu.

『『Aparāpi tisso dhātuyo – hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu.

『『Tisso taṇhā – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.

『『Aparāpi tisso taṇhā – kāmataṇhā, rūpataṇhā, arūpataṇhā.

『『Aparāpi tisso taṇhā – rūpataṇhā, arūpataṇhā, nirodhataṇhā.

『『Tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso.

『『Tayo āsavā – kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.

『『Tayo bhavā – kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo.

『『Tisso esanā – kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā.

『『Tisso vidhā – seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā, hīnohamasmīti vidhā.

『『Tayo addhā – atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā.

『『Tayo antā – sakkāyo anto, sakkāyasamudayo anto, sakkāyanirodho anto.

『『Tisso vedanā – sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.

『『Tisso dukkhatā – dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā.

『『Tayo rāsī – micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi.

『『Tayo tamā [tisso kaṅkhā (bahūsu) aṭṭhakathā oloketabbā] – atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, anāgataṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.

『『Tīṇi tathāgatassa arakkheyyāni – parisuddhakāyasamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya – 『mā me idaṃ paro aññāsī』ti. Parisuddhavacīsamācāro āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya – 『mā me idaṃ paro aññāsī』ti. Parisuddhamanosamācāro, āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa manoduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya – 『mā me idaṃ paro aññāsī』ti.

『『Tayo kiñcanā – rāgo kiñcanaṃ, doso kiñcanaṃ, moho kiñcanaṃ.

『『Tayo aggī – rāgaggi, dosaggi, mohaggi.

『『Aparepi tayo aggī – āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi.

『『Tividhena rūpasaṅgaho – sanidassanasappaṭighaṃ rūpaṃ [sanidassanasappaṭigharūpaṃ (syā. kaṃ.) evamitaradvayepi], anidassanasappaṭighaṃ rūpaṃ, anidassanaappaṭighaṃ rūpaṃ.

『『Tayo saṅkhārā – puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro , āneñjābhisaṅkhāro.

『『Tayo puggalā – sekkho puggalo, asekkho puggalo, nevasekkhonāsekkho puggalo.

『『Tayo therā – jātithero, dhammathero, sammutithero [sammatithero (syā. kaṃ.)].

『『Tīṇi puññakiriyavatthūni – dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu.

『『Tīṇi codanāvatthūni – diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya.

這是我對文字的完整直譯: "朋友,有三法是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的。在這裡,我們都應該一起誦習......爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。什麼是三法? 三不善根:貪不善根、嗔不善根、癡不善根。 三善根:無貪善根、無嗔善根、無癡善根。 三種惡行:身惡行、語惡行、意惡行。 三種善行:身善行、語善行、意善行。 三種不善尋:欲尋、嗔尋、害尋。 三種善尋:出離尋、無嗔尋、無害尋。 三種不善思:欲思、嗔思、害思。 三種善思:出離思、無嗔思、無害思。 三種不善想:欲想、嗔想、害想。 三種善想:出離想、無嗔想、無害想。 三種不善界:欲界、嗔界、害界。 三種善界:出離界、無嗔界、無害界。 另外三界:欲界、色界、無色界。 另外三界:色界、無色界、滅界。 另外三界:下等界、中等界、上等界。 三愛:欲愛、有愛、無有愛。 另外三愛:欲愛、色愛、無色愛。 另外三愛:色愛、無色愛、滅愛。 三結:身見、疑、戒禁取。 三漏:欲漏、有漏、無明漏。 三有:欲有、色有、無色有。 三求:欲求、有求、梵行求。 三慢:我勝慢、我等慢、我劣慢。 三時:過去時、未來時、現在時。 三邊:有身是邊、有身集是邊、有身滅是邊。 三受:樂受、苦受、不苦不樂受。 三苦:苦苦、行苦、壞苦。 三聚:邪性定聚、正性定聚、不定聚。 三疑:對過去生疑、猶豫、不確信、不安心,對未來生疑、猶豫、不確信、不安心,對現在生疑、猶豫、不確信、不安心。 如來的三種無需守護:朋友,如來的身行清凈,如來沒有身惡行需要守護:'不要讓別人知道這個'。朋友,如來的語行清凈,如來沒有語惡行需要守護:'不要讓別人知道這個'。朋友,如來的意行清凈,如來沒有意惡行需要守護:'不要讓別人知道這個'。 三種障礙:貪障礙、嗔障礙、癡障礙。 三火:貪火、嗔火、癡火。 另外三火:應供養火、居家火、應施火。 三種色的分類:有見有對色、無見有對色、無見無對色。 三行:福行、非福行、不動行。 三種人:有學人、無學人、非有學非無學人。 三長老:生年長老、法臘長老、公認長老。 三種福業事:佈施福業事、持戒福業事、修行福業事。 三種呵責事:以所見、以所

『『Tisso kāmūpapattiyo [kāmuppattiyo (sī.), kāmupapattiyo (syā. pī. ka.)] – santāvuso sattā paccupaṭṭhitakāmā, te paccupaṭṭhitesu kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā kāmūpapatti. Santāvuso, sattā nimmitakāmā, te nimminitvā nimminitvā kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi devā nimmānaratī. Ayaṃ dutiyā kāmūpapatti. Santāvuso sattā paranimmitakāmā, te paranimmitesu kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi devā paranimmitavasavattī. Ayaṃ tatiyā kāmūpapatti.

『『Tisso sukhūpapattiyo [sukhupapattiyo (syā. pī. ka.)] – santāvuso sattā [sattā sukhaṃ (syā. kaṃ.)] uppādetvā uppādetvā sukhaṃ viharanti, seyyathāpi devā brahmakāyikā. Ayaṃ paṭhamā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te kadāci karahaci udānaṃ udānenti – 『aho sukhaṃ, aho sukha』nti , seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ dutiyā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te santaṃyeva tusitā [santusitā (syā. kaṃ.)] sukhaṃ [cittasukhaṃ (syā. ka.)] paṭisaṃvedenti, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ tatiyā sukhūpapatti .

『『Tisso paññā – sekkhā paññā, asekkhā paññā, nevasekkhānāsekkhā paññā.

『『Aparāpi tisso paññā – cintāmayā paññā, sutamayā paññā, bhāvanāmayā paññā.

『『Tīṇāvudhāni – sutāvudhaṃ, pavivekāvudhaṃ, paññāvudhaṃ.

『『Tīṇindriyāni – anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ.

『『Tīṇi cakkhūni – maṃsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu.

『『Tisso sikkhā – adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā.

『『Tisso bhāvanā – kāyabhāvanā, cittabhāvanā, paññābhāvanā.

『『Tīṇi anuttariyāni – dassanānuttariyaṃ, paṭipadānuttariyaṃ, vimuttānuttariyaṃ.

『『Tayo samādhī – savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi.

『『Aparepi tayo samādhī – suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi.

『『Tīṇi soceyyāni – kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ, manosoceyyaṃ.

『『Tīṇi moneyyāni – kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ.

『『Tīṇi kosallāni – āyakosallaṃ, apāyakosallaṃ, upāyakosallaṃ.

『『Tayo madā – ārogyamado, yobbanamado, jīvitamado.

『『Tīṇi ādhipateyyāni – attādhipateyyaṃ, lokādhipateyyaṃ, dhammādhipateyyaṃ.

『『Tīṇi kathāvatthūni – atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – 『evaṃ ahosi atītamaddhāna』nti; anāgataṃ vā addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – 『evaṃ bhavissati anāgatamaddhāna』nti; etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – 『evaṃ hoti etarahi paccuppannaṃ addhāna』nti.

『『Tisso vijjā – pubbenivāsānussatiñāṇaṃ vijjā, sattānaṃ cutūpapāteñāṇaṃ vijjā, āsavānaṃ khayeñāṇaṃ vijjā.

『『Tayo vihārā – dibbo vihāro, brahmā vihāro, ariyo vihāro.

『『Tīṇi pāṭihāriyāni – iddhipāṭihāriyaṃ, ādesanāpāṭihāriyaṃ, anusāsanīpāṭihāriyaṃ.

『『Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

Catukkaṃ

這是我對文字的完整直譯: "三種欲生:朋友,有些眾生享受現前的欲,他們在現前的欲中隨心所欲,如某些人類、某些天神和某些墮落者。這是第一種欲生。朋友,有些眾生享受自己化現的欲,他們不斷化現欲而隨心所欲,如化樂天。這是第二種欲生。朋友,有些眾生享受他人化現的欲,他們在他人化現的欲中隨心所欲,如他化自在天。這是第三種欲生。 三種樂生:朋友,有些眾生不斷生起樂而安住,如梵眾天。這是第一種樂生。朋友,有些眾生充滿、遍滿、充盈、遍佈於樂。他們有時會發出感嘆:'啊,快樂!啊,快樂!'如光音天。這是第二種樂生。朋友,有些眾生充滿、遍滿、充盈、遍佈於樂。他們寂靜而滿足,感受著樂,如遍凈天。這是第三種樂生。 三種慧:有學慧、無學慧、非有學非無學慧。 另外三種慧:思所成慧、聞所成慧、修所成慧。 三種武器:聞武器、遠離武器、慧武器。 三根:未知當知根、已知根、具知根。 三眼:肉眼、天眼、慧眼。 三學:增上戒學、增上心學、增上慧學。 三修:身修、心修、慧修。 三無上:見無上、行無上、解脫無上。 三種定:有尋有伺定、無尋唯伺定、無尋無伺定。 另外三種定:空定、無相定、無愿定。 三種清凈:身清凈、語清凈、意清凈。 三種寂默:身寂默、語寂默、意寂默。 三種善巧:得善巧、失善巧、方便善巧。 三種慢:健康慢、年輕慢、生命慢。 三種增上:自增上、世間增上、法增上。 三種談論事:可以談論過去,說'過去是這樣的';可以談論未來,說'未來將是這樣的';可以談論現在,說'現在是這樣的'。 三明:宿命隨念智明、眾生死生智明、漏盡智明。 三住:天住、梵住、聖住。 三種神變:神通神變、記心神變、教誡神變。 朋友,這些就是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的三法。在這裡,我們都應該一起誦習......爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。" 四法

  1. 『『Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame cattāro?

『『Cattāro satipaṭṭhānā. Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī…pe… citte cittānupassī…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

『『Cattāro sammappadhānā. Idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.

『『Cattāro iddhipādā. Idhāvuso, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

『『Cattāri jhānāni. Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ [paṭhamajjhānaṃ (syā. kaṃ.)] upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ [dutiyajjhānaṃ (syā. kaṃ.)] upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – 『upekkhako satimā sukhavihārī』ti tatiyaṃ jhānaṃ [tatiyajjhānaṃ (syā. kaṃ.)] upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ [catutthajjhānaṃ (syā. kaṃ.)] upasampajja viharati.

這是我對文字的完整直譯: "朋友,有四法是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的。在這裡,我們都應該一起誦習,不應爭論......爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。什麼是四法? 四念處。在此,朋友,比丘以熱忱、正知、正念觀察身體中的身體,去除對世間的貪慾和憂惱。以熱忱、正知、正念觀察感受中的感受......以熱忱、正知、正念觀察心中的心......以熱忱、正知、正念觀察法中的法,去除對世間的貪慾和憂惱。 四正勤。在此,朋友,比丘爲了不生起未生的惡不善法而生起慾望,努力,發起精進,策勵心,精勤。爲了斷除已生的惡不善法而生起慾望,努力,發起精進,策勵心,精勤。爲了生起未生的善法而生起慾望,努力,發起精進,策勵心,精勤。爲了已生善法的安住、不忘失、增長、廣大、修習、圓滿而生起慾望,努力,發起精進,策勵心,精勤。 四神足。在此,朋友,比丘修習欲定勤行成就神足。修習心定勤行成就神足。修習精進定勤行成就神足。修習觀定勤行成就神足。 四禪。在此,朋友,比丘離欲、離不善法,有尋有伺,由離生喜樂,成就並住于初禪。尋伺寂靜,內心安靜,心專一境性,無尋無伺,由定生喜樂,成就並住于第二禪。離喜,住于舍,具念正知,以身受樂,這就是聖者們所說的'舍念樂住',成就並住于第三禪。斷樂斷苦,先前的喜憂已滅,不苦不樂,舍念清凈,成就並住于第四禪。

  1. 『『Catasso samādhibhāvanā. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati.

『『Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ, āvuso , samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati.

『『Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu ālokasaññaṃ manasi karoti, divāsaññaṃ adhiṭṭhāti yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Ayaṃ, āvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati.

『『Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Ayaṃ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati.

『『Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati. Iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo. Iti vedanā…pe… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo. Ayaṃ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati.

  1. 『『Catasso appamaññā. Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena [abyāpajjhena (sī. syā. kaṃ. pī.)] pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.

『『Cattāro āruppā.[arūpā (syā. kaṃ. pī.)] Idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 『ananto ākāso』ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 『anantaṃ viññāṇa』nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 『natthi kiñcī』ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.

『『Cattāri apassenāni. Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti.

這是我對文字的完整直譯: "四種定的修習。朋友,有一種定的修習,如果修習、多修,會導向現法樂住。朋友,有一種定的修習,如果修習、多修,會導向獲得知見。朋友,有一種定的修習,如果修習、多修,會導向正念正知。朋友,有一種定的修習,如果修習、多修,會導向諸漏的滅盡。 朋友,什麼是修習、多修會導向現法樂住的定的修習?在此,朋友,比丘離欲、離不善法,有尋有伺......成就並住于第四禪。朋友,這是修習、多修會導向現法樂住的定的修習。 朋友,什麼是修習、多修會導向獲得知見的定的修習?在此,朋友,比丘作意光明想,確立白晝想,如白晝般的夜晚,如夜晚般的白晝。這樣以開放、無覆蔽的心修習光明的心。朋友,這是修習、多修會導向獲得知見的定的修習。 朋友,什麼是修習、多修會導向正念正知的定的修習?在此,朋友,比丘了知受的生起,了知受的住立,了知受的消失。了知想的生起,了知想的住立,了知想的消失。了知尋的生起,了知尋的住立,了知尋的消失。朋友,這是修習、多修會導向正念正知的定的修習。 朋友,什麼是修習、多修會導向諸漏滅盡的定的修習?在此,朋友,比丘住于觀察五取蘊的生滅。這是色,這是色的生起,這是色的消失。這是受......這是想......這是行......這是識,這是識的生起,這是識的消失。朋友,這是修習、多修會導向諸漏滅盡的定的修習。 四無量。在此,朋友,比丘以慈心遍滿一方而住。如是第二方,如是第三方,如是第四方。如是上下、四維、一切處,以廣大、無量、無怨、無害的慈心遍滿一切世界而住。以悲心......以喜心......以舍心遍滿一方而住。如是第二方,如是第三方,如是第四方。如是上下、四維、一切處,以廣大、無量、無怨、無害的舍心遍滿一切世界而住。 四無色。在此,朋友,比丘完全超越色想,滅除有對想,不作意種種想,認為'虛空無邊',成就並住于空無邊處。完全超越空無邊處,認為'識無邊',成就並住于識無邊處。完全超越識無邊處,認為'無所有',成就並住于無所有處。完全超越無所有處,成就並住于非想非非想處。 四依止。在此,朋友,比丘經過思考後使用某物,經過思考後忍受某物,經過思考後避開某物,經過思考後除去某物。

  1. 『『Cattāro ariyavaṃsā. Idhāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati, laddhā ca cīvaraṃ agadhito [agathito (sī. pī.)] amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṃ vuccatāvuso – 『bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito』.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato , ayaṃ vuccatāvuso – 『bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito』.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca senāsanaṃ na paritassati, laddhā ca senāsanaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṃ vuccatāvuso – 『bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito』.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu pahānārāmo hoti pahānarato, bhāvanārāmo hoti bhāvanārato; tāya ca pana pahānārāmatāya pahānaratiyā bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato ayaṃ vuccatāvuso – 『bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito』.

這是我對文字的完整直譯: "四聖種。在此,朋友,比丘對任何衣服都知足,讚歎對任何衣服的知足,不爲了衣服而做不適當的尋求;沒有得到衣服時不焦慮,得到衣服時不貪著、不迷戀、不執著,看到過患,有出離的智慧而受用;因為這種對任何衣服的知足,既不抬高自己,也不貶低他人。誰在這方面熟練、不懈怠、正知、正念,朋友,這就稱為'比丘安住于古老的、最初的聖種'。 再者,朋友,比丘對任何食物都知足,讚歎對任何食物的知足,不爲了食物而做不適當的尋求;沒有得到食物時不焦慮,得到食物時不貪著、不迷戀、不執著,看到過患,有出離的智慧而受用;因為這種對任何食物的知足,既不抬高自己,也不貶低他人。誰在這方面熟練、不懈怠、正知、正念,朋友,這就稱為'比丘安住于古老的、最初的聖種'。 再者,朋友,比丘對任何住處都知足,讚歎對任何住處的知足,不爲了住處而做不適當的尋求;沒有得到住處時不焦慮,得到住處時不貪著、不迷戀、不執著,看到過患,有出離的智慧而受用;因為這種對任何住處的知足,既不抬高自己,也不貶低他人。誰在這方面熟練、不懈怠、正知、正念,朋友,這就稱為'比丘安住于古老的、最初的聖種'。 再者,朋友,比丘喜愛斷除,樂於斷除,喜愛修習,樂於修習;因為這種喜愛斷除、樂於斷除、喜愛修習、樂於修習,既不抬高自己,也不貶低他人。誰在這方面熟練、不懈怠、正知、正念,朋友,這就稱為'比丘安住于古老的、最初的聖種'。

  1. 『『Cattāri padhānāni. Saṃvarapadhānaṃ pahānapadhānaṃ bhāvanāpadhānaṃ [bhāvanāppadhānaṃ (syā.)] anurakkhaṇāpadhānaṃ [anurakkhanāppadhānaṃ (syā.)]. Katamañcāvuso, saṃvarapadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Idaṃ vuccatāvuso, saṃvarapadhānaṃ.

『『Katamañcāvuso, pahānapadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṃ karoti [byantī karoti (syā. kaṃ.)] anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ…pe… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti. Idaṃ vuccatāvuso, pahānapadhānaṃ.

『『Katamañcāvuso , bhāvanāpadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Idaṃ vuccatāvuso, bhāvanāpadhānaṃ.

『『Katamañcāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu uppannaṃ bhadrakaṃ [bhaddakaṃ (syā. kaṃ. pī.)] samādhinimittaṃ anurakkhati – aṭṭhikasaññaṃ, puḷuvakasaññaṃ [puḷavakasaññaṃ (sī. pī.)], vinīlakasaññaṃ, vicchiddakasaññaṃ, uddhumātakasaññaṃ. Idaṃ vuccatāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṃ.

『『Cattāri ñāṇāni – dhamme ñāṇaṃ, anvaye ñāṇaṃ, pariye [paricce (sī. ka.), paricchede (syā. pī. ka.) ṭīkā oloketabbā] ñāṇaṃ, sammutiyā ñāṇaṃ [sammatiñāṇaṃ (syā. kaṃ.)].

『『Aparānipi cattāri ñāṇāni – dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.

這是我對文字的完整直譯: "四正勤。防護正勤、斷除正勤、修習正勤、保護正勤。朋友,什麼是防護正勤?在此,朋友,比丘以眼見色時不取相,不取細相。因為若住于不防護眼根,則貪憂惡不善法會流入,他爲了防護而實踐,守護眼根,在眼根上實行防護。以耳聞聲時......以鼻嗅香時......以舌嘗味時......以身觸所觸時......以意識法時不取相,不取細相。因為若住于不防護意根,則貪憂惡不善法會流入,他爲了防護而實踐,守護意根,在意根上實行防護。朋友,這稱為防護正勤。 朋友,什麼是斷除正勤?在此,朋友,比丘不容忍已生起的欲尋,斷除、驅逐、滅除、使之不存在。不容忍已生起的嗔尋......不容忍已生起的害尋......不容忍已生起的惡不善法,斷除、驅逐、滅除、使之不存在。朋友,這稱為斷除正勤。 朋友,什麼是修習正勤?在此,朋友,比丘修習念覺支,依止遠離、依止離貪、依止滅盡,導向舍離。修習擇法覺支......修習精進覺支......修習喜覺支......修習輕安覺支......修習定覺支......修習舍覺支,依止遠離、依止離貪、依止滅盡,導向舍離。朋友,這稱為修習正勤。 朋友,什麼是保護正勤?在此,朋友,比丘保護已生起的善定相 - 骨想、蟲噉想、青瘀想、腐爛想、膨脹想。朋友,這稱為保護正勤。 四智:法智、類智、遍知智、世俗智。 另外四智:苦智、苦集智、苦滅智、苦滅道智。

  1. 『『Cattāri sotāpattiyaṅgāni – sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti.

『『Cattāri sotāpannassa aṅgāni. Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – 『itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho, bhagavā』ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti – 『svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko [opanayiko (syā. kaṃ.)] paccattaṃ veditabbo viññūhī』ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – 『suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā』ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi.

『『Cattāri sāmaññaphalāni – sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ.

『『Catasso dhātuyo – pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu.

『『Cattāro āhārā – kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ.

『『Catasso viññāṇaṭṭhitiyo. Rūpūpāyaṃ vā, āvuso, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati rūpārammaṇaṃ [rūpāramaṇaṃ (?)] rūpappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati; vedanūpāyaṃ vā āvuso…pe… saññūpāyaṃ vā, āvuso…pe… saṅkhārūpāyaṃ vā, āvuso, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati.

『『Cattāri agatigamanāni – chandāgatiṃ gacchati, dosāgati gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati.

『『Cattāro taṇhuppādā – cīvarahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.

『『Catasso paṭipadā – dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā.

『『Aparāpi catasso paṭipadā – akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā.

『『Cattāri dhammapadāni – anabhijjhā dhammapadaṃ, abyāpādo dhammapadaṃ, sammāsati dhammapadaṃ, sammāsamādhi dhammapadaṃ.

『『Cattāri dhammasamādānāni – atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ.

『『Cattāro dhammakkhandhā – sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho, vimuttikkhandho.

『『Cattāri balāni – vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.

『『Cattāri adhiṭṭhānāni – paññādhiṭṭhānaṃ, saccādhiṭṭhānaṃ, cāgādhiṭṭhānaṃ, upasamādhiṭṭhānaṃ.

這是我對文字的完整直譯: "四入流支:親近善士、聽聞正法、如理作意、法隨法行。 四入流者的支分。在此,朋友,聖弟子具足對佛不動搖的凈信:'世尊是阿羅漢、正等覺、明行足、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人師、佛、世尊。'具足對法不動搖的凈信:'法是世尊善說的,是現見的、無時的、來見的、導向的、智者自知的。'具足對僧不動搖的凈信:'世尊的弟子僧團是善行道的,世尊的弟子僧團是正直行道的,世尊的弟子僧團是如理行道的,世尊的弟子僧團是和敬行道的,也就是四雙八輩,這世尊的弟子僧團是應請的、應供的、應施的、應合掌的,是世間無上的福田。'具足聖者所愛戒,是無缺的、無破的、無斑的、無雜的、自在的、智者所讚的、無執取的、導向定的。 四沙門果:入流果、一來果、不還果、阿羅漢果。 四界:地界、水界、火界、風界。 四食:段食,或粗或細;觸是第二;意思是第三;識是第四。 四識住。朋友,識住於色而住,以色為所緣,以色為住處,以喜為灌溉,增長、增廣、擴大。朋友,識住于受而住......朋友,識住于想而住......朋友,識住於行而住,以行為所緣,以行為住處,以喜為灌溉,增長、增廣、擴大。 四不行:不依欲而行,不依嗔而行,不依癡而行,不依怖而行。 四愛生:朋友,比丘因衣服而生起愛;朋友,比丘因食物而生起愛;朋友,比丘因住處而生起愛;朋友,比丘因有無而生起愛。 四行道:苦遲通行道、苦速通行道、樂遲通行道、樂速通行道。 另外四行道:不忍行道、忍行道、調伏行道、寂靜行道。 四法句:無貪法句、無嗔法句、正念法句、正定法句。 四法受持:朋友,有法受持現在是苦的,未來也有苦報。朋友,有法受持現在是苦的,未來有樂報。朋友,有法受持現在是樂的,未來有苦報。朋友,有法受持現在是樂的,未來也有樂報。 四法蘊:戒蘊、定蘊、慧蘊、解脫蘊。 四力:精進力、念力、定力、慧力。 四決定:慧決定、真實決定、舍決定、寂靜決定。

  1. 『『Cattāri pañhabyākaraṇāni –[cattāro pañhābyākaraṇā (sī. syā. kaṃ. pī.)] ekaṃsabyākaraṇīyo pañho, paṭipucchābyākaraṇīyo pañho, vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ṭhapanīyo pañho.

『『Cattāri kammāni – atthāvuso, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ akaṇhaasukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati.

『『Cattāro sacchikaraṇīyā dhammā – pubbenivāso satiyā sacchikaraṇīyo; sattānaṃ cutūpapāto cakkhunā sacchikaraṇīyo; aṭṭha vimokkhā kāyena sacchikaraṇīyā; āsavānaṃ khayo paññāya sacchikaraṇīyo.

『『Cattāro oghā – kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho.

『『Cattāro yogā – kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo.

『『Cattāro visaññogā – kāmayogavisaññogo, bhavayogavisaññogo, diṭṭhiyogavisaññogo, avijjāyogavisaññogo.

『『Cattāro ganthā – abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho.

『『Cattāri upādānāni – kāmupādānaṃ [kāmūpādānaṃ (sī. pī.) evamitaresupi], diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ.

『『Catasso yoniyo – aṇḍajayoni, jalābujayoni, saṃsedajayoni, opapātikayoni.

『『Catasso gabbhāvakkantiyo. Idhāvuso, ekacco asampajāno mātukucchiṃ okkamati, asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ paṭhamā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ dutiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ tatiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, sampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ catutthā gabbhāvakkanti.

『『Cattāro attabhāvapaṭilābhā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanāyeva kamati, no parasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanāyeva kamati, no attasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ceva kamati parasañcetanā ca. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati, no parasañcetanā.

  1. 『『Catasso dakkhiṇāvisuddhiyo. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. Atthāvuso, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.

『『Cattāri saṅgahavatthūni – dānaṃ, peyyavajjaṃ [piyavajjaṃ (syā. kaṃ. ka.)], atthacariyā, samānattatā.

『『Cattāro anariyavohārā – musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo.

『『Cattāro ariyavohārā – musāvādā veramaṇī [veramaṇi (ka.)], pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī.

『『Aparepi cattāro anariyavohārā – adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā.

『『Aparepi cattāro ariyavohārā – adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā.

『『Aparepi cattāro anariyavohārā – diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā.

『『Aparepi cattāro ariyavohārā – diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā.

這是我對文字的完整直譯: "四種回答問題的方式:一向記問題、分別記問題、反問記問題、舍置問題。 四業:朋友,有黑業有黑報;朋友,有白業有白報;朋友,有黑白業有黑白報;朋友,有非黑非白業有非黑非白報,導向業盡。 四應證法:以念證知宿住;以眼證知眾生的死生;以身證知八解脫;以慧證知諸漏盡。 四暴流:欲暴流、有暴流、見暴流、無明暴流。 四軛:欲軛、有軛、見軛、無明軛。 四離系:離欲軛、離有軛、離見軛、離無明軛。 四系:貪慾身繫、嗔恚身繫、戒禁取身繫、此實執取身繫。 四取:欲取、見取、戒禁取、我語取。 四生:卵生、胎生、濕生、化生。 四入胎:朋友,這裡有人不知不覺地入胎,不知不覺地住胎,不知不覺地出胎,這是第一種入胎。再者,朋友,這裡有人知覺地入胎,不知不覺地住胎,不知不覺地出胎,這是第二種入胎。再者,朋友,這裡有人知覺地入胎,知覺地住胎,不知不覺地出胎,這是第三種入胎。再者,朋友,這裡有人知覺地入胎,知覺地住胎,知覺地出胎,這是第四種入胎。 四種獲得自體:朋友,有獲得自體,在此獲得自體中,只有自己的意志起作用,不是他人的意志。朋友,有獲得自體,在此獲得自體中,只有他人的意志起作用,不是自己的意志。朋友,有獲得自體,在此獲得自體中,自己的意志和他人的意志都起作用。朋友,有獲得自體,在此獲得自體中,既不是自己的意志起作用,也不是他人的意志起作用。 四種佈施清凈:朋友,有佈施從施者方面清凈,不從受者方面清凈。朋友,有佈施從受者方面清凈,不從施者方面清凈。朋友,有佈施既不從施者方面清凈,也不從受者方面清凈。朋友,有佈施既從施者方面清凈,也從受者方面清凈。 四攝事:佈施、愛語、利行、同事。 四非聖言:妄語、兩舌、惡口、綺語。 四聖言:離妄語、離兩舌、離惡口、離綺語。 另外四非聖言:未見言見、未聞言聞、未覺言覺、未知言知。 另外四聖言:未見言未見、未聞言未聞、未覺言未覺、未知言未知。 另外四非聖言:見言未見、聞言未聞、覺言未覺、知言未知。 另外四聖言:見言見、聞言聞、覺言覺、知言知。

  1. 『『Cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto [sītibhūto (ka.)] sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati.

『『Aparepi cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya. Idhāvuso , ekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca.

『『Aparepi cattāro puggalā – tamo tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano.

『『Aparepi cattāro puggalā – samaṇamacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo.

『『Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

Pañcakaṃ

  1. 『『Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame pañca?

『『Pañcakkhandhā. Rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.

『『Pañcupādānakkhandhā. Rūpupādānakkhandho [rūpūpādānakkhandho (sī. syā. kaṃ. pī.) evamitaresupi] vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho.

『『Pañca kāmaguṇā. Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā , sotaviññeyyā saddā… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā.

『『Pañca gatiyo – nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā.

『『Pañca macchariyāni – āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ.

『『Pañca nīvaraṇāni – kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thinamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ.

『『Pañca orambhāgiyāni saññojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo.

『『Pañca uddhambhāgiyāni saññojanāni – rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā.

『『Pañca sikkhāpadāni – pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇī.

這是我對文字的完整直譯: "四種人。朋友,這裡有人折磨自己,專注于折磨自己的修行。朋友,這裡有人折磨他人,專注于折磨他人的修行。朋友,這裡有人既折磨自己,專注于折磨自己的修行,又折磨他人,專注于折磨他人的修行。朋友,這裡有人既不折磨自己,不專注于折磨自己的修行,也不折磨他人,不專注于折磨他人的修行。他不折磨自己,不折磨他人,現法中無慾、寂滅、清涼,感受快樂,以梵化的自我而住。 另外四種人。朋友,這裡有人為自己的利益而修行,不為他人的利益。朋友,這裡有人為他人的利益而修行,不為自己的利益。朋友,這裡有人既不為自己的利益而修行,也不為他人的利益。朋友,這裡有人既為自己的利益而修行,也為他人的利益。 另外四種人:暗趣暗、暗趣明、明趣暗、明趣明。 另外四種人:不動沙門、蓮花沙門、白蓮花沙門、沙門中的柔軟沙門。 朋友,這些就是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的四法。在這裡,我們都應該一起誦習......爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。" 第一誦分結束。 五法 "朋友,有五法是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的。在這裡,我們都應該一起誦習......爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。什麼是五法? 五蘊:色蘊、受蘊、想蘊、行蘊、識蘊。 五取蘊:色取蘊、受取蘊、想取蘊、行取蘊、識取蘊。 五欲功德:眼識所識的色,是可愛的、可意的、可悅的、可樂的、與欲相應的、令人染著的;耳識所識的聲......鼻識所識的香......舌識所識的味......身識所識的觸,是可愛的、可意的、可悅的、可樂的、與欲相應的、令人染著的。 五趣:地獄、畜生、餓鬼、人、天。 五慳:住處慳、家族慳、利養慳、美名慳、法慳。 五蓋:欲貪蓋、嗔恚蓋、昏沉睡眠蓋、掉舉惡作蓋、疑蓋。 五下分結:身見、疑、戒禁取、欲貪、嗔恚。 五上分結:色貪、無色貪、慢、掉舉、無明。 五學處:離殺生、離不與取、離欲邪行、離妄語、離飲酒放逸處。

  1. 『『Pañca abhabbaṭṭhānāni. Abhabbo, āvuso, khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetuṃ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyituṃ [ādātuṃ (syā. kaṃ. pī.)]. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevituṃ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṃ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṃ kāme paribhuñjituṃ, seyyathāpi pubbe āgārikabhūto.

『『Pañca byasanāni – ñātibyasanaṃ, bhogabyasanaṃ, rogabyasanaṃ, sīlabyasanaṃ, diṭṭhibyasanaṃ. Nāvuso, sattā ñātibyasanahetu vā bhogabyasanahetu vā rogabyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Sīlabyasanahetu vā, āvuso, sattā diṭṭhibyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

『『Pañca sampadā – ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Nāvuso, sattā ñātisampadāhetu vā bhogasampadāhetu vā ārogyasampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sīlasampadāhetu vā, āvuso, sattā diṭṭhisampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

『『Pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Idhāvuso , dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati, ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati, ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto, ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti, ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

『『Pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Idhāvuso, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati, ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṃ karoti, ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

『『Codakena , āvuso, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paro codetabbo. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṃhitena vakkhāmi no anatthasaṃhitena, mettacittena [mettācittena (katthaci)] vakkhāmi no dosantarenāti. Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paro codetabbo.

  1. 『『Pañca padhāniyaṅgāni. Idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – 『itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato, lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā』ti. Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.

這是我對文字的完整直譯: "五種不可能的情況。朋友,漏盡的比丘不可能故意奪取生命。漏盡的比丘不可能以偷盜的方式取走未給予之物。漏盡的比丘不可能從事淫慾法。漏盡的比丘不可能故意說妄語。漏盡的比丘不可能像以前在家時那樣儲存並享用欲樂。 五種衰損:親屬衰損、財富衰損、疾病衰損、戒衰損、見衰損。朋友,眾生不會因親屬衰損、財富衰損或疾病衰損而在身壞命終後生于惡趣、惡道、墮處、地獄。朋友,眾生因戒衰損或見衰損而在身壞命終後生于惡趣、惡道、墮處、地獄。 五種成就:親屬成就、財富成就、無病成就、戒成就、見成就。朋友,眾生不會因親屬成就、財富成就或無病成就而在身壞命終後生于善趣、天界。朋友,眾生因戒成就或見成就而在身壞命終後生于善趣、天界。 破戒者戒缺失的五種過患。朋友,在此,破戒者因戒缺失而由於放逸遭受巨大的財富損失,這是破戒者戒缺失的第一種過患。再者,朋友,破戒者因戒缺失而惡名遠揚,這是破戒者戒缺失的第二種過患。再者,朋友,破戒者因戒缺失而無論走近哪種大眾,無論是剎帝利眾、婆羅門眾、居士眾還是沙門眾,都不自信地走近,感到羞愧,這是破戒者戒缺失的第三種過患。再者,朋友,破戒者因戒缺失而迷亂死亡,這是破戒者戒缺失的第四種過患。再者,朋友,破戒者因戒缺失而在身壞命終後生于惡趣、惡道、墮處、地獄,這是破戒者戒缺失的第五種過患。 持戒者戒成就的五種功德。朋友,在此,持戒者因戒成就而由於不放逸獲得巨大的財富,這是持戒者戒成就的第一種功德。再者,朋友,持戒者因戒成就而美名遠揚,這是持戒者戒成就的第二種功德。再者,朋友,持戒者因戒成就而無論走近哪種大眾,無論是剎帝利眾、婆羅門眾、居士眾還是沙門眾,都自信地走近,不感羞愧,這是持戒者戒成就的第三種功德。再者,朋友,持戒者因戒成就而不迷亂死亡,這是持戒者戒成就的第四種功德。再者,朋友,持戒者因戒成就而在身壞命終後生于善趣、天界,這是持戒者戒成就的第五種功德。 朋友,想要指責他人的比丘應當在內心確立五種法后再指責他人。我將適時而說,不非時而說;我將以真實而說,不以虛妄而說;我將以柔和而說,不以粗暴而說;我將以有益而說,不以無益而說;我將以慈心而說,不以嗔心而說。朋友,想要指責他人的比丘應當在內心確立這五種法后再指責他人。 五種精進支。朋友,在此,比丘有信心,相信如來的覺悟:'世尊是阿羅漢、正等覺、明行足、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人師、佛、世尊。'少病少惱,具足平等的消化之火,不太冷不太熱,適於精進。不虛偽不欺詐,如實向導師或有智的同梵行者顯示自己。為斷不善法、為具足善法而精進住,有力、堅固精進、不捨善法的擔子。有慧,具足生滅慧,是聖、出離、正趣苦滅的慧。

  1. 『『Pañca suddhāvāsā – avihā, atappā, sudassā, sudassī, akaniṭṭhā.

『『Pañca anāgāmino – antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmī.

  1. 『『Pañca cetokhilā. Idhāvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ paṭhamo cetokhilo. Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati…pe… saṅghe kaṅkhati vicikicchati… sikkhāya kaṅkhati vicikicchati… sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, āvuso, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ pañcamo cetokhilo.

  2. 『『Pañca cetasovinibandhā. Idhāvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, āvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ paṭhamo cetaso vinibandho. Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu kāye avītarāgo hoti…pe… rūpe avītarāgo hoti…pe… puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati…pe… puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – 『imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā』ti. Yo so, āvuso, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – 『imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā』ti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ pañcamo cetaso vinibandho.

『『Pañcindriyāni – cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ.

『『Aparānipi pañcindriyāni – sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ.

『『Aparānipi pañcindriyāni – saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ.

這是我對文字的完整直譯: "五凈居天:無煩天、無熱天、善現天、善見天、色究竟天。 五種阿那含:中般涅槃、生般涅槃、無行般涅槃、有行般涅槃、上流至色究竟天。 五種心的荒蕪。朋友,在此,比丘對導師懷疑、猶豫、不確信、不信服。朋友,那個對導師懷疑、猶豫、不確信、不信服的比丘,他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進。那個心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進的人,這是第一種心的荒蕪。再者,朋友,比丘對法懷疑、猶豫......對僧懷疑、猶豫......對學處懷疑、猶豫......對同梵行者生氣、不滿、心受傷害、變得頑固。朋友,那個對同梵行者生氣、不滿、心受傷害、變得頑固的比丘,他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進。那個心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進的人,這是第五種心的荒蕪。 五種心的束縛。朋友,在此,比丘對欲樂未離貪、未離欲、未離愛、未離渴、未離熱惱、未離渴愛。朋友,那個對欲樂未離貪、未離欲、未離愛、未離渴、未離熱惱、未離渴愛的比丘,他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進。那個心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進的人,這是第一種心的束縛。再者,朋友,比丘對身體未離貪......對色未離貪......再者,朋友,比丘吃到腹脹后專注于臥樂、倚樂、睡眠樂而住......再者,朋友,比丘爲了生於某個天眾而修梵行,想:'以此戒、或此禁戒、或此苦行、或此梵行,我將成為天神或某種天神。'朋友,那個爲了生於某個天眾而修梵行,想:'以此戒、或此禁戒、或此苦行、或此梵行,我將成為天神或某種天神'的比丘,他的心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進。那個心不傾向於熱忱、專注、堅持、精進的人,這是第五種心的束縛。 五根:眼根、耳根、鼻根、舌根、身根。 另外五根:樂根、苦根、喜根、憂根、舍根。 另外五根:信根、精進根、念根、定根、慧根。

  1. 『『Pañca nissaraṇiyā[nissāraṇīyā (sī. syā. kaṃ. pī.) ṭīkā oloketabbā]dhātuyo. Idhāvuso, bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Nekkhammaṃ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ kāmehi. Ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā [vighātapariḷāhā (syā. kaṃ.)], mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno byāpādaṃ manasikaroto byāpāde cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Abyāpādaṃ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ byāpādena. Ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ byāpādassa nissaraṇaṃ.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno vihesaṃ manasikaroto vihesāya cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Avihesaṃ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ vihesāya. Ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ vihesāya nissaraṇaṃ.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno rūpe manasikaroto rūpesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Arūpaṃ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ rūpehi. Ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno sakkāyaṃ manasikaroto sakkāye cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Sakkāyanirodhaṃ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ sakkāyena. Ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ sakkāyassa nissaraṇaṃ.

這是我對文字的完整直譯: "五出離界。朋友,在此,比丘作意欲樂時,他的心不趣向欲樂、不信樂、不安住、不解脫。但當他作意出離時,他的心趣向出離、信樂、安住、解脫。他的那個心善修、善培育、善立、善解脫、離繫於欲樂。那些因欲樂而生起的煩惱、憂苦、熱惱,他從中解脫,不再感受那種感受。這被稱為從欲樂出離。 再者,朋友,比丘作意嗔恚時,他的心不趣向嗔恚、不信樂、不安住、不解脫。但當他作意無嗔時,他的心趣向無嗔、信樂、安住、解脫。他的那個心善修、善培育、善立、善解脫、離繫於嗔恚。那些因嗔恚而生起的煩惱、憂苦、熱惱,他從中解脫,不再感受那種感受。這被稱為從嗔恚出離。 再者,朋友,比丘作意傷害時,他的心不趣向傷害、不信樂、不安住、不解脫。但當他作意無傷害時,他的心趣向無傷害、信樂、安住、解脫。他的那個心善修、善培育、善立、善解脫、離繫於傷害。那些因傷害而生起的煩惱、憂苦、熱惱,他從中解脫,不再感受那種感受。這被稱為從傷害出離。 再者,朋友,比丘作意色時,他的心不趣向色、不信樂、不安住、不解脫。但當他作意無色時,他的心趣向無色、信樂、安住、解脫。他的那個心善修、善培育、善立、善解脫、離繫於色。那些因色而生起的煩惱、憂苦、熱惱,他從中解脫,不再感受那種感受。這被稱為從色出離。 再者,朋友,比丘作意有身時,他的心不趣向有身、不信樂、不安住、不解脫。但當他作意有身滅時,他的心趣向有身滅、信樂、安住、解脫。他的那個心善修、善培育、善立、善解脫、離繫於有身。那些因有身而生起的煩惱、憂苦、熱惱,他從中解脫,不再感受那種感受。這被稱為從有身出離。

  1. 『『Pañca vimuttāyatanāni. Idhāvuso, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī . Tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ paṭhamaṃ vimuttāyatanaṃ.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti…pe… api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti…pe… api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati…pe… api ca khvassa aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti , sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ pañcamaṃ vimuttāyatanaṃ.

『『Pañca vimuttiparipācanīyā saññā – aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā.

『『Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ [saṅgitiyapañcakaṃ niṭṭhitaṃ (syā. kaṃ.)].

Chakkaṃ

  1. 『『Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame cha?

『『Cha ajjhattikāniāyatanāni – cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ.

『『Cha bāhirāni āyatanāni – rūpāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ.

『『Cha viññāṇakāyā – cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ.

『『Cha phassakāyā – cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso.

『『Cha vedanākāyā – cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā.

『『Cha saññākāyā – rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā.

『『Cha sañcetanākāyā – rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā.

『『Cha taṇhākāyā – rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā.

這是我對文字的完整直譯: "五解脫處。朋友,在此,導師或某位受尊重的同梵行者為比丘說法。朋友,無論導師或某位受尊重的同梵行者如何為比丘說法,他都能在那法中體會義理和法義。當他體會義理和法義時,歡喜生起;歡喜者,喜悅生起;心有喜悅者,身體輕安;身體輕安者,感受快樂;有快樂者,心得定。這是第一解脫處。 再者,朋友,雖然導師或某位受尊重的同梵行者沒有為比丘說法,但他如所聞、如所學地為他人詳細說法......或者他如所聞、如所學地詳細誦讀......或者他如所聞、如所學地在心中思維、考察、觀察......或者他善取某種定相,善作意,善持守,以慧善通達。朋友,無論比丘如何善取某種定相,善作意,善持守,以慧善通達,他都能在那法中體會義理和法義。當他體會義理和法義時,歡喜生起;歡喜者,喜悅生起;心有喜悅者,身體輕安;身體輕安者,感受快樂;有快樂者,心得定。這是第五解脫處。 五種成熟解脫的想:無常想、無常苦想、苦無我想、斷想、離貪想。 朋友,這些就是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的五法。在這裡,我們都應該一起誦習......爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。" 六法 "朋友,有六法是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的。在這裡,我們都應該一起誦習......爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。什麼是六法? 六內處:眼處、耳處、鼻處、舌處、身處、意處。 六外處:色處、聲處、香處、味處、觸處、法處。 六識身:眼識、耳識、鼻識、舌識、身識、意識。 六觸身:眼觸、耳觸、鼻觸、舌觸、身觸、意觸。 六受身:眼觸生受、耳觸生受、鼻觸生受、舌觸生受、身觸生受、意觸生受。 六想身:色想、聲想、香想、味想、觸想、法想。 六思身:色思、聲思、香思、味思、觸思、法思。 六愛身:色愛、聲愛、香愛、味愛、觸愛、法愛。

  1. 『『Cha agāravā. Idhāvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso; dhamme agāravo viharati appatisso; saṅghe agāravo viharati appatisso; sikkhāya agāravo viharati appatisso; appamāde agāravo viharati appatisso; paṭisanthāre [paṭisandhāre (ka.)] agāravo viharati appatisso.

『『Cha gāravā. Idhāvuso, bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso; dhamme sagāravo viharati sappatisso; saṅghe sagāravo viharati sappatisso; sikkhāya sagāravo viharati sappatisso; appamāde sagāravo viharati sappatisso; paṭisanthāre sagāravo viharati sappatisso.

『『Cha somanassūpavicārā. Cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati; sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā. Manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati.

『『Cha domanassūpavicārā. Cakkhunā rūpaṃ disvā domanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati…pe… manasā dhammaṃ viññāya domanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati.

『『Cha upekkhūpavicārā. Cakkhunā rūpaṃ disvā upekkhāṭṭhāniyaṃ [upekkhāṭhāniyaṃ (ka.)] rūpaṃ upavicarati…pe… manasā dhammaṃ viññāya upekkhāṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati.

『『Cha sāraṇīyā dhammā. Idhāvuso, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi [āvī (ka. sī. pī. ka.)] ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

這是我對文字的完整直譯: "六不恭敬。朋友,在此,比丘對導師不恭敬、不順從;對法不恭敬、不順從;對僧團不恭敬、不順從;對學處不恭敬、不順從;對不放逸不恭敬、不順從;對接待不恭敬、不順從。 六恭敬。朋友,在此,比丘對導師恭敬、順從;對法恭敬、順從;對僧團恭敬、順從;對學處恭敬、順從;對不放逸恭敬、順從;對接待恭敬、順從。 六喜近行。以眼見色后,近行於能引生喜的色;以耳聞聲后......以鼻嗅香后......以舌嘗味后......以身觸所觸后......以意知法后,近行於能引生喜的法。 六憂近行。以眼見色后,近行於能引生憂的色......以意知法后,近行於能引生憂的法。 六舍近行。以眼見色后,近行於能引生舍的色......以意知法后,近行於能引生舍的法。 六和敬法。朋友,在此,比丘對同梵行者,無論公開還是私下,都以慈愛的身業對待。這也是和敬法,能生愛、生敬,導向攝受、無諍、和諧、一致。 再者,朋友,比丘對同梵行者,無論公開還是私下,都以慈愛的語業對待。這也是和敬法......導向一致。 再者,朋友,比丘對同梵行者,無論公開還是私下,都以慈愛的意業對待。這也是和敬法......導向一致。 再者,朋友,比丘對於如法獲得的利養,乃至僅得到缽中之物,也與持戒的同梵行者共同分享。這也是和敬法......導向一致。 再者,朋友,比丘與同梵行者共同遵守那些不破、不穿、不雜、不染、自在、智者稱讚、不執取、導向定的戒,無論公開還是私下。這也是和敬法......導向一致。 再者,朋友,比丘與同梵行者共同持有那種聖、出離、正趣苦滅的見,無論公開還是私下。這也是和敬法,能生愛、生敬,導向攝受、無諍、和諧、一致。

  1. Cha vivādamūlāni. Idhāvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, āvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī [paripūrīkārī (syā. kaṃ.)] hoti. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanaahitāya bahujanaasukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī…pe… issukī hoti maccharī…pe… saṭho hoti māyāvī… pāpiccho hoti micchādiṭṭhī… sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī…pe… yo so, āvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso , sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanaahitāya bahujanaasukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.

『『Cha dhātuyo – pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.

這是我對文字的完整直譯: 六爭論根源。朋友,在此,比丘易怒且懷恨。朋友,那個易怒且懷恨的比丘,他對導師不恭敬、不順從,對法不恭敬、不順從,對僧團不恭敬、不順從,對學處也不完全履行。朋友,那個對導師不恭敬、不順從,對法不恭敬、不順從,對僧團不恭敬、不順從,對學處不完全履行的比丘,他在僧團中引起爭論。這種爭論會導致許多人的不利、不樂、無益、有害、痛苦。朋友,如果你們在內心或外在看到這樣的爭論根源,你們應當努力去除這個惡劣的爭論根源。朋友,如果你們在內心或外在沒有看到這樣的爭論根源,你們應當爲了防止這個惡劣的爭論根源將來生起而修行。這樣就能去除這個惡劣的爭論根源。這樣就能防止這個惡劣的爭論根源將來生起。 再者,朋友,比丘輕蔑且傲慢......嫉妒且吝嗇......狡詐且虛偽......惡欲且邪見......執著己見、固執、難以捨棄......朋友,那個執著己見、固執、難以捨棄的比丘,他對導師不恭敬、不順從,對法不恭敬、不順從,對僧團不恭敬、不順從,對學處也不完全履行。朋友,那個對導師不恭敬、不順從,對法不恭敬、不順從,對僧團不恭敬、不順從,對學處不完全履行的比丘,他在僧團中引起爭論。這種爭論會導致許多人的不利、不樂、無益、有害、痛苦。朋友,如果你們在內心或外在看到這樣的爭論根源,你們應當努力去除這個惡劣的爭論根源。朋友,如果你們在內心或外在沒有看到這樣的爭論根源,你們應當爲了防止這個惡劣的爭論根源將來生起而修行。這樣就能去除這個惡劣的爭論根源。這樣就能防止這個惡劣的爭論根源將來生起。 六界:地界、水界、火界、風界、空界、識界。

  1. 『『Cha nissaraṇiyā dhātuyo. Idhāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me byāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī』ti. So 『mā hevaṃ』, tissa vacanīyo, 『māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya. Atha ca panassa byāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, byāpādassa, yadidaṃ mettā cetovimuttī』ti.

『『Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī』ti, so 『mā hevaṃ』 tissa vacanīyo 『māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ āvuso, anavakāso, yaṃ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, vihesāya, yadidaṃ karuṇā cetovimuttī』ti.

『『Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me arati cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī』ti, so 『mā hevaṃ』 tissa vacanīyo 『『māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa arati cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, aratiyā, yadidaṃ muditā cetovimuttī』ti.

『『Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī』ti. So 『mā hevaṃ』 tissa vacanīyo 『māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassati netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, rāgassa, yadidaṃ upekkhā cetovimuttī』ti.

『『Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ hotī』ti. So 『mā hevaṃ』 tissa vacanīyo 『māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṃ bhavissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ, yadidaṃ animittā cetovimuttī』ti.

『『Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – 『asmīti kho me vigataṃ [vighātaṃ (sī. pī.), vigate (syā. ka.)], ayamahamasmīti na samanupassāmi, atha ca pana me vicikicchākathaṅkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī』ti. So 『mā hevaṃ』 tissa vacanīyo 『māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ asmīti vigate [vighāte (sī. pī.)] ayamahamasmīti asamanupassato, atha ca panassa vicikicchākathaṅkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, vicikicchākathaṅkathāsallassa, yadidaṃ asmimānasamugghāto』ti.

這是我對文字的完整直譯: "六出離界。朋友,在此,比丘可能會這樣說:'我已修習、多修、作為車乘、作為基礎、確立、熟練、善巧成就慈心解脫,然而嗔恚仍佔據我的心。'應該對他說:'不要這樣說,尊者不要這樣說,不要誹謗世尊,誹謗世尊是不好的,世尊不會這樣說。朋友,這是不可能的,沒有這種情況,即已修習、多修、作為車乘、作為基礎、確立、熟練、善巧成就慈心解脫,而嗔恚仍會佔據他的心,這是不可能的。朋友,這慈心解脫正是出離嗔恚的方法。' 再者,朋友,比丘可能會這樣說:'我已修習、多修、作為車乘、作為基礎、確立、熟練、善巧成就悲心解脫,然而傷害心仍佔據我的心。'應該對他說:'不要這樣說,尊者不要這樣說,不要誹謗世尊,誹謗世尊是不好的,世尊不會這樣說。朋友,這是不可能的,沒有這種情況,即已修習、多修、作為車乘、作為基礎、確立、熟練、善巧成就悲心解脫,而傷害心仍會佔據他的心,這是不可能的。朋友,這悲心解脫正是出離傷害心的方法。' 再者,朋友,比丘可能會這樣說:'我已修習、多修、作為車乘、作為基礎、確立、熟練、善巧成就喜心解脫,然而不悅仍佔據我的心。'應該對他說:'不要這樣說,尊者不要這樣說,不要誹謗世尊,誹謗世尊是不好的,世尊不會這樣說。朋友,這是不可能的,沒有這種情況,即已修習、多修、作為車乘、作為基礎、確立、熟練、善巧成就喜心解脫,而不悅仍會佔據他的心,這是不可能的。朋友,這喜心解脫正是出離不悅的方法。' 再者,朋友,比丘可能會這樣說:'我已修習、多修、作為車乘、作為基礎、確立、熟練、善巧成就舍心解脫,然而貪慾仍佔據我的心。'應該對他說:'不要這樣說,尊者不要這樣說,不要誹謗世尊,誹謗世尊是不好的,世尊不會這樣說。朋友,這是不可能的,沒有這種情況,即已修習、多修、作為車乘、作為基礎、確立、熟練、善巧成就舍心解脫,而貪慾仍會佔據他的心,這是不可能的。朋友,這舍心解脫正是出離貪慾的方法。' 再者,朋友,比丘可能會這樣說:'我已修習、多修、作為車乘、作為基礎、確立、熟練、善巧成就無相心解脫,然而我的識仍隨相而行。'應該對他說:'不要這樣說,尊者不要這樣說,不要誹謗世尊,誹謗世尊是不好的,世尊不會這樣說。朋友,這是不可能的,沒有這種情況,即已修習、多修、作為車乘、作為基礎、確立、熟練、善巧成就無相心解脫,而他的識仍會隨相而行,這是不可能的。朋友,這無相心解脫正是出離一切相的方法。' 再者,朋友,比丘可能會這樣說:'我已遠離"我是"的想法,我不認為"我是這個",然而懷疑、猶豫的箭仍佔據我的心。'應該對他說:'不要這樣說,尊者不要這樣說,不要誹謗世尊,誹謗世尊是不好的,世尊不會這樣說。朋友,這是不可能的,沒有這種情況,即已遠離"我是"的想法,不認為"我是這個",而懷疑、猶豫的箭仍會佔據他的心,這是不可能的。朋友,這根除我慢正是出離懷疑、猶豫之箭的方法。'

  1. 『『Cha anuttariyāni – dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyaṃ.

『『Cha anussatiṭṭhānāni – buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati.

  1. 『『Cha satatavihārā. Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako [upekkhako ca (syā. ka.)] viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.

329.『『Chaḷābhijātiyo. Idhāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ abhijāyati.

『『Cha nibbedhabhāgiyā saññā [nibbedhabhāgiyasaññā (syā. kaṃ.)] – aniccasaññā anicce, dukkhasaññā dukkhe, anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

『『Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

Sattakaṃ

  1. 『『Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame satta?

『『Satta ariyadhanāni – saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hiridhanaṃ, ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ.

『『Satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo , vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo.

『『Satta samādhiparikkhārā – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati.

『『Satta asaddhammā – idhāvuso, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.

『『Satta saddhammā – idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hoti.

『『Satta sappurisadhammā – idhāvuso, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaññū ca.

  1. 『『Satta niddasavatthūni. Idhāvuso, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti, āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti, āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo. Paṭisallāne tibbacchando hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Vīriyārambhe tibbacchando hoti, āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo . Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.

『『Satta saññā – aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

『『Sattabalāni – saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.

這是我對文字的完整直譯: "六無上:見無上、聞無上、得無上、學無上、侍奉無上、憶念無上。 六隨念處:佛隨念、法隨念、僧隨念、戒隨念、舍隨念、天隨念。 六恒住。朋友,在此,比丘以眼見色后,既不歡喜也不憂惱,住于舍,具念正知。以耳聞聲后......以意知法后,既不歡喜也不憂惱,住于舍,具念正知。 六種生。朋友,在此,有人生於黑暗而生出黑法。朋友,在此,有人生於黑暗而生出白法。朋友,在此,有人生於黑暗而生出非黑非白的涅槃。朋友,在此,有人生於光明而生出白法。朋友,在此,有人生於光明而生出黑法。朋友,在此,有人生於光明而生出非黑非白的涅槃。 六種洞察想:無常想、無常苦想、苦無我想、斷想、離貪想、滅想。 朋友,這些就是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的六法。在這裡,我們都應該一起誦習......爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。" 七法 "朋友,有七法是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的。在這裡,我們都應該一起誦習......爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。什麼是七法? 七聖財:信財、戒財、慚財、愧財、聞財、舍財、慧財。 七覺支:念覺支、擇法覺支、精進覺支、喜覺支、輕安覺支、定覺支、舍覺支。 七定資具:正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念。 七非法:朋友,在此,比丘無信、無慚、無愧、少聞、懈怠、失念、無慧。 七正法:朋友,在此,比丘有信、有慚、有愧、多聞、精進、具念、有慧。 七善士法:朋友,在此,比丘知法、知義、知己、知量、知時、知眾、知人。 七無退轉事。朋友,在此,比丘對受持學處有強烈欲求,未來對受持學處也不失愛樂。對法的思惟有強烈欲求,未來對法的思惟也不失愛樂。對調伏慾望有強烈欲求,未來對調伏慾望也不失愛樂。對獨處有強烈欲求,未來對獨處也不失愛樂。對發起精進有強烈欲求,未來對發起精進也不失愛樂。對念與慧有強烈欲求,未來對念與慧也不失愛樂。對通達見解有強烈欲求,未來對通達見解也不失愛樂。 七想:無常想、無我想、不凈想、過患想、斷想、離貪想、滅想。 七力:信力、精進力、慚力、愧力、念力、定力、慧力。

  1. 『『Satta viññāṇaṭṭhitiyo. Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.

『『Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.

『『Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.

『『Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catutthī viññāṇaṭṭhiti.

『『Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 『ananto ākāso』ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ pañcamī viññāṇaṭṭhiti.

『『Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 『anantaṃ viññāṇa』nti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti.

『『Santāvuso , sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 『natthi kiñcī』ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṃ sattamī viññāṇaṭṭhiti.

『『Satta puggalā dakkhiṇeyyā – ubhatobhāgavimutto , paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī.

『『Satta anusayā – kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo.

『『Satta saññojanāni – anunayasaññojanaṃ [kāmasaññojanaṃ (syā. kaṃ.)], paṭighasaññojanaṃ, diṭṭhisaññojanaṃ, vicikicchāsaññojanaṃ, mānasaññojanaṃ, bhavarāgasaññojanaṃ, avijjāsaññojanaṃ.

『『Satta adhikaraṇasamathā – uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.

『『Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.

Aṭṭhakaṃ

  1. 『『Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame aṭṭha?

『『Aṭṭha micchattā – micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo micchāsati, micchāsamādhi.

『『Aṭṭha sammattā – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

『『Aṭṭha puggalā dakkhiṇeyyā – sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno; sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; arahā, arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno.

這是我對文字的完整直譯: "七識住。朋友,有眾生身異想異,如人類、一些天神和一些墮處。這是第一識住。 朋友,有眾生身異想一,如梵眾天初生時。這是第二識住。 朋友,有眾生身一想異,如光音天。這是第三識住。 朋友,有眾生身一想一,如遍凈天。這是第四識住。 朋友,有眾生完全超越色想,滅有對想,不作意種種想,入'虛空無邊'的空無邊處。這是第五識住。 朋友,有眾生完全超越空無邊處,入'識無邊'的識無邊處。這是第六識住。 朋友,有眾生完全超越識無邊處,入'無所有'的無所有處。這是第七識住。 七種應供養的人:俱分解脫者、慧解脫者、身證者、見至者、信解脫者、隨法行者、隨信行者。 七隨眠:欲貪隨眠、瞋恚隨眠、見隨眠、疑隨眠、慢隨眠、有貪隨眠、無明隨眠。 七結:愛結、瞋恚結、見結、疑結、慢結、有貪結、無明結。 七止諍法:對已生起的諍事,爲了平息、止息,應給予現前調伏,應給予憶念調伏,應給予不癡調伏,應令承認,多數決,惡罪相,如草覆地。 朋友,這些就是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的七法。在這裡,我們都應該一起誦習......爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。" 第二誦品終 八法 "朋友,有八法是那位知者、見者、阿羅漢、正等覺者世尊所正確宣說的。在這裡,我們都應該一起誦習......爲了天神和人類的利益、福祉和快樂。什麼是八法? 八邪:邪見、邪思惟、邪語、邪業、邪命、邪精進、邪念、邪定。 八正:正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念、正定。 八種應供養的人:預流者、為證預流果而修行者、一來者、為證一來果而修行者、不還者、為證不還果而修行者、阿羅漢、為證阿羅漢果而修行者。

  1. 『『Aṭṭha kusītavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – 『kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmī』ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – 『ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī』ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati…pe… idaṃ dutiyaṃ kusītavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti – 『maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmī』ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ tatiyaṃ kusītavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti – 『ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī』ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ catutthaṃ kusītavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – 『ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo kilanto akammañño, handāhaṃ nipajjāmī』ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ pañcamaṃ kusītavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – 『ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo garuko akammañño, māsācitaṃ maññe , handāhaṃ nipajjāmī』ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ chaṭṭhaṃ kusītavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti – 『uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho; atthi kappo nipajjituṃ, handāhaṃ nipajjāmī』ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ sattamaṃ kusītavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito [gilānavuṭṭhito (saddanīti) a. ni. 6.16 nakulapitusuttaṭīkā passitabbā] hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti – 『ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, tassa me kāyo dubbalo akammañño, handāhaṃ nipajjāmī』ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ aṭṭhamaṃ kusītavatthu.

這是我對文字的完整直譯: "八懈怠事。朋友,在此,比丘有工作要做。他這樣想:'我將要做工作,但做工作時我的身體會疲勞,讓我躺下吧!'他就躺下,不發起精進以證得未證得的,以獲得未獲得的,以實現未實現的。這是第一懈怠事。 再者,朋友,比丘已做了工作。他這樣想:'我做了工作,做工作時我的身體疲勞了,讓我躺下吧!'他就躺下,不發起精進......這是第二懈怠事。 再者,朋友,比丘要走路。他這樣想:'我將要走路,但走路時我的身體會疲勞,讓我躺下吧!'他就躺下,不發起精進......這是第三懈怠事。 再者,朋友,比丘已經走了路。他這樣想:'我走了路,走路時我的身體疲勞了,讓我躺下吧!'他就躺下,不發起精進......這是第四懈怠事。 再者,朋友,比丘在村莊或市鎮乞食,沒有得到粗食或精食的充足量。他這樣想:'我在村莊或市鎮乞食,沒有得到粗食或精食的充足量,我的身體疲勞,不適合工作,讓我躺下吧!'他就躺下,不發起精進......這是第五懈怠事。 再者,朋友,比丘在村莊或市鎮乞食,得到了粗食或精食的充足量。他這樣想:'我在村莊或市鎮乞食,得到了粗食或精食的充足量,我的身體沉重,不適合工作,好像吃了一個月似的,讓我躺下吧!'他就躺下,不發起精進......這是第六懈怠事。 再者,朋友,比丘生了一點小病。他這樣想:'我生了這點小病,有理由躺下,讓我躺下吧!'他就躺下,不發起精進......這是第七懈怠事。 再者,朋友,比丘剛從病中康復。他這樣想:'我剛從病中康復,我的身體虛弱,不適合工作,讓我躺下吧!'他就躺下,不發起精進以證得未證得的,以獲得未獲得的,以實現未實現的。這是第八懈怠事。

  1. 『『Aṭṭha ārambhavatthūni. Idhāvuso, bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – 『kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā』ti! So vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ paṭhamaṃ ārambhavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – 『ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho panāhaṃ karonto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ dutiyaṃ ārambhavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti – 『maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ. Handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ tatiyaṃ ārambhavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti – 『ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho panāhaṃ gacchanto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ catutthaṃ ārambhavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ . Tassa evaṃ hoti – 『ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ pañcamaṃ ārambhavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – 『ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ chaṭṭhaṃ ārambhavatthu .

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti – 『uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ sattamaṃ ārambhavatthu.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti – 『ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā』』ti! So vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ aṭṭhamaṃ ārambhavatthu.

  1. 『『Aṭṭha dānavatthūni. Āsajja dānaṃ deti, bhayā dānaṃ deti, 『adāsi me』ti dānaṃ deti, 『dassati me』ti dānaṃ deti, 『sāhu dāna』nti dānaṃ deti, 『ahaṃ pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṃ dānaṃ na dātu』nti dānaṃ deti, 『idaṃ me dānaṃ dadato kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī』ti dānaṃ deti. Cittālaṅkāra-cittaparikkhāratthaṃ dānaṃ deti.

這是我對文字的完整直譯: "八精進事。朋友,在此,比丘有工作要做。他這樣想:'我將要做工作,但做工作時不容易專注于佛陀的教導,讓我發起精進以證得未證得的,以獲得未獲得的,以實現未實現的吧!'於是他發起精進以證得未證得的,以獲得未獲得的,以實現未實現的。這是第一精進事。 再者,朋友,比丘已做了工作。他這樣想:'我做了工作,做工作時我無法專注于佛陀的教導,讓我發起精進......'於是他發起精進......這是第二精進事。 再者,朋友,比丘要走路。他這樣想:'我將要走路,但走路時不容易專注于佛陀的教導,讓我發起精進......'於是他發起精進......這是第三精進事。 再者,朋友,比丘已經走了路。他這樣想:'我走了路,走路時我無法專注于佛陀的教導,讓我發起精進......'於是他發起精進......這是第四精進事。 再者,朋友,比丘在村莊或市鎮乞食,沒有得到粗食或精食的充足量。他這樣想:'我在村莊或市鎮乞食,沒有得到粗食或精食的充足量,我的身體輕盈,適合工作,讓我發起精進......'於是他發起精進......這是第五精進事。 再者,朋友,比丘在村莊或市鎮乞食,得到了粗食或精食的充足量。他這樣想:'我在村莊或市鎮乞食,得到了粗食或精食的充足量,我的身體有力,適合工作,讓我發起精進......'於是他發起精進......這是第六精進事。 再者,朋友,比丘生了一點小病。他這樣想:'我生了這點小病,有可能病情會加重,讓我發起精進......'於是他發起精進......這是第七精進事。 再者,朋友,比丘剛從病中康復。他這樣想:'我剛從病中康復,有可能病情會復發,讓我發起精進以證得未證得的,以獲得未獲得的,以實現未實現的吧!'於是他發起精進以證得未證得的,以獲得未獲得的,以實現未實現的。這是第八精進事。 "八佈施事。親近后佈施,因恐懼而佈施,因'他曾給我'而佈施,因'他將給我'而佈施,因'佈施是好的'而佈施,因'我煮食,他們不煮食,我煮食而不給不煮食者是不對的'而佈施,因'我佈施這個,美好的名聲將會傳開'而佈施,爲了莊嚴心、裝飾心而佈施。

  1. 『『Aṭṭha dānūpapattiyo. Idhāvuso, ekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati [paccāsiṃsati (sī. syā. kaṃ. pī.)]. So passati khattiyamahāsālaṃ vā brāhmaṇamahāsālaṃ vā gahapatimahāsālaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ. Tassa evaṃ hoti – 『aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā sahabyataṃ upapajjeyya』nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati . Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

『『Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – 『cātumahārājikā [cātummahārājikā (sī. syā. pī.)] devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā』』ti. Tassa evaṃ hoti – 『aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya』』nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

『『Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – 『tāvatiṃsā devā…pe… yāmā devā…pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā…pe… paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā』ti. Tassa evaṃ hoti – 『aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya』』nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

『『Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – 『brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā』ti. Tassa evaṃ hoti – 『aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya』nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa; vītarāgassa no sarāgassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā.

『『Aṭṭha parisā – khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatiṃsaparisā, māraparisā, brahmaparisā .

『『Aṭṭha lokadhammā – lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṃsā ca, sukhañca, dukkhañca.

這是我對文字的完整直譯: "八種佈施生起。朋友,在此,有人佈施給沙門或婆羅門食物、飲料、衣服、車乘、花鬘、香料、涂香、床鋪、住處和燈具。他期望得到回報。他看見剎帝利大富豪、婆羅門大富豪或居士大富豪享受著

  1. 『『Aṭṭha abhibhāyatanāni. Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, 『tāni abhibhuyya jānāmi passāmī』ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

『『Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, 『tāni abhibhuyya jānāmi passāmī』ti – evaṃsaññī hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

『『Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, 『tāni abhibhuyya jānāmi passāmī』ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

『『Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, 『tāni abhibhuyya jānāmi passāmī』ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ.

『『Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ. Evameva [evamevaṃ (ka.)] ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, 『tāni abhibhuyya jānāmi passāmī』ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ.

『『Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ [kaṇṇikārapupphaṃ (syā. kaṃ.)] pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, 『tāni abhibhuyya jānāmi passāmī』ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ.

『『Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, 『tāni abhibhuyya jānāmi passāmī』ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.

『『Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni , 『tāni abhibhuyya jānāmi passāmī』ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

  1. 『『Aṭṭha vimokkhā. Rūpī rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho.

『『Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati. Ayaṃ dutiyo vimokkho.

『『Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho.

『『Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 『ananto ākāso』ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ catuttho vimokkho.

『『Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 『anantaṃ viññāṇa』nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ pañcamo vimokkho.

『『Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 『natthi kiñcī』ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ chaṭṭho vimokkho.

『『Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho.

『『Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayita nirodhaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho.

『『Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

Navakaṃ

八種勝處。內有色想的人,外觀少量的美色和丑色,'我勝知勝見這些',如是成為有想。這是第一勝處。 內有色想的人,外觀無量的美色和丑色,'我勝知勝見這些',如是成為有想。這是第二勝處。 內無色想的人,外觀少量的美色和丑色,'我勝知勝見這些',如是成為有想。這是第三勝處。 內無色想的人,外觀無量的美色和丑色,'我勝知勝見這些',如是成為有想。這是第四勝處。 內無色想的人,外觀藍色、藍色調、藍色相、藍色光的色。譬如亞麻花是藍色、藍色調、藍色相、藍色光的,又如波羅奈雙面光滑的布料是藍色、藍色調、藍色相、藍色光的。同樣地,內無色想的人,外觀藍色、藍色調、藍色相、藍色光的色,'我勝知勝見這些',如是成為有想。這是第五勝處。 內無色想的人,外觀黃色、黃色調、黃色相、黃色光的色。譬如卡尼卡拉花是黃色、黃色調、黃色相、黃色光的,又如波羅奈雙面光滑的布料是黃色、黃色調、黃色相、黃色光的。同樣地,內無色想的人,外觀黃色、黃色調、黃色相、黃色光的色,'我勝知勝見這些',如是成為有想。這是第六勝處。 內無色想的人,外觀紅色、紅色調、紅色相、紅色光的色。譬如班度吉瓦卡花是紅色、紅色調、紅色相、紅色光的,又如波羅奈雙面光滑的布料是紅色、紅色調、紅色相、紅色光的。同樣地,內無色想的人,外觀紅色、紅色調、紅色相、紅色光的色,'我勝知勝見這些',如是成為有想。這是第七勝處。 內無色想的人,外觀白色、白色調、白色相、白色光的色。譬如晨星是白色、白色調、白色相、白色光的,又如波羅奈雙面光滑的布料是白色、白色調、白色相、白色光的。同樣地,內無色想的人,外觀白色、白色調、白色相、白色光的色,'我勝知勝見這些',如是成為有想。這是第八勝處。 八種解脫。有色者見諸色。這是第一解脫。 內無色想者,外見諸色。這是第二解脫。 專注于凈。這是第三解脫。 超越一切色想,滅有對想,不作意種種想,'空無邊',具足住于空無邊處。這是第四解脫。 超越一切空無邊處,'識無邊',具足住于識無邊處。這是第五解脫。 超越一切識無邊處,'無所有',具足住于無所有處。這是第六解脫。 超越一切無所有處,具足住于非想非非想處。這是第七解脫。 超越一切非想非非想處,具足住于想受滅。這是第八解脫。 諸友,這八法是由彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等覺者所善說;在此,一切應當誦集...爲了利益、安樂天人。 九法

  1. 『『Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame nava?

『『Nava āghātavatthūni. 『Anatthaṃ me acarī』ti āghātaṃ bandhati; 『anatthaṃ me caratī』ti āghātaṃ bandhati; 『anatthaṃ me carissatī』ti āghātaṃ bandhati; 『piyassa me manāpassa anatthaṃ acarī』ti āghātaṃ bandhati…pe… anatthaṃ caratīti āghātaṃ bandhati…pe… anatthaṃ carissatīti āghātaṃ bandhati; 『appiyassa me amanāpassa atthaṃ acarī』ti āghātaṃ bandhati…pe… atthaṃ caratīti āghātaṃ bandhati…pe… atthaṃ carissatīti āghātaṃ bandhati.

『『Nava āghātapaṭivinayā. 『Anatthaṃ me acari [acarīti (syā. ka.) evaṃ 『『carati carissati』』 padesupi], taṃ kutettha labbhā』ti āghātaṃ paṭivineti ; 『anatthaṃ me carati, taṃ kutettha labbhā』ti āghātaṃ paṭivineti; 『anatthaṃ me carissati, taṃ kutettha labbhā』ti āghātaṃ paṭivineti; 『piyassa me manāpassa anatthaṃ acari…pe… anatthaṃ carati…pe… anatthaṃ carissati, taṃ kutettha labbhā』ti āghātaṃ paṭivineti; 『appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari…pe… atthaṃ carati…pe… atthaṃ carissati, taṃ kutettha labbhā』ti āghātaṃ paṭivineti.

  1. 『『Nava sattāvāsā. Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamo sattāvāso.

『『Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyo sattāvāso.

『『Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyo sattāvāso.

『『Santāvuso , sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catuttho sattāvāso.

『『Santāvuso, sattā asaññino appaṭisaṃvedino, seyyathāpi devā asaññasattā [asaññisattā (syā. kaṃ.)]. Ayaṃ pañcamo sattāvāso.

『『Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 『ananto ākāso』ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭho sattāvāso.

『『Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 『anantaṃ viññāṇa』nti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ sattamo sattāvāso.

『『Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 『natthi kiñcī』ti ākiñcāññāyatanūpagā. Ayaṃ aṭṭhamo sattāvāso.

『『Santāvuso , sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma [samatikkamma santametaṃ paṇītametanti (syā. kaṃ.)] nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṃ navamo sattāvāso.

諸友,有九法是由彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等覺者所善說;在此,一切應當誦集...爲了利益、安樂天人。哪九法? 九種嗔恨事。'他對我做了不利的事'而結嗔恨;'他對我正在做不利的事'而結嗔恨;'他將對我做不利的事'而結嗔恨;'他對我所愛所喜的人做了不利的事'而結嗔恨...正在做不利的事而結嗔恨...將做不利的事而結嗔恨;'他對我所不愛不喜的人做了有利的事'而結嗔恨...正在做有利的事而結嗔恨...將做有利的事而結嗔恨。 九種調伏嗔恨。'他對我做了不利的事,這在哪裡可得?'而調伏嗔恨;'他對我正在做不利的事,這在哪裡可得?'而調伏嗔恨;'他將對我做不利的事,這在哪裡可得?'而調伏嗔恨;'他對我所愛所喜的人做了不利的事...正在做不利的事...將做不利的事,這在哪裡可得?'而調伏嗔恨;'他對我所不愛不喜的人做了有利的事...正在做有利的事...將做有利的事,這在哪裡可得?'而調伏嗔恨。 九種有情居處。諸友,有諸有情身異想異,如人類、一些天神和一些墮處。這是第一有情居處。 諸友,有諸有情身異想一,如初生的梵眾天。這是第二有情居處。 諸友,有諸有情身一想異,如光音天。這是第三有情居處。 諸友,有諸有情身一想一,如遍凈天。這是第四有情居處。 諸友,有諸有情無想無受,如無想有情天。這是第五有情居處。 諸友,有諸有情超越一切色想,滅有對想,不作意種種想,'空無邊',生於空無邊處。這是第六有情居處。 諸友,有諸有情超越一切空無邊處,'識無邊',生於識無邊處。這是第七有情居處。 諸友,有諸有情超越一切識無邊處,'無所有',生於無所有處。這是第八有情居處。 諸友,有諸有情超越一切無所有處,生於非想非非想處。這是第九有情居處。

  1. 『『Nava akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. Idhāvuso , tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo nirayaṃ upapanno hoti. Ayaṃ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

『『Puna caparaṃ, āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo tiracchānayoniṃ upapanno hoti. Ayaṃ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

『『Puna caparaṃ…pe… pettivisayaṃ upapanno hoti. Ayaṃ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

『『Puna caparaṃ…pe… asurakāyaṃ upapanno hoti. Ayaṃ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

『『Puna caparaṃ…pe… aññataraṃ dīghāyukaṃ devanikāyaṃ upapanno hoti. Ayaṃ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

『『Puna caparaṃ…pe… paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhesu [milakkhakesu (syā. kaṃ.) milakkhūsu (ka.)] aviññātāresu, yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Ayaṃ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

『『Puna caparaṃ…pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano – 『natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ [sukaṭa dukkaṭānaṃ (sī. pī.)] kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī』ti. Ayaṃ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

『『Puna caparaṃ…pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo, nappaṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṃ. Ayaṃ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

『『Puna caparaṃ, āvuso, tathāgato ca loke na [katthaci nakāro na dissati] uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca na desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo, paṭibalo subhāsita-dubbhāsitānamatthamaññātuṃ. Ayaṃ navamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

  1. 『『Nava anupubbavihārā. Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā…pe… ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 『anantaṃ viññāṇa』nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 『natthi kiñcī』ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati.

  2. 『『Nava anupubbanirodhā. Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti. Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāssā niruddhā honti. Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti. Saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti.

『『Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

Dasakaṃ

九種非時非機修梵行。諸友,於此,如來出現於世,是阿羅漢、正等覺者,法被宣說,是寂靜的、導向涅槃的、趣向正覺的、善逝所說的。而此人生於地獄。這是第一種非時非機修梵行。 複次,諸友,如來出現於世,是阿羅漢、正等覺者,法被宣說,是寂靜的、導向涅槃的、趣向正覺的、善逝所說的。而此人生於畜生道。這是第二種非時非機修梵行。 複次...生於餓鬼界。這是第三種非時非機修梵行。 複次...生於阿修羅眾。這是第四種非時非機修梵行。 複次...生於某個長壽天眾。這是第五種非時非機修梵行。 複次...生於邊地,在未開化的地方,那裡沒有比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷的去處。這是第六種非時非機修梵行。 複次...生於中國,但他是邪見者,有顛倒見解——'無佈施,無供養,無祭祀,無善惡業的果報,無此世,無他世,無母,無父,無化生有情,世間無沙門、婆羅門正行正道、依自己的證知而宣說此世他世者'。這是第七種非時非機修梵行。 複次...生於中國,但他愚鈍、癡呆、啞巴,不能了知善說惡說的意義。這是第八種非時非機修梵行。 複次,諸友,如來未出現於世,是阿羅漢、正等覺者,法未被宣說,是寂靜的、導向涅槃的、趣向正覺的、善逝所說的。而此人生於中國,他有智慧,不愚鈍,不啞巴,能了知善說惡說的意義。這是第九種非時非機修梵行。 九種次第住。諸友,於此,比丘離欲、離不善法,有尋有伺,由離生喜樂,具足住于初禪。尋伺寂止...具足住于第二禪。離喜...具足住于第三禪。斷樂...具足住于第四禪。超越一切色想...具足住于空無邊處。超越一切空無邊處,'識無邊',具足住于識無邊處。超越一切識無邊處,'無所有',具足住于無所有處。超越一切無所有處,具足住于非想非非想處。超越一切非想非非想處,具足住于想受滅。 九種次第滅。具足初禪者,欲想已滅。具足第二禪者,尋伺已滅。具足第三禪者,喜已滅。具足第四禪者,入息出息已滅。具足空無邊處者,色想已滅。具足識無邊處者,空無邊處想已滅。具足無所有處者,識無邊處想已滅。具足非想非非想處者,無所有處想已滅。具足想受滅者,想和受已滅。 諸友,這九法是由彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等覺者所善說。在此,一切應當誦集...爲了利益、安樂天人。 十法

  1. 『『Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame dasa?

『『Dasa nāthakaraṇā dhammā. Idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yaṃpāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā [sātthaṃ sabyañjanaṃ (sī. syā. pī.)] kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti [dhatā (ka. sī. syā. kaṃ.)] dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, yaṃpāvuso, bhikkhu bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yaṃpāvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Yaṃpāvuso, bhikkhu suvaco hoti…pe… padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato, alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Yaṃpāvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ…pe… alaṃ saṃvidhātuṃ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo [uḷārapāmujjo (sī. pī.), oḷārapāmojjo (syā. kaṃ.)]. Yaṃpāvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti…pe… uḷārapāmojjo [uḷārapāmujjo (sī. pī.), oḷārapāmojjo (syā. kaṃ.)]. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso , bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi . Yaṃpāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti…pe… parikkhārehi. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṃpāvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati…pe… anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yaṃpāvuso, bhikkhu satimā hoti…pe… saritā anussaritā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

『『Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yaṃpāvuso, bhikkhu paññavā hoti…pe… sammādukkhakkhayagāminiyā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

  1. Dasa kasiṇāyatanāni. Pathavīkasiṇameko sañjānāti, uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Āpokasiṇameko sañjānāti…pe… tejokasiṇameko sañjānāti… vāyokasiṇameko sañjānāti… nīlakasiṇameko sañjānāti… pītakasiṇameko sañjānāti… lohitakasiṇameko sañjānāti… odātakasiṇameko sañjānāti… ākāsakasiṇameko sañjānāti… viññāṇakasiṇameko sañjānāti, uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.

  2. 『『Dasa akusalakammapathā – pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi.

『『Dasa kusalakammapathā – pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi.

諸友,有十法是由彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等覺者所善說。在此,一切應當誦集...爲了利益、安樂天人。哪十法? 十種依止法。諸友,於此,比丘具戒,住于波羅提木叉律儀,具足正行與行處,于微細罪中見怖畏,受持學處而學。諸友,比丘具戒,住于波羅提木叉律儀,具足正行與行處,于微細罪中見怖畏,受持學處而學,這也是依止法。 複次,諸友,比丘多聞、持聞、積聞。凡是初善、中善、后善,有義、有文,宣說完全圓滿清凈的梵行的法,如是諸法為他多聞、憶持、熟習、意善思惟、見善通達。諸友,比丘多聞...見善通達,這也是依止法。 複次,諸友,比丘有善友、善伴、善同伴。諸友,比丘有善友、善伴、善同伴,這也是依止法。 複次,諸友,比丘易受教,具足使之易受教的法,忍辱,恭敬地接受教誡。諸友,比丘易受教...恭敬地接受教誡,這也是依止法。 複次,諸友,比丘對同梵行者的種種事務,無論大小,皆熟練、不懈怠,具足思量方法的智慧,能作、能安排。諸友,比丘對同梵行者的種種事務...能安排,這也是依止法。 複次,諸友,比丘樂法、喜談論,對勝法、勝律有極大歡喜。諸友,比丘樂法、喜談論,對勝法、勝律有極大歡喜,這也是依止法。 複次,諸友,比丘知足於各種衣服、飲食、臥具、病緣醫藥資具。諸友,比丘知足於各種...資具,這也是依止法。 複次,諸友,比丘精進而住,為斷不善法、具足善法而努力,堅固、勇猛精進,于善法中不捨重擔。諸友,比丘精進而住...不捨重擔,這也是依止法。 複次,諸友,比丘具念,成就最上念慧,能憶念、隨念長時以前所作、所說。諸友,比丘具念...能憶念、隨念,這也是依止法。 複次,諸友,比丘有慧,成就觀生滅慧,具足聖、出離、正趣苦滅之慧。諸友,比丘有慧...正趣苦滅之慧,這也是依止法。 十種遍處。一者知地遍,上下四方無二無量。一者知水遍...一者知火遍...一者知風遍...一者知青遍...一者知黃遍...一者知赤遍...一者知白遍...一者知空遍...一者知識遍,上下四方無二無量。 十種不善業道——殺生、不與取、欲邪行、妄語、兩舌、惡口、綺語、貪慾、嗔恚、邪見。 十種善業道——離殺生、離不與取、離欲邪行、離妄語、離兩舌、離惡口、離綺語、無貪、無嗔、正見。

  1. 『『Dasa ariyavāsā. Idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.

『『Kathañcāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhaccakukuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

『『Kathañcāvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.

『『Kathañcāvuso , bhikkhu ekārakkho hoti? Idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti .

『『Kathañcāvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti.

『『Kathañcāvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idhāvuso, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.

『『Kathañcāvuso , bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

『『Kathañcāvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṃsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.

『『Kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti ? Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.

『『Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idhāvuso, bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti, mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti.

『『Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idhāvuso, bhikkhu 『rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo』ti pajānāti. 『Doso me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo』ti pajānāti. 『Moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo』ti pajānāti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti.

『『Dasa asekkhā dhammā – asekkhā sammādiṭṭhi, asekkho sammāsaṅkappo, asekkhā sammāvācā, asekkho sammākammanto, asekkho sammāājīvo, asekkho sammāvāyāmo, asekkhā sammāsati, asekkho sammāsamādhi, asekkhaṃ sammāñāṇaṃ, asekkhā sammāvimutti.

『『Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna』』nti.

十種聖居。諸友,於此,比丘已舍離五支,具足六支,一護,四依,除遣個別真實,純凈尋求,無濁思惟,身行輕安,心善解脫,慧善解脫。 諸友,比丘如何已舍離五支?諸友,於此,比丘已斷除欲貪,已斷除嗔恚,已斷除昏沉睡眠,已斷除掉舉惡作,已斷除疑惑。諸友,如是比丘已舍離五支。 諸友,比丘如何具足六支?諸友,於此,比丘以眼見色,不喜不憂,住于舍,具念正知。以耳聞聲...以意知法,不喜不憂,住于舍,具念正知。諸友,如是比丘具足六支。 諸友,比丘如何一護?諸友,於此,比丘具足念護心。諸友,如是比丘一護。 諸友,比丘如何四依?諸友,於此,比丘思量而受用一事,思量而忍受一事,思量而遠離一事,思量而除遣一事。諸友,如是比丘四依。 諸友,比丘如何除遣個別真實?諸友,於此,比丘對種種沙門婆羅門的種種個別真實,皆已除遣、棄捨、吐出、解脫、斷除、舍離。諸友,如是比丘除遣個別真實。 諸友,比丘如何純凈尋求?諸友,於此,比丘已斷除欲尋求,已斷除有尋求,梵行尋求已寂靜。諸友,如是比丘純凈尋求。 諸友,比丘如何無濁思惟?諸友,於此,比丘已斷除欲尋,已斷除恚尋,已斷除害尋。諸友,如是比丘無濁思惟。 諸友,比丘如何身行輕安?諸友,於此,比丘斷樂、斷苦,先前的喜憂已滅,不苦不樂,舍念清凈,具足住于第四禪。諸友,如是比丘身行輕安。 諸友,比丘如何心善解脫?諸友,於此,比丘心從貪慾解脫,從嗔恚解脫,從愚癡解脫。諸友,如是比丘心善解脫。 諸友,比丘如何慧善解脫?諸友,於此,比丘了知'我的貪慾已斷除,根已斷,如截斷多羅樹頭,成為非有,未來不生法'。了知'我的嗔恚已斷除,根已斷,如截斷多羅樹頭,成為非有,未來不生法'。了知'我的愚癡已斷除,根已斷,如截斷多羅樹頭,成為非有,未來不生法'。諸友,如是比丘慧善解脫。 十種無學法——無學正見、無學正思惟、無學正語、無學正業、無學正命、無學正精進、無學正念、無學正定、無學正智、無學正解脫。 諸友,這十法是由彼世尊、知者、見者、阿羅漢、正等覺者所善說。在此,一切應當誦集,不應爭論,以使此梵行久住,長久安立,這將有益於眾多人,安樂眾多人,憐憫世間,利益、安樂天人。

  1. Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – 『sādhu sādhu, sāriputta, sādhu kho tvaṃ, sāriputta, bhikkhūnaṃ saṅgītipariyāyaṃ abhāsī』ti. Idamavocāyasmā sāriputto, samanuñño satthā ahosi. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti.

Saṅgītisuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ.

於是世尊起身對尊者舍利弗說:"善哉,善哉,舍利弗,善哉,舍利弗,你為諸比丘說了誦集法門。" 這是尊者舍利弗所說。導師贊同。那些比丘歡喜、隨喜尊者舍利弗所說。 誦集經第十竟。